Wikipedia http://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.7alpha first-letter Media Special Diskusija Lietotājs Lietotāja diskusija Wikipedia Wikipedia diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija 1 29281 2006-02-07T12:04:20Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Zwobot '''Astronomija''' (gr. val. "zvaigžņu likums") ir zinātne par [[Visums|Visumu]] un tajā sastopamo [[matērija|matērijas]] formu - atsevišķu [[debesu ķermeņi|debess ķermeņu]], to sistēmu u.c. veidojumu - uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību. Pēc pētījumu objektiem un metodēm izšķir vairākas astronomijas nozares - [[astrometrija|astrometriju]], debess mehāniku, [[astrofizika|astrofiziku]] (galvenā astronomijas nozare), [[kosmogonija|kosmogoniju]], [[kosmoloģija|kosmoloģiju]] utt. Astronomiju uzskata par visvecāko dabaszinātni. Tās sākumi radušies tālā senatnē sakarā ar nepieciešamību orientēties un skaitīt laiku. Astronomija sāka attīstīties ļoti sen, cilvēkiem novērojot tos [[debesu ķermenis|debesu ķermeņus]], kas saskatāmi ar neapbruņotu aci. Jau [[Rigvēda|Rigvēdā]] pieminēti 27 [[zvaigznājs|zvaigznāji]], kas saistīti ar [[Saule|Saules]] kustību. Viduslaikos Eiropas astronomijas sasniegumi nebija lieli, taču daudz tika izdarīts austrumos. X gadsimta beigās Irānā tika uzbūvēta milzīga [[observatorija]]. Persijā [[Omārs Haijams]] daudzu pētījumu rezultātā padarīja precīzāku kalendāru. Astronomija uzplauka renesanses laikā Eiropā. [[Nikolass Koperniks]] izveidoja [[heliocentrisms|heliocentrisko pasaules modeli]]. Viņa teoriju pilnveidoja [[Johanns Keplers]] un [[Galileo Galilejs]]. Galilejs sāka izmantot [[teleskopus]]. Keplers savukārt pirmais radīja sistēmu, kas pareizi aprakstīja [[planēta|planētu]] kustību ar [[Saule|Sauli]] centrā ([[Keplera likumi]]). Diemžēl viņš savus novērojumus nepamatoja ar kādu teoriju; planētu kustību beidzot izskaidroja Īzaks Ņūtons ar savu [[gravitācija|gravitācijas]] likumu un debesu mehāniku. Astronomija izskaidro un apraksta [[Visums|Visuma]] uzbūvi. [[Zeme]] ir viena no deviņām [[planētas|planētām]], kas riņķo ap [[Saule|Sauli]]. [[Saules sistēma|Saules sistēmā]] ietilpst arī planētu [[pavadoņi]] (vienīgais Zemes pavadonis ir [[Mēness]]), [[asteroīds|asteroīdi]], [[komēta|komētas]], [[starpplanētu putekļi]] un [[starpplanētu gāze|gāze]]. Saule ir viena no neskaitāmajām [[zvaigzne|zvaigznēm]], kas veido [[Piena Ceļa galaktika|Galaktiku]] jeb [[Piena Ceļa galaktika|Piena Ceļu]]. [[Galaktikas]] var būt sakārtotas [[galaktiku kopojumi|galaktiku kopojumos]] un [[galaktiku superkopojumi|superkopojumos]]. Mūsu superkopojuma centrā atrodas [[Lielais Atraktors]] - vieta ar ārkārtīgi spēcīgu [[gravitācija|gravitāciju]]. Lielais Atraktors ir apmēram 250 miljonu [[gaismas gads|gaismas gadu]] attālumā Kentaura zvaigznāja virzienā. ---- === Nozares === [[Astrobioloģija]] <br> [[Astrofizika]]<br> [[Astrometrija]]<br> [[Kosmogonija]]<br> [[Kosmoloģija]] <br> [[Category:Astronomija]] [[af:Sterrekunde]] [[am:ሥነ ፈለክ]] [[an:Astronomía]] [[ar:فلك]] [[ast:Astronomía]] [[bg:Астрономия]] [[bn:জ্যোতির্বিদ্যা]] [[br:Astronomi]] [[bs:Astronomija]] [[ca:Astronomia]] [[co:Astronomia]] [[cs:Astronomie]] [[csb:Astronomijô]] [[cv:Астрономи]] [[cy:Seryddiaeth]] [[da:Astronomi]] [[de:Astronomie]] [[el:Αστρονομία]] [[en:Astronomy]] [[eo:Astronomio]] [[es:Astronomía]] [[et:Astronoomia]] [[eu:Astronomia]] [[fa:ستاره‌شناسی]] [[fi:Tähtitiede]] [[fr:Astronomie]] [[fy:Stjerrekunde]] [[ga:Réalteolaíocht]] [[gl:Astronomía]] [[gu:ખગોળશાસ્ત્ર]] [[he:אסטרונומיה]] [[hi:खगोल शास्त्र]] [[hr:Astronomija]] [[ht:Astwonomi]] [[hu:Csillagászat]] [[ia:Astronomia]] [[id:Astronomi dan Astrofisika]] [[ie:Astronomie]] [[io:Astronomio]] [[is:Stjörnufræði]] [[it:Astronomia]] [[iu:ᓯᓚᓯᐅᕐᓂᖅ]] [[ja:天文学]] [[jv:Astronomi]] [[ka:ასტრონომია]] [[ko:천문학]] [[ku:Astronomî]] [[kw:Astronymyl]] [[la:Astronomia]] [[lad:Astronomiya]] [[lb:Astronomie]] [[li:Sjtarrekónde]] [[lt:Astronomija]] [[mo:Астрономие ши астрофизикэ]] [[ms:Astronomi]] [[mt:Astronomija]] [[nap:Astronomia]] [[nds:Astronomie]] [[ne:ज्योतिष]] [[nl:Astronomie]] [[nn:Astronomi]] [[no:Astronomi]] [[oc:Astronomia]] [[pa:ਤਾਰਾ ਵਿਗਿਆਨ]] [[pam:Astronomia]] [[pl:Astronomia]] [[pt:Astronomia]] [[rm:Astronomia]] [[ro:Astronomie]] [[ru:Астрономия]] [[scn:Astronumìa]] [[sco:Astronomie]] [[simple:Astronomy]] [[sk:Astronómia]] [[sl:Astronomija]] [[sq:Astronomia]] [[sr:Астрономија]] [[su:Astronomi]] [[sv:Astronomi]] [[ta:வானியல்]] [[th:ดาราศาสตร์]] [[tl:Astronomiya]] [[tr:Gökbilim]] [[uk:Астрономія]] [[vi:Thiên văn học]] [[vo:Stelav]] [[war:Astronomiya]] [[zh:天文学]] 2 50646 2006-06-15T04:46:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ئارخېئولوگىيە]] '''Arheoloģija''' ir zinātne, kas pētī [[vēsture|vēsturi]], izmantojot lietiskos [[vēstures avoti|vēstures avotus]] - arheoloģijas pieminekļus ([[senlieta|senlietas]], būves, [[apbedījumi|apbedījumus]]). [[Materiāls|Materiālus]] parasti iegūst [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]], tie palīdz izpētīt laikmetus, par kuriem nav rakstītu ziņu. Arheoloģija par zinātnes nozari izveidojās 20. gadsimta sākumā (līdz tam pētījumiem bija [[mākslas vēsture|mākslas vēstures]] raksturs). Par lielāko daļu cilvēces vēstures nav nekādu rakstisku liecību - [[rakstība]] parādījās tikai pirms 5000 gadiem, turklāt tikai atsevišķām [[civilizācija|civilizācijām]]. Šīs civilizācijas, protams, šobrīd ir vispazīstamākās - vēsturnieki tās ir varējuši pētīt jau ilgu laiku. Bet arī par vietām, no kurām saglabājušās rakstiskas liecības, zināms maz - bieži tās apraksta tikai valdnieku un augstāko šķiru situāciju un viedokli. {{stub}} [[Category:Vēsture]] [[af:Argeologie]] [[als:Archäologie]] [[an:Arquiolochía]] [[ar:علم الآثار]] [[bg:Археология]] [[bn:প্রত্নতত্ত্ববিদ্যা]] [[bs:Arheologija]] [[ca:Arqueologia]] [[ceb:Arkeyolohiya]] [[cs:Archeologie]] [[csb:Archeòlogijô]] [[cy:Archaeoleg]] [[da:Arkæologi]] [[de:Archäologie]] [[el:Αρχαιολογία]] [[en:Archaeology]] [[eo:Arkeologio]] [[es:Arqueología]] [[et:Arheoloogia]] [[eu:Arkeologia]] [[fa:باستان‌شناسی]] [[fi:Arkeologia]] [[fr:Archéologie]] [[fur:Archeologjie]] [[gl:Arqueoloxía]] [[he:ארכאולוגיה]] [[hr:Arheologija]] [[hu:Régészet]] [[ia:Archeologia]] [[id:Arkeologi]] [[io:Arkeologio]] [[is:Fornleifafræði]] [[it:Archeologia]] [[ja:考古学]] [[ka:არქეოლოგია]] [[ko:고고학]] [[ky:Археология]] [[la:Archaeologia]] [[lad:Arkeolojiya]] [[lb:Archeologie]] [[li:Archeologie]] [[lt:Archeologija]] [[mk:Археологија]] [[ms:Arkeologi]] [[nap:Archeologgia]] [[nl:Archeologie]] [[nn:Arkeologi]] [[no:Arkeologi]] [[nrm:Archéologie]] [[pl:Archeologia]] [[pt:Arqueologia]] [[ro:Arheologie]] [[ru:Археология]] [[scn:Archioluggìa]] [[sco:Airchaeologie]] [[sh:Arheologija]] [[simple:Archaeology]] [[sk:Archeológia]] [[sl:Arheologija]] [[sq:Arkeologjia]] [[sr:Археологија]] [[su:Arkéologi]] [[sv:Arkeologi]] [[sw:Akiolojia]] [[ta:தொல்பொருளியல்]] [[th:โบราณคดี]] [[tl:Arkeolohiya]] [[tr:Arkeoloji]] [[ug:ئارخېئولوگىيە]] [[uk:Археологія]] [[vi:Khảo cổ học]] [[vo:Vönotav]] [[zh:考古学]] 5 49544 2006-06-08T16:12:02Z 147.229.192.64 /* Nozares */ '''Arhitektūra''' ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi. Tā ir arī celtņu un dabas objektu kopums, kas veido šo vidi. Arhitektūra ietver gan materiālās kultūras, gan mākslas vērtības. Arhitektūrai raksturīgās kvalitātes - funkcionālā, konstruktīvā, mākslinieciskā (lietderība, izturība, skaistums) - atrodas dialektiskā mijiedarbībā, noteiktā vēstures periodā veidojot arhitektūras stilu. Arhitektūrai attīstoties, notiek tās specializācija nozarēs: *civilā arhitektūra (dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, to kompleksi), *pilsētbūvniecība, *ainavu arhitektūra, kā arī *interjera arhitektūra, *memoriālā arhitektūra, *vēsturiskās apbūves restaurācija. Arhitektūras objektus iedala pēc to stilistiskajām iezīmēm, sociālā pasūtījuma un funkcijas (tautas būvmāksla, sakrālā arhitektūra un laicīgā arhitektūra). Arhitektūras galvenie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi ir telpas organizācija un arhitektonika, mākslu sintēze un specifiski kompozīcijas paņēmieni (proporcijas, mērogs, ritms, apjoms u.c.). === Nozares === [[Pilsētbūvniecība]]<br> [[Ainavu arhitektūra]]<br> [[Sakrālā arhitektūra]] ==External Links== *[http://architect.architecture.sk/ Famous architects - Biographies of well-known architects, almost all of the Modern Movement.] [[Category:Māksla]] [[Category:Arhitektūra]] [[af:Argitektuur]] [[an:Arquiteutura]] [[ar:عمارة]] [[ast:Arquiteutura]] [[bg:Архитектура]] [[bs:Arhitektura]] [[ca:Arquitectura]] [[cs:Architektura]] [[cy:Pensaernïaeth]] [[da:Arkitektur]] [[de:Architektur]] [[el:Αρχιτεκτονική]] [[en:Architecture]] [[eo:Arkitekturo]] [[es:Arquitectura]] [[fa:معماری]] [[fi:Arkkitehtuuri]] [[fr:Architecture]] [[fy:Boukeunst]] [[ga:Ailtireacht]] [[gl:Arquitectura]] [[he:אדריכלות]] [[hi:वास्तुशास्त्र]] [[hr:Arhitektura]] [[hu:Építészet]] [[ia:Architectura]] [[id:Arsitektur]] [[io:Arkitekturo]] [[it:Architettura]] [[iu:ᐃᒡᓗᕐᔪᐊᑦ ᐋᖅᑭᒃᓯᒪᓂᖏᑦ]] [[ja:建築学]] [[ko:건축]] [[la:Architectura]] [[li:Architectuur]] [[lt:Architektūra]] [[mk:Архитектура]] [[nah:Arquitectura]] [[nl:Architectuur]] [[no:Arkitektur]] [[os:Архитектурæ]] [[pl:Architektura]] [[pt:Arquitectura]] [[ro:Arhitectură]] [[ru:Архитектура]] [[scn:Architittura]] [[simple:Architecture]] [[sk:Architektúra]] [[sl:Arhitektura]] [[sq:Arkitektura]] [[sr:Архитектура]] [[su:Arsitéktur]] [[sv:Arkitektur]] [[sw:Majenzi]] [[ta:கட்டிடக்கலை]] [[th:สถาปัตยกรรมศาสตร์]] [[tl:Arkitektura]] [[uk:Архітектура]] [[zh:建筑学]] 6 29412 2006-02-07T12:22:58Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris '''Aprakstošās statistikas''' īpatnība ir tā, ka iegūtie rezultāti tiek aprakstīti no teorijas viedokļa, t.i., netiek veikti salīdzinoši aprēķini vairākās izlasēs. Aprakstošās statistikas ietvaros iespējams noteikt rezultātu atbilstību [[Normālsadalījums|normālsadalījumam]] ar [[Ekscesa koeficients|ekscesa]] un [[Asimetrijas koeficients|asimetrijas]] koficientu, aprēķināt izlases aritmētisko vidējo un citus [[Centrālās tendences rādītāji|centrālās tendences rādītājus]], izveidot biežumu sadalījumus, grafiski attēlot rezultātus, kā arī noteikt variācijas rādītājus (variācijas amplitūdu, dispersiju un standartnovirzi). == Skat. arī == [[Statistika]] [[Category:Statistika]] 9 48873 2006-06-02T12:22:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Коэффициент асимметрии]] '''Asimetrijas koeficients''' (''skewness'') ir statistisks rādītājs, ar kura palīdzību var noteikt to, cik lielā mērā [[Normalsadalijums|normālsadalījuma]] ''zvans'' ir simetrisks attiecībā pret centrālo asi. Ja ''zvana'' labais zars ir izstiepts, bet kreisais aprauts (vairāk rezultātu ir ar zemākām vērtībām), tad saka, ka ''sadalījumam ir pozitīva asimetrija'', bet, ja ''zvana'' kreisais zars ir izstiepts, bet labais aprauts, tad - ''sadalījumam ir negatīva asimetrija''. Ja '''asimetrijas koeficients''' tuvojas nullei (aptuveni robežās ±1 - atkarībā no izlases apjoma), tad var runāt par atbilstību normālsadalījumam. [[Ekscesa koeficients|Ekscesa_koeficients]] [[Category:Statistika]] [[de:Schiefe (Statistik)]] [[en:Skewness]] [[ja:歪度]] [[pt:Obliquidade]] [[ru:Коэффициент асимметрии]] [[su:Skewness]] 10 9670 2005-03-06T15:51:54Z Tail 13 {{stub}} '''Arheogrāfija''' ir [[Vēsture|vēstures]] nozare, kas pēta rakstīto vēstures avotu apzināšanas, aprakstīšanas un publicēšanas teorijas un prakses jautājumus. Arheogrāfija ir saistīta ar [[Avotzinātne|avotzinātni]], [[Valodniecība|valodniecību]], [[Tekstoloģija|tekstoloģiju]], [[Paleogrāfija|paleogrāfiju]] un [[Diplomātika|diplomātiku]]. Rietumeiropā praktiskā arheogrāfija radās 15. - 16. gadsimtā, Latvijā - 19. gadsimta 1. pusē. {{stub}} [[Category:Vēsture]] 12 48371 2006-05-31T04:05:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Astrofizika]] '''Astrofizika''' ir [[fizika]]s un [[astronomija]]s nozare, kas pēta kosmisko objektu ([[zvaigzne|zvaigžņu]], [[galaktika|galaktiku]], u.c.) fizikālās īpašības un to mijiedarbību. [[Category:Fizika]] [[Category:Astronomija]] [[af:Astrofisika]] [[ar:فيزياء فلكية]] [[bg:Астрофизика]] [[bs:Astrofizika]] [[ca:Astrofísica]] [[cs:Astrofyzika]] [[da:Astrofysik]] [[de:Astrophysik]] [[el:Αστροφυσική]] [[en:Astrophysics]] [[eo:Astrofiziko]] [[es:Astrofísica]] [[eu:Kategoria:Astrofisika]] [[fa:اخترفیزیک]] [[fi:Astrofysiikka]] [[fr:Astrophysique]] [[gl:Astrofísica]] [[he:אסטרופיזיקה]] [[hr:Astrofizika]] [[hu:Asztrofizika]] [[id:Astrofisika]] [[is:Stjarneðlisfræði]] [[it:Astrofisica]] [[ja:天体物理学]] [[ka:ასტროფიზიკა]] [[mk:Астрофизика]] [[ms:Astrofizik]] [[nl:Astrofysica]] [[no:Astrofysikk]] [[pl:Astrofizyka]] [[pt:Astrofísica]] [[ro:Astrofizică]] [[ru:Астрофизика]] [[sh:Astrofizika]] [[simple:Astrophysics]] [[sk:Astrofyzika]] [[sl:Astrofizika]] [[sv:Astrofysik]] [[tl:Astropisika]] [[uk:Астрофізика]] [[vi:Vật lý thiên văn]] [[zh:天体物理学]] 14 9672 2005-02-09T23:24:56Z Juzeris 23 pārtaisīju par redirektu #REDIRECT [[Bioloģija]] 15 9673 2004-12-07T13:49:25Z PeterisP 26 '''Baltu etnoģenēze''' Kâ zinâms, [[balti]] nav ne [[Latvija|Latvijas]], ne [[Lietuva|Lietuvas]] pirmiedzîvotâji. Kad ap 8500. gadu p.m.ē. Latvijā ienāk pirmie iedzīvotāji, par viņiem nav zināms tikpat kā nekas, izņemot to, ka balti tie nav bijuši. Viņi ienākuši Latvijā vienlaikus divos apvidos - Dienvidkurzemē no Lietuvas un Lubānas ezera apvidū (tur atrasts visvairāk šī laikmeta apmetņu) no [[Baltkrievija|Baltkrievijas]]. Jādomā, ka viņi bijuši dažādu kultūru pārstāvji. Galvenokārt tie bijuši ziemeļbriežu mednieki, arī zvejnieki. Latvijā klimats šai laikā noteicis, ka iedzīvotāji izvietojušies gar ūdeņiem, jo pārējo Latvijas teritoriju klājuši necaurejami, purvaini meži. Iespējams, balti ieradâs tagadējās Baltijas teritorijā ar trešo ieceļošanas vilni, iepludinot šeit tā saukto auklas keramikas kultūru, kuras dabiskās robežas rietumos veidoja [[Reina]] un austumos [[Volga]]. Pamatojoties uz vispāratzītu faktu, ka tieši šajā laikā notikusi indoeiropiešu valodu izplatīšanās Centrālajā un Austrumeiropā, tiek uzskatīts, ka šīs kultūras nesēji varēja būt [[indoeiropieši]], turpretī jautājums, kur tieši atradies centrs, no kura šī kultūra izplatījusies pa Eiropu, aizvien paliek pētījumu objekts. Par šīs kultûras vislielākās izplatības periodu pieņemts uzskatīt [[neolīts|neolīta]] beigu posmu (ap 2000. - 1800. g.p.m.ē.). Kā apgalvo lietuviešu izcelsmes [[ASV|amerikāņu]] arheoloģe [[Marija Gimbutiene]], # pirmbaltu senču viena grupa virzījās cauri pašreizējās Ukrainas teritorijai, kamēr otra šķērsoja Poliju un apmetās Baltijas jūras piekrastē, sākot no Oderas rietumos līdz pat Somijas dienvidrietumu daļai ziemeļos; # baltu sadalīšanās divās sākotnējās grupās būtu jāattiecina uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]]; vēlāk no rietumbaltiem izveidojās [[kurši]] un [[prūši]], bet no austrumbaltiem - lietuviešu, latviešu, sēļu, austrumgalindu un vēl citu cilšu senči. # Arheoloģija nav atklâjusi nekādu kopīgu baltu-slāvu kultûru, tomēr Gimbutiene uzskata, ka šīs grupas sākotnēji ir cēlušās no kopīgām saknēm un pirms 2. gadu tūkstoša p.m.ē. tās abas esot bijušas piederīgas vienai kultūrai, savukārt ar somugru ciltīm, kas dzīvojušas ziemeļos un austrumos no baltu teritorijām, pastāvējuši ilgi un intensīvi sakari, par ko var spriest pēc lielā baltiskas cilmes aizguvumu skaita Baltijas somugru valodās. Drošas ziņas par etnosiem, kas apdzīvojuši Baltijas teritoriju ir sākot no 9. - 12. gadsimta. Etnosu pašnosaukumi jeb etnonīmi tiek minēti senkrievu hronikâs ''Pagājušo laiku stāsts'' divos dažādos sarakstos. Secība, kādā tiek nosauktas baltu ciltis un Baltijas somi, liekas, norāda uz šo cilšu vai tautu iespējamo ģeogrāfisko izvietojumu: # lietuvji, zemgaļi, kurši, norova, līvi; # lietuvji, zemgaļi, kurši, latgaļi, līvi. Pirmajā sarakstā, kas, iespējams, ir senākais, pieminēts etnonîms ''norova'', kamēr otrajā sarakstā tā vietā tiek nosaukti latgaļi. Ar ko tas izskaidrojams, noteikt ir grūti, jo trūkst attiecīgas zinātniskās informācijas. Pētījumi liecina, ka šie cilšu saraksti ir attiecināmi uz 9. gs. un 10. gs. pirmo pusi. Tādējādi var pieļaut domu, ka dažus gadsimtus pirms vācu [[krustneši|krustnešu]] agresijas 12. un 13. gs. mijā Latvijas teritorijā ir notikusi gan cilšu pārvietošanās, gan izmaiņas dažādu etnosu apdzīvoto teritoriju robežās, un tā attiecîgajā laika periodā ir bijusi parasta parādība. Tās etniskās robežas, kas Latvijas teritorijā iezīmētas pēc Indriķa hronikā sniegtajām ziņām, laika gaitā vairs būtiski nemainās. Par to liecina arī arheoloģiskie dati. Neilgi pirms vācu agresijas Latviju apdzīvoja vairākas baltu un somugru tautas, kurām bija sava zeme un robežas. Taču bija arī etniski jauktas teritorijas, kur dzîvoja dažādas cilmes etnosi. Tieši šajā laikā veidojās pamati mūsdienu kulturvēsturiskajiem apgabaliem, kas atšķirīgi ar savu etnisko tradīciju saturu. ''Pēc P. U. Dini "Baltu valodas", R. Denisovas "Latviešu antropoloģija kultūrvēsturisko teritoriju atspulgā", M. Gimbutienes "Balti aizvēsturiskajos laikos"'' [[Category:Vēsture]] 16 9674 2004-12-01T12:18:14Z PeterisP 26 Blūza [[Skaņkārta|skaņkārta]], atšķirībā no [[Mažors|mažora]] un [[Minors|minora]] skaņkārtām, ir diezgan nekonkrēta, t.i., izmantotās notis nav iespējams viennozîmîgi iekļaut tanī vai izslēgt. Tomēr biežāk izmantotā intervālu attiecība ir 3/2 1 1/2 1/2 3/2 1. Sastopami arī [[Hromatiskā gamma|hromatiskās gammas]] elementi. [[Category:Mūzika]] 19 9675 2005-05-09T09:30:17Z 80.232.156.194 Ir trīs populārākie '''centrālās tendences rādītāji''' - ''aritmētiskais vidējais'', ''mediāna'' un ''moda''. ==Aritmētiskais vidējais== '''Aritmētiskais vidējais''' ir visbiežāk lietotais centrālās tendences rādītājs, to aprēķina, visu vērtību summu dalot ar mērījumu skaitu jeb ''grupas apjomu''. Tomēr šī rādītāja izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Ja biežumu sadalījumam ir raksturīga tendence, ka vērtības centrējas nevis skalas vidū, bet malās (t.i., biežumu sadalījums neatbilst [[Normālsadalījums|normālsadalījumam]]), tad aprēķinātais vidējais neatspoguļo reāli eksistējošas vērtības. Tāpat šo rādītāju nav ieteicams izmantot gadījumos, kad biežumu sadalījums ir izteikti [[Asimetrijas koeficients|asimetrisks]]. ==Mediāna== '''Mediāna''' ir rādītājs, kas dala reālo biežumu sadalījumu uz pusēm, atstājot 50 % rezultātu vienā, bet otrus 50 % - otrā pusē. Ja izlases skaits ir pāra skaitlis (dalās ar 2), tad mediānu aprēķina, izdalot ar 2 abas vistuvāk centrālajai asij atrodošās vērtības. ==Moda== '''Moda''' ir biežāk sastopamā biežumu sadalījuma vērtība. Protams, vienā pētījumā var būt vairākas modas. Parasti moda var tikt attiecināta uz intervālu skalā izdarītiem mērījumiem. Ideāla normālsadalījuma gadījumā visi trīs rādītāji sakrīt. ==Lasiet arī== [[Normālsadalījums]] [[Category:Statistika]] 20 29112 2006-02-07T11:48:14Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja YurikBot '''Hī kvadrāta kritērijs''' ir biežāk izmantotais no [[Neparametriskā statistika|neparametriskās statistikas rādītājiem]]. Ar tā palīdzību ir iespējams noteikt, vai rezultāti kādā mērījumā ir atbilstoši kādam teorētiskam sadalījumam vai nē. Hī kvadrātu izmanto gadījumos, ja visiem rezultātiem būtu jāsadalās vienlīdzīgi visā mērījumu skalā, bet ir aizdomas, ka tā varētu nenotikt. Piemērs ir spēļu metamā kauliņa pārbaude. Teorētiski, metot kauliņu 300 reizes, katram ciparam būtu jāizkrīt līdzīgu skaitu reižu (šinī gadījumā aptuveni 50). Ja kauliņš šķiet neprecīzs, piemēram, ir aizdomas, ka sešinieks izkrīt pārāk bieži, tad, izmantojot '''Hī kvadrāta kritēriju''', to ir iespējams noskaidrot. Protams, tāpat kā visās citās statistikas metodēs, jo mērījumu skaits ir lielāks, jo metode sniegs precīzāku atbildi. [[Category:Statistika]] [[de:Chi-Quadrat-Test]] [[en:Chi-square test]] [[fr:Test du χ²]] [[it:Test chi quadrato]] [[nl:Chi-kwadraattoets]] [[pl:Test zgodności chi-kwadrat]] [[su:Tes chi-kuadrat]] 21 18075 2005-08-14T19:28:01Z Tail 13 '''Dispersiju analīze''' jeb ''ANOVA (Analysis of Variance)'' ir [[statistika]]s metode, kas tiek izmantota, lai noteiktu, vai divu vai vairāku izlašu [[aritmētiskais vidējais|aritmētiskie vidējie]] ir statistiski nozīmīgi atšķirīgi. Ja tiek vienkārši salīdzināti divi vidējie, tad rezultāti būs tie paši, kas [[T tests|t testā]]. Tomēr '''dispersiju analīzes''' priekšrocība ir tā, ka, datus apstrādājot, tos var sadalīt apakšgrupās un pētīt attiecības visu šo grupu starpā, neizdarot kompleksus aprēķinus. Ir ''vienfaktora dispersiju analīze'', kurā apakšgrupas tiek dalītas pēc viena faktora, un ''daudzfaktoru dipersiju analīze (MANOVA)'', kurā apakšgrupas tiek dalītas pēc vairākiem faktoriem. [[Category:Matemātika]] [[Category:Statistika]] 22 9678 2004-11-29T14:20:37Z PeterisP 26 '''Dispersija''' ir rādītājs, ko izmanto [[Statistika|statistikā]] kā starpposmu [[Standartnovirze|standartnovirzes]] noteikšanā un secinošās statistikas metožu izvēlē. Tās aprēķināšanā nozīmīga loma ir izlases [[Centrālās tendences rādītāji|aritmētiskajam vidējajam]]. [[Category:Statistika]] 24 44753 2006-05-13T20:35:04Z Keps 758 [[Image:Laptop.jpg|thumb|200px|Dators]]'''Dators''' ir iekārta, kas apstrādā informāciju pēc iepriekš definētas procedūras. Datori ir konstruēti no komponentiem, kas veic vienkāršas, iepriekš noteiktas darbības. Šo komponentu savstarpējā saziņa ļauj datoram veikt informācijas apstrādes procesus. Pareizi sakonfigurēts (ieprogrammēts) dators spēj risināt noteiktas problēmas, kā arī būt lielākas sistēmas sastāvdaļa. Pareizi sakonfigurētām datoram padodot ievaddatus, programma tos apstrādā, un dators spēj atrisināt problēmu vai prognozēt sistēmas uzvedību. ==Datoru klasifikācija== === Pēc lietojuma === * [[Klēpjdators]] * [[Lieldators]] * [[Mikrodators]] * [[Minidators]] * [[Personālais dators]] (PC jeb galddators) * [[Klēpjdators]] * [[Plaukstdators]] * [[Valkājamais dators]] * [[Darbstacija]] * [[Serveris]] === Pēc lietotās tehnoloģijas === Pirmie datori bija tīri mehāniski. 1930-tajos gados [[telekomunikāciju industrija|telekomunikāciju industrijā]] parādījās [[relejs|releji]], bet 1940-tajos gados jau tika uzbūvēi pirmie tīri elektroniskie datori izmantojot [[radiolampa|radiolampas]]. 1950-tajos un 1960-tajos gados tās tika aizstātas ar [[tranzistors|tranzistoriem]], , bet 1960-to gadu beigās un 1970-gado sākumā parādījās pirmās [[mikroshēma|mikroshēmas]]. Šobrīd zinātnieki mēģina radīt [[optiskais dators|optiskos datorus]], kas elektrības vietā izmantotu gaismas signālus. Tiek pētītas iespējas izmantot datorikā [[DNS]]. Radikāls solis datoru attīstībā būtu [[kvantu dators|kvantu datoru]] izveide. ==Kā datori strādā== Kaut arī datoros lietotās tehnoloģijas ir radikāli mainījušās kopš pirmo datoru parādīšanās 1940-ajos gados, praktiski visi mūsdienās lietotie datori ir balstīti uz [[fon Neimana arhitektūra|fon Neimana arhitektūru]]. [[Atmiņa]] [[Procesors]] [[Ievade un Izvade]] [[Instrukcijas]] [[Arhitektūra]] Programmas ==== Operacionālā sistēma ==== Lai dators varētu veikt kādu darbību, tā atmiņā visu laiku ir jābūt ielādētai kādai programmai. Parasti (tipiskos datoros) šāda programma ir [[operacionālā sistēma]] (OS) jeb [[operētājsistēma]]. Operacionālā sistēma nosaka, kuras programmas darbināt, kad un kādus resursus (piemēram, atmiņu) tām piešķirt. Operacionālā sistēma arī nodrošina aparatūras abstrakcijas slāni, kas nodrošina iespēju vienā datorā veidotas programmas darbināt uz citiem datoriem. ==Ārējās saites== * [http://www.delfi.lv/directory/8/index.php DELFI Katalogs &gt; Datori, Internets] * [http://www.tvnet.lv/directory/inet_computers/ Latnet Web Katalogs &gt; Internet &amp; Datori] * [http://www.day.lv/?pg=1&tree_id=1 Day.lv Katalogs &gt; Datori un Internets] * [http://ww1.lu.lv/jauna/strukt/muzejs/m_5.html LU Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejs] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[Category:Datori]][[Category:Skaitļošana]] [[af:Rekenaar]] [[ar:حاسوب]] [[ast:Computadora]] [[ca:Ordinador]] [[cs:Počítač]] [[cy:Cyfrifiadur]] [[da:Computer]] [[de:Computer]] [[en:Computer]] [[eo:Komputilo]] [[es:Computadora]] [[et:Arvuti]] [[fa:رایانه]] [[fi:Tietokone]] [[fo:Telda]] [[fr:Ordinateur]] [[fy:Kompjûter]] [[he:מחשב]] [[hi:संगणक]] [[hu:Számítógép]] [[ia:Computator]] [[id:Komputer]] [[is:Tölva]] [[it:Computer]] [[ja:コンピュータ]] [[ko:컴퓨터]] [[ku:Kompûter]] [[la:Computatrum]] [[lb:Computer]] [[lt:Kompiuteris]] [[mg:Mpikajy]] [[ml:കംപ്യുട്ടര്‍]] [[ms:Komputer]] [[nds:Computer]] [[nl:Computer]] [[no:Datamaskin]] [[nv:Béésh bee ak'e'elchíhí t'áá bí nitsékeesígíí]] [[pl:Komputer]] [[pt:Computador]] [[ro:Computer]] [[ru:Компьютер]] [[simple:Computer]] [[sr:Рачунар]] [[sv:Dator]] [[tr:Bilgisayar]] [[uk:Комп'ютер]] [[vi:Máy tính]]{{Link FA|vi}} [[zh:计算机]] 26 44296 2006-05-11T17:17:46Z Knakts 848 Pietiek, ja ir tikai statistikas kategorijā '''Ekscesa koeficients''' (''kurtosis'') ir statistisks rādītājs, ar kura palīdzību var noteikt ''rezultātu izkliedi pa x asi''. Citiem vārdiem sakot, cik lielā mērā rezultāti tuvojas centrālajam punktam. Ja '''ekscess''' ir negatīvs, tad [[Normālsadalījums|normālsadalījuma]] zvans izskatās pieplacināts pie ''x ass'', ja pozitīvs - zvans ir augsts un šaurs. Ja '''ekscesa koeficients''' tuvojas nullei (aptuveni robežās ±1 - atkarībā no izlases apjoma), tad var runāt par atbilstību normālsadalījumam. [[Asimetrijas koeficients|Asimetrijas_koeficients]] [[Category:Statistika]] 27 52541 2006-06-30T08:22:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[wa:Union Uropeyinne]] {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Eiropas Savienība'''</big></big><small>{{Fn|1}}</small> |- | align="center" colspan="2" | {| style="background: #f9f9f9;" border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" | [[Image:ES karogs.png|200px|Eiropas Savienības karogs]] |} |- | colspan=2 align=center | <small>[[Moto]]: ''In varietate concordia<br>([[Latīņu valodā|latīņu]]: Vienotība atšķirībās)''</small> |- | colspan=2 align=center | <small>[[Himna]]: [[Oda priekam]] |- | align="center" colspan="2" style="background: #ffffff;" | [[Image:LocationEuropeanUnion25.png]] |- | '''[[Valsts valoda|Oficiālās valodas]]''' | Skat. [[ES valodas]]<small>{{Fn|2}}</small> |- | '''[[ES padomes prezidenti|Padomes prezidents]]''' | [[Volfgangs Šisels]] ([[Austrija]]<small>{{Fn|3}}</small>) |- | '''[[ES komisijas prezidenti|Komisijas prezidents]]''' | [[Žans Manuels Durao Barozo]] |- | '''[[Eiroparlaments|Parlamenta prezidents]]''' | [[Žozefs Borels]] |- | '''[[Platība]]'''<br>&nbsp;- Kopējā | [[Valstis pēc platības|7. vieta]]<small>{{Fn|4}}</small><br>[[1 E12 m2|3,976,372 km&sup2;]] |- | '''[[Iedzīvotāju skaits]]'''<br>&nbsp;- Kopējais&nbsp;(2004)<br>&nbsp;- [[Apdzīvojuma blīvums|Blīvums]] | [[Valstis pēc iedzīvotāju skaita|3. vieta]]<small>{{Fn|4}}</small><br>454,900,000 (ES-25)<br>116.4 cilvēki/km&sup2; |- | '''[[IKP]]''' ([[PPS]]) (2004)<br>&nbsp;- Kopējais [http://europa.eu.int/comm/eurostat/newcronos/suite/retrieve/en/theme2/aggs/aggs_gdp/a_gdp_c?OutputDir=EJOutputDir_3888&clientsessionid=CB293B91684B7676B49D266C5283AEBF.extraction-anonymous-worker-1&OutputFile=a_gdp_c.htm&OutputMode=U&OutputMime=text%252Fhtml&]<br>&nbsp;- Per capita [http://europa.eu.int/comm/eurostat/newcronos/suite/retrieve/en/theme2/aggs/aggs_gdp/a_gdp_c?OutputDir=EJOutputDir_3896&clientsessionid=CB293B91684B7676B49D266C5283AEBF.extraction-anonymous-worker-1&OutputFile=a_gdp_c.htm&OutputMode=U&OutputMime=text%252Fhtml&] | [[Valstis pēc IKP|2. vieta]]<small>{{Fn|4}}</small><br>&euro;10,202,336,800,000<br>&euro;22,300 |- | '''Izveidošanās'''<br>Kā [[EEK]]<br>&nbsp;- Parakstīts<br>&nbsp;- Stājies spēkā Kā ES<br>&nbsp;- Parakstīts<br>&nbsp;- Stājies spēkā |<br>[[Romas līgums]]<br>&nbsp;- 1957. gada 25. marts<br>&nbsp;- 1958. gada 11. janvāris [[Māstrihtas līgums]]<br>&nbsp;- 1992. gada 7. februāris<br>&nbsp;- 1993. gada 11. novembris |- | '''[[Valūta|Valūtas]]''' | [[Eiro]] (EUR jeb &euro;)<small>{{Fn|5}}</small> |- | '''[[Laika zona]]''' | [[UTC]] 0 to +2<small>{{Fn|6}}</small> |- | '''[[Augšējā līmeņa domēns]]''' | [[.eu]] (no 2005. gada); tiek lietots otrā līmeņa [[.eu.int]] |- | '''[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Tālsarunu kodi]]''' | +3<small>{{Fn|7}}</small> (projekts) |- | colspan="2" | <small>{{Fnb|1}} [[ES nosaukumi oficiālajās valodās|Skat. citus oficiālos nosaukumus]]<br>{{Fnb|2}} Dalībvalstīm var būt citas oficiālās valodas<br>{{Fnb|3}} Līdz 2007. gada 1. janvārim<br>{{Fnb|4}} ja skaita kā vienu vienību<br>{{Fnb|5}} Lieto [[Eirozona|Eirozonas]] dalībvalstis un ES institūcijas<br>{{Fnb|6}} [[Vasaras laiks|Vasaras laikā]] +1 līdz +3; Franču aizjūras departamentus UTC -4 līdz +4<br>{{Fnb|7}}Katrai dalībvalstij ir savs tālsarunu kods, zonās 3 un 4<br></small> |} '''Eiropas Savienība''' jeb '''ES''' ir starptautiska organizācija, kas apvieno [[Eiropa|Eiropas valstis]], tā darbojas saskaņā ar [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līgumu]]. Tā ir līdz šim pasaules [[vēsture|vēsturē]] varenākā starptautiskā organizācija, kas dažos aspektos atgādina federāciju. Daži politologi uzskata, ka to vispār nevar uzskatīt par starptautisku organizāciju, tā drīzāk esot [[sui generis]] vienība. Šobrīd svarīgākie ar Eiropas Savienību saistītie jautājumi ir tās paplašināšanās, [[Eiropas konstitūcija|Eiropas konstitūcijas]] izstrādāšana un ES valūtas [[eiro]] nostiprināšanās. Sākotnējā ideja, dibinot organizāciju, kas tagad ir kļuvusi par Eiropas Savienību, bija Eiropas pārveidošana pēc [[2.pasaules karš|2. pasaules kara]] notikumiem un līdzīgu notikumu atkārtošanās novēršana, iesaistot Vāciju tirdzniecībā tik cieši, lai tā vēlāk iespējamas varas maiņas gadījumā nespētu pavērsties pret pārējām Eiropas valstīm. Sākotnēji tā bija tirdzniecības ūnija, vēlāk pārauga par Eiropas Kopienu, un tad par Eiropas Savienību, apvienojot paralēli ekonomiskajām arī politiskās intereses. == Eiropas Savienības dalībvalstis == ''1950. gads. Dibinātājvalstis'' * [[Francija]] * [[Vācija]] * [[Itālija]] * [[Nīderlande]] * [[Beļģija]] * [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] ''1973. gads'' * [[Īrija]] * [[Apvienotā Karaliste]] * [[Dānija]] ''1981. gads'' * [[Grieķija]] ''1986. gads'' * [[Spānija]] *[[Portugāle]] ''1995. gads'' * [[Austrija]] * [[Somija]] * [[Zviedrija]] ''2004. gads'' * [[Čehija]] * [[Igaunija]] * [[Kipra]] * [[Latvija]] * [[Lietuva]] * [[Malta]] * [[Polija]] * [[Slovākija]] * [[Slovēnija]] * [[Ungārija]] == Eiropas Savienības dati == [[Image:RobetSchuman.jpg|thumb|Robert Schuman]] Eiropas Savienības kopplatība ir 3 235 000 kvadrātkilometri. Ja tā būtu valsts, tā būtu 8. lielākā valsts pasaulē. 2001. gada oktobrī Eiropas Savienībā dzīvoja apmēram 379 miljoni iedzīvotāju. Eiropas Savienība kā vienība ir otrā nozīmīgākā pasaules ekonomika ar kopproduktu 8 triljoni EUR (1999), lielāka ekonomika ir vienīgi Amerikas Savienotajās Valstīs, kur kopprodukts 1999. gadā bija 8.7 triljoni EUR. Tiek uzskatīts, ka, pievienojoties jaunajām dalībvalstīm, kopējie ekonomikas attīstības tempi palielināsies un pieaugs Eiropas Savienības nozīme pasaules ekonomikā. Pēc pilsoņu skaita Eiropas Savienība ir 3. lielākā pasaulē pēc Ķīnas un Indijas. == Paplašināšanās == [[Image:UE-EU-2006.png|right|500px]] Eiropas Komisija 2002. gada 9. oktobrī rekomendēja uzņemšanai 10 no kandidātvalstīm, galīgo lēmumu paziņojot 2002. gada 13. decembrī Kopenhāgenā. Par to vēl nobalsoja Eiropas Parlaments 2003. gada 9. aprīlī. Šīs valstis ir * Igaunija (par - 67%) * Latvija (par - 67%) * Lietuva (par - 91%) * Polija (par - 77%) * Čehija (par - 77%) * Ungārija (par - 83%) * Slovākija (par - 92%) * Slovēnija (par - 90%) * Malta (par - 54%) * Kipra (parlamenta lēmums) Ja kāda valsts nobalso pret pievienošanos, process turpinās bez tās. Ar pozitīvi nobalsojušajām līgums tiks parakstīts 2004. gada 1. maijā. Bulgārija un Rumānija ir rekomendētas iestāšanai Eiropas Savienībā 2007. gadā. Turcijai, sakarā ar cilvēktiesību pārkāpumiem iestāšanās sarunu uzsākšana ir atlikta uz nenoteiktu laiku. == Eiropas politikas pamatnostādnes == * Brīvā tirdzniecība starp dalībvalstīm * Kopīga muitas politika un nostāja starptautiskās tirdzniecības sarunās * Atteikšanās no robežkontroles starp dalībvalstīm * Brīvas iespējas Eiropas Savienības pilsoņiem dzīvot un strādāt jebkur Eiropas Savienībā * Tiesības balsot vietējās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās jebkurā no dalībvalstīm * Brīva finanšu kapitāla plūsma dalībvalstu starpā * Likumdošanas, tirdzniecības marku reģistrācijas un korporāciju likumdošanas saskaņošana * Vienota valūta eiro (izņemot Lielbritāniju, Zviedriju un Dāniju) * Vides aizsardzības politikas saskaņošana * Kopīga lauksaimniecības uz zvejniecības politika * Sadarbība kriminālistikas jomā un Šengenas informācijas sistēmā * Nākotnē ieviešama kopīga ārpolitika * Nākotnē ieviešama kopīga aizsardzības politika * Kopīga imigrācijas politika * Kopīga netiešo maksājumu un muitas nodokļu politika * Atbalsts atpalikušajiem reģioniem * Atbalsts Austrumeiropas kandidātvalstīm un citām pārejas valstīm Ir jūtama tendence pāriet no atsevišķu valstu politiskās varas uz reģionu politisko varu. {{commons|European Union|}} {{ES valstis}} [[af:Europese Unie]] [[an:Unión Europeya]] [[ang:Europisc Gesamnung]] [[ar:اتحاد أوروبي]] [[ast:Xunión Europea]] [[az:Avropa İttifaqı]] [[be:Эўрапейскі Зьвяз]] [[bg:Европейски съюз]] [[br:Unaniezh Europa]] [[bs:Evropska unija]] [[ca:Unió Europea]] [[cs:Evropská unie]] [[csb:Eùropejskô Ùnijô]] [[cy:Yr Undeb Ewropeaidd]] [[da:EU]] [[de:Europäische Union]] [[el:Ευρωπαϊκή Ένωση]] [[en:European Union]] [[eo:Eŭropa Unio]] [[es:Unión Europea]] [[et:Euroopa Liit]] [[eu:Europar Batasuna]] [[fa:اتحادیه اروپا]] [[fi:Euroopan unioni]] [[fiu-vro:Õuruupa Liit]] [[fr:Union européenne]] [[frp:Union eropèèna]] [[fur:Union Europeane]] [[fy:Jeropeeske Uny]] [[ga:An tAontas Eorpach]] [[gd:An t-Aonadh Eorpach]] [[gl:Unión Europea]] [[he:האיחוד האירופי]] [[hi:यूरोपीय संघ]] [[hr:Europska unija]] [[ht:Inyon Ewopeyèn]] [[hu:Európai Unió]] [[hy:Պրոյեկտ:Որոնում]] [[ia:Union Europee]] [[id:Uni Eropa]] [[ie:Europan Union]] [[io:Europana Uniono]] [[is:Evrópusambandið]] [[it:Unione Europea]] [[ja:欧州連合]] [[jv:Uni Eropah]] [[ka:ევროპის კავშირი]] [[ko:유럽 연합]] [[ksh:Europäish Unjon]] [[ku:Yekîtiya Ewropayê]] [[kw:Unyans Europek]] [[la:Unio Europaea]] [[lb:Europäesch Unioun]] [[li:Europese Unie]] [[lt:Europos Sąjunga]] [[mk:Европска Унија]] [[ms:Kesatuan Eropah]] [[mt:Unjoni Ewropea]] [[nds:Europääsche Union]] [[nds-nl:Europese Unie]] [[nl:Europese Unie]] [[nn:Den europeiske unionen]] [[no:Den europeiske union]] [[nrm:Unnion Ûropéenne]] [[oc:Union europenca]] [[pl:Unia Europejska]] [[pt:União Europeia]] [[rmy:Europikano Ekipen]] [[ro:Uniunea Europeană]] [[ru:Европейский Союз]] [[scn:Unioni Europea]] [[sco:European Union]] [[sh:Evropska unija]] [[simple:European Union]] [[sk:Európska únia]] [[sl:Evropska unija]] [[sq:Bashkimi Evropian]] [[sr:Европска унија]] [[sv:Europeiska unionen]] [[ta:ஐரோப்பிய ஒன்றியம்]] [[tet:Uniaun Europeia]] [[th:สหภาพยุโรป]] [[tl:Kaisahang Europeo]] [[tr:Avrupa Birliği]] [[tt:Awrupı Berlege]] [[uk:Європейський Союз]] [[vec:Union Eoropea]] [[vi:Liên minh châu Âu]] [[wa:Union Uropeyinne]] [[war:Unyon Europeo]] [[zh:欧洲联盟]] [[zh-min-nan:Europa Liân-bêng]] 28 40957 2006-04-17T15:17:42Z Juzeris 23 precizēju kat. '''Ekonomika''' ir [[sociāla zinātne]], kas pēta to, kā [[sabiedrība]] lieto ierobežotos resursus savu [[vēlmes|vēlmju]] apmierināšanai, cilvēku rīcību [[preces|preču]] un [[pakalpojumi|pakalpojumu]] [[ražošana|ražošanā]], [[tirdzniecība|tirgošanā]] un [[patērēšana|patērēšanā]]. Ekonomika balstās uz pieņēmumu, ka vienmēr kādi resursi ir ierobežoti, un ir jāizvēlas starp dažādām alternatīvām. Nozari parasti dala divās daļās, kas gan ir ļoti saistītas - [[mikroekonomika|mikroekonomikā]], kas pēta atsevišķu cilvēku un [[Uzņēmums|uzņēmumu]] rīcību un situāciju, un [[makroekonomika|makroekonomikā]], kas pēta lielas teritorijas kopīgo ekonomiku. [[Category:Ekonomika|*]] [[af:Ekonomie]] [[an:Economía]] [[ast:Economía]] [[be:Эканоміка]] [[bg:Икономика]] [[bn:অর্থনীতি]] [[bs:Ekonomija]] [[ca:Economia]] [[cs:Ekonomie]] [[cy:Economeg]] [[da:Økonomi]] [[de:Wirtschaft]] [[el:Οικονομικά]] [[en:Economics]] [[eo:Ekonomiko]] [[es:Economía]] [[et:Majandusteadus]] [[fa:اقتصاد]] [[fi:Kansantalous]] [[fr:Économie]] [[fy:Ekonomy]] [[gl:Economía]] [[he:כלכלה]] [[hr:Ekonomija]] [[hu:Közgazdaságtan]] [[ia:Economia]] [[id:Ekonomi]] [[it:Economia]] [[ja:経済学]] [[ko:경제학]] [[li:Ikkenomie]] [[lt:Ekonomika]] [[mg:Toe-Karena]] [[nds:Wertschap]] [[nl:Economie]] [[no:Økonomi]] [[oc:Economia]] [[pl:Ekonomia]] [[pt:Economia]] [[ro:Economie]] [[ru:Экономика]] [[scn:Econumia]] [[simple:Economics]] [[sl:Ekonomija]] [[sr:Економија]] [[sv:Ekonomi]] [[th:เศรษฐศาสตร์]] [[tl:Ekonomiya]] [[tr:İktisat]] [[uk:Економіка]] [[zh:经济学]] 29 53169 2006-07-02T10:05:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[vec:Fìxica]] '''[[Fizika]]''' (no gr. val. ''physikos'': dabisks) - dabaszinātne, kas pētī [[matērija]]s un [[enerģija]]s īpašības, to mijiedarbību. Fizikas nozares ir, piemēram, [[optika]], [[mehānika]], [[termodinamika]], [[elektromagnētisms]], [[atomfizika]], [[kodolfizika]], [[daļiņu fizika]] utt. [[Fizika]] ir cieši saistīta ar citām zinātnēm, piemēram, ķīmiju. [[Ķīmija]] it sevisķi izmanto atklājumus kvantu mehānikā, elektromagnētismā un termodinamikā. {{stub}} == Vēsture == XVI gs. beigās [[Galileo Galilejs]] sāka izmantot eksperimentus, lai apstiprinātu zinātniskas teorijas. Šāds eksperimentu izmantojums ir zinātniskās metodes pamatā. Galilejs veiksmīgi pētīja dinamiku, īpaši [[inerce|inerci]]. 1687. gadā [[Īzaks Ņūtons]] publicēja darbu "[[Matemātikas principi]]" (''Principia Mathematica''), kurā aprakstītas divas būtiskas fizikas teorijas - [[Ņūtona kustības likumi]], uz ko balstās [[klasiskā mehānika]], un [[Ņūtona gravitācijas likums]], kas apraksta vienu no četrām [[mijiedarbības|mijiedarbībām]], [[gravitācija|gravitāciju]]. Gravitācijas likuma formulēšana aizsāka [[astrofizika]]s nozari, kas apraksta astronomiskus fenomenus, izmantojot fizikas teorijas. Sākot ar XVII gs., veiksmīgi tika pētīta [[termodinamika]]. 1798. gadā [[Tompsons]] demonstrēja [[mehāniskais darbs|mehāniskā darba]] pārvēršanos [[siltums|siltumā]], un 1847. gadā [[Džouls]] formulēja [[enerģijas nezūdamības likumu]]. [[Feredejs]], [[Oms]] un citi pētīja [[elektrība|elektrību]] un [[magnētisms|magnētismu]]. 1855. gadā [[Maksvels]] abas teorijas apvienoja vienā - [[elektromagnētisma teorija|elektromagnētisma teorijā]], ko apraksta [[Maksvela vienādojumi]]. Šī teorija paredzēja, ka [[gaisma]] ir [[elektromagnētisks vilnis]]. 1895. gadā [[Rentgens]] atklāja [[rentgenstari|rentgenstarus]], kas izrādījās esam augstas frekvences [[elektromagnētiskā radiācija]]. [[Radioaktivitāte|Radioaktivitāti]] 1896. gadā atklāja [[Henrijs Bekerels]] un vēlāk pētīja [[Pjērs un Marija Kirī]], kā arī citi. Šādi aizsākās [[kodolfizika|kodolfizikas]] nozare. 1897. gadā [[Tomsons]] atklāja [[elementārdaļiņas]] [[elektrons|elektrona]] eksistenci. 1904. gadā viņš piedāvāja pirmo [[atoma modeļi|atoma modeli]]. 1905. gadā [[Alberts Einšteins]] formulēja savu [[speciālā relatvivitātes toerija|speciālo relativitātes teoriju]], kas [[laiks|laiku]] un [[telpa|telpu]] apvienoja [[laiktelpa|laiktelpā]]. [[Relativitātes teorija]] piedāvā no [[klsiskā mehānika|klasiskās mehānikas]] būtiski atšķirīgu fizikālās pasaules struktūras ideju. 1915. gadā [[Alberts Einšteins|Einšteins]] formulēja savu [[vispāārīgā relativitātes toerija|vispārīgo relativitātes teoriju]], kas izskaidroja arī [[gravitācija|gravitāciju]], tā nomainīdama [[Ņūtona gravitācijas likums|Ņūtona gravitācijas likumu]]. Abas teorijas sakrīt, kad runa ir par nelieliem ķermeņiem un enerģijas daudzumiem. 1911. gadā [[Rezerfords]] atklāja [[atoma kodols|atoma kodola]] un [[protons|protonu]] eksistenci. [[Neitroni|Neitronu]] eksistenci 1932. gadā atklāja [[Čedviks]]. Sākot ar 1900. gadu, [[Makss Planks]], [[Alberts Einšteins]] un [[Nīlss Bors]] attīstīja [[kvanti|kvantu]] teorijas, lai izskaidrotu dažādus neparastus eksperimentu rezultātus, ieviešot [[diskrētie enerģijas līmeņi|diskrētos enerģijas līmeņus]]. 1925. gadā [[Verners Heizenbergs]] un 1926. gadā [[Šrēdingers]] un [[Diraks]] formulēja [[kvantu mehānika|kvantu mehāniku]], kas izskaidroja iepriekšējās kvantu teorijas. [[Kvantu mehānika|Kvantu mehānikā]] fizisko mērījumu rezultāti ir būtībā nenoteikti; teorija apraksta ar so nenoteiktību saistītos aprēķinus. Tā veiksmīgi apraksta matērijas uzvedību, kad runa par ļoti sīkiem lielumiem. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā gan ASV, gan Vācija aktīvi nodarbojās ar [[kodolfizika|kodolfizikas]] pētniecību ar nolūku radīt [[atombumba|atombumbu]]. Vāciešiem [[Verners Heizenbergs|Heizenberga]] vadībā šo mērķi sasniegt neizdevās, savukārt amerikāņu [[Manhetenas projekts]] vainagojās ar panākumiem. 1945. gadā Trīsvienībā netālu no Alamogordo, Ņūmeksikas, tika detonēts pirmais atomspridzeklis. [[Kvantu lauku teorija]] tika attīstīta, lai paplašinātu kvantu teoriju un tā nebūtu pretrunā ar speciālo relativitātes teoriju. To attīstīja 1940-tajos tādi zinātnieki kā [[Feinmens]], [[Švingers]], [[Tomonaga]] un [[Daisons]]. Viņi formulēja [[kvantu elektrodinamikas teorija|kvantu elektrodinamikas teoriju]], kas apraksta elektromagnētisko [[mijiedarbības|mijiedarbību]]. Kvantu lauku teorija kļuva par pamatu [[modernā daļiņu fizika|modernajai daļiņu fizikai]], kas pētī [[mijiedarbības|fundamentālās mijiedarbības]] un [[elementārdaļiņas]]. Līdz 1970-tajiem gadiem tika izveidots tā dēvētais [[Standartmodelis]], kas veiksmīgi apraksta gandrīz visas līdz šim novērotās elementārdaļiņas. == Mūsdienu attīstība == Par vienu no mūsdienu izcilākajiem zinātniekiem tiek uzskatīts [[Stīvens Hokings]], kura ievērojamākie darbi saistīti ar [[melnie caurumi|melnajiem caurumiem]] un [[termodinamika|termodinamiku]]. [[Category:Fizika|*]] [[Category:Fizika]] == Ārējās saites == [http://www.fizmati.lv Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vortāls] [[af:Fisika]] [[als:Physik]] [[an:Fesica]] [[ar:فيزياء]] [[ast:Física]] [[be:Фізыка]] [[bg:Физика]] [[bn:পদার্থবিদ্যা]] [[br:Fizik]] [[bs:Fizika]] [[bug:Fisika]] [[ca:Física]] [[co:Fisica]] [[cs:Fyzika]] [[csb:Fizyka]] [[cv:Физика]] [[cy:Ffiseg]] [[da:Fysik]] [[de:Physik]] [[el:Φυσική]] [[en:Physics]] [[eo:Fiziko]] [[es:Física]] [[et:Füüsika]] [[eu:Fisika]] [[fa:فیزیک]] [[fi:Fysiikka]] [[fo:Alisfrøði]] [[fr:Physique]] [[fur:Fisiche]] [[fy:Natuerkunde]] [[ga:Fisic]] [[gl:Física]] [[gu:ભૌતિક શાસ્ત્ર]] [[he:פיזיקה]] [[hi:भौतिकी]] [[hr:Fizika]] [[hu:Fizika]] [[ia:Physica]] [[id:Fisika]] [[ie:Fisica]] [[io:Fiziko]] [[is:Eðlisfræði]] [[it:Fisica]] [[iu:ᐆᒫᑦᓱᓕᕆᓂᖅ]] [[ja:物理学]] [[ka:ფიზიკა]] [[ko:물리학]] [[la:Physica]] [[lad:Fisika]] [[lb:Physik]] [[li:Natuurkónde]] [[lt:Fizika]] [[mk:Физика]] [[ms:Fizik]] [[my:ရူပဗေဒ]] [[nap:Físeca]] [[nds:Physik]] [[nds-nl:Netuurkunde]] [[nl:Natuurkunde]] [[nn:Fysikk]] [[no:Fysikk]] [[oc:Fisica]] [[pl:Fizyka]] [[ps:فزيک]] [[pt:Física]] [[ro:Fizică]] [[ru:Физика]] [[sa:भौतिकी]] [[sc:Fìsica]] [[scn:Fìsica]] [[sco:Naitural philosophy]] [[simple:Physics]] [[sk:Fyzika]] [[sl:Fizika]] [[sq:Fizika]] [[sr:Физика]] [[su:Fisika]] [[sv:Fysik]] [[sw:Fizikia]] [[ta:இயற்பியல்]] [[th:ฟิสิกส์]] [[tl:Pisika]] [[tr:Fizik]] [[tt:Fizik]] [[ug:فىزىكا]] [[uk:Фізика]] [[vec:Fìxica]] [[vi:Vật lý]] [[vo:Füsüd]] [[xh:IFiziki]] [[zh:物理学]] [[zh-min-nan:Bu̍t-lí-ha̍k]] [[zh-yue:物理]] 30 29163 2006-02-07T11:52:12Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail '''Folkloristika''' ir zinātne par [[Folklora|folkloru]]. Tā aptver trīs savstarpēji saistītas nozares - tautas daiļrades materiālu vākšanu, publicēšanu un izpēti. === Raksti === [[Baltu etnoģenēze]] === Radniecīgas nodaļas === [[Etnogrāfija]] <br> [[Socioloģija]] <br> [[Mitoloģija]] <br> [[Vēsture]] === Noderīgas norādes === [http://folklora.lv folklora.lv] 31 50537 2006-06-14T15:18:45Z Juzeris 23 format. '''Folklora''' (arī tradicionālā [[tautas]] kultūra) ir vispārpazīstama [[tradīcija]] - kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, ko īsteno kāda grupa vai indivīds un kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās [[sociālā identitāte|sociālo]] un [[kultūras identitāte|kultūras]] identitāti; tās formas un ssatura vērtības tiek pārmantotas [[mutvārdu folklora|mutvārdos]], [[imitācija|imitācijā]] vai kādā citā veidā. Šī etnokulturālā struktūra ietver [[Valodniecība|valodu]], [[Literatūra|literatūru]], [[Mūzika|mūziku]], [[deja|deju]], [[spēle|spēles]], [[Mitoloģija|mitoloģiju]], [[rituāls|rituālus]], [[paraža|paražas]], lietišķo [[Māksla|mākslu]], [[celtniecība|celtniecību]] u.c. {{stub}} === Skat. arī === *[[Etnogrāfija]] *[[Socioloģija]] *[[Mitoloģija]] *[[Vēsture]] === Ārējas saites === *[http://folklora.lv folklora.lv] *[http://folk.star.lv latviešu folkloras radio] [[Category:Folklora]] [[et:Folkloor]] [[en:Folklore]] [[es:Folclore]] 32 49400 2006-06-06T21:23:13Z 80.232.139.234 /* Ārējas saites */ ==Filozofija== Jautājums par to, kā lai definē jēdzienu '''filozofija''', pats ir filozofisks. Lai iepazīstinātu ar jēdzienu, var teikt, ka filozofija ir teorētiska pasaules uzskata vai izziņas forma par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem, par cilvēka attiecībām ar pasauli. Filozofiska doma parasti ir cilvēkā iekšēji nobriedusi pārliecība savienojumā ar filozofiskā diskusijā radušamies argumentiem. Filozofijas degpunktā ir jautājumi par eksistenci, zināšanām, skaisto, morāli pareizo. Filozofisku jautājumu piemēri varētu būt: ''"Kas labo nošķir no ļaunā?"'' un ''"Vai zināšanas vispār ir iespējamas?"'' [[Image:Escola de Atenas.jpg|thumb|'''Atēnu skola'''. Šo fresku 16. g. s. uzgleznoja itāliešu mākslinieks [[Rafaēls]]. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami [[Platons]] un [[Aristotelis]], aizrāvušies diskusijā.|center|720px]] Filozofiska rakstura jautājumi ir aktuāli ne vien mūsu sabiedrībā, bet jebkur citur pasaulē. Tādējādi filozofiju ir iespējams iedalīt vairākās skolās. Tas, ko mēs uzskatām par filozofiju, visbiežāk ir rietumu civilizācijas auglis, un šo filozofiju tā arī sauc par rietumu filozofiju. Tradīcijas pirmsākumi meklējami līdz ar senajiem grieķiem. Pazīstamākie šīs skolas filozofi ir [[Platons]], [[Aristotelis]], [[Akvīnas Toms]], [[Renē Dekarts]], [[Imanuels Kants]], [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis]], [[Frīdrihs Nīcše]] un [[Ludvigs Vitgenšteins]]. Jēdziens [[Austrumu filozofija]] parasti tiek saistīts ar Tuvo Austrumu un Āzijas filozofiem. To skaitā visbiežāk tiek minēti Sidharta Gautama jeb [[Buda]], [[Laodzi]] un [[Konfūcijs]]. Sākotnēji jēdziens filozofija nozīmēja vienkārši gudrības mīlestību. Filozofs nomainīja [[Sofisms|sofistu]] jeb gudro vīru, šī skola ir uzskatāma par augsni grieķu filozofijai. Ar filozofiju tika saprasta visa veida intelektuālā darbība. Filozofijas jēdzienu ir ieviesis izcilais grieķu mistiķis [[Pitagors]]. ==Nozares== *[[Metafizika]] *[[Ētika]] ==Lasiet arī== *[[Džordžs Bērklijs]] *[[Johans Gotlībs Fihte]] *[[Hugo Grocijs]] *[[Deivids Hjūms]] *[[Imanuels Kants]] *[[Žans Žaks Ruso]] *[[Artūrs Šopenhauers]] ==Radniecīgās nodaļas== *[[Sākumlapa|Sk. kategoriju izvēli sākuma lapā]] ==Ārējas saites== *[[:en:Philosopher]] *[http://www.satori.lv/?src=bodyb&con=36&ho=J&st=4 1/4 Satori] *[http://www.filozofija.lv/ Filozofija.lv] *[[wikisource:Wikisource:Bibliothèque philosophique|Bibliothèque philosophique]] (Wikisource) [[Category:Filozofija|*]] [[af:Filosofie]] [[an:Filosofía]] [[ang:Ūðwitegung]] [[ar:فلسفة]] [[ast:Filosofía]] [[bg:Философия]] [[br:Prederouriezh]] [[bs:Filozofija]] [[ca:Filosofia]] [[ceb:Pilosopiya]] [[cs:Filosofie]] [[csb:Filozofijô]] [[cv:Философи]] [[da:Filosofi]] [[de:Philosophie]] [[el:Φιλοσοφία]] [[en:Philosophy]] [[eo:Filozofio]] [[es:Filosofía]] [[et:Filosoofia]] [[fa:فلسفه]] [[fi:Filosofia]] [[fr:Philosophie]] [[fy:Filosofy]] [[gd:Feallsanachd]] [[gl:Filosofía]] [[he:פילוסופיה]] [[hi:दर्शनशास्त्र]] [[hr:Filozofija]] [[hu:Filozófia]] [[ia:Philosophia]] [[id:Filsafat]] [[io:Filozofio]] [[is:Heimspeki]] [[it:Filosofia]] [[ja:哲学]] [[jv:Filsafat]] [[ka:ფილოსოფია]] [[ko:철학]] [[ku:Felsefe]] [[la:Philosophia]] [[lad:Filosofiya]] [[lb:Philosophie]] [[li:Filosofie]] [[lt:Filosofija]] [[mk:Филозофија]] [[mn:Философи]] [[ms:Falsafah]] [[nl:Filosofie]] [[nn:Filosofi]] [[no:Filosofi]] [[pl:Filozofia]] [[pt:Filosofia]] [[ro:Filozofie]] [[ru:Философия]] [[scn:Filusufìa]] [[sco:Philosophie]] [[simple:Philosophy]] [[sk:Filozofia]] [[sl:Filozofija]] [[sq:Filozofia]] [[sr:Филозофија]] [[su:Filsafat]] [[sv:Filosofi]] [[th:ปรัชญา]] [[tl:Pilosopiya]] [[tr:Felsefe]] [[tt:Fälsäfä]] [[uk:Історія філософії]] [[vi:Triết học]] [[vo:Filosop]] [[zh:哲学]] 34 9687 2004-12-07T12:15:03Z PeterisP 26 '''Faktoru analīze''' ir statistiska metode, kas ne tikai ļauj atrast faktorus, kas atrodas vairāku mainīgo lielumu saistības pamatā, bet arī dod iespēju novērtēt šīs saistības ciešumu starp faktoru un novērotajām pazīmēm, respektīvi, atbildēt uz jautājumu, cik liels ir faktora īpatsvars katrā pazīmē. Faktoru analīze ir radusies un attīstījusies [[Psiholoģija|psiholoģijā]], to plaši lieto intelekta struktūras un personības iezīmju izpētē, dažāda veida testu izveidē. Mūsdienās šo metodi diezgan plaši izmanto arī citās zinātnēs - [[Ekonomika|ekonomikā]], [[Medicīna|medicīnā]], sociālajās zinātnēs u.c. ==Skat. arī== [[Statistika]] [[Category:Statistika]] 36 16153 2005-07-04T19:38:45Z Juzeris 23 precizēju kat. '''Ģeoloģija''' ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi. Ziņas par [[minerāli|minerālu]] īpatnībām, [[vulkāns|vulkānu]] darbību, [[zemestrīce|zemestrīcēm]] un krasta līniju pārvietošanos ir sastopamas jau seno ēģiptiešu, ķīniešu, indiešu, grieķu un romiešu darbos. 17. gadsimtā tika izvirzītas pirmās kosmogoniskās hipotēzes, izdotas pirmās ģeoloģiskās kartes. 18. gadsimta beigās ģeoloģija (ģeognozija) izveidojās par patstāvīgu zinātni - līdz tam to uzskatīja galvenokārt par mineraloģijas vai fizioģeogrāfijas nozari. Nozares: * mineraloģija, * petrogrāfija, * litoloģija, * struktūrģeoloģija, * tektonika, * vulkanoloģija, * vēsturiskā ģeoloģija, * stratigrāfija, * paleovulkanoloģija, * kvartārģeoloģija, * izrakteņu ģeoloģija, * hidroģeoloģija, * inženierģeoloģija, * militārā ģeoloģija, * reģionālā ģeoloģija, * jūras ģeoloģija, * matemātiskā ģeoloģija, * ekonomiskā ģeoloģija. === Radniecīgās nodaļas === [[Ģeogrāfija]] [[Category:Ģeoloģija|Geologija]] [[en:Geology]] [[de:Geologie]] 37 40535 2006-04-15T21:23:45Z Latvia United 746 '''Ģeogrāfija''' ir dabaszinātņu ([[Fizioģeogrāfija|fizioģeogrāfija]]) un sabiedrības zinātņu ([[Ekonomiskā ģeografija|ekonomiskā]] un [[Socialā ģeogrāfija|sociālā ģeogrāfija]]) sistēma, kas pēta Zemes ģeogrāfisko apvalku, dabas un ražošanas teritoriālos kompleksus, vides un cilvēku sabiedrības mijiedarbību. ģeogrāfijas sistēmā ir nozaru un reģionālās zinātnes, kā arī praktiskās nozares (medicīnas, militārā ģeogrāfija). Saskarnozares (ģeomorfoloģija, bioģeogrāfija, iedzīvotāju ģeogrāfija, kartogrāfija) ir saistītas ar [[Ģeoloģija|ģeoloģiju]], [[bioloģija|bioloģiju]], [[Ekonomika|ekonomiku]] u.c. zinātņu sistēmu, demogrāfiju, [[Vēsture|vēsturi]]. Terminu ''ģeogrāfija'' pirmais lietoja sengrieķu zinātnieks [[Erastotens]]. Pēc lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem vienā sistēmā ģeogrāfiskās zināšanas apkopoja holandietis B. Varēniuss. [[Latvija|Latvijas]] ģeogrāfiskā pētniecība sākās 18. gadsimta beigās. == Skat. arī == *[[Eiropas Savienība]] *[[Valstis]] *[[Tautas]] <!-- Interlanguage links --> [[Category:Ģeogrāfija]] [[ab:Географи]] [[af:Geografie]] [[als:Geografie]] [[an:Cheografía]] [[ar:جغرافيا]] [[ast:Xeografía]] [[az:Coğrafiya]] [[ba:География]] [[be:Геаграфія]] [[bg:География]] [[bn:ভূগোল]] [[br:Jeografi]] [[bs:Geografija]] [[ca:Geografia]] [[ceb:Heyograpiya]] [[co:Geografia]] [[cs:Geografie]] [[csb:Geògrafijô]] [[cy:Daearyddiaeth]] [[da:Geografi]] [[de:Geographie]] [[el:Γεωγραφία]] [[en:Geography]] [[eo:Geografio]] [[es:Geografía]] [[et:Geograafia]] [[eu:Geografia]] [[fi:Maantiede]] [[fo:Landafrøði]] [[fr:Géographie]] [[fur:Gjeografie]] [[fy:Geografy]] [[gl:Xeografía]] [[gu:ભૂગોળ]] [[he:גאוגרפיה]] [[hi:भूगोल]] [[hr:Geografija]] [[hu:Földrajztudomány]] [[ia:Geographia]] [[id:Geografi]] [[ie:Geografie]] [[io:Geografio]] [[it:Geografia]] [[ja:地理学]] [[ka:გეოგრაფია]] [[ko:지리학]] [[ks:Geografia]] [[kv:География]] [[ky:География]] [[la:Geographia]] [[lad:Jeografiya]] [[lb:Geographie]] [[li:Geografie]] [[lt:Geografija]] [[mg:Jeografia]] [[mh:Geografia]] [[mk:Географија]] [[ms:Geografi]] [[mt:Ġeografija]] [[nds:Geographie]] [[nl:Geografie]] [[nn:Geografi]] [[no:Geografi]] [[oc:Geografia]] [[os:Географи]] [[pl:Geografia]] [[pt:Geografia]] [[rm:Geografia]] [[ro:Geografie]] [[ru:География]] [[sc:Zeografia]] [[scn:Geografia]] [[simple:Geography]] [[sk:Geografia]] [[sl:Geografija]] [[sr:Географија]] [[sv:Geografi]] [[sw:Jiografia]] [[ta:புவியியல்]] [[te:భూగోళ శాస్త్రము]] [[th:ภูมิศาสตร์]] [[tl:Heograpiya]] [[to:Geografia]] [[tr:Coğrafya]] [[uk:Географія]] [[ur:جغرافيہ]] [[vi:Địa lý học]] [[vo:Taledav]] [[zh:地理学]] 38 48518 2006-05-31T09:59:00Z YurikBot 213 robot Adding: bs, cy, el, ug '''Ģitāra''' ir stīgu [[mūzika|mūzikas]] instruments. == Ģitāras vēsture == [[Image:ClassicalGuitar.jpg|frame|Klasiskā ģitāra]] Pirmās liecības par ģitāru var attiecināt uz sirmu senatni. Uz tūkstošgadīgiem [[Senā Ēģipte|ēģiptiešu]] pieminekļiem ir attēlots mūzikas instruments [[nabla]], kas pēc ārējā izskata atgādina ģitāru. Kā liecina ēģiptiešu teksti, nabla ir visa labā simbols. Ģitāra bijusi pazīstama arī [[Āzija|Āzijā]], ko apliecina attēli uz Asīrijas, Babilonijas un Feniķijas tempļu sienām. XIII gadsimtā arābi to ieveda [[Spānija|Spānijā]], kur tā drīz ieguva plašu atzinību. Vārds "ģitāra" cēlies no arābu valodas. XV gadsimta beigās Spānijas turīgajās ģimenēs izveidojās tradīcija savā starpā sacensties mākslinieciskajās un muzikālajās prasmēs. Ģitāra līdzās citiem stīgu instrumentiem kļuva par iemīļotu instrumentu. Spānijas kultūras dzīvē milzu lomu ir spēlējusi salonu tradīcija, kuros ļaudis pulcējās, lai sastaptu cilvēkus ar līdzīgām interesēm. Arī koncertu tradīcija veidojās salonos. Sākot ar XVI gadsimtu, strinkšķināmie instrumenti kļūst par ārkārtīgi populāru aizraušanos. Tiek sarakstītas daudzas ar ģitārspēli saistītas grāmatas. Populārākie autori, kas šajā laikā rakstījuši, ir Milāns, Korbeto, Fuenljana, Marins i Garsija, Sanss un citi. Mūsdienu instrumentam līdzīgo izskatu ģitāra ieguvusi, izejot garu attīstības ceļu. Līdz XVIII gadsimtam tā bija izmēros mazāka ar diezgan šauru un izstieptu korpusu. Tikai ap XIX gadsimta vidu ģitāra ieguva tagadējās formas, tostarp kļūstot arī lielāka. Sešas ģitāras stīgas ieguva klasisko skaņojuma veidu: (no augstākā uz zemāko) mi, si, sol, re, la, mi. No Spānijas ģitāra nokļuva citās Rietumeiropas valstīs un Amerikas kontinentā, kur iemantoja milzu popularitāti. Kā lai izskaidro tik plašu ģitāras izplatību? Pamatā ar to, ka tā ir instruments ar plašām iespējām: ir iespējams izpildīt solo, pavadīt dziedāšanu, to darot atbilstoši katra vēlmēm un spējām. Ģitāra ir instruments, uz kura salīdzinoši ļoti ātri var apgūt spēlēšanas pamatus. Ģitāra mēdz tikt iekļauta orķestra un ansambļa sastāvā. XVIII gadsimta beigās Spānijā parādās komponisti un virtuozi F. Sors un D. Aguado; tai pašā laikā Itālijā - M. Džuliāni, L. Leniani, F. Karulli, M. Karkasi un citi. Viņi saraksta skaņdarbus, kas domāti ģitārai, sākot ar mazām dziesmiņām un beidzot ar sonātēm un koncertiem ar orķestri. Komponists Sors ar lieliem panākumiem koncertējot apbraukāja Eiropu. Sabiedrību sajūsmināja viņa polifoniskais stils, bagātā fantāzija un mūzikas saturiskais dziļums, kā arī izpildījuma dziļums un precīzā tehnika. Sors ir sarakstījis "Ģitārspēles skolu" un milzīgu daudzumu skaņdarbu. Džuljāni ir itāļu ģitārspēles pamatlicējs. Viņš bija vienlaikus lielisks ģitārists un vijolnieks. Bēthovens augsti cienīja Džuljāni kā komponistu un mūziķi. Arī tagad Džuljāni darbi bieži tiek izpildīti klasiskās ģitārspēles aprindās. XIX gadsimta vidū pasaule iepazīst vijolnieku [[Nikolo Paganīni]], kurš ir bijis arī lielisks ģitārists. Lai arī ģitārspēle ir tik šķietami atšķirīga no vijoļspēles, Paganīni daudz darījis muzikālo paņēmienu pārnešanā no viena instrumenta uz otru. Paganīni ir sarakstījis 140 dziesmas ģitārai, 28 duetus vijolei un ģitārai, 4 trio un 9 ģitāras kvartetus. Daudzi XIX gadsimta komponisti (F. Šūberts, K. Vēbers, R. Kreicers, A. Diabelli, L. Špors un citi) ir sarakstījuši skaņdarbus ģitārai, kā arī ansambļiem ar ģitāru. Berliozs savā traktātā par instrumentiem ģitārai veltījis veselu nodaļu. XIX gadsimta otrās puses ģitāras vēsturē nozīmīgs ir spāņu komponista, solovirtuoza un pedagoga Francisko Tarregi vārds. Viņš izveido jaunu ģitāras nošu pieraksta veidu. Viņa rokās ģitāra kļūst par mazu orķestri. === 20. gadsimts === XX gadsimtā pasaule iepazīst izcilo spāņu ģitāristu Andresu Segoviju. No Dienvidspānijas nākošais jaunais ģitārists 1922. gadā dodas uz Dienvidameriku, kur viņa koncerti bauda lielus panākumus. Viņš turpina koncertsēriju visās lielākajās Rietumu kultūras valstīs, kur viņš tiek visādi cildināts par izpildījuma precizitāti, skanējuma dziļumu, neredzētu meistarību, dinamisko un kolorīto nianšu daudzveidību. Jaunu pagriezienu ģitāras izplatībā ienesa jaunais mūzikas strāvojums [[džezs]]. Jau populārais instruments bieži tika iekļauts kā pavadošais instruments dažādos džeza mūzikas aranžējumos. Taču nozīmīgākais lēciens instrumenta popularitātei bija [[elektriskā ģitāra|elektriskās ģitāras]] izgudrošana, kas notika XX gadsimta 30. gadu vidū, padarot ģitāru no pavadošā par vienu no vadošajiem soloinstrumentiem, jo vairs par šķērsli nebija instrumenta diezgan klusais skanējums. Nākamais posms ģitāras attīstībā saistāms ar tā nenovērtējamo nozīmi džeza diezgan neatkarīgajā paveidā [[Blūzs|blūzā]], kur tā praktiski vienmēr ir vadošais instruments. No blūza ģitāra tika pārņemta [[Rokenrols|rokenrolā]], tālāk klasiskajā [[Rokmūzika|rokmūzikā]] un daudzos citos modernās populārās mūzikas veidos. Pašlaik ir divi diezgan atšķirīgi ģitāru un ģitārspēles veidi: pirmais no tiem ir klasiskās mūzikas ietvaros pastāvošais, savukārt otrais ietver populārās mūzikas elementus. Šeit elektriskā ģitāra nosaka ģitārspēles attīstības tendences. == Praktiskā informācija == Ģitārai ir divas galvenās daļas - korpuss un grifs. Mēdz būt divu veidu grifi - viens ir raksturīgs klasiskajām ģitārām - tas ir praktiski vienādi plats visā tā garumā. Otrs ir raksturīgs metāla stīgu ģitārām (''STEEL GUITAR, WESTERN'') - grifs, attālinoties no korpusa, sašaurinās. Ģitāras grifs ir sadalīts ladās (kopā 19 līdz 26), starp kurām muzikālais attālums ir tieši viens pustonis. Ģitāras skaņas diapazons ir aptuveni četras hromatiskās oktāvas (44 - 49 notis). Uz katras no stīgām iespējams nospēlēt ap divdesmit nošu. Ģitārai atkarībā no prasībām lieto dažādas stīgas. Ar neilona stīgām tā iegūst arfai līdzīgu skanējumu, ar šīm stīgām ir vieglāk mācīties spēlēt, jo tādas mazāk traumē pirkstus. Metāla stīgas dod asāku tembru, kas nedaudz atgādina zvaniņa skaņu. Elektriskajai ģitārai izmanto tikai metāla stīgas, magnētisko skaņas noņēmēju dēļ. Īpašiem ģitārspēles veidiem ir paredzētas gludās metāla stīgas. ==Ārējās saites== *[http://www.guitarbuild.com/ Guitarbuild.com] *[http://www.guitar-poll.com Guitar-Poll.com] [[Category:Mūzika|Gitara, parasta]] [[Category:Stīgu instrumenti|Gitara, parasta]] [[ar:قيثارة]] [[bg:Китара]] [[bs:Gitara]] [[ca:Guitarra]] [[cs:Kytara]] [[cy:Gitar]] [[da:Guitar]] [[de:Gitarre]] [[el:Κιθάρα]] [[en:Guitar]] [[eo:Gitaro]] [[es:Guitarra]] [[et:Kitarr]] [[fa:گیتار]] [[fi:Kitara]] [[fr:Guitare]] [[gl:Guitarra]] [[he:גיטרה]] [[hr:Gitara]] [[hu:Gitár]] [[id:Gitar]] [[it:Chitarra]] [[ja:ギター]] [[jbo:jgita]] [[kn:ಗಿಟಾರ್]] [[ko:기타]] [[lt:Gitara]] [[nl:Gitaar]] [[nn:Gitar]] [[no:Gitar]] [[pl:Gitara]] [[pt:Guitarra]] [[ro:Chitară]] [[ru:Гитара]] [[sh:Gitara]] [[simple:Guitar]] [[sk:Gitara]] [[sl:Kitara]] [[sr:Гитара]] [[sv:Gitarr]] [[th:กีตาร์]] [[tl:Gitara]] [[tr:Gitar]] [[ug:دذد]] [[uk:Гітара]] [[zh:吉他]] [[zh-min-nan:Gí-tah]] 39 49119 2006-06-04T11:32:38Z 84.51.137.75 interwiki links '''Gamma''' ir konkrētas [[Tonalitāte|tonalitātes]] [[Nots|nošu]] sistēma, kurā ietilpst visas šīs tonalitātes notis. Gammas tradicionālajā rietumu mūzikā sastāv no septiņām notīm - pamatnots un sešām citām notīm starp pamatnoti un tās pirmo [[oktāvu]]. Notis rietumu gammās sadala intervāli no vesela skaita [[pustonis|pustoņu]]. Izšķir dažādus gammu veidus, piemēram: * [[mažora gamma]], * [[minora gamma]], * [[hromatiskā gamma]]. Piemēram, do [[Mažors|mažora]] gamma sastāv no skaņām ''do'', ''re'', ''mi'', ''fa'', ''sol'', ''la'' un ''si''. [[cs:Hudební stupnice]] [[de:Tonleiter]] [[en:Musical scale]] [[es:Escala musical]] [[fr:Gamme musicale]] [[ko:음계]] [[id:Skala (musik)]] [[it:Scala musicale]] [[he:סולם (מוזיקה)]] [[nl:Toonladder]] [[ja:音階]] [[pl:Skala (muzyka)]] [[pt:Escala musical]] [[ru:Звукоряд]] [[simple:scales (music)]] [[zh:音阶]] [[Category:Mūzika]] 40 move=sysop:edit=sysop 52329 2006-06-29T06:14:45Z Juzeris 23 numberofarticles <p style="margin: 0.5em 0 0; text-align: center; font-size: 125%; line-height: 1.3"> Esi sveicināts '''[[Vikipēdija|Vikipēdijā]]''', brīvajā enciklopēdijā. Arī Tu vari [[Wikipedia:Pamācība (Rediģēšana)|labot vai papildināt]] jebkuru rakstu! </p> <p style="margin:0 0 0;text-align:center;font-size:94%"> Latviešu valodas Vikipēdijā patlaban ir '''[[Special:Statistics|{{NUMBEROFARTICLES}}]]''' raksti. </p> <p style="text-align: center; margin-top: 0" class="plainlinks">'''[[Wikipedia:Pamācība|Lietošanas pamācība]]''' | [[Wikipedia:Tulkošana|Tulkošana]] | [[Wikipedia:Raksti, kuriem vajadzētu būt visu valodu Vikipēdijās|Nepieciešamie raksti]] | [[Wikipedia:Administrācija|Administrācija]] | [[Wikipedia:Kas Vikipēdija nav|Kas Vikipēdija nav]] | '''[[Wikipedia:Smilšu kaste|Smilšu kaste, kur veikt eksperimentus]]''' </small> ---- {{Temas}} {| border="0" cellpadding="0" cellspacing="0" style="border-width: 1px; border-color: blue; border-style: solid" | align="center" valign="middle" style="background: #8D0B07; color: white; padding: 2px" | '''Vērtīgs raksts''' |- | align="left" valign="top" style="background: #f3f3ff; padding: 8px" | {{Nedraksts}} </font> |} {| border="0" cellpadding="0" cellspacing="0" style="border-width: 1px; border-color: blue; border-style: solid" | align="center" valign="middle" style="background: #8D0B07; color: white; padding: 2px" id=valodas | '''Vikipēdija citās valodās:''' |- | align="left" valign="top" style="background: #fff3f3; padding: 8px" | <center><font face="Verdana,Arial" size="2"><small><div style="font-size:95%"><div id="lang-10000"> ; <small>Vikipēdijas, kurās ir vairāk nekā 1 000 000 rakstu:</small> [[:en:|English (angļu)]] ; <small>Vikipēdijas, kurās ir vairāk nekā 100 000 rakstu:</small> [[:de:|Deutsch (vācu)]] &ndash; [[:es:|Espa&ntilde;ol (spāņu)]] &ndash; [[:fr:|Fran&#231;ais (franču)]] &ndash; [[:it:|Italiano (itāliešu)]] &ndash; [[:ja:|&#26085;&#26412;&#35486; (japāņu)]] &ndash; [[:nl:|Nederlands (holandiešu)]] &ndash; [[:pl:|Polski (poļu)]] &ndash; [[:pt:|Portugu&ecirc;s (portugāļu)]] &ndash; [[:sv:|Svenska (zviedru)]] ; <small>Vikipēdijas, kurās ir no 10 000 līdz 100 000 rakstu:</small> [[:ar:|&#1575;&#1604;&#1593;&#1585;&#1576;&#1610;&#1577; (arābu)]] &ndash; [[:bg:|&#1041;&#1098;&#1083;&#1075;&#1072;&#1088;&#1089;&#1082;&#1080; (bulgāru)]] &ndash; [[:ca:|Catal&agrave; (katalāņu)]] &ndash; [[:cs:|&#268;esk&#225; (čehu)]] &ndash; [[:da:|Dansk (dāņu)]] &ndash; [[:et:|Eesti (igauņu)]] &ndash; [[:el:|Ελληνικά (grieķu)]] &ndash; [[:eo:|Esperanto]] &ndash; [[:eu:|Euskara (basku)]] &ndash; [[:fa:|فارسی (farsi)]] &ndash; [[:gl:|Gallego (galīsiešu)]] &ndash; [[:hr:|Hrvatski (horvātu)]] &ndash; [[:io:|Ido]] &ndash; [[:id:|Bahasa Indonesia (indonēziešu)]] &ndash; [[:is:|Íslenska (islandiešu)]] &ndash; [[:he:|&#1506;&#1489;&#1512;&#1497;&#1514; (ivrits)]] &ndash; [[:ko:|&#54620;&#44397;&#50612; (korejiešu)]] &ndash; [[:lt:|Lietuvi&#371; (lietuviešu)]] &ndash; [[:hu:|Magyar (ungāru)]] &ndash; [[:ms:|Bahasa Melayu (malajiešu)]] &ndash; [[:nap:|Nnapulitano (neapoliešu)]] &ndash; [[:no:|Norsk (norvēģu)]] &ndash; [[:nn:|Nynorsk (jaunnorvēģu)]] &ndash; [[:ro:|Rom&#226;n&#259; (rumāņu)]] &ndash; [[:ru:|&#1056;&#1091;&#1089;&#1089;&#1082;&#1080;&#1081; (krievu)]] &ndash; [[:sk:|Sloven&#269;ina (slovāku)]] &ndash; [[:sl:|Sloven&#353;&#269;ina (slovēņu)]] &ndash; [[:sr:|&#1057;&#1088;&#1087;&#1089;&#1082;&#1080; (serbu)]] &ndash; [[:fi:|Suomi (somu)]] &ndash; [[:tr:|T&uuml;rk&ccedil;e (turku)]] &ndash; [[:uk:|&#1059;&#1082;&#1088;&#1072;&#1111;&#1085;&#1089;&#1100;&#1082;&#1072; (ukraiņu)]] &ndash; [[:zh:%E9%A6%96%E9%A0%81|&#32321;&#39636;&#20013;&#25991; (tradicionālā ķīniešu)]] &ndash; [[:zh:%E9%A6%96%E9%A1%B5|&#31616;&#20307;&#20013;&#25991; (vienkāršotā ķīniešu)]] ; <small>Latviešu vikipēdija - '''61. vietā''', starp [[:mr:|maratu]] un [[:tt:|tatāru]] vikipēdijām</small> </big></div><div id="lang-1000"> </small></div><p id="lang-coord" style="text-align:center"> '''[[m:Complete list of language Wikipedias available|Visas valodas]]''' &ndash; '''[[w:Wikipedia:Multilingual coordination|Valodu koordinēšana]]''' </p><!--short-cut links to languages with over 10,000 articles; this produces the extra language links on the sidebar on the main page [[da:]] [[de:]] [[eo:]] [[es:]] [[fr:]] [[he:]] [[it:]] [[fi:]] [[ja:]] [[nl:]] [[no:]] [[pl:]] [[pt:]] [[sv:]] [[zh:]]:--></div> |- | align="center" valign="middle" style="background: #8D0B07; color: white; padding: 2px" | '''Citi projekti:''' |- | align="center" | Vikipēdija ir bezpeļņas organizācijas ''[[w:Wikimedia|Wikimedia Foundation]]'' projekts un tas ir saistīts ar vairākiem citiem [[w:Wikipedia:Multilingual coordination|daudzvalodu]] un [[w:Wikipedia:Copyrights|brīvi pieejama satura]] projektiem: {| align="center" cellpadding="2" width="100%" | [[Image:Wiktionary-logo-en-35px.png|<nowiki></nowiki>]] | [[Wiktionary:lv:Sākumlapa|'''Wiktionary''']]<br />Vārdnīca | [[Image:Wikibooks without text-35px.png|<nowiki></nowiki>]] | [[Wikibooks:|'''Wikibooks''']]<br />Rokasgrāmatas un pamācības | [[Image:Wikiquote without text-35px.png|<nowiki></nowiki>]] | [[Wikiquote:|'''Wikiquote''']]<br />Citātu kolekcija | [[Image:Wikisource-logo-35px.jpg|<nowiki></nowiki>]] | [[Wikisource:|'''Wikisource''']]<br />''Free source'' dokumenti |- | [[Image:Wikispecies without text-35px.png|<nowiki></nowiki>]] | [[Wikispecies:|'''Wikispecies''']]<br />Sugu katalogs | [[Image:Wikinews-logo.png|35px|<nowiki></nowiki>]] | [[Wikinews:|'''Wikinews''']]<br />Brīvi pieejamas ziņas | [[Image:Commons without text-35px.png|<nowiki></nowiki>]] | [[commons:|'''Commons''']]<br />Kopīga multimēdiju krātuve | [[Image:Wikimedia without text-35px.png|<nowiki></nowiki>]] | [[meta:|'''Meta-Wiki''']]<br />''Wikimedia'' projektu koordinēšana |} 41 43214 2006-05-03T12:52:52Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/62.84.25.160|62.84.25.160]], atjaunoju versiju, ko saglabāja YurikBot '''Heraldika''' ir [[Vēsture|vēstures]] palīgnozare, kas pēta [[ģerbonis|ģerboņus]] kā vēstures avotu. Tā izveidojās 19. gadsimta 2. pusē, un attīstās saistībā ar [[Ģenealoģija|ģenealoģiju]], [[Numismātika|numismātiku]], [[Paleogrāfija|paleogrāfiju]] un [[Sfragistika|sfragistiku]]. Heraldikas pirmsākumi meklējami [[herolds|heroldu]] darbībā, kuri [[turnīrs|turnīros]] izskaidroja un slavināja [[bruņinieks|bruņinieku]] ģerboņu nozīmi. Vēlākos gadsimtos tika izveidotas heraldijas- iestādes, kas ar likumu aizsargāja konkrēta ģerboņa ''autortiesības''. Kopš Eiropā revolūciju rezultātā tika iznīcināta [[aristokrātija|aristokrātijas]] vara, ģerboņu pētīšana palikusi vēsturnieku ziņā. {{stub}} [[Category:Vēsture]] [[be:Геральдыка]] [[bg:Хералдика]] [[ca:Heràldica]] [[cs:Heraldika]] [[da:Heraldik]] [[de:Heraldik]] [[en:Heraldry]] [[eo:Heraldiko]] [[es:Heráldica]] [[et:Heraldika]] [[fr:Héraldique]] [[gl:Heráldica]] [[ia:Heraldica]] [[it:Araldica]] [[ja:紋章学]] [[nl:Heraldiek]] [[no:Heraldikk]] [[pl:Heraldyka]] [[pt:Heráldica]] [[ru:Геральдика]] [[sl:Heraldika]] [[sr:Хералдика]] [[sv:Heraldik]] [[zh:纹章]] 42 52488 2006-06-30T04:44:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Escala cromática]] '''Hromatiskā [[gamma]]''' vienkārši iekļauj visas 12 rietumu mūzikā lietotās notis. Visas pārējās gammas rietumu mūzikā ir apakškopas hromatiskajai gammai. Tātad tās intervālu attiecība ir 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2 1/2. Muzikālu nozīmību ieguva 20. gadsimtā, attīstoties modernajiem mūzikas stiliem. Uz zināmas daļas [[Mūzikas instrumenti|mūzikas instrumentu]] hromatisko gammu nemaz nav iespējams nospēlēt. [[Category:Mūzika]] [[br:Skeul kromateg]] [[cs:Chromatika]] [[de:Chromatik]] [[en:Chromatic scale]] [[es:Escala cromática]] [[fr:Échelle chromatique]] [[he:סולם כרומטי]] [[it:Scala cromatica]] [[ja:半音階]] [[ko:반음계]] [[nl:Chromatische toonladder]] [[no:Kromatisk skala]] [[pt:Escala cromática]] [[sv:Kromatisk skala]] [[zh:变音阶]] 43 49246 2006-06-05T10:50:28Z 213.182.221.231 '''Informātika''' ir zinātnes nozare, kas pēta ar matemātiskās struktūras saistībā [[Datori|datoru]] jeb [[elektroniskā skaitļojamā mašīna|elektronisko skaitļojamo mašīnu]] (ESM) teorētisko atziņu izstrādi un ieviešanu dzīvē. Galvenokārt tā ir saistīta ar [[Elektroinženierija|elektroinženieriju]], [[Matemātika|matemātiku]] un [[Valodniecība|lingvistiku]]. Informātika mūsdienīgā veidolā izveidojās 20. gadsimta trešajā trešdaļā. Mūsdienās gan ar informātiku galvenokārt saprot pamatprasmes informācijas apstrādē ar datora palīdzību. Augstākminētās [[funkcija]]s aptver datorzinātne, jeb [[Datorika|datorika]]. '''Informātika''' iekļauj tādas lietas kā, tekstu rakstīšanu un noformēšanu, darbu ar elektroniskajām tabulām, datubāzēm, attēlu skaņas un video apstrādi. Tas nebūt nav pilns saraksts. Informātikas galvenais mērķis ir nodrošināt cilvēkam spēju ērti izpildīt sev nepieciešamos darbus ar datora palīdzību. [[Category:Datori]] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] 44 52588 2006-06-30T11:15:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:印度]] '''Indijas Republika''' ir [[Āzija|Āzijas]] [[valstis|valsts]], kas aizņem lielāko daļu no [[Indostānas pussala|Indostānas pussalas]]. Tā ir otrā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita - Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku, un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indijas [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pirktspējas paritātes cenās ir ceturtais lielākais pasaulē. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of India<br>Bhārat Ganarājya'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Indija karogs.png|125px|Indijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Emblem of India.svg|125px|Indijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Indijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Indijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationIndia.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[hindi valoda]]<br>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Deli]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Mumbaja]]<br>[[Deli]]<br>[[Bangalora]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[A.P.J. Abduls Kalams]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Manmohans Singhs]] <tr><td>[[Platība]]<td>3 287 590 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>1 065 070 607<br/>324/km&sup2; <tr><td>[[IKP]] [[PPP]] cenās <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- uz vienu iedzīvotāju <td><br/>3022 miljardi $<br/>2800 $ <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1947.gada 15.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Indijas rūpija]]/INR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +5.30 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Jana Gana Mana]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.IN <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+91 <tr><td>Nacionālais sports<td>[[lauka hokejs]] <tr><td>Nacionālais dzīvnieks<td>[[Bengālijas tīģeris]] <tr><td>Nacionālais putns<td>[[pāvs]] <tr><td>Nacionālais zieds<td>[[lotoss]] </table> ==Nosaukums== Starptautiski lietotais nosaukums '''Indija''' (angliski: '''India''') ir atvasināts no ''Sindhu'', [[Inda|Indas]] upes nosaukuma. Otrs valsts oficiālais nosaukums, kas atzīts Indijas konstitūcijā, ir '''Bharat'''. Bharat ir sena [[Hindu]] karaļa vārds un nozīmē ''zināšanu meklētājs''. Dažreiz tiek lietots arī trešais nosaukums '''Hindustāna''' (''Hindu zeme''). == Vēsture == ===Pirmsvēsture un agrīnā Indija=== Senākās zināmās cilvēku pēdas ir akmens apmetnes [[Bhimbetka|Bhimbetkā]], [[Madhya Pradesh]] štatā, kas ir aptuveni 9000 gadus vecas. No 2600.g. p.m.ē. līdz 1900.g. p.m.ē. uzplauka [[Indus Ielejas kultūra]], kas ir viena no senākajām zināmajām kultūrām. Ap 1500. g. p.m.ē. Indijā iebruka [[Ārieši|āriešu]] ciltis no [[Centrālāzija|Centrālāzijas]]. Šo divu kultūru mijiedarbība radīja [[Hinduisms|Hinduismu]]. Pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē. Indijā izveidojās daudzas augsti attīstītas karaļvalstis. Uzplauka [[māksla]], [[matemātika]], [[astroloģija]], [[filozofija]] un [[tehnika]]. Radās [[Budisms|budisma]] un [[Džainisma|džainisms]] reliģijas. 326 g. p.m.ē. [[Maķedonijas Aleksandrs]] iekaroja ziemeļrietumu Indiju. ===Viduslaiku Indija=== Mūsu ēras 8. gadsimtā sākās [[musulmaņi|musulmaņu]] iebrukumi Indijā. Tie savu kulmināciju sasniedza 12. gadsimtā, kad [[turki|turku]] iebrucēji izveidoja Deli Sultanātu. 1526.g. Centrālāzijas vadonis Baburs iebruka Indijā un radīja [[Mugali|Mugalu]] dinastiju, kas kontrolēja gandrīz visu valsti. Islama ietekme bija mazāka Dienvidindijā, kur turpināja valdīt Hindu karaļi. 15.gs. Indijā sāka ierasties [[Eiropa]]s tirgoņi. ===Koloniālā Indija=== [[1498]].g. [[portugāļi]] ieradās tagadējā [[Goa]] provincē. Viņiem sekoja iekarotāji no citām Eiropas valstīm. Indijas karaļvalstis bija vājas un tika viegli pakļautas. 19.gs. sākumā, Briti tiešā vai netiešā veidā kontrolēja lielāko daļu Indijas. 1857.g. indiešu karavīri sacēlās pret britu varu. Sacelšanās tika apspiesta un 1858.g. Indija tika oficiāli pasludināta par [[Lielbritānija]]s [[kolonija|koloniju]]. Kā Lielbritānijas kolonija, Indija piedalījās abos pasaules karos Lielbritānijas pusē. Vairākus gadu desmitus Indijā pastāvēja aktīva neatkarības kustība. Viens no tās ietekmīgākajiem vadītājiem bija [[Mahatma Gandijs]]. 1942. gadā viņš uzsāka nepakļaušanās kampaņu. Lielbritānija sākotnēji mēģināja to apspiest, bet pēc tam piekrita piešķirt Indijai neatkarību. Domstarpības starp musulmaņiem un hinduistiem noveda pie divu valstu: Indijas un [[Pakistāna|Pakistānas]] dibināšanas 1947.g. 15. augustā. ===Neatkarīgā Indija=== 1950. g. 26. janvārī Indija tika pasludināta par republiku. [[Džavarharlals Neru]] kļuva par pirmo Indijas premjerministru. Neru valdības laikā notika divi kari starp Indiju un [[Pakistāna|Pakistānu]] par [[Kašmira|Kašmiras]] provinci un viens karš ar [[Ķīna|Ķīnu]]. Indija kļuva par vienu no [[Nepievienošanās kustība]]s dibinātājvalstīm. Neru ekonomiskajā politikā bija jūtama sociālistiska ievirze. Pēc Neru nāves 1964. gadā, viņa vadītā [[Indijas Nacionālais Kongress|Indijas Nacionālais Kongresa]] partija saglabāja lielu ietekmi un, ar nelieliem pārtraukumiem, vadīja valdību līdz 1996. gadam. Starp Indijas premjerministriem šajā laikā bija Neru meita [[Indira Gandija]] un viņas dēls [[Radživs Gandijs]]. [[1971]].g. Indija iesaistījās vēl vienā karā ar Pakistānu. Šī karā rezultātā no Pakistānas austrumdaļas izveidojās neatkarigā [[Bangladeša|Bangladešas]] valsts. [[1975]].g., premjerministre Indiras Gandijas izsludināja ārkārtas stāvokli. Daudzi viņas politiskie pretinieki tika arestēti. Ārkārtas stāvoklis tika pārtraukts 1977. gadā. [[1984]].g. Indiru Gandiju nogalināja viņas miessargi, kas bija saistīti ar [[Sikgi|Sikhu]] seperātistu grupu. 1990-to gadu sākumā Indija sāka atkāpties no sociālistiskas ekonomiskās politikas. Pastiprinājās Hindu nacionālisms. 1992.g. decembrī Hindu nemiernieki izpostīja Babri Masjid mošeju. Tam sekoja musulmaņu atriebība un sadursmes starp hinduistiem un musulmaņiem visā Indijā. 1990-to gadu beigās pie varas nāca [[Bharatiya Janata Partija]] (BJP), konservatīva Hindu partija. Tās vadībā Indija veica kodolizmēģinājumus, uzspridzinot 5 atombumbas 1998. gadā. 2004. g. vēlēšanās pie varas atgriezās Indijas Nacionālais Kongress. ==Ģeogrāfija== [[Image:180px-In-map.png|thumb|Indijas karte]] Indija robežojas ar [[Pakistāna|Pakistānu]], [[Ķīna|Ķīnu]], [[Mjanma|Mjanmu]], [[Bangladeša|Bangladešu]], [[Nepāla|Nepālu]] and [[Butāna|Butānu]]. Uz dienvidiem no Indijas atrodas [[Indijas okeāns]]. Indijas paši ziemeļi atrodas [[Himalaju kalni|Himalaju kalnos]]. No tiem uz dienvidiem ir auglīgais [[Indas-Gangas līdzenums]]. Rietumindijā, pie Pakistānas robežas, atrodas [[Tāras tuksnesis]]. Indijas dienvidos atrodas [[Dekas plakankalne]], kas aizņem lielu daļu no Indostānas pussalas un divi kalnu masīvi, [[Rietumgatu kalni]] un [[Austrumgatu kalni]], kas atdala Dekas plakankalni no Indijas okeāna. Indijas galvenās upes ir [[Ganga]], [[Brāmaputra]], [[Jamuna]], [[Godavari]], [[Krišna (upe)|Krišna]] un [[Inda]]. Indijā ir 3 atšķirīgi gadalaiki: ziema, vasara un musonu gadalaiks. Ziema sākas novembrī. Ziemai raksturīgs sausums un relatīvi zemākas temperatūras (dienā no 12-18 C Deli līdz 30 C Indijas dienvidos, naktī no 2-6 C Deli līdz 20 C dienvidos). Martā ziemu nomaina vasara, ar ļoti karstu un sausu laiku. Maijā dienas temperatūra lielā daļā Indijas sasniedz 40 C. Jūnijā vasaru nomaina [[musoni|musonu]] vēji, kas atnes specīgas lietusgāzes un nedaudz vēsāku laiku. ==Iedzīvotāji== Pēc iedzīvotāju skaita, Indija ir otrā lielākā valsts pasaulē. Vienīgā valsts, kurā ir vairāk iedzīvotāju, ir Ķīna. Lielākās pilsētas ir [[Mumbai]] (Bombeja), [[Deli]], [[Kolkata]] (Kalkuta) un [[Čennai]] (Madrasa). Indijas iedzīvotāji runā aptuveni 700 valodās. Visvairāk indiešu dzimtās valodas ir [[Hindi valoda|Hindi]] (180 miljoniem jeb 17% no visiem indiešiem), bengāļu (67 miljoniem jeb 7%), telugu (66 miljoniem jeb 6%), marati (65 miljoniem jeb 6%) un tamilu (59 miljoniem jeb 6%). Saskaņā ar Indijas konstitūciju, galvenā valsts valoda ir Hindi. Kā otra valsts valoda tiek lietota angļu valoda. Kad Indija ieguva neatkarību, tika plānots angļu valodas lietošanu līdz 1955. gadam pārtraukt un pāriet uz Hindi kā vienīgo valsts valodu. Šis plāns sastapās ar pretestību no to indiešu puses, kam Hindi nav dzimtā valoda un angļu valoda joprojām tiek plaši lietota. 18 citas valodas tiek lietotas kā valsts valodas dažādos reģionos. Vairākums indiešu ir [[Hinduisms|hinduisti]] (83%). 13% iedzīvotāju ir [[Islams|musulmaņi]] un 3% ir kristieši. Kā valsts svētki tiek atzīmēti visu trīs reliģiju svētki. ==Valsts iekārta== Indija ir demokrātiska republika. Valsts galva ir prezidents, kuru ievēl uz 5 gadiem netiešās vēlēšanās. Prezidenta funkcijas ir galvenokārt ceremoniālas. Indijas parlaments sastāv no divām palātām: Štatu padomes (Rajya Sabha) un Cilvēku padomes (Lok Sabha). Parlaments ieceļ premjerministru, kurš sastāda valdību. Indija ir federāla valsts, kas sastāv no 28 štatiem un 6 "savienības teritorijām" (kuras tieši pārvalda centrālā valdība). Galvaspilsētai Deli ir īpašs statuss. ==Ekonomika== Indijas iekšzemes kopprodukts ir 515 miljardi $ (2.695 triljoni $ pirktspējas paritātes cenās). Tas ir 11. lielākais pasaulē (4. lielākais pirktspējas paritātes cenās). Tā kā iedzīvotāju skaits arī ir ļoti liels, ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir diezgan zemi. Pasaules Bankas 2002. gada pētījumā Indija ieņem 159. vietu pasaulē pēc ienākumiem uz vienu cilvēku reālajās cenās un 145. vietu pirktspējas paritātes cenās, starp 208 valstīm. Aptuveni 60% iedzīvotāju nodarbināti lauksaimniecībā, kas dod 25% no iekšzemes kopprodukta. Rūpniecība un pakalpojumu sfēra dod 25% un 50% no IKP. Pēc neatkarības iegūšanas, Indijas ekonomika tika veidota sociālisma ideju ietekmē. Tika nacionalizēti komunikāciju, aviācijas un banku sektori un ierobežota konkurence daudzos sektoros. 1991. gadā valdība uzsāka ekonomiskās reformas, samazinot ievedmuitas, reformējot finansu sfēru un atbalstot konkurenci un brīvo tirgu. Reformu rezultātā ir strauji augusi ārējā tirdzniecība. ==Ārējās saites== * [http://goidirectory.nic.in Valdības portāls] * [http://www.tourismofindia.com/ Tourism of India] - Tūrisma ministrija * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/country_profiles/1154019.stm Country Profile: India ] - no BBC * [http://www.countryguide.com/India/ Tūrisma informācija countryguide.com] * [http://www.diehardindian.com/ diehardindian.com] * [http://countrystudies.us/india ASV Kongresa bibliotēkas informācija] * [http://www.expressindia.com Indian Express] - ziņas * [http://www.hindustantimes.com Hindustan Times] - laikraksts * [http://www.timesofindia.com Times of India] - laikraksts * [http://www.travel-images.com/india.html Indija - fotografijas] {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[Category:Indija]] [[af:Indië]] [[als:Indien]] [[am:ህንድ]] [[an:India]] [[ang:India]] [[ar:هند]] [[as:ভারত]] [[ast:India]] [[ay:India]] [[az:Hindistan]] [[be:Індыя]] [[bg:Индия]] [[bh:भारत]] [[bn:ভারত]] [[br:India]] [[bs:Indija]] [[ca:Índia]] [[chr:India]] [[co:India]] [[cr:India]] [[cs:Indie]] [[csb:Indie]] [[cv:Инди]] [[cy:India]] [[da:Indien]] [[de:Indien]] [[dv:ހިންދުސްތާން]] [[dz:India]] [[el:Ινδία]] [[en:India]] [[eo:Barato]] [[es:India]] [[et:India]] [[eu:India]] [[fa:هند]] [[fi:Intia]] [[fiu-vro:India]] [[fo:India]] [[fr:Inde]] [[fur:Indie]] [[fy:Yndia]] [[ga:An India]] [[gd:Na h-Innseachan]] [[gl:India - भारत]] [[gn:India]] [[got:𐌹𐌽𐌳𐌹𐌰]] [[gu:ભારત]] [[gv:Yn Injey]] [[haw:ʻInia]] [[he:הודו]] [[hi:भारत]] [[hr:Indija]] [[ht:End]] [[hu:India]] [[hy:Հնդկաստան]] [[ia:India]] [[id:India]] [[ilo:India]] [[io:India]] [[is:Indland]] [[it:India]] [[iu:ᐃᓐᑎᐊ]] [[ja:インド]] [[jbo:barat]] [[jv:India]] [[ka:ინდოეთი]] [[kk:Үндістан]] [[km:ឥណ្ឌា]] [[kn:ಭಾರತ]] [[ko:인도]] [[ks:ہِندوستان]] [[ku:Hindistan]] [[kw:Eynda]] [[la:India]] [[lb:Indien]] [[li:India]] [[lt:Indija]] [[mg:India]] [[mi:Inia (whenua)]] [[mk:Индија]] [[ml:ഇന്ത്യ]] [[mn:Энэтхэг]] [[mo:Энэтхэг]] [[mr:भारत]] [[ms:India]] [[mt:Indja]] [[na:India]] [[nah:India]] [[nap:Innia]] [[nds:Indien]] [[ne:भारत]] [[nl:India]] [[nn:India]] [[no:India]] [[nrm:Înde]] [[nv:India]] [[oc:Índia]] [[or:ଭାରତ]] [[os:Инди]] [[pa:ਭਾਰਤ]] [[pl:Indie]] [[ps:هند]] [[pt:Índia]] [[qu:Indiya]] [[rm:India]] [[rmy:Indiya (Bharat)]] [[ro:India]] [[roa-rup:India]] [[ru:Индия]] [[sa:भारत]] [[sc:Ìndia]] [[scn:Innia]] [[sco:Indie]] [[sd:भारत]] [[se:India]] [[sh:Indija]] [[si:India]] [[simple:India]] [[sk:India]] [[sl:Indija]] [[sq:India]] [[sr:Индија]] [[st:India]] [[su:India]] [[sv:Indien]] [[sw:Uhindi]] [[ta:இந்தியா]] [[te:భారత దేశము]] [[tg:Ҳиндустон]] [[th:ประเทศอินเดีย]] [[tk:Hindistan]] [[tl:India]] [[tn:India]] [[tpi:India]] [[tr:Hindistan]] [[tt:Hindstan]] [[udm:Индия]] [[ug:ھىندىستان]] [[uk:Індія]] [[ur:بھارت]] [[uz:Hindiston]] [[vec:India]] [[vi:Ấn Độ]] [[wa:Inde]] [[wo:India]] [[yi:אינדיע]] [[yo:India]] [[za:India]] [[zh:印度]] [[zh-min-nan:Ìn-tō͘]] [[zh-yue:印度]] 45 52797 2006-07-01T09:35:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[gv:Kemmig]], [[vec:Chimèga]] '''Ķīmija''' ir zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kuras saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes. Galvenās ķīmijas nozares ir [[neorganiskā ķīmija]], [[organiskā ķīmija|organiskā]], [[analītiskā ķīmija|analītiskā]], [[fizikālā ķīmija|fizikālā]] un [[polimēru ķīmija]]. Kā praktiska nozare (metālu iegūšana, krāsošana) ķīmija attīstījās jau antīkajā pasaulē, ap 4. gadsimtu radās [[alķīmija]]. Ķīmijas zinātniskie priekšstati sāka veidoties 17. gadsimta vidū. {{stub}} ==Skat. arī== *[[Ķīmiskais elements]] [[Category:Ķīmija|Kimija]] [[af:Chemie]] [[als:Chemie]] [[an:Quimica]] [[ar:كيمياء]] [[ast:Química]] [[bg:Химия]] [[bn:রসায়ন]] [[br:Kimiezh]] [[bs:Hemija]] [[ca:Química]] [[co:Chimica]] [[cs:Chemie]] [[csb:Chemijô]] [[cy:Cemeg]] [[da:Kemi]] [[de:Chemie]] [[el:Χημεία]] [[en:Chemistry]] [[eo:Kemio]] [[es:Química]] [[et:Keemia]] [[eu:Kimika]] [[fa:شیمی]] [[fi:Kemia]] [[fo:Evnafrøði]] [[fr:Chimie]] [[fur:Chimiche]] [[fy:Skiekunde]] [[ga:Ceimic]] [[gd:Duileolachd]] [[gl:Química]] [[gv:Kemmig]] [[he:כימיה]] [[hi:रसायन शास्त्र]] [[hr:Kemija]] [[ht:Chimi]] [[hu:Kémia]] [[hy:Քիմիա]] [[ia:Chimia]] [[id:Kimia]] [[ie:Chimie]] [[io:Kemio]] [[is:Efnafræði]] [[it:Chimica]] [[ja:化学]] [[ka:ქიმია]] [[kn:ರಸಾಯನಶಾಸ್ತ್ರ]] [[ko:화학]] [[ku:Kîmya]] [[la:Chemica]] [[lad:Kemika]] [[lb:Chimie]] [[li:Sjemie]] [[ln:Kémi]] [[lt:Chemija]] [[mi:Mātauranga matū]] [[mk:Хемија]] [[mn:Хими]] [[mr:रसायनशास्त्र]] [[ms:Kimia]] [[nds:Chemie]] [[nds-nl:Scheikunde]] [[nl:Scheikunde]] [[nn:Kjemi]] [[no:Kjemi]] [[oc:Quimia]] [[os:Хими]] [[pa:ਰਸਾਇਣ ਵਿਗਿਆਨ]] [[pl:Chemia]] [[pt:Química]] [[ro:Chimie]] [[ru:Химия]] [[sc:Chìmica]] [[scn:Chìmica]] [[sco:Chemistry]] [[simple:Chemistry]] [[sk:Chémia]] [[sl:Kemija]] [[sq:Kimia]] [[sr:Хемија]] [[su:Kimia]] [[sv:Kemi]] [[sw:Kemia]] [[ta:வேதியியல்]] [[te:రసాయన శాస్త్రము]] [[th:เคมี]] [[tk:Kimya]] [[tl:Kimika]] [[tr:Kimya]] [[tt:Ximiä]] [[ug:خىمىيە]] [[uk:Хімія]] [[vec:Chimèga]] [[vi:Hóa học]] [[vo:Kiemav]] [[zh:化学]] [[zh-yue:化學]] 46 51899 2006-06-25T07:15:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Kokle]] Cik var spriest no saglabājušamies liecībām, '''kokle''' (kokles) ir sens baltu izcelsmes [[Muzikas_Instrumenti|mūzikas instruments]]. Pirmās rakstītās ziņas par kokļu spēlmaņiem saglabājušās no XV gs. No baltu ciltīm kokles aizguvušas tuvumā dzīvojošās somugru (lībiešu kāndla, igauņu kannele, somu kantele u.c.) un slāvu ciltis (krievu gusļi). Kokle ir stīgu strinkšķināmais instruments. Spēlējot kokli liek klēpī vai uz galda, Ar labo roku tiek radīta stīgu vibrācija, tātad skaņa, bet ar kreiso tiek klusinātas nevajadzīgās stīgas. Kokles skaņojumi bijuši dažādi, pārsvarā diatoniski. Apakšējai stīgai parasti ir burdona funkcija - tā skan visu laiku. Koklei ir izdobts trapecveida korpuss, kas pārsegts ar plānu dēlīti - deku. Stīgu tapas darinātas no koka un iestrādātas korpusa platākajā galā paralēli tā malai. šaurākajā malā iestrādāts metāla stienītis, ap kuru aptītas zarnu, augu šķiedras, misiņa vai tērauda stīgas. Tradicionāli bijušas 6-9 stīgas, vēlāk arī padsmit. === Kurzemes kokle === [[Kurzeme|Kurzemē]] spēlētas un darinātas kokles bez spārna, ar daudziem ornamentiem un grebumiem. === Latgales kokle === [[Latgale|Latgales]] koklēm ir spārns, kas pastiprina skaņu un izmantojams arī kā rokas balsts. Salīdzinot ar Kurzemes koklēm, to apdare ir mazāk rūpīga, tās ir lielākas, smagākas, ar atturīgu rotājumu. Augšzemē un [[Vidzeme|Vidzemē]] spēlētas abu veidu kokles, kā arī radušās starpformas, piemēram, kokles ar knābveida spārnu. XIX gs. beigās kokļu būves tradīcijas ietekmēja no Rietumeiropas ienākušās [[Citara|cītaras]]. Tādējādi radās tā sauktās cītarkokles - kokles ar lielāku, cītarveidīgu korpusu, tērauda tapām un lielāku stīgu skaitu. ''Materiāls no [http://folklora.lv/muzikas/kokle/ folklora.lv]'' [[Category:Mūzika]] [[en:Kanklės]] [[pl:Kokle]] [[sv:Kokle]] 47 9699 2004-12-14T12:47:57Z PeterisP 26 un atkal... :P '''Korelācija''' jeb '''saistība''' ir mērījums, kas parāda divu vai vairāku mainīgo saistību (t.i., vai, mainoties vienam mainīgajam, izmainās arī otrs). Absolūta korelācija (r=1.00 vai r=-1.00) var tikt citādi attēlota kā ''y = a + bx''. Tomēr statistikā parasti nemēdz būt tik absolūtas sakarības. Tā vietā nosaka ''sakarības ciešumu'', ko izsaka ar koeficientu ''r'' robežās [-1;1]. Ja koeficients tuvojas r=1.00, tad saka, ka, palielinoties vienam, palielinās arī otrs, bet, tuvojoties r=-1.00 - palielinoties vienam, otrs samazinās. Ja r=0 vai tuvu tam, tad ne par kādu sakarību nevar būt ne runas. Tas, vai korelācijas koeficientu var uzskatīt par statistiski nozīmīgu, ir atkarīgs no izlases apjoma (citiem vārdiem - no rezultātu ticamības). Ja izlases apjoms ir 3, tad par statistiski nozīmīgu var saukt rezultātu ''r=0.805'', ja apjoms ir 30, tad šis skaitlis ir ''r=0.296'', bet ja izlasē ir 500 cilvēku, tad statistiski nozīmīgs ir jau ''r=0.073''. Citā aspektā runā par sakarības ciešumu. Neatkarīgi no izlases apjoma līdz 0,2 korelācija ir ļoti vāja, no 0,2 – 0,4 korelācija ir vāja, no 0,4 – 0,7 korelācija ir vidēji cieša, virs 0,7 korelācija ir cieša. [[Spīrmena rangu korelācijas koeficients]] [[Category:Statistika]] 50 21200 2005-10-20T08:44:57Z Yyy 146 cat [[Bendžamins Lī Vorfs]] (1897 – 1941), kurš, par spīti tam, ka nebija ieguvis atbilstošu zinātnisku izglītību un kura teorijas zinātnisko noformējumu palīdzēja izveidot antropologs profesors Edvards Sēpirs, izveidoja vienu no interesantākajām un populārākajām [[Psiholingvistika|psiholingvistiskajām]] teorijām – [[Valodniecība|lingvistiskās]] relativitātes teoriju. šī teorija nozīmē uzskatu, ka cilvēkam domāšanas procesi notiek viņam zināmās valodas vai vairāku zināmo valodu un kultūru ietvaros – to, ka valodas ietekmē cilvēka domāšanas potenciāls iegūst noteiktu virzienu. Ja kādā valodā, atšķirībā no citām, nav laika izteiksmes (piemēram, hopi indiāņu valodā), tad šīs valodas lietotājiem būs grūti ne vien izteikties, bet arī domāt nākotnes vai pagātnes kategorijās. <br> Vorfs uzsver arī to, ka, ja nav zināmi izņēmumi, tad arī nav iespējams saskatīt likumsakarību. Viņš min populāro izteicienu, ka izņēmums pierāda likumsakarību, to saistot ar situāciju, kurā kāds hipotētisks cilvēks vai vesela cilvēku rase redz tikai zilo krāsu, līdz ar to jēdziens "zils", lai gan viņu valodā tam ir denotāts, tomēr nevar tikt uztverts, jo nav iespējams šo jēdzienu pretnostatīt kādam citam. No viņa teiktā var secināt, ka bērns, kurš, mācoties savu pirmo valodu, lielākoties nemaz nezina par citu valodu eksistenci, to nemaz nespēj uztvert kā valodu, bet pieņem to kā neaizvietojamus objektu un parādību nosaukumus. Tas, ka bērns patiešām uztver valodas vārdus kā neaizvietojamus nosaukumus, tiek pierādīts arī Ļeva Vigotska pētījumos. Vorfs savos apgalvojumos iet vēl tālāk un apgalvo, ka "ideju formulēšanās nav neatkarīgs process, racionāls šī vārda vēsturiskajā nozīmē, bet ir daļa no konkrētās gramatikas un lielākā vai mazākā mērā dažādās gramatikās ir atšķirīga" Viņš norāda arī iemeslu, kāpēc zinātne mūsdienās visā pasaulē tomēr virzās līdzīgā virzienā: "Tas, ka modernās Turcijas vai ķīnas zinātnieki apraksta pasauli tajos pašos jēdzienos kā rietumu zinātnieki, nozīmē, protams, vienīgi to, ka viņi ir pārņēmuši rietumu spriešanas sistēmu pašos pamatos, nevis to, ka viņi šo sistēmu ir apstiprinājuši paši savos novērojumos." <br> Tiek uzskatīts, ka teorijas pamatā bijusi Vorfa ilgstošā interese par hopi indiāņu ciltīm, kā arī viņa acteku un maiju kultūras studijas. Tomēr saknes šai teorijai meklējamas arī Eiropas civilizācijas vēsturē, kur līdzīgas domas parādījušās jau filologa Vilhelma fon Humbolta laikā. Savā rakstā "Par salīdzinošām valodu studijām attieksmē uz dažādiem valodas attīstības posmiem" viņš norāda, ka "domāšana nav atkarīga tikai no valodas vispār, līdz zināmai pakāpei tā ir atkarīga no katras atsevišķās konkrētās valodas .. Daudz ir tādu jēdzienu un arī gramatisko īpatnību, kas tik cieši ieaudušies savas valodas individualitātē, ka nav iespējams ne tos saistīt daudzajās svārstībās tikai ar iekšējās uztveres pavedienu, ne arī bez pārveidojuma pārtulkot citā valodā". (Humbolts, Izlase) Filozofijas vēsturē līdzīgu domu ir izteicis arī [[Ludvigs Vitgenšteins]]: "Manas valodas robežas apzīmē manas pasaules robežas."( Wittgenstein, Tractatus)<br> Pats Vorfs nekad nav uzrakstījis kādu konkrētu grāmatu, kurā būtu izklāstīti teorijas pamatprincipi, visa informācija par viņa teoriju veidojas no atsevišķiem viņa rakstiem Amerikas psiholoģijas žurnālos, kā arī no sarakstes ar zinātniekiem. Tā arī nav iespējams precīzi noteikt, vai Vorfs ir pieņēmis t.s. teorijas stingrā determinisma variantu vai akceptējis vājā determinisma variantu, kas nozīmē uzskatu, ka šī teorija ir tikai viens no galvenajiem faktoriem, bet ne vienīgais cilvēka domāšanu ietekmējošais. [[Category:Valodniecība]] 52 39845 2006-04-11T14:50:56Z Dekaels 268 +kat. '''Loģika''' ir [[zinātne]] par [[jēdziens|jēdzienu]] un [[spriedums|spriedumu]] uzbūvi un to savstarpējām likumsakarībām. === Nozares === [[Dialektiskā loģika|Dialektiskā loģika]]<br> [[Formālā loģika|Formālā loģika]]<br> [[Matemātiskā loģika|Matemātiskā loģika]] === Radniecīgās nodaļas === [[Filozofija]]<br> [[Psiholoģija]] [[Category:Loģika]] [[Category:Matemātika]] [[af:Formele logika]] [[bg:Логика]] [[bn:যুক্তি]] [[ca:Lògica]] [[cs:Logika]] [[da:Logik]] [[de:Logik]] [[en:Logic]] [[eo:Logiko]] [[es:Lógica]] [[et:Loogika]] [[fi:Logiikka]] [[fr:Logique]] [[he:לוגיקה]] [[hu:Logika]] [[ia:Logica]] [[id:Logika]] [[io:Logiko]] [[it:Logica]] [[ja:論理学]] [[ko:일반논리학]] [[la:Logica]] [[lt:Logika]] [[ms:Logik]] [[nl:Logica]] [[pl:Logika]] [[pt:Lógica]] [[ro:Logică]] [[ru:Логика]] [[simple:Logic]] [[sk:Logika]] [[su:Logika]] [[sv:Logik]] [[tr:Mantık]] [[uk:Логіка]] [[zh:逻辑学]] 53 9703 2004-12-01T22:11:43Z Juzeris 23 kategorija == Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija == Šis raksts ir veidots kā pārskats par to, kas dažādos laikos un vietās rakstīts un publicēts par latviešu[1] [[mūzikas instrumenti|mūzikas instrumentiem]]. Tajā galvenā uzmanība pievērsta tradicionālajai kultūrai un ar to saistītām sfērām, tikpat kā nav skarti "augstās" kultūras jeb mākslas mūzikas instrumenti. Rakstā aptverts laika posms no 13. gs. līdz 20. gs. beigām. Ierobežotā apjoma dēļ vairāk raksturoti senākie dokumenti – [[hronika|hronikas]], kā arī pirmās vārdnīcas, mazāk uzmanības veltot vēlākajām, kuru autori lielākoties ir zinājuši un izmantojuši iepriekšējo materiālus. Īpaša uzmanība pievērsta 20. gs. darbiem, kas ir iezīmējuši mūsdienu latviešu organoloģijas aprises. === Nodaļas === * [[Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs.]] * [[17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi]] * [[Etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Etnogrāfiski apraksti]] * [[19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti]] * [[Valodnieku darbi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Valodnieku darbi]] * [[20. gs. otrā puse (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|20. gs. otrā puse]] Avots: Valdis Muktupāvels, [http://www.lmuza.lv/mukti/LatvMI_Letonica.htm www.lmuza.lv] [[Category:Mūzika|Historiogrāfija]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Latvija]] 54 33236 2006-03-09T20:43:22Z Juzeris 23 /* Skat. arī */ format. (wiki saite, nevis ārēja) Šajā lapā atrodams īss pārskats pār vienkāršākajām Vikipēdijas lietošanas īpatnībām. Ja Tev rodas kādi jautājumi, [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Talk:Lieto%C5%A1anas_pam%C4%81c%C4%ABba&action=edit&section=new uzdod tos šīs lapas diskusiju lapā]! ==Vienkāršas lapas izveide vai izmainīšana== ===Jaunas lapas izveide=== Lai izveidotu jaunu lapu, ieraksti meklētājā šīs lapas nosaukumu. Ja lapa ar šādu nosaukumu vēl nav izveidota, sarkaniem burtiem parādīsies iespēja "izveidot jaunu rakstu ar šādu virsrakstu". Uzklikšķini uz šīs saites! ===Lapas izmainīšana=== Lai izmainītu kādu lapu, jānospiež "izmainīt šo lapu" augšējā horizontālajā izvēlnē. ===Treknināta teksta lietojums=== Treknināti (''bold'') jāraksta tikai lapas nosaukums, kad tas pirmoreiz minēts tekstā (parasti - pirmajā teikumā). Pirmajā teikumā vēlams īsi paskaidrot, par ko būs raksts (piemēram, "Ekspresionisms (no lat. val. expressio – 'izteiksme') ir mākslas kustība, kas radās XX gs. sākumā Vācijā."), savukārt pēcāk vēl dažos teikumos to paskaidrot precīzāk. ===Autortiesības=== Neievieto tekstu, uz kuru attiecas autortiesības! Ja teksts jau atrodams kādā vietā Internetā, ļoti iespējams, uz to attiecas autortiesības (ja vien nav saņemta rakstiska atļauja tekstu lietot). ===Iekšējo saišu pievienošana=== Kad esi rakstu uzrakstījis, ievieto Vikipēdijas iekšējās saites. Tās jāveido uz jēdzieniem, par kuriem, Tavuprāt, Vikipēdijā būtu jābūt atsevišķam rakstam. Piemēram, ja esi uzrakstījis: "Hinduisms (सनातन धर्म) ir viena no senākajām reliģijām, kurām ir sekotāji mūsdienās.",- vajadzētu izveidot saiti uz rakstu "Reliģija" (pat tad, ja tāds vēl nav uzrakstīts!). Lai to izdarītu, iezīmē vārdu "reliģijām", nospied trešo pogu (Ab) tajā pogu rindā, ko redzi, kad atrodies "izmainīt šo lapu" lapā, un pirms "reliģijām" ieraksti "reliģija|", lai rezultāts izskatītos šādi: <nowiki>[[reliģija|reliģijām]]</nowiki>. Tekstā vārds (vai vārdu savienojums) būs pareizajā locījumā, savukārt saite vedīs uz lapu, kuras nosaukums būs nominatīvā. Virsrakstos iekšējās saites neliek. ===Virsrakstu veidošana=== Vikipēdijā iespējams veidot dažādu pakāpju virsrakstus. Rakstā vienmēr sākumā jāizmanto otrās pakāpes virsraksti (pirmās pakāpes virsraksts ir raksta nosaukums), pēc tam (apakšnodaļām) - trešās pakāpes virsraksti un tā tālāk. Lai izveidotu otrās pakāpes virsrakstu, jāraksta šādi: <nowiki>==Virsraksta teksts==</nowiki>, savukārt, lai izveidotu trešās pakāpes virsrakstu - <nowiki>===Virsraksta teksts===</nowiki> u.tml. ===Kategoriju pievienošana=== Pēc teksta pievieno raksta kategoriju. Piemēram, rakstam "Afrodīte" būtu jāatrodas kategorijā "Grieķu dievi". Kategoriju pievieno, rakstot šādu tekstu: <nowiki>[[Category:Grieķu dievi]]</nowiki>. Mainās daļa "Grieķu dievi" - atkarībā no vēlamā kategorijas nosaukuma. Vienam rakstam var būt arī vairākas kategorijas. Kategorijas kopā veido kategoriju koku, tāpēc katram noteiktam rakstam jāpievieno specifiskākā kategorija, kas uz to attiecas. Piemēram, rakstam par kādu impresionisma mākslas īpatnību jāpievieno kategorija "Impresionisms", šai kategorijai savukārt – kategorija "Mākslas virzieni", bet tai – "Māksla". Rakstam šajā gadījumā nevajag pievienot kategoriju "Māksla"! ===Starpvikipēdiju (''interwiki'') saišu pievienošana=== Ja iespējams, pievieno arī starpvikipēdiju saites - dodies uz rakstu par attiecīgo tematu citas valodas Vikipēdijā un nospied "izmainīt šo lapu". Lapas apakšā tu atradīsi sarakstu, kas izskatīsies aptuveni šādi: :::<nowiki>[[ca:Hinduisme]]</nowiki> <BR> :::<nowiki>[[da:Hinduisme]]</nowiki><BR> :::<nowiki>[[de:Hinduismus]]</nowiki><BR> :::<nowiki>[[et:Hinduism]]</nowiki>. <BR> Nokopē visu sarakstu un ievieto izveidotās lapas apakšā. Pievieno saiti uz to Vikipēdiju, no kuras ņēmi sarakstu (piemēram, <nowiki>[[en:Hinduism]]</nowiki>). Vikipēdijai, no kuras ņēmi saites, pievieno saiti uz attiecīgo rakstu latviešu Vikipēdijā! Saišu saraksts pēc saglabāšanas būs redzams apakšā pa kreisi. ===Ārējo saišu pievienošana=== Ārējās saites ir saites uz interneta lapām, kas nav veidotas Vikipēdijas ietvaros. Tās jānorāda īpašā sadaļā ("Ārējās saites"). Izņemot gadījumus, kad tiek veidotas atsauces, ārējās saites drīkst atrasties tikai šajā sadaļā. Lai ievietotu lapā norādi uz kādu ne-Vikipēdijas interneta lapu, raksti šādi: <nowiki>[http://www.citalapa.com Cita lapa]</nowiki>. Ievēro, ka šoreiz jāliek tikai vienkārtīgas kvadrātiekavas un starp adresi un vēlamo nosaukumu ir liekama vienkārša atstarpe. ===Kopsavilkums=== Virs pogām "Saglabāt lapu" un "Parādīt pirmskatu" atrodas logs, kurā vēlams ierakstīt, kā esi attiecīgo rakstu izmainījis. Informācijai nav jābūt garai, bet izsmeļošai un skaidrai. ==Attēlu ievietošana== ===Autortiesības=== Arī uz attēliem var attiekties autortiesības! Visērtāk ir attēlus ņemt no citu valodu Vikipēdijām (jo, ja attēls atrodas tur, tā autortiesību statuss parasti ir noskaidrots). ===Attēla augšuplādēšana=== Lai augšuplādētu attēlu, izvēlnē pa kreisi jāizvēlas "Augšuplādēt failu". Savā datorā jāatrod attiecīgais fails un tas jāielādē, ja iespējams - norādot attēla izcelsmi. Attēls nav jāaugšuplādē, ja tas jau atrodas [http://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page Wikimedia Commons] – tādā gadījumā šī attēla nosaukumu (<nowiki>Image:Nosaukums.jpg</nowiki> u.tml.) var izmantot visu valodu Vikipēdijās. Vai attēls atrodas ''Commons'', vari noskaidrot attēla apraksta lapā (ko atver, noklikšķinot uz attēla). ===Attēla ievietošana=== Lai ievietotu attēlu kādā rakstā, jānospiež sestā poga pogu rindā, kuru redzat tad, ja izmaināt kādu lapu. Parādīsies <nowiki>[[Image:Piemers.jpg]]</nowiki>. Starp kvadrātiekavām ieraksti to attēla nosaukumu, kurš parādījies pēc faila augšupielādēšanas! ===Attēla lieluma mainīšana=== Lai izmainītu attēla lielumu, pēc attēla nosaukuma, bet pirms otrajām kvadrātiekavām, raksti <nowiki>|thumb|200px</nowiki>. Neaizmirsti starp attēla nosaukumu un "thumb" ievietot |! Koriģējot pikseļu (px) skaitu, mainīsies attēla lielums. Izvēlies piemērotāko, aplūkojot lapas pirmskatu! ===Attēla paraksts=== Lai attēlam pievienotu parakstu, pirms otrajām kvadrātiekavām raksti | un vēlamo parakstu. ==Saziņa starp lietotājiem== ===Raksta apspriešana=== Lai sazinātos ar citiem lietotājiem, nekad neizmanto rakstu lapas, bet gan diskusiju lapas! Lai apspriestu noteiktu rakstu, vēlams izmantot attiecīgā raksta diskusijas lapu. Lai tur atstātu savu komentāru, uzklikšķini uz "diskusija" (pa kreisi no "izmainīt šo lapu"), tad - uz "izmainīt šo lapu" (tiks izmainīta diskusiju lapa) vai "+" (ja vēlies sākt jaunu diskusijas tematu). ===Saziņa ar noteiktu lietotāju=== Ja vēlies sazināties ar noteiktu lietotāju, lieto šī lietotāja diskusiju lapu tādā pašā veidā, kā aprakstīts iepriekš. Jebkura lietotāja diskusiju lapu vari atrast, adrešu logā ierakstot <nowiki>"http://lv.wikipedia.org/wiki/User_talk:abc"</nowiki> ("abc" jānomaina uz attiecīgā lietotāja vārdu). Ja kāds lietotājs atstājis Tev ziņu Tavā diskusiju lapā, atbildi viņam viņa diskusiju lapā, lai viņš redzētu paziņojumu, ka saņēmis jaunu vēstījumu. Sarunām piemērota ir sistēma ierakstīt atbildi gan savā, gan otra lietotāja diskusiju lapā, lai abās lapās veidotos vienāds dialogs. ===Parakstīšanās=== Pieklājīgi ir savus komentārus parakstīt. Lai to izdarītu, pogu rindā, kas redzama, kad izmaini kādu lapu, jānospiež priekšpēdējā poga. Parādīsies simboli <nowiki>--~~~~</nowiki> (ja vēlies, vari šo simbolu kombināciju ierakstīt arī ar roku!). Kad lapu būsi saglabājis, citi lietotāji redzēs Tavu lietotājvārdu un ziņas atstāšanas laiku. ==Vikipēdijas vadlīnijas== ===Neitrāls skatupunkts=== Raksta stilam jābūt enciklopēdiskam un neitrālam. Rakstā nedrīkst būt atbalstīts kāds noteikts uzskats. Ja raksta saturs ir strīdīgs, rakstā jāatspoguļo abu pušu viedokļi. ===Informācijas uzticamība=== Raksta informācijai jābūt pārbaudāmai. Pārbaudīšanai var lietot dažādas metodes - ja iespējams, drukātus avotus (priekšroka tiek dota zinātniskiem avotiem), taču arī, piemēram, "Google" meklēšana (piemēram, lai noteiktu, vai raksta temats vispār ir gana nozīmīgs, lai to ievietotu Vikipēdijā). ==Stils== * Teksts jāsadala rindkopās, ko atdala ar tukšu rindiņu (rindkopas sākumā nevajag atkāpi!). * Virsrakstos nedrīkst būt saites. * Raksts jāsāk ar lielo burtu. * Raksta nosaukumam jābūt vienskaitlī, ja vien tas nav sugas nosaukums vai kāds cits nosaukums, kas prasa daudzskaitli. * Rakstā jāierobežo saīsinājumu lietojums (piemēram, visa teksta garumā jāraksta teksta pamatvārds, to nedrīkst aizstāt ar kādu simbolu). * Jālieto iespējami pareiza gramatika (ja tā ir pārāk slikta, raksts var tikt dzēsts). * Nedrīkst ievietot tekstu svešvalodās. ==Skat. arī== * [[Wikipedia:Pamācība]] * [[:en:Wikipedia:How to edit a page|Pamācības lapa angļu valodā]] [[Category:Vikipēdija|Lietošanas pamācība]] 55 50290 2006-06-13T02:48:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[nrm:Littéthatuthe]] {{Literatura}} Ar jēdzienu "'''literatūra'''" ([[Latīņu valoda|latīņu]] ''littera'' 'burts') tā plašākā izpratnē saprot visu cilvēces uzrakstīto [[teksts|tekstu]] kopumu ar māksliniecisku vai sabiedrisku nozīmi. Literatūra tiek iedalīta [[daiļliteratūra|daiļliteratūrā]], [[zinātniskā literatūra|zinātniskajā literatūrā]] un [[publicistika|publicistikā]]. Šaurākā nozīmē jēdziens "literatūra" apzīmē mākslas veidu - daiļliteratūru. == Literatūras pirmsākumi == Literatūras pirmsākumi meklējami mutvārdu [[mitoloģija]]s un [[folklora]]s tradīcijās. Par pirmo zināmo literāro darbu uzskata [[Babilona|babiloniešu]] "[[Poēma par Gilgamešu|Poēmu par Gilgamešu]]" (ap 3. g.t. p.m.ē.). 19. gs. p.m.ē. [[Indija|Indijā]] tapis [[eposs]] "[[Rāmājana]]", 14. gs. p.m.ē. - otrs lielākais eposs literatūras vēsturē "[[Mahābhārata]]" (tajā ir ap 2,5 miljoniem vārdu). Rietumu literatūras sākumi datējami ar 8. gs. p.m.ē., kad [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] dzimst [[antīkā literatūra]]. Šajā laikā tapuši [[Homērs|Homēram]] piedēvētie eposi "[[Iliāda]]" un "[[Odiseja]]" un [[Hēsiods|Hēsioda]] eposi "[[Teogonija]]" un "[[Darbi un dienas]]". Antīkā literatūra uzskatāma par visas Rietumu literatūras pamatu - neviena no nacionālajām Eiropas literatūrām nav veidojusies bez antīkās literatūras ietekmes. Sākotnēji gan lielāka loma ir [[romiešu literatūra]]i, kas, jāatzīst, bieži tikai atdarina sengrieķu literatūru. == Daiļliteratūras veidi == Vēsturiski izveidojušies četri literatūras pamatveidi: * [[dzeja]] jeb lirika, * [[proza]] jeb epika, * [[dramaturģija]], * [[liroepika]]. Dzeja parasti ir rakstīta saistītā valodā, tai raksturīgs dalījums rindās, valodas [[ritms|ritmiskums]], subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs [[mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi|mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu]] un [[retoriskās figūras|retorisko figūru]] izmantojums. Pastāv dažādi mēģinājumi klasificēt dzeju, taču neviens no tiem nespēj aptvert dzeju pilnībā. Dzeju var mēģināt klasificēt pēc tās tematikas (filosofiskā, meditatīvā, liriskā dzeja u.tml.), pēc [[vārsma|vārsmojuma]] ([[metriskā dzeja|metriskā]], [[toniskā dzeja|toniskā]], [[sillabiskā dzeja|sillabiskā]], [[sillabotoniskā dzeja|sillabotoniskā]] dzeja, [[brīvās vārsmas]], [[verlibrs]]), [[strofika]]s, formas (t.s. tradicionālās formas ir, piemēram, [[epigramma]], [[elēģija]], [[idille]], [[oda]] u.c.) un citādi. Tā kā 20. un 21.gs. literatūrā lielākoties vērojama atteikšanās no tradicionālu formu, vārsmojuma un strofikas izmantošanas, šī laika dzejas klasifikācija pēc šādiem principiem ļoti bieži ir neiespējama. Proza ir rakstīta nesaistītā valodā, tās raksturīgas iezīmes ir [[sižets|sižetiskums]], mazāka tēlainība nekā dzejai (tomēr bieži vien, it īpaši 20. gs., proza var būt arī nesižetiska vai ļoti tēlaina). Tradicionālie prozas pamatžanri ir [[romāns]], [[stāsts]], [[novele]], [[literārā pasaka]], [[eseja]], [[miniatūra]], [[tēlojums]], [[humoreska]]. Taču 20. un 21.gs. literatūrā vērojama prozas žanru robežu izplūšana un žanru hibridizācija. Piemēram, 20.gs. pirmās puses [[avangards|avangarda]] literatūras virzieni apzināti, lai paustu noliedzošu attieksmi pret tradiconālo literatūru un paplašinātu mākslinieciskās ekspresijas iespējas, radīja literatūru, kas neiekļaujas tradiconālo literatūras žanru sistēmā. 20.gs. otrajā pusē literatūras žanru sistēmu turpināja destabilizēt [[postmodernisms|postmodernisma]] literatūra. Dramaturģijas darbi ([[luga]]s) pamatā ir rakstīti sarunu formā un paredzēti iestudēšanai [[teātris|teātrī]]. Dramaturģijas pamatžanri ir [[traģēdija]], [[drāma]], [[traģikomēdija]], [[komēdija]]. Liroepika apvieno dzejas un prozas (dažreiz arī dramaturģijas) iezīmes: tā rakstīta saistītā valodā un ir vēstījoša un sižetiska. Liroepikas pamatžanri ir [[eposs]], [[poēma]], [[balāde]], [[sāga]], [[fabula]]. == Literatūrzinātne == [[Image:Stillboo.jpg|right|thumb|300px|Jana Dāvidsa Hēma glezna "Klusā daba ar grāmatām" (1628)]] [[Literatūrzinātne]] pēta daiļliteratūru dažādos aspektos. Literatūrzinātnei ir trīs savstarpēji cieši saistītas apakšnozares: * [[literatūras vēsture]], * [[literatūras teorija]], * [[literatūras kritika]]. Literatūrzinātnes pirmsākumi rodami jau Senajā Grieķijā ([[Aristotelis|Aristoteļa]] "[[Poētika]]", 4. gs. p.m.ē.), tā attīstās Senajā Romā ([[Longīns]], [[Horācijs]]), [[Renesanse]]s ([[Frančesko Petrarka]]) un [[klasicisms|klasicisma]] ([[Nikolā Bualo]]) laikmeta Eiropā, arī 19. gadsimtā. Literatūrzinātne - īpaši teorija un kritika - spēcīgi izmainās 20. gadsimtā, izveidojoties tādiem [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] virzieniem kā [[hermeneitika]], [[strukturālisms]] un [[poststrukturālisms]]. Ļoti liela nozīme ir arī [[Zigmunds Freids|Zigmunda Freida]] [[psihoanalīze]]i un [[Karls Gustavs Jungs|Karla Gustava Junga]] [[dzīļu psiholoģija]]i. ==Ārējās saites== * [http://www.kirjasto.sci.fi/indeksi.htm Pegasos Author's Calendar (angļu valodā)] * [http://www.litencyc.com/php/pinit.php The Literary Encyclopedia (angļu valodā)] * [http://www.gutenberg.org/ Project Gutenberg (angļu valodā)] * [http://lib.ru/ Moškova bibliotēka (krievu valodā)] * [http://artefact.lib.ru/cgi/library.pl?view=abc&letter=1 Artefact: Online Library (literatūra dažādās valodās)] * [http://www.fh-augsburg.de/~harsch/augustana.html Bibliotheca Augustana] * [http://www.ailab.lv/Teksti/saturs.htm Latviešu klasiķu teksti] * [http://satori.lv/index.php Literatūras un filosofijas portāls Satori.lv] [[Category:Kultūra]] [[Category:Literatūra]] [[Category:Māksla]] [[af:Literatuur]] [[an:Literatura]] [[ar:أدب]] [[ast:Lliteratura]] [[bg:Литература]] [[bn:সাহিত্য]] [[bs:Književnost]] [[ca:Literatura]] [[cs:Literatura]] [[cy:Llenyddiaeth]] [[da:Litteratur]] [[de:Literatur]] [[el:Λογοτεχνία]] [[en:Literature]] [[eo:Literaturo]] [[es:Literatura]] [[et:Kirjandus]] [[eu:Literatura]] [[fa:ادبیات]] [[fi:Kirjallisuus]] [[fiu-vro:Kirändüs]] [[fr:Littérature]] [[frp:Litèratura]] [[fur:Leterature]] [[fy:Literatuer]] [[ga:Litríocht]] [[gl:Literatura]] [[he:ספרות]] [[hi:साहित्य]] [[hr:Književnost]] [[hu:Irodalom]] [[ia:Litteratura]] [[id:Sastra]] [[ilo:Literatura]] [[io:Literaturo]] [[it:Letteratura]] [[ja:文学]] [[jv:Sastra]] [[ko:문학]] [[ku:Wêje]] [[la:Litterae]] [[lb:Literatur]] [[li:Literatuur]] [[lt:Literatūra]] [[mk:Литература]] [[ml:സാഹിത്യം]] [[mt:Letteratura]] [[nds:Literatur]] [[ne:साहित्य]] [[nl:Literatuur]] [[nn:Litteratur]] [[no:Litteratur]] [[nrm:Littéthatuthe]] [[oc:Literatura]] [[os:Литературæ]] [[pam:Literatura]] [[pl:Literatura]] [[pt:Literatura]] [[ro:Literatură]] [[ru:Литература]] [[scn:Littiratura]] [[sco:Leiteratur]] [[sh:Književnost]] [[simple:Literature]] [[sk:Literatúra]] [[sl:Književnost]] [[sr:Књижевност]] [[sv:Litteratur]] [[sw:Fasihi]] [[th:วรรณกรรม]] [[tl:Panitikan]] [[tr:Edebiyat]] [[uk:Література]] [[vec:Łiteratura]] [[wa:Belès letes]] [[zh:文学]] 56 18077 2005-08-14T19:49:38Z Tail 13 izdarīju dažādus labojumus, pārsvarā stila kļūdu '''Larijs Ādlers''' (''Lawrence "Larry" Cecil Adler''; 1914-2001) bija [[ASV|amerikāņu]] mūziķis, kas tiek uzskatīts par vienu no talantīgākajiem [[Mutes harmonikas|mutes harmoniku]] spēlētājiem. Pats viņš uzskata, ka tās ir saucamas par mutes [[Ērģeles|ērģelēm]]. Lai arī 50 sava garā mūža gadus Larijs nodzīvoja [[Anglija|Anglijā]], viņš piedzima [[ASV]], Merilendas štata Baltimoras pilsētā 1914. gada 10. februārī nepavisam ne mūziķu ģimenē. Tomēr jau no agras jaunības viņš apmeklēja muzikālus pasākumus, piemēram, [[Sergejs Rahmaņinovs|Sergeja Rahmaņinova]] vieskoncertus. Viņš uzsāka dziedāt un trenēties mutes harmoniku spēlē pēc dzirdes, galvenokārt - klausoties iemīļotos fonogrāfa ierakstus. Kādu laiku viņš apguva arī klavierspēli Pībodijas konservatorijā, bet no tās tika izslēgts par skaņdarba ''Yes, We Have No Bananas'' izpildīšanu. Pēc uzvaras štata mutes harmoniku spēlmaņu sacīkstēs 1927. gadā ar rezultātu 99,9 (tiesnesis to paskaidroja: "Neviens nav perfekts."), viņš aizbēga uz [[Ņujorka|Ņujorku]]. Tur Larijs spēlēja kinoteātros starp izrādēm. Ādlera lielais brīdis pienāca 1934. gadā, kad viņu ievēroja Anglijas vadošais impresārijs [[Čārlzs Kohrans]]. Larijs tika uzaicināts uz Vestendas rēviju ''Streamline'', kur guva lielus panākumus, un 1937. gadā rēvija ''Tune Inn'' tika izveidota tieši viņam. 1939. gadā viņš atgriezās ASV, kur, uzstājoties kopā ar Čikāgas Sieviešu simfonisko orķestri, viņš ieguva atzinību kā klasiskās mūzikas izpildītājs. ASV viņš uzturējās līdz par 1949. gadam, kad aukstā kara apstākļos bija spiests to pamest savas politiskās pārliecības dēļ. Viņš atgriezās Anglijā, kur komponēja mūziku filmām, televīzijas programmām, parādījās televīzijā, radio, kabarē, sniedza solokoncertus. 1994. gadā, piedaloties [[Stings|Stingam]], [[Eltons Džons|Eltonam Džonam]] un citiem pazīstamiem mūziķiem, Ādlers izdeva albumu ar [[Džordžs Geršvins|Džordža Geršvina]] dziesmām, un, iekļūstot Lielbritānijas mūzikas topos, reizē iekļuva arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā vecākais cilvēks, kas to paveicis. [[Category:Mūzika]] 57 9707 2005-05-01T10:16:45Z Tail 13 Latviešu mitoloģijā izdala sešus [[mītiskas būtnes|mītisku būtņu]] līmeņus: # dabas un kosmiskās dievības, t.i., [[Saule|Sauli]], [[Mēness|Mēnesi]], [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkonu]], # Dievu, Dieviņu, # liktens lēmējdievības, kā ([[Laima|Laimu]]), # auglības dievības, kā ([[Jumis|Jumi]]), # Mātes: ([[Zemes māte|Zemes māti]], [[Vēja māte|Vēja māti]], # zemākā līmeņa būtnes - [[Sētas gariņš|sētas gariņus]] u. tml. {{stub}} ==Skatīt arī== [[Māra]] <BR> [[Mitoloģija]] <BR> [[Velns]] [[Category:Mitoloģija]] [[Category:Latviešu mitoloģija]] [[en:Latvian mythology]] 58 53284 2006-07-02T18:34:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:音樂]] '''Mūzika''' ir fizikāla realitāte. Pirmkārt, tā ir ar ausi uztvertas gaisa svārstības, ko izraisījuši īpaši izveidoti vai nejauši radušies priekšmeti. Otrkārt, tā ir mākslas veids, ar kuras palīdzību ierosināt cilvēkam domas, emocijas, iedarbojoties uz cilvēka psihi ar [[Asociācija|asociāciju]], [[Analoģija|analoģiju]] un [[Sinestēzija|sinestēziju]] palīdzību. Mūzikas pamatelementi un izteiksmes līdzekļi ir skaņkārta, [[ritms]], [[metrs]], [[temps]], [[dinamika]], [[tembrs]], [[melodija]], [[harmonija]], instrumentācija. Mūzika tiek fiksēta ar [[Nošu raksts|nošu raksta]] palīdzību. Tā var būt diferencēta pēc dažādiem principiem: pēc autorības ([[tautas]] un profesionālā mūzika), skaņdarba rakstura, atskaņojuma veida, atskaņotāju sastāva, sintēzes ar [[Literatūra|literatūru]] un citiem mākslas veidiem, lietojuma funkcijas, skaņkārtu sistēmas, [[Mūzikas stili|stiliem]] un žanriem. == Skatīties arī == * [[Mūzika Latvijā]] * [[Mūzikas instrumenti]] * [[Mūzikas stili]] * [[Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija]] * [[Mūziķi]] [[Category:Mūzika]] [[af:Musiek]] [[an:Mosica]] [[ar:موسيقى]] [[ast:Música]] [[be:Музыка]] [[bg:Музика]] [[bm:Fɔlikan]] [[bn:সঙ্গীত]] [[bs:Muzika]] [[ca:Música]] [[co:Musica]] [[cs:Hudba]] [[cy:Cerddoriaeth]] [[da:Musik]] [[de:Musik]] [[el:Μουσική]] [[en:Music]] [[eo:Muziko]] [[es:Música]] [[et:Muusika]] [[eu:Musika]] [[fa:موسیقی]] [[fi:Musiikki]] [[fiu-vro:Muusiga]] [[fo:Tónleikur]] [[fr:Musique]] [[fy:Muzyk]] [[ga:Ceol]] [[gd:Ceòl]] [[gl:Música]] [[he:מוזיקה]] [[hi:संगीत]] [[hr:Glazba]] [[hu:Zene]] [[ia:Musica]] [[id:Musik]] [[io:Muziko]] [[is:Tónlist]] [[it:Musica]] [[ja:音楽]] [[jbo:zgike]] [[ka:მუსიკა]] [[ko:음악]] [[kw:Ylow]] [[ky:Музыка]] [[la:Musica]] [[lad:Muzika]] [[lb:Musek]] [[li:Muziek]] [[lt:Muzika]] [[ms:Muzik]] [[mt:Mużika]] [[nah:Música]] [[nds:Musik]] [[nds-nl:Meziek]] [[ne:संगीत]] [[nl:Muziek]] [[nn:Musikk]] [[no:Musikk]] [[nrm:Mûsique]] [[oc:Musica]] [[os:Музыкæ]] [[pl:Muzyka]] [[pt:Música]] [[ro:Muzică]] [[ru:Музыка]] [[sa:गानं]] [[sc:Mùsica]] [[scn:Mùsica]] [[sco:Muisic]] [[sh:Muzika]] [[simple:Music]] [[sk:Hudba]] [[sl:Glasba]] [[sq:Muzika]] [[sr:Музика]] [[st:Mmino]] [[sv:Musik]] [[sw:Ngoma]] [[ta:இசை]] [[th:ดนตรี]] [[tl:Musika]] [[tr:Müzik]] [[ug:مۇزىكا]] [[uk:Музика]] [[vec:Muxèga]] [[wa:Muzike]] [[yi:מוזיק]] [[zh:音乐]] [[zh-yue:音樂]] 59 52857 2006-07-01T14:44:15Z Escarbot 1016 robot Adding: az, ba, ceb, csb, fiu-vro, fo, fur, gu, gv, ky, lad, oc, ps, sc, sco, ug, uz, vec, zh-min-nan Removing: als Modifying: es, gl, jbo, li, scn, su '''Matemātika''' ir zinātne par reālās pasaules objektu kvantitīvajām attiecībām un telpiskajām formām. Līdz 17. gadsimta vidum matemātika pētīja galvenokārt skaitļus un ģeometriskas figūras. 17. gadsimtā sākās strauja matemātikas attīstība, izmantojot mainīgā lieluma un funkcijas jēdzienus. Par atsevišķām matemātikas nozarēm izveidojās [[variāciju rēķini]], [[diferenciālģeometrija]], [[varbūtību teorija]], [[skaitļu teorija]], [[kombinatorika]]. Matemātikas attīstības mūsdienu posms sākās 19. gadsimtā, kad izveidojās [[kompleksā analīze]], [[grupu teorija]], [[neeiklīda ģeometrija]], [[matemātiskā loģika]], [[topoloģija]], [[kopu teorija]], [[funkcionālanalīze]]. 20. gadsimtā paplašinājas matemātikas lietojuma forma, ciešāki kļuva tās sakari ar citām zinātnēm. === Radniecīgās nodaļas === [[Statistika]]<br> [[Informātika|Informātika]] [[Category:Matemātika]] [[af:Wiskunde]] [[an:Matematicas]] [[ar:رياضيات]] [[ast:Matemátiques]] [[az:Riyaziyyat]] [[ba:Математика]] [[be:Матэматыка]] [[bg:Математика]] [[bn:গণিত]] [[br:Matematikoù]] [[bs:Matematika]] [[ca:Matemàtiques]] [[ceb:Matematika]] [[co:Matematica]] [[cs:Matematika]] [[csb:Matematika]] [[cy:Mathemateg]] [[da:Matematik]] [[de:Mathematik]] [[el:Μαθηματικά]] [[en:Mathematics]] [[eo:Matematiko]] [[es:Matemáticas]] [[et:Matemaatika]] [[eu:Matematika]] [[fa:ریاضیات]] [[fi:Matematiikka]] [[fiu-vro:Matõmaatiga]] [[fo:Støddfrøði]] [[fr:Mathématiques]] [[fur:Matematiche]] [[fy:Wiskunde]] [[ga:Matamaitic]] [[gd:Matamataig]] [[gl:Matemáticas]] [[gu:ગણિત]] [[gv:Maddaght]] [[he:מתמטיקה]] [[hr:Matematika]] [[hu:Matematika]] [[ia:Mathematica]] [[id:Matematika]] [[io:Matematiko]] [[is:Stærðfræði]] [[it:Matematica]] [[ja:数学]] [[jbo:cmaci]] [[ka:მათემატიკა]] [[km:គណិតសាស្ត្រ]] [[ko:수학]] [[ky:Математика]] [[la:Mathematica]] [[lad:Matematika]] [[lb:Mathematik]] [[li:Mathematik]] [[lt:Matematika]] [[mk:Математика]] [[ms:Matematik]] [[nds:Mathematik]] [[nl:Wiskunde]] [[no:Matematikk]] [[oc:Matematicas]] [[pl:Matematyka]] [[ps:شمېر پوهنه]] [[pt:Matemática]] [[ro:Matematică]] [[ru:Математика]] [[sc:Matemàtica]] [[scn:Matimàtica]] [[sco:Mathematics]] [[simple:Mathematics]] [[sk:Matematika]] [[sl:Matematika]] [[sq:Matematika]] [[sr:Математика]] [[su:Matematika]] [[sv:Matematik]] [[sw:Hisabati]] [[ta:கணிதம்]] [[th:คณิตศาสตร์]] [[tl:Matematika]] [[tr:Matematik]] [[tt:Matematik]] [[ug:ماتېماتىكا]] [[uk:Математика]] [[uz:Matematika]] [[vec:Matematèga]] [[vi:Toán học]] [[zh:数学]] [[zh-min-nan:Sò·-ha̍k]] 60 29100 2006-02-07T11:46:55Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Palica '''Meteoroloģija''' ir zinātne par [[atmosfera|atmosfēru]], tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem [[fizika|fizikālajiem]] procesiem. Meteoroloģijas nozares ir šādas: * fizikālā (galvenā nozare; atmosfēras fizika, pētī atmosfēras fizikālas parādības, procesus, tās sastāvu, struktūru piezemes, robežslāņa, brīvās atmosfēras, stratosfēras u.c. slāņos), * dinamiskā (teorētiskā), * [[sinoptika|sinoptiskā meteoroloģija]], * lietišķās disciplīnas (aviācijas, lauksaimniecības, medicīnas). Atmosfēras stāvokļa novērošanai izmanto [[meteoroloģiskie pavadoņi|meteoroloģiskos]] pavadoņus un automātiskos aparātus. [[Category:Meteoroloģija]] [[af:Meteorologie]] [[bg:Метеорология]] [[ca:Meteorologia]] [[cs:Meteorologie]] [[da:Meteorologi]] [[de:Meteorologie]] [[en:Meteorology]] [[eo:Meteologio]] [[es:Meteorología]] [[et:Meteoroloogia]] [[fi:Meteorologia]] [[fr:Météorologie]] [[gl:Meteoroloxía]] [[ia:Meteorologia]] [[ie:Meteorologie]] [[io:Meteorologio]] [[ja:気象学]] [[li:Meteorologie]] [[lt:Meteorologija]] [[nl:Meteorologie]] [[no:Meteorologi]] [[pl:Meteorologia]] [[pt:Meteorologia]] [[sk:Meteorológia]] [[sl:Meteorolog]] [[vi:Khí tượng học]] [[zh:气象学]] 61 22874 2005-11-23T15:36:39Z 84.236.149.220 /* Instrumentu veidi */ '''Mūzikas instrumenti''' ir instrumenti, ar kuriem var iegūt ritmiski organizētas, augstuma ziņā noteiktas vai aptuvenas skaņas, kā arī noteikta augstuma trokšņus. Katram mūzikas instrumentam ir savs [[tembrs]], dinamiskās iespējas un skaņu [[diapazons]]. Atkarībā no izmantojuma mūzikas instrumentus iedala tautas un profesionālajos mūzikas instrumentos. Pēc to īpašībām mūzikas instrumentus iedala [[idiofoni|idiofonos]] (pašskanoši instrumenti, kur skaņas rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā), [[membrafoni|membrafonos]] (sitamie instrumenti), [[aerofoni|aerofonos]] (pūšamie instrumenti) un [[hordofoni|hordofonos]] (stīgu instrumenti). Jaunākā kategorija ir skaņas elektroniskie sintezatori. === Raksti === [[Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija]] === Instrumentu veidi === *[[Mūzikas instruments alts|Alts]] *[[Akordeons]] *[[Arfa]] *[[Bajāns]] *[[Balalaika]] *[[Bandžo]] *[[Bungas]] *[[Cītara]] *[[Čells]] *[[Ērģeles]] *[[Fagots]] *[[Flauta]] *[[Ģitāra]] *[[Klarnete]] *[[Klavesīns]] *[[Klavieres]] *[[Kokle]] *[[Kontrabass]] *[[Ksilofons]] *[[Lauta]] *[[Leijerkaste]] *[[Lira]] *[[Metalofons]] *[[Mežrags]] *[[Mutes harmonikas]] *[[Oboja]] *[[Saksofons]] *[[Sintezators]] *[[Stabule]] *[[Tamburīns]] *[[Timpāni]] *[[Trideksnis]] *[[Trombons]] *[[Trompete]] *[[Vargāns]] *[[Vijole]] *[[Zvani]] [[Category:Mūzika]] [[da:Musikinstrument]] [[de:Musikinstrument]] [[en:Musical instrument]] [[es:Instrumento musical]] [[fr:Instrument de musique]] [[it:Strumenti Musicali]] [[ja:&#27005;&#22120;]] [[nl:Muziekinstrument]] [[no:Musikkinstrument]] [[pl:Instrument muzyczny]] [[sv:musikinstrument]] [[uk:&#1052;&#1091;&#1079;&#1080;&#1095;&#1085;&#1080;&#1081; &#1110;&#1085;&#1089;&#1090;&#1088;&#1091;&#1084;&#1077;&#1085;&#1090;]] [[zh:&#20048;&#22120;]] 62 49977 2006-06-10T23:53:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Medicina]] '''Medicīna''' ir zinātne par [[cilvēka organisms|cilvēka organisma]] [[cilvēka organisma uzbūve|uzbūvi]], [[cilvēka organisma funkcijas|funkcijām]] un [[slimības|slimībām]] (to izcelsmi, norisi, [[slimību diagnostika|diagnostiku]], ārstēšanu un [[profilakse|profilaksi]]). === Medicīnas nozares === [[Profilakse]]<br> [[Diagnostika]]<br> [[Terapija]]<br> [[Rehabilitācija]] [[Category:Medicīna]] [[Category:Veselība]] [[af:Geneeskunde]] [[als:Medizin]] [[ar:طب]] [[ast:Medicina]] [[bg:Медицина]] [[bn:ঔষধ]] [[br:Medisinerezh]] [[ca:Medicina]] [[cs:Lékařství]] [[csb:Medicëna]] [[da:Lægevidenskab]] [[de:Medizin]] [[el:Ιατρική]] [[en:Medicine]] [[eo:Medicino]] [[es:Medicina]] [[et:Meditsiin]] [[eu:Medikuntza]] [[fa:پزشکی]] [[fi:Lääketiede]] [[fiu-vro:Arstitiidüs]] [[fr:Médecine]] [[fur:Midisine]] [[fy:Genêskunde]] [[ga:Leigheas]] [[gl:Medicina]] [[he:רפואה]] [[hr:Medicina]] [[hu:Orvostudomány]] [[ia:Medicina]] [[io:Medicino]] [[it:Medicina]] [[iu:ᐊᓐᓂᐊᒥ ᖃᐅᔨᓴᕐᓂᖅ]] [[ja:医学]] [[ko:의학]] [[ky:Медицина]] [[la:Medicina]] [[lad:Medisina]] [[lb:Medezin]] [[li:Genaeskónde]] [[lt:Medicina]] [[mk:Медицина]] [[nap:Mericina]] [[nds:Medizin]] [[nl:Geneeskunde]] [[nn:Medisin]] [[no:Medisin]] [[os:Медицинæ]] [[pl:Medycyna]] [[pt:Medicina]] [[ro:Medicină]] [[ru:Медицина]] [[sa:आयुर्विज्ञान]] [[scn:Midicina]] [[sh:Medicina]] [[simple:Medicine]] [[sk:Medicína]] [[sl:Medicina]] [[sq:Mjekësia]] [[sr:Медицина]] [[su:Tatamba]] [[sv:Medicin]] [[th:แพทยศาสตร์]] [[tl:Medisina]] [[tr:Tıp]] [[uk:Медицина]] [[vi:Y học]] [[wa:Medcene]] [[zh:医学]] [[zh-min-nan:I-ha̍k]] 64 44316 2006-05-11T21:15:28Z Knakts 848 Kategorija: pietiek ar statistiku '''Manna-Vitneja U kritērijs''' ir analogs [[T tests|t_kritērijam]] [[Neparametriskā statistika|neparametriskajā]] [[statistika|statistikā]]. Tas tiek uzskatīts par drošāko neparametrisko kritēriju. U aprēķinos tiek izmantoti pazīmes vērtību rangi, un ar tā palīdzību iespējams noteikt, vai divām neatkarīgi veidotām izlasēm ir vienādi sadalījumi. {{stub}} [[Category:Statistika]] 65 50222 2006-06-12T12:12:38Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fa:سازدهنی]] '''Mutes harmonikas''' (''concertina'') ir pūšamais [[Mūzikas instrumenti|mūzikas instruments]], kas darbojas, pateicoties dažāda garuma un biezuma metāla mēlītēm, kas divās rindās izvietotas iegarenajā korpusā. Katrai mēlītei ir savs īpašais nots augstums. Mutes harmonikas ir viens no demokrātiskākajiem mūzikas instrumentiem, kura cena ir no dažiem latiem. Pieņemamas spēles iemaņas apgūt var (ar minimālām mūzikas zināšanām) dažu dienu laikā. Ir sastopamas vismaz divu veidu mutes harmonikas: konkrētas [[Mažors|mažora]] vai [[Minors|minora]] [[Skaņkārta|skaņkārtas]] un [[Hromātiskā gamma|hromatiskās]]. Nošu skaits nav noteikts, bet parasti ir 20 - 40 nošu. Viens no visu laiku izcilākajiem mutes harmoniku spēlētājiem ir [[Larijs Ādlers|Larijs Ādlers]]. [[Category:Mūzika]] [[Category:Mūzikas instrumenti]] [[da:Mundharmonika]] [[de:Mundharmonika]] [[en:Harmonica]] [[eo:Harmoniko]] [[es:Armónica]] [[et:Suupill]] [[fa:سازدهنی]] [[fi:Huuliharppu]] [[fr:Harmonica]] [[it:Armonica a bocca]] [[ja:ハーモニカ]] [[nl:Mondharmonica]] [[no:Munnspill]] [[pl:Harmonijka ustna]] [[pt:Gaita]] [[ru:Губная гармоника]] [[simple:Harmonica]] [[sl:Orglice]] [[sv:Munspel]] [[tt:Harmonika]] [[uk:Губна гармоніка]] [[zh:口琴]] [[zh-yue:口琴]] 66 9715 2004-12-01T12:14:53Z PeterisP 26 Mažors (''dur'') ir viena no mūzikas [[Skaņkārta|skaņkārtām]], iespējams, vispopulārākā. Tās pamatā ir lielais (mažora) [[trijskanis]]. Mažora [[Gamma|gammā]] ietilpst septiņas notis ar raksturīgu [[Muzikas intervāls|intervālu]] attiecību: [[tonis]] tonis [[pustonis]] tonis tonis tonis pustonis (1 1 1/2 1 1 1 1/2). Vienkāršākā mažora [[Tonalitāte|tonalitāte]] ir Do mažors. === Citas skaņkārtas === [[Minors]]<br> [[Blūza skaņkārta|Blūza skaņkārta]]<br> [[Hromatiskā gamma|Hromatiskā gamma]] [[Category:Mūzika]] 67 43062 2006-05-02T16:56:12Z Knakts 848 {{Otheruses4|minora jēdzienu mūzikā|minors (nozīmju atdalīšana)|minors}} Minors (''moll'') ir viena no [[Skaņkārta|skaņkārtām]], kas asociējas ar skumju skanējumu. Tās pamatā ir t.s. ''mazais'' jeb minora [[trijskanis]]. Klasiskā minora intervālu attiecība ir [[tonis]] [[pustonis]] tonis tonis pustonis tonis tonis (1 1/2 1 1 1/2 1 1). Tomēr ir sastopamas variācijas ar 6. un 7. intervālu. Vienkāršākā minora [[Tonalitāte|tonalitāte]] ir ''la'' minors. === Citas skaņkārtas === [[Mažors|Mažors]]<br> [[Blūza skaņkārta|Blūza skaņkārta]]<br> [[Hromatiskā gamma|Hromatiskā gamma]] [[Category:Mūzika]] 68 48611 2006-06-01T10:39:04Z 85.202.214.248 '''Intervāls''' [[mūzika|mūzikā]] ir attālums starp vienu [[tonis|toni]] un nākamo. Mazākais mūzikas intervāls ar praktisku nozīmi ir [[pustonis]]. [[Category:Mūzika]] [[cs:Interval (hudba)]] [[de:Intervall (Musik)]] [[en:Interval (music)]] [[eo:Intervalo (muziko)]] [[et:Intervall (muusika)]] [[fi:Intervalli]] [[fr:Intervalle (musique)]] [[he:טון (מוזיקה)]] [[id:Interval]] [[it:Intervallo (musica)]] [[ja:音程]] [[ka:ინტერვალი (მუსიკა)]] [[ko:음정]] [[nl:Interval (muziek)]] [[no:Intervall]] [[pl:Interwał]] [[pt:Intervalo (música)]] [[ru:Интервал (музыка)]] [[sl:Interval (glasba)]] [[sv:Intervall (musik)]] [[uk:Інтервал музичний]] [[zh:音程]] 69 9718 2005-05-16T08:57:29Z Yyy 146 â --> ā '''Neparametriskâs statistikas''' metodes tiek izmantotas gadîjumā, ja uz izlasi nevar attiecināt normālos "parametrus" jeb, citiem vārdiem sakot, izlase neatbilst [[Normālsadalījums|normālajam_sadalījumam]]. Iemesli var būt dažādi: vai nu ''vainīgi'' ir izlases veidošanas principi, vai arī kāda cita iemesla dēļ izlasē neveidojas normālsadalîjumam līdzīgs sadalījums. Šie divi gadījumi, attēloti ar piemēriem, izskatās šādi: # Ja tiek mesta monēta, un mērķis ir izmērīt, vai monēta uz katru no pusēm krīt vienādu skaitu reižu (t.i. vai atšķirības ir uzskatāmas par statistiski nenozīmīgām), vai varbūt kāda blakusfaktora dēļ monēta kritīs vairāk uz vienu no pusēm. Šeit viennozīmīgi ir zināms, ka par normālsadalījumu nav runas, jo rezultāti grupējas divās vienlīdzīgās kolonnās; # Ja populācijā tiek mērīta kādas pazīmes izteiktība, un rezultāti liecina, ka pusē gadîjumu rezultāti ir ļoti zemi, bet otrā pusē - ļoti augsti, un praktiski nav sastopamas vidējās vērtības. Šeit teorētiski (no matemātiskā viedokļa) būtu iespējams normālsadalîjums, bet rezultāti liecina pretējo. === Populārākās metodes === [[Či kvadrāta kritērijs|Hī_kvadrāta_kritērijs]]<br> [[Manna Vitneja_U_kritērijs]]<br> [[Kolmagorovs-Smirnovs|Kolmagorova-Smirnova_l_kritērijs]]<br> [[Spīrmena rangu korelācijas koeficients|Spirmena_korelācijas_koeficients]] [[Category:Matemātika]] 70 39031 2006-04-08T07:18:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[eo:Normala distribuo]] Ja jūs kādreiz esat bijis kādā šautuvē, jūs droši vien būsiet ievērojis, ka trāpījumi ap mērķi koncentrējas lielākoties līdzīgā veidā: visvairāk trāpījumu ir ap mērķa centru, un, attālinoties no tā, attālums starp diviem trāpījumiem palielinās. Līdzīgu parādību var novērot, skatoties kartē, kurā atzīmētas atsevišķas mājas: jo tuvāk kādas apdzīvotas vietas (kas pats par sevi ir liels māju kopums), jo tuvāk viena māja citai. Attālinoties no apdzīvotas vietas, mēs nonākam kaut kur dziļi mežā, kur līdz tuvākajai mājai jāiet vairāki kilometri. Līdzīga filozofija ir arī '''normālsadalījuma''' teorijai. Tās ietvaros var prognozēt, ka, veicot pētījumu, jo tuvāk kaut kādai vidējai vērtībai, jo šinī vietā būs vairāk rezultātu. Protams, pašā vidū būs varbūt tikai viens, varbūt daži, bet varbūt arī neviens rezultāts. Normālsadalījuma teorija principā nerunā par atsevišķo rezultātu, tā aplūko ''rezultātu kopumu''. To var attēlot kā zvanveida līkni, kur zvana virsotne tad arī ir šis vidējais rezultāts, vidējā vērtība ([[Centrālās tendences rādītāji|centrālā_tendence]]). Pilnīgi ideāls normālsadalījums ir iespējams tikai teorētiski. Tādēļ parasti runā par atbilstību normālsadalījumam ar kādu noteiktu [[Varbūtību teorija|varbūtību]], kas nozīmē pieļaujamās nobīdes no ideāla. To nosaka pēc [[Asimetrijas koeficients|asimetrijas]] un [[Ekscesa koeficients|ekscesa]] koeficienta. Atgriežoties pie piemēriem, jāsaka, ka tā īsti nekad nevar teikt, ka ''tālāk māju vairs nebūs'' vai ka ''šķībāk aizšaut vairs nav iespējams'' - tas nozīmē, ka normālsadalījuma zvana malas aizstiepjas bezgalīgā tālumā. Turpretī statistiskajos aprēķinos parasti ir nepieciešams zināt tieši biežākos rezultātus. Tad izvēlas, cik lielu normālsadalījuma zvana daļu pētīs, un cik lielas malas nogriezīs nost (šis jautājums ir aktuāls arī, iekārtojot mājai bēniņus - kurā vietā būvēt sienu). Tādēļ pastāv [[Standartnovirze|standartnovirzes]] jēdziens. [[Category:Statistika]] [[bs:Normalna distribucija]] [[da:Normalfordeling]] [[de:Normalverteilung]] [[en:Normal distribution]] [[eo:Normala distribuo]] [[es:Distribución normal]] [[fa:توزیع نرمال]] [[fi:Normaalijakauma]] [[fr:Loi normale]] [[gl:Distribución normal]] [[he:התפלגות נורמלית]] [[id:Distribusi normal]] [[is:Normaldreifing]] [[it:Variabile casuale normale]] [[ja:正規分布]] [[ko:정규 분포]] [[lt:Normalusis skirstinys]] [[nl:Normale verdeling]] [[pl:Rozkład normalny]] [[pt:Distribuição normal]] [[ru:Нормальное распределение]] [[su:Sebaran normal]] [[sv:Normalfördelning]] [[uk:Нормальний розподіл]] [[zh:正态分布]] 71 52044 2006-06-25T22:08:14Z YurikBot 213 robot Modifying: [[cs:Numizmatika]] '''Numismātika''' ir [[Vēsture|vēstures]] palīgnozare, kas pēta [[monēta|monētas]], [[monētu depozīti|monētu depozītus]], [[medaļas]], [[žetoni|žetonus]], [[ordeņi|ordeņus]], [[nozīmes]], kā arī [[papīra naudaszīmes]]. Tā ir sena nozare - tiek uzskatīts, ka pirmo grāmatu par numismātiku ir sarakstījis [[Jūlijs Cēzars]]. [[Category:Vēsture]] [[Category:Nauda]] [[ast:Numismática]] [[bg:Нумизматика]] [[ca:Numismàtica]] [[cs:Numizmatika]] [[cv:Нумизматика]] [[da:Numismatik]] [[de:Numismatik]] [[en:Numismatics]] [[es:Numismática]] [[et:Numismaatika]] [[eu:Numismatika]] [[fi:Numismatiikka]] [[fr:Numismatique]] [[he:נומיסמטיקה]] [[is:Myntfræði]] [[it:Numismatica]] [[ja:貨幣学]] [[lt:Numizmatika]] [[mk:Нумизматика]] [[nl:Numismatiek]] [[no:Numismatikk]] [[pl:Numizmatyka]] [[pt:Numismática]] [[ro:Numismatică]] [[ru:Нумизматика]] [[sl:Numizmatika]] [[sv:Numismatik]] [[wa:Manoyince]] 72 9721 2004-11-29T12:46:20Z PeterisP 26 [[Masaju cilts|Masaju ciltī]] [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] ir populāra tradicionālā terapija, kas tiek dēvēta par '''orpulu'''. Īsumā tas nozīmē ļaužu grupas došanos uz attālu vietu mežā, kur tiek lielos daudzumos ēsta gaļa un dzerts zāļu novārījums jeb ''emotori''. šis process ietver arī dziedāšanu, dejošanu un lūgšanas dievam ''Enkai''. Terapija tiek izmantota gadījumos, kad ir nepieciešams stiprināt fizisko veselību, kā arī lai uzlabotu garīgo stāvokli. (Burford et al., 2000) Rituālā tiek izmantoti īpaši atlasīti augi. Kopumā tie ir aptuveni piecpadsmit vietējas izcelsmes augi, kam tiek piedēvēta medicīniska iedarbība. šo augu grupā viens no ietekmīgākajiem ir augs ''mori'' jeb ''orkiloriti'', kam latīņu valodā dots nosaukums [[Acacia nilotica]]. Paralēli šim augam tiek izmantoti arī citi, taču šim ir vislielākā nozīme, kā arī visplašāk (tas gan nemaina pašu masaju attieksmi) ir izpētīta un izskaidrota tā ietekme uz cilvēka organismu. ''Acacia nilotica'' satur centrālo nervu sistēmu stimulējošu vielu hlorogēnskābi (''chlorogenic acid''), kas iedarbojas līdzīgi kofeīnam. Kā norāda Džemma Burforde (Burford et al., 2001), pētījumos ir novērota šī auga antibakteriāla, pretsēnīšu, pretvīrusu, pretamēbu, prettārpu, pretmalārijas, pretiekaisuma, pretdrudža, imūnmodulatora, aknas aizsargājoša, kā arī nervu sistēmu stimulējoša iedarbība. Ir pierādīta vēl piecu terapijā izmantoto augu stimulējoša ietekme uz cilvēka organismu. Liela daļa ārstniecisko augu satur saponīnus un citas sastāvdaļas, kas neitralizē paaugstinātu holesterīna līmeni, kāds neapšaubāmi rodas, zinot lielo gaļas patēriņu masaju ciltī. Orpulas zāļu novārījumi vienmēr ir medicīnisko augu apvienojums. Tādējādi masaji apstiprina biomedicīnas "jaunatklājumu", ka ārstniecībā ir nozīmīga vairāku vielu savietošana, kam, darbojoties kopā, tiek pastiprināts efekts. Tomēr, atšķirībā no biomedicīnas, masaju tradicionālajā terapijā netiek nošķirta cilvēka dvēsele un ķermenis, tādējādi vienu pakāpi tālāk savienojot biomedicīnas un psihosomatikas atziņas. (Burford, 2002) Paši masaji uzskata, ka ar šīs terapijas palīdzību iespējams izārstēt arī [[HIV]]/[[AIDS]], kas pagaidām nav zinātniski apstiprināts, tomēr tāda iespējamība netiek arī noliegta, jo ir saskatīta šo augu stimulējoša iedarbība uz imūnsistēmu. Minimālajā gadījumā šī terapija ļauj uzlabot AIDS slimnieka dzīves kvalitāti, un, iespējams, dara to cilvēcīgi daudz pieņemamākā veidā nekā medicīniska terapija. Pie tam, kā jau norādīts iepriekš, nabadzīgajām āfrikas valstīm bieži nav iespējams nodrošināt saviem pilsoņiem ļoti dārgo pretAIDS terapiju, jo sevišķi zinot, cik lielā mērā AIDS ir skāris Āfriku. Tomēr ne mazāk būtisks ir ''orpulas'' psiholoģiskais iedarbības mehānisms, kas ir nesaraujami saistīts ar ārstniecisko diētu. Rituālās darbības nodrošina to, ka terapijas dalībnieks nejūtas kā pasīvs saņēmējs, un ir cieši iesaistīts pats savā ārstēšanas procesā. Kā arī pastiprinātā saikne ar dabu palīdz cīnīties ar stresu. Orpulā, atšķirībā no šamanisma, netiek nodalīts devējs un saņēmējs. Visa dalībnieku grupa līdzās vadītājam dzied tradicionālās dziesmas, attēlojot putnu balsis, kā arī dejās un lūgšanās saskaņojot sevi ar apkārtējo dabu un izjūtot sevi kā tās sastāvdaļu. šeit ir saskatāmas paralēles ar psiholoģijā izmantoto grupu terapijas principu vai, ejot tālāk, ar reliģiskās draudzes principu, jo terapijas dalībniekus vieno arī kopīgi uzskati par dabas likumsakarībām. Terapijas pamatuzdevums tradicionāli ir bijis sagatavot medniekus medībām, vienlaikus ļaujot tajā piedalīties katram, kas jūt pēc tā vajadzību, tātad abu dzimumu slimniekiem vai jebkuram, kas jūt nepieciešamību pēc tā. Mūsdienās, urbanizējoties masaju dzīves videi, tomēr liela daļa masaju jauniešu, kas pārcēlušies uz dzīvi pilsētās, saslimstot atgriežas dzimtajā ciltī, lai piedalītos rituālā, ko uzskata par sekmīgāku izārstēšanās līdzekli nekā to, ko piedāvā tradicionālā Eiropas medicīna. (Burford et al., 2001) Terapijas ilgums ir divi līdz trīs mēneši, kuras laikā terapijas dalībnieki no "procedūrām" brīvajā laikā var gulēt gultās, ka izklātas ar ''osendu (Tarchonanthus camphoratus)'' lapām. No plēsīgajiem dzīvniekiem viņus aizsargā īpašs nožogojums. (Burford, 2002) Nav noliedzams, ka līdzīgi terapijas veidi savulaik pastāvējuši vai katrā kultūrā. Tomēr tie tik cieši ir saistīti ar tradicionālo dzīvesveidu, ka diez vai ir tiešā veidā reanimējami mūsu pasaulē. Būtiskākais iemesls ir viens: ir zudusi sabiedrības tradicionāli reliģiskā vienotā nostāja metafiziskos jautājumos, atstājot katru vienu ar savām domām. šādā situācijā ir grūti iedomāties, kā ar šādu salīdzinoši vienkāršu metožu palīdzību ir iespējams reāli stiprināt indivīda imunitāti pret ārpasaules iedarbību. Paliek jautājums: vai psihoterapeits, kam pašam ir neizbēgami savi uzskati, var kaut kādā mērā, no tiem abstrahējoties, palīdzēt sadziedēt slimnieka garīgās brūces? Vai varbūt tādā gadījumā sadarbība ir vienīgi virspusēja? Dziļāka ir vienīgi psihoanalītiska sadarbība, kur neizbēgama ir analītiķa vērtību sistēmas ietekme uz pacientu. Tomēr jāatceras, ka, atšķirībā no tradicionālajām kultūrām, psihoanalīze vēl joprojām ir tikai dažu atsevišķu cilvēku iztēles auglis. Kā vēsta kāds masaju sakāmvārds: "Vienā galvā nevar būt visa gudrība." - jo vairāk galvu, jo vairāk gudrības. Tikai jāprot šī gudrība apvienot vienotā sistēmā. === Ieteicamā literatūra === Burford G. et al. (2000) Medicinical Plants Used by Maasai and Wa-Arusha Peoples of Northern Tanzania in the Prevention and Treatment of Malaria. Research Initiative on Traditional Anti-Malarials. Moshi'99<br> Burford G., Rafiki M.Y., Ngila L.O. (2001) The Forest Retreat of Orpul: A Holistic System of Health Care Practiced by the Maasai Tribe of East Africa. The Journal of Alternative and Complementary Medicine, vol. 7, no. 5, pp. 547-551<br> Burford G. (2002) Checking into a Bush Hospital. Terrat: Bridging the Indigenous and Modern, No. 3, pp. 5-6 [[Category:Medicīna]] 73 9722 2004-12-07T12:35:56Z PeterisP 26 #REDIRECT [[Psiholoģija]] 74 29034 2006-02-07T11:39:08Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 217.199.114.144 Psiholingvistika ir [[Psiholoģija|psiholoģijas]] un [[Valodniecība|lingvistikas]] starpzinātne, kas pētī valodu kopsakarībās ar tās lietotāju. Tās būtiskākie jautājumi ir: ''Kā valoda ietekmē domāšanu?'' un ''Kā valodas lietotājs ietekmē valodas attīstību?''. Šie divi jautājumi tad arī nosaka dalījumu psiholoģiskajā un lingvistiskajā psiholingvistikā. Mūsdienās tā ir kognitīvās zinātnes nozare. No psiholoģijas viedokļa psiholingvistika kā fokuss problēmai parādījās līdz ar vēlmi noskaidrot, kas ir valodas un domāšanas apgūšanas mehānisms bērniem. Lielākais ieguldījums šinī jomā ir [[Ļevs Vigotskis|Ļevam Vigotskim]] un [[Žans Piažē|Žanam Piažē]]. Tikai vēlākajā posmā psiholingvistika ieguva neatkarīgu skatījuma punktu. Pats psiholingvistikas jēdziens pirmo reizi lietots 20. gadsimta 50. gados [[ASV]]. Par valodu kā par domāšanu ietekmējošu fenomenu runājis jau 18. gadsimta filozofs un valodnieks [[Vilhelms fon Humbolts]]. Tālāk viņa uzskatus 20. gadsimta sākumā attīstījis Bendžamins Lī Vorfs, izveidojot [[Lingvistiskās relativitātes teorija|lingvistiskās relativitātes teoriju]]. Mūsdienu pazīstamākais psiholingvistikas pārstāvis ir [[Noams Čomskis]], kura izveidotā [[Transformatīvās gramatikas teorija]] ir viena no psiholingvistikas pamatteorijām. [[Category:Psiholoģija]] 75 45306 2006-05-15T06:00:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Edukologija]] '''Pedagoģija''', audzināšanas zinātne. '''Pedagoģija''' pētī sabiedrības uzkrātās pieredzes nodošanu nākamajai paaudzei un šās paaudzes sagatavošanu tālākai apgūtās pieredzes attīstīšanai. '''Pedagoģija''' ir zinātņu sistēma, kurā ietilpst vairākas relatīvi patstāvīgas '''pedagoģiskas''' zinātnes: vispārīgā pedagoģija, audzināšanas teorija, mācību metodika, skolvadība, speciālā pedagoģija, pedagoģijas vēsture, salīdzinošā pedagoģija. === Nozares === [[Vispārīgā pedagoģija]]<br> [[Audzināšanas teorija]]<br> [[Mācību metodika]]<br> [[Didaktika]]<br> [[Skolvadība]]<br> [[Speciālā pedagoģija]]<br> [[Pedagoģijas vēsture]]<br> [[Salīdzinošā pedagoģija]]<br> [[Pedagoģiskā psiholoģija]]<br> [[Izglītības filozofija]] === Radniecīgas nodaļas === [[Izglītības zinātnes]]<br> [[Psiholoģija]]<br> [[Antropoloģija]]<br> [[Sistemoloģija]]<br> [[Statistika]]<br> [[Loģika]]<br> [[Filozofija]]<br> [[Vēsture]] {{Stub}} [[Category:pedagoģija]] [[af:Opvoedkunde]] [[ar:تربية]] [[bg:Педагогика]] [[br:Pedagoji]] [[ca:Pedagogia]] [[cs:Pedagogika]] [[da:Pædagogik]] [[de:Pädagogik]] [[en:Pedagogy]] [[eo:Pedagogio]] [[es:Pedagogía]] [[et:Kasvatusteadus]] [[eu:Pedagogia]] [[fi:Pedagogiikka]] [[fr:Pédagogie]] [[fur:Pedagogjie]] [[ia:Pedagogia]] [[it:Pedagogia]] [[ja:教育学]] [[ka:პედაგოგიკა]] [[ko:교육학]] [[ky:Педагогика]] [[lt:Edukologija]] [[ms:Pedagogi]] [[nl:Pedagogiek]] [[nn:Pedagogikk]] [[no:Pedagogikk]] [[oc:Pedagogia]] [[pl:Pedagogika]] [[pt:Pedagogia]] [[ru:Педагогика]] [[sh:Pedagogija]] [[sl:Pedagogika]] [[sv:Pedagogik]] [[zh:教育学]] 76 51741 2006-06-24T11:48:55Z YurikBot 213 robot Modifying: [[cy:Gwyddor gwleidyddiaeth]] '''Politoloģija''', kā jau liecina nosaukums, ir zinātne par [[politika|politiku]]. Tajā iekļaujas pētījumi par struktūru un procesiem valdībā vai jebkurā citā ekvivalentā sistēmā, kas nodrošina drošību, likumību un citas sabiedrības eksistencei nepieciešamas lietas. Tādējādi politoloģijā tiek iekļautas tirdzniecības savienības, korporācijas, reliģiskās sistēmas un citas kolektīvās intelekta izpausmes jomas, kas strukturāli līdzinās valsts pārvaldes sistēmai. Politologi pievērš uzmanību varas nodošanai un dalīšanai sabiedrībā, kas bieži ir saistīta ar savstarpēji konfliktējošām interesēm. Kopš [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] beigām starptautisko attiecību pētniecība, kas ir arī [[Tiesibas|tiesībzinātņu]], [[Ekonomika|ekonomikas]] un [[Sociologija|socioloģijas]] sastāvdaļa, kļuva par svarīgu lauku politoloģijā. '''Politoloģijas''' izpēte ir jo sarežģīta tāpēc, ka arī paši politologi ir neizbēgami iesaistīti politiskajos procesos, jo viņu secinājumi tiek aktīvi izmantoti politiskajā dzīvē. Nozare, kurā vistiešāk savienojas politikas un ekonomikas intereses, ir [[politekonomija]]. {{stub}} [[Category:Politoloģija]] [[Category:Socioloģija]] [[ar:علوم سياسية]] [[bg:Политология]] [[bs:Političke nauke]] [[ca:Ciències polítiques]] [[cs:Politologie]] [[csb:Pòlitologijô]] [[cy:Gwyddor gwleidyddiaeth]] [[da:Statskundskab]] [[de:Politikwissenschaft]] [[en:Political science]] [[eo:Politika scienco]] [[es:Ciencia política]] [[et:Politoloogia]] [[fa:علوم سیاسی]] [[fi:Politiikan tutkimus]] [[fr:Science politique]] [[gl:Ciencias políticas]] [[he:מדע המדינה]] [[hi:राजनीति शास्त्र]] [[hr:Političke znanosti]] [[hu:Politikatudomány]] [[is:Stjórnmálafræði]] [[it:Scienze politiche]] [[ja:政治学]] [[ko:정치학]] [[lt:Politologija]] [[mk:Политички науки]] [[nl:Politicologie]] [[nn:Statsvitskap]] [[no:Statsvitenskap]] [[pl:Politologia]] [[pt:Ciência política]] [[ru:Политология]] [[sh:Političke nauke]] [[sk:Politológia]] [[sl:Politične znanosti]] [[sr:Политичке науке]] [[sv:Statsvetenskap]] [[th:รัฐศาสตร์]] [[tl:Agham pampolitika]] [[uk:Політологія]] [[vi:Chính trị học]] [[zh:政治学]] 80 20466 2005-10-03T12:42:15Z Yyy 146 cat [[Termins|Terminam]] '''rakstu valoda''' ir pieejamas divas atšķirīgas nozīmes: * informācijas nodošanas veids, kas izmanto īpaši radītas lingvistiskas [[Semiotika|zīmes]], fiksējot tās materiāli un padarot iespējamu informācijas saglabāšanu nemainīgā formā; * sinonīms jēdzienam [[Literārā valoda]]. [[Rakstu valodu veidi]] [[Category:Valodniecība]] 81 33327 2006-03-10T15:49:24Z Dekaels 268 Attiecinot [[Termins|terminu]] '''rakstu valoda''' uz cilvēka lietotajiem saziņas veidiem, t.i. neiekļaujot valodas, kas tiek veidotas, lai zinātniskā formā aprakstītu dabas un sabiedrības parādības, ir iespējams konstatēt nenosakāmu daudzumu šo valodu literāro pierakstu formu. Rakstu valodas var iedalīt pēc šādas klasifikācijas: * [[Alfabēts|Alfabētiskās]] * [[Zilbju raksts|Zilbju]] * [[Logogrāfiskais raksts|Logogrāfiskās]] * Citas Mūsdienās starptautiski visplašāk lietotie alfabēti ir modificēti latīņu [[Alfabēts|alfabēta]] varianti, to skaitā arī latviešu alfabēts. Populāri ir arī [[Kirilica|kirilicas]] varianti (galvenokārt zemēs, kas vēsturiski saistītas ar [[Krievija|Krieviju]]) un [[Arābu raksts|arābu raksts]], ko pamatā lieto arābu kultūras iespaidotās zemēs. Populārākais zilbju raksta variants ir [[devanagari]], ko izmanto [[Indija|Indijā]] un tai tuvumā esošajās zemēs, savukārt mūsdienās izmantotie populārākie logogrāfiskie raksti ir ķīniešu un japāņu rakstības veidi jeb tā dēvētie hieroglifi. Nedaudz cita [[Rakstu valoda|rakstu valodas]] variācija ir neredzīgo jeb [[Braila raksts]]. [[Rūnu raksts]] === Noderīgas norādes === http://www.omniglot.com [[Category:Valodniecība]] 82 20467 2005-10-03T12:43:29Z Yyy 146 cat Rūnas: * senas somu un karēļu tautasdziesmas; * [[rūnu raksts|rūnu raksts]]. {{stub}} [[Category:Valodniecība]] 83 45231 2006-05-14T21:09:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Rúnaírás]] '''Rūnu raksti''' ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem [[alfabēts|alfabētiem]]. Klasiskajā izpratnē tas ir [[skandināvu tautas|skandināvu]] un citu [[ģermāņu tautas|ģermāņu tautu]] lietots raksts, tā dēvētais ''futhark'' (No alfabēta pirmo rūnu nosaukumiem). Tā raksturīgā pielietojuma forma ir akmenī, metālā, kokā, kaulā (galvenokārt kapakmeņu un sakrāli uzraksti) iecirstas zīmes. Tam ir vairāki varianti, senākie lietoti no 2. gadsimta beigām. Pie citas grupas pieder [[tjurku rūnas|tjurku]] un [[ungāru rūnas|ungāru]] rūnas. Paralēli tiešajai valodas pieraksta lomai, rūnu rakstam piešķirta arī maģiska un sakrāla nozīme. Šādā formā tas tiek izmantots arī mūsdienās. {{stub}} == Ārējās saites == * http://www.omniglot.com [[Category:Alfabēti]] [[Category:Skandināvijas vēsture]] [[als:Futhark]] [[bg:Руни]] [[bs:Rune]] [[ca:Alfabet rúnic]] [[cs:Runy]] [[da:Runealfabet]] [[de:Runen]] [[en:Runic alphabet]] [[eo:Runaj alfabetoj]] [[es:Runa (escritura)]] [[et:Ruunid]] [[fi:Riimukirjoitus]] [[fo:Rúnir]] [[fr:Alphabet runique]] [[gl:Alfabeto rúnico]] [[hu:Rúnaírás]] [[io:Runo-skribajo]] [[is:Rúnir]] [[it:Alfabeto runico]] [[ja:ルーン文字]] [[lt:Runos]] [[nl:Runen]] [[nn:Runer]] [[no:Runer]] [[pl:Runy]] [[pt:Runas]] [[ru:Руны]] [[sl:Runa]] [[sr:Руне]] [[sv:Runor]] [[zh:如尼字母]] 85 9732 2004-12-01T11:27:46Z PeterisP 26 #REDIRECT [[Category:Statistika]] 86 49729 2006-06-09T20:05:14Z Tail 13 '''Semiotika''' ir zinātne par [[zīme|zīmēm]] un [[zīmju sistēma|zīmju sistēmām]], to vispārīgajām īpašībām un funkcionēšanas likumībām. Semiotika pētī arī [[nozīme]]s rašanos un [[informācija]]s nodošanu. Viens no nozīmīgākajiem semiotikas pamatjēdzieniem ir zīme; zīme semiotikā tiek definēta kā jebkas, kas kādam kaut kādā mērā aizstāj kaut ko citu. Semiotiķis [[Čārlzs Viljams Moriss]] savā 1938. gada darbā "Zīmju teorija pamati" (''Foundations of the Theory of Signs'') semiotiku definēja kā [[sintakse]]s, [[semantika]]s un [[pragmātika]]s apvienojumu. Sintakse pētī attiecības starp zīmi un zīmi, semantika – starp zīmi un objektu (pētī nozīmi), pragmātika – starp subjektu un zīmi. ==Mūsdienu semiotikas pamattradīciju aizsācēji== ===Ferdināns de Sosīrs=== [[Ferdināns de Sosīrs|Ferdinānu de Sosīr]]u uzskata par modernās lingvistikas tēvu. Viņš ieteica zīmi uztvert kā priekšstata un akustiskā atveida apvienojumu. Saskaņā ar Sosīru zīme ir pilnībā arbitrāra, t.i., starp zīmi un tās nozīmi nav saistības. Šis uzskats iezīmē būtisku atšķirību starp Sosīru un [[Platons|Platonu]] un [[sholastika|sholastiķiem]], kuri uzskatīja, ka starp zīmi un to, ko tā apzīmē, jābūt kādai saistībai. Sosīrs apgalvoja, ka nevienam vārdam nepiemīt nozīme jau automātiski, tātad vārds ir tikai akustiskais atveids, kaut kā reprezentācija, kas prātā jāsaista ar priekšstatu, lai veidotos zīme. Sosīrs uzskatīja, ka zīmju izpēte ir nopietna zinātne, jo, pētot zīmes, iespējams uzzināt, kā cilvēki fiziskos stimulus sintezē vārdos un citos abstraktos konceptos. Sosīra viedoklis, ka zīme ir arbitrāra, būtiski ietekmēja vēlākos filozofus, īpaši tādus postmodernisma teorētiķus kā [[Žaks Deridā|Žaku Deridā]], [[Rolāns Barts|Rolānu Bartu]] un [[Žans Bodrijārs|Žanu Bodrijāru]]. ===Čārlzs Senderss Pīrss=== [[Čārlzs Senderss Pīrss]] aizsāka filozofisko doktrīnu, ko pazīst kā [[pragmātisms|pragmātismu]] (pats Pīrss to dēvēja par semeiotiku). Pīrss semiozi definēja kā "darbību vai ietekmi, kas ir vai ir saistīta ar sadarbību starp trim priekšmetiem, kā zīmi, tās objektu un tās [[interpretante|interpetanti]]". Viņš norādīja, ka šī attiecība nav reducējama uz saistību tikai starp diviem priekšmetiem. Pīrss interpretanti uzskatīja par "tīro prātu", kas saista vārdu ar objektu. Pīrss izstrādāja zīmju klasifikācijas sistēmu, sadalot zīmes trijās grupās: * ikoniskās zīmes (zīmes, kas balstās uz fizisku līdzību, piemēram, fotogrāfijas un kartes), * indeksikālās zīmes (zīmes, kas balstās uz asociācijām, piemēram, ceļazīmes vai piktogrammas), * konvencionālās zīmes (zīmes, kuru pamatā ir konvencionalitāte, savstarpēja vienošanās). ==Skat. arī== * [[Semantika]] * [[Sintakse]] * [[Pragmātika]] * [[Strukturālisms]] * [[Poststrukturālisms]] * [[Biosemiotika]] * [[Loģika]] * [[Zīme]] * [[Nozīme]] * [[Informācijas teorija]] [[Category:Humanitārās zinātnes]] [[Category:Semiotika]] [[af:Semiotiek]] [[bg:Семиотика]] [[ca:Semiòtica]] [[de:Semiotik]] [[el:Σημειωτική]] [[en:Semiotics]] [[es:Semiótica]] [[et:Semiootika]] [[eu:Semiotika]] [[fa:نشانه‌شناسی]] [[fi:Semiotiikka]] [[fr:Sémiologie]] [[he:סמיוטיקה]] [[hu:Szemiotika]] [[is:Táknfræði]] [[it:Semiotica]] [[ja:記号学]] [[ko:기호학]] [[lt:Semiotika]] [[mk:Семиотика]] [[nl:Semiotiek]] [[no:Semiotikk]] [[pl:Semiotyka]] [[pt:Semiótica]] [[ru:Семиотика (языкознание)]] [[simple:Semiotics]] [[sv:Semiotik]] [[ta:குறியியல்]] [[tl:Semiotika]] [[uk:Семіотика]] [[zh:符號學]] 87 9734 2004-12-17T15:01:32Z PeterisP 26 Redirekts, jo nosaukums nepareizs #REDIRECT [[Socioloģija]] 88 9735 2004-12-02T15:37:50Z PeterisP 26 '''Stabule''' (stebule, stabuļa, birbīne, pīpere) ir viens no senākajiem un izplatītākajiem [[Latvija|Latvijas]] teritorijā spēlētajiem instrumentiem. [[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] izrakumi liecina, ka kaula stabules spēlētas jau sen pirms mūsu ēras. XVIII un XIX gs. etnogrāfiskajos materiālos gan minētas vairs tikai koka, mizas un niedres stabules. === Koka stabule ar svilpi === Koka stabule var būt izgriezta, teiksim, no zara, vai virpota. Tās galā tiek izgriezta svilpe vai iestiprināta spiedze. Uz stabules tiek izdedzināti vai izurbti caurumiņi. ''Materiāls no [http://folklora.lv/muzikas/stabule/ folklora.lv]'' [[Category:Mūzika]] [[Category:Mūzikas instrumenti]] 89 52518 2006-06-30T07:03:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[gv:Spoyrt]] '''Sports''' ir fiziskas aktivitātes, kas tiek veiktas saskaņā ar publiski pieņemtiem noteikumiem atpūtas nolūkā: sacensībai, pašpriekam, lai gūtu atzinību, spēju izkopšanai. Sports ir visu veidu individuālās vai organizētās aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās. Ir ļoti daudz sporta veidu un cilvēki tam tērē daudz laika un naudas, ja ne kā dalībnieki, tad kā skatītāji. == Definīcija == Lai arī šķiet vienkārši, tomēr ir diezgan sarežģīti definēt, kas īsti ir sports. Definīcija šim jēdzienam ir mainīga, jo nāk klāt arvien jaunas cilvēka dzīves nozares, kas tiek uzskatītas par sportiskām. [[Vitgensteins|Ludvigs Vitgenšteins]] uzskata, ka sports nav raksturojams vis kā kaut kādu pazīmju kopums, bet gan kā darbības, kas ir saistītas ar jau eksistējošām sporta nozarēm, bet kopumā tās var arī nekas ievērības cienīgs nesasaistīt. Tomēr ir iespējams sportu definēt ar veselu definīciju ciklu: * Sports ir darbības, kas saistītas ar fizisku aktivitāti, iesaistot tādus parametrus kā spēku, ātrumu, izveicību un izturību. * Sportiskām darbībām piemīt īpaši likumi, kas ir zināmi visiem spēlētājiem. * Sportam piemīt sacenšanās raksturs, vai nu starp spēlētājiem, vai arī cenšoties savākt kādu mērāmu punktu daudzumu. * Gan sportisko aktivitāšu dalībnieki, gan to skatītāji labprāt izbauda šīs aktivitātes. * Sports ir fiziska vai mentāla aktivitāte, kas izpaužas, spēlējot individuāli vai komandā ar vai bez pretinieka, vai kāda mērķa sasniegšanā (alpīnisms), vai fiziskās formas un labsajūtas uzturēšanā (peldēšana). Svešvārdu vārdnīca (R., Liesma, 1978.) vārdu "sports" skaidro šādi: "fiziski vingrinājumi un rotaļas (galvenokārt zem klajas debess), kuru mērķis ir attīstīt un nostiprināt organismu, ieaudzināt stingru gribu un izturību". Sports (sport < desport - spēle, izklaidēšanās) ir mācību, treniņa nodarbību, sacensību un pašdarbības organizācijas sistēma. Sporta mērķis līdz ar veselības nostiprināšanu un vispusīgu cilvēka fizisko attīstību ir augstu rezultātu un uzvaru sasniegšana sacensībās. Sports ir fiziskās kultūras sastāvdaļa, fiziskās audzināšanas līdzeklis un metode (Latvijas Padomju enciklopēdija, 2. sējums. R., Galvenā enciklop. redakcija, 1987. 204 lpp.). "Sports" nozīmē visu formu fizisko aktivitāti, kura caur neparedzētu vai organizētu piedalīšanos par mērķi izvirza fiziskās veselības vai garīgās labsajūtas izteikšanu vai uzlabošanu, sociālo attiecību formēšanu vai rezultāta sasniegšanu visu līmeņu sacensībās" (citāts no Latvijas Sporta pārvaldes informatīvā biļetena Nr 5, LSP, Rīga, 1996.). == Sporta novirzieni == Sporta nozarē vairums pasaules sporta zinātnieku saskata piecas apakšnozares. Pie mums Latvijā pieņemts sportu iedalīt šādi: * '''augstu sasniegumu sports''' - sports nacionālo un starptautisko sacensību līmenī, ieskaitot treniņu procesu, lai tām sagatavotos. * '''sacensību sports''' - nodarbošanās ar sportu kā pamatprofesiju, saņemot par to nolīgto samaksu un atbilstošas sociālās garantijas, kā arī nepieciešamībai pēc sporta karjeras beigšanas pārkvalificēties vai pensionēties atbilstošas garantijas. * '''sports visiem''' (tautas, masu sports) - dažādas fiziskās aktivitātes garīgās labsajūtas un fiziskās veselības nostiprināšanai, sociālās saskarsmes un integrācijas nodrošināšanai, kā arī atpūtai ar mērķi iesaistīt sportā visu sociālo grupu cilvēkus, nodrošināt tiem iespējami labākus apstākļus un pieejamību sporta nodarbībām. * '''veselības sports''' - fiziskās aktivitātes ar mērķi uzlabot un nostiprināt garīgo labsajūtu un fizisko veselību. * '''handikapa (invalīdu) sports''' - pielāgotas fiziskās aktivitātes cilvēkiem ar invaliditāti. Invalīdu sports sekmē šo cilvēku pārliecību par savām spējām un ir viens no sociālās rehabilitācijas līdzekļiem. == Skat. arī == [[Sporta veidi]] == Ārējās saites == * [http://www.esports.lv eSports] * [http://www.hockey.lv Latvijas Hokeja mājas lapa] [[Category:Atpūta]] [[Category:Sports]] [[af:Sport]] [[an:Esporte]] [[ar:رياضة]] [[ast:Deporte]] [[bg:Спорт]] [[bm:Fàrìkòlònyenaje]] [[br:Sport]] [[bs:Sport]] [[ca:Esport]] [[cs:Sport]] [[csb:Szpòrt]] [[cy:Chwaraeon]] [[da:Sport]] [[de:Sport]] [[el:Αθλητισμός]] [[en:Sport]] [[eo:Sporto]] [[es:Deporte]] [[et:Sport]] [[eu:Kirol]] [[fa:ورزش]] [[fi:Urheilu]] [[fo:Ítróttur]] [[fr:Sport]] [[fur:Sport]] [[fy:Sport]] [[ga:Spórt]] [[gd:Spòrs]] [[gl:Deporte]] [[gv:Spoyrt]] [[he:ספורט]] [[hr:Sport]] [[hu:Sport]] [[hy:Սպորտ]] [[ia:Sport]] [[id:Olahraga]] [[io:Sporto]] [[it:Sport]] [[ja:スポーツ]] [[ka:სპორტი]] [[ko:스포츠]] [[ky:Спорт]] [[la:Deportus]] [[lad:Espor]] [[lb:Sport]] [[li:Sjport]] [[lt:Sportas]] [[mk:Спорт]] [[ms:Sukan]] [[nl:Sport]] [[nn:Idrett]] [[no:Sport]] [[nrm:Sport]] [[pap:Deporte]] [[pl:Sport]] [[pt:Desporto]] [[rm:Sport]] [[ro:Sport]] [[ru:Спорт]] [[scn:Sport]] [[sco:Sport]] [[sh:Sport]] [[simple:Sport]] [[sk:Šport]] [[sl:Šport]] [[sq:Sporti]] [[sr:Спорт]] [[sv:Sport]] [[ta:விளையாட்டு (Sports)]] [[th:กีฬา]] [[tl:Palakasan]] [[tr:Spor]] [[tt:Sport]] [[ug:تەنھەرىكەت]] [[uk:Спорт]] [[vec:Spor]] [[vi:Thể thao]] [[zh:体育]] 90 36306 2006-03-24T11:00:42Z Dekaels 268 latviešu valodā tur komats nav vajadzīgs [[Statistika|Statistikā]] '''Spīrmena rangu korelācijas koeficients''' ir populārākā neparametriskās statistikas [[korelācija|korelāciju analīzes]] metode. To izmanto gadījumos, kad vismaz viena no mērījumu skalām ir veikta ''rangu'' jeb ''kārtas'' skalā (tas nozīmē, ka nav zināma skaitliskā attiecība starp diviem skaitļiem rindā, bet ir tikai zināms, ka viens ir ''augstāks'', bet otrs - ''zemāks''). Šāda metode ir nepieciešama, piemēram, ja jūs mērāt rezultātu intelekta testā saistību ar skolēnu vietām mācību olimpiādē, un nav zināms, kāda ir šo vietu savstarpējā attiecība punktos. Varbūt pirmo un otro vietu šķir puspunkts, bet otro un trešo - divpadsmit. Varbūt otrādi. Ja abas mērījumu skalas ir izteiktas intervālu skalā, tad ieteicamāk izmantot [[Pirsona korelācijas koeficients|Pirsona korelācijas koeficientu]]. [[Category:Statistika]] [[de:Rangkorrelationskoeffizient]] [[en:Spearman's rank correlation coefficient]] [[es:Coeficiente de correlación de Spearman]] [[he:מתאם ספירמן]] [[it:Coefficiente di correlazione per ranghi di Spearman]] [[ja:スピアマンの順位相関係数]] 91 18966 2005-09-04T12:49:51Z Tail 13 komati skaitļos '''Standartnovirze''' ir izlases variācijas rādītājs, ko nosaka, izvelkot kvadrātsakni no izlases [[Dispersija|dispersijas]]. Viena standartnovirze nozīmē 68,28% rezultātu (standartizētā [[Normalsadalījums|normālsadalījumā]]), kas centrēti ap vidējo asi - 34,14% uz katru pusi no tās. Tiek izmantots arī ''divu standartnoviržu'' (95,45%) un ''trīs standartnoviržu'' (99,72%) jēdziens. Standartnovirzi izmanto, lai raksturotu rezultātu izkliedi ap izlases [[Centrālās tendences rādītāji|aritmētisko vidējo]]. Tāpat to izmanto, lai veiktu analīzi gadījumos, kur nepieciešams manipulēt ar galvenajām tendencēm izlasē. [[Category:Statistika]] 92 40373 2006-04-14T12:18:43Z Viesturs.b 350 '''Skaņkārta''' ir nošu sistēma, kas veidota pēc kāda principa, ko ir iespējams aprakstīt ar noteiktu [[Algoritms|algoritmu]] jeb toņu un pustoņu attiecību. Eiropas tautu mūzikā pēdējo gadsimtu laikā par galvenajām kļuvušas divas skaņkārtas '''[[mažors]]''' un '''[[minors]]'''. Agrāk [[mūzika|mūziku]] rakstīja senajās skaņkārtās ([[doriskā skaņkārta|doriskajā]], [[frīģiskā skaņkārta|frīģiskajā]], [[līdiskā skaņkārta|līdiskajā]] un [[miksolīdiskā skaņkārta|miksolīdiskajā]]). Lai panāktu austrumniecisku skanējumu, komponisti dažkārt pielieto [[austrumi|austrumu]] skaņkārtu - '''[[pentatonika|pentatoniku]]''' (piecu skaņu rindu pa melnajiem taustiņiem). Mažora skaņkārta piešķir gaišu, saulainu, skanējumu, bet minora - tumšu, drūmu, skumju nokrāsu. [[Category:Mūzika]] 94 47596 2006-05-26T20:02:00Z Knakts 848 kat, aizmetnis ==Skat. arī== * [[Cilvēktiesības]] == Ārējās saites == [http://www.lu.lv www.lu.lv]<br> [http://www.takuzinis.lv/ Takuzinis.lv - Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumi] {{aizmetnis}} [[Category:tiesību zinātne]] 100 50746 2006-06-16T16:02:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Trasformazionalismo]] [[Noams Homskis|Noams Čomskis]], kurš ir dzimis 1928. gadā, popularitāti ir ieguvis ar savu transformatīvās gramatikas teoriju, kas savā laikā revolucionāri ietekmēja [[Valodniecība|lingvistikas]] attīstības virzienu. Viņa teorijas pamatā ir uzskats, ka valodas vēsturiskā un tātad arī zinātniski pētāmā pamatvienība ir nevis skaņa, bet visvienkāršākais domu izsakošs teikums. Bieži vien teikumā ar vārdu, kas skaniski un saskaņā ar klasisko gramatiku ir vienāds, var izteikt kardināli atšķirīgas lietas. Tātad vārds ir domas izteikšanas līdzeklis un tā nozīme domāšanā netiek dziļāk analizēta.<br> Saskaņā ar transformatīvās gramatikas teoriju, katrs saprotams teikums ir pakļauts ne vien konkrētajai valodai, bet arī kaut kādām dziļākām struktūrām, universālai gramatikai, kas ir atkarīga no cilvēka smadzeņu uzbūves. Čomskis uz gramatiku skatās ne vien kā uz runas, bet arī kā uz domas gramatiku, kas to padara par [[Psiholingvistika|psiholingvistisku]] skatījumu. Tāpat jāatzīmē, ka Čomskis pieņem, ka valoda, sekojot domai, ir nepārtraukti mainīga, nevis savā būtībā sastingusi. Valoda pakļaujas jaunajām situācijām, kas rodas cilvēka darbības vai citu apstākļu rezultātā. <br> Čomskis uzsver valodas spēju mainīties un spēju ar vienu un to pašu vai dažkārt ļoti līdzīgu frāzi reizēm izteikt pavisam atšķirīgas lietas. Tātad viņš uzskata, ka pastāv kādi valodā neizteikti principi, pēc kuriem cilvēks darbojas un valoda ir tikai kā pastarpināts instruments šo principu izpaušanai. Citiem vārdiem, bērns jau piedzimst ar zināmiem priekšstatiem par to, kādi ir vispārīgie valodas darbības principi, un, mācoties valodu, viņš iemācās vien vārdu secību teikumā. <br> Arī Noama Čomska teorijai līdzīgu viedokli izsaka pazīstamais valodas filozofs Ludvigs Vitgenšteins savā darbā "Traktāts", atzīstot, ka pastāv lietas un parādības, kuras ar valodas palīdzību nav iespējams izteikt. Tas nozīmē, ka valoda netiek vispārināta līdz domu veidojošam fenomenam vai vismaz tāds valodas aspekts netiek uzsvērts.<br> Jāatzīst, ka Čomska uzskati ir grūti saskaņojami ar eksperimentālajiem pētījumiem, kurus veicis žans Piažē un kurus komentējis Ļevs Vigotskis. Var gan pieņemt, ka runas jeb valodas un domāšanas attīstība darbojas pēc savstarpēji nesaistītiem principiem, tomēr šāds princips ir grūti iedomājams, zinot cilvēkam raksturīgo spēju zināšanas, kas iegūtas vienā jomā, attiecināt uz citām jomām.<br> Lai gan Noams Čomskis ir uzskatāms par lingvistu, viņa idejas lielā mērā ir ietekmējušas arī psiholingvistikas tālāko attīstību, kas arī nav brīnums, jo psiholingvistika sastāv no divām daļām, no kurām lingvistika ir informatīvā bāze un psiholoģija – analīzes pamats.<br> Čomska ieguldījums lingvistikā lielākoties ir saistāms ar jaunu skatījumu uz sintakses pamatprincipiem. Tas nozīmē, ka viņš ierosina formālo skatījumu aizstāt ar elastīgāku, vairāk cenšoties izprast teikuma vienotību ar domāšanas procesiem. Tomēr arī viņa ideju ietekme uz tālāko psiholingvistikas attīstību ir neapstrīdama. [[Category:Valodniecība]] [[ar:نحو توليدي تحويلي]] [[de:Generative Transformationsgrammatik]] [[en:Transformational grammar]] [[es:Gramática transformacional]] [[fa:دستور گشتاری]] [[gl:Gramática transformacional]] [[ia:Grammatica transformational-generative]] [[it:Trasformazionalismo]] [[ja:生成文法]] [[pt:Gramática transformacional]] [[zh:转换-生成语法]] 101 46620 2006-05-21T09:29:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Terápia]], [[nl:Therapie]] Modifying: [[es:Tratamiento (medicina)]] '''Terapija''' ir slimību ārstēšana, arī [[Medicina|medicīnas]] nozare, kas pētī iekšķīgo slimību rašanos, patoģenēzi, norisi, diagnostiku, profilaksi un ārstēšanu. === Raksti === [[Orpula|Psihosomatiskās terapijas veids Orpula]] '''Terapija''' ir slimību ārstēšana, arī [[Medicina|medicīnas]] nozare, kas pētī iekšķīgo slimību rašanos, patoģenēzi, norisi, [[diagnostika|diagnostiku]], profilaksi un ārstēšanu. === Raksti === [[Orpula|Psihosomatiskās terapijas veids Orpula]] [[Category:Terapija| ]] [[Category:Medicīna]] [[da:Terapi]] [[de:Therapie]] [[en:Therapy]] [[es:Tratamiento (medicina)]] [[eu:Tratamendu]] [[fi:Terapia]] [[fr:Thérapie]] [[hu:Terápia]] [[it:Terapia]] [[lt:Terapija]] [[nl:Therapie]] [[nn:Terapi]] [[pl:Terapia]] [[ru:Терапия]] [[sk:Terapia]] [[sr:Терапија]] [[sv:Terapi]] [[th:การบำบัด]] [[vi:Điều trị]] 102 44471 2006-05-12T22:06:27Z Knakts 848 Pietiek ar kategoriju "tiesību zinātne" '''Tiesību zinātne''' jeb jurisprudence ir zinātne par tiesībām un valsti. Tiesību zinātne pētī <br> # tiesības kā sabiedrības vadības institūtu; # sabiedrības politiskās sistēmas un valsts organizācijas un darbības tiesību formas. {{stub}} == Nozares == [[Tiesību teorija]]<br> [[Civiltiesības]]<br> [[Darba_tiesības]]<br> [[Kriminālistika]]<br> [[Starptautiskās tiesības]] == Ārējās saites == [http://www.bizlaw.lv/forums/ Juridiskais forums]<br> [http://www.juridica.lv/ Juridiskās informācijas resursi]<br> [http://www.likumi.lv/ Latvijas Republikas tiesību akti] [[Category:tiesību zinātne]] [[da:Retsvidenskab]] [[en:Jurisprudence]] [[fr:Jurisprudence]] [[sv:Juridik]] 103 52122 2006-06-26T15:38:32Z Keps 758 Red. '''Tehnika''' ir vēsturiski izveidojies cilvēka darbības līdzekļu (rīku, ierīču, aparātu, mašīnu) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā (sabiedrības ražotājspēku sastāvdaļa) un neražojošajā sfērā (kultūras, sadzīves un citu vajadzību apmierināšanai). Galvenais tehnikas uzdevums ir ražošanas procesā daļēji vai pilnīgi aizstāt cilvēku, atvieglojot tā fizisko un garīgo darbu, kā arī paaugstionot darba ražīgumu. Nereti arī terminu '''tehnika''' attiecina uz kādu cilvēka darbības iemaņu un paņēmienu kopumu (piemēram, gleznošanas, mūrēšanas '''tehnika'''). == Tehnikas veidi == * [[Automašīna|Automašīnas]] * [[Aviācija]] * [[Dzelzceļš]] * [[Kuģis|Kuģi]] * [[Telefons]] * [[Traktors|Traktori]] [[Category:Tehnika|*]] 104 29399 2006-02-07T12:22:30Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja PeterisP '''Tūrisms''' ir atpūtas un [[Sports|sporta]] veids, ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās dzīvesvietas. Pēc pārvietošanās veida izšķir pasīvo (gk. ekskursijas)un aktīvo (dalībnieki pārvietojas, ejot kājām, slēpojot, airējot, braucot ar velosipēdu u.tml.) '''tūrismu'''. [[Category:Ģeogrāfija]] 105 9747 2005-07-02T11:09:49Z Yyy 146 +cat. lv burti '''T tests''' ir visbiežāk statistikā lietotā metode, lai noteiktu, vai starp divu izlašu aritmētiskajiem vidējiem pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības. Šim testam ir vairākas modifikācijas, kas ļauj to izmantot gan atkārtotiem mērījumiem vienā izlasē, gan diviem mērījumiem neatkarīgās izlasēs, kā arī ievērot faktu, vai izlašu [[Dispersija|dispersijas]] ir saskanotas vai nesaskanotas. '''T tests''' ir parametriskajai statistikai raksturīga metode, kas nozīmē, ka izlasēm, kurās tiek veikti aprēķini, jāatbilst [[Normalsadalijums|normālsadalījumam]]. Līdzvērtīga metode [[Neparametriskā statistika|neparametriskajā_statistikā]] ir [[Manna Vitneja U kritērijs|Manna-Vitneja_U_kritērijs]]. [[Category:Statistika]] 106 39327 2006-04-08T21:21:20Z YurikBot 213 robot Adding: [[pt:Tonalidade]] '''Tonalitāte''' ir [[Skaņkārta|skaņkārtas]] absolūtā augstuma izteiksme — noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas (piem., do [[Mažors|mažors]]). [[Category:Mūzika]] [[cs:Tonalita]] [[de:Tonalität (Musik)]] [[en:Tonality]] [[eo:Tonaleco]] [[fa:مایه (موسیقی)]] [[fi:Tonaalisuus]] [[fr:Tonalité]] [[it:Tonalità]] [[nl:Tonaliteit]] [[pt:Tonalidade]] [[ru:Тональность]] [[uk:Тональність]] 107 9749 2004-12-01T12:18:52Z PeterisP 26 '''Trijskanis''' ir noteiktai [[Tonalitāte|tonalitātei]] raksturīgas skaņu rindas 1., 3. un 5. pakāpe. [[Category:Mūzika]] 110 38937 2006-04-08T02:15:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[sc:Linguìstica]], [[sh:Jezikoslovlje]], [[tr:Dil bilimi]] '''Valodniecība''' jeb '''lingvistika''' ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību. Izšķir vispārējo un konkrēto valodniecību (pētī kādu valodu, valodu grupu vai saimi). Valodas sistēmas līmeņus un apakšsistēmas pētī [[Fonētika|fonētika]], [[Fonoloģija|fonoloģija]], [[gramatika]], [[Leksikoloģija|leksikoloģija]], [[Frazeoloģija|frazeoloģija]], [[Semantika|semantika]], [[stilistika]], valodas attīstību aplūko valodas [[Vēsture|vēsture]], [[Etimoloģija|etimoloģija]] u.c. nozares, valodas funkcionēšanu sabiedrībā - [[dialektoloģija|dialektoloģija]], [[sociolingvistika]] u.c. nozares. Valodniecības aizsākumi ir jau pirms m.ē. senajos kultūras centros. 19. gs. sāk. radās vēsturiski salīdzināmā valodniecība, valodniecība kļuva par patstāvīgu zinātni. Mūsdienu lingvistikā liela loma ir [[psiholingvistika|psiholingvistikai]], kā arī pētījumiem lingvistikas tehnoloģiskajiem pielietojumiem - [[Datorlingvistika|datorlingvistikai]]. [http://www.wikipedia.org/wiki/List_of_languages Valodu saraksts]<br> [[Rakstu valoda|Rakstu valoda]]<br> [[Category:Valodniecība]] [[af:Taalwetenskappe]] [[an:Lingüística]] [[ar:لسانيات]] [[ast:Llingüística]] [[be:Мовазнаўства]] [[bg:Езикознание]] [[bn:ভাষাতত্ত্ব]] [[br:Yezhoniezh]] [[ca:Lingüística]] [[ceb:Linggwistiks]] [[co:Linguistica]] [[cs:Lingvistika]] [[csb:Lingwistika]] [[cv:Лингвистика]] [[cy:Ieithyddiaeth]] [[da:Sprogforskning]] [[de:Sprachwissenschaft]] [[el:Γλωσσολογία]] [[en:Linguistics]] [[eo:Lingvistiko]] [[es:Lingüística]] [[et:Keeleteadus]] [[eu:Hizkuntzalaritza]] [[fa:زبانشناسی]] [[fi:Kielitiede]] [[fiu-vro:Keeletiidüs]] [[fr:Linguistique]] [[fur:Lenghistiche]] [[fy:Taalkunde]] [[ga:Teangeolaíocht]] [[gl:Lingüística]] [[he:בלשנות]] [[hi:भाषाविज्ञान]] [[hr:Jezikoslovlje]] [[hu:Nyelvészet]] [[ia:Linguistica]] [[id:Linguistik]] [[ie:Linguistica]] [[io:Linguistiko]] [[is:Málvísindi]] [[it:Linguistica]] [[ja:言語学]] [[ka:ენათმეცნიერება]] [[ko:언어학]] [[ku:Zimannasî]] [[kw:Scyens Yeth]] [[la:Linguistica]] [[lad:Linguistika]] [[lb:Sproochwëssenschaft]] [[li:Taalweitesjap]] [[lt:Kalbotyra]] [[mk:Лингвистика]] [[mo:Лингвистикэ]] [[mt:Lingwistika]] [[nah:Tlahtolmatiliztli]] [[nds:Spraakwetenschop]] [[nl:Taalkunde]] [[nn:Lingvistikk]] [[no:Lingvistikk]] [[os:Æвзагзонынад]] [[pl:Językoznawstwo]] [[pt:Lingüística]] [[ro:Lingvistică]] [[ru:Лингвистика]] [[sc:Linguìstica]] [[scn:Linguìstica]] [[sco:Lingueistics]] [[sh:Jezikoslovlje]] [[simple:Linguistics]] [[sk:Jazykoveda]] [[sl:Jezikoslovje]] [[sr:Лингвистика]] [[su:Linguistik]] [[sv:Lingvistik]] [[ta:மொழியியல்]] [[th:ภาษาศาสตร์]] [[tl:Linggwistika]] [[tr:Dil bilimi]] [[tt:Tel beleme]] [[uk:Мовознавство]] [[ur:لسانيات]] [[vec:Łenguisdega]] [[vi:Ngôn ngữ học]] [[zh:语言学]] [[zh-min-nan:Gí-giân-ha̍k]] 111 42673 2006-04-30T12:49:00Z Juzeris 23 izlaboju saites *[[Suverēno valstu uzskaitījums]] *[[Atkarīgo teritoriju uzskaitījums]] *[[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums]] *[[Kustības par valsts izveidi]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Politika]] [[Category:Valstu uzskaitījumi|*]] 112 29157 2006-02-07T11:50:58Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail '''Varbūtību teorija''' ir [[matemātika|matemātikas]] nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības. Varbūtību teorijā izmanto ''varbūtības'', ''[[gadījumlielums|gadījumlieluma]]'' un ''[[gadījumprocess|gadījumprocesa]]'' jēdzienus. Uz varbūtību teoriju balstās matemātiskā [[statistika]]. Varbūtību teorija sāka veidoties XVII gs. {{stub}} ==Radniecīgi raksti== [[Normālsadalījums|Normālsadalījums]] [[en:Probability Theory]] [[es:Probabilidad]] [[Category:Matemātika]] [[Category:Statistika]] 114 9753 2004-10-05T02:12:07Z Juzeris 23 redirect #REDIRECT [[Vizuālā māksla]] 115 9754 2005-03-19T18:02:20Z Juzeris 23 izmainīju pāradresāciju #REDIRECT [[Sākumlapa]] 116 sysop 9755 2004-05-24T05:36:37Z 192.16.204.80 <table> <tr><td align="right"><a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Allpages&amp;from=ASV_Arpolitika" class='internal' title ="Special:Allpages">ASV Arpolitika</a></td><td> to </td><td align="left">Vizuala Maksla</td></tr> </table> 117 sysop 9756 2004-12-18T23:31:07Z Juzeris 23 "Kategorijas" Kategorijas 118 sysop 9757 2004-12-18T23:31:41Z Juzeris 23 "kategorijas" kategorija 119 sysop 9758 2005-02-06T22:22:13Z Juzeris 23 "Raksti kategorijā "$1"" > "Raksti, kas ietverti kategorijā "$1"." Raksti, kas ietverti kategorijā "$1". 120 sysop 9759 2005-02-06T22:09:33Z Juzeris 23 "Subcategories" > "Apakškategorijas" Apakškategorijas 121 sysop 9760 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default /^([a-z]+)(.*)$/sD 122 sysop 9761 2004-12-19T01:38:15Z Juzeris 23 "Sākumlapa" Sākumlapa 123 sysop 52985 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default <big>'''MediaWiki veiksmīgi ieinstalēts'''</big> 124 sysop 9763 2004-12-18T23:27:31Z Juzeris 23 "Par" Par 125 sysop 9764 2004-12-19T12:56:34Z Juzeris 23 "Par Wikipēdiju" Par Wikipēdiju 126 sysop 9765 2005-01-08T23:56:44Z Juzeris 23 Project:About > Project:Par Project:Par 127 sysop 9766 2004-12-19T00:53:54Z Juzeris 23 "Palīdzība" Palīdzība 128 sysop 9767 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Help:Contents 129 sysop 9768 2005-03-06T17:58:33Z Juzeris 23 >Vikipēdija Vikipēdija 130 sysop 9769 2004-12-20T19:47:01Z Juzeris 23 "Kļūdu paziņojumi" Kļūdu paziņojumi 131 sysop 9770 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Project:Bug_reports 132 sysop 9771 2004-12-19T02:58:31Z Juzeris 23 "Ziedojumi" Ziedojumi 133 sysop 9772 2004-01-29T11:46:47Z MediaWiki default &lt;sitesupportpage&gt; 134 sysop 9773 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default FAQ 135 sysop 9774 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Project:FAQ 136 sysop 9775 2005-03-06T16:01:13Z Juzeris 23 Palīdzība > Palīdzība izmaiņām Palīdzība izmaiņām 137 sysop 9776 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Help:Editing 138 sysop 9777 2004-12-18T23:30:31Z Juzeris 23 "Atcelt" Atcelt 139 sysop 9778 2005-03-03T17:09:13Z Juzeris 23 "Find" > "Meklēšana" (Cologne Blue izkārtojumā) Meklēšana 140 sysop 9779 2005-03-03T17:10:10Z Juzeris 23 "Browse" > "Navigācija" (Cologne Blue izkārtojumā) Navigācija 141 sysop 9780 2005-03-06T16:37:58Z Juzeris 23 "Rediģēšana" > "Izmainīšana" Izmainīšana 142 sysop 9781 2005-03-03T17:12:58Z Juzeris 23 "This page" > "Šī lapa" Šī lapa 143 sysop 9782 2005-03-03T17:13:41Z Juzeris 23 "Context" > "Konteksts" (Cologne Blue izkārtojumā) Konteksts 144 sysop 9783 2005-03-03T17:12:18Z Juzeris 23 "My pages" > "Manas lapas" Manas lapas 145 sysop 9784 2005-03-03T17:14:25Z Juzeris 23 "Special pages" > "Īpašās lapas" (Cologne Blue izkārtojumā) Īpašās lapas 146 sysop 9785 2005-03-03T17:18:46Z Juzeris 23 "More..." > "Vairāk..." Vairāk... 147 sysop 9786 2004-12-19T01:51:41Z Juzeris 23 "Mana lapa" Mana lapa 148 sysop 9787 2004-12-19T01:52:19Z Juzeris 23 "Mana diskusija" Mana diskusija 149 sysop 9788 2004-12-18T23:36:32Z Juzeris 23 "Aktualitātes" Aktualitātes 150 sysop 9789 2004-12-20T20:08:20Z Juzeris 23 "Saistību atrunas" Saistību atrunas 151 sysop 9790 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Project:General_disclaimer 152 sysop 9791 2004-12-20T20:16:24Z Juzeris 23 "Kļūda" Kļūda 153 sysop 19420 2005-09-10T18:02:47Z Juzeris 23 kols Atgriezties: $1. 154 sysop 9793 2004-12-19T00:50:25Z Juzeris 23 "No Wikipēdijas" No Wikipēdijas 155 sysop 9794 2004-12-21T21:05:29Z Juzeris 23 "Linki uz šejieni" > "Norādes uz šo rakstu" Norādes uz šo rakstu 156 sysop 9795 2004-12-19T02:52:50Z Juzeris 23 "Meklēt" Meklēt 157 sysop 9796 2004-12-20T20:26:45Z Juzeris 23 Aiziet > "Aiziet!" (citādi izklausās pēc pesimistiska teksta par aiziešanu) Aiziet! 158 sysop 9797 2005-03-25T12:55:31Z Juzeris 23 "vēsture" > "hronoloģija" Lapas hronoloģija 159 sysop 9798 2005-01-27T21:52:31Z Juzeris 23 "Printable version" > "Drukājama versija" Drukājama versija 160 sysop 9799 2005-03-06T16:18:47Z Juzeris 23 "Rediģēt šo lapu" > "Izmainīt šo lapu" Izmainīt šo lapu 161 move=sysop:edit=sysop 9800 2005-03-03T17:17:43Z Juzeris 23 "Delete this page" > "Dzēst šo lapu" (Cologne Blue izkārtojumā) Dzēst šo lapu 162 sysop 9801 2005-01-14T14:36:51Z Juzeris 23 "Protect this page" > "Aizsargāt šo lapu" Aizsargāt šo lapu 163 sysop 9802 2005-03-03T17:22:27Z Juzeris 23 "Unprotect this page" > "Neaizsargāt šo lapu" Neaizsargāt šo lapu 164 sysop 9803 2004-12-19T02:03:57Z Juzeris 23 "Jauna lapa" Jauna lapa 165 sysop 9804 2005-03-03T17:16:09Z Juzeris 23 "Discuss this page" > "Diskusija par šo lapu" (Cologne Blue izkārtojumā) Diskusija par šo lapu 166 sysop 9805 2004-12-19T02:27:50Z Juzeris 23 "Pievienot komentāru" Pievienot komentāru 167 sysop 9806 2004-12-20T19:42:00Z Juzeris 23 "Apskatīt rakstu" Apskatīt rakstu 168 sysop 53041 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Skatīt virsrakstu 169 sysop 53076 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Skatīt lietotāja lapu 170 sysop 9809 2005-03-06T17:24:11Z Juzeris 23 "View project page" > "Aplūkot projekta lapu" Aplūkot projekta lapu 171 sysop 9810 2004-12-20T20:32:18Z Juzeris 23 "Aplūkot attēla lapu" Aplūkot attēla lapu 172 sysop 53082 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Skatīt diskusiju 173 sysop 9812 2004-12-19T02:21:40Z Juzeris 23 "Citās valodās" Citās valodās 174 sysop 9813 2005-01-08T23:46:45Z Juzeris 23 "(Redirected from $1)" > "(Pāradresēts no $1)" (Pāradresēts no $1) 175 sysop 9814 2004-12-21T22:22:37Z Juzeris 23 "Šajā lapā pēdējās izmaiņas izdarītas $1." Šajā lapā pēdējās izmaiņas izdarītas $1. 176 sysop 53079 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Šī lapa ir tikusi apskatīta $1 reizes. 177 sysop 9816 2004-01-29T11:46:47Z MediaWiki default All text is available under the terms of the <a class=internal href='/wiki/GNU_FDL'>GNU Free Documentation License</a>. 178 sysop 9817 2005-01-27T21:51:28Z Juzeris 23 "(From {{SERVER}})" > "(No {{SERVER}})" (No {{SERVER}}) 179 sysop 9818 2005-01-14T14:22:29Z Juzeris 23 "Protected page" Aizsargāta lapa 180 sysop 18361 2005-08-22T11:25:13Z Juzeris 23 Wikipedia > Project, lai to bez grūtībām var izmantot citu valodu un veidu wiki projektos Project:Administrācija 181 sysop 9820 2005-03-08T20:09:36Z Juzeris 23 "Sysop access required" > "Nepieciešamas admina pilnvaras" Nepieciešamas admina pilnvaras 182 sysop 53043 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Šo darbību drīkst veikt tikai lietotāji, kam ir administratora tiesības. Sk. $1. 183 sysop 52918 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Nepieciešama izstrādātāja pieeja. 184 sysop 52917 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Šo darbību drīkst veikt tikai lietotāji, kuriem ir "izstrādes" atļauja. Sk. $1. 185 sysop 9824 2004-12-19T01:54:57Z Juzeris 23 "$1 baitu" $1 baitu 186 sysop 9825 2005-01-08T21:03:40Z Juzeris 23 OK > Labi Labi 187 sysop 40202 2006-04-13T17:21:45Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" Vikipēdija 188 sysop 9827 2004-12-19T02:57:44Z Juzeris 23 "Brīvā enciklopēdija" Brīvā enciklopēdija 189 sysop 9828 2005-01-27T21:48:25Z Juzeris 23 "Retrieved from "$1"" > "Saturs iegūts no "$1"" Saturs iegūts no "$1" 190 sysop 9829 2004-12-19T02:01:21Z Juzeris 23 "Tev ir $1." Tev ir $1. 191 sysop 9830 2004-12-19T02:03:33Z Juzeris 23 "jauns vēstījums" jauns vēstījums 192 sysop 9831 2005-03-06T15:44:59Z Juzeris 23 rediģēt > izmainīt izmainīt šo sadaļu 193 sysop 9832 2004-12-19T22:12:46Z Juzeris 23 "Satura rādītājs" Satura rādītājs 194 sysop 9833 2004-12-19T02:56:39Z Juzeris 23 "parādīt" parādīt 195 sysop 9834 2004-12-19T00:54:23Z Juzeris 23 "paslēpt" paslēpt 196 sysop 9835 2005-02-06T21:23:39Z Juzeris 23 "View or restore $1?" > "Apskatīt vai atjaunot $1?" Apskatīt vai atjaunot $1? 197 sysop 18471 2005-08-23T19:07:58Z Juzeris 23 tikai dsk. $1 dzēstās versijas 198 sysop 52998 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Šādas darbības nav. 199 sysop 52999 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Wiki neatpazīst URL norādīto darbību 200 sysop 9839 2005-01-09T01:00:05Z Juzeris 23 "No such special page" > "Nav tādas īpašās lapas" Nav tādas īpašās lapas 201 sysop 9840 2005-06-18T16:18:15Z Juzeris 23 "You have requested a special page that is not recognized by the wiki." > "Tu esi pieprasījis īpašo lapu, ko wiki neatpazīst." Tu esi pieprasījis īpašo lapu, ko wiki neatpazīst. 202 sysop 9841 2004-12-20T20:17:06Z Juzeris 23 "Kļūda" Kļūda 203 sysop 52916 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Datu bāzes kļūda 204 sysop 9843 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default A database query syntax error has occurred. This may indicate a bug in the software. The last attempted database query was: <blockquote><tt>$1</tt></blockquote> from within function "<tt>$2</tt>". MySQL returned error "<tt>$3: $4</tt>". 205 sysop 23908 2005-12-02T04:05:34Z MediaWiki default A database query syntax error has occurred. The last attempted database query was: "$1" from within function "$2". MySQL returned error "$3: $4" 206 sysop 40247 2006-04-13T18:35:48Z Juzeris 23 paziņojums par tehn. grūtībām Atvainojiet, šajā wiki ir radušās tehniskas grūtības un nav iespējams savienoties ar datubāžu serveri. <br /> $1 207 sysop 9846 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Could not select database $1 208 sysop 9847 2004-12-20T19:49:42Z Juzeris 23 "Šī ir lapas saglabātā versija, iespējams, ka tā nav atjaunināta." Šī ir lapas saglabātā versija, iespējams, ka tā nav atjaunināta. 209 sysop 9848 2005-02-23T19:29:28Z Juzeris 23 "Database locked" > "Datubāze bloķēta" Datubāze bloķēta 210 sysop 9849 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Enter a reason for the lock, including an estimate of when the lock will be released 211 sysop 9850 2005-02-23T19:38:10Z Juzeris 23 izdzēsu angļu valodas tekstu Datubāze šobrīd ir bloķēta pret jauniem ierakstiem un citām izmaiņām. Visdrīzāk iemesls ir parasts datubāzes uzturēšanas pasākums, pēc kura tā tiks atjaunota normālā stāvoklī. Administrators, kurš nobloķēja datubāzi, norādīja šādu iemeslu: <p>$1 212 sysop 19089 2005-09-05T09:38:06Z MediaWiki default The database did not find the text of a page that it should have found, named "$1". This is usually caused by following an outdated diff or history link to a page that has been deleted. If this is not the case, you may have found a bug in the software. Please report this to an administrator, making note of the URL. 213 sysop 52973 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Iekšēja kļūda 214 sysop 52935 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Nav iespējams nokopēt failu "$1" uz "$2" 215 sysop 9854 2004-12-20T20:21:15Z Juzeris 23 "Neizdevās pārdēvēt failu "$1" par "$2"." Neizdevās pārdēvēt failu "$1" par "$2". 216 sysop 52936 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Nevar izdzēst failu "$1". 217 sysop 9856 2004-12-20T20:22:14Z Juzeris 23 Nevaram > neizdevās Neizdevās atrast failu "$1". 218 sysop 9857 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Unexpected value: "$1"="$2". 219 sysop 9858 2005-02-06T21:46:05Z Juzeris 23 "Error: could not submit form" > "Kļūda: neizdevās nosūtīt saturu" Kļūda: neizdevās nosūtīt saturu 220 sysop 9859 2005-02-06T21:47:14Z Juzeris 23 "This action cannot be performed on this page." > "Šo darbību nevar veikt šajā lapā." Šo darbību nevar veikt šajā lapā. 221 sysop 52908 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Nevar izdzēst norādīto lapu vai failu. (Iespējams, to jau ir izdzēsis kāds cits) 222 sysop 9861 2004-12-20T19:47:13Z Juzeris 23 "Nepiemērots nosaukums" Nepiemērots nosaukums 223 sysop 31957 2006-02-26T01:56:03Z MediaWiki default The requested page title was invalid, empty, or an incorrectly linked inter-language or inter-wiki title. It may contain one more characters which cannot be used in titles. 224 sysop 19091 2005-09-05T09:38:06Z MediaWiki default Sorry! This feature has been temporarily disabled because it slows the database down to the point that no one can use the wiki. 225 sysop 19092 2005-09-05T09:38:07Z MediaWiki default Here is a saved copy from $1: 226 sysop 19110 2005-09-05T09:38:07Z MediaWiki default Incorrect parameters to wfQuery()<br /> Function: $1<br /> Query: $2 227 sysop 9866 2005-01-27T23:31:26Z Juzeris 23 "View source" > "Aplūkot kodu" Aplūkot kodu 228 sysop 9867 2005-03-06T16:33:06Z Juzeris 23 rediģēšana > izmainīšana; teikuma struktūra Šī lapa ir bloķēta pret izmaiņām. Iemeslus, lūdzu, skaties [[Project:Aizsargāta lapa]]. Tu vari aplūkot un nokopēt lapas kodu. 229 sysop 9868 2005-03-06T17:28:10Z Juzeris 23 "User logout" > "Lietotāja iziešana" Lietotāja iziešana 230 sysop 40211 2006-04-13T17:30:51Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" Tu esi izgājis no Vikipēdijas. Vari turpināt to izmantot anonīmi, vari atgriezties kā cits lietotājs vai varbūt tas pats. Ņem vērā, ka arī pēc iziešanas no Vikipēdijas dažas lapas var tikt parādītas tā, it kā tu vēl būtu iekšā, līdz tiks iztīrīta pārlūka kešatmiņa. 231 sysop 40199 2006-04-13T17:19:57Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" == Laipni lūdzam, $1! == Tu esi izveidojis jaunu lietotāju. Neaizmirsti, ka ir iespējams mainīt Vikipēdijas izmantošanas izvēles. 232 sysop 9871 2005-03-06T17:04:38Z Juzeris 23 "User login" > "Lietotāja ieiešana" Lietotāja ieiešana 233 sysop 9872 2004-12-19T21:40:07Z Juzeris 23 "Tavs lietotājvārds" Tavs lietotājvārds 234 sysop 9873 2004-12-19T21:41:56Z Juzeris 23 "Tava parole" Tava parole 235 sysop 9874 2004-12-19T21:42:41Z Juzeris 23 "Atkārto paroli" Atkārto paroli 236 sysop 9875 2004-12-19T21:45:44Z Juzeris 23 " (tikai jauniem lietotājiem)" (tikai jauniem lietotājiem) 237 sysop 9876 2004-12-19T21:53:12Z Juzeris 23 atcērēties > atcerēties Atcerēties manu paroli pēc pārlūka aizvēršanas. 238 sysop 9877 2004-12-19T01:27:02Z Juzeris 23 "<b>Radās problēma ar ieiešanu.</b><br />Mēģini vēlreiz!" <b>Radās problēma ar ieiešanu.</b><br />Mēģini vēlreiz! 239 sysop 9878 2005-03-06T17:26:24Z Juzeris 23 "<font color=red><b>User $1, you are already logged in!</b></font><br />" > "<font color=red><b>Lietotāj $1, tu jau esi iegājis!</b></font><br />" <font color=red><b>Lietotāj $1, tu jau esi iegājis!</b></font><br /> 240 sysop 9879 2004-12-19T01:22:11Z Juzeris 23 "Ieiet" Ieiet 241 sysop 40213 2006-04-13T17:33:29Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" Lai ieietu Vikipēdijā, tavam datoram ir jāpieņem sīkdatnes (<i>cookies</i>). 242 sysop 9881 2004-12-19T03:05:53Z Juzeris 23 Izveidot jaunu lietotāju vai doties iekšā 243 sysop 9882 2004-12-19T01:33:24Z Juzeris 23 "Iziet" Iziet 244 sysop 9883 2004-12-19T03:05:28Z Juzeris 23 "Iziet" Iziet 245 sysop 9884 2005-03-06T17:32:35Z Juzeris 23 "Not logged in" > "Neesi iegājis" Neesi iegājis 246 sysop 9885 2004-12-19T00:30:31Z Juzeris 23 "Izveidot jaunu lietotāju" Izveidot jaunu lietotāju 247 sysop 9886 2005-01-08T23:45:03Z Juzeris 23 "by email" > "pa e-pastu" pa e-pastu 248 sysop 9887 2004-12-19T00:15:00Z Juzeris 23 "Tevis ievadītās paroles nesakrīt." Tevis ievadītās paroles nesakrīt. 249 sysop 53074 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Šāds lietotāja vārds jau eksistē. Lūdzu izvēlies citu vārdu. 250 sysop 9889 2004-12-19T21:39:40Z Juzeris 23 "Tava e-pasta adrese*" Tava e-pasta adrese* 251 sysop 26573 2006-01-10T11:56:56Z Juzeris 23 "Tavs paraksts**" > "Tavs paraksts (iesauka)" Tavs paraksts (iesauka) 252 sysop 40229 2006-04-13T18:09:45Z Juzeris 23 teksts par paroles atgādināšanu šajā lapā ir lieks, jo pogas te vairs nav Ar zvaigznīti (*) iezīmētie lauciņi nav obligāti aizpildāmi. Ja norādīsi savu e-pasta adresi, tad citi lietotāji varēs sazināties ar tevi, izmantojot weblapu un neuzzinot tava e-pasta adresi. Ja izvēlēsies norādīt savu īsto vārdu, tad tas tiks izmantots, lai norādītu uz tevis veiktajiem darbiem. 253 sysop 9892 2004-12-19T01:24:29Z Juzeris 23 "Neveiksmīga ieiešana" Neveiksmīga ieiešana 254 sysop 40210 2006-04-13T17:30:14Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" Lietotājvārds tika izveidots, bet tu neesi iegājis iekšā. Vikipēdija izmanto sīkdatnes (<i>cookies</i>), lai lietotāji varētu tajā ieiet. Tavs pārlūks nepieņem tās. Lūdzu, atļauj to pieņemšanu un tad nāc iekšā ar savu lietotājvārdu un paroli. 255 sysop 40209 2006-04-13T17:29:18Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" Vikipēdija izmanto sīkdatnes (<i>cookies</i>), lai lietotāji varētu ieiet tajā. Diemžēl tavs pārlūks tos nepieņem. Lūdzu, atļauj to pieņemšanu un mēģini vēlreiz. 256 sysop 9895 2005-01-27T23:32:01Z Juzeris 23 "You have not specified a valid user name." > "Tu neesi norādījis derīgu lietotāja vārdu." Tu neesi norādījis derīgu lietotāja vārdu. 257 sysop 9896 2004-12-19T01:33:00Z Juzeris 23 "Ieiešana veiksmīga" Ieiešana veiksmīga 258 sysop 40212 2006-04-13T17:31:57Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" Tu esi ienācis Vikipēdijā kā "$1". 259 sysop 53000 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Šeit nav lietotāja ar vārdu "$1". Pārbaudi, vai pareizi uzrakstīts, vai arī izveido jaunu kontu. 260 sysop 9899 2004-12-19T21:39:58Z Juzeris 23 "Tu ievadīji nepareizu paroli. Lūdzu, mēģini vēlreiz." Tu ievadīji nepareizu paroli. Lūdzu, mēģini vēlreiz. 261 sysop 9900 2004-12-19T01:36:33Z Juzeris 23 "Atsūtīt man jaunu paroli" Atsūtīt man jaunu paroli 262 sysop 40208 2006-04-13T17:28:38Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" Paroles atgadinajums no Vikipedijas 263 sysop 40207 2006-04-13T17:27:03Z Juzeris 23 "Vikipēdija"; pārfrāzēju Kads (iespejams, Tu pats, no IP adreses $1) ludza, lai nosutam Tev jaunu Vikipedijas (http://lv.wikipedia.org/) paroli. Lietotajam $2 parole tagad ir $3. Ludzu, nomaini paroli, kad esi veiksmigi iekluvis ieksa. 264 sysop 9903 2005-01-24T20:16:17Z Juzeris 23 "There is no e-mail address recorded for user "$1"." > "Lietotājs "$1" nav reģistrējis e-pasta adresi." Lietotājs "$1" nav reģistrējis e-pasta adresi. 265 sysop 40221 2006-04-13T17:46:57Z Juzeris 23 lietotājs $1 (bez pēdiņām) Esam nosūtījuši jaunu paroli uz e-pasta adresi, kuru ir norādījis lietotājs $1. Lūdzu, nāc iekšā ar jauno paroli, kad būsi to saņēmis. 266 sysop 23881 2005-12-02T02:30:45Z MediaWiki default 267 sysop 9906 2004-12-18T23:57:50Z Juzeris 23 "Teksts boldā" Teksts boldā 268 sysop 9907 2004-12-18T23:58:38Z Juzeris 23 "Teksts boldā" Teksts boldā 269 sysop 9908 2004-12-19T01:11:41Z Juzeris 23 "Teksts kursīvā" Teksts kursīvā 270 sysop 9909 2004-12-19T01:12:01Z Juzeris 23 "Teksts kursīvā" Teksts kursīvā 271 sysop 9910 2005-04-02T11:04:18Z Juzeris 23 "Linka teksts" > "Lapas nosaukums" Lapas nosaukums 272 sysop 9911 2005-04-02T11:04:23Z Juzeris 23 "Iekšējais links" > "Iekšējā saite" Iekšējā saite 273 sysop 9912 2005-04-02T11:02:25Z Juzeris 23 "linka teksts" > "saites apraksts" http://www.piemers.lv saites apraksts 274 sysop 9913 2005-04-02T11:01:44Z Juzeris 23 links > saite Ārējā saite (neaizmirsti sākumā pierakstīt "http://") 275 sysop 9914 2004-12-19T00:52:58Z Juzeris 23 "Virsraksta teksts" Virsraksta teksts 276 sysop 9915 2004-12-19T00:52:38Z Juzeris 23 "2. līmeņa virsraksts" 2. līmeņa virsraksts 277 sysop 9916 2004-12-19T01:49:38Z Juzeris 23 "Šeit ievieto formulu" Šeit ievieto formulu 278 sysop 9917 2004-12-19T01:49:15Z Juzeris 23 "Matemātikas formula (LaTeX)" Matemātikas formula (LaTeX) 279 sysop 9918 2004-12-19T02:13:13Z Juzeris 23 "Šeit raksti neformatētu tekstu" Šeit raksti neformatētu tekstu 280 sysop 9919 2004-12-19T02:13:46Z Juzeris 23 "Ignorēt wiki formatējumu" Ignorēt wiki formatējumu 281 sysop 9920 2004-12-19T01:06:10Z Juzeris 23 "Piemers.jpg" Piemers.jpg 282 sysop 9921 2004-12-19T01:09:51Z Juzeris 23 "Ievietots attēls" Ievietots attēls 283 sysop 9922 2004-12-19T01:38:59Z Juzeris 23 "Piemers.mp3" Piemers.mp3 284 sysop 9923 2005-04-02T11:05:35Z Juzeris 23 links > saite Saite uz multimēdiju failu 285 sysop 9924 2004-12-19T02:57:11Z Juzeris 23 "Tavs paraksts ar laika atzīmi" Tavs paraksts ar laika atzīmi 286 sysop 9925 2004-12-19T01:07:40Z Juzeris 23 "Horizontāla līnija (neizmanto lieki)" Horizontāla līnija (neizmanto lieki) 287 sysop 9926 2005-02-05T15:20:17Z Juzeris 23 "Click a button to get an example text" > "Klikšķini uz pogas, lai iegūtu teksta paraugu" Klikšķini uz pogas, lai iegūtu teksta paraugu 288 sysop 9927 2004-12-19T03:00:21Z Juzeris 23 "Kopsavilkums" Kopsavilkums 289 sysop 9928 2004-12-19T21:36:25Z Juzeris 23 "Tēma/virsraksts" Tēma/virsraksts 290 sysop 9929 2004-12-19T12:51:38Z Juzeris 23 svītroju "šis ir" maznozīmīgs labojums 291 sysop 9930 2004-12-19T13:04:27Z Juzeris 23 svītroju "šo lapu", ar mazo burtu, teksts zem rediģēšanas loga uzraudzīt 292 sysop 9931 2004-12-19T02:51:30Z Juzeris 23 "Saglabāt lapu" Saglabāt lapu 293 sysop 9932 2004-12-19T02:33:55Z Juzeris 23 "Pirmskats" Pirmskats 294 sysop 9933 2004-12-19T02:55:34Z Juzeris 23 "Parādīt pirmskatu" Parādīt pirmskatu 295 sysop 52905 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Lietotājs ir bloķēts. 296 sysop 52904 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default $1 ir nobloķējis tavu lietotāja vārdu vai IP adresi. Iemesls tam ir:<br />''$2''<br />. Tu vari sazināties ar $1 vai kādu citu [[Project:Administrators|administratoru]] lai apspriestu šo bloku. Pievērs uzmanību, tam, ka ja tu neesi norādījis derīgu e-pasta adresi [Special:Preferences|user preferences]], tev nedarbosies "sūtīt e-pastu" iespēja. Tava IP adrese ir $3. Lūdzu iekļauj to visos turpmākajos pieprasījumos. 297 sysop 53091 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Lai varētu rediģēt, šeit jāielogojas. 298 sysop 53090 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Tev $1 lai varētu rediģēt lapas. 299 sysop 53093 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Jāielogojas, lai varētu lasīt 300 sysop 53092 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Tev [[Special:Userlogin|jāielogojas]] lai varētu lasīt lapas. 301 sysop 53089 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Tev nav atļauts izveidot kontu 302 sysop 9941 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default To be allowed to create accounts in this Wiki you have to [[Special:Userlogin|log]] in and have the appropriate permissions. 303 sysop 9942 2004-12-19T00:05:08Z Juzeris 23 "Parole nosūtīta." Parole nosūtīta. 304 sysop 9943 2004-12-19T00:04:15Z Juzeris 23 "Parole lietotājam '$1' ir nosūtīta uz $2." Parole lietotājam '$1' ir nosūtīta uz $2. 305 sysop 9944 2004-12-19T01:55:25Z Juzeris 23 "Jauns raksts" (Jauns raksts) 306 sysop 9945 2005-05-27T12:12:04Z Juzeris 23 pēdiņas <div style="border: 1px solid #ccc; padding: 7px;">'''Vikipēdijā vēl nav tāda {{NAMESPACE}} raksta ar virsrakstu "{{PAGENAME}}".''' * Lai izveidotu šo lapu, raksti tekstu zemāk redzamajā logā. Kad esi pabeidzis, spied pogu "Saglabāt lapu". Ja viss būs kārtībā, izmaiņām vajadzētu būt tūlīt redzamām. * '''Ja esi izveidojis šo lapu dažu pēdējo minūšu laikā un nekas nav parādījies, iespējams, ir aizkavējusies informācijas saglabāšana datubāzē.''' Lūdzam mazliet pagaidīt un tad vēlreiz pārbaudīt - visdrīzāk, pēc kāda brīža lapa būs redzama un nebūs jāraksta viss vēlreiz. * Ja šis ir raksts (nevis, piemēram, diskusiju lapa), tad ** lūdzam neveidot rakstu, kurā būtu reklamēts vai slavināts tu pats, kāda weblapa, produkts vai uzņēmums (skat. "[[Wikipedia:Kas Vikipēdija nav|Kas Vikipēdija nav]]"). ** ja tie ir tavi pirmie soļi Vikipēdijā, lūdzam vispirms izlasīt [[Wikipedia:Pamācība|pamācību]] un eksperimentiem izmantot tikai [[Wikipedia:Smilšu kaste|smilšu kasti]]. Paldies! ** [[Special:Search/{{PAGENAME}}|spied šeit]], lai meklētu Vikipēdijā informāciju par jēdzienu "{{PAGENAME}}". </div> 307 sysop 9946 2005-03-02T20:35:56Z Juzeris 23 izdzēsu en tekstu ----''Šī ir diskusiju lapa anonīmam lietotājam, kurš vēl nav kļuvis par reģistrētu lietotāju vai arī neizmanto savu lietotājvārdu. Tādēļ mums ir jāizmanto skaitliskā [[IP adrese]], lai viņu identificētu. Šāda IP adrese var būt vairākiem lietotājiem. Ja tu esi anonīms lietotājs un uzskati, ka tev ir adresēti neatbilstoši komentāri, lūdzu, [[Special:Userlogin|kļūsti par lietotāju vai arī izmanto jau izveidotu lietotājvārdu]], lai izvairītos no turpmākām neskaidrībām un tu netiktu sajaukts ar citiem anonīmiem lietotājiem.'' 308 sysop 9947 2004-12-19T02:09:27Z Juzeris 23 "(Šajā lapā šobrīd nav nekāda teksta)" (Šajā lapā šobrīd nav nekāda teksta) 309 sysop 9948 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default (Updated) 310 sysop 9949 2004-12-21T22:02:35Z Juzeris 23 atstarpe pēc kola (domājams, ka tas izpaužas pirmskata tekstā) <strong>Piezīme: </strong> 311 sysop 9950 2004-12-19T02:34:53Z Juzeris 23 "Atceries, ka šis ir tikai pirmskats un vēl nav saglabāts!" Atceries, ka šis ir tikai pirmskats un vēl nav saglabāts! 312 sysop 53012 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default This preview reflects the text in the upper text editing area as it will appear if you choose to save. 313 sysop 9952 2005-03-06T16:02:51Z Juzeris 23 Rediģēšana: $1 > Izmainīt $1 Izmainīt $1 314 sysop 9953 2004-12-19T21:35:33Z Juzeris 23 " (sadaļa)" (sadaļa) 315 sysop 9954 2004-12-20T19:53:08Z Juzeris 23 " (komentārs)" (komentārs) 316 sysop 9955 2005-05-19T11:49:45Z Juzeris 23 "Edit conflict: $1" > "Izmaiņu konflikts: $1" Izmaiņu konflikts: $1 317 sysop 9956 2005-05-19T11:53:33Z Juzeris 23 wiki formatējums > html Kāds cits ir izmainījis šo lapu pēc tam, kad tu sāki to mainīt. Augšējā teksta logā ir lapas teksts tā pašreizējā versijā. Tevis veiktās izmaiņas ir redzamas apakšējā teksta logā. Lai saglabātu savas izmaiņas, tev ir jāapvieno savs teksts ar saglabāto pašreizējo variantu. Kad spiedīsi pogu "Saglabāt lapu", tiks saglabāts <b>tikai</b> teksts, kas ir augšējā teksta logā. 318 sysop 9957 2005-05-19T11:54:30Z Juzeris 23 "saglabāts" ir tikai otrs teksts Tavs teksts 319 sysop 9958 2005-05-19T11:51:09Z Juzeris 23 "Stored version" > "Saglabātā versija" Saglabātā versija 320 sysop 9959 2005-03-06T15:50:25Z Juzeris 23 mazliet teikuma struktūru pamainīju <strong>BRĪDINĀJUMS: Saglabājot šo lapu, tu izmainīsi šīs lapas novecojušu versiju, un ar to tiks dzēstas visas izmaiņas, kas izdarītas pēc šīs versijas.</strong> 321 sysop 9960 2005-05-19T11:50:14Z Juzeris 23 "Differences" > "Atšķirības" Atšķirības 322 sysop 36099 2006-03-22T21:43:29Z Juzeris 23 neliels valodas labojums <div id="editpage-specialchars" class="plainlinks" style="margin-top:15px;border-width:1px;border-style:solid;border-color:#aaaaaa;padding:2px;"> <small> Ievietot: <charinsert> &#256; &#257; &#274; &#275; &#298; &#299; &#332; &#333; &#362; &#363; </charinsert> &nbsp; <charinsert> Č č Ģ ģ Ķ ķ Ļ ļ Ņ ņ Ŗ ŗ Š š Ž ž </charinsert> &nbsp; <charinsert> Á á É é Í í Ó ó Ú ú </charinsert> &nbsp; <charinsert> À à È è Ì ì Ò ò Ù ù </charinsert> &nbsp; <charinsert>  â Ê ê Î î Ô ô Û û </charinsert> &nbsp; <charinsert> Ä ä Ë ë Ï ï Ö ö Ü ü </charinsert> &nbsp; <charinsert> ß </charinsert> &nbsp; <charinsert> à ã Ñ ñ Õ õ </charinsert> &nbsp; <charinsert> Ç ç &#290; &#291; &#310; &#311; &#315; &#316; &#325; &#326; &#342; &#343; &#350; &#351; &#354; &#355; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#262; &#263; &#313; &#314; &#323; &#324; &#340; &#341; &#346; &#347; Ý ý &#377; &#378; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#272; &#273; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#366; &#367; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#268; &#269; &#270; &#271; &#317; &#318; &#327; &#328; &#344; &#345; &#352; &#353; &#356; &#357; &#381; &#382; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#461; &#462; &#282; &#283; &#463; &#464; &#465; &#466; &#467; &#468; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#470; &#472; &#474; &#476; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#264; &#265; &#284; &#285; &#292; &#293; &#308; &#309; &#348; &#349; &#372; &#373; &#374; &#375; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#258; &#259; &#286; &#287; &#364; &#365; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#266; &#267; &#278; &#279; &#288; &#289; &#304; &#305; &#379; &#380; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#260; &#261; &#280; &#281; &#302; &#303; &#370; &#371; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#321; &#322; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#336; &#337; &#368; &#369; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#319; &#320; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &#294; &#295; </charinsert> &nbsp; <charinsert> Ð ð Þ þ </charinsert> &nbsp; <charinsert> Œ œ </charinsert> &nbsp; <charinsert> Æ æ Ø ø Å å </charinsert> &nbsp; <charinsert> &ndash; &mdash; &hellip; </charinsert> &nbsp; <charinsert> [+] [[+]] {{+}} </charinsert> &nbsp; <charinsert> ~ | ° </charinsert> &nbsp; <charinsert> ± &minus; × &sup1; &sup2; &sup3; </charinsert> &nbsp; <charinsert> &euro; </charinsert> &nbsp; <charinsert> † </charinsert> &nbsp; <charinsert> – </charinsert> &nbsp; </small> </div> Lūdzu, ņem vērā, ka viss ieguldījums, kas veikts Vikipēdijā, ir uzskatāms par publiskotu saskaņā ar ''GNU Free Documentation License'' (vairāk info skat. $1). Ja nevēlies, lai Tevis rakstīto kāds rediģē un izplata tālāk, tad, lūdzu, nepievieno to šeit!<br> Izvēloties "Saglabāt lapu", Tu apliecini, ka šo rakstu esi rakstījis vai papildinājis pats vai izmantojis informāciju no darba, ko neaizsargā autortiesības, vai tamlīdzīga brīvi pieejama resursa.<br> <strong>BEZ ATĻAUJAS NEPIEVIENO DARBU, KO AIZSARGĀ AUTORTIESĪBAS!</strong> 323 sysop 18386 2005-08-22T12:22:46Z Juzeris 23 pārrakstīju pēc [[en:MediaWiki:Longpagewarning]], un piesaistīju en: help lapām <div style="border-width:1px;border-style:solid;border-color:#aaaaaa;padding:3px"> Šī lapa ir $1 kilobaitus liela. Tas var būt vairāk par lapas optimālo izmēru. Sk. angļu Vikipēdijas rakstu ''[[:en:Wikipedia:Article_size|article size]]''. </div> 324 sysop 15984 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default <strong>WARNING: The database has been locked for maintenance, so you will not be able to save your edits right now. You may wish to cut-n-paste the text into a text file and save it for later.</strong> 325 sysop 16142 2005-07-04T16:09:50Z Juzeris 23 fmt '''BRĪDINĀJUMS: Šī lapa ir bloķēta pret izmaiņām, tikai lietotāji ar admina privilēģijām var to izmainīt. To darot, noteikti ievēro [[Wikipedia:Norādījumi par aizsargātajām lapām|norādījumus par aizsargātajām lapām]].''' 326 sysop 9965 2005-03-25T12:59:52Z Juzeris 23 "vēsture" > "hronoloģija" Versiju hronoloģija 327 sysop 42853 2006-05-01T11:55:13Z Juzeris 23 "There is no edit history for this page." > "Šai lapai nav pieejama versiju hronoloģija." Šai lapai nav pieejama versiju hronoloģija. 328 sysop 53027 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Versija nav atrasta 329 sysop 25122 2005-12-22T07:25:52Z MediaWiki default The old revision of the page you asked for could not be found. Please check the URL you used to access this page. 330 sysop 9969 2005-03-25T12:58:29Z Juzeris 23 "vēsture" > "hronoloģija" Ielādē lapas hronoloģiju 331 sysop 9970 2004-12-18T23:37:55Z Juzeris 23 "Pašreizējā versija" Pašreizējā versija 332 sysop 9971 2004-12-19T12:10:14Z Juzeris 23 "Versija, kas saglabāta $1" Versija, kas saglabāta $1 333 sysop 9972 2004-12-21T22:07:15Z Juzeris 23 pašr > ar pašreizējo ar pašreizējo 334 sysop 9973 2004-12-19T02:07:50Z Juzeris 23 "nākamais" nākamais 335 sysop 9974 2004-12-21T22:08:21Z Juzeris 23 iepr > ar iepriekšējo ar iepriekšējo 336 sysop 9975 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default orig 337 sysop 9976 2005-03-08T20:35:15Z Juzeris 23 mazliet uzlaboju stilu Atšķirību izvēle: atzīmē vajadzīgo versiju apaļās pogas un spied "Salīdzināt izvēlētās versijas".<br/> Apzīmējumi: "ar pašreizējo" = salīdzināt ar pašreizējo versiju, "ar iepriekšējo" = salīdzināt ar iepriekšējo versiju, m = maznozīmīgs labojums. 338 sysop 9977 2004-12-18T23:39:50Z Juzeris 23 "(Atšķirības starp versijām)" (Atšķirības starp versijām) 339 sysop 9978 2004-12-19T01:19:12Z Juzeris 23 "ielādē atšķirību versiju" ielādē atšķirību versiju 340 sysop 9979 2004-12-19T01:14:25Z Juzeris 23 "$1. rindiņa:" $1. rindiņa: 341 sysop 9980 2005-03-06T15:44:04Z Juzeris 23 rediģēt > izmainīt Izmainīt šīs lapas pašreizējo versiju 342 sysop 9981 2005-01-08T23:49:13Z Juzeris 23 "Search results" > "Meklēšanas rezultāti" Meklēšanas rezultāti 343 sysop 9982 2004-06-29T12:33:03Z MediaWiki default Wikipedia:Searching 344 sysop 9983 2004-06-29T12:33:03Z MediaWiki default Searching Wikipedia 345 sysop 40205 2006-04-13T17:23:50Z Juzeris 23 "Vikipēdija" Lai iegūtu vairāk informācijas par meklēšanu Vikipēdijā, skat. [[w:Wikipedia:Searching|Vikipēdijas meklēšana]] (angļu valodā). 346 sysop 19487 2005-09-10T22:13:24Z Juzeris 23 atjaunoju kā iepriekš - tagad atkal ir pieejams html (meklēšanas rez. lapā) Pieprasījums: "<a href="/wiki/$1">$1</a>" <a href="/wiki/Special:Allpages/$1">[Indekss]</a> 347 sysop 9986 2005-01-08T23:53:00Z Juzeris 23 "Badly formed search query" > "Nepareizi noformulēts meklēšanas pieprasījums" Nepareizi noformulēts meklēšanas pieprasījums 348 sysop 9987 2005-01-08T23:56:57Z Juzeris 23 izdzēsu en tekstu Mēs nevarējām apstrādāt tavu pieprasījumu. Iespējams, tāpēc, ka tu mēģināji meklēt vārdu, kas ir īsāks par trim vārdiem, kas vēl nav iespējams. Varbūt tu nepareizi ierakstīji kādu frāzi, piemēram "fish and and scales". Lūdzu, mēģini citus atslēgvārdus. 349 sysop 9988 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default The query "$1" matched $2 page titles and the text of $3 pages. 350 sysop 18517 2005-08-25T07:45:25Z Juzeris 23 laboju html uz wiki <span style="font-size: 135%; font-weight: bold; margin-left: .6em">Nav nevienas lapas, kurai būtu tieši tāds virsraksts</span> <span style="display: block; margin: 1.5em 2em"> Tu vari '''[[$1|izveidot jaunu rakstu ar šādu virsrakstu]]''' vai [[Wikipedia:Pieprasītie raksti|ievietot lūgumu, lai citi to izveido]]. <span style="display:block; font-size: 89%; margin-left:.2em">Lūdzam pirms jauna raksta izveidošanas pārbaudīt (piemēram, meklējot Google vai Yahoo), vai nav izveidots jau kāds cits raksts ar līdzīgu virsrakstu par to pašu tēmu.</span> </span> 351 sysop 9990 2005-01-09T00:10:32Z Juzeris 23 "Article title matches" > "Rezultāti virsrakstos" Rezultāti virsrakstos 352 sysop 9991 2005-01-09T00:05:02Z Juzeris 23 "No page title matches" > "Neviena rezultāta, meklējot lapas virsrakstā" Neviena rezultāta, meklējot lapas virsrakstā 353 sysop 9992 2005-01-09T00:11:11Z Juzeris 23 "Page text matches" > "Rezultāti lapu tekstos" Rezultāti lapu tekstos 354 sysop 9993 2005-01-09T00:03:17Z Juzeris 23 "No page text matches" > "Neviena rezultāta, meklējot lapas tekstā" Neviena rezultāta, meklējot lapas tekstā 355 sysop 9994 2004-12-19T12:16:31Z Juzeris 23 iepriekšējie > "iepriekšējās $1" (vēstures lapās) iepriekšējās $1 356 sysop 9995 2004-12-19T12:18:06Z Juzeris 23 nākamie > "nākamās $1" (vēstures lapās) nākamās $1 357 sysop 9996 2004-12-19T12:14:24Z Juzeris 23 "Skatīt ($1) ($2) ($3 vienā lapā)." Skatīt ($1) ($2) ($3 vienā lapā). 358 sysop 9997 2005-01-23T21:37:19Z Juzeris 23 "Zemāk redzamas..." > "Šobrīd ir redzamas..." Šobrīd ir redzamas <b>$1</b> lapas, sākot ar #<b>$2</b>. 359 sysop 9998 2005-01-23T21:37:57Z Juzeris 23 "Zemāk redzamas..." > "Šobrīd ir redzamas..." Šobrīd ir redzamas <b>$3</b> lapas, sākot ar #<b>$2</b>. 360 sysop 9999 2005-01-09T00:16:10Z Juzeris 23 iz <strong>Piezīme:</strong> bieži vien meklēšana ir neveiksmīga, meklējot plaši izplatītus vārdus, piemēram, "un" vai "ir", jo tie netiek iekļauti meklēšanas datubāzē, vai arī meklējot vairāk par vienu vārdu (jo rezultātos parādīsies tikai lapas, kurās ir visi meklētie vārdi). 361 sysop 10000 2004-12-19T02:28:16Z Juzeris 23 "Meklēt" Meklēt 362 sysop 10001 2005-01-23T22:52:36Z Juzeris 23 namespace > palīglapa Meklēt šādās palīglapās :<br /> $1<br /> $2 Parādīt pāradresācijas lapas &nbsp; Meklēt $3 $9 363 sysop 40206 2006-04-13T17:24:43Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" <p style="margin: 1.5em 2em 1em">Meklēšana Vikipēdijā šobrīd ir atslēgta darbības traucējumu dēļ. Pagaidām vari meklēt, izmantojot Google vai Yahoo. <span style="font-size: 89%; display: block; margin-left: .2em">Ņem vērā, ka meklētāju indeksētais Vikipēdijas saturs var būt novecojis.</span></p> 364 sysop 16135 2005-07-04T15:55:11Z Juzeris 23 "(Main)" > "(Pamatlapa)" (Pamatlapa) 365 sysop 10004 2004-12-19T02:29:34Z Juzeris 23 "Izvēles" Izvēles 366 sysop 10005 2004-12-19T02:31:47Z Juzeris 23 "Neesi iegājis" Neesi iegājis 367 sysop 18395 2005-08-22T12:33:15Z Juzeris 23 html > wiki Tev jābūt [[Special:Userlogin|iegājušam]], lai mainītu lietotāja izvēles. 368 sysop 18394 2005-08-22T12:32:30Z Juzeris 23 mazliet pārfrāzēju, Wikipedia > Project Tu esi veiksmīgi ienācis kā $1 un tavs lietotāja ID numurs ir $2. Ja vēlies atrast informāciju par šīm izvēlēm, dodies uz [[Project:Lietotāja izvēļu palīdzība]]. 369 sysop 10008 2005-03-06T17:17:25Z Juzeris 23 "Preferences have been reset from storage." > "Sākotnējās izvēles ir atjaunotas." Sākotnējās izvēles ir atjaunotas. 370 sysop 10009 2004-12-21T22:49:40Z Juzeris 23 "Rīku joslas stāvoklis" Rīku joslas stāvoklis 371 sysop 10010 2004-12-19T00:16:53Z Juzeris 23 "Mainīt paroli" Mainīt paroli 372 sysop 10011 2004-12-21T22:50:32Z Juzeris 23 "Tēma" Tēma 373 sysop 10012 2004-12-21T22:51:43Z Juzeris 23 "Matemātikas formulu attēlošana" Matemātikas formulu attēlošana 374 sysop 10013 2004-12-20T20:04:56Z Juzeris 23 "Datuma formāts" Datuma formāts 375 sysop 10014 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Failed to parse 376 sysop 52987 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default nezināma kļūda 377 sysop 52988 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default nezināma funkcija 378 sysop 10017 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default lexing error 379 sysop 52986 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default sintakses kļūda 380 sysop 10019 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default PNG conversion failed; check for correct installation of latex, dvips, gs, and convert 381 sysop 10020 2004-12-19T02:52:22Z Juzeris 23 "Saglabāt izvēles" Saglabāt izvēles 382 sysop 10021 2004-12-19T21:32:34Z Juzeris 23 "Atjaunot sākotnējās izvēles" Atjaunot sākotnējās izvēles 383 sysop 10022 2004-12-19T02:20:30Z Juzeris 23 "Vecā parole" Vecā parole 384 sysop 10023 2004-12-19T02:05:23Z Juzeris 23 "Jaunā parole" Jaunā parole 385 sysop 10024 2004-12-19T02:50:29Z Juzeris 23 "Atkārto jauno paroli" Atkārto jauno paroli 386 sysop 10025 2005-03-06T16:40:30Z Juzeris 23 "Rediģēšanas loga izmēri" > "Izmaiņu loga izmēri" Izmaiņu loga izmēri 387 sysop 10026 2004-12-21T22:54:00Z Juzeris 23 "Rindiņas" Rindiņas 388 sysop 10027 2004-12-20T19:56:39Z Juzeris 23 Kolonnas > "Simbolu skaits rindiņā" (par teksta loga izmēriem) Simbolu skaits rindiņā 389 sysop 10028 2004-12-21T22:57:12Z Juzeris 23 "Meklēšanas rezultātu attēlojums" Meklēšanas rezultātu attēlojums 390 sysop 10029 2005-01-08T22:25:09Z Juzeris 23 "Hits to show per page" > "Lappusē parādāmo rezultātu skaits" Lappusē parādāmo rezultātu skaits 391 sysop 10030 2004-12-20T20:02:36Z Juzeris 23 "Cik rindiņas parādīt katram atrastajam rezultātam" Cik rindiņas parādīt katram atrastajam rezultātam 392 sysop 10031 2004-12-20T19:58:53Z Juzeris 23 "Konteksta simbolu skaits vienā rindiņā" (par meklēšanas rezultātiem) Konteksta simbolu skaits vienā rindiņā 393 sysop 10032 2005-01-08T22:23:25Z Juzeris 23 "Threshold for stub display" > "Aizmetņu izmēra slieksnis" Aizmetņu izmēra slieksnis 394 sysop 10033 2005-01-08T22:18:33Z Juzeris 23 "Number of titles in recent changes" > "Virsrakstu skaits pēdējo izmaiņu lapā" Virsrakstu skaits pēdējo izmaiņu lapā 395 sysop 21776 2005-10-30T18:00:42Z Juzeris 23 drukas kļūda Tavas izvēles ir saglabātas. 396 sysop 10035 2005-01-08T22:17:29Z Juzeris 23 "Enter number of hours your local time differs from server time (UTC)." > "Ieraksti, par cik stundām tavs vietējais laiks atšķiras no servera laika (UTC)." Ieraksti, par cik stundām tavs vietējais laiks atšķiras no servera laika (UTC). 397 sysop 10036 2005-01-08T22:12:07Z Juzeris 23 "Local time display" > "Attēlotais vietējais laiks" Attēlotais vietējais laiks 398 sysop 26580 2006-01-10T12:07:05Z Juzeris 23 "Starpība" > "Starpība¹" Starpība&sup1; 399 sysop 10038 2005-01-08T22:10:26Z Juzeris 23 "Server time is now" > "Servera laiks šobrīd" Servera laiks šobrīd 400 sysop 10039 2004-12-19T00:51:50Z Juzeris 23 "Izmantot datora sistēmas laiku" Izmantot datora sistēmas laiku 401 sysop 10040 2004-12-20T20:10:07Z Juzeris 23 citi lietotāji nevar... > neļaut citiem lietotājiem... Neļaut citiem lietotājiem nosūtīt tev e-pastu 402 sysop 10041 2005-01-23T22:51:56Z Juzeris 23 namespace > palīglapa Meklēt šajās palīglapās pēc noklusējuma: 403 sysop 10042 2004-12-19T00:17:27Z Juzeris 23 "izmaiņas" izmaiņas 404 sysop 10043 2004-12-19T02:46:50Z Juzeris 23 "Pēdējās izmaiņas" Pēdējās izmaiņas 405 sysop 10044 2005-03-06T17:48:44Z Juzeris 23 >Vikipēdija {{Pēdējās izmaiņas}} Šajā lapā ir redzamas pēdējās izmaiņas, kas izdarītas latviešu valodas Vikipēdijā. 406 sysop 10045 2004-12-19T02:43:38Z Juzeris 23 "Ielādē nesenās izmaiņas" Ielādē nesenās izmaiņas 407 sysop 10046 2005-01-23T21:43:03Z Juzeris 23 "Zemāk ir pēdējās $1 izmaiņas pēdējo $2 dienu laikā." > "Šobrīd ir redzamas pēdējās $1 izmaiņas, kas izdarītas pēdējā(s) $2 dienā(s)." Šobrīd ir redzamas pēdējās <strong>$1</strong> izmaiņas, kas izdarītas pēdējā(s) <strong>$2</strong> dienā(s). 408 sysop 10047 2005-01-23T21:46:25Z Juzeris 23 "Zemāk ir izmaiņas kopš $2 (parādītas ne vairāk par $1)." > "Šobrīd redzamas izmaiņas kopš $2 (parādītas ne vairāk par $1)." Šobrīd redzamas izmaiņas kopš <b>$2</b> (parādītas ne vairāk par <b>$1</b>). 409 sysop 10048 2004-12-19T02:41:44Z Juzeris 23 "Parādīt jaunas izmaiņas kopš $1" Parādīt jaunas izmaiņas kopš $1 410 sysop 30571 2006-02-18T11:24:28Z Juzeris 23 izmainīju saskaņā ar ieteikumu par jaunām iespējām $1 maznozīmīgus labojumus | $2 botus | $3 reģistrētus lietotājus<!-- | $4 pārbaudītus labojumus --> | $5 manus labojumus 411 sysop 10050 2005-01-23T21:52:47Z Juzeris 23 "Parādīt pēdējās $1 izmaiņas pēdējās $2 dienās<br />$3" > "Parādīt pēdējās $1 izmaiņas pēdējā(s) $2 dienā(s).<br />$3" Parādīt pēdējās $1 izmaiņas pēdējā(s) $2 dienā(s).<br />$3 412 sysop 10051 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default in $4 form; $1 minor edits; $2 secondary namespaces; $3 multiple edits. 413 sysop 10052 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default ; $1 edits from logged in users 414 sysop 10053 2004-12-21T22:13:24Z Juzeris 23 atšķirības > izmaiņas izmaiņas 415 sysop 10054 2005-03-25T12:54:56Z Juzeris 23 "vēsture" > "hronoloģija" hronoloģija 416 sysop 10055 2004-12-19T00:53:37Z Juzeris 23 "paslēpt" paslēpt 417 sysop 10056 2004-12-19T02:53:35Z Juzeris 23 "parādīt" parādīt 418 sysop 10057 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default table 419 sysop 10058 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default list 420 sysop 10059 2004-12-19T01:53:20Z Juzeris 23 "$1 izmaiņas" $1 izmaiņas 421 sysop 10060 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default m 422 sysop 10061 2005-01-09T00:35:14Z Juzeris 23 N > J J 423 sysop 10062 2004-12-19T12:30:49Z Juzeris 23 "Augšuplādēt failu" Augšuplādēt failu 424 sysop 10063 2004-12-19T12:32:51Z Juzeris 23 "Augšuplādēt" (rakstīts uz pogas) Augšuplādēt 425 sysop 10064 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Upload images 426 sysop 10065 2005-01-14T13:58:35Z Juzeris 23 "Re-upload" > "Vēlreiz augšuplādēt" Vēlreiz augšuplādēt 427 sysop 10066 2005-01-14T13:57:57Z Juzeris 23 "Return to the upload form." > "Atgriezties pie augšupielādes veidnes." Atgriezties pie augšupielādes veidnes. 428 sysop 10067 2005-03-06T17:18:18Z Juzeris 23 "Not logged in" > "Neesi iegājis" Neesi iegājis 429 sysop 18406 2005-08-22T12:43:53Z Juzeris 23 html > wiki Tev jābūt [[Special:Userlogin|iegājušam]], lai augšuplādētu failus. 430 sysop 10069 2005-01-08T19:25:38Z Juzeris 23 "Upload images, sounds, documents etc." > "Augšupielādē attēlus, skaņas, dokumentus utt." Augšupielādē attēlus, skaņas, dokumentus utt. 431 sysop 10070 2005-02-07T20:10:14Z Juzeris 23 "Upload error" > "Augšupielādes kļūda" Augšupielādes kļūda 432 sysop 10071 2005-03-06T16:57:09Z Juzeris 23 rediģēt > izmainīt '''STOP!''' Pirms tu kaut ko augšupielādē, noteikti izlasi un ievēro [[Project:attēlu izmantošanas noteikumi|attēlu izmantošanas noteikumus]]. Lai aplūkotu vai meklētu agrāk augšuplādētus attēlus, dodies uz [[Special:Imagelist|augšupielādēto attēlu sarakstu]]. Augšupielādes un dzēšanas tiek reģistrētas [[Project:Upload log|augšupielādes reģistrā]]. Izmanto šo veidni, lai augšupielādētu jaunus attēlu failus, ar kuriem ilustrēt tevis izmainītās lapas. Gandrīz visos pārlūkos tev vajadzētu redzēt pogu '''"Browse...",''' kuru spiežot parādīsies faila atvēršanas dialogs. Izvēloties kādu failu, tā adrese parādīsies ailītē blakus šai pogai. Tev ir arī jāatzīmē ailīte, kas apstiprina, ka tu nepārkāp nekādas autortiesības, augšupielādējot šo failu. Spied pogu '''Augšuplādēt''', lai pabeigtu augšupielādi. Tas var ieilgt, ja tavs interneta pieslēgums ir lēns. Ieteicamie formāti ir: *JPEG - ja tā ir fotogrāfija, *PNG - ja tas ir zīmējums vai kāda ikona, un *OGG - ja tas ir skaņas fails. Lūdzu, pārliecinies, ka faila nosaukums ir pietiekami aprakstošs, lai izvairītos no neskaidrībām. Lai attēlu pēc tam ievietotu kādā lapā, izmanto šādi noformētu linkus: *'''<nowiki>[[{{ns:6}}:fails.jpg|paskaidrojošs teksts]]</nowiki>''' vai *'''<nowiki>[[{{ns:6}}:fails.png|paskaidrojošs teksts]]</nowiki>''' vai *'''<nowiki>[[{{ns:-2}}:fails.ogg]]</nowiki>''' skaņām. Lūdzu, ņem vērā, ka tāpat kā citas wiki lapas arī tevis augšuplādētos failus citi var mainīt vai dzēst, ja uzskata, ka tas nāktu par labu šim projektam, kā arī atceries, ka tev var tikt liegta augšupielādes iespēja, ja tu šo sistēmu izmantotu ļaunprātīgi. 433 sysop 10072 2005-01-08T18:59:42Z Juzeris 23 "augšupielādes reģistrs" augšupielādes reģistrs 434 sysop 10073 2005-01-08T19:01:14Z Juzeris 23 "Augšupielādes_reģistrs" Augšupielādes_reģistrs 435 sysop 16181 2005-07-05T06:46:07Z Juzeris 23 "Šis ir nesen augšupielādēto failu saraksts." > "Failu augšupielādes reģistrs." Failu augšupielādes reģistrs. 436 sysop 10075 2004-12-20T20:18:47Z Juzeris 23 "Faila nosaukums" Faila nosaukums 437 sysop 10076 2004-12-19T00:47:18Z Juzeris 23 "Kopsavilkums" Kopsavilkums 438 sysop 10077 2004-12-20T20:21:52Z Juzeris 23 "Autortiesību statuss" Autortiesību statuss 439 sysop 10078 2004-12-20T20:21:29Z Juzeris 23 "Izejas kods" Izejas kods 440 sysop 10079 2004-12-19T00:10:31Z Juzeris 23 "Es apstiprinu, ka persona, kurai pieder autortiesības uz šo failu, piekrīt licencēt to saskaņā ar $1 noteikumiem." Es apstiprinu, ka persona, kurai pieder autortiesības uz šo failu, piekrīt licencēt to saskaņā ar $1 noteikumiem. 441 sysop 18377 2005-08-22T11:54:25Z Juzeris 23 Wikipedia > Project Project:Autortiesības 442 sysop 40215 2006-04-13T17:36:43Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" Vikipēdijas autortiesības 443 sysop 10082 2005-01-08T19:18:13Z Juzeris 23 "Uploaded files" > "Augšupielādēja failus" Augšupielādēja failus 444 sysop 10083 2005-02-10T18:41:02Z Juzeris 23 "You must affirm that your upload does not violate any copyrights." > "Tev ir jāapstiprina, ka ar tevis augšuplādēto failu tu nepārkāp nekādas autortiesības." Tev ir jāapstiprina, ka ar tevis augšuplādēto failu tu nepārkāp nekādas autortiesības. 445 sysop 10084 2005-01-14T13:55:30Z Juzeris 23 "Ignore warning and save file anyway." > "Ignorēt brīdinājumu un saglabāt failu." Ignorēt brīdinājumu un saglabāt failu. 446 sysop 52993 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Failu vārdiem ir jābūt vismaz trīs simbolus gariem. 447 sysop 10086 2004-12-20T19:43:40Z Juzeris 23 "Attēla nosaukums ir nomainīts, tagad tas ir "$1"." Attēla nosaukums ir nomainīts, tagad tas ir "$1". 448 sysop 10087 2004-12-20T19:45:16Z Juzeris 23 "Neiesakām izmantot ".$1" formāta attēlu failus." Neiesakām izmantot ".$1" formāta attēlu failus. 449 sysop 10088 2005-01-09T22:21:42Z Juzeris 23 "It is recommended that images not exceed 100k in size." > "Ieteicamais attēlu izmērs ir ne lielāks par 100k." Ieteicamais attēlu izmērs ir ne lielāks par 100k. 450 sysop 53042 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Augšupielāde veiksmīga 451 sysop 10090 2004-12-20T20:25:31Z Juzeris 23 "Fails "$1" augšuplādēts veiksmīgi." Fails "$1" augšuplādēts veiksmīgi. Lūdzu, dodies uz šo lapu - $2 - un aizpildi faila aprakstu, piemēram, no kurienes tas fails ir, kad tas ir izveidots un kurš to izveidojis, kā arī citu informāciju par to. 452 sysop 10091 2005-01-14T13:44:02Z Juzeris 23 "Upload warning" > "Augšupielādes brīdinājums" Augšupielādes brīdinājums 453 sysop 10092 2005-01-14T13:56:36Z Juzeris 23 "Save file" > "Saglabāt failu" Saglabāt failu 454 sysop 10093 2005-01-23T20:29:08Z Juzeris 23 "augšupielādēja "$1"" > "augšupielādēju "$1"" augšupielādēju "$1" 455 sysop 53068 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Augšupielāde atslēgta 456 sysop 16313 2005-07-08T07:00:44Z Juzeris 23 saraksts > uzskaitījums Attēlu uzskaitījums 457 sysop 16314 2005-07-08T07:01:27Z Juzeris 23 saraksts > uzskaitījums Šobrīd redzams $1 attēlu uzskaitījums, kas sakārtots $2. 458 sysop 15929 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default fetching file list 459 sysop 10098 2004-12-20T20:31:43Z Juzeris 23 "Parādīt visus attēlus, kuru nosaukumi atbilst" Parādīt visus attēlus, kuru nosaukumi atbilst 460 sysop 10099 2004-12-19T01:05:30Z Juzeris 23 "Meklēt" Meklēt 461 sysop 10100 2004-12-21T22:18:10Z Juzeris 23 "Parādīt pēdējos $1 attēlus, kas sakārtoti $2." Parādīt pēdējos $1 attēlus, kas sakārtoti $2. 462 sysop 10101 2004-12-19T12:26:48Z Juzeris 23 "visas" (uzraugāmās lapas) visas 463 sysop 10102 2004-12-21T22:20:10Z Juzeris 23 <b></b> <b>pēc nosaukuma</b> 464 sysop 10103 2004-12-21T22:19:25Z Juzeris 23 <b></b> <b>pēc datuma</b> 465 sysop 10104 2004-12-21T22:21:35Z Juzeris 23 <b></b> <b>pēc izmēra</b> 466 sysop 10105 2005-03-08T20:25:09Z Juzeris 23 "del" > "dzēst" dzēst 467 sysop 10106 2004-12-21T22:00:20Z Juzeris 23 apr > apraksts apraksts 468 sysop 10107 2005-01-09T00:33:49Z Juzeris 23 "Legend: (desc) = show/edit image description." > "Apzīmējumi: (apraksts) = parādīt vai mainīt attēla aprakstu." Apzīmējumi: (apraksts) = parādīt vai mainīt attēla aprakstu. 469 sysop 10108 2005-03-25T12:58:02Z Juzeris 23 "vēsture" > "hronoloģija" Attēla hronoloģija 470 sysop 10109 2005-02-07T20:19:10Z Juzeris 23 "rev" > "atjaunot" atjaunot 471 sysop 10110 2005-02-07T20:16:36Z Juzeris 23 "del" > "dzēst" dzēst 472 sysop 10111 2005-02-07T20:21:22Z Juzeris 23 "Saīsinājumi: (pašreizējais) = šī ir attēla pašreizējā versija, (del) = dzēst šo veco versiju, (rev) = nomainīt pret šo veco versiju...." > "Apzīmējumi: (pašreizējais) = šā attēla pašreizējā..." Apzīmējumi: (pašreizējais) = šā attēla pašreizējā versija, (dzēst) = dzēst šo veco versiju, (atjaunot) = nomainīt pret šo veco versiju. <br /><i>Klikšķini uz datuma, lai aplūkotu tajā datumā augšuplādēto failu.</i>. 473 sysop 10112 2004-12-20T20:31:11Z Juzeris 23 "Attēlu saites" (Nezinu, kur parādās šis teksts; iespējams, tas neatbilst kontekstam) Attēlu saites 474 sysop 16613 2005-07-14T07:32:44Z Juzeris 23 "Šis attēls ir izmantots šajās lapās:> "Attēls ir izmantots šajās lapās:" Attēls ir izmantots šajās lapās: 475 sysop 10114 2004-12-21T21:14:05Z Juzeris 23 "Nevienā lapā nav norāžu uz šo attēlu." Nevienā lapā nav norāžu uz šo attēlu. 476 sysop 10115 2004-12-19T02:59:40Z Juzeris 23 "Statistika" Statistika 477 sysop 40204 2006-04-13T17:22:49Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" Vikipēdijas statistika 478 sysop 10117 2005-01-25T19:30:33Z Juzeris 23 "User statistics" > "Statistika par lietotājiem" Statistika par lietotājiem 479 sysop 40203 2006-04-13T17:22:43Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" Datubāzē kopā ir '''$1''' lapa(s), ieskaitot diskusiju lapas, lapas par Vikipēdiju, nelielas "aizmetņu" lapas (''stubs''), pāradresācijas lapas, kā arī citas lapas, kuras, iespējams, nevar nosaukt par pilnvērtīgām satura lapām. Neskaitot iepriekš minētās, Vikipēdijā ir '''$2''' lapa(s), kuras var uzskatīt par pamatsatura lapām. Kopš latviešu valodas Vikipēdijas izveidošanas 2003. gada jūnijā lietotāji ir izdarījuši '''$4''' labojumu(s) (katra lapa ir labota vidēji '''$5''' reizes). 480 sysop 18409 2005-08-22T12:45:29Z Juzeris 23 pārfrāzēju Reģistrēto lietotāju skaits ir '''$1'''. No tiem '''$2''' ir administratori (skat. $3). ==Plašāka statistika== Statistika par latviešu valodas Vikipēdiju: *[http://en.wikipedia.org/wikistats/EN/TablesWikipediaLV.htm tabulu veidā] *[http://en.wikipedia.org/wikistats/EN/ChartsWikipediaLV.htm grafiku veidā] *[http://en.wikipedia.org/wikistats/EN/CategoryOverview_LV_Complete.htm kategoriju koks] Statistika par visiem ''Wikimedia'' projektiem: *[http://en.wikipedia.org/wikistats/EN/Sitemap.htm Wikipedia Statistics] 481 sysop 10120 2004-12-21T22:40:53Z Juzeris 23 "Uzturēšanas lapa" Uzturēšanas lapa 482 sysop 10121 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default This page includes several handy tools for everyday maintenance. Some of these functions tend to stress the database, so please do not hit reload after every item you fixed ;-) 483 sysop 10122 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Back to Maintenance Page 484 sysop 16187 2005-07-05T07:32:47Z Juzeris 23 "Disambiguation pages" > "Nozīmju atdalīšanas lapas" Nozīmju atdalīšanas lapas 485 sysop 18381 2005-08-22T12:01:48Z Juzeris 23 "Project:Saites_uz_nozīmju_atdalīšanas_lapām" > "Template:Disambig" (kā [[en:MediaWiki:Disambiguationspage]], citādi no tā nav jēgas) Template:Disambig 486 sysop 16190 2005-07-05T07:39:22Z Juzeris 23 vārdu kārtība Šajās lapās ir saites uz nozīmju atdalīšanas lapām. Tās būtu jāizlabo par saitēm uz piemērotāku tēmu.<br /> Lapu uzskata par nozīmju atdalīšanas lapu, ja uz to ir saite lapā $1.<br /> Saites no citiem lapu veidiem (<i>namespaces</i>) <b>nav</b> šeit uzskaitītas. 487 sysop 16185 2005-07-05T07:28:50Z Juzeris 23 "Double Redirects" > "Divkāršas pāradresācijas lapas" Divkāršas pāradresācijas lapas 488 sysop 16186 2005-07-05T07:31:32Z Juzeris 23 "Each row contains links to the first and second redirect, as well as the first line of the second redirect text, usually giving the "real" target page, which the first redirect should point to." ... Katrā rindiņā ir saites uz pirmo un otro pāradresācijas lapu, kā arī pirmā rindiņa no otrās pāradresācijas lapas teksta, kas parasti ir faktiskā "gala" lapa, uz kuru vajadzētu būt saitei pirmajā lapā. 489 sysop 16183 2005-07-05T07:25:56Z Juzeris 23 "Broken Redirects" > "Kļūdainas pāradresācijas" Kļūdainas pāradresācijas 490 sysop 16184 2005-07-05T07:27:14Z Juzeris 23 "The following redirects link to a non-existing pages." > "Šīs ir pāradresācijas lapas uz neesošām lapām." Šīs ir pāradresācijas lapas uz neesošām lapām. 491 sysop 31977 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default Self-linking pages 492 sysop 31978 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default The following pages link to themselves: 493 sysop 10132 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Pages with misspellings 494 sysop 10133 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default The following pages contain a common misspelling, which are listed on $1. The correct spelling might be given (like this). 495 sysop 10134 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default List of common misspellings 496 sysop 10135 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Missing Language Links 497 sysop 10136 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Find missing language links for 498 sysop 10137 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default These pages do <i>not</i> link to their counterpart in $1. Redirects and subpages are <i>not</i> shown. 499 sysop 10138 2004-12-19T12:40:46Z Juzeris 23 "Lapas bez saitēm uz tām" Lapas bez saitēm uz tām 500 sysop 10139 2004-12-19T12:46:33Z Juzeris 23 "Lapas bez saitēm uz tām" Lapas bez saitēm uz tām 501 sysop 10140 2004-12-19T12:33:59Z Juzeris 23 "Neizmantoti attēli" Neizmantoti attēli 502 sysop 10141 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Popular pages 503 sysop 10142 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default $1 views 504 sysop 10143 2004-12-19T12:44:04Z Juzeris 23 "Pieprasītās lapas" Pieprasītās lapas 505 sysop 40246 2006-04-13T18:33:53Z Juzeris 23 "saišu" > "saite(s)" $1 saite(s) 506 sysop 10145 2004-12-19T12:27:58Z Juzeris 23 "Visas lapas" Visas lapas 507 sysop 10146 2004-12-19T02:37:03Z Juzeris 23 "Nejauša lapa" Nejauša lapa 508 sysop 10147 2004-12-21T22:39:00Z Juzeris 23 īsas > īsākās Īsākās lapas 509 sysop 10148 2004-12-19T12:47:44Z Juzeris 23 "Garākās lapas" Garākās lapas 510 sysop 10149 2004-12-20T20:06:02Z Juzeris 23 linki > saites Lapas bez izejošām saitēm 511 sysop 16317 2005-07-08T07:02:49Z Juzeris 23 saraksts > uzskaitījums Lietotāju uzskaitījums 512 sysop 10151 2004-12-19T12:36:18Z Juzeris 23 "Īpašās lapas" Īpašās lapas 513 sysop 10152 2004-12-19T12:36:52Z Juzeris 23 "Visiem lietotājiem pieejamās īpašās lapas" Visiem lietotājiem pieejamās īpašās lapas 514 sysop 10153 2004-06-29T12:33:11Z MediaWiki default For sysop use only 515 sysop 10154 2004-06-29T12:31:20Z MediaWiki default For developer use only 516 sysop 10155 2005-01-14T14:32:33Z Juzeris 23 "Protect page" > "Aizsargāt lapu" Aizsargāt lapu 517 sysop 10156 2004-12-19T02:47:45Z Juzeris 23 "Saistītās izmaiņas" Saistītās izmaiņas 518 sysop 10157 2004-12-21T23:17:48Z Juzeris 23 "(lapās, kurās ir norādes uz "$1")" (lapās, kurās ir norādes uz "$1") 519 sysop 10158 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Debug 520 sysop 10159 2004-12-19T02:04:58Z Juzeris 23 "Jaunas lapas" Jaunas lapas 521 sysop 10160 2004-12-19T00:12:09Z Juzeris 23 "Senākās lapas" Senākās lapas 522 sysop 10161 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Interlanguage links 523 sysop 10162 2005-01-23T21:02:56Z Juzeris 23 "Move this page" > "Pārvietot šo lapu" Pārvietot šo lapu 524 sysop 10163 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default <p>Please note that other web sites may link to an image with a direct URL, and so may still be listed here despite being in active use.</p> 525 sysop 10164 2005-01-08T23:23:27Z Juzeris 23 "Book sources" > "Grāmatu avoti" Grāmatu avoti 526 sysop 17246 2005-07-29T10:53:15Z MediaWiki default Below is a list of links to other sites that sell new and used books, and may also have further information about books you are looking for. 527 sysop 10166 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default $1 to $2 528 sysop 10167 2004-12-19T01:37:49Z Juzeris 23 "Nav adreses, uz kuru sūtīt" Nav adreses, uz kuru sūtīt 529 sysop 10168 2005-03-06T17:11:09Z Juzeris 23 "You must be <a href="{{localurl:Special:Userlogin">logged in</a>" > "Tev jābūt <a href="{{localurl:Special:Userlogin">iegājušam</a>, kā arī tev jābūt <a href="{{localurl:Special:Preferences}}">..." Tev jābūt <a href="{{localurl:Special:Userlogin">iegājušam</a>, kā arī tev jābūt <a href="{{localurl:Special:Preferences}}">norādītai</a> derīgai e-pasta adresei, lai sūtītu e-pastu citiem lietotājiem. 530 sysop 10169 2004-12-21T22:34:39Z Juzeris 23 "Sūtīt e-pastu šim lietotājam" Sūtīt e-pastu šim lietotājam 531 sysop 10170 2004-12-19T00:39:46Z Juzeris 23 "Sūtīt e-pastu lietotājam" Sūtīt e-pastu lietotājam 532 sysop 10171 2005-01-08T22:57:43Z Juzeris 23 pastāvošu > reālu Ja šis lietotājs ir norādījis reālu e-pasta adresi savu izvēļu lapā, tad ar šo veidni ir iespējams tam nosūtīt e-pastu. Tā e-pasta adrese, kuru tu esi norādījis savā izvēļu lapā, parādīsies e-pasta "From" lauciņā, tādēļ saņēmējs varēs tev atbildēt. 533 sysop 10172 2005-01-24T20:11:42Z Juzeris 23 "No e-mail address" > "Nav e-pasta adreses" Nav e-pasta adreses 534 sysop 10173 2005-01-24T20:13:19Z Juzeris 23 "This user has not specified a valid e-mail address,..." > "Šis lietotājs nav norādījis derīgu e-pasta adresi vai arī ir izvēlējies nesaņemt e-pastu no citiem lietotājiem." Šis lietotājs nav norādījis derīgu e-pasta adresi vai arī ir izvēlējies nesaņemt e-pastu no citiem lietotājiem. 535 sysop 10174 2005-01-08T22:57:17Z Juzeris 23 From > To No 536 sysop 10175 2005-01-08T22:57:39Z Juzeris 23 To > Kam Kam 537 sysop 10176 2005-01-08T22:58:35Z Juzeris 23 Subject > Temats Temats 538 sysop 10177 2005-01-08T22:59:23Z Juzeris 23 Message > Vēstījums Vēstījums 539 sysop 10178 2005-01-08T23:01:30Z Juzeris 23 Send > Nosūtīt Nosūtīt 540 sysop 10179 2005-01-09T22:11:42Z Juzeris 23 "E-mail sent" > "E-pasts nosūtīts" E-pasts nosūtīts 541 sysop 10180 2005-01-08T23:01:12Z Juzeris 23 "Your e-mail message has been sent." > "Tavs e-pasts ir nosūtīts." Tavs e-pasts ir nosūtīts. 542 sysop 10181 2004-12-19T03:07:30Z Juzeris 23 "Mani uzraugāmie raksti" Mani uzraugāmie raksti 543 sysop 10182 2004-12-21T22:23:36Z Juzeris 23 "(Lietotājs: $1)" (Lietotājs: $1) 544 sysop 10183 2005-03-14T16:41:41Z Juzeris 23 "You have no items on your watchlist." > "Tavā uzraugāmo rakstu sarakstā nav neviena raksta." Tavā uzraugāmo rakstu sarakstā nav neviena raksta. 545 sysop 10184 2005-03-06T17:20:32Z Juzeris 23 "Not logged in" > "Neesi iegājis" Neesi iegājis 546 sysop 18410 2005-08-22T12:46:46Z Juzeris 23 html > wiki Tev jābūt [[Special:Userlogin|iegājušam]], lai mainītu uzraugāmo lapu sarakstu. 547 sysop 10186 2005-01-23T21:28:21Z Juzeris 23 "Added to watchlist" > "Lapa tiek uzraudzīta" Lapa tiek uzraudzīta 548 sysop 16333 2005-07-08T12:05:02Z Juzeris 23 nost ar sarakstiem, mazliet vēl pārrakstīju Lapa "$1" ir pievienota [[Special:Watchlist|tevis uzraudzītajām lapām]], kur tiks parādītas izmaiņas, kas izdarītas šajā lapā vai šīs lapas diskusiju lapā, kā arī šī lapa tiks iezīmēta '''pustrekna''' [[Special:Recentchanges|pēdējo izmaiņu lapā]], lai to būtu vieglāk pamanīt. Ja vēlāk pārdomāsi un nevēlēsies vairs uzraudzīt šo lapu, klikšķini uz saites '''neuzraudzīt''' rīku joslā. 549 sysop 10188 2005-01-23T21:26:18Z Juzeris 23 "Removed from watchlist" > "Lapa vairs netiek uzraudzīta" Lapa vairs netiek uzraudzīta 550 sysop 10189 2005-01-23T21:27:11Z Juzeris 23 "The page "$1" has been removed from your watchlist." > "Lapa "$1" ir izņemta no tava uzraugāmo lapu saraksta." Lapa "$1" ir izņemta no tava uzraugāmo lapu saraksta. 551 sysop 10190 2004-12-19T13:03:06Z Juzeris 23 atjaunoju iepriekšējo variantu, jo neatradu īsto vietu, kur šis paziņojums parādās Uzraudzīt šo lapu 552 sysop 10191 2005-01-23T21:24:27Z Juzeris 23 "Stop watching" > "Pārtraukt uzraudzīšanu" Pārtraukt uzraudzīšanu 553 sysop 10192 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Not a content page 554 sysop 10193 2005-01-08T21:21:09Z Juzeris 23 "None of your watched items were edited in the time period displayed." > "Neviena no tevis uzraudzītajām lapām nav mainīta parādītajā laika posmā." Neviena no tevis uzraudzītajām lapām nav mainīta parādītajā laika posmā. 555 sysop 16505 2005-07-13T18:56:55Z Juzeris 23 saites izmaiņas (Tu uzraugi $1 lapas, neieskaitot diskusiju lapas;<br> [[Special:Watchlist/edit|parādīt un mainīt visu sarakstu]].) 556 sysop 10195 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default checking recent edits for watched pages 557 sysop 10196 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default checking watched pages for recent edits 558 sysop 16319 2005-07-08T07:14:22Z Juzeris 23 "Izņemt atzīmētās lapas no uzraugāmo lapu saraksta" > "Izņemt no uzraugāmajām lapām" Izņemt no uzraugāmajām lapām 559 sysop 10198 2005-01-08T23:24:24Z Juzeris 23 "Your watchlist contains $1 pages." > "Tavā uzraugāmo lapu sarakstā ir $1 lapa(s)." Tavā uzraugāmo lapu sarakstā ir $1 lapa(s). 560 sysop 16318 2005-07-08T07:12:37Z Juzeris 23 " Šis ir alfabētisks tevis uzraudzīto lapu saraksts. Atzīmē tās lapas, kuras tu vēlies izņemt no saraksta un klikšķini uz pogas "Izņemt atzīmētās lapas no uzraugāmo lapu saraksta"." > " Šajā lapā..." Šajā lapā ir tevis uzraudzītās lapas, sakārtotas pēc alfabēta. <br> Atzīmē tās lapas, kuras tu vairs nevēlies uzraudzīt,<br> un klikšķini uz pogas "'''Izņemt no uzraugāmajām lapām'''". 561 sysop 10200 2005-03-03T18:06:21Z Juzeris 23 "Removing requested items from watchlist..." > "No uzraugāmo lapu saraksta izņemam atzīmētās lapas..." No uzraugāmo lapu saraksta izņemam atzīmētās lapas... 562 sysop 10201 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Couldn't remove item '$1'... 563 sysop 10202 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Problem with item '$1', invalid name... 564 sysop 10203 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Below are the last $1 changes in the last <b>$2</b> hours. 565 sysop 10204 2004-12-21T22:33:34Z Juzeris 23 "Parādīt izmaiņas pēdējo $1 stundu laikā vai $2 dienu laikā, vai arī $3." Parādīt izmaiņas pēdējo $1 stundu laikā vai $2 dienu laikā, vai arī $3. 566 sysop 10205 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default This is a saved version of your watchlist. 567 sysop 42852 2006-05-01T11:54:14Z Juzeris 23 "Delete page" > "Dzēst lapu" Dzēst lapu 568 sysop 10207 2004-12-20T19:54:41Z Juzeris 23 "Apstiprināt" Apstiprināt 569 sysop 10208 2005-01-08T19:10:06Z Juzeris 23 "content was:" > "lapas saturs bija:" lapas saturs bija: 570 sysop 10209 2005-01-27T21:43:31Z Juzeris 23 "content before blanking was:" > "lapas saturs pirms satura dzēšanas bija šāds:" lapas saturs pirms satura dzēšanas bija šāds: 571 sysop 10210 2005-03-08T20:11:18Z Juzeris 23 "page was empty" > "lapa bija tukša" lapa bija tukša 572 sysop 10211 2005-01-14T14:48:11Z Juzeris 23 "Confirm delete" > "Apstiprināt dzēšanu" Apstiprināt dzēšanu 573 sysop 10212 2005-01-27T21:35:09Z Juzeris 23 "(Deleting "$1")" > "(Dzēst "$1")" (Dzēst "$1") 574 sysop 10213 2005-05-27T11:19:48Z Juzeris 23 ievietoju rindiņas aplauzumu Brīdinājums: Tu dzēsīsi lapu, kurai ir saglabātas iepriekšējas versijas.<br> 575 sysop 10214 2005-03-25T12:54:36Z Juzeris 23 teikuma struktūra, citi sinonīmi, "vēsture" > "iepriekšējās versijas" Tu tūlīt no datubāzes dzēsīsi lapu vai attēlu, kā arī to iepriekšējās versijas. Lūdzu, apstiprini, ka tu tiešām to vēlies darīt, ka tu apzinies sekas un ka tu to dari saskaņā ar [[Project:Vadlīnijas|vadlīnijām]]. 576 sysop 10215 2005-01-14T14:52:54Z Juzeris 23 "Yes, I really want to delete this." > "Jā, es tiešām vēlos dzēst šo lapu." Jā, es tiešām vēlos dzēst šo lapu. 577 sysop 10216 2005-01-14T14:43:40Z Juzeris 23 "Action complete" > "Darbība pabeigta" Darbība pabeigta 578 sysop 19419 2005-09-10T18:02:22Z Juzeris 23 kols Lapa "$1" ir izdzēsta.<br> Visu dzēsto lapu uzskaitījums: $2. 579 sysop 10218 2005-04-01T17:20:30Z Juzeris 23 ar mazo burtu izdzēsu "$1" 580 sysop 10219 2005-01-08T19:05:58Z Juzeris 23 "Deletion_log" > "Dzēšanas_reģistrs" Dzēšanas_reģistrs 581 sysop 10220 2005-03-05T17:31:04Z Juzeris 23 "Below is a list of the most recent deletions." > "Šajā lapā ir pēdējo dzēsto lapu saraksts." Šajā lapā ir pēdējo dzēsto lapu saraksts. 582 sysop 10221 2005-01-08T19:03:48Z Juzeris 23 "deletion log" > "dzēšanas reģistrs" dzēšanas reģistrs 583 sysop 53026 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Atjaunots uz iepriekšējo versiju 584 sysop 10223 2005-01-27T21:42:08Z Juzeris 23 "Reason for deletion" > "Dzēšanas iemesls" Dzēšanas iemesls 585 sysop 10224 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Revert to earlier version was successful. 586 sysop 10225 2005-01-23T22:41:23Z Juzeris 23 "Roll back edits" > "Novērst labojumus" Novērst labojumus 587 sysop 10226 2005-01-23T22:43:45Z Juzeris 23 "rollback" > "novērst" novērst 588 sysop 10227 2005-01-23T22:44:36Z Juzeris 23 "Rollback failed" > "Novēršana neizdevās" Novēršana neizdevās 589 sysop 16621 2005-07-14T09:24:02Z Juzeris 23 "Cannot revert edit; last contributor is only author of this page." > "Nav iespējams novērst labojumu; iepriekšējais labotājs ir vienīgais lapas autors." Nav iespējams novērst labojumu; iepriekšējais labotājs ir vienīgais lapas autors. 590 sysop 10229 2005-03-18T21:20:23Z Juzeris 23 "Cannot rollback last edit of [[$1]]..." > "Nav iespējams novērst pēdējās izmaiņas, ko lapā [[$1]] saglabāja [[User:$2|$2]] ([[User talk:$2|Diskusija]]). Kāds cits jau ir rediģējis šo lapu vai..." Nav iespējams novērst pēdējās izmaiņas, ko lapā [[$1]] saglabāja [[User:$2|$2]] ([[User talk:$2|Diskusija]]). Kāds cits jau ir rediģējis šo lapu vai novērsis izmaiņas. Pēdējās izmaiņas saglabāja [[User:$3|$3]] ([[User talk:$3|Diskusija]]) 591 sysop 10230 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default The edit comment was: "<i>$1</i>". 592 sysop 20504 2005-10-04T10:02:15Z Juzeris 23 "Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/$2|$2]], atjaunoju uz versiju, ko saglabāja $1" => "...atjaunoju versiju, ko saglabāja $1" Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/$2|$2]], atjaunoju versiju, ko saglabāja $1 593 sysop 10232 2005-01-09T00:39:47Z Juzeris 23 "Protection_log" > "Aizsargāšanas_reģistrs" Aizsargāšanas_reģistrs 594 sysop 53019 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Below is a list of page locks and unlocks. 595 sysop 10234 2005-01-14T14:23:09Z Juzeris 23 "protected $1" > "aizsargāja $1" aizsargāja $1 596 sysop 10235 2005-03-03T18:18:19Z Juzeris 23 "unprotected $1" > "atcēla aizsardzību: $1" atcēla aizsardzību: $1 597 sysop 10236 2005-03-03T17:34:26Z Juzeris 23 "Restore deleted page" > "Atjaunot dzēstu lapu" Atjaunot dzēstu lapu 598 sysop 10237 2005-02-06T21:08:31Z Juzeris 23 "View and restore deleted pages" > "Skatīt un atjaunot dzēstās lapas" Skatīt un atjaunot dzēstās lapas 599 sysop 10238 2005-03-03T17:47:34Z Juzeris 23 "The following pages have been deleted but are still in the archive and can be restored. The archive may be periodically cleaned out." > "Šīs lapas ir dzēstas, bet ir saglabātas arhīvā. Tās ir..." Šīs lapas ir dzēstas, bet ir saglabātas arhīvā. Tās ir iespējams atjaunot, bet ņemiet vērā, ka arhīvs reizēm tiek tīrīts. 600 sysop 10239 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Restore deleted page 601 sysop 10240 2005-03-03T17:48:25Z Juzeris 23 "$1 revisions archived" > "$1 versija(s) arhivēta(s)" $1 versija(s) arhivēta(s) 602 sysop 10241 2005-03-25T13:01:19Z Juzeris 23 "vēsture" > "hronoloģija" Ja tu atjauno lapu, visas versijas tiks atjaunotas tās hronoloģijā. Ja pēc dzēšanas ir izveidota jauna lapa ar tādu pašu nosaukumu, atjaunotās versijas tiks ievietotas lapas hronoloģijā attiecīgā secībā un konkrētās lapas pašreizējā versija netiks automātiski nomainīta. 603 sysop 10242 2005-02-06T21:09:52Z Juzeris 23 "Deleted revision as of $1" > "Versija, kas izdzēsta $1" Versija, kas izdzēsta $1 604 sysop 10243 2005-02-06T21:20:57Z Juzeris 23 "Restore!" > "Atjaunot!" Atjaunot! 605 sysop 10244 2005-04-01T17:09:58Z Juzeris 23 izdzēsu > atjaunoju atjaunoju "$1" 606 sysop 10245 2005-04-01T17:18:57Z Juzeris 23 Lapa [[$1]] ir veiksmīgi atjaunota. Skat. lapu [[Special:Log/delete]], lai iepazītos ar nesen dzēsto un atjaunoto lapu sarakstu. Lapa [[$1]] ir veiksmīgi atjaunota. Skat. lapu [[Special:Log/delete]], lai iepazītos ar nesen dzēsto un atjaunoto lapu sarakstu. 607 sysop 10246 2004-12-18T23:33:50Z Juzeris 23 "Lietotāja devums" Lietotāja devums 608 sysop 10247 2004-12-19T01:51:02Z Juzeris 23 "Mans devums" Mans devums 609 sysop 10248 2004-12-20T20:04:04Z Juzeris 23 lietotājam $1 > Lietotājs: $1 (devuma lapas augšā) Lietotājs: $1 610 sysop 10249 2005-04-11T20:35:30Z Juzeris 23 "No changes were found matching these criteria." > "Netika atrastas izmaiņas, kas atbilstu šiem kritērijiem." Netika atrastas izmaiņas, kas atbilstu šiem kritērijiem. 611 sysop 10250 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Below are this user's last <b>$1</b> changes in the last <b>$2</b> days. 612 sysop 10251 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default View the last $1 changes; view the last $2 days. 613 sysop 10252 2005-01-09T00:49:31Z Juzeris 23 (top) > (pēdējā izmaiņa) (pēdējā izmaiņa) 614 sysop 10253 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default No target 615 sysop 10254 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default You have not specified a target page or user to perform this function on. 616 sysop 10255 2005-05-31T09:06:05Z Juzeris 23 "(Linku saraksts)" > "(Saišu uzskaitījums)" (Saišu uzskaitījums) 617 sysop 10256 2004-12-21T23:03:39Z Juzeris 23 linki > norādes Šajās lapās ir norādes uz šo lapu: 618 sysop 10257 2004-12-21T21:08:11Z Juzeris 23 "Nevienā lapā nav norāžu uz šo lapu." Nevienā lapā nav norāžu uz šo lapu. 619 sysop 10258 2005-01-09T01:03:22Z Juzeris 23 "redirect page" > "pāradresācijas lapa" pāradresācijas lapa 620 sysop 10259 2005-03-03T17:43:29Z Juzeris 23 "Block user" > "Bloķēt lietotāju" Bloķēt lietotāju 621 sysop 10260 2005-03-03T17:54:42Z Juzeris 23 "Use the form below to block write access from a specific IP address or username. This should be done only only to prevent vandalism..." > "Šo veidni izmanto, lai bloķētu kādas IP adreses vai..." Šo veidni izmanto, lai bloķētu kādas IP adreses vai lietotājvārda piekļuvi wiki lapu saglabāšanai. Dari to tikai, lai novērstu vandālismu atbilstoši [[Project:Vadlīnijas|noteikumiem]]. Norādi konkrētu iemeslu (piemēram, linkus uz vandalizētajām lapām). 622 sysop 10261 2005-03-03T17:56:30Z Juzeris 23 "IP Address/username" > "IP adrese/lietotājvārds" IP adrese/lietotājvārds 623 sysop 10262 2005-03-03T17:59:50Z Juzeris 23 "Reason" > "Iemesls" Iemesls 624 sysop 10263 2005-03-03T18:00:46Z Juzeris 23 "Block this user" > "Bloķēt šo lietotāju" Bloķēt šo lietotāju 625 sysop 52900 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Nederīga IP adrese 626 sysop 10265 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default You must supply a reason for the block. 627 sysop 52906 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Nobloķēts veiksmīgi 628 sysop 31958 2006-02-26T01:56:03Z MediaWiki default [[{{ns:Special}}:Contributions/$1|$1]] has been blocked. <br />See [[{{ns:Special}}:Ipblocklist|IP block list]] to review blocks. 629 sysop 10268 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Unblock user 630 sysop 10269 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Use the form below to restore write access to a previously blocked IP address or username. 631 sysop 10270 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Unblock this address 632 sysop 15965 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default "[[$1]]" unblocked 633 sysop 16315 2005-07-08T07:01:56Z Juzeris 23 saraksts > uzskaitījums Bloķēto IP adrešu un lietotājvārdu uzskaitījums 634 sysop 10273 2005-06-18T16:22:04Z Juzeris 23 "$1, $2 blocked $3 (expires $4)" > "$1 $2 bloķēja $3 (termiņš $4)" $1 $2 bloķēja $3 (termiņš $4) 635 sysop 10274 2005-03-02T20:51:39Z Juzeris 23 "block" > "bloķēt" bloķēt 636 sysop 10275 2005-06-18T16:20:09Z Juzeris 23 "unblock" > "atbloķēt" atbloķēt 637 sysop 10276 2004-12-19T00:20:26Z Juzeris 23 "devums" devums 638 sysop 17244 2005-07-29T10:53:15Z MediaWiki default Autoblocked because your IP address has been recently used by "[[User:$1|$1]]". The reason given for $1's block is: "'''$2'''" 639 sysop 10278 2005-01-09T00:57:22Z Juzeris 23 "Block_log" > "Bloķēšanas_reģistrs" Bloķēšanas_reģistrs 640 sysop 15654 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default blocked "[[$1]]" with an expiry time of $2 641 sysop 10280 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default This is a log of user blocking and unblocking actions. Automatically blocked IP addresses are not listed. See the [[Special:Ipblocklist|IP block list]] for the list of currently operational bans and blocks. 642 sysop 17278 2005-07-29T10:53:17Z MediaWiki default unblocked $1 643 sysop 10282 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Lock database 644 sysop 10283 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Unlock database 645 sysop 10284 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Locking the database will suspend the ability of all users to edit pages, change their preferences, edit their watchlists, and other things requiring changes in the database. Please confirm that this is what you intend to do, and that you will unlock the database when your maintenance is done. 646 sysop 10285 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Unlocking the database will restore the ability of all users to edit pages, change their preferences, edit their watchlists, and other things requiring changes in the database. Please confirm that this is what you intend to do. 647 sysop 10286 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Yes, I really want to lock the database. 648 sysop 10287 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Yes, I really want to unlock the database. 649 sysop 10288 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Lock database 650 sysop 10289 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Unlock database 651 sysop 10290 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default You did not check the confirmation box. 652 sysop 10291 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Database lock succeeded 653 sysop 10292 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Database lock removed 654 sysop 10293 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default The database has been locked. <br />Remember to remove the lock after your maintenance is complete. 655 sysop 10294 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default The database has been unlocked. 656 sysop 10295 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default SQL query 657 sysop 10296 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Use the form below to make a direct query of the database. Use single quotes ('like this') to delimit string literals. This can often add considerable load to the server, so please use this function sparingly. 658 sysop 10297 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Please note that all queries are logged. 659 sysop 10298 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Enter query 660 sysop 10299 2005-01-14T14:38:40Z Juzeris 23 "Submit query" > "Nosūtīt pieprasījumu" Nosūtīt pieprasījumu 661 sysop 10300 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Only read-only queries are allowed. 662 sysop 10301 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Query successful 663 sysop 10302 2004-12-19T01:47:22Z Juzeris 23 "Pārvietot lapu" Pārvietot lapu 664 sysop 10303 2005-03-25T12:59:25Z Juzeris 23 "vēsture" > "hronoloģija" Šajā lapā tu vari pārdēvēt vai pārvietot lapu, kopā tās izmaiņu hronoloģiju pārvietojot to uz citu nosaukumu. Iepriekšējā lapa kļūs par lapu, kas pāradresēs uz jauno lapu. Saites uz iepriekšējo lapu netiks mainītas, bet noteikti pārbaudi un izlabo, izskaužot dubultu pāradresāciju vai pāradresāciju uz neesošu lapu. Tev ir jāpārliecinās, vai saites vēl aizvien ved tur, kur tās ir paredzētas. Ņem vērā, ka lapa '''netiks''' pārvietota, ja jau eksistē kāda cita lapa ar vēlamo nosaukumu (izņemot gadījumus, kad tā ir tukša vai kad tā ir pāradresācijas lapa, kā arī tad, ja tai nav izmaiņu hronoloģijas). Tas nozīmē, ka tu vari pārvietot lapu atpakaļ, no kurienes tu jau reiz to esi pārvietojis, ja būsi kļūdījies, bet tu nevari pārrakstīt jau esošu lapu. <b>BRĪDINĀJUMS!</b> Populārām lapām tā var būt krasa un negaidīta pārmaiņa; pirms turpināšanas vēlreiz pārdomā, vai tu izproti visas iespējamās sekas. 665 sysop 10304 2005-03-06T17:45:36Z Juzeris 23 >Vikipēdija Saistītā diskusiju lapa, ja tāda eksistē, tiks automātiski pārvietota, '''izņemot gadījumus, kad''': *tu pārvieto lapu uz citu palīglapu (piemēram, [[Talk:Vikipēdija]] uz [[Wikipedia:Vikipēdija]]), *ar jauno nosaukumu jau eksistē diskusiju lapa, vai arī *atzīmēsi zemāk atrodamo lauciņu. Ja tomēr vēlēsies, tad tev šī diskusiju lapa būs jāpārvieto vai jāapvieno pašam. 666 sysop 10305 2004-12-19T01:43:55Z Juzeris 23 "Pārvietot lapu" Pārvietot lapu 667 sysop 10306 2004-12-19T01:45:02Z Juzeris 23 "Neesi iegājis kā reģistrēts lietotājs" Neesi iegājis kā reģistrēts lietotājs 668 sysop 18387 2005-08-22T12:24:46Z Juzeris 23 html > wiki Tev ir jābūt reģistrētam lietotājam un jābūt [[Special:Userlogin|iegājušam]] Vikipēdijā, lai pārvietotu lapu. 669 sysop 10308 2005-01-23T21:04:16Z Juzeris 23 "To new title" > "Uz šādu lapu" Uz šādu lapu 670 sysop 10309 2004-12-19T01:50:15Z Juzeris 23 "Pārvietot lapu" Pārvietot lapu 671 sysop 10310 2005-01-23T21:16:09Z Juzeris 23 "Move succeeded" > "Pārvietošana notikusi veiksmīgi" Pārvietošana notikusi veiksmīgi 672 sysop 18252 2005-08-19T16:00:51Z Juzeris 23 komats Lapa "[[$1]]" ir pārvietota uz "[[$2]]". '''Lūdzu [[{{ns:Special}}:Whatlinkshere/$2|pārbaudi]]''', vai šī pārvietošana nav radījusi [[{{ns:Project}}:Dubulta pāradresācija|dubultu pāradresāciju]] un pēc vajadzības izlabo to. 673 sysop 10312 2005-01-23T21:06:24Z Juzeris 23 "A page of that name already exists, or the..." > "Lapa ar tādu nosaukumu jau pastāv vai arī tevis izvēlētais nosaukums ir nederīgs. Lūdzu, izvēlies citu nosaukumu...." Lapa ar tādu nosaukumu jau pastāv vai arī tevis izvēlētais nosaukums ir nederīgs. Lūdzu, izvēlies citu nosaukumu. 674 sysop 37339 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default '''The page itself was moved successfully, but the talk page could not be moved because one already exists at the new title. Please merge them manually.''' 675 sysop 10314 2004-12-19T01:44:22Z Juzeris 23 "pārvietota uz" pārvietota uz 676 sysop 10315 2005-01-23T21:02:11Z Juzeris 23 "Move "talk" page as well, if applicable." > "Pārvietot arī diskusiju lapu, ja tāda ir." Pārvietot arī diskusiju lapu, ja tāda ir. 677 sysop 10316 2005-01-23T21:18:46Z Juzeris 23 "The corresponding talk page was also moved." > "Tika pārvietota arī atbilstošā diskusiju lapa." Tika pārvietota arī atbilstošā diskusiju lapa. 678 sysop 10317 2005-01-23T21:19:42Z Juzeris 23 "The corresponding talk page was <strong>not</strong> moved." > "Atbilstošā diskusiju lapa <strong>netika</strong> pārvietota." Atbilstošā diskusiju lapa <strong>netika</strong> pārvietota. 679 sysop 20668 2005-10-08T19:45:42Z Juzeris 23 vikipēdoju arī iepriekšējo nosaukumu "[[$1]]" pārdēvēju par "[[$2]]" 680 sysop 10319 2005-01-08T23:39:34Z Juzeris 23 "Export pages" > "Eksportēt lapas" Eksportēt lapas 681 sysop 52932 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default You can export the text and editing history of a particular page or set of pages wrapped in some XML. This can be imported into another wiki using MediaWiki via the Special:Import page. To export pages, enter the titles in the text box below, one title per line, and select whether you want the current version as well as all old versions, with the page history lines, or just the current version with the info about the last edit. In the latter case you can also use a link, e.g. [[{{ns:Special}}:Export/{{int:mainpage}}]] for the page {{int:mainpage}}. 682 sysop 10321 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Include only the current revision, not the full history 683 sysop 10322 2004-12-19T12:25:58Z Juzeris 23 "Visi sistēmas paziņojumi" Visi sistēmas paziņojumi 684 sysop 16324 2005-07-08T07:22:19Z Juzeris 23 "Šeit redzams visu Mediawiki: palīglapās atrodamo sistēmas paziņojumu saraksts." > "Šajā lapā ir visu "'''Mediawiki:'''" lapās atrodamo sistēmas paziņojumu uzskaitījums." Šajā lapā ir visu "'''Mediawiki:'''" lapās atrodamo sistēmas paziņojumu uzskaitījums. 685 sysop 10324 2004-12-19T03:01:32Z Juzeris 23 "Palielināt" Palielināt 686 10325 2004-02-22T03:39:19Z MediaWiki default This is a list of all messages available in the MediaWiki: namespace <table border=1 width=100%><tr><td> '''Name''' </td><td> '''Default text''' </td><td> '''Current text''' </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:1movedto2&action=edit 1movedto2] </td><td> $1 moved to $2 </td><td> {{MSGNW:1movedto2}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:About&action=edit about] </td><td> About </td><td> {{MSGNW:about}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Aboutpage&action=edit aboutpage] </td><td> Wikipedia:About </td><td> {{MSGNW:aboutpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Aboutwikipedia&action=edit aboutwikipedia] </td><td> About Wikipedia </td><td> {{MSGNW:aboutwikipedia}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accmailtext&action=edit accmailtext] </td><td> The Password for &#39;$1&#39; has been sent to $2. </td><td> {{MSGNW:accmailtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accmailtitle&action=edit accmailtitle] </td><td> Password sent. </td><td> {{MSGNW:accmailtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Actioncomplete&action=edit actioncomplete] </td><td> Action complete </td><td> {{MSGNW:actioncomplete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Addedwatch&action=edit addedwatch] </td><td> Added to watchlist </td><td> {{MSGNW:addedwatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Addedwatchtext&action=edit addedwatchtext] </td><td> The page &quot;$1&quot; has been added to your &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Watchlist&quot;&gt;watchlist&lt;/a&gt;. Future changes to this page and its associated Talk page will be listed there, and the page will appear &lt;b&gt;bolded&lt;/b&gt; in the &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Recentchanges&quot;&gt;list of recent changes&lt;/a&gt; to make it easier to pick out.&lt;/p&gt; &lt;p&gt;If you want to remove the page from your watchlist later, click &quot;Stop watching&quot; in the sidebar. </td><td> {{MSGNW:addedwatchtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Administrators&action=edit administrators] </td><td> Wikipedia:Administrators </td><td> {{MSGNW:administrators}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Affirmation&action=edit affirmation] </td><td> I affirm that the copyright holder of this file agrees to license it under the terms of the $1. </td><td> {{MSGNW:affirmation}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:All&action=edit all] </td><td> all </td><td> {{MSGNW:all}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Allmessages&action=edit allmessages] </td><td> All_messages </td><td> {{MSGNW:allmessages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Allmessagestext&action=edit allmessagestext] </td><td> This is a list of all messages available in the MediaWiki: namespace </td><td> {{MSGNW:allmessagestext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Allpages&action=edit allpages] </td><td> All pages </td><td> {{MSGNW:allpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Alphaindexline&action=edit alphaindexline] </td><td> $1 to $2 </td><td> {{MSGNW:alphaindexline}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Alreadyloggedin&action=edit alreadyloggedin] </td><td> &lt;font color=red&gt;&lt;b&gt;User $1, you are already logged in!&lt;/b&gt;&lt;/font&gt;&lt;br&gt; </td><td> {{MSGNW:alreadyloggedin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Alreadyrolled&action=edit alreadyrolled] </td><td> Cannot rollback last edit of &#91;&#91;$1]] by &#91;&#91;User:$2&#124;$2]] (&#91;&#91;User talk:$2&#124;Talk]]); someone else has edited or rolled back the article already. Last edit was by &#91;&#91;User:$3&#124;$3]] (&#91;&#91;User talk:$3&#124;Talk]]). </td><td> {{MSGNW:alreadyrolled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ancientpages&action=edit ancientpages] </td><td> Oldest articles </td><td> {{MSGNW:ancientpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Anontalkpagetext&action=edit anontalkpagetext] </td><td> ---- &#39;&#39;This is the discussion page for an anonymous user who has not created an account yet or who does not use it. We therefore have to use the numerical &#91;&#91;IP address]] to identify him/her. Such an IP address can be shared by several users. If you are an anonymous user and feel that irrelevant comments have been directed at you, please &#91;&#91;Special:Userlogin&#124;create an account or log in]] to avoid future confusion with other anonymous users.&#39;&#39; </td><td> {{MSGNW:anontalkpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Articleexists&action=edit articleexists] </td><td> A page of that name already exists, or the name you have chosen is not valid. Please choose another name. </td><td> {{MSGNW:articleexists}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Articlepage&action=edit articlepage] </td><td> View article </td><td> {{MSGNW:articlepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Asksql&action=edit asksql] </td><td> SQL query </td><td> {{MSGNW:asksql}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Asksqltext&action=edit asksqltext] </td><td> Use the form below to make a direct query of the database. Use single quotes (&#39;like this&#39;) to delimit string literals. This can often add considerable load to the server, so please use this function sparingly. </td><td> {{MSGNW:asksqltext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Autoblocker&action=edit autoblocker] </td><td> Autoblocked because you share an IP address with &quot;$1&quot;. Reason &quot;$2&quot;. </td><td> {{MSGNW:autoblocker}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badarticleerror&action=edit badarticleerror] </td><td> This action cannot be performed on this page. </td><td> {{MSGNW:badarticleerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badfilename&action=edit badfilename] </td><td> Image name has been changed to &quot;$1&quot;. </td><td> {{MSGNW:badfilename}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badfiletype&action=edit badfiletype] </td><td> &quot;.$1&quot; is not a recommended image file format. </td><td> {{MSGNW:badfiletype}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badipaddress&action=edit badipaddress] </td><td> Invalid IP address </td><td> {{MSGNW:badipaddress}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badquery&action=edit badquery] </td><td> Badly formed search query </td><td> {{MSGNW:badquery}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badquerytext&action=edit badquerytext] </td><td> We could not process your query. This is probably because you have attempted to search for a word fewer than three letters long, which is not yet supported. It could also be that you have mistyped the expression, for example &quot;fish and and scales&quot;. Please try another query. </td><td> {{MSGNW:badquerytext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badretype&action=edit badretype] </td><td> The passwords you entered do not match. </td><td> {{MSGNW:badretype}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badtitle&action=edit badtitle] </td><td> Bad title </td><td> {{MSGNW:badtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badtitletext&action=edit badtitletext] </td><td> The requested page title was invalid, empty, or an incorrectly linked inter-language or inter-wiki title. </td><td> {{MSGNW:badtitletext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blanknamespace&action=edit blanknamespace] </td><td> (Main) </td><td> {{MSGNW:blanknamespace}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockedtext&action=edit blockedtext] </td><td> Your user name or IP address has been blocked by $1. The reason given is this:&lt;br&gt;&#39;&#39;$2&#39;&#39;&lt;p&gt;You may contact $1 or one of the other &#91;&#91;Wikipedia:Administrators&#124;administrators]] to discuss the block. Note that you may not use the &quot;email this user&quot; feature unless you have a valid email address registered in your &#91;&#91;Special:Preferences&#124;user preferences]]. Your IP address is $3. Please include this address in any queries you make. </td><td> {{MSGNW:blockedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockedtitle&action=edit blockedtitle] </td><td> User is blocked </td><td> {{MSGNW:blockedtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockip&action=edit blockip] </td><td> Block user </td><td> {{MSGNW:blockip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockipsuccesssub&action=edit blockipsuccesssub] </td><td> Block succeeded </td><td> {{MSGNW:blockipsuccesssub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockipsuccesstext&action=edit blockipsuccesstext] </td><td> &quot;$1&quot; has been blocked. &lt;br&gt;See &#91;&#91;Special:Ipblocklist&#124;IP block list]] to review blocks. </td><td> {{MSGNW:blockipsuccesstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockiptext&action=edit blockiptext] </td><td> Use the form below to block write access from a specific IP address or username. This should be done only only to prevent vandalism, and in accordance with &#91;&#91;Wikipedia:Policy&#124;policy]]. Fill in a specific reason below (for example, citing particular pages that were vandalized). </td><td> {{MSGNW:blockiptext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklink&action=edit blocklink] </td><td> block </td><td> {{MSGNW:blocklink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklistline&action=edit blocklistline] </td><td> $1, $2 blocked $3 (expires $4) </td><td> {{MSGNW:blocklistline}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklogentry&action=edit blocklogentry] </td><td> blocked &quot;$1&quot; with an expiry time of $2 </td><td> {{MSGNW:blocklogentry}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklogpage&action=edit blocklogpage] </td><td> Block_log </td><td> {{MSGNW:blocklogpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklogtext&action=edit blocklogtext] </td><td> This is a log of user blocking and unblocking actions. Automatically blocked IP addresses are not be listed. See the &#91;&#91;Special:Ipblocklist&#124;IP block list]] for the list of currently operational bans and blocks. </td><td> {{MSGNW:blocklogtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bold_sample&action=edit bold_sample] </td><td> Bold text </td><td> {{MSGNW:bold_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bold_tip&action=edit bold_tip] </td><td> Bold text </td><td> {{MSGNW:bold_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Booksources&action=edit booksources] </td><td> Book sources </td><td> {{MSGNW:booksources}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Booksourcetext&action=edit booksourcetext] </td><td> Below is a list of links to other sites that sell new and used books, and may also have further information about books you are looking for. Wikipedia is not affiliated with any of these businesses, and this list should not be construed as an endorsement. </td><td> {{MSGNW:booksourcetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Brokenredirects&action=edit brokenredirects] </td><td> Broken Redirects </td><td> {{MSGNW:brokenredirects}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Brokenredirectstext&action=edit brokenredirectstext] </td><td> The following redirects link to a non-existing article. </td><td> {{MSGNW:brokenredirectstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bugreports&action=edit bugreports] </td><td> Bug reports </td><td> {{MSGNW:bugreports}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bugreportspage&action=edit bugreportspage] </td><td> Wikipedia:Bug_reports </td><td> {{MSGNW:bugreportspage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bureaucratlog&action=edit bureaucratlog] </td><td> Bureaucrat_log </td><td> {{MSGNW:bureaucratlog}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bureaucratlogentry&action=edit bureaucratlogentry] </td><td> set $1: $2 </td><td> {{MSGNW:bureaucratlogentry}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bureaucrattext&action=edit bureaucrattext] </td><td> The action you have requested can only be performed by sysops with &quot;bureaucrat&quot; status. </td><td> {{MSGNW:bureaucrattext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bureaucrattitle&action=edit bureaucrattitle] </td><td> Bureaucrat access required </td><td> {{MSGNW:bureaucrattitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bydate&action=edit bydate] </td><td> by date </td><td> {{MSGNW:bydate}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Byname&action=edit byname] </td><td> by name </td><td> {{MSGNW:byname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bysize&action=edit bysize] </td><td> by size </td><td> {{MSGNW:bysize}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cachederror&action=edit cachederror] </td><td> The following is a cached copy of the requested page, and may not be up to date. </td><td> {{MSGNW:cachederror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cancel&action=edit cancel] </td><td> Cancel </td><td> {{MSGNW:cancel}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cannotdelete&action=edit cannotdelete] </td><td> Could not delete the page or image specified. (It may have already been deleted by someone else.) </td><td> {{MSGNW:cannotdelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cantrollback&action=edit cantrollback] </td><td> Cannot revert edit; last contributor is only author of this article. </td><td> {{MSGNW:cantrollback}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Categories&action=edit categories] </td><td> Page categories </td><td> {{MSGNW:categories}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Category&action=edit category] </td><td> category </td><td> {{MSGNW:category}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Category_header&action=edit category_header] </td><td> Articles in category &quot;$1&quot; </td><td> {{MSGNW:category_header}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Changepassword&action=edit changepassword] </td><td> Change password </td><td> {{MSGNW:changepassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Changes&action=edit changes] </td><td> changes </td><td> {{MSGNW:changes}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Columns&action=edit columns] </td><td> Columns </td><td> {{MSGNW:columns}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Commentedit&action=edit commentedit] </td><td> (comment) </td><td> {{MSGNW:commentedit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirm&action=edit confirm] </td><td> Confirm </td><td> {{MSGNW:confirm}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmcheck&action=edit confirmcheck] </td><td> Yes, I really want to delete this. </td><td> {{MSGNW:confirmcheck}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmdelete&action=edit confirmdelete] </td><td> Confirm delete </td><td> {{MSGNW:confirmdelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmdeletetext&action=edit confirmdeletetext] </td><td> You are about to permanently delete a page or image along with all of its history from the database. Please confirm that you intend to do this, that you understand the consequences, and that you are doing this in accordance with &#91;&#91;Wikipedia:Policy]]. </td><td> {{MSGNW:confirmdeletetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contextchars&action=edit contextchars] </td><td> Characters of context per line </td><td> {{MSGNW:contextchars}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contextlines&action=edit contextlines] </td><td> Lines to show per hit </td><td> {{MSGNW:contextlines}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contribslink&action=edit contribslink] </td><td> contribs </td><td> {{MSGNW:contribslink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contribsub&action=edit contribsub] </td><td> For $1 </td><td> {{MSGNW:contribsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contributions&action=edit contributions] </td><td> User contributions </td><td> {{MSGNW:contributions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Copyrightpage&action=edit copyrightpage] </td><td> Wikipedia:Copyrights </td><td> {{MSGNW:copyrightpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Copyrightpagename&action=edit copyrightpagename] </td><td> Wikipedia copyright </td><td> {{MSGNW:copyrightpagename}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Copyrightwarning&action=edit copyrightwarning] </td><td> Please note that all contributions to Wikipedia are considered to be released under the GNU Free Documentation License (see $1 for details). If you don&#39;t want your writing to be edited mercilessly and redistributed at will, then don&#39;t submit it here.&lt;br&gt; You are also promising us that you wrote this yourself, or copied it from a public domain or similar free resource. &lt;strong&gt;DO NOT SUBMIT COPYRIGHTED WORK WITHOUT PERMISSION!&lt;/strong&gt; </td><td> {{MSGNW:copyrightwarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Couldntremove&action=edit couldntremove] </td><td> Couldn&#39;t remove item &#39;$1&#39;... </td><td> {{MSGNW:couldntremove}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Createaccount&action=edit createaccount] </td><td> Create new account </td><td> {{MSGNW:createaccount}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Createaccountmail&action=edit createaccountmail] </td><td> by eMail </td><td> {{MSGNW:createaccountmail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cur&action=edit cur] </td><td> cur </td><td> {{MSGNW:cur}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Currentevents&action=edit currentevents] </td><td> Current events </td><td> {{MSGNW:currentevents}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Currentrev&action=edit currentrev] </td><td> Current revision </td><td> {{MSGNW:currentrev}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Databaseerror&action=edit databaseerror] </td><td> Database error </td><td> {{MSGNW:databaseerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dateformat&action=edit dateformat] </td><td> Date format </td><td> {{MSGNW:dateformat}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dberrortext&action=edit dberrortext] </td><td> A database query syntax error has occurred. This could be because of an illegal search query (see $5), or it may indicate a bug in the software. The last attempted database query was: &lt;blockquote&gt;&lt;tt&gt;$1&lt;/tt&gt;&lt;/blockquote&gt; from within function &quot;&lt;tt&gt;$2&lt;/tt&gt;&quot;. MySQL returned error &quot;&lt;tt&gt;$3: $4&lt;/tt&gt;&quot;. </td><td> {{MSGNW:dberrortext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dberrortextcl&action=edit dberrortextcl] </td><td> A database query syntax error has occurred. The last attempted database query was: &quot;$1&quot; from within function &quot;$2&quot;. MySQL returned error &quot;$3: $4&quot;. </td><td> {{MSGNW:dberrortextcl}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deadendpages&action=edit deadendpages] </td><td> Dead-end pages </td><td> {{MSGNW:deadendpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Debug&action=edit debug] </td><td> Debug </td><td> {{MSGNW:debug}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Defaultns&action=edit defaultns] </td><td> Search in these namespaces by default: </td><td> {{MSGNW:defaultns}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Defemailsubject&action=edit defemailsubject] </td><td> Wikipedia e-mail </td><td> {{MSGNW:defemailsubject}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletecomment&action=edit deletecomment] </td><td> Reason for deletion </td><td> {{MSGNW:deletecomment}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletedarticle&action=edit deletedarticle] </td><td> deleted &quot;$1&quot; </td><td> {{MSGNW:deletedarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletedtext&action=edit deletedtext] </td><td> &quot;$1&quot; has been deleted. See $2 for a record of recent deletions. </td><td> {{MSGNW:deletedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deleteimg&action=edit deleteimg] </td><td> del </td><td> {{MSGNW:deleteimg}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletepage&action=edit deletepage] </td><td> Delete page </td><td> {{MSGNW:deletepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletesub&action=edit deletesub] </td><td> (Deleting &quot;$1&quot;) </td><td> {{MSGNW:deletesub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletethispage&action=edit deletethispage] </td><td> Delete this page </td><td> {{MSGNW:deletethispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletionlog&action=edit deletionlog] </td><td> deletion log </td><td> {{MSGNW:deletionlog}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dellogpage&action=edit dellogpage] </td><td> Deletion_log </td><td> {{MSGNW:dellogpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dellogpagetext&action=edit dellogpagetext] </td><td> Below is a list of the most recent deletions. All times shown are server time (UTC). &lt;ul&gt; &lt;/ul&gt; </td><td> {{MSGNW:dellogpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Developerspheading&action=edit developerspheading] </td><td> For developer use only </td><td> {{MSGNW:developerspheading}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Developertext&action=edit developertext] </td><td> The action you have requested can only be performed by users with &quot;developer&quot; status. See $1. </td><td> {{MSGNW:developertext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Developertitle&action=edit developertitle] </td><td> Developer access required </td><td> {{MSGNW:developertitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Diff&action=edit diff] </td><td> diff </td><td> {{MSGNW:diff}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Difference&action=edit difference] </td><td> (Difference between revisions) </td><td> {{MSGNW:difference}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disambiguations&action=edit disambiguations] </td><td> Disambiguation pages </td><td> {{MSGNW:disambiguations}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disambiguationspage&action=edit disambiguationspage] </td><td> Wikipedia:Links_to_disambiguating_pages </td><td> {{MSGNW:disambiguationspage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disambiguationstext&action=edit disambiguationstext] </td><td> The following articles link to a &lt;i&gt;disambiguation page&lt;/i&gt;. They should link to the appropriate topic instead.&lt;br&gt;A page is treated as dismbiguation if it is linked from $1.&lt;br&gt;Links from other namespaces are &lt;i&gt;not&lt;/i&gt; listed here. </td><td> {{MSGNW:disambiguationstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disclaimerpage&action=edit disclaimerpage] </td><td> Wikipedia:General_disclaimer </td><td> {{MSGNW:disclaimerpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disclaimers&action=edit disclaimers] </td><td> Disclaimers </td><td> {{MSGNW:disclaimers}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Doubleredirects&action=edit doubleredirects] </td><td> Double Redirects </td><td> {{MSGNW:doubleredirects}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Doubleredirectstext&action=edit doubleredirectstext] </td><td> &lt;b&gt;Attention:&lt;/b&gt; This list may contain false positives. That usually means there is additional text with links below the first #REDIRECT.&lt;br&gt; Each row contains links to the first and second redirect, as well as the first line of the second redirect text, usually giving the &quot;real&quot; taget article, which the first redirect should point to. </td><td> {{MSGNW:doubleredirectstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editcomment&action=edit editcomment] </td><td> The edit comment was: &quot;&lt;i&gt;$1&lt;/i&gt;&quot;. </td><td> {{MSGNW:editcomment}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editconflict&action=edit editconflict] </td><td> Edit conflict: $1 </td><td> {{MSGNW:editconflict}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editcurrent&action=edit editcurrent] </td><td> Edit the current version of this page </td><td> {{MSGNW:editcurrent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Edithelp&action=edit edithelp] </td><td> Editing help </td><td> {{MSGNW:edithelp}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Edithelppage&action=edit edithelppage] </td><td> Wikipedia:How_does_one_edit_a_page </td><td> {{MSGNW:edithelppage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editing&action=edit editing] </td><td> Editing $1 </td><td> {{MSGNW:editing}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editingold&action=edit editingold] </td><td> &lt;strong&gt;WARNING: You are editing an out-of-date revision of this page. If you save it, any changes made since this revision will be lost.&lt;/strong&gt; </td><td> {{MSGNW:editingold}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editsection&action=edit editsection] </td><td> edit </td><td> {{MSGNW:editsection}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editthispage&action=edit editthispage] </td><td> Edit this page </td><td> {{MSGNW:editthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailflag&action=edit emailflag] </td><td> Disable e-mail from other users </td><td> {{MSGNW:emailflag}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailforlost&action=edit emailforlost] </td><td> * Entering an email address is optional. But it enables people to contact you through the website without you having to reveal your email address to them, and it also helps you if you forget your password. </td><td> {{MSGNW:emailforlost}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailfrom&action=edit emailfrom] </td><td> From </td><td> {{MSGNW:emailfrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailmessage&action=edit emailmessage] </td><td> Message </td><td> {{MSGNW:emailmessage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailpage&action=edit emailpage] </td><td> E-mail user </td><td> {{MSGNW:emailpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailpagetext&action=edit emailpagetext] </td><td> If this user has entered a valid e-mail address in his or her user preferences, the form below will send a single message. The e-mail address you entered in your user preferences will appear as the &quot;From&quot; address of the mail, so the recipient will be able to reply. </td><td> {{MSGNW:emailpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailsend&action=edit emailsend] </td><td> Send </td><td> {{MSGNW:emailsend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailsent&action=edit emailsent] </td><td> E-mail sent </td><td> {{MSGNW:emailsent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailsenttext&action=edit emailsenttext] </td><td> Your e-mail message has been sent. </td><td> {{MSGNW:emailsenttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailsubject&action=edit emailsubject] </td><td> Subject </td><td> {{MSGNW:emailsubject}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailto&action=edit emailto] </td><td> To </td><td> {{MSGNW:emailto}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailuser&action=edit emailuser] </td><td> E-mail this user </td><td> {{MSGNW:emailuser}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Enterlockreason&action=edit enterlockreason] </td><td> Enter a reason for the lock, including an estimate of when the lock will be released </td><td> {{MSGNW:enterlockreason}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Error&action=edit error] </td><td> Error </td><td> {{MSGNW:error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Errorpagetitle&action=edit errorpagetitle] </td><td> Error </td><td> {{MSGNW:errorpagetitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Exbeforeblank&action=edit exbeforeblank] </td><td> content before blanking was: </td><td> {{MSGNW:exbeforeblank}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Exblank&action=edit exblank] </td><td> page was empty </td><td> {{MSGNW:exblank}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Excontent&action=edit excontent] </td><td> content was: </td><td> {{MSGNW:excontent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Explainconflict&action=edit explainconflict] </td><td> Someone else has changed this page since you started editing it. The upper text area contains the page text as it currently exists. Your changes are shown in the lower text area. You will have to merge your changes into the existing text. &lt;b&gt;Only&lt;/b&gt; the text in the upper text area will be saved when you press &quot;Save page&quot;. &lt;p&gt; </td><td> {{MSGNW:explainconflict}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Export&action=edit export] </td><td> Export pages </td><td> {{MSGNW:export}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Exportcuronly&action=edit exportcuronly] </td><td> Include only the current revision, not the full history </td><td> {{MSGNW:exportcuronly}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Exporttext&action=edit exporttext] </td><td> You can export the text and editing history of a particular page or set of pages wrapped in some XML; this can then be imported into another wiki running MediaWiki software, transformed, or just kept for your private amusement. </td><td> {{MSGNW:exporttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Extlink_sample&action=edit extlink_sample] </td><td> http&#58;//www.example.com link title </td><td> {{MSGNW:extlink_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Extlink_tip&action=edit extlink_tip] </td><td> External link (remember http&#58;// prefix) </td><td> {{MSGNW:extlink_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Faq&action=edit faq] </td><td> FAQ </td><td> {{MSGNW:faq}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Faqpage&action=edit faqpage] </td><td> Wikipedia:FAQ </td><td> {{MSGNW:faqpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filecopyerror&action=edit filecopyerror] </td><td> Could not copy file &quot;$1&quot; to &quot;$2&quot;. </td><td> {{MSGNW:filecopyerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filedeleteerror&action=edit filedeleteerror] </td><td> Could not delete file &quot;$1&quot;. </td><td> {{MSGNW:filedeleteerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filedesc&action=edit filedesc] </td><td> Summary </td><td> {{MSGNW:filedesc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filename&action=edit filename] </td><td> Filename </td><td> {{MSGNW:filename}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filenotfound&action=edit filenotfound] </td><td> Could not find file &quot;$1&quot;. </td><td> {{MSGNW:filenotfound}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filerenameerror&action=edit filerenameerror] </td><td> Could not rename file &quot;$1&quot; to &quot;$2&quot;. </td><td> {{MSGNW:filerenameerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filesource&action=edit filesource] </td><td> Source </td><td> {{MSGNW:filesource}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filestatus&action=edit filestatus] </td><td> Copyright status </td><td> {{MSGNW:filestatus}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Fileuploaded&action=edit fileuploaded] </td><td> File &quot;$1&quot; uploaded successfully. Please follow this link: ($2) to the description page and fill in information about the file, such as where it came from, when it was created and by whom, and anything else you may know about it. </td><td> {{MSGNW:fileuploaded}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Formerror&action=edit formerror] </td><td> Error: could not submit form </td><td> {{MSGNW:formerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Fromwikipedia&action=edit fromwikipedia] </td><td> From Wikipedia, the free encyclopedia. </td><td> {{MSGNW:fromwikipedia}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Getimagelist&action=edit getimagelist] </td><td> fetching image list </td><td> {{MSGNW:getimagelist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Gnunote&action=edit gnunote] </td><td> All text is available under the terms of the &lt;a class=internal href=&#39;/wiki/GNU_FDL&#39;&gt;GNU Free Documentation License&lt;/a&gt;. </td><td> {{MSGNW:gnunote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Go&action=edit go] </td><td> Go </td><td> {{MSGNW:go}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Googlesearch&action=edit googlesearch] </td><td> &lt;!-- SiteSearch Google --&gt; &lt;FORM method=GET action=&quot;http&#58;//www.google.com/search&quot;&gt; &lt;TABLE bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt; &lt;A HREF=&quot;http&#58;//www.google.com/&quot;&gt; &lt;IMG SRC=&quot;http&#58;//www.google.com/logos/Logo_40wht.gif&quot; border=&quot;0&quot; ALT=&quot;Google&quot;&gt;&lt;/A&gt; &lt;/td&gt; &lt;td&gt; &lt;INPUT TYPE=text name=q size=31 maxlength=255 value=&quot;$1&quot;&gt; &lt;INPUT type=submit name=btnG VALUE=&quot;Google Search&quot;&gt; &lt;font size=-1&gt; &lt;input type=hidden name=domains value=&quot;http&#58;//lv.wikipedia.org&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;input type=radio name=sitesearch value=&quot;&quot;&gt; WWW &lt;input type=radio name=sitesearch value=&quot;http&#58;//lv.wikipedia.org&quot; checked&gt; http&#58;//lv.wikipedia.org &lt;br&gt; &lt;input type=&#39;hidden&#39; name=&#39;ie&#39; value=&#39;$2&#39;&gt; &lt;input type=&#39;hidden&#39; name=&#39;oe&#39; value=&#39;$2&#39;&gt; &lt;/font&gt; &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/TABLE&gt; &lt;/FORM&gt; &lt;!-- SiteSearch Google --&gt; </td><td> {{MSGNW:googlesearch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Guesstimezone&action=edit guesstimezone] </td><td> Fill in from browser </td><td> {{MSGNW:guesstimezone}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Headline_sample&action=edit headline_sample] </td><td> Headline text </td><td> {{MSGNW:headline_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Headline_tip&action=edit headline_tip] </td><td> Level 2 headline </td><td> {{MSGNW:headline_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Help&action=edit help] </td><td> Help </td><td> {{MSGNW:help}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Helppage&action=edit helppage] </td><td> Wikipedia:Help </td><td> {{MSGNW:helppage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Hide&action=edit hide] </td><td> hide </td><td> {{MSGNW:hide}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Hidetoc&action=edit hidetoc] </td><td> hide </td><td> {{MSGNW:hidetoc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Hist&action=edit hist] </td><td> hist </td><td> {{MSGNW:hist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Histlegend&action=edit histlegend] </td><td> Legend: (cur) = difference with current version, (last) = difference with preceding version, M = minor edit </td><td> {{MSGNW:histlegend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:History&action=edit history] </td><td> Page history </td><td> {{MSGNW:history}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Historywarning&action=edit historywarning] </td><td> Warning: The page you are about to delete has a history: </td><td> {{MSGNW:historywarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Hr_tip&action=edit hr_tip] </td><td> Horizontal line (use sparingly) </td><td> {{MSGNW:hr_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ignorewarning&action=edit ignorewarning] </td><td> Ignore warning and save file anyway. </td><td> {{MSGNW:ignorewarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ilshowmatch&action=edit ilshowmatch] </td><td> Show all images with names matching </td><td> {{MSGNW:ilshowmatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ilsubmit&action=edit ilsubmit] </td><td> Search </td><td> {{MSGNW:ilsubmit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Image_sample&action=edit image_sample] </td><td> Example.jpg </td><td> {{MSGNW:image_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Image_tip&action=edit image_tip] </td><td> Embedded image </td><td> {{MSGNW:image_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagelinks&action=edit imagelinks] </td><td> Image links </td><td> {{MSGNW:imagelinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagelist&action=edit imagelist] </td><td> Image list </td><td> {{MSGNW:imagelist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagelisttext&action=edit imagelisttext] </td><td> Below is a list of $1 images sorted $2. </td><td> {{MSGNW:imagelisttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagepage&action=edit imagepage] </td><td> View image page </td><td> {{MSGNW:imagepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagereverted&action=edit imagereverted] </td><td> Revert to earlier version was successful. </td><td> {{MSGNW:imagereverted}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imgdelete&action=edit imgdelete] </td><td> del </td><td> {{MSGNW:imgdelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imgdesc&action=edit imgdesc] </td><td> desc </td><td> {{MSGNW:imgdesc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imghistlegend&action=edit imghistlegend] </td><td> Legend: (cur) = this is the current image, (del) = delete this old version, (rev) = revert to this old version. &lt;br&gt;&lt;i&gt;Click on date to see image uploaded on that date&lt;/i&gt;. </td><td> {{MSGNW:imghistlegend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imghistory&action=edit imghistory] </td><td> Image history </td><td> {{MSGNW:imghistory}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imglegend&action=edit imglegend] </td><td> Legend: (desc) = show/edit image description. </td><td> {{MSGNW:imglegend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Infobox&action=edit infobox] </td><td> Click a button to get an example text </td><td> {{MSGNW:infobox}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Internalerror&action=edit internalerror] </td><td> Internal error </td><td> {{MSGNW:internalerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Intl&action=edit intl] </td><td> Interlanguage links </td><td> {{MSGNW:intl}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ip_range_invalid&action=edit ip_range_invalid] </td><td> Invalid IP range. </td><td> {{MSGNW:ip_range_invalid}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipaddress&action=edit ipaddress] </td><td> IP Address/username </td><td> {{MSGNW:ipaddress}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipb_expiry_invalid&action=edit ipb_expiry_invalid] </td><td> Expiry time invalid. </td><td> {{MSGNW:ipb_expiry_invalid}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipbexpiry&action=edit ipbexpiry] </td><td> Expiry </td><td> {{MSGNW:ipbexpiry}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipblocklist&action=edit ipblocklist] </td><td> List of blocked IP addresses and usernames </td><td> {{MSGNW:ipblocklist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipbreason&action=edit ipbreason] </td><td> Reason </td><td> {{MSGNW:ipbreason}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipbsubmit&action=edit ipbsubmit] </td><td> Block this user </td><td> {{MSGNW:ipbsubmit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipusubmit&action=edit ipusubmit] </td><td> Unblock this address </td><td> {{MSGNW:ipusubmit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipusuccess&action=edit ipusuccess] </td><td> &quot;$1&quot; unblocked </td><td> {{MSGNW:ipusuccess}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Isredirect&action=edit isredirect] </td><td> redirect page </td><td> {{MSGNW:isredirect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Italic_sample&action=edit italic_sample] </td><td> Italic text </td><td> {{MSGNW:italic_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Italic_tip&action=edit italic_tip] </td><td> Italic text </td><td> {{MSGNW:italic_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Iteminvalidname&action=edit iteminvalidname] </td><td> Problem with item &#39;$1&#39;, invalid name... </td><td> {{MSGNW:iteminvalidname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Largefile&action=edit largefile] </td><td> It is recommended that images not exceed 100k in size. </td><td> {{MSGNW:largefile}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Last&action=edit last] </td><td> last </td><td> {{MSGNW:last}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lastmodified&action=edit lastmodified] </td><td> This page was last modified $1. </td><td> {{MSGNW:lastmodified}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lineno&action=edit lineno] </td><td> Line $1: </td><td> {{MSGNW:lineno}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Link_sample&action=edit link_sample] </td><td> Link title </td><td> {{MSGNW:link_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Link_tip&action=edit link_tip] </td><td> Internal link </td><td> {{MSGNW:link_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Linklistsub&action=edit linklistsub] </td><td> (List of links) </td><td> {{MSGNW:linklistsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Linkshere&action=edit linkshere] </td><td> The following pages link to here: </td><td> {{MSGNW:linkshere}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Linkstoimage&action=edit linkstoimage] </td><td> The following pages link to this image: </td><td> {{MSGNW:linkstoimage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Linktrail&action=edit linktrail] </td><td> /^(&#91;a-z]+)(.*)$/sD </td><td> {{MSGNW:linktrail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Listform&action=edit listform] </td><td> list </td><td> {{MSGNW:listform}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Listusers&action=edit listusers] </td><td> User list </td><td> {{MSGNW:listusers}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loadhist&action=edit loadhist] </td><td> Loading page history </td><td> {{MSGNW:loadhist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loadingrev&action=edit loadingrev] </td><td> loading revision for diff </td><td> {{MSGNW:loadingrev}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Localtime&action=edit localtime] </td><td> Local time display </td><td> {{MSGNW:localtime}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockbtn&action=edit lockbtn] </td><td> Lock database </td><td> {{MSGNW:lockbtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockconfirm&action=edit lockconfirm] </td><td> Yes, I really want to lock the database. </td><td> {{MSGNW:lockconfirm}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockdb&action=edit lockdb] </td><td> Lock database </td><td> {{MSGNW:lockdb}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockdbsuccesssub&action=edit lockdbsuccesssub] </td><td> Database lock succeeded </td><td> {{MSGNW:lockdbsuccesssub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockdbsuccesstext&action=edit lockdbsuccesstext] </td><td> The database has been locked. &lt;br&gt;Remember to remove the lock after your maintenance is complete. </td><td> {{MSGNW:lockdbsuccesstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockdbtext&action=edit lockdbtext] </td><td> Locking the database will suspend the ability of all users to edit pages, change their preferences, edit their watchlists, and other things requiring changes in the database. Please confirm that this is what you intend to do, and that you will unlock the database when your maintenance is done. </td><td> {{MSGNW:lockdbtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Locknoconfirm&action=edit locknoconfirm] </td><td> You did not check the confirmation box. </td><td> {{MSGNW:locknoconfirm}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Login&action=edit login] </td><td> Log in </td><td> {{MSGNW:login}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginend&action=edit loginend] </td><td> &amp;lt;loginend&amp;gt; </td><td> {{MSGNW:loginend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginerror&action=edit loginerror] </td><td> Login error </td><td> {{MSGNW:loginerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginpagetitle&action=edit loginpagetitle] </td><td> User login </td><td> {{MSGNW:loginpagetitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginproblem&action=edit loginproblem] </td><td> &lt;b&gt;There has been a problem with your login.&lt;/b&gt;&lt;br&gt;Try again! </td><td> {{MSGNW:loginproblem}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginprompt&action=edit loginprompt] </td><td> You must have cookies enabled to log in to Wikipedia. </td><td> {{MSGNW:loginprompt}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginsuccess&action=edit loginsuccess] </td><td> You are now logged in to Wikipedia as &quot;$1&quot;. </td><td> {{MSGNW:loginsuccess}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginsuccesstitle&action=edit loginsuccesstitle] </td><td> Login successful </td><td> {{MSGNW:loginsuccesstitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Logout&action=edit logout] </td><td> Log out </td><td> {{MSGNW:logout}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Logouttext&action=edit logouttext] </td><td> You are now logged out. You can continue to use Wikipedia anonymously, or you can log in again as the same or as a different user. Note that some pages may continue to be displayed as if you were still logged in, until you clear your browser cache </td><td> {{MSGNW:logouttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Logouttitle&action=edit logouttitle] </td><td> User logout </td><td> {{MSGNW:logouttitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lonelypages&action=edit lonelypages] </td><td> Orphaned pages </td><td> {{MSGNW:lonelypages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Longpages&action=edit longpages] </td><td> Long pages </td><td> {{MSGNW:longpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Longpagewarning&action=edit longpagewarning] </td><td> WARNING: This page is $1 kilobytes long; some browsers may have problems editing pages approaching or longer than 32kb. Please consider breaking the page into smaller sections. </td><td> {{MSGNW:longpagewarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mailmypassword&action=edit mailmypassword] </td><td> Mail me a new password </td><td> {{MSGNW:mailmypassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mailnologin&action=edit mailnologin] </td><td> No send address </td><td> {{MSGNW:mailnologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mailnologintext&action=edit mailnologintext] </td><td> You must be &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; and have a valid e-mail address in your &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Preferences&quot;&gt;preferences&lt;/a&gt; to send e-mail to other users. </td><td> {{MSGNW:mailnologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mainpage&action=edit mainpage] </td><td> Main Page </td><td> {{MSGNW:mainpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mainpagetext&action=edit mainpagetext] </td><td> Wiki software successfully installed. </td><td> {{MSGNW:mainpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Maintenance&action=edit maintenance] </td><td> Maintenance page </td><td> {{MSGNW:maintenance}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Maintenancebacklink&action=edit maintenancebacklink] </td><td> Back to Maintenance Page </td><td> {{MSGNW:maintenancebacklink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Maintnancepagetext&action=edit maintnancepagetext] </td><td> This page includes several handy tools for everyday maintenance. Some of these functions tend to stress the database, so please do not hit reload after every item you fixed ;-) </td><td> {{MSGNW:maintnancepagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysopfail&action=edit makesysopfail] </td><td> &lt;b&gt;User &#39;$1&#39; could not be made into a sysop. (Did you enter the name correctly?)&lt;/b&gt; </td><td> {{MSGNW:makesysopfail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysopname&action=edit makesysopname] </td><td> Name of the user: </td><td> {{MSGNW:makesysopname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysopok&action=edit makesysopok] </td><td> &lt;b&gt;User &#39;$1&#39; is now a sysop&lt;/b&gt; </td><td> {{MSGNW:makesysopok}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysopsubmit&action=edit makesysopsubmit] </td><td> Make this user into a sysop </td><td> {{MSGNW:makesysopsubmit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysoptext&action=edit makesysoptext] </td><td> This form is used by bureaucrats to turn ordinary users into administrators. Type the name of the user in the box and press the button to make the user an administrator </td><td> {{MSGNW:makesysoptext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysoptitle&action=edit makesysoptitle] </td><td> Make a user into a sysop </td><td> {{MSGNW:makesysoptitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Matchtotals&action=edit matchtotals] </td><td> The query &quot;$1&quot; matched $2 article titles and the text of $3 articles. </td><td> {{MSGNW:matchtotals}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math&action=edit math] </td><td> Rendering math </td><td> {{MSGNW:math}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_failure&action=edit math_failure] </td><td> Failed to parse </td><td> {{MSGNW:math_failure}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_image_error&action=edit math_image_error] </td><td> PNG conversion failed </td><td> {{MSGNW:math_image_error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_lexing_error&action=edit math_lexing_error] </td><td> lexing error </td><td> {{MSGNW:math_lexing_error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_sample&action=edit math_sample] </td><td> Insert formula here </td><td> {{MSGNW:math_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_syntax_error&action=edit math_syntax_error] </td><td> syntax error </td><td> {{MSGNW:math_syntax_error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_tip&action=edit math_tip] </td><td> Mathematical formula (LaTeX) </td><td> {{MSGNW:math_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_unknown_error&action=edit math_unknown_error] </td><td> unknown error </td><td> {{MSGNW:math_unknown_error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_unknown_function&action=edit math_unknown_function] </td><td> unknown function </td><td> {{MSGNW:math_unknown_function}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Media_sample&action=edit media_sample] </td><td> Example.mp3 </td><td> {{MSGNW:media_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Media_tip&action=edit media_tip] </td><td> Media file link </td><td> {{MSGNW:media_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Minlength&action=edit minlength] </td><td> Image names must be at least three letters. </td><td> {{MSGNW:minlength}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Minoredit&action=edit minoredit] </td><td> This is a minor edit </td><td> {{MSGNW:minoredit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Minoreditletter&action=edit minoreditletter] </td><td> M </td><td> {{MSGNW:minoreditletter}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mispeelings&action=edit mispeelings] </td><td> Pages with misspellings </td><td> {{MSGNW:mispeelings}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mispeelingspage&action=edit mispeelingspage] </td><td> List of common misspellings </td><td> {{MSGNW:mispeelingspage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mispeelingstext&action=edit mispeelingstext] </td><td> The following pages contain a common misspelling, which are listed on $1. The correct spelling might be given (like this). </td><td> {{MSGNW:mispeelingstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missingarticle&action=edit missingarticle] </td><td> The database did not find the text of a page that it should have found, named &quot;$1&quot;. &lt;p&gt;This is usually caused by following an outdated diff or history link to a page that has been deleted. &lt;p&gt;If this is not the case, you may have found a bug in the software. Please report this to an administrator, making note of the URL. </td><td> {{MSGNW:missingarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missinglanguagelinks&action=edit missinglanguagelinks] </td><td> Missing Language Links </td><td> {{MSGNW:missinglanguagelinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missinglanguagelinksbutton&action=edit missinglanguagelinksbutton] </td><td> Find missing language links for </td><td> {{MSGNW:missinglanguagelinksbutton}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missinglanguagelinkstext&action=edit missinglanguagelinkstext] </td><td> These articles do &lt;i&gt;not&lt;/i&gt; link to their counterpart in $1. Redirects and subpages are &lt;i&gt;not&lt;/i&gt; shown. </td><td> {{MSGNW:missinglanguagelinkstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Moredotdotdot&action=edit moredotdotdot] </td><td> More... </td><td> {{MSGNW:moredotdotdot}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movearticle&action=edit movearticle] </td><td> Move page </td><td> {{MSGNW:movearticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movedto&action=edit movedto] </td><td> moved to </td><td> {{MSGNW:movedto}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movenologin&action=edit movenologin] </td><td> Not logged in </td><td> {{MSGNW:movenologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movenologintext&action=edit movenologintext] </td><td> You must be a registered user and &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; to move a page. </td><td> {{MSGNW:movenologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movepage&action=edit movepage] </td><td> Move page </td><td> {{MSGNW:movepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movepagebtn&action=edit movepagebtn] </td><td> Move page </td><td> {{MSGNW:movepagebtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movepagetalktext&action=edit movepagetalktext] </td><td> The associated talk page, if any, will be automatically moved along with it &#39;&#39;&#39;unless:&#39;&#39;&#39; *You are moving the page across namespaces, *A non-empty talk page already exists under the new name, or *You uncheck the box below. In those cases, you will have to move or merge the page manually if desired. </td><td> {{MSGNW:movepagetalktext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movepagetext&action=edit movepagetext] </td><td> Using the form below will rename a page, moving all of its history to the new name. The old title will become a redirect page to the new title. Links to the old page title will not be changed; be sure to &#91;&#91;Special:Maintenance&#124;check]] for double or broken redirects. You are responsible for making sure that links continue to point where they are supposed to go. Note that the page will &#39;&#39;&#39;not&#39;&#39;&#39; be moved if there is already a page at the new title, unless it is empty or a redirect and has no past edit history. This means that you can rename a page back to where it was just renamed from if you make a mistake, and you cannot overwrite an existing page. &lt;b&gt;WARNING!&lt;/b&gt; This can be a drastic and unexpected change for a popular page; please be sure you understand the consequences of this before proceeding. </td><td> {{MSGNW:movepagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movetalk&action=edit movetalk] </td><td> Move &quot;talk&quot; page as well, if applicable. </td><td> {{MSGNW:movetalk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movethispage&action=edit movethispage] </td><td> Move this page </td><td> {{MSGNW:movethispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mycontris&action=edit mycontris] </td><td> My contributions </td><td> {{MSGNW:mycontris}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mypage&action=edit mypage] </td><td> My page </td><td> {{MSGNW:mypage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mytalk&action=edit mytalk] </td><td> My talk </td><td> {{MSGNW:mytalk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nbytes&action=edit nbytes] </td><td> $1 bytes </td><td> {{MSGNW:nbytes}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nchanges&action=edit nchanges] </td><td> $1 changes </td><td> {{MSGNW:nchanges}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newarticle&action=edit newarticle] </td><td> (New) </td><td> {{MSGNW:newarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newarticletext&action=edit newarticletext] </td><td> You&#39;ve followed a link to a page that doesn&#39;t exist yet. To create the page, start typing in the box below (see the &#91;&#91;Wikipedia:Help&#124;help page]] for more info). If you are here by mistake, just click your browser&#39;s &#39;&#39;&#39;back&#39;&#39;&#39; button. </td><td> {{MSGNW:newarticletext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newmessages&action=edit newmessages] </td><td> You have $1. </td><td> {{MSGNW:newmessages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newmessageslink&action=edit newmessageslink] </td><td> new messages </td><td> {{MSGNW:newmessageslink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newpage&action=edit newpage] </td><td> New page </td><td> {{MSGNW:newpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newpageletter&action=edit newpageletter] </td><td> N </td><td> {{MSGNW:newpageletter}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newpages&action=edit newpages] </td><td> New pages </td><td> {{MSGNW:newpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newpassword&action=edit newpassword] </td><td> New password </td><td> {{MSGNW:newpassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newtitle&action=edit newtitle] </td><td> To new title </td><td> {{MSGNW:newtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newusersonly&action=edit newusersonly] </td><td> (new users only) </td><td> {{MSGNW:newusersonly}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Next&action=edit next] </td><td> next </td><td> {{MSGNW:next}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nextn&action=edit nextn] </td><td> next $1 </td><td> {{MSGNW:nextn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nlinks&action=edit nlinks] </td><td> $1 links </td><td> {{MSGNW:nlinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noaffirmation&action=edit noaffirmation] </td><td> You must affirm that your upload does not violate any copyrights. </td><td> {{MSGNW:noaffirmation}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noarticletext&action=edit noarticletext] </td><td> (There is currently no text in this page) </td><td> {{MSGNW:noarticletext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noblockreason&action=edit noblockreason] </td><td> You must supply a reason for the block. </td><td> {{MSGNW:noblockreason}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noconnect&action=edit noconnect] </td><td> Sorry! The wiki is experiencing some technical difficulties, and cannot contact the database server. </td><td> {{MSGNW:noconnect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nocontribs&action=edit nocontribs] </td><td> No changes were found matching these criteria. </td><td> {{MSGNW:nocontribs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nocookieslogin&action=edit nocookieslogin] </td><td> Wikipedia uses cookies to log in users. You have cookies disabled. Please enable them and try again. </td><td> {{MSGNW:nocookieslogin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nocookiesnew&action=edit nocookiesnew] </td><td> The user account was created, but you are not logged in. Wikipedia uses cookies to log in users. You have cookies disabled. Please enable them, then log in with your new username and password. </td><td> {{MSGNW:nocookiesnew}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nodb&action=edit nodb] </td><td> Could not select database $1 </td><td> {{MSGNW:nodb}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noemail&action=edit noemail] </td><td> There is no e-mail address recorded for user &quot;$1&quot;. </td><td> {{MSGNW:noemail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noemailtext&action=edit noemailtext] </td><td> This user has not specified a valid e-mail address, or has chosen not to receive e-mail from other users. </td><td> {{MSGNW:noemailtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noemailtitle&action=edit noemailtitle] </td><td> No e-mail address </td><td> {{MSGNW:noemailtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nogomatch&action=edit nogomatch] </td><td> No page with this exact title exists, trying full text search. </td><td> {{MSGNW:nogomatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nohistory&action=edit nohistory] </td><td> There is no edit history for this page. </td><td> {{MSGNW:nohistory}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nolinkshere&action=edit nolinkshere] </td><td> No pages link to here. </td><td> {{MSGNW:nolinkshere}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nolinkstoimage&action=edit nolinkstoimage] </td><td> There are no pages that link to this image. </td><td> {{MSGNW:nolinkstoimage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noname&action=edit noname] </td><td> You have not specified a valid user name. </td><td> {{MSGNW:noname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nonefound&action=edit nonefound] </td><td> &lt;strong&gt;Note&lt;/strong&gt;: unsuccessful searches are often caused by searching for common words like &quot;have&quot; and &quot;from&quot;, which are not indexed, or by specifying more than one search term (only pages containing all of the search terms will appear in the result). </td><td> {{MSGNW:nonefound}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nospecialpagetext&action=edit nospecialpagetext] </td><td> You have requested a special page that is not recognized by the wiki. </td><td> {{MSGNW:nospecialpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nosuchaction&action=edit nosuchaction] </td><td> No such action </td><td> {{MSGNW:nosuchaction}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nosuchactiontext&action=edit nosuchactiontext] </td><td> The action specified by the URL is not recognized by the wiki </td><td> {{MSGNW:nosuchactiontext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nosuchspecialpage&action=edit nosuchspecialpage] </td><td> No such special page </td><td> {{MSGNW:nosuchspecialpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nosuchuser&action=edit nosuchuser] </td><td> There is no user by the name &quot;$1&quot;. Check your spelling, or use the form below to create a new user account. </td><td> {{MSGNW:nosuchuser}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notanarticle&action=edit notanarticle] </td><td> Not an article </td><td> {{MSGNW:notanarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notargettext&action=edit notargettext] </td><td> You have not specified a target page or user to perform this function on. </td><td> {{MSGNW:notargettext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notargettitle&action=edit notargettitle] </td><td> No target </td><td> {{MSGNW:notargettitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Note&action=edit note] </td><td> &lt;strong&gt;Note:&lt;/strong&gt; </td><td> {{MSGNW:note}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notextmatches&action=edit notextmatches] </td><td> No article text matches </td><td> {{MSGNW:notextmatches}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notitlematches&action=edit notitlematches] </td><td> No article title matches </td><td> {{MSGNW:notitlematches}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notloggedin&action=edit notloggedin] </td><td> Not logged in </td><td> {{MSGNW:notloggedin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nowatchlist&action=edit nowatchlist] </td><td> You have no items on your watchlist. </td><td> {{MSGNW:nowatchlist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nowiki_sample&action=edit nowiki_sample] </td><td> Insert non-formatted text here </td><td> {{MSGNW:nowiki_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nowiki_tip&action=edit nowiki_tip] </td><td> Ignore wiki formatting </td><td> {{MSGNW:nowiki_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nviews&action=edit nviews] </td><td> $1 views </td><td> {{MSGNW:nviews}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ok&action=edit ok] </td><td> OK </td><td> {{MSGNW:ok}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Oldpassword&action=edit oldpassword] </td><td> Old password </td><td> {{MSGNW:oldpassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Orig&action=edit orig] </td><td> orig </td><td> {{MSGNW:orig}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Orphans&action=edit orphans] </td><td> Orphaned pages </td><td> {{MSGNW:orphans}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Otherlanguages&action=edit otherlanguages] </td><td> Other languages </td><td> {{MSGNW:otherlanguages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Pagemovedsub&action=edit pagemovedsub] </td><td> Move succeeded </td><td> {{MSGNW:pagemovedsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Pagemovedtext&action=edit pagemovedtext] </td><td> Page &quot;&#91;&#91;$1]]&quot; moved to &quot;&#91;&#91;$2]]&quot;. </td><td> {{MSGNW:pagemovedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Passwordremindertext&action=edit passwordremindertext] </td><td> Someone (probably you, from IP address $1) requested that we send you a new Wikipedia login password. The password for user &quot;$2&quot; is now &quot;$3&quot;. You should log in and change your password now. </td><td> {{MSGNW:passwordremindertext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Passwordremindertitle&action=edit passwordremindertitle] </td><td> Password reminder from Wikipedia </td><td> {{MSGNW:passwordremindertitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Passwordsent&action=edit passwordsent] </td><td> A new password has been sent to the e-mail address registered for &quot;$1&quot;. Please log in again after you receive it. </td><td> {{MSGNW:passwordsent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Perfdisabled&action=edit perfdisabled] </td><td> Sorry! This feature has been temporarily disabled because it slows the database down to the point that no one can use the wiki. </td><td> {{MSGNW:perfdisabled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Perfdisabledsub&action=edit perfdisabledsub] </td><td> Here&#39;s a saved copy from $1: </td><td> {{MSGNW:perfdisabledsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Popularpages&action=edit popularpages] </td><td> Popular pages </td><td> {{MSGNW:popularpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Postcomment&action=edit postcomment] </td><td> Post a comment </td><td> {{MSGNW:postcomment}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Powersearch&action=edit powersearch] </td><td> Search </td><td> {{MSGNW:powersearch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Powersearchtext&action=edit powersearchtext] </td><td> Search in namespaces :&lt;br&gt; $1&lt;br&gt; $2 List redirects &amp;nbsp; Search for $3 $9 </td><td> {{MSGNW:powersearchtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Preferences&action=edit preferences] </td><td> Preferences </td><td> {{MSGNW:preferences}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefslogintext&action=edit prefslogintext] </td><td> You are logged in as &quot;$1&quot;. Your internal ID number is $2. See &#91;&#91;Wikipedia:User preferences help]] for help deciphering the options. </td><td> {{MSGNW:prefslogintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefsnologin&action=edit prefsnologin] </td><td> Not logged in </td><td> {{MSGNW:prefsnologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefsnologintext&action=edit prefsnologintext] </td><td> You must be &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; to set user preferences. </td><td> {{MSGNW:prefsnologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefsreset&action=edit prefsreset] </td><td> Preferences have been reset from storage. </td><td> {{MSGNW:prefsreset}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Preview&action=edit preview] </td><td> Preview </td><td> {{MSGNW:preview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Previewconflict&action=edit previewconflict] </td><td> This preview reflects the text in the upper text editing area as it will appear if you choose to save. </td><td> {{MSGNW:previewconflict}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Previewnote&action=edit previewnote] </td><td> Remember that this is only a preview, and has not yet been saved! </td><td> {{MSGNW:previewnote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prevn&action=edit prevn] </td><td> previous $1 </td><td> {{MSGNW:prevn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Printableversion&action=edit printableversion] </td><td> Printable version </td><td> {{MSGNW:printableversion}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Printsubtitle&action=edit printsubtitle] </td><td> (From http&#58;//www.wikipedia.org) </td><td> {{MSGNW:printsubtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectedarticle&action=edit protectedarticle] </td><td> protected &#91;&#91;$1]] </td><td> {{MSGNW:protectedarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectedpage&action=edit protectedpage] </td><td> Protected page </td><td> {{MSGNW:protectedpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectedpagewarning&action=edit protectedpagewarning] </td><td> WARNING: This page has been locked so that only users with sysop privileges can edit it. Be sure you are following the &lt;a href=&#39;/wiki/Wikipedia:Protected_page_guidelines&#39;&gt;protected page guidelines&lt;/a&gt;. </td><td> {{MSGNW:protectedpagewarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectedtext&action=edit protectedtext] </td><td> This page has been locked to prevent editing; there are a number of reasons why this may be so, please see &#91;&#91;Wikipedia:Protected page]]. You can view and copy the source of this page: </td><td> {{MSGNW:protectedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectlogpage&action=edit protectlogpage] </td><td> Protection_log </td><td> {{MSGNW:protectlogpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectlogtext&action=edit protectlogtext] </td><td> Below is a list of page locks/unlocks. See &#91;&#91;Wikipedia:Protected page]] for more information. </td><td> {{MSGNW:protectlogtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectpage&action=edit protectpage] </td><td> Protect page </td><td> {{MSGNW:protectpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectthispage&action=edit protectthispage] </td><td> Protect this page </td><td> {{MSGNW:protectthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbbrowse&action=edit qbbrowse] </td><td> Browse </td><td> {{MSGNW:qbbrowse}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbedit&action=edit qbedit] </td><td> Edit </td><td> {{MSGNW:qbedit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbfind&action=edit qbfind] </td><td> Find </td><td> {{MSGNW:qbfind}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbmyoptions&action=edit qbmyoptions] </td><td> My pages </td><td> {{MSGNW:qbmyoptions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbpageinfo&action=edit qbpageinfo] </td><td> Context </td><td> {{MSGNW:qbpageinfo}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbpageoptions&action=edit qbpageoptions] </td><td> This page </td><td> {{MSGNW:qbpageoptions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbsettings&action=edit qbsettings] </td><td> Quickbar settings </td><td> {{MSGNW:qbsettings}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbspecialpages&action=edit qbspecialpages] </td><td> Special pages </td><td> {{MSGNW:qbspecialpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Querybtn&action=edit querybtn] </td><td> Submit query </td><td> {{MSGNW:querybtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Querysuccessful&action=edit querysuccessful] </td><td> Query successful </td><td> {{MSGNW:querysuccessful}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Randompage&action=edit randompage] </td><td> Random page </td><td> {{MSGNW:randompage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Range_block_disabled&action=edit range_block_disabled] </td><td> The sysop ability to create range blocks is disabled. </td><td> {{MSGNW:range_block_disabled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rchide&action=edit rchide] </td><td> in $4 form; $1 minor edits; $2 secondary namespaces; $3 multiple edits. </td><td> {{MSGNW:rchide}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rclinks&action=edit rclinks] </td><td> Show last $1 changes in last $2 days&lt;br&gt;$3 </td><td> {{MSGNW:rclinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rclistfrom&action=edit rclistfrom] </td><td> Show new changes starting from $1 </td><td> {{MSGNW:rclistfrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rcliu&action=edit rcliu] </td><td> ; $1 edits from logged in users </td><td> {{MSGNW:rcliu}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rcloaderr&action=edit rcloaderr] </td><td> Loading recent changes </td><td> {{MSGNW:rcloaderr}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rclsub&action=edit rclsub] </td><td> (to pages linked from &quot;$1&quot;) </td><td> {{MSGNW:rclsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rcnote&action=edit rcnote] </td><td> Below are the last &lt;strong&gt;$1&lt;/strong&gt; changes in last &lt;strong&gt;$2&lt;/strong&gt; days. </td><td> {{MSGNW:rcnote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rcnotefrom&action=edit rcnotefrom] </td><td> Below are the changes since &lt;b&gt;$2&lt;/b&gt; (up to &lt;b&gt;$1&lt;/b&gt; shown). </td><td> {{MSGNW:rcnotefrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Readonly&action=edit readonly] </td><td> Database locked </td><td> {{MSGNW:readonly}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Readonlytext&action=edit readonlytext] </td><td> The database is currently locked to new entries and other modifications, probably for routine database maintenance, after which it will be back to normal. The administrator who locked it offered this explanation: &lt;p&gt;$1 </td><td> {{MSGNW:readonlytext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Readonlywarning&action=edit readonlywarning] </td><td> WARNING: The database has been locked for maintenance, so you will not be able to save your edits right now. You may wish to cut-n-paste the text into a text file and save it for later. </td><td> {{MSGNW:readonlywarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Recentchanges&action=edit recentchanges] </td><td> Recent changes </td><td> {{MSGNW:recentchanges}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Recentchangescount&action=edit recentchangescount] </td><td> Number of titles in recent changes </td><td> {{MSGNW:recentchangescount}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Recentchangeslinked&action=edit recentchangeslinked] </td><td> Related changes </td><td> {{MSGNW:recentchangeslinked}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Recentchangestext&action=edit recentchangestext] </td><td> Track the most recent changes to the wiki on this page. </td><td> {{MSGNW:recentchangestext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Redirectedfrom&action=edit redirectedfrom] </td><td> (Redirected from $1) </td><td> {{MSGNW:redirectedfrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Remembermypassword&action=edit remembermypassword] </td><td> Remember my password across sessions. </td><td> {{MSGNW:remembermypassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Removechecked&action=edit removechecked] </td><td> Remove checked items from watchlist </td><td> {{MSGNW:removechecked}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Removedwatch&action=edit removedwatch] </td><td> Removed from watchlist </td><td> {{MSGNW:removedwatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Removedwatchtext&action=edit removedwatchtext] </td><td> The page &quot;$1&quot; has been removed from your watchlist. </td><td> {{MSGNW:removedwatchtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Removingchecked&action=edit removingchecked] </td><td> Removing requested items from watchlist... </td><td> {{MSGNW:removingchecked}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Resetprefs&action=edit resetprefs] </td><td> Reset preferences </td><td> {{MSGNW:resetprefs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Restorelink&action=edit restorelink] </td><td> $1 deleted edits </td><td> {{MSGNW:restorelink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Resultsperpage&action=edit resultsperpage] </td><td> Hits to show per page </td><td> {{MSGNW:resultsperpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Retrievedfrom&action=edit retrievedfrom] </td><td> Retrieved from &quot;$1&quot; </td><td> {{MSGNW:retrievedfrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Returnto&action=edit returnto] </td><td> Return to $1. </td><td> {{MSGNW:returnto}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Retypenew&action=edit retypenew] </td><td> Retype new password </td><td> {{MSGNW:retypenew}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Reupload&action=edit reupload] </td><td> Re-upload </td><td> {{MSGNW:reupload}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Reuploaddesc&action=edit reuploaddesc] </td><td> Return to the upload form. </td><td> {{MSGNW:reuploaddesc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Reverted&action=edit reverted] </td><td> Reverted to earlier revision </td><td> {{MSGNW:reverted}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revertimg&action=edit revertimg] </td><td> rev </td><td> {{MSGNW:revertimg}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revertpage&action=edit revertpage] </td><td> Reverted edit of $2, changed back to last version by $1 </td><td> {{MSGNW:revertpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revhistory&action=edit revhistory] </td><td> Revision history </td><td> {{MSGNW:revhistory}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revisionasof&action=edit revisionasof] </td><td> Revision as of $1 </td><td> {{MSGNW:revisionasof}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revnotfound&action=edit revnotfound] </td><td> Revision not found </td><td> {{MSGNW:revnotfound}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revnotfoundtext&action=edit revnotfoundtext] </td><td> The old revision of the page you asked for could not be found. Please check the URL you used to access this page. </td><td> {{MSGNW:revnotfoundtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rollback&action=edit rollback] </td><td> Roll back edits </td><td> {{MSGNW:rollback}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rollbackfailed&action=edit rollbackfailed] </td><td> Rollback failed </td><td> {{MSGNW:rollbackfailed}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rollbacklink&action=edit rollbacklink] </td><td> rollback </td><td> {{MSGNW:rollbacklink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rows&action=edit rows] </td><td> Rows </td><td> {{MSGNW:rows}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Savearticle&action=edit savearticle] </td><td> Save page </td><td> {{MSGNW:savearticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Savedprefs&action=edit savedprefs] </td><td> Your preferences have been saved. </td><td> {{MSGNW:savedprefs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Savefile&action=edit savefile] </td><td> Save file </td><td> {{MSGNW:savefile}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Saveprefs&action=edit saveprefs] </td><td> Save preferences </td><td> {{MSGNW:saveprefs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Search&action=edit search] </td><td> Search </td><td> {{MSGNW:search}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchdisabled&action=edit searchdisabled] </td><td> &lt;p&gt;Sorry! Full text search has been disabled temporarily, for performance reasons. In the meantime, you can use the Google search below, which may be out of date.&lt;/p&gt; </td><td> {{MSGNW:searchdisabled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchhelppage&action=edit searchhelppage] </td><td> Wikipedia:Searching </td><td> {{MSGNW:searchhelppage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchingwikipedia&action=edit searchingwikipedia] </td><td> Searching Wikipedia </td><td> {{MSGNW:searchingwikipedia}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchquery&action=edit searchquery] </td><td> For query &quot;$1&quot; </td><td> {{MSGNW:searchquery}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchresults&action=edit searchresults] </td><td> Search results </td><td> {{MSGNW:searchresults}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchresultshead&action=edit searchresultshead] </td><td> Search result settings </td><td> {{MSGNW:searchresultshead}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchresulttext&action=edit searchresulttext] </td><td> For more information about searching Wikipedia, see $1. </td><td> {{MSGNW:searchresulttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sectionedit&action=edit sectionedit] </td><td> (section) </td><td> {{MSGNW:sectionedit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Selectonly&action=edit selectonly] </td><td> Only read-only queries are allowed. </td><td> {{MSGNW:selectonly}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Selflinks&action=edit selflinks] </td><td> Pages with Self Links </td><td> {{MSGNW:selflinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Selflinkstext&action=edit selflinkstext] </td><td> The following pages contain a link to themselves, which they should not. </td><td> {{MSGNW:selflinkstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Servertime&action=edit servertime] </td><td> Server time is now </td><td> {{MSGNW:servertime}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Setbureaucratflag&action=edit setbureaucratflag] </td><td> Set bureaucrat flag </td><td> {{MSGNW:setbureaucratflag}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Shortpages&action=edit shortpages] </td><td> Short pages </td><td> {{MSGNW:shortpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Show&action=edit show] </td><td> show </td><td> {{MSGNW:show}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showhideminor&action=edit showhideminor] </td><td> $1 minor edits &#124; $2 bots &#124; $3 logged in users </td><td> {{MSGNW:showhideminor}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showingresults&action=edit showingresults] </td><td> Showing below &lt;b&gt;$1&lt;/b&gt; results starting with #&lt;b&gt;$2&lt;/b&gt;. </td><td> {{MSGNW:showingresults}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showingresultsnum&action=edit showingresultsnum] </td><td> Showing below &lt;b&gt;$3&lt;/b&gt; results starting with #&lt;b&gt;$2&lt;/b&gt;. </td><td> {{MSGNW:showingresultsnum}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showlast&action=edit showlast] </td><td> Show last $1 images sorted $2. </td><td> {{MSGNW:showlast}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showpreview&action=edit showpreview] </td><td> Show preview </td><td> {{MSGNW:showpreview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showtoc&action=edit showtoc] </td><td> show </td><td> {{MSGNW:showtoc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sig_tip&action=edit sig_tip] </td><td> Your signature with timestamp </td><td> {{MSGNW:sig_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitestats&action=edit sitestats] </td><td> Site statistics </td><td> {{MSGNW:sitestats}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitestatstext&action=edit sitestatstext] </td><td> There are &lt;b&gt;$1&lt;/b&gt; total pages in the database. This includes &quot;talk&quot; pages, pages about Wikipedia, minimal &quot;stub&quot; pages, redirects, and others that probably don&#39;t qualify as articles. Excluding those, there are &lt;b&gt;$2&lt;/b&gt; pages that are probably legitimate articles.&lt;p&gt; There have been a total of &lt;b&gt;$3&lt;/b&gt; page views, and &lt;b&gt;$4&lt;/b&gt; page edits since the software was upgraded (July 20, 2002). That comes to &lt;b&gt;$5&lt;/b&gt; average edits per page, and &lt;b&gt;$6&lt;/b&gt; views per edit. </td><td> {{MSGNW:sitestatstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitesubtitle&action=edit sitesubtitle] </td><td> The Free Encyclopedia </td><td> {{MSGNW:sitesubtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitesupport&action=edit sitesupport] </td><td> Donations </td><td> {{MSGNW:sitesupport}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitesupportpage&action=edit sitesupportpage] </td><td> &amp;lt;sitesupportpage&amp;gt; </td><td> {{MSGNW:sitesupportpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitetitle&action=edit sitetitle] </td><td> Wikipedia </td><td> {{MSGNW:sitetitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Skin&action=edit skin] </td><td> Skin </td><td> {{MSGNW:skin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Specialpages&action=edit specialpages] </td><td> Special pages </td><td> {{MSGNW:specialpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Spheading&action=edit spheading] </td><td> Special pages for all users </td><td> {{MSGNW:spheading}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sqlislogged&action=edit sqlislogged] </td><td> Please note that all queries are logged. </td><td> {{MSGNW:sqlislogged}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sqlquery&action=edit sqlquery] </td><td> Enter query </td><td> {{MSGNW:sqlquery}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Statistics&action=edit statistics] </td><td> Statistics </td><td> {{MSGNW:statistics}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Storedversion&action=edit storedversion] </td><td> Stored version </td><td> {{MSGNW:storedversion}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Stubthreshold&action=edit stubthreshold] </td><td> Threshold for stub display </td><td> {{MSGNW:stubthreshold}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Subcategories&action=edit subcategories] </td><td> Subcategories </td><td> {{MSGNW:subcategories}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Subject&action=edit subject] </td><td> Subject/headline </td><td> {{MSGNW:subject}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Subjectpage&action=edit subjectpage] </td><td> View subject </td><td> {{MSGNW:subjectpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Successfulupload&action=edit successfulupload] </td><td> Successful upload </td><td> {{MSGNW:successfulupload}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Summary&action=edit summary] </td><td> Summary </td><td> {{MSGNW:summary}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sysopspheading&action=edit sysopspheading] </td><td> For sysop use only </td><td> {{MSGNW:sysopspheading}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sysoptext&action=edit sysoptext] </td><td> The action you have requested can only be performed by users with &quot;sysop&quot; status. See $1. </td><td> {{MSGNW:sysoptext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sysoptitle&action=edit sysoptitle] </td><td> Sysop access required </td><td> {{MSGNW:sysoptitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tableform&action=edit tableform] </td><td> table </td><td> {{MSGNW:tableform}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkexists&action=edit talkexists] </td><td> The page itself was moved successfully, but the talk page could not be moved because one already exists at the new title. Please merge them manually. </td><td> {{MSGNW:talkexists}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkpage&action=edit talkpage] </td><td> Discuss this page </td><td> {{MSGNW:talkpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkpagemoved&action=edit talkpagemoved] </td><td> The corresponding talk page was also moved. </td><td> {{MSGNW:talkpagemoved}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkpagenotmoved&action=edit talkpagenotmoved] </td><td> The corresponding talk page was &lt;strong&gt;not&lt;/strong&gt; moved. </td><td> {{MSGNW:talkpagenotmoved}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Textboxsize&action=edit textboxsize] </td><td> Textbox dimensions </td><td> {{MSGNW:textboxsize}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Textmatches&action=edit textmatches] </td><td> Article text matches </td><td> {{MSGNW:textmatches}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Thisisdeleted&action=edit thisisdeleted] </td><td> View or restore $1? </td><td> {{MSGNW:thisisdeleted}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Thumbnail-more&action=edit thumbnail-more] </td><td> Enlarge </td><td> {{MSGNW:thumbnail-more}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Timezoneoffset&action=edit timezoneoffset] </td><td> Offset </td><td> {{MSGNW:timezoneoffset}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Timezonetext&action=edit timezonetext] </td><td> Enter number of hours your local time differs from server time (UTC). </td><td> {{MSGNW:timezonetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Titlematches&action=edit titlematches] </td><td> Article title matches </td><td> {{MSGNW:titlematches}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Toc&action=edit toc] </td><td> Table of contents </td><td> {{MSGNW:toc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uclinks&action=edit uclinks] </td><td> View the last $1 changes; view the last $2 days. </td><td> {{MSGNW:uclinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ucnote&action=edit ucnote] </td><td> Below are this user&#39;s last &lt;b&gt;$1&lt;/b&gt; changes in the last &lt;b&gt;$2&lt;/b&gt; days. </td><td> {{MSGNW:ucnote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uctop&action=edit uctop] </td><td> (top) </td><td> {{MSGNW:uctop}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unblockip&action=edit unblockip] </td><td> Unblock user </td><td> {{MSGNW:unblockip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unblockiptext&action=edit unblockiptext] </td><td> Use the form below to restore write access to a previously blocked IP address or username. </td><td> {{MSGNW:unblockiptext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unblocklink&action=edit unblocklink] </td><td> unblock </td><td> {{MSGNW:unblocklink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unblocklogentry&action=edit unblocklogentry] </td><td> unblocked &quot;$1&quot; </td><td> {{MSGNW:unblocklogentry}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undelete&action=edit undelete] </td><td> Restore deleted page </td><td> {{MSGNW:undelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletearticle&action=edit undeletearticle] </td><td> Restore deleted article </td><td> {{MSGNW:undeletearticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletebtn&action=edit undeletebtn] </td><td> Restore! </td><td> {{MSGNW:undeletebtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletedarticle&action=edit undeletedarticle] </td><td> restored &quot;$1&quot; </td><td> {{MSGNW:undeletedarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletedtext&action=edit undeletedtext] </td><td> The article &#91;&#91;$1]] has been successfully restored. See &#91;&#91;Wikipedia:Deletion_log]] for a record of recent deletions and restorations. </td><td> {{MSGNW:undeletedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletehistory&action=edit undeletehistory] </td><td> If you restore the page, all revisions will be restored to the history. If a new page with the same name has been created since the deletion, the restored revisions will appear in the prior history, and the current revision of the live page will not be automatically replaced. </td><td> {{MSGNW:undeletehistory}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletepage&action=edit undeletepage] </td><td> View and restore deleted pages </td><td> {{MSGNW:undeletepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletepagetext&action=edit undeletepagetext] </td><td> The following pages have been deleted but are still in the archive and can be restored. The archive may be periodically cleaned out. </td><td> {{MSGNW:undeletepagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeleterevision&action=edit undeleterevision] </td><td> Deleted revision as of $1 </td><td> {{MSGNW:undeleterevision}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeleterevisions&action=edit undeleterevisions] </td><td> $1 revisions archived </td><td> {{MSGNW:undeleterevisions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unexpected&action=edit unexpected] </td><td> Unexpected value: &quot;$1&quot;=&quot;$2&quot;. </td><td> {{MSGNW:unexpected}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockbtn&action=edit unlockbtn] </td><td> Unlock database </td><td> {{MSGNW:unlockbtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockconfirm&action=edit unlockconfirm] </td><td> Yes, I really want to unlock the database. </td><td> {{MSGNW:unlockconfirm}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockdb&action=edit unlockdb] </td><td> Unlock database </td><td> {{MSGNW:unlockdb}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockdbsuccesssub&action=edit unlockdbsuccesssub] </td><td> Database lock removed </td><td> {{MSGNW:unlockdbsuccesssub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockdbsuccesstext&action=edit unlockdbsuccesstext] </td><td> The database has been unlocked. </td><td> {{MSGNW:unlockdbsuccesstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockdbtext&action=edit unlockdbtext] </td><td> Unlocking the database will restore the ability of all users to edit pages, change their preferences, edit their watchlists, and other things requiring changes in the database. Please confirm that this is what you intend to do. </td><td> {{MSGNW:unlockdbtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unprotectedarticle&action=edit unprotectedarticle] </td><td> unprotected &#91;&#91;$1]] </td><td> {{MSGNW:unprotectedarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unprotectthispage&action=edit unprotectthispage] </td><td> Unprotect this page </td><td> {{MSGNW:unprotectthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unusedimages&action=edit unusedimages] </td><td> Unused images </td><td> {{MSGNW:unusedimages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unusedimagestext&action=edit unusedimagestext] </td><td> &lt;p&gt;Please note that other web sites such as the international Wikipedias may link to an image with a direct URL, and so may still be listed here despite being in active use. </td><td> {{MSGNW:unusedimagestext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unwatchthispage&action=edit unwatchthispage] </td><td> Stop watching </td><td> {{MSGNW:unwatchthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Updated&action=edit updated] </td><td> (Updated) </td><td> {{MSGNW:updated}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Upload&action=edit upload] </td><td> Upload file </td><td> {{MSGNW:upload}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadbtn&action=edit uploadbtn] </td><td> Upload file </td><td> {{MSGNW:uploadbtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploaddisabled&action=edit uploaddisabled] </td><td> Sorry, uploading is disabled. </td><td> {{MSGNW:uploaddisabled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadedfiles&action=edit uploadedfiles] </td><td> Uploaded files </td><td> {{MSGNW:uploadedfiles}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadedimage&action=edit uploadedimage] </td><td> uploaded &quot;$1&quot; </td><td> {{MSGNW:uploadedimage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploaderror&action=edit uploaderror] </td><td> Upload error </td><td> {{MSGNW:uploaderror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadfile&action=edit uploadfile] </td><td> Upload images, sounds, documents etc. </td><td> {{MSGNW:uploadfile}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadlink&action=edit uploadlink] </td><td> Upload images </td><td> {{MSGNW:uploadlink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadlog&action=edit uploadlog] </td><td> upload log </td><td> {{MSGNW:uploadlog}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadlogpage&action=edit uploadlogpage] </td><td> Upload_log </td><td> {{MSGNW:uploadlogpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadlogpagetext&action=edit uploadlogpagetext] </td><td> Below is a list of the most recent file uploads. All times shown are server time (UTC). &lt;ul&gt; &lt;/ul&gt; </td><td> {{MSGNW:uploadlogpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadnologin&action=edit uploadnologin] </td><td> Not logged in </td><td> {{MSGNW:uploadnologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadnologintext&action=edit uploadnologintext] </td><td> You must be &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; to upload files. </td><td> {{MSGNW:uploadnologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadtext&action=edit uploadtext] </td><td> &lt;strong&gt;STOP!&lt;/strong&gt; Before you upload here, make sure to read and follow the &lt;a href=&quot;/wiki/Wikipedia:Image_use_policy&quot;&gt;image use policy&lt;/a&gt;. &lt;p&gt;If a file with the name you are specifying already exists on the wiki, it&#39;ll be replaced without warning. So unless you mean to update a file, it&#39;s a good idea to first check if such a file exists. &lt;p&gt;To view or search previously uploaded images, go to the &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Imagelist&quot;&gt;list of uploaded images&lt;/a&gt;. Uploads and deletions are logged on the &lt;a href=&quot;/wiki/Wikipedia:Upload_log&quot;&gt;upload log&lt;/a&gt;. &lt;p&gt;Use the form below to upload new image files for use in illustrating your articles. On most browsers, you will see a &quot;Browse...&quot; button, which will bring up your operating system&#39;s standard file open dialog. Choosing a file will fill the name of that file into the text field next to the button. You must also check the box affirming that you are not violating any copyrights by uploading the file. Press the &quot;Upload&quot; button to finish the upload. This may take some time if you have a slow internet connection. &lt;p&gt;The preferred formats are JPEG for photographic images, PNG for drawings and other iconic images, and OGG for sounds. Please name your files descriptively to avoid confusion. To include the image in an article, use a link in the form &lt;b&gt;&#91;&#91;image:file.jpg]]&lt;/b&gt; or &lt;b&gt;&#91;&#91;image:file.png&#124;alt text]]&lt;/b&gt; or &lt;b&gt;&#91;&#91;media:file.ogg]]&lt;/b&gt; for sounds. &lt;p&gt;Please note that as with wiki pages, others may edit or delete your uploads if they think it serves the encyclopedia, and you may be blocked from uploading if you abuse the system. </td><td> {{MSGNW:uploadtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadwarning&action=edit uploadwarning] </td><td> Upload warning </td><td> {{MSGNW:uploadwarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userexists&action=edit userexists] </td><td> The user name you entered is already in use. Please choose a different name. </td><td> {{MSGNW:userexists}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userlogin&action=edit userlogin] </td><td> Log in </td><td> {{MSGNW:userlogin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userlogout&action=edit userlogout] </td><td> Log out </td><td> {{MSGNW:userlogout}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userpage&action=edit userpage] </td><td> View user page </td><td> {{MSGNW:userpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userstats&action=edit userstats] </td><td> User statistics </td><td> {{MSGNW:userstats}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userstatstext&action=edit userstatstext] </td><td> There are &lt;b&gt;$1&lt;/b&gt; registered users. &lt;b&gt;$2&lt;/b&gt; of these are administrators (see $3). </td><td> {{MSGNW:userstatstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Version&action=edit version] </td><td> Version </td><td> {{MSGNW:version}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Viewcount&action=edit viewcount] </td><td> This page has been accessed $1 times. </td><td> {{MSGNW:viewcount}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Viewprevnext&action=edit viewprevnext] </td><td> View ($1) ($2) ($3). </td><td> {{MSGNW:viewprevnext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Viewsource&action=edit viewsource] </td><td> View source </td><td> {{MSGNW:viewsource}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Viewtalkpage&action=edit viewtalkpage] </td><td> View discussion </td><td> {{MSGNW:viewtalkpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wantedpages&action=edit wantedpages] </td><td> Wanted pages </td><td> {{MSGNW:wantedpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchdetails&action=edit watchdetails] </td><td> ($1 pages watched not counting talk pages; $2 total pages edited since cutoff; $3... &lt;a href=&#39;$4&#39;&gt;show and edit complete list&lt;/a&gt;.) </td><td> {{MSGNW:watchdetails}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watcheditlist&action=edit watcheditlist] </td><td> Here&#39;s an alphabetical list of your watched pages. Check the boxes of pages you want to remove from your watchlist and click the &#39;remove checked&#39; button at the bottom of the screen. </td><td> {{MSGNW:watcheditlist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchlist&action=edit watchlist] </td><td> My watchlist </td><td> {{MSGNW:watchlist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchlistcontains&action=edit watchlistcontains] </td><td> Your watchlist contains $1 pages. </td><td> {{MSGNW:watchlistcontains}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchlistsub&action=edit watchlistsub] </td><td> (for user &quot;$1&quot;) </td><td> {{MSGNW:watchlistsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchmethod-list&action=edit watchmethod-list] </td><td> checking watched pages for recent edits </td><td> {{MSGNW:watchmethod-list}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchmethod-recent&action=edit watchmethod-recent] </td><td> checking recent edits for watched pages </td><td> {{MSGNW:watchmethod-recent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchnochange&action=edit watchnochange] </td><td> None of your watched items were edited in the time period displayed. </td><td> {{MSGNW:watchnochange}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchnologin&action=edit watchnologin] </td><td> Not logged in </td><td> {{MSGNW:watchnologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchnologintext&action=edit watchnologintext] </td><td> You must be &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; to modify your watchlist. </td><td> {{MSGNW:watchnologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchthis&action=edit watchthis] </td><td> Watch this article </td><td> {{MSGNW:watchthis}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchthispage&action=edit watchthispage] </td><td> Watch this page </td><td> {{MSGNW:watchthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Welcomecreation&action=edit welcomecreation] </td><td> &lt;h2&gt;Welcome, $1!&lt;/h2&gt;&lt;p&gt;Your account has been created. Don&#39;t forget to personalize your wikipedia preferences. </td><td> {{MSGNW:welcomecreation}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whatlinkshere&action=edit whatlinkshere] </td><td> What links here </td><td> {{MSGNW:whatlinkshere}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistacctext&action=edit whitelistacctext] </td><td> To be allowed to create accounts in this Wiki you have to &#91;&#91;Special:Userlogin&#124;log]] in and have the appropriate permissions. </td><td> {{MSGNW:whitelistacctext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistacctitle&action=edit whitelistacctitle] </td><td> You are not allowed to create an account </td><td> {{MSGNW:whitelistacctitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistedittext&action=edit whitelistedittext] </td><td> You have to &#91;&#91;Special:Userlogin&#124;login]] to edit articles. </td><td> {{MSGNW:whitelistedittext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistedittitle&action=edit whitelistedittitle] </td><td> Login required to edit </td><td> {{MSGNW:whitelistedittitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistreadtext&action=edit whitelistreadtext] </td><td> You have to &#91;&#91;Special:Userlogin&#124;login]] to read articles. </td><td> {{MSGNW:whitelistreadtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistreadtitle&action=edit whitelistreadtitle] </td><td> Login required to read </td><td> {{MSGNW:whitelistreadtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wikipediapage&action=edit wikipediapage] </td><td> View meta page </td><td> {{MSGNW:wikipediapage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wikititlesuffix&action=edit wikititlesuffix] </td><td> Wikipedia </td><td> {{MSGNW:wikititlesuffix}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wlnote&action=edit wlnote] </td><td> Below are the last $1 changes in the last &lt;b&gt;$2&lt;/b&gt; hours. </td><td> {{MSGNW:wlnote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wlsaved&action=edit wlsaved] </td><td> This is a saved version of your watchlist. </td><td> {{MSGNW:wlsaved}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wlshowlast&action=edit wlshowlast] </td><td> Show last $1 hours $2 days $3 </td><td> {{MSGNW:wlshowlast}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wrong_wfQuery_params&action=edit wrong_wfQuery_params] </td><td> Incorrect parameters to wfQuery()&lt;br&gt; Function: $1&lt;br&gt; Query: $2 </td><td> {{MSGNW:wrong_wfQuery_params}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wrongpassword&action=edit wrongpassword] </td><td> The password you entered is incorrect. Please try again. </td><td> {{MSGNW:wrongpassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourdiff&action=edit yourdiff] </td><td> Differences </td><td> {{MSGNW:yourdiff}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Youremail&action=edit youremail] </td><td> Your e-mail* </td><td> {{MSGNW:youremail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourname&action=edit yourname] </td><td> Your user name </td><td> {{MSGNW:yourname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yournick&action=edit yournick] </td><td> Your nickname (for signatures) </td><td> {{MSGNW:yournick}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourpassword&action=edit yourpassword] </td><td> Your password </td><td> {{MSGNW:yourpassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourpasswordagain&action=edit yourpasswordagain] </td><td> Retype password </td><td> {{MSGNW:yourpasswordagain}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourtext&action=edit yourtext] </td><td> Your text </td><td> {{MSGNW:yourtext}} </td></tr></table> 688 sysop 10327 2004-05-21T17:55:49Z 82.68.206.22 <ol start=1><li><a href="/w/wiki.phtml?title=Centralas_tendences_raditaji&amp;action=edit" class='new' title ="Centralas tendences raditaji">Centralas tendences raditaji</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Centralas_tendences_raditaji" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">4 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Hromatiska_gamma&amp;action=edit" class='new' title ="Hromatiska gamma">Hromatiska gamma</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Hromatiska_gamma" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">4 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Kvantu_meh%C4%81nikas&amp;action=edit" class='new' title ="Kvantu mehānikas">Kvantu mehānikas</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Kvantu_meh%C4%81nikas" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">4 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Tautas&amp;action=edit" class='new' title ="Tautas">Tautas</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Tautas" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">4 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Baltu_etnogeneze&amp;action=edit" class='new' title ="Baltu etnogeneze">Baltu etnogeneze</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Baltu_etnogeneze" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">4 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Neparametriska_statistika&amp;action=edit" class='new' title ="Neparametriska statistika">Neparametriska statistika</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Neparametriska_statistika" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">4 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Asimetrijas_koeficients&amp;action=edit" class='new' title ="Asimetrijas koeficients">Asimetrijas koeficients</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Asimetrijas_koeficients" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">4 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Rakstu_valoda&amp;action=edit" class='new' title ="Rakstu valoda">Rakstu valoda</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Rakstu_valoda" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">3 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Varbutibu_teorija&amp;action=edit" class='new' title ="Varbutibu teorija">Varbutibu teorija</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Varbutibu_teorija" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">3 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Ekscesa_koeficients&amp;action=edit" class='new' title ="Ekscesa koeficients">Ekscesa koeficients</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Ekscesa_koeficients" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">3 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Termins&amp;action=edit" class='new' title ="Termins">Termins</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Termins" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Korelaciju_analize&amp;action=edit" class='new' title ="Korelaciju analize">Korelaciju analize</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Korelaciju_analize" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Ruunu_raksts&amp;action=edit" class='new' title ="Ruunu raksts">Ruunu raksts</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Ruunu_raksts" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=ASV_arpolitika&amp;action=edit" class='new' title ="ASV arpolitika">ASV arpolitika</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=ASV_arpolitika" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Mutes_harmonikas&amp;action=edit" class='new' title ="Mutes harmonikas">Mutes harmonikas</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Mutes_harmonikas" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Vitgensteins&amp;action=edit" class='new' title ="Vitgensteins">Vitgensteins</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Vitgensteins" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Muzikas_instrumenti&amp;action=edit" class='new' title ="Muzikas instrumenti">Muzikas instrumenti</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Muzikas_instrumenti" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Atombumbu&amp;action=edit" class='new' title ="Atombumbu">Atombumbu</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Atombumbu" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Elektroni&amp;action=edit" class='new' title ="Elektroni">Elektroni</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Elektroni" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Atomfizika&amp;action=edit" class='new' title ="Atomfizika">Atomfizika</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Atomfizika" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Kvantu&amp;action=edit" class='new' title ="Kvantu">Kvantu</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Kvantu" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Citara&amp;action=edit" class='new' title ="Citara">Citara</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Citara" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Otr%C4%81_pasaules_kara&amp;action=edit" class='new' title ="Otrā pasaules kara">Otrā pasaules kara</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Otr%C4%81_pasaules_kara" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Paleografija&amp;action=edit" class='new' title ="Paleografija">Paleografija</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Paleografija" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=T_tests&amp;action=edit" class='new' title ="T tests">T tests</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=T_tests" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Relativit%C4%81tes_teorija&amp;action=edit" class='new' title ="Relativitātes teorija">Relativitātes teorija</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Relativit%C4%81tes_teorija" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Kvantu_meh%C4%81niku&amp;action=edit" class='new' title ="Kvantu mehāniku">Kvantu mehāniku</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Kvantu_meh%C4%81niku" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Ergeles&amp;action=edit" class='new' title ="Ergeles">Ergeles</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Ergeles" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Kvantu_teorijas&amp;action=edit" class='new' title ="Kvantu teorijas">Kvantu teorijas</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Kvantu_teorijas" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Bluza_skankarta&amp;action=edit" class='new' title ="Bluza skankarta">Bluza skankarta</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Bluza_skankarta" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Nobela_pr%C4%93miju&amp;action=edit" class='new' title ="Nobela prēmiju">Nobela prēmiju</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Nobela_pr%C4%93miju" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> <li><a href="/w/wiki.phtml?title=Latviesu_burti&amp;action=edit" class='new' title ="Latviesu burti">Latviesu burti</a> (<a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Whatlinkshere&amp;target=Latviesu_burti" class='internal' title ="Special:Whatlinkshere">2 links</a>)</li> </ol> 689 sysop 10328 2004-05-21T17:47:53Z 82.68.206.22 <ol start=1><li><a href="/wiki/ASV_Arpolitika" class='internal' title ="ASV Arpolitika">ASV Arpolitika</a></li> <li><a href="/wiki/Ainavu_Arhitektura" class='internal' title ="Ainavu Arhitektura">Ainavu Arhitektura</a></li> <li><a href="/wiki/Aprakstosa_Statistika" class='internal' title ="Aprakstosa Statistika">Aprakstosa Statistika</a></li> <li><a href="/wiki/Asimetrijas_Koeficients" class='internal' title ="Asimetrijas Koeficients">Asimetrijas Koeficients</a></li> <li><a href="/wiki/Audzinasanas_Teorija" class='internal' title ="Audzinasanas Teorija">Audzinasanas Teorija</a></li> <li><a href="/wiki/Baltu_Etnogeneze" class='internal' title ="Baltu Etnogeneze">Baltu Etnogeneze</a></li> <li><a href="/wiki/Bluza_Skankarta" class='internal' title ="Bluza Skankarta">Bluza Skankarta</a></li> <li><a href="/wiki/Centralas_Tendences_Raditaji" class='internal' title ="Centralas Tendences Raditaji">Centralas Tendences Raditaji</a></li> <li><a href="/wiki/Chi_Square" class='internal' title ="Chi Square">Chi Square</a></li> <li><a href="/wiki/Dispersiju_Analize" class='internal' title ="Dispersiju Analize">Dispersiju Analize</a></li> <li><a href="/wiki/Ekscesa_Koeficients" class='internal' title ="Ekscesa Koeficients">Ekscesa Koeficients</a></li> <li><a href="/wiki/Eurodicautom" class='internal' title ="Eurodicautom">Eurodicautom</a></li> <li><a href="/wiki/Filmas_Teatris_Opera" class='internal' title ="Filmas Teatris Opera">Filmas Teatris Opera</a></li> <li><a href="/wiki/Formala_Logika" class='internal' title ="Formala Logika">Formala Logika</a></li> <li><a href="/wiki/Hromatiska_Gamma" class='internal' title ="Hromatiska Gamma">Hromatiska Gamma</a></li> <li><a href="/wiki/Korelaciju_Analize" class='internal' title ="Korelaciju Analize">Korelaciju Analize</a></li> <li><a href="/wiki/Latviesu_Burti" class='internal' title ="Latviesu Burti">Latviesu Burti</a></li> <li><a href="/wiki/Latviesu_Mitologija" class='internal' title ="Latviesu Mitologija">Latviesu Mitologija</a></li> <li><a href="/wiki/Latviesu_Muzikas_Instrumentu_Historiografija" class='internal' title ="Latviesu Muzikas Instrumentu Historiografija">Latviesu Muzikas Instrumentu Historiografija</a></li> <li><a href="/wiki/Latvija" class='internal' title ="Latvija">Latvija</a></li> <li><a href="/wiki/Lietosanas_Pamaciba" class='internal' title ="Lietosanas Pamaciba">Lietosanas Pamaciba</a></li> <li><a href="/wiki/Lingvistiskas_Relativitates_Teorija" class='internal' title ="Lingvistiskas Relativitates Teorija">Lingvistiskas Relativitates Teorija</a></li> <li><a href="/wiki/Manna_Vitneja_U_Kriterijs" class='internal' title ="Manna Vitneja U Kriterijs">Manna Vitneja U Kriterijs</a></li> <li><a href="/wiki/Mutes_Harmonikas" class='internal' title ="Mutes Harmonikas">Mutes Harmonikas</a></li> <li><a href="/wiki/Muzikas_Intervals" class='internal' title ="Muzikas Intervals">Muzikas Intervals</a></li> <li><a href="/wiki/Neparametriska_Statistika" class='internal' title ="Neparametriska Statistika">Neparametriska Statistika</a></li> <li><a href="/wiki/Pedagogijas_Vesture" class='internal' title ="Pedagogijas Vesture">Pedagogijas Vesture</a></li> <li><a href="/wiki/Rakstu_Valoda" class='internal' title ="Rakstu Valoda">Rakstu Valoda</a></li> <li><a href="/wiki/Rakstu_Valodu_Veidi" class='internal' title ="Rakstu Valodu Veidi">Rakstu Valodu Veidi</a></li> <li><a href="/wiki/Recent_Changes" class='internal' title ="Recent Changes">Recent Changes</a></li> <li><a href="/wiki/Reinis_Lazda" class='internal' title ="Reinis Lazda">Reinis Lazda</a></li> <li><a href="/wiki/Ruunu_Raksts" class='internal' title ="Ruunu Raksts">Ruunu Raksts</a></li> <li><a href="/wiki/R%C3%BBnas" class='internal' title ="Rûnas">Rûnas</a></li> <li><a href="/wiki/Salidzinosa_Pedagogija" class='internal' title ="Salidzinosa Pedagogija">Salidzinosa Pedagogija</a></li> <li><a href="/wiki/SmejMoon" class='internal' title ="SmejMoon">SmejMoon</a></li> <li><a href="/wiki/Sociala_Psihologija" class='internal' title ="Sociala Psihologija">Sociala Psihologija</a></li> <li><a href="/wiki/Starptautiskas_Tiesibas" class='internal' title ="Starptautiskas Tiesibas">Starptautiskas Tiesibas</a></li> <li><a href="/wiki/T_Tests" class='internal' title ="T Tests">T Tests</a></li> <li><a href="/wiki/Transformativas_Gramatikas_Teorija" class='internal' title ="Transformativas Gramatikas Teorija">Transformativas Gramatikas Teorija</a></li> <li><a href="/wiki/Varbutibu_Teorija" class='internal' title ="Varbutibu Teorija">Varbutibu Teorija</a></li> <li><a href="/wiki/Vispariga_Pedagogija" class='internal' title ="Vispariga Pedagogija">Vispariga Pedagogija</a></li> <li><a href="/wiki/Vizuala_Maksla" class='internal' title ="Vizuala Maksla">Vizuala Maksla</a></li> </ol> 690 sysop 10329 2004-05-20T12:59:41Z 82.68.206.22 <ol start=1><li><a href="/wiki/Austrumu_filozofija" class='internal' title ="Austrumu filozofija">Austrumu filozofija</a> (0 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Futbols" class='internal' title ="Futbols">Futbols</a> (0 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Kants" class='internal' title ="Kants">Kants</a> (1 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Asociacija" class='internal' title ="Asociacija">Asociacija</a> (8 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Religija" class='internal' title ="Religija">Religija</a> (9 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Didaktika" class='internal' title ="Didaktika">Didaktika</a> (9 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Vizuala_Maksla" class='internal' title ="Vizuala Maksla">Vizuala Maksla</a> (15 bytes)</li> <li><a href="/wiki/SmejMoon" class='internal' title ="SmejMoon">SmejMoon</a> (19 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Dekarts" class='internal' title ="Dekarts">Dekarts</a> (24 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Ainavu_Arhitektura" class='internal' title ="Ainavu Arhitektura">Ainavu Arhitektura</a> (28 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Astrofizika" class='internal' title ="Astrofizika">Astrofizika</a> (28 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Botanika" class='internal' title ="Botanika">Botanika</a> (28 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Biokimija" class='internal' title ="Biokimija">Biokimija</a> (28 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Formala_Logika" class='internal' title ="Formala Logika">Formala Logika</a> (28 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Pedagogijas_Vesture" class='internal' title ="Pedagogijas Vesture">Pedagogijas Vesture</a> (28 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Sofisms" class='internal' title ="Sofisms">Sofisms</a> (28 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Sociala_Psihologija" class='internal' title ="Sociala Psihologija">Sociala Psihologija</a> (28 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Salidzinosa_Pedagogija" class='internal' title ="Salidzinosa Pedagogija">Salidzinosa Pedagogija</a> (28 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Sistemologija" class='internal' title ="Sistemologija">Sistemologija</a> (28 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Skolvadiba" class='internal' title ="Skolvadiba">Skolvadiba</a> (28 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Vispariga_Pedagogija" class='internal' title ="Vispariga Pedagogija">Vispariga Pedagogija</a> (28 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Starptautiskas_Tiesibas" class='internal' title ="Starptautiskas Tiesibas">Starptautiskas Tiesibas</a> (29 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Datori" class='internal' title ="Datori">Datori</a> (33 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Audzinasanas_Teorija" class='internal' title ="Audzinasanas Teorija">Audzinasanas Teorija</a> (40 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Indija" class='internal' title ="Indija">Indija</a> (40 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Krievija" class='internal' title ="Krievija">Krievija</a> (41 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Reinis_Lazda" class='internal' title ="Reinis Lazda">Reinis Lazda</a> (45 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Filmas_Teatris_Opera" class='internal' title ="Filmas Teatris Opera">Filmas Teatris Opera</a> (50 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Telefoni" class='internal' title ="Telefoni">Telefoni</a> (81 bytes)</li> <li><a href="/wiki/R%C3%BBnas" class='internal' title ="Rûnas">Rûnas</a> (83 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Trijskanis" class='internal' title ="Trijskanis">Trijskanis</a> (101 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Recent_Changes" class='internal' title ="Recent Changes">Recent Changes</a> (104 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Muzikas_Intervals" class='internal' title ="Muzikas Intervals">Muzikas Intervals</a> (126 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Tonalitate" class='internal' title ="Tonalitate">Tonalitate</a> (155 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Numismatika" class='internal' title ="Numismatika">Numismatika</a> (170 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Aktualitates" class='internal' title ="Aktualitates">Aktualitates</a> (190 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Skankarta" class='internal' title ="Skankarta">Skankarta</a> (234 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Terapija" class='internal' title ="Terapija">Terapija</a> (250 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Gamma" class='internal' title ="Gamma">Gamma</a> (254 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Medicina" class='internal' title ="Medicina">Medicina</a> (259 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Heraldika" class='internal' title ="Heraldika">Heraldika</a> (286 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Dispersija" class='internal' title ="Dispersija">Dispersija</a> (291 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Latviesu_Mitologija" class='internal' title ="Latviesu Mitologija">Latviesu Mitologija</a> (323 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Bluza_Skankarta" class='internal' title ="Bluza Skankarta">Bluza Skankarta</a> (354 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Hromatiska_Gamma" class='internal' title ="Hromatiska Gamma">Hromatiska Gamma</a> (355 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Manna_Vitneja_U_Kriterijs" class='internal' title ="Manna Vitneja U Kriterijs">Manna Vitneja U Kriterijs</a> (356 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Vesture" class='internal' title ="Vesture">Vesture</a> (358 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Turisms" class='internal' title ="Turisms">Turisms</a> (360 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Rakstu_Valoda" class='internal' title ="Rakstu Valoda">Rakstu Valoda</a> (386 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Arheologija" class='internal' title ="Arheologija">Arheologija</a> (406 bytes)</li> </ol> 691 sysop 10330 2004-05-20T07:46:51Z 82.68.206.22 <ol start=1><li><a href="/wiki/Astronomija" class='internal' title ="Astronomija">Astronomija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Arheologija" class='internal' title ="Arheologija">Arheologija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Aktualitates" class='internal' title ="Aktualitates">Aktualitates</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Asociacija" class='internal' title ="Asociacija">Asociacija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Arhitektura" class='internal' title ="Arhitektura">Arhitektura</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Aprakstosa_Statistika" class='internal' title ="Aprakstosa Statistika">Aprakstosa Statistika</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Antropologija" class='internal' title ="Antropologija">Antropologija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/ASV_Arpolitika" class='internal' title ="ASV Arpolitika">ASV Arpolitika</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Asimetrijas_Koeficients" class='internal' title ="Asimetrijas Koeficients">Asimetrijas Koeficients</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Arheografija" class='internal' title ="Arheografija">Arheografija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Ainavu_Arhitektura" class='internal' title ="Ainavu Arhitektura">Ainavu Arhitektura</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Astrofizika" class='internal' title ="Astrofizika">Astrofizika</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Audzinasanas_Teorija" class='internal' title ="Audzinasanas Teorija">Audzinasanas Teorija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Biologija" class='internal' title ="Biologija">Biologija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Baltu_Etnogeneze" class='internal' title ="Baltu Etnogeneze">Baltu Etnogeneze</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Bluza_Skankarta" class='internal' title ="Bluza Skankarta">Bluza Skankarta</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Botanika" class='internal' title ="Botanika">Botanika</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Biokimija" class='internal' title ="Biokimija">Biokimija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Centralas_Tendences_Raditaji" class='internal' title ="Centralas Tendences Raditaji">Centralas Tendences Raditaji</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Chi_Square" class='internal' title ="Chi Square">Chi Square</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Dispersiju_Analize" class='internal' title ="Dispersiju Analize">Dispersiju Analize</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Dispersija" class='internal' title ="Dispersija">Dispersija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Dekarts" class='internal' title ="Dekarts">Dekarts</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Datori" class='internal' title ="Datori">Datori</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Etnografija" class='internal' title ="Etnografija">Etnografija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Ekscesa_Koeficients" class='internal' title ="Ekscesa Koeficients">Ekscesa Koeficients</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Eiropas_Savieniba" class='internal' title ="Eiropas Savieniba">Eiropas Savieniba</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Ekonomika" class='internal' title ="Ekonomika">Ekonomika</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Fizika" class='internal' title ="Fizika">Fizika</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Folkloristika" class='internal' title ="Folkloristika">Folkloristika</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Folklora" class='internal' title ="Folklora">Folklora</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Filozofija" class='internal' title ="Filozofija">Filozofija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Filmas_Teatris_Opera" class='internal' title ="Filmas Teatris Opera">Filmas Teatris Opera</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Faktoranalize" class='internal' title ="Faktoranalize">Faktoranalize</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Formala_Logika" class='internal' title ="Formala Logika">Formala Logika</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Geologija" class='internal' title ="Geologija">Geologija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Geografija" class='internal' title ="Geografija">Geografija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Gitara" class='internal' title ="Gitara">Gitara</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Gamma" class='internal' title ="Gamma">Gamma</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Main_Page" class='internal' title ="Main Page">Main Page</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Heraldika" class='internal' title ="Heraldika">Heraldika</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Hromatiska_Gamma" class='internal' title ="Hromatiska Gamma">Hromatiska Gamma</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Informatika" class='internal' title ="Informatika">Informatika</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Indija" class='internal' title ="Indija">Indija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Kimija" class='internal' title ="Kimija">Kimija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Kokle" class='internal' title ="Kokle">Kokle</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Korelaciju_Analize" class='internal' title ="Korelaciju Analize">Korelaciju Analize</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Krievija" class='internal' title ="Krievija">Krievija</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Kants" class='internal' title ="Kants">Kants</a> (0 views)</li> <li><a href="/wiki/Lingvistiskas_Relativitates_Teorija" class='internal' title ="Lingvistiskas Relativitates Teorija">Lingvistiskas Relativitates Teorija</a> (0 views)</li> </ol> 692 sysop 10331 2004-05-26T03:33:43Z Andris 12 <ol start=1><li><a href="/wiki/ASV_Arpolitika" class='internal' title ="ASV Arpolitika">ASV Arpolitika</a></li> <li><a href="/wiki/Ainavu_Arhitektura" class='internal' title ="Ainavu Arhitektura">Ainavu Arhitektura</a></li> <li><a href="/wiki/Asociacija" class='internal' title ="Asociacija">Asociacija</a></li> <li><a href="/wiki/Audzinasanas_Teorija" class='internal' title ="Audzinasanas Teorija">Audzinasanas Teorija</a></li> <li><a href="/wiki/Austrumu_filozofija" class='internal' title ="Austrumu filozofija">Austrumu filozofija</a></li> <li><a href="/wiki/Baltu_Etnogeneze" class='internal' title ="Baltu Etnogeneze">Baltu Etnogeneze</a></li> <li><a href="/wiki/Botanika" class='internal' title ="Botanika">Botanika</a></li> <li><a href="/wiki/Chi_Square" class='internal' title ="Chi Square">Chi Square</a></li> <li><a href="/wiki/Datori" class='internal' title ="Datori">Datori</a></li> <li><a href="/wiki/Dekarts" class='internal' title ="Dekarts">Dekarts</a></li> <li><a href="/wiki/Didaktika" class='internal' title ="Didaktika">Didaktika</a></li> <li><a href="/wiki/Ekonomika" class='internal' title ="Ekonomika">Ekonomika</a></li> <li><a href="/wiki/Eurodicautom" class='internal' title ="Eurodicautom">Eurodicautom</a></li> <li><a href="/wiki/Filmas_Teatris_Opera" class='internal' title ="Filmas Teatris Opera">Filmas Teatris Opera</a></li> <li><a href="/wiki/Formala_Logika" class='internal' title ="Formala Logika">Formala Logika</a></li> <li><a href="/wiki/Futbols" class='internal' title ="Futbols">Futbols</a></li> <li><a href="/wiki/Indija" class='internal' title ="Indija">Indija</a></li> <li><a href="/wiki/Kants" class='internal' title ="Kants">Kants</a></li> <li><a href="/wiki/Kimija" class='internal' title ="Kimija">Kimija</a></li> <li><a href="/wiki/Krievija" class='internal' title ="Krievija">Krievija</a></li> <li><a href="/wiki/Larijs_Adlers" class='internal' title ="Larijs Adlers">Larijs Adlers</a></li> <li><a href="/wiki/Latviesu_Burti" class='internal' title ="Latviesu Burti">Latviesu Burti</a></li> <li><a href="/wiki/Latviesu_Mitologija" class='internal' title ="Latviesu Mitologija">Latviesu Mitologija</a></li> <li><a href="/wiki/Latviesu_Muzikas_Instrumentu_Historiografija" class='internal' title ="Latviesu Muzikas Instrumentu Historiografija">Latviesu Muzikas Instrumentu Historiografija</a></li> <li><a href="/wiki/Lietosanas_Pamaciba" class='internal' title ="Lietosanas Pamaciba">Lietosanas Pamaciba</a></li> <li><a href="/wiki/Orpula" class='internal' title ="Orpula">Orpula</a></li> <li><a href="/wiki/Pedagogijas_Vesture" class='internal' title ="Pedagogijas Vesture">Pedagogijas Vesture</a></li> <li><a href="/wiki/Recent_Changes" class='internal' title ="Recent Changes">Recent Changes</a></li> <li><a href="/wiki/Reinis_Lazda" class='internal' title ="Reinis Lazda">Reinis Lazda</a></li> <li><a href="/wiki/Religija" class='internal' title ="Religija">Religija</a></li> <li><a href="/wiki/Ruunu_Raksts" class='internal' title ="Ruunu Raksts">Ruunu Raksts</a></li> <li><a href="/wiki/R%C3%BBnas" class='internal' title ="Rûnas">Rûnas</a></li> <li><a href="/wiki/Salidzinosa_Pedagogija" class='internal' title ="Salidzinosa Pedagogija">Salidzinosa Pedagogija</a></li> <li><a href="/wiki/Sistemologija" class='internal' title ="Sistemologija">Sistemologija</a></li> <li><a href="/wiki/Skolvadiba" class='internal' title ="Skolvadiba">Skolvadiba</a></li> <li><a href="/wiki/SmejMoon" class='internal' title ="SmejMoon">SmejMoon</a></li> <li><a href="/wiki/Sociala_Psihologija" class='internal' title ="Sociala Psihologija">Sociala Psihologija</a></li> <li><a href="/wiki/Sofisms" class='internal' title ="Sofisms">Sofisms</a></li> <li><a href="/wiki/Starptautiskas_Tiesibas" class='internal' title ="Starptautiskas Tiesibas">Starptautiskas Tiesibas</a></li> <li><a href="/wiki/Telefoni" class='internal' title ="Telefoni">Telefoni</a></li> <li><a href="/wiki/Tiesibas" class='internal' title ="Tiesibas">Tiesibas</a></li> <li><a href="/wiki/Vispariga_Pedagogija" class='internal' title ="Vispariga Pedagogija">Vispariga Pedagogija</a></li> <li><a href="/wiki/Vizuala_Maksla" class='internal' title ="Vizuala Maksla">Vizuala Maksla</a></li> </ol> 693 sysop 10332 2004-05-21T11:39:02Z 82.68.206.22 <ol start=1><li><a href="/wiki/Latviesu_Muzikas_Instrumentu_Historiografija" class='internal' title ="Latviesu Muzikas Instrumentu Historiografija">Latviesu Muzikas Instrumentu Historiografija</a> (71387 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Valstis" class='internal' title ="Valstis">Valstis</a> (11075 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Main_Page" class='internal' title ="Main Page">Main Page</a> (7800 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Gitara" class='internal' title ="Gitara">Gitara</a> (6624 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Orpula" class='internal' title ="Orpula">Orpula</a> (6418 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Latviesu_Burti" class='internal' title ="Latviesu Burti">Latviesu Burti</a> (5305 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Eiropas_Savieniba" class='internal' title ="Eiropas Savieniba">Eiropas Savieniba</a> (5171 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Fizika" class='internal' title ="Fizika">Fizika</a> (4487 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Baltu_Etnogeneze" class='internal' title ="Baltu Etnogeneze">Baltu Etnogeneze</a> (4191 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Lingvistiskas_Relativitates_Teorija" class='internal' title ="Lingvistiskas Relativitates Teorija">Lingvistiskas Relativitates Teorija</a> (3918 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Lietosanas_Pamaciba" class='internal' title ="Lietosanas Pamaciba">Lietosanas Pamaciba</a> (3270 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Transformativas_Gramatikas_Teorija" class='internal' title ="Transformativas Gramatikas Teorija">Transformativas Gramatikas Teorija</a> (3228 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Filozofija" class='internal' title ="Filozofija">Filozofija</a> (2758 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Heizenbergs" class='internal' title ="Heizenbergs">Heizenbergs</a> (2559 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Planks" class='internal' title ="Planks">Planks</a> (2357 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Normalsadalijums" class='internal' title ="Normalsadalijums">Normalsadalijums</a> (2142 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Muzika" class='internal' title ="Muzika">Muzika</a> (2124 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Bors" class='internal' title ="Bors">Bors</a> (2094 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Larijs_Adlers" class='internal' title ="Larijs Adlers">Larijs Adlers</a> (2093 bytes)</li> <li><a href="/wiki/B%C4%93rklijs" class='internal' title ="Bērklijs">Bērklijs</a> (2032 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Psihologija" class='internal' title ="Psihologija">Psihologija</a> (2017 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Sports" class='internal' title ="Sports">Sports</a> (1993 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Hj%C5%ABms" class='internal' title ="Hjūms">Hjūms</a> (1964 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Geografija" class='internal' title ="Geografija">Geografija</a> (1913 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Ein%C5%A1teins" class='internal' title ="Einšteins">Einšteins</a> (1892 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Kokle" class='internal' title ="Kokle">Kokle</a> (1850 bytes)</li> <li><a href="/wiki/ASV_Arpolitika" class='internal' title ="ASV Arpolitika">ASV Arpolitika</a> (1782 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Latvija" class='internal' title ="Latvija">Latvija</a> (1724 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Muzikas_Instrumenti" class='internal' title ="Muzikas Instrumenti">Muzikas Instrumenti</a> (1586 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Politologija" class='internal' title ="Politologija">Politologija</a> (1531 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Statistika" class='internal' title ="Statistika">Statistika</a> (1499 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Neparametriska_Statistika" class='internal' title ="Neparametriska Statistika">Neparametriska Statistika</a> (1403 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Sociologija" class='internal' title ="Sociologija">Sociologija</a> (1377 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Arhitektura" class='internal' title ="Arhitektura">Arhitektura</a> (1366 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Psiholingvistika" class='internal' title ="Psiholingvistika">Psiholingvistika</a> (1356 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Centralas_Tendences_Raditaji" class='internal' title ="Centralas Tendences Raditaji">Centralas Tendences Raditaji</a> (1352 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Biologija" class='internal' title ="Biologija">Biologija</a> (1328 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Rakstu_Valodu_Veidi" class='internal' title ="Rakstu Valodu Veidi">Rakstu Valodu Veidi</a> (1307 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Bora_atoma_strukt%C5%ABras_modelis" class='internal' title ="Bora atoma struktūras modelis">Bora atoma struktūras modelis</a> (1306 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Korelaciju_Analize" class='internal' title ="Korelaciju Analize">Korelaciju Analize</a> (1297 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Galilejs" class='internal' title ="Galilejs">Galilejs</a> (1282 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Pedagogija" class='internal' title ="Pedagogija">Pedagogija</a> (1243 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Eurodicautom" class='internal' title ="Eurodicautom">Eurodicautom</a> (1067 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Valodnieciba" class='internal' title ="Valodnieciba">Valodnieciba</a> (1015 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Mitologija" class='internal' title ="Mitologija">Mitologija</a> (971 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Geologija" class='internal' title ="Geologija">Geologija</a> (932 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Chi_Square" class='internal' title ="Chi Square">Chi Square</a> (898 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Matematika" class='internal' title ="Matematika">Matematika</a> (880 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Folklora" class='internal' title ="Folklora">Folklora</a> (863 bytes)</li> <li><a href="/wiki/Spirmena_R" class='internal' title ="Spirmena R">Spirmena R</a> (834 bytes)</li> </ol> 694 sysop 10333 2005-01-14T13:51:34Z Juzeris 23 "Bureaucrat_log" > "Birokrātu_reģistrs" Birokrātu_reģistrs 695 sysop 10334 2005-03-02T20:53:17Z Juzeris 23 "Rights for user "$1" set "$2"" > "Lietotāja "$1" tiesības ir izmainītas - "$2"" Lietotāja "$1" tiesības ir izmainītas - "$2" 696 sysop 10335 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default The action you have requested can only be performed by sysops with "bureaucrat" status. 697 sysop 10336 2005-03-08T20:08:37Z Juzeris 23 "Bureaucrat access required" > "Nepieciešamas birokrāta pilnvaras" Nepieciešamas birokrāta pilnvaras 698 sysop 40214 2006-04-13T17:34:28Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" E-pasts par Vikipediju 699 sysop 10338 2005-03-19T17:39:38Z Juzeris 23 google.com > google.lv <div style="margin-left: 2em"> <!-- Google search --> <div style="width:130px;float:left;text-align:center;position:relative;top:-8px"><a href="http://www.google.lv/" style="padding:0;background-image:none"><img src="http://www.google.com/logos/Logo_40wht.gif" alt="Google" style="border:none" /></a></div> <form method="get" action="http://www.google.lv/search" style="margin-left:135px"> <div> <input type="hidden" name="domains" value="lv.wikipedia.org" /> <input type="hidden" name="num" value="50" /> <input type="hidden" name="ie" value="$2" /> <input type="hidden" name="oe" value="$2" /> <input type="text" name="q" size="31" maxlength="255" value="$1" /> <input type="submit" name="btnG" value="meklēt Google" /> </div> <div style="font-size:90%"> <input type="radio" name="sitesearch" id="gwiki" value="lv.wikipedia.org" checked="checked" /><label for="gwiki">Vikipēdijā</label> <input type="radio" name="sitesearch" id="gWWW" value="" /><label for="gWWW">WWW</label> </div> </form> <div style="clear:left;margin-top:10px"> <!-- Yahoo! search --> <div style="width:130px;float:left;text-align:center;clear:left"><a href="http://search.yahoo.com/" style="padding:0;background-image:none"><img src="http://us.i1.yimg.com/us.yimg.com/i/us/search/ysan/ysanlogo.gif" alt="Yahoo!" style="border:none" /></a></div> <form method="get" action="http://search.yahoo.com/search" style="margin-left:135px"> <div> <input type="hidden" name="x" value="op" /> <input type="hidden" name="va_vt" value="any" /> <input type="hidden" name="ei" value="UTF-8" /> <input type="text" name="va" size="31" value="$1" /> <input type="submit" value="meklēt Yahoo!" /> </div> <div style="font-size:90%"> <input type="radio" name="vs" id="ywiki" value="lv.wikipedia.org" checked="checked" /><label for="ywiki">Vikipēdijā</label> <input type="radio" name="vs" id="yWWW" value="" /><label for="yWWW">WWW</label> </div> </form> </div> </div> 700 sysop 40305 2006-04-13T20:09:00Z Juzeris 23 "Invalid IP range." > "Nederīgs IP diapazons" Nederīgs IP diapazons 701 sysop 40306 2006-04-13T20:09:39Z Juzeris 23 "Expiry time invalid." > "Nederīgs beigu termiņš" Nederīgs beigu termiņš 702 sysop 10341 2005-03-03T17:59:05Z Juzeris 23 "Expiry" > "Termiņš" Termiņš 703 sysop 10342 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default <b>User "$1" could not be made into a sysop. (Did you enter the name correctly?)</b> 704 sysop 10343 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Name of the user: 705 sysop 10344 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default <b>User "$1" is now a sysop</b> 706 sysop 10345 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Make this user into a sysop 707 sysop 10346 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default This form is used by bureaucrats to turn ordinary users into administrators. Type the name of the user in the box and press the button to make the user an administrator 708 sysop 10347 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Make a user into a sysop 709 sysop 10348 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default The sysop ability to create range blocks is disabled. 710 sysop 10349 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Set bureaucrat flag 711 sysop 10350 2004-12-21T22:40:16Z Juzeris 23 "Versija" Versija 716 49766 2006-06-10T09:12:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[qu:Albert Einstein]] '''Alberts Einšteins''' (''Albert Einstein''; 1879-1955) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko XX gadsimta zinātnieku. Nozīmīgākais Einšteina ieguldījums fizikā ir [[relativitātes teorija|relativitātes teorijas]] izveide. Einšteinam bijusi liela nozīme arī [[kvantu mehānika|kvantu mehānikas]], [[statistiskā mehānika|statistiskās mehānikas]] un [[kosmoloģija|kosmoloģijas]] attīstībā. 1921. gadā viņam tika piešķirta [[Nobela prēmija]] [[fizika|fizikā]] par [[fotoelektriskais efekts|fotoelektriskā efekta]] skaidrojumu un "par nopelniem teorētiskās fizikas labā". Viņa vārdā nosaukta vienība, ko lieto [[fotoķīmija|fotoķīmijā]], asteroīds, kā arī [[ķīmiskie elementi|ķīmiskais elements]] [[einšteinijs]]. Einšteins bieži tiek uzskatīts par izcilāko zinātnieku pasaules vēsturē. Relativitātes teorija pilnībā izmainīja zinātnes uzskatus par [[laiks|laiku]] un [[telpa|telpu]] kā absolūtiem priekšstatiem. ==Biogrāfija== ===Jaunība un izglītība=== [[Image:Albert Einstein.jpg|thumb|250px|Alberts Einšteins]] Alberts Einšteins piedzima 1879. gadā [[Ulma|Ulmā]], [[Vācija|Vācijā]]. Viņš uzauga ebreju ģimenē, taču apmeklēja katoļu pamatskolu. Māte uzstāja, lai viņš apgūtu vijoļspēli. Tika uzskatīts, ka viņš visu apgūst ļoti lēni, ko mēdz saistīt ar to, ka viņam bija [[disleksija]], viņš bija ārkārtīgi kautrīgs, turklāt viņa [[smadzenes|smadzenēm]] bija neparasta struktūra (tas tika noskaidrots pēc Einšteina nāves). Pastāv arī uzskats, ka viņam, iespējams, piemita [[autisms|autismam]] radniecīgais [[Aspergera sindroms]]. Apgūt [[matemātika|matemātiku]] Einšteins sāka 12 gadu vecumā. 1884. gadā Einšteinu ģimene pārcēlās uz [[Itālija|Itāliju]]. Šajā gadā Einšteins uzrakstīja savu pirmo zinātnisko darbu "Pētījums par [[ēters|ētera]] stāvokli [[magnētiskais lauks|magnētiskajos laukos]]". Einšteins bija palicis [[Minhene|Minhenē]], lai pabeigtu skolu, taču 1895. gadā, to pat nepavēstījis vecākiem, skolu pameta. Viņam neizdevās arī iestāties skolā [[Cīrihe|Cīrihē]], un beidzot vecāki viņu nosūtīja uz [[Šveice|Šveici]], kur viņš 1896. gadā skolu pabeidza. Pēc tam Einšteins atgriezās Cīrihē, un šoreiz viņam izdevās iestāties Šveices Federālajā tehnoloģiju augstskolā (toreiz - Federālajā politehniskajā skolā). Tajā pašā gadā viņš atteicās no Virtembergas pilsonības, kļūstot par nepilsoni. 1901. gadā Einšteins kļuva par Šveices pilsoni. Studiju laikā Einšteins iepazinās ar serbieti Milevu Mariču (''Mileva Marić''), kuru vēlāk arī apprecēja. ===Darbs patentu birojā un speciālā relativitātes teorija=== Pēc studiju beigām Einšteinam neizdevās dabūt pasniedzēja darbu, tāpēc kāds draugs viņu iekārtoja Šveices Patentu birojā. Einšteina pienākums bija novērtēt tos [[patents|patentu]] pieteikumus, kuru saprašanai bija nepieciešamas zināšanas par [[fizika|fiziku]]. 1903. gadā Einšteins apprecēja matemātiķi Milevu Mariču. Einšteins viņu nosauca par "radījumu, kas ir mana līdziniece un kas ir tikpat stipra un neatkarīga kā es pats". 1904. gadā piedzima viņu pirmais dēls, Hanss Alberts Einšteins. 1905. gadā Einšteins ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] ar darbu "Jauns molekulāro dimensiju novērtējums" (''"Eine neue Bestimmung der Moleküldimensionen"''). Tajā pašā gadā viņš uzrakstīja četrus zinātniskus rakstus, kas iezīmēja modernās fizikas sākumu. Daudzi fiziķi uzskata, ka par trijiem no tiem (par [[Brauna kustība|Brauna kustību]], [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]] un [[speciālā relativitātes teorija|speciālo relativitātes teoriju]]) viņš pelnījis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] (par fotolektrisko efektu viņš to arī ieguva). 1905. gadā Einšteins ''Annalen der Physik'' iesniedza pētījumu sēriju, kas tagad pazīstama ar nosaukumu "''Annus mirabilis'' pētījumi" (no latīņu ''annus mirabilis'', kas nozīmē "brīnumu gads"). Pirmajā no šiem darbiem (''Über einen die Erzeugung und Verwandlung des Lichtes betreffenden heuristischen Gesichtspunkt'') Einšteins izvirzīja [[enerģija|enerģijas]] [[kvants|kvantu]] ideju (kas ir pamatā jēdzienam "[[fotons]]") un to, kā ar tās palīdzību var izskaidrot tādus fenomenus kā [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]]. Otrajā (''Über die von der molekularkinetischen Theorie der Wärme geforderte Bewegung von in ruhenden Flüssigkeiten suspendierten Teilchen'') viņš aprakstīja savus pētījumus par [[Brauna kustība|Brauna kustību]], kā arī piedāvaja empīriskus pierādījumus [[atoms|atomu]] eksistencei. Trešajā - "Par kustīgu ķermeņu elektrodinamiku" (''Zur Elektrodynamik bewegter Körper'') - viņš izklāstīja savu [[speciālā relativitātes teorija|speciālo relativitātes teoriju]]. Ceturtajā no darbiem (''Ist die Trägheit eines Körpers von seinem Energieinhalt abhängig?'') Einšteins izdarīja no relativitātes teorijas izrietošus secinājumus, tostarp arī to, ka ķermeņa miera stāvoklī [[enerģija]] (E) ir vienāda ar tā [[masa|masas]] (m) un [[gaismas ātrums|gaismas ātruma]] (c) kvadrātā reizinājumu (E=mc2). 1911. gadā Einšteins kļuva par asociēto profesoru [[Cīrihe|Cīrihes]] universitātē un drīz pēc tam par profesoru [[Prāga|Prāgas]] universitātē, taču pēc neilga laika jau kā profesors atgriezās Cīrihē. Šajā laikā viņš daudz strādāja kopā ar matemātiķi [[Marsels Grosmans|Marselu Grosmanu]] (''Marcel Grossman''). 1912. gadā Einšteins [[laiks|laiku]] sāka dēvēt par ceturto dimensiju. 1914. gadā, tieši pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma, Einšteins ieņēma profesora amatu vietējā [[Berlīne|Berlīnes]] universitātē un kļuva par Prūsijas Zinātņu akadēmijas locekli. Viņš ieguva [[Vācija|Vācijas]] pilsonību. Einšteina [[pacifisms]] un izcelsme nepatika vācu nacionālistiem. Kad viņš jau bija ieguvis pasaules slavu, pirmo reizi tika organizēta kampaņa, lai diskreditētu viņa teorijas. No 1914. līdz 1933. gadam viņš darbojās kā Ķeizara Vilhelma fizikas institūta Berlīnē direktos; šajā laikposmā viņam arī tika piešķirta [[Nobela prēmija]] un viņš izdarīja savus nozīmīgākos atklājumus. 1919. gadā Einšteins šķīrās no savas sievas Milevas un apprecēja savu māsīcu Elzu Loventāli (''Elsa Löwenthal''). Elza bija viņa pirmās pakāpes māsīca no mātes puses un otrās pakāpes māsīca no tēva puses. Viņa bija trīs gadus vecāka par pašu Einšteinu. Viņu laulībā bērnu nebija. Nav skaidrības par Einšteina pirmā bērna likteni - daži uzskata, ka viņa nomira vēl bērnībā, bet citi - ka viņa tika nodota [[adopcija|adopcijai]]. Viņa dēls Eduards sirga ar [[šizofrēnija|šizofrēniju]] un nomira garīgi slimo patversmē, savukārt Hanss kļuva par [[hidrauliskā inženierzinātne|hidrauliskās inženierzinātnes]] profesoru [[Kalifornija|Kalifornijas]] universitātē; viņam nebija ciešu attiecību ar tēvu. ===Vispārīgā relativitātes teorija=== 1915. gada novembrī Einšteins Prūsijas Zinātņu akadēmijā nolasīja lekciju sēriju, kurā aprakstīja savu [[vispārīgā relativitātes teorija|vispārīgo relativitātes teoriju]]. Pēdējā no lekcijām viņš iepazīstināja klausītājus ar vienādojumu, kas nomainīja [[Īzaks Ņūtons|Ņūtona]] [[gravitācija|gravitācijas]] likumu. Šīs teorijas ietvaros visi novērotāji ir vienādi svarīgi, ne tikai tie, kas kustas ar vienu ātrumu. Vispārīgā relativitāte nosaka, ka graitācija vairs nav spēks (kā tas bija Ņūtonam), bet gan [[laiktelpa|laiktelpas]] izliekuma sekas. Sākotnēji zinātnieki uz šo teoriju raudzījās skeptiski, jo tā izrietēja no matemātiskas domāšanas un racionālas analīzes, nevis eksperimentiem vai novērojumiem, taču 1919. gadā apstiprinājās no vispārīgās relativitātes teorijas paredzējumi. [[Artūrs Edingtons]] [[saules aptumsums|saules aptumsuma]] laikā izmērīja, cik ļoti [[zvaigzne|zvaigznes]] gaismu izliec [[Saule|Saules]] gravitācija. Daudzi zinātnieki gan joprojām nebija pārliecināti par teorijas patiesumu (bieži - jo tā nepiedāvāja absolūtu [[atskaites sistēma|atskaites sistēmu]]). Einšteins uzskatīja, ka daudzi no viņiem vienkārši nesaprot teorijas matemātisko daļu. 1921. gadā Einšteins devās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur nolasīja lekciju par savu teoriju. Tajā pašā gadā viņam beidzot tika piešķirta [[Nobela prēmija]] - gan ne par [[relativitātes teorija|relativitātes teorijas]] izveidi, bet par agrāko darbu par [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]]. Par relativitātes teoriju joprojām noritēja diskusijas, un Nobela prēmijas komisija nolēma, ka piešķirt prēmiju par kādu mazāk strīdīgu sasniegumu būtu politiski veiksmīgāks solis. ===Kopenhāgenas interpretācija=== Neparasta bija Einšteina attieksme pret kvantu fiziku. Viņš bija pirmais, kurš paziņoja, ka kvantu teorija ir revolucionāra, un viņa ideja par [[gaisma|gaismas]] [[kvants|kvantiem]], ko tagad pazīst kā [[fotons|fotonus]], iezīmē jaunās fizikas atdalīšanos no [[klasiskā fizika|klasiskās fizikas]]. Kad sākotnēju kvantu fiziku nomainīja jaunā [[kvantu mehānika]], Einšteins tomēr nepiekrita tā sauktajai "[[Kopenhāgenas interpretācija|Kopenhāgenas interpretācijai]]", jo tā paredzēja uz [[varbūtības teorija|varbūtību]] balstītu un nevizualizējamu [[fizika|fizikas]] norišu aprakstu. Einšteins piekrita, ka tā ir labākā pieejamā teorija, taču meklēja "pilnīgāku", [[determinisms|deterministiskāku]] skaidrojumu. 1926. gadā viņš vēstulē Maksam Bornam rakstīja: "Kvantu mehānika, bez šaubām, ir iespaidīga. Taču iekšēja balss man saka, ka tā vēl nav īstā. Šī teorija izskaidro daudz, taču neļauj mums nokļūt tuvāk Visvecākā noslēpumam. Es katrā ziņā esmu pārliecināts, ka Viņš nemet kauliņus." Uz to izcilais fiziķis [[Nīlss Bors]] atbildēja: "Beidz stāstīt Dievam, kas Viņam jādara!" Einšteins nenoraidīja varbūtības teoriju "kā tādu" - viņš bija izmantojis [[statistiskā analīze|statistisko analīzi]] savā darbā ar [[Brauna kustība|Brauna kustību]] un [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]] -, taču viņš uzskatīja, ka pamatā fiziskā realitāte ir deterministiska. Eksperimentāli pierādījumi, kas ir pretrunā ar šo pārliecību, tika atrasti tikai vēlāk - ar [[Bella teorēma|Bella teorēmu]]. ===Vēlīnie gadi=== Kad 1933. gadā pie varas nāca [[Ādolfs Hitlers]], naids pret Einšteinu sasniedza pilnīgi jaunu līmeni. Nacionālsociālistiskais režīms viņu apvainoja jaunas "žīdu fizikas" izveidošanā ''Deutsche Physik'' ("vācu fizikas") vietā. Nacionālsociālisma fiziķi (starp tiem arī Nobela prēmijas laureāti Johanness Starks un Filips Lenards) centās diskreditēt viņa teorijas un politiskajā "melnajā sarakstā" iekļaut tos vācu fiziķus, kas tās mācīja (kā [[Verners Heizenbergs|Verneru Heizenbergu]]). Einšteins atteicās no [[Vācija|Vācijas]] pilsonības un devās uz [[ASV]], kur viņam tika piešķirta beztermiņa uzturēšanās atļauja. Viņš kļuva par ASV pilsoni 1940. gadā, taču joprojām saglabāja arī [[ŠveiceŠveices]] pilsonību. Einšteins nodarbojās ar fizikas likumu apvienošanu, ko pats dēvēja par [[apvienoto lauku teorija|apvienoto lauku teoriju]] (''Unified Field Theory''). Viņš centās radīt modeli, kas aprakstītu visas [[mijiedarbības]] kā viena spēka dažādas izpausmes. Šis viņa mērķis joprojām ir aktuāls, un ar to sevišķi nodarbojas [[stīgu teorija]]. Einšteins izveidoja arī vispārīgotu gravitācijas teoriju, kas ir universāla matemātiska pieeja [[lauku teorija|lauku teorijai]]. 1952. gadā [[Izraēla|Izraēlas]] valdība piedāvāja Einšteinam kļūt par tās otro prezidentu. Viņš no šī piedāvājuma atteicās. Einšteins nomira miegā 1955. gada 18. aprīlī slimnīcā Prinstonā, Ņūdžersijā. Šajā brīdī pie viņa atradās tikai medmāsa. Tajā pašā dienā viņu - pēc paša vēlēšanās - kremēja un viņa pelnus izkaisīja nezināmā vietā. Patologs Tomass Stolcs Hārvejs, kurš veica viņa [[līķa sekcija|līķa sekciju]], saglabāja Einšteina [[smadzenes]]. Hārvejs tajās neatrada nekā īpaša, taču 1999. gadā Makmāstera universitātes izpētes grupa atklāja, ka tām viena reģiona trūkst (angl. 'parietal operculum'), savukārt daļa, kas atbildīga par matemātisko domu, vizuāli telpisko izziņu un kustības iztēli ( angl. 'inferior parietal lobe') ir par 15% lielāka nekā parasti. ==Personība== ===Politiskie uzskati=== Einšteins pats sevi uzskatīja par [[pacifisms|pacifistu]] un [[humanitārisms|humanitārisma]] piekritēju. Vēlākajos gados viņš politiski pieslējās demokrātiskajam sociālismam. Viņš ļoti atbalstīja [[Mahatma Gandijs|Mahatmas Gandija]] politiskos centienus, taču viņa uzskati citos jautājumos - piemēram, par [[sociālisms|sociālismu]], [[makārtijisms|makārtijismu]] un [[rasisms|rasismu]] - bija strīdīgi. Einšteins bija viens no Vācijas Demokrātiskās partijas dibinātājiem. [[ASV]] [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] lieta par Einšteinu saturēja 1427 lappuses par viņa darbību. Tajā bija ieteikts neatļaut viņam imigrēt uz ASV, apgalvojot, ka viņš "tic, iesaka, atbalsta vai māca doktrīnu, kas [..] 'ļautu netraucētai pielavīties anarhijai' ('let anarchy stalk in unmolested'), kā rezultāts būtu 'valdība tikai vārda pēc'". Šajā lietā apgalvots arī, ka Einšteins bija cieši saistīts ar [[komunisms|komunistiskām]] organizācijām. Einšteins bija pret tirāniskām valdības formām. Sākotnēji viņš atbalstīja [[atombumba|atombumbas]] izveidi, lai nodrošinātos pret iespēju, ka [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] to varētu izdarīt pirmais, un pat nosūtīja ASV Prezidentam [[Frenklins Rūzvelts|Frenklinam Rūzveltam]] vēstuli, kurā aicināja viņu uzsākt programmu, kā rezultāts būtu kodolieroča izveide. Rūzvelts izveidoja komisiju, kas pētīja urāna izmantošanu kā ieroci, un to vēlāk nomainīja [[Manhetenas Projekts]]. Pēc kara Einšteins tomēr stingri iestājās par kodolatbruņošanos: "Es nezinu, ar kādiem ieročiem cīnīsies Trešajā pasaules karā, taču Ceturtajā cīnīsies ar nūjām un akmeņiem." Neilgi pirms savas nāves viņš parakstīja "Rasela-Einšteina manifestu", kas aicināja lielvalstu vadītājus meklēt risinājumus miera ceļā. Einšteins bija [[cionisms|cionists]], taču bija pret [[nacionālisms|nacionālismu]] un bija skeptiski noskaņots attiecībā uz to, vai nacionāla valsts būtu labākais risinājums. ===Reliģiskie uzskati=== Lai arī dzimis [[jūdaisms|jūdaismā]], Einšteins pats nebija jūdaists: "Tas, ko jūs lasāt par manu reliģisko pārliecību, protams, ir meli - meli, ko sistemātiski atkārto. Es neticu personīgam dievam un to nekad neesmu noliedzis, bet gan paudis pilnīgi skaidri. Ja manī ko var saukt par reliģisku, tad tā ir neizmērojamā apbrīna par pasaules struktūru tiktāl, cik to var atklāt mūsu zinātne." Starptautiskās Sinagogas rabīnam Herbertam Goldšteinam Einšteins rakstīja: "Es ticu [[Benedikts Spinoza|Spinozas]] dievam, kurš sevi atklāj eksistējošā sakārtotajā harmonijā, nevis dievam, kas nodarbojas ar cilvēcisku būtņu likteņiem un rīcību." Viņš pauda arī savu apbrīnu pret [[budisms|budismu]], apgalvojot, ka tam "ir tās iezīmes, ko varētu sagaidīt no kosmiskas reliģijas nākotnei: tas ir pāri personīgam Dievam, izvairās no dogmām un [[teoloģija|teoloģijas]]; tas apraksta gan dabisko, gan garīgo un ir balstīts uz reliģiski apziņu, kas izriet no visu lietu, dabisku un garīgu, kā nozīmīgas vienības pieredzēšanas." {{commons|Albert Einstein|Albert Einstein}} [[Category:Ievērojami fiziķi|Einšteins, Alberts]] [[Category:Nedēļas raksti|Einšteins, Alberts]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti fizikā|Einšteins, Alberts]] [[af:Albert Einstein]] [[als:Albert Einstein]] [[an:Albert Einstein]] [[ar:ألبرت أينشتاين]] [[ast:Albert Einstein]] [[az:Albert Eynşteyn]] [[be:Альбэрт Айнштайн]] [[bg:Алберт Айнщайн]] [[bm:Albert Einstein]] [[bn:আলবার্ট আইনস্টাইন]] [[br:Albert Einstein]] [[bs:Albert Einstein]] [[ca:Albert Einstein]] [[cs:Albert Einstein]] [[da:Albert Einstein]] [[de:Albert Einstein]] [[el:Άλμπερτ Αϊνστάιν]] [[en:Albert Einstein]] [[eo:Albert Einstein]] [[es:Albert Einstein]] [[et:Albert Einstein]] [[eu:Albert Einstein]] [[fa:آلبرت اینشتین]] [[fi:Albert Einstein]] [[fr:Albert Einstein]] [[ga:Albert Einstein]] [[gd:Albert Einstein]] [[gl:Albert Einstein]] [[he:אלברט איינשטיין]] [[hr:Albert Einstein]] [[hu:Albert Einstein]] [[ia:Albert Einstein]] [[id:Albert Einstein]] [[ilo:Albert Einstein]] [[io:Albert Einstein]] [[is:Albert Einstein]] [[it:Albert Einstein]] [[ja:アルベルト・アインシュタイン]] [[jbo:Albert Einstein]] [[jv:Albert Einstein]] [[ka:აინშტაინი, ალბერტ]] [[kn:ಆಲ್ಬರ್ಟ್ ಐನ್ಸ್ಟನ್]] [[ko:알베르트 아인슈타인]] [[ksh:Albert Einstein]] [[ku:Albert Einstein]] [[la:Albertus Einstein]] [[lad:Albert Einstein]] [[lb:Albert Einstein]] [[lmo:Albert Einstein]] [[lt:Albertas Einšteinas]] [[mk:Алберт Ајнштајн]] [[mr:अल्बर्ट आईन्स्टाईन]] [[ms:Albert Einstein]] [[nds:Albert Einstein]] [[nl:Albert Einstein]] [[nn:Albert Einstein]] [[no:Albert Einstein]] [[os:Эйнштейн, Альберт]] [[pl:Albert Einstein]] [[pt:Albert Einstein]] [[qu:Albert Einstein]] [[ro:Albert Einstein]] [[ru:Эйнштейн, Альберт]] [[scn:Albert Einstein]] [[sco:Albert Einstein]] [[sh:Albert Einstein]] [[simple:Albert Einstein]] [[sk:Albert Einstein]] [[sl:Albert Einstein]] [[sq:Albert Einstein]] [[sr:Алберт Ајнштајн]] [[sv:Albert Einstein]] [[ta:அல்பர்ட் ஐன்ஸ்டீன்]] [[th:อัลเบิร์ต ไอน์สไตน์]] [[tl:Albert Einstein]] [[tpi:Albert Einstein]] [[tr:Albert Einstein]] [[tt:Albert Einstein]] [[uk:Альберт Ейнштейн]] [[vi:Albert Einstein]] [[wo:Albert Einstein]] [[zh:阿尔伯特·爱因斯坦]] [[zh-yue:愛因斯坦]] 717 50970 2006-06-18T11:05:58Z YurikBot 213 robot Modifying: [[it:Werner Karl Heisenberg]] '''Verners Karls Heizenbergs''' (''Werner Karl Heisenberg'', 1901-1976) bija ievērojams fiziķis un [[Nobela prēmija|Nobela prēmijas]] laureāts, viens no [[kvantu mehānika|kvantu mehānikas]] teorijas pamatlicējiem. Visbūtiskākais Heizenberga ieguldījums zinātnē ir [[Heizenberga nenoteiktības princips|Heizenberga nenoteiktības principa]] formulēšana. [[Image:Werner Heisenberg.jpg|thumb|200px|Verners Heizenbergs]] Būdams students, Heizenbergs 1922. gadā Gētingenē satika [[Nīlss Bors|Nīlsu Boru]], ar kuru vēlāk ilgi un veiksmīgi sadarbojās. 1925. gadā, būdams tikai 23 gadus vecs, viņš pirmoreiz formulēja [[kvantu mehānika|kvantu mehānikas]] pamatprincipus. 1927. gadā Heizenbergs atklāja savu nenoteiktības principu, kas vēstī: nav iespējams precīzi noteikt reizē daļiņas ātrumu un pozīciju; rezultāts vienmēr būs zināmā mērā kļūdains, pie tam kļūda vienmēr būs lielāka par noteiktu [[konstante|konstanti]]. Kopā ar [[Nīlss Bors|Boru]] Heizenbergs palīdzēja izveidot kvantu mehānikas [[Kopenhāgenas interpretācija|Kopenhāgenas interpretāciju]]. 1932. gadā Heizenbergs saņēma Nobela prēmiju fizikā "par kvantu mehānikas radīšanu". [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Heizenbergs palika Vācijā un strādāja nacistu režīmam. Viņš vadīja [[Vācijas kodolieroču programma|Vācijas kodolieroču programmu]], taču viņa sadarbības apmēri ir neskaidri. Šīs programmas eksistenci viņš [[Nīlss Bors|Boram]] atklāja 1941. gadā kādā konferencē, kas risinājās Kopenhāgenā. Pēc tikšanās strauji pārtrūka Bora un Heizenberga ilgā draudzība. Vēlāk Bors pievienojās [[Manhetenas projekts|Manhetenas projektam]], [[ASV kodolieroču izstrādes programma|ASV kodolieroču izstrādes programmai]]. Vācijai tā arī neizdevās radīt [[atombumba|atombumbu]]. Uzskata, ka Heizenbergs, iespējams, aizkavējis projekta realizēšanu morālu apsvērumu dēļ. Pēc kara tā lika manīt pats Heizenbergs, taču Bors apgalvo, ka, spriežot pēc 1941. gada sarunas, viņš neesot jutis nekādus pašpārmetumus. Heizenberga epitāfija esot: "Viņš guļ kaut kur šeit." - nepārprotama norāde uz viņa atklāto [[Heizenberga nenoteiktības princips|nenoteiktības principu]]. {{commons|Werner Heisenberg}} [[Category:Nobela prēmijas fizikā laureāti|Heizenbergs, Verners]] [[Category:Vācu fiziķi|Heizenbergs, Verners]] [[ar:هايزنبرغ]] [[bg:Вернер Хайзенберг]] [[bn:ওয়ার্নার হাইজেনবার্গ]] [[ca:Werner Heisenberg]] [[da:Werner Heisenberg]] [[de:Werner Heisenberg]] [[en:Werner Heisenberg]] [[es:Werner Heisenberg]] [[fa:ورنر کارل هایزنبرگ]] [[fi:Werner Heisenberg]] [[fr:Werner Heisenberg]] [[he:ורנר הייזנברג]] [[hr:Werner Heisenberg]] [[hu:Werner Heisenberg]] [[id:Werner Heisenberg]] [[it:Werner Karl Heisenberg]] [[ja:ヴェルナー・ハイゼンベルク]] [[ka:ჰაიზენბერგი, ვერნერ]] [[ko:베르너 하이젠베르크]] [[nds:Werner Heisenberg]] [[nl:Werner Heisenberg]] [[no:Werner Heisenberg]] [[pl:Werner Karl Heisenberg]] [[pt:Werner Karl Heisenberg]] [[ro:Werner Heisenberg]] [[ru:Гейзенберг, Вернер Карл]] [[scn:Werner Heisenberg]] [[sl:Werner Karl Heisenberg]] [[sr:Вернер Хајзенберг]] [[sv:Werner Heisenberg]] [[tr:Werner Heisenberg]] [[vi:Werner Heisenberg]] [[zh:沃纳·海森堡]] 719 47765 2006-05-27T21:27:13Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/85.254.223.144|85.254.223.144]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens [[Image:Galileo.arp.300pix.jpg|thumb|200px|right|'''Galileo Galileja portrets.''' Autors [[Giusto Sustermans]].]] '''Galileo Galilejs''' ([[itāļu valoda|itāļu valodā]]: ''Galileo Galilei''; dzimis [[1564]]. gada [[15. februāris|15. februārī]] [[Piza|Pizā]], miris [[1642]]. gada [[8. janvāris|8. janvārī]] [[Arčetri]]) bija [[Itālija|itāļu]] [[fizika|fiziķis]], [[filozofija|filozofs]] un [[astronomija|astronoms]], kas kopā ar [[Vācija|vācu]] astronomu [[Johanns Keplers|Johannu Kepleru]] aizsāka [[zinātniskā revolūcija|zinātnisko revolūciju]], kas savu plaukumu sasniedza [[Anglija|angļu]] fiziķa [[Īzaks Ņūtons|Īzaka Ņūtona]] darbos. Viņa lielākie ieguldījumi astronomijā bija [[teleskops|teleskopa]] izmantošana [[debesis|debesu]] izpētē, kā arī [[Saules plankumi|Saules plankumu]], [[Mēness kalni un ielejas|Mēness kalnu un ieleju]], četru [[Jupiters|Jupitera]] lielāko [[pavadonis|pavadoņu]] un [[Venēra|Venēras]] fāžu atklāšana. [[fizika|Fizikā]] viņš atklāja likumus, kas skar krītošus ķermeņus. Galileju dēvē par "modernās fizikas tēvu". Viņa eksperimentālie darbi kopā ar [[Frēnsiss Bēkons|Bēkona]] rakstiem nostiprināja zinātnisko metodi. {{stub}} [[Category:Itāļu astronomi|Galilejs, Galileo]] [[Category:Itāļu fiziķi|Galilejs, Galileo]] [[als:Galileo Galilei]] [[ar:غاليليو غاليلي]] [[ast:Galileo Galilei]] [[bg:Галилео Галилей]] [[bn:গ্যালিলিও গ্যালিলি]] [[bs:Galileo Galilej]] [[ca:Galileo Galilei]] [[cs:Galileo Galilei]] [[da:Galileo Galilei]] [[de:Galileo Galilei]] [[el:Γαλιλαίος Γαλιλέι]] [[en:Galileo Galilei]] [[eo:Galilejo]] [[es:Galileo Galilei]] [[et:Galileo Galilei]] [[eu:Galileo Galilei]] [[fa:گالیله]] [[fi:Galileo Galilei]] [[fr:Galileo Galilei]] [[gl:Galileo Galilei]] [[he:גלילאו גליליי]] [[hr:Galileo Galilej]] [[hu:Galileo Galilei]] [[id:Galileo Galilei]] [[io:Galileo Galilei]] [[is:Galíleó Galílei]] [[it:Galileo Galilei]] [[ja:ガリレオ・ガリレイ]] [[ka:გალილეი, გალილეო]] [[ko:갈릴레오 갈릴레이]] [[la:Galilaeus Galilaei]] [[lb:Galileo Galilei]] [[lt:Galilėjas Galilėjus]] [[mk:Галилеј]] [[nds:Galileo Galilei]] [[nl:Galileo Galilei]] [[nn:Galileo Galilei]] [[no:Galileo Galilei]] [[pl:Galileusz]] [[pt:Galileu Galilei]] [[ro:Galileo Galilei]] [[ru:Галилей, Галилео]] [[scn:Galileu Galilei]] [[sco:Galileo Galilei]] [[sh:Galileo Galilej]] [[simple:Galileo Galilei]] [[sk:Galileo Galilei]] [[sl:Galileo Galilei]] [[sq:Galileo Galilei]] [[sr:Галилео Галилеј]] [[sv:Galileo Galilei]] [[th:กาลิเลโอ กาลิเลอี]] [[tl:Galileo Galilei]] [[tr:Galileo Galilei]] [[uk:Галілей Галілео]] [[vi:Galileo Galilei]] [[zh:伽利略·伽利莱]] 720 46525 2006-05-21T07:33:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[ka:ბორი, ნილს]] [[Image:Niels Bohr.jpg|thumb|200px|Nīlss Bors]] '''Nīlss Henriks Deivids Bors''' (''Niels Henrik David Bohr''; 1885-1962) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi ļoti veicināja [[Bora atoma struktūras modelis|atoma struktūras]] un [[kvantu mehānika|kvantu mehānikas]] izpratni. 1911. gadā Bors ieguva doktora grādu Kopenhāgenas Universitātē. Pēc tam viņš studēja pie [[Ernests Rezerfords|Ernesta Rezerforda]] Mančesterā, [[Anglija|Anglijā]]. Balstoties uz Rezerforda teorijām, Bors 1913. gadā publicēja savu [[Bora atoma struktūras modelis|atoma struktūras modeli]], kas paredzēja, ka [[elektrons|elektroni]] ap atoma kodolu pārvietojas orbītās un elementa ķīmiskās īpašības lielā mērā nosaka elektronu skaits ārējā orbītā. Tāpat Bors postulēja, ka elektrons varētu no augstākas enerģijas orbītas pārvietoties uz zemāku, atbrīvojot [[diskrētā enerģija|diskrētās enerģijas]] [[fotons|fotonu]]. Tas kļuva par [[kvantu teorija|kvantu teorijas]] pamatu. 1916. gadā Bors kļuva par Kopenhāgenas Universitātes profesoru, bet 1920. - par jaunizveidotā [[Teorētiskās fizikas institūts|Teorētiskās fizikas institūta]] direktoru. 1922. gadā viņam piešķīra [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] fizikā par [[kvantu mehānika|kvantu mehānikas]] [[Kopenhāgenas interpretācija|Kopenhāgenas interpretācijas]] izveidi. Visslavenākais Bora students bija [[Verners Heizenbergs]]. 1941. gadā, kad [[Dānija|Dāniju]] okupēja vācu spēki, Kopenhāgenā Boru apmeklēja [[Verners Heizenbergs|Heizenbergs]], kas viņam pavēstīja par vāciešu atombumbas izveides programmu. Bors devās uz Ameriku, kur piedalījās [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] īstenošanā. Zinātnieks [[Ričards Feinmens]] ziņo, ka šajā laikā viņš drošības apsvērumu dēļ bijis zināms kā Nikolass Beikers. Tomēr Bora ieguldījums projektā nebija liels. Pēc kara viņš atgriezās Kopenhāgenā, kur uzstājās par [[kodolenerģija|kodolenerģijas]] izmantošanu mierīgos nolūkos. {{commons|Niels Henrik David Bohr}} [[Category:Dāņu fiziķi|Bors, Nīlss]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti fizikā|Bors, Nīlss]] [[ar:نيلز بور]] [[be:Нільс Бор]] [[bg:Нилс Бор]] [[bs:Niels Bohr]] [[ca:Niels Bohr]] [[cs:Niels Bohr]] [[da:Niels Bohr]] [[de:Niels Bohr]] [[en:Niels Bohr]] [[eo:Niels Bohr]] [[es:Niels Bohr]] [[fa:نیلز بوهر]] [[fi:Niels Bohr]] [[fr:Niels Bohr]] [[gl:Niels Bohr]] [[he:נילס בוהר]] [[hr:Niels Bohr]] [[hu:Niels Bohr]] [[id:Niels Bohr]] [[is:Niels Bohr]] [[it:Niels Bohr]] [[ja:ニールス・ボーア]] [[ka:ბორი, ნილს]] [[ko:닐스 보어]] [[lt:Nilsas Boras]] [[ms:Niels Bohr]] [[nl:Niels Bohr]] [[no:Niels Bohr]] [[pl:Niels Bohr]] [[pt:Niels Bohr]] [[ro:Niels Bohr]] [[ru:Бор, Нильс Хенрик Давид]] [[sco:Niels Bohr]] [[sh:Niels Bohr]] [[sk:Niels Henrick David Bohr]] [[sl:Niels Henrik David Bohr]] [[sr:Нилс Бор]] [[sv:Niels Bohr]] [[tl:Niels Bohr]] [[tr:Niels Bohr]] [[uk:Бор Нільс]] [[zh:尼尔斯·玻尔]] 721 52218 2006-06-27T18:19:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Ατομικό Πρότυπο του Bohr]] '''Bora atoma struktūras modelis''' piedāvā vienkāršotu atoma struktūras novērtējumu. Šo modeli 1915. gadā ieviesa ievērojamais dāņu fiziķis [[Nīlss Bors]]. Bora modelis ir pazīstams kā "planetārais modelis". Tajā [[neitrons|neitroni]] un [[protons|protoni]] aizņem nelielu platību [[atoms|atoma]] centrā, ko dēvē par [[atoma kodols|kodolu]], bet [[elektrons|elektroni]] riņķo orbītās ap kodolu aptuveni tāpat, kā planētas riņķo ap Sauli. Bors izmantoja zināšanas par [[radiācija|radiāciju]], ko izstaro atomi, lai izveidotu no [[Rezerforda atoma struktūras modelis|Rezerforda modeļa]] būtiski atsķirīgu atoma modeli. Bija zināms, ka atomi izstaro tikai noteiktu [[viļņu garums|viļņu garumu]] gaismu, tāpēc Bors nonāca pie pārsteidzoša secinājuma, ka elektroniem jāriņķo noteiktās [[orbīta|orbītās]] un ka gaisma var tikt izstarota tikai tad, kad elektrons "pārlec" no vienas orbītas uz citu. Abi šie secinājumi bija pretrunā ar [[klasiskā fizika|klasisko fiziku]], kas nebija piešķirusi orbītām kādus noteiktus lielumus. Boram nācās pieņemt īpašus likumus, kas nesakrita ar klasiskās fizikas apgalvojumiem. Viņš konstatēja, ka šādā sīkā - atomu - mērogā īpaši stabili ir atsevišķi kustību stāvokļi. Šajos stāvokļos riņķojošais elektrons (pretēji [[elektromagnētisms|elektromagnētisma]] likumiem) neizstaro [[enerģija|enerģiju]]. [[Category:Fizika]] [[ar:نموذج بور]] [[da:Bohrs atommodel]] [[de:Bohrsches Atommodell]] [[el:Ατομικό Πρότυπο του Bohr]] [[en:Bohr model]] [[es:Modelo atómico de Bohr]] [[fa:مدل بور]] [[fi:Bohrin malli]] [[fr:Modèle de Bohr]] [[he:המודל הפלנטרי]] [[hu:Bohr-féle atommodell]] [[it:Modello atomico di Bohr]] [[ja:ボーアの原子模型]] [[nl:Atoommodel van Bohr]] [[nn:Atommodell]] [[pl:Model atomu Bohra]] [[pt:Átomo de Bohr]] [[sv:Bohrs atommodell]] [[zh:玻尔模型]] 722 40826 2006-04-16T23:19:15Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eo:Max Planck]] '''Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks''' (''Max Karl Ernst Ludwig Planck''; dzimis 1858. gada 23. aprīlī, miris 1947.gada 4. oktobrī) bija [[Vācija|vācu]] fiziķis, kuru uzskata par [[kvantu teorija|kvantu teorijas]] tēvu. [[Image:Max Planck.jpg|thumb|200px|Makss Planks]] Dzimis [[Ķīle|Ķīlē]], Planks uzsāka studēt [[Fizika|fiziku]] [[Minhenes universitāte|Minhenes universitātē]] jau 16 gadu vecumā 1874. gadā; 21 gada vecumā viņš saņēma doktora grādu [[Berlīne|Berlīnē]] 1879.gadā. Viņa diplomdarbs bija par [[otrais termodinamokas likums|otro termodinamikas likumu]]. Savu izvēli studēt fiziku viņš formulēja vēlāk: "Ārējā pasaule ir kaut kas no cilvēka neatkarīgs, kaut kas absolūts, un to likumu meklēšana, kas apraksta šo absolūto, man šķita viscēlākais zinātniskais mērķis dzīvē." 1900. gadā Planks postulēja, ka enerģija tiek izstarota mazās, noteiktās vienībās, ko viņš nosauca par [[kvants|kvantiem]]. Savu teoriju attīstīdams tālāk, viņš konstatēja, ka katra kvanta enerģija ir vienāda ar radiācijas frekvences un universālas konstantes reizinājumu. Šī konstante ir pazīstama kā [[Planka konstante]]. Planks izveidoja pats savu mērvienību sistēmu, kas bija balstīta uz fundamentālām fizikālām konstantēm. Tāpat viņš atklāja siltuma radiācijas likumu, kas tagad pazīstams kā [[Planka radiācijas likums]]. Sākumā Planka apgalvojumi sastapās ar skepsi, taču pamazām viņa teoriju pieņēma [[Nīlss Bors|Nīlsa Bora]] veiksmīgo pētījumu dēļ. Planka atklājumi tomēr nelika atteikties no teorijas, ka gaismas vai matērijas [[radiācija]] tiek izstarota viļņos. Tagad fiziķi uzskata, ka [[elektromagnētiskais starojums|elektromagnētiskajam starojumam]] piemīt gan [[vilnis|viļņa]], gan [[daļiņa|daļiņas]] daba. Planka atklājumi, ko vēlāk apstiprināja arī citi zinātnieki, bija pamats pilnīgi jaunam zinātnes laukam, ko pazīst kā [[kvantu mehāniku]]. 1918. gadā Planks saņēma [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] fizikā par kvantu fizikas aizsākšanu. 1930. gadā Planks tika ievēlēts par [[Ķeizara Vilhelma institūts|Ķeizara Vilhelma institūta]] (''Kaiser-Wilhelm-Gesellschaft'') prezidentu, ko vēlāk, pēc viņa nāves, pārsauca par [[Maksa Planka sabiedrību]]. Viņš pakļāva sevi briesmām, atklāti kritizējot nacistu režīmu, kas nāca pie varas Vācijā 1933. gadā, un aicinot [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]] saudzēt ebreju zinātniekus. Viņa dēlam Ervīnam tika piespriests nāvessods par piedalīšanos atentātā ar nodomu nogalināt Hitleru. {{commons|Max Planck}} [[Category:Nobela prēmijas laureāti fizikā|Planks, Makss]] [[Category:Fizika|Planks, Makss]] [[ar:ماكس بلانك]] [[ca:Max Planck]] [[cs:Max Planck]] [[da:Max Planck]] [[de:Max Planck]] [[en:Max Planck]] [[eo:Max Planck]] [[es:Max Planck]] [[fa:ماکس پلانک]] [[fi:Max Planck]] [[fr:Max Planck]] [[gl:Max Planck]] [[he:מקס פלאנק]] [[hr:Max Planck]] [[hu:Max Planck]] [[ia:Max Planck]] [[id:Max Planck]] [[it:Max Planck]] [[ja:マックス・プランク]] [[ko:막스 플랑크]] [[lb:Max Planck]] [[nds:Max Planck]] [[nl:Max Planck]] [[no:Max Planck]] [[pl:Max Planck]] [[pt:Max Planck]] [[ro:Max Planck]] [[ru:Планк, Макс Карл Эрнст Людвиг]] [[simple:Max Planck]] [[sk:Max Karl Ernst Ludwig Planck]] [[sl:Max Karl Ernst Ludwig Planck]] [[sv:Max Planck]] [[tr:Max Planck]] [[vi:Max Planck]] [[zh:马克斯·普朗克]] 723 42153 2006-04-28T07:30:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Planck's constant]] '''Planka konstante''', ko apzīmē ar ''h'', ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu [[kvants|kvantu]] izmērus. Tai ir būtiska nozīme [[kvantu mehānika|kvantu mehānikas]] teorijā, un tā ir šādi nosaukta par godu ievērojamajam zinātniekam [[Makss Planks|Maksam Plankam]], kurš to atklāja 1900. gadā. Šīs konstantes aptuvenā vērtība ir :<math>h=6.626 068 76(52)\times10^{-34}\ \mbox{J}\cdot\mbox{s}</math>. Ar savu teoriju [[Makss Planks|Planks]] pieļāva [[gaisma|gaismas]] duālo dabu - ka tā var būt gan [[vilnis]], gan [[elementārdaļiņas|daļiņa]]. Gandrīz gadsimtu gaisma bija uzskatīta tikai par vilni. [[Category:Fundamentālās fizikas konstantes]] [[Category:Fizika]] [[bg:Константа на Планк]] [[ca:Constant de Planck]] [[cs:Planckova konstanta]] [[da:Plancks konstant]] [[de:Plancksches Wirkungsquantum]] [[el:Σταθερά του Πλανκ]] [[en:Planck's constant]] [[es:Constante de Planck]] [[fi:Planckin vakio]] [[fr:Constante de Planck]] [[gl:Constante de Planck]] [[he:קבוע פלאנק]] [[hu:Planck-állandó]] [[id:Konstanta Planck]] [[it:Costante di Planck]] [[ja:プランク定数]] [[ko:플랑크 상수]] [[lt:Planko konstanta]] [[nl:Constante van Planck]] [[no:Plancks konstant]] [[pl:Stała Plancka]] [[pt:Constante de Planck]] [[ru:Постоянная Планка]] [[simple:Planck's constant]] [[sk:Planckova konštanta]] [[sl:Planckova konstanta]] [[sv:Plancks konstant]] [[th:ค่าคงที่ของพลังค์]] [[tr:Planck sabiti]] [[vi:Hằng số Planck]] [[zh:普朗克常数]] 724 52013 2006-06-25T17:51:02Z 81.198.190.2 /* Organizācijas */ '''Futbols''' ir komandu sporta spēle starp divām komandām, kuras sastāv no 11 spēlētājiem katra. Tā ir spēle, kurā izmanto bumbu un kuru spēlē uz taisnstūrveida zālāja laukuma ar vārtiem katrā laukuma galā. Spēles mērķis ir gūt vārtus, ievadot bumbu pretinieku komandas vārtos. Bumbai ar rokām drīkst pieskarties tikai vārtu sargi. Uzvarētāja ir komanda, kura spēles beigās ir guvusi visvairāk vārtu. Profesionālā līmenī futbolu spēlē visā pasaulē un miljoniem cilvēku regulāri dodas uz stadioniem, lai sekotu līdzi savai mīļākajai komandai, ko vēl vairāki dara, vērojot spēles televīzijā. Ļoti daudz cilvēku nodarbojas ar futbolu arī amatierlīmenī. Vairāk nekā 240 milj. cilvēku regulāri spēlē futbolu vairāk nekā 200 valstīs katrā pasaules malā. Tā vienkāršie noteikumi un minimālās papildpiederumu prasības bez šaubām palielina futbola izplatību un popularitāti. Daudzās pasaules daļās futbols liek atdzimt kaislībām, un tam ir nozīmīga loma fanu, vietējo kopienu un pat nāciju dzīvēs; turklāt tas tiek bieži dēvēts par vispopulārāko sporta veidu pasaulē. == Lielākie starptautiskie turnīri == Lielākais futbola turnīrs pasaulē ir [[FIFA Pasaules Kauss|Pasaules Kauss]], kuru organizē [[FIFA]]. Reģionālajos kvalifikācijas turnīros piedalās vairāk nekā 190 valstu izlases no visas pasaules. Finālturnīrā, kas norisinās ik pēc četriem gadiem, piedalās 32 komandas. Lielākie kontinentu izlašu sacensības : * Eiropā: [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] * Dienvidamerikā: [[Copa America|Copa América]] * Āfrikā: [[Āfrikas Nāciju Kauss]] * Āzijā: [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kauss]] * Ziemeļamerikā: [[CONCACAF Zelta kauss]] * Okeānijā: [[OFC Nations Cup]] Lielākais klubu turnīrs Eiropā ir [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līga]], Dienvidamerikā - [[Libertadoresa kauss]]. [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpisko spēļu]] ietvaros futbola turnīrs notiek kopš 1900. gada (izņemot 1932. gadu). Sākotnēji tas bija amatieru turnīrs, bet kopš 1984. gada ir atļauts spēlēt arī profesionāļiem, tiesa, ierobežojot valstu iespējas sūtīt laukumā labākos spēlētājus. Šobrīd olimpiskajā vīriešu futbola turnīrā var piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem, atļaujot katrā komandā pieteikt ne vairāk kā trīs vecākus spēlētājus. Olimpiskajā sieviešu futbola turnīrā ierobežojumu nav un tas ir tikpat prestižs turnīrs, kā [[FIFA Sieviešu Pasaules kauss]]. == Skatīt arī == === Komandas un spēlētāji === * [[Futbola komanda]] * [[Nacionālās futbola izlases]] * [[Futbola klubi]] === Organizācijas === * [[FIFA]] * [[UEFA]] * [[AFC]] * [[CONMEBOL]] * [[CONCACAF]] * [[OFC]] * [[CAF]] * [[Latvijas Futbola Federācija]] == Ārējās saites == * [http://www.fifa.ch Starptautiskā Futbola Federācija (FIFA)] * [http://www.uefa.com Eiropas Futbola Federācija (UEFA)] * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācija (LFF)] * [http://virsliga.delfi.lv Futbola Virslīgas ziņas] * [http://www.rsssf.com/ Rec.Sport.Soccer Statistika (RSSSF)] [[af:Sokker]] [[id:Sepak bola]] [[bg:&#1060;&#1091;&#1090;&#1073;&#1086;&#1083;]] [[ca:Futbol]] [[cs:Fotbal]] [[cy:Pêl-droed]] [[da:Fodbold]] [[de:Fußball]] [[en:Soccer]] [[et:Jalgpall]] [[es:Fútbol]] [[eo:Futbalo]] [[fr:Football]] [[fy:Fuotbal]] [[gd:Ball-coise]] [[gl:Fútbol]] [[he:&#1499;&#1491;&#1493;&#1512;&#1490;&#1500;]] [[hr:Nogomet]] [[ia:Football]] [[it:Calcio_(sport)]] [[ja:&#12469;&#12483;&#12459;&#12540;]] [[ko:&#52629;&#44396;]] [[nl:Voetbal]] [[no:Fotball]] [[nds:Football]] [[pl:Pi&#322;ka no&#380;na]] [[pt:Futebol]] [[ro:Fotbal]] [[ru:&#1060;&#1091;&#1090;&#1073;&#1086;&#1083;]] [[simple:Football (soccer)]] [[sl:nogomet]] [[fi:Jalkapallo]] [[sv:Fotboll]] [[tr:Futbol]] [[zh:&#36275;&#29699;]] [[Category:Sporta veidi]] [[Category:Futbols]] 725 43966 2006-05-09T21:51:12Z Feens 37 [[Image:David Hume.jpg|thumb|Deivids Hjūms]] {{commons|David Hume}} '''Deivids Hjūms''' (''David Hume'', dzimis 1711. gada 26. aprīlī, miris 1776. gada 25. augustā) bija skotu vēsturnieks un filozofs, kam bija liela nozīme divu filozofijas skolu - [[skepticisms|skepticisma]] un [[empīrisms|empīrisma]] attīstībā. Hjūmu mēdz uzskatīt par trešo - visradikālāko - no tā sauktajiem "britu empīriķiem" (pārējie divi ir [[Džons Loks]] un [[Džordžs Bērklijs]]). Hjūma filozofijā liela nozīme bija ne tikai skepticismam, bet arī [[naturālisms|naturālismam]]. Hjūms ir dzimis [[Edinburga|Edinburgā]] un turpat arī mācījies. Sākumā viņš apsvēra iespēju studēt jurisprudenci, taču vēlāk viņu pārņēma, paša vārdiem izsakoties, "nepārvarama nepatika pret visu, izņemot nodarbošanos ar filozofiju un vispārīgu mācīšanos". Divdesmit sešu gadu vecumā viņš Francijā pabeidza darbu "[[Traktāts par cilvēka dabu]]" ('A Treatise of Human Nature'). Lai arī tagad daudzi to uzskata par būtiskāko Hjūma darbu, sākotnēji tas neguva atbalstu. Pavadījis dažus gadus darbā pie dažādiem politiķiem un militāristiem, Hjūms atgriezās pie studijām. Nolēmis, ka "Traktāta par cilvēka dabu" būtiskākā neveiksme ir stils, nevis saturs, Hjūma materiālu pārstrādāja, lai tas būtu vieglāk uztverams. Tā radās darbs "[[Pētījums par cilvēka sapratni]]" ('An Enquiry Concerning Human Understanding'). Vēlākajos gados viņam tika liegti dažādi amati, jo viņš bija [[ateisms|ateists]]. Tomēr viņam izdevās iegūt izcila esejista un vēsturnieka slavu. Viņa darbiem izteikti lielāku uzmanību sāka pievērst, kad [[Imanuels Kants]] apgalvoja, ka tieši Hjūms esot viņu atmodinājis no "dogmatiskas snaudas". Hjūms uzskatīja, ka lietām pašām nepiemīt īpašības, tās noteic cilvēka maņas. Līdzīgā kārtā cilvēka saprāts nespēj radīt jaunas domas, bet gan dažādi apvienot jau zināmās un uztvertās. Prāts ir nesaraujami saistīts ar apkārtējo realitāti. [[Category:Apgaismības filozofi|Hjums Deivids]] [[Category:Skotu filozofi|Hjums Deivids]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Hjums Deivids]] [[bg:Дейвид Хюм]] [[bn:ডেভিড হিউম]] [[bs:David Hume]] [[ca:David Hume]] [[cs:David Hume]] [[da:David Hume]] [[de:David Hume]] [[el:Ντέιβιντ Χιούμ]] [[en:David Hume]] [[eo:David Hume]] [[es:David Hume]] [[et:David Hume]] [[fa:دیوید هیوم]] [[fi:David Hume]] [[fr:David Hume]] [[gl:David Hume]] [[he:דייוויד יום]] [[hr:David Hume]] [[hu:David Hume]] [[is:David Hume]] [[it:David Hume]] [[ja:デイヴィッド・ヒューム]] [[ko:데이비드 흄]] [[la:David Humius]] [[lt:Deividas Hjumas]] [[mk:Дејвид Хјум]] [[nl:David Hume]] [[no:David Hume]] [[pl:David Hume]] [[pt:David Hume]] [[ro:David Hume]] [[ru:Юм, Давид]] [[simple:David Hume]] [[sk:David Hume]] [[sr:Дејвид Хјум]] [[sv:David Hume]] [[th:เดวิด ฮูม]] [[tr:David Hume]] [[uk:Г'юм Девід]] [[vi:David Hume]] [[zh:大卫·休谟]] 726 48407 2006-05-31T05:11:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:George Berkeley]], [[is:George Berkeley]] '''Džordžs Bērklijs''' (''George Berkeley'', 1685-1753), pazīstams arī kā '''bīskaps Bērklijs''', ir nozīmīgs [[īri|īru]] filozofs, kura būtiskākais sasniegums [[filozofija|filozofijā]] ir [[subjektīvais ideālisms|subjektīvā ideālisma]] iedibināšana. ==Biogrāfija== [[Image:Berklijs.jpg|thumb|Džordžs Bērklijs]] Bērklijs dzimis Tomastaunā, netālu no Kilkenijas ''(Kilkenny)'' Lensteras grāfistē [[Īrija|Īrijā]]. Mācījās Trinitijas koledžā [[Dublina|Dublinā]], kuru beidza kā maģistrs 1707. gadā. Pēc koledžas beigšanas Bērklijs turpat strādāja par privātskolotāju un [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodas]] pasniedzēju. 1721. gadā Bērklijs kļuva par garīdznieku un [[teoloģija|teoloģijas]] doktoru un turpināja pasniegt Trinitijas koledžā [[teoloģija|teoloģiju]] un [[sekebreju valoda|senebreju valodu]]. 1727. gadā viņš devās uz [[ASV|Ameriku]] ar nodomu nodibinā koledžu un utopisku kopienu [[Bermudas|Bermudās]], kas nodarbotos ar [[kristietība|kristietības]] izplatīšanu Amerikas kontinentā. Tomēr naudas trūkuma dēļ, Bērklijs atgriezās [[Londona|Londonā]]. 1734. gadā viņš kļuva par Kloinas ''(Cloyne)'' [[bīskaps|bīskapu]] (netālu no [[Korka|Korkas]] [[Īrija|Īrijā]]). 1752. gadā viņš devās pie dēla uz [[Oksforda|Oksfordu]], kur mira nākamā gada janvārī. Bērklija vārdā nosaukta Bērklijas pilsēta, [[Kalifornija|Kalifornijā]] [[ASV]] - ievērojams izglītības un zinātnes centrs. ==Bērklija filozofiskie uzskati== [[subjektīvais ideālisms|Subjektīvo ideālismu]] īsi var formulēt vienā teikumā: "Būt nozīmē tapt uztvertam." Bērklijs uzrakstīja daudzus darbus, tostarp "[[Traktāts par cilvēka zināšanu principiem|Traktātu par cilvēka zināšanu principiem]]" ''(Treatise Concerning the Principles of Human Knowledge)'' (1710), ko sarakstīja jau 25 gadu vecumā. Tajā Bērklijs postulē, ka visas cilvēka sajūtas ir subjektīvas, cilvēks uztver nevis objektīvo realitāti, bet gan savas apziņas stāvokļus. Nevar runāt par objekta eksistenci, pirms tas nav uztverts ar maņām. Materiālo lietu pasaule nepastāv, pastāv tikai idejas. Bērklijs, izmantojot subjektīvo ideālismu, pretojās tobrīd izplatītajam [[ateisms|ateismam]] un [[materiālisms|materiālismam]]. Bērklijs vissvairāk nodarbojās ar jautājumu par objektīvas realitātes eksistenci, cilvēka uztveri, reālo un iedomāto. Viņš argumentēja, ka jāpastāv citiem cilvēkiem un pasaule visiem jāuztver vienādi tāpēc, ka 1) citi cilvēki pauž savu viedokli un 2) cilvēki spēj vienoties par realitātes īpašībām, tās ir līdzīgas un konstantas. Daži no Bērklija atzinumiem ir šādi: * objektu uztvērumi ir absolūti precīzi un objektīvi; * jebkuras zināšanas par empīrisko pasauli iespējams iegūt tikai ar tiešas uztveres palīdzību; * kļūdas rodas, domājot par to, ko uztveram; * zinātnes mērķis ir deintelektualizēt un dekonceptualizēt, tādējādi iegūstot tīrus uztvērumus. Japiezīmē, ka nozīmīga vieta Bērklija teorijā bija [[Dievs|Dieva]] eksistencei, piemēram: pastāv tas, kas tiek uztverts, taču viss vienmēr objektīvi pastāv, jo vienmēr ir bijis un vienmēr būs Dievs. [[Deivids Hjūms|Deivida Hjūma]] [[kauzalitāte|kauzalitātes]] un [[objektivitāte|objektivitātes]] filozofija ir viena Bērklija filozofijas aspekta padziļinājums. [[Imanuels Kants]] apgalvoja, ka Bērklija principi padarot objektīvas zināšanas neiespējamas. [[Category:Empīrisma filozofi|Berklijs Dzžordžs]] [[Category:Apgaismības filozofi|Berklijs Dzžordzžs]] [[Category:Īru filozofi|Berklijs Dzžordžs]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Berklijs Dzzordžs]] [[bn:জর্জ বার্ক্‌লি]] [[bs:George Berkeley]] [[cs:George Berkeley]] [[da:George Berkeley]] [[de:George Berkeley]] [[en:George Berkeley]] [[eo:George BERKELEY]] [[es:George Berkeley]] [[fi:George Berkeley]] [[fr:George Berkeley]] [[he:ג'ורג' ברקלי]] [[hr:George Berkeley]] [[hu:George Berkeley]] [[is:George Berkeley]] [[it:George Berkeley]] [[ja:ジョージ・バークリー]] [[ko:조지 버클리]] [[nl:George Berkeley]] [[nn:George Berkeley]] [[no:George Berkeley]] [[pl:George Berkeley]] [[pt:George Berkeley]] [[ro:George Berkeley]] [[ru:Беркли, Джордж]] [[sh:George Berkeley]] [[sk:George Berkeley]] [[sv:George Berkeley]] [[th:จอร์จ บาร์กลีย์]] [[tr:George Berkeley]] [[uk:Берклі Джордж]] [[zh:乔治·贝克莱]] 728 10364 2004-05-09T16:21:59Z 64.12.116.70 Please translate into Latvian and post prominently for all users to see: Hello Everyone, Elections for the Board of Trustees of the Wikimedia Foundation are around the corner. We are preparing to vote for the representatives who will speak for the many Wikimedia contributors who work so hard to make this the thriving community that it is. The Board is entrusted with the ultimate decision making for the Wikimedia Foundation. Its role is ''not'' website governance. For more information about the Wikimedia Foundation and the role of its Board of Trustees, see here '''[http://meta.wikipedia.org/wiki/Board_of_Trustees 1]'''. We are voting for two positions: ''Contributing Active Member Representative'', and ''Volunteer User Representative''. In order to vote for either of these positions you must have been with one of the Wikimedia projects for at least three months. In future elections, only Contributing Active Members (dues-paying members of the Wikimedia Foundation) will be able to vote for the Contributing Active Member Representative post, but for this first election it will be open to all Wikimedia contributors. All voters will have two votes, one for the Contributing Active Member Representative and one for the Volunteer User Representative. The election is run as First Past the Post, that is, the candidate with the most votes will be declared the winner. In the event of a tie, a run-off election will be held. If you wish to stand for election, please fill in an entry for yourself at '''[http://meta.wikipedia.org/wiki/Election_Candidates 2]'''. Candidates have until the end of Friday, 29th May 2004 to present themselves. The elections will start on Saturday, 30th May 2004 and last one week from that time ending Saturday, 12th June 2004 at midnight GMT, following which the final count will be announced. More information is forthcoming. Please look here '''[http://meta.wikipedia.org/wiki/Election_FAQ 3]''' for details. One final note: If you speak another language, please translate this note and post it to the respective Wikipedias, Wikimedias, Wiktionaries, WikiBooks, WikiSources, WikiQuotes in those languages. Once you have done so, please notify us here '''[http://meta.wikipedia.org/wiki/Election_Notice_Translations 4]'''. Be warned, however, that we may call on you again to help coordinate the election in those languages and relay additional information to those projects. This page is protected. Please address all comments to here '''[http://meta.wikipedia.org/wiki/Talk:Election_FAQ 5]'''. Finally, we would like to wish all of the candidates the best of luck in the election, [[User:Imran|Imran]] in English [[User:Danny|Danny]] in English Co-Chairs, Wikimedia Election Committee [[ar:&#1608;&#1610;&#1603;&#1610;&#1576;&#1610;&#1583;&#1610;&#1575;:&#1575;&#1606;&#1578;&#1582;&#1575;&#1576;&#1575;&#1578; &#1605;&#1580;&#1604;&#1587; &#1573;&#1583;&#1575;&#1585;&#1577; &#1605;&#1572;&#1587;&#1587;&#1577; &#1608;&#1610;&#1603;&#1610;&#1605;&#1610;&#1583;&#1610;&#1575;]] [[cy:Wicipedia:Etholiadau i Bwrdd Ymddiriedolwyr y Sylfaen Wikimedia]] [[de:Wikipedia:Wahlen ins Board of Trustees der Wikimedia-Foundation]] [[es:Wikipedia:Elecciones para la Junta (Board of Trustees) de la Wikimedia Foundation]] [[eo:Vikipedio:Balotado pri Estraranoj de Fonda&#309;o Wikimedia]] [[fr:Wikipédia:Élection au Conseil d'Administration de Wikimedia Foundation]] [[he:&#1493;&#1497;&#1511;&#1497;&#1508;&#1491;&#1497;&#1492;:&#1489;&#1495;&#1497;&#1512;&#1493;&#1514; &#1500;&#1495;&#1489;&#1512; &#1492;&#1504;&#1488;&#1502;&#1504;&#1497;&#1501; &#1513;&#1500; &#1511;&#1512;&#1503; &#1493;&#1497;&#1511;&#1497;&#1508;&#1491;&#1497;&#1492;]] [[hu:Wikipédia:A Wikimedia alapítvány elnökségének megválasztása|Wikipédia:A Wikimedia alapítvány elnökségének megválasztása]] [[ia:Wikipedia:Electiones pro le Consilio de Curatores del Fundamento de Wikimedia]] [[it:Wikipedia:Elezioni Wikimedia Foundation]] [[no:Wikipedia:Valgbrev]] [[pl:Wikipedia:Wybory do Rady Powierniczej Wikimedia Foundation]] [[simple:Wikipedia:Elections for the Board of Trustees of the Wikimedia Foundation]] [[sv:Wikipedia:Val av förtroendemän till stiftelsen Wikimedias styrelse]] [[ur:&#1608;&#1740;&#1705;&#1740;&#1662;&#1740;&#1672;&#1740;&#1575;:&#1608;&#1740;&#1705;&#1740;&#1662;&#1740;&#1672;&#1740;&#1575; &#1601;&#1575;&#1574;&#1608;&#1606;&#1672;&#1740;&#1588;&#1606; &#1705;&#1746; &#1576;&#1608;&#1585;&#1672; &#1570;&#1601; &#1657;&#1585;&#1608;&#1657;&#1740;&#1586; &#1705;&#1746; &#1575;&#1606;&#1578;&#1582;&#1575;&#1576;&#1575;&#1578;]] [[vi:Wikipedia:B&#7847;u c&#7917; cho Ban Qu&#7843;n Tr&#7883; c&#7911;a Wikimedia]] [[zh:Wikipedia:Wikimedia&#22522;&#37329;&#20250;&#29702;&#20107;&#20250;&#36873;&#20030;]] 729 53355 2006-07-03T04:23:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[ku:Letonya]] {{Otheruses4|Latvijas Republiku|Latvija (nozīmju atdalīšana)|Latvija}} '''Latvija''' (oficiālais nosaukums - '''Latvijas Republika''') ir neatkarīga un suverēna [[republika]] [[Eiropa|Eiropas]] ziemeļaustrumos, viena no trijām [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] austrumu krastā. Latvija robežojas ar [[Igaunija|Igauniju]] ziemeļos, [[Krievija|Krieviju]] austrumos, [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] dienvidaustrumos un [[Lietuva|Lietuvu]] dienvidos. (Sīkāk skat. [[Latvijas robežas]]). [[2004]]. gada [[29. marts|29. martā]] Latvija kļuva par [[NATO]] dalībvalsti, bet [[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] - par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] dalībvalsti. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Latvijas Republika'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Latvia_flag_large.png|125px|Latvijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Latvia_coa.png|Latvijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Latvijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Latvijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationLatvia.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[parlamentāra republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]] (2004)<td>1,5 - brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,823 (50.vieta pasaulē 2002.gadā)<tr> <td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>11 980 USD (2004) - 55. vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[latviešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Rīga]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Rīga]]<br>[[Daugavpils]]<br>[[Liepāja]] <tr><td>[[Latvijas Valsts prezidenti|Prezidente]]<td>[[Vaira Vīķe-Freiberga]] <tr><td>[[Latvijas Ministru prezidenti|Premjerministrs]] <td>[[Aigars Kalvītis]] <tr><td>Platība <td> 64 589 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004.g,decembris) <td> 2 309 100 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[latvieši]] - 58,9%<br> [[krievi]] - 28,6%<br> [[baltkrievi]] - 3,8%<br> [[ukraiņi]] - 2,6%<br> [[poļi]] - 2,4%<br> [[lietuvieši]] - 1,4% <tr><td>[[Reliģija]]<td>ārpus konfesijām - 35%<br>[[luterisms]] - 24%<br>[[katolisms]] - 18%<br>[[pareizticība]] - 15% <tr><td>Neatkarība<td>No [[Krievija|Krievijas]], 1918. gada 18. novembris <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Lats]] / LVL <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Dievs, svētī Latviju]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.LV <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+371 </table> == Vēsture == ''Galvenais raksts: [[Latvijas vēsture]]'' 13. gadsimtā Latviju iekaroja [[Livonijas ordenis]] un kontrolēja to līdz 16. gadsimtam. Vēlāk pār Latviju valdīja [[Polija-Lietuva]] un [[Zviedrija]], bet 18. gadsimtā to iekaroja [[Krievija]]. Pēc Krievijas novājināšanās [[1. pasaules karš|1. pasaules karā]] un [[Krievijas revolūcija|revolūcijā]], 1918. gada 18. novembrī Latvija pasludināja neatkarību. Pēc 1934. gada apvērsuma Latvija kļuva par [[autoritārisms|autoritāru]] valsti. 1940. gada 17. jūnijā, saskaņā ar [[Molotova-Rībentropa pakts|Molotova-Rībentropa paktu]], Latvija tika iekļauta [[Padomju Savienība]]s ietekmes sfērā un tika iekļauta PSRS. Atskaitot īsu [[Vācija|vācu]] okupācijas periodu [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā, Latvija palika Padomju Savienības sastāvā līdz Padomju komunisma reformas sekmēja Latvijas neatkarības kustību un valsts atguva neatkarību 1991. gada 21. augustā. Kopš tā laika Latvija ir atjaunojusi saiknes ar Rietumiem un 2004. gadā kļuva par [[NATO]] un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] dalībvalsti. == Politika == ''Galvenais raksts: [[Latvijas politika]]'' 100 deputātus lielo Latvijas [[parlaments|parlamentu]] - [[Saeima|Saeimu]] ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās reizi četros gados. Prezidentu ievēl Saeima atsevišķās vēlēšanās arī reizi četros gados. Prezidents izvēlas premjerministru (Ministru prezidentu), kuru, kopā ar viņa [[valdība|kabinetu]] apstiprina Saeima. 2003. gada 20. septembra referendumā 66,9% Latvijas pilsoņu nobalsoja par valsts dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Latvija kļuva par ES dalībvalsti 2004. gada 1. maijā. Latvija ir [[NATO]] dalībvalsts kopš 2004. gada 29. marta. ==Daba== <big>Reljefs:</big> '''Latvija''' ir tipiska līdzenumu valsts. Atrodas lielā [[Austrumeiropas līdzenums|Austrumeiropas līdzenuma]] rietumos, pie [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]]. Augstākais punkts - [[Gaiziņkalns]] - 311,6m v.j.l. Galvenās augstienes : [[Vidzemes augstiene]], [[Alūksnes augstiene]], [[Latgales augstiene]], [[Augšzemes augstiene]], [[Rietumkursas augstiene]], [[Austrumkursas augstiene]], [[Ziemeļkursas augstiene]]. Zemienes - [[Piejūras zemiene]], [[Kursas zemiene]], [[Viduslatvijas zemiene]], [[Tālavas zemiene]], [[Veļikajas zemiene]] un [[Austrumlatvijas zemiene]]. <big>[[Hidrogrāfija]]:</big> Pateicoties [[Rīgas jūras līcis|Rīgas jūras līcim]], kas gandrīz pāršķeļ '''Latvijas''' teritoriju divās daļās, tai ir ievērojama [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] piekrastes līnija. Biezs upju tīkls, kuras ietilpst Baltijas jūras baseinā. Lielākās upes - [[Daugava]], [[Lielupe]], [[Venta]], [[Aiviekste]], [[Gauja]]. Daudz ezeru (2256 ezeri kas lielāki par 1 ha). Lielākie - [[Lubāns]], [[Rāznas ezers]], [[Engures ezers]]. Purvi klāj 6% teritorijas. Lielākais - [[Teiču purvs]] (19587 ha). <big>[[Klimats]]:</big> Mērenais klimats. Klimatu ietekmē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] un [[Eirāzija|Eirāzijas]] mijiedarbība, tāpēc laika apstākļi visai nepastāvīgi un grūti prognozējami. Karstākie mēneši - jūlijs, augusts (vid. temp. 16 līdz 18&deg;C ), vēsākais - janvāris (vid. temp. -2 līdz -6&deg;C ). Sniega sega no decembra līdz janvārim. Veģetācijas periods 175 - 195 dienas. Izšķir četrus gadalaikus - [[ziema|ziemu]], [[pavasaris|pavasari]], [[vasara|vasaru]] un [[rudens|rudeni]]. Nokrišņi - piekrastē - 800 mm. <big>[[Veģetācija]]:</big> Velēnu [[podzolētā augsne|podzolētās augsnes]]. Skujkoku un jauktie meži. Pašlaik apm. 35% no teritorijas. Izplatītākie koki - [[priede]] (51%), [[bērzs]] (24%), [[egle]] (17%). Dažviet purvu veģetācija. <big>[[Dzīvnieki]]:</big>[[zaķis|zaķi]], [[stirna|stirnas]], [[alnis|aļņi]], [[mežacūka|mežacūkas]], [[staltbriedis|staltbrieži]], [[lapsa|lapsas]]. Bagātīga [[putni|putnu]] un [[zivis|zivju]] valsts. == Pilsētas == * [[Rīga]] * [[Daugavpils]] * [[Liepāja]] * [[Jelgava]] * [[Jūrmala]] * [[Ventspils]] * [[Rēzekne]] * [[Valmiera]] Skat. [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|pilnu sarakstu]]. == Administratīvais iedalījums == (Latvijā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma.) <table border="0"><tr><td> *[[Aizkraukles rajons]] *[[Alūksnes rajons]] *[[Balvu rajons]] *[[Bauskas rajons]] *[[Cēsu rajons]] *[[Daugavpils]] *[[Daugavpils rajons]] *[[Dobeles rajons]] *[[Gulbenes rajons]] *[[Jēkabpils rajons]] *[[Jelgava]] *[[Jelgavas rajons]] *[[Jūrmala]] *[[Krāslavas rajons]] *[[Kuldīgas rajons]] *[[Liepāja]] *[[Liepājas rajons]] </td><td valign="top"> *[[Limbažu rajons]] *[[Ludzas rajons]] *[[Madonas rajons]] *[[Ogres rajons]] *[[Preiļu rajons]] *[[Rēzekne]] *[[Rēzeknes rajons]] *[[Rīga]] *[[Rīgas rajons]] *[[Saldus rajons]] *[[Talsu rajons]] *[[Tukuma rajons]] *[[Valkas rajons]] *[[Valmieras rajons]] *[[Ventspils]] *[[Ventspils rajons]] </td></tr></table> == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeima] * [http://www.mk.gov.lv/ Latvijas Republikas Ministru Kabinets] * [http://www.president.lv/ Latvijas Valsts Prezidenta Kanceleja] * [http://www.travel-images.com/latvia.html Latvija - fotografijas] * [http://www.riga.lt/riga Wiki Latvija] * [http://www.np.gov.lv/index.php?lv=fakti_lv&saite=iedzivotaji.htm LR Naturalizācijas pārvalde - dati par iedzīvotājiem] * [http://www.latvians.com Latviešu kultūras mantojumi, uzskati, fotograjijas, un arhīva trimdā] * [http://www.vietas.lv/ Vietas.lv - Latvijas ceļvedis - Latvijas karte, apraksti, bildes] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[Category:Baltijas valstis]] [[Category:Latvija|*]] [[Category:Republikas]] [[af:Letland]] [[an:Letonia]] [[ang:Latvia]] [[ar:لاتفيا]] [[ast:Letonia]] [[bat-smg:Latvėjė]] [[be:Латвія]] [[bg:Латвия]] [[br:Latvia]] [[bs:Latvija]] [[ca:Letònia]] [[co:Lettonia]] [[cs:Lotyšsko]] [[cv:Латви]] [[cy:Latfia]] [[da:Letland]] [[de:Lettland]] [[el:Λεττονία]] [[en:Latvia]] [[eo:Latvio]] [[es:Letonia]] [[et:Läti]] [[eu:Letonia]] [[fa:لاتویا]] [[fi:Latvia]] [[fiu-vro:Läti]] [[fr:Lettonie]] [[fy:Letlân]] [[ga:An Laitvia]] [[gl:Letonia - Latvijas]] [[he:לטביה]] [[hi:लातविया]] [[hr:Letonija]] [[ht:Letoni]] [[hu:Lettország]] [[ia:Latvia]] [[id:Latvia]] [[io:Latvia]] [[is:Lettland]] [[it:Lettonia]] [[ja:ラトビア]] [[ka:ლატვია]] [[ko:라트비아]] [[ku:Letonya]] [[kw:Latvi]] [[la:Lettonia]] [[lb:Lettland]] [[li:Letland]] [[lt:Latvija]] [[mk:Летонија]] [[mo:Летония]] [[ms:Latvia]] [[nds:Lettland]] [[nds-nl:Letlaand]] [[nl:Letland]] [[nn:Latvia]] [[no:Latvia]] [[nrm:Lettonnie]] [[oc:Letònia]] [[os:Латви]] [[pl:Łotwa]] [[pt:Letónia]] [[rmy:Latviya]] [[ro:Letonia]] [[roa-rup:Letonia]] [[ru:Латвия]] [[sc:Latvia]] [[sco:Latvia]] [[se:Látvia]] [[sh:Letonija]] [[simple:Latvia]] [[sk:Lotyšsko]] [[sl:Latvija]] [[sq:Letonia]] [[sr:Летонија]] [[sv:Lettland]] [[th:ประเทศลัตเวีย]] [[tl:Latvia]] [[tr:Letonya]] [[tt:Latvia]] [[ug:لاتۋىيە]] [[uk:Латвія]] [[vi:Latvia]] [[vo:Latviyän]] [[yi:לעטלאנד]] [[zh:拉脫維亞]] [[zh-min-nan:Latvia]] 730 10366 2004-05-17T01:33:22Z Janis 14 Latvijas karogs Latvijas karogs 731 sysop 10367 2004-12-21T22:48:04Z Feens 37 uploaded "Karakasa.jpg": Karakasa no en.wiki <ul><li>22:48, 21 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Karakasa.jpg|Karakasa.jpg]]" <em>(Karakasa no en.wiki)</em></li> <li>22:47, 21 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Venecuela_Karakasa.png|Venecuela_Karakasa.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>20:53, 21 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Venecuela_karogs.png|Venecuela_karogs.png]]" <em>(Venecuēlas karogs no en.wiki)</em></li> <li>00:15, 21 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Zalamana_Honiara.png|Zalamana_Honiara.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>23:31, 20 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Honiara.jpg|Honiara.jpg]]" <em>(no de.wiki)</em></li> <li>22:53, 20 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Zalamanu_karogs.png|Zalamanu_karogs.png]]" <em>(Zālamana salu karogs no en.wiki)</em></li> <li>21:14, 19 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Tadzikistana_Dusambe.png|Tadzikistana_Dusambe.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>13:19, 19 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Tajikistan_flag_large.png|Tajikistan_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:51, 18 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Reina_lejtece.jpg|Reina_lejtece.jpg]]" <em>(no nl.wiki)</em></li> <li>22:41, 18 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Reina.jpg|Reina.jpg]]" <em>(Reina)</em></li> <li>19:31, 18 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Visla_Varsava.jpg|Visla_Varsava.jpg]]" <em>(no pl.wiki)</em></li> <li>18:17, 18 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Polija_Visla.png|Polija_Visla.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>02:21, 18 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Janis_Kalnberzins.jpg|Janis_Kalnberzins.jpg]]" <em>(Jānis Kalnbērziņš - LKP CK pirmais sekretārs)</em></li> <li>01:38, 18 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Latvija_Jelgava.png|Latvija_Jelgava.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>01:05, 18 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Ungarija_Budapesta.png|Ungarija_Budapesta.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>01:04, 18 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Budapesta.jpg|Budapesta.jpg]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:29, 16 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mauritanija_Nuaksota.png|Mauritanija_Nuaksota.png]]" <em>(zīmējis feens)</em></li> <li>19:09, 16 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Donava_Budapesta.jpg|Donava_Budapesta.jpg]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:23, 16 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Visla_Modlina.png|Visla_Modlina.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:02, 16 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Volga_Jaroslavla.jpg|Volga_Jaroslavla.jpg]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:23, 15 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gruzija_Tbilisi.png|Gruzija_Tbilisi.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>22:50, 15 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gruzija_gerbonis.png|Gruzija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:22, 14 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gvineja_Konakri.png|Gvineja_Konakri.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>21:30, 14 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bungas.png|Bungas.png]]" <em>(no sv.wiki)</em></li> <li>22:57, 13 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Burkinafaso_Bobodjulaso.png|Burkinafaso_Bobodjulaso.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>22:08, 13 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Nepala_Katmandu.png|Nepala_Katmandu.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>20:36, 13 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jemena_Sana.png|Jemena_Sana.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>22:56, 12 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Reina_augstece.jpg|Reina_augstece.jpg]]" <em>(Reinas augštece no en.wiki)</em></li> <li>22:09, 12 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Togo_Lome.png|Togo_Lome.png]]" <em>(zīmēja Feens)</em></li> <li>22:12, 11 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kaboverde_Praja.png|Kaboverde_Praja.png]]" <em>(zīmēja Feens)</em></li> <li>16:23, 11 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Burkinafaso_Vagadugu.png|Burkinafaso_Vagadugu.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>23:17, 10 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bangkoka_Gerbonis.png|Bangkoka_Gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:16, 10 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Taizeme_Bangkoka.png|Taizeme_Bangkoka.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>13:08, 10 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Francs_Kafka.jpg|Francs_Kafka.jpg]]" <em>(Francs Kafka - vācu rakstnieks no en.wiki)</em></li> <li>20:39, 9 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Korka.jpg|Korka.jpg]]" <em>(No en.wiki)</em></li> <li>20:28, 9 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Irija_Korka2.png|Irija_Korka2.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>20:28, 9 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Irija_Korka.png|Irija_Korka.png]]" <em>(zīmējis Feens)</em></li> <li>21:29, 6 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dublina4.jpg|Dublina4.jpg]]" <em>(Dublina)</em></li> <li>21:27, 6 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dublina2.jpg|Dublina2.jpg]]" <em>(Dublina)</em></li> <li>21:25, 6 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dublina1.jpg|Dublina1.jpg]]" <em>(Dublina)</em></li> <li>21:22, 6 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dublina1.jpg|Dublina1.jpg]]" <em>(Reverted to earlier revision)</em></li> <li>21:21, 6 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dublina1.jpg|Dublina1.jpg]]" <em>(Reverted to earlier revision)</em></li> <li>21:20, 6 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dublina1.jpg|Dublina1.jpg]]" <em>(Dublina)</em></li> <li>21:18, 6 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dublina1.jpg|Dublina1.jpg]]" <em>(Dublina)</em></li> <li>01:49, 6 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dublina6.jpg|Dublina6.jpg]]" <em>(Dublina no en.wiki)</em></li> <li>01:48, 6 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dublina5.jpg|Dublina5.jpg]]" <em>(Dublina no en.wiki)</em></li> <li>01:42, 6 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dublina3.jpg|Dublina3.jpg]]" <em>(Dublina no en.wiki)</em></li> <li>01:36, 6 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dublina1.jpg|Dublina1.jpg]]" <em>(Dublina no en.wiki)</em></li> <li>01:35, 6 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dublina1.jpg|Dublina1.jpg]]" <em>(Dublina no en.wiki)</em></li> <li>00:00, 6 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Irija_Dublina2.png|Irija_Dublina2.png]]"</li> <li>22:24, 5 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dublina_gerbonis.png|Dublina_gerbonis.png]]"</li> <li>21:56, 5 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Irija_Dublina.png|Irija_Dublina.png]]" <em>(Dublina)</em></li> <li>10:41, 5 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Hugo_Celmins.jpg|Hugo_Celmins.jpg]]" <em>(Hugo Celmiņš - Latvijas politiķis, agronoms)</em></li> <li>09:39, 5 Dec 2004 [[User:Žovans|Žovans]] uploaded "[[:Image:Leonid_Kravtsjoek.jpg|Leonid_Kravtsjoek.jpg]]" <em>(Leonīds Kravčuks (own picture))</em></li> <li>14:22, 4 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Peteris_Jurasevskis.jpg|Peteris_Jurasevskis.jpg]]" <em>(Peteris Jurasevskis - Latvijas politiķis)</em></li> <li>22:04, 3 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Margers_Skujenieks.jpg|Margers_Skujenieks.jpg]]" <em>(Marģers Skujenieks - Latvijas sabiedriski politisks darbinieks)</em></li> <li>21:31, 3 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Arturs_Alberings.jpg|Arturs_Alberings.jpg]]" <em>(Arturs Alberings - Latvijas politiķis)</em></li> <li>23:47, 2 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Voldemars_Zamuels.jpg|Voldemars_Zamuels.jpg]]" <em>(Voldemārs Zāmuels - latvijas politiķis)</em></li> <li>23:46, 2 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Aigars_Kalvitis.jpg|Aigars_Kalvitis.jpg]]" <em>(Aigars Kalvītis - Latvijas politiķis)</em></li> <li>23:45, 2 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Janis_Pauluks.jpg|Janis_Pauluks.jpg]]" <em>(Jānis Pauļuks - Latvijas politiķis)</em></li> <li>23:40, 2 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Hugo_Celmins.jpg|Hugo_Celmins.jpg]]" <em>(Hugo Celmiņš - Latvijas politiķis)</em></li> <li>23:38, 2 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Aigars_Kalvitis.jpg|Aigars_Kalvitis.jpg]]" <em>(Aigars Kalvitis - Latvijas politikis)</em></li> <li>23:36, 2 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Zigrids_Meierovics.jpg|Zigrids_Meierovics.jpg]]" <em>(Zigfrīds Anna Meierovics - Latvijas politiķis)</em></li> <li>23:34, 2 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Karlis_Ulmanis.jpg|Karlis_Ulmanis.jpg]]" <em>(Karlis Ulmanis - Latvijas politiķis)</em></li> <li>22:24, 1 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Vitolds_Fokins.jpg|Vitolds_Fokins.jpg]]" <em>(Vitolds Fokins - Ukrainas politiķis)</em></li> <li>22:20, 1 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Valentins_Simonenko.jpg|Valentins_Simonenko.jpg]]" <em>(Valentīns Simoņenko - Ukrainas politiķis)</em></li> <li>22:08, 1 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Leonids_Kucma.jpg|Leonids_Kucma.jpg]]" <em>(Leonīds Kučma - Ukrainas politiķis)</em></li> <li>21:58, 1 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Juhims_Zvjagilskis.jpg|Juhims_Zvjagilskis.jpg]]" <em>(Juhims Zvjagiļskis - Ukrainas politiķis)</em></li> <li>21:53, 1 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Vitalijs_Masols.jpg|Vitalijs_Masols.jpg]]" <em>(Vitālijs Masols - Ukrainas politiķis)</em></li> <li>21:35, 1 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jevgenijs_Marcuks.jpg|Jevgenijs_Marcuks.jpg]]" <em>(Jevgeņijs Marčuks - Ukrainas politiķis)</em></li> <li>21:30, 1 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Pavlo_Lazarenko.jpg|Pavlo_Lazarenko.jpg]]" <em>(Pavlo Lazarenko - Ukrainas politiķis)</em></li> <li>21:26, 1 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Vasils_Durdinecs.jpg|Vasils_Durdinecs.jpg]]" <em>(Vasiļs Durdiņecs - Ukrainas politiķis)</em></li> <li>21:22, 1 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Valerijs_Pustovoitenko.jpg|Valerijs_Pustovoitenko.jpg]]" <em>(Valērijs Pustovoitenko - Ukrainas politiķis)</em></li> <li>21:17, 1 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Viktors_Juscenko.jpg|Viktors_Juscenko.jpg]]" <em>(Viktors Juščenko - Ukrainas poltiķis)</em></li> <li>21:06, 1 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Anatolijs_Kinahs.jpg|Anatolijs_Kinahs.jpg]]" <em>(Anatolijs Kinahs - Ukrainas politiķis)</em></li> <li>12:58, 1 Dec 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Viktors_Janukovics.jpg|Viktors_Janukovics.jpg]]" <em>(Viktors Janukovičs - Ukrainas politiķis)</em></li> <li>20:06, 30 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Silvio_Berlusconi.jpg|Silvio_Berlusconi.jpg]]" <em>(Silvio Berluskonib - Itālijas politiķis no en.wiki)</em></li> <li>23:55, 29 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Rumanija_karogs.png|Rumanija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:46, 29 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Palestina_vieta.png|Palestina_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:45, 29 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Palestina_karogs.png|Palestina_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:45, 29 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Palestina_gerbonis.png|Palestina_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:27, 29 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Adrians_Nastase.jpg|Adrians_Nastase.jpg]]" <em>(Adrians Nastase - Rumānijas politiķis no en.wiki)</em></li> <li>09:54, 29 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:ASEAN_karogs.png|ASEAN_karogs.png]]" <em>(ASEAN karogs no en.wiki)</em></li> <li>23:25, 25 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Vaira_Vike-Freiberga.jpg|Vaira_Vike-Freiberga.jpg]]" <em>(Vaira Vike-Freiberga - Latvijas prezidente no en.wiki)</em></li> <li>22:22, 25 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Roberts_Mugabe.jpg|Roberts_Mugabe.jpg]]" <em>(Roberts Mugabe - Zimbabves prezidents no en.wiki)</em></li> <li>18:29, 25 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Zimbabve_karogs.png|Zimbabve_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:29, 25 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Zimbabve_gerbonis.png|Zimbabve_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:19, 25 Nov 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:Nobela_preemijas_medalja.jpg|Nobela_preemijas_medalja.jpg]]" <em>(no &#91;&#91;w:Image:NobelPrizeMedal.jpg]])</em></li> <li>13:02, 25 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jorans_Persons.jpg|Jorans_Persons.jpg]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:42, 25 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:IKEA.jpg|IKEA.jpg]]" <em>(no de.wiki)</em></li> <li>23:36, 24 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Karlis_XVI_Gustavs.jpg|Karlis_XVI_Gustavs.jpg]]" <em>(Karlis XVI Gustavs - Zviedrijas karalis (no en.wiki))</em></li> <li>19:01, 24 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Zviedrija_vieta.png|Zviedrija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:00, 24 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Zviedrija_karogs.png|Zviedrija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:00, 24 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Zviedrija_gerbonis.png|Zviedrija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:45, 24 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Juhans_Parts.jpg|Juhans_Parts.jpg]]" <em>(Juhans Parts - Igaunijas premjers)</em></li> <li>17:20, 24 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Tonijs_Blers.jpg|Tonijs_Blers.jpg]]" <em>(Tonijs Blērs - Lielbritānijas premjers)</em></li> <li>17:18, 24 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Tonijs_Blers.jpg|Tonijs_Blers.jpg]]" <em>(Tonijs Blērs - Lielbritānijas premjers)</em></li> <li>17:17, 24 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Aleksandrs_Lukasenko.jpg|Aleksandrs_Lukasenko.jpg]]" <em>(Aleksandrs Lukašenko - Balkrievijas prezidents)</em></li> <li>11:56, 24 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:NVS_karogs.png|NVS_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:19, 24 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Aleksandrs_Lukasenko.JPG|Aleksandrs_Lukasenko.JPG]]" <em>(Aleksandrs Lukasenko - Baltkrievija (no en.wiki))</em></li> <li>22:30, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Afganistana_vieta.png|Afganistana_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:30, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Afganistana_karogs.png|Afganistana_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:29, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Afganistana_gerbonis.png|Afganistana_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:18, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Albanija_vieta.png|Albanija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:17, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Albanija_karogs.png|Albanija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:17, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Albanija_gerbonis.png|Albanija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:07, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Alzirija_vieta.png|Alzirija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:07, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Alzirija_karogs.png|Alzirija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:07, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Alzirija_gerbonis.png|Alzirija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:56, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:ASV_vieta.png|ASV_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:56, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:ASV_karogs.png|ASV_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:56, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:ASV_gerbonis.png|ASV_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:40, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Andora_vieta.png|Andora_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:40, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Andora_karogs.png|Andora_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:40, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Andora_gerbonis.png|Andora_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:22, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Angola_vieta.png|Angola_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:22, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Angola_karogs.png|Angola_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:22, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Angola_gerbonis.png|Angola_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:06, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Antigva_un_Barbuda_vieta.png|Antigva_un_Barbuda_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:06, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Antigva_un_Barbuda_karogs.png|Antigva_un_Barbuda_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:06, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Antigva_un_Barbuda_gerbonis.png|Antigva_un_Barbuda_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:55, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:AAE_vieta.png|AAE_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:54, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:AAE_karogs.png|AAE_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:54, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:AAE_gerbonis.png|AAE_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:41, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Argentina_vieta.png|Argentina_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:41, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Argentina_karogs.png|Argentina_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:40, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Argentina_gerbonis.png|Argentina_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:18, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Armenija_vieta.png|Armenija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:17, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Armenija_karogs.png|Armenija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:16, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Armenija_gerbonis.png|Armenija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:55, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Australija_vieta.png|Australija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:55, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Australija_karogs.png|Australija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:54, 23 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Australija_gerbonis.png|Australija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:16, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Arabu_liga_karogs.png|Arabu_liga_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:11, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Austrija_vieta.png|Austrija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:11, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Austrija_karogs.png|Austrija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:11, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Austrija_gerbonis.png|Austrija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:57, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Austrumtimora_vieta.png|Austrumtimora_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:57, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Austrumtimora_karogs.png|Austrumtimora_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:57, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Austrumtimora_gerbonis.png|Austrumtimora_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:45, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Azerbaidzana_vieta.png|Azerbaidzana_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:45, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Azerbaidzana_karogs.png|Azerbaidzana_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:45, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Azerbaidzana_gerbonis.png|Azerbaidzana_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:33, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bahamas_vieta.png|Bahamas_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:33, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bahamas_karogs.png|Bahamas_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:32, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bahamas_gerbonis.png|Bahamas_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:21, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bahreina_vieta.png|Bahreina_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:21, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bahreina_karogs.png|Bahreina_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:21, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bahreina_gerbonis.png|Bahreina_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:08, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Baltkrievija_vieta.png|Baltkrievija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:07, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Baltkrievija_karogs.png|Baltkrievija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:07, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Baltkrievija_gerbonis.png|Baltkrievija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:57, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bangladesa_vieta.png|Bangladesa_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:57, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bangladesa_karogs.png|Bangladesa_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:56, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bangladesa_gerbonis.png|Bangladesa_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:48, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Barbadosa_vieta.png|Barbadosa_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:47, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Barbadosa_karogs.png|Barbadosa_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:47, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Barbadosa_gerbonis.png|Barbadosa_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:39, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Beliza_vieta.png|Beliza_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:39, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Beliza_karogs.png|Beliza_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:39, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Beliza_gerbonis.png|Beliza_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:28, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Belgija_vieta.png|Belgija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:27, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Belgija_karogs.png|Belgija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:27, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Belgija_gerbonis.png|Belgija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:17, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Benina_gerbonis.png|Benina_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:16, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Benina_vieta.png|Benina_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:16, 22 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Benina_karogs.png|Benina_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:54, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bolivija_vieta.png|Bolivija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:54, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bolivija_karogs.png|Bolivija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:54, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bolivija_gerbonis.png|Bolivija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:44, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bosnija_vieta.png|Bosnija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:43, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bosnija_karogs.png|Bosnija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:43, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bosnija_gerbonis.png|Bosnija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:31, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Botsvana_vieta.png|Botsvana_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:31, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Botsvana_karogs.png|Botsvana_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:31, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Botsvana_gerbonis.png|Botsvana_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:22, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Butana_vieta.png|Butana_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:21, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Butana_karogs.png|Butana_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:21, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Butana_gerbonis.png|Butana_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:09, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Brazilija_vieta.png|Brazilija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:09, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Brazilija_karogs.png|Brazilija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:09, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Brazilija_gerbonis.png|Brazilija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:57, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bruneja_vieta.png|Bruneja_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:57, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bruneja_karogs.png|Bruneja_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:57, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bruneja_gerbonis.png|Bruneja_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:45, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bulgarija_vieta.png|Bulgarija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:45, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bulgarija_karogs.png|Bulgarija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:44, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Bulgarija_gerbonis.png|Bulgarija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:36, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Burkinafaso_vieta.png|Burkinafaso_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:36, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Burkinafaso_karogs.png|Burkinafaso_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:36, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Burkinafaso_gerbonis.png|Burkinafaso_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:23, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Burundi_vieta.png|Burundi_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:23, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Burundi_karogs.png|Burundi_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:22, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Burundi_gerbonis.png|Burundi_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:12, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Centralafrika_vieta.png|Centralafrika_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:11, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Centralafrika_karogs.png|Centralafrika_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:11, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Centralafrika_gerbonis.png|Centralafrika_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:02, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Cada_vieta.png|Cada_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:03, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Cada_karogs.png|Cada_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:02, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Cada_gerbonis.png|Cada_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:47, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Cehija_vieta.png|Cehija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:47, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Cehija_karogs.png|Cehija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:47, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Cehija_gerbonis.png|Cehija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:38, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Cile_karogs.png|Cile_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:36, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Cile_vieta.png|Cile_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:36, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Cile_gerbonis.png|Cile_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:21, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Danija_vieta.png|Danija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:21, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Danija_karogs.png|Danija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:21, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Danija_gerbonis.png|Danija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:49, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dienvidafrika_vieta.png|Dienvidafrika_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:49, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dienvidafrika_karogs.png|Dienvidafrika_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:48, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dienvidafrika_gerbonis.png|Dienvidafrika_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:25, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dienvidkoreja_vieta.png|Dienvidkoreja_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:25, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dienvidkoreja_karogs.png|Dienvidkoreja_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:24, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dienvidkoreja_gerbonis.png|Dienvidkoreja_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:09, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dominika_vieta.png|Dominika_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:09, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dominika_karogs.png|Dominika_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:09, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dominika_gerbonis.png|Dominika_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:00, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dominikana_gerbonis.png|Dominikana_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:01, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dominikana_karogs.png|Dominikana_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:00, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dominikana_vieta.png|Dominikana_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:42, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dzibuti_vieta.png|Dzibuti_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:42, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dzibuti_karogs.png|Dzibuti_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:41, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Dzibuti_gerbonis.png|Dzibuti_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:30, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Ekvadora_vieta.png|Ekvadora_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:30, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Ekvadora_gerbonis.png|Ekvadora_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:29, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Ekvadora_karogs.png|Ekvadora_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:20, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Ekvatoriala_Gvineja_vieta.png|Ekvatoriala_Gvineja_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:20, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Ekvatoriala_Gvineja_karogs.png|Ekvatoriala_Gvineja_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:20, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Ekvatoriala_Gvineja_gerbonis.png|Ekvatoriala_Gvineja_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:08, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Eritreja_gerbonis.png|Eritreja_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:08, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Eritreja_karogs.png|Eritreja_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:07, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Eritreja_vieta.png|Eritreja_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:56, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Etiopija_vieta.png|Etiopija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:56, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Etiopija_karogs.png|Etiopija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:55, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Etiopija_gerbonis.png|Etiopija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:28, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Egipte_vieta.png|Egipte_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:28, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Egipte_karogs.png|Egipte_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:28, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Egipte_gerbonis.png|Egipte_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:13, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Filipinas_vieta.png|Filipinas_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:13, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Filipinas_karogs.png|Filipinas_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:13, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Filipinas_gerbonis.png|Filipinas_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:57, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Fidzi_vieta.png|Fidzi_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:56, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Fidzi_karogs.png|Fidzi_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:56, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Fidzi_gerbonis.png|Fidzi_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:33, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Francija_vieta.png|Francija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:32, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Francija_karogs.png|Francija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:32, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Francija_gerbonis.png|Francija_gerbonis.png]]" <em>(no spāņu wiki)</em></li> <li>12:11, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gabona_vieta.png|Gabona_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:11, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gabona_karogs.png|Gabona_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:11, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gabona_gerbonis.png|Gabona_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:54, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gajana_vieta.png|Gajana_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:53, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gajana_karogs.png|Gajana_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:53, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gajana_gerbonis.png|Gajana_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:22, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Naciju_Sadraudzība_karogs.png|Naciju_Sadraudzība_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>10:54, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gambija_vieta.png|Gambija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>10:54, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gambija_karogs.png|Gambija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>10:53, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gambija_gerbonis.png|Gambija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>10:45, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gana_vieta.png|Gana_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>10:44, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gana_karogs.png|Gana_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>10:44, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gana_gerbonis.png|Gana_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>10:34, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Grenada_vieta.png|Grenada_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>10:34, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Grenada_karogs.png|Grenada_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>10:33, 21 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Grenada_gerbonis.png|Grenada_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:13, 20 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gruzija_gerbonis.png|Gruzija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:13, 20 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gruzija_karogs.png|Gruzija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:13, 20 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gruzija_vieta.png|Gruzija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:22, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Griekija_vieta.png|Griekija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:22, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Griekija_karogs.png|Griekija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:22, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Griekija_gerbonis.png|Griekija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:13, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gvatemala_vieta.png|Gvatemala_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:13, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gvatemala_karogs.png|Gvatemala_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:13, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gvatemala_gerbonis.png|Gvatemala_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:02, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gvineja_vieta.png|Gvineja_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:02, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gvineja_karogs.png|Gvineja_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:02, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gvineja_gerbonis.png|Gvineja_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:53, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gvineja-Bisava_vieta.png|Gvineja-Bisava_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:53, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gvineja-Bisava_karogs.png|Gvineja-Bisava_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:49, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Gvineja-Bisava_gerbonis.png|Gvineja-Bisava_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:36, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Haiti_vieta.png|Haiti_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:36, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Haiti_karogs.png|Haiti_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:35, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Haiti_gerbonis.png|Haiti_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:25, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Hondurasa_vieta.png|Hondurasa_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:25, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Hondurasa_karogs.png|Hondurasa_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:24, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Hondurasa_gerbonis.png|Hondurasa_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:15, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Horvatija_vieta.png|Horvatija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:14, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Horvatija_karogs.png|Horvatija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:14, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Horvatija_gerbonis.png|Horvatija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:02, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Igaunija_vieta.png|Igaunija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:02, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Igaunija_karogs.png|Igaunija_karogs.png]]" <em>(No en.wiki)</em></li> <li>22:02, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Igaunija_gerbonis.png|Igaunija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:46, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Indija_karogs.png|Indija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:45, 19 Nov 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:HermannHesse.jpg|HermannHesse.jpg]]" <em>(Hermann Hesse, attēls no en:)</em></li> <li>21:22, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Indonezija_vieta.png|Indonezija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:22, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Indonezija_karogs.png|Indonezija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:22, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Indonezija_gerbonis.png|Indonezija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:09, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Iraka_vieta.png|Iraka_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:09, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Iraka_karogs.png|Iraka_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:08, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Iraka_gerbonis.png|Iraka_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:41, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Irana_vieta.png|Irana_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:41, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Irana_karogs.png|Irana_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:41, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Irana_gerbonis.png|Irana_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:08, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Islande_vieta.png|Islande_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:08, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Islande_karogs.png|Islande_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:08, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Islande_gerbonis.png|Islande_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:57, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Italija_vieta.png|Italija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:56, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Italija_karogs.png|Italija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:56, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Italija_gerbonis.png|Italija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:38, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Izraela_vieta.png|Izraela_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:38, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Izraela_karogs.png|Izraela_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:38, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Izraela_gerbonis.png|Izraela_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:23, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Irija_vieta.png|Irija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:23, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Irija_karogs.png|Irija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:23, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Irija_gerbonis.png|Irija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:59, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jamaika_vieta.png|Jamaika_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:59, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jamaika_karogs.png|Jamaika_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:59, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jamaika_gerbonis.png|Jamaika_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:46, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Japana_vieta.png|Japana_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:46, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Japana_karogs.png|Japana_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:46, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Japana_gerbonis.png|Japana_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:34, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jaunzelande_vieta.png|Jaunzelande_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:33, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jaunzelande_karogs.png|Jaunzelande_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:33, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jaunzelande_gerbonis.png|Jaunzelande_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:20, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jemena_vieta.png|Jemena_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:20, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jemena_karogs.png|Jemena_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:19, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jemena_gerbonis.png|Jemena_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:01, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jordanija_vieta.png|Jordanija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:01, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jordanija_karogs.png|Jordanija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:01, 19 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Jordanija_gerbonis.png|Jordanija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:41, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kaboverde_vieta.png|Kaboverde_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:41, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kaboverde_karogs.png|Kaboverde_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:42, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kaboverde_gerbonis.png|Kaboverde_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:31, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kambodza_vieta.png|Kambodza_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:30, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kambodza_karogs.png|Kambodza_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:30, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kambodza_gerbonis.png|Kambodza_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:20, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kameruna_vieta.png|Kameruna_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:20, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kameruna_karogs.png|Kameruna_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:20, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kameruna_gerbonis.png|Kameruna_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:12, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kanada_vieta.png|Kanada_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:11, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kanada_karogs.png|Kanada_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>23:12, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kanada_gerbonis.png|Kanada_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:55, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Katara_vieta.png|Katara_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:54, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Katara_karogs.png|Katara_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:51, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Katara_gerbonis.png|Katara_gerbonis.png]]"</li> <li>22:03, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kazahstana_vieta.png|Kazahstana_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:03, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kazahstana_karogs.png|Kazahstana_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:03, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kazahstana_gerbonis.png|Kazahstana_gerbonis.png]]" <em>(no japāņu wiki)</em></li> <li>21:43, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kenija_vieta.png|Kenija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:42, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kenija_karogs.png|Kenija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:42, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kenija_gerbonis.png|Kenija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:30, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kipra_vieta.png|Kipra_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:29, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kipra_karogs.png|Kipra_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:29, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kipra_gerbonis.png|Kipra_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:13, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kirgizstana_gerbonis.png|Kirgizstana_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:12, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kirgizstana_karogs.png|Kirgizstana_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:18, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kirgizstana_vieta.png|Kirgizstana_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:56, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kiribati_vieta.png|Kiribati_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:56, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kiribati_karogs.png|Kiribati_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:55, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kiribati_gerbonis.png|Kiribati_gerbonis.png]]" <em>(no japāņu wiki)</em></li> <li>14:40, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kolumbija_vieta.png|Kolumbija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:39, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kolumbija_karogs.png|Kolumbija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:39, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kolumbija_gerbonis.png|Kolumbija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:26, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Komoru_vieta.png|Komoru_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:26, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Komoru_karogs.png|Komoru_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:26, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Komoru_gerbonis.png|Komoru_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:12, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kongo_vieta.png|Kongo_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:12, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kongo_karogs.png|Kongo_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>14:11, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kongo_gerbonis.png|Kongo_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:59, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:KongoDR_vieta.png|KongoDR_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:58, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:KongoDR_karogs.png|KongoDR_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:58, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:KongoDR_gerbonis.png|KongoDR_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:36, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kostarika_vieta.png|Kostarika_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:36, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kostarika_karogs.png|Kostarika_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:35, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kostarika_gerbonis.png|Kostarika_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:21, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kotdivuara_vieta.png|Kotdivuara_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:20, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kotdivuara_karogs.png|Kotdivuara_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:20, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kotdivuara_gerbonis.png|Kotdivuara_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:00, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Krievija_vieta.png|Krievija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>13:00, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Krievija_karogs.png|Krievija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:59, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Krievija_gerbonis.png|Krievija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:47, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kuba_vieta.png|Kuba_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:47, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kuba_karogs.png|Kuba_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:47, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kuba_gerbonis.png|Kuba_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:35, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kuveita_vieta.png|Kuveita_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:35, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kuveita_karogs.png|Kuveita_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:34, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kuveita_gerbonis.png|Kuveita_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:52, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kina_vieta.png|Kina_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:51, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kina_karogs.png|Kina_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:51, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Kina_gerbonis.png|Kina_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:36, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Laosa_vieta.png|Laosa_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:36, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Laosa_karogs.png|Laosa_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:36, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Laosa_gerbonis.png|Laosa_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:16, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Lesoto_vieta.png|Lesoto_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:15, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Lesoto_karogs.png|Lesoto_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:15, 18 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Lesoto_gerbonis.png|Lesoto_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:58, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Libana_vieta.png|Libana_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:58, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Libana_karogs.png|Libana_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:57, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Libana_gerbonis.png|Libana_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:47, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Liberija_vieta.png|Liberija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:47, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Liberija_karogs.png|Liberija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:47, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Liberija_gerbonis.png|Liberija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:32, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Libija_vieta.png|Libija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:31, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Libija_karogs.png|Libija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:31, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Libija_gerbonis.png|Libija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:15, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Lielbritanija_vieta.png|Lielbritanija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:15, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Lielbritanija_karogs.png|Lielbritanija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:15, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Lielbritanija_gerbonis.png|Lielbritanija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:52, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Lietuva_gerbonis.png|Lietuva_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:51, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Lietuva_vieta.png|Lietuva_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:51, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Lietuva_karogs.png|Lietuva_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:49, 17 Nov 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:ES_karogs.png|ES_karogs.png]]" <em>(ES karogs no en:)</em></li> <li>21:42, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Lihtensteina_vieta.png|Lihtensteina_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:42, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Lihtensteina_karogs.png|Lihtensteina_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:41, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Lihtensteina_gerbonis.png|Lihtensteina_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:27, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Luksemburga_vieta.png|Luksemburga_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:27, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Luksemburga_karogs.png|Luksemburga_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:27, 17 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Luksemburga_gerbonis.png|Luksemburga_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:57, 17 Nov 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:Nato_karogs.png|Nato_karogs.png]]" <em>(nato karogs no en:)</em></li> <li>22:04, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Madagaskara_vieta.png|Madagaskara_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:03, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Madagaskara_karogs.png|Madagaskara_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>22:03, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Madagaskara_gerbonis.png|Madagaskara_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:47, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Makedonija_vieta.png|Makedonija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:47, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Makedonija_karogs.png|Makedonija_karogs.png]]" <em>(no wiki)</em></li> <li>21:47, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Makedonija_gerbonis.png|Makedonija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:34, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Malaizija_vieta.png|Malaizija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:34, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Malaizija_karogs.png|Malaizija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:34, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Malaizija_gerbonis.png|Malaizija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:14, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Malavija_vieta.png|Malavija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:14, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Malavija_karogs.png|Malavija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:13, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Malavija_gerbonis.png|Malavija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:03, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Maldivija_vieta.png|Maldivija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:02, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Maldivija_karogs.png|Maldivija_karogs.png]]" <em>(no en wiki)</em></li> <li>21:02, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Maldivija_gerbonis.png|Maldivija_gerbonis.png]]" <em>(no Bahasa Melayu wiki)</em></li> <li>20:44, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mali_vieta.png|Mali_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:43, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mali_karogs.png|Mali_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:43, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mali_gerbonis.png|Mali_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:14, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Malta_vieta.png|Malta_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:13, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Malta_gerbonis.png|Malta_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:12, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Malta_karogs.png|Malta_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:51, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Maroka_vieta.png|Maroka_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:51, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Maroka_gerbonis.png|Maroka_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:50, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Maroka_karogs.png|Maroka_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:37, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Marsala_salas_vieta.png|Marsala_salas_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:37, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Marsala_salas_gerbonis.png|Marsala_salas_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:37, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Marsala_salas_karogs.png|Marsala_salas_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:10, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mauritanija_vieta.png|Mauritanija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:09, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mauritanija_gerbonis.png|Mauritanija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:09, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mauritanija_karogs.png|Mauritanija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:42, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mauricija_vieta.png|Mauricija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:42, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mauricija_gerbonis.png|Mauricija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:42, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mauricija_karogs.png|Mauricija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:23, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Meksika_vieta.png|Meksika_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:23, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Meksika_gerbonis.png|Meksika_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:22, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Meksika_karogs.png|Meksika_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:10, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mikronezija_vieta.png|Mikronezija_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:09, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mikronezija_gerbonis.png|Mikronezija_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:07, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mikronezija_karogs.png|Mikronezija_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:45, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mjanma_vieta.png|Mjanma_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:44, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Majnma_vieta.png|Majnma_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:44, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mjanma_gerbonis.png|Mjanma_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:43, 16 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mjanma_karogs.png|Mjanma_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:18, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Moldova_vieta.png|Moldova_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:18, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Moldova_gerbonis.png|Moldova_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>21:15, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Moldova_karogs.png|Moldova_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:54, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Monako_vieta.png|Monako_vieta.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:52, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Monako_gerbonis.png|Monako_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:50, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Monako_karogs.png|Monako_karogs.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:00, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationMongolia.png|LocationMongolia.png]]" <em>(Mongolija)</em></li> <li>19:59, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Lambang_Mongolia.png|Lambang_Mongolia.png]]" <em>(Mongolijas ģerbonis)</em></li> <li>19:57, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mongoliaflag342.gif|Mongoliaflag342.gif]]" <em>(Mongolijas karogs no en.wiki)</em></li> <li>19:17, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationMozambique.png|LocationMozambique.png]]" <em>(Mozambika no en.wiki)</em></li> <li>19:16, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mozambique_COA.png|Mozambique_COA.png]]" <em>(Mozambikas ģerbonis no en.wiki)</em></li> <li>19:13, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Mozambique_flag_large.png|Mozambique_flag_large.png]]" <em>(Mozambikas karogs no en.wiki)</em></li> <li>18:56, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationNamibia.png|LocationNamibia.png]]" <em>(Namībija no en.wiki)</em></li> <li>18:53, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Namibia_coa.png|Namibia_coa.png]]" <em>(Namībijas ģerbonis no en.wiki)</em></li> <li>18:51, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Namibia_flag_large.png|Namibia_flag_large.png]]" <em>(Namībijas karogs no en.wiki)</em></li> <li>02:32, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationNauru.png|LocationNauru.png]]" <em>(Nauru no en.wiki)</em></li> <li>02:31, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Nauru_coa.png|Nauru_coa.png]]" <em>(Nauru ģerbonis no en.wiki)</em></li> <li>02:29, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Nauru_flag_large.png|Nauru_flag_large.png]]" <em>(Nauru karogs no en.wiki)</em></li> <li>02:16, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationNepal.png|LocationNepal.png]]" <em>(Nepāla no en.wiki)</em></li> <li>02:15, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Nepal_COA.gif|Nepal_COA.gif]]" <em>(Nepālas ģerbonis no en.wiki)</em></li> <li>02:13, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Nepal_flag_large.png|Nepal_flag_large.png]]" <em>(Nepālas karogs)</em></li> <li>02:02, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationNetherlands.png|LocationNetherlands.png]]" <em>(Nīderlande no en.wiki)</em></li> <li>02:01, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Nl-arms.gif|Nl-arms.gif]]" <em>(Nīserlandes ģerbonis no en.wiki)</em></li> <li>01:58, 15 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Netherlands_flag_large.png|Netherlands_flag_large.png]]" <em>(Nīderlandes karogs no en.wiki)</em></li> <li>23:01, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationNicaragua.png|LocationNicaragua.png]]" <em>(Nikaragva no en.wiki)</em></li> <li>23:01, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Nicaragua-coa.jpg|Nicaragua-coa.jpg]]" <em>(Nikaragvas ģerbonis no en.wiki)</em></li> <li>22:59, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Nicaragua_flag_large.png|Nicaragua_flag_large.png]]" <em>(Nikaragvas karogs no en.wiki)</em></li> <li>22:47, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationNiger.png|LocationNiger.png]]" <em>(Nigēra no en.wiki)</em></li> <li>22:47, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Nigerarms22.png|Nigerarms22.png]]" <em>(Nigēras ģerbonis no en.wiki)</em></li> <li>22:45, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Niger_flag_large.png|Niger_flag_large.png]]" <em>(Nigēras karogs no en.wiki)</em></li> <li>22:31, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationNigeria.png|LocationNigeria.png]]" <em>(Nigērija no en.wiki)</em></li> <li>22:30, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Nigeriaarms22.png|Nigeriaarms22.png]]" <em>(Nigērijas ģerbonis no en.wiki)</em></li> <li>22:28, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Nigeria_flag_large.png|Nigeria_flag_large.png]]" <em>(Nigērijas karogs no en.wiki)</em></li> <li>22:13, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationNorway.png|LocationNorway.png]]" <em>(Norvēģija no en.wiki)</em></li> <li>22:12, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Norway_coa.jpg|Norway_coa.jpg]]" <em>(Norvēģijas ģerbonis no en.wiki)</em></li> <li>22:09, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Norway_flag_large.png|Norway_flag_large.png]]" <em>(Norvēģijas karogs no en.wiki)</em></li> <li>21:42, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationOman.png|LocationOman.png]]" <em>(Omāna)</em></li> <li>21:41, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Oman_coat_large.png|Oman_coat_large.png]]" <em>(Omānas ģerbonis)</em></li> <li>21:40, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Oman_flag_large.png|Oman_flag_large.png]]" <em>(Omānas karogs)</em></li> <li>20:19, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationPakistan.png|LocationPakistan.png]]" <em>(Pakistāna)</em></li> <li>20:18, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Pakarms22.png|Pakarms22.png]]" <em>(Pakistānas ģerbonis)</em></li> <li>20:17, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Pakistan_flag_large.png|125px-Pakistan_flag_large.png]]" <em>(Pakistānas karogs)</em></li> <li>20:03, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationPalau.png|LocationPalau.png]]" <em>(Palau)</em></li> <li>20:01, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Palau_flag_large.png|125px-Palau_flag_large.png]]" <em>(Palau karogs)</em></li> <li>19:34, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationPanama.png|LocationPanama.png]]" <em>(Panama)</em></li> <li>19:33, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:110px-Escudo_armas_Panama.png|110px-Escudo_armas_Panama.png]]" <em>(Panamas ģerbonis)</em></li> <li>19:28, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Panama_flag_large.png|125px-Panama_flag_large.png]]" <em>(Panamas karogs)</em></li> <li>18:15, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationPapuaNewGuinea.png|LocationPapuaNewGuinea.png]]" <em>(Papua-Jaungvineja)</em></li> <li>18:13, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:PapuaNewGuinea_coa.png|PapuaNewGuinea_coa.png]]" <em>(Papua-Jaungvinejas ģerbonis)</em></li> <li>18:10, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Papua_new_guinea_flag_large.png|125px-Papua_new_guinea_flag_large.png]]" <em>(Papua-Jaungvinejas karogs)</em></li> <li>17:38, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationParaguay.png|LocationParaguay.png]]" <em>(Paragvajas ģerbonis)</em></li> <li>17:37, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Paraguay_coa.png|Paraguay_coa.png]]" <em>(Paragvajas ģerbonis)</em></li> <li>17:36, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Paraguay_flag_large.png|125px-Paraguay_flag_large.png]]" <em>(Paragvajas karogs)</em></li> <li>17:25, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-PeruCoatofArms.png|125px-PeruCoatofArms.png]]" <em>(Peru ģerbonis)</em></li> <li>17:24, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Peru_flag_large.png|125px-Peru_flag_large.png]]" <em>(Peru karogs)</em></li> <li>17:21, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationPeru.png|LocationPeru.png]]" <em>(Peru)</em></li> <li>15:20, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationPoland.png|LocationPoland.png]]" <em>(Polija)</em></li> <li>15:19, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:85px-Herb_Polski.png|85px-Herb_Polski.png]]" <em>(Polijas ģerbonis)</em></li> <li>15:14, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Flag_of_Poland_320px_border1.png|125px-Flag_of_Poland_320px_border1.png]]" <em>(Polijas karogs)</em></li> <li>15:03, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationPortugal.png|LocationPortugal.png]]" <em>(Portugāle)</em></li> <li>14:58, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Portugal_coa.png|Portugal_coa.png]]" <em>(Portugāles ģerbonis)</em></li> <li>14:57, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Portugal_flag_large.png|125px-Portugal_flag_large.png]]" <em>(Portugāles karogs)</em></li> <li>13:33, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationRwanda.png|LocationRwanda.png]]" <em>(Ruanda)</em></li> <li>13:32, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Rwandaflag3.png|Rwandaflag3.png]]" <em>(Ruandas ģerbonis)</em></li> <li>13:30, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Rwanda_flag_large.png|125px-Rwanda_flag_large.png]]" <em>(Ruandas karogs)</em></li> <li>12:55, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationRomania.png|LocationRomania.png]]" <em>(Rumānija)</em></li> <li>12:54, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Coa_romania.png|Coa_romania.png]]" <em>(Rumānijas ģerbonis)</em></li> <li>12:53, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Romania_flag_large.png|125px-Romania_flag_large.png]]" <em>(Rumānijas karogs)</em></li> <li>01:37, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationElSalvador.png|LocationElSalvador.png]]" <em>(Salvadora)</em></li> <li>01:34, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:80px-El_Salvador_coa.gif|80px-El_Salvador_coa.gif]]" <em>(Salvadoras ģerbonis)</em></li> <li>01:31, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-El_salvador_flag_large.png|125px-El_salvador_flag_large.png]]" <em>(Salvadoras karogs)</em></li> <li>01:22, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSamoa.png|LocationSamoa.png]]" <em>(Samoa)</em></li> <li>01:18, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Westasmarms22.png|Westasmarms22.png]]" <em>(Samoa ģerbonis)</em></li> <li>01:16, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Samoa_flag_large.png|125px-Samoa_flag_large.png]]" <em>(Samoa karogs)</em></li> <li>01:03, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSanMarino.png|LocationSanMarino.png]]" <em>(Sanmarīno)</em></li> <li>00:56, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Smarino.jpg|Smarino.jpg]]" <em>(Sanmarīno ģerbonis)</em></li> <li>00:54, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-San_marino_flag_large.png|125px-San_marino_flag_large.png]]" <em>(Sanmarīno karogs)</em></li> <li>00:40, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSaoTomeAndPrincipe.png|LocationSaoTomeAndPrincipe.png]]" <em>(Santome un Prinsipi )</em></li> <li>00:39, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Saoprinarms22.png|Saoprinarms22.png]]" <em>(Santome un Prinsipi ģerbonis)</em></li> <li>00:37, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Sao_tome_and_principe_flag_large.png|125px-Sao_tome_and_principe_flag_large.png]]" <em>(Santome un Prinsipi karogs)</em></li> <li>00:27, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSaudiArabia.png|LocationSaudiArabia.png]]" <em>(Saūda Arābija)</em></li> <li>00:25, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:SaudiCoat.png|SaudiCoat.png]]" <em>(Saūda Arābijas ģerbonis)</em></li> <li>00:23, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Saudi_arabia_flag_large.png|125px-Saudi_arabia_flag_large.png]]" <em>(Saūda Arābijas karogs)</em></li> <li>00:04, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSeychelles.png|LocationSeychelles.png]]" <em>(Seišelu salas)</em></li> <li>00:03, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Seychelles_coa.png|Seychelles_coa.png]]" <em>(Seišelu ģerbonis)</em></li> <li>00:02, 14 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Seychelles_flag_large.png|125px-Seychelles_flag_large.png]]" <em>(Seišelu salu karogs)</em></li> <li>23:47, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSenegal.png|LocationSenegal.png]]" <em>(Senegāla)</em></li> <li>23:46, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Senegal_coa.png|Senegal_coa.png]]" <em>(senegālas ģerbonis)</em></li> <li>23:45, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Senegal_flag_large.png|125px-Senegal_flag_large.png]]" <em>(Senegālas karogs)</em></li> <li>23:22, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSaintKittsAndNevis.png|LocationSaintKittsAndNevis.png]]" <em>(Sentkitsa un Nevisa)</em></li> <li>23:21, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Skitts22.png|Skitts22.png]]" <em>(Sentkitsas un Nevisas ģerbonis)</em></li> <li>23:19, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-St_kitts_and_nevis_flag_large.png|125px-St_kitts_and_nevis_flag_large.png]]" <em>(Sentkitsas un Nevisas karogs)</em></li> <li>23:09, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSaintLucia.png|LocationSaintLucia.png]]" <em>(Sentlūsija)</em></li> <li>23:08, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:St_lucia_coa.png|St_lucia_coa.png]]" <em>(Sentlūsijas ģerbonis)</em></li> <li>23:06, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-St_lucia_flag_large.png|125px-St_lucia_flag_large.png]]" <em>(Sentlūsijas karogs)</em></li> <li>22:47, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSaintVincentAndTheGrenadines.png|LocationSaintVincentAndTheGrenadines.png]]" <em>(Sentvinsenta un Grenadīnes)</em></li> <li>22:46, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Svincent22.png|Svincent22.png]]" <em>(Sentvinsentas un Grenadīnu ģerbonis)</em></li> <li>22:43, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-St_vincent_grenadines_flag_large.png|125px-St_vincent_grenadines_flag_large.png]]" <em>(Sentvincentas un Grenadīnu karogs)</em></li> <li>22:19, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSerbiaAndMontenegro.png|LocationSerbiaAndMontenegro.png]]" <em>(Serbija un Melnkalne)</em></li> <li>22:18, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:100px-G845_yugoslavia.gif|100px-G845_yugoslavia.gif]]" <em>(Serbijas un Melnkalnes ģerbonis)</em></li> <li>22:15, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:120px-Serbia_and_montenegro_flag_large.png|120px-Serbia_and_montenegro_flag_large.png]]" <em>(Sebijas un Melnkalnes karogs)</em></li> <li>21:55, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSingapore.png|LocationSingapore.png]]" <em>(Singapūra)</em></li> <li>21:54, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Symbol_crest.png|Symbol_crest.png]]" <em>(Singapūras ģerbonis)</em></li> <li>21:52, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Singapore_flag_large.png|125px-Singapore_flag_large.png]]" <em>(Singapūras karogs)</em></li> <li>18:47, 13 Nov 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:Wikisource.jpg|Wikisource.jpg]]" <em>(wikisource logo)</em></li> <li>18:46, 13 Nov 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:Wiki-textbook.png|Wiki-textbook.png]]" <em>(wikbooks logo)</em></li> <li>18:46, 13 Nov 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:Wikiquote.png|Wikiquote.png]]" <em>(wikiquote logo)</em></li> <li>18:45, 13 Nov 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:Wiki-meta.png|Wiki-meta.png]]" <em>(Wiki-Meta logo)</em></li> <li>18:18, 13 Nov 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:Wiktionary_en-Logo.png|Wiktionary_en-Logo.png]]" <em>(wikipedia)</em></li> <li>13:16, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSyria.png|LocationSyria.png]]" <em>(Sīrija)</em></li> <li>13:15, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Syria-coa.jpg|Syria-coa.jpg]]" <em>(Sīrijas ģerbonis)</em></li> <li>13:13, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Syria_flag_large.png|125px-Syria_flag_large.png]]" <em>(Sīrijas karogs)</em></li> <li>12:59, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSierraLeone.png|LocationSierraLeone.png]]" <em>(Sjerraleone)</em></li> <li>12:58, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:SLECOA.png|SLECOA.png]]" <em>(Sjerraleones ģerbonis)</em></li> <li>12:56, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Sierra_leone_flag_large.png|125px-Sierra_leone_flag_large.png]]" <em>(Sjerraleones karogs)</em></li> <li>12:28, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSlovakia.png|LocationSlovakia.png]]" <em>(Slovākija)</em></li> <li>12:22, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:80px-Slovakia_coa.png|80px-Slovakia_coa.png]]" <em>(Slovākijas ģerbonis)</em></li> <li>12:21, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Slovakia_flag_large.png|125px-Slovakia_flag_large.png]]" <em>(Slovākijas karogs)</em></li> <li>11:59, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:SVN_highlighted_map.png|SVN_highlighted_map.png]]" <em>(Slovēnija)</em></li> <li>11:58, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:80px-Slovenia_coa.png|80px-Slovenia_coa.png]]" <em>(Reverted to earlier revision)</em></li> <li>11:57, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:80px-Slovenia_coa.png|80px-Slovenia_coa.png]]" <em>(Slovēnijas ģerbonis)</em></li> <li>11:53, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:80px-Slovenia_coa.png|80px-Slovenia_coa.png]]" <em>(Slovēnijas ģerbonis)</em></li> <li>11:51, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Slovenia_flag_large.png|125px-Slovenia_flag_large.png]]" <em>(Slovēnijas karogs)</em></li> <li>02:01, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSomalia.png|LocationSomalia.png]]" <em>(Somālija)</em></li> <li>02:01, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Somaliaarms11.png|Somaliaarms11.png]]" <em>(Somālijas ģerbonis)</em></li> <li>01:59, 13 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:120px-Somalia_flag_large.png|120px-Somalia_flag_large.png]]" <em>(Somālijas karogs)</em></li> <li>22:30, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationFinland.png|LocationFinland.png]]" <em>(somija)</em></li> <li>22:29, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Finland_coa.png|Finland_coa.png]]" <em>(Somijas ģerbonis)</em></li> <li>22:28, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Finland_flag_large.png|125px-Finland_flag_large.png]]" <em>(Somijas karogs)</em></li> <li>21:54, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSpain.png|LocationSpain.png]]" <em>(Spānija)</em></li> <li>21:54, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Spain_coa.png|125px-Spain_coa.png]]" <em>(Spānijas ģerbonis)</em></li> <li>21:52, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Spain_flag_large.png|125px-Spain_flag_large.png]]" <em>(Spānijas karogs)</em></li> <li>21:36, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSudan.png|LocationSudan.png]]" <em>(Sudāna)</em></li> <li>21:35, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Sudan.png|Sudan.png]]" <em>(Sudānas ģerbonis)</em></li> <li>21:34, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Sudan_flag_large.png|125px-Sudan_flag_large.png]]" <em>(Sudānas karogs)</em></li> <li>21:05, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSuriname.png|LocationSuriname.png]]" <em>(Surinama)</em></li> <li>21:04, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Suriname_coa.png|Suriname_coa.png]]" <em>(Surinamas ģerbonis)</em></li> <li>21:03, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Suriname_flag_large.png|125px-Suriname_flag_large.png]]" <em>(Surinamas karogs)</em></li> <li>20:46, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSwaziland.png|LocationSwaziland.png]]" <em>(Svazilenda)</em></li> <li>20:43, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Swazicoa.jpg|Swazicoa.jpg]]" <em>(Svazilendas ģerbonis)</em></li> <li>20:41, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Swaziland_flag_large.png|125px-Swaziland_flag_large.png]]" <em>(Svazilendas karogs)</em></li> <li>20:17, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSolomonIslands.png|LocationSolomonIslands.png]]" <em>(Zālamana salas)</em></li> <li>20:16, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Solomon_Islands_coat_of_arms_small.png|Solomon_Islands_coat_of_arms_small.png]]" <em>(Zālamana salu ģērbonis)</em></li> <li>20:15, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Solomon_Islands_coat_of_arms_small.png|Solomon_Islands_coat_of_arms_small.png]]" <em>(Zālamana salu ģerbonis)</em></li> <li>20:12, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Solomon_islands_flag_large.png|125px-Solomon_islands_flag_large.png]]" <em>(Zalamanu_karogs)</em></li> <li>19:08, 12 Nov 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:WikipediaTutorial.png|WikipediaTutorial.png]]"</li> <li>18:36, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSriLanka.png|LocationSriLanka.png]]" <em>(sri lankas vieta)</em></li> <li>18:35, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Sri_lanka_coa.png|Sri_lanka_coa.png]]" <em>(srilankas_gerbonis)</em></li> <li>18:33, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Sri_lanka_flag_large.png|125px-Sri_lanka_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:58, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSwitzerland.png|LocationSwitzerland.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:57, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Switzerland_coa.png|Switzerland_coa.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:53, 12 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:100px-Switzerland_flag_large.png|100px-Switzerland_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:39, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationTajikistan.png|LocationTajikistan.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:38, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Coa_tajikistan.png|Coa_tajikistan.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:37, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Tajikistan_flag_large.png|125px-Tajikistan_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:53, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationThailand.png|LocationThailand.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:52, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Thailand_coa.png|Thailand_coa.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:51, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Thailand_flag_large.png|125px-Thailand_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:34, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationTanzania.png|LocationTanzania.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:34, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Tanzanian_Coat_of_Arms.png|Tanzanian_Coat_of_Arms.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:33, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Tanzania_flag_large.png|125px-Tanzania_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:27, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Togoarms22.png|Togoarms22.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:59, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationTogo.png|LocationTogo.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:58, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Togoarms22.png|Togoarms22.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:57, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:120px-Togo_flag_large.png|120px-Togo_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:43, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationTonga.png|LocationTonga.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:43, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Tongaarms22.png|Tongaarms22.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:40, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Tonga_flag_large.png|125px-Tonga_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:06, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationTrinidadAndTobago.png|LocationTrinidadAndTobago.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:05, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Coat_of_arms_Trinidad_and_Tobago.png|Coat_of_arms_Trinidad_and_Tobago.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:04, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Trinidad_and_tobago_flag_large.png|125px-Trinidad_and_tobago_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:31, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationTunisia.png|LocationTunisia.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:30, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:100px-Tunisijas_gerb.png|100px-Tunisijas_gerb.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:28, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Tunisia_flag_large.png|125px-Tunisia_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:03, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationTurkey.png|LocationTurkey.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:02, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Turkey_gerbonis.png|Turkey_gerbonis.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:54, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Turkey_coat.png|Turkey_coat.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:51, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Turkey_flag_large.png|125px-Turkey_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:27, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationTurkmenistan.png|LocationTurkmenistan.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:18, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:140px-turkm.png|140px-turkm.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:16, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Turkmenistan_flag_large.png|125px-Turkmenistan_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:56, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationTuvalu.png|LocationTuvalu.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:55, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Tuvalu-coa.png|Tuvalu-coa.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>15:54, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Tuvalu_flag_large.png|125px-Tuvalu_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:24, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationUganda.png|LocationUganda.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:23, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Ugandan_Coat_of_Arms.png|Ugandan_Coat_of_Arms.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:22, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Uganda_flag_large.png|125px-Uganda_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:08, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationUkraine.png|LocationUkraine.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>12:07, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Ukraine_coa.png|125px-Ukraine_coa.png]]" <em>(no ern.wiki)</em></li> <li>12:06, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Ukraine_flag_large.png|125px-Ukraine_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:51, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationHungary.png|LocationHungary.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:50, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Hungary_coa.png|Hungary_coa.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>11:49, 11 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Hungary_flag_large.png|125px-Hungary_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:05, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationUruguay.png|LocationUruguay.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:04, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Uruguay_coa.png|Uruguay_coa.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:03, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Uruguay_flag_large.png|125px-Uruguay_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:48, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationUzbekistan.png|LocationUzbekistan.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:48, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:100px-Uzbekiston.png|100px-Uzbekiston.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:44, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Uzbekistan_flag_large.png|125px-Uzbekistan_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:05, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationGermany.png|LocationGermany.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:04, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-De_wappen.png|125px-De_wappen.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>17:03, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Germany_flag_large.png|125px-Germany_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:38, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationVanuatu.png|LocationVanuatu.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:37, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Vanuatu_coat_of_arms.png|Vanuatu_coat_of_arms.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:28, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Vanuatu_flag_large.png|125px-Vanuatu_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:10, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationVaticanCity.png|LocationVaticanCity.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:08, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Vatican_coa.png|Vatican_coa.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>16:07, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Vatican_flag_large.png|125px-Vatican_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>03:03, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Venezuela_flag_large.png|125px-Venezuela_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>03:02, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Venezuela_coa.png|Venezuela_coa.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>02:59, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationVenezuela.png|LocationVenezuela.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>02:37, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Vietnam_flag_large.png|125px-Vietnam_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>02:36, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Viet-coa.png|Viet-coa.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>02:33, 8 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationVietnam.png|LocationVietnam.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:15, 7 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Zambia_flag_large.png|125px-Zambia_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:13, 7 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Zambian_Coat_of_Arms.png|Zambian_Coat_of_Arms.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:10, 7 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationZambia.png|LocationZambia.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>20:00, 7 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-North_korea_flag_large.png|125px-North_korea_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:59, 7 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:North_korea_coa.png|North_korea_coa.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:56, 7 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationNorthKorea.png|LocationNorthKorea.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:03, 7 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Zimbabwe_flag_large.png|125px-Zimbabwe_flag_large.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>19:01, 7 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:Zimbabwe_Coat_of_Arms_Hi.png|Zimbabwe_Coat_of_Arms_Hi.png]]" <em>(no en.wiki)</em></li> <li>18:59, 7 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationZimbabwe.png|LocationZimbabwe.png]]" <em>(en.wikipedia)</em></li> <li>18:20, 7 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:LocationSweden.png|LocationSweden.png]]" <em>(no en.wikipedia)</em></li> <li>18:15, 7 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Sweden_flag_large.png|125px-Sweden_flag_large.png]]" <em>(no en.wikipedia)</em></li> <li>18:07, 7 Nov 2004 [[User:Feens|Feens]] uploaded "[[:Image:125px-Sweden_coat_of_arms_large.png|125px-Sweden_coat_of_arms_large.png]]" <em>(no en.wikipedia)</em></li> <li>18:40, 5 Nov 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:WikipediaFAQ.png|WikipediaFAQ.png]]" <em>(wikipedia faq)</em></li> <li>16:48, 5 Nov 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:Moon-galileo-color.jpg|Moon-galileo-color.jpg]]" <em>(Mēness no Galileo, attēls no Wikipēdijas)</em></li> <li>16:18, 5 Nov 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:250px-Earth-apollo17.jpg|250px-Earth-apollo17.jpg]]" <em>(zeme)</em></li> <li>17:31, 24 Sep 2004 [[User:Node ue|Node ue]] uploaded "[[:Image:Wiki.png|Wiki.png]]" <em>(Latvian wikipedia logo, GFDL. Translated text by node. This logo is a trademark of the Wikimedia Foundation.)</em></li> <li>18:55, 22 Sep 2004 [[User:Hashar|Hashar]] uploaded "[[:Image:Wiki.png|Wiki.png]]" <em>(new logo)</em></li> <li>12:11, 21 Sep 2004 [[User:PeterisP|PeterisP]] uploaded "[[:Image:LocationLatvia.png|LocationLatvia.png]]"</li> <li>03:55, 20 Sep 2004 [[User:Node ue|Node ue]] uploaded "[[:Image:Lv-wiki-logo.png|Lv-wiki-logo.png]]" <em>(Latvian wikipedia logo, gfdl, by node)</em></li> <li>20:55, 19 Sep 2004 [[User:Node ue|Node ue]] uploaded "[[:Image:Lv-wiki-logo.png|Lv-wiki-logo.png]]" <em>(Latvian wikipedia logo, gfdl, by node)</em></li> <li>12:32, 17 Sep 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:Wikipedija_logo.png|Wikipedija_logo.png]]" <em>(Wikipēdijas logo latviski, no m:Wikipedia_in_other_languages)</em></li> <li>11:55, 17 Sep 2004 [[User:Juzeris|Juzeris]] uploaded "[[:Image:Wikipedija_raster_image.png|Wikipedija_raster_image.png]]" <em>(&quot;wikipēdija&quot; latviski, no m:wikipedia_raster_image)</em></li> <li>08:44, 21 Jul 2004 [[User:Andris|Andris]] uploaded "[[:Image:LocationIndia.png|LocationIndia.png]]" <em>(No anglu Wikipedijas)</em></li> <li>08:44, 21 Jul 2004 [[User:Andris|Andris]] uploaded "[[:Image:Emblem_of_india.png|Emblem_of_india.png]]" <em>(No anglu Wikipedijas)</em></li> <li>08:44, 21 Jul 2004 [[User:Andris|Andris]] uploaded "[[:Image:180px-In-map.png|180px-In-map.png]]" <em>(No anglu Wikipedijas)</em></li> <li>08:43, 21 Jul 2004 [[User:Andris|Andris]] uploaded "[[:Image:125px-India_flag_large.png|125px-India_flag_large.png]]" <em>(No anglu Wikipedijas)</em></li> <li>01:33, 17 May 2004 [[User:Janis|Janis]] uploaded "[[:Image:Latvia_coa.png|Latvia_coa.png]]" <em>(Latvijas ģērbonis)</em></li> <li>01:33, 17 May 2004 [[User:Janis|Janis]] uploaded "[[:Image:Latvia_flag_large.png|Latvia_flag_large.png]]" <em>(Latvijas karogs )</em></li> </ul> 732 23831 2005-12-01T17:22:10Z 80.233.156.204 Latvijas valsts ģerbonis izveidots pēc Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas un radīts īpaši neatkarīgajam valstiskumam. Ģerbonis apvieno gan Latvijas nacionālā valstiskuma simboliku, gan senus vēsturisko novadu simbolus. Latvijas nacionālo valstiskumu simbolizē ģerboņa vairoga augšdaļā esošā Saule. Stilizētu Saules attēlu Pirmā pasaules kara laikā kā atšķirības un nacionālās piederības zīmi sāka izmantot Krievijas impērijas armijā iesauktie latviešu karavīri – latviešu strēlnieki. Pirmā pasaules kara laikā Saules attēlu veidoja ar 17 stariem, kas simbolizēja 17 latviešu apdzīvotos apriņķus. Trīs virs valsts ģerboņa vairoga esošās zvaigznes iemieso ideju par vēsturisko novadu (apvienotā Kurzeme-Zemgale, Vidzeme un Latgale) iekļaušanu vienotajā Latvijā. Kultūrvēsturiskos novadus raksturo arī senāki heraldiski tēli, kas radušies jau 16.gadsimtā. Kurzemi un Zemgali (Rietumlatvija un Dienvidrietumlatvija) simbolizē sarkans lauva. Lauva kādreizējās Kurzemes hercogistes ģerbonī parādās jau 1569.gadā. Vidzemi un Latgali (Ziemeļlatvija un Dienvidaustrumlatvija) simbolizē teiksmains spārnots sudrabots zvērs ar ērgļa galvu, jeb grifs. Šis simbols radies 1566.gadā, kad tagadējā Vidzemes un Latgales teritorija bija nonākusi Polijas–Lietuvas valsts pakļautībā. Latvijas valsts ģerboni izstrādājis latviešu mākslinieks Rihards Zariņš. Latvijas valsts ģerboņa lietošana ir stingri reglamentēta. Lieto trīs veida valsts ģerboņus – lielo, mazo papildināto un mazo ģerboni. Lielo ģerboni, piemēram, atļauts lietot Valsts prezidentei, Parlamentam (Saeimai), Ministru prezidentam, Ministru kabinetam, ministrijām, Augstākajai tiesai, Ģenerālprokuratūrai, kā arī Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām. Lielais ģerbonis Mazo papildināto ģerboni atļauts lietot iestādēm, kas atrodas Parlamenta, Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā. Mazais papildinātais ģerbonis Savukārt mazo ģerboni drīkst lietot, piemēram, uz Latvijas mācību iestāžu izdotajiem iegūto izglītību apliecinošiem dokumentiem, to drīkst lietot arī pārējās valsts iestādes un pašvaldības. Mazais ģerbonis 733 36266 2006-03-23T23:26:49Z Feens 37 #REDIRECT [[Spīrmena rangu korelācijas koeficients]] 734 sysop 10370 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default + 735 sysop 10371 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default n 736 sysop 10372 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default . 737 sysop 10373 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default a 738 sysop 10374 2005-06-25T11:13:44Z MediaWiki default v 739 sysop 10375 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default &lt;accesskey-contributions&gt; 740 sysop 10376 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default &lt;accesskey-currentevents&gt; 741 sysop 10377 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default d 742 sysop 10378 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default e 743 sysop 10379 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default &lt;accesskey-emailuser&gt; 744 sysop 10380 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default &lt;accesskey-help&gt; 745 sysop 10381 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default h 746 sysop 10382 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default o 747 sysop 10383 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default o 748 sysop 10384 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default z 749 sysop 10385 2005-06-25T11:13:45Z MediaWiki default i 750 sysop 10386 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default m 751 sysop 10387 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default y 752 sysop 10388 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default n 753 sysop 10389 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default &lt;accesskey-portal&gt; 754 sysop 10390 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default &lt;accesskey-preferences&gt; 755 sysop 10391 2005-06-25T11:13:45Z MediaWiki default p 756 sysop 10392 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default = 757 sysop 10393 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default x 758 sysop 10394 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default r 759 sysop 10395 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default c 760 sysop 10396 2005-06-25T11:13:45Z MediaWiki default s 761 sysop 10397 2005-06-25T11:13:45Z MediaWiki default f 762 sysop 10398 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default &lt;accesskey-sitesupport&gt; 763 sysop 10399 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default &lt;accesskey-specialpage&gt; 764 sysop 10400 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default q 765 sysop 10401 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default t 766 sysop 10402 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default d 767 sysop 10403 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default w 768 sysop 10404 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default u 769 sysop 10405 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default . 770 sysop 10406 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default e 771 sysop 10407 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default w 772 sysop 10408 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default l 773 sysop 10409 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default b 774 sysop 10410 2005-06-25T11:13:45Z MediaWiki default + 775 sysop 10411 2004-12-19T00:12:36Z Juzeris 23 "un" un 776 sysop 52895 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Šīs IP adreses diskusija 777 sysop 17243 2005-07-29T10:53:15Z MediaWiki default Anonymous user(s) of {{SITENAME}} 778 sysop 10414 2005-03-08T20:19:12Z Juzeris 23 "Satura lapa" > "Raksts" Raksts 779 sysop 10415 2004-12-18T23:32:27Z Juzeris 23 "Salīdzināt izvēlētās versijas" Salīdzināt izvēlētās versijas 780 sysop 10416 2005-01-14T14:16:18Z Juzeris 23 "Confirm protection" > "Apstiprināt aizsargāšanu" Apstiprināt aizsargāšanu 781 sysop 10417 2005-01-14T14:17:51Z Juzeris 23 "Do you really want to protect this page?" > "Vai tu tiešām vēlies aizsargāt šo lapu?" Vai tu tiešām vēlies aizsargāt šo lapu? 782 sysop 10418 2005-03-03T17:24:54Z Juzeris 23 "Confirm unprotection" > "Apstiprināt aizsardzības atcelšanu" Apstiprināt aizsardzības atcelšanu 783 sysop 10419 2005-03-03T17:25:19Z Juzeris 23 "Do you really want to unprotect this page?" > "Vai tu tiešām vēlies atcelt šīs lapas aizsardzību?" Vai tu tiešām vēlies atcelt šīs lapas aizsardzību? 784 sysop 10420 2004-12-19T00:21:36Z Juzeris 23 "Saturs ir pieejams saskaņā ar" Saturs ir pieejams saskaņā ar $1. 785 sysop 10421 2005-01-14T14:49:37Z Juzeris 23 "Delete" > "Dzēst" Dzēst 786 sysop 10422 2005-03-06T15:42:25Z Juzeris 23 šo tekstu nevar parastā veidā formatēt boldā Izmainīt šo lapu 787 sysop 10423 2004-12-19T00:46:16Z Juzeris 23 "Barotne" Barotne: 788 sysop 10424 2005-03-25T12:55:59Z Juzeris 23 "vēsture" > "hronoloģija" Hronoloģija 789 sysop 10425 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Import pages 790 sysop 10426 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Import failed: $1 791 sysop 10427 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Conflicting history revision exists (may have imported this page before) 792 sysop 10428 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Empty or no text 793 sysop 10429 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Import succeeded! 794 sysop 10430 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Please export the file from the source wiki using the Special:Export utility, save it to your disk and upload it here. 795 sysop 10431 2005-02-05T15:26:08Z Juzeris 23 2. teikums jaunā rindiņā Lūdzu, ieraksti tekstu, kuru tu vēlies formatēt.\nTas tiks parādīts info ailītē, lai to varētu nokopēt.\nPiemērs:\n$1\nwill become:\n$2 796 sysop 10432 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default ISBN 797 sysop 10433 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default This page was last modified $1 by $2. 798 sysop 10434 2005-03-06T17:06:43Z Juzeris 23 "You must [[special:Userlogin|login]] to view other pages." > "Tev jābūt [[Special:Userlogin|iegājušam]], lai aplūkotu citas lapas." Tev jābūt [[Special:Userlogin|iegājušam]], lai aplūkotu citas lapas. 799 sysop 10435 2005-03-06T17:05:46Z Juzeris 23 "Login Required" > "Nepieciešama ieiešana" Nepieciešama ieiešana 800 sysop 52983 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default E-pasta sūtīšanas kļūda: $1 801 sysop 52984 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Consult the [http://meta.wikimedia.org/wiki/Help:Contents User's Guide] for information on using the wiki software. == Getting started == * [http://www.mediawiki.org/wiki/Help:Configuration_settings Configuration settings list] * [http://www.mediawiki.org/wiki/Help:FAQ MediaWiki FAQ] * [http://mail.wikimedia.org/mailman/listinfo/mediawiki-announce MediaWiki release mailing list] 802 sysop 10438 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Make a user into a sysop 803 sysop 10439 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Can't write to or create math output directory 804 sysop 10440 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Can't write to or create math temp directory 805 sysop 10441 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Missing texvc executable; please see math/README to configure. 806 sysop 10442 2005-01-02T15:56:38Z Juzeris 23 Trūkst attēls > Trūkst attēla <b>Trūkst attēla</b><br /><i>$1</i> 807 sysop 10443 2004-12-19T01:43:26Z Juzeris 23 "Pārvietot" Pārvietot 808 sysop 10444 2004-12-19T01:52:51Z Juzeris 23 "Navigācija" Navigācija 809 sysop 10445 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Creative Commons RDF metadata disabled for this server. 810 sysop 10446 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Dublin Core RDF metadata disabled for this server. 811 sysop 10447 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default The wiki server can't provide data in a format your client can read. 812 sysop 10448 2004-12-19T02:14:41Z Juzeris 23 "Kategorija" Kategorija 813 sysop 10449 2004-12-19T02:17:51Z Juzeris 23 "palīdzība" palīdzība 814 sysop 10450 2004-12-19T02:18:35Z Juzeris 23 "attēls" Attēls 815 sysop 10451 2004-12-19T02:15:55Z Juzeris 23 "Raksts" Raksts 816 sysop 53003 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Multivides lapa 817 sysop 10453 2004-12-19T02:16:48Z Juzeris 23 "paziņojums" paziņojums 818 sysop 10454 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Special 819 sysop 10455 2004-12-19T02:17:11Z Juzeris 23 "Veidne" Veidne 820 sysop 10456 2004-12-19T02:19:11Z Juzeris 23 "Lietotāja lapa" Lietotāja lapa 821 sysop 10457 2004-12-21T23:00:08Z Juzeris 23 "Projekts" (domājams, ka šis teksts ir "Wikipedia:" lapu augējā joslā) Projekts 822 sysop 10458 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Based on work by $1. 823 sysop 40218 2006-04-13T17:42:15Z Juzeris 23 Vikipēdija $1 - Vikipēdija 824 sysop 10460 2005-01-09T22:27:35Z Juzeris 23 "The following data is cached and may not be completely up to date:" > "Šie dati ir no servera kešatmiņas un var būt novecojuši:" Šie dati ir no servera kešatmiņas un var būt novecojuši: 825 sysop 53007 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Lietotāja rīki 826 sysop 10462 2004-12-19T02:26:15Z Juzeris 23 "Kopienas portāls" Kopienas portāls 827 sysop 18393 2005-08-22T12:31:01Z Juzeris 23 Wikipedia > Project Project:Kopienas portāls 828 sysop 10464 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default {{SITENAME}} is powered by [http://www.mediawiki.org/ MediaWiki], an open source wiki engine. 829 sysop 10465 2005-02-21T20:09:13Z Juzeris 23 sadalījums rindkopās * <strong>Tava e-pasta adrese</strong>: Tā ļauj citiem lietotājiem sazināties ar tevi, izmantojot weblapas e-pasta formu un neredzot Tavu adresi ekrānā, kā arī uz šo adresi varam nosūtīt jaunu paroli, ja tev gadītos to aizmirst.<br> ** <strong>Tavs paraksts</strong>: Šeit ieraksti, kā tu vēlies, lai citi tevi atpazīst. Ņem vērā, ka wiki lapās tas tiks automātiski noformatēts pēc šāda principa:<br> <nowiki>[[User:Lietotājvārds|</nowiki><b>ailītes teksts</b><nowiki>]]</nowiki>.<br> Ja vēlies, lai tavā parakstā parādītos arī saite uz tavu diskusiju lapu, šajā ailītē raksti, piemēram: <br> Lietotājvārds]] | [[User_talk:Lietotājvārds|Mana diskusiju lapa 830 sysop 10466 2004-12-21T22:58:24Z Juzeris 23 "Dažādas izvēles" Dažādas izvēles 831 sysop 10467 2004-12-21T22:48:39Z Juzeris 23 "Lietotāja dati" Lietotāja dati 832 sysop 26583 2006-01-10T12:10:53Z Juzeris 23 "Pēdējās izmaiņas un aizmetņu attēlošana" > "Pēdējās izmaiņas" Pēdējās izmaiņas 833 sysop 10469 2005-01-14T14:19:00Z Juzeris 23 "Protect" > "Aizsargāt" Aizsargāt 834 sysop 10470 2005-01-14T14:20:28Z Juzeris 23 "Reason for protecting" > "Aizsargāšanas iemesls" Aizsargāšanas iemesls 835 sysop 10471 2005-01-14T14:34:43Z Juzeris 23 "(give a reason)" > "(norādi iemeslu)" (norādi iemeslu) 836 sysop 10472 2005-01-14T14:34:27Z Juzeris 23 "(Protecting "$1")" > "(Aizsargāt "$1"?)" (Aizsargāt "$1"?) 837 sysop 53020 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Starpniekservera bloķētājs 838 sysop 10474 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Your IP address has been blocked because it is an open proxy. Please contact your Internet service provider or tech support and inform them of this serious security problem. 839 sysop 10475 2005-03-03T18:07:14Z Juzeris 23 "Done." > "Darīts." Darīts. 840 sysop 17265 2005-07-29T10:53:17Z MediaWiki default http://www.ietf.org/rfc/rfc$1.txt 841 sysop 10477 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Rights: 842 sysop 10478 2005-01-23T22:43:06Z Juzeris 23 "Rollback" > "Novērst" Novērst 843 sysop 10479 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Select a newer version for comparison 844 sysop 53036 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Izvēlies vecāku versiju, ar kuru salīdzināt 845 sysop 10481 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default There were serious xhtml markup errors detected by tidy. 846 sysop 10482 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default <b>User rights for "$1" could not be set. (Did you enter the name correctly?)</b> 847 sysop 10483 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Set user rights 848 sysop 40201 2006-04-13T17:21:13Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" Vikipēdijas lietotājs $1 849 sysop 17269 2005-07-29T10:53:17Z MediaWiki default {{SITENAME}} user(s) $1 850 sysop 10486 2004-12-19T12:35:50Z Juzeris 23 "Īpašā Lapa" Īpašā Lapa 851 sysop 10487 2004-12-19T03:00:53Z Juzeris 23 "Diskusija" Diskusija 852 sysop 10488 2005-01-09T22:46:00Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Juzeris, atjaunoju uz iepriekšējo versiju, ko saglabāja MediaWiki default <!-- MediaWiki:talkpagetext --> 853 sysop 10489 2004-12-19T03:02:10Z Juzeris 23 "Rīki" Rīki 854 sysop 10490 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Add a comment to this page. [alt-+] 855 sysop 10491 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Discussion about edits from this ip address [alt-n] 856 sysop 10492 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default The user page for the ip you're editing as [alt-.] 857 sysop 10493 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default View the content page [alt-a] 858 sysop 10494 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Atom feed for this page 859 sysop 10495 2005-03-03T17:01:39Z Juzeris 23 "See the differences between the two selected versions of this page. [alt-v]" > "Aplūkot atšķirības starp divām izvēlētajām lapas versijām. [alt-v]" Aplūkot atšķirības starp divām izvēlētajām lapas versijām. [alt-v] 860 sysop 10496 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default View the list of contributions of this user 861 sysop 10497 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Find background information on current events 862 sysop 10498 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Delete this page [alt-d] 863 sysop 10499 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default You can edit this page. Please use the preview button before saving. [alt-e] 864 sysop 10500 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Send a mail to this user 865 sysop 10501 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default The place to find out. 866 sysop 10502 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Past versions of this page, [alt-h] 867 sysop 10503 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default You are encouraged to log in, it is not mandatory however. [alt-o] 868 sysop 10504 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Log out [alt-o] 869 sysop 10505 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Visit the Main Page [alt-z] 870 sysop 10506 2005-03-03T16:41:26Z Juzeris 23 "Mark this as a minor edit [alt-i]" > "Atzīmēt šo par maznozīmīgu labojumu [alt-i]" Atzīmēt šo par maznozīmīgu labojumu [alt-i] 871 sysop 10507 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Move this page [alt-m] 872 sysop 10508 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default List of my contributions [alt-y] 873 sysop 10509 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default My talk page [alt-n] 874 sysop 10510 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default You don't have the permissions to move this page 875 sysop 10511 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default About the project, what you can do, where to find things 876 sysop 10512 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default My preferences 877 sysop 16141 2005-07-04T16:06:54Z Juzeris 23 mazliet saīsināju, jo netiek parādīts viss teksts Parādīt izmaiņu pirmskatu. Lūdzam izmantot šo iespēju pirms saglabāšanas. [alt-p] 878 sysop 10514 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Protect this page [alt-=] 879 sysop 10515 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Load a random page [alt-x] 880 sysop 10516 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default The list of recent changes in the wiki. [alt-r] 881 sysop 10517 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Recent changes in pages linking to this page [alt-c] 882 sysop 10518 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default RSS feed for this page 883 sysop 10519 2005-03-03T16:51:55Z Juzeris 23 "Saglabā" > "Saglabāt" Saglabāt veiktās izmaiņas [alt-s] 884 sysop 10520 2005-03-03T17:00:04Z Juzeris 23 "Search this wiki [alt-f]" > "Meklēt šajā wiki [alt-f]" Meklēt šajā wiki [alt-f] 885 sysop 10521 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Support Wikipedia 886 sysop 10522 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default This is a special page, you can't edit the page itself. 887 sysop 10523 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default List of all special pages [alt-q] 888 sysop 10524 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Discussion about the content page [alt-t] 889 sysop 10525 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Restore $1 deleted edits to this page [alt-d] 890 sysop 10526 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Remove this page from your watchlist [alt-w] 891 sysop 10527 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default Upload images or media files [alt-u] 892 sysop 10528 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default My user page [alt-.] 893 sysop 10529 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default This page is protected. You can view it's source. [alt-e] 894 sysop 10530 2005-03-03T16:59:08Z Juzeris 23 "Add this page to your watchlist [alt-w]" > "Pievienot šo lapu uzraugāmo lapu sarakstam [alt-w]" Pievienot šo lapu uzraugāmo lapu sarakstam [alt-w] 895 sysop 10531 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default The list of pages you're monitoring for changes. [alt-l] 896 sysop 10532 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default List of all wiki pages that link here [alt-b] 897 sysop 42857 2006-05-01T11:59:02Z Juzeris 23 dsk. Atjaunot $1 versijas 898 sysop 10534 2005-01-14T14:51:14Z Juzeris 23 "Unprotect" > "Neaizsargāt" Neaizsargāt 899 sysop 10535 2005-03-03T17:27:40Z Juzeris 23 "Reason for unprotecting" > "Aizsardzības atcelšanas iemesls" Aizsardzības atcelšanas iemesls 900 sysop 10536 2005-03-03T17:28:57Z Juzeris 23 "(Unprotecting "$1")" > "(Neaizsargāt "$1"?)" (Neaizsargāt "$1"?) 901 sysop 10537 2005-01-23T21:23:25Z Juzeris 23 "Unwatch" > "Neuzraudzīt" Neuzraudzīt 902 sysop 10538 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default <b>User rights for "$1" updated</b> 903 sysop 10539 2004-06-02T09:09:02Z MediaWiki default '''Note:''' After saving, you have to tell your bowser to get the new version: '''Mozilla:''' click ''reload''(or ''ctrl-r''), '''IE / Opera:''' ''ctrl-f5'', '''Safari:''' ''cmd-r'', '''Konqueror''' ''ctrl-r''. 904 sysop 53072 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default <strong>Ieteikums:</strong> Lieto pirmsskata pogu, lai pārbaudītu savu jauno CSS/JS pirms saglabāšanas. 905 sysop 53073 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default '''Atceries, ka šis ir tikai tava lietotāja CSS pirmskats, lapa vēl nav saglabāta!''' 906 sysop 53075 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default '''Atceries, ka šis ir tikai tava lietotāja JavaScript pirmskats/tests, lapa vēl nav saglabāta!''' 907 sysop 31991 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default Mail object returned error: 908 sysop 10544 2004-12-19T03:06:40Z Juzeris 23 "Uzraudzīt" Uzraudzīt 909 sysop 10545 2004-12-19T21:44:37Z Juzeris 23 "Tavs īstais vārds*" Tavs īstais vārds* 910 10546 2004-06-02T09:10:36Z MediaWiki default {{int:allmessagestext}} <table border=1 width=100%><tr><td> '''Name''' </td><td> '''Default text''' </td><td> '''Current text''' </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:1movedto2&action=edit 1movedto2]<br> [[MediaWiki_talk:1movedto2|Talk]] </td><td> $1 moved to $2 </td><td> {{int:1movedto2}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:About&action=edit about]<br> [[MediaWiki_talk:About|Talk]] </td><td> About </td><td> {{int:About}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Aboutpage&action=edit aboutpage]<br> [[MediaWiki_talk:Aboutpage|Talk]] </td><td> Wikipedia:About </td><td> {{int:Aboutpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Aboutwikipedia&action=edit aboutwikipedia]<br> [[MediaWiki_talk:Aboutwikipedia|Talk]] </td><td> About Wikipedia </td><td> {{int:Aboutwikipedia}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-addsection&action=edit accesskey-addsection]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-addsection|Talk]] </td><td> + </td><td> {{int:Accesskey-addsection}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-anontalk&action=edit accesskey-anontalk]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-anontalk|Talk]] </td><td> n </td><td> {{int:Accesskey-anontalk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-anonuserpage&action=edit accesskey-anonuserpage]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-anonuserpage|Talk]] </td><td> . </td><td> {{int:Accesskey-anonuserpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-article&action=edit accesskey-article]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-article|Talk]] </td><td> a </td><td> {{int:Accesskey-article}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-compareselectedversions&action=edit accesskey-compareselectedversions]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-compareselectedversions|Talk]] </td><td> v </td><td> {{int:Accesskey-compareselectedversions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-contributions&action=edit accesskey-contributions]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-contributions|Talk]] </td><td> &amp;lt;accesskey-contributions&amp;gt; </td><td> {{int:Accesskey-contributions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-currentevents&action=edit accesskey-currentevents]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-currentevents|Talk]] </td><td> &amp;lt;accesskey-currentevents&amp;gt; </td><td> {{int:Accesskey-currentevents}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-delete&action=edit accesskey-delete]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-delete|Talk]] </td><td> d </td><td> {{int:Accesskey-delete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-edit&action=edit accesskey-edit]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-edit|Talk]] </td><td> e </td><td> {{int:Accesskey-edit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-emailuser&action=edit accesskey-emailuser]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-emailuser|Talk]] </td><td> &amp;lt;accesskey-emailuser&amp;gt; </td><td> {{int:Accesskey-emailuser}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-help&action=edit accesskey-help]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-help|Talk]] </td><td> &amp;lt;accesskey-help&amp;gt; </td><td> {{int:Accesskey-help}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-history&action=edit accesskey-history]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-history|Talk]] </td><td> h </td><td> {{int:Accesskey-history}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-login&action=edit accesskey-login]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-login|Talk]] </td><td> o </td><td> {{int:Accesskey-login}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-logout&action=edit accesskey-logout]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-logout|Talk]] </td><td> o </td><td> {{int:Accesskey-logout}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-mainpage&action=edit accesskey-mainpage]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-mainpage|Talk]] </td><td> z </td><td> {{int:Accesskey-mainpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-minoredit&action=edit accesskey-minoredit]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-minoredit|Talk]] </td><td> i </td><td> {{int:Accesskey-minoredit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-move&action=edit accesskey-move]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-move|Talk]] </td><td> m </td><td> {{int:Accesskey-move}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-mycontris&action=edit accesskey-mycontris]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-mycontris|Talk]] </td><td> y </td><td> {{int:Accesskey-mycontris}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-mytalk&action=edit accesskey-mytalk]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-mytalk|Talk]] </td><td> n </td><td> {{int:Accesskey-mytalk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-portal&action=edit accesskey-portal]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-portal|Talk]] </td><td> &amp;lt;accesskey-portal&amp;gt; </td><td> {{int:Accesskey-portal}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-preferences&action=edit accesskey-preferences]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-preferences|Talk]] </td><td> &amp;lt;accesskey-preferences&amp;gt; </td><td> {{int:Accesskey-preferences}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-preview&action=edit accesskey-preview]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-preview|Talk]] </td><td> p </td><td> {{int:Accesskey-preview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-protect&action=edit accesskey-protect]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-protect|Talk]] </td><td> = </td><td> {{int:Accesskey-protect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-randompage&action=edit accesskey-randompage]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-randompage|Talk]] </td><td> x </td><td> {{int:Accesskey-randompage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-recentchanges&action=edit accesskey-recentchanges]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-recentchanges|Talk]] </td><td> r </td><td> {{int:Accesskey-recentchanges}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-recentchangeslinked&action=edit accesskey-recentchangeslinked]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-recentchangeslinked|Talk]] </td><td> c </td><td> {{int:Accesskey-recentchangeslinked}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-save&action=edit accesskey-save]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-save|Talk]] </td><td> s </td><td> {{int:Accesskey-save}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-search&action=edit accesskey-search]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-search|Talk]] </td><td> f </td><td> {{int:Accesskey-search}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-sitesupport&action=edit accesskey-sitesupport]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-sitesupport|Talk]] </td><td> &amp;lt;accesskey-sitesupport&amp;gt; </td><td> {{int:Accesskey-sitesupport}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-specialpage&action=edit accesskey-specialpage]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-specialpage|Talk]] </td><td> &amp;lt;accesskey-specialpage&amp;gt; </td><td> {{int:Accesskey-specialpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-specialpages&action=edit accesskey-specialpages]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-specialpages|Talk]] </td><td> q </td><td> {{int:Accesskey-specialpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-talk&action=edit accesskey-talk]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-talk|Talk]] </td><td> t </td><td> {{int:Accesskey-talk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-undelete&action=edit accesskey-undelete]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-undelete|Talk]] </td><td> d </td><td> {{int:Accesskey-undelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-unwatch&action=edit accesskey-unwatch]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-unwatch|Talk]] </td><td> w </td><td> {{int:Accesskey-unwatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-upload&action=edit accesskey-upload]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-upload|Talk]] </td><td> u </td><td> {{int:Accesskey-upload}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-userpage&action=edit accesskey-userpage]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-userpage|Talk]] </td><td> . </td><td> {{int:Accesskey-userpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-viewsource&action=edit accesskey-viewsource]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-viewsource|Talk]] </td><td> e </td><td> {{int:Accesskey-viewsource}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-watch&action=edit accesskey-watch]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-watch|Talk]] </td><td> w </td><td> {{int:Accesskey-watch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-watchlist&action=edit accesskey-watchlist]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-watchlist|Talk]] </td><td> l </td><td> {{int:Accesskey-watchlist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-whatlinkshere&action=edit accesskey-whatlinkshere]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-whatlinkshere|Talk]] </td><td> b </td><td> {{int:Accesskey-whatlinkshere}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accmailtext&action=edit accmailtext]<br> [[MediaWiki_talk:Accmailtext|Talk]] </td><td> The Password for &#39;$1&#39; has been sent to $2. </td><td> {{int:Accmailtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accmailtitle&action=edit accmailtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Accmailtitle|Talk]] </td><td> Password sent. </td><td> {{int:Accmailtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Actioncomplete&action=edit actioncomplete]<br> [[MediaWiki_talk:Actioncomplete|Talk]] </td><td> Action complete </td><td> {{int:Actioncomplete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Addedwatch&action=edit addedwatch]<br> [[MediaWiki_talk:Addedwatch|Talk]] </td><td> Added to watchlist </td><td> {{int:Addedwatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Addedwatchtext&action=edit addedwatchtext]<br> [[MediaWiki_talk:Addedwatchtext|Talk]] </td><td> The page &quot;$1&quot; has been added to your &#91;&#91;Special:Watchlist&#124;watchlist]]. Future changes to this page and its associated Talk page will be listed there, and the page will appear &#39;&#39;&#39;bolded&#39;&#39;&#39; in the &#91;&#91;Special:Recentchanges&#124;list of recent changes]] to make it easier to pick out. &lt;p&gt;If you want to remove the page from your watchlist later, click &quot;Stop watching&quot; in the sidebar. </td><td> {{int:Addedwatchtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Addsection&action=edit addsection]<br> [[MediaWiki_talk:Addsection|Talk]] </td><td> + </td><td> {{int:Addsection}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Administrators&action=edit administrators]<br> [[MediaWiki_talk:Administrators|Talk]] </td><td> Wikipedia:Administrators </td><td> {{int:Administrators}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Affirmation&action=edit affirmation]<br> [[MediaWiki_talk:Affirmation|Talk]] </td><td> I affirm that the copyright holder of this file agrees to license it under the terms of the $1. </td><td> {{int:Affirmation}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:All&action=edit all]<br> [[MediaWiki_talk:All|Talk]] </td><td> all </td><td> {{int:All}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Allmessages&action=edit allmessages]<br> [[MediaWiki_talk:Allmessages|Talk]] </td><td> All system messages </td><td> {{int:Allmessages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Allmessagestext&action=edit allmessagestext]<br> [[MediaWiki_talk:Allmessagestext|Talk]] </td><td> This is a list of all system messages available in the MediaWiki: namespace. </td><td> {{int:Allmessagestext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Allpages&action=edit allpages]<br> [[MediaWiki_talk:Allpages|Talk]] </td><td> All pages </td><td> {{int:Allpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Alphaindexline&action=edit alphaindexline]<br> [[MediaWiki_talk:Alphaindexline|Talk]] </td><td> $1 to $2 </td><td> {{int:Alphaindexline}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Alreadyloggedin&action=edit alreadyloggedin]<br> [[MediaWiki_talk:Alreadyloggedin|Talk]] </td><td> &lt;font color=red&gt;&lt;b&gt;User $1, you are already logged in!&lt;/b&gt;&lt;/font&gt;&lt;br /&gt; </td><td> {{int:Alreadyloggedin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Alreadyrolled&action=edit alreadyrolled]<br> [[MediaWiki_talk:Alreadyrolled|Talk]] </td><td> Cannot rollback last edit of &#91;&#91;$1]] by &#91;&#91;User:$2&#124;$2]] (&#91;&#91;User talk:$2&#124;Talk]]); someone else has edited or rolled back the page already. Last edit was by &#91;&#91;User:$3&#124;$3]] (&#91;&#91;User talk:$3&#124;Talk]]). </td><td> {{int:Alreadyrolled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ancientpages&action=edit ancientpages]<br> [[MediaWiki_talk:Ancientpages|Talk]] </td><td> Oldest pages </td><td> {{int:Ancientpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:And&action=edit and]<br> [[MediaWiki_talk:And|Talk]] </td><td> and </td><td> {{int:And}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Anontalk&action=edit anontalk]<br> [[MediaWiki_talk:Anontalk|Talk]] </td><td> Talk for this IP </td><td> {{int:Anontalk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Anontalkpagetext&action=edit anontalkpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Anontalkpagetext|Talk]] </td><td> ----&#39;&#39;This is the discussion page for an anonymous user who has not created an account yet or who does not use it. We therefore have to use the numerical &#91;&#91;IP address]] to identify him/her. Such an IP address can be shared by several users. If you are an anonymous user and feel that irrelevant comments have been directed at you, please &#91;&#91;Special:Userlogin&#124;create an account or log in]] to avoid future confusion with other anonymous users.&#39;&#39; </td><td> {{int:Anontalkpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Anonymous&action=edit anonymous]<br> [[MediaWiki_talk:Anonymous|Talk]] </td><td> Anonymous user(s) of Wikipedia </td><td> {{int:Anonymous}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Article&action=edit article]<br> [[MediaWiki_talk:Article|Talk]] </td><td> Content page </td><td> {{int:Article}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Articleexists&action=edit articleexists]<br> [[MediaWiki_talk:Articleexists|Talk]] </td><td> A page of that name already exists, or the name you have chosen is not valid. Please choose another name. </td><td> {{int:Articleexists}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Articlepage&action=edit articlepage]<br> [[MediaWiki_talk:Articlepage|Talk]] </td><td> View content page </td><td> {{int:Articlepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Asksql&action=edit asksql]<br> [[MediaWiki_talk:Asksql|Talk]] </td><td> SQL query </td><td> {{int:Asksql}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Asksqltext&action=edit asksqltext]<br> [[MediaWiki_talk:Asksqltext|Talk]] </td><td> Use the form below to make a direct query of the database. Use single quotes (&#39;like this&#39;) to delimit string literals. This can often add considerable load to the server, so please use this function sparingly. </td><td> {{int:Asksqltext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Autoblocker&action=edit autoblocker]<br> [[MediaWiki_talk:Autoblocker|Talk]] </td><td> Autoblocked because you share an IP address with &quot;$1&quot;. Reason &quot;$2&quot;. </td><td> {{int:Autoblocker}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badarticleerror&action=edit badarticleerror]<br> [[MediaWiki_talk:Badarticleerror|Talk]] </td><td> This action cannot be performed on this page. </td><td> {{int:Badarticleerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badfilename&action=edit badfilename]<br> [[MediaWiki_talk:Badfilename|Talk]] </td><td> Image name has been changed to &quot;$1&quot;. </td><td> {{int:Badfilename}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badfiletype&action=edit badfiletype]<br> [[MediaWiki_talk:Badfiletype|Talk]] </td><td> &quot;.$1&quot; is not a recommended image file format. </td><td> {{int:Badfiletype}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badipaddress&action=edit badipaddress]<br> [[MediaWiki_talk:Badipaddress|Talk]] </td><td> Invalid IP address </td><td> {{int:Badipaddress}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badquery&action=edit badquery]<br> [[MediaWiki_talk:Badquery|Talk]] </td><td> Badly formed search query </td><td> {{int:Badquery}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badquerytext&action=edit badquerytext]<br> [[MediaWiki_talk:Badquerytext|Talk]] </td><td> We could not process your query. This is probably because you have attempted to search for a word fewer than three letters long, which is not yet supported. It could also be that you have mistyped the expression, for example &quot;fish and and scales&quot;. Please try another query. </td><td> {{int:Badquerytext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badretype&action=edit badretype]<br> [[MediaWiki_talk:Badretype|Talk]] </td><td> The passwords you entered do not match. </td><td> {{int:Badretype}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badtitle&action=edit badtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Badtitle|Talk]] </td><td> Bad title </td><td> {{int:Badtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badtitletext&action=edit badtitletext]<br> [[MediaWiki_talk:Badtitletext|Talk]] </td><td> The requested page title was invalid, empty, or an incorrectly linked inter-language or inter-wiki title. </td><td> {{int:Badtitletext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blanknamespace&action=edit blanknamespace]<br> [[MediaWiki_talk:Blanknamespace|Talk]] </td><td> (Main) </td><td> {{int:Blanknamespace}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockedtext&action=edit blockedtext]<br> [[MediaWiki_talk:Blockedtext|Talk]] </td><td> Your user name or IP address has been blocked by $1. The reason given is this:&lt;br /&gt;&#39;&#39;$2&#39;&#39;&lt;p&gt;You may contact $1 or one of the other &#91;&#91;Wikipedia:Administrators&#124;administrators]] to discuss the block. Note that you may not use the &quot;email this user&quot; feature unless you have a valid email address registered in your &#91;&#91;Special:Preferences&#124;user preferences]]. Your IP address is $3. Please include this address in any queries you make. </td><td> {{int:Blockedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockedtitle&action=edit blockedtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Blockedtitle|Talk]] </td><td> User is blocked </td><td> {{int:Blockedtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockip&action=edit blockip]<br> [[MediaWiki_talk:Blockip|Talk]] </td><td> Block user </td><td> {{int:Blockip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockipsuccesssub&action=edit blockipsuccesssub]<br> [[MediaWiki_talk:Blockipsuccesssub|Talk]] </td><td> Block succeeded </td><td> {{int:Blockipsuccesssub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockipsuccesstext&action=edit blockipsuccesstext]<br> [[MediaWiki_talk:Blockipsuccesstext|Talk]] </td><td> &quot;$1&quot; has been blocked. &lt;br /&gt;See &#91;&#91;Special:Ipblocklist&#124;IP block list]] to review blocks. </td><td> {{int:Blockipsuccesstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockiptext&action=edit blockiptext]<br> [[MediaWiki_talk:Blockiptext|Talk]] </td><td> Use the form below to block write access from a specific IP address or username. This should be done only only to prevent vandalism, and in accordance with &#91;&#91;Wikipedia:Policy&#124;policy]]. Fill in a specific reason below (for example, citing particular pages that were vandalized). </td><td> {{int:Blockiptext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklink&action=edit blocklink]<br> [[MediaWiki_talk:Blocklink|Talk]] </td><td> block </td><td> {{int:Blocklink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklistline&action=edit blocklistline]<br> [[MediaWiki_talk:Blocklistline|Talk]] </td><td> $1, $2 blocked $3 (expires $4) </td><td> {{int:Blocklistline}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklogentry&action=edit blocklogentry]<br> [[MediaWiki_talk:Blocklogentry|Talk]] </td><td> blocked &quot;$1&quot; with an expiry time of $2 </td><td> {{int:Blocklogentry}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklogpage&action=edit blocklogpage]<br> [[MediaWiki_talk:Blocklogpage|Talk]] </td><td> Block_log </td><td> {{int:Blocklogpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklogtext&action=edit blocklogtext]<br> [[MediaWiki_talk:Blocklogtext|Talk]] </td><td> This is a log of user blocking and unblocking actions. Automatically blocked IP addresses are not be listed. See the &#91;&#91;Special:Ipblocklist&#124;IP block list]] for the list of currently operational bans and blocks. </td><td> {{int:Blocklogtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bold_sample&action=edit bold_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Bold_sample|Talk]] </td><td> Bold text </td><td> {{int:Bold_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bold_tip&action=edit bold_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Bold_tip|Talk]] </td><td> Bold text </td><td> {{int:Bold_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Booksources&action=edit booksources]<br> [[MediaWiki_talk:Booksources|Talk]] </td><td> Book sources </td><td> {{int:Booksources}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Booksourcetext&action=edit booksourcetext]<br> [[MediaWiki_talk:Booksourcetext|Talk]] </td><td> Below is a list of links to other sites that sell new and used books, and may also have further information about books you are looking for.Wikipedia is not affiliated with any of these businesses, and this list should not be construed as an endorsement. </td><td> {{int:Booksourcetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Brokenredirects&action=edit brokenredirects]<br> [[MediaWiki_talk:Brokenredirects|Talk]] </td><td> Broken Redirects </td><td> {{int:Brokenredirects}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Brokenredirectstext&action=edit brokenredirectstext]<br> [[MediaWiki_talk:Brokenredirectstext|Talk]] </td><td> The following redirects link to a non-existing pages. </td><td> {{int:Brokenredirectstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bugreports&action=edit bugreports]<br> [[MediaWiki_talk:Bugreports|Talk]] </td><td> Bug reports </td><td> {{int:Bugreports}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bugreportspage&action=edit bugreportspage]<br> [[MediaWiki_talk:Bugreportspage|Talk]] </td><td> Wikipedia:Bug_reports </td><td> {{int:Bugreportspage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bureaucratlog&action=edit bureaucratlog]<br> [[MediaWiki_talk:Bureaucratlog|Talk]] </td><td> Bureaucrat_log </td><td> {{int:Bureaucratlog}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bureaucratlogentry&action=edit bureaucratlogentry]<br> [[MediaWiki_talk:Bureaucratlogentry|Talk]] </td><td> Rights for user &quot;$1&quot; set &quot;$2&quot; </td><td> {{int:Bureaucratlogentry}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bureaucrattext&action=edit bureaucrattext]<br> [[MediaWiki_talk:Bureaucrattext|Talk]] </td><td> The action you have requested can only be performed by sysops with &quot;bureaucrat&quot; status. </td><td> {{int:Bureaucrattext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bureaucrattitle&action=edit bureaucrattitle]<br> [[MediaWiki_talk:Bureaucrattitle|Talk]] </td><td> Bureaucrat access required </td><td> {{int:Bureaucrattitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bydate&action=edit bydate]<br> [[MediaWiki_talk:Bydate|Talk]] </td><td> by date </td><td> {{int:Bydate}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Byname&action=edit byname]<br> [[MediaWiki_talk:Byname|Talk]] </td><td> by name </td><td> {{int:Byname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bysize&action=edit bysize]<br> [[MediaWiki_talk:Bysize|Talk]] </td><td> by size </td><td> {{int:Bysize}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cachederror&action=edit cachederror]<br> [[MediaWiki_talk:Cachederror|Talk]] </td><td> The following is a cached copy of the requested page, and may not be up to date. </td><td> {{int:Cachederror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cancel&action=edit cancel]<br> [[MediaWiki_talk:Cancel|Talk]] </td><td> Cancel </td><td> {{int:Cancel}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cannotdelete&action=edit cannotdelete]<br> [[MediaWiki_talk:Cannotdelete|Talk]] </td><td> Could not delete the page or image specified. (It may have already been deleted by someone else.) </td><td> {{int:Cannotdelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cantrollback&action=edit cantrollback]<br> [[MediaWiki_talk:Cantrollback|Talk]] </td><td> Cannot revert edit; last contributor is only author of this page. </td><td> {{int:Cantrollback}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Categories&action=edit categories]<br> [[MediaWiki_talk:Categories|Talk]] </td><td> Categories </td><td> {{int:Categories}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Category&action=edit category]<br> [[MediaWiki_talk:Category|Talk]] </td><td> category </td><td> {{int:Category}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Category_header&action=edit category_header]<br> [[MediaWiki_talk:Category_header|Talk]] </td><td> Articles in category &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Category_header}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Changepassword&action=edit changepassword]<br> [[MediaWiki_talk:Changepassword|Talk]] </td><td> Change password </td><td> {{int:Changepassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Changes&action=edit changes]<br> [[MediaWiki_talk:Changes|Talk]] </td><td> changes </td><td> {{int:Changes}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Columns&action=edit columns]<br> [[MediaWiki_talk:Columns|Talk]] </td><td> Columns </td><td> {{int:Columns}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Commentedit&action=edit commentedit]<br> [[MediaWiki_talk:Commentedit|Talk]] </td><td> (comment) </td><td> {{int:Commentedit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Compareselectedversions&action=edit compareselectedversions]<br> [[MediaWiki_talk:Compareselectedversions|Talk]] </td><td> Compare selected versions </td><td> {{int:Compareselectedversions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirm&action=edit confirm]<br> [[MediaWiki_talk:Confirm|Talk]] </td><td> Confirm </td><td> {{int:Confirm}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmcheck&action=edit confirmcheck]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmcheck|Talk]] </td><td> Yes, I really want to delete this. </td><td> {{int:Confirmcheck}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmdelete&action=edit confirmdelete]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmdelete|Talk]] </td><td> Confirm delete </td><td> {{int:Confirmdelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmdeletetext&action=edit confirmdeletetext]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmdeletetext|Talk]] </td><td> You are about to permanently delete a page or image along with all of its history from the database. Please confirm that you intend to do this, that you understand the consequences, and that you are doing this in accordance with &#91;&#91;Wikipedia:Policy]]. </td><td> {{int:Confirmdeletetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmprotect&action=edit confirmprotect]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmprotect|Talk]] </td><td> Confirm protection </td><td> {{int:Confirmprotect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmprotecttext&action=edit confirmprotecttext]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmprotecttext|Talk]] </td><td> Do you really want to protect this page? </td><td> {{int:Confirmprotecttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmunprotect&action=edit confirmunprotect]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmunprotect|Talk]] </td><td> Confirm unprotection </td><td> {{int:Confirmunprotect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmunprotecttext&action=edit confirmunprotecttext]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmunprotecttext|Talk]] </td><td> Do you really want to unprotect this page? </td><td> {{int:Confirmunprotecttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contextchars&action=edit contextchars]<br> [[MediaWiki_talk:Contextchars|Talk]] </td><td> Characters of context per line </td><td> {{int:Contextchars}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contextlines&action=edit contextlines]<br> [[MediaWiki_talk:Contextlines|Talk]] </td><td> Lines to show per hit </td><td> {{int:Contextlines}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contribslink&action=edit contribslink]<br> [[MediaWiki_talk:Contribslink|Talk]] </td><td> contribs </td><td> {{int:Contribslink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contribsub&action=edit contribsub]<br> [[MediaWiki_talk:Contribsub|Talk]] </td><td> For $1 </td><td> {{int:Contribsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contributions&action=edit contributions]<br> [[MediaWiki_talk:Contributions|Talk]] </td><td> User contributions </td><td> {{int:Contributions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Copyright&action=edit copyright]<br> [[MediaWiki_talk:Copyright|Talk]] </td><td> Content is available under $1. </td><td> {{int:Copyright}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Copyrightpage&action=edit copyrightpage]<br> [[MediaWiki_talk:Copyrightpage|Talk]] </td><td> Wikipedia:Copyrights </td><td> {{int:Copyrightpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Copyrightpagename&action=edit copyrightpagename]<br> [[MediaWiki_talk:Copyrightpagename|Talk]] </td><td> Wikipedia copyright </td><td> {{int:Copyrightpagename}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Copyrightwarning&action=edit copyrightwarning]<br> [[MediaWiki_talk:Copyrightwarning|Talk]] </td><td> Please note that all contributions to Wikipedia are considered to be released under the GNU Free Documentation License (see $1 for details). If you don&#39;t want your writing to be edited mercilessly and redistributed at will, then don&#39;t submit it here.&lt;br /&gt; You are also promising us that you wrote this yourself, or copied it from a public domain or similar free resource. &lt;strong&gt;DO NOT SUBMIT COPYRIGHTED WORK WITHOUT PERMISSION!&lt;/strong&gt; </td><td> {{int:Copyrightwarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Couldntremove&action=edit couldntremove]<br> [[MediaWiki_talk:Couldntremove|Talk]] </td><td> Couldn&#39;t remove item &#39;$1&#39;... </td><td> {{int:Couldntremove}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Createaccount&action=edit createaccount]<br> [[MediaWiki_talk:Createaccount|Talk]] </td><td> Create new account </td><td> {{int:Createaccount}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Createaccountmail&action=edit createaccountmail]<br> [[MediaWiki_talk:Createaccountmail|Talk]] </td><td> by email </td><td> {{int:Createaccountmail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cur&action=edit cur]<br> [[MediaWiki_talk:Cur|Talk]] </td><td> cur </td><td> {{int:Cur}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Currentevents&action=edit currentevents]<br> [[MediaWiki_talk:Currentevents|Talk]] </td><td> Current events </td><td> {{int:Currentevents}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Currentrev&action=edit currentrev]<br> [[MediaWiki_talk:Currentrev|Talk]] </td><td> Current revision </td><td> {{int:Currentrev}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Databaseerror&action=edit databaseerror]<br> [[MediaWiki_talk:Databaseerror|Talk]] </td><td> Database error </td><td> {{int:Databaseerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dateformat&action=edit dateformat]<br> [[MediaWiki_talk:Dateformat|Talk]] </td><td> Date format </td><td> {{int:Dateformat}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dberrortext&action=edit dberrortext]<br> [[MediaWiki_talk:Dberrortext|Talk]] </td><td> A database query syntax error has occurred. This could be because of an illegal search query (see $5), or it may indicate a bug in the software. The last attempted database query was: &lt;blockquote&gt;&lt;tt&gt;$1&lt;/tt&gt;&lt;/blockquote&gt; from within function &quot;&lt;tt&gt;$2&lt;/tt&gt;&quot;. MySQL returned error &quot;&lt;tt&gt;$3: $4&lt;/tt&gt;&quot;. </td><td> {{int:Dberrortext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dberrortextcl&action=edit dberrortextcl]<br> [[MediaWiki_talk:Dberrortextcl|Talk]] </td><td> A database query syntax error has occurred. The last attempted database query was: &quot;$1&quot; from within function &quot;$2&quot;. MySQL returned error &quot;$3: $4&quot;. </td><td> {{int:Dberrortextcl}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deadendpages&action=edit deadendpages]<br> [[MediaWiki_talk:Deadendpages|Talk]] </td><td> Dead-end pages </td><td> {{int:Deadendpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Debug&action=edit debug]<br> [[MediaWiki_talk:Debug|Talk]] </td><td> Debug </td><td> {{int:Debug}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Defaultns&action=edit defaultns]<br> [[MediaWiki_talk:Defaultns|Talk]] </td><td> Search in these namespaces by default: </td><td> {{int:Defaultns}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Defemailsubject&action=edit defemailsubject]<br> [[MediaWiki_talk:Defemailsubject|Talk]] </td><td> Wikipedia e-mail </td><td> {{int:Defemailsubject}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Delete&action=edit delete]<br> [[MediaWiki_talk:Delete|Talk]] </td><td> Delete </td><td> {{int:Delete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletecomment&action=edit deletecomment]<br> [[MediaWiki_talk:Deletecomment|Talk]] </td><td> Reason for deletion </td><td> {{int:Deletecomment}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletedarticle&action=edit deletedarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Deletedarticle|Talk]] </td><td> deleted &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Deletedarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletedtext&action=edit deletedtext]<br> [[MediaWiki_talk:Deletedtext|Talk]] </td><td> &quot;$1&quot; has been deleted. See $2 for a record of recent deletions. </td><td> {{int:Deletedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deleteimg&action=edit deleteimg]<br> [[MediaWiki_talk:Deleteimg|Talk]] </td><td> del </td><td> {{int:Deleteimg}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletepage&action=edit deletepage]<br> [[MediaWiki_talk:Deletepage|Talk]] </td><td> Delete page </td><td> {{int:Deletepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletesub&action=edit deletesub]<br> [[MediaWiki_talk:Deletesub|Talk]] </td><td> (Deleting &quot;$1&quot;) </td><td> {{int:Deletesub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletethispage&action=edit deletethispage]<br> [[MediaWiki_talk:Deletethispage|Talk]] </td><td> Delete this page </td><td> {{int:Deletethispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletionlog&action=edit deletionlog]<br> [[MediaWiki_talk:Deletionlog|Talk]] </td><td> deletion log </td><td> {{int:Deletionlog}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dellogpage&action=edit dellogpage]<br> [[MediaWiki_talk:Dellogpage|Talk]] </td><td> Deletion_log </td><td> {{int:Dellogpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dellogpagetext&action=edit dellogpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Dellogpagetext|Talk]] </td><td> Below is a list of the most recent deletions. All times shown are server time (UTC). &lt;ul&gt; &lt;/ul&gt; </td><td> {{int:Dellogpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Developerspheading&action=edit developerspheading]<br> [[MediaWiki_talk:Developerspheading|Talk]] </td><td> For developer use only </td><td> {{int:Developerspheading}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Developertext&action=edit developertext]<br> [[MediaWiki_talk:Developertext|Talk]] </td><td> The action you have requested can only be performed by users with &quot;developer&quot; status. See $1. </td><td> {{int:Developertext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Developertitle&action=edit developertitle]<br> [[MediaWiki_talk:Developertitle|Talk]] </td><td> Developer access required </td><td> {{int:Developertitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Diff&action=edit diff]<br> [[MediaWiki_talk:Diff|Talk]] </td><td> diff </td><td> {{int:Diff}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Difference&action=edit difference]<br> [[MediaWiki_talk:Difference|Talk]] </td><td> (Difference between revisions) </td><td> {{int:Difference}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disambiguations&action=edit disambiguations]<br> [[MediaWiki_talk:Disambiguations|Talk]] </td><td> Disambiguation pages </td><td> {{int:Disambiguations}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disambiguationspage&action=edit disambiguationspage]<br> [[MediaWiki_talk:Disambiguationspage|Talk]] </td><td> Wikipedia:Links_to_disambiguating_pages </td><td> {{int:Disambiguationspage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disambiguationstext&action=edit disambiguationstext]<br> [[MediaWiki_talk:Disambiguationstext|Talk]] </td><td> The following pages link to a &lt;i&gt;disambiguation page&lt;/i&gt;. They should link to the appropriate topic instead.&lt;br /&gt;A page is treated as dismbiguation if it is linked from $1.&lt;br /&gt;Links from other namespaces are &lt;i&gt;not&lt;/i&gt; listed here. </td><td> {{int:Disambiguationstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disclaimerpage&action=edit disclaimerpage]<br> [[MediaWiki_talk:Disclaimerpage|Talk]] </td><td> Wikipedia:General_disclaimer </td><td> {{int:Disclaimerpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disclaimers&action=edit disclaimers]<br> [[MediaWiki_talk:Disclaimers|Talk]] </td><td> Disclaimers </td><td> {{int:Disclaimers}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Doubleredirects&action=edit doubleredirects]<br> [[MediaWiki_talk:Doubleredirects|Talk]] </td><td> Double Redirects </td><td> {{int:Doubleredirects}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Doubleredirectstext&action=edit doubleredirectstext]<br> [[MediaWiki_talk:Doubleredirectstext|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;Attention:&lt;/b&gt; This list may contain false positives. That usually means there is additional text with links below the first #REDIRECT.&lt;br /&gt; Each row contains links to the first and second redirect, as well as the first line of the second redirect text, usually giving the &quot;real&quot; target page, which the first redirect should point to. </td><td> {{int:Doubleredirectstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Edit&action=edit edit]<br> [[MediaWiki_talk:Edit|Talk]] </td><td> Edit </td><td> {{int:Edit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editcomment&action=edit editcomment]<br> [[MediaWiki_talk:Editcomment|Talk]] </td><td> The edit comment was: &quot;&lt;i&gt;$1&lt;/i&gt;&quot;. </td><td> {{int:Editcomment}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editconflict&action=edit editconflict]<br> [[MediaWiki_talk:Editconflict|Talk]] </td><td> Edit conflict: $1 </td><td> {{int:Editconflict}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editcurrent&action=edit editcurrent]<br> [[MediaWiki_talk:Editcurrent|Talk]] </td><td> Edit the current version of this page </td><td> {{int:Editcurrent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Edithelp&action=edit edithelp]<br> [[MediaWiki_talk:Edithelp|Talk]] </td><td> Editing help </td><td> {{int:Edithelp}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Edithelppage&action=edit edithelppage]<br> [[MediaWiki_talk:Edithelppage|Talk]] </td><td> Help:Editing </td><td> {{int:Edithelppage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editing&action=edit editing]<br> [[MediaWiki_talk:Editing|Talk]] </td><td> Editing $1 </td><td> {{int:Editing}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editingold&action=edit editingold]<br> [[MediaWiki_talk:Editingold|Talk]] </td><td> &lt;strong&gt;WARNING: You are editing an out-of-date revision of this page. If you save it, any changes made since this revision will be lost.&lt;/strong&gt; </td><td> {{int:Editingold}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editsection&action=edit editsection]<br> [[MediaWiki_talk:Editsection|Talk]] </td><td> edit </td><td> {{int:Editsection}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editthispage&action=edit editthispage]<br> [[MediaWiki_talk:Editthispage|Talk]] </td><td> Edit this page </td><td> {{int:Editthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailflag&action=edit emailflag]<br> [[MediaWiki_talk:Emailflag|Talk]] </td><td> Disable e-mail from other users </td><td> {{int:Emailflag}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailforlost&action=edit emailforlost]<br> [[MediaWiki_talk:Emailforlost|Talk]] </td><td> Fields marked with a star (*) are optional. Storing an email address enables people to contact you through the website without you having to reveal your email address to them, and it can be used to send you a new password if you forget it.&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;Your real name, if you choose to provide it, will be used for giving you attribution for your work. </td><td> {{int:Emailforlost}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailfrom&action=edit emailfrom]<br> [[MediaWiki_talk:Emailfrom|Talk]] </td><td> From </td><td> {{int:Emailfrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailmessage&action=edit emailmessage]<br> [[MediaWiki_talk:Emailmessage|Talk]] </td><td> Message </td><td> {{int:Emailmessage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailpage&action=edit emailpage]<br> [[MediaWiki_talk:Emailpage|Talk]] </td><td> E-mail user </td><td> {{int:Emailpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailpagetext&action=edit emailpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Emailpagetext|Talk]] </td><td> If this user has entered a valid e-mail address in his or her user preferences, the form below will send a single message. The e-mail address you entered in your user preferences will appear as the &quot;From&quot; address of the mail, so the recipient will be able to reply. </td><td> {{int:Emailpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailsend&action=edit emailsend]<br> [[MediaWiki_talk:Emailsend|Talk]] </td><td> Send </td><td> {{int:Emailsend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailsent&action=edit emailsent]<br> [[MediaWiki_talk:Emailsent|Talk]] </td><td> E-mail sent </td><td> {{int:Emailsent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailsenttext&action=edit emailsenttext]<br> [[MediaWiki_talk:Emailsenttext|Talk]] </td><td> Your e-mail message has been sent. </td><td> {{int:Emailsenttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailsubject&action=edit emailsubject]<br> [[MediaWiki_talk:Emailsubject|Talk]] </td><td> Subject </td><td> {{int:Emailsubject}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailto&action=edit emailto]<br> [[MediaWiki_talk:Emailto|Talk]] </td><td> To </td><td> {{int:Emailto}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailuser&action=edit emailuser]<br> [[MediaWiki_talk:Emailuser|Talk]] </td><td> E-mail this user </td><td> {{int:Emailuser}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Enterlockreason&action=edit enterlockreason]<br> [[MediaWiki_talk:Enterlockreason|Talk]] </td><td> Enter a reason for the lock, including an estimate of when the lock will be released </td><td> {{int:Enterlockreason}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Error&action=edit error]<br> [[MediaWiki_talk:Error|Talk]] </td><td> Error </td><td> {{int:Error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Errorpagetitle&action=edit errorpagetitle]<br> [[MediaWiki_talk:Errorpagetitle|Talk]] </td><td> Error </td><td> {{int:Errorpagetitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Exbeforeblank&action=edit exbeforeblank]<br> [[MediaWiki_talk:Exbeforeblank|Talk]] </td><td> content before blanking was: </td><td> {{int:Exbeforeblank}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Exblank&action=edit exblank]<br> [[MediaWiki_talk:Exblank|Talk]] </td><td> page was empty </td><td> {{int:Exblank}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Excontent&action=edit excontent]<br> [[MediaWiki_talk:Excontent|Talk]] </td><td> content was: </td><td> {{int:Excontent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Explainconflict&action=edit explainconflict]<br> [[MediaWiki_talk:Explainconflict|Talk]] </td><td> Someone else has changed this page since you started editing it. The upper text area contains the page text as it currently exists. Your changes are shown in the lower text area. You will have to merge your changes into the existing text. &lt;b&gt;Only&lt;/b&gt; the text in the upper text area will be saved when you press &quot;Save page&quot;. &lt;p&gt; </td><td> {{int:Explainconflict}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Export&action=edit export]<br> [[MediaWiki_talk:Export|Talk]] </td><td> Export pages </td><td> {{int:Export}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Exportcuronly&action=edit exportcuronly]<br> [[MediaWiki_talk:Exportcuronly|Talk]] </td><td> Include only the current revision, not the full history </td><td> {{int:Exportcuronly}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Exporttext&action=edit exporttext]<br> [[MediaWiki_talk:Exporttext|Talk]] </td><td> You can export the text and editing history of a particular page or set of pages wrapped in some XML; this can then be imported into another wiki running MediaWiki software, transformed, or just kept for your private amusement. </td><td> {{int:Exporttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Extlink_sample&action=edit extlink_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Extlink_sample|Talk]] </td><td> http&#58;//www.example.com link title </td><td> {{int:Extlink_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Extlink_tip&action=edit extlink_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Extlink_tip|Talk]] </td><td> External link (remember http&#58;// prefix) </td><td> {{int:Extlink_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Faq&action=edit faq]<br> [[MediaWiki_talk:Faq|Talk]] </td><td> FAQ </td><td> {{int:Faq}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Faqpage&action=edit faqpage]<br> [[MediaWiki_talk:Faqpage|Talk]] </td><td> Wikipedia:FAQ </td><td> {{int:Faqpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Feedlinks&action=edit feedlinks]<br> [[MediaWiki_talk:Feedlinks|Talk]] </td><td> Feed: </td><td> {{int:Feedlinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filecopyerror&action=edit filecopyerror]<br> [[MediaWiki_talk:Filecopyerror|Talk]] </td><td> Could not copy file &quot;$1&quot; to &quot;$2&quot;. </td><td> {{int:Filecopyerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filedeleteerror&action=edit filedeleteerror]<br> [[MediaWiki_talk:Filedeleteerror|Talk]] </td><td> Could not delete file &quot;$1&quot;. </td><td> {{int:Filedeleteerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filedesc&action=edit filedesc]<br> [[MediaWiki_talk:Filedesc|Talk]] </td><td> Summary </td><td> {{int:Filedesc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filename&action=edit filename]<br> [[MediaWiki_talk:Filename|Talk]] </td><td> Filename </td><td> {{int:Filename}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filenotfound&action=edit filenotfound]<br> [[MediaWiki_talk:Filenotfound|Talk]] </td><td> Could not find file &quot;$1&quot;. </td><td> {{int:Filenotfound}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filerenameerror&action=edit filerenameerror]<br> [[MediaWiki_talk:Filerenameerror|Talk]] </td><td> Could not rename file &quot;$1&quot; to &quot;$2&quot;. </td><td> {{int:Filerenameerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filesource&action=edit filesource]<br> [[MediaWiki_talk:Filesource|Talk]] </td><td> Source </td><td> {{int:Filesource}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filestatus&action=edit filestatus]<br> [[MediaWiki_talk:Filestatus|Talk]] </td><td> Copyright status </td><td> {{int:Filestatus}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Fileuploaded&action=edit fileuploaded]<br> [[MediaWiki_talk:Fileuploaded|Talk]] </td><td> File &quot;$1&quot; uploaded successfully. Please follow this link: $2 to the description page and fill in information about the file, such as where it came from, when it was created and by whom, and anything else you may know about it. </td><td> {{int:Fileuploaded}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Formerror&action=edit formerror]<br> [[MediaWiki_talk:Formerror|Talk]] </td><td> Error: could not submit form </td><td> {{int:Formerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Fromwikipedia&action=edit fromwikipedia]<br> [[MediaWiki_talk:Fromwikipedia|Talk]] </td><td> From Wikipedia </td><td> {{int:Fromwikipedia}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Getimagelist&action=edit getimagelist]<br> [[MediaWiki_talk:Getimagelist|Talk]] </td><td> fetching image list </td><td> {{int:Getimagelist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Go&action=edit go]<br> [[MediaWiki_talk:Go|Talk]] </td><td> Go </td><td> {{int:Go}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Googlesearch&action=edit googlesearch]<br> [[MediaWiki_talk:Googlesearch|Talk]] </td><td> &lt;!-- SiteSearch Google --&gt; &lt;FORM method=GET action=&quot;http&#58;//www.google.com/search&quot;&gt; &lt;TABLE bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt; &lt;A HREF=&quot;http&#58;//www.google.com/&quot;&gt; &lt;IMG SRC=&quot;http&#58;//www.google.com/logos/Logo_40wht.gif&quot; border=&quot;0&quot; ALT=&quot;Google&quot;&gt;&lt;/A&gt; &lt;/td&gt; &lt;td&gt; &lt;INPUT TYPE=text name=q size=31 maxlength=255 value=&quot;$1&quot;&gt; &lt;INPUT type=submit name=btnG VALUE=&quot;Google Search&quot;&gt; &lt;font size=-1&gt; &lt;input type=hidden name=domains value=&quot;{{SERVER}}&quot;&gt;&lt;br /&gt;&lt;input type=radio name=sitesearch value=&quot;&quot;&gt; WWW &lt;input type=radio name=sitesearch value=&quot;{{SERVER}}&quot; checked&gt; {{SERVER}} &lt;br /&gt; &lt;input type=&#39;hidden&#39; name=&#39;ie&#39; value=&#39;$2&#39;&gt; &lt;input type=&#39;hidden&#39; name=&#39;oe&#39; value=&#39;$2&#39;&gt; &lt;/font&gt; &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/TABLE&gt; &lt;/FORM&gt; &lt;!-- SiteSearch Google --&gt; </td><td> {{int:Googlesearch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Guesstimezone&action=edit guesstimezone]<br> [[MediaWiki_talk:Guesstimezone|Talk]] </td><td> Fill in from browser </td><td> {{int:Guesstimezone}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Headline_sample&action=edit headline_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Headline_sample|Talk]] </td><td> Headline text </td><td> {{int:Headline_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Headline_tip&action=edit headline_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Headline_tip|Talk]] </td><td> Level 2 headline </td><td> {{int:Headline_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Help&action=edit help]<br> [[MediaWiki_talk:Help|Talk]] </td><td> Help </td><td> {{int:Help}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Helppage&action=edit helppage]<br> [[MediaWiki_talk:Helppage|Talk]] </td><td> Help:Contents </td><td> {{int:Helppage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Hide&action=edit hide]<br> [[MediaWiki_talk:Hide|Talk]] </td><td> hide </td><td> {{int:Hide}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Hidetoc&action=edit hidetoc]<br> [[MediaWiki_talk:Hidetoc|Talk]] </td><td> hide </td><td> {{int:Hidetoc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Hist&action=edit hist]<br> [[MediaWiki_talk:Hist|Talk]] </td><td> hist </td><td> {{int:Hist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Histlegend&action=edit histlegend]<br> [[MediaWiki_talk:Histlegend|Talk]] </td><td> Diff selection: mark the radio boxes of the versions to compare and hit enter or the button at the bottom.&lt;br/&gt; Legend: (cur) = difference with current version, (last) = difference with preceding version, M = minor edit. </td><td> {{int:Histlegend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:History&action=edit history]<br> [[MediaWiki_talk:History|Talk]] </td><td> Page history </td><td> {{int:History}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:History_short&action=edit history_short]<br> [[MediaWiki_talk:History_short|Talk]] </td><td> History </td><td> {{int:History_short}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Historywarning&action=edit historywarning]<br> [[MediaWiki_talk:Historywarning|Talk]] </td><td> Warning: The page you are about to delete has a history: </td><td> {{int:Historywarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Hr_tip&action=edit hr_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Hr_tip|Talk]] </td><td> Horizontal line (use sparingly) </td><td> {{int:Hr_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ignorewarning&action=edit ignorewarning]<br> [[MediaWiki_talk:Ignorewarning|Talk]] </td><td> Ignore warning and save file anyway. </td><td> {{int:Ignorewarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ilshowmatch&action=edit ilshowmatch]<br> [[MediaWiki_talk:Ilshowmatch|Talk]] </td><td> Show all images with names matching </td><td> {{int:Ilshowmatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ilsubmit&action=edit ilsubmit]<br> [[MediaWiki_talk:Ilsubmit|Talk]] </td><td> Search </td><td> {{int:Ilsubmit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Image_sample&action=edit image_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Image_sample|Talk]] </td><td> Example.jpg </td><td> {{int:Image_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Image_tip&action=edit image_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Image_tip|Talk]] </td><td> Embedded image </td><td> {{int:Image_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagelinks&action=edit imagelinks]<br> [[MediaWiki_talk:Imagelinks|Talk]] </td><td> Image links </td><td> {{int:Imagelinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagelist&action=edit imagelist]<br> [[MediaWiki_talk:Imagelist|Talk]] </td><td> Image list </td><td> {{int:Imagelist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagelisttext&action=edit imagelisttext]<br> [[MediaWiki_talk:Imagelisttext|Talk]] </td><td> Below is a list of $1 images sorted $2. </td><td> {{int:Imagelisttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagepage&action=edit imagepage]<br> [[MediaWiki_talk:Imagepage|Talk]] </td><td> View image page </td><td> {{int:Imagepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagereverted&action=edit imagereverted]<br> [[MediaWiki_talk:Imagereverted|Talk]] </td><td> Revert to earlier version was successful. </td><td> {{int:Imagereverted}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imgdelete&action=edit imgdelete]<br> [[MediaWiki_talk:Imgdelete|Talk]] </td><td> del </td><td> {{int:Imgdelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imgdesc&action=edit imgdesc]<br> [[MediaWiki_talk:Imgdesc|Talk]] </td><td> desc </td><td> {{int:Imgdesc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imghistlegend&action=edit imghistlegend]<br> [[MediaWiki_talk:Imghistlegend|Talk]] </td><td> Legend: (cur) = this is the current image, (del) = delete this old version, (rev) = revert to this old version. &lt;br /&gt;&lt;i&gt;Click on date to see image uploaded on that date&lt;/i&gt;. </td><td> {{int:Imghistlegend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imghistory&action=edit imghistory]<br> [[MediaWiki_talk:Imghistory|Talk]] </td><td> Image history </td><td> {{int:Imghistory}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imglegend&action=edit imglegend]<br> [[MediaWiki_talk:Imglegend|Talk]] </td><td> Legend: (desc) = show/edit image description. </td><td> {{int:Imglegend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Import&action=edit import]<br> [[MediaWiki_talk:Import|Talk]] </td><td> Import pages </td><td> {{int:Import}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Importfailed&action=edit importfailed]<br> [[MediaWiki_talk:Importfailed|Talk]] </td><td> Import failed: $1 </td><td> {{int:Importfailed}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Importhistoryconflict&action=edit importhistoryconflict]<br> [[MediaWiki_talk:Importhistoryconflict|Talk]] </td><td> Conflicting history revision exists (may have imported this page before) </td><td> {{int:Importhistoryconflict}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Importnotext&action=edit importnotext]<br> [[MediaWiki_talk:Importnotext|Talk]] </td><td> Empty or no text </td><td> {{int:Importnotext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Importsuccess&action=edit importsuccess]<br> [[MediaWiki_talk:Importsuccess|Talk]] </td><td> Import succeeded! </td><td> {{int:Importsuccess}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Importtext&action=edit importtext]<br> [[MediaWiki_talk:Importtext|Talk]] </td><td> Please export the file from the source wiki using the Special:Export utility, save it to your disk and upload it here. </td><td> {{int:Importtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Infobox&action=edit infobox]<br> [[MediaWiki_talk:Infobox|Talk]] </td><td> Click a button to get an example text </td><td> {{int:Infobox}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Infobox_alert&action=edit infobox_alert]<br> [[MediaWiki_talk:Infobox_alert|Talk]] </td><td> Please enter the text you want to be formatted.\n It will be shown in the infobox for copy and pasting.\nExample:\n$1\nwill become:\n$2 </td><td> {{int:Infobox_alert}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Internalerror&action=edit internalerror]<br> [[MediaWiki_talk:Internalerror|Talk]] </td><td> Internal error </td><td> {{int:Internalerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Intl&action=edit intl]<br> [[MediaWiki_talk:Intl|Talk]] </td><td> Interlanguage links </td><td> {{int:Intl}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ip_range_invalid&action=edit ip_range_invalid]<br> [[MediaWiki_talk:Ip_range_invalid|Talk]] </td><td> Invalid IP range. </td><td> {{int:Ip_range_invalid}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipaddress&action=edit ipaddress]<br> [[MediaWiki_talk:Ipaddress|Talk]] </td><td> IP Address/username </td><td> {{int:Ipaddress}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipb_expiry_invalid&action=edit ipb_expiry_invalid]<br> [[MediaWiki_talk:Ipb_expiry_invalid|Talk]] </td><td> Expiry time invalid. </td><td> {{int:Ipb_expiry_invalid}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipbexpiry&action=edit ipbexpiry]<br> [[MediaWiki_talk:Ipbexpiry|Talk]] </td><td> Expiry </td><td> {{int:Ipbexpiry}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipblocklist&action=edit ipblocklist]<br> [[MediaWiki_talk:Ipblocklist|Talk]] </td><td> List of blocked IP addresses and usernames </td><td> {{int:Ipblocklist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipbreason&action=edit ipbreason]<br> [[MediaWiki_talk:Ipbreason|Talk]] </td><td> Reason </td><td> {{int:Ipbreason}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipbsubmit&action=edit ipbsubmit]<br> [[MediaWiki_talk:Ipbsubmit|Talk]] </td><td> Block this user </td><td> {{int:Ipbsubmit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipusubmit&action=edit ipusubmit]<br> [[MediaWiki_talk:Ipusubmit|Talk]] </td><td> Unblock this address </td><td> {{int:Ipusubmit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipusuccess&action=edit ipusuccess]<br> [[MediaWiki_talk:Ipusuccess|Talk]] </td><td> &quot;$1&quot; unblocked </td><td> {{int:Ipusuccess}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Isbn&action=edit isbn]<br> [[MediaWiki_talk:Isbn|Talk]] </td><td> ISBN </td><td> {{int:Isbn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Isredirect&action=edit isredirect]<br> [[MediaWiki_talk:Isredirect|Talk]] </td><td> redirect page </td><td> {{int:Isredirect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Italic_sample&action=edit italic_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Italic_sample|Talk]] </td><td> Italic text </td><td> {{int:Italic_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Italic_tip&action=edit italic_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Italic_tip|Talk]] </td><td> Italic text </td><td> {{int:Italic_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Iteminvalidname&action=edit iteminvalidname]<br> [[MediaWiki_talk:Iteminvalidname|Talk]] </td><td> Problem with item &#39;$1&#39;, invalid name... </td><td> {{int:Iteminvalidname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Largefile&action=edit largefile]<br> [[MediaWiki_talk:Largefile|Talk]] </td><td> It is recommended that images not exceed 100k in size. </td><td> {{int:Largefile}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Last&action=edit last]<br> [[MediaWiki_talk:Last|Talk]] </td><td> last </td><td> {{int:Last}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lastmodified&action=edit lastmodified]<br> [[MediaWiki_talk:Lastmodified|Talk]] </td><td> This page was last modified $1. </td><td> {{int:Lastmodified}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lastmodifiedby&action=edit lastmodifiedby]<br> [[MediaWiki_talk:Lastmodifiedby|Talk]] </td><td> This page was last modified $1 by $2. </td><td> {{int:Lastmodifiedby}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lineno&action=edit lineno]<br> [[MediaWiki_talk:Lineno|Talk]] </td><td> Line $1: </td><td> {{int:Lineno}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Link_sample&action=edit link_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Link_sample|Talk]] </td><td> Link title </td><td> {{int:Link_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Link_tip&action=edit link_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Link_tip|Talk]] </td><td> Internal link </td><td> {{int:Link_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Linklistsub&action=edit linklistsub]<br> [[MediaWiki_talk:Linklistsub|Talk]] </td><td> (List of links) </td><td> {{int:Linklistsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Linkshere&action=edit linkshere]<br> [[MediaWiki_talk:Linkshere|Talk]] </td><td> The following pages link to here: </td><td> {{int:Linkshere}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Linkstoimage&action=edit linkstoimage]<br> [[MediaWiki_talk:Linkstoimage|Talk]] </td><td> The following pages link to this image: </td><td> {{int:Linkstoimage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Linktrail&action=edit linktrail]<br> [[MediaWiki_talk:Linktrail|Talk]] </td><td> /^(&#91;a-z]+)(.*)$/sD </td><td> {{int:Linktrail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Listform&action=edit listform]<br> [[MediaWiki_talk:Listform|Talk]] </td><td> list </td><td> {{int:Listform}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Listusers&action=edit listusers]<br> [[MediaWiki_talk:Listusers|Talk]] </td><td> User list </td><td> {{int:Listusers}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loadhist&action=edit loadhist]<br> [[MediaWiki_talk:Loadhist|Talk]] </td><td> Loading page history </td><td> {{int:Loadhist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loadingrev&action=edit loadingrev]<br> [[MediaWiki_talk:Loadingrev|Talk]] </td><td> loading revision for diff </td><td> {{int:Loadingrev}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Localtime&action=edit localtime]<br> [[MediaWiki_talk:Localtime|Talk]] </td><td> Local time display </td><td> {{int:Localtime}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockbtn&action=edit lockbtn]<br> [[MediaWiki_talk:Lockbtn|Talk]] </td><td> Lock database </td><td> {{int:Lockbtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockconfirm&action=edit lockconfirm]<br> [[MediaWiki_talk:Lockconfirm|Talk]] </td><td> Yes, I really want to lock the database. </td><td> {{int:Lockconfirm}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockdb&action=edit lockdb]<br> [[MediaWiki_talk:Lockdb|Talk]] </td><td> Lock database </td><td> {{int:Lockdb}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockdbsuccesssub&action=edit lockdbsuccesssub]<br> [[MediaWiki_talk:Lockdbsuccesssub|Talk]] </td><td> Database lock succeeded </td><td> {{int:Lockdbsuccesssub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockdbsuccesstext&action=edit lockdbsuccesstext]<br> [[MediaWiki_talk:Lockdbsuccesstext|Talk]] </td><td> The database has been locked. &lt;br /&gt;Remember to remove the lock after your maintenance is complete. </td><td> {{int:Lockdbsuccesstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockdbtext&action=edit lockdbtext]<br> [[MediaWiki_talk:Lockdbtext|Talk]] </td><td> Locking the database will suspend the ability of all users to edit pages, change their preferences, edit their watchlists, and other things requiring changes in the database. Please confirm that this is what you intend to do, and that you will unlock the database when your maintenance is done. </td><td> {{int:Lockdbtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Locknoconfirm&action=edit locknoconfirm]<br> [[MediaWiki_talk:Locknoconfirm|Talk]] </td><td> You did not check the confirmation box. </td><td> {{int:Locknoconfirm}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Login&action=edit login]<br> [[MediaWiki_talk:Login|Talk]] </td><td> Log in </td><td> {{int:Login}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginend&action=edit loginend]<br> [[MediaWiki_talk:Loginend|Talk]] </td><td> &amp;nbsp; </td><td> {{int:Loginend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginerror&action=edit loginerror]<br> [[MediaWiki_talk:Loginerror|Talk]] </td><td> Login error </td><td> {{int:Loginerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginpagetitle&action=edit loginpagetitle]<br> [[MediaWiki_talk:Loginpagetitle|Talk]] </td><td> User login </td><td> {{int:Loginpagetitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginproblem&action=edit loginproblem]<br> [[MediaWiki_talk:Loginproblem|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;There has been a problem with your login.&lt;/b&gt;&lt;br /&gt;Try again! </td><td> {{int:Loginproblem}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginprompt&action=edit loginprompt]<br> [[MediaWiki_talk:Loginprompt|Talk]] </td><td> You must have cookies enabled to log in to Wikipedia. </td><td> {{int:Loginprompt}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginreqtext&action=edit loginreqtext]<br> [[MediaWiki_talk:Loginreqtext|Talk]] </td><td> You must &#91;&#91;special:Userlogin&#124;login]] to view other pages. </td><td> {{int:Loginreqtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginreqtitle&action=edit loginreqtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Loginreqtitle|Talk]] </td><td> Login Required </td><td> {{int:Loginreqtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginsuccess&action=edit loginsuccess]<br> [[MediaWiki_talk:Loginsuccess|Talk]] </td><td> You are now logged in to Wikipedia as &quot;$1&quot;. </td><td> {{int:Loginsuccess}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginsuccesstitle&action=edit loginsuccesstitle]<br> [[MediaWiki_talk:Loginsuccesstitle|Talk]] </td><td> Login successful </td><td> {{int:Loginsuccesstitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Logout&action=edit logout]<br> [[MediaWiki_talk:Logout|Talk]] </td><td> Log out </td><td> {{int:Logout}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Logouttext&action=edit logouttext]<br> [[MediaWiki_talk:Logouttext|Talk]] </td><td> You are now logged out. You can continue to use Wikipedia anonymously, or you can log in again as the same or as a different user. Note that some pages may continue to be displayed as if you were still logged in, until you clear your browser cache </td><td> {{int:Logouttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Logouttitle&action=edit logouttitle]<br> [[MediaWiki_talk:Logouttitle|Talk]] </td><td> User logout </td><td> {{int:Logouttitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lonelypages&action=edit lonelypages]<br> [[MediaWiki_talk:Lonelypages|Talk]] </td><td> Orphaned pages </td><td> {{int:Lonelypages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Longpages&action=edit longpages]<br> [[MediaWiki_talk:Longpages|Talk]] </td><td> Long pages </td><td> {{int:Longpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Longpagewarning&action=edit longpagewarning]<br> [[MediaWiki_talk:Longpagewarning|Talk]] </td><td> WARNING: This page is $1 kilobytes long; some browsers may have problems editing pages approaching or longer than 32kb. Please consider breaking the page into smaller sections. </td><td> {{int:Longpagewarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mailerror&action=edit mailerror]<br> [[MediaWiki_talk:Mailerror|Talk]] </td><td> Error sending mail: $1 </td><td> {{int:Mailerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mailmypassword&action=edit mailmypassword]<br> [[MediaWiki_talk:Mailmypassword|Talk]] </td><td> Mail me a new password </td><td> {{int:Mailmypassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mailnologin&action=edit mailnologin]<br> [[MediaWiki_talk:Mailnologin|Talk]] </td><td> No send address </td><td> {{int:Mailnologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mailnologintext&action=edit mailnologintext]<br> [[MediaWiki_talk:Mailnologintext|Talk]] </td><td> You must be &lt;a href=&quot;{{localurl:Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; and have a valid e-mail address in your &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Preferences&quot;&gt;preferences&lt;/a&gt; to send e-mail to other users. </td><td> {{int:Mailnologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mainpage&action=edit mainpage]<br> [[MediaWiki_talk:Mainpage|Talk]] </td><td> Main Page </td><td> {{int:Mainpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mainpagedocfooter&action=edit mainpagedocfooter]<br> [[MediaWiki_talk:Mainpagedocfooter|Talk]] </td><td> Please see &#91;http&#58;//meta.wikipedia.org/wiki/MediaWiki_i18n documentation on customizing the interface] and the &#91;http&#58;//meta.wikipedia.org/wiki/MediaWiki_User%27s_Guide User&#39;s Guide] for usage and configuration help. </td><td> {{int:Mainpagedocfooter}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mainpagetext&action=edit mainpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Mainpagetext|Talk]] </td><td> Wiki software successfully installed. </td><td> {{int:Mainpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Maintenance&action=edit maintenance]<br> [[MediaWiki_talk:Maintenance|Talk]] </td><td> Maintenance page </td><td> {{int:Maintenance}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Maintenancebacklink&action=edit maintenancebacklink]<br> [[MediaWiki_talk:Maintenancebacklink|Talk]] </td><td> Back to Maintenance Page </td><td> {{int:Maintenancebacklink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Maintnancepagetext&action=edit maintnancepagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Maintnancepagetext|Talk]] </td><td> This page includes several handy tools for everyday maintenance. Some of these functions tend to stress the database, so please do not hit reload after every item you fixed ;-) </td><td> {{int:Maintnancepagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysop&action=edit makesysop]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysop|Talk]] </td><td> Make a user into a sysop </td><td> {{int:Makesysop}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysopfail&action=edit makesysopfail]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysopfail|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;User &quot;$1&quot; could not be made into a sysop. (Did you enter the name correctly?)&lt;/b&gt; </td><td> {{int:Makesysopfail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysopname&action=edit makesysopname]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysopname|Talk]] </td><td> Name of the user: </td><td> {{int:Makesysopname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysopok&action=edit makesysopok]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysopok|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;User &quot;$1&quot; is now a sysop&lt;/b&gt; </td><td> {{int:Makesysopok}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysopsubmit&action=edit makesysopsubmit]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysopsubmit|Talk]] </td><td> Make this user into a sysop </td><td> {{int:Makesysopsubmit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysoptext&action=edit makesysoptext]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysoptext|Talk]] </td><td> This form is used by bureaucrats to turn ordinary users into administrators. Type the name of the user in the box and press the button to make the user an administrator </td><td> {{int:Makesysoptext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysoptitle&action=edit makesysoptitle]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysoptitle|Talk]] </td><td> Make a user into a sysop </td><td> {{int:Makesysoptitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Matchtotals&action=edit matchtotals]<br> [[MediaWiki_talk:Matchtotals|Talk]] </td><td> The query &quot;$1&quot; matched $2 page titles and the text of $3 pages. </td><td> {{int:Matchtotals}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math&action=edit math]<br> [[MediaWiki_talk:Math|Talk]] </td><td> Rendering math </td><td> {{int:Math}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_bad_output&action=edit math_bad_output]<br> [[MediaWiki_talk:Math_bad_output|Talk]] </td><td> Can&#39;t write to or create math output directory </td><td> {{int:Math_bad_output}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_bad_tmpdir&action=edit math_bad_tmpdir]<br> [[MediaWiki_talk:Math_bad_tmpdir|Talk]] </td><td> Can&#39;t write to or create math temp directory </td><td> {{int:Math_bad_tmpdir}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_failure&action=edit math_failure]<br> [[MediaWiki_talk:Math_failure|Talk]] </td><td> Failed to parse </td><td> {{int:Math_failure}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_image_error&action=edit math_image_error]<br> [[MediaWiki_talk:Math_image_error|Talk]] </td><td> PNG conversion failed; check for correct installation of latex, dvips, gs, and convert </td><td> {{int:Math_image_error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_lexing_error&action=edit math_lexing_error]<br> [[MediaWiki_talk:Math_lexing_error|Talk]] </td><td> lexing error </td><td> {{int:Math_lexing_error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_notexvc&action=edit math_notexvc]<br> [[MediaWiki_talk:Math_notexvc|Talk]] </td><td> Missing texvc executable; please see math/README to configure. </td><td> {{int:Math_notexvc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_sample&action=edit math_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Math_sample|Talk]] </td><td> Insert formula here </td><td> {{int:Math_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_syntax_error&action=edit math_syntax_error]<br> [[MediaWiki_talk:Math_syntax_error|Talk]] </td><td> syntax error </td><td> {{int:Math_syntax_error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_tip&action=edit math_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Math_tip|Talk]] </td><td> Mathematical formula (LaTeX) </td><td> {{int:Math_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_unknown_error&action=edit math_unknown_error]<br> [[MediaWiki_talk:Math_unknown_error|Talk]] </td><td> unknown error </td><td> {{int:Math_unknown_error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_unknown_function&action=edit math_unknown_function]<br> [[MediaWiki_talk:Math_unknown_function|Talk]] </td><td> unknown function </td><td> {{int:Math_unknown_function}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Media_sample&action=edit media_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Media_sample|Talk]] </td><td> Example.mp3 </td><td> {{int:Media_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Media_tip&action=edit media_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Media_tip|Talk]] </td><td> Media file link </td><td> {{int:Media_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Minlength&action=edit minlength]<br> [[MediaWiki_talk:Minlength|Talk]] </td><td> Image names must be at least three letters. </td><td> {{int:Minlength}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Minoredit&action=edit minoredit]<br> [[MediaWiki_talk:Minoredit|Talk]] </td><td> This is a minor edit </td><td> {{int:Minoredit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Minoreditletter&action=edit minoreditletter]<br> [[MediaWiki_talk:Minoreditletter|Talk]] </td><td> M </td><td> {{int:Minoreditletter}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mispeelings&action=edit mispeelings]<br> [[MediaWiki_talk:Mispeelings|Talk]] </td><td> Pages with misspellings </td><td> {{int:Mispeelings}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mispeelingspage&action=edit mispeelingspage]<br> [[MediaWiki_talk:Mispeelingspage|Talk]] </td><td> List of common misspellings </td><td> {{int:Mispeelingspage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mispeelingstext&action=edit mispeelingstext]<br> [[MediaWiki_talk:Mispeelingstext|Talk]] </td><td> The following pages contain a common misspelling, which are listed on $1. The correct spelling might be given (like this). </td><td> {{int:Mispeelingstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missingarticle&action=edit missingarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Missingarticle|Talk]] </td><td> The database did not find the text of a page that it should have found, named &quot;$1&quot;. &lt;p&gt;This is usually caused by following an outdated diff or history link to a page that has been deleted. &lt;p&gt;If this is not the case, you may have found a bug in the software. Please report this to an administrator, making note of the URL. </td><td> {{int:Missingarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missingimage&action=edit missingimage]<br> [[MediaWiki_talk:Missingimage|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;Missing image&lt;/b&gt;&lt;br /&gt;&lt;i&gt;$1&lt;/i&gt; </td><td> {{int:Missingimage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missinglanguagelinks&action=edit missinglanguagelinks]<br> [[MediaWiki_talk:Missinglanguagelinks|Talk]] </td><td> Missing Language Links </td><td> {{int:Missinglanguagelinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missinglanguagelinksbutton&action=edit missinglanguagelinksbutton]<br> [[MediaWiki_talk:Missinglanguagelinksbutton|Talk]] </td><td> Find missing language links for </td><td> {{int:Missinglanguagelinksbutton}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missinglanguagelinkstext&action=edit missinglanguagelinkstext]<br> [[MediaWiki_talk:Missinglanguagelinkstext|Talk]] </td><td> These pages do &lt;i&gt;not&lt;/i&gt; link to their counterpart in $1. Redirects and subpages are &lt;i&gt;not&lt;/i&gt; shown. </td><td> {{int:Missinglanguagelinkstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Moredotdotdot&action=edit moredotdotdot]<br> [[MediaWiki_talk:Moredotdotdot|Talk]] </td><td> More... </td><td> {{int:Moredotdotdot}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Move&action=edit move]<br> [[MediaWiki_talk:Move|Talk]] </td><td> Move </td><td> {{int:Move}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movearticle&action=edit movearticle]<br> [[MediaWiki_talk:Movearticle|Talk]] </td><td> Move page </td><td> {{int:Movearticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movedto&action=edit movedto]<br> [[MediaWiki_talk:Movedto|Talk]] </td><td> moved to </td><td> {{int:Movedto}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movenologin&action=edit movenologin]<br> [[MediaWiki_talk:Movenologin|Talk]] </td><td> Not logged in </td><td> {{int:Movenologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movenologintext&action=edit movenologintext]<br> [[MediaWiki_talk:Movenologintext|Talk]] </td><td> You must be a registered user and &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; to move a page. </td><td> {{int:Movenologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movepage&action=edit movepage]<br> [[MediaWiki_talk:Movepage|Talk]] </td><td> Move page </td><td> {{int:Movepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movepagebtn&action=edit movepagebtn]<br> [[MediaWiki_talk:Movepagebtn|Talk]] </td><td> Move page </td><td> {{int:Movepagebtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movepagetalktext&action=edit movepagetalktext]<br> [[MediaWiki_talk:Movepagetalktext|Talk]] </td><td> The associated talk page, if any, will be automatically moved along with it &#39;&#39;&#39;unless:&#39;&#39;&#39; *You are moving the page across namespaces, *A non-empty talk page already exists under the new name, or *You uncheck the box below. In those cases, you will have to move or merge the page manually if desired. </td><td> {{int:Movepagetalktext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movepagetext&action=edit movepagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Movepagetext|Talk]] </td><td> Using the form below will rename a page, moving all of its history to the new name. The old title will become a redirect page to the new title. Links to the old page title will not be changed; be sure to &#91;&#91;Special:Maintenance&#124;check]] for double or broken redirects. You are responsible for making sure that links continue to point where they are supposed to go. Note that the page will &#39;&#39;&#39;not&#39;&#39;&#39; be moved if there is already a page at the new title, unless it is empty or a redirect and has no past edit history. This means that you can rename a page back to where it was just renamed from if you make a mistake, and you cannot overwrite an existing page. &lt;b&gt;WARNING!&lt;/b&gt; This can be a drastic and unexpected change for a popular page; please be sure you understand the consequences of this before proceeding. </td><td> {{int:Movepagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movetalk&action=edit movetalk]<br> [[MediaWiki_talk:Movetalk|Talk]] </td><td> Move &quot;talk&quot; page as well, if applicable. </td><td> {{int:Movetalk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movethispage&action=edit movethispage]<br> [[MediaWiki_talk:Movethispage|Talk]] </td><td> Move this page </td><td> {{int:Movethispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mycontris&action=edit mycontris]<br> [[MediaWiki_talk:Mycontris|Talk]] </td><td> My contributions </td><td> {{int:Mycontris}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mypage&action=edit mypage]<br> [[MediaWiki_talk:Mypage|Talk]] </td><td> My page </td><td> {{int:Mypage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mytalk&action=edit mytalk]<br> [[MediaWiki_talk:Mytalk|Talk]] </td><td> My talk </td><td> {{int:Mytalk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Navigation&action=edit navigation]<br> [[MediaWiki_talk:Navigation|Talk]] </td><td> Navigation </td><td> {{int:Navigation}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nbytes&action=edit nbytes]<br> [[MediaWiki_talk:Nbytes|Talk]] </td><td> $1 bytes </td><td> {{int:Nbytes}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nchanges&action=edit nchanges]<br> [[MediaWiki_talk:Nchanges|Talk]] </td><td> $1 changes </td><td> {{int:Nchanges}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newarticle&action=edit newarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Newarticle|Talk]] </td><td> (New) </td><td> {{int:Newarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newarticletext&action=edit newarticletext]<br> [[MediaWiki_talk:Newarticletext|Talk]] </td><td> You&#39;ve followed a link to a page that doesn&#39;t exist yet. To create the page, start typing in the box below (see the &#91;&#91;Wikipedia:Help&#124;help page]] for more info). If you are here by mistake, just click your browser&#39;s &#39;&#39;&#39;back&#39;&#39;&#39; button. </td><td> {{int:Newarticletext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newmessages&action=edit newmessages]<br> [[MediaWiki_talk:Newmessages|Talk]] </td><td> You have $1. </td><td> {{int:Newmessages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newmessageslink&action=edit newmessageslink]<br> [[MediaWiki_talk:Newmessageslink|Talk]] </td><td> new messages </td><td> {{int:Newmessageslink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newpage&action=edit newpage]<br> [[MediaWiki_talk:Newpage|Talk]] </td><td> New page </td><td> {{int:Newpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newpageletter&action=edit newpageletter]<br> [[MediaWiki_talk:Newpageletter|Talk]] </td><td> N </td><td> {{int:Newpageletter}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newpages&action=edit newpages]<br> [[MediaWiki_talk:Newpages|Talk]] </td><td> New pages </td><td> {{int:Newpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newpassword&action=edit newpassword]<br> [[MediaWiki_talk:Newpassword|Talk]] </td><td> New password </td><td> {{int:Newpassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newtitle&action=edit newtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Newtitle|Talk]] </td><td> To new title </td><td> {{int:Newtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newusersonly&action=edit newusersonly]<br> [[MediaWiki_talk:Newusersonly|Talk]] </td><td> (new users only) </td><td> {{int:Newusersonly}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Next&action=edit next]<br> [[MediaWiki_talk:Next|Talk]] </td><td> next </td><td> {{int:Next}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nextn&action=edit nextn]<br> [[MediaWiki_talk:Nextn|Talk]] </td><td> next $1 </td><td> {{int:Nextn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nlinks&action=edit nlinks]<br> [[MediaWiki_talk:Nlinks|Talk]] </td><td> $1 links </td><td> {{int:Nlinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noaffirmation&action=edit noaffirmation]<br> [[MediaWiki_talk:Noaffirmation|Talk]] </td><td> You must affirm that your upload does not violate any copyrights. </td><td> {{int:Noaffirmation}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noarticletext&action=edit noarticletext]<br> [[MediaWiki_talk:Noarticletext|Talk]] </td><td> (There is currently no text in this page) </td><td> {{int:Noarticletext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noblockreason&action=edit noblockreason]<br> [[MediaWiki_talk:Noblockreason|Talk]] </td><td> You must supply a reason for the block. </td><td> {{int:Noblockreason}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noconnect&action=edit noconnect]<br> [[MediaWiki_talk:Noconnect|Talk]] </td><td> Sorry! The wiki is experiencing some technical difficulties, and cannot contact the database server. </td><td> {{int:Noconnect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nocontribs&action=edit nocontribs]<br> [[MediaWiki_talk:Nocontribs|Talk]] </td><td> No changes were found matching these criteria. </td><td> {{int:Nocontribs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nocookieslogin&action=edit nocookieslogin]<br> [[MediaWiki_talk:Nocookieslogin|Talk]] </td><td> Wikipedia uses cookies to log in users. You have cookies disabled. Please enable them and try again. </td><td> {{int:Nocookieslogin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nocookiesnew&action=edit nocookiesnew]<br> [[MediaWiki_talk:Nocookiesnew|Talk]] </td><td> The user account was created, but you are not logged in. Wikipedia uses cookies to log in users. You have cookies disabled. Please enable them, then log in with your new username and password. </td><td> {{int:Nocookiesnew}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nocreativecommons&action=edit nocreativecommons]<br> [[MediaWiki_talk:Nocreativecommons|Talk]] </td><td> Creative Commons RDF metadata disabled for this server. </td><td> {{int:Nocreativecommons}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nodb&action=edit nodb]<br> [[MediaWiki_talk:Nodb|Talk]] </td><td> Could not select database $1 </td><td> {{int:Nodb}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nodublincore&action=edit nodublincore]<br> [[MediaWiki_talk:Nodublincore|Talk]] </td><td> Dublin Core RDF metadata disabled for this server. </td><td> {{int:Nodublincore}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noemail&action=edit noemail]<br> [[MediaWiki_talk:Noemail|Talk]] </td><td> There is no e-mail address recorded for user &quot;$1&quot;. </td><td> {{int:Noemail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noemailtext&action=edit noemailtext]<br> [[MediaWiki_talk:Noemailtext|Talk]] </td><td> This user has not specified a valid e-mail address, or has chosen not to receive e-mail from other users. </td><td> {{int:Noemailtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noemailtitle&action=edit noemailtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Noemailtitle|Talk]] </td><td> No e-mail address </td><td> {{int:Noemailtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nogomatch&action=edit nogomatch]<br> [[MediaWiki_talk:Nogomatch|Talk]] </td><td> No page with this exact title exists, trying full text search. </td><td> {{int:Nogomatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nohistory&action=edit nohistory]<br> [[MediaWiki_talk:Nohistory|Talk]] </td><td> There is no edit history for this page. </td><td> {{int:Nohistory}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nolinkshere&action=edit nolinkshere]<br> [[MediaWiki_talk:Nolinkshere|Talk]] </td><td> No pages link to here. </td><td> {{int:Nolinkshere}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nolinkstoimage&action=edit nolinkstoimage]<br> [[MediaWiki_talk:Nolinkstoimage|Talk]] </td><td> There are no pages that link to this image. </td><td> {{int:Nolinkstoimage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noname&action=edit noname]<br> [[MediaWiki_talk:Noname|Talk]] </td><td> You have not specified a valid user name. </td><td> {{int:Noname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nonefound&action=edit nonefound]<br> [[MediaWiki_talk:Nonefound|Talk]] </td><td> &lt;strong&gt;Note&lt;/strong&gt;: unsuccessful searches are often caused by searching for common words like &quot;have&quot; and &quot;from&quot;, which are not indexed, or by specifying more than one search term (only pages containing all of the search terms will appear in the result). </td><td> {{int:Nonefound}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nospecialpagetext&action=edit nospecialpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Nospecialpagetext|Talk]] </td><td> You have requested a special page that is not recognized by the wiki. </td><td> {{int:Nospecialpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nosuchaction&action=edit nosuchaction]<br> [[MediaWiki_talk:Nosuchaction|Talk]] </td><td> No such action </td><td> {{int:Nosuchaction}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nosuchactiontext&action=edit nosuchactiontext]<br> [[MediaWiki_talk:Nosuchactiontext|Talk]] </td><td> The action specified by the URL is not recognized by the wiki </td><td> {{int:Nosuchactiontext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nosuchspecialpage&action=edit nosuchspecialpage]<br> [[MediaWiki_talk:Nosuchspecialpage|Talk]] </td><td> No such special page </td><td> {{int:Nosuchspecialpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nosuchuser&action=edit nosuchuser]<br> [[MediaWiki_talk:Nosuchuser|Talk]] </td><td> There is no user by the name &quot;$1&quot;. Check your spelling, or use the form below to create a new user account. </td><td> {{int:Nosuchuser}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notacceptable&action=edit notacceptable]<br> [[MediaWiki_talk:Notacceptable|Talk]] </td><td> The wiki server can&#39;t provide data in a format your client can read. </td><td> {{int:Notacceptable}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notanarticle&action=edit notanarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Notanarticle|Talk]] </td><td> Not a content page </td><td> {{int:Notanarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notargettext&action=edit notargettext]<br> [[MediaWiki_talk:Notargettext|Talk]] </td><td> You have not specified a target page or user to perform this function on. </td><td> {{int:Notargettext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notargettitle&action=edit notargettitle]<br> [[MediaWiki_talk:Notargettitle|Talk]] </td><td> No target </td><td> {{int:Notargettitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Note&action=edit note]<br> [[MediaWiki_talk:Note|Talk]] </td><td> &lt;strong&gt;Note:&lt;/strong&gt; </td><td> {{int:Note}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notextmatches&action=edit notextmatches]<br> [[MediaWiki_talk:Notextmatches|Talk]] </td><td> No page text matches </td><td> {{int:Notextmatches}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notitlematches&action=edit notitlematches]<br> [[MediaWiki_talk:Notitlematches|Talk]] </td><td> No page title matches </td><td> {{int:Notitlematches}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notloggedin&action=edit notloggedin]<br> [[MediaWiki_talk:Notloggedin|Talk]] </td><td> Not logged in </td><td> {{int:Notloggedin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nowatchlist&action=edit nowatchlist]<br> [[MediaWiki_talk:Nowatchlist|Talk]] </td><td> You have no items on your watchlist. </td><td> {{int:Nowatchlist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nowiki_sample&action=edit nowiki_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Nowiki_sample|Talk]] </td><td> Insert non-formatted text here </td><td> {{int:Nowiki_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nowiki_tip&action=edit nowiki_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Nowiki_tip|Talk]] </td><td> Ignore wiki formatting </td><td> {{int:Nowiki_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-category&action=edit nstab-category]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-category|Talk]] </td><td> Category </td><td> {{int:Nstab-category}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-help&action=edit nstab-help]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-help|Talk]] </td><td> Help </td><td> {{int:Nstab-help}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-image&action=edit nstab-image]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-image|Talk]] </td><td> Image </td><td> {{int:Nstab-image}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-main&action=edit nstab-main]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-main|Talk]] </td><td> Article </td><td> {{int:Nstab-main}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-media&action=edit nstab-media]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-media|Talk]] </td><td> Media </td><td> {{int:Nstab-media}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-mediawiki&action=edit nstab-mediawiki]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-mediawiki|Talk]] </td><td> Message </td><td> {{int:Nstab-mediawiki}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-special&action=edit nstab-special]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-special|Talk]] </td><td> Special </td><td> {{int:Nstab-special}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-template&action=edit nstab-template]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-template|Talk]] </td><td> Template </td><td> {{int:Nstab-template}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-user&action=edit nstab-user]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-user|Talk]] </td><td> User page </td><td> {{int:Nstab-user}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-wp&action=edit nstab-wp]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-wp|Talk]] </td><td> About </td><td> {{int:Nstab-wp}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nviews&action=edit nviews]<br> [[MediaWiki_talk:Nviews|Talk]] </td><td> $1 views </td><td> {{int:Nviews}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ok&action=edit ok]<br> [[MediaWiki_talk:Ok|Talk]] </td><td> OK </td><td> {{int:Ok}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Oldpassword&action=edit oldpassword]<br> [[MediaWiki_talk:Oldpassword|Talk]] </td><td> Old password </td><td> {{int:Oldpassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Orig&action=edit orig]<br> [[MediaWiki_talk:Orig|Talk]] </td><td> orig </td><td> {{int:Orig}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Orphans&action=edit orphans]<br> [[MediaWiki_talk:Orphans|Talk]] </td><td> Orphaned pages </td><td> {{int:Orphans}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Othercontribs&action=edit othercontribs]<br> [[MediaWiki_talk:Othercontribs|Talk]] </td><td> Based on work by $1. </td><td> {{int:Othercontribs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Otherlanguages&action=edit otherlanguages]<br> [[MediaWiki_talk:Otherlanguages|Talk]] </td><td> Other languages </td><td> {{int:Otherlanguages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Pagemovedsub&action=edit pagemovedsub]<br> [[MediaWiki_talk:Pagemovedsub|Talk]] </td><td> Move succeeded </td><td> {{int:Pagemovedsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Pagemovedtext&action=edit pagemovedtext]<br> [[MediaWiki_talk:Pagemovedtext|Talk]] </td><td> Page &quot;&#91;&#91;$1]]&quot; moved to &quot;&#91;&#91;$2]]&quot;. </td><td> {{int:Pagemovedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Pagetitle&action=edit pagetitle]<br> [[MediaWiki_talk:Pagetitle|Talk]] </td><td> $1 - Wikipedia </td><td> {{int:Pagetitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Passwordremindertext&action=edit passwordremindertext]<br> [[MediaWiki_talk:Passwordremindertext|Talk]] </td><td> Someone (probably you, from IP address $1) requested that we send you a new Wikipedia login password. The password for user &quot;$2&quot; is now &quot;$3&quot;. You should log in and change your password now. </td><td> {{int:Passwordremindertext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Passwordremindertitle&action=edit passwordremindertitle]<br> [[MediaWiki_talk:Passwordremindertitle|Talk]] </td><td> Password reminder from Wikipedia </td><td> {{int:Passwordremindertitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Passwordsent&action=edit passwordsent]<br> [[MediaWiki_talk:Passwordsent|Talk]] </td><td> A new password has been sent to the e-mail address registered for &quot;$1&quot;. Please log in again after you receive it. </td><td> {{int:Passwordsent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Perfcached&action=edit perfcached]<br> [[MediaWiki_talk:Perfcached|Talk]] </td><td> The following data is cached and may not be completely up to date: </td><td> {{int:Perfcached}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Perfdisabled&action=edit perfdisabled]<br> [[MediaWiki_talk:Perfdisabled|Talk]] </td><td> Sorry! This feature has been temporarily disabled because it slows the database down to the point that no one can use the wiki. </td><td> {{int:Perfdisabled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Perfdisabledsub&action=edit perfdisabledsub]<br> [[MediaWiki_talk:Perfdisabledsub|Talk]] </td><td> Here&#39;s a saved copy from $1: </td><td> {{int:Perfdisabledsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Personaltools&action=edit personaltools]<br> [[MediaWiki_talk:Personaltools|Talk]] </td><td> Personal tools </td><td> {{int:Personaltools}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Popularpages&action=edit popularpages]<br> [[MediaWiki_talk:Popularpages|Talk]] </td><td> Popular pages </td><td> {{int:Popularpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Portal&action=edit portal]<br> [[MediaWiki_talk:Portal|Talk]] </td><td> Community portal </td><td> {{int:Portal}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Portal-url&action=edit portal-url]<br> [[MediaWiki_talk:Portal-url|Talk]] </td><td> Wikipedia:Community Portal </td><td> {{int:Portal-url}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Postcomment&action=edit postcomment]<br> [[MediaWiki_talk:Postcomment|Talk]] </td><td> Post a comment </td><td> {{int:Postcomment}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Poweredby&action=edit poweredby]<br> [[MediaWiki_talk:Poweredby|Talk]] </td><td> Wikipedia is powered by &#91;http&#58;//www.mediawiki.org/ MediaWiki], an open source wiki engine. </td><td> {{int:Poweredby}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Powersearch&action=edit powersearch]<br> [[MediaWiki_talk:Powersearch|Talk]] </td><td> Search </td><td> {{int:Powersearch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Powersearchtext&action=edit powersearchtext]<br> [[MediaWiki_talk:Powersearchtext|Talk]] </td><td> Search in namespaces :&lt;br /&gt; $1&lt;br /&gt; $2 List redirects &amp;nbsp; Search for $3 $9 </td><td> {{int:Powersearchtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Preferences&action=edit preferences]<br> [[MediaWiki_talk:Preferences|Talk]] </td><td> Preferences </td><td> {{int:Preferences}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefs-help-userdata&action=edit prefs-help-userdata]<br> [[MediaWiki_talk:Prefs-help-userdata|Talk]] </td><td> * &lt;strong&gt;Real name&lt;/strong&gt; (optional): if you choose to provide it this will be used for giving you attribution for your work.&lt;br/&gt; * &lt;strong&gt;Email&lt;/strong&gt; (optional): Enables people to contact you through the website without you having to reveal your email address to them, and it can be used to send you a new password if you forget it. </td><td> {{int:Prefs-help-userdata}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefs-misc&action=edit prefs-misc]<br> [[MediaWiki_talk:Prefs-misc|Talk]] </td><td> Misc settings </td><td> {{int:Prefs-misc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefs-personal&action=edit prefs-personal]<br> [[MediaWiki_talk:Prefs-personal|Talk]] </td><td> User data </td><td> {{int:Prefs-personal}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefs-rc&action=edit prefs-rc]<br> [[MediaWiki_talk:Prefs-rc|Talk]] </td><td> Recent changes and stub display </td><td> {{int:Prefs-rc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefslogintext&action=edit prefslogintext]<br> [[MediaWiki_talk:Prefslogintext|Talk]] </td><td> You are logged in as &quot;$1&quot;. Your internal ID number is $2. See &#91;&#91;Wikipedia:User preferences help]] for help deciphering the options. </td><td> {{int:Prefslogintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefsnologin&action=edit prefsnologin]<br> [[MediaWiki_talk:Prefsnologin|Talk]] </td><td> Not logged in </td><td> {{int:Prefsnologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefsnologintext&action=edit prefsnologintext]<br> [[MediaWiki_talk:Prefsnologintext|Talk]] </td><td> You must be &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; to set user preferences. </td><td> {{int:Prefsnologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefsreset&action=edit prefsreset]<br> [[MediaWiki_talk:Prefsreset|Talk]] </td><td> Preferences have been reset from storage. </td><td> {{int:Prefsreset}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Preview&action=edit preview]<br> [[MediaWiki_talk:Preview|Talk]] </td><td> Preview </td><td> {{int:Preview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Previewconflict&action=edit previewconflict]<br> [[MediaWiki_talk:Previewconflict|Talk]] </td><td> This preview reflects the text in the upper text editing area as it will appear if you choose to save. </td><td> {{int:Previewconflict}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Previewnote&action=edit previewnote]<br> [[MediaWiki_talk:Previewnote|Talk]] </td><td> Remember that this is only a preview, and has not yet been saved! </td><td> {{int:Previewnote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prevn&action=edit prevn]<br> [[MediaWiki_talk:Prevn|Talk]] </td><td> previous $1 </td><td> {{int:Prevn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Printableversion&action=edit printableversion]<br> [[MediaWiki_talk:Printableversion|Talk]] </td><td> Printable version </td><td> {{int:Printableversion}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Printsubtitle&action=edit printsubtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Printsubtitle|Talk]] </td><td> (From http&#58;//lv.wikipedia.org) </td><td> {{int:Printsubtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protect&action=edit protect]<br> [[MediaWiki_talk:Protect|Talk]] </td><td> Protect </td><td> {{int:Protect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectcomment&action=edit protectcomment]<br> [[MediaWiki_talk:Protectcomment|Talk]] </td><td> Reason for protecting </td><td> {{int:Protectcomment}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectedarticle&action=edit protectedarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Protectedarticle|Talk]] </td><td> protected &#91;&#91;$1]] </td><td> {{int:Protectedarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectedpage&action=edit protectedpage]<br> [[MediaWiki_talk:Protectedpage|Talk]] </td><td> Protected page </td><td> {{int:Protectedpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectedpagewarning&action=edit protectedpagewarning]<br> [[MediaWiki_talk:Protectedpagewarning|Talk]] </td><td> WARNING: This page has been locked so that only users with sysop privileges can edit it. Be sure you are following the &lt;a href=&#39;/w/wiki.phtml/Wikipedia:Protected_page_guidelines&#39;&gt;protected page guidelines&lt;/a&gt;. </td><td> {{int:Protectedpagewarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectedtext&action=edit protectedtext]<br> [[MediaWiki_talk:Protectedtext|Talk]] </td><td> This page has been locked to prevent editing; there are a number of reasons why this may be so, please see &#91;&#91;Wikipedia:Protected page]]. You can view and copy the source of this page: </td><td> {{int:Protectedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectlogpage&action=edit protectlogpage]<br> [[MediaWiki_talk:Protectlogpage|Talk]] </td><td> Protection_log </td><td> {{int:Protectlogpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectlogtext&action=edit protectlogtext]<br> [[MediaWiki_talk:Protectlogtext|Talk]] </td><td> Below is a list of page locks/unlocks. See &#91;&#91;Wikipedia:Protected page]] for more information. </td><td> {{int:Protectlogtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectpage&action=edit protectpage]<br> [[MediaWiki_talk:Protectpage|Talk]] </td><td> Protect page </td><td> {{int:Protectpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectreason&action=edit protectreason]<br> [[MediaWiki_talk:Protectreason|Talk]] </td><td> (give a reason) </td><td> {{int:Protectreason}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectsub&action=edit protectsub]<br> [[MediaWiki_talk:Protectsub|Talk]] </td><td> (Protecting &quot;$1&quot;) </td><td> {{int:Protectsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectthispage&action=edit protectthispage]<br> [[MediaWiki_talk:Protectthispage|Talk]] </td><td> Protect this page </td><td> {{int:Protectthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Proxyblocker&action=edit proxyblocker]<br> [[MediaWiki_talk:Proxyblocker|Talk]] </td><td> Proxy blocker </td><td> {{int:Proxyblocker}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Proxyblockreason&action=edit proxyblockreason]<br> [[MediaWiki_talk:Proxyblockreason|Talk]] </td><td> Your IP address has been blocked because it is an open proxy. Please contact your Internet service provider or tech support and inform them of this serious security problem. </td><td> {{int:Proxyblockreason}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Proxyblocksuccess&action=edit proxyblocksuccess]<br> [[MediaWiki_talk:Proxyblocksuccess|Talk]] </td><td> Done. </td><td> {{int:Proxyblocksuccess}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbbrowse&action=edit qbbrowse]<br> [[MediaWiki_talk:Qbbrowse|Talk]] </td><td> Browse </td><td> {{int:Qbbrowse}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbedit&action=edit qbedit]<br> [[MediaWiki_talk:Qbedit|Talk]] </td><td> Edit </td><td> {{int:Qbedit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbfind&action=edit qbfind]<br> [[MediaWiki_talk:Qbfind|Talk]] </td><td> Find </td><td> {{int:Qbfind}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbmyoptions&action=edit qbmyoptions]<br> [[MediaWiki_talk:Qbmyoptions|Talk]] </td><td> My pages </td><td> {{int:Qbmyoptions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbpageinfo&action=edit qbpageinfo]<br> [[MediaWiki_talk:Qbpageinfo|Talk]] </td><td> Context </td><td> {{int:Qbpageinfo}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbpageoptions&action=edit qbpageoptions]<br> [[MediaWiki_talk:Qbpageoptions|Talk]] </td><td> This page </td><td> {{int:Qbpageoptions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbsettings&action=edit qbsettings]<br> [[MediaWiki_talk:Qbsettings|Talk]] </td><td> Quickbar settings </td><td> {{int:Qbsettings}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbspecialpages&action=edit qbspecialpages]<br> [[MediaWiki_talk:Qbspecialpages|Talk]] </td><td> Special pages </td><td> {{int:Qbspecialpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Querybtn&action=edit querybtn]<br> [[MediaWiki_talk:Querybtn|Talk]] </td><td> Submit query </td><td> {{int:Querybtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Querysuccessful&action=edit querysuccessful]<br> [[MediaWiki_talk:Querysuccessful|Talk]] </td><td> Query successful </td><td> {{int:Querysuccessful}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Randompage&action=edit randompage]<br> [[MediaWiki_talk:Randompage|Talk]] </td><td> Random page </td><td> {{int:Randompage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Range_block_disabled&action=edit range_block_disabled]<br> [[MediaWiki_talk:Range_block_disabled|Talk]] </td><td> The sysop ability to create range blocks is disabled. </td><td> {{int:Range_block_disabled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rchide&action=edit rchide]<br> [[MediaWiki_talk:Rchide|Talk]] </td><td> in $4 form; $1 minor edits; $2 secondary namespaces; $3 multiple edits. </td><td> {{int:Rchide}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rclinks&action=edit rclinks]<br> [[MediaWiki_talk:Rclinks|Talk]] </td><td> Show last $1 changes in last $2 days&lt;br /&gt;$3 </td><td> {{int:Rclinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rclistfrom&action=edit rclistfrom]<br> [[MediaWiki_talk:Rclistfrom|Talk]] </td><td> Show new changes starting from $1 </td><td> {{int:Rclistfrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rcliu&action=edit rcliu]<br> [[MediaWiki_talk:Rcliu|Talk]] </td><td> ; $1 edits from logged in users </td><td> {{int:Rcliu}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rcloaderr&action=edit rcloaderr]<br> [[MediaWiki_talk:Rcloaderr|Talk]] </td><td> Loading recent changes </td><td> {{int:Rcloaderr}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rclsub&action=edit rclsub]<br> [[MediaWiki_talk:Rclsub|Talk]] </td><td> (to pages linked from &quot;$1&quot;) </td><td> {{int:Rclsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rcnote&action=edit rcnote]<br> [[MediaWiki_talk:Rcnote|Talk]] </td><td> Below are the last &lt;strong&gt;$1&lt;/strong&gt; changes in last &lt;strong&gt;$2&lt;/strong&gt; days. </td><td> {{int:Rcnote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rcnotefrom&action=edit rcnotefrom]<br> [[MediaWiki_talk:Rcnotefrom|Talk]] </td><td> Below are the changes since &lt;b&gt;$2&lt;/b&gt; (up to &lt;b&gt;$1&lt;/b&gt; shown). </td><td> {{int:Rcnotefrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Readonly&action=edit readonly]<br> [[MediaWiki_talk:Readonly|Talk]] </td><td> Database locked </td><td> {{int:Readonly}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Readonlytext&action=edit readonlytext]<br> [[MediaWiki_talk:Readonlytext|Talk]] </td><td> The database is currently locked to new entries and other modifications, probably for routine database maintenance, after which it will be back to normal. The administrator who locked it offered this explanation: &lt;p&gt;$1 </td><td> {{int:Readonlytext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Readonlywarning&action=edit readonlywarning]<br> [[MediaWiki_talk:Readonlywarning|Talk]] </td><td> WARNING: The database has been locked for maintenance, so you will not be able to save your edits right now. You may wish to cut-n-paste the text into a text file and save it for later. </td><td> {{int:Readonlywarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Recentchanges&action=edit recentchanges]<br> [[MediaWiki_talk:Recentchanges|Talk]] </td><td> Recent changes </td><td> {{int:Recentchanges}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Recentchangescount&action=edit recentchangescount]<br> [[MediaWiki_talk:Recentchangescount|Talk]] </td><td> Number of titles in recent changes </td><td> {{int:Recentchangescount}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Recentchangeslinked&action=edit recentchangeslinked]<br> [[MediaWiki_talk:Recentchangeslinked|Talk]] </td><td> Related changes </td><td> {{int:Recentchangeslinked}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Recentchangestext&action=edit recentchangestext]<br> [[MediaWiki_talk:Recentchangestext|Talk]] </td><td> Track the most recent changes to the wiki on this page. </td><td> {{int:Recentchangestext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Redirectedfrom&action=edit redirectedfrom]<br> [[MediaWiki_talk:Redirectedfrom|Talk]] </td><td> (Redirected from $1) </td><td> {{int:Redirectedfrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Remembermypassword&action=edit remembermypassword]<br> [[MediaWiki_talk:Remembermypassword|Talk]] </td><td> Remember my password across sessions. </td><td> {{int:Remembermypassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Removechecked&action=edit removechecked]<br> [[MediaWiki_talk:Removechecked|Talk]] </td><td> Remove checked items from watchlist </td><td> {{int:Removechecked}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Removedwatch&action=edit removedwatch]<br> [[MediaWiki_talk:Removedwatch|Talk]] </td><td> Removed from watchlist </td><td> {{int:Removedwatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Removedwatchtext&action=edit removedwatchtext]<br> [[MediaWiki_talk:Removedwatchtext|Talk]] </td><td> The page &quot;$1&quot; has been removed from your watchlist. </td><td> {{int:Removedwatchtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Removingchecked&action=edit removingchecked]<br> [[MediaWiki_talk:Removingchecked|Talk]] </td><td> Removing requested items from watchlist... </td><td> {{int:Removingchecked}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Resetprefs&action=edit resetprefs]<br> [[MediaWiki_talk:Resetprefs|Talk]] </td><td> Reset preferences </td><td> {{int:Resetprefs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Restorelink&action=edit restorelink]<br> [[MediaWiki_talk:Restorelink|Talk]] </td><td> $1 deleted edits </td><td> {{int:Restorelink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Resultsperpage&action=edit resultsperpage]<br> [[MediaWiki_talk:Resultsperpage|Talk]] </td><td> Hits to show per page </td><td> {{int:Resultsperpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Retrievedfrom&action=edit retrievedfrom]<br> [[MediaWiki_talk:Retrievedfrom|Talk]] </td><td> Retrieved from &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Retrievedfrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Returnto&action=edit returnto]<br> [[MediaWiki_talk:Returnto|Talk]] </td><td> Return to $1. </td><td> {{int:Returnto}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Retypenew&action=edit retypenew]<br> [[MediaWiki_talk:Retypenew|Talk]] </td><td> Retype new password </td><td> {{int:Retypenew}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Reupload&action=edit reupload]<br> [[MediaWiki_talk:Reupload|Talk]] </td><td> Re-upload </td><td> {{int:Reupload}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Reuploaddesc&action=edit reuploaddesc]<br> [[MediaWiki_talk:Reuploaddesc|Talk]] </td><td> Return to the upload form. </td><td> {{int:Reuploaddesc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Reverted&action=edit reverted]<br> [[MediaWiki_talk:Reverted|Talk]] </td><td> Reverted to earlier revision </td><td> {{int:Reverted}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revertimg&action=edit revertimg]<br> [[MediaWiki_talk:Revertimg|Talk]] </td><td> rev </td><td> {{int:Revertimg}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revertpage&action=edit revertpage]<br> [[MediaWiki_talk:Revertpage|Talk]] </td><td> Reverted edit of $2, changed back to last version by $1 </td><td> {{int:Revertpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revhistory&action=edit revhistory]<br> [[MediaWiki_talk:Revhistory|Talk]] </td><td> Revision history </td><td> {{int:Revhistory}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revisionasof&action=edit revisionasof]<br> [[MediaWiki_talk:Revisionasof|Talk]] </td><td> Revision as of $1 </td><td> {{int:Revisionasof}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revnotfound&action=edit revnotfound]<br> [[MediaWiki_talk:Revnotfound|Talk]] </td><td> Revision not found </td><td> {{int:Revnotfound}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revnotfoundtext&action=edit revnotfoundtext]<br> [[MediaWiki_talk:Revnotfoundtext|Talk]] </td><td> The old revision of the page you asked for could not be found. Please check the URL you used to access this page. </td><td> {{int:Revnotfoundtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rfcurl&action=edit rfcurl]<br> [[MediaWiki_talk:Rfcurl|Talk]] </td><td> http&#58;//www.faqs.org/rfcs/rfc$1.html </td><td> {{int:Rfcurl}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rights&action=edit rights]<br> [[MediaWiki_talk:Rights|Talk]] </td><td> Rights: </td><td> {{int:Rights}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rollback&action=edit rollback]<br> [[MediaWiki_talk:Rollback|Talk]] </td><td> Roll back edits </td><td> {{int:Rollback}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rollback_short&action=edit rollback_short]<br> [[MediaWiki_talk:Rollback_short|Talk]] </td><td> Rollback </td><td> {{int:Rollback_short}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rollbackfailed&action=edit rollbackfailed]<br> [[MediaWiki_talk:Rollbackfailed|Talk]] </td><td> Rollback failed </td><td> {{int:Rollbackfailed}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rollbacklink&action=edit rollbacklink]<br> [[MediaWiki_talk:Rollbacklink|Talk]] </td><td> rollback </td><td> {{int:Rollbacklink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rows&action=edit rows]<br> [[MediaWiki_talk:Rows|Talk]] </td><td> Rows </td><td> {{int:Rows}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Savearticle&action=edit savearticle]<br> [[MediaWiki_talk:Savearticle|Talk]] </td><td> Save page </td><td> {{int:Savearticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Savedprefs&action=edit savedprefs]<br> [[MediaWiki_talk:Savedprefs|Talk]] </td><td> Your preferences have been saved. </td><td> {{int:Savedprefs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Savefile&action=edit savefile]<br> [[MediaWiki_talk:Savefile|Talk]] </td><td> Save file </td><td> {{int:Savefile}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Saveprefs&action=edit saveprefs]<br> [[MediaWiki_talk:Saveprefs|Talk]] </td><td> Save preferences </td><td> {{int:Saveprefs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Search&action=edit search]<br> [[MediaWiki_talk:Search|Talk]] </td><td> Search </td><td> {{int:Search}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchdisabled&action=edit searchdisabled]<br> [[MediaWiki_talk:Searchdisabled|Talk]] </td><td> &lt;p&gt;Sorry! Full text search has been disabled temporarily, for performance reasons. In the meantime, you can use the Google search below, which may be out of date.&lt;/p&gt; </td><td> {{int:Searchdisabled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchhelppage&action=edit searchhelppage]<br> [[MediaWiki_talk:Searchhelppage|Talk]] </td><td> Wikipedia:Searching </td><td> {{int:Searchhelppage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchingwikipedia&action=edit searchingwikipedia]<br> [[MediaWiki_talk:Searchingwikipedia|Talk]] </td><td> Searching Wikipedia </td><td> {{int:Searchingwikipedia}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchquery&action=edit searchquery]<br> [[MediaWiki_talk:Searchquery|Talk]] </td><td> For query &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Searchquery}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchresults&action=edit searchresults]<br> [[MediaWiki_talk:Searchresults|Talk]] </td><td> Search results </td><td> {{int:Searchresults}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchresultshead&action=edit searchresultshead]<br> [[MediaWiki_talk:Searchresultshead|Talk]] </td><td> Search result settings </td><td> {{int:Searchresultshead}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchresulttext&action=edit searchresulttext]<br> [[MediaWiki_talk:Searchresulttext|Talk]] </td><td> For more information about searching Wikipedia, see $1. </td><td> {{int:Searchresulttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sectionedit&action=edit sectionedit]<br> [[MediaWiki_talk:Sectionedit|Talk]] </td><td> (section) </td><td> {{int:Sectionedit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Selectnewerversionfordiff&action=edit selectnewerversionfordiff]<br> [[MediaWiki_talk:Selectnewerversionfordiff|Talk]] </td><td> Select a newer version for comparison </td><td> {{int:Selectnewerversionfordiff}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Selectolderversionfordiff&action=edit selectolderversionfordiff]<br> [[MediaWiki_talk:Selectolderversionfordiff|Talk]] </td><td> Select an older version for comparison </td><td> {{int:Selectolderversionfordiff}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Selectonly&action=edit selectonly]<br> [[MediaWiki_talk:Selectonly|Talk]] </td><td> Only read-only queries are allowed. </td><td> {{int:Selectonly}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Selflinks&action=edit selflinks]<br> [[MediaWiki_talk:Selflinks|Talk]] </td><td> Pages with Self Links </td><td> {{int:Selflinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Selflinkstext&action=edit selflinkstext]<br> [[MediaWiki_talk:Selflinkstext|Talk]] </td><td> The following pages contain a link to themselves, which they should not. </td><td> {{int:Selflinkstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Seriousxhtmlerrors&action=edit seriousxhtmlerrors]<br> [[MediaWiki_talk:Seriousxhtmlerrors|Talk]] </td><td> There were serious xhtml markup errors detected by tidy. </td><td> {{int:Seriousxhtmlerrors}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Servertime&action=edit servertime]<br> [[MediaWiki_talk:Servertime|Talk]] </td><td> Server time is now </td><td> {{int:Servertime}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Set_rights_fail&action=edit set_rights_fail]<br> [[MediaWiki_talk:Set_rights_fail|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;User rights for &quot;$1&quot; could not be set. (Did you enter the name correctly?)&lt;/b&gt; </td><td> {{int:Set_rights_fail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Set_user_rights&action=edit set_user_rights]<br> [[MediaWiki_talk:Set_user_rights|Talk]] </td><td> Set user rights </td><td> {{int:Set_user_rights}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Setbureaucratflag&action=edit setbureaucratflag]<br> [[MediaWiki_talk:Setbureaucratflag|Talk]] </td><td> Set bureaucrat flag </td><td> {{int:Setbureaucratflag}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Shortpages&action=edit shortpages]<br> [[MediaWiki_talk:Shortpages|Talk]] </td><td> Short pages </td><td> {{int:Shortpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Show&action=edit show]<br> [[MediaWiki_talk:Show|Talk]] </td><td> show </td><td> {{int:Show}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showhideminor&action=edit showhideminor]<br> [[MediaWiki_talk:Showhideminor|Talk]] </td><td> $1 minor edits &#124; $2 bots &#124; $3 logged in users </td><td> {{int:Showhideminor}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showingresults&action=edit showingresults]<br> [[MediaWiki_talk:Showingresults|Talk]] </td><td> Showing below &lt;b&gt;$1&lt;/b&gt; results starting with #&lt;b&gt;$2&lt;/b&gt;. </td><td> {{int:Showingresults}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showingresultsnum&action=edit showingresultsnum]<br> [[MediaWiki_talk:Showingresultsnum|Talk]] </td><td> Showing below &lt;b&gt;$3&lt;/b&gt; results starting with #&lt;b&gt;$2&lt;/b&gt;. </td><td> {{int:Showingresultsnum}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showlast&action=edit showlast]<br> [[MediaWiki_talk:Showlast|Talk]] </td><td> Show last $1 images sorted $2. </td><td> {{int:Showlast}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showpreview&action=edit showpreview]<br> [[MediaWiki_talk:Showpreview|Talk]] </td><td> Show preview </td><td> {{int:Showpreview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showtoc&action=edit showtoc]<br> [[MediaWiki_talk:Showtoc|Talk]] </td><td> show </td><td> {{int:Showtoc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sig_tip&action=edit sig_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Sig_tip|Talk]] </td><td> Your signature with timestamp </td><td> {{int:Sig_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitestats&action=edit sitestats]<br> [[MediaWiki_talk:Sitestats|Talk]] </td><td> Site statistics </td><td> {{int:Sitestats}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitestatstext&action=edit sitestatstext]<br> [[MediaWiki_talk:Sitestatstext|Talk]] </td><td> There are &#39;&#39;&#39;$1&#39;&#39;&#39; total pages in the database. This includes &quot;talk&quot; pages, pages about Wikipedia, minimal &quot;stub&quot; pages, redirects, and others that probably don&#39;t qualify as content pages. Excluding those, there are &#39;&#39;&#39;$2&#39;&#39;&#39; pages that are probably legitimate content pages. There have been a total of &#39;&#39;&#39;$3&#39;&#39;&#39; page views, and &#39;&#39;&#39;$4&#39;&#39;&#39; page edits since the wiki was setup. That comes to &#39;&#39;&#39;$5&#39;&#39;&#39; average edits per page, and &#39;&#39;&#39;$6&#39;&#39;&#39; views per edit. </td><td> {{int:Sitestatstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitesubtitle&action=edit sitesubtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Sitesubtitle|Talk]] </td><td> The Free Encyclopedia </td><td> {{int:Sitesubtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitesupport&action=edit sitesupport]<br> [[MediaWiki_talk:Sitesupport|Talk]] </td><td> Donations </td><td> {{int:Sitesupport}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitetitle&action=edit sitetitle]<br> [[MediaWiki_talk:Sitetitle|Talk]] </td><td> Wikipedia </td><td> {{int:Sitetitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Siteuser&action=edit siteuser]<br> [[MediaWiki_talk:Siteuser|Talk]] </td><td> Wikipedia user $1 </td><td> {{int:Siteuser}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Siteusers&action=edit siteusers]<br> [[MediaWiki_talk:Siteusers|Talk]] </td><td> Wikipedia user(s) $1 </td><td> {{int:Siteusers}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Skin&action=edit skin]<br> [[MediaWiki_talk:Skin|Talk]] </td><td> Skin </td><td> {{int:Skin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Spamprotectiontext&action=edit spamprotectiontext]<br> [[MediaWiki_talk:Spamprotectiontext|Talk]] </td><td> The page you wanted to save was blocked by the spam filter. This is probably caused by a link to an external site. You might want to check the following regular expression for patterns that are currently blocked: </td><td> {{int:Spamprotectiontext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Spamprotectiontitle&action=edit spamprotectiontitle]<br> [[MediaWiki_talk:Spamprotectiontitle|Talk]] </td><td> Spam protection filter </td><td> {{int:Spamprotectiontitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Specialpage&action=edit specialpage]<br> [[MediaWiki_talk:Specialpage|Talk]] </td><td> Special Page </td><td> {{int:Specialpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Specialpages&action=edit specialpages]<br> [[MediaWiki_talk:Specialpages|Talk]] </td><td> Special pages </td><td> {{int:Specialpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Spheading&action=edit spheading]<br> [[MediaWiki_talk:Spheading|Talk]] </td><td> Special pages for all users </td><td> {{int:Spheading}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sqlislogged&action=edit sqlislogged]<br> [[MediaWiki_talk:Sqlislogged|Talk]] </td><td> Please note that all queries are logged. </td><td> {{int:Sqlislogged}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sqlquery&action=edit sqlquery]<br> [[MediaWiki_talk:Sqlquery|Talk]] </td><td> Enter query </td><td> {{int:Sqlquery}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Statistics&action=edit statistics]<br> [[MediaWiki_talk:Statistics|Talk]] </td><td> Statistics </td><td> {{int:Statistics}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Storedversion&action=edit storedversion]<br> [[MediaWiki_talk:Storedversion|Talk]] </td><td> Stored version </td><td> {{int:Storedversion}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Stubthreshold&action=edit stubthreshold]<br> [[MediaWiki_talk:Stubthreshold|Talk]] </td><td> Threshold for stub display </td><td> {{int:Stubthreshold}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Subcategories&action=edit subcategories]<br> [[MediaWiki_talk:Subcategories|Talk]] </td><td> Subcategories </td><td> {{int:Subcategories}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Subject&action=edit subject]<br> [[MediaWiki_talk:Subject|Talk]] </td><td> Subject/headline </td><td> {{int:Subject}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Subjectpage&action=edit subjectpage]<br> [[MediaWiki_talk:Subjectpage|Talk]] </td><td> View subject </td><td> {{int:Subjectpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Successfulupload&action=edit successfulupload]<br> [[MediaWiki_talk:Successfulupload|Talk]] </td><td> Successful upload </td><td> {{int:Successfulupload}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Summary&action=edit summary]<br> [[MediaWiki_talk:Summary|Talk]] </td><td> Summary </td><td> {{int:Summary}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sysopspheading&action=edit sysopspheading]<br> [[MediaWiki_talk:Sysopspheading|Talk]] </td><td> For sysop use only </td><td> {{int:Sysopspheading}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sysoptext&action=edit sysoptext]<br> [[MediaWiki_talk:Sysoptext|Talk]] </td><td> The action you have requested can only be performed by users with &quot;sysop&quot; status. See $1. </td><td> {{int:Sysoptext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sysoptitle&action=edit sysoptitle]<br> [[MediaWiki_talk:Sysoptitle|Talk]] </td><td> Sysop access required </td><td> {{int:Sysoptitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tableform&action=edit tableform]<br> [[MediaWiki_talk:Tableform|Talk]] </td><td> table </td><td> {{int:Tableform}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talk&action=edit talk]<br> [[MediaWiki_talk:Talk|Talk]] </td><td> Discussion </td><td> {{int:Talk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkexists&action=edit talkexists]<br> [[MediaWiki_talk:Talkexists|Talk]] </td><td> The page itself was moved successfully, but the talk page could not be moved because one already exists at the new title. Please merge them manually. </td><td> {{int:Talkexists}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkpage&action=edit talkpage]<br> [[MediaWiki_talk:Talkpage|Talk]] </td><td> Discuss this page </td><td> {{int:Talkpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkpagemoved&action=edit talkpagemoved]<br> [[MediaWiki_talk:Talkpagemoved|Talk]] </td><td> The corresponding talk page was also moved. </td><td> {{int:Talkpagemoved}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkpagenotmoved&action=edit talkpagenotmoved]<br> [[MediaWiki_talk:Talkpagenotmoved|Talk]] </td><td> The corresponding talk page was &lt;strong&gt;not&lt;/strong&gt; moved. </td><td> {{int:Talkpagenotmoved}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkpagetext&action=edit talkpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Talkpagetext|Talk]] </td><td> &lt;!-- MediaWiki:talkpagetext --&gt; </td><td> {{int:Talkpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Textboxsize&action=edit textboxsize]<br> [[MediaWiki_talk:Textboxsize|Talk]] </td><td> Textbox dimensions </td><td> {{int:Textboxsize}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Textmatches&action=edit textmatches]<br> [[MediaWiki_talk:Textmatches|Talk]] </td><td> Page text matches </td><td> {{int:Textmatches}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Thisisdeleted&action=edit thisisdeleted]<br> [[MediaWiki_talk:Thisisdeleted|Talk]] </td><td> View or restore $1? </td><td> {{int:Thisisdeleted}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Thumbnail-more&action=edit thumbnail-more]<br> [[MediaWiki_talk:Thumbnail-more|Talk]] </td><td> Enlarge </td><td> {{int:Thumbnail-more}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Timezoneoffset&action=edit timezoneoffset]<br> [[MediaWiki_talk:Timezoneoffset|Talk]] </td><td> Offset </td><td> {{int:Timezoneoffset}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Timezonetext&action=edit timezonetext]<br> [[MediaWiki_talk:Timezonetext|Talk]] </td><td> Enter number of hours your local time differs from server time (UTC). </td><td> {{int:Timezonetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Titlematches&action=edit titlematches]<br> [[MediaWiki_talk:Titlematches|Talk]] </td><td> Article title matches </td><td> {{int:Titlematches}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Toc&action=edit toc]<br> [[MediaWiki_talk:Toc|Talk]] </td><td> Table of contents </td><td> {{int:Toc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Toolbox&action=edit toolbox]<br> [[MediaWiki_talk:Toolbox|Talk]] </td><td> Toolbox </td><td> {{int:Toolbox}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-addsection&action=edit tooltip-addsection]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-addsection|Talk]] </td><td> Add a comment to this page. &#91;alt-+] </td><td> {{int:Tooltip-addsection}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-anontalk&action=edit tooltip-anontalk]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-anontalk|Talk]] </td><td> Discussion about edits from this ip address &#91;alt-n] </td><td> {{int:Tooltip-anontalk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-anonuserpage&action=edit tooltip-anonuserpage]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-anonuserpage|Talk]] </td><td> The user page for the ip you&#39;re editing as &#91;alt-.] </td><td> {{int:Tooltip-anonuserpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-article&action=edit tooltip-article]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-article|Talk]] </td><td> View the content page &#91;alt-a] </td><td> {{int:Tooltip-article}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-atom&action=edit tooltip-atom]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-atom|Talk]] </td><td> Atom feed for this page </td><td> {{int:Tooltip-atom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-compareselectedversions&action=edit tooltip-compareselectedversions]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-compareselectedversions|Talk]] </td><td> See the differences between the two selected versions of this page. &#91;alt-v] </td><td> {{int:Tooltip-compareselectedversions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-contributions&action=edit tooltip-contributions]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-contributions|Talk]] </td><td> View the list of contributions of this user </td><td> {{int:Tooltip-contributions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-currentevents&action=edit tooltip-currentevents]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-currentevents|Talk]] </td><td> Find background information on current events </td><td> {{int:Tooltip-currentevents}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-delete&action=edit tooltip-delete]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-delete|Talk]] </td><td> Delete this page &#91;alt-d] </td><td> {{int:Tooltip-delete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-edit&action=edit tooltip-edit]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-edit|Talk]] </td><td> You can edit this page. Please use the preview button before saving. &#91;alt-e] </td><td> {{int:Tooltip-edit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-emailuser&action=edit tooltip-emailuser]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-emailuser|Talk]] </td><td> Send a mail to this user </td><td> {{int:Tooltip-emailuser}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-help&action=edit tooltip-help]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-help|Talk]] </td><td> The place to find out. </td><td> {{int:Tooltip-help}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-history&action=edit tooltip-history]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-history|Talk]] </td><td> Past versions of this page, &#91;alt-h] </td><td> {{int:Tooltip-history}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-login&action=edit tooltip-login]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-login|Talk]] </td><td> You are encouraged to log in, it is not mandatory however. &#91;alt-o] </td><td> {{int:Tooltip-login}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-logout&action=edit tooltip-logout]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-logout|Talk]] </td><td> Log out &#91;alt-o] </td><td> {{int:Tooltip-logout}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-mainpage&action=edit tooltip-mainpage]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-mainpage|Talk]] </td><td> Visit the Main Page &#91;alt-z] </td><td> {{int:Tooltip-mainpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-minoredit&action=edit tooltip-minoredit]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-minoredit|Talk]] </td><td> Mark this as a minor edit &#91;alt-i] </td><td> {{int:Tooltip-minoredit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-move&action=edit tooltip-move]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-move|Talk]] </td><td> Move this page &#91;alt-m] </td><td> {{int:Tooltip-move}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-mycontris&action=edit tooltip-mycontris]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-mycontris|Talk]] </td><td> List of my contributions &#91;alt-y] </td><td> {{int:Tooltip-mycontris}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-mytalk&action=edit tooltip-mytalk]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-mytalk|Talk]] </td><td> My talk page &#91;alt-n] </td><td> {{int:Tooltip-mytalk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-nomove&action=edit tooltip-nomove]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-nomove|Talk]] </td><td> You don&#39;t have the permissions to move this page </td><td> {{int:Tooltip-nomove}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-portal&action=edit tooltip-portal]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-portal|Talk]] </td><td> About the project, what you can do, where to find things </td><td> {{int:Tooltip-portal}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-preferences&action=edit tooltip-preferences]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-preferences|Talk]] </td><td> My preferences </td><td> {{int:Tooltip-preferences}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-preview&action=edit tooltip-preview]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-preview|Talk]] </td><td> Preview your changes, please use this before saving! &#91;alt-p] </td><td> {{int:Tooltip-preview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-protect&action=edit tooltip-protect]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-protect|Talk]] </td><td> Protect this page &#91;alt-=] </td><td> {{int:Tooltip-protect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-randompage&action=edit tooltip-randompage]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-randompage|Talk]] </td><td> Load a random page &#91;alt-x] </td><td> {{int:Tooltip-randompage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-recentchanges&action=edit tooltip-recentchanges]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-recentchanges|Talk]] </td><td> The list of recent changes in the wiki. &#91;alt-r] </td><td> {{int:Tooltip-recentchanges}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-recentchangeslinked&action=edit tooltip-recentchangeslinked]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-recentchangeslinked|Talk]] </td><td> Recent changes in pages linking to this page &#91;alt-c] </td><td> {{int:Tooltip-recentchangeslinked}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-rss&action=edit tooltip-rss]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-rss|Talk]] </td><td> RSS feed for this page </td><td> {{int:Tooltip-rss}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-save&action=edit tooltip-save]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-save|Talk]] </td><td> Save you changes &#91;alt-s] </td><td> {{int:Tooltip-save}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-search&action=edit tooltip-search]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-search|Talk]] </td><td> Search this wiki &#91;alt-f] </td><td> {{int:Tooltip-search}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-sitesupport&action=edit tooltip-sitesupport]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-sitesupport|Talk]] </td><td> Support Wikipedia </td><td> {{int:Tooltip-sitesupport}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-specialpage&action=edit tooltip-specialpage]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-specialpage|Talk]] </td><td> This is a special page, you can&#39;t edit the page itself. </td><td> {{int:Tooltip-specialpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-specialpages&action=edit tooltip-specialpages]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-specialpages|Talk]] </td><td> List of all special pages &#91;alt-q] </td><td> {{int:Tooltip-specialpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-talk&action=edit tooltip-talk]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-talk|Talk]] </td><td> Discussion about the content page &#91;alt-t] </td><td> {{int:Tooltip-talk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-undelete&action=edit tooltip-undelete]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-undelete|Talk]] </td><td> Restore $1 deleted edits to this page &#91;alt-d] </td><td> {{int:Tooltip-undelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-unwatch&action=edit tooltip-unwatch]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-unwatch|Talk]] </td><td> Remove this page from your watchlist &#91;alt-w] </td><td> {{int:Tooltip-unwatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-upload&action=edit tooltip-upload]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-upload|Talk]] </td><td> Upload images or media files &#91;alt-u] </td><td> {{int:Tooltip-upload}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-userpage&action=edit tooltip-userpage]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-userpage|Talk]] </td><td> My user page &#91;alt-.] </td><td> {{int:Tooltip-userpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-viewsource&action=edit tooltip-viewsource]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-viewsource|Talk]] </td><td> This page is protected. You can view it&#39;s source. &#91;alt-e] </td><td> {{int:Tooltip-viewsource}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-watch&action=edit tooltip-watch]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-watch|Talk]] </td><td> Add this page to your watchlist &#91;alt-w] </td><td> {{int:Tooltip-watch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-watchlist&action=edit tooltip-watchlist]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-watchlist|Talk]] </td><td> The list of pages you&#39;re monitoring for changes. &#91;alt-l] </td><td> {{int:Tooltip-watchlist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-whatlinkshere&action=edit tooltip-whatlinkshere]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-whatlinkshere|Talk]] </td><td> List of all wiki pages that link here &#91;alt-b] </td><td> {{int:Tooltip-whatlinkshere}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uclinks&action=edit uclinks]<br> [[MediaWiki_talk:Uclinks|Talk]] </td><td> View the last $1 changes; view the last $2 days. </td><td> {{int:Uclinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ucnote&action=edit ucnote]<br> [[MediaWiki_talk:Ucnote|Talk]] </td><td> Below are this user&#39;s last &lt;b&gt;$1&lt;/b&gt; changes in the last &lt;b&gt;$2&lt;/b&gt; days. </td><td> {{int:Ucnote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uctop&action=edit uctop]<br> [[MediaWiki_talk:Uctop|Talk]] </td><td> (top) </td><td> {{int:Uctop}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unblockip&action=edit unblockip]<br> [[MediaWiki_talk:Unblockip|Talk]] </td><td> Unblock user </td><td> {{int:Unblockip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unblockiptext&action=edit unblockiptext]<br> [[MediaWiki_talk:Unblockiptext|Talk]] </td><td> Use the form below to restore write access to a previously blocked IP address or username. </td><td> {{int:Unblockiptext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unblocklink&action=edit unblocklink]<br> [[MediaWiki_talk:Unblocklink|Talk]] </td><td> unblock </td><td> {{int:Unblocklink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unblocklogentry&action=edit unblocklogentry]<br> [[MediaWiki_talk:Unblocklogentry|Talk]] </td><td> unblocked &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Unblocklogentry}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undelete&action=edit undelete]<br> [[MediaWiki_talk:Undelete|Talk]] </td><td> Restore deleted page </td><td> {{int:Undelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undelete_short&action=edit undelete_short]<br> [[MediaWiki_talk:Undelete_short|Talk]] </td><td> Undelete </td><td> {{int:Undelete_short}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletearticle&action=edit undeletearticle]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletearticle|Talk]] </td><td> Restore deleted page </td><td> {{int:Undeletearticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletebtn&action=edit undeletebtn]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletebtn|Talk]] </td><td> Restore! </td><td> {{int:Undeletebtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletedarticle&action=edit undeletedarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletedarticle|Talk]] </td><td> restored &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Undeletedarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletedtext&action=edit undeletedtext]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletedtext|Talk]] </td><td> &#91;&#91;$1]] has been successfully restored. See &#91;&#91;Wikipedia:Deletion_log]] for a record of recent deletions and restorations. </td><td> {{int:Undeletedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletehistory&action=edit undeletehistory]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletehistory|Talk]] </td><td> If you restore the page, all revisions will be restored to the history. If a new page with the same name has been created since the deletion, the restored revisions will appear in the prior history, and the current revision of the live page will not be automatically replaced. </td><td> {{int:Undeletehistory}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletepage&action=edit undeletepage]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletepage|Talk]] </td><td> View and restore deleted pages </td><td> {{int:Undeletepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletepagetext&action=edit undeletepagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletepagetext|Talk]] </td><td> The following pages have been deleted but are still in the archive and can be restored. The archive may be periodically cleaned out. </td><td> {{int:Undeletepagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeleterevision&action=edit undeleterevision]<br> [[MediaWiki_talk:Undeleterevision|Talk]] </td><td> Deleted revision as of $1 </td><td> {{int:Undeleterevision}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeleterevisions&action=edit undeleterevisions]<br> [[MediaWiki_talk:Undeleterevisions|Talk]] </td><td> $1 revisions archived </td><td> {{int:Undeleterevisions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unexpected&action=edit unexpected]<br> [[MediaWiki_talk:Unexpected|Talk]] </td><td> Unexpected value: &quot;$1&quot;=&quot;$2&quot;. </td><td> {{int:Unexpected}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockbtn&action=edit unlockbtn]<br> [[MediaWiki_talk:Unlockbtn|Talk]] </td><td> Unlock database </td><td> {{int:Unlockbtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockconfirm&action=edit unlockconfirm]<br> [[MediaWiki_talk:Unlockconfirm|Talk]] </td><td> Yes, I really want to unlock the database. </td><td> {{int:Unlockconfirm}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockdb&action=edit unlockdb]<br> [[MediaWiki_talk:Unlockdb|Talk]] </td><td> Unlock database </td><td> {{int:Unlockdb}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockdbsuccesssub&action=edit unlockdbsuccesssub]<br> [[MediaWiki_talk:Unlockdbsuccesssub|Talk]] </td><td> Database lock removed </td><td> {{int:Unlockdbsuccesssub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockdbsuccesstext&action=edit unlockdbsuccesstext]<br> [[MediaWiki_talk:Unlockdbsuccesstext|Talk]] </td><td> The database has been unlocked. </td><td> {{int:Unlockdbsuccesstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockdbtext&action=edit unlockdbtext]<br> [[MediaWiki_talk:Unlockdbtext|Talk]] </td><td> Unlocking the database will restore the ability of all users to edit pages, change their preferences, edit their watchlists, and other things requiring changes in the database. Please confirm that this is what you intend to do. </td><td> {{int:Unlockdbtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unprotect&action=edit unprotect]<br> [[MediaWiki_talk:Unprotect|Talk]] </td><td> Unprotect </td><td> {{int:Unprotect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unprotectcomment&action=edit unprotectcomment]<br> [[MediaWiki_talk:Unprotectcomment|Talk]] </td><td> Reason for unprotecting </td><td> {{int:Unprotectcomment}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unprotectedarticle&action=edit unprotectedarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Unprotectedarticle|Talk]] </td><td> unprotected &#91;&#91;$1]] </td><td> {{int:Unprotectedarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unprotectsub&action=edit unprotectsub]<br> [[MediaWiki_talk:Unprotectsub|Talk]] </td><td> (Unprotecting &quot;$1&quot;) </td><td> {{int:Unprotectsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unprotectthispage&action=edit unprotectthispage]<br> [[MediaWiki_talk:Unprotectthispage|Talk]] </td><td> Unprotect this page </td><td> {{int:Unprotectthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unusedimages&action=edit unusedimages]<br> [[MediaWiki_talk:Unusedimages|Talk]] </td><td> Unused images </td><td> {{int:Unusedimages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unusedimagestext&action=edit unusedimagestext]<br> [[MediaWiki_talk:Unusedimagestext|Talk]] </td><td> &lt;p&gt;Please note that other web sites may link to an image with a direct URL, and so may still be listed here despite being in active use. </td><td> {{int:Unusedimagestext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unwatch&action=edit unwatch]<br> [[MediaWiki_talk:Unwatch|Talk]] </td><td> Unwatch </td><td> {{int:Unwatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unwatchthispage&action=edit unwatchthispage]<br> [[MediaWiki_talk:Unwatchthispage|Talk]] </td><td> Stop watching </td><td> {{int:Unwatchthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Updated&action=edit updated]<br> [[MediaWiki_talk:Updated|Talk]] </td><td> (Updated) </td><td> {{int:Updated}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Upload&action=edit upload]<br> [[MediaWiki_talk:Upload|Talk]] </td><td> Upload file </td><td> {{int:Upload}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadbtn&action=edit uploadbtn]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadbtn|Talk]] </td><td> Upload file </td><td> {{int:Uploadbtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploaddisabled&action=edit uploaddisabled]<br> [[MediaWiki_talk:Uploaddisabled|Talk]] </td><td> Sorry, uploading is disabled. </td><td> {{int:Uploaddisabled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadedfiles&action=edit uploadedfiles]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadedfiles|Talk]] </td><td> Uploaded files </td><td> {{int:Uploadedfiles}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadedimage&action=edit uploadedimage]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadedimage|Talk]] </td><td> uploaded &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Uploadedimage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploaderror&action=edit uploaderror]<br> [[MediaWiki_talk:Uploaderror|Talk]] </td><td> Upload error </td><td> {{int:Uploaderror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadfile&action=edit uploadfile]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadfile|Talk]] </td><td> Upload images, sounds, documents etc. </td><td> {{int:Uploadfile}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadlink&action=edit uploadlink]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadlink|Talk]] </td><td> Upload images </td><td> {{int:Uploadlink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadlog&action=edit uploadlog]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadlog|Talk]] </td><td> upload log </td><td> {{int:Uploadlog}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadlogpage&action=edit uploadlogpage]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadlogpage|Talk]] </td><td> Upload_log </td><td> {{int:Uploadlogpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadlogpagetext&action=edit uploadlogpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadlogpagetext|Talk]] </td><td> Below is a list of the most recent file uploads. All times shown are server time (UTC). &lt;ul&gt; &lt;/ul&gt; </td><td> {{int:Uploadlogpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadnologin&action=edit uploadnologin]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadnologin|Talk]] </td><td> Not logged in </td><td> {{int:Uploadnologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadnologintext&action=edit uploadnologintext]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadnologintext|Talk]] </td><td> You must be &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; to upload files. </td><td> {{int:Uploadnologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadtext&action=edit uploadtext]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadtext|Talk]] </td><td> &lt;strong&gt;STOP!&lt;/strong&gt; Before you upload here, make sure to read and follow the &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Image_use_policy&quot;&gt;image use policy&lt;/a&gt;. &lt;p&gt;If a file with the name you are specifying already exists on the wiki, it&#39;ll be replaced without warning. So unless you mean to update a file, it&#39;s a good idea to first check if such a file exists. &lt;p&gt;To view or search previously uploaded images, go to the &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Imagelist&quot;&gt;list of uploaded images&lt;/a&gt;. Uploads and deletions are logged on the &lt;a href=&quot;/wiki/Wikipedia:Upload_log&quot;&gt;upload log&lt;/a&gt;. &lt;/p&gt;&lt;p&gt;Use the form below to upload new image files for use in illustrating your pages. On most browsers, you will see a &quot;Browse...&quot; button, which will bring up your operating system&#39;s standard file open dialog. Choosing a file will fill the name of that file into the text field next to the button. You must also check the box affirming that you are not violating any copyrights by uploading the file. Press the &quot;Upload&quot; button to finish the upload. This may take some time if you have a slow internet connection. &lt;p&gt;The preferred formats are JPEG for photographic images, PNG for drawings and other iconic images, and OGG for sounds. Please name your files descriptively to avoid confusion. To include the image in a page, use a link in the form &lt;b&gt;&#91;&#91;Image:file.jpg]]&lt;/b&gt; or &lt;b&gt;&#91;&#91;Image:file.ogg]]&lt;/b&gt; for sounds. &lt;p&gt;Please note that as with wiki pages, others may edit or delete your uploads if they think it serves the project, and you may be blocked from uploading if you abuse the system. </td><td> {{int:Uploadtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadwarning&action=edit uploadwarning]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadwarning|Talk]] </td><td> Upload warning </td><td> {{int:Uploadwarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:User_rights_set&action=edit user_rights_set]<br> [[MediaWiki_talk:User_rights_set|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;User rights for &quot;$1&quot; updated&lt;/b&gt; </td><td> {{int:User_rights_set}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Usercssjs&action=edit usercssjs]<br> [[MediaWiki_talk:Usercssjs|Talk]] </td><td> &#39;&#39;&#39;Note:&#39;&#39;&#39; After saving, you have to tell your bowser to get the new version: &#39;&#39;&#39;Mozilla:&#39;&#39;&#39; click &#39;&#39;reload&#39;&#39;(or &#39;&#39;ctrl-r&#39;&#39;), &#39;&#39;&#39;IE / Opera:&#39;&#39;&#39; &#39;&#39;ctrl-f5&#39;&#39;, &#39;&#39;&#39;Safari:&#39;&#39;&#39; &#39;&#39;cmd-r&#39;&#39;, &#39;&#39;&#39;Konqueror&#39;&#39;&#39; &#39;&#39;ctrl-r&#39;&#39;. </td><td> {{int:Usercssjs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Usercssjsyoucanpreview&action=edit usercssjsyoucanpreview]<br> [[MediaWiki_talk:Usercssjsyoucanpreview|Talk]] </td><td> &lt;strong&gt;Tip:&lt;/strong&gt; Use the &#39;Show preview&#39; button to test your new css/js before saving. </td><td> {{int:Usercssjsyoucanpreview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Usercsspreview&action=edit usercsspreview]<br> [[MediaWiki_talk:Usercsspreview|Talk]] </td><td> &#39;&#39;&#39;Remember that you are only previewing your user css, it has not yet been saved!&#39;&#39;&#39; </td><td> {{int:Usercsspreview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userexists&action=edit userexists]<br> [[MediaWiki_talk:Userexists|Talk]] </td><td> The user name you entered is already in use. Please choose a different name. </td><td> {{int:Userexists}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userjspreview&action=edit userjspreview]<br> [[MediaWiki_talk:Userjspreview|Talk]] </td><td> &#39;&#39;&#39;Remember that you are only testing/previewing your user javascript, it has not yet been saved!&#39;&#39;&#39; </td><td> {{int:Userjspreview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userlogin&action=edit userlogin]<br> [[MediaWiki_talk:Userlogin|Talk]] </td><td> Log in </td><td> {{int:Userlogin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userlogout&action=edit userlogout]<br> [[MediaWiki_talk:Userlogout|Talk]] </td><td> Log out </td><td> {{int:Userlogout}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Usermailererror&action=edit usermailererror]<br> [[MediaWiki_talk:Usermailererror|Talk]] </td><td> Mail object returned error: </td><td> {{int:Usermailererror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userpage&action=edit userpage]<br> [[MediaWiki_talk:Userpage|Talk]] </td><td> View user page </td><td> {{int:Userpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userstats&action=edit userstats]<br> [[MediaWiki_talk:Userstats|Talk]] </td><td> User statistics </td><td> {{int:Userstats}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userstatstext&action=edit userstatstext]<br> [[MediaWiki_talk:Userstatstext|Talk]] </td><td> There are &#39;&#39;&#39;$1&#39;&#39;&#39; registered users. &#39;&#39;&#39;$2&#39;&#39;&#39; of these are administrators (see $3). </td><td> {{int:Userstatstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Version&action=edit version]<br> [[MediaWiki_talk:Version|Talk]] </td><td> Version </td><td> {{int:Version}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Viewcount&action=edit viewcount]<br> [[MediaWiki_talk:Viewcount|Talk]] </td><td> This page has been accessed $1 times. </td><td> {{int:Viewcount}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Viewprevnext&action=edit viewprevnext]<br> [[MediaWiki_talk:Viewprevnext|Talk]] </td><td> View ($1) ($2) ($3). </td><td> {{int:Viewprevnext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Viewsource&action=edit viewsource]<br> [[MediaWiki_talk:Viewsource|Talk]] </td><td> View source </td><td> {{int:Viewsource}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Viewtalkpage&action=edit viewtalkpage]<br> [[MediaWiki_talk:Viewtalkpage|Talk]] </td><td> View discussion </td><td> {{int:Viewtalkpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wantedpages&action=edit wantedpages]<br> [[MediaWiki_talk:Wantedpages|Talk]] </td><td> Wanted pages </td><td> {{int:Wantedpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watch&action=edit watch]<br> [[MediaWiki_talk:Watch|Talk]] </td><td> Watch </td><td> {{int:Watch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchdetails&action=edit watchdetails]<br> [[MediaWiki_talk:Watchdetails|Talk]] </td><td> ($1 pages watched not counting talk pages; $2 total pages edited since cutoff; $3... &lt;a href=&#39;$4&#39;&gt;show and edit complete list&lt;/a&gt;.) </td><td> {{int:Watchdetails}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watcheditlist&action=edit watcheditlist]<br> [[MediaWiki_talk:Watcheditlist|Talk]] </td><td> Here&#39;s an alphabetical list of your watched pages. Check the boxes of pages you want to remove from your watchlist and click the &#39;remove checked&#39; button at the bottom of the screen. </td><td> {{int:Watcheditlist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchlist&action=edit watchlist]<br> [[MediaWiki_talk:Watchlist|Talk]] </td><td> My watchlist </td><td> {{int:Watchlist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchlistcontains&action=edit watchlistcontains]<br> [[MediaWiki_talk:Watchlistcontains|Talk]] </td><td> Your watchlist contains $1 pages. </td><td> {{int:Watchlistcontains}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchlistsub&action=edit watchlistsub]<br> [[MediaWiki_talk:Watchlistsub|Talk]] </td><td> (for user &quot;$1&quot;) </td><td> {{int:Watchlistsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchmethod-list&action=edit watchmethod-list]<br> [[MediaWiki_talk:Watchmethod-list|Talk]] </td><td> checking watched pages for recent edits </td><td> {{int:Watchmethod-list}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchmethod-recent&action=edit watchmethod-recent]<br> [[MediaWiki_talk:Watchmethod-recent|Talk]] </td><td> checking recent edits for watched pages </td><td> {{int:Watchmethod-recent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchnochange&action=edit watchnochange]<br> [[MediaWiki_talk:Watchnochange|Talk]] </td><td> None of your watched items were edited in the time period displayed. </td><td> {{int:Watchnochange}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchnologin&action=edit watchnologin]<br> [[MediaWiki_talk:Watchnologin|Talk]] </td><td> Not logged in </td><td> {{int:Watchnologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchnologintext&action=edit watchnologintext]<br> [[MediaWiki_talk:Watchnologintext|Talk]] </td><td> You must be &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; to modify your watchlist. </td><td> {{int:Watchnologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchthis&action=edit watchthis]<br> [[MediaWiki_talk:Watchthis|Talk]] </td><td> Watch this page </td><td> {{int:Watchthis}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchthispage&action=edit watchthispage]<br> [[MediaWiki_talk:Watchthispage|Talk]] </td><td> Watch this page </td><td> {{int:Watchthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Welcomecreation&action=edit welcomecreation]<br> [[MediaWiki_talk:Welcomecreation|Talk]] </td><td> &lt;h2&gt;Welcome, $1!&lt;/h2&gt;&lt;p&gt;Your account has been created. Don&#39;t forget to change your Wikipedia preferences. </td><td> {{int:Welcomecreation}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whatlinkshere&action=edit whatlinkshere]<br> [[MediaWiki_talk:Whatlinkshere|Talk]] </td><td> What links here </td><td> {{int:Whatlinkshere}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistacctext&action=edit whitelistacctext]<br> [[MediaWiki_talk:Whitelistacctext|Talk]] </td><td> To be allowed to create accounts in this Wiki you have to &#91;&#91;Special:Userlogin&#124;log]] in and have the appropriate permissions. </td><td> {{int:Whitelistacctext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistacctitle&action=edit whitelistacctitle]<br> [[MediaWiki_talk:Whitelistacctitle|Talk]] </td><td> You are not allowed to create an account </td><td> {{int:Whitelistacctitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistedittext&action=edit whitelistedittext]<br> [[MediaWiki_talk:Whitelistedittext|Talk]] </td><td> You have to &#91;&#91;Special:Userlogin&#124;login]] to edit pages. </td><td> {{int:Whitelistedittext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistedittitle&action=edit whitelistedittitle]<br> [[MediaWiki_talk:Whitelistedittitle|Talk]] </td><td> Login required to edit </td><td> {{int:Whitelistedittitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistreadtext&action=edit whitelistreadtext]<br> [[MediaWiki_talk:Whitelistreadtext|Talk]] </td><td> You have to &#91;&#91;Special:Userlogin&#124;login]] to read pages. </td><td> {{int:Whitelistreadtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistreadtitle&action=edit whitelistreadtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Whitelistreadtitle|Talk]] </td><td> Login required to read </td><td> {{int:Whitelistreadtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wikipediapage&action=edit wikipediapage]<br> [[MediaWiki_talk:Wikipediapage|Talk]] </td><td> View project page </td><td> {{int:Wikipediapage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wikititlesuffix&action=edit wikititlesuffix]<br> [[MediaWiki_talk:Wikititlesuffix|Talk]] </td><td> Wikipedia </td><td> {{int:Wikititlesuffix}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wlnote&action=edit wlnote]<br> [[MediaWiki_talk:Wlnote|Talk]] </td><td> Below are the last $1 changes in the last &lt;b&gt;$2&lt;/b&gt; hours. </td><td> {{int:Wlnote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wlsaved&action=edit wlsaved]<br> [[MediaWiki_talk:Wlsaved|Talk]] </td><td> This is a saved version of your watchlist. </td><td> {{int:Wlsaved}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wlshowlast&action=edit wlshowlast]<br> [[MediaWiki_talk:Wlshowlast|Talk]] </td><td> Show last $1 hours $2 days $3 </td><td> {{int:Wlshowlast}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wrong_wfQuery_params&action=edit wrong_wfQuery_params]<br> [[MediaWiki_talk:Wrong_wfQuery_params|Talk]] </td><td> Incorrect parameters to wfQuery()&lt;br /&gt; Function: $1&lt;br /&gt; Query: $2 </td><td> {{int:Wrong_wfQuery_params}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wrongpassword&action=edit wrongpassword]<br> [[MediaWiki_talk:Wrongpassword|Talk]] </td><td> The password you entered is incorrect. Please try again. </td><td> {{int:Wrongpassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourdiff&action=edit yourdiff]<br> [[MediaWiki_talk:Yourdiff|Talk]] </td><td> Differences </td><td> {{int:Yourdiff}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Youremail&action=edit youremail]<br> [[MediaWiki_talk:Youremail|Talk]] </td><td> Your email* </td><td> {{int:Youremail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourname&action=edit yourname]<br> [[MediaWiki_talk:Yourname|Talk]] </td><td> Your user name </td><td> {{int:Yourname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yournick&action=edit yournick]<br> [[MediaWiki_talk:Yournick|Talk]] </td><td> Your nickname (for signatures) </td><td> {{int:Yournick}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourpassword&action=edit yourpassword]<br> [[MediaWiki_talk:Yourpassword|Talk]] </td><td> Your password </td><td> {{int:Yourpassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourpasswordagain&action=edit yourpasswordagain]<br> [[MediaWiki_talk:Yourpasswordagain|Talk]] </td><td> Retype password </td><td> {{int:Yourpasswordagain}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourrealname&action=edit yourrealname]<br> [[MediaWiki_talk:Yourrealname|Talk]] </td><td> Your real name* </td><td> {{int:Yourrealname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourtext&action=edit yourtext]<br> [[MediaWiki_talk:Yourtext|Talk]] </td><td> Your text </td><td> {{int:Yourtext}} </td></tr></table> 911 10547 2004-06-05T06:49:47Z Template namespace initialisation script MediaWiki:All messages moved to Template:All messages #redirect [[Template:All messages]] 912 10548 2004-06-05T06:49:47Z Template namespace initialisation script MediaWiki:All system messages moved to Template:All system messages #redirect [[Template:All system messages]] 913 10549 2004-06-05T06:49:47Z Template namespace initialisation script MediaWiki:Gnunote moved to Template:Gnunote #redirect [[Template:Gnunote]] 914 10550 2004-06-05T06:49:47Z Template namespace initialisation script MediaWiki:Sitesupportpage moved to Template:Sitesupportpage #redirect [[Template:Sitesupportpage]] 915 sysop 10551 2004-08-13T12:54:26Z 24.29.135.164 <table> <tr><td align="right"><a href="/w/wiki.phtml?title=Special:Allpages&amp;from=ASV_Arpolitika" title ="Special:Allpages">ASV Arpolitika</a></td><td> to </td><td align="left">Ķīmija</td></tr> </table> 917 39416 2006-04-09T03:09:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:生态位]] '''Ekoloģiskā niša''' ir katras [[suga]]s funkcionālā vieta [[ekosistēma|ekosistēmā]]; tā ir saistīta ar [[vide]]s apstākļu kompleksu, kurš nodrošina sugas ilgstošu un normālu eksistenci dotajā vidē. Biotisko un abiotisko faktoru kopums, kas nepieciešams sugas eksistencei. == Skat. arī == *[[ekoloģija]] *[[ekosistēma]] [[Category:Bioloģija]] [[Category:Ekoloģija]] [[bg:Екологична ниша]] [[cs:Ekologická nika]] [[da:Niche (økologi)]] [[de:Ökologische Nische]] [[en:Ecological niche]] [[es:Nicho ecológico]] [[fi:Ekologinen lokero]] [[fr:Niche écologique]] [[he:גומחה אקולוגית]] [[nl:Niche]] [[pl:Nisza ekologiczna]] [[pt:Nicho ecológico]] [[ru:Экологическая ниша]] [[sk:Ekologická nika]] [[sv:Ekologisk nisch]] [[zh:生态位]] 918 10553 2005-06-06T11:16:13Z Yyy 146 +cat Ekoloģiska sistēma, kuru veido divas apakšsistēmas - biosistēma un abiotiskie komponenti, kuri atrodas ciešā mijiedarbībā un viens otru ietekmē. Katrā ekosistēmā ir specifiska vielu, enerģijas un informācijas plūsma. == Radniecīgi šķirkļi == [[ekoloģija]] [[ekoloģiskā niša]] [[Category:Bioloģija]] 919 10554 2004-10-13T11:24:39Z PeterisP 26 Mācība par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem. == Radniecīgi šķirkļi == [[Ekoloģiskā niša]] [[Ekosistēma]] == Apskaties arī šos == [[Bioloģija]] [[Category:Bioloģija]] 920 53127 2006-07-02T05:27:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[vec:Biologia]] '''Bioloģija''' ir zinātņu komplekss par [[dzīvība|dzīvību]] visās tās izpausmēs un par dzīvās [[matērija|matērijas]] organizāciju ([[molekulas|molekulārā]], [[šūnas|šūnu]], [[audi|audu]], [[orgāni|orgānu]], [[organismi|organismu]], organismu kopu līmenī). Bioloģija pētī dzīvību kā kvalitatīvi specifisku [[matērija|matērijas]] kustības formu. Bioloģijas pētījumu mērķis ir noskaidrot dzīvības būtību un tās parādību likumsakarības. Atbilstoši dzīvo organismu pamatgrupām bioloģiju iedala [[botānika|botānikā]], [[zooloģija|zooloģijā]], (ieskaitot [[antropoloģija|antropoloģiju]]), [[mikoloģija|mikoloģijā]], [[mikrobioloģija|mikrobioloģijā]] un [[virusoloģija|virusoloģijā]]. Šīs zinātnes savukārt iedala daudzās nozarēs, kuru lielākā daļa kļuvušas par patstāvīgām bioloģijas nozarēm. Dzīvo organismu iedalījumu grupās izstrādā [[sistemātika|sistemātika]], bet to veidu un struktūru pētī [[morfoloģija]], [[citoloģija]], [[histoloģija]], [[anatomija]]. [[Organismi|Organismos]] un [[populācija|populācijās]] notiekošos procesus pētī [[fizioloģija]], [[bioķīmija]], [[ģenētika]], [[ekoloģija]], [[biocenoloģija]], [[etoloģija]]. Raksturīgas jaunas mūsdienu zinātnes ir [[molekulārā bioloģija]], [[biofizika]], [[bionika]], [[kosmiskā bioloģija]], [[biotehnoloģija]]. === Nozares === [[Anatomija]]<br> [[Antropoloģija]]<br> [[Bioķīmija]]<br> [[Botānika]]<br> [[Ekoloģija]]<br> [[Evolūcija]]<br> [[Fizioloģija]]<br> [[Ģenētika]]<br> [[Mikoloģija]]<br> [[Mikrobioloģija]]<br> [[Sistemātika]]<br> [[Virusoloģija]]<br> [[Zooloģija]] {{stub}} [[Category:Bioloģija]] [[af:Biologie]] [[als:Biologie]] [[an:Biolochía]] [[ar:علم الأحياء]] [[ast:Bioloxía]] [[be:Біялёгія]] [[bg:Биология]] [[bn:জীববিদ্যা]] [[br:Bevoniezh]] [[bs:Biologija]] [[ca:Biologia]] [[co:Biologia]] [[cs:Biologie]] [[csb:Biologijô]] [[cv:Биологи]] [[cy:Bioleg]] [[da:Biologi]] [[de:Biologie]] [[dv:ދިރުމާބެހޭ އިލްމު]] [[el:Βιολογία]] [[en:Biology]] [[eo:Biologio]] [[es:Biología]] [[et:Bioloogia]] [[eu:Biologia]] [[fa:زیست‌شناسی]] [[fi:Biologia]] [[fo:Lívfrøði]] [[fr:Biologie]] [[fur:Biologjie]] [[fy:Biology]] [[ga:Bitheolaíocht]] [[gd:Bith-Eòlas]] [[gl:Bioloxía]] [[he:ביולוגיה]] [[hi:जीव शास्त्र]] [[hr:Biologija]] [[ht:Biyoloji]] [[hu:Biológia]] [[ia:Biologia]] [[id:Biologi]] [[ie:Biologie]] [[io:Biologio]] [[is:Líffræði]] [[it:Biologia]] [[iu:ᐆᒪᔅᓱᓯᖃᕐᑐᓕᕆᓂᖅ]] [[ja:生物学]] [[jbo:mivyske]] [[jv:Biologi]] [[ka:ბიოლოგია]] [[km:ជីវវិទ្យា]] [[kn:ಜೀವಶಾಸ್ತ್ರ]] [[ko:생물학]] [[kw:Bywonieth]] [[ky:Биология]] [[la:Biologica]] [[lad:Biolojiya]] [[lb:Biologie]] [[li:Biologie]] [[lt:Biologija]] [[mk:Биологија]] [[mn:Биологи]] [[ms:Biologi]] [[nah:Yolizmatiliztli]] [[nap:Biologgia]] [[nds:Biologie]] [[nds-nl:Biologie]] [[ne:जीवशास्त्र]] [[nl:Biologie]] [[no:Biologi]] [[oc:Biologia]] [[os:Биологи]] [[pam:Biologia]] [[pih:Biiolojie]] [[pl:Biologia]] [[ps:ژواکپېژندنه]] [[pt:Biologia]] [[ro:Biologie]] [[ru:Биология]] [[sc:Biologia]] [[scn:Bioluggìa]] [[sco:Biologie]] [[simple:Biology]] [[sk:Biológia]] [[sl:Biologija]] [[sr:Биологија]] [[su:Biologi]] [[sv:Biologi]] [[sw:Biolojia]] [[ta:உயிரியல்]] [[th:ชีววิทยา]] [[tl:Biyolohiya]] [[tr:Biyoloji]] [[tt:Biologí]] [[ug:بىئولوگىيە]] [[uk:Біологія]] [[ur:حیاتیات]] [[vec:Biologia]] [[vi:Sinh học]] [[vo:Lifav]] [[war:Biyolohiya]] [[zh:生物学]] [[zh-yue:生物學]] 921 36168 2006-03-23T13:13:06Z Klavs 713 Antropoloģija (no grieķu vārda άνθρωπος - "[[cilvēks]]") ir zinātne par [[cilvēks|cilvēkiem]] šī jēdziena visplašākajā nozīmē. Antropoloģija ir holistiska (visaptveroša, integrējoša) zinātne, jo pēta cilvēkus gan visos laikos, gan visās izpausmēs. Tradicionālā atšķirība starp antropoloģiju un citām ar cilvēku izpēti saistītajām zinātnēm ir tā, ka antropoloģijā lielāks uzsvars tiek likts uz dažādu kultūru un sabiedrību salīdzināšanu. Līdz ar to antorpologi agrākos laikos vairāk ir pievērsušies citu (nevis savu) sabiedrību izpētei. Apvienojot iegūtās zināšanas ar pētījumiem par 'savām' sabiedrībām (piemēram, pētījumiem par Rietumu sabiedrībām) antropoloģija cenšas iegūt pēc iespējas pilnīgu atbildi uz tādiem jautājumiem kā Kas ir cilvēks; kas to raksturo kā sugu; kādas iezīmes ir uzskatāmas par vispārcilvēcīgām, bet kuras iezīmes ir tikai konkrētu kultūru izpausmes; kā un kāpēc cilvēki dzīvo dažādās pasaules malās; kā tie organizē savu dzīvi, ko uzskata par svarīgu vai nesvarīgu utt. Visplašākajā izpratnē antropoloģija nodarbojas gan ar cilvēku bioloģijas, gan kultūras un sabiedrisko izpausmju pētīšanu. Galvenās antropoloģijas nozares ir Bioloģiskā jeb Fiziskā antropoloģija un Kultūras jeb Sociālā antropoloģija. Latvijā līdz pat 20. gadsimta 80. gadu beigām antropoloģija tika definēta kā zinātne "par cilvēku izcelšanos un evolūciju (antropoģenēzi), cilvēka morfoloģisko struktūru, kā arī rasu, tautu, nāciju un cilšu izcelšanos, veidošanos un antropoloģisko sastāvu". Tomēr mūsdienās šāds formulējums atzīstams par ārkārtīgi šauru, jo ietver sevī tikai vienu no bioloģiskās antropoloģijas izpausmēm. === Raksti === === Radniecīgās nodaļas === [[Socioloģija]] <br> [[Bioloģija]]<br> [[Mitoloģija]] <br> [[Etnogrāfija]] <br> [[Filozofija]]<br> [[Folkloristika]] <br> [[Psiholoģija]]<br> [[Vēsture]] [[Category:Bioloģija]] 922 49802 2006-06-10T11:25:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[gl:Bioquímica]], [[hi:जैवरसायनिकी]] '''Bioķīmija''' ir zinātne, kas pēta [[ķīmija|ķīmiskos]] procesus, kas notiek dzīvos organismos. Starp vielām, ko pēta bioķīmija, ir [[olbaltumviela]]s, [[ogļhidrāti]], [[lipīdi]], [[nukleoskābe|nukleoskābes]] (piemēram, [[DNS]] un [[RNS]]) un citas dzīvos organismos sastopamas vielas. Par bioķīmijas sākumu tiek uzskatīts 1828. gads, kad Frīdrihs Volers ķīmiski sintezēja [[urīnviela|urīnvielu]], pierādot ka organiskas vielas var tikt māksligi sintezētas. Bioķīmijai ir daudz dažādu pielietojumu: no lauksaimniecības lidz [[medicīna|medicīnai]] un [[ģenētika|ģenētikai]]. [[Category:Bioloģija|Biokimija]] [[Category:Ķīmija|Biokimija]] [[af:Biochemie]] [[ar:كيمياء حيوية]] [[bg:Биохимия]] [[ca:Bioquímica]] [[cs:Biochemie]] [[cy:Biocemeg]] [[da:Biokemi]] [[de:Biochemie]] [[el:Βιοχημεία]] [[en:Biochemistry]] [[eo:Biokemio]] [[es:Bioquímica]] [[et:Biokeemia]] [[fa:بیو شیمی]] [[fi:Biokemia]] [[fo:Lívevnafrøði]] [[fr:Biochimie]] [[fy:Biogemy]] [[gl:Bioquímica]] [[he:ביוכימיה]] [[hi:जैवरसायनिकी]] [[hu:Biokémia]] [[id:Biokimia]] [[io:Biokemio]] [[is:Lífefnafræði]] [[it:Biochimica]] [[ja:生化学]] [[ko:생화학]] [[lb:Biochimie]] [[lt:Biochemija]] [[mk:Биохемија]] [[mn:Биохими]] [[ms:Biokimia]] [[nl:Biochemie]] [[pl:Biochemia]] [[pt:Bioquímica]] [[ro:Biochimie]] [[ru:Биохимия]] [[sh:Biohemija]] [[simple:Biochemistry]] [[sk:Biochémia]] [[sl:Biokemija]] [[sr:Биохемија]] [[su:Biokimia]] [[sv:Biokemi]] [[th:ชีวเคมี]] [[tl:Biyokimika]] [[tr:Biyokimya]] [[uk:Біологічна хімія]] [[ur:حیاتی کیمیاء]] [[vi:Hóa sinh]] [[zh:生物化學]] 923 39547 2006-04-09T18:00:18Z Klavs 713 '''Etnogrāfija''' ir aprakstoša zinātne, kas pēta [[tauta|tautas]] (un citu etnisko kopību) izcelšanos ([[Etnoģenēze|etnoģenēzi]]), izvietojumu ([[Etnoģeogrāfija|etnoģeogrāfiju]]), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām. Līdzās etnogrāfijai pastāv [[etnoloģija]], kas nodarbojas ar etnogrāfisko datu salīdzinošiem pētījumiem. Mūsdienu antropoloģijā un socioloģijā '''etnogrāfija''' ir kvalitatīvs cilvēku sociālo parādību apraksts, kas balstīts uz lauka pētījumiem. Šādā aspektā etnogrāfija ir holistiska (vispārīga, integrējoša) pētījuma metode, kas balstās pieņēmumā, ka sistēmas īpašības nav iespējams precīzi aprakstīt, ja tās tiek skatītas atrauti viena no otras. Mūsdienās etnogrāfija kā pētniecības metode tiek plaši lietota ne tikai antropoloģijā, bet arī socioloģijā un organizāciju pētniecībā. Šādā kontekstā '''etnogrāfija''' ir mūsdienu sabiedrību pētījums, kas cenšas noskaidrot, kā dzīvo mūsdienu cilvēki, t.i., cilvēki, kas dzīvo sabiedrībā tajā laikā, kad tiek veikts lauka pētījums. Kaut arī Latvijā ar etnogrāfiju reizēm tiek saprasts daļēji vēsturisks pētījums, kas orientēts uz pagātnē radītu materiālu un nemateriālu artefaktu apkopošanu un no tā izrietošu spekulatīvu vēsturiskās situācijas rekonstrukciju, etnogrāfija kā pētījuma metode mūsdienu zinātniskajā pasaulē tiek izmantota galvenokārt mūsdienu sabiedrību un parādību aprakstīšanai un pētīšanai ---- === Raksti === [[Baltu etnoģenēze]] === Radniecīgas nodaļas === [[Antropoloģija]] <br> [[Folkloristika]] <br> [[Socioloģija]] <br> [[Vēsture]] === Noderīgas norādes === [http://folklora.lv '''folklora.lv'''] (pastāv kopš 1998. gada, faktiski vortāls) [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Literatūras, folkloras un mākslas institūta [http://www.lfk.lv/ '''Latviešu folkloras krātuve'''] [[Category:Antropoloģija]] [[Category:Socioloģija]] [[Category:Vēsture]] [[de:Ethnografie]] [[en:Ethnography]] [[eo:Etnografio]] [[es:Etnografía]] [[fr:Ethnographie]] [[it:Etnografia]] [[nl:Etnografie]] [[pl:Etnografia]] [[pt:Etnografia]] [[sk:Etnografia]] 924 10559 2005-03-15T19:36:49Z 159.148.233.3 /* Nozares */ '''Mitoloģija''' ir būtiska cilvēces kultūras sastāvdaļa. Mijiedarbībā ar mitoloģiju veidojusies [[reliģija]], [[filozofija]], [[literatūra]], arī zinātņu pirmsākumi. Radusies cilvēces sākumposmā, mitoloģija arī vēlāk ietekmējusi kultūras attīstību. Daudzi literatūras un mākslas šedevri nav pilnībā izprotami, nepārzinot tajos attēlotās mitoloģiskās personas un izmantotos mitoloģiskos sižetus. Varētu teikt, ka mitoloģija ir cilvēces garīgais šūpulis. Katras tautas unikalitāti un savdabību raksturo tās kultūra, kas savukārt sakņojas attiecīgajā mitoloģijā. Nopietna iepazīšanās ar kādu [[Tautas|nāciju]] jāsāk ar tās mītu un mitoloģisko priekšstatu sistēmu studijām. Šī atziņa ir īpaši nozīmīga šodien, kad ir iespēja izsvērt un attīstīt sakarus ar visas pasaules tautām un nācijām. {{stub}} === Nozares === [[Latviešu mitoloģija]] <BR> [[Skandināvu mitoloģija]] [[Category:Mitoloģija]] [[bg:%D0%9C%D0%B8%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B3%D0%B8%D1%8F]] [[ca:Mitologia]] [[cs:Mythologie]] [[cy:Mytholeg]] [[da:Mytologi]] [[de:Mythologie]] [[el:&#924;&#965;&#952;&#959;&#955;&#959;&#947;&#943;&#945;]] [[eo:Mitologio]] [[es:Mitología]] [[et:Mütoloogia]] [[fr:Mythologie]] [[hr:Mitologija]] [[hu:Mitol&#243;gia]] [[ia:Mythologia]] [[ja:&#31070;&#35441;]] [[la:Mythologia]] [[lb:Mythologie]] [[nl:Mythologie]] [[pl:Mitologia]] [[pt:Mitologia]] [[ro:Mitologie]] [[ru:&#1052;&#1080;&#1092;&#1086;&#1083;&#1086;&#1075;&#1080;&#1103;]] [[sl:mitologija]] [[sr:&#1052;&#1080;&#1090;&#1086;&#1083;&#1086;&#1075;&#1080;&#1112;&#1072;]] [[sv:Mytologi]] [[uk:&#1052;&#1110;&#1092;&#1086;&#1083;&#1086;&#1075;&#1110;&#1103;]] [[zh:&#31070;&#35805;]] 925 50571 2006-06-14T19:10:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[oc:Psicologia]] '''Psiholoģija''' ir zinātne par uzvedību un [[kognitīvie procesi|kognitīvajiem]] jeb domāšanas procesiem. Vienlaikus šis jēdziens bieži tiek lietots arī kā apzīmējums daudzveidīgām psiholoģiskām terapijām. Atšķirībā no radniecīgajām [[socioloģija|socioloģijas]], [[antropoloģija|antropoloģijas]], [[ekonomika|ekonomikas]] un [[politoloģija|politoloģijas]] zinātnēm, psiholoģijā galvenā uzmanība tiek pievērsta [[indivīds|indivīdam]], nevis [[sabiedrība|sabiedrībai]]. Lai gan jautājumi par domāšanu ir pastāvējuši jau kopš antīkās pasaules laikiem (piem., [[Aristotelis|Aristoteļa]] ''De Memoria et Reminiscentia''), kā zinātne tā izveidojās tikai XIX gadsimta vidū. Par nozīmīgu punktu tās rašanās procesā tiek uzskatīta [[Vilhelms Vunts|Vilhelma Vunta]] 1879. gadā dibinātā psiholoģiskā laboratorija. === Psiholoģijas nozares === [[Psiholingvistika]]<br> [[Kognitīvā psiholoģija]]<br> [[Psihoanalīze]]<br> [[Sociālā psiholoģija]]<br> [[Attīstības psiholoģija]]<br> [[Psihofizioloģija]]<br> [[Neiropsiholoģija]]<br> [[Reliģijas psiholoģija]]<br> [[Juridiskā psiholoģija]]<br> === Radniecīgās zinātnes=== [[Filozofija]]<br> [[Loģika]]<br> [[Statistika]]<br> [[Socioloģija]]<br> [[Pedagoģija]]<br> [[Antropoloģija]]<br> [[Ekonomika]]<br> [[Politoloģija]]<br> ---- === Noderīgas norādes === [http://www.flogiston.ru www.flogiston.ru]<br> [http://psychclassics.yorku.ca psychclassics.yorku.ca]<BR> [http://www.perfectionnement.info/lo/agenda.php?i_pays=0&i_date=0&keywords=congr International PSY Congresses]<br> [http://eksperts.gold.lv/psychology_lv.html Juridiskā psiholoģija] [[Category:Psiholoģija]] [[Category:Sociālās zinātnes]] [[af:Sielkunde]] [[an:Sicolochía]] [[ar:علم النفس]] [[ast:Psicoloxía]] [[bg:Психология]] [[bn:মনস্তত্ত্ববিদ্যা]] [[br:Psikoloji]] [[bs:Psihologija]] [[ca:Psicologia]] [[cs:Psychologie]] [[csb:Psychòlogijô]] [[cy:Seicoleg]] [[da:Psykologi]] [[de:Psychologie]] [[el:Ψυχολογία]] [[en:Psychology]] [[eo:Psikologio]] [[es:Psicología]] [[et:Psühholoogia]] [[eu:Psikologia]] [[fa:روان‌شناسی]] [[fi:Psykologia]] [[fr:Psychologie]] [[fur:Psicologjie]] [[ga:Síceolaíocht]] [[gl:Psicoloxía]] [[he:פסיכולוגיה]] [[hi:मानस शास्त्र]] [[hr:Psihologija]] [[hu:Pszichológia]] [[ia:Psychologia]] [[id:Psikologi]] [[io:Psikologio]] [[is:Sálfræði]] [[it:Psicologia]] [[ja:心理学]] [[jv:Psikologi]] [[ka:ფსიქოლოგია]] [[ko:심리학]] [[ku:Psîkolojî]] [[ky:Психология]] [[la:Psychologia]] [[lad:Psikolojiya]] [[lb:Psychologie]] [[li:Psychologie]] [[lt:Psichologija]] [[mk:Психологија]] [[ms:Psikologi]] [[nl:Psychologie]] [[nn:Psykologi]] [[no:Psykologi]] [[oc:Psicologia]] [[pl:Psychologia]] [[pt:Psicologia]] [[ro:Psihologie]] [[ru:Психология]] [[scn:Psicoluggìa]] [[sh:Psihologija]] [[simple:Psychology]] [[sk:Psychológia]] [[sl:Psihologija]] [[sq:Psikologjia]] [[sr:Психологија]] [[su:Psikologi]] [[sv:Psykologi]] [[th:จิตวิทยา]] [[tl:Sikolohiya]] [[tr:Psikoloji]] [[uk:Психологія]] [[vi:Tâm lý học]] [[war:Psikolohiya]] [[zh:心理学]] 926 46197 2006-05-21T00:14:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[fur:Sociologjie]] '''Socioloģija''' ir zinātne, kas pētī sabiedrības likumsakarības un procesus, kas apvieno vai nošķir cilvēkus kā indivīdus un kā grupu locekļus. Socioloģijas sākumi meklējami 19. gadsimtā kā sekas straujajām sabiedrības pārmaiņām. Socioloģijas mērķis bija noskaidrot, kas sociālās grupas apvieno, kā arī izprast sociālās norobežošanās iemeslus un spēt šos procesus kontrolēt. Mūsdienu sociologu pētījumi ir vērsti uz sabiedrības makrostruktūru (rasu, etniskās piederības, sociālo slāņu un dzimumu), sabiedrības institūciju (piemēram, ģimeņu) un mikroprocesu (starppersonu attiecību) izpēti, izvērtējot iemeslus to krīzēs (noziegums, šķiršanās). Visbiežāk pētniecībā tiek izmantotas [[Statistika|statistiskas]] metodes, veidojot situācijas attīstības modeļus, tomēr populāras ir arī kvalitatīvās metodes (intervijas, fokusgrupu diskusijas un etnogrāfiskās metodes). [[Category:Socioloģija]] [[af:Sosiologie]] [[an:Soziolochía]] [[ar:علم الاجتماع]] [[ast:Socioloxía]] [[bg:Социология]] [[bs:Sociologija]] [[ca:Sociologia]] [[cs:Sociologie]] [[da:Sociologi]] [[de:Soziologie]] [[el:Κοινωνιολογία]] [[en:Sociology]] [[eo:Sociologio]] [[es:Sociología]] [[et:Sotsioloogia]] [[eu:Soziologia]] [[fa:جامعه‌شناسی]] [[fi:Sosiologia]] [[fr:Sociologie]] [[fur:Sociologjie]] [[fy:Sosjology]] [[gl:Socioloxía]] [[he:סוציולוגיה]] [[hi:समाज शास्त्र]] [[hr:Sociologija]] [[hu:Szociológia]] [[ia:Sociologia]] [[id:Sosiologi]] [[io:Sociologio]] [[it:Sociologia]] [[ja:社会学]] [[ka:სოციოლოგია]] [[ko:사회학]] [[ku:Civaknasî]] [[ky:Социология]] [[la:Sociologia]] [[lad:Sosiolojiya]] [[lb:Soziologie]] [[li:Sociologie]] [[lt:Sociologija]] [[mk:Социологија]] [[ms:Sosiologi]] [[nds:Soziologie]] [[nl:Sociologie]] [[nn:Sosiologi]] [[no:Sosiologi]] [[pl:Socjologia]] [[pt:Sociologia]] [[ro:Sociologie]] [[ru:Социология]] [[sc:Sotziologia]] [[scn:Socioluggìa]] [[sh:Sociologija]] [[simple:Sociology]] [[sk:Sociológia]] [[sl:Sociologija]] [[sr:Социологија]] [[su:Sosiologi]] [[sv:Sociologi]] [[th:สังคมวิทยา]] [[tr:Toplum bilimi]] [[uk:Соціологія]] [[vi:Xã hội học]] [[xh:ISosioloji]] [[zh:社会学]] 927 52605 2006-06-30T12:17:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[gv:Shennaghys]] ==Kas ir vēsture?== '''Vēsture''' kopumā ir jebkurš attīstības process dabā un sabiedrībā. Tomēr skatoties no zinātnes skatu punkta, par vēsturi pamatā uzskata zinātni, kas pētī cilvēku sabiedrības attīstības procesus. Lai izpētītu sarežģītus jautājumus vai procesus, tos nepieciešams strukturēt pēc noteiktiem [[Kritērijs|kritērijiem]]. ==Vēstures periodi== Viens no galvenajiem strukturizācijas kritērijiem vēsturē ir [[laiks]]. Tā, agrīno [[cilvēce]]s vēsturi pieņemts dalīt trīs laikmetos – akmens, bronzas un dzelzs. Pirmais šādu dalījumu 1836. gadā piedāvājis dāņu [[antikvārs]][[ Kristiāns Jurgensens Tomsens]] (1788-1865). Šāds hronoloģisks dalījums ļauj izsekot cilvēces attīstībai, atkarībā no konkrētās [[civilizācija]]s tehniskā līmeņa. Taču šī trīs laikmetu hronoloģija nav saistīta ar fizisko laiku kā tādu. Dažādas civilizācijas, kuras dzīvoja vienlaicīgi dažādos reģionos, bet raksturojās ar atšķirīgu attīstības līmeni, var tikt attiecinātas uz dažādiem laikmetiem. Pastāv arī cita pieeja vēstures periodizācijā. To var iedalīt divos lielos posmos – aizvēsturē un vēsturiskajā laikmetā, atkarībā no vēsturiskajiem rakstītajiem avotiem. Par tik, par cik senatnē rakstītās liecības un novērojumi ļauj rekonstruēt attiecīgā laika notikumus, to pieņemts saukt par vēsturisko laikmetu. Tomēr, cilvēces attīstība notika arī tūkstošiem gadu pirms [[rakstība]]s izgudrošanas un ieviešanas. Tas gan nenozīmē, ka nebūtu iespējams neko izdibināt par šo laikmetu. Savākt faktus par vissenākajiem notikumiem ļauj [[arheoloģija]]. Arheoloģiskās liecības ir daudz neprecīzāks informācijas avots par rakstītiem materiāliem un vēstures tecējumu daudzos gadījumos ir iespējams noteikt visai aptuveni. Tādēļ to pieņemts apzīmēt par aizvēsturi. Ja skatām cilvēces vēsturi kopumā, tad aizvēstures un vēstures mija attiecināma uz 4. gadu tūkstoša beigām p.m.ē, kad sāka parādīties pirmās ar zināšanām saistītās [[inovācija]]s. Proti, rakstītie avoti – [[Šumeri|šumeru]] [[ķīļraksti]], ēģiptiešu [[hieroglifi]] u.c. Jāatzīmē, ka arī šajā gadījumā aizvēstures pāreja vēsturē attiecināma tikai uz tām teritorijām un to apdzīvojušām tautām, kur senie raksti tika atrasti. Citām tautām no aizvēstures iekļūšana vēsturē datējama vēlākos gadsimtos. Piemēram, [[Baltija]]s un[[ Latvija]]s teritorijas apdzīvojošām tautām vēsture tās periodizācijas izpratnē sākas tikai mūsu ēras 11.-12. gadsimtā, kad sāka parādīties pirmās [[hronika]]s par Baltijas zemēm un tautām. <table border="1" cellspacing="0" style="text-align: center;"> <tr bgcolor="silver"> <th>Periods</th> <th>Eiropā</th> <th>Latvijā</th> </tr> <tr> <td>[[Aizvēsture]]</td> <td>... - [[2500 pmē]]</td> <td>... -</td> </tr> <tr> <td>[[Senie laiki]]</td> <td>[[2500 pmē]] - [[476]]</td> <td>... - [[1186]]</td> </tr> <tr> <td>[[Viduslaiki]]</td> <td>[[476]] - [[1492]]</td> <td>[[1186]] - [[1561]]</td> </tr> <tr> <td>[[Jaunie laiki]]</td> <td>[[1492]] - [[1789]]</td> <td>[[1561]] - [[1795]]</td> </tr> <tr> <td>[[Jaunākie laiki]]</td> <td>no [[1789]]</td> <td>no [[1795]]</td> </tr> </table> Vēstures literatūrā figurē arī citas vēstures periodu klasifikācijas. ==Nozares== * [[Arheoloģija|Arheoloģija]] * [[Arheogrāfija|Arheogrāfija]] * [[Heraldika]] * [[Numismātika|Numismātika]] ==Reģioni== * [[Latvijas vēsture]] * [[Eiropas vēsture]] * [[Āzijas vēsture]] [[Category:Vēsture|Vesture]] ==Ārējās saites== * [http://www.historia.lv Latvijas vēsture Internetā] * [http://www.letonika.lv/history/ Tildes datorenciklopēdija Latvijas Vēsture] [[af:Geskiedenis]] [[an:Istoria]] [[ang:Stǣr]] [[ar:تاريخ]] [[ast:Hestoria]] [[az:Tarix]] [[bat-smg:Istuorėjė]] [[be:Гісторыя]] [[bg:История]] [[bm:Tariku]] [[bn:ইতিহাস]] [[br:Istor]] [[bs:Historija]] [[ca:Història]] [[ceb:Kasaysayan]] [[cs:Historiografie]] [[cv:Истори]] [[cy:Hanes]] [[da:Historie]] [[de:Geschichte]] [[el:Ιστορία]] [[en:History]] [[eo:Historio]] [[es:Historia]] [[et:Ajalugu]] [[eu:Historia]] [[fa:تاریخ]] [[fi:Historia]] [[fiu-vro:Aolugu]] [[fo:Søga]] [[fr:Histoire]] [[fur:Storie]] [[fy:Skiednis]] [[ga:Stair]] [[gl:Historia]] [[gv:Shennaghys]] [[he:היסטוריה]] [[hi:इतिहास]] [[hr:Povijest]] [[hu:Történelem]] [[ia:Historia]] [[id:Sejarah]] [[io:Historio]] [[is:Sagnfræði]] [[it:Storia]] [[ja:歴史]] [[jbo:citri]] [[ka:ისტორია]] [[ko:역사]] [[ku:Dîrok]] [[la:Historia]] [[lad:Istoria]] [[lb:Geschicht]] [[li:Historie]] [[lt:Istorija]] [[mk:Историја]] [[ms:Sejarah]] [[mt:Storja]] [[nl:Geschiedenis]] [[nn:Historie]] [[no:Historie]] [[nrm:Histouère]] [[oc:Istòria]] [[pl:Historia]] [[ps:تاريخ]] [[pt:História]] [[ro:Istorie]] [[ru:История]] [[sa:इतिहास]] [[sc:Istòria]] [[scn:Storia]] [[sco:Historie]] [[sh:Historija]] [[simple:History]] [[sk:Dejiny]] [[sl:Zgodovina]] [[sr:Историја]] [[su:Sajarah]] [[sv:Historia]] [[sw:Historia]] [[ta:வரலாறு]] [[th:ประวัติศาสตร์]] [[tr:Tarih]] [[tt:Taríx]] [[uk:Історія]] [[ur:تاريخ]] [[vec:Storia]] [[vi:Lịch sử]] [[zh:历史]] [[zh-min-nan:Le̍k-sú]] 928 40368 2006-04-14T11:10:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:지질]] '''Lipīdi''' ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa. Ūdenī nešķīstoši vai slikti šķīstoši savienojumi, kuri labi šķīst nepolāros organiskajos šķīdinātājos. Pie lipīdiem pieder: [[taukskābe]]s, [[tauki]], [[eļļa]]s, [[vaski]], [[terpēni]], [[fosfolipīdi]], [[steroīdi]]. Lipīdi ietilpt ikvienas šūnas membrānas struktūras sastāvā. Tauki uzkrājas organismā kā enerģijas rezerve(piem. Zemādas tauki), taču arī augu taukiem noārdoties rodas daudz enerģijas. Tauki izpilda arī aizsargunkciju. Biezā slānī, tie pasargā iekšējos orgānus no siltuma zuduma un triecieniem. == Skatīt arī == * [[bioķīmija]] [[Category:Bioloģija]] [[bg:Липид]] [[ca:Lípid]] [[cs:Lipid]] [[da:Lipid]] [[de:Lipide]] [[en:Lipid]] [[eo:Lipido]] [[es:Lípido]] [[fi:Lipidi]] [[fr:Lipide]] [[he:ליפיד]] [[is:Fita]] [[it:Lipidi]] [[ja:脂質]] [[ko:지질]] [[lb:Lipid]] [[lt:Riebalai]] [[mk:Липид]] [[nl:Lipide]] [[pl:Lipid]] [[pt:Lípido]] [[ru:Липиды]] [[sk:Lipid]] [[su:Lipid]] [[sv:Lipid]] [[th:ไลปิด]] [[vi:Lipit]] [[zh:脂類]] 929 38492 2006-04-06T05:35:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[nn:Protein]], [[no:Protein]], [[sh:Protein]] '''Olbaltumvielas''' ir [[biopolimērs|biopolimēri]], kas sastāv no [[aminoskābe|aminoskābēm]], kuras savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm. Olbaltumvielas iedala: *Proteīni (sastāv tikai no aminoskābju virknes vai virknēm)(piem: albumīns) *Proteīdi (satur arī daļu, kas nesastāv no aminoskābēm) piem: hemoglobīns. Ļoti bieži ar jēdzienu '''proteīns''' saprot olbaltumvielas kā tādas. Proteīnu var veidot arī vairāki polipeptīdu pavedieni. {{stub}} == Skat. arī == [[Bioķīmija]] [[category:ķīmija]] [[category:bioloģija]] [[af:Proteïen]] [[ar:بروتين]] [[bg:Белтък]] [[ca:Proteïna]] [[cs:Bílkovina]] [[da:Protein]] [[de:Protein]] [[en:Protein]] [[eo:Proteino]] [[es:Proteína]] [[et:Valk]] [[fi:Proteiini]] [[fr:Protéine]] [[gl:Proteína]] [[he:חלבון]] [[hu:Fehérje]] [[id:Protein]] [[io:Proteino]] [[is:Prótín]] [[it:Proteine]] [[ja:蛋白質]] [[ko:단백질]] [[lb:Protein]] [[lt:Baltymas]] [[mk:Протеин]] [[nl:Proteïne]] [[nn:Protein]] [[no:Protein]] [[pam:Protina]] [[pl:Białko]] [[pt:Proteína]] [[ru:Белки]] [[sh:Protein]] [[simple:Protein]] [[sk:Bielkovina]] [[sl:Beljakovina]] [[sr:Протеин]] [[su:Protéin]] [[sv:Protein]] [[ta:புரதம்]] [[th:โปรตีน]] [[tr:Protein]] [[vi:Protein]] [[zh:蛋白质]] [[zh-min-nan:Nn̄g-pe̍h-chit]] 930 52835 2006-07-01T12:22:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-min-nan:Carbohydrate]] '''Ogļhidrāti''' ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu [[Ogļhidrāti#Aldehīdspirti un ketospirti|aldehīdspirti, vai ketospirti]]; tie var būt kā [[monosaharīdi]] un to dimēri (disaharīdi), tā arī [[polimērs|polimēri]], kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi). Ogļhidrātiem ir iespējams liels skaits optiski [[izomēri|izomēru]]. Dabā sastopamie ogļhidrāti parasti satur vienu optisko izomēru, bet polimēri, kurus iegūst mākslīgi (''polimerizējot'' [[formaldehīds|formaldehīdu]]) ir visu iespējamo izomēru maisījums. Vienkāršie ogļhidrāti satur oglekli, ūdeņradi un skābekli molārajā attiecībā 1:2:1 un tādejādi to vispārējā formula ir CnH2nOn. ===Iedalījums=== Ogļhidrātus (monosaharīdus) var iedalīt pēc oglekļa atomu skaita molekulā. *Triozes - satur 3 oglekļa atomus *Tetrozes - satur 4 oglekļa atomus *Pentozes - satur 5 oglekļa atomus *Heksozes - satur 6 oglekļa atomus *Heptozes - satur 7 oglekļa atomus Parasti par ogļhidrātiem uzskata savienojumus ar vismaz 3 oglekļa atomiem (triozes). Nozīmīgākie dabā sastopamie ogļhidrāti satur 5 (riboze)(pentozes) vai 6 oglekļa atomus (glikoze, fruktoze) (heksozes). Lai arī [[formaldehīds]] CH2O un [[etiķskābe]] C2H4O2 atbilst vispārīgajai formulai, tos parasti neuzskata par ogļhidrātiem. Savienojumus, kas satur divas monosaharīdu molekulas sauc par '''disaharīdiem''', tos '''''hidrolizējot''''' ir iespējams sašķel atpakaļ par monosaharīdiem. Savienojumus, kas satur lielu daudzumu monosaharīdu molekulu, sauc par '''polisaharīdiem'''. *'''hidrolīze''' : Reakcija ar ūdeni (H<sub>2<sub>O) Pazīstamākie monosaharīdi ir [[glikoze]], [[fruktoze]], [[riboze]] un [[laktoze]], pazīstamākie disaharīdi: [[saharoze]] un [[maltoze]]. Pazīstamākie polisaharīdi ir [[celuloze]] (augu šķiedrās), [[ciete]] (sastāv no amilozes un amilopektīna), [[glikogēns]] (dzīvnieku šūnās) un [[hitīns]] (kukaiņu ķermeņu apvalkos)(Lai arī hitīns satur slāpekli, to tomēr pieskaita pie ogļhidrātiem). ==Aldehīdspirti un ketospirti== '''Aldehīdspirts''' ir [[aldehīdi|aldehīds]], kura ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupu. '''Ketospirts''' ir [[ketoni|ketons]], kuram vienā vai abos ogļūdeņraža atlikumos viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupu. == Ogļhidrātu iegūšana == === Monosaharīdi === Glikoze rodas augos, [[fotosintēze]]s procesā, kur hloroplastos notiek sekojoša reakcija: *6CO<sub>2<sub> + 6H<sub>2<sub>O <math>\to</math> C<sub>6<sub>H<sub>12<sub>O<sub>6<sub> + 6O<sub>2<sub> Vai arī temperatūrā, polimerizējot formaldehīdu: *6HCOH <math>\to</math> C<sub>6<sub>H<sub>12<sub>O<sub>6<sub> === Disaharīdi === Disaharīdi ir ogļhidrāti, kas sastāv no diviem monosaharīdu atlikumiem. Maltozi iegūst ar divām glikozes molekulām: * 2 C<sub>6<sub>H<sub>12<sub>O<sub>6<sub> <math>\to</math> C<sub>12<sub>6H<sub>22<sub>O<sub>11<sub> + H<sub>2<sub>O pāri paliek ūdens. Savukārt Hidrolizējot maltozi mēs atpakaļ iegūstam divas glikozes molekulas. Saharozi iegūst no glikozes un fruktozes: *C<sub>6<sub>H<sub>12<sub>O<sub>6<sub> + C<sub>6<sub>H<sub>12<sub>O<sub>6<sub> <math>\to</math> C<sub>12<sub>H<sub>22<sub>O<sub>12<sub> + H<sub>2<sub>O === Polisaharīdi === Polisaharīdu vispārīgā formula ir (C<sub>6<sub>H<sub>10<sub>O<sub>5<sub>)<sub>n<sub> Fotosintēzes turpmākajā darbībā noris šāda reakcija: *C<sub>6<sub>H<sub>12<sub>O<sub>6<sub> <math>\to</math> (C<sub>6<sub>H<sub>10<sub>O<sub>5<sub>)<sub>n<sub> + H<sub>2<sub>O [[Category:Ķīmija]] [[Category:Bioloģija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[bg:Въглехидрат]] [[ca:Hidrat de carboni]] [[cs:Sacharid]] [[da:Kulhydrat]] [[de:Kohlenhydrate]] [[el:Υδατάνθρακας]] [[en:Carbohydrate]] [[eo:Karbonhidrato]] [[es:Hidrato de carbono]] [[fa:کربوهیدرات]] [[fi:Hiilihydraatti]] [[fr:Glucide]] [[he:פחמימה]] [[hr:Ugljikohidrati]] [[hu:Szénhidrát]] [[id:Karbohidrat]] [[it:Glucidi]] [[ja:炭水化物]] [[ko:탄수화물]] [[la:Saccharidum]] [[lb:Glucid]] [[lt:Angliavandenis]] [[mk:Јаглехидрат]] [[nl:Koolhydraat]] [[nn:Karbohydrat]] [[no:Karbohydrat]] [[pl:Węglowodan]] [[pt:Carboidrato]] [[ru:Углеводы]] [[sl:Ogljikov hidrat]] [[sr:Угљени хидрати]] [[su:Karbohidrat]] [[sv:Kolhydrat]] [[th:คาร์โบไฮเดรต]] [[tr:Karbonhidrat]] [[zh:糖类]] [[zh-min-nan:Carbohydrate]] 931 32046 2006-02-26T19:59:01Z Tail 13 '''Nukleoskābes''' jeb '''nukleīnskābes''' ir polimēri, kurus veido savā starpā, ar fosforskābes diestera saitēm, lineāri savienoti nukleotīdi. Nukleīnskābes nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu, ekspresiju un nodošanu nākamajām šūnu paaudzēm ar replikācijas, transkripcijas un translācijas mehānismu palīdzību. Izšķir ribonukleīnskābes ([[RNS]]) un dezoksiribonukleīnskābes ([[DNS]]). ===Nukleotīdi=== Nukleīnskābju monomēri ir nukleotīdi. Tie sastāv no 3 komponentiem: *Heterocikliska slāpekļa bāze (purīna vai piramidīna atvasinājums) *Ogļhidrāts (pentoze) *Fosforskābes atlikums == Radniecīgi šķirkļi == *[[DNS|Dezoksiribonukleīnskābes]] (DNS) *[[RNS|Ribonukleīnskābes]] (RNS) ==Skat. arī== * [[Bioķīmija]] [[Category:Bioloģija]] [[Category:Ķīmija]] [[bg:Нуклеинова киселина]] [[ca:Àcid nucleic]] [[cs:Nukleová kyselina]] [[de:Nukleinsäure]] [[en:nucleic acid]] [[es:Ácido nucleico]] [[eo:Nuklea acido]] [[fr:Acide nucléique]] [[ko:핵산]] [[id:Asam nukleat]] [[it:Acido nucleico]] [[he:חומצת גרעין]] [[lt:Nukleino rūgštis]] [[lb:Nukleinsaier]] [[mk:Нуклеинска киселина]] [[nl:Nucleinezuur]] [[ja:核酸]] [[pl:Kwas nukleinowy]] [[pt:Ácido nucleico]] [[sk:Nukleová kyselina]] [[sr:Нуклеинска киселина]] [[su:Asam nukléat]] [[zh:核酸]] [[sr:нуклеинске киселине]] 932 52421 2006-06-29T12:29:07Z Yyy 146 ++ :''DNS pāradresē šeit. Par DNS protokolu skatīt [[DNS (protokols)]].'' '''DNS''' jeb '''dezoksiribonukleīnskābe''' ir [[dezoksiribonukleotīdi|dezoksiribonukleotīdu]] lineārs [[polimērs]], praktiski visu dzīvo [[organisms|organismu]] (izņemot daļu [[vīruss|vīrusu]]) [[ģenētika|ģenētiskās]] informācijas glabātāja. Divpavedienu DNS divi komplementāri DNS pavedieni (polimēri) veido DNS dubultspirāli. Sastopama arī viena pavediena veidā. [[eikariots|Eikariotu]] šūnās lielākā daļa DNS atrodas šūnas kodolā, hromosomās. [[prokariots|Prokariotos]], DNS brīvi peld citoplazmā. == Skat. arī == *[[Ribonukleīnskābe|Ribonukleīnskābes]] (RNS) *[[Bioķīmija]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Bioloģija]] [[ar:حمض نووي ريبي منقوص الأكسجين]] [[bg:ДНК]] [[bs:DNA]] [[ca:ADN]] [[cs:DNA]] [[cy:DNA]] [[da:Dna]] [[de:Desoxyribonukleinsäure]] [[el:DNA]] [[en:DNA]] [[eo:DNA]] [[es:ADN]] [[et:Desoksüribonukleiinhape]] [[eu:ADN]] [[fi:DNA]] [[fr:Acide désoxyribonucléique]] [[ga:ADN]] [[gl:ADN]] [[he:DNA]] [[ht:ADN]] [[hu:DNS (biológia)]] [[id:Asam deoksiribonukleat]] [[it:DNA]] [[ja:デオキシリボ核酸]] [[ko:DNA]] [[la:Acidum deoxyribonucleinicum]] [[lt:Deoksiribonukleorūgštis]] [[mk:ДНК]] [[ms:DNA]] [[nl:DNA]] [[nn:Deoksyribonukleinsyre]] [[no:DNA]] [[pam:DNA]] [[pdc:DNA]] [[pl:Kwas deoksyrybonukleinowy]] [[pt:DNA]] [[ro:ADN]] [[ru:Дезоксирибонуклеиновая кислота]] [[sh:DNK]] [[simple:DNA]] [[sk:Deoxyribonukleová kyselina]] [[sl:Deoksiribonukleinska kislina]] [[sr:ДНК]] [[su:DNA]] [[sv:DNA]] [[ta:ஆக்சிஜனற்ற ரைபோ கரு அமிலம்]] [[th:ดีเอ็นเอ]] [[tl:DNA]] [[tr:DNA]] [[uk:ДНК]] [[ur:ڈی این اے]] [[vi:DNA]] [[zh:脱氧核糖核酸]] [[zh-min-nan:DNA]] 933 50622 2006-06-15T02:26:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[ta:ரைபோ கரு அமிலம்]] '''Ribonukleīnskābe''' ir [[nukleīnskābe|nukleīnskābju]] veids. RNS veidota no [[monomērs|monomēriem]] (ribonukleotīdiem) kuru sastāvā esošā [[ogļhidrāti#Iedalījums|pentoze]] vienmēr ir [[riboze]]. RNS molekulām ir galvenā nozīme ģenētiskās informācijas realizēšanā - transkripcijā un translācijā. Daudziem [[vīruss|vīrusiem]] RNS ir ģenētiskās informācijas nesēja. == Radniecīgi šķirkļi == * [[Dezoksiribonukleīnskābe|Dezoksiribonukleīnskābes]] (DNS) == Apskaties arī šos == * [[bioķīmija]] [[Category:Bioloģija]] [[Category:Ķīmija]] [[ar:حمض ريبي نووي]] [[bg:РНК]] [[ca:ARN]] [[cs:RNA]] [[da:RNA]] [[de:Ribonukleinsäure]] [[en:RNA]] [[eo:RNA]] [[es:Ácido ribonucleico]] [[eu:ARN]] [[fi:RNA]] [[fr:Acide ribonucléique]] [[he:RNA]] [[hr:Ribonukleinska kiselina]] [[hu:RNS]] [[id:Asam ribonukleat]] [[is:RKS]] [[it:RNA]] [[ja:リボ核酸]] [[ko:RNA]] [[la:Acidum ribonucleinicum]] [[lb:RNS]] [[lt:Ribonukleino rūgštis]] [[mk:РНК]] [[nl:RNA]] [[no:RNA]] [[pl:Kwas rybonukleinowy]] [[pt:RNA]] [[ru:РНК]] [[simple:RNA]] [[sk:Ribonukleová kyselina]] [[sl:Ribonukleinska kislina]] [[sr:Рибонуклеинска киселина]] [[sv:RNA]] [[ta:ரைபோ கரு அமிலம்]] [[th:อาร์เอ็นเอ]] [[tr:RNA]] [[vi:RNA]] [[zh:核糖核酸]] 935 sysop 42851 2006-05-01T11:53:36Z Juzeris 23 'pārdēvējām' > 'pārdēvēju' $1 pārdēvēju par $2, izmantojot pāradresāciju 936 sysop 10570 2005-03-06T16:10:41Z Juzeris 23 eksperiments ar "izmainīt šo lapu" boldā /* edit this file to customize the monobook skin for the entire site */ /* Bold 'edit this page' link to encourage newcomers */ #ca-edit a { font-weight: bold !important; } 937 sysop 19777 2005-09-18T07:47:27Z Juzeris 23 pievienoju pārējo kodu, mazliet latviskoju /* <pre> */ /* tooltips and access keys */ ta = new Object(); ta['pt-userpage'] = new Array('.','Mana lietotāja lapa'); ta['pt-anonuserpage'] = new Array('.','Manas IP adreses lietotāja lapa'); ta['pt-mytalk'] = new Array('n','Mana diskusiju lapa'); ta['pt-anontalk'] = new Array('n','Diskusija par labojumiem, kas izdarīti no šīs IP adreses'); ta['pt-preferences'] = new Array('','Manas izvēles'); ta['pt-watchlist'] = new Array('l','Manis uzraudzītās lapas.'); ta['pt-mycontris'] = new Array('y','Mani ieguldījumi'); ta['pt-login'] = new Array('o','Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti.'); ta['pt-anonlogin'] = new Array('o','Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti.'); ta['pt-logout'] = new Array('o','Iziet'); ta['ca-talk'] = new Array('t','Diskusija par šī raksta lapu'); ta['ca-edit'] = new Array('e','Izmainīt šo lapu. Lūdzam izmantot pirmskatu pirms lapas saglabāšanas.'); ta['ca-addsection'] = new Array('+','Pievienot komentāru šai diskusijai.'); ta['ca-viewsource'] = new Array('e','Šī lapa ir aizsargāta. Tu vari apskatīties tās izejas kodu.'); ta['ca-history'] = new Array('h','Šīs lapas iepriekšējās versijas.'); ta['ca-protect'] = new Array('=','Aizsargāt šo lapu'); ta['ca-delete'] = new Array('v','Dzēst šo lapu'); ta['ca-undelete'] = new Array('d','Atjaunot labojumus, kas izdarīti šajā lapā pirms lapas dzēšanas.'); ta['ca-move'] = new Array('m','Pārvietot šo lapu'); ta['ca-nomove'] = new Array('','Tev nav pietiekamu privilēģiju, lai pārvietotu šo lapu.'); ta['ca-watch'] = new Array('w','Pievienot šo lapu manis uzraudzītajām lapām'); ta['ca-unwatch'] = new Array('w','Izņemt šo lapu no uzraudzītajām lapām'); ta['search'] = new Array('f','Meklēt šajā wiki'); ta['p-logo'] = new Array('','Sākumlapa'); ta['n-mainpage'] = new Array('z','Iet uz sākumlapu'); ta['n-portal'] = new Array('','Par šo projektu, par to, ko tu vari šeit darīt un kur ko atrast'); ta['n-currentevents'] = new Array('','Uzzini papildinformāciju par šobrīd aktuālajiem notikumiem'); ta['n-recentchanges'] = new Array('r','Izmaiņas, kas nesen izdarītas šajā wiki.'); ta['n-randompage'] = new Array('x','Iet uz nejauši izvēlētu lapu'); ta['n-help'] = new Array('','Vieta, kur uzzināt.'); ta['n-sitesupport'] = new Array('','Atbalsti mūs'); ta['t-whatlinkshere'] = new Array('j','Visas wiki lapas, kurās ir saites uz šejieni'); ta['t-recentchangeslinked'] = new Array('k','Izmaiņas, kas nesen izdarītas lapās, kurās ir saites uz šo lapu'); ta['feed-rss'] = new Array('','Šīs lapas RSS barotne'); ta['feed-atom'] = new Array('','Šīs lapas Atom barotne'); ta['t-contributions'] = new Array('','Apskatīt šā lietotāja ieguldījumu uzskaitījumu.'); ta['t-emailuser'] = new Array('','Sūtīt e-pastu šim lietotājam'); ta['t-upload'] = new Array('u','Augšuplādēt attēlus vai multimēdiju failus'); ta['t-specialpages'] = new Array('q','Visu īpašo lapu uzskaitījums'); ta['ca-nstab-main'] = new Array('c','Apskatīt rakstu'); ta['ca-nstab-user'] = new Array('c','Apskatīt lietotāja lapu'); ta['ca-nstab-media'] = new Array('c','Apskatīt multimēdiju lapu'); ta['ca-nstab-special'] = new Array('','Šī ir īpašā lapa, tu nevari izmainīt pašu lapu.'); ta['ca-nstab-wp'] = new Array('a','Apskatīt projekta lapu'); ta['ca-nstab-image'] = new Array('c','Apskatīt attēla lapu'); ta['ca-nstab-mediawiki'] = new Array('c','Apskatīt sistēmas paziņojumu'); ta['ca-nstab-template'] = new Array('c','Apskatīt veidni'); ta['ca-nstab-help'] = new Array('c','Apskatīt palīdzības lapu'); ta['ca-nstab-category'] = new Array('c','Apskatīt kategorijas lapu'); if (window.showModalDialog && document.compatMode && document.compatMode == "CSS1Compat") { var oldWidth; var docEl = document.documentElement; function fixIEScroll() { if (!oldWidth || docEl.clientWidth > oldWidth) doFixIEScroll(); else setTimeout(doFixIEScroll, 1); oldWidth = docEl.clientWidth; } function doFixIEScroll() { docEl.style.overflowX = (docEl.scrollWidth - docEl.clientWidth < 4) ? "hidden" : ""; } document.attachEvent("onreadystatechange", fixIEScroll); attachEvent("onresize", fixIEScroll); } function addLoadEvent(func) { if (window.addEventListener) window.addEventListener("load", func, false); else if (window.attachEvent) window.attachEvent("onload", func); } function LinkFA() { // iterate over all <span>-elements for(var i=0; a = document.getElementsByTagName("span")[i]; i++) { // if found a FA span if(a.className == "FA") { // iterate over all <li>-elements for(var j=0; b = document.getElementsByTagName("li")[j]; j++) { // if found a FA link if(b.className == "interwiki-" + a.id) { b.style.padding = "0 0 0 16px"; b.style.backgroundImage = "url('http://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/6/60/LinkFA-star.png')"; b.style.backgroundRepeat = "no-repeat"; b.title = "Šī raksta kvalitāte ir novērtēta augstu"; } } } } } addLoadEvent(LinkFA); /* </pre> */ 938 sysop 10572 2005-02-06T22:15:07Z Juzeris 23 "Sorry, you have already created $1 accounts. You can't make any more." > "Diemžēl tu jau esi izveidojis $1 lietotājus un vairāk nav atļauts." Diemžēl tu jau esi izveidojis $1 lietotājus un vairāk nav atļauts. 939 sysop 10573 2005-02-06T22:20:22Z Juzeris 23 "Rakstu skaits šajā kategorijā: $1" > "Šajā kategorijā ir $1 raksti." Šajā kategorijā ir $1 raksti. 940 sysop 10574 2005-05-18T12:10:02Z Juzeris 23 atjaunināju info '''Piezīme:''' Pēc saglabāšanas iztīri pārlūka kešatmiņu, lai pārmaiņas būtu redzamas: Mozilla/Safari/Konqueror: turi nospiestu '''Shift''' un klikšķini '''Reload''' (vai spied '''Ctrl-Shift-r'''), IE: spied '''Ctrl-F5''', Opera: spied '''F5'''. 941 sysop 10575 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Page credits 942 sysop 10576 2004-12-20T20:18:21Z Juzeris 23 "Fails ar šādu nosaukumu jau pastāv, lūdzu, pārbaudi $1, ja neesi drošs, ka vēlies to mainīt." Fails ar šādu nosaukumu jau pastāv, lūdzu, pārbaudi $1, ja neesi drošs, ka vēlies to mainīt. 943 sysop 10577 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default - 944 sysop 16316 2005-07-08T07:02:27Z Juzeris 23 saraksts > uzskaitījums Administratoru uzskaitījums 945 sysop 10579 2004-12-19T02:07:20Z Juzeris 23 "(atveras jaunā logā)" (atveras jaunā logā) 946 sysop 10580 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default There is no credits info available for this page. 947 sysop 10581 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default others 948 sysop 10582 2005-01-08T21:46:08Z Juzeris 23 "This preference only works in the 'Standard' and the 'CologneBlue' skin." > "Šī izvēle darbojas tikai ar "Standard" un "CologneBlue" tēmām." Šī izvēle darbojas tikai ar "Standard" un "CologneBlue" tēmām. 949 sysop 10583 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default The page you wanted to save was blocked by the spam filter. This is probably caused by a link to an external site. 950 sysop 10584 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Spam protection filter 951 sysop 10585 2005-02-06T22:11:26Z Juzeris 23 "There are $1 subcategories to this category." > "Šajā kategorijā ir $1 apakškategorijas." Šajā kategorijā ir $1 apakškategorijas. 952 sysop 10586 2004-12-21T22:54:36Z Juzeris 23 "Laika josla" Laika josla 953 sysop 10587 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default 1 Set first character to "0" to disable the new category page layout. 954 10588 2004-06-29T12:33:46Z MediaWiki default {{int:allmessagestext}} <table border=1 width=100%><tr><td> '''Name''' </td><td> '''Default text''' </td><td> '''Current text''' </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:1movedto2&action=edit 1movedto2]<br> [[MediaWiki_talk:1movedto2|Talk]] </td><td> $1 moved to $2 </td><td> {{int:1movedto2}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:1movedto2_redir&action=edit 1movedto2_redir]<br> [[MediaWiki_talk:1movedto2_redir|Talk]] </td><td> $1 moved to $2 over redirect </td><td> {{int:1movedto2_redir}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Monobook.css&action=edit Monobook.css]<br> [[MediaWiki_talk:Monobook.css|Talk]] </td><td> /* edit this file to customize the monobook skin for the entire site */ </td><td> {{int:Monobook.css}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Monobook.js&action=edit Monobook.js]<br> [[MediaWiki_talk:Monobook.js|Talk]] </td><td> /* tooltips and access keys */ ta = new Object(); ta&#91;&#39;pt-userpage&#39;] = new Array(&#39;.&#39;,&#39;My user page&#39;); ta&#91;&#39;pt-anonuserpage&#39;] = new Array(&#39;.&#39;,&#39;The user page for the ip you\&#39;re editing as&#39;); ta&#91;&#39;pt-mytalk&#39;] = new Array(&#39;n&#39;,&#39;My talk page&#39;); ta&#91;&#39;pt-anontalk&#39;] = new Array(&#39;n&#39;,&#39;Discussion about edits from this ip address&#39;); ta&#91;&#39;pt-preferences&#39;] = new Array(&#39;&#39;,&#39;My preferences&#39;); ta&#91;&#39;pt-watchlist&#39;] = new Array(&#39;l&#39;,&#39;The list of pages you\&#39;re monitoring for changes.&#39;); ta&#91;&#39;pt-mycontris&#39;] = new Array(&#39;y&#39;,&#39;List of my contributions&#39;); ta&#91;&#39;pt-login&#39;] = new Array(&#39;o&#39;,&#39;You are encouraged to log in, it is not mandatory however.&#39;); ta&#91;&#39;pt-anonlogin&#39;] = new Array(&#39;o&#39;,&#39;You are encouraged to log in, it is not mandatory however.&#39;); ta&#91;&#39;pt-logout&#39;] = new Array(&#39;o&#39;,&#39;Log out&#39;); ta&#91;&#39;ca-talk&#39;] = new Array(&#39;t&#39;,&#39;Discussion about the content page&#39;); ta&#91;&#39;ca-edit&#39;] = new Array(&#39;e&#39;,&#39;You can edit this page. Please use the preview button before saving.&#39;); ta&#91;&#39;ca-addsection&#39;] = new Array(&#39;+&#39;,&#39;Add a comment to this discussion.&#39;); ta&#91;&#39;ca-viewsource&#39;] = new Array(&#39;e&#39;,&#39;This page is protected. You can view its source.&#39;); ta&#91;&#39;ca-history&#39;] = new Array(&#39;h&#39;,&#39;Past versions of this page.&#39;); ta&#91;&#39;ca-protect&#39;] = new Array(&#39;=&#39;,&#39;Protect this page&#39;); ta&#91;&#39;ca-delete&#39;] = new Array(&#39;d&#39;,&#39;Delete this page&#39;); ta&#91;&#39;ca-undelete&#39;] = new Array(&#39;d&#39;,&#39;Restore the edits done to this page before it was deleted&#39;); ta&#91;&#39;ca-move&#39;] = new Array(&#39;m&#39;,&#39;Move this page&#39;); ta&#91;&#39;ca-nomove&#39;] = new Array(&#39;&#39;,&#39;You don\&#39;t have the permissions to move this page&#39;); ta&#91;&#39;ca-watch&#39;] = new Array(&#39;w&#39;,&#39;Add this page to your watchlist&#39;); ta&#91;&#39;ca-unwatch&#39;] = new Array(&#39;w&#39;,&#39;Remove this page from your watchlist&#39;); ta&#91;&#39;search&#39;] = new Array(&#39;f&#39;,&#39;Search this wiki&#39;); ta&#91;&#39;p-logo&#39;] = new Array(&#39;&#39;,&#39;Main Page&#39;); ta&#91;&#39;n-mainpage&#39;] = new Array(&#39;z&#39;,&#39;Visit the Main Page&#39;); ta&#91;&#39;n-portal&#39;] = new Array(&#39;&#39;,&#39;About the project, what you can do, where to find things&#39;); ta&#91;&#39;n-currentevents&#39;] = new Array(&#39;&#39;,&#39;Find background information on current events&#39;); ta&#91;&#39;n-recentchanges&#39;] = new Array(&#39;r&#39;,&#39;The list of recent changes in the wiki.&#39;); ta&#91;&#39;n-randompage&#39;] = new Array(&#39;x&#39;,&#39;Load a random page&#39;); ta&#91;&#39;n-help&#39;] = new Array(&#39;&#39;,&#39;The place to find out.&#39;); ta&#91;&#39;n-sitesupport&#39;] = new Array(&#39;&#39;,&#39;Support us&#39;); ta&#91;&#39;t-whatlinkshere&#39;] = new Array(&#39;j&#39;,&#39;List of all wiki pages that link here&#39;); ta&#91;&#39;t-recentchangeslinked&#39;] = new Array(&#39;k&#39;,&#39;Recent changes in pages linking to this page&#39;); ta&#91;&#39;feed-rss&#39;] = new Array(&#39;&#39;,&#39;RSS feed for this page&#39;); ta&#91;&#39;feed-atom&#39;] = new Array(&#39;&#39;,&#39;Atom feed for this page&#39;); ta&#91;&#39;t-contributions&#39;] = new Array(&#39;&#39;,&#39;View the list of contributions of this user&#39;); ta&#91;&#39;t-emailuser&#39;] = new Array(&#39;&#39;,&#39;Send a mail to this user&#39;); ta&#91;&#39;t-upload&#39;] = new Array(&#39;u&#39;,&#39;Upload images or media files&#39;); ta&#91;&#39;t-specialpages&#39;] = new Array(&#39;q&#39;,&#39;List of all special pages&#39;); ta&#91;&#39;ca-nstab-main&#39;] = new Array(&#39;c&#39;,&#39;View the content page&#39;); ta&#91;&#39;ca-nstab-user&#39;] = new Array(&#39;c&#39;,&#39;View the user page&#39;); ta&#91;&#39;ca-nstab-media&#39;] = new Array(&#39;c&#39;,&#39;View the media page&#39;); ta&#91;&#39;ca-nstab-special&#39;] = new Array(&#39;&#39;,&#39;This is a special page, you can\&#39;t edit the page itself.&#39;); ta&#91;&#39;ca-nstab-wp&#39;] = new Array(&#39;a&#39;,&#39;View the project page&#39;); ta&#91;&#39;ca-nstab-image&#39;] = new Array(&#39;c&#39;,&#39;View the image page&#39;); ta&#91;&#39;ca-nstab-mediawiki&#39;] = new Array(&#39;c&#39;,&#39;View the system message&#39;); ta&#91;&#39;ca-nstab-template&#39;] = new Array(&#39;c&#39;,&#39;View the template&#39;); ta&#91;&#39;ca-nstab-help&#39;] = new Array(&#39;c&#39;,&#39;View the help page&#39;); ta&#91;&#39;ca-nstab-category&#39;] = new Array(&#39;c&#39;,&#39;View the category page&#39;); </td><td> {{int:Monobook.js}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:About&action=edit about]<br> [[MediaWiki_talk:About|Talk]] </td><td> About </td><td> {{int:About}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Aboutpage&action=edit aboutpage]<br> [[MediaWiki_talk:Aboutpage|Talk]] </td><td> Wikipedia:About </td><td> {{int:Aboutpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Aboutwikipedia&action=edit aboutwikipedia]<br> [[MediaWiki_talk:Aboutwikipedia|Talk]] </td><td> About Wikipedia </td><td> {{int:Aboutwikipedia}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-compareselectedversions&action=edit accesskey-compareselectedversions]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-compareselectedversions|Talk]] </td><td> v </td><td> {{int:Accesskey-compareselectedversions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-minoredit&action=edit accesskey-minoredit]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-minoredit|Talk]] </td><td> i </td><td> {{int:Accesskey-minoredit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-preview&action=edit accesskey-preview]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-preview|Talk]] </td><td> p </td><td> {{int:Accesskey-preview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-save&action=edit accesskey-save]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-save|Talk]] </td><td> s </td><td> {{int:Accesskey-save}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accesskey-search&action=edit accesskey-search]<br> [[MediaWiki_talk:Accesskey-search|Talk]] </td><td> f </td><td> {{int:Accesskey-search}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accmailtext&action=edit accmailtext]<br> [[MediaWiki_talk:Accmailtext|Talk]] </td><td> The Password for &#39;$1&#39; has been sent to $2. </td><td> {{int:Accmailtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Accmailtitle&action=edit accmailtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Accmailtitle|Talk]] </td><td> Password sent. </td><td> {{int:Accmailtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Acct_creation_throttle_hit&action=edit acct_creation_throttle_hit]<br> [[MediaWiki_talk:Acct_creation_throttle_hit|Talk]] </td><td> Sorry, you have already created $1 accounts. You can&#39;t make any more. </td><td> {{int:Acct_creation_throttle_hit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Actioncomplete&action=edit actioncomplete]<br> [[MediaWiki_talk:Actioncomplete|Talk]] </td><td> Action complete </td><td> {{int:Actioncomplete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Addedwatch&action=edit addedwatch]<br> [[MediaWiki_talk:Addedwatch|Talk]] </td><td> Added to watchlist </td><td> {{int:Addedwatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Addedwatchtext&action=edit addedwatchtext]<br> [[MediaWiki_talk:Addedwatchtext|Talk]] </td><td> The page &quot;$1&quot; has been added to your &#91;&#91;Special:Watchlist&#124;watchlist]]. Future changes to this page and its associated Talk page will be listed there, and the page will appear &#39;&#39;&#39;bolded&#39;&#39;&#39; in the &#91;&#91;Special:Recentchanges&#124;list of recent changes]] to make it easier to pick out. &lt;p&gt;If you want to remove the page from your watchlist later, click &quot;Stop watching&quot; in the sidebar. </td><td> {{int:Addedwatchtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Addsection&action=edit addsection]<br> [[MediaWiki_talk:Addsection|Talk]] </td><td> + </td><td> {{int:Addsection}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Administrators&action=edit administrators]<br> [[MediaWiki_talk:Administrators|Talk]] </td><td> Wikipedia:Administrators </td><td> {{int:Administrators}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Affirmation&action=edit affirmation]<br> [[MediaWiki_talk:Affirmation|Talk]] </td><td> I affirm that the copyright holder of this file agrees to license it under the terms of the $1. </td><td> {{int:Affirmation}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:All&action=edit all]<br> [[MediaWiki_talk:All|Talk]] </td><td> all </td><td> {{int:All}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Allmessages&action=edit allmessages]<br> [[MediaWiki_talk:Allmessages|Talk]] </td><td> All system messages </td><td> {{int:Allmessages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Allmessagestext&action=edit allmessagestext]<br> [[MediaWiki_talk:Allmessagestext|Talk]] </td><td> This is a list of all system messages available in the MediaWiki: namespace. </td><td> {{int:Allmessagestext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Allpages&action=edit allpages]<br> [[MediaWiki_talk:Allpages|Talk]] </td><td> All pages </td><td> {{int:Allpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Alphaindexline&action=edit alphaindexline]<br> [[MediaWiki_talk:Alphaindexline|Talk]] </td><td> $1 to $2 </td><td> {{int:Alphaindexline}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Alreadyloggedin&action=edit alreadyloggedin]<br> [[MediaWiki_talk:Alreadyloggedin|Talk]] </td><td> &lt;font color=red&gt;&lt;b&gt;User $1, you are already logged in!&lt;/b&gt;&lt;/font&gt;&lt;br /&gt; </td><td> {{int:Alreadyloggedin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Alreadyrolled&action=edit alreadyrolled]<br> [[MediaWiki_talk:Alreadyrolled|Talk]] </td><td> Cannot rollback last edit of &#91;&#91;$1]] by &#91;&#91;User:$2&#124;$2]] (&#91;&#91;User talk:$2&#124;Talk]]); someone else has edited or rolled back the page already. Last edit was by &#91;&#91;User:$3&#124;$3]] (&#91;&#91;User talk:$3&#124;Talk]]). </td><td> {{int:Alreadyrolled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ancientpages&action=edit ancientpages]<br> [[MediaWiki_talk:Ancientpages|Talk]] </td><td> Oldest pages </td><td> {{int:Ancientpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:And&action=edit and]<br> [[MediaWiki_talk:And|Talk]] </td><td> and </td><td> {{int:And}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Anontalk&action=edit anontalk]<br> [[MediaWiki_talk:Anontalk|Talk]] </td><td> Talk for this IP </td><td> {{int:Anontalk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Anontalkpagetext&action=edit anontalkpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Anontalkpagetext|Talk]] </td><td> ----&#39;&#39;This is the discussion page for an anonymous user who has not created an account yet or who does not use it. We therefore have to use the numerical &#91;&#91;IP address]] to identify him/her. Such an IP address can be shared by several users. If you are an anonymous user and feel that irrelevant comments have been directed at you, please &#91;&#91;Special:Userlogin&#124;create an account or log in]] to avoid future confusion with other anonymous users.&#39;&#39; </td><td> {{int:Anontalkpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Anonymous&action=edit anonymous]<br> [[MediaWiki_talk:Anonymous|Talk]] </td><td> Anonymous user(s) of Wikipedia </td><td> {{int:Anonymous}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Article&action=edit article]<br> [[MediaWiki_talk:Article|Talk]] </td><td> Content page </td><td> {{int:Article}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Articleexists&action=edit articleexists]<br> [[MediaWiki_talk:Articleexists|Talk]] </td><td> A page of that name already exists, or the name you have chosen is not valid. Please choose another name. </td><td> {{int:Articleexists}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Articlepage&action=edit articlepage]<br> [[MediaWiki_talk:Articlepage|Talk]] </td><td> View content page </td><td> {{int:Articlepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Asksql&action=edit asksql]<br> [[MediaWiki_talk:Asksql|Talk]] </td><td> SQL query </td><td> {{int:Asksql}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Asksqltext&action=edit asksqltext]<br> [[MediaWiki_talk:Asksqltext|Talk]] </td><td> Use the form below to make a direct query of the database. Use single quotes (&#39;like this&#39;) to delimit string literals. This can often add considerable load to the server, so please use this function sparingly. </td><td> {{int:Asksqltext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Autoblocker&action=edit autoblocker]<br> [[MediaWiki_talk:Autoblocker|Talk]] </td><td> Autoblocked because you share an IP address with &quot;$1&quot;. Reason &quot;$2&quot;. </td><td> {{int:Autoblocker}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badarticleerror&action=edit badarticleerror]<br> [[MediaWiki_talk:Badarticleerror|Talk]] </td><td> This action cannot be performed on this page. </td><td> {{int:Badarticleerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badfilename&action=edit badfilename]<br> [[MediaWiki_talk:Badfilename|Talk]] </td><td> Image name has been changed to &quot;$1&quot;. </td><td> {{int:Badfilename}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badfiletype&action=edit badfiletype]<br> [[MediaWiki_talk:Badfiletype|Talk]] </td><td> &quot;.$1&quot; is not a recommended image file format. </td><td> {{int:Badfiletype}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badipaddress&action=edit badipaddress]<br> [[MediaWiki_talk:Badipaddress|Talk]] </td><td> Invalid IP address </td><td> {{int:Badipaddress}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badquery&action=edit badquery]<br> [[MediaWiki_talk:Badquery|Talk]] </td><td> Badly formed search query </td><td> {{int:Badquery}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badquerytext&action=edit badquerytext]<br> [[MediaWiki_talk:Badquerytext|Talk]] </td><td> We could not process your query. This is probably because you have attempted to search for a word fewer than three letters long, which is not yet supported. It could also be that you have mistyped the expression, for example &quot;fish and and scales&quot;. Please try another query. </td><td> {{int:Badquerytext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badretype&action=edit badretype]<br> [[MediaWiki_talk:Badretype|Talk]] </td><td> The passwords you entered do not match. </td><td> {{int:Badretype}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badtitle&action=edit badtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Badtitle|Talk]] </td><td> Bad title </td><td> {{int:Badtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Badtitletext&action=edit badtitletext]<br> [[MediaWiki_talk:Badtitletext|Talk]] </td><td> The requested page title was invalid, empty, or an incorrectly linked inter-language or inter-wiki title. </td><td> {{int:Badtitletext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blanknamespace&action=edit blanknamespace]<br> [[MediaWiki_talk:Blanknamespace|Talk]] </td><td> (Main) </td><td> {{int:Blanknamespace}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockedtext&action=edit blockedtext]<br> [[MediaWiki_talk:Blockedtext|Talk]] </td><td> Your user name or IP address has been blocked by $1. The reason given is this:&lt;br /&gt;&#39;&#39;$2&#39;&#39;&lt;p&gt;You may contact $1 or one of the other &#91;&#91;Wikipedia:Administrators&#124;administrators]] to discuss the block. Note that you may not use the &quot;email this user&quot; feature unless you have a valid email address registered in your &#91;&#91;Special:Preferences&#124;user preferences]]. Your IP address is $3. Please include this address in any queries you make. </td><td> {{int:Blockedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockedtitle&action=edit blockedtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Blockedtitle|Talk]] </td><td> User is blocked </td><td> {{int:Blockedtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockip&action=edit blockip]<br> [[MediaWiki_talk:Blockip|Talk]] </td><td> Block user </td><td> {{int:Blockip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockipsuccesssub&action=edit blockipsuccesssub]<br> [[MediaWiki_talk:Blockipsuccesssub|Talk]] </td><td> Block succeeded </td><td> {{int:Blockipsuccesssub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockipsuccesstext&action=edit blockipsuccesstext]<br> [[MediaWiki_talk:Blockipsuccesstext|Talk]] </td><td> &quot;$1&quot; has been blocked. &lt;br /&gt;See &#91;&#91;Special:Ipblocklist&#124;IP block list]] to review blocks. </td><td> {{int:Blockipsuccesstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blockiptext&action=edit blockiptext]<br> [[MediaWiki_talk:Blockiptext|Talk]] </td><td> Use the form below to block write access from a specific IP address or username. This should be done only only to prevent vandalism, and in accordance with &#91;&#91;Wikipedia:Policy&#124;policy]]. Fill in a specific reason below (for example, citing particular pages that were vandalized). </td><td> {{int:Blockiptext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklink&action=edit blocklink]<br> [[MediaWiki_talk:Blocklink|Talk]] </td><td> block </td><td> {{int:Blocklink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklistline&action=edit blocklistline]<br> [[MediaWiki_talk:Blocklistline|Talk]] </td><td> $1, $2 blocked $3 (expires $4) </td><td> {{int:Blocklistline}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklogentry&action=edit blocklogentry]<br> [[MediaWiki_talk:Blocklogentry|Talk]] </td><td> blocked &quot;$1&quot; with an expiry time of $2 </td><td> {{int:Blocklogentry}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklogpage&action=edit blocklogpage]<br> [[MediaWiki_talk:Blocklogpage|Talk]] </td><td> Block_log </td><td> {{int:Blocklogpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Blocklogtext&action=edit blocklogtext]<br> [[MediaWiki_talk:Blocklogtext|Talk]] </td><td> This is a log of user blocking and unblocking actions. Automatically blocked IP addresses are not be listed. See the &#91;&#91;Special:Ipblocklist&#124;IP block list]] for the list of currently operational bans and blocks. </td><td> {{int:Blocklogtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bold_sample&action=edit bold_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Bold_sample|Talk]] </td><td> Bold text </td><td> {{int:Bold_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bold_tip&action=edit bold_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Bold_tip|Talk]] </td><td> Bold text </td><td> {{int:Bold_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Booksources&action=edit booksources]<br> [[MediaWiki_talk:Booksources|Talk]] </td><td> Book sources </td><td> {{int:Booksources}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Booksourcetext&action=edit booksourcetext]<br> [[MediaWiki_talk:Booksourcetext|Talk]] </td><td> Below is a list of links to other sites that sell new and used books, and may also have further information about books you are looking for.Wikipedia is not affiliated with any of these businesses, and this list should not be construed as an endorsement. </td><td> {{int:Booksourcetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Brokenredirects&action=edit brokenredirects]<br> [[MediaWiki_talk:Brokenredirects|Talk]] </td><td> Broken Redirects </td><td> {{int:Brokenredirects}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Brokenredirectstext&action=edit brokenredirectstext]<br> [[MediaWiki_talk:Brokenredirectstext|Talk]] </td><td> The following redirects link to a non-existing pages. </td><td> {{int:Brokenredirectstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bugreports&action=edit bugreports]<br> [[MediaWiki_talk:Bugreports|Talk]] </td><td> Bug reports </td><td> {{int:Bugreports}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bugreportspage&action=edit bugreportspage]<br> [[MediaWiki_talk:Bugreportspage|Talk]] </td><td> Wikipedia:Bug_reports </td><td> {{int:Bugreportspage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bureaucratlog&action=edit bureaucratlog]<br> [[MediaWiki_talk:Bureaucratlog|Talk]] </td><td> Bureaucrat_log </td><td> {{int:Bureaucratlog}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bureaucratlogentry&action=edit bureaucratlogentry]<br> [[MediaWiki_talk:Bureaucratlogentry|Talk]] </td><td> Rights for user &quot;$1&quot; set &quot;$2&quot; </td><td> {{int:Bureaucratlogentry}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bureaucrattext&action=edit bureaucrattext]<br> [[MediaWiki_talk:Bureaucrattext|Talk]] </td><td> The action you have requested can only be performed by sysops with &quot;bureaucrat&quot; status. </td><td> {{int:Bureaucrattext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bureaucrattitle&action=edit bureaucrattitle]<br> [[MediaWiki_talk:Bureaucrattitle|Talk]] </td><td> Bureaucrat access required </td><td> {{int:Bureaucrattitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bydate&action=edit bydate]<br> [[MediaWiki_talk:Bydate|Talk]] </td><td> by date </td><td> {{int:Bydate}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Byname&action=edit byname]<br> [[MediaWiki_talk:Byname|Talk]] </td><td> by name </td><td> {{int:Byname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Bysize&action=edit bysize]<br> [[MediaWiki_talk:Bysize|Talk]] </td><td> by size </td><td> {{int:Bysize}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cachederror&action=edit cachederror]<br> [[MediaWiki_talk:Cachederror|Talk]] </td><td> The following is a cached copy of the requested page, and may not be up to date. </td><td> {{int:Cachederror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cancel&action=edit cancel]<br> [[MediaWiki_talk:Cancel|Talk]] </td><td> Cancel </td><td> {{int:Cancel}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cannotdelete&action=edit cannotdelete]<br> [[MediaWiki_talk:Cannotdelete|Talk]] </td><td> Could not delete the page or image specified. (It may have already been deleted by someone else.) </td><td> {{int:Cannotdelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cantrollback&action=edit cantrollback]<br> [[MediaWiki_talk:Cantrollback|Talk]] </td><td> Cannot revert edit; last contributor is only author of this page. </td><td> {{int:Cantrollback}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Categories&action=edit categories]<br> [[MediaWiki_talk:Categories|Talk]] </td><td> Categories </td><td> {{int:Categories}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Category&action=edit category]<br> [[MediaWiki_talk:Category|Talk]] </td><td> category </td><td> {{int:Category}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Category_header&action=edit category_header]<br> [[MediaWiki_talk:Category_header|Talk]] </td><td> Articles in category &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Category_header}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Categoryarticlecount&action=edit categoryarticlecount]<br> [[MediaWiki_talk:Categoryarticlecount|Talk]] </td><td> There are $1 articles in this category. </td><td> {{int:Categoryarticlecount}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Changepassword&action=edit changepassword]<br> [[MediaWiki_talk:Changepassword|Talk]] </td><td> Change password </td><td> {{int:Changepassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Changes&action=edit changes]<br> [[MediaWiki_talk:Changes|Talk]] </td><td> changes </td><td> {{int:Changes}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Clearyourcache&action=edit clearyourcache]<br> [[MediaWiki_talk:Clearyourcache|Talk]] </td><td> &#39;&#39;&#39;Note:&#39;&#39;&#39; After saving, you have to clear your browser cache to see the changes: &#39;&#39;&#39;Mozilla:&#39;&#39;&#39; click &#39;&#39;reload&#39;&#39;(or &#39;&#39;ctrl-r&#39;&#39;), &#39;&#39;&#39;IE / Opera:&#39;&#39;&#39; &#39;&#39;ctrl-f5&#39;&#39;, &#39;&#39;&#39;Safari:&#39;&#39;&#39; &#39;&#39;cmd-r&#39;&#39;, &#39;&#39;&#39;Konqueror&#39;&#39;&#39; &#39;&#39;ctrl-r&#39;&#39;. </td><td> {{int:Clearyourcache}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Columns&action=edit columns]<br> [[MediaWiki_talk:Columns|Talk]] </td><td> Columns </td><td> {{int:Columns}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Commentedit&action=edit commentedit]<br> [[MediaWiki_talk:Commentedit|Talk]] </td><td> (comment) </td><td> {{int:Commentedit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Compareselectedversions&action=edit compareselectedversions]<br> [[MediaWiki_talk:Compareselectedversions|Talk]] </td><td> Compare selected versions </td><td> {{int:Compareselectedversions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirm&action=edit confirm]<br> [[MediaWiki_talk:Confirm|Talk]] </td><td> Confirm </td><td> {{int:Confirm}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmcheck&action=edit confirmcheck]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmcheck|Talk]] </td><td> Yes, I really want to delete this. </td><td> {{int:Confirmcheck}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmdelete&action=edit confirmdelete]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmdelete|Talk]] </td><td> Confirm delete </td><td> {{int:Confirmdelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmdeletetext&action=edit confirmdeletetext]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmdeletetext|Talk]] </td><td> You are about to permanently delete a page or image along with all of its history from the database. Please confirm that you intend to do this, that you understand the consequences, and that you are doing this in accordance with &#91;&#91;Wikipedia:Policy]]. </td><td> {{int:Confirmdeletetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmprotect&action=edit confirmprotect]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmprotect|Talk]] </td><td> Confirm protection </td><td> {{int:Confirmprotect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmprotecttext&action=edit confirmprotecttext]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmprotecttext|Talk]] </td><td> Do you really want to protect this page? </td><td> {{int:Confirmprotecttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmunprotect&action=edit confirmunprotect]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmunprotect|Talk]] </td><td> Confirm unprotection </td><td> {{int:Confirmunprotect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Confirmunprotecttext&action=edit confirmunprotecttext]<br> [[MediaWiki_talk:Confirmunprotecttext|Talk]] </td><td> Do you really want to unprotect this page? </td><td> {{int:Confirmunprotecttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contextchars&action=edit contextchars]<br> [[MediaWiki_talk:Contextchars|Talk]] </td><td> Characters of context per line </td><td> {{int:Contextchars}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contextlines&action=edit contextlines]<br> [[MediaWiki_talk:Contextlines|Talk]] </td><td> Lines to show per hit </td><td> {{int:Contextlines}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contribslink&action=edit contribslink]<br> [[MediaWiki_talk:Contribslink|Talk]] </td><td> contribs </td><td> {{int:Contribslink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contribsub&action=edit contribsub]<br> [[MediaWiki_talk:Contribsub|Talk]] </td><td> For $1 </td><td> {{int:Contribsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Contributions&action=edit contributions]<br> [[MediaWiki_talk:Contributions|Talk]] </td><td> User contributions </td><td> {{int:Contributions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Copyright&action=edit copyright]<br> [[MediaWiki_talk:Copyright|Talk]] </td><td> Content is available under $1. </td><td> {{int:Copyright}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Copyrightpage&action=edit copyrightpage]<br> [[MediaWiki_talk:Copyrightpage|Talk]] </td><td> Wikipedia:Copyrights </td><td> {{int:Copyrightpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Copyrightpagename&action=edit copyrightpagename]<br> [[MediaWiki_talk:Copyrightpagename|Talk]] </td><td> Wikipedia copyright </td><td> {{int:Copyrightpagename}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Copyrightwarning&action=edit copyrightwarning]<br> [[MediaWiki_talk:Copyrightwarning|Talk]] </td><td> Please note that all contributions to Wikipedia are considered to be released under the GNU Free Documentation License (see $1 for details). If you don&#39;t want your writing to be edited mercilessly and redistributed at will, then don&#39;t submit it here.&lt;br /&gt; You are also promising us that you wrote this yourself, or copied it from a public domain or similar free resource. &lt;strong&gt;DO NOT SUBMIT COPYRIGHTED WORK WITHOUT PERMISSION!&lt;/strong&gt; </td><td> {{int:Copyrightwarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Couldntremove&action=edit couldntremove]<br> [[MediaWiki_talk:Couldntremove|Talk]] </td><td> Couldn&#39;t remove item &#39;$1&#39;... </td><td> {{int:Couldntremove}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Createaccount&action=edit createaccount]<br> [[MediaWiki_talk:Createaccount|Talk]] </td><td> Create new account </td><td> {{int:Createaccount}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Createaccountmail&action=edit createaccountmail]<br> [[MediaWiki_talk:Createaccountmail|Talk]] </td><td> by email </td><td> {{int:Createaccountmail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Creditspage&action=edit creditspage]<br> [[MediaWiki_talk:Creditspage|Talk]] </td><td> Page credits </td><td> {{int:Creditspage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Cur&action=edit cur]<br> [[MediaWiki_talk:Cur|Talk]] </td><td> cur </td><td> {{int:Cur}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Currentevents&action=edit currentevents]<br> [[MediaWiki_talk:Currentevents|Talk]] </td><td> Current events </td><td> {{int:Currentevents}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Currentrev&action=edit currentrev]<br> [[MediaWiki_talk:Currentrev|Talk]] </td><td> Current revision </td><td> {{int:Currentrev}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Databaseerror&action=edit databaseerror]<br> [[MediaWiki_talk:Databaseerror|Talk]] </td><td> Database error </td><td> {{int:Databaseerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dateformat&action=edit dateformat]<br> [[MediaWiki_talk:Dateformat|Talk]] </td><td> Date format </td><td> {{int:Dateformat}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dberrortext&action=edit dberrortext]<br> [[MediaWiki_talk:Dberrortext|Talk]] </td><td> A database query syntax error has occurred. This could be because of an illegal search query (see $5), or it may indicate a bug in the software. The last attempted database query was: &lt;blockquote&gt;&lt;tt&gt;$1&lt;/tt&gt;&lt;/blockquote&gt; from within function &quot;&lt;tt&gt;$2&lt;/tt&gt;&quot;. MySQL returned error &quot;&lt;tt&gt;$3: $4&lt;/tt&gt;&quot;. </td><td> {{int:Dberrortext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dberrortextcl&action=edit dberrortextcl]<br> [[MediaWiki_talk:Dberrortextcl|Talk]] </td><td> A database query syntax error has occurred. The last attempted database query was: &quot;$1&quot; from within function &quot;$2&quot;. MySQL returned error &quot;$3: $4&quot;. </td><td> {{int:Dberrortextcl}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deadendpages&action=edit deadendpages]<br> [[MediaWiki_talk:Deadendpages|Talk]] </td><td> Dead-end pages </td><td> {{int:Deadendpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Debug&action=edit debug]<br> [[MediaWiki_talk:Debug|Talk]] </td><td> Debug </td><td> {{int:Debug}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Defaultns&action=edit defaultns]<br> [[MediaWiki_talk:Defaultns|Talk]] </td><td> Search in these namespaces by default: </td><td> {{int:Defaultns}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Defemailsubject&action=edit defemailsubject]<br> [[MediaWiki_talk:Defemailsubject|Talk]] </td><td> Wikipedia e-mail </td><td> {{int:Defemailsubject}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Delete&action=edit delete]<br> [[MediaWiki_talk:Delete|Talk]] </td><td> Delete </td><td> {{int:Delete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletecomment&action=edit deletecomment]<br> [[MediaWiki_talk:Deletecomment|Talk]] </td><td> Reason for deletion </td><td> {{int:Deletecomment}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletedarticle&action=edit deletedarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Deletedarticle|Talk]] </td><td> deleted &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Deletedarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletedtext&action=edit deletedtext]<br> [[MediaWiki_talk:Deletedtext|Talk]] </td><td> &quot;$1&quot; has been deleted. See $2 for a record of recent deletions. </td><td> {{int:Deletedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deleteimg&action=edit deleteimg]<br> [[MediaWiki_talk:Deleteimg|Talk]] </td><td> del </td><td> {{int:Deleteimg}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletepage&action=edit deletepage]<br> [[MediaWiki_talk:Deletepage|Talk]] </td><td> Delete page </td><td> {{int:Deletepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletesub&action=edit deletesub]<br> [[MediaWiki_talk:Deletesub|Talk]] </td><td> (Deleting &quot;$1&quot;) </td><td> {{int:Deletesub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletethispage&action=edit deletethispage]<br> [[MediaWiki_talk:Deletethispage|Talk]] </td><td> Delete this page </td><td> {{int:Deletethispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Deletionlog&action=edit deletionlog]<br> [[MediaWiki_talk:Deletionlog|Talk]] </td><td> deletion log </td><td> {{int:Deletionlog}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dellogpage&action=edit dellogpage]<br> [[MediaWiki_talk:Dellogpage|Talk]] </td><td> Deletion_log </td><td> {{int:Dellogpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Dellogpagetext&action=edit dellogpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Dellogpagetext|Talk]] </td><td> Below is a list of the most recent deletions. All times shown are server time (UTC). &lt;ul&gt; &lt;/ul&gt; </td><td> {{int:Dellogpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Developerspheading&action=edit developerspheading]<br> [[MediaWiki_talk:Developerspheading|Talk]] </td><td> For developer use only </td><td> {{int:Developerspheading}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Developertext&action=edit developertext]<br> [[MediaWiki_talk:Developertext|Talk]] </td><td> The action you have requested can only be performed by users with &quot;developer&quot; status. See $1. </td><td> {{int:Developertext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Developertitle&action=edit developertitle]<br> [[MediaWiki_talk:Developertitle|Talk]] </td><td> Developer access required </td><td> {{int:Developertitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Diff&action=edit diff]<br> [[MediaWiki_talk:Diff|Talk]] </td><td> diff </td><td> {{int:Diff}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Difference&action=edit difference]<br> [[MediaWiki_talk:Difference|Talk]] </td><td> (Difference between revisions) </td><td> {{int:Difference}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disambiguations&action=edit disambiguations]<br> [[MediaWiki_talk:Disambiguations|Talk]] </td><td> Disambiguation pages </td><td> {{int:Disambiguations}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disambiguationspage&action=edit disambiguationspage]<br> [[MediaWiki_talk:Disambiguationspage|Talk]] </td><td> Wikipedia:Links_to_disambiguating_pages </td><td> {{int:Disambiguationspage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disambiguationstext&action=edit disambiguationstext]<br> [[MediaWiki_talk:Disambiguationstext|Talk]] </td><td> The following pages link to a &lt;i&gt;disambiguation page&lt;/i&gt;. They should link to the appropriate topic instead.&lt;br /&gt;A page is treated as dismbiguation if it is linked from $1.&lt;br /&gt;Links from other namespaces are &lt;i&gt;not&lt;/i&gt; listed here. </td><td> {{int:Disambiguationstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disclaimerpage&action=edit disclaimerpage]<br> [[MediaWiki_talk:Disclaimerpage|Talk]] </td><td> Wikipedia:General_disclaimer </td><td> {{int:Disclaimerpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Disclaimers&action=edit disclaimers]<br> [[MediaWiki_talk:Disclaimers|Talk]] </td><td> Disclaimers </td><td> {{int:Disclaimers}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Doubleredirects&action=edit doubleredirects]<br> [[MediaWiki_talk:Doubleredirects|Talk]] </td><td> Double Redirects </td><td> {{int:Doubleredirects}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Doubleredirectstext&action=edit doubleredirectstext]<br> [[MediaWiki_talk:Doubleredirectstext|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;Attention:&lt;/b&gt; This list may contain false positives. That usually means there is additional text with links below the first #REDIRECT.&lt;br /&gt; Each row contains links to the first and second redirect, as well as the first line of the second redirect text, usually giving the &quot;real&quot; target page, which the first redirect should point to. </td><td> {{int:Doubleredirectstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Edit&action=edit edit]<br> [[MediaWiki_talk:Edit|Talk]] </td><td> Edit </td><td> {{int:Edit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editcomment&action=edit editcomment]<br> [[MediaWiki_talk:Editcomment|Talk]] </td><td> The edit comment was: &quot;&lt;i&gt;$1&lt;/i&gt;&quot;. </td><td> {{int:Editcomment}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editconflict&action=edit editconflict]<br> [[MediaWiki_talk:Editconflict|Talk]] </td><td> Edit conflict: $1 </td><td> {{int:Editconflict}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editcurrent&action=edit editcurrent]<br> [[MediaWiki_talk:Editcurrent|Talk]] </td><td> Edit the current version of this page </td><td> {{int:Editcurrent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Edithelp&action=edit edithelp]<br> [[MediaWiki_talk:Edithelp|Talk]] </td><td> Editing help </td><td> {{int:Edithelp}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Edithelppage&action=edit edithelppage]<br> [[MediaWiki_talk:Edithelppage|Talk]] </td><td> Help:Editing </td><td> {{int:Edithelppage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editing&action=edit editing]<br> [[MediaWiki_talk:Editing|Talk]] </td><td> Editing $1 </td><td> {{int:Editing}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editingold&action=edit editingold]<br> [[MediaWiki_talk:Editingold|Talk]] </td><td> &lt;strong&gt;WARNING: You are editing an out-of-date revision of this page. If you save it, any changes made since this revision will be lost.&lt;/strong&gt;\n </td><td> {{int:Editingold}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editsection&action=edit editsection]<br> [[MediaWiki_talk:Editsection|Talk]] </td><td> edit </td><td> {{int:Editsection}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Editthispage&action=edit editthispage]<br> [[MediaWiki_talk:Editthispage|Talk]] </td><td> Edit this page </td><td> {{int:Editthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailflag&action=edit emailflag]<br> [[MediaWiki_talk:Emailflag|Talk]] </td><td> Disable e-mail from other users </td><td> {{int:Emailflag}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailforlost&action=edit emailforlost]<br> [[MediaWiki_talk:Emailforlost|Talk]] </td><td> Fields marked with a star (*) are optional. Storing an email address enables people to contact you through the website without you having to reveal your email address to them, and it can be used to send you a new password if you forget it.&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;Your real name, if you choose to provide it, will be used for giving you attribution for your work. </td><td> {{int:Emailforlost}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailfrom&action=edit emailfrom]<br> [[MediaWiki_talk:Emailfrom|Talk]] </td><td> From </td><td> {{int:Emailfrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailmessage&action=edit emailmessage]<br> [[MediaWiki_talk:Emailmessage|Talk]] </td><td> Message </td><td> {{int:Emailmessage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailpage&action=edit emailpage]<br> [[MediaWiki_talk:Emailpage|Talk]] </td><td> E-mail user </td><td> {{int:Emailpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailpagetext&action=edit emailpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Emailpagetext|Talk]] </td><td> If this user has entered a valid e-mail address in his or her user preferences, the form below will send a single message. The e-mail address you entered in your user preferences will appear as the &quot;From&quot; address of the mail, so the recipient will be able to reply. </td><td> {{int:Emailpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailsend&action=edit emailsend]<br> [[MediaWiki_talk:Emailsend|Talk]] </td><td> Send </td><td> {{int:Emailsend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailsent&action=edit emailsent]<br> [[MediaWiki_talk:Emailsent|Talk]] </td><td> E-mail sent </td><td> {{int:Emailsent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailsenttext&action=edit emailsenttext]<br> [[MediaWiki_talk:Emailsenttext|Talk]] </td><td> Your e-mail message has been sent. </td><td> {{int:Emailsenttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailsubject&action=edit emailsubject]<br> [[MediaWiki_talk:Emailsubject|Talk]] </td><td> Subject </td><td> {{int:Emailsubject}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailto&action=edit emailto]<br> [[MediaWiki_talk:Emailto|Talk]] </td><td> To </td><td> {{int:Emailto}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Emailuser&action=edit emailuser]<br> [[MediaWiki_talk:Emailuser|Talk]] </td><td> E-mail this user </td><td> {{int:Emailuser}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Enterlockreason&action=edit enterlockreason]<br> [[MediaWiki_talk:Enterlockreason|Talk]] </td><td> Enter a reason for the lock, including an estimate of when the lock will be released </td><td> {{int:Enterlockreason}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Error&action=edit error]<br> [[MediaWiki_talk:Error|Talk]] </td><td> Error </td><td> {{int:Error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Errorpagetitle&action=edit errorpagetitle]<br> [[MediaWiki_talk:Errorpagetitle|Talk]] </td><td> Error </td><td> {{int:Errorpagetitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Exbeforeblank&action=edit exbeforeblank]<br> [[MediaWiki_talk:Exbeforeblank|Talk]] </td><td> content before blanking was: </td><td> {{int:Exbeforeblank}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Exblank&action=edit exblank]<br> [[MediaWiki_talk:Exblank|Talk]] </td><td> page was empty </td><td> {{int:Exblank}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Excontent&action=edit excontent]<br> [[MediaWiki_talk:Excontent|Talk]] </td><td> content was: </td><td> {{int:Excontent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Explainconflict&action=edit explainconflict]<br> [[MediaWiki_talk:Explainconflict|Talk]] </td><td> Someone else has changed this page since you started editing it. The upper text area contains the page text as it currently exists. Your changes are shown in the lower text area. You will have to merge your changes into the existing text. &lt;b&gt;Only&lt;/b&gt; the text in the upper text area will be saved when you press &quot;Save page&quot;. &lt;p&gt; </td><td> {{int:Explainconflict}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Export&action=edit export]<br> [[MediaWiki_talk:Export|Talk]] </td><td> Export pages </td><td> {{int:Export}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Exportcuronly&action=edit exportcuronly]<br> [[MediaWiki_talk:Exportcuronly|Talk]] </td><td> Include only the current revision, not the full history </td><td> {{int:Exportcuronly}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Exporttext&action=edit exporttext]<br> [[MediaWiki_talk:Exporttext|Talk]] </td><td> You can export the text and editing history of a particular page or set of pages wrapped in some XML; this can then be imported into another wiki running MediaWiki software, transformed, or just kept for your private amusement. </td><td> {{int:Exporttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Extlink_sample&action=edit extlink_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Extlink_sample|Talk]] </td><td> http&#58;//www.example.com link title </td><td> {{int:Extlink_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Extlink_tip&action=edit extlink_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Extlink_tip|Talk]] </td><td> External link (remember http&#58;// prefix) </td><td> {{int:Extlink_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Faq&action=edit faq]<br> [[MediaWiki_talk:Faq|Talk]] </td><td> FAQ </td><td> {{int:Faq}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Faqpage&action=edit faqpage]<br> [[MediaWiki_talk:Faqpage|Talk]] </td><td> Wikipedia:FAQ </td><td> {{int:Faqpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Feedlinks&action=edit feedlinks]<br> [[MediaWiki_talk:Feedlinks|Talk]] </td><td> Feed: </td><td> {{int:Feedlinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filecopyerror&action=edit filecopyerror]<br> [[MediaWiki_talk:Filecopyerror|Talk]] </td><td> Could not copy file &quot;$1&quot; to &quot;$2&quot;. </td><td> {{int:Filecopyerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filedeleteerror&action=edit filedeleteerror]<br> [[MediaWiki_talk:Filedeleteerror|Talk]] </td><td> Could not delete file &quot;$1&quot;. </td><td> {{int:Filedeleteerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filedesc&action=edit filedesc]<br> [[MediaWiki_talk:Filedesc|Talk]] </td><td> Summary </td><td> {{int:Filedesc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Fileexists&action=edit fileexists]<br> [[MediaWiki_talk:Fileexists|Talk]] </td><td> A file with this name exists already, please check $1 if you are not sure if you want to change it. </td><td> {{int:Fileexists}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filename&action=edit filename]<br> [[MediaWiki_talk:Filename|Talk]] </td><td> Filename </td><td> {{int:Filename}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filenotfound&action=edit filenotfound]<br> [[MediaWiki_talk:Filenotfound|Talk]] </td><td> Could not find file &quot;$1&quot;. </td><td> {{int:Filenotfound}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filerenameerror&action=edit filerenameerror]<br> [[MediaWiki_talk:Filerenameerror|Talk]] </td><td> Could not rename file &quot;$1&quot; to &quot;$2&quot;. </td><td> {{int:Filerenameerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filesource&action=edit filesource]<br> [[MediaWiki_talk:Filesource|Talk]] </td><td> Source </td><td> {{int:Filesource}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Filestatus&action=edit filestatus]<br> [[MediaWiki_talk:Filestatus|Talk]] </td><td> Copyright status </td><td> {{int:Filestatus}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Fileuploaded&action=edit fileuploaded]<br> [[MediaWiki_talk:Fileuploaded|Talk]] </td><td> File &quot;$1&quot; uploaded successfully. Please follow this link: $2 to the description page and fill in information about the file, such as where it came from, when it was created and by whom, and anything else you may know about it. </td><td> {{int:Fileuploaded}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Formerror&action=edit formerror]<br> [[MediaWiki_talk:Formerror|Talk]] </td><td> Error: could not submit form </td><td> {{int:Formerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Fromwikipedia&action=edit fromwikipedia]<br> [[MediaWiki_talk:Fromwikipedia|Talk]] </td><td> From Wikipedia </td><td> {{int:Fromwikipedia}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Getimagelist&action=edit getimagelist]<br> [[MediaWiki_talk:Getimagelist|Talk]] </td><td> fetching image list </td><td> {{int:Getimagelist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Go&action=edit go]<br> [[MediaWiki_talk:Go|Talk]] </td><td> Go </td><td> {{int:Go}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Googlesearch&action=edit googlesearch]<br> [[MediaWiki_talk:Googlesearch|Talk]] </td><td> &lt;!-- SiteSearch Google --&gt; &lt;FORM method=GET action=&quot;http&#58;//www.google.com/search&quot;&gt; &lt;TABLE bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt; &lt;A HREF=&quot;http&#58;//www.google.com/&quot;&gt; &lt;IMG SRC=&quot;http&#58;//www.google.com/logos/Logo_40wht.gif&quot; border=&quot;0&quot; ALT=&quot;Google&quot;&gt;&lt;/A&gt; &lt;/td&gt; &lt;td&gt; &lt;INPUT TYPE=text name=q size=31 maxlength=255 value=&quot;$1&quot;&gt; &lt;INPUT type=submit name=btnG VALUE=&quot;Google Search&quot;&gt; &lt;font size=-1&gt; &lt;input type=hidden name=domains value=&quot;http&#58;//lv.wikipedia.org&quot;&gt;&lt;br /&gt;&lt;input type=radio name=sitesearch value=&quot;&quot;&gt; WWW &lt;input type=radio name=sitesearch value=&quot;http&#58;//lv.wikipedia.org&quot; checked&gt; http&#58;//lv.wikipedia.org &lt;br /&gt; &lt;input type=&#39;hidden&#39; name=&#39;ie&#39; value=&#39;$2&#39;&gt; &lt;input type=&#39;hidden&#39; name=&#39;oe&#39; value=&#39;$2&#39;&gt; &lt;/font&gt; &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/TABLE&gt; &lt;/FORM&gt; &lt;!-- SiteSearch Google --&gt; </td><td> {{int:Googlesearch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Guesstimezone&action=edit guesstimezone]<br> [[MediaWiki_talk:Guesstimezone|Talk]] </td><td> Fill in from browser </td><td> {{int:Guesstimezone}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Headline_sample&action=edit headline_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Headline_sample|Talk]] </td><td> Headline text </td><td> {{int:Headline_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Headline_tip&action=edit headline_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Headline_tip|Talk]] </td><td> Level 2 headline </td><td> {{int:Headline_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Help&action=edit help]<br> [[MediaWiki_talk:Help|Talk]] </td><td> Help </td><td> {{int:Help}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Helppage&action=edit helppage]<br> [[MediaWiki_talk:Helppage|Talk]] </td><td> Help:Contents </td><td> {{int:Helppage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Hide&action=edit hide]<br> [[MediaWiki_talk:Hide|Talk]] </td><td> hide </td><td> {{int:Hide}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Hidetoc&action=edit hidetoc]<br> [[MediaWiki_talk:Hidetoc|Talk]] </td><td> hide </td><td> {{int:Hidetoc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Hist&action=edit hist]<br> [[MediaWiki_talk:Hist|Talk]] </td><td> hist </td><td> {{int:Hist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Histlegend&action=edit histlegend]<br> [[MediaWiki_talk:Histlegend|Talk]] </td><td> Diff selection: mark the radio boxes of the versions to compare and hit enter or the button at the bottom.&lt;br/&gt; Legend: (cur) = difference with current version, (last) = difference with preceding version, M = minor edit. </td><td> {{int:Histlegend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:History&action=edit history]<br> [[MediaWiki_talk:History|Talk]] </td><td> Page history </td><td> {{int:History}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:History_copyright&action=edit history_copyright]<br> [[MediaWiki_talk:History_copyright|Talk]] </td><td> - </td><td> {{int:History_copyright}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:History_short&action=edit history_short]<br> [[MediaWiki_talk:History_short|Talk]] </td><td> History </td><td> {{int:History_short}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Historywarning&action=edit historywarning]<br> [[MediaWiki_talk:Historywarning|Talk]] </td><td> Warning: The page you are about to delete has a history: </td><td> {{int:Historywarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Hr_tip&action=edit hr_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Hr_tip|Talk]] </td><td> Horizontal line (use sparingly) </td><td> {{int:Hr_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ignorewarning&action=edit ignorewarning]<br> [[MediaWiki_talk:Ignorewarning|Talk]] </td><td> Ignore warning and save file anyway. </td><td> {{int:Ignorewarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ilshowmatch&action=edit ilshowmatch]<br> [[MediaWiki_talk:Ilshowmatch|Talk]] </td><td> Show all images with names matching </td><td> {{int:Ilshowmatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ilsubmit&action=edit ilsubmit]<br> [[MediaWiki_talk:Ilsubmit|Talk]] </td><td> Search </td><td> {{int:Ilsubmit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Image_sample&action=edit image_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Image_sample|Talk]] </td><td> Example.jpg </td><td> {{int:Image_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Image_tip&action=edit image_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Image_tip|Talk]] </td><td> Embedded image </td><td> {{int:Image_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagelinks&action=edit imagelinks]<br> [[MediaWiki_talk:Imagelinks|Talk]] </td><td> Image links </td><td> {{int:Imagelinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagelist&action=edit imagelist]<br> [[MediaWiki_talk:Imagelist|Talk]] </td><td> Image list </td><td> {{int:Imagelist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagelisttext&action=edit imagelisttext]<br> [[MediaWiki_talk:Imagelisttext|Talk]] </td><td> Below is a list of $1 images sorted $2. </td><td> {{int:Imagelisttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagepage&action=edit imagepage]<br> [[MediaWiki_talk:Imagepage|Talk]] </td><td> View image page </td><td> {{int:Imagepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imagereverted&action=edit imagereverted]<br> [[MediaWiki_talk:Imagereverted|Talk]] </td><td> Revert to earlier version was successful. </td><td> {{int:Imagereverted}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imgdelete&action=edit imgdelete]<br> [[MediaWiki_talk:Imgdelete|Talk]] </td><td> del </td><td> {{int:Imgdelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imgdesc&action=edit imgdesc]<br> [[MediaWiki_talk:Imgdesc|Talk]] </td><td> desc </td><td> {{int:Imgdesc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imghistlegend&action=edit imghistlegend]<br> [[MediaWiki_talk:Imghistlegend|Talk]] </td><td> Legend: (cur) = this is the current image, (del) = delete this old version, (rev) = revert to this old version. &lt;br /&gt;&lt;i&gt;Click on date to see image uploaded on that date&lt;/i&gt;. </td><td> {{int:Imghistlegend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imghistory&action=edit imghistory]<br> [[MediaWiki_talk:Imghistory|Talk]] </td><td> Image history </td><td> {{int:Imghistory}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Imglegend&action=edit imglegend]<br> [[MediaWiki_talk:Imglegend|Talk]] </td><td> Legend: (desc) = show/edit image description. </td><td> {{int:Imglegend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Import&action=edit import]<br> [[MediaWiki_talk:Import|Talk]] </td><td> Import pages </td><td> {{int:Import}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Importfailed&action=edit importfailed]<br> [[MediaWiki_talk:Importfailed|Talk]] </td><td> Import failed: $1 </td><td> {{int:Importfailed}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Importhistoryconflict&action=edit importhistoryconflict]<br> [[MediaWiki_talk:Importhistoryconflict|Talk]] </td><td> Conflicting history revision exists (may have imported this page before) </td><td> {{int:Importhistoryconflict}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Importnotext&action=edit importnotext]<br> [[MediaWiki_talk:Importnotext|Talk]] </td><td> Empty or no text </td><td> {{int:Importnotext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Importsuccess&action=edit importsuccess]<br> [[MediaWiki_talk:Importsuccess|Talk]] </td><td> Import succeeded! </td><td> {{int:Importsuccess}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Importtext&action=edit importtext]<br> [[MediaWiki_talk:Importtext|Talk]] </td><td> Please export the file from the source wiki using the Special:Export utility, save it to your disk and upload it here. </td><td> {{int:Importtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Infobox&action=edit infobox]<br> [[MediaWiki_talk:Infobox|Talk]] </td><td> Click a button to get an example text </td><td> {{int:Infobox}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Infobox_alert&action=edit infobox_alert]<br> [[MediaWiki_talk:Infobox_alert|Talk]] </td><td> Please enter the text you want to be formatted.\n It will be shown in the infobox for copy and pasting.\nExample:\n$1\nwill become:\n$2 </td><td> {{int:Infobox_alert}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Internalerror&action=edit internalerror]<br> [[MediaWiki_talk:Internalerror|Talk]] </td><td> Internal error </td><td> {{int:Internalerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Intl&action=edit intl]<br> [[MediaWiki_talk:Intl|Talk]] </td><td> Interlanguage links </td><td> {{int:Intl}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ip_range_invalid&action=edit ip_range_invalid]<br> [[MediaWiki_talk:Ip_range_invalid|Talk]] </td><td> Invalid IP range. </td><td> {{int:Ip_range_invalid}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipaddress&action=edit ipaddress]<br> [[MediaWiki_talk:Ipaddress|Talk]] </td><td> IP Address/username </td><td> {{int:Ipaddress}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipb_expiry_invalid&action=edit ipb_expiry_invalid]<br> [[MediaWiki_talk:Ipb_expiry_invalid|Talk]] </td><td> Expiry time invalid. </td><td> {{int:Ipb_expiry_invalid}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipbexpiry&action=edit ipbexpiry]<br> [[MediaWiki_talk:Ipbexpiry|Talk]] </td><td> Expiry </td><td> {{int:Ipbexpiry}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipblocklist&action=edit ipblocklist]<br> [[MediaWiki_talk:Ipblocklist|Talk]] </td><td> List of blocked IP addresses and usernames </td><td> {{int:Ipblocklist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipbreason&action=edit ipbreason]<br> [[MediaWiki_talk:Ipbreason|Talk]] </td><td> Reason </td><td> {{int:Ipbreason}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipbsubmit&action=edit ipbsubmit]<br> [[MediaWiki_talk:Ipbsubmit|Talk]] </td><td> Block this user </td><td> {{int:Ipbsubmit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipusubmit&action=edit ipusubmit]<br> [[MediaWiki_talk:Ipusubmit|Talk]] </td><td> Unblock this address </td><td> {{int:Ipusubmit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ipusuccess&action=edit ipusuccess]<br> [[MediaWiki_talk:Ipusuccess|Talk]] </td><td> &quot;$1&quot; unblocked </td><td> {{int:Ipusuccess}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Isbn&action=edit isbn]<br> [[MediaWiki_talk:Isbn|Talk]] </td><td> ISBN </td><td> {{int:Isbn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Isredirect&action=edit isredirect]<br> [[MediaWiki_talk:Isredirect|Talk]] </td><td> redirect page </td><td> {{int:Isredirect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Italic_sample&action=edit italic_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Italic_sample|Talk]] </td><td> Italic text </td><td> {{int:Italic_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Italic_tip&action=edit italic_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Italic_tip|Talk]] </td><td> Italic text </td><td> {{int:Italic_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Iteminvalidname&action=edit iteminvalidname]<br> [[MediaWiki_talk:Iteminvalidname|Talk]] </td><td> Problem with item &#39;$1&#39;, invalid name... </td><td> {{int:Iteminvalidname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Largefile&action=edit largefile]<br> [[MediaWiki_talk:Largefile|Talk]] </td><td> It is recommended that images not exceed 100k in size. </td><td> {{int:Largefile}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Last&action=edit last]<br> [[MediaWiki_talk:Last|Talk]] </td><td> last </td><td> {{int:Last}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lastmodified&action=edit lastmodified]<br> [[MediaWiki_talk:Lastmodified|Talk]] </td><td> This page was last modified $1. </td><td> {{int:Lastmodified}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lastmodifiedby&action=edit lastmodifiedby]<br> [[MediaWiki_talk:Lastmodifiedby|Talk]] </td><td> This page was last modified $1 by $2. </td><td> {{int:Lastmodifiedby}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lineno&action=edit lineno]<br> [[MediaWiki_talk:Lineno|Talk]] </td><td> Line $1: </td><td> {{int:Lineno}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Link_sample&action=edit link_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Link_sample|Talk]] </td><td> Link title </td><td> {{int:Link_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Link_tip&action=edit link_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Link_tip|Talk]] </td><td> Internal link </td><td> {{int:Link_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Linklistsub&action=edit linklistsub]<br> [[MediaWiki_talk:Linklistsub|Talk]] </td><td> (List of links) </td><td> {{int:Linklistsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Linkshere&action=edit linkshere]<br> [[MediaWiki_talk:Linkshere|Talk]] </td><td> The following pages link to here: </td><td> {{int:Linkshere}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Linkstoimage&action=edit linkstoimage]<br> [[MediaWiki_talk:Linkstoimage|Talk]] </td><td> The following pages link to this image: </td><td> {{int:Linkstoimage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Linktrail&action=edit linktrail]<br> [[MediaWiki_talk:Linktrail|Talk]] </td><td> /^(&#91;a-z]+)(.*)\$/sD </td><td> {{int:Linktrail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Listadmins&action=edit listadmins]<br> [[MediaWiki_talk:Listadmins|Talk]] </td><td> Admins list </td><td> {{int:Listadmins}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Listform&action=edit listform]<br> [[MediaWiki_talk:Listform|Talk]] </td><td> list </td><td> {{int:Listform}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Listusers&action=edit listusers]<br> [[MediaWiki_talk:Listusers|Talk]] </td><td> User list </td><td> {{int:Listusers}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loadhist&action=edit loadhist]<br> [[MediaWiki_talk:Loadhist|Talk]] </td><td> Loading page history </td><td> {{int:Loadhist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loadingrev&action=edit loadingrev]<br> [[MediaWiki_talk:Loadingrev|Talk]] </td><td> loading revision for diff </td><td> {{int:Loadingrev}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Localtime&action=edit localtime]<br> [[MediaWiki_talk:Localtime|Talk]] </td><td> Local time display </td><td> {{int:Localtime}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockbtn&action=edit lockbtn]<br> [[MediaWiki_talk:Lockbtn|Talk]] </td><td> Lock database </td><td> {{int:Lockbtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockconfirm&action=edit lockconfirm]<br> [[MediaWiki_talk:Lockconfirm|Talk]] </td><td> Yes, I really want to lock the database. </td><td> {{int:Lockconfirm}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockdb&action=edit lockdb]<br> [[MediaWiki_talk:Lockdb|Talk]] </td><td> Lock database </td><td> {{int:Lockdb}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockdbsuccesssub&action=edit lockdbsuccesssub]<br> [[MediaWiki_talk:Lockdbsuccesssub|Talk]] </td><td> Database lock succeeded </td><td> {{int:Lockdbsuccesssub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockdbsuccesstext&action=edit lockdbsuccesstext]<br> [[MediaWiki_talk:Lockdbsuccesstext|Talk]] </td><td> The database has been locked. &lt;br /&gt;Remember to remove the lock after your maintenance is complete. </td><td> {{int:Lockdbsuccesstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lockdbtext&action=edit lockdbtext]<br> [[MediaWiki_talk:Lockdbtext|Talk]] </td><td> Locking the database will suspend the ability of all users to edit pages, change their preferences, edit their watchlists, and other things requiring changes in the database. Please confirm that this is what you intend to do, and that you will unlock the database when your maintenance is done. </td><td> {{int:Lockdbtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Locknoconfirm&action=edit locknoconfirm]<br> [[MediaWiki_talk:Locknoconfirm|Talk]] </td><td> You did not check the confirmation box. </td><td> {{int:Locknoconfirm}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Login&action=edit login]<br> [[MediaWiki_talk:Login|Talk]] </td><td> Log in </td><td> {{int:Login}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginend&action=edit loginend]<br> [[MediaWiki_talk:Loginend|Talk]] </td><td> &amp;nbsp; </td><td> {{int:Loginend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginerror&action=edit loginerror]<br> [[MediaWiki_talk:Loginerror|Talk]] </td><td> Login error </td><td> {{int:Loginerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginpagetitle&action=edit loginpagetitle]<br> [[MediaWiki_talk:Loginpagetitle|Talk]] </td><td> User login </td><td> {{int:Loginpagetitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginproblem&action=edit loginproblem]<br> [[MediaWiki_talk:Loginproblem|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;There has been a problem with your login.&lt;/b&gt;&lt;br /&gt;Try again! </td><td> {{int:Loginproblem}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginprompt&action=edit loginprompt]<br> [[MediaWiki_talk:Loginprompt|Talk]] </td><td> You must have cookies enabled to log in to Wikipedia. </td><td> {{int:Loginprompt}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginreqtext&action=edit loginreqtext]<br> [[MediaWiki_talk:Loginreqtext|Talk]] </td><td> You must &#91;&#91;special:Userlogin&#124;login]] to view other pages. </td><td> {{int:Loginreqtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginreqtitle&action=edit loginreqtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Loginreqtitle|Talk]] </td><td> Login Required </td><td> {{int:Loginreqtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginsuccess&action=edit loginsuccess]<br> [[MediaWiki_talk:Loginsuccess|Talk]] </td><td> You are now logged in to Wikipedia as &quot;$1&quot;. </td><td> {{int:Loginsuccess}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Loginsuccesstitle&action=edit loginsuccesstitle]<br> [[MediaWiki_talk:Loginsuccesstitle|Talk]] </td><td> Login successful </td><td> {{int:Loginsuccesstitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Logout&action=edit logout]<br> [[MediaWiki_talk:Logout|Talk]] </td><td> Log out </td><td> {{int:Logout}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Logouttext&action=edit logouttext]<br> [[MediaWiki_talk:Logouttext|Talk]] </td><td> You are now logged out. You can continue to use Wikipedia anonymously, or you can log in again as the same or as a different user. Note that some pages may continue to be displayed as if you were still logged in, until you clear your browser cache </td><td> {{int:Logouttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Logouttitle&action=edit logouttitle]<br> [[MediaWiki_talk:Logouttitle|Talk]] </td><td> User logout </td><td> {{int:Logouttitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Lonelypages&action=edit lonelypages]<br> [[MediaWiki_talk:Lonelypages|Talk]] </td><td> Orphaned pages </td><td> {{int:Lonelypages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Longpages&action=edit longpages]<br> [[MediaWiki_talk:Longpages|Talk]] </td><td> Long pages </td><td> {{int:Longpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Longpagewarning&action=edit longpagewarning]<br> [[MediaWiki_talk:Longpagewarning|Talk]] </td><td> WARNING: This page is $1 kilobytes long; some browsers may have problems editing pages approaching or longer than 32kb. Please consider breaking the page into smaller sections. </td><td> {{int:Longpagewarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mailerror&action=edit mailerror]<br> [[MediaWiki_talk:Mailerror|Talk]] </td><td> Error sending mail: $1 </td><td> {{int:Mailerror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mailmypassword&action=edit mailmypassword]<br> [[MediaWiki_talk:Mailmypassword|Talk]] </td><td> Mail me a new password </td><td> {{int:Mailmypassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mailnologin&action=edit mailnologin]<br> [[MediaWiki_talk:Mailnologin|Talk]] </td><td> No send address </td><td> {{int:Mailnologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mailnologintext&action=edit mailnologintext]<br> [[MediaWiki_talk:Mailnologintext|Talk]] </td><td> You must be &lt;a href=&quot;{{localurl:Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; and have a valid e-mail address in your &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Preferences&quot;&gt;preferences&lt;/a&gt; to send e-mail to other users. </td><td> {{int:Mailnologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mainpage&action=edit mainpage]<br> [[MediaWiki_talk:Mainpage|Talk]] </td><td> Main Page </td><td> {{int:Mainpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mainpagedocfooter&action=edit mainpagedocfooter]<br> [[MediaWiki_talk:Mainpagedocfooter|Talk]] </td><td> Please see &#91;http&#58;//meta.wikipedia.org/wiki/MediaWiki_i18n documentation on customizing the interface] and the &#91;http&#58;//meta.wikipedia.org/wiki/MediaWiki_User%27s_Guide User&#39;s Guide] for usage and configuration help. </td><td> {{int:Mainpagedocfooter}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mainpagetext&action=edit mainpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Mainpagetext|Talk]] </td><td> Wiki software successfully installed. </td><td> {{int:Mainpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Maintenance&action=edit maintenance]<br> [[MediaWiki_talk:Maintenance|Talk]] </td><td> Maintenance page </td><td> {{int:Maintenance}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Maintenancebacklink&action=edit maintenancebacklink]<br> [[MediaWiki_talk:Maintenancebacklink|Talk]] </td><td> Back to Maintenance Page </td><td> {{int:Maintenancebacklink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Maintnancepagetext&action=edit maintnancepagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Maintnancepagetext|Talk]] </td><td> This page includes several handy tools for everyday maintenance. Some of these functions tend to stress the database, so please do not hit reload after every item you fixed ;-) </td><td> {{int:Maintnancepagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysop&action=edit makesysop]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysop|Talk]] </td><td> Make a user into a sysop </td><td> {{int:Makesysop}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysopfail&action=edit makesysopfail]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysopfail|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;User &quot;$1&quot; could not be made into a sysop. (Did you enter the name correctly?)&lt;/b&gt; </td><td> {{int:Makesysopfail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysopname&action=edit makesysopname]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysopname|Talk]] </td><td> Name of the user: </td><td> {{int:Makesysopname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysopok&action=edit makesysopok]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysopok|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;User &quot;$1&quot; is now a sysop&lt;/b&gt; </td><td> {{int:Makesysopok}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysopsubmit&action=edit makesysopsubmit]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysopsubmit|Talk]] </td><td> Make this user into a sysop </td><td> {{int:Makesysopsubmit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysoptext&action=edit makesysoptext]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysoptext|Talk]] </td><td> This form is used by bureaucrats to turn ordinary users into administrators. Type the name of the user in the box and press the button to make the user an administrator </td><td> {{int:Makesysoptext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Makesysoptitle&action=edit makesysoptitle]<br> [[MediaWiki_talk:Makesysoptitle|Talk]] </td><td> Make a user into a sysop </td><td> {{int:Makesysoptitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Matchtotals&action=edit matchtotals]<br> [[MediaWiki_talk:Matchtotals|Talk]] </td><td> The query &quot;$1&quot; matched $2 page titles and the text of $3 pages. </td><td> {{int:Matchtotals}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math&action=edit math]<br> [[MediaWiki_talk:Math|Talk]] </td><td> Rendering math </td><td> {{int:Math}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_bad_output&action=edit math_bad_output]<br> [[MediaWiki_talk:Math_bad_output|Talk]] </td><td> Can&#39;t write to or create math output directory </td><td> {{int:Math_bad_output}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_bad_tmpdir&action=edit math_bad_tmpdir]<br> [[MediaWiki_talk:Math_bad_tmpdir|Talk]] </td><td> Can&#39;t write to or create math temp directory </td><td> {{int:Math_bad_tmpdir}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_failure&action=edit math_failure]<br> [[MediaWiki_talk:Math_failure|Talk]] </td><td> Failed to parse </td><td> {{int:Math_failure}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_image_error&action=edit math_image_error]<br> [[MediaWiki_talk:Math_image_error|Talk]] </td><td> PNG conversion failed; check for correct installation of latex, dvips, gs, and convert </td><td> {{int:Math_image_error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_lexing_error&action=edit math_lexing_error]<br> [[MediaWiki_talk:Math_lexing_error|Talk]] </td><td> lexing error </td><td> {{int:Math_lexing_error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_notexvc&action=edit math_notexvc]<br> [[MediaWiki_talk:Math_notexvc|Talk]] </td><td> Missing texvc executable; please see math/README to configure. </td><td> {{int:Math_notexvc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_sample&action=edit math_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Math_sample|Talk]] </td><td> Insert formula here </td><td> {{int:Math_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_syntax_error&action=edit math_syntax_error]<br> [[MediaWiki_talk:Math_syntax_error|Talk]] </td><td> syntax error </td><td> {{int:Math_syntax_error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_tip&action=edit math_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Math_tip|Talk]] </td><td> Mathematical formula (LaTeX) </td><td> {{int:Math_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_unknown_error&action=edit math_unknown_error]<br> [[MediaWiki_talk:Math_unknown_error|Talk]] </td><td> unknown error </td><td> {{int:Math_unknown_error}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Math_unknown_function&action=edit math_unknown_function]<br> [[MediaWiki_talk:Math_unknown_function|Talk]] </td><td> unknown function </td><td> {{int:Math_unknown_function}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Media_sample&action=edit media_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Media_sample|Talk]] </td><td> Example.mp3 </td><td> {{int:Media_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Media_tip&action=edit media_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Media_tip|Talk]] </td><td> Media file link </td><td> {{int:Media_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Minlength&action=edit minlength]<br> [[MediaWiki_talk:Minlength|Talk]] </td><td> Image names must be at least three letters. </td><td> {{int:Minlength}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Minoredit&action=edit minoredit]<br> [[MediaWiki_talk:Minoredit|Talk]] </td><td> This is a minor edit </td><td> {{int:Minoredit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Minoreditletter&action=edit minoreditletter]<br> [[MediaWiki_talk:Minoreditletter|Talk]] </td><td> M </td><td> {{int:Minoreditletter}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mispeelings&action=edit mispeelings]<br> [[MediaWiki_talk:Mispeelings|Talk]] </td><td> Pages with misspellings </td><td> {{int:Mispeelings}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mispeelingspage&action=edit mispeelingspage]<br> [[MediaWiki_talk:Mispeelingspage|Talk]] </td><td> List of common misspellings </td><td> {{int:Mispeelingspage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mispeelingstext&action=edit mispeelingstext]<br> [[MediaWiki_talk:Mispeelingstext|Talk]] </td><td> The following pages contain a common misspelling, which are listed on $1. The correct spelling might be given (like this). </td><td> {{int:Mispeelingstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missingarticle&action=edit missingarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Missingarticle|Talk]] </td><td> The database did not find the text of a page that it should have found, named &quot;$1&quot;. &lt;p&gt;This is usually caused by following an outdated diff or history link to a page that has been deleted. &lt;p&gt;If this is not the case, you may have found a bug in the software. Please report this to an administrator, making note of the URL. </td><td> {{int:Missingarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missingimage&action=edit missingimage]<br> [[MediaWiki_talk:Missingimage|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;Missing image&lt;/b&gt;&lt;br /&gt;&lt;i&gt;$1&lt;/i&gt; </td><td> {{int:Missingimage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missinglanguagelinks&action=edit missinglanguagelinks]<br> [[MediaWiki_talk:Missinglanguagelinks|Talk]] </td><td> Missing Language Links </td><td> {{int:Missinglanguagelinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missinglanguagelinksbutton&action=edit missinglanguagelinksbutton]<br> [[MediaWiki_talk:Missinglanguagelinksbutton|Talk]] </td><td> Find missing language links for </td><td> {{int:Missinglanguagelinksbutton}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Missinglanguagelinkstext&action=edit missinglanguagelinkstext]<br> [[MediaWiki_talk:Missinglanguagelinkstext|Talk]] </td><td> These pages do &lt;i&gt;not&lt;/i&gt; link to their counterpart in $1. Redirects and subpages are &lt;i&gt;not&lt;/i&gt; shown. </td><td> {{int:Missinglanguagelinkstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Moredotdotdot&action=edit moredotdotdot]<br> [[MediaWiki_talk:Moredotdotdot|Talk]] </td><td> More... </td><td> {{int:Moredotdotdot}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Move&action=edit move]<br> [[MediaWiki_talk:Move|Talk]] </td><td> Move </td><td> {{int:Move}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movearticle&action=edit movearticle]<br> [[MediaWiki_talk:Movearticle|Talk]] </td><td> Move page </td><td> {{int:Movearticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movedto&action=edit movedto]<br> [[MediaWiki_talk:Movedto|Talk]] </td><td> moved to </td><td> {{int:Movedto}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movenologin&action=edit movenologin]<br> [[MediaWiki_talk:Movenologin|Talk]] </td><td> Not logged in </td><td> {{int:Movenologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movenologintext&action=edit movenologintext]<br> [[MediaWiki_talk:Movenologintext|Talk]] </td><td> You must be a registered user and &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; to move a page. </td><td> {{int:Movenologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movepage&action=edit movepage]<br> [[MediaWiki_talk:Movepage|Talk]] </td><td> Move page </td><td> {{int:Movepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movepagebtn&action=edit movepagebtn]<br> [[MediaWiki_talk:Movepagebtn|Talk]] </td><td> Move page </td><td> {{int:Movepagebtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movepagetalktext&action=edit movepagetalktext]<br> [[MediaWiki_talk:Movepagetalktext|Talk]] </td><td> The associated talk page, if any, will be automatically moved along with it &#39;&#39;&#39;unless:&#39;&#39;&#39; *You are moving the page across namespaces, *A non-empty talk page already exists under the new name, or *You uncheck the box below. In those cases, you will have to move or merge the page manually if desired. </td><td> {{int:Movepagetalktext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movepagetext&action=edit movepagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Movepagetext|Talk]] </td><td> Using the form below will rename a page, moving all of its history to the new name. The old title will become a redirect page to the new title. Links to the old page title will not be changed; be sure to &#91;&#91;Special:Maintenance&#124;check]] for double or broken redirects. You are responsible for making sure that links continue to point where they are supposed to go. Note that the page will &#39;&#39;&#39;not&#39;&#39;&#39; be moved if there is already a page at the new title, unless it is empty or a redirect and has no past edit history. This means that you can rename a page back to where it was just renamed from if you make a mistake, and you cannot overwrite an existing page. &lt;b&gt;WARNING!&lt;/b&gt; This can be a drastic and unexpected change for a popular page; please be sure you understand the consequences of this before proceeding. </td><td> {{int:Movepagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movetalk&action=edit movetalk]<br> [[MediaWiki_talk:Movetalk|Talk]] </td><td> Move &quot;talk&quot; page as well, if applicable. </td><td> {{int:Movetalk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Movethispage&action=edit movethispage]<br> [[MediaWiki_talk:Movethispage|Talk]] </td><td> Move this page </td><td> {{int:Movethispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mycontris&action=edit mycontris]<br> [[MediaWiki_talk:Mycontris|Talk]] </td><td> My contributions </td><td> {{int:Mycontris}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mypage&action=edit mypage]<br> [[MediaWiki_talk:Mypage|Talk]] </td><td> My page </td><td> {{int:Mypage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Mytalk&action=edit mytalk]<br> [[MediaWiki_talk:Mytalk|Talk]] </td><td> My talk </td><td> {{int:Mytalk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Navigation&action=edit navigation]<br> [[MediaWiki_talk:Navigation|Talk]] </td><td> Navigation </td><td> {{int:Navigation}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nbytes&action=edit nbytes]<br> [[MediaWiki_talk:Nbytes|Talk]] </td><td> $1 bytes </td><td> {{int:Nbytes}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nchanges&action=edit nchanges]<br> [[MediaWiki_talk:Nchanges|Talk]] </td><td> $1 changes </td><td> {{int:Nchanges}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newarticle&action=edit newarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Newarticle|Talk]] </td><td> (New) </td><td> {{int:Newarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newarticletext&action=edit newarticletext]<br> [[MediaWiki_talk:Newarticletext|Talk]] </td><td> You&#39;ve followed a link to a page that doesn&#39;t exist yet. To create the page, start typing in the box below (see the &#91;&#91;Wikipedia:Help&#124;help page]] for more info). If you are here by mistake, just click your browser&#39;s &#39;&#39;&#39;back&#39;&#39;&#39; button. </td><td> {{int:Newarticletext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newmessages&action=edit newmessages]<br> [[MediaWiki_talk:Newmessages|Talk]] </td><td> You have $1. </td><td> {{int:Newmessages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newmessageslink&action=edit newmessageslink]<br> [[MediaWiki_talk:Newmessageslink|Talk]] </td><td> new messages </td><td> {{int:Newmessageslink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newpage&action=edit newpage]<br> [[MediaWiki_talk:Newpage|Talk]] </td><td> New page </td><td> {{int:Newpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newpageletter&action=edit newpageletter]<br> [[MediaWiki_talk:Newpageletter|Talk]] </td><td> N </td><td> {{int:Newpageletter}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newpages&action=edit newpages]<br> [[MediaWiki_talk:Newpages|Talk]] </td><td> New pages </td><td> {{int:Newpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newpassword&action=edit newpassword]<br> [[MediaWiki_talk:Newpassword|Talk]] </td><td> New password </td><td> {{int:Newpassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newtitle&action=edit newtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Newtitle|Talk]] </td><td> To new title </td><td> {{int:Newtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newusersonly&action=edit newusersonly]<br> [[MediaWiki_talk:Newusersonly|Talk]] </td><td> (new users only) </td><td> {{int:Newusersonly}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Newwindow&action=edit newwindow]<br> [[MediaWiki_talk:Newwindow|Talk]] </td><td> (opens in new window) </td><td> {{int:Newwindow}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Next&action=edit next]<br> [[MediaWiki_talk:Next|Talk]] </td><td> next </td><td> {{int:Next}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nextn&action=edit nextn]<br> [[MediaWiki_talk:Nextn|Talk]] </td><td> next $1 </td><td> {{int:Nextn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nlinks&action=edit nlinks]<br> [[MediaWiki_talk:Nlinks|Talk]] </td><td> $1 links </td><td> {{int:Nlinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noaffirmation&action=edit noaffirmation]<br> [[MediaWiki_talk:Noaffirmation|Talk]] </td><td> You must affirm that your upload does not violate any copyrights. </td><td> {{int:Noaffirmation}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noarticletext&action=edit noarticletext]<br> [[MediaWiki_talk:Noarticletext|Talk]] </td><td> (There is currently no text in this page) </td><td> {{int:Noarticletext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noblockreason&action=edit noblockreason]<br> [[MediaWiki_talk:Noblockreason|Talk]] </td><td> You must supply a reason for the block. </td><td> {{int:Noblockreason}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noconnect&action=edit noconnect]<br> [[MediaWiki_talk:Noconnect|Talk]] </td><td> Sorry! The wiki is experiencing some technical difficulties, and cannot contact the database server. &lt;br /&gt; $1 </td><td> {{int:Noconnect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nocontribs&action=edit nocontribs]<br> [[MediaWiki_talk:Nocontribs|Talk]] </td><td> No changes were found matching these criteria. </td><td> {{int:Nocontribs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nocookieslogin&action=edit nocookieslogin]<br> [[MediaWiki_talk:Nocookieslogin|Talk]] </td><td> Wikipedia uses cookies to log in users. You have cookies disabled. Please enable them and try again. </td><td> {{int:Nocookieslogin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nocookiesnew&action=edit nocookiesnew]<br> [[MediaWiki_talk:Nocookiesnew|Talk]] </td><td> The user account was created, but you are not logged in. Wikipedia uses cookies to log in users. You have cookies disabled. Please enable them, then log in with your new username and password. </td><td> {{int:Nocookiesnew}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nocreativecommons&action=edit nocreativecommons]<br> [[MediaWiki_talk:Nocreativecommons|Talk]] </td><td> Creative Commons RDF metadata disabled for this server. </td><td> {{int:Nocreativecommons}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nocredits&action=edit nocredits]<br> [[MediaWiki_talk:Nocredits|Talk]] </td><td> There is no credits info available for this page. </td><td> {{int:Nocredits}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nodb&action=edit nodb]<br> [[MediaWiki_talk:Nodb|Talk]] </td><td> Could not select database $1 </td><td> {{int:Nodb}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nodublincore&action=edit nodublincore]<br> [[MediaWiki_talk:Nodublincore|Talk]] </td><td> Dublin Core RDF metadata disabled for this server. </td><td> {{int:Nodublincore}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noemail&action=edit noemail]<br> [[MediaWiki_talk:Noemail|Talk]] </td><td> There is no e-mail address recorded for user &quot;$1&quot;. </td><td> {{int:Noemail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noemailtext&action=edit noemailtext]<br> [[MediaWiki_talk:Noemailtext|Talk]] </td><td> This user has not specified a valid e-mail address, or has chosen not to receive e-mail from other users. </td><td> {{int:Noemailtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noemailtitle&action=edit noemailtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Noemailtitle|Talk]] </td><td> No e-mail address </td><td> {{int:Noemailtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nogomatch&action=edit nogomatch]<br> [[MediaWiki_talk:Nogomatch|Talk]] </td><td> No page with this exact title exists, trying full text search. </td><td> {{int:Nogomatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nohistory&action=edit nohistory]<br> [[MediaWiki_talk:Nohistory|Talk]] </td><td> There is no edit history for this page. </td><td> {{int:Nohistory}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nolinkshere&action=edit nolinkshere]<br> [[MediaWiki_talk:Nolinkshere|Talk]] </td><td> No pages link to here. </td><td> {{int:Nolinkshere}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nolinkstoimage&action=edit nolinkstoimage]<br> [[MediaWiki_talk:Nolinkstoimage|Talk]] </td><td> There are no pages that link to this image. </td><td> {{int:Nolinkstoimage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Noname&action=edit noname]<br> [[MediaWiki_talk:Noname|Talk]] </td><td> You have not specified a valid user name. </td><td> {{int:Noname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nonefound&action=edit nonefound]<br> [[MediaWiki_talk:Nonefound|Talk]] </td><td> &lt;strong&gt;Note&lt;/strong&gt;: unsuccessful searches are often caused by searching for common words like &quot;have&quot; and &quot;from&quot;, which are not indexed, or by specifying more than one search term (only pages containing all of the search terms will appear in the result). </td><td> {{int:Nonefound}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nospecialpagetext&action=edit nospecialpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Nospecialpagetext|Talk]] </td><td> You have requested a special page that is not recognized by the wiki. </td><td> {{int:Nospecialpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nosuchaction&action=edit nosuchaction]<br> [[MediaWiki_talk:Nosuchaction|Talk]] </td><td> No such action </td><td> {{int:Nosuchaction}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nosuchactiontext&action=edit nosuchactiontext]<br> [[MediaWiki_talk:Nosuchactiontext|Talk]] </td><td> The action specified by the URL is not recognized by the wiki </td><td> {{int:Nosuchactiontext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nosuchspecialpage&action=edit nosuchspecialpage]<br> [[MediaWiki_talk:Nosuchspecialpage|Talk]] </td><td> No such special page </td><td> {{int:Nosuchspecialpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nosuchuser&action=edit nosuchuser]<br> [[MediaWiki_talk:Nosuchuser|Talk]] </td><td> There is no user by the name &quot;$1&quot;. Check your spelling, or use the form below to create a new user account. </td><td> {{int:Nosuchuser}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notacceptable&action=edit notacceptable]<br> [[MediaWiki_talk:Notacceptable|Talk]] </td><td> The wiki server can&#39;t provide data in a format your client can read. </td><td> {{int:Notacceptable}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notanarticle&action=edit notanarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Notanarticle|Talk]] </td><td> Not a content page </td><td> {{int:Notanarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notargettext&action=edit notargettext]<br> [[MediaWiki_talk:Notargettext|Talk]] </td><td> You have not specified a target page or user to perform this function on. </td><td> {{int:Notargettext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notargettitle&action=edit notargettitle]<br> [[MediaWiki_talk:Notargettitle|Talk]] </td><td> No target </td><td> {{int:Notargettitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Note&action=edit note]<br> [[MediaWiki_talk:Note|Talk]] </td><td> &lt;strong&gt;Note:&lt;/strong&gt; </td><td> {{int:Note}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notextmatches&action=edit notextmatches]<br> [[MediaWiki_talk:Notextmatches|Talk]] </td><td> No page text matches </td><td> {{int:Notextmatches}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notitlematches&action=edit notitlematches]<br> [[MediaWiki_talk:Notitlematches|Talk]] </td><td> No page title matches </td><td> {{int:Notitlematches}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Notloggedin&action=edit notloggedin]<br> [[MediaWiki_talk:Notloggedin|Talk]] </td><td> Not logged in </td><td> {{int:Notloggedin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nowatchlist&action=edit nowatchlist]<br> [[MediaWiki_talk:Nowatchlist|Talk]] </td><td> You have no items on your watchlist. </td><td> {{int:Nowatchlist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nowiki_sample&action=edit nowiki_sample]<br> [[MediaWiki_talk:Nowiki_sample|Talk]] </td><td> Insert non-formatted text here </td><td> {{int:Nowiki_sample}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nowiki_tip&action=edit nowiki_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Nowiki_tip|Talk]] </td><td> Ignore wiki formatting </td><td> {{int:Nowiki_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-category&action=edit nstab-category]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-category|Talk]] </td><td> Category </td><td> {{int:Nstab-category}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-help&action=edit nstab-help]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-help|Talk]] </td><td> Help </td><td> {{int:Nstab-help}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-image&action=edit nstab-image]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-image|Talk]] </td><td> Image </td><td> {{int:Nstab-image}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-main&action=edit nstab-main]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-main|Talk]] </td><td> Article </td><td> {{int:Nstab-main}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-media&action=edit nstab-media]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-media|Talk]] </td><td> Media </td><td> {{int:Nstab-media}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-mediawiki&action=edit nstab-mediawiki]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-mediawiki|Talk]] </td><td> Message </td><td> {{int:Nstab-mediawiki}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-special&action=edit nstab-special]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-special|Talk]] </td><td> Special </td><td> {{int:Nstab-special}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-template&action=edit nstab-template]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-template|Talk]] </td><td> Template </td><td> {{int:Nstab-template}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-user&action=edit nstab-user]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-user|Talk]] </td><td> User page </td><td> {{int:Nstab-user}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nstab-wp&action=edit nstab-wp]<br> [[MediaWiki_talk:Nstab-wp|Talk]] </td><td> About </td><td> {{int:Nstab-wp}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Nviews&action=edit nviews]<br> [[MediaWiki_talk:Nviews|Talk]] </td><td> $1 views </td><td> {{int:Nviews}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ok&action=edit ok]<br> [[MediaWiki_talk:Ok|Talk]] </td><td> OK </td><td> {{int:Ok}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Oldpassword&action=edit oldpassword]<br> [[MediaWiki_talk:Oldpassword|Talk]] </td><td> Old password </td><td> {{int:Oldpassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Orig&action=edit orig]<br> [[MediaWiki_talk:Orig|Talk]] </td><td> orig </td><td> {{int:Orig}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Orphans&action=edit orphans]<br> [[MediaWiki_talk:Orphans|Talk]] </td><td> Orphaned pages </td><td> {{int:Orphans}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Othercontribs&action=edit othercontribs]<br> [[MediaWiki_talk:Othercontribs|Talk]] </td><td> Based on work by $1. </td><td> {{int:Othercontribs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Otherlanguages&action=edit otherlanguages]<br> [[MediaWiki_talk:Otherlanguages|Talk]] </td><td> Other languages </td><td> {{int:Otherlanguages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Others&action=edit others]<br> [[MediaWiki_talk:Others|Talk]] </td><td> others </td><td> {{int:Others}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Pagemovedsub&action=edit pagemovedsub]<br> [[MediaWiki_talk:Pagemovedsub|Talk]] </td><td> Move succeeded </td><td> {{int:Pagemovedsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Pagemovedtext&action=edit pagemovedtext]<br> [[MediaWiki_talk:Pagemovedtext|Talk]] </td><td> Page &quot;&#91;&#91;$1]]&quot; moved to &quot;&#91;&#91;$2]]&quot;. </td><td> {{int:Pagemovedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Pagetitle&action=edit pagetitle]<br> [[MediaWiki_talk:Pagetitle|Talk]] </td><td> $1 - Wikipedia </td><td> {{int:Pagetitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Passwordremindertext&action=edit passwordremindertext]<br> [[MediaWiki_talk:Passwordremindertext|Talk]] </td><td> Someone (probably you, from IP address $1) requested that we send you a new Wikipedia login password. The password for user &quot;$2&quot; is now &quot;$3&quot;. You should log in and change your password now. </td><td> {{int:Passwordremindertext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Passwordremindertitle&action=edit passwordremindertitle]<br> [[MediaWiki_talk:Passwordremindertitle|Talk]] </td><td> Password reminder from Wikipedia </td><td> {{int:Passwordremindertitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Passwordsent&action=edit passwordsent]<br> [[MediaWiki_talk:Passwordsent|Talk]] </td><td> A new password has been sent to the e-mail address registered for &quot;$1&quot;. Please log in again after you receive it. </td><td> {{int:Passwordsent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Perfcached&action=edit perfcached]<br> [[MediaWiki_talk:Perfcached|Talk]] </td><td> The following data is cached and may not be completely up to date: </td><td> {{int:Perfcached}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Perfdisabled&action=edit perfdisabled]<br> [[MediaWiki_talk:Perfdisabled|Talk]] </td><td> Sorry! This feature has been temporarily disabled because it slows the database down to the point that no one can use the wiki. </td><td> {{int:Perfdisabled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Perfdisabledsub&action=edit perfdisabledsub]<br> [[MediaWiki_talk:Perfdisabledsub|Talk]] </td><td> Here&#39;s a saved copy from $1: </td><td> {{int:Perfdisabledsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Personaltools&action=edit personaltools]<br> [[MediaWiki_talk:Personaltools|Talk]] </td><td> Personal tools </td><td> {{int:Personaltools}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Popularpages&action=edit popularpages]<br> [[MediaWiki_talk:Popularpages|Talk]] </td><td> Popular pages </td><td> {{int:Popularpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Portal&action=edit portal]<br> [[MediaWiki_talk:Portal|Talk]] </td><td> Community portal </td><td> {{int:Portal}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Portal-url&action=edit portal-url]<br> [[MediaWiki_talk:Portal-url|Talk]] </td><td> Wikipedia:Community Portal </td><td> {{int:Portal-url}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Postcomment&action=edit postcomment]<br> [[MediaWiki_talk:Postcomment|Talk]] </td><td> Post a comment </td><td> {{int:Postcomment}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Poweredby&action=edit poweredby]<br> [[MediaWiki_talk:Poweredby|Talk]] </td><td> Wikipedia is powered by &#91;http&#58;//www.mediawiki.org/ MediaWiki], an open source wiki engine. </td><td> {{int:Poweredby}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Powersearch&action=edit powersearch]<br> [[MediaWiki_talk:Powersearch|Talk]] </td><td> Search </td><td> {{int:Powersearch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Powersearchtext&action=edit powersearchtext]<br> [[MediaWiki_talk:Powersearchtext|Talk]] </td><td> Search in namespaces :&lt;br /&gt; $1&lt;br /&gt; $2 List redirects &amp;nbsp; Search for $3 $9 </td><td> {{int:Powersearchtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Preferences&action=edit preferences]<br> [[MediaWiki_talk:Preferences|Talk]] </td><td> Preferences </td><td> {{int:Preferences}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefs-help-userdata&action=edit prefs-help-userdata]<br> [[MediaWiki_talk:Prefs-help-userdata|Talk]] </td><td> * &lt;strong&gt;Real name&lt;/strong&gt; (optional): if you choose to provide it this will be used for giving you attribution for your work.&lt;br/&gt; * &lt;strong&gt;Email&lt;/strong&gt; (optional): Enables people to contact you through the website without you having to reveal your email address to them, and it can be used to send you a new password if you forget it. </td><td> {{int:Prefs-help-userdata}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefs-misc&action=edit prefs-misc]<br> [[MediaWiki_talk:Prefs-misc|Talk]] </td><td> Misc settings </td><td> {{int:Prefs-misc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefs-personal&action=edit prefs-personal]<br> [[MediaWiki_talk:Prefs-personal|Talk]] </td><td> User data </td><td> {{int:Prefs-personal}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefs-rc&action=edit prefs-rc]<br> [[MediaWiki_talk:Prefs-rc|Talk]] </td><td> Recent changes and stub display </td><td> {{int:Prefs-rc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefslogintext&action=edit prefslogintext]<br> [[MediaWiki_talk:Prefslogintext|Talk]] </td><td> You are logged in as &quot;$1&quot;. Your internal ID number is $2. See &#91;&#91;Wikipedia:User preferences help]] for help deciphering the options. </td><td> {{int:Prefslogintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefsnologin&action=edit prefsnologin]<br> [[MediaWiki_talk:Prefsnologin|Talk]] </td><td> Not logged in </td><td> {{int:Prefsnologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefsnologintext&action=edit prefsnologintext]<br> [[MediaWiki_talk:Prefsnologintext|Talk]] </td><td> You must be &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; to set user preferences. </td><td> {{int:Prefsnologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prefsreset&action=edit prefsreset]<br> [[MediaWiki_talk:Prefsreset|Talk]] </td><td> Preferences have been reset from storage. </td><td> {{int:Prefsreset}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Preview&action=edit preview]<br> [[MediaWiki_talk:Preview|Talk]] </td><td> Preview </td><td> {{int:Preview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Previewconflict&action=edit previewconflict]<br> [[MediaWiki_talk:Previewconflict|Talk]] </td><td> This preview reflects the text in the upper text editing area as it will appear if you choose to save. </td><td> {{int:Previewconflict}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Previewnote&action=edit previewnote]<br> [[MediaWiki_talk:Previewnote|Talk]] </td><td> Remember that this is only a preview, and has not yet been saved! </td><td> {{int:Previewnote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Prevn&action=edit prevn]<br> [[MediaWiki_talk:Prevn|Talk]] </td><td> previous $1 </td><td> {{int:Prevn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Printableversion&action=edit printableversion]<br> [[MediaWiki_talk:Printableversion|Talk]] </td><td> Printable version </td><td> {{int:Printableversion}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Printsubtitle&action=edit printsubtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Printsubtitle|Talk]] </td><td> (From http&#58;//lv.wikipedia.org) </td><td> {{int:Printsubtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protect&action=edit protect]<br> [[MediaWiki_talk:Protect|Talk]] </td><td> Protect </td><td> {{int:Protect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectcomment&action=edit protectcomment]<br> [[MediaWiki_talk:Protectcomment|Talk]] </td><td> Reason for protecting </td><td> {{int:Protectcomment}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectedarticle&action=edit protectedarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Protectedarticle|Talk]] </td><td> protected &#91;&#91;$1]] </td><td> {{int:Protectedarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectedpage&action=edit protectedpage]<br> [[MediaWiki_talk:Protectedpage|Talk]] </td><td> Protected page </td><td> {{int:Protectedpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectedpagewarning&action=edit protectedpagewarning]<br> [[MediaWiki_talk:Protectedpagewarning|Talk]] </td><td> WARNING: This page has been locked so that only users with sysop privileges can edit it. Be sure you are following the &lt;a href=&#39;/w/wiki.phtml/Wikipedia:Protected_page_guidelines&#39;&gt;protected page guidelines&lt;/a&gt;. </td><td> {{int:Protectedpagewarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectedtext&action=edit protectedtext]<br> [[MediaWiki_talk:Protectedtext|Talk]] </td><td> This page has been locked to prevent editing; there are a number of reasons why this may be so, please see &#91;&#91;Wikipedia:Protected page]]. You can view and copy the source of this page: </td><td> {{int:Protectedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectlogpage&action=edit protectlogpage]<br> [[MediaWiki_talk:Protectlogpage|Talk]] </td><td> Protection_log </td><td> {{int:Protectlogpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectlogtext&action=edit protectlogtext]<br> [[MediaWiki_talk:Protectlogtext|Talk]] </td><td> Below is a list of page locks/unlocks. See &#91;&#91;Wikipedia:Protected page]] for more information. </td><td> {{int:Protectlogtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectpage&action=edit protectpage]<br> [[MediaWiki_talk:Protectpage|Talk]] </td><td> Protect page </td><td> {{int:Protectpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectreason&action=edit protectreason]<br> [[MediaWiki_talk:Protectreason|Talk]] </td><td> (give a reason) </td><td> {{int:Protectreason}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectsub&action=edit protectsub]<br> [[MediaWiki_talk:Protectsub|Talk]] </td><td> (Protecting &quot;$1&quot;) </td><td> {{int:Protectsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Protectthispage&action=edit protectthispage]<br> [[MediaWiki_talk:Protectthispage|Talk]] </td><td> Protect this page </td><td> {{int:Protectthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Proxyblocker&action=edit proxyblocker]<br> [[MediaWiki_talk:Proxyblocker|Talk]] </td><td> Proxy blocker </td><td> {{int:Proxyblocker}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Proxyblockreason&action=edit proxyblockreason]<br> [[MediaWiki_talk:Proxyblockreason|Talk]] </td><td> Your IP address has been blocked because it is an open proxy. Please contact your Internet service provider or tech support and inform them of this serious security problem. </td><td> {{int:Proxyblockreason}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Proxyblocksuccess&action=edit proxyblocksuccess]<br> [[MediaWiki_talk:Proxyblocksuccess|Talk]] </td><td> Done. </td><td> {{int:Proxyblocksuccess}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbbrowse&action=edit qbbrowse]<br> [[MediaWiki_talk:Qbbrowse|Talk]] </td><td> Browse </td><td> {{int:Qbbrowse}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbedit&action=edit qbedit]<br> [[MediaWiki_talk:Qbedit|Talk]] </td><td> Edit </td><td> {{int:Qbedit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbfind&action=edit qbfind]<br> [[MediaWiki_talk:Qbfind|Talk]] </td><td> Find </td><td> {{int:Qbfind}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbmyoptions&action=edit qbmyoptions]<br> [[MediaWiki_talk:Qbmyoptions|Talk]] </td><td> My pages </td><td> {{int:Qbmyoptions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbpageinfo&action=edit qbpageinfo]<br> [[MediaWiki_talk:Qbpageinfo|Talk]] </td><td> Context </td><td> {{int:Qbpageinfo}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbpageoptions&action=edit qbpageoptions]<br> [[MediaWiki_talk:Qbpageoptions|Talk]] </td><td> This page </td><td> {{int:Qbpageoptions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbsettings&action=edit qbsettings]<br> [[MediaWiki_talk:Qbsettings|Talk]] </td><td> Quickbar settings </td><td> {{int:Qbsettings}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbsettingsnote&action=edit qbsettingsnote]<br> [[MediaWiki_talk:Qbsettingsnote|Talk]] </td><td> This preference only works in the &#39;Standard&#39; and the &#39;CologneBlue&#39; skin. </td><td> {{int:Qbsettingsnote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Qbspecialpages&action=edit qbspecialpages]<br> [[MediaWiki_talk:Qbspecialpages|Talk]] </td><td> Special pages </td><td> {{int:Qbspecialpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Querybtn&action=edit querybtn]<br> [[MediaWiki_talk:Querybtn|Talk]] </td><td> Submit query </td><td> {{int:Querybtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Querysuccessful&action=edit querysuccessful]<br> [[MediaWiki_talk:Querysuccessful|Talk]] </td><td> Query successful </td><td> {{int:Querysuccessful}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Randompage&action=edit randompage]<br> [[MediaWiki_talk:Randompage|Talk]] </td><td> Random page </td><td> {{int:Randompage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Range_block_disabled&action=edit range_block_disabled]<br> [[MediaWiki_talk:Range_block_disabled|Talk]] </td><td> The sysop ability to create range blocks is disabled. </td><td> {{int:Range_block_disabled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rchide&action=edit rchide]<br> [[MediaWiki_talk:Rchide|Talk]] </td><td> in $4 form; $1 minor edits; $2 secondary namespaces; $3 multiple edits. </td><td> {{int:Rchide}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rclinks&action=edit rclinks]<br> [[MediaWiki_talk:Rclinks|Talk]] </td><td> Show last $1 changes in last $2 days&lt;br /&gt;$3 </td><td> {{int:Rclinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rclistfrom&action=edit rclistfrom]<br> [[MediaWiki_talk:Rclistfrom|Talk]] </td><td> Show new changes starting from $1 </td><td> {{int:Rclistfrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rcliu&action=edit rcliu]<br> [[MediaWiki_talk:Rcliu|Talk]] </td><td> ; $1 edits from logged in users </td><td> {{int:Rcliu}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rcloaderr&action=edit rcloaderr]<br> [[MediaWiki_talk:Rcloaderr|Talk]] </td><td> Loading recent changes </td><td> {{int:Rcloaderr}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rclsub&action=edit rclsub]<br> [[MediaWiki_talk:Rclsub|Talk]] </td><td> (to pages linked from &quot;$1&quot;) </td><td> {{int:Rclsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rcnote&action=edit rcnote]<br> [[MediaWiki_talk:Rcnote|Talk]] </td><td> Below are the last &lt;strong&gt;$1&lt;/strong&gt; changes in last &lt;strong&gt;$2&lt;/strong&gt; days. </td><td> {{int:Rcnote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rcnotefrom&action=edit rcnotefrom]<br> [[MediaWiki_talk:Rcnotefrom|Talk]] </td><td> Below are the changes since &lt;b&gt;$2&lt;/b&gt; (up to &lt;b&gt;$1&lt;/b&gt; shown). </td><td> {{int:Rcnotefrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Readonly&action=edit readonly]<br> [[MediaWiki_talk:Readonly|Talk]] </td><td> Database locked </td><td> {{int:Readonly}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Readonlytext&action=edit readonlytext]<br> [[MediaWiki_talk:Readonlytext|Talk]] </td><td> The database is currently locked to new entries and other modifications, probably for routine database maintenance, after which it will be back to normal. The administrator who locked it offered this explanation: &lt;p&gt;$1 </td><td> {{int:Readonlytext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Readonlywarning&action=edit readonlywarning]<br> [[MediaWiki_talk:Readonlywarning|Talk]] </td><td> WARNING: The database has been locked for maintenance, so you will not be able to save your edits right now. You may wish to cut-n-paste the text into a text file and save it for later. </td><td> {{int:Readonlywarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Recentchanges&action=edit recentchanges]<br> [[MediaWiki_talk:Recentchanges|Talk]] </td><td> Recent changes </td><td> {{int:Recentchanges}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Recentchangescount&action=edit recentchangescount]<br> [[MediaWiki_talk:Recentchangescount|Talk]] </td><td> Number of titles in recent changes </td><td> {{int:Recentchangescount}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Recentchangeslinked&action=edit recentchangeslinked]<br> [[MediaWiki_talk:Recentchangeslinked|Talk]] </td><td> Related changes </td><td> {{int:Recentchangeslinked}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Recentchangestext&action=edit recentchangestext]<br> [[MediaWiki_talk:Recentchangestext|Talk]] </td><td> Track the most recent changes to the wiki on this page. </td><td> {{int:Recentchangestext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Redirectedfrom&action=edit redirectedfrom]<br> [[MediaWiki_talk:Redirectedfrom|Talk]] </td><td> (Redirected from $1) </td><td> {{int:Redirectedfrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Remembermypassword&action=edit remembermypassword]<br> [[MediaWiki_talk:Remembermypassword|Talk]] </td><td> Remember my password across sessions. </td><td> {{int:Remembermypassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Removechecked&action=edit removechecked]<br> [[MediaWiki_talk:Removechecked|Talk]] </td><td> Remove checked items from watchlist </td><td> {{int:Removechecked}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Removedwatch&action=edit removedwatch]<br> [[MediaWiki_talk:Removedwatch|Talk]] </td><td> Removed from watchlist </td><td> {{int:Removedwatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Removedwatchtext&action=edit removedwatchtext]<br> [[MediaWiki_talk:Removedwatchtext|Talk]] </td><td> The page &quot;$1&quot; has been removed from your watchlist. </td><td> {{int:Removedwatchtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Removingchecked&action=edit removingchecked]<br> [[MediaWiki_talk:Removingchecked|Talk]] </td><td> Removing requested items from watchlist... </td><td> {{int:Removingchecked}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Resetprefs&action=edit resetprefs]<br> [[MediaWiki_talk:Resetprefs|Talk]] </td><td> Reset preferences </td><td> {{int:Resetprefs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Restorelink&action=edit restorelink]<br> [[MediaWiki_talk:Restorelink|Talk]] </td><td> $1 deleted edits </td><td> {{int:Restorelink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Resultsperpage&action=edit resultsperpage]<br> [[MediaWiki_talk:Resultsperpage|Talk]] </td><td> Hits to show per page </td><td> {{int:Resultsperpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Retrievedfrom&action=edit retrievedfrom]<br> [[MediaWiki_talk:Retrievedfrom|Talk]] </td><td> Retrieved from &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Retrievedfrom}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Returnto&action=edit returnto]<br> [[MediaWiki_talk:Returnto|Talk]] </td><td> Return to $1. </td><td> {{int:Returnto}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Retypenew&action=edit retypenew]<br> [[MediaWiki_talk:Retypenew|Talk]] </td><td> Retype new password </td><td> {{int:Retypenew}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Reupload&action=edit reupload]<br> [[MediaWiki_talk:Reupload|Talk]] </td><td> Re-upload </td><td> {{int:Reupload}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Reuploaddesc&action=edit reuploaddesc]<br> [[MediaWiki_talk:Reuploaddesc|Talk]] </td><td> Return to the upload form. </td><td> {{int:Reuploaddesc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Reverted&action=edit reverted]<br> [[MediaWiki_talk:Reverted|Talk]] </td><td> Reverted to earlier revision </td><td> {{int:Reverted}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revertimg&action=edit revertimg]<br> [[MediaWiki_talk:Revertimg|Talk]] </td><td> rev </td><td> {{int:Revertimg}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revertpage&action=edit revertpage]<br> [[MediaWiki_talk:Revertpage|Talk]] </td><td> Reverted edit of $2, changed back to last version by $1 </td><td> {{int:Revertpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revhistory&action=edit revhistory]<br> [[MediaWiki_talk:Revhistory|Talk]] </td><td> Revision history </td><td> {{int:Revhistory}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revisionasof&action=edit revisionasof]<br> [[MediaWiki_talk:Revisionasof|Talk]] </td><td> Revision as of $1 </td><td> {{int:Revisionasof}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revnotfound&action=edit revnotfound]<br> [[MediaWiki_talk:Revnotfound|Talk]] </td><td> Revision not found </td><td> {{int:Revnotfound}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Revnotfoundtext&action=edit revnotfoundtext]<br> [[MediaWiki_talk:Revnotfoundtext|Talk]] </td><td> The old revision of the page you asked for could not be found. Please check the URL you used to access this page. </td><td> {{int:Revnotfoundtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rfcurl&action=edit rfcurl]<br> [[MediaWiki_talk:Rfcurl|Talk]] </td><td> http&#58;//www.faqs.org/rfcs/rfc$1.html </td><td> {{int:Rfcurl}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rights&action=edit rights]<br> [[MediaWiki_talk:Rights|Talk]] </td><td> Rights: </td><td> {{int:Rights}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rollback&action=edit rollback]<br> [[MediaWiki_talk:Rollback|Talk]] </td><td> Roll back edits </td><td> {{int:Rollback}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rollback_short&action=edit rollback_short]<br> [[MediaWiki_talk:Rollback_short|Talk]] </td><td> Rollback </td><td> {{int:Rollback_short}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rollbackfailed&action=edit rollbackfailed]<br> [[MediaWiki_talk:Rollbackfailed|Talk]] </td><td> Rollback failed </td><td> {{int:Rollbackfailed}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rollbacklink&action=edit rollbacklink]<br> [[MediaWiki_talk:Rollbacklink|Talk]] </td><td> rollback </td><td> {{int:Rollbacklink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Rows&action=edit rows]<br> [[MediaWiki_talk:Rows|Talk]] </td><td> Rows </td><td> {{int:Rows}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Savearticle&action=edit savearticle]<br> [[MediaWiki_talk:Savearticle|Talk]] </td><td> Save page </td><td> {{int:Savearticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Savedprefs&action=edit savedprefs]<br> [[MediaWiki_talk:Savedprefs|Talk]] </td><td> Your preferences have been saved. </td><td> {{int:Savedprefs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Savefile&action=edit savefile]<br> [[MediaWiki_talk:Savefile|Talk]] </td><td> Save file </td><td> {{int:Savefile}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Saveprefs&action=edit saveprefs]<br> [[MediaWiki_talk:Saveprefs|Talk]] </td><td> Save preferences </td><td> {{int:Saveprefs}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Search&action=edit search]<br> [[MediaWiki_talk:Search|Talk]] </td><td> Search </td><td> {{int:Search}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchdisabled&action=edit searchdisabled]<br> [[MediaWiki_talk:Searchdisabled|Talk]] </td><td> &lt;p&gt;Sorry! Full text search has been disabled temporarily, for performance reasons. In the meantime, you can use the Google search below, which may be out of date.&lt;/p&gt; </td><td> {{int:Searchdisabled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchhelppage&action=edit searchhelppage]<br> [[MediaWiki_talk:Searchhelppage|Talk]] </td><td> Wikipedia:Searching </td><td> {{int:Searchhelppage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchingwikipedia&action=edit searchingwikipedia]<br> [[MediaWiki_talk:Searchingwikipedia|Talk]] </td><td> Searching Wikipedia </td><td> {{int:Searchingwikipedia}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchquery&action=edit searchquery]<br> [[MediaWiki_talk:Searchquery|Talk]] </td><td> For query &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Searchquery}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchresults&action=edit searchresults]<br> [[MediaWiki_talk:Searchresults|Talk]] </td><td> Search results </td><td> {{int:Searchresults}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchresultshead&action=edit searchresultshead]<br> [[MediaWiki_talk:Searchresultshead|Talk]] </td><td> Search result settings </td><td> {{int:Searchresultshead}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Searchresulttext&action=edit searchresulttext]<br> [[MediaWiki_talk:Searchresulttext|Talk]] </td><td> For more information about searching Wikipedia, see $1. </td><td> {{int:Searchresulttext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sectionedit&action=edit sectionedit]<br> [[MediaWiki_talk:Sectionedit|Talk]] </td><td> (section) </td><td> {{int:Sectionedit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Selectnewerversionfordiff&action=edit selectnewerversionfordiff]<br> [[MediaWiki_talk:Selectnewerversionfordiff|Talk]] </td><td> Select a newer version for comparison </td><td> {{int:Selectnewerversionfordiff}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Selectolderversionfordiff&action=edit selectolderversionfordiff]<br> [[MediaWiki_talk:Selectolderversionfordiff|Talk]] </td><td> Select an older version for comparison </td><td> {{int:Selectolderversionfordiff}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Selectonly&action=edit selectonly]<br> [[MediaWiki_talk:Selectonly|Talk]] </td><td> Only read-only queries are allowed. </td><td> {{int:Selectonly}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Selflinks&action=edit selflinks]<br> [[MediaWiki_talk:Selflinks|Talk]] </td><td> Pages with Self Links </td><td> {{int:Selflinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Selflinkstext&action=edit selflinkstext]<br> [[MediaWiki_talk:Selflinkstext|Talk]] </td><td> The following pages contain a link to themselves, which they should not. </td><td> {{int:Selflinkstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Seriousxhtmlerrors&action=edit seriousxhtmlerrors]<br> [[MediaWiki_talk:Seriousxhtmlerrors|Talk]] </td><td> There were serious xhtml markup errors detected by tidy. </td><td> {{int:Seriousxhtmlerrors}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Servertime&action=edit servertime]<br> [[MediaWiki_talk:Servertime|Talk]] </td><td> Server time is now </td><td> {{int:Servertime}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Set_rights_fail&action=edit set_rights_fail]<br> [[MediaWiki_talk:Set_rights_fail|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;User rights for &quot;$1&quot; could not be set. (Did you enter the name correctly?)&lt;/b&gt; </td><td> {{int:Set_rights_fail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Set_user_rights&action=edit set_user_rights]<br> [[MediaWiki_talk:Set_user_rights|Talk]] </td><td> Set user rights </td><td> {{int:Set_user_rights}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Setbureaucratflag&action=edit setbureaucratflag]<br> [[MediaWiki_talk:Setbureaucratflag|Talk]] </td><td> Set bureaucrat flag </td><td> {{int:Setbureaucratflag}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Shortpages&action=edit shortpages]<br> [[MediaWiki_talk:Shortpages|Talk]] </td><td> Short pages </td><td> {{int:Shortpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Show&action=edit show]<br> [[MediaWiki_talk:Show|Talk]] </td><td> show </td><td> {{int:Show}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showhideminor&action=edit showhideminor]<br> [[MediaWiki_talk:Showhideminor|Talk]] </td><td> $1 minor edits &#124; $2 bots &#124; $3 logged in users </td><td> {{int:Showhideminor}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showingresults&action=edit showingresults]<br> [[MediaWiki_talk:Showingresults|Talk]] </td><td> Showing below &lt;b&gt;$1&lt;/b&gt; results starting with #&lt;b&gt;$2&lt;/b&gt;. </td><td> {{int:Showingresults}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showingresultsnum&action=edit showingresultsnum]<br> [[MediaWiki_talk:Showingresultsnum|Talk]] </td><td> Showing below &lt;b&gt;$3&lt;/b&gt; results starting with #&lt;b&gt;$2&lt;/b&gt;. </td><td> {{int:Showingresultsnum}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showlast&action=edit showlast]<br> [[MediaWiki_talk:Showlast|Talk]] </td><td> Show last $1 images sorted $2. </td><td> {{int:Showlast}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showpreview&action=edit showpreview]<br> [[MediaWiki_talk:Showpreview|Talk]] </td><td> Show preview </td><td> {{int:Showpreview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Showtoc&action=edit showtoc]<br> [[MediaWiki_talk:Showtoc|Talk]] </td><td> show </td><td> {{int:Showtoc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sig_tip&action=edit sig_tip]<br> [[MediaWiki_talk:Sig_tip|Talk]] </td><td> Your signature with timestamp </td><td> {{int:Sig_tip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitestats&action=edit sitestats]<br> [[MediaWiki_talk:Sitestats|Talk]] </td><td> Site statistics </td><td> {{int:Sitestats}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitestatstext&action=edit sitestatstext]<br> [[MediaWiki_talk:Sitestatstext|Talk]] </td><td> There are &#39;&#39;&#39;$1&#39;&#39;&#39; total pages in the database. This includes &quot;talk&quot; pages, pages about Wikipedia, minimal &quot;stub&quot; pages, redirects, and others that probably don&#39;t qualify as content pages. Excluding those, there are &#39;&#39;&#39;$2&#39;&#39;&#39; pages that are probably legitimate content pages. There have been a total of &#39;&#39;&#39;$3&#39;&#39;&#39; page views, and &#39;&#39;&#39;$4&#39;&#39;&#39; page edits since the wiki was setup. That comes to &#39;&#39;&#39;$5&#39;&#39;&#39; average edits per page, and &#39;&#39;&#39;$6&#39;&#39;&#39; views per edit. </td><td> {{int:Sitestatstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitesubtitle&action=edit sitesubtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Sitesubtitle|Talk]] </td><td> The Free Encyclopedia </td><td> {{int:Sitesubtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitesupport&action=edit sitesupport]<br> [[MediaWiki_talk:Sitesupport|Talk]] </td><td> Donations </td><td> {{int:Sitesupport}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sitetitle&action=edit sitetitle]<br> [[MediaWiki_talk:Sitetitle|Talk]] </td><td> Wikipedia </td><td> {{int:Sitetitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Siteuser&action=edit siteuser]<br> [[MediaWiki_talk:Siteuser|Talk]] </td><td> Wikipedia user $1 </td><td> {{int:Siteuser}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Siteusers&action=edit siteusers]<br> [[MediaWiki_talk:Siteusers|Talk]] </td><td> Wikipedia user(s) $1 </td><td> {{int:Siteusers}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Skin&action=edit skin]<br> [[MediaWiki_talk:Skin|Talk]] </td><td> Skin </td><td> {{int:Skin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Spamprotectiontext&action=edit spamprotectiontext]<br> [[MediaWiki_talk:Spamprotectiontext|Talk]] </td><td> The page you wanted to save was blocked by the spam filter. This is probably caused by a link to an external site. You might want to check the following regular expression for patterns that are currently blocked: </td><td> {{int:Spamprotectiontext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Spamprotectiontitle&action=edit spamprotectiontitle]<br> [[MediaWiki_talk:Spamprotectiontitle|Talk]] </td><td> Spam protection filter </td><td> {{int:Spamprotectiontitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Specialpage&action=edit specialpage]<br> [[MediaWiki_talk:Specialpage|Talk]] </td><td> Special Page </td><td> {{int:Specialpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Specialpages&action=edit specialpages]<br> [[MediaWiki_talk:Specialpages|Talk]] </td><td> Special pages </td><td> {{int:Specialpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Spheading&action=edit spheading]<br> [[MediaWiki_talk:Spheading|Talk]] </td><td> Special pages for all users </td><td> {{int:Spheading}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sqlislogged&action=edit sqlislogged]<br> [[MediaWiki_talk:Sqlislogged|Talk]] </td><td> Please note that all queries are logged. </td><td> {{int:Sqlislogged}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sqlquery&action=edit sqlquery]<br> [[MediaWiki_talk:Sqlquery|Talk]] </td><td> Enter query </td><td> {{int:Sqlquery}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Statistics&action=edit statistics]<br> [[MediaWiki_talk:Statistics|Talk]] </td><td> Statistics </td><td> {{int:Statistics}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Storedversion&action=edit storedversion]<br> [[MediaWiki_talk:Storedversion|Talk]] </td><td> Stored version </td><td> {{int:Storedversion}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Stubthreshold&action=edit stubthreshold]<br> [[MediaWiki_talk:Stubthreshold|Talk]] </td><td> Threshold for stub display </td><td> {{int:Stubthreshold}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Subcategories&action=edit subcategories]<br> [[MediaWiki_talk:Subcategories|Talk]] </td><td> Subcategories </td><td> {{int:Subcategories}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Subcategorycount&action=edit subcategorycount]<br> [[MediaWiki_talk:Subcategorycount|Talk]] </td><td> There are $1 subcategories to this category. </td><td> {{int:Subcategorycount}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Subject&action=edit subject]<br> [[MediaWiki_talk:Subject|Talk]] </td><td> Subject/headline </td><td> {{int:Subject}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Subjectpage&action=edit subjectpage]<br> [[MediaWiki_talk:Subjectpage|Talk]] </td><td> View subject </td><td> {{int:Subjectpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Successfulupload&action=edit successfulupload]<br> [[MediaWiki_talk:Successfulupload|Talk]] </td><td> Successful upload </td><td> {{int:Successfulupload}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Summary&action=edit summary]<br> [[MediaWiki_talk:Summary|Talk]] </td><td> Summary </td><td> {{int:Summary}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sysopspheading&action=edit sysopspheading]<br> [[MediaWiki_talk:Sysopspheading|Talk]] </td><td> For sysop use only </td><td> {{int:Sysopspheading}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sysoptext&action=edit sysoptext]<br> [[MediaWiki_talk:Sysoptext|Talk]] </td><td> The action you have requested can only be performed by users with &quot;sysop&quot; status. See $1. </td><td> {{int:Sysoptext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Sysoptitle&action=edit sysoptitle]<br> [[MediaWiki_talk:Sysoptitle|Talk]] </td><td> Sysop access required </td><td> {{int:Sysoptitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tableform&action=edit tableform]<br> [[MediaWiki_talk:Tableform|Talk]] </td><td> table </td><td> {{int:Tableform}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talk&action=edit talk]<br> [[MediaWiki_talk:Talk|Talk]] </td><td> Discussion </td><td> {{int:Talk}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkexists&action=edit talkexists]<br> [[MediaWiki_talk:Talkexists|Talk]] </td><td> The page itself was moved successfully, but the talk page could not be moved because one already exists at the new title. Please merge them manually. </td><td> {{int:Talkexists}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkpage&action=edit talkpage]<br> [[MediaWiki_talk:Talkpage|Talk]] </td><td> Discuss this page </td><td> {{int:Talkpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkpagemoved&action=edit talkpagemoved]<br> [[MediaWiki_talk:Talkpagemoved|Talk]] </td><td> The corresponding talk page was also moved. </td><td> {{int:Talkpagemoved}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkpagenotmoved&action=edit talkpagenotmoved]<br> [[MediaWiki_talk:Talkpagenotmoved|Talk]] </td><td> The corresponding talk page was &lt;strong&gt;not&lt;/strong&gt; moved. </td><td> {{int:Talkpagenotmoved}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Talkpagetext&action=edit talkpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Talkpagetext|Talk]] </td><td> &lt;!-- MediaWiki:talkpagetext --&gt; </td><td> {{int:Talkpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Textboxsize&action=edit textboxsize]<br> [[MediaWiki_talk:Textboxsize|Talk]] </td><td> Textbox dimensions </td><td> {{int:Textboxsize}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Textmatches&action=edit textmatches]<br> [[MediaWiki_talk:Textmatches|Talk]] </td><td> Page text matches </td><td> {{int:Textmatches}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Thisisdeleted&action=edit thisisdeleted]<br> [[MediaWiki_talk:Thisisdeleted|Talk]] </td><td> View or restore $1? </td><td> {{int:Thisisdeleted}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Thumbnail-more&action=edit thumbnail-more]<br> [[MediaWiki_talk:Thumbnail-more|Talk]] </td><td> Enlarge </td><td> {{int:Thumbnail-more}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Timezonelegend&action=edit timezonelegend]<br> [[MediaWiki_talk:Timezonelegend|Talk]] </td><td> Time zone </td><td> {{int:Timezonelegend}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Timezoneoffset&action=edit timezoneoffset]<br> [[MediaWiki_talk:Timezoneoffset|Talk]] </td><td> Offset </td><td> {{int:Timezoneoffset}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Timezonetext&action=edit timezonetext]<br> [[MediaWiki_talk:Timezonetext|Talk]] </td><td> Enter number of hours your local time differs from server time (UTC). </td><td> {{int:Timezonetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Titlematches&action=edit titlematches]<br> [[MediaWiki_talk:Titlematches|Talk]] </td><td> Article title matches </td><td> {{int:Titlematches}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Toc&action=edit toc]<br> [[MediaWiki_talk:Toc|Talk]] </td><td> Table of contents </td><td> {{int:Toc}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Toolbox&action=edit toolbox]<br> [[MediaWiki_talk:Toolbox|Talk]] </td><td> Toolbox </td><td> {{int:Toolbox}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-compareselectedversions&action=edit tooltip-compareselectedversions]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-compareselectedversions|Talk]] </td><td> See the differences between the two selected versions of this page. &#91;alt-v] </td><td> {{int:Tooltip-compareselectedversions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-minoredit&action=edit tooltip-minoredit]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-minoredit|Talk]] </td><td> Mark this as a minor edit &#91;alt-i] </td><td> {{int:Tooltip-minoredit}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-preview&action=edit tooltip-preview]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-preview|Talk]] </td><td> Preview your changes, please use this before saving! &#91;alt-p] </td><td> {{int:Tooltip-preview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-save&action=edit tooltip-save]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-save|Talk]] </td><td> Save your changes &#91;alt-s] </td><td> {{int:Tooltip-save}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Tooltip-search&action=edit tooltip-search]<br> [[MediaWiki_talk:Tooltip-search|Talk]] </td><td> Search this wiki &#91;alt-f] </td><td> {{int:Tooltip-search}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uclinks&action=edit uclinks]<br> [[MediaWiki_talk:Uclinks|Talk]] </td><td> View the last $1 changes; view the last $2 days. </td><td> {{int:Uclinks}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Ucnote&action=edit ucnote]<br> [[MediaWiki_talk:Ucnote|Talk]] </td><td> Below are this user&#39;s last &lt;b&gt;$1&lt;/b&gt; changes in the last &lt;b&gt;$2&lt;/b&gt; days. </td><td> {{int:Ucnote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uctop&action=edit uctop]<br> [[MediaWiki_talk:Uctop|Talk]] </td><td> (top) </td><td> {{int:Uctop}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unblockip&action=edit unblockip]<br> [[MediaWiki_talk:Unblockip|Talk]] </td><td> Unblock user </td><td> {{int:Unblockip}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unblockiptext&action=edit unblockiptext]<br> [[MediaWiki_talk:Unblockiptext|Talk]] </td><td> Use the form below to restore write access to a previously blocked IP address or username. </td><td> {{int:Unblockiptext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unblocklink&action=edit unblocklink]<br> [[MediaWiki_talk:Unblocklink|Talk]] </td><td> unblock </td><td> {{int:Unblocklink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unblocklogentry&action=edit unblocklogentry]<br> [[MediaWiki_talk:Unblocklogentry|Talk]] </td><td> unblocked &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Unblocklogentry}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undelete&action=edit undelete]<br> [[MediaWiki_talk:Undelete|Talk]] </td><td> Restore deleted page </td><td> {{int:Undelete}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undelete_short&action=edit undelete_short]<br> [[MediaWiki_talk:Undelete_short|Talk]] </td><td> Undelete $1 edits </td><td> {{int:Undelete_short}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletearticle&action=edit undeletearticle]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletearticle|Talk]] </td><td> Restore deleted page </td><td> {{int:Undeletearticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletebtn&action=edit undeletebtn]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletebtn|Talk]] </td><td> Restore! </td><td> {{int:Undeletebtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletedarticle&action=edit undeletedarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletedarticle|Talk]] </td><td> restored &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Undeletedarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletedtext&action=edit undeletedtext]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletedtext|Talk]] </td><td> &#91;&#91;$1]] has been successfully restored. See &#91;&#91;Wikipedia:Deletion_log]] for a record of recent deletions and restorations. </td><td> {{int:Undeletedtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletehistory&action=edit undeletehistory]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletehistory|Talk]] </td><td> If you restore the page, all revisions will be restored to the history. If a new page with the same name has been created since the deletion, the restored revisions will appear in the prior history, and the current revision of the live page will not be automatically replaced. </td><td> {{int:Undeletehistory}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletepage&action=edit undeletepage]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletepage|Talk]] </td><td> View and restore deleted pages </td><td> {{int:Undeletepage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeletepagetext&action=edit undeletepagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Undeletepagetext|Talk]] </td><td> The following pages have been deleted but are still in the archive and can be restored. The archive may be periodically cleaned out. </td><td> {{int:Undeletepagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeleterevision&action=edit undeleterevision]<br> [[MediaWiki_talk:Undeleterevision|Talk]] </td><td> Deleted revision as of $1 </td><td> {{int:Undeleterevision}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Undeleterevisions&action=edit undeleterevisions]<br> [[MediaWiki_talk:Undeleterevisions|Talk]] </td><td> $1 revisions archived </td><td> {{int:Undeleterevisions}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unexpected&action=edit unexpected]<br> [[MediaWiki_talk:Unexpected|Talk]] </td><td> Unexpected value: &quot;$1&quot;=&quot;$2&quot;. </td><td> {{int:Unexpected}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockbtn&action=edit unlockbtn]<br> [[MediaWiki_talk:Unlockbtn|Talk]] </td><td> Unlock database </td><td> {{int:Unlockbtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockconfirm&action=edit unlockconfirm]<br> [[MediaWiki_talk:Unlockconfirm|Talk]] </td><td> Yes, I really want to unlock the database. </td><td> {{int:Unlockconfirm}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockdb&action=edit unlockdb]<br> [[MediaWiki_talk:Unlockdb|Talk]] </td><td> Unlock database </td><td> {{int:Unlockdb}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockdbsuccesssub&action=edit unlockdbsuccesssub]<br> [[MediaWiki_talk:Unlockdbsuccesssub|Talk]] </td><td> Database lock removed </td><td> {{int:Unlockdbsuccesssub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockdbsuccesstext&action=edit unlockdbsuccesstext]<br> [[MediaWiki_talk:Unlockdbsuccesstext|Talk]] </td><td> The database has been unlocked. </td><td> {{int:Unlockdbsuccesstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unlockdbtext&action=edit unlockdbtext]<br> [[MediaWiki_talk:Unlockdbtext|Talk]] </td><td> Unlocking the database will restore the ability of all users to edit pages, change their preferences, edit their watchlists, and other things requiring changes in the database. Please confirm that this is what you intend to do. </td><td> {{int:Unlockdbtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unprotect&action=edit unprotect]<br> [[MediaWiki_talk:Unprotect|Talk]] </td><td> Unprotect </td><td> {{int:Unprotect}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unprotectcomment&action=edit unprotectcomment]<br> [[MediaWiki_talk:Unprotectcomment|Talk]] </td><td> Reason for unprotecting </td><td> {{int:Unprotectcomment}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unprotectedarticle&action=edit unprotectedarticle]<br> [[MediaWiki_talk:Unprotectedarticle|Talk]] </td><td> unprotected &#91;&#91;$1]] </td><td> {{int:Unprotectedarticle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unprotectsub&action=edit unprotectsub]<br> [[MediaWiki_talk:Unprotectsub|Talk]] </td><td> (Unprotecting &quot;$1&quot;) </td><td> {{int:Unprotectsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unprotectthispage&action=edit unprotectthispage]<br> [[MediaWiki_talk:Unprotectthispage|Talk]] </td><td> Unprotect this page </td><td> {{int:Unprotectthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unusedimages&action=edit unusedimages]<br> [[MediaWiki_talk:Unusedimages|Talk]] </td><td> Unused images </td><td> {{int:Unusedimages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unusedimagestext&action=edit unusedimagestext]<br> [[MediaWiki_talk:Unusedimagestext|Talk]] </td><td> &lt;p&gt;Please note that other web sites may link to an image with a direct URL, and so may still be listed here despite being in active use. </td><td> {{int:Unusedimagestext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unwatch&action=edit unwatch]<br> [[MediaWiki_talk:Unwatch|Talk]] </td><td> Unwatch </td><td> {{int:Unwatch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Unwatchthispage&action=edit unwatchthispage]<br> [[MediaWiki_talk:Unwatchthispage|Talk]] </td><td> Stop watching </td><td> {{int:Unwatchthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Updated&action=edit updated]<br> [[MediaWiki_talk:Updated|Talk]] </td><td> (Updated) </td><td> {{int:Updated}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Upload&action=edit upload]<br> [[MediaWiki_talk:Upload|Talk]] </td><td> Upload file </td><td> {{int:Upload}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadbtn&action=edit uploadbtn]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadbtn|Talk]] </td><td> Upload file </td><td> {{int:Uploadbtn}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploaddisabled&action=edit uploaddisabled]<br> [[MediaWiki_talk:Uploaddisabled|Talk]] </td><td> Sorry, uploading is disabled. </td><td> {{int:Uploaddisabled}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadedfiles&action=edit uploadedfiles]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadedfiles|Talk]] </td><td> Uploaded files </td><td> {{int:Uploadedfiles}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadedimage&action=edit uploadedimage]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadedimage|Talk]] </td><td> uploaded &quot;$1&quot; </td><td> {{int:Uploadedimage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploaderror&action=edit uploaderror]<br> [[MediaWiki_talk:Uploaderror|Talk]] </td><td> Upload error </td><td> {{int:Uploaderror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadfile&action=edit uploadfile]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadfile|Talk]] </td><td> Upload images, sounds, documents etc. </td><td> {{int:Uploadfile}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadlink&action=edit uploadlink]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadlink|Talk]] </td><td> Upload images </td><td> {{int:Uploadlink}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadlog&action=edit uploadlog]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadlog|Talk]] </td><td> upload log </td><td> {{int:Uploadlog}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadlogpage&action=edit uploadlogpage]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadlogpage|Talk]] </td><td> Upload_log </td><td> {{int:Uploadlogpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadlogpagetext&action=edit uploadlogpagetext]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadlogpagetext|Talk]] </td><td> Below is a list of the most recent file uploads. All times shown are server time (UTC). &lt;ul&gt; &lt;/ul&gt; </td><td> {{int:Uploadlogpagetext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadnologin&action=edit uploadnologin]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadnologin|Talk]] </td><td> Not logged in </td><td> {{int:Uploadnologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadnologintext&action=edit uploadnologintext]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadnologintext|Talk]] </td><td> You must be &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; to upload files. </td><td> {{int:Uploadnologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadtext&action=edit uploadtext]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadtext|Talk]] </td><td> &lt;strong&gt;STOP!&lt;/strong&gt; Before you upload here, make sure to read and follow the &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Image_use_policy&quot;&gt;image use policy&lt;/a&gt;. &lt;p&gt;If a file with the name you are specifying already exists on the wiki, it&#39;ll be replaced without warning. So unless you mean to update a file, it&#39;s a good idea to first check if such a file exists. &lt;p&gt;To view or search previously uploaded images, go to the &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Imagelist&quot;&gt;list of uploaded images&lt;/a&gt;. Uploads and deletions are logged on the &lt;a href=&quot;/wiki/Wikipedia:Upload_log&quot;&gt;upload log&lt;/a&gt;. &lt;/p&gt;&lt;p&gt;Use the form below to upload new image files for use in illustrating your pages. On most browsers, you will see a &quot;Browse...&quot; button, which will bring up your operating system&#39;s standard file open dialog. Choosing a file will fill the name of that file into the text field next to the button. You must also check the box affirming that you are not violating any copyrights by uploading the file. Press the &quot;Upload&quot; button to finish the upload. This may take some time if you have a slow internet connection. &lt;p&gt;The preferred formats are JPEG for photographic images, PNG for drawings and other iconic images, and OGG for sounds. Please name your files descriptively to avoid confusion. To include the image in a page, use a link in the form &lt;b&gt;&#91;&#91;Image:file.jpg]]&lt;/b&gt; or &lt;b&gt;&#91;&#91;Image:file.png&#124;alt text]]&lt;/b&gt; or &lt;b&gt;&#91;&#91;Media:file.ogg]]&lt;/b&gt; for sounds. &lt;p&gt;Please note that as with wiki pages, others may edit or delete your uploads if they think it serves the project, and you may be blocked from uploading if you abuse the system. </td><td> {{int:Uploadtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Uploadwarning&action=edit uploadwarning]<br> [[MediaWiki_talk:Uploadwarning|Talk]] </td><td> Upload warning </td><td> {{int:Uploadwarning}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Usenewcategorypage&action=edit usenewcategorypage]<br> [[MediaWiki_talk:Usenewcategorypage|Talk]] </td><td> 1 Set first character to &quot;0&quot; to disable the new category page layout. </td><td> {{int:Usenewcategorypage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:User_rights_set&action=edit user_rights_set]<br> [[MediaWiki_talk:User_rights_set|Talk]] </td><td> &lt;b&gt;User rights for &quot;$1&quot; updated&lt;/b&gt; </td><td> {{int:User_rights_set}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Usercssjsyoucanpreview&action=edit usercssjsyoucanpreview]<br> [[MediaWiki_talk:Usercssjsyoucanpreview|Talk]] </td><td> &lt;strong&gt;Tip:&lt;/strong&gt; Use the &#39;Show preview&#39; button to test your new css/js before saving. </td><td> {{int:Usercssjsyoucanpreview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Usercsspreview&action=edit usercsspreview]<br> [[MediaWiki_talk:Usercsspreview|Talk]] </td><td> &#39;&#39;&#39;Remember that you are only previewing your user css, it has not yet been saved!&#39;&#39;&#39; </td><td> {{int:Usercsspreview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userexists&action=edit userexists]<br> [[MediaWiki_talk:Userexists|Talk]] </td><td> The user name you entered is already in use. Please choose a different name. </td><td> {{int:Userexists}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userjspreview&action=edit userjspreview]<br> [[MediaWiki_talk:Userjspreview|Talk]] </td><td> &#39;&#39;&#39;Remember that you are only testing/previewing your user javascript, it has not yet been saved!&#39;&#39;&#39; </td><td> {{int:Userjspreview}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userlogin&action=edit userlogin]<br> [[MediaWiki_talk:Userlogin|Talk]] </td><td> Log in </td><td> {{int:Userlogin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userlogout&action=edit userlogout]<br> [[MediaWiki_talk:Userlogout|Talk]] </td><td> Log out </td><td> {{int:Userlogout}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Usermailererror&action=edit usermailererror]<br> [[MediaWiki_talk:Usermailererror|Talk]] </td><td> Mail object returned error: </td><td> {{int:Usermailererror}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userpage&action=edit userpage]<br> [[MediaWiki_talk:Userpage|Talk]] </td><td> View user page </td><td> {{int:Userpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userstats&action=edit userstats]<br> [[MediaWiki_talk:Userstats|Talk]] </td><td> User statistics </td><td> {{int:Userstats}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Userstatstext&action=edit userstatstext]<br> [[MediaWiki_talk:Userstatstext|Talk]] </td><td> There are &#39;&#39;&#39;$1&#39;&#39;&#39; registered users. &#39;&#39;&#39;$2&#39;&#39;&#39; of these are administrators (see $3). </td><td> {{int:Userstatstext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Version&action=edit version]<br> [[MediaWiki_talk:Version|Talk]] </td><td> Version </td><td> {{int:Version}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Viewcount&action=edit viewcount]<br> [[MediaWiki_talk:Viewcount|Talk]] </td><td> This page has been accessed $1 times. </td><td> {{int:Viewcount}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Viewprevnext&action=edit viewprevnext]<br> [[MediaWiki_talk:Viewprevnext|Talk]] </td><td> View ($1) ($2) ($3). </td><td> {{int:Viewprevnext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Viewsource&action=edit viewsource]<br> [[MediaWiki_talk:Viewsource|Talk]] </td><td> View source </td><td> {{int:Viewsource}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Viewtalkpage&action=edit viewtalkpage]<br> [[MediaWiki_talk:Viewtalkpage|Talk]] </td><td> View discussion </td><td> {{int:Viewtalkpage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wantedpages&action=edit wantedpages]<br> [[MediaWiki_talk:Wantedpages|Talk]] </td><td> Wanted pages </td><td> {{int:Wantedpages}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watch&action=edit watch]<br> [[MediaWiki_talk:Watch|Talk]] </td><td> Watch </td><td> {{int:Watch}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchdetails&action=edit watchdetails]<br> [[MediaWiki_talk:Watchdetails|Talk]] </td><td> ($1 pages watched not counting talk pages; $2 total pages edited since cutoff; $3... &lt;a href=&#39;$4&#39;&gt;show and edit complete list&lt;/a&gt;.) </td><td> {{int:Watchdetails}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watcheditlist&action=edit watcheditlist]<br> [[MediaWiki_talk:Watcheditlist|Talk]] </td><td> Here&#39;s an alphabetical list of your watched pages. Check the boxes of pages you want to remove from your watchlist and click the &#39;remove checked&#39; button at the bottom of the screen. </td><td> {{int:Watcheditlist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchlist&action=edit watchlist]<br> [[MediaWiki_talk:Watchlist|Talk]] </td><td> My watchlist </td><td> {{int:Watchlist}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchlistcontains&action=edit watchlistcontains]<br> [[MediaWiki_talk:Watchlistcontains|Talk]] </td><td> Your watchlist contains $1 pages. </td><td> {{int:Watchlistcontains}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchlistsub&action=edit watchlistsub]<br> [[MediaWiki_talk:Watchlistsub|Talk]] </td><td> (for user &quot;$1&quot;) </td><td> {{int:Watchlistsub}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchmethod-list&action=edit watchmethod-list]<br> [[MediaWiki_talk:Watchmethod-list|Talk]] </td><td> checking watched pages for recent edits </td><td> {{int:Watchmethod-list}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchmethod-recent&action=edit watchmethod-recent]<br> [[MediaWiki_talk:Watchmethod-recent|Talk]] </td><td> checking recent edits for watched pages </td><td> {{int:Watchmethod-recent}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchnochange&action=edit watchnochange]<br> [[MediaWiki_talk:Watchnochange|Talk]] </td><td> None of your watched items were edited in the time period displayed. </td><td> {{int:Watchnochange}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchnologin&action=edit watchnologin]<br> [[MediaWiki_talk:Watchnologin|Talk]] </td><td> Not logged in </td><td> {{int:Watchnologin}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchnologintext&action=edit watchnologintext]<br> [[MediaWiki_talk:Watchnologintext|Talk]] </td><td> You must be &lt;a href=&quot;/wiki/Special:Userlogin&quot;&gt;logged in&lt;/a&gt; to modify your watchlist. </td><td> {{int:Watchnologintext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchthis&action=edit watchthis]<br> [[MediaWiki_talk:Watchthis|Talk]] </td><td> Watch this page </td><td> {{int:Watchthis}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Watchthispage&action=edit watchthispage]<br> [[MediaWiki_talk:Watchthispage|Talk]] </td><td> Watch this page </td><td> {{int:Watchthispage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Welcomecreation&action=edit welcomecreation]<br> [[MediaWiki_talk:Welcomecreation|Talk]] </td><td> &lt;h2&gt;Welcome, $1!&lt;/h2&gt;&lt;p&gt;Your account has been created. Don&#39;t forget to change your Wikipedia preferences. </td><td> {{int:Welcomecreation}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whatlinkshere&action=edit whatlinkshere]<br> [[MediaWiki_talk:Whatlinkshere|Talk]] </td><td> What links here </td><td> {{int:Whatlinkshere}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistacctext&action=edit whitelistacctext]<br> [[MediaWiki_talk:Whitelistacctext|Talk]] </td><td> To be allowed to create accounts in this Wiki you have to &#91;&#91;Special:Userlogin&#124;log]] in and have the appropriate permissions. </td><td> {{int:Whitelistacctext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistacctitle&action=edit whitelistacctitle]<br> [[MediaWiki_talk:Whitelistacctitle|Talk]] </td><td> You are not allowed to create an account </td><td> {{int:Whitelistacctitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistedittext&action=edit whitelistedittext]<br> [[MediaWiki_talk:Whitelistedittext|Talk]] </td><td> You have to &#91;&#91;Special:Userlogin&#124;login]] to edit pages. </td><td> {{int:Whitelistedittext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistedittitle&action=edit whitelistedittitle]<br> [[MediaWiki_talk:Whitelistedittitle|Talk]] </td><td> Login required to edit </td><td> {{int:Whitelistedittitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistreadtext&action=edit whitelistreadtext]<br> [[MediaWiki_talk:Whitelistreadtext|Talk]] </td><td> You have to &#91;&#91;Special:Userlogin&#124;login]] to read pages. </td><td> {{int:Whitelistreadtext}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Whitelistreadtitle&action=edit whitelistreadtitle]<br> [[MediaWiki_talk:Whitelistreadtitle|Talk]] </td><td> Login required to read </td><td> {{int:Whitelistreadtitle}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wikipediapage&action=edit wikipediapage]<br> [[MediaWiki_talk:Wikipediapage|Talk]] </td><td> View project page </td><td> {{int:Wikipediapage}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wikititlesuffix&action=edit wikititlesuffix]<br> [[MediaWiki_talk:Wikititlesuffix|Talk]] </td><td> Wikipedia </td><td> {{int:Wikititlesuffix}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wlnote&action=edit wlnote]<br> [[MediaWiki_talk:Wlnote|Talk]] </td><td> Below are the last $1 changes in the last &lt;b&gt;$2&lt;/b&gt; hours. </td><td> {{int:Wlnote}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wlsaved&action=edit wlsaved]<br> [[MediaWiki_talk:Wlsaved|Talk]] </td><td> This is a saved version of your watchlist. </td><td> {{int:Wlsaved}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wlshowlast&action=edit wlshowlast]<br> [[MediaWiki_talk:Wlshowlast|Talk]] </td><td> Show last $1 hours $2 days $3 </td><td> {{int:Wlshowlast}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wrong_wfQuery_params&action=edit wrong_wfQuery_params]<br> [[MediaWiki_talk:Wrong_wfQuery_params|Talk]] </td><td> Incorrect parameters to wfQuery()&lt;br /&gt; Function: $1&lt;br /&gt; Query: $2 </td><td> {{int:Wrong_wfQuery_params}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Wrongpassword&action=edit wrongpassword]<br> [[MediaWiki_talk:Wrongpassword|Talk]] </td><td> The password you entered is incorrect. Please try again. </td><td> {{int:Wrongpassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourdiff&action=edit yourdiff]<br> [[MediaWiki_talk:Yourdiff|Talk]] </td><td> Differences </td><td> {{int:Yourdiff}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Youremail&action=edit youremail]<br> [[MediaWiki_talk:Youremail|Talk]] </td><td> Your email* </td><td> {{int:Youremail}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourname&action=edit yourname]<br> [[MediaWiki_talk:Yourname|Talk]] </td><td> Your user name </td><td> {{int:Yourname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yournick&action=edit yournick]<br> [[MediaWiki_talk:Yournick|Talk]] </td><td> Your nickname (for signatures) </td><td> {{int:Yournick}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourpassword&action=edit yourpassword]<br> [[MediaWiki_talk:Yourpassword|Talk]] </td><td> Your password </td><td> {{int:Yourpassword}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourpasswordagain&action=edit yourpasswordagain]<br> [[MediaWiki_talk:Yourpasswordagain|Talk]] </td><td> Retype password </td><td> {{int:Yourpasswordagain}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourrealname&action=edit yourrealname]<br> [[MediaWiki_talk:Yourrealname|Talk]] </td><td> Your real name* </td><td> {{int:Yourrealname}} </td></tr><tr><td> [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=MediaWiki:Yourtext&action=edit yourtext]<br> [[MediaWiki_talk:Yourtext|Talk]] </td><td> Your text </td><td> {{int:Yourtext}} </td></tr></table> 955 10589 2005-05-03T19:08:30Z Tail 13 '''Matērija''' ir viss, kam piemīt [[masa]] un kas aizņem [[telpa|telpu]]. Parasti, runājot par matēriju, runā par [[elementārdaļiņas|elementārdaļiņām]] [[fermioni|fermioniem]]. Matērijai piemīt [[gravitācija]] un [[inerce]]. [[Klasiskā fizika]] matēriju un [[enerģija|enerģiju]] uzskatīja par atšķirīgiem fenomeniem. Modernā [[fizika]] savukārt uzsver, ka matēriju iespējams pārvērst enerģijā un otrādi. Bieži vien, pētot atsevišķus [[fizika|fizikas]] jautājumus, matēriju un enerģiju ērtības labad uztver kā dažādas lietas. {{stub}} [[Category:Fizika]] [[en:Matter]] [[es:Materia]] 957 18985 2005-09-04T13:56:39Z Zwobot 201 robot Adding: cs, fi, it, lt, nv, sr, tr, zh Modifying: ms, sv Jēdzienam '''personālais dators''' ir trīs nozīmes: * Kompānijas [[IBM]] datoru sērija - skat. [[IBM PC]] * Jebkurš [[IBM PC savietojams]] dators * Vispārīgs jēdziens, kas apraksta mikrodatorus ==Vēsture== Personālais dators ir lēts [[mikrodators]], kas sākotnēji bija paredzēts viena cilvēka lietošanai. ==Personālo datoru architektūras== * [[Apple Computer|Apple]] [[Macintosh]] un [[Power Macintosh]] * IBM PC un savietojamie * [[Sun]] [[SparcStation]] * [[SGI]] darbstacijas ==Skatīt arī== * [[mikrodators]] * [[minidators]] * [[lieldators]] [[Category:Datori]] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[Category:Personālie datori]] [[cs:Osobní počítač]] [[da:Personlig computer]] [[de:Personal Computer]] [[en:Personal computer]] [[eo:PC]] [[es:Ordenador personal]] [[fa:کامپیوتر شخصی]] [[fi:PC]] [[fr:Ordinateur personnel]] [[hu:Személyi számítógép]] [[id:Komputer pribadi (PC)]] [[it:Personal computer]] [[ja:パーソナルコンピュータ]] [[ko:개인용 컴퓨터]] [[lt:Asmeninis kompiuteris]] [[ms:Komputer peribadi]] [[nl:Personal computer]] [[nv:Béésh bee ak'e'elchí Áłtsisígíí]] [[pt:Computador pessoal]] [[ru:Персональный компьютер]] [[sr:ПЦ рачунар]] [[sv:Persondator]] [[th:คอมพิวเตอร์ส่วนบุคคล]] [[tr:PC]] [[zh:个人电脑]] 959 10591 2004-07-11T23:20:02Z 81.198.139.66 #REDIRECT [[Datori]] 960 50185 2006-06-12T10:01:57Z YurikBot 213 robot Modifying: [[pl:IBM-PC]] [[image:IBM PC 5150.jpg|right|thumb|300px|IBM PC 5150]] '''IBM PC''' (''Personal Computer'') ir kompānijas [[IBM]] preču zīme un [[Personālais dators|personālo datoru]] architektūra. Pirmais modelis '''IBM 5150''' tika ieviests [[1981]]. gada [[Augusts|augustā]]. Šī architektūra kļuva tik populāra, ka daudzas citas kompānijas sāka klonēt IBM PC datorus un tā radās termins [[IBM PC savietojams]] dators. ==IBM PC un PS/2 modeļi== <table border=1> <caption>PC sērija</caption> <tr><th>Modeļa nosaukums</th><th>Ieviests</th><th>[[Procesors]]</th><th>Iespējas</th></tr> <tr><td>PC</td><td>Aug 1981</td><td>8088</td><td>[[Diskešu iekārta]]</td></tr> <tr><td>XT</td><td>Mar 1983</td><td>8088</td><td>Lēns [[cietais disks]]</td></tr> <tr><td>XT/370</td><td>Okt 1983</td><td>8088</td><td>[[IBM 370]] [[lieldators|lieldatora]] [[emulācija]]</td></tr> <tr><td>3270 PC</td><td>Okt 1983</td><td>8088</td><td>Ar [[3270 terminal|3270 termināļa]] emulāciju</td></tr> <tr><td>PCjr</td><td>Nov 1983</td><td>8088</td><td>Uz disketēm balstīts mājas dators</td></tr> <tr><td>PC Portable</td><td>Feb 1984</td><td>8088</td><td>Uz disketēm balstīts [[pārnēsājamais dators]]</td></tr> <tr><td>AT</td><td>Aug 1984</td><td>286</td><td>Vidēja ātruma [[cietais disks]]</td></tr> <tr><td>Convertible</td><td>Apr 1986</td><td>8088</td><td>[[Klēpjdators]]</td></tr> <tr><td>XT 286</td><td>Sep 1986</td><td>286</td><td>Lēns [[cietais disks]], bet nulles nogaides stāvokļa atmiņa uz [[mātesplate|mātesplates]]. Šis 6mhz dators darbojās ātrāk par 8mhz AT, pateicoties izmantotās [[Atmiņa (dators)|atmiņas]] tipam</td></tr></table> <table border=1> <caption>PS/2 sērija</caption> <tr><th>Modelis</th><th>Ieviests</th><th>CPU</th><th>Iespējas</th></tr> <tr><td>25</td><td>Augusts 1987</td><td>8086</td><td>[[PC kopne]] (ierobežota paplašināšana)</td></tr> <tr><td>30</td><td>Aprīlis 1987</td><td>8086</td><td>[[PC kopne]]</td></tr> <tr><td>30</td><td>Augusts 1987</td><td>286</td><td>[[PC kopne]]</td></tr> <tr><td>50</td><td>Aprīls 1987</td><td>286</td><td>[[Micro Channel Architecture]] [[kopne]]</td></tr> <tr><td>50Z</td><td>Jūnijs 1988</td><td>286</td><td>Ātrāks Model 50 variants</td></tr> <tr><td>55 SX</td><td>Maijs 1989</td><td>386SX</td><td>MCA kopne</td></tr> <tr><td>60</td><td>Aprīlis 1987</td><td>286</td><td>MCA kopne</td></tr> <tr><td>70</td><td>Jūnijs 1988</td><td>386</td><td>[[Galddators]], MCA kopne</td></tr> <tr><td>P70</td><td>Maijs 1989</td><td>386</td><td>Pārnēsājamais, MCA kopne</td></tr> <tr><td>80</td><td>Aprīlis 1987</td><td>386</td><td>[[Tornis]], MCA kopne</td></tr></table> <table border=1> <caption>IBM PC savietojamo specifikācijas</caption> <tr><th>CPU</th><th>[[Taktsfrekvence]]<br/> (MHz)</th><th>CPU <br/>kopnes <br/> platums ([[bits|biti]])</th><th>Sistēmas <br/>kopnes <br/>platums (biti)</th><th>[[Operatīvā atmiņa|Operatīvā <br/> atmiņa]] <br/>([[megabaits|megabaiti]])</th><th>[[Diskešu iekārta|Diskešu<br/>iekārta]]</th><th>[[Cietais disks]] <br/>(megabaiti)</th><th>[[Operacionālā sistēma|Operacionālā<br/>sistēma]]</th></tr> <tr><td>8088</td><td>4.77-9.5</td><td rowspan=3>16</td><td>8</td><td rowspan=2>1 (1)</td><td rowspan=2>5.25, 360K<br/>3.5, 720K<br/>3.5, 1.44M</td><td>10-40</td><td rowspan=2>[[DOS]]</td></tr> <tr><td>8086</td><td>6-12</td><td rowspan=2>16</td><td>20-60</td></tr> <tr><td>286</td><td>6-25</td><td>1-8 (1)</td><td>5.25, 360K<br/>5.25, 1.2MB </td><td>20-300</td><td>DOS, [[OS/2]]</td></tr> <tr><td>386</td><td rowspan=2>16-33</td><td rowspan=2>32</td><td>32</td><td rowspan=2>1-16 (2)</td><td rowspan=2>3.5, 720K<br/>3.5, 1.44MB </td><td rowspan=2>40-600</td><td rowspan=2>[[UNIX]]</td></tr> <tr><td>386SX</td><td>16</td></tr></table> # Zem DOS, operatīvā atmiņa virs 1M tiek paplašināta ar EMS atmiņas platēm # Zem DOS, operatīvā atmiņa virs 1M tiek paplašināta ar normāliem atmiņas moduļiem un atmiņas vadības programmu. ==Ārējās saites== * [http://www.isalise.lv:80/alise/aprskat.asp?Ident=1000869&catalogue=2&P4=3&opty=27 Roberts Novaks. Attīstība, kam nav bijis precedenta: Personālais dators svin 20.dzimšanas dienu] [[Category:Personālie datori]] [[de:IBM-PC]] [[en:IBM PC]] [[es:IBM PC]] [[fi:IBM PC]] [[fr:PC/G et PC/XT]] [[it:PC IBM]] [[ja:PC/AT]] [[nl:IBM Personal Computer]] [[pl:IBM-PC]] [[pt:IBM PC]] [[ru:IBM PC]] [[sr:IBM PC]] [[sv:IBM PC]] [[th:ไอบีเอ็มพีซี]] 961 49860 2006-06-10T15:37:05Z YurikBot 213 robot Modifying: [[nah:Teōtl]] '''Enerģija''' ir [[fiziska sistēma|fiziskas sistēmas]] spēja paveikt darbu. Izšķir enerģiju, kas saistīta ar kustību, jeb [[kinētiskā enerģija|kinētisko enerģiju]] un enerģiju, kas saistīta ar pozīciju, jeb [[potenciālā enerģija|potenciālo enerģiju]]. Enerģija izpaužas fiziskas sistēmas īpašību maiņā. Viens no būtiskākajiem ar enerģiju saistītajiem [[fizika|fizikas]] likumiem ir [[enerģijas nezūdamības likums]]. Plašākā uztverē ar enerģiju apzīmē arī citus enerģijas veidus. Labs piemērs ir elektriskā enerģija un tās pārvērtības. To var iegūt no mehāniskās enerģijas ar ģeneratora palīdzību vai arī no ķīmiskās enerģijas (ar galvaniskā elementa vai akumulatora palīdzību). Savukārt no elektriskās enerģijas var iegūt citus enerģijas veidus- mehānisko (ar elektromotoru), ķīmisko (uzlādējot akumulatoru vai veicot elektrolīzi), gaismu (ar spuldzi), siltumu (kas izdalās jebkurā elektriskajā slodzē- pretestībā). Relativitātes teorijā pilno ķermeņa enerģiju aprēķina pēc formulas E=mc² {{stub}} [[Category:Fizika]] [[af:Energie]] [[an:Enerchía]] [[ar:طاقة]] [[bg:Енергия]] [[bn:শক্তি]] [[br:Energiezh]] [[bs:Energija]] [[ca:Energia]] [[cs:Energie]] [[da:Energi]] [[de:Energie]] [[el:Ενέργεια]] [[en:Energy]] [[eo:Energio]] [[es:Energía (física)]] [[et:Energia]] [[fi:Energia]] [[fr:Énergie]] [[gl:Enerxía]] [[he:אנרגיה]] [[hr:Energija]] [[hu:Energia]] [[ia:Energia]] [[id:Energi]] [[io:Energio]] [[is:Orka]] [[it:Energia]] [[ja:エネルギー]] [[ko:에너지]] [[ku:Wize]] [[la:Energia]] [[lb:Energie]] [[lt:Energija]] [[mk:Енергија]] [[ms:Tenaga]] [[nah:Teōtl]] [[nds:Energie]] [[nl:Energie]] [[nn:Energi]] [[no:Energi]] [[pl:Energia (fizyka)]] [[pt:Energia]] [[ro:Energie (în fizică)]] [[ru:Энергия]] [[sh:Energija]] [[simple:Energy]] [[sk:Energia]] [[sl:Energija]] [[sr:Енергија]] [[sv:Energi]] [[th:พลังงาน]] [[tr:Enerji]] [[uk:Енергія]] [[vi:Năng lượng]] [[zh:能量]] 962 21115 2005-10-18T14:21:17Z 195.13.130.34 '''Termodinamika''' - [[fizika|fizikas]] nozare, kas nodarbojas ar [[siltums|siltuma]] un citu enerģijas formu attiecībām. Termodinamika apskata [[enerģija|enerģiju]], [[siltums|siltumu]], [[darbs|darbu]], [[entropija|entropiju]], un tā ir cieši saistīta ar [[statistiskā mehānika|statistisko mehāniku]]. Termodinamika pieņem, ka pasaule ir sadalīta sistēmās, ko atdala vai nu reālas, vai iedomātas robežas. Sistēmas, kas netiek apskatītas attiecīgajā brīdī, tiek uzskatītas par vidi. Sistēmas ir iespējams sadalīt sīkāk vai apvienot. Pastāv trīs termodinamisko sistēmu tipi: <br> 1. izolētas sistēmas (sistēma un tās vide neapmainās ar [[siltums|siltumu]], [[matērija|matēriju]] vai [[darbs|darbu]]), <br> 2. slēgtas sistēmas (sistēma un tās vide neapmainās ar [[matērija|matēriju]], taču apmainās ar [[enerģija|enerģiju]] ([[siltums|siltumu]], [[darbs|darbu]]), <br> 3. atvērtas sistēmas (sistēma un tās vide apmainās gan ar [[matērija|matēriju]], gan [[enerģija|enerģiju]]). Pastāv četri [[termodinamikas likumi]] - 0., 1., 2., 3. Pirmais (1.) no tiem ir [[enerģijas nezūdamības likums]], ko var definēt šādi: siltums, kas ieplūst sistēmā, ir vienāds ar iekšējās enerģijas palielināšanos mīnus sistēmas veiktais darbs. Otro (2.) termodinamikas likumu vienkāršoti var definēt šādi: slēgtā sistēmā [[entropija]] nekad netop mazāka. Trešais (3.) termodinamikas likums ir šāds: visi procesi apstājas, [[temperatūra|temperatūrai]] tuvojoties [[absolūtā nulle|absolūtajai nullei]]. [[Category:Fizika]] [[Category:Termodinamika]] [[en:Thermodynamics]] [[es:Termodinámica]] 963 49916 2006-06-10T19:12:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[hy:Նյուտոն Իսահակ]] Modifying: [[zh-yue:牛頓]] [[Image:GodfreyKneller-IsaacNewton-1689.jpg|thumb|Ņūtons, 1689.gada portrets|200px]] {{commons|Isaac Newton}} Sers '''Īzaks Ņūtons''' (''Isaac Newton'' [[1643]] - [[1727]]) bija [[Anglija|angļu]] [[matemātika|matemātiķis]], [[astronomija|astronoms]], [[fizika|fiziķis]] un [[filozofija|filozofs]]. Viņa ievērojamākais darbs ir ''[[Philosophiae Naturalis Principia Mathematica]]'', kurā Ņūtons apraksta universālo [[gravitācija|gravitāciju]] un ar saviem [[Ņūtona kustības likumi|kustības likumiem]] liek pamatus [[klasiskā mehānika|klasiskajai mehānikai]]. == Biogrāfija == === Bērnība un agrīnā jaunība === Jau pirms zēna piedzimšanas nomira viņa tēvs. (Topošais ģēnijs ieradās pasaulē tik sīks un vārgs, ka piederīgie centās viņu pēc iespējas ātrāk nokristīt, jo bija maz cerību, ka zēns paliks dzīvs. Taču sīkais puisēns izdzīvoja un sasniedza 84 gadu vecumu). Māte pēc trim gadiem apprecējās otrreiz, un tādēļ ģimenes materiālie apstākļi uzlabojās. Radās iespējas arī dēla labākai izglītošanai. Tāpēc arī pēc lauku skolas Īzaks divpadsmit gadu vecumā nokļuva pilsētas skolā Grantēmā. Angļu skolām šajā laikā bija raksturīgas stingras audzināšanas metodes. Sevišķi populāri bija miesas sodi. Īzaks Ņūtons bija kautrīgs, kluss zēns ar vidējām sekmēm. Tomēr tieši šajā laika notika lūzums zēna dzīvē. Reiz kāds no klasesbiedriem Īzakam spēcīgi iesita. Aizvainojums bija tik liels, ka vajadzēja gūt gandarījumu. Vienīgā iespēja pārspēt pāridarītāju bija – gūt labākas sekmes mācībās. Tā arī Ņūtons izdarīja un kļuva par pirmo skolēnu klasē. Grantēmas skolā galvenie mācību priekšmeti bija svētie raksti, Bībeles vēsture. Bez tam Ņūtons te apguva arī senās grieķu, latīņu un senebreju valodas. Maz šī skola deva matemātikas jomā – Ņūtons iepazinās tikai ar aritmētiku un ģeometrijas sākumiem. Viņš izgatavoja dzirnaviņas, kuras grieza ieslodzīta pele, ūdens pulksteni un saules pulksteni. Dažreiz mazais Ņūtons naktī palaida pūķus, kurus izgaismoja ar laterniņām. Šajā laikā zēns arī daudz zīmēja un rakstīja dzejoļus. Taču māte domāja par praktisko pusi un gribēja, lai no dēla iznāktu fermeris. Tāpēc piecpadsmito un sešpadsmito dzīves gadu Ņūtons pavadīja fermā, strādādams dažādus darbus. Tomēr tie zēnu neinteresēja, viņa laiku galvenokārt aizņēma grāmatas. Un tā pēc tēvoča ierosinājuma Ņūtons [[1660]]. gadā atkal nokļuva Grantēmā, kur gatavojās iestāju eksāmeniem universitātē. === Studijas === [[1661]]. gadā jauneklim pavērās Kembridžas universitātes Triniti koledžas durvis. Sākās spraigs studiju posms. Kembridžā Ņūtons nogāja ceļu no studenta līdz profesoram. Studiju periodā parādījās viņa pirmie zinātniskie darbi. Students Īzaks Ņūtons pierādīja teorēmu par binoma izvirzījumu, kas formulas veidā ieguva autora vārdu – „Ņūtona binoms”. Universitātē Ņūtons pilnībā iepazinās ar Eiklīda, Dekarta, Vallisa, Kopernika un citu zinātnieku darbiem. Daudz šajā laikā centīgais students guva no sava pasniedzēja un priekšteča Īzaka Barrova, kas pētīja sakarību starp diferencēšanu un integrēšanu. [[1665]]. gadā Ņūtons beidza Kembridžas universitāti, iegūstot bakalaura grādu. 1667. gadā Ņūtonu ievēlēja par koledžas jaunāko locekli, pēc gada – par vecāko locekli un vēl pēc gada, divdesmit septiņu gadu vecumā, - par profesoru. No šī laika Kembridža kļuva slavena ar fizikas un matemātikas zinātnēm. === Ieguldījums zinātnē === Lai gan jaunais profesors vēl nebija publicējis savus zinātniskos darbus, viņa jaunā matemātiskā pieeja – [[funkciju metode]] jau kļuva pazīstama. Ar to pats zinātnieks spēja atrisināt daudzus sarežģītus uzdevumus. Atkarīgo mainīgo lielumu Ņūtons nosauca par [[fluents|fluentu]], bet tā atvasinājumu – par fluksiju. Ņūtonam jau bija skaidra sakarība starp šīm divām operācijām: fluksijas atrašana pēc dotās fluentas un fluentas atrašana pēc dotās fluksijas. Jaunā metode, kas tika izrādīta [[1670]]. – [[1671]]. gadā, lika pamatus diferenciālrēķiniem un [[integrālis|integrālrēķiniem]], taču to publicētā grāmata „[[Fluksiju metode]]” parādījās tikai pēc zinātnieka nāves 1736. gadā. Arī [[optika|optikā]] Ņūtona vārds kļuva populārs. [[1666]]. gadā jaunais zinātnieks atklāja [[dispersija|gaismas dispersiju]], [[1668]]. gadā izgatavoja vēl neredzētu [[teleskops|teleskopu]] – [[reflektors|reflektoru]], kura garums bija 15 cm un diametrs 2,5 cm. Ar šo instrumentu varēja novērot [[Jupiters (planēta)|Jupiteru]] un tā pavadoņus, kā arī [[Venēra (planēta)|Venēras]] fāzes. 1671. gadā Ņūtons izgatavoja otru teleskopu, kura garums bija 120 cm. Šis teleskops guva sensacionālu ievērību, to nosūtīja uz [[Londona|Londonu]], ar to iepazinās karalis un Karaliskās biedrības locekļi. [[1672]]. gada sākumā Ņūtonu ievēlēja par Londonas Karaliskās biedrības locekli. Šajā gadā Ņūtons biedrībā nolasīja ziņojumu par gaismas un krāsu jauno – [[Korpuskulārā teorija|korpuskulāro teoriju]]. To daudzi neizprata, bet daži slaveni zinātnieki (R. Huks un K. Heigenss) apstrīdēja Ņūtona prioritāti un apvainoja viņu plaģiātismā. Te jāpiebilst, ka jaunās idejas sagatavoja vispārējā zinātnes attīstība, taču Ņūtons prata šīs idejas vispārināt un visdziļāk tajās ielūkoties. Šajā laika Ņūtons viens no pirmajiem novēroja arī elektrisko atgrūšanos. === Stāsts par gravitāciju un ābolu === Pēc optikas pētījumiem Ņūtons sāka nodarboties ar mehāniku. Jau ilgu laiku zinātnieka domas saistīja jautājums par spēku, kas planētām liek riņķot ap sauli. Ņūtona laikabiedrs Hekelejs stāsta, ka kādreiz zinātnieks viņam pavēstījis, kā šis spēks noskaidrots. Reiz Ņūtons, domās iegrimis, sēdējis zem ābeles. No tās nokritis ābols. Kāpēc ābols krīt vertikālā virzienā uz zemes centru? Tātad eksistē spēks, kas pievelk ābolu. Ja viena matērija pievelk otru, tad jāpastāv zināmai proporcionalitātei starp matēriju daudzumiem. Tāpēc ābols pievelk arī zemi. [[1687]]. gadā iznāca slavenais Ņūtona darbs „Dabas filozofijas matemātiskie principi”. Ņūtons pierādīja, ka debess ķermeņu kustības notiek pēc vispasaules gravitācijas likuma, kas ir universāls. Šajā grāmatā formulēti arī trīs mehānikas pamatlikumi ([[Ņūtona likumi]]), pirmoreiz definēts masas jēdziens. Ņūtons definēja arī kustības daudzumu, inerci, spēku. Zinātnieks postulēja absolūto telpu un laiku, izveidoja vienotu debess un Zemes mehānikas sistēmu – klasiskās fizikas pamatu. Vispasaules gravitācijas likums sagrāva reliģiskos mītus par debess un Zemes būtisko atšķirību, par Kristus staigāšanu pa ūdens virsmu utt. Tāpēc garīdzniecība pret Ņūtona uzskatiem uzsāka asu cīņu. Daudzās Eiropas universitātēs līdz pat 19. gadsimtam tika aizliegta Ņūtona debess mehānikas mācīšana. Tomēr pats Ņūtons bija ticīgs cilvēks un uzskatīja, ka visuma mehānismu kādreiz iekustinājis Dievs. === Brieduma gadi === No [[1688]]. līdz [[1690]]. gadam Ņūtons bija parlamenta loceklis Londonā. Sanāksmēs zinātnieks publiski nav izteicies, un, kā stāsta anekdote, vienīgā Ņūtona uzstāšanās parlamentā bijusi pavēle sulainim: „Aizveriet logu – caurvējš!” [[1690]]. gadā slavenais zinātnieks atgriezās Kembridžā. Sāka izpausties pārpūles sekas. Smags trieciens bija ugunsgrēks, kas iznīcināja daļu no Ņūtona rokrakstiem. Gandrīz divus gadus Ņūtons slimoja ar nervu sabrukumu, kas izpaudās kā vajāšanas mānija. Tomēr draugi palīdzēja, zinātnieks [[1694]]. gadā izveseļojās un sāka pievērsties Mēness kustības pētījumiem. [[1696]]. gadā Ņūtona draugs, finanšu ministrs Montegjū, aicināja izcilo zinātnieku uz Londonu darbam monētu palātā. Anglija bija nonākusi finansu krīzes priekšvakarā, jo naudai – mārciņai – vairs nebija noteiktas vērtības. Vecā nauda ļoti īsā laikā bija jāpārkaļ par jaunu, protams, izdarot attiecīgus aprēķinus. Tāds bija Ņūtona uzdevums, ko viņš sekmīgi veica. Ņūtonu iecēla par monētu palātas direktoru. [[1705]]. gadā karaliene Anna piešķīra zinātniekam sera titulu. No [[1703]]. gada līdz mūža beigām Ņūtons bija Londonas Karaliskās biedrības pārzinis. Londonas periodā Ņūtona darbība vairs nebija tik aktīva kā Kembridžā, tomēr arī šajā posmā parādījās nozīmīgi darbi, piemēram, [[1701]]. gadā publicētais raksts „Par siltuma un aukstuma pakāpju skalu”. Te Ņūtons aprakstīja savu termometru, kas pildīts ar lineļļu. 1704. gadā iznāca „Optika”, kuras pamatā bija Kembridžas periodā lasītās lekcijas. Grāmatai bija divi matemātikas pielikumi: „Par līkņu kvadratūru” un „Trešās pakāpes līniju uzskaitījums”. Pēdējā pielikumā Ņūtons klasificēja trešās pakāpes līknes 72 veidos, izmantojot savu teorēmu par to, ka katru kustību līkni var iegūt no vienas parabolas <math>y^2=ax^3+bx^2+cx+d</math> ar vienas plaknes centrālo projekciju uz citas plaknes. [[1707]]. gadā iznāca „Vispārīga aritmētika”. Te apkopotas Ņūtona lekcijas Kembridžas universitātē no [[1673]]. līdz [[1683]]. gadam. Viens no galvenajiem „Vispārīgās aritmētikas” sasniegumiem bija jauna reāla skaitļa definīcija, kurā skaitlis tika definēts nevis tikai kā vienību daudzums, bet kā lieluma attiecība pret tādas pašas dabas lielumu, ko pieņem par vienību. Mūža nogali Ņūtons pavadīja slavā un bagātībā. Tomēr arī sirmā vecumā ģeniālais zinātnieks turpināja eksperimentēt, novērojot, piemēram, sīkas dzirkstelītes, kas veidojas, tuvinot adatu dzintaram vai gumijai, kuri paberzēti ar vilnas drānu. Ņūtons šķīrās no dzīves naktī no 30. uz 31. martu [[1727]]. gadā. Ar lielu godu viņu apglabāja Vestminsteras abatijā. Virs Ņūtona atdusas vietas paceļas grezns piemineklis. Uzraksts uz tā pilnībā novērtē Ņūtona vienreizējos nopelnus zinātnes attīstībā: „Lai mirstīgie priecājas, ka dzīvoja tāds cilvēces krāšņums.” == Ņūtons pasaules vēsturē == Ņūtons bija pirmais, kurš nodemonstrēja, ka gan zemes, gan [[debesu ķermeņi|debesu ķermeņu]] kustību regulē vieni un tie paši likumi. Viņa vārdu saista ar [[zinātniskā revolūcija|zinātnisko revolūciju]] un [[heliocentrisms|heliocentrisma]] attīstību. Ņūtons matemātiski pamatoja [[Keplera planētu kustības likumi|Keplera planētu kustības likumus]]. Viņš tos arī papildināja, norādot, ka [[orbītas]] var būt ne vien eliptiskas, bet arī hiperboliskas un paraboliskas. Vēl viens nozīmīgs Ņūtona apgalvojums ir saistīts ar [[gaisma|gaismu]] - viņš uzskatīja, ka tā sastāv no [[elementārdaļiņas|daļiņām]]. Viņš bija arī pirmais, kurš atklāja, ka [[krāsu spektrs]], kas ieraugāms, kad balto gaismu šķeļ [[prizma]], ir iekļauts pašā gaismā, to nerada prizma. Ņūtons tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem zinātniekiem pasaules vēsturē, lai arī pēc [[Alberts Einšteins|Einšteina]] atklājumiem zināms, ka viņa gravitācijas likumi lielos mērogos nav pareizi. == Ņūtona mehānikas likumi == Ņūtona mehānikas likumi – trīs klasiskās mehānikas pamatlikumi, kurus Ņūtons formulējis 1687. gadā. '''[[Pirmais Ņūtona likums]]''', jeb inerces likums: ja uz ķermeni neiedarbojas citi ķermeņi vai arī, ja to iedarbība savstarpēji iedarbojas, ķermenis saglabā miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli. '''[[Otrais Ņūtona likums]]''': ķermeņa masas un paātrinājuma reizinājums ir vienāds ar spēku, kas darbojas uz ķermeni, turklāt paātrinājuma virziens sakrīt ar spēka virzienu. '''[[Trešais Ņūtona likums]]''', jeb darbības un pretdarbības likums: spēki, ar kādiem divi ķermeņi iedarbojas viens uz otru, vienmēr ir vienādi pēc lieluma, bet vērsti pretējos virzienos. [[Category:Fiziķi|Nutons Izaks]] [[Category:Matemātiķi|Nutons Izaks]] [[Category:angļu matemātiķi]] [[ar:إسحق نيوتن]] [[ast:Isaac Newton]] [[bg:Исак Нютон]] [[bs:Isaac Newton]] [[ca:Isaac Newton]] [[cs:Isaac Newton]] [[cy:Isaac Newton]] [[da:Isaac Newton]] [[de:Isaac Newton]] [[en:Isaac Newton]] [[eo:Isaac Newton]] [[es:Isaac Newton]] [[et:Isaac Newton]] [[eu:Isaac Newton]] [[fa:آیزاک نیوتن]] [[fi:Isaac Newton]] [[fo:Isaac Newton]] [[fr:Isaac Newton]] [[ga:Isaac Newton]] [[gd:Isaac Newton]] [[gl:Isaac Newton]] [[he:אייזיק ניוטון]] [[hi:सर आइजैक न्यूटन]] [[hr:Isaac Newton]] [[hu:Isaac Newton]] [[hy:Նյուտոն Իսահակ]] [[ia:Isaac Newton]] [[id:Isaac Newton]] [[io:Isaac Newton]] [[is:Isaac Newton]] [[it:Isaac Newton]] [[ja:アイザック・ニュートン]] [[jv:Isaac Newton]] [[ka:ნიუტონი, ისააკ]] [[ko:아이작 뉴턴]] [[la:Isaacus Newtonus]] [[lt:Izaokas Niutonas]] [[mk:Исак Њутн]] [[ms:Isaac Newton]] [[nds:Isaak Newton]] [[nl:Isaac Newton]] [[nn:Isaac Newton]] [[no:Isaac Newton]] [[pl:Isaac Newton]] [[pt:Isaac Newton]] [[ro:Isaac Newton]] [[ru:Ньютон, Исаак]] [[scn:Isaac Newton]] [[sco:Isaac Newton]] [[sh:Isaac Newton]] [[simple:Isaac Newton]] [[sk:Isaac Newton]] [[sl:Isaac Newton]] [[sq:Isaac Newton]] [[sr:Исак Њутн]] [[sv:Isaac Newton]] [[sw:Isaac Newton]] [[ta:ஐசாக் நியூட்டன்]] [[th:ไอแซก นิวตัน]] [[tl:Isaac Newton]] [[tr:Isaac Newton]] [[uk:Ньютон Ісаак]] [[vi:Isaac Newton]] [[zh:艾萨克·牛顿]] [[zh-yue:牛頓]] 964 10596 2005-03-12T09:08:17Z Gangleri 82 REDIRECT Einšteins -> Alberts Einšteins #REDIRECT [[Alberts Einšteins]] 965 10597 2004-07-15T18:03:53Z 62.85.65.29 #REDIRECT [[Gravitācija]] 966 29323 2006-02-07T12:06:55Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail [[Fizika|Fizikā]] '''gravitācija''' ir [[masa|masas]] vai [[enerģija|enerģijas]] savstarpējā pievilkšanās. Gravitācija ir viena no četrām [[mijiedarbības|mijiedarbībām]] (pārējās trīs ir [[vājais kodolspēks|vājā]], [[stiprais kodolspēks|stiprā]] un [[elektromagnētiskais spēks|elektromagnētiskā]]). Tā ir vājākā no mijiedarbībām. Pirmais šo masas un enerģijas īpašību formulēja [[Īzaks Ņūtons]]. [[Alberts Einšteins|Alberta Einšteina]] krietni vēlāk formulētā [[vispārīgā relativitātes teorija]] pierādīja, ka Ņūtona paredzējumi nav pareizi lielos mērogos, taču nelielas gravitācijas apstākļos (piemēram, kosmosa kuģu vajadzībām) joprojām ērtības labad lieto krietni vienkāršāko un pietiekami precīzo Ņūtona teoriju. Ņūtona vispārējās gravitācijas likums apgalvo, ka jebkurš priekšmets Universā pievelk jebkuru citu priekšmetu ar spēku, kas vienāds ar abu priekšmetu masu reizinājumu, bet apgriezti proporcionāls attālumam starp abiem priekšmetiem kvadrātā. Kā jau minēts, praktiskiem mērķiem [[Īzaks Ņūtons|Ņūtona]] gravitācijas teorija ir pietiekami precīza, taču tai piemīt arī visai būtiski trūkumi: * tā pieņem, ka, priekšmetam mainot pozīciju, šīs izmaiņas ar gravitācijas spēka palīdzību tūdaļ ir pamanāmas jebkur citur Universā; Einšteina relativitātes teorija savukārt nosaka, ka lielākais iespējamais ātrums ir [[gaismas ātrums]], gravitācija nevar pārvietoties ātrāk par to; * Ņūtona gravitācijas teorija pieņem, ka [[laiks]] un [[telpa]] ir absolūti, savukārt Einšteins ar savu [[speciālā relativitātes toerija|speciālo relativitātes teoriju]] pierādīja, kā tie ir relatīvi un mainās atkarībā no dažādiem apstākļiem; * Ņūtona teorija pieņem, ka gravitācija [[gaisma|gaismu]] izliec tikai uz pusi tik daudz, cik tiek novērots eksperimentāli; * tā neizskaidro [[gravitācijas viļņi|gravitācijas viļņus]] vai [[melnie caurumi|melnos caurumus]] (ne vieni, ne otri gan nav tiešā veidā novēroti). Lai novērstu pirmās divas no šīm problēmām, [[Alberts Einšteins|Einšteins]] postulēja savu [[vispārīgā relativitātes teorija|vispārīgo relativitātes teoriju]], kura paredz, ka [[matērija]] "izliec" [[laiktelpa|laiktelpu]]. Līdz ar to [[gaisma]], piemēram, no sava viedokļa raugoties, pārvietojas pa taisnām līnijām, taču patiesībā tās ir izliektas, tāpēc arējs novērotājs var redzēt, ka gaismas ceļš ir izliekts. Einšteina teorija vairs neļauj gravitāciju uztvert kā [[mijiedarbības|mijiedarbību]], bet gan kā [[laiktelpa|laiktelpas]] īpašību. Einšteina teorija paredz, ka gravitācijas ātrumam būtu jāsakrīt ar [[gaismas ātrums|gaismas ātrumu]]. Nav atklātas gravitācijas spēka [[nesējdaļiņas]] ([[elektromagnētiskais spēks|elektromagnētiskajam spēkam]] tās, piemēram, ir [[fotons|fotoni]]). [[Category:Fizika]] [[Category:Mijiedarbības]] [[en:Gravity]] 975 10599 2004-07-15T18:05:21Z 62.85.65.29 #REDIRECT [[Mijiedarbības]] 977 23842 2005-12-01T19:41:20Z Treisijs 347 '''Masa''' ir [[matērija|matērijas]] daudzums, ko satur ķermenis, vai [[matērija|matērijas]] īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā. [[SI|SI sistēmā]] masu mēra [[kilograms|kilogramos]] (kg). Masa ir viens no būtiskākajiem [[fizika|fizikas]] pētījumu priekšmetiem.<br><br> Ķermeņu masu var noteikt izmantojot [[svari|svarus]], bet, ja zinām ķermeņa [[tilpums|tilpumu]] un ķermeņa materiāla [[blīvums|blīvumu]], tad masu var iegūt, sareizinot [[tilpums|tilpumu]] ar [[blīvums|blīvumu]]. Ja ķermeņu [[tilpums|tilpumi]] ir vienādi, tad lielāka masa ir ķermenim, kuram ir lielāks [[blīvums]].<br><br> '''masa = [[tilpums]] x [[blīvums]]''' ==Skat. arī== [[Svars]]<br> [[Pirmais Ņūtona likums|Inerce]] [[Category:Fizika]] [[bs:Masa]] [[ca:Massa]] [[cs:Hmotnost]] [[da:Masse (fysik)]] [[de:Masse (Physik)]] [[el:&#924;&#940;&#950;&#945;]] [[en:Mass]] [[es:Masa]] [[fr:Masse]] [[he:&#1502;&#1505;&#1492;]] [[hr:Masa]] [[ia:Massa]] [[it:Massa (fisica)]] [[ja:&#36074;&#37327;]] [[nds:Masse]] [[nl:Massa]] [[pl:Masa]] [[ru:&#1052;&#1072;&#1089;&#1089;&#1072;]] [[simple:Mass]] [[sl:Masa]] [[fi:Massa]] [[zh:&#36136;&#37327;]] 978 39364 2006-04-09T00:16:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:نیروهای پایه در فیزیک]], [[pt:Força fundamental]] [[Fizika|Fizikā]] '''mijiedarbība''' (spēks, sadarbe) ir divu fizisku priekšmetu (tie var būt gan [[elementārdaļiņas]], gan [[kvantu lauki]]) savstarpējā iedarbība. Piemēram, lādētu daļiņu pievilkšanās notiek, pateicoties [[elektromagnētiskais spēks|elektromagnētiskajam spēkam]]. Uzskata, ka dabā pastāv četras mijiedarbības - [[gravitācijas spēks]], [[elektromagnētiskais spēks]], [[vājais kodolspēks]] un [[stiprais kodolspēks]]. [[Category:Fizika]] [[ca:Forces fonamentals]] [[cs:Základní interakce]] [[da:Naturkræfter]] [[de:Grundkräfte der Physik]] [[en:Fundamental interaction]] [[eo:Fundamenta forto]] [[es:Fuerzas Fundamentales]] [[fa:نیروهای پایه در فیزیک]] [[fi:Perusvuorovaikutus]] [[fr:Interaction élémentaire]] [[he:כוחות היסוד]] [[hu:Alapvető kölcsönhatások]] [[id:Interaksi dasar]] [[it:Interazioni fondamentali]] [[ja:基本相互作用]] [[ko:기본 상호작용]] [[nl:Fundamentele natuurkracht]] [[pl:Oddziaływania podstawowe]] [[pt:Força fundamental]] [[ru:Фундаментальные взаимодействия]] [[sl:Osnovna sila]] [[sv:Fundamental kraft]] [[tr:Temel kuvvetler]] [[vi:Lực cơ bản]] [[zh:基本相互作用]] 979 10602 2004-07-15T18:04:22Z 62.85.65.29 #REDIRECT [[Gravitācija]] 982 10604 2004-07-20T14:27:58Z Tail 13 Medicina moved to Medicīna #REDIRECT [[Medicīna]] 983 10605 2004-07-20T14:32:24Z Tail 13 Botanika moved to Botānika #REDIRECT [[Botānika]] 984 10606 2004-07-20T14:35:15Z Tail 13 Muzika moved to Mūzika #REDIRECT [[Mūzika]] 985 10607 2004-07-20T14:36:47Z Tail 13 Latviesu Mitologija moved to Latviešu mitoloģija #REDIRECT [[Latviešu mitoloģija]] 986 10608 2004-07-20T14:37:29Z Tail 13 Aprakstosa Statistika moved to Aprakstošā statistika #REDIRECT [[Aprakstošā statistika]] 987 10609 2004-07-20T14:38:04Z Tail 13 Ekscesa Koeficients moved to Ekscesa koeficients #REDIRECT [[Ekscesa koeficients]] 989 34202 2006-03-17T19:29:28Z Tail 13 '''Bors''' var būt: * ķīmiskais elements [[bors (ķīmiskais elements)|bors]], * dāņu zinātnieks [[Nīlss Bors]], * dievs skandināvu mitoloģijā ([[Bors (dievs)|Bors]]). {{disambig}} 992 10614 2004-07-20T14:50:48Z Tail 13 Lietosanas Pamaciba moved to Lietošanas pamācība #REDIRECT [[Lietošanas pamācība]] 993 10615 2004-07-20T15:27:11Z Tail 13 Planks moved to Makss Planks #REDIRECT [[Makss Planks]] 994 10616 2004-07-20T15:28:31Z Tail 13 Einšteins moved to Alberts Einšteins #REDIRECT [[Alberts Einšteins]] 996 10617 2004-07-20T15:29:42Z Tail 13 Heizenbergs moved to Verners Heizenbergs #REDIRECT [[Verners Heizenbergs]] 997 10618 2004-07-20T15:30:48Z Tail 13 Galilejs moved to Galileo Galilejs #REDIRECT [[Galileo Galilejs]] 998 10619 2004-07-20T15:35:53Z Tail 13 Arheologija moved to Arheoloģija #REDIRECT [[Arheoloģija]] 1000 10621 2004-07-20T15:39:07Z Tail 13 Ruunu Raksts moved to Rūnu raksts #REDIRECT [[Rūnu raksts]] 1001 10622 2004-07-21T08:43:55Z Andris 12 No anglu Wikipedijas No anglu Wikipedijas 1002 10623 2004-07-21T08:44:17Z Andris 12 No anglu Wikipedijas No anglu Wikipedijas 1003 50725 2006-06-16T05:22:17Z 84.189.245.165 No anglu Wikipedijas {{NowCommons|Image:Emblem of India.svg}} 1004 10625 2004-07-21T08:44:52Z Andris 12 No anglu Wikipedijas No anglu Wikipedijas 1006 36258 2006-03-23T23:24:03Z Feens 37 #REDIRECT [[Hromatiskā gamma]] 1008 50402 2006-06-13T09:22:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Гелиоцентрическая система мира]] '''Heliocentrisms''' (''helios'' - "saule", gr. val.) ir teorija, ka [[Saule]] ir [[Visums|Visuma]] vai [[Saules sistēma|Saules sistēmas]] centrā. Vēsturiski heliocentrisms ir pretējs [[ģeocentrisms|ģeocentrismam]] - uzskatam, ka pasaules centrā atrodas [[Zeme]], jo ģeocentrisms nespēja adekvāti izskaidrot novērotās [[planēta|planētu]] kustības. Vēlāk, XVI-XVII gs., arī heliocentrisma teorija nokļuva nopietnu diskusiju centrā, jo to aizstāvēja tādi zinātnieki kā [[Nikolass Koperniks]], [[Galileo Galilejs]] un [[Johanns Keplers]]. Patlaban, pateicoties [[Alberts Einšteins|Einšteina]] [[relativitātes toerija|relativitātes teorijai]], ir skaidrs, ka zinātniski patiesa nav ne heliocentrisma, ne ģeocentrisma teorija. Sākotnēji tika uzskatīts, ka visi [[debesu ķermeņi]], ieskaitot planētas un [[zvaigzne]]s, griežas ap [[Zeme|Zemi]]. Šāds uzskats bija pamatā, piemēram, [[Ptolemaja sistēma|Ptolemaja sistēmai]] (II gs.). Ideja, ka visa centrā tomēr ir [[Saule]], pirmoreiz radās [[Aristarhs|Aristarham]] 270. gadā p. m. ē. Aristarhs pats mēģināja noteikt attālumus līdz [[Mēness|Mēnesim]] un [[Saule|Saulei]], kā arī to lielumu. Viņa mērījumi pēc mūsdienu zinātnes standartiem ir visai neprecīzi, taču tie viņam ļāva pieņemt, ka loģiskāk būtu, ja Zeme grieztos ap grandiozo Sauli. XVI gs. pie šīs teorijas atgriezās [[Nikolass Koperniks]]. Pēcāk šo teoriju sīkāk izstrādāja [[Galileo Galilejs|Galilejs]], [[Johanns Keplers|Keplers]] un [[Īzaks Ņūtons|Ņūtons]]. Tai ārkārtīgi pretojās [[katoļu baznīca]], kas to oficiāli noliedza. Baznīca priekšroku deva [[Ptolemaja sistēma|Ptolemaja sistēmai]]. Par heliocentrisma teorijas atbalstīšanu Galilejs sava mūža pēdējos gadus pavadīja ieslodzījumā. Viens no iebildumiem pret heliocentrismu bija tas, ka zvaigznēm būtu jānovēro [[paralakse]]. Vienkārši ģeometriski aprēķini pierāda, ka tā būtu pārāk neliela, lai to novērotu, ja vien šīs zvaigznes atrastos pietiekami tālu, taču tas nozīmēja, ka [[Visums|Visumam]] būtu jābūt tik lielam, ka to uzskatīja par ko neiespējamu. Zvaigžņu paralakse beidzot tika novērota ar ievērojami uzlabotiem instrumentiem XIX gadsimtā, un šajā laikā heliocentrisms ārkārtīgi lielā Visumā vairs netika uztverts kā kas pārsteidzošs. No heliocentriskā pasaules uzskata atteicās pamazām. Ka Saule nav vis Visuma centrā, bet gan viena no daudzām zvaigznēm, apgalvoja jau [[Džordāno Bruno]]. [[Galileo Galilejs|Galilejs]] viņam piekrita, taču īpaši daudz par šo jautājumu neizteicās - iespējams, negribēdams, lai viņu sadedzina sārtā. XVIII-XIX gs. tas, ka [[Saule]] ir viena no zvaigznēm pamazām kļuva pašsaprotams, bet XX gs., pat pirms [[galaktika|galaktiku]] atklāšanas, tas vairs nebija jautājums. [[Johanns Keplers|Keplers]] un [[Īzaks Ņūtons|Ņūtons]] pierādīja, ka [[Saule]] neatrodas precīzi centrā, bet gan atrodas noteiktā attiecībā pret katras planētas orbītu. [[Alberts Einšteins|Einšteina]] [[relativitātes teorija]] savukārt šos atklājumus padarīja par liekiem, jo pierādīja, ka nevar sacīt, ka kāds ķermenis grieztos ap kādu citu ķermeni, viss ir relatīvs. Abi ķermeņi kustas attiecībā viens pret otru. Mūsdienu zinātnisko atklājumu gaismā gan heliocentrisma, gan [[ģeocentrisms|ģeocentrisma]] teorijas ir vienlīdz nepareizas. [[Category:Astronomija]] [[Category:Vēsture]] [[ca:Model heliocèntric]] [[cs:Heliocentrismus]] [[da:Heliocentrisk]] [[de:Heliozentrisches Weltbild]] [[en:Heliocentrism]] [[et:Heliotsentriline maailmasüsteem]] [[fi:Aurinkokeskinen maailmankuva]] [[fr:Héliocentrisme]] [[he:המודל ההליוצנטרי]] [[hu:Heliocentrikus világkép]] [[is:Sólmiðjukenningin]] [[it:Sistema eliocentrico]] [[ja:地動説]] [[lb:Heliozentrescht Weltbild]] [[lt:Heliocentrizmas]] [[nl:Heliocentrische theorie]] [[no:Heliosentrisme]] [[pl:Heliocentryzm]] [[pt:Heliocentrismo]] [[ru:Гелиоцентрическая система мира]] [[sk:Heliocentrizmus]] [[sl:Heliocentrični model]] [[sv:Heliocentrisk världsbild]] [[zh:日心说]] 1009 10629 2004-07-21T18:41:04Z Tail 13 Geologija moved to Ģeoloģija #REDIRECT [[Ģeoloģija]] 1010 10630 2004-07-21T18:58:35Z Tail 13 Pedagogija moved to Pedagoģija #REDIRECT [[Pedagoģija]] 1011 10631 2004-07-21T19:24:59Z Tail 13 Religija moved to Reliģija #REDIRECT [[Reliģija]] 1012 10632 2004-07-21T19:29:22Z Tail 13 Varbutibu Teorija moved to Varbūtību teorija #REDIRECT [[Varbūtību teorija]] 1013 10633 2004-07-21T19:31:19Z Tail 13 Baltu Etnogeneze moved to Baltu etnoģenēze #REDIRECT [[Baltu etnoģenēze]] 1014 36240 2006-03-23T23:17:18Z Feens 37 #REDIRECT [[Faktoru analīze]] 1015 10635 2004-07-21T19:55:41Z Tail 13 Transformativas Gramatikas Teorija moved to Transformatīvās gramatikas teorija #REDIRECT [[Transformatīvās gramatikas teorija]] 1016 10636 2004-07-21T20:02:12Z Tail 13 Numismatika moved to Numismātika #REDIRECT [[Numismātika]] 1017 10637 2004-07-21T20:16:38Z Tail 13 Eiropas Savieniba moved to Eiropas Savienība #REDIRECT [[Eiropas Savienība]] 1018 10638 2004-07-21T20:20:22Z Tail 13 Politologija moved to Politoloģija #REDIRECT [[Politoloģija]] 1019 10639 2004-12-13T19:15:25Z Andris 12 #REDIRECT [[Hī kvadrāta kritērijs]] 1020 10640 2004-07-22T01:45:15Z Tail 13 Arhitektura moved to Arhitektūra #REDIRECT [[Arhitektūra]] 1022 52353 2006-06-29T08:09:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Entropi]] [[Termodinamika|Termodinamikā]] '''entropiju''' apzīmē ar S, un ar to mēra [[enerģija|enerģijas]] daudzumu [[fiziska sistēma|fiziskā sistēmā]], ko nevar izmantot, lai veiktu [[darbs|darbu]]. Tā ir arī mērvienība nekārtībai kādā sistēmā. Entropijas idejas autors ir [[Rūdolfs Klausijs]] 1865. gadā. Entropijai viņš deva nosaukumu pēc grieķu valodas vārda, kas nozīmē "pārvērtība". Parasti ar vārdu "entropija" saprot "nekārtība". Entropijas princips pamatā nozīmē, ka jebkurā [[izolēta sistēma|izolētā sistēmā]] entropija (nekārtība) tiecas palielināties, bet nekad - samazināties. Šis princips attiecas tikai uz izolētām sistēmām (ΔS ≥ 0). [Lai uzzinātu vairāk par izolētām sistēmām, skat. [[Termodinamika]].] [[Zeme]], piemēram, nav izolēta sistēma, jo to nepārtraukti sasniedz saulesgaisma ([[enerģija]]). Vispārpieņemts ir uzskats, ka [[Visums]] savukārt ir izolēta sistēma, tāpēc, tā kā entropija tajā nepārtraukti palielinās vai vismaz nesamazinās, tas varētu piedzīvot t.s. [[karstā nāve|karsto nāvi]] (''heat death''), kad visa [[enerģija]] kļūst par [[termālā enerģija|termālo enerģiju]] un vairs nav iespējams veikt nekādu [[darbs|darbu]]. Eksperimentāli entropiju ir grūti izmērīt. Entropijas termodinamiskā izpratnē mērīšana balstās uz ļoti rūpīgu [[kalorimetrija|kalorimetriju]]. Paaugstinoties temperatūrai entropija parasti palielinās, jo intensīvākā daļiņu siltumkustība sistēmu padara nesakārtotāku. Amorfu cietvielu entropija ir lielāka nekā kristālisku vielu entropija. [[Category:Fizika]] [[Category:Termodinamika]] [[ar:إنتروبية]] [[bs:Entropija]] [[ca:Entropia]] [[cs:Entropie]] [[da:Entropi]] [[de:Entropie]] [[en:Entropy]] [[eo:Entropio]] [[es:Entropía (termodinámica)]] [[fa:انتروپی]] [[fi:Entropia]] [[fr:Entropie]] [[gl:Entropía]] [[he:אנטרופיה]] [[hr:Entropija]] [[ia:Entropia]] [[it:Entropia (termodinamica)]] [[ja:エントロピー]] [[ko:엔트로피]] [[nl:Entropie]] [[nn:Entropi]] [[no:Entropi]] [[pl:Entropia (termodynamika)]] [[pt:Entropia]] [[ru:Термодинамическая энтропия]] [[sl:Entropija]] [[sr:Ентропија]] [[sv:Entropi]] [[tr:Entropi]] [[uk:Термодинамічна ентропія]] [[vi:Entropy]] [[zh:熵 (熱力學)]] 1023 10643 2004-07-22T02:22:13Z Tail 13 Spirmena rangu korelacijas koefficients moved to Spīrmena rangu korelācijas koeficients #REDIRECT [[Spīrmena rangu korelācijas koeficients]] 1024 10644 2004-12-13T19:16:30Z Andris 12 #REDIRECT [[Hī kvadrāta kritērijs]] 1025 10645 2004-07-22T11:30:22Z Tail 13 Neparametriska Statistika moved to Neparametriskā statistika #REDIRECT [[Neparametriskā statistika]] 1026 10646 2004-07-22T12:00:25Z Andris 12 Manna Vitneja U Kriterijs moved to Manna Vitneja U kritērijs #REDIRECT [[Manna Vitneja U kritērijs]] 1030 42463 2006-04-29T23:12:31Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eo:Stephen Hawking]] '''Stīvens Viljams Hokings''' (''Stephen William Hawking''; 1942-) ir viens no pasaules izcilākajiem zinātniekiem [[teorētiskā fizika|teorētiskajā fizikā]] un [[matemātika|matemātikā]]. Viņš īpaši pievērsies [[laiks|laika]] un [[telpa|telpas]] īpašībām, kā arī [[laiktelpa|laiktelpas]] neregularitātēm, ko dēvē par [[singularitāte|singularitātēm]]. Viņš ir [[Kembridžas universitāte|Kembridžas universitātes]] matemātikas profesors - šo posteni reiz ieņēma [[Īzaks Ņūtons]]. [[Image:SHawking.jpg|thumb|Stīvens Hokings]] Hokings ir dzimis [[Oksforda|Oksfordā]], [[Anglija|Anglijā]]. Izglītību viņš ir ieguvis Sentalbanas skolā [[Hertfordšīra|Hertfordšīrā]], Oksfordas universitātes koledžā un Kembridžas universitātē, kur viņš ieguva grādu [[kosmoloģija|kosmoloģijā]]. 1974. gadā viņš tika pasludināts par [[Britu Karaliskā biedrība|Karaliskās biedrības]] goda locekli, bet 1982. gadā kļuva par [[Britu impērijas ordenis|Britu impērijas ordeņa]] kavalieri. Fizikā Stīvens Hokings pārsvarā nodarbojas ar [[teorētiskā kosmoloģija|teorētisko kosmoloģiju]] un [[kvantu gravitācija|kvantu gravitāciju]]. Būtiski ir viņa ieguldījumi [[melnie caurumi|melno caurumu]] izpētē un [[termodinamika|termodinamikā]]. Viņš secināja, ka melnie caurumi var kļūt mazāki ar procesa, ko dēvē par [[Hokinga radiācija|Hokinga radiāciju]], palīdzību. 2004. gada jūlijā viņš tomēr atzina, ka apgalvojums, ka no melnā cauruma nevar izkļūt informācija, esot nepareizs. Tādējādi Hokings zaudēja derības, un viņam nācās sķirties no enciklopēdijas, kas simbolizē, ka informācija, kas iekļūst melnajā caurumā, tomēr nav neglābjami zudusi. Derības bija noslēdzis viņš un [[Kips Torns]] ar [[Džons Preskils|Džonu Preskilu]]. Enciklopēdija, kuru ieguva [[Džons Preskils]], ir ''Total Baseball, The Ultimate Baseball Encyclopedia'' ("Viss par beisbolu, lielā beisbola enciklopēdija"). [[Kips Torns]] gan pasniegšanā nepiedalījās, jo joprojām neuzskata šo jautājumu par atrisinātu. Hokings ļoti daudz pētījis [[singularitāte|singularitātes]] - [[laiktelpa|laiktelpas]] vietas, kurās nedarbojas klasiskie [[fizikas likumi]]. Visplašāk pazīstamākais [[singularitāte|singularitātes]] veids ir [[melnie caurumi]]. Lielākā daļa no tā, kas zināms par [[laiktelpa|laiktelpu]], saistīta ar [[relativitātes teorija|relativitātes teoriju]], ko XX gadsimta sākumā izvirzīja [[Alberts Einšteins]]. XX gs. 60-to gadu beigās Hokings pierādīja, ka tad, ja [[relativitātes teorija]] ir patiesa, [[Lielais Sprādziens|Lielā Sprādziena]] brīdī visam būu jāsākas ar [[singularitāte|singularitāti]]. Septiņdesmitajos gados Hokings pievērsās [[melnie caurumi|melno caurumu]] īpašībām. Melnā cauruma robežu sauc par [[notikumu horizonts|notikumu horizontu]], un Hokings atklāja, ka notikumu horizonts var tikai kļūt lielāks vai saglabāties tāds pats, nekad ne samazināties. Tas, piemēram, nozīmēja, ka, savienojoties diviem [[melnie caurumi|melnajiem caurumiem]], tikko radušamies melnajam caurumam būu lielāks notikumu horizonts kā abiem iepriekšējiem kopā. Hokings ievēroja arī, ka pastāv būtiskas līdzības starp melno caurumu īpašībām un [[termodinamika|termodinamikas]] likumiem. Piemēram, līdzīgi kā [[notikumu horizonts]], arī [[entropija]] (skat. 2. [[termodinamika|termodinamikas]] likumu) ar laiku vienmēr palielinās. Tādējādi notikumu horizonta virsma ir līdzīga termodinamiskas sistēmas entropijai. No 1970. līdz 1974. gadam Hokings un viņa kolēģi matemātiski pamatoja amerikāņu fiziķa [[Džons Vīlers|Džona Vīlera]] hipotēzi, kas pazīstama kā [[bezmatu teorēma]]. Šī teorēma apgalvo, ka vienīgās īpašības, ko matērijas [[elementārdaļiņas|daļiņas]] saglabā arī pēc iekļūšanas melnajā caurumā ir [[masa]], [[spins]] un [[elektriskais lādiņš]]. [[Melnie caurumi|Melnajā caurumā]] iekļuvusi [[matērija]] zaudē savu formu, [[ķīmiskais sastāvs|ķīmisko sastāvu]], tā beidz būt vai nu [[matērija]] vai [[antimatērija]]. Kopš 1974. gada Hokings, balstoties uz [[kvantu mehānika|kvantu mehāniku]], pēta [[matērija|matērijas]] uzvedību tiešā [[melnie caurumi|melnā cauruma]] tuvumā. Sev par lielu pārsteigumu viņš atklāja, ka melnie caurumi, no kuriem teorētiski nekas nevar izkļūt, izdala [[termālā radiācija|termālo radiāciju]] jeb [[siltums|siltumu]]. Šī fenomena izskaidrošanai tika piedāvāti vairāki risinājumi, no kuriem visplašāk pieņemtā bija toerija par [[virtuālās daļiņas|virtuālajām daļiņām]]. Virtuāla daļiņa no reālas daļiņas atšķiras ar to, ka to nevar novērot ar daļiņu detektora palīdzību, bet gan tikai novērojot tās atstāto iespaidu uz matēriju. Tukša telpa ir pārpildīta ar virtuālajām daļiņām, kas uz brīdi "rodas no nekā". Reizē rodas [[daļiņas-antidaļiņas pāris]], kas tūdaļ sevi iznīcina savienojoties. Hokings ierosināja, ka gadījumā, ja šāds virtuālo daļiņu pāris rastos [[melnie caurumi|melnā cauruma]] tuvumā, vienu no daļiņām (antidaļiņu) melnā cauruma [[gravitācija]] varētu ieraut melnajā caurumā. Tādā gadījumā šī daļiņa savienotos ar [[matērija|matēriju]] melnā cauruma iekšpusē un beigtu savu eksistenci, savukārt otra daļiņa turpinātu klīst Visumā. Neatkarīgam novērotājam no ārpuses šķistu, ka daļiņa izkļuvusi no melnā cauruma, lai arī patiesībā [[antidaļiņa]] tajā vienkārši būtu iekļuvusi, tieši par savu [[masa|masu]] samazinot melnā cauruma izmērus. Stīvens Hokings aktīvi piedalās zinātniskajā un sabiedriskajā dzīvē, lai arī ir smagi slims - viņam ir [[motoru neironu slimība]], ko viņam diagnozticēja 21 gada vecumā. Ārsti apgalvoja, ka viņš nenodzīvošot vairāk kā pāris gadu. Hokingam ir izdevies izdzīvot daudz ilgāk, lai arī, slimībai progresējot, viņš ir zaudējis spēju runāt (pēc traheotomijas) un gandrīz nespēj pakustēties. Viņš parvietojas un "runā" ar īpaša ar datoru aprīkota braucamkrēsla palīdzību. Hokings bijis precējies divreiz (pirmo reizi īsi pirms savas diagnozes, otrreiz 1995. gadā), un viņam no pirmās laulības ir trīs bērni. Plašākai publikai Hokings ir zināms kā populārzinātnisku grāmatu autors. No tam visslavenākā ir [[Īsi par laika vēsturi]], kas izdota arī latviski, bet diemžēl vairs nav pieejama. Latviski apmēram 2003. gadā izdots arī viņa darbs "Visums rieksta čaumalā". Hokings [[popkultūra|popkultūrā]] pazīstams kā ģēnijs, kurš daudz sasniedzis par spīti fiziskām problēmām. Viņš piedalījies, piemēram, ''Star Trek'', [[Simpsoni]], kā arī [[Pink Floyd]] dziesmas ''Keep Talking'' ierakstā. [[Category:Fiziķi]] [[Category:Anglijas cilvēki]] [[ar:ستيفن هوكينغ]] [[bg:Стивън Хокинг]] [[ca:Stephen Hawking]] [[cs:Stephen Hawking]] [[da:Stephen Hawking]] [[de:Stephen Hawking]] [[en:Stephen Hawking]] [[eo:Stephen Hawking]] [[es:Stephen Hawking]] [[fa:استیون هاوکینگ]] [[fi:Stephen Hawking]] [[fr:Stephen Hawking]] [[he:סטיבן הוקינג]] [[hu:Stephen Hawking]] [[it:Stephen Hawking]] [[ja:スティーヴン・ホーキング]] [[ms:Stephen Hawking]] [[nl:Stephen Hawking]] [[nn:Stephen Hawking]] [[no:Stephen Hawking]] [[pl:Stephen Hawking]] [[pt:Stephen Hawking]] [[ro:Stephen Hawking]] [[ru:Хокинг, Стивен]] [[simple:Stephen Hawking]] [[sk:Stephen Hawking]] [[sl:Stephen Hawking]] [[sr:Стивен Хокинг]] [[sv:Stephen Hawking]] [[ta:ஸ்டீபன் ஹோக்கிங்]] [[th:สตีเฟน ฮอว์คิง]] [[tr:Stephen Hawking]] [[vi:Stephen Hawking]] [[zh:史提芬·霍金]] 1031 10650 2004-07-25T21:43:38Z Tail 13 Rûnas moved to Rūnas #REDIRECT [[Rūnas]] 1033 10652 2004-07-25T22:24:05Z Tail 13 Logika moved to Loģika #REDIRECT [[Loģika]] 1034 10653 2004-07-25T22:52:22Z Tail 13 Tonalitate moved to Tonalitāte #REDIRECT [[Tonalitāte]] 1035 45033 2006-05-14T05:26:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[gl:Servidor]] Serveris ir [[dators]], kas datortīklā citiem datoriem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu. Bieži par serveri tiek dēvēta programma, kura nodrošina tādu vai citu operāciju (piemēram, [[www]] serveris, [[ftp]] serveris). {{stub}} [[Category:Datorzinātne]] [[als:Server]] [[ar:مخدم (حاسوب)]] [[bg:Сървър]] [[ca:Servidor]] [[cs:Server]] [[da:Server]] [[de:Server]] [[en:Server (computing)]] [[eo:Servilo]] [[es:Servidor informático]] [[fi:Palvelin]] [[fr:Serveur informatique]] [[gl:Servidor]] [[he:שרת]] [[hr:Poslužitelj]] [[hu:Kiszolgáló]] [[ia:Servitor]] [[id:Server]] [[it:Server]] [[ja:サーバ]] [[ko:서버]] [[la:Servus]] [[lt:Serveris]] [[nl:Server]] [[no:Tjener]] [[os:Сервер]] [[pl:Serwer]] [[pt:Servidor]] [[ro:Server]] [[ru:Сервер]] [[simple:Server]] [[sk:Server]] [[sl:Strežnik]] [[sv:Värddator]] [[th:เซิร์ฟเวอร์]] [[tr:Sunucu]] [[vi:Máy chủ]] [[zh:服务器]] 1036 10655 2005-01-31T01:45:10Z 80.81.33.206 #REDIRECT: [[Globālais tīmeklis]] 1038 46345 2006-05-21T03:14:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:ذرات بنیادی]] Daļiņu fizikā '''elementārdaļiņas''' ir tās daļiņas, no kurām veidota [[matērija]] un [[enerģija]] un kuras nav sadalāmas sīkāk. Piemēram, [[atoms|atomi]] ir veidoti no daļiņām [[elektrons|elektroniem]], [[protons|protoniem]] un [[neitroni|neitroniem]]. Protoni un neitroni savukārt ir veidoti no vēl sīkākām daļiņām, ko dēvē par [[kvarki|kvarkiem]]. Nav novērots, ka kvarkus varētu sadalīt sīkāk. Elementārdaļiņas mēdz dēvēt arī par fundamentālajām daļiņām. ==Standartmodelis== Daļiņu fizikas [[standartmodelis|standartmodelī]] ir 12 [[fermioni|fermionu]] ("matērijas daļiņu") veidi un 12 [[bozoni|bozonu]] ("radiācijas daļiņu") veidi, kā arī tiem atbilstošās [[antidaļiņas]] un vēl neatklātais [[Higsa bozons]]. Standartmodelis tomēr netiek uzskatīts par fundamentālu teoriju, bet gan drīzāk par provizorisku, jo savā būtībā nav savienojums ar [[Alberts Einšteins|Einšteina]] [[vispārīgā relativitātes teorija|vispārīgo relativitātes teoriju]]. Tiek uzskatīts, ka varētu pastāvēt vēl citas daļiņas, ko standartmodelis neapraksta, piemēram, [[gravitons]] - [[gravitācija|gravitācijas]] spēka nesējdaļiņa, vai arī parasto daļiņu [[Supersimetrija|supersimetriskie]] partneri. 12 fundamentālās fermioniskās daļiņas iedala trīs daļiņu ģimenēs. Sešas no šīm daļiņām ir [[kvarki]]. Pārējās sešas ir [[leptoni]], no kuriem trīs ir [[neitrīno]], bet pārējiem trim &mdash; [[elektrons|elektronam]], [[mioni|mionam]] un [[tauoni|tauonam]] &mdash; lādiņš ir &minus;1. <table style="text-align: left; width: 100%;" border="0" cellspacing="2" cellpadding="2"> <tr style="font-weight: bold;" align="center"> <td colspan="5" rowspan="1" style="vertical-align: top;"><em>Daļiņu paaudzes</em></td> </tr> <tr> <td style="vertical-align: top;">''Pirmā ģimene'' * [[elektrons]] (''e-'') * elektrons-[[neitrīno]] (''&nu;e'') * [[u kvarks]] (''u'') * [[d kvarks]] (''d'') </td> <td style="vertical-align: top;"><br> </td> <td style="vertical-align: top;">''Otrā ģimene'' * [[mions]] (''&mu;-'') * mions-neitrīno(''&nu;&mu;'') * [[šarmantais kvarks]] (''c'') * [[dīvainais kvarks]] (''s'') </td> <td style="vertical-align: top;"><br> </td> <td style="vertical-align: top;">''Trešā ģimene'' * [[tauons]] (''&tau;-'') * tauons-neitrīno(''&nu;&tau;'') * [[augšējais kvarks]] (''t'') * [[apakšējais kvarks]] (''b'') </td> </tr> </table> Pastāv arī 12 fundamentālās fermioniskās [[antidaļiņas]], kas atbilst šīm 12 daļiņām. [[Pozitroni|Pozitrons]], piemēram, atbilst [[elektrons|elektronam]], un tā elektriskais lādiņš ir +1. Līdzīgā kārtā pastāv arī pozitīvais mions un pozitīvais tauons, visu sešu veidu antikvarki un visu trīs veidu antineitrīno. [[Kvarki]] un [[antikvarki]] nekad nav novēroti atsevišķi. Kvarks var būt savienojies ar antikvarku, veidojot [[mezoni|mezonu]]. Jāpiezīmē, ka bez kvarku "smaržām" ("šarmantais", "dīvainais" utt.) tiem ir arī "krāsas". Kvarkam ir noteikta "krāsa", savukārt antikvarkam atbilstošā "antikrāsa". Līdz ar to tās atceļ viena otru, un mezons ir melns &mdash; bez krāsas. Trīs kvarki kopā var veidot [[barioni|barionu]] &mdash; ja viens kvarks ir "sarkans", otrs &mdash; "zils", bet trešais &mdash; "zaļš" (krāsas nav īstas, tās ir pieņemtas). Kopā šīs trīs krāsas veido baltu. Trīs antikvarki var veidot "antibarionu", ja kvarku krāsas ir "antisarkana", "antizila" un "antizaļa" (antibarions ir "antibalts"). Kvarkiem piemīt arī daļveida [[elektriskais lādiņš]]. Kvarkiem iespējams lādiņš vai nu +2/3 vai &minus;1/3, savukārt antikvarkiem &minus;2/3 vai +1/3. No 12 bozoniskajām fundamentālajām daļiņām astoņas ir [[gluoni]]. Gluoni ir [[stiprais kodolspēks|stiprā kodolspēka]] [[nesējdaļiņas]], un tiem piemīt gan "krāsa", gan "antikrāsa". Gluoniem nav [[masa|masas]], un tos nevar novērot ar [[daļiņu detektori|daļiņu detektoriem]]. Līdzīgi kā vienkārši kvarki tie rada [[hadroni|hadronu]] plūsmu. No četriem pārējiem bozoniem trīs ir [[vājais kodolspēks|vājā kodolspēka]] [[nesējdaļiņas]], bet ceturtais &mdash; [[fotons]], kas ir [[magnētiskais spēks|elektromagnētiskā spēka]] nesējdaļiņa. Lai arī [[vājais kodolspēks]] un [[elektromagnētiskais spēks]] mums ikdienā šķiet atšķirīgi, tiek uzskatīts, ka augstas enerģijas apstākļos tie kļūst par vienotu [[elektrovājais spēks|elektrovājo spēku]]. Uzskata, ka šī starpība starp augstas un zemas enerģijas apstākļiem ir saistīta ar [[Higsa bozons|Higsa bozonu]]. Spontānās simetrijas laušanas procesā Higsa bozons elektrovājajā telpā izvēlas virzienu, kas liek trīs elektrovājajām daļiņām kļūt ļoti smagām (vājie bozoni), bet vienai palikt bez masas (elektromagnētiskajam fotonam). Lai arī Higsa bozons ir [[standartmodelis|standartmodeļa]] sastāvdaļa, to nekad nav izdevies novērot detektoros. Uzskata, ka tas varētu būt daļiņas lielās masas dēļ, taču neveiksmes tā novērošanā nopietni satrauc daļiņu fiziķus. ==Ārpus standartmodeļa== Būtisks standartmodeļa papildinājums &mdash; [[supersimetrija]] &mdash; iekļauj supersimetriskās daļiņas. Katrai [[standartmodelis|standartmodeļa]] daļiņai šādi būtu supersimetrisks partneris, kura [[spins]] no parastās daļiņas atšķirtos par 1/2. Supersimetriskās daļiņas būtu arī smagākas par parastajām &mdash; pārāk masīvas, lai tās varētu novērot parastajā veidā. [[Stīgu teorija]] savukārt apgalvo, ka katrs fundamentālās daļiņas veids atbilst atšķirīgam [[Stīgas (stīgu teorija)|fundamentālo stīgu]] rezonantās vibrācijas modelim. Visas stīgas ir vienādas, taču dažādas daļiņas atšķir to vibrācijas modeļi. Masīvākām daļiņām atbilst augstākas enerģijas vibrācijas. Elementārdaļiņas nesatur stīgas; tās IR stīgas. Stīgu teorija paredz [[gravitoni|gravitonu]] eksistenci. Gravitonus gan nav iespējams novērot eksperimentāli, jo [[gravitācija|gravitācijas]] spēks ir nesalīdzīnāmi vājāks par pārējiem [[mijiedarbības|fundamentālajiem spēkiem]]. [[Category:Fizika]] [[bg:Елементарна частица]] [[cs:Elementární částice]] [[da:Elementarpartikel]] [[de:Elementarteilchen]] [[el:Στοιχειώδες σωματίδιο]] [[en:Elementary particle]] [[fa:ذرات بنیادی]] [[fi:Alkeishiukkanen]] [[fr:Particule élémentaire]] [[he:חלקיק אלמנטרי]] [[hu:Elemi részecske]] [[id:Partikel dasar]] [[it:Particella elementare]] [[ja:基本粒子]] [[ko:기본입자]] [[nl:Elementair deeltje]] [[nn:Elementærpartikkel]] [[no:Elementærpartikkel]] [[pl:Cząstka elementarna]] [[pt:Partícula elementar]] [[ru:Элементарная частица]] [[sk:Elementárna častica]] [[sl:Osnovni delec]] [[sv:Elementarpartikel]] [[vi:Hạt sơ cấp]] [[zh:基本粒子]] 1039 10657 2004-07-28T17:37:29Z Tail 13 T Tests moved to T tests #REDIRECT [[T tests]] 1040 10658 2004-07-28T17:42:15Z Tail 13 Asimetrijas Koeficients moved to Asimetrijas koeficients #REDIRECT [[Asimetrijas koeficients]] 1041 10659 2004-07-28T19:39:22Z Tail 13 Tiesibas moved to Tiesību zinātne #REDIRECT [[Tiesību zinātne]] 1043 10661 2004-07-28T22:29:58Z Tail 13 Lingvistiskas Relativitates Teorija moved to Lingvistiskās relativitātes teorija #REDIRECT [[Lingvistiskās relativitātes teorija]] 1046 10664 2004-08-02T22:21:50Z Tail 13 Gitara moved to Ģitāra #REDIRECT [[Ģitāra]] 1047 10665 2004-08-02T22:38:45Z Tail 13 Rakstu Valoda moved to Rakstu valoda #REDIRECT [[Rakstu valoda]] 1048 10666 2004-08-02T23:42:41Z Tail 13 Latviesu Burti moved to Latviešu burti #REDIRECT [[Latviešu burti]] 1049 10667 2004-08-03T01:04:38Z Tail 13 Matematika moved to Matemātika #REDIRECT [[Matemātika]] 1050 10668 2004-08-03T01:06:58Z Tail 13 Kimija moved to Ķīmija #REDIRECT [[Ķīmija]] 1051 10669 2004-08-03T01:08:23Z Tail 13 Geografija moved to Ģeogrāfija #REDIRECT [[Ģeogrāfija]] 1052 10670 2004-08-03T01:11:20Z Tail 13 Meteorologija moved to Meteoroloģija #REDIRECT [[Meteoroloģija]] 1053 10671 2004-08-03T01:16:18Z Tail 13 Valodnieciba moved to Valodniecība #REDIRECT [[Valodniecība]] 1054 10672 2004-08-03T01:20:06Z Tail 13 Informatika moved to Informātika #REDIRECT [[Informātika]] 1055 10673 2004-08-03T01:25:00Z Tail 13 Literatura moved to Literatūra #REDIRECT [[Literatūra]] 1056 10674 2004-08-03T01:27:25Z Tail 13 Turisms moved to Tūrisms #REDIRECT [[Tūrisms]] 1057 10675 2004-08-03T01:37:58Z Tail 13 Normalsadalijums moved to Normālsadalījums #REDIRECT [[Normālsadalījums]] 1060 26560 2006-01-10T10:38:53Z Tail 13 izņēmu lieko Vikipēdijas '''administrācija''' atbild par to, lai Vikipēdijā nenotiktu vandālisma akti un netiktu izdzēstas vai sabojātas veiksmīgi izveidotas enciklopēdijas lapas. Latviešu Vikipēdijā ir divu veidu administratori - '''[[Wikipedia:Sistēmas operatori|sistēmas operatori]]''' un '''[[Wikipedia:Birokrāti|birokrāti]]'''. Birokrāti no sistēmas operatoriem atsķiras ar to, ka viņi var arī citus Vikipēdijas locekļus padarīt par administratoriem. Citādā ziņā sistēmas operatoru un birokrātu tiesības ir vienādas - viņi var izmainīt aizsargātas lapas, aizsargāt lapas, izdzēst lapas, bloķēt un atbloķēt IP adreses. '''Jebkurš lietotājs var izmainīt lapu saturu un veidot jaunas lapas, kas ir Vikipēdijas paplašināšanās pamatā.''' Katras valodas Vikipēdijai ir cita kārtība, kādā citi cilvēki tiek padarīti par administratoriem. Parasti tiek rīkota viedokļu apkopošana par izvirzītās personas piemērotību. Tā kā latviešu Vikipēdija ir ļoti neliela, šo lēmumu pēc ieteikumiem pieņems Vikipēdijas administrācija, balstoties uz to, vai papildus administratori ir nepieciešami, kādi ir lietotāja ieguldījumi latviešu Vikipēdijas attīstībā (pareizi izveidoti raksti, jauni raksti, veiksmīgi labojumi) un cik ilgi lietotājs jau ir darbojies Vikipēdijā (lai izvairītos no administratora tiesību izmantošanas sliktiem mērķiem). [[Category:Vikipēdija|Administrācija]] [[af:Wikipedia:Administrateurs]] [[als:Wikipedia:Administratoren]] [[ar:ويكيبيديا:Administrators]] [[ast:Wikipedia:Alministradores]] [[be:Вікіпэдыя:Адміністрацыя]] [[bg:Уикипедия:Администратори]] [[bs:Wikipedia:Administratori]] [[ca:Viquipèdia:Administradors]] [[cs:Wikipedie:Správci]] [[cy:Wicipedia:Gweinyddwyr]] [[da:Wikipedia:Administratorer]] [[de:Wikipedia:Administratoren]] [[el:Βικιπαίδεια:Διαχειριστές]] [[en:Wikipedia:Administrators]] [[eo:Vikipedio:Administrantoj]] [[es:Wikipedia:Bibliotecarios]] [[et:Vikipeedia:Administraatorid]] [[eu:Wikipedia:Administratzaileak]] [[fi:Wikipedia:Ylläpitäjät]] [[fo:Wikipedia:Umboðsstjóri]] [[fr:Wikipédia:Administrateur]] [[fy:Wikipedy:Behearders]] [[ga:Vicipéid:Riarthóirí]] [[gl:Wikipedia:Administradores]] [[gu:વિકિપીડિયા:પ્રબંધક]] [[he:ויקיפדיה:מפעיל מערכת]] [[hi:विकिपीडिया:प्रबन्धक]] [[hu:Wikipédia:Adminisztrátorok]] [[ia:Wikipedia:Administratores]] [[id:Wikipedia:Pengurus]] [[io:Wikipedia:Administranti]] [[is:Wikipedia:Stjórnendur]] [[it:Wikipedia:Amministratori]] [[ja:Wikipedia:管理者]] [[ka:ვიკიპედია:ადმინისტრატორები]] [[ko:위키백과:관리자]] [[la:Wikipedia:Magistratus]] [[lb:Wikipedia:Administrators]] [[li:Wikipedia:Systeembeheerders]] [[lt:Wikipedia:Administrators]] [[mi:Wikipedia:Administrators]] [[mk:Wikipedia:Администратори]] [[ms:Wikipedia:Penyelia]] [[mt:Wikipedia:Amministraturi]] [[na:Wikipedia:Administrators]] [[nb:Wikipedia:Administratorer]] [[nds:Wikipedia:Administrators]] [[nl:Wikipedia:Moderator]] [[nn:Wikipedia:Administratorar]] [[pl:Wikipedia:Administratorzy]] [[pt:Wikipedia:Administradores]] [[ro:Wikipedia:Administratori]] [[ru:Википедия:Администраторы]] [[sa:Wikipedia:Administrators]] [[scn:Wikipedia:Amministraturi]] [[simple:Wikipedia:Administrators]] [[sk:Wikipédia:Admin]] [[sl:Wikipedija:Administratorji]] [[sq:Wikipedia:Administruesit]] [[sr:Википедија:Администратори]] [[su:Wikipédia:Kuncén]] [[sv:Wikipedia:Administratörer]] [[tr:Wikipedia:Yöneticiler]] [[vi:Wikipedia:Người quản lý]] [[wa:Wikipedia:Manaedjeus]] [[zh:Wikipedia:管理员]] [[zh-min-nan:Wikipedia:Hêng-chèng jîn-oân]] 1061 10679 2005-05-27T09:41:19Z Juzeris 23 kat. '''Birokrāti''' pieder pie latviešu Vikipēdijas [[Wikipedia:Administrācija|administrācijas]]. Viņiem ir tiesības lietotājus pēc saviem ieskatiem padarīt par sistēmas operatoriem. Latviešu Vikipēdijas birokrāti: [[User:Tail|Tail]] [[Category:Vikipēdija|Birokrāti]] 1062 31006 2006-02-19T18:39:01Z Tail 13 +Dekaels '''Sistēmas operatori''' pieder pie Vikipēdijas [[Wikipedia:Administrācija|administrācijas]]. Viņiem ir atsevišķas tiesības, kuru nav parastiem lietotājiem. Latviešu Vikipēdijas sistēmas operatori: [[User:Dekaels|Dekaels]], [[User:Feens|Feens]], [[User:Juzeris|Jūzeris]], [[User:Tail|Tail]] [[Category:Vikipēdija|Sistēmas operatori]] 1063 10681 2004-08-03T04:53:15Z Tail 13 Hjūms moved to Deivids Hjūms #REDIRECT [[Deivids Hjūms]] 1064 10682 2004-08-03T05:07:08Z Tail 13 Bērklijs moved to Džordžs Bērklijs #REDIRECT [[Džordžs Bērklijs]] 1065 10683 2004-08-03T05:19:41Z Tail 13 Rakstu Valodu Veidi moved to Rakstu valoda (veidi) #REDIRECT [[Rakstu valoda (veidi)]] 1066 10684 2004-08-03T06:03:31Z Tail 13 Arheografija moved to Arheogrāfija #REDIRECT [[Arheogrāfija]] 1067 10685 2004-08-03T06:13:13Z Tail 13 Bluza Skankarta moved to Blūza skaņkārta #REDIRECT [[Blūza skaņkārta]] 1068 10686 2004-12-14T10:22:08Z Feens 37 #REDIRECT [[Korelācija]] 1069 46283 2006-05-21T01:58:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[ta:கருங்குழி]] Modifying: [[ms:Lohong hitam]] '''Melnais caurums''' ir [[laiktelpa|laiktelpas]] vieta, kam piemīt tik spēcīga [[gravitācija]], ka [[paātrinājums]], kāds nepieciešams, lai no tās izkļūtu, ir vienāds ar vai lielāks par [[gaismas ātrums|gaismas ātrumu]]. Pēc [[vispārīgā relativitātes teorija|vispārīgās relativitātes teorijas]] no melnā cauruma nevar izkļūt nedz [[matērija]], nedz [[informācija]], taču [[kvantu mehānika]] pieļauj atkāpes no šīs normas. Melno caurumu eksistenci Visumā atbalsta gan teorētiskie pētījumi, gan arī astronomiskie novērojumi. ==Vēsture== Ideja par ķermeni, kurš būtu tik masīvs, ka no tā nespētu izkļūt pat [[gaisma]], pirmoreiz radās britu [[ģeoloģija|ģeologam]] [[Džons Mičels|Džonam Mičelam]] 1783. gadā. Šajā laikā labi bija pazīstama [[Īzaks Ņūtons|Ņūtona]] [[gravitācija|gravitācijas]] teorija, kā arī ideja par [[gravitācijas lauks|gravitācijas lauka]] pamešanai nepieciešamo paātrinājumu. Mičels aprēķināja, ka [[debesu ķermeņi|debesu ķermenis]], kura rādiuss būtu 500 reižu lielāks par [[Saules]] rādiusu, saglabājot to pašu blīvumu, neizstarotu gaismu, jo [[gaisma]] ķermeņa [[gravitācija|gravitācijas]] dēļ nespētu no tā aizkļūt prom. 1796. gadā franču matemātiķis [[Pjērs Simons Laplass]] šo pašu ideju pauda pirmajos divos sava darba ''Exposition du Systeme du Monde'' izdevumos. Vēlākos izdevumos šīs teorijas vairs nebija. XIX gasimtā šai idejai netika pievērsta liela uzmanība, jo tika uzsvērta [[gaisma|gaismas]] viļņveida daba. Tika uzskatīts, ka [[gravitācija]] uz to neiedarbojas. 1915. gadā [[Alberts Einšteins]] izvirzīja savu [[vispārīgā relativitātes teorija|vispārīgo relativitātes teoriju]]. Jau agrāk viņš bija pierādījis, ka [[gravitācija]] ietekmē [[gaisma|gaismas]] viļņa īpašības. Pēc dažiem mēnešiem [[Karls Švarcšilds]] atrisināja [[punkts|punkta]] [[masa|masas]] [[gravitācija|gravitācijas]] lauku, pierādīdams, ka tie, ko mēs tagad dēvējam par melnajiem caurumiem, patiešām var eksistēt. [[Švarcšilda rādiuss]] tagad zināms kā melnā cauruma rādiuss, taču tajā laikā to tā neizprata. XX gadsimta 20-tajos gados [[Subramanjans Čandrasekars]] pauda pārliecību, ka ķermenis, kurš neizstaro [[radiācija|radiāciju]] un kura [[masa]] ir lielāka par noteiktu vērtību, kas tagad pazīstama kā [[Čandrasekara robeža]], sarausies pats no savas [[gravitācija|gravitācijas]], jo nebūs nekā, kas šo procesu aizkavētu. Viņam nepiekrita [[Artūrs Edingtons]], kurš uzskatīja, ka tomēr pastāv kas tāds, kas šo sabrukšanu aizkavētu. 1939. gadā [[Roberts Openheimers]] un H. Šnaiders paredzēja, ka masīvas [[zvaigznes]] varētu piedzīvot dramatisku sabrukumu [[gravitācija|gravitācijas]] rezultātā. Dabā principā varētu izveidoties melnie caurumi. Kādu laiku šos ķermeņus dēvēja par "sastingušajām zvaigznēm", jo novērotājam šķistu, ka sabrukšana strauji palēninās un neilgi pirms [[Švarcšilda rādiuss|Švarcšilda rādiusa]] sasniegšanas kļūst izteikti sarkana. Openheimera un Šnaidera atklājumi neizsauca plašu zinātnisku interesi līdz pat 60-tajiem gadiem, jo tie tika uzskatīti par tikai teorētiskiem. Interese strauji palielinājās līdz ar [[pulsāri|pulsāru]] atklāšanu 1967. gadā. Drīz pēc tam [[Džons Vīlers]] gravitācijas ceļā sabrukušas [[zvaigznes]] vai citādi radušos ķermeņus ar tik lielu [[gravitācija|gravitāciju]], ka no tiem nespēj izkļūt pat [[gaisma]], beidzot nosauca par melnajiem caurumiem. 1971. gadā [[Stīvens Hokings]] pierādīja, ka melnā cauruma [[notikumu horizonts]] nevar samazināties - apgalvojums, kas ļoti līdzīgs [[termodinamika|termodinamikas]] 2. likumam, kas apgalvo, ka nevar samazināties [[entropija]]. Tāpēc [[Džeikobs Bekenšteins]] ierosināja, ka melnā cauruma entropija varētu būt vienāda ar tā notikumu horizonta platību. 1975. gadā [[Stīvens Hokings]] piemēroja [[kvantu mehānika|kvantu mehānikas]] principus daļēji klasiskai izliektai [[laiktelpa|laiktelpai]]. Viņš atklāja, ka melnie caurumi īpašā procesā, ko sauc par [[Hokinga radiācija|Hokinga radiāciju]], izdala [[termālā radiācija|termālo radiāciju]]. Tas viņam ļāva aprēķināt melno caurumu [[entropija|entropiju]], kas patiešām izrādījās proporcionāla [[notikumu horizonts|notikumu horizontam]], kā bija paredzējusi Bekenšteina hipotēze. Vēlāk tika atklāts, ka melnajiem caurumiem piemīt maksimālā iespējamā entropija - augstākā iespējamā laiktelpas daļas entropija ir vienāda ar lielākā melnā cauruma entropiju, kas šajā daļā var ietilpt. ==Melnā cauruma īpašības== [[Notikumu horizonts]] ir melnā cauruma "virsma". Jebkas - [[matērija]] vai [[enerģija]] -, kas sasniedz notikumu horizontu, nekad vairs no tā neizkļūst. Ilgu laiku tiek uzskatīts, ka šādi neatgriezeniski zūd [[informācija]], taču 2004. gada jūlijā ievērojamais zinātnieks [[Stīvens Hokings]] atzinis, ka informācija, iespējams, tomēr nezūd. Notikumu horizonts ir melnā cauruma masas radītās [[gravitācija|gravitācijas]] sekas - vieta, kur gravitācija ir tieši tik spēcīga, lai no tās nespēu izkļūt pat [[gaisma]] (pēc [[Alberts Einšteins|Einšteina]] [[relativitātes teorija|relativitātes teorijas]] [[gaismas ātrums]] ir lielākais iespējamais ātrums, tādēļ, ja pat gaisma nevar izkļūt no melnā cauruma, to nevar arī nekas cits). Melnajam caurumam ir ārkārtīgi spēcīgs [[gravitācijas lauks]]. Šāds gravitācijas lauks izliec [[laiks|laiku]] (ārējam novērotājam šķiet, ka tas top lēnāks). No malas raugoties uz objektu, kas krīt melnajā caurumā, šķistu, ka tas nekad nesasniedz [[notikumu horizonts|notikumu horizontu]], lai arī, raugoties no objekta viedokļa, tas šķērsotu notikumu horizontu un sasniegtu [[singularitāte|singularitāti]] ārkārtīgi īsā laikā. [[Singularitāte]] - pēc [[vispārīgā relativitātes teorija|vispārīgās relativitātes teorijas]] - ir [[laiktelpa|laiktelpas]] vieta, kur laiktelpa tiek bezgalīgi izliekta, gravitācijas spēks ir bezgalīgi liels. Domas par to, vai melnā cauruma centrā atrodas singularitāte, dalās. Ja katrā melnajā caurumā patiešām atrodas singularitāte - [[punkts]] (bez dimensijām), kurā sakopota visa melnā cauruma [[masa]] -, tas nozīmētu, ka melnajā caurumā iekļuvušajām [[elementārdaļiņas|daļiņām]] ir noteikta atrašanās vieta un ātrums, kā arī to, ka katrai daļiņai būtu tikai viens ceļš (uz singularitāti). Tas ir pretrunā ar [[kvantu mehānika|kvantu mehānikas]] principiem, īpaši [[Heizenberga nenoteiktības princips|Heizenberga nenoteiktības principu]]. Klasiskā [[Hokinga radiācija|Hokinga radiācijas]] teorija paredz, ka melnie caurumi var kļūt mazāki par spīti tam, ka no tiem nekas nevar izkļūt. Šī radiācija rodas tieši pie [[notikumu horizonts|notikumu horizonta]] un nesatur [[informācija|informāciju]] par melnā cauruma iekšpusi. Tas nozīmē, ka melnais caurums tomēr var kļūt mazāks. Lieliem melnajiem caurumiem [[Hokinga radiācija|Hokinga radiācijas]] efekts ir praktiski nemanāms, taču, jo mazāks melnais caurums, jo lielāka tā [[radiācija]]. Līdz ar to jebkura melnā cauruma, kurā vairs neiekrīt [[matērija]], dzīves ilgums ir galīgs. (Piezīme: [[Hokinga radiācija]] gan padara melno caurumu mazāku, taču tā nenozīmē, ka no melnā cauruma var izkļūt [[elementārdaļiņas|daļiņas]]; tajā vienkārši iekļūst [[antidaļiņas]].) 2004. gada 21. jūlijā [[Stīvens Hokings]] paziņoja, ka ir kļūdījies - no melnajiem caurumiem tomēr varot izkļūt informācija. Viņš apgalvoja, ka [[notikumu horizonts|notikumu horizonta]] tuvumā ir zināmi kvantu efekti, kas ļauj [[informācija|informācijai]] izkļūt un ietekmēt [[Hokinga radiācija|Hokinga radiāciju]]. Šī teorija vēl nav apstiprināta un tiek pārbaudīta, taču, ja to atzīs par pareizu, tā, visticamāk, atrisinās [[melno caurumu informācijas paradokss|melno caurumu informācijas paradoksu]]. ==Melno caurumu eksistence== [[Vispārīgā relativitātes teorija]] paredz, ka melnajam caurumam jāizveidojas katru reizi, kad [[gravitācija|gravitācijas]] rezultātā [[matērija]] tiek ļoti blīvi saspiesta. Ja [[zvaigznes|zvaigzne]] ir apmēram 3 (vai vairāk) reizes masīvāka par [[Sauli]], tās mūža laikā gandrīz noteikti pienāks brīdis, kad būs sadegusi tās kodoldegviela un gravitācijas rezultātā tā kļūs pa melno caurumu. Daži fiziķi gan uzskata, ka jābūt kaut kam (iespējams - piektajai [[mijiedarbības|mijiedarbībai]]), kas zvaigzni pasargātu no sabrukšanas, taču šai teorijai nav pamatojuma. Melnos caurumus nav iespējams novērot tieši, jo no tiem nevar izkļūt [[gaisma]], taču ir iespējams novērot to radītos efektus, piemēram, spēcīgās [[gravitācija|gravitācijas]] radīto [[gaisma|gaismas]] izliekšanu vai lielus [[debesu ķermeņi|debesu ķermeņus]], kas riņķo ap kaut ko neredzamu. Vēl būtiskāks efekts ir [[radiācija]], ko izstaro melnā cauruma [[akrēcijas disks]]. Akrēcijas disks ir ap melno caurumu izveidojies [[matērija|matērijas]] disks, kas ātri griežas. Berzes rezultātā tas sakarst uz izdala daudz radiācijas. Diemžēl ļoti līdzīgi ir efekti, kas rodas ap [[neitronu zvaigznes|neitronu zvaigznēm]] (zvaigznēm, kuras ir ļoti blīvas, taču nav pietiekami masīvas, lai kļūtu par melnajiem caurumiem). 1994. gadā zinātniekiem ar [[Habla teleskops|Habla teleskopa]] palīzību izdevās novērot [[akrēcijas disks|akrēcijas disku]] riņķojam ap [[galaktikas]] M87 centru. [[gravitācija|Gravitācijas]] efekti liecināja, ka tuvumā jābūt [[debesu ķermeņi|debesu ķermenim]], kas ir apmēram 2,5-3,5 miljardus reižu masīvāks par [[Saule|Sauli]]. Līdz 2000. gadam tika atrasti netieši pierādījumi par [[supermasīvi melnie caurumi|supermasīvu melno caurumu]] eksistenci vēl vairāku citu galaktiku centros. Netieši novēroti divi melno caurumu veidi - zvaigžņu masas melnie caurumi (4-15 reizes masīvāki par [[Saule|Sauli]]) un [[supermasīvie melnie caurumi]] (kuru masa ir apmēram vienāda ar 1% tipiskas [[galaktikas]] masas). 2004. gadā tika novērots melno caurumu sakopojums, kas pēc sīkākas izpētes ļaus spriest par melno caurumu daudzumu mūsu [[Visums|Visumā]]. Tāpat 2004. gada jūlijā [[astronomi]] novēroja melno caurumu Q0906+6930 tālas [[galaktikas]] centrā Lielā Lāča [[zvaigznāji|zvaigznājā]]. [[Category:Fizika]] [[af:Swartgat]] [[ar:ثقب أسود]] [[bg:Черна дупка]] [[bs:Crna rupa]] [[ca:Forat negre]] [[cs:Černá díra]] [[da:Sort hul]] [[de:Schwarzes Loch]] [[el:Μαύρη τρύπα]] [[en:Black hole]] [[eo:Nigra truo]] [[es:Agujero negro]] [[et:Must auk]] [[fa:سیاهچاله]] [[fi:Musta aukko]] [[fr:Trou noir]] [[gl:Burato negro]] [[he:חור שחור]] [[hr:Crna rupa]] [[hu:Fekete lyuk]] [[id:Lubang hitam]] [[io:Nigra truo]] [[is:Svarthol]] [[it:Buco nero]] [[ja:ブラックホール]] [[ka:შავი ხვრელი]] [[ko:블랙홀]] [[la:Gurges ater]] [[lt:Juodoji skylė]] [[ms:Lohong hitam]] [[mt:Toqba sewda]] [[nl:Zwart gat]] [[no:Sort hull]] [[pl:Czarna dziura]] [[pt:Buraco negro]] [[ro:Gaură neagră]] [[ru:Чёрная дыра]] [[scn:Purtùsu nìuru]] [[sh:Crna rupa]] [[simple:Black hole]] [[sk:Čierna diera]] [[sl:Črna luknja]] [[sv:Svart hål]] [[ta:கருங்குழி]] [[th:หลุมดำ]] [[tr:Kara delik]] [[uk:Чорна діра]] [[ur:ثقب اسود]] [[vi:Hố đen]] [[zh:黑洞]] 1070 48483 2006-05-31T08:31:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:كائىنات]] [[Image:Universum.jpg|thumb|Universum - C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration : Heikenwaelder Hugo, Wien 1998]] '''Visums''' jeb '''Universs''' ir: 1) viss [[laiktelpa|laiktelpas]] kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos [[matērija|matēriju]] un [[enerģija|enerģiju]], vai 2) tā [[laiktelpa|laiktelpas]] daļa, ko jebkādiem cilvekam pieejamiem līdzekļiem iespējams novērot. Līdz aptuveni XX gadsimta vidum populārāka bija pirmā no šīm definīcijām, taču tagad bieži ar terminu "Visums" saprot tieši otro, jo nav iespējams eksperimentāli pārbaudīt, vai tas, kas atrodas aiz novērojamās [[laiktelpa|laiktelpas]] robežām, atbilst paredzējumiem; tam nav arī nozīmes [[fizika|fizikas]] teoriju izveidē. Ar Visuma pētniecību nodarbojas [[kosmoloģija]], kas attīstījusies no [[fizika|fizikas]] un [[astronomija|astronomijas]]. Teorētiskās kosmoloģijas pārstāvji uzskata, ka šādi ierobežojumi nepastāv vai tos iespējams bez nopietnām sekām pārkāpt, savukārt novērošanas kosmoloģijas pārstāvji uzsver, ka pilnīgi novērojumi nav iespējami, ja fizika vēlas saglabāt vismaz salīdzinošu [[objektivitāte|objektivitāti]]. Novērojamo Visumu mēdz saukt arī par zināmo Visumu, redzamo Visumu vai mūsu Visumu. Visu eksistējošo mēdz dēvēt arī par pasauli vai [[Kosmoss|kosmosu]]. lai arī mūsdienās "pasaule" gandrīz visās valodās pamatā nozīmē "[[Zeme]]", agrāk šo vārdu lietoja, lai apzīmētu visu pastāvošo. Mūsdienu [[kosmoloģija]] uzskata, ka Visuma sākums bijis [[Lielais Sprādziens]]. Pēc šī modeļa Visuma vecums varētu būt aptuveni 13,7 miljardi gadu. Par Lielā Sprādziena modeļa pareizības pierādījumu tiek uzskatīts fakts, ka jo tālāk kāda [[galaktika|galaktika]] atrodas no mūsējās, jo ātrāk tā šķiet attālināmies. Tādējādi [[Lielais Sprādziens]] vēl nav beidzies - Visums turpina izplesties. Viedokļi par to, vai Visumam ir galīgs izmērs, atšķiras, toties ir pilnīgi skaidrs, ka tāds ir novērojamajam Visumam. Novērojamajā Visumā ir apmēram 7x1022 [[zvaigzne|zvaigžņu]], kas veido aptuveni 1010 [[galaktika|galaktiku]], kas savukārt veido [[galaktiku kopojums|galaktiku kopojumus]] un [[galaktiku superkopojums|superkopojumus]]. Balstoties tikai uz novērojumiem, jāsecina, ka mēs atrodamies Visuma centrā, jo visos virzienos [[galaktikas]] no mums attālinās ar vidēji aptuveni vienādu ātrumu. Tomēr jāņem vērā, ka pie šāda secinājuma novērotājs nonāktu arī tad, ja viņš atrastos jebkur citur Visumā. Atkarībā no vidējā [[matērija|matērijas]] un [[enerģija|enerģijas]] blīvuma Visumā tas vai nu turpinās izplesties bezgalīgi, vai arī [[gravitācija|gravitācijas]] spēka rezultātā izplešanās palēnināsies un Visums ar laiku sabruks savam sākotnējam stāvoklim līdzīgā stāvoklī (iespējams, visa [[matērija]] sabruks līdz punkta - vai katrā ziņā ļoti maziem - izmēriem). Pašreizējie pētījumi gan rāda, ka Visums drīzāk turpina izplesties un ka šis izplešanās ātrums pieaug, nevis sarūk. [[Category:Astronomija]] [[Category:Fizika]] [[ar:فضاء كوني]] [[bg:Вселена]] [[bs:Svemir]] [[ca:Univers]] [[cs:Vesmír]] [[csb:Swiatnica]] [[da:Universet]] [[de:Universum]] [[el:Σύμπαν]] [[en:Universe]] [[eo:Universo]] [[es:Universo]] [[et:Universum]] [[fi:Maailmankaikkeus]] [[fr:Univers]] [[gl:Universo]] [[he:היקום]] [[hr:Svemir]] [[hu:Világegyetem]] [[id:Alam semesta]] [[io:Universo]] [[is:Alheimurinn]] [[it:Universo]] [[ja:宇宙]] [[ko:우주]] [[ku:Gerdûn]] [[la:Universum]] [[lt:Visata]] [[ms:Alam semesta]] [[nap:Annevierzo]] [[nl:Heelal]] [[nn:Universet]] [[no:Universet]] [[pam:Sikluban]] [[pl:Wszechświat]] [[pt:Universo]] [[ro:Univers]] [[ru:Вселенная]] [[sh:Svemir]] [[simple:Universe]] [[sk:Vesmír]] [[sl:Vesolje]] [[sr:Свемир]] [[sv:Universum]] [[ta:அண்டம்]] [[ug:كائىنات]] [[uk:Всесвіт]] [[vi:Vũ trụ]] [[zh:宇宙]] 1071 10689 2004-10-01T16:41:47Z Andre Engels 32 correcting broken redirect #REDIRECT [[Bioķīmija]] 1074 10692 2004-08-07T02:36:10Z Tail 13 Mutes Harmonikas moved to Mutes harmonikas #REDIRECT [[Mutes harmonikas]] 1075 10693 2004-08-07T02:51:26Z Tail 13 Dispersiju Analize moved to Dispersiju analīze #REDIRECT [[Dispersiju analīze]] 1076 10694 2004-08-08T16:59:13Z Tail 13 Mazors moved to Mažors #REDIRECT [[Mažors]] 1077 10695 2004-08-09T01:36:52Z Tail 13 Larijs Adlers moved to Larijs Ādlers #REDIRECT [[Larijs Ādlers]] 1078 10696 2004-08-09T17:27:13Z Tail 13 Muzikas Instrumenti moved to Mūzikas instrumenti #REDIRECT [[Mūzikas instrumenti]] 1079 10697 2005-06-06T11:17:16Z Yyy 146 +cat '''Fotons''' ir [[elektromagnētiskais lauks|elektromagnētiskā lauka]] [[kvants|kvants]], diskrēta daļiņa bez [[masa|masas]], bez [[elektriskais lādiņš|elektriskā lādiņa]] un ar nenosakāma garuma mūžu. Tā ir viena no [[elementārdaļiņas|elementārdaļiņām]], ko pētī [[kvantu elektrodinamika]], kas ir [[daļiņu fizika|daļiņu fizikas]] [[standartmodelis|standartmodeļa]] vecākā daļa. '''Fotoni''' veido [[elektromagnētiskā lauks|elektromagnētisko lauku]] t.i. '''fotons''' ir "gaismas daļiņa", lai arī tam, tāpat kā citām [[elementārdaļiņas|daļiņām]], piemīt arī viļņa daba. Parasti '''fotonus''' saista ar [[gaisma|redzamo gaismu]], kas gan ir tikai ļoti neliela daļa no [[elektromagnētiskais spektrs|elektromagnētiskā spektra]]. '''Fotoniem''' nepiemīt [[masa]], bet ir [[enerģija]]. Tā kā tiem ir enerģija, tad [[vispārīgā relativitātes teorija]] apgalvo, ka tos ietekmē [[gravitācija]]. Tas ir eksperimentāli pierādīts. '''Fotona''' [[spins]] ir 1, tātad tas ir [[bozons]]. [[Vakuums|Vakuumā]] jebkurš fotons pārvietojas ar [[gaismas ātrums|gaismas ātrumu]]. [[Category:Fizika]] 1080 10698 2004-08-09T20:47:21Z Tail 13 Faktoranalīze moved to Faktoru analīze #REDIRECT [[Faktoru analīze]] 1081 10699 2004-08-10T00:36:41Z Tail 13 Mijiedarbība moved to Mijiedarbības #REDIRECT [[Mijiedarbības]] 1083 29393 2006-02-07T12:11:08Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail Ar jēdzienu "'''relativitātes teorija'''" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas. 1905. gadā [[Alberts Einšteins]] formulēja savu [[speciālā relativitātes teorija|speciālo relativitātes teoriju]], savukārt 1915. - [[vispārīgā relativitātes teorija|vispārīgo relativitātes teoriju]], kurā nu bija iekļauts arī [[gravitācija|gravitācijas]] apraksts. ==Speciālā relativitātes teorija== [[Speciālā relativitātes teorija]] postulē, ka [[gaismas ātrums]] [[vakuums|vakuumā]] visiem novērotājiem būs vienāds. Tas atrisināja [[Maikelsona-Morlija eksperiments|Maikelsona-Morlija eksperimenta]] radīto mīklu - netika pierādīts, ka [[gaisma]] pārvietojas pa kādu noteiktu vidi (visi zināmie [[vilnis|viļņi]] pārvietojās pa vidi - [[ūdens|ūdeni]] vai [[gaiss|gaisu]]). [[Īzaks Ņūtons|Ņūtona]] [[klasiskā mehānika]] nepieļāva, ka [[gaisma]] varētu nepārvietoties pa vidi un ka tās [[ātrums]] varētu būt absolūts neatkarīgi no novērotāja ātruma, bet [[Alberts Einšteins|Einšteinam]] izdevās radīt teoriju, kas to pieļāva. Tas nozīmēja daudzu būtisku [[fizika|fizikas]] jēdzienu pārdefinēšanu - pilnīgi mainījās priekšstati par [[laiks|laiku]], [[telpa|telpu]], [[masa|masu]], [[enerģija|enerģiju]], [[attālums|attālumu]], [[kustības daudzums|kustības daudzumu]]. Atklājās, ka masa un enerģija būtībā ir ekvivalenti, ātrums izliec laiku, [[gaismas ātrums]] ir lielākais iespējamais ātrums, objekti, kas pārvietojas, šķiet smagāki un ir saspiesti pārvietošanās virzienā, gaismai piemīt kustības daudzums, divi notikumi, kas vienam novērotājam šķiet notiekam vienlaicīgi, var šķist notiekam ar laika starpību novērotājam, kas pārvietojas attiecībā pret pirmo novērotāju. Speciālā relativitātes teorija satrieca visus zinātnes pasaules pamatus. Tajā tomēr vēl nebija ietverta [[gravitācija]]. [[Speciālā relativitātes teorija]] matemātiski balstās uz [[Lorenca transformācija|Lorenca transformāciju]]. [[Alberts Einšteins|Einšteina]] skaidrojums balstījās uz divām aksiomām - pirmkārt, ka dabas likumiem jābūt vienādiem visiem novērotājiem, kas noteiktā ātrumā pārvietojas attiecībā viens pret otru (šī ideja bija jau [[Galileo Galilejs|Galilejam]]), un, otrkārt, ka [[gaismas ātrums|gaismas ātrumam]] jābūt vienādam visiem novērotājiem. Speciālā relativitāte noraidīja uzskatu, ka laiks un izmēri ir absolūti. Viena no speciālās relativitātes spēcīgajām pusēm ir tā, ka nepieciešams pieņemt tikai dažas viegli saprotamas [[premisas]]: <BR> * [[gaismas ātrums]] [[vakuums|vakuumā]] ir konstants; <BR> * fizikas likumi ir vienādi visiem novērotājiem [[Inerciālas atskaišu sistēmas|inerciālās atskaišu sistēmās]]; <BR> * saglabājas [[kauzalitāte]] - cēloņi vienmēr notiek pirms to sekām. ==Vispārīgā relativitātes teorija== [[Vispārīgā relativitātes teorija]] nodemonstrēja [[gravitācija|gravitācijas]] teoriju, kas pilnībā nomainīja [[Īzaks Ņūtons|Ņūtona]] gravitācijas teoriju. Matemātiski tā balstījās uz diferenciāļu ģeometriju un tensoriem. Vispārīgā relativitāte noteica, ka visi novērotāji ir vienlīdzīgi, ne tikai tie, kas pārvietojas ar noteiktu ātrumu. [[Gravitācija]], atsķirībā no Ņūtona apgalvotā, vairs netiek uzskatīta par spēku, bet gan par [[laiktelpa|laiktelpas]] izliekuma sekām. Vispārīgā relativitāte postulē, ka [[masa|masas]] un [[enerģija|enerģijas]] klātbūtne izliec laiktelpu, un šis izliekums ietekmē [[elementārdaļiņas|daļiņu]], pat [[gaisma|gaismas]], ceļu. Šī teorija ir pamatā [[kosmoloģija|kosmoloģijas]] [[Standartmodelis|Standartmodeļa]] izveidei. [[ca:Teoria de la relativitat]] [[cs:Einstein&#367;v princip relativity]] [[da:Relativitetsteori]] [[de:Relativitätstheorie]] [[et:Relatiivsusteooria]] [[en:Theory of relativity]] [[fa:&#1606;&#1587;&#1576;&#1740;&#1578;]] [[fr:Théorie de la relativité]] [[he:&#1514;&#1493;&#1512;&#1514; &#1492;&#1497;&#1495;&#1505;&#1493;&#1514;]] [[it:teoria della relatività]] [[nl:Relativiteitstheorie]] [[sv:Relativitetsteori]] [[zh:&#24191;&#20041;&#30456;&#23545;&#35770;]] [[Category:Fizika]] 1084 10701 2005-06-06T11:21:58Z Yyy 146 +cat [[Elementārdaļiņas|Daļiņu]] [[fizika|fizikā]] kvantu lauku teorija, ko dēvē par [[Standartmodelis|Standartmodeli]], apraksta [[stiprais kodolspēks|stipro kodolspēku]], [[vājais kodolspēks|vājo kodolspēku]] un [[elektromagnētiskais spēks|elektromagnētisko spēku]] - fundamentālās [[mijiedarbības]]. Katrai mijiedarbībai ir savas nesējdaļiņas. Visas mijiedarbību nesējdaļiņas ir [[bozoni]]. [[Gluoni]] ir [[stiprais kodolspēks|stiprā kodolspēka]] nesējdaļiņas. [[Fotons|Fotoni]] ir [[elektromagnētiskais spēks|elektromagnētiskā spēka]] nesējdaļiņas. W un Z [[bozoni]] ir [[vājais kodolspēks|vājā kodolspēka]] nesējdaļiņas. Ja arī ceturtajai fundamentālajai mijiedarbībai - [[gravitācija|gravitācijai]] - ir nesējdaļiņas, tās varētu būt [[gravitoni]]. Gravitons ir hipotētiska daļiņa, jo eksperimentāli nav pierādīta tā eksistence. Gravitoni nav [[Standartmodelis|Standartmodeļa]] sastāvdaļa. Standartmodelis paredz arī piekto mijiedarbību - [[Higsa lauks|Higsa lauku]], kura nesējdaļiņa būtu [[Higsa bozons]]. Higsa lauks, iespējams, piešķir [[masa|masu]] visām pārējām daļiņām. [[Category:Fizika]] [[cs:kalibra&#269;ní boson]] [[de:Eichboson]] [[en:Gauge boson]] 1085 52424 2006-06-29T12:47:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[th:แฮร์มัน เฮสเส]] [[Image:HermannHesse.jpg|thumb|Hermanis Hese]] '''Hermanis Hese''' (''Hermann Hesse''; 02.07.1877-09.08.1962) ir viens no izcilākajiem rakstniekiem [[vācu literatūra|vācu literatūrā]]. Viņa slavenākie darbi ir "[[Stikla pērlīšu spēle]]", "[[Demians]]" un "[[Stepes vilks]]". 1946. gadā Hese saņēma [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] [[literatūra|literatūrā]]. Hese piedzima 1877. gada 2. jūlijā [[Vācija|Vācijā]]. Viņa tēvs dzimis [[Igaunija|Igaunijā]], bet māte - [[Indija|Indijā]]. Viņi bija misionāri Indijā. Abi gaidīja, ka Hese kļūs par [[teoloģija|teologu]]. Viņš gan 1891. gadā sāka mācīties [[protestantisms|protestantu]] seminārā, taču tika no tā izslēgts. Arī laicīgā skolā viņam neveicās, tāpēc viņš mācības pameta. Viņš strādāja par grāmatu veikala ierēdni, mehāniķi, pievienojās arī literātu lokam ''[[Le Petit Cénacle]]''. Šajā laikā viņš daudz lasīja un bija nolēmis kļūt par rakstnieku. 1912. gadā viņš emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un 1923. gadā kļuva par Šveices pilsoni. Hese bija pārliecināts pacifists, kas arī redzams daudzos viņa darbos, taču [[II pasaules karš|II pasaules kara]] laikā viņa darbību neparedzēti atbalstīja [[Jozefs Gēbelss]]. Tomēr pēc tam, kad viņš pieprasīja, lai cenzūrai netiktu pakļautas vairākas grāmatas "[[Narciss un Zeltamute]]" daļas (par masu slaktiņiem), viņš tika iekļauts nacistu "melnajā sarakstā". Par spīti tam viņam tomēr izdevās pārdzīvot II pasaules karu. Hese bija precējies trijas reizes. Viņa pirmajai sievai, no kuras viņam bija trīs bērni, bija nopietnas psihiskas problēmas. Heses otrā laulība ilga tikai dažus mēnešus. 1931. gadā Hese beidzot apprecēja Ninonu Dolbinu, ar kuru palika kopā visu savu atlikušo dzīvi. Hese nomira miegā no asinsizplūduma smadzenēs 85 gadu vecumā. Heses darbu pamattēma ir garīgie meklējumi. Popularitāti Hese ieguva ar romānu "[[Demians]]". To ļoti augstu novērtēja [[Tomass Manns]]. Romānā atspoguļojās Heses interese par [[Karls Gustavs Jungs|Junga]] psihoanalīzi. Sākotnēji "Demians" tika publicēts ar pseidonīmu "Emīls Sinklērs" (romāna galvenā varoņa vārds), taču vēlāk Hese atzina savu autorību. Romāna problēma - galvenā varoņa grūtības izvēlēties starp savu mietpilsonisko eksistenci un haotisko, juteklisko pasauli. 1911. gadā viņš apmeklēja [[Indija|Indiju]]. Šis ceļojums viņā radīja vilšanos, taču kļuva par pamatu romānam "[[Sidharta]]". Šis romāns balstās us [[Buda|Gautamas Budas]] dzīvesstāstu. Bramaņa dēls saceļas pret sava tēva mācību un tradīcijām. Viņš atrod savu ceļu, ar laiku sasniedzot [[Apgaismību]]. 1931. gadā Hese sāka rakstīt savu meistardarbu - "[[Stikla pērlīšu spēle|Stikla pērlīšu spēli]]". Darbība romānā risinās [[Kastālija|Kastālijā]] intelektuāļu sabiedrībā, kas nododas [[matemātika|matemātikai]] un [[mūzika|mūzikai]]. Romāna saturs ir dažādi interpretējams, pilns [[simboli|simbolu]] un [[alūzijas|alūziju]]. 1942. gadā Hese mēģināja to publicēt [[Berlīne|Berlīnē]], taču nacisti to nepieņēma, tādēļ tas tika publicēts [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]]. ===Būtiskākie Hermaņa Heses darbi=== * "Zem rata" (1906) * "Roshalde" (1914) * "[[Demians]]" (1919) * "[[Sidharta]]" (1922) * "[[Stepes vilks]]" (1927) * "Narciss un Zeltamute" (1930) * "Ceļojums un Austrumiem" (1932) * "[[Stikla pērlīšu spēle]]" (1943) ==Ārējās saites== *[http://www.gutenberg.net/catalog/world/authrec?fk_authors=941 Project Gutenberg lapa], kurā ir daļējs darba "Sidharta" teksts vācu un angļu valodā. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Gabriela Mistrāle]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1946]] | pēc = [[Andrē Žids]]}} {{kastes beigas}} {{Link FA|vi}} [[Category:Vācu rakstnieki|Hese, Hermanis]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Hese, Hermanis]] [[Category:Vācieši|Hese, Hermanis]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Hese, Hermanis]] [[bg:Херман Хесе]] [[ca:Hermann Hesse]] [[cs:Hermann Hesse]] [[da:Hermann Hesse]] [[de:Hermann Hesse]] [[en:Hermann Hesse]] [[eo:Hermann Hesse]] [[es:Hermann Hesse]] [[et:Hermann Hesse]] [[fa:هرمان هسه]] [[fi:Hermann Hesse]] [[fr:Hermann Hesse]] [[gd:Hermann Hesse]] [[he:הרמן הסה]] [[hr:Hermann Hesse]] [[id:Hermann Hesse]] [[io:Herman Hesse]] [[is:Hermann Hesse]] [[it:Hermann Hesse]] [[ja:ヘルマン・ヘッセ]] [[ka:ჰესე, ჰერმან]] [[ko:헤르만 헤세]] [[ku:Hermann Hesse]] [[lb:Hermann Hesse]] [[mk:Херман Хесе]] [[nl:Hermann Hesse]] [[no:Hermann Hesse]] [[pl:Hermann Hesse]] [[pt:Hermann Hesse]] [[ro:Hermann Hesse]] [[ru:Гессе, Герман]] [[simple:Hermann Hesse]] [[sl:Hermann Hesse]] [[sr:Херман Хесе]] [[sv:Hermann Hesse]] [[th:แฮร์มัน เฮสเส]] [[tr:Hermann Hesse]] [[uk:Гессе Герман]] [[vi:Hermann Hesse]] [[zh:赫尔曼·黑塞]] 1086 43963 2006-05-09T21:45:55Z Feens 37 +cat. [[Image:John Locke.jpg|thumb|Džons Loks]] '''Džons Loks''' (''John Locke''; 1632.g. 29.augusts - 1704.g. 28.oktobris) - [[apgaismība|apgaismības]] laikmeta [[angļi|angļu]] [[filozofija|filozofs]]. [[Empīrisms|Empīrists]]. Viens no [[liberālisms|liberālisma]] pamatlicējiem. == Īsa biogrāfija == 1632.gada 29.augustā - piedzimis Raitonā (netālu no [[Bristole|Bristoles]]) [[puritāņi|puritāņu]] ģimenē. 1647.g. - 1652.g. - mācības prestižajā Vestminsteras skolā [[Londona|Londonā]]. 1652.g. - 1667.g. - studijas un pasniedzēja darbs [[Oksfordas universitāte|Oksfordas universitātē]]. '''Loks''' izvēlas pilnveidoties medicīnā. Draudzība ar fiziķi [[Roberts Boils|Robertu Boilu]]. 1667.g. - 1675.g. - strādā kā domubiedra un valstsvīra [[lords|lorda]] Ešlija personīgais ārsts, vēlāk sekretāts, viņa mājā [[Londona|Londonā]]. Saraksta pirmos darbus. 1675.g. - 1688.g. - sakarā ar politiskajiem notikumiem [[Anglija|Anglijā]] ([[vigi|vigu]] vajāšanām), Loks uzturas [[Francija|Francijā]] un [[Nīderlande|Nīderlandē]], kur pavada laiku ar daudziem ievērojamiem tā laika zinātniekiem un filosofiem. 1688.g. - atgriežas [[Anglija|Anglijā]], publicē vairumu savu darbu. Tiek atzīts par tā laika Eiropas ievērojamāko filozofu. Satiek un iedraudzējas ar [[Izāks Ņūtons|Izāku Ņūtonu]]. 1691.g. - 1704.g. - dzīvo lēdijas Masamas ģimenē [[Eseksa|Eseksā]]. Lēdija Masama - viena no pirmajām [[feminisms|feminisma]] ideoloģēm. 1704.g. - mirst 72.gadu vecumā. == Uzskati == Loks aizstāvēja valdību, kurai piekrišanu devuši tie, pār kuriem tā valda, un cilvēka dabiskās tiesības uz dzīvību, brīvību un privātīpašumu. Loks bija viens no britu [[empīrisms|empīristiem]] (tādi bija arī [[Deivids Hjūms]] un [[Džordžs Bērklijs]]). Loks uzsvēra [[maņas|maņu]], nevis [[intuīcija|intuīcijas]] vai [[dedukcija|dedukcijas]], nozīmi zināšanu iegūšanā. Loks uzskatīja, ka piedzimstot cilvēka prāts ir kā ''tabula rasa'', tīra tāfele, uz kuras maņas atstāj nospiedumus, kas veido zināšanas. Viņš uzskatīja arī, ka visi cilvēki piedzimst labi, vienlīdzīgi un neatkarīgi. Savos "Divos traktātos par valdību" Loks noliedza teoriju par karaļu dievišķajām tiesībām un tādu valsti, kādu to uztvēra angļu filozofs [[Tomass Hobss]]. Loks apgalvoja, ka suverenitāte piemīt nevis valstij, bet cilvēkiem. Daudzas no Loka idejām vēlāk tika iekļautas [[ASV]] konstitūcijā. Loks bija par reliģijas brīvību un reliģijas atdalīšanu no valsts. == Galvenie darbi == *'''"Eseja par cilvēka sapratni"''' (''An Essay Concerning Human Understanding'') - (1690) *"Divi traktāti par valdību" (''Two Treatises of Government'') - (1690) *"Dažas domas par audzināšanu" (''Some Thoughts concerning Education'') - (1693) [[Category:Angļu filozofi|Loks Dzžons]] [[Category:Apgaismības filozofi|Loks Dzžons]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Loks Dzzons]] [[ar:جون لوك]] [[bg:Джон Лок]] [[bn:জন লক]] [[ca:John Locke]] [[cs:John Locke]] [[cy:John Locke]] [[da:John Locke]] [[de:John Locke]] [[en:John Locke]] [[eo:John Locke]] [[es:John Locke]] [[et:John Locke]] [[fa:جان لاک]] [[fi:John Locke]] [[fr:John Locke]] [[ga:John Locke]] [[he:ג'ון לוק]] [[is:John Locke]] [[it:John Locke]] [[ja:ジョン・ロック]] [[ko:존 로크]] [[la:Iohannes Locke]] [[lt:Džonas Lokas]] [[nl:John Locke]] [[no:John Locke]] [[pl:John Locke]] [[pt:John Locke]] [[ro:John Locke]] [[ru:Локк, Джон]] [[simple:John Locke]] [[sk:John Locke]] [[sl:John Locke]] [[sr:Џон Лок]] [[sv:John Locke]] [[th:จอห์น ล็อก]] [[tr:John Locke]] [[zh:约翰·洛克]] 1087 10704 2004-08-19T23:51:46Z Tail 13 Personalais dators moved to Personālais dators #REDIRECT [[Personālais dators]] 1091 53167 2006-07-02T09:56:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Franz Kafka]], [[oc:Franz Kafka]] '''Francs Kafka''' (''Franz Kafka''; 1883-1924) bija [[Austroungārija|Austroungārijā]] dzimis [[vācu valoda|vāciski]] runājošs rakstnieks, kura darbi pārsvarā tika publicēti pēc viņa nāves un pauž [[XX gadsimts|XX gadsimta]] cilvēka atsvešinātību no pasaules. Kafkas darbu tēmas ir [[dehumanizācija]], [[birokrātija|birokrātiski]] [[labirints|labirinti]], [[sabiedrība]] ar [[totalitārisms|totalitārisma]] iezīmēm; tiem raksturīga [[groteska]] un [[absurds]]. Kafku uzskata par vienu no nozīmīgākajiem modernisma rakstniekiem. ==Biogrāfija== [[Image:Francs_Kafka.jpg|thumb|200px|Francs Kafka ap 1917. gadu]] Francs Kafka piedzima 1883. gada 3. jūlijā [[Prāga|Prāgā]] (tagadējā [[Čehija|Čehijā]]), kas toreiz bija [[Austroungārija|Austroungārijas]] sastāvā. Viņa tēvs Hermanis Kafka (1852–1931) bija sīktirgotājs, savukārt māte Jūlija Kafka (dzimusi Levija, 1856-1934) nāca no [[rabīns|rabīnu]] dzimtas. Kafkam bija divi brāļi (Georgs un Heinrihs), kas abi nomira, nesasniedzot divu gadu vecumu, kā arī trīs māsas (Gabriela, Valērija un Otīlija). Kafka auga saspringtā atmosfērā un sociālā atstumtībā, jo viņš bija [[Prāga|Prāgas]] žīdu minoritātes sastāvdaļa. Attieksme pret savām saknēm viņam bija divējāda. Savā dienasgrāmatā viņš rakstīja: "Kas gan man ir kopīgs ar žīdiem? Man tikpat kā nekas nav kopīgs pašam ar sevi, un man vajadzētu klusi stāvēt stūrī, apmierinātam, ka varu elpot." No 1889. līdz 1893. gadam Kafka mācījās Vācu zēnu skolā (''Deutsche Knabenschule''), pēc tam - Vācu ģimnāzijā, vēlāk Prāgas universitātē (''Univerzita Karlova'') studēja [[jurisprudence|jurisprudenci]] (sākumā gan iestājās studēt ķīmiju) un 1906. gadā ieguva tajā [[doktora grāds|doktora grādu]] (tobrīd tas nebija nekas neparasts). Šajā laikā viņš kļuva par intelektuāļu loka locekli (tajā bija arī [[Makss Brods]], ko viņš sastapa 1902. gadā). Pēc studiju beigām Kafka sāka strādāt kāda itāliešu aprošināšanas uzņēmuma (''Assicurazioni Generali'') Prāgas atzarā, bet pēc tam - Bohēmijas Karalistes Strādnieku nelaimes gadījumu apdrošināšanas institūtā, kur viņš ar laiku kļuva par institūta sekretāru. Karjeras izvēli Kafka motivēja ar to, ka pēcpusdienas viņš varēja veltīt rakstīšanai. Felīcijai Bauerei viņš rakstīja, ka sastāv "tikai no literatūras". Aptuveni 1904. gadā Kafka sāka rakstīt, dienā rakstot ziņojumus par rūpnieciskām nelaimēm un draudiem veselībai, bet naktī – stāstus. Fragmenti no viņa darba ''Beschreibung eines Kampfes'' 1909. gadā parādījās žurnālā ''Hyperion''. Pirmie publicētie Kafkas darbi, īsi dzejoļi prozā, tajā pašā žurnālā bija parādījušies jau 1908. gadā. Vēlāk tie tika iekļauti viņa pirmajā grāmatā ''Betrachtung'' (1912). 1912. gadā viņš satika Feliciju Baueri, 24 gadus vecu stenogrāfisti no [[Berlīne|Berlīnes]]. Kafka viņu brīdināja, ka kopdzīve nozīmētu "klosterniecisku dzīvi sānu pie sāna ar vīrieti, kurš ir viegli aizkaitināms, melanholisks, nerunīgs, neapmierināts un slimīgs". Kafkas pirmais radošais periods sākās ar tādiem stāstiem kā "Tiesa" (''Das Urteil'') un "[[Pārvēršanās]]" (''Die Verwandlung''), kurā Gregors Zamza pamostas un konstatē, ka ir pārvērties par milzīgu kukaini. Istabā ieslēgtu un vienu viņu pamet mietpilsoniskā ģimene. Viņš mirst pēc tam, kad paša tēvs viņam iesviež ar ābolu, kas sabojājas. [[Image:Kafka monument.jpg|thumb|200px|left|Franca Kafkas statuja Prāgā]] Sākot ar [[I pasaules karš|I pasaules karu]], Kafka sāka sacerēt mazāk [[romāns|romānu]] un [[novele|noveļu]], taču viņš turpināja rakstīt vēstules un dienasgrāmatas. Piezīmju grāmatiņās, kuras Kafka ieviesa 1910. gadā, viņš pierakstīja savas literārās idejas, sapņus, ikdienas notikumus un atgadījumus. Nozīmīga vieta viņa dzīve bija redzētajām [[teātris|teātra]] izrādēm un [[kino|filmām]]. 1914. gadā Kafka sāka rakstīt savu otro romānu "[[Process]]" (''Der Prozeß'', 1925) un uzrakstīja īso stāstu "Labošanas darbu kolonijā" (''In der Strafkolonie''), kas ir viens no retajiem darbiem, kuri publicēti Kafkas dzīves laikā. Šis stāsts ir par moku rīku - mašīnu, kas savus upurus nogalina, tiem uz miesas uzrakstot, ko viņi noziegušies. 1917. gadā Kafka uzzināja, ka ir inficējies ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]]. 1919. gadā viņš nokļuva slimnīcā [[gripa|gripas]] dēļ. Kafka arvien garākus laika sprīžus pavadīja dažādās lauku sanatorijās. Viņš iemīlējās Milenā Jesenskā, divdesmit četrus gadus vecā rakstniecē un žurnālistē, kas dažus viņa stāstus bija pārtulkojusi [[čehu valoda|čehu valodā]]. Pēc viņu attiecību beigām Kafka uzrakstīja romānu "Pils", savukārt viņa strādāja par žurnālisti un kļuva par pretošanās kustības varoni. Jesenska nomira [[koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnē]] 1944. gadā. 1922. gadā Kafka veselības dēļ beidza strādāt un sāka saņemt pensiju. Viņa slimība viņu atbrīvoja no dienišķajiem pienākumiem, taču arī samazināja viņa ienākumu līmeni – viņa vecāki viņam sūtīja iztikas līdzekļus no [[Prāga|Prāgas]]. Kafka, kas bieži rakstīja vēstules, bija spiests sūtīt pastkartes, jo viņam trūka naudas vēstulēm. Strauji pasliktinājās arī viņa veselība. Viņš bija iepazinies ar Doru Diamantu, ar kuru kopā 1924. gadā pārcēlās uz sanatoriju ārpus [[Vīne|Vīnes]]. Kad viņš Doras tēvam lūdza tās roku, tā viņam tika atteikta, tomēr vēlāk Dora sevi dēvēja par Franca Kafkas sievu. Pēdējās sešas savas dzīves nedēļas Kafka pavadīja sanatorijā. Viņš cieta slāpes, un savā pēdējā vēstulē vecākiem viņš atminas savu bērnību, kad kopā ar tēvu pirts apmeklējumu laikā mēdza dzert alu. Kafka nomira no [[balsene]]s [[tuberkuloze|tuberkulozes]] 1924. gada 3. jūnijā. Tiek uzskatīts, ka, iespējams, viņa nāves iemesls bija nomiršana badā – slimība ēšanu darīja neiedomājami sāpīgu. Viņa pēdējais (lai arī iesākts rakstīt visagrāk, nepabeigts tāpat kā pārējie) romāns bija "Amerika" (''Amerika'', 1927), kas tika publicēts 1927. gadā. Kafka pats [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikā]] nekad nebija bijis, taču viņa romāna galvenais varonis, septiņpadsmitgadīgais Karls Rosmans, ierodas [[Ņujorka|Ņujorkā]] kā imigrants un ierauga Brīvības statuju, kuras rokā nav vis lāpa, bet gan zobens. Nosaukumu "Amerika" darbam deva Makss Brods, tā oriģinālnosaukums bija "Pazudušais". Jāmin, ka arī pārējos Kafkas romānu sakārtoja Brods, tāpēc Kafkas iecerētā nodaļu secība nav zināma. Kafkas personība cieši saistās ar viņa askētisko dzīvesveidu un daudzajām slimībām – viņš cieta ne vien no [[tuberkuloze|tuberkulozes]], bet arī no [[migrēna|migrēnas]], [[bezmiegs|bezmiega]], aizcietējumiem, augoņiem. Viņš mēgināja ārstēties ar veģetāras diētas un liela daudzuma nepasterizēta piena lietošanas palīdzību – pēdējais apstāklis, iespējams, ir viņa saslimšanas ar tuberkulozi iemesls. Tiek uzskatīts, ka mūsdienās viņam diagnosticētu [[klīniska depresija|klīnisku depresiju]]. Liela nozīme Kafkas dzīvē bija arī viņa attiecībām ar tēvu, kurš bijis dominējoša personība. Kafka viņu vēlāk attēloja kā visai brutālu personību. ==Literārā darbība== Daudz Kafkas rakstnieka karjeras veicināšanā darīja viņa draugs [[Makss Brods]], tomēr Kafka publicēja tikai dažus stāstus. Pirms nāves Kafka lūdza, lai viņa manuskripti tiktu iznīcināti, taču Makss Brods viņa prasību neizpildīja un publicēja nepabeigtos romānus "[[Process]]", "Pils" un "Amerika". Savā rīcībā esošos manuskriptus tomēr iznīcināja Dora Diamanta. Kafkas visslavenākais darbs, bez šaubām, ir romāns "[[Process]]". Tajā atspoguļoti galvenā varoņa Jozefa K. centieni izbeigt tiesas procesu, kas pret viņu sākts, lai arī viņš neko nav noziedzies. Viņam tā arī netiek paskaidrots, par ko viņu grasās tiesāt. Romānam ir [[absurda literatūra|absurda literatūras]] iezīmes. Jozefs K. sastopas ar likuma sekām, taču nezina pašu likumu (un to, vai tas vipār pastāv). Šī tēma tālāk turpināta Kafkas romānā "Pils" (''Das Schloß'', 1926), ko viņš tā arī nepabeidza (darbs apraujas teikuma vidū). Kafkas darbu pamattēma ir neizprotamā, baisā pasaule, ko simbolizē birokrātiskā iekārta. Cilvēks šo pasauli nevar saprast un nespēj tajā eksistēt. Kafkas romānus raksturo absurda lietojums – tajos dzīve būtībā ir spēle, kuras noteikumus cilvēks nezina un tāpēc nepārtaukti pārkāpj. Jebkura uzvara ir tikai šķietama. Bieži mijas detalizēti aprakstīta reāla pasaule ar absolūti sirreāliem notikumiem. Būtiski tas, ka parasti vienīgais, kuram notikumi liekas neparasti, ir galvenais varonis, kas tāpēc atrodas absolūtā atšķirtībā no citiem. Svarīgākās Kafkas darbu idejas un tēmas ir absurds, atsvešinātība, šaubas, formalitāte, vainas sajūta, bezgalība, niecīgums, labirinti, bezjēdzība, bezcerība. Starp autoriem, no kā Kafka ietekmējās, jāmin [[Frīdrihs Nīče]], [[Artūrs Šopenhauers]], [[Sērens Kirkegors]], [[Johans Volfgangs fon Gēte]], [[Gustavs Flobērs]], [[Fjodors Dostojevskis]] un [[Čārlzs Dikenss]]. ===Būtiskākie Franca Kafkas darbi=== * "[[Pārvēršanās]]" (''Die Verwandlung'', 1912) * "Bada mākslinieks" (''Ein Hungerkünstler'', 1922) * "[[Process]]" (''Der Prozeß'', 1925) * "Pils" (''Das Schloß'', 1926, latviski izdots 2001. gadā Līgas Kalniņas tulkojumā) * "Amerika" (''Amerika'', 1927) {{commons|Franz Kafka}} [[Category:Austriešu rakstnieki|Kafka, Francs]] [[Category:Ebreju rakstnieki|Kafka, Francs]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Kafka, Francs]] [[ar:فرانز كافكا]] [[ast:Franz Kafka]] [[bg:Франц Кафка]] [[bs:Franz Kafka]] [[ca:Franz Kafka]] [[cs:Franz Kafka]] [[da:Franz Kafka]] [[de:Franz Kafka]] [[el:Φραντς Κάφκα]] [[en:Franz Kafka]] [[eo:Franz Kafka]] [[es:Franz Kafka]] [[et:Franz Kafka]] [[eu:Franz Kafka]] [[fa:فرانتس کافکا]] [[fi:Franz Kafka]] [[fr:Franz Kafka]] [[gd:Franz Kafka]] [[gl:Franz Kafka]] [[he:פרנץ קפקא]] [[hr:Franz Kafka]] [[hu:Franz Kafka]] [[io:Franz Kafka]] [[is:Franz Kafka]] [[it:Franz Kafka]] [[ja:フランツ・カフカ]] [[ka:კაფკა, ფრანც]] [[ko:프란츠 카프카]] [[lt:Franz Kafka]] [[mk:Франц Кафка]] [[nl:Franz Kafka]] [[nn:Franz Kafka]] [[no:Franz Kafka]] [[oc:Franz Kafka]] [[pl:Franz Kafka]] [[pt:Franz Kafka]] [[ro:Franz Kafka]] [[ru:Кафка, Франц]] [[simple:Franz Kafka]] [[sk:Franz Kafka]] [[sr:Франц Кафка]] [[sv:Franz Kafka]] [[tr:Franz Kafka]] [[uk:Кафка Франц]] [[zh:弗兰兹·卡夫卡]] 1097 10713 2004-09-16T19:44:14Z Juzeris 23 Skankarta moved to Skaņkārta #REDIRECT [[Skaņkārta]] 1099 10715 2004-09-16T20:45:35Z Juzeris 23 Latviesu Muzikas Instrumentu Historiografija moved to Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija #REDIRECT [[Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija]] 1101 10717 2004-09-16T22:26:47Z Juzeris 23 DNS moved to Dezoksiribonukleīnskābe #REDIRECT [[Dezoksiribonukleīnskābe]] 1102 10718 2004-09-16T22:37:20Z Juzeris 23 RNS moved to Ribonukleīnskābe #REDIRECT [[Ribonukleīnskābe]] 1103 10719 2004-09-16T22:49:20Z Juzeris 23 #redirect [[Amerikas Savienotās Valstis]] 1104 50629 2006-06-15T03:09:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Optika]] '''[[Optika]]''' ir [[Fizika|fizikas]] nozare, kas apraksta [[Gaisma|gaismas]] uzvedību un īpašības, un [[Gaisma|gaismas]] mijiedarbību ar [[Matērija|matēriju]]. Optika parasti apraksta [[redzamā gaisma|redzamās]], [[Infrasarkanā gaisma|infrasarkanās]] un [[Ultravioletā gaisma|ultravioletās gaismas]] īpašības, taču, tā kā gaisma ir [[elektromagnētisks vilnis]], tad analogas parādības notiek arī ar [[Rentgenstars|rentgenstariem]], [[Mikrovilnis|mikroviļņiem]], [[Radiovilnis|radioviļņiem]] un citiem [[Elektromagnētiskais spēks|elektromagnētiskā starojuma]] veidiem. Optiku tādējādi var uzskatīt par daļu no [[Elektromagnētiskais spēks|elektromagnētisma]] - taču dažas optiskās parādības ir atkarīgas no gaismas [[Kvants|kvantu]] īpašībām, un ir saistītas ar [[kvantu mehānika|kvantu mehāniku]]. Izdala: *[[Ģeometrisko optiku]] *[[Fizikālo optiku]] *[[Fizioloģisko optiku]] Klasiskā vai ģeometriskā optika apraksta gaismas izplatīšanos, ņemot vērā atsevišķus gaismas starus, kas tiek lauzti uz dažādu materiālu robežas, un raksturo laušanu, atstarošanos, [[Lēca|lēcas]], utml. [[Category:Optika]] [[Category:Fizika]] [[bs:Optika]] [[ca:Òptica]] [[cs:Optika]] [[da:Optik]] [[de:Optik]] [[el:Οπτική]] [[en:Optics]] [[eo:Optiko]] [[es:Óptica]] [[et:Optika]] [[eu:Optika]] [[fi:Optiikka]] [[fr:Optique]] [[fur:Otiche]] [[gl:Óptica]] [[he:אופטיקה]] [[hu:Optika]] [[id:Optik]] [[io:Optiko]] [[is:Ljósfræði]] [[it:Ottica]] [[ja:光学]] [[ko:광학]] [[la:Optica]] [[lb:Optik]] [[lt:Optika]] [[ms:Optik]] [[nl:Optica]] [[nn:Optikk]] [[pl:Optyka]] [[pt:Óptica]] [[ru:Оптика]] [[simple:Optics]] [[sk:Optika]] [[sl:Optika]] [[sr:Оптика]] [[sv:Optik]] [[ta:ஒளியியல்]] [[tr:Optik]] [[vi:Quang học]] [[zh:光学]] 1105 50269 2006-06-13T01:12:52Z YurikBot 213 robot Modifying: [[zh:量子计算机]] '''Kvantu dators''' ir jebkura [[skaitļošana|skaitļošanas]] ierīce, kas datu apstrādei tieši pielieto tādas [[kvantu mehānika|kvantu mehānikas]] parādības kā [[kvants|kvantu]] pārklāšanās un sasaiste ([[angļu valoda|angliski]]: ''superposition'' un ''entanglement''). Ir veikti veiksmīgi eksperimenti ar kvantu skaitļošanas operācijām nelielos apjomos, un ir izstrādāti teorētiski [[algoritms|algoritmi]], kas izmanto kvantu [[dators|datoru]] īpašās iespējas. Tiek uzskatīts, ka liela mēroga kvantu datorus var izveidot, un ir skaidrs, ka atsevišķas problēmu kategorijas tie spēs risināt nesalīdzināmi ātrāk par jebkuru klasisko datoru. [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[Category:Kvantu mehānika]] [[Category:Kriptogrāfija]] [[da:Kvantecomputer]] [[de:Quantencomputer]] [[en:Quantum computer]] [[es:Computación cuántica]] [[fi:Kvanttitietokone]] [[fr:Calculateur quantique]] [[he:מחשב קוונטי]] [[id:Komputer kuantum]] [[it:Informatica quantistica]] [[ja:量子コンピュータ]] [[ko:양자컴퓨터]] [[nl:Kwantumcomputer]] [[no:Kvantedatamaskin]] [[pl:Komputer kwantowy]] [[pt:Computador quântico]] [[ru:Квантовый компьютер]] [[sl:Kvantni računalnik]] [[sv:Kvantdator]] [[uk:Квантовий комп'ютер]] [[vi:Máy tính lượng tử]] [[zh:量子计算机]] 1106 10722 2004-09-17T11:55:34Z Juzeris 23 "wikipēdija" latviski, no m:wikipedia_raster_image "wikipēdija" latviski, no m:wikipedia_raster_image 1107 10723 2004-09-17T12:32:23Z Juzeris 23 Wikipēdijas logo latviski, no m:Wikipedia_in_other_languages Wikipēdijas logo latviski, no m:Wikipedia_in_other_languages 1110 10726 2004-09-18T11:32:58Z Juzeris 23 change redirect #REDIRECT [[Centrālās tendences rādītājs]] 1111 10727 2004-09-18T11:35:31Z Juzeris 23 Centrālās tendences rādītāji moved to Centrālās tendences rādītājs #REDIRECT [[Centrālās tendences rādītājs]] 1112 10728 2004-09-19T07:05:21Z Juzeris 23 change redirect #REDIRECT [[Intervāls (mūzika)]] 1113 10729 2004-09-19T07:04:07Z Juzeris 23 Mūzikas intervāls moved to Intervāls (mūzika) #REDIRECT [[Intervāls (mūzika)]] 1115 10731 2004-09-19T07:13:58Z Juzeris 23 Starptautiskas Tiesibas moved to Starptautiskās tiesības #REDIRECT [[Starptautiskās tiesības]] 1116 10732 2004-12-01T22:15:16Z Juzeris 23 kategorija === Nodaļas === * [[Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs.]] * [[17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi]] * [[Etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Etnogrāfiski apraksti]] * [[19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti]] * [[Valodnieku darbi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Valodnieku darbi]] * [[20. gs. otrā puse (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|20. gs. otrā puse]] == Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. == Mūzikas instrumenti un instrumentālās muzicēšanas norises [[Livonija|Livonijā]] ir izpelnījušās diezgan maz ievērības laikabiedru acīs, un tikai nedaudzos darbos atrodama kaut cik nozīmīga informācija. Par senākajiem rakstītajiem organoloģisko ziņu avotiem uzskatāmas [[Indriķa hronika|Indriķa]] un [[Atskaņu hronika|Atskaņu hronikas]]. [[Indriķa hronika]], kā zināms, vēsta par notikumiem Baltijā 12. gs. beigās un 13. gs. pirmajos gadu desmitos. Visbiežāk minētais skaņu rīks ir [[zvani]] – ''campanas''. Tie ir labs kara laupījums (VII:1, VII:2, XIII:4, XXV:5), tos sauc arī par kara zvaniem un izmanto, lai signalizētu par ienaidnieka uzbrukumu (XIV:5, XVIII:6). Ir minēts kāds rīdzinieku [[stīgu instruments]] – ''cythara Rigensium'' (XII:3), kas, domājams, ir [[metafora]] pilsētnieku skumju izteikšanai. [[Beverīnas pils]] aplenkuma aprakstā minēts [[leti|letu]] priesteris, kas, lūdzot Dievu, skandina [[mūzikas instruments|mūzikas instrumentu]] (XII:6), un tā spalgā skaņa līdz ar dziedājumu pārsteidz igauņus. [[Bungas]] ar [[stabule|stabulēm]] (''tympanum et fistulas'') vai ar kādu mūzikas instrumentu skan gan pirms uzbrukuma (XV:3, XXII:3), gan arī pēc tā (XXVIII:6), īpaši, ja tas ir bijis veiksmīgs. Lai uzbrukuma laikā nomoda naktīs saglabātu sparu, tiek dauzīti [[zobens|zobeni]] pret [[vairogs|vairogiem]], skan [[Bungas|bungas]] ar [[stabule|stabulēm]] un arī citi [[mūzikas instrumenti]] (XV:7, XXVIII:5). Ne tik daudzveidīgi kā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] [[mūzikas instrumenti]] pieminēti 13. gs. otrās puses [[Atskaņu hronikā|Atskaņu hronikā]][1]. Visbiežāk minēta [[kara taure]] ''herhorn'' jeb ''horn'', ar ko ieskandina karagājiena sākumu vai izmanto signalizācijai karā (3303, 3309, 3358, 4285, 4291, 7453). Tikai vienreiz minēts [[lielais zvans]] (''grôzen glocken''), kura skaņas ir karaspēka pulcēšanās signāls (1010). [[Ordenis|Ordeņa]] laiku vēsturiskie dokumenti, lai gan nepievēršas [[mūzikas instrumenti|mūzikas instrumentiem]] tieši, tomēr sniedz senākās un tādēļ vērtīgas ziņas par šo kultūras jomu. Vērtējot senākās [[hronika|hronikas]], ir atzīmējama zināma tendenciozitāte kopējā ievirzē, tomēr atsevišķas detaļas, tostarp arī tās, kas saistās ar [[mūzikas instruments|mūzikas instrumentu]] lietošanu, ir raksturotas reālistiski un diezgan precīzi. Par [[zvans|zvanu]] pirmdzimteni uzskatāma liela daļa [[Āzija|Āzijas]]; diezgan sen un dažādos veidos tie ieviesušies [[Eiropa|Eiropā]]. [[Zvani]] bijuši diezgan izplatīti [[Krievija|Krievijā]], kur to ienākšanu veicināja kara ceļi gar [[Melnās jūra|Melnās jūras]] piekrasti pa [[Austrumeiropa|Austrumeiropas]] cietzemi ziemeļu virzienā. Jau 6. gadsimtā [[baznīcu zvani]] izplatījušies [[Itālija|Itālijā]], [[Francija|Francijā]] un [[Skotija|Skotijā]] un no turienes arī citās [[Eiropa|Eiropas]] zemēs, tostarp 11. gadsimta beigās un 12. gadsimtā arī [[Vācija|Vācijā]]. [[Latvijas|Latvijas]] teritorijā [[zvani]] pirmoreiz minēti saistībā ar [[Jersika|Jersiku]], kas 13. gadsimta sākumā bija pareizticīga, un tur šo [[zvani|zvanu]] tradīcija, droši vien, saistīta ar [[Krievija|Krieviju]]. Ar tradīciju, kas nākusi no [[Rietumeiropa|Rietumeiropas]], būtu saistāmi [[zvani]] [[Rīga|Rīgas]] un citu pilsētu katoļu baznīcās; tādējādi [[Livonija|Livonijā]] abas šīs tradīcijas saskārās un mijiedarbojās. Viduslaiku [[Vācija|Vācijā]] un citās Eiropas zemēs ļoti izplatīta bija [[stabules|stabules]] un [[bungas|bungu]] vai [[mazās bungas|mazo bungu]] ([[tamburīns|tamburīna]]) kombinācija, jau 13. gadsimta sākuma dokumentos minēti prasmīgi stabulnieki un bundzinieki. Droši vien, līdzīgas [[stabule|stabules]] un [[bungas]] ir tās, kas minētas [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]]. Viduslaiku Eiropā vairs nebija tik attīstītas [[metāla taures]] kā antīkajos laikos. Ir zināma vienīgi [[kara taure]] (''Her-horn'' jeb ''Wīc-horn'') – instruments gandrīz cilvēka augumā, ar spēcīgu, bet viduvēju skaņu –, kā arī no govs vai zvēru ragiem gatavoti [[signālragi]]. Šķiet, ka tieši par tādu kara tauri varētu vēstīt [[Atskaņu hronika]]. [[Bāzele|Bāzeles]] zinātnieka Sebastiāna Minstera darbā ''Cosmographey'' (pirmoreiz izdots 1550., otrreiz – 1598. g.) atrodams pirmais līdz šim zināmais publicētais instrumentālās muzicēšanas attēls no [[Livonija|Livonijas]]. Domājams, ka šo attēlu no [[Livonija|Livonijas]] S. Minsteram nosūtīja apkārtceļojošs literāts H. Hāzentēters 1547. gadā. Velnu un raganu dejām pavadījumu spēlē trīs mūziķi: [[dūdinieks]], [[lautists]] un [[rata lira|rata liras]] spēlmanis. Cik lielā mērā S. Minstera publicētā [[gravīra]] ir unikāla, cik daudz tā atspoguļo laikmetam tipisku muzicēšanas praksi? Gan [[kompozīcija|kompozīcijas]], gan satura ziņā apbrīnojami līdzīgs attēls ir atrodams 1555. gadā Romā publicētajā [[Upsala|Upsalas]] katoļu arhibīskapa O. Magnusa (1494–1562) darbā ''Historia de gentibus septentrionalibus''. Tur, tāpat kā S. Minsteram, apļa kompozīcijā ir izkārtojušies dejojoši velni, vienīgi pavadījumu spēlē divi [[mūziķis|mūziķi]] – [[dūdinieks]] un [[lauta|lautas]] spēlmanis. Nav apstrīdams, ka vairāk nekā trīsdesmit gadus ārzemēs dzīvojušā O. Magnusa darbos zviedriskās ainas mijas ar citzemju reālijām; zināma viņa izmantoto motīvu daļa ir radniecīga, piemēram, [[Francija|Francijā]] 1538. gadā publicētajiem [[Vecā Derība|Vecās Derības]] attēliem. Nenoliedzot iespēju, ka minētajām muzicēšanas situācijām S. Minstera un O. Magnusa darbos ir kāds kopīgs avots, tomēr jāatzīst, ka zināmas situatīvas līdzības atrodamas arī citās publikācijās. Vācu autora A. Bartela 1499. gadā publicētajā darbā ''Der Bauer'' ir gravīra ''Zemnieki svin ražas svētkus'', un tajā redzami trīs [[muzikants|muzikanti]] – [[somas stabule|somas stabuļu]], [[rata lira|rata liras]] un kāda [[šalmeja|šalmejas]] tipa instrumenta spēlētāji. Somas stabules, rata lira, lauta un vairāki citi mūzikas instrumenti ir redzami kādā gravīrā, kas atrodama 1683. gadā Rīgā publicētajā čehu pedagoga J. A. Komenska grāmatā "Orbis sensualium pictus …"; zināms, ka šī darba oriģināls ir pabeigts Vācijā 1658. gadā. Tādējādi S. Minstera "Kosmogrāfijā" publicēto gravīru ar somas stabuļu, rata liras un lautas spēlmaņiem var skatīt noteiktā kopsakarā ar citu Eiropas zemju populārās vai deju mūzikas stiliem 15.–17. gadsimtā. 16. gs. vidus iezīmīgs ar vēl vienu publicētu mūzikas instrumenta spēlēšanas attēlu. 1565. gada kalendārā[1], ko Rīgai piegādājis L. Zaharijs Stopijs un kas, šķietami pēc rīdzinieku pasūtījuma, iespiests J. Daubmana spiestuvē Kēnigsbergā, maija mēneša lappusi grezno zīmējums – laivā starp atpūtniekiem redzams stabulnieks. Līdz 1583. gadam sarakstītā un gadu vēlāk iespiestā Baltazara Rusova Livonijas hronika[1] satur īsu Livonijas vēstures aprakstu no kristīgās ticības ieviešanas līdz 16. gs., diezgan daudzpusīgu Livonijas dzīves, tikumu un paradumu raksturojumu un, visbeidzot, Livonijas kara aprakstu. Darbā atrodamas vairākas situācijas, kas saistītas ar mūzikas instrumentu lietošanu. Līdzīgi kā 13. gs. hronikās, arī šeit baznīcu zvani ir minēti kā kara laupījums. Labi pazīstamas ir kara bungas – vienas pašas vai kopā ar taurēm. Arī taures nereti mēdz spēlēt vienas pašas. Kāduviet bungas nosauktas par "ādas zvaniem", ar to, acīmredzot, uzsverot abu instrumentu funkcionālo līdzību. Pilsētās spēlē stabules un bungas, ir minēti arī pilsētas bundzinieki un muzikanti. Baznīcā spēlē ērģeles, un skan arī zvani, kas kara laikā tiek apzīmēti arī kā "briesmu zvani". Hronikā vairākkārt minētas dūdas – gan "lielās dūdas" (groten Sackpipen), kuras esot atrodamas visos ciemos, gan zemnieku dūdas, saistoši aprakstīta vairāku dūdu kopspēle. B. Rusova Livonijas hronikā aprakstītajām muzicēšanas situācijām konstatējamas interesantas atbilstības ar Eiropas pilsētu un lauku mūzikas dzīvi. Katla bungas Eiropā plašāk izplatās tikai ap 15. gs. vidu. Tās lieto kā signālinstrumentu baznīcu torņos, un ar šo faktu labi saskan B. Rusova minētie "ādas zvani". Līdz pat 17. gs. beigām katla bungas jeb paupenes kopā ar taurēm ir karaspēku instruments, nereti abi paupeņu katli ar ādas siksnām nostiprināti zirga vai bungu nesēja mugurā. 15. gs. un vēlāk deju mūzikas instrumenti pilsētās ir stabule un bungas, toties laukos tiek spēlētas somas stabules. Tieši tāda instrumentālās muzicēšanas situācija fiksēta arī B. Rusova hronikā. === Nodaļas === * [[Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs.]] * [[17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi]] * [[Etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Etnogrāfiski apraksti]] * [[19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti]] * [[Valodnieku darbi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Valodnieku darbi]] * [[20. gs. otrā puse (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|20. gs. otrā puse]] [[Category:Mūzika|Historiogrāfija]] 1117 20762 2005-10-11T10:19:08Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/159.148.65.3|159.148.65.3]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris Šī ir daļa no raksta [[Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija]] === Nodaļas === * [[Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs.]] * [[17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi]] * [[Etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Etnogrāfiski apraksti]] * [[19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti]] * [[Valodnieku darbi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Valodnieku darbi]] * [[20. gs. otrā puse (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|20. gs. otrā puse]] == 17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi == 17. gs.–19. gs. vidus avoti par mūzikas instrumentiem un instrumentālās mūzikas norisēm Latvijas teritorijā sniedz krietni vien bagātīgāku un daudzveidīgāku informāciju. Vārdnīcās un garīgo tekstu tulkojumos pieminēto instrumentu nosaukumu skaits tuvojas četriem desmitiem. Dažiem instrumentiem minēti to daļu nosaukumi. Līdzās terminoloģijai atrodami vairāki norādījumi par instrumentu uzbūvi, konstrukcijas īpatnībām, spēlēšanas veidu. [[Georgs Mancelis]] jau savā pirmajā latviski publicētajā darbā "Lettisch Vademecum" (1631) piemin dažu labu instrumentu – [[stabule]]s, [[kokle]]s, arī spēlmaņus. G. Manceļa darbi kopumā, bet jo īpaši viņa vācu–latviešu vārdnīca "Lettus"[1] (1638) un latviešu frazeoloģija[1] (1638) satur pirmo plašāko mūzikas instrumentu uzskaitījumu. Līdzās instrumentu nosaukumiem minēti attiecīgo spēlētāju apzīmējumi, kā arī vārdi, kas raksturo spēlēšanas darbību. G. Mancelim "bungas" ir gan parastās, gan karaspēka bungas. Zvaniņu viņš sauc par zvārguli, zvanu – par pulksteni, bet tā ieskandināšanu apzīmē ar vārdu "zvanīt". No piemutņa veida pūšamajiem vārdnīcā minēta bazūne un trumetes. "Svilpe" un "stabule" G. Mancelim ir sinonīmi, toties par stabulnieku viņš sauc somas stabuļu spēlētāju. Interesanti, ka vārdnīcā kokles minētas divreiz, arfas un stīgu spēles nozīmē. G. Manceļa frazeoloģijā atrodamas svarīgas piezīmes par instrumentiem, minot tos saistībā ar dažādām cilvēka dzīves jomām. Tādējādi iespējams gūt ziņas par skaņu rīku lietošanas nolūku. Viens no mednieka rīkiem ir taure, un ar vārdu "aurēt" apzīmē tās pūšanu. Karā sit [[bungas]] un pūš trumetes. Baznīcā lieto pulksteni (zvanu), zvārguli un [[ērģeles]]. G. Mancelim vārds "spēlēšana" nesaistās ar mūzikas instrumentu lietošanu, tas tiek lietots tikai attiecībā uz azarta un sporta spēlēm. 1640. gadā garīgo tekstu tulkojumos ("Evangelien und Episteln") Georgs Elgers min kokles, bet citos darbos ("Evangelia toto anno…", 1672; "Cantiones spirituales…", 1673) arī bazūnes, kokles, ģīgas, stabules, strumpes, kā arī "visādas spēles". Poļu–latīņu–latviešu vārdnīcā (1683), kurā daļēji iestrādāta G. Manceļa "Lettus" leksika, minētas bungas, ģīgas, kokles, taure, strumpa, arī "naessama aergelle" un "arbs". Uzmanību saista teicieni "isstrumpet tos saldatus" vai "spelneks us arpi". Valodnieks un teologs [[Kristofors Fīrekers]] (ap 1615–1684, 1685) ir sastādījis latviešu–vācu vārdnīcu, kas netika publicēta veselus trīs gadsimtus, līdz 1997. gadā to paveica Austrālijā dzīvojošais baltists Trevors G. Fennels[1]. Tās materiālus savos darbos iestrādāja vēlākie 18. gs. vārdnīcu sastādītāji, tālab K. Fīrekera vārdnīcas kā pirmavota nozīmi nevar novērtēt par zemu. Vārdnīcā ir ievērojams daudzums skaņu rīku nosaukumu un vārdu vai teicienu, kas saistīti ar instrumentālās muzicēšanas sfēru ("Antiņsch kur stabbulite?"). K. Fīrekers misiņa zvaniņu sauc par zvārguli, zvanus – par pulksteni, zvanu torni – par pulksteņu namu, toties instrumenta ieskandināšanu apzīmē ar vārdu "zvanīt". Līdzīgi G. Mancelim viņš skaidri nošķir bungas un vara bungas, kas ir karaspēka instruments. Vārdnīcā ir minēts kāds klabeklis "Wanki". Zemnieku kāzu grabeklis ir eglīte, zemnieku arfa – kokles. Interesanti, ka K. Fīrekeram stīga "dārd", turklāt "stīgas" un "spēles" ir sinonīmi. Ar vārdu "ģīgāt" tiek apzīmēta nepatīkama skanēšana (krajeln, kwerlen). Atšķirībā no G. Manceļa, šajā vārdnīcā tiek šķiroti vārdi "stabule" un "svilpe" un somas stabules nosauktas par pūšļa stabuli. No piemutņa pūšamajiem instrumentiem minēta taure (rags), strūbe (koka taure) un bazūne. Nīcas un Bārtas mācītāja Johana Langija 1685. gada latviešu–vācu vārdnīca[1] sniedz interesantu muzikālā instrumentārija ainu. Tur atrodami gan pilsētnieku un zemnieku skaņu rīki, gan arī vērtīgi paskaidrojumi par tiem. Līdzīgi kā citi tā laika vārdnīcu autori, J. Langijs zvanus sauc par pulksteni, zvanīšanas apzīmēšanai lieto gan vārdu "zvanīt", gan teicienu "pulkstin' raut". Ar vārdu "bungas" apzīmētas gan parastās, gan karaspēka bungas jeb paupenes, un "bundzināt" nozīmē "bungas sist". J. Langijam ir zināmas kokles, ko viņš nosauc par zemnieku stīgu spēli; ļoti interesanti viņš raksturo vārdu "koklēt" – spēlēt uz lautas, arfas, cītaras un citiem no koka gatavotiem (pasvītrojums mans – V. M.) instrumentiem, toties "koklējs" (koklētājs) ir tas, kas spēlē uz stīgām, t. i., spēlē stīgu instrumentu. J. Langijs jau pazīst vijoli. Lielu uzmanību viņš veltījis dažādiem pūšamajiem instrumentiem. Vārdnīcā ir minēta svilpe un stabule (kā sinonīmi), aurs, taurs, taure (visi trīs ar nozīmi "rags"), trumetes, bazūne, šo uzskaitījumu papildina "trūba" – lietuviešu taure. [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] tulkotajā pirmajā pilnīgajā Vecās un Jaunās derības izdevumā latviešu valodā (1685–1691) ir ievērojams daudzums dažādu mūzikas instrumentu nosaukumu un spēlēšanas situāciju. Latviskojot bībeli, tulkotājs, acīmredzot, ir lietojis tautai zināmus un saprotamus terminus, tādējādi tulkojums ir interesants arī kā E. Glika laika mūzikas dzīves reāliju atspoguļojums. Bieži minētas bazūnes (Basune), taures (Gawileschanas Taures), trumetes (Trommete, ar tahm Trummetehm trummeteht, Trummettehs puhst), tāpat arī stabules, dūdas (somas stabules), bungas un kokles (Stabbules un Sohma=Stabbules skann krahschni; usmohstajtees Sohma=Stabules un Kohkles; ar Dseesmahm un Stabulehm … ar Bungahm, ar Preeku un Wiolehm; Kad juhs dsirdeseet to Basunes Skaņņu, ir tahs Trummetes, Kohkles, Wijoles, Sohma=Stabules, jaukas Dseesmas un wissadus spehlejamus Rihkus …). Kaspara Elversa sastādītā vācu–latviešu vārdnīca "Liber memorialis Letticus…" (1748) daļēji aptver rīdzinieku leksiku, tomēr tajā atrodami arī zemniekiem vien raksturīgi skaņu rīki. Eglīte nosaukta par zemnieku klavihordu un raksturota kā kāzu grabeklis, ko veido nūja ar piekārtiem zvārguļiem. Vārdnīcā ir minēta gana taure, somas stabule, bunga un vara katlu bunga, kā arī trumēte un pulksteniņš. Gotharda Frīdriha Stendera "Neue vollständigere lettische Grammatik" (1761), kurā iekļauta svarīgāko latviešu valodas vārdu vārdnīca un folkloras materiāli, kopā ar gandrīz 40 gadus veidoto "Lettisches Lexikon" (1789) ir izdevumi, kas sniedz daudz ziņu par mūzikas instrumentiem. G. F. Stenders zvaniņu sauc par pulksteniņu. Katla bungas jeb karaspēka bungas tiek sauktas par vara bungām. Dūde – tā ir niedru stabule, dūka – somas stabuļu vai ērģeļu atsevišķa stabule. G. F. Stenders min eglīti, ko kāzās izmantojot paupeņu vietā, trīdeksni, ģīgu, somas stabules un arī varganu. Atsevišķi minēti dažādi tauru paveidi: strumpis, trummetes, taure (mednieku vai ganu rags), trūbe (mizas taure). Viens no nozīmīgākajiem valodnieka un tulkotāja Jākoba Langes darbiem ir "Vollständiges deutsch–lettisches und lettisch–deutsches Lexicon" (1772–77). Līdzās nenoliedzami valodnieciskām vērtībām šī vārdnīca sniedz interesantus materiālus arī organogrāfijas jomā. Līdzīgi kā G. F. Stenderam, arī J. Langem dūka ir somas stabuļu vai ērģeļu atsevišķa stabule. Dūde esot koka taure, bet šāds skaidrojums varētu būt arī pārpratums, jo pie "dūdes – niedru stabules" G. F. Stendera vārdnīcā ir arī paskaidrojums "koka taurīte, bērnu flauta", kur šī "koka taurīte" J. Langem viennozīmīgi pārveidojusies par "koka tauri". Par basa vijoli nosaukta gan ģīga, gan bāga, kas, turklāt, vēl esot arī fideles lociņš. Kā fideles latviskojumu J. Lange piedāvā vārdu "widdele". Vārdnīcā minēta bunga, vara bunga, pulkstenītis (zvaniņa nozīmē), trīdeksnis (ar garo "ī"!), arī vargans. Dažādi nosaukumi attiecas uz taurēm: trummete, strūbe vai trūbe (koka taure), aure (medību rags, govs rags), sumbra rags (tad vēl ir bijis!). Šai G. F. Stendera vārdnīcai precizējumus un papildinājumus ir sarakstījis Kristofs Harders[1] (1828). Tostarp ir daži vērtīgi papildinājumi organogrāfijas jomā – par svilpi, pīpi, pīperi, stabuli, dūdu, dūku, varganu (zobu spēlēm). īpaši gribētu izcelt viņa komentāru par vārdu "rakstīt" – "auf musikalischen Instrumenten greifen oder die Finger sezzen", "gan es warru puhst, bet es ne mahku rakstiht." === Nodaļas === * [[Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs.]] * [[17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi]] * [[Etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Etnogrāfiski apraksti]] * [[19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti]] * [[Valodnieku darbi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Valodnieku darbi]] * [[20. gs. otrā puse (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|20. gs. otrā puse]] [[Category:Mūzika|Historiogrāfija]] 1118 29048 2006-02-07T11:40:52Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris Šī ir daļa no raksta [[Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija]] === Nodaļas === * [[Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs.]] * [[17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi]] * [[Etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Etnogrāfiski apraksti]] * [[19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti]] * [[Valodnieku darbi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Valodnieku darbi]] * [[20. gs. otrā puse (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|20. gs. otrā puse]] ==== Etnogrāfiski apraksti ==== Nereti mūzikas instrumenti un to spēlēšanas situācijas ir minētas ar valsts varu vai baznīcu saistītos dokumentos, starp kuriem īpaši būtu jāpiemin tā sauktie raganu prāvu[1] protokoli – zemes tiesu protokoli, baznīcu vizitāciju akti u. c.. Protokolos dažādos kontekstos minēti un arī sīkāk raksturoti bundzinieki, dūdas, kokles, muzikanti, stabulnieki, svilpšana, trumelnieki, zvani un zvanīšana. Jezuītu 1613. gada ziņojumā par 1612. gada Ziemassvētkiem atrodama pirmā drošā rakstītā liecība par kokļu spēlēšanu. Trumelnieki minēti jau 1584. gadā, bet trumelnieki un dūdinieki – 1614. gada protokolos. Savā Maskavas un Persijas ceļojuma aprakstā (pirmoreiz izdots 1656. g., otrreiz – 1663. g.) ādams Oleārijs sniedz ziņas par Vidzemi[1]. Grāmatā ir ievietots zemnieku kāzu attēls, kurā redzama līgava un līgavainis jāšus uz zirga, aiz viņiem – citi kāzinieki, bet procesijas priekšgalā – dūdinieks. Attēlā redzamā situācija ir paskaidrota tekstā: "Viņu kāzas notiek lielākoties šādi: ja līgava un līgavainis dzīvo dažādos ciemos, tad līgavainis līgavu pārved jāšus. šī sēž aizmugurē, ar labo roku aptvērusi šā ķermeni. Papriekšu jāj dūdinieks (Sackpfeiffer), kam seko divi pavadoņi ar kailiem zobeniem …" Mūzikas instrumentu spēlēšana ir izpelnījusies varas iestāžu ievērību, un dažādos dokumentos var konstatēt vairāk vai mazāk stingrus pasākumus nereglamentētas spēlēšanas ierobežošanai. Interesantas ziņas atrodamas, piemēram, K. G. Zontāga apkopotajos Vidzemes policijas materiālos. 1753. gadā somas stabuļu lietošanu atļāva tikai mazākos gada tirgos, bet 1760. gada 15. decembrī to noliedza pavisam. 1765. gada 20. aprīlī šis aizliegums tika atjaunots, un pat vēl 1773. gadā somas stabulniekus sodījuši ar naudas sodu. Augusta Vilhelma Hupela etnogrāfiskajos aprakstos (1777) ir minēti daži mūzikas instrumenti. Mazliet nicinoši viņš izsakās par koklēm ("nožēlojama guļus arfa un vijole"), toties somas stabules raksturo kā latviešu un igauņu iemīļotāko mūzikas instrumentu, ko "viņi paši taisa un divbalsīgi ar lielu meistarību ļoti ritmiski spēlē". Johana Kristofa Broces fundamentālajā krājumā "Monumente", kas tapis galvenokārt 18. gs. beigās, vairāk nekā 4600 objektu vidū mūsu uzmanību ir izpelnījušies divi. Viens ir Vidzemes zemnieku kāzu zīmējums ar šādu aprakstu: "Divi zemnieki, kuri ar āmuriem rokā sēd pie galda, sizdami ar viņiem uz galda, dod pie dziedāšanas takti; šos āmurus, kuriem uz kāta ir daži riņķi, latvietis sauc "Tschaggans"." Tajā pašā attēlā redzams arī somas stabuļu pūtējs. Otrs zīmējums ir talka Straupes draudzē, kur starp daudziem ļaudīm, gandrīz vidū, redzams dūdinieks. Gan savā darbā par Igauniju un igauņiem[1] (1802), gan Vidzemes un Igaunijas tēlojumos (1809) Johans Kristofs Petri raksta par somas stabulēm. Pārsvarā rakstīdams par igauņiem, viņš tos nereti salīdzina ar latviešiem un tādējādi raksturo arī latviešu dūdas, dūdošanu kāzās, deju mūziku. Johans Georgs Kols savā 1841. gadā iznākušajā grāmatā "Die deutsch–russischen Ostseeprovinzen" apraksta koklēšanu, atzīmēdams, ka "stundām ilgi ļaudis var klusu sēdēt un šais skaņās klausīties". Viņš min arī pūšamo instrumentu – stabuļu, dzīvnieku ragu – spēlēšanu, vairāk pievērsdamies somas stabulēm. šķiet, ka daļēji šie apraksti balstās uz J. K. Broces materiāliem. Kaut gan ir iespējams, ka instrumentu nosaukumi ik nākošajos dokumentos (vārdnīcās, garīgo tekstu tulkojumos, aprakstos) ir pārņemti no iepriekšējiem autoriem, tomēr šo nosaukumu pieminēšanas statistika varētu netieši liecināt par attiecīgo instrumentu izplatību un popularitāti. Visvairāk pieminētais instruments ir somas stabules, un tā ir laba liecība par šā instrumenta izcilo nozīmi attiecīgajā laika posmā. To, starp citu, apliecina arī ceļotāju piezīmes, nosaucot somas stabules par latviešu iemīļotāko mūzikas instrumentu. Mazliet retāk minētas kokles un apmēram tikpat – bungas; tomēr, ja ņemtu vērā liecības par vara bungām jeb paupenēm, tad pēdējās būtu pārsvarā. Diezgan bieži minēti dažādi piemutņa gaisskaņu paveidi – taures, aures, trumetes, strumpes, trūbes, bazūnes; ja tos visus ņemtu kopā, tad tieši šis instruments izrādītos dominējošais. Nedaudz retāk tekstos sastopamas stabules un citi instrumenti – pulkstens, ģīgas, zvans, zvārgulis, svilpe, vēl retāk – eglīte, trīdeksnis, vargans, spēles, dūda. Gribētos pievērst uzmanību dažu vārdu nozīmei, kas minētā laika posma tekstos ir citāda nekā mūsdienās: stabulnieks – somas stabuļu spēlētājs; pulkstens – zvans; spēles – stīgas; koklējs – koklētājs; aurs, aure – rags, govs rags, taure, medību taure; trūba – lietuviešu taure; vara bungas – paupenes jeb katla bungas; dūde – maza koka taurīte; dūka – somas stabuļu jeb dūdu, kā arī ērģeļu stabule; ģīga – vijole, arī basa vijole (viola da gamba?); bāga – basa vijole (viola da gamba?) vai vijoles lociņš; taure – mednieku rags vai ganu rags. === Nodaļas === * [[Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs.]] * [[17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi]] * [[Etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Etnogrāfiski apraksti]] * [[19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti]] * [[Valodnieku darbi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Valodnieku darbi]] * [[20. gs. otrā puse (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|20. gs. otrā puse]] [[Category:Mūzika|Historiogrāfija]] 1119 30333 2006-02-15T13:51:10Z Feens 37 Šī ir daļa no raksta [[Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija]] === Nodaļas === * [[Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs.]] * [[17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi]] * [[Etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Etnogrāfiski apraksti]] * [[19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti]] * [[Valodnieku darbi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Valodnieku darbi]] * [[20. gs. otrā puse (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|20. gs. otrā puse]] == 19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti == Pirmais apraksts par dažādiem latviešu mūzikas instrumentiem, kur skarta ne tikai to lietošana, bet arī norādītas nozīmīgas uzbūves detaļas, ir Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 1870. gada 2. septembra protokols. Tajā aprakstīti mūzikas instrumenti, ko biedrībai nodevis barons [[Teodors fon Funks]]. Trīs instrumentus – somas stabuli, ganu tauri un āža ragu – bija gatavojuši Alsungas zemnieki, un tos tur lietojot vēl arvien. Viens no nozīmīgākajiem latviešu organoloģijas avotiem ir [[Andrejs Jurjāns|Andreja Jurjāna]] vākums. Savus materiālus viņš ir publicējis divos rakstos laikrakstā “Balss” (“Latviešu tautas mūzika”, 1879; “Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot”, 1892) un fundamentālā izdevuma “Latvju tautas muzikas materiāli” ceturtajā grāmatā, kur iekļauta nodaļa “Latvju tautas mūzikas rīku meldijas”[1], kā arī piektajā grāmatā “Dejas”. Vēl studēdams Pēterburgas konservatorijā, A. Jurjāns uzsāka tautas mūzikas materiālu vākšanas un pētīšanas darbu. Pirmajā plašākajā apcerējumā “Latviešu tautas mūzika” viņš jau piemin tauri, ragu, bungas, sietiņu, stabuli, somu stabuli, dūkas, smuikas, kokli un citus instrumentus. Dažiem instrumentiem aprakstīta uzbūve, gatavošana, lietošanas veids un nolūks, arī izplatība. Pēc saviem lielajiem 1891. un 1892. gada folkloristiskajiem ceļojumiem pa Vidzemi un Kurzemi A. Jurjāns publicēja plašu apcerējumu “Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot”. šis apcerējums, būdams spilgta Latvijas lauku mūzikas dzīves liecība, satur samērā plašus un daudzpusīgus materiālus par mūzikas instrumentiem. Te minētas taures, flautas veida stabules, kā arī stabules ar spiedzi galā, dūkas, dūdas, eglīte, varagāns, āžarags, taure, cimboles, kokles, sietiņš, puigainis, trīdeksnis, ērkulis. Sīkāk aprakstīta dažu instrumentu – stabuļu, tauru – gatavošana, tāpat arī āžaraga un puigaiņa lietošana. Raksturota kokļu uzbūve, skaņošana, spēles veids. Atzīmēts, ka bijušajam nelaiķa troņmantniekam (Aleksandram II (?) – V. M.), Liepāju apmeklējot, suiti tam spēlējuši priekšā "sevišķā mūzikas paviljonā, pie kam 7 uz dūdām un 8 uz āža ragiem kopā pūtuši". Daudz etnogrāfisku materiālu, tostarp arī par mūzikas instrumentiem – ērkuli, vijoli, somas stabulēm, āžragu u. c. –, publicēts "Dienas Lapas" etnogrāfiskajā pielikumā un Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājumā, kur kā visrosīgākais rakstītājs būtu minams K. Pētersons. Viens no izvērstākajiem mūzikas instrumentu uzskaitījumiem ir 10. Viskrievijas arheologu kongresa laikā Rīgā 1896. gadā sarīkotās Latviešu etnogrāfiskās izstādes katalogs, ko sastādījis mācītājs Vilis Plute (Olavs). Kā veco laiku mūzikas instrumenti tajā atzīmēti sietiņš, puškaitis un trideksnis no dzelzs ar dzelzs zvārguļiem, puškaitis ar misiņa lapiņām, trideksnis jeb ērkulis jeb kāzu puķe ar skaidu un drēbju rozetēm ap zvārguli, kārkla mizas, alkšņa koka un melna koka svilpes, alkšņa mizas taures, taures no izgrebtiem kokiem, aptītas ar lokiem un tāsīm, īsa, līka sastīpota koka taure, ganu taure, līdzīga fagotam, āžrags, sumbra rags ar misiņa apkalumiem, somu stabule jeb dūda, spēle, loks ar vienu stīgu, 5 kokles (ar 5, 6, 9, 10 un 12 stīgām), cimbale un vargas. Kā modernie mūzikas instrumenti atzīmētas 2 vijoles, cītara, viola, violončells un kontrabass. Latviešu etnogrāfiskās izstādes katalogā publicētā instrumentu saraksta ierosināts, latviešu muzikālā instrumentārija jautājumiem ir pievērsies latviešu mūzikas publicists, kordiriģents un komponists Straumes Jānis. Tā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1901. gadā – 5 gadus pēc kataloga izdošanas – ir atstāstīts viņa priekšlasījums "Par latviešu senču muziku un senajiem muzikas instrumentiem" Jelgavas Latviešu biedrības IV literāriskajā vakarā. Tur Straumes Jānis plaši aplūko "pašu vissvarīgāko mūzikas instrumentu senatnē "kokles"" un tad sniedz pārskatu par citiem instrumentiem. Viņš uzskaita, turklāt gandrīz vārds vārdā ar tiem pašiem komentāriem, visus katalogā minētos instrumentus, tos apvienodams divās grupās – vissenākajos un vēlāka laikmeta mūzikas instrumentos. Straumes Jāņa "vissenākie" instrumenti ir lielais vairums V. Plutes "veclaiku instrumentu", vienīgi sietiņš, vara bungas, somu stabule, vara taure un cimbole ir apvienoti atsevišķā "vēlāka laikmeta, resp. patapinātu vecu muzikas rīku" grupā. Redzams, ka jau V. Plutes katalogā tieši pie sietiņa un somu stabules ir piezīme "salīdzini kāzu grupu jaunlaiku ēkā", bet pie cimbales – "nezināms, kur lietota". šiem, ar īpašu piezīmi apveltītajiem instrumentiem pievienotās "vara bungas" un "vara taure", šķiet, būs ņemtas no dainu materiāliem. Trīs gadus vēlāk Straumes Jānis publicē plašāku apcerējumu "Par latviešu tautas mūziku un seniem mūzikas instrumentiem"[1] (1904). Tā 2. daļu, kas veltīta mūzikas instrumentiem, viņš iesāk ar dažu Indriķa Livonijas hronikā sniegto ziņu iztirzājumu, tad min latviešu tautas dziesmas un teikas kā visdrošāko avotu, kur var smelties ziņas par mūzikas instrumentiem senatnē. Tālāk rakstā Straumes Jānis vēlreiz piemin katalogā uzskaitītos instrumentus un atstāsta V. Plutes piezīmi par dažādu instrumentu lietošanu. šim instrumentu uzskaitījumam šoreiz seko plašāks apcerējums par koklēm, taurēm, bungām, dūdu, cimboli, spieganām, dūkām. Te apskatītas tautas dziesmas un pasakas, izmantoti Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 1870. gada 2. septembra sapulces protokola dati, kā arī tolaik jau publicētie A. Jurjāna (1892, 1894), E. Voltera (1892), A. Famincina (1890) un citi materiāli. Raksta beigās doti “seno latviešu mūzikas instrumentu” zīmējumi, no kuriem kankļu un cimbalas attēli, šķiet, nākuši no F. un H. Tecneru (1897) darba “Dainos. Litauische Volksgesänge”. No turienes ņemti koklēm radniecīgo instrumentu nosaukumi un pārņemts arī cimboles uzbūves apraksts. [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] "Latvju dainu" izdevumā iekļautie komentāri satur vairākus mūzikas instrumentu gatavošanas un lietošanas aprakstus. Tā 3. sējuma 1. daļā[1] (1904) aprakstīta eglīte, ērkulis, minēts kāds sevišķs trokšņošanas veids kāzās, plīkšķinot pātagas. Parādīta taures vieta kāzās, kā arī citu mūzikas instrumentu lietošana. Vērtīgs ir K. Treijera iesūtītais kāzu apraksts no Ventspils apriņķa, kurā visos svarīgākajos kāzu ieražas posmos minētas dūdas. šie apraksti kopumā nesniedz vispusīgu mūzikas instrumentu lietošanas ainu, tomēr no organoloģijas viedokļa ir diezgan informatīvi un vērtīgi. Rakstot par mūzikas instrumentiem "senlaikos", arī latviešu instrumentiem ir pievērsies Bindu Atis savā rakstā “Skats mūzikas instrumentu vēsturē”[1] (1908). Tomēr šķiet, ka jaunu materiālu šajā rakstā nav, ir tikai Straumes Jāņa sniegto ziņu atkārtojums. Tāpat pārpublicēti stabules, svilpja, spiegana, koka tauru, dūdu, smuiguļa, cimboles, kā arī latviešu un leišu kokļu attēli, turklāt cimboļu attēls ir nepamatoti sagriezts par 900. Laikā, kad tika apkopoti un publicēti fundamentālie "Latvju dainu" un "Latvju tautas mūzikas materiālu" izdevumi, tikai izdots arī etnogrāfijā ne mazāk svarīgais Augusta Bīlenšteina divsējumu darbs "Die Holzbauten und Holzgeräte der Letten" (1907, 1918), kura 2. sējuma 9. nodaļa[1] ir veltīta mūzikas instrumentiem. 1. apakšnodaļā "Pūšamie instrumenti" raksturoti: pēkšis, spieganas, pēga, dažāda veida svilpes, svilpes spraugas veida un mēlīšu veida stabules; "Ganu taure, ganu rags" – mizas, tāšu, koka taurs un ragi, gan piemutņa, gan mēlīšu veida, arī metāla taure; "Rags" – dažādu dzīvnieku īpaši apstrādāti ragi; "Somu dūdas" – somas stabules ar un bez plēšām. 2. apakšnodaļā "Stīgu instrumenti" ir materiāli par dūdu, spēli, ģingām un koklēm, bet apakšnodaļā "Sitamie instrumenti" – par bungām, sietiņu, kāzu klabatu (trīdeksni) ar tās dažādajiem paveidiem. Atsevišķās nodaļās atrodama informācija par govju koka zvaniem un par bērnu rotaļu rīkiem – no pogas, rieksta čaulas vai cūkas kājas kauliņa pagatavotiem dūceņiem. Savā pētījumā A. Bīlenšteins raksturo instrumentu veidus un paveidus, to uzbūvi, gatavošanas tehnoloģiju; viņš pievēršas arī terminoloģijai, lietošanas nolūkam, izplatībai. Kopumā varētu teikt, ka A. Bīlenšteina darbs ir plašākais un ievērojamākais latviešu mūzikas instrumentu etnogrāfiskais apraksts 20. gs. pirmajā pusē. No mūsdienu viedokļa tas dažā ziņā uzlūkojams par unikālu darbu, jo vairāki viņa aprakstītie mūzikas instrumenti – dūda, svilpe ar bīdni u. c. – vairs nav atrodami ne dzīvā tradīcijā, ne muzeju materiālos, ne arī citos aprakstos. Divu kokļu – tā sauktās "kuršu" un "ventiņu" kokles – uzrakstu atšifrēšanai ir veltīts Pētera Abula raksts "Kokļu uzraksti" (1924). Nodarbodamies pamatā ar kriptogrāfijas problemātiku, autors sniedz arī dažus kokļu jautājuma pētīšanai nozīmīgus faktus, tostarp acīmredzot vissenākās saglabājušās latviešu kokles zināmo vēsturi. Nopietnu organoloģiska rakstura darbu vidū būtu jāpiemin arī tādi, kas, nebūdami zinātniski, tomēr ietekmējuši vai pat ģenerējuši zināmus populārus uzskatus. Tāds būtu, piemēram, Jāņa Vītoliņa raksts "Indiešu un senlatviešu mūzikas instrumentu radniecība"[1] (1932). īsi raksturodams stabules, dūdas, ragus, bungas un cimbales Indijā, autors līdzās min attiecīgā nosaukuma instrumentus Latvijā, vienlaikus apgalvodams, ka, piemēram, neesot starpības starp latviešu (sensuitu) un indiešu mūziķu izpildījumu. šādi pārspriedumi par voluntāri izraudzītiem un formāli līdzīgiem objektiem būtu uzskatāmi par nodevu valodniecības atklājumu ierosinātai eiforijai un ar to saistītām spekulācijām par ģeogrāfiski attālinātu indoeiropiešu (jeb tā laika valodā – "āriešu") etnosu kultūru radniecību. Jānis Alberts Jansons savā pētījumā "Die lettischen Maskenumzüge" ("Latviešu masku gājieni", 1933), kas ir publicēts arī grāmatā, min vairākus ķekatās izmantojamos trokšņa rīkus. Apcerējumā par latviešu deju Elza Siliņa pielikuma veidā ir iekļāvusi nodaļu "Deju pavadijumi un dažas ziņas par latviešu senajiem muzikas rīkiem" (1939). Kaut gan tā iesākas ar nepārliecinošu evolucionistiska rakstura pārspriedumu par pirmatnējiem deju pavadījumiem, kopumā autore ir savākusi vienuviet dažāda veida instrumentālās muzicēšanas faktus. Diezgan plaši apcerēta plaukšķināšana, kāju piesišana, dažādu klabekļu un grabekļu sišana, sevišķi izceļot šādu rīku lietošanas maģisko funkciju. īpašā grupā izdalīti dažādie trokšņa rīki kāzās – puškaitis, trīdeksnis, ērkulis, arī klapītes. E. Siliņa apskatījusi svilpes un stabules, uzsverot to nozīmi deju pavadījumam. Viņa pieminējusi arī Straumes Jāņa, kā arī Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 1870. gada 2. septembra protokolā minētos materiālus par citiem pūšamajiem instrumentiem. No stīgu instrumentiem apcerētas kokles, dūda, ģīga, lielākoties izmantojot 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes, Pieminekļu valdes, A. Bīlenšteina un Brīvdabas muzeja materiālus. Savu nodaļu par mūzikas instrumentiem E. Siliņa nobeidz ar plašāku apceri par somas stabulēm, raksturojot gan instrumenta izplatību, gan lietošanas situācijas, gan tā spēles administratīvo ierobežošanu 18. gs. Te izmantotas J. Kola, J. Petri, A. V. Hupela publikācijas, kā arī K. G. Zontāga apkopotie Vidzemes policijas materiāli. Salīdzinošie materiāli par latviešu koklēm atrodami A. Famincina (1890), N. Privalova[1] (1908), A. Veisenena[1] (1928), E. Arro[1] (1931), Z. Slavinska[1] (1937) un vairākos citos ne tik nozīmīgos darbos. Jūlija Sproģa grāmata “Senie mūzikas instrumenti un darba un godu dziesmu melodijas Latvijā” (1943) ir līdz tam lielākais mūzikas instrumentu un instrumentālās mūzikas jautājumiem veltītais darbs. Tā pirmās daļas 12 nodaļās apskatīti sitamie instrumenti – bungas, eglīte, sietiņš, pūšamie instrumenti – taure, rags, vargas (balstoties uz viņa rīcībā esošajām ziņām, autors to uzskata par pūšamo instrumentu), stabule, svilpe, spiegana, pēga, Pāna svilpe, stīgu instrumenti – dūdas, spēles, monohords, cimbāle, Latgales un Kurzemes kokles. J. Sproģis apkopojis folkloras materiālus – tautasdziesmas, sakāmvārdus, pasakas un citus, kuros minēti mūzikas instrumenti, un salīdzinājis tos ar vēsturiskām un etnogrāfiskām liecībām. Darbā publicēti 46 instrumentālu melodiju piemēri, to starpā 2 taures, 19 āžaraga, 7 stabules, 6 dūdu un 12 kokļu melodijas. 8 no tām autors savācis pats, pārējās viņš ņēmis no A. Jurjāna (19 melodijas), E. Melngaiļa (16 melodijas) un A. Salaka (3 melodijas) arhīviem Latviešu folkloras krātuvē. Būdams diezgan erudīts sava laika muzikologs un pārzinādams galvenās latviešu mūzikas instrumentiem veltītās publikācijas, J. Sproģis mēģinājis latviešu instrumentālmūzikas parādības skatīt plašākā reģionālā un vēsturiskā kontekstā. Diemžēl J. Sproģa grāmata “Senie mūzikas instrumenti un darba un godu dziesmu melodijas Latvijā” neiezīmēja kvalitatīvi jaunu laikposmu latviešu organoloģijā. Sagatavota 1943. gadā, tā tomēr netika publicēta, acīmredzot kādu ar okupācijas situāciju saistītu apstākļu dēļ. Līdz mūsu dienām ir nonācis tikai šī darba korektūras variants, kas glabājas Latviešu folkloras krātuvē. [[Emilis Melngailis]] savā grāmatā “Latviešu dancis” (1949) apraksta tautas mūzikas instrumentus, to gatavošanu un lietošanu, tāpat arī izsaka savas domas par instrumentālās mūzikas atdzimšanas iespējām. Grāmatā ievietotas 362 melodijas un 4 melodiju apdares. Tādējādi būtu sagaidāms, ka šī grāmata būtu ievērojams instrumentālās (deju) mūzikas materiālu krājums, tomēr tā pirmajās piecās nodaļās sakārtotās melodijas būtībā ir dziesmas, kuru divdaļīgs vai četrdaļīgs metrs, formas divdaļība u. c. formālās iezīmes ļāva E. Melngailim tās uzskatīt par danču (paša Melngaiļa apzīmējums) melodijām. Izņēmums ir melodijas Nr. 191, 192, 194–196, 198–201, 206, 208, 210–212, 224, 228–230 un 232, kurām ir analogi grāmatas 6. nodaļā “Instrumentāli paraugi”. šajā nodaļā ievietotas 3 taures, 13 āžaraga, 5 stabules, 13 dūdu, 18 kokļu, 1 divnāšu svilpes un 2 blakusstabuļu melodijas. Ievērojama šo paraugu daļa dublējas “Latviešu mūzikas folkloras materiālu” 1. grāmatā[1]. Te vietā piebilst, ka šo materiālu lielāko daļu E. Melngailis pierakstījis 20.–30. gados. === Nodaļas === * [[Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs.]] * [[17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi]] * [[Etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Etnogrāfiski apraksti]] * [[19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti]] * [[Valodnieku darbi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Valodnieku darbi]] * [[20. gs. otrā puse (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|20. gs. otrā puse]] [[Category:Mūzika|Historiogrāfija]] 1120 10736 2005-04-06T18:35:43Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 84.245.194.89, atjaunoju uz iepriekšējo versiju, ko saglabāja Juzeris Šī ir daļa no raksta [[Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija]] === Nodaļas === * [[Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs.]] * [[17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi]] * [[Etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Etnogrāfiski apraksti]] * [[19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti]] * [[Valodnieku darbi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Valodnieku darbi]] * [[20. gs. otrā puse (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|20. gs. otrā puse]] == Valodnieku darbi == Kārļa Kristiāna Ulmaņa "Latviešu vārdnīca" (1872–1880), ko viņš sastādījis, izmantojot J. Neikena materiālus, ir ievērojama ar diezgan lielu pieminēto mūzikas instrumentu skaitu. Liela šo pieminējumu daļa ir pārņemta no agrākajām vārdnīcām, tomēr ir arī jauni materiāli. Ir minēts trīdeksnis un citi grabekļi. "Pulkstenītis" tiek lietots nevis zvaniņa, bet ērģeļu reģistra nozīmē. Līdzīgi kā iepriekš, minēts vargans. Pirmoreiz ir minēts sietiņš – rokas bundziņas ar zvārguļiem, tāpat arī leijerkaste un mūnikas – ielu harmonikas. Pieminēta ģīga, kas esot mazpazīstama. Liela uzmanība pievērsta dažādiem gaisskaņiem. Primitīvi no putna spalvas gatavoti bērnu instrumenti ir pēkšis jeb spalvas pēkšis un spendele. Dūda ir vientoņa svilpe, bērnu instruments, pīpere, arī tūte, tūtere – daudztoņu stabule. Dūka ir gan somas stabules, gan arī somas stabuļu vai ērģeļu stabule, turpretī bāga – somas stabuļu basa stabule jeb dūcene. No piemutņa gaisskaņiem minēta strūba, trūbe, kā arī strumpis jeb strumpe. Valodnieks [[Johans Zēverss]] plašākā apcerējumā (1924) ir apkopojis dažādās agrākās publikācijās atrodamos materiālus par latviešu mūzikas instrumentiem. Pamatā tās ir 17.–19. gs. vārdnīcas, bībeles un tās daļu tulkojumi, dziesmu grāmatas. Izmantotas arī J. K. Broces, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas, A. Bīlenšteina publikācijas, kā arī valodnieciski, vēsturiski u. c. pētījumi. Autors ir analizējis instrumentu nosaukumus, mēģinājis noskaidrot to etimoloģiju, dažādās nozīmes. Viņa apskatītie termini ir šādi: eglīte, trīdeksnis, puškainis, čagans, ērkulis, trumulis (trumelis), pulkstenītis, sietiņš, bungas, spieganas, spendele (pēkšis), pēga, taure (aure), svilpe, stabule, pīpe, dūda (dūka), soma stabule, bazūne, strumpis, trumete (trumiete), trūba (trūbe, strūbe), ērģeles, leijerkaste, mūnikas (ermonikas), blumīzeris (glumīzeris), vargans, kokle, klavieres, videle, bāga, gīga, vijole, spēle. Nosaukumu analīzes ir papildinātas ar instrumentu uzbūves, gatavošanas un pat lietošanas aprakstiem, kas šim darbam piedod nopietnas, vērā ņemamas organoloģiskas publikācijas raksturu. Diemžēl, vairumam vēlāko laiku organologu J. Zēversa pētījums, šķiet, nav pazīstams. Gandrīz pēc trim gadu desmitiem J. Zēverss šo apcerējumu vācu tulkojumā ar papildinājumiem un nosaukumu “Musikinstrumente” kā 11. nodaļu iekļauj savā darbā par vācu valodas ietekmi uz latviešu valodu (1953). Savā latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas 1. daļā Ernsts Blese apskata vecākos personu vārdus un uzvārdus dažādos 13.–16. gs. avotos. Starp šiem vārdiem diezgan daudz tādu, kas vai nu norāda uz mūziķa vai instrumentu meistara profesiju vai arī kā citādi saistās ar mūzikas instrumentu nosaukumiem. Rīgas un Vidzemes materiāli ietver šādus "instrumentālus" uzvārdus: Bauben, Bratsche, Bunger, Bwnger, Bungher, Cynwolsz (Cimbuols?), Klaben, Klabbesche, Kokelne Seewe, Kokelnyk Ze (Kokleniece?), Kokelneke, Leische toure, Leischetower, Pauke, lele Pauke, Paucke, Pouke, Powyeke, Powke, Powcke, Powyke, Pucke, Pulcksten, Pulcstyn, Pulxstins, Spellnick, Spelman, Spelmans, (–nsz?), Speleman, Spelmansche, Stabbelatis, Stabbelats (Stabulītis?), Stabwlneke Snote, Swilp, Swilpecksche, Taurkallyt, Tourkal, Trummel. Iespējams, ka ar mūzikas instrumentiem saistīti arī vārdi Dudesman un Gigge. Tikai viens vārds – Pauke – atrodams Kurzemes sarakstā, un tikai divi – Dudel, Piper (?) – poļu dokumentos. Īpaša nozīme kā organoloģiskās informācijas avotam ir Kārļa Mīlenbaha veidotajai un Jāņa Endzelīna turpinātajai un rediģētajai fundamentālajai “Latviešu valodas vārdnīcai” un tās papildinājumiem. Organogrāfiskie materiāli ņemti pārsvarā no 17.–19. gs. latviešu valodas vārdnīcām, folkloras un etnogrāfijas materiālu krājumiem, periodikas. “Latviešu valodas vārdnīcā” atrodami ne tikai daudzu skaņu rīku nosaukumi, bet arī šo nosaukumu lietojuma piemēri, bieži vien – arī pagatavošanas vai spēlēšanas apraksti. Vairāki publicētie nosaukumi šeit parādās pirmoreiz – biuvas, kaukala u. c. Tādējādi vārdnīca sniedz daudzpusīgu, oriģinālu informāciju un dod iespēju veikt etimoloģiska rakstura studijas. Diemžēl, K. Mīlenbaha, J. Endzelīna un E. Hauzenbergas pamatīgā darba nozīme organoloģijas kontekstā līdz šim nav pietiekoši novērtēta. === Nodaļas === * [[Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs.]] * [[17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi]] * [[Etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Etnogrāfiski apraksti]] * [[19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti]] * [[Valodnieku darbi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Valodnieku darbi]] * [[20. gs. otrā puse (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|20. gs. otrā puse]] [[Category:Mūzika|Historiogrāfija]] 1121 10737 2004-12-01T22:14:05Z Juzeris 23 kategorija Šī ir daļa no raksta [[Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija]] === Nodaļas === * [[Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs.]] * [[17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi]] * [[Etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Etnogrāfiski apraksti]] * [[19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti]] * [[Valodnieku darbi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Valodnieku darbi]] * [[20. gs. otrā puse (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|20. gs. otrā puse]] == 20. gs. otrā puse == Sagatavotā, bet nepublicētā J. Sproģa grāmata latviešu organoloģijā savā veidā “iezvanīja” diezgan neauglīgo kara un pēckara laikposmu, kuru pārtrauca pāris aizkavējušās E. Melngaiļa publikācijas. Tikai 1960. gadu sākumā kvalitatīvi jaunu pētījumu līmeni iezīmēja [[Joahims Brauns|Joahima Brauna]] darbi. Būdams prof. L. Ginzburga aspirants Maskavas konservatorijā, viņš pievērsās mūzikas instrumentu, galvenokārt lociņinstrumentu, vēstures pētījumiem. Viņa pirmais plašākais un nozīmīgākais darbs bija “Vijoļmākslas attīstība Latvijā: Apskats”[1] (1962), tam sekoja daudz rakstu latviešu, krievu, Rietumvācijas un citos periodiskos izdevumos vai rakstu krājumos. Tostarp kā svarīgākie būtu minami “No latviešu instrumentālās mūzikas vēstures” (1962), “Die Anfänge des Musikinstrumentenspiels in Lettland”[1] (1971) un šī pētījuma latviskais variants “Instrumentālās mūzicēšanas pirmsākumi Latvijas teritorijā”[1] (1975). J. Brauna darbu pamatā ir plašas un sistemātiskas literatūras, Rīgas pilsētas valdes arhīva materiālu un citu avotu studijas. Viņa apskatīto problēmu loks ir diezgan plašs, tomēr visvairāk viņš pievērsies instrumentālās muzicēšanas vēstures problēmām, laika gaitā arvien vairāk akcentējot mūzikas arheoloģijas ievirzi. Rekonstruēdams dažādu laikmetu instrumentālās mūzikas kultūras ainu, J. Brauns apstrīd tādus iesakņojušos uzskatus kā, piemēram, uzskatu par kāda instrumenta latvisko piederību vai arī par atsevišķu instrumentu senumu. Savos darbos J. Brauns ir izteicis un formulējis daudzas jaunas domas un atziņas, tostarp par etnisko sakaru rezultātiem instrumentārija jomā, par mūziķu profesionalitāti, par atsevišķu instrumentālās muzicēšanas parādību saistību ar likumdošanu, tradīcijām, sociālo jomu u. c. sfērām. Tomēr J. Brauna zinātniskajai darbībai Latvijā nebija gaidāmās rezonanses. Viņš padomju okupācijas varas iestādēm iesniedza lūgumu izceļošanai no okupētās Latvijas uz Izraēlu, un tas noteica viņa darbu tālāko likteni. Tā sekas – 1971. gadā tika iznīcināts jau iesietais un pusceļā līdz tirdzniecības tīklam nonākušais almanaha “Latviešu mūzika” 9. sējums, kurā bija J. Brauna raksts “Instrumentālās muzicēšanas aizsākumi Latvijas teritorijā”. šo almanahu pārpublicēja pēc gada, bet jau ar citu autoru rakstiem minētā J. Brauna raksta vietā. Tajā laikā raksta vāciskais variants Vācijā jau bija publicēts žurnālā “Musik des Ostens”, un dažus gadus vēlāk ar nosaukumu “Instrumentālās mūzicēšanas pirmsākumi Latvijas territorijā” to publicēja trimdā izdotais almanahs “Latvju mūzika”. Tomēr plašākai auditorijai Latvijā šis pētījums vairs nebija pieejams. Gandrīz divus gadu desmitus padomju okupācijas varas iestādes neļāva atsaukties uz J. Brauna darbiem, viņš padomju muzikoloģijā vairs “neeksistēja”. J. Brauna idejas bez nepieciešamajām atsaucēm parādījās citu autoru publikācijās. Ziņas par PSRS tautu mūzikas instrumentiem ir apkopotas 1963. gadā pirmoreiz un 1975. gadā otrreiz izdotajā “PSRS tautu mūzikas instrumentu atlantā”[1]. Atsevišķa nodaļa šajā darbā ir veltīta latviešu tautas mūzikas instrumentiem. To sarakstījusi E. Jazovicka – viena no trim atlanta veidotājiem. Grāmatas beigās ir atsauces uz A. Bīlenšteina, A. Jurjāna, J. Sproģa, E. Melngaiļa un S. Krasnopjorova darbiem. Saskaņā ar K. Vertkova piedāvāto mūzikas instrumentu sistemātiku ir apskatīti svilpe, stabule, bērzatāss, pēga, spiegana, pēkšis, ganurags, somas dūdas (atlanta tekstā lietots nosaukums – cjve lelf), rags, āžarags, tāšu taure, taure, kokle, spēles (atlanta tekstā – cgtkc), pūšļa vijole, dūda (stīgu instruments, bet atlanta tekstā nepareizi lietots gaisskaņa apzīmējums – lelfc), ģīga (atlanta tekstā – lbuf), cimbole, sietiņš, bungas, vargas, eglīte, puškainis, trideksnis, čagana, koka zvans, klaburis, tarkšķis (atlanta tekstā – nfhrinbc). Atlanta ievadā minēts, ka nenovērtējamu palīdzību šajā darbā snieguši J. Vītoliņš, E. Melngailis, kā arī S. Krasnopjorovs. Darbā maz jaunu, iepriekš nepublicētu materiālu. Diezgan daudz ir informācijas par tā saukto “modernizēto tautas mūzikas instrumentu” radīšanu un ieviešanu tautas mūzikas instrumentu orķestru, ansambļu, tautas deju ansambļu praksē. Raksturotas stabuļu, ganuragu, hromatisko tauru, kokļu, ģīgu orķestra grupas, kā arī atsevišķi modernizētie instrumenti – zvārgulis, trīdeksnis, koka zvans. Kopumā tomēr šo darbu nevar izmantot par ticamu organoloģiskās informācijas avotu, tajā nav atsauču, norāžu, diezgan daudz ir kļūdainas, nepārbaudītas vai pat izfantazētas informācijas. Tā, piemēram, atlantā aprakstīta stabules spēlēšana, pavadot nabagus un bāreņus karā. Minēts arī, ka uz pēkša spēlējot tautas dziesmas, dejas un instrumentālus gabalus; tautas muzikanti ganuragam izņemot spiedzi un spēlējot to kā vaļējo garenflautu; pagātnē ganurags esot bijis tikpat plaši izplatīts instruments kā stabule un uz tā spēlējuši dziesmas, dejas un instrumentālus skaņdarbus; senākām koklēm esot dzīslu stīgas; esot bijuši kokļu ansambļi vai ansambļi, kuros kokles spēlētas kopā ar citiem instrumentiem; kāzas neesot iedomājamas bez koklēm; uz pūšļa vijoles spēlējuši vienkāršas dziesmas, dejas un melodijas; sietiņu dejojot spēlējušas sievietes; bungas esot sen izzudis instruments; vargas pārsvarā spēlējuši Latvijā apmetušies čigāni; tarkšķi izmantojuši deju un reizēm arī dziesmu pavadījumam. Par nepārbaudītu informāciju būtu uzskatāmas ziņas par somas stabuļu lietošanu atlanta sagatavošanas laikā (20. gs. otrajā pusē) Liepājas un Alūksnes rajonos. Sastopami arī izdomājumi tīri krieviskā garā, piemēram, ka tautas svētku “guljanie” laikā kokles siksnā pakārtas kaklā, vai ka spēles visbiežāk spēlētas, sēžot uz savas mājas sliekšņa. Pārsteidzoši, ka šādā specializētā darbā ieviesušās neprecizitātes, kuru novēršana būtu pa spēkam ikvienam daudzmaz izglītotam organologam. Tā, piemēram, rakstot par dabisko virstoņu tauri, minēts, ka uz tās spēlējot instrumentālas melodijas, tautas dejas un maršus. Cimbolēm esot 14 stīgu un hromatiska skaņurinda apmēram 2 oktāvu apjomā. Praktisku vajadzību mudināti, mūzikas instrumentu problēmām ir pievērsušies [[dievturi]]. Kā lielākais apcerējums būtu minams [[Arvīds Brastiņš|Arvīda Brastiņa]] raksts “Senie latviešu skandējamie rīki dainās”[1] (1968). No Kopenhāgenā izdoto latviešu tautasdziesmu krājuma autors ir izvēlējies 550 dziesmu tekstus, kuros minēti kādi mūzikas instrumenti vai spēlēšanas situācijas. šo tekstu skaidrošanā izmantoti K. Mīlenbaha “Latviešu valodas vārdnīcas”, A. švābes rediģētās “Latvju enciklopēdijas” un A. Bīlenšteina materiāli, kas papildināti ar P. šmita “Latviešu tautas teiku un pasaku” materiāliem. šis darbs būtu izceļams kā pirmā lielākā “organoloģisko” folkloras tekstu izlase, ja vien neskaita nepublicēto un tāpēc plašākai auditorijai nezināmo J. Sproģa darbu. Diemžēl A. Brastiņa raksta nozīmi stipri mazina diezgan subjektīvie un zināmā mērā arī tendenciozie skaidrojumi. Jau kopš J. Straumes publikācijām organologi, raksturojot latviešu tautas mūzikas instrumentus, mēdz atsaukties uz informāciju, kas atrodama tautasdziesmās. Tomēr pirmā nopietnā tautasdziesmu kā organoloģiskās informācijas avota analīze ir veikta tikai Kārļa Brambata darbā “Die lettische Volkspoesie in musikwissenschaftlicher Sicht”[1] (1969). Lai noskaidrotu pagājušo laiku mūzikas dzīves ainas konstruēšanas iespējas, autors piemin dažus svarīgus latviešu etnosa vēstures posmus, ieskicē folkloras vākšanu un nozīmīgākos vākumus, raksturo tautas dzejas formālās iezīmes un kultūrvēsturisko vērtību, pievēršas hronoloģizācijas problēmai. Dainas par mūzikas instrumentiem kopumā ir arhaiskākas nekā dainas par dziedāšanu, tomēr dati par mūzikas instrumentiem ir samērā trūcīgi un nedod tiešus norādījumus par kādu noteiktu vēsturisku laikmetu. Tālākai analīzei K. Brambats ir izvēlējies 440 dainu tekstus, kuros minēti mūzikas instrumenti vai to spēlēšana. Līdzās statistiska rakstura informācijas apskatam autors tuvāk pievērsies dažiem seniem idiofoniem, taurei, bungām, koklēm. īpašu uzmanību izpelnījusies vara taure un vara bungas, kuras viņaprāt varētu nosaukt par “vismīklainākajiem dainu instrumentiem”. Līdz 60. gadu beigām zināmos faktus par arheoloģiskajiem mūzikas instrumentiem Latvijā ir apkopojis Vladislavs Urtāns[1] (1970). Viņš ir aprakstījis 2 kaula svilpes: viena, datēta ar m. ē. 1. gadu tūkstoša vidu, atrasta Daugmales pilskalnā, otra, domājams no 6.–7. gs., atrasta ķentes pilskalnā. Senākā no 8 zināmajām kaula stabulēm attiecas uz neolītu vai vēlāku laiku un ir atrasta Lielā Ludzas ezera krastā. Citas stabules (datējamas līdz pat 13. gs.) atrastas seno latgaļu, sēļu un lībiešu teritorijā. Uz šo laiku attiecas arī stabules spēlētāja attēls uz krāsns māla apmetuma 13. gs. bronzas lējēja miteklī Tērvetē. Atzīmēdams taures nosaukuma izcelsmi un izplatību, V. Urtāns piemin Tērvetes pilskalnā atrasto kaula piemutni, kas analoģisks etnogrāfijas materiālos zināmajiem. 19. gs. beigās Jaungulbenes apkārtnē atrastais bronzas rags, ko pēc spektrālanalīzes datē ar vēlo bronzas laikmetu, varētu būt vēlāks, jo tas atrasts kopā ar 8.–13. gs. latgaļu kapulietām. Kopskaitā pieci vargāni atrasti 13.–17. gs. vācu piļu izrakumos. Beverīnas kaujas aprakstā Indriķa Livonijas hronikā minēto mūzikas instumentu V. Urtāns traktē kā stīgu lociņinstrumentu. Cita stīgu instrumenta — kokļu — ornamentēts fragments atrasts Tērvetes pilskalna 13. gs. slānī. Kopā ar Liju Krasinsku sarakstītajā darbā “Latviešu mūzikas vēsture” Jēkabs Vītoliņš vienu apakšnodaļu ir veltījis latviešu tautas mūzikas intrumentiem[1] (1972). Organoloģisko informāciju viņš smēlies no A. Jurjāna “Latvju tautas mūzikas materiālu” IV burtnīcas, A. Bīlenšteina grāmatas par latviešu koka celtnēm un darbarīkiem, J. Sproģa manuskripta “Senie mūzikas instrumenti un darba un godu dziesmu melodijas Latvijā”, E. Melngaiļa krājumiem “Latviešu dancis” un “Latviešu mūzikas folkloras materiālu” I sējuma. Izmantotas arī latviešu pasakas un teikas, Indriķa Livonijas hronika un V. Urtāna pētījums. J. Vītoliņš mazliet pievēršas instrumentu lomai seno latviešu dzīvē, kā arī senākajiem instrumentu – svilpju, stabuļu, dūceņu – atradumiem. Apskatīdams etnogrāfiskas ziņas par mūzikas instrumentiem, viņš tos sakārto šādā secībā: idiofoni, membranofoni, aerofoni un hordofoni. J. Vītoliņa darbā sīkāk ir raksturoti trīdeksnis ar tā paveidiem (eglīti, ēkuli, puigaini, puškaini), klabatas, rūcenis, vargas, bungas, sietiņš, stabule, svilpe, spiegana, pēga, pānflauta, dūdas, čagans, āžrags, ganu rags, taure, spēle, dūda jeb pūšļa vijole, ģīga, cimboles, kokles un, visbeidzot, vijole. Apraksts papildināts ar trīdekšņa, stabules, dūdu, āžraga un kokļu skaņdarbu piemēriem, kā arī ar kokļu skaņojuma paraugiem. Ievietots Tērvetes pilskalna arheoloģiskajos izrakumos atrastais zemgaļu stabulētāja attēls, divi no J. K. Broces “Monumente” ņemti attēli ar dūdiniekiem, kā arī fotogrāfija, kurā redzama stabule, taure, dūdas, āžrags, trīdeksnis un trīs piecstīgu kokles. Kopumā šajā darbā maz jaunas informācijas un ir vairākas organoloģiska rakstura neprecizitātes vai kļūdas. Tā J. Vītoliņš raksta, ka vargas spēlējot pieliek pie zobiem un pietur ar lūpām, bet īstenībā vargas pietur ar pirkstiem un lūpas nedaudz papleš, lai tās nepārcirstu ar vargu mēlīti. J. Vītoliņš nez kāpēc atkārto jau A. Jurjāna izteikto domu, ka “bungas nav vairs tautā nekur uzejamas”, lai gan 20. gs. otrajā pusē bungas gatavotas gandrīz katrā lauku kapelā. A. Jurjāna piezīmi, ka sietiņš esot “tāds pats kā dienvidu tautām tamburīns”, J. Vītoliņš dzejiski izvērš un raksta, ka sietiņu izmantojušas “sievietes dejas ritma pastiprināšanai”. Nekorekts ir A. Jurjāna aprakstītās pānflautas salīdzinājums ar lietuviešu skudučiem, jo starp abiem instrumentiem ir būtiska atšķirība: pānflautas stobriņi ir stingri savienoti vairāki kopā, un tā spēlējama kā solo instruments, bet skuduču stobriņi ir nesaistīti, un tos spēlē vienlaicīgi vairāki, katrs pūšot tikai vienā vai divos stobriņos. Nevar pilnīgi tāpatot ģīgu ar zviedru mācītāja J. Dilnera 19. gs. konstruēto monohordu, kā to ir izdarījis J. Vītoliņš teikdams, ka “ģīga īstenībā ir jau tālajā senatnē pazīstamais monohords”. Rakstīdams, ka “kokles skaņojums parasti ir diatoniskā skaņu rindā”, J. Vītoliņš pusē no piedāvātajiem kokļu skaņojumu paraugiem ir atzīmējis subkvartu – toni kvartu uz leju no diatoniskās skaņurindas zemākā toņa. Baltijas instrumentārija jautājumiem divos rakstos pievērsies Oregonas universitātes profesors Stīvens Reinoldss. Savā rakstā par Baltijas psaltēriju[1] (1973) viņš pievēršas visai kokles veida instrumentu grupai, raksturo ergoloģisko tipu, komentē ikonogrāfijas materiālus, aprakstus un pētījumus, diskutē par dažām terminoloģijas, cilmes, muzikālās prakses u. tml. problēmām. Otrā rakstā "Baltijas psaltērijs un Dievu un Velnu mūzikas instrumenti" (1983) S. Reinoldss vairāk uzmanības velta simboliskajiem priekšstatiem, kas saistīti ar dažādiem mūzikas instrumentiem. Analizēdams instrumentu pieminēšanas semantiku gan senākajos avotos, gan folkloras materiālos, viņš secina, ka uzskatus par mūzikas instrumentiem ietekmējusi viduslaikos ienākusī duālistiskās kosmogonijas tēma. Sagaidāmās Dimezila trīsfunkcionālās organizācijas vietā S. Reinoldss atrod mūzikas rīku duālismu: vispirms viņš runā par Dieva un Velna instrumentiem, taču publikācijas turpinājumā par iedalījuma raksturotājiem kļūst apzīmējumi "augšup" un "lejup". Kristīne Jaremko mākslas maģistra disertācija[1] (1980) ir viens no nozīmīgākajiem un daudzpusīgākajiem darbiem par Baltijas koklēm. Darba metodoloģiskais pamats ir kokļu tradīcijas aplūkošana kultūras kontekstā. Autore piedāvā padziļinātu Baltijas kultūras reģiona vēsturiskā fona analīzi, viņa apskata instrumentu vietu Baltijas zemnieku sabiedrībā, pievēršoties gan spēlētāja sabiedriskajam stāvoklim, gan instrumentu nozīmei tradicionālajā kultūrā. K. Jaremko veic plašu folkloras materiālu analīzi, īpaši izceļot svarīgākos ar kokļu tradīciju saistītos motīvus – Dieva kokļu, zelta kokļu, Orfeja, “dziedošo kaulu” motīvus, kokles rotājošos rakstus un to simbolisko nozīmi. Darbā uzmanība pievērsta arī tēmām, kas līdz tam nav pietiekoši apzinātas un pētītas, – mūzikas instrumentiem Baltijas nacionālajās kustībās, instrumentu atdzimšanai emigrācijā. Veikta arī kokļu un kankļu mūzikas žanriskā klasifikācija un stilistiskā analīze, raksturota baltiešu imigrantu mūzika Amerikā. Liela uzmanība pievērsta kokļu veida instrumentu izcelsmes jautājumam, instrumentu un to daļu nosaukumiem, gatavošanas materiālam, veidam, skanējuma tembram. Beigās dota plaša bibliogrāfija un diskogrāfija, folkloras, mūzikas un vizuālo materiālu norādes. Pirmā Īrisas Priedītes organoloģiskā publikācija (1978) ir Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja reklāmizdevums, taču jau nākošais darbs "Ko spēlēja sendienās"[1] (1983) ir pirmā lielā tieši latviešu tautas mūzikas instrumentiem veltītā grāmata. Tajā pirmoreiz apkopota vispusīga informācija par atsevišķiem instrumentiem un to grupām. Autore secīgi raksturo šādas instrumentu klases: pašskanošie skaņu rīki, pūšamie, sitamie, stīgu instrumenti. Sīkāka grupējuma veidošanas kritērijs ir vai nu morfoloģiska radniecība ("Svilpes un svilpaunieki", "Ganu rags un dūkas", "Ragi un taures", "Spēles un dūdas", "ģīgas, vienstīdži un divstīdži") vai arī funkcionāla līdzība ("Bērztāss, spiegana un pēga", "Vijoles, cītaras un cimboles"). Grāmatā ir gan jau publicēta informācija, gan arī jauni materiāli, galvenokārt no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja fondiem. Visvairāk oriģinālo materiālu ir nodaļā "Par tautas instrumentu darinātājiem, spēlmaņiem un kopīgu muzicēšanu". Tur izvērtēts vairāku instrumentu būves meistaru ieguldījums, minēti saistoši fakti no viņu dzīves un darbības. Raksturojot spēlmaņu tradīciju, autore pievēršas gan tās iesākumiem un attīstībai, gan situācijai 20. gs. otrajā pusē. Parādīta kroga kā muzicēšanas vietas īpašā nozīme lauku dzīvē. Darba beigās ir bibliogrāfija un piezīmes. ī. Priedītes darbu dziļi un vispusīgi divos "Latvju mūzikas" laidienos ir izvērtējis Kārlis Brambats[1] (1987, 1988). Viņš sīki aplūko darba teorētiskos pamatus – pirmkārt tautas mūzikas instrumenta jēdziena definīcijas problēmas un instrumentu klasifikācijas metodes. Sekojot ī. Priedītes grāmatas uzbūvei, K. Brambats tālāk aplūko pašskaņus, pūšamos, sitamos un stīgu instrumentus, kā arī komentē darba pēdējo nodaļu "Par tautas instrumentu darinātājiem, spēlmaņiem un kopīgu muzicēšanu". Faktiski K. Brambata recenzija būtu uzlūkojama par jaunu, nozīmīgu pētījumu latviešu organoloģijā. Veidota kā ī. Priedītes grāmatas "Ko spēlēja sendienās" kritika, tā nevis mazina kritizējamā darba paliekošo nozīmi, bet gan, taisni otrādi, izceļ tā informatīvo, apkopojošo vērtību. Diezgan liela uzmanība latviešu instrumentiem veltīta vienā no lielākajām mūzikas instrumentu enciklopēdijām pasaulē "The new Grove dictionary of musical instruments" (1984). Enciklopēdijas rakstu materiāli ņemti lielākoties no ī. Priedītes grāmatas "Ko spēlēja sendienās". Dažās turpmākajās publikācijās (1984, 1985, 1992) ī. Priedīte pievēršas atsevišķiem etnogrāfijas jautājumiem. Apzinot un apkopojot visu Latvijas muzeju krātuvēs atrodamos tautas mūzikas instrumentus, tapuši divi katalogi – "Tautas mūzikas instrumenti" (1988) un "Cītaras un meistari" (1993). Pirmajā iekļautas ziņas par vairākiem simtiem pašskaņu, pūšamo, stīgu un sitamo instrumentu. Atsevišķā nodaļā apkopotas arheoloģiskās liecības. Otrajā katalogā raksturotas apmēram simts cītaras un cītarkokles Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja tautas instrumentu kolekcijā, komentāriem izmantojot arī gandrīz pustūkstoti informācijas vienību lielo muzeja zinātniskā arhīva krājumu. šie katalogi ir tapuši gandrīz gadsimtu pēc pirmā latviešu mūzikas instrumentu kataloga un savā veidā liecina par organogrāfijas noieto ceļu šai laikposmā. Jau 80. gadu vidū latviešu mūzikas instrumentu klasifikācijas, funkcionēšanas, semantikas u. tml. problemātikai pievērsies šā raksta autors. Loģiski sakārtojot informāciju par latviešu instrumentiem un veicot to klasificēšanu saskaņā ar Hornbostela–Zaksa sistēmu, ir tapusi grāmata "Tautas mūzikas instrumenti Latvijas PSR teritorijā" (1987). Diemžēl, mazā metiena (500 eksemplāru) un nožēlojamās tipogrāfijas kvalitātes dēļ šis darbs gandrīz nemaz nekļuva pazīstams ieinteresēto lasītāju aprindās. Dainas kā organoloģiskās informācijas avots raksturotas kopā ar Arnoldu Klotiņu sagatavotajā publikācijā "Latviešu tautas mūzikas instrumenti un to lietošanas semantika K. Barona "Latvju dainās"" (1985), un tās angliskajā versijā[1], kas publicēta Vairas Vīķes-Freibergas sastādītajā un rediģētajā zinātnisko rakstu krājumā "Linguistics and poetics of Latvian folk songs" (1989). Izmantojot statistiskus datus, ko sniedz samērā lielais "instrumentālo" dainu masīvs, autori konstatējuši vairākas interesantas tradicionālās dzejas tendences, kā arī salīdzinājuši šo informāciju ar vēstures, arheoloģijas, etnogrāfijas un citāda veida liecībām. Viņi secinājuši, ka dainas sniedz unikālu informāciju par mītiskās domāšanas izpausmēm dažādās ar mūzikas instrumentu lietošanu saistītās situācijās. Valdis Muktupāvels vairākos rakstos apskatījis un analizējis latviešu mūzikas instrumentu funkcionēšanas, simbolikas un vēstures jautājumus. Somugru un kaimiņu tautu kāzu ieražu mūzikai veltītajā krājumā publicēts viņa raksts "Mūzikas instrumenti latviešu kāzu cikla tautasdziesmās" (1986); tajā, ņemot par pamatu materiālu izlasi no "Latvju dainām" un "Kāzu dziesmām", izdalītas un raksturotas vairākas atšķirīgas mūzikas instrumentu lietošanas situācijas arhaiskajā un jaunāko laiku vedību rituālā. "Kokles Latvijā" (1987) – te ir dažas kokļu tradīcijas senākās vēstures un simbolikas problēmas. Raksts par baubenu un membranofoniem Latvijā (1988) publicēts Lietuvas Valsts konservatorijas rīkotās zinātniskās konferences materiālu krājumā; tajā kritizēts uzskats par to, ka bungas latviešu mūzikas kultūrā esot margināls, neraksturīgs instruments un, analizējot vienas dainas vairākos variantos minēto "baubenu", "bambenu" u. tml., izteikts pieņēmums par izzudušu membranofonu, kas arhaisma veidā saglabājies dainu tradīcijā. Krājumā "Padoms" publicētajā rakstā "Kur tava kokle?" (1988) raksturota vairāku latviešu tautas mūzikas instrumentu uzbūve, materiāli un lietošana; kopumā tas dod ievirzi ganu un bērnu instrumentu praktiskai pagatavošanai un apgūšanai. Daži mazāk skarti mūzikas instrumentu simbolikas aspekti aplūkoti apcerējumā "Par āžaragu, vara bungām un ne tikai" (1991); īpaši pievērsta uzmanība āžaraga un stabules falliskajai simbolikai un vara bungu simboliskajai nozīmei vasaras saulgriežu rituālā. Tajā pašā 1991. gadā tika publicēta V. Muktupāvela plašam interesentu lokam veidotā brošūra "Skaņurīku ābece. Latvian Musical Instruments" (1991, 1994), kurā par 44 mūzikas instrumentiem atrodama šāda informācija: instrumenta zīmējums, autora izraudzīts pamatnosaukums un tā varianti izloksnēs, šā instrumenta nosaukumi lietuviešu, igauņu (somu), krievu (baltkrievu, poļu, čehu), zviedru, vācu un angļu valodās. Iespēju robežās dots katra mūzikas instrumenta vai tā lietošanas situācijas attēlojums dainās. Rakstā "Kūklej muni brôleleni sov' ôreņu maleņā" (1993) informācija par kokļu meistaru Donātu Vucinu kontaminēta ar pārsvarā no J. Sproģa darba "Senie muzikas instrumenti un darba un godu dziesmu melodijas Latvijā" ņemtajiem materiāliem par latgaliešu koklēm un koklētājiem. Baltijas reģiona mūzikas instrumenti un instrumentālās mūzikas svarīgākās parādības īsi aprakstītas rakstā "Dziedošais koks" sērijas "Insight Guides" izdevumā (1993), kas veltīts Baltijas valstīm. Kokļu repertuārs, instrumentu konstrukcija, spēles veids, lietošanas nolūks, simbolika ir aplūkoti saistībā ar kultūras un sociālo situāciju rakstā "Kokles 20. gadsimtā: tradīcija pretstatā modernizācijai" (1994). Modernizēto kokļu veidošanos un repertuāru ietekmēja sabiedrībā dominējošie pieņēmumi par tautas mūzikas pārtapšanu jaunā kvalitātē; atgriešanās pie tradicionālo kokļu formas un repertuāra tomēr nav traktējama kā koklēšanas tradīciju atjaunošana, bet gan jaunu, mūsdienu mūzikas kultūrai raksturīgu tradīciju veidošanās. Raksturojot latviešu tradicionālo mūziku kopumā, Smitsona institūta izdevumā (1998) sniegta koncentrēta informācija par svarīgākajiem latviešu instrumentārija funkcionēšanas aspektiem. Latviešu mūzikas instrumentiem vesela nodaļa ir veltīta šā raksta autora un Borisa Avrameca kopīgi veidotajā grāmatā "Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika" (1997). Datortehnikas sasniegumi 80.–90. gados ir radījuši labu pamatu, lai varētu turpināt ar latviešu mūzikas instrumentiem saistītos semantikas, simbolikas u. tml. pētījumus, ņemot par pamatu folkloras materiālus. Viens no šādiem darbiem ir "Krišjāņa Barona "Latvju dainu" substantīvu rādītājs" (1994), kurā labi pārskatāmā veidā fiksēti arī daudzi "instrumentālie" substantīvi. Nopietni un vispusīgi instrumentārija problemātikai Baltijas jūras austrumu un ziemeļaustrumu piekrastes zemēs pievērsies igauņu organologs Igors Tenurists. Rakstot par tā saukto kanteles-kanneles-kokļu-kankļu-gusļu reģionu[1], viņš izmanto arī daudz Latvijas materiālu. Interpretējot zināmos faktus, I. Tenurists piedāvā argumentētu kokļu tipa instrumentu evolūcijas shēmu. Savā rakstā par tautas mūzikas instrumentiem un Austrumbaltijas tautu etnokultūru sakariem I. Tenurists skar dažādus kopīgā instrumentārija jautājumus. Vairāku vienkāršo instrumentu līdzību viņš skaidro ar līdzīgajiem dabas apstākļiem, savukārt, ar saimniekošanas īpatnībām saistīto instrumentu līdzība norāda uz noteiktiem kultūru sakariem. šo pašu rakstu, nedaudz pārveidotu un papildinātu, I. Tenurists ievietojis savā grāmatā par mūzikas instrumentiem igauņu lauku dzīvē (1996) kopā ar vairākiem citiem rakstiem, kuros vairāk vai mazāk skarti arī latviešu instrumentārija jautājumi. Mūzikas instrumentu tipoloģijas, proveniences, simbolikas u. c. problēmas vairākās publikācijās risina lietuviešu organologs Romualds Apanavičs. Instrumentārija veidošanās, funkcionēšanas, attīstības, migrācijas u. tml. vēsturiskiem jautājumiem, galvenokārt Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā veltīta viņa grāmata par baltu etnoorganoloģiju (1992). Darbā piedāvāta arī latviešu instrumentu, galvenokārt kokļu, tipoloģija, skarti vairāki ar funkcionēšanas semantiku saistīti jautājumi. šajā darbā skartās problēmas tālāk risinātas rakstā par rietumbaltiem etnoorganoloģijas materiālu gaismā (1997). === Nodaļas === * [[Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs. (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Senākās rakstu liecības un ikonogrāfija 13. – 16. gs.]] * [[17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|17. gs. – 19. gs. vidus. Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi]] * [[Etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Etnogrāfiski apraksti]] * [[19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|19. gs. otrā puse – 20. gs. vidus. Etnogrāfijas materiālu krājumi un etnogrāfiski apraksti]] * [[Valodnieku darbi (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|Valodnieku darbi]] * [[20. gs. otrā puse (Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija)|20. gs. otrā puse]] [[Category:Mūzika|Historiogrāfija]] 1122 10738 2004-09-19T18:00:40Z Juzeris 23 +redirect #REDIRECT [[Latvija]] 1123 45475 2006-05-15T21:13:14Z Knakts 848 Kategorija <div class="boilerplate" class="metadata" id="stub"> ''<table CELLPADDING=2 CELLSPACING=0 style="background-color: transparent;"><tr><td>[[Image:Wiki_letter_w.png|48px|Vikipēdijas fragments]]&nbsp;&nbsp;</td><td>Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat [[Wikipedia:Pamācība (Rediģēšana)|dot savu ieguldījumu]] Vikipēdijā, [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|action=edit}} papildinot to]''.</td></tr></table> </div> [[Category:Nepabeigti raksti]] <noinclude>[[Category:Vikipēdijas uzturēšanas veidnes]]</noinclude> 1125 10741 2004-09-19T22:05:01Z Juzeris 23 Latvian wikipedia logo, gfdl, by node * šo attēlu vajadzētu uztaisīt par ''protected'' un tad paziņot [[:m:Requests for logos]], lai ievieto logo vietā. - [[User:Juzeris|Juzeris]] 22:05, 19 Sep 2004 (UTC) 1126 52206 2006-06-27T12:31:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Riga]], [[oc:Riga]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rīga'''</font><br>valsts galvaspilsēta </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Riga.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Liels gerbonis.gif|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>747200 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]],[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Ryga'''<br>[[igauņu valoda|igauņu]] - '''Riia'''<br>[[somu valoda|somu]] - '''Riika'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Riga'''<br>[[krievu valoda|krievu]] - '''Рига''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1201.g <tr><td>Rajons<td>- <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.riga.lv www.riga.lv] </table> '''Rīga''' ir [[Latvija|Latvijas]] [[galvaspilsēta]] un galvenais [[Industrija|industriālais]], darījumu, [[kultūra]]s un [[Finanses|finansu]] centrs [[Baltija|Baltijā]]. Ar 731 762 iedzīvotājiem (2005) tā ir lielākā [[pilsēta]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un visā [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija|Latvijas]] centrālajā daļā, [[Rīgas Jūras līcis|Rīgas Jūras līča]] dienvidu piekrastē, Viduslatvijas zemienē, jeb precīzāk Rīgavas un Tīreļu līdzenuma teritorijā, [[Daugava|Daugavas]] krastos. Rīgas pilsētas platība ir 307km&sup2;. === Teritoriālais iedalījums === [[Image:Rigas teritoriala atistiba.jpg|thumb|250px|left|Rīgas teritoriālās attīstības vēsture]] Rīgas pilsētas teritorijas attīstība laika gaitā ir diezgan ievērojama. Līdz 13. gadsimtam Rīgas pilsēta bija [[Vecrīga]]s robežās, kas ir pāris kvadrātkilometri. Jau [[1774]]. gadā pilsētas teritorija palielinājās vairākkārt aizņemot jau lielāko daļu tagadējā pilsētas centra daļas. [[1728]]. gadā tika pievienotas paplašinātās teritorijas kā labajā, tā arī kreisajā [[Daugava|Daugavas]] krastā. [[1786]]. gadā tika pievienotas atsevišķas teritorijas, kā piemēram Sarkandaugava, Zemitānu stacijas rajons, Katlakalns u.c. [[1904]]. gadā tika pievienoti Mežaparks, Čiekurkalns, Teika, Jugla, pārējais Iļģuciems u.c. [[1919]]. gadā, līdz ar neatkarīgās Latvijas valsts pasludināšanu, tika pievienotas teritorijas tagadējā Purvciema, Imantas, Zolitūdes, Pleskodāles vietā, kā arī sīkas teritorijas Ziepniekkalnā u.c. [[1927]]. gadā Rīgas pilsētai tika pievienota praktiski visa mūsdienu [[Pārdaugava|Pārdaugavas]] teritorija ieskaitot Bolderāju un Daugavgrīvu, kā arī atsevišķās teritorijas Daugavas labajā krastā (Vecmilgrāvis, Jaunciems, daļa Pļavnieku un Mežciema u.c.). Pēc sekojošjām teritoriālajām reformām vairāk vai mazāk, Rīgas teritorija ieguva pašreizējās robežas. Rīgas pilsēta ir sadalīta sešās teritoriālajās vienībās: [[Centra rajons|Centra]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes]] un [[Ziemeļu rajons]], kā arī [[Latgales priekšpilsēta|Latgales]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsētās]]. Katrai teritoriālajai vienībai ir sava [[pašvaldība]] un [[Tiesa|tiesu]] sistēma. {| align=right border=1 style="text-align:center" ! style="background:#efefef;" style="text-align:center" width="160" | Teritorija ! style="background:#efefef;" style="text-align:center" width="60" | Platība ! style="background:#efefef;" style="text-align:center" width="70" | Iedz. |- | [[Centra rajons]] || 3 km&sup2; || 31,998 |- | [[Zemgales priekšpilsēta]] || 41 km&sup2; || 105,553 |- | [[Latgales priekšpilsēta]] || 50 km&sup2; || 205,227 |- | [[Vidzemes priekšpilsēta]] || 57 km&sup2; || 178,361 |- | [[Ziemeļu rajons]] || 77 km&sup2; || 84,558 |- | [[Kurzemes rajons]] || 79 km&sup2; || 141,410 |- |} === Reljefs === Rīgas pilsētas teritorija ir samērā zema. Vidējais augstums ir aptuveni 3-6 metri virs jūras līmeņa. Augstākais punkts ir [[Dzegužkalns]] (28 metri vjl.) === Klimats === Galvenie faktori, kas ietekmē Rīgas teritorijas [[Klimats|klimatu]] un laikapstākļus ir Mērenās joslas Atlantiskās gaisa masas un tām līdzi nākošie [[Ciklons|cikloni]]. Vasaras ir samērā vēsas. 228 dienas virs Rīgas atrodas atlantiskās gaisa masas. Gaiss pilsētā lielākā vai mazākā mērā ir piesārņots. Temperatūra par 2-3°C augstāka nekā pilsētas nomalēs. Saules leņķa maksimums ir 22. jūlijā, 56,4°, bet zemākais ir tikai 9,6° virs horizonta. Tā kā ikgadējā mākoņainība ir ievērojama, vasarā saule spīd vidēji 54-57%, bet ziemā tikai 14-25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas - atiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Absolūtais temperatūras minimums Rīgā tika novērots: *01.02.1956. -35°C *30.01.1970. -34°C Absolūtais temperatūras maksimums Rīgā bija: *15.07.1885. +35°C *13.07.1959. +34°C == Demogrāfija == {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 ! style="background:#efefef;" | Gads ! style="background:#efefef;" | Iedz. |- | [[1767]] || align="right" | 19 500 |- | [[1800]] || align="right" | 29 500 |- | [[1840]] || align="right" | 60 000 |- | [[1867]] || align="right" | 102 600 |- | [[1881]] || align="right" | 169 300 |- | [[1897]] || align="right" | 282 200 |- | [[1913]] || align="right" | 517 500 |- | [[1920]] || align="right" |¹185 100 |- | [[1930]] || align="right" | 377 900 |- | [[1940]] || align="right" | 353 800 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 ! style="background:#efefef;" | Gads ! style="background:#efefef;" | Iedz. |- | [[1941]] || align="right" | 335 200 |- | [[1945]] || align="right" |²228 200 |- | [[1950]] || align="right" | 482 300 |- | [[1955]] || align="right" | 566 900 |- | [[1959]] || align="right" | 580 400 |- | [[1965]] || align="right" | 665 200 |- | [[1970]] || align="right" | 731 800 |- | [[1975]] || align="right" | 795 600 |- | [[1979]] || align="right" | 835 500 |- | [[1987]] || align="right" | 900 300 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 ! style="background:#efefef;" | Gads ! style="background:#efefef;" | Iedz. |- | [[1990]] || align="right" | 909 135 |- | [[1991]] || align="right" | 900 455 |- | [[1992]] || align="right" | 889 741 |- | [[1993]] || align="right" | 863 657 |- | [[1994]] || align="right" | 843 552 |- | [[1995]] || align="right" | 824 988 |- | [[1996]] || align="right" | 810 172 |- | [[1997]] || align="right" | 797 947 |- | [[1998]] || align="right" | 786 612 |- | [[1999]] || align="right" | 776 008 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 ! style="background:#efefef;" | Gads ! style="background:#efefef;" | Iedz. |- | [[2000]] || align="right" | 764 329 |- | [[2001]] || align="right" | 756 627 |- | [[2002]] || align="right" | 747 157 |- | [[2003]] || align="right" | 739 232 |- | [[2004]] || align="right" | 735 241 |- | [[2005]] || align="right" | 731 762 |- | [[2006]] || align="right" | 724 707 |} |} Piezīmes: * 1. Iedzīvotāju skaita kritums [[1. Pasaules karš|1. Pasaules kara]] dēļ. * 2. Iedzīvotāju skaita kritums [[2. Pasaules karš|2. Pasaules kara]] un deportāciju dēļ. ==Vēsture== <p>Rīgas pilsēta sāka veidoties [[Daugava]]s labajā krastā, kur tās atteka Speķupe, atduroties pret Kubes kalnu, meta loku uz Daugavu. Šo atteku, sākot no Kubes kalna, sauca par Rīgu (Rīdziņu, Rīdzeni). Pie Daugavas tā veidoja paplašinājumu, t.s. Rīgas ezeru, kas bija arī pirmā Rīgas osta. Senākā cilvēku apmešanās vieta Rīgā varētu būt Indriķa hronikā minētais Senais kalns, kur pirms aiziešanas uz [[Cēsis|Cēsīm]] dzīvojuši vendi. Drošas ziņas par Rīgas apdzīvotību 12. gs. sniedz [[Arheoloģija|arheoloģiskie]] izrakumi seno ciemu vietās Alberta laukumā un Peldu un Ūdensvara ielas stūrī. Tie liecina, ka Rīgu apdzīvojuši kalvenokārt [[kurši]] vai pārkuršoti [[lībieši]] un Daugavas lejteces lībieši. Viņi nodarbojušies ar [[Amatniecība|amatniecību]] (kaula, koka, dzintara, dzelzs apstrāde), [[Zvejniecība|zvejniecību]], [[Lopkopība|lopkopību]] un [[Tirdzniecība|tirdzniecību]].</p> <p>12. gs. otrajā pusē Rīgas apkārtnē pastiprināti sāka ierasties vācu tirgotāji. Līdz ar tirgotājiem Baltijā ieradās arī [[krustneši]]. 1198. gada jūlijā pie Rīgas Senā kalna notikusi kauja, kurā lībietis Imauts nodūris [[Bīskaps|bīskapu]] Bertoldu. Indriķa hronikā šajā gadā minēts Rīgas ciems. Nākamais bīskaps, ieradies Daugavas grīvā, vispirms devās uz Ikšķili, kur to pilī ielenca sacēlušies lībieši. Uzskatīdams ši vietu par nedrošu, bīskaps Alberts 1201. gadā pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu un pieprasīja, lai lībieši ierāda vietu pilsētas celšanai. </p> <p>Pilsēta strauji attīstījās, tomēr ne bez sarežģījumiem. To bieži apdraudēja vietējo cilšu iebrukumi, kā arī nesaskaņas pašu pilsētnieku starpā. Sarežģītās bīskapa un Rīgas pilsētas attiecības tika noregulētas ar pāvesta legāta Modēnas Vilhelma starpniecību. 1225. gadā tika apstiprinātas Rīgas namnieku tiesības. Jaunajā politiskajā situācijā svarīgu vietu ieguva pilsētas padome jeb rāte, kas kļuva par pašvaldības galveno orgānu. </p> <p>1282. gadā Rīga iestājās Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienībā Hanzā, lai aizsargātu savas intereses Baltijas jūrā. No 14. gs. 30.-40. gadiem Rīgas tirgotāji ieuva starpnieku privilēģiju, kas noteica, ka Rīgā iebraukušie citu pilsētu tirgotāji darījumus varēja slēgt tikai ar Rīgas tirgotāju starpniecību, un tas rīdziniekiem deva lielu peļņu. </p> <p>16. gs. 20. gados Rietumeiropā sākusies reformācija samērā drīz sasniedza Rīgu. Reformācijas ietekmē 1535. gadā Livonijas ordeņa mestrs piešķīra Rīgai ticības brīvību. . Kopš tā laika baznīcas lietu pārvalde nonāca rātes pārziņā, tika pārņemti baznīcu un klosteru īpašumi, Rīgas Domskolu pārveidoja par luterāņu skolu, franciskāņu klosterus – par nabago patversmēm. </p> <p>Livonijas kara laikā (1558. – 1583. g.) Rīga tikpat kā necieta. Tomēr, lai saglabātu savas privilēģijas, pilsētas namnieki 1581. gadā zvērēja uzticību Polijas un Lietuvas karalim Stefanam Batorijam. </p> <p>Rīgā ar nemieriem pagāja jaunā jeb Gregora kalendāra ieviešana. Tie ieilga no 1584. līdz 1589. gadam, to laikā tika izpostītas baznīcas, kā arī nodarīti citi zaudējumi. </p> <p>Polijas-Zviedijas kara (1600. – 1629. g.) sākumā tika pastiprināta Rīgas nocietinājumu sistēma, un 17. gs. sākumā zviedru mēģinājumi ieņemt pilsētu beidzās neveiksmīgi, līdz 1621. g. septembrī pēc ilgstoša aplenkuma Rīga padevās. Ilgstošais pagrimums tirdzniecībā, kā cēlonis bija karš, tika pārvarēts līdz gadsimta vidum, kad visaugstāko līmeni sasniedza linu, pelnu, meža materiālu, ādas un tauku eksports. Gadsimta beigās par nozīmīgākajiem eksporta produktiem kļuva graudaugi un vasks. Visu 17. gs. Rīgas pilsēta bija viens no nozīmīgākajiem Zviedrijas kreditoriem, Rīga kļuva par Zviedrijas lielāko pilsētu. </p> <p>18. gs. sākās ar Ziemeļu karu (1700. – 1721. g.). 1701. g. pēc uzvaras pār krieviem pie Narvas Rīgā ieradās Zviedrijas karalis Kārlis XII. </p> [[Image:Riga 1650.jpg|thumb|300px|left|Riga 1650 gad&#257; (''Johann Christoph Brotze'')]] <p>1709. gadā Pētera I karaspēks aplenca pilsētu, un pēc deviņiem mēnešiem tā bija spiesta padoties. Pilsēta stipri bija cietusi apšaudēs, un mēra epidēmijas laikā nomira apmēram puse Rīgas iedzīvotāju. Pēc kara pilsēta kļuva par Rīgas guberņas (vēlāk – Vidzemes guberņas) administratīvo centru. </p> <p>Arī 19. gadsimts nāca ar jaunu karu. 1812. gadā Napoleons uzbruka Krievijai. Lai aizstāvētos pret iespējamo Napoleona uzbrukumu, ar pilsētas vadības ziņu tika nopostītas un nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas. Tomēr, kā vēlāk izrādījās, šis solis bija pārsteidzīgs – Napoleons Rīgai nemaz neuzbruka. </p> <p>Eiropā 18. un īpaši 19. gs. palielinājās tirdzniecības apjoms, kas veicināja Krievijas eksporta pieaugumu. Rīga organiski iekļāvās šajā procesā, kļūdama par vienu no galvenajām Krievijas ostas pilsētām. Pilsētas attīstība kļuva īpaši strauja pēc tam, kad 1856. gadā Krievijas impērijas valdība atļāva likvidēt Rīgas cietoksni, t.i. nojaukt pilsētas nocietinājumus un būvēt mūra ēkas priekšpilsētās. 1862. gadā tika uzbūvēta dzelzceļa līnija, kas caur Daugavpili savienoja Rīgu ar Pēterburgu un citām pilsētām. 1866. gada likums par amatniecības un rūpniecības brīvību pilnīgi likvidēja cunfšu monopoltiesības. 19. gs. 2. pusē izveidojās jauna Rīgas rūpniecības seja – metālapstrāde, mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība, šķiedru apstrāde, vadmalas, ķemmdzijas audumu ražošana, papīra, pircelāna, fajansa, korķu ražošana, kokzāģēšana. </p> <p>Līdz ar kapitālistisko attiecību rašanos pilsētas dzīvē veidojās rūpniecības proletariāts un buržuāzija. Jaunās šķiras nomainīja līdzšinējo kārtu struktūru pilsētā. Tās, īpaši strādniecība, skaitliski strauji pieauga pēc zemnieku brīvlaišanas Vidzemē (1817. g.) un Kurzemē (1819. g.). Rīgas strādnieku šķiras veidošanās process noslēdzās 19. gs. 90. gados. Nabadzīvo iedzīvotāju skaita pieaugums izraisīja sociālas problēmas. Jau 70. gados notika pirmie streiki, bet nozīmīgākais bija 1899. gada Rīgas dumpis. Liela nozīme strādnieku kustības veicināšanā bija Jaunajai strāvai, kas radīja pamatu sociāldemokrātu darbībai. 1904. gadā tika nodibināta Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija. </p> <p>Kad Krievijā 1905. gadā uzliesmoja revolūcija, Rīga bija viens no galvenajiem šīs sacelšanās centriem. Līdz 1908. gadam Rīgā pastāvēja karastāvoklis, bet līdz 1912. gadam – "pastiprinātas apsardzības stāvoklis". </p> [[Image:Riga_new_bridge.jpg|thumb|300px|left| (''Fotó: Hajdu Kálmán'')]] <p>1. pasaules kara sākumā, tuvojoties frontei, sākās Rīgas uzņēmumu evakuācija. Uz Krievijas iekšējiem rajoniem kopā ar rūpnīcu, fabriku, darbnīcu u.c. uzņēmumu iekārtām tika izvesti apmēram 200 000 kvalificētu strādnieku un viņu ģimenes locekļu. Rīga kļuva par kara nometni, sabiedriskās vietās aizliedza lietot vācu valodu, par Rīgas pilsētas galvu pirmoreiz tika iecelts latvietis – A. Krastkalns. Visu 1. pasaules kara laiku Rīgas tuvumā atradās frontes līnija.</p> <p>1918. gada 18. novembrī Rīgas Otrajā Pilsētas (tag. Nacionālajā) teātrī Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku un izveidoja Latvijas Pagaidu valdību ar Kārli Ulmani priekšgalā. Par Rīgas pilsētas pagaidu domes vadītāju tika ievēlēts Gustavs Zemgals (amatā līdz 1920. gadam).</p> <p>1919. gada janvārī varu Rīgā pārņēma Pētera Stučkas vadītie lielinieki. Tomēr jau 1919. gada 22. maijā Rīgu ieņēma vācu landesvēra, dzelzsdivīzijas un latviešu nacionālā karaspēka vienības. Tomēr drīzumā vācu militārās vienības pārtrauca sadarbību ar latviešiem, un uzurpēja varu. 6. jūijā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigādes un igauņu karaspēka vienības. 8. jūlijā pilsētā ieradās arī K. Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība, ko atbalstīja Antantes valstis. 1919. g. oktobrī sākās sīvas cīņas starp Latvijas karaspēku un Pāvela Bermonta – Avalova armiju. 11. novembrī Beromonta karaspēks no Rīgas pievārtes tika padzīts. </p> <p>Pēc 1. pasaules kara izpostītā Rīga bija kļuvusi par faktisko Latvijas galvaspilsētu, tomēr oficiāls galvaspilsētas statuss tika piešķirts tikai 1931. gadā. </p> <p>No Krievijas tika atgūta neliela daļa evakuēto uzņēmumu, tomēr pirmskara ražošanas un tirdzniecības apjomi netika sasniegti. Latvijas brīvvalsts laikā Rīga kļuva par samērā latvisku pilsētu pretstatā agrākajam vāciskajam garam. </p> <p>1940. gada 17. jūnijā Rīgā ienāca PSRS karaspēks, bet jau 1941. gada jūlijā to nomainīja nacistiskās Vācijas armija. Nodega Pētera baznīcas tornis, kas līdz tam bija augstākais koka tornis pasaulē. Kara laikā Rīgā attīstīja tikai tās nozares, kas ražoja kara apstākļiem nepieciešamo (metālrūpniecība, ādu apstrāde, kokapstrāde). Atkāpjoties vācieši uzpridzināja stratēģiski svarīgus objektus pilsētā – tiltus, elektrostacijas, noliktavas, ūdensvadu. Mainoties varām, tika sagrauts arī Melngalvju nams un Rātsnams. </p> <p>Rīgas rūpniecība pēc 2. pasaules kara atjaunojās strauji – tika izmantotas lielo rūpnīcu ēkas, kas bija saglabājušās Rīgā no Krievijas impērijas laikiem. Līdz ar rūpniecības attīstību strauji pieauga Rīgas iedzīvotāju skaits, galvenokārt uz iebraucēju no PSRS rēķina. Padomju varas gados Rīga nostiprinājās kā Latvijas centrs, 80. gadu beigās tās iedzīvotāju skaits tuvojās miljonam, bet latvieši atkal bija mazākumā. </p> <p>1991. gadā Rīga atkal kļuva par vienu no galvenajiem sacelšanās centriem Padomju Savienībā. Šī gada janvārī pie stratēģiskajiem Rīgas objektiem tika uzbūvētas barikādes, pie kurām nepārtraukti dežurēja Rīgas iedzīvotāji. Pēc Rīgas [[barikādes|barikāžu]] parauga 1991. gada augustā tika veidotas arī barikādes Ļeņingradā un Maskavā, kas lielā mērā izšķīra PSRS likteni. </p> <p>Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīga atkal kļuva par Latvijas Republikas galvaspilsētu. Tomēr pārejas process bija smags – jaunajos apstākļos konkurenci nespēja izturēt lielākā daļa Rīgas lielo rūpniecības uzņēmumu, kas radīja nopietnu ekonomisko krīzi. Rūpnieciskā ražošana 90. gados Rīgā samazinājās vairāk nekā par pusi. Lai arī 90. gadu 2. pusē bija vērojama rūpniecības stabilizācija, par lielāko rūpniecības pilsētu Latvijā kļuva Liepāja. </p> <p>Rīga ir nozīmīgs jūgendstila arhitektūras centrs, tā ir iekļauta pasaules arhitektūras mantojuma sarakstā. </p> ==Cilvēki== Rīgā dzimuši: *[[Helmuts Balderis]] - hokejists *[[Mihails Barišņikovs]] (Михаил Барышников) - baletdejotājs *[[Mihails Barklajs de Tolli]] (Михаил Барклай-де-Толли) - karavadonis *[[Vizma Belševica]] - dzejniece *[[Jesaja Berlins]] (Isaiah Berlin) - filozofs *[[Frīdrihs Canders]] (Friedrich Zander) - raķešbūves pionieris *[[Valters Caps]] - inženieris *[[Sergejs Eizenšteins]] (Сергей Эйзенштейн) - kinorežisors *[[Filips Halsmans]] (Philippe Halsman) - fotogrāfs *[[Nikolajs Hartmans]] (Nicolai Hartmann) - filozofs *[[Mariss Jansons]] - diriģents *[[Gidons Krēmers]] - mūziķis *[[Ješajahu Leibovics]] (Yeshayahu Leibowitz) - filozofs *[[Volfgangs Lics]] (Wolfgang Lüth) - karavīrs *[[Vera Muhina]] (Вера Мухина) - tēlniece *[[Sandis Ozoliņš]] (1972-) - hokejists *[[Raimonds Pauls]] - komponists *[[Arkādijs Raikins]] (Аркадий Райкин) - komediants *[[Vilhelms Ostvalds]] (Wilhelm Ostwald) - ķīmiķis *[[Georgs Šveinfurts]] (Georg Schweinfurth) - botāniķis *[[Mihails Tāls]] - šahists ==Ārējās saites== *[http://www.virtualriga.com/photo.asp Rīgas vēsture fotografijās] *[http://www.riga.lv/ www.riga.lv] *[http://www.travel-images.com/latvia.html Rīga - fotografijas] *[http://www.virtualriga.com/video.asp Rīgas vēstures kinometeriāli] *[http://www.riga.lt/riga Riga Wiki] *Rīgas [http://www.gorodriga.info ievērojamās vietas], krieviski {{commons|category:Riga}} [[Category:Eiropas galvaspilsētas|Riga]] [[Category:Hanzas pilsētas|Riga]] [[Category:Latvijas pilsētas|Riga]] [[Category:Rīga|*]] [[Category:Ostas pilsētas|Riga]] {{Link FA|no}} [[ar:ريغا]] [[bat-smg:Rīga]] [[be:Рыґа]] [[bg:Рига]] [[ca:Riga]] [[cs:Riga]] [[da:Riga]] [[de:Riga]] [[en:Riga]] [[eo:Rigo]] [[es:Riga]] [[et:Riia]] [[fi:Riika]] [[fr:Riga]] [[he:ריגה]] [[hr:Riga]] [[hu:Riga]] [[id:Riga]] [[io:Riga]] [[it:Riga]] [[ja:リガ]] [[ka:რიგა]] [[ko:리가]] [[lt:Ryga]] [[mk:Рига]] [[mo:Рига]] [[nds:Riga]] [[nl:Riga]] [[nn:Riga]] [[no:Riga]] [[oc:Riga]] [[os:Ригæ]] [[pl:Ryga]] [[pt:Riga]] [[ro:Riga]] [[roa-rup:Riga]] [[ru:Рига]] [[simple:Riga]] [[sk:Riga]] [[sr:Рига]] [[sv:Riga]] [[th:ริกา]] [[tr:Riga]] [[uk:Рига]] [[zh:里加]] 1127 50928 2006-06-18T08:04:54Z Sss 937 Par '''Baltijas valstīm''' uzskata [[Latvija|Latviju]], [[Lietuva|Lietuvu]] un [[Igaunija|Igauniju]]. [[Category:Ģeogrāfija]] [[cs:Baltikum]] [[da:Baltikum]] [[de:Baltikum]] [[et:Baltimaad]] [[es:Estados bálticos]] [[es:Países bálticos]] [[eo:Baltio]] [[fr:Pays baltes]] [[fy:Baltikum]] [[ko:발트 3국]] [[id:Negara Baltik]] [[it:Stati Baltici]] [[lt:Baltijos valstybės]] [[zh-min-nan:Pe&#781;h-kok]] [[nl:Baltische landen]] [[nds:Baltikum]] [[ja:バルト三国]] [[no:Baltikum]] [[pl:Kraje bałtyckie]] [[ro:Stat baltic]] [[ru:Прибалтика]] [[simple:Baltic state]] [[sl:Baltiška država]] [[fi:Baltian maat]] [[sv:Baltikum]] [[zh:波羅的海國家]] 1128 10744 2004-09-21T12:11:06Z PeterisP 26 1129 51829 2006-06-24T23:02:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[eo:Dievs, svētī Latviju]] '''Dievs, svētī Latviju''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[valsts himna]]. Vārdu un mūzikas autors ir [[Baumaņu Kārlis]] (1834-1904). Himnas vārdi ir šādi: :"Dievs, svētī Latviju, :Mūs' dārgo tēviju, :Svētī jel Latviju, :Ak, svētī jel to! :Kur latvju meitas zied, :Kur latvju dēli dzied, :Laid mums tur laimē diet, :Mūs' Latvijā!" Mūziku var noklausīties [[Saeima|Saeimas]] [http://www.saeima.lv/Informacija/valsts_simbolika.html mājaslapā], turpat var atrast arī notis. [[Category:Latvija]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[be:Dievs, sveti Latviju]] [[cs:Lotyšská hymna]] [[cy:Dievs, sveti Latviju]] [[da:Dievs, Sveti Latviju]] [[de:Dievs, svētī Latviju]] [[en:Dievs, svētī Latviju!]] [[eo:Dievs, svētī Latviju]] [[es:Dievs, Sveti Latviju]] [[et:Dievs, svētī Latviju]] [[fi:Dievs, Sveti Latviju]] [[fr:Dievs, Sveti Latviju]] [[hr:Dievs, svētī Latviju]] [[it:Dievs, svētī Latviju]] [[ja:ラトビアの国歌]] [[ko:라트비아의 국가]] [[lt:Latvijos himnas]] [[nl:Dievs, svētī Latviju]] [[nn:Dievs, svētī Latviju]] [[no:Dievs, Sveti Latviju]] [[pl:Hymn Łotwy]] [[pt:Hino nacional da Letónia]] [[ro:Dievs, Sveti Latviju]] [[ru:Гимн Латвии]] [[sv:Dievs, Sveti Latviju]] 1130 52370 2006-06-29T09:34:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Vaira Vīķe-Freiberga]] {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Vaira Vīķe-Freiberga'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Vaira_Vike-Freiberga.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidente]]<br />1999.gada 17.jūnijs-šodiena |} '''Vaira Vīķe-Freiberga''' (dzimusi 1937. gada 1. decembrī [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]) ir pašreizējā Latvijas prezidente. Viņa ir ievēlēta 1999. gadā un atkārtoti 2003. gadā. Vairas Vīķes-Freibergas vecāki atst&#257;ja Latviju 1944. gadā 2. pasaules kara dēļ, un pēc tam dzīvoja [[Vācija|Vācijā]], [[Maroka|Marokā]] un [[Kanāda|Kanādā]]. Viņa ir ieguvusi doktora grādu [[psiholoģija|psiholoģijā]] 1965. gadā. 1998. gadā Vaira Vīķe-Freiberga atgriezās Latvijā, un vadīja [[Latvijas Institūts|Latvijas Institūtu]], kas nodarbojās ar Latvijas popularizēšanu ārvalstīs. Gadu vēlāk, 1999. gada jūnijā, kad [[Saeima|Saeimai]] neizdevās vienoties par prezidenta kandidātu, bija skaidrs, ka varēs ievēlēt tikai prezidentu, kurš nav saistīts ne ar vienu no partijām, un Vairu Vīķi-Freibergu ievēlēja par prezidenti. == Ārējās saites == * [http://www.president.lv/ Latvijas Valsts prezidenta kanceleja] {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Guntis Ulmanis]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]<br>1999.gada 17.jūnijs-šodiena |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>- |} [[Category:Latvijas prezidenti|Vīķe-Freiberga, Vaira]] [[Category:Latvijas politiķi|Vīķe-Freiberga, Vaira]] [[be:Вайра Віке-Фрэйбэрґа]] [[de:Vaira Vīķe-Freiberga]] [[en:Vaira Vīķe-Freiberga]] [[et:Vaira Vīķe-Freiberga]] [[fi:Vaira Vīķe-Freiberga]] [[fr:Vaira Vīķe-Freiberga]] [[gl:Vaira Vike-Freiberga]] [[he:ואירה ויקה-פרייברגה]] [[id:Vaira Vīķe-Freiberga]] [[it:Vaira Vīķe-Freiberga]] [[ja:ヴァイラ・ヴィーチェ＝フレイベルガ]] [[lt:Vaira Vīķe-Freiberga]] [[nl:Vaira Vīķe-Freiberga]] [[no:Vaira Vīķe-Freiberga]] [[pl:Vaira Vīķe-Freiberga]] [[ru:Вике-Фрейберга, Вайра]] [[sv:Vaira Vīķe-Freiberga]] [[tt:Vaira Vīķe-Freiberga]] 1131 50066 2006-06-11T08:04:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Саюз Савецкіх Сацыялістычных Рэспублік]], [[ms:Kesatuan Republik Sosialis Soviet]] '''PSRS''' (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) - pasaulē lielākā valsts, kas pastāvēja [[Eirāzija|Eirāzijas]] ziemeļos no 1922. līdz 1991. gadam. [[Image:Soviet coat of arms.png|thumb|right|200px|PSRS ģērbonis]] Līdz 1989.-1990. g. tajā pastāvēja nedemokrātiskā valsts iekārta; šo iekārtu [[Staļins|Staļina]] valdīšanas periodā (1929-1953) bieži uzskata par totalitāru. Pati PSRS savu iekārtu definēja kā proletariāta diktatūru, vēlāk - kā sociālistisko demokrātiju. Tās dibināšana bija 1917. gada [[Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]] sekas, kad tika gāzts cars [[Nikolajs II]], un pie varas nāca komunisti [[Ļeņins|Ļeņina]] vadībā. Beigās PSRS sastāvēja no 15 [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistiskajām Republikām]] (PSR), no kurām dominējošā visās jomās bija [[KPFSR]]. PSRS teritorija apmēram sakrita ar Krievijas Impērijas teritoriju tās ziedu laikos - pietrūka tikai [[Polija|Polijas]], [[Somija|Somijas]] un [[Aļaska|Aļaskas]]. Visu laiku, izņemot īsu periodu tieši pēc revolūcijas un 1990.-1991. g., valstī valdīja vienīgā atzītā politiskā partija - [[PSRS Komunistiskā Partija]] (PSKP). PSRS bija pasaulē pirmā sociālistiskā valsts. [[Category:Vēsture]] [[Category:Bijušās valstis]] [[Category:Padomju Savienība]] {{Link FA|vi}} [[af:Sowjetunie]] [[an:Unión de Republicas Sozialistas Sobieticas]] [[ar:اتحاد سوفييتي]] [[ast:Xunión Soviética]] [[be:Саюз Савецкіх Сацыялістычных Рэспублік]] [[bg:Съюз на съветските социалистически републики]] [[br:Unaniezh ar Republikoù Sokialour ha Soviedel]] [[bs:Savez Sovjetskih Socijalističkih Republika]] [[ca:Unió de Repúbliques Socialistes Soviètiques]] [[cs:Sovětský svaz]] [[cy:Undeb Sofietaidd]] [[da:Sovjetunionen]] [[de:Sowjetunion]] [[el:Ένωση Σοβιετικών Σοσιαλιστικών Δημοκρατιών]] [[en:Soviet Union]] [[eo:Sovetunio]] [[es:Unión de Repúblicas Socialistas Soviéticas]] [[et:Nõukogude Liit]] [[eu:Sobietar Errepublika Sozialisten Batasuna]] [[fa:اتحاد جماهیر شوروی سوسیالیستی]] [[fi:Neuvostoliitto]] [[fr:Union des républiques socialistes soviétiques]] [[gl:URSS - СССР]] [[he:ברית המועצות]] [[hr:Sovjetski Savez]] [[hu:Szovjetunió]] [[id:Uni Soviet]] [[io:Soviet-Uniono]] [[is:Sovétríkin]] [[it:Unione Sovietica]] [[ja:ソビエト連邦]] [[ka:სსრკ]] [[ko:소비에트 연방]] [[la:Unio Rerum Publicarum Socialisticarum Sovieticarum]] [[lb:Sowjetunioun]] [[lt:Tarybų Sąjunga]] [[mk:Сојуз на Советските Социјалистички Републики]] [[mo:УРСС]] [[ms:Kesatuan Republik Sosialis Soviet]] [[nl:Sovjet-Unie]] [[nn:Sovjetunionen]] [[no:Sovjetunionen]] [[os:Советон Цæдис]] [[pl:Związek Socjalistycznych Republik Radzieckich]] [[pt:União das Repúblicas Socialistas Soviéticas]] [[ro:Uniunea Sovietică]] [[ru:Союз Советских Социалистических Республик]] [[scn:Unioni Suviètica]] [[sh:Sovjetski Savez]] [[simple:Soviet Union]] [[sk:Sovietsky zväz]] [[sl:Sovjetska zveza]] [[sr:Савез Совјетских Социјалистичких Република]] [[sv:Sovjetunionen]] [[th:สหภาพโซเวียต]] [[tl:Kaisahang Sovyet]] [[tr:Sovyet Sosyalist Cumhuriyetler Birliği]] [[tt:Sovetlar Berlege]] [[uk:СРСР]] [[vi:Liên Xô]] [[zh:苏联]] 1132 52808 2006-07-01T10:14:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[rmy:Kham]] {| width="250px" border="2" cellspacing="0" cellpadding="4" rules="all" style="float:right; clear:right; margin:5px 0 1em 1em; border-style: solid; border-width: 1px; border-collapse:collapse; font-size:95%; empty-cells:show" |+ |+ '''Saule''' |+ |- | colspan="2" align="center" | [[Image:The Sun w920607.jpg|250px|The Sun]] |- ! bgcolor="#e1cc57" colspan="2" align="center" | '''Novērojamie lielumi''' |- ! align="left" | Vidējais attālums no<br>[[Zeme]]s | 149,6×10<sup>6 km <br>(8,31 [[gaismas gads|gaismas minūte]]) |- ! align="left" | Redzamais spožums (''V'') | &minus;26,8m |- ! align="left" | Absolūtais spožums] | 4,8m |- ! bgcolor="#e1cc57" colspan="2" align="center" | '''Orbitālais raksturojums''' |- ! align="left" | Vidējais attālums no<br>[[Piena Ceļš|Piena Ceļa]] centra | ~2,5×1017 km <br>(26 000-28 000 [[gaismas gads|gaismas gadi]] |- ! align="left" | Galaktiskais periods | 2,25-2,50×108 [[gads|gadu]] |- ! align="left" | Ātrums | 217 km/s attiecībā pret Galaktikas centru, 20 km/s attiecībā pret tuvējo zvaigžņu vidējo ātrumu |- ! bgcolor="#e1cc57" colspan="2" align="center" | '''Fizikālais raksturojums''' |- ! align="left" | Vidējais diametrs | 1,392×106 km |- ! align="left" | Apkārtmērs | 4,373×106 km |- ! align="left" | Saspiedums | 9×10&minus;6 |- ! align="left" | Virsmas platība | 6,09×1012 km² |- ! align="left" | Tilpums | 1,41×1018 km³ |- ! align="left" | Masa | 1,9891×1030 kg |- ! align="left" | Blīvums | 1,408 g/cm³ |- ! align="left" | Virsmas gravitācija | 273,95 m s-2 |- ! align="left" | [[Otrais kosmiskais ātrums]]<br> uz virsmas | 617,54 km/s |- ! align="left" | Virsmas temperatūra | 5780 K |- ! align="left" | Koronas temperatūra | 5 MK |- ! align="left" | Kodola temperatūra | ~13,6 MK |- ! align="left" | [[Starjauda]] | 3,827×1026 W <br>3,9×1028 lm |- ! align="left" | Vidējā starojuma intensitāte | 2,009×107 W m-2 sr-1 |- ! bgcolor="#e1cc57" colspan="2" align="center" | '''Rotācijas raksturojums''' |- ! align="left" | Slīpums | 7,25° <br> (pret ekliptiku) <br>67,23° <br>(pret Galaktikas ekvatora plakni) |- ! align="left" | [[Rektascensija]] | 286,13° <br>(19 h 4 min 30 s) |- ! align="left" | [[Deklinācija (astronomijā)|Deklinācija]] | +63,87°<br>(63°52' Z) |- ! align="left" | Rotācijas periods<br>pie ekvatora | 25,3800 dienas <br>(25 d 9 h 7 min 13 s) |- ! align="left" | Rotācijas ātrums<br>pie ekvatora | 7174 km/h |- ! bgcolor="#e1cc57" colspan="2" align="center" | '''Fotosfēras sastāvs)'''<br>(viss [[plazma]]s stāvoklī) |- ! align="left" | [[Ūdeņradis]] | 73,46 % |- ! align="left" | [[Hēlijs]] | 24,85 % |- ! align="left" | [[Skābeklis]] | 0,77 % |- ! align="left" | [[Ogleklis]] | 0,29 % |- ! align="left" | [[Dzelzs]] | 0,16 % |- ! align="left" | [[Neons]] | 0,12 % |- ! align="left" | [[Slāpeklis]] | 0,09 % |- ! align="left" | [[Silīcijs]] | 0,07 % |- ! align="left" | [[Magnēzijs]] | 0,05 % |- ! align="left" | [[Sērs]] | 0,04 % |} '''Saule''' ir [[zvaigzne]], kas atrodas [[Saules sistēma]]s centrā. [[Orbīta|Orbītā]] ap Sauli riņķo [[Zeme]] un pārējās [[Saules sistēmas planētas]], kā arī asteorīdi, [[komēta|komētas]] un citi kosmiskie ķermeņi. Saule ir milzīga [[plazma]]s lode, tās masa ir aptuveni 2×10 30 kg. Saule sastāv no 74% [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un 25% [[hēlijs|hēlija]], pārējo masu veido smagāki elementi ([[ogleklis]], [[skābeklis]], [[dzelzs]] u.c.). Saule ir apmēram 4,5-5 miljardus gadu veca, bet vēl pēc 5 miljardiem gadu tā pārvērtīsies par [[sarkanais milzis|sarkano milzi]] un tad &mdash; par [[baltais punduris|balto punduri]] (skat. "[[Zvaigznes evolūcija]]"). Saule ir Zemei tuvākā un tādējādi arī vislabāk izpētītā zvaigzne. ==Vispārīga informācija== Saule ir [[Galvenā secība|galvenās secības]] zvaigzne, t.i., Saule atrodas hidrostatiskā līdzsvarā - tā nedz izplešas, nedz saraujas, un tās galvenais enerģijas avots ir tās dzīlēs noritošās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā. Saules [[elektromagnētiskais spektrs|spektra]] klase ir G2V, t.i., Saule ir t.s. [[dzeltenais punduris]]. G2 nozīmē, ka Saules krāsa ir dzeltena un tās spektrs satur [[jonizācija|jonizētu]] un neitrālu metālu un vājas ūdeņraža [[spektrāllīnijas]], savukārt V nozīmē, ka Saule ir galvenās secības zvaigzne. Saule atrodas orbītā ap [[Piena Ceļa galaktika]]s centru, Saule no tā atrodas aptuveni 25 000 &mdash; 28 000 [[gaismas gads|gaismas gadu]] attālumā un pilnu apriņķojumu tā veic 226 miljonu gadu laikā. Tās orbitālais ātrums ir 217 km/s. Saules astronomiskais simbols ir [[Image:Sun symbol.ant.png|15px]]. ==Uzbūve== [[Image:Saules uzbuuve-lv.png|left|thumb|250px|Saules uzbūve]] Saule ir gandrīz pilnīga lode, tās diametrs ir 1,392×106 km (109 reizes lielāks par Zemes diametru). Saules masa ir tik liela, ka Saules sistēmas [[masas centrs]] atrodas Saules iekšienē. Saulei nav tik noteiktu robežu kā, piemēram, planētam, jo tās blīvums pakāpeniski eksponenciāli samazinās virzienā no tās centra. Saules [[rādiuss]] (R) tiek mērīts no tās centra līdz [[fotosfēra]]s galējām robežām, kur [[gāze]]s [[temperatūra]] ir pārāk maza, lai radītu ievērojamu elektromagnētisko starojumu. Saules iekšiene nav tieši novērojama, taču par tās uzbūvi un procesiem tajā ļauj spriest, piemēram, [[helioseismoloģija]], kas pētī [[skaņa]]s viļņus, kas pārvietojas Saules iekšpusē. Tāpat liela nozīme ir arī Saules datormodelēšanai. ===Kodols=== [[Saules kodols|Saules kodolā]], kur vielas blīvums sasniedz 150 000 kg/m3, notiek [[kodoltermiskās reakcijas]], kurās ūdeņradis pārvēršas par hēliju un izdalās enerģija, kas Sauli notur hidrostatiskā līdzsvarā. Šajās reakcijās ik sekundi par hēlija kodoliem tiek pārvērsti aptuveni 8,9×1037 protonu (ūdeņraža kodolā ir tikai viens [[protons]]). Tādējādi ik sekundi tiek izdalīta 3,83×1026 [[vats|vatu]] liela enerģija. Saules kodols sniedzas līdz aptuveni 0,2 R no tās centra. Kodoltermiskās reakcijas rit tikai kodolā &mdash; tālākos slāņus silda tikai kodola izstarotā enerģija. ===Starojuma pārneses zona=== Viela, kas atrodas robežās starp 0,2 un 0,7 R, t.s. [[Starojuma pārneses zona|starojuma pārneses zonā]], pārnes kodola izstaroto enerģiju uz Saules ārējiem slāņiem. Enerģiju pārnes [[fotons|fotonus]] izstarojošie ūdeņraža un hēlija [[jons|joni]]. Izstarotie fotoni tiek nemitīgi absorbēti un atkal izstaroti. Vielas temperatūra un spiediens un starojuma intensitāte virzienā no Saules centra pazeminās. ===Konvektīvā zona=== Robežās no 0,7 līdz 1 R, t.s. [[konvektīvā zona|konvektīvajā zonā]], Saules matērija ir nepietiekami blīva un karsta, lai pārnestu kodola izstaroto enerģiju ar starojumu. Šajā zonā enerģijas pārnešanu nodrošina [[konvekcija]]: karstā gāze paceļas līdz Saules virsmai, tur tā atdziest un atkal nogrimst līdz konvektīvās zonas pamatiem. Karstās gāzes straumes veido t.s. [[Saules granulas]] uz Saules virsmas (fotosfērā). ===Fotosfēra=== [[Fotosfēra]] ir Saules redzamā virsma, tās temperatūra ir aptuveni 5800 [[kelvins (mērvienība)|kelvinu]] (K), savukārt vielas daļiņu blīvums &mdash; ap 1023/m3 (aptuveni 1% Zemes atmosfēras blīvuma jūras līmenī). Slāņi zem fotosfēras ir redzamo gaismu necaurlaidīgi. Fotosfēru veido Saules granulas &mdash; konvekcijas radīti ugunsvirpuļi ar diametru aptuveni 1000 km . Katras granulas mūžs ilgst tikai aptuveni 8 minūtes. Novērojamas arī t.s. "supergranulas" &mdash; to diametrs sasniedz pat 30 000 km un tās var pastāvēt pat 24 stundas. ===Temperatūras minimuma zona=== Tempereatūras minimuma zona &mdash; aukstākais Saules slānis &mdash; atrodas aptuveni 500 km virs fotosfēras. Tā temperatūra ir apmēram 4 000 K. Šī zona ir pietiekami vēsa, lai tajā būtu sastopamas tik vienkāršas molekulas kā oglekļa monoksīda un ūdens. ===Hromosfēra=== [[Image:Solar eclips 1999 5.jpg|left|thumb|130px|Pilns Saules aptumsums]] [[Hromosfēra]] ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras. Hromosfēra ir visai viegli novērojama pilna [[Saules aptumsums|Saules aptumsuma]] laikā kā sārta josla ap aptumšoto Saules disku (skat. attēlu). Hromosfērā novērojamas t.s. [[spīkulas]] &mdash; augstas karstas, spožas gāzes kolonnas, kas strauji paceļas līdz hromosfēras augšējiem slāņiem un pēc aptuveni 10 minūtēm atkal nogrimst. Hromosfērā notiek arī t.s. [[Saules uzliesmojumi]] &mdash; pēkšņi, visai īslaicīgi procesi, kuru laikā pastiprināti intensīvi tiek izstarots [[rentgenstarojums]], [[ultravioletais starojums]], [[radiostarojums]] un dažreiz pat redzamā [[gaisma]]. Hromosfērā atrodas arī [[protuberance|protuberanču]] pamatnes (skat. tālāk). ===Saules vainags=== Saules vainags ir pats augstākais Saules atmosfēras slānis. Saules vainaga biezums nav precīzi nosakāms (tas var būt vairākus miljonus kilometru biezs), jo tā blīvums pakāpeniski samazinās, līdz viela izkliedējas kosmosā (t.s. [[Saules vējš]]). Saules vainagā novērojamas [[protuberances]] &mdash; milzīgi salīdzinoši aukstas plazmas veidojumi, kuru lielums mērāms daudzos tūkstošos kilometru (skat. tālāk). To augstums var sasniegt 30 000 kilometru, bet garums pat vairākus simtus tūkstošu. Lielākā novērotā protuberance (1997. gadā) bija 350 000 kilometru gara. ==Saules magnētiskais lauks== [[Image:Sunspotcloseinset.png|thumb|500px|Saules plankumi]] ===Magnētiskais lauks=== Tiek uzskatīts, ka Saules vispārējais [[magnētiskais lauks]] ir visai vājš un to ir grūti nošķirt no daudzajiem atsevišķajiem, spēcīgajiem magnētiskajiem laukiem, kas rodas Saules iekšienē (domājams, konvektīvās zonas dziļākajos slāņos) no tur plūstošajām strāvām, kuru stiprums [[Ampērs (mērvienība)|ampēros]] mērāms ar kārtu 1012. ===Magnētiskā lauka izraisītās parādības=== Saules magnētiskais lauks rada t.s. [[Saules plankumi|Saules plankumus]] un izraisa [[protuberance]]s. ====Saules plankumi==== Saules plankumi ir relatīvi auksti Saules atmosfēras apgabli &mdash; milzīgi rotējoši gāzes virpuļi ar spēcīgu magnētisko lauku, kas aizkavē konvekcijas procesus. Saules plankumu temperatūra parasti ir no 3 700 līdz 4 500 kelviniem, diametrs 3 600 - 50 000 km, mūžs &mdash; tipiskiem plankumiem ap nedēļu, taču dažos gadījumos var sasniegt dažus mēnešus. Saules plankumi parasti rodas grupās (skat. attēlu), kurā ir divi dominējošie plankumi, kas iezīmē pretējos magnētiskā lauka polus, t.i., viens no plankumiem ir "magnētiskais ziemeļpols", bet otrs &mdash; "magnētiskais dienvidpols". Šī polaritāte lielākoties ir vērsta austrumu-rietumu virzienā paralēli Saules ekvatoram. Magnētiskā lauka stiprums Saules plankumu rajonā var sasniegt 0,3 [[Tesla (mērvienība)|teslas]] jeb 3 000 [[Gauss (mērvienība)|gausus]], kas ir aptuveni tūkstoš reižu vairāk nekā magnētiskajam laukam uz Zemes. Saules plankumu kopskaits cikliski mainās. Viena cikla ilgums ir aptuveni 11 gadi. Ciklam iesākoties, plankumus skaits ir ļoti mazs un tie ir praktiski gandrīz nenovērojami. Ar laiku plankumu skaits palielinās, līdz pēc 5,5 gadiem sasniedz maksimumu, un tad atkal samazinās līdz minimumam. Pēc katra cikla Saules polārais vispārējais magnētiskais lauks maina virzienu: iepriekšējais magnētiskais ziemeļpols kļūst par dienvidpolu un otrādi. Šī cikla cēloņi vēl nav īsti izpildīti. ====Protuberances==== [[Image:Protuberance.jpg|thumb|200px|Liela protuberance]] Protuberances ir no relatīvi aukstas plazmas sastāvoši grandiozu izmēru lokveidīgi veidojumi, kuru garumi var sasniegt vairākus simtus tūkstošus kilometru, bet augstums &mdash; vairākus desmitus tūkstošus kilometru, biezums &mdash; līdz 5 000 km. Ir divu veidu protuberances. * Mierīgās protuberances, kuru forma mēnešiem ilgi var palikt gandrīz nemainīga. Tās bieži rodas Saules plankumu tuvumā spēcīgu magnētisko lauku ietekmē. * Aktīvās protuberances, kuras pastāv tikai dažas minūtes vai stundas. Viela, veidojoties aktīvajām protuberancēm, var tikt "izšauta" uz augšu ar ātrumu līdz pat 1 000 km/s. ==Saules izpēte== ===Agrīnā Saules izpēte=== Cilvēku dzīvē Saule ir svarīgākais debess ķermeni, un īpaša uzmanība tam pievērsta jau ļoti sen. Daudzas kulta būves kā, piemēram, [[Stonhendža]] ir ierīkotas tā, lai varētu sekot Saules kustībai debesīs un noteikt [[saulgrieži|saulgriežu]] laiku. Liela uzmanība tika pievērsta ne tikai Saules kustībai, bet arī [[Saules aptumsums|Saules aptumsumu]] novērošanai un reģistrācijai. Savukārt [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] tika pētīti pat īpaši tumši Saules plankumi, kas bija novērojami ar neapbruņotu aci, kad Saule atradās tuvu [[horizonts|horizontam]] un tās gaisma tika "filtrēta" caur biezo [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfēru]]. ===Saules izpēte ar teleskopiem=== [[Image:FraunhoferLinesDiagram.jpg|thumb|300px|Fraunhofera līnijas Saules spektrā]] Arī [[Eiropa|Eiropā]] šajā laikā tika ievēroti Saules plankumi, taču tie tika uzskatīti par atmosfēras parādībām. 17.gs. sākumā [[Galileo Galilejs]] izgudroja [[optiskais teleskops|optisko teleskopu]], un 1610. gadā viņš kopā ar Tomasu Heriotu pirmo reizi ar to novēroja Saules plankumus, bet vēl pēc gada Johans Fabriciuss tos pirmo reizi aprakstīja zinātniskā darbā. Novērotā Saules plankumu "kustība" lika secināt, ka Saule rotē ap savu asi. Savukārt 1619. gadā [[Johans Keplers]], ņemot vērā, ka [[komēta]]s aste vienmēr ir vērsta prom no Saules, postulēja [[Saules vējš|Saules vēja]] esamību. 1775. gadā Kristians Horoubovs pieļāva iespēju, ka Saules plankumu parādīšanās ir ciklisks fenomens. 1802. gadā [[Viljams Haids Volestons]] pirmo reizi novēroja [[Saules spektrs|Saules spektra]] tumšās [[absorbcijas līnijas]]. [[Jozefs fon Fraunhofers]] 1814. gadā uzsāka šo līniju sistemātisku izpēti, tāpēc tās nosauktas par Fraunhofera līnijām. 1843. gadā [[Zamuels Heinrihs Švābe]] publicēja savus atklājumus par Saules aktivitātes ciklu. Ap šo laiku aizsākās regulāri Saules plankumu noverojumi un uzskaitījums. 1889. gadā [[Džordžs Elerijs Heils]] izgudroja [[spektroheliogrāfs|spektroheliografu]]. 1897. gadā [[Henrijs Augusts Roulends]] pabeidza Saules spektra atlantu, kurā bija iekļautas visas spektrāllīnijas. 1908. gadā Džordžs Elerijs Heils atklāja t.s. [[Zēmana efekts|Zēmana efektu]] &mdash; Saules plankumu rajona spektrāllīnijas sadalīšanos vairākās magnētiskā lauka ietekmē. ===Kodolprocesi Saulē=== Ilgu laikai nebija zināms Saules enerģijas avots. Uzskatīja, piemēram, ka Saule ir milzīgs degošs, kvēlojošs ķermenis. Tādā gadījumā gan viela degšanai pietiktu tikai dažiem tūkstošiem gadu. Viljams Tomsons (vēlākais [[lords Kelvins]]) izteica pieņēmumu, ka Saule sava gravitācijas spēka ietekmē saraujas un Saules daļiņu kustības enerģija pārvēršas siltumā. Saskaņā ar šo hipotēzi Saule varētu izstarot enerģiju aptuveni 100 miljonus gadu. Atklājot Zemes [[radioaktivitāte|radioaktivitāti]], kļuva skaidrs, ka [[Zemes garoza]] ir vairākus miljardus gadu veca. Problēmas atrisinājumu deva kodolprocesu atklāšana. [[Ernests Rezerfords]] aprakstīja sakarību starp radioaktivitāti un kodolu transformāciju. [[Arturs Stenlijs Edingtons]] secināja, ka zvaigznes iekšienē ķīmiskie elementi sadalās un pārveidojas citos ķīmiskajos elementos, izdalot enerģiju. Kad [[spektroskopija|spektroskopiskie]] pētījumi konstatēja ūdeņraža lielo īpatsvaru Saules ķīmiskajā sastāvā, kļuva skaidrs, ka šim elementam ir īpaša loma. 1938. gadā [[Hanss Bēte]] aprakstīja Saules dzīlēs noritošo [[protonu-protonu cikls|protonu-protonu ciklu]]. ===Saules izpēte no Zemes 20. gadsimtā=== 1942. gadā tika atklāts Saules [[radiostarojums]], bet 1949. gadā [[Herberts Frīdmans]] atklāja Saules [[rentgenstarojumu]]. 20. gadsimta gaidā tika ierīkots liels daudzums Saules [[observatorija|observatoriju]], kas nodarbojās tikai un vienīgi ar Saules izpēti. 1960. gadā tika atklātas fotosfēras svārstības &mdash; tas uzskatāms par [[helioseismoloģija]]s aizsākumu. Lai novērotu Saules [[neitrīno]], tika ierīkoti speciāli pazemes detektori. Atšķirība starp teorētiski paredzēto un praktiski novēroto neitrīno plūsmu 70. gados radīja t.s. "Saules neitrīno problēmu": tika novērota tikai 1/3 no paredzētā neitrīno daudzuma. Bija vai nu jāpieņem, ka teorētiskais Saules modelis ir nepareizs un gaidītā neitrīno plūsma ir pārāk liela, vai arī jāpieļauj, ka neitrīno savā ceļā uz Zemi var pārvērsties cita veida neitrīno (t.s. [[neitrīno oscilācija]]). Pirmās liecības par neitrīno oscilāciju iegūtas 1998. gadā [[Japāna]]s Superkamiokandes neitrīno detektorā. ===Saules izpēte ar Zemes mākslīgajiem pavadoņiem un kosmiskajām zondēm=== [[Image:Skylab and Earth Limb.jpg|thumb|250px|Kosmiskā stacija ''Skylab'' (attēls uzņemts no stacijas ''Skylab 4'' 1974. gada 8. februārī)]] 20. gadsimtā orbītā ap Zemi tika palaisti vairāki [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgie pavadoņi]] Saules izpētei. Ar pavadoņiem bija daudz labākas iespējas pētīt Saules ultravioleto un rentgenstarojumu (Zemes atmosfēra to lielā mērā absorbē). Tā, piemēram, 1973. gadā tika palaista ar [[rentgenteleskops|rentgenteleskopu]] aprīkotā kosmiskā stacija ''Skylab''. Savukārt ar [[starpplanētu zonde|kosmiskajām zondēm]] bija iespējams piekļūt Saulei daudz tuvāk un izpētīt arī tās apkārtni. Augstās temperatūras un intensīvā starojuma dēļ tas ir tehniski ļoti sarežģīts uzdevums. Tā, piemēram, 1974. un 1976. gadā palaistās zondes ''[[Helios]]'' spēja pietuvoties Saulei 43,5 miljonu kilometru attālumā. 1990. gadā palaistā zonde ''[[Uliss (zonde)|Uliss]]'' pētīja Saules polus, kas nedz no Zemes, nedz no pavadoņiem, nav redzami. 1990. gadā tika palaista zonde ''[[SOHO (zonde)|SOHO]]''. ''SOHO'' atrodas t.s. [[Lagranža punkts|Lagranža punktā]] L1 un novēro Sauli ar 12 dažādiem instrumentiem. 1998. gadā tika palaista zonde ''[[TRACE (zonde)|TRACE]]'', kuras uzdevums ir pētīt Saules vainagu. 2001. gadā tika palaista zonde ''[[Genesis (zonde)|Genesis]]'' Saules vēja izpētei. Tai bija jāsavāc Saules vēja paraugi un jānogādā atpakaļ uz Zemes. Taču mēģinājums nogādāt kapsulu ar paraugiem uz Zemi 2004. gadā cieta neveiksmi, lai gan daži paraugi saglabājās. [[ESA|Eiropas Kosmosa izpētes aģentūra]] plāno 2015. gadā palaist zondi ''[[Solar Orbiter]]'', kurai būs jāpietuvojas Saulei līdz 30 miljonu kilometru attālumam. ==Saule kultūrā== ===Saule mitoloģijā=== [[Image:Trundholm.jpg|thumb|200px|[[Trundholmas Saules rati]]]] Dzīvības pastāvēšana uz [[Zeme]]s būtībā ir pilnībā atkarīga no Saules. Turklāt Saule, raugoties no Zemes, bez šaubām, ir centrālais debesu ķermenis. Tādēļ daudzās kultūrās Saule bija dievs vai dieviete, arī indoeiropiešu tautām, to skaitā arī [[latviešu mitoloģija|latviešu mitoloģijā]]. Tāpat ļoti liela nozīme tika piešķirta dienas un nakts un gadalaiku maiņām (piemēram, [[saulgrieži|saulgriežu]] svinēšana), savukārt Saules aptumsumi tika uztverti ar šausmām. [[Šumera|Senajā Šumerā]] Saules dievs bija [[Utu]], [[Babilonija|Babilonijā]] - [[Šamašs]], [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] [[Ra]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] [[Hēlijs (dievs)|Hēlijs]] utt. Mitoloģijā Saule kā debesu ķermenis iezīmē pretstatu Zemei, htoniskajai pasaulei. Saule ir [[Visums|Visumu]] sakārtojošais spēks; tā nosaka kalendāro ciklu un laika skaitīšanu. ===Saules simboliskās nozīmes=== Saulei kā [[arhetips|arhetipiskam]] tēlam ir ambivalenta daba: no vienas puses Saule ir gaismas, siltuma un dzīvības avots, bet no otras - tā var nest arī, piemēram, postošu sausumu, iznīcību. Saules negatīvās iezīmes atspoguļo mīti par [[Faetons|Faetonu]], [[Ikars|Ikaru]] u.c. [[Kristietība|Kristietībā]] Saule simbolizē nemirstību un augšāmcelšanos. Saule simbolizē arī [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] kā taisnīguma un patiesības nesēju. [[Alķīmija|Alķīmijā]] Saules tēls sadalās divos: zelta, dzīvību nesošajā "dienas Saulē" un "melnajā Saulē", kas simbolizē neapstrādātu vielu, pazemi. Saule bieži tiek attēlota kā seja pie debesīm: tas ir tēva, arī karaļa autoritātes simbols. ==Ārējās saites== ===Saule astronomijā=== * [http://www.baschelden-network.de/ass/Sol/ GIF animācijās attēloti Saules plankumi un protuberances, Saules aptumsumi u.c. (navigācija vācu valodā)] * [http://sohowww.nascom.nasa.gov/ SOHO mājaslapa (angļu valodā)] * [http://soi.stanford.edu/results/sounds.html Saules skaņas] * [http://www.lmsal.com/YPOP/FilmFestival/index.html Video kolekcija par Sauli] * [http://www.liis.lv/astron/IE_version/AstroAz/Zvpas/Saulzv.htm Par Sauli latviešu valodā] ===Saule kultūrā=== * [http://www.liis.lv/folklora/mitol/origin/saule.htm Saule latviešu folklorā] * [http://www.traditionsofthesun.org/ Senā astronomija (angļu valodā)] * [http://www.windows.ucar.edu/cgi-bin/tour_def/mythology/planets/sun.html Mīti par Sauli] {{Saules sistēma}} [[Category:Nedēļas raksti]] [[Category:Saule]] [[Category:Saules sistēma]] [[Category:Zvaigznes]] <!-- interwiki --> {{Link FA|de}} {{Link FA|en}} [[af:Son]] [[als:Sonne]] [[am:ፀሐይ]] [[ang:Sunne]] [[ar:شمس]] [[ast:Sol]] [[be:Сонца]] [[bg:Слънце]] [[br:Heol]] [[bs:Sunce]] [[ca:Sol]] [[cs:Slunce]] [[cy:Haul]] [[da:Solen]] [[de:Sonne]] [[el:Ήλιος]] [[en:Sun]] [[eo:Suno]] [[es:Sol]] [[et:Päike]] [[eu:Eguzkia]] [[fa:خورشید]] [[fi:Aurinko]] [[fr:Soleil]] [[ga:Grian]] [[gl:Sol]] [[gu:સૂર્ય]] [[he:השמש]] [[hi:सूर्य]] [[hr:Sunce]] [[hu:Nap (égitest)]] [[ia:Sol]] [[id:Matahari]] [[ilo:Init]] [[io:Suno]] [[is:Sólin]] [[it:Sole]] [[ja:太陽]] [[jbo:solri]] [[ka:მზე]] [[kn:ಸೂರ್ಯ]] [[ko:태양]] [[ku:رۆژ]] [[kw:Howl]] [[la:Sol]] [[lad:Sol]] [[li:Zon]] [[lt:Saulė]] [[mk:Сонце]] [[ms:Matahari]] [[mt:Xemx]] [[nah:Tōnatiuh]] [[nap:Sole]] [[nds:Sünn]] [[nds-nl:Zunne]] [[nl:Zon]] [[nn:Sola (stjerne)]] [[no:Solen]] [[nrm:Solé]] [[pa:ਸੂਰਜ]] [[pam:Aldo]] [[pdc:Sunn]] [[pl:Słońce]] [[pt:Sol]] [[qu:Inti]] [[rmy:Kham]] [[ro:Soare]] [[ru:Солнце]] [[scn:Suli]] [[sco:Sun]] [[sh:Sunce]] [[simple:Sun]] [[sk:Slnko]] [[sl:Sonce]] [[sr:Сунце]] [[su:Panonpoé]] [[sv:Solen]] [[sw:Jua]] [[th:ดวงอาทิตย์]] [[tl:Araw (astronomiya)]] [[tr:Güneş]] [[ug:ئاپتاپقا سالماق]] [[uk:Сонце]] [[vi:Mặt Trời]] [[zh:太阳]] [[zh-min-nan:Ji̍t-thâu]] [[zh-yue:太陽]] 1133 10749 2005-03-05T23:29:00Z Juzeris 23 pāradresēju uz [[Padomju Savienība]], jo tas ir izplatītāks apzīmējums par garo nosaukumu #REDIRECT [[Padomju Savienība]] 1134 36797 2006-03-25T14:25:50Z Feens 37 NPOV [[Latvija]] robežojas ar [[Igaunija|Igauniju]] ziemeļos un [[Lietuva|Lietuvu]] dienvidos ([[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] iekšējās robežas), kā arī [[Krievija|Krieviju]] austrumos un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] dienvidaustrumos ([[Eiropas Savienība|ES]] ārējā robeža). Latvijai ir robeža ar: * [[Igaunija|Igauniju]] - 343 km * [[Krievija|Krieviju]] - 246 km * [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] - 161 km * [[Lietuva|Lietuvu]] - 588 km * jūras robeža - 498 km Kopā = 1836 km == Abrenes jautājums == [[Abrenes novads]] ir Latvijas un Krievijas strīdus teritorija. 1945. gadā [[Abrene|Abrenes]] pilsēta, kā arī Kacēnu, Upmales, Unavas, Purmales, Augšpils un Gauru pagasti tika atdalīti no Latvijas pievienoti [[Krievijas PFSR]]. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā šī teritorija palika Krievijas sastāvā, lai gan juridiski (pēc 1920. gada Latvijas-Krievijas miera līguma) tā joprojām ir Latvijas teritorija. == Ārējās saites == * [http://www.rs.gov.lv/ Latvijas Republikas valsts robežsardze] [[Category:Latvija]] 1135 10751 2004-09-22T08:18:37Z PeterisP 26 Ainavu Arhitektura moved to Ainavu arhitektūra #REDIRECT [[Ainavu arhitektūra]] 1136 move=sysop:edit=sysop 10752 2004-09-22T18:55:17Z Hashar 27 new logo new logo 1139 10754 2004-09-26T20:34:01Z Juzeris 23 Vispariga pedagogija moved to Vispārīgā pedagoģija #REDIRECT [[Vispārīgā pedagoģija]] 1141 48113 2006-05-29T15:41:52Z Wenom 702 /* Apkopojoša tabula */ '''Aizvēsture''' ir cilvēces [[vēsture|vēstures]] periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības. ==Laikmeti== Aizvēsturi sīkāk iedala trijos laikmetos. ===Akmens laikmets=== [[Akmens laikmets]] ir laika periods, kad cilvēki darbarīkus gatavoja galvenokārt no akmens. Izmantoja arī koku, kaulu un citus materiālus, taču akmens bija izturīgāks un no tā bija vieglāk izveidot cirvjus un [[ieroči|ieročus]]. Akmens laikmetu sīkāk iedala trijos periodos: * [[Paleolīts]] jeb Senais akmens laikmets * [[Mezolīts]] jeb Vidējais akmens laikmets * [[Neolīts]] jeb Vēlais akmens laikmets ===Bronzas laikmets=== [[Bronzas laikmets]] aizsākās ar metāla ([[Bronza|Bronzas]]) darbarīku ieviešanu. ===Dzelzs laikmets=== [[Dzelzs laikmets]] aizsākās ar [[Dzelzs]] darbarīku ieviešanu. == Apkopojoša tabula == {| border="1" cellpadding="5" cellspacing="0" |- ! Laikmets || Periods || Darbarīki|| Saimniekošanas veidi|| Dzīvesvieta|| Sabiedrība|| Reliģija |- | rowspan="3"| [[Akmens laikmets]] | [[Paleolīts]] | Rokas darināti un dabā atrodamie priekšmeti – [[runga]], [[nūja]], [[noasināts akmens]], [[dūres cirvis]], [[rokas cirtne]], [[kasīklis]], [[caurumduris]], [[šķēps]], [[harpūna]], [[adata]], [[īlens]] | rowspan="2"| [[Savācējsamniecība]] | rowspan="2"| Mobils dzīves veids – [[ala]]s, slieteņi, zaru vai ādas [[būda]]s, galvenokārt pie [[upe|upēm]] un [[ezers|ezeriem]] | Barības augu vācēju un mednieku grupa (25-100 cilvēku) | rowspan="6"|Velajā paleolītā sāk veidoties ticība aizkapa dzīvē. Veidojas [[apbedīšanas rituāli]], [[senču kults]]. Rodas [[prieseteris|priesteri]] un [[svētnīca|svētnīcu]] kalpotāji |- | [[Mezolīts]] | Rokas darināti un dabā atrodamie priekšmeti – [[loks]] un [[bulta]], [[akmens cirvis]], [[murdi]], [[laiva]]s | [[Cilts]] |- | [[Neolīts]] | Rokas darināti un dabā atrodamie priekšmeti – [[kalts]], [[kaplis]], [[arkls]], [[iejūgs]], [[sirpis]], graudbēris, [[miezis]], [[stelles]], [[māla trauki]] un [[ieroči]] | [[Neolīta revolūcija]] - Pāreja uz ražotājsaimniecību. Vākšana, [[medības]], [[zveja]] un [[domestikācija]] | rowspan="2"|[[Viensētība]] | rowspan="2"|[[Etnoss|Etnosu]] veidošanās |- | colspan="2"|[[Bronzas laikmets]] | [[Varš |Vara]] un [[bronza]]s darba rīki, [[podnieka ripa]] | rowspan="2"| [[Ražotājsaimniecība]] – [[lopkopība]], [[zemkopība]], [[amatniecība]], [[tirdzniecība]] |- | colspan="2"|[[Dzelzs laikmets]] | [[Dzelzs]] darbarīki | [[Pilsēta |Pilsētu]] veidošanās | [[Valsts|Valstu]] rašanās |} [[Category:Vēsture]] [[ast:Prehistoria]] [[bn:প্রাক-ইতিহাস]] [[br:Ragistor]] [[ca:Prehistòria]] [[cs:Pravěk]] [[da:Menneskets urhistorie og forhistorie]] [[de:Vorgeschichte]] [[en:Prehistory]] [[eo:Prahistorio]] [[es:Prehistoria]] [[et:Esiaeg]] [[fr:Préhistoire]] [[he:פרהיסטוריה]] [[hu:Ókori történelem]] [[it:Preistoria]] [[ja:先史時代]] [[lb:Virgeschicht]] [[nl:Prehistorie]] [[no:Oldtiden]] [[pl:Prehistoria]] [[pt:Pré-história]] [[ru:Древний мир]] [[su:Prasajarah]] [[ta:தொல் பழங்காலம்]] [[th:ยุคก่อนประวัติศาสตร์]] [[tr:Prehistorya]] [[zh:史前史]] 1142 52636 2006-06-30T15:08:43Z Keps 758 +teksts [[Image:St michaelis.jpg|right|250px|]] '''Viduslaiki''' ir [[Eiropas vēsture|Eiropas]] un [[Latvijas vēsture|Latvijas]] [[vēsture|vēstures]] periods starp [[Senie laiki|senajiem laikiem]] un [[Jaunie laiki|jaunajiem laikiem]]. [[Eiropa|Eiropā]] to ievadīja [[Romas impērija|Romas impērijas]] sabrukums [[5. gadsimts|5. gadsimtā]], Latvijā - [[Krusta kari]] [[12. gadsimts|12. gadsimtā]]. [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] to noslēdza Eiropas aizjūru ekspansija un [[Renesanse]] [[15. gadsimts|15. gadsimtā]], Latvijā - [[Livonijas konfederācija|Livonijas konfederācijas]] sabrukums [[16. gadsimts|16. gadsimtā]]. == Agrīnie viduslaiki == Par viduslaiku sākumu var uzskatīt laiku, kad varu Itālijā, [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijas]] centrā, pārņēma iebrūkošie [[Goti|Gotu]] iekarotāji. 476. gadā, ieņemot [[Roma|Romu]] un [[Ravenna|Ravennu]], lielākās Itālijas pilsētas, [[Odoakrs|Odoakrs]] kļuva par valdnieku. Nepilnus septiņpadsmit gadus vēlāk viņa karalisti iekaroja [[Teodoriks Lielais|Teodoriks Lielais]]. Lai arī viņš bija mazizglītots karotājs, Teodoriks savā karalistē centās apvienot Gotu barbaru iekarotāju enerģiju un Romiešu senās zināšanas likumdošanā un valsts pārvaldē. [[Image:RavennaMausoleum.jpg|thumb|left|150px|Teodorika mauzolejs]] Teodoriks mira 526. gadā un Itālijā atkal sākās jukas. [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērija]], kuru [[Justiniāns I]] valdīja no [[Konstantinopole|Konstantinopoles]], sūtīja savas armijas lai no barbaru iekarotājiem atgūtu senās Romas impērijas rietumu daļu. Cīņas starp Konstantinopoles armiju vadoņiem [[Belisārs|Belisāru]] un [[Narss|Narsu]] no vienas puses, un Itālijas Gotu karaļiem turpinājās gandrīz 60 gadus. 536. gadā Belisārs ieņem Romu, un uz īsu laiku Konstantinopolei izdodas uzvarēt. Tā atkal kontrolē lielāko Itālijas daļu. Taču 6. gadsimta beigās Itālijā iebrūk [[Langobardi|Langobardu]] (arī Lombardi) iekarotāji un 599. gadā Itālija tiek sadalīta - ziemeļus kontrolē Lombardi bet centrs un dienvidi paliek Austrumromas impērijas sastāvdaļa. ===Agrīno viduslaiku saimniecība=== Agrīnā [[feodālisms|feodālisma]] periodā atlantiskā [[Eiropa]]s daļa, salīdzinājumā ne tikai ar agrākajām antīkajām [[civilizācija|civilizācijām]], bet arī ar tā laika [[Bizantija|Bizantiju]] vai [[arābi|arābu]] [[Kalifāts|kalifātiem]], bija saimnieciski vāja, atpalikusi, izolējusies province. Līdzīgi citām lauksaimniecības civilizācijām vēsturē arī Eiropā viduslaiku [[sabiedrība]] bija pārstāvēta ar milzīgu zemniecības masu, kas ražoja pārtiku un veica citus darbus un salīdzinoši plānu augstdzimušo slāni, kura rokās bija gandrīz visi īpašumi, tai skaitā galvenais - zeme. Viduslaikos, tāpat kā citos vēsturiskos periodos, ekonomikas attīstība bija iespējama divos virzienos - ekstensīvā un intensīvā. Abi virzieni tika kombinēti. Taču sākotnēji Eiropas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanās notika samērā lēni, pateicoties, galvenokārt, ekstensīvas attīstības faktoriem, iesaistot saimnieciskajā apritē arvien jaunas zemes. Pirmie zināmie [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] cirvji tika atrasti [[Balkāni|Balkānos]] un tie attiecināmi vēl uz 4. gadu tūkstoti p.m.ē. Taču bronzas darba rīki nebija piemērojami Rietumeiropas mežu līšanai. Lai gan dzelzs darbarīkus - cirvjus, cirtņus, kapļus u.c., arī pazina jau sen, tie joprojām bija visai maz izplatīti, jo bija samērā dārgi. Pat samērā lielās [[muiža|muižās]] Eiropas vidienē 9. gadsimtā parasti nebija vairāk par 2-3 dzelzs cirvjiem, un apmēram tikpat daudz lāpstām un sirpjiem. Ko gan ar šādu tehnisko nodrošinājumu varēja iesākt pret biezajiem [[dižskābardis|dižskābaržu]] un [[ozols|ozolu]] mežiem? Papildus zemajam lauksaimniecības tehniskajam līmenim, arī [[klimats]] līdz pat 700. g. bija kļuvis vēsāks. Šo faktoru savstarpējās iedarbības rezultātā neliela bija arī [[darba produktivitāte]] un lauku ražība. Tā, pēc skopām ziņām par agrīnā feodālisma saimniecību [[graudaugi|graudaugu]] raža reti kad sasniedza 2:1 attiecībā pret sēklām. Ja arī mēdza gadīties ražas pārpalikums virs nepieciešamā izdzīvošanas minimuma, tā lielākā daļa parasti tika atdota zemes īpašniekiem. Zemes kungi parasti apdzīvoja muižas vai [[latifundija]]s, kuru modeli [[ģermāņi|ģermāņu]] tautu ienācēji pārņēma no Romas impērijas laika [[villa|villām]] līdz ar tajās strādājošiem vergiem. Tomēr vergu nozīme atlantiskajā Eiropā bija daudz mazāka nekā agrākajās [[Vidusjūra]]s reģiona civilizācijās. Klimatisko apstākļu dēļ vairākus mēnešus gadā, ziemas periodā, vergus varēja nodarbināt maz. Tai pat laikā tos vajadzēja uzturēt. Tādēļ ekonomiski izdevīgāk bija vismaz daļai vergu piešķirt lietošanā nedaudz zemes, apmaiņā pret darbu muižā, lai tie paši uzturētu sevi un savas ģimenes. Arī [[baznīca]], lai gan kategoriski neprotestēja pret verdzību, veicināja pakāpenisku tās aizstāšanu ar civilizētākām darbaspēka izmantošanas formām. Tādējādi apkārtējās vides faktori lielā mērā noteica feodālās Eiropas politekonomiskās struktūras modeli. Ja grieķu-romiešu saimniecības pamatā bija lauksaimniecība un aktīva tirdzniecība, tad Rietumeiropā tirdzniecība vēl ilgi bija maznozīmīga. Tas nenozīmē, ka nenotika nekāda apmaiņa ar produktiem vai pakalpojumiem. Tomēr, apmaiņai galvenokārt, bija bartera vai dāvinājuma raksturs. Tā, zemākajā sabiedrības līmenī dominēja naturālā maiņas tirdzniecība, kad, piemēram, kurpnieka izgatavotie apavi tika mainīti pret drēbnieka šūtajām drēbēm. ==Eiropas viduslaiku sabiedrības pirmsākumi== Pēc tam kad pārstāja eksistēt [[Rietumroma]], Eiropā sāka veidoties pilnīgi jauna [[sabiedrība]], kas nebija vairs etniskie [[ķelti]], tie nebija arī [[urbanizācija|urbanizētie]] un [[kosmopolītisms|kosmopolītiskie]] romieši. Tie vairs nebija arī pusmežonīgie [[ģermāņi]], kas vezumos, jāšus uz zirgiem vai kājām ar nedaudzām apģērba un mājsaimniecības piederumu paunām, ieradās no Pārreinas mežainajiem un purvainajiem apvidiem [[Gallija|Gallijā]] vai [[Spānija|Spānijā]]. Šeit viņi atrada pilsētas ar pirtīm, tualetēm un teātriem, bruģētām ielām un ceļiem, kas savienoja [[pilsēta]]s un apvidus. Šeit bija arī organizēta pilsētu un provinču [[administrācija]], kas uzturēja kārtību, ievāca [[nodokļi|nodokļus]], iztiesāja strīdus. Lauku apvidos dominēja [[villa|villu]] saimniecība, kas piederēja romanizētai lauku [[aristokrātija]]i un, kur zemes apstrādei tika izmantots plašs [[darbarīks|darbarīku]] klāsts. Arī ģermāņi jau sen bija kļuvuši par zemkopju ciltīm ar vairāk vai mazāk pastāvīgu dzīves vietu. Tādēļ ierodoties bijušās [[Romas impērija]]s teritorijās viņi ne vienmēr grāva un laupīja, bet pat ja apmetās padzīto saimnieku vietās, centās saglabāt un izmantot šeit atrasto mantu, mainoties un piemērojoties jaunatklātajai videi pakāpeniski arī paši. Tiesa, P.J.Anstrats min, ka par ģermāņu sākotnējo tumsonību romiešu civiliedzīvotāju vidū stāstītas anekdotes. Kāds ģermāņu karavīrs, redzēdams uz romiešu villas grīdas [[mozaīka|mozaīku]], kurā tēlots dīķis ar peldošu pīli, sviedis tai ar kara cirvi … Joma, kur izteiksmīgi parādās, kā iekarotāji pārņēma iekaroto pieredzi un praksi, ir [[likumdošana]]. Visas ģermāņu valstis, pat tās, kas pastāvēja pavisam īsi, kā, piemēram, [[Burgundija]], pārņēma romiešu likumu sistēmu, vai vismaz pielietoja tās kodificēšanas sistēmu. Tam bija milzīga nozīme ģermāņu veco cilšu tradīciju izmaiņā. Piemēram, viena no mežonīgākajām, bet noturīgākajām tradīcijām bija [[asinsatriebība]]. Par katru tīši vai netīši nodarītu pārestību varēja sekot un parasti arī sekoja nežēlīga izrēķināšanās ar pārestības nodarītāju, kas izsauca atbildes reakciju no pēdējā radinieku puses. Savstarpēju slaktiņu sērijām turpinoties, tās dalībnieki bieži vien vairs neatcerējās, vai arī vairs nevarēja noskaidrot, kādēļ tie viens otru apkauj, jo sākotnējie ķildnieki jau sen bija viens otru noslepkavojuši. Ieviešot romiešu likumus ģermāņu valdnieki centās šo pašiznīcināšanās praksi ierobežot vai aizstāt ar civilizētākiem sodiem. Piemēram, daudzās ģermāņu zemēs tika ieviesta norma, ka atbildība par nodarījumu jānes konkrētai personai, kas šo nodarījumu tieši veikusi un nevis visai viņa ģimenei vai dzimtai. Tomēr barbariskā asinsatriebība Rietumeiropas tautu sadzīvē pastāvēja līdz pat vēlīniem viduslaikiem, kad valdības Eiropā bija kļuvušas pietiekami spēcīgas, lai spētu efektīvi cīnīties ar šo mežonīgo tradīciju. Populārie [[Aleksandrs Dimā|Aleksandra Dimā]] un citu tā laika rakstnieku darbi labi atspoguļo šo situāciju. Katrā ziņā, nonākot jaunajā vidē ģermāņi vairs nevarēja turpināt ierasto cilts dzīves veidu, kuras pamats bija visai primitīva [[komūna]]s tipa saimniecība - kopējas pļavas un ganības, kā arī liela daļa mājlopu, kopīgs darbs tīrumos, dzīve nelielos ciematos. [[Adaptācija]]s procesa rezultātā, kas Rietumeiropā turpinājās apmēram divus gadsimtus (6.-7.gs), šeit sāka pamazām veidoties pilnīgi jauna sabiedrība. Par šiem diviem gadsimtiem vēsturē ir ļoti maz ziņu. Tādēļ grūti detaļās pateikt, kā noritēja jaunās sabiedrības veidošanās sākuma etaps. Tomēr tieši šie divi gadsimti bija izšķirošie tās sabiedrības attīstībai, kura arī mūsdienās pazīstama kā Eiropas sabiedrību un, kas jau sākot no šī laika attīstījās pavisam savādāk, nekā citas Romas impērijas daļas. ===Kristietības nozīme Eiropas sabiedrības ģenēzē un integrācijā=== Eiropā joprojām turpinās diskusijas par Rietumeiropas identitāti. Daudzi vēsturnieki, politologi, filozofi utt. mēdz dot apstiprinošu atbildi vismaz vienā ziņā jau sākot ar viduslaiku posmu – tā bija vairāk vai mazāk organizēta [[kristietība]]. Kristīgā baznīca bija vislabāk saglabājies romiešu mantojums. Romas impērijas beigu posmā kristietība jau bija nostiprinājusies – ieaugusi sabiedrības struktūrā, apziņā, tradīcijās. Romas impērija vairs nepastāvēja, bet daudz kas no romiešu tradīcijām un uzskatiem tika saglabāti baznīcas ideoloģijā. Vakuumu, kas bija izveidojies pēc Romas impērijas sabrukuma, veiksmīgi aizpildīja kristīgais pasaules uzskats, kas Eiropas mērogā atspoguļoja arī pietiekami konkrētu, vairāk vai mazāk vienotu politisko identitāti, zināšanas, sabiedrības organizāciju, īpašu [[kultūra|kultūru]], [[tradīcijas]] un uzvedības normas. Tas arī bija galvenais, kas Eiropu jau tās agrīnā feodālisma laikā atšķīra no pārējās pasaules. Varētu vilkt pat zināmu likumsakarību – Romas varenības noriets, morāles pagrimums un kultūras [[degradācija]], kas arvien krasāk sāka izpausties it īpaši pēc [[Augusta]] nāves jau mūsu ēras pirmajā gadu simtenī, laika ziņā sakrita ar kristietības nostiprināšanos un izplatīšanos arvien lielākā sabiedrības daļā. Acīmredzot, tā sākotnēji bija neapzināta sabiedrības reakcija uz atsevišķas tās daļas, it īpaši valdošo aprindu nespēju nodrošināt ja ne tālāko attīstību, tad vismaz impērijas iekšējo stabilitāti. Pat vienkārši, neizglītoti cilvēki arvien skaidrāk nojauta tās gala tuvošanos. Tas viņus biedēja un spieda meklēt ticību un atbalstu kaut kam augstākam un varenākam, kaut kam tādam, kurš nespēj citus cilvēkus ne nodot, ne piekrāpt, ne nogalināt, ne kā citādi veikt kaut ko sliktu vai necienīgu. ===Politiskie faktori=== Kristietība nebūt nebija vienīgais Eiropu cementējošais faktors pēc Romas impērijas sabrukuma. Ja tas būtu tā, droši vien būtu pieticis ar Romas [[pāvests|pāvesta]] institūcijas izveidošanu. Turklāt arī ar pašu kristietību tās lietas tik vienkāršas nemaz nebija. Pēc kristīgās baznīcas sadalīšanās [[latīņu baznīca|latīņu]] un [[ortodoksālā baznīca|ortodoksālajā]] strāvojumos 11. gadsimtā, tās viena otru ideoloģiski un politiski nemitīgi apkaroja. Kristietība un Romas pāvests nebija arī vienīgās politiskās institūcijas, kas veidojās Eiropā. Laika gaitā kontinentā arvien skaidrāk sāka iezīmēties arī vairāk vai mazāk organizētu valstu teritoriālās un politiskās kontūras. To veicināja gan iekšējās cīņas, gan ārējo ienaidnieku uzbrukumi. Šādā tipiskā situācijā izveidojās franku karaļa [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] impērija. Arī vēlākās [[Svētās Romas impērija]]s izveidošanās viens no galvenajiem faktoriem bija ārējie draudi. Tāpat arī [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ([[krievi|krievu]]) zemju apvienošanos ap [[Maskava]]s [[cars|cara]] troni paātrināja [[mongoļi|mongoļu]] [[tatāri|tatāru]] [[orda|ordu]] triecieni un reāli draudi nonākt pilnīgā to pakļautībā. ==Informācija internetā== *[http://www.hp.uab.edu/image_archive/ulj/uljc.html] Ravennas mozaīkas. *[http://www.bartleby.com/65/od/Odoacer.html] Par valdnieku Odoakru. *[http://www.newadvent.org/cathen/14576a.htm] Par Teodoriku Lielo. {{stub}} [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[Category:Eiropa]] [[af:Middeleeue]] [[ar:عصور وسطى]] [[ast:Edá Media]] [[bg:Средновековие]] [[br:Krennamzer]] [[bs:Srednji vijek]] [[ca:Edat mitjana]] [[cs:Středověk]] [[cy:Canol Oesoedd]] [[da:Middelalderen]] [[de:Mittelalter]] [[el:Μεσαίωνας]] [[en:Middle Ages]] [[eo:Mezepoko]] [[es:Edad Media]] [[fa:قرون وسطی]] [[fi:Keskiaika]] [[fr:Moyen Âge]] [[gl:Idade Media]] [[he:ימי הביניים]] [[hr:Srednji vijek]] [[hu:Középkor]] [[id:Abad Pertengahan]] [[io:Mez-epoko]] [[it:Medioevo]] [[ja:中世]] [[kw:Oesow Kres]] [[la:Medium Aevum]] [[li:Middeliewe]] [[lt:Viduramžiai]] [[nds:Middelöller]] [[nds-nl:Middeleeuwn]] [[nl:Middeleeuwen]] [[nn:Mellomalderen]] [[no:Middelalderen]] [[nrm:Mouoyen Âge]] [[pl:Średniowiecze]] [[pt:Idade Média]] [[ro:Evul Mediu]] [[ru:Средние века]] [[simple:Middle Ages]] [[sl:Srednji vek]] [[sq:Mesjeta]] [[sr:Средњи вијек]] [[sv:Medeltiden]] [[sw:Zama za Kati]] [[tl:Gitnang Panahon]] [[yi:מיטל אלטער]] [[zh:中世纪]] 1143 29398 2006-02-07T12:22:28Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 61.215.29.28 '''Jaunie laiki''' ir [[Eiropas vēsture|Eiropas]] un [[Latvijas vēsture|Latvijas]] [[vēsture|vēstures]] periods starp [[Viduslaiki|viduslaikiem]] un [[Jaunākie laiki|jaunākajiem laikiem]]. [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] to ievadīja [[Eiropa|Eiropas]] aizjūru ekspansija un [[Renesanse]] [[15. gadsimts|15. gadsimtā]], Latvijā - [[Livonijas konfederācija|Livonijas konfederācijas]] sabrukums [[16. gadsimts|16. gadsimtā]]. [[en:Early Modern Europe]][[ja:近世]] [[Category:Vēsture]] 1144 49899 2006-06-10T18:09:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Hokej na ledu]] '''Hokejs''' ir ziemas komandu [[sports|sporta]] veids, ko spēlē uz [[ledus]]. Tas ir ātrākais komandu sporta veids pasaulē, spēlētāji uz slidām ir spējīgi sasniegt lielus ātrumus, bet ripas lidojuma ātrums var pārsniegt 160 km/h. Katrā komandā uz laukuma reizē ir [[Vārtsargs (hokejā)|vārtsargs]] un 5 laukuma spēlētāji, kas ļoti bieži nomainās lielās slodzes dēļ. ==Vēsture== [[Image:Hokejs agraak.jpg|thumb|300px|Hokejs agrāk]] Par to, kur cēlies hokejs, zinātnieki strīdās vēl aizvien. Tradicionāli par hokeja dzimteni uzskata [[Monreāla|Monreālu]], tomēr 16. gs [[Holande|Holandes]] zīmējumos ir attēloti pilsētnieki, kuri spēlē hokejam līdzīgu spēli uz aizsaluša kanāla. Vārda „hokejs” izcelsme ir nezināma, taču daudzi uzskata, ka tas ir cēlies no franču vārda ''hoquet'', kurš nozīmē – gana nūja. Sena īru spēle hurlings arī ir ļoti tuva hokejam. 1875. gada 3. martā pirmoreiz tika organizēta speciāla hokeja spēle. 1877. gadā, lai spēli padarītu sakarīgāku, daži Makgila (''McGill'') universitātes studenti ieviesa hokejā pirmos 7 noteikumus. Kļuvusi organizētāka, spēle kļuva populāra un 1883. gadā tika iekļauta Monreālas ikgadējā Ziemas karnevālā. 1888. gadā karnevālu apmeklēja Prestonas Lords Stenlijs. Lordu ļoti sajūsmināja hokejs, un viņš nosprieda, ka labākajai komandai vajadzētu tikt apbalvotai. [[Stenlija kauss]] pirmoreiz tika pasniegts amatieru komandai [[Kanāda|Kanādā]] un tiek pasniegts vēl aizvien [[NHL]] komandām. [[Mičigāna]] kļuva par profesionālā hokeja dzimteni, kad 1899. gadā tika dibināta komanda „Portage Lakers”. NHL radās 1917. gada novembrī. ==Pazīstami Latvijas hokejisti== * [[Helmuts Balderis]] * [[Artūrs Irbe]] * [[Sandis Ozoliņš]] * [[Kārlis Skrastiņš]] * [[Pēteris Skudra]] * [[Jānis Sprukts]] * [[Oļegs Znaroks]] * [[Sergejs Žoltoks]] u.c. (skat. [[Latvijas hokejistu uzskaitījums]]) == Skatīt arī == * [[Pasaules hokeja čempionāts]] == Ārējās saites == * [http://www.hockey.lv Latvijas Hokeja mājas lapa] * [http://www.nhl.com Nacionālā Hokeja līga] * [http://www.iihf.com Starptautiskā Hokeja federācija] [[Category:Sports]] [[Category:Hokejs|*]] [[ar:هوكي جليد]] [[bg:Хокей на лед]] [[bs:Hokej na ledu]] [[cs:Lední hokej]] [[da:Ishockey]] [[de:Eishockey]] [[el:Χόκεϋ επί πάγου]] [[en:Ice hockey]] [[eo:Glacihokeo]] [[es:Hockey sobre hielo]] [[et:Jäähoki]] [[fi:Jääkiekko]] [[fr:Hockey sur glace]] [[he:הוקי קרח]] [[hr:Hokej na ledu]] [[hu:Jégkorong]] [[it:Hockey su ghiaccio]] [[ja:アイスホッケー]] [[lt:Ledo ritulys]] [[nl:IJshockey]] [[no:Ishockey]] [[pl:Hokej na lodzie]] [[pt:Hóquei no gelo]] [[ro:Hochei pe gheaţă]] [[ru:Хоккей с шайбой]] [[sh:Hokej na ledu]] [[simple:Ice hockey]] [[sk:Ľadový hokej]] [[sl:Hokej na ledu]] [[sv:Ishockey]] [[uk:Гокей]] [[zh:冰球]] 1145 50173 2006-06-12T09:30:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ۋاسكېتبول]] '''Basketbols''' ir [[sports|sporta]] veids, kurā divas komandas ar pieciem spēlētājiem katrā cenšas gūt punktus, izmetot bumbu cauri stīpai (''grozam''), ievērojot īpašus noteikumus. Kopš tā izgudrošanas Springfīldā, Masačūsetsā 1891. gadā, tas ir attīstījies, lai kļūtu par patiesi starptautisku sporta veidu. Organizēta spēle līgās radās ''Jauno vīriešu kristīgajā apvienībā''; pirmās līgas tika veidotas augstskolās. Ar laiku basketbols kļuva par profesionālu sporta veidu. Lai gan tā bija amerikāņu sporta spēle, basketbols strauji izplatījās starptautiski un mūsdienās izcili spēlētāji un komandas ir visā pasaulē. Basketbolu pamatā spēlē telpās – basketbola laukumā. Punkti tiek gūti, iemetot bumbu cauri grozam no augšas; komanda ar visvairāk gūtiem punktiem spēles beigās uzvar. Bumba drīkst tikt vadīta pa laukumu, sitot to pret zemi (''driblējot'') vai piespēlējot komandas biedriem. Ļaunprātīgs fizisks kontakts (''piezīme'') ir aizliegts, un ir arī nosacījumi, kā drīkst rīkoties ar bumbu. Laikam ejot, basketbols ir attīstījies, ietverot sevī pazīstamus mešanas, piespēlēšanas un driblēšanas paņēmienus, kā arī spēlētāju pozīcijas laukumā, uzbrukuma un aizsardzības stratēģijas. Kamēr sacensībās basketbols tiek stingri uzraudzīts, vairākas basketbola variācijas ir attīstījušās ikdienas spēlei. Basketbols ir arī iecienīts skatītāju sporta veids. [[Image:Basket.gif|paskaidrojošs teksts]] == Ārējās saites == * [http://www.fiba.com FIBA] * [http://www.nba.com Nacionālā Basketbola Asociācija (NBA)] * [http://www.basket.lv www.basket.lv] {{stub}} [[Category:Atpūta]] [[Category:Sports]] {{Link FA|it}} [[ar:كرة سلة]] [[bg:Баскетбол]] [[bs:Košarka]] [[ca:Bàsquet]] [[cs:Basketbal]] [[da:Basketball]] [[de:Basketball]] [[el:Καλαθοσφαίριση]] [[en:Basketball]] [[eo:Korbopilko]] [[es:Baloncesto]] [[et:Korvpall]] [[eu:Saskibaloi]] [[fa:بسکتبال]] [[fi:Koripallo]] [[fr:Basket-ball]] [[fur:Bale tal zei]] [[ga:Cispheil]] [[gl:Baloncesto]] [[he:כדורסל]] [[hr:Košarka]] [[hu:Kosárlabda]] [[id:Bola basket]] [[io:Korbobalono]] [[is:Körfuknattleikur]] [[it:Pallacanestro]] [[ja:バスケットボール]] [[ko:농구]] [[lt:Krepšinis]] [[mk:Кошарка]] [[nl:Basketbal]] [[no:Basketball]] [[pl:Koszykówka]] [[pt:Basquetebol]] [[ro:Baschet]] [[ru:Баскетбол]] [[scn:Palla a canistru]] [[sh:Košarka]] [[simple:Basketball]] [[sk:Basketbal]] [[sl:Košarka]] [[sr:Кошарка]] [[sv:Basket]] [[ta:கூடைப்பந்து]] [[th:บาสเกตบอล]] [[tl:Basketbol]] [[tr:Basketbol]] [[ug:ۋاسكېتبول]] [[uk:Баскетбол]] [[vi:Bóng rổ]] [[zh:篮球]] 1146 34697 2006-03-19T12:08:00Z YurikBot 213 robot Modifying: en '''Gustavs Celmiņš''' (01.04.1899. - 10.04.1968.) - politiķis, [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]], vēlāk [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Pērkonkrusta]] priekšnieks, [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara Ordeņa]] kavalieris. [[Image:Celmins_gustavs.jpg|framed|Gustavs Celmiņš]] Dzimis 1899. gada 1. aprīlī [[Rīga|Rīgā]]. Apmeklējis [[Rīgas biržas komercskola|Rīgas biržas komercskolu]], kuru beidzis [[Maskava|Maskavā]]. 1917. gadā uzsācis studijas uz Maskavu evakuētajā [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. Pēc [[lielinieki|lielinieku]] apvērsuma atgriezās Latvijā. 1918. gada 19. novembrī pie [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] kā [[Selonija|Selonijas]] krustdēls izkāra [[Latvija|Latvijas]] karogu. 1918. gada 10. decembrī brīvprātīgi iestājās [[Latvijas armija|Latvijas armijā]]. Piedalījās [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņās]] [[Kalpaka bataljons|Kalpaka bataljona]] (sākotnēji [[Cēsu rota|Cēsu rota]], vēlāk [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķā (Studentu) rota]]) sastāvā. Sākotnēji kareivis, vēlāk paaugstināts par jaunāko apakšvirsnieku, bet 1919. gada 22. maijā paaugstināts par [[leitnants|leitnantu]]. No armijas atvaļināts 1924.gada oktobrī. 1921. gadā saņēmis [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara Ordeni]]. No 1925. līdz 1927. gadam strādāja Ārlietu ministrijā. Kā pēdējo ieņēma ārlietu ministra sekretāra vietu. Bija 5. Rīgas [[aizsargi (organizācija)|aizsargu]] pulka sakaru bataljona komandieris. 1929. gadā beidza [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Filoloģijas un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļu. Pēc tam bija Finansu ministrijas referents, bet no 1930. gada ieņēma Valsts saimniecības departamenta vicedirektora amatu. 1932. gada 24. janvārī Latviešu Tautas Apvienības [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusts]] dibināšanas sapulcē ievēlēts par Ugunskrusta priekšnieku. 1932. gadā sakarā ar savu politisko darbību no amata atbrīvots. Pēc Ugunskrusta slēgšanas 1933. gadā dibināja Latviešu Tautas Apvienību [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Pērkonkrustu]], ievēlēts par Pērkonkrusta priekšnieku. Publicējies minēto organizāciju izdevumos [[Ugunskrusts (laikraksts)|Ugunskrusts]] un [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]]. Pēc [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] turpināja Pērkonkrusta vadību pagrīdē. 1934. gada 13. jūnijā apcietināts. 1935. gada 27. februārī kara tiesa G.Celmiņu notiesāja uz 3 gadiem cietumā. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71.pantu – "par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās". Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma viņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas. Pēc izraidīšanas G.Celmiņš uzturējās [[Itālija|Itālijā]] un [[Šveice|Šveicē]]. [[Cīrihe|Cīrihē]] sakarā ar nevēlamiem priekšlasījumiem apcietināts un ar valdības (''Bundesrat'') lēmumu izraidīts no Šveices. Pēc tam kādu laiku uzturējās [[Rumānija|Rumānijā]], no kurienes pārcēlās uz [[Somija|Somiju]]. 1938. gadā G.Celmiņa vadībā darbību uzsāka Latviešu cīņas organizācijas Pērkonkrusts ārzemju sakaru birojs. No 1940. gada janvāra līdz maijam [[virsleitnants|virsleitinanta]] pakāpē atradās tā sauktā somu ārzemju leģiona sastāvā, piedalījās PSRS-Somijas [[Ziemas karš|Ziemas karā]]. Pēc Somijas sakāves vērsās [[Vācija|Vācijas]] sūtniecībā [[Helsinki|Helsinkos]] ar lūgumu izceļot uz Vāciju. 1940. gada augustā ar vācu kuģi “Strassburg” izbrauca uz Vāciju. 1941. gada jūnijā vācu karaspēka sastāvā viņš atgriezās Latvijā. Strādājis [[Iekšlietu Ģenerāldirekcija|Iekšlietu Ģenerāldirekcijā]]. No 1941. gada oktobra Latviešu karavīru aprūpes pārvaldes priekšnieks, no 1942. gada Latviešu brīvprātīgo organizācijas galvenās komitejas priekšnieks. 1943. gada rudenī atbrīvots no iepriekšējā amata un pildījis tulka pienākumus latviešu pašpārvaldē. Lai gan viņš strādāja vācu administrācijā, izmantodams savu dienesta stāvokli, saistībā ar kuru viņš bieži devās izbraukumos pa visu Latvijas teritoriju, Celmiņš vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] [1943.] un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] [1943.-1944.] izdošanu. Vairuma rakstu autors bija pats G.Celmiņš. Apcietināts 1944. gada 14. martā. Vēlāk viņu nosūtīja uz Flosenbirgas koncentrācijas nometni. Pēc tam pārsūtīts uz Dahavas koncentrācijas nometni, bet vēlāk bijis Insbrukas, Nīderdorfas un Alt-Bbraksenzē priviliģēto politieslodzīto nometnēs. 1945. gada 5. maijā G.Celmiņu atbrīvoja amerikāņu V armijas karavīri. Pēc atbrīvošanas Celmiņš dzīvoja Itālijā. Dzīvodams [[Roma|Romā]], viņš rotatora tehnikā izdeva laikrakstu [[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā latvija]]. 1949. gadā izceļoja uz [[ASV]]. No 1950. līdz 1952. gadam instruktors Ņujorkas štata Sirakūzu universitātes Bruņoto spēku skolā; no 1954.-1956. – rūpnieks [[Meksika|Meksikā]]; 1956.-1958. - Triniti koledžas bibliotekārs [[Teksasa|Teksasā]]. No 1959.gada Sanantonio Sv.Marijas universitātes Krievu studiju centra profesors; kopš 1951.gada arī Svešvalodu departamenta vadītājs ASV Kara Gaisa spēku bāzēs, lektors televīzijā – referēja par PSRS un komunismu. 1947. gadā izdeva atmiņu grāmatu Eiropas krustceļos, kurā aptverts laika posms no 1943.gada rudens līdz 1946.gada pavasarim. Miris 1968. gada 10. aprīlī Sanantonio, Teksasā. == Informācijas avoti == * Celmiņš, Gustavs, [http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm Historia.lv] * Latvijas valsts un tās vīri: Studentu rota, "Latvijas Vēstnesis", 17.09.98 == Biogrāfija == * Celmiņš, Gustavs. Eiropas krustceļos. Heidenheima: Dzintarzeme, 1947. 200 lpp. [[Category:Latvijas armijas virsnieki|Celmins, Gustavs]] [[Category:Latvijas politiķi|Celmins, Gustavs]] [[Category:Latvijas vēsture|Celmins, Gustavs]] [[Category:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri|Celmins, Gustavs]] [[en:Gustavs Celmiņš]] 1147 10762 2005-03-10T14:26:45Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] #REDIRECT: [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] 1148 10763 2005-03-10T14:49:32Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] #REDIRECT: [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] 1149 43862 2006-05-08T18:51:39Z Juzeris 23 "[[Lāčplēša Kara Ordenis]]" pārdēvēju par "[[Lāčplēša Kara ordenis]]": pēc latv.val. likumiem, kā arī skat. www.president.lv/pk/content/?cat_id=1247 '''Lāčplēša Kara Ordenis''' bija Latvijas austākais militārais apbalvojums. Lāčplēša Kara Ordeni (LKO) nodibināja [[1919]]. gada [[11. novembris|11. novembrī]]. Ordeņa statūtus izstrādāja vēlākais ordeņa kavalieris [[Alberts Stalbe]]. LKO statūtus [[Saeima]] apstiprināja [[1920]]. gada [[18. septembris|18. septembrī]]. Ordeņa skices izstrādāja [[Jānis Aleksandrs Liberts]]. Ordeņa devīze - “Par Latviju”. LKO piešķīra par kaujas nopelniem [[Latvijas armija|Latvijas armijas]] un bijušo [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu. Pirmie ordeņi [[1920]]. gada [[13. augusts|13. augustā]] tika piešķirti septiņiem Latvijas armijas augstākajiem komandieriem – P.Radziņam, M.Peniķim, K.Berķim, O.Dankeram, J.Jansonam, J.Puriņam un J.Apinim. Pirmajiem 288 LKO kavalieriem apbalvojumus pasniedza [[Satversmes Sapulce|Satversmes Sapulces]] priekšsēdētājs [[Jānis Čakste]] [[1920]]. gada [[11. novembris|11. novembra]] parādē. Pēc tam apbalvošana notika ik gadu līdz pat [[1928]].gada [[11. novembris|11. novembrim]]. LKO bija trīs šķiras (pakāpes). Apbalvošanu sāka ar ordeņa zemāko, III šķiru. Ordeņa II šķiru varēja piešķirt tikai III šķiras LKO kavalieriem, bet I šķiru – II šķiras kavalieriem (šis noteikums neattiecās uz ārzemniekiem). Jautājumu par apbalvošanu izšķīra LKO dome, kuras sastāvā kā priekšsēdētājs bija valsts prezidents, septiņi [[Saeima|Saeimas]] deputāti un septiņi LKO augstākās šķiras kavalieri. Pirms tam armijas pulkos izveidotās komisijas izskatīja konkrētos apbalvošanas pieteikumus, sastādīja detalizētu varoņdarba aprakstu, apkopoja liecinieku ziņojumus. Sastādīto pieteikuma anketu komisija iesniedza apstiprināšanai [[kara ministrija|kara ministram]], kurš to akceptēšanas gadījumā nodeva LKO domei. Ordeni piešķīra, ja par apbalvošanu tika nodotas vismaz 10 domes locekļu balsis. LKO bija veidots kā stilizēts [[ugunskrusts]] ar baltu [[emalja|emaljas]] pārklājumu un sarkanu un zeltītu aplokojumu. Krusts novietots uz sakrustotiem zobeniem. [[Averss|Aversā]] krusta vidū bija attēlots [[Lāčplēsis]]. Reversa [[medaljons|medaljonā]] lasāms uzraksts “11.novembris 1919.”. Krusta galos iegravēti iniciāļi H. B. ([[sudrabkalis|sudrabkaļa]] Hermaņa Banka meistarzīme). I šķiras ordenis bija krusts (61x57,5 mm) 101 mm platā [[muarē]] lentē ar trim sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām, kā arī 16 staru [[ordeņzvaigzne]] (68,5 mm diametrā), kuras centrā atrādās ordeņa krusts (25 mm diametrā). Lente bija nēsājama pār kreiso plecu, bet zvaigzne piesprausta krūšu kreisajā pusē. II šķiras ordenis bija krusts (48x46 mm) šaurā lentē, kas nēsājama ap kaklu. III šķiras ordenis bija krusts (41x39 mm) šaurā lentē, kas nēsājams krūšu kreisajā pusē. Sākot ar [[1922]]. gada novembri apbalvotajiem izsniedza mākslinieka R.Zariņa veidotu diplomu ar īsu varoņdarba aprakstu un LKO apliecību. LKO kavalieri baudīja virkni privilēģiju – tiesības nēsāt militāro uniformu arī pēc atvaļināšanas, atlaides dzelzceļa biļešu iegādē, tiesības saņemt bērniem atbrīvojumu no mācību maksas valsts skolās, bezmaksas medicīnisko aprūpi utml. Kopā tika izsniegti 2146 LKO, no tiem 11 I šķiras, 61 II šķiras un 2074 III šķiras ordeņi. 322 ordeņi tika izsniegti ārzemniekiem. Kā pēdējais ordeni saņēma [[Itālija|Itālijas]] premjerministrs [[Benito Musolīni]]. [[1995]]. gadā apgāds [[Jāņa sēta]] izdeva [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīva]] sagatavotu LKO kavalieru biogrāfisko vārdnīcu – "Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieri". == Informācijas avoti == * Lāčplēša Kara Ordenis, [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lacplesa_kara_ordenis/lacplesa_kara_ordenis.htm Historia.lv] == Ārējās saites == * [http://www.president.lv/index.php?pid=0295 Lāčplēša Kara Ordenis] - raksts no [[Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|Latvijas Valsts prezidenta kancelejas]] [[Category:Apbalvojumi|Lacplesa Kara Ordenis]] [[Category:Lāčplēša Kara Ordenis|*]] [[Category:Latvijas vēsture|Lacplesa Kara Ordenis]] [[de:Bärentöterorden]] 1150 49600 2006-06-09T05:50:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[tet:Afeganistaun]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''دولت اسلامی افغانستان<br>Dowlat-e Eslami-ye Afghanestan'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center width=135px | [[Image:Afganistana karogs.png|125px|Afganistānas Islama Republikas karogs]] | align=center width=135px height=105px | [[Image:Afghanistan COA.png|125px|Afganistānas Islama Republikas ģerbonis]] |- | align=center width=135px | ([[Afganistānas Islama Republikas karogs|Par karogu]]) | align=center width=135px | ([[Afganistānas Islama Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) |} |- | align=center colspan=2 | [[image:Afganistana vieta.png]] |- | [[Valsts valoda]] | [[puštunu valoda]]<br>[[persiešu valoda]] |- | [[Galvaspilsēta]] | [[Kabula]] |- | Lielākās pilsētas | [[Kabula]]<br>[[Kandahāra]]<br>[[Mazarišarifa]]<br>[[Herāta]] |- | [[Prezidents]] | [[Hamids Karzajs]] |- | [[Platība]] | 647 500 km² |- | [[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]] | <br/>25 791 400<br/>43/km&sup2; |- | [[Neatkarība]] | No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1919.gadā |- | [[Valūta]] | [[Afganistānas afgāni]] |- | [[Laika zona]] | [[Coordinated Universal Time|UTC]] +4.30 |- | [[Valsts himna]] | [[Soroud-e-Melli]] |- | [[Interneta domēns]] | .AF |- | [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]] | +93 |} '''Afghanistāna''' ([[Puštu|Puštu]]/[[Dari]] (persiešu) valodā: افغانستان, Afğānistān) ir [[valstis|valsts]] [[Centrālā Āzija|Centrālajā]] [[Āzija|Āzijā]]. Kaut arī pamatā Afganistāna tiek uzskatīta par Centrālās Āzijas daļu, dažreiz to pieskaita [[Dienvidāzija|Dievidāzijas]] vai [[Tuvie austrumi|Tuvo austrumu]] reģioniem, jo tai ir ciešas kultūras, etnolingvistiskas un ģeogrāfiskas saites ar vairumu no tās kaimiņiem. Rietumos tā robežojas ar [[Irāna|Irānu]], ar [[Pakistāna|Pakistānu]] dienvidos un austrumos, [[Turkmenistāna|Turkmenistānu]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]] un [[Tadžikistāna|Tadžikistānu]] ziemeļos un [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republiku]] austrumos. Afganistānā mīt ap 30 miljoni cilvēku, tomēr tas ir tikai aptuveni lēsts, jo oficiāla tautas skaitīšana te nav notikusi jau desmitiem gadu. Burtiski nosaukums Afganistāna nozīmē '[[afgāņi|afgāņu]] zeme', tomēr teritorijai, kuru mūsdienās aizņem Afganistāna, ir bijuši daudzi nosaukumi. Šobrīd, saskaņā ar jauno konstitūciju, Afganistānas oficiālais nosaukums ir Afganistānas [[Islama Republika]]. == Nosaukuma izcelšanās un vēsture == Nosaukums Afganistāna ir cēlies no vārda [[afgāņi|afgānis]]. Domājams, ka [[puštuni]] sāka izmantot vārdu afgānis kā pašnosaukumu, kopš [[islams|islāma]] perioda sākuma. Saskaņā ar dažu zinātnieku viedokli, vārds afgānis pirmo reizi vēsturē parādījās nezināma autora, desmitā gadsimta ģeogrāfiskā grāmatā ar arābu nosaukumu ‘[http://en.wikipedia.org/wiki/Hudud_ul-'alam_min_al-mashriq_ila_al-maghrib Hudud-al-Alam]’, m.ē. 982 gadā(pilnajā nosaukumā „Hudud ul-'alam min al-mashriq ila al-maghrib„ - „Pasaules robeža no austrumiem līdz rietumiem”). Ir vairāki viedokļi attiecībā par vārda ‘afgānis’ izcelšanos, no kuriem vairums ir tīri spekulatīvi, par ko būs iespējams pārliecināties turpmāk: Afgāņu profesora [[Nematulla Šahranī|Nematullas Šahranī]] ([http://en.wikipedia.org/wiki/Nematullah_Shahrani Nematullah Shahrani]) tulkotajā vēstures avotā „Makhzan-i-Afghani”, kas bija sarakstīts mūsu ēras 1612 gadā, afgāņu jeb puštunu izcelsme tiek saistīta ar tā saukto karali Talutu([[Zauls|Zaulu]]), patriarha [[Ābrahams|Ābrahama]] pēcteci. Zaulam bija dēls Irmija(Jeremija), kuram bija dēls, vārdā Afgans. Pēc karaļa Zaula nāves, Afganu paaugstināja [[Dāvids]] un vēlāk izvirzīja par armijas virspavēlnieku karaļa [[Zālamans|Zālamana]] valdīšanas laikā. Afganam bija liels skaits pēcteču, kurus sāka dēvēt par ‘Bani-Israel’. Sestajā gadsimtā p.m.ē., Bakhtunasars, jeb [[Nebukadanēcers]], [[Babilona|Bābeles]] karalis, uzbruka [[Jūdeja|Jūdejai]] un izraidīja Afgāna pēcteču kopienu trimdā uz Goras(Ghor) zemi, kura atrodas mūsdienu Afganistānas vidusdaļā. Ar laiku, izraidīto kopienu sāka dēvēt par afgāņiem, pēc viņu ciltstēva Afgana vārda, tāpat kā viņu zemi sāka dēvēt par Afganistānu. Šī vēstures interpretācija satur daudzas pretrunas un mūsdienu zinātnē tāpēc nav akceptēta. Pēdējais šīs ‘Bani-Israel’ hipotēzes aizstāvis bija majors Ravertijs(''Mayor Raverty „The Pathans”, 1958, Olaf Caroe'') Lielā mērā, ‘Bani-Israel” teorija ir nepieņemama to daudzo vēsturisko un lingvistisko neatbilstību dēļ kuras tā satur. Šī mutvārdu tradīcija ir mīts, kurš ir radies politiskajā un kultūras cīņā starp puštuniem un [[Moguli|Moguliem]]. [http://www.afghanology.com/BaniIsraeli.html BaniIsraeli] - šis raksts izskaidro dotā mīta vēsturisko fonu, tā neatbilstības un lingvistiskos pētījumus, kuri noliedz jebkādu semītisku izcelsmi. Cita puštunu leģendas versija attēlo puštunu un afgāņu ciltstēvu Afganu, kā musulmaņu pravieša Muhameda laikabiedru. Izdzirdot par jauno ticību - islāmu, Kuaiss(Kuaiss Abdurs Rašīds([http://en.wikipedia.org/wiki/Qais_Abdur_Rashid Qias Abdur Rashid]) starp puštuniem tiek uzskatīts par pirmo, kurš ir ceļojis uz [[Meka|Meku]] un [[Medīna|Medīnu]], islāma reliģijas pirmsākumos)) no [[Ariāna|Ariānas]] uzsāka ceļojumu uz Medīnu, lai satiktu pravieti [[Muhameds|Muhamedu]] un atgriezās Ariānā kā musulmanis. Viņam bija daudz dēlu, no kuriem viens bija Afgans. Afganam, savukārt, bija četri dēli, kuri uz austrumiem no tēva zemes nodibināja paši savas dzimtas. Pirmais dēls devās uz Suatas([http://en.wikipedia.org/wiki/Swat_(Pakistan) Swat] tag. Pakistānas Z) zemi, otrais uz [[Lahora|Lahoru]], trešais uz [[Multāna|Multānu]], bet pēdējais uz [[Kvetta|Kvettu]]. Šī leģenda ir viena no daudzām tradicionālajām puštunu teikām, kurās tiek stāstīts par puštunu izcelsmi. Un atkal, tas ir leģendārais Afgans, kura vārds puštuniem devis to patreizējo nosaukumu. Kā var ievērot, šai leģendai par Afganu ir vismaz 11 gadsimtu liela laika starpība salīdzinot ar teiku par Zālamana laika Afganu. Grāmatā - „Pētījumi par Afganistānas etnogrāfiju”( ''Dr H.W. Bellew „An Enquiry into the Ethnography of Afghanistan”'') ir pausts viedoklis, ka nosaukuma ‘afgāņi’ izcelsme ir saistīta ar [[latīņi|latīņu]] terminu ''albāņi'', kuru [[armēņi]] lietoja izrunājot kā ''alvan'', ar ko apzīmēja kalniešus. Un šajā gadījumā transliterēti armēņu burti būtu izrunāti kā ''aghvan''. Persiešu valodā šis vārds tika izrunāts kā ''aoghan'', ''avghan'' un ''afghan'', lietojot kā norādi uz augstkalnu iedzīvotājiem - kalniešiem, kuri dzīvoja austrumos no [[Irāna|Irānas]] kalnienes. Daži pētnieki pauž pārliecību, ka nosaukums ''afgan'' nāk no vārda „abagan”(t.i. bez Dieva). Šo apzīmējumu persieši sāka attiecināt uz puštuniem lai aprakstītu tos kā bezdievjus vai neticīgos. ''Abagan'' ir antonīms vārdam ''bagan''(t.i. tāds, kurš tic Dievam) tieši tāpat kā vārds ‘apolitisks’ ir antonīms vārdam ‘politisks’. Tāpat ir daži, kas vārdu ''afgan'' saista ar [[uzbeki|uzbeku]] vārdu ''avagan''(t.i. pirmavots), kamēr citi saskata līdzību ar [[sanskrits|sanskrita]] ''upa-ganah''(t.i. apvienotās ciltis). Pēc cita, uz [[etimoloģija|etimoloģiju]] balstīta uzskata, nosaukums ''afgan'' nāk no sanskrita vārda [[ašvakas]] ([http://en.wikipedia.org/wiki/Ashvaka ashvaka]), jeb ''ašvakani''. Šo uzskatu proponē ''J. W. McCrindle'' un to atbalsta vesela rinda mūsdienu zinātnieku(ieskaitot ''C. Lassen, S. Martin, Bishop, Crooks, W. Crooke, J. C. Vidyalnar, M. R. Singh, P. Smith, N. L. Dey, Dr J. L. Kamboj, S. Kirpal Singh'' u.c.). Sanskritā, vārds ''ashva''(irāņu ''aspa'', [[prakrits|prakritā]]([http://en.wikipedia.org/wiki/Prakrit prakrit]) ''assa'')) nozīmē ''„zirgs”'' un ''ašvakas''(prakritā ''assaka'') nozīmē ''„jātnieks”''. Ir zināms, ka laikā p.m.ē., iedzīvotājus no Afganistānas austrumiem dēvēja par ''ašvakām''(t.i. jātniekiem), jo tie audzēja augstvērtīgas zirgu šķirnes un tiem bija labu kavalēristu slava. [[Image:Ethnolinguistic Groups in Afghanistan.png|thumb|left|150px|Afganistānas tautības]] 5g.s. p.m.ē., indiešu gramatiķis [[Panini]]([http://en.wikipedia.org/wiki/Pāṇini Panini]) sauc afgāņus par ''ashvayana'' un ''ashvakayana''. Klasiskie rakstnieki lieto atbilstošus ekvivalentus – ''aspasios''(vai ''aspasii'', ''hispasii'') un ''assakenois''(vai'' assaceni/assacani'', ''asscenus''). Tāpat, ''aspasios/assakenois'' (ašvakas = kavalēristi) tiek lietots kā cits nosaukums [[kambodži|kambodžiem]] (([http://en.wikipedia.org/wiki/Kambojas ''kambojas'']) ļoti seni Indijas un Pakistānas Z iedzīvotāji), izciliem senatnes jātniekiem. Pēdējā, vārda ‘Afganistāna’ daļa nāk no persiešu vārda ‘stān’ (t.i. zeme vai valsts). Pirms Afganistāna ieguva savu pašreizējo nosaukumu, šis reģions, savā vairāk nekā 5000 gadu ilgajā vēsturē, ir izgājis cauri vairākām nosaukuma maiņām. Viens no vissenākajiem nosaukumiem, saskaņā ar vēsturnieku un zinātnieku viedokli, bija Ariāna – kā grieķiski tiek izrunāts senajā valodā [[avesta|avestā]] lietotais antīkais nosaukums – ''Aryanam Vaeja'', jeb sanskritā – ''Aryavarta''(t.i. ariāņu zeme). Mūsdienās šī senpersiešu un avestas izruna ir aizstāta ar vārdu Irāna, kas ir pieminēts Afganistānas nacionālās aviosabiedrības nosaukumā – "Ariana Airlines". Daudzus gadsimtus vēlāk, Afganistāna bija daļa no Lielās [[Horasāna|Horasānas]] un kopš tā laika ir atpazīstama arī ar nosaukumu Horasāna. == Vēsture == Afganistāna atrodas tādā unikālā vēsturisko notikumu saskarsmes vietā, kurā mijiedarbojās daudzas Eirāzijas civilizācijas. Šai zemei ir bijusi nozīmīga loma agrīnās vēstures notikumos. Ritot laikmetiem, šis reģions, kas šodien pazīstams kā Afganistāna, ir piedzīvojis neskaitāmu tautu iebrukumus - [[indoārieši|āriešu]], [[mēdieši|mēdiešu]], [[Ahemenīdu dinastija|persiešu]], [[Grieķija|grieķu]], [[Maurju impērija|maurju]], [[Kušanas impērija|Kušanas]], [[arābi|arābu]], [[Turcija|turku]], [[Lielbritānija|britu]] un [[PSRS|krievu]], tomēr reti kad iebrucēji spēja pārņemt pilnīgu kontroli pār šo zemi. Bet kad tāda izdevība bija, arī Afganistānas pamatiedzīvotāji siroja kaimiņu zemēs. Domājams, ka starp 2000 un 1200 gadu p.m.ē., [[indoeiropieši|indoeiropiešu]] valodā runājošie ārieši ieplūda mūsdienu Afganistānas teritorijā un izveidoja tautu, kas kļuva zināma ar nosaukumu Aryānām Xšaθra, jeb „Āriešu zeme”. Iespējams ka [[zoroastrisms]] ir cēlies Afganistānā starp 1800 un 800 p.m.ē. Senās Austrumirānas valodas, tādas kā [[avesta]], varētu tik lietotas tajā pašā laikā kad sāka rasties zoroastrisms. Ap 1000 gadu p.m.ē.(vai agrāk), Indoāriskā, vēdiskā civilizācija varētu būt radusies Afganistānas austrumu daļā, Kabulas ielejas apkaimē, tomēr tas joprojām paliek pieņēmums, jo uz arheoloģiskajiem izrakumiem pamatotās versijas, vēdiskās civilizācijas pirmsākumus attiecina uz Indas un Gangas upju ziemeļu apgabaliem, mūsdienu [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Indija|Indijā]]. Kopš 6gs.p.m.ē, [[Ahemenīdu dinastija|Persiešu impērija]] nomainīja mēdiešus un iekļāva Ariānu savās robežās. Pēc tam, 330. gadā p.m.ē. [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandrs]] iebruka reģionā. Neilgu laiku pastāvējušo Aleksandra Lielā impēriju viņa pēcteču izveidotās, helēniskās [[Seleikīdu impērija|Seleikīdu]] un [[Baktriāna|Baktrijas valstis]]. Ap to laiku, Indijā esošā Maurju valsts uz kādu laiku anektēja reģiona dienvidaustrumus un ieviesa zemē budismu, bet drīz šī teritorija atkal nonāca Baktrijas pakļautībā. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā reģionu okupēja [[Kušanas impērija|kušani]] - indoeiropeiskas izcelsmes [[tohārieši|tohāriešu]] ciltis no Centrālās Āzijas(mūsd. [[Siņdzjanas-Uiguru autonomais apgabals|Siņdzjanas-Uiguru auton.apg]]). Pēc tam Ariāna piederēja vairākām Eirāzijas tautām – [[partieši|partiešiem]], [[skiti|skitiem]], [[huņņi|huņņiem]], Persijas Sasanīdiem un vietējiem valdniekiem, tādiem kā hindu Šahiem Kabulā, līdz m.ē. 7gs. musulmaņu-arābu armijas iebruka reģionā. Sākumā arābi anektēja Afganistānas rietumu novadus 652. gadā, bet vēlāk, starp mūsu ēras 706. un 709. gadiem, iekaroja gandrīz visu Afganistānu un pārvaldīja to kā Horasānu. Lai arī ar laiku lielākā daļa vietējo iedzīvotāju tika pievērsti islamam, tie tomēr saglabāja savas [[irāņu valodas]]. Afganistāna kļuva par dažādu, nozīmīgu impēriju centru, ieskaitot [[Gaznevīdu impērija|Gaznevīdu impēriju]](962-1151), kuru nodibināja vietējais turku valdnieks [[Mahmuds no Gaznī|Jamins Uldavlahs Mahmuds]] no [[Gaznī]], kas paplašināja savu valdnieka varu pār plašiem apgabaliem no [[Kurdistāna|Kurdistānas]] līdz Indijas rietumiem. Šo impēriju nomainīja cita - šoreiz tadžiku izcelsmes vietējā valdnieka Muhamada Hurī dibinātā - Hurīdu valsts(1151-1219), kura sevī iekļāva lielas, Āzijas centrālās un dienvidu daļas teritorijas. 1219. gadā zemi izpostīja [[mongoļi|mongoļu]] ordas [[Čingizhans|Čingizhana]] vadībā. Afganistāna tika iekļauta vienā no četrām Lielās Mongoļu impērijas daļām – [[Ilhanāts|Ilhanātā]], kam sekoja [[Timurs|Timura]](Tamerlana) iebrukums no centrālās Āzijas. No 1400. gada, visa Afganistāna nonāca Timura valsts īpašumā. [[Bāburs]], kura valdīšana sekoja Timuram un Čingizhanam, 1504. gadā nodibināja valsti ar galvaspilsētu Kabulā un paplašināja impēriju uz Āzijas dienvidiem 1525. gadā un dibināja [[Mogulu impērija|Mogulu impēriju]], kas sevī iekļāva mūsdienu Pakistānu un Indijas ziemeļus 1527. gadā. Laikā, kad Impērija paplašinājās austrumu virzienā, [[Sāfavīdi|Sāfavīdu]] pārvaldītā Persija arī sāka pretendēt uz šo zemi, izraisot desmitiem gadu ilgušas cīņas ar Moguliem, līdz 17gs. vidu persieši gūst virsroku. Vietējās puštunu ciltis Gilzaji, Hana Našīra vadībā, gāza Sāfavīdu valdīšanu un no 1722 līdz 1736 gadam Afganistānā valdīja Hotaki dinastija. Tam sekoja neilgs Turku-Irāņu iekarotāja [[Nādīrs Šahs|Nādīra Šaha]] valdīšana(1736-1747). Pēc atentāta un Nādīra Šaha slepkavības, viens no viņa augsti stāvošiem armijas virspavēlniekiem – [[Ahmads Šahs|Ahmads Šahs Abdalī]], kurš pats bija puštuns no Abdalī klana, sasauca vistautas sapulci – Loja Džirgu (loya jirga) 1747. gadā. Afgāņu ciltis sanāca kopā [[Kandahāra|Kandahārā]] 1747. gadā un izvēlēja Ahmadu Šahu, kurš nomainīja uzvārdu uz Durrānī(t.i. Persijas pērle), par karali. Afganistānas nacionālā valsts, cik zināms, parādījās 1747. gadā kā [[Durrānī impērija]], bez tradicionālajām puštunu apdzīvotajām teritorijām iekļaujot visu mūsdienu Afganistānas teritoriju, daļu [[Mešheda|Mešhedas]] Irānā, kā arī visu Pakistānu un [[Kašmira|Kašmiru]]. Durrānī impērija pastāvēja aptuveni gadsimtu līdz to skāra iznīcinošie konflikti ar Persiju un [[sikisms|sikhiem]] 19gs. sākumā, kas stipri samazināja tās teritoriju. Mūsdienu Afganistānas robežas tika noteiktas tikai pēc [[Britu impērija|Britu impērijas]] izplešanās reģionā 19. gadsimtā. Lai nepieļautu [[Krievijas impērija|Krievijas impērijas]] tālāku izplešanos Indijas virzienā, briti vēlējās Afganistānā izveidot bufervalsti. Sekoja daudzi afgāņu-britu kari (1839-1842, 1878-1880 un 1919), kuru rezultātā Afganistāna zaudēja daudz savu teritoriju, līdz 1919. gadā, nākot pie varas karalim Amanulaham, Afganistāna atguva pilnīgu neatkarību. Britu valdīšanas laikā Afganistānā, puštunu etniskā teritorija tika sadalīta ar [[Durandas līnija|Durandas līniju]], kas kļuva par iemeslu saspīlētajām attiecībām starp [[Britu Indija|Britu Indiju]] un Afganistānu, kā arī vēlāk starp jauno Pakistānas valsti, šī problēma šodien ir zināma kā „Puštunistānas jautājums”. Vēsturiskie Afganistānas valdnieki ir nākuši no etnisko puštunu, Abdalī cilts, kuru kopš Ahmada Šaha nākšanas pie varas dēvē par Durrānī cilti. == 20. gadsimts - nestabilitāte turpinās == Kopš 1900. gada, vienpadsmit monarhi un valsts vadītāji ir gāzti vardarbīgā ceļā: 1919(slepkavība), 1929(atteikšanās no troņa), 1933(slepkavība), 1973(gāšana), 1978(sodīšana ar nāvi), 1979(sodīšana ar nāvi), 1979(sodīšana ar nāvi), 1987(atcelšana), 1992(gāšana un vēlāk pakāršana), 1996(gāšana) un 2001(gāšana). Ilgākais Afganistānas stabilitātes periods bija starp 1933. un 1973. gadiem, kad valsti pārvaldīja karalis [[Zāhīrs Šahs]]. Tomēr 1973. gadā, Zāhīra svainis, [[Sardars Mohameds Dauds Hans]] veica neasiņainu apvērsumu, un pasludināja Afganistānu par republiku. Prezidents Dauds un visa viņa ģimene tika noslepkavoti 1978. gadā, kad notika tā sauktā ''Lielā revolūcija'', kuru vadīja komunistiskā Afganistānas Tautas Demokrātiskā Partija. Komunistu valdīšanai bija liela opozīcija no tradicionāli noskaņotajiem valsts iedzīvotājiem un drīz sākās iekšējie konflikti. [[ASV]] veicināja opozīcijas spēku konsolidāciju un sniedza slepenu (caur Pakistānas drošības dienestiem) atbalstu [[modžahedi|Modžahedu]] kustībai, apmācot un apbruņojot tos cīņai pret komunistisko Afganistānas valdību. Balstoties uz vietējās komunistiskās valdības un [[PSRS]] 1978. gadā parakstīto "Draudzības, sadarbības un labu kaimiņattiecību" līgumu, PSRS ieveda savu karaspēku Afganistānā 1979. gada 24. decembrī. Sākās [[Afganistānas karš]]. Kā rezultāts padomju okupācijai bija masveida afgāņu izceļošana uz bēgļu nometnēm kaimiņos esošajās Pakistānā un Irānā. Pakistānā vien patvērumu meklēja vairāk nekā 3 miljoni afgāņu. Pēc desmit gadiem, saskaroties ar arvien pieaugošo starptautisko spiedienu un ar aptuveni 15 000 padomju karavīru bojāeju karā ar Modžahediem, PSRS izveda savu karaspēku no Afganistānas. PSRS aiziešana no Afganistānas tika uzskatīta par ASV ideoloģisku uzvaru. ASV atbalstīja Modžahedus kā pretspēku PSRS ietekmei reģionā, kurš atrodas netālu no naftas bagātā [[Persijas līcis|Persijas līča]]. Pēc PSRS aiziešanas, ASV un tās sabiedrotie zaudēja interesi par Afganistānu un maz darīja lai palīdzētu atjaunot kara izpostīto zemi. PSRS turpināja atbalstīt [[Nadžibula|Nadžibulas]] režīmu līdz tas krita 1992. gadā. Aizejot padomju karaspēkam režīms zaudēja spēju pretoties partizāniem. Kā sekas tam, ka komunistu režīms sistemātiski iznīcināja afgāņu intelektuāļus un eliti, radās bīstams varas vakuums. Rezultātā, turpinoties cīņām šoreiz jau starp dažādām Modžahedu frakcijām, valsti savā starpā sadalīja dažādu militāru grupējumu vadoņi. Kā atbilde uz postpadomju Afganistānā valdījušo haosu un korupciju, radās kustība [[Taleban]]. Vislielākās cīņas šī pilsoņu kara laikā notika 1994. gadā Kabulā, kad dažādu grupējumu cīņās bojā gāja ap 10 000 cilvēku. Izmantojot Afganistānā valdošo haosu, daži reģionālie karavadoņi, ieskaitot fundamentālistus, kuri tika trenēti bēgļu nometnēs Pakistānas rietumos, Pakistānas slepenais dienests, vietējā narkomafija un arābu ekstrēmistu grupas, apvienoja spēkus un palīdzēja radīt Taleban režīmu. Pakistānas, [[Saūda Arābija|Saūda Arābijas]] un citu stratēģisko sabiedroto atbalstīta, Taleban kustība sasniedza savu augstāko spēku 1996. gadā. Taleban spēja ieņemt ap 90% teritorijas. Vienīgi "Afganistānas ziemeļu alianses" atbalsta punkti Pandžeras ielejā, valsts ZA, palika ārpus Taleban kontrolētās teritorijas. Taleban ieviesa stingro islama interpretāciju – [[šariats|šariatu]] un deva patvērumu personām un organizācijām kas bija saistītas ar terorismu. Pats pazistamākais no tiem bija [[Osama bin Ladens]], un viņ avadītā Al Qaeida kustība kuras mērķis bija cīnīties ar amerikāniem visā pasaulē. Pēc Osamas bin Ladena organizētajiem teroristu uzbrukumiem ASV, 2001. gada 11. septembrī, ASV un tās sabiedrotie no visas pasaules, kā arī Ziemeļu alianses spēki, organizēja militāru kampaņu Taleban gāšanai. 2001. gada beigās, afgāņu opozīcija, līderi un diaspora tikās [[Bonna|Bonnā]], kur vienojās par jaunas valdības izveidošanu, kā rezultātā par pagaidu vadītāju, 2001. gada decembrī kļuva [[Hamids Karzajs]]. Pēc vistautas Lojas Džirgas 2002. gadā, Karzajs tika ievēlēts par Afganistānas prezidentu. Lai nodrošinātu valstī kārtību, un palīdzētu tai atjaunoties, Afganistānā kopš 2001. gada beigām uzturas ASV un NATO miera uzturētāji. Afganistānā atrodas arī Latvijas kareivji. [[Image:AfghUSmillitaryDOD.jpg|thumb|left|200px|ASV kareivji Afganistānā]] [http://www.mod.gov.lv/Nacionalie%20brunotie%20speki/Misijas/Afganistana.aspx/ Latvijas kareivji Afganistānā] [[Category:Valstis]] [[Category:Afganistāna]] [[af:Afghanistan]] [[als:Afghanistan]] [[an:Afganistán]] [[ar:أفغانستان]] [[ast:Afganistán]] [[az:Əfqanıstan]] [[bg:Афганистан]] [[bs:Afganistan]] [[ca:Afganistan]] [[cs:Afghánistán]] [[cy:Afghanistan]] [[da:Afghanistan]] [[de:Afghanistan]] [[dv:އައްފާނިސްތާން]] [[el:Αφγανιστάν]] [[en:Afghanistan]] [[eo:Afganio]] [[es:Afganistán]] [[et:Afganistan]] [[eu:Afganistan]] [[fa:افغانستان]] [[fi:Afganistan]] [[fr:Afghanistan]] [[fur:Afghanistan]] [[fy:Afganistan]] [[ga:An Afganastáin]] [[gd:Afghanistan]] [[gl:Afganistán - افغانستان]] [[gu:અફઘાનિસ્તાન]] [[he:אפגניסטן]] [[hi:अफ़्ग़ानिस्तान]] [[hr:Afganistan]] [[ht:Afganistan]] [[hu:Afganisztán]] [[ia:Afghanistan]] [[id:Afganistan]] [[io:Afganistan]] [[is:Afganistan]] [[it:Afghanistan]] [[ja:アフガニスタン]] [[ka:ავღანეთი]] [[ko:아프가니스탄]] [[ku:Efxanistan]] [[kw:Afghanistan]] [[la:Afgania]] [[lb:Afghanistan]] [[li:Afganistan]] [[lt:Afganistanas]] [[ml:അഫ്ഗാനിസ്ഥാന്‍]] [[mo:Афганистан]] [[ms:Afghanistan]] [[na:Afganistan]] [[nds:Afghanistan]] [[nl:Afghanistan]] [[nn:Afghanistan]] [[no:Afghanistan]] [[oc:Afganistan]] [[os:Афгъанистан]] [[pl:Afganistan]] [[ps:افغانستان]] [[pt:Afeganistão]] [[ro:Afganistan]] [[ru:Афганистан]] [[sa:अफगानस्थान]] [[scn:Afganistàn]] [[se:Afghanistan]] [[simple:Afghanistan]] [[sk:Afganistan]] [[sl:Afganistan]] [[sq:Afganistani]] [[sr:Авганистан]] [[sv:Afghanistan]] [[ta:ஆப்கானிஸ்தான்]] [[tet:Afeganistaun]] [[tg:Афғонистон]] [[th:ประเทศอัฟกานิสถาน]] [[tk:Owganystan]] [[tl:Afghanistan]] [[tr:Afganistan]] [[udm:Афганистан]] [[ug:ظافغانعستان]] [[uk:Афганістан]] [[uz:Afg`oniston]] [[vi:Afghanistan]] [[zh:阿富汗]] [[zh-min-nan:Afghanistan]] 1151 33672 2006-03-13T00:05:08Z Feens 37 '''Alb&#257;nijas Republika''' (alb&#257;&#326;u valod&#257;:''Shqipëria'', tulkojum&#257;: ''&#274;rg&#316;u zeme'') ir [[valstis|valsts]] dienvidaustrumu [[Eiropa|Eirop&#257;]]. Tā robe&#382;ojas ar [[Melnkalne|Melnkalni]] zieme&#316;os, [[Kosova|Kosovu]] zieme&#316;rietumos, [[Ma&#311;edonija|Ma&#311;edoniju]] austrumos, [[Grie&#311;ija|Grie&#311;iju]] dienvidos, [[Adrijas j&#363;ra|Adrijas j&#363;ru]] rietumos un [[Jonijas j&#363;ra|Jonijas j&#363;ru]] dienvidrietumos. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republika e Shqipërise'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Albanija karogs.png|125px|Albānijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Albanija gerbonis.png|70px|Albānijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Albānijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Albānijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Albanija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[albāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Tirāna]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Tirāna]]<br>[[Durresi]]<br>[[Eļbasana]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Alfrēds Moisiu]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Sali Beriša]] <tr><td>[[Platība]]<td>28 748 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>3 074 600<br/>125/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] 1912.gada 28.novembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Albānijas leks]]/ALL <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Hymni i Flamurit]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.AL <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+355 </table> ==Vēsture== Pirmie droši zināmie Albānijas iedzīvotāji ir [[ilīrieši]], kuri ap 1000. gadu p.m.ē. IV.gs p.m.ē. [[Ilīrija]] kļuva par ietekmīgu valsti, tomēr 358.gadā p.m.ē. [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] tēvs [[Filips II (Maķedonija)|Filips II]] to sakāva. Ilīrieši piedalījās Maķedoniijas Aleksandra karagājienos. 168.gadā p.m.ē. Ilīriju ieņem [[Senā Roma|romieši]], vēlāk izveidojot Ilīrijas provinci. Albānija ir [[Romas impērija|Romas impērijas]], pēc tam [[Bizantija|Bizantijas]] sastāvā līdz 1204.gadam (ar pārtraukumiem 398.-401. g , kad Albāniju ieņem [[vestgoti]], 625.-810. g - [[slāvi]], 860.-971. un 976.-1018. g - [[bulgāri]]). No 1385.gadam līdz 1913.gadam Albānija ir [[Osmāņu impērija|Osmāņu impērijas]] sastāvā. Šo gadsimtu laikā 2/3 no [[albāņi|albāņiem]] pieņem [[islāms|islāmu]]. Centrālā Albānija bija neatkarīga no 1443. līdz 1468.gadam, kad albāņu nacionālajam varonim [[Skanderbegs|Skanderbegam]] izdevās apvienot valsti. Pēc [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] 1912. gadā Albānija pasludināja neatkarību no [[Osmāņu impērija|Osmāņu impērijas]]. Tajā valdīja karalis [[Zogs I]] līdz pat 1939. gadam, kad to okupēja [[Itālija]]. Pēc [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] beigām, 1944. gada novembrī, varu pārņēma [[komunisms|komunisti]], [[Envers Hodža|Envera Hodžas]] vadībā. No 1945. līdz 1990. gadam Albānijā bija viens no visrepresīvākajiem režīmiem Eiropā, kas neuzturēja praktiski nekādus kontaktus pat ar citām komunistu valstīm. Starp 1990. un 1992. gadu Albānija veica politiskas reformas, un ir izveidojusi daudzpartiju demokrātiju. ====Skat.arī==== *[[Albānijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} [[Category:Valstis]] [[af:Albanië]] [[als:Albanien]] [[an:Albania]] [[ang:Albania]] [[ar:ألبانيا]] [[ast:Albania]] [[be:Альбанія]] [[bg:Албания]] [[bn:আলবেনিয়া]] [[bs:Albanija]] [[ca:Albània]] [[chr:ᎠᎸᏇᏂᏯ]] [[cs:Albánie]] [[cy:Albania]] [[da:Albanien]] [[de:Albanien]] [[el:Αλβανία]] [[en:Albania]] [[eo:Albanio]] [[es:Albania]] [[et:Albaania]] [[eu:Albania]] [[fa:آلبانی]] [[fi:Albania]] [[fiu-vro:Albaania]] [[fo:Albania]] [[fr:Albanie]] [[fur:Albanie]] [[fy:Albaanje]] [[gd:Albàinia]] [[gl:Albania - Shqipëria]] [[he:אלבניה]] [[hi:अल्बानिया]] [[hr:Albanija]] [[ht:Albani]] [[hu:Albánia]] [[hy:Ալբանիա]] [[ia:Albania]] [[id:Albania]] [[io:Albania]] [[is:Albanía]] [[it:Albania]] [[ja:アルバニア]] [[ka:ალბანეთი]] [[ko:알바니아]] [[la:Albania]] [[lb:Albanien]] [[li:Albanië]] [[lt:Albanija]] [[mg:Albania]] [[mk:Албанија]] [[ms:Albania]] [[mt:Albanija]] [[na:Albania]] [[nds:Albanien]] [[nl:Albanië]] [[nn:Albania]] [[no:Albania]] [[pl:Albania]] [[pt:Albânia]] [[ro:Albania]] [[roa-rup:Albanii]] [[ru:Албания]] [[sa:अल्बानिया]] [[simple:Albania]] [[sk:Albánsko]] [[sl:Albanija]] [[sq:Shqipëria]] [[sr:Албанија]] [[sv:Albanien]] [[th:ประเทศแอลเบเนีย]] [[tl:Albanya]] [[tr:Arnavutluk]] [[uk:Албанія]] [[zh:阿尔巴尼亚]] [[zh-min-nan:Shqipëria]] 1154 52323 2006-06-29T05:43:31Z Keps 758 +Cat. '''Krusta kari''' bija vairākas militārās kampaņas no 11. līdz 13. gadsimtam, kuras sankcionēja [[Romas pāvests]]. Tie sākās ar pāvesta [[Urbāns II|Urbāna II]] aicinājumu [[Klermonas koncils|Klermonas koncilā]] 1095.gadā atkarot no "neticīgajiem" [[Jeruzāleme|Jerazālemi]]. Plašākā mērogā par krusta kariem var dēvēt jebkādas militārās kampaņas kristietības vārdā - [[Rekonkista|Rekonkistu]] Spānijā un krusta karus [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], kuru mērķis bija pievērst kristietībai pēdējās pagānu tautas [[Eiropa|Eiropā]]. ==Krusta karu iemesli== [[Attēls:First.Crusade.Map.jpg|thumb|300px|Pirmā Krusta kara karte]]Krusta karu uzsākšanas sākotnējā iniciatīva tomēr nāca nevis no Romas pāvesta, bet no[[ Bizantija]]s. Nespēdama cīnīties ar [[Turki|turku]] pārspēku, Bizantija griezās pēc palīdzības pie Romas pāvesta. Lai gan [[reliģija]]s šķelšanās bija jau notikusi, [[Rietumeiropa]] Bizantijas aicinājumiem pēc palīdzības atbildēja ar Krusta kariem, kuri ilga no 1095.gada līdz 1270. gadam. Pirmajā Krusta karā (1095.-1099.g.) Bizantijai ar krustnešu palīdzību sākotnēji izdevās atkarot musulmaņiem dažas teritorijas Mazāzijā. Tomēr tālākā laika gaitā Bizantijas stāvoklis palika arvien nedrošāks, turklāt ne tik daudz ienaidnieku dēļ, cik sabiedroto – bieži vien divkosīgās Rietumeiropas [[politika]]s un nereti pretrunīgās [[Krustneši|krustnešu]] darbības dēļ. ==Krusta karu gaita== Jau Otrā Krusta kara laikā, kura sākotnējais iemesls bija turku ekspansija [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]] un senās Edesas (mūsdienu Saliurfa [[Turcija|Turcijā]]) pilsētas sagrābšana 1144. gadā, krustnešu rīcība bija neveiksmīga. Vēl tikai ceļā uz Edesu vācu krustnešu armijai negaidīti uzbruka turki un to pamatīgi sakāva. Daudzi no dzīvi palikušajiem krusta karotājiem un [[svētceļnieki]]em, kuri tos pavadīja, bija nobijušies un griezās atpakaļ. Arī otra – franču krustnešu armija karaļa [[Luijs VII|Luija VII]] vadībā, kas devās uz Bizantiju mēnesi vēlāk, nonāca galā daudz mazākā sastāvā, nekā tā bija atstājot [[Francija|Franciju]]. Tā vietā lai atbrīvotu Edesu, krustneši mainīja plānus – tie devās uz [[Sīrija|Sīriju]] un 1148. gadā aplenca [[Damaska|Damasku]]. Taču ieņemt šo pilsētu viņi nespēja un drīz pēc tam arī viņi atgriezās Eiropā. Pēc krustnešu atkāpšanās [[Katolicisms|katoļu]] kristiešu rokās bija palikusi tikai tā sauktā l[[atīņu karaliste]] – šaura zemes strēlīte gar Vidusjūras austrumu piekrasti. Drīz to no trīs pusēm – [[Anatolijas pussala]]s, [[Arābu pussala]]s un [[Ēģipte]]s, aplieca [[Musulmaņi|musulmaņu]] teritorijas. Līdz ar to latīņu [[Anklāvs|anklāva]] nonākšana musulmaņu rokās vairs bija tikai laika jautājums. Tā, [[Saladīns|Saladīna]] vadībā musulmaņi, vairs nesastopot pietiekami spēcīgu militāru pretestību, 1187. gadā sagrāba [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un drīz vien arī citas kristiešu [[pilsēta]]s un svētvietas. Tas bija sākums Trešajam Krusta karam. Diemžēl atkarot Jeruzalemi krustnešiem neizdevās. Vienīgais to veikums bija, ka vēl uz kādu laiku bija paildzināta latīņu karalistes pastāvēšana. [[Attēls:Crusader.jpg|thumb|200px|Krustnesis]]Arī Ceturtā Krusta kara vienīgā „veiksme” bija tā, ka krustneši, nonākuši finansiālās grūtībās, vienojās ar venēciešiem, ka tie palīdzēs finansu problēmas risināt, ja krustneši sagrābs Konstantinopoli. Tādā veidā venēciešu tirgotāji cerēja vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas Bizantijā. Tā Konstantinopole 1204. gadā arī krita krustnešu rokās un tie šeit nodibināja katoļu baznīcas atbalstītu latīņu impēriju, kura pastāvēja tikai līdz 1261. gadam. Taču tas neatrisināja nevienu ne Eiropas, ne Bizantijas problēmu. Drīzāk gan otrādi – Bizantija vēl vairāk novājinājās, bet plaisa starp katoļu un ortodoksālo baznīcu uz visiem laikiem kļuva nepārvarama. ==Krusta karu sekas== Lai gan Jeruzaleme, [[Betlēme]] un [[Nācarete]] Sestā Krusta kara laikā tika atkarotas, nākamie Krusta kari bija neveiksmīgāki viens par otru un Svētā zeme soli pa solim nonāca musulmaņu rokās pilnībā. Taču ne visi Eiropā Krusta karos bija tikai zaudētāju lomā. [[Itālija]]s tirdzniecības pilsētas, kas finansēja un apgādāja krustnešu ekspedīcijas, ieguva Bizantijas teritorijā nozīmīgas ekonomiskas privilēģijas. Rezultātā arvien lielāka daļa impērijas saimniecības nonāca to rokās. ==Ārējās saites== [http://www.medievalcrusades.com/ Krusta kari] [http://www.fordham.edu/halsall/sbook1k.html Par Krusta kariem internetā] [http://www.newadvent.org/cathen/04543c.htm Krusta kari katolicisma interpretācijā] {{stub}} [[Category:Vēsture]] [[Category:Kari]] [[Category:Krusta kari]] [[Category:Viduslaiki]] [[af:Kruistog]] [[als:Kreuzzug]] [[ar:حملات صليبية]] [[be:Крыжовыя паходы]] [[bg:Кръстоносен поход]] [[bs:Krstaški ratovi]] [[ca:Croades]] [[cs:Křížové výpravy]] [[da:Korstog]] [[de:Kreuzzug]] [[el:Σταυροφορίες]] [[en:Crusade]] [[eo:Krucmilito]] [[es:Cruzadas]] [[et:Ristisõjad]] [[eu:Gurutzadak]] [[fa:جنگ‌های صلیبی]] [[fi:Ristiretki]] [[fr:Croisade]] [[gl:Cruzadas]] [[he:מסעי הצלב]] [[hr:Križarski ratovi]] [[hu:Keresztes háborúk]] [[id:Perang Salib]] [[io:Kruco-milito]] [[it:Crociata]] [[ja:十字軍]] [[ko:십자군]] [[lt:Kryžiaus žygiai]] [[mk:Крстоносни војни]] [[nds:Krüüztog]] [[nl:Kruistocht]] [[nn:Krosstog]] [[no:Korstog]] [[pl:Krucjata]] [[pt:Cruzada]] [[ro:Cruciadă]] [[ru:Крестовые походы]] [[scn:Cruciati]] [[sh:Križarski ratovi]] [[simple:Crusade]] [[sk:Križiacke výpravy]] [[sl:Križarske vojne]] [[sr:Крсташки ратови]] [[sv:Korståg]] [[th:สงครามครูเสด]] [[tl:Krusada]] [[tr:Haçlı Seferleri]] [[uk:Хрестовий похід]] [[zh:十字軍東征]] 1155 10770 2005-01-24T21:40:08Z Feens 37 savienoju divus rakstus #REDIRECT [[Livonija]] 1156 43740 2006-05-07T16:02:17Z 217.145.208.3 /* Ekonomika */ <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kurzemes un Zemgales Hercogiste<br>Ducatus Curlandiae et Semigalliae'''<br>1561 - 18.03.1795; 15.03.1918 - 12.04.1918</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kurzemes_Hercogistes_karogs.gif|125px|Kurzemes Hercogistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kurzemes_Hercogistes_gerbonis.gif|125px|Kurzemes Hercogistes ģērbonis]] </table>[[Image:Kurzeme.jpg]] <tr><td>Rašanās<td>1561. gadā, sabrūkot [[Livonija|Livonijas Konfederācijai]] <tr><td>Beigas<td>1795. gada 3. martā, hercogam atsakoties no troņa par labu [[Krievija|Krievijai]] <tr><td>[[Baznīca]]<td>[[Evanģēliski Luteriskā baznīca|Evanģēliski Luteriskā]] <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[monarhija]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Kuldīga]], vēlāk [[Jelgava]] <tr><td>[[Valsts galva]]<td>[[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]] <tr><td>[[Platība]]<td>27 283 km<sup>2</sup> <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]]<td>aptuveni 200 000 </table> '''Kurzemes hercogiste''', pilnajā nosaukumā '''Kurzemes un Zemgales hercogiste''' (''Ducatus Curlandiae et Semigalliae''), bija [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] vasaļvalsts, kas no 1561. līdz 1795. gadam pārvaldīja [[Kurzeme|Kurzemi]], [[Zemgale|Zemgali]] un [[Sēlija|Sēliju]]. Tās pirmajiem valdniekiem bija pretenzijas uz visu [[Latvija|Latviju]], tāpēc viņu tituls bija ''Dei gratia in Livonia Curlandiae & Semigalliae Rex''. Hercogistē viena pēc otras valdīja divas dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi. == Vēsture == Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] (1558 - 1582) beidza pastāvēt [[Livonijas Konfederācija]]. [[Igaunija|Igaunijas]] Dienvidrietumi un [[Latvija|Latvijas]] Ziemeļaustrumi nonāca tiešā Polijas pakļautībā, tur izveidojot [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogisti]]. Savukārt [[Daugava|Daugavas]] Rietumkrastā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste. Iesākumā tā bija pakļauta [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitim]], bet vēlāk tieši Polijas-Lietuvas karalim. Par pirmo Kurzemes hercogu kļuva pēdējais [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Gothards Ketlers]]. Jaunā hercoga stāvokli sarežģīja tas, ka vairākas teritorijas Kurzemē nemaz nebija viņa pakļautībā. [[Grobiņas apriņķis]] bija izīrēts [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogam]] jau Livonijas ordeņa laikos. Savukārt bijušās [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapijas]] teritorijas ([[Piltenes apgabals]]) piederēja [[Dānija|Dānijas]] karalim [[Magnuss|Magnusam]]. Viņš solīja tās novēlēt hercogistei pēc savas nāves, taču solījumu nepildīja un šīs teritorijas hercogiste ieguva tikai hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma]] valdīšanas laikā. Pēc Gotharda nāves par hercogiem kļuva viņa dēli [[Frīdrihs Ketlers|Frīdrihs]] un [[Vilhelms Ketlers|Vilhelms]]. 1596. gadā viņi sadalīja hercogisti divās daļās - Frīdrihs valdīja Zemgalē un Sēlijā, ar sēdekli [[Mītava|Mītavā]] (tag. Jelgava), savukārt Vilhelms - Kurzemē, ar sēdekli [[Kuldīga|Kuldīgā]]. Apprecot Prūsijas hercoga meitu Vilhelms atguva Grobiņas apriņķi. Viņš arī izpirka [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]], taču tas nonāca tiešā Polijas pārvaldījumā. Vilhelma laikos Kurzemē sāka attīstīt [[metālapstrāde|metālapstrādi]] un [[kuģubūve|kuģubūvi]]. Izmantojot jaunuzbūvētos kuģus palielinājās Kurzemes preču eksports uz ārvalstīm. Taču attiecības starp hercogu un muižniekiem bija ļoti saspringtas. Polijas karalis bija ieinteresēts vājināt hercoga varu un nostājās muižnieku pusē. Vilhelma neapmierinātība ar muižniecību noveda pie viņa gāšanas no troņa 1616. gadā. Vilhelmu izraidīja no Kurzemes, bet Frīdrihs saņēma savā valdījumā visu hercogisti. No 1600. līdz 1629. gadam notika karš starp [[Zviedrija|Zviedriju]] un Poliju, kā rezultātā Zviedrija ieguva kontroli pār lielāko daļu Pārdaugavas hercogistes ([[Vidzeme|Vidzemi]]), Polijai atstājot vien [[Latgale|Latgali]] (Poļu Vidzemi jeb [[Inflatija|Inflatiju]]). Kurzemes hercogiste bija iesaistīta karadarbībā Polijas pusē, taču pati karā īpaši necieta. Hercogam Frīdriham nebija pēcnācēju, tāpēc par nākamo hercogu kļuva izraidītā Vilhelma dēls [[Jēkabs Ketlers|Jēkabs]]. Dzīvojot Rietumeiropā Jēkabs bija kļuvis dedzīgs [[merkantīlisms|merkantīlisma]] ideju atbalstītājs. Viņš vēl vairāk attīstīja metālapstrādi un kuģubūvi, kā arī radīja daudzas citas manufaktūras. Tika izveidotas diplomātiskās attiecības ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet arī [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], [[Francija|Franciju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Portugāle|Portugāli]], u.c. Jēkabs izveidoja Kurzemes hercogistes tirdzniecības floti ar tās galvenajām ostām [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Liepāja|Liepājā]]. 1651. gadā hercogiste savā īpašumā ieguva pirmo [[kolonija|koloniju]] - Andreja salu [[Gambija|Gambijā]] un nodibināja tur Jēkaba fortu. 1652. gadā tika nodibināta otrā Kurzemes kolonija - [[Tobago]] sala [[Vestindija|Vestindijā]]. Tomēr visu šo laiku hercogiste bija Zviedrijas un Polijas interešu objekts. 1655. gadā Zviedrijas karaspēks iebruka hercogistē un sākās [[Polijas-Zviedrijas karš]]. Hercogu Jēkabu sagūstīja zviedri un turēja gūstā no 1658. līdz 1660. gadam. Šajā laikā abas kolonijas pārņēma holandieši, tirdzniecības flote un manufaktūras tika iznīcinātas. Karš beidzās ar Olīvas miera līgumu. Lai arī hercogs Jēkabs nekavējoties sāka hercogistes atjaunošanu un uz brīdi pat atguva Tobago koloniju, hercogiste vairs nekad nesasniedza 1655. gada attīstības līmeni. Pēc Jēkaba nāves 1682. gadā, par hercogu kļuva viņa dēls [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]]. Viņa valdīšanas laikā preču ražošanas apjomi samazinājās. Pašu hercogu vairāk interesēja dārgas balles un naudas tērēšana, nekā hercogistes attīstība. Naudas trūkuma dēļ viņš pat pārdeva Tobago salu britiem. Viņš mira 1698. gadā. Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā Polija palielināja savu ietekmi hercogistes politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Tāpat sāka parādīties arī [[Krievija|Krievijas]] intereses šajā reģionā. Nākamais hercogs [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers|Frīdrihs Vilhelms]] ieguva troni sešu gadu vecumā un līdz viņa pilngadībai faktiskais hercogistes vadītājs bija viņa tēvocis poļu ģenerālis [[Ferdidands Ketlers|Ferdinands]]. Šajā laikā sākās [[Ziemeļu karš]] (1700 - 1729) starp Zviedriju no vienas puses un Krieviju ar tās sabiedrotajiem (Poliju, [[Saksija|Saksiju]] un Dāniju) no otas puses. 1710. gadā Krievija ieguva kontroli pār Vidzemi un palielināja arī savu ietekmi Kurzemes hercogistē. 1711. gadā Frīdrihs Vilhelms apprecējās ar [[Anna Ivanovna|Annu Ivanovnu]] (vēlāko Krievijas imperatori), taču atceļā no kāzām mira, un līdz 1730. gadam hercogistē valdīja Anna kopā ar Ferdinandu. Pēc Annas kļūšanas par Krievijas imperatori, par vienīgo hercogu palika Ferdinands. Taču viņa rezidence atradās Dancigā, tāpēc viņu neatzina muižnieki, jo bija noteikts, ka hercoga rezidencei jāatrodas hercogistes teritorijā. No vienas puses Ferdinands daļēji vadīja hercogisti ar korespondences palīdzību, taču no otras puses, faktiski hercogiste bija bez hercoga. Vēl lielāku haosu radīja tas, ka Ferdinandam nebija pēcnācēju, kā rezultātā radās daudzi pretendenti uz hercoga troni. Viens no tādiem bija [[Saksijas Morics|Morics]], Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II dēls. Viņš tika ievēlēts par hercogu 1726. gadā, taču spēja noturēties tronī tikai gadu. Viņš nepatika Krievijai un Krievijas karaspēks iebruka hercogistē un padzina Moricu. Kad par Krievijas imperatori kļuva Anna Ivanovna, viņa par Kurzemes hercogu 1737. gadā iecēla savu favorītu [[Ernsts Johans Bīrons|Ernstu Johanu]]. Viņš varēja brīvi rīkoties ar Krievijas valsts kases līdzekļiem, kas tika ieguldīti celtniecībā. Pēc itāļu arhitekta [[Rastrelli]] tika uzceltas pilis Jelgavā un [[Rundāles pils|Rundālē]]. Taču pēc Annas nāves Ernsts Johans nonāca nežēlastībā un bija spiests atstāt Kurzemi. Ar Polijas karaļa piekrišanu viņš turpināja vadīt hercogisti caur korspondenci. Taču ar to nebija mierā muižniecība, kas pat atteicās pildīt hercoga rīkojumus. Polijas karalis Augusts III padevās muižnieku spiedienam un par jauno hercogu iecēla savu dēlu Kārli. Tādā veidā izveidojās situācija, ka formāli hercogistei bija divi valdnieki. Situācija bija ļoti saspringta - daļa muižnieku atbalstīja Ernstu Johanu, daļa - Kārli. Situāciju atrisināja Krievijas imperatore [[Katrīna Lielā|Katrīna II]], kas ļāva Ernstam Johanam atrgiezties no trimdas 1763. gadā. Tādā veidā viņa samazināja Polijas ietekmi hercogistē. Tomēr Ernsts Johans bija noguris no politiskajām cīņām un 1769. gadā atteicās no troņa par labu savam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]]. Hercogistes pēdējais hercogs valdīja līdz 1795. gadam, kad pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] viņš 1795. gada 28. martā atteicās no troņa par labu Krievijai. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Kurzemes hercogistes teritoriju okupēja [[Vācija]] un 1917. gadā tika atjaunota Kurzemes hercogiste. 1918. gada 8. martā Vācijas ķeizars Vilhelms atzina tās neatkarību. Hercogiste beidza pastāvēt 1918. gada 22. septembrī, līdz ar [[Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] pasludināšanu. == Valsts organizācija un politika == {{stub}} === Bruņotie spēki === Hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] laikos Kurzemes Hercogistei bija viena no tā laika spēcīgākajām kara flotēm pasaulē, sastāvoša no 61 kuģa, kas bija bruņoti ar kopumā 1416 lielgabaliem. == Ekonomika == Valsts uzplaukums – hercoga Jēkaba valdīšanas laiks, kad hercogiste kļuva bagātākais novads Polijas – Lietuvas valstī.<br> '''Lauksaimniecība.''' 2/5 visas zemes bija hercoga īpašums. Viņa muižās ierīkoja „tīrumu dīķus” – appludinot laukus un vēlāk ūdeni nolaižot, tie kļuva auglīgi un deva bagātas ražas. No ārzemēm ieveda ražīgas govis un aitas. 1683. gadā, jau pēc Jēkaba nāves, Kurzemē sāka audzēt kartupeļus.<br> '''Rūpniecība un tirdzniecība.''' Lauksaimniecībā gūtā peļņa veicināja rūpniecības attīstību. Darbojās 70 manufaktūras. Ta-jās kala naudu (arī visas Polijas –Lietuvas vajadzībām) un enkurus, lēja zvanus un lielgabalus (dzelzi ieguva no vietējās purva rūdas un nomājot raktuves Norvēģijā), gatavoja ķieģeļus, dakstiņus, pulveri, mucas, dedzināja kaļķus, kausēja stiklu, tecināja darvu un sveķus, auda buras un vadmalu, vija virves, apstrādāja dzintaru. Kuldīgā, Liepājā un Ventspilī būvēja kuģus, pārdodot tos arī Anglijai un Francijai. Hercogistei piederēja lielākā flote Baltijas jūrā – 100 karakuģi (64 bruņoti ar 2130 lielgabaliem un 36 neapbruņoti) un 65 tirdzniecības kuģi. Tirdnziecības līgumi ar Dāniju, Holandi, Angliju, Franciju, Spāniju, Portugāli. Hercogistes ražojumi pazīstami visā Eiropā. Hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma]] laikā sāka būvēt manufaktūras. Īpašs ekonomiskais uzplaukums bija hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] valdīšanas laikā. Tika īstenota tolaik populārā [[merkantīlism|merkantīlisma]] politika, kas pardzējā visu iespējamo ražot savā zemē un apgādāt ārvalstu tirgus ar pašu ražotājām precēm. Šim nolūkam tika izveidota liela tirdzniecības flote un iegūtas divas kolonijas - Andreja Sala Gambijā un [[Tobago]] sala pie Dienvidamerikas krastiem. {{stub}} == Kultūra == {{stub}} == Administratīvas iedalījums == Kurzemes hercogiste bija iedalīta četros virspilskunga iecirkņos, kas savukārt bija sīkāk sadalīti astoņos pilskunga iecirkņos. === Virspilskunga iecirkņi === * [[Jelgavas virspilskunga iecirknis]] * [[Kuldīgas virspilskunga iecirknis]] * [[Tukuma virspilskunga iecirknis]] * [[Sēlpils virspilskunga iecirknis]] === Pilskunga iecirkņi === * [[Bauskas pilskunga iecirknis]] * [[Dobeles pilskunga iecirknis]] * [[Grobiņas pilskunga iecirknis]] * [[Durbes pilskunga iecirknis]] * [[Ventspils pilskunga iecirknis]] * [[Skrundas pilskunga iecirknis]] * [[Saldus pilskunga iecirknis]] * [[Kandavas pilskunga iecirknis]] == Skatīt arī == * [[Kurzemes hercogi]] == Ārējās saites == * [http://www.baltische-ritterschaften.de/Bilder/Kurland_Karte_gr.jpg 17. gadsimta Kurzemes hercogistes karte] [[Category:Bijušās monarhijas]] [[Category:Kurzemes hercogiste]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[et:Kuramaa hertsogiriik]] [[pl:Księstwo Kurlandii i Semigalii]] 1157 10772 2004-09-28T13:12:45Z 213.175.73.112 #REDIRECT: [[Kurzemes hercogiste]] 1158 51986 2006-06-25T14:06:49Z YurikBot 213 robot Modifying: [[th:ฟุตบอลชิงแชมป์แห่งชาติยุโรป]] '''Eiropas čempionāts futbolā''' (pazīstams arī kā '''UEFA Eiropas čempionāts''', '''Euro ''gads''''') ir [[UEFA]] valstu galvenais [[futbols|futbola]] turnīrs. Finālturnīrs norisinās ik pēc četriem gadiem, kopš 1960. gada un sākotnēji saucās Eiropas Nāciju Kauss. Pašreizējais nosaukums ir kopš 1968. gada. Līdz 1976. gadam finālturnīrā piedalījās četras komandas. Kopš 1980. gada piedalījās astoņas komandas, bet kopš 1996. gada - 16. Komandas, kas piedalīsies finālturnīrā, noskaidro kvalifikācijas spēlēs: 1960. un 1964. gadā - ar izslēgšanas spēlēm, kopš 1968. gada - sadalot komandas kvalifikācijas grupās. Rīkotājvalstij ir tiesības piedalīties finālturnīrā, nespēlējot kvalifikācijas spēles. == Eiropas čempioni == === Pēc turnīra === * 1960: [[PSRS futbola izlase|PSRS]] * 1964: [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] * 1968: [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] * 1972: [[Vācijas futbola izlase|VFR]] * 1976: [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākija]] * 1980: [[Vācijas futbola izlase|VFR]] * 1984: [[Francijas futbola izlase|Francija]] * 1988: [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] * 1992: [[Dānijas futbola izlase|Dānija]] * 1996: [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] * 2000: [[Francijas futbola izlase|Francija]] * 2004: [[Grieķijas futbola izlase|Grieķija]] === Čempionu tituli === * Vācija - 3 (1972, 1980, 1996) * Francija - 2 (1984, 2000) * PSRS - 1 (1960) * Spānija - 1 (1964) * Itālija - 1 (1968) * Čehoslovākija - 1 (1976) * Nīderlande - 1 (1988) * Dānija - 1 (1992) * Grieķija - 1 (2004) [[Category:Futbols]] [[bg:Европейско първенство по футбол]] [[ca:Eurocopa de Futbol]] [[cs:Mistrovství Evropy ve fotbale]] [[da:Europamesterskab (fodbold)]] [[de:Fußball-Europameisterschaft]] [[el:Ευρωπαϊκό πρωτάθλημα ποδοσφαίρου]] [[en:European Football Championship]] [[es:Eurocopa]] [[et:Jalgpalli Euroopa meistrivõistlused]] [[fi:Jalkapallon Euroopan mestaruuskilpailut]] [[fo:EM fótbóltur]] [[fr:Championnat d'Europe de football]] [[fy:Europeesk kampioenskip fuotbal]] [[he:אליפות אירופה בכדורגל]] [[hr:Europska nogometna prvenstva]] [[hu:Labdarúgó-Európa-bajnokság]] [[id:Kejuaraan Sepakbola Eropa]] [[it:Campionato europeo di calcio]] [[ja:サッカー欧州選手権]] [[lt:Europos futbolo čempionatas]] [[nl:Europees kampioenschap voetbal]] [[no:Europamesterskapet i fotball]] [[pl:Mistrzostwa Europy w piłce nożnej]] [[pt:Campeonato Europeu de Futebol]] [[ro:Campionatul European de Fotbal]] [[ru:Чемпионат Европы по футболу]] [[sr:Европско фудбалско првенство]] [[sv:EM i fotboll]] [[th:ฟุตบอลชิงแชมป์แห่งชาติยุโรป]] [[tr:Avrupa Futbol Şampiyonası]] [[uk:Чемпіонат Європи з футболу]] [[vi:Giải vô địch bóng đá châu Âu]] [[zh:欧洲足球锦标赛]] 1159 53121 2006-07-02T04:58:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[nap:UEFA]], [[th:ยูฟ่า]] Modifying: [[ko:유럽 축구 연맹]] [[Image:UEFA.png|thumb|UEFA logo]] '''UEFA''' ('''Union of European Football Associations''', Eiropas futbola asociāciju savienība) ir [[Eiropa|Eiropas]] [[futbols|futbola]] administratīvais un kontroles orgāns. Tā pārstāv Eiropas nacionālās futbola federācijas, rīko deviņus izlašu un četrus klubu turnīrus, kontrolējot naudas balvas, noteikumus un plašsaziņas līdzekļu tiesības uz šiem turnīriem. Tā ir viena no sešām [[FIFA]] kontinentālajām federācijām. UEFA tika nodibināta 1954. gada 15. jūnijā [[Bāzele|Bāzelē]], [[Šveice|Šveicē]] pēc Francijas, Itālijas un Beļģijas futbola federāciju sarunām. Līdz 1959. gadam organizācijas galvenā mītne atradās [[Parīze|Parīzē]], tad tā tika pārvietota uz [[Berne|Berni]]. Sākotnēji to veidoja 25 futbola federācijas, nu to skaits ir 52. No visām konfederācijām UEFA ir pati bagātākā un ietekmīgākā. Gandrīz visi pasaules labākie futbolisti spēlē Eiropas klubos (Anglijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā), jo šeit atrodas pasaules bagātākie klubi, kas piedāvā vislielākās algas. UEFA spēlē daudzas pasaules elites izlases. [[FIFA Pasaules kauss 2006|2006.gada Pasaules Kausa]] finālturnīrā no 32 komandām 14 būs UEFA locekles. == Turnīri == === Izlašu turnīri === Galvenais vīriešu izlašu turnīrs ir [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]], kas norisinās kopš 1958. gada. UEFA rīko arī [[U-21]], [[U-19]] un [[U-17]] turnīrus, kuros piedalās vīriešu komandas, kuru spēlētāju vecums nepārsniedz 21, 19 un 17 gadus. Sieviešu izlasēm tiek rīkots [[Eiropas sieviešu čempionāts futbolā|Eiropas sieviešu čempionāts]] un [[Eiropas sieviešu U-19 čempionāts futbolā|Eiropas sieviešu U-19 čempionāts]]. === Klubu turnīri === UEFA rīko arī vairākus klubu tunīrus. Populārākais no tiem ir [[UEFA Čempionu līga]], kurā piedalās nacionālo valstu futbola čempioni. Tas tika pirmoreiz rīkots 1955. gadā kā Eiropas čempionvienību kauss. Otrs svarīgākais turnīrs ir [[UEFA kauss]], kurā piedalās nacionālo valstu kausu ieguvēji, kā arī čempionātā augstāk esošās komandas. Tas tiek rīkots kopš 1971. gada. Trešais svarīgākais turnīrs savulaik bija UEFA Kausu ieguvēju kauss, kurā piedalījās nacionālo valstu kausu ieguvēji. Tas tika rīkots kopš 1960. gada, bet 1999. gadā tika apvienots ar UEFA kausu. Kopš 1973. gada tiek izspēlēts arī [[UEFA Superkauss]] par kuru sacenšas divas komandas - Čempionu līgas uzvarētāja un UEFA kausa ieguvēja (agrāk Kausu ieguvēju kausa uzvarētāja). Kopš 1995. gada tiek rīkots arī [[UEFA Intertoto kauss]], kurā piedalās komandas, kas pēc nacionālo čempionātu rezultātiem nekvalificējas UEFA kausa izcīņai. Šajā turnīrā tiek izspēlētās trīs papildu vietas UEFA kausam. Vēl tiek rīkots [[UEFA Reģionālais kauss]] pusprofesionālajām komandām, kā arī [[UEFA Sieviešu kauss]] - sieviešu komandām. == Ārējā saite == * [http://www.uefa.com UEFA oficiālā mājaslapa] {{UEFA federācijas}} {{UEFA izlases}} [[Category:Futbola organizācijas]] [[bs:UEFA]] [[ca:Unió d'Associacions Europees de Futbol]] [[cs:UEFA]] [[da:UEFA]] [[de:UEFA]] [[en:UEFA]] [[es:UEFA]] [[et:UEFA]] [[eu:UEFA]] [[fi:UEFA]] [[fr:Union des associations européennes de football]] [[fy:UEFA]] [[gl:UEFA]] [[he:אופ"א]] [[id:UEFA]] [[it:UEFA]] [[ja:欧州サッカー連盟]] [[ko:유럽 축구 연맹]] [[lt:UEFA]] [[nap:UEFA]] [[nl:UEFA]] [[no:UEFA]] [[pl:UEFA]] [[pt:UEFA]] [[ro:UEFA]] [[ru:УЕФА]] [[sq:UEFA]] [[sr:УЕФА]] [[sv:UEFA]] [[th:ยูฟ่า]] [[tr:UEFA]] [[vi:Liên đoàn bóng đá châu Âu]] [[zh:歐洲足球協會]] 1160 19992 2005-09-21T19:21:00Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Tail|Tail]], atjaunoju uz versiju, ko saglabāja 84.237.146.30 '''Futbola komanda''' ir [[futbols|futbola]] spēlētāju kopums, kas kopīgiem spēkiem cīnās par uzvaru, sacenšoties ar citām futbola komandām. Pastāv nacionālās futbola izlases, kurās spēlē attiecīgās nacionālās valsts labākie spēlētāji, kā arī klubu komandas, kuru spēlētāji sacenšas ar citiem klubiem dažādu turnīru ietvaros. [[Category:Futbols]] [[en:Football team]] 1161 53162 2006-07-02T09:21:43Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ko:국제 축구 연맹]] '''FIFA''' ('''Fédération Internationale de Football Association''', Starptautiskā futbola asociāciju federācija) ir pasaules [[futbols|futbola]] vadošā organizācija. Tā atrodas [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]]. FIFA tika nodibināta 1904. gada 21. martā [[Parīze|Parīzē]] un 2004. gadā svinēja 100 gadu jubileju. 2004.gada 20.maijā notika šai jubilejai veltīta futbola spēle starp [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] un [[Francijas futbola izlase|Francijas]] izlasēm. Organizācija darbojas sadarbībā ar kontinentālajām futbola federācijām: * [[AFC]] (Āzija) * [[CAF]] (Āfrika) * [[CONMEBOL]] (Dienvidamerika) * [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika/Centrālamerika) * [[Okeānijas Futbola Konfederācija|OFC]] (Okeānija) * [[UEFA]] (Eiropa) FIFA rīko sekojošus futbola turnīrus: * [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]] * [[Olimpiskais futbola turnīrs|Olimpisko futbola turnīru]] * Pasaules jauniešu futbola čempionātu * Pasaules U-17 futbola čempionātu * FIFA Sieviešu pasaules kausu * Pasaules sieviešu U-19 futbola čempionātu * Konfederāciju Kausu * FIFA Klubu pasaules čempionātu FIFA arī nodarbojas ar futbola popularizēšanu, regulē spēlētāju pārejas starp klubiem, nosauc FIFA Gada spēlētāju un katru mēnesi publicē [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules izlašu rangu]]. [[Futbola noteikumi|Futbola noteikumus]] regulē [[IFAB]] (International Football Association Board), kura sastāvā ir četri FIFA locekļi un pa vienam loceklim no Anglijas Futbola asociācijas, Skotu futbola federācijas, Velsas futbola asociācijas un Īru futbola asociācijas. == Ārējā saite == * [http://www.fifa.com FIFA oficiālā mājaslapa] [[Category:Futbols]] [[ar:الاتحاد الدولي لكرة القدم]] [[az:FIFA]] [[bs:FIFA]] [[ca:FIFA]] [[cs:FIFA]] [[da:FIFA]] [[de:Fédération Internationale de Football Association]] [[en:FIFA]] [[eo:FIFA]] [[es:FIFA]] [[et:FIFA]] [[eu:FIFA]] [[fa:فیفا]] [[fi:FIFA]] [[fr:Fédération internationale de football association]] [[ga:FIFA]] [[gl:FIFA]] [[he:פיפ"א]] [[hr:FIFA]] [[hu:Fédération Internationale de Football Association]] [[ia:FIFA]] [[id:FIFA]] [[it:FIFA]] [[ja:国際サッカー連盟]] [[ka:ფიფა]] [[ko:국제 축구 연맹]] [[lb:Fédération Internationale de Football Association]] [[lt:FIFA]] [[nl:FIFA]] [[nn:FIFA]] [[no:FIFA]] [[pl:FIFA]] [[pt:FIFA]] [[ro:FIFA]] [[ru:ФИФА]] [[simple:Fédération Internationale de Football Association]] [[sl:FIFA]] [[sq:FIFA]] [[sr:ФИФА]] [[sv:FIFA]] [[th:ฟีฟ่า]] [[tr:FIFA]] [[zh:国际足球联合会]] [[zh-min-nan:FIFA]] 1162 52872 2006-07-01T16:33:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[ka:ფიფას მსოფლიო საფეხბურთო ჩემპიონატი]] [[Image:Fifa_pasaules_kauss.jpg|thumb|160px|FIFA Pasaules kauss, ko pasaules čempioniem pasniedz kopš 1974. gada.]] '''[[FIFA Pasaules kauss]]''' ir galvenais [[futbols|futbola]] turnīrs pasaulē. To organizē [[FIFA]] un tas ir pasaule vislielākais sporta pasākums, skatītāju ziņā (gan klātienē, gan TV) pat pārspējot par [[Olimpiskās spēles]]. Turnīrs tiek regulāri rīkots kopš 1930. gada, atskaitot [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] dēļ nenotikušos 1942. un 1946. gada čempionātus. Finālturnīri notiek ik pēc četriem gadiem, taču pats čempionāts (ieskaitot kvalifikācijas spēles) notiek aptuveni divus gadus. Sākumā vairāk nekā 160 komandas piedalās reģionālajos turnīros, ko rīko kontinentālās futbola federācijas. Finālturnīrā iekļūst 32 komandas, kas četras nedēļas ilgā turnīrā noskaidro pasaules kausa ieguvēju. Tikai septiņām valstīm ir izdevies uzvarēt kādā no septiņpadsmit notikušajiem pasaules futbola čempionātiem. Visvairāk titulu - piecus - ir ieguvusi [[Brazīlija]], kam seko [[Itālija]] un [[Vācija]] ar trīs tituliem. Tikai vienā finālturnīrā, kas noticis [[Eiropa|Eiropā]] ir uzvarējusi komanda no cita kontinenta ([[FIFA Pasaules kauss 1958|1958]]. gadā uzvarēja Brazīlija), savukārt visos finālturnīros, kas notikuši ārpus Eiropas, ir uzvarējusi [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] komanda. == Vēsture == Pirmā starptautiskā futbola spēle tika sarīkota [[1872]]. gadā starp [[Anglija|Angliju]] un [[Skotija|Skotiju]]. Futbolam kļūstot populārākam, tas tika iekļauts [[1900]]. un [[1904]]. gada [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] kā paraugdemonstrējumu disciplīna (uzvarētājiem netika pasniegtas medaļas). Futbols kļuva par oficiālu olimpisko sporta veidu sākot ar [[1908]]. gada olimpiskajām spēlēm. Šo olimpisko futbola turnīru organizēja [[Anglijas futbola asociācija]] un tajā drīkstēja piedalīties tikai amatieri. Gan 1908., gan [[1912]]. gada olimpiādē uzvarēja [[Lielbritānija]], zem kuras karoga spēlēja Anglijas amatieru futbola izlase. FIFA pirmais mēģinājums organizēt savu starptautisko futbola turnīru notika [[1906]]. gadā [[Šveice|Šveicē]], taču tas cieta neveiksmi, galvenokārt tādēļ, ka starptautiskais futbols vēl nebija pietiekami attīstīts. [[1909]]. gadā sers [[Tomass Liptons]] noorganizēja [[Sera Tomasa Liptona trofeja|Sera Tomasa Liptona trofejas]] izcīņu [[Turīna|Turīnā]]. Šai turnīrā nepiedalījās izlases, bet gan klubi, katru valsti pārstāvot pa vienam klubam, un tas netiek uzskatīts par oficiālu pasaules čempionātu, kaut gan tas bija pirmais starptautiskais futbola turnīrs, kur dalību ņēma labākie profesionālie spēlētāji no Itālijas, Vācijas un Šveices. Trofeju ieguva amatieru komanda ''West Auckland'', kura tika uzaicināta piedalīties turnīrā pēc tam, kad Anglijas futbola asociācija atteicās uz šo turnīru nosūtīt profesionālu komandu. [[1914]]. gadā FIFA piekrita atzīt olimpisko spēļu ietvaros notiekošo futbola turnīru, piešķirot tam ''Pasaules amatieru futbola čempionāta'' nosaukumu, un uzņēmās tā organizēšanu. [[1920]]. gada olimpiskajā turnīrā uzvarēja [[Beļģija]], bet [[1924]]. un [[1928]]. gadā - [[Urugvaja]]. [[1932]]. gada olimpiskajās spēlēs [[Losandželosa|Losandželosā]] netika plānots iekļaut futbolu dēļ zemās futbola popularitātes [[ASV]]. FIFA un [[SOK]] arī radās domstarpības par amatieru statusu, kā rezultātā futbols tika izņemts no olimpiskajām spēlēm. FIFA prezidents [[Žils Rimē]] paziņoja par FIFA Pasaules kausa organizēšanu [[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]. gadā Urugvajā. Pirmajā pasaules kausā piedalījās 13 komandas - septiņas no Dienvidamerikas, četras no Eiropas (daudzas Eiropas valstis atteicās no dalības turnīrā dēļ tālā ceļa uz Dienvidameriku), bet divas no Ziemeļamerikas. Pirmās divas pasaules čempionāta spēles notika vienlaicīgi: Francija - Meksika 4:1 un ASV - Beļģija 3:0. Pirmos vārtus pasaules čempionātu vēsturē guva Francijas uzbrucējs [[Lusjēns Lorēns]]. Finālspēlē [[Montevideo]], ko klātienē noraudzījās 93 000 skatītāji, Urugvaja uzveica Argentīnu ar rezultātu 4:2, tādējādi kļūstot par pirmajiem pasaules kausa ieguvējiem. Galvenie traucēkļi pirmajiem pasaules čempionātiem bija sarežģītā starpkontinentu ceļošana un kari. [[FIFA Pasaules kauss 1934|1934]]. un [[FIFA Pasaules kauss 1938|1938]]. gada turnīros, kas notika [[|Eiropa|Eiropā]], nepiedalījās neviena [[Dienvidamerika]]s komanda, izņemot Brazīliju. 1942. un 1946. gada turnīri nenotika 2. pasaules kara dēļ. [[FIFA Pasaules kauss 1950|1950]]. gada pasaules čempionāts bija pirmais, kur piedalījās [[Lielbritānija]]s komandas, kuras 1920. gadā bija izstājušās no [[FIFA]], bet 1946. gadā iestājušās atpakaļ. Šajā turnīrā arī atkal piedalījās [[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]. gada čempioni Urugvaja, kuri bija boikotējuši iepriekšējos turnīrus. No 1934. līdz 1978. gadam finālturnīram kvalificējās 16 valstu izlases. [[FIFA Pasaules kauss 1982|1982]]. gadā to skaits tika palielināts līdz 24, bet [[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]]. gadā - līdz 32, dodot iespēju turnīrā piedalīties vairāk [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s komandām. [[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]]. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīros piedalījās kopumā 198 valstu izlases. === Latvijas dalība Pasaules kausos === Latvija pirmoreiz ņēma dalību [[FIFA Pasaules kauss 1938|1938]]. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, kura spēles tika aizvadītas 1937. gadā. Vispirms Latvija ar 5:1 un 4:2 pārspēja [[Lietuva|Lietuvu]], bet izšķirošajā spēlē ar 1:2 viesos zaudēja [[Austrija|Austrijai]] un uz finālturnīru netika. No 1950. līdz 1990. gadiem Latvija Padomju okupācijas dēļ pasaules kausa turnīros nepiedalījās. [[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]]. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā Latvija tika ielozēta vienā apakšgrupā ar Spāniju, Īriju, Dāniju, Ziemeļīriju, Lietuvu un Albāniju. Šis turnīrs Latvijas izlasei nebija visai veiksmīgs, 12 spēlēs tika izcīnīti 5 neizšķirti un septiņas reizes zaudēts, galarezultātā ieņemot 6. vietu apakšgrupā (finālturnīram kvalificējās divas labākās apakšgrupas komandas). [[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]]. gada Pasaules kausa kvalifikācijas grupā Latvija par divām ceļazīmēm uz finālturnīru cīnījās ar Austriju, Skotiju, Zviedriju, Igauniju un Baltkrieviju. Latvijas izlases bilance bija 3 uzvaras, 1 neizšķirts, 6 zaudējumi, galarezultātā ierindojoties 4. vietā grupā, Latvija finālturnīram nekvalificējās. Par ceļazīmēm uz [[FIFA Pasaules kauss 2002|2002. gada Pasaules kausa finālturnīru]] Latvija cīnījās ar Horvātiju, Beļģiju, Skotiju un Sanmarīno. Šis turnīrs bija pagalam neveiksmīgs, Latvija izcīnīja tikai vienu uzvaru, savā laukumā cīnījās neizšķirti ar vienu no pasaules vājākajām izlasēm - Sanmarīno, bet pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus. [[FIFA Pasaules kauss 2006|2006. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijā Latvijas pretinieki cīņā par finālturnīru bija Portugāle, Slovākija, Krievija, Igaunija, Lihtenšteina un Luksemburga. Izcīnot 4 uzvaras, trīsreiz spēlējot neizšķirti un 5 reizes zaudējot, Latvija ierindojās 5. vietā un finālturnīram nekvalificējās. == Trofeja == No 1930. līdz 1970. gadam Pasaules kausa ieguvējiem pasniedza [[Žila Rimē balva|Žila Rimē balvu]]. Sākotnēji to sauca par ''Pasaules kausu'' (''World cup'' jeb ''Coupe du Monde''), taču 1946. gadā pārdēvēja par godu FIFA prezidentam, kurš sarīkoja pirmo pasaules čempionātu. 1970. gadā Brazīlija ieguva trešo titulu un kauss uz visiem laikiem nonāca tās īpašumā. Taču 1983. gadā kauss tika nozagts un tā arī netika atrasts. Pēc 1970. gada tika izstrādāta jauna ''Pasaules kausa'' trofeja. Šī ir ceļojošā balva, ko nav paredzēts uz visiem laikiem atstāt nevienas komandas īpašumā, lai arī cik titulus tā iegūtu. Taču uz kausa tiek uzrakstīti visu ieguvējvalstu vārdi. Jauns kauss varētu tikt izstrādāts pēc 2038. gada, kad beigsies vieta, kur uz šī kausa rakstīt uzvarētājvalstu nosaukumus. Trofeja, ko šobrīd pasniedz, ir 36 [[cm]] augsta, izgatavota no 18 karātu [[zelts|zelta]] un sver 6175 [[grams|gramus]]. Pasaules kausa ieguvēji arī saņem apzeltītu, bet ne no tīra zelta izgatavotu, trofejas kopiju. == Rezultāti == === Pasaules kausu kopsavilkumi === {| class="wikitable" style="font-size:90%; width: 100%; text-align: center;" |- !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=10%|Rīkotājvalsts |width=1% rowspan=23| !colspan=3|Finālspēle |width=1% rowspan=23| !colspan=3|Spēle par 3. vietu |- !width=15%|Uzvarētājs !width=8%|Rezultāts !width=15%|2. vieta !width=15%|3. vieta !width=8%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- |[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]] |[[Image:125px-Uruguay_flag_large.png|20px|Urugvaja]] <br /> [[Urugvaja]] |[[Image:125px-Uruguay_flag_large.png|20px|Urugvaja]] [[Urugvaja]] |'''4 - 2''' |[[Image:Argentina_karogs.png|20px|Argentīna]] [[Argentīna]] |colspan="3"| [[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]]&nbsp; &nbsp; &nbsp; un &nbsp; &nbsp; &nbsp; [[Dienvidslāvija]]<br> &nbsp; (pusfinālisti; spēle par 3. vietu netika rīkota) |- style="background: #D0E6FF;" |[[FIFA Pasaules kauss 1934|1934]] |[[Image:Italijas karogs (1861-1946).svg|20px|Itālija]] <br /> [[Itālija]] |[[Image:Italijas karogs (1861-1946).svg|20px|Itālija]] [[Itālija]] |'''2 - 1''' <br /> (pagarinājumā) |[[Image:Flag_of_the_Czech_Republic.svg|20px|Čehoslovākija]] [[Čehoslovākija]] |[[Image:Vacu imperijas karogs.svg|20px|Vācija]] [[Vācija]] |'''3 - 2''' |[[Image:Austrija_karogs.png|20px|Austrija]] [[Austrija]] |- |[[FIFA Pasaules kauss 1938|1938]] |[[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] <br /> [[Francija]] |[[Image:Italijas karogs (1861-1946).svg|20px|Itālija]] [[Itālija]] |'''4 - 2''' |[[Image:Ungarijas karogs 1940.JPG|20px|Ungārija]] [[Ungārija]] |[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlija]] |'''4 - 2''' |[[Image:Zviedrija_karogs.png|20px|Zviedrija]] [[Zviedrija]] |- style="background: #D0E6FF;" |[[FIFA Pasaules kauss 1950|1950]] |[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] <br /> [[Brazīlija]] |[[Image:125px-Uruguay_flag_large.png|20px|Urugvaja]] [[Urugvaja]] |'''2 - 1'''<ref name="wc1950">1950. gadā nenotika oficiāls Pasaules kausa finālmačs. Turnīra uzvarētāju noskaidroja finālgrupā, kur iekļuva četras komandas (Urugvaja, Brazīlija, Zviedrija un Spānija). Izšķiroša bija Urugvajas 2-1 uzvara pār Brazīliju. Zviedrijas 3-1 uzvarā pār Spāniju svaukārt noskaidrojās 3. vietas ieguvējs.</ref> |[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlija]] |[[Image:Zviedrija_karogs.png|20px|Zviedrija]] [[Zviedrija]] |'''3 - 1'''<ref name="wc1950"> </ref> |[[Image:125px-Spain_flag_large.png|20px|Spānija]] [[Spānija]] |- |[[FIFA Pasaules kauss 1954|1954]] |[[Image:100px-Switzerland_flag_large.png|20px|Šveice]] <br /> [[Šveice]] |[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|VFR]] [[Vācija|VFR]] |'''3 - 2''' |[[Image:125px-Hungary_flag_large.png|20px|Ungārija]] [[Ungārija]] |[[Image:Austrija_karogs.png|20px|Austrija]] [[Austrija]] |'''3 - 1''' |[[Image:125px-Uruguay_flag_large.png|20px|Urugvaja]] [[Urugvaja]] |- style="background: #D0E6FF;" |[[FIFA Pasaules kauss 1958|1958]] |[[Image:Zviedrija_karogs.png|20px|Zviedrija]] <br /> [[Zviedrija]] |[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlija]] |'''5 - 2''' |[[Image:Zviedrija_karogs.png|20px|Zviedrija]] [[Zviedrija]] |[[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] [[Francija]] |'''6 - 3''' |[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|VFR]] [[Vācija|VFR]] |- |[[FIFA Pasaules kauss 1962|1962]] |[[Image:Cile_karogs.png|20px|Čīle]] <br /> [[Čīle]] |[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlija]] |'''3 - 1''' |[[Image:Flag_of_the_Czech_Republic.svg|20px|Čehoslovākija]] [[Čehoslovākija]] |[[Image:Cile_karogs.png|20px|Čīle]] [[Čīle]] |'''1 - 0''' |[[Image:Dienvidslavijas SFR karogs.svg|20px|Dienvidslāvija]] [[Dienvidslāvija]] |- style="background: #D0E6FF;" |[[FIFA Pasaules kauss 1966|1966]] |[[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] <br /> [[Anglija]] |[[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] [[Anglija]] |'''4 - 2''' <br /> (pagarinājumā) |[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|VFR]] [[Vācija|VFR]] |[[Image:125px-Portugal_flag_large.png|20px|Portugāle]] [[Portugāle]] |'''2 - 1''' |[[Image:PSRS karogs.svg|20px|PSRS]] [[PSRS]] |- |[[FIFA Pasaules kauss 1970|1970]] |[[Image:Meksika_karogs.png|20px|Meksika]] <br /> [[Meksika]] |[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlija]] |'''4 - 1''' |[[Image:Italija_karogs.png|20px|Itālija]] [[Itālija]] |[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|VFR]] [[Vācija|VFR]] |'''1 - 0''' |[[Image:125px-Uruguay_flag_large.png|20px|Urugvaja]] [[Urugvaja]] |- style="background: #D0E6FF;" |[[FIFA Pasaules kauss 1974|1974]] |[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|VFR]] <br /> [[Vācija|VFR]] |[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|VFR]] [[Vācija|VFR]] |'''2 - 1''' |[[Image:Flag_of_the_Netherlands.svg|20px|Nīderlande]] [[Nīderlande]] |[[Image:125px-Flag_of_Poland_320px_border1.png|20px|Polija]] [[Polija]] |'''1 - 0''' |[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlija]] |- |[[FIFA Pasaules kauss 1978|1978]] |[[Image:Argentina_karogs.png|20px|Argentīna]] <br /> [[Argentīna]] |[[Image:Argentina_karogs.png|20px|Argentīna]] [[Argentīna]] |'''3 - 1''' <br /> (pagarinājumā) |[[Image:Flag_of_the_Netherlands.svg|20px|Nīderlande]] [[Nīderlande]] |[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlija]] |'''2 - 1''' |[[Image:Italija_karogs.png|20px|Itālija]] [[Itālija]] |- style="background: #D0E6FF;" |[[FIFA Pasaules kauss 1982|1982]] |[[Image:125px-Spain_flag_large.png|20px|Spānija]] <br /> [[Spānija]] |[[Image:Italija_karogs.png|20px|Itālija]] [[Itālija]] |'''3 - 1''' |[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|VFR]] [[Vācija|VFR]] |[[Image:125px-Flag_of_Poland_320px_border1.png|20px|Polija]] [[Polija]] |'''3 - 2''' |[[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] [[Francija]] |- |[[FIFA Pasaules kauss 1986|1986]] |[[Image:Meksika_karogs.png|20px|Meksika]] <br /> [[Meksika]] |[[Image:Argentina_karogs.png|20px|Argentīna]] [[Argentīna]] |'''3 - 2''' |[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|VFR]] [[Vācija|VFR]] |[[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] [[Francija]] |'''4 - 2''' <br /> (pagarinājumā) |[[Image:Belgija_karogs.png|20px|Beļģija]] [[Beļģija]] |- style="background: #D0E6FF;" |[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] |[[Image:Italija_karogs.png|20px|Itālija]] <br /> [[Itālija]] |[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|VFR]] [[Vācija|VFR]] |'''1 - 0''' |[[Image:Argentina_karogs.png|20px|Argentīna]] [[Argentīna]] |[[Image:Italija_karogs.png|20px|Itālija]] [[Itālija]] |'''2 - 1''' |[[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] [[Anglija]] |- |[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] <br /> [[ASV]] |[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlija]] |'''0 - 0''' <br /> '''(3 - 2)''' <br> (ar 11 metru soda sitieniem) |[[Image:Italija_karogs.png|20px|Itālija]] [[Itālija]] |[[Image:Zviedrija_karogs.png|20px|Zviedrija]] [[Zviedrija]] |'''4 - 0''' |[[Image:Bulgarija_karogs.png|20px|Bulgārija]] [[Bulgārija]] |- style="background: #D0E6FF;" |[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]] |[[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] <br /> [[Francija]] |[[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] [[Francija]] |'''3 - 0''' |[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlija]] |[[Image:Flag_of_Croatia.svg|20px|Horvātija]] [[Horvātija]] |'''2 - 1''' |[[Image:Flag_of_the_Netherlands.svg|20px|Nīderlande]] [[Nīderlande]] |- |[[FIFA Pasaules kauss 2002|2002]] |[[Image:Dienvidkoreja_karogs.png|20px|Dienvidkoreja]] [[Image:Japana_karogs.png|20px|Japāna]] <br /> [[Dienvidkoreja]] un [[Japāna]] |[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlija]] |'''2 - 0''' |[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|Vācija]] [[Vācija]] |[[Image:125px-Turkey_flag_large.png|20px|Turcija]] [[Turcija]] |'''3 - 2''' |[[Image:Dienvidkoreja_karogs.png|20px|Dienvidkoreja]] [[Dienvidkoreja]] |- style="background: #D0E6FF;" |[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] |[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|Vācija]] <br /> [[Vācija]] | | | | | | |- |[[FIFA Pasaules kauss 2010|2010]] |[[Image:Dienvidafrika_karogs.png|20px|DĀR]] <br /> [[DĀR]] | | | | | | |- style="background: #D0E6FF;" |[[FIFA Pasaules kauss 2014|2014]] | | | | | | | |- |[[FIFA Pasaules kauss 2018|2018]] | | | | | | | |} === Veiksmīgākās komandas === * Brazīlija - 5 tituli (1958, 1962, 1970, 1994, 2002) * Itālija - 3 tituli (1934, 1938, 1982) * Vācija (VFR) - 3 tituli (1954, 1974, 1990) * Urugvaja - 2 tituli (1930, 1950) * Argentīna - 2 tituli (1978, 1986) * Anglija - 1 tituls (1966) * Francija - 1 tituls (1998) == Rekordi un statistika == * Lielākās uzvaras: Ungārija - Dienvidkoreja 9:0 (1954), Dienvidslāvija - Zaira 9:0 (1974), Ungārija - Salvadora 10:1 (1982) * Ātrākie vārti: Hakans Šukurs, 11. sekunde, Turcija - Dienvidkoreja (2002) * Visvairāk dalības reižu finālturnīros: Antonio Karbajals (Meksika, 1950-1966), [[Lotārs Mateuss]] (Rietumvācija un Vācija, 1982-1998) * Visvairāk spēļu finālturnīros: Lotārs Mateuss - 25 * Visvairāk gūto vārtu finālturnīros: [[Ronaldo]] (Brazīlija, 1994-2006) - 14 * Visvairāk gūto vārtu vienā finālturnīrā: [[Žists Fontēns]] (Francija, 1958) - 13 * Vecākais spēlētājs, kas guvis vārtus: [[Rožē Milla]] (Kamerūna, 1994), pret Krieviju, vecums - 42 gadi, 39 dienas == Ārējās saites == * [http://www.fifaworldcup.com/ FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] *[http://www.worldcupyears.com Finals information] [[Category:Futbols]] [[als:Fußball-Weltmeisterschaft]] [[ar:كأس العالم لكرة القدم]] [[bg:Световно първенство по футбол]] [[bs:Svjetsko prvenstvo u nogometu]] [[ca:Copa del Món de Futbol]] [[cs:Mistrovství světa ve fotbale]] [[cy:Cwpan y Byd Pêl-droed]] [[da:Verdensmesterskab (fodbold)]] [[de:Fußball-Weltmeisterschaft]] [[el:Παγκόσμιο κύπελλο ποδοσφαίρου]] [[en:FIFA World Cup]] [[eo:Futbala Mondpokalo]] [[es:Copa Mundial de Fútbol]] [[et:Jalgpalli maailmameistrivõistlused]] [[eu:Munduko Futbol Txapelketa]] [[fa:جام جهانی فوتبال]] [[fi:Jalkapallon maailmanmestaruuskilpailut]] [[fo:HM fótbóltur]] [[fr:Coupe du monde de football]] [[ga:Corn Sacair an Domhain]] [[he:גביע העולם בכדורגל]] [[hu:Labdarúgó-világbajnokság]] [[id:Piala Dunia FIFA]] [[it:Campionato mondiale di calcio]] [[ja:FIFAワールドカップ]] [[ka:ფიფას მსოფლიო საფეხბურთო ჩემპიონატი]] [[ko:축구 월드컵]] [[lb:Fussball-Weltmeeschterschaft]] [[lt:Pasaulio futbolo čempionatas]] [[ms:Piala Dunia FIFA]] [[nl:Wereldkampioenschap voetbal]] [[no:Verdensmesterskapet i fotball]] [[pl:Mistrzostwa Świata w piłce nożnej]] [[pt:Copa do Mundo]] [[ro:Campionatul Mondial de Fotbal]] [[ru:Чемпионат мира ФИФА]] [[scn:Campiunatu munniali di palluni]] [[simple:FIFA World Cup]] [[sk:Majstrovstvá sveta vo futbale]] [[sl:Svetovno prvenstvo v nogometu]] [[sq:Kampionati Botëror i Futbollit]] [[sr:Светско првенство у фудбалу]] [[sv:VM i fotboll]] [[ta:உலகக்கோப்பை காற்பந்து]] [[th:ฟุตบอลโลก]] [[uk:Чемпіонат світу з футболу]] [[vi:Giải vô địch bóng đá thế giới]] [[zh:世界盃足球賽]] [[zh-yue:FIFA世界盃足球賽]] 1164 26554 2006-01-10T10:31:54Z Tail 13 cat maiņa '''[[Politoloģija]]''', kā jau liecina nosaukums, ir zinātne par politiku. Tajā iekļaujas pētījumi par struktūru un procesiem valdībā vai jebkurā citā ekvivalentā sistēmā, kas nodrošina drošību, likumību un citas sabiedrības eksistencei nepieciešamas lietas. Tādējādi politoloģijā tiek iekļautas tirdzniecības savienības, korporācijas, reliģiskās sistēmas un citas kolektīvās intelekta izpausmes jomas, kas strukturāli līdzinās valsts pārvaldes sistēmai. Politologi pievērš uzmanību varas nodošanai un dalīšanai sabiedrībā, kas bieži ir saistīta ar savstarpēji konfliktējošām interesēm. [[Category:Politoloģija]] [[af:Kategorie:Politiek]] [[an:Category:Politica]] [[ast:Categoría:Política]] [[be:Катэгорыя:Палітыка]] [[bg:Категория:Политика]] [[ca:Categoria:Política]] [[cs:Kategorie:Politika]] [[da:Kategori:Politik]] [[de:Kategorie:Politik]] [[en:Category:Politics]] [[eo:Kategorio:Politiko]] [[es:Categoría:Política]] [[eu:Category:Politika]] [[fi:Luokka:Politiikka]] [[fr:Catégorie:Politique]] [[hu:Kategória:Politika]] [[id:Kategori:Politik]] [[io:Category:Politiko]] [[ja:Category:政治]] [[ko:분류:정치]] [[nds:Kategorie:Politik]] [[nl:Categorie:Politiek]] [[no:Kategori:Politikk]] [[pl:Kategoria:Polityka]] [[pt:Categoria:Política]] [[ro:Categorie:Politică]] [[ru:Категория:Политика]] [[sk:Kategória:Politika]] [[sv:Kategori:Politik]] [[tr:Kategori:Politika]] [[uk:Категорія:Політика]] [[zh:Category:政治]] [[zh-min-nan:Category:Chèng-tī]] 1165 52839 2006-07-01T12:27:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[als:Eisen]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>dzelzs, Fe, 26</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>55,845 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>7874 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1811 K (1538°C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3134 K (2861°C)</td></tr> <tr> </table> {{commons|Iron}} Dzelzs ir [[ķīmiskais elements]] ar simbolu '''Fe''' un atomskaitli 26. Dzelzs ir 8. grupas 4. perioda [[metāls]]. Tipisks dzelzs [[Atoms|atoms]] sver 56 reizes vairāk kā tipisks [[ūdeņradis|ūdeņraža]] atoms. Dzelzs ir visizplatītākais metāls, un to uzskata par desmito visizplatītāko elementu Visumā. Dzelzs arī ir lielākā [[Zeme|Zemes]] sastāvdaļa (34,6% masas). Dzelzs ir feromagnētisks metāls un dabā ir sastopams galvenokārt savienojumu veidā, lai arī var būt arī tīrradņi (meteorītu dzelzs). Ir sastopamas oksīdu un sulfīdu rūdas, lielāko daļu dzelzs parasti iegūst no oksīdu rūdām. Dabā dzelzs parasti ir sastopams savienojumu veidā. Savienojumos dzelzij parasti ir vērtība +2 un +3. == Atrašanās vieta dabā == Dzelzs tīrradņi, kas izveidojušies, magmai atdziestot, sastopami reti (Grenlandē, Francijā, Vācijā). Taču dzelzs pēc elementu izplatības Zemes garozā ieņem 4. vietu ( aiz skābekļa, silīcija, un alumīnija), jo tā veido daudzus minerālus un iežus. Svarīgākie no tiem ir magnetīts (magnētiskā dzelzsrūda), hematīts (sarkanā dzelzsrūda),limonīts (brūnā dzelzsrūda), siderīts (dzelzs špats), pirīts (dzelzs kolčedāns), arsenopirīts (arsēna kolčedāns). Dzelzi satur arī parastais māls. Bagātākās dzelzsrūdu atradnes Urālos (Magņitogorska), Ukrainā Krivojrogas baseinā, Kerečas pussalā, Kurskas rajonā, Zviedrijā, Norvēģijā, francijā, Polijā, Austrijā, kā arī Ziemeļāfrikā (Atlasa kalnos), ASV (Augšezera rajonā. Uzskata, ka Zemes kodolā dzelzs masas daļa ir 90% (10% Ni un Co). Dzelzij ir liela nozīme dzīvajā dabā. Pieauguša cilvēka organisms satur 4-5 g fe, ap 70% no tās ietilpst hemoglobīnā, kas pārnes skābekli no elpošanas orgāniem uz audiem. Augos dzelzs piedalās hlorofila veidošanā procesā. ==Iegūšana == Tīru dzelzi iegūst vai no dzelzs sāļu ūdens šķīdumu elektrolīzes procesā, vai termiski sadalot dzelzs pentakarbonilu. Rūpniecībā dzelzi iegūst galvenokārt dažādu dzelzs un oglekļa sakausējumu – čuguna un tērauda veidā, reducējot bagātināto dzelzsrūdu dzelzs oksīdus ar koksa oglekli, resp., ar oglekļa oksīdu vai metānu. == Īpašības == Dzelzs ir sudrabbalts, plastisks, viegli kaļams un velmējams metāls. Tīra dzelzs ir mīkstāka par zeltu un sudrabu, bet cietāka par alumīniju. Dzelzs fizikālās un mehāniskās īpašības būtiski ietekmē dažadi piemaisījumi. Tā, piemēram, čuguns, kurā oglekļa un dažādu citu piemaisījumu masas daļa ir 1,7 – 6,67 % parastajos apstākļos nav kaļams. Dzelzij piemīt magnētiskas īpašības. Dzelzs ir vidēji aktīvs metāls, taču ķīmiski tīra, kompakta dzelzs parastajos apstākļos ir izturīgs pret sausa gaisa un tīra ūdens iedarbību. Dzelzs, kas satur nedaudz piemaisījumu, gaisā oglekļa dioksītu, ogļskābo gāzi un ūdeņradi. Irdenās rūsas kārtiņa dzelzi neaizsargā no tālākās gaisa iedarbības. Sausā gaisā un jo sevišķi paaugstinātā temperatūrā (apmēram 500 grādi) uz dzelzs virsmas veidojās dzelzs oksīda aizsargslānis, kas metālu tomēr nedaudz pasargā no apkārtējās vides iedarbības. Svaigs dzelzs pulveris ir pirofors. Laboratorijā piroforo dzelzi ērti iegūt, karsējot dzelzs oksalāta kristālhidrātu termoizturīgā mēģenē. Ja piroforo dzelzs pulveri izkaisa gaisā, tas reaģē ar skābekli, veidojot kvēlojošu dzirksteļu spietu. Sakarsēta kompakta dzelzs gaisā oksidējās pakāpeniski, veidojot melnas dzelzs oksīda plāksnītes. Tīrā skābeklī dzelzs stieple dzirksteļojot sadeg. Paaugstinātā temperatūrā dzelzs reaģē ar visiem nemetāliem, veidojot dažāda sastāva binārus savienojumus. Dzelzs savienojumi ar sēru un fosforu negatīvi ietekmē tērauda un citu sakausējumu īpašības. Parastos apstākļos dzelzs reaģē ar atšķaidītām skābēm, veidojot dzelzs sāļus. Saskaņā ar metālu elektroķīmisko spriegumu rindu dzelzs aizvieto mazāk aktīvus metālus to sāļu šķidrumos. Sakarsēta līdz sarkankvēlei, dzelzs reaģē ar ūdens tvaiku. Ar sārmiem dzelzs neareaģē. ==Izmantošana == Dzelzs mūsdienas ir svarīgākais metāls, jo dzelzs un tās sakausējumi (melnie metāli) veido aptuveni 95 % no metalurģijas produkcijas. Melnās metalurģijas pamatā ir čuguna (ķeta) un oglekļa tērauda ražošana. No oglekļa tērauda iegūst leģētos tēraudus, kurus iedala mazleģētos (piedevas līdz 2.5 %), vidēji leģētos ( piedevas 2,5 – 15 %) un augstleģētos ( piedevas > 15 %) tēraudos. Leģētos tēraudus savkārt iedala speciālajos tēraudos: * cietajos tēraudos ( 12 % Mn, 15 – 18 % Cr); * instrumentu tēraudos (15 – 18 % W, Cr, V, Mo); * nerūsošajos un termiski izturīgajos tēraudos ( aptuveni 12 % Cr, Ni, Si, Al); uz to izstrādājumu virsmas veidojas blīva oksīda aizsargkārtiņa. Tīru vai oglekļa tēraudu ar mazu C saturu (0,.04 % C) izmanto laboratoriju praksē un par katalizatora neorganisko un organisko vielu sintēzi. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[af:Yster]] [[als:Eisen]] [[ar:حديد]] [[bg:Желязо]] [[ca:Ferro]] [[cs:Železo]] [[cy:Haearn]] [[da:Jern]] [[de:Eisen]] [[en:Iron]] [[eo:Fero]] [[es:Hierro]] [[et:Raud]] [[eu:Burdin]] [[fi:Rauta]] [[fr:Fer]] [[gl:Fe (elemento)]] [[he:ברזל]] [[hr:Željezo]] [[hu:Vas]] [[ia:Ferro]] [[id:Besi]] [[io:Fero]] [[is:Járn]] [[it:Ferro]] [[ja:鉄]] [[jbo:tirse]] [[ko:철]] [[ku:Hesin]] [[la:Ferrum]] [[li:Iezer]] [[lt:Geležis]] [[mi:Rino]] [[mk:Железо]] [[ms:Besi]] [[nds:Iesen]] [[nl:IJzer (element)]] [[nn:Jern]] [[no:Jern]] [[oc:Fèrre]] [[pl:Żelazo (pierwiastek)]] [[pt:Ferro]] [[ro:Fier]] [[ru:Железо]] [[sco:Airn]] [[sh:Željezo]] [[simple:Iron]] [[sk:Železo]] [[sl:Železo]] [[sr:Гвожђе]] [[sv:Järn]] [[ta:இரும்பு]] [[th:เหล็ก]] [[tr:Demir]] [[ug:تۆمۈر]] [[uk:Залізо]] [[vi:Sắt]] [[zh:铁]] [[zh-yue:鐵]] 1166 51967 2006-06-25T11:51:07Z 81.198.190.2 [[Futbols|Futbola]] klubi: * ''[[Arsenal]]'' (''Arsenal Football Club'') ([[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]]) * ''[[FC Barcelona]]'' (''Futbol Club Barcelona'') ([[Barselona]], [[Spānija]]) * ''[[Bayern]]'' (''FC Bayern München'') ([[Minhene]], [[Vācija]]) * ''[[Chelsea]]'' (''Chelsea Football Club'') ([[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]]) * ''[[CSKA]]'' (''Центральный Спортивный Клуб Армии Москва'') ([[Maskava]], [[Krievija]]) * ''[[Juventus]]'' (''Juventus Football Club 1897 SpA'') ([[Turīna]], [[Itālija]]) * ''[[Liverpool F.C.]]'' (''Liverpool Football Club'') ([[Liverpūle]], [[Apvienotā Karaliste]]) * ''[[Lokomotiv]]'' (''Локомотив Москва'') ([[Maskava]], [[Krievija]]) * ''[[Manchester United]]'' (''Manchester United Football Club'') ([[Mančestra]], [[Apvienotā Karaliste]]) * ''[[AC Milan]]'' (''Associazione Calcio Milan 1899 SpA'') ([[Milāna]], [[Itālija]] * ''[[PSV Eindhoven]]'' (''Philips Sport Vereniging'') ([[Eindhovena]], [[Nīderlande]] * ''[[Real Madrid]]'' (''Real Madrid Club de Fútbol'') ([[Madride]], [[Spānija]]) * ''[[Sparta]]'' (''AC Sparta Praha'') ([[Prāga]], [[Čehija]]) * ''[[Sporting]]'' (''Sporting Clube de Portugal'') ([[Lisabona]], [[Portugāle]]) [[Category:Futbols]] [[Category:Uzskaitījumi]] [[bs:Spisak nogometnih klubova]] [[cs:Seznam fotbalových klubů]] [[en:List of football (soccer) clubs]] [[es:Lista de equipos de fútbol por país]] [[hu:Labdarúgócsapatok listája]] [[id:Daftar tim sepak bola]] [[it:Lista di società di calcio per federazione]] [[ru:Список футбольных клубов]] [[tr:Futbol Kulüpleri]] [[zh:足球俱樂部列表]] 1167 51419 2006-06-20T10:56:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:原子]] [[Image:Atoma_uzbuve.JPG|right|thumb|300px|Atoma uzbūve]] '''Atoms''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''άτομον'' 'nedalāms') ir mazākā vielas sastāvdaļa, kas saglabā vielas ķīmiskās īpašības. Atomi veido [[matērija|matēriju]] mums visapkārt. == Ievads == Lielākā daļa atomu sastāv no trim mazākām vienībām: *[[elektrons|elektroniem]], kas ir negatīvi lādēti; elektrons ir visvieglākā atoma sastāvdaļa; *[[neitrons|neitroniem]], kam nav [[elektriskais lādiņš|lādiņa]] - tie ir neitrāli; to [[masa]] ir aptuveni 1838 reizes lielāka par elektrona masu. *[[protons|protoniem]], kas ir pozitīvi lādēti; protonu masa ir aptuveni 1836 reizes lielāka par elektrona masu. Atomiem parasti ir apvienoti [[molekula|molekulās]] - piemēram, ūdens [[molekula]] sastāv no diviem [[ūdeņradis|ūdeņraža]] atomiem un viena [[skābeklis|skābekļa]] atoma. Ja atomam kāds cits atoms atrauj vienu vai vairākus [[elektrons|elektronus]], veidojas [[jons]]. Atoms ir ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa; vielu teorētiskās ķīmiskās dalāmības robeža. == Atoma kodols == Pēc [[Ernests Rezenfords|Ernesta Rezenforda]] eksperimentiem, 1919. gadā atklājās, ka atoma centrā ir pozitīvi lādēta daļiņa, kuru viņš nosauca par protonu. 1932. gadā krievu pētnieks [[Dmitrijs Ivaņenko]] un vācu zinātnieks [[Verners Heizenbergs]] izvirzīja hipotēzi, ka atoma kodols sastāv no divu veidu daļiņām, no protona un neitrona, ko vienkopus sauc par nuklonu (latīņu valodā ''nucleus'' nozīmē kodols). Šī hipotēze attaisnojās un izrādījās patiesa. Tā kā jau tika minēts, ka elektroni ir daudz vieglāki nekā nukloni, tad var teikt, ka praktiski visa atoma masa koncentrējas kodolā. Kodolam attiecībā pret pašu atomu ir ļoti sīks izmērs: atoma diametrs ir <math>10^{-10}</math>m, bet kodola diametrs ir tikai <math>10^{-15}</math>m. Šis fakts pierāda, ka kodols ir ārkārtīgi blīvs. {| class="wikitable" style="text-align:center;" align="left" |+ '''Atoma kodola sastāvdaļas''' ! Elementārdaļiņa || Apzīmējums || Relatīvais lādīņš || Faktiskais lādiņš || Relatīvā masa || Faktiskā miera masa |- | Protons || <math>{}_1^1\!p</math> || +1 || <math>1,6*10^{-19}</math>C || 1 || <math>1,673*10^{-27}</math>kg |- | Neitrons || <math>{}_0^1\!n</math> || 0 || 0 || 1 || <math>1,675*10^{-27}</math>kg |} {{stub}} [[Category:Fizika]] [[Category:Ķīmija]] [[af:Atoom]] [[an:Atomo]] [[ar:ذرة]] [[ast:Átomu]] [[bg:Атом]] [[br:Atom]] [[bs:Atom]] [[bug:Atong]] [[ca:Àtom]] [[cs:Atom]] [[da:Atom]] [[de:Atom]] [[el:Άτομο]] [[en:Atom]] [[eo:Atomo]] [[es:Átomo]] [[et:Aatom]] [[eu:Atomo]] [[fa:اتم]] [[fi:Atomi]] [[fo:Atom]] [[fr:Atome]] [[gl:Átomo]] [[he:אטום]] [[hr:Atom]] [[ht:Atòm]] [[hu:Atom]] [[ia:Atomo]] [[id:Atom]] [[io:Atomo]] [[is:Frumeind]] [[it:Teoria atomica]] [[ja:原子]] [[jbo:ratni]] [[ka:ატომი]] [[kn:ಅಣು]] [[ko:원자]] [[la:Atomus]] [[ln:Atome]] [[lt:Atomas]] [[mk:Атом]] [[ms:Atom]] [[nds:Atom]] [[nl:Atoom]] [[nn:Atom]] [[no:Atom]] [[pl:Atom]] [[pt:Átomo]] [[ro:Atom]] [[ru:Атом]] [[sh:Atom]] [[simple:Atom]] [[sk:Atóm]] [[sl:Atom]] [[sr:Атом]] [[su:Atom]] [[sv:Atom]] [[ta:அணு]] [[th:อะตอม]] [[tl:Atomo]] [[tr:Atom]] [[uk:Атом]] [[vi:Nguyên tử]] [[yi:אטאם]] [[zh:原子]] [[zh-yue:原子]] 1168 19845 2005-09-19T18:20:17Z Sz-iwbot 197 robot Adding: gl, is '''Ledus''' ir [[Ūdens|ūdens]] cietais [[agregātstāvoklis]]. [[Ūdens]] sasalst ledū, ja tā [[Temperatūra|temperatūra]] ir zemāka par 0 [[Celsija temperatūras skala|grādiem pēc Celsija]]. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Fizika]] [[als:Eis]] [[bg:Лед]] [[ca:Gel]] [[cs:Led]] [[cy:Iâ]] [[da:Is]] [[de:Eis]] [[en:Ice]] [[eo:Glacio]] [[es:Hielo]] [[et:Jää]] [[fi:Jää]] [[fr:Glace]] [[gl:Xelo]] [[he:קרח]] [[id:Es]] [[is:Ís]] [[it:Ghiaccio]] [[ja:氷]] [[nds:Ies]] [[nl:IJs]] [[no:Is]] [[pl:Lód]] [[pt:Gelo]] [[simple:Ice]] [[sl:Led]] [[su:És]] [[sv:Is]] [[zh:冰]] 1169 10784 2005-06-03T06:36:34Z Feens 37 #redirect [[Aleksandrs Lielais]] 1170 23650 2005-11-30T09:10:58Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/85.254.211.70|85.254.211.70]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail '''Datorika''' ir zinātnes nozare, kas nodarbojas ar [[informācija|informācijas]] vākšanu un apstrādi. To iedala vairākās nozarēs: *[[programminženierija]] (apskata programmatūras izstrādes procesus), *[[datorzinātne]] (apskata algoritmus un rēķināšanas matemātiskos principus), *[[informācijas tehnoloģijas]] (apskata programmatūras un datoru pielietojumu dažādu problēmu risināšanā), *[[informācijas sistēmas]] (apskata informācijas glabāšanu un datubāzes), *[[datoru iekārtas]] (apskata rēķināšanas un komunikāciju aparatūras izstrādi. [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] 1171 51038 2006-06-18T15:28:25Z Knakts 848 kat '''Zooloģija''' ir [[bioloģija]]s nozare, kas nodarbojas ar [[dzīvnieki|dzīvnieku]] pētīšanu. [[Category:zooloģija]] [[an:Zoolochía]] [[ar:علم الحيوان]] [[bg:Зоология]] [[bn:প্রাণিবিদ্যা]] [[br:Loenoniezh]] [[ca:Zoologia]] [[cs:Zoologie]] [[da:Zoologi]] [[de:Zoologie]] [[el:Ζωολογία]] [[en:Zoology]] [[eo:Zoologio]] [[es:Zoología]] [[eu:Zoologia]] [[fa:جانورشناسی]] [[fi:Eläintiede]] [[fr:Zoologie]] [[fy:Soölogy]] [[gl:Zooloxía]] [[he:זואולוגיה]] [[hi:प्राणी विज्ञान]] [[hr:Zoologija]] [[hu:Zoológia]] [[ia:Zoologia]] [[id:Zoologi]] [[io:Zoologio]] [[is:Dýrafræði]] [[it:Zoologia]] [[ja:動物学]] [[ko:동물학]] [[la:Zoologia]] [[lad:Zoolojia]] [[lb:Zoologie]] [[lt:Zoologija]] [[mk:Зоологија]] [[ms:Zoologi]] [[nds:Zoologie]] [[nl:Zoölogie]] [[no:Zoologi]] [[oc:Zoologia]] [[os:Зоологи]] [[pl:Zoologia]] [[pt:Zoologia]] [[ro:Zoologie]] [[ru:Зоология]] [[scn:Zuoluggìa]] [[sh:Zoologija]] [[simple:Zoology]] [[sk:Zoológia]] [[sl:Zoologija]] [[sr:Зоологија]] [[sv:Zoologi]] [[ta:விலங்கியல்]] [[th:สัตววิทยา]] [[tr:Zooloji]] [[vi:Động vật học]] [[vo:Nimav]] [[zh:动物学]] 1172 51040 2006-06-18T15:33:27Z Knakts 848 interwiki '''Dzīvnieki''' ir liela [[organisms|organismu]] grupa, kas ir [[daudzšūnu organismi|daudzšūnu]], spējīgi kustēties un reaģēt uz apkārtējo [[vide|vidi]], un barojas, pārtiekot no citiem [[organisms|organismiem]]. No [[bioloģija|bioloģijas]] viedokļa, arī [[cilvēks]] pieder pie dzīvniekiem, kaut arī sarunvalodā šo terminu šādi lietot nemēdz. Dažreiz uzskata, ka [[amēba|amēbas]] arī ir dzīvnieki, tādā gadījumā dzīvnieki var būt arī vienšūnas organismi, lai arī tos var iedalīt asevišķi pie vienšūņiem. (Tie tomēr vienmēr ir [[eikariots|eikarioti]]). {{stub}}{{}} ==Iedalījums== ===Tips=== Dzīvnieku [[valsts (bioloģiskā)|valsts]] iedalās vairākos [[tips|tipos]]: *[[sūkļi]]; *[[posmkāji]] - vēži, zirnekļi un kukaiņi; *[[gliemji]]; *[[adataiņi]] - jūraszvaigznes, jūraseži; *[[zarndobumaiņi]] - hidras un medūzas; *[[plakantārpi]] - skropstiņtārpi, [[Lentenis|lenteņi]]; *[[veltņtārpi]] - virpotāji, nematodes; *[[posmtārpi]] - [[dēle]]s; *[[pushordaiņi]]; *[[hordaiņi]] - lielākā daļa radību, kuras parasti sauc par dzīvniekiem ===Klase=== Hordaiņu tipu iedala vairākās [[klase|klasēs]]: :*[[zivis]] - lai arī šo klasi dažreiz mēdz dalīt kaulzivīs (lielākā daļa zivju) un skrimšļzivīs :(haizivis un rajas). :*[[abinieki]] - vardes, tritoni, krupji, salamandras un līdzīgi; :*[[rāpuļi]] - čūskas, ķirzakas, [[krokodils|krokodili]], pie šīs klases ir pieskaitāmi arī dinozauri (tie ir izmiruši); :*[[putni]] - visi putni; :*[[zīdītāji]] - dažreiz ar jēdzienu dzīvnieki saprot tieši zīdītājus. ==Piemēri== Dzīvnieki ir, piemēram: *[[lācis]], *[[kaķis]], *[[suns]], *[[zilonis]], *[[pele]], *[[zvirbulis]], *[[varde]], *[[līdaka]], *[[krokodils]] *[[zebra]], *[[zirgs]], *[[zirneklis]], *[[skudra]], *[[zirneklis]], *[[slieka]], *[[gliemezis]], *[[lapsene]]. [[Category:dzīvnieki]] [[af:Animalia]] [[als:Tiere]] [[an:Animal]] [[ar:حيوان]] [[ast:Animal]] [[bm:Bagan]] [[bg:Животно]] [[ca:Animal]] [[chy:Hova]] [[cs:Živočichové]] [[cy:Anifail]] [[da:Dyr]] [[de:Tiere]] [[en:Animal]] [[et:Loomad]] [[el:Ζώα]] [[es:Animal]] [[eo:Animalo]] [[fi:Eläinkunta]] [[fr:Animal]] [[fy:Dier]] [[ga:Ainmhí]] [[he:בעלי חיים]] [[hr:Životinje]] [[io:Animalo]] [[id:Hewan]] [[ia:Animal]] [[it:Animali]] [[ja:動物]] [[ko:동물]] [[kw:Enyval]] [[ku:Ajal]] [[la:Animalia]] [[lb:Déiereräich]] [[li:Diere]] [[lt:Gyvūnų karalystė]] [[mk:Животни]] [[ms:Haiwan]] [[nah:Yolkatl]] [[nl:Dieren (rijk)]] [[no:Dyr]] [[nrm:Animâ]] [[nds:Beest]] [[pl:Zwierzęta]] [[pt:Animalia]] [[ru:Животные]] [[scn:Armali]] [[simple:Animal]] [[sl:Živali]] [[sr:Животиња]] [[sv:Djur]] [[th:สัตว์]] [[vi:Động vật]] [[uk:Тварини]] [[yi:חיה]] [[zh:动物]] [[zh-min-nan:Tōng-bu̍t]] 1173 51598 2006-06-22T14:28:41Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.245.212.218|84.245.212.218]], atjaunoju versiju, ko saglabāja YurikBot '''Lācis''' ir liels, [[plēsēji|plēsīgs]] [[zīdītājs]], kas dzīvo ļoti dažādos apstākļos - no [[tropi|tropiem]] līdz [[Arktika|Arktikai]]. Lācis ir garspalvains, tam ir īsa [[aste]], neievelkami [[nags|nagi]], garš [[purns]] un nelielas, apaļas [[auss|ausis]]. Lācim ir izcila [[oža]] un [[dzirde]]. Dažas [[lāču sugas]], piemēram, [[polārlācis]] un [[grizli lācis]] ir cilvēkam bīstamas. [[Image:Bear.jpg|right|framed|Brūnais lācis]] Lāču [[pārošanās periods]] iestājas pēc ziemas miega vienu reizi gadā. Parasti piedzimst 1-3 lācēni, kas paliek kopā ar māti līdz 6 mēnešu vecumam. Seksuālu briedumu lāči sasniedz aptuveni 7 gadu vecumā. Lāči dzīvo vidēji 25-40 gadus. [[Image:Laaciitis.jpg|right|framed|Nebrīvē dzimušā brūnā-polārlāča izbāzēnis muzejā]]Polārlācis un Brūnais Lācis savā starpā var pāroties un veidot vairoties spējīgus (fertilus) pēcnācējus. Pirmais dokumentētais gadījums savvaļā notika 2006. gadā Kanādā, kur kāds amerikāņu mednieks, nopērkot licenci, nošava polārlāci, kas, pēc rūpīgākas apskates, izrādījas polārlācenes un grizli lāča pēcnācējs. Lai par to pārliecinātos ķepainim veica DNS analīzes, kuras tika publicētas 12 maijā. Nu jau beigtais lācis tika atdots medniekam kurš bija priecīgs par vērtīgo trofeju. Lai arī daudzi priecājas par šādu lāču eksistenci brīvā dabā, pieredzējuši zoologi satraucas par abu sugu iespējamo degradēšanos un uzskata ka šadu pārošanos veicina lāču dzīves telpas sarukšana un globālā sasilšana. [[Image:pizzly_laacis.jpg|center|framed|Nomedītais ķepainis]] Nebrīvē dažādu lāču krustojumi ir pavairoti daudzviet, tačhu šis ir pirmais brīvā dabā nomedītais eksemplārs. Lācis ir [[Krievija|Krievijas]] valsts simbols. Tiek uzskatīts, ka lāčiem līdzinās debess [[zvaigznājs|zvaigznāji]] [[Lielais Lācis]] un [[Mazais Lācis]]. {{aizmetnis}} [[Category:zīdītāji]] [[an:Onso]] [[ar:دب]] [[ast:Osu]] [[bg:Мечкови]] [[ca:Ós]] [[cs:Medvědovití]] [[cy:Arth]] [[da:Bjørne]] [[de:Bären]] [[el:Αρκούδα]] [[en:Bear]] [[eo:Urso]] [[es:Ursidae]] [[fi:Karhut]] [[fr:Ursidae]] [[he:דוביים]] [[hr:Medvjedi]] [[id:Beruang]] [[io:Urso]] [[it:Ursidae]] [[ja:クマ]] [[ko:곰]] [[la:Ursidae]] [[li:Bere]] [[lt:Lokiniai]] [[ms:Beruang]] [[nl:Beren]] [[nn:Bjørn]] [[no:Bjørnefamilien]] [[oc:Ors]] [[pl:Niedźwiedziowate]] [[pt:Ursidae]] [[ro:Urs]] [[ru:Медвежьи]] [[scn:Ursidae]] [[sh:Medvjed]] [[simple:Bear]] [[sr:Медвед]] [[sv:Björnar]] [[ta:கரடி]] [[th:หมี]] [[tl:Oso]] [[tr:Ayı]] [[ug:ظات باش قوثذر ظئيعق]] [[zh:熊科]] [[zh-min-nan:Hîm]] 1174 28484 2006-02-06T12:05:13Z 213.197.155.254 '''Kaķis''' (mājas kaķis) ir mazs, plēsīgs zīdītājs, kas ir pieradināts jau vairāk nekā 7000 gadu. Ļoti populārs mājdzīvnieks. Kaķi parasti sver no 4 līdz 7 [[kg]], dzīvo no 15 līdz 20 gadus ilgi. <table border="1" cellspacing="0" align="right" width = 200 cellpadding="2"> <tr><th align="center" bgcolor=pink>'''Mājas kaķis'''<br>''Felis silvestris catus''<br><small>[[Aizsardzības statuss]] : <font color="forestgreen">'''Neapdraudēts'''</small></font></th></tr> <tr><td> [[Image:Bauernkatze.jpg|250px|center]]</td></tr> <tr><th align="center" bgcolor=pink>'''Klasifikācija'''</th></tr> <tr><td> <table align="center"> <tr><td>[[Valsts (bioloģija)|Valsts]]:</td><td>[[Dzīvnieki]] ([[Animalia]])</td></tr> <tr><td>[[Tips (bioloģija)|Tips]]:</td><td>[[Hordaiņi]] ([[Chordata]])</td></tr> <tr><td>[[Klase (bioloģija)|Klase]]:</td><td>[[Zīdītāji]] ([[Mammalia]])</td></tr> <tr><td>[[Kārta (bioloģija)|Kārta]]:</td><td>[[Plēsēji]] ([[Carnivora]])</td></tr> <tr><td>[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]:</td><td>[[Kaķu dzimta|Kaķu]] ([[Felidae]])</td></tr> <tr><td>[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]:</td><td>[[Kaķu ģints|Kaķu]] ([[Felis]])</td></tr> <tr><td>[[Suga (bioloģija)|Suga]]:</td><td>[[Meža kaķis]]<br>([[Felis silvestris]])</td></tr> <tr><td>[[Pasuga]]:</td><td>'''Mājas kaķis'''<br>''Felis silvestris catus''</td></tr> </table> </td></tr></table> [[Category:Mājdzīvnieki]] [[Category:Kaķi]] [[ar:قطة]] [[an:Gato]] [[ast:Gatu]] [[bg:Котка]] [[bm:Jakuma]] [[bo:ཞི་མི]] [[br:Kazh]] [[ca:Gat]] [[cy:Cath]] [[da:Kat (Felis silvestris catus)]] [[de:Hauskatze]] [[en:Cat]] [[et:Kass]] [[als:Hauskatze]] [[es:Gato]] [[eo:Kato]] [[fr:Chat domestique]] [[gl:Gato]] [[ko:고양이]] [[id:Kucing]] [[ia:Catto domestic]] [[is:Köttur]] [[it:Felis silvestris catus]] [[he:חתול]] [[jv:Kucing]] [[la:Feles]] [[lb:Hauskaz]] [[lt:katė]] [[hu:Macska]] [[mg:Saka]] [[nl:Kat]] [[nds:Katt]] [[ja:ネコ]] [[no:Katt]] [[pl:Kot domowy]] [[pt:Gato doméstico]] [[ru:Кошка]] [[simple:Cat]] [[sk:Mačka domáca]] [[sr:Мачка]] [[fi:Kesykissa]] [[sv:Katt]] [[th:แมว]] [[tr:Kedi]] [[wa:Tchet]] [[zh:猫]] 1175 53397 2006-07-03T10:08:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:千克]] '''Kilograms''' (kg) ir [[SI]] standarta [[masa|masas]] [[mērvienība]]. Viens kilograms ir apmēram vienāds ar viena [[litrs|litra]] [[ūdens]] masu (4 [[Celsija grādi|Celsija grādu]] [[temperatūra|temperatūrā]] un pie normāla [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]]).<br><br> Kilograms ir vienāds ar starptautiskā [[masa]]s [[vienība]]s [[etalons|etalona]] masu, kas izgatavots kā cilindrisks ķermenis no [[platīns|platīna]] un [[irīdijs|irīdija]] sakausējuma. {{stub}} [[Category:Fizika]] [[Category:Mērvienības]] [[als:Kilogramm]] [[ar:كيلوغرام]] [[bg:Килограм]] [[bn:কিলোগ্রাম]] [[br:Kilogram]] [[bs:Kilogram]] [[ca:Quilogram]] [[cs:Kilogram]] [[da:Kilogram]] [[de:Kilogramm]] [[el:Χιλιόγραμμο]] [[en:Kilogram]] [[eo:Kilogramo]] [[es:Kilogramo]] [[et:Kilogramm]] [[eu:Kilogramo]] [[fa:کیلوگرم]] [[fi:Kilogramma]] [[fr:Kilogramme]] [[gl:Quilogramo]] [[he:קילוגרם]] [[hr:Kilogram]] [[hu:Kilogramm]] [[ia:Kilogramma]] [[is:Kílógramm]] [[it:Chilogrammo]] [[ja:キログラム]] [[ko:킬로그램]] [[la:Chiliogramma]] [[lb:Kilogramm]] [[lt:Kilogramas]] [[mk:Килограм]] [[nl:Kilogram]] [[nn:Kilogram]] [[no:Kilogram]] [[pl:Kilogram]] [[pt:Quilograma]] [[ru:Килограмм]] [[sco:Kilogram]] [[sh:Kilogram]] [[simple:Kilogram]] [[sk:Kilogram]] [[sl:Kilogram]] [[sq:Kilogrami]] [[sr:Килограм]] [[su:Kilogram]] [[sv:Kilogram]] [[th:กิโลกรัม]] [[tr:Kilogram]] [[uk:Кілограм]] [[vi:Kilôgam]] [[zh:千克]] [[zh-min-nan:Kong-kin]] [[zh-yue:千克]] 1176 50756 2006-06-16T19:24:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-min-nan:Káu]] '''Suns''' ir plēsīgs [[zīdītājs]], kas ir pieradināts apmēram 15 000 gadus. Šo tūkstošgažu laikā suņi ir pārveidojušies simtiem ļoti dažādās šķirnēs, ar radikāli atšķirīgiem izmēriem, krāsu, apspalvojumu u.tml. ---- [http://termini.lza.lv/article.php?id=168 Suņu šķirņu nomenklatūra] ([[:en:Fédération Cynologique Internationale|FCI]] un LZA Terminoloģijas komisija) {{stub}} [[Category:Mājdzīvnieki]] [[af:Hond]] [[an:Can]] [[ar:كلب]] [[ast:Perru]] [[bg:Домашно куче]] [[bm:Wùlù]] [[bo:ཁྱི་]] [[ca:Gos]] [[chr:ᎩᏟ]] [[cs:Pes domácí]] [[cy:Ci]] [[da:Hund]] [[de:Haushund]] [[en:Dog]] [[eo:Hundo]] [[es:Perro]] [[et:Koer]] [[eu:Txakur]] [[fa:سگ]] [[fi:Koira]] [[fr:Chien]] [[gd:Cù]] [[gl:Can]] [[got:𐌷𐌿𐌽𐌳𐍃]] [[he:כלב]] [[hr:Domaći pas]] [[hu:Kutya]] [[ia:Can]] [[id:Anjing]] [[io:Hundo]] [[it:Canis lupus familiaris]] [[ja:イヌ]] [[jv:Asu]] [[ko:개]] [[la:Canis]] [[lb:Haushond]] [[lt:Šuo]] [[ms:Anjing]] [[nds-nl:Hond]] [[nl:Hond]] [[nn:Hund]] [[no:Tamhund]] [[nrm:Tchian]] [[oc:Ca]] [[pl:Pies domowy]] [[pt:Cão]] [[ro:Câine]] [[ru:Собака домашняя]] [[simple:Dog]] [[sk:Pes domáci]] [[sl:Pes]] [[sr:Пас]] [[sv:Hund]] [[th:สุนัข]] [[tr:Köpek]] [[ug:ئىت]] [[uk:Собака]] [[vi:Chó]] [[zh:犬]] [[zh-min-nan:Káu]] 1177 51214 2006-06-19T05:17:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[sl:Mravlja]], [[tl:Langgam]] '''Skudras''', viena no visveiksmīgākajām un izplatītākajām [[kukaiņi|kukaiņu]] sugām, dzīvo lielās, labi organizētās kolonijās no daudziem tūkstošiem skudru. Tās ir nelielas - parasti no 2 līdz 10 [[mm]] garas, ar sešām kājām. [[Category:posmkāji]] [[an:Formiga]] [[ar:نمل]] [[ast:Formiga]] [[bg:Мравки]] [[bs:Mrav]] [[ca:Formiga]] [[cs:Mravencovití]] [[cy:Morgrugyn]] [[da:Myre]] [[de:Ameisen]] [[en:Ant]] [[eo:Formiko]] [[es:Hormiga]] [[fi:Muurahaiset]] [[fr:Fourmi]] [[gl:Formiga]] [[he:נמלים]] [[hr:Mravi]] [[io:Formiko]] [[it:Formicidae]] [[ja:アリ]] [[ko:개미]] [[lt:Skruzdėlės]] [[mg:Vitsika]] [[nah:Azcatl]] [[nds:Miechhammeke]] [[nl:Mieren]] [[nn:Maur]] [[no:Maur]] [[oc:Formiga]] [[pl:Mrówkowate]] [[pt:Formiga]] [[qu:Sisi]] [[ru:Муравьи]] [[sh:Mrav]] [[simple:Ant]] [[sl:Mravlja]] [[sr:Мрав]] [[su:Sireum]] [[sv:Myror]] [[tl:Langgam]] [[tr:Karınca]] [[zh:蚂蚁]] 1178 10793 2005-05-28T11:13:58Z Yyy 146 '''Milimetrs''' (mm) ir [[SI]] garuma mērvienība - viena tūkstošdaļa no [[metrs|metra]]. SI sistēmā garuma pamatmērvienība ir [[metrs]]. Milimetros mēra arī nokrišņu daudzumu. [[Category:Fizika]] [[Category:Mērvienības]] [[en:Millimetre]] [[da:Millimeter]] [[de:Millimeter]] [[eo:Milimetro]] [[ja:&#12511;&#12522;&#12513;&#12540;&#12488;&#12523;]] [[sl:Milimeter]] [[fi:Millimetri]] [[sv:Millimeter]] 1179 51019 2006-06-18T14:45:45Z Knakts 848 kat '''Zilonis''' ir vislielākais uz zemes dzīvojošais [[zīdītājs]], kas jau piedzimstot sver 100 [[kg]], bet var izaugt līdz pat 12 tonnām smags.Viņu grūsnības periods ir 22 mēneši {{aizmetnis}} [[Category:zīdītāji]] [[af:Olifant]] [[ast:Elefante]] [[bg:Слон]] [[ca:Elefant]] [[cs:Slon]] [[da:Elefant]] [[de:Elefanten]] [[en:Elephant]] [[es:Elefante]] [[eo:Elefanto]] [[fr:Elephantidae]] [[ko:코끼리]] [[it:Elephantidae]] [[lt:Straubliniai]] [[li:Olifante]] [[ln:Nzoku]] [[ms:Gajah]] [[nl:Olifanten]] [[no:Elefant]] [[ja:ゾウ]] [[pl:Słoniowate]] [[pt:Elefante]] [[ru:Слон]] [[simple:Elephant]] [[fi:Norsut]] [[sv:Elefanter]] [[zh:象]] [[he:פילים]] 1180 51014 2006-06-18T14:42:44Z Knakts 848 -kat '''Peles''' ir mazi [[zīdītāji]]-[[grauzēji]]. Daudzas peļu [[Suga (bioloģija)|suga]]s parasti dzīvo kopā ar [[cilvēks|cilvēkiem]], vai nu kā kaitēkļi, vai arī (reizēm) kā [http://lv.wikipedia.org/wiki/Category:Mājdzīvnieki mājdzīvnieki]. [[Image:house_mouse.jpg|250px|frame|Pele|right]] Kaut arī peles parasti pārtiek no [[augi]]em, tās ir [[visēdāji|visēdājas]] un ēd arī gaļu. Bada apstākļos novērojams [[kanibālisms]]. [[Category:Grauzēji]] [[Category:Mājdzīvnieki]] [[bg:Домашна мышка]] [[cs:My%C5%A1]] [[da:Mus]] [[de:Maus]] [[es:Ratón]] [[fr:Souris]] [[he:&#1506;&#1499;&#1489;&#1512;]] [[ja:&#12493;&#12474;&#12511;]] [[eo:Muso]] [[en:Mouse]] [[nah:Quimichin]] [[nds:Muus]] [[nl:Muis (dier)]] [[no:Mus]] [[pl:Mysz (zwierz%C4%99)]] [[sv:Mus]] [[zh:%E9%BC%A0]] [[zh-min-nan:Chhí]] 1181 29901 2006-02-10T10:39:58Z Evija T 132 redirekts uz Mājas zvirbuli #REDIRECT [[Mājas zvirbulis]] 1182 51018 2006-06-18T14:45:34Z Knakts 848 kat ''Zebra'' ir [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvojošs zirgveidīgs [[zīdītājs]], pazīstams sava melni un balti strīpotā krāsojuma dēļ. [[Category:zīdītāji]] [[af:Sebra]] [[ar:حمار وحشي]] [[bg:Зебра]] [[bn:জেবরা]] [[cs:Zebra]] [[da:Zebra]] [[de:Zebra]] [[en:Zebra]] [[eo:Zebro]] [[es:Cebra]] [[fi:Seeprat]] [[fr:Zèbre]] [[he:זברה]] [[io:Zebro]] [[it:Zebra]] [[ja:シマウマ]] [[ms:Kuda Belang]] [[nl:Zebra]] [[nn:Sebra]] [[no:Sebra]] [[pl:Zebra]] [[pt:Zebra]] [[ru:Зебра]] [[simple:Zebra]] [[sl:Zebra]] [[sr:Зебра]] [[sv:Sebror]] [[zh:斑馬]] 1183 51022 2006-06-18T15:05:34Z Knakts 848 kat <table border="1" cellspacing="0" align="right" width = 200 cellpadding="2"> <tr><th align="center" bgcolor=pink>''Homo sapiens''<br><small>[[Aizsardzības statuss]] : <font color="forestgreen">'''Nav apdraudēts'''</small></font></th></tr> <tr><td> [[Image:501px-PPlaquecloseup.png|200px]] <BR> <small> [[Vīrietis|Vīrieša]] un [[sieviete|sievietes]] attēls, kas tika nosūtīts [[visums|kosmosā]] ''[[Pioneer 11]]'' misijas ietvaros</small></td></tr> <tr><th align="center" bgcolor=pink>'''Klasifikācija'''</th></tr> <tr><td> <table align="center"> <tr><td>[[Valsts (bioloģija)|Valsts]]:</td><td>[[Dzīvnieki]] (''Animalia'')</td></tr> <tr><td>[[Tips (bioloģija)|Tips]]:</td><td>[[Hordaiņi]] (''Chordata'')</td></tr> <tr><td>[[Klase (bioloģija)|Klase]]:</td><td>[[Zīdītāji]] (''Mammalia'')</td></tr> <tr><td>[[Kārta (bioloģija)|Kārta]]:</td><td>[[Primāti]] (''Primates'')</td></tr> <tr><td>[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]:</td><td>[[Hominīdi]] (''Hominidae'')</td></tr> <tr><td>[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]:</td><td>[[Homo]] (''Homo'')</td></tr> <tr><td>[[Suga (bioloģija)|Suga]]:</td><td>Homo sapiens<br>(''H. sapiens'')</td></tr> </table> </td></tr></table> '''Cilvēks''' ir dzīva būtne, kas pieder pie ''Homo'' ģints un ''Homo sapiens'' sugas. Mūsdienās vienīgā sastopamā ''H. sapiens'' pasuga ir ''H. sapiens sapiens''. Līdz nesenam laikam bija pieņemts uzskatīt, ka otra šīs sugas pasuga ir bijusi [[Neandertālietis|''Homo sapiens neanderthaliensis'']], jeb [[Neandertālietis|Neandertāles cilvēks]], kas izzuda pirms apmēram 30 000 gadu. [[DNS]] izpētes rezultāti liek domāt, ka atšķirības tomēr bijušās pārāk lielas, lai neandertāliešus varētu uzskatīt par cilvēkiem. Savukārt dati, kas norāda uz vairotiesspējīgu pēcnācēju radīšanas iespēju starp abām pasugām, liecina, ka tās tomēr pieder vienai sugai. Cilvēks pieder pie [[primāts|primātu]] kārtas. ''Sapiens'' ([[latīņu valoda|lat. val.]]) nozīmē "gudrs", kas pamatā norāda uz cilvēka spēju domāt. Cilvēkiem ir augsti attīstītas smadzenes, kas tam dod iespēju abstrakti domāt, lietot valodu, apzināties savu [[introspekcija|esamību]], kā arī veidot kompleksu [[kultūra|kultūru]] un izmantot to, lai pielāgotos apkārtējai videi. Cilvēku pārvietošanās uz divām kājām savienojumā ar veiklām piecpirkstu rokām un attīstītām smadzenēm dod cilvēkam iespēju izgatavot un izmantot sarežģītas ierīces, kuru plašā izmantošana atšķir cilvēkus no citām sugām. Cilvēks ir sociāla būtne. Cilvēki rada kompleksas sociālas struktūras, kas sastāv no atsevišķām grupām, kas savā starpā sacenšas vai sadarbojas. Atsevišķām cilvēku grupām parasti ir vienoti uzskati, [[mīts|mīti]], [[rituāls|rituāli]], vērtības, [[sociālās normas]], kas kopumā veido šo grupu [[kultūra|kultūru]] Viena no kultūras sastāvdaļām ir [[reliģija|reliģija]]. Reliģijās kā nozīmīgu cilvēka daļu parasti postulē [[dvēsele|dvēseli]], kas parasti tiek uzskatīta par nemirstīgu arī pēc cilvēka fiziskās nāves. Cilvēku ar dvēseles, [[sirdsapziņa]]s u.c. palīdzību raksturo arī daudzi [[filozofija]]s virzieni. ''Homo sapiens'' pasugas ''Homo sapiens sapiens'' [[gēns|gēni]] ir par 96% identiski [[šimpanze|šimpanzes]] gēniem. Atšķirība starp cilvēka un šimpanzes gēniem ir aptuveni 10 reižu mazāka nekā atšķirība starp [[žurka|žurkas]] un [[pele|peles]] gēniem. ==Terminoloģija== Vārdu "cilvēki" parasti lieto, lai apzīmētu jebkuru specifisku cilvēku grupu. Kad runa ir par cilvēku grupu, kam piemīt kopīgas [[etnoss|etniskas]], kulturālas vai [[nācija|nacionālas]] iezīmes, lieto vārdu "[[tauta]]". Vārdu "cilvēks" atkarībā no situācijas lieto, lai apzīmētu visu cilvēku sugu vai arī atsevišķu tās indivīdu. Lai apzīmētu vienu indivīdu, lieto arī vārdu "persona" (latviešu valodā šo vārdu biežāk lieto formālajā leksikā, sevišķi juridiskos dokumentos). Vīriešu dzimuma bērnus sauc par zēniem, bet sieviešu – par meitenēm. ==Dzīves cikls== Cilvēka [[bioloģiskais dzīves cikls|dzīves cikls]] ir līdzīgs, kā citiem zīdītājiem, kuriem ir [[placenta|placenta]]. Cilveki ir [[dzīvdzemdētājs|dzīvdzemdētāji]]. Par cilvēka ķermeņa aizsākumu var uzskatīt apaugļotu [[olšuna|olšūnu]] jeb [[zigota|zigotu]]. Zigota parasti izveidojas, kad [[dzimumakts|dzimumakta]] rezultātā sievietes ķermenī savienojas [[spermatozoīds]] un olšūna. Tomēr mūsdienās reizēm tiek izmantota arī [[ārpusdzemdes apaugļošana]]. Sievietes [[dzemde|dzemdē]] zigota sāk dalīties, ar laiku pārtopot par [[embrijs|embriju]], kas trīsdesmit astoņu nedēļu laikā attīstās par [[cilvēka auglis|cilvēka augli]]. [[dzemdības|Dzemdību]] laikā auglis tiek izgrūsts no mātes ķermeņa un pirmo reizi sāk patstāvīgi elpot. Kopš šī mirkļa vairums sabiedrību atzīst jaundzimušo par personu, kuru pilnā mērā aizsargā likums. Tomēr dažās sabiedrībās personas tiesības tiek attiecinātas arī uz cilvēka augli vai pat zigotu. Salīdzinājumā ar citām sugām cilvēka dzemdības ir relatīvi sarežģītas. Nereti dzemdību process ilgst 24 vai vairāk stundas un tā laikā var tikt ievainota gan māte, gan bērns. Pastāv risks, ka dzemdībās var mirt māte vai bērns, vai abi. Mātes un jaundzimušā mirstības līmenis tiek uzskatīts par vienu no sabiedrības labklājības rādītājiem. 20. gadsimta laikā daudzās sabiedrībās veiksmīgu dzemdību skaits ir ievērojami pieaudzis, pateicoties medicīnas sasniegumiem. Tomēr paša dzemdību procesa medicīniskošana saskaņā ar dažām teorijām tiek kritizēta, uzsverot [[dabīgas dzemdības|dzemdību dabīgo]] un normālo raksturu. [[jaundzimušais|Jaundzimušie]] pēc 9 mēnešu [[iznēsāšana|iznēsāšanas]] perioda parasti sver 3-4 kilogramus un ir 50-60 centimetrus gari. Piedzimšanas mirklī tie ir izteikti bezpalīdzīgi, bet turpina augt un attīstīties vairākus gadus, sasniedzot dzimumbriedumu apmēram 12-15 gadu vecumā. Zēni turpina augt arī pēc šī vecuma, sasniedzot lielāko auguma garumu apmēram 18 gadu vecumā.. Cilvēka dzīves ciklu var nosacīti iedalīt vairākos posmos: [[bērnība]], pusaudža vecums, briedums un vecums. Katru no šiem posmiem analītisku iemeslu dēļ nereti iedala vēl sīkāk. Šo posmu garums un it seviški brieduma un vecuma ilgums nav fiksēts. Sagaidāmā dzīves ilguma ziņā starp sabiedrībām pastāv ievērojamas atškirības. Tā, piemēram, Monako vidējais dzives ilgums ir 45,1 gads, bet Ugandā – tikai 14,8 gadi. Sagaidāmais dzīves ilgums dzimšanas brīdī Amerikas Savienotajās valstīs 2006. gadā ir 77,6 gadi <ref>[http://www.cdc.gov/nchs/fastats/lifexpec.htm Life expectancy in the U.S.], National Center for Health Statistics, Centers for Disease Control and Prevention, December 8, 2004, lapa pārbaudīta [[13. aprīlis]], [[2005]].</ref>, Singapūrā – 84,29 gadi sievietēm, bet 78,96 gadi – vīriešiem. Tai pat laikā Botsvanā, galvenokārt pateicoties AIDS izplatībai, sagaidāmais dzives ilgums ir tikai 30,99 gadi vīriešiem un 30,53 gadi sievietēm. Saskaņā ar ANO datiem <ref>[http://www.un.org/ageing/note5713.doc.htm U.N. Statistics on Population Ageing], United Nations press release, February 28, 2002, Lapa pārbaudīta [[13. aprīlis]], [[2005]].</ref> 2002. gadā pasaulē bija 210 000 cilvēku, kuru vecums pārsniedz 100 gadus. Patlaban maksimālais cilvēka dzīves ilgums ir apmēram 120 gadi un ir paredzams, ka tas ar laiku pieaugs. Visā pasaulē uz katrām 100 sievietēm, kuru vecums ir pāri 60 gadiem, ir 81 tāda pat vecuma vīrietis un starp visvecākajiem uz katrām 100 sievietēm ir 53 vīrieši. Nepastāv vienots uzskats par to, sākot ar kuru mirkli dzīves ciklā iespējams jau runāt par pilntiesīgu personu, kā arī par to, vai persona eksistē pirms apaugļošanās vai pēc nāves. Cilvēku sabiedrībām ir raksturīgas bēru ceremonijas, kuras bieži vien ir saistītas ar uzskatiem par dzīvi pēc nāves un/vai personas nemirstibu. ==Klasifikācija un evolūcija== [[Image:Map-of-human-migrations.jpg|thumb|400px|Pasaules karte, kuras centrā ir [[Ziemeļpols]] un kurā attēlota cilvēku pārvietošanās. [[Āfrika]], no kuras sākās migrācija, ir augšā kreisajā pusē, [[Dienvidamerika]] – vistālāk pa labi. Ar zilo, adataino līniju atzīmēts reģions, ko pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] laikā klāja [[ledus]] vai [[tundra]]. Skaitļi apzīmē gadu tūkstošus pirms šodienas. Ar burtiem apzīmētas mitohondriālās [[DNS]] [[halogrupa|haplogrupas]], piemēram: <li>Dienvideiropas: J, K,</li> <li>Ziemeļeiropas: H, T, U, V, X,</li> <li>Tuvo Austrumu: J, N,</li> <li>Āfrikas: L, L1, L2, L3,</li> <li>Āzijas: A, B, C, D, E, F, G (piezīme: M sastāv no C, D, E un G),</li> <li>Amerikas indiāņu: A, B, C, D, dažkārt - X.</li>]] Bioloģiski cilvēkus definē kā ''Homo sapiens'' sugas [[hominīdi|hominīdus]]. Vienīgā pastāvošā ''Homo sapiens'' pasuga ir ''Homo sapiens sapiens''. Pēc [[DNS]] analīzēm pie cilvēku sugai līdzīgām sugām pieder [[šimpanze|šimpanzes]] un [[gorilla|gorillas]], arī [[orangutāns|orangutāni]]. Lēš, ka cilvēku radurakstu līnija no šimpanžu līnijas atdalījās pirms aptuveni pieciem miljoniem gadu, no gorillu – pirms aptuveni astoņiem miljoniem. 2001. gadā Čadā tomēr tika atrasts [[galvaskauss]], kas, iespējams, liecina par agrāku cilvēku un cilvēkveidīgo pērtiķu līnijas sadalīšanos. Pastāv divas nopietnas teorijas par mūsdienu cilvēku [[evolūcija|evolūciju]]. "Vienas izcelsmes hipotēzē" apgalvots, ka mūsdienu cilvēks attīstījās [[Āfrika|Āfrikā]] un vēlāk aizstāja hominīdus citās pasaules daļās. "Multireģonālā hipotēze" savukārt vēstī, ka mūsdienu cilvēks vismaz daļēji radās no savstarpēji neatkarīgām hominīdu grupām. Pastāv arī teorija, kas apvieno šīs divas hipotēzes. Tajā apgalvots, ka mūsdienu cilvēks pamatā ir Āfrikas izcelsmes, taču dažādās sabiedrībās notikusi sajaukšanās ar citām hominīdu grupām un to asimilācija. Cilvēku evolūciju raksturo vairākas svarīgas iezīmes: * smadzeņu dobuma un pašu smadzeņu izplešanās (Cilvēku smadzenes ir vairāk nekā divreiz lielākas par šimpanžu vai gorillu smadzenēm. Antropologi uzskata, ka smadzeņu struktūras reorganizācija ir svarīgāka par to izplešanos.); * acu [[zobs|zobu]] samazināšanās; * pārvietošanās uz divām ekstremitātēm; * [[balsene|balsenes]] noslīdēšana, kas dara iespējamu [[runa|runu]]. XX gs. 90-to gadu vidū cilvēku [[mitohondrālā DNS|mitohondriālās DNS]] variācijas sāka uzskatīt par vērtīgu avotu cilvēka "ciltskoka" rekonstruēšanai. Attiecīgo analīžu rezultātā uzskata, ka mūsdienu cilvēka senči attīstījušies Āfrikā pirms vairāk nekā 150 000 gadiem un ka mūsdienu cilvēks sāka migrāciju no Āfrikas pirms mazāk nekā 100 000 gadiem. [[Austrālija|Austrāliju]] kolonizēja pirms aptuveni 70 000 gadu, [[Eiropa|Eiropu]] – pirms 40 000 ar diviem vēlākiem migrācijas uzplūdiem pirms 22 000 un 9 000 gadiem, Amerikas – pirms 30 000 gadiem ar vēlāku migrācijas uzplūdu pāri [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] pirms 15 000 gadu. Dažu [[reliģija|reliģiju]] pārstāvji nepiekrīt [[evolūcija|evolūcijas teorijai]]: skat. [[Kreacionisms]]. ==Seksualitāte== Cilvēka seksualitāte ne tikai nodrošina [[Vairošanās|vairošanos]], bet arī pilda nozīmīgas sociālas funkcijas, radot fizisku tuvību, saites un [[hierarhija|hierarhiju]] indivīdu vidū. Seksuālu iekāri cilvēks piedzīvo kā fizisku tieksmi, ko bieži pavada spēcīgas emocijas – gan pozitīvas (kā [[mīlestība]] vai [[ekstāze]]), gan negatīvas (kā [[greizsirdība]]). Cilvēku seksuālā izturēšanās ir daudz sarežģītāka nekā citiem dzīvniekiem. Ar seksuālo dzīvi saistītās izvēles parasti ir saistītas ar attiecīgā laika un vietas kultūras normām - gan attiecībā uz dzimumdzīves uzsākšanas vecumu, gan partneru izvēli, dzimumu un skaitu, gan dzimumdzīves formām. Ar seksualitāti daļēji ir saistītas [[laulības]]. Lielākā daļa kultūru atzīst [[poligāmija|poligāmiju]] kā institucionalizētu kopdzīves formu. Saskaņā ar Džordža P. Mērdoka (''George P. Murdock'') izveidoto Etnogrāfisko atlasu no 1231 mūsdienu sabiedrības (1960.-1980. gada dati) 186 var uzskatīt par galvenokārt monogāmām, 453 par tādām, kur reizēm tiek piekopta [[poligīnija]], bet 588 sabiedrībās [[poligīnija]] ir plaši izplatīta. Četrās sabiedrībās tiek novērota [[poliandrija]]. ==Ķermenis== [[Image:Geisha-fullheight.jpg|thumb|300px|Sievietes, kas tērpušās kā [[geiša|geišu]] mācekles [[Kioto]], [[Japāna|Japānā]]]] Cilvēka ķermeņa izskatam ir ļoti liela nozīme [[kultūra|kultūrā]]. Visās cilvēku sabiedrībās novērojama rotāšanās ar [[rotaslietas|rotaslietām]], [[apģērbs|apģērbu]], [[tetovējums|tetovējumiem]], [[kosmētika|kosmētiku]] un citiem paņēmieniem. Svarīgs ir arī [[mati|matu sakārtojums]] un [[mati|krāsa]]. Indivīda vizuālais novērtējums var nopietni ietekmēt viņa dzīvi. ==Pārtikas un šķidruma uzņemšana== Liela nozīme cilvēku dzīvē ir arī regulārai [[pārtika|pārtikas]] un [[ūdens]] uzņemšanai. Līdzigi kā citiem dzīviem organismiem ilgstoša pārtikas neuzņemšana noved pie [[izsalkums|izsalkuma]] un [[bads|bada]], savukārt ūdens neuzņemšana – pie [[slāpes|slāpēm]] un [[dehidrācija|dehidrācijas]]. Gan bads, gan dehidrācija var izraisīt [[nāve|nāvi]]. Cilvēks bez pārtikas spēj izdzīvot vairāk nekā divus mēnešus, bet bez ūdens – tikai aptuveni 14 dienas. (Skat. arī [[Bads]].) Uz ēšanas un dzeršanas īpašo vietu cilvēku sabiedrībās norāda detalizētie un ļoti dažadie noteikumi attiecībā uz ēdiena sagatavošanu, lietām, ko atļauts ēst vai dzert, bet ko - aizliets, kā arī par veidu, kā un kādās situācijās sagatavotais ēdiens vai dzēriens būtu jālieto. Pieaugušajam diennaktī nepieciešams vidēji ap 7-8 stundām miega, bērnam – 9-10 stundas. Vecāki cilvēki parasti guļ 6-7 stundas. == Atsauces == {{Sisterlinks | Human}} {{wikispecies | Homo sapiens}} <div style="font-size: 90%"> <references/> </div> {{aizmetnis}} [[Category:cilvēki]] [[Category:zīdītāji]] [[ast:Homo sapiens]] [[bn:মানুষ]] [[ca:Homo sapiens sapiens]] [[da:Menneske]] [[de:Mensch]] [[dz:Omo dapeonz]] [[el:Άνθρωπος]] [[en:Human]] [[es:Humano]] [[eo:Homo]] [[fr:Homo sapiens]] [[ga:Duine]] [[gl:Ser Humano]] [[ko:사람]] [[hr:Čovjek]] [[id:Manusia]] [[iu:ᐃᓄᒃ]] [[it:Homo sapiens sapiens]] [[he:אדם]] [[kw:Tus]] [[la:Homo sapiens]] [[li:Mins]] [[ln:Moto]] [[ms:Manusia]] [[nah:Tlaca]] [[nl:Mens]] [[nds:Minsch]] [[ja:人間]] [[nb:Menneske]] [[pl:Człowiek]] [[pt:Homo sapiens]] [[ro:Om]] [[ru:Человек]] [[scn:Umanu]] [[simple:Human]] [[sl:Človek]] [[sr:Човек]] [[fi:Ihminen]] [[sv:Människan]] [[tl:Tao]] [[uk:Людина]] [[zh:人]] 1184 47108 2006-05-22T22:10:42Z Knakts 848 Kategorija [[Image:Africa satellite plane.jpg|thumb|Āfrika no kosmosa]] '''Āfrika''' ir viens no [[kontinents|kontinentiem]]. Tam rietumos ir [[Atlantijas okeāns]], austrumos - [[Indijas okeāns]], ziemeļos - [[Vidusjūra]]. Tas bija savienots ar [[Eirāzija|Eirāziju]] pie [[Sueca|Suecas]], taču kanāla izrakšana to itkā ir mainījusi. Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz [[Āzija|Āzijas]], gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita. Tas ir apmēram 30&nbsp;244&nbsp;050&nbsp;[[kvadrātkilometrs|km<sup>2</sup>]] liels, ieskaitot salas - 20,3% no visas zemes platības pasaulē, un tajā dzīvo vairāk nekā 800 miljoni iedzīvotāju. Āfrikai ir raksturīgs silts [[tropi|tropu]] [[klimats]], tajā atrodas [[Sahāras tuksnesis]], un dzīvo daudz citur nesastopamu dzīvnieku sugu. Āfriku arī uzskata par [[cilvēks|cilvēku]] izcelšanās vietu. {{Kontinenti}} == Ārējas saites == {{commons|Africa}} *[http://www.travel-images.com/africa.html Āfrika fotogrāfijās] [[Category:Āfrika]] [[af:Afrika]] [[am:አፍሪቃ]] [[an:Africa]] [[ang:Africa]] [[ar:أفريقيا]] [[ast:África]] [[az:Afrika]] [[bg:Африка]] [[bn:আফ্রিকা]] [[br:Afrika]] [[bs:Afrika]] [[ca:Àfrica]] [[cs:Afrika]] [[cy:Affrica]] [[da:Afrika]] [[de:Afrika]] [[el:Αφρική]] [[en:Africa]] [[eo:Afriko]] [[es:África]] [[et:Aafrika]] [[eu:Afrika]] [[fa:آفریقا]] [[fi:Afrikka]] [[fo:Afrika]] [[fr:Afrique]] [[frp:Africa]] [[fy:Afrika]] [[ga:An Afraic]] [[gd:Afraga]] [[gl:África]] [[gu:આફ્રિકા]] [[he:אפריקה]] [[hr:Afrika]] [[ht:Afrik]] [[hu:Afrika]] [[ia:Africa]] [[id:Afrika]] [[io:Afrika]] [[is:Afríka]] [[it:Africa]] [[ja:アフリカ]] [[jv:Afrika]] [[kg:Afrika]] [[kn:ಆಫ್ರಿಕ]] [[ko:아프리카]] [[ku:Efrîqa]] [[kw:Afrika]] [[la:Africa]] [[lb:Afrika]] [[li:Afrika]] [[lt:Afrika]] [[mg:Afrika]] [[mk:Африка]] [[ms:Afrika]] [[mt:Afrika]] [[nds:Afrika]] [[nl:Afrika]] [[nn:Afrika]] [[no:Afrika]] [[nrm:Afrique]] [[pl:Afryka]] [[pt:África]] [[ro:Africa]] [[ru:Африка]] [[sa:अफ्रीका]] [[scn:Àfrica]] [[se:Afrihkká]] [[sh:Afrika]] [[simple:Africa]] [[sk:Afrika]] [[sl:Afrika]] [[sm:Aferika]] [[so:Afrika]] [[sq:Afrika]] [[sr:Африка]] [[sv:Afrika]] [[sw:Afrika]] [[ta:ஆப்பிரிக்கா]] [[th:ทวีปแอฟริกา]] [[tk:Afrika]] [[tl:Aprika]] [[to:Aferika]] [[tr:Afrika]] [[uk:Африка]] [[vi:Châu Phi]] [[yi:אפריקע]] [[zh:非洲]] [[zh-min-nan:Hui-chiu]] [[zh-yue:非洲]] 1185 10800 2004-10-13T11:30:08Z PeterisP 26 Fotoni moved to Fotons #REDIRECT [[Fotons]] 1186 52023 2006-06-25T18:40:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Inerţie]] '''Inerce''' ir [[matērija]]s īpašība saglabāt [[kustība|kustības]] [[ātrums|ātrumu]] un [[virziens|virzienu]], ja uz to nedarbojas ārēji [[spēks|spēki]]. ==Vēsture== Inerces jēdziens ir svešs [[Aristotelis|Aristoteļa]] fizikā, kas bija kustības standarta modelis līdz pat XVII gadsimtam. Aristotelis uzskatīja, ka ķermeni kustībā var uzturēt tikai pastāvīgs ārējs spēks. Starp 1589. un 1592. gadu [[Galileo Galilejs]] savos ķermeņu kustības pētījumos apgāza [[Aristotelis|Aristoteļa]] teikto un noformulēja inerces principu: "Katrs ķermenis paliek miera stāvoklī vai vienmērīgā taisnvirziena kustībā, ja vien to nepiespiež mainīt stāvokli ar kādu ārēju spēku." ==Inerces mērīšana== Inerces [[mērvienība]] ir tāda pati, kā [[masa|masai]]. To parasti izsaka [[grams|gramos]] vai [[kilograms|kilogramos]]. Visi praktiskie [[eksperiments|eksperimenti]] [[fizika|fizikā]] apstiprina masas un inerces ekvivalenci, kaut arī teorētiski reizēm tās uztver kā iespējami dažādas. {{stub}} [[Category:Fizika]] [[bg:Инертност]] [[bs:Inercija]] [[de:Trägheit]] [[en:Inertia]] [[es:Inercia]] [[fr:Inertie]] [[he:עקרון ההתמדה]] [[hr:Tromost]] [[io:Inerteso]] [[it:Inerzia]] [[ja:慣性]] [[ko:관성]] [[la:Inertia]] [[ms:Inersia]] [[nl:Traagheid]] [[pl:Bezwładność]] [[pt:Inércia]] [[ro:Inerţie]] [[ru:Закон инерции]] [[simple:Inertia]] [[sl:Vztrajnost]] [[sv:Tröghet]] [[tr:Eylemsizlik]] [[vi:Quán tính]] [[zh:惯性原理]] 1187 29948 2006-02-10T14:33:32Z Feens 37 [[Image:Emsis.jpg|thumb|200px|right|Indulis Emsis]] '''Indulis Emsis''' (dzimis 1952. gada 2. janvārī Salacā) ir [[Bioloģija|biologs]] un [[Latvija|Latvijas]] politiķis, habilitētais [[bioloģija|bioloģijas]] doktors, bijušais [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]. 1990. gadā bija viens no [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] dibinātājiem. Bija LPSR (vēlāk LR) Augstākās Padomes, 6. un 8. Saeimu deputāts. Šobrīd ir viens no trim Latvijas Zaļās Partijas, kas ir daļa no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]], vadītājiem. 2004. gada 9. martā kļuva par Latvijas Ministru prezidentu, vadot labēji centrisku [[mazākuma valdība|mazākuma valdību]], ko veidoja Zaļo un Zemnieku Savienība, [[Latvijas Pirmā partija]] un [[Tautas partija]]. Valdību atbalstīja arī kreisā [[Tautas Saskaņas partija]]. 2004. gada 28. oktobrī Emša valdība krita, kad [[Saeima]] ar 39 balsīm par un 53 - pret noraidīja valdības 2005. gada budžeta projektu. Viņš atstāja savu amatu 2004. gada 2. decembrī, kad viņa vietā stājās [[Aigars Kalvītis]]. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Einars Repše]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = [[2004]].gada 9.marts&ndash;[[2004]].gada 2.decembris | pēc = [[Aigars Kalvītis]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Latvijas Ministru prezidenti|Emsis, Indulis]] [[Category:Latvijas politiķi|Emsis, Indulis]] [[Category:Saeimas deputāti|Emsis, Indulis]] [[de:Indulis Emsis]] [[en:Indulis Emsis]] [[et:Indulis Emsis]] [[fr:Indulis Emsis]] [[pl:Indulis Emsis]] 1188 50512 2006-06-14T12:28:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-min-nan:NATO]] '''NATO''' (''North Atlantic Treaty Organisation'' - Ziemeļatlantijas līguma organizācija) ir militāra savienība, kuras ietekmīgākā dalībvalsts ir [[ASV]]. Tā dibināta pēc [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] [[1949]]. gadā, kā pretspars [[PSRS]]. Līguma galveno jēgu izsaka tā 5. pants - Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību. ==NATO dalībvalstis== Dibinātājas (no 1949. gada): *[[ASV]] *[[Beļģija]] *[[Dānija]] *[[Francija]] *[[Islande]] *[[Itālija]] *[[Kanāda]] *[[Lielbritānija]] *[[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] *[[Nīderlande]] *[[Norvēģija]] *[[Portugāle]] Vēlāk pievienojušās: *[[Grieķija]] (1952) *[[Turcija]] (1952) *[[Vācija]] (1955) *[[Spānija]] (1982) *[[Čehija]] (1999) *[[Polija]] (1999) *[[Ungārija]] (1999) *[[Bulgārija]] (2004) *[[Igaunija]] (2004) *[[Latvija]] (2004) *[[Lietuva]] (2004) *[[Rumānija]] (2004) *[[Slovākija]] (2004) *[[Slovēnija]] (2004) {{NATO}} == Ārējās saites == * [http://www.nato.int/docu/other/lv/latvian.htm NATO rokasgrāmata latviski] [[Category:Politika]] [[an:OTAN]] [[ar:منظمة حلف شمال الأطلسي]] [[ast:Organización del Tratáu del Atlánticu Norte]] [[bg:НАТО]] [[bn:ন্যাটো]] [[br:Aozadur Feur-emglev Norzh-Atlantel]] [[bs:NATO]] [[ca:OTAN]] [[cs:Severoatlantická aliance]] [[cy:Sefydliad Cytundeb Gogledd yr Iwerydd]] [[da:NATO]] [[de:NATO]] [[el:ΝΑΤΟ]] [[en:NATO]] [[eo:NATO]] [[es:Organización del Tratado del Atlántico Norte]] [[et:NATO]] [[eu:Ipar Atlantiarreko Itunaren Erakundea]] [[fi:NATO]] [[fr:Organisation du traité de l'Atlantique Nord]] [[gl:OTAN]] [[he:נאט"ו]] [[hi:नैटो]] [[hr:NATO]] [[hu:NATO]] [[ia:OTAN]] [[id:NATO]] [[io:NATO]] [[is:Atlantshafsbandalagið]] [[it:NATO]] [[ja:北大西洋条約機構]] [[ka:ნატო (ორგანიზაცია)]] [[ko:북대서양 조약 기구]] [[ku:NATO]] [[lb:Organisatioun vum Nordatlantik-Traité]] [[lt:NATO]] [[mk:НАТО]] [[nl:Noord-Atlantische Verdragsorganisatie]] [[nn:NATO]] [[no:NATO]] [[pl:NATO]] [[pt:Organização do Tratado do Atlântico Norte]] [[rmy:Organizaciya le Tratatosko le Nordutne Atlantikosko]] [[ro:Organizaţia Tratatului Atlanticului de Nord]] [[ru:НАТО]] [[se:NATO]] [[sh:NATO]] [[simple:North Atlantic Treaty Organisation]] [[sk:Severoatlantická aliancia]] [[sl:NATO]] [[sq:NATO]] [[sr:НАТО]] [[sv:NATO]] [[th:องค์การสนธิสัญญาป้องกันแอตแลนติกเหนือ]] [[tr:Kuzey Atlantik Antlaşması Örgütü]] [[uk:НАТО]] [[vi:NATO]] [[zh:北大西洋公约组织]] [[zh-min-nan:NATO]] 1189 52853 2006-07-01T14:34:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Ціхі акіян]] '''Klusais okeāns''' ir pasaules lielākā ūdenstilpne. Tas pārklāj aptuveni trešo daļu [[Zeme|Zemes]] virsmas. Klusajā okeānā ir apmēram 25,000 salu - vairāk nekā visos pārējos okeānos kopā, lielākoties dienvidu puslodē. [[Category:Ģeogrāfija]] [[an:Ozián Pazifico]] [[ar:المحيط الهادي]] [[ast:Océanu Pacíficu]] [[be:Ціхі акіян]] [[bg:Тихи океан]] [[bn:প্রশান্ত মহাসাগর]] [[ca:Oceà Pacífic]] [[cs:Tichý oceán]] [[cv:Лăпкă океан]] [[cy:Y Cefnfor Tawel]] [[da:Stillehavet]] [[de:Pazifischer Ozean]] [[el:Ειρηνικός Ωκεανός]] [[en:Pacific Ocean]] [[eo:Pacifika Oceano]] [[es:Océano Pacífico]] [[et:Vaikne ookean]] [[eu:Ozeano Barea]] [[fa:اقیانوس آرام]] [[fi:Tyynimeri]] [[fr:Océan Pacifique]] [[ga:An tAigéan Ciúin]] [[gl:Océano Pacífico]] [[he:האוקיינוס השקט]] [[hr:Tihi ocean]] [[id:Samudra Pasifik]] [[ilo:Taaw Pacifico]] [[io:Oceano Pacifiko]] [[is:Kyrrahaf]] [[it:Oceano Pacifico]] [[ja:太平洋]] [[ka:წყნარი ოკეანე]] [[ko:태평양]] [[kw:Keynvor Hebask]] [[la:Oceanus Pacificus]] [[lt:Ramusis vandenynas]] [[mk:Тихи Океан]] [[nds:Pazifische Ozeaan]] [[nl:Grote Oceaan]] [[nn:Stillehavet]] [[no:Stillehavet]] [[pl:Ocean Spokojny]] [[pt:Oceano Pacífico]] [[ro:Oceanul Pacific]] [[ru:Тихий океан]] [[simple:Pacific Ocean]] [[sk:Tichý oceán]] [[sl:Tihi ocean]] [[sq:Oqeani Pacifik]] [[sr:Велики тихи океан]] [[sv:Stilla havet]] [[sw:Pasifiki]] [[ta:பசிபிக் பெருங்கடல்]] [[th:มหาสมุทรแปซิฟิก]] [[tl:Karagatang Pasipiko]] [[tpi:Pasifik]] [[tr:Pasifik Okyanusu]] [[ug:تىنچ ئوكيان]] [[uk:Тихий океан]] [[vi:Thái Bình Dương]] [[wa:Oceyan Pacifike]] [[zh:太平洋]] [[zh-min-nan:Thài-pêng-iûⁿ]] [[zh-yue:太平洋]] 1190 52415 2006-06-29T12:17:09Z Keps 758 +Cat., foto '''Eiropa''' [[ģeoloģija|ģeoloģiski]] un [[ģeogrāfija|ģeogrāfiski]] ir [[pussala]], kas veido [[Eirāzija|Eirāzijas]] rietumu daļu. Ziemeļos to ierobežo [[Ziemeļu ledus okeāns]], rietumos - [[Atlantijas okeāns]], dienvidos - [[Vidusjūra]] un [[Melnā jūra]], austrumos - [[Urāli]]. [[Image:AtrasanasEiropa.png|thumb|250px|Pasaules karte ar tajā iezīmētu Eiropu]] ==Eiropas vispārējais raksturojums== [[Image:Physical Map of Europe.jpg|thumb|200px|Eiropas fiziskā karte]]Platības ziņā Eiropa ir otrs mazākais kontinents (10 400 000 km²), tikai nedaudz lielāks par [[Austrālija|Austrāliju]]. Iedzīvotāju ziņā tā ir trešais lielākais kontinents aiz [[Āzija|Āzijas]] un [[Āfrika|Āfrikas]]. Eiropas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 705 500 000, kas ir aptuveni 11% no pasaules iedzīvotāju kopskaita. Neskatoties uz visai necilu ģeogrāfisko statusu un samērā nelielajiem izmēriem, Eiropa ir apveltīta ar virkni unikālu fiziskas dabas īpašību. Eiropas sauszemes struktūras, [[klimats]], ģeoloģija un [[fauna]] ir radījuši dažādas kombinācijas, kas daudzviet ir sevišķi labvēlīgas tās iedzīvotāju attīstībai pie zināma to saimniekošanas tehnoloģiskā līmeņa. Eiropas subkontinents izceļas pārējo kontinentu vidū ar savu daudzveidīgo izlocīto krasta līniju, kā arī lielu skaitu lielu un mazu iekšēju un daļēji iekšēju [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvju]] un dabīgo [[ūdensceļš|ūdensceļu]]. Pirmajiem ieceļotājiem no [[Mazāzija]]s Eiropas subkontinentā šis faktors, iespējams, bijis izšķirošais, lai viņi virzītos arvien tālāk subkontinenta iekšienē, bet klimatam kļūstot siltākam – arvien vairāk uz ziemeļiem. Jau apkārtējās vides faktori nosaka, ka Eiropu kā no ģeogrāfiskā, tā arī no citu (kultūrvēsturisku) aspektu viedokļu būtu jāskata vismaz trijās galvenajās sastāvdaļās vai [[Reģions|reģionos]]: [[Dienvideiropa]] ([[Vidusjūra]]), [[Viduseiropa]] ([[Atlantija]]s piekraste) un [[Ziemeļeiropa]] ([[Skandināvija]] un [[Baltija]]). Atšķirībā no tā, kāda nozīme tiek piešķirta ģeofiziskajiem, vēsturiskajiem, reliģiskajiem vai politiskajiem aspektiem un to kombinācijām, atsevišķi būtu skatāma [[Austrumeiropa]] ([[Krievija]], [[Baltkrievija]], [[Ukraina]], iespējams arī [[Polija]], [[Čehija]], [[Slovākija]], [[Ungārija]]). Praksē tiek lietots arī jēdziens Centrāleiropa, kas aptuveni atbilst Viduseiropas kategorijai. Iespējamas arī citas Eiropas reģionu un tajos ietipstošo valstu kombinācijas. Eiropas īpatnības meklējamas Eiropas kontinenta veidošanās tektoniskajos nosacījumos. Vācu meteorologs Alfrēds Vegeners (1880-1930) 1912. gadā pirmais izvirzīja hipotēzi, ka visi kontinenti kādreiz bijuši savienoti vienā superkontinentā, kuru viņš nosauca par ''Pangea''. Vēlāk šis superkontinents sadalījies sastāvdaļās, kuras mēs tagad pazīstam kā kontinentus. Laika gaitā kontinenti arvien vairāk attālinājušies viens no otra un to kustība notiek arī vēl joprojām. Vēlāki starpdisciplināri pētījumi noveda pie mūsdienu [[plātņu tektonikas teorija]]s, kas izskaidro kontinentu [[Dreifs|dreifa]] iemeslus. Tektonisko procesu rezultātā Eiropas kontinentā izveidojās [[Morfoloģija|morfoloģiskā]] struktūra, kuru varētu iedalīt četrās lielās, visai atšķirīgās zonās. Tās ir Eiropas ziemeļu kalnienes, milzīgais Viduseiropas līdzenums, dienvidu kalnienes un Vidusjūras piekrastes (litorālā) josla. Katrā no šīm zonām, atšķirīgā apvidus, klimata un citu faktoru rezultātā, veidojās arī atšķirīgas civilizācijas, dažādas kultūras. Eiropas ģeogrāfisko sadalījumu var noteikt arī vadoties no lielāko upju baseiniem. Lielākie ūdeņu kompleksi ir saistīti ar Ziemeļatlantiju, [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]], [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]], Vidusjūru un Melno jūru. Šīs jūras un ar tām saistītie iekšzemes ūdens baseini kopš seniem laikiem ir veicinājuši ceļošanu un cilvēku kontaktus. Var pat konstatēt zināmu [[Korelācija|korelāciju]] starp viena vai vairāku tuvāko ūdens baseinu un etniski radniecīgu sabiedrību teritorijām. Eiropā nav tādu upju kā, piemēram, [[Nīla]], ar milzīgu ūdens baseinu, treknu upes ielejas augsni, siltu klimatu. Tomēr Eiropai ir savas priekšrocības. Tā visu Eiropu visdažādākajos virzienos šķērso dabīgie ūdensceļi - upes, kas aicināt aicināja senos cilvēkus pārvietoties pa tām. Tā kā Eiropai piemīt lielas pussalas raksturs, tās ūdensteces sistēma pārsvarā vērsta no centrālās daļas uz perifērijām. Tā, garākā Eiropas upe - [[Volga]] - plūst no [[Valdajs|Valdaja]] augstienes uz dienvidiem, ietekot Kaspijas jūrā. Otra garākā upe - Donava - plūst no rietumiem ([[Bādene Virtemeberga|Bādenes Virtembergas]] zemes Vācijā) uz austrumiem, ietekot [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]]. Centrālās un Rietumeiropas upes pārsvarā ietek Vidusjūrā ([[Ruāna]], [[Po]] u.c.), Atlantijas okeānā vai Ziemeļu jūrā ([[Luāra]], [[Sēna]], [[Reina]], [[Elba]] u.c.). Savukārt, [[Daugava]], [[Ņeva]], [[Visla]], [[Nemuna]] u.c. nes ūdeņus no austrumiem uz Baltijas jūru. ==Klimats== [[Image:Europe satellite globe.jpg|thumb|200px|Eiropas satelīta karte]]Visā [[cilvēce]]s attīstības gaitā Eiropas, tāpat kā Zemes klimats kopumā nepārtraukti ir mainījies līdz pat mūsdienām. Galvenā izmaiņu tendence kopš pēdējā [[Ledus laikmets"|Ledus laikmeta]] beigām ir pakāpeniska vidējās temperatūras paaugstināšanās. Civilizācijas attīstībai vispiemērotākais ir mērens, maigs klimats, kāds vairākus tūkstošus gadus atpakaļ bija ģeogrāfiskā platuma joslā, kur mūsdienās vērojams samērā karsts un tveicīgs laiks, tas ir, pašos Eiropas dienvidos - [[Grieķija|Grieķijā]], [[Spānija]]s un[[ Itālija]]s dienvidos. Eiropas klimata izmaiņas tomēr nebija vienmērīgas. Ritot gadu simtiem, klimats [[Vidējie Austrumi|Vidējos]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kā arī Eiropas dienvidos kļuva arvien kontinentālāks un sausāks. Barības apjomi saruka. Plašo līdzenumu tautas bija spiestas meklēt citas izdzīvošanai piemērotas vietas. Dabīgs šo meklējumu virziens bija uz rietumiem, tuvāk Atlantijas okeāna klimatu mīkstinošajai ietekmei. Tomēr arī šīs klimata izmaiņas nebija vienmērīgs process. Atsevišķos laika periodos tas vairāku gadsimtu laikā atkal kļuva vēsāks. Tā daudzas pazīmes liecina, ka no aptuveni 200. līdz 700. gadam Eiropā bija kļuvis vēsāks. Iespējams, ka tas bijis arī viens no faktoriem, kas veicināja Romas impērijas novājināšanos, bet vēlāk sabrukumu, jo šajā laikā lauksaimniecībā jūtami saruka ražas. Šī paša iemesla dēļ vairāku nākamo gadsimtu laikā Eiropas iedzīvotāju skaits, kas jau tā bija stipri sarucis vairākkārtēju [[Mēris|mēra]] [[Epidēmija|epidēmiju]] rezultātā, pieauga ļoti lēnām. Tikai no 8.līdz pat 11. gadsimtam ražas, klimatam atkal kļūstot siltākam, pieauga un cilvēku dzīves apstākļi it visur Eiropā pakāpeniski uzlabojās. Mūsdienās nokrišņu daudzums ir daudz lielāks Eiropas rietumos, nekā austrumos. Tā, Atlantijas piekrastes joslā nokrišņi gada laikā sasniedz 3000mm, bet [[Polija]]s vidienē vai [[Donava]]s baseinā tie ir tikai ap 500mm, arvien vairāk samazinoties austrumu virzienā. Centrālai, Austrumeiropai un vēl jo vairāk Ziemeļeiropai daudz ilgāk bija raksturīgs temperatūras ziņā svārstīgs klimats ar aukstām ziemām un īsām vasarām. Arī mūsdienās klimata atšķirības dažādos Eiropas reģionos ir visai krasas. Uz austrumiem no centrālās Eiropas Polijas - Baltijas reģionā un tālāk uz ziemeļaustrumiem, klimats kļūst arvien bargāks. Izteikti kontinentāls klimats Eiropā vērojams uz austrumiem no [[Volga]]s [[Dona]]s baseina. Vissausākais Eiropas reģions aptver [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] (tās austrumu piekraste gan attiecas uz Āziju) - šeit gadā nokrišņi sasniedz vidēji tikai ap 250 mm (vienā no vismitrākajiem Eiropas reģioniem - Norvēģijas rietumu daļā vidējais gada nokrišņu daudzums ir ap 3500 mm). Nav nejaušība, ka šī klimatiskā robežlīnija, kas nošķir Eiropas atlantiskā klimata daļu no kontinentālās daļas, vienlaicīgi nošķir Eiropas iedzīvotājus arī pēc to pamata saimniecības veida, bet līdz ar to arī dažādu citu dzīves apstākļu ziņā. Tā atlantiskajā klimata joslā, tātad, galvenokārt, uz rietumiem no Donas upes, cilvēki drīz vien, līdzko kļuva pieejami metāla [[Darbarīks|darbarīki]], pārgāja uz pastāvīgu dzīves veidu, piekopjot [[Laukkopība|laukkopību]] un [[Lopkopība|lopkopību]]. Turpretī austrumu virzienā no šīs robežšķirtnes par noteicošo kļuva [[Nomadi|nomadu]] dzīves veids, kura pamatā bija klejojošā lopkopība. To veicināja galvenokārt šī reģiona ģeoloģiskās, augsnes un augu valsts īpatnības. Tā Eiropas attālāko austrumu daļu veido bezgalīgās Volgas un Ukrainas stepes, kas ir dabīgs turpinājums Kirgīzu stepei starp Urālu kalnu dienvidu nogāzi un [[Arāls|Arālu]], bet vēl tālāk uz austrumiem no Eiropas galējās ģeogrāfiskās robežas [[stepe]]s atduras [[Baikāls|Baikālā]] un [[Altajs|Altaja]] kalnu rietumu piekalnē. Savukārt Eiropas subkontinenta rietumos stepe nemanāmi pāriet plašajās [[Dobrudja]]s ([[Valahija]]s) zemienē [[Rumānija|Rumānijā]] un [[Ungārija]]s līdzenumā, kur saimniekošanas un dzīves apstākļi ir pavisam citi. Eiropas klimatisko un ģeoloģisko nosacījumu dažādās kombinācijas radījušas visai atšķirīgus reģionālos [[Hidroloģija|hidroloģiskos]] režīmus, augsnes sastāvus un [[Veģetācija|veģetāciju]] veidus. Šo iemeslu dēļ arī Eiropas „apgūšana” vēsturiski nenotika dažādās tās daļās vienmērīgi. Turklāt, kā jau atzīmēts, subkontinents visas Eirāzijas un citu Zemes kontinentu vidū izceļas ar savām fragmentārajām, sarežģītajām ģeofiziskajām struktūrām - dažādajām kalnu, līdzenumu, ūdenskrātuvju utt. kombinācijām, kas ir nozīmīgi arī kā lokālie klimata veidošanās faktori. Rezultātā dažādi, pat samērā tuvi reģioni no cilvēka dzīvošanas piemērotības viedokļa daudzviet visai stipri atšķiras. Līdz ar to laika gaitā atšķirīgi ir veidojušās dažādu sabiedrību politekonomiskās un sociālās struktūras, dzīves veids, tradīcijas un kultūra. ==Resursi== Eiropas subkontinents ir bagāts ar derīgajiem izrakteņiem un tas bija un ir būtisks Eiropas civilizācijas attīstību veicinošs faktors. Tomēr ar izrakteņiem ir saistīta arī viena problēma - sakarā ar sarežģīto Eiropas ģeoloģiju, tie bija izvietoti nevienmērīgi. Vācijā, Francijā un Lielbritānijā atrodas lieli [[Akmeņogles|akmeņogļu]], [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s krājumi. Savukārt Skandināvijas un Lielbritānijas kalnos šo valstu ziemeļu daļās ir bagātīgas minerālo rūdu iegulas - [[dzelzs]], [[varš]], [[svins]], [[cinks]], [[alva]]. Arī Alpu kalnos, to tektoniskajā veidošanās procesā, koncentrējušies ievērojami alumīnija, hroma, vara, svina, cinka, sudraba u.c. depozīti. Savukārt Baltijas reģionā minēto dabas resursu nav vispār. Tai pat laikā šai nevienmērībai bija arī sava pozitīvā puse - tas veicināja starpreģionālās [[darba dalīšana]]s procesu un tirdzniecību. Tā veidojās pirmie tirdzniecības ceļi, kravu šķirošanas un pārkraušanas centri. Piemēram, visizplatītākie bija [[sāls]] ceļi, jo sāls Eiropā bija atrodama daudzās vietās. Atsevišķi reģioni patiesi bija unikāli, jo tajos ļoti agri tika atklāti dažādu minerālu depozīti ļoti tuvu viens otram. Tāds reģions bija netālu no [[Krakova]]s, kur bija atrastas sāls, svina, dzelzs u.c. minerālu iegulas. Svins, sudrabs, vulkāniskais stikls un citi minerāli bija atrodami arī dažādās [[Grieķija]]s vietās. Plaši pazīstams antīkajā Eiropā bija arī dzintars un „dzintara ceļš”. Minerālo izrakteņu atrašanās vietas vēsturiski bija izšķirošais faktors ne tikai Eiropas [[ieguves rūpniecība]]s attīstībai līdz pat mūsdienām, bet arī [[apstrādes rūpniecība]]s struktūras veidošanai. == Vēsture == Eiropai ir ļoti gara kultūras un ekonomisko sasniegumu vēsture, kas sniedzas līdz pat [[paleolīts|paleolītam]]. Par mūsdienu Eiropas kultūras pirmssākumiem tiek uzskatīta [[Senā Grieķija]]. Tad nāca [[Romas impērija|Romas impērijas]] periods, kas uz daudziem gadsimtiem sadalīja Eiropu pa [[Reina|Reinu]] un [[Donava|Donavu]]. Pēc Romas impērijas sabrukuma Eiropā iestājās stagnācijas periods, ko [[renesanse|renesanses]] laikā sauca "Drūmajiem viduslaikiem", bet [[apgaismība|apgaismības]] un mūsdienu vēsturnieki - par [[viduslaiki|viduslaikiem]]. Renesanse aizsāka jaunu izgudrojumu un atklājumu periodu. [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] [[Portugāle]] aizsāka [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] periodu, drīz tai sekoja [[Spānija]]. Vēlāk tām pievienojās [[Francija]], [[Nīderlande]] un [[Apvienotā Karaliste]], kas izveidoja lielas koloniālas impērijas, kam piederēja teritorijas [[Āfrika|Āfrikā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Pēc atklājumu perioda Eiropā ienāca [[demokrātija|demokrātijas]] idejas. ===Leģenda par Eiropas izcelšanos=== [[Image:Tizian 085.jpg|thumb|300px|Ticiāna glezna "Eiropas nolaupīšana"]]Saskaņā ar vienu no brīnišķīgākajiem Sengrieķu [[Mīts|mītiem]], Eiropa – [[Feniķieši|feniķiešu]] valdnieka [[Agenors|Agenora]] meita un [[Tēbas|Tēbu]] valdnieka [[Kadmiss|Kadmisa]] māsa kādu rītu netālu no jūras savā nodabā lasījusi puķes. To nejauši novērojis Dievs [[Zevs]] un iemīlējies Eiropā. Viņš pieņēmis balta vērša izskatu, pierunājis Eiropu uzrāpties tā mugurā, bet līdzko Eiropa tā izdarījusi, viņš ar jauno meiteni aizjoņojis pāri jūrai uz [[Krēta]]s salu. Šī leģenda visos gadsimtos likusies tik saistoša, ka tai pievērsušies desmitiem dzejnieku, rakstnieku, filozofu, mākslinieku. Tai skaitā, arī viena no slavenākajām [[Ticiāns|Ticiāna]] gleznām ataino šo Eiropas nolaupīšanas brīdi. Taču leģendai par Eiropas nolaupīšanu vēl ir arī simboliska blakus nozīme. Eiropas nolaupīšana atspoguļo vēsturisko saikni starp Eiropu un Āziju. Tā, Feniķija leģendā aprakstīto notikumu laikā atradās stiprā Ēģiptes politiskā un saimnieciskā ietekmē. Nolaupot Eiropu, Zevs paņēma no vecākas Austrumu [[civilizācija]]s tās mantojumu un pārnesa uz Egeju, kur tā nākamo gadsimtu laikā tika attīstīta un izplatīta arvien tālāk pa Eiropas kontinentu. ===Rietumeiropas "apdzīvošanas" sākums=== Līdz pat vēlīnam [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetam]] (apmēram 8. gs. p.m.ē.) Rietumeiropā, sakarā ar tās zemo apdzīvotības līmeni, nekur nepastāvēja kaut cik ievērojamas politiski organizētas valstis. Tikai laikā starp 800. un 600.g. p.m.ē., agrīnā [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetā]], sākās intensīva lielāku ciematu un pilskalnu būvniecība plašā reģionā uz ziemeļiem no Alpiem. Šīs aktivitātes lielā mērā ir saistāmas ar [[Ķelti|ķeltu]], [[Ģermāņi|ģermāņu]], [[Goti|gotu]] un citu tautu pakāpenisku izplatību. Pat pēc Romas impērijas sabrukuma Eiropas iedzīvotāju etniskā piederība bija visai izplūdusi. Turklāt līdz pat Franku valsts izveidošanai ciltis un tautas atradās gandrīz nepārtrauktā kustībā – tās klejoja praktiski pa visu Eiropas teritoriju. Noteicošā, lai gan ne vienīgā šajā laikā bija lielu cilvēku masu kustība virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem un no austrumiem uz rietumiem, vairumā gadījumu savstarpēji sajaucoties un daļēji vai pilnībā [[Asimilācija|asimilējoties]]. Tā, daļa ģermāņu cilšu grupai piederīgo gotu pēc ilgiem klejojumiem apmetās [[Gallija]]s ziemeļu daļā. Samērā īsā laikā tā sajaucās ar vietējiem iedzīvotājiem – dažādām ķeltu ciltīm, gala rezultātā veidojot daļu no vēlākās franku valsts. Tāpat arī [[lombardi]] iespiedās Itālijas ziemeļu daļā, bet cita gotu daļa atrada savas pastāvīgās mājas [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] - visai tālu no savas sākotnējās izcelšanās vietas - [[Skandināvija]]s. Bijušās Romas impērijas centrālās un it īpaši austrumu provincēs, kā ūdens caur pārrautu aizsprostu, ieplūda [[Huņņi|huņņu]], bet vēlāk [[Avāri|avāru]] pūļi. Pilnīga etniska pārstrukturizācija notika [[Balkāni|Balkānos]], kur lielā skaitā ieradās [[Slāvi|slāvu]], [[Bulgāri|bulgāru]] un gotu imigranti. Slāvu ciltis 7.- 9. gadsimtā uzsāka plašu ofensīvu rietumu virzienā un aizkļuva līdz pat [[Elba]]s upei, asimilējot praktiski visus šeit sastaptos dažādas etniskas izcelsmes iedzīvotājus. Mainīgs bija ne tikai Eiropas iedzīvotāju etniskais sastāvs, bet arī skaits. Precīzu ziņu par iedzīvotāju skaitu Eiropā pirmajos gadsimtos pēc Romas impērijas sabrukuma nav. Tā Anglijas iedzīvotāju skaits ap 500.g. pārsniedza vienu miljonu cilvēku. Šis skaits līdz apmēram 14.gs. vidum četrkāršojās, kad Eiropas iedzīvotāju skaits stipri saruka pēc vairākkārtējiem [[Buboņu mēris|buboņu mēra]] viļņiem. Rezultātā Eiropas subkontinents šajā laikā atkal kļuva par visai vāji apdzīvotu pasaules reģionu. Milzīgas platības aizņēma meži, purvi un krūmāji, starp kuriem bija izkaisīti reti ciemati, galvenokārt upju ielejās. {{stub}} <!-- pabeigšu bik vēlāk :) --> == Eiropas valstis == Eiropā ir aptuveni 50 valstu, no kurām liela daļa ir apvienojušās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Sekojošām [[valsts|valstīm]] ir teritorijas Eiropā: {| border="0" cellpadding="2" | * [[Albānija]] * [[Andora]] * [[Apvienotā Karaliste]] * [[Armēnija]]<small><sup>1</sup></small> * [[Austrija]] * [[Azerbaidžāna]]<small><sup>2</sup></small> * [[Baltkrievija]] * [[Beļģija]] * [[Bosnija un Hercegovina]] * [[Bulgārija]] * [[Čehija]] * [[Dānija]] * [[Francija]] * [[Gibraltārs]] * [[Grieķija]] * [[Gruzija]]<small><sup>2</sup></small> * [[Horvātija]] * [[Igaunija]] | width="10px" | &nbsp; | style="vertical-align: top;" | * [[Islande]] * [[Itālija]] * [[Īrija]] * [[Kazahstāna]]<small><sup>3</sup></small> * [[Kipra]]<small><sup>1</sup></small> * [[Krievija]]<small><sup>4</sup><small> * [[Latvija]] * [[Lietuva]] * [[Lihtenšteina]] * [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] * [[Maķedonija]] * [[Malta]] * [[Melnkalne]] * [[Moldova]] * [[Monako]] * [[Nīderlande]] * [[Norvēģija]] * [[Polija]] | width="10px" | &nbsp; | style="vertical-align: top;" | * [[Portugāle]] * [[Rumānija]] * [[Sanmarīno]] * [[Serbija]] * [[Slovākija]] * [[Slovēnija]] * [[Somija]] * [[Spānija]] * [[Šveice]] * [[Turcija]]<small><sup>5</sup></small> * [[Ukraina]] * [[Ungārija]] * [[Vatikāns]] * [[Vācija]] * [[Zviedrija]] |} <small><sup>1</sup> Armēnija un Kipra ģeogrāfiski atrodas Āzijā, bet kulturāli un vēsturiski tiek uzskatītas par Eiropas daļu.<br /> <sup>2</sup> Azerbaidžāna un Gruzija daļēji atrodas Eiropā, ja par Eiropas robežu pieņem [[Kaukāzs|Kaukāzu]].<br /> <sup>3</sup> Kazahstānai Eiropā atrodas neliela daļa teritorijas uz rietumiem no [[Urālu upe]]s.<br /> <sup>4</sup> Krievijas Eiropas daļa ietver teritorijas uz rietumiem no [[Urālu kalni|Urālu kalniem]].<br /> <sup>5</sup> Eiropas Turcija ir neliela teritorija uz ziemeļrietumiem no [[Bosfors|Bosfora]] un [[Dardaneļu jūras šaurums|Dardaneļu]] jūras šaurumiem.</small> == Eiropas reģioni == * [[Austrumeiropa]] * [[Centrāleiropa]] * [[Dienvideiropa]] * [[Rietumeiropa]] * [[Ziemeļeiropa]] == Ārējās saites == *[http://www.travel-images.com/europe.html Eiropa fotogrāfijās] *[http://www.freeworldmaps.net/europe/ Eiropa karte] {{Kontinenti}} [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Eiropa]] [[af:Europa]] [[als:Europa]] [[an:Europa]] [[ang:Europa]] [[ar:أوروبا]] [[ast:Europa]] [[ay:Iwrupa]] [[be:Эўропа]] [[bg:Европа]] [[bn:ইউরোপ]] [[br:Europa]] [[bs:Evropa]] [[ca:Europa]] [[chr:ᎡᎶᏆ]] [[co:Europa]] [[cs:Evropa]] [[csb:Eùropa]] [[cv:Европа]] [[cy:Ewrop]] [[da:Europa]] [[de:Europa]] [[el:Ευρώπη]] [[en:Europe]] [[eo:Eŭropo]] [[es:Europa]] [[et:Euroopa]] [[eu:Europa]] [[fa:اروپا]] [[fi:Eurooppa]] [[fo:Evropa]] [[fr:Europe]] [[fur:Europe]] [[fy:Jeropa]] [[ga:An Eoraip]] [[gd:Europa]] [[gl:Europa]] [[gn:Europa]] [[gu:યુરોપ]] [[haw:ʻEulopa]] [[he:אירופה]] [[hi:यूरोप]] [[hr:Europa]] [[ht:Ewòp]] [[hu:Európa]] [[ia:Europa]] [[id:Eropa]] [[io:Europa]] [[is:Evrópa]] [[it:Europa]] [[ja:ヨーロッパ]] [[ka:ევროპა]] [[kk:Еуропа]] [[kn:ಯುರೋಪ್]] [[ko:유럽]] [[ku:Ewropa]] [[kw:Europa]] [[la:Europa]] [[lb:Europa (Kontinent)]] [[li:Europa]] [[lt:Europa]] [[mi:Ūropi]] [[mk:Европа]] [[mo:Europa]] [[ms:Eropah]] [[na:Iurop]] [[nah:Eutlocpan]] [[nds:Europa]] [[nl:Europa (continent)]] [[nn:Europa]] [[no:Europa]] [[oc:Euròpa]] [[pl:Europa]] [[pt:Europa]] [[qu:Iwrupa]] [[ro:Europa]] [[roa-rup:Evropa]] [[ru:Европа]] [[sc:Europa]] [[scn:Europa]] [[sco:Europe]] [[se:Eurohpá]] [[sh:Evropa]] [[simple:Europe]] [[sk:Európa]] [[sl:Evropa]] [[sq:Evropa]] [[sr:Европа]] [[st:Europa]] [[sv:Europa]] [[sw:Ulaya]] [[ta:ஐரோப்பா]] [[th:ทวีปยุโรป]] [[tpi:Yurop]] [[tr:Avrupa]] [[udm:Европа]] [[uk:Європа]] [[uz:Evropa]] [[vi:Châu Âu]] [[wa:Urope]] [[yi:אייראפע]] [[zh:欧洲]] [[zh-min-nan:Au-chiu]] 1191 50491 2006-06-14T10:05:27Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eu:Bigarren Mundu Gerratea]] '''Otrais pasaules karš''' ir lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē un iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam starp [[Ass valstis|Ass valstīm]] un [[Sabiedrotie|Sabiedrotajiem]] un prasīja 57 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. {{Karš infobox| Nosaukums=2.pasaules karš| Laiks='''Sākums''':<br>1937.g. 7.jūlijā ([[Āzija|Āzijā]])<br>1939.g. 1.septembrī ([[Eiropa|Eiropā]])<br>'''Beigas''':<br>1945.g. 8(9).maijā ([[Eiropa|Eiropā]])<br>1945.g. 14.augustā ([[Āzija|Āzijā]])| Vieta=Pasaule| Beigas=[[Potsdamas konference]]| Rezultāts=1) [[ANO]] nodibināšanās;<br>2) [[Aukstais karš]].| Puse1= '''[[ASV]]'''<br>[[Beļģija]]<br>[[Brazīlija]]<br> '''[[Francija]]'''<br>[[Grieķija]]<br>[[Jaunzēlande]]<br>[[Kanāda]]<br> '''[[Ķīna]]'''<br> '''[[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]]''' <br>[[Polija]]<br> '''[[PSRS]]''' | Puse2= [[Bulgārija]]<br> '''[[Itālija]]'''<br> '''[[Japāna]]''' <br>[[Rumānija]]<br>[[Somija]]<br>[[Ungārija]]<br>'''[[Vācija]]'''| Kaujas=[[Operācija "Fall Weiss"]]<br>[[Pērlharboras bombardēšana]]<br>[[Kauja par Maskavu]]<br>[[Staļingradas kauja]]<br>[[Operācija "Overlord"]]| Personas=[[Vinstons Čērčils]] (Lielbritānija)<br>[[Šarls de Golls]] (Francija)<br>[[Ādolfs Hitlers]] (Vācija)<br>[[Benito Musolini]] (Itālija)<br>[[Franklins Rūzvelts]] (ASV)<br>[[Josifs Staļins]] (PSRS)<br> }} Par tā sākumu parasti uzskata [[Vācija|Vācijas]] iebrukumu [[Polija|Polijā]] 1939. gada 1. septembrī. Taču citreiz par kara sākumu tiek uzskatīts arī [[Hitlers|Hitlera]] armijas iesoļošana [[Prāga|Prāgā]] 1939. gada martā, [[Japāna|Japānas]] iebrukums [[Ķīna|Ķīnā]] 1937. gada 7. jūlijā, vai pat 1931. gada Japānas iebrukums Mandžūrijā. Eiropā karš beidzās ar Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā, bet Āzijā un Klusajā okeānā tas turpinājās līdz pat kodoluzbrukumam [[Hirosima|Hirosimai]] un [[Nagasaki]], kam sekoja [[Japāna|Japānas]] padošanās 1945. gada 2. septembrī. Pēc kara Eiropa tika sadalīta [[Rietumu pasaule|Rietumu]] un [[Padomju Savienība|Padomju]] ietekmes sfērās - pirmajās notika ekonomikas atjaunošana [[Maršala plāns|Maršala plāna]] ietvaros, bet otrās kļuva par PSRS satelītvalstīm. Liela daļa Rietumvalstu kļuva par [[NATO]] militārā bloka dalībvalstīm, savukārt Austrumeiropas valstis izveidoja [[Varšavas līgums|Varšavas līguma]] organizāciju. Šāds stāvoklis saglabājās līdz pat 1980-to gadu beigām un to sauc par [[Aukstais karš|Auksto karu]]. Āzijā ASV iebrukuma rezultātā notika Japānas demokratizācija, savukārt Ķīnā vēl turpinājās pilsoņu karš, kurā uzvarēja komunisti un tika nodibināta [[Ķīnas Tautas Republika]]. Neilgi pēc kara beigām liela daļa Eiropas koloniju pasludināja neatkarību. == Cēloņi == Par Otrā pasaules kara cēloņiem uzskata pasaules politisko situāciju pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] [[1. pasaules karš|1. pasaules kara]] beigās, un [[Lielā Depresija|Lielās Depresijas]] ekonomisko sabrukumu, kura ietekmē plauka [[nacionālisms]] un [[militārisms]], piemēram, [[Vācija|Vācijā]] un Itālijā. Par kara iemesliem uzskatāma arī [[Lielbritānija]]s un [[Francija]]s t.s. Vācijas "nomierināšanas" politika, kas, piemēram, ļāva šai [[Ādolfs Hitlers|Ā. Hitlera]] vadītajai [[nacionālsociālisms|nacistiskajai]] valstij netraucēti attīstīt milzīgus bruņotos spēkus un anektēt [[Austrija|Austriju]] (1938) un okupēt [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] (1939). [[Eiropa|Eiropā]] par kara cēloņiem jāuzskata Vācijas un Itālijas tiekšanās paplašināt teritorijas un iegūt jaunas kolonijas, tādējādi atgūstot [[impērija]]s statusu. (Itālijas [[diktators]] [[Benito Musolīni]] pat cerēja atjaunot ko līdzīgu senajai [[Romas impērija]]i. Tāpat jāmin [[PSRS]] loma Otrā pasaules kara izraisīšanā ([[Molotova-Ribentropa pakts]] un tā slepenais papildprotokols, kurā [[Austrumeiropa]] sadalīta PSRS un Vācijas ietekmes sfērās; PSRS iebrukums [[Somija|Somijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] okupācija; "pasaules revolūcijas" ideja u.c.). Par kara cēloņiem Āzijā uzskatāma [[Japāna]]s agresīvā ārpolitika, Japānas un [[ASV]] saspriegtās attiecības. == Karojošās puses == Karojošās puses bija sadalījušās divās lielās nometnēs: [[Ass valstis|Ass valstīs]] un [[Sabiedrotie|Sabiedrotajos]]. Ass valstu galvenie spēki bija [[Vācija]], [[Itālija]], [[Japāna]] un to satelītvalstis. Sabiedroto galvenie spēki bija [[Padomju Savienība]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[ASV]]. Sabiedroto pusē karoja arī [[Britu Sadraudzība]], [[Polija]], [[Francija]], [[Beļģija]], [[Ķīna]], [[Nīderlande]] un citas valstis. Liela daļa pasaules valstu, lai gan oficiāli bija neitrālas, faktiski atbalstīja vai nu ass valstis vai sabiedrotos ar brīvprātīgajiem un resursiem. == Pirmskara notikumi == [[Veimāras republika|Veimāras republikai]] pēc 1. pasaules kara uzliktie ierobežojumi, ko iedzīvotāji uzskatīja par netaisnīgiem, un ekonomiskās grūtības, ko radīja [[reparācijas|reparāciju]] apjoms un Lielā Depresija, ļāva [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadītajai [[NSDAP]] kustībai nonākt pie absolūtas varas Vācijā. Pārkāpjot Versaļas līguma ierobežojumus, viņš atjaunoja Vācijas militāro spēku, militarizēja [[Reinzeme|Reinzemi]], kas bija paredzēta kā nemilitāra buferzona [[Francija|Francijai]], uzspieda apvienošanos ar [[Austrija|Austriju]] tā sauktajā [[Anšluss|Anšlusā]], un ar Francijas un [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] piekrišanu anektēja daļu [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]]. 1922. gadā [[Itālija|Itālijā]] varu ieguva [[Benito Musolīni]] un [[Fašistu partija]]. 1936. gadā Itālija un Vācija noslēdza "Berlīnes-Romas ass" līgumu. == Eiropas karš == Eiropā karš sākās 1939. gada 1. septembrī, kad Vācija pieteica karu Polijai. Francija un Lielbritānija, saskaņā ar līgumsaistībām, 3. septembrī pieteica karu Vācijai. Polijas armija nebija mobilizēta, un nespēja ilgi pretoties Vācijas skaitliskajam pārspēkam. Saskaņā ar [[Ribentropa-Molotova pakts|Ribentropa-Molotova paktu]], 17. septembrī Polijā iebruka arī PSRS karaspēks. 6. oktobrī tika sakautas pēdējās poļu armijas vienības. Polijas cīņu laikā Lielbritānija un Francija karā praktiski neiesaistījās, bija tikai atsevišķas flotes un gaisa spēku sadursmes. 1939. gada 30. novembrī PSRS iebruka [[Somija|Somijā]], sākot [[Ziemas karš|Ziemas karu]], kas beidzās 1940. gada martā, Somijai atdodot daļu savas teritorijas PSRS. {{stub}} [[Category:Otrais pasaules karš|*]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Eiropas vēsture]] [[af:Tweede Wêreldoorlog]] [[als:Zweiter Weltkrieg]] [[ang:Ōðru Woruldgūþ]] [[ar:حرب عالمية ثانية]] [[ast:Segunda Guerra Mundial]] [[ba:Икенсе донъя һуғышы]] [[be:Другая сусьветная вайна]] [[bg:Втора световна война]] [[bs:Drugi svjetski rat]] [[ca:Segona Guerra Mundial]] [[cs:Druhá světová válka]] [[cy:Yr Ail Ryfel Byd]] [[da:2. verdenskrig]] [[de:Zweiter Weltkrieg]] [[el:Β΄ Παγκόσμιος Πόλεμος]] [[en:World War II]] [[eo:Dua mondmilito]] [[es:Segunda Guerra Mundial]] [[et:Teine maailmasõda]] [[eu:Bigarren Mundu Gerratea]] [[fa:جنگ جهانی دوم]] [[fi:Toinen maailmansota]] [[fr:Seconde Guerre mondiale]] [[fy:Twadde Wrâldkriich]] [[ga:An Dara Cogadh Domhanda]] [[gl:Segunda Guerra Mundial]] [[gn:Ñorairõ Guasu]] [[he:מלחמת העולם השנייה]] [[hr:Drugi svjetski rat]] [[hu:II. világháború]] [[id:Perang Dunia II]] [[io:Duesma mondo-milito]] [[is:Seinni heimsstyrjöldin]] [[it:Seconda guerra mondiale]] [[ja:第二次世界大戦]] [[ka:მეორე მსოფლიო ომი]] [[ko:제2차 세계 대전]] [[la:Bellum Orbis Terrarum II]] [[lb:Zweete Weltkrich]] [[li:Twiede Wereldoorlog]] [[lt:Antrasis pasaulinis karas]] [[mk:Втора Светска војна]] [[ms:Perang Dunia II]] [[mt:Tieni Gwerra Dinjija]] [[nds:Tweet Weltorlog]] [[nl:Tweede Wereldoorlog]] [[nn:Andre verdskrigen]] [[no:Andre verdenskrig]] [[pl:II wojna światowa]] [[pt:Segunda Guerra Mundial]] [[ro:Al doilea război mondial]] [[ru:Вторая мировая война]] [[scn:Secunna guerra munniali]] [[sh:Drugi svetski rat]] [[simple:World War II]] [[sk:Druhá svetová vojna]] [[sl:Druga svetovna vojna]] [[sq:Lufta e II-të Botrore]] [[sr:Други светски рат]] [[sv:Andra världskriget]] [[sw:Vita Kuu ya Pili ya Dunia]] [[ta:இரண்டாம் உலகப் போர்]] [[th:สงครามโลกครั้งที่สอง]] [[tr:II. Dünya Savaşı]] [[uk:Друга світова війна 1939-45]] [[vi:Đệ nhị thế chiến]] [[wa:Deujhinme guere daegnrece]] [[zh:第二次世界大战]] [[zh-yue:第二次世界大戰]] 1192 20867 2005-10-14T09:57:42Z Yyy 146 cat '''Manhetenas projekts''' ir [[ASV]] 2. pasaules kara laika pētniecības programma, kas apkopoja lielu daļu tā laika spējīgāko fiziķu, un vainagojās ar kodolieroču un pirmo atomreaktoru radīšanu. [[Category:Fizika]] 1195 10810 2005-06-21T09:03:39Z 216.239.67.170 +vi '''Datorzinātne''' ietver informācijas apstrādes un uzdevumu atrisināmības teorētiskos un praktiskos jautājumus. == Ievads == Datorzinātnes tēmas ir cieši saistītas ar [[dators|datoru]] attīstību. Tās ir gan tik abstraktas kā [[algoritmu teorija]], formālās gramatikas, gan tik praktiskas kā programmēšanas valodas, [[operacionālā sistēma|operacionālās sistēmas]] un [[datoru arhitektūra]]. Viens no datorzinātnes pamatprincipiem ir [[Alans Tjūrings|Tjūringa]] tēze: visi zināmie rēķināšanas veidi ir ekvivalenti tādā ziņā, ka var izrēķināt vienu un to pašu, bet var atšķirties patērētais laiks un vieta. Šī nav matemātiski pierādāma teorēma, bet empīriska atziņa, ka visām rēķināšanas metodēm ir vienāds izrēķināmības spēks. == Skatīt arī == * [[Algoritms]] * [[Dators]] * [[Mākslīgais intelekts]] * [[Programmēšanas valoda]] [[af:Rekenaarwetenskap]] [[ar:&#1593;&#1604;&#1605; &#1575;&#1604;&#1581;&#1575;&#1587;&#1576;&#1575;&#1578;]] [[bg:&#1048;&#1085;&#1092;&#1086;&#1088;&#1084;&#1072;&#1090;&#1080;&#1082;&#1072;]] [[ca:Inform&#224;tica]] [[cs:Po&#269;&#237;ta&#269;ov&#225; v&#283;da]] [[da:Datalogi]] [[de:Informatik]] [[el:&#917;&#960;&#953;&#963;&#964;&#942;&#956;&#951; &#933;&#960;&#959;&#955;&#959;&#947;&#953;&#963;&#964;&#974;&#957;]] [[en:Computer_Science]] [[es:Informática/Computación]] [[eo:Komputiko]] [[et:Informaatika]] [[fr:Informatique]] [[fy:Ynformatika]] [[ko:&#52980;&#54504;&#53552; &#44284;&#54617;]] [[hr:Ra&#269;unarstvo]] [[id:Ilmu Komputer]] [[ia:Informatica]] [[ie:Informatica]] [[it:Informatica]] [[lb:Informatik]] [[hu:Sz&#225;m&#237;t&#225;stechnika]] [[ml:&#3349;&#3330;&#3370;&#3405;&#3375;&#3393;&#3359;&#3405;&#3359;&#3376;&#3405;&#8205; &#3382;&#3390;&#3384;&#3405;&#3364;&#3405;&#3376;&#3330;]] [[nl:Informatica]] [[ja:&#24773;&#22577;&#24037;&#23398;]] [[no:Datavitenskap]] [[pl:Informatyka (technika)]] [[pt:Ciência da Computação]] [[ro:Informatic&#259;]] [[ru:&#1048;&#1085;&#1092;&#1086;&#1088;&#1084;&#1072;&#1090;&#1080;&#1082;&#1072;]] [[simple:Computer Science]] [[sl:Ra&#269;unalni&#353;tvo]] [[sr:&#1056;&#1072;&#1095;&#1091;&#1085;&#1072;&#1088;&#1089;&#1090;&#1074;&#1086;]] [[fi:Tietojenkäsittelytiede]] [[sv:Datavetenskap]] [[th:&#3623;&#3636;&#3607;&#3618;&#3634;&#3585;&#3634;&#3619;&#3588;&#3629;&#3617;&#3614;&#3636;&#3623;&#3648;&#3605;&#3629;&#3619;&#3660;]] [[tl:Agham pangkompyuter]] [[tr:Bilgisayar M&#252;hendisli&#287;i]] [[uk:&#1030;&#1085;&#1092;&#1086;&#1088;&#1084;&#1072;&#1090;&#1080;&#1082;&#1072;]] [[vi:Khoa học máy tính]] [[zh-cn:&#35745;&#31639;&#26426;&#31185;&#23398;]] [[zh-tw:&#35336;&#31639;&#27231;&#31185;&#23416;]] [[Category:Datorzinātne]] 1196 51034 2006-06-18T15:23:17Z Knakts 848 -kat '''Mikrobioloģija''' ir zinātnes nozare, kas apraksta un pēta [[Mikroorganisms|mikroorganismus]]. Apzīmējums veidots no grieķu valodas vārdiem: ''mikros'' – 'mazs', ''bios'' – 'dzīve' un ''logos'' – 'mācība'. Galvenie mikrobioloģijas pētījumu objekti ir: [[baktērija]]s, [[rauga sēnītes|rauga]] un [[pelējuma sēnītes|pelējuma sēnītes]], kā arī [[vīrusi|vīrusi]]. Lielu daļu mikrobioloģijas sastāda [[ģenētika|ģenētika]] un [[bioķīmija|bioķīmija]]. ==Skat. arī== * [[Sēnes]] * [[Prokarioti]] * [[Virusoloģija]] [[Category:Mikrobioloģija]] [[af:Mikrobiologie]] [[ca:Microbiologia]] [[cs:Mikrobiologie]] [[da:Mikrobiologi]] [[de:Mikrobiologie]] [[en:Microbiology]] [[es:Microbiología]] [[eo:Mikrobiologio]] [[eu:Mikrobiologia]] [[fr:Microbiologie]] [[ko:미생물학]] [[id:Mikrobiologi]] [[it:Microbiologia]] [[he:מיקרוביולוגיה]] [[nl:Microbiologie]] [[ja:微生物学]] [[no:Mikrobiologi]] [[pl:Mikrobiologia]] [[pt:Microbiologia]] [[sl:Mikrobiologija]] [[sr:Микробиологија]] [[fi:Mikrobiologia]] [[tl:Mikrobiyolohiya]] [[th:จุลชีววิทยา]] [[tr:Mikrobiyoloji]] [[vi:Vi sinh vật học]] [[uk:Мікробіологія]] [[zh:微生物学]] 1197 50958 2006-06-18T10:04:20Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Microorganism]] '''Mikroorganisms''' jeb mikrobs ir tik ļoti mazs [[organisms|organisms]], ka to nav iepējams sakatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar [[mikroskops|mikroskopu]], no kā arī cēlies nosaukums. Ikdienas valodā tas ir sinonīms vienšūnas organismiem. [[Category:Bioloģija]] [[ca:Microorganisme]] [[cs:Mikroorganismus]] [[da:Mikroorganisme]] [[de:Mikroorganismus]] [[en:Microorganism]] [[eo:Mikroorganismo]] [[es:Microorganismo]] [[eu:Mikrobio]] [[fi:Mikrobi]] [[fr:Microorganisme]] [[gl:Microorganismo]] [[he:מיקרואורגניזם]] [[hr:Mikroorganizmi]] [[id:Mikroorganisme]] [[ja:微生物]] [[ko:미생물]] [[mk:Едноклеточен организам]] [[nl:Micro-organisme]] [[nn:Mikroorganisme]] [[no:Mikroorganisme]] [[pl:Mikroorganizm]] [[pt:Micróbio]] [[ro:Microorganism]] [[ru:Микроорганизмы]] [[simple:Unicellular organism]] [[sl:Mikroorganizem]] [[sv:Mikroorganism]] [[ta:நுண்ணுயிர்]] [[th:จุลินทรีย์]] [[tr:Mikroorganizma]] [[ur:یک خلوی جاندار]] [[vi:Vi sinh vật]] [[zh:微生物]] 1198 50171 2006-06-12T09:17:52Z YurikBot 213 robot Modifying: [[bn:ব্যাক্টেরিয়া]] '''Baktērijas''' ir lielākā grupa starp dzīvajiem [[organisms|organismiem]]. Tās ir mikroskopiskas un lielākoties sastāv no vienas [[šūna|šūnas]], kas ir nosacīti vienkārša - tai trūkst [[šūnas kodols|šūnas kodola]], [[citoskelets|citoskeleta]] un [[organoīdi|organoīdu]], kā [[mitohondrijs|mitohondriju]] un [[hloroplasts|hloroplastu]]. Tādus organismus kā baktērijas sauc par [[prokariots|prokariotiem]], pretēji [[eikariots|eikariotiem]], kam ir daudz sarežģītākas [[šūna|šūnas]]. Terminu "baktērija" [[virusoloģija|virusoloģijā]] attiecina uz visiem [[prokariots|prokariotiem]] vai arī uz to galveno grupu, balstoties uz to savstarpējām attiecībām. Baktērijas ir visizplatītākie no visiem organismiem. Tās ir visur - augsnē, ūdenī un atrodas [[simbioze|simbiozē]] ar visiem ķermeņiem. Daudzi slimību ierosinātāji, ieskaitot dzīvnieku slimību ierosinātājus, ir baktērijas. Lielākā daļa no tām ir ļoti sīkas, parasti tikai 1 E -6m|0,5-5,0μm lielas, taču viena tipa baktērijas var sasniegt pat 0,3mm diametrā (''Thiomargarita''). Parasti tām ir šūnu sieniņas, tāpat kā [[augu šūnas|augu]] un [[sēņu šūnas|sēņu]] šūnām, taču ar ļoti atšķirīgu struktūru. Daudzas no baktērijām pārvietojas ar [[vica|vicu]] palīdzību, un šīs vicas atšķiras no citu grupu vienšūņu vicām. [[Category:Bioloģija|Bakterija]] [[Category:Prokarioti|Bakterija]] [[af:Bakterie]] [[ar:جراثيم]] [[bg:Бактерии]] [[bn:ব্যাক্টেরিয়া]] [[ca:Bacteri]] [[cs:Bakterie]] [[cy:Bacteria]] [[da:Eubacteria]] [[de:Bakterien]] [[el:Βακτήριο]] [[en:Bacteria]] [[eo:Bakterio]] [[es:Bacteria]] [[et:Bakterid]] [[eu:Bakteria]] [[fa:باکتری]] [[fi:Bakteerit]] [[fr:Bacteria]] [[gl:Bacteria]] [[he:חיידקים]] [[hr:Bakterije]] [[hu:Baktérium]] [[id:Bakteri]] [[ilo:Bacteria]] [[io:Bakterio]] [[it:Bacteria]] [[ja:真正細菌]] [[ko:세균]] [[lb:Bakterien]] [[lt:Bakterija]] [[mk:Бактерија]] [[nds:Bakterien]] [[nl:Bacterie]] [[nn:Bakterie]] [[no:Bakterier]] [[nrm:Bactéthie]] [[pl:Bakterie]] [[pt:Bactéria]] [[ru:Бактерия]] [[simple:Bacteria]] [[sk:Baktérie]] [[sl:Bakterija]] [[sr:Бактерија]] [[sv:Bakterier]] [[ta:கோலுரு நுண்ணுயிர்]] [[th:แบคทีเรีย]] [[tl:Bakterya]] [[tr:Bakteri]] [[uk:Бактерія]] [[vi:Vi khuẩn]] [[wa:Bactereye]] [[zh:细菌]] 1199 10814 2004-10-28T08:31:56Z PeterisP 26 Šo un dažādas citas [[baktērija]]s vari apskatīties '''šeit''':[http://www2.niaid.nih.gov/biodefense/public/images.htm NIAID]: [[Category:Bioloģija]] 1200 10815 2004-10-28T08:39:09Z PeterisP 26 '''[[Bioloģija|Bioloģijā]]''' un '''[[Ekoloģija|ekoloģijā]]''' '''organisms''' ir dzīva būtne. To izcelšanās jautājums vēl joprojām ir strīdīgs un diskutējams. Divas galvenās kategorijas ir izsķiramas [[Eikariots|eikariotos]] un [[Prokariots|prokariotos]]. Tiek uzskatīts, ka prokariotiem var izškirt divas atšķirīgas sfēras: baktērijas un erhebaktērijas, kuras savā starpā nav tuvākas kā ar eikariotiem. Intervāls starp prokariotiem un eikariotiem ir plaši aplūkojis galvenās trūkstošās atšķirības evolūcijas vēsturē. Divi eikariotiskie organoidi - mitohondriji un hloroplasti, ir parasti uzskatīti par atvasinātiem no endosimbiotiskām baktērijām. '''Kompleksi organismi''' - visi organismi, kas satāv no vairāk kā vienas šūnas. '''Īpašību kopums, kas kopīgs daudziem organismiem:''' pārvietošanās; barošanās; elpošana; augšana; vairošanās; reakcija uz kairinājumu; Daudzi organismi nav spējīgi uz patstāvīgu pārvietošanos, tieši atbildēt uz apkārtējās vides iedarbību. Mikroorganismi, kā baktērijas, nespēj veikt elpošanu, izmantojot alternatīvo ķīmisko vielmaiņu. Un daudzi organismi ir nespējīgi uz vairošanos. [[Category:Bioloģija]] 1201 51041 2006-06-18T15:34:26Z Knakts 848 kat '''Prokarioti''' ir pārsvarā vienšūnas organismi, kam nav [[kodols|kodola]], pretēji [[Eikariots|eikariotiem]],kam ir šūnas kodols, un tie var būt ļoti dažāda lieluma. Lielāka daļa prokariotu ir [[baktērijas]], un šie divi nosacījumi parasti tiek aplūkoti kā sinonīmi. Taču prokariotus var iedalīt baktērijās (''eubaktērijās'') un [[arhebaktērijas|arhebaktērijās]]. Prokarioti barojas ar [[fotosintēze]]s, [[hemosintēze]]s un vielu absorbcijas palīdzību. Pie prokariotiem, neskaitot baktērijas, pieskaita arī [[zilaļģe]]s, kam evolūcija procesā bija liela nozīme [[skābeklis|skābekļa]] [[atmosfēra]]s radīšanā uz [[Zeme]]s. {{aizmetnis}} [[Category:prokarioti]] [[bg:Прокариоти]] [[ca:Cèl·lula procariota]] [[cs:Prokaryota]] [[da:Prokaryot]] [[de:Prokaryoten]] [[en:Prokaryote]] [[eo:Prokarioto]] [[es:Célula procariota]] [[eu:Prokarioto]] [[fi:Esitumaiset]] [[fr:Procaryote]] [[he:פרוקריוטיים]] [[hr:Prokarioti]] [[hu:Prokarióta]] [[id:Prokariota]] [[it:Prokaryota]] [[ja:原核生物]] [[ko:원핵생물]] [[lb:Prokaryoten]] [[lt:Prokariotinė ląstelė]] [[mk:Прокариотa]] [[nl:Prokaryoot]] [[no:Prokaryoter]] [[oc:Prokaryota]] [[pl:Prokarioty]] [[pt:Procarionte]] [[ru:Прокариоты]] [[sh:Prokariote]] [[sk:Prokaryoty]] [[sl:Prokariont]] [[sr:Прокариоте]] [[sv:Prokaryoter]] [[vi:Sinh vật nhân sơ]] [[zh:原核生物]] 1202 29445 2006-02-07T12:24:39Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Jānis U. '''Eikarioti''' ir [[organisms|organismi]] ar sarežģītām šūnām, kurās ģenētikais materiāls ir apkopots vienā no tā organoīdiem, kas nosegts ar membrānu - [[šūnas kodols|kodolā]]. Pie eikariotiem pieskaita augus, dzīvniekus un sēnes, kuri lielākoties ir daudzšūnu organismi, kā arī [[protisti|protisti]], no kuriem daudzi ir vienšūņi. Organismus ar pretējām īpašībām - bez kodola un pārējiem šūnas organoīdiem - sauc par [[prokarioti|prokariotiem]]. Nosaukums '''eikarioti''' ir radies no grieķu val. ''eus'' - īsts un ''karyon'' - kodols. Eikariotu šūnas ir daudz lielākas par prokariotu šūnām, parasti to lielumus pārsniedzot pat tūstošiem reižu. Tiem ir iekšējo organoīdu daudzveidība un [[citoskelets|citoskelets]], kas ir veidots no mikrocaurulītēm un mikrofilamentiem, kuri ieņem nozīmīgu lomu šūnas organizēšanā. Eikariotiskais [[DNS]] ir sadalīts kodolā pa daļiņām, sauktām par [[hromosomas|hromosomām]], kuras tiek sadalītas kodola dalīšanās procesā ar vārpstu pavedienu palīdzību. Tipiska dzīvnieka šūna satur: [[šūnas kodols|kodolu]], [[šūnas kodoliņš|kodoliņu]], [[ribosomas]], [[šūnas membrāna|šūnas membrānu]], [[endoplazmatiskais tīkls|endoplazmatisko tīklu]], [[Goldži komplekss|Goldži kompleksu]], [[lizosomas]], [[hromosomas]], [[mitohondriji|mitohondrijus]], [[vakuolas]], [[citoplazma|citoplazmu]]. [[Category:Bioloģija]] [[bg:Еукариоти]] [[ca:Eukarya]] [[da:Eucaryota]] [[de:Eukaryoten]] [[en:Eukaryote]] [[eo:Eŭkariotoj]] [[es:Célula eucariota]] [[et:Eukarüoot]] [[fi:Aitotumaiset]] [[fr:Eukaryota]] [[he:אוקריוטיים]] [[it:Eukaryota]] [[ja:真核生物]] [[la:Eucaryota]] [[lb:Eukaryota]] [[nds:Eukaryota]] [[nl:Eukaryoot]] [[oc:Eukarya]] [[pl:Jądrowce]] [[pt:Eukaryota]] [[ru:Эукариоты]] [[sv:Eukaryoter]] [[vi:Eukaryote]] [[wa:Eucariote]] [[zh:真核生物]] 1203 10818 2004-10-28T08:34:09Z PeterisP 26 Eikarioti moved to Eikariots #REDIRECT [[Eikariots]] 1204 10819 2004-10-28T08:37:22Z PeterisP 26 Baktērijas moved to Baktērija #REDIRECT [[Baktērija]] 1205 10820 2004-10-28T08:38:20Z PeterisP 26 Prokarioti moved to Prokariots #REDIRECT [[Prokariots]] 1206 52076 2006-06-26T06:12:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:地球]] [[Image:250px-Earth-apollo17.jpg|frame|right|Zeme no Apollo 17]] '''Zeme''' ir [[planēta]] [[Saules sistēma|Saules sistēmā]], proti, trešā planēta no [[Saule|Saules]], un mēs visi šobrīd atrodamies uz tās. Mūsu planēta izveidojās pirms 4,5 miljardiem (4,5&times;10<sup>9</sup>) gadu un tai ir viens [[dabīgais pavadonis]] - [[Mēness]]. {{Saules sistēma}} [[Category:Planētas]] [[Category:Zeme]] [[Category:Daba]] [[Category:Saules sistēma]] [[af:Aarde]] [[als:Erde]] [[ang:Eorðe]] [[ar:أرض]] [[ast:Tierra]] [[be:Зямля]] [[bg:Земя (планета)]] [[bn:পৃথিবী]] [[br:Douar (planedenn)]] [[bs:Zemlja (planeta)]] [[ca:Terra]] [[cs:Země]] [[csb:Zemia]] [[cy:Daear]] [[da:Jorden]] [[de:Erde]] [[el:Γη]] [[en:Earth]] [[eo:Tero]] [[es:Tierra]] [[et:Maa (planeet)]] [[eu:Lurra]] [[fa:زمین]] [[fi:Maa]] [[fr:Terre]] [[fy:Ierde]] [[gl:Terra (planeta)]] [[gu:પૃથ્વી]] [[he:כדור הארץ]] [[hi:पृथ्वी]] [[hr:Zemlja]] [[hu:Föld]] [[ia:Terra]] [[id:Bumi]] [[ilo:Daga (planeta)]] [[io:Tero]] [[is:Jörðin]] [[it:Terra]] [[ja:地球]] [[jbo:terdi]] [[ka:დედამიწა]] [[kg:Ntoto]] [[ko:지구]] [[ku:Erd]] [[kw:Dor]] [[la:Terra]] [[lb:Äerd]] [[li:Eerd]] [[ln:Mabelé]] [[lt:Žemė]] [[mk:Земја]] [[ms:Bumi]] [[mt:Art]] [[nah:Cemānāhuac]] [[nds:Eer]] [[nds-nl:Eerde]] [[ne:पृथ्वी]] [[nl:Aarde (planeet)]] [[nn:Jorda]] [[no:Jorden]] [[nrm:Tèrre]] [[pam:Yatu]] [[pl:Ziemia]] [[pt:Terra]] [[rmy:Phuv]] [[ro:Pământ]] [[ru:Земля]] [[scn:Terra]] [[sco:The Yird]] [[sh:Zemlja]] [[simple:Earth]] [[sk:Zem]] [[sl:Zemlja]] [[sq:Toka]] [[sr:Земља (планета)]] [[su:Marcapada]] [[sv:Jorden]] [[sw:Ardhi]] [[ta:பூமி]] [[th:โลก]] [[tl:Daigdig]] [[tr:Yer (gezegen)]] [[ug:اغايلىماق (ئاسترونومىيە)]] [[uk:Земля (планета)]] [[vi:Trái Đất]] [[zh:地球]] [[zh-min-nan:Tē-kiû]] [[zh-yue:地球]] 1207 51542 2006-06-21T12:31:13Z 81.198.191.30 Pievienots precīzāks aprinķošanas laiks [[Image:Moon-galileo-color.jpg|thumb|right|Mēness no Galileo]] '''Mēness''' ir [[Zeme|Zemes]] vienīgais dabiskais [[pavadonis]]. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (27 dienās , 7 stundās un 43 minūtēs) un tā atstarotā [[Saule|Saules]] gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Vidējais attālums no Mēness līdz Zemei ir 384 403 kilometri. Tā diametrs ir 3476 kilometri. [[Nīls Ārmstrongs]] un [[Bazs Aldrins]] 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness. [[Category:Mēness]] [[Category:Saules sistēma]] [[Category:Zeme]] [[ar:%D9%82%D9%85%D8%B1]] [[bg:&#1051;&#1091;&#1085;&#1072;]] [[ca:Lluna]] [[de:Mond]] [[en:Moon]] [[eo:Luno]] [[es:Luna]] [[et:Kuu]] [[fi:Kuu]] [[fr:Lune]] [[gl:Lúa]] [[hr:Mjesec]] [[it:Luna]] [[ja:&#26376;]] [[la:Luna]] [[lt:M&#279;nulis]] [[ms:Bulan]] [[nl:maan]] [[pl:Ksi%C4%99%C5%BCyc]] [[pt:Lua]] [[ro:Luna]] [[ru:&#1051;&#1091;&#1085;&#1072;]] [[simple:Moon]] [[sl:Luna]] [[sv:Månen]] [[uk:&#1052;&#1110;&#1089;&#1103;&#1094;&#1100; (&#1089;&#1091;&#1087;&#1091;&#1090;&#1085;&#1080;&#1082;)]] [[zh:&#26376;&#20142;]] 1208 52813 2006-07-01T10:46:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Teoría geocéntrica]] '''Ģeocentrisms''' ir uzskats, ka visi [[debesu ķermeņi]], ieskaitot planētas un [[zvaigzne]]s, griežas ap [[Zeme|Zemi]]. Tas bija pamatā, piemēram, [[Ptolemaja sistēma|Ptolemaja sistēmai]] (II gs.). {{stub}} [[Category:Astronomija|Geocentrisms]] [[Category:Vēsture|Geocentrisms]] [[ca:Teoria geocèntrica]] [[cs:Geocentrismus]] [[da:Geocentrisk]] [[de:Geozentrisches Weltbild]] [[en:Geocentric model]] [[es:Teoría geocéntrica]] [[et:Geotsentriline maailmasüsteem]] [[fr:Géocentrisme]] [[he:המודל הגאוצנטרי]] [[is:Jarðmiðjukenningin]] [[it:Sistema geocentrico]] [[ja:天動説]] [[lt:Geocentrizmas]] [[nl:Geocentrisme]] [[no:Geosentrisme]] [[pl:Teoria geocentryczna]] [[pt:Geocentrismo]] [[sk:Geocentrizmus]] [[sv:Geocentrisk världsbild]] [[tr:Geosantrizm]] [[zh:地心说]] 1209 31381 2006-02-22T17:45:32Z Dekaels 268 sīkumi '''Zvaigzne''' ir milzīgs lodveida [[debess ķermenis]], kas sastāv no [[plazma]]s un izstaro [[elektromagnētiskais starojums|elektromagnētisko starojumu]] un dažādas [[elementārdaļiņas]]. Zvaigznes enerģijas avots ir tās dzīlēs noritošās kodolreakcijas. Tipisks zvaigznes piemērs ir mūsu [[Saule]]. No [[Zeme]]s ar neapbruņotu aci saskatāmi aptuveni 6 000 zvaigžņu. ==Skat. arī== *[[Neitronu zvaigzne]] *[[Nova]] *[[Dubultzvaigzne]] [[Category:Astronomija]] [[Category:Zvaigznes]] [[bg:Звезда]] [[bs:Zvijezde]] [[ca:Estel]] [[cs:Hvězda]] [[cy:Seren]] [[da:Stjerne]] [[de:Stern]] {{Link FA|de}} [[en:Star]] [[et:Täht (astronoomia)]] [[es:Estrella]]{{Link FA|es}} [[eo:Stelo]] [[fa:ستاره]] [[fr:Étoile]] [[ko:항성]] [[hr:Zvijezda]] [[io:Stelo]] [[id:Bintang]] [[ia:Stella]] [[is:Stjarna]] [[it:Stella]] [[he:כוכב]] [[kn:ನಕ್ಷತ್ರ]] [[la:Stella]] [[lb:Stär]] [[hu:Csillag (égitest)]] [[ms:Bintang]] [[nah:Sitialin]] [[nl:Ster]] [[ja:恒星]] [[no:Stjerne]] [[pl:Gwiazda]] [[pt:Estrela]] [[ro:Stea]] {{Link FA|ro}} [[ru:Звезда]] [[scn:Stidda]] [[simple:Star]] [[sk:Hviezda]] [[sl:Zvezda]] [[sr:Звезда]] [[fi:Tähti]] [[sv:Stjärna]] [[tr:Yıldız]] [[th:ดาวฤกษ์]] [[zh:恒星]] 1210 10825 2004-10-28T12:51:22Z PeterisP 26 #REDIRECT [[Lietošanas pamācība]] 1211 10826 2004-11-20T16:18:56Z Juzeris 23 redirekts uz [[Aktualitātes]] #REDIRECT [[Aktualitātes]] 1212 42865 2006-05-01T19:09:27Z Redagavimas 634 /* Izveidotas vikipēdijas latgaliešu un žemaišu paraugversijas */ == Izveidotas vikipēdijas latgaliešu un žemaišu paraugversijas == *[[meta:Test-wp/ltg|Latgaliešu]] (ltg) - 12 lapas *[[w:bat-smg:Pėrms poslapis|Žemaišu]] (smg) - 8 lapas == Vikimānija == Wikimania 2005: Pirmā starptautiskā vikimēdiju konference [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]], [[Vācija|Vācijā]], 2005.gada 4.-8. augustā. [http://wikimania.wikimedia.org/wiki/Main_Page Saite] [[category:Vikipēdija]] [[lt:Wikipedia:Aktualijos]] 1213 52037 2006-06-25T20:27:36Z YurikBot 213 robot Modifying: [[el:Βραβείο Νόμπελ]] <div style="float: right; width: 222px; margin: 0 0 1em 1em; text-align: center;">[[Image:Nobela_preemijas_medalja.jpg|222px|Nobela prēmijas medaļa]]<br> <small> ''Nobela prēmijas medaļa<br> par sasniegumiem<br> fizikā, ķīmijā,<br> fizioloģijā (vai medicīnā)<br> un literatūrā'' </small> </div> '''Nobela prēmiju''' reizi gadā piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai. To uzskata par visprestižāko balvu mūsdienās. [[Alfrēds Nobels]] (zviedru rūpnieks, [[dinamīts|dinamīta izgudrotājs]]) paredzēja šīs prēmijas savā testamentā, ko viņš parakstīja Zviedru-norvēģu klubā Parīzē, [[1895]]. gada [[27. novembris|27. novembrī]]. Viņš bija šokēts par viņa izgudrojuma izmantošanu postošiem nolūkiem un vēlējās, lai šīs prēmijas pasniegtu cilvēkiem, kuri ir labi kalpojuši cilvēcei. Nobela prēmija ir arī finansiāli nozīmīga - tā šobrīd sastāda apmēram 10 miljonus [[SEK|zviedru kronu]] (vairāk kā miljons [[EUR|eiro]] vai [[USD|ASV dolāru]]). Kopš [[1901]]. gada prēmija tiek piešķirta katru gadu šādās jomās : * Fizikā * Ķīmijā * Fizioloģijā vai medicīnā * Literatūrā * Miera veicināšanā == Ārējās saites == *[http://www.nobelprize.org/ Nobela E-muzejs] - Oficiālā mājaslapa *[http://nobelprize.org/nobel/nobel-foundation/index.html Nobela Fonds] - Oficiālā mājaslapa *[http://www.kva.se/ Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas] [http://www.kva.se/KVA_Root/swe/awards/nobel/index.asp Nobela prēmijas komitejas] *[http://www.ki.se/ Karolinska Institūta] [http://info.ki.se/ki/nobel_en.html Nobela prēmijas komiteja] *[http://www.svenskaakademien.se/ENG/ Zviedrijas Akadēmija] *[http://www.nobel.no/ Norvēģijas Nobela prēmijas komiteja] *[http://www.nobelprizes.com/ Nobela prēmijas interneta arhīvs] - neoficiāla mājaslapa *[http://www.nobel-winners.com Nobela prēmijas ieguvēju hronika] *[http://www.nobelpreis.org/english/index.html nobelpreis.org] [[Category:Nobela prēmija|*]] [[Category:Apbalvojumi]] [[Category:Zviedrijas organizācijas]] [[af:Nobelprys]] [[ar:جائزة نوبل]] [[ast:Premiu Nobel]] [[be:Нобэлеўская прэмія]] [[bg:Нобелова награда]] [[bs:Nobelova nagrada]] [[ca:Premi Nobel]] [[cs:Nobelova cena]] [[cy:Gwobr Nobel]] [[da:Nobelprisen]] [[de:Nobelpreis]] [[el:Βραβείο Νόμπελ]] [[en:Nobel Prize]] [[eo:Premio Nobel]] [[es:Premios Nobel]] [[et:Nobeli auhind]] [[eu:Nobel Sariak]] [[fi:Nobel-palkinto]] [[fr:Prix Nobel]] [[fy:Nobelpriis]] [[ga:Duais Nobel]] [[gl:Premios Nobel]] [[he:פרס נובל]] [[hi:नोबेल पुरस्कार]] [[hr:Nobelova nagrada]] [[hu:Nobel-díj]] [[id:Penghargaan Nobel]] [[ilo:Premio Nobel]] [[io:Nobel-premio]] [[is:Nóbelsverðlaunin]] [[it:Premio Nobel]] [[ja:ノーベル賞]] [[ka:ნობელის პრემია]] [[ko:노벨상]] [[lb:Nobelpräis]] [[lt:Nobelio premija]] [[mk:Нобелова награда]] [[nds:Nobelpries]] [[nl:Nobelprijs]] [[nn:Nobelprisen]] [[no:Nobelprisen]] [[pl:Nagroda Nobla]] [[pt:Prémio Nobel]] [[ro:Premiul Nobel]] [[ru:Нобелевская премия]] [[scn:Premiu Nobel]] [[sh:Nobelova nagrada]] [[simple:Nobel Prize]] [[sk:Nobelova cena]] [[sl:Nobelova nagrada]] [[sq:Çmimi Nobel]] [[sr:Нобелова награда]] [[sv:Nobelpriset]] [[sw:Tuzo ya Nobel]] [[ta:நோபல் பரிசு]] [[th:รางวัลโนเบล]] [[tr:Nobel Ödülü]] [[uk:Нобелівська премія]] [[vi:Giải thưởng Nobel]] [[zh:诺贝尔奖]] [[zh-min-nan:Nobel Chióng]] [[zh-yue:諾貝爾獎]] 1214 48317 2006-05-31T02:09:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[bn:আলফ্রেড নোবেল]] [[Image:AlfredNobel.jpg|thumb|200px|Alfrēds Nobels]] '''Alfrēds Bernhards Nobels''' ([[zviedru valoda|zviedru valodā]]: ''Alfred Bernhard Nobel'' ([[Media:Sv-Alfred_Nobel.ogg|izruna]]), dzimis [[1833]]. gada [[21. oktobris|21. oktobrī]], [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], miris [[1896]]. gada [[10. decembris|10. decembrī]], [[Sanremo]], [[Itālija|Itālijā]]) bija [[Zviedrija|zviedru]] [[ķīmija|ķīmiķis]], [[inženierzinātnes|inženieris]] un [[dinamīts|dinamīta]] izgudrotājs. Alfrēds bija Emmanuela Nobela ([[1801]]-[[1872]]) trešais dēls. Viņš nodarbojās ar [[sprāgstvielas|sprāgstvielu]] pētīšanu, īpaši ar nesen atklātā [[nitroglicerīns|nitroglicerīna]] ražošanu. [[1867]]. gadā viņš patentēja nitroglicerīna maisījumu ar porainām vielām - [[dinamīts|dinamītu]]. [[Category:Zviedru izgudrotāji|Nobels, Alfrēds]] [[Category:Nobela prēmija|Nobela prēmija]] [[als:Alfred Nobel]] [[ang:Ælfred Nobel]] [[ar:ألفريد نوبل]] [[be:Альфрэд Нобель]] [[bg:Алфред Нобел]] [[bn:আলফ্রেড নোবেল]] [[bs:Alfred Nobel]] [[ca:Alfred Nobel]] [[cs:Alfred Nobel]] [[cy:Alfred Nobel]] [[da:Alfred Nobel]] [[de:Alfred Nobel]] [[el:Άλφρεντ Νόμπελ]] [[en:Alfred Nobel]] [[eo:Alfred Nobel]] [[es:Alfred Nobel]] [[et:Alfred Nobel]] [[eu:Alfred Nobel]] [[fa:آلفرد نوبل]] [[fi:Alfred Nobel]] [[fr:Alfred Nobel]] [[fy:Alfred Nobel]] [[ga:Alfred Nobel]] [[gl:Alfred Nobel]] [[he:אלפרד נובל]] [[hr:Alfred Nobel]] [[hu:Alfred Nobel]] [[id:Alfred Nobel]] [[io:Alfred Nobel]] [[it:Alfred Nobel]] [[ja:アルフレッド・ノーベル]] [[ko:알프레드 노벨]] [[lt:Alfredas Nobelis]] [[nl:Alfred Bernhard Nobel]] [[nn:Alfred Nobel]] [[no:Alfred Nobel]] [[pl:Alfred Nobel]] [[pt:Alfred Nobel]] [[ro:Alfred Nobel]] [[ru:Нобель, Альфред Бернхард]] [[scn:Alfred Nobel]] [[simple:Alfred Nobel]] [[sk:Alfred Nobel]] [[sl:Alfred Nobel]] [[sq:Alfred Nobel]] [[sr:Алфред Нобел]] [[su:Alfred Nobel]] [[sv:Alfred Nobel]] [[th:อัลเฟรด โนเบล]] [[tr:Alfred Nobel]] [[uk:Нобель Альфред Бернард]] [[vi:Alfred Nobel]] [[zh:阿尔弗雷德·诺贝尔]] [[zh-min-nan:Alfred Nobel]] 1215 52467 2006-06-29T20:59:43Z Feens 37 /* Cilvēki */ +Hedīns '''Stokholma''' - pilsēta [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] rietumu krastā pie [[Mēlenezers|Mēlenezera]]. [[Zviedrija|Zviedrijas]] [[galvaspilsēta]] un lielākā pilsēta. Tajā ir 765 044 iedzīvotāju, bet, skaitot arī priekšpilsētas - 1 253 309. Zviedrijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Stockholm'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Stockholm in Sweden.gif|160px|]] | align=center | [[Image:Sterik.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 253 309 |- | Rakstos no | 1252.g |- | Pilsēta no | 1388.g |- | Citi nosaukumi | '''Tukholma''' ([[somu valoda|somu]]) |- | lēnis (''Län'') | [[Stokholmas lēnis]] |- | novads (''Landskap'') | [[Uplande]] un [[Sēdermanlande]] |- | Mājaslapa | [http://www.stockholm.se/ www.stockholm.se] |} {{commons|Stockholm}} [[Image:Stockholm old town 2002.jpg|thumb|200px|Stokholmas vecpilsēta|left]] ====Vēsture==== Stokholma pirmoreiz rakstiski ir pieminēta 1252. gadā, kad tā bija svarīgs [[dzelzs]] tirdzniecības punkts ceļā no [[Bergslābena|Bergslāgenas]] raktuvēm. Jau 1289.gadā Stokholma minēta kā lielākā pilsēta Zviedrijā. Stokholma ietilpa [[Hanza|Hanzas savienībā]]. [[Kalmāras ūnija|Kalmāras ūnijas]] laikā Stokholma kļūst par Zviedrijas neatkarības no [[Dānija|Dānijas]] cīņas centru. 1419.gadā Stokholma kļūst par oficiālo Zviedrijas galvaspilsētu. 1471.gada 14.oktobrī pilsētā notiek t.s. [[Stokholmas asinspirts]] - dāņi izrēķinās ar Zviedrijas neatkarības piekritējiem. 17.gadsimtā, kad Zviedrija kļūst par [[Eiropa|Eiropas]] lielvaru, pieaug arī Stokholmas kā impērijas galvaspilsētas nozīme. Zaudējot [[Krievija|Krievijai]] [[Ziemeļu karš|Ziemeļu karā]], Stokholmas attīstība palēlinājās, tomēr saglabājās tās nozīme kā Zviedrijas politiskajam centram. 1713. - 1714.gadā Stokholmā ir mēra epidēmija. 19.gadsimtā Stokholma sāka zaudēt konkurences cīņā ar [[Gēteborga|Gēteborgu]] ([[osta|ostas]] pilsēta) un [[Norčēpinga|Norčēpingu]] ([[rūpniecība]]), tomēr XX gs. pilsēta atkal strauji attīstījās. ====Cilvēki==== Stokholmā dzimuši: *[[Ingrīda Bergmane]] (''Ingrid Bergman'') - aktrise. *[[Folke Bernadots]] (''Folke Bernadotte'') - politiķis. *[[Ēriks Dālbergs]] (''Erik Jonsson Dahlberg'') - zviedru [[Livonija|Livonijas]] ģenerālgubernators. *[[Grēta Garbo]] (''Greta Garbo'') - aktrise. *[[Svens Hedīns]] (''Sven Hedin'') - ceļotājs. *[[Alfrēds Nobels]] (''Alfred Nobel'') - rūpnieks. *[[Ulofs Palme]] (''Olof Palme'') - politiķis. *[[Keke Rosbergs]] (''Keke Rosberg'') - [[Formula 1|F1]] pilots. *[[Emanuels Svēdenborgs]] (''Emanuel Swedenborg'') - mistiķis. *[[Augusts Strindbergs]] (''August Strindberg'') - dramaturgs. [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Zviedrijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[ar:ستوكهولم]] [[bg:Стокхолм]] [[br:Stockholm]] [[bs:Štokholm]] [[ca:Estocolm]] [[cs:Stockholm]] [[csb:Sztokhòlm]] [[cv:Стокгольм]] [[da:Stockholm]] [[de:Stockholm]] [[el:Στοκχόλμη]] [[en:Stockholm]] [[eo:Stokholmo]] [[es:Estocolmo]] [[et:Stockholm]] [[eu:Estokolmo]] [[fa:استکهلم]] [[fi:Tukholma]] [[fo:Stokkhólms kommuna]] [[fr:Stockholm]] [[fy:Stokholm]] [[gl:Estocolmo - Stockholm]] [[he:שטוקהולם]] [[hr:Stockholm]] [[hu:Stockholm]] [[ia:Stockholm]] [[id:Stockholm]] [[io:Stockholm]] [[is:Stokkhólmur]] [[it:Stoccolma]] [[ja:ストックホルム]] [[ka:სტოკჰოლმი]] [[ko:스톡홀름]] [[ku:Stokholm]] [[la:Holmia]] [[lt:Stokholmas]] [[nl:Stockholm]] [[nn:Stockholm]] [[no:Stockholm]] [[pl:Sztokholm]] [[pt:Estocolmo]] [[ro:Stockholm]] [[ru:Стокгольм]] [[se:Stockholbma]] [[sh:Stockholm]] [[simple:Stockholm]] [[sk:Štokholm]] [[sl:Stockholm]] [[sq:Stockholm]] [[sr:Стокхолм]] [[sv:Stockholm]] [[th:สตอกโฮล์ม]] [[tr:Stockholm]] [[ug:ستوكھولم]] [[vo:Stockholm]] [[zh:斯德哥尔摩]] [[zh-min-nan:Stockholm]] 1216 50246 2006-06-12T16:23:48Z Keps 758 Papildināts teksts '''Gajs Jūlijs Cēzars''' ([[Latīņu valoda|klasiskajā latīņu valodā]]: IMP·C·IVLIVS·CAESAR·DIVVS) (100. gada p.m.ē. [[13. jūlijs]] - 44. gada p.m.ē. [[15. marts]]) bija militārs un politisks [[Romas republika|Romas republikas]] līderis. [[Image:Hw-caesar.jpg|thumb|right|150px|Cēzars]] Iekarojot [[Gallija|Galliju]] viņš izpleta Romas valdījumus līdz [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]] un ienesa Romas kultūru mūsdienu [[Francija|Francijas]] teritorijā. Tāpat 55. gadā p.m.ē. viņš vadīja pirmo Romas iebrukumu [[Lielbritānija|Britānijā]]. ==Cēzara reformas== Atšķirībā no vairuma savu priekšgājēju, Cēzars, ticis pie varas grožiem, neuzsāka terora kampaņu pret saviem pretiniekiem. Iespējams, ka tieši tas vēlāk viņam maksāja dzīvību. Vēl 49. gadā p.m.ē., nonācis [[Pompejs|Pompeja]] pamestajā [[Roma|Romā]] viņš nekavējoties ķērās pie reformām. Arī atgriezies no [[Ēģipte]]s, viņš palikušajos dažos savas dzīves gados ieviesa virkni būtisku izmaiņu Romas ekonomiskajā, politiskajā un administratīvajā sistēmā. Tā, viņš samazināja reālo [[Romas Senāts|Romas Senāta]] varu, tā locekļu skaitu no 600 palielinot līdz 900. Līdz ar to debates tajā par katru jautājumu nereti ieilga līdz bezgalībai un Cēzars pa to laiku varēja brīvi rīkoties. Beidzot viņš īstenoja arī [[Brāļi Grakhi|brāļu Grakhu]] zemes reformu, sadalot to saviem kara veterāniem un nabagiem. Ap 80 tūkstošiem iedzīvotāju no [[Itālija]]s un citām biezi apdzīvotām vietām viņš nosūtīja uz [[Kartāga|Kartāgu]], [[Korinta|Korintu]] un citiem reģioniem, kuri karos bija zaudējuši daudz savu iedzīvotāju. Tāpat viņš administratīvā kārtā samazināja nabadzīgo iedzīvotāju parādus un ierosināja vairākus likumprojektus, kas ierobežoja aizdevumu procentu likmes. Tāpat tika izstrādāta [[Bankrots|bankrota]] likumdošana, kuras galvenie pamatprincipi saglabājušies līdz pat mūsdienām. ==Cēzara bojāeja== Ietekmīgākie Romas [[Senators|senatori]], kuru varu un autoritāti Cēzars politisko reformu rezultātā bija ierobežojis, baidījās, ka viņš, jau tā baudot praktiski neierobežotu varu, pasludinās sevi par [[Monarhs|monarhu]]. Tas varētu nozīmēt Senāta un [[republika]]s kā valsts iekārtas likvidēšanu. Tādējādi arī senatori kā politiska kategorija beigtu pastāvēt. Grūti teikt, cik pamatotas bija šīs bažas, taču bija arī daudzi citi iemesli, kādēļ Cēzaram nelabvēļu pietika. Tā, senatoru grupa 44. gadā p.m.ē. organizēja sazvērestību pret Cēzaru un, viņam ienākot Senāta ēkā to nogalināja. Daudzi vēsturnieki Cēzara personību vērtē negatīvi – kā [[Tirāns|tirānu]], kas iznīcināja [[Romas republika|Romas republiku]]. Tomēr Romas republika, runājot cita [[Triumvirāts|triumvīra]] Pompeja vārdiem, bija mirusi jau tāpat savu samilzušo iekšējo pretrunu rezultātā. Tikai stingra roka, diktatūra, varēja uz kādu laiku paglābt tā laika klasisko Vidusjūras pasauli no pilnīga haosa. Tieši tāpēc, ka Cēzars bija diktators un izcils karavadonis, viņš spēja ieviest kārtību un veikt reformas, kas vēl vairākus gadsimtus nodrošināja stabilitāti visā plašajā Vidusjūras reģionā. Cēzara slepkavība, ko veica viņa draugs [[Marks Bruts]] un citi Romas senatori, cerībā glābt republiku, izraisīja otru pilsoņu karu, kas galīgi sagrāva Romas republiku, un radīja [[Romas impērija|Romas impēriju]] Cēzara adoptētā dēla [[Oktaviāns|Oktaviāna]] vadībā. {{stub}} [[Category:Eiropas vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[ar:يوليوس قيصر]] [[bg:Юлий Цезар]] [[bn:জুলিয়াস সিজার]] [[br:Caius Julius Caesar]] [[bs:Julije Cezar]] [[ca:Juli Cèsar]] [[cs:Julius Caesar]] [[cy:Iŵl Cesar]] [[da:Julius Cæsar]] [[de:Julius Caesar]] [[el:Ιούλιος Καίσαρας]] [[en:Julius Caesar]] [[eo:Julio Cezaro]] [[es:Julio César]] [[et:Julius Caesar]] [[eu:Julio Zesar]] [[fi:Julius Caesar]] [[fr:Jules César]] [[ga:Iúil Caesar]] [[gl:Xulio César]] [[he:יוליוס קיסר]] [[hr:Gaj Julije Cezar]] [[hu:Caius Julius Caesar]] [[id:Julius Caesar]] [[io:Julius Cezaro]] [[is:Júlíus Caesar]] [[it:Gaio Giulio Cesare]] [[ja:ガイウス・ユリウス・カエサル]] [[ka:იულიუს კეისარი]] [[ko:율리우스 카이사르]] [[la:C. Iulius Caesar]] [[lb:Gaius Iulius Caesar]] [[li:Julius Caesar]] [[lt:Julijus Cezaris]] [[mk:Јулиј Цезар]] [[nds:Gaius Julius Caesar]] [[nl:Julius Caesar]] [[nn:Julius Cæsar]] [[no:Julius Cæsar]] [[pl:Gajusz Juliusz Cezar]] [[pt:Júlio César]] [[ro:Iulius Cezar]] [[ru:Юлий Цезарь]] [[scn:Caiu Giuliu Cesari]] [[sh:Gaj Julije Cezar]] [[simple:Julius Caesar]] [[sk:Julius Caesar]] [[sl:Gaj Julij Cezar]] [[sr:Гај Јулије Цезар]] [[sv:Julius Caesar]] [[sw:Julius Caesar]] [[th:จูเลียส ซีซาร์]] [[tl:Julius Caesar]] [[tr:Jül Sezar]] [[uk:Цезар Гай Юлій]] [[zh:恺撒]] 1217 49776 2006-06-10T09:55:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Aristóteles]] [[Image:Aristotelis.jpg|thumb|170px|Aristotelis]] '''Aristotelis''' ([[grieķu valoda|grieķu]]: ''Αριστοτέλης Aristotelēs''; 384. gads p.m.ē. - 322. gads p.m.ē.) bija [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[zinātne|zinātnieks]] un [[filozofija|filozofs]]. Kopā ar [[Platons|Platonu]] un [[Sokrāts|Sokrātu]] viņu uzskata par vienu no diviem visietekmīgākajiem filozofiem rietumu domāšanas veidā. Aristotelis ir studējis praktiski visas tēmas, kas tajā laikā bija pieejamas, un viņa darbu kopums ir praktiski senās Grieķijas [[enciklopēdija]]. Aristotelis definēja arī mūsdienu izpratni par [[dabiskās tiesības|dabiskajām tiesībām]]: dabiskās tiesības kā nerakstītas vienmēr un visur spēkā esošas tiesības (vienlīdzība, brīvība, tiesiskums), kam rakstītās tiesības ir jāpieskaņo. Aristoteļa uzskati iedvesmoja [[Akvīnas Toms|Akvīnas Tomu]], kurš sengrieķu filozofa uzskatus pārveidoja atbilstoši [[katoļi|katolicisma]] dogmām. Aristoteli pamatoti dēvē par Eiropas zinātņu tēvu, jo ļoti daudzi jēdzieni, kurus plaši lieto sabiedrībā ir viņa radīti un skaidroti. Aristoteli interesēja pasaules izziņas procesi un jautājums, kā viss ir radies. Par visa esošā pamatu filozofs nosauca pirmmatēriju, kas ir nenoteikta, bezformīga. Kā starpposms starp pirmmatēriju un reāli eksistējošo pasauli ir vairāki elementi – [[uguns]], [[gaiss]], [[ūdens]], [[zeme]]. Izmantojot potenciālo [[Matērija|matēriju]] [[forma]] veido dažādus priekšmetus. Formas un matērijas vienotība nodrošina esamības pastāvēšanu. Lai izskaidrotu esamības pirmssākumus, Aristotelis radīja mācību, ko nosauca par [[Metafizika|metafiziku]]. Viņš pamatoja materiālās pasaules pastāvēšanu ar sekojošiem apsvērumiem: katru lietu kaut kas veido. Matērija ir kaut kādā veidā organizēta. Formas un matērijas mijiedarbībā forma vienmēr ir aktīva, matērija pasīva. Katras lietas kustības avots atrodas ārpus šīs lietas. Par mijiedarbības un kustības pirmcēloni Aristotelis izvirzīja [[Dievs|Dievu]]. Dievs ir visu lietu kustinātājs un mūžīgais dzinējs. Tas kustina arī laiku, kas nepārtraukti plūst. Formas cenšas pilnveidoties un pati pilnība var būt tikai Dievs. Virzība ir cēloņsakarīga. Aristotelis uzskatīja, ka [[pasaule]] ir loģiski uzbūvēta un katrai lietai ir sava vieta. Pasaules centrā ir [[Zeme]], jo tā ir vissmagākā. Ap Zemi kustas vairākas sfēras, kas kustās ar dažādie ātrumiem un tās visas kustina Dievs. Aristotelis bija kritiski noskaņots pret Platona teoriju par valsti. Viņš skaidro valsts rašanos sekojoši: tā radās situācijā, kad cilvēki saprata, ka citādi dzīvot vairs nevar, jo ir sabiedriskas būtnes. Cilvēks pēc filozofa domām ir “politisks dzīvnieks.” Tieši Aristoteļa filozofijā pirmo reizi tika novērtēts sociālais faktors cilvēka un sabiedrības dzīvē. Aristotelis piedzima Stagīras pilsētā, [[Egejas jūra]]s krastā. Viņa tēvs Nīkomahs bija Maķedonijas valdnieka Aminta III galma ārsts. 367. gadā Aristotelis ieradās [[Atēnas|Atēnās]] un kļuva par Platona akadēmijas klausītāju. Šeit viņš apguva filozofijas zinības un guva ievērojamus panākumus. Skolotāja Platona nāve 355. gadā piespieda filozofu pamest Atēnas. Viņš devās uz [[Mazāzija|Mazāziju]] pie sava studiju biedra un drauga Hermisa, kurš tur bija kļuvis par vairāku zemju valdnieku. Vairākus gadus Aristotelis dzīvoja dažādās pilsētās Asā, Mitilēnē. Asā Aristotelis apprecējās ar Hermisa meitu Pitiādu un nodibināja ģimeni. Hermisu drīz nogalināja [[persieši]] un Aristotelis ar savu jauno sievu pārcēlās uz Lesbosu. Šeit viņa Aristotelim dāvāja meitu, taču pati nomira. Tad, 343.g. pm.m.ē., Maķedonijas valdnieks [[Filips II]] uzaicināja Aristoteli audzināt un skolot savu tobrīd 13 gadus veco dēlu Aleksandru, kurš vēlāk kļūs par vienu no ievērojamākajiem valdniekiem cilvēces vēsturē. Zināmi nopelni šeit ir arī Aristotelim. Kad Aleksandrs paaugās un jau bija kļuvis par valdnieku, Aristotelis apmetās uz dzīvi Stiagrā, bet ap 334. gadu ieradās Atēnās, kur nodibināja savu filozofisko skolu - likeju. Šeit filozofiju apguva vairāki simti skolnieku. Mīļākā Aristoteļa mācīšanas metode bija [[diskusija]]s ar skolniekiem pastaigas („peripator”) laikā. Viņš skubināja savus skolniekus uzkrāt [[zināšanas]] gandrīz par katru sabiedrības dzīves jomu: citu tautu paražām, Grieķijas polišu [[Likumdošana|likumdošanu]], dzīvnieku un augu uzbūvi, to īpatnībām un izplatību, zinātnes un filozofijas vēsturi. Tomēr vislielāko ieguldījumu pasaules kultūrā Aristotelis devis ar pētījumu par savām metodēm. Attiecībā uz jebkuru izpētes jomu viņš prasīja lai būtu veikti korekti novērojumi un [[Eksperiments|eksperimenti]], bet to rezultāti pakļauti nopietnai [[analīze]]i. Aristoteļa „Dzīvnieku vēsture” jau bija vairs tikai vienu soli no [[evolūcijas teorija]]s. Viņš iespējams bija pirmais vēsturē, kurš katrā konkrētā jautājumā organizēja zinātniskās izpētes grupas. Situāciju Atēnās krasi mainīja Aleksandra nāve 323. gadā un sacelšanās pret maķedoniešu kundzību. Sakarā ar to, ka Aristotelis bija cieši saistīts ar Maķedonijas Aleksandru, viņam nācās atstāt skolas vadību filozofam Teofrastam un bēgt uz mātes mājām Eibojas salā. Šeit slavenais filozofs sagaidīja savu nāvi. Viņš nomira 322. gadā pirms mūsu ēras. Aristotelis Dzīves laikā Aristotelis paveica kolosālu darbu. Viņu pamatoti uzskata par moderno zinātņu pamatlicēju. Viņš radīja daudzas zināšanu sistematizācijas metodes, kuras izmanto arī šodien. Aristotelis ir autors daudziem zinātniskiem un filozofiskiem terminiem. {{stub}} {{Commons|Aristotelēs}} [[Category:Sengrieķu filozofi]] [[Category:Grieķu valodā rakstošie]] [[ar:أرسطو]] [[ast:Aristóteles]] [[ba:Аристотель]] [[bg:Аристотел]] [[bs:Aristotel]] [[ca:Aristòtil]] [[cs:Aristotelés]] [[da:Aristoteles]] [[de:Aristoteles]] [[el:Αριστοτέλης]] [[en:Aristotle]] [[eo:Aristotelo]] [[es:Aristóteles de Estagira]] [[et:Aristoteles]] [[eu:Aristoteles]] [[fa:ارسطو]] [[fi:Aristoteles]] [[fr:Aristote]] [[ga:Arastotail]] [[gd:Aristotle]] [[gl:Aristóteles]] [[he:אריסטו]] [[hr:Aristotel]] [[hu:Arisztotelész]] [[id:Aristoteles]] [[io:Aristoteles]] [[is:Aristóteles]] [[it:Aristotele]] [[ja:アリストテレス]] [[jv:Aristoteles]] [[ka:არისტოტელე]] [[ko:아리스토텔레스]] [[la:Aristoteles]] [[lb:Aristoteles]] [[lt:Aristotelis]] [[mk:Аристотел]] [[ms:Aristotle]] [[mt:Aristotle]] [[nds:Aristoteles]] [[nl:Aristoteles]] [[nn:Aristoteles]] [[no:Aristoteles]] [[pl:Arystoteles]] [[pt:Aristóteles]] [[ro:Aristotel]] [[ru:Аристотель]] [[scn:Aristuteli]] [[simple:Aristotle]] [[sk:Aristoteles]] [[sl:Aristotel]] [[sq:Aristoteli]] [[sr:Аристотел]] [[sv:Aristoteles]] [[ta:அரிஸ்டாட்டில்]] [[th:อริสโตเติล]] [[tl:Aristoteles]] [[tr:Aristoteles]] [[uk:Арістотель]] [[vi:Aristotle]] [[zh:亚里士多德]] 1218 49241 2006-06-05T07:23:44Z Dainis 876 '''Gaismas gads''' ('''ly''') - garuma mērvienība [[astronomija|astronomijā]]. Tas ir attālums, ko [[gaisma]] veic viena [[gads|gada]] laikā. * 1 ly = 9 460 730 472 580 800 [[metrs|m]] ≈ 9,46&nbsp;&times;&nbsp;10<sup>12</sup> [[kilometrs|km]] ≈ 63241 [[Astronomiskā vienība|AU]] ≈ 0,3066 [[parseks|pc]] Konkrēti, tas ir attālums, ko veiktu [[fotons]] [[vakuums|vakuumā]], bezgalīgi tālu no jebkādiem gravitācijas un magnētiskajiem laukiem, vienā 365,25 dienu garā gadā. Gaismas gadu bieži lieto, lai mērītu attālumus starp [[zvaigzne|zvaigznēm]]. [[Category:Astronomiskās mērvienības]] [[Category:Garuma mērvienības]] [[ang:Lēohtgēar]] [[ar:سنة ضوئية]] [[bs:Svjetlosna godina]] [[bg:Светлинна година]] [[ca:Any-llum]] [[cs:Světelný rok]] [[da:Lysår]] [[de:Lichtjahr]] [[et:Valgusaasta]] [[el:Έτος φωτός]] [[en:Light year]] [[es:Año luz]] [[eo:Lumjaro]] [[eu:Argi-urte]] [[fr:Année lumière]] [[gl:Ano luz]] [[ko:광년]] [[hr:Svjetlosna godina]] [[io:Lumyaro]] [[id:Tahun cahaya]] [[is:Ljósár]] [[it:Anno luce]] [[kn:ಜ್ಯೋತಿರ್ವರ್ಷ]] [[ku:Saletîrêj]] [[la:Spatium lucis annuae]] [[lt:Šviesmetis]] [[li:Leechjaor]] [[hu:Fényév]] [[mk:Светлосна година]] [[mt:Sena dawl]] [[ms:Tahun cahaya]] [[nl:Lichtjaar]] [[ja:光年]] [[no:Lysår]] [[nn:Lysår]] [[pl:Rok świetlny]] [[pt:Ano-luz]] [[ro:An-lumină]] [[ru:Световой год]] [[scn:Annu luci]] [[simple:Light year]] [[sk:Svetelný rok]] [[sl:Svetlobno leto]] [[sr:Светлосна година]] [[sh:Svjetlosna godina]] [[fi:Valovuosi]] [[sv:Ljusår]] [[ta:ஒளியாண்டு]] [[th:ปีแสง]] [[vi:Năm ánh sáng]] [[tr:Işık yılı]] [[zh:光年]] 1219 51286 2006-06-19T10:58:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Telefon]] '''Telefons''' ir sakaru ierīce, kas pārraida runu elektrisku signālu veidā. Par tā izgudrotāju parasti uzskata [[Aleksandrs Greiems Bells|Aleksandru Greiemu Bellu]], kas tādu izgatavoja [[Bostona|Bostonā]] 1876. gadā, kaut arī ir arī citi varianti par tā izcelsmi. [[Image:Tphone2.jpg|thumb|left|Mūsdienīgs telefons]] Telefona uzbūve vienkāršākajā variantā ir elektriskā ķēdē saslēgts jūtīgs mikrofons (kuru izveidošana un uzlabošana bija svarīga telefona radīšanas daļa) un skaļrunis. [[Image:CandlestickTelephones.jpg|thumb|Apm. 1910.g. pastkarte - vīrietis un sieviete runā pa telefonu]] {{stub}} [[Category:Telefonija]] [[Category:Biroja iekārtas]] [[Category:Tehnika]] [[ang:Feorrspreca]] [[ar:هاتف]] [[ast:Teléfonu]] [[bg:Телефон]] [[bs:Telefon]] [[ca:Telèfon]] [[cs:Telefon]] [[da:Telefon]] [[de:Telefon]] [[en:Telephone]] [[eo:Telefono]] [[es:Teléfono]] [[eu:Telefono]] [[fa:تلفن]] [[fi:Puhelin]] [[fr:Téléphone]] [[gl:Teléfono]] [[he:טלפון]] [[hr:Telefon]] [[hu:Távbeszélő]] [[id:Telepon]] [[it:Telefono]] [[ja:電話]] [[lt:Telefonas]] [[mr:दूरध्वनी]] [[ms:Telefon]] [[nl:Telefoon]] [[no:Telefon]] [[pl:Telefon]] [[pt:Telefone]] [[ru:Телефон]] [[simple:Telephone]] [[sk:Telefón]] [[sl:Telefon]] [[sr:Телефон]] [[sv:Telefon]] [[sw:Simu]] [[ta:தொலைபேசி]] [[th:โทรศัพท์]] [[tl:Telepono]] [[tr:Telefon]] [[uk:Телефон]] [[vi:Điện thoại]] [[zh:电话]] 1221 53350 2006-07-03T03:51:57Z YurikBot 213 robot Adding: af, als, an, ang, ar, ast, be, bg, br, bs, ca, co, cs, cv, cy, da, de, el, en, eo, es, et, eu, fa, fi, fiu-vro, fr, frp, fy, ga, gd, gl, gu, he, hi, hr, ht, hu, hy, ia, id, ilo, io, is, it, ja, jbo, ka, ko, ks, ku, kw, la, lad, lb, li, '''Francija''' (pilnais nosaukums '''Francijas Republika''', [[Franču valoda|franču valodā]]: ''République française'' vai ''France'') ir [[valsts]] Rietumeiropā. Francijai pieder arī vairākas salas un teritorijas citos kontinentos. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''République française'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Francija karogs.png|125px|Francijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Francija gerbonis.png|125px|Francijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Francijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Francijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Francija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Parīze]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Parīze]]<br>[[Marseļa]]<br>[[Liona]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Žaks Širaks]]<br>(''Jacques Chirac'') <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Dominiks de Vilepēns]]<br>(''Dominique de Villepin'') <tr><td>[[Platība]]<td>674 843 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>62 350 500<br/>110/km&sup2; <tr><td>Izveidošanās<td>IX.gs <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/EUR, [[Klusā okeāna franks]]/XPF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[La Marseillaise]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.FR <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+33 </table> Valsts iekārta Francijā ir [[demokrātija]], kas ir organizēta kā unitāra pusprezidentāla [[republika]]. Tā ir attīstīta valsts, kuras ekonomika [[2003]]. gadā bija 5. lielākā pasaulē. Francija ir viena no [[Eiropas Savienība]]s, [[NATO]] un [[ANO]] dibinātājvalstīm, pastāvīgā [[ANO Drošības Padome]]s locekle un viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli [[kodolieroči]]. =Vēsture= ==Aizvēsture== *15 000 p.m.ē. Saglabājušies seno mednieku zīmējumi uz alu sienām. Zīmējumos attēloti [[mamuts|mamuti]], [[briedis|brieži]]. Pēc zīmējumiem var spriest par seno mednieku dzīvesveidu. *7000-4500 p.m.ē. [[Neolīta revolūcija]]. Attīstās [[zemkopība]], saglabājušies [[megalīts|megalīti]] un [[menhirs|menhiri]]. *1200-700 p.m.ē. [[Bronzas laikmets|Bronzas]] un [[dzelzs laikmets]], Francijas teritorijā ierodas [[ķelti]]. *600 p.m.ē. Pie [[Marseļa]]s izveidojās grieķu kolonija. [[Vidusjūra]]s luksusa preces tiek mainītas pret [[alva|alvu]], [[varš|varu]], [[dzelzs|dzelzi]] un [[vergi]]em; attīstās senā pilsēta. *500 p.m.ē. Ķeltu augstmaņi mirušos apbedī kopā ar vērtslietām ([[Viksas dārgumi]]). ==Gallija== ''Sīkāk skatīt rakstu [[Gallija]]''. *125-121 p.m.ē. [[Senā Roma|Romieši]] kolonizē [[Gallija]]s dienviddaļu. *58-51 p.m.ē. [[Jūlijs Cēzars|Cēzara]] karagājieni uz Galliju. Gallija tiek iekļauta [[Romas impērija|Romas impērijā]]. [[Verkingetorikss|Verkingetoriksa]] (''Vercingetorix'') sacelšanās. Ieņemot [[Alēzija|Alēziju]], Jūlijs Cēzars sakauj sacelšanos. *Līdz [[275]]. gadam. *[[31]]. gads. Augusts Cēzars izveido trīs Gallijas provinces – ''[[Gallia celtica]]'' (lielākā province, mūsdienu Francijas centrā), ''[[Gallia Aquitania]]'' (mūsdienu Francijas dienvidrietumos) un ''[[Gallia Belgica]]'' (mūsdienu Francijas ziemeļos). ''[[Gallia Narbonensis]]'' (mūsdienu Francijas dienvidi) bija impērijas daļa. Trīs gadsimtus Gallijā saglabajās miers (''Pax romana''), attīstās celtniecība. (Skat. [[romiešu arhitektūra|romiešu arhitektūru]].) *Līdz [[481]]. gadam. *[[275]]. gadā notiek pirmie [[barbari|barbaru]] iebrukumi. *[[313]]. gadā Romas impērijas imperators [[Konstantīns Lielais]] atzīst [[kristietība|kristietību]] par oficiālo reliģiju. *[[360]]. gadā pirmoreiz Lutēcija tiek saukta par [[Parīze|Parīzi]]. *[[406]]. gadā pirmās ziņas par [[franki|franku]] un [[ģermāņi|ģermāņu]] apmetnēm. *[[476]]. gadā tiek uzskatīts, ka iet bojā Rietumromas impērija. ==Agrie viduslaiki== Saskaņā ar 843. gadā starp karolingu radiniekiem noslēgto [[Verdenas līgums|Verdenas līgumu]], Franku valsts tika sadalīta. Tās rietumu daļa tika vienam no Kārļa Lielā mazdēliem (viņa dēla Luija Dievbijīgā dēliem) – Kārlim Plikgalvim. Tas arī bija mūsdienu Francijas vēsturiskais valsts pirmsākums. Devītā gadsimta otrā puse un liela daļa desmitā gadsimta Francijā pagāja iekšējās jukās, cīņā par varu starp dažādām augstmaņu frakcijām un dinastijām, kā arī visai vāji organizētā aizsardzībā pret [[vikingi|vikingu]] uzbrukumiem. Piecas franku karaļvalstis Eiropā arvien vairāk zaudēja agrākās savstarpējās saites. Rietumfranku karalis [[Kārlis III]], nespēdams atsviest plašos jūras piekrastes reģionos nostiprinājušos vikingus, bija spiests viņiem piešķirt teritoriju [[Sēna]]s ielejā. Šī teritorija vēlāk kļuva par mūsdienu Francijas provinci – [[Normandija|Normandiju]] (franki vikingus sauca par [[normaņi|normaņiem]] (''normands''), no tā arī cēlies šīs provinces nosaukums). ===[[Merovingi]]=== '''Līdz [[511]]''' *[[496]]. gadā Merovingi pievērsās [[katolicisms|katolicismam]], lai nostiprinātu ietekmi iezemiešu vidū un lai iegūtu [[pāvests|pāvesta]] un [[Bizantija]]s imperatora simpātijas un atbalstu. *[[508]]. gadā par Franku valsts galvaspilsētu kļūst Parīze. '''Līdz [[751]]'''<br> Merovingu laiks bija karu un slepkavību laiks starp brāļiem. [[Hlodvigs I|Hlodviga]] iekarotās teritorijas tika sadalītas. Vēlākie [[karaļi]], lai saglabātu varu, deva cilvēku naudu [[aristokrātija]]i. Slinko karaļu laikā [[monarhija]] lēnām zaudēja ietekmi. Aristokrātija pārņēma varu; pēc [[Kārlis Martels|Kārļa Martela]] nākušie [[Karolingi]] apturēja tālāko [[arābi|arābu]] invāziju Visslavenākais karalis ir [[Dagoberts]], līdz pat mūsdienām tautas folklorā ir saglabājusies populāra bērnu dziesmiņa par viņu. ===[[Karolingi]]=== '''Līdz [[768]]'''<br> [[Pipins Īsais]], kas bija pils pārvaldnieks, kļūst par Karolingu dinastijas pirmo karali. Viņš bija neapmierināts ar karaļu slinkošanu. Pārņemot varu, viņš apgrieza matus Kildericam III, jo mati demonstrēja karaļa varu. '''[[771]] - [[814]]'''<br> [[Kārlis Lielais]] ir pirmais karalis, kas gribēja pārņemt kaimiņu teritorijas. Tas kļuva franču karaļiem moderni. Viņam bija daudzas mīļākās un arī tas kļuva moderni. Šajā laikā Francija paplašinājās no [[Dānija]]s un [[Slovēnija]]s līdz [[Spānija]]s ziemeļiem. *800. gadā viņš tiek kronēts par [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru. '''Līdz [[987]]'''<br> *843. gadā <br> Saskaņā ar [[Verdenas līgums|Verdenas līgumu]] Karolingu impērija tiek sadalīta trijās daļās; izveidojas Rietumfranku karaliste. *No [[896]]. gada līdz [[910]]. gadam<br> [[Dāņi]] norvēģu vadībā iebrūk Francijā. Karalis atdod [[Normandija|Normandiju]]. *X gadsimtā aristokrātija pārņēma karaļu nefunkcionējošo varu, pēc tam Karolingu dinastija izmira un pie varas atnāca Kapetingi. ==Jaunie viduslaiki== Nozīmīgs vēstures posms Francijas attīstībā bija [[Kapetingi|Kapetingu]] dinastijas valdīšanas laikā. Tiesa, šīs dinastijas valdīšanas sākumā Francijas karaļu vara bija visai vāja. Tā, šīs dinastijas pirmais aizsācējs – [[Hjū Kapets]] būtībā nebija nekas vairāk kā šauras augstmaņu grupas ieliktenis. Tikai [[Luijs VI|Luijam VI]] (v.1108-1137) izdevās soli pa solim varu valstī konsolidēt karaļa rokās. Par pilnīgu karaļa varas centru sākotnēji kļuva tikai [[Ĭle-de-France]] – reģions ap Parīzi apmēram 160 km ziemeļu dienvidu virzienā un ap 80 km austrumu rietumu virzienā, kur Luijam VI izdevās apspiest vietējo augstmaņu nepaklausības izpausmes. Francijas karaļnama vara būtiski paplašinājās pēc Luija VI dēla precībām ar ietekmīgās Akvitānijas hercogistes mantinieci Eleonoru. Šī province arī teritorijas ziņā bija daudz lielāka par Ĭle-de-France. Tās abas apvienojot, Luijs VII nodrošināja kontroli plašā reģionā starp [[Luāra]]s upi un līdz pat [[Pireneji|Pireneju]] kalniem. Tomēr šis Francijas karaļa uzvaras gājiens neturpinājās ilgi. Viņš šķīrās no Eleonoras (pastāv liecības, ka viņa bijusi neuzticīga savam vīram), bet tikusi vaļā no Luija Eleonora drīz vien apprecējās ar [[Normandija]]s hercogu Henriju. Šis hercogs 1154. gadā kļuva par [[Anglija]]s karali [[Henriju II]] Rezultātā Akvitānija, saskaņā ar [[feodālisms|feodālisma]] likumiem un praksi, kļuva par Anglijas provinci. Tā nu iznāca, ka Francijas karaļa vasalis Henrijs tikai pašā Francijā vien kontrolēja plašākas teritorijas, nekā suverēns un kungs Luijs VII. Kapetingu dinastiju pēc Luija VII nāves turpināja [[Filips II Cēlais]] (''Augustus'') (1180-1223). Viņam savas valdīšanas laikā gan ar izdevīgām precībām, gan [[diplomātija|diplomātiskiem]] līdzekļiem, gan ar iekarojumiem izdevās būtiski paplašināt karaļnama kontrolējamo Francijas teritoriju. Tomēr nozīmīgāko ieguldījumu Francijas karaļa varas nostiprināšanā veica [[Filips IV Skaistais]] (1268-1314). Viņš dažādiem līdzekļiem turpināja savu priekšteču aizsākto karaļnama kontrolējamo teritoriju paplašināšanu. Tomēr vēsturē Filips IV valdīšanas laiks biežāk tiek pieminēts sakarā ar viņa aso konfliktu ar baznīcu. Filips IV mēģināja piespiest baznīcu maksāt [[nodokļi|nodokļus]] valsts kasē, kā arī ieviest dažādus citus garīgās varas ierobežojumus. Konflikta gaitā vai, pareizāk, kā mēģinājums panākt kompromisu starp laicīgo un garīgo varu, radās kāds tālejošs jauninājums. Lai atrisinātu samilzušo nodokļu jautājumu, Filips IV 1302. gadā sasauca Ģenerālštatus (''Estates-General'') – nacionālu pārstāvniecības institūciju, kas iekļāva trīs šķiras vai štatus: [[garīdzniecība|garīdzniecību]], [[aristokrātijaaristokrātiju]] un [["pilsonis|pilsoņus]]. Ģenerālštati atbalstīja Filipa IV nostāju nodokļu jautājumos. ===[[Kapetingi]] (līdz [[1305]])=== Pirmais karalis bija [[Hugo Kapets]], bet pirms tam, Karolingu laikā, jau bijuši divi Kapetingu karaļi. Tā ir tagadējā Spānijas karaļa [[Huana Karloss I|Huana Karlosa I]] dzimta, vēsturiski tai bija vara lielā Eiropas daļā. *[[1095]]. gadā: pāvests izsludina pirmo [[krusta kari|krusta karu]], bet [[Filips I]] nepiedalās tajā tāpēc, ka [[Baznīca]] viņu ir ekskomunicējusi pēc viņa laulības šķiršanas. *[[1096]]. gadā: [[Godefros Debuions]] vada krusta karu un sasniedz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] [[1099]]. gada 15. jūlijā. *XII gadsimtā<br> Pirmais zināmais franču literatūras darbs – „[[Rolands]]”. Tiek konstruētas [[gotika|gotiskas]] [[katedrāle]]s. Visa gadsimta gaitā risinās karš pret [[angļi]]em, tas ir pirmais [[simtgadu karš]]. *XIII gadsimts ir samērā mierīgs bez lieliem kariem, bada, aukstām ziemām vai mēra. Francijas iedzīvotāji šajā laikā bauda labklājību. Tiek dibināta ''La Sorbonne'', slavenā [[Parīzes universitāte]]. [[Filips Augusts]] sāka atgūt Francijas teritorijas, pateicoties angļu karaļu varas vājumam. [[1270]]. gadā [[Luijs IX]] (vai Svētais Luijs), kas bija ieredzēts karalis, nomirst astotā krusta kara laikā. Francija piedalījās septiņos no deviņiem krusta kariem, kas risinājās no [[1095]]. gada līdz [[1272]]. gadam. *[[1305]]. gadā: [[Aviņona|Aviņonā]] tiek nodibināta pāvesta rezidence. ===[[Valuā dinastija]] (līdz [[1492]])=== *No [[1337]]. gada līdz [[1453]]. gadam franču teritorija tiek sadalīta nelielās daļās. Šai laikā notiek otrais simtgadu karš ar angļiem. Karam bija daudzi cēloņi. [[Luijs X]] nomira bez dēla. Bija daudzi liekuļi, un [[Eduards III]], angļu karalis bija viens no pretendentiem uz troni. Otrs cēlonis – [[Bordo]] reģions bija Eduarda III īpašums, bet [[Filips VI]] vadīja to un pēc daudzām blēdībām Eduards III pieteica karu. *Faktiski karš sākās [[1346]]. gadā tāpēc, ka angļu un franču karaļiem nebija naudas. Tajā laikā bija mazi kari, vara daudzkārt mainījās un vairāki varoņi kļuva slaveni. Angļiem bija Melnais princis un frančiem [[Žanna d’Arka]]. Viņa ieņēma [[Orleāna|Orleānu]] un [[Reimsa|Reimsu]], bet tika sakauta Parīzē. Pēc tam viņa tika ieslodzīta un sadedzināta. “''Vous ne m’avez pas cru, vous m’aurez cuite''.” (netulkojams franču humors). Karš beidzās un Francijas teritorija bija tāda pati, kā pirms 116 gadiem, tikai bez [[Kalē]]. Kultūrā un tehnikā attīstība nāk no [[Itālija]]s, iezīmējot [[renesanse]]s sākumu. *[[1492]]. gads bija Rietumeiropas pārveidošanas gads, vēsturnieki saka, ka tas ir arī [[franču renesanse]]s sākums. ==Renesanse== '''Līdz [[1598]]''' <br> Rodas daudzas mākslinieciskas un filozofiskas idejas, šai laikā tiek uzceltas [[Luāras pilis]]. Visslavenākā ir [[Čambora pils]]. [[Fransuā I]] valdīšanas laikā [[Leonardo da Vinči]] dzīvo Francijā un nomirst karaļa rokās. Viņš ir apglabāts pazemē Ambuāzā, Fransuā I pilī. *[[1539]]. gadā: [[franču valoda]] kļūst par oficiālo valsts valodu. Tas bija arī kristietības reformas laiks, ko vadīja [[Žans Kalvins]] Francijā. Vēlāk franču karalis nolēma, ka [[katolicisms]] ir valsts reliģija, sākās franču reliģiskais karš. *[[1572]]. gada 24. augusts: [[Bērtuļa nakts]], tiek noslepkavoti 3000 [[protestanti]]. Pēc protestanta [[Anrī IV]] kāzām ar karaļu meitu un protestantu līdera nogalināšanas mēģinājuma, [[katoļi]] un protestanti bija sadusmoti. *No [[1589]]. gada: Anrī IV ir franču karalis un pāriet katoļticībā, viņš tiek nogalināts [[1610]]. gadā. *[[1598]]. gada 13. aprīlis: tiek pieņemts [[Nantes edikts]], kas protestantiem atļāva [[ticības brīvība|ticības brīvību]]. ==[[Absolūtā monarhija]]== ===[[Burbonu dinastija]]=== '''Līdz [[1789]]'''<br> *[[Luijs XIII]] veidoja stipru Franciju ar [[kardināls Rišeljē|kardināla Rišeljē]] padomiem. Tas ir četru musketieru laiks. [[Musketieri]] eksistēja, bet ne četri (Skat. romānu “[[D’Artanjans un trīs musketieri]]”). Tas ir arī mākslas uzplaukuma gadsimts. Tiek iespiests pirmais laikraksts. [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanā piedzima [[Moljērs]], [[Dekarts]], [[Rasins]], [[Lafontēns]] un daudzi citi rakstnieki. Arhitektūrā radās jauns stils. [[1682]]. gadā Luijs XIV sāka būvēt [[Versaļa|Versaļu]] un teica „valsts esmu es”. Patiesībā brīvības nebija un visi slavenie cilvēki dzīvoja saskaņā ar karaļa vēlmēm. Kritizējot karaļa ģimeni un sabiedrību, Lafontēns rakstīja fabulas par dzīvniekiem. Francijas teritorija paplašinājās – centrālās daļas teritorija bija tikpat liela kā tagad, bet Francija sāka kolonizēt Ameriku un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] teritorijas. Bet kara cena un galma dzīve bija dārga, bet nodokļu jaunrade nebija pietiekama. [[1715]]. gadā: Luija XIV valdīšana beidzās ar aukstām ziemām un badu pēc 72 gadiem un 100 dienām. *Luija XV tēvs bija Luija XIV ārlaulības bērns un nomira pirms sava tēva. [[Luijs XV]] bija kluss un viņa valdīšanā bija filozofu apgaismība. Tiek publicēts [[Denī Didro]] „Enciklopēdijas” pirmais sējums. Karalim bija grūti valdīt bez naudas. Turklāt cilvēkiem ļoti nepatika karaļa attiecības ar vienkāršām sievietēm. [[1774]]. gadā Luija XV mazbērns ieguva varu, jo valstī cilvēki bija nervozi un sakaitināti. *[[Luijs XVI]] bija mirstošās monarhijas pēdējais karalis. Pēc diviem gadiem jauns karalis nosūtīja Lafajetu uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], lai palīdzētu iegūt brīvību. Faktiski, tā ir metode, kā karot pret angļiem. Pēc gara grūtību perioda franči sadumpojās [[1789]]. gadā. ==[[Franču revolūcija]]== ===[[1789]]=== *Martā: vēlēšanas *30. aprīlis: franču pārstāvji satiekas Versaļā. *17. jūnijs: franču asamblejai jaunrade. *20. jūnijs: „''jeu de paume''” sprediķis. Pārstāvji grib veidot Francijas konstitūciju. *11. jūlijs: karalis vajā Nekeru, kas bija franču simpātija. *13. jūlijs: tiek izveidota apsardze, ko vadīja [[Lafajets]]. *14. jūlijs: [[Bastīlija]]s ieņemšana. *4. augusts: atvieglojumu atcelšana. *24. augusts: [[preses brīvība]]. *26. augusts: [[Cilvēku tiesību deklarācija]] ===[[Monarhija]]s dibināšana=== '''Līdz [[1799]]''' *Nākošajos gados Francija veidoja jaunu valsti, bet tas nepatika citiem karaļiem un pāvestam. Vairums no viņiem mēģināja atjaunot reālo monarhiju, bet revolūcijas armija uzvarēja pie [[Valmī]]. [[1792]]. gada 21. janvāris: franči nobendē karali un viņa ģimeni. Tas bija republikas sākums. Pārvaldīšanu musināja „terors” (''la terreur''), lai izsekotu republikas oponentiem, bet tas nonāvēja labos revolucionārus. Pirmā dzimtbūšanas atcelšana. *Francija vadīja daudzus karagājienus, lai atbrīvotu citus Eiropas cilvēkus. Viens bandas vadonis, kuru sauc [[Napoleons Bonaparts]], bija labs [[stratēģis]], kas pārņēma varu un noteica, ka visu savu dzīvi būs [[konsuls]] un pirmais imperators. ==Pirmā impērija== '''Līdz [[1814]]'''<br> Vairums franču likumi uzrakstīti šajā laikā, bet Napoleons atjaunoja vergturību. Napoleona laikā nebija neviena, kas varētu sakaut viņu. Viņš gribēja izprecināt savu ģimeni ar citiem Eiropas monarhiem, lai būtu labas attiecības. Tomēr viņa pretenciozitāte veda uz [[Krievija|Krieviju]]. Viņš sasniedza Maskavu, bet ziema atnāca un no 500 000 kareivjiem, kas bija karagājiena sākumā, tikai ap 50 000 šķērsoja Berezinu kara beigās. Tagad franču valodā “Berezina” nozīmē lielu sakāvi. Pēc tam Napoleona vara bija kritusi un visa Eiropas alianse sasniedza Parīzi. Viņam vajadzēja atteikties. ==Restaurācija== '''Līdz [[1830]]'''<br> [[Luijs XVIII]], Luija XVI brālis, tiek iecelts par franču karali. Napoleons atgriezās simts dienu laikā. Luija XVIII monarhija nebija ne laba, ne arī slikta, bet tā bija atgriezusies stipra monarhija. [[Kārlis X]] guva sekmes un arī nebija populārs. Viņa monarhija beidzās ar revolūciju, ko sauc „trīs brīnišķīgi”. ==Jūlija Monarhija== '''Līdz [[1848]]'''<br> Šī monarhija bija [[konstitucionālā monarhija]], bet trausla. Tāpēc bija [[opozīcija]] starp [[konservatori]]em un reformistiem. Tad vēl karalim bija veci draugi, kas mēģināja atņemt varu. Tas bija Parīzes [[triumfa arka]]s celšanas laikā, bet šī celtne ir būvēta Napoleona armijas piemiņai. ==Otrā republika== '''Līdz [[1852]]'''<br> Šī republika nepastāvēja ilgi, bet viņa rādīja aktuālus republikas principus. *Vispārēja balsošana *Trīs varu atdalīšana *Nacionāla sapulce *dzimtbūšanas atcelšana Bet Napoleona brāļadēls [[Luijs Napoleons]] veica valsts apvērsumu. ==Otrā impērija== '''Līdz [[1870]]'''<br> Vispirms, Luijs Napoleons bija Francijas prezidents, bet viņš gribēja stipru varu un pēc desmit mēnešiem kļuva par imperatoru. Pēc tam viņš pieņēma vārdu [[Napoleons III]], un valdīja Francijā, kā pats gribēja. Tajā laikā [[ekonomika]] bija kapitālistiska, Napoleons gribēja, lai ar viņu būtu [[baņķieri]], [[rūpnieki]] un [[finansisti]]. Viņš meklēja arī garīdznieku atbalstu. Tā ekspansijas laiki atļāva viņam turēt varu, bet visi saprata, ka impērija bija stipra un imperators bija vājš. Tajā laikā arī bija ekspansija uz Āfriku. Karš starp [[Bismarks|Bismarku]] un [[vācieši]]em parādīja imperatora vājumu. 1870. gada 4. septembrī imperators bija vācu cietumā un cilvēki radīja 3. republiku. ==Trešā republika== '''Līdz [[1940]]'''<br> Tā ir visilgākā franču republika. Bet tā bija sadalīta trīs daļās: līdz [[pirmais pasaules karš|pirmajam pasaules karam]], pasaules karš un laiks starp diviem kariem. Pirmais periods sākās grūti un [[1871.]] gadā Parīze sadumpojās. Parīziešiem nepatika daudzi likumi, kas izpostīja Parīzes darbu. Pēc grūtas valdīšanas pieciem gadiem republika darbojās labi. Francijā sākās rūpnieku revolūcija un tā bija bagāta un mierīga. [[1889.]] gadā Parīzē notiek ceturtā [[Vispasaules izstāde]] un tiek uzbūvēts [[Eifeļa tornis]]. Francija mēģināja iegūt angļu impēriju un turpināja kolonizēt. Trešā republika radīja likumus par Baznīcas atdalīšanu no [[Valsts]], lai veidotu asociācijas, bet pienāca [[pirmais pasaules karš]]. Kara cīņas izvietojās Francijas rūpnieku daļā. 3&nbsp;000&nbsp;000 cilvēki nomira un 2&nbsp;900&nbsp;000 kļuva nespēcīgi. Vācija nekad nedeva atjaunošanai naudu, bet Francijai bija desmit gadu ekspansija. Pasaules krīze atnāca Francijā [[1931]]. gadā. Vācija un Itālija krita [[fašisms|fašismā]] un [[nacisms|nacismā]]. Pēc tam pasaule dzīvoja bruņotā mierā. Francijā pirmā bija kreisā valdība. Tā radīja atmaksātas brīvdienas. [[Hitlers]] ieguva vairāk un vairāk varas, bet neviens neko neteica. [[1939]]. gadā Hitlers iebruka [[Polija|Polijā]], bet Francija un Apvienotā Karaliste pieteica karu. Pēc zibens kara Francijas ziemeļi bija okupēti. [[1940]]. gadā trešā republika beidzās. „Francijas valsts” izveidojās tā vietā. ==[[Višī režīms]]== Francija bija ieņemta. *[[1940]]. gada jūnijā Petenam [[af:Frankryk]] [[als:Frankreich]] [[an:Franzia]] [[ang:Francland]] [[ar:فرنسا]] [[ast:Francia]] [[be:Францыя]] [[bg:Франция]] [[br:Bro-C'hall]] [[bs:Francuska]] [[ca:França]] [[co:Francia]] [[cs:Francie]] [[cv:Франци]] [[cy:Ffrainc]] [[da:Frankrig]] [[de:Frankreich]] [[el:Γαλλία]] [[en:France]] [[eo:Francio]] [[es:Francia]] [[et:Prantsusmaa]] [[eu:Frantzia]] [[fa:فرانسه]] [[fi:Ranska]] [[fiu-vro:Prantsusmaa]] [[fr:France]] [[frp:France]] [[fy:Frankryk]] [[ga:An Fhrainc]] [[gd:An Fhraing]] [[gl:Francia - France]] [[gu:ફ્રાઁસ]] [[he:צרפת]] [[hi:फ़्राँस]] [[hr:Francuska]] [[ht:Frans]] [[hu:Franciaország]] [[hy:Ֆրանսիա]] [[ia:Francia]] [[id:Perancis]] [[ilo:Francia]] [[io:Francia]] [[is:Frakkland]] [[it:Francia]] [[ja:フランス]] [[jbo:fasygu'e]] [[ka:საფრანგეთი]] [[ko:프랑스]] [[ks:फ्रांस]] [[ku:Fransa]] [[kw:Pow Frynk]] [[la:Francia]] [[lad:Fransia]] [[lb:Frankräich]] [[li:Frankriek]] [[ln:Falansia]] [[lt:Prancūzija]] [[mg:Frantsa]] [[mk:Франција]] [[mn:Франц улс]] [[mr:फ्रांस]] [[ms:Perancis]] [[na:France]] [[nds:Frankriek]] [[nds-nl:Fraankriek]] [[nl:Frankrijk]] [[nn:Frankrike]] [[no:Frankrike]] [[nrm:France]] [[oc:França]] [[os:Франц]] [[pl:Francja]] [[ps:فرانسه]] [[pt:França]] [[rm:Frantscha]] [[rmy:Franchiya]] [[ro:Franţa]] [[ru:Франция]] [[sa:फ्रांस]] [[sc:Frantza]] [[scn:Francia]] [[sco:Fraunce]] [[simple:France]] [[sk:Francúzsko]] [[sl:Francija]] [[sq:Franca]] [[sr:Француска]] [[st:France]] [[sv:Frankrike]] [[ta:பிரான்ஸ்]] [[tet:Fransa]] [[th:ประเทศฝรั่งเศส]] [[tl:Pransya]] [[tpi:Pranis]] [[tr:Fransa]] [[ug:فرانسىيە]] [[uk:Франція]] [[ur:فرانس]] [[vi:Pháp]] [[zh:法国]] [[zh-min-nan:Hoat-kok]] [[zh-yue:法國]] 1222 53376 2006-07-03T05:51:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[ku:Sal]] '''Gads''' ir laika [[mērvienība]] - parastajā izpratnē tas ir laika posms, kurā [[Zeme]] veic vienu apriņķošanas periodu ap [[Saule|Sauli]], tomēr šo mērvienību izmanto, arī runājot par citām [[planēta|planētām]]. Tā kā tas nav vesels dienu skaits (365,25 dienas pēc mūsdienās visplašāk izmantotā [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]), tad vēsturiski ir veidoti dažādi kalendāri, lai to atspoguļotu, un mūsdienās gada garums ir 365 dienas parastajā (īsajā gadā) vai 366 dienas [[garais gads|garajā gadā]], kas parasti ir katrs ceturtais gads (2004., 2008., 2012., utt), izņemot gadskaitļus, kas dalās ar 100 bet nedalās ar 400, piemēram, 1900. gads nebija garais, bet 2000. gads bija garais gads). Gadu iedala 12 [[mēnesis|mēnešos]], kuros vidēji ir apmēram 30 [[diena|dienu]]. *[[Janvāris]] - 31 diena; *[[Februāris]] - parasti 28 dienas, garajā gadā - 29 dienas; *[[Marts]] - 31 diena; *[[Aprīlis]] - 30 dienas; *[[Maijs]] - 31 diena; *[[Jūnijs]] - 30 dienas; *[[Jūlijs]] - 31 diena; *[[Augusts]] - 31 diena; *[[Septembris]] - 30 dienas; *[[Oktobris]] - 31 diena; *[[Novembris]] - 30 dienas; *[[Decembris]] - 31 diena. ==Skat. arī== *[[Akadēmiskais gads]] *[[Astronomiskais gads]] *[[Fiskālais gads]] *[[Jūlija kalendārs]] *[[Kalendārais gads]] *[[Kalendārs]] [[Category:Mērvienības]] [[Category:Laiks]] [[als:Jahr]] [[ar:عام]] [[bg:Година]] [[ca:Any]] [[cs:Rok]] [[cv:Çул]] [[da:År]] [[de:Jahr]] [[el:Έτος]] [[en:Year]] [[eo:Jaro]] [[es:Año]] [[et:Aasta]] [[eu:Urte]] [[fa:سال]] [[fi:Vuosi]] [[fr:Année calendaire]] [[fy:Jier]] [[gl:Ano]] [[he:שנה]] [[hr:Godina]] [[ht:Lane]] [[hu:Év]] [[ia:Anno]] [[id:Tahun]] [[io:Yaro]] [[is:Ár]] [[it:Anno]] [[ja:年]] [[ko:년]] [[ku:Sal]] [[lad:Anyo]] [[li:Jaor]] [[lt:Metai]] [[mi:Tau]] [[ms:Tahun]] [[nah:Xihuitl]] [[nds:Johr]] [[nl:Jaar]] [[nn:År]] [[no:År]] [[nrm:Aun]] [[os:Аз]] [[pl:Rok]] [[pt:Ano]] [[rmy:Bersh]] [[ro:An]] [[ru:Год]] [[sh:Godina]] [[simple:Year]] [[sk:Rok]] [[sl:Leto]] [[sq:Viti]] [[sr:Година]] [[sv:År]] [[ta:ஆண்டு]] [[th:ปี]] [[tl:Taon]] [[yo:Ìgbàs]] [[zh:年]] [[zh-min-nan:Nî]] 1224 10838 2004-11-05T15:51:47Z Juzeris 23 Kg moved to Kilograms #REDIRECT [[Kilograms]] 1225 10839 2004-11-05T16:18:40Z Juzeris 23 zeme zeme 1226 46862 2006-05-22T01:52:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Historia de Asia]] '''Āzijas vēsturi''' var apskatīt kā atsevišķo piekrastes reģionu - [[Austrumāzijas vēsture|austrumāzijas]], [[Dienvidāzijas vēsture|dienvidāzijas]] un [[Tuvie austrumi|tuvo austrumu]] vēstures, jo, kaut arī tos savieno Eirāzijas [[stepe]], tā Āzijas kultūras daļēji izolēja vienu no otras. Piekrastē, [[Mezopotāmija|Mezopotāmijas]] (Divupes), [[Inda|Indas]] un [[Jang-tze]] auglīgajās ielejās, arī vispirms veidojās civilizācijas. ==Raksti par Āzijas vēsturi== * [[Korejas trīs karaļvalstis]] [[Category:Āzijas vēsture|Azijas vesture]] [[Category:Vēsture|Azijas vesture]] {{stub}} [[ar:تاريخ آسيا]] [[cs:Dějiny Asie]] [[en:History of Asia]] [[es:Historia de Asia]] [[ko:아시아의 역사]] [[no:Asias historie]] [[pl:Historia Azji]] [[sv:Asiens historia]] [[th:ประวัติศาสตร์เอเชีย]] [[vi:Lịch sử châu Á]] [[zh:亚洲史]] 1227 48631 2006-06-01T14:06:17Z 203.218.198.130 modify zh: '''Korejas trīs karaļvalstis''' ir [[Gogurjeo]], [[Baekje]] un [[Silla]] karaļvalstis, kas starp 1. gs. p.m.ē un 7. gs m.ē valdīja [[Korejas pussala|Korejas pussalā]]. Tajā periodā tur eksistēja arī citas karaļvalstis, taču tās nebija tik nozīmīgas. Šis periods [[Koreja]]s vēsturē sākās 57. gadā p.m.ē, kad Saro karaļvalsts (vēlāk Silla) pussalas dienvidaustrumos ieguva autonomiju no [[Hanu dinastija]]s [[Ķīna]]s. Ziemeļos, līdz pat Jalu upei dienvidos, 37. gadā p.m.ē. no Ķīnas neatkarību ieguva Gogurjeo. 18. gadā p.m.ē. divi Gogurjeo prinči pameta Gogurjeo un pussalas dienvidrietumos nodibināja Baekje. [[Category:Vēsture]] [[af:Drie koninkryke van Korea]] [[als:Drei Reiche von Korea]] [[ang:Þrēo Coreaniscu Cynerīcu]] [[bg:Три царства (Корея)]] [[ca:Tres regnes de Corea]] [[cs:Tři království Koreje]] [[de:Drei Reiche von Korea]] [[en:Three Kingdoms of Korea]] [[es:Tres Reinos de Corea]] [[fi:Korean kolme kuningaskuntaa]] [[fr:Trois Royaumes de Corée]] [[fy:Trije keninkryken fan Korea]] [[gl:Tres reinos de Corea]] [[he:שלוש הממלכות של קוריאה]] [[id:Tiga Kerajaan Korea]] [[it:Tre regni di Corea]] [[ja:三国時代 (朝鮮半島)]] [[ko:삼국 시대]] [[la:Tria Regna Coreae]] [[lb:Dräi Kinnekräicher vu Korea]] [[ms:Tiga Kerajaan Korea]] [[nap:Tre Regni d''a Corea]] [[nl:Drie koninkrijken van Korea]] [[nv:Kolíya Táá' Bikéyahą́ą]] [[pl:Trzy Królestwa Korei]] [[pt:Três Reinos da Coreia]] [[ro:Cele trei regate ale Coreei]] [[ru:Три корейских государства]] [[scn:Tri Regni dâ Corea]] [[simple:Three Kingdoms of Korea]] [[sk:Tri kráľovstvá (Kórea)]] [[su:Tilu Karajaan Koréa]] [[sv:Koreas tre kungariken]] [[th:ราชอาณาจักรทั้งสามของเกาหลี]] [[tl:Tatlong Kaharian ng Korea]] [[tt:Koreanıñ öç patşalığı]] [[vi:Tam Quốc (Triều Tiên)]] [[zh:三国 (朝鲜)]] 1228 10842 2004-11-05T16:48:53Z Juzeris 23 Mēness no Galileo, attēls no Wikipēdijas Mēness no Galileo, attēls no Wikipēdijas 1229 10843 2004-11-05T18:40:14Z Juzeris 23 wikipedia faq wikipedia faq 1230 10844 2005-05-27T10:27:43Z Juzeris 23 izlaboju saites <br style="clear:both;"/> {|cellpadding="0" cellspacing="0" style="padding: 0.3em; float:right; margin-left:15px; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background:#f4f4ff; text-align:center" | <center>[[Image:WikipediaTutorial.png|<nowiki></nowiki>]]</center> |- |style="padding: 0.3em"| Šis raksts ir daļa no <br/> [[Wikipedia:Pamācība|Wikipēdijas pamācības]] |- |style="padding: 0.3em; font-family: sans-serif; font-size: 0.8em; background-color: #ccf"| Pamācības lappuses... |- |style="padding: 0.3em; line-height: 1.5em"| [[Wikipedia:Pamācība|Sākumlapa]] <br/> [[Wikipedia:Pamācība (Rediģēšana)|Rediģēšana]]<br/> [[Wikipedia:Pamācība (Noformēšana)|Noformēšana]]<br/> [[Wikipedia:Pamācība (Vikipēdijas linki)|Vikipēdijas linki]] <br/> [[Wikipedia:Pamācība (Saites uz saistītiem projektiem)|Saites uz saistītiem projektiem]]<br /> [[Wikipedia:Pamācība (Ārējas saites)|Ārējas saites]] <br/> [[Wikipedia:Pamācība (Diskusiju lapas)|Diskusiju lapas]] <br/> [[Wikipedia:Pamācība (Ņem vērā)|Ņem vērā]] <br/> [[Wikipedia:Pamācība (Reģistrēšanās)|Reģistrēšanās]] <br/> [[Wikipedia:Pamācība (Palīglapas)|Palīglapas]]<br /> [[Wikipedia:Pamācība (Kopsavilkums un papildu info)|Kopsavilkums]] <br /> |- |style="padding: 0.3em; font-family: sans-serif; font-size: 0.8em; background-color: #ccf"| Skat. arī... |- |style="padding: 0.3em; line-height: 1.5em"| [[Help:Contents|Palīdzība]] |} 1231 37432 2006-03-28T18:07:20Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/87.110.84.140|87.110.84.140]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris {{tutorial}} Esi sveicināts '''Vikipēdijas pamācībā'''! [[Vikipēdija]] ir kopīgi rediģējama Interneta enciklopēdija, kurā tieši '''tu''' vari sniegt savu ieguldījumu. Šīs lappuses piedāvā pamatiemaņas un zināšanas, kas ir vajadzīgas, lai palīdzētu mums veidot šo projektu. Katrā lapā ir atrodami dažādi noderīgi norādījumi par to, kā izmainīt Vikipēdijas saturu, informācija par Vikipēdijas kopienu vai Vikipēdijas politikas un tradīciju apraksts. Ņem vērā, ka šī ir ''pamācība'', nevis regulējoša politikas lapa vai visaptveroša rokasgrāmata. Ja tu meklē plašāku informāciju, visos pamācības rakstos ir atrodami [[wiki|Vikipēdijas saites]] uz citām Vikipēdijas lapām. Tajās ir vairāk informācijas par šiem tematiem. Nav nepieciešams to lasīt tūlīt, bet – ja vēlies, tu to vari darīt. Ja vēlies, vari šīs lapas atvērt jaunā logā (vai citā ''tabā'', ja tavs [[pārlūks]] piedāvā šādu iespēju), lai nepazaudētu atvērto pamācības lapu. Pamācības lapās ir arī saites uz lapām (t.s. ''"smilšu kastēm"''), kurās varēsi eksperimentēt ar apgūstamajām iemaņām. "Smilšu kastē" drīksti rīkoties pēc sirds patikas - ja kļūdīsies, no tā varēsi mācīties, nesabojājot jau esošo Vikipēdijas materiālu, tāpēc noteikti pamēģini! Piezīme: Pamācībā pieminēto saišu atrašanās vieta ir norādīta, pieņemot, ka tu izmanto lapas standarta izkārtojumu. Ja tu esi iegājis Vikipēdijā kā reģistrēts lietotājs un esi mainījis lapas izkārtojumu, saites var atrasties kaut kur citur. [[Wikipedia:Pamācība (Rediģēšana)|Sāc šeit]]! [[de:Wikipedia:Tutorial]] [[en:Wikipedia:Tutorial]] [[zh:Wikipedia:&#20351;&#29992;&#25351;&#21335;]] [[sv:Wikipedia:Nybörjarkurs]] [[Category:Vikipēdijas pamācība|*]] 1233 51745 2006-06-24T13:09:06Z 213.182.207.113 /* Lapu rediģēšana */ {{tutorial}} ==Lapu rediģēšana== '''Sāksim ar wiki pamatfunkciju''': '''izmainīt šo lapu'''. Ar dažiem izņēmumiem (aizsargātām lapām), katrai wiki lapai augšpusē ir redzama saite '''izmainīt šo lapu'''. Šī saite tieši to arī ļauj darīt, proti, izmainīt lapu, kuru tu redzi ekrānā. Tādas lapas kā šī, kuru ikviens var izmainīt, sauc par '''wiki'''. '''Pamēģini!''' Atver jaunā logā šīs lapas ''[[Wikipedia:Pamācība (Rediģēšana)/smilšu kaste|smilšu kasti]]'' un spied uz saites '''izmainīt šo lapu'''. (Brīdinājums: Tā nav šīs lapas saite '''izmainīt šo lapu'''.) Tu ieraudzīsi tās lapas izejmateriālu (''source code''). Uzraksti kaut ko saturīgu vai smieklīgu, vari arī rakstīt vienkārši "čau". Tad saglabā to ('''Saglabāt lapu''') un apskaties, ko esi izveidojis. Vairāk informācijas par rediģēšanu var atrast [[Wikipedia:Kā rediģēt lapu]]. Iespējams, tu to gribēsi atvērt jaunā logā, lai turpinātu iepazīties ar šo pamācību. Kad vien vēlies eksperimentēt, tu to vienmēr vari darīt [[Wikipedia:Smilšu kaste|Wikipedia:Smilšu kastē]]. Tas ir visu iespējamo izmēģinājumu poligons. ==Parādīt pirmskatu== Spied šo pogu, ja vēlies apskatīties, kā izskatās tevis uzrakstītais. ==Maznozīmīgs labojums== Ja esi ielogojies kā reģistrēts lietotājs, vari norādīt, ka tavs ieraksts ir [[Wikipedia:Maznozīmīgs labojums|maznozīmīgs]], ieķeksējot šajā ailītē pirms labojumu saglabāšanas. To izmanto, lai citiem norādītu, ka tavas izmaiņas nav mainījušas neko būtisku. Nav nekādu stingru norāžu par šīs fīčas izmantošanu, bet pilnīgi noteikti par mazsvarīgām uzskata pareizrakstības labojumus un nelielas noformējuma izmaiņas, piemēram, atstarpes vai wiki linka ievietošanu, tomēr satura izmaiņas gan ir svarīgas. Citiem vārdiem, izskata izmaiņas nav būtiskas, saturs ir. Ja šaubies, neliec ķeksi. Skat. [[Wikipedia:Maznozīmīgs labojums]], lai uzzinātu vairāk par šo tēmu. ==Kā rakstīt biogrāfiju== Pastāv daži ieteikumi, ko vēlams ņemt vērā veiksmīga biogrāfijas raksta izveidošanai. Protams, blakus šiem ieteikumiem jāievēro ikvienas Vikipēdijas lapas izveidošanas ieteikumi (piemēram, pievienot iekšējās saites, kategorijas, norādes uz attiecīgo rakstu citās valodās utt.). 1. Aprakstāmās personas '''vārds''' sākumā jāraksta latviešu valodā, pie tam priekšroka dodama tai vārda atveidei, kas iegājusies vēsturiski. Ja persona ir mazzināma, vārds atveidojams pēc iespējas to tuvinot izrunai latviešu valodā un tam piešķirot lokāmas galotnes. 2. Iekavās aiz vārda minēšanas pirmoreiz vēlams norādīt attiecīgās '''personas vārdu oriģinālvalodā'''. Tas rakstāms kursīvā (''italics''), jo ir svešvalodā. 3. Norādāmi personas '''dzimšanas''' un (ja nepieciešams) '''nāves dati'''. 4. '''Vēlams pirmajā rindkopā dažos teikumos sniegt iepriekšminēto informāciju līdz ar informāciju par to, kāpēc šī persona ir nozīmīga vai populāra.''' 5. Ja iespējams, vajadzētu ievietot arī aprakstāmās personas '''attēlu'''. Tas nav darāms 4. punktā minētajā ievadrindkopā, bet gan personas biogrāfijas sākumā. Šādi jārīkojas, lai lapas apraksts Internetā nesāktos ar attēla adresi. 6. Lapa jāsadala vairākās '''nodaļās'''. Noteikti būtu jābūt nodaļai "Biogrāfija", kā arī nodaļai, kas vēstī par šīs personas ieguldījumu (piem., "Literārā darbība", "Atklājumi", "Politiskā darbība" utt.). 7. Ja persona sarakstījusi kādu literatūras darbu un tas tiek pieminēts, jānorāda '''darba nosaukums''' latviski (ja darbs tulkots latviski, tad ar attiecīgo nosaukumu) vai oriģinālvalodā (ja darbs nav tulkots latviski un lapas autors šo nosaukumu tulkot neuzņemas). Ja darba nosaukums norādīts latviski, iekavās tas norādāms oriģinālvalodā (tātad rakstāms kursīvā - ''italics''), kā arī minams tā izdošanas gads. 8. Vēlams pievienot '''ārējās saites''', it īpaši tad, ja personas darbi ir brīvā lietošanā un sastopami Internetā (piemēram, literāri darbi, gleznas utt.). Jānorāda, kādā valodā ir lapa, uz kuru ir saite. ==Kopsavilkums== Par labu ieradumu uzskata ļoti īsa izmaiņu kopsavilkuma pievienošanu ailītē ''[[Wikipedia:Kopsavilkums|Kopsavilkums]]'', pirms izmaiņu saglabāšanas. Šī ailīte ir redzama starp labošanas logu un '''Saglabāt lapu''' un '''Parādīt pirmskatu''' pogām. Tas var būt ļoti kodolīgs, piemēram, "+en" – citi zinās, ka tu esi ievietojis linku uz attiecīgā raksta angļu valodas versiju. Kad esi beidzis spēlēties pa ''[[Wikipedia:Pamācība (Rediģēšana)/smilšu kaste|smilšu kasti]]'', vari doties uz šīs pamācības [[Wikipedia:Pamācība (Noformēšana)|nākamo nodaļu par noformēšanu]]. [[en: Wikipedia:Tutorial (Editing)]] [[zh:Wikipedia:&#20351;&#29992;&#25351;&#21335; (&#32534;&#36753;)]] [[Category:Vikipēdijas pamācība|Rediģēšana]] [[als:Wikipedia:Tutorial/1]] [[ast:Ayuda:Tutorial (Edición)]] [[bg:Уикипедия:Наръчник/Редактиране]] [[de:Wikipedia:Tutorial/1]] [[el:Βικιπαίδεια:Οδηγός για νέους χρήστες/Επεξεργασία]] [[en:Wikipedia:Tutorial (Editing)]] [[es:Ayuda:Tutorial (Edición)]] [[fa:ویکی‌پدیا:خودآموز (ویرایش)]] [[hr:Wikipedija:Tečaj (Uređivanje članaka)]] [[it:Aiuto:Guida essenziale/Modificare]] [[ms:Wikipedia:Tutorial (Menyunting)]] [[mt:Għajnuna:Tutorial/Kif timmodifika]] [[pt:Wikipedia:Tutorial/Edição]] [[sk:Wikipédia:Príručka/Upravovanie]] [[sr:Википедија:Упутства/Уређивање чланака]] [[sv:Wikipedia:ABC i Wikipedia-redigering]] [[vi:Wikipedia:Sách hướng dẫn/Viết bài]] [[zh:Wikipedia:使用指南 (编辑)]] 1234 51586 2006-06-22T09:06:16Z 80.233.137.34 /* Smilšu Kaste */ == Smilšu Kaste == '''Smilšu Kaste''' - vieta, kur var patrennēties rakstīšanā un formatēšanā iekš [[Wiki|Wiki]] ---- === Dažādi === Kaut kāds teksts... Lai rakstīšanu padarītu vienkāršāku, pārlūkam Firefox var pieinstalēt klāt [https://addons.mozilla.org/firefox/351/ O_o :-] čau 1235 46173 2006-05-20T21:17:27Z Bggoldie 951 +als: +bg: +cs: +de: +el: +es: +fa: +hr: +it: +ms: +pt: +sk: +sr: +sv: =zh: {{tutorial}} ==Wiki noformējums== Wikipēdijas rakstu veidošana mazliet atšķiras no parastas rakstīšanas teksta apstrādes programmā (piemēram, ''Word''). Wiki noformēšanai izmanto vienkāršu kodu, nevis parasto pieeju ''“[[what you see is what you get]]”''. Wiki saprot dažus [[html]] marķējumus, bet redaktori visbiežāk izmanto iebūvēto [[wiki]] marķēšanas valodu, kas ir izveidota rediģēšanas atvieglošanai. ===Pustrekns teksts un kursīvs=== Visbiežāk izmantotie wiki marķējumi ir pustrekns ('''bold''') un kursīvs (''italics''). To īsteno, rakstot vārdu vai frāzi iekš vairākkārtējiem apostrofiem ('): *<tt><nowiki>''kursīvs''</nowiki></tt> izskatās kā ''kursīvs''. (2 apostrofi katrā pusē) *<tt><nowiki>'''pustrekns '''</nowiki></tt> izskatās kā '''pustrekns'''. (3 apostrofi katrā pusē) *<tt><nowiki>'''''pustrekns kursīvs'''''</nowiki></tt> izskatās kā '''''pustrekns kursīvs'''''. (2&nbsp;+&nbsp;3&nbsp;=&nbsp;5 apostrofi katrā pusē) Wikipēdijā ir pieņemts raksta nosaukumu rakstīt '''pustreknu''', kad to pirmo reizi piemin rakstā. Piemēram, raksts par [[psiholoģija|psiholoģiju]] sākas šādi: :'''Psiholoģija''' tiek lielākoties definēta kā zinātne par uzvedību un kognitīvajiem jeb domāšanas procesiem… Cita Wikipēdija tradīcija ir grāmatu un filmu nosaukumu rakstīšana ''kursīvā''. Ja raksts ir par grāmatu vai filmu, tad, pirmo reizi to pieminot, to raksta '''''pustreknā kursīvā'''''. Piemēram, raksts par ''[[Gredzenu pavēlnieks|Gredzenu pavēlnieku]]'' sāktos šādi: :'''''Gredzenu pavēlnieks''''' ir [[episks]] [[fantastika|fantastikas žanra]] stāsts, ko sarakstījis [[Dž. R. R. Tolkīns]], un tas ir turpinājums viņa agrāk sarakstītajai grāmatai ''[[Hobits]]''. ===Virsraksti un apakšvirsraksti=== Virsraksti un apakšvirsraksti atvieglo raksta uzbūves organizēšanu. Ja rakstā ir apspriestas vismaz divas dažādas tēmas, tad rakstu var sadalīt, katrai [[Wikipedia:nodaļa|nodaļai]] piešķirot virsrakstu. Virsrakstus var izveidot šādi: *<tt><nowiki>==Augstākā līmeņa virsraksts== </nowiki></tt> (2 vienādības zīmes) *<tt><nowiki>===Apakšvirsraksts=== </nowiki></tt> (3 vienādības zīmes) *<tt><nowiki>====Nākamais līmenis zem apakšvirsraksta====</nowiki></tt> (4 vienādības zīmes) Ja rakstam ir vismaz trīs virsraksti, tad automātiski tiks izveidots satura rādītājs. Pamēģini izveidot virsrakstu šīs lapas [[Wikipedia:Pamācība (Noformēšana)/smilšu kaste|smilšu kastē]]. Tas automātiski tiks pievienots tās lapas satura rādītājam. Kad esi to apguvis, dodamies uz nākamo nodaļu. [[Wikipedia:Pamācība (Wikipēdijas linki)|Turpināt]] pamācību. [[Category:Vikipēdijas pamācība|Noformēšana]] [[als:Wikipedia:Tutorial/2]] [[bg:Уикипедия:Наръчник/Форматиране]] [[cs:Wikipedie:Průvodce (formátování)]] [[de:Wikipedia:Tutorial/2]] [[el:Βικιπαίδεια:Οδηγός για νέους χρήστες/Διαμόρφωση κειμένου]] [[en:Wikipedia:Tutorial (Formatting)]] [[es:Ayuda:Tutorial (Formato)]] [[fa:ویکی‌پدیا:خودآموز (قالب‌بندی)|قالب]] [[hr:Wikipedija:Tečaj (Oblikovanje članaka)]] [[it:Aiuto:Guida essenziale/Formattazione]] [[ms:Wikipedia:Tutorial (Menformat)]] [[pt:Wikipedia:Tutorial/Formatação]] [[sk:Wikipédia:Príručka/Formátovanie]] [[sr:Википедија:Упутства/Обликовање чланака]] [[sv:Wikipedia:Formatering]] [[zh:Wikipedia:使用指南 (格式)]] 1236 35996 2006-03-22T10:15:29Z Arturs 720 /* Lielais ceļojums */ ==Virsraksts== teksts ===Apakšvirsraksts=== atkal teksts ====Sīkāks iedalījums==== cits teksts ====Alternatīvs iedalījums==== hello ====Nekā nebija!!!==== =====Bija vēl mazāk===== ======Mazāk vairs nevar====== =======Redz ka var======= ==Lielais ceļojums== '''Bla bla bla''' ===Notikumi Austrumtimorā=== ''Teksts tālāk'' ====Piektdiena 8. jūnijs==== [[Jautri]] ===Kāpēcīšu ābece=== 1237 46917 2006-05-22T08:14:05Z Bggoldie 951 +als: +bg: +cs: +de: +el: +fa: +es: +hr: +it: +ms: +pt: +sk: +sr: =zh: {{tutorial}} ==Iekšējie linki== Viens no iemesliem, kāpēc Wikipēdija ir tik efektīva un atkarību izraisoša, ir plaši izmantotā rakstu sasaistīšana ar iekšējiem linkiem. Šie viegli izveidojamie linki ļauj lietotājiem ērti piekļūt informācijai, kas ir tieši saistīta ar konkrēto rakstu. ===Kad veidot linkus=== Vieglākais veids, kā apgūt linku veidošanas principus, ir piemēru pētīšana Wikipēdijas rakstos. Lai izlemtu par linka nepieciešamību, uzdod sev jautājumu: “Ja es lasītu šo rakstu, vai tas links man būtu noderīgs?” ===Kā veidot linkus=== Kad vēlies izveidot linku (t.s. ''wiki linku'') uz citu Wikipēdijas rakstu, tev attiecīgais vārds vai frāze ir jāieliek dubultās kvadrātiekavās, šādi: :<tt><nowiki>[[Raksts X]]</nowiki></tt> Piemēram, ja vēlies izveidot linku uz lapu ''Special:Recentchanges'', tu rakstītu: :<tt><nowiki>[[Special:Recentchanges]]</nowiki></tt> Jāatceras, ka Wikipēdijā linki tiek izveidoti automātiski, tādēļ, tiklīdz ieliksi kādu vārdu kvadrātiekavās, tas kļūs par linku, un šī iemesla dēļ ir īpaši jāuzmanās ar daudznozīmīgiem vārdiem (skat. [[Wikipedia:Daudznozīmības kliedēšana]]). Ja vēlies, lai links vestu uz kādu rakstu, bet spiežamais vārds ir vajadzīgs locījumā (un latviešu valodā, kā reiz, šādi būs jādara ļoti bieži), vai arī vienkārši vēlies, lai spiežamais vārds/frāze būtu kāds cits vārds/frāze, nevis raksta nosaukums, tad alternatīvo tekstu vari ierakstīt aiz atdalāmās zīmes “|” (parasti tā ir atrodama uz <code>\</code> taustiņa - <code>SHIFT+\</code>. Piemēram, ja vēlies izveidot linku uz iepriekšminēto rakstu, bet gribētu, lai tas tekstā parādās zem citāda teksta vai arī locījumā, tu rakstītu šādi: :<tt>Lai apskatītos <nowiki>[[Special:Recentchanges|nesen labotos rakstus]]</nowiki>,...</tt> :<tt>Lai uzzinātu vairāk informācijas par <nowiki>[[Raksts X|rakstu X]]</nowiki>,...</tt> un tas izskatītos šādi: :<tt>Lai apskatītos [[Special:Recentchanges|nesen labotos rakstus]],...</tt> :<tt>Lai uzzinātu vairāk informācijas par [[Raksts X|rakstu X]],...</tt> bet linki vestu attiecīgi uz ''Special:Recentchanges'' vai ''Raksts X''. ====Galotnes un linki angļu valodas Wikipēdijā==== Rakstot vai papildinot rakstus angļu valodas Wikipēdijā, šāda locīšana (proti, galotnes pievienošana) ir vienkāršāka – galotnes var rakstīt tieši aiz kvadrātiekavas. Piemēram, tu rakstītu: :<tt>Marine mammals such as <nowiki>[[dolphin]]s</nowiki>....</tt> :<tt>Intercontinental <nowiki>[[ship]]ping</nowiki>...</tt> un gatavajā tekstā tas parādītos šādi: :Marine mammals such as [[Dolphin|dolphins]].... :Intercontinental [[Ship|shipping]]... Diemžēl latviešu valodā tas nedarbojas, tāpēc, lūdzu, izmanto mazliet sarežģītāko variantu. ==Linku veidošana datumiem== Var šķist, ka linku veidošana datumiem ir lieka, bet tas ļauj lietotājam (iestatījumos) izvēlēties, kā attēlot datumus. Datums, kas nav links, vienmēr tiks attēlots tā, kā uzrakstīts. Bet, ja tas ir links: :<tt><nowiki>[[July 13]], [[2004]]</nowiki></tt> tad Wikipēdija to var attēlot kādā no šādiem veidiem: :July 13, 2004 :13 July 2004 :2004 July 13 :2004-07-13 atkarībā no katra lietotāja izvēlētajiem iestatījumiem. (Šī fīča ir pieejama tikai lietotājiem, kuri ir ielogojušies, kā arī tikai tad, ja datums ir uzrakstīts kā links.) ==Kategorijas== Tu vari rakstu ievietot arī kādā kategorijā, lai apkopotu rakstus, kas ietilpst kādā vispārīgākā tēmā. Vienkārši raksti <nowiki>[[Category:Kategorijas nosaukums]]</nowiki>, un ieraksti vēlamo kategoriju starp kolu un iekavām. (Uzmanību, priekšskatījuma režīmā kategorijas ir atrodamas '''zem''' rediģēšanas loga – lappuses apakšā!) ==Paeksperimentē== Tagad gan tev noteikti ir visādas idejas, kuras vajag izmēģināt – lūdzu, [[Wikipedia:Pamācība (Wikipēdijas linki)/smilšu kaste|smilšu kaste]]. [[Wikipedia:Pamācība (Saites uz saistītiem projektiem)|Nākamā nodaļa]]. {{tutorial}} [[Category:Vikipēdijas pamācība|Vikipēdijas linki]] [[als:Wikipedia:Tutorial/3]] [[bg:Уикипедия:Наръчник/Препратки]] [[cs:Wikipedie:Průvodce (odkazy)]] [[de:Wikipedia:Tutorial/3]] [[el:Βικιπαίδεια:Οδηγός για νέους χρήστες/Εσωτερικοί σύνδεσμοι]] [[fa:ویکی‌پدیا:خودآموز (پیوندهای ویکی‌پدیا)]] [[en:Wikipedia:Tutorial (Wikipedia links)]] [[es:Ayuda:Tutorial (Enlaces internos)]] [[hr:Wikipedija:Tečaj (Wikipoveznice)]] [[it:Aiuto:Guida essenziale/Link]] [[ms:Wikipedia:Tutorial (Pautan)]] [[pt:Wikipedia:Tutorial/Ligações internas]] [[sk:Wikipédia:Príručka/Odkazy]] [[sr:Википедија:Упутства/Викивезе]] [[zh:Wikipedia:使用指南 (维基百科链接)]] 1238 45472 2006-05-15T21:06:30Z Knakts 848 Kategorija <div class="boilerplate metadata" id="inuse" style="background: #cfc; border: 1px solid #aaa; margin: 0 2.5%; padding: 0 10px"> '''Šo rakstu kāds šobrīd pārstrādā.'''<br />Lūdzu, nerediģē šo rakstu, kamēr šis paziņojums ir redzams, lai izvairītos no [[Wikipedia:Edit conflict|rediģēšanas konfliktiem]]. Ja vēlies uzzināt, kurš strādā pie šī raksta un kad ir sākta šī pārstrādāšana, apskaties [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|action=history}} raksta vēsturi][[Template:Inuse|.]] </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas uzturēšanas veidnes]]</noinclude> 1239 47027 2006-05-22T16:48:56Z Bggoldie 951 +bg: +es: +fa: +hr: +ms: +pt: +sk: +sr: =zh: {{tutorial}} ==Saistītie projekti== Wikipēdija ir paredzēta pilnos teikumos veidotiem rakstiem par tēmām, kuras uzskata par [[enciklopēdija|enciklopēdiskām]] (kā arī dažām citām tēmām, kuras parasti būtu atrodamas [[gadagrāmata|gadagrāmatās]], u.tml.). Jebkurš raksts, kurā vienkārši definēts kāds vārds vai īsa frāze, kas iederētos parastā [[vārdnīca|vārdnīcā]], un kuru nevar paplašināt vai pārveidot par enciklopēdijas stila rakstu, iederas Wikipēdijai radniecīgā projektā – [[Wiktionary:Main Page|Wiktionary]]. Tā pagaidām nav latviešu valodā, bet arī, piemēram, [[:wikt:en:Main Page|angļu]], [[:wikt:de:Hauptseite|vācu]], [[:wikt:ru:%D0%97%D0%B0%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F_%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0|krievu]] u.c. valodu Wikivārdnīcās tu vari pievienot rakstus par latviešu valodas vārdiem ([[:wikt:en:piemērs|piemērs]]), bet, ja vēlies sākt līdzīgu Wikivārdnīcas projektu latviešu valodā, tad dodies uz [[:wikt:Main page|latviešu]] Wikivārdnīcu. Oriģināldarbs, piemēram, ar autortiesībām neaizsargāta grāmata, kuru tu vēlies darīt pieejamu, iederētos citā Wikipēdijai radniecīgā projektā - [[Wikisource:Main page|Wikisource]], kas arī pagaidām vēl nav latviešu valodā. Ja vēlies apskatīt pilnu sarakstu ar radniecīgajiem projektiem, skat. Meta-Wiki lapu [[Meta:Complete list of Wikimedia projects|Pilns saraksts ar Wikimedia projektiem]]. ===Linku veidošana uz saistītajiem projektiem=== Iedomājies, ka kādā rakstā vēlies iekļaut kādu svešvārdu vai jēdzienu, kurš pēc tavām domām nav saprotams plašākai publikai. Tu vari to pārveidot par linku uz attiecīgo Wikipēdijas rakstu, bet var būt, ka par to tēmu nav nemaz tik daudz ko teikt, lai pietiktu veselam rakstam enciklopēdijā. Padari to par linku uz Wikivārdnīcas ierakstu. (Ja Wikivārdnīcā tāda ieraksta vēl nav, pievieno to ar īsu definīciju. Citi palīdzēs to ierakstu paplašināt.) Lai nebūtu jāraksta pilns [[URL]], tu vari izmantot wiki linku, kas ir ļoti līdzīgs parastam Wikipēdijas linkam, vienīgā atšķirība ir īpašs atslēgas vārds. Piemēram, :<tt><nowiki>[[wiktionary:encyclopedia]]</nowiki></tt> būs links uz Wikivārdnīcas ierakstu par vārdu "encyclopedia". Gatavajā tekstā tas parādīsies šādi: :[[wiktionary:encyclopedia]] tu vari noslēpt "wiktionary:", galā rakstot "|": :<tt><nowiki>[[wiktionary:encyclopedia|]]</nowiki></tt> līdzīgi kā aprakstīts [[Wikipedia:Pamācība (Wikipēdijas linki)|iepriekšējā lapā]], un rezultāts būs šāds: :[[wiktionary:encyclopedia |encyclopedia ]] Protams, vari aiz "|" zīmes pierakstīt alternatīvo tekstu: :<tt><nowiki>[[wiktionary:encyclopedia|Wikivārdnīcas ieraksts par encyclopedia]]</nowiki></tt> un tas izskatīsies šādi: :<tt>[[wiktionary:encyclopedia|Wikivārdnīcas ieraksts par encyclopedia]]</tt> Linkus uz citiem projektiem veido līdzīgi. Vairāk piemērus vari apskatīt angļu valodas Wikipēdijas rakstā [[:w:Wikipedia:How to link to Wikimedia projects|Kā veidot linkus uz Wikimedia projektiem]]. ==Linki uz citu valodu Wikipēdijām== Šo rakstu tu lasi latviešu valodas Wikipēdijā, bet par vienu un to pašu tēmu tu vari lasīt arī ļoti daudzās citās valodās. Piemēram, lai tekstā ievietotu linku uz rakstu angļu valodā par “enciklopēdiju”, raksti šādi: :<tt><nowiki>[[:en:encyclopedia]]</nowiki></tt> (Pievērs uzmanību, ka pirms valodas saīsinājuma ir kols. Ja kols nebūs pielikts, tad šis links gatavajā tekstā neparādīsies, bet būs redzams lapas kreisajā malā – tā ir vieta linkiem uz rakstiem citās valodās par to pašu tēmu.) Tas izskatīsies šādi: :<tt>[[:en:encyclopedia]]</tt> ==Meta Wiki== Meta Wiki ir galvenā lapa, kas koordinē pārējo Wikimedia projektu attīstību – [[:w:Wikipedia:Meta|Meta]]. Linki uz Meta wiki lapām ir līdzīgi: *Links uz Meta būtu šāds: *:<tt><nowiki>[[meta:Wikimedia News]]</nowiki></tt> *Links no Meta uz angļu valodas Wikipēdiju būtu šāds: *:<tt><nowiki>[[wikipedia:encyclopedia]]</nowiki><tt> *Savukārt, links uz Wikipēdiju citā valodā būtu šāds: *:<tt><nowiki>[[w:lv:enciklopēdija]]</nowiki></tt> ==Eksperimenti== Lai šos ''starp-wiki'' linkus apgūtu, treniņš par sliktu nenāks – te būs [[Wikipedia:Pamācība (Linki uz saistītiem projektiem)/smilšu kaste|smilšu kaste]] šiem nolūkiem. [[Wikipedia:Pamācība (Ārējie linki)|Nākamā nodaļa]]. [[Category:Vikipēdijas pamācība|Saites uz saistītiem projektiem]] [[bg:Уикипедия:Наръчник/Сродни проекти]] [[en:Wikipedia:Tutorial (Related site links)]] [[es:Ayuda:Tutorial (Sitios relacionados)]] [[fa:ویکی‌پدیا:خودآموز (پیوندهای وبگاه‌های مربوطه)]] [[hr:Wikipedija:Tečaj (Wikiprojekti)]] [[ms:Wikipedia:Tutorial (Pautan laman berkaitan)]] [[pt:Wikipedia:Tutorial/Objectos relacionados]] [[sk:Wikipédia:Príručka/Odkazy na podobné stránky]] [[sr:Википедија:Упутства/Википројекти]] [[zh:Wikipedia:使用指南 (相关站点链接)]] 1240 10854 2005-05-27T10:10:42Z Juzeris 23 izlaboju kategoriju {{tutorial}} ==Ārējie linki== Ja vēlies ievietot linku uz kādu weblapu ārpus Wikipēdijas, tad tam linkam gandrīz vienmēr būtu jāatrodas sadaļā [[Wikipedia:Ārējie linki|Ārējie linki]] raksta beigās. Vienkāršākais veids, kā ievietot linku, ir vienkārši ierakstīt tās weblapas pilno [[URL]]. Ja vēlies ievietot linku uz [[Google]], raksti: :<tt><nowiki>http://www.google.com/</nowiki></tt> un tas būs :<tt>http://www.google.com/</tt> Šo tekstu wiki automātiski pārtaisīs par spiežamu linku un parādīs pilnu adresi, arī "<nowiki>http://</nowiki>" daļu. Reāli tu šādu formātu bieži neredzēsi, jo tas neizskatās labi un bieži vien nedod nekādu priekšstatu par tās weblapas patieso saturu. Lai spiežamais links būtu kaut kas cits nevis URL, adresi raksti kvadrātiekavās (katrā galā tikai vienu!). Tātad, ja vēlies ievietot linku uz [[Google]], raksti: :<tt><nowiki>[http://www.google.com/]</nowiki></tt> Šajā gadījumā links izskatīsies kā skaitlis kvadrātiekavās: [http://www.google.com/]. Visbiežāk šādu formātu izmanto, lai rakstā ievietotu atsauci uz kādu avotu. Tā izskatās kā zemsvītras piezīme, tādēļ vislabāk to tādā nolūkā arī izmantot (piemēram, aiz precīza citāta vai apgalvojuma, kura avots noteikti ir jānorāda). '''Nevajag''' darīt šādi: “[http://members.lycos.nl/JoyceHoen/moon2000.htm] apliecina, ka otrās tūkstošgades pēdējais pilnmēness bija 2000. gada 11. decembrī.” Tāpat centies neizmantot ārējos linkus, ja ir iespējams to pašu iegūt ar iekšējo linku uz kādu Wikipēdijas rakstu. Ja vēlies, lai links tekstā parādītos zem kāda tevis izvēlēta teksta, tad šo alternatīvo tekstu pievieno adreses beigās aiz '''atstarpes''' (''nevis'' “|”). Tātad, ja vēlies, lai links būtu [http://www.google.com/ Google meklētājs], vienkārši raksti: :<tt><nowiki>[http://www.google.com/ Google meklētājs]</nowiki></tt> Piezīme: Ja linkā ir kādas īpašās zīmes, piemēram “<tt>|</tt>”, tad links nedarbosies, tomēr [[URL]] sintakse ļauj jebkuru zīmi iekš tā ierakstīt kā tās zīmes [[ASCII]] attēlojuma [[heksadecimāls|heksadecimālo]] ekvivalentu, tātad “|” vietā tu vari rakstīt <tt>%7C</tt>. Vairāk heksadecimālos kodus vari atrast [[:w:ASCII# ASCII printable characters |ASCII derīgo zīmju tabulā]]. Sadaļa ''Ārējie linki'' būtu noformējama kā “punktēts saraksts”: :<tt><nowiki>==Ārējie linki==</nowiki></tt> :<tt><nowiki>*[http://www.google.com/ Google meklētājs]</nowiki></tt> :<tt><nowiki>*[http://www.yahoo.com/ Yahoo! meklētājs]</nowiki></tt> :<tt><nowiki>*[http://www.siets.lv/ Sieta meklētājs]</nowiki></tt> Rezultāts: ==Ārējie linki== *[http://www.google.com/ Google meklētājs] *[http://www.yahoo.com/ Yahoo! meklētājs] *[http://www.siets.lv/ Sieta meklētājs] ==Vieta eksperimentiem== Šīs lapas [[Wikipedia:Pamācība (Ārējie linki)/smilšu kaste|smilšu kaste]]. [[Wikipedia:Pamācība (Diskusiju lapas)|Nākamā nodaļa]]. ---- {{tutorial}} [[Category:Vikipēdijas pamācība|Arejas saites]] [[en:Wikipedia:Tutorial (External links)]] [[zh:Wikipedia:&#20351;&#29992;&#25351;&#21335; (&#22806;&#37096;&#38142;&#25509;)]] 1242 10856 2004-11-07T18:07:33Z Feens 37 no en.wikipedia no en.wikipedia 1243 10857 2004-11-07T18:15:57Z Feens 37 no en.wikipedia no en.wikipedia 1244 10858 2004-11-07T18:20:13Z Feens 37 no en.wikipedia no en.wikipedia 1245 50033 2006-06-11T06:21:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[hi:स्वीडेन]] '''Zviedrijas Karaliste''' ([[zviedru valoda|zviedriski]] ''Konungariket Sverige'') ir augsti attīstīta mononacionāla valsts [[Eiropa|Eiropas]] ziemeļos - [[Skandināvija|Skandināvijā]]. Rietumos un ziemeļos tā robežojas ar [[Norvēģija|Norvēģiju]], ziemeļaustrumos ar [[Somija|Somiju]], bet no austrumiem un dienvidiem to apskalo [[Baltijas jūra]]. Zviedrija pazīstama ar saviem liberālajiem sabiedriskajiem uzskatiem un [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātu]] [[labklājības valsts]] modeli. Pazīstamākie šīs valsts zīmoli ir [[IKEA]], [[Volvo]], [[Ericsson]], [[Absolut Vodka]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Konungariket Sverige'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Zviedrija_karogs.png|125px|Zviedrijas Karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Zviedrija gerbonis.png|125px|Zviedrijas Karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Zviedrijas Karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Zviedrijas Karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Zviedrija_vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[konstitucionāla monarhija]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>1,0 - brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,946 (2.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>26 050 USD (2002) - 24.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>nav, (faktiski - [[zviedru valoda]]) <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Stokholma]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Stokholma]]<br/>[[Gēteborga]]<br/>[[Malme]] <tr><td>[[Zviedrijas karaļi|Monarhs]]<td>[[Kārlis XVI Gustavs]] <tr><td>[[Zviedrijas premjerministri|Premjerministrs]]<td>[[Jorans Pēršons]] <tr><td>Platība<td>449 964 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits<td>9 060 430 (2006.g.) <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[zviedri]] - 88% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[luterisms]] <tr><td>Neatkarība<td>No [[Dānija|Dānijas]] 1523.gada 6.jūnijā <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Du gamla, Du fria]] <tr><td>[[Valūta]]<td>[[Zviedrijas krona]]/SEK <tr><td>[[Laika zona]]<td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SE <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+46 </table> == Teritoriālais iedalījums == * Līdz 1634.gadam - [[Zviedrijas zemes un provinces|zemes un provinces]] (''landsdelar'' un ''landskap''). * Pēc 1634.gada - [[Zviedrijas lēņi|lēņi]] (''län''). ====Skat. arī==== *[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļu uzskaitījums]] *[[Zviedrijas pilsētu uzskaitījums]] *[[Zviedrijas premjerministri|Zviedrijas premjerministru uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} [[Category:Valstis]] [[Category:Zviedrija| ]] [[Category:Skandināvija]] [[af:Swede]] [[als:Schweden]] [[an:Suezia]] [[ang:Swēoland]] [[ar:سويد]] [[ast:Suecia]] [[az:İsveç]] [[be:Швэцыя]] [[bg:Швеция]] [[br:Sveden]] [[bs:Švedska]] [[ca:Suècia]] [[cs:Švédsko]] [[csb:Szwedzkô]] [[cv:Швеци]] [[cy:Sweden]] [[da:Sverige]] [[de:Schweden]] [[el:Σουηδία]] [[en:Sweden]] [[eo:Svedio]] [[es:Suecia]] [[et:Rootsi]] [[eu:Suedia]] [[fa:سوئد]] [[fi:Ruotsi]] [[fiu-vro:Roodsi]] [[fo:Svøríki]] [[fr:Suède]] [[fy:Sweden]] [[ga:An tSualainn]] [[gl:Suecia - Sverige]] [[got:𐍃𐍅𐌴𐌰𐍂𐌴𐌹𐌺𐌹]] [[he:שבדיה]] [[hi:स्वीडेन]] [[hr:Švedska]] [[ht:Syèd]] [[hu:Svédország]] [[ia:Svedia]] [[id:Swedia]] [[ie:Svedia]] [[io:Suedia]] [[is:Svíþjóð]] [[it:Svezia]] [[ja:スウェーデン]] [[ka:შვედეთი]] [[ko:스웨덴]] [[ku:Swêd]] [[kw:Swedherwyk]] [[la:Suecia]] [[li:Zwaede]] [[lt:Švedija]] [[mk:Шведска]] [[ms:Sweden]] [[mt:Svezja]] [[na:Sweden]] [[nds:Sweden]] [[nds-nl:Sveden]] [[nl:Zweden]] [[nn:Sverige]] [[no:Sverige]] [[os:Швеци]] [[pl:Szwecja]] [[pt:Suécia]] [[ro:Suedia]] [[ru:Швеция]] [[sc:Isvetzia]] [[scn:Svezzia]] [[sco:Swaden]] [[se:Ruoŧŧa]] [[sh:Švedska]] [[simple:Sweden]] [[sk:Švédsko]] [[sl:Švedska]] [[sq:Suedia]] [[sr:Шведска]] [[sv:Sverige]] [[th:ประเทศสวีเดน]] [[tl:Sweden]] [[tr:İsveç]] [[uk:Швеція]] [[vi:Thụy Điển]] [[vo:Svedän]] [[yi:שוועד]] [[zh:瑞典]] [[zh-min-nan:Sverige]] 1246 10860 2004-11-07T18:59:12Z Feens 37 en.wikipedia en.wikipedia 1247 29886 2006-02-10T00:50:12Z 84.131.214.110 no en.wiki {{NowCommons|Image:Zimbabwe coa.png}} 1248 10862 2004-11-07T19:03:25Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1249 48721 2006-06-02T05:52:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[az:Zimbabve]], [[ug:زىمبابى]] '''Zimbabves Republika''' ([[angļu valoda|angliski]] ''Republic of Zimbabwe'') ir vāji attīstīta divkopienu valsts Āfrikas dienvidos bez pieejas pie jūras. Līdz 1980.gadam Zimbabves nosaukums bija [[Rodēzija|Rodēzijas Republika]]. Rietumos tā robežojas ar [[Botsvāna|Botsvānu]], ziemeļos ar [[Zambija|Zambiju]], austrumos ar [[Mozambika|Mozambiku]], bet dienvidos ar [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]]. Pazīstama pasaulē ar [[Viktorijas ūdenskritums|Viktorijas ūdenskritumu]] un visaugstāko [[AIDS]] izplatību ( 30% iedzīvotāju ) pasaulē. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Zimbabwe'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Zimbabve karogs.png|125px|Zimbabves Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Zimbabve gerbonis.png|125px|Zimbabves Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Zimbabves Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Zimbabves Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationZimbabwe.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[prezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>6,0 - nebrīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,491 (147.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>1900 USD (2002) - 172.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Harare]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Harare]]<br/>[[Bulavajo]]<br/>[[Čitungviza]] <tr><td>[[Zimbabvesprezidents|Prezidents]]<td>[[Roberts Mugabe]] <tr><td>Platība<td>390 580 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td>12 576 742 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[šoni]] - 58%<br>[[matabeni]] - 19% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[sinkrētisms]] - 50%<br>[[kristietība]] - 25%<br>[[tradicionālisms]] - 24% <tr><td>Neatkarība<td> 1965.gada 11.novembrī kā [[Rodēzija]] <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Zimbabves dolārs]]/ZWD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.ZW <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+263 </table> == Daba == == Vēsture == == Valsts pārvaldes sistēma == == Teritoriālais iedalījums == == Politika == == Ekonomika == == Cilvēki == == Māksla == {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Zimbabwe]] [[am:ዚምባብዌ]] [[an:Zimbabue]] [[ar:زمبابوي]] [[az:Zimbabve]] [[bg:Зимбабве]] [[bn:জিম্বাবুয়ে]] [[bs:Zimbabve]] [[ca:Zimbabwe]] [[cs:Zimbabwe]] [[cy:Zimbabwe]] [[da:Zimbabwe]] [[de:Simbabwe]] [[en:Zimbabwe]] [[eo:Zimbabvo]] [[es:Zimbabwe]] [[et:Zimbabwe]] [[eu:Zinbabue]] [[fa:زیمبابوه]] [[fi:Zimbabwe]] [[fr:Zimbabwe]] [[gd:Zimbabwe]] [[gl:Cimbabue - Zimbabwe]] [[he:זימבבואה]] [[hr:Zimbabve]] [[hu:Zimbabwe]] [[id:Zimbabwe]] [[io:Zimbabwe]] [[is:Simbabve]] [[it:Zimbabwe]] [[ja:ジンバブエ]] [[ko:짐바브웨]] [[ks:जिम्बाबवे]] [[kw:Simbabwe]] [[la:Zimbabuia]] [[lt:Zimbabvė]] [[mk:Зимбабве]] [[ms:Zimbabwe]] [[nds:Simbabwe]] [[nl:Zimbabwe]] [[nn:Zimbabwe]] [[no:Zimbabwe]] [[oc:Zimbabwe]] [[pl:Zimbabwe]] [[pt:Zimbabwe]] [[ro:Zimbabwe]] [[ru:Зимбабве]] [[sa:जिम्बाबवे]] [[scn:Zimbabbui]] [[sh:Zimbabve]] [[simple:Zimbabwe]] [[sk:Zimbabwe]] [[sl:Zimbabve]] [[sq:Zimbabveja]] [[sr:Зимбабве]] [[sv:Zimbabwe]] [[ta:ஜிம்பாப்வே]] [[tl:Zimbabwe]] [[tr:Zimbabve]] [[ug:زىمبابى]] [[uk:Зімбабве]] [[zh:辛巴威]] [[zh-min-nan:Zimbabwe]] 1250 10864 2004-11-07T19:56:49Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1251 10865 2004-11-07T19:59:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1252 10866 2004-11-07T20:00:20Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1253 51911 2006-06-25T08:16:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[tk:Demirgazyk Koreýa]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''조선민주주의인민공화국<br/> Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-North korea flag large.png|Korejas Tautas Demokrātiskās republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:North korea coa.png|Korejas Tautas Demokrātiskās republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Korejas Tautas Demokrātiskās republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Korejas Tautas Demokrātiskās republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationNorthKorea.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[korejiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Phenjana]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Phenjana]]<br/>[[Nampo]]<br/>[[Hamhina]] <tr><td>[[Mūžīgais prezidents]]<td>[[Kim Ir Sens]] <tr><td>[[Nacionālās aizsardzības komitejas]] [[priekšsēdētājs]]<td>[[Kim Čen Irs]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>120 540 [[km²]] <br/> 0.1% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>22 224 195<br/> 182,25/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <td>No [[Japāna|Japānas]] 1945.gada 15.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Ziemeļkorejas vons]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +9 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Aegukga]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>nav, bet rezervēts .KP <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+850 </table> [[Category:Valstis]] [[af:Noord-Korea]] [[an:Corea d'o Norte]] [[ar:كوريا الشمالية]] [[ast:Corea del Norte]] [[az:Şimali Koreya]] [[bg:Северна Корея]] [[ca:Corea del Nord]] [[cs:Severní Korea]] [[cy:Gogledd Corea]] [[da:Nordkorea]] [[de:Nordkorea]] [[el:Βόρεια Κορέα]] [[en:North Korea]] [[eo:Nord-Koreio]] [[es:Corea del Norte]] [[et:Põhja-Korea]] [[eu:Ipar Korea]] [[fa:کره شمالی]] [[fi:Pohjois-Korea]] [[fr:Corée du Nord]] [[gl:Corea do Norte - 북한]] [[he:צפון קוריאה]] [[hi:उत्तरी कोरिया]] [[hr:Sjeverna Koreja]] [[ht:Kore dinò]] [[hu:Koreai Népi Demokratikus Köztársaság]] [[id:Korea Utara]] [[io:Nord-Korea]] [[is:Norður-Kórea]] [[it:Corea del Nord]] [[ja:朝鮮民主主義人民共和国]] [[ka:ჩრდილოეთი კორეა]] [[km:កូរេ (ជើង)]] [[ko:조선민주주의인민공화국]] [[kw:Korea Gledh]] [[la:Respublica Populi Democratica Coreae]] [[li:Noord-Korea]] [[lt:Šiaurės Korėja]] [[ms:Korea Utara]] [[na:Republik Engame Korea]] [[nds:Noordkorea]] [[nl:Noord-Korea]] [[nn:Nord-Korea]] [[no:Nord-Korea]] [[oc:Corèa del Nòrd]] [[os:Корейы Адæмон Демократон Республикæ]] [[pl:Korea Północna]] [[pt:Coreia do Norte]] [[ro:Coreea de Nord]] [[ru:Корейская Народно-Демократическая Республика]] [[scn:Corea dû Nord]] [[se:Davvi-Korea]] [[sh:Severna Koreja]] [[simple:North Korea]] [[sk:Kórejská ľudovodemokratická republika]] [[sl:Severna Koreja]] [[sq:Korea Veriore]] [[sr:Северна Кореја]] [[sv:Nordkorea]] [[ta:வட கொரியா]] [[th:ประเทศเกาหลีเหนือ]] [[tk:Demirgazyk Koreýa]] [[tl:Hilagang Korea]] [[tpi:Not Korea]] [[tr:Kore Demokratik Halk Cumhuriyeti]] [[uk:Північна Корея]] [[vi:Cộng hòa Dân chủ Nhân dân Triều Tiên]] [[zh:朝鲜民主主义人民共和国]] [[zh-min-nan:Tiâu-sián]] 1254 10868 2004-11-07T20:10:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1255 10869 2004-11-07T20:13:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1256 10870 2004-11-07T20:15:04Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1257 49201 2006-06-04T21:43:03Z Juzeris 23 saites <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Zambijas republika'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Zambia flag large.png|Zambijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Zambian Coat of Arms.png|Zambijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Zambijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Zambijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationZambia.png]]</td></tr> <tr><td align=center colspan=2>[[Image:Zambia map.gif|200px|Zambija]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Lusaka]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Lusaka]]<br/>[[Ndola]]<br/>[[Kitve]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Levijs Mvanavasa]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>752 614 [[km²]] <br/> 1% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>9 582 418<br/> 13/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1964.gada 24.oktobrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Zambijas kvaha]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Stand and Sing of Zambia, Proud and Free]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.ZM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+260 </table> '''Zambija''' ir valsts [[Āfrika]]s dienvidos. Robežojas ar [[Angola|Angolu]] (1110 km), [[Kongo DR|Kongo Demokrātisko republiku]] (1930 km), [[Malāvija|Malāviju]] (837 km), [[Mozambika|Mozambiku]] (419 km), [[Namībija|Namībiju]] (233 km), [[Tanzānija|Tanzāniju]] (338 km), [[Zimbabve|Zimbabvi]] (797 km). [[Deivids Livingstons]] 1855. gadā bija pirmais baltais cilvēks kas redzēja [[Zambezi]] upes ūdenskritumu, ko, par godu [[karaliene Viktorija|karalienei Viktorijai]], viņš nosauca par [[Viktorijas ūdenskritums|Viktorijas ūdenskritumu]]. [[Image:Victoria5.jpg|thumb|left|250px|Viktorijas ūdenskritums]] 1888. gadā [[Sesils Rods]] no vietējiem cilšu vadoņiem ieguva minerālu izpētes tiesības. Tajā pašā gadā Ziemeļrodēzija (Zambija) un Dienvidrodēzija (Zimbabve) tika pasludinātas par [[Britu impērija]]s interešu zonu. 1924. gadā Ziemeļrodēzija oficiāli tika pasludināta par Britu protektorātu. 1953. gadā abas Rodēzijas un Njasalanda (Malavi) tika apvienotas Rodēzijas un Njasalandas federācijā. Federācija, kuras mērķis bija mēģināt saglabāt balto ieceļotāju kontroli, nebija dzīvotspējīga. 1962. gada vēlēšanās uzvarēja āfrikāņu partijas. 1963. gada 31. decembrī federācija beidza pastāvēt un Ziemeļrodēzija kļuva par Zambijas republiku 1964. gada 24. oktobrī. == Neatkarība == Pēc neatkarības iegūšanas, neskatoties uz minerālvielu bagātību, Zambijai nācās saskarties ar izglītotu ierēdņu trūkuma problēmu. Netrūka problēmu arī ar kaimiņvalstīm. Dienvidrodēzija pasludināja neatkarību, un tajā ar spēka palīdzību pie varas turējās balto ieceļotāju minoritāte. Mozambika un Angola joprojām bja Portugāles kolonijas. Namībiju kontrolēja Dienvidāfrikas republika. Nav pārsteidzoši, ka Zambija aktīvi atbalstīja kaimiņvalstu neatkarības cīnītājus. 1970.-to gadu beigās Mozambika, Angola un Zimbabve ieguva neatkarību. Taču jaunās kaimiņvalstis plosīja pilsoņu karš. Zambijas galvenās ekstportpreces - kapara - cena kritās, un valsts sāka aizņemties līdzekļus no starptautiskajām bankām. == Politika == Kenets Kaunda bija Zambijas līderis no 1964. līdz 1991. gadam. Viņš vadīja valsts neatkarības kustību. 1959. gadā viņš izveidoja Apvienoto Nacionālās Neatkarības Partiju. [[Image:Kaunda.jpg|thumb|left|200px|Kenets Kaunda]] Līdz 1972. gadam Zambijā pastāvēja daudzpartiju sistēma ar trim galvenajām partijām. 1973. gadā tika pieņēmta jauna konstitūcija un izveidota vienpartijas valsts. Vienīgā partija valstī bija Apvienotā Nacionālās Neatkarības Partija, kuras centrālā komiteja faktiski vadīja valsti. Pēc demonstrācijām 1990. gada decembrī prezidents Kenets Kaunda atcēla vienpartijas sistēmu, un valstī atkal tika nodibināta daudzpartiju sistēma. {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Zambië]] [[an:Zambia]] [[ar:زامبيا]] [[bg:Замбия]] [[bn:জাম্বিয়া]] [[ca:Zàmbia]] [[cs:Zambie]] [[da:Zambia]] [[de:Sambia]] [[en:Zambia]] [[eo:Zambio]] [[es:Zambia]] [[et:Sambia]] [[eu:Zanbia]] [[fi:Sambia]] [[fr:Zambie]] [[gd:Zambia]] [[gl:Zambia]] [[he:זמביה]] [[hr:Zambija]] [[hu:Zambia]] [[id:Zambia]] [[io:Zambia]] [[is:Sambía]] [[it:Zambia]] [[ja:ザンビア]] [[ko:잠비아]] [[ks:जाम्बिया]] [[la:Zambia]] [[lt:Zambija]] [[ms:Zambia]] [[nds:Sambia]] [[nl:Zambia]] [[nn:Zambia]] [[no:Zambia]] [[oc:Zambia]] [[pl:Zambia]] [[pt:Zâmbia]] [[ro:Zambia]] [[ru:Замбия]] [[sa:जाम्बिया]] [[sk:Zambia]] [[sl:Zambija]] [[sq:Zambia]] [[sv:Zambia]] [[tl:Zambia]] [[tr:Zambiya]] [[uk:Замбія]] [[zh:赞比亚]] [[zh-min-nan:Zambia]] 1258 10872 2005-05-27T09:52:26Z Juzeris 23 izlaboju kategoriju {{tutorial}} ==Diskusiju lapas== Viena no nozīmīgākajām Wikipēdijas fīčām ir iespēja pārspriest rakstus un citus jautājumus ar citiem wikipēdiešiem. Ja vēlies uzdot jautājumu par kādu rakstu vai varbūt tev ir kāds iebildums vai komentārs, tu vari to ierakstīt tā raksta [[Wikipedia:Diskusiju lapa|diskusiju lapā]]. Lai to izdarītu, spied uz linka '''diskusija''' lappuses augšpusē. Tas nekas, ka tas links varbūt ir sarkanā krāsā – tas nozīmē tikai to, ka diskusija vēl nav sākta, un tev ir visas iespējas būt pirmajam. Kad tu pievieno jaunu komentāru, raksti to diskusiju lapas apakšā. Izņēmums būtu atbilde uz kāda cita piezīmi vai jautājumu, tādā gadījumā pievieno savu sakāmo tieši zem tā komentāra. Lai tavs komentārs atšķirtos no citiem komentāriem, raksti to ar atkāpi – to dara, rindkopas sākumā rakstot kolu (<tt>:</tt>). Ļoti ieteicams ir parakstīt savu komentāru. Lai nebūtu jāraksta pilns vārds, vienkāršības labad tu vari parakstīties, rakstot <tt><nowiki>~~~</nowiki></tt> (3 tildes zīmes, kas parasti atrodamas klaviatūras kreisajā augšējā stūrī), un lapas gatavajā tekstā tās automātiski tiks pārvērstas par tavu lietotājvārdu, ja būsi ielogojies. Tomēr ieteicams parakstīties ar 4 tildēm (<tt><nowiki>~~~~</nowiki></tt>), šajā gadījumā būs redzams ne vien tavs lietotājvārds, bet arī ieraksta veikšanas laiks (skat. piemērus zemāk). Lielākā daļa no mums izmanto parakstu ar 4 tildēm, lai būtu redzams ieraksta datums un laiks – tas ļauj vieglāk sekot diskusiju gaitai. Lietotājvārdu tu vari iegūt, piereģistrējoties kā [[Special:Userlogin|jauns lietotājs]] (to vari izdarīt dažos mirkļos un tas ir bez maksas). Ja nebūsi ielogojies, tava paraksta vietā būs redzama tava datora [[IP adrese]]. ===Atkāpes=== Atkāpes ievērojami uzlabo diskusijas izkārtojumu un līdz ar to arī tās uztveršanu. Parasti tu rakstītu atbildi ar atkāpi, kas ir vienu līmeni tālāk no malas, nekā tās personas komentārs, kurai tu atbildi. Wikipēdijā ir iespējamas vairāku veidu atkāpes: ====Vienkāršas atkāpes==== Visvienkāršāk atkāpi var ievietot, rakstot [[kols|kolu]] (<tt>:</tt>) rindkopas sākumā, kā jau iepriekš minējām. Jo vairāk kolus tu ierakstīsi, jo tālāka būs tava atkāpe. Sākot jaunu rindkopu (piespiežot '''Enter'''), atkal jāraksta tikpat daudz koli, ja gribi turpināt iepriekš teikto. Piemēram: :<tt>Šis teksts ir pašā kreisajā malā.</tt> :<tt><nowiki>:</nowiki>Šis teksts ir ar vienu atkāpi.</tt> :<tt><nowiki>::</nowiki>Šis teksts ir ar vēl vienu atkāpi.</tt> un tas izskatās šādi: : Šis teksts ir pašā kreisajā malā. :: Šis teksts ir ar vienu atkāpi. ::: Šis teksts ir ar vēl vienu atkāpi. ====Saraksts pa punktiem==== Atkāpi vari arī izveidot ar punktiem, kādus parasti izmanto sarakstos. Lai ievietotu tādu punktu, rindkopas sākumā raksti zvaignīti jeb asterisku (<tt>*</tt>). Līdzīgi kā ar koliem, jo vairāk zvaigznīšu, jo tālāk no kreisās malas būs “punktētā” rindkopa. Īss piemērs: :<tt><nowiki>*</nowiki>Saraksta pirmais punkts</tt> :<tt><nowiki>*</nowiki>Saraksta otrais punkts</tt> :<tt><nowiki>**</nowiki>Otrā punkta apakšpunkts</tt> :<tt><nowiki>*</nowiki>Vai tas nav aizraujoši!</tt> Un tas izskatīsies šādi: :*Saraksta pirmais punkts :*Saraksta otrais punkts :**Otrā punkta apakšpunkts :*Vai tas nav aizraujoši! ====Numurētas rindkopas==== Tu vari veidot arī numurētas rindkopas vai arī vienkārši numurētus sarakstus. Lai to izveidotu, raksti “restīti” (<tt>#</tt>). To bieži vien izmanto aptaujās un balsojot. Arī šajā gadījumā tu vari rakstīt vairākas restītes, lai norādītu zemāka līmeņa numerāciju. Piemērs: :<tt><nowiki>#</nowiki>Pirmais punkts</tt> :<tt><nowiki>#</nowiki>Otrais punkts</tt> :<tt><nowiki>##</nowiki>Otrā punkta apakšpunkts</tt> :<tt><nowiki>#</nowiki>Trešais punkts</tt> Un rezultāts: :#Pirmais punkts :#Otrais punkts :##Otrā punkta apakšpunkts :#Trešais punkts ===Diskusijas piemērs=== Šādi izskatās labi noformēta diskusija: Čau! Man ir jautājums par šo rakstu. Es diezgan pārliecināts, ka violetie ziloņi dzīvo tikai Ņujorkā! [[Wikipedia:User page|KādsWikiLietotājs]] 02:49, 10 Dec 2003 (UTC) :Vispār, kad es pēdējo reizi biju Ņujorkā, tie ziloņi, kurus es redzēju, biju zaļā krāsā. &mdash; [[Wikipedia:User page|centiesBUUTizpalīdzīgs]] 17:28, 11 Dec 2003 (UTC) ::Vai tavam apgalvojumam ir kāds pierādījums? [[Wikipedia:User page|Dzīve&nbsp;&times;&nbsp;Skepse]] 20:53, 11 Dec 2003 (UTC) :::Es atradu, ka šie ziloņu žurnāli apstiprina manus uzskatus: :::* “Ziloņu Mēnešraksts” :::* “Ziloņu pasaule” :::&mdash; [[Wikipedia:User page|centiesBUUTizpalīdzīgs]] 19:09, 12 Dec 2003 (UTC) :Es dzīvoju Austrālijā un pie mums ziloņi izskatās pēc ķenguriem! Lūk, šie cilvēki to apstiprinās: [[Wikipedia:User page|-KrokodiluDendijs]] 17:28, 14 Dec 2003 (UTC) :# [[Wikipedia:User page|ZiloņPētnieks]] 01:22, 15 Dec 2003 (UTC) :# [[Wikipedia:User page|ManPatīkBalsotParVisuKo]] 05:41, 15 Dec 2003 (UTC) :# [[Wikipedia:User page|parvēlutunāc]] 18:39, 27 Jan 2004 (UTC) ==Vieta taviem eksperimentiem== Paeksperimentē! Šoreiz nevis smilšu kastē, bet gan šīs lapas diskusiju lapā – ieraksti savas pārdomas (ja tev ir kāds jautājums, droši sper vaļā!). Spied uz linka '''diskusija'''. Atceries par parakstīšanos. Varbūt mēģini atbildēt uz kāda cita ierakstu. Ņem vērā, ka, lai apskatītos noformēšanas rezultātu, spied pogu '''Parādīt pirmskatu''', lai aplūkotu, kā tas izskatīsies, un, ja viss kārtībā, tad saglabā tekstu ar '''Saglabāt lapu'''. [[Wikipedia:Pamācība (Ņem vērā)|Nākamā nodaļa]]. {{tutorial}} [[Category:Vikipēdijas pamācība|Diskusiju lapas]] [[en:Wikipedia:Tutorial (Talk pages)]][[zh:Wikipedia:&#20351;&#29992;&#25351;&#21335; (&#23545;&#35805;&#39029;)]] 1260 10874 2004-11-08T02:33:43Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1261 10875 2004-11-08T02:36:23Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1262 10876 2004-11-08T02:37:25Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1263 52050 2006-06-25T22:46:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[tk:Wýetnam]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Cong Hòa Xã Hoi Chu Nghĩa Viet Nam'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Vietnam flag large.png|Vjetnamas sociālistiskās republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Viet-coa.png|Vjetnamas sociālistiskās republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Vjetnamas sociālistiskās republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Vjetnamas sociālistiskās republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationVietnam.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[vjetnamiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Hanoja]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Hošimina]]<br/>[[Hanoja]]<br/>[[Haifeņa]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Tran Duk Longs]] <tr><td>[[Prejerministrs]]<td>[[Fan Van Haijs]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>329 560 [[km²]] <br/> 1,3% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>81 624 716<br/> 264/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <br/>&nbsp;- deklarēta <br/><br/>&nbsp;- starptautiski atzīta <td> <br/>No [[Francija|Francijas]] 1945.gada 2.septembrī <br/> 1954.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Vjetnamas dongs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +7 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Tien Quan Ca]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.VN <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+84 </table> {{ASEAN}} [[Category:Valstis]] [[Category:ASEAN dalībvalstis]] [[an:Bietnam]] [[ar:فيتنام]] [[ast:Vietnam]] [[be:Віетнам]] [[bg:Виетнам]] [[br:Viêt Nam]] [[bs:Vijetnam]] [[ca:Vietnam]] [[cs:Vietnam]] [[da:Vietnam]] [[de:Vietnam]] [[el:Βιετνάμ]] [[en:Vietnam]] [[eo:Vjetnamio]] [[es:Vietnam]] [[et:Vietnam]] [[eu:Vietnam]] [[fa:ویتنام]] [[fi:Vietnam]] [[fr:Viêt Nam]] [[fy:Fietnam]] [[ga:Vítneam]] [[gd:Vietnam]] [[gl:Vietnam - Việt Nam]] [[he:וייטנאם]] [[hi:वियतनाम]] [[hr:Vijetnam]] [[hu:Vietnam]] [[id:Vietnam]] [[ilo:Vietnam]] [[io:Vietnam]] [[is:Víetnam]] [[it:Vietnam]] [[ja:ベトナム]] [[ka:ვიეტნამი]] [[ko:베트남]] [[ku:Viyetnam]] [[kw:Vietnam]] [[la:Vietnamia]] [[li:Viëtnam]] [[lt:Vietnamas]] [[mi:Whitināmu]] [[mk:Виетнам]] [[ms:Vietnam]] [[nds:Vietnam]] [[nl:Vietnam]] [[nn:Vietnam]] [[no:Vietnam]] [[oc:Vietnam]] [[os:Вьетнам]] [[pl:Wietnam]] [[pt:Vietname]] [[ro:Vietnam]] [[ru:Вьетнам]] [[sa:वियेतनाम]] [[sh:Vijetnam]] [[simple:Vietnam]] [[sk:Vietnam]] [[sl:Vietnam]] [[sq:Vietnami]] [[sr:Вијетнам]] [[sv:Vietnam]] [[ta:வியட்நாம்]] [[te:వియత్నాం]] [[th:ประเทศเวียดนาม]] [[tk:Wýetnam]] [[tl:Vietnam]] [[tr:Vietnam]] [[ug:ۋيېتنام]] [[uk:В'єтнам, Соціалістична Республіка]] [[vi:Việt Nam]] [[wa:Vietnam]] [[zh:越南]] [[zh-min-nan:Oa̍t-lâm]] 1264 10878 2004-11-08T02:59:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1265 10879 2004-11-08T03:02:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1266 10880 2004-11-08T03:03:32Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1267 50931 2006-06-18T08:19:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[to:Venisuela]] '''Venecuēlas Bolivāra Republikas''' ([[spāņu valoda|spāniski]] ''República Bolivariana de Venezuela'') ir vidēji attīstīta mononacionāla salu valsts [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] ziemeļos. Rietumos tā robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], dievidos - ar [[Brazīlija|Brazīliju]], bet austrumos - ar [[Gajana|Gajanu]]. No ziemeļiem to apskalo [[Karību jūra]]. Netālu no '''Venecuēlas''' krastiem atrodas [[Aruba]], [[Nīderlandes Antīļu salas]] un [[Trinidāde un Tobago]]. Galvenā ekonomikas nozare - [[nafta|naftas]] ieguve. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República Bolivariana de Venezuela'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Venecuela karogs.png|125px|Venecuēlas Bolivāra Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Venezuela coa.png|Venecuēlas Bolivāra Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Venecuēlas Bolivāra Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Venecuēlas Bolivāra Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationVenezuela.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[prezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]] (2004)<td>3,5 - daļēji brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,778<br>(68.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>4909 USD (2003) -<br>93.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Karakasa]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Karakasa]]<br/>[[Marakaibo]]<br/>[[Valensija (Venecuēla)|Valensija]] <tr><td>[[Venecuēlas prezidenti|Prezidents]]<td>[[Hugo Čavess]] <tr><td>Platība<td>912 050 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td>24 705 900 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[venecuēlieši]] <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[katolisms]] <tr><td>Neatkarība <td>No [[Spānija|Spānijas]] 1811.gada 5.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Venecuēlas bolivārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.VE <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+58 </table> == Venecuēlas vēsture == ''Galvenais raksts: [[Venecuēlas vēsture]]'' Pirms [[spāņi|spāņu]] ierašanās, teritorijas piekrastē un [[Orinoko]] upes krastos dzīvoja vairākas [[indiāņi|indiāņu]] ciltis. 1498.gadā piekrasti atklāja [[Kristofors Kolumbs]]. Ap 1500. gadu cita spāņu ekspedīcija atklāja [[Marakaibo ezers|Marakaibo]] ezeru, kur ievēroja vietējo iedzīvotāju uz pāļiem celtās būdas un nosauca piekrasti par ''Mazo Venēciju'' ( ''Venezuela'' ). 16.gs. [[konkistadori]] bija iekarojuši visu '''Venecuēlas''' teritoriju, tomēr spāņi to neuzskatīja par nozīmīgu koloniju. 1811.gadā '''Venecuēla''' deklarēja neatkarību, bet vēl līdz 1821.gadam turpinājās [[Netakarības karš spēņu kolonijās Amerikā|karš par neatkarību]] [[Simons Bolivārs|Simona Bolivāra]] vadībā. No 1819. līdz 1830.gadam ietilpa [[Lielā Kolumbija|Lielajā Kolumbijā]]. 19. un 20.gs '''Venecuēlas''' vēsture ir bagāta ar apvērsumiem, nemieriem, diktatūrām, tomēr kopš 1958.gada '''Venecuēlā''' ir demokrātija. Kopš 1998.gada prezidents ir [[Hugo Čavess]] - viens no vispretrunīgāk vērtētajiem mūsdienu valstsvīriem. [[Category:Venecuēla]] [[af:Venezuela]] [[an:Benezuela]] [[ar:فنزويلا]] [[ast:Venezuela]] [[bg:Венецуела]] [[bs:Venecuela]] [[ca:Veneçuela]] [[cs:Venezuela]] [[cy:Venezuela]] [[da:Venezuela]] [[de:Venezuela]] [[en:Venezuela]] [[eo:Venezuelo]] [[es:Venezuela]] [[et:Venezuela]] [[eu:Venezuela]] [[fa:ونزوئلا]] [[fi:Venezuela]] [[fr:Venezuela]] [[ga:Veiniséala]] [[gl:Venezuela]] [[he:ונצואלה]] [[hr:Venezuela]] [[hu:Venezuela]] [[id:Venezuela]] [[io:Venezuela]] [[is:Venesúela]] [[it:Venezuela]] [[ja:ベネズエラ]] [[ko:베네수엘라]] [[kw:Veneswela]] [[la:Venetiola]] [[lad:Venezuela]] [[lt:Venesuela]] [[mk:Венецуела]] [[ms:Venezuela]] [[nds:Venezuela]] [[nl:Venezuela]] [[nn:Venezuela]] [[no:Venezuela]] [[oc:Veneçuèla]] [[pap:Venezuela]] [[pl:Wenezuela]] [[pt:Venezuela]] [[ro:Venezuela]] [[ru:Венесуэла]] [[sa:वेनेज्वेला]] [[sh:Venezuela]] [[simple:Venezuela]] [[sk:Venezuela]] [[sl:Venezuela]] [[sq:Venezuela]] [[sr:Венецуела]] [[sv:Venezuela]] [[ta:வெனீசூலா]] [[th:ประเทศเวเนซุเอลา]] [[tl:Venezuela]] [[to:Venisuela]] [[tr:Venezuela]] [[ug:ۋېنېسۇئېلا]] [[uk:Венесуела]] [[vi:Venezuela]] [[yi:װענעזװעלע]] [[zh:委內瑞拉]] [[zh-min-nan:Venezuela]] 1268 10882 2004-11-08T16:07:12Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1269 10883 2004-11-08T16:08:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1270 10884 2004-11-08T16:10:57Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1271 53251 2006-07-02T14:54:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[vec:Çità del Vatican]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Santa Sede <br/> Stato della Città del Vaticano'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Vatican flag large.png|Vatikāna karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Vatican coa.png|Vatikāna ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Vatikāna karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Vatikāna ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationVaticanCity.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[latīņu valoda]] <tr><td>[[Pāvests]]<td>[[Benedikts XVI]] <tr><td>[[Valsts sekretārs]]<td>[[Andželo Kardināls Sodano]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>0,42 [[km²]] <br/> nav <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2000]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>890<br/> 2023 / km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <br/>&nbsp;- [[Laterāna līgumi]] <td> <br/>1929.gada 11.februārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Inno e Marcia Pontificale]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.VA <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+379 </table> '''Vatikāns''' jeb '''Vatikāna Pilsētvalsts''' ([[latīņu valoda|latīņu]]: ''Status Civitatis Vaticanæ'', [[itāļu valoda|itāļu]]: ''Stato della Città del Vaticano'') ir pilsētvalsts [[Roma|Romas]] centrā. Tā ir pasaules mazākā valsts, to pārvalda [[Romas pāvests]]. ====Vēsture==== Tiek uzskatīts, ka šī senatnē neapdzīvotā [[Roma|Romas]] teritorija (''ager vaticanus'') vienmēr tika uzskatīta par svētvietu, arī pirms [[kristietība|kristietības]] rašanās. 326. gadā tika uzcelta [[Konstantīns Lielais|Konstantīna]] bazilika virs tradicionāli pirmā [[pāvests|pāvesta]] [[Sv. Pēteris|Sv. Pētera]] kapa. Pāvesti kā [[Pāvesta valsts]] galvas bija apkārtējo zemju valdnieki līdz pat XIX gadsimta vidum, kad nodibinājās [[Itālija|Itālijas]] valsts, bet pāvests, protestēdams pret savu zemju sagrābšanu, atradās t.s. [[Laterāna gūsts|Laterāna gūstā]]. Situāciju atrisināja [[Laterāna līgumi]] 1929. gadā starp pāvestu un toreizējo Itālijas līderi [[Benito Musolini]], kura rezultātā tika nodibināts Vatikāns. ====Skat. arī==== *[[Romas pāvestu hronoloģisks uzskaitījums]] == Šveices gvardi == [[Image:MW-Vatican.jpg|thumb|px200|left|Šveices gvardi Vatikānā]] [[Šveice|Šveices]] gvardi ir Vatikāna armija. Viņi ir atbildīgi par Vatikāna un [[Pāvests|Pāvesta]] drošību. Armijas oficiālā valoda ir vācu. Pāvests [[Jūlijs II]] 1505. gadā lūdza Šveices parlamentu viņam piešķirt 200 šveiciešu algotņus. 1505. gada septembrī pirmie 150 karavīri Kaspara fon Silenena (Kaspar von Silenen) vadībā devās uz [[Roma|Romu]] kuru sasniedza 1506. gada 22. janvārī. Pirmā un nozīmīgākā kauja kurā iesaistījās šveices gvardi bija 1527. gada 6. maijā, kad 147 no 189 gvardiem, ieskaitot komandieri, krita cīņā ar [[Svētās Romas impērija]]s imperatora [[Kārlis V|Kārļa V]] karaspēku, kas bija iebrucis Romā. Gadsimtu gaitā gvardu skaits ir mainījies. Mūsdienās armijas maksimums ir simts kareivji. Gvardiem ir jāpieder [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu baznīcai]], viņiem ir jābūt Šveices pilsoņiem kas ir dienējuši Šveices armijā. Rekrūšiem ir jābūt vecumā starp 19 un 30 gadiem un ir jābūt vismaz 174. centimetrus gariem. {{stub}} {{Eiropa}} [[Category:Eiropas valstis]] [[af:Vatikaanstad]] [[als:Vatikan]] [[an:Ziudá d'o Baticano]] [[ar:فاتيكان]] [[ast:Vaticano]] [[bg:Ватикан]] [[br:Keoded ar Vatikan]] [[bs:Vatikan]] [[ca:Ciutat del Vaticà]] [[cs:Vatikán]] [[cv:Ватикан]] [[cy:Fatican]] [[da:Vatikanstaten]] [[de:Vatikanstadt]] [[el:Βατικανό]] [[en:Vatican City]] [[eo:Vatikanurbo]] [[es:Ciudad del Vaticano]] [[et:Vatikan]] [[eu:Vatikano Hiria]] [[fa:واتیکان]] [[fi:Vatikaanivaltio]] [[fo:Vatikanið]] [[fr:Vatican]] [[fy:Fatikaanstêd]] [[gl:Cidade do Vaticano - Civitas Vaticana]] [[he:קריית הוותיקן]] [[hi:वैटिकन शहर]] [[hr:Vatikan]] [[hu:Vatikán]] [[ia:Vaticano]] [[id:Vatikan]] [[io:Vatikano]] [[is:Vatíkanið]] [[it:Città del Vaticano]] [[ja:バチカン]] [[ka:ვატიკანი]] [[ko:바티칸 시국]] [[kw:Sita an Vatikan]] [[la:Civitas Vaticana]] [[lb:Vatikanstad]] [[li:Vaticaanstad]] [[lt:Vatikanas]] [[ms:Kota Vatican]] [[nds:Vatikaan]] [[nds-nl:Vaticaanstad]] [[nl:Vaticaanstad]] [[nn:Vatikanstaten]] [[no:Vatikanstaten]] [[oc:Sant Sèti]] [[pl:Watykan]] [[pt:Vaticano]] [[ro:Vatican]] [[ru:Ватикан]] [[scn:Cità dû Vaticanu]] [[se:Vatikána]] [[sh:Vatikan]] [[simple:Vatican City]] [[sk:Vatikán]] [[sl:Vatikan]] [[sr:Ватикан]] [[sv:Vatikanstaten]] [[ta:வத்திக்கான் நகர்]] [[th:นครรัฐวาติกัน]] [[tl:Lungsod ng Vatican]] [[tr:Vatikan]] [[udm:Ватикан]] [[ug:ۋاتىكان]] [[uk:Ватикан]] [[vec:Çità del Vatican]] [[vi:Thành Vatican]] [[zh:梵蒂冈]] [[zh-min-nan:Vaticano]] 1272 10886 2004-11-08T16:28:00Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1273 10887 2004-11-08T16:37:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1274 10888 2004-11-08T16:38:58Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1275 48449 2006-05-31T07:00:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ۋانۇئاتۇ]], [[vi:Vanuatu]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ripablik blong Vanuatu <b/> Republic of Vanuatu <b/> République du Vanuatu'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Vanuatu flag large.png|Vanuatu republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Vanuatu coat of arms.png|Vanuatu republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Vanuatu republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Vanuatu republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationVanuatu.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[bislama]]<br/>[[angļu valoda]]<br/>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Portvila]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Portvila]]<br/>[[Luganvila]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Kalkots Mataskelekele]] <tr><td>[[Pemjerministrs]]<td>[[Hams Lini]]<br>(''Ham Lini'') <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>12 200[[km²]] <br/> niecīgi <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>199 414<br/> 16/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <td> No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] un [[Francija|Francijas]] 1980.gada 30.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Vatu]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +11 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Yumi, Yumi, Yumi]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.VU <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+678 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[af:Vanuatu]] [[an:Vanuatu]] [[ar:فانواتو]] [[bg:Вануату]] [[bi:Vanuatu]] [[ca:Vanuatu]] [[cs:Vanuatu]] [[da:Vanuatu]] [[de:Vanuatu]] [[el:Βανουάτου]] [[en:Vanuatu]] [[eo:Vanuatuo]] [[es:Vanuatu]] [[et:Vanuatu]] [[eu:Vanuatu]] [[fi:Vanuatu]] [[fr:Vanuatu]] [[gl:Vanuatu]] [[he:ונואטו]] [[hr:Vanuatu]] [[hu:Vanuatu]] [[id:Vanuatu]] [[io:Vanuatu]] [[is:Vanúatú]] [[it:Vanuatu]] [[ja:バヌアツ]] [[ko:바누아투]] [[kw:Vanuatu]] [[lt:Vanuatu]] [[mk:Вануату]] [[ms:Vanuatu]] [[nds:Vanuatu]] [[nl:Vanuatu]] [[nn:Vanuatu]] [[no:Vanuatu]] [[oc:Vanuatu]] [[pl:Vanuatu]] [[pt:Vanuatu]] [[ro:Vanuatu]] [[ru:Вануату]] [[sh:Vanuatu]] [[simple:Vanuatu]] [[sk:Vanuatu]] [[sl:Vanuatu]] [[sq:Vanuatu]] [[sr:Вануату]] [[sv:Vanuatu]] [[th:ประเทศวานูอาตู]] [[tl:Vanuatu]] [[tpi:Vanuatu]] [[tr:Vanuatu Cumhuriyeti]] [[ug:ۋانۇئاتۇ]] [[uk:Вануату]] [[vi:Vanuatu]] [[zh:瓦努阿图]] [[zh-min-nan:Vanuatu]] 1276 10890 2004-11-08T17:03:04Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1277 10891 2004-11-08T17:04:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1278 41431 2006-04-21T19:25:47Z 84.189.241.95 {{NowCommons|Image:LocationGermany.png}} 1279 43504 2006-05-06T16:25:57Z Juzeris 23 atjaunoju iepr. versiju, šāda saite nav īpaši lietderīga '''Vācija''' jeb '''Vācijas Federatīvā Republika''' ([[vācu valoda|vācu]]: ''Deutschland'' jeb ''Bundesrepublik Deutschland'' (''BRD'')) ir viena no [[G8|pasaules vadošajām]] [[Industrializācija|industrializētajām]] valstīm, kas atrodas [[Eiropa|Eiropas]] centrā. Vācija robežojas ar [[Dānija|Dāniju]] ziemeļos, [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]] dienvidos, [[Francija|Franciju]], [[Beļģija|Beļģiju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]] un [[Luksemburga (vlasts)|Luksemburgu]] rietumos, kā arī [[Polija|Poliju]] un [[Čehija|Čehiju]] austrumos. Ziemeļos to apskalo [[Ziemeļu jūra]] un [[Baltijas jūra]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bundesrepublik Deutschland'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Flag of Germany.svg|125px|Vācijas Federatīvās Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:125px-De_wappen.png|Vācijas Federatīvās Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Vācijas Federatīvās Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Vācijas Federatīvās Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationGermany.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[vācu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Berlīne]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Berlīne]]<br/>[[Hamburga]]<br/>[[Minhene]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Horsts Kēlers]] <tr><td>[[Kanclers]]<td>[[Angela Merkela]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>349 223[[km²]] <br/> 2.416% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>82 398 326<br/>242/km&sup2; <tr><td>Veidošanās / apvienošanās <td> 843.gads <br/> 1871.g. 18.janvāris <br/> 1949.g. 23.maijs <br/> 1990.g. 3.oktobris <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/[[eira]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Das Lied der Deutschen]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.DE <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+49 </table> Vācija ir demokrātiska federāla parlamentāra valsts, ko veido 16 pavalstis (''Bundesland''). Vācija ir [[ANO]], [[NATO]] un [[G8]] dalībvalsts, kā arī viena no [[EEK]] dibinātājvalstīm, kas mūsdienās ir pārtapusi [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. ====Skat. arī==== *[[Vācijas pilsētu uzskaitījums]] *[[Vācijas upju uzskaitījums]] {{stub}} {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[Category:Vācija|*]] [[af:Duitsland]] [[als:Deutschland]] [[an:Alemaña]] [[ang:Þēodiscland]] [[ar:ألمانيا]] [[ast:Alemaña]] [[az:Almaniya]] [[bg:Германия]] [[bs:Njemačka]] [[ca:Alemanya]] [[cs:Německo]] [[cv:Германи]] [[cy:Yr Almaen]] [[da:Tyskland]] [[de:Deutschland]] [[el:Γερμανία]] [[en:Germany]] [[eo:Germanio]] [[es:Alemania]] [[et:Saksamaa]] [[eu:Alemania]] [[fa:آلمان]] [[fi:Saksa]] [[fiu-vro:S'aksamaa]] [[fo:Týskland]] [[fr:Allemagne]] [[fur:Gjermanie]] [[fy:Dútslân]] [[ga:An Ghearmáin]] [[gd:A' Ghearmailt]] [[gl:Alemaña - Deutschland]] [[he:גרמניה]] [[hi:जर्मनी]] [[hr:Njemačka]] [[hu:Németország]] [[ia:Germania]] [[id:Jerman]] [[io:Germania]] [[is:Þýskaland]] [[it:Germania]] [[ja:ドイツ]] [[ka:გერმანია]] [[kn:ಜರ್ಮನಿ]] [[ko:독일]] [[kw:Almayn]] [[la:Germania]] [[lb:Däitschland]] [[li:Duutsland]] [[lt:Vokietija]] [[mi:Tiamana]] [[mk:Германија]] [[mo:Ӂермания]] [[ms:Jerman]] [[na:Germany]] [[nah:Alemantlan]] [[nds:Düütschland]] [[nl:Duitsland]] [[nn:Tyskland]] [[no:Tyskland]] [[os:Герман]] [[pl:Niemcy]] [[pt:Alemanha]] [[rm:Germania]] [[ro:Germania]] [[roa-rup:Ghirmânii]] [[ru:Германия]] [[sc:Zermània]] [[scn:Girmania]] [[se:Duiska]] [[sh:Nemačka]] [[simple:Germany]] [[sk:Nemecko]] [[sl:Nemčija]] [[sq:Gjermania]] [[sr:Немачка]] [[st:Tôitšhi]] [[su:Jėrman]] [[sv:Tyskland]] [[ta:ஜெர்மனி]] [[th:สหพันธ์สาธารณรัฐเยอรมนี]] [[tl:Alemanya]] [[tpi:Siaman]] [[tr:Almanya]] [[uk:Німеччина]] [[vi:Đức]] [[yi:דײַטשלאַנד]] [[zh:德国]] [[zh-min-nan:Tek-kok]] 1280 10894 2004-11-08T17:44:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1281 10895 2004-11-08T17:48:00Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1282 10896 2004-11-08T17:48:51Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1283 50071 2006-06-11T08:24:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[ht:Ouzbekistan]], [[yi:אוזבעקיסטאַן]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''O‘zbekiston Respublikasi'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Uzbekistan flag large.png|Uzbekistānas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:100px-Uzbekiston.png|Uzbekistānas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Uzbekistānas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Uzbekistānas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationUzbekistan.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[uzbeku valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Taškenta]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Taškenta]]<br/>[[Namangana]]<br/>[[Samarkanda]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Islams Karimovs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Šavkats Mirzijajevs]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>447 400 [[km²]] <br/> 4,9% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>25 563 441<br/> 57/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <td>Sabrūkot [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]] 1991.gada 1.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Uzbekijas soms]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +5 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Serquyash , hur olkam]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.UZ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+998 </table> {{NVS}} [[Category:Valstis]] [[af:Oesbekistan]] [[an:Usbekistán]] [[ar:أوزبكستان]] [[ast:Uzbequistán]] [[az:Özbəkistan]] [[bg:Узбекистан]] [[bs:Uzbekistan]] [[ca:Uzbekistan]] [[cs:Uzbekistán]] [[cv:Узбекистан]] [[cy:Uzbekistan]] [[da:Usbekistan]] [[de:Usbekistan]] [[en:Uzbekistan]] [[eo:Uzbekio]] [[es:Uzbekistán]] [[et:Usbekistan]] [[eu:Uzbekistan]] [[fa:ازبکستان]] [[fi:Uzbekistan]] [[fr:Ouzbékistan]] [[fy:Oezbekistan]] [[gl:Usbequistán - O‘zbekiston]] [[he:אוזבקיסטן]] [[hr:Uzbekistan]] [[ht:Ouzbekistan]] [[hu:Üzbegisztán]] [[ia:Uzbekistan]] [[id:Usbekistan]] [[io:Uzbekistan]] [[is:Úsbekistan]] [[it:Uzbekistan]] [[ja:ウズベキスタン]] [[ka:უზბეკეთი]] [[kk:Өзбекстан]] [[ko:우즈베키스탄]] [[kw:Pow Ousbek]] [[ky:Өзбекстан]] [[li:Oesbekistan]] [[lt:Uzbekija]] [[ms:Uzbekistan]] [[nds:Usbekistan]] [[nl:Oezbekistan]] [[nn:Usbekistan]] [[no:Usbekistan]] [[oc:Ozbequistan]] [[pl:Uzbekistan]] [[ps:ازبکستان]] [[pt:Uzbequistão]] [[ro:Uzbekistan]] [[ru:Узбекистан]] [[sa:उजबेकिस्थान]] [[sh:Uzbekistan]] [[simple:Uzbekistan]] [[sk:Uzbekistan]] [[sl:Uzbekistan]] [[sq:Uzbekistani]] [[sr:Узбекистан]] [[sv:Uzbekistan]] [[te:ఉజ్బెకిస్తాన్]] [[tg:Ўзбекистон]] [[th:ประเทศอุซเบกิสถาน]] [[tl:Uzbekistan]] [[tr:Özbekistan]] [[tt:Özbäkstan]] [[ug:ئۆزبېكىستان]] [[uk:Узбекистан]] [[uz:O`zbekiston]] [[vi:Uzbekistan]] [[yi:אוזבעקיסטאַן]] [[zh:乌兹别克斯坦]] [[zh-min-nan:Uzbekistan]] 1284 10898 2004-11-08T18:03:10Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1285 10899 2004-11-08T18:04:48Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1286 10900 2004-11-08T18:05:32Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1287 51929 2006-06-25T10:01:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[ta:உருகுவே]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República Oriental del Uruguay'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Uruguay flag large.png|Urugvajas austrumu republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Uruguay coa.png|Urugvajas austrumu republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Urugvajas austrumu republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Urugvajas austrumu republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationUruguay.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Montevideo]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Montevideo]]<br/>[[Salto]]<br/>[[Paisandu]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Tabare Vaskess]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>176 220 [[km²]] <br/> 1,5% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>3 399 238<br/> 19/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <br/>&nbsp;- deklarēta <br/><br/>&nbsp;- atzīta <td> <br/>No [[Brazīlija|Brazīlijas]] 1825.gada 25.augustā <br/> 1828.gada 28.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Urugvajas peso]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -3 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Orientales, la Patria o la tumba]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.UY <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+598 </table> [[Category:Valstis]] [[af:Uruguay]] [[an:Uruguai]] [[ar:أوروغواي]] [[bg:Уругвай]] [[bs:Urugvaj]] [[ca:Uruguai]] [[cs:Uruguay]] [[da:Uruguay]] [[de:Uruguay]] [[en:Uruguay]] [[eo:Urugvajo]] [[es:Uruguay]] [[et:Uruguay]] [[eu:Uruguai]] [[fa:اروگوئه]] [[fi:Uruguay]] [[fiu-vro:Uruguay]] [[fr:Uruguay]] [[gl:Uruguai - Uruguay]] [[he:אורוגוואי]] [[hr:Urugvaj]] [[ht:Irigwe]] [[hu:Uruguay]] [[id:Uruguay]] [[io:Uruguay]] [[is:Úrúgvæ]] [[it:Uruguay]] [[ja:ウルグアイ]] [[ko:우루과이]] [[kw:Urugway]] [[la:Uruguaia]] [[lt:Urugvajus]] [[mk:Уругвај]] [[ms:Uruguay]] [[nds:Uruguay]] [[nl:Uruguay]] [[nn:Uruguay]] [[no:Uruguay]] [[oc:Uruguai]] [[pl:Urugwaj]] [[pt:Uruguai]] [[qu:Uruwayi]] [[ro:Uruguay]] [[ru:Уругвай]] [[sa:उरुग्वाय]] [[sh:Urugvaj]] [[simple:Uruguay]] [[sk:Uruguaj]] [[sl:Urugvaj]] [[sq:Uruguai]] [[sr:Уругвај]] [[sv:Uruguay]] [[ta:உருகுவே]] [[th:ประเทศอุรุกวัย]] [[tl:Uruguay]] [[tr:Uruguay]] [[ug:ئۇرۇگۋاي]] [[uk:Уругвай]] [[vi:Uruguay]] [[yi:אורוגװײַ]] [[zh:乌拉圭]] [[zh-min-nan:Uruguay]] 1288 10902 2005-06-23T21:50:57Z Viescha 104 {{tutorial}} ==Izturēšanās== Vikipēdija atbalsta draudzīgu un atvērtu atmosfēru. Protams, realitātē reizēm rodas nesaskaņas un nereti gadās pat nopietni strīdi, bet kopumā no šīs kopienas dalībniekiem tiek sagaidīta [[Wikipedia:Laipnība|laipna]] ([[w:Wikipedia:Civility|En]]) izturēšanās. Vissvarīgākais, kas jāpatur prātā attiecībā uz citiem rediģētājiem – vienmēr pieņem, ka citi rīkojas [[Wikipedia:Pieņem godprātību|godprātīgi]] ([[w:Wikipedia:Assume good faith|En]]). Nekad nesāc ar pieņēmumu, ka kāds rīkojas aiz spīts vai ļaunprātības. Ja kāds dara kaut ko, kas tevi satrauc, ieraksti pieklājīgu ziņu pie attiecīgā raksta vai tā lietotāja diskusiju lapā un pajautā “kāpēc”. Var izrādīties, ka tādā veidā būsi izvairījies no lieka pārpratuma un apmulsuma. ==Rediģēšanas politika== ===Neitrālais viedoklis=== Vikipēdijas rediģēšanas politika ir “neitrālais viedoklis” (angliskajā Vikipēdijā bieži manīsi saīsinājumu "NPOV" – ''neutral point of view''). Šī politika nosaka, ka mēs pieņemam visus nozīmīgos viedokļus par kādu jautājumu. Tā vietā, lai vienkārši izvirzītu vienu skatījumu, mēs cenšamies parādīt visus nozīmīgos viedokļus, nespriežot par to, kurš ir pareizais. Mūsu mērķis ir informēt lasītāju, nevis pārliecināt viņu par kaut ko. Tas nozīmē to, ka mūsu rakstiem būtu jābūt objektīviem, jo jebkurā strīdā abas puses uzskata savu viedokli par pareizo. Ir normāli rakstā iekļaut viedokļus, bet tiem jābūt noformulētiem kā viedokļiem, nevis faktiem. Turklāt ieteicams šiem viedokļiem norādīt to izcelsmi, piemēram “Šī viedokļa atbalstītāji apgalvo, ka…” vai “Ievērojamais komentētājs X uzskata, ka…” Var gadīties, ka lasīsi kādā diskusijā par to, ka kāds raksts ir "POV" (''point of view''), kas Vikipēdijas žargonā apzīmē aizspriedumainu rakstu vai tādu rakstu, kas acīmredzami rakstīts tikai no vienas perspektīvas. Šajā kategorijā ietilpst reklāma un politisko intrigu dzīšana. Ne tik ekstrēms gadījums būtu ''POV'' raksts, kurā viens viedoklis apjoma ziņā ievērojami pārsniedz pretējo (citu) viedokli, pat, ja abi uzskati ir uzrakstīti neitrālā stilā. Ja tu plāno ķerties pie pretrunīgiem rakstiem tādās tēmās kā, piemēram, reliģija vai politika, ir svarīgi, lai tu noteikti un pēc iespējas drīz izlasītu [[Wikipedia:Neitrālais viedoklis|neitrālā viedokļa]] ([[w:Wikipedia:Neutral point of view|En]]) politikas lapu. Tāpat būtu svarīgi, lai tu izlasītu par [[Wikipedia:Saglabā vēsu prātu, kad rediģēšana kļūst nokaitēta|vēsa prāta saglabāšanu, kad rediģēšana kļūst nokaitēta]] ([[w:Wikipedia:Staying cool when the editing gets hot|En]]). Arī tad, ja tu plāno darboties ap mazāk emocionālām tēmām, piemēram, matemātika vai datorspēles, politikas lapu izlasīšana būtu svarīga, bet tas nebūtu tik neatliekami. Atceries par šiem padomiem un izlasi vairāk par to politiku, kad gadās kāds ''NPOV'' jautājums. ===Tēmas nozīmīgums=== Vikipēdija ir enciklopēdija. Tādēļ rakstos būtu jābūt enciklopēdiskai informācijai par nozīmīgām tēmām. Vikipēdijā pastāvīgi noris debates par to, kas ir nozīmīgi un kas nav, bet tikai daži no mums uzskata, ka te vajadzētu būt rakstiem par katru Zemes iedzīvotāju, katru uzņēmumu, kas kaut ko pārdod, vai katru ielu katrā pasaules pilsētā. Tāpat šī nav īstā vieta, kur izvirzīt “oriģinālus pētījumus”, t.i. jaunas teorijas utt., ko citi vēl nav recenzējuši. Vairāk informācijas par to, kam būtu jābūt Vikipēdijā, skat. [[Wikipedia:Kas Wikipēdija nav|Kas Wikipēdija nav]] ([[w:Wikipedia:What Wikipedia is not|En]]), [[Wikipedia:Kritēriji biogrāfiju iekļaušanai|Kritēriji biogrāfiju iekļaušanai]] ([[w:Wikipedia:Criteria for inclusion of biographies|En]]) un [[Wikipedia:Kas iederas, kas neiederas|Kas iederas, kas neiederas]] ([[w:Wikipedia:What's in, what's out|En]]). Bez tam mēs aicinām autorus atturēties no rakstīšanas par sevi vai saviem sasniegumiem, jo tas ir interešu konflikts. Ja tu esi paveicis kaut ko nozīmīgu, galu galā kāds cits par to uzrakstīs. ===Par pareizrakstību=== Pirms labošanas pārliecinies, vai tiešām raksta stilā neiederas tādas “speciālas” kļūdas, žargons vai kādā reģionā lietoti vārdi (piemēram, [[stulbenis]], [[džimbulis]] vai [[gružkaste]]). Ja raksts ir vairāk zinātnisks, tad, protams, valodai jābūt akadēmiski pareizai. Vairāk informācijas vari atrast [[Wikipedia:Stila rokasgrāmata|Stila rokasgrāmatā]] ([[w:Wikipedia:Manual of Style|En]]). ==Autortiesības== Nepievieno bez atļaujas tādus materiālus, kurus aizsargā autortiesības. Vislabākie raksti, iespējams, taps iz personīgās pieredzes vai zināšanām, vai arī apkopojot savu pētījumu no vairākiem avotiem. Lai noskaidrotu vairāk par autortiesībām, skat. [[Wikipedia:Autortiesības]] ([[w:Wikipedia:Copyrights|En]]). ==Rakstu pārdēvēšana== Ja tu atrodi kādu rakstu, kas, tavuprāt, ir nepareizi nosaukts, lūdzu, nedzēs un nekopē saturu citur. Tādā veidā pazūd raksta rediģēšanas vēsture. Ieteicamā metode ir pārvietot lapu uz citu lapu ar jaunu vārdu. Ja tu to dari pirmo reizi, lūdzu, izlasi visus brīdinājumus, kas ir pārvietošanas lapā, jo tur ir iztirzāti vairāki svarīgi jautājumi. Lai uzzinātu vairāk par lapu pārvietošanu, skat. [[Wikipedia:Kā pārdēvēt (pārvietot) lapu|Kā pārdēvēt (pārvietot) lapu]] ([[w:Wikipedia:How to rename (move) a page|En]]). [[Wikipedia:Pamācība (Reģistrēšanās)|Nākamā nodaļa]]. {{tutorial}} [[Category:Vikipēdijas pamācība|Nem vērā]] [[en:Wikipedia:Tutorial (Keep in mind)]][[zh:Wikipedia:&#20351;&#29992;&#25351;&#21335; (&#32039;&#35760;)]] 1289 10903 2004-11-11T11:49:33Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1290 10904 2004-11-11T11:50:03Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1291 10905 2004-11-11T11:51:53Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1292 51662 2006-06-23T21:58:05Z Escarbot 1016 robot Adding: az, ky, ps, ug, uz, vi Modifying: yi '''Ungārijas Republika''' ([[ungāru valoda|ungāriski]] ''Magyar Köztársaság'') ir augsti attīstīta mononacionāla valsts Viduseiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar [[Austrija|Austriju]], ziemeļos ar [[Slovākija|Slovākiju]], ziemeļaustrumos ar [[Ukraina|Ukrainu]], bet dienvidaustrumos ar [[Rumānija|Rumāniju]], dienvidos ar [[Serbija|Serbiju]], bet dienvidrietumos ar [[Horvātija|Horvātiju]] un [[Slovēnija|Slovēniju]]. [[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] Ungārija kļuva par [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsti. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Magyar Köztársaság'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Hungary_flag_large.png|Ungārijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Hungary coa.png|Ungārijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Ungārijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Ungārijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationHungary.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[parlamentāra republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>1,5 - brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,848 (38.vieta pasaulē 2002.gadā)<tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>14572 USD (2003) - 39.vieta pasa <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[ungāru valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Budapešta]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Budapešta]]<br/>[[Debrecena]]<br/>[[Miškolca]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Lāslo Šojoms]]<br>(''Sólyom László'') <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Ferencs Ģurčāņs]]<br>(''Gyurcsány Ferenc'') <tr><td>Platība<td>93 030 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004) <td>10 106 000 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[ungāri]] <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[katolisms]] - 70%<br>[[kalvinisms]] - 20% <tr><td>Valsts nodibināšanās <td> 1000.gada decembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Ungārijas forints]]/HUF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.HU <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+36 </table> ===Ungārijas vēsture=== ====Skat. arī==== *[[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[Category:Ungārija|*]] [[af:Hongarye]] [[als:Ungarn]] [[an:Ongría]] [[ar:مجر]] [[ast:Hungría]] [[az:Macarıstan]] [[be:Вугоршчына]] [[bg:Унгария]] [[br:Hungaria]] [[bs:Mađarska]] [[ca:Hongria]] [[cs:Maďarsko]] [[cv:Венгри]] [[cy:Hwngari]] [[da:Ungarn]] [[de:Ungarn]] [[el:Ουγγαρία]] [[en:Hungary]] [[eo:Hungario]] [[es:Hungría]] [[et:Ungari]] [[eu:Hungaria]] [[fa:مجارستان]] [[fi:Unkari]] [[fiu-vro:Ungari]] [[fo:Ungarn]] [[fr:Hongrie]] [[fy:Hongarije]] [[ga:An Ungáir]] [[gd:An Ungair]] [[gl:Hungría - Magyarország]] [[he:הונגריה]] [[hr:Mađarska]] [[ht:Ongri]] [[hu:Magyarország]] [[hy:Հունգարիա]] [[ia:Hungaria]] [[id:Hongaria]] [[io:Hungaria]] [[is:Ungverjaland]] [[it:Ungheria]] [[ja:ハンガリー]] [[ka:უნგრეთი]] [[ko:헝가리]] [[ku:Macaristan]] [[kw:Hungari]] [[ky:Венгрия]] [[la:Hungaria]] [[lb:Ungarn]] [[li:Hongarieë]] [[lt:Vengrija]] [[mk:Унгарија]] [[mo:Унгария]] [[mr:हंगेरी]] [[ms:Hungary]] [[na:Hungary]] [[nds:Ungarn]] [[nl:Hongarije]] [[nn:Ungarn]] [[no:Ungarn]] [[oc:Ongria]] [[os:Венгри]] [[pl:Węgry]] [[ps:هنګري]] [[pt:Hungria]] [[ro:Ungaria]] [[ru:Венгрия]] [[sa:हंगरी]] [[scn:Unghirìa]] [[se:Ungár]] [[sh:Mađarska]] [[simple:Hungary]] [[sk:Maďarsko]] [[sl:Madžarska]] [[sq:Hungaria]] [[sr:Мађарска]] [[sv:Ungern]] [[th:ประเทศฮังการี]] [[tl:Hungary]] [[tr:Macaristan]] [[udm:Венгрия]] [[ug:ۋېنگرىيە]] [[uk:Угорщина]] [[uz:Vengriya]] [[vi:Hungary]] [[yi:אונגארן]] [[zh:匈牙利]] [[zh-min-nan:Magyar-kok]] 1293 10907 2004-11-11T12:06:27Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1294 10908 2004-11-11T12:07:16Z Feens 37 no ern.wiki no ern.wiki 1295 10909 2004-11-11T12:08:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1296 50059 2006-06-11T07:46:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[frp:Ucrayena]], [[ug:ئۇكرائىنا]] '''Ukraina''' ([[ukraiņu valoda|ukrainiski]] ''Україна'') ir valsts [[Eiropa|Eiropas]] austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], austrumos ar [[Krievija|Krieviju]], rietumos ar [[Polija|Poliju]], [[Slovākija|Slovākiju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldova|Moldovu]], bet no dienvidiem to apskalo [[Melnā jūra]]. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot [[Krievija|Krieviju]] un [[Turcija|Turciju]]). <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Україна'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Ukraine flag large.png|Ukrainas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:125px-Ukraine coa.png|Ukrainas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Ukrainas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Ukrainas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationUkraine.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[ukraiņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Kijeva]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Kijeva]]<br/>[[Harkiva]]<br/>[[Dnipropetrovska]] <tr><td>[[Ukrainas prezidenti|Prezidents]]<td>[[Viktors Juščenko]] <tr><td>[[Ukrainas premjerministri|Premjerministrs]]<td>[[Jurijs Jehanurovs]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>603 700 [[km²]] <br/> neievērojami <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2004]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>47 732 079<br/> 80/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <td>Sabrūkot [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]] 1991.gada 24.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[grivna]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Ще не вмерла Україна]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.UA <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+380 </table> ==Administratīvais iedalījums== Ukraina administratīvi iedalās 24 apgabalos (''область''), 2 pilsētās (''місто'') un vienā autonomā republikā (''Автономна Республіка''). Skat. [[Ukrainas administratīvais iedalījums]]. ==== Skat. arī ==== *[[Ukrainas administratīvais iedalījums]] *[[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{NVS}} [[Category:Ukraina]] [[af:Oekraïne]] [[als:Ukraine]] [[an:Ucraína]] [[ang:Ucrægna]] [[ar:أوكرانيا]] [[ast:Ucrania]] [[be:Украіна]] [[bg:Украйна]] [[br:Ukraina]] [[bs:Ukrajina]] [[ca:Ucraïna]] [[chr:ᏳᎬᎳᎢᏅ]] [[cs:Ukrajina]] [[cv:Украина]] [[cy:Wcráin]] [[da:Ukraine]] [[de:Ukraine]] [[el:Ουκρανία]] [[en:Ukraine]] [[eo:Ukrainio]] [[es:Ucrania]] [[et:Ukraina]] [[eu:Ukraina]] [[fa:اوکراین]] [[fi:Ukraina]] [[fiu-vro:Ukraina]] [[fo:Ukraina]] [[fr:Ukraine]] [[frp:Ucrayena]] [[fy:Oekraïne]] [[gl:Ucraína - Україна]] [[he:אוקראינה]] [[hi:युक्रेन]] [[hr:Ukrajina]] [[hu:Ukrajna]] [[ia:Ukraina]] [[id:Ukraina]] [[io:Ukrainia]] [[is:Úkraína]] [[it:Ucraina]] [[ja:ウクライナ]] [[ka:უკრაინა]] [[kk:Украина]] [[ko:우크라이나]] [[ku:Ukrayna]] [[kw:Ukrayn]] [[la:Ucraina]] [[lb:Ukraine]] [[li:Oekraïne]] [[lt:Ukraina]] [[mo:Украина]] [[ms:Ukraine]] [[na:Ukraine]] [[nds:Ukraine]] [[nds-nl:Oekraïne]] [[nl:Oekraïne]] [[nn:Ukraina]] [[no:Ukraina]] [[nrm:Ukraîne]] [[oc:Ucraïna]] [[pl:Ukraina]] [[ps:اوکراين]] [[pt:Ucrânia]] [[ro:Ucraina]] [[roa-rup:Ucrainii]] [[ru:Украина]] [[se:Ukraina]] [[sh:Ukrajina]] [[simple:Ukraine]] [[sk:Ukrajina]] [[sl:Ukrajina]] [[sq:Ukraina]] [[sr:Украјина]] [[sv:Ukraina]] [[th:ประเทศยูเครน]] [[tl:Ukraine]] [[tr:Ukrayna]] [[ug:ئۇكرائىنا]] [[uk:Україна]] [[ur:یوکرائن]] [[vi:Ukraina]] [[wa:Oucrinne]] [[yi:אוקרײַנע]] [[zh:乌克兰]] [[zh-min-nan:Ukrayina]] 1297 10911 2004-11-11T12:22:00Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1298 10912 2004-11-11T12:23:08Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1299 10913 2004-11-11T12:24:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1300 53118 2006-07-02T04:28:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:اوگاندا]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Uganda'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Uganda flag large.png|Ugandas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Ugandan Coat of Arms.png|Ugandas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Ugandas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Ugandas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationUganda.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Kampala]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Kampala]]<br/>[[Gulu]]<br/>[[Lira]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Joveri Museveni]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Apolo Nsibambi]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>236 040 [[km²]] <br/> 15,4% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2000]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>24 699 073<br/> 105/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1962.gada 9.oktobrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Ugandas šiliņš]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Oh Uganda, Land of Beauty]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.UG <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+256 </table> '''Uganda''', Ugandas Republika (Republic of Uganda) - valsts austrumāfrikā. Robežojas ar [[Tanzānija|Tanzāniju]], [[Kenija|Keniju]], [[Sudāna|Sudānu]], [[Zaira|Zairu]] un [[Ruanda|Ruandu]]. Dienvidaustrumos atrodas [[Viktorijas ezers]]. Uganda ir republika. Pēc 1985. gada 27. jūnija valsts apvērsuma 1967. gada konstitūcija tika atcelta, parlaments un valdība atlaisti. Izveidota militāra padome. 1986. gada janvārī Ugandā pie varas nāca Nacionālās pretošanās armijas spēki. Militārā padome tika atlaista un par augstāko valsts orgānu pasludināta Nacionālā pretošanās padome (35 locekļi), kas sastāv no Nacionālās pretošanās armijas un valdības locekļiem. Nacionālās pretošanās padomes premjerministrs J. Museveni kļuva par valsts un valdības galvu. ==Vēsture== No 20. gs. sākuma Uganda bija Lielbritānijas protektorāts. 1962. gada 9. oktobrī ieguva neatkarību (līdz 1963. gada oktobrim domīnija, līdz 1966. - karaļvalsts Buganda). 1967. gada 8. septembrī Uganda proklamēta par republiku. No 1971. - 1979. gadam Idi Amina diktatūra. Valstī vairākkārt notikuši militāri apvērsumi. Ārpolitikā Uganda īsteno nepievienošanās kursu. {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Uganda]] [[af:Uganda]] [[am:ዩጋንዳ]] [[an:Uganda]] [[ar:أوغندا]] [[bg:Уганда]] [[bs:Uganda]] [[ca:Uganda]] [[cs:Uganda]] [[da:Uganda]] [[de:Uganda]] [[en:Uganda]] [[eo:Ugando]] [[es:Uganda]] [[et:Uganda]] [[eu:Uganda]] [[fa:اوگاندا]] [[fi:Uganda]] [[fr:Ouganda]] [[ga:Uganda]] [[gl:Uganda]] [[he:אוגנדה]] [[hi:युगांडा]] [[hr:Uganda]] [[hu:Uganda]] [[id:Uganda]] [[io:Uganda]] [[is:Úganda]] [[it:Uganda]] [[ja:ウガンダ]] [[ko:우간다]] [[ku:Uganda]] [[kw:Ouganda]] [[la:Uganda]] [[lt:Uganda]] [[mk:Уганда]] [[ms:Uganda]] [[nds:Uganda]] [[nl:Oeganda]] [[nn:Uganda]] [[no:Uganda]] [[oc:Oganda]] [[pl:Uganda]] [[pt:Uganda]] [[rm:Uganda]] [[ro:Uganda]] [[ru:Уганда]] [[sh:Uganda]] [[simple:Uganda]] [[sk:Uganda]] [[sl:Uganda]] [[sq:Uganda]] [[sr:Уганда]] [[sv:Uganda]] [[sw:Uganda]] [[ta:உகாண்டா]] [[th:ประเทศยูกันดา]] [[tl:Uganda]] [[tr:Uganda]] [[ug:ئۇگاندا]] [[uk:Уганда]] [[vi:Uganda]] [[zh:乌干达]] [[zh-min-nan:Uganda]] 1301 10915 2004-11-11T15:54:29Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1302 10916 2004-11-11T15:55:48Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1303 10917 2004-11-11T15:56:37Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1304 50390 2006-06-13T08:43:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Τουβαλού]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tuvalu'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Tuvalu flag large.png|Tuvalu karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Tuvalu-coa.png|Tuvalu ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Tuvalu karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Tuvalu ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationTuvalu.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[tuvaliešu valoda]],[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Vaiaku]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Filoimeja Telito]]<br>(''Filoimea Telito'') <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Maatias Toafa]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>26 [[km²]] <br/> neievērojami <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>10 991<br/> 423/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1978.gada 1.oktobrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Tuvalu dolārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +12 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Tuvalu mo te Atua]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.TV <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+688 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Tuvalu]] [[ar:توفالو]] [[be:Тувалу]] [[bg:Тувалу]] [[ca:Tuvalu]] [[cs:Tuvalu]] [[cy:Twfalw]] [[da:Tuvalu]] [[de:Tuvalu]] [[el:Τουβαλού]] [[en:Tuvalu]] [[eo:Tuvalo]] [[es:Tuvalu]] [[et:Tuvalu]] [[eu:Tuvalu]] [[fa:تووالو]] [[fi:Tuvalu]] [[fr:Tuvalu]] [[gl:Tuvalu]] [[he:טובאלו]] [[hr:Tuvalu]] [[hu:Tuvalu]] [[ia:Tuvalu]] [[id:Tuvalu]] [[io:Tuvalu]] [[is:Túvalúeyjar]] [[it:Tuvalu]] [[ja:ツバル]] [[ko:투발루]] [[ks:टुवालु]] [[kw:Tuvalu]] [[lt:Tuvalu]] [[mk:Тувалу]] [[ms:Tuvalu]] [[na:Tubaru]] [[nds:Tuvalu]] [[nl:Tuvalu]] [[nn:Tuvalu]] [[no:Tuvalu]] [[oc:Tuvalu]] [[pl:Tuvalu]] [[pt:Tuvalu]] [[ro:Tuvalu]] [[ru:Тувалу]] [[sa:टुवालु]] [[sh:Tuvalu]] [[simple:Tuvalu]] [[sk:Tuvalu]] [[sl:Tuvalu]] [[sq:Tuvalu]] [[sr:Тувалу]] [[sv:Tuvalu]] [[th:ประเทศตูวาลู]] [[tl:Tuvalu]] [[tr:Tuvalu]] [[uk:Тувалу]] [[zh:圖瓦盧]] [[zh-min-nan:Tuvalu]] 1305 10919 2004-11-11T16:16:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1306 10920 2004-11-11T16:18:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1307 10921 2004-11-11T16:27:47Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1308 35573 2006-03-20T01:51:57Z YurikBot 213 robot Adding: af, az, eu, hr, simple <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Turkmenistan'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Turkmenistan flag large.png|Turkmenistānas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:140px-turkm.png|Turkmenistānas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Turkmenistānas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Turkmenistānas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationTurkmenistan.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[turkmēņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Ašgabata]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Ašgabata]]<br/>[[Turkmenabata]]<br/>[[Dašovuza]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Saparmurats Nijazovs]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>488,100 [[km²]] <br/> neievērojami <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[20023]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>4 603 244<br/> 57/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <td>Sabrūkot [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]] 1991.gada 27.oktobrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[manats]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +5 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Türkmenbaşyň guran beýik binasy]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.TM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+993 </table> [[Category:Valstis]] [[af:Turkmenistan]] [[an:Turkmenistán]] [[ar:ترکمانستان]] [[az:Türkmənistan]] [[bg:Туркменистан]] [[bs:Turkmenistan]] [[ca:Turkmenistan]] [[cs:Turkmenistán]] [[cy:Turkmenistan]] [[da:Turkmenistan]] [[de:Turkmenistan]] [[en:Turkmenistan]] [[eo:Turkmenio]] [[es:Turkmenistán]] [[et:Türkmenistan]] [[eu:Turkmenistan]] [[fa:ترکمنستان]] [[fi:Turkmenistan]] [[fr:Turkménistan]] [[gl:Turcomenistán - Türkmenostan]] [[he:טורקמניסטן]] [[hr:Turkmenistan]] [[hu:Türkmenisztán]] [[id:Turkmenistan]] [[io:Turkmenistan]] [[is:Túrkmenistan]] [[it:Turkmenistan]] [[ja:トルクメニスタン]] [[ka:თურქმენეთი]] [[kk:Түрікменстан]] [[ko:투르크메니스탄]] [[ku:Turkmenistan]] [[la:Turcmenia]] [[li:Turkmenistan]] [[lt:Turkmėnija]] [[ms:Turkmenistan]] [[nds:Turkmenistan]] [[nl:Turkmenistan]] [[nn:Turkmenistan]] [[no:Turkmenistan]] [[pl:Turkmenistan]] [[pt:Turquemenistão]] [[ro:Turkmenistan]] [[ru:Туркмения]] [[simple:Turkmenistan]] [[sk:Turkménsko]] [[sl:Turkmenistan]] [[sq:Turkmenistani]] [[sr:Туркменистан]] [[sv:Turkmenistan]] [[th:ประเทศเติร์กเมนิสถาน]] [[tk:Türkmenistan]] [[tl:Turkmenistan]] [[tr:Türkmenistan]] [[uk:Туркменістан]] [[ur:ترکمنستان]] [[zh:土库曼斯坦]] [[zh-min-nan:Turkmenistan]] 1309 10923 2004-11-11T16:51:58Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1310 10924 2004-11-11T16:54:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1311 10925 2004-11-11T17:02:10Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1312 10926 2004-11-11T17:03:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1313 52116 2006-06-26T14:39:20Z 85.105.87.171 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Türkiye Cumhuriyeti'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Turkey flag large.png|Turcijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Turkey gerbonis.png|Turcijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Turcijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Turcijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationTurkey.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[turku valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Ankāra]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Stambula]]<br/>[[Ankāra]]<br/>[[Izmira]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Ahmets Nedždets Sezers]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Receps Tajips Erdogans]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>780 580 [[km²]] <br/> 1,3% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>68 109 469<br/> 86,2/km&sup2; <tr><td>Turcijas republikas nodibināšanās <td>1923.gada 29.oktobrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Turcijas lira]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[İstiklâl Marşı]] <tr><td>[[Augšējā līmeņa domēns]]<td>.TR <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+90 </table> ==Administratīvais iedalījums== *Provinces (''İl'') :*Rajoni (''İlçe'') Administratīvi Turcija sadalīta 81 provincē: [[Turcijas provinces|Turcijas provinču saraksts]]. ==Links== * [http://www.turkeygate.com Turkey Directory in English] {{Eiropa}} {{NATO}} [[Category:Turcija]] [[an:Turquía]] [[ar:تركيا]] [[ast:Turquía]] [[az:Türkiyə]] [[bg:Турция]] [[br:Turkia]] [[bs:Turska]] [[ca:Turquia]] [[cs:Turecko]] [[cv:Турци]] [[cy:Twrci]] [[da:Tyrkiet]] [[de:Türkei]] [[el:Τουρκία]] [[en:Turkey]] [[eo:Turkio]] [[es:Turquía]] [[et:Türgi]] [[eu:Turkia]] [[fa:ترکیه]] [[fi:Turkki]] [[fr:Turquie]] [[fy:Turkije]] [[ga:An Tuirc]] [[gl:Turquía - Türkiye]] [[he:תורכיה]] [[hr:Turska]] [[hu:Törökország]] [[hy:Թուրքիա]] [[ia:Turchia]] [[id:Turki]] [[io:Turkia]] [[is:Tyrkland]] [[it:Turchia]] [[ja:トルコ]] [[ka:თურქეთი]] [[ko:터키]] [[ks:तुर्किये]] [[ku:Tirkiye]] [[kw:Turki]] [[la:Turcia]] [[lb:Tierkei]] [[li:Törkieë]] [[lt:Turkija]] [[mk:Турција]] [[ms:Turki]] [[nds:Törkie]] [[nl:Turkije]] [[nn:Tyrkia]] [[no:Tyrkia]] [[nrm:Turtchie]] [[os:Турк]] [[pdc:Welschhinkel]] [[pl:Turcja]] [[pt:Turquia]] [[ro:Turcia]] [[ru:Турция]] [[sa:तुर्किये]] [[scn:Turchìa]] [[se:Durka]] [[sh:Turska]] [[simple:Turkey]] [[sk:Turecko]] [[sl:Turčija]] [[sq:Turqia]] [[sr:Турска]] [[sv:Turkiet]] [[ta:துருக்கி]] [[th:ประเทศตุรกี]] [[tk:Türkiýe]] [[tl:Turkiya]] [[tr:Türkiye Cumhuriyeti]] [[tt:Törkiä]] [[uk:Туреччина]] [[uz:Turkiya]] [[yi:טערקיי]] [[zh:土耳其]] [[zh-min-nan:Türkiye]] 1314 10928 2004-11-11T17:28:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1315 10929 2004-11-11T17:30:40Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1316 10930 2004-11-11T17:31:00Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1317 49349 2006-06-06T11:23:58Z 87.203.188.23 Interwiki <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''الجمهرية التونسية <br/>El-joumhouriyya et-Tounisiyya'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Tunisia flag large.png|Tunisijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:100px-Tunisijas gerb.png|Tunisijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Tunisijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Tunisijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationTunisia.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Tunisa]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Tunisa]]<br/>[[Sfaksa]]<br/>[[Ariana]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Zins el Abidins ben Ali]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Mohameds Ganuči]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>163 610 [[km²]] <br/> neievērojami <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>9 924 742<br/> 60,7/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1956.gada 20.martā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Tunisijas dinārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Himat Al Hima]] un [[Ala Khallidi]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.TN <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+216 </table> {{Arābu līga}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Tunisië]] [[an:Tunizia]] [[ang:Tunisia]] [[ar:تونس]] [[bg:Тунис]] [[bs:Tunis]] [[ca:Tunísia]] [[cs:Tunisko]] [[da:Tunesien]] [[de:Tunesien]] [[el:Τυνησία]] [[en:Tunisia]] [[eo:Tunizio]] [[es:Túnez]] [[et:Tuneesia]] [[eu:Tunisia]] [[fa:تونس]] [[fi:Tunisia]] [[fr:Tunisie]] [[gl:Tunisia - تونس]] [[haw:Tunisia]] [[he:תוניסיה]] [[hr:Tunis]] [[hu:Tunézia]] [[id:Tunisia]] [[io:Tunizia]] [[is:Túnis]] [[it:Tunisia]] [[ja:チュニジア]] [[ka:ტუნისი]] [[ko:튀니지]] [[ks:टुनिशिया]] [[kw:Tunisi]] [[la:Tunesia]] [[lt:Tunisas]] [[mk:Тунис]] [[ms:Tunisia]] [[nds:Tunesien]] [[nl:Tunesië]] [[nn:Tunisia]] [[no:Tunisia]] [[oc:Tunisia]] [[pl:Tunezja]] [[pt:Tunísia]] [[rm:Tunesia]] [[ro:Tunisia]] [[ru:Тунис]] [[sa:टुनिशिया]] [[scn:Tunisìa]] [[sh:Tunis]] [[simple:Tunisia]] [[sk:Tunisko]] [[sl:Tunizija]] [[sq:Tunizi]] [[sr:Тунис]] [[sv:Tunisien]] [[th:ประเทศตูนิเซีย]] [[tl:Tunisia]] [[uk:Туніс]] [[zh:突尼西亞]] [[zh-min-nan:Tunisia]] 1318 10932 2004-11-11T18:04:23Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1319 10933 2004-11-11T18:05:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1320 10934 2004-11-11T18:06:58Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1321 51079 2006-06-18T18:36:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Τρινιντάντ και Τομπάγκο]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Trinidad and Tobago'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Trinidad and tobago flag large.png|Trinidadas un Tobago republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Coat of arms Trinidad and Tobago.png|Trinidadas un Tobago republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Trinidadas un Tobago republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Trinidadas un Tobago republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationTrinidadAndTobago.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Portofspeina]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Čaguanasa]]<br/>[[Sanfernando]]<br/>[[Portofspeina]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Džordžs Maksvels Ričards]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Patriks Manings]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>5 128 [[km²]] <br/> neievērojami <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>1 104 209<br/> 215/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Vestindijas federācija|Vestindijas federācijas]] 1962.gada 31.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Trinidadas un Tobago dolārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Forged From The Love of Liberty]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.TT <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1-868 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Trinidad y Tobago]] [[ar:ترينيداد وتوباغو]] [[be:Трынідад і Табага]] [[bg:Тринидад и Тобаго]] [[bs:Trinidad i Tobago]] [[ca:Trinitat i Tobago]] [[cs:Trinidad a Tobago]] [[cy:Trinidad a Tobago]] [[da:Trinidad og Tobago]] [[de:Trinidad und Tobago]] [[el:Τρινιντάντ και Τομπάγκο]] [[en:Trinidad and Tobago]] [[eo:Trinidado kaj Tobago]] [[es:Trinidad y Tobago]] [[et:Trinidad ja Tobago]] [[eu:Trinidad eta Tobago]] [[fa:ترینیداد و توباگو]] [[fi:Trinidad ja Tobago]] [[fr:Trinité-et-Tobago]] [[gl:Trindade e Tobago - Trinidad and Tobago]] [[he:טרינידד וטובגו]] [[hr:Trinidad i Tobago]] [[hu:Trinidad és Tobago]] [[id:Trinidad dan Tobago]] [[io:Trinidad e Tobago]] [[is:Trínidad og Tóbagó]] [[it:Trinidad e Tobago]] [[ja:トリニダード・トバゴ]] [[ko:트리니다드 토바고]] [[kw:Trynses ha Tobago]] [[lt:Trinidadas ir Tobagas]] [[mk:Тринидад и Тобаго]] [[ms:Trinidad dan Tobago]] [[nds:Trinidad un Tobago]] [[nl:Trinidad en Tobago]] [[nn:Trinidad og Tobago]] [[no:Trinidad og Tobago]] [[oc:Trinitat e Tobago]] [[pl:Trynidad i Tobago]] [[pt:Trinidad e Tobago]] [[ro:Trinidad-Tobago]] [[ru:Тринидад и Тобаго]] [[sh:Trinidad i Tobago]] [[simple:Trinidad and Tobago]] [[sk:Trinidad a Tobago]] [[sl:Trinidad in Tobago]] [[sq:Trinidad dhe Tobago]] [[sr:Тринидад и Тобаго]] [[sv:Trinidad och Tobago]] [[th:ประเทศตรินิแดดและโตเบโก]] [[tl:Trinidad at Tobago]] [[tr:Trinidad ve Tobago]] [[ug:ترىنىداد ۋە توباگو]] [[uk:Тринідад і Тобаго]] [[vi:Trinidad và Tobago]] [[zh:千里達及托巴哥]] [[zh-min-nan:Trinidad kap Tobago]] 1322 10936 2004-11-11T18:40:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1323 10937 2004-11-11T18:43:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1324 10938 2004-11-11T18:43:37Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1325 51913 2006-06-25T08:40:42Z YurikBot 213 robot Modifying: [[to:Tonga]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pule'anga Fakatu'i 'o Tonga<br/> Kingdom of Tonga'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Tonga flag large.png|Tongas karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Tongaarms22.png|Tongas karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Tongas karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Tongas karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationTonga.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[tongiešu valoda]],[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Nukualofa]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Nukualofa]]<br/>[[Mua]]<br/>[[Neiafu]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Taufaahau Tupou IV]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>princis [[Lavaka Ata Ulukalata]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>748 [[km²]] <br/> 4% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]](2000) <br/>&nbsp;- <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>102 321<br/> 137/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1970.gada 4.jūnijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Paanga]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +13 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Koe Fasi Oe Tu'i Oe Otu Tonga]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.TO <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+676 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Tonga]] [[ar:تونجا]] [[bg:Тонга]] [[ca:Tonga]] [[cs:Tonga]] [[da:Tonga]] [[de:Tonga]] [[el:Τόνγκα]] [[en:Tonga]] [[eo:Tongo]] [[es:Tonga]] [[et:Tonga]] [[eu:Tonga]] [[fa:تونگا]] [[fi:Tonga]] [[fr:Tonga]] [[gl:Tonga]] [[he:טונגה]] [[hr:Tonga]] [[hu:Tonga]] [[id:Tonga]] [[io:Tonga]] [[is:Tonga]] [[it:Tonga]] [[ja:トンガ]] [[ko:통가]] [[kw:Tonga]] [[la:Tonga]] [[li:Tonga]] [[lt:Tonga]] [[ms:Tonga]] [[nds:Tonga]] [[nl:Tonga (land)]] [[nn:Tonga]] [[no:Tonga]] [[oc:Tònga]] [[pl:Tonga]] [[pt:Tonga]] [[ro:Tonga]] [[ru:Тонга]] [[scn:Tonga]] [[sh:Tonga]] [[simple:Tonga]] [[sk:Tonga]] [[sl:Tonga]] [[sq:Tonga]] [[sr:Тонга]] [[sv:Tonga]] [[th:ประเทศตองกา]] [[tl:Tonga]] [[to:Tonga]] [[tr:Tonga]] [[ug:تونگا]] [[uk:Тонга]] [[zh:東加]] [[zh-min-nan:Tonga]] 1326 10940 2004-11-11T18:57:12Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1327 10941 2004-11-11T18:58:33Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1328 10942 2004-11-11T18:59:07Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1329 51916 2006-06-25T08:43:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:توگو]] '''Togo Republika''' ([[franču valoda|franciski]] ''République Togolaise'') ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos. Rietumos tā robežojas ar [[Gana|Ganu]], ziemeļos ar [[Burkinafaso]], austrumos ar [[Benina|Beninu]], bet dienvidos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Galvenās eksportpreces - [[kafija]], [[kakao]], [[kokvilna]], kā arī [[fosforīti]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''République Togolaise'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:120px-Togo flag large.png|Togo republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Togoarms22.png|Togo republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Togo republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Togo republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationTogo.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[prezidentāla republika]] (faktiski [[autoritārisms]]) <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>5,5 - nebrīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,495 (143.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>1400 USD (2002) - 189.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Lome]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Lome]]<br/>[[Sokode]]<br/>[[Kara]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Fors Gnasingbē]]<br>(Faure Gnassingbé) <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Edems Kodjo]]<br>(''Edem Kodjo'') <tr><td>Platība<td>56 785 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td>5 247 200 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[evi]] - 47%<br>[[kabri]] - 22%<br>[[gurmi]] - 14% <tr><td>[[Reliģija]]<td> [[tradicionālisms]] - 51%<br> [[kristietība]] - 29%<br> [[islāms]] - 20% <tr><td>[[Neatkarība]] <td>No [[Francija|Francijas]] 1960.gada 27.aprīlī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Rietumāfrikas CFA franks]]/[[XOF]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.TG <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+228 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Togo]] [[am:ቶጎ]] [[an:Togo]] [[ar:توغو]] [[bg:Того]] [[bs:Togo]] [[ca:Togo]] [[cs:Togo]] [[da:Togo]] [[de:Togo]] [[en:Togo]] [[eo:Togolando]] [[es:Togo]] [[et:Togo]] [[eu:Togo]] [[fa:توگو]] [[fi:Togo]] [[fr:Togo]] [[gd:Togo]] [[gl:Togo]] [[he:טוגו]] [[hr:Togo]] [[hu:Togo]] [[id:Togo]] [[io:Togo]] [[is:Tógó]] [[it:Togo]] [[ja:トーゴ]] [[ko:토고]] [[ks:टोगो]] [[kw:Togo]] [[lt:Togas]] [[mk:Того]] [[ms:Togo]] [[nds:Togo]] [[nl:Togo]] [[nn:Togo]] [[no:Togo]] [[oc:Tògo]] [[pl:Togo]] [[pt:Togo]] [[rm:Togo]] [[ro:Togo]] [[ru:Того]] [[sa:टोगो]] [[sh:Togo]] [[simple:Togo]] [[sk:Togo]] [[sl:Togo]] [[sq:Togo]] [[sr:Того]] [[sv:Togo]] [[sw:Togo]] [[tl:Togo]] [[tr:Togo]] [[ug:توگو]] [[uk:Того]] [[zh:多哥]] [[zh-min-nan:Togo]] 1330 10944 2004-11-11T19:33:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1331 10945 2004-11-11T19:34:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1332 10946 2004-11-11T19:34:40Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1333 50037 2006-06-11T06:48:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Tanzania]] '''Tanzānijas Apvienotā Republika''', jeb '''Tanzānija''' ir valsts [[Āfrika|Āfrikas]] austrumu krastā. Tanzānija bija [[Vācija|Vācijas]] kolonija no 1880-ajiem gadiem līdz 1919. gadam, kad tā nonāca [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] pārraudzībā. 1961. gadā tā kļuva neatkarīga. {{stub}} <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Jamhuri ya Muungano wa Tanzania'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Tanzania flag large.png|Tanzānijas apvienotās republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Tanzanian Coat of Arms.png|Tanzānijas apvienotās republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Tanzānijas apvienotās republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Tanzānijas apvienotās republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationTanzania.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[suahili valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Dodoma]]-oficiālā<br/>[[Daresalama]]-faktiskā <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Daresalama]]<br/>[[Aruša]]<br/>[[Mbeja]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Džakaja Mrišo Kikvete]]<br>(''Jakaya Mrisho Kikwete'') <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Edvards Lovasa]]<br>(''Edward Lowassa'') <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>945 090 [[km²]] <br/> 6,2% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] (2000) <br/>&nbsp;-kopā <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/><br/>35 922 454<br/> 20/km&sup2; <tr><td>Izveidošanās <td>Apvienojoties [[Tanganjika|Tanganjikai]] un [[Zanzibāra|Zanzibārai]] 1964.gada 26.aprīlī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Tanzānijas šiliņš]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Mungu ibariki Afrika]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.TZ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+255 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Tanzanië]] [[am:ታንዛኒያ]] [[an:Tanzania]] [[ar:تنزانيا]] [[ast:Tanzania]] [[bg:Танзания]] [[bs:Tanzanija]] [[ca:Tanzània]] [[cs:Tanzanie]] [[cy:Tanzania]] [[da:Tanzania]] [[de:Tansania]] [[el:Τανζανία]] [[en:Tanzania]] [[eo:Tanzanio]] [[es:Tanzania]] [[et:Tansaania]] [[eu:Tanzania]] [[fa:تانزانیا]] [[fi:Tansania]] [[fr:Tanzanie]] [[gl:Tanzania]] [[he:טנזניה]] [[hi:तंज़ानिया]] [[hr:Tanzanija]] [[ht:Tanzani]] [[hu:Tanzánia]] [[id:Tanzania]] [[io:Tanzania]] [[is:Tansanía]] [[it:Tanzania]] [[ja:タンザニア]] [[ko:탄자니아]] [[ks:टंजानिया]] [[kw:Tansania]] [[la:Tanzania]] [[lt:Tanzanija]] [[mk:Танзанија]] [[ms:Tanzania]] [[nds:Tansania]] [[nl:Tanzania]] [[nn:Tanzania]] [[no:Tanzania]] [[oc:Tanzania]] [[pl:Tanzania]] [[pt:Tanzânia]] [[rm:Tansania]] [[ro:Tanzania]] [[ru:Танзания]] [[sa:टंजानिया]] [[sh:Tanzanija]] [[simple:Tanzania]] [[sk:Tanzánia]] [[sl:Tanzanija]] [[sq:Tanzania]] [[sr:Танзанија]] [[sv:Tanzania]] [[sw:Tanzania]] [[tl:Tanzania]] [[ug:تانزانىيە]] [[uk:Танзанія]] [[vi:Tanzania]] [[zh:坦桑尼亚]] [[zh-min-nan:Tanzania]] 1334 10948 2004-11-11T19:51:51Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1335 10949 2004-11-11T19:52:53Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1336 10950 2004-11-11T19:53:30Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1337 53375 2006-07-03T05:49:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Tayland]] '''Taizeme''' (Taizemes karaliste) ir valsts [[Āzija]]s dienvidos. Tā robežojas ar [[Laosa|Laosu]] un [[Kambodža|Kambodžu]] austrumos, [[Taizemes līcis|Taizemes līci]] un [[Malaizija|Malaiziju]] dienvidos, [[Andamana jūra|Andamana jūru]] un [[Mjanma|Mjanmu]] rietumos. Līdz 1949. gada 11. maijam šo valsti sauca par '''Siāmu'''. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''ราชอาณาจักรไทย<br/> Muang Thai/Prathet Thai'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Thailand flag large.png|Taizemes karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Thailand coa.png|Taizemes karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Taizemes karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Taizemes karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationThailand.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[taizemiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Bangkoka]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Bangkoka]]<br/>[[Samutprakana]]<br/>[[Nontanpuri]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Bumibols Aduljadejs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Taksins Šinavatra]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>514 000 [[km²]] <br/> 0,4% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] (2002) <br/>&nbsp;-kopā <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/><br/>62 354 402<br/> 121/km&sup2; <tr><td>Izveidošanās <td> 1238.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[bahts]]/[[THB]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +7 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Phleng Chat]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.TH <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+66 </table> Taizeme tika izveidota [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]. Taizemes karaliste ir saglabājusi savu neatkarību gandrīz visu pastāvēšanas laiku. {{ASEAN}} [[Category:Valstis]] [[Category:ASEAN dalībvalstis]] [[af:Thailand]] [[an:Tailandia]] [[ar:تايلند]] [[ast:Tailandia]] [[bg:Тайланд]] [[bs:Tajland]] [[ca:Tailàndia]] [[cs:Thajsko]] [[cy:Gwlad Thai]] [[da:Thailand]] [[de:Thailand]] [[el:Ταϊλάνδη]] [[en:Thailand]] [[eo:Tajlando]] [[es:Tailandia]] [[et:Tai]] [[eu:Tailandia]] [[fa:تایلند]] [[fi:Thaimaa]] [[fr:Thaïlande]] [[ga:An Téalainn]] [[gl:Tailandia - ประเทศไทย]] [[gu:થાઇલેન્ડ]] [[he:תאילנד]] [[hi:थाईलैंड]] [[hr:Tajland]] [[hu:Thaiföld]] [[id:Thailand]] [[ilo:Thailand]] [[io:Tailando]] [[is:Taíland]] [[it:Tailandia]] [[ja:タイ王国]] [[ko:타이]] [[ks:थाइलैंड]] [[ku:Tayland]] [[kw:Pow Tay]] [[la:Thailandia]] [[li:Thailand]] [[lt:Tailandas]] [[ms:Thailand]] [[nds:Thailand]] [[nl:Thailand]] [[nn:Thailand]] [[no:Thailand]] [[oc:Tailàndia]] [[pl:Tajlandia]] [[pt:Tailândia]] [[ro:Thailanda]] [[ru:Таиланд]] [[sa:थाइलैंड]] [[scn:Tailandia]] [[sh:Tajland]] [[simple:Thailand]] [[sk:Thajsko]] [[sl:Tajska]] [[sq:Tailanda]] [[sr:Тајланд]] [[sv:Thailand]] [[ta:தாய்லாந்து]] [[te:థాయిలాండ్]] [[th:ประเทศไทย]] [[tk:Taýland]] [[tl:Thailand]] [[tr:Tayland]] [[uk:Тайланд]] [[vi:Thái Lan]] [[zh:泰国]] [[zh-min-nan:Thài-kok]] [[zh-yue:泰國]] 1339 10953 2004-11-11T20:37:19Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1340 10954 2004-11-11T20:38:46Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1341 10955 2004-11-11T20:39:30Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1342 48872 2006-06-02T12:17:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[ga:An Táidsíceastáin]], [[ug:تاجىكىستان]] '''Tadžikistānas Republika''' ([[dari]] ''Jumhurii Tojikiston'') ir vidēji attīstīta mononacionāla valsts [[Vidusāzija|Vidusāzijā]] bez pieejas pie jūras. Ziemeļrietumos tā robežojas ar [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]], ziemeļos ar [[Kirgizstāna|Kirgizstānu]], austrumos ar [[Ķīna|Ķīnu]], bet dienvidos ar [[Afganistāna|Afganistānu]]. Nabadzīgākā no bijušajām [[PSRS]] republikām. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Jumhurii Tojikiston'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Tajikistan flag large.png|125px|Tadžikistānas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Coa tajikistan.png|Tadžikistānas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Tadžikistānas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Tadžikistānas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationTajikistan.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[prezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>5,5 - nebrīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,671<br>(116.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>1119 USD (2003) -<br>149.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[farsi]]<br>(vietējais nosaukums -[[dari]]) <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Dušambe]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Dušambe]]<br/>[[Hodženda]]<br/>[[Kilaba]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Emomali Rahmonovs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Akils Akilovs]] <tr><td>Platība<td><br/>143 100 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td> 6 540 200 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[tadžiki]] - 65%<br>[[uzbeki]] - 25% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[islāms]] <tr><td>Neatkarība<td>Sabrūkot [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]] 1991.gada 9.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Tadžikistānas somoni]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +5 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.TJ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+992 </table> {{NVS}} [[an:Tadyikistán]] [[ar:طاجيكستان]] [[bg:Таджикистан]] [[br:Tadjikistan]] [[bs:Tadžikistan]] [[ca:Tadjikistan]] [[cs:Tádžikistán]] [[cy:Tajikistan]] [[da:Tadsjikistan]] [[de:Tadschikistan]] [[el:Τατζικιστάν]] [[en:Tajikistan]] [[eo:Taĝikio]] [[es:Tayikistán]] [[et:Tadžikistan]] [[eu:Tadjikistan]] [[fa:تاجیکستان]] [[fi:Tadžikistan]] [[fr:Tadjikistan]] [[ga:An Táidsíceastáin]] [[gd:Tajikistan]] [[gl:Taxiquistán - Тоҷикистон]] [[he:טג'יקיסטן]] [[hr:Tadžikistan]] [[hu:Tádzsikisztán]] [[id:Tajikistan]] [[io:Tajikistan]] [[is:Tadsjikistan]] [[it:Tagikistan]] [[ja:タジキスタン]] [[ka:ტაჯიკეთი]] [[kk:Тәжікстан]] [[ko:타지키스탄]] [[ku:Tacikistan]] [[kw:Pow Tajik]] [[ky:Тажикстан]] [[li:Tadzjikistan]] [[lt:Tadžikija]] [[nds:Tadschikistan]] [[nl:Tadzjikistan]] [[nn:Tadsjikistan]] [[no:Tadsjikistan]] [[oc:Tadjiquistan]] [[pdc:Datschikischtaan]] [[pl:Tadżykistan]] [[pt:Tadjiquistão]] [[ro:Tadjikistan]] [[ru:Таджикистан]] [[sh:Tadžikistan]] [[simple:Tajikistan]] [[sk:Tadžikistan]] [[sl:Tadžikistan]] [[sq:Taxhikistani]] [[sr:Таџикистан]] [[sv:Tadzjikistan]] [[te:తజికిస్తాన్]] [[tg:Тоҷикистон]] [[th:ประเทศทาจิกิสถาน]] [[tr:Tacikistan]] [[ug:تاجىكىستان]] [[uk:Таджикистан]] [[ur:تاجکستان]] [[vi:Tajikistan]] [[zh:塔吉克斯坦]] [[zh-min-nan:Tajikistan]] 1343 51253 2006-06-19T08:33:52Z Yyy 146 /* Vispārēji ieguvumi */ aizvietoju linku {{tutorial}} ==Reģistrēšanās nav obligāta== Ikviens ir aicināts dot savu ieguldījumu Wikipēdijas attīstībā, arī nereģistrējušies lietotāji. Tomēr ir divi būtiski iemesli, kādēļ mēs aicinām reģistrēties: ===Vispārēji ieguvumi=== Bezmaksas piereģistrēšanās dod vairākus [[Wikipedia:Kāpēc reģistrēties?|ieguvumus]] ([[w:Wikipedia:Why create an account?|En]]), tai skaitā rediģēšanas papildu iespējas un wiki vides pielāgošana. Viena no noderīgajām papildiespējām ir [[Wikipedia:Watchlist|uzraugāmo lapu saraksts]] ([[w:Wikipedia:Watchlist|En]]), kas ļauj viegli sekot līdzi izmaiņām tajās lapās, par kurām tev varbūt ir īpaša interese. Cita papildiespēja ļauj [[Wikipedia:Kā pārdēvēt (pārvietot) lapu|pārvietot vai pārdēvēt lapas]] ([[w:Wikipedia:How to rename (move) a page|En]]). (Nevajag pārvietot lapas, vienkārši izkopējot un iekopējot citur, jo tādā veidā netiek saglabāta izmaiņu vēsture. Tā vietā pajautā kādam reģistrētam lietotājam [[Wikipedia:Kopienas portāls|Kopienas portālā]] ([[w:Wikipedia:Village pump|En]]).) Nereģistrējušos lietotāju identificē pēc viņa datora [[IP adrese|IP adreses]], kas kļūst par viņa atpazīstamības zīmi, kad tas pievieno kādu informāciju (vai paraksta komentārus diskusiju lapās). Tava datora IP adresi reizēm kāds var izmantot, lai atrastu vairāk informācijas par tevi, tādēļ reģistrēšanās palielina tavu privātumu, paslēpjot tavu IP adresi. No otras puses, tā kā [[DHCP]] vai [[PPP]] piešķirtās IP adreses bieži vien ir nepastāvīgas, nereģistrētiem lietotājiem var būt grūti iemantot cieņu un atpazīstamību starp citiem rediģētājiem, jo nav iespējams saglabāt labo darbu vēsturi. Turklāt ar šādiem nereģistrētiem lietotājiem ir grūtāk sazināties, jo tiem nav savas [[Wikipedia:Diskusiju lapa|diskusiju lapas]] ([[w:Wikipedia:talk page|En]]). Visbeidzot, tikai reģistrēti lietotāji var kļūt par Wikipēdijas [[Wikipedia:Administrācija|administratoriem]] (jeb sistēmas operatoriem). ===Pastarpinātie ieguvumi=== Daudzi wikipēdieši uzskata, ka reģistrēšanās parāda tavu gatavību labprātīgi parakstīties zem saviem ieguldījumiem un komentāriem diskusiju lapās. Tas nozīmē, ka tavi ieguldījumi šķirkļos un diskusiju lapās tiks vērtēti augstāk, vismaz tad, kad būsi ielogojies. ==Kā reģistrēties== Lai reģistrētos vai lai izlasītu vairāk par [[Wikipedia:Kāpēc reģistrēties?|reģistrēšanās ieguvumiem]], tu vari klikšķināt uz linka [[Special:Userlogin|Ieiet]], kas ir atrodams jebkuras lapas augšējā labajā stūrī. [[Wikipedia:Pamācība (Palīglapas)|Nākamā pamācības nodaļa]] {{tutorial}} [[Category:Vikipēdijas pamācība|Reģistrēšanās]] [[en:Wikipedia:Tutorial (Registration)]] [[zh:Wikipedia:&#20351;&#29992;&#25351;&#21335; (&#27880;&#20876;)]] 1344 10958 2004-11-12T17:53:20Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1345 10959 2004-11-12T17:57:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1346 10960 2004-11-12T17:58:10Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1347 49857 2006-06-10T15:25:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:سوئیس]] Modifying: [[hi:स्विट्स़रलैंड]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Confoederatio Helvetica'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:100px-Switzerland flag large.png|Šveices konfederācijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Switzerland coa.png|Šveices konfederācijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Šveices konfederācijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Šveices konfederācijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSwitzerland.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td>[[vācu valoda]],<br/>[[franču valoda]],<br/>[[itāļu valoda]],<br/>[[retoromāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Berne]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Cīrihe]]<br/>[[Ženēva]]<br/>[[Bāzele]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>41 285 [[km²]] <br/> 3,7% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>7 318 638<br/>184/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> 1291.gada 1.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Šveices franks]]/[[CHF]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Šveices psalms]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CH <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+41 </table> ====Skat.arī==== *[[Šveices pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} [[af:Switserland]] [[als:Schweiz]] [[an:Suiza]] [[ang:Swissland]] [[ar:سويسرا]] [[ast:Suiza]] [[az:İsveçrə]] [[be:Швайцарыя]] [[bg:Швейцария]] [[bs:Švicarska]] [[ca:Suïssa]] [[cs:Švýcarsko]] [[cy:Y Swistir]] [[da:Schweiz]] [[de:Schweiz]] [[el:Ελβετία]] [[en:Switzerland]] [[eo:Svislando]] [[es:Suiza]] [[et:Šveits]] [[eu:Suitza]] [[fa:سوئیس]] [[fi:Sveitsi]] [[fo:Sveis]] [[fr:Suisse]] [[frp:Suisse]] [[fy:Switserlân]] [[ga:An Eilvéis]] [[gd:An Eilbheis]] [[gl:Suíza - Schweiz]] [[he:שווייץ]] [[hi:स्विट्स़रलैंड]] [[hr:Švicarska]] [[ht:Swis]] [[hu:Svájc]] [[ia:Suissa]] [[id:Swiss]] [[io:Suisia]] [[is:Sviss]] [[it:Svizzera]] [[ja:スイス]] [[ka:შვეიცარია]] [[ko:스위스]] [[ku:Swîsre]] [[kw:Swistir]] [[la:Helvetia]] [[lb:Schwäiz]] [[li:Zwitserland]] [[lmo:Svízzera]] [[ln:Swisi]] [[lt:Šveicarija]] [[mk:Швајцарија]] [[ms:Switzerland]] [[nap:Sguizzera]] [[nds:Swiez]] [[nds-nl:Zwitserlaand]] [[nl:Zwitserland]] [[nn:Sveits]] [[no:Sveits]] [[oc:Soïssa]] [[pdc:Schweiz]] [[pl:Szwajcaria]] [[pt:Suíça]] [[rm:Svizra]] [[ro:Elveţia]] [[ru:Швейцария]] [[scn:Svìzzira]] [[simple:Switzerland]] [[sk:Švajčiarsko]] [[sl:Švica]] [[sq:Zvicra]] [[sr:Швајцарска]] [[sv:Schweiz]] [[th:ประเทศสวิตเซอร์แลนด์]] [[tl:Switzerland]] [[tr:İsviçre]] [[ug:شۋېتسارىيە]] [[uk:Швейцарія]] [[ur:سوئٹزرلینڈ]] [[vi:Thụy Sĩ]] [[yi:שווייץ]] [[zh:瑞士]] [[zh-min-nan:Sūi-se]] 1348 10962 2004-11-12T18:33:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1349 10963 2004-11-12T18:35:52Z Feens 37 srilankas_gerbonis srilankas_gerbonis 1350 10964 2005-05-22T12:09:11Z 81.198.130.184 šrilanka laba sala atpuutai 1351 10965 2005-05-27T10:03:06Z Juzeris 23 izlaboju kategoriju {{tutorial}} Bez rakstiem un to diskusiju lapām ir arī dažu citu kategoriju “aizkulišu” lapas, kas palīdz wikipēdiešiem sazināties savā starpā un kas pilda dažādas citas lomas Wikipēdijas veidošanā. Šīs dažādās papildlapas Wikipēdijā sauc par palīglapām (angliski: ''namespaces'') &mdash; piemēram, '''''Talk''' palīglapa''. Šīs lapas ir atpazīstamas pēc atslēgvārda linkā, aiz kura seko kols un tikai tad ir raksta konkrētais nosaukums, piemēram, šīs lapas nosaukums ir '''Wikipedia:Pamācība (Namespaces)''', kur palīglapa ir "'''Wikipedia:'''" daļa. Palīglapa palīdz atšķirt parastas enciklopēdiskas lapas (piem., [[pamācība]]), no Wikipēdijas informācijas ([[Wikipedia:Pamācība]]). ==''User'' un ''User talk'' lapas== Ja vēlies sniegt kādu informāciju par sevi, tad tam īstā vieta ir tava [[Wikipedia:User page|'''''User''' palīglapa'']] jeb ''lietotāja lapa'' ([[w:Wikipedia:User page|En]]). Ja esi ielogojies kā reģistrēts lietotājs, tad vienmēr varēsi ļoti vienkārši atrast savu lietotāja lapu. (Ja tev tāda ir, tad tu to varēsi atrast arī tad, ja nebūsi ielogojies, ar meklētāja palīdzību vai arī spiežot uz sava paraksta linka kādā diskusiju lapā, bet, ja esi ielogojies, tad ekrāna augšpusē vienmēr būs redzami vairāki linki uz tavām “personīgajām” lapām.) Ja citi lietotāji vēlēsies tev ko pateikt, viņi atstās tev ziņu tavā '''User talk''' palīglapā. ==Dažas citas palīglapas== Lapas, kas ir iekš “'''Wikipedia'''” palīglapas (ko sauc arī par "[[Wikipedia:Project palīglapa|Projektu palīglapu]]" ([[w:Wikipedia:Project namespace|En]])), sniedz informāciju par Wikipēdiju un kā to izmantot. [[Wikipedia:MediaWiki palīglapa|'''MediaWiki''' palīglapa]] ([[w:Wikipedia:MediaWiki namespace|En]]) satur interfeisa tekstus, piemēram, linku tekstus (''Norādes uz šo rakstu'') un servera paziņojumus. Visām lapām, kas ir šo abu veidu palīglapās, ir arī atbilstošās '''''MediaWiki talk''''' lapas. '''''Template''''' lapu saturs ir šablons, kas vienādi parādīsies visās lapās, kurās ir ievietots links uz šo šablonu. Piemēram, viss teksts, kas ir šablonā [[Template:Tutorial|Template:Tutorial]], ir redzams visās lapās, kurās ir ievietots ''tags'' <nowiki>{{tutorial}}</nowiki>. Jau gatavos šablonus vari apskatīties [[Wikipedia:Template messages|šablonu paziņojumu]] lapā ([[w:Wikipedia:Template messages|En]]). Attiecīgos ''tagus'' vari izmantot arī rakstos, kā arī tu vari veidot jaunus šablonus. Vairāk informācijas par palīglapām vari atrast [[Wikipedia:Palīglapa]] ([[w:Wikipedia:Namespace|En]]). [[Wikipedia:Pamācība (Kopsavilkums un papildu info)|Nākamā pamācības nodaļa]]. [[Category:Vikipēdijas pamācība|Palīglapas]] [[en:Wikipedia:Tutorial (Namespaces)]] [[zh:Wikipedia:&#20351;&#29992;&#25351;&#21335; (&#21517;&#23383;&#31354;&#38388;)]] 1352 51403 2006-06-20T09:02:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:سرى لانكا]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sri Lankā Prajathanthrika Samajavadi Janarajaya / Illankai Chananaayaka Chosalisa Kudiyarasu'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Sri lanka flag large.png|Šrilankas demokrātiskās sociālistiskās republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Sri lanka coa.png|Šrilankas demokrātiskās sociālistiskās republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Šrilankas demokrātiskās sociālistiskās republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Šrilankas demokrātiskās sociālistiskās republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSriLanka.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td>[[singāļu valoda]],<br/>[[tamilu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Kolombo]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Kolombo]]<br/>[[Dehivala]]<br/>[[Moratuva]] <tr><td>[[Prezidents|Prezidente]]<td>[[Mahinda Radžapaksa]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Ratnasiri Vikremanajake]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>65 610 [[km²]] <br/> 1,3% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>19 607 519 <br/>298/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1931.gada 11.decembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Šrilankas rūpija]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +6 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Sri Lanka Matha]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.LK <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+94 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Sri Lanka]] [[ar:سريلانكا]] [[az:Şri Lanka]] [[bg:Шри Ланка]] [[bn:শ্রীলংকা]] [[ca:Sri Lanka]] [[cs:Šrí Lanka]] [[cy:Sri Lanka]] [[da:Sri Lanka]] [[de:Sri Lanka]] [[dv:ސިރީ ލަންކާ]] [[en:Sri Lanka]] [[eo:Sri-Lanko]] [[es:Sri Lanka]] [[et:Sri Lanka]] [[eu:Sri Lanka]] [[fa:سری لانکا]] [[fi:Sri Lanka]] [[fr:Sri Lanka]] [[gd:Sri Lanka]] [[gl:Sri Lanka - Sri Lankā]] [[he:סרי לנקה]] [[hi:श्रीलंका]] [[hr:Šri Lanka]] [[hu:Srí Lanka]] [[id:Sri Lanka]] [[ilo:Sri Lanka]] [[io:Sri Lanka]] [[is:Srí Lanka]] [[it:Sri Lanka]] [[ja:スリランカ]] [[kn:ಶ್ರೀಲ೦ಕಾ]] [[ko:스리랑카]] [[kw:Shri Lanka]] [[li:Sri Lanka]] [[lt:Šri Lanka]] [[ml:ശ്രീലങ്ക]] [[ms:Sri Lanka]] [[nds:Sri Lanka]] [[nl:Sri Lanka]] [[nn:Sri Lanka]] [[no:Sri Lanka]] [[oc:Sri Lanka]] [[os:Шри-Ланка]] [[pl:Sri Lanka]] [[pt:Sri Lanka]] [[ro:Sri Lanka]] [[ru:Шри-Ланка]] [[sa:श्रीलङ्का]] [[scn:Sri Lanka]] [[sh:Šri Lanka]] [[si:ශ්‍රී ලංකාව]] [[simple:Sri Lanka]] [[sk:Srí Lanka]] [[sl:Šrilanka]] [[sq:Shiri Lanka]] [[sr:Шри Ланка]] [[sv:Sri Lanka]] [[ta:இலங்கை]] [[th:ประเทศศรีลังกา]] [[tl:Sri Lanka]] [[tr:Sri Lanka]] [[ug:سرى لانكا]] [[uk:Шрі-Ланка]] [[vi:Sri Lanka]] [[zh:斯里蘭卡]] [[zh-min-nan:Sri Lanka]] 1353 42669 2006-04-30T12:45:29Z Juzeris 23 izlaboju pāradr. #REDIRECT [[Suverēno valstu uzskaitījums]] 1354 10968 2004-11-12T19:08:34Z Juzeris 23 1356 10970 2004-11-12T20:12:58Z Feens 37 Zalamanu_karogs Zalamanu_karogs 1357 10971 2004-11-12T20:15:29Z Feens 37 Zālamana salu ģerbonis Zālamana salu ģerbonis 1358 10972 2004-11-12T20:17:52Z Feens 37 Zālamana salas Zālamana salas 1359 49913 2006-06-10T18:57:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:جزایر سلیمان]], [[ug:سولومون تاقىم ئاراللىرى]] Modifying: [[sr:Соломонова Острва]] '''Zālamana salas''' ([[angļu valoda|angliski]] ''Solomon Islands'') ir vidēji attīstīta salu valsts [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidrietumos. Uz ziemeļrietumiem no tās ir [[Papua-Jaungvineja]], ziemeļos - [[Nauru]], austrumos - [[Tuvalu]], dienvidaustrumos - [[Fidži]], bet dienvidos atrodas [[Vanuatu]]. Valsts ietilpst Nāciju sadraudzībā, tās formālā vadītāja ir Lielbritānijas karaliene. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Solomon Islands'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Zalamanu karogs.png|125px|Zālamana salu karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Solomon Islands coat of arms small.png|Zālamana salu ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Zālamana salu karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Zālamana salu ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSolomonIslands.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[prezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>3,0 - daļēji brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,671<br>(116.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>1639 USD (2003) -<br>137.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Honiara]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Nataniēls Vajena]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Alans Kemakeza]] <tr><td>Platība <td> 28 450 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td> 460 100 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[melanēzieši]] <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[kristietība]] (t.s. [[anglikāņi]] - 45%) <tr><td>Neatkarība<td> No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1978.gada 7.jūlijs <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Zālamana salu dolārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +11 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SB <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+677 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Islas Salomón]] [[ar:جزر سليمان]] [[bg:Соломонови острови (държава)]] [[ca:Illes Salomó]] [[cs:Šalamounovy ostrovy]] [[cv:Соломон Утравĕсем]] [[da:Salomonøerne]] [[de:Salomonen]] [[el:Νήσοι Σολομώντος]] [[en:Solomon Islands]] [[eo:Salomonoj]] [[es:Islas Salomón]] [[et:Saalomoni Saared]] [[eu:Salomon Uharteak]] [[fa:جزایر سلیمان]] [[fi:Salomonsaaret]] [[fr:Îles Salomon]] [[gl:Illas Salomón - Solomon Islands]] [[he:איי שלמה]] [[hr:Solomonski Otoci]] [[hu:Salamon-szigetek]] [[id:Kepulauan Solomon]] [[io:Solomon-Insuli]] [[is:Salómonseyjar]] [[it:Isole Salomone]] [[ja:ソロモン諸島]] [[ko:솔로몬 제도]] [[kw:Ynysow Salamon]] [[lt:Saliamono Salos]] [[mk:Соломонови Острови]] [[ms:Kepulauan Solomon]] [[nds:Salomonen]] [[nl:Salomonseilanden]] [[nn:Salomonøyane]] [[no:Salomonøyene]] [[oc:Illas Salomon]] [[pl:Wyspy Salomona]] [[pt:Ilhas Salomão]] [[ro:Insulele Solomon]] [[ru:Соломоновы Острова]] [[scn:Ìsuli Salamuni]] [[sh:Solomonski Otoci]] [[simple:Solomon Islands]] [[sk:Šalamúnove ostrovy]] [[sl:Salomonovi otoki]] [[sq:Ishujt Solomon]] [[sr:Соломонова Острва]] [[sv:Salomonöarna]] [[th:หมู่เกาะโซโลมอน]] [[tl:Kapuluang Solomon]] [[tpi:Solomon Ailan]] [[tr:Solomon Adaları]] [[ug:سولومون تاقىم ئاراللىرى]] [[uk:Соломонові Острови]] [[ur:سولومن آئلینڈ]] [[zh:所罗门群岛]] [[zh-min-nan:Só·-lô-bûn Kûn-tó]] 1360 10974 2004-11-12T20:41:32Z Feens 37 Svazilendas karogs Svazilendas karogs 1361 10975 2004-11-12T20:43:40Z Feens 37 Svazilendas ģerbonis Svazilendas ģerbonis 1362 10976 2004-11-12T20:46:01Z Feens 37 Svazilenda Svazilenda 1363 52864 2006-07-01T15:26:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[sw:Uswazi]] '''Svazilendas karaliste''' ir atkarīga no savas varenās kaimiņienes [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas]] un paļaujās uz tās bagātībām un [[enerģija|enerģijas]] resursiem. Svazilenda galvenokārt eksportē [[cukurniedres]], kā arī [[koksnes masa|koksnes masu]], [[ogles]] un [[azbests|azbestu]]. Karaļa rokās ir liela vara, viņš ir [[valdība|valdības]] galva un pats izvēlas daudzus no [[parlaments|parlamenta]] locekļiem. Viņa vara izteikta arī karaļa titulā - ''Ngwenyama'', kas nozīmē - "lauva". <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Umbuso weSwatini<br/>Kingdom of Swaziland'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Swaziland flag large.png|Svazilendas karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Swazicoa.jpg|Svazilendas karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Svazilendas karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Svazilendas karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSwaziland.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td> [[svazu valoda]],<br/> [[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Mbabane]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Mbabane]]<br/>[[Manzini]]<br/>[[Bigbenda]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Msvati III]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Absaloms Temba Dlamini]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>17 363 [[km²]] <br/> 0,9% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2001]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>1 104 343<br/>65/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1968.gada 6.septembris <tr><td>[[Valūta]] <td>[[lilangeni]]/[[SZL]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Nkulunkulu Mnikati wetibusiso temaSwati]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SZ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+268 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Swaziland]] [[am:ስዋዚላንድ]] [[an:Suazilandia]] [[ang:Swasiland]] [[ar:سوازيلند]] [[bg:Свазиленд]] [[bs:Svazi]] [[ca:Swazilàndia]] [[cs:Svazijsko]] [[da:Swaziland]] [[de:Swasiland]] [[el:Ζουαζιλάνδη]] [[en:Swaziland]] [[eo:Svazilando]] [[es:Swazilandia]] [[et:Svaasimaa]] [[eu:Swazilandia]] [[fa:سوازیلند]] [[fi:Swazimaa]] [[fr:Swaziland]] [[gd:Swaziland]] [[gl:Suacilandia - Swaziland]] [[he:סווזילנד]] [[hi:स्वाजीलैंड]] [[hr:Svazi]] [[hu:Szváziföld]] [[id:Swaziland]] [[io:Swazilando]] [[is:Svasíland]] [[it:Swaziland]] [[ja:スワジランド]] [[ko:스와질란드]] [[ku:Siwaziland]] [[kw:Pow Swati]] [[la:Suazia]] [[lt:Svazilandas]] [[mk:Свазиленд]] [[ms:Swaziland]] [[nds:Swasiland]] [[nl:Swaziland]] [[nn:Swaziland]] [[no:Swaziland]] [[oc:Swaziland]] [[pl:Suazi]] [[pt:Suazilândia]] [[ro:Swaziland]] [[ru:Свазиленд]] [[sa:स्वाजीलैंड]] [[sh:Svazilend]] [[simple:Swaziland]] [[sk:Svazijsko]] [[sl:Svazi]] [[sq:Suazilandia]] [[sr:Свазиленд]] [[ss:Umbuso weSwatini]] [[sv:Swaziland]] [[sw:Uswazi]] [[th:ประเทศสวาซิแลนด์]] [[tl:Swaziland]] [[tr:Swaziland]] [[ug:سۋازىلاند]] [[uk:Свазиленд]] [[vi:Swaziland]] [[zh:斯威士兰]] [[zh-min-nan:Swazi-tē]] 1364 10978 2004-11-12T21:03:25Z Feens 37 Surinamas karogs Surinamas karogs 1365 10979 2004-11-12T21:04:53Z Feens 37 Surinamas ģerbonis Surinamas ģerbonis 1366 10980 2004-11-12T21:05:39Z Feens 37 Surinama Surinama 1367 50034 2006-06-11T06:27:20Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:سورینام]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republiek Suriname'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Suriname flag large.png|Surinamas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Suriname coa.png|Surinamas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Surinamas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Surinamas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSuriname.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[holandiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Paramaribo]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Paramaribo]]<br/>[[Lelidorpa]]<br/>[[Nīvnikerija]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Ronalds Venetiāns]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>163 270 [[km²]] <br/> 1,1% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2001]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>433 998<br/>2,66/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Nīderlande|Nīderlandes]] 1975.gada 25.novembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Surinamas dolārs]]/[[SRD]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -3 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[God zij met ons Suriname]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SR <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+597 </table> [[Category:Valstis]] [[af:Suriname]] [[an:Surinam]] [[ar:سورينام]] [[ast:Surinam]] [[bg:Суринам]] [[bs:Surinam]] [[ca:Surinam]] [[cs:Surinam]] [[da:Surinam]] [[de:Suriname]] [[en:Suriname]] [[eo:Surinamo]] [[es:Surinam]] [[et:Suriname]] [[eu:Surinam]] [[fa:سورینام]] [[fi:Suriname]] [[fr:Suriname]] [[ga:Suranam]] [[gd:Suriname]] [[gl:Surinam - Suriname]] [[he:סורינאם]] [[hr:Surinam]] [[hu:Suriname]] [[id:Suriname]] [[io:Surinam]] [[is:Súrínam]] [[it:Suriname]] [[ja:スリナム]] [[jv:Suriname]] [[ko:수리남]] [[kw:Surinam]] [[la:Surinamia]] [[li:Suriname]] [[lt:Surinamas]] [[mk:Суринам]] [[ms:Suriname]] [[nds:Surinam]] [[nl:Suriname]] [[nn:Surinam]] [[no:Surinam]] [[oc:Surinam]] [[pl:Surinam]] [[pt:Suriname]] [[ro:Surinam]] [[ru:Суринам]] [[sa:सुरिनाम]] [[scn:Surinami]] [[se:Surinam]] [[sh:Surinam]] [[simple:Suriname]] [[sk:Surinam]] [[sl:Surinam]] [[sq:Surinami]] [[sr:Суринам]] [[sv:Surinam]] [[tl:Suriname]] [[tr:Surinam]] [[uk:Суринам]] [[vi:Suriname]] [[yi:סורינאם]] [[zh:蘇利南]] [[zh-min-nan:Suriname]] 1368 10982 2004-11-12T21:34:13Z Feens 37 Sudānas karogs Sudānas karogs 1369 10983 2004-11-12T21:35:47Z Feens 37 Sudānas ģerbonis Sudānas ģerbonis 1370 10984 2004-11-12T21:36:35Z Feens 37 Sudāna Sudāna 1371 48794 2006-06-02T08:57:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[ht:Soudan]], [[ug:سۇدان]] {{Stub}} <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''جمهورية السودان<br/>Jumhuriyat as-Sudan'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Sudan flag large.png|Sudānas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Sudan.png|Sudānas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Sudānas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Sudānas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSudan.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Hartūma]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Omdurmāna]]<br/>[[Hartūma]]<br/>[[Ziemeļhartūma]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Omārs Hasans Ahmads al Baširs]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>2 505 810 [[km²]] <br/> 5% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2001]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>38 114 160<br/>15/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Ēģipte|Ēģiptes]] un [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1956.gada 1.janvārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Sudānas dinārs]]/[[SDD]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Nahnu Djundulla Djundulwatan]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SD <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+249 </table> {{Arābu līga}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Soedan]] [[am:ሱዳን]] [[an:Sudán]] [[ang:Sudan]] [[ar:السودان]] [[ast:Sudán]] [[bg:Судан]] [[bs:Sudan]] [[ca:Sudan]] [[cs:Súdán]] [[cy:Sudan]] [[da:Sudan]] [[de:Sudan]] [[en:Sudan]] [[eo:Sudano]] [[es:Sudán]] [[et:Sudaan]] [[eu:Sudan]] [[fa:سودان]] [[fi:Sudan]] [[fr:Soudan]] [[gd:Sudan]] [[gl:Sudán - السودان]] [[he:סודאן]] [[hi:सूडान]] [[hr:Sudan]] [[ht:Soudan]] [[hu:Szudán]] [[id:Sudan]] [[io:Sudan]] [[is:Súdan]] [[it:Sudan]] [[ja:スーダン]] [[ko:수단]] [[ku:Sudan]] [[kw:Soudan]] [[lt:Sudanas]] [[mk:Судан]] [[ms:Sudan]] [[nds:Sudan]] [[nl:Soedan]] [[nn:Sudan]] [[no:Sudan]] [[oc:Sodan]] [[pl:Sudan (państwo)]] [[pt:Sudão]] [[rm:Sudan]] [[ro:Sudan]] [[ru:Судан]] [[sh:Sudan]] [[simple:Sudan]] [[sk:Sudán]] [[sl:Sudan]] [[sq:Sudani]] [[sr:Судан]] [[sv:Sudan]] [[sw:Sudan]] [[th:ประเทศซูดาน]] [[tl:Sudan]] [[tr:Sudan]] [[ug:سۇدان]] [[uk:Судан]] [[vi:Sudan]] [[zh:苏丹共和国]] [[zh-min-nan:Sudan]] 1372 10986 2004-11-12T21:52:50Z Feens 37 Spānijas karogs Spānijas karogs 1373 10987 2004-11-12T21:54:08Z Feens 37 Spānijas ģerbonis Spānijas ģerbonis 1374 10988 2004-11-12T21:54:54Z Feens 37 Spānija Spānija 1375 52781 2006-07-01T08:40:35Z Escarbot 1016 robot Adding: als, bn, csb, fur, gu, ilo, ku, lad, mr, ps, sco, udm, ug, vec, vo, war Modifying: br, nah, sc, yi '''Spānijas Karaliste''' jeb '''Spānija''' ([[spāņu valoda|spāņu]] un [[galisiešu valoda|galisiešu]] valodā: ''Reino de España'' vai ''España''; [[kataloņu valoda|kataloņu]]: ''Regne d'Espanya''; [[basku valoda|basku]]: ''Espainiako Erresuma'') ir valsts [[Eiropa|Eiropas]] dienvidrietumos, [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]]. Tā robežojas ar [[Portugāle|Portugāli]] rietumos, [[Francija|Franciju]] un [[Andora|Andoru]] ziemeļaustrumos, [[Gibraltārs|Gibraltāru]] - dienvidrietumos. Ziemeļos to apskalo [[Atlantijas okeāns]] ([[Biskajas līcis]]), dienvidos un austrumos - [[Vidusjūra]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Reino de España'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Spain_flag_large.png|Spānijas karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:125px-Spain_coa.png|Spānijas karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Spānijas karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Spānijas karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSpain.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td> [[spāņu valoda]], dažos reģionos papildus arī [[kataloņu valoda]], [[galisiešu valoda]], [[basku valoda]] un [[oksitāniešu valodas|oksitāniešu valodas]] [[araniešu dialekts]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Madride]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Madride]]<br/>[[Barselona]]<br/>[[Valensija (Spānija)|Valensija]] <tr><td>[[Spānijas karaļi|Monarhs]]<td>[[Huans Karloss I]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>504 782 [[km²]] <br/> 1,04% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>42 717 064<br/>85/km&sup2; <tr><td>Apvienošanās<td> 1516.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/[[eira]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[La Marcha Real]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.ES <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+34 </table> == Administratīvais iedalījums== Spānija sastāv no 17 autonomiem apgabaliem un 2 autonomām pilsētām. Autonomie apgabali, savukārt, dalās provincēs. Spānijā ir 50 provinces. === Autonomie apgabali === *[[Andalūzija]] (''Andalucía'') *[[Aragona]] (''Aragón'') *[[Astūrija]] ([[astūriešu valoda|astūriski]]: ''Principáu d'Asturies'', [[spāņu valoda|spāniski]] : ''Principado de Asturias'') *[[Balearu salas]] ([[kataloņu valoda|kataloniski]]: ''Illes Balears'' / spāniski : ''Islas Baleares'') *[[Basku zeme]] (autonoms apgabals)|Basku zeme]] (''Euskadi'' [[basku valoda|basku valodā]]/''País Vasco'' spāniski) *[[Kanāriju salas]] (''Islas Canarias'') *[[Kantabrija]] (''Cantabria'') *[[Kastīlija-Lamanča]] (''Castilla-La Mancha'') *[[Kastīlija-Leona]] (''Castilla y León'') *[[Katalonija]] (''Catalunya'' kataloniski/''Cataluña'' spāniski/ ''Catalunha'' [[araniešu valoda|araniski]]) *[[Estremadura]] (''Extremadura'') *[[Galīsija (Spānija)|Galīsija]] (''Galicia vai Galiza'' [[galisiešu valoda|galisiski]]) *[[Larjoha]] (''La Rioja'') *[[Madride (autonoms apgabals)|Madride]] (''Madrid'') *[[Mursija (autonoms apgabals)|Mursija]] (''Murcia'') *[[Navarra]] (''Nafarroa'' basku valodā/''Navarra'' spāniski) *[[Valensija (autonoms apgabals)|Valensija]] (''Comunitat Valenciana'' kataloņu valodas [[valensiešu dialekts|valensiešu dialektā]]/''Comunidad Valenciana'' kā oficiālais nosaukums spāniski). == [[Spānijas karaļi|Spānijas monarhi]] == [[Hābsburgi]]: *[[Karloss I]] 1516-56 *[[Felipe II]] 1556-98 *[[Felipe III]] 1598-1621 *[[Felipe IV]] 1621-65 *[[Karloss II]] 1665-1700 [[Burboni]]: *[[Filips V]] 1700-46 *[[Fernando VI]] 1746-59 *[[Karloss III]] 1759-88 *[[Karloss IV]] 1788-1808 *[[Fernando VII]] 1808, gāzts no troņa [[Bonaparti]]: *[[Žozefs I Napoleons]] 1808-13 [[Burboni]]: *[[Fernando VII]] 1813-33, atguva troni *[[Isabela II]] 1833-68 [[pagaidu valdība]] 1868-70 [[Savojieši]]: *[[Amadeo I]] 1870-73 [[Pirmā republika]] 1873-74 [[Burboni]] *[[Alfonso XII]] 1874-86 *[[Alfonso XIII]] 1886-1931 *[[Huans Karloss I]] 1975-mūsdienas ====Skat. arī==== *[[Spānijas pilsētu uzskaitījums]] [[Category:Spānija]] [[Category:Spāņi|*3]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[af:Spanje]] [[als:Spanien]] [[an:España]] [[ar:إسبانيا]] [[ast:España]] [[be:Гішпанія]] [[bg:Испания]] [[bn:স্পেন]] [[br:Spagn]] [[bs:Španija]] [[ca:Espanya]] [[cs:Španělsko]] [[csb:Szpańskô]] [[cy:Sbaen]] [[da:Spanien]] [[de:Spanien]] [[el:Ισπανία]] [[en:Spain]] [[eo:Hispanio]] [[es:España]] [[et:Hispaania]] [[eu:Espainia]] [[fa:اسپانیا]] [[fi:Espanja]] [[fiu-vro:Hispaania]] [[fr:Espagne]] [[fur:Spagne]] [[fy:Spanje]] [[ga:An Spáinn]] [[gd:An Spàinn]] [[gl:España]] [[gu:સ્પેઇન]] [[he:ספרד]] [[hr:Španjolska]] [[ht:Espay]] [[hu:Spanyolország]] [[ia:Espania]] [[id:Spanyol]] [[ilo:Espania]] [[io:Hispania]] [[is:Spánn]] [[it:Spagna]] [[ja:スペイン]] [[ka:ესპანეთი]] [[ko:에스파냐]] [[ku:Spanya]] [[kw:Spayn]] [[la:Hispania]] [[lad:Espanya]] [[lb:Spuenien]] [[li:Spanje]] [[lt:Ispanija]] [[mi:Pāniora]] [[mk:Шпанија]] [[mr:स्पेन]] [[ms:Sepanyol]] [[mt:Spanja]] [[nah:Caxtillan]] [[nds:Spanien]] [[nl:Spanje]] [[nn:Spania]] [[no:Spania]] [[oc:Espanha]] [[os:Испани]] [[pl:Hiszpania]] [[ps:اسپانيا]] [[pt:Espanha]] [[rm:Spagna]] [[ro:Spania]] [[ru:Испания]] [[sc:Ispagna]] [[scn:Spagna]] [[sco:Spain]] [[se:Spánia]] [[simple:Spain]] [[sk:Španielsko]] [[sl:Španija]] [[sq:Spanja]] [[sr:Шпанија]] [[sv:Spanien]] [[ta:ஸ்பெயின்]] [[th:ประเทศสเปน]] [[tl:Espanya]] [[tpi:Spen]] [[tr:İspanya]] [[udm:Испания]] [[ug:ئىسپانىيە]] [[uk:Іспанія]] [[ur:اسپین]] [[vec:Spagna]] [[vi:Tây Ban Nha]] [[vo:Spanyän]] [[war:Espanya]] [[yi:שפאניע]] [[zh:西班牙]] [[zh-min-nan:Se-pan-gâ]] 1376 10990 2004-11-12T22:28:34Z Feens 37 Somijas karogs Somijas karogs 1377 10991 2004-11-12T22:29:27Z Feens 37 Somijas ģerbonis Somijas ģerbonis 1378 10992 2004-11-12T22:30:12Z Feens 37 somija somija 1379 52714 2006-07-01T04:46:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[vo:Suomiyän]] {{stub}} <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Suomen Tasavalta<br>Republiken Finland'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Finland flag large.png|Somijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Finland coa.png|Somijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Somijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Somijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationFinland.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td> [[somu valoda]], [[zviedru valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Helsinki]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Helsinki]]<br/>[[Espo]]<br/>[[Tampere]] <tr><td>[[Prezidents|Prezidente]]<td>[[Tarja Halonena]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Mati Vanhanens]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>337 030 [[km²]] <br/> 9,4% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>5 211 311<br/>17,1/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Krievija|Krievijas]] 1917.gada 6.decembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/[[eira]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Maamme/Vårt Land]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.FI <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+358 </table> ==== Skat.arī ==== *[[Somijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} [[Category:Somija|*]] [[Category:Skandināvija]] [[af:Finland]] [[an:Finlandia]] [[ar:فنلندا]] [[ast:Finlandia]] [[be:Фінляндыя]] [[bg:Финландия]] [[br:Finland]] [[bs:Finska]] [[ca:Finlàndia]] [[cs:Finsko]] [[csb:Fińskô]] [[cv:Финлянди]] [[cy:Y Ffindir]] [[da:Finland]] [[de:Finnland]] [[el:Φινλανδία]] [[en:Finland]] [[eo:Finnlando]] [[es:Finlandia]] [[et:Soome]] [[eu:Finlandia]] [[fa:فنلاند]] [[fi:Suomi]] [[fiu-vro:Soomõ]] [[fo:Finnland]] [[fr:Finlande]] [[fy:Finlân]] [[ga:An Fhionlainn]] [[gd:Suòmaidh]] [[gl:Finlandia - Suomi]] [[got:𐍆𐌹𐌽𐌽𐌰𐌻𐌰𐌽𐌳]] [[haw:Pinilana]] [[he:פינלנד]] [[hi:फ़िनलैंड]] [[hr:Finska]] [[ht:Fenlann]] [[hu:Finnország]] [[ia:Finlandia]] [[id:Finlandia]] [[io:Finlando]] [[is:Finnland]] [[it:Finlandia]] [[ja:フィンランド]] [[ka:ფინეთი]] [[ko:핀란드]] [[ku:Fînlanda]] [[kw:Pow Finn]] [[la:Finnia]] [[li:Finland]] [[lt:Suomija]] [[mk:Финска]] [[ms:Finland]] [[na:Finland]] [[nds:Finnland]] [[nds-nl:Finlaand]] [[nl:Finland]] [[nn:Finland]] [[no:Finland]] [[nrm:Fînlande]] [[oc:Finlàndia]] [[os:Финлянди]] [[pl:Finlandia]] [[ps:فېنلانډ]] [[pt:Finlândia]] [[qu:Finlandiya]] [[rmy:Finland]] [[ro:Finlanda]] [[ru:Финляндия]] [[scn:Finlandia]] [[se:Suopma]] [[sh:Finska]] [[simple:Finland]] [[sk:Fínsko]] [[sl:Finska]] [[sq:Finlanda]] [[sr:Финска]] [[sv:Finland]] [[ta:பின்லாந்து]] [[th:ประเทศฟินแลนด์]] [[tl:Finland]] [[tr:Finlandiya]] [[tt:Finlândiä]] [[udm:Финляндия]] [[ug:فىنلاندىيە]] [[uk:Фінляндія]] [[vi:Phần Lan]] [[vo:Suomiyän]] [[wa:Finlande]] [[yi:פינלאנד]] [[zh:芬兰]] [[zh-min-nan:Suomi]] 1380 10994 2004-11-13T01:59:44Z Feens 37 Somālijas karogs Somālijas karogs 1381 10995 2004-11-13T02:01:15Z Feens 37 Somālijas ģerbonis Somālijas ģerbonis 1382 10996 2004-11-13T02:01:51Z Feens 37 Somālija Somālija 1383 50027 2006-06-11T05:52:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:سومالی]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Soomaaliya'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:120px-Somalia flag large.png|Somālijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Somaliaarms11.png|Somālijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Somālijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Somālijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSomalia.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[somāliešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Mogadiša]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Mogadiša]]<br/>[[Hargeisa]]<br/>[[Berbera]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Abdulahs Jusufs Ahmeds]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Ali Muhamads Gedi]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>637 657 [[km²]] <br/> 1,6% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>9 890 000<br/>15,5/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] un [[Itālija|Itālijas]] 1960.gada 1.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Somālijas šiliņš]]/[[SOS]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Somaliyaay toosoo]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SO <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+252 </table> {{Arābu līga}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Somalië]] [[am:ሶማሊያ]] [[an:Somalia]] [[ar:الصومال]] [[bg:Сомалия]] [[bs:Somalija]] [[ca:Somàlia]] [[cs:Somálsko]] [[da:Somalia]] [[de:Somalia]] [[en:Somalia]] [[eo:Somalio]] [[es:Somalia]] [[et:Somaalia]] [[eu:Somalia]] [[fa:سومالی]] [[fi:Somalia]] [[fr:Somalie]] [[gd:Somalia]] [[gl:Somalia - Soomaaliya]] [[he:סומליה]] [[hi:सोमालिया]] [[hr:Somalija]] [[hu:Szomália]] [[id:Somalia]] [[io:Somalia]] [[is:Sómalía]] [[it:Somalia]] [[ja:ソマリア]] [[ko:소말리아]] [[ku:Somaliya]] [[kw:Somali]] [[la:Somalia]] [[lt:Somalis]] [[mk:Сомалија]] [[ms:Somalia]] [[nds:Somalia]] [[nl:Somalië]] [[nn:Somalia]] [[no:Somalia]] [[oc:Somalia]] [[pl:Somalia]] [[pt:Somália]] [[rm:Somalia]] [[ro:Somalia]] [[ru:Сомали]] [[sa:सोमालिया]] [[sh:Somalija]] [[simple:Somalia]] [[sk:Somálsko]] [[sl:Somalija]] [[so:Soomaaliya]] [[sq:Somalia]] [[sr:Сомалија]] [[sv:Somalia]] [[th:ประเทศโซมาเลีย]] [[tl:Somalia]] [[tr:Somali]] [[ug:سومالى]] [[uk:Сомалі]] [[vi:Somalia]] [[zh:索马里]] [[zh-min-nan:Somalia]] 1384 10998 2004-11-13T11:51:39Z Feens 37 Slovēnijas karogs Slovēnijas karogs 1385 10999 2004-11-13T11:53:38Z Feens 37 Slovēnijas ģerbonis Slovēnijas ģerbonis 1386 11000 2004-11-13T11:59:48Z Feens 37 Slovēnija Slovēnija 1387 53472 2006-07-03T16:50:43Z Jānis U. 198 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Respublika Slovenija'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Slovenia flag large.png|Slovēnijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:80px-Slovenia coa.png|Slovēnijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Slovēnijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Slovēnijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:SVN highlighted map.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td> [[slovēņu valoda]], dažās pašvaldībās [[itāļu valoda]] un [[ungāru valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Ļubļana]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Ļubļana]]<br/>[[Maribora]]<br/>[[Ceļe]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Janezs Drnovšeks]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Janezs Janša]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>20 273 [[km²]] <br/> 0,6% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>1 935 677<br/>96/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] 1991.gada 25.jūnijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[tolārs]]/[[SIT]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Zdravljica]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SI <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+386 </table> [[Slāvi|Slāvu]] ciltis, mūsdienu [[slovēņi|slovēņu]] priekšteči, apmetās šajā teritorijā 6. gadsimtā. 7. gadsimtā tie dibināja [[Karantānija]]s valsti, kas kļuva par vienu no pirmajām slāvu valstīm. 745. gadā Karantānija, apmaiņā pret militāru palīdzību, atzina [[franki|franku]] protektorātu, saglabājot formālu neatkarību līdz pat 1180. gadam, kad tā sabruka. Franku klātbūtne veicināja slovēņu pāriešanu [[kristietība|kristietībā]]. Ap 1000. gadu tika uzrakstīts „''Brižinski spomeniki''” – pirmais rakstiskais dokuments [[slovēņu valoda|slovēņu valodā]]. 14.gs. Slovēnijas teritorija nokļuva Austrijas Hābsburgu varā un bija tās sastāvā līdz 16.gs. Pēdējos 1000 gadus Slovēnijas vēsture ir saistāma ar [[Austrija]]s vēsturi. [[Austroungārija]]s impērijas laikā Slovēnija bija Austrijas daļa, un kad [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] rezultātā [[monarhija]] sabruka, Slovēnija kopā ar serbiem un horvātiem sanāca kā Nacionālā Padome, kas vēlāk bija par pamatu Dienvidslāvijas izveidošanai. 1918.gadā Slovēnija kļuva par jaunas valsts – Dienvidslāvijas karalistes – sastāvdaļu. Šo valsti veidoja vairāk nekā 20 etniskas grupas un to sauc par „pirmo Dienvidslāviju”, kura pastāvēja no 1918. līdz 1941.gadam. Šī valsts bija centralizēta un tajā dominēja serbi. Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] 1945.gadā tika nodibināta „otrā Dienvidslāvija”. Maršals [[ Josips Brods Tito|Tito]] bija šīs federācijas spēcīgs līderis. Tito Slovēniju padarīja par pastāvīgu Dienvidslāvijas republiku. Viņam Dienvidslāviju izdevās saturēt vienotu no tās dibināšanas līdz pat savai nāvei 1980.gadā. Tito pretnostatīja Dienvidslāviju [[Padomju Savienība]]i un tādējādi radīja nesaskaņas ar [[Staļins|Staļinu]]. Padomju blokādes un sankciju dēļ Dienvidslāvija attīstīja savu tirgu un diplomātiskās attiecības ar Rietumeiropas valdībām, lai arī tā bija komunistu valsts. Pēc Staļina nāves attiecības ar [[PSRS]] uzlabojās. 1981.gadā Dienvidslāvijā kopā bija 22,424 miljoni iedzīvotāju. No tiem: [[serbi]] – 36,3%; [[horvāti]] – 19,7%; [[musulmaņi]] – 8,9%; [[slovēņi]] – 7,8%; [[maķedonieši]] – 5,9%. Par minoritātēm tika uzskatīti [[albāņi]] – 7,7%; [[ungāri]] – 1,8%; [[čigāni]] – 0,7% u.c. 5,7% no iedzīvotājiem identificēja sevi ar dienvidslāviem. Tautu izkliedētība reģionā bija liela, piemēram, serbi bija gan [[Serbija|Serbijā]], gan [[Horvātija|Horvātijā]], gan Bosnijā, albāņi – lielākoties Serbijā ([[Kosova|Kosovā]]) un [[Maķedonija|Maķedonijā]], horvāti – Horvātijā, Bosnijā un Serbijā ([[Voivodina|Voivodinā]]). Dienvidslāvijā dzīvojošās tautas piederēja arī pie dažādām reliģijām. Serbi, melnkalnieši un maķedonieši lielākoties ir [[pareizticīgie]]. Horvāti, slovēņi un ungāri – [[katoļi]]. Bet musulmaņu un albāņi – [[islamticīgie]]. Lai gan Slovēnija bija viena no mazākajām Dienvidslāvijas republikām, tā deva vislielāko atbalstu tās visas federācijas ekonomikai. Tās iekšzemes kopprodukts bija 212% no kopējā. Otra ekonomiski spēcīgākā republika bija Horvātija, kuras IKP sastādīja 123%. Salīdzinājumam – Serbija (bez provincēm) – 93%, Bosnija un Hercegovina – 74%, Melnkalne – 78%, bet Maķedonija – 66%. Arī eksporta un importa ziņā Slovēnija un Horvātija bija priekšā pārējām republikām. Tomēr pēc 70 gadiem šī „gabalainā” nācija sadalījās un starp jaunajām valstīm izcēlās karš. Pēc Tito nāves Dienvidslāvijas daļas pieprasīja vairāk autonomijas. 1981.gadā ar vardarbīgiem protestiem Kosovā tiek prasīta atsevišķa republika. 1986.gadā [[Slobodans Miloševičs]] kļūst par Serbu Komunistu līderi un nostiprina varu Serbijā. 1988.gadā viņš to paplašina arī uz Melnkalni un Voivodinu. Kosovā notiek streiki, protesti un tīrīšanas. 1990.gadā pēdējais Dienvidslāvijas komunistu kongress nesaskaņu dēļ sašķeļas. Slovēnijā un Horvātijā notiek vēlēšanas, anti-komunistu spēki uzvar. Jūlijā Kosovas deputāti deklarē savu republiku. Slovēnijā notiek referendums par neatkarību. 1991.gadā Slovēnija un Horvātija arī deklarē neatkarību, bet Dienvidslāvijas armija iebrūk Slovēnijā. Tieši PSRS sabrukums 1991.gadā pielika punktu šīs valsts izjaukšanā. Savu neatkarību paziņoja Slovēnija, Horvātija, Bosnija un Maķedonija. „Trešā Dienvidslāvija” – Serbija un Melnkalne. Jaunajās valstīs karos un etniskajās tīrīšanās tika nogalināti 250 000 iedzīvotāji – gan Horvātijā, gan Bosnijā, gan Maķedonijā bija bruņoti konflikti. Interesanta ir arī Slovēnijas pārvaldes sistēmas maiņas dažādos vēstures posmos. 1929.gada 6.janvārī Dienvidslāvijā tika nodibināta militārmonarhiskā diktatūra. 1941.gada27.martā profašistiskā valdība tika gāzta. 6.aprīlī fašistiskā Vācija un Itālija uzbruka Dienvidslāvijai, un 10.aprīlī hitlerieši Zagrebā proklamēja t.s. Neatkarīgo Horvātiju; pie varas nāca sutaši (horvātu fašisti). 1941.gada 17.aprīlī armija kapitulēja. Dienvidslāvija tika sadalīta vācu un itāļu okupācijas zonā. Vienīgais organizētais politiskais spēks Dienvidslāvijā pēc okupācijas bija Dienvidslāvijas Komunistiskā Partija. Dienvidslāvijas tautu atbrīvošanas karš, kurš ilga no 1941. līdz 1945.gadam pret okupantiem saplūda ar revolūcijas cīņu pret vietējo buržuāziju. 1942.gada novembrī nodibinājās augstākais politiskais orgāns – Dienvidslāvijas tautu atbrīvošanās antifašistiskā veče, 1943.gada novembrī – augstākais tautas varas izpildorgāns – Dienvidslāvijas atbrīvošanās Nacionālā komiteja, kuras premjers bija J.Tito. PSRS sniedza politisko un diplomātisko atbalstu, materiālu un militāru palīdzību Dienvidslāvijas atbrīvošanās kustībai. 1944.gada 20.oktobrī tika atbrīvota Belgrada. 1945.gada 7.martā izveidojās Demokrātiskā Federatīvās Dienvidslāvijas valdība, kuras vadītājs arī bija J.Tito. 1945.gada 15.maijā visa Dienvidslāvija bija atbrīvota. 1945.gada 29.novembrī tika proklamēta Dienvidslāvijas Federatīvā Tautas Republika (kopš 1963.gada aprīļa Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika). 1948.gadā attiecības starp Dienvidslāvijas KP un VK(b)P tika pārtrauktas, pārtrūka arī Dienvidslāvijas un PSRS ekonomiskie un kultūras sakari. 50.gadu vidū tika panākta PSKP un Dienvidslāvijas Komunistu savienība (Dienvidslāvijas KP nosaukums kopš 1952.gada), kā arī PSRS un Dienvidslāvijas attiecību normalizēšanās. Atjaunojās arī Dienvidslāvijas sakari ar citām sociālistiskām valstīm. Ārpolitikā īstenoja nepievienošanās kursu, atbalsta saspīlējuma mazināšanu, vispārēju un pilnīgu atbruņošanos, vērsās pret rasismu. [[Image:Si-map.png|thumb|right|250px|Slovēnijas karte]] Dienvidslāvija bija sociāla federatīva republika, kuras sastāvā ietilpa 6 valstis – Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija (Kosova un Voivodina), kā arī Slovēnija. Tās konstitūcija tika pasludināta 1974.gada 21.februārī. Augstākās varas un likumdevējs orgāns bija Dienvidslāvijas skupščina, kas sastāvēja no 2 palātām: Savienības večes un Republiku un novadu večes. Savienības večē bija 220 delegāti (30 no katras republikas un 20 no katra autonomā novada), kurus uz 4 gadiem ievēlēja kopienu skupščinas. Republiku un novadu večē bija 88 delegāti (12 no katras republikas un 8 no katra autonomā novada), kurus deleģēja republiku un novadu skupščinas. Palātām bija dalītā kompetence. Savienības veče noteica ārpolitikas un iekšpolitikas pamatus, pieņēma konstitūciju un izdeva galvenos likumus, kā arī apstiprināja valsts budžetu. Republiku un novadu veče pieņēma likumus par ekonomiskiem jautājumiem. Abas večes kopīgā sēdē izveidoja citus augstākos valsts orgānus. Koleģiāls valsts galva bija Dienvidslāvijas Prezidijs, ko ievēlēja uz 5 gadiem. Tajā bija 1 pārstāvis no katras republikas un autonomā novada; no tiem katru gadu pēc kārtas tika ievēlēts Prezidija premjers un premjera vietnieks. Augstākais valsts pārvaldes orgāns bija Savienības izpildveče – valdība, ko uz 4 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina. Valdība sastāvēja no premjera, premjera vietniekiem, locekļiem, kuri tika ievēlēti pēc republikas vienlīdzīgas pārstāvības principa, kā arī no savienības sekretāriem u.c. valsts pārvaldes orgānu vadītājiem. Katrai republikai un autonomajam novadam bija sava konstitūcija, trīspalātu skupščina, prezidijs, izpildveče, konstitucionālā tiesa, republikas (novada) tiesa, prokurors, pašpārvaldes tiesību sabiedrības aizstāvis. Vietējie valsts varas orgāni bija kopienu skupščinas, kas sastāvēja no 3 palātām (večēm). Skupščinas ievēlēja kopienas izpildveči un tiesu, iecēla prokuroru un pašpārvaldes sabiedrības aizstāvi. Dienvidslāvijas vēlēšanu sistēma bija visai sarežģīta un balstīta uz delegātu principa. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem bija pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Iedzīvotāji vispārējās, tiešajās un aizklātajās vēlēšanās uz 4 gadiem ievēlēja delegācijas, kuras savukārt deleģēja pārstāvjus uz kopienu skupščinām. Citas skupščinas tika ievēlētas daudzpakāpju vēlēšanās. Delegātu kandidātus Savienības večei izvirzīja Dienvidslāvijas Darba tautas sociālistiskā savienība. Dienvidslāvijas vispārējo tiesu sistēmu vadīja Savienības tiesa, ko uz 4 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina. Konstitucionālā tiesa kontrolēja normatīvo aktu atbilstību Dienvidslāvijas konstitūcijai un savienības likumiem (14 locekļi, ko uz 8 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina). Savienības prokuroru uz 4 gadiem iecēla Dienvidslāvijas skupščina. Pārvaldes tiesību sabiedrības aizstāvi uz 4 gadiem ievēlēja arī Dienvidslāvijas skupščina. [[Image:Triglav4.jpg|thumb|250px|Triglava]] Tagad Slovēnija ir parlamentāra republika. Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības ir ļoti labas un aktīvas, tajās vērojama augoša sabiedrības tendence. Par prioritāti uzskatāma sadarbības pilnveidošana atbilstoši iespējām, ko paver dalība ES un NATO. Ievērojams attīstības potenciāls ir divpusējām tirdznieciski-ekonomiskajām attiecībām. Veiksmīgi norit sadarbība tieslietu un iekšlietu, aizsardzības, kā arī kultūras jomās. Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991.gada 29.augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991.gada 30.septembrī. Kopš Dienvidslāvijas sabrukuma tās teritorijā ir notikuši dažādi nemieri, kuru pamatā ir etniskās nesaskaņas, jo tās teritorijā dzīvo daudz dažādu tautu. Viens no etniskajiem konfliktiem ir Bosnijā un Hercegovinā, kurā par varu cīnās serbi, horvāti un musulmaņi. Horvāti un musulmaņi šajā valstī ir noslēguši pamieru un savā starpā cīnās pret serbiem. Viņi (horvāti un musulmaņi) ir izveidojuši Bosnijas Federāciju, savukārt serbi ir izveidojuši Serbu Republiku. Vēl viens no konfliktiem notiek Serbijā un Melnkalnē, kura 2002.gadā savu nosaukumu nomainīja no Dienvidslāvijas uz šo. Slovēnija savu neatkarību no Dienvidslāvijas atguva 1991.gada 25.jūnijā. Mūsdienu Slovēniju parasti pazīst kā vienīgo Dienvidslāvijas valsti, kura atdalījusies no šīs valstu savienības bez liela kara. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava valoda, īpatnēja [[kultūra]] un labi attīstīta [[saimniecība]]. Slovēnijā dzīvoja tikai 7% no Dienvidslāvijas iedzīvotājiem, toties lielvalsts budžetā tā ienesa ¼ daļu no ienākumiem. ====Skat. ari==== *[[Slovēnijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[Category:Valstis]] [[Category:Slovēnija]] [[af:Slowenië]] [[als:Slowenien]] [[an:Eslobenia]] [[ar:سلوفينيا]] [[ast:Eslovenia]] [[be:Славенія]] [[bg:Словения]] [[bs:Slovenija]] [[ca:Eslovènia]] [[cs:Slovinsko]] [[cy:Slofenia]] [[da:Slovenien]] [[de:Slowenien]] [[el:Σλοβενία]] [[en:Slovenia]] [[eo:Slovenio]] [[es:Eslovenia]] [[et:Sloveenia]] [[eu:Eslovenia]] [[fa:اسلوونی]] [[fi:Slovenia]] [[fiu-vro:Sloveeniä]] [[fo:Slovenia]] [[fr:Slovénie]] [[fur:Slovenie]] [[fy:Sloveenje]] [[gl:Eslovenia - Slovenija]] [[he:סלובניה]] [[hi:स्लोवेनिया]] [[hr:Slovenija]] [[hu:Szlovénia]] [[ia:Slovenia]] [[id:Slovenia]] [[io:Slovenia]] [[is:Slóvenía]] [[it:Slovenia]] [[ja:スロベニア]] [[ka:სლოვენია]] [[ko:슬로베니아]] [[ku:Slovenya]] [[kw:Sloveni]] [[la:Slovenia]] [[lb:Slowenien]] [[li:Slovenië]] [[lt:Slovėnija]] [[mk:Словенија]] [[ms:Slovenia]] [[mt:Slovenja]] [[nds:Slowenien]] [[nds-nl:Sloveniën]] [[nl:Slovenië]] [[nn:Slovenia]] [[no:Slovenia]] [[oc:Eslovenia]] [[os:Словени]] [[pl:Słowenia]] [[pt:Eslovénia]] [[ro:Slovenia]] [[ru:Словения]] [[sh:Slovenija]] [[simple:Slovenia]] [[sk:Slovinsko]] [[sl:Slovenija]] [[sq:Sllovenia]] [[sr:Словенија]] [[sv:Slovenien]] [[th:ประเทศสโลวีเนีย]] [[tl:Slovenia]] [[tr:Slovenya]] [[ug:سلوۋېنىيە]] [[uk:Словенія]] [[vo:Slovenän]] [[zh:斯洛文尼亚]] [[zh-min-nan:Slovenia]] 1388 11002 2004-11-13T12:21:24Z Feens 37 Slovākijas karogs Slovākijas karogs 1389 11003 2004-11-13T12:22:51Z Feens 37 Slovākijas ģerbonis Slovākijas ģerbonis 1390 11004 2004-11-13T12:28:02Z Feens 37 Slovākija Slovākija 1391 27063 2006-01-16T11:06:56Z Feens 37 interwiki <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Slovenská Republika'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Slovakia flag large.png|Slovākijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:80px-Slovakia coa.png|Slovākijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Slovākijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Slovākijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSlovakia.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[slovāku valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Bratislava]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Bratislava]]<br/>[[Košice]]<br/>[[Prešova]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Ivans Gašparovičs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Mikulāšs Dzurinda]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>49 035 [[km²]] <br/> neievērojami <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>5 379 455<br/>109/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> Sadaloties [[Čehoslovākija|Čehoslovākijai]] 1993.gada 1.janvārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Slovākijas krona]]/[[SKK]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Nad Tatrou sa blýska]] <tr><td>[[Augšējā līmeņa domēns]]<td>.SK <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+421 </table> ==== Skat. arī ==== *[[Slovākijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[Category:Valstis]] [[af:Slowakye]] [[als:Slowakei]] [[ar:سلوفاكيا]] [[an:Eslobaquia]] [[ast:Eslovaquia]] [[bg:Словакия]] [[zh-min-nan:Slovensko]] [[bs:Slovačka]] [[ca:Eslovàquia]] [[cs:Slovensko]] [[cy:Slofacia]] [[da:Slovakiet]] [[de:Slowakei]] [[et:Slovakkia]] [[en:Slovakia]] [[el:Σλοβακία]] [[es:Eslovaquia]] [[eo:Slovakio]] [[eu:Eslobakia]] [[fo:Slovakia]] [[fr:Slovaquie]] [[fy:Slowakije]] [[gl:Eslovaquia - Slovensko]] [[ko:슬로바키아]] [[hi:स्लोवाकिया]] [[hr:Slovačka]] [[io:Slovakia]] [[id:Slowakia]] [[ia:Slovachia]] [[is:Slóvakía]] [[it:Slovacchia]] [[he:סלובקיה]] [[ka:სლოვაკეთი]] [[kw:Slovaki]] [[ku:Slovakya]] [[la:Slovakia]] [[lt:Slovakija]] [[lb:Slowakei]] [[li:Slowakieë]] [[hu:Szlovákia]] [[na:Slovakia]] [[nl:Slowakije]] [[nds:Slowakei]] [[ja:スロバキア]] [[no:Slovakia]] [[nn:Slovakia]] [[oc:Categoria:Eslovaquia]] [[os:Словаки]] [[pl:Słowacja]] [[pt:Eslováquia]] [[ro:Slovacia]] [[ru:Словацкая республика]] [[sa:स्लोवाकिया]] [[sq:Sllovakia]] [[sh:Slovačka]] [[simple:Slovakia]] [[sk:Slovensko]] [[sl:Slovaška]] [[sr:Словачка]] [[fi:Slovakia]] [[sv:Slovakien]] [[tl:Slovakia]] [[th:ประเทศสโลวาเกีย]] [[vi:Slovakia]] [[tr:Slovakya]] [[uk:Словаччина]] [[zh:斯洛伐克]] [[fiu-vro:Slovakkia]] 1392 11006 2004-11-13T12:56:41Z Feens 37 Sjerraleones karogs Sjerraleones karogs 1393 11007 2004-11-13T12:58:26Z Feens 37 Sjerraleones ģerbonis Sjerraleones ģerbonis 1394 11008 2004-11-13T12:59:09Z Feens 37 Sjerraleone Sjerraleone 1395 51884 2006-06-25T06:01:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Σιέρρα Λεόνε]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Sierra Leone'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Sierra leone flag large.png|Sjerraleones republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:SLECOA.png|Sjerraleones republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Sjerraleones republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Sjerraleones republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSierraLeone.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td> [[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Frītauna]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Frītauna]]<br/>[[Koidu]]<br/>[[Bo]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Ahmads Tedžans Kabahs]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>71 740 [[km²]] <br/> 0,2% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2000]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>5 426 618<br/>76/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1961.gada 27.aprīlī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[leone]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[High We Exalt Thee, Realm of the Free]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SL <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+232 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Sierra Leone]] [[an:Sierra Leone]] [[ar:سيراليون]] [[bg:Сиера Леоне]] [[bs:Sijera Leone]] [[ca:Sierra Leone]] [[cs:Sierra Leone]] [[da:Sierra Leone]] [[de:Sierra Leone]] [[el:Σιέρρα Λεόνε]] [[en:Sierra Leone]] [[eo:Siera-Leono]] [[es:Sierra Leona]] [[et:Sierra Leone]] [[eu:Sierra Leona]] [[fa:سیرالئون]] [[fi:Sierra Leone]] [[fr:Sierra Leone]] [[gl:Serra Leoa - Sierra Leone]] [[he:סיירה לאונה]] [[hr:Sijera Leone]] [[hu:Sierra Leone]] [[id:Sierra Leone]] [[io:Sierra Leone]] [[is:Síerra Leóne]] [[it:Sierra Leone]] [[ja:シエラレオネ]] [[ko:시에라리온]] [[ku:Sierra Leone]] [[kw:Sierra Leon]] [[la:Mons Leoninus]] [[lt:Siera Leonė]] [[mk:Сиера Леоне]] [[ms:Sierra Leone]] [[nds:Sierra Leone]] [[nl:Sierra Leone]] [[nn:Sierra Leone]] [[no:Sierra Leone]] [[oc:Sierra Leone]] [[pl:Sierra Leone]] [[pt:Serra Leoa]] [[ro:Sierra Leone]] [[ru:Сьерра-Леоне]] [[sh:Sijera Leone]] [[simple:Sierra Leone]] [[sk:Sierra Leone]] [[sl:Sierra Leone]] [[sq:Siera Leone]] [[sr:Сијера Леоне]] [[sv:Sierra Leone]] [[tl:Sierra Leone]] [[tr:Sierra Leone]] [[ug:سېررالېئون]] [[uk:С'єрра-Леоне]] [[vi:Sierra Leone]] [[zh:塞拉利昂]] [[zh-min-nan:Sierra Leone]] 1396 11010 2004-11-13T13:13:50Z Feens 37 Sīrijas karogs Sīrijas karogs 1397 11011 2004-11-13T13:15:20Z Feens 37 Sīrijas ģerbonis Sīrijas ģerbonis 1398 11012 2004-11-13T13:16:09Z Feens 37 Sīrija Sīrija 1399 51071 2006-06-18T17:14:12Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ar:سوريا]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''الجمهوريّة العربيّة السّوريّة<br>Al-Jumhuriyah al-'Arabiyah al-Suriyah'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Syria flag large.png|Sīrijas arābu republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Syria-coa.jpg|Sīrijas arābu republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Sīrijas arābu republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Sīrijas arābu republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSyria.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Damaska]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Alepo]]<br/>[[Damaska]]<br/>[[Homsa]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Bašars al Asads]] <tr><td>[[Prejerministrs]]<td>[[Muhameds Nadži al Otari]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>185 180 [[km²]] <br/> 0,06% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>17 585 540<br/>93/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Francija|Francijas]] 1944.gada 1.janvārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Sīrijas lira]]/[[SYP]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Homat el Diyar]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SY <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+963 </table> '''Sīrija''' ([[Arābu valoda|Arabu valodā]]: سوريا). Oficiālais valsts nosaukums '''Sīrijas Arābu Republika''' ir valsts [[Tuvie austrumi|Tuvajos austrumos]]. Tā robežojas ar [[Libāna|Libānu]] rietumos, [[Izraēla|Izraēlu]] dienvidrietumos, [[Jordānija|Jordāniju]] dienvidos, [[Irāka|Irāku]] austrumos un [[Turcija|Turciju]] ziemeļos. Starptautiski strīdi ar Izraēlu par okupētajām [[Golānas augstienes|Golānas augstienēm]], kā arī ar Turciju par Hatajas ''(Hatay)'' provinci. {{Arābu līga}} [[Category:Valstis]] [[an:Siria]] [[ang:Syria]] [[ar:سوريا]] [[ast:Siria]] [[bg:Сирия]] [[ca:Síria]] [[cs:Sýrie]] [[cy:Syria]] [[da:Syrien]] [[de:Syrien]] [[en:Syria]] [[eo:Sirio]] [[es:Siria]] [[et:Süüria]] [[eu:Siria]] [[fa:سوریه]] [[fi:Syyria]] [[fr:Syrie]] [[gl:Siria - سورية]] [[got:𐍃𐌰𐌿𐍂𐌾𐌰]] [[he:סוריה]] [[hr:Sirija]] [[hu:Szíria]] [[id:Suriah]] [[io:Siria]] [[is:Sýrland]] [[it:Siria]] [[ja:シリア]] [[ka:სირია]] [[ko:시리아]] [[ku:Sûrîyê]] [[kw:Surri]] [[la:Syria]] [[li:Syrië]] [[lt:Sirija]] [[ms:Syria]] [[nds:Syrien]] [[nl:Syrië]] [[nn:Syria]] [[no:Syria]] [[oc:Siria]] [[os:Сири]] [[pl:Syria]] [[pt:Síria]] [[ro:Siria]] [[ru:Сирия]] [[scn:Siria]] [[sh:Sirija]] [[simple:Syria]] [[sk:Sýria]] [[sl:Sirija]] [[sq:Siria]] [[sr:Сирија]] [[sv:Syrien]] [[th:ประเทศซีเรีย]] [[tl:Syria]] [[tr:Suriye]] [[uk:Сирія]] [[uz:Suriya]] [[vi:Syria]] [[yi:סירייע]] [[zh:叙利亚]] [[zh-min-nan:Su-lī-a]] 1401 11015 2004-11-13T18:18:57Z Juzeris 23 wikipedia wikipedia 1402 11016 2004-11-13T18:53:30Z Juzeris 23 revert Wiki-Meta logo 1403 11017 2004-11-13T18:46:06Z Juzeris 23 wikiquote logo wikiquote logo 1404 11018 2004-11-13T18:46:36Z Juzeris 23 wikbooks logo wikbooks logo 1405 11019 2004-11-13T18:47:43Z Juzeris 23 wikisource logo wikisource logo 1407 11021 2004-11-13T21:52:39Z Feens 37 Singapūras karogs Singapūras karogs 1408 11022 2004-11-13T21:54:48Z Feens 37 Singapūras ģerbonis Singapūras ģerbonis 1409 11023 2004-11-13T21:55:46Z Feens 37 Singapūra Singapūra 1410 53377 2006-07-03T06:01:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[ku:Singapûr]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Singapore<br>新加坡共和国<br>Republik Singapura<br>Cingkappūr Kudiyarasu'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Singapore flag large.png|Singapūras republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Symbol crest.png|Singapūras republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Singapūras republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Singapūras republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSingapore.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td> [[angļu valoda]], <br>[[ķīniešu valoda]], <br>[[malajiešu valoda]], <br>[[tamilu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Singapūra]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Selapans Rama Natans]] <tr><td>[[Prejerministrs]]<td>[[Lī Hsens Luns]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>697,1 [[km²]] <br/> 1,44% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>4 185 200 <br/>6004/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Malaizija|Malaizijas]] 1965.gada 9.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Singapūras dolārs]]/[[SGD]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +8 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Majulah Singapura]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SG <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+65 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{ASEAN}} [[Category:Valstis]] [[Category:ASEAN dalībvalstis]] [[af:Singapoer]] [[an:Singapur]] [[ar:سنغافورة]] [[ast:Singapur]] [[bg:Сингапур]] [[ca:Singapur]] [[cs:Singapur]] [[da:Singapore]] [[de:Singapur]] [[en:Singapore]] [[eo:Singapuro]] [[es:Singapur]] [[et:Singapur]] [[eu:Singapur]] [[fa:سنگاپور]] [[fi:Singapore]] [[fr:Singapour]] [[gd:Singapore]] [[gl:Singapur - 新加坡]] [[he:סינגפור]] [[hi:सिंगापुर]] [[hr:Singapur]] [[hu:Szingapúr]] [[id:Singapura]] [[ilo:Singapore]] [[io:Singapur]] [[is:Singapúr]] [[it:Singapore]] [[ja:シンガポール]] [[ka:სინგაპური]] [[ko:싱가포르]] [[ku:Singapûr]] [[kw:Singapour]] [[la:Singapura]] [[lb:Singapur]] [[li:Singapore]] [[lt:Singapūras]] [[mr:सिंगापुर]] [[ms:Singapura]] [[nds:Singapur]] [[nl:Singapore]] [[nn:Singapore]] [[no:Singapore]] [[oc:Singapor]] [[pl:Singapur]] [[pt:Singapura]] [[ro:Singapore]] [[ru:Сингапур]] [[scn:Singapura]] [[sh:Singapore]] [[simple:Singapore]] [[sk:Singapur (štát)]] [[sl:Singapur]] [[sm:Sigapoa]] [[sq:Singapori]] [[sr:Сингапур]] [[sv:Singapore]] [[ta:சிங்கப்பூர்]] [[th:ประเทศสิงคโปร์]] [[tl:Singapore]] [[tr:Singapur]] [[ug:سىنگاپور]] [[uk:Сінґапур]] [[vi:Singapore]] [[zh:新加坡]] [[zh-min-nan:Sin-ka-pho]] [[zh-yue:新加坡]] 1411 11025 2004-11-13T22:17:55Z Feens 37 Serbijas un Melnkalnes karogs 1412 11026 2004-11-13T22:18:54Z Feens 37 Serbijas un Melnkalnes ģerbonis Serbijas un Melnkalnes ģerbonis 1413 11027 2004-11-13T22:19:50Z Feens 37 Serbija un Melnkalne Serbija un Melnkalne 1414 49285 2006-06-05T19:07:23Z Feens 37 Kāda valsts ir beigusies <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Државна заједница Србија и Црна Гора<br>Državna zajednica Srbija i Crna Gora'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:120px-Serbia and montenegro flag large.png|Serbijas un Melnkalnes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:100px-G845 yugoslavia.gif|Serbijas un Melnkalnes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Serbijas un Melnkalnes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Serbijas un Melnkalnes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSerbiaAndMontenegro.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[serbu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Belgrada]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Belgrada]]<br/>[[Priština]]<br/>[[Novisada]] <tr><td>Pēdējais [[prezidents]]<td>[[Svetozars Marovičs]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>102 350 [[km²]] <br/> 0,25% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>10 662 087<br/> 104/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> Serbija - No [[Otomānu impērija|Otomānu impērijas]] 1877.gadā,<br> [[Melnkalne|Melnkalnes]] izveidošanās - 1077.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Serbijas dinārs]], [[Melnkalne|Melnkalnes]] arī [[eiro]]/[[eira]], [[Kosova|Kosovā]] tikai [[eiro]]/[[eira]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Hej Sloveni]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.YU (.CS rezervēts) <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+381 <tr><td>Eksistēja<td>28.IV.1992 - 3.VI.2006 </table> [[Category:Izzudušas valstis]] [[als:Serbien-Montenegro]] [[an:Serbia y Montenegro]] [[ar:صربيا و الجبل الأسود]] [[ast:Serbia y Montenegru]] [[be:Сэрбія і Чарнагорыя]] [[bg:Сърбия и Черна гора]] [[bs:Srbija i Crna Gora]] [[ca:Sèrbia i Montenegro]] [[cs:Srbsko a Černá Hora]] [[cy:Serbia a Montenegro]] [[da:Serbien og Montenegro]] [[de:Serbien und Montenegro]] [[el:Σερβία και Μαυροβούνιο]] [[en:Serbia and Montenegro]] [[eo:Serbio kaj Montenegro]] [[es:Serbia y Montenegro]] [[et:Serbia ja Montenegro]] [[fi:Serbia ja Montenegro]] [[fr:Serbie-et-Monténégro]] [[fy:Servje en Montenegro]] [[gl:Serbia e Montenegro - Србија и Црна Гора]] [[he:סרביה ומונטנגרו]] [[hr:Srbija i Crna Gora]] [[ht:Sèbi ak Montenegwo]] [[hu:Szerbia és Montenegró]] [[id:Serbia dan Montenegro]] [[io:Serbia e Montenegro]] [[is:Serbía og Svartfjallaland]] [[it:Serbia e Montenegro]] [[ja:セルビア・モンテネグロ]] [[ka:სერბია და მონტენეგრო]] [[ko:세르비아 몬테네그로]] [[li:Servië-Montenegro]] [[lt:Serbija ir Juodkalnija]] [[mk:Србија и Црна Гора]] [[ms:Serbia dan Montenegro]] [[mt:Serbja u Montenegro]] [[nds:Serbien un Montenegro]] [[nl:Servië en Montenegro]] [[nn:Serbia og Montenegro]] [[no:Serbia og Montenegro]] [[oc:Categoria:Sèrbia e Montenegro]] [[pl:Serbia i Czarnogóra]] [[pt:Sérvia e Montenegro]] [[ro:Serbia şi Muntenegru]] [[ru:Сербия и Черногория]] [[scn:Serbia e Montenegru]] [[sh:Srbija i Crna Gora]] [[sk:Srbsko a Čierna Hora]] [[sl:Srbija in Črna gora]] [[sq:Serbia dhe Mali i Zi]] [[sr:Србија и Црна Гора]] [[sv:Serbien och Montenegro]] [[th:ประเทศเซอร์เบียและมอนเตเนโกร]] [[tl:Serbia at Montenegro]] [[tr:Sırbistan-Karadağ]] [[uk:Сербія і Чорногорія]] [[zh:塞尔维亚和黑山]] [[zh-min-nan:Srbija kap O·-soaⁿ]] 1415 11029 2004-11-13T22:43:59Z Feens 37 Sentvincentas un Grenadīnu karogs Sentvincentas un Grenadīnu karogs 1416 11030 2004-11-13T22:46:19Z Feens 37 Sentvinsentas un Grenadīnu ģerbonis Sentvinsentas un Grenadīnu ģerbonis 1417 11031 2004-11-13T22:47:07Z Feens 37 Sentvinsenta un Grenadīnes Sentvinsenta un Grenadīnes 1418 51870 2006-06-25T03:50:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Άγιος Βικέντιος και Γρεναδίνες]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Saint Vincent and the Grenadines'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-St vincent grenadines flag large.png|Sentvinsentas un Grenadīnu karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Svincent22.png|Sentvinsentas un Grenadīnu ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Sentvinsentas un Grenadīnu karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Sentvinsentas un Grenadīnu ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSaintVincentAndTheGrenadines.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Kingstauna]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Kingstauna]]<br/>[[Barualija]]<br/>[[Laju]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>sers [[Frederiks Balantains]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Ralfs Gonsalvess]] <tr><td>[[Platība]]<td>389 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>116 812 <br/> 300/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1979.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Austrumkarību dolārs]]/[[XCD]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>?? <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.VC <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:San Bizén y as Granadinas]] [[ar:سانت فنسينت والجرينادينز]] [[bg:Сейнт Винсент и Гренадини]] [[ca:Saint Vincent i les Grenadines]] [[cs:Svatý Vincenc a Grenadiny]] [[da:Saint Vincent og Grenadinerne]] [[de:St. Vincent und die Grenadinen]] [[el:Άγιος Βικέντιος και Γρεναδίνες]] [[en:Saint Vincent and the Grenadines]] [[eo:Sankta Vincento kaj Grenadinoj]] [[es:San Vicente y las Granadinas]] [[et:Saint Vincent]] [[fi:Saint Vincent ja Grenadiinit]] [[fr:Saint-Vincent-et-les Grenadines]] [[gl:San Vicente e Granadinas - Saint Vincent and the Grenadines]] [[he:סנט וינסנט והגרנדינים]] [[hr:Sveti Vincent i Grenadini]] [[hu:Saint Vincent]] [[id:Saint Vincent dan Grenadines]] [[io:St Vincent e Grenadini]] [[is:Sankti Vinsent og Grenadíneyjar]] [[it:Saint Vincent e Grenadine]] [[ja:セントビンセントおよびグレナディーン諸島]] [[ko:세인트빈센트 그레나딘]] [[kw:Sen Vinsent ha'n Ynysow Grenadinek]] [[lt:Sent Vinsentas ir Grenadinai]] [[nds:St. Vincent un de Grenadinen]] [[nl:Saint Vincent en de Grenadines]] [[nn:Saint Vincent og Grenadinane]] [[no:Saint Vincent og Grenadinene]] [[oc:Sant Vincenç e las Grenadinas]] [[pl:Saint Vincent i Grenadyny]] [[pt:São Vicente e Granadinas]] [[ro:Sfântul Vincent şi Grenadine]] [[ru:Сент-Винсент и Гренадины]] [[sh:Sveti Vincent i Grenadini]] [[simple:Saint Vincent and the Grenadines]] [[sk:Svätý Vincent (štát)]] [[sl:Saint Vincent in Grenadine]] [[sq:Shën Vincenti i Grenadines]] [[sr:Свети Винсент и Гренадини]] [[sv:Saint Vincent och Grenadinerna]] [[th:ประเทศเซนต์วินเซนต์และเกรนาดีนส์]] [[tl:Saint Vincent at Grenadines]] [[uk:Сент-Вінсент і Гренадини]] [[zh:圣文森特和格林纳丁斯]] [[zh-min-nan:Sèng Vincent kap Grenadines]] 1419 11033 2004-11-13T23:06:47Z Feens 37 Sentlūsijas karogs Sentlūsijas karogs 1420 11034 2004-11-13T23:08:38Z Feens 37 Sentlūsijas ģerbonis Sentlūsijas ģerbonis 1421 11035 2004-11-13T23:09:49Z Feens 37 Sentlūsija Sentlūsija 1422 51053 2006-06-18T16:06:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ساينت لۇسىيە]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Saint Lucia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-St lucia flag large.png|Sentlūsijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:St lucia coa.png|Sentlūsijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Sentlūsijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Sentlūsijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSaintLucia.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Kastrisa]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Perlete Luosija]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Kenets Antonijs]] <tr><td>[[Platība]]<td>620 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>160 145 <br/> 260/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1979.gada 22.februārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Austrumkarību dolārs]]/[[XCD]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Sons and Daughters of Saint Lucia]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.LC <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1-758 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Santa Luzía]] [[ast:Santa Lucía]] [[bg:Сейнт Лусия]] [[ca:Saint Lucia]] [[cs:Svatá Lucie]] [[da:Saint Lucia]] [[de:St. Lucia]] [[en:Saint Lucia]] [[eo:Sankta Lucio]] [[es:Santa Lucía]] [[et:Saint Lucia]] [[eu:Santa Luzia]] [[fi:Saint Lucia]] [[fr:Sainte-Lucie]] [[gl:Santa Lucía - Saint Lucia]] [[he:סנט לוסיה]] [[hr:Sveta Lucija]] [[hu:Saint Lucia]] [[id:Saint Lucia]] [[io:St Lucia]] [[is:Sankti Lúsía]] [[it:Santa Lucia (stato)]] [[ja:セントルシア]] [[ko:세인트루시아]] [[kw:Sen Lusia]] [[lt:Sent Lusija]] [[ms:Saint Lucia]] [[nds:St. Lucia]] [[nl:Saint Lucia]] [[nn:Saint Lucia]] [[no:Saint Lucia]] [[oc:Santa Lúcia]] [[pl:Saint Lucia]] [[pt:Santa Lúcia]] [[ro:Sfânta Lucia]] [[ru:Сент-Люсия]] [[sa:सेंट लूसिया]] [[sh:Sveta Lucija]] [[simple:Saint Lucia]] [[sk:Svätá Lucia (štát)]] [[sl:Saint Lucia]] [[sq:Santa Lucia]] [[sr:Света Луција]] [[sv:Saint Lucia]] [[tl:Saint Lucia]] [[tr:Saint Lucia]] [[ug:ساينت لۇسىيە]] [[uk:Сент-Люсія]] [[zh:圣卢西亚]] [[zh-min-nan:Sèng Lucia]] 1423 11037 2004-11-13T23:19:56Z Feens 37 Sentkitsas un Nevisas karogs Sentkitsas un Nevisas karogs 1424 11038 2004-11-13T23:21:42Z Feens 37 Sentkitsas un Nevisas ģerbonis Sentkitsas un Nevisas ģerbonis 1425 11039 2004-11-13T23:22:24Z Feens 37 Sentkitsa un Nevisa Sentkitsa un Nevisa 1426 29465 2006-02-07T12:25:58Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Federation of Saint Kitts and Nevis'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-St kitts and nevis flag large.png|Sentlūsijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Skitts22.png|Sentlūsijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Sentlūsijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Sentlūsijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSaintKittsAndNevis.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Bastera]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Kutberts Sebastiāns]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Denzils Duglass]] <tr><td>[[Platība]]<td>261 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] ([[2000]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>38 819 <br/> 149/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1983.gada 19.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Austrumkarību dolārs]]/[[XCD]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Oh Land of Beauty!]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.KN <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1-869 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[zh-min-nan:Sèng Kitts kap Nevis]] [[ca:Saint Kitts i Nevis]] [[cs:Svatý Kryštof a Nevis]] [[da:Saint Kitts og Nevis]] [[de:St. Kitts und Nevis]] [[et:Saint Kitts ja Nevis]] [[en:Saint Kitts and Nevis]] [[es:San Cristóbal y Nieves]] [[eo:Sent-Kristofo kaj Neviso]] [[fr:Saint-Christophe-et-Niévès]] [[gl:Saint Kitts e Nevis]] [[ko:세인트키츠 네비스]] [[hr:Sveti Kristofor i Nevis]] [[io:St Kitts-Nevis]] [[id:Saint Kitts dan Nevis]] [[is:Sankti Kristófer og Nevis]] [[it:Saint Kitts e Nevis]] [[he:סנט קיטס ונוויס]] [[lt:Sent Kitsas ir Nevis]] [[hu:Saint Kitts és Nevis]] [[nl:Saint Kitts en Nevis]] [[nds:St. Kitts un Nevis]] [[ja:セントクリストファー・ネイビス]] [[no:Saint Kitts og Nevis]] [[nn:Saint Kitts og Nevis]] [[pl:Saint Kitts i Nevis]] [[pt:Saint Kitts e Nevis]] [[ro:Sfântul Kitts şi Nevis]] [[ru:Сент-Киттс и Невис]] [[sa:सेंट किट्]] [[sq:Saint Kits dhe Nevis]] [[simple:Saint Kitts and Nevis]] [[sk:Svätý Krištof a Nevis]] [[sl:Saint Kitts in Nevis]] [[fi:Saint Kitts ja Nevis]] [[sv:Saint Christopher och Nevis]] [[tl:Saint Kitts at Nevis]] [[uk:Сент-Кітс і Невіс]] [[zh:聖克里斯多福與尼維斯]] 1427 11041 2004-11-13T23:45:33Z Feens 37 Senegālas karogs Senegālas karogs 1428 11042 2004-11-13T23:46:44Z Feens 37 senegālas ģerbonis senegālas ģerbonis 1429 11043 2004-11-13T23:47:18Z Feens 37 Senegāla Senegāla 1430 50020 2006-06-11T05:10:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:سنگال]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''République du Sénégal'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Senegal flag large.png|Senegālas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Senegal coa.png|Senegālas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Senegālas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Senegālas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSenegal.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Dakara]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Dakara]]<br/>[[Tjesa]]<br/>[[Rifiska]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Abdulaje Vade]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Makijs Salls]] <tr><td>[[Platība<td>196 190 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>10 284 929<br/>52/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Francija|Francijas]] 1959.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Rietumafrikas franks]](XOF) <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Pincez Tous vos Koras, Frappez les Balafons]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SN <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+221 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Senegal]] [[am:ሴኔጋል]] [[an:Senegal]] [[ar:سنغال]] [[bg:Сенегал]] [[bs:Senegal]] [[ca:Senegal]] [[cs:Senegal]] [[cy:Sénégal]] [[da:Senegal]] [[de:Senegal]] [[el:Σενεγάλη]] [[en:Senegal]] [[eo:Senegalo]] [[es:Senegal]] [[et:Senegal]] [[eu:Senegal]] [[fa:سنگال]] [[ff:Senegal]] [[fi:Senegal]] [[fr:Sénégal]] [[gd:Senegal]] [[gl:Senegal - Sénégal]] [[he:סנגל]] [[hr:Senegal]] [[ht:Senegal]] [[hu:Szenegál]] [[id:Senegal]] [[io:Senegal]] [[is:Senegal]] [[it:Senegal]] [[ja:セネガル]] [[ka:სენეგალი]] [[ko:세네갈]] [[kw:Senegal]] [[lmo:Senegal]] [[lt:Senegalas]] [[mk:Сенегал]] [[ms:Senegal]] [[nds:Senegal]] [[nl:Senegal]] [[nn:Senegal]] [[no:Senegal]] [[oc:Senegal]] [[pl:Senegal]] [[pt:Senegal]] [[ro:Senegal]] [[ru:Сенегал]] [[scn:Senegal]] [[sh:Senegal]] [[simple:Senegal]] [[sk:Senegal]] [[sl:Senegal]] [[sq:Senegali]] [[sr:Сенегал]] [[sv:Senegal]] [[ta:செனகல்]] [[tl:Senegal]] [[tr:Senegal]] [[ug:سېنېگلا]] [[uk:Сенегал]] [[wo:Senegaal]] [[zh:塞内加尔]] [[zh-min-nan:Senegal]] 1431 11045 2004-11-14T00:02:02Z Feens 37 Seišelu salu karogs Seišelu salu karogs 1432 11046 2004-11-14T00:03:53Z Feens 37 Seišelu ģerbonis Seišelu ģerbonis 1433 11047 2004-11-14T00:04:53Z Feens 37 Seišelu salas Seišelu salas 1434 51869 2006-06-25T03:44:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:سېيشېل]] '''Seišelu republika''' ([[Seišelu kreolu valoda|kreolu]] - ''Repiblik Sesel'') ir augsti attīstīta mononacionāla salu valsts [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidaustrumiem no [[Madagaskara|Madagaskaras]]. Sastāv no apmēram 115 salām, no kurām 33 ir apdzīvotas. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Repiblik Sesel<br>République des Seychelles<br>Republic of Seychelles'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Seychelles flag large.png|Seišelu republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Seychelles coa.png|Seišelu republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Seišelu republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Seišelu republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSeychelles.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[prezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]](2004)<td>3,0 - daļēji brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,853 (35.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>16,881 USD (2003) - 33.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td> [[Seišelu kreolu valoda|kreolu valoda]],<br>[[angļu valoda]],<br>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Viktorija]] <tr><td>[[Seišelu salu prezidenti|Prezidents]]<td>[[Džeimss Mišels]] <tr><td>Platība<td>455 [[km²]] <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td> 82 494 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[seišelieši]] (kreoli) <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[katolisms]] <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1976.gada 29.jūnijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Seišelu rūpija]]/SCR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +4 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Koste Seselwa]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SC <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+248 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Seišelu salas]] [[af:Seychelle]] [[an:Seychelles]] [[ar:سيشيل]] [[bs:Sejšeli]] [[ca:Seychelles]] [[cs:Seychely]] [[da:Seychellerne]] [[de:Seychellen]] [[en:Seychelles]] [[eo:Sejŝeloj]] [[es:Seychelles]] [[et:Seišellid]] [[fa:سیشل]] [[fi:Seychellit]] [[fr:Seychelles]] [[gl:Seixeles - Seychelles]] [[he:סיישל]] [[hr:Sejšeli]] [[hu:Seychelle-szigetek]] [[id:Seychelles]] [[io:Seycheli]] [[is:Seychelleseyjar]] [[it:Seychelles]] [[ja:セーシェル]] [[ko:세이셸]] [[kw:Seychellys]] [[la:Insulae Seisellenses]] [[lt:Seišeliai]] [[mk:Сејшели]] [[ms:Seychelles]] [[nds:Seychellen]] [[nl:Seychellen]] [[nn:Seychellane]] [[no:Seychellene]] [[oc:Seichèlas]] [[pl:Seszele]] [[pt:Seychelles]] [[ro:Seychelles]] [[ru:Сейшелы]] [[sh:Sejšeli]] [[simple:Seychelles]] [[sk:Seychely]] [[sl:Sejšeli]] [[sq:Sejshelli]] [[sr:Сејшели]] [[sv:Seychellerna]] [[sw:Shelisheli]] [[tl:Seychelles]] [[tr:Seyşel Adaları]] [[ug:سېيشېل]] [[uk:Сейшельські острови]] [[zh:塞舌尔]] [[zh-min-nan:Sesel]] 1435 11049 2004-11-14T00:23:40Z Feens 37 Saūda Arābijas karogs Saūda Arābijas karogs 1436 11050 2004-11-14T00:25:29Z Feens 37 Saūda Arābijas ģerbonis Saūda Arābijas ģerbonis 1437 11051 2004-11-14T00:27:17Z Feens 37 Saūda Arābija Saūda Arābija 1438 53115 2006-07-02T03:53:03Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ast:Arabia Saudina]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''المملكة العربيّة السّعوديّة <br>Al-Mamlakah al-'Arabiyah as-Sa'udiyah'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Saudi arabia flag large.png|Saūda Arābijas karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:SaudiCoat.png|Saūda Arābijas karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Saūda Arābijas karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Saūda Arābijas karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSaudiArabia.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Rijāda]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Rijāda]]<br/>[[Džida]]<br/>[[Meka]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Abdulla bin Abdulaziss al Saūds]] <tr><td>[[Platība]]<td>2 218 000 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>17 585 540<br/>12/km&sup2; <tr><td>Apvienošanās<td>1932.gada 23.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[riāls]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Aash Al Maleek]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SA <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+966 </table> == Reliģija Saūda Arābijā == Saūda Arābija ir [[islams|islamiski]] [[teokrātija|teokrātiska]] [[monarhija]]. Islams ir valsts oficiālā [[reliģija]]. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir [[Sunnīti]]. Vienīgā oficiāli atzītā reliģija ir konservatīvais islama veids - [[Vahhabisms]]. Likums nosaka, ka valsts pilsoņiem ir jābūt musulmaņiem. Speciāla reliģiskā policija kontrolē to, lai valstī tiktu ievēroti [[šariats|šariata]] noteikumi. Valdība atļauj ne-musulmaņiem privāti piekopt savu reliģiju, taču sabiedrībā ir plaši izplatīta diskriminācija pret [[Šiītu]] minoritāti. Šariats aizliedz musulmaņu pāriešanu citā ticībā, tas tiek uzskatīts par noziegumu kas jāsoda ar [[nāve|nāvi]]. {{Arābu līga}} [[Category:Valstis]] [[an:Arabia Saudí]] [[ar:المملكة العربية السعودية]] [[ast:Arabia Saudina]] [[bg:Саудитска Арабия]] [[bn:সৌদি আরব]] [[ca:Aràbia Saudita]] [[cs:Saúdská Arábie]] [[cy:Saudi Arabia]] [[da:Saudi-Arabien]] [[de:Saudi-Arabien]] [[el:Σαουδική Αραβία]] [[en:Saudi Arabia]] [[eo:Saŭda Arabio]] [[es:Arabia Saudita]] [[et:Saudi Araabia]] [[eu:Saudi Arabia]] [[fa:عربستان سعودی]] [[fi:Saudi-Arabia]] [[fr:Arabie saoudite]] [[ga:An Araib Shádach]] [[gl:Arabia Saudí - العربية السعودية]] [[he:ערב הסעודית]] [[hr:Saudijska Arabija]] [[ht:Arabi Sawoudit]] [[hu:Szaúd-Arábia]] [[ia:Arabia Saudi]] [[id:Arab Saudi]] [[io:Saudia Arabia]] [[is:Sádí-Arabía]] [[it:Arabia Saudita]] [[ja:サウジアラビア]] [[ka:საუდის არაბეთი]] [[ko:사우디아라비아]] [[ku:Erebistana Siyûdî]] [[kw:Arabi Saoudek]] [[la:Arabia Saudiana]] [[lb:Saudi-Arabien]] [[li:Saoedi-Arabië]] [[lt:Saudo Arabija]] [[ms:Arab Saudi]] [[nds:Saudi-Arabien]] [[nl:Saoedi-Arabië]] [[nn:Saudi-Arabia]] [[no:Saudi-Arabia]] [[oc:Arabia Saudita]] [[pl:Arabia Saudyjska]] [[pt:Arábia Saudita]] [[ro:Arabia Saudită]] [[ru:Саудовская Аравия]] [[scn:Arabbia Saudita]] [[sh:Saudijska Arabija]] [[simple:Saudi Arabia]] [[sk:Saudská Arábia]] [[sl:Saudova Arabija]] [[sq:Arabia Saudite]] [[sr:Саудијска Арабија]] [[sv:Saudiarabien]] [[tg:Арабистони Саудӣ]] [[th:ประเทศซาอุดีอาระเบีย]] [[tl:Saudi Arabia]] [[ug:سەئۇدى ئەرەبىستان]] [[uk:Саудівська Аравія]] [[vi:Ả Rập Saudi]] [[zh:沙特阿拉伯]] [[zh-min-nan:Saud ê A-la-pek]] [[zh-yue:沙地阿剌伯]] 1439 11053 2004-11-14T00:37:55Z Feens 37 Santome un Prinsipi karogs Santome un Prinsipi karogs 1440 11054 2004-11-14T00:39:36Z Feens 37 Santome un Prinsipi ģerbonis Santome un Prinsipi ģerbonis 1441 11055 2004-11-14T00:40:33Z Feens 37 Santome un Prinsipi Santome un Prinsipi 1442 46232 2006-05-21T00:59:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[sw:Sao Tome na Principe]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República Democrática de São Tomé e Príncipe'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Sao tome and principe flag large.png|Santome un Prinsipi demokrātiskās republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Saoprinarms22.png|Santome un Prinsipi demokrātiskās republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Santome un Prinsipi demokrātiskās republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Santome un Prinsipi demokrātiskās republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSaoTomeAndPrincipe.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[portugāļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Santome]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Fradiks de Menezešs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Marija du Karmo Silveira]] <tr><td>[[Platība]]<td>1001 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>165 034 <br/>170/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Portugāle|Portugāles]] 1975.gada 12.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[dobra]]/STD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Independência total]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.ST <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+239 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:São Tomé en Principe]] [[an:San Tomé y Prenzipe]] [[ar:ساو تومي وبرينسيبي]] [[bg:Сао Томе и Принсипи]] [[bs:Sao Tome i Principe]] [[ca:São Tomé i Príncipe]] [[cs:Svatý Tomáš a Princův ostrov]] [[da:Sao Tome og Principe]] [[de:São Tomé und Príncipe]] [[en:São Tomé and Príncipe]] [[eo:Sao-Tomeo kaj Principeo]] [[es:Santo Tomé y Príncipe]] [[et:São Tomé ja Príncipe]] [[fi:São Tomé ja Príncipe]] [[fr:Sao Tomé-et-Principe]] [[gl:San Tomé e Príncipe - São Tomé e Príncipe]] [[he:סאו טומה ופרינסיפה]] [[hr:Sveti Toma i Princip]] [[hu:São Tomé és Príncipe]] [[id:Sao Tome dan Principe]] [[io:Sao Tome e Principe]] [[is:Saó Tóme og Prinsípe]] [[it:São Tomé e Príncipe]] [[ja:サントメ・プリンシペ]] [[ko:상투메 프린시페]] [[kw:São Tomé ha Príncipe]] [[la:Insulae Sancti Tomae et Principis]] [[lt:San Tomė ir Prinsipė]] [[mk:Сао Томе и Принсипе]] [[ms:São Tomé dan Príncipe]] [[nds:São Tomé un Príncipe]] [[nl:Sao Tomé en Principe]] [[nn:São Tomé og Príncipe]] [[no:São Tomé og Príncipe]] [[oc:Sao Tomé e Principe]] [[pl:Wyspy Świętego Tomasza i Książęca]] [[pt:São Tomé e Príncipe]] [[ro:São Tomé şi Príncipe]] [[ru:Сан-Томе и Принсипи]] [[sh:Sveti Toma i Princip]] [[simple:São Tomé and Príncipe]] [[sk:Svätý Tomáš (štát)]] [[sl:Sao Tome in Principe]] [[sq:Sao Tome dhe Principe]] [[sr:Сао Томе и Принципе]] [[sv:São Tomé och Príncipe]] [[sw:Sao Tome na Principe]] [[tet:Saun Tomé no Prínsipe]] [[th:ประเทศเซาตูเมและปรินซิปี]] [[tl:São Tomé at Príncipe]] [[tr:Sao Tome ve Principe]] [[uk:Сан-Томе і Принсипі]] [[vi:São Tomé và Príncipe]] [[zh:圣多美普林西比]] [[zh-min-nan:Sèng Tomé kap Príncipe]] 1443 11057 2004-11-14T00:54:10Z Feens 37 Sanmarīno karogs Sanmarīno karogs 1444 11058 2004-11-14T00:56:40Z Feens 37 Sanmarīno ģerbonis Sanmarīno ģerbonis 1445 11059 2004-11-14T01:03:15Z Feens 37 Sanmarīno Sanmarīno 1446 50447 2006-06-13T14:44:15Z 213.174.174.164 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Serenissima Repubblica di San Marino'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-San marino flag large.png|Sanmarīno republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Smarino.jpg|Sanmarīno republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Sanmarīno republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Sanmarīno republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSanMarino.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[itāļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Sanmarīno (pilsēta)]] <tr><td>[[Platība]]<td>61 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2000]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>27 336 <br/>448/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>301.gada 3.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/[[eira]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Inno Nazionale]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+378 </table> {{Eiropa}} * [http://www.ciao.sm San Marino Directory] [[an:San Marino]] [[ar:سان مارينو]] [[ast:San Marino]] [[bg:Сан Марино]] [[bs:San Marino]] [[ca:San Marino]] [[cs:San Marino]] [[cy:San Marino]] [[da:San Marino]] [[de:San Marino]] [[el:Άγιος Μαρίνος]] [[en:San Marino]] [[eo:San-Marino]] [[es:San Marino]] [[et:San Marino]] [[eu:San Marino]] [[fi:San Marino]] [[fr:Saint-Marin]] [[fy:San Marino]] [[ga:San Mairíne]] [[gl:San Mariño - San Marino]] [[he:סאן מרינו]] [[hr:San Marino]] [[hu:San Marino]] [[id:San Marino]] [[io:San Marino]] [[is:San Marínó]] [[it:San Marino]] [[ja:サンマリノ]] [[ko:산마리노]] [[li:San Marino]] [[lt:San Marinas]] [[mk:Сан Марино]] [[ms:San Marino]] [[nds:San Marino]] [[nl:San Marino]] [[nn:San Marino]] [[no:San Marino]] [[oc:Sant Marin]] [[pl:San Marino]] [[pt:San Marino]] [[ro:San Marino]] [[ru:Сан-Марино]] [[sa:सान मरीनो]] [[simple:San Marino]] [[sk:San Maríno (štát)]] [[sl:San Marino]] [[sq:San Marino]] [[sr:Сан Марино]] [[sv:San Marino]] [[th:ประเทศซานมารีโน]] [[tl:San Marino]] [[tr:San Marino]] [[uk:Сан-Марино]] [[zh:圣马力诺]] [[zh-min-nan:San Marino]] 1447 11061 2004-11-14T01:16:05Z Feens 37 Samoa karogs Samoa karogs 1448 11062 2004-11-14T01:18:03Z Feens 37 Samoa ģerbonis Samoa ģerbonis 1449 11063 2004-11-14T01:22:06Z Feens 37 Samoa Samoa 1450 48709 2006-06-02T05:24:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ساموئا]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Malo Sa'oloto Tuto'atasi o Samoa<br>Independent State of Samoa'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Samoa flag large.png|Samoa neatkarīgās valsts karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Westasmarms22.png|Samoa neatkarīgās valsts ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Samoa neatkarīgās valsts karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Samoa neatkarīgās valsts ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationSamoa.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[konstitucionāla monarhija]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>2,0 - brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,769 (75.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>5600 USD (2002) - 111.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td>[[samoāņu valoda]]<br>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Apija]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Malietoa Tanumafili II]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Tuilaepa Aiono Sailele Malielegaoi]] <tr><td>Platība<td>2944 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td>180 900 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[samoāņi]] - 92% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[kristietība]] <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]] 1962.gada 1.janvārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[tala]]/WST <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -11 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.WS <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+685 </table> '''Samoa Neatkarīgā Valsts''' ([[samoāņu valoda|samoāniski]] ''Malo Sa'oloto Tuto'atasi o Samoa'') ir vidēji attīstīta mononacionāla salu valsts [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidu daļas centrā, apmēram pusceļā starp [[Havaju salas|Havaju salām]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]. Sastāv no divām lielām (99% teritorijas) - [[Savaji]] un [[Upolu]], un septiņām sīkām salām. Uz rietumiem no '''Samoa''' atrodas [[Tuvalu]] un [[Volisa un Futūna]], uz ziemeļiem - [[Tokelau]], austrumos - [[Amerikāņu Samoa]], bet dievidos [[Tonga]]. Galvenos ienākumus dod tūrisms un kokospalmu audzēšana. == Notikumi Samoa vēsturē == *Līdz kādam 1860. gadam valda cilšu vadoņi - Matai. *1860-1889 - valda Matai kurus kontrolē ASV, Lielbritānijas un Vācijas konsuli. *1889-1899 - salas kopīgi pārvalda šīs trīs valstis. *1889-1914 - Rietumsamoa ir Vācijas kolonija, Austrumsamoa kļūst par ASV teritoriju. *1914-1920 - Pēc Pirmā pasaules kara sākšanās, Jaunzēlandes karaspēks ieņem Rietumsamoa. *1920-1962 - Jaunzēlande pārvalda Rietumsamoa. *1953 - Jaunzēlande piedāvā suverenitātes plānu, un tiek nodibināta pirmā Izpildpadome. *1954 - Konstitucijas sanāksme akceptē Jaunzēlandes piedāvāto neatkarības lānu. *1956 - Izveidota jauna Izpildpadome; Likumdošanas asembleja reorganizēta un paplašināta. *1961 - Samoāņi pārliecinoši nobalso par neatkarību. *1962 - Samoa kļūst par neatkarīgu valsti. [[Image:Samoa map 800px.png|thumb|left|150px|Samoa salas]] {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Samoa]] [[ar:ساموا]] [[bg:Самоа]] [[ca:Samoa]] [[cs:Samoa]] [[da:Samoa]] [[de:Samoa]] [[el:Σαμόα]] [[en:Samoa]] [[eo:Samoo]] [[es:Samoa]] [[et:Samoa]] [[eu:Samoa]] [[fa:ساموآ]] [[fi:Samoa]] [[fr:Samoa]] [[gl:Samoa]] [[he:סמואה]] [[hr:Samoa]] [[hu:Szamoa]] [[id:Samoa]] [[io:Samoa]] [[is:Samóa]] [[it:Samoa]] [[ja:サモア]] [[ko:사모아]] [[kw:Samoa]] [[lt:Samoa]] [[mi:Hamoa]] [[mk:Самоа]] [[ms:Samoa]] [[nds:Samoa]] [[nl:Samoa]] [[nn:Samoa]] [[no:Samoa]] [[oc:Samoa]] [[pl:Samoa]] [[pt:Samoa]] [[ro:Samoa]] [[ru:Самоа]] [[sa:समोआ]] [[sh:Samoa]] [[simple:Samoa]] [[sk:Samoa (nezávislý štát)]] [[sl:Samoa]] [[sm:Samoa]] [[sq:Samoa]] [[sv:Samoa]] [[th:ประเทศซามัว]] [[tl:Samoa]] [[to:Samoa]] [[tr:Bağımsız Samoa Devleti]] [[ug:ساموئا]] [[uk:Самоа]] [[zh:萨摩亚]] [[zh-min-nan:Samoa]] 1451 11065 2004-11-14T01:31:04Z Feens 37 Salvadoras karogs Salvadoras karogs 1452 11066 2004-11-14T01:34:21Z Feens 37 Salvadoras ģerbonis Salvadoras ģerbonis 1453 11067 2004-11-14T01:37:09Z Feens 37 Salvadora Salvadora 1454 51173 2006-06-18T23:56:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:سالۋادور]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de El Salvador'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-El salvador flag large.png|Salvadoras republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:80px-El Salvador coa.gif|Salvadoras republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Salvadoras republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Salvadoras republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationElSalvador.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td> [[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Sansalvadora]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Sansalvadora]]<br/>[[Santaana]]<br/>[[Sanmigela]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Antonio Saka]] <tr><td>[[Platība]]<td><br/>21 040 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2000]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>6 470 379<br/>307,5/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1821.gada 15.septembrī<br>No [[Centrālamerikas federācija|Centrālamerikas federācijas]] 1842.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ASV dolārs]]/USD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -6 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Saludemos la Patria orgullosos]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.SV <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+503 </table> '''Salvadora''' ir [[Centrālamerika|Centrālamerikas]] mazākā [[valsts]], kas ir daudz cietusi no [[pilsoņu karš|pilsoņu kara]] un [[revolūcija|revolūcijas]]. Tā rezultātā nedaudzas ģimenes ir bagātas, to īpašumā ir arī [[zeme]], taču vairums salvadoriešu ir [[nabadzība|nabadzīgi]]. Valstī ir [[vulkāns|vulkāni]], no kuriem daudzi ir aktīvi, tā apdraudot iedzīvotājus. Arī [[mežs|meži]], kas agrāk bija pilni ar [[koks|kokiem]] - [[ciedrs|ciedriem]], [[sarkankoks|sarkankokiem]] un [[ozols|ozoliem]], tagad ir izcirsti labas aramzemes vajadzībām. [[Category:Valstis]] [[an:El Salvador]] [[bg:Ел Салвадор]] [[bs:Salvador]] [[ca:El Salvador]] [[cs:Salvador]] [[da:El Salvador]] [[de:El Salvador]] [[el:Ελ Σαλβαδόρ]] [[en:El Salvador]] [[eo:Salvadoro]] [[es:El Salvador]] [[et:El Salvador]] [[eu:El Salvador]] [[fa:السالوادور]] [[fi:El Salvador]] [[fr:Salvador]] [[gl:O Salvador - El Salvador]] [[he:אל סלוודור]] [[hi:एल-साल्वाडोर]] [[hr:Salvador]] [[hu:El Salvador]] [[ia:El Salvador]] [[id:El Salvador]] [[io:Salvadoria]] [[is:El Salvador]] [[it:El Salvador]] [[ja:エルサルバドル]] [[ko:엘살바도르]] [[kw:El Salvador]] [[lt:Salvadoras]] [[ms:El Salvador]] [[na:El Salvador]] [[nds:El Salvador]] [[nl:El Salvador]] [[nn:El Salvador]] [[no:El Salvador]] [[oc:El Salvador]] [[pl:Salwador]] [[ps:اېلسلوادور]] [[pt:El Salvador]] [[ro:El Salvador]] [[ru:Сальвадор]] [[sa:एल-साल्वाडोर]] [[sh:Salvador]] [[simple:El Salvador]] [[sk:Salvádor]] [[sl:Salvador]] [[sq:Salvadori]] [[sr:Ел Салвадор]] [[sv:El Salvador]] [[th:สาธารณรัฐเอลซัลวาดอร์]] [[tl:El Salvador]] [[tr:El Salvador]] [[ug:سالۋادور]] [[uk:Сальвадор]] [[vi:El Salvador]] [[zh:萨尔瓦多]] [[zh-min-nan:El Salvador]] 1455 49287 2006-06-05T19:08:56Z Feens 37 /* M */ Melnkalne [[#A|A]] [[#Ā|Ā]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] [[#D|D]] [[#E|E]] [[#Ē|Ē]] [[#F|F]] [[#G|G]] [[#Ģ|Ģ]] [[#H|H]] [[#I|I]] [[#Ī|Ī]] [[#J|J]] [[#K|K]] [[#Ķ|Ķ]] [[#L|L]] [[#Ļ|Ļ]] [[#M|M]] [[#N|N]] [[#Ņ|Ņ]] [[#O|O]] [[#P|P]] [[#R|R]] [[#S|S]] [[#Š|Š]] [[#T|T]] [[#U|U]] [[#Ū|Ū]] [[#V|V]] [[#Z|Z]] [[#Ž|Ž]] == A== [[Afganistāna]]<br>[[Albānija]]<br>[[Alžīrija]]<br>[[Amerikas Savienotās Valstis]]<br>[[Andora]]<br>[[Angola]]<br>[[Antigva un Barbuda]]<br>[[Apvienotie Arābu Emirāti]]<br>[[Argentīna]]<br>[[Armēnija]]<br>[[Austrālija (valsts)|Austrālija]]<br>[[Austrija]]<br>[[Austrumtimora]]<br>[[Azerbaidžāna]] == B== [[Bahamas]]<br>[[Bahreina]]<br>[[Baltkrievija]]<br>[[Bangladeša]]<br>[[Barbadosa]]<br>[[Beliza]]<br>[[Beļģija]]<br>[[Benina]]<br>[[Bolīvija]]<br>[[Bosnija un Hercegovina]]<br>[[Botsvāna]]<br>[[Brazīlija]]<br>[[Bruneja]]<br>[[Bulgārija]]<br>[[Burkinafaso]]<br>[[Burundi]]<br>[[Butāna]] == C== [[Centrālāfrika]] == Č== [[Čada]]<br>[[Čehija]]<br>[[Čīle]] == D== [[Dānija]]<br>[[Dienvidāfrika]]<br>[[Dienvidkoreja]]<br>[[Dominika]]<br>[[Dominikana]]<br>[[Džibuti]] == E== [[Ekvadora]]<br>[[Ekvatoriālā Gvineja]]<br>[[Eritreja]]<br>[[Etiopija]] == Ē== [[Ēģipte]] == F== [[Fidži]]<br>[[Filipīnas]]<br>[[Francija]] == G== [[Gabona]]<br>[[Gajana]]<br>[[Gambija]]<br>[[Gana]]<br>[[Grenada]]<br>[[Grieķija]]<br>[[Gruzija]]<br>[[Gvatemala]]<br>[[Gvineja]]<br>[[Gvineja-Bisava]] == H== [[Haiti]]<br>[[Hondurasa]]<br>[[Horvātija]] == I== [[Igaunija]]<br>[[Indija]]<br>[[Indonēzija]]<br>[[Irāka]]<br>[[Irāna]]<br>[[Islande]]<br>[[Itālija]]<br>[[Izraēla]] == Ī== [[Īrija]] == J== [[Jamaika]]<br>[[Japāna]]<br>[[Jaunzēlande]]<br>[[Jemena]]<br>[[Jordānija]] == K== [[Kaboverde]]<br>[[Kambodža]]<br>[[Kamerūna]]<br>[[Kanāda]]<br>[[Katara]]<br>[[Kazahstāna]]<br>[[Kenija]]<br>[[Kipra]]<br>[[Kirgizstāna]]<br>[[Kiribati]]<br>[[Kolumbija]]<br>[[Komoru salas]]<br>[[Kongo]]<br>[[Kongo DR]]<br>[[Kostarika]]<br>[[Kotdivuāra]]<br>[[Krievija]]<br>[[Kuba]]<br>[[Kuveita]] ==Ķ== [[Ķīna]] == L== [[Laosa]]<br>[[Latvija]]<br>[[Lesoto]]<br>[[Libāna]]<br>[[Libērija]]<br>[[Lībija]]<br>[[Lielbritānija]]<br>[[Lietuva]]<br>[[Lihtenšteina]]<br>[[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] == M== [[Madagaskara]]<br>[[Maķedonija]]<br>[[Malaizija]]<br>[[Malāvija]]<br>[[Maldīvija]]<br>[[Mali]]<br>[[Malta]]<br>[[Maroka]]<br>[[Māršala salas]]<br>[[Maurīcija]]<br>[[Mauritānija]]<br>[[Meksika]]<br>[[Melnkalne]]<br>[[Mikronēzija]]<br>[[Mjanma]]<br>[[Moldova]]<br>[[Monako]]<br>[[Mongolija]]<br>[[Mozambika]] == N== [[Namībija]]<br>[[Nauru]]<br>[[Nepāla]]<br>[[Nīderlande]]<br>[[Nigēra]]<br>[[Nigērija]]<br>[[Nikaragva]]<br>[[Norvēģija]] == O== [[Omāna]] == P== [[Pakistāna]]<br>[[Palau]]<br>[[Panama]]<br>[[Papua-Jaungvineja]]<br>[[Paragvaja]]<br>[[Peru]]<br>[[Polija]]<br>[[Portugāle]] == R== [[Ruanda]]<br>[[Rumānija]] == S== [[Salvadora (valsts)|Salvadora]]<br>[[Samoa]]<br>[[Sanmarīno]]<br>[[Santome un Prinsipi]]<br>[[Saūda Arābija]]<br>[[Seišelu salas]]<br>[[Senegāla]]<br>[[Sentkitsa un Nevisa]]<br>[[Sentlūsija]]<br>[[Sentvinsenta un Grenadīnas]]<br>[[Serbija]]<br>[[Singapūra]]<br>[[Sīrija]]<br>[[Sjerraleone]]<br>[[Slovākija]]<br>[[Slovēnija]]<br>[[Somālija]]<br>[[Somija]]<br>[[Spānija]]<br>[[Sudāna]]<br>[[Surinama]]<br>[[Svazilenda]] ==Š== [[Šrilanka]]<br>[[Šveice]] == T== [[Tadžikistāna]]<br>[[Taizeme]]<br>[[Tanzānija]]<br>[[Togo]]<br>[[Tonga]]<br>[[Trinidada un Tobago]]<br>[[Tunisija]]<br>[[Turcija]]<br>[[Turkmenistāna]]<br>[[Tuvalu]] == U== [[Uganda]]<br>[[Ukraina]]<br>[[Ungārija]]<br>[[Urugvaja]]<br>[[Uzbekistāna]] == V== [[Vācija]]<br>[[Vanuatu]]<br>[[Vatikāns]]<br>[[Venecuēla]]<br>[[Vjetnama]] == Z== [[Zālamana salas]]<br>[[Zambija]]<br>[[Ziemeļkoreja]]<br>[[Zimbabve]]<br>[[Zviedrija]] __NOTOC__ [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Valstu uzskaitījumi]] [[ar:&#1602;&#1575;&#1574;&#1605;&#1577; &#1575;&#1604;&#1583;&#1608;&#1604; &#1575;&#1604;&#1605;&#1587;&#1578;&#1602;&#1604;&#1577;]] [[bg:&#1057;&#1087;&#1080;&#1089;&#1098;&#1082; &#1085;&#1072; &#1089;&#1090;&#1088;&#1072;&#1085;&#1080;&#1090;&#1077;]] [[bs:Spisak dr&#382;ava]] [[ca:Estat]] [[cs:Seznam st&#225;t&#367; sv&#283;ta (abecedn&#283;)]] [[cy:Gwledydd y byd]] [[da:Verdens lande]] [[de:Liste unabh&#228;ngiger Staaten]] [[et:Maailma maad]] [[el:&#922;&#945;&#964;&#940;&#955;&#959;&#947;&#959;&#962; &#967;&#969;&#961;&#974;&#957;]] [[en:List of sovereign states]] [[es:Lista de paises]] [[eo:Nacio]] [[fr:Liste des pays du monde]] [[hr:Popis dr&#382;ava]] [[ia:Paises del mundo]] [[id:Daftar Negara-Negara di Dunia]] [[it:Paesi del mondo]] [[ko:&#49464;&#44228;&#51032; &#45208;&#46972;]] [[la:Nationes mundi]] [[lt:%C5%A0ali%C5%B3_s%C4%85ra%C5%A1as]] [[hu:Orsz&#225;gok list&#225;ja]] [[ms:Daftar negara]] [[nl:Landen van de wereld]] [[ja:&#22269;&#12398;&#19968;&#35239;]] [[no:Liste over stater]] [[pl:Pa%F1stwa %B6wiata]] [[pt:Lista de paises]] [[ro:&#354;&#259;ri ale lumii]] [[ru:&#1040;&#1083;&#1092;&#1072;&#1074;&#1080;&#1090;&#1085;&#1099;&#1081; &#1089;&#1087;&#1080;&#1089;&#1086;&#1082; &#1089;&#1090;&#1088;&#1072;&#1085;]] [[simple:List of countries]] [[sl:Dr&#382;ave sveta]] [[sr:&#1057;&#1087;&#1080;&#1089;&#1072;&#1082; &#1076;&#1088;&#1078;&#1072;&#1074;&#1072;]] [[fi:Luettelo valtioista]] [[sv:Alfabetisk lista &#246;ver v&#228;rldens l&#228;nder]] [[ta:&#2953;&#2994;&#2965; &#2984;&#3006;&#2975;&#3009;&#2965;&#2995;&#3007;&#2985;&#3021; &#2986;&#2975;&#3021;&#2975;&#3007;&#2991;&#2994;&#3021;]] [[th:&#3619;&#3634;&#3618;&#3594;&#3639;&#3656;&#3629;&#3611;&#3619;&#3632;&#3648;&#3607;&#3624;]] [[tt:D&#228;wl&#228;tl&#228;r isemlege]] [[tr:&#220;lkeler]] [[uk:&#1057;&#1087;&#1080;&#1089;&#1086;&#1082; &#1082;&#1088;&#1072;&#1111;&#1085;]] [[ur:%D9%85%D9%85%D8%A7%D9%84%DA%A9]] [[yi:לענדער]] [[zh:&#19990;&#30028;&#22320;&#29702;&#32034;&#24341;]] 1456 11070 2004-11-14T12:53:37Z Feens 37 Rumānijas karogs Rumānijas karogs 1457 11071 2004-11-14T12:54:55Z Feens 37 Rumānijas ģerbonis Rumānijas ģerbonis 1458 11072 2004-11-14T12:55:44Z Feens 37 Rumānija Rumānija 1459 52194 2006-06-27T09:41:34Z YurikBot 213 robot Modifying: [[vo:Rumän]] '''Rumānija''' ([[rumāņu valoda|rumāniski]] ''România'') ir vidēji attīstīta mononacionāla valsts [[Eiropa|Eiropas]] dienvidaustrumos - [[Balkāni|Balkānos]]. Ziemeļos un [[Dobrudža|Dobrudžā]] tā robežojas ar [[Ukraina|Ukrainu]], austrumos ar [[Moldova|Moldovu]], dienvidos ar [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet rietumos ar [[Serbija|Serbiju]]. No dienvidiem to apskalo [[Melnā jūra]]. Rumānija ir [[ES]] kandidātvalsts. {{stub}} <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''România'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Rumanija karogs.png|125px|Rumānijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Coa romania.png|125px|Rumānijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Rumānijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Rumānijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationRomania.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[pusprezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>2,0 - brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,778 (69.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>7 600 USD (2002) - 95.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[rumāņu valoda]] <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[rumāņi]] - 88%<br>[[ungāri]] - 7% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[pareizticība]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Bukareste]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Bukareste]]<br/>[[Jasi]]<br/>[[Kluža-Napoka]] <tr><td>[[Rumānijas prezidents|Prezidents]]<td>[[Trajāns Basesku]] <tr><td>[[Rumānijas premjerministrs|Premjerministrs]]<td>[[Kalins Popesku-Taričanu]] <tr><td>Platība<td>238 391 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2003)<td>21 480 200 <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] 1877.gada 9.maijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Rumānijas leja]]/ROL <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.RO <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+40 </table> ====Skat. arī==== *[[Rumānijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{NATO}} [[Category:Valstis]] [[Category:Rumānija]] [[af:Roemenië]] [[als:Rumänien]] [[an:Rumanía]] [[ar:رومانيا]] [[ast:Rumanía]] [[be:Румынія]] [[bg:Румъния]] [[bs:Rumunija]] [[ca:Romania]] [[chr:ᎶᎹᏂᏯ]] [[cs:Rumunsko]] [[cy:Romania]] [[da:Rumænien]] [[de:Rumänien]] [[el:Ρουμανία]] [[en:Romania]] [[eo:Rumanio]] [[es:Rumania]] [[et:Rumeenia]] [[fa:رومانی]] [[fi:Romania]] [[fiu-vro:Romaania]] [[fr:Roumanie]] [[fy:Roemeenje]] [[ga:An Rómáin]] [[gd:Romàinia]] [[gl:Romanía - România]] [[he:רומניה]] [[hi:रोमानिया]] [[hr:Rumunjska]] [[ht:Woumani]] [[hu:Románia]] [[ia:Romania]] [[id:Rumania]] [[io:Rumania]] [[is:Rúmenía]] [[it:Romania]] [[ja:ルーマニア]] [[jbo:roMAni,as.]] [[ka:რუმინეთი]] [[ko:루마니아]] [[ks:रोमानिया]] [[ku:Romanya]] [[kw:Roumani]] [[la:Romania]] [[li:Roemenië]] [[lt:Rumunija]] [[mk:Романија]] [[mo:România]] [[ms:Romania]] [[mt:Rumanija]] [[na:Romania]] [[nds:Rumänien]] [[nl:Roemenië]] [[nn:Romania]] [[no:Romania]] [[oc:Romania]] [[pl:Rumunia]] [[pt:Roménia]] [[rm:Rumenia]] [[rmy:Rumuniya]] [[ro:România]] [[roa-rup:Românii]] [[ru:Румыния]] [[sa:रोमानिया]] [[scn:Rumanìa]] [[sh:Rumunija]] [[simple:Romania]] [[sk:Rumunsko]] [[sl:Romunija]] [[sq:Rumania]] [[sr:Румунија]] [[sv:Rumänien]] [[ta:ருமேனியா]] [[th:ประเทศโรมาเนีย]] [[tl:Romania]] [[tr:Romanya]] [[ug:رومىنىيە]] [[uk:Румунія]] [[vo:Rumän]] [[wa:Roumaneye]] [[yi:ראמעניע]] [[zh:羅馬尼亞]] [[zh-min-nan:Lô-má-nî-a]] 1460 11074 2004-11-14T13:30:42Z Feens 37 Ruandas karogs Ruandas karogs 1461 11075 2004-11-14T13:32:44Z Feens 37 Ruandas ģerbonis Ruandas ģerbonis 1462 11076 2004-11-14T13:33:14Z Feens 37 Ruanda Ruanda 1463 48530 2006-05-31T10:31:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:رۋاندا]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Repubulika y'u Rwanda<br>Republique Rwandaise<br>Republic of Rwanda'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Rwanda flag large.png|Ruandas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Rwandaflag3.png|Ruandas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Ruandas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Ruandas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationRwanda.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td>[[franču valoda]]<br>[[kiņaruandas valoda]]<br>[[angļu valoda]]<br>[[suahili valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Kigali]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Kigali]]<br/>[[Butare]]<br/>[[Gitarama]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Pols Kagame]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Bernards Makuza]] <tr><td>[[Platība]]<td>26 338 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>7 312 756<br/> 281/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <td>No [[Beļģija|Beļģijas]] 1962.gada 1.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Ruandas franks]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Rwanda Nziza]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.RW <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+250 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[Category:Ruanda]] [[af:Rwanda]] [[am:ሩዋንዳ]] [[an:Ruanda]] [[ar:رواندا]] [[bg:Руанда]] [[bs:Ruanda]] [[ca:Rwanda]] [[cs:Rwanda]] [[da:Rwanda]] [[de:Ruanda]] [[el:Ρουάντα]] [[en:Rwanda]] [[eo:Ruando]] [[es:Ruanda]] [[et:Rwanda]] [[eu:Ruanda]] [[fa:رواندا]] [[fi:Ruanda]] [[fr:Rwanda]] [[gl:Ruanda - Rwanda]] [[he:רואנדה]] [[hi:रवांडा]] [[hr:Ruanda]] [[hu:Ruanda]] [[id:Rwanda]] [[io:Ruanda]] [[is:Rúanda]] [[it:Ruanda]] [[ja:ルワンダ]] [[jv:Rwanda]] [[kg:Rwanda]] [[ko:르완다]] [[kw:Rwanda]] [[la:Ruanda]] [[lt:Ruanda]] [[mk:Руанда]] [[ms:Rwanda]] [[nds:Ruanda]] [[nl:Rwanda]] [[nn:Rwanda]] [[no:Rwanda]] [[oc:Rwanda]] [[pl:Rwanda]] [[pt:Ruanda]] [[ro:Ruanda]] [[ru:Руанда]] [[rw:Rwanda]] [[sh:Ruanda]] [[simple:Rwanda]] [[sk:Rwanda]] [[sl:Ruanda]] [[sq:Ruanda]] [[sr:Руанда]] [[sv:Rwanda]] [[sw:Rwanda]] [[tl:Rwanda]] [[tr:Ruanda]] [[ug:رۋاندا]] [[uk:Руанда]] [[vi:Rwanda]] [[zh:卢旺达]] [[zh-min-nan:Rwanda]] 1464 48150 2006-05-29T20:12:04Z Feens 37 *[[Abhāzija]] *[[Dienvidosetija]] *[[Kalnu Karabaha]] *[[Ziemeļkipras turku republika]] *[[Kosova]] *[[Ķīnas republika (Taivāna)|Ķīnas republika]] ([[Taivāna]]) *[[Piedņestras Moldāvu Republika]] *[[Somalilenda]] *[[Tamililama]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Valstu uzskaitījumi]] 1465 11079 2004-11-14T14:57:04Z Feens 37 Portugāles karogs Portugāles karogs 1466 11080 2004-11-14T14:58:20Z Feens 37 Portugāles ģerbonis Portugāles ģerbonis 1467 11081 2004-11-14T15:03:39Z Feens 37 Portugāle Portugāle 1468 27906 2006-01-27T14:41:44Z Feens 37 prez. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República Portuguesa'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Portugal flag large.png|Portugāles republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Portugal coa.png|Portugāles republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Portugāles republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Portugāles republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationPortugal.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[portugāļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Lisabona]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Lisabona]]<br/>[[Portu]]<br/>[[Amadora]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Anibals Kavako Silva]]<br>(''Aníbal A. Cavaco Silva'') <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Žozē Sokratess]] <tr><td>[[Platība]]<td>92 391 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2004]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>10 524 145<br/>114/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Leonas karaliste|Leonas karalistes]] 1128.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/[[eira]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[A Portuguesa]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.PT <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+351 </table> ====Skat.arī==== *[[Portugāles pilsētu uzskaitījums]] ====Ārējās saites==== *[http://www.portugalia.org Portugāles fotogrāfijas] - Portugalia.org {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[Category:Valstis]] [[af:Portugal]] [[als:Portugal]] [[an:Portugal]] [[ar:برتغال]] [[ast:Portugal]] [[bg:Португалия]] [[ca:Portugal]] [[cs:Portugalsko]] [[cy:Portiwgal]] [[de:Portugal]] [[el:Πορτογαλία]] [[en:Portugal]] [[eo:Portugalio]] [[es:Portugal]] [[et:Portugal]] [[eu:Portugal]] [[fa:پرتغال]] [[fi:Portugali]] [[fr:Portugal]] [[fy:Portegal]] [[gl:Portugal]] [[he:פורטוגל]] [[hi:पुर्तगाल]] [[hr:Portugal]] [[ht:Pòtigal]] [[hu:Portugália]] [[ia:Portugal]] [[io:Portugal]] [[is:Portúgal]] [[it:Portogallo]] [[ja:ポルトガル]] [[ko:포르투갈]] [[ks:पुर्तगाल]] [[ku:Portekîz]] [[kw:Portyngal]] [[la:Portugallia]] [[lb:Portugal]] [[li:Portugal]] [[lt:Portugalija]] [[ms:Portugal]] [[mt:Portugall]] [[nds:Portugal]] [[nl:Portugal]] [[nn:Portugal]] [[no:Portugal]] [[oc:Portugal]] [[os:Португали]] [[pl:Portugalia]] [[pt:Portugal]] [[rm:Portugal]] [[ro:Portugalia]] [[ru:Португалия]] [[sa:पुर्तगाल]] [[sc:Portugallu]] [[simple:Portugal]] [[sk:Portugalsko]] [[sl:Portugalska]] [[sq:Portugalia]] [[sr:Португалија]] [[sv:Portugal]] [[th:สาธารณรัฐโปรตุเกส]] [[tl:Portugal]] [[tr:Portekiz]] [[uk:Португалія]] [[vi:Bồ Đào Nha]] [[yi:פּאָרטוגאַל]] [[zh:葡萄牙]] [[zh-min-nan:Portugal]] 1469 11083 2004-11-14T15:14:49Z Feens 37 Polijas karogs Polijas karogs 1470 11084 2004-11-14T15:19:24Z Feens 37 Polijas ģerbonis Polijas ģerbonis 1471 11085 2004-11-14T15:20:07Z Feens 37 Polija Polija 1472 48373 2006-05-31T04:12:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:پولشا]] '''Polijas Republika''' ([[poļu valoda|poliski]] - ''Rzeczpospolita Polska'') ir mononacionāla valsts [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], kas robežojas ar [[Vācija|Vāciju]] rietumos, [[Čehija|Čehiju]] un [[Slovākija|Slovākiju]] dienvidos, [[Ukraina|Ukrainu]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] austrumos, un [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]], [[Lietuva|Lietuvu]] un [[Krievija|Krieviju]] ([[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalu]]) ziemeļos. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rzeczpospolita Polska'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Flag of Poland 320px border1.png|Polijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:85px-Herb Polski.png|Polijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Polijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Polijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationPoland.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[poļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Varšava]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Varšava]]<br/>[[Lodza]]<br/>[[Krakova]] <tr><td>[[Polijas prezidenti|Prezidents]]<td>[[Lehs Kačinskis]] (''Lech Kaczyński'') <tr><td>[[Polijas premjerministri|Premjerministrs]]<td>[[Kazimeržs Marcinkevičs]] (''Kazimierz Marcinkiewicz'') <tr><td>[[Platība]]<td>312 685 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2004]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>38 626 349<br/> 123,5/km&sup2; <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[poļi]] - 98% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[katoļi]] <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Atjaunota 1918.gada 11.novembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[zlots]]/PLN <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Mazurek Dąbrowskiego]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.PL <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+48 </table> {{commons|Category:Poland}} ==Administratīvais iedalījums== 16 vojevodistes (vēsturiskais latviešu nosaukums - vaivadijas) (''województwo'') *apriņķi (''powiat''), iedalās 65 pilsētās ar apriņķa tiesībām (''powiat grodzki'') un 308 lauku apriņķos (''powiat ziemski'') **2478 gminas (''gmina''), iedalās lauku gminās (''gmina wiejska''), gminās ar pilsētu (''gmina miejsko-wiejska'') un pilsētās ar gminas tiesībām (''gmina miejska''). Skat:[[Polijas administratīvais iedalījums|Polijas vojevodistes]] ==Vēsture== ''Par Polijas vēsturi vairāk, skat. [[Polijas vēsture]]'' Polijas un poļu vēsture ir ļoti bagāta ar notikumiem. Vēsturiski Polija bijusi gan Eiropas lielvalsts (XVI - XVII gs), gan ilgus gadus (no 1795.gada līdz 1918.gadam) Polija neeksistēja vispār, līdz, pamatojoties uz [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] rezultātiem, atkal ieguva neatkarību. Polijas valsts rašanās centrs ir [[Varta|Vartas]] upes baseins X gs vidū, kad 966.gadā [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pirmais karalis [[Meško I]] pieņēma [[katolisms|katolismu]] un nodibināja kontroli pār Polijas teritoriju. XII. gs bija [[feodālisms|feodālās]] sadrumstalotības periods, kad Polijas teritorijā eksistēja gandrīz pilnīgi neatkarīgas kņazistes. [[Image:Rzeczpospolita.png|thumb|200px|Polija-Lietuva uzplaukuma laikā|left]] 1320.gadā karalis [[Vladislavs I]] atkal apvienoja valsti. [[Jagelloni|Jagellonu]] valdīšanas laikā Polija noslēdza [[personālūnija|personālūniju]] ar [[Lietuva|Lietuvu]], un pēc [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] valsts izveidošanās 1569.gadā kļuva par Eiropas lielvaru. Valsts īpatnība bija tās iekārta - [[muižnieku demokrātija]] ar ievēlējamu karali. Sākot no XVII gs vidus, cīņā ar [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Krievija|Krieviju]] valsts novājinās, un nonāk apkārtējo valstu ietekmē. 1791.gadā Polijā tiek pieņemta pirmā rakstītā konstitūcija Eiropā. Trīs [[Polijas dalīšanas|dalīšanās]] (1772., 1793. un 1795.gadā) Polija pazūd no pasaules kartes kā neatkarīga valsts uz 123 gadiem. Tā tiek sadalīta starp [[Krievija|Krieviju]], [[Prūsija|Prūsiju]] un [[Austrija|Austriju]]. Notiek daudzas [[poļu sacelšanās uzskaitījums|poļu sacelšanās]], bet valsts atjaunojas pēc tikai pēc 1.Pasaules kara [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] vadībā. 1926.gada maijā Pilsudskis [[pučs|puča]] rezultātā nodibina [[autoritārisms|autoritāru]] režīmu. [[Image:Rzeczpospolita_1920.png|thumb|200px|Polija starp pasaules kariem|left]] [[2.pasaules karš]] Eiropā sākas ar Vācijas iebrukumu Polijā 1939.gada 1.septembra rītā. 17.septembrī, pamatojoties uz [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]], [[PSRS]] iebrūk Polijā no austrumiem, un līdz 6.oktobrim abi agresori ir okupējuši valsti. Cīņai par neatkarību poļi izveido [[Polijas pagrīdes valsts|Polijas pagrīdes valsti]] ar paralēlām pārvaldes struktūrām. 1944.gadā Polija tiek atjaunota kā neatkarīga valsts (faktiski PSRS satelītvalsts). Austrumu teritorijas paliek PSRS sastāvā, bet, pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferenču]] lēmumiem, Polijai piešķir Vācijas austrumu teritorijas un daļu no [[Austrumprūsija|Austrumprūsijas]]. 1978.gada 16.oktobrī polis Karols Vojtila kļūst par [[pāvests|pāvestu]] [[Jānis Pāvils II|Jāni Pāvilu II]], bet 1980.gada septembrī [[Gdaņska|Gdaņskā]] tiek nodibināta arodapvienība [[Solidaritāte (organizācija)|Solidaritāte]]. Šie divi fakti tiek vērtēti kā [[sociālisms|sociālisma]] norieta sākums Austrumeiropā. Pamatojoties uz [[Apaļais galds Polijā|Apaļā galda]] lēmumiem 1989.gadā Polijā notiek brīvas vēlēšanas. 1999.gadā Polija iestājās [[NATO]], bet 2004.gada 1.maijā - [[ES]]. ==Politika== Polija ir demokrātiska parlamentāra [[republika]], tomēr prezidentam ir zināma ietekme uz politikas veidošanu. Pašreizējā konstitūcija pieņemta 1997.gadā. Polijas [[valsts galva]] ir [[Polijas prezidenti|prezidents]] (''Prezydent Rzeczypospolitej Polskiej''), kuru ievēl vispārējās vēlēšanās. Ja pirmajā vēlēsanu kārtā kāds no kandidātiem netiek ievēlēts ar absolūtu balsu vairākumu, tiek rīkota otrā vēlēšanu kārta, kurā piedalās divi kandidātu, kuri ieguvuši visvairāk balsu. Prezidenta vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem. Pēdējās notika 2005.gadā. Likumdevēja vara ir divpalātu [[parlaments]] - apakšpalāta - [[Seims]] (''Sejm'') (460 deputāti) un augšpalāta - [[Senāts]] (''Senat''). Seimu ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās pēc [[D'Honda metode|D'Honda metodes]], bet Senātu ievēl pēc retāk sastopamā [[bloku balsošana|bloku balsošanas] (''plurality bloc voting'') principa. Lai iekļūtu parlamentā, notiekta 5% [[vēlēšanu barjera]]. Vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem. Pēdējās notika 2005.gadā. Ipašos gadījumos abas palātas notur kopīgas sēdes, tad šis likumdošanas orgāns saucas - Nacionalā asambleja (''Zgromadzenie Narodowe''). Polijas izpildvara ir Ministru kabinets (''Rada Ministrów'') ar premjerministru (''Prezes Rady Ministrów'') vadība. Formāli Ministru prezidentu ieceļ Polijas prezidents pēc saviem ieskatiem, tomēr parasti tas ir tās partijas pārstāvis, kurai ir vairākums Seimā. Tiesu varas augstakais orgāns Polijā ir Augstākā tiesa (''Sąd Najwyższy'') un Konstitucionālā tiesa (''Trybunał Konstytucyjny''). Cilvēktiesību jautājumus uzrauga [[ombuds]] (''Rzecznik Praw Obywatelskich''). Skat. *[[Polijas politisko partiju uzskaitījums]] ==Skat. arī== *[[Polijas administratīvais iedalījums]] *[[Polijas pilsētu uzskaitījums]] *[[Polijas prezidenti]] *[[Polijas novadi]] *[[Polijas upju uzskaitījums]] *[[Polijas valdnieku uzskaitījums]] *[[Vietas Polijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] ==Arējās saites== * [http://www.ga.com.pl/ Polijas attēlu galerija] * [http://www.travelphoto.pl/regionypl.htm Polijas attēlu galerija] * [http://www.poczta-polska.pl/mw/index.html Polijas attēlu galerija] * [http://www.seepoland.pl Polijas panorāmas] * [http://webcam.deili.info/en,1,1 Polijas web-kameras] * [http://www.pilot.pl/ Polijas karte] * [http://www.pot.gov.pl/ Tūrisma informācija] * [http://www.poland-tourism.pl/ Tūrisma informācija] * [http://www.poland.com/ Viesnīcas Polijā] * [http://www.lodging-poland.com Viesnīcas Polijā] * [http://en.zamki.pl/ Polijas pilis] ==Attēlu galerija== <gallery> Image:Warsaw palace.jpg|[[Varšava]] Image:Piazza_del_Mercato_di_Cracovia.JPG|[[Krakova]] Image:ZURAW-Gdansk 2004 ubt.jpeg|[[Gdaņska]] Image:Breslau-rathaus.jpg|[[Vroclava]] Image:Jasna Góra 20050919.JPG|[[Čenstohova]] Image:Malbork zamek zblizenie.jpg|[[Malborkas pils|Malborkas]] (Marienburgas) pils Image:Tatry Panorama01xxx.jpg|[[Tatri]] </gallery> {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[Category:Polija|*]] [[Category:Poļi|*3]] [[af:Pole]] [[als:Polen]] [[an:Polonia]] [[ang:Polaland]] [[ar:بولندا]] [[ast:Polonia]] [[be:Польшча]] [[bg:Полша]] [[br:Polonia]] [[bs:Poljska]] [[ca:Polònia]] [[cs:Polsko]] [[csb:Pòlskô]] [[cv:Польша]] [[cy:Gwlad Pwyl]] [[da:Polen]] [[de:Polen]] [[el:Πολωνία]] [[en:Poland]] [[eo:Pollando]] [[es:Polonia]] [[et:Poola]] [[eu:Polonia]] [[fa:لهستان]] [[fi:Puola]] [[fiu-vro:Poola]] [[fo:Pólland]] [[fr:Pologne]] [[fur:Polonie]] [[fy:Poalen]] [[ga:An Pholainn]] [[gd:A' Phòlainn]] [[gl:Polonia - Polska]] [[gn:Polonia]] [[he:פולין]] [[hi:पोलैंड]] [[hr:Poljska]] [[hu:Lengyelország]] [[hy:Լեհաստան]] [[ia:Polonia]] [[id:Polandia]] [[io:Polonia]] [[is:Pólland]] [[it:Polonia]] [[ja:ポーランド]] [[ka:პოლონეთი]] [[ko:폴란드]] [[ku:Polonya]] [[kw:Poloni]] [[la:Polonia]] [[lb:Polen]] [[li:Pole]] [[lt:Lenkija]] [[mk:Полска]] [[mo:Полония]] [[ms:Poland]] [[mt:Polonja]] [[na:Poland]] [[nds:Polen]] [[nds-nl:Pooln]] [[nl:Polen]] [[nn:Polen]] [[no:Polen]] [[nrm:Polongne]] [[oc:Polonha]] [[os:Польшæ]] [[pl:Polska]] [[pt:Polónia]] [[qu:Pulska]] [[ro:Polonia]] [[ru:Польша]] [[scn:Pulonia]] [[sco:Poland]] [[se:Polen]] [[simple:Poland]] [[sk:Poľsko]] [[sl:Poljska]] [[sq:Polonia]] [[sr:Пољска]] [[sv:Polen]] [[tet:Polónia]] [[th:ประเทศโปแลนด์]] [[tl:Poland]] [[tr:Polonya]] [[ug:پولشا]] [[uk:Польща]] [[vi:Ba Lan]] [[war:Polonya]] [[yi:פוילן]] [[zh:波兰]] [[zh-min-nan:Polska]] 1473 11087 2004-11-14T17:21:59Z Feens 37 Peru Peru 1474 11088 2004-11-14T17:24:04Z Feens 37 Peru karogs Peru karogs 1475 11089 2004-11-14T17:25:02Z Feens 37 Peru ģerbonis Peru ģerbonis 1476 49998 2006-06-11T02:25:38Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sk:Peru]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República del Perú<br>Piruw'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Peru flag large.png|Peru republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:125px-PeruCoatofArms.png|Peru republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Peru republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Peru republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationPeru.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td>[[spāņu valoda]]<br>[[kečvu valoda]]<br>[[aimaru valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Lima]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Lima]]<br/>[[Arekipa]]<br/>[[Truhiljo]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Alehandro Toledo Manriks]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Pedro Pablo Kučinskis]]<br>(''Pedro Pablo Kuczynski'') <tr><td>[[Platība]]<td>1 285 220 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>28 409 897<br/> 22/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1821.gada 28.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[sols]]/PEN <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -5 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Somos libres, seámoslo siempre]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.PE <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+51 </table> [[Category:Valstis]] [[af:Peru]] [[an:Perú]] [[ar:بيرو]] [[ast:Perú]] [[ay:Piruw]] [[be:Пэру]] [[bg:Перу]] [[bs:Peru]] [[ca:Perú]] [[cs:Peru]] [[cv:Перу]] [[cy:Periw]] [[da:Peru]] [[de:Peru]] [[el:Περού]] [[en:Peru]] [[eo:Peruo]] [[es:Perú]] [[et:Peruu]] [[eu:Peru]] [[fa:پرو]] [[fi:Peru]] [[fr:Pérou]] [[frp:Pèrou]] [[gd:Peru]] [[gl:Perú]] [[he:פרו]] [[hi:पेरू]] [[hr:Peru]] [[hu:Peru]] [[id:Peru]] [[io:Peru]] [[is:Perú]] [[it:Perù]] [[ja:ペルー]] [[ka:პერუ]] [[ko:페루]] [[ks:Pēru]] [[kw:Perou]] [[la:Peruvia]] [[lt:Peru]] [[mk:Перу]] [[ms:Peru]] [[nah:Incatlān]] [[nds:Peru]] [[nl:Peru]] [[nn:Peru]] [[no:Peru]] [[nrm:Pérou]] [[oc:Peró]] [[pl:Peru]] [[pt:Peru]] [[qu:Piruw]] [[rmy:Peru]] [[ro:Peru]] [[ru:Перу]] [[sa:पेरु]] [[scn:Perù]] [[sh:Peru]] [[simple:Peru]] [[sk:Peru]] [[sl:Peru]] [[sq:Peru]] [[sr:Перу]] [[sv:Peru]] [[ta:பெரு]] [[th:ประเทศเปรู]] [[tl:Peru]] [[tr:Peru]] [[ug:پېرۇ]] [[uk:Перу]] [[yi:פערו]] [[zh:秘鲁]] [[zh-min-nan:Perú]] 1477 11091 2004-11-14T17:36:10Z Feens 37 Paragvajas karogs Paragvajas karogs 1478 11092 2004-11-14T17:37:31Z Feens 37 Paragvajas ģerbonis Paragvajas ģerbonis 1479 11093 2004-11-14T17:38:12Z Feens 37 Paragvajas ģerbonis Paragvajas ģerbonis 1480 48712 2006-06-02T05:26:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[az:Paraqvay]], [[ug:پاراگۋاي]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República del Paraguay'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Paraguay flag large.png|Paragvajas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Paraguay coa.png|Paragvajas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Paragvajas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Paragvajas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationParaguay.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td>[[spāņu valoda]]<br>[[gvarānu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Asunsjona]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Asunsjona]]<br/>[[Este]]<br/>[[Sanlorenso]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Nikanors Duarte Frutoss]] <tr><td>[[Platība]]<td>406 750 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2004]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>6 191 368<br/>15/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1811.gada 15.maijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[gvarani]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Paraguayos, República o Muerte]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.PY <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+595 </table> [[Category:Valstis]] [[an:Paraguai]] [[ar:باراغواي]] [[az:Paraqvay]] [[bg:Парагвай]] [[bs:Paragvaj]] [[ca:Paraguai]] [[cs:Paraguay]] [[da:Paraguay]] [[de:Paraguay]] [[en:Paraguay]] [[eo:Paragvajo]] [[es:Paraguay]] [[et:Paraguay]] [[eu:Paraguai]] [[fa:پاراگوئه]] [[fi:Paraguay]] [[fiu-vro:Paraguay]] [[fr:Paraguay]] [[ga:Paragua]] [[gl:Paraguai - Paraguay]] [[gn:Paraguái]] [[he:פרגוואי]] [[hr:Paragvaj]] [[hu:Paraguay]] [[id:Paraguay]] [[io:Paraguay]] [[is:Paragvæ]] [[it:Paraguay]] [[ja:パラグアイ]] [[ka:პარაგვაი]] [[ko:파라과이]] [[kw:Paragway]] [[la:Paraguaia]] [[lt:Paragvajus]] [[mk:Парагвај]] [[ms:Paraguay]] [[nds:Paraguay]] [[nl:Paraguay]] [[nn:Paraguay]] [[no:Paraguay]] [[oc:Paraguai]] [[pl:Paragwaj]] [[pt:Paraguai]] [[qu:Parawayi]] [[ro:Paraguay]] [[ru:Парагвай]] [[sh:Paragvaj]] [[simple:Paraguay]] [[sk:Paraguaj]] [[sl:Paragvaj]] [[sq:Paraguai]] [[sr:Парагвај]] [[sv:Paraguay]] [[tet:Paraguai]] [[th:ประเทศปารากวัย]] [[tl:Paraguay]] [[tr:Paraguay]] [[ug:پاراگۋاي]] [[uk:Парагвай]] [[ur:پیراگوۓ]] [[vi:Paraguay]] [[yi:פאראגוויי]] [[zh:巴拉圭]] [[zh-min-nan:Paraguay]] 1481 11095 2004-11-14T18:10:23Z Feens 37 Papua-Jaungvinejas karogs Papua-Jaungvinejas karogs 1482 11096 2004-11-14T18:13:16Z Feens 37 Papua-Jaungvinejas ģerbonis Papua-Jaungvinejas ģerbonis 1483 11097 2004-11-14T18:15:04Z Feens 37 Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvineja 1484 52325 2006-06-29T05:55:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:پاپوا گینه نو]] '''Papua-Jaungvinejā''' dzīvo mazāk nekā 5 miljoni cilvēku. Pēc rietumu standartiem daudzi cilvēki ir nabadzīgi. Valsts ir bagāta ar dabas resursiem - [[varš|varu]] un [[zelts|zeltu]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Papua New Guinea'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Papua new guinea flag large.png|Papua-Jaungvinejas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:PapuaNewGuinea coa.png|Papua-Jaungvinejas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Papua-Jaungvinejas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Papua-Jaungvinejas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationPapuaNewGuinea.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td>[[angļu valoda]]<br>[[tokpisina valoda]]<br>[[hirimotu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Portmorsbija]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Portmorsbija]]<br/>[[Lae]]<br/>[[Arava]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Pauliass Matane]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Maikls Somare]] <tr><td>[[Platība]]<td>462 840 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2000]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>4 927 000<br/>11/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Austrālija|Austrālijas]] 1975.gada 16.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[kina]]/PGK <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +10 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[O arise all you sons of this land]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.PG <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+675 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Papua y Nueba Guinea]] [[az:Papua Yeni Qvineya]] [[bg:Папуа-Нова Гвинея]] [[ca:Papua Nova Guinea]] [[cs:Papua-Nová Guinea]] [[da:Papua Ny Guinea]] [[de:Papua-Neuguinea]] [[el:Παπούα Νέα Γουινέα]] [[en:Papua New Guinea]] [[eo:Papuo-Nov-Gvineo]] [[es:Papúa Nueva Guinea]] [[et:Paapua Uus-Guinea]] [[eu:Papua Ginea Berria]] [[fa:پاپوا گینه نو]] [[fi:Papua-Uusi-Guinea]] [[fr:Papouasie-Nouvelle-Guinée]] [[gl:Papúa Nova Guinea]] [[he:פפואה גינאה החדשה]] [[hr:Papua Nova Gvineja]] [[hu:Pápua Új-Guinea]] [[id:Papua Nugini]] [[ilo:Papua Baro a Guinea]] [[io:Papua Nov-Guinea]] [[is:Papúa Nýja-Gínea]] [[it:Papua Nuova Guinea]] [[ja:パプアニューギニア]] [[ko:파푸아 뉴기니]] [[ks:पपुवा न्यू गिनी]] [[la:Papua Nova Guinea]] [[li:Papoea-Nui-Guinea]] [[lt:Papua Naujoji Gvinėja]] [[ms:Papua New Guinea]] [[nds:Papua-Niegguinea]] [[nl:Papoea-Nieuw-Guinea]] [[nn:Papua Ny-Guinea]] [[no:Papua Ny-Guinea]] [[oc:Papoa Nòva Guinèa]] [[pl:Papua-Nowa Gwinea]] [[pt:Papua-Nova Guiné]] [[ro:Papua Noua Guinee]] [[ru:Папуа — Новая Гвинея]] [[sa:पपुवा न्यू गिनी]] [[sh:Papua Nova Gvineja]] [[simple:Papua New Guinea]] [[sk:Papua-Nová Guinea]] [[sl:Papua Nova Gvineja]] [[sq:Papuanova Guinea]] [[sr:Папуа Нова Гвинеја]] [[sv:Papua Nya Guinea]] [[ta:பப்புவா நியூ கினி]] [[th:ประเทศปาปัวนิวกินี]] [[tl:Papua New Guinea]] [[tpi:Papua Niugini]] [[tr:Papua Yeni Gine]] [[ug:پاپۇئا يېڭى گۋىنىيىسى]] [[uk:Папуа-Нова Гвінея]] [[zh:巴布亚新几内亚]] [[zh-min-nan:Papua Sin Guinea]] 1485 11099 2004-11-14T19:28:15Z Feens 37 Panamas karogs Panamas karogs 1486 11100 2004-11-14T19:33:51Z Feens 37 Panamas ģerbonis Panamas ģerbonis 1487 11101 2004-11-14T19:34:00Z Feens 37 Panama Panama 1488 48702 2006-06-02T05:16:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[ht:Panama (peyi)]], [[ug:پاناما]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de Panamá'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Panama flag large.png|Panamas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:110px-Escudo armas Panama.png|Panamas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Panamas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Panamas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationPanama.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Panama]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Panama]]<br/>[[Sanmigelito]]<br/>[[Laskumbresa]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Martins Torihoss]] <tr><td>[[Platība]]<td><br/>78 200 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>2845 647<br/>37/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Kolumbija|Kolumbijas]] 1903.gada 3.novembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[balboa]]/PAB <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -5 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Himno Istmeño]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.PA <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+507 </table> [[Category:Valstis]] [[an:Panamá]] [[ar:بنما]] [[az:Panama]] [[bg:Панама]] [[bs:Panama]] [[ca:Panamà]] [[cs:Panama]] [[cy:Panamá]] [[da:Panama]] [[de:Panama]] [[en:Panama]] [[eo:Panamo]] [[es:Panamá]] [[et:Panama]] [[eu:Panama]] [[fa:پاناما]] [[fi:Panama]] [[fr:Panamá]] [[ga:Panama]] [[gl:Panamá]] [[he:פנמה]] [[hr:Panama]] [[ht:Panama (peyi)]] [[hu:Panamai Köztársaság]] [[id:Panama]] [[io:Panama]] [[is:Panama]] [[it:Panamá]] [[ja:パナマ]] [[ko:파나마]] [[ks:पानामा]] [[kw:Panama]] [[la:Panama]] [[lt:Panama]] [[mk:Панама]] [[ms:Panama]] [[nds:Panama]] [[nl:Panama (land)]] [[nn:Panama]] [[no:Panama]] [[nrm:Panama]] [[oc:Panamà (país)]] [[pl:Panama]] [[pt:Panamá]] [[ro:Panama]] [[ru:Панама]] [[sa:पानामा]] [[scn:Panamà]] [[simple:Panama]] [[sk:Panama (štát)]] [[sl:Panama]] [[sq:Panama]] [[sr:Панама]] [[sv:Panama]] [[th:สาธารณรัฐปานามา]] [[tl:Panama]] [[tr:Panama]] [[ug:پاناما]] [[uk:Панама]] [[vi:Panama]] [[zh:巴拿马]] [[zh-min-nan:Panamá]] 1489 11103 2004-11-14T20:01:10Z Feens 37 Palau karogs Palau karogs 1490 11104 2004-11-14T20:03:38Z Feens 37 Palau Palau 1491 46696 2006-05-21T13:37:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Palau]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Palau<br/>Beluu er a Belau'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=270px>[[Image:125px-Palau flag large.png|Palau republikas karogs]] <tr><td align=center width=270px>([[Palau republikas karogs|Par karogu]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationPalau.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]],<br>[[palauiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Korora]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Korora]]<br/>[[Mejunsa]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Tomijs Remengesavs]] <tr><td>[[Platība]]<td>458 [[km²]] <br/> 4% <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>19 092<br/> 42/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]] <td>No [[ASV]] 1994.gada 1.oktobrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ASV dolārs]]/USD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +9 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Belau loba klisiich er a kelulul]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.PW <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+680 </table> [[Category:Valstis]] [[an:Palau]] [[bg:Палау]] [[bs:Palau]] [[ca:Palau]] [[cs:Palau]] [[da:Palau]] [[de:Palau]] [[en:Palau]] [[eo:Palaŭo]] [[es:Palau]] [[et:Belau]] [[eu:Palau]] [[fi:Palau]] [[fr:Palaos]] [[gl:Palau - Belau]] [[he:פלאו]] [[hr:Palau]] [[hu:Palau]] [[id:Palau]] [[io:Palau]] [[is:Palá]] [[it:Palau (stato)]] [[ja:パラオ]] [[ko:팔라우]] [[kw:Palau]] [[lt:Palau]] [[ms:Palau]] [[nds:Palau]] [[nl:Palau (land)]] [[nn:Palau]] [[no:Palau]] [[oc:Palau]] [[pl:Palau]] [[pt:Palau]] [[ro:Palau]] [[ru:Палау]] [[sh:Palau]] [[simple:Palau]] [[sk:Palau]] [[sl:Palau]] [[sq:Palau]] [[sr:Палау]] [[sv:Palau]] [[th:สาธารณรัฐปาเลา]] [[tl:Palau]] [[tr:Palau]] [[uk:Палау]] [[zh:帛琉]] [[zh-min-nan:Palau]] 1492 11106 2004-11-14T20:17:17Z Feens 37 Pakistānas karogs Pakistānas karogs 1493 11107 2004-11-14T20:18:43Z Feens 37 Pakistānas ģerbonis Pakistānas ģerbonis 1494 11108 2004-11-14T20:19:48Z Feens 37 Pakistāna Pakistāna 1495 50985 2006-06-18T12:32:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:پاكىستان]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''اسلامی جمہوریت پاکستان<br>Islami Jamhuria Pakistan'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:125px-Pakistan flag large.png|Pakistānas islāma republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Pakarms22.png|Pakistānas islāma republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Pakistānas islāma republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Pakistānas islāma republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationPakistan.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]]<td>[[urdu]]<br>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Islamabada]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Karači]]<br/>[[Lahora]]<br/>[[Faisalabada]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Pervezs Mušarafs]] <tr><td>[[Platība]]<td>803 940 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>150 694 740<br/>188/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1956.gada 23.martā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Pakistānas rūpija]]/PKR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +5 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Pak sarzamin shad bad]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.PK <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+92 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[als:Pakistan]] [[an:Pakistán]] [[ar:باكستان]] [[ast:Paquistán]] [[az:Pakistan]] [[bg:Пакистан]] [[bn:পাকিস্তান]] [[bs:Pakistan]] [[ca:Pakistan]] [[cs:Pákistán]] [[cv:Пакистан]] [[cy:Pakistan]] [[da:Pakistan]] [[de:Pakistan]] [[dv:ޕާކިސްތާން]] [[el:Πακιστάν]] [[en:Pakistan]] [[eo:Pakistano]] [[es:Pakistán]] [[et:Pakistan]] [[eu:Pakistan]] [[fa:پاکستان]] [[fi:Pakistan]] [[fr:Pakistan]] [[gd:Pacastan]] [[gl:Paquistán - پاکستان]] [[gu:પાકિસ્તાન]] [[he:פקיסטן]] [[hi:पाकिस्तान]] [[hr:Pakistan]] [[hu:Pakisztán]] [[id:Pakistan]] [[io:Pakistan]] [[is:Pakistan]] [[it:Pakistan]] [[ja:パキスタン]] [[ka:პაკისტანი]] [[ko:파키스탄]] [[kw:Pakistan]] [[la:Pacistania]] [[lb:Pakistan]] [[li:Pakistan]] [[lt:Pakistanas]] [[ms:Pakistan]] [[nds:Pakistan]] [[nl:Pakistan]] [[nn:Pakistan]] [[no:Pakistan]] [[oc:Paquistan]] [[os:Пакистан]] [[pl:Pakistan]] [[pt:Paquistão]] [[ro:Pakistan]] [[ru:Пакистан]] [[scn:Pakistan]] [[sh:Pakistan]] [[simple:Pakistan]] [[sk:Pakistan]] [[sl:Pakistan]] [[sq:Pakistani]] [[sr:Пакистан]] [[sv:Pakistan]] [[ta:பாகிஸ்தான்]] [[te:పాకిస్తాన్]] [[th:ประเทศปากีสถาน]] [[tl:Pakistan]] [[tr:Pakistan]] [[ug:پاكىستان]] [[uk:Пакистан]] [[ur:پاکستان]] [[vi:Pakistan]] [[zh:巴基斯坦]] [[zh-min-nan:Pakistan]] 1496 11110 2004-11-14T21:40:02Z Feens 37 Omānas karogs Omānas karogs 1497 11111 2004-11-14T21:41:28Z Feens 37 Omānas ģerbonis Omānas ģerbonis 1498 11112 2004-11-14T21:42:52Z Feens 37 Omāna Omāna 1499 51391 2006-06-20T08:06:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ئومان]] '''Omānas Sultanāts''' ([[arābu valoda|arābiski]] - سلطنة عُمان ) ir vidēji attīstīta mononacionāla valsts [[Āzija|Āzijā]] - [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] austrumos. Robežojas ar [[Jemena|Jemenu]] dienvidrietumos, [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]] - rietumos un [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]] - ziemeļrietumos. No austrumiem to apskalo [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] [[Arābijas jūra]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Saltanat Uman<br>سلطنة عُمان</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Oman flag large.png|125px|Omānas sultanāta karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Oman coat large.png|125px|Omānas sultanāta ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Omānas sultanāta karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Omānas sultanāta ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationOman.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[absolūta monarhija]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]](2004)<td>5,5 - nebrīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,770 (74.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>13 024 USD (2003) - 42.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Maskata]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Matraha]]<br/>[[Siba]]<br/>[[Sarha]] <tr><td>[[Omānas sultāni|Monarhs]]<td>[[Kabūss bin Saīds]] <tr><td>Platība<td>309 500 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td>2 396 545 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[omānieši]] <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[islāms]] ([[ibadīti]]) <tr><td>Neatkarība<td> No [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] 1741.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Omānas riāls]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +4 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.OM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+968 </table> {{Arābu līga}} [[Category:Valstis]] [[an:Omán]] [[ar:عُمان]] [[ast:Omán]] [[bg:Оман]] [[bs:Oman]] [[ca:Oman]] [[cs:Omán]] [[cy:Oman]] [[da:Oman]] [[de:Oman]] [[el:Ομάν]] [[en:Oman]] [[eo:Omano]] [[es:Omán]] [[et:Omaan]] [[eu:Oman]] [[fa:عمان]] [[fi:Oman]] [[fr:Oman]] [[gl:Omán - عُمان]] [[he:עומן]] [[hr:Oman]] [[ht:Omàn]] [[hu:Omán]] [[id:Oman]] [[ilo:Oman]] [[io:Oman]] [[is:Óman]] [[it:Oman]] [[ja:オマーン]] [[ko:오만]] [[ks:ओमान]] [[kw:Oman]] [[li:Omaan]] [[lt:Omanas]] [[ms:Oman]] [[nds:Oman]] [[nl:Oman]] [[nn:Oman]] [[no:Oman]] [[oc:Oman]] [[os:Оман]] [[pl:Oman]] [[pt:Omã]] [[ro:Oman]] [[ru:Оман]] [[sa:ओमान]] [[sh:Oman]] [[simple:Oman]] [[sk:Omán]] [[sl:Oman]] [[sq:Omani]] [[sr:Оман]] [[sv:Oman]] [[ta:ஓமன்]] [[th:ประเทศโอมาน]] [[tl:Oman]] [[tr:Umman]] [[ug:ئومان]] [[uk:Оман]] [[uz:Omon]] [[vi:Oman]] [[zh:阿曼]] [[zh-min-nan:Oman]] 1500 11114 2004-11-14T22:09:20Z Feens 37 Norvēģijas karogs no en.wiki Norvēģijas karogs no en.wiki 1501 11115 2004-11-14T22:12:10Z Feens 37 Norvēģijas ģerbonis no en.wiki Norvēģijas ģerbonis no en.wiki 1502 11116 2004-11-14T22:13:02Z Feens 37 Norvēģija no en.wiki Norvēģija no en.wiki 1503 50318 2006-06-13T04:28:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[br:Norvegia]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kongeriket Norge/Noreg'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Flag of Norway.svg|125px|Norvēģijas karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Norway coa.jpg|125px|Norvēģijas karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Norvēģijas karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Norvēģijas karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationNorway.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[norvēģu valoda]]([[būkmols]] un [[jaunnorvēģu valoda]]), dažās pašvaldībās [[sāmu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Oslo]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Oslo]]<br/>[[Bergena]]<br/>[[Stavangera]] <tr><td>[[Karalis]]<td>[[Haralds V]] <tr><td>[[Premjerministrs]] <td>[[Jenss Stoltenbergs]] <tr><td>[[Platība]]<td>385 199 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2004]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>4 574 560<br/> 14/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Zviedrija|Zviedrijas]] 1905.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Norvēģijas krona]]/NOK <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Ja, vi elsker dette landet]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.NO (piešķirts .SJ un .BJ, bet netiek lietots) <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+47 </table> ====Skat. arī==== *[[Norvēģijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{NATO}} [[Category:Skandināvija]] [[Category:Norvēģija|*]] [[af:Noorweë]] [[als:Norwegen]] [[an:Noruega]] [[ang:Norþweg]] [[ar:نروج]] [[ast:Noruega]] [[be:Нарвегія]] [[bg:Норвегия]] [[br:Norvegia]] [[bs:Norveška]] [[ca:Noruega]] [[cs:Norsko]] [[csb:Norweskô]] [[cy:Norwy]] [[da:Norge]] [[de:Norwegen]] [[dv:ނޯވޭ]] [[el:Νορβηγία]] [[en:Norway]] [[eo:Norvegio]] [[es:Noruega]] [[et:Norra]] [[eu:Norvegia]] [[fa:نروژ]] [[fi:Norja]] [[fo:Noreg]] [[fr:Norvège]] [[fy:Noarwegen]] [[ga:An Iorua]] [[gl:Noruega - Noreg]] [[got:𐌽𐌰𐌿𐍂𐍅𐌹𐌲𐍃]] [[haw:Noloweke]] [[he:נורבגיה]] [[hi:नॉर्वे]] [[hr:Norveška]] [[ht:Nòvèj]] [[hu:Norvégia]] [[ia:Norvegia]] [[id:Norwegia]] [[io:Norvegia]] [[is:Noregur]] [[it:Norvegia]] [[ja:ノルウェー]] [[ka:ნორვეგია]] [[ko:노르웨이]] [[ks:नार्वे]] [[ku:Norwec]] [[kw:Norgagh]] [[la:Norvegia]] [[lb:Norwegen]] [[li:Noorwege]] [[lt:Norvegija]] [[mg:Norvezy]] [[mk:Норвешка]] [[ms:Norway]] [[na:Norwei]] [[nah:Noruegatlān]] [[nds:Norwegen]] [[nds-nl:Noorwegen]] [[nl:Noorwegen]] [[nn:Noreg]] [[no:Norge]] [[nrm:Norouague]] [[oc:Norvègia]] [[pl:Norwegia]] [[pt:Noruega]] [[rm:Norvegia]] [[ro:Norvegia]] [[ru:Норвегия]] [[sa:नार्वे]] [[scn:Norveggia]] [[sco:Norrowey]] [[se:Norga]] [[sh:Norveška]] [[simple:Norway]] [[sk:Nórsko]] [[sl:Norveška]] [[sq:Norvegjia]] [[sr:Норвешка]] [[sv:Norge]] [[th:ประเทศนอร์เวย์]] [[tl:Norway]] [[tr:Norveç]] [[ug:نورۋېگىيە]] [[uk:Норвегія]] [[vi:Na Uy]] [[vo:Norgän]] [[wa:Norvedje]] [[wo:Norweej]] [[yi:נארוועגיע]] [[zh:挪威]] [[zh-min-nan:Norge]] 1504 11118 2004-11-14T22:28:47Z Feens 37 Nigērijas karogs no en.wiki Nigērijas karogs no en.wiki 1505 11119 2004-11-14T22:30:32Z Feens 37 Nigērijas ģerbonis no en.wiki Nigērijas ģerbonis no en.wiki 1506 11120 2004-11-14T22:31:14Z Feens 37 Nigērija no en.wiki Nigērija no en.wiki 1507 52867 2006-07-01T16:01:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[ta:நைஜீரியா]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Federal Republic of Nigeria'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Nigeria flag large.png|125px|Nigērijas federālās republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Nigeriaarms22.png|125px|Nigērijas federālās republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Nigērijas federālās republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Nigērijas federālās republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationNigeria.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Abudža]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Lagosa]]<br/>[[Kano]]<br/>[[Ibadana]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Oluseguns Obasanjo]] <tr><td>[[Platība]]<td>923 768 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2004]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>133 881 703<br/>147/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1960.gada 1.oktobrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[naira]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Arise O Compatriots, Nigeria's Call Obey]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.NG <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+234 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Nigerië]] [[am:ናይጄሪያ]] [[an:Nicheria]] [[ang:Nigeria]] [[ar:نيجيريا]] [[ast:Nixeria]] [[bg:Нигерия]] [[br:Nigeria]] [[bs:Nigerija]] [[ca:Nigèria]] [[cs:Nigérie]] [[cv:Нигери]] [[cy:Nigeria]] [[da:Nigeria]] [[de:Nigeria]] [[el:Νιγηρία]] [[en:Nigeria]] [[eo:Niĝerio]] [[es:Nigeria]] [[et:Nigeeria]] [[eu:Nigeria]] [[fa:نیجریه]] [[fi:Nigeria]] [[fr:Nigeria]] [[ga:An Nigéir]] [[gd:Nigeria]] [[gl:Nixeria - Nigeria]] [[he:ניגריה]] [[hi:नाइजीरिया]] [[hr:Nigerija]] [[ht:Nijerya]] [[hu:Nigéria]] [[id:Nigeria]] [[io:Nigeria]] [[is:Nígería]] [[it:Nigeria]] [[ja:ナイジェリア]] [[ka:ნიგერია]] [[kg:Nizeria]] [[ko:나이지리아]] [[kw:Nijeri]] [[la:Nigeria]] [[li:Nigeria]] [[lt:Nigerija]] [[mk:Нигерија]] [[ms:Nigeria]] [[nds:Nigeria]] [[nl:Nigeria]] [[nn:Nigeria]] [[no:Nigeria]] [[oc:Nigèria]] [[pl:Nigeria]] [[pt:Nigéria]] [[ro:Nigeria]] [[ru:Нигерия]] [[sh:Nigerija]] [[simple:Nigeria]] [[sk:Nigéria]] [[sl:Nigerija]] [[sq:Nigeria]] [[sr:Нигерија]] [[sv:Nigeria]] [[ta:நைஜீரியா]] [[th:ประเทศไนจีเรีย]] [[tk:Nigeria]] [[tl:Nigeria]] [[to:Naisīlia]] [[tr:Nijerya]] [[ug:نىگېرىيە]] [[uk:Нігерія]] [[vi:Nigeria]] [[wa:Nidjeria]] [[yo:Nigeria]] [[zh:奈及利亞]] [[zh-min-nan:Nigeria]] 1508 11122 2004-11-14T22:45:29Z Feens 37 Nigēras karogs no en.wiki Nigēras karogs no en.wiki 1509 11123 2004-11-14T22:47:10Z Feens 37 Nigēras ģerbonis no en.wiki Nigēras ģerbonis no en.wiki 1510 11124 2004-11-14T22:47:57Z Feens 37 Nigēra no en.wiki Nigēra no en.wiki 1511 48506 2006-05-31T09:21:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:نىگېر]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republique du Niger'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Niger flag large.png|125px|Nigēras republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Nigerarms22.png|125px|Nigēras republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Nigēras republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Nigēras republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationNiger.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Niameja]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Niameja]]<br/>[[Zindera]]<br/>[[Maradi]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Tandja Mamadū]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Hama Amadū]] <tr><td>[[Platība]]<td>1 226 700 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>10 075 511<br/>8/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1960.gada 3.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Rietumāfrikas franks]]/XOF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[La Nigerienne]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.NE <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+227 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Niger]] [[an:Nícher]] [[ar:نيجر]] [[bg:Нигер]] [[bs:Niger]] [[ca:Níger]] [[cs:Niger]] [[cy:Niger]] [[da:Niger]] [[de:Niger]] [[el:Νίγηρας]] [[en:Niger]] [[eo:Niĝero]] [[es:Níger]] [[et:Niger]] [[eu:Niger]] [[fa:نیجر]] [[fi:Niger]] [[fr:Niger]] [[gl:Níxer]] [[he:ניז'ר]] [[hr:Niger]] [[hu:Niger]] [[id:Niger]] [[io:Nijer]] [[is:Níger (land)]] [[it:Niger]] [[ja:ニジェール]] [[ko:니제르]] [[ks:Nījē]] [[kw:Pow Nijer]] [[la:Niger]] [[lt:Nigeris]] [[mk:Нигер]] [[ms:Niger]] [[nds:Niger]] [[nl:Niger (land)]] [[nn:Niger]] [[no:Niger]] [[oc:Nigèr]] [[os:Нигер (паддзахад)]] [[pl:Niger]] [[pt:Níger]] [[ro:Niger]] [[ru:Нигер]] [[sa:नीजे]] [[sh:Niger]] [[simple:Niger]] [[sk:Niger]] [[sl:Niger]] [[sq:Nigeri]] [[sr:Нигер]] [[sv:Niger]] [[ta:நைஜர்]] [[th:ประเทศไนเจอร์]] [[tl:Niger]] [[tr:Nijer]] [[ug:نىگېر]] [[uk:Нігер]] [[zh:尼日尔]] [[zh-min-nan:Niger]] 1512 11126 2004-11-14T22:59:17Z Feens 37 Nikaragvas karogs no en.wiki Nikaragvas karogs no en.wiki 1513 11127 2004-11-14T23:01:00Z Feens 37 Nikaragvas ģerbonis no en.wiki Nikaragvas ģerbonis no en.wiki 1514 11128 2004-11-14T23:01:58Z Feens 37 Nikaragva no en.wiki Nikaragva no en.wiki 1515 48473 2006-05-31T08:15:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Nikaragva]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de Nicaragua'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Nicaragua flag large.png|125px|Nikaragvas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Nicaragua-coa.jpg|125px|Nikaragvas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Nikaragvas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Nikaragvas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationNicaragua.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td> [[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Managva]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Managva]]<br/>[[Leona]]<br/>[[Činandega]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Enriko Bolanjoss]] (''Enrique Bolaños'') <tr><td>[[Platība]]<td>129,494 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>5 128 517<br/>38,8/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1821.gada 15.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[kordova]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -5 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Salve a ti, Nicaragua]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.NI <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+505 </table> Šī [[valsts]] varētu būt viena no bagātākajām valstīm visā [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ja vien notikumi '''Nikaragvas''' vēsturē nebūtu tik pat nežēlīgi kā tur valdošās [[zemestrīce|zemestrīces]]. [[Category:Valstis]] [[an:Nicaragua]] [[ar:نيكاراجوا]] [[bg:Никарагуа]] [[bs:Nikaragva]] [[ca:Nicaragua]] [[cs:Nikaragua]] [[da:Nicaragua]] [[de:Nicaragua]] [[el:Νικαράγουα]] [[en:Nicaragua]] [[eo:Nikaragvo]] [[es:Nicaragua]] [[et:Nicaragua]] [[eu:Nikaragua]] [[fa:نیکاراگوآ]] [[fi:Nicaragua]] [[fr:Nicaragua]] [[gl:Nicaragua]] [[he:ניקרגואה]] [[hr:Nikaragva]] [[ht:Nikaragwa]] [[hu:Nicaragua]] [[ia:Nicaragua]] [[id:Nikaragua]] [[io:Nikaragua]] [[is:Níkaragva]] [[it:Nicaragua]] [[ja:ニカラグア]] [[ko:니카라과]] [[ks:Nikāraguvā]] [[kw:Nikaragwa]] [[la:Nicaragua]] [[lt:Nikaragva]] [[mk:Никарагва]] [[ms:Nicaragua]] [[nah:Nicanāhuac]] [[nds:Nicaragua]] [[nl:Nicaragua]] [[nn:Nicaragua]] [[no:Nicaragua]] [[oc:Nicaragua]] [[pl:Nikaragua]] [[pt:Nicarágua]] [[ro:Nicaragua]] [[ru:Никарагуа]] [[sa:निकारगुवा]] [[sh:Nikaragva]] [[simple:Nicaragua]] [[sk:Nikaragua]] [[sl:Nikaragva]] [[sq:Nikaragua]] [[sr:Никарагва]] [[sv:Nicaragua]] [[th:สาธารณรัฐนิการากัว]] [[tl:Nicaragua]] [[tr:Nikaragua]] [[uk:Нікарагуа]] [[vi:Nicaragua]] [[zh:尼加拉瓜]] [[zh-min-nan:Nicaragua]] 1516 50938 2006-06-18T08:35:20Z YurikBot 213 robot Adding: [[nah:Tlāhuīlli]] '''Gaisma''' ir [[elektromagnētisks starojums]] ar [[frekvence|frekvenci]], kam atbilst [[viļņa garums]], ko spēj uztvert cilvēka [[acs]] – starp 400 un 740 [[nanometrs|nm]], vai – zinātnē – jebkura viļņu garuma elektromagnētiskais starojums. [[Image:PrismAndLight.jpg|right|framed|Prizma, kas lauž gaismu]] Dažādās [[redzamā gaisma|redzamās gaismas]] frekvences cilvēka [[smadzenes]] interpretē kā [[krāsa|krāsas]] - no violetās augstākajām frekvencēm caur zilu, zaļu, dzeltenu, oranžu un beigās zemākajām frekvencēm, kā sarkanu. Dažādas iekārtas un daži dzīvnieki spēj uztvert arī citas elektromagnētiskā starojuma frekvences, ko cilvēks ar redzi neuztver, tāpēc tās sauc par [[ultravioletais starojums|ultravioletajām]] vai [[infrasarkanais starojums|infrasarkanajām]] frekvencēm. Gaismas īpašības un tās mijiedarbību ar [[matērija|matēriju]] pēta [[optika]]. ==Skat. arī== * [[Redzamā gaisma]] {{EMspektrs}} {{stub}} [[Category:Fizika]] [[Category:Optika]] [[ar:ضوء]] [[bg:Светлина]] [[bn:আলো]] [[ca:Llum]] [[cs:Světlo]] [[da:Lys]] [[de:Licht]] [[en:Light]] [[eo:Lumo]] [[es:Luz]] [[et:Valgus]] [[eu:Argi]] [[fa:نور]] [[fi:Valo]] [[fr:Lumière]] [[gl:Luz]] [[he:אור]] [[hr:Svjetlost]] [[hu:Fény]] [[id:Cahaya]] [[io:Lumo]] [[is:Ljós]] [[it:Luce]] [[ja:光]] [[jbo:gusni]] [[ko:빛]] [[li:Leech]] [[lt:Šviesa]] [[ms:Cahaya]] [[nah:Tlāhuīlli]] [[nl:Licht]] [[nn:Lys]] [[no:Lys]] [[pdc:Licht]] [[pl:Światło]] [[pt:Luz]] [[ro:Lumină]] [[ru:Свет]] [[simple:Light]] [[sk:Svetlo]] [[sl:Svetloba]] [[sv:Ljus]] [[ta:ஒளி]] [[th:แสง]] [[tr:Işık]] [[vi:Ánh sáng]] [[zh:光]] [[zh-yue:光]] 1518 41698 2006-04-25T08:40:32Z 202.216.60.199 Nīderlandes karogs no en.wiki {{NowCommons|Image:Flag of the Netherlands.svg}} 1519 11133 2004-11-15T02:01:56Z Feens 37 Nīderlandes ģerbonis no en.wiki 1520 11134 2004-11-15T02:02:37Z Feens 37 Nīderlande no en.wiki Nīderlande no en.wiki 1521 50098 2006-06-11T09:47:45Z YurikBot 213 robot Adding: als, an, ang, be, el, eu, fa, fiu-vro, ga, hr, is, ku, lb, mk, na, nds-nl, oc, roa-rup, scn, sq, st, sw, th, tr, ug, war Modifying: da, ia <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Koninkrijk der Nederlanden'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Flag of the Netherlands.svg|125px|Nīderlandes karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Nl-arms.gif|125px|Nīderlandes karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Nīderlandes karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Nīderlandes karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationNetherlands.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[nīderlandiešu valoda]], atsevišķos rajonos [[frīzu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Amsterdama]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Amsterdama]]<br/>[[Roterdama]]<br/>[[Hāga]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Beatrikse]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Jans Peters Balkenende]] <tr><td>[[Platība]]<td>1 41 526 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>16 318 199<br/>393/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1579.gada 23.janvārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/[[eira]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Wilhelmus van Nassouwe]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.NL <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+31 </table> ====Skat.arī==== *[[Nīderlandes pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[af:Nederland]] [[als:Niederlande]] [[an:Países Baxos]] [[ang:Niðerland]] [[ar:هولندا]] [[ast:Holanda]] [[be:Нідэрлянды]] [[bg:Холандия]] [[ca:Països Baixos]] [[cs:Nizozemsko]] [[cy:Yr Iseldiroedd]] [[da:Holland]] [[de:Niederlande]] [[el:Ολλανδία]] [[en:Netherlands]] [[eo:Nederlando]] [[es:Países Bajos]] [[et:Holland]] [[eu:Herbehereak]] [[fa:هلند]] [[fi:Alankomaat]] [[fiu-vro:Holland']] [[fr:Pays-Bas]] [[fy:Nederlân]] [[ga:An Ísiltír]] [[gl:Países Baixos - Nederland]] [[got:𐌽𐌹𐌸𐌴𐍂𐌰𐌻𐌰𐌽𐌳]] [[he:הולנד]] [[hr:Nizozemska]] [[hu:Hollandia]] [[ia:Pais Basse]] [[id:Belanda]] [[io:Nederlando]] [[is:Holland]] [[it:Paesi Bassi]] [[ja:オランダ]] [[ka:ნიდერლანდი]] [[ko:네덜란드]] [[ku:Holanda]] [[la:Nederlandia]] [[lb:Holland]] [[li:Nederland]] [[lt:Olandija]] [[mk:Холандија]] [[ms:Belanda]] [[na:Eben Eyong]] [[nah:Ompa Atoyaapan]] [[nds:Nedderlannen]] [[nds-nl:Nederlaand]] [[nl:Nederland]] [[nn:Nederland]] [[no:Nederland]] [[oc:Païses Basses]] [[pl:Holandia]] [[pt:Países Baixos]] [[ro:Ţările de Jos]] [[roa-rup:Olanda]] [[ru:Нидерланды]] [[scn:Olanda]] [[se:Hollánda]] [[simple:Netherlands]] [[sk:Holandsko]] [[sl:Nizozemska]] [[sq:Holanda]] [[sr:Холандија]] [[st:Hôlanê]] [[sv:Nederländerna]] [[sw:Uholanzi]] [[th:ประเทศเนเธอร์แลนด์]] [[tl:Netherlands]] [[tr:Hollanda]] [[ug:گوللاندىيە]] [[uk:Нідерланди]] [[vi:Hà Lan]] [[wa:Bas Payis]] [[war:Paises Bajos]] [[zh:荷兰]] [[zh-min-nan:Kē-tē-kok]] 1522 49261 2006-06-05T13:52:59Z 84.189.223.127 {{NowCommons|Image:Flag of Nepal.svg}} Nepālas karogs 1523 49262 2006-06-05T13:55:38Z 84.189.223.127 {{NowCommons|Image:Coat of arms of Nepal.png}} Nepālas ģerbonis no en.wiki 1524 11138 2004-11-15T02:16:36Z Feens 37 Nepāla no en.wiki Nepāla no en.wiki 1525 49988 2006-06-11T00:51:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[gu:નેપાળ]] '''Nepālas karaliste''' ([[nepāliešu valoda|nepāliski]] - Nepal Adhirajya) ir vidēji attīstīta daudznacionāla valsts [[Āzija|Āzijas]] centrālajā daļā - [[Himalaji|Himalajos]] starp [[Indija|Indiju]] dienvidos un [[Ķīna|Ķīnu]] ziemeļos. Pasaulē vienīgā valsts, kurā [[hinduisms]] ir oficiālā reliģija. Kopš 1996.gada valstī norisinās [[Nepālas pilsoņu karš|pilsoņu karš]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Nepal Adhirajya'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Flag of Nepal.svg|125px|Nepālas karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Coat of arms of Nepal.png|125px|Nepālas karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Nepālas karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Nepālas karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationNepal.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[absolūta monarhija]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>5,0 - daļēji brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,482 (149.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>1418 USD (2003) - 143.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[nepāliešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Katmandu]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Katmandu]]<br/>[[Birgandža]]<br/>[[Lalitpūra]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Ganendra Birs Bikrams Šahs Devs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>- <tr><td>Platība<td>147 181 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004) <td>24 695 900 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[nepālieši]] - 55%<br>[[biharieši]] - 18%<br>[[tamangi]] - 6% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[hinduisms]] - 85%<br> [[budisms]] - 8% <tr><td>Konsolidācija<td>1768.gads <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Nepālas rūpija]]/NRP <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+5.45 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.NP <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+977 </table> [[Category:Valstis]] [[an:Nepal]] [[ar:نيبال]] [[az:Nepal]] [[be:Непал]] [[bg:Непал]] [[bn:নেপাল]] [[ca:Nepal]] [[cs:Nepál]] [[da:Nepal]] [[de:Nepal]] [[dv:ނޭޕާލް]] [[el:Νεπάλ]] [[en:Nepal]] [[eo:Nepalo]] [[es:Nepal]] [[et:Nepal]] [[eu:Nepal]] [[fa:نپال]] [[fi:Nepal]] [[fr:Népal]] [[gd:Nepal]] [[gl:Nepal - नेपाल अधिराज्य]] [[gu:નેપાળ]] [[he:נפאל]] [[hi:नेपाल]] [[hr:Nepal]] [[ht:Nepal]] [[hu:Nepál]] [[id:Nepal]] [[io:Nepal]] [[is:Nepal]] [[it:Nepal]] [[ja:ネパール]] [[ka:ნეპალი]] [[ko:네팔]] [[ks:नेपाल]] [[ku:Nepal]] [[kw:Nepal]] [[li:Nepal]] [[lt:Nepalas]] [[ms:Nepal]] [[nds:Nepal]] [[ne:नेपाल]] [[nl:Nepal]] [[nn:Nepal]] [[no:Nepal]] [[oc:Nepal]] [[os:Непал]] [[pl:Nepal]] [[pt:Nepal]] [[ro:Nepal]] [[ru:Непал]] [[sa:नेपाल]] [[sh:Nepal]] [[simple:Nepal]] [[sk:Nepál]] [[sl:Nepal]] [[sq:Nepali]] [[sr:Непал]] [[sv:Nepal]] [[ta:நேபாளம்]] [[th:ประเทศเนปาล]] [[tl:Nepal]] [[tr:Nepal]] [[ug:نېپلا]] [[uk:Непал]] [[vi:Nepal]] [[zh:尼泊尔]] [[zh-min-nan:Nepal]] 1526 11140 2004-11-15T02:29:52Z Feens 37 Nauru karogs no en.wiki Nauru karogs no en.wiki 1527 11141 2004-11-15T02:31:42Z Feens 37 Nauru ģerbonis no en.wiki Nauru ģerbonis no en.wiki 1528 11142 2004-11-15T02:32:16Z Feens 37 Nauru no en.wiki Nauru no en.wiki 1529 29121 2006-02-07T11:48:40Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 80.212.184.92 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republik Naoero<br>Republic of Nauru'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Nauru flag large.png|125px|Nauru republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Nauru coa.png|125px|Nauru republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Nauru republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Nauru republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationNauru.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]]<br>[[nauruiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>nav oficiālas galvaspilsētas <tr><td>Lielākā pilsēta <td>[[Jarena]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Ludvigs Skotijs]] <tr><td>[[Platība]]<td>21 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] (2002)<br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>12 329<br/>590/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Austrālija|Austrālijas]] 1968.gada 31.janvārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Austrālijas dolārs]]/AUD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+12 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Nauru Bwiema]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.NR <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+674 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[af:Nauru]] [[als:Nauru]] [[ca:Nauru]] [[da:Nauru]] [[de:Nauru]]{{Link FA|de}} [[el:Ναουρού]] [[en:Nauru]] [[eo:Nauro]] [[es:Nauru]] [[et:Nauru]] [[fi:Naurun tasavalta]] [[fr:Nauru]] [[fy:Naurû]] [[gl:Nauru - Naoero]] [[he:נאורו]] [[ia:Nauru]] [[id:Nauru]] [[io:Nauru]] [[it:Nauru]] [[ja:ナウル]] [[ko:나우루]] [[ks:Nauru]] [[la:Naurum]] [[lb:Nauru]] [[li:Naoeroe]] [[lt:Nauru]] [[mi:Nauru]] [[ms:Nauru]] [[na:Naoero]] [[nds:Nauru]] [[nl:Nauru]] [[no:Nauru]]{{Link FA|no}} [[oc:Nauru]] [[pl:Nauru]] [[pt:Nauru]] [[rm:Nauru]] [[ro:Nauru]] [[ru:Науру]] [[scn:Nauru]] [[simple:Nauru]] [[sk:Nauru]] [[sl:Nauru]] [[sq:Nauru]] [[sv:Nauru]] [[th:ประเทศนาอูรู]] [[tr:Nauru]] [[uk:Науру]] [[zh:瑙鲁]] [[zh-min-nan:Nauru]] 1530 11144 2004-11-15T18:51:28Z Feens 37 Namībijas karogs no en.wiki Namībijas karogs no en.wiki 1531 11145 2004-11-15T18:53:43Z Feens 37 Namībijas ģerbonis no en.wiki Namībijas ģerbonis no en.wiki 1532 11146 2004-11-15T18:56:22Z Feens 37 Namībija no en.wiki Namībija no en.wiki 1533 50593 2006-06-14T21:10:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[se:Namibia]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Namibia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Namibia flag large.png|125px|Namībijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Namibia coa.png|125px|Namībijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Namībijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Namībijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationNamibia.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Vindhuka]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Vindhuka]]<br>[[Rundu]]<br>[[Volfišbeja]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Hifikepunje Pohamba]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Nahass Angula]] (''Nahas Angula'') <tr><td>[[Platība]]<td>825 418 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] (2002)<br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>1 820 916<br/>2,2/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas]] 1990.gada 21.marts <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Namībijas dolārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Namibia, Land of the Brave]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.NA <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+264 </table> == Web lapas == *[http://www.travel-images.com/namibia.html Namībija - fotografijas] [[Category:Valstis]] {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[af:Namibië]] [[am:ናሚቢያ]] [[an:Namibia]] [[ang:Namibia]] [[ar:ناميبيا]] [[ast:Namibia]] [[bg:Намибия]] [[bs:Namibija]] [[ca:Namíbia]] [[cs:Namibie]] [[cy:Namibia]] [[da:Namibia]] [[de:Namibia]] [[el:Ναμίμπια]] [[en:Namibia]] [[eo:Namibio]] [[es:Namibia]] [[et:Namiibia]] [[eu:Namibia]] [[fa:نامیبیا]] [[fi:Namibia]] [[fr:Namibie]] [[gl:Namibia]] [[he:נמיביה]] [[hr:Namibija]] [[hu:Namíbia]] [[id:Namibia]] [[io:Namibia]] [[is:Namibía]] [[it:Namibia]] [[ja:ナミビア]] [[ka:ნამიბია]] [[ko:나미비아]] [[ks:नमीबिया]] [[kw:Namibi]] [[la:Namibia]] [[lb:Namibien]] [[ln:Namibia]] [[lt:Namibija]] [[mk:Намибија]] [[mr:नामिबिया]] [[ms:Namibia]] [[nds:Namibia]] [[nl:Namibië]] [[nn:Namibia]] [[no:Namibia]] [[oc:Namibia]] [[pl:Namibia]] [[pt:Namíbia]] [[ro:Namibia]] [[ru:Намибия]] [[sa:नमीबिया]] [[se:Namibia]] [[sh:Namibija]] [[simple:Namibia]] [[sk:Namíbia]] [[sl:Namibija]] [[sq:Namibia]] [[sr:Намибија]] [[sv:Namibia]] [[tl:Namibia]] [[tr:Namibya]] [[ug:نامبىيە]] [[uk:Намібія]] [[vi:Namibia]] [[zh:纳米比亚]] [[zh-min-nan:Namibia]] 1534 11148 2005-05-27T09:53:33Z Juzeris 23 izlaboju kategoriju {{tutorial}} Tas īsumā viss! Tagad tu zini visu būtiskāko par Wikipēdijas papildināšanu. Varbūt tev ir kādi komentāri vai pārdomas? Kaut kas šajā pamācībā nebija pietiekami labi izskaidrots? Vēlies uzzināt par kaut ko, kas šeit nav minēts? Dod mums ziņu šīs lapas [[Wikipedia talk:Pamācība (Kopsavilkums un papildu info)|diskusiju lapā]]. Protams, visu iemācīties nav iespējams. Mēs centāmies šo pamācību uzrakstīt pietiekami īsu, lai tu pēc iespējas drīzāk varētu ķerties bullim pie ragiem. Tomēr daudzas tēmas netika pieminētas un tādēļ šajā lapā ir vairāki linki uz lapām ar informāciju, kas varētu tev noderēt. Bet arī tas nav viss. Gan šķirkļus, gan arī informāciju par Wikipēdiju rediģētāji regulāri papildina, tāpēc vari būt drošs, ka vienmēr varēsi atrast kaut ko jaunu - galvenais nezaudē interesi. ;) Jāpiebilst, ka šajā lapā atrodamie linki lielākoties (bet pagaidām) ir angļu valodā, bet arī tad, ja tā nav tava stiprā puse, vari spiest uz tiem linkiem, jo ļoti iespējams, ka tur atradīsi linkus uz to pašu informāciju arī citās valodās. Ja arī tad kaut kas nav skaidrs, nekautrējies - dod ziņu un wikipēdieši centīsies palīdzēt! ==Padomi un vispārīga informācija== * "[[w:Wikipedia:Welcome, newcomers|Sveiciens jaunpienācējiem]]" izskaidro šo enciklopēdiju un skaidro, ko šeit darīt. * "[[w:Wikipedia:Faux pas avoidance|Izvairīšanās no kāpšanas uz grābekļiem]]" palīdzēs tev izvairīties no dažām izplatītām kļūdām. * Varbūt tev tagad ir skaidrs, '''kā''' dot ieguldījumu Wikipēdijā, bet nezini, '''par ko''' rakstīt? Skat. "[[w:Wikipedia:Contributing to Wikipedia|Tavs ieguldījums Wikipēdijā]]" * Meklē kādu citu veidu, kā uzlabot rakstus? Skat. "[[w:Wikipedia:Guide to improving articles|Pamācība rakstu uzlabošanā]]". ==Specifiskas pamācības== * "[[w:Wikipedia:Picture tutorial|Pamācība par attēliem]]" ir par attēlu noformēšanu. * "[[w:Wikipedia:How to use tables|Kā izmantot tabulas]]" ir pamācība par [[w:table|tabulu]] izmantošanu. * "[[w:Wikipedia:NPOV tutorial|Neitrālā viedokļa pamācība]]" ir par to, kā veidot neitrālu rakstu. * "[[w:Wikipedia:TeX markup|Wikipedia:TeX markup]]" ir īpašo simbolu saraksts un info par to izmantošanu. ==Norādes par stilu un paņēmieniem== ''Linku katalogs: [[w:Wikipedia:Style and How-to Directory|Stils un praktiski padomi]]'' * "[[w:Wikipedia:How to edit a page|Kā rediģēt lapu]]" ir plaša informācija par noformēšanu, rakstzīmēm un utt. * [[w:Wikipedia:How to start a page|Kā sākt jaunu lapu]] * [[w:Wikipedia:Manual of Style|Stila rokasgrāmata]] ==Norādes par kopienu un tās politiku== * [[w:Wikipedia:Tutorial/Glossary|../Pamācība/vārdnīca]] &mdash; desmit biežāk sastopamie termini. * [[w:Wikipedia:Glossary|Lielā vārdnīca]] izskaidro citu rediģētāju izmantotos apzīmējumu, frāzes, utt. * [[w:Wikipedia:Community Portal|Kopienas portāls]] satur linkus uz kopienas resursiem, šis links vienmēr ir atrodams navigācijas joslā. * [[w:Wikipedia:Policies and guidelines|Politika un vadlīnijas]] ==Linku katalogi== * [[w:Wikipedia:FAQ|Wikipedia:FAQ]] ir saraksts ar visu Wikipēdijas aspektu FAQ-iem. * "[[w:Wikipedia:Utilities|Utilītas]]" ir plašāks linku katalogs nekā kopienas portāls. * [[w:Wikipedia:Topical index|Saraksts pa tēmām]] ir pavisam pilnīgs katalogs. ==Tehniskas norādes== * [[m:Help:Contents|MediaWiki lietotāja pamācība]] ir par MediaWiki programmatūru, kura darbina Wikipēdiju. {{tutorial}} [[Category:Vikipēdijas pamācība|Kopsavilkums un papildu info]] [[en:Wikipedia:Tutorial (Wrap-up and more info)]] [[zh:Wikipedia:&#20351;&#29992;&#25351;&#21335; (&#24635;&#32467;&#21644;&#26356;&#22810;&#20449;&#24687;)]] 1535 11149 2004-11-15T19:13:41Z Feens 37 Mozambikas karogs no en.wiki Mozambikas karogs no en.wiki 1536 11150 2004-11-15T19:16:31Z Feens 37 Mozambikas ģerbonis no en.wiki Mozambikas ģerbonis no en.wiki 1537 11151 2004-11-15T19:17:31Z Feens 37 Mozambika no en.wiki Mozambika no en.wiki 1538 48442 2006-05-31T06:45:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:موزامبىك]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de Moçambique'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Mozambique flag large.png|125px|Mozambikas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Mozambique COA.png|125px|Mozambikas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Mozambikas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Mozambikas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationMozambique.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[portugāļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Maputu]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Maputu]]<br>[[Matola]]<br>[[Beira]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Armando Guebuza]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Luīza Diogo]] <tr><td>[[Platība]]<td>801 590 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] (200o)<br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>19 104 696<br/>23,8/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Portugāle|Portugāles]] 1975.gada 25.jūnijs <tr><td>[[Valūta]] <td>[[metikals]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+2 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Patria Amada]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MZ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+258 </table> == Web lapas == *[http://www.travel-images.com/mozambique.html Mozambika - fotografijas] {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Mosambiek]] [[am:ሞዛምቢክ]] [[an:Mozambique]] [[ang:Mosambice]] [[ar:موزمبيق]] [[ast:Mozambique]] [[bg:Мозамбик]] [[bs:Mozambik]] [[ca:Moçambic]] [[cs:Mosambik]] [[da:Mozambique]] [[de:Mosambik]] [[el:Μοζαμβίκη]] [[en:Mozambique]] [[eo:Mozambiko]] [[es:Mozambique]] [[et:Mosambiik]] [[fa:موزامبیک]] [[fi:Mosambik]] [[fr:Mozambique]] [[gl:Mozambique - Moçambique]] [[he:מוזמביק]] [[hi:मोज़्जाम्बीक]] [[hr:Mozambik]] [[hu:Mozambik]] [[ia:Mozambique]] [[id:Mozambik]] [[io:Mozambik]] [[is:Mósambík]] [[it:Mozambico]] [[ja:モザンビーク]] [[ko:모잠비크]] [[ks:मोजम्बीक]] [[ku:Mozambik]] [[kw:Mosambik]] [[la:Mozambicum]] [[lt:Mozambikas]] [[mk:Мозамбик]] [[ms:Mozambique]] [[nds:Mosambik]] [[nl:Mozambique]] [[nn:Mosambik]] [[no:Mosambik]] [[oc:Moçambic]] [[os:Мозамбик]] [[pl:Mozambik]] [[pt:Moçambique]] [[ro:Mozambic]] [[ru:Мозамбик]] [[sa:मोजम्बीक]] [[sh:Mozambik]] [[simple:Mozambique]] [[sk:Mozambik]] [[sl:Mozambik]] [[sq:Mozambiku]] [[sr:Мозамбик]] [[sv:Moçambique]] [[sw:Msumbiji]] [[tet:Mosambike]] [[tl:Mozambique]] [[tr:Mozambik]] [[ug:موزامبىك]] [[uk:Мозамбік]] [[vi:Mozambique]] [[zh:莫桑比克]] [[zh-min-nan:Moçambique]] 1539 11153 2004-11-15T19:57:29Z Feens 37 Mongolijas karogs no en.wiki Mongolijas karogs no en.wiki 1540 11154 2004-11-15T19:59:16Z Feens 37 Mongolijas ģerbonis Mongolijas ģerbonis 1541 11155 2004-11-15T20:00:33Z Feens 37 Mongolija Mongolija 1542 52025 2006-06-25T19:03:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[tk:Mongoliýa]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Монгол Улс'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Mongoliaflag342.gif|125px|Mongolijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Lambang Mongolia.png|125px|Mongolijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Mongolijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Mongolijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationMongolia.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[mongoļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Ulanbatora]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Ulanbatora]]<br/>[[Erdeneta]]<br/>[[Darhana]] <tr><td>[[Mongolijas prezidenti|Prezidents]]<td>[[Nambarins Enkbajars]] <tr><td>[[Mongolijas premjerministri|Premjerministrs]]<td>[[Mijegombins Engbolds]]<br/>(Миеэгомбын Энхболд) <tr><td>[[Platība]]<td>1 565 000km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] (2003)<br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>2 712 315<br/>1,73/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Ķīna|Ķīnas]] 1921.gada 11.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[tugriks]]/MNT <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+7+8 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Bügd Nairamdakh Mongol]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MN <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+976 </table> [[Category:Valstis]] [[Category:Mongolija]] [[an:Mongolia]] [[ar:منغوليا]] [[ast:Mongolia]] [[bg:Монголия]] [[bs:Mongolija]] [[ca:Mongòlia]] [[cs:Mongolsko]] [[da:Mongoliet]] [[de:Mongolei]] [[el:Μογγολία]] [[en:Mongolia]] [[eo:Mongolio]] [[es:Mongolia]] [[et:Mongoolia]] [[eu:Mongolia]] [[fa:مغولستان]] [[fi:Mongolia]] [[fr:Mongolie]] [[gl:Mongolia - Монгол Улс]] [[he:מונגוליה]] [[hr:Mongolija]] [[ht:Mongoli]] [[hu:Mongólia]] [[id:Mongolia]] [[ilo:Mongolia]] [[io:Mongolia]] [[is:Mongólía]] [[it:Mongolia]] [[ja:モンゴル国]] [[ko:몽골]] [[ku:Moxolistan]] [[kw:Mongoli]] [[la:Mongolia]] [[li:Mongolië]] [[lt:Mongolija]] [[mi:Mongōria]] [[mn:Монгол улс]] [[mo:Монголия]] [[ms:Mongolia]] [[nds:Mongolei]] [[nl:Mongolië]] [[nn:Mongolia]] [[no:Mongolia]] [[nrm:Mongolie]] [[oc:Mongolia]] [[os:Монголи]] [[pl:Mongolia]] [[pt:Mongólia]] [[ro:Mongolia]] [[ru:Монголия]] [[sh:Mongolija]] [[simple:Mongolia]] [[sk:Mongolsko]] [[sl:Mongolija]] [[sq:Mongolia]] [[sr:Монголија]] [[sv:Mongoliet]] [[th:ประเทศมองโกเลีย]] [[tk:Mongoliýa]] [[tl:Mongolia]] [[tr:Moğolistan]] [[ug:موڭغۇلىيە]] [[uk:Монголія]] [[vi:Mông Cổ]] [[zh:蒙古国]] [[zh-min-nan:Bông-kó·]] 1543 52197 2006-06-27T10:10:14Z Astra 1036 Analītisko rakstu krājums „Agora” ir dibināts 2004. gadā, un tajā tiek apkopoti labākie Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas raksti, kas veltīti kādai konkrētai sociālai, vēsturiskai vai kulturoloģiskai problēmai un to reprezentācijām masu medijos. Līdz šim izdotajos „Agoras” sējumos ir pētītas tādas tēmas kā identitāšu konstrukcijas Latvijas masu komunikācijā, pretrunīgais Vilis Lācis un staļinisms Latvijā. Šajā gadā plānots izdot arī piekto un sesto „Agoras” sējumu. Piektajā Agorā tiks analizētas patērniecības izpausmes Latvijā un ārpus tās, savukārt sestajā – dzimtes jautājumi. [[Image:Piemers.jpg]] 1544 11158 2004-11-15T20:50:03Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1545 11159 2004-11-15T20:52:48Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1546 11160 2004-11-15T20:54:24Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1547 41619 2006-04-23T19:32:43Z Feens 37 +valdības mājaslapa <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Principauté de Monaco'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Monako karogs.png|125px|Monako Principāta karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Monako gerbonis.png|125px|Monako Principāta ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Monako Principāta karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Monako Principāta ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Monako vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>Monako <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Albērs II]] <tr><td>[[Valsts ministrs]]<td>[[Žans-Pols Prusts]]<br>(''Jean-Paul Proust'') <tr><td>[[Platība]]<td>1,95 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] (2000)<br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>31 842<br/>16 329/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Dženova|Dženovas]] 1297.gada 8.janvārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/[[eira]]/EUR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Hymne Monégasque]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MC <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+377 </table> {{commons|Category:Monaco}} [[Image:Monaco april 2006.jpg|250px|thumb|Monako]] '''Monako Hercogiste''' ([[franču valoda|franciski]] - ''Principauté de Monaco'', [[monegasku valoda|monagasku valodā]] - ''Principatu de Munegu'') - konstitucionāla monarhija [[Eiropa|Eiropā]]. Pēc teritorijas otra mazākā valsts pasaulē (aiz [[Vatikāns|Vatikāna]]. Visblīvāk apdzīvotā valsts pasaulē. Atrodas [[Franču Rivjēra|Franču Rivjerā]], starp [[Francija|Franciju]] un [[Vidusjūra|Vidusjūru]], dažus kilometrus no [[Itālija|Itālijas]] robežas. Monako pazīstama ar Montekarlo [[kazino]] un [[Formula 1|Formulas 1]] [[Monako GP]] sacensībām. Pazīstama arī ar savām bankām. == Vēsture == Monako nosaukums radies no [[Senā Grieķija|sengrieķu]] kolonijas Monoikas (''Monoïkos'') vārda, kuru dibināja [[feniķieši]] VI gadsimtā p.m.ē. Monako atkal tika dibināta 1215.gadā kā [[Dženova|Dženovas]] kolonija. 1247.gadā [[Fransuā Grimaldi]] ieņēma Monako pili, valstī sāka valdīt [[Grimaldi dinastija]], kura valda hercogistē arī mūsdienās. No 1793. līdz 1814. gadam Monako bija Francijas valdījumā, bet no 1815. līdz 1860. gadam Monako bija [[Sardīnijas karaliste|Sardīnijas karalistes]] protektorāts. 1861. gadā tika noslēgts franču-monegasku līgums, kurā tika atzīta Monako suverenitāte. Līdz 1911.gadam Monako bija [[absolūta monarhija]]. 1962.gada konstitūcija atcēla [[nāvessods|nāvessodu]] un piešķīra vēlēšanu tiesības sievietēm. 1993.gadā Monaco iestājās [[ANO]]. == Iedzīvotāji == Kopējais iedzīvotāju skaits 2006. gadā (aplēses) - 32 543. Monako nacionālais sastāvs: *[[franči]] - 47% *[[monegaski]] - 16% *[[itālieši]] - 16% *citi (kopā 125 tautības) - 21% == Ārējās saites == *http://www.gouv.mc/ - Monako valdības oficiālā mājaslapa *http://notari.tv/ - Montekarlo vebkamera {{Eiropa}} [[Category:Konstitucionālas monarhijas]] [[ar:موناكو]] [[ast:Mónaco]] [[bg:Монако]] [[bs:Monako]] [[ca:Mònaco]] [[cs:Monako]] [[cy:Monaco]] [[da:Monaco]] [[de:Monaco]] [[el:Μονακό]] [[en:Monaco]] [[eo:Monako (lando)]] [[es:Mónaco]] [[et:Monaco]] [[fa:موناکو]] [[fi:Monaco]] [[fo:Monako]] [[fr:Monaco]] [[fy:Monako]] [[ga:Monacó]] [[gl:Mónaco]] [[he:מונאקו]] [[hr:Monako]] [[hu:Monaco]] [[ia:Monaco]] [[id:Monako]] [[io:Monako]] [[it:Principato di Monaco]] [[ja:モナコ]] [[la:Monoecus]] [[li:Monaco]] [[lt:Monakas]] [[ms:Monaco]] [[nds:Monaco]] [[nl:Monaco]] [[no:Monaco]] [[pl:Monako]] [[pt:Mónaco]] [[ro:Monaco]] [[ru:Монако]] [[simple:Monaco]] [[sk:Monako]] [[sl:Monako]] [[sr:Монако]] [[sv:Monaco]] [[th:ประเทศโมนาโก]] [[zh:摩纳哥]] [[zh-min-nan:Monaco]] 1548 11162 2004-11-15T21:15:37Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1549 11163 2004-11-15T21:18:04Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1550 11164 2004-11-15T21:18:03Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1551 52848 2006-07-01T13:31:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[kk:Молдова]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republica Moldova'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Moldova karogs.png|125px|Moldovas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Moldova gerbonis.png|65px|Moldovas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Moldovas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Moldovas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Moldova vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[moldāvu valoda]] ([[rumāņu valoda]]), [[Piedņestras republika|Piedņestras republikā]] arī [[krievu valoda]], dažos rajonos [[gagauzu valoda]] un [[ukraiņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Kišiņeva]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Kišiņeva]]<br>[[Tiraspole]]<br>[[Beļci]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Vladimirs Voroņins]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Vasils Tarlevs]] <tr><td>[[Platība]]<td>33 843 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] (2002)<br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>4 431 570<br/>131/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Sabrūkot [[Padomju Savienība|Padomju savienībai]] 1991.gada 27.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Moldovas leja]]/MDL <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+2 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Limba Noastra]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MD <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+373 </table> ====Skat. arī==== *[[Moldovas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{NVS}} [[Category:Valstis]] [[af:Moldawië]] [[als:Moldawien]] [[an:Moldabia]] [[ar:مولدافيا]] [[ast:Moldavia]] [[az:Moldova]] [[be:Малдова]] [[bg:Молдова]] [[bs:Moldavija]] [[ca:República de Moldàvia]] [[cs:Moldavsko]] [[cy:Moldofa]] [[da:Moldavien]] [[de:Moldawien]] [[el:Μολδαβία]] [[en:Moldova]] [[eo:Moldavio]] [[es:Moldavia]] [[et:Moldova Vabariik]] [[eu:Moldavia]] [[fa:مولداوی]] [[fi:Moldova]] [[fiu-vro:Moldova Vabariik']] [[fr:République de Moldavie]] [[fy:Moldaavje]] [[ga:An Mholdóiv]] [[gl:Moldova]] [[he:מולדובה]] [[hi:मोल्दाविया]] [[hr:Moldavija]] [[ht:Moldavi]] [[hu:Moldova]] [[id:Moldavia]] [[io:Moldova]] [[is:Moldóva]] [[it:Moldavia]] [[ja:モルドバ]] [[ka:მოლდოვა]] [[kk:Молдова]] [[ko:몰도바]] [[kw:Moldova]] [[la:Moldavia]] [[lb:Moldawien]] [[li:Moldavië]] [[lt:Moldavija]] [[mk:Молдавија]] [[mo:Република Молдова]] [[mt:Moldovja]] [[nds:Moldawien]] [[nl:Moldavië (land)]] [[nn:Moldova]] [[no:Moldova]] [[oc:Moldàvia]] [[pl:Mołdawia]] [[pt:Moldávia]] [[rm:Moldavia]] [[ro:Republica Moldova]] [[ru:Молдавия]] [[sa:मोल्दोवा]] [[se:Moldávia]] [[sh:Moldavija]] [[simple:Moldova]] [[sk:Moldavsko]] [[sl:Moldavija]] [[sq:Moldavia]] [[sr:Молдавија]] [[sv:Moldavien]] [[th:ประเทศมอลโดวา]] [[tl:Moldova]] [[tr:Moldova]] [[ug:مولدوۋا]] [[uk:Республіка Молдова]] [[yi:מאָלדאַװיע]] [[zh:摩尔多瓦]] [[zh-min-nan:Moldova]] 1552 11166 2004-11-16T17:43:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1553 11167 2004-11-16T17:44:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1554 11168 2004-11-16T17:44:33Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1555 11169 2004-11-16T17:45:41Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1556 50483 2006-06-14T09:08:05Z YurikBot 213 robot Modifying: [[bs:Mijanmar]] '''Mjanma''' (pazīstama arī ar nosaukumu '''Birma''') ir valsts [[Āzija|Āzijas]] dienvidaustrumos, un tā robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Indija|Indiju]] un [[Taizeme|Taizemi]]. Lai gan [[1948]]. gadā tā kļuva neatkarīga valsts, tomēr kopš [[militārs apvērsums|militāra apvērsuma]] [[1962]].&nbsp;gadā valstī tika īstenota politiska un ekonomiska izolācija, tādēļ Mjanma kļuvusi par vienu no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, lai gan agrāk bijusi turīga. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pyidaungzu Myanma Naingngandaw'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Mjanma karogs.png|125px|Mjanmas savienības karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Mjanma gerbonis.png|125px|Mjanmas savienības ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Mjanmas savienības karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Mjanmas savienības ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Mjanma vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[birmiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Ranguna]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Ranguna]]<br>[[Mandalaja]]<br>[[Molamjaina]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Tans Šve]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Sū Vins]] <tr><td>[[Platība]]<td>678 500 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] (2003)<br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>42 510 537<br/>62/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1948.gada 4.janvārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[kjats]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+6:30 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Gba Majay Bma]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+95 </table> {{ASEAN}} [[Category:Mjanma]] [[Category:ASEAN dalībvalstis]] [[als:Myanmar]] [[an:Myanmar]] [[ar:ميانمار]] [[ast:Myanmar]] [[bg:Мианмар]] [[bs:Mijanmar]] [[ca:Birmània]] [[cs:Myanmar]] [[cy:Myanmar]] [[da:Burma]] [[de:Myanmar]] [[el:Μυανμάρ]] [[en:Myanmar]] [[eo:Birmo]] [[es:Myanmar]] [[et:Myanmar]] [[eu:Birmania]] [[fa:میانمار]] [[fi:Myanmar]] [[fr:Myanmar]] [[fy:Birma]] [[gl:Myanmar - ဴမန္မာ]] [[he:מיאנמר]] [[hr:Mianmar]] [[ht:Bimani]] [[hu:Mianmar]] [[ia:Myanmar]] [[id:Myanmar]] [[ilo:Myanmar]] [[io:Myanmar]] [[is:Mjanmar]] [[it:Myanmar]] [[ja:ミャンマー]] [[ka:მიანმარი]] [[ko:미얀마]] [[ks:म्‍यन्मार]] [[kw:Byrmani]] [[ky:Мьянма]] [[la:Birmania]] [[li:Börma]] [[lt:Mianmaras]] [[mk:Мијанмар]] [[ms:Myanmar]] [[my:ပ္ရည္‌ထောင္‌စုမ္ရန္‌မာနိုင္‌ငံတော္‌]] [[nds:Myanmar]] [[nl:Myanmar]] [[nn:Myanmar]] [[no:Burma]] [[oc:Birmania]] [[pl:Birma]] [[pt:Myanmar]] [[ro:Myanmar]] [[ru:Мьянма]] [[sa:म्यन्मार]] [[scn:Burma]] [[sh:Mianmar]] [[simple:Myanmar]] [[sk:Mjanmarsko]] [[sl:Mjanmar]] [[sq:Birmania]] [[sr:Мијанмар]] [[sv:Myanmar]] [[tet:Birmánia]] [[th:ประเทศพม่า]] [[tl:Myanmar]] [[tr:Myanmar]] [[ug:بىرما]] [[uk:М'янма]] [[vi:Myanma]] [[zh:缅甸]] [[zh-min-nan:Biān-tián]] 1557 11171 2004-11-16T18:07:47Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1558 11172 2004-11-16T18:09:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1559 11173 2004-11-16T18:10:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1560 27037 2006-01-16T08:15:35Z Feens 37 interwiki <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Federated States of Micronesia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Mikronezija karogs.png|125px|Mikronēzijas federatīvo valstu karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Mikronezija gerbonis.png|125px|Mikronēzijas federatīvo valstu ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Mikronēzijas federatīvo valstu karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Mikronēzijas federatīvo valstu ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Mikronezija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Palikira]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Džozefs Dž. Urusevals]] <tr><td>[[Platība]]<td>702 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] (2000)<br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>135 869<br/>194/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[ASV]] 1986.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ASV dolārs]]/USD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+10 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Patriots of Micronesia]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.FM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+691 </table> [[Category:Valstis]] [[zh-min-nan:Micronesia Liân-pang-kok]] [[ca:Estats Federats de Micronèsia]] [[da:Mikronesien]] [[de:Föderierte Staaten von Mikronesien]] [[et:Mikroneesia Liiduriigid]] [[en:Federated States of Micronesia]] [[es:Estados Federados de Micronesia]] [[eo:Federacio de Mikronezio]] [[fr:États fédérés de Micronésie]] [[ko:미크로네시아 연방]] [[id:Mikronesia]] [[it:Stati Federati di Micronesia]] [[he:מיקרונזיה]] [[hu:Mikronézia (ország)]] [[ms:Micronesia]] [[nl:Micronesia]] [[nds:Mikronesien]] [[ja:ミクロネシア連邦]] [[nn:Mikronesiaføderasjonen]] [[pl:Mikronezja (państwo)]] [[pt:Estados Federados da Micronésia]] [[ru:Федеративные Штаты Микронезии]] [[sl:Mikronezija]] [[fi:Mikronesian liittovaltio]] [[sv:Mikronesiens federerade stater]] [[th:ประเทศไมโครนีเซีย]] [[tl:Federated States of Micronesia]] [[tr:Mikronezya]] [[zh:密克罗尼西亚联邦]] 1561 11175 2004-11-16T18:22:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1562 11176 2004-11-16T18:23:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1563 11177 2004-11-16T18:23:36Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1564 52834 2006-07-01T12:17:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:墨西哥]] Skaistā '''Meksika''' reiz bija mājvieta senajām [[Maiju civilizācija|maiju]] un [[acteki|acteku]] [[zelts|zelta]] civilizācijām. Senās [[impērija|impērijas]] sabruka [[16. gadsimts| 16. gs.]], kad tajās iebruka [[Spānija|spāņi]], kuri pārvaldīja šīs zemes līdz 1821. gadam, kad Meksika ieguva [[neatkarība|neatkarību]]. Acteku un maiju pēcteči joprojām dzīvo Meksikā, taču [[iedzīvotājs|iedzīvotāju]] vairākums ir metisi - spāņu un indiāņu pēcnācēji. Aptuveni puse Meksikas iedzīvotaju ir jaunāki par 19 gadiem. Iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielās [[pilsēta|pilsētas]] ir [[pārapdzīvotība|parapdzīvotas]]. Valstī ir maz [[lauksaimniecība|lauksaimniecībai]] derīgas zemes, tāpēc tā nespēj pilnībā nodrošināt iedzīvotājus ar [[pārtika|pārtiku]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Estados Unidos Mexicanos'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Meksika karogs.png|125px|Meksikas Savienoto valstu karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Meksika gerbonis.png|125px|Meksikas Savienoto valstu ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Meksikas Savienoto valstu karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Meksikas Savienoto valstu ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Meksika vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Mehiko]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Mehiko]]<br/>[[Gvadalahara]]<br/>[[Ekapeteka]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Visente Fokss Kvesada]] <tr><td>[[Platība]]<td>1 972 550 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>104 907 991<br/>54/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Spānija|Spānijas]] 1810.gada 16.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Meksikas peso]]/SYP <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -5 līdz -7 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Himno Nacional Mexicano]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MX <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+52 </table> [[Category:Valstis]] [[af:Meksiko]] [[an:Mexico]] [[ar:مكسيك]] [[ast:México]] [[be:Мэксыка]] [[bg:Мексико]] [[bn:মেক্সিকো]] [[ca:Mèxic]] [[cs:Mexiko]] [[cy:México]] [[da:Mexico]] [[de:Mexiko]] [[el:Μεξικό]] [[en:Mexico]] [[eo:Meksiko]] [[es:México]] [[et:Mehhiko]] [[eu:Mexiko]] [[fa:مکزیک]] [[fi:Meksiko]] [[fr:Mexique]] [[ga:Meicsiceo]] [[gl:México]] [[haw:Mekiko]] [[he:מקסיקו]] [[hr:Meksiko]] [[ht:Meksik]] [[hu:Mexikó]] [[id:Meksiko]] [[io:Mexikia]] [[is:Mexíkó]] [[it:Messico]] [[ja:メキシコ]] [[jbo:mexygu'e]] [[ka:მექსიკა]] [[ko:멕시코]] [[kw:Meksiko]] [[la:Mexicum]] [[lb:Mexiko]] [[li:Mexico]] [[lt:Meksika]] [[mk:Мексико]] [[mr:मेक्सिको]] [[ms:Mexico]] [[nah:Mēxihco]] [[nds:Mexiko]] [[nl:Mexico (land)]] [[nn:Mexico]] [[no:Mexico]] [[oc:Mexic]] [[pl:Meksyk]] [[pt:México]] [[ro:Mexic]] [[ru:Мексика]] [[sh:Meksiko]] [[simple:Mexico]] [[sk:Mexiko]] [[sl:Mehika]] [[sq:Meksika]] [[sr:Мексико]] [[sv:Mexiko]] [[ta:மெக்ஸிகோ]] [[th:ประเทศเม็กซิโก]] [[tl:Mehiko]] [[tr:Meksika]] [[ug:مېكسىكا]] [[uk:Мексика]] [[vec:Mèsico]] [[vi:Mexico]] [[yi:מעקסיקע]] [[zh:墨西哥]] [[zh-min-nan:Be̍k-se-ko]] [[zh-yue:墨西哥]] 1565 11179 2004-11-16T18:42:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1566 11180 2004-11-16T18:42:33Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1567 11181 2004-11-16T18:42:48Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1568 50562 2006-06-14T17:33:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[sw:Morisi]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Mauritius République de Maurice'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Mauricija karogs.png|125px|Mauricijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Mauricija gerbonis.png|125px|Mauricijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Mauricijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Mauricijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Mauricija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td> [[angļu valoda]]<br>[[franču valoda]]<br>[[Maurīcijas kreolu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Portluī]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Portluī]]<br/>[[Bobasēna]]<br/>[[Vakoasa]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Anerūds Džagnauts]] <tr><td>[[Platība]]<td>1 860 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>1 189 825<br/>588/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1968.gada 12.marts <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Maurīcijas rūpija]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +4 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Motherland]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MU <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+230 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Mauritius]] [[an:Maurizio]] [[ar:موريشيوس]] [[bg:Мавриций]] [[bs:Mauricijus]] [[ca:Maurici]] [[cs:Mauricius]] [[cy:Mauritius]] [[da:Mauritius]] [[de:Mauritius]] [[el:Μαυρίκιος (Δημοκρατία)]] [[en:Mauritius]] [[eo:Maŭricio]] [[es:República de Mauricio]] [[et:Mauritius]] [[fa:موریس]] [[fi:Mauritius]] [[fr:Maurice (pays)]] [[gl:Mauricio - Maurice]] [[he:מאוריציוס]] [[hi:मॉरिशस]] [[hr:Mauricijus]] [[hu:Mauritius]] [[id:Mauritius]] [[io:Mauris]] [[is:Máritíus]] [[it:Mauritius]] [[ja:モーリシャス]] [[ko:모리셔스]] [[kw:Ynys Morrys]] [[lt:Mauricijus]] [[mk:Маврициус]] [[ms:Mauritius]] [[nds:Mauritius]] [[nl:Mauritius (eiland)]] [[nn:Mauritius]] [[no:Mauritius]] [[oc:Maurici]] [[pl:Mauritius]] [[pt:Maurício]] [[ro:Mauriţius]] [[ru:Маврикий]] [[sa:मारिशस]] [[sh:Mauricijus]] [[simple:Mauritius]] [[sk:Maurícius]] [[sl:Mauritius]] [[sq:Mauritius]] [[sr:Маурицијус]] [[sv:Mauritius]] [[sw:Morisi]] [[tl:Mauritius]] [[tr:Mauritius]] [[ug:ماۋرىتيىچۇس]] [[uk:Маврикій]] [[vi:Mauritius]] [[zh:毛里求斯]] [[zh-min-nan:Mauritius]] 1569 11183 2004-11-16T19:09:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1570 11184 2004-11-16T19:09:37Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1571 11185 2004-11-16T19:10:08Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1572 49975 2006-06-10T23:45:09Z YurikBot 213 robot Modifying: [[hr:Mauretanija]] '''Mauritānijas Islāma Republika''' ([[arābu valoda|arābiski]] ''الجمهورية الإسلامية الموريتانية''- ''Al-Jumhuriyah al-Islamiyah al-Muritaniyah'') ir vāji attīstīta mononacionāla valsts Āfrikas rietumos. Ziemeļrietumos tā robežojas ar [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]], ziemeļaustrumos ar [[Alžīrija|Alžīriju]], dienvidaustrumos ar [[Mali]], bet dienvidos ar [[Senegāla|Senegālu]]. No rietumiem to apskalo [[Atlantijas okeāns]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''الجمهورية الإسلامية الموريتانية<br>Al-Jumhuriyah al-Islamiyah al-Muritaniyah'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Mauritanija karogs.png|125px|Mauritānijas Islāma republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Mauritanija gerbonis.png|125px|Mauritānijas Islāma republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Mauritānijas Islāma republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Mauritānijas Islāma republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Mauritanija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[prezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>4,0 - daļēji brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,739 (97.vieta pasaulē 2002.gadā)<tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>1896 USD (2002) - 129.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Nuakšota]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Nuakšota]]<br/>[[Nuadibu]]<br/>[[Roso]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Elijs Valls]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Mohameds Bubakars]] <tr><td>Platība<td>1 030 700 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td>2 826 300 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[arābi]] (mauri) - 80%<br>melnādainie - 20% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[islāms]] <tr><td>Neatkarība<td> No [[Francija|Francijas]] 1960.gada 28.novembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Oguja]]/MRO <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MR <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+222 </table> {{Arābu līga}} {{Āfrika}} [[Category:Mauritānija]] [[af:Mauritanië]] [[am:ሞሪታኒያ]] [[an:Mauritania]] [[ang:Mauritania]] [[ar:موريتانيا]] [[bg:Мавритания]] [[bs:Mauritanija]] [[ca:Mauritània]] [[cs:Mauritánie]] [[da:Mauretanien]] [[de:Mauretanien]] [[en:Mauritania]] [[eo:Maŭritanio]] [[es:Mauritania]] [[et:Mauritaania]] [[eu:Mauritania]] [[fa:موریتانی]] [[ff:Moritani]] [[fi:Mauritania]] [[fr:Mauritanie]] [[gl:Mauritania]] [[he:מאוריטניה]] [[hr:Mauretanija]] [[hu:Mauritánia]] [[id:Mauritania]] [[io:Mauritania]] [[is:Máritanía]] [[it:Mauritania]] [[ja:モーリタニア]] [[ko:모리타니]] [[kw:Moritani]] [[la:Mauretania]] [[lt:Mauritanija]] [[mk:Мавританија]] [[ms:Mauritania]] [[nds:Mauretanien]] [[nl:Mauritanië]] [[nn:Mauritania]] [[no:Mauritania]] [[oc:Mauritània]] [[pl:Mauretania]] [[pt:Mauritânia]] [[ro:Mauritania]] [[ru:Мавритания]] [[scn:Mauritania]] [[sh:Mauritanija]] [[simple:Mauritania]] [[sk:Mauritánia]] [[sl:Mavretanija]] [[sq:Mauritania]] [[sr:Мауританија]] [[sv:Mauretanien]] [[th:ประเทศมอริเตเนีย]] [[tl:Mauritania]] [[tr:Moritanya]] [[ug:ماۋرىتانىيە]] [[uk:Мавританія]] [[vi:Mauritanie]] [[wa:Moritanreye]] [[zh:毛里塔尼亚]] [[zh-min-nan:Mauritania]] 1573 11187 2004-11-16T19:37:17Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1574 11188 2004-11-16T19:37:41Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1575 11189 2004-11-16T19:37:58Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1576 44700 2006-05-13T19:25:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:جزایر مارشال]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Aolep&#257;n Aor&#333;kin M&#807;aje&#316;'''<br>'''Republic of the Marshall Islands'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Marsala salas karogs.png|125px|Māršala salu republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Marsala salas gerbonis.png|125px|Māršala salu republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Māršala salu republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Māršala salu republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Marsala salas vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda|Valsts valodas]] <td>[[māršaliešu valoda]],<br>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Madžuro]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Ebeje]]<br/>[[Darita]]<br/>[[Delapa]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Kesajs Note]] <tr><td>[[Platība]]<td>181 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>56 429<br/>312/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[ASV]] 1986.gada 21.oktobrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ASV dolārs]]/USD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +12 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Aelon eo ao ion lometo]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MH <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+692 </table> [[Category:Valstis]] [[an:Islas Marshall]] [[bg:Маршалови острови]] [[bs:Maršalovi otoci]] [[ca:Illes Marshall]] [[cs:Marshallovy ostrovy]] [[da:Marshalløerne]] [[de:Marshallinseln]] [[en:Marshall Islands]] [[eo:Marŝaloj]] [[es:Islas Marshall]] [[et:Marshalli Saared]] [[eu:Marshall Uharteak]] [[fa:جزایر مارشال]] [[fi:Marshallinsaaret]] [[fr:Marshall (pays)]] [[he:איי מרשל]] [[hr:Maršalovi Otoci]] [[ht:Machal]] [[hu:Marshall-szigetek]] [[id:Kepulauan Marshall]] [[io:Marshall Insuli]] [[is:Marshalleyjar]] [[it:Isole Marshall]] [[ja:マーシャル諸島]] [[ko:마셜 제도]] [[kw:Ynysow Marshall]] [[lt:Maršalo salos]] [[mh:M̍ahjeł]] [[nds:Marshallinseln]] [[nl:Marshalleilanden]] [[nn:Marshalløyane]] [[no:Marshalløyene]] [[oc:Illas Marshall]] [[pl:Wyspy Marshalla]] [[pt:Ilhas Marshall]] [[ro:Insulele Marshall]] [[ru:Маршалловы Острова]] [[sh:Maršalovi Otoci]] [[simple:Marshall Islands]] [[sk:Marshallove ostrovy]] [[sl:Marshallovi otoki]] [[sq:Ishujt Marshall]] [[sv:Marshallöarna]] [[th:สาธารณรัฐหมู่เกาะมาร์แชลล์]] [[tl:Kapuluang Marshall]] [[tr:Marshall Adaları]] [[uk:Маршалові острови]] [[zh:馬紹爾群島]] [[zh-min-nan:Marshall Kûn-tó]] 1577 11191 2004-11-16T19:50:42Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1578 11192 2004-11-16T19:51:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1579 11193 2004-11-16T19:51:20Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1580 48361 2006-05-31T03:36:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ماراكەش]] Maroka- valsts Ziemeļāfrikā, konstitucionāla monarhija. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''المملكة المغربية<br>Al Mamlakah al-Maghribiyah'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Maroka karogs.png|125px|Marokas karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Maroka gerbonis.png|125px|Marokas karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Marokas karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Marokas karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Maroka vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Rabāta]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Kasablanka]]<br/>[[Rabāta]]<br/>[[Fēsa]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Mohameds VI]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Driss Žitū]] <tr><td>[[Platība]]<td>446 550 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>31 689 267 <br/>70/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Francija|Francijas]] 1956.gada 2.martā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[marokas dirhems]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Valsts himna]]<td> <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MA <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+212 </table> {{Arābu līga}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Marokko]] [[am:ሞሮኮ]] [[an:Marruecos]] [[ang:Morocco]] [[ar:المغرب]] [[ast:Marruecos]] [[bg:Мароко]] [[bs:Maroko]] [[ca:Marroc]] [[cs:Maroko]] [[cy:Moroco]] [[da:Marokko]] [[de:Marokko]] [[el:Μαρόκο]] [[en:Morocco]] [[eo:Maroko]] [[es:Marruecos]] [[et:Maroko]] [[eu:Maroko]] [[fa:مراکش]] [[fi:Marokko]] [[fr:Maroc]] [[gd:Maroc]] [[gl:Marrocos - المغرب]] [[he:מרוקו]] [[hr:Maroko]] [[hu:Marokkó]] [[id:Maroko]] [[io:Maroko]] [[is:Marokkó]] [[it:Marocco]] [[ja:モロッコ]] [[ka:მაროკო]] [[ko:모로코]] [[ks:मोराको]] [[kw:Marokk]] [[la:Marocum]] [[lb:Marokko]] [[li:Marokko]] [[lt:Marokas]] [[mk:Мароко]] [[ms:Maghribi]] [[nds:Marokko]] [[nl:Marokko]] [[nn:Marokko]] [[no:Marokko]] [[oc:Marròc]] [[pl:Maroko]] [[pt:Marrocos]] [[ro:Maroc]] [[ru:Марокко]] [[sa:मोराको]] [[scn:Maroccu]] [[sh:Maroko]] [[simple:Morocco]] [[sk:Maroko]] [[sl:Maroko]] [[sq:Maroku]] [[sr:Мароко]] [[sv:Marocko]] [[th:ประเทศโมร็อกโก]] [[tl:Morocco]] [[tr:Fas]] [[ug:ماراكەش]] [[uk:Марокко]] [[vi:Maroc]] [[wa:Marok]] [[zh:摩洛哥]] [[zh-min-nan:Morocco]] 1581 22275 2005-11-13T19:00:31Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.157.71|81.198.157.71]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens no en.wiki 1582 11196 2004-11-16T20:13:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1583 11197 2004-11-16T20:14:27Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1584 52821 2006-07-01T11:15:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:مالت (کشور)]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Repubblika ta' Malta<br>Republic of Malta'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Malta karogs.png|125px|Maltas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Malta gerbonis.png|125px|Maltas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Maltas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Maltas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Malta vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[maltiešu valoda]]<br>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Valleta]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Birkirkara]]<br/>[[Kormi]]<br/>[[Mosta]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Edijs Fenehs Adami]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Lorenss Gonci]] <tr><td>[[Platība]]<td>316 [[km²]] <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>399 867 <br/>1262/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1964.gada 21.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Maltas lira]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[L-Innu Malti]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MT <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+356 </table> {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[af:Malta]] [[als:Malta]] [[an:Malta]] [[ar:مالطا]] [[ast:Malta]] [[be:Мальта]] [[bg:Малта]] [[br:Malta]] [[bs:Malta]] [[ca:Malta]] [[cs:Malta]] [[cy:Malta]] [[da:Malta]] [[de:Malta]] [[el:Μάλτα]] [[en:Malta]] [[eo:Malto (lando)]] [[es:Malta]] [[et:Malta]] [[eu:Malta]] [[fa:مالت (کشور)]] [[fi:Malta]] [[fiu-vro:Malta]] [[fr:Malte]] [[fy:Malta]] [[ga:Málta]] [[gl:Malta]] [[he:מלטה]] [[hi:माल्टा]] [[hr:Malta]] [[ht:Malt]] [[hu:Málta]] [[ia:Malta]] [[id:Malta]] [[io:Malta]] [[is:Malta]] [[it:Malta]] [[ja:マルタ]] [[ka:მალტა]] [[ko:몰타]] [[ku:Malta]] [[kw:Malta]] [[la:Melitta]] [[lb:Malta]] [[li:Malta]] [[lt:Malta]] [[mk:Малта]] [[ms:Malta]] [[mt:Malta]] [[nds:Malta]] [[nds-nl:Malta (laand)]] [[nl:Malta (land)]] [[nn:Malta]] [[no:Malta]] [[oc:Malta]] [[os:Мальтæ (паддзахад)]] [[pl:Malta]] [[pt:Malta]] [[ro:Malta]] [[ru:Мальта (государство)]] [[scn:Malta]] [[se:Málta]] [[sh:Malta]] [[simple:Malta]] [[sk:Malta]] [[sl:Malta]] [[sq:Malta]] [[sr:Малта]] [[sv:Malta]] [[tet:Malta]] [[th:ประเทศมอลตา]] [[tl:Malta]] [[tr:Malta]] [[ug:مالتا]] [[uk:Мальта (держава)]] [[vi:Malta]] [[wa:Male]] [[zh:马耳他]] [[zh-min-nan:Malta]] 1585 11199 2004-11-16T20:43:42Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1586 11200 2004-11-16T20:43:59Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1587 11201 2004-11-16T20:44:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1588 42020 2006-04-28T04:14:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[tk:Mali]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''République de Mali'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Mali karogs.png|125px|Mali republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Mali gerbonis.png|125px|Mali republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Mali republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Mali republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Mali vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Bamako]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Bamako]]<br/>[[Sikaso]]<br/>[[Segu]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Amadū Tumani Tourē]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Osmans Isufi Majiga]] <tr><td>[[Platība]]<td>1 240 000 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>11 340 480 <br/>10,9/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Francija|Francijas]] 1960.gada 22.decembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Rietumafrikas franks]]/XOF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Pour l'Afrique et pour toi, Mali]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.ML <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+223 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Mali]] [[am:ማሊ]] [[an:Mali]] [[ar:مالي]] [[bg:Мали]] [[bm:Mali]] [[bs:Mali]] [[ca:Mali]] [[cs:Mali]] [[da:Mali]] [[de:Mali]] [[en:Mali]] [[eo:Malio]] [[es:Malí]] [[et:Mali]] [[eu:Mali]] [[fa:مالی]] [[ff:Maali]] [[fi:Mali]] [[fr:Mali]] [[gl:Malí - Mali]] [[he:מאלי]] [[hr:Mali]] [[hu:Mali]] [[id:Mali]] [[io:Mali]] [[is:Malí]] [[it:Mali]] [[ja:マリ共和国]] [[ko:말리]] [[ks:Mālī]] [[kw:Mali]] [[li:Mali]] [[lt:Malis]] [[mk:Мали]] [[ms:Mali]] [[nds:Mali]] [[nl:Mali]] [[nn:Mali]] [[no:Mali]] [[oc:Mali]] [[pl:Mali]] [[pt:Mali]] [[ro:Mali]] [[ru:Мали]] [[sa:माली]] [[sh:Mali]] [[simple:Mali]] [[sk:Mali]] [[sl:Mali]] [[sq:Mali]] [[sr:Мали]] [[sv:Mali]] [[th:ประเทศมาลี]] [[tk:Mali]] [[tl:Mali]] [[tr:Mali]] [[uk:Малі]] [[vi:Mali]] [[zh:马里]] [[zh-min-nan:Mali]] 1589 11203 2004-11-16T21:02:21Z Feens 37 no Bahasa Melayu wiki no Bahasa Melayu wiki 1590 11204 2004-11-16T21:02:49Z Feens 37 no en wiki no en wiki 1591 11205 2004-11-16T21:03:07Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1592 52818 2006-07-01T11:04:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:مالدیو]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Maldives<br>Dhivehi Raajjeyge Jumhooriyyaa'''<br>ދިވެހިރާއްޖޭގެ ޖުމުހޫރިއްޔާ</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Maldivija karogs.png|125px|Maldivijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Maldivija gerbonis.png|125px|Maldivijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Maldivijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Maldivijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Maldivija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[maldīviešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Male]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Mamūns Abduls Gajūms]] <tr><td>[[Platība]]<td>300 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>301 475 <br/>1005/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1965.gada 26.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[rufija]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +5 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Gavmii mi ekuverikan matii tibegen kuriime salaam]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MV <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+960 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Maldibas]] [[ar:ملديف]] [[ast:Maldives]] [[bg:Малдиви]] [[bn:মালদ্বীপ]] [[ca:Maldives]] [[cs:Maledivy]] [[da:Maldiverne]] [[de:Malediven]] [[dv:ދިވެހިރާއްޖެ]] [[en:Maldives]] [[eo:Maldivoj]] [[es:Maldivas]] [[et:Maldiivid]] [[fa:مالدیو]] [[fi:Malediivit]] [[fr:Maldives]] [[gl:Maldivas - ދިވެހި]] [[he:המלדיביים]] [[hi:मालदीव]] [[hr:Maldivi]] [[ht:Maldiv]] [[hu:Maldív-szigetek]] [[id:Maladewa]] [[io:Maldivi]] [[is:Maldíveyjar]] [[it:Maldive]] [[ja:モルディブ]] [[ko:몰디브]] [[ks:मालदीव]] [[kw:Maldivys]] [[lb:Malediven]] [[li:Maledive]] [[lt:Maldyvai]] [[mk:Малдиви]] [[ms:Maldives]] [[nds:Malediven]] [[nl:Maldiven]] [[nn:Maldivane]] [[no:Maldivene]] [[oc:Maldivas]] [[pl:Malediwy]] [[pt:Maldivas]] [[ro:Maldive]] [[ru:Мальдивы]] [[sa:मालदीव]] [[sh:Maldivi]] [[simple:Maldives]] [[sk:Maldivy]] [[sl:Maldivi]] [[sq:Maldives]] [[sr:Малдиви]] [[sv:Maldiverna]] [[te:మాల్దీవులు]] [[th:ประเทศมัลดีฟส์]] [[tl:Maldives]] [[tr:Maldivler]] [[ug:مالدىۋې]] [[uk:Мальдіви]] [[vi:Maldives]] [[zh:马尔代夫]] [[zh-min-nan:Maldives]] 1593 11207 2004-11-16T21:13:57Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1594 11208 2004-11-16T21:14:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1595 11209 2004-11-16T21:14:30Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1596 52816 2006-07-01T10:49:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:مالاوی]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Malawi'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Malavija karogs.png|125px|Malāvijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Malavija gerbonis.png|125px|Malāvijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Malāvijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Malāvijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Malavija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]]<br>[[malāviešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Lilongve]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Blantaire]]<br>[[Lilongve]]<br>[[Mzuzu]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Bings va Mutarika]] <tr><td>[[Platība]]<td>118 480 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>10 385 849 <br/>88/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1964.gada 6.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Malāvijas kvaha]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Mlungu salitsani Malawi]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MW <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+265 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Malawi]] [[am:ማላዊ]] [[an:Malaui]] [[ar:ملاوي]] [[bg:Малави]] [[bs:Malavi]] [[ca:Malawi]] [[cs:Malawi]] [[da:Malawi]] [[de:Malawi]] [[en:Malawi]] [[eo:Malavio]] [[es:Malawi]] [[et:Malawi]] [[eu:Malawi]] [[fa:مالاوی]] [[fi:Malawi]] [[fr:Malawi]] [[gl:Malaui - Malawi]] [[he:מלאווי]] [[hr:Malavi]] [[hu:Malawi]] [[id:Malawi]] [[io:Malawi]] [[is:Malaví]] [[it:Malawi]] [[ja:マラウイ]] [[ko:말라위]] [[ks:मलावी]] [[kw:Malawi]] [[li:Malawi]] [[lt:Malavis]] [[mk:Малави]] [[ms:Malawi]] [[nds:Malawi]] [[nl:Malawi]] [[nn:Malawi]] [[no:Malawi]] [[ny:Malaŵi]] [[oc:Malawi]] [[pl:Malawi]] [[pt:Malawi]] [[ro:Malawi]] [[ru:Малави]] [[sa:मलावी]] [[sh:Malavi]] [[simple:Malawi]] [[sk:Malawi (štát)]] [[sl:Malavi]] [[sq:Malevia]] [[sr:Малави]] [[sv:Malawi]] [[sw:Malawi]] [[ta:மலாவி]] [[tl:Malawi]] [[tr:Malavi]] [[tum:Malawi]] [[ug:مالاۋى]] [[uk:Малаві]] [[vi:Malawi]] [[zh:马拉维]] [[zh-min-nan:Malaŵi]] 1597 11211 2004-11-16T21:34:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1598 11212 2004-11-16T21:34:31Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1599 11213 2004-11-16T21:34:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1600 50564 2006-06-14T18:01:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Malezya]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Persekutuan Malaysia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Malaizija karogs.png|125px|Malaizijas federācijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Malaizija gerbonis.png|125px|Malaizijas federācijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Malaizijas federācijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Malaizijas federācijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Malaizija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[malajiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Kualalumpūra]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Kualalumpūra]]<br>[[Ipoha]]<br>[[Kelanga]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Tuanks Sjeds Sirajudins]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Abdula Ahmads Badavi]] <tr><td>[[Platība]]<td>329 750 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>25 180 000 <br/>76/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1957.gada 31.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ringits]]/MYR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +8 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Negaraku]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MY <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+60 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{ASEAN}} [[Category:Valstis]] [[Category:ASEAN dalībvalstis]] [[af:Maleisië]] [[als:Malaysia]] [[an:Malaisia]] [[ar:ماليزيا]] [[bg:Малайзия]] [[bs:Malezija]] [[bug:Malaysia]] [[ca:Malàisia]] [[cs:Malajsie]] [[cy:Malaysia]] [[da:Malaysia]] [[de:Malaysia]] [[el:Μαλαισία]] [[en:Malaysia]] [[eo:Malajzio]] [[es:Malasia]] [[et:Malaisia]] [[eu:Malaisia]] [[fa:مالزی]] [[fi:Malesia]] [[fr:Malaisie]] [[gd:Malaysia]] [[gl:Malaisia - Malaysia]] [[he:מלזיה]] [[hi:मलेशिया]] [[hr:Malezija]] [[ht:Malezi]] [[hu:Malajzia]] [[ia:Malaysia]] [[id:Malaysia]] [[ilo:Malaysia]] [[io:Malaizia]] [[is:Malasía]] [[it:Malaysia]] [[ja:マレーシア]] [[ko:말레이시아]] [[ks:मलयेशिया]] [[ku:Malayziya]] [[kw:Malaysi]] [[lb:Malaysien]] [[li:Maleisië]] [[lt:Malaizija]] [[ms:Malaysia]] [[nds:Malaysia]] [[nl:Maleisië]] [[nn:Malaysia]] [[no:Malaysia]] [[oc:Malàisia]] [[pl:Malezja]] [[pt:Malásia]] [[ro:Malaysia]] [[ru:Малайзия]] [[sa:मलयेशिया]] [[sh:Malezija]] [[simple:Malaysia]] [[sk:Malajzia]] [[sl:Malezija]] [[sq:Malajzia]] [[sr:Малезија]] [[sv:Malaysia]] [[ta:மலேசியா]] [[th:ประเทศมาเลเซีย]] [[tl:Malaysia]] [[tr:Malezya]] [[ug:مالايسىيا]] [[uk:Малайзія]] [[vi:Malaysia]] [[zh:马来西亚]] [[zh-min-nan:Má-lâi-se-a]] [[zh-yue:馬來西亞]] 1601 11215 2004-11-16T21:47:27Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1602 11216 2004-11-16T21:47:43Z Feens 37 no wiki no wiki 1603 11217 2004-11-16T21:47:57Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1604 48225 2006-05-30T13:42:41Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.164.239.95|84.164.239.95]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republika Makedonija<br>Република Македонија'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Makedonija karogs.png|125px|Makedonijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Makedonija gerbonis.png|125px|Maķedonijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Maķedonijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Maķedonijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Makedonija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[maķedoniešu valoda]],<br>[[albāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Skopje]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Skopje]]<br>[[Kumanova]]<br>[[Bitola]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Branko Crvenkovskis]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Vlado Bučkovskis]] <tr><td>[[Platība]]<td>25 713 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>2 022 547 <br/>81/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] 1991.gada 8.setembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Maķedonijas dinārs]]/MKD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Денес Над Македонија]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MK <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+389 </table> *[[Maķedonijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} [[Category:Valstis]] [[ar:مقدونيا]] [[be:Македонія]] [[bg:Република Македония]] [[ca:República de Macedònia]] [[cs:Republika Makedonie]] [[cy:Cyn-weriniaeth Iwgoslafaidd Macedonia]] [[da:Tidligere Jugoslaviske Republik Makedonien]] [[de:Mazedonien]] [[el:Π.Γ.Δ.Μ.]] [[en:Republic of Macedonia]] [[es:República de Macedonia]] [[et:Makedoonia]] [[eo:Respubliko_de_Makedonio]] [[fi:Makedonia]] [[fr:Macédoine (pays)]] [[gl:Macedonia - Македонија]] [[he:מקדוניה]] [[hr:Makedonija]] [[hu:Macedónia]] [[id:Republik Makedonia]] [[is:Lýðveldið Makedónía]] [[it:Repubblica di Macedonia]] [[ja:マケドニア共和国]] [[ko:마케도니아 공화국]] [[lt:Makedonija]] [[mk:Република Македонија]] [[nl:Republiek Macedonië]] [[no:Republikken Makedonia]] [[nn:Republikken Makedonia]] [[nds:Makedonien (Land)]] [[pl:Macedonia]] [[pt:Macedónia]] [[roa-rup:Machidunii]] [[ru:Македония]] [[sl:Makedonija]] [[sr:Македонија]] [[sv:Makedonien]] [[tl:Republika ng Masedonya]] [[th:ประเทศมาซิโดเนีย]] [[uk:Македонія]] [[zh:馬其頓共和國]] [[zh-min-nan:Makedonija Kiōng-hô-kok]] 1605 11219 2004-11-16T22:03:31Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1606 11220 2004-11-16T22:03:47Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1607 11221 2004-11-16T22:04:02Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1608 53280 2006-07-02T17:17:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[br:Madagaskar]] '''Madagaskaras Republika''' ([[malgasu valoda|malagasu valodā]] ''Repoblikan'i Madagasikara'') ir vāji attīstīta mononacionāla salu valsts [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], [[Āfrika|Āfrikas]] austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē). Bagātīga un īpatnēja augu un dzīvnieku valsts - var atrast 5% no visām pasaules augu un dzīvnieku sugām, no kurām 80% ir [[endēms|endēmi]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republique de Madagascar<br>Repoblikan'i Madagasikara'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Madagaskara karogs.png|125px|Madagaskaras Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Madagaskara gerbonis.png|125px|Madagaskaras Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Madagaskaras Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Madagaskaras Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Madagaskara vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[prezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>3,0 - daļēji brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,469 (150.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>808 USD (2003) - 159.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[malagasu valoda]],<br>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Antananariva]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Antananariva]]<br>[[Tuamasina]]<br>[[Ancirabe]] <tr><td>[[Madagaskaras prezidenti|Prezidents]]<td>[[Marks Ravalomanana]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Žaks Silla]] <tr><td>Platība<td>587 040 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td> 17 955 589 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[malagasi]] <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[kristietība]] - 40%<br>[[islāms]] - 10%<br>[[tradicionālās reliģijas]] - 50% <tr><td>[[Neatkarība]]<td> No [[Francija|Francijas]] 1960.gada 26.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ariari]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.MG <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+261 </table> {{Āfrika}} [[Category:Madagaskara]] [[af:Madagaskar]] [[am:ማዳጋስካር]] [[an:Madagascar]] [[ar:مدغشقر]] [[bg:Мадагаскар]] [[br:Madagaskar]] [[bs:Madagaskar]] [[ca:Madagascar]] [[cs:Madagaskar]] [[da:Madagaskar]] [[de:Madagaskar]] [[el:Μαδαγασκάρη]] [[en:Madagascar]] [[eo:Madagaskaro]] [[es:Madagascar]] [[et:Madagaskar]] [[eu:Madagaskar]] [[fa:ماداگاسکار]] [[fi:Madagaskar]] [[fr:Madagascar]] [[gd:Madagascar]] [[gl:Madagascar]] [[he:מדגסקר]] [[hr:Madagaskar]] [[hu:Madagaszkár]] [[id:Madagaskar]] [[io:Madagaskar]] [[is:Madagaskar]] [[it:Madagascar]] [[ja:マダガスカル]] [[ko:마다가스카르]] [[ks:मडगास्कर]] [[ku:Madagaskar]] [[kw:Madagaskar]] [[la:Madagascaria]] [[lt:Madagaskaras]] [[mg:Madagasikara]] [[mk:Мадагаскар]] [[ms:Madagascar]] [[nds:Madagaskar]] [[nl:Madagaskar]] [[nn:Madagaskar]] [[no:Madagaskar]] [[oc:Madagascar]] [[pl:Madagaskar]] [[pt:Madagáscar]] [[ro:Madagascar]] [[ru:Республика Мадагаскар]] [[sa:मडगास्कर]] [[sh:Madagaskar]] [[simple:Madagascar]] [[sk:Madagaskar]] [[sl:Madagaskar]] [[sq:Madagaskar]] [[sr:Мадагаскар]] [[sv:Madagaskar]] [[ta:மடகாஸ்கர்]] [[tl:Madagascar]] [[tr:Madagaskar]] [[ug:ماداگاسكار]] [[uk:Мадаґаскар]] [[vi:Madagascar]] [[zh:马达加斯加]] [[zh-min-nan:Madagasikara]] 1609 11223 2004-11-17T20:57:10Z Juzeris 23 nato karogs no en: nato karogs no en: 1610 11224 2004-11-17T21:10:55Z Juzeris 23 redirect to Slovākija #REDIRECT [[Slovākija]] 1612 32318 2006-03-01T18:55:13Z Feens 37 <br clear=all> <center> {| id="toc" style="margin: 0 2em 0 2em;" ! align="center" style="background:#ccccff" width="100%" | [[NATO|Ziemeļatlantijas līguma organizācija]] (NATO) || [[Image:Flag of NATO.svg|50px|NATO karogs]] |- | align="center" style="font-size: 90%;" colspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] | [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | [[Beļģija]] | [[Bulgārija]] | [[Čehija]] | [[Dānija]] | [[Francija]] | [[Grieķija]] | [[Igaunija]] | [[Islande]] | [[Itālija]] | [[Kanāda]] | [[Latvija]] | [[Lietuva]] | [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] | [[Nīderlande]] | [[Norvēģija]] | [[Polija]] | [[Portugāle]] | [[Rumānija]] | [[Slovākija]] | [[Slovēnija]] | [[Spānija]] | [[Turcija]] | [[Ungārija]] | [[Vācija]] |} </center> [[Category:NATO dalībvalstis]] 1613 11227 2004-11-17T21:27:20Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1614 11228 2004-11-17T21:27:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1615 11229 2004-11-17T21:27:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1616 49966 2006-06-10T23:07:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[dv:ލަޒަންބާ]], [[hi:लक्सेम्बर्ग]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Grand-Duché de Luxembourg<br>Großherzogtum Luxemburg<br>Groussherzogtum (Grand-Duché) Lëtzebuerg'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Luksemburga karogs.png|125px|Luksemburgas Lielhercogistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Luxembourg coa.gif|125px|Luksemburgas Lielhercogistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Luksemburgas Lielhercogistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Luksemburgas Lielhercogistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Luksemburga vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]],<br>[[vācu valoda]]<br>[[luksemburgiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]<br>[[Eša]]<br>[[Diferdanža]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Lielhercogs Anrī]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Žans-Klods Junkers]] <tr><td>[[Platība]]<td>2 586 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>442 972 <br/>171/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>1839.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/EUR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Ons Heemecht]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.LU <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+352 </table> {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[Category:Valstis]] [[Category:Luksemburgas Lielhercogiste]] [[af:Luxemburg]] [[als:Luxemburg]] [[an:Lusemburgo]] [[ang:Letseburh]] [[ar:لوكسمبورغ]] [[ast:Luxemburgu]] [[be:Люксэмбург]] [[bg:Люксембург]] [[ca:Luxemburg]] [[cs:Lucembursko]] [[csb:Luksembùrskô]] [[cy:Lwcsembwrg]] [[da:Luxembourg]] [[de:Luxemburg]] [[dv:ލަޒަންބާ]] [[el:Λουξεμβούργο]] [[en:Luxembourg]] [[eo:Luksemburgio]] [[es:Luxemburgo]] [[et:Luksemburg]] [[eu:Luxenburg]] [[fa:لوکزامبورگ]] [[fi:Luxemburg]] [[fr:Luxembourg (pays)]] [[fy:Lúksemboarch]] [[ga:Lucsamburg]] [[gd:Lucsamburg]] [[gl:Luxemburgo - Lëtzebuerg]] [[he:לוקסמבורג]] [[hi:लक्सेम्बर्ग]] [[hr:Luksemburg]] [[hu:Luxemburg]] [[ia:Luxemburg]] [[id:Luxemburg]] [[io:Luxemburgia]] [[is:Lúxemborg]] [[it:Lussemburgo]] [[ja:ルクセンブルク]] [[ka:ლუქსემბურგი (ქვეყანა)]] [[ko:룩셈부르크]] [[ku:Luksemburg]] [[kw:Lushaborg]] [[la:Luxemburgum]] [[lb:Lëtzebuerg (Land)]] [[li:Luxemburg (land)]] [[lt:Liuksemburgas]] [[mk:Луксембург]] [[ms:Luxembourg]] [[nds:Luxemborg]] [[nds-nl:Luxemburg (laand)]] [[nl:Luxemburg (land)]] [[nn:Luxembourg]] [[no:Luxembourg]] [[oc:Luxemborg]] [[os:Люксембург (паддзахад)]] [[pl:Luksemburg (państwo)]] [[pt:Luxemburgo]] [[rm:Luxemburg]] [[ro:Luxemburg]] [[ru:Люксембург (государство)]] [[sc:Lussemburgu]] [[sh:Luksemburg]] [[simple:Luxembourg]] [[sk:Luxembursko]] [[sl:Luksemburg]] [[sq:Luksemburgu]] [[sr:Луксембург]] [[sv:Luxemburg]] [[th:ประเทศลักเซมเบิร์ก]] [[tl:Luxembourg]] [[tr:Lüksemburg]] [[ug:ليۇكسېمبۇرگ]] [[uk:Люксембург]] [[vi:Luxembourg]] [[wa:Grande-Dutcheye do Lussimbork]] [[zh:卢森堡]] [[zh-min-nan:Luxembourg]] 1617 11231 2004-11-17T21:41:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1618 11232 2004-11-17T21:42:00Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1619 49294 2006-06-05T19:36:52Z Feens 37 <br clear="all" /> {| align="center" id="toc" cellspacing="0" |- ! bgcolor="#ccccff" align="center" | [[Eiropa|Eiropas]] [[valstis]] |- | align="center" style="font-size: 90%;" | [[Albānija]] | [[Andora]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[Austrija]] | [[Baltkrievija]] | [[Beļģija]] | [[Bosnija un Hercegovina]] | [[Bulgārija]] | [[Čehija]] | [[Dānija]] | [[Francija]] | [[Grieķija]] | [[Horvātija]] | [[Igaunija]] | [[Islande]] | [[Īrija]] | [[Itālija]] | [[Krievija]] | [[Latvija]] | [[Lietuva]] | [[Lihtenšteina]] | [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] | [[Maķedonija (valsts)|Maķedonija]] | [[Malta]] | [[Melnkalne]] | [[Moldova]] | [[Monako]] | [[Nīderlande]] | [[Norvēģija]] | [[Polija]] | [[Portugāle]] | [[Rumānija]] | [[Sanmarīno]] | [[Serbija]] | [[Slovākija]] | [[Slovēnija]] | [[Somija]] | [[Spānija]] | [[Šveice]] | [[Turcija]] | [[Ukraina]] | [[Ungārija]] | [[Vācija]] | [[Vatikāns]] | [[Zviedrija]] |- | align="center" style="font-size: 85%" | '''Teritorijas:''' [[Farēru salas]] | [[Gibraltārs]] | [[Gērnsija]] | [[Menas sala]] | [[Džersija]] |} [[Category:Eiropas valstis]] <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|Eiropa]]</noinclude> 1620 11234 2004-11-17T21:42:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1621 25633 2005-12-24T19:00:06Z YurikBot 213 robot Adding: an, ar, eu, fiu-vro, mk, th <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Fürstentum Liechtenstein'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Lihtensteina karogs.png|125px|Lihtenšteinas Principāta karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Lihtensteina gerbonis.png|125px|Lihtenšteinas Principāta ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Lihtenšteinas Principāta karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Lihtenšteinas Principāta ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Lihtensteina vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[vācu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Vaduca]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Šāna]]<br>[[Vaduca]]<br>[[Trizene]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Hanss Ādams II]] <tr><td>[[Reģents]]<td>[[Aloīzs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Otmārs Haslers]] <tr><td>[[Platība]]<td>160 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2000) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>32 528 <br/>203/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>1806.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Šveices franks]]/CHF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Oben am jungen Rhein]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.LI <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+423 </table> {{Eiropa}} [[af:Liechtenstein]] [[als:Liechtenstein]] [[an:Liechtenstein]] [[ar:ليختنشتاين]] [[ast:Liechtenstein]] [[be:Ліхтэнштайн]] [[bg:Лихтенщайн]] [[ca:Liechtenstein]] [[cs:Lichtenštejnsko]] [[cy:Liechtenstein]] [[da:Liechtenstein]] [[de:Liechtenstein]] [[el:Λιχτενστάιν]] [[en:Liechtenstein]] [[eo:Liĥtenŝtejno]] [[es:Liechtenstein]] [[et:Liechtenstein]] [[eu:Liechtenstein]] [[fi:Liechtenstein]] [[fiu-vro:Liechtenstein]] [[fr:Liechtenstein]] [[fy:Lychtenstein]] [[gl:Liechtenstein]] [[he:ליכטנשטיין]] [[hr:Lihtenštajn]] [[ht:Lichtènstayn]] [[hu:Liechtenstein]] [[id:Liechtenstein]] [[io:Liechtenstein]] [[is:Liechtenstein]] [[it:Liechtenstein]] [[ja:リヒテンシュタイン]] [[ka:ლიხტენშტეინი]] [[ko:리히텐슈타인]] [[la:Lichtenstenum]] [[li:Liechtenstein]] [[lt:Lichtenšteinas]] [[mk:Лихтенштајн]] [[ms:Liechtenstein]] [[nds:Liechtensteen]] [[nl:Liechtenstein]] [[nn:Liechtenstein]] [[no:Liechtenstein]] [[oc:Liechtenstein]] [[pl:Liechtenstein]] [[pt:Liechtenstein]] [[rm:Liechtenstein]] [[ro:Liechtenstein]] [[ru:Лихтенштейн]] [[scn:Liechtenstein]] [[simple:Liechtenstein]] [[sk:Lichtenštajnsko]] [[sl:Lihtenštajn]] [[sq:Lihtenshtajni]] [[sr:Лихтенштајн]] [[sv:Liechtenstein]] [[th:ประเทศลิกเตนสไตน์]] [[tl:Liechtenstein]] [[tr:Liechtenstein]] [[uk:Ліхтенштейн]] [[zh:列支敦斯登]] [[zh-min-nan:Liechtenstein]] 1622 11236 2004-11-17T21:49:24Z Juzeris 23 ES karogs no en: ES karogs no en: 1623 11237 2004-11-17T21:51:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1624 11238 2004-11-17T21:51:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1625 11239 2004-11-17T21:52:11Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1626 32317 2006-03-01T18:54:16Z Feens 37 <br clear=all> <center> {| id="toc" style="margin: 0 2em 0 2em;" ! align="center" style="background:#ccccff" width="100%" | <div style="float:left;width:50px;">&nbsp;</div> [[Eiropas Savienība]] ([[ES]]) || [[Image:European flag.svg|50px|Eiropas Savienības karogs]] |- | align="center" style="font-size: 90%;" colspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] | [[Austrija]] | [[Beļģija]] | [[Čehija]] | [[Dānija]] | [[Francija]] | [[Grieķija]] | [[Igaunija]] | [[Īrija]] | [[Itālija]] | [[Kipra]] | [[Latvija]] | [[Lietuva]] | [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] | [[Malta]] | [[Nīderlande]] | [[Polija]] | [[Portugāle]] | [[Slovākija]] | [[Slovēnija]] | [[Somija]] | [[Spānija]] | [[Ungārija]] | [[Vācija]] | [[Zviedrija]] |} </center> [[Category:Eiropas Savienības dalībvalstis]] 1627 49238 2006-06-05T06:43:25Z 84.32.54.130 provisional prime minister appointed '''Lietuvas Republika''' ir [[republika]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]. Tā ir viena no trim [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] krastos. Lietuva robežojas ar [[Latvija|Latviju]] ziemeļos, [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] dienvidaustrumos, [[Polija|Poliju]] dienvidos un [[Krievija|Krievijai]] piederošo [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalu]] dienvidrietumos. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Lietuvos Respublika'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Lietuva karogs.png|125px|Lietuvas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Lietuva gerbonis.png|125px|Lietuvas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Lietuvas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Lietuvas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Lietuva vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[lietuviešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Viļņa]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Viļņa]]<br>[[Kauņa]]<br>[[Klaipēda]]<br>[[Šauļi]]<br>[[Panevēža]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Valds Adamkus]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>Zigmants Balčytis <tr><td>[[Platība]]<td>65 303 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>3 592 561 <br/>55,1/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Krievija|Krievijas]] 1918.gadā 16.februārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[lits]]/LTL <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Tautiška Giesmė]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.LT <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+370 </table> == Vēsture == ''Plašāk skat. rakstu [[Lietuvas vēsture]].'' Lietuvas vārds vēstures avotos pirmoreiz parādās 1009. gada 14. februārī. Par Lietuvas valsts radīšanas brīdi uzskata karaļa [[Mindaugs|Mindauga]] kronēšanu 1253. gada 6. jūnijā [[Voruta|Vorutā]]. Mindaugs spēja apvienot daudzās lietuviešu pilsētvalstis vienā nācijā un valstī. Vēlāk, pateicoties [[Ģedimins|Ģedimina]] iekarojumiem, izveidojās [[Lietuvas Dižkunigaitija]], kurai piederēja daļa tagadējās [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] un [[Ukraina|Ukrainas]] teritorijas. 15. gadsimtā tā jau sniedzās no Baltijas jūras līdz [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]. Kopš 1386. gada 2. februāra, kad Lietuvas dižkungu [[Jagailis|Jagaili]] kronēja par [[Polija|Polijas]] karali, Lietuva un Polija atradās personālūnijā. 1569. gadā tās formāli apvienojās vienā valstī - [[Polija-Lietuva|Polijā-Lietuvā]] (Žečpospoļitā). Apvienotā valsts pastāvēja līdz 1791. gadam, kad visas tās zemes tika apvienotas Polijas karalistē. Taču jau drīz [[Polijas dalīšanas|Polijas dalīšanu]] rezultātā jauno valsti aneksēja [[Krievijas Impērija]], [[Prūsija]] un [[Austrija]]. Lietuva atjaunoja savu neatkarību ierobežotā teritorijā 1918. gada 16. februārī. Lielāko daļu savu bijušo teritoriju tā zaudēja [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]], kā arī nonāca teritoriālos strīdos ar Poliju (par [[Centrālā Lietuva|Centrālo Lietuvu]] un [[Suvalki|Suvalkiem]]) un [[Vācija|Vāciju]] (par [[Klaipēda|Klaipēdu]]). [[Molotova-Rībentropa pakts|Molotova-Rībentropa pakta]] rezultātā 1940. gadā Lietuvu okupēja Padomju Savienība. Lietuva vēlreiz (kā pirmā no PSRS republikām) pasludināja savu neatkarību 1990. gada 11. martā. Padomju Savienība centās apspiest Lietuvas neatkarības centienus līdz 1991. gada augustam, kad sabruka pati savienība. Krievu armija pilnībā atstāja Lietuvu 1993. gada 31. augustā. 1991. gada 17. septembrī Lietuva kļuva par [[ANO]] dalībvalsti. 2004. gada 29. martā Lietuva kļuva par [[NATO]], bet 2004. gada 1. maijā par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] dalībvalsti. == Politika == Lietuvas valsts galva ir [[prezidents]] (''Lietuvos Respublikos prezidentas''), kuru ievēl tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Prezidents izvēlas premjerministru (''Ministras Pirmininkas''), kuru apstiprina parlaments, ministrus, kā arī daudzas citas augstas valsts amatpersonas, tai skaitā visu tiesu tiesnešus, ieskaitot konstitucionālo tiesu (''Konstitucinis Teismas''). Lietuvas likumdevēja vara ir vienpalātas parlaments - [[Seims]] (''Seimas''), kurš sastāv no 141 deputāta, kurus ievēl uz četriem gadiem. Aptuveni pusi (71) no deputātiem ievēl [[mažoritāras vēlēšanas|mažoritārās vēlēšanās]], kur uzvarētājam sāsaņem vairāk kā 50% no piedalījušos vēlētāju skaita, tāpēc vēlēšanas notiek divās kartās. Pārējos deputātus (70) ievēl tiešās [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]] (šajā gadījumā ir noteikta 5% ievēlēšanas barjera). Pēdējās vēlēšanas notika 2004.gadā. Skat. [[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]] == Administratīvas iedalījums == Lietuva ir iedalīta 10 apriņķos (''apskritis''), kuri ir iedalīti 56 pašvaldībās (''savivaldybė'') (pilsētās un apgabalos), kuras ir sīkāk sadalītas 300 senjūnijās (''seniūnija''). Šāds administratīvi teritoriālais iedalījums tika radīts 1994. gadā. == Demogrāfija == 83,45% no Lietuvas iedzīvotājiem ir [[lietuvieši]]. Lielākās minoritātes ir [[krievi]] (6,1%), [[poļi]] (6,9%) un [[baltkrievi]] (1,23%). == Reliģija == Dominējošā baznīca Lietuvā ir [[katolicisms|Romas katoļi]], taču samērā izplatīti ir arī [[pareizticība|pareizticīgie]], [[protestantisms|protestanti]] un [[jūdaisms|jūdaisti]]. == Valoda == [[Lietuviešu valoda]] ir viena no divām dzīvajām [[baltu valodas|baltu valodām]]. == Skatīt arī == * [[Lietuvas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[Category:Baltijas valstis]] [[Category:Republikas]] [[Category:Lietuva|*]] [[af:Litaue]] [[als:Litauen]] [[an:Lituania]] [[ang:Lithuania]] [[ar:لتوانيا]] [[ast:Lituania]] [[ay:Lituania]] [[az:Litva]] [[be:Летува]] [[bg:Литва]] [[br:Lituania]] [[bs:Litvanija]] [[ca:Lituània]] [[co:Lituania]] [[cr:Lithuania]] [[cs:Litva]] [[csb:Lëtewskô]] [[cv:Литва]] [[cy:Lithuania]] [[da:Litauen]] [[de:Litauen]] [[el:Λιθουανία]] [[en:Lithuania]] [[eo:Litovio]] [[es:Lituania]] [[et:Leedu]] [[fi:Liettua]] [[fiu-vro:Leedu]] [[fo:Litava]] [[fr:Lituanie]] [[fur:Lituanie]] [[fy:Litouwen]] [[ga:An Liotuáin]] [[gd:Lituania]] [[gl:Lituania - Lietuva]] [[gn:Lituania]] [[haw:Litvanya]] [[he:ליטא]] [[hi:लिथुआनिया]] [[hr:Litva]] [[ht:Lityani]] [[hu:Litvánia]] [[ia:Lituania]] [[id:Lituania]] [[ie:Lituania]] [[io:Lituania]] [[it:Lituania]] [[ja:リトアニア]] [[jv:Lituania]] [[ka:ლიტვა]] [[kk:Litva]] [[ko:리투아니아]] [[ku:Lîtvanya]] [[kw:Lithouani]] [[ky:Литва]] [[la:Lituania]] [[li:Litauwe]] [[ln:Litaue]] [[lt:Lietuva]] [[mg:Lituania]] [[mi:Litovia]] [[mk:Литванија]] [[mn:Литва]] [[mo:Литуания]] [[ms:Lithuania]] [[mt:Litwanja]] [[na:Lithuania]] [[nah:Lituanan]] [[nap:Lituania]] [[nds:Litauen]] [[nl:Litouwen]] [[nn:Litauen]] [[no:Litauen]] [[oc:Lituània]] [[os:Литва]] [[pl:Litwa]] [[pt:Lituânia]] [[rm:Lituania]] [[ro:Lituania]] [[roa-rup:Litva]] [[ru:Литва]] [[sa:लिथ्वानिया]] [[scn:Lituania]] [[sco:Lithuania]] [[se:Lietuva]] [[sh:Litva]] [[simple:Lithuania]] [[sk:Litva]] [[sl:Litva]] [[so:Litvaniya]] [[sq:Lituania]] [[sr:Литванија]] [[sv:Litauen]] [[sw:Lituanya]] [[tg:Литва]] [[th:ประเทศลิทัวเนีย]] [[tl:Lithuania]] [[tpi:Litva]] [[tr:Litvanya]] [[tt:Litua]] [[uk:Литва]] [[uz:Litva]] [[vec:Łituania]] [[vi:Litva]] [[wa:Litwaneye]] [[yi:ליטע]] [[zh:立陶宛]] [[zh-min-nan:Lietuva]] 1628 11242 2004-11-17T22:15:02Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1629 11243 2004-11-17T22:15:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1630 11244 2004-11-17T22:15:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1631 53214 2006-07-02T13:32:03Z Keps 758 Papildināju tekstu <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Lielbritanija karogs.png|125px|Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Lielbritanija gerbonis.png|125px|Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Lielbritanija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>nav, faktiski [[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Londona]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Londona]]<br>[[Birmingema]]<br>[[Glāzgova]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete_II|Elizabete II]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Tonijs Blērs]] <tr><td>[[Platība]]<td>244 820 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>60 094 648 <br/>249/km&sup2; <tr><td>Nodibināšanās<td>1801.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[sterliņu mārciņa]]/GBP <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[God Save the Queen]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.UK <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+44 </table> '''Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste''', pazīstama arī kā '''Lielbritānija''' un '''Apvienotā Karaliste''', ir valsts [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] un [[NATO]] dalībvalsts. Apvienotā Karaliste sastāv no četrām daļām - [[Anglija|Anglijas]], [[Velsa|Velsas]], [[Skotija|Skotijas]] un [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijas]]. ==Apvienotās Karalistes vēsture== ===Lielbritānija=== Situācija Britu salās pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma attīstījās atšķirīgāk nekā kontinentālajā [[Eiropa|Eiropā]]. Britānijā 5.-6. gadsimtā no austrumiem iebruka [[angli]] un [[sakši]], kā arī [[Īri|īru]] ciltis no rietumiem. Cīņa par dominanci šeit bija īpaši nežēlīga, jo īri un anglosakši piederēja pie dažādām etniskām grupām. Tā, īri bija [[ķelti]], turpretī angli un sakši bija [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis. Tomēr, viņiem visiem bija viena būtiska kopīga iezīme. Proti, šīs tautas nekad nebija cēlušas [[pilsēta]]s, jo nodarbojās galvenokārt ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Tomēr tām bija arī sava samērā sarežģīta [[likumdošana]], kas balstījās pārsvarā uz tradīcijām. Šo cilšu priekšgalā parasti bija [[virsaitis|virsaiši]] un vara tika nodota pa [[dinastija]]s līniju. Septītajā gadsimtā Britānijā pakāpeniski izplatījās [[kristietība]]. Angļu [[baznīca]] jau no paša sākuma cieši pieslējās Romas [[katolicisms|katoļu]] baznīcai. Tomēr tas nepalīdzēja apvienot daudzās Britānijas nelielās karaļvalstis vienā lielā valstī - līdz pat astotā gadsimta beigām Britānija bija politiski un teritoriāli sašķelta. Neskatoties uz to, pateicoties dabīgai izolētībai, tai izdevās izvairīties no pakļaušanas citām valstīm un lēnā vietējo cilšu integrācijas procesā pakāpeniski veidojās savdabīga britu sabiedrība un tās politekonomiskā struktūra. Lielākās briesmas, kas apdraudēja agrīno Britāniju no ārienes bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi]]. Tāpat kā visur citur vikingi, dāņi veiksmīgi izmantoja savas priekšrocības - labi būvētus, izturīgus kuģus, ar kuriem viņi devās pa upēm tālu zemes iekšienē un negaidīti uzbruka. Pat ja vikingi sastapās ar nopietnu pretestību, ar kuģu palīdzību viņi parasti atkāpās tā arī paliekot nesodīti. Dāņi iebruka Britānijā to pašu iemeslu dēļ kā [[Gallija|Gallijā]] - laupīšanas nolūkos un lai iegūtu zemi. Pēdējais iemesls, iespējams, bija saistīts ar pārapdzīvotību un zemes trūkumu pašā Dānijā. Iegūstot zemi, dāņi tajā būvēja nocietinājumus, kurus izmantoja turpmākajiem reidiem tālāk iekšzemē. Tā viņi drīz sagrāba visu Anglijas austrumu daļu. Tomēr, iegūstot vietējiem iedzīvotājiem atņemto zemi un apmetoties uz tās, dāņi zaudēja galvenās savas priekšrocības - ātrs, negaidīts uzbrukums un tikpat ātra atkāpšanās ar salaupīto. Paliekot uz ieņemtās zemes, vikingi paši kļuva par negaidītu uzbrukumu objektiem. Visaktīvākais šādu uzbrukumu organizētājs bija [[Veseksa]]s karalis [[Alfrēds Lielais]], bet vēlāk arī viņa dēli. Cīņas ar dāņiem turpinājās vēl pēc Alfrēda nāves, līdz 10. gadsimta vidū viņi bija gandrīz visur sakauti. Pēdējais skandināvu [[Jorka]]s karalis tika gāzts 954.g. Pēc tam īsā laikā vēl palikušie dāņi tika pilnībā asimilēti, bet Anglija kļuva par vienotu valsti. Tas tomēr nenozīmēja, ka šis ir stāsts ar laimīgām beigām. Cīņas ar dāņiem vēl turpinājās, bet pavisam citā kvalitātē un citu iznākumu. Līdzīgi kā Anglijā, arī [[Skandināvija|Skandināvijā]] norisinājās pakāpenisks varas [[centralizācija]]s process, veidojās arvien vairāk valstiskuma elementu, kā rezultātā daudzo cilšu vadoņu vietā varu bija nostiprinājuši ierobežots loks Dānijas un [[Norvēģija]]s karaļu un prinču. Tagad citu zemju iekarojumi varēja atsākties jau daudz organizētākā līmenī. Tas arī tika darīts, atsākot uzbrukumus Anglijai 980.g. Šoreiz tas bija vēl bīstamāk, jo uzbrucēji vairs nebija atsevišķas jūras laupītāju bandas, kādi pēc būtības bija vikingi un, kuriem sirojumi faktiski bija „privāts bizness”. Jaunie iebrucēji bija vairāk vai mazāk organizēts karaspēks, tā militārajām kampaņām jau bija mērķtiecīgs, profesionāls raksturs. Panākumi neizpalika un Anglija dāņu karali [[Knuts Lielais|Knutu (Kanutu) Lielo]] (994/995-1035) bija spiesta 1016.g. atzīt arī par savu karali. Tomēr dāņu-angļu-norvēģu impērija nebija stabila - pārāk atšķirīgas izrādījās šīs valstis. Tādēļ impērija pastāvēja tikai Knuta Lielā dzīves laikā, bet pēc viņa nāves 1035.g. tā tika sadalīta starp viņa dēliem un pakāpeniski izjuka. Vara Anglijā beigu beigās atkal atgriezās angļu izcelsmes karaļu rokās un vikingu laiks aizgāja vēsturē. Smagas, ilgstošas cīņas Britu salās notika arī starp vikingiem un [[ķelti]]em. [[Īrija|Īrijā]] ķelti aizstāvējās pret uzbrukumiem no vikingu cietokšņiem, ko tie bija sabūvējuši gar jūras piekrasti. Cīņas bija gadsimtu ilgas, līdz 11. gadsimta sākumā ķelti ņēma virsroku un vikingiem Īrija bija jāatstāj. Pēc šīs uzvaras Īriju 150 gadus netraucēja nekādi ārējie ienaidnieki. Šajā laikā pakāpeniski sāka izkristalizēties politekonomiskā varas sistēma. Nepārtrauktu ķīviņu pārņemto klanu vietā varu arvien vairāk pārņēma to veidotās [[asambleja]]s. Izplatoties [[rakstība]]i, sāka veidoties rakstīta [[likumdošana]]s sistēma un attīstīties administratīvā prakse. Ievēlēti vai iecelti [[tiesnesis|tiesneši]] sāka strīdu lietās pieņemt [[spriedums|spriedumus]] uz likumu pamata, tādējādi aizstājot to atrisināšanu ar ieroču palīdzību. Arvien lielāku ietekmi ķeltu sabiedrībā sāka iegūt arī [[monoteisms]], institucionalizējās un nostiprinājās [[baznīca]]s loma. Tāpat kā citās tautās, arī ķeltu sabiedrībā [[kristietība]] arvien vairāk kļuva par zināšanu, uzvedības un rīcības normu pamatu agrāko mežonīgo tradīciju vietā. Arī [[Velsa]]s ķeltiem nācās izcīnīt smagas cīņas vienlaicīgi divās frontēs – ar vikingiem, kuri bija nocietinājušies jūras piekrastē un angļiem, kuri izdarīja nepārtrauktu spiedienu no iekšzemes puses. Turklāt, kopš 8. gadsimta viņi bija atšķelti no citām radniecīgām ķeltu ciltīm [[Stresklaida|Stresklaidā]] un [[Kornvala|Kornvalā]]. Nepārtrauktas, gadsimtiem ilgas cīņas, kuras aizsākās vēl romiešu laikos, risinājās arī Britu salu ziemeļu daļā starp [[gēli]]em, [[skoti]]em, [[pikti]]em, [[briganti]]em un vikingiem, līdz 9. gadsimta vidū tur izveidojās vienota karaļvalsts – [[Skotija]]. Šo cīņu gaisotne atspoguļojusies daudzās romantiskās un traģiskās teiksmās, leģendās, kā arī viduslaiku un mūsdienu literatūrā, sākot jau ar [[Šekspīrs|Šekspīra]] [[Makbets|Makbetu]], līdz pat pēdējo gadu filmu scenārijiem. {{stub}} == Skat. arī == *[[Apvienotās Karalistes pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Monarhijas]] [[Category:Apvienotā Karaliste]] [[af:Verenigde Koninkryk]] [[an:Reino Unito]] [[ang:Geánlǽht Cynedóm]] [[ar:مملكة متحدة]] [[ast:Reinu Uníu]] [[bg:Обединено кралство Великобритания и Северна Ирландия]] [[bn:যুক্তরাজ্য]] [[br:Rouantelezh Unanet Breizh Veur ha Norzhiwerzhon]] [[bs:Velika Britanija]] [[ca:Regne Unit de la Gran Bretanya i Irlanda del Nord]] [[cs:Velká Británie]] [[cy:Y Deyrnas Unedig]] [[da:Det Forenede Kongerige]] [[de:Großbritannien und Nordirland]] [[el:Ηνωμένο Βασίλειο]] [[en:United Kingdom]] [[eo:Unuiĝinta Reĝlando]] [[es:Reino Unido]] [[et:Suurbritannia]] [[fa:پادشاهی متحد بریتانیای کبیر و ایرلند شمالی]] [[fi:Yhdistynyt kuningaskunta]] [[fo:Stóra Bretland]] [[fr:Royaume-Uni]] [[fy:Grut-Brittanje]] [[ga:An Ríocht Aontaithe]] [[gd:An Rìoghachd Aonaichte]] [[gl:Reino Unido - United Kingdom]] [[gv:Reeriaght Unnaneyssit]] [[he:הממלכה המאוחדת]] [[hr:Ujedinjeno Kraljevstvo]] [[hu:Nagy-Britannia]] [[ia:Regno Unite]] [[id:Britania Raya]] [[io:Unionita Rejio]] [[is:Bretland]] [[it:Regno Unito]] [[ja:イギリス]] [[ka:დიდი ბრიტანეთი]] [[ko:영국]] [[kw:Rywvaneth Unys]] [[la:Regnum Unitum]] [[li:Vereineg Keuninkriek]] [[lt:Jungtinė Karalystė]] [[mi:Kīngitanga Whakakotahi]] [[ms:United Kingdom]] [[nds:Grootbritannien un Noordirland]] [[nl:Verenigd Koninkrijk]] [[nn:Storbritannia]] [[no:Det forente kongerike Storbritannia og Nord-Irland]] [[oc:Reialme Unit]] [[os:Стыр Британи]] [[pl:Wielka Brytania]] [[pt:Reino Unido]] [[rm:Reginavel Unì da la Gronda Britannia ed Irlanda dal Nord]] [[ro:Regatul Unit]] [[ru:Великобритания]] [[scn:Regnu Unitu]] [[sco:Unitit Kinrick]] [[simple:United Kingdom]] [[sk:Spojené kráľovstvo]] [[sl:Združeno kraljestvo Velika Britanija in Severna Irska]] [[sr:Уједињено Краљевство]] [[sv:Storbritannien]] [[th:สหราชอาณาจักร]] [[tl:United Kingdom]] [[tr:Birleşik Krallık]] [[uk:Великобританія]] [[ur:برطانیہ]] [[vi:Vương quốc Liên hiệp Anh và Bắc Ireland]] [[yi:גרױסבריטאַניע]] [[zh:英国]] [[zh-min-nan:Liân-ha̍p Ông-kok]] 1632 11246 2004-11-17T22:31:13Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1633 11247 2004-11-17T22:31:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1634 11248 2004-11-17T22:32:20Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1635 49942 2006-06-10T21:00:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[ka:ლიბია]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''الجماهيرية العربية الليبية الشعبية الإشتراكية العظمى<br>al-Jamāhīrīyah al-‘Arabīya al-Lībīyah ash-Sha‘bīyah al-Ishtirākīyah al-Uzma'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Libija karogs.png|125px|Lielās Sociālistiskās Tautas Arābu Lībijas Džamahīrijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Libija gerbonis.png|125px|Lielās Sociālistiskās Tautas Arābu Lībijas Džamahīrijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Lielās Sociālistiskās Tautas Arābu Lībijas Džamahīrijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Lielās Sociālistiskās Tautas Arābu Lībijas Džamahīrijas karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Libija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Tripole]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Tripole]]<br>[[Bengāzi]]<br>[[Misurāta]] <tr><td>Revolūcijas vadonis<td>[[Muamars Kadafi]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Zentani Muhamads Zentani]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Šukri Ganems]] <tr><td>[[Platība]]<td>1 759 540 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>5 499 074 <br/>3,1/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Itālija|Itālijas]] 1951.gada 24.decembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Lībijas dinārs]]/LYD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Allahu Akbar]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.LY <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+218 </table> '''Lībija''' ([[arābu valoda|arābu valodā]]: &#1604;&#1610;&#1576;&#1610;&#1575;; oficiālais nosaukums: ''Lielā Sociālistiskā Tautas Arābu Lībijas Džamahīrija'') ir valsts [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Vidusjūra|Vidusjūras]] krastā. Tā robežojas ar [[Ēģipte|Ēģipti]] austrumos, [[Sudāna|Sudānu]] dienvidaustrumos, [[Čada|Čadu]] un [[Nigēra|Nigēru]] dienvidos un [[Alžīrija|Alžīriju]] rietumos. Lībijas galvaspilsēta ir [[Tripole]]. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] par Lībiju dēvēja visu [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]] uz rietumiem no Ēģiptes, reizēm pat visu [[Āfrika|Āfrikas]] kontinentu. Lībija ieguva neatkarību pēc [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]], kā nosacījumu sabiedroto miera līgumam ar [[Itālija|Itāliju]]. == Revolūcija == 1969. gada 1. septembrī, apmēram septiņdesmit virsnieku grupa 28 gadus vecā [[Muamars Kadafi|Muamara Kadafi]] vadībā gāza pro-rietumniecisko karali Idrisu. Valsts vadību uzņēmās divpadsmit cilvēku Revolucionālās Vadības Padome, kas pasludināja Lībijas Arābu republiku. Revolucionārus iedvesmoja Ēģiptes prezidents [[Nasers]], [[pan-arābisms]], un naids pret Izraēlu, kas 1967. gada karā bija smagi sakāvusi arābu valstis. 1969. gada decembrī jaunās valdības iekšlietu un aizsardzības ministri tik aapsūdzēti apvērsuma plānošanā un arestēti. Kadafi uzņēmās premjerministra un aizsardzības ministra pienākumus. 1971. gadā līdzīgi ēģiptes Arābu sociālistu savienībai, tika izveidota Lībijas Sociālistu savienība, kā vienīgā legālā partija. Lībijā dzīvojošie itāļi un ebraji tika izraidīti no valsts un viņu īpašums konfiscēts. Lai arī Kadafi kopš 1974. gada it kā neieņem nekādus oficiālus amatus, visa vara ir viņa rokās, un Lībijas presē viņu parasti sauc par Brāli Vadoni un Revolūcijas Vadītāju. == Terorisms un sankcijas == 1980ajos gados, izmantojot gandrīz neierobežotos finanšu līdzekļus no naftas pārdošanas, Lībija kļuva par aktīvu "antiinperiālistisko" grupu finansētāju. Lībiešu instruktori apmācija revolucionārus, dumpiniekus un teroristus no visas pasaules, Lībijas teritorijā izveidotajās treniņnometnēs. Drīz arī Lībijas slepenie dienesti paši sāka organizēt dažādus toeroraktus. 1985. gada 5. aprīlī Lībijas aģenti sarīkoja sprādzienu Rietumberlīnes diskotēkā La Belle, kā rezultātā 3 cilvēki mira un vairāk nekā 250 guva ievainojumus. 1986. gada 21. aprīlī, lai sodītu Lībiju, ASV kara lidmašīnas veica uzlidojumus Kadafi rezidencēm Tripolē un Bengazi. Ilgus gadus saspīlētas bija arī Lībijas attiecības ar Franciju. Lībija karoja ar Francijas atbalstīto Čadu, un piegādāja ieročus Marokas un Alžīrijas nemierniekus. 1989. gada 19. septembrī lībieši Nigēras gaisa telpā uzspridzināja franču aviolīnijas UTA lidmašinu ar 170 cilvēkiem. 1992. gada aprīlī pēc ASV un Lielbritānijas lūguma [[ANO]] [[Drošības padome]] ieviesa sankcijas pret Lībiju, kuras tika atceltas tikai 2004. gadā pēc tam kad Lībija atteicās no savas atomprogrammas, kā arī samaksāja teroraktos bojāgājušo ģimenēm kompensācijas. {{Template:Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Libië]] [[am:ሊቢያ]] [[an:Libia]] [[ang:Libia]] [[ar:ليبيا]] [[bg:Либия]] [[bs:Libija]] [[ca:Líbia]] [[cs:Libye]] [[da:Libyen]] [[de:Libyen]] [[el:Λιβύη]] [[en:Libya]] [[eo:Libio]] [[es:Libia]] [[et:Liibüa]] [[eu:Libia]] [[fa:لیبی]] [[fi:Libya]] [[fr:Libye]] [[ga:An Libia]] [[gd:Libia]] [[gl:Libia - ليبيا]] [[he:לוב]] [[hi:लीबिया]] [[hr:Libija]] [[hu:Líbia]] [[id:Libya]] [[io:Libia]] [[is:Líbýa]] [[it:Libia]] [[ja:リビア]] [[ka:ლიბია]] [[ko:리비아]] [[ku:Lîbya]] [[kw:Libi]] [[la:Libya]] [[lt:Libija]] [[mk:Либија]] [[ms:Libya]] [[nds:Libyen]] [[nl:Libië]] [[nn:Libya]] [[no:Libya]] [[oc:Libia]] [[pl:Libia]] [[pt:Líbia]] [[ro:Libia]] [[ru:Ливия]] [[sa:लिबिया]] [[scn:Libbia]] [[sh:Libija]] [[simple:Libya]] [[sk:Líbya]] [[sl:Libija]] [[sq:Libia]] [[sr:Либија]] [[sv:Libyen]] [[th:ประเทศลิเบีย]] [[tl:Libya]] [[tr:Libya]] [[uk:Лівія]] [[vi:Libya]] [[zh:利比亚]] [[zh-min-nan:Libya]] 1636 11250 2004-11-17T22:47:04Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1637 11251 2004-11-17T22:47:19Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1638 11252 2004-11-17T22:47:33Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1639 52790 2006-07-01T08:59:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:لیبریا]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Liberia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Liberija karogs.png|125px|Libērijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Liberija gerbonis.png|125px|Libērijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Libērijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Libērijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Liberija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Monrovija]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Monrovija]]<br>[[Zvedru]]<br>[[Bjukenena]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Elēna Džonsone-Sirlīfa]]<br>(''Ellen Johnson-Sirleaf'') <tr><td>[[Platība]]<td>111 370 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>3 317 176 <br/>26,3/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>1847.gada 26.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Libērijas dolārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[All Hail, Liberia, Hail!]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.LR <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+231 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Liberië]] [[am:ላይቤሪያ]] [[an:Liberia]] [[ar:ليبيريا]] [[bg:Либерия]] [[bs:Liberija]] [[ca:Libèria]] [[cs:Libérie]] [[da:Liberia]] [[de:Liberia]] [[el:Λιβερία]] [[en:Liberia]] [[eo:Liberio]] [[es:Liberia]] [[et:Libeeria]] [[eu:Liberia]] [[fa:لیبریا]] [[fi:Liberia]] [[fr:Liberia]] [[gd:Liberia]] [[gl:Liberia]] [[he:ליבריה]] [[hr:Liberija]] [[hu:Libéria]] [[id:Liberia]] [[io:Liberia]] [[is:Líbería]] [[it:Liberia]] [[ja:リベリア]] [[ko:라이베리아]] [[kw:Liberi]] [[la:Liberia]] [[li:Liberia]] [[lt:Liberija]] [[mk:Либерија]] [[ms:Liberia]] [[nds:Liberia]] [[nl:Liberia]] [[nn:Liberia]] [[no:Liberia]] [[oc:Libèria]] [[pl:Liberia]] [[pt:Libéria]] [[rm:Liberia]] [[ro:Liberia]] [[ru:Либерия]] [[sa:लायबीरिया]] [[sh:Liberija]] [[simple:Liberia]] [[sk:Libéria]] [[sl:Liberija]] [[sq:Liberia]] [[sr:Либерија]] [[sv:Liberia]] [[sw:Liberia]] [[tl:Liberia]] [[tr:Liberya]] [[ug:لىبېرىيە]] [[uk:Ліберія]] [[vi:Liberia]] [[zh:利比里亚]] [[zh-min-nan:Liberia]] 1640 11254 2004-11-17T22:57:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1641 11255 2004-11-17T22:58:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1642 11256 2004-11-17T22:58:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1643 51378 2006-06-20T06:52:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:لىۋان]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''République libanaise<br>الجمهوريّة البنانيّة<br>Al Jumhuriyah al Lubnaniyah'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Libana karogs.png|125px|Libānas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Libana gerbonis.png|125px|Libānas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Libānas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Libānas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Libana vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[arābu valoda]],<br>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Beirūta]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Beirūta]]<br>[[Tripole]]<br>[[Saīda]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Emīls Lahuds]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Fajads Sinjora]] <tr><td>[[Platība]]<td>10,452 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>3 727 703 <br/>358/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1943.gada 22.novembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Libānas mārciņa]]/LBP <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Koullouna Lilouataan Lil Oula Lil Alam]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.LB <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+961 </table> {{Arābu līga}} [[Category:Valstis]] [[an:Libano]] [[ang:Lebanon]] [[ar:لبنان]] [[bg:Ливан]] [[ca:Líban]] [[cs:Libanon]] [[da:Libanon]] [[de:Libanon]] [[el:Λίβανος]] [[en:Lebanon]] [[eo:Libano]] [[es:Líbano]] [[et:Liibanon]] [[eu:Libano]] [[fa:لبنان]] [[fi:Libanon]] [[fr:Liban]] [[gl:Líbano - لبنان]] [[he:לבנון]] [[hr:Libanon]] [[ht:Liban]] [[hu:Libanon]] [[ia:Libano]] [[id:Lebanon]] [[io:Libano]] [[is:Líbanon]] [[it:Libano]] [[ja:レバノン]] [[ka:ლიბანი]] [[ko:레바논]] [[ku:Libnan]] [[kw:Lebnon]] [[li:Libanon]] [[lt:Libanas]] [[ms:Lubnan]] [[nds:Libanon]] [[nl:Libanon]] [[nn:Libanon]] [[no:Libanon]] [[oc:Liban]] [[pl:Liban]] [[pt:Líbano]] [[ro:Liban]] [[ru:Ливан]] [[scn:Lìbbanu]] [[sh:Libanon]] [[simple:Lebanon]] [[sk:Libanon]] [[sl:Libanon]] [[sq:Libani]] [[sr:Либан]] [[sv:Libanon]] [[th:ประเทศเลบานอน]] [[tl:Lebanon]] [[tr:Lübnan]] [[ug:لىۋان]] [[uk:Ліван]] [[uz:Lebanon]] [[vi:Liban]] [[yi:לעוואנען]] [[zh:黎巴嫩]] [[zh-min-nan:Lī-pa-lùn]] 1644 11258 2004-11-18T11:15:32Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1645 11259 2004-11-18T11:15:47Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1646 11260 2004-11-18T11:16:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1647 52783 2006-07-01T08:50:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:لسوتو]] '''Lesoto karalisti''' no visām pusēm ieskauj [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrika]]. Lesoto ir vienīgā [[Āfrika|Āfrikas]] valsts, kuras visa [[teritorija]] atrodas 1000 [[metrs|m]] virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]]. Valsts galvenā dabas bagātība ir [[ūdens]]. Lesoto tiek īstenots milzīgs [[hidroelektrostacija|hidroelektrostacijas]] būves projekts, kas pilnībā nodrošinās Lesoto ar nepieciešamo enerģiju, kā arī ļaus piegādāt lielu daudzumu ūdens Dienvidāfrikai. Līdz šim Lesoto ir bijusi ekonomiski atkarīga no bagātākās [[kaimiņvalsts]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Mmuso wa Lesotho<br>Kingdom of Lesotho'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Lesoto karogs.png|125px|Lesoto karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Lesoto gerbonis.png|125px|Lesoto karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Lesoto karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Lesoto karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Lesoto vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[soto valoda]],<br>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Maseru]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Maseru]]<br>[[Mapucoje]]<br>[[Tejatejanenga]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Lecijs III]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Pakalits Mosisiji]] <tr><td>[[Platība]]<td>30 355 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>2 143 141 <br/>70,6/km&sup2; <tr><td>Nodibināšanās<td>1824.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[loti]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Lesotho Fatse La Bontat'a Rona]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.LS <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+266 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Lesotho]] [[am:ሌሶቶ]] [[an:Lesoto]] [[ang:Lesotho]] [[ar:ليسوتو]] [[bg:Лесото]] [[bs:Lesoto]] [[ca:Lesotho]] [[cs:Lesotho]] [[da:Lesotho]] [[de:Lesotho]] [[el:Λεσότο]] [[en:Lesotho]] [[eo:Lesoto]] [[es:Lesoto]] [[et:Lesotho]] [[eu:Lesotho]] [[fa:لسوتو]] [[fi:Lesotho]] [[fr:Lesotho]] [[gd:Lesotho]] [[gl:Lesoto - Lesotho]] [[he:לסוטו]] [[hr:Lesoto]] [[hu:Lesotho]] [[id:Lesotho]] [[io:Lesoto]] [[is:Lesótó]] [[it:Lesotho]] [[ja:レソト]] [[ko:레소토]] [[kw:Lesotho]] [[la:Lesothum]] [[lt:Lesotas]] [[mk:Лесото]] [[ms:Lesotho]] [[nds:Lesotho]] [[nl:Lesotho]] [[nn:Lesotho]] [[no:Lesotho]] [[oc:Lesoto]] [[pl:Lesotho]] [[pt:Lesoto]] [[ro:Lesotho]] [[ru:Лесото]] [[sh:Lesoto]] [[simple:Lesotho]] [[sk:Lesotho]] [[sl:Lesoto]] [[sq:Lesoto]] [[sr:Лесото]] [[sv:Lesotho]] [[th:ประเทศเลโซโท]] [[tl:Lesotho]] [[tr:Lesoto]] [[ug:لېسوتو]] [[uk:Лесото]] [[vi:Lesotho]] [[zh:莱索托]] [[zh-min-nan:Lesotho]] 1648 11262 2004-11-18T11:36:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1649 11263 2004-11-18T11:36:20Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1650 11264 2004-11-18T11:36:42Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1651 52766 2006-07-01T08:01:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:لائوس]] '''Lao Tautas Demokrātiskās Republika''' ([[laosiešu valoda|laosiski]] ''Sathalanalat Paxathipatai Paxaxon Lao'') ir vidēji attīstīta mononacionāla valsts [[Āzija|Āzijas]] dienvidaustrumos - [[Indoķīnas pussala|Indoķīnas pussalā]] bez pieejas pie jūras. Ziemeļos tā robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]], austrumos ar [[Vjetnama|Vjetnamu]], dienvidos ar [[Kambodža|Kambodžu]], bet rietumos ar [[Taizeme|Taizemi]]. Viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kur saglabājusies [[sociālisms|sociālistiska iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''ສາທາລະນະລັດປະຊາທິປະໄຕ ປະຊາຊົນລາວ<br>Sathalanalat Paxathipatai Paxaxon Lao'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Laosa karogs.png|125px|Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Laosa gerbonis.png|125px|Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Laosa vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[sociālistiska valsts]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>6,5 - nebrīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,534 (135.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>1 800 USD (2002) - 176.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[laosiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Vjentjana]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Vjentjana]]<br>[[Savannaketa]]<br>[[Luangprabanga]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Hamtajs Sifandons]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Bunjans Voračits]] <tr><td>[[Platība]]<td>236 800 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits<td>5 692 800 (2004.g.) <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[laosieši]] - 75%<br>[[kmu]] - 9% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[budisms]] <tr><td>Neatkarība<td>No [[Francija|Francijas]] 1949.gada 19.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Laosas kips]]/LAK <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +7 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.LA <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+856 </table> {{ASEAN}} [[Category:Valstis]] [[Category:Laosa]] [[Category:ASEAN dalībvalstis]] [[an:Laos]] [[ar:لاوس]] [[bg:Лаос]] [[bs:Laos]] [[ca:Laos]] [[cs:Laos]] [[da:Laos]] [[de:Laos]] [[en:Laos]] [[eo:Laoso]] [[es:Laos]] [[et:Laos]] [[eu:Laos]] [[fa:لائوس]] [[fi:Laos]] [[fr:Laos]] [[fy:Laos]] [[ga:Laos]] [[gl:República Democrática Popular Lao - ສາທາລະນະລັດ ປະຊາທິປະໄຕ ປະຊາຊົນ ລາວ]] [[he:לאוס]] [[hr:Laos]] [[ht:Laos]] [[hu:Laosz]] [[id:Laos]] [[ilo:Laos]] [[io:Laos]] [[is:Laos]] [[it:Laos]] [[ja:ラオス]] [[jv:Laos (bumbu)]] [[ko:라오스]] [[ks:लाओस]] [[kw:Pow Lao]] [[la:Laonia]] [[li:Laos]] [[lo:ປະເທດລາວ]] [[lt:Laosas]] [[ms:Laos]] [[nap:Laos]] [[nds:Laos]] [[nl:Laos]] [[nn:Laos]] [[no:Laos]] [[oc:Laòs]] [[os:Лаос]] [[pl:Laos]] [[pt:Laos]] [[ro:Laos]] [[ru:Лаос]] [[sa:लाओस]] [[scn:Laos]] [[sh:Laos]] [[simple:Laos]] [[sk:Laos]] [[sl:Laos]] [[sq:Laosi]] [[sr:Лаос]] [[sv:Laos]] [[th:สาธารณรัฐประชาธิปไตยประชาชนลาว]] [[tk:Laos]] [[tl:Laos]] [[tr:Laos]] [[ug:لائوس]] [[uk:Лаос]] [[vi:Lào]] [[zh:老挝]] [[zh-min-nan:Liâu-kok]] 1652 11266 2004-11-18T11:51:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1653 11267 2004-11-18T11:51:47Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1654 11268 2004-11-18T11:52:08Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1655 43654 2006-05-06T23:24:27Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''中华人民共和国<br>Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center width=135px | [[Image:Kina karogs.png|125px|Ķīnas Tautas Republikas karogs]] | align=center width=135px height=105px | [[Image:Kina gerbonis.png|125px|Laosas Tautas Demokrātiskās republikas ģerbonis]] |- | align=center width=135px | ([[Ķīnas Tautas Republikas karogs|Par karogu]]) | align=center width=135px | ([[Ķīnas Tautas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) |} |- | align=center colspan=2 | [[image:Kina vieta.png]] |- | [[Valsts valoda]] | [[ķīniešu valoda]] |- | [[Galvaspilsēta]] | [[Pekina]] |- | Lielākās pilsētas | [[Šanhaja]]<br>[[Pekina]]<br>[[Uhaņa]] |- | [[Prezidents]] | [[Hu Dzintao]] |- | [[Premjerministrs]] | [[Vens Dzjabao]] |- | [[Platība]] | 9 596 960 km² |- | [[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]] | <br/>1 298 847 624 <br/>135/km&sup2; |- | Nodibināšanās | 1949.gada 1.oktobrī |- | [[Valūta]] | [[juaņs]]/CNY |- | [[Laika zona]] | [[Coordinated Universal Time|UTC]] +8 |- | [[Valsts himna]] | [[Brīvprātīgo maršs]] |- | [[Interneta domēns]] | .cn |- | [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]] | +86 |} ====Skat. arī==== [[Ķīnas pilsētu uzskaitījums]] [[Category:Valstis]] [[Category:Ķīna]] [[af:Volksrepubliek van Sjina]] [[als:Volksrepublik China]] [[ar:صين]] [[ast:China]] [[be:Кітай]] [[bg:Китай]] [[ca:República Popular de la Xina]] [[cs:Čínská lidová republika]] [[da:Folkerepublikken Kina]] [[de:Volksrepublik China]] [[el:Κίνα]] [[en:People's Republic of China]] [[eo:Popolrespubliko Cxinio]] [[es:República Popular China]] [[et:Hiina Rahvavabariik]] [[fi:Kiinan kansantasavalta]] [[fr:République populaire de Chine]] [[gl:China - 中国]] [[got:𐌺𐌹𐌽𐌰]] [[he:הרפובליקה העממית של סין]] [[hr:Kina]] [[ia:Republica Popular de China]] [[id:Republik Rakyat Tiongkok]] [[is:Alþýðulýðveldið Kína]] [[it:Repubblica Popolare Cinese]] [[ja:中華人民共和国]] [[ka:ჩინეთი]] [[ko:중화인민공화국]] [[la:Respublica Populi Sinarum]] [[lt:Kinija]] [[mk:Кина]] [[ms:Republik Rakyat China]] [[nds:Volksrepubliek China]] [[nl:Volksrepubliek China]] [[no:Folkerepublikken Kina]] [[pl:Chińska Republika Ludowa]] [[pt:República Popular da China]] [[ru:Китай]] [[simple:People's Republic of China]] [[sl:Kitajska]] [[sr:Народна република Кина]] [[sv:Kina]] [[th:สาธารณรัฐประชาชนจีน]] [[uk:Китай]] [[vi:Cộng hòa Nhân dân Trung Hoa]]{{Link FA|vi}} [[za:Cunghvaz Yinzminz Gunghozgoz]] [[zh-cn:中华人民共和国]] [[zh-min-nan:Tiong-hoâ Jîn-bîn Kiōng-hô-kok]] [[zh-tw:中华人民共和国]] 1656 11270 2004-11-18T12:34:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1657 11271 2004-11-18T12:35:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1658 11272 2004-11-18T12:35:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1659 52751 2006-07-01T07:12:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[cy:Coweit]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''دولة الكويت<br>Dawlat al Kuwayt'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kuveita karogs.png|125px|Kuveitas Valsts karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kuveita gerbonis.png|125px|Kuveitas Valsts ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kuveitas Valsts karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kuveitas Valsts ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kuveita vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Kuveita]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Salīmija]]<br>[[Halība]]<br>[[Subaihija]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Saāds al Sabahs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Sabahs al Ahmads al Habīrs al Sabahs]] <tr><td>[[Platība]]<td>17 818 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2001) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>2 041 961 <br/>115/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1961.gada 19.jūnijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Kuveitas dinārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Al-Nasheed Al-Watani]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.KW <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+965 </table> {{Arābu līga}} [[Category:Valstis]] [[an:Kuwait]] [[ar:الكويت]] [[ast:Kuwait]] [[bg:Кувейт]] [[bs:Kuvajt]] [[ca:Kuwait]] [[cs:Kuvajt]] [[cy:Coweit]] [[da:Kuwait]] [[de:Kuwait]] [[el:Κουβέιτ]] [[en:Kuwait]] [[eo:Kuvajto]] [[es:Kuwait]] [[et:Kuveit]] [[eu:Kuwait]] [[fa:کویت]] [[fi:Kuwait]] [[fr:Koweït]] [[fy:Koeweit]] [[ga:Cuáit]] [[gd:Kuwait]] [[gl:Kuwait - الكويت]] [[he:כווית]] [[hi:कुवैत]] [[hr:Kuvajt]] [[ht:Kowet]] [[hu:Kuvait]] [[ia:Kuwait]] [[id:Kuwait]] [[io:Kuwait]] [[is:Kúveit]] [[it:Kuwait]] [[ja:クウェート]] [[ka:ქუვეითი]] [[ko:쿠웨이트]] [[ku:Kuwêt]] [[kw:Koweyt]] [[li:Koeweit]] [[lt:Kuveitas]] [[ms:Kuwait]] [[nds:Kuwait]] [[nl:Koeweit]] [[nn:Kuwait]] [[no:Kuwait]] [[oc:Koweit]] [[pl:Kuwejt]] [[pt:Kuwait]] [[ro:Kuweit]] [[ru:Кувейт]] [[sa:कुवैत]] [[sh:Kuvajt]] [[simple:Kuwait]] [[sk:Kuvajt (štát)]] [[sl:Kuvajt]] [[sq:Kuvajti]] [[sr:Кувајт]] [[sv:Kuwait]] [[th:ประเทศคูเวต]] [[tl:Kuwait]] [[tr:Kuveyt]] [[ug:كۇۋەيت]] [[uk:Кувейт]] [[uz:Quvayt]] [[vi:Kuwait]] [[zh:科威特]] [[zh-min-nan:Kuwait]] 1660 11274 2004-11-18T12:47:13Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1661 11275 2004-11-18T12:47:36Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1662 11276 2004-11-18T12:47:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1663 47193 2006-05-22T23:18:25Z Knakts 848 kat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de Cuba'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kuba karogs.png|125px|Kubas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kuba gerbonis.png|125px|Kubas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kubas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kubas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kuba vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Havanna]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Havanna]]<br>[[Santjago de Kuba]]<br>[[Kamagveja]] <tr><td>[[Kubas prezidenti|Prezidents]]<td>[[Fidels Kastro Russ]] <tr><td>[[Platība]]<td>100 860 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2002) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>11 184 023 <br/>101/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[ASV]] 1959.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Kubas peso]]/CUC <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -5 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[La Bayamesa]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CU <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+53 </table> [[Category:Kuba]] [[id:Kuba]] [[ca:Cuba]] [[da:Cuba]] [[de:Kuba]] [[en:Cuba]] [[et:Kuuba]] [[es:Cuba]] [[eo:Kubo (lando)]] [[fr:Cuba]] [[gl:Cuba]] [[ko:&#53216;&#48148;]] [[hr:Kuba]] [[ia:Cuba]] [[it:Cuba]] [[ms:Cuba]] [[nl:Cuba]] [[ja:&#12461;&#12517;&#12540;&#12496;]] [[no:Cuba]] [[nds:Kuba]] [[pl:Kuba (pa&#324;stwo)]] [[pt:Cuba]] [[ru:&#1050;&#1091;&#1073;&#1072;]] [[simple:Cuba]] [[sl:Kuba]] [[sr:&#1050;&#1091;&#1073;&#1072;]] [[fi:Kuuba]] [[sv:Kuba]] [[tr:Küba]] [[uk:&#1050;&#1091;&#1073;&#1072;]] [[zh:&#21476;&#24052;]] 1664 11278 2004-11-18T12:59:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1665 11279 2004-11-18T13:00:13Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1666 11280 2004-11-18T13:00:29Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1667 38161 2006-04-04T10:12:42Z Latvia United 746 /* Vēsture */ <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Российская Федерация<br>Rossiyskaya Federatsiya'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Krievija karogs.png|125px|Krievijas federācijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Krievija gerbonis.png|125px|Krievijas federācijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Krievijas federācijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Krievijas federācijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Krievija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[krievu valoda]] (daudzas citas valodas atsevišķos reģionos) <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Maskava]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Maskava]]<br>[[Sanktpēterburga]]<br>[[Novosibirska]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Vladimirs Putins]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Mihails Fradkovs]] <tr><td>[[Platība]]<td>17 075 200 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>144 526 378 <br/>9/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Sabrūkot [[PSRS]] 1991.gada 26.decembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Krievijas rublis]]/RUB <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 līdz +12 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Госуда́рственный гимн Росси́йской Федера́ции]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.RU (arī vecais .SU) <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+7 </table> '''Krievijas Federācija''' ([[Krievu valoda|krieviski]] ''Российская Федерация'') ir valsts [[Eiropa|Eiropas]] austrumos un [[Āzija|Āzijas]] ziemeļos. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē. Otrajā vietā ierindojas [[Kanāda]], kas ir gandrīz uz pusi mazāka. Apdzīvotības ziņā Krievija ieņem astoto vietu pasaulē (aiz [[Ķīna|Ķīnas]], [[Indija|Indijas]], [[ASV]], [[Indonēzija|Indonēzijas]], [[Brazīlija|Brazīlijas]], [[Pakistāna|Pakistānas]] un [[Bangladeša|Bangladešas]]). == Vēsture == '''Padomju Krievija''' Krievija bija dominantā [[PSRS]] republika, taču 1991. gada beigās, PSRS beidzot pastāvēt, kļuva par neatkarīgu valsti, PSRS vietā kopā ar Ukrainu un Baltkrieviju izveidojot [[NVS]] ([[Neatkarīgo Valstu Savienība|Neatkarīgo Valstu Sadraudzību]]), kurā tomēr ir nospiedoša Krievijas ietekme. Tikai 15 gadus pēc PSRS sabrukuma sāk mazināties Krievijas ietekme dažās bijušajās republikas ([[Ukraina|Ukrainā]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Moldova|Moldovā]]). 90-to gadu sākumā sākās atbrīvošanās kustība arī dažās Krievijas sastāvā esošajās republikās. 1991.gadā neatkarību pasludināja [[Čečenija|Čečenija]] un reāli pastāvēja kā neatkarīga valsts līdz 1995.gadam, kad 2.Čecenijas kara laikā Krievijai izdevās šo valsti iekarot. Čečenijas kalnu rajonos tomēr turpinās partizānu karš. == Administratīvais Iedalījums == Krievija ir [[federatīva republika]]. Tās sastāvā ir 88 vienīdzīgi locekļi, bet ar laiku to skaits var sarukt, jo valdības iecerēs ir apvienot lielākos dalījumos. Galvaspilsēta ir [[Maskava]]. ====Skat.arī==== *[[Krievijas armija]] *[[Krievijas pilsētu uzskaitījums]] {{stub}} {{Eiropa}} {{NVS}} [[Category:Federālas valstis]] [[Category:Āzijas valstis]] [[Category:NVS valstis]] [[Category:Krievija|*]] [[af:Rusland]] [[als:Russland]] [[an:Rusia]] [[ang:Russland]] [[ar:روسيا]] [[ast:Rusia]] [[be:Расея]] [[bg:Русия]] [[bs:Rusija]] [[ca:Rússia]] [[cs:Rusko]] [[csb:Ruskô]] [[cv:Раççей Патшалăхě]] [[cy:Ffederasiwn Rwsia]] [[da:Rusland]] [[de:Russland]] [[el:Ρωσία]] [[en:Russia]] [[eo:Rusio]] [[es:Rusia]] [[et:Venemaa]] [[fa:روسیه]] [[fi:Venäjä]] [[fr:Russie]] [[fy:Ruslân]] [[ga:An Rúis]] [[gd:An Ruis]] [[gl:Rusia - Россия]] [[he:רוסיה]] [[hi:रुस]] [[hr:Rusija]] [[hu:Oroszország]] [[hy:Ռուսաստան]] [[id:Rusia]] [[io:Rusia]] [[is:Rússland]] [[it:Russia]] [[iu:ᐅᓛᓴ]] [[ja:ロシア]] [[ka:რუსეთი]] [[kk:Ресей]] [[ko:러시아]] [[ks:रूस]] [[ku:Rûsya]] [[la:Russia]] [[lb:Russland]] [[li:Rösland]] [[lt:Rusija]] [[mk:Русија]] [[mo:Русия]] [[ms:Russia]] [[na:Russia]] [[nds:Russland]] [[nl:Rusland]] [[nn:Russland]] [[no:Russland]] [[os:Уæрæсе]] [[pl:Rosja]] [[pt:Rússia]] [[ro:Rusia]] [[roa-rup:Rusii]] [[ru:Россия]] [[scn:Russia]] [[se:Ruošša]] [[sh:Rusija]] [[simple:Russia]] [[sk:Rusko]] [[sl:Rusija]] [[sq:Rusia]] [[sr:Русија]] [[su:Rusia]] [[sv:Ryssland]] [[ta:ரஷ்யா]] [[te:రష్యా]] [[th:สหพันธรัฐรัสเซีย]] [[tl:Russia]] [[tr:Rusya]] [[tt:Räsäy Föderasísı]] [[uk:Росія]] [[ur:روس]] [[uz:Rosiya]] [[vi:Nga]] [[wa:Rûsseye]] [[yi:רוסלאַנד]] [[zh:俄罗斯]] [[zh-min-nan:Lō·-se-a]] 1668 11282 2004-11-18T13:20:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1669 11283 2004-11-18T13:20:58Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1670 11284 2004-11-18T13:21:19Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1671 52483 2006-06-30T04:20:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:ساحل عاج]] Modifying: [[na:Aibori Kot]], [[ro:Côte d'Ivoire]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''République de Côte d'Ivoire'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kotdivuara karogs.png|125px|Kotdivuāras republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kotdivuara gerbonis.png|125px|Kotdivuāras republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kotdivuāras republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kotdivuāras republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kotdivuara vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Jamusukro]] - oficiālā<br>[[Abidžāna]] - faktiskā <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Abidžāna]]<br>[[Buake]]<br>[[Jamusukro]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Lorāns Gbagbo]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Šarls Banī]]<br>(''Charles Konan Banny'') <tr><td>[[Platība]]<td>322 460 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>16 962 491 <br/>53/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1960.gada 7.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Rietumāfrikas franks]]/XOF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[L'Abidjanaise]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CI <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+225 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Ivoorkus]] [[als:Elfenbeinküste]] [[an:Costa de Bori]] [[ar:ساحل العاج]] [[bg:Кот д'Ивоар]] [[bn:আইভরি কোস্ট]] [[bs:Obala Slonovače]] [[ca:Costa d'Ivori]] [[cs:Pobřeží slonoviny]] [[cy:Côte d'Ivoire]] [[da:Elfenbenskysten]] [[de:Elfenbeinküste]] [[el:Ακτή Ελεφαντοστού]] [[en:Côte d'Ivoire]] [[eo:Ebur-Bordo]] [[es:Costa de Marfil]] [[et:Côte d'Ivoire]] [[eu:Boli Kosta]] [[fa:ساحل عاج]] [[fi:Norsunluurannikko]] [[fr:Côte d'Ivoire]] [[ga:An Cósta Eabhair]] [[gd:Côte d'Ivoire]] [[gl:Costa do Marfil - Côte d'Ivoire]] [[he:חוף השנהב]] [[hr:Bjelokosna Obala]] [[hu:Elefántcsontpart]] [[ia:Costa de Ebore]] [[id:Pantai Gading]] [[io:Ivora Rivo]] [[is:Fílabeinsströndin]] [[it:Costa d'Avorio]] [[ja:コートジボワール]] [[ko:코트디부아르]] [[kw:Côte d'Ivoire]] [[lt:Dramblio Kaulo Krantas]] [[mk:Брегот на Слоновата Коска]] [[ms:Côte d'Ivoire]] [[na:Aibori Kot]] [[nds:Elfenbeenküst]] [[nl:Ivoorkust]] [[nn:Elfenbeinskysten]] [[no:Elfenbenskysten]] [[nrm:Côte d'Iviéthe]] [[oc:Còsta d'Evòri]] [[pl:Wybrzeże Kości Słoniowej]] [[ps:عاج ساحل]] [[pt:Costa do Marfim]] [[ro:Côte d'Ivoire]] [[ru:Кот-д'Ивуар]] [[sh:Obala Slonovače]] [[simple:Côte d'Ivoire]] [[sk:Pobrežie Slonoviny]] [[sl:Slonokoščena obala]] [[sq:Bregu i Fildishtë]] [[sr:Обала Слоноваче]] [[sv:Elfenbenskusten]] [[th:ประเทศโกตดิวัวร์]] [[tl:Côte d’Ivoire]] [[tr:Fildişi Sahili]] [[ug:كوتى دى ئىۋۇئېر]] [[uk:Кот-д'Івуар]] [[vi:Côte d'Ivoire]] [[zh:科特迪瓦]] [[zh-min-nan:Côte d'Ivoire]] 1672 11286 2004-11-18T13:35:40Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1673 11287 2004-11-18T13:36:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1674 11288 2004-11-18T13:36:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1675 51687 2006-06-24T03:31:27Z 65.182.18.155 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de Costa Rica'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kostarika karogs.png|125px|Kostarikas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kostarika gerbonis.png|125px|Kostarikas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kostarikas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kostarikas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kostarika vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Sanhosē]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Sanhosē]]<br>[[Limona]]<br>[[Alahuela]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Ābels Pačeko]] <tr><td>[[Platība]]<td>51 100 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>4 159 757 <br/>81/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1821.gada 15.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[kolons]]/CRC <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -6 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Noble patria, tu hermosa bandera]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CR <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+506 </table> *[http://www.costaricaforyou.com Costa Rica] [[Category:Valstis]] [[an:Costa Rica]] [[ar:كوستاريكا]] [[bg:Коста Рика]] [[bn:কোস্টা রিকা]] [[bs:Kostarika]] [[ca:Costa Rica]] [[cs:Kostarika]] [[cy:Costa Rica]] [[da:Costa Rica]] [[de:Costa Rica]] [[en:Costa Rica]] [[eo:Kostariko]] [[es:Costa Rica]] [[et:Costa Rica]] [[eu:Costa Rica]] [[fa:کوستاریکا]] [[fi:Costa Rica]] [[fr:Costa Rica]] [[gl:Costa Rica]] [[he:קוסטה ריקה]] [[hr:Kostarika]] [[ht:Kostarika]] [[hu:Costa Rica]] [[ia:Costa Rica]] [[id:Kosta Rika]] [[io:Kosta Rika]] [[is:Kosta Ríka]] [[it:Costa Rica]] [[ja:コスタリカ]] [[ko:코스타리카]] [[kw:Kosta Rika]] [[lt:Kosta Rika]] [[ms:Costa Rica]] [[na:Costa Rica]] [[nds:Costa Rica]] [[nl:Costa Rica]] [[nn:Costa Rica]] [[no:Costa Rica]] [[oc:Còsta Rica]] [[pl:Kostaryka]] [[pt:Costa Rica]] [[ro:Costa Rica]] [[ru:Коста-Рика]] [[sa:कोस्टा रीका]] [[scn:Costa Rica]] [[sh:Kostarika]] [[simple:Costa Rica]] [[sk:Kostarika]] [[sl:Kostarika]] [[sq:Kosta Rika]] [[sr:Костарика]] [[sv:Costa Rica]] [[th:สาธารณรัฐคอสตาริกา]] [[tl:Costa Rica]] [[ug:كوستارىكا]] [[uk:Коста-Ріка]] [[vi:Costa Rica]] [[zh:哥斯达黎加]] [[zh-min-nan:Costa Rica]] 1676 11290 2004-11-18T13:58:02Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1677 11291 2004-11-18T13:58:39Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1678 11292 2004-11-18T13:59:41Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1679 52305 2006-06-29T03:47:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:جمهوری دموکراتیک کنگو]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''République Démocratique du Congo'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Flag of the Democratic Republic of the Congo.svg|125px|Kongo Demokrātiskās republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Armoiries de la République démocratique du Congo - 2006.png|125px|Kongo Demokrātiskās republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kongo Demokrātiskās republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kongo Demokrātiskās republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:KongoDR vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Kinšasa]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Kinšasa]]<br>[[Lubumbaši]]<br>[[Mbužimaji]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Žozefs Kabila]] <tr><td>[[Platība]]<td>2 345 410 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>55 225 478 <br/>24/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Beļģija|Beļģijas]] 1960.gada 30.jūnijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Kongo franks]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Debout Kongolaise]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CD <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+243 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Demokratiese Republiek van die Kongo]] [[am:ኮንጎ ዲሞክራቲክ ሪፑብሊክ]] [[an:Republica Democratica d'o Congo]] [[ar:جمهورية الكونغو الديمقراطية]] [[ast:República Democrática del Congo]] [[bg:Демократична република Конго]] [[bn:কঙ্গো (জায়ার)]] [[bs:Demokratska Republika Kongo]] [[ca:República Democràtica del Congo]] [[cs:Demokratická republika Kongo]] [[da:Demokratiske Republik Congo]] [[de:Demokratische Republik Kongo]] [[en:Democratic Republic of the Congo]] [[eo:Kongo Kinŝasa]] [[es:República Democrática del Congo]] [[et:Kongo Demokraatlik Vabariik]] [[fa:جمهوری دموکراتیک کنگو]] [[fi:Kongon demokraattinen tasavalta]] [[fr:République démocratique du Congo]] [[gl:República Democrática do Congo - République Démocratique du Congo]] [[he:הרפובליקה הדמוקרטית של קונגו]] [[hr:Demokratska Republika Kongo]] [[hu:Kongói Demokratikus Köztársaság]] [[ia:Republica Democratic del Congo]] [[id:Republik Demokratik Kongo]] [[io:Demokratial Republiko Kongo]] [[is:Austur-Kongó]] [[it:Repubblica Democratica del Congo]] [[ja:コンゴ民主共和国]] [[kg:Repubilika ya Kongo Demokratiki]] [[ko:콩고 민주 공화국]] [[kw:Repoblek Werinel Kongo]] [[li:Kongo (Kinshasa)]] [[ln:Kɔ́ngɔ-Kinshasa]] [[lt:Kongo Demokratinė Respublika]] [[mk:Конго, Демократска Република]] [[ms:Republik Demokratik Congo]] [[na:Republik Engame Congo]] [[nds:Demokraatsche Republiek Kongo]] [[nl:Congo-Kinshasa]] [[nn:Kongo]] [[no:Den demokratiske republikken Kongo]] [[oc:Republica Democratica del Congò]] [[pl:Demokratyczna Republika Konga]] [[pt:República Democrática do Congo]] [[ro:Republica Democrată Congo]] [[ru:Демократическая Республика Конго]] [[sh:Demokratska Republika Kongo]] [[simple:Democratic Republic of the Congo]] [[sk:Kongo (býv. Zair)]] [[sl:Demokratična republika Kongo]] [[sq:Republika Demokratike e Kongos]] [[sv:Demokratiska republiken Kongo]] [[sw:Jamhuri ya Kidemokrasia ya Kongo]] [[th:สาธารณรัฐประชาธิปไตยคองโก]] [[tl:Demokratikong Republika ng Congo]] [[tr:Demokratik Kongo Cumhuriyeti]] [[ug:زايىر]] [[uk:Конго, Демократична Республіка]] [[vi:Cộng hoà Dân chủ Congo]] [[zh:刚果民主共和国]] [[zh-min-nan:Congo Bîn-chú Kiōng-hô-kok]] 1680 11294 2004-11-18T14:11:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1681 11295 2004-11-18T14:12:00Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1682 11296 2004-11-18T14:12:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1683 47687 2006-05-27T11:45:11Z Feens 37 "[[Kongo]]" pārdēvēju par "[[Kongo (valsts)]]": Kongo ir arī upe <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''République du Congo'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kongo karogs.png|125px|Kongo republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kongo gerbonis.png|125px|Kongo republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kongo republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kongo republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kongo vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Brazavila]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Brazavila]]<br>[[Puentnuāra]]<br>[[Lubomo]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Denī Sasū-Ngueso]] <tr><td>[[Platība]]<td>342 000 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>2 954 258 <br/>8,6/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1960.gada 15.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Cenrālāfrikas franks]]/XAF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[La Congolaise]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CG <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+242 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[da:Republikken Congo]] [[de:Republik Kongo]] [[en:Republic of the Congo]] [[es:Congo]] [[eo:Kongo Brazavila]] [[fr:Républque du Congo]] [[ia:Republica del Congo]] [[ms:Republik Congo]] [[nds:Republiek Kongo]] [[nl:Republiek Congo]] [[ja:&#12467;&#12531;&#12468;&#20849;&#21644;&#22269;]] [[no:Republikken Kongo]] [[pt:Congo]] [[ru:&#1050;&#1086;&#1085;&#1075;&#1086;, &#1053;&#1072;&#1088;&#1086;&#1076;&#1085;&#1072;&#1103; &#1056;&#1077;&#1089;&#1087;&#1091;&#1073;&#1083;&#1080;&#1082;&#1072;]] [[sl:Republika Kongo]] [[sv:Republiken Kongo]] [[uk:&#1050;&#1086;&#1085;&#1075;&#1086;, &#1053;&#1072;&#1088;&#1086;&#1076;&#1085;&#1072; &#1056;&#1077;&#1089;&#1087;&#1091;&#1073;&#1083;&#1110;&#1082;&#1072;]] [[zh:&#21018;&#26524;&#20849;&#21644;&#22269;]] 1684 11298 2004-11-18T14:26:03Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1685 11299 2004-11-18T14:26:32Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1686 11300 2004-11-18T14:26:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1687 18005 2005-08-14T09:30:57Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Union des Comores<br>Udzima wa Komori<br>الاتحاد القمر'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Komoru karogs.png|125px|Komoru savienības karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Komoru gerbonis.png|125px|Komoru savienības ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Komoru savienības karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Komoru savienības ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Komoru vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]]<br>[[arābu valoda]]<br>[[komoriešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Moroni]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Moroni]]<br>[[Mucamudu]]<br>[[Micamiuli]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Azals Asumani]] <tr><td>[[Platība]]<td>2 170 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2002) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>596 202 <br/>275/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1975.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Komoru franks]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Udzima wa ya Masiwa]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.KM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+269 </table> {{Arābu līga}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[ar:جزر القمر]] [[bn:কোমোরোস]] [[ca:Comores]] [[de:Komoren]] [[en:Comoros]] [[eo:Komoroj]] [[es:Comoras]] [[et:Komoorid]] [[fa:کومور]] [[fi:Komorit]] [[fr:Comores]] [[he:קומורו]] [[ia:Comoras]] [[id:Komoro]] [[it:Comore]] [[ja:コモロ]] [[ko:코모로]] [[lt:Komorai]] [[ms:Comoros]] [[nds:Komoren]] [[nl:Comoren]] [[no:Komorene]] [[pl:Komory]] [[pt:Comores]] [[ru:Коморские острова]] [[sa:कोमोरोस]] [[sk:Komory]] [[sl:Komori]] [[sv:Komorerna]] [[uk:Коморскі острови]] [[zh:葛摩]] 1688 11302 2004-11-18T14:39:27Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1689 11303 2004-11-18T14:39:56Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1690 11304 2004-11-18T14:40:19Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1691 51903 2006-06-25T07:47:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:کلمبیا]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de Colombia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kolumbija karogs.png|125px|Kolumbijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kolumbija gerbonis.png|125px|Kolumbijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kolumbijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kolumbijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kolumbija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Bogota]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Bogota]]<br>[[Kali]]<br>[[Medelīna]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Alvaro Uribe Veless]] <tr><td>[[Platība]]<td>1 138 910 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>44 531 434 <br/>36/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1810.gada 20.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Kolumbijas peso]]/COP <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -5 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Oh Gloria Inmarcesible!]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CO <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+57 </table> [[Category:Valstis]] [[af:Kolombië]] [[an:Colombia]] [[ar:كولومبيا]] [[ast:Colombia]] [[be:Калумбія]] [[bg:Колумбия]] [[bn:কলম্বিয়া]] [[ca:Colòmbia]] [[cs:Kolumbie]] [[cy:Colombia]] [[da:Colombia]] [[de:Kolumbien]] [[el:Κολομβία]] [[en:Colombia]] [[eo:Kolombio]] [[es:Colombia]] [[et:Colombia]] [[eu:Kolonbia]] [[fa:کلمبیا]] [[fi:Kolumbia]] [[fr:Colombie]] [[ga:An Cholóim]] [[gd:Colombia]] [[gl:Colombia]] [[he:קולומביה]] [[hr:Kolumbija]] [[ht:Kolonbi]] [[hu:Kolumbia]] [[ia:Colombia]] [[id:Kolombia]] [[io:Kolumbia]] [[is:Kólumbía]] [[it:Colombia]] [[ja:コロンビア]] [[ka:კოლუმბია]] [[ko:콜롬비아]] [[kw:Kolombi]] [[la:Columbia]] [[li:Colombia]] [[lt:Kolumbija]] [[mk:Колумбија]] [[ms:Colombia]] [[na:Colombia]] [[nds:Kolumbien]] [[nl:Colombia]] [[nn:Colombia]] [[no:Colombia]] [[oc:Colombia]] [[pl:Kolumbia]] [[ps:کولمبيا]] [[pt:Colômbia]] [[qu:Kulumbiya]] [[ro:Columbia]] [[ru:Колумбия]] [[sa:कोलोम्बिया]] [[scn:Colombia]] [[sh:Kolumbija]] [[simple:Colombia]] [[sk:Kolumbia]] [[sl:Kolumbija]] [[sq:Kolumbia]] [[sr:Колумбија]] [[sv:Colombia]] [[ta:கொலம்பியா]] [[th:ประเทศโคลอมเบีย]] [[tl:Colombia]] [[tr:Kolombiya]] [[ug:كولومبىيە]] [[uk:Колумбія]] [[vi:Colombia]] [[yi:קאלאמביע]] [[zh:哥伦比亚]] [[zh-min-nan:Colombia]] 1692 24584 2005-12-14T20:23:48Z 62.65.125.161 NowCommons no japāņu wiki {{NowCommons|Image:Kiribati coa.png}} 1693 24585 2005-12-14T20:24:25Z 62.65.125.161 NowCommons no en.wiki {{NowCommons|Image:Flag of Kiribati.svg}} 1694 11308 2004-11-18T14:56:56Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1695 48825 2006-06-02T10:30:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Kiribati]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Kiribati'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Flag of Kiribati.svg|125px|Kiribati republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kiribati coa.png|125px|Kiribati republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kiribati republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kiribati republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kiribati vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]]<br>[[kiribatiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Dienvidtarava]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Anots Tongs]] <tr><td>[[Platība]]<td>811 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2001) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>91 985 <br/>131/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1979.gada 12.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Austrālijas dolārs]]/AUD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +12 līdz +14 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Teirake Kaini Kiribati]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.KI <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+686 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[af:Kiribati]] [[an:Kiribati]] [[bs:Kiribati]] [[ca:Kiribati]] [[cs:Kiribati]] [[da:Kiribati]] [[de:Kiribati]] [[el:Κιριμπάτι]] [[en:Kiribati]] [[eo:Kiribato]] [[es:Kiribati]] [[et:Kiribati]] [[eu:Kiribati]] [[fi:Kiribati]] [[fr:Kiribati]] [[gl:Quiribati - Kiribati]] [[he:קיריבטי]] [[hr:Kiribati]] [[ht:Kiribès]] [[hu:Kiribati]] [[id:Kiribati]] [[io:Kiribati]] [[is:Kíribatí]] [[it:Kiribati]] [[ja:キリバス]] [[ko:키리바시]] [[kw:Kiribati]] [[lt:Kiribatis]] [[ms:Kiribati]] [[na:Kiribat]] [[nds:Kiribati]] [[nl:Kiribati]] [[nn:Kiribati]] [[no:Kiribati]] [[oc:Kiribati]] [[pl:Kiribati]] [[pt:Kiribati]] [[ro:Kiribati]] [[ru:Кирибати]] [[sa:किरिबाटी]] [[sh:Kiribati]] [[simple:Kiribati]] [[sk:Kiribati]] [[sl:Kiribati]] [[sq:Kiribati]] [[sr:Кирибати (држава)]] [[sv:Kiribati]] [[th:สาธารณรัฐคิริบาส]] [[tl:Kiribati]] [[tr:Kiribati]] [[uk:Кірібаті]] [[vi:Kiribati]] [[zh:基里巴斯]] [[zh-min-nan:Kiribati]] 1696 11310 2004-11-18T15:18:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1697 50911 2006-06-18T06:56:17Z YurikBot 213 robot Modifying: [[uz:Qirg`iziston]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Кыргыз Республикасы<br>Kyrgyz Respublikasy<br>Кыргызская республика<br>Kyrgyzskaya respublika'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kirgizstana karogs.png|125px|Kirgizstānas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kirgizstana gerbonis.png|125px|Kirgizstānas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kirgizstānas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kirgizstānas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kirgizstana vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[kirgīzu valoda]]<br>[[krievu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Biškeka]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Biškeka]]<br>[[Oša]]<br>[[Džalalabada]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Kurmambeks Bakijevs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Fēlikss Kulovs]] <tr><td>[[Platība]]<td>198 500 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2000) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>4 753 003 <br/>24/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Sabrūkot [[PSRS]] 1991.gada 31.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Kirgīzijas soms]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +5 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Ak möngülüü aska]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.KG <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+996 </table> {{NVS}} [[als:Kirgisistan]] [[an:Kirguisistán]] [[ar:قرغيزستان]] [[az:Qırğızıstan]] [[bg:Киргизстан]] [[br:Kirgizstan]] [[bs:Kirgistan]] [[ca:Kirguizistan]] [[cs:Kyrgyzstán]] [[cv:Киргизи]] [[cy:Kyrgyzstan]] [[da:Kirgisistan]] [[de:Kirgisistan]] [[el:Κιργιζιστάν]] [[en:Kyrgyzstan]] [[eo:Kirgizio]] [[es:Kirguistán]] [[et:Kõrgõzstan]] [[eu:Kirgizistan]] [[fa:قرقیزستان]] [[fi:Kirgisia]] [[fr:Kirghizistan]] [[fy:Kirgyzje]] [[gl:Quirguicistán - Кыргыз Республикасы]] [[he:קירגיזסטן]] [[hr:Kirgistan]] [[ht:Kirgistan]] [[hu:Kirgizisztán]] [[hy:Ղրղզստան]] [[id:Kirgizia]] [[io:Kirgizistan]] [[is:Kirgistan]] [[it:Kirghizistan]] [[ja:キルギスタン]] [[ka:ყირგიზეთი]] [[kk:Қырғызстан]] [[ko:키르기스스탄]] [[kw:Pow Kyrgys]] [[ky:Кыргызстан]] [[la:Chirgisia]] [[li:Kirgizië]] [[lt:Kirgizija]] [[mk:Киргизија]] [[mo:Кыргызстан]] [[ms:Kyrgyzstan]] [[nds:Kirgisien]] [[nl:Kirgizië]] [[nn:Kirgisistan]] [[no:Kirgisistan]] [[oc:Kirguizistan]] [[pl:Kirgistan]] [[pt:Quirguistão]] [[ro:Kârgâzstan]] [[ru:Киргизия]] [[sh:Kirgistan]] [[simple:Kyrgyzstan]] [[sk:Kirgizsko]] [[sl:Kirgizistan]] [[sq:Kirgitstani]] [[sr:Киргизија]] [[sv:Kirgizistan]] [[te:కిర్గిజ్‌స్తాన్]] [[th:ประเทศคีร์กีซสถาน]] [[tl:Kyrgyzstan]] [[tr:Kırgızistan]] [[ug:قىرغىزىستان]] [[uk:Киргизстан]] [[ur:کرغستان]] [[uz:Qirg`iziston]] [[vi:Kyrgyzstan]] [[zh:吉尔吉斯斯坦]] [[zh-min-nan:Kyrgyzstan]] 1698 11312 2004-11-18T21:12:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1699 11313 2004-11-18T21:13:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1700 11314 2004-11-18T21:29:23Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1701 11315 2004-11-18T21:29:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1702 11316 2004-11-18T21:30:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1703 22512 2005-11-18T07:29:14Z Viesturs.b 350 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Κυπριακή Δημοκρατία<br>Kıbrıs Cumhuriyeti'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kipra karogs.png|125px|Kipras republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kipra gerbonis.png|125px|Kipras republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kipras republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kipras republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kipra vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[grieķu valoda]]<br>[[turku valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Nikosija]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Nikosija]]<br>[[Limasola]]<br>[[Larnaka]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Tasoss Papadopuloss]] <tr><td>[[Platība]]<td>5895 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2002) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>771 657 <br/>131/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1960.gada 16.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Kipras mārciņa]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Ύμνος πρός την Ελευθερίαν|Imnos pros tin Eleftherian]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CY <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+357 </table> {{ES valstis}} {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[bg:&#1050;&#1080;&#1087;&#1098;&#1088;]] [[cy:Cyprus]] [[da:Cypern]] [[de:Zypern]] [[en:Cyprus]] [[et:Küpros]] [[el:&#922;&#973;&#960;&#961;&#959;&#962;]] [[es:Chipre]] [[eo:Kipro]] [[fr:Chypre]] [[ga:An Chipir]] [[id:Siprus]] [[io:Chipro]] [[it:Cipro]] [[he:&#1511;&#1508;&#1512;&#1497;&#1505;&#1497;&#1503;]] [[la:Cyprus]] [[lt:Kipras]] [[hu:Ciprus]] [[ms:Cyprus]] [[nl:Cyprus]] [[ja:&#12461;&#12503;&#12525;&#12473;]] [[no:Kypros]] [[nds:Zypern]] [[pl:Cypr (pa&#324;stwo)]] [[pt:Chipre]] [[ro:Cipru]] [[ru:&#1050;&#1080;&#1087;&#1088;]] [[simple:Cyprus]] [[sk:Cyprus]] [[sl:Ciper]] [[sr:&#1050;&#1080;&#1087;&#1072;&#1088;]] [[fi:Kypros]] [[sv:Cypern]] [[uk:&#1050;&#1110;&#1087;&#1088;]] [[zh:&#22622;&#28006;&#36335;&#26031;]] 1704 11318 2004-11-18T21:42:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1705 11319 2004-11-18T21:42:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1706 11320 2004-11-18T21:43:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1707 52694 2006-07-01T03:06:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:کنیا]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Kenya'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kenija karogs.png|125px|Kenijas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kenija gerbonis.png|125px|Kenijas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kenijas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kenijas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kenija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]]<br>[[suahili valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Nairobi]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Nairobi]]<br>[[Mombasa]]<br>[[Nakuru]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Mvai Kibaki]] <tr><td>[[Platība]]<td>582 650 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2002) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>31 138 735<br/>53/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1963.gada 12.decmbrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Kenijas šiliņš]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Ee Mungu Nguvu Yetu]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.KE <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+254 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Kenia]] [[am:ኬንያ]] [[an:Kenia]] [[ar:كينيا]] [[bg:Кения]] [[bs:Kenija]] [[ca:Kenya]] [[cs:Keňa]] [[cy:Kenya]] [[da:Kenya]] [[de:Kenia]] [[el:Κένυα]] [[en:Kenya]] [[eo:Kenjo]] [[es:Kenia]] [[et:Kenya]] [[eu:Kenia]] [[fa:کنیا]] [[fi:Kenia]] [[fr:Kenya]] [[gd:Ceinia]] [[gl:Quenia - Kenya]] [[he:קניה]] [[hr:Kenija]] [[hu:Kenya]] [[id:Kenya]] [[io:Kenia]] [[is:Kenýa]] [[it:Kenya]] [[ja:ケニア]] [[ko:케냐]] [[ku:Kenya]] [[kw:Kenya]] [[la:Kenia]] [[li:Kenia]] [[lt:Kenija]] [[mk:Кенија]] [[ms:Kenya]] [[na:Kenya]] [[nds:Kenia]] [[nl:Kenia]] [[nn:Kenya]] [[no:Kenya]] [[oc:Kenia]] [[pl:Kenia]] [[pt:Quénia]] [[ro:Kenya]] [[ru:Кения]] [[sa:केन्या]] [[sh:Kenija]] [[simple:Kenya]] [[sk:Keňa]] [[sl:Kenija]] [[sq:Kenia]] [[sr:Кенија]] [[sv:Kenya]] [[sw:Kenya]] [[th:ประเทศเคนยา]] [[tl:Kenya]] [[tr:Kenya]] [[ug:كېنىيە]] [[uk:Кенія]] [[vi:Kenya]] [[zh:肯尼亚]] [[zh-min-nan:Kenya]] 1708 11322 2004-11-18T22:03:10Z Feens 37 no japāņu wiki no japāņu wiki 1709 11323 2004-11-18T22:03:27Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1710 11324 2004-11-18T22:03:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1711 51890 2006-06-25T06:18:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[tk:Gazagystan]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kазаkстан Республикасы<br>Республика Казахстан'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kazahstana karogs.png|125px|Kazahstānas republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kazahstana gerbonis.png|125px|Kazahstānas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kazahstānas republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kazahstānas republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kazahstana vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[kazahu valoda]]<br>[[krievu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Astana]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Almati]]<br>[[Karaganda]]<br>[[Čimkenta]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Nursultans Nazarbajevs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Daniels Ahmetovs]] <tr><td>[[Platība]]<td>2 717 300 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2002) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>15 143 704<br/>6/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Sabrūkot [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]] 1991.gada 16.decmbrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[tenge]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +4 līdz +6 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Kazahstānas himna]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.KZ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+7 </table> {{NVS}} [[Category:Valstis]] [[an:Kasajstán]] [[ang:Casacstan]] [[ar:كازاخستان]] [[ast:Cazaquistán]] [[az:Qazaxıstan]] [[bg:Казахстан]] [[br:Kazac'hstan]] [[bs:Kazahstan]] [[ca:Kazakhstan]] [[cs:Kazachstán]] [[cv:Казахстан]] [[cy:Kazakstan]] [[da:Kasakhstan]] [[de:Kasachstan]] [[el:Καζακστάν]] [[en:Kazakhstan]] [[eo:Kazaĥio]] [[es:Kazajstán]] [[et:Kasahstan]] [[eu:Kazakhstan]] [[fa:قزاقستان]] [[fi:Kazakstan]] [[fr:Kazakhstan]] [[fy:Kazakstan]] [[ga:An Chasacstáin]] [[gl:Casaquistán - Қазақстан]] [[he:קזחסטן]] [[hi:कज़ाख़िस्तान]] [[hr:Kazahstan]] [[ht:Kazakstan]] [[hu:Kazahsztán]] [[hy:Ղազախստան]] [[id:Kazakhstan]] [[io:Kazakstan]] [[is:Kasakstan]] [[it:Kazakistan]] [[ja:カザフスタン]] [[ka:ყაზახეთი]] [[kk:Қазақстан]] [[ko:카자흐스탄]] [[ku:Qazakistan]] [[kw:Pow Kasagh]] [[ky:Казакстан Республикасы]] [[la:Casachia]] [[lb:Kasachstan]] [[li:Kazachstan]] [[lt:Kazachija]] [[mk:Казахстан]] [[mo:Казахстан]] [[ms:Kazakhstan]] [[na:Kazakhstan]] [[nds:Kasachstan]] [[nl:Kazachstan]] [[nn:Kasakhstan]] [[no:Kasakhstan]] [[oc:Kazacstan]] [[os:Хъазахстан]] [[pl:Kazachstan]] [[pt:Cazaquistão]] [[ro:Kazahstan]] [[ru:Казахстан]] [[sa:कजाकस्थान]] [[scn:Kazakistan]] [[sh:Kazahstan]] [[simple:Kazakhstan]] [[sk:Kazachstan]] [[sl:Kazahstan]] [[sq:Kazakistani]] [[sr:Казахстан]] [[sv:Kazakstan]] [[te:కజకిస్తాన్]] [[th:ประเทศคาซัคสถาน]] [[tk:Gazagystan]] [[tl:Kazakhstan]] [[tr:Kazakistan]] [[tt:Qazaqstan]] [[ug:قازاقعستان]] [[uk:Казахстан]] [[ur:قزکستان]] [[uz:Qozog`iston]] [[vi:Kazakhstan]] [[war:Kasahistan]] [[yi:קאַזאַקסטאַן]] [[zh:哈萨克斯坦]] [[zh-min-nan:Kazakhstan]] 1712 11326 2004-11-18T22:56:21Z Feens 37 ''fair use'' vai ''public domain'', no Krievijas federālā izglītības portāla http://www.humanities.edu.ru/db/msg/39641 1713 11327 2004-11-18T22:54:56Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1714 11328 2004-11-18T22:55:10Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1715 24027 2005-12-04T03:42:33Z YurikBot 213 robot Adding: tr <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''دولة قطر<br>Dawlat Qatar'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Katara karogs.png|125px|Kataras Valsts karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Katara gerbonis.png|125px|Kataras Valsts ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kataras Valsts karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kataras Valsts ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Katara vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Doha]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Doha]]<br>[[Rijata]]<br>[[Vakra]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>šeihs [[Hamads bin Halifa]] <tr><td>[[Platība]]<td>10 360 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>817 052<br/>79/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1971.gada 3.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Kataras riāls]]/QAR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[As Salam al Amiri]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.QA <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+974 </table> {{Arābu līga}} [[Category:Valstis]] [[af:Qatar]] [[an:Qatar]] [[ar:قطر]] [[ast:Qatar]] [[bg:Катар]] [[ca:Qatar]] [[cs:Katar]] [[da:Qatar]] [[de:Katar]] [[en:Qatar]] [[eo:Kataro (lando)]] [[es:Qatar]] [[et:Katar]] [[eu:Qatar]] [[fa:قَطَر]] [[fi:Qatar]] [[fr:Qatar]] [[gl:Qatar - قطر]] [[he:קטאר]] [[hu:Katar]] [[id:Qatar]] [[is:Katar]] [[it:Qatar]] [[ja:カタール]] [[ko:카타르]] [[li:Katar]] [[lt:Kataras]] [[ms:Qatar]] [[nds:Katar]] [[nl:Qatar]] [[nn:Qatar]] [[no:Qatar]] [[oc:Qatar]] [[pl:Katar]] [[pt:Qatar]] [[ru:Катар]] [[simple:Qatar]] [[sk:Katar]] [[sl:Katar]] [[sr:Катар]] [[sv:Qatar]] [[th:ประเทศกาตาร์]] [[tl:Qatar]] [[tr:Katar]] [[uk:Катар]] [[zh:卡塔尔]] 1716 11330 2004-11-18T23:12:20Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1717 11331 2004-11-18T23:11:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1718 11332 2004-11-18T23:12:05Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1719 51883 2006-06-25T05:56:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[oc:Canadà]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Canada'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kanada karogs.png|125px|Kanādas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kanada gerbonis.png|125px|Kanādas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kanādas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kanādas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kanada vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]]<br>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Otava]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Toronto]]<br>[[Monreāla]]<br>[[Vankūvera]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Mišella Džīna]]<br>(''Michaëlle Jean'') <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Pols Martins]] <tr><td>[[Platība]]<td>9,984,670 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>32 207 113<br/>4/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1931.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Kanādas dolārs]]/CAD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -3.5 līdz -8 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[O Canada]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CA <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1 </table> '''Kanāda''' ir otra lielākā valsts pasaulē, un atrodas vistālāk ziemeļos no visām valstīm - [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]] ziemeļu pusē. Tā aizņem divas piekdaļas no Ziemeļamerikas un [[valsts|valsti]] šķērso 5 [[laika joslas]]. Kanāda ir decentralizēta [[federācija]] no 10 provincēm un 3 teritorijām, ko valda kā [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālu monarhiju]]. Tā ir dibināta 1867. gadā. Agrāk valsti apdzīvoja tikai [[indiānis|indiāņi]] un [[inuīts|inuīti]]. [[Francija|Franči]] bija pirmie [[Eiropa|eiropieši]], kas sāka dzīvot Kanādā. Pēc vairāku gadu kaujām [[Lielbritānija|briti]] 1763. gadā parņēma kontroli pār šo [[zeme|zemi]]. Mūsdienās Kanāda ir attīstīta industriāla [[lielvalsts]] un viena no [[bagātība|bagātākajām]] valstīm [[pasaule|pasaulē]]. [[Rūpniecība]] visvairāk balstās uz bagātajiem [[dabas resursi|dabas resursiem]]: [[koksne|koksnes]], dažādu [[rūda|rūdu]], [[nafta|naftas]] un [[ogles|ogļu]] krājumiem. Kanādas galvaspilsēta ir [[Otava]], kurā atrodas tās parlaments, [[ģenerālgubernators]] un premjerministrs. Kanāda ir tehnoloģiski attīstīta valsts, bet tās ekonomika tradicionāli balstās uz dabas resursu pārpilnību. Tā sākotnēji ir bijusi [[Francija|Francijas]], bet pēc tam [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] kolonija, tāpēc tajā pastāv oficiāla divvalodība. Kanādā ir problēmas ar šo divu valodu sadzīvošanu, un franču apdzīvotā Kvebekas province regulāri cenšas atdalīties no valsts. Kanādas vēsture. Meklējot jaunas zemes franču un britu ceļotāji J.Cartiers un J.Kabots nolēma izpētīt amerikas ziemeļu krastus. Viņi atklāja auglīgu, derīgajiem izrakteņiem bagātu zemi. Ziemeļamerikā pārsvarā dzīvoja bebri, stirnas, grizli lāči, lapsas un citi. kādu dienu J.Kabots prasot ceļa virzienu vietējiem iedzīvotājiem, indiāņiem, viņs uzzināja par, īedzīvotāju nelielo ciematu Kanatu. Nokļūstot tajā viņi iekaroja to un deva tam jaunu nosaukumu- Kanāda, pamazām palašinot teritorijas un pieaugot iedzīvotāju skaitam , mēs pazīstam šo valsti mūsdienās ka ļoti lielu, spēcīgu. == Ārējās saites == *[http://www.travel-images.com/canada.html Kanāda - fotogrāfijas] {{NATO}} {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Kanāda|*]] [[af:Kanada]] [[als:Kanada]] [[an:Canadá]] [[ang:Canada]] [[ar:كندا]] [[ast:Canadá]] [[bg:Канада]] [[bn:কানাডা]] [[bs:Kanada]] [[ca:Canadà]] [[cs:Kanada]] [[cy:Canada]] [[da:Canada]] [[de:Kanada]] [[dv:ކެނެޑާ]] [[el:Καναδάς]] [[en:Canada]] [[eo:Kanado]] [[es:Canadá]] [[et:Kanada]] [[eu:Kanada]] [[fa:کانادا]] [[fi:Kanada]] [[fr:Canada]] [[fy:Kanada]] [[ga:Ceanada]] [[gd:Canada]] [[gl:Canadá - Canada]] [[haw:Kanakā]] [[he:קנדה]] [[hr:Kanada]] [[ht:Kanada]] [[hu:Kanada]] [[ia:Canada]] [[id:Kanada]] [[ilo:Canada]] [[io:Kanada]] [[is:Kanada]] [[it:Canada]] [[iu:ᑲᓇᑕ]] [[ja:カナダ]] [[jbo:kadnygu'e]] [[ka:კანადა]] [[ko:캐나다]] [[ku:Kanada]] [[kw:Kanada]] [[la:Canada]] [[li:Canada]] [[lt:Kanada]] [[mk:Канада]] [[mr:कॅनडा]] [[ms:Kanada]] [[na:Canada]] [[nah:Canauhtlān]] [[nds:Kanada]] [[nds-nl:Kannede]] [[nl:Canada]] [[nn:Canada]] [[no:Canada]] [[nrm:Cannada]] [[oc:Canadà]] [[pdc:Kanadaa]] [[pl:Kanada]] [[ps:کاناډا]] [[pt:Canadá]] [[ro:Canada]] [[ru:Канада]] [[sa:केनडा]] [[scn:Canadà]] [[sco:Canadae]] [[se:Kanáda]] [[simple:Canada]] [[sk:Kanada]] [[sl:Kanada]] [[sq:Kanadaja]] [[sr:Канада]] [[sv:Kanada]] [[ta:கனடா]] [[th:ประเทศแคนาดา]] [[tl:Canada]] [[to:Kānata]] [[tr:Kanada]] [[ug:كانادا]] [[uk:Канада]] [[uz:Kanada]] [[vi:Canada]] [[yi:קאנאדע]] [[yo:Kánádà]] [[zh:加拿大]] [[zh-min-nan:Canada]] [[zh-yue:加拿大]] 1720 11334 2004-11-18T23:20:20Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1721 11335 2004-11-18T23:20:36Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1722 11336 2004-11-18T23:20:51Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1723 52330 2006-06-29T06:16:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:کامرون]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Cameroon'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kameruna karogs.png|125px|Kamerūnas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kameruna gerbonis.png|125px|Kamerūnas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kamerūnas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kamerūnas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kameruna vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]]<br>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Jaunde]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Duala]]<br>[[Jaunde]]<br>[[Garva]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Pols Bija]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Efraims Inoni]] (''Ephraïm Inoni'') <tr><td>[[Platība]]<td>475 440 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>15 746 179<br/>34/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1960.gada 1.janvārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Centrālāfrikas franks]]/XAF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Chant de Ralliement]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+237 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Kameroen]] [[am:ካሜሩን]] [[an:Camerún]] [[ar:كاميرون]] [[az:Kamerun]] [[bg:Камерун]] [[bn:ক্যামেরুন]] [[bs:Kamerun]] [[ca:Camerun]] [[cs:Kamerun]] [[da:Cameroun]] [[de:Kamerun]] [[el:Καμερούν]] [[en:Cameroon]] [[eo:Kameruno]] [[es:Camerún]] [[et:Kamerun]] [[eu:Kamerun]] [[fa:کامرون]] [[fi:Kamerun]] [[fr:Cameroun]] [[gl:Camerún - Cameroun]] [[he:קמרון]] [[hr:Kamerun]] [[hu:Kamerun]] [[ia:Camerun]] [[id:Kamerun]] [[io:Kamerun]] [[is:Kamerún]] [[it:Camerun]] [[ja:カメルーン]] [[ko:카메룬]] [[ku:Kamerûn]] [[kw:Kameroun]] [[la:Cameronia]] [[lt:Kamerūnas]] [[mk:Камерун]] [[ms:Cameroon]] [[na:Camerun]] [[nds:Kamerun]] [[nl:Kameroen]] [[nn:Kamerun]] [[no:Kamerun]] [[oc:Cameron]] [[pl:Kamerun]] [[ps:کېمرون]] [[pt:Camarões]] [[ro:Camerun]] [[ru:Камерун]] [[sa:केमेरून]] [[sh:Kamerun]] [[simple:Cameroon]] [[sk:Kamerun]] [[sl:Kamerun]] [[sq:Kameruni]] [[sr:Камерун]] [[sv:Kamerun]] [[tl:Cameroon]] [[tr:Kamerun]] [[ug:كامېرون]] [[uk:Камерун]] [[vi:Cameroon]] [[zh:喀麦隆]] [[zh-min-nan:Cameroon]] 1724 11338 2004-11-18T23:30:41Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1725 11339 2004-11-18T23:30:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1726 11340 2004-11-18T23:31:07Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1727 52328 2006-06-29T06:11:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[km:ព្រះរាជាណាចក្រកម្ពុជា]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Preah Reachea Nachakr Kampuchea'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kambodza karogs.png|125px|Kambodžas karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kambodza gerbonis.png|125px|Kambodžas karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kambodžas karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kambodžas karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kambodza vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[khmeru valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Pnompeņa]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Pnompeņa]]<br>[[Batambanga]]<br>[[Siemreapa]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Norodoms Sihamoni]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Huns Sens]] <tr><td>[[Platība]]<td>181 040 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>13 124 764<br/>72,5/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1953.gada 9.novembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[riels]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +7 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Nokoreach]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.KH <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+855 </table> {{ASEAN}} [[Category:Valstis]] [[Category:ASEAN dalībvalstis]] [[an:Campuchia]] [[ar:كمبوديا]] [[bg:Камбоджа]] [[bn:ক্যাম্বোডিয়া]] [[bs:Kambodža]] [[ca:Cambodja]] [[cs:Kambodža]] [[cy:Cambodia]] [[da:Cambodja]] [[de:Kambodscha]] [[en:Cambodia]] [[eo:Kamboĝo]] [[es:Camboya]] [[et:Kambodža]] [[eu:Kanbodia]] [[fa:کامبوج]] [[fi:Kambodža]] [[fr:Cambodge]] [[ga:An Chambóid]] [[gl:Camboxa - កម្ពុជា]] [[he:קמבודיה]] [[hr:Kambodža]] [[ht:Kanbòdj]] [[hu:Kambodzsa]] [[ia:Cambodgia]] [[id:Kamboja]] [[ilo:Cambodia]] [[io:Kambodja]] [[is:Kambódía]] [[it:Cambogia]] [[ja:カンボジア]] [[km:ព្រះរាជាណាចក្រកម្ពុជា]] [[ko:캄보디아]] [[kw:Kamboji]] [[la:Cambodia]] [[li:Cambodja]] [[lt:Kambodža]] [[mi:Kamapōtia]] [[mk:Камбоџа]] [[ms:Kemboja]] [[na:Cambodja]] [[nds:Kambodscha]] [[nl:Cambodja]] [[nn:Kambodsja]] [[no:Kambodsja]] [[oc:Cambòtja]] [[pl:Kambodża]] [[ps:کمبوډيا]] [[pt:Camboja]] [[ro:Cambodgia]] [[ru:Камбоджа]] [[scn:Camboggia]] [[se:Kampučea]] [[simple:Cambodia]] [[sk:Kambodža]] [[sl:Kambodža]] [[sq:Kamboxhia]] [[sr:Камбоџа]] [[sv:Kambodja]] [[ta:கம்போடியா]] [[te:కంబోడియా]] [[th:ประเทศกัมพูชา]] [[tk:Kamboçiýa]] [[tl:Cambodia]] [[tr:Kamboçya]] [[ug:كامبودژا]] [[uk:Камбоджа]] [[vi:Campuchia]] [[zh:柬埔寨]] [[zh-min-nan:Kampuchea]] 1730 11344 2004-11-18T23:42:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1731 11345 2004-11-18T23:41:46Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1732 11346 2004-11-18T23:41:59Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1733 52704 2006-07-01T04:04:45Z YurikBot 213 robot Modifying: [[am:ኬፕ ቨርድ]], [[mk:Зелено'ртски Острови]] '''Kaboverdes Republika''' ([[portugāļu valoda|portugāliski]] ''República de Cabo Verde'') ir vidēji attīstīta mononacionāla salu valsts [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]]. Tā atrodas apmēram 500 km uz rietumiem no [[Senegāla|Senegālas]]. Sastāv no 15 salām. Nopietni cieš no sausuma. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de Cabo Verde'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kaboverde karogs.png|125px|Kaboverdes Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kaboverde gerbonis.png|125px|Kaboverdes Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Kaboverdes Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Kaboverdes Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Kaboverde vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[pusprezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>1,0 - brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,717 (105.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>1400 USD (2002) - 186.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[portugāļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Praja]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Praja]]<br>[[Mindelo]]<br>[[Santamarija]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Pedro Pirešs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Žozē Marija Nevešs]] <tr><td>Platība<td>4033 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td>463 600 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[kaboverdieši]] - 66%<br>[[balanti]] - 18%<br>[[fulbi]] - 14% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[katolisms]] <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Portugāle|Portugāles]] 1975.gada 5.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Kaboverdes eskudo]]/CVE <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Cântico da Liberdade]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CV <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+238 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Kaap Verde]] [[am:ኬፕ ቨርድ]] [[an:Cabo Berde]] [[ar:رأس أخضر]] [[ast:Cabu Verde]] [[bg:Кабо Верде]] [[bn:কেপ ভের্দ]] [[bs:Zelenortska Republika]] [[ca:Cap Verd]] [[cs:Kapverdy]] [[cy:Cabo Verde]] [[da:Kap Verde]] [[de:Kap Verde]] [[el:Πράσινο Ακρωτήριο]] [[en:Cape Verde]] [[eo:Kabo-Verdo]] [[es:Cabo Verde]] [[et:Cabo Verde]] [[eu:Cabo Verde]] [[fa:کیپ ورد]] [[fi:Kap Verde]] [[fr:Cap-Vert]] [[gl:Cabo Verde]] [[he:כף ורדה]] [[hr:Zelenortska Republika]] [[hu:Zöld-foki-szigetek]] [[ia:Capo Verde]] [[id:Tanjung Verde]] [[io:Kabo Verda]] [[is:Grænhöfðaeyjar]] [[it:Capo Verde]] [[ja:カーボベルデ]] [[ko:카보베르데]] [[kw:Pennrynn Gwyrdh]] [[la:Promontorium Viride]] [[lt:Žaliasis Kyšulys]] [[mk:Зелено'ртски Острови]] [[ms:Cape Verde]] [[na:Kap Verde]] [[nds:Kap Verde]] [[nl:Kaapverdië]] [[nn:Kapp Verde]] [[no:Kapp Verde]] [[oc:Cap Verd]] [[pl:Republika Zielonego Przylądka]] [[ps:کېپ وردا]] [[pt:Cabo Verde]] [[ro:Capul Verde]] [[ru:Кабо-Верде]] [[sh:Zelenortska Republika]] [[simple:Cape Verde]] [[sk:Kapverdy]] [[sl:Zelenortski otoki]] [[sq:Kepi Verde]] [[sr:Зеленортска острва]] [[sv:Kap Verde]] [[tet:Kabuverde]] [[tl:Cape Verde]] [[tr:Kap Verde]] [[uk:Кабо-Верде]] [[vi:Cabo Verde]] [[zh:佛得角]] [[zh-min-nan:Chheⁿ-kak Kiōng-hô-kok]] 1734 42683 2006-04-30T12:53:02Z Juzeris 23 "[[Atkarīgo teritoriju saraksts]]" pārdēvēju par "[[Atkarīgo teritoriju uzskaitījums]]": konsekvencei {| border=1 cellpadding=3 width=800" |- align=left ! width=40%|Teritorija ! width=30%|Metropole ! width=30%|Vieta |- |[[Angiļa]]||[[Lielbritānija]]|| [[Antīļu salas]] |- |[[Aruba]]||[[Nīderlande]]|| [[Antīļu salas]] |- |[[ASV Virdžīnu salas]]||[[ASV]]|| [[Antīļu salas]] |- |[[Austrumsamoa]]||[[ASV]]|| [[Klusais okeāns]] |- |[[Beikera sala]] <sup>*</sup> ||[[ASV]]|| [[Klusais okeāns]] |- |[[Bermudu salas]]||[[Lielbritānija]]|| [[Atlantijas okeāns]] |- |[[Britu Indijas okeāna teritorija]] <sup>**</sup> ||[[Lielbritānija]]|| [[Indijas okeāns]] |- |[[Britu Virdžīnu salas]]||[[Lielbritānija]]|| [[Antīļu salas]] |- |[[Buvē sala]] <sup>*</sup> ||[[Norvēģija]]|| [[Atlantijas okeāns]] |- |[[Džarvisa sala]] <sup>*</sup> ||[[ASV]]|| [[Klusais okeāns]] |- |[[Džersija]]||[[Lielbritānija]]|| [[Eiropa]] |- |[[Džonstona atols]] <sup>**</sup> ||[[ASV]]|| [[Klusais okeāns]] |- |[[Fēru salas]] ||[[Dānija]]|| [[Atlantijas okeāns]] |- |[[Folklenda salas]] ||[[Lielbritānija]]|| [[Atlantijas okeāns]] |- |[[Franču Dienvidu un Antarktiskās zemes]] <sup>*</sup> ||[[Francija]]|| [[Indijas okeāns]] |- |[[Franču Polinēzija]] ||[[Francija]]|| [[Klusais okeāns]] |- |[[Gērnsija]] ||[[Lielbritānija]]|| [[Eiropa]] |- |[[Gibraltārs]] ||[[Lielbritānija]]|| [[Eiropa]] |- |[[Grenlande]] ||[[Dānija]]|| [[Ziemeļamerika]] |- |[[Guama]] ||[[ASV]]|| [[Klusais okeāns]] |- |[[Gvadelupa]] ||[[Francija]]|| [[Antīļu salas]] |- |[[Gviāna]] ||[[Francija]]|| [[Dienvidamerika]] |- |[[Hovlenda sala]] <sup>*</sup> ||[[ASV]]|| [[Klusais okeāns]] |} <sup>*</sup> - teritorijas bez pastāvīgiem iedzīvotājiem<br> <sup>**</sup> - apdzīvo tikai militārpersonas<br> [[Jaunkaledonija]]<br> [[Kaimanu salas]]<br>[[Kingmena rifs]]<br>[[Klipertona sala]]<br>[[Kokosu salas]]<br>[[Koraļu jūras salas]]<br>[[Kuka salas]]<br> [[Majote]]<br>[[Martinika]]<br>[[Menas sala]]<br>[[Midveja salas]]<br>[[Monserata]]<br> [[Navasas sala]]<br>[[Nīderlandes Antīļu salas]]<br>[[Niue]]<br>[[Norfolka sala]]<br> [[Palmiras atols]]<br>[[Paracelsa salas]]<br>[[Pētera I sala]]<br>[[Pitkerna sala]]<br>[[Puertoriko]]<br> [[Rejunjona]]<br> [[Sentpjēra and Mikelona]]<br>[[Spretlija salas]]<br>[[Sv.Helēnas sala]]<br> [[Tērksa un Kaikosa]]<br>[[Tokelau]]<br> [[Veika sala]]<br>[[Volisa un Futūna]]<br> [[Ziemassvētku sala]]<br>[[Ziemeļmariānu salas]]<br> [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Valstu uzskaitījumi]] 1735 11349 2004-11-19T01:25:51Z Juzeris 23 Administrācija moved to Wikipedia:Administrācija #REDIRECT [[Wikipedia:Administrācija]] 1736 11350 2004-11-19T01:26:32Z Juzeris 23 Birokrāti moved to Wikipedia:Birokrāti #REDIRECT [[Wikipedia:Birokrāti]] 1737 11351 2004-11-19T01:28:13Z Juzeris 23 Sistēmas operatori moved to Wikipedia:Sistēmas operatori #REDIRECT [[Wikipedia:Sistēmas operatori]] 1738 11352 2004-11-19T14:01:32Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1739 11353 2004-11-19T14:01:46Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1740 11354 2004-11-19T14:01:59Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1741 25532 2005-12-24T07:47:58Z YurikBot 213 robot Adding: fy Modifying: gl <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''المملكة الأردنّيّة الهاشميّة<br>Al Mamlakah al Urduniyah al Hashimiyah'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Jordanija karogs.png|125px|Jordānijas Hašimītu Karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Jordanija gerbonis.png|125px|Jordānijas Hašimītu Karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Jordānijas Hašimītu Karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Jordānijas Hašimītu Karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Jordanija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Ammāna]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Ammāna]]<br>[[Zarka]]<br>[[Irbida]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Abdula II]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Adnans Badrals]] (''Adnan Badran'') <tr><td>[[Platība]]<td>92 300 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2002) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>5 153 378<br/>48/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1946.gada 25.maijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Jordānijas dinārs]]/JOD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[As-salam al-malaki al-urdoni]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.JO <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+962 </table> {{Arābu līga}} [[Category:Valstis]] [[an:Chordania]] [[ar:الأردن]] [[bg:Йордания]] [[bn:জর্দান]] [[bs:Jordan]] [[ca:Jordània]] [[cs:Jordánsko]] [[cy:Gwlad Iorddonen]] [[da:Jordan]] [[de:Jordanien]] [[el:Ιορδανία]] [[en:Jordan]] [[eo:Jordanio]] [[es:Jordania]] [[et:Jordaania]] [[fa:اردن]] [[fi:Jordania]] [[fr:Jordanie]] [[fy:Jordaanje]] [[gl:Xordania -الأردن]] [[he:ירדן]] [[hi:जार्डन]] [[hu:Jordánia]] [[id:Yordania]] [[io:Jordania]] [[is:Jórdanía]] [[it:Giordania]] [[ja:ヨルダン]] [[ko:요르단]] [[li:Jordanië]] [[lt:Jordanija]] [[ms:Jordan]] [[na:Jordan]] [[nds:Jordanien]] [[nl:Jordanië]] [[nn:Jordan]] [[no:Jordan]] [[oc:Jordania]] [[pl:Jordania]] [[pt:Jordânia]] [[ro:Iordania]] [[ru:Иордания]] [[scn:Giurdania]] [[sk:Jordánsko]] [[sl:Jordanija]] [[sr:Јордан]] [[sv:Jordanien]] [[th:ประเทศจอร์แดน]] [[tl:Jordan (bansa)]] [[uk:Йорданія]] [[ur:اردان]] [[yi:יאַרדן]] [[zh:约旦]] [[zh-min-nan:Jordan]] 1742 11356 2004-11-19T14:19:59Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1743 11357 2004-11-19T14:20:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1744 11358 2004-11-19T14:20:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1745 49163 2006-06-04T18:15:34Z Ingarix 920 '''Jemenas Republika''' ([[arābu valoda|arābiski]] - الجمهوريّة اليمنية (Al-Jumhuriyah al-Yamaniyah)) ir vāji attīstīta mononacionāla valsts [[Āzija|Āzijas]] dienvidrietumos - [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] dienvidos. Ziemeļos tā robežojas ar [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]], bet austrumos ar [[Omāna|Omānu]]. No rietumiem to apskalo [[Sarkanā jūra]], no dienvidiem [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] [[Adenas līcis]] un [[Arābijas jūra]]. Viena no nabadzīgākajām arābu valstīm. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''الجمهوريّة اليمنية<br>Al-Jumhuriyah al-Yamaniyah'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Jemena karogs.png|125px|Jemenas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Jemena gerbonis.png|125px|Jemenas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Jemenas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Jemenas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Jemena vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[prezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>5,0 - daļēji brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,482 (149.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>889 USD (2003) - 156.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Sana (pilsēta)|Sana]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Sana (pilsēta)|Sana]]<br>[[Adena]]<br>[[Taiza]] <tr><td>[[Pezidents]]<td>[[Ali Abdula Salehs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Abduls Kadirs Badžamals]] <tr><td>[[Platība]]<td>527 970 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td> 19 512 700 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[mosi]] - 50%<br>[[lobi]] - 6%<br>[[bobo]] - 6%<br>[[fulbi]] - 5% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[islāms]] - 50%<br> [[tradicionālisms]] - 40%<br>[[kristietība]] - 10% <tr><td>Izveidošanās<td>Apvienojoties [[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika|Jemenas Tautas Demokrātiskai Republikai]] un [[Jemenas Arābu Republika|Jemenas Arābu Republikai]] 1990.gada 22.maijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Jemenas riāls]]/YER <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.YE <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+967 </table> Jemena izveidojusies 1990. gadā apvienojoties divām Jemenas republikām. Ziemeļjemena ieguva neatkarību no turkiem 1918. gadā, un pēc teokrātijas gāšanas tika pasludināta par republiku 1962. gadā. Dienvidjemena līdz 1967. gadam bija [[Britu impērija]]s daļa. 1970. gadā valstī tika pasludināta sociālistiskā iekārta. {{Arābu līga}} [[Category:Jemena]] [[an:Yemen]] [[ar:اليمن]] [[ast:Yemen]] [[bg:Йемен]] [[ca:Iemen]] [[cs:Jemen]] [[da:Yemen]] [[de:Jemen]] [[en:Yemen]] [[eo:Jemeno]] [[es:Yemen]] [[et:Jeemen]] [[fa:یمن]] [[fi:Jemen]] [[fr:Yémen]] [[gl:Iemen - اليمن]] [[he:תימן]] [[hr:Jemen]] [[hu:Jemen]] [[id:Yaman]] [[is:Jemen]] [[it:Yemen]] [[ja:イエメン]] [[ko:예멘]] [[la:Iemenia]] [[li:Jeme]] [[lt:Jemenas]] [[ms:Yaman]] [[nds:Jemen]] [[nl:Jemen]] [[nn:Jemen]] [[no:Jemen]] [[oc:Iemèn]] [[pl:Jemen]] [[pt:Iémen]] [[ro:Yemen]] [[ru:Йемен]] [[sk:Jemen]] [[sl:Jemen]] [[sq:Jemeni]] [[sr:Јемен]] [[sv:Yemen]] [[th:ประเทศเยเมน]] [[tl:Yemen]] [[uk:Ємен]] [[zh:也门]] [[zh-min-nan:Yemen]] 1746 11360 2004-11-19T14:33:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1747 11361 2004-11-19T14:33:46Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1748 11362 2004-11-19T14:34:04Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1749 46950 2006-05-22T11:22:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:يېڭى زېلاندىيە]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''New Zealand<br>Aotearoa'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Jaunzelande karogs.png|125px|Jaunzēlandes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Jaunzelande gerbonis.png|125px|Jaunzēlandes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Jaunzēlandes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Jaunzēlandes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Jaunzelande vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]]<br>[[maoru valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Velingtona]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Oklenda]]<br>[[Manukava]]<br>[[Kraistčērča]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Silvija Kārtraita]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Helēna Klārka]] <tr><td>[[Platība]]<td>268 680 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>4 061 300<br/>15/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1907.gada 26.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Jaunzēlandes dolārs]]/NZD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +12 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[God Defend New Zealand]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.NZ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+64 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[af:Nieu-Seeland]] [[als:Neuseeland]] [[an:Nueba Zelanda]] [[ang:Nīwe Sǣland]] [[ar:نيوزيلندا]] [[bg:Нова Зеландия]] [[ca:Nova Zelanda]] [[cs:Nový Zéland]] [[cy:Seland Newydd]] [[da:New Zealand]] [[de:Neuseeland]] [[el:Νέα Ζηλανδία]] [[en:New Zealand]] [[eo:Nov-Zelando]] [[es:Nueva Zelanda]] [[et:Uus-Meremaa]] [[eu:Zeelanda Berria]] [[fa:زلاند نو]] [[fi:Uusi-Seelanti]] [[fr:Nouvelle-Zélande]] [[ga:An Nua-Shéalainn]] [[gl:Nova Celandia - New Zealand]] [[he:ניו זילנד]] [[hi:न्यूज़ीलैंड]] [[hr:Novi Zeland]] [[ht:Nouvèl Zelann]] [[hu:Új-Zéland]] [[id:Selandia Baru]] [[io:Nova-Zelando]] [[is:Nýja-Sjáland]] [[it:Nuova Zelanda]] [[ja:ニュージーランド]] [[ko:뉴질랜드]] [[kw:Mordir Nowydh]] [[la:Nova Zelandia]] [[li:Nui-Zieland]] [[lt:Naujoji Zelandija]] [[mi:Aotearoa]] [[mk:Нов Зеланд]] [[ms:New Zealand]] [[na:New Zealand]] [[nds:Niegseeland]] [[nl:Nieuw-Zeeland]] [[nn:New Zealand]] [[no:New Zealand]] [[nrm:Nouvelle Zélande]] [[oc:Nòva Zelanda]] [[pl:Nowa Zelandia]] [[pt:Nova Zelândia]] [[ro:Noua Zeelandă]] [[ru:Новая Зеландия]] [[sco:New Zealand]] [[sh:Novi Zeland]] [[simple:New Zealand]] [[sk:Nový Zéland]] [[sl:Nova Zelandija]] [[sm:Nusila]] [[sq:Zelanda e Re]] [[sr:Нови Зеланд]] [[su:Selandia Baru]] [[sv:Nya Zeeland]] [[ta:நியூசிலாந்து]] [[th:ประเทศนิวซีแลนด์]] [[tl:New Zealand]] [[to:Nu'usila]] [[tpi:Niusilan]] [[tr:Yeni Zelanda]] [[ug:يېڭى زېلاندىيە]] [[uk:Нова Зеландія]] [[vi:New Zealand]] [[wa:Nouve Zelande]] [[yi:ניי זיילאנד]] [[zh:新西兰]] [[zh-min-nan:Aotearoa]] [[zh-yue:新西蘭]] 1750 11364 2004-11-19T14:46:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1751 11365 2004-11-19T14:46:19Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1752 11366 2004-11-19T14:46:31Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1753 42539 2006-04-30T10:03:13Z Knakts 848 /* Ārējie linki */ '''Japāna''' ([[japāņu valoda|japāņu valodā]]: 日本国; ''Nihon/Nippon'') ir valsts Austrumāzijā, kas atrodas uz [[sala|salām]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] netālu no [[Āzija|Āzijas]] kontinenta. Japānas četras lielākās salas ir [[Hokaido sala|Hokaido]], [[Honšu sala|Honšu]], [[Šikoku sala|Šikoku]] and [[Kjušu sala|Kjušu]] salas. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''日本国<br>Nippon/Nihon-koku'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Japana karogs.png|125px|Japānas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Japana gerbonis.png|125px|Japānas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Japānas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Japānas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Japana vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[japāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Tokija]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Tokija]]<br>[[Jokohama]]<br>[[Osaka]] <tr><td>[[Imperators]]<td>[[Akihito]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Juničiro Koizumi]] <tr><td>[[Platība]]<td>377 835 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2002) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>127 214 499<br/>335/km&sup2; <tr><td>Izveidošanās<td>7.gs.p.m.ē. <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Japānas jēna]]/JPY <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +9 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Kimi Ga Yo]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.JP <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+81 </table> ==Vēsture== [[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] pētījumi liecina, ka Japāna bija apdzīvota jau pirms 500 tūkstošiem gadu. Ledus laikmetos, kad jūras līmenis bija zemāks nekā tagad, Japāna bija savienota ar Āzijas kontinentu un cilvēki varēja pa sauszemi pārvietoties no tagadējās [[Ķīna|Ķīnas]] un [[Koreja|Korejas]] uz Japānu. Saskaņā ar japāņu leģendām, Japānas valsti dibinājis imperators [[Jimu]], 660. gadā p.m.ē., 11. februārī. Vēsturisku dokumentu, kas apstiprinātu imperatora Jimu eksistenci, nav. Senākie rakstītie Japānas vēstures avoti ir no mūsu ēras 5. un 6. gadsimta, kad Japānā tika ieviests [[ķīniešu alfabēts]], [[budisms]] un citi Ķīnas kultūras elementi. 16. gadsimtā Japānu sasniedza tirgoņi un [[misionārs|misionāri]] no [[Eiropa|Eiropas]]. Pēc dažus gadu desmitus ilga tirdzniecības perioda, Japānas valdība sāka nošķirt valsti no ārpasaules. 1641. gadā eiropiešiem tika aizliegts uzturēties Japānā, izņemot Dešimas salu netālu no [[Nagasaki]] pilsētas, kā arī japāņiem atstāt salu. Šī likuma pārkāpējiem draudēja nāvessods. Izolācijas periods ilga līdz 1854. gadam, kad [[ASV]] [[kara flote]] piespieda Japānu atvērt savas ostas tirdzniecībai. Imperatora [[Meidži]] valdīšanas laikā, no 1868. līdz 1912. gadam, Japāna pārņēma Rietumu tehnoloģiju un reformēja valsts pārvaldes sistēmu pēc Rietumu parauga. Šīs [[Meidži reformas|reformas]] padarīja Japānu par lielvalsti, kura 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā iekaroja [[Sahalīna|Sahalīnu]], [[Koreja|Koreju]] un [[Taivāna|Taivānu]]. 1937. gadā Japāna iebruka [[Ķīnā]] un 1941. gada 7. decembrī Japānas spēki uzbruka [[ASV]] karabāzei [[Pērlhārbora|Pērlharborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]]. Sākotnēji Japānai izdevās ieņemt lielu daļu Austrumāzijas un Okeānijas, bet pēc tam sabiedrotie un Ķīna pārgāja pretuzbrukumā. 1945. gadā ASV bombardēja Japānas pilsētas. Pēc PSRS iesaistīšanās karā un [[kodolieroči|atombumbu]] nomešanas uz [[Hirosima|Hirosimas]] un [[Nagasaki]] pilsētām 1945. gada augustā, Japāna kapitulēja. Līdz 1952. gadam Japānā pastāvēja ASV okupācija. Tika pieņemta jauna konstitūcija, kas aizliedza Japānas karaspēka piedalīšanos karadarbībā ārpus valsts robežām. Japāna vairs nebija militāra lielvalsts, bet, tās ekonomikai strauji attīstoties, tā kļuva par ekonomisku lielvalsti. Kopš 1980. gadiem, Japānas [[iekšzemes kopprodukts]] ir otrais lielākais pasaulē (pēc pirktspējas paritātes &mdash; trešais). == Ārējās saites == *[http://www.nihongo.lv/ www.nihongo.lv] - Japāņu valodas un kultūras sabiedrība *[http://www.liis.lv/kultvest/kultura/japana/teksts.htm Senās Japānas kultūra] *[http://www.j-apan.com Japan] - A Huge Directory of Japan in English [[Category:Valstis]] [[Category:Japāna]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[af:Japan]] [[als:Japan]] [[an:Chapón]] [[ar:اليابان]] [[ast:Xapón]] [[bg:Япония]] [[bn:জাপান]] [[br:Japon]] [[bs:Japan]] [[ca:Japó]] [[chr:ᏣᏆᏂ]] [[cs:Japonsko]] [[cy:Japan]] [[da:Japan]] [[de:Japan]] [[el:Ιαπωνία]] [[en:Japan]] [[eo:Japanio]] [[es:Japón]] [[et:Jaapan]] [[fa:ژاپن]] [[fi:Japani]] [[fr:Japon]] [[ga:An tSeapáin]] [[gd:Seapan]] [[gl:Xapón - 日本]] [[gu:જાપાન]] [[he:יפן]] [[hi:जापान]] [[hr:Japan]] [[ht:Japon]] [[hu:Japán]] [[id:Jepang]] [[io:Japonia]] [[is:Japan]] [[it:Giappone]] [[ja:日本]] [[ka:იაპონია]] [[kn:ಜಪಾನ್]] [[ko:일본]] [[ku:Japonya]] [[la:Iaponia]] [[li:Japan]] [[lo:ຍີ່ປຸ່ນ]] [[lt:Japonija]] [[mg:Japana]] [[mi:Nipono]] [[mk:Јапонија]] [[mn:Япон]] [[mo:Жапония]] [[ms:Jepun]] [[na:Djapan]] [[nds:Japan]] [[nl:Japan]] [[nn:Japan]] [[no:Japan]] [[pl:Japonia]] [[pt:Japão]] [[ro:Japonia]] [[ru:Япония]] [[scn:Giappuni]] [[se:Japána]] [[simple:Japan]] [[sk:Japonsko]] [[sl:Japonska]] [[sq:Japonia]] [[sr:Јапан]] [[su:Jepang]] [[sv:Japan]] [[ta:ஜப்பான்]] [[th:ประเทศญี่ปุ่น]] [[tl:Hapon (bansa)]] [[tr:Japonya]] [[uk:Японія]] [[ur:نیہون]] [[vi:Nhật Bản]]{{Link FA|vi}} [[yi:יאַפּאַן]] [[zh:日本]] [[zh-min-nan:Ji̍t-pún]] 1754 11368 2004-11-19T14:59:57Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1755 11369 2004-11-19T14:59:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1756 11370 2004-11-19T14:59:43Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1757 49926 2006-06-10T19:33:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[az:Yamayka]], [[sr:Јамајка]], [[ug:يامايكا]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Jamaica'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Jamaika karogs.png|125px|Jamaikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Jamaika gerbonis.png|125px|Jamaikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Jamaikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Jamaikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Jamaika vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Kingstona]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Kingstona]]<br>[[Spaništauna]]<br>[[Portmora]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Hovards Kuks]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Persivāls Džeimss Patersons]] <tr><td>[[Platība]]<td>10 991 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>2 695 867<br/>245/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Vestindijas federācija|Vestindijas federācijas]] 1962.gada 6.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Jamaikas dolārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -5 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Jamaica, Land We Love]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.JM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1-876 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Chamaica]] [[ar:جامايكا]] [[ast:Xamaica]] [[az:Yamayka]] [[be:Ямайка]] [[bg:Ямайка]] [[bn:জামাইকা]] [[ca:Jamaica]] [[cs:Jamajka]] [[cy:Jamaica]] [[da:Jamaica]] [[de:Jamaika]] [[el:Τζαμάικα]] [[en:Jamaica]] [[eo:Jamajko]] [[es:Jamaica]] [[et:Jamaica]] [[eu:Jamaika]] [[fa:جامائیکا]] [[fi:Jamaika]] [[fr:Jamaïque]] [[gl:Xamaica - Jamaica]] [[he:ג'מייקה]] [[hr:Jamajka]] [[hu:Jamaica]] [[id:Jamaika]] [[io:Jamaika]] [[is:Jamaíka]] [[it:Giamaica]] [[ja:ジャマイカ]] [[ko:자메이카]] [[ks:जमैका]] [[kw:Jamayka]] [[la:Iamaica]] [[lt:Jamaika]] [[mk:Јамајка]] [[ms:Jamaika]] [[na:Jamaica]] [[nds:Jamaika]] [[nl:Jamaica]] [[nn:Jamaica]] [[no:Jamaica]] [[oc:Jamaïca]] [[pl:Jamajka]] [[pt:Jamaica]] [[ro:Jamaica]] [[ru:Ямайка]] [[sa:जमैका]] [[scn:Giamaica]] [[sh:Jamajka]] [[simple:Jamaica]] [[sk:Jamajka]] [[sl:Jamajka]] [[sq:Xhamajka]] [[sr:Јамајка]] [[sv:Jamaica]] [[tl:Jamaica]] [[tr:Jamaika]] [[ug:يامايكا]] [[uk:Ямайка]] [[vi:Jamaica]] [[zh:牙买加]] [[zh-min-nan:Jamaica]] 1758 11372 2004-11-19T15:23:18Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1759 11373 2004-11-19T15:23:32Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1760 11374 2004-11-19T15:23:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1761 22839 2005-11-22T20:32:15Z 81.198.177.6 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Éire<br>Ireland'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Irija karogs.png|125px|Īrijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Irija gerbonis.png|125px|Īrijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Īrijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Īrijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Irija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]] <td>[[parlamentāra republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>1,0 - brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,936 (10.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>29 300 USD (2002) - 10.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[īru (gēlu) valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Dublina]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Dublina]]<br>[[Korka]]<br>[[Limerika]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Mērija Makelēzija]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Bertijs Aherns]] <tr><td>Platība<td>70,273 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits<td>4 019 100 (2004.g.) <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[īri]] - 92% [[briti]] - 4% [[latvieši]] - 2% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[katolisms]] <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1921.gada 6.decembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/EUR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.IE <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+353 </table> ====Skat.arī==== *[[Īrijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} [[be:&#1056;&#1101;&#1089;&#1087;&#1091;&#1073;&#1083;&#1110;&#1082;&#1072; &#1030;&#1088;&#1083;&#1103;&#1085;&#1076;&#1099;&#1103;]] [[bg:&#1056;&#1077;&#1087;&#1091;&#1073;&#1083;&#1080;&#1082;&#1072; &#1048;&#1088;&#1083;&#1072;&#1085;&#1076;&#1080;&#1103;]] [[cy:Gweriniaeth Iwerddon]] [[de:Republik Irland]] [[en:Republic of Ireland]] [[et:Iirimaa]] [[es:Irlanda]] [[eo:Respubliko de Irlando]] [[fr:Irlande (pays)]] [[ga:Poblacht na hÉireann]] [[gd:Poblachd na h-Eireann]] [[he:&#1488;&#1497;&#1512;&#1500;&#1504;&#1491;]] [[hu:Írország]] [[kw:Repoblek Iwerdhon]] [[lt:Airija]] [[is:Írska lýðveldið]] [[ms:Ireland]] [[nl:Ierland (land)]] [[no:Irland]] [[ja:&#12450;&#12452;&#12523;&#12521;&#12531;&#12489;]] [[pl:Irlandia (pa&#324;stwo)]] [[pt:Irlanda]] [[ro:Irlanda]] [[ru:&#1048;&#1088;&#1083;&#1072;&#1085;&#1076;&#1080;&#1103;]] [[simple:Republic of Ireland]] [[fi:Irlanti]] [[sl:Irska (dr&#382;ava)]] [[sv:Irland]][[tl:Ayrland (bansa)]] [[tr:&#304;rlanda]] [[zh:&#29233;&#23572;&#20848;&#20849;&#21644;&#22269;]] 1762 11376 2004-11-19T15:38:25Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1763 11377 2004-11-19T15:38:39Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1764 11378 2004-11-19T15:38:54Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1765 52658 2006-06-30T21:31:35Z 159.148.202.14 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''מדינת ישראל<br>Medinat Yisra'el<br>دولة اسرائيل<br>Daulat Isra'il'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Izraela karogs.png|125px|Izraēlas Valsts karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Izraela gerbonis.png|125px|Izraēlas Valsts ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Izraēlas Valsts karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Izraēlas Valsts ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Izraela vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[ivrits]]<br>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Jeruzāleme]] - netiek starptautiski atzīta par galvaspilsētu <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Jeruzāleme]]<br>[[Telaviva]]<br>[[Haifa]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Moše Kacavs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Ehuds Olmerts]] <tr><td>[[Platība]]<td>20 770 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>6 800 000<br/>327/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1948.gada 14.maijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Izraēlas šekelis]]/NIS <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Hatikvah]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.IL <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+972 </table> [[Category:Valstis]] [[af:Israel]] [[an:Israel]] [[ang:Israhēl]] [[ar:إسرائيل]] [[ast:Israel]] [[be:Ізраіль]] [[bg:Израел]] [[br:Israel]] [[ca:Israel]] [[cs:Izrael]] [[cy:Israel]] [[da:Israel]] [[de:Israel]] [[el:Ισραήλ]] [[en:Israel]] [[eo:Israelo]] [[es:Israel]] [[et:Iisrael]] [[eu:Israel]] [[fa:اسرائیل]] [[fi:Israel]] [[fj:Isireli]] [[fr:Israël]] [[fy:Israel]] [[ga:Iosrael]] [[gd:Israel]] [[gl:Israel - ישראל]] [[got:𐌹𐍃𐍂𐌰𐌴𐌻/Israel]] [[he:ישראל]] [[hi:इसराइल]] [[hr:Izrael]] [[ht:Izrayèl]] [[hu:Izrael]] [[ia:Israel]] [[id:Israel]] [[io:Israel]] [[is:Ísrael]] [[it:Israele]] [[ja:イスラエル]] [[ka:ისრაელი]] [[ko:이스라엘]] [[ku:Îsraîl]] [[kw:Ysrael]] [[la:Israel (civitas)]] [[lad:Medinat Yisrael]] [[lb:Israel]] [[li:Israël]] [[lt:Izraelis]] [[mk:Израел]] [[ms:Israel]] [[na:Israel]] [[nds:Israel]] [[nl:Israël]] [[nn:Israel]] [[no:Israel]] [[oc:Israèl]] [[pl:Izrael]] [[ps:اسرايل]] [[pt:Israel]] [[ro:Israel]] [[ru:Израиль]] [[scn:Israeli]] [[sh:Izrael]] [[simple:Israel]] [[sk:Izrael]] [[sl:Izrael]] [[sq:Izraeli]] [[sr:Израел]] [[sv:Israel]] [[th:ประเทศอิสราเอล]] [[tl:Israel]] [[tr:İsrail]] [[uk:Ізраїль]] [[ur:اسرائیل]] [[uz:Isroil]] [[vi:Israel]] [[yi:ישראל]] [[zh:以色列]] [[zh-min-nan:Í-sek-lia̍t-kok]] 1766 11380 2004-11-19T15:56:41Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1767 11381 2004-11-19T15:56:54Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1768 11382 2004-11-19T15:57:09Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1769 45211 2006-05-14T18:40:01Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Repubblica Italiana'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija karogs.png|125px|Itālijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Italija gerbonis.png|125px|Itālijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Itālijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Itālijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Italija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[itāliešu valoda]]<br>[[vācu valoda]] - [[Dienvidtirole|Dienvidtirolē]]<br>[[franču valoda]] - [[Valle d'Aosta|Vallē d'Aosta]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Roma]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Roma]]<br>[[Milāna]]<br>[[Neapole]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Džordžio Napolitāno]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Silvio Berluskoni]] <tr><td>[[Platība]]<td>301 230 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>57 998 353<br/>197/km&sup2; <tr><td>Apvienošanās<td>1861.gada 17.martā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/EUR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Fratelli d'Italia]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.IT <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+39 </table> ==Administratīvais iedalījums== *Reģioni (''regione'') :*Provinces (''provincia'') ::*Komūnas (''comune'') ==='''Itālijas''' reģioni=== * [[Abruco]] (''Abruzzo'') * [[Apūlija]] (''Puglia'') * [[Bazilikata]] (''Basilicata'') * [[Emīlija-Romanja]] (''Emilia-Romagna'') * [[Friuli-Venēcija Džūlija]] (''Friuli-Venezia Giulia'') <sup>*</sup> * [[Kalabrija]] (''Calabria'') * [[Kampānija]] (''Campania'') * [[Lacio]] (''Lazio'') * [[Ligūrija]] (''Liguria'') * [[Lombardija]] (''Lombardia'') * [[Marke]] (''Marche'') * [[Molize]] (''Molise'') * [[Pjemonta]] (''Piemonte'') * [[Sardīnija]] (''Sardegna'') <sup>*</sup> * [[Sicīlija]] (''Sicilia'') <sup>*</sup> * [[Toskāna]] (''Toscana'') * [[Trentino-Alto Adidže]] (''Trentino-Alto Adige'') <sup>*</sup> * [[Umbrija]] (''Umbri''a) * [[Valle d'Aosta]] (''Valle d'Aosta'') <sup>*</sup> * [[Veneto]] (''Veneto'') <sup>*</sup> - reģioni ar īpašu statusu. ====Skat. arī==== *[[Itālijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[Category:Itālija]] [[af:Italië]] [[als:Italien]] [[an:Italia]] [[ar:إيطاليا]] [[ast:Italia]] [[be:Італія]] [[bg:Италия]] [[bs:Italija]] [[ca:Itàlia]] [[cs:Itálie]] [[cy:Yr Eidal]] [[da:Italien]] [[de:Italien]] [[el:Ιταλία]] [[en:Italy]] [[eo:Italio]] [[es:Italia]] [[et:Itaalia]] [[fa:ایتالیا]] [[fi:Italia]] [[fiu-vro:Itaalia]] [[fr:Italie]] [[fur:Italie]] [[fy:Itaalje]] [[ga:An Iodáil]] [[gd:An Eadailt]] [[gl:Italia]] [[haw:Ikalia]] [[he:איטליה]] [[hi:इटली]] [[hr:Italija]] [[ht:Itali]] [[hu:Olaszország]] [[ia:Italia]] [[id:Italia]] [[io:Italia]] [[is:Ítalía]] [[it:Italia]] [[ja:イタリア]] [[ka:იტალია]] [[kn:ಇಟಲಿ]] [[ko:이탈리아]] [[ku:Îtalya]] [[kw:Itali]] [[la:Italia]] [[lb:Italien]] [[li:Italië]] [[lt:Italija]] [[ms:Itali]] [[mt:Italja]] [[na:Italy]] [[nap:Italia]] [[nds:Italien]] [[nl:Italië]] [[nn:Italia]] [[no:Italia]] [[os:Итали]] [[pl:Włochy]] [[pt:Itália]] [[rm:Italia]] [[ro:Italia]] [[ru:Италия]] [[sa:इटली]] [[sc:Itàlia]] [[scn:Italia]] [[sh:Italija]] [[simple:Italy]] [[sk:Taliansko]] [[sl:Italija]] [[sq:Italia]] [[sr:Италија]] [[sv:Italien]] [[ta:இத்தாலி]] [[th:ประเทศอิตาลี]] [[tl:Italya]] [[tr:İtalya]] [[uk:Італія]] [[ur:اٹلی]] [[vec:Itałia]] [[yi:איטאַליע]] [[zh:意大利]] [[zh-min-nan:Italia]] 1770 11384 2004-11-19T16:08:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1771 11385 2004-11-19T16:08:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1772 11386 2004-11-19T16:08:39Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1773 51854 2006-06-25T00:49:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[ta:ஐஸ்லாந்து]] '''Islandes Republika''' ([[islandiešu valoda|islandiešu valodā]]: ''Lýðveldið Ísland'') ir salu valsts [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļos starp [[Grenlande|Grenlandi]], [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Britu salas|Britu salām]], mazliet uz dienvidiem no [[polārais loks|polārā loka]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Lýðveldið Ísland'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Islande karogs.png|125px|Islandes Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Islande gerbonis.png|125px|Islandes Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Islandes Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Islandes Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Islande vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>nav, faktiski - [[islandiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Reikjavīka]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Reikjavīka]]<br>[[Koupavogira]]<br>[[Hābnarfjērdira]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Olafurs Ragnārs Grimsons]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Haldors Asgrimsons]] <tr><td>[[Platība]]<td>103,125 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>290 570<br/>2,8/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>1918.gada 1.decembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Islandes krona]]/ISK <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Lofsöngur]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.is <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+354 </table> Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja [[Bjorka]], dzejnieks un vēsturnieks [[Snorri Sturlusons]], kā arī šahists [[Bobijs Fišers]], kuram 2005.gada 21.martā Islande piešķīra pilsonību. Islande bija viena no pirmajām pasaules valstīm, kura 1991.gada 23.augustā atzina [[Latvija]]s neatkarību. == Skat. arī == * [[Egila sāgas]] {{stub}} {{Eiropa}} {{NATO}} [[Category:Islande|*]] [[Category:Skandināvija]] [[af:Ysland]] [[als:Island]] [[an:Islandia]] [[ang:Īsland]] [[ar:آيسلندا]] [[ast:Islandia]] [[az:İslandiya]] [[be:Ісьляндыя]] [[bg:Исландия]] [[br:Island]] [[bs:Island]] [[ca:Islàndia]] [[cs:Island]] [[cy:Gwlad yr Iâ]] [[da:Island]] [[de:Island]] [[dv:އައިސްލަންޑަން]] [[el:Ισλανδία]] [[en:Iceland]] [[eo:Islando]] [[es:Islandia]] [[et:Island]] [[eu:Islandia]] [[fa:ایسلند]] [[fi:Islanti]] [[fiu-vro:Island']] [[fo:Ísland]] [[fr:Islande]] [[fy:Yslân]] [[ga:An Íoslainn]] [[gd:Innis Tile]] [[gl:Islandia - Ísland]] [[gu:આઇસલૅન્ડ]] [[he:איסלנד]] [[hi:आइस्लैंड]] [[hr:Island]] [[hu:Izland]] [[id:Islandia]] [[io:Islando]] [[is:Ísland]] [[it:Islanda]] [[ja:アイスランド]] [[ka:ისლანდია]] [[ko:아이슬란드]] [[kw:Island]] [[la:Islandia]] [[lb:Island]] [[li:Iesland]] [[lmo:Islànda]] [[lt:Islandija]] [[mk:Исланд]] [[ms:Iceland]] [[na:Iceland]] [[nds:Iesland]] [[nds-nl:Ieslaand]] [[nl:IJsland]] [[nn:Island]] [[no:Island]] [[oc:Islàndia]] [[pl:Islandia]] [[ps:آيسلېنډ]] [[pt:Islândia]] [[ro:Islanda]] [[ru:Исландия]] [[sa:आइसलैंड]] [[sc:Islanda]] [[scn:Islandia]] [[sh:Island]] [[simple:Iceland]] [[sl:Islandija]] [[sq:Islanda]] [[sr:Исланд]] [[sv:Island]] [[ta:ஐஸ்லாந்து]] [[th:ประเทศไอซ์แลนด์]] [[tl:Iceland]] [[tr:İzlanda]] [[ug:ئىسلاندىيە]] [[uk:Ісландія]] [[vi:Iceland]] [[yi:איסלאנד]] [[zh:冰岛]] [[zh-min-nan:Peng-tē]] 1774 11388 2005-04-25T11:46:27Z Gangleri 82 #REDIRECT [[Sākumlapa]] 1776 11390 2004-11-19T20:41:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1777 11391 2004-11-19T20:41:36Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1778 11392 2004-11-19T20:41:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1779 48893 2006-06-02T13:11:42Z Keps 758 Papildināju tekstu <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''جمهوری اسلامی ایران<br>Jomhuri-ye Eslami-ye Iran'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Irana karogs.png|125px|Irānas Islāma Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Irana gerbonis.png|125px|Irānas Islāma Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Irānas Islāma Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Irānas Islāma Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Irana vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[persiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Teherāna]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Teherāna]]<br>[[Mešheda]]<br>[[Isfahāna]] <tr><td>[[Augstākais vadītājs]]<td>[[Ali Hameneji]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Mahmuds Ahmadinedžads]] <tr><td>[[Platība]]<td>1 648 195 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>69 018 924<br/>42/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>16.gs. <tr><td>[[Valūta]] <td>[[riāls]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3.30 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Sorood-e Melli-e Jomhoori-e Eslami]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.IR <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+98 </table> '''Irāna''' ([[farsi|persiešu]]: ايران) jeb '''Persija''', ir [[Tuvie austrumi|Tuvo austrumu]] valsts, kura atrodas [[Dienvidrietumu Āzija|DR Āzijā]]. Ziemeļos Irāna robežojas ar [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] un [[Turkmenistāna|Turkmenistānu]] , austrumos ar [[Pakistāna|Pakistānu]] un [[Afganistāna|Afganistānu]], kā arī ar [[Turcija|Turciju]] un [[Irāka|Irāku]] rietumos. Irānas jūras robeža dienvidos ir [[Persijas līcis]] kura pretējā krastā atrodas [[Kuveita]], [[Sauda Arābija]], [[Bahreina]], [[Katara]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]]. Oficiālais valsts nosaukums ir '''Irānas Islama Republika''' un [[islams|islama]] novirziens [[šiītims]] ir Irānas valsts [[reliģija]]. Tā kā Irāna atrodas starp [[Tuvie austrumi|Tuvajiem austrumiem]], [[Kaukāza reģions|Kaukāza reģonu]], [[Centrālāzija|Centrālāziju]] un [[Persijas līcis|Persijas līci]], kā arī tāpēc, ka tās tuvumā atrodas [[Austrumeiropa]] un [[Indijas subkontinents]], Irānai vēsturiski ir bijusi ļoti liela [[ģeostratēģija|ģeostratēģiska]] nozīme. ==Irānas vēsture - senā Persija== Irānas plato ap 1500.g. p.m.ē. bija apmetušās vairākas [[Ārieši|āriešu]] ciltis, kuras, iespējams, bija pametušas savas agrākās apmešanās vietas sakarā ar nelabvēlīgām [[Klimats|klimata]] izmaiņām. Lielākās no tām bija [[mīdieši]] un [[persieši]]. [[Mīdija]] dominēja šajā reģionā līdz apmēram 558. g. p.m.ē., kad Persijas troni ieņēma enerģisks valdnieks [[Kīrs Lielais]]. Viņš gāza mīdiešu valdniekus, iekaroja 546.g. p.m.ē. grieķu provinci [[Līdija|Līdiju]], bet 539.g. p.m.ē. Persija pakļāva visu [[Babilonija|Babiloniju]]. Drīz (525.g. p.m.ē.) Persija iekaroja un pakļāva arī [[Ēģipte|Ēģipti]], tad paplašināja savas robežas līdz [[Indas upe]]i austrumos, tā kļūstot par milzīgu [[Impērija|impēriju]]. Persijas [[ekspansija]] Kīra Lielā laikā būtiski atšķīrās no veida, kā zemes un tautas sev pakļāva agrākie [[Tirāns|tirāni]]. Ja, piemēram, [[asīrieši]] parasti lietoja nežēlīgu militāru spēku un visur kur tie iebruka asinis lija straumēm, Kīrs jaunas teritorijas Persijas kundzībai pakļāva vairāk ar [[Diplomātija|diplomātisku]] veiklību un viltu. Šīs teritorijas apdzīvojošās tautas persieši parasti iekļāva savas valsts struktūrā, bieži piešķirot tām samērā plašas [[pašpārvalde]]s tiesības, atšķirībā no asīriešiem, kas piekopa plašas tautu [[deportācija]]s ar mērķi tās [[Asimilācija|asimilēt]]. Šinī ziņā Persiju nereti mēdz dēvēt par vēsturē pirmo [[Federālisms|federālo]] valsti vai impēriju, kurā līdzās dzīvoja simtiem tautu un pastāvēja tolerance starp dažādām [[Reliģija|reliģijām]]. Politekonomijas, valsts pārvaldes un sabiedrisko attiecību kontekstā tas ir vērtējams kā nozīmīga [[inovācija]] visai tālākai [[cilvēce]]s pieredzei. Pēc Kīra nāves šie sasniegumi turpināja pilnveidoties tālāk. Tā, persiešu valdnieks [[Dārijs I]] (522.-486. g. p.m.ē.) visu valsti sadalīja satrapijās – administratīvās vienībās ar samērā lielu autonomijas pakāpi. Tām bija jāmaksā stingri noteikti [[Nodoklis|nodokļi]], jāapgādā [[karaspēks]], jāuztur ceļi, tilti u.c. Lai satrapiju pārvaldnieki – [[Satraps|satrapi]], neiegūtu pārāk lielu varu, viņu rīcībā karaspēks netika nodots. Vienotā impērijas karaspēka komandieri bija pakļauti tieši valdniekam. Tādējādi Dārijs I valstī precīzi nošķīra militāro un civilo varu, kā arī, lietojot mūsdienu terminoloģiju – [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un [[Iekšpolitika|iekšpolitiku]]. Tas bija vēl viens nozīmīgs ieguldījums civilizācijas valsts pārvaldīšanas pieredzē. Lielā [[decentralizācija]] un milzīgā valsts teritorija lika īpašu uzmanību pievērst [[Komunikācijas|komunikācijām]]. Piemēram, tika izveidos plašs ceļu tīkls, bet uz visiem svarīgākajiem ceļiem apmēram 25 km attālumā cita no citas bija izvietotas [[Pasts|pasta]] [[stacija]]s, kur tika nomainīti zirgi un vedēji un, kur gan vieni gan otri, kā arī ceļotāji varēja atpūsties. Līdz ar to var teikt, ka persieši bija pirmie, kas sāka veidot [[Loģistika|loģistiku]] kā sistēmu. Tas bija viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, pateicoties kuriem Persijā strauji attīstījās gan saimniecība, gan daudzveidīga, daudznacionāla [[kultūra]]. Tieši persiešu laikā izveidojās lielā mērā vienota [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] kultūra, dzīvesveids un [[tradīcija]]s ar daudzām arī mūsdienās šim reģionam raksturīgajām īpatnībām. Persijas varenība tomēr nebija ilgstoša. Tā zaudēja [[Grieķi|grieķiem]] [[Persiešu kari|Persiešu karus]], kuru rezultātā Persijas varenība sāka arvien vairāk izplēnēt. Nāvējošu triecienu Persijas impērijai deva [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] karaspēks, vairākkārt sagraujot persiešu spēkus 334.-331.g. p.m.ē. Maķedonijas rīcībā tajā laikā izrādījās inovācijas, kas militārajā jomā deva lielas priekšrocības pār citu valstu spēkiem. Neskatoties uz šīm un daudzām vēlākām militārām neveiksmēm, kas mijās arī ar veiksmēm, Persija ilgi pārdzīvoja [[Maķedonija|Maķedoniju]]. Pēc Maķedonijas Aleksandra negaidītās nāves starp viņa ģenerāļiem sekoja ilgstoša ķīvēšanās par Persijas troni. To beidzot ieguva Selecuss I, kas atjaunoja Persijas impērijas robežas līdz [[Indas upe]]i, pakļāva [[Babilonija|Babiloniju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kā arī visu [[Mazāzija|Mazāziju]]. [[Selucīdu dinastija]], kas bija arī faktiskie Maķedonijas valdnieki, pārvaldīja impēriju līdz pat 2. gs. p.m.ē. Kopumā senās Persijas vēsture skaitāma līdz pat mūsu ēras 7. gs., kad to iekaroja [[arābi]]. [[Category:Valstis]] [[ar:إيران]] [[ast:Irán]] [[ca:Iran]] [[cs:Írán]] [[cy:Iran]] [[da:Iran]] [[de:Iran]] [[en:Iran]] [[eo:Irano]] [[es:Irán]] [[et:Iraan]] [[fa:ایران]] [[fi:Iran]] [[fr:Iran]] [[gl:Irán - ایران]] [[he:איראן]] [[hi:ईरान]] [[hr:Iran]] [[id:Iran]] [[io:Iran]] [[it:Iran]] [[ja:イラン]] [[ko:이란]] [[ku:Îran]] [[lt:Iranas]] [[ms:Iran]] [[nds:Iran]] [[nl:Iran]] [[nn:Iran]] [[no:Iran]] [[oc:Iran]] [[pl:Iran]] [[pt:Irão]] [[ro:Iran]] [[ru:Иран]] [[simple:Iran]] [[sk:Irán]] [[sl:Iran]] [[sr:Иран]] [[sv:Iran]] [[th:ประเทศอิหร่าน]] [[tr:İran]] [[uk:Іран]] [[zh:伊朗]] [[zh-min-nan:Iran]] 1780 11394 2004-11-19T21:08:46Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1781 11395 2004-11-19T21:09:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1782 11396 2004-11-19T21:09:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1783 49614 2006-06-09T06:16:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[udm:Ирак]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''&#1575;&#1604;&#1580;&#1605;&#1607;&#1608;&#1585;&#1610;&#1577; &#1575;&#1604;&#1593;&#1585;&#1575;&#1602;&#1610;&#1577;'''<br>'''Al-Jumhuriyah Al-Iraqiyah (Arabic) <br>Komara Iraqê (Kurdish)'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Iraka karogs.png|125px|Irākas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Iraka gerbonis.png|125px|Irākas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Irākas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Irākas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Iraka vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[arābu valoda]]<br>[[kurdu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Bagdāde]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Bagdāde]]<br>[[Basra]]<br>[[Mosula]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Džalals Talabani]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Ibrahims al Džafari]] <tr><td>[[Platība]]<td>437 072 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>25 374 691<br/>59/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1932.gada 3.oktobrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Irākas dinārs]]/IQD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Ardulfurataini Watan]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.IQ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+964 </table> {{Arābu līga}} [[Category:Valstis]] [[af:Irak]] [[an:Iraq]] [[ang:Irac]] [[ar:العراق]] [[ast:Iraq]] [[az:İraq]] [[bg:Ирак]] [[bs:Irak]] [[ca:Iraq]] [[cs:Irák]] [[cv:Ирак]] [[cy:Irac]] [[da:Irak]] [[de:Irak]] [[el:Ιράκ]] [[en:Iraq]] [[eo:Irako]] [[es:Iraq]] [[et:Iraak]] [[eu:Irak]] [[fa:عراق]] [[fi:Irak]] [[fr:Iraq]] [[fy:Irak]] [[ga:An Iaráic]] [[gd:Iorac]] [[gl:Iraq - العراق]] [[he:עיראק]] [[hi:इराक़]] [[hr:Irak]] [[ht:Irak]] [[hu:Irak]] [[ia:Iraq]] [[id:Irak]] [[io:Irak]] [[is:Írak]] [[it:Iraq]] [[ja:イラク]] [[ka:ერაყი]] [[ko:이라크]] [[ku:Iraq]] [[kw:Irak]] [[la:Iraquia]] [[li:Irak]] [[lt:Irakas]] [[mo:Ирак]] [[mr:ईराक]] [[ms:Iraq]] [[na:Irak]] [[nds:Irak]] [[nl:Irak]] [[nn:Irak]] [[no:Irak]] [[oc:Iraq]] [[os:Ирак]] [[pam:Iraq]] [[pl:Irak]] [[ps:عراق]] [[pt:Iraque]] [[ro:Irak]] [[ru:Ирак]] [[sa:ईराक]] [[scn:Iraq]] [[sh:Irak]] [[simple:Iraq]] [[sk:Irak]] [[sl:Irak]] [[sq:Iraku]] [[sr:Ирак]] [[sv:Irak]] [[ta:ஈராக்]] [[tg:Ироқ]] [[th:ประเทศอิรัก]] [[tl:Iraq]] [[tpi:Irak]] [[tr:Irak]] [[tt:Ğíraq]] [[udm:Ирак]] [[ug:ئىراق]] [[uk:Ірак]] [[ur:عراق]] [[uz:Iroq]] [[vi:Iraq]] [[zh:伊拉克]] [[zh-min-nan:Iraq]] 1784 11398 2004-11-19T21:22:07Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1785 11399 2004-11-19T21:22:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1786 11400 2004-11-19T21:22:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1787 36435 2006-03-24T23:40:43Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republik Indonesia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Indonezija karogs.png|125px|Indonēzijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Indonezija gerbonis.png|125px|Indonēzijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Indonēzijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Indonēzijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Indonezija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[indonēziešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Džakarta]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Džakarta]]<br>[[Surabaja]]<br>[[Bandunga]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Susilo Bambangs Judojono]] <tr><td>[[Platība]]<td>1 919 440 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>238 452 952<br/>131/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Nīderlande|Nīderlandes]] 1949.gada 27.decembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Indonēzijas rūpija]]/IDR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +7 līdz +9 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Indonesia Raya]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.ID <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+62 </table> {{ASEAN}} [[Category:Valstis]] [[Category:ASEAN dalībvalstis]] [[an:Indonesia]] [[ar:إندونيسيا]] [[ast:Indonesia]] [[bg:Индонезия]] [[ca:Indonèsia]] [[cs:Indonésie]] [[cy:Indonesia]] [[da:Indonesien]] [[de:Indonesien]] [[en:Indonesia]] [[eo:Indonezio]] [[es:Indonesia]] [[et:Indoneesia]] [[fa:اندونزی]] [[fi:Indonesia]] [[fr:Indonésie]] [[fy:Yndoneezje]] [[gl:Indonesia]] [[he:אינדונזיה]] [[hi:इंडोनिशया]] [[hr:Indonezija]] [[ht:Endonezi]] [[hu:Indonézia]] [[id:Indonesia]] [[io:Indonezia]] [[is:Indónesía]] [[it:Indonesia]] [[ja:インドネシア]] [[jv:Indonesia]] [[ka:ინდონეზია]] [[ko:인도네시아]] [[la:Indonesia]] [[li:Indonesië]] [[lt:Indonezija]] [[mi:Initonīhia]] [[ms:Indonesia]] [[na:Indonesia]] [[nds:Indonesien]] [[nl:Indonesië]] [[nn:Indonesia]] [[no:Indonesia]] [[oc:Indonesia]] [[pl:Indonezja]] [[pt:Indonésia]] [[ro:Indonezia]] [[ru:Индонезия]] [[sa:इन्दोनेशिया]] [[scn:Indunesia]] [[se:Indonesia]] [[simple:Indonesia]] [[sk:Indonézia]] [[sl:Indonezija]] [[sq:Indonezia]] [[sr:Индонезија]] [[su:Indonésia]] [[sv:Indonesien]] [[te:ఇండోనేసియా]] [[tg:Индонезия]] [[th:สาธารณรัฐอินโดนีเซีย]] [[tl:Indonesia]] [[tr:Endonezya]] [[uk:Індонезія]] [[zh:印度尼西亚]] [[zh-min-nan:Ìn-nî]] 1788 11402 2005-07-02T12:51:19Z 84.245.164.109 {{NowCommons|Hermann Hesse 1925 Photo Gret Widmann.jpeg}} Hermann Hesse, attēls no en: {{NowCommons|Image:Hermann Hesse 1925 Photo Gret Widmann.jpeg}} 1789 11403 2004-11-19T21:46:04Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1790 11404 2004-11-19T22:02:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1791 11405 2004-11-19T22:02:41Z Feens 37 No en.wiki No en.wiki 1792 11406 2004-11-19T22:02:53Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1793 51163 2006-06-18T23:07:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[oc:Estònia]] Igaunijas Republika ir valsts [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], kas robežojas ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] rietumos un [[Somu līcis|Somu līci]] ziemeļos. Igaunijai ir sauszemes robežas ar [[Latvija|Latviju]] un [[Krievija|Krieviju]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Eesti Vabariik'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Igaunija karogs.png|125px|Igaunijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Igaunija gerbonis.png|125px|Igaunijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Igaunijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Igaunijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Igaunija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[igauņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Tallina]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Tallina]]<br>[[Tartu]]<br>[[Narva]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Arnolds Rītels]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Andruss Ansips]] <tr><td>[[Platība]]<td>45 226 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2005) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>1 347 000<br/>31/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Krievija|Krievijas]] 1918.gada 24.februārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Igaunijas krona]]/EEK <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.EE <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+372 </table> == Vēsture == ''Galvenais raksts: [[Igaunijas vēsture]]'' Kopš aizvēstures Igauniju ir apdzīvojuši [[somugri]]. 1227. gadā Igaunijas teritoriju iekaroja [[Vācija]]s [[Zobenbrāļu ordenis]] un [[Dānija]]. Igauniju turpmāk pārvaldījušas vairākas ārvalstis, ieskaitot Dāniju, [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Polija|Poliju]], un, visbeidzot, [[Krievija|Krieviju]]. [[Krievijas Impērija|Imperiālajai Krievijai]] sabrūkot [[Oktobra Revolūcija|Oktobra Revolūcijā]], Igaunija 1918. gada 24. februārī tika deklarēta par neatkarīgu republiku. 1940. gada jūnijā tā tika iekļauta [[PSRS|Padomju Savienības]] sastāvā. Brīvību Igaunija atguva 1991. gada 20. augustā, [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] laikā, Padomju Savienībai sabrūkot. 20. augusts, tāpat kā 24. februāris Igaunijā ir valsts brīvdiena. Kopš pēdējie Krievijas kareivji pameta Igauniju 1994. gada 31. augustā, tā ir stiprinājusi ekonomiskās un politiskās saites ar Rietumeiropu un pārējo pasauli. 2004. gada 29. martā Igaunija kļuva par [[NATO]] locekli. Sarunas par iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] tika sāktas 1998. gadā, Igaunija tajā iestājās 2004. gada 1. maijā. == Politika == Igaunija ir parlamentāra [[demokrātija]], kuras prezidentu ievēl vienpalātas parlaments (vēlēšanas reizi piecos gados). Valdību veido premjerministrs, kuru ieceļ prezidents, un 14 ministri. Valdību apstiprina prezidents un parlaments. Likumdošanas vara pieder vienpalātas parlamentam ''Riigikogu'', kuru sastāda 101 deputāts. To ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Tiesu varas augstākais orgāns ir ''Riigikohus'' ar 17 tiesnešiem, kuru priekšsēdētāju izvirza prezidents, bet pēc tam apstiprina parlaments uz mūžu. Skat. [[Igaunijas politisko partiju uzskaitījums]] == Administratīvais iedalījums == Igaunija ir sadalīta 15 apriņķos (igauniski nominatīva vienskaitlī - ''maakond''): Sāres apriņķis, Hījumā apriņķis, Harju apriņķis, Rietumviru apriņķis, Austrumviru apriņķis, Jegevas apriņķis, Jervas apriņķis, Raplas apriņķis, Lēnes apriņķis, Pērnavas apriņķis, Vīlandes apriņķis, Tartu apriņķis, Valgas apriņķis, Pelvas apriņķis, Veru apriņķis. == Demogrāfija == === Etniskais sastāvs === Pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem, Igaunijā dzīvojošo nacionalitāšu proporcijas ir šādas: * 67,9% [[igauņi]] * 25,6% [[krievi]] * 2,1% [[ukraiņi]] * 1,2% [[baltkrievi]] * 0,9% [[somi]] * 2,3% pārējie == Reliģija == 32% Igaunijas iedzīvotāju ir ticīgie, no tiem: * 14,8% pieder Igaunijas Evanģēliski [[luterāņi|Luteriskajai]] Baznīcai * 13,9% [[pareizticīgie]] * aptuveni 6000 [[baptisti]] * aptuveni 6000 [[Romas katoļi]] == Valoda == [[Igauņu valoda]], tāpat kā [[somu valoda|somu]] un [[ungāru valoda|ungāru]] valoda, pieder [[Somuguru valodas|somugru valodām]]. Tā nav lingvistiski saistīta ar [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodām]], kurās runā lielākā daļa Eiropas tautu. == Skat. arī == *[[Igaunijas pilsētu uzskaitījums]] == Ārējas saites == * [http://www.riik.ee/en/ oficiālā valsts weblapa (''e''Riik) angļu], [http://www.riik.ee/ru/ krievu valodā]) * [http://english.eesti.pl Estonia onLine - weblapa par Igauniju] * [http://webcam.deili.info/en,1,32 Webkameras Igaunijā] * [http://www.ciesin.ee/ESTCG/ Igaunijas ceļvedis] * [http://www.estonica.org/ '''Estonica''' - viss par Igauniju] * [http://wikitravel.org/en/article/Estonia Igaunija Wikitravel portālā] * [http://estonia.europe-countries.com/ Igaunijas attēli] * [http://www.europe-atlas.com/estonia-map.htm Igaunijas karte] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[Category:Baltijas valstis]] [[Category:Igaunija]] [[Category:Republikas]] [[af:Estland]] [[an:Estonia]] [[ang:Estland]] [[ar:إستونيا]] [[ast:Estonia]] [[be:Эстонія]] [[bg:Естония]] [[br:Estonia]] [[bs:Estonija]] [[ca:Estònia]] [[cs:Estonsko]] [[cv:Эстони]] [[cy:Estonia]] [[da:Estland]] [[de:Estland]] [[el:Εσθονία]] [[en:Estonia]] [[eo:Estonio]] [[es:Estonia]] [[et:Eesti]] [[eu:Estonia]] [[fa:استونی]] [[fi:Viro]] [[fiu-vro:Eesti]] [[fo:Estland]] [[fr:Estonie]] [[fy:Estlân]] [[ga:An Eastóin]] [[gl:Estonia - Eesti]] [[he:אסטוניה]] [[hi:एस्टोनिया]] [[hr:Estonija]] [[ht:Estoni]] [[hu:Észtország]] [[ia:Estonia]] [[id:Estonia]] [[io:Estonia]] [[is:Eistland]] [[it:Estonia]] [[ja:エストニア]] [[jbo:gugrxesti]] [[ka:ესტონეთი]] [[ko:에스토니아]] [[ku:Estonya]] [[kw:Estoni]] [[la:Estonia]] [[li:Esland]] [[lt:Estija]] [[mk:Естонија]] [[mo:Естония]] [[ms:Estonia]] [[na:Estonia]] [[nds:Estland]] [[nds-nl:Estlaand]] [[nl:Estland]] [[nn:Estland]] [[no:Estland]] [[nrm:Estonnie]] [[oc:Estònia]] [[os:Эстони]] [[pl:Estonia]] [[ps:اېسټونيا]] [[pt:Estónia]] [[rmy:Estoniya]] [[ro:Estonia]] [[roa-rup:Estonia]] [[ru:Эстония]] [[sa:एस्टोनिया]] [[sc:Estonija]] [[scn:Estonia]] [[sco:Estonia]] [[se:Estlánda]] [[sh:Estonija]] [[simple:Estonia]] [[sk:Estónsko]] [[sl:Estonija]] [[sq:Estonia]] [[sr:Естонија]] [[sv:Estland]] [[th:ประเทศเอสโตเนีย]] [[tl:Estonia]] [[tr:Estonya]] [[tt:Éstonia]] [[udm:Эстония]] [[uk:Естонія]] [[vi:Estonia]] [[zh:爱沙尼亚]] [[zh-min-nan:Eesti]] 1794 11408 2004-11-19T22:14:37Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1795 11409 2004-11-19T22:14:51Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1796 11410 2004-11-19T22:15:03Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1797 52485 2006-06-30T04:39:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:کرواسی]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republika Hrvatska'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Flag_of_Croatia.svg|185px|Horvātijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Croatian_Coat_of_Arms.svg|100px|Horvātijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Horvātijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Horvātijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Horvatija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[horvātu valoda]],<br>[[Istrija|Istrijā]] arī [[itāļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Zagreba]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Zagreba]]<br>[[Splita]]<br>[[Rijeka]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Stjepans Mesičs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Ivo Sanaders]] <tr><td>[[Platība]]<td>56 542 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>4 422 248<br/>83/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] 1991.gada 25.jūnijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[kuna]]/HRK <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Lijepa naša domovino]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.HR <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+385 </table> ====Skat.arī==== *[[Horvātijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} [[af:Kroasië]] [[an:Croazia]] [[ar:كرواتيا]] [[ast:Croacia]] [[az:Xorvatiya]] [[be:Харватыя]] [[bg:Хърватска]] [[bn:ক্রোয়েশিয়া]] [[bs:Hrvatska]] [[ca:Croàcia]] [[cs:Chorvatsko]] [[cy:Croatia]] [[da:Kroatien]] [[de:Kroatien]] [[el:Κροατία]] [[en:Croatia]] [[eo:Kroatio]] [[es:Croacia]] [[et:Horvaatia]] [[eu:Kroazia]] [[fa:کرواسی]] [[fi:Kroatia]] [[fiu-vro:Horvaatia]] [[fr:Croatie]] [[fy:Kroaasje]] [[gl:Croacia - Hrvatska]] [[he:קרואטיה]] [[hi:क्रोएशिया]] [[hr:Hrvatska]] [[hu:Horvátország]] [[id:Kroasia]] [[io:Kroatia]] [[is:Króatía]] [[it:Croazia]] [[ja:クロアチア]] [[ka:ხორვატია]] [[ko:크로아티아]] [[kw:Kroati]] [[ky:Хорватия]] [[la:Croatia]] [[lb:Kroatien]] [[li:Kroatië]] [[lt:Kroatija]] [[mk:Хрватска]] [[mt:Kroazja]] [[na:Croatia]] [[nds:Kroatien]] [[nl:Kroatië]] [[nn:Kroatia]] [[no:Kroatia]] [[oc:Croàcia]] [[pl:Chorwacja]] [[ps:کروآسيا]] [[pt:Croácia]] [[ro:Croaţia]] [[ru:Хорватия]] [[sa:क्रोएशिया]] [[scn:Croazzia]] [[se:Kroátia]] [[sh:Hrvatska]] [[simple:Croatia]] [[sk:Chorvátsko]] [[sl:Hrvaška]] [[sq:Kroacia]] [[sr:Хрватска]] [[sv:Kroatien]] [[th:ประเทศโครเอเชีย]] [[tl:Croatia]] [[tr:Hırvatistan]] [[ug:كرودىيە]] [[uk:Хорватія]] [[vi:Croatia]] [[war:Croacia]] [[zh:克罗地亚]] [[zh-min-nan:Hrvatska]] 1798 11412 2004-11-19T22:24:49Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1799 11413 2004-11-19T22:25:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1800 11414 2004-11-19T22:25:12Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1801 51815 2006-06-24T22:11:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[ga:Hondúras]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de Honduras'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Hondurasa karogs.png|125px|Hondurasas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Hondurasa gerbonis.png|125px|Hondurasas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Hondurasas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Hondurasas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Hondurasa vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Tegusigalpa]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Sanpedro Sula]]<br>[[Tegusigalpa]]<br>[[Laseiba]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Rikardo Maduro]] <tr><td>[[Platība]]<td>112 090 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2000) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>6 249 598<br/>56/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1821.gada 15.septembris <tr><td>[[Valūta]] <td>[[lempira]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -6 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Tu bandera es un lampo de cielo]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.HN <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+504 </table> [[Valsts]] karstais un mitrais [[klimats]] ir ļoti piemērots [[augļkopība|augļkopībai]], tāpēc jau ilgu [[laiks|laiku]] [[banāns|banānu]] audzēšana ir svarīga nozare valsts dzīvē. [[Mūsdienas|Mūsdienās]] '''Hondurasā''' ir attīstījies arī [[cukurs|cukura]], [[kafija|kafijas]] un [[liellopu gaļa|liellopu gaļas]] [[eksports]]. Liela daļa [[iedzīvotājs|iedzīvotāju]] dzīvo laukos, mazos [[ciems|ciematiņos]] vai izolētās [[apmetne|apmetnēs]]. Daudzi ir nabadzīgi [[fermeris|fermeri]], kas audzē [[kukurūza|kukurūzu]], [[pākšaugs|pākšaugus]] vai [[rīss|rīsu]] savām un savas [[ģimenes]] vajadzībām. Dzīve [[nabadzība|nabadzībā]] ir grūta un daudzi cilvēki cieš [[bads|badu]]. Tas ir tādēļ, ka zeme ir nevienlīdzīgi sadalīta - apmēram 60 % no tās pieder pārtikušām ģimenēm un [[auglis|augļu]] audzētāju [[firma|firmām]]. [[Category:Valstis]] [[an:Onduras]] [[ar:هندوراس]] [[be:Гандурас]] [[bg:Хондурас]] [[ca:Hondures]] [[cs:Honduras]] [[da:Honduras]] [[de:Honduras]] [[el:Ονδούρα]] [[en:Honduras]] [[eo:Honduro]] [[es:Honduras]] [[et:Honduras]] [[eu:Honduras]] [[fa:هندوراس]] [[fi:Honduras]] [[fr:Honduras]] [[ga:Hondúras]] [[gl:Honduras]] [[he:הונדורס]] [[hr:Honduras]] [[ht:Ondiras]] [[hu:Honduras]] [[id:Honduras]] [[io:Honduras]] [[is:Hondúras]] [[it:Honduras]] [[ja:ホンジュラス]] [[ko:온두라스]] [[kw:Hondouras]] [[lt:Hondūras]] [[mk:Хондурас]] [[ms:Honduras]] [[na:Honduras]] [[nds:Honduras]] [[nl:Honduras]] [[nn:Honduras]] [[no:Honduras]] [[oc:Onduràs]] [[pl:Honduras]] [[ps:هندوراس]] [[pt:Honduras]] [[ro:Honduras]] [[ru:Гондурас]] [[sa:हांडूरस]] [[sh:Honduras]] [[simple:Honduras]] [[sk:Honduras]] [[sl:Honduras]] [[sq:Hondurasi]] [[sr:Хондурас]] [[sv:Honduras]] [[th:ประเทศฮอนดูรัส]] [[tl:Honduras]] [[tr:Honduras]] [[ug:ھوندۇراس]] [[uk:Гондурас]] [[vi:Honduras]] [[zh:洪都拉斯]] [[zh-min-nan:Honduras]] 1802 11416 2004-11-19T22:35:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1803 11417 2004-11-19T22:36:05Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1804 11418 2004-11-19T22:36:17Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1805 51798 2006-06-24T18:51:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[br:Republik Haiti]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''République d'Haïti'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Haiti karogs.png|125px|Haiti Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Haiti gerbonis.png|125px|Haiti Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Haiti Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Haiti Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Haiti vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]]<br>[[kreolu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Portofprensa]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Portofprensa]]<br>[[Kapaitjēna]]<br>[[Gonaiva]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Renē Prevāls]]<br>(''René Préval'') <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Žerārs Latortjū]]<br>(''Gérard Latortue'') <tr><td>[[Platība]]<td>27 750 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>8 666 200<br/>271/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1804.gada 1.janvārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[gurde]]/HTG <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -5 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[La Dessalinienne]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.HT <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+509 </table> [[Category:Valstis]] [[als:Haiti]] [[an:Aití]] [[be:Гаіці]] [[bg:Хаити]] [[br:Republik Haiti]] [[bs:Haiti]] [[ca:Haití]] [[cs:Haiti]] [[da:Haiti]] [[de:Haiti]] [[el:Αϊτή]] [[en:Haiti]] [[eo:Haitio]] [[es:Haití]] [[et:Haiti]] [[eu:Haiti]] [[fa:هائیتی]] [[fi:Haiti]] [[fr:Haïti]] [[gl:Haití - Haïti]] [[he:האיטי]] [[hr:Haiti]] [[ht:Ayiti]] [[hu:Haiti]] [[id:Haiti]] [[io:Haiti]] [[is:Haítí]] [[it:Haiti]] [[ja:ハイチ]] [[ka:ჰაიტი]] [[kg:Ayiti]] [[ko:아이티]] [[kw:Hayti]] [[la:Haitia]] [[lt:Haitis]] [[mk:Хаити]] [[ms:Haiti]] [[na:Haiti]] [[nds:Haiti]] [[nl:Haïti]] [[nn:Haiti]] [[no:Haiti]] [[oc:Aïtí]] [[pl:Haiti]] [[ps:هېياتي]] [[pt:Haiti]] [[ro:Haiti]] [[ru:Гаити]] [[sa:हेटी]] [[scn:Aiti]] [[sh:Haiti]] [[simple:Haiti]] [[sk:Haiti (štát)]] [[sl:Haiti]] [[sq:Haiti]] [[sr:Хаити]] [[sv:Haiti]] [[th:ประเทศเฮติ]] [[tl:Haïti]] [[tr:Haiti]] [[tt:Haiti]] [[ug:ھايتى]] [[uk:Гаїті]] [[vi:Haiti]] [[zh:海地]] [[zh-min-nan:Haiti]] 1806 11420 2004-11-19T22:49:29Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1807 11421 2004-11-19T22:53:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1808 11422 2004-11-19T22:53:51Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1809 52411 2006-06-29T12:06:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:گینه بیسائو]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Repùblica da Guiné-Bissau'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Gvineja-Bisava karogs.png|125px|Gvinejas-Bisavas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Gvineja-Bisava gerbonis.png|125px|Gvinejas-Bisavas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Gvinejas-Bisavas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Gvinejas-Bisavas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Gvineja-Bisava vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[portugāļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Bisava]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Bisava]]<br>[[Bafata]]<br>[[Gabu]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Žoao Bernardo Vieira]]<br>(''João Bernardo Vieira'') <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Aristīds Gomešs]]<br>(''Aristides Gomes'') <tr><td>[[Platība]]<td>36,120 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2002) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>1 345 479<br/>48/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Portugāle|Portugāles]] 1973.gada 24.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Rietumāfrikas franks]]/XOF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Esta é a Nossa Pátria Bem Amada]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GW <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+245 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Guinee-Bissau]] [[am:ጊኔ-ቢሳው]] [[an:Guinea-Bissau]] [[ar:غينيا بيساو]] [[bg:Гвинея-Бисау]] [[bs:Gvineja-Bisau]] [[ca:Guinea Bissau]] [[cs:Guinea-Bissau]] [[da:Guinea-Bissau]] [[de:Guinea-Bissau]] [[el:Γουινέα-Μπισσάου]] [[en:Guinea-Bissau]] [[eo:Gvineo Bisaŭa]] [[es:Guinea-Bissáu]] [[et:Guinea-Bissau]] [[fa:گینه بیسائو]] [[ff:Gine-Biso]] [[fi:Guinea-Bissau]] [[fr:Guinée-Bissau]] [[gl:Guinea-Bisau - Guiné-Bissau]] [[he:גינאה ביסאו]] [[hr:Gvineja Bisau]] [[hu:Bissau-Guinea]] [[id:Guinea Bissau]] [[io:Guinea-Bissau]] [[is:Gínea-Bissá]] [[it:Guinea-Bissau]] [[ja:ギニアビサウ]] [[ko:기니비사우]] [[kw:Gyni-Bissaw]] [[la:Guinea Bissaviensis]] [[lt:Bisau Gvinėja]] [[mk:Гвинеја-Бисао]] [[ms:Guinea-Bissau]] [[na:Guinea-Bissau]] [[nds:Guinea-Bissau]] [[nl:Guinee-Bissau]] [[nn:Guinea-Bissau]] [[no:Guinea-Bissau]] [[oc:Guinèa Bissau]] [[pl:Gwinea Bissau]] [[ps:ګوينې بېساو]] [[pt:Guiné-Bissau]] [[ro:Guineea-Bissau]] [[ru:Гвинея-Бисау]] [[sh:Gvineja Bisau]] [[simple:Guinea-Bissau]] [[sk:Guinea-Bissau]] [[sl:Gvineja Bissau]] [[sq:Guineja Bizare]] [[sr:Гвинеја Бисао]] [[sv:Guinea-Bissau]] [[tet:Giné-Bisau]] [[tl:Guinea-Bissau]] [[tr:Gine Bissau]] [[uk:Гвінея-Бісау]] [[vi:Guiné-Bissau]] [[zh:幾內亞比索]] [[zh-min-nan:Guiné-Bissau]] 1810 11424 2004-11-19T23:02:03Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1811 11425 2004-11-19T23:02:17Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1812 11426 2004-11-19T23:02:29Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1813 29265 2006-02-07T12:02:46Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Zwobot '''Gvinejas Republika''' ([[franču valoda|franciski]] ''République de Guinée'') ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos. Ziemeļrietumos tā robežojas ar [[Gvineja-Bisava|Gvineju-Bisavu]], ziemeļos ar [[Senegāla|Senegālu]], ziemeļos un ziemeļaustrumos ar [[Mali]], austrumos ar [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]], bet dienvidos ar [[Libērija|Libēriju]] un [[Sjerraleone|Sjerraleoni]]. Rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Gvinejā atrodas 1/3 no pasaules [[boksīti|boksītu]] krājumiem, un tā ir otrs lielākais boksītu eksportētājs pasaulē. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''République de Guinée'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Gvineja karogs.png|125px|Gvinejas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Gvineja gerbonis.png|125px|Gvinejas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Gvinejas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Gvinejas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Gvineja vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[prezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>5,5 - nebrīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,425 (160.vieta pasaulē 2002.gadā)<tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>2100 USD (2002) - 166.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Konakri]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Konakri]]<br>[[Nzerekore]]<br>[[Kankana]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Lansans Kontē]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Cellū Dallens Diallo]] <tr><td>Platība<td>245 857 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td>8 138 200 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[fulbi]] - 40%<br>[[malinki]] - 21%<br>[[susi]] - 11%<br>[[kisi]] - 5% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[islāms]] - 85%<br>[[kristietība]] - 8%<br>[[tradicionālisms]] - 7% <tr><td>Neatkarība<td>No [[Francija|Francijas]] 1958.gada 2.oktobrī <tr><td>Valūta<td>[[Gvinejas franks]] <tr><td>[[Laika zona]]<td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GN <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+224 </table> == Daba == <big>Reljefs:</big>Gar Atlantijas okeāna piekrasti - līdzenums (Lejasgvineja). Krasta līnija izrobota ar daudz zemām salām. ZA - Augšnigēras līdzenums (Augšgvineja, 300-400 m).Pārējā teritorijā - Ziemeļgvinejas augstiene: ZR - [[Futadžalona plato]] (Vidusgvineja, līdz 1537 m), DA - [[Leones-Libērijas augstiene]] ( Meža Gvineja, [[Nimbas kalns]] - 1752 m - augstākā virsotne '''Gvinejā'''). <big>[[Hidrogrāfija]]:</big> Vairums upju sākas [[Futadžalona plato]] un [[Leones-Libērijas augstiene|Leones-Libērijas augstienē]] . Lielākās upes - [[Gambija(upe)|Gambija]], [[Bafinga]], [[Nigēra (upe)|Nigēra]], [[Konkure]]. <big>[[Klimats]]:</big> Subekvatoriālais [[musonu|musonu]] klimats. Karstākie mēneši - marts, aprīlis (piekrastē 27-30&deg;C, augstienēs - 23&deg;C). Vēsākais - augusts (piekrastē 24-26&deg;C, augstienēs - 20&deg;C). Nokrišņi - piekrastē - 4000 mm, iekšzemē - 1200-1500 mm. Lietus sezona 5-7 mēneši (aprīlis - oktobris). <big>[[Veģetācija]]:</big> Sarkanās un sarkandzeltenās [[laterītaugsne|laterītaugsnes]]. Garzāļu [[savanna|savannas]] un savannu skrajmeži. DA - mitrie tropu meži. Upju krastos - [[galeriju meži]], bet grīvās - [[mangrove|mangroves]]. <big>[[Dzīvnieki]]:</big>[[leopards|leopardi]], [[zilonis|ziloņi]], [[antilope|antilopes]], [[mežacūka|mežacūkas]], [[gepards|gepardi]], [[nīlzirgs|nīlzirgi]], [[krokodils|krokodili]], [[pērtiķis|pērtiķi]]. Bagātīga [[putni|putnu]] un [[kukaiņi|kukaiņu]] valsts. {{Āfrika}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[ar:غينيا]] [[bg:Гвинея]] [[ca:República de Guinea]] [[cs:Guinea]] [[da:Guinea]] [[de:Guinea]] [[en:Guinea]] [[eo:Gvineo]] [[es:Guinea]] [[et:Guinea]] [[fi:Guinea]] [[fr:Guinée]] [[gd:Guinea]] [[gl:Guinea - Guinée]] [[he:גינאה]] [[id:Guinea]] [[io:Guinea]] [[is:Gínea]] [[it:Guinea]] [[ja:ギニア]] [[ko:기니]] [[lt:Gvinėja]] [[ms:Guinea]] [[nds:Guinea]] [[nl:Guinee]] [[no:Guinea]] [[oc:Guinèa]] [[pl:Gwinea (państwo)]] [[pt:Guiné]] [[ru:Гвинея]] [[sa:गिनी]] [[sk:Guinea]] [[sl:Gvineja]] [[sv:Guinea]] [[tr:Gine]] [[uk:Гвінея]] [[zh:几内亚]] 1814 11428 2004-11-19T23:13:05Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1815 11429 2004-11-19T23:13:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1816 11430 2004-11-19T23:13:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1817 50774 2006-06-16T23:35:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[la:Guatemala]] '''Gvatemalas''' [[kultūra|kultūru]] veido senās [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijas]] un [[Spānija|spāņu]] ievestās [[katoļi|katoļu]] ticības apvienojums. Mūsdienās vairāk nekā puse [[iedzīvotājs|iedzīvotāju]] ir tiešie maiju pēcteči, kas dzīvo [[kalni|kalnu]] ciematiņos, pārējie ir [[indiānis|indiāņu]] un spāņu izcelsmes. Daudzi maiji strādā pie bagātajiem zemes īpašniekim, kuri audzē [[kafijkoks|kafijkokus]], [[cukurniedres]] un [[banāns|banānus]]. Tās ir galvenās Gvatemalai peļņu nesošās [[lauksaimniecība|lauksaimniecības]] nozares. Vēl valsts [[eksports|eksportē]] svaigi griestus ziedus, pārsvarā [[roze|rozes]], kuras audzē [[Antigva|Antigvas]] apkārtnes [[ielejas|ielejās]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de Guatemala'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Gvatemala karogs.png|125px|Gvatemalas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Gvatemala gerbonis.png|125px|Gvatemalas republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Gvatemalas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Gvatemalas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Gvatemala vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Gvatemala]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Gvatemala]]<br>[[Kesaltenango]]<br>[[Eskuintla]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Oskars Bergers]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Fransuā Lansens Falls]] <tr><td>[[Platība]]<td>108 890 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2002) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>12 974 361<br/>119/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1821.gada 15.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[kvecals]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -6 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Guatemala Feliz]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GT <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+502 </table> ====Ārējās saites==== *[http://www.literaturaguatemalteca.org Gvatemalas literatūras un mākslas portāls (spāniski)] [[Category:Valstis]] [[an:Guatemala]] [[ar:غواتيمالا]] [[bg:Гватемала]] [[bs:Gvatemala]] [[ca:Guatemala]] [[cs:Guatemala]] [[da:Guatemala]] [[de:Guatemala]] [[el:Γουατεμάλα]] [[en:Guatemala]] [[eo:Gvatemalo]] [[es:Guatemala]] [[et:Guatemala]] [[eu:Guatemala]] [[fa:گواتمالا]] [[fi:Guatemala]] [[fr:Guatemala]] [[gl:Guatemala]] [[he:גוואטמלה]] [[hr:Gvatemala]] [[ht:Gwatemala]] [[hu:Guatemala]] [[id:Guatemala]] [[io:Guatemala]] [[is:Gvatemala]] [[it:Guatemala]] [[ja:グアテマラ]] [[ko:과테말라]] [[kw:Gwatemala]] [[la:Guatemala]] [[lt:Gvatemala]] [[mk:Гватемала]] [[ms:Guatemala]] [[na:Guatemala]] [[nah:Cuauhtemallan]] [[nds:Guatemala]] [[nl:Guatemala]] [[nn:Guatemala]] [[no:Guatemala]] [[oc:Guatemala]] [[pl:Gwatemala]] [[ps:ګواتمالا]] [[pt:Guatemala]] [[ro:Guatemala]] [[ru:Гватемала]] [[sh:Gvatemala]] [[simple:Guatemala]] [[sk:Guatemala (štát)]] [[sl:Gvatemala]] [[sq:Guatemala]] [[sr:Гватемала]] [[sv:Guatemala]] [[th:สาธารณรัฐกัวเตมาลา]] [[tl:Guatemala]] [[tr:Guatemala]] [[ug:گۋاتېمالا]] [[uk:Гватемала]] [[vi:Guatemala]] [[zh:危地马拉]] [[zh-min-nan:Guatemala]] 1819 11433 2004-11-19T23:22:23Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1820 11434 2004-11-19T23:22:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1821 11435 2004-11-19T23:22:48Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1822 45497 2006-05-15T22:58:42Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/85.115.118.163|85.115.118.163]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ingarix '''Grieķija''' ir valsts [[Eiropa|Eiropā]], [[Balkānu pussala]]s dienvidos. Šajā [[Balkāni|Balkānu]] valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas [[Senā Grieķija| Senajā Grieķijā]]. Pēc [[Bizantija]]s impērijas galīgā sabrukuma 15. gadsimtā, pār Grieķiju valdīja [[Osmāņu impērija|Ottomanu impērija]]. 1821. gada 25. martā, grieķu patrioti pasludināja valsts neatkarību, kuru oficiāli nostiprināt izdevās 1829. gadā. Bijušais [[Krievijas impērija]]s ārlietu ministrs, grieķu augstmanis Ioannis Kapodostrias kļuva par pirmo [[republika]]s prezidentu. Taču Eiropas lielvalstu spiediena rezutātā republika drīz pārstāja pastāvēt, un tika izveidota [[Grieķijas karaliste]] par kuras valdnieku tika iecelts [[Bavārija]]s princis [[Otto]]. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Grieķija vairākas reizes karoja ar Ottomanu impēriju un [[Turcija|Turciju]] lai palielinātu valsts teritoriju un iekļautu tajā visus grieķu apdzīvotos apgabalus. Valsts pašreizējās robežas tika sasniegtas 1947. gadā. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Ελληνική Δημοκρατία<br>Ellinikí Dhimokratía'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center width=135px | [[Image:Griekija karogs.png|125px|Grieķijas Republikas karogs]] | align=center width=135px height=105px | [[Image:Griekija gerbonis.png|125px|Grieķijas Republikas ģerbonis]] |- | align=center width=135px | ([[Grieķijas Republikas karogs|Par karogu]]) | align=center width=135px | ([[Grieķijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) |} |- | align=center colspan=2 | [[image:Griekija vieta.png]] |- | [[Valsts valoda]] | [[jaungrieķu valoda]] |- | [[Galvaspilsēta]] | [[Atēnas]] |- | Lielākās pilsētas | [[Atēnas]]<br>[[Saloniki]]<br>[[Patras]] |- | [[Prezidents]] | [[Karols Papulijs]] |- | [[Premjerministrs]] | [[Kostass Karamanliss]] |- | [[Platība]] | 131 940 km² |- | [[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]] | <br/>10 665 989<br/>82/km&sup2; |- | [[Neatkarība]] | No [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] 1821.gada 25.martā |- | [[Valūta]] | [[eiro]]/EUR |- | [[Laika zona]] | [[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 |- | [[Valsts himna]] | [[Ύμνος πρός την Ελευθερίαν]] |- | [[Interneta domēns]] | .GR |- | [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]] | +30 |} ==Skat. arī== *[[Grieķijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[Category:Grieķija|*]] [[af:Griekeland]] [[an:Grezia]] [[ar:يونان]] [[ast:Grecia]] [[az:Yunanıstan]] [[be:Грэцыя]] [[bg:Гърция]] [[bn:গ্রীস]] [[bs:Grčka]] [[ca:Grècia]] [[cs:Řecko]] [[cy:Gwlad Groeg]] [[da:Grækenland]] [[de:Griechenland]] [[el:Ελλάδα]] [[en:Greece]] [[eo:Grekio]] [[es:Grecia]] [[et:Kreeka]] [[fi:Kreikka]] [[fiu-vro:Kriika]] [[fo:Grikkaland]] [[fr:Grèce]] [[fy:Grikelân]] [[ga:An Ghréig]] [[gd:A' Ghrèig]] [[gl:Grecia - Ελλάδα]] [[he:יוון]] [[hi:ग्रीस]] [[hr:Grčka]] [[hu:Görögország]] [[ia:Grecia]] [[id:Yunani]] [[io:Grekia]] [[is:Grikkland]] [[it:Grecia]] [[ja:ギリシャ]] [[ka:საბერძნეთი]] [[ko:그리스]] [[ku:Yewnanistan]] [[kw:Pow Grek]] [[la:Graecia]] [[lb:Griicheland]] [[li:Griekeland]] [[lt:Graikija]] [[mk:Грција]] [[mo:Гречия]] [[ms:Yunani]] [[na:Greece]] [[nds:Grekenland]] [[nl:Griekenland]] [[nn:Hellas]] [[no:Hellas]] [[oc:Grècia]] [[os:Греци]] [[pl:Grecja]] [[pt:Grécia]] [[ro:Grecia]] [[roa-rup:Gârţii]] [[ru:Греция]] [[scn:Grecia]] [[simple:Greece]] [[sk:Grécko]] [[sl:Grčija]] [[sq:Greqia]] [[sr:Грчка]] [[sv:Grekland]] [[th:ประเทศกรีซ]] [[tl:Gresya]] [[tpi:Gris]] [[tr:Yunanistan]] [[uk:Греція]] [[vi:Hy Lạp]] [[zh:希腊]] [[zh-min-nan:Hi-lia̍p]] 1824 11437 2004-11-20T11:08:37Z Juzeris 23 redirect to Sanmarīno #REDIRECT [[Sanmarīno]] 1827 11439 2004-11-20T15:13:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1828 11440 2004-11-20T15:13:37Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1829 11441 2004-11-20T15:13:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1830 41383 2006-04-21T14:31:55Z Danute 831 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''საქართველო<br>Sakartvelo'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Gruzija karogs.png|125px|Gruzijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Gruzija gerbonis.png|125px|Gruzijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Gruzijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Gruzijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Gruzija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[prezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>4,0 - daļēji brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,739 (97.vieta pasaulē 2002.gadā)<tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>2569 USD (2002) - 114.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[gruzīnu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Tbilisi]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Tbilisi]]<br>[[Kutaisi]]<br>[[Batumi]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Mihails Saakašvili]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Zurabs Nogaideli]] <tr><td>Platība<td>69 700 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td>4 535 200 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[gruzīni]] - 70%<br>[[armēņi]] - 8%<br>[[krievi]] - 6%<br>[[azerbaidžāņi]] - 5% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[kristietība]] - 85%<br>[[islāms]] - 8% <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Sabrūkot [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]] [[1991]]. gada [[9. aprīlis|9. aprīlī]] <tr><td>[[Valūta]] <td>[[lari]]/GEL <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GE <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+995 </table> '''Gruzija''' ([[gruzīnu valoda|gruzīnu valodā]]: &#4321;&#4304;&#4325;&#4304;&#4320;&#4311;&#4309;&#4308;&#4314;&#4317;, '''''Sakartvelo'''''), no [[1991]]. līdz [[1995]]. gadam '''Gruzijas Republika''', ir valsts [[Kaukāzs|Kaukāza]] dienvidos, [[Melnā jūra|Melnās jūras]] austrumu krastā. Tā ir viena no bijušajām [[PSRS|Padomju Savienības]] republikām un tai ir robeža ar [[Krievija|Krieviju]] valsts ziemeļos un [[Turcija|Turciju]], [[Armēnija|Armēniju]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] dienvidos. {{NVS}} [[Category:Kaukāzs]] [[Category:Gruzija]] [[ab:&#1043;&#1077;&#1086;&#1088;&#1075;&#1080;&#1072;]] [[ar:جورجيا]] [[ast:Xeorxa]] [[ca:Geòrgia]] [[cs:Gruzie]] [[cy:Georgia]] [[da:Georgien]] [[de:Georgien]] [[et:Gruusia]] [[el:&#915;&#949;&#969;&#961;&#947;&#943;&#945; (&#967;&#974;&#961;&#945;)]] [[en:Georgia (country)]] [[es:Georgia]] [[eo:Kartvelio]] [[fi:Georgia]] [[fr:Géorgie (pays)]] [[he:&#1490;&#1512;&#1493;&#1494;&#1497;&#1492;]] [[hi:&#2332;&#2379;&#2352;&#2381;&#2332;&#2367;&#2351;&#2366;]] [[id:Georgia]] [[io:Georgia (stato)]] [[it:Georgia (nazione)]] [[ka:&#4321;&#4304;&#4325;&#4304;&#4320;&#4311;&#4309;&#4308;&#4314;&#4317;]] [[ko:&#44536;&#47336;&#51648;&#50556;]] [[li:Georgië]] [[nds:Georgien]] [[nl:Georgië]] [[ja:&#12464;&#12523;&#12472;&#12450;]] [[la:Georgia]] [[ms:Georgia]] [[no:Georgia]] [[pl:Gruzja]] [[pt:Geórgia]] [[ro:Georgia]] [[ru:&#1043;&#1088;&#1091;&#1079;&#1080;&#1103;]] [[scn:Giorgia]] [[sk:Gruzínsko]] [[sl:Gruzija]] [[sr:&#1043;&#1088;&#1091;&#1079;&#1080;&#1112;&#1072;]] [[sv:Georgien]] [[th:&#3611;&#3619;&#3632;&#3648;&#3607;&#3624;&#3592;&#3629;&#3619;&#3660;&#3648;&#3592;&#3637;&#3618;]] [[uk:&#1043;&#1088;&#1091;&#1079;&#1110;&#1103;]] [[zh:&#26684;&#40065;&#21513;&#20122;]] [[zh-min-nan:Sakartvelo]] 1831 11443 2004-11-20T16:17:44Z Juzeris 23 Tekošie notikumi moved to Aktualitātes #REDIRECT [[Aktualitātes]] 1832 11444 2004-11-20T19:56:48Z Juzeris 23 <div id="shortcut" style="border: 1px dashed blue; margin: 0em 1em 0em 1em; text-align: center; padding:5px; float: right; clear: both;"> [[Wikipedia:WP|īsā adrese]]:<br />{{{1}}}</div> 1833 11445 2004-11-20T19:59:46Z Juzeris 23 #REDIRECT [[Wikipedia:Kā rediģēt lapu]] 1834 11446 2004-11-20T20:07:04Z Juzeris 23 Saīsinātas adreses, kas ir redirekti uz '''Wikipedia:''' lapām: {| border="0" style="border:solid silver 1px;" ! īsāk !! garāk |- |[[Wikipedia:Kā rediģēt lapu|WP:KRL]] || [[Wikipedia:Kā rediģēt lapu]] |} 1836 11448 2004-11-21T10:33:29Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1837 11449 2004-11-21T10:34:17Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1838 11450 2004-11-21T10:34:30Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1839 50936 2006-06-18T08:31:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:گرېنادا]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Grenada'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Grenada karogs.png|125px|Grenadas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Grenada gerbonis.png|125px|Grenadas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Grenadas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Grenadas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Grenada vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Sentdžordžesa]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Daniels Viljamss]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Keits Mičels]] <tr><td>[[Platība]]<td>344 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2002) <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>89 260<br/>139,5/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1974.gada 7.februārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Austrumkarību dolārs]]/XCD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Hail Grenada]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GD <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1-473 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Grenada]] [[ar:جرينادا]] [[bg:Гренада]] [[bs:Grenada]] [[ca:Grenada]] [[cs:Grenada]] [[da:Grenada]] [[de:Grenada]] [[el:Γρενάδα]] [[en:Grenada]] [[eo:Grenado]] [[es:Granada (país)]] [[et:Grenada]] [[eu:Grenada]] [[fi:Grenada]] [[fr:Grenade (pays)]] [[gl:Granada - Grenada]] [[he:גרנדה]] [[hr:Grenada]] [[hu:Grenada]] [[id:Grenada]] [[io:Grenada]] [[is:Grenada]] [[it:Grenada]] [[ja:グレナダ]] [[ko:그레나다]] [[kw:Grenayd]] [[lt:Grenada]] [[mk:Гренада]] [[ms:Grenada]] [[na:Grenada]] [[nds:Grenada]] [[nl:Grenada]] [[nn:Grenada]] [[no:Grenada]] [[oc:Grenada (país)]] [[pl:Grenada]] [[ps:ګرېنادا]] [[pt:Granada]] [[ro:Grenada]] [[ru:Гренада]] [[simple:Grenada]] [[sk:Grenada]] [[sl:Grenada]] [[sq:Grenada]] [[sr:Гренада]] [[sv:Grenada]] [[th:ประเทศเกรเนดา]] [[tl:Grenada]] [[tr:Grenada]] [[ug:گرېنادا]] [[uk:Гренада]] [[vi:Grenada]] [[zh:格林纳达]] [[zh-min-nan:Grenada]] 1840 11452 2004-11-21T10:44:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1841 11453 2004-11-21T10:44:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1842 11454 2004-11-21T10:45:02Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1843 51169 2006-06-18T23:40:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[scn:Gana]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of Ghana'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Gana karogs.png|125px|Ganas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Gana gerbonis.png|125px|Ganas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Ganas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Ganas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Gana vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Akra]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Akra]]<br>[[Kumasi]]<br>[[Tamale]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Džons Adžekums Kufors]] <tr><td>[[Platība]]<td>238 540 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>19 533 560<br/>82/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1957.gada 6.martā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[sedi]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Hail the Name of Ghana]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GH <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+233 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Ghana]] [[am:ጋና]] [[an:Ghana]] [[ar:غانا]] [[bg:Гана]] [[bs:Gana]] [[ca:Ghana]] [[cs:Ghana]] [[cy:Ghana]] [[da:Ghana]] [[de:Ghana]] [[el:Γκάνα]] [[en:Ghana]] [[eo:Ganao]] [[es:Ghana]] [[et:Ghana]] [[eu:Ghana]] [[fa:غنا]] [[fi:Ghana]] [[fr:Ghana]] [[gl:Gana - Ghana]] [[he:גאנה]] [[hi:घाना]] [[hr:Gana]] [[hu:Ghána]] [[id:Ghana]] [[io:Ghana]] [[is:Gana]] [[it:Ghana]] [[ja:ガーナ]] [[ko:가나]] [[ku:Gana]] [[kw:Ghana]] [[la:Ghana]] [[li:Ghana]] [[lt:Gana]] [[mk:Гана]] [[ms:Ghana]] [[na:Ghana]] [[nds:Ghana]] [[nl:Ghana]] [[nn:Ghana]] [[no:Ghana]] [[oc:Gana]] [[pl:Ghana]] [[ps:ګانا]] [[pt:Gana]] [[ro:Ghana]] [[ru:Гана]] [[scn:Gana]] [[sh:Gana]] [[simple:Ghana]] [[sk:Ghana]] [[sl:Gana]] [[sq:Gana]] [[sr:Гана]] [[sv:Ghana]] [[sw:Ghana]] [[tet:Gana]] [[th:ประเทศกานา]] [[tk:Ghana]] [[tl:Ghana]] [[tr:Gana]] [[tw:Ghana]] [[ug:گانا]] [[uk:Гана]] [[vi:Ghana]] [[wa:Gana]] [[zh:加纳]] [[zh-min-nan:Ghana]] 1844 11456 2004-11-21T10:53:54Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1845 11457 2004-11-21T10:54:07Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1846 11458 2004-11-21T10:54:20Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1847 48497 2006-05-31T08:56:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:گامبىيە]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of The Gambia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Gambija karogs.png|125px|Gambijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Gambija gerbonis.png|125px|Gambijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Gambijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Gambijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Gambija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Bandžula]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Serekunda]]<br>[[Brikama]]<br>[[Bakava]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Alhadži Jahja Džamehs]] <tr><td>[[Platība]]<td>10 380 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2000)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>1 367 124<br/>132/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1965.gada 18.februārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[dalasi]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[For The Gambia Our Homeland]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+220 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[af:Gambië]] [[am:ጋምቢያ]] [[an:Gambia]] [[ar:غامبيا]] [[bg:Гамбия]] [[bs:Gambija]] [[ca:Gàmbia]] [[cs:Gambie]] [[da:Gambia]] [[de:Gambia]] [[el:Γκάμπια]] [[en:The Gambia]] [[eo:Gambio]] [[es:Gambia]] [[et:Gambia]] [[eu:Ganbia]] [[fi:Gambia]] [[fr:Gambie]] [[ga:An Ghaimbia]] [[gl:Gambia - The Gambia]] [[he:גמביה]] [[hr:Gambija]] [[hu:Gambia]] [[id:Gambia]] [[io:Gambia]] [[is:Gambía]] [[it:Gambia]] [[ja:ガンビア]] [[ko:감비아]] [[kw:Gambi]] [[la:Gambia]] [[li:Gambia]] [[lt:Gambija]] [[mk:Гамбија]] [[ms:Gambia]] [[na:Gambia]] [[nds:Gambia (Land)]] [[nl:Gambia (land)]] [[nn:Gambia]] [[no:Gambia]] [[oc:Gambia]] [[pl:Gambia]] [[ps:ګامبيا]] [[pt:Gâmbia]] [[ro:Gambia]] [[ru:Гамбия]] [[se:Gámbia]] [[sh:Gambija]] [[simple:The Gambia]] [[sk:Gambia (štát)]] [[sl:Gambija]] [[sq:Gambia]] [[sr:Гамбија]] [[sv:Gambia]] [[sw:Gambia]] [[tl:Gambia]] [[tr:Gambiya]] [[ug:گامبىيە]] [[uk:Гамбія]] [[vi:Gambia]] [[zh:冈比亚]] [[zh-min-nan:Gambia]] 1848 11460 2004-11-21T11:22:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1849 11461 2005-02-28T17:45:57Z Juzeris 23 Lielbritānija > Apvienotā Karaliste <br clear="all" /> {| id="toc" align=center style="text-align:center; margin: 0 2em 0 2em;" |- ! style="background:#ccccff; padding-left:60px;" width=100% | [[Nāciju Sadraudzība]] | [[Image:Naciju Sadraudzība karogs.png|60px]] |- | colspan=2 style="font-size: 90%;" | [[Antigva un Barbuda]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[Austrālija (valsts)|Austrālija]] | [[Bahamas]] | [[Bangladeša]] | [[Barbadosa]] | [[Beliza]] | [[Botsvāna]] | [[Bruneja]] | [[Dienvidāfrika]] | [[Dominika]] | [[Fidži]] | [[Gajana]] | [[Gambija]] | [[Gana]] | [[Grenada]] | [[Indija]] | [[Jamaika]] | [[Jaunzēlande]] | [[Kenija]] |[[Kamerūna]] | [[Kanāda]] | [[Kipra]] | [[Kiribati]] | [[Lesoto]] | [[Malaizija]] | [[Malāvija]] | [[Maldīvija]] | [[Malta]] | [[Maurīcija]] | [[Mozambika]] | [[Namībija]] | [[Nauru]] | [[Nigērija]] | [[Pakistāna]] | [[Papua-Jaungvineja]] | [[Samoa]] | [[Seišelu salas]] | [[Sentkitsa un Nevisa]] | [[Sentlūsija]] | [[Sentvinsenta un Grenadīnas]] | [[Singapūra]] | [[Sjerraleone]] | [[Svazilenda]] | [[Šrilanka]] | [[Tanzānija]] | [[Tonga]] | [[Trinidada un Tobago]] | [[Tuvalu]] | [[Uganda]] | [[Vanuatu]] | [[Zālamana salas]] | [[Zambija]] |} 1850 11462 2004-11-21T11:53:41Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1851 11463 2004-11-21T11:53:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1852 11464 2004-11-21T11:54:08Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1853 19041 2005-09-04T22:23:04Z Zwobot 201 robot Adding: ht, hu, na, ro, th <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Co-operative Rep. of Guyana'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Gajana karogs.png|125px|Gajanas Kooperatīvās Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Gajana gerbonis.png|125px|Gajanas Kooperatīvās Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Gajanas Kooperatīvās Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Gajanas Kooperatīvās Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Gajana vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Džordžtauna]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Džordžtauna]]<br>[[Lindena]]<br>[[Ņūamsterdama]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Barats Džagdeo]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Sems Hindss]] <tr><td>[[Platība]]<td>214 970 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2002)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>697 181<br/>3,2/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1966.gada 26.maijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Gajanas dolārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Dear Land of Guyana, of Rivers and Plains]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GY <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+592 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[ar:غيانا]] [[ca:Guyana]] [[cs:Guyana]] [[da:Guyana]] [[de:Guyana]] [[en:Guyana]] [[eo:Gujano]] [[es:Guyana]] [[et:Guyana]] [[fi:Guyana]] [[fr:Guyana]] [[gl:Güiana - Guyana]] [[he:גיאנה]] [[ht:Giyàn]] [[hu:Guyana]] [[id:Guyana]] [[it:Guyana]] [[ja:ガイアナ]] [[ko:가이아나]] [[la:Guiana]] [[lt:Gajana]] [[ms:Guyana]] [[na:Guyana]] [[nds:Guyana]] [[nl:Guyana]] [[no:Guyana]] [[pl:Gujana]] [[pt:Guiana]] [[ro:Guyana]] [[ru:Гайана]] [[sk:Guyana]] [[sl:Gvajana]] [[sv:Guyana]] [[th:ประเทศกายอานา]] [[uk:Гайана]] [[yi:גויאַנע]] [[zh:圭亚那]] [[zh-min-nan:Guyana]] 1854 11466 2004-11-21T12:11:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1855 11467 2004-11-21T12:11:30Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1856 11468 2004-11-21T12:11:43Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1857 23810 2005-12-01T15:33:02Z YurikBot 213 robot Adding: li <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''République Gabonaise'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Gabona karogs.png|125px|Gabonas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Gabona gerbonis.png|125px|Gabonas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Gabonas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Gabonas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Gabona vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Librevila]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Librevila]]<br>[[Portžantila]]<br>[[Masuku]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Omārs Bongo]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Žans-Fransuā Ntutume Emane]] <tr><td>[[Platība]]<td>267 667 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>1 383 000<br/>4,6/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1960.gada 17.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Centrālāfrikas franks]]/XAF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[La Concorde]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GA <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+241 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Gaboen]] [[ar:الغابون]] [[bn:গ্যাবন]] [[ca:Gabon]] [[cs:Gabon]] [[cy:Gabon]] [[da:Gabon]] [[de:Gabun]] [[en:Gabon]] [[eo:Gabono]] [[es:Gabón]] [[et:Gabon]] [[fi:Gabon]] [[fr:Gabon]] [[gl:Gabón - Gabon]] [[he:גבון]] [[hr:Gabon]] [[hu:Gabon]] [[id:Gabon]] [[io:Gabon]] [[is:Gabon]] [[it:Gabon]] [[ja:ガボン]] [[ko:가봉]] [[li:Gabon]] [[lt:Gabonas]] [[ms:Gabon]] [[nds:Gabun]] [[nl:Gabon]] [[nn:Gabon]] [[no:Gabon]] [[oc:Gabon]] [[pl:Gabon]] [[pt:Gabão]] [[ro:Gabon]] [[ru:Габон]] [[sa:गाबोन]] [[sk:Gabon]] [[sl:Gabon]] [[sq:Gaboni]] [[sr:Габон]] [[sv:Gabon]] [[th:ประเทศกาบอง]] [[tl:Gabon]] [[tpi:Gabon]] [[tr:Gabon]] [[uk:Габон]] [[yi:גאַבאָן]] [[zh:加蓬]] [[zh-min-nan:Gabon]] 1858 11470 2004-11-21T12:32:42Z Feens 37 no spāņu wiki no spāņu wiki 1859 11471 2004-11-21T12:32:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1860 11472 2004-11-21T12:33:12Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1861 11473 2004-11-21T12:56:39Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1862 11474 2004-11-21T12:56:53Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1863 11475 2004-11-21T12:57:10Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1864 52383 2006-06-29T10:46:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:فیجی]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of the Fiji Islands<br>Matanitu Tu-Vaka-i-koya ko Viti'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Fidzi karogs.png|125px|Fidži salu Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Fidzi gerbonis.png|125px|Fidži salu Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Fidži salu Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Fidži salu Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Fidzi vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]]<br>[[fidžiešu valoda]]<br>[[hindi valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Suva]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Suva]]<br>[[Lautoka]]<br>[[Nadi]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Ratu Josefs Iloilo]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Lesēnijs Karaze]] <tr><td>[[Platība]]<td>18 270 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2001)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>844 330<br/>47/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1970.gada 10.oktobrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Fidži dolārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +12 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[God Bless Fiji]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.FJ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+679 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Fiyi]] [[ar:فيجي]] [[bg:Фиджи]] [[bs:Fidži]] [[ca:Fiji]] [[cs:Fidži]] [[cy:Fiji]] [[da:Fiji]] [[de:Fidschi]] [[el:Φίτζι]] [[en:Fiji]] [[eo:Fiĝioj]] [[es:Fiji]] [[et:Fidži]] [[eu:Fiji]] [[fa:فیجی]] [[fi:Fidži]] [[fj:Viti]] [[fr:Fidji]] [[gl:Fidxi - Viti]] [[he:פיג'י]] [[hi:फ़िजी]] [[hr:Fidži]] [[ht:Fidji]] [[hu:Fidzsi-szigetek]] [[ia:Fiji]] [[id:Fiji]] [[io:Fidji]] [[is:Fídjieyjar]] [[it:Figi]] [[ja:フィジー]] [[ko:피지]] [[ks:फिजी]] [[kw:Fiji]] [[la:Fiii]] [[lt:Fidžis]] [[mk:Фиџи]] [[ms:Fiji]] [[na:Fiji]] [[nds:Fidschi]] [[nl:Fiji]] [[nn:Fiji]] [[no:Fiji]] [[oc:Fidji]] [[pl:Fidżi]] [[ps:فېجي]] [[pt:Fiji]] [[ro:Fiji]] [[ru:Фиджи]] [[scn:Figgi]] [[sh:Fidži]] [[simple:Fiji]] [[sk:Fidži]] [[sl:Fidži]] [[sq:Ishujt e Fildisht]] [[sr:Фиџи]] [[sv:Fiji]] [[th:ประเทศฟิจิ]] [[tl:Fiji]] [[to:Viti]] [[tr:Fiji]] [[tt:Fiji]] [[ug:فىجى]] [[uk:Фіджі]] [[vi:Fiji]] [[zh:斐濟]] [[zh-min-nan:Fiji]] 1865 11477 2004-11-21T13:13:03Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1866 11478 2004-11-21T13:13:18Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1867 11479 2004-11-21T13:13:32Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1868 52365 2006-06-29T09:26:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:فیلیپین]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republika ng Pilipinas'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Filipinas karogs.png|125px|Filipīnu Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Filipinas gerbonis.png|125px|Filipīnu Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Filipīnu Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Filipīnu Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Filipinas vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[filipino]]<br>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Manila]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Manila]]<br>[[Davao]]<br>[[Sebu]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Glorija Masapagala-Arojo]] <tr><td>[[Platība]]<td>300 000 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>83 407 700<br/>276/km&sup2; <tr><td> [[Neatkarība]]<td>no [[Spānija|Spānijas]] 1898.g. 12.jūnijā (oficiāli)<br> no [[ASV]] 1946.gada 4.jūlijā (faktiski) <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Filipīnu peso]]/PHP <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +8 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Lupang Hinirang]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.PH <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+63 </table> {{ASEAN}} [[Category:Valstis]] [[Category:ASEAN dalībvalstis]] [[af:Filippyne]] [[an:Filipinas]] [[ar:فلبين]] [[ast:Filipines]] [[bg:Филипини]] [[br:Filipinez]] [[bs:Filipini]] [[ca:Filipines]] [[ceb:Pilipinas]] [[cs:Filipíny]] [[cy:Pilipinas]] [[da:Filippinerne]] [[de:Philippinen]] [[en:Philippines]] [[eo:Filipinoj]] [[es:Filipinas]] [[et:Filipiinid]] [[eu:Filipinak]] [[fa:فیلیپین]] [[fi:Filippiinit]] [[fr:Philippines]] [[fy:Filipinen]] [[gl:Filipinas - Pilipinas]] [[he:הפיליפינים]] [[hr:Filipini]] [[ht:Filipin]] [[hu:Fülöp-szigetek]] [[ia:Philippinas]] [[id:Filipina]] [[ilo:Filipinas]] [[io:Filipini]] [[is:Filippseyjar]] [[it:Filippine]] [[ja:フィリピン]] [[ka:ფილიპინები]] [[ko:필리핀]] [[ku:Fîlîpîn]] [[kw:Filipinys]] [[la:Philippinae]] [[lb:Philippinen]] [[li:Filipiene]] [[lt:Filipinai]] [[mr:फिलिपाईन्स]] [[ms:Filipina]] [[nds:Philippinen]] [[nl:Filipijnen]] [[nn:Filippinane]] [[no:Filippinene]] [[oc:Filipinas]] [[pam:Filipinas]] [[pl:Filipiny]] [[pt:Filipinas]] [[ro:Filipine]] [[ru:Филиппины]] [[sh:Filipini]] [[simple:Philippines]] [[sk:Filipíny]] [[sl:Filipini]] [[sm:Filipaina]] [[sq:Filipinet]] [[sr:Филипини]] [[sv:Filippinerna]] [[ta:பிலிப்பைன்ஸ்]] [[th:ประเทศฟิลิปปินส์]] [[tl:Pilipinas]] [[tr:Filipinler Cumhuriyeti]] [[ug:فىلىپپىن تاقىم ئاراللىرى]] [[uk:Філіппіни]] [[war:Pilipinas]] [[yi:פיליפינען]] [[zh:菲律宾]] [[zh-min-nan:Hui-li̍p-pin]] 1869 11481 2004-11-21T13:28:08Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1870 11482 2004-11-21T13:28:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1871 11483 2004-11-21T13:28:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1872 50688 2006-06-15T11:12:09Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ast:Exipto]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''جمهوريّة مصرالعربيّة<br>Jumhuriyat Misr al-Arabiyah'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Egipte karogs.png|125px|Ēģiptes Arābu Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Egipte gerbonis.png|125px|Ēģiptes Arābu Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Ēģiptes Arābu Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Ēģiptes Arābu Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Egipte vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Kaira]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Kaira]]<br>[[Aleksandrija]]<br>[[Portsaīda]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Hosni Mubaraks]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Ahmeds Nazifs]] <tr><td>[[Platība]]<td>1 001 450 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2003)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>74 718 797<br/>75/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1922.gada 28.februārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Ēģiptes mārciņa]]/EGP <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Bilady, Bilady, Bilady]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.EG <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+20 </table> [[Image:Egypt-CIA WFB Map.png|thumb|200px|Ēģipte]] Ēģipte, jeb pilnā oficiālajā nosaukumā '''Ēģiptes Arābu Republika''', ir valsts, kas aizņem [[Āfrika]]s kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī [[Sinaja]] pussalu [[Vidējie Austrumi|Vidējos Austrumos]]. Valsts ziemeļu daļu apskalo [[Vidusjūra]]s ūdeņi, bet austrumos - [[Sarkanā jūra]]. Arī [[Izraēla]] ir Ēģiptes kaimiņš austrumos. Dienvidos tā robežojas ar [[Sudāna|Sudānu]], bet rietumos ar [[Lībija|Lībiju]]. ==Ēģiptes vēsture== Mūsdienu tipa cilvēki [[Nīla]]s upes ieleju sākuši apdzīvot pirms apmēram 100 tūkstošiem gadu, nonākot līdz pat upes deltai pa pašu upi, vai šķērsojot [[Sahāra|Sahāru]]. Nīlas upes nepastāvība tās ielejas iedzīvotājiem, kas uzsāka nodarboties ar [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], prasīja ļoti lielu uzmanību lauku ierīkošanā. Tādēļ līdzīgi kā [[Divupe]] [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], arī Nīla Ēģiptē ar tās aluviālo gultnes sastāvu nodrošināja bagātas ražas pie nosacījuma, ka tiek izveidota un rūpīgi uzturēta [[irigācija]]s sistēma. Labvēlīgajos dabīgos apstākļos Nīlas ieleju apdzīvojošās ciltis strauji progresēja. Ja ap 6000.g. p.m.ē., pēc dažu zinātnieku aprēķiniem, šeit bija tikai vairāki desmiti ciematu, kuru iedzīvotāji nodarbojās ar lauksaimniecību, tad pusotru tūkstoti gadu vēlāk praktiski visa Nīlas ielejas cilvēku populācija bija pārgājusi uz lauksaimniecību. Tālākā šīs [[civilizācija]]s attīstība loģiski veda pie [[Antīks|antīkas]] valsts veidošanās. ===Ēģiptes vēstures klasifikācija=== Ēģiptes vēsturisko periodu klasifikācijā pastāv dažādas pieejas. Vairums ēģiptologu izšķir vismaz četrus galvenos periodus, kuri bieži tiek dalīti arī atsevišķos apakšperiodos. Tie ir Arhaiskā (arī Agrā) Ēģipte un Vecā (arī Senā) valsts, Vidējā un Jaunā (arī Vēlā) valsts. Šīs daudzējādā ziņā samērā atšķirīgās valstis tomēr pārstāvēja vienu un to pašu civilizāciju. Ja apskatām Ēģipti kā specifisku, patstāvīgu civilizāciju, [[Valstiski organizēta sabiedrība|organizētas valsts]] formā, tad tā rēķināma no apmēram 3000.g. p.m.ē., kad veidojās pirmā karaliste, līdz to 332.g. p.m.ē., kad to iekaroja [[Maķedonijas Aleksandrs]]. Tas nozīmē, ka šī civilizācija spējusi pastāvēt gandrīz 2700 gadus. Daži vēsturnieki šīs civilizācijas dzīves ilgumu vērtē pat ap 3800 vai vēl vairāk gadu. Jāatzīmē, ka neviena cita civilizācija nav spējusi pastāvēt tik ilgstoši. Vēsturnieku vidū ilgi pastāvēja visai plaši izplatīts uzskats, ka Ēģiptes valsts sākusi veidoties sakarā ar pārapdzīvotību Nīlas upes ielejā un brīvu zemju trūkumu. Nesenie pētījumi rāda, ka valsts veidošanās pirmsākumā Nīlas upes ieleja tomēr vēl nebija sevišķi blīvi apdzīvota. Tādēļ pārapdzīvotības faktors valsts veidošanā nebūs bijis tik izšķirošs. ===Arhaiskais periods=== Kā pirmās valstiskās formas arhaiskajā jeb pirmsvēsturiskajā (arī pirmsdinastiskajā) periodā parādījās nelielas valstiņas vai zemes – [[noma]]s, kā tās sauca senie [[grieķi]]. Nomas pārvaldīja vietējie valdnieki – [[Nomarhs|nomarhi]]. Tādas visā Nīlas ielejā bijušas vairāki desmiti. Nomas pakāpeniski apvienojās nelielās valstiņās, bet pēdējās sāka veidot kaut ko līdzīgu [[federācija]]i. Ap 4. gadu tūkstoša beigām Nīlas ielejā bija izveidojušās divas šādas federācijas – Augšēģipte un Lejas Ēģipte. Tā, ap 3500.g. p.m.ē. Augšēģiptē valdīja trīs karaļnami un tikai ap 3000.g. p.m.ē. sākās vienotas Ēģiptes valsts konsolidācija, kuru pilnībā pabeidza Ēģiptes pirmais [[faraons]] [[Meness]], kuram kā [[Monarhs|monarham]] pakļāvās visi Ēģiptes vietvalži – nomarhi. Vienotas valsts struktūras veidošanās sakrīt ar irigācijas sākšanos un Nīlas ūdens plūsmas regulēšanas uzsākšanu. Tas nozīmē, ka pareizāk būtu teikt, ka irigācijas darbu organizēšanas nepieciešamība objektīvi izraisīja [[sabiedrība]]s strukturēšanos, jo šī bija galvenā Ēģiptes valsts funkcija. Tas nozīmē, ka šīs sabiedrības un valsts organizatoriskā forma faktiski bija pakārtota ģeofiziskajiem vides apstākļiem un nodrošināja to izmantošanu sabiedrības kopīgajās interesēs. Šajā laikā ēģiptieši izveidoja arī [[tirdzniecība]]s [[Flote|floti]] un nostiprināja jūras tirdzniecību ar Vidusjūras austrumu piekrastes ostām. Ēģiptes kuģi veda kokmateriālus no [[Libāna]]s, būvniecībā izmantojamu akmeni no [[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksneša]] pa Nīlu. ===Vidējais periods=== Pēc 2500.g. p.m.ē., Vidējās valsts periodā, Ēģipti piemeklēja ilgstošs sausums. Apmēram trīs gadsimtus valsti tricināja sacelšanās un nekārtības, kas stipri novājināja dievišķo faraonu varu. Varu pakāpeniski pārņēma [[Augšēģipte]]s zemju valdnieki [[Tēbas|Tēbās]], kuri mazāk centās pielīdzināt sevi dieviem un bija daudz pieejamāki. Arī savā politikā viņi centās galveno uzmanību veltīt praktiskām lietām – pārtikas krājumu nodrošināšanai, efektīvas valsts pārvaldes izveidošanai ar daudzskaitlīgas birokrātijas palīdzību. Tieši šajā laikā saimnieciskajā dzīvē parādījās[[ bronza]]s [[Darbarīks|darbarīki]], kas būtiski veicināja darba [[efektivitāte]]s palielināšanos. Efektīvākas [[tehnoloģija]]s ieviešana, darba [[produktivitāte]]s un ekonomiskās efektivitātes palielināšanās palīdzēja Tēbu valdniekiem situāciju stabilizēt un pajukušo valsti atkal apvienot. Ilgākā laika posmā tas tomēr izrādījās nepietiekoši – lielas valsts attīstība nav tikai labklājības nodrošināšana. Ēģiptes sabiedrība bija pārāk piesaistīta savai milzīgajai, bet funkcionāli stipri šaurajai jomai – [[ūdenssaimniecība]]i. Neskatoties uz centieniem vairot bagātību, Ēģipte pakāpeniski stiga provinciālismā un atpalicībā. Valstī arvien biežāki kļuva arī nemieri, jo iedzīvotāji bija neapmierināti ar smago nodokļu slogu un daudzajiem spaidu darbiem. Nemitīgo nemieru rezultātā Ēģipte atkal novājinājās. To nekavējās izmantot ārējie ienaidnieki – 17. gs. p.m.ē. Ēģipte nonāca [[Hiksi|hiksu]] – Āzijas nomadu kontrolē. Tomēr, skatoties no ilgtermiņa viedokļa, tās Ēģiptei drīzāk bija zāles nekā nelaime. Iekarotāji snaudošajai Nīlas [[sabiedrība]]i atnesa jaunus civilizācijas sasniegumus – attīstītāku bronzas tehnoloģiju, efektīvākus ieroču un darbarīku veidus, ar zirgiem velkamus kaujas ratus, ko hiksi, iespējams, bija aizguvuši no [[asīrieši]]em. To visu Tēbu valdnieki sāka pamazām pārņemt no iekarotājiem. Militārās varenības nostiprināšanai bija nepieciešama pajukušās valsts atkal apvienošana un resursi. Ēģiptes apvienošanu (izņemot [[Lejasēģipte|Lejasēģipti]]) veica faraons [[Mentūhoteps II]] (v. 2040-1999.g. p.m.ē.). Šajā laikā Ēģiptē valdīja miers un stabilitāte. Tomēr tikai Tēbu valdnieka [[Kamoss|Kamosa]] valdīšanas laikā (1576-1570.g. p.m.ē.) ēģiptiešiem izdevās sakaut hiksus un 1540.g. p.m.ē. pilnībā apvienot Ēģiptes zemes. Spējīgā faraona [[Jāhmoss Atbrīvotājs|Jāhmosa Atbrīvotāja]] laikā Ēģipte kļuva arī militārā ziņā par spēcīgu lielvalsti. Lejasēģiptes zemes tika pilnībā atgūtas un arī citi ienaidnieki tika turēti pienācīgā attālumā. Ar šiem notikumiem Ēģiptē sākās Jaunās valsts periods. ===Jaunā valsts=== [[Image:Hatshepsut.gif|thumb|200px|Faraons - sieviete Hačepsūta]]Jaunajā valstī izveidojās pavisam cita sabiedrības politekonomiskā struktūra, izmainījās iekšpolitiskā situācija un sociālā gaisotne. Faraons no dievišķas būtnes kļuva par leģendāru karavadoni, nacionālu varoni, kura vara balstījās uz personīgo autoritāti. Vēl Jāhmoss savu autoritāti bija nostiprinājis, piešķirot saviem karavīriem zemi, tai pat laikā galvenos ekonomiskos resursus paturot savās rokās. Pēc militārās varas nostiprināšanās, faraona - sievietes Hačepsūtas valdīšanas laikā (1479.-1457.g. p.m.ē.) Ēģipte [[Komercija|„komercializējās”]]. Citiem vārdiem, plaši izvērsās valsts tirdznieciskie sakari - tika organizētas [[karavāna]]s ar dažādām precēm un sūtītas dažādos tālos virzienos. Viens no šādu karavānu aprakstiem atspoguļo tirdzniecības ekspedīciju uz [[Punta|Puntu]], kuras rezultātā uz Ēģipti tika atgādāts [[zelts]], [[ziloņkauls]], [[vīrāks]], pat [[Pērtiķis|pērtiķi]]. Par vienu no nozīmīgākajiem Ēģiptes saimnieciskajiem resursiem bez Nīlas ūdens tagad kļuva arī [[Nūbija]]s zelts. Šis bija laiks, kad Ēģipte sāka atkal plūkt raženus augļus no ieguldītā darba, prasmīgas resursu izmantošanas un veiksmīgas piemērošanās dabas faktoriem. Pieņēmusies spēkā, Ēģipte nebūt neapmierinājās ar valsts vienotības, politiskās stabilitātes un saimnieciskās labklājības atgūšanu. Ēģiptiešu armijas devās tālos karagājienos un Jaunajai valstij tika pievienotas plašas kaimiņu zemes – [[Sīrija]] un [[Palestīna]] austrumos, [[Kuša]] dienvidos. ==Sabrukums== Pēc, apmēram, piecu gadsimtu Jaunās valsts pastāvēšanas, sākot no 13.-12. gadsimta p.m.ē. Ēģiptes spožums tomēr sāka pamazām atkal apsūbēt. Ēģipte vairs nebija vienīgais spēks [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija un tās zelta un citu vērtīgu resursu avots, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Nūbijas valdniekiem 8. gs. p.m.ē. pat izdevās uz kādu laiku sagrābt kontroli pār visu Ēģipti. Savukārt no Lībijas rietumos arvien biežāk sāka uzmākties šeit apmetušās [[Berberi|berberu]] un citas nomadu ciltis, kas šajā reģionā ieradās no Sahāras tai arvien vairāk pārvēršoties tuksnesī globālās sasilšanas rezultātā. Berberi bija meistarīgi jātnieki. Savos reidos Ēģiptes teritorijā tie plaši pielietoja arī kaujas ratus. Ēģipte visu laiku atradās sasprindzinājumā lai atvairītu nemitīgos nomadu uzbrukumus, kas ap 1200.g. p.m.ē. apvienojās vēl arī ar jūras [[Pirāts|pirātiem]], kuri pēc [[Egejas civilizācija]]s sabrukuma Vidusjūrā bija savairojušies lielā skaitā. Imigranti no Sahāras pastiprināja arī iekšējos sociālos konfliktus. Visā Vidusjūras austrumu pusē bija vērojams pieaugošs haoss. Spēcīgā hetu valsts, kas agrāk bija viens no draudošākajiem Ēģiptes konkurentiem cīņā par varu, savstarpēju valdnieku precību rezultātā kļuva par sabiedroto pret kopīgiem ienaidniekiem. Tomēr šī [[alianse]] nebija ilgstoša, jo arī hetu varenība bija strauji sākusi iet zudumā. Abas Tuvo Austrumu šī laika lielākās [[impērija]]s, lai gan centās viena otru balstīt, neglābjami tuvojās galam. Tiesa, liktenis pret hetiem izrādījās vēl nežēlīgāks nekā pret Ēģipti – viņu valsts sabruka pilnībā, bet paši heti kā [[etnoss]] laika gaitā sajaucās ar citām [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautām un izzuda. Ap 630.g. p.m.ē. Ēģipte bija spiesta atpirkties pat no [[skiti]]em, kas nesodīti siroja arī pa [[Asīrija|Asīriju]], bet kopš 525.g. p.m.ē. Ēģipti vairākkārt iekaroja [[persieši]]. Tomēr ne jau ārējie ienaidnieki vien vainojami pie Ēģiptes varenības norieta. Ap 1150. g. p.m.ē. jau skaidri bija samanāmas Ēģiptes iekšējās politekonomiskās [[deintegrācija]]s pazīmes. Šo procesu veicināja nesaskaņas, kas vēlāk pāraug atklātā konfliktā starp faraonu un [[Priesteris|priesteru]] kārtu, kur pēdējā galu galā ņēma virsroku. Tikai 332.g. p.m.ē. persiešus no Ēģiptes padzina un viņu vietu ieņēma Maķedonijas Aleksandra karaspēks viņa ģenerāļa [[Kleomēns|Kleomēna]] (''Cleomenes of Naucratis'') vadībā. Tā kā Kleomēns bija grieķu izcelsmes Ēģiptes iedzīvotājs, Maķedonijas Aleksandrs viņu iecēla par Ēģiptes valdnieku un viņš iegāja vēsturē kā [[Ptolemajs I]] - Ptolemaju dinastijas Ēģiptes grieķu romiešu perioda aizsācējs. Šis periods ilga gandrīz 300 gadu. Šajā laikā Ptolemaju Ēģipte kļuva par izcilāko helēniskās pasaules spēku. [[Grieķija]] pārņēma ļoti daudz no Ēģiptes nenovērtējamā kultūras mantojuma. Caur Grieķiju daudzi Ēģiptes kultūras elementi vēlāk kļuva par Eiropas kultūras organisku sastāvdaļu. Atsevišķos laika posmos Ēģipte pakļāva savai kontrolei Sīriju, [[Mazāzija|Mazāziju]], [[Kipra|Kipru]], Lībiju, [[Feniķija|Feniķiju]] un citas zemes. Tas viss veda pie savstarpējas kultūras caurstrāvošanās, jeb runājot mūsdienu terminiem – [[integrācija]]s. Rezultātā veidojās tas, ko nereti apzīmē kā vienotu Vidusjūras kultūru. Tomēr vēlāko Ptolemaju dinastijas valdnieku laikos Ēģipte sāka atkal novājināties. Faraonu Ēģiptes vēsture beidzās līdz ar 30. dinastiju (380-343. g. p.m.ē.). To novājināja un pamazām sagrāva visai tipiski daudzu impēriju sabrukuma iemesli - iekšējās nesaskaņas, cīņa par varu starp vietējo aristokrātiju, ko nekavējas izmantot ārējie ienaidnieki. Taču vēl lielāka nozīme bija tam, ka, līdzīgi kā [[Mezopotāmija]]s gadījumā, Nīlas upes ielejas auglīgā zeme vairs nebija vienīgais civilizācijas attīstības, spēka un varenības avots. Uzkrājoties dažādās jomās inovācijām, attīstoties tehnoloģijām, pieaugot zināšanu un prasmju līmenim, citas tā laika civilizācijas kļuva mazāk atkarīgas no apkārtējās vides apstākļiem un to attīstības iespējas kļuva salīdzināmas ar Ēģiptes iespējām, vai pat pārsniedza tās. Tā, Ēģipte arvien vairāk nonāca strauji progresējošās [[Romas impērija]]s ietekmē, lai gan laiku pa laikam tā nokļuva arī citu iekarotāju rokās. Pēdējā Ēģiptes valdniece [[Kleopatra VII]], mēģināja izrādīt pretestību Romas impērijai gan diplomātiskiem, gan militāriem līdzekļiem. Tomēr Ēģipte bija jau pilnībā izsmēlusi savas tālākās attīstības iespējas un bija spiesta kļūt par Romas provinci. Nespējot to pārdzīvot, kā arī dažādu citu iemeslu dēļ, Kleopatra VII beidza dzīvi pašnāvībā 30.g. p.m.ē. Pēc Kleopatras nāves Ēģipte septiņus gadsimtus pēc kārtas bija Romas impērijas province. Zaudējusi savu militāro un politisko lomu Vidusjūras reģionā, Ēģipte tomēr pilnībā saglabāja savu saimniecisko nozīmi. Tā faktiski bija Romas, vēlāk arī [[Bizantija]]s maizes [[klēts]], [[darbnīca]]s ([[stikls]], [[metāls]] u.c.), impērijas labklājības un peļņas avots, vienā vārdā - ekonomiskais pamats. No tā izriet būtisks secinājums – spēcīga kādas valsts ekonomiskā bāze ne vienmēr nodrošina tai arī nemainīgu varenību un militāro spēku, pat ne lai nosargātu savu politisko neatkarību. Savukārt Roma spēja radīt jaunu, savam laikmetam efektīvāko sabiedrības organizāciju dažādās tās dzīves jomās, attiecīgi tam pielāgojot arī no Ēģiptes un citām senajām civilizācijām pārņemtās inovācijas. ==Ēģiptes civilizācijas sasniegumi== Ēģiptes agrīnās civilizācijas sasniegumi nebūt nebija tikai irigācijas būves un grandiozas celtnes. Tas bija arī augsts zinātnes un tehnikas līmenis ar plašu pielietojumu praksē. Tā, saules [[Kalendārs|kalendāru]] pirmie izgudroja [[Memfisa]]s astronomi, kurā gads sastāvēja no 365 dienām. Zināšanas [[Astronomija|astronomijā]] tika pielietotas ne tikai ūdenssaimniecības un lauku darbu regulēšanā, bet arī [[Navigācija|navigācijā]] un jaunu zemju atklāšanā. Ēģiptes [[Ārsts|ārsti]] jau tajā laikā demonstrēja augstu [[ķirurģija]]s prasmi pielietojot arī [[Antiseptika|antiseptiskos]] līdzekļus. Ēģiptes [[māksla]]s sasniegtais līmenis [[Arhitektūra|arhitektūrā]], [[Skulptūra|skulptūrā]], [[Glezniecība|glezniecībā]] ir salīdzināms ar [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Romas]] mākslu, lai gan tā bija vismaz par tūkstoš gadiem vecāka. ==Ārējās saites== [http://www.ancient-egypt.org/ Senā Ēģipte] [http://www.ancientegypt.co.uk/menu.html Senā Ēģipte Britu muzeja materiālos] [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Nepabeigti raksti]] {{Arābu līga}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Egipte]] [[als:Ägypten]] [[am:ግብፅ]] [[an:Echipto]] [[ar:مصر]] [[ast:Exipto]] [[bg:Египет]] [[br:Egipt]] [[bs:Egipat]] [[ca:Egipte]] [[cs:Egypt]] [[cy:Yr Aifft]] [[da:Ægypten]] [[de:Ägypten]] [[el:Αίγυπτος]] [[en:Egypt]] [[eo:Egiptio]] [[es:Egipto]] [[et:Egiptus]] [[eu:Egipto]] [[fa:مصر]] [[fi:Egypti]] [[fr:Égypte]] [[fy:Egypte]] [[ga:An Éigipt]] [[gd:An Eiphit]] [[gl:Exipto - مصر]] [[he:מצרים]] [[hr:Egipat]] [[ht:Ejip]] [[hu:Egyiptom]] [[ia:Egypto]] [[id:Mesir]] [[io:Egiptia]] [[is:Egyptaland]] [[it:Egitto]] [[ja:エジプト]] [[ka:ეგვიპტე]] [[ko:이집트]] [[ku:Misir]] [[kw:Ejyp]] [[la:Aegyptus]] [[lb:Egypten]] [[li:Egypte]] [[lt:Egiptas]] [[mg:Egypta]] [[mk:Египет]] [[ms:Mesir]] [[na:Egypt]] [[nap:Naggitto]] [[nds:Ägypten]] [[nl:Egypte (land)]] [[nn:Egypt]] [[no:Egypt]] [[os:Мысыр]] [[pl:Egipt]] [[ps:مصر]] [[pt:Egipto]] [[ro:Egipt]] [[ru:Египет]] [[scn:Eggittu]] [[sh:Egipat]] [[simple:Egypt]] [[sk:Egypt]] [[sl:Egipt]] [[sm:Aikupito]] [[sq:Egjipti]] [[sr:Египат]] [[sv:Egypten]] [[ta:எகிப்து]] [[th:ประเทศอียิปต์]] [[tl:Egypt]] [[tr:Mısır (ülke)]] [[ug:مىسىر]] [[uk:Єгипет]] [[ur:مصر]] [[vi:Ai Cập]] [[yi:מצרים]] [[zh:埃及]] [[zh-min-nan:Ai-ki̍p]] 1873 11485 2004-11-21T13:55:49Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1874 11486 2004-11-21T13:56:05Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1875 11487 2004-11-21T13:56:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1876 49862 2006-06-10T15:45:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ئېفىئوپىيە]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ityop'iya Federalawi Demokrasiyawi Ripeblik'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Etiopija karogs.png|125px|Etiopijas Federatīvās Demokrātiskās Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Etiopija gerbonis.png|125px|Etiopijas Federatīvās Demokrātiskās Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Etiopijas Federatīvās Demokrātiskās Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Etiopijas Federatīvās Demokrātiskās Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Etiopija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[amhariešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Adisabeba]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Adisabeba]]<br>[[Dire Dava]]<br>[[Nazreta]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Džirms Volde-Džordžiss]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Meless Zenavi]] <tr><td>[[Platība]]<td>1,127,127 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>67 673 031<br/>60/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Viena no vecākajām valstīm pasaulē (ap 1.gs) <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Etiopijas birs]]/ETB <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Whedefit Gesgeshi Woude Henate Ethiopia]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.ET <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+251 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Ethiopië]] [[am:ኢትዮጵያ]] [[an:Etiopia]] [[ar:إثيوبيا]] [[ast:Etiopía]] [[bg:Етиопия]] [[bs:Etiopija]] [[ca:Etiòpia]] [[cs:Etiopie]] [[cy:Ethiopia]] [[da:Etiopien]] [[de:Äthiopien]] [[el:Αιθιοπία]] [[en:Ethiopia]] [[eo:Etiopio]] [[es:Etiopía]] [[et:Etioopia]] [[eu:Etiopia]] [[fa:اتیوپی]] [[fi:Etiopia]] [[fr:Éthiopie]] [[frp:Ètiopie]] [[gl:Etiopía - Ityop'iya]] [[he:אתיופיה]] [[hr:Etiopija]] [[ht:Etyopi]] [[hu:Etiópia]] [[ia:Ethiopia]] [[id:Ethiopia]] [[io:Etiopia]] [[is:Eþíópía]] [[it:Etiopia]] [[ja:エチオピア]] [[kg:Itiopia]] [[ko:에티오피아]] [[kw:Ethiopi]] [[la:Aethiopia]] [[li:Ethiopië]] [[lt:Etiopija]] [[mg:Etiopia]] [[mk:Етиопија]] [[ms:Habsyah]] [[na:Ethiopia]] [[nds:Äthiopien]] [[nl:Ethiopië]] [[nn:Etiopia]] [[no:Etiopia]] [[oc:Etiopia]] [[pl:Etiopia]] [[ps:اېتوپيا]] [[pt:Etiópia]] [[rm:Etiopia]] [[ro:Etiopia]] [[ru:Эфиопия]] [[sa:ईथ्योपिया]] [[scn:Etiopia]] [[sh:Etiopija]] [[simple:Ethiopia]] [[sk:Etiópia]] [[sl:Etiopija]] [[sq:Etiopia]] [[sr:Етиопија]] [[sv:Etiopien]] [[sw:Ethiopia]] [[th:ประเทศเอธิโอเปีย]] [[tl:Ethiopia]] [[tr:Etiyopya]] [[ug:ئېفىئوپىيە]] [[uk:Ефіопія]] [[vi:Ethiopia]] [[zh:埃塞俄比亚]] [[zh-min-nan:Ityop'iya]] 1877 11489 2004-11-21T14:07:58Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1878 11490 2004-11-21T14:08:20Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1879 11491 2004-11-21T14:08:48Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1880 52700 2006-07-01T03:31:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Eritrea]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Hagere Ertra'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Eritreja karogs.png|125px|Eritrejas Valsts karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Eritreja gerbonis.png|125px|Eritrejas Valsts ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Eritrejas Valsts karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Eritrejas Valsts ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Eritreja vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[tigraju valoda]]<br>[[arābu valoda]]<br>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Asmara]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Asmara]]<br>[[Aseba]]<br>[[Kerena]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Jesaja Afeverks]] <tr><td>[[Platība]]<td>121 320 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2002)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>4 298 269<br/>37/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Etiopija|Etiopijas]] 1993.gada 24.maijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Eritrejas nakfa]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Ertra, Ertra, Ertra]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.ER <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+291 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Eritrea]] [[am:ኤርትራ]] [[an:Eritrea]] [[ang:Eritrea]] [[ar:إريتريا]] [[ast:Eritrea]] [[be:Эрытрэя]] [[bg:Еритрея]] [[bs:Eritreja]] [[ca:Eritrea]] [[cs:Eritrea]] [[da:Eritrea]] [[de:Eritrea]] [[el:Ερυθραία]] [[en:Eritrea]] [[eo:Eritreo]] [[es:Eritrea]] [[et:Eritrea]] [[eu:Eritrea]] [[fa:اریتره]] [[fi:Eritrea]] [[fr:Érythrée]] [[gd:Eritrea]] [[gl:Eritrea - ኤርትራ]] [[he:אריתריאה]] [[hr:Eritreja]] [[ht:Eritre]] [[hu:Eritrea]] [[ia:Eritrea]] [[id:Eritrea]] [[io:Eritrea]] [[is:Erítrea]] [[it:Eritrea]] [[ja:エリトリア]] [[ko:에리트레아]] [[ku:Erître]] [[kw:Eritrea]] [[la:Erythraea]] [[li:Eritrea]] [[lt:Eritrėja]] [[mk:Еритреја]] [[ms:Eritrea]] [[na:Eritrea]] [[nds:Eritrea]] [[nl:Eritrea]] [[nn:Eritrea]] [[no:Eritrea]] [[oc:Eritrèa]] [[pl:Erytrea]] [[ps:اېرېتېريا]] [[pt:Eritreia]] [[ro:Eritreea]] [[ru:Эритрея]] [[sa:एरिट्रिया]] [[sh:Eritreja]] [[simple:Eritrea]] [[sk:Eritrea]] [[sl:Eritreja]] [[sq:Eritrea]] [[sr:Еритреја]] [[sv:Eritrea]] [[sw:Eritrea]] [[ti:ኤርትራ]] [[tl:Eritrea]] [[tr:Eritre]] [[ug:ئېرىترىيە]] [[uk:Еритрея]] [[vi:Eritrea]] [[zh:厄立特里亚]] [[zh-min-nan:Eritrea]] 1881 11493 2004-11-21T14:20:13Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1882 11494 2004-11-21T14:20:27Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1883 11495 2004-11-21T14:20:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1884 52566 2006-06-30T10:11:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:گینه استوایی]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de Guinea Ecuatorial<br>République de la Guinée Équatoriale'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Ekvatoriala Gvineja karogs.png|125px|Ekvatoriālās Gvinejas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Ekvatoriala Gvineja gerbonis.png|125px|Ekvatoriālās Gvinejas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Ekvatoriālās Gvinejas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Ekvatoriālās Gvinejas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Ekvatoriala Gvineja vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[spāņu valoda]]<br>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Malabo]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Malabo]]<br>[[Bata]]<br>[[Mbini]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Teodors Objangs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Miguels Boriko]] <tr><td>[[Platība]]<td>28 051 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>523 200<br/>16,9/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1968.gada 12.oktobrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Centrālāfrikas franks]]/XAF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Caminemos pisando las sendas]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GQ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+240 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Ekwatoriaal-Guinee]] [[an:Guinea Ecuatorial]] [[ar:غينيا الاستوائية]] [[bg:Екваториална Гвинея]] [[bs:Ekvatorijalna Gvineja]] [[ca:Guinea Equatorial]] [[cs:Rovníková Guinea]] [[da:Ækvatorialguinea]] [[de:Äquatorialguinea]] [[el:Ισημερινή Γουινέα]] [[en:Equatorial Guinea]] [[eo:Ekvatora Gvineo]] [[es:Guinea Ecuatorial]] [[et:Ekvatoriaal-Guinea]] [[fa:گینه استوایی]] [[fi:Päiväntasaajan Guinea]] [[fr:Guinée équatoriale]] [[gl:Guinea Ecuatorial]] [[he:גינאה המשוונית]] [[hr:Ekvatorska Gvineja]] [[hu:Egyenlítői-Guinea]] [[id:Guinea Khatulistiwa]] [[io:Equatorala Guinea]] [[is:Miðbaugs-Gínea]] [[it:Guinea Equatoriale]] [[ja:赤道ギニア]] [[ko:적도 기니]] [[kw:Gyni Ekwadoriel]] [[la:Guinea Aequatorensis]] [[li:Equatoriaal Guinee]] [[lt:Pusiaujo Gvinėja]] [[mk:Екваторска Гвинеја]] [[ms:Guinea Khatulistiwa]] [[nds:Äquatoriaal-Guinea]] [[nl:Equatoriaal-Guinea]] [[nn:Ekvatorial-Guinea]] [[no:Ekvatorial-Guinea]] [[oc:Guinèa Eqüatoriala]] [[pl:Gwinea Równikowa]] [[ps:اېکواټوريال ګوينا]] [[pt:Guiné Equatorial]] [[ro:Guineea Ecuatorială]] [[ru:Экваториальная Гвинея]] [[sh:Ekvatorska Gvineja]] [[simple:Equatorial Guinea]] [[sk:Rovníková Guinea]] [[sl:Ekvatorialna Gvineja]] [[sq:Guineja Ekuatoriale]] [[sr:Екваторијална Гвинеја]] [[sv:Ekvatorialguinea]] [[tl:Equatorial Guinea]] [[tr:Ekvator Ginesi]] [[ug:ئېكۋاتور گۋىنىيىسى]] [[uk:Екваторіальна Гвінея]] [[vi:Guinea Xích Đạo]] [[zh:赤道几内亚]] [[zh-min-nan:Chhiah-tō Guinea]] 1885 11497 2004-11-21T14:29:36Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1886 11498 2004-11-21T14:30:02Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1887 11499 2004-11-21T14:30:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1888 49855 2006-06-10T15:13:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Ekuador]], [[ug:ئېكۋادور]] '''Ekvadoras Republika''' ([[spāņu valoda|spāniski]] ''República del Ecuador'') ir vidēji attīstīta daudznacionāla (vietējā izpratnē) valsts [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] rietumos - [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrastē. Ziemeļos tā robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], dienvidos ar [[Peru]], bet no rietumiem to apskalo [[Klusais okeāns]]. '''Ekvadorai''' pieder [[Galapagu salas]], kas atrodas Klusajā okeānā apmēram 1000 km no cietzemes. Pazīstama ar saviem lauksaimniecības produktiem ([[banānkoks|banāni]]). [[nafta|Naftas]] ieguves valsts. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República del Ecuador'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Ekvadora karogs.png|125px|Ekvadoras Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Ekvadora gerbonis.png|125px|Ekvadoras Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Ekvadoras Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Ekvadoras Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Ekvadora vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Kito]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Gvajakila]]<br>[[Kito]]<br>[[Kuenka]] <tr><td>[[Ekvadoras prezidents|Prezidents]]<td>[[Alfredo Palasio]] <tr><td>Platība<td>283 560 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>12 664 700<br/>36/km&sup2; <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[Ekvadoras metisi]] - 65%<br>[[indiāņi]] - 25%<br>[[kreoli]] - 7% <tr><td>Reliģija<td>[[katoļi]] <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1822.gada 24.maijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ASV dolārs]]/USD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -5 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Salve, Oh Patria]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.EC <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+593 </table> ==Administratīvais iedalījums== '''Ekvadora''' administratīvi iedalās 22 provincēs (''provincia''). Skat. [[Ekvadoras administratīvais iedalījums]]. [[Category:Valstis]] [[af:Ecuador]] [[an:Ecuador]] [[ar:إكوادور]] [[ast:Ecuador]] [[be:Эквадор]] [[bg:Еквадор]] [[bs:Ekvador]] [[ca:Equador]] [[cs:Ekvádor]] [[da:Ecuador]] [[de:Ecuador]] [[el:Ισημερινός (Ecuador)]] [[en:Ecuador]] [[eo:Ekvadoro]] [[es:Ecuador]] [[et:Ecuador]] [[eu:Ekuador]] [[fa:اکوادور]] [[fi:Ecuador]] [[fr:Équateur (pays)]] [[ga:Eacuadór]] [[gl:Ecuador]] [[he:אקוודור]] [[hr:Ekvador]] [[ht:Ekwatè]] [[hu:Ecuador]] [[ia:Ecuador]] [[id:Ekuador]] [[io:Equador]] [[is:Ekvador]] [[it:Ecuador]] [[ja:エクアドル]] [[ko:에콰도르]] [[kw:Pow Ekwadorel]] [[la:Aequatoria]] [[lt:Ekvadoras]] [[mk:Еквадор]] [[ms:Ecuador]] [[na:Ekwador]] [[nds:Ecuador]] [[nl:Ecuador]] [[nn:Ecuador]] [[no:Ecuador]] [[oc:Eqüator (país)]] [[os:Эквадор]] [[pl:Ekwador]] [[ps:اېکوادور]] [[pt:Equador]] [[qu:Ikwadur]] [[ro:Ecuador]] [[ru:Эквадор]] [[sa:एक्वाडोर]] [[sh:Ekvador]] [[simple:Ecuador]] [[sk:Ekvádor]] [[sl:Ekvador]] [[sq:Ekuadori]] [[sr:Еквадор]] [[sv:Ecuador]] [[tet:Ekuadór]] [[th:ประเทศเอกวาดอร์]] [[tl:Ecuador]] [[tr:Ekvador]] [[ug:ئېكۋادور]] [[uk:Еквадор]] [[vi:Ecuador]] [[yi:עקוואדאר]] [[zh:厄瓜多尔]] [[zh-min-nan:Ecuador]] 1889 11501 2004-11-21T14:41:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1890 11502 2004-11-21T14:42:03Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1891 11503 2004-11-21T14:42:18Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1892 51427 2006-06-20T11:19:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:جىبۇتى]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''جمهورية جيبوتي<br>Jumhuriyaa Jibuti<br>République de Djibouti'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Dzibuti karogs.png|125px|Džibuti Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Dzibuti gerbonis.png|125px|Džibuti Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Džibuti Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Džibuti Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Dzibuti vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[arābu valoda]]<br>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Džibuti (pilsēta)]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Džibuti (pilsēta)]]<br>[[Alisabije]]<br>[[Tadžura]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Izmaīls Omārs Gvelehs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Dileita Mohameds Dileita]] <tr><td>[[Platība]]<td>23 000 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>768 200<br/>21/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1977.gada 27.jūnijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Džibuti franks]]/DJF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Karoga dziesma]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.DJ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+253 </table> {{Arābu līga}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[am:ጅቡቲ]] [[an:Yibuti]] [[ar:جيبوتي]] [[bg:Джибути]] [[bn:জিবুতি]] [[bs:Džibuti]] [[ca:Djibouti]] [[cs:Džibutsko]] [[da:Djibouti]] [[de:Dschibuti]] [[en:Djibouti]] [[eo:Ĝibutio]] [[es:Yibuti]] [[et:Djibouti]] [[eu:Djibuti]] [[fa:جیبوتی]] [[fi:Djibouti]] [[fr:Djibouti]] [[gl:Xibutí - Djibouti]] [[he:ג'יבוטי]] [[hi:जिबूती]] [[hr:Džibuti]] [[ht:Djibouti (peyi)]] [[hu:Dzsibuti]] [[ia:Djibouti]] [[id:Djibouti]] [[io:Djibouti]] [[is:Djíbútí]] [[it:Gibuti]] [[ja:ジブチ]] [[ko:지부티]] [[kw:Jibouti]] [[la:Dzibutum]] [[li:Djiboeti]] [[lt:Džibutis]] [[ms:Djibouti]] [[na:Djibouti]] [[nds:Dschibuti]] [[nl:Djibouti (land)]] [[nn:Djibouti]] [[no:Djibouti]] [[oc:Djiboti]] [[os:Джибути]] [[pl:Dżibuti]] [[ps:جېبوتي]] [[pt:Djibouti]] [[ro:Djibouti]] [[ru:Джибути]] [[simple:Djibouti]] [[sk:Džibutsko]] [[sl:Džibuti]] [[sq:Xhibuti]] [[sr:Џибути]] [[sv:Djibouti]] [[sw:Djibouti]] [[th:ประเทศจิบูตี]] [[tl:Djibouti]] [[tr:Cibuti]] [[ug:جىبۇتى]] [[uk:Джибуті]] [[vi:Djibouti]] [[zh:吉布提]] [[zh-min-nan:Djibouti]] 1893 11505 2004-11-21T15:00:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1894 11506 2004-11-21T15:01:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1895 11507 2004-11-21T15:00:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1896 51435 2006-06-20T12:00:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[br:Republik Dominikan]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República Dominicana'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Dominikana karogs.png|125px|Dominikanas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Dominikana gerbonis.png|125px|Dominikanas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Dominikanas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Dominikanas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Dominikana vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Santodomingo]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Santodomingo]]<br>[[Santjago]]<br>[[Laromana]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Leonels Fernandess]] <tr><td>[[Platība]]<td>48 730 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>8 545 300<br/>139,5/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Haiti]] 1844.gada 27.februārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Dominikanas peso]]/DOP <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Quisqueyanos valientes]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.DO <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1-809, +1-829 </table> [[Category:Valstis]] [[an:Republica Dominicana]] [[bg:Доминиканска република]] [[bn:ডোমিনিকান প্রজাতন্ত্র]] [[br:Republik Dominikan]] [[bs:Dominikanska Republika]] [[ca:República Dominicana]] [[cs:Dominikánská republika]] [[da:Dominikanske Republik]] [[de:Dominikanische Republik]] [[el:Δομινικανή Δημοκρατία]] [[en:Dominican Republic]] [[eo:Domingo]] [[es:República Dominicana]] [[et:Dominikaani Vabariik]] [[eu:Dominikar Errepublika]] [[fa:جمهوری دومینیکن]] [[fi:Dominikaaninen tasavalta]] [[fr:République dominicaine]] [[ga:An Phoblacht Dhoiminiceach]] [[gl:República Dominicana]] [[he:הרפובליקה הדומיניקנית]] [[hr:Dominikanska Republika]] [[ht:Repiblik dominikàn]] [[hu:Dominikai Köztársaság]] [[ia:Republica Dominican]] [[id:Republik Dominika]] [[io:Dominikana Republiko]] [[is:Dóminíska lýðveldið]] [[it:Repubblica Dominicana]] [[ja:ドミニカ共和国]] [[ka:დომინიკელთა რესპუბლიკა]] [[ko:도미니카 공화국]] [[kw:Repoblek Dhominikanek]] [[lt:Dominikos Respublika]] [[mk:Доминиканска Република]] [[mr:डॉमिनिकन प्रजासत्ताक]] [[ms:Republik Dominican]] [[na:Republik Dominica]] [[nds:Dominikaansche Republiek]] [[nl:Dominicaanse Republiek]] [[nn:Den dominikanske republikken]] [[no:Den dominikanske republikk]] [[oc:Republica Dominicana]] [[pl:Dominikana]] [[ps:ډومنيکان جمهوريت]] [[pt:República Dominicana]] [[ro:Republica Dominicană]] [[ru:Доминиканская Республика]] [[sh:Dominikanska Republika]] [[simple:Dominican Republic]] [[sk:Dominikánska republika]] [[sl:Dominikanska republika]] [[sq:Republika Domenikane]] [[sr:Доминиканска Република]] [[sv:Dominikanska republiken]] [[th:สาธารณรัฐโดมินิกัน]] [[tl:Dominican Republic]] [[tr:Dominik Cumhuriyeti]] [[ug:دومىنىكا]] [[uk:Домініканська Республіка]] [[vi:Cộng hoà Dominicana]] [[zh:多明尼加共和國]] [[zh-min-nan:Dominic Kiōng-hô-kok]] 1897 11509 2004-11-21T15:09:07Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1898 11510 2004-11-21T15:09:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1899 11511 2004-11-21T15:09:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1900 29481 2006-02-07T12:27:17Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 201.0.66.116 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Commonwealth of Dominica'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Dominika karogs.png|125px|Dominikas Savienības karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Dominika gerbonis.png|125px|Dominikas Savienības ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Dominikas Savienības karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Dominikas Savienības ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Dominika vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Rozo]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Nikolass Liverpūls]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Rūzvelts Skerits]] <tr><td>[[Platība]]<td>754 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>70 400<br/>92,8/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1978.gada 3.novembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Austrumkarību dolārs]]/XCD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Isle of Beauty, Isle of Splendour]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.DM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1-767 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[bn:ডোমিন্‌ইকা]] [[id:Dominika]] [[ca:Dominica]] [[cs:Dominika]] [[da:Dominica]] [[de:Dominica]] [[en:Dominica]] [[eo:Dominiko]] [[es:Dominica]] [[et:Dominica]] [[fi:Dominica]] [[fr:Dominique (pays)]] [[gl:Dominica]] [[he:דומיניקה]] [[hr:Dominika]] [[ia:Dominica (pais)]] [[io:Dominika]] [[it:Dominica]] [[ja:ドミニカ国]] [[ko:도미니카]] [[lt:Dominika]] [[ms:Dominica]] [[na:Dominica]] [[nds:Dominica]] [[nl:Dominica]] [[no:Dominica]] [[oc:Dominica]] [[pl:Dominika (państwo)]] [[pt:Dominica]] [[ro:Dominica]] [[ru:Доминика]] [[simple:Dominica]] [[sl:Dominika]] [[sq:Domenika]] [[sv:Dominica]] [[uk:Домініка]] [[zh:多米尼克]] [[zh-min-nan:Dominica]] 1901 11513 2004-11-21T15:24:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1902 11514 2004-11-21T15:25:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1903 11515 2004-11-21T15:25:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1904 52458 2006-06-29T18:33:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Hego Korea]], [[sw:Jamhuri ya Korea]] '''Korejas Republika''' ([[korejiešu valoda|korejiski]] 대한 민국 ''(Daehan Minguk)'' ) ir augsti attīstīta mononacionāla valsts Āzijas austrumos [[Korejas pussala|Korejas pussalā]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]], no austrumiem to apskalo [[Japāņu jūra]], dienvidos ir [[Korejas šaurums]], bet no rietumiem to apskalo [[Dzeltenā jūra]]. Visā pasaulē ir pazīstami tādi '''Dienvidkorejas''' kompāniju zīmoli kā [[Hyundai]], [[LG]] un [[Samsung]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''대한 민국<br>Daehan Minguk'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Dienvidkoreja karogs.png|125px|Korejas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Dienvidkoreja gerbonis.png|125px|Korejas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Korejas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Korejas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Dienvidkoreja vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[prezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>2,0 - brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,888 (28.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>17 908 USD (2003) - 31.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[korejiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Seula]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Seula]]<br>[[Pusana]]<br>[[Tegu]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Ro Mū Hjuns]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Lī Hē Čans]] <tr><td>Platība<td>99 274 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004) <td> 49 131 700 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[korejieši]] <tr><td>[[Reliģija]]<td>nereliģiozi - 35%<br>[[kristietība]] - 32%<br>[[budisms]] - 24% <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Japāna|Japānas]] 1945.gada 15.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Dienvidkorejas vons]]/KRW <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +9 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.KR <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+82 </table> [[Category:Valstis]] [[af:Suid-Korea]] [[am:ደቡብ ኮርያ]] [[an:Corea d'o Sur]] [[ar:كوريا الجنوبية]] [[ast:Corea del Sur]] [[az:Koreya Respublikası]] [[bg:Южна Корея]] [[bs:Južna Koreja]] [[ca:Corea del Sud]] [[chr:ᎤᎦᎾᏭ ᎢᏗᎵ ᎪᎴᎠ]] [[cs:Jižní Korea]] [[cy:De Corea]] [[da:Sydkorea]] [[de:Südkorea]] [[el:Νότια Κορέα]] [[en:South Korea]] [[eo:Sud-Koreio]] [[es:Corea del Sur]] [[et:Lõuna-Korea]] [[eu:Hego Korea]] [[fa:کره جنوبی]] [[fi:Etelä-Korea]] [[fr:Corée du Sud]] [[gl:Corea do Sur - 한국]] [[he:דרום קוריאה]] [[hi:दक्षिण कोरिया]] [[hr:Južna Koreja]] [[ht:Kore disid]] [[hu:Koreai Köztársaság]] [[id:Korea Selatan]] [[io:Sud-Korea]] [[is:Suður-Kórea]] [[it:Corea del Sud]] [[ja:大韓民国]] [[ka:სამხრეთი კორეა]] [[km:កូរេ (ត្បូង)]] [[ko:대한민국]] [[kw:Korea Dheghow]] [[la:Respublica Coreae]] [[li:Zuud-Korea]] [[lt:Pietų Korėja]] [[mo:Корея де Суд]] [[ms:Korea Selatan]] [[mt:Korea t'Isfel]] [[nds:Süüdkorea]] [[nl:Zuid-Korea]] [[nn:Sør-Korea]] [[no:Sør-Korea]] [[oc:Corèa del Sud]] [[pl:Korea Południowa]] [[pt:Coreia do Sul]] [[ro:Coreea de Sud]] [[ru:Республика Корея]] [[scn:Corea dû Sud]] [[se:Mátta-Korea]] [[sh:Južna Koreja]] [[simple:South Korea]] [[sk:Kórejská republika]] [[sl:Južna Koreja]] [[sq:Korea Jugore]] [[sr:Јужна Кореја]] [[sv:Sydkorea]] [[sw:Jamhuri ya Korea]] [[ta:தென்கொரியா]] [[th:ประเทศเกาหลีใต้]] [[tl:Timog Korea]] [[tpi:Saut Korea]] [[tr:Kore Cumhuriyeti]] [[uk:Південна Корея]] [[vi:Hàn Quốc]] [[war:Salatan nga Korea]] [[zh:大韩民国]] [[zh-min-nan:Hân-kok]] [[zh-yue:大韓民國]] 1905 11517 2004-11-21T17:48:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1906 11518 2004-11-21T17:49:12Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1907 11519 2004-11-21T17:49:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1908 47161 2006-05-22T23:00:25Z Knakts 848 +kategorija Dienvidāfrika ir modernās industrijas valsts Āfrikā. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republic of South Africa<br>Republiek van Suid-Afrika<br>IRiphabliki yaseNingizimu Afrika'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Dienvidafrika karogs.png|125px|Dienvidāfrikas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Dienvidafrika gerbonis.png|125px|Dienvidāfrikas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Dienvidāfrikas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Dienvidāfrikas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Dienvidafrika vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[afrikandu valoda]]<br>[[angļu valoda]]<br>[[zulu valoda]]<br> [[kosu valoda]] <br> [[cvanu valoda]] <br> [[sutu valoda]] <br> [[svazu valoda]] <br> [[congu valoda]] <br> [[ndebelu valoda]] <br> [[ziemeļsutu valoda]] <br> [[vendu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Pretorija]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Keiptauna]]<br>[[Durbana]]<br>[[Johannesburga]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Tabo Mbeki]] <tr><td>[[Platība]]<td>1 219 912 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>47 556 900<br/>36/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1961.gada 31.maijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Dienvidāfrikas rands]]/ZAR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Nkosi Sikelel' iAfrika]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.ZA <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+27 </table> DĀR iegūst 45% Āfrikas derīgo izrakteņu. Labi attīstīta kalnrūpniecība (nozare, kas nodarbojas ar derīgo izrakteņu ieguvi un to pārstrādi), mašīnbūve, kā arī vieglā un pārtikas rūpniecība. Valstī ir lielas akmeņogu atradnes, kas nodrošina 90% no nepieciešamā kurināmā. Pasaules mēroga nozīme ir reto un stratēģisko izejvielu atradnēm (mangāns, hroms,vanādijs, cirkonijs u.c.) Urānu izmanto atomelektrostacijas, platīnu - automobīļu būvē. DĀR atrodas vienas no pasaules lielākajām dimantu atradnēm. Daudzu pasaules valstu rūpniecība ir atkarīga no Dienvidāfrikas izejvielām. Reti kurai valstij ir tik lielas zelta atradnes. Tā ieguve ir sarežģīta. Šahtas atrodas pat līdz 4000 metru dziļumā, kur temperatūra pārsniedz +30 C un tāpēc ir grūti elpot. Zeltu saturošo rūdu paceļ virszemē un izskalo no tās zeltu. No vienas tonnas rūdas iegūst tikai 5 gramus zelta. Līdzās daudzveidīgajai rūpniecībai un lauksaimniecībai valstī pastāv vairāki nacionālie parki, kuros tiek aizsargāta krāšņa Āfrikas daba. Pasaulslavens ir [[Krīgera nacionālais parks]], kas dibināts 1898. gadā. Katru gadu to apmeklē apmēram pusmiljons tūristu no visas pasaules. {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Āfrikas valstis]] [[Category:valstis]] [[af:Suid-Afrika]] [[am:ደቡብ አፍሪካ]] [[an:Surafrica]] [[ang:Sūðafrica]] [[ar:جنوب أفريقيا]] [[ast:República Surafricana]] [[bg:Южноафриканска република]] [[bs:Južna Afrika]] [[ca:Sud-àfrica]] [[cs:Jihoafrická republika]] [[cy:De Affrica]] [[da:Sydafrika]] [[de:Südafrika]] [[el:Νότια Αφρική]] [[en:South Africa]] [[eo:Sud-Afriko]] [[es:Sudáfrica]] [[et:Lõuna-Aafrika Vabariik]] [[fa:آفریقای جنوبی]] [[fi:Etelä-Afrikka]] [[fr:Afrique du Sud]] [[frp:Africa du Sud]] [[ga:An Afraic Theas]] [[gd:Afraga a Deas]] [[gl:Sudáfrica - Ningizimu Afrika]] [[he:דרום אפריקה]] [[hi:दक्षिण अफ्रीका]] [[hr:Južnoafrička Republika]] [[ht:Afrik Disid]] [[hu:Dél-afrikai Köztársaság]] [[ia:Africa del Sud]] [[id:Afrika Selatan]] [[io:Sud-Afrika]] [[is:Suður-Afríka]] [[it:Sudafrica]] [[ja:南アフリカ共和国]] [[ka:სამხრეთ აფრიკის რესპუბლიკა]] [[ko:남아프리카 공화국]] [[ks:दक्षिण अफ्रीका]] [[kw:Afrika Dheghow]] [[la:Africa Australis]] [[lb:Südafrika]] [[li:Zuud-Afrika]] [[lt:Pietų Afrikos Respublika]] [[mi:Awherika ki te Tonga]] [[mk:Јужна Африка]] [[ms:Afrika Selatan]] [[nds:Süüdafrika]] [[nl:Zuid-Afrika]] [[nn:Sør-Afrika]] [[no:Sør-Afrika]] [[oc:Africa del Sud]] [[pl:Republika Południowej Afryki]] [[pt:África do Sul]] [[rm:Africa dal Sid]] [[ro:Africa de Sud]] [[ru:Южно-Африканская Республика]] [[sa:दक्षिण अफ्रीका]] [[scn:Àfrica dû Sud]] [[sh:Južna Afrika]] [[simple:South Africa]] [[sk:Južná Afrika (štát)]] [[sl:Južna Afrika]] [[sq:Afrika e Jugut]] [[sr:Јужноафричка Република]] [[sv:Sydafrika]] [[th:ประเทศแอฟริกาใต้]] [[tl:Timog Aprika]] [[tn:Aferika Borwa]] [[tpi:Saut Aprika]] [[tr:Güney Afrika Cumhuriyeti]] [[uk:Південно-Африканська Республіка]] [[vi:Cộng hòa Nam Phi]] [[zh:南非]] [[zh-min-nan:Lâm-hui-kok]] [[zu:IRiphabliki yaseNingizimu Afrika]] 1909 11521 2004-11-21T19:21:27Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1910 11522 2004-11-21T19:21:46Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1911 11523 2004-11-21T19:21:59Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1912 48537 2006-05-31T11:10:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:دانىيە]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kongeriget Danmark'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Danija karogs.png|125px|Dānijas Karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Danija gerbonis.png|125px|Dānijas Karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Dānijas Karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Dānijas Karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Danija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[dāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Kopenhāgena]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Kopenhāgena]]<br>[[Orhūsa]]<br>[[Odense]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Margrēte II]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Anderss Fogts Rasmusens]] <tr><td>[[Platība]]<td>43 094 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>5 397 600<br/>125/km&sup2; <tr><td>Rašanās<td>ap 980.gadu <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Dānijas krona]]/DDK <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Der er et Yndigt Land]] (valsts) [[Kong Kristian]] (karaliskā) <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.DK <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+45 </table> ====Skat. arī==== *[[Dānijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[Category:Dānija|*]] [[Category:Skandināvija]] {{Link FA|vi}} [[af:Denemarke]] [[als:Dänemark]] [[an:Dinamarca]] [[ang:Denemearc]] [[ar:دانمارك]] [[ast:Dinamarca]] [[be:Данія]] [[bg:Дания]] [[bn:ডেনমার্ক]] [[br:Danmark]] [[bs:Danska]] [[ca:Dinamarca]] [[cs:Dánsko]] [[csb:Dëńskô]] [[cv:Дани]] [[cy:Denmarc]] [[da:Danmark]] [[de:Dänemark]] [[el:Δανία]] [[en:Denmark]] [[eo:Danio]] [[es:Dinamarca]] [[et:Taani]] [[eu:Danimarka]] [[fa:دانمارک]] [[fi:Tanska]] [[fiu-vro:Taani]] [[fo:Danmark]] [[fr:Danemark]] [[fy:Denemark]] [[ga:An Danmhairg]] [[gd:An Danmhairg]] [[gl:Dinamarca - Danmark]] [[he:דנמרק]] [[hi:डेनमार्क]] [[hr:Danska]] [[ht:Dànmak]] [[hu:Dánia]] [[hy:Դանիա]] [[ia:Danmark]] [[id:Denmark]] [[io:Dania]] [[is:Danmörk]] [[it:Danimarca]] [[ja:デンマーク]] [[ka:დანია]] [[ko:덴마크]] [[ks:Ḍēnamārka]] [[ku:Danîmarka]] [[kw:Danmark]] [[la:Dania]] [[li:Daenemark]] [[lt:Danija]] [[mk:Данска]] [[ms:Denmark]] [[na:Denmark]] [[nds:Däänmark]] [[nds-nl:Denmaark]] [[nl:Denemarken]] [[nn:Danmark]] [[no:Danmark]] [[nrm:Dannemar]] [[oc:Danemarc]] [[os:Дани]] [[pdc:Denemarrick]] [[pl:Dania]] [[ps:ډېنمارک]] [[pt:Dinamarca]] [[ro:Danemarca]] [[ru:Дания]] [[sa:डेनमार्क]] [[se:Dánmárku]] [[simple:Denmark]] [[sk:Dánsko]] [[sl:Danska]] [[sq:Danimarka]] [[sr:Данска]] [[sv:Danmark]] [[ta:டென்மார்க்]] [[th:ประเทศเดนมาร์ก]] [[tl:Denmark]] [[tr:Danimarka]] [[ug:دانىيە]] [[uk:Данія]] [[vi:Đan Mạch]] [[vo:Danän]] [[yi:דענמארק]] [[zh:丹麦]] [[zh-min-nan:Dan-kok]] 1913 11525 2004-11-21T19:36:23Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1914 49691 2006-06-09T16:36:26Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.31.13|81.198.31.13]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens no en.wiki 1915 11527 2004-11-21T19:38:05Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1916 50413 2006-06-13T10:02:53Z YurikBot 213 robot Adding: az, eu, fa, ta, ug <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de Chile'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Cile karogs.png|125px|Čīles Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Cile gerbonis.png|125px|Čīles Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Čīles Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Čīles Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Cile vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Santjago]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Santjago]]<br>[[Valparaiso]]<br>[[Antofagasta]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Mišele Bačelete]]<br>(''Michelle Bachelet'') <tr><td>[[Platība]]<td>756 950 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>15 482 300<br/>20/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1818. gada 12.februārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Čīles peso]]/CLP <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Puro, Chile, es tu cielo azulado]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CL <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+56 </table> [[Image:Ci-map.png|300px]] [[Category:Čīle]] [[af:Chili]] [[an:Chile]] [[ar:شيلي]] [[ast:Chile]] [[az:Çili]] [[be:Чылі]] [[bg:Чили]] [[bn:চিলি]] [[ca:Xile]] [[cs:Chile]] [[cy:Chile]] [[da:Chile]] [[de:Chile]] [[el:Χιλή]] [[en:Chile]] [[eo:Ĉilio]] [[es:Chile]] [[et:Tšiili]] [[eu:Txile]] [[fa:شیلی]] [[fi:Chile]] [[fiu-vro:Tsiili]] [[fr:Chili]] [[ga:An tSile]] [[gl:Chile]] [[he:צ'ילה]] [[hi:चिली]] [[hr:Čile]] [[ht:Chili]] [[hu:Chile]] [[ia:Chile]] [[id:Chili]] [[io:Chili]] [[is:Chile]] [[it:Cile]] [[ja:チリ]] [[ka:ჩილე]] [[ko:칠레]] [[ks:Cilē]] [[kw:Chile]] [[la:Chilia]] [[lad:Chile]] [[lt:Čilė]] [[mk:Чиле]] [[ms:Chile]] [[na:Chile]] [[nds:Chile]] [[nl:Chili]] [[nn:Chile]] [[no:Chile]] [[oc:Chile]] [[pl:Chile]] [[ps:چېلي]] [[pt:Chile]] [[qu:Chili]] [[ro:Chile]] [[ru:Чили]] [[sa:चिले]] [[scn:Cili]] [[sh:Čile]] [[simple:Chile]] [[sk:Čile]] [[sl:Čile]] [[sq:Kili]] [[sr:Чиле]] [[sv:Chile]] [[ta:சிலி]] [[tet:Xile]] [[th:ประเทศชิลี]] [[tl:Chile]] [[tr:Şili]] [[ug:چىلى]] [[uk:Чилі]] [[vi:Chile]] [[yi:טשילע]] [[zh:智利]] [[zh-min-nan:Chile]] 1917 30446 2006-02-16T18:46:09Z Mormegil 626 {{NowCommons|Image:Coat of arms of the Czech Republic.png}} no en.wiki {{NowCommons|Image:Coat of arms of the Czech Republic.png}} 1918 30448 2006-02-16T18:47:50Z Mormegil 626 {{NowCommons|Image:Flag of the Czech Republic.svg}} no en.wiki {{NowCommons|Image:Flag of the Czech Republic.svg}} 1919 11531 2004-11-21T19:47:46Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1920 52388 2006-06-29T11:03:52Z 130.232.129.242 /* Prāgas pavasaris */ deleted from commons '''Čehijas republika''' ([[čehu valoda|čehiski]] ''Česká republika'') ir augsti attīstīta mononacionāla valsts [[Eiropa|Eiropas]] centrā bez pieejas pie jūras. Ziemeļos tā robežojas ar [[Polija|Poliju]], austrumos ar [[Slovākija|Slovākiju]], dienvidos ar [[Austrija|Austriju]], bet rietumos ar [[Vācija|Vāciju]]. Pazīstamākie Čehijas zīmoli ir automašīnas [["Škoda"]], čehu [[alus]] un čehu [[hokejs]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Česká republika'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Flag of the Czech Republic.svg|125px|Čehijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Coat of arms of the Czech Republic.svg|125px|Čehijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Čehijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Čehijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Cehija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[parlamentāra republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]](2004)<td>1,5 - brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,868 (32.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>16 448 USD (2003) - 36.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[čehu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Prāga]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Prāga]]<br>[[Brno]]<br>[[Ostrava]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Vāclavs Klauss]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Jirži Paroubeks]] <tr><td>[[Platība]]<td>78 866 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td> 10 230 100 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[čehi]] <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[katolisms]] - 40%<br>nereliģiozi - 40% <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Sadaloties [[Čehoslovākija|Čehoslovākijai]] 1993. gada 1.janvārī <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Kde domov můj]] <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Čehijas krona]]/CZK <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CZ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+420 </table> == Prāgas pavasaris == [[Prāga|Prāgas]] pavasaris bija liberalizācijas periods Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā, kas sākās 1968. gada 5. janvārī kad [[Aleksandrs Dubčeks]] tika ievēlēts par [[komunisms|komunistiskās]] partijas vadītāju, un beidzās 1968. gada 20. augustā, kad [[PSRS]] vadītā [[varšavas pakts|Varšavas pakta]] bruņotie spēki iebruka valstī. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], Čehoslovākija nokļuva Padomju ietekmes zonā. No 1948. gada Čehoslovākijas Komunistiskā partija bija vienīgā atļautā partija valstī, un PSRS stingri kontrolēja valstī notiekošo. Lai arī komunisti iznīcināja valsts demokrātiju, viņi sākotnēji bija diezgan populāri. Pāris iemesli šai popularitātei: #Iedzīvotāji atcerējās, kā rietumvalstis 1938. gadā ar [[Minhenes vienošanās|Minhenes vienošanos]] bija atļāvušas [[Hitlers|Hitleram]] sagraut viņu neatkarību. #Lai arī [[ASV]] armija atradās tuvāk Prāgai, [[Staļins]] panāca slepenu vienošanos ar rietumu sabiedrotajiem, ka tieši [[Sarkanā armija]] drīkstēs atbrīvot Prāgu no nacistiem. Iedzīvotāji jutās pateicīgi saviem atbrīvotājiem. 60to gadu vidū komunistu režīms kļuva aizvien nepopulārāks. Partijas reformatoriem, saprotot ka nepieciešamas izmaiņas, izdevās par tās vadītāju ievēlēt Aleksandru Dubčeku. Viņš veica virkni politisku [[reforma|reformu]]. lai radītu "sociālismu ar cilvēcīgu seju". Tās nebija vērstas uz padomju sistēmas sagraušanu, drīzāk uz tās nelielu liberalizāciju. Dubčeka reformas guva plašu iedzīvotāju atbalstu. Taču PSRS vadība ar [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]] priekšgalā uztvēra šīs reformas kā pirmos soļus padomju iekārtas graušanā. PSRS vadība nevarēja pieļaut, ka [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā kāda no tās satelītvalstīm pāriet rietumu demokrātiju pusē. Kad sarunu ceļā Brežņevam neizdevās pārliecināt Dubčeku pārtraukt reformas, PSRS sāka plānot militāru iebrukumu. Lai attaisnotu iebrukumu suverēnā valstī, bija nepieciešams ''lūgums pēc palīdzības''. Čehoslovākijas komunistu vadībā joprojām bija daudz konservatīvo spēku, kuri Brežņevam nosūtīja slepenu vēstuli kurā apgalvoija ka "labējā prese" valstī "vairo [[nacionālisms|nacionālisma]] un šovinisma vilni, provocē antikomunistisku un antipadomju [[psihoze|psihozi]]". Vēstule lūdza PSRS palīdzēt "ar visiem iespējamajiem līdzekļiem" lai paglābtu Čehoslovākijas Sociālistisko republiku no "tūlītējiem kontrrevolūcijas draudiem". Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000 - 7000 padomju tankiem sekoja 200 - 600 tūkstoši Varšavas bloka kareivji. Iebrukuma laikā 72 čehoslovāki tika nogalināti un simtiem ievainoti. Padomju karavīri arestēja Dubčeku un nogādāja uz [[Maskava|Maskavu]]. Pēc [[okupācija|okupācijas]] apmēram 300 000 čehoslovāku atstāja valsti un devās trimdā uz rietumiem. ==== Skat. arī ==== *[[Čehijas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[be:Чэхія]] [[bg:Чехия]] [[bn:চেক প্রজাতন্ত্র]] [[ca:Txèquia]] [[cs:Česko]] [[cy:Gweriniaeth Tsiec]] [[da:Tjekkiet]] [[de:Tschechien]] [[en:Czech Republic]] [[eo:Ĉeĥio]] [[es:República Checa]] [[et:Tšehhi]] [[fi:Tšekki]] [[fr:République tchèque]] [[fy:Tsjechje]] [[he:צ'כיה]] [[hr:Češka]] [[hu:Csehország]] [[ia:Republica Chec]] [[id:Ceko]] [[io:Chekia]] [[is:Tékkland]] [[it:Repubblica Ceca]] [[ja:チェコ]] [[ko:체코]] [[la:Tzekia]] [[li:Tsjechië]] [[lt:Čekija]] [[mk:Чешка]] [[na:Republik Czechia]] [[nds:Tschechien]] [[nl:Tsjechië]] [[nn:Tsjekkia]] [[no:Tsjekkia]] [[pl:Czechy]] [[pt:República Checa]] [[ro:Republica Cehă]] [[ru:Чехия]] [[se:Čeahkka]] [[simple:Czech Republic]] [[sk:Česko]] [[sl:Češka]] [[sr:Чешка Република]] [[sv:Tjeckien]] [[tl:Czechia]] [[tr:Çek Cumhuriyeti]] [[uk:Чехія]] [[vi:Cộng Hoà Czesk]] [[zh:捷克]] [[zh-min-nan:Česko]] 1921 11533 2004-11-21T20:02:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1922 11534 2004-11-21T20:03:19Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1923 11535 2004-11-21T20:02:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1924 48894 2006-06-02T13:12:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:چاد]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''جمهوريّة تشاد<br>Jumhuriyat Tashad<br>République du Tchad'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Cada karogs.png|125px|Čadas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Cada gerbonis.png|125px|Čadas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Čadas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Čadas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Cada vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]]<br>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Ndžamena]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Ndžamena]]<br>[[Mundu]]<br>[[Sarha]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Idriss Debī]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Paskāls Joadimnadži]]<br>(''Pascal Yoadimnadji'') <tr><td>[[Platība]]<td>1 284 000 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>8 373 500<br/>7,2/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1960. gada 11.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Centrālāfrikas franks]]/XAF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[La Tchadienne]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.TD <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+235 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Tsjaad]] [[am:ቻድ]] [[an:Chad]] [[ang:Chad]] [[ar:تشاد]] [[ast:Chad]] [[az:Çad]] [[bg:Чад]] [[bn:চাদ]] [[br:Tchad]] [[bs:Čad]] [[ca:Txad]] [[cs:Čad]] [[da:Tchad]] [[de:Tschad]] [[el:Τσαντ]] [[en:Chad]] [[eo:Ĉado]] [[es:Chad]] [[et:Tšaad]] [[eu:Txad]] [[fa:چاد]] [[fi:Tšad]] [[fr:Tchad]] [[frp:Tch·ad]] [[gl:Chad - Tchad]] [[he:צ'אד]] [[hr:Čad]] [[ht:Tchad]] [[hu:Csád]] [[ia:Tchad]] [[id:Chad]] [[io:Chad]] [[is:Tsjad]] [[it:Ciad]] [[ja:チャド]] [[ka:ჩადი]] [[kg:Tasadi]] [[ko:차드]] [[ku:Çad]] [[kw:Chad]] [[la:Tzadia]] [[lt:Čadas]] [[mk:Чад]] [[ms:Chad]] [[na:Chad]] [[nds:Tschad]] [[nl:Tsjaad]] [[nn:Tsjad]] [[no:Tsjad]] [[oc:Chad]] [[pl:Czad (państwo)]] [[ps:چاډ]] [[pt:Chade]] [[rm:Tschad]] [[ro:Ciad]] [[ru:Чад]] [[scn:Ciad]] [[sco:Chad]] [[sh:Čad]] [[simple:Chad]] [[sk:Čad]] [[sl:Čad]] [[sq:Çadi]] [[sr:Чад]] [[sv:Tchad]] [[sw:Chad]] [[th:สาธารณรัฐชาด]] [[tl:Chad]] [[tr:Çad]] [[ug:چاد]] [[uk:Чад]] [[vi:Tchad]] [[wa:Tchad]] [[zh:乍得]] [[zh-min-nan:Tchad]] 1925 11537 2004-11-21T20:11:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1926 11538 2004-11-21T20:11:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1927 11539 2004-11-21T20:12:07Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1928 51981 2006-06-25T13:43:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ئوتتۇرا ئافرىقا جۇمھۇرىيىتى]] Modifying: [[mk:Централноафриканска Република]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republique Centrafricaine'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Centralafrika karogs.png|125px|Centrālāfrikas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Centralafrika gerbonis.png|125px|Centrālāfrikas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Centrālāfrikas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Centrālāfrikas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Centralafrika vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Bangi]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Bangi]]<br>[[Berberati]]<br>[[Karno]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Fransuā Bozizē]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Elijs Dotī]] <tr><td>[[Platība]]<td>622 984 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>4 089 300<br/>6/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1960. gada 13.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Centrālāfrikas franks]]/XAF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[La Renaissance]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.CF <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+236 </table> {{Āfrika}} [[Category:Āfrikas valstis]] [[Category:valstis]] [[af:Sentraal-Afrikaanse Republiek]] [[am:የመካከለኛው አፍሪካ ሪፑብሊክ]] [[an:Republica Zentroafricana]] [[ar:جمهورية أفريقيا الوسطى]] [[bg:Централноафриканска република]] [[bn:মধ্য আফ্রিকা]] [[bs:Centralna Afrička Republika]] [[ca:República Centreafricana]] [[cs:Středoafrická republika]] [[da:Centralafrikanske Republik]] [[de:Zentralafrikanische Republik]] [[el:Δημοκρατία Κεντρικής Αφρικής]] [[en:Central African Republic]] [[eo:Centr-Afrika Respubliko]] [[es:República Centroafricana]] [[et:Kesk-Aafrika Vabariik]] [[fa:آفریقای مرکزی]] [[fi:Keski-Afrikan tasavalta]] [[fr:République centrafricaine]] [[gl:República Centroafricana - République Centroafricaine]] [[he:הרפובליקה המרכז אפריקאית]] [[hr:Srednjoafrička Republika]] [[hu:Közép-afrikai Köztársaság]] [[ia:Republica Centroafrican]] [[id:Republik Afrika Tengah]] [[io:Centrafrika]] [[is:Mið-Afríkulýðveldið]] [[it:Repubblica Centrafricana]] [[ja:中央アフリカ]] [[jv:Republik Afrika Tengah]] [[ko:중앙아프리카 공화국]] [[kw:Sentrafrika]] [[li:Centraal Afrika]] [[lt:Centrinės Afrikos Respublika]] [[mk:Централноафриканска Република]] [[ms:Republik Afrika Tengah]] [[nds:Zentraalafrikaansche Republiek]] [[nl:Centraal-Afrikaanse Republiek]] [[nn:Den sentralafrikanske republikken]] [[no:Den sentralafrikanske republikk]] [[oc:Centrafrica]] [[pl:Republika Środkowoafrykańska]] [[ps:د افريقا منځنی جمهوريت]] [[pt:República Centro-Africana]] [[ro:Republica Centrafricană]] [[ru:Центрально-Африканская Республика]] [[sa:केन्द्रीय अफ्रीका गणराज्य]] [[sh:Srednjoafrička Republika]] [[simple:Central African Republic]] [[sk:Stredoafrická republika]] [[sl:Srednjeafriška republika]] [[sq:Afrika Qendrore]] [[sr:Централноафричка Република]] [[sv:Centralafrikanska republiken]] [[th:สาธารณรัฐแอฟริกากลาง]] [[tl:Central African Republic]] [[tr:Orta Afrika Cumhuriyeti]] [[ug:ئوتتۇرا ئافرىقا جۇمھۇرىيىتى]] [[uk:Центрально-Африканська Республіка]] [[vi:Cộng hoà Trung Phi]] [[zh:中非共和國]] [[zh-min-nan:Tiong-hui Kiōng-hô-kok]] 1929 11541 2004-11-21T20:22:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1930 11542 2004-11-21T20:23:02Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1931 11543 2004-11-21T20:23:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1932 52317 2006-06-29T05:11:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Burundi]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republika y'u Burundi'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Burundi karogs.png|125px|Burundi Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Burundi gerbonis.png|125px|Burundi Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Burundi Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Burundi Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Burundi vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[kirundi]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Bužumbura]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Bužumbura]]<br>[[Gitega]]<br>[[Muhinga]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Pjērs Nkurunziza]] <tr><td>[[Platība]]<td>27 830 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>7 802 000<br/>206/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Beļģija|Beļģijas]] 1962. gada 1.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Burundi franks]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Burundi bwacu]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BI <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+257 <tr><td>[[Reliģija|Galvenās reliģijas]]<td>[[kristietība|kristieši]] 60%; [[tradicionālie ticējumi|tradicionālo ticējumu sekotāji]] 39%; [[musulmaņi]] 1% <tr><td>[[Politiskā sistēma]]<td>[[daudzpartiju demokrātija]] <tr><td>[[Rakstītprašana|Rakstītpratēji]]<td>52 % <tr><td>[[Vidējais mūža ilgums]]<td>48 [[gads|gadi]] <tr><td>[[Iadzīvotāji|Iedzīvotāju]] skaits uz 1 [[ārsts|ārstu]]<td>16 670 <tr><td>[[Televizors|Televizoru]] skaits uz 1000 iedzīvotājiem<td>1 </table> '''Burundi''' un tās kaimiņvalstis [[Ruanda]] un [[Uganda]] līdz 1962. gadam bija apvienotas vienā valstī. Tāpat kā kaimiņvalstī Ruandā, arī Burundi dzīvo gan [[tutsi]], gan [[huti]], un karš starp šīm valstīm ir daļa no Burundi [[vēsture|vēstures]]. 1972. gadā tutsu karotāji nogalināja apmēram 10 000 hutu. Burundi ir līdzīga savām kaimiņvalstīm - tā ir tikpat biezi apdzīvota un nabadzīga kā tās. Lielas problēmas Burundi iedzīvotājiem sagādā milzīgais bēgļu skaits, kas devies prom no sagrautās Ruandas. == [[Kultūra]]== Burundi iedzīvotāji (tutsi un huti) no paaudzes paaudzē ar mutvārdiem nodod [[stāsts|stāstus]], [[dziesma|dziesmas]] un [[mūzika|mūziku]]. Tutsu [[tautasdejas]] ir viens no kultūras spilgtākajiem piemēriem. Šāds piemērs ir arī 12 vai 15 [[bungas|bundzinieku]] lielās [[grupa|grupas]], kad visi vienlaikus rībina bungas, neizmantojot nevienu citu [[instruments|instrumentu]]. == [[Pārapdzīvotība]] auglīgajos [[apvids|apvidos]]== Iedzīvotāju vairākums ir [[zemkopis|zemkopji]]. Auglīgajos apvidos [[dzīvošana|dzīvo]] un [[strādāšana|strādā]] daudz [[cilvēks|cilvēku]], jo kopumā [[zeme]] ir mazauglīga. Zemes lauciņi ir pietiekami lieli, lai apgādātu [[ģimene|ģimeni]] ar pārtiku. Vienīgi tad, ja ir [[neraža|neražas]] gads, var iestāties [[bads]]. Dažās vietās zemi izmanto pārāk intensīvi, tur sākas [[augsnes erozija]]. {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Burundi]] [[an:Burundi]] [[ar:بوروندي]] [[ast:Burundi]] [[bg:Бурунди]] [[bn:বুরুন্ডি]] [[bs:Burundi]] [[ca:Burundi]] [[cs:Burundi]] [[da:Burundi]] [[de:Burundi]] [[el:Μπουρούντι]] [[en:Burundi]] [[eo:Burundo]] [[es:Burundi]] [[et:Burundi]] [[eu:Burundi]] [[fa:بوروندی]] [[fi:Burundi]] [[fr:Burundi]] [[gl:República de Burundi - Republika y'u Burundi]] [[he:בורונדי]] [[hr:Burundi]] [[hu:Burundi]] [[ia:Burundi]] [[id:Burundi]] [[ilo:Burundi]] [[io:Burundi]] [[is:Búrúndí]] [[it:Burundi]] [[ja:ブルンジ]] [[ko:부룬디]] [[ks:बुरुंडी]] [[ku:Bûrûndî]] [[kw:Burundi]] [[la:Burundia]] [[li:Boeroendi]] [[lt:Burundis]] [[mk:Бурунди]] [[ml:ബറുണ്ടി]] [[ms:Burundi]] [[na:Burundi]] [[nds:Burundi]] [[nl:Burundi]] [[nn:Burundi]] [[no:Burundi]] [[oc:Burundi]] [[pl:Burundi]] [[ps:برونډي]] [[pt:Burundi]] [[rn:Burundi]] [[ro:Burundi]] [[ru:Бурунди]] [[sa:बुरुंडी]] [[sh:Burundi]] [[simple:Burundi]] [[sk:Burundi]] [[sl:Burundi]] [[sq:Burundi]] [[sr:Бурунди]] [[sv:Burundi]] [[sw:Burundi]] [[ta:புருண்டி]] [[th:ประเทศบุรุนดี]] [[tl:Burundi]] [[tr:Burundi]] [[ug:بۇرۇندى]] [[uk:Бурунді]] [[vi:Burundi]] [[wo:Buruundi]] [[zh:蒲隆地]] [[zh-min-nan:Burundi]] 1933 11545 2004-11-21T20:36:27Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1934 11546 2004-11-21T20:36:40Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1935 11547 2004-11-21T20:36:54Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1936 52316 2006-06-29T05:10:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Burkina Faso]] '''Burkina Faso''' ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas rietumos. Ziemeļos tā robežojas ar [[Mali]], austrumos ar [[Nigēra|Nigēru]], dienvidaustrumos ar [[Benina|Beninu]], dienvidos ar [[Togo]] un [[Gana|Ganu]], bet dienvidrietumos ar [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]]. Valsts Āfrikas vidienē. Robežas ar Beninu (306 km), Kotdivuāru (584 km), Ganu (549 km), Mali (1000 km), Nigēru (628 km), Togo (126 km). Tai nav pieejas pie jūras. Viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Liela ekonomiskā emigrācija uz apkārtējām valstīm. Līdz 1984.gadam tās nosaukums bija Augšvolta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Burkina Faso'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Burkinafaso karogs.png|125px|Burkinafaso karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Burkinafaso gerbonis.png|125px|Burkinafaso ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Burkinafaso karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Burkinafaso ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Burkinafaso vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[pusprezidentāla republika]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>4,5 - daļēji brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,302 (175.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>1100 USD (2002) - 202.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Vagadugu]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Vagadugu]]<br>[[Bobodjulaso]]<br>[[Kudugu]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Blēzs Kompaore]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Paramanga Ernests Jonlī]] <tr><td>Platība<td>274 200 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td>12 114 400 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[mosi]] - 50%<br>[[lobi]] - 6%<br>[[bobo]] - 6%<br>[[fulbi]] - 5% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[islāms]] - 50%<br> [[tradicionālisms]] - 40%<br>[[kristietība]] - 10% <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1960. gada 5.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Centrālāfrikas franks]]/XOF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +0 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BF <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+226 </table> [[Image:Burkina Faso map.gif|thumb|left|200px|Burkinafaso]] Līdz 19. gs. beigām valsti dominēja kareivīgie Mossi, kuri teritorijā apmētās 11. gadsimtā ienākot no centrālās vai austrum Āfrikas. Mossi bija labi karotāji, un aistāvēja savu kultūru no musulmaņiem. [[Francija]] pieteica savas tiesības uz teritoriju 1896. gadā. 1956. gada 23. jūlijā tika pieņemts Pamatlikums, kas franču kolonijām deva lielākas pašnoteikšanās tiesības. 1959. gada 11. decembrī Augšvolta kļuva par autonomu republiku Franču sadraudzības ietvaros. == Neatkarība == Pilnīga neatkarība tika iegūta 1960. gada 5. augustā. Valsts pirmais prezidents Moriss Jameogo (Maurice Yameogo) drīz pēc nākšanas pie varas ieviesa vienpartijas sistēmu. 1966. gadā, pēc studentu, arodbiedrību un valsts ierēdņu streikiem, armija veica valsts apvērsumu. Pulkvežleitinanta Abukara Sangule Lamizanas (Aboukar Sangoule Lamizana) vadībā, armija pie varas bija četrus gadus. 1970. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas noteica četru gadu ilgu pārejas periodu uz demokrātiju. Jauna konstitūcija tika pieņemta 1977. gadā, un Lamizana atkal tika ievēlēts par prezidentu 1978. gadā. 1980. gada 25. novembrī pulkvedis Saje Zerbo (Saye Zerbo) gāza Lamizanu, un nodibināja Militāro Komiteju Nacionālā Progresa Atjaunošanai. Zerbo tika gāzts divus gadus vēlāk, kad majora Žanbaptista Ouedraogo (Jean-Baptiste Ouedraogo) vadībā tika izveidota Nacionālā Glābšanas Padome. Pie varas esošās padomes dalībnieku vidū veidojās konflikts. No vienas puses bija mērenie spēki, no otras radikāļi kapteiņa [[Tomas Sankara|Tomasa Sankaras]] (Thomas Sankara) vadībā. Sankara tika iecelts par premjerministru 1983. gada janvārī, taču nesaskaņas turpinājās, un Sankara tika atcelts no amata un arestēts. Kapteinis Blēzs Kompaore (Blaise Compaore) 1983. gada 4. augustā veica valsts apvērsumu ar mērķi atbrīvot Sankaru. Pēc ši apvērsuma, Sankara kļuva par Nacionālās Revolucionārās Padomes prezidentu. Padomes biedri bija marksisti, kuri "mobilizēja masas" un izveidoja Revolūcijas aizsardzības komitejas. 1984. gada 4. augustā valsts nosaukums tik amainīts uz Burkina Faso - zeme kurā dzīvo godājami cilvēki. Sankara ar savu harizmu centās panākt straujāku valsts attīstību, taču taupības režims nebija populārs, un revolūcijas mēŗku īstenošanā parādījās aizvien vairāk problēmu. 1987. gada 15. oktobrī Sankaru nogalīnāja, un pie varas nāca kapteinis Blēzs Kompaore, kurš kopā ar majoru Žanbaptistu Boukarī Lengani (Jean-Baptiste Boukary Lengani) izveidoja Tautas fronti, kura pasludināja ka cīnīsies par revolūcijas mēŗķu īstenošanu un izlabos Sankaras pārspīlējumus. 1989. gada jūnijā tika legalizētas dažas opozīcijas organizācijas, kas izraisīja marksistu neapmnierinātību. 1989. gada septembrī Kompaore apsūdzēja Lengani, vairākus citus savus biedrus apvērsuma plānošanā un tajā pašā dienā tie tika sodīti ar nāvi. 1990. gadā Tautas fronte sasauca savu pirmo kongresu un uzsāka darbu pie jaunas konstitūcijas izstrādāšanas, kas tik apieņemta 1991. gadā. 1992. gadā Kompaore tik aievēlēts par prezidentu vēlēšanās kuras opozīcijas partijas boikotēja. 1995. gadā notika pirmās vairākpartiju reģionālās vēlēšanas kopš neatkarības iegūšanas, Kompaores vadītā Tautas fronte ieguva 1100 no 1700 vēlētājiem amatiem. 1997. gada parlameta vēlēšanās Kompaores vadītā partija ieguva 101 no 111 vietām. == Daba == Relatīvi līdzena valsts. Lielākā valsts daļa - viļņots līdzenums (200 - 500m). Tikai valsts DR [[smilšakmens]] plato virs 700m. Augstākais kalns : [[Tenakuru]] - 749m. Kā liecina valsts vecais nosaukums (Augšvolta), lielākā daļa '''Burkina Faso''' atrodas [[Volta|Voltas]] upes baseinā. Tomēr 27% no valsts teritorijas austrumos atrodas [[Nigēra (upe)|Nigēras]] baseinā. Ūdens trūkums ir liela problēma, sevišķi valsts Z. Lielākās upes - [[Melnā Volta]] ([[Muhona]]), [[Baltā Volta]] ([[Nakambe]]), [[Sarkanā Volta]] ([[Nazinona]]). Kopumā var izdalīt divus gadalaikus : sauso un lietus sezonu. Lietus sezona ir apmēram no maija līdz septembrim un nokrišņu daudzums ir 600-900mm. Jo tālāk uz Z, jo lietus sezona īsāka. Sarkanās un sarkanbrūnās augsnes. Lielākā daļa valsts atrodas [[savanna|savannas]] zonā. Tipiskie savannas dzīvnieki - [[lauva|lauvas]], [[leopards|leopardi]], [[zilonis|ziloņi]], [[antilope|antilopes]]. Valsts D - [[cece muša|cece mušas]]. {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Burkina Faso]] [[am:ቡርኪና ፋሶ]] [[an:Burkina Faso]] [[ar:بوركينا فاسو]] [[ast:Burkina Faso]] [[bg:Буркина Фасо]] [[bm:Burukina Faso]] [[bn:বুর্কিনা ফাসো]] [[bs:Burkina Faso]] [[ca:Burkina Faso]] [[cs:Burkina Faso]] [[da:Burkina Faso]] [[de:Burkina Faso]] [[el:Μπουρκίνα Φάσο]] [[en:Burkina Faso]] [[eo:Burkino]] [[es:Burkina Faso]] [[et:Burkina Faso]] [[eu:Burkina Faso]] [[fa:بورکینافاسو]] [[fi:Burkina Faso]] [[fr:Burkina Faso]] [[gd:Burkina Faso]] [[gl:Burquina Faso - Burkina Faso]] [[he:בורקינה פאסו]] [[hr:Burkina Faso]] [[ht:Boukinafaso]] [[hu:Burkina Faso]] [[ia:Burkina Faso]] [[id:Burkina Faso]] [[io:Burkina Faso]] [[is:Búrkína Fasó]] [[it:Burkina Faso]] [[ja:ブルキナファソ]] [[ko:부르키나파소]] [[ks:बुर्कीना-फासो]] [[kw:Burkina Faso]] [[la:Burcina Faso]] [[li:Burkina Faso]] [[lt:Burkina Fasas]] [[mk:Буркина Фасо]] [[ms:Burkina Faso]] [[na:Burkina Faso]] [[nds:Burkina Faso]] [[nl:Burkina Faso]] [[nn:Burkina Faso]] [[no:Burkina Faso]] [[oc:Burkina Faso]] [[pl:Burkina Faso]] [[ps:بورکينا فاسو]] [[pt:Burkina Faso]] [[ro:Burkina Faso]] [[ru:Буркина-Фасо]] [[sa:बुर्कीना-फासो]] [[scn:Burchina Fasu]] [[se:Burkina Faso]] [[sh:Burkina Faso]] [[simple:Burkina Faso]] [[sk:Burkina]] [[sl:Burkina Faso]] [[sq:Burkina Faso]] [[sr:Буркина Фасо]] [[sv:Burkina Faso]] [[tl:Burkina Faso]] [[tr:Burkina Faso]] [[ug:بۇركىنا فاسو]] [[uk:Буркіна Фасо]] [[vi:Burkina Faso]] [[wo:Burkina Faso]] [[zh:布吉納法索]] [[zh-min-nan:Burkina Faso]] 1937 24500 2005-12-13T11:11:02Z 62.65.125.161 NowCommons no en.wiki {{NowCommons|Image:Bulgaria coa.png}} 1938 11550 2004-11-21T20:45:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1939 11551 2004-11-21T20:45:19Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1940 52312 2006-06-29T04:49:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[vo:Bulgarän]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Република България<br>Republika Bulgariya'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Bulgarija karogs.png|125px|Bulgārijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Bulgarija gerbonis.png|125px|Bulgārijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Bulgārijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Bulgārijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Bulgarija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[bulgāru valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Sofija]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Sofija]]<br>[[Plovdiva]]<br>[[Varna]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Georgijs Parvanovs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Sergejs Staniševs]] <tr><td>[[Platība]]<td>110 910 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>7 595 500<br/>69/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Otomānu impērija|Otomānu impērijas]] 1878. gada 3.martā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Bulgārijas leva]]/BGN <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Mila Rodino]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BG <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+359 </table> ====Skat.arī==== * [[Bulgārijas pilsētu uzskaitījums]] ====Ārējas saites==== * http://www.kirildouhalov.net www.kirildouhalov.net - Par Bulgāriju (angliski) * http://www.freeworldmaps.net/europe/bulgaria/map.html - Bulgārijas karte {{Eiropa}} {{NATO}} [[category:Bulgārija|!]] [[an:Bulgaria]] [[ar:بلغاريا]] [[ast:Bulgaria]] [[be:Баўгарыя]] [[bg:България]] [[bn:বুলগেরিয়া]] [[bs:Bugarska]] [[ca:Bulgària]] [[cs:Bulharsko]] [[cv:Болгари]] [[cy:Bwlgaria]] [[da:Bulgarien]] [[de:Bulgarien]] [[el:Βουλγαρία]] [[en:Bulgaria]] [[eo:Bulgario]] [[es:Bulgaria]] [[et:Bulgaaria]] [[eu:Bulgaria]] [[fa:بلغارستان]] [[fi:Bulgaria]] [[fiu-vro:Bulgaaria]] [[fr:Bulgarie]] [[fy:Bulgarije]] [[gd:Bulgàiria]] [[gl:Bulgaria - България]] [[he:בולגריה]] [[hi:बुल्गारिया]] [[hr:Bugarska]] [[ht:Bilgari]] [[hu:Bulgária]] [[ia:Bulgaria]] [[id:Bulgaria]] [[io:Bulgaria]] [[is:Búlgaría]] [[it:Bulgaria]] [[ja:ブルガリア]] [[ka:ბულგარეთი]] [[ko:불가리아]] [[ku:Bulgaristan]] [[kw:Bulgari]] [[la:Bulgaria]] [[li:Bölgarieë]] [[lt:Bulgarija]] [[mk:Бугарија]] [[ms:Bulgaria]] [[mt:Bulgarija]] [[na:Borgeriya]] [[nds:Bulgarien]] [[nl:Bulgarije]] [[nn:Bulgaria]] [[no:Bulgaria]] [[nrm:Bulgarie]] [[oc:Bulgaria]] [[pl:Bułgaria]] [[ps:بلغاريه/بلغارستان]] [[pt:Bulgária]] [[rmy:Bulgariya]] [[ro:Bulgaria]] [[roa-rup:Vurgarii]] [[ru:Болгария]] [[sa:बुल्गारिया]] [[scn:Bulgarìa]] [[se:Bulgária]] [[simple:Bulgaria]] [[sk:Bulharsko]] [[sl:Bolgarija]] [[sq:Bullgaria]] [[sr:Бугарска]] [[sv:Bulgarien]] [[th:ประเทศบัลแกเรีย]] [[tl:Bulgarya]] [[tr:Bulgaristan]] [[ug:بۇلغارىيە]] [[uk:Болгарія]] [[vi:Bulgaria]] [[vo:Bulgarän]] [[wa:Bulgåreye]] [[yi:בולגאריע]] [[zh:保加利亚]] [[zh-min-nan:Bulgariya]] 1941 11553 2004-11-21T20:57:24Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1942 11554 2004-11-21T20:57:37Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1943 11555 2004-11-21T20:57:54Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1944 49806 2006-06-10T11:45:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[la:Bruneium]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''برني دارالسلام<br>Negara Brunei Darussalam'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Bruneja karogs.png|125px|Brunejas Sultanāta karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Bruneja gerbonis.png|125px|Brunejas Sultanāta ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Brunejas Sultanāta karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Brunejas Sultanāta ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Bruneja vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[malajiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Bandarseribegavana]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Bandarseribegavana]]<br>[[Kualabelaita]]<br>[[Serija]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Hasanals Bolkiahs]] <tr><td>[[Platība]]<td>5770 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>371 100<br/>61/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1984. gada 1.janvārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Brunejas dolārs]]/BND <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +8 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Ya Allah lanjutkan la usia Duli tuanku]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BN <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+673 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{ASEAN}} [[Category:Valstis]] [[Category:ASEAN dalībvalstis]] [[an:Brunei]] [[ar:بروناي]] [[bg:Бруней]] [[bn:ব্রুনাই]] [[bs:Brunej]] [[ca:Brunei]] [[cs:Brunej]] [[da:Brunei]] [[de:Brunei]] [[en:Brunei]] [[eo:Brunejo]] [[es:Brunei]] [[et:Brunei]] [[eu:Brunei]] [[fa:برونئی]] [[fi:Brunei]] [[fr:Brunei]] [[fy:Brûnei]] [[gd:Brunei]] [[gl:Brunei]] [[he:ברוניי]] [[hi:ब्रुनेई]] [[hr:Brunej]] [[ht:Brouney]] [[hu:Brunei]] [[ia:Brunei]] [[id:Brunei]] [[ilo:Brunei]] [[io:Brunei]] [[is:Brúnei]] [[it:Brunei]] [[ja:ブルネイ]] [[ko:브루나이]] [[kw:Bruney]] [[la:Bruneium]] [[li:Broenai]] [[lt:Brunėjus]] [[ms:Brunei]] [[na:Brunei]] [[nds:Brunei]] [[nl:Brunei]] [[nn:Brunei]] [[no:Brunei]] [[oc:Brunei]] [[os:Бруней]] [[pl:Brunei]] [[ps:برونای]] [[pt:Brunei]] [[ro:Brunei]] [[ru:Бруней]] [[sa:ब्रूनै]] [[scn:Brunei]] [[sh:Brunej]] [[simple:Brunei]] [[sk:Brunej]] [[sl:Brunej]] [[sq:Brunei]] [[sr:Брунеј]] [[sv:Brunei]] [[th:ประเทศบรูไนดารุสซาลาม]] [[tl:Brunei]] [[tr:Brunei]] [[ug:برۇنېي]] [[uk:Бруней]] [[vi:Brunei]] [[zh:文莱]] [[zh-min-nan:Brunei]] 1945 11557 2004-11-21T21:09:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1946 11558 2004-11-21T21:09:42Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1947 11559 2004-11-21T21:09:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1948 47169 2006-05-22T23:03:08Z Knakts 848 -kategorija '''Brazīlija''' - lielākā valsts [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. No austrumiem to apskalo [[Atlantijas okeāns]], bet no rietumiem tā robežojas ar (pulksteņa rādītāja virzienā) [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Argentīna|Argentīnu]], [[Paragvaja|Paragvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]], [[Peru]], [[Kolumbija|Kolumbiju]], [[Venecuēla|Venecuēlu]], [[Gajana|Gajanu]], [[Surinama|Surinamu]] un [[Gviāna|Gviānu]]. Vienīgā valsts Dienvidamerikā, kurā valsts valoda ir [[portugāļu valoda|portugāļu]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República Federativa do Brasil'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija karogs.png|125px|Brazilijas Federatīvās Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija gerbonis.png|125px|Brazilijas Federatīvās Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Brazilijas Federatīvās Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Brazilijas Federatīvās Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Brazilija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[portugāļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Brazilja]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Sanpaulu (pilsēta)|Sanpaulu]]<br>[[Riodežaneiro]]<br>[[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Luiss Inacio "Lula" da Silva]] <tr><td>[[Platība]]<td>8 511 965 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>179 383 500<br/>22/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Portugāle|Portugāles]] 1822. gada 7.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Brazīlijas reāls]]/BRL <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -2 līdz -5 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Ouviram do Ipiranga]] <tr><td>[[Augšējā līmeņa domēns]]<td>.BR <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+55 </table> ==Politiskais iedalījums== '''Brazīlija''' iedalās 26 štatos (''estado'') un vienā federālajā apgabalā (''distrito federal''). Skat. [[Brazīlijas politiskais iedalījums]]. [[Category:Brazīlija]] [[am:ብራዚል]] [[an:Brasil]] [[ar:برازيل]] [[ast:Brasil]] [[bg:Бразилия]] [[bn:ব্রাজিল]] [[br:Brazil]] [[bs:Brazil]] [[ca:Brasil]] [[cs:Brazílie]] [[cy:Brasil]] [[da:Brasilien]] [[de:Brasilien]] [[el:Βραζιλία]] [[en:Brazil]] [[eo:Brazilo]] [[es:Brasil]] [[et:Brasiilia]] [[fi:Brasilia]] [[fiu-vro:Brasiilia]] [[fr:Brésil]] [[ga:An Bhrasaíl]] [[gl:Brasil]] [[he:ברזיל]] [[hi:ब्राज़ील]] [[hr:Brazil]] [[ht:Brezil]] [[hu:Brazília]] [[ia:Brasil]] [[id:Brasil]] [[io:Brazil]] [[is:Brasilía]] [[it:Brasile]] [[ja:ブラジル]] [[ka:ბრაზილია]] [[ko:브라질]] [[kw:Brasil]] [[la:Brasilia]] [[li:Braziel]] [[lt:Brazilija]] [[mk:Бразил]] [[ms:Brazil]] [[na:Brazil]] [[nds:Brasilien]] [[nl:Brazilië]] [[nn:Brasil]] [[no:Brasil]] [[oc:Brasil]] [[pl:Brazylia]] [[pt:Brasil]] [[qu:Brasil]] [[rm:Brasil]] [[ro:Brazilia]] [[ru:Бразилия]] [[scn:Brasili]] [[simple:Brazil]] [[sk:Brazília]] [[sl:Brazilija]] [[sq:Brazili]] [[sr:Бразил]] [[sv:Brasilien]] [[ta:பிரேசில்]] [[th:ประเทศบราซิล]] [[tl:Brazil]] [[tr:Brezilya]] [[uk:Бразилія]] [[yi:בראַזיליע]] [[zh:巴西]] [[zh-min-nan:Pa-se]] 1949 11561 2004-11-21T21:21:37Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1950 11562 2004-11-21T21:21:49Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1951 11563 2004-11-21T21:22:04Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1952 49090 2006-06-04T07:51:14Z Ingarix 920 teksts un karte '''Butānas Karaliste''' ([[dzongkhe]] - ''Druk Yul'' ; ''འབྲུག་ཡུལ'' ) ir vidēji attīstīta mononacionāla valsts [[Āzija|Āzijas]] dienvidos - [[Himalaji|Himalaju]] dienvidu nogāzēs bez piejas pie jūras. Ziemeļos tā robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]], bet dienvidos ar [[Indija|Indiju]]. Viena no viskonservatīvākjām valstīm pasaulē. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Druk Yul (Dru Ü)'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Butana karogs.png|125px|Butānas Karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Butana gerbonis.png|125px|Butānas Karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Butānas Karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Butānas Karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Butana vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[konstitucionāla monarhija]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>5,5 - nebrīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,536 (134.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>1 300 USD (2003) - 155.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[dzongkhe]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Timpu]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Timpu]]<br>[[Puntšolinga]]<br>[[Punaka]] <tr><td>[[Butānas karalis|Monarhs]]<td>[[Džigme Singje Vangčuks]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Ljonpo Sangajs Ngedups]] <tr><td>[[Platība]]<td>47 000 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] (2004)<td>1 769 800 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[botiji]] - 60,7%<br>[[gurungi]] - 15,8%<br>[[asamieši]] - 13,5% <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[budisms]] <tr><td>Izveidošanās<td>17.gs. <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Butānas ngultrums]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +6 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BT <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+975 </table> Valsts nosaukums cēlies no Himalajos valdošajām stiprajām vērtrām - Pērkona drakona zeme. Romežas ar Kīnu (470 km), un Indiju (605 km). 75% iedzīvotāju ir budisti, 25% nepālas induistu. [[Image:Bhutan map.gif|thumb|left|200px|Butāna]] 1865. gadā Lielbritānija un Butāna parakstīja Sinčulu līgumu ar kuru, apmaiņā pret dažu teritoriju atdošanu britu Indijai, Butāna saņemtu Lielbritānijas finansiālu palīdzību. 1907. tika nodibināta mantojama monarhija. 1910. gadā tika noslēgts līgums ar britiem kuri apņēmās neiejaukties Butānas iekšlietās, taču pārņēma kontroli pār valsts ārlietām. 1949. gadā tika noslēgts Indijas-Butānas līgums, ar kuru [[Indija]] atdeva britu aneksētās teritorijas, kā arī definēja Indijas atbildību par Butānas aizsardzību un ārlietām. 2005. gada martā karalis Vangčuks publiskoja konstitūcijas projektu, kurš būtu jāapstiprina nacionālā referendumā. [[Category:Valstis]] [[ar:&#1576;&#1608;&#1578;&#1575;&#1606;]] [[bg:&#1041;&#1091;&#1090;&#1072;&#1085;]] [[cs:Bhútán]] [[de:Bhutan]] [[en:Bhutan]] [[es:Bután]] [[eo:Bhutano]] [[et:Bhutan]] [[fr:Bhoutan]] [[id:Bhutan]] [[ja:&#12502;&#12540;&#12479;&#12531;]] [[ms:Bhutan]] [[nds:Bhutan]] [[nl:Bhutan]] [[no:Bhutan]] [[pl:Bhutan]] [[pt:Butão]] [[ru:&#1041;&#1091;&#1090;&#1072;&#1085; (&#1075;&#1086;&#1089;&#1091;&#1076;&#1072;&#1088;&#1089;&#1090;&#1074;&#1086;)]] [[sl:Butan (dr&#382;ava)]] [[fi:Bhutan]] [[sv:Bhutan]] [[th:&#3611;&#3619;&#3632;&#3648;&#3607;&#3624;&#3616;&#3641;&#3599;&#3634;&#3609;]] [[zh:&#19981;&#20025;&#29579;&#22269;]] 1953 52308 2006-06-29T04:21:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[ga:An Bhotsuáin]] Modifying: [[es:Botsuana]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''The Republic of Botswana'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Botsvana karogs.png|125px|Botsvānas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Botsvana gerbonis.png|125px|Botsvānas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Botsvānas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Botsvānas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Botsvana vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Gaborone]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Gaborone]]<br>[[Frensistauna]]<br>[[Molepolole]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Festuss Mogaje]] <tr><td>[[Platība]]<td>600 370 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>1 803 900<br/>45/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1966.gada 30.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Botsvanas pula]]/BWP <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Fatshe leno la rona]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BW <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+267 </table> {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Botswana]] [[am:ቦትስዋና]] [[an:Botsuana]] [[ar:بوتسوانا]] [[ast:Botsuana]] [[bg:Ботсвана]] [[bn:বোত্সওয়ানা]] [[bs:Bocvana]] [[ca:Botswana]] [[cs:Botswana]] [[da:Botswana]] [[de:Botsuana]] [[el:Μποτσουάνα]] [[en:Botswana]] [[eo:Bocvano]] [[es:Botsuana]] [[et:Botswana]] [[eu:Botswana]] [[fa:بوتسوانا]] [[fi:Botswana]] [[fr:Botswana]] [[ga:An Bhotsuáin]] [[gl:República de Botsuana - Republic of Botswana]] [[he:בוטסואנה]] [[hi:बोत्सवाना]] [[hr:Bocvana]] [[ht:Botswana]] [[hu:Botswana]] [[ia:Botswana]] [[id:Botswana]] [[io:Botswana]] [[is:Botsvana]] [[it:Botswana]] [[ja:ボツワナ]] [[ko:보츠와나]] [[ks:बोत्सवाना]] [[ku:Botswana]] [[kw:Botswana]] [[la:Botsuana]] [[lt:Botsvana]] [[mk:Боцвана]] [[ms:Botswana]] [[na:Botswana]] [[nds:Botswana]] [[nl:Botswana]] [[nn:Botswana]] [[no:Botswana]] [[oc:Botswana]] [[pl:Botswana]] [[ps:بوټسوانا]] [[pt:Botswana]] [[ro:Botswana]] [[ru:Ботсвана]] [[sa:बोत्सवाना]] [[sh:Bocvana]] [[simple:Botswana]] [[sk:Botswana]] [[sl:Bocvana]] [[sq:Botsuana]] [[sr:Боцвана]] [[sv:Botswana]] [[tl:Botswana]] [[tn:Botswana]] [[tr:Botsvana Cumhuriyeti]] [[ug:بوتسۋانا]] [[uk:Ботсвана]] [[vi:Botswana]] [[zh:波札那]] [[zh-min-nan:Botswana]] 1954 11566 2004-11-21T21:31:03Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1955 11567 2004-11-21T21:31:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1956 11568 2004-11-21T21:31:27Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1957 11569 2004-11-21T21:43:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1958 11570 2004-11-21T21:43:59Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1959 11571 2004-11-21T21:44:13Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1960 40537 2006-04-15T21:43:32Z Feens 37 tomēr visbiežāk šādi <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bosna i Hercegovina<br>Босна и Херцеговина'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Bosnija karogs.png|125px|Bosnijas un Hercegovinas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Bosnija gerbonis.png|125px|Bosnijas un Hercegovinas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Bosnijas un Hercegovinas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Bosnijas un Hercegovinas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Bosnija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[serbu valoda]]<br>[[horvātu valoda]]<br>[[bosniešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Sarajeva]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Sarajeva]]<br>[[Banja Luka]]<br>[[Zenica]] <tr><td>[[Prezidents]] - kolektīvs orgāns<td>[[Borislavs Paravacs]]<br>[[Ivo Miro Jovičs]]<br>[[Suleimans Tihičs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Adnans Terzičs]] <tr><td>[[Platība]]<td>51 129 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>4 359 800<br/>78/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] 1992.gada 5.aprīlī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Bosnijas konvertējamā marka]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Intermeco|Bosnijas un Hercegovinas Republikas himna]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BA <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+387 </table> ====Skat.arī==== *[[Bosnijas un Hercegovinas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} [[an:Bosnia y Erzegobina]] [[ast:Bosnia-Herzegovina]] [[be:Босьнія і Герцагавіна]] [[bg:Босна и Херцеговина]] [[bn:বসনিয়া ও হার্জেগোভিনা]] [[bs:Bosna i Hercegovina]] [[ca:Bòsnia i Hercegovina]] [[chr:ᏉᏍᏂᏯ]] [[cs:Bosna a Hercegovina]] [[cy:Bosna-Hercegovina]] [[da:Bosnien og Hercegovina]] [[de:Bosnien und Herzegowina]] [[el:Βοσνία και Ερζεγοβίνη]] [[en:Bosnia and Herzegovina]] [[eo:Bosnio kaj Hercegovino]] [[es:Bosnia-Herzegovina]] [[eu:Bosnia-Herzegovina]] [[fi:Bosnia ja Hertsegovina]] [[fiu-vro:Bosnia ja Hertsegoviina]] [[fr:Bosnie-Herzégovine]] [[fy:Bosnje]] [[gl:Bosnia - Hercegovina - Босна и Херцеговина]] [[he:בוסניה והרצגובינה]] [[hr:Bosna i Hercegovina]] [[id:Bosnia-Herzegovina]] [[io:Bosnia e Herzegovina]] [[is:Bosnía og Hersegóvína]] [[it:Bosnia e Erzegovina]] [[ja:ボスニア・ヘルツェゴビナ]] [[ka:ბოსნია და ჰერცეგოვინა]] [[ko:보스니아 헤르체고비나]] [[ks:बास्निया]] [[li:Bosnië-Hercegovina]] [[lt:Bosnija ir Hercegovina]] [[mk:Босна и Херцеговина]] [[ms:Bosnia dan Herzegovina]] [[na:Bosnia me Herzegowina]] [[nds:Bosnien-Herzegowina]] [[nl:Bosnië-Herzegovina]] [[nn:Bosnia-Hercegovina]] [[no:Bosnia-Hercegovina]] [[oc:Bòsnia e Ercegovina]] [[pl:Bośnia i Hercegowina]] [[pt:Bósnia-Herzegovina]] [[ro:Bosnia şi Herţegovina]] [[ru:Босния и Герцеговина]] [[sa:बास्निया]] [[scn:Bosnia-Erzegovina]] [[sh:Bosna i Hercegovina]] [[sk:Bosna a Hercegovina]] [[sl:Bosna in Hercegovina]] [[sq:Bosnja dhe Hercegovina]] [[sr:Босна и Херцеговина]] [[sv:Bosnien och Hercegovina]] [[th:ประเทศบอสเนียและเฮอร์เซโกวีนา]] [[tl:Bosnia at Herzegovina]] [[tr:Bosna-Hersek]] [[uk:Боснія і Герцеговина]] [[zh:波斯尼亚和黑塞哥维那]] [[zh-min-nan:Bosna kap Hercegovina]] 1961 11573 2004-11-21T21:54:00Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1962 11574 2004-11-21T21:54:13Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1963 11575 2004-11-21T21:54:27Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1964 52287 2006-06-28T22:43:34Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eu:Bolivia]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de Bolivia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Bolivija karogs.png|125px|Bolīvijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Bolivija gerbonis.png|125px|Bolīvijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Bolīvijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Bolīvijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Bolivija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[spāņu valoda]]<br>[[kečvu valoda]]<br>[[aimaru valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Sukre]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Lapasa]]<br>[[Santakrusa]]<br>[[Kočabamba]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Evo Moraless]] <tr><td>[[Platība]]<td>1 098 580 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>8 879 600<br/>8/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1825.gada 6.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Bolīvijas boliviano]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Bolivianos, el hado propicio]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BO <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+591 [[Category:Valstis]] [[af:Bolivia]] [[an:Bolibia]] [[ar:بوليفيا]] [[ast:Bolivia]] [[ay:Wuliwya]] [[be:Балівія]] [[bg:Боливия]] [[bn:বলিভিয়া]] [[bs:Bolivija]] [[ca:Bolívia]] [[cs:Bolívie]] [[cy:Bolivia]] [[da:Bolivia]] [[de:Bolivien]] [[el:Βολιβία]] [[en:Bolivia]] [[eo:Bolivio]] [[es:Bolivia]] [[et:Boliivia]] [[eu:Bolivia]] [[fa:بولیوی]] [[fi:Bolivia]] [[fr:Bolivie]] [[gd:Bolivia]] [[gl:Bolivia]] [[he:בוליביה]] [[hr:Bolivija]] [[ht:Bolivi]] [[hu:Bolívia]] [[ia:Bolivia]] [[id:Bolivia]] [[ilo:Bolivia]] [[io:Bolivia]] [[is:Bólivía]] [[it:Bolivia]] [[ja:ボリビア]] [[ko:볼리비아]] [[ks:बोलिविया]] [[kw:Bolivi]] [[la:Bolivia]] [[li:Bolivia]] [[lt:Bolivija]] [[mk:Боливија]] [[ms:Bolivia]] [[na:Bolivia]] [[nah:Bolivia]] [[nds:Bolivien]] [[nl:Bolivia]] [[nn:Bolivia]] [[no:Bolivia]] [[oc:Bolivia]] [[pl:Boliwia]] [[pt:Bolívia]] [[qu:Bulibiya]] [[ro:Bolivia]] [[ru:Боливия]] [[sa:बोलिविया]] [[scn:Bolivia]] [[sh:Bolivija]] [[simple:Bolivia]] [[sk:Bolívia]] [[sl:Bolivija]] [[sq:Bolivia]] [[sr:Боливија]] [[sv:Bolivia]] [[ta:பொலிவியா]] [[tet:Bolívia]] [[th:ประเทศโบลิเวีย]] [[tl:Bolivia]] [[tr:Bolivya]] [[ug:بولىۋىيە]] [[uk:Болівія]] [[vi:Bolivia]] [[zh:玻利維亞]] [[zh-min-nan:Bolivia]] 1965 11577 2004-11-22T21:16:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1966 11578 2004-11-22T21:16:54Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1967 11579 2004-11-22T21:17:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1968 51370 2006-06-20T04:48:25Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ast:Benin]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''République du Bénin'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Benina karogs.png|125px|Beninas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Benina gerbonis.png|125px|Beninas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Beninas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Beninas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Benina vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Portonovo]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Kotonu]]<br>[[Portonovo]]<br>[[Paraku]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Metjū Kerekū]] <tr><td>[[Platība]]<td>112 620 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>7 041 490<br/>60/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1960.gada 1.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Rietumāfrikas franks]]/XOF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[L'Aube Nouvelle]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BJ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+229 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Benin]] [[am:ቤኒን]] [[an:Benín]] [[ar:بنين]] [[ast:Benin]] [[bg:Бенин]] [[bn:বেনিন]] [[br:Benin]] [[bs:Benin]] [[ca:Benín]] [[cs:Benin]] [[da:Benin]] [[de:Benin]] [[el:Μπενίν]] [[en:Benin]] [[eo:Benino]] [[es:Benín]] [[et:Benin]] [[eu:Benin]] [[fa:بنین]] [[fi:Benin]] [[fr:Bénin]] [[gd:Benin]] [[gl:República de Benín - République du Bénin]] [[he:בנין]] [[hr:Benin]] [[ht:Benen]] [[hu:Benin]] [[ia:Benin]] [[id:Benin]] [[io:Benin]] [[is:Benín]] [[it:Benin]] [[ja:ベナン]] [[ko:베냉]] [[kw:Benin]] [[la:Beninum]] [[li:Benin]] [[lt:Beninas]] [[mk:Бенин]] [[ms:Benin]] [[na:Benin]] [[nds:Benin]] [[nl:Benin]] [[nn:Benin]] [[no:Benin]] [[oc:Benin]] [[pl:Benin]] [[pt:Benim]] [[ro:Benin]] [[ru:Бенин]] [[scn:Benin]] [[sh:Benin]] [[simple:Benin]] [[sk:Benin]] [[sl:Benin]] [[sq:Benini]] [[sr:Бенин]] [[sv:Benin]] [[th:ประเทศเบนิน]] [[tl:Benin]] [[tr:Benin]] [[ug:بېنىن]] [[uk:Бенін]] [[vi:Bénin]] [[zh:贝宁]] [[zh-min-nan:Bénin]] 1969 11581 2004-11-22T21:27:41Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1970 11582 2004-11-22T21:27:54Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1971 11583 2004-11-22T21:28:11Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1972 52306 2006-06-29T04:11:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[frp:Bèlg·ique]], [[nds-nl:België]], [[nrm:Belgique]] '''Beļģija''' ([[franču valoda|franču]]: ''Belgique'' ([[Media:Fr-Belgique.ogg|izruna]]), [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]]: ''België'', [[vācu valoda|vācu]]: ''Belgien'' ([[Media:De-Belgien.ogg|izruna]])) jeb '''Beļģijas Karaliste''' ir valsts [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Tā robežojas ar [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Luksemburga (valsts)|Luksemburgu]] un [[Francija|Franciju]]. Ziemeļrietumos to apskalo [[Ziemeļjūra]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Koninkrijk België<br>Royaume de Belgique<br>Königreich Belgien'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Belgija karogs.png|125px|Beļģijas Karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Belgija gerbonis.png|125px|Beļģijas Karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Beļģijas Karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Beļģijas Karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Belgija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]s <td>[[nīderlandiešu valoda]]<br>[[franču valoda]]<br>[[vācu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Brisele]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Brisele]]<br>[[Antverpene]]<br>[[Ģente]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Alberts II (Beļģija)|Alberts II]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Gijs Ferhofštats]] <tr><td>[[Platība]]<td>30 510 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>10 309 725<br/>338/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Nīderlande|Nīderlandes]] 1830.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/EUR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Brabançonne]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BE <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+32 </table> ====Skat. arī==== *[[Beļģijas pilsētu uzskaitījums]] {{stub}} {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} [[af:België]] [[als:Belgien]] [[an:Belchica]] [[ang:Belgium]] [[ar:بلجيكا]] [[ast:Bélxica]] [[be:Бэльгія]] [[bg:Белгия]] [[bn:বেলজিয়াম]] [[bs:Belgija]] [[ca:Bèlgica]] [[cs:Belgie]] [[cv:Бельги]] [[cy:Gwlad Belg]] [[da:Belgien]] [[de:Belgien]] [[el:Βέλγιο]] [[en:Belgium]] [[eo:Belgio]] [[es:Bélgica]] [[et:Belgia]] [[eu:Belgika]] [[fa:بلژیک]] [[fi:Belgia]] [[fiu-vro:Belgiä]] [[fr:Belgique]] [[frp:Bèlg·ique]] [[fur:Belgjiche]] [[fy:Belgje]] [[ga:An Bheilg]] [[gd:A' Bheilg]] [[gl:Bélxica - België]] [[he:בלגיה]] [[hr:Belgija]] [[ht:Bèljik]] [[hu:Belgium]] [[ia:Belgica]] [[id:Belgia]] [[io:Belgia]] [[is:Belgía]] [[it:Belgio]] [[ja:ベルギー]] [[jv:Belgia]] [[ka:ბელგია]] [[ko:벨기에]] [[ku:Belçîka]] [[kw:Pow Belg]] [[la:Belgia]] [[lb:Belsch]] [[li:Belsj]] [[lt:Belgija]] [[mk:Белгија]] [[mn:Belgium]] [[mr:बेल्जियम]] [[ms:Belgium]] [[na:Belgium]] [[nds:Belgien]] [[nds-nl:België]] [[nl:België]] [[nn:Belgia]] [[no:Belgia]] [[nrm:Belgique]] [[oc:Belgica]] [[os:Бельги]] [[pl:Belgia]] [[ps:بلجيم]] [[pt:Bélgica]] [[rm:Belgia]] [[ro:Belgia]] [[ru:Бельгия]] [[sa:बेल्जियम]] [[scn:Belgiu]] [[se:Belgia]] [[simple:Belgium]] [[sk:Belgicko]] [[sl:Belgija]] [[sq:Belgjika]] [[sr:Белгија]] [[sv:Belgien]] [[th:ประเทศเบลเยียม]] [[tl:Belhika]] [[tr:Belçika]] [[uk:Бельгія]] [[vi:Bỉ]] [[wa:Beldjike]] [[zh:比利时]] [[zh-min-nan:Belgien]] 1973 11585 2004-11-22T21:39:33Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1974 11586 2004-11-22T21:39:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1975 11587 2004-11-22T21:39:59Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1976 51919 2006-06-25T08:58:35Z Escarbot 1016 robot Adding: [[nah:Hueycopan]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Beliza'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Beliza karogs.png|125px|Belizas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Beliza gerbonis.png|125px|Belizas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Belizas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Belizas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Beliza vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Belmopana]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Beliza]]<br>[[Orindžvoka]]<br>[[Sanignasio]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Kolvils Jangs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Saīds Musa]] <tr><td>[[Platība]]<td>22 966 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>282 500<br/>12/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1981.gadā 21.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Belizas dolārs]]/BZD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -6 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Land of the Free]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BZ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+501 </table> '''Beliza''' ir neliela valsts [[Centrālamerika]]s austrumu krastā pie [[Karību jūra|Karību jūras]]. Ziemeļrietumos tā robežojas ar [[Meksika|Meksiku]], bet rietumos un dienvidos - ar [[Gvatemala|Gvatemalu]]. Valsts nosaukums cēlies no Belizas upes nosaukuma. Valsts pārvaldes forma ir [[parlamentāra demokrātija]] un [[konstitucionāla monarhija]]. Beliza ir [[Nāciju sadraudzība]]s locekle, tāpēc valsts galva oficiāli ir karaliene [[Elizabete II]], ko Belizā pārstāv ģenerālgubernators, kam ir jābūt belizietim. Beliza līdz 1973. gadam - vairāk kā gadsimtu - bija britu kolonija, ko pazina kā Britu Hondurasu. Neatkarību tā ieguva 1981. gadā. Valsts iedzīvotāji ir dažādu etnisko grupu pārstāvji - apmēram puse ir jauktas [[maiji|maiju]] un eiropiešu izcelsmes ([[metiss|metisi]]), 25% ir afrikāņi un afroeiropieši ([[kreoli]]), aptuveni 10% ir maiji un apmēram 6% - afroindiāņi. Valsts valoda Belizā ir [[angļu valoda]]. Aptuveni 50% iedzīvotāju dzimtā valoda ir [[spāņu valoda]], un vēl aptuveni 20% tā ir pirmā svešvaloda. Maiju izcelsmes iedzīvotāju joprojām runā maiju valodās. Aptuveni 50% iedzīvotāju ir [[Romas katoļu baznīca|romas katoļi]], gandrīz visi pārējie seko [[Anglikāņu baznīca|anglikāņu baznīcai]] vai ir [[Protestantisms|protestanti]]. {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Belize]] [[ar:بليز]] [[ast:Belice]] [[bg:Белиз]] [[bn:বেলিজ]] [[bs:Beliz]] [[ca:Belize]] [[cs:Belize]] [[da:Belize]] [[de:Belize]] [[el:Μπελίζε]] [[en:Belize]] [[eo:Belizo]] [[es:Belice]] [[et:Belize]] [[eu:Belize]] [[fa:بلیز]] [[fi:Belize]] [[fr:Belize]] [[gl:Belice - Belize]] [[he:בליז]] [[hr:Belize]] [[ht:Beliz]] [[hu:Belize]] [[id:Belize]] [[io:Belize]] [[is:Belís]] [[it:Belize]] [[ja:ベリーズ]] [[ko:벨리즈]] [[ks:बेलीज]] [[kw:Belisa]] [[lt:Belizas]] [[mk:Белизе]] [[ms:Belize]] [[na:Belize]] [[nah:Hueycopan]] [[nds:Belize]] [[nl:Belize (land)]] [[nn:Belize]] [[no:Belize]] [[oc:Belize]] [[pl:Belize]] [[pt:Belize]] [[ro:Belize]] [[ru:Белиз]] [[sa:बेलीज]] [[scn:Belizi]] [[sh:Belize]] [[simple:Belize]] [[sk:Belize (štát)]] [[sl:Belize]] [[sq:Beliza]] [[sr:Белизе]] [[sv:Belize]] [[th:ประเทศเบลีซ]] [[tl:Belize]] [[tr:Belize]] [[ug:بېلىز]] [[uk:Беліз]] [[zh:伯利兹]] [[zh-min-nan:Belize]] 1977 11589 2004-11-22T21:47:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1978 11590 2004-11-22T21:47:56Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1979 11591 2004-11-22T21:48:10Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1980 51105 2006-06-18T20:16:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:باربادوس]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Barbados'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Barbadosa karogs.png|125px|Barbadosas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Barbadosa gerbonis.png|125px|Barbadosas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Barbadosas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Barbadosas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Barbadosa vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Bridžtauna]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Klifords Hasbends]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Ovens Artūrs]] <tr><td>[[Platība]]<td>430 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>264 800<br/>642/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1966.gadā 30.novembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Barbadosas dolārs]]/BBD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[In Plenty and In Time of Need]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BB <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1-246 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Barbados]] [[ar:بربادوس]] [[bg:Барбадос]] [[bn:বার্বাডোস]] [[bs:Barbados]] [[ca:Barbados]] [[cs:Barbados]] [[da:Barbados]] [[de:Barbados]] [[el:Μπαρμπάντος]] [[en:Barbados]] [[eo:Barbado]] [[es:Barbados]] [[et:Barbados]] [[eu:Barbados]] [[fa:باربادوس]] [[fi:Barbados]] [[fr:Barbade]] [[gl:Barbados]] [[he:ברבדוס]] [[hr:Barbados]] [[hu:Barbados]] [[id:Barbados]] [[is:Barbados]] [[it:Barbados]] [[ja:バルバドス]] [[ko:바베이도스]] [[ks:बार्बाडोस]] [[kw:Barbados]] [[lt:Barbadosas]] [[mk:Барбадос]] [[ms:Barbados]] [[na:Barbados]] [[nds:Barbados]] [[nl:Barbados]] [[nn:Barbados]] [[no:Barbados]] [[oc:Barbada]] [[pl:Barbados]] [[pt:Barbados]] [[ro:Barbados]] [[ru:Барбадос]] [[sa:बार्बाडोस]] [[sh:Barbados]] [[simple:Barbados]] [[sk:Barbados]] [[sl:Barbados]] [[sq:Barbadosi]] [[sr:Барбадос]] [[sv:Barbados]] [[tl:Barbados]] [[tr:Barbados]] [[ug:باربادوس]] [[uk:Барбадос]] [[zh:巴巴多斯]] [[zh-min-nan:Barbados]] 1981 11593 2004-11-22T21:56:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1982 11594 2004-11-22T21:57:10Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1983 11595 2004-11-22T21:57:23Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1984 49784 2006-06-10T10:18:02Z Hashar 27 robot Adding: bs, eu, ku, kw, la, ml, mr, ps, scn, simple, ug, uk, vi <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''গণ প্রজাতঁত্রী বাংলাদেশ<br>Gana Prajātantrī Bānglādesh'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Bangladesa karogs.png|125px|Bangladešas Tautas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Bangladesa gerbonis.png|125px|Bangladešas Tautas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Bangladešas Tautas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Bangladešas Tautas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Bangladesa vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[bengāļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Daka]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Daka]]<br>[[Čitagonga]]<br>[[Kulna]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Aijadžudins Ahmeds]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Begums Haleda Zija]] <tr><td>[[Platība]]<td>144 000 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>133 581 700<br/>1055/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Pakistāna|Pakistānas]] 1971.gadā 26.martā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Bangladešas taka]]/BDT <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +6 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Amar Sonar Bangla]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BD <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+880 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Bangladesh]] [[ar:بنغلاديش]] [[ast:Bangladesh]] [[be:Бангладэш]] [[bg:Бангладеш]] [[bn:বাংলাদেশ]] [[bs:Bangladeš]] [[ca:Bangla Desh]] [[cs:Bangladéš]] [[cy:Bangladesh]] [[da:Bangladesh]] [[de:Bangladesch]] [[en:Bangladesh]] [[eo:Bangladeŝo]] [[es:Bangladesh]] [[et:Bangladesh]] [[eu:Bangladesh]] [[fi:Bangladesh]] [[fr:Bangladesh]] [[fur:Bangladesh]] [[fy:Banglades]] [[gd:Bangladesh]] [[gl:Bangladesh - বাংলাদেশ]] [[he:בנגלדש]] [[hi:बांग्लादेश]] [[hr:Bangladeš]] [[ht:Bangladèch]] [[hu:Banglades]] [[id:Bangladesh]] [[io:Bangladesh]] [[is:Bangladess]] [[it:Bangladesh]] [[ja:バングラデシュ]] [[ka:ბანგლადეში]] [[ko:방글라데시]] [[ks:Baṅgalādēśa]] [[ku:Bangladeş]] [[kw:Bangladesh]] [[la:Bangladesia]] [[li:Bangladesj]] [[lt:Bangladešas]] [[mk:Бангладеш]] [[ml:ബംഗ്ലാദേശ്]] [[mr:बांगलादेश]] [[ms:Bangladesh]] [[na:Bangladesh]] [[nds:Bangladesch]] [[nl:Bangladesh]] [[nn:Bangladesh]] [[no:Bangladesh]] [[oc:Bangladèsh]] [[os:Бангладеш]] [[pl:Bangladesz]] [[ps:بنګله دېش]] [[pt:Bangladesh]] [[ro:Bangladesh]] [[ru:Бангладеш]] [[scn:Bangladesci]] [[se:Bangladesh]] [[sh:Bangladeš]] [[simple:Bangladesh]] [[sk:Bangladéš]] [[sl:Bangladeš]] [[sq:Bangladeshi]] [[sr:Бангладеш]] [[sv:Bangladesh]] [[ta:பங்களாதேஷ்]] [[te:బంగ్లాదేశ్]] [[tg:Бангладеш]] [[th:ประเทศบังคลาเทศ]] [[tl:Bangladesh]] [[tr:Bangladeş]] [[ug:بېنگلا]] [[uk:Бангладеш]] [[ur:بنگلہ دیش]] [[vi:Bangladesh]] [[zh:孟加拉国]] [[zh-min-nan:Bangladesh]] 1985 11597 2004-11-22T22:07:43Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1986 11598 2005-06-26T23:06:32Z Feens 37 no en.wiki 1987 11599 2004-11-22T22:08:12Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1988 51709 2006-06-24T08:26:57Z Escarbot 1016 robot Adding: ta '''Baltkrievija''' ([[baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Белару́сь'', ''Biełaruś''; [[krievu valoda|krievu]]: ''Белару́сь'') ir valsts [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar galvaspilsētu [[Minska|Minsku]]. Baltkrievija robežojas ar [[Polija|Poliju]] rietumos, [[Lietuva|Lietuvu]] ziemeļrietumos, [[Latvija|Latviju]] ziemeļos, [[Krievija|Krieviju]] austrumos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos. Valsts oficiālais nosaukums ir '''Baltkrievijas Republika''' (''Рэспу́бліка Белару́сь''; ''Respublika Biełaruś''). <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Рэспубліка Беларусь'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Baltkrievija karogs.png|125px|Baltkrievijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Baltkrievija gerbonis.png|125px|Baltkrievijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Baltkrievijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Baltkrievijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Baltkrievija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[baltkrievu valoda]]<br>[[krievu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Minska]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Minska]]<br>[[Homeļa]]<br>[[Mahiļova]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Aleksandrs Lukašenko]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Sergejs Sidorskis]] <tr><td>[[Platība]]<td>207 600 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>9 799 300<br/>50/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Sabrūkot [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]] 1990.gada 3.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Baltkrievijas rubelis]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +2 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Мы, беларусы]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BY <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+375 </table> ====Skat. arī==== *[[Baltkrievijas pilsētu uzskaitījums]] {{stub}} {{Eiropa}} {{NVS}} [[Category:Baltkrievija]] [[Category:Valstis]] [[nds-nl:Wit-Ruslaand]] [[an:Belarrusia]] [[ang:Belarus]] [[ar:روسيا البيضاء]] [[ast:Bielorrusia]] [[be:Беларусь]] [[bg:Беларус]] [[bn:বেলারুশ]] [[bs:Bjelorusija]] [[ca:Bielorússia]] [[chr:ᏇᎳᎷᏒ]] [[cs:Bělorusko]] [[cv:Белоруси]] [[cy:Belarus]] [[da:Hviderusland]] [[de:Weißrussland]] [[el:Λευκορωσία]] [[en:Belarus]] [[eo:Belorusio]] [[es:Bielorrusia]] [[et:Valgevene]] [[eu:Bielorrusia]] [[fa:بلاروس]] [[fi:Valko-Venäjä]] [[fiu-vro:Valgõvinne]] [[fr:Biélorussie]] [[fy:Wyt-Ruslân]] [[gl:Bielorrusia - Беларусь]] [[he:בלארוס]] [[hi:बेलारूस]] [[hr:Bjelorusija]] [[ht:Byelorisi]] [[hu:Fehéroroszország]] [[hy:Բելառուս]] [[id:Belarus]] [[io:Bielorusia]] [[is:Hvíta-Rússland]] [[it:Bielorussia]] [[ja:ベラルーシ]] [[ka:ბელარუსი]] [[kk:Беларусь]] [[ko:벨라루스]] [[kw:Belarussi]] [[la:Ruthenia Alba]] [[lb:Wäissrussland]] [[li:Wit-Rösland]] [[lt:Baltarusija]] [[mk:Белорусија]] [[mo:Беларус]] [[mr:बेलारूस]] [[ms:Belarus]] [[na:Belarus]] [[nds:Wittrussland]] [[nl:Wit-Rusland]] [[nn:Kviterussland]] [[no:Hviterussland]] [[oc:Bielorussia]] [[pl:Białoruś]] [[pt:Bielorrússia]] [[ro:Belarus]] [[ru:Белоруссия]] [[sa:बेलारूस]] [[scn:Bielorussia]] [[sh:Belorusija]] [[simple:Belarus]] [[sk:Bielorusko]] [[sl:Belorusija]] [[sq:Bjellorusia]] [[sr:Белорусија]] [[sv:Vitryssland]] [[ta:பெலாரஸ்]] [[th:ประเทศเบลารุส]] [[tl:Belarus]] [[tr:Beyaz Rusya]] [[ug:بېلورۇسىيە]] [[uk:Білорусь]] [[ur:بیلاروس]] [[vi:Belarus]] [[yi:בעלאָרוסיע]] [[zh:白俄罗斯]] [[zh-min-nan:Belarus]] 1989 11601 2004-11-22T22:21:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1990 11602 2004-11-22T22:21:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1991 11603 2004-11-22T22:21:43Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1992 24973 2005-12-20T16:50:24Z YurikBot 213 robot Modifying: gl <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''مملكة البحرين<br>Mamlakat al Bahrayn'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Bahreina karogs.png|125px|Bahreinas Karalistes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Bahreina gerbonis.png|125px|Bahreinas Karalistes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Bahreinas Karalistes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Bahreinas Karalistes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Bahreina vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Manama]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Manama]]<br>[[Muharraka]]<br>[[Rifa]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Hamads bin Isa al Halifa]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Halifa bin Salmans Ali Halifa]] <tr><td>[[Platība]]<td>665 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>699 400<br/>987/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Persija|Persijas]] 1783.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Bahreinas dinārs]]/BHD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Bahrainona]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BH <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+973 </table> {{Arābu līga}} [[Category:Valstis]] [[an:Bahrein]] [[ar:البحرين]] [[bg:Бахрейн]] [[bn:বাহরাইন]] [[ca:Bahrain]] [[cs:Bahrajn]] [[cy:Bahrain]] [[da:Bahrain]] [[de:Bahrain]] [[en:Bahrain]] [[eo:Barejno]] [[es:Bahréin]] [[et:Bahrein]] [[fi:Bahrain]] [[fr:Bahreïn]] [[fy:De Barein]] [[gd:Bahrain]] [[gl:Bahrain - البحرين]] [[he:בחריין]] [[hi:बहरीन]] [[hr:Bahrein]] [[hu:Bahrein]] [[id:Bahrain]] [[io:Bahrain]] [[is:Barein]] [[it:Bahrain]] [[ja:バーレーン]] [[ko:바레인]] [[ks:बहरैन]] [[li:Bahrein]] [[lt:Bahreinas]] [[ms:Bahrain]] [[na:Bahrain]] [[nds:Bahrain]] [[nl:Bahrein]] [[nn:Bahrain]] [[no:Bahrain]] [[oc:Bahrayn]] [[os:Бахрейн]] [[pl:Bahrajn]] [[pt:Bahrein]] [[ro:Bahrain]] [[ru:Бахрейн]] [[sa:बहरैन]] [[scn:Bahrain]] [[simple:Bahrain]] [[sk:Bahrajn]] [[sl:Bahrajn]] [[sq:Bahraini]] [[sr:Бахреин]] [[sv:Bahrain]] [[tg:Баҳрайн]] [[th:ประเทศบาห์เรน]] [[tl:Bahrain]] [[tr:Bahreyn]] [[uk:Бахрейн]] [[zh:巴林]] [[zh-min-nan:Bahrain]] 1993 11605 2004-11-22T22:32:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1994 11606 2004-11-22T22:33:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1995 11607 2004-11-22T22:33:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1996 51099 2006-06-18T20:02:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:باھاما]] '''Bahamu Savienība''' ([[angļu valoda|angliski]] ''Commonwealth of The Bahamas'') ir augsti attīstīta mononacionāla salu valsts [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļas rietumos starp [[Kuba|Kubu]] uz dienvidiem un [[ASV]] [[Florida|Floridas štatu]] uz rietumiem. Sastāv no apm. 700 salām un saliņām. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Commonwealth of The Bahamas'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Bahamas karogs.png|125px|Bahamu Sadraudzības karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Bahamas gerbonis.png|125px|Bahamu Sadraudzības ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Bahamu Sadraudzības karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Bahamu Sadraudzības ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Bahamas vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[konstitucionāla monarhija]] <tr><td>[[Freedom House brīvības indekss]]<td>1,0 - brīva valsts <tr><td>[[ANO tautas attīstības indekss]]<td>0,815 (51.vieta pasaulē 2002.gadā) <tr><td>[[IKP]] ([[PPP]]) uz vienu iedzīvotāju<td>16 688 USD (2002) - 35.vieta pasaulē <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Naso]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Naso]]<br>[[Frīporta]]<br>[[Kūperstauna]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Pols Ederlijs]] (''Paul Adderley'') <tr><td>[[Bahamu premjerministri|Premjerministrs]]<td>[[Perijs Kristijs]] (''Perry Christie'') <tr><td>Platība<td>13 940 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2004)<td> 325 500 <tr><td>Etniskais sastāvs<td>[[bahamieši]] <tr><td>[[Reliģija]]<td>[[kristietība|kristieši]] <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1973.gada 10.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Bahamu dolārs]]/BSD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -5 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BS <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Bahamas]] [[an:Bahamas]] [[ar:البهاماس]] [[bg:Бахамски острови]] [[bn:বাহামা]] [[bs:Bahami]] [[ca:Bahames]] [[cs:Bahamy]] [[da:Bahamas]] [[de:Bahamas]] [[en:The Bahamas]] [[eo:Bahamoj]] [[es:Bahamas]] [[et:Bahama]] [[fi:Bahama]] [[fr:Bahamas]] [[gl:Bahamas]] [[he:בהאמה]] [[hr:Bahami]] [[hu:Bahama-szigetek]] [[ia:Bahamas]] [[id:Bahama]] [[io:Bahama]] [[is:Bahamaeyjar]] [[it:Bahamas]] [[ja:バハマ]] [[ko:바하마]] [[ks:बहामास]] [[kw:Ynysow Bahama]] [[la:Insulae Bahamenses]] [[lb:Bahamen]] [[lt:Bahamos]] [[mk:Бахамски Острови]] [[ms:Bahamas]] [[na:Bahamas]] [[nds:Bahamas]] [[nl:Bahama's]] [[nn:Bahamas]] [[no:Bahamas]] [[oc:Bahamas]] [[pl:Bahamy]] [[ps:بهاماس]] [[pt:Bahamas]] [[ro:Bahamas]] [[ru:Багамские Острова]] [[sa:बहामास]] [[simple:Bahamas]] [[sk:Bahamy]] [[sl:Bahami]] [[sq:Bahama]] [[sr:Бахами]] [[sv:Bahamas]] [[th:เครือรัฐบาฮามาส]] [[tl:Bahamas]] [[tr:Bahama]] [[ug:باھاما]] [[uk:Багами]] [[vi:Bahamas]] [[zh:巴哈马]] [[zh-min-nan:Bahamas]] 1997 11609 2004-11-22T22:45:24Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1998 11610 2004-11-22T22:45:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 1999 11611 2004-11-22T22:45:51Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2000 51369 2006-06-20T04:44:47Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ur:آذربایجان]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Azerbaycan Respublikası'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Azerbaidzana karogs.png|125px|Azerbaidžānas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Azerbaidzana gerbonis.png|125px|Azerbaidžānas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Azerbaidžānas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Azerbaidžānas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Azerbaidzana vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[azerbaidžāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Baku]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Baku]]<br>[[Gjandža]]<br>[[Sumgajita]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Iļhams Alijevs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Artūrs Rasizade]] <tr><td>[[Platība]]<td>86 600 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>8 265 700<br/>90/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Sabrūkot [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]] 1991.gada 30.augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Azerbaidžānas manats]]/AZM <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +4 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Azerbaycan, Azerbaycan!]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.AZ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+994 </table> {{Eiropa}} {{NVS}} [[Category:Azerbaidžāna]] [[an:Azerbayán]] [[ar:أذربيجان]] [[ast:Azerbaiyán]] [[az:Azərbaycan Respublikası]] [[be:Азэрбайджан]] [[bg:Азербайджан]] [[bn:আজারবাইজান]] [[bs:Azerbejdžan]] [[ca:Azerbaidjan]] [[cs:Ázerbájdžán]] [[cy:Azerbaijan]] [[da:Aserbajdsjan]] [[de:Aserbaidschan]] [[el:Αζερμπαϊτζάν]] [[en:Azerbaijan]] [[eo:Azerbajĝano]] [[es:Azerbaiyán]] [[et:Aserbaidžaan]] [[eu:Azerbaijan]] [[fa:جمهوری آذربایجان]] [[fi:Azerbaidžan]] [[fr:Azerbaïdjan]] [[fy:Azerbeidzjan]] [[gl:Acerbaixán - Azərbaycan]] [[he:אזרבייג'ן]] [[hi:अज़रबैजान]] [[hr:Azerbejdžan]] [[hu:Azerbajdzsán]] [[ia:Azerbaidzhan]] [[id:Azerbaijan]] [[io:Azerbaijan]] [[is:Aserbaídsjan]] [[it:Azerbaijan]] [[ja:アゼルバイジャン]] [[ka:აზერბაიჯანი]] [[kk:Әзірбайжан]] [[ko:아제르바이잔]] [[ku:Azerbeycan]] [[kw:Aserbayjan]] [[la:Adrabigania]] [[lb:Aserbaidschan]] [[li:Azerbaidzjan]] [[lt:Azerbaidžanas]] [[ms:Azerbaijan]] [[na:Azerbaijan]] [[nds:Aserbaidschan]] [[nl:Azerbeidzjan]] [[nn:Aserbajdsjan]] [[no:Aserbajdsjan]] [[oc:Azerbaidjan]] [[os:Азербайджан]] [[pl:Azerbejdżan]] [[ps:آذربايجان]] [[pt:Azerbaijão]] [[ro:Azerbaidjan]] [[ru:Азербайджан]] [[sa:अजर्बैजान]] [[scn:Azzirbaiggian]] [[sh:Azerbejdžan]] [[simple:Azerbaijan]] [[sk:Azerbajdžan]] [[sl:Azerbajdžan]] [[sq:Azerbajxhani]] [[sr:Азербејџан]] [[sv:Azerbajdzjan]] [[th:ประเทศอาเซอร์ไบจาน]] [[tl:Azerbaijan]] [[tr:Azerbaycan]] [[tt:Äzärbaycan]] [[udm:Азербайджан]] [[ug:ئازەربەيجان]] [[uk:Азербайджан]] [[ur:آذربایجان]] [[vi:Azerbaijan]] [[yi:אַזערבײַדזשאַן]] [[zh:阿塞拜疆]] [[zh-min-nan:Azerbaijan]] 2001 11613 2004-11-22T22:57:22Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2002 11614 2004-11-22T22:57:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2003 11615 2004-11-22T22:57:47Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2004 48481 2006-05-31T08:27:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Timor Oriental]], [[tr:Doğu Timor]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Repúblika Democrátika Timor Lorosa'e<br>República Democrática de Timor-Leste'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Austrumtimora karogs.png|125px|Austrumtimoras Demokrātiskās Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Austrumtimora gerbonis.png|125px|Austrumtimoras Demokrātiskās Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Austrumtimoras Demokrātiskās Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Austrumtimoras Demokrātiskās Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Austrumtimora vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[tetums]]<br>[[portugāļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Dili]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Dili]]<br>[[Dare]]<br>[[Buku]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Ksanana Gušmao]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Mari Alkatiri]] <tr><td>[[Platība]]<td>15 007 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>981 800<br/>54/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Indonēzija|Indonēzijas]] 2002.gada 20.maijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ASV dolārs]]/USD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +9 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Pátria]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.TP <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+670 </table> ==Ārējās saites== *[http://www.travel-images.com/timor.html Austrumtimora fotogrāfijās] - lapa angļu valodā. [[Category:Valstis]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[an:Timor Oriental]] [[ar:تيمور الشرقية]] [[ast:Timor Oriental]] [[bg:Източен Тимор]] [[bs:Istočni Timor]] [[ca:Timor Oriental]] [[cs:Východní Timor]] [[cy:Dwyrain Timor]] [[da:Østtimor]] [[de:Osttimor]] [[en:East Timor]] [[eo:Orienta Timoro]] [[es:Timor Oriental]] [[et:Ida-Timor]] [[fa:تیمور شرقی]] [[fi:Itä-Timor]] [[fr:Timor oriental]] [[fy:East Timor]] [[gl:Timor Leste - Timor Lorosa'e]] [[he:מזרח טימור]] [[hr:Istočni Timor]] [[hu:Kelet-Timor]] [[ia:Timor Oriental]] [[id:Timor Timur]] [[ilo:Daya a Timor]] [[io:Timor Leste]] [[is:Austur-Tímor]] [[it:Timor Est]] [[ja:東ティモール]] [[ko:동티모르]] [[kw:Timor Est]] [[li:Oos-Timor]] [[lt:Rytų Timoras]] [[ms:Timor Leste]] [[nds:Oosttimor]] [[nl:Oost-Timor]] [[nn:Aust-Timor]] [[no:Øst-Timor]] [[oc:Timor-Leste]] [[pl:Timor Wschodni]] [[ps:ختيځ ټيمور]] [[pt:Timor-Leste]] [[ro:Timorul de Est]] [[ru:Восточный Тимор]] [[sh:Istočni Timor]] [[simple:East Timor]] [[sk:Východný Timor]] [[sl:Vzhodni Timor]] [[sq:Timori Lindor]] [[sr:Источни Тимор]] [[sv:Östtimor]] [[tet:Timór Lorosa'e]] [[th:ประเทศติมอร์ตะวันออก]] [[tl:Silangang Timor]] [[tr:Doğu Timor]] [[uk:Східний Тимор]] [[vi:Đông Timor]] [[zh:东帝汶]] [[zh-min-nan:Tang Timor]] 2005 11617 2004-11-22T23:11:00Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2006 11618 2004-11-22T23:11:11Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2007 11619 2004-11-22T23:11:25Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2008 45444 2006-05-15T18:57:41Z Keps 758 Papildināju tekstu + Foto <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republik Österreich'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Austrija karogs.png|125px|Austrijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Austrija gerbonis.png|125px|Austrijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Austrijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Austrijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Austrija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[vācu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Vīne]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Vīne]]<br>[[Grāca]]<br>[[Linca]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Heincs Fišers]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Volfgangs Šisels]] <tr><td>[[Platība]]<td>83 858 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>8 022 300<br/>97/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Sabiedroto okupācija|Sabiedroto okupācijas]] 1955.gada 27.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/EUR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Land Der Berge, Land Am Strome]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.AT <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+43 </table> [[Image:Au-map.png|thumb|200px|Austrija]] [[Image:Halleina.JPG|thumb|150px|[[Haleina]]s vecpilsēta Austrijā]] '''Austrijas Republika''' ([[vācu valoda|vācu]]: ''Republik Österreich'') ir valsts [[Viduseiropa|Viduseiropā]]. Tā robežojas ar [[Vācija|Vāciju]] un [[Čehija|Čehiju]] ziemeļos, [[Slovākija|Slovākiju]] un [[Ungārija|Ungāriju]] austrumos, [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Itālija|Itāliju]] dienvidos, kā arī [[Šveice|Šveici]] un [[Lihtenšteina|Lihtenšteinu]] rietumos. Austrija ir [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] dalībvalsts. ==Austrijas vēsture== ===Senie laiki=== Vēl 6.- 5.gs. p.m.ē. Austrijas teritoriju apdzīvojošās ciltis, pārsvarā [[ķelti]], šeit nodarbojās ar [[Zemkopība|zemkopību]], tās bija iesaitītas arī [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]]. Arī daudzas Austrijas pilsētas izveidojušās uz ķeltu vai citu [[Viduseiropa|Viduseiropu]] dažādos laikos apdzīvojušu cilšu apmetņu pamata. Tā, viena no senākajām ķeltu pilsētām Austrijas teritorijā ir [[Haleina]] (Hallein), kura atrodas [[Zalcaha]]s upes krastā apmēram 15 km uz dienvidiem no [[Zalcburga]]s. Romieši 1.gs. p.m.ē. beigās pakļāva šo reģionu un izveidoja šeit trīs provinces - [[Norikuma|Norikimu]] (Noricum), [[Rētija|Rētiju]] (Rhaetia) un [[Panonija|Panoniju]] (Pannonia). Romiešiem Austrijas teritorija, it īpaši [[Donava]]s dienvidu krasts, bija svarīga aizsardzības līnija pret barbaru uzbrukumiem no ziemeļiem. Arī Alpu kalnu grēda ar tās pārejām bija stratēģiski svarīgi kā tirdzniecības ceļi starp Eiropas dienvidiem un ziemeļiem. Savukārt Donavas upe bija dabīgs ūdensceļš, kas nodrošināja kontaktus starp austrumiem un rietumiem. Lai nodrošinātu kontroli pār šiem ceļiem romieši kādreizējās ķeltu apmetnes [[Vindobona]]s vietā sāka būvēt militāru nocietinājumu, kurš vēlāk kļuva par mūsdienu Vīni. Neskatoties uz romiešu pūlēm padarīt Romas impērijas ziemeļu robežu par nepārvaramu šķērsli, 2.gs. vidū ģermāņu ciltis daudzkārt iebruka šajā reģionā, līdz 4.gs. tas pārstāja kalpot kā impērijas aizsardzības josla. Pēc Romas impērijas sabrukuma Austrijas teritorija pilnībā nonāca ģermāņu kontrolē, lai gan arī dažādas citas ciltis tajā turpināja laiku pa laikam iebrukt. ===Viduslaiki=== ====Ostmarka==== Austrijas kā Eiropas politiskas vienības veidošanās aizsākās vēl agrīnos viduslaikos, kad [[Maģāri|maģāru]] agresija piespieda vāciešus nostiprināt [[Ostmarka]]s reģionu, vai Austrumu pierobežu, ar cietokšņiem un citām aizsardzības būvēm, ko savā laikā bija iesācis vēl franku karalis [[Kārlis Lielais]] lai aizsargātos no [[avāri]]em. Pēc maģāru sakāves vācu karalis [[Otto I]] šai zemei piešķīra [[markgrāfiste]]s statusu, līdz ar to padarot to par politisku veidojumu, kas vēlāk sāka saukties par ''Österreich'' (Austrija). Šajā Austrumu pierobežā, Ostmarkā, tika veicināta arī vācu kolonistu ieceļošana, lai pēc iespējas vairāk to nostiprinātu ar draudzīgu iedzīvotāju atbalstu. Ostmarkas robeža pakāpeniski tika virzīta arvien tālāk uz austrumiem un ziemeļiem, līdz tā 11. gadsimtā sasniedza mūsdienu [[Morāvija|Morāviju]] [[Čehija|Čehijā]]. ====Habsburgu periods==== Austrijas kā valsts briedums saistāms ar [[Habsburgi|Habsburgu]] dinastijas valdīšanas laiku. Habsburgu loma Eiropā, it īpaši Svētās Romas impērijas austrumu daļā, būtiski pieauga 14. - 15.gs. laikā. Imperatora [[Maksimiliāns I|Maksimiliāna I]] laikā, pateicoties viņa paša un viņa bērnu izdevīgām laulībām, Austrijas teritorija būtiski paplašinājās, tā kļuva par milzīgās Habsburgu impērijas organisku sastāvdaļu. Taču tai negāja secen arī smagi pārbaudījumi. Tā, 1529.g. Vīne ar lielām grūtībām izturēja [[Osmaņu turki|osmaņu turku]] aplenkumu. Arī 1532.g. tās tuvumā notika smagas kaujas ar turku armijām. Starpvalstu un pilsoņu kari Austrijas teritorijā nebija retums arī nākamajos gadsimtos. Tā, [[Reformācija]]s laikā 16.gs. vidū Austrija tika ierauta reliģiju karā starp protestantiem un katoļiem, bet 1618.g. ar jaunu protestantu sacelšanos [[Bohēmija|Bohēmijā]] aizsākās viens no asiņainākamajiem Eiropas konfliktiem - [[Trīsdesmitgadu karš]] (1618-1648). Taču 1683.g. Vīne no jauna nonāca turku armijas aplenkumā un tikai pateicoties Polijas karaļa Jana III Sobieska vadītajai poļu vācu apvienotās armijas palīdzībai pilsētai ar grūtībām izdevās izglābties no tās pakļaušanas turkiem. Arī 18.gs. vidū Austrijai nācās pārdzīvot [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karu]] (1756-1763) starp Eiropas monarhu dinastijām, kuras konfliktēja par Austrijas troni. Pat jaunajā Eiropas vēstures laikmetā Austrija iegāja ar kariem - sākotnēji ar piedalīšanos [[Franču revolūcija]]s (1789-1799) cīņās un beidzot ar līdzdalību [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] kampaņās (1803-1815). Pēc Napoleona karu beigām līdz 19.gs. vidum Austrijā saglabājās zināma politiska un ekonomiska stabilitāte, lielā mērā pateicoties arī spējīgā kanclera [[Klemes von Meternihs|Klemena von Meterniha]] vadībai. Pakāpeniski sāka attīstīties rūpniecība, lai gan valsts joprojām bija pārsvarā agrāra. Taču pamatā Austrija bija un joprojām palika konservatīva monarhiska impērija, kurā turpināja saglabāties [[dzimtbūšana]]. Tādēļ plašās iedzīvotāju masās arvien vairāk brieda neapmierinātība ar impērijā pastāvošo politisko režīmu un konservatīvo ekonomisko sistēmu. Saasinājās arī starpnacionālās attiecības, līdz 1848.g. martā Vīnē izraisījās sacelšanās. Tās rezultātā no amata atkāpās kanclers Meternihs. Arī imperators Ferdinands I bija spiests troni nodot savam 18 gadus vecajam dēlam [[Francis Jozefs I|Francim Jozefam I]], kurš valdīja Austrijā līdz pat 1916.g. Taču arī Franča Jozefa I valdīšanas laiks Austrijā nebija mierīgs. Tā, 1866.g. Austrija zaudēja [[Septiņu nedēļu karš|Septiņu nedēļu karu]] pret [[Prūsija|Prūsiju]] un Itāliju un līdz ar to arī virkni agrāko teritoriju. Arī Ungārijas valdošā augstmaņu elite panāca tās [[autonomija]]s atzīšanu. Pēc šiem notikumiem, sākot ar 1877.g. agrākā Habsburgu impērija sāka saukties par [[Austroungārija]]s impēriju. Līdz pat [[Pirmais Pasaules karš|Pirmajam Pasaules karam]], kurš aizsākās ar Austroungārijas kara pieteikšanu [[Serbija]]i, impērijas attīstība, neskatoties uz daudzām iekšējām pretrunām un etniskiem un sociāliem konfliktiem, bija samērā mierīga. Taču arvien spilgtāk uz pārējās Eiropas fona sāka izpausties tās atpalicība. Pirmā Pasaules kara laikā Austrijas armija cieta sakāvi gandrīz visās kaujās, kurās tā piedalījās. Valstī sākās pārtikas un sadzīves preču trūkums. Strauji pieauga iedzīvotāju neapmierinātība, līdz 1918.g. rudenī arī Austroungārijas impērija sabruka pilnībā. Tās vietā izveidojās trīs jaunas neatkarīgas valstis ar republikas statusu - Austrija, Ungārija un [[Čehoslovākija]]. Līdz ar to Habsburgu periods Austrijas vēsturē bija noslēdzies. ===Austrija divdesmitajā un divdesmit pirmajā gadsimtā=== Pēc Pirmā Pasaules kara Austrija pat ar būtisku [[Nāciju Līga]]s, [[ASV]] un citu valstu palīdzību nespēja izkļūt no trūkuma. Tādēļ saasinājās sociālās pretrunas un radikalizējās politiskās partijas. Sekojot Vācijai, arvien lielāku ietekmi valstī guva Austrijas nacisti. Pēc Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas, Vācija atzina Austriju par "vācu zemi" un 1938.g. 12. martā tā aneksijas ([[Anšluss|anšlusa]]) rezultātā arī tika pievienota Vācijai un, gluži kā Kārļa Lielā laikā, Austrija tika pārdēvēta par Ostmarku. Otrajam Pasaules karam tuvojoties beigām, sabiedrotās valstis - ASV, Lielbritānija un PSRS 1943.g. oktobrī parakstīja deklarāciju, kurā vienojās, ka pēc atbrīvošanas Austrijas neatkarība tiek atjaunota. Taču patiesībā Austrija pilnībā neatkarību atguva tikai 1955.g., pēc ilgstošām sarunām starp ASV, Lielbritāniju un Franciju no vienas puses un PSRS no otras. Tā kā Austrijas austrumu daļu, ieskaitot Vīni, no fašistiskās Vācijas armijas bija atbrīvojusi Sarkanā armija, Padomju Savienība nevēlējās atteikties no tādējādi iegūtās ietekmes Austrijā. Tikai pēc Austrijas piekrišanas ievērot stingru politisko neitralitāti un atteikšanās jebkad atļaut savā teritorijā izvietot citu valstu militārās bāzes, PSRS beidzot piekrita atjaunot Austrijas neatkarību. Austrijas ekonomiskā situācija 20.gs. otrajā pusē manāmi uzlabojās. 1960.g. tā pievienojās [[Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācija]]i, bet 1961.g. tā kļuva par [[Eiropas Kopiena]]s (šobrīd [[Eiropas Savienība (ES)]]) dalībnieci. 21.gs. sākumā Austrija ir viena no ekonomiski attīstītākajām Eiropas valstīm. ==Austrijas ģeogrāfija== [[Image:Alpi Tirole.JPG|thumb|200px|Austrija. Alpi Tirolē.]]Lielāko daļu Austrijas teritorijas aizņem kalni. Tie ir Alpu kalni un tie stiepjas rietumu austrumu virzienā un pārsvarā aizņem valsts rietumu un vidus daļu. Augstākais Austrijas kalns ir Grosglokners (''Grossglockner'') un tas ir 3'797 m augsts. Taču ziemeļu dienvidu virzienā Alpus šķērso daudzas ielejas. Tādēļ daudzviet Alpus iespējams šķērsot pat nenonākot augstu kalnos. Savukārt Austrijas ziemeļaustrumu daļu pārsvarā aizņem plašā Donavas ieleja. Šajā teritorijas daļā atrodas arī Austrijas galvaspilsēta Vīne. Līdzīgi kā Alpu kalni, arī Donava Austrijas teritoriju šķērso rietumu austrumu virzienā. ==Austrijas klimats== Ņemot vērā, ka Austrijas teritorijas lielāko daļu aizņem kalni, šīs valsts klimats ir visai atšķirīgs dažādās konkrētās ģeogrāfiskās vietās. Kalnainie rietumu apvidi vairāk ir pakļauti Atlantijas okeāna, daļēji arī Vidusjūras ietekmei. Šeit mēdz būt vairāk nokrišņu. Savukārt austrumu reģioni, it īpaši Donavas ieleja, ir vairāk kontinentāli. ====Skat. arī==== *[[Austrijas pilsētu uzskaitījums]] {{stub}} {{Eiropa}} {{ES valstis}} [[af:Oostenryk]] [[als:Österreich]] [[an:Austria]] [[ang:Ēastrīce]] [[ar:نمسا]] [[ast:Austria]] [[be:Аўстрыя]] [[bg:Австрия]] [[bn:অস্ট্রিয়া]] [[br:Aostria]] [[bs:Austrija]] [[ca:Àustria]] [[cs:Rakousko]] [[cy:Awstria]] [[da:Østrig]] [[de:Österreich]] [[el:Αυστρία]] [[en:Austria]] [[eo:Aŭstrio]] [[es:Austria]] [[et:Austria]] [[eu:Austria]] [[fa:اتریش]] [[fi:Itävalta]] [[fiu-vro:Austria]] [[fo:Eysturríki]] [[fr:Autriche]] [[fur:Austrie]] [[fy:Eastenryk]] [[ga:An Ostair]] [[gd:An Ostair]] [[gl:Austria - Österreich]] [[he:אוסטריה]] [[hi:ऑस्ट्रिया]] [[hr:Austrija]] [[hu:Ausztria]] [[ia:Austria]] [[id:Austria]] [[io:Austria]] [[is:Austurríki]] [[it:Austria]] [[ja:オーストリア]] [[ka:ავსტრია]] [[ko:오스트리아]] [[ku:Avusturya]] [[kw:Estrych]] [[la:Austria]] [[lb:Éisträich]] [[li:Oosteriek]] [[lt:Austrija]] [[mk:Австрија]] [[ms:Austria]] [[mt:Awstrija]] [[na:Austria]] [[nds:Österriek]] [[nl:Oostenrijk]] [[nn:Austerrike]] [[no:Østerrike]] [[oc:Categoria:Àustria]] [[os:Австри]] [[pl:Austria]] [[pt:Áustria]] [[rm:Austria]] [[ro:Austria]] [[ru:Австрия]] [[sa:आस्ट्रिया]] [[scn:Austria]] [[se:Nuortariika]] [[sh:Austrija]] [[simple:Austria]] [[sk:Rakúsko]] [[sl:Avstrija]] [[sq:Austria]] [[sr:Аустрија]] [[sv:Österrike]] [[ta:ஆஸ்திரியா]] [[th:ประเทศออสเตรีย]] [[tl:Austria]] [[tr:Avusturya]] [[uk:Австрія]] [[vi:Áo]] [[yi:עסטרײַך]] [[zh:奥地利]] [[zh-min-nan:Tang-kok]] 2009 11621 2004-11-22T23:16:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2010 11622 2004-11-29T23:28:36Z Feens 37 <br clear=all> {| id="toc" align="center" style="margin: 0 2em 0 2em; text-align:center" |- ! style="background:#ccccff;" | [[Arābu līga]] | [[Image:Arabu_liga_karogs.png|55px|Arābu līgas karogs]] |- | style="font-size: 90%;" | [[Alžīrija]] | [[Apvienotie Arābu Emirāti]] | [[Bahreina]] | [[Džibuti]] | [[Ēģipte]] | [[Irāka]] | [[Jemena]] | [[Jordānija]] | [[Katara]] | [[Kuveita]] | [[Libāna]] | [[Komoru salas]] | [[Maroka]] | [[Mauritānija]] | [[Omāna]] | [[Saūda Arābija]] | [[Sīrija]] | [[Somālija]] | [[Sudāna]] | [[Tunisija]] |- | align="center" style="font-size: 85%" | '''Teritorijas:''' [[Palestīna]] |} 2011 11623 2004-11-23T17:06:03Z Juzeris 23 redirect to Wikipedia:Administrācija #REDIRECT [[Wikipedia:Administrācija]] 2012 11624 2004-11-23T19:54:58Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2013 11625 2004-11-23T19:55:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2014 11626 2004-11-23T19:55:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2015 52688 2006-07-01T02:30:42Z 203.220.52.142 /* Bruņotie spēki */ <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Commonwealth of Australia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Australija karogs.png|125px|Austrālijas Savienības karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Australija gerbonis.png|125px|Austrālijas Savienības ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Austrālijas Savienības karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Austrālijas Savienības ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Australija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Kanbera]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Sidneja]]<br>[[Melnburna]]<br>[[Brisbena]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Maikls Džeferijs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Džons Hovards]] <tr><td>[[Platība]]<td>7 686 850 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>20 275 700<br/>3/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1901.gada 1.janvārī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Austrālijas dolārs]]/AUD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +8 līdz +11 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Advance Australia Fair]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.AU <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+61 </table> '''Austrālija''' (Australia), Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia) - valsts dienvidu puslodē. Ietver sevī visu Austrālijas kontinentu, kā arī Tasmānijas un mazākas salas piekrastē. Indijas un Klusajā okeānā atrodas tā saucamās Austrālijas ārējās teritorijas - Ziemassvētku sala, Norfolka, Koraļļu jūras salu teritorija, Ašmora un Kartjē, Hērda un Makdonalda sala, kā arī Austrālijas štatu administratīvi pakļautā Lorda Hava sala un Makvori sala. ==Valsts iekārta== Austrālija ir konstitucionāla federatīva monarhija. Tagadējā konstitūcija spēkā kopš 1901. gada 1. janvāra (vēlāk izdarīti grozījumi un papildinājumi). Valsts galva ir Lielbritānijas karaliene, ko pārstāv ģenerālgubernators, to ieceļ pēc Austrālijas valdības priekšlikuma. Faktiski generālgubernatora pilnvaras realizē Austrālijas valdība - ministru kabinets. Ģenerālgubernatoram ir konsultatīvs orgāns - Federālā izpildpadome, ko ieceļ ģenerālgubernators. Federālie izpildpadomes lecekļi ir visi kabineta ministri. Likumdevēja orgāns ir fed. parlaments, kurā ietilpst Lielbritānijas karaliene (to pārstāv ģenerālgubernators), Pārstāvju palāta un senāts. Pārstāvju palātu (148 deputāti) uz 3 gadiem ievēl iedzīvotāji vispārējās un tiesiskās vēlēšanās pēc mažoritārās sistēmas. No Ziemeļu terir. ievēlē 1 pārstāvi, no Federālās galasp. terit. - 2 pārstāvjus. Senātā ir 76 senatori (12 no katra štata un 2 no katras teritorijas), ko uz 6 gadiem ievēl iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās. Ik pēc 3 gadiem tiek atjaunota puse senāta sastāva. Likumdošanā abas palātas ir līdztiesīgas, izņemot finanšu likumprojektus, kurus var iesniegt tikai Pārstāvju palātā, bet senātam nav tiesību izdarīt tajos grozījumus. Abu palātu pieņemtie likumprojekti stājas spēkā, kad tos parakstījis ģenerālgubernators. Izpildvara ir Lielbritānijas karalienei, ko pārstāv ģenerālgubernators, un valdībai, ko vada premjerministrs. Ministriem jābūt parlamenta locekļiem. Kopš [[1956]]. gada noteikta britu valdības sistēma, saskaņā ar kuru no 26 ministriem tikai 12 ietilpst min. kabinetā. Ministru kabinets formāli kolektīvi ir atbildīgs fed. parlamenta Pārstāvju palātai. Katram štatam ir sava konstitūcija, parlaments un valdība. Štatu varas un pārvaldes orgānu sistēmu nosaka šo statu konstitūcijas. Štatu galva ir gubernators, ko ieceļ Lielbritānijas Ārlietu ministrija pēc štata valdības priekšlikuma. Faktiski štatu pārvalda štata valdība, ko vada premjerministrs. Likumdevēju orgāns ir divpalātu parlaments (Kvīnslendā - viepalātas). Vietējās pašpārvaldes orgānu sistēma ir decentralizēta un tās organizāciju un tiesisko stāvokli noteic štatu likumdošana. Pilsētās, grāfistēs, apgabalos u.c. ir vēlētas municipālas padomes. Vairākos štatos vietējo orgānu vēlēšanās ir t.s. plurālais votums. Šo orgānu kompetencē ir veselības aizsardzība, ceļu siamniecība, skolu lietas. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir Austrālijas pilsoņiem un Lielbritānijas pavalstniekiem no 21 gada vecuma (dzīvesvietas cenzs ne mazāks par 6 mēnešiem, konkrētā vēlēšanu apgabalā - ne mazāks par 3 mēnešiem). Piedalīšanās balsošanā ir obligāta (par nepiedalīšanos draud naudas sods). Vēlēšanu apg. izveidošanā lieto t.s. nevienādo iedzīvotāju sadalījumu, lai maksimāli ierobežotu kreiso spēku pārstāvību parlamentā. Aborigēniem vēlēšanu tiesību nav. Tiesu sistēmā ietilpst fed. tiesas un štatu tiesas. Augst. tiesu instance ir Augstākā tiesa, kas ir augstākā apelācijas tiesa, dažās lietās pirmās instances tiesa, konstitucionālā tiesa. Tās loc. ieceļ ģenerālgubernators uz visu mūžu. Katrā štatā ir augstākā tiesa, ko ieceļ gubernators. Tiesas ir arī pārējās administratīvi terit. vienībās. ==Vēsture== [[1606]]. gadā holandiešu jūrasbraucējs V. Janszons sasniedza Jorkas raga pss. krastus, bet [[1616]]. gadā holandietis D. Hartogs - kontinenta Rietumu krastu Stīpointas apvidū. 17. gs. 20. - 30. gados holandiešu jūrasbraucēji apbrauca lielu daļu rietumaustrāliju un dienvidaustrāliju. Rietumaustrālijas (t.s. Jaunholandes) krasti tika atzīti par kolonizēšanai nepiemērotiem. A. Tasmans 1642. gadā apbrauca kontinentu no dienvidiem un atklāja Van Dīmena Zemi (Tasmāniju), bet 1644. gadā izpētīja ziemeļu krastu. Austrumu krastu visā ~3000 km garumā 1770. gadā atklāja angļu jūrasbraucējs Dž. Kuks un pasludināja to par Lielbritānijas īpašumu. Pēc Ziemeļamerikas kolonijas zaudēšanas 1776. gadā (ASV tad ieguva neatkarību) angļi nolēma dibināt Austrālijā katorgas koloniju. 1788. gadā nodibināta pirmā apmetne pie Portdžeksona līča (tagad. Sidneja) un Jaundienvidvelsas kolonija. No 1803. gada kolonizēta Tasmānija sala. Austrālija bija beztiesīga "balto" katorga līdz 19. gs. vidum. Austrālijas pirmiedzīvotājus kolonizatori iznīcināja (tasmāniešus līdz 1870 pilnīgi) vai aizdzina uz dzīvei maz piemērotiem apvidiem. No 19. gs. sākuma Austrālijā attīstījās aitkopība. 30. gados radās pirmie rūpnieciskie uzņēmumi. Kapitālisma attīstību kavēja mazražīgais katordznieku darbs. 1830. gadā Jaundienvidvelsā bija tikai 14 tūkstoši jeb 18% brīvu ieceļotāju. 30. gados tika veicināta brīva imigrācija. Radās jaunas kolonijas: Tasmānija (1825), Rietumaustrālija (1829), Dienvidaustrālija (1836) Viktorija (1851). 19. gs. 2. pusē zelta drudža laikā (1851. - 1861.) Austrālijas iedzīvotāju skaits pieauga gandrīz trīskārt, attīstījās ekonomika, veidojās strādnieku šķira. 1855. gadā pašpārvaldi ieguva Jaundienvidvelsa, Viktorija, Dienvidaustrālija, tasmānija; 1859. gadā no Jaundienvidvelsas atdalījās Kvīnslenda, 1863. gadā tika izveidota Ziemeļu teritorija. 1872. gadā Viktorijas demokr. asociācija pievienojās I Internacionālei. 1891. gadā nodibinājās Austrālijas Leiboristu partija. Augošā burž. vērsās pret koloniju sākotnējo norobežošanos (tirgus un muitas barjeras). 1901. gada 1. janvārī apvienojoties 6 kolonijām federācijā, nodibinājās Austrālijas Savienība (domīnijas statuss līdz 1947. gadam). Austrālija kļuva par vienu no lielākajām pasaules valstīm un drīz par koloniju valsti (1906. gadā Lielbritānija nodeva Austrālijas Papua, 1920. gadā Tautu Savienība - mandātu uz bij. Vācijas kolon. Jaungvineju un Nauru). Austrālija aktīvi atbalstīja Lielbritānijas impērijas tieksmes. Leiboristu valdība (1904., 1908. - 1909., 1910. - 1913., 1914. - 1917.) īstenoja buržuāziski liberāru politiku. 19. gs. b. - 20. gs. sāk. Austrālijas kapitālisms pārauga imperiālisma stadijā. Burž. izdevās uzpirkt strādniecības virsslāni, sašķelt strādnieku kustību - tajā pastiprinājās oportūnisms un reformisms. 1920. gadā nodibinājās Austrālijas komunistiskā partija. 1. pasaules karā piedalījās Austrālijas un Jaunzēlandes armiju korpuss. 2. pasaules karā Austrālija bija antihitleriskās koalīcijas locekle. Austrālijas teritorijā tika izvietotas ASV gaisa un jūras kara bāzes, rūpniecība pārorientējās uz kara pasūtījumiem. Pēc kara Austrālija centās iegūt Lielbritānijas zaudētās pozīcijas DA Āzijā, pastiprinājās ASV ietekme. Austrālija bija iesaistījusies ASV intervencijā Korejā (1950. - 1953.), angļu kolon. karā Malajā, 1965. - 1971. ASV agresijā Vjetnamā. Ārpolitikā Austrālijas Leiboristu part. valdība centās īstenot neatkarīgu kursu, vēršas pret bruņošanās, īpaši kodolbruņošanās paplašināsanu. ANO locekle kopš 1945. gada, ANZUS (Austrālijas, Jaunzēlandes un ASV Klusā reģiona drošības savienība) locekle kopš 1951. gada 1 septembra (vienošanās noslēgta Austrālijas galvaspilsētā Kanberā), Āzijas un Klusā okeāna padomes locekle kopš 1966. gada. ==Iedzīvotāji== {| align=right border=1 cellspacing=0 style="text-align:center" ! style="background:#efefef;" style="text-align:center" width="50"|Gads ! style="background:#efefef;" style="text-align:center" width="70"|Iedz. |- | [[1970]] || 12,710,000 |- | [[1980]] || 14,500,000 |- | [[1985]] || 15,750,000 |- | [[1990]] || 17,060,000 |- | [[1995]] || 18,060,000 |- | [[2000]] || 19,180,000 |- | [[2003]] || 19,890,000 |- | [[2006]] || 20,500,000 |- |} {| align=right border=1 cellspacing=0 style="text-align:center" ! style="background:#efefef;" style="text-align:center" width="50"|Gads ! style="background:#efefef;" style="text-align:center" width="70"|Iedz. |- | [[1828]] || 0,040,000 |- | [[1851]] || 0,400,000 |- | [[1861]] || 1,150,000 |- | [[1881]] || 2,250,000 |- | [[1901]] || 3,770,000 |- | [[1921]] || 5,440,000 |- | [[1940]] || 7,080,000 |- | [[1950]] || 8,310,000 |- | [[1960]] || 10,390,000 |} Aborigēni, ko līdz 1968. gadam Austrālijā oficiālā statistika neuzskaitīja, kopā ar metisiem ir tikai ~1% iedzīvotāju. Tos veido ~300 valodās runājošu cilšu grupa, mazāk kā viena trešdaļa aborigēnu dzīvo rezervātos (izolētos, dz''ivei mazpiemērotos ziemeļu un cenrālajos apvidos). Pārējie apmetušiesfermās, pilsētās, strādā nekvalificētu darbu. Austrāliešu nāciju veido galvenokārt angļu, skotu, īru un velsiešu pēcteči (74,1% angloaustrālieši), kā arī Britu salās dzimušie imigranti. Pēc 2. pasaules kara palielinājās itāļu (4,5%), grieķu (2,2%), Vāciešu, holandiešu, spāņu, maltiešu, arī austrumeiropiešu tautu emigrantu ieceļošana, bet "krāsainā imigrācija" no 19. gs. beigām tika ierobežota. Pamatkontingents veidojās, sākot ar 19. gs. 2 pusi (pēc zelta atradņu atklāšanas 1851. - 1861. iedzīvotāju skaits trīškāršojās). 20. gs. dabiskais pieaugums jau ir pārsvarā pār mehānisko pieaugumu (imigrāciju). Austrālija ir viena no retāk apdzīvotajām pasaules valstīm. Apdz. blīvums 3 cilv./km&sup2;, Rietumaustrālijā 1 cilv. uz 7 km&sup2;, Ziemeļu teritorijā pat 1 cilv. uz 15 km&sup2;. Visblīvāk apdzīvota DA daļa - Viktorija (bez Melburnas - 6 cilv./km&sup2;) un A piekraste. Pilsētā ~86% iedz., 10 liel. pilsētās - divas trešdaļas Austrālijas iedz. (visas atrodas piekrastē). Austrālijas vidienē lauku mazpilsētas un kalnrūpniecības ciemati. ===Reliģija=== Reliģiskā piederība Austrālijā uz 2001. gadu: *Katoļi - 26.4% *Anglikāņi - 20.5% *Kristieši - 20.5% *Budisti - 1.9% *Musulmaņi - 1.5% *Citi - 1.2% *Nenosacīts - 12.7% *Netic nevienam - 15.3% ===Politiskās partijas un arodbiedrības=== *Austrālijas Leiboristu partija - dibināta 1891. gadā *Austrālijas Liberālā partija - dibināta 1944. gadā *Austrālijas Nacionālā partija - dibināta 1916. gadā *Austrālijas Sociālā partija - dibināta 1972. gadā *Austrālijas Komunistiskā partija - dibināta 1920. gadā *Austrālijas arodbiedrību padome - dibināta 1927. gadā ===Prese, radio, televīzija=== Nozīmīgākie laikraksti: *"The Australian" - 1964. gads *"The Daily Telegraph" - 1996. gads *"Daily Mirror" - 1944. gads *"Herald Sun" - 1990. gads *"Sydney Morning Herald" - 1831. gads Inform. aģentūra "Australian Associated Press" dibināta 1940. gadā, radio kopš 1923. gada, TV kopš 1956. gada. ===Bruņotie spēki=== Austrālijas bruņoto spēku (Australian Defence Force (ADF)) personāla sastāvs ir 142 tūkstoši cilvēku (2005. gads). Austrālija militārie tēriņi uz 2004. gadu bija 16.65 miljoni ASV dolāru. Tos vada kara (Australian Army), aviācijas (Royal Australian Air Force)un jūras (Royal Australian Navy) kara spēku ministri. Sauszemes karaspēku komplektē pēc likuma par vispārējo karaklausību (karadienesta ilgums 2 gadi), gaisa karespēks un jūras kara flote sastāv no algotņiem. Bruņojumā ir tanki, bruņumašīnas, raķetes, kaujas lidmašīnas un helikopteri, dažāda tipa kuģi un zemūdenes. Bruņojums ražots galvenokārt ASV un Lielbritānijā. Austrālijas teritorijā ir ASV un Lielbritānijas kara bāzes. {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Austrālija (valsts)]] [[af:Australië]] [[an:Australia]] [[ar:أستراليا]] [[bn:অস্ট্রেলিয়া]] [[bs:Australija]] [[bg:Австралия]] [[ca:Austràlia]] [[ceb:Australia]] [[cs:Austrálie]] [[cy:Awstralia]] [[da:Australien]] [[de:Australien]] [[el:Αυστραλία]] [[en:Australia]] [[eo:Aŭstralio]] [[es:Australia]] [[et:Austraalia]] [[fa:استرالیا]] [[fi:Australia]] [[fr:Australie]] [[ga:An Astráil]] [[gl:Australia]] [[he:אוסטרליה]] [[hi:ऑस्ट्रेलिया]] [[hr:Australija]] [[hu:Ausztrália]] [[ia:Australia]] [[id:Australia]] [[io:Australia]] [[is:Ástralía]] [[it:Australia]] [[ja:オーストラリア]] [[ko:오스트레일리아]] [[kw:Ostrali]] [[la:Australia]] [[lb:Australien]] [[li:Australië]] [[lt:Australija]] [[mi:Ahitereiria]] [[ms:Australia]] [[na:Otereiriya]] [[nds:Australien]] [[nl:Australië (land)]] [[nn:Australia]] [[no:Australia]] [[nrm:Australie]] [[pl:Australia]] [[pt:Austrália]] [[ro:Australia]] [[ru:Австралия]] [[scn:Australia]] [[simple:Australia]] [[sk:Austrália (štát)]] [[sl:Avstralija]] [[sr:Аустралија]] [[sv:Australien]] [[ta:ஆஸ்திரேலியா]] [[tet:Austrália]] [[th:ประเทศออสเตรเลีย]] [[tl:Australia]] [[tpi:Ostrelia]] [[tr:Avustralya]] [[ug:ظاؤستعرالعية]] [[uk:Австралія (країна)]] [[vi:Úc]] [[yi:אױסטראַליע]] [[zh:澳大利亞]] [[zh-min-nan:Australia]] [[zh-yue:澳洲]] 2016 11628 2004-11-23T20:16:51Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2017 11629 2004-11-23T20:17:11Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2018 11630 2004-11-23T20:18:30Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2019 24834 2005-12-19T11:16:54Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/195.250.64.76|195.250.64.76]], atjaunoju versiju, ko saglabāja YurikBot <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Հայաստանի Հանրապետություն<br>Hayastani Hanrapetut’yun'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Armenija karogs.png|125px|Armēnijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Armenija gerbonis.png|125px|Armēnijas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Armēnijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Armēnijas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Armenija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[armēņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Erevāna]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Erevāna]]<br>[[Ģumri]]<br>[[Vanadzora]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Roberts Kočarjans]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Andraniks Markarjans]] <tr><td>[[Platība]]<td>29 800 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>2 995 000<br/>112/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>sabrūkot [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]] 1991.gada 23.septembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Armēnijas drams]]/AMD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +4 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Mer Hayrenik]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.AM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+374 </table> {{NVS}} [[Category:Valstis]] [[af:Armenië]] [[an:Armenia]] [[ar:أرمينيا]] [[ast:Armenia]] [[az:Ermənistan]] [[bg:Армения]] [[bn:আর্মেনিয়া]] [[ca:Armènia]] [[cs:Arménie]] [[cy:Armenia]] [[da:Armenien]] [[de:Armenien]] [[el:Αρμενία]] [[en:Armenia]] [[eo:Armenio]] [[es:Armenia]] [[et:Armeenia]] [[fa:ارمنستان]] [[fi:Armenia]] [[fr:Arménie]] [[fy:Armeenje]] [[gl:Armenia - Հայաստան]] [[he:ארמניה]] [[hi:आर्मीनिया]] [[hr:Armenija]] [[hu:Örményország]] [[hy:Հայաստան]] [[ia:Armenia]] [[id:Armenia]] [[io:Armenia]] [[is:Armenía]] [[it:Armenia]] [[ja:アルメニア]] [[ka:სომხეთი]] [[ko:아르메니아]] [[ku:Ermenistan]] [[la:Armenia]] [[li:Armenië]] [[lt:Armėnija]] [[mo:Армения]] [[ms:Armenia]] [[na:Armenia]] [[nds:Armenien]] [[nl:Armenië]] [[nn:Armenia]] [[no:Armenia]] [[pl:Armenia]] [[pt:Arménia]] [[ro:Armenia]] [[ru:Армения]] [[sa:आर्मीनिया]] [[sh:Jermenija]] [[simple:Armenia]] [[sk:Arménsko]] [[sl:Armenija]] [[sq:Armenia]] [[sr:Јерменија]] [[sv:Armenien]] [[th:ประเทศอาร์เมเนีย]] [[tl:Armenia]] [[tr:Ermenistan]] [[uk:Вірменія]] [[ur:آرمینیا]] [[zh:亞美尼亞]] [[zh-min-nan:Hayastan]] 2020 11632 2004-11-23T20:40:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2021 11633 2004-11-23T20:41:10Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2022 11634 2004-11-23T20:41:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2023 53294 2006-07-02T19:48:25Z Escarbot 1016 robot Adding: fa, hy, ps, rm, scn, ug, vi Modifying: oc, qu, yi '''Argentīna''' ([[spāņu valoda|spāņu valodā]]: ''Argentina'') ir valsts [[Dienvidamerika]]s dienvidos, tā stiepjas 2000 km uz ziemeļiem no pašiem kontinenta dienvidiem. Argentīna atrodas starp [[Andi|Andu]] kalnu grēdu rietumos un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] - austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Bolīvija|Bolīviju]], ziemeļaustrumos - ar [[Brazīlija|Brazīliju]] un [[Urugvaja|Urugvaju]], rietumos - ar [[Čīle|Čīli]]. Tās dienvidos ir [[Dreika šaurums]] un [[Ugunszeme]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República Argentina'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Argentina karogs.png|125px|Argentīnas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Argentina gerbonis.png|125px|Argentīnas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Argentīnas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Argentīnas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Argentina vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[spāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Buenosairesa]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Buenosairesa]]<br>[[Kordova (pilsēta Argentīnā)|Kordova]]<br>[[Rosario]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Nestors Kirhners]] <tr><td>[[Platība]]<td>2 766 890 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>37 740 400<br/>14,1/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Spānija|Spānijas]] 1810.gada 25.maijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Argentīnas peso]]/ARS <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -3 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Oid, Mortales!]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.AR <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+54 </table> Argentīna ir otra lielākā valsts Dienvidamerikā aiz Brazīlijas un astotā lielākā pasaulē. Valsts oficiālais nosaukums ir ''República Argentina'' (Argentīnas Republika), bet tiesību aktos tiek izmantots nosaukums ''Nación Argentina'' (Argentīnas Nācija). Valstī ir neliela [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] kopiena, kas uz turieni izceļojusi pēc [[2.pasaules kara]]. Pazīstamākie argentīnieši ir rakstnieki [[Horhe Luiss Borhess]] un [[Hulio Kortasars]], politiķi [[Eva Perona]], [[Huans Perons]], [[Ernesto Če Gevara]], futbolisti [[Djego Maradona]] un [[Gabriels Batistuta]], [[Formula 1|1. Formulas]] pilots [[Huans Manuels Fanhio]]. Argentīna ir [[tango]] dzimtene. Argentīna 1980. gadā iesaistījās [[Folklendu karš|Folklendu karā]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un bezcerīgi zaudēja. [[Category:Valstis]] [[af:Argentinië]] [[an:Archentina]] [[ar:الأرجنتين]] [[ast:Arxentina]] [[be:Аргентына]] [[bg:Аржентина]] [[bn:আর্জেন্টিনা]] [[bs:Argentina]] [[ca:Argentina]] [[cs:Argentina]] [[cy:Ariannin]] [[da:Argentina]] [[de:Argentinien]] [[el:Αργεντινή]] [[en:Argentina]] [[eo:Argentino]] [[es:Argentina]] [[et:Argentina]] [[eu:Argentina]] [[fa:آرژانتین]] [[fi:Argentiina]] [[fiu-vro:Argentina]] [[fr:Argentine]] [[gd:Argentina]] [[gl:Arxentina - Argentina]] [[he:ארגנטינה]] [[hi:अर्जेन्टीना]] [[hr:Argentina]] [[ht:Ajantin]] [[hu:Argentína]] [[hy:Արգենտինա]] [[ia:Argentina]] [[id:Argentina]] [[io:Arjentinia]] [[is:Argentína]] [[it:Argentina]] [[ja:アルゼンチン]] [[ka:არგენტინა]] [[ko:아르헨티나]] [[ku:Arjantîn]] [[kw:Arghantina]] [[la:Argentina]] [[lb:Argentinien]] [[li:Argentinië]] [[lt:Argentina]] [[mk:Аргентина]] [[ms:Argentina]] [[na:Argentina]] [[nah:Arxentina]] [[nds:Argentinien]] [[nl:Argentinië]] [[nn:Argentina]] [[no:Argentina]] [[oc:Argentina]] [[pl:Argentyna]] [[ps:ارجنټاين]] [[pt:Argentina]] [[qu:Arhintina]] [[rm:Argentina]] [[ro:Argentina]] [[ru:Аргентина]] [[sa:अर्जन्टीना]] [[scn:Argintina]] [[simple:Argentina]] [[sk:Argentína]] [[sl:Argentina]] [[sq:Argjentina]] [[sr:Аргентина]] [[sv:Argentina]] [[ta:அர்ஜென்டினா]] [[th:ประเทศอาร์เจนตินา]] [[tl:Arhentina]] [[tr:Arjantin]] [[ug:ئارگېنتىنا]] [[uk:Аргентина]] [[vi:Argentina]] [[yi:ארגענטינע]] [[zh:阿根廷]] [[zh-min-nan:Argentina]] 2024 11636 2004-11-23T20:54:29Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2025 11637 2004-11-23T20:54:46Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2026 11638 2004-11-23T20:55:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2027 24347 2005-12-11T02:53:58Z YurikBot 213 robot Adding: la Modifying: zh <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''الإمارات العربيّة المتّحدة<br>Al-Imārāt al-‘Arabīyah al-Muttahidah'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:AAE karogs.png|125px|Apvienoto Arābu Emirātu karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:AAE gerbonis.png|125px|Apvienoto Arābu Emirātu ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Apvienoto Arābu Emirātu karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Apvienoto Arābu Emirātu ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:AAE vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Abū Dabī]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Dubaija]]<br>[[Abū Dabī]]<br>[[Šārdža]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Halifa bin Zajeds al Nahajans]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Maktūms bin Rašīds al Maktūms]] <tr><td>[[Platība]]<td>75 150 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>3 341 900<br/>46/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1971.gada 2.decembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[AAE dirhems]]/AED <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +4 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Arabic Emirati Tahiat Alalam]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.AE <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+971 </table> {{Arābu līga}} [[Category:Valstis]] [[ar:الإمارات العربية المتحدة]] [[bg:Обединени арабски емирства]] [[ca:Emirats Àrabs Units]] [[cs:Spojené arabské emiráty]] [[da:Forenede Arabiske Emirater]] [[de:Vereinigte Arabische Emirate]] [[en:United Arab Emirates]] [[eo:Unuiĝintaj Arabaj Emirlandoj]] [[es:Emiratos Árabes Unidos]] [[et:Araabia Ühendemiraadid]] [[fa:امارات متحده عربی]] [[fi:Arabiemiirikunnat]] [[fr:Émirats arabes unis]] [[fy:Feriene Arabyske Emiraten]] [[ga:Aontas na nÉimíríochtaí Arabacha]] [[gl:Emiratos Árabes Unidos - الإمارات العربيّة المتّحدة]] [[he:איחוד האמירויות הערביות]] [[hr:Ujedinjeni Arapski Emirati]] [[ht:Emira Arab Ini]] [[hu:Egyesült Arab Emírségek]] [[ia:Emiratos Arabe Unite]] [[id:Uni Emirat Arab]] [[io:Unionita Araba Emirati]] [[is:Sameinuðu arabísku furstadæmin]] [[it:Emirati Arabi Uniti]] [[ja:アラブ首長国連邦]] [[ko:아랍에미리트]] [[la:Emiratus Arabi Uniti]] [[li:Vereinegde Arabische Emirate]] [[lt:Jungtiniai Arabų Emyratai]] [[ms:Amiriah Arab Bersatu]] [[nds:Vereenigte Araabsche Emiraten]] [[nl:Verenigde Arabische Emiraten]] [[nn:Dei sameinte arabiske emirata]] [[no:De forente arabiske emirater]] [[oc:Emirats Arabs Units]] [[pl:Zjednoczone Emiraty Arabskie]] [[pt:Emiratos Árabes Unidos]] [[ro:Emiratele Arabe Unite]] [[ru:Объединённые Арабские Эмираты]] [[sk:Spojené arabské emiráty]] [[sl:Združeni arabski emirati]] [[sq:Emiratet e Bashkuara Arabe]] [[sr:Уједињени Арапски Емирати]] [[sv:Förenade Arabemiraten]] [[ta:ஐக்கிய அரபு அமீரகம்]] [[tg:Имороти Муттаҳидаи Араб]] [[th:สหรัฐอาหรับเอมิเรตส์]] [[tl:United Arab Emirates]] [[tr:Birleşik Arap Emirlikleri]] [[uk:Об'єднані Арабські Емірати]] [[zh:阿拉伯聯合酋長國]] [[zh-min-nan:A-la-pek Liân-ha̍p Thâu-lâng-kok]] 2028 11640 2004-11-23T21:06:25Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2029 11641 2004-11-23T21:06:42Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2030 11642 2004-11-23T21:06:54Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2031 52296 2006-06-29T03:01:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:آنتیگوا و باربودا]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Antigua and Barbuda'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Antigva un Barbuda karogs.png|125px|Antigvas un Barbudas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Antigva un Barbuda gerbonis.png|125px|Antigvas un Barbudas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Antigvas un Barbudas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Antigvas un Barbudas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Antigva un Barbuda vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Sentdžonsa]] <tr><td>[[Monarhs]]<td>[[Elizabete II]] <tr><td>[[Ģenerālgubernators]]<td>[[Džeimss Kārlaisls]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Boldvins Spensers]] <tr><td>[[Platība]]<td>442 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>70 700<br/>152/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1981.gada 1.novembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Austrumkarību dolārs]]/XCD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Fair Antigua and Barbuda!]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.AG <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1-268 </table> {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Valstis]] [[an:Antigua y Barbuda]] [[ar:أنتيغا وباربودا]] [[bg:Антигуа и Барбуда]] [[bn:এন্টিগুয়া এবং বার্বুডা]] [[bs:Antigva i Barbuda]] [[ca:Antigua i Barbuda]] [[cs:Antigua a Barbuda]] [[da:Antigua og Barbuda]] [[de:Antigua und Barbuda]] [[el:Αντίγκουα και Μπαρμπούντα]] [[en:Antigua and Barbuda]] [[eo:Antigvo-Barbudo]] [[es:Antigua y Barbuda]] [[et:Antigua ja Barbuda]] [[eu:Antigua eta Barbuda]] [[fa:آنتیگوا و باربودا]] [[fi:Antigua ja Barbuda]] [[fr:Antigua-et-Barbuda]] [[gl:Antiga e Barbuda - Antigua and Barbuda]] [[he:אנטיגואה וברבודה]] [[hr:Antigva i Barbuda]] [[hu:Antigua és Barbuda]] [[ia:Antigua e Barbuda]] [[id:Antigua dan Barbuda]] [[io:Antiga e Barbuda]] [[is:Antígva og Barbúda]] [[it:Antigua e Barbuda]] [[ja:アンティグア・バーブーダ]] [[ko:앤티가 바부다]] [[ku:Antigûa û Berbûda]] [[kw:Antiga ha Barbuda]] [[lt:Antigva ir Barbuda]] [[ms:Antigua dan Barbuda]] [[na:Antigua me Barbuda]] [[nds:Antigua un Barbuda]] [[nl:Antigua en Barbuda]] [[nn:Antigua og Barbuda]] [[no:Antigua og Barbuda]] [[oc:Antigua e Barbuda]] [[pl:Antigua i Barbuda]] [[ps:انټيګ او بربودا]] [[pt:Antígua e Barbuda]] [[ro:Antigua şi Barbuda]] [[ru:Антигуа и Барбуда]] [[sa:अंटीग्वा]] [[sh:Antigva i Barbuda]] [[simple:Antigua and Barbuda]] [[sk:Antigua a Barbuda]] [[sl:Antigva in Barbuda]] [[sq:Antigua dhe Barbuda]] [[sr:Антигва и Барбуда]] [[sv:Antigua och Barbuda]] [[tl:Antigua at Barbuda]] [[tr:Antigua ve Barbuda]] [[uk:Антигуа і Барбуда]] [[zh:安提瓜和巴布达]] [[zh-min-nan:Antigua kap Barbuda]] 2032 11644 2004-11-23T21:22:18Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2033 11645 2004-11-23T21:22:33Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2034 11646 2004-11-23T21:22:48Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2035 49258 2006-06-05T12:26:12Z Hashar 27 robot Adding: kg, kw, ps, tet, th, ug Modifying: oc <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''República de Angola'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Angola karogs.png|125px|Angolas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Angola gerbonis.png|125px|Angolas Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Angolas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Angolas Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Angola vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[portugāļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Luanda]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Luanda]]<br>[[Hvambo]]<br>[[Lobitu]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Hosē Eduardo duš Santošs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Fernando da Pjedade Diašs duš Santošs]] <tr><td>[[Platība]]<td>1 246 700 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>13 348 900<br/>8,6/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Portugāle|Portugāles]] 1975.gada 11.novembrī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Angolas kvanza]]/AOA <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Angola Avante!]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.AO <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+244 </table> {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Angola]] [[am:አንጎላ]] [[an:Angola]] [[ar:أنغولا]] [[ast:Angola]] [[bg:Ангола]] [[bn:এঙ্গোলা]] [[bs:Angola]] [[ca:Angola]] [[cs:Angola]] [[da:Angola]] [[de:Angola]] [[el:Αγκόλα]] [[en:Angola]] [[eo:Angolo]] [[es:Angola]] [[et:Angola]] [[eu:Angola]] [[fi:Angola]] [[fr:Angola]] [[gd:Angola]] [[gl:Angola]] [[he:אנגולה]] [[hr:Angola]] [[ht:Angola]] [[hu:Angola]] [[ia:Angola]] [[id:Angola]] [[io:Angola]] [[is:Angóla]] [[it:Angola]] [[ja:アンゴラ]] [[jv:Angola]] [[kg:Angola]] [[ko:앙골라]] [[ku:Angola]] [[kw:Angola]] [[la:Angolia]] [[lb:Angola]] [[li:Angola]] [[lt:Angola]] [[mg:Angola]] [[mk:Ангола]] [[ms:Angola]] [[na:Angola]] [[nds:Angola]] [[nl:Angola]] [[nn:Angola]] [[no:Angola]] [[oc:Angòla]] [[pl:Angola]] [[ps:آنګولا]] [[pt:Angola]] [[ro:Angola]] [[ru:Ангола]] [[sa:अंगोला]] [[scn:Angola]] [[se:Angola]] [[sh:Angola]] [[simple:Angola]] [[sk:Angola]] [[sl:Angola]] [[sq:Angola]] [[sr:Ангола]] [[sv:Angola]] [[tet:Angola]] [[th:ประเทศแองโกลา]] [[tl:Angola]] [[tr:Angola]] [[ug:ئانگولا]] [[uk:Ангола]] [[vi:Angola]] [[zh:安哥拉]] [[zh-min-nan:Angola]] 2036 11648 2004-11-23T21:40:09Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2037 11649 2004-11-23T21:40:20Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2038 11650 2004-11-23T21:40:33Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2039 37604 2006-03-29T20:17:40Z Tail 13 '''Andoras Principiāts''' ([[Katalāņu valoda|katalāņu]]: ''Principat d'Andorra'', [[Franču valoda|franču]]: ''Principauté d'Andorre'') ir pundurvalstiņa Eiropas dienvidrietumos. Tā atrodas [[Pireneji|Pireneju]] kalnos, starp [[Francija|Franciju]] un [[Spānija|Spāniju]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Principat d'Andorra'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Andora karogs.png|125px|Andoras Principāta karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Andora gerbonis.png|125px|Andoras Principāta ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Andoras Principāta karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Andoras Principāta ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Andora vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[katalāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Andora la Vella]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Andora la Vella]]<br>[[Eskaldesa]]<br>[[Enkampa]] <tr><td>[[Līdzprincis]]<td>[[Žaks Širaks]] <tr><td>[[Episkopālais līdzprincis]]<td>[[Joans Enriks Vivess i Sicilija]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Alberts Pintats]] <tr><td>[[Platība]]<td>468 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>67 800<br/>145/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>1278.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/EUR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[El Gran Carlemany, Mon Pare]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.AD <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+376 </table> == Vēsture == Tradicionāli Andoras neatkarības iegūšanu piedēvē Šarlemagna (Kārļa Varenā) nopelniem, kurš atbrīvoja zemi no musulmaņu valdnieka 803.gadā.. Pats senākais no zināmajiem valsts dokumentiem, kas saistās ar Andoru, attiecas uz Šarlemagna mazdēla valdīšanas laiku, Kārļa II laiku, tas dokuments ir 843.gada pavēle, kas nodod Andoru (''Valls d'Andorra''), Spānijas pilsētas „Seo de Urgel” grāfa pārvaldībā. Pirmie valsts konstitūciju dokumenti, attiecas uz 1278 un 1288 gadiem., kas tika izdoti, lai noregulētu konfliktu, kas bija izcēlies starp spāņu katolisko arhibīskapu un franču grāfu. Šis līgums palīdzēja radīt mūsdienu Andoras valsts varas pamatu – konstitūciju. Šis ir viens no visvecākajiem dokumentiem, kurš vēl darbojas mūsdienās. Šis politiskais kompromiss glāba Andoru no iespējas būt izdzēstai no politiskās kartes. Ņemot vērā savus varenos kaimiņus. Pēc Franču Revolūcijas grāfa mantiniece atcēla visas feodālas privilēģijas, to skaitā arī tiesību pārvaldīt Andoras valsts lietas. Bet pēc Andoras iedzīvotāju lūguma. Šīs tiesības tika atjaunotas ar Napoleona atļauju 1806.gadā. 1993.gada martā Andoras Iedzīvotāji nobalsoja par to, lai padarītu valsti neatkarīgu demokrātisku parlamentāru monarhiju ar divkāršu pārvaldi, pie tam valsts saņēma pilnu suverenitāti. ==Administratīvais iedalījums == Andora ir sadalīta septiņos apgabalos: [[Canillo]] [[Encamp]] [[Ordino]] [[la Massana]] [[Andorra la Vella]] [[Sant Julia de Loria]] [[Escaldes-Engordany]] == Valsts iekārta == 13. gadsimtā Andora nonāca grāfa Fua (Francija) un Katalonijas bīskapa Urgeļa (Spānija) valdījumā. Kopš tiem laikiem līdz pat 1993. gadam Andora bija Francijas un Spānijas īpašumā. 1993. gada 14. martā tautas referendumā tika pieņemta jauna konstitūcija un Andora kļuva par neatkarīgu valsti. Vienlaikus Andora skaitās hercogiste, ko pārvalda divi kņazi, Francijas prezidents un Spānijas bīskaps. Valsts vara – kopējā ieleju padome vai parlaments, kas sastāv no 28 pārstāvjiem, kas tiek ievēlēti uz 4 gadiem. {{stub}} {{Eiropa}} [[Category:Eiropas pundurvalstiņas]] [[Category:Monarhijas]] [[af:Andorra]] [[an:Andorra]] [[ar:أندورا]] [[ast:Andorra]] [[be:Андора]] [[bg:Андора]] [[bn:এন্ডোরা]] [[bs:Andora]] [[ca:Andorra]] [[cs:Andorra]] [[cy:Andorra]] [[da:Andorra]] [[de:Andorra]] [[el:Ανδόρα]] [[en:Andorra]] [[eo:Andoro]] [[es:Andorra]] [[et:Andorra]] [[eu:Andorra]] [[fi:Andorra]] [[fiu-vro:Andorra]] [[fr:Andorre]] [[fur:Andorra]] [[fy:Andorra]] [[ga:Andóra]] [[gl:Andorra]] [[he:אנדורה]] [[hi:अन्डोरा]] [[hr:Andora]] [[hu:Andorra]] [[ia:Andorra]] [[id:Andorra]] [[io:Andora]] [[is:Andorra]] [[it:Andorra]] [[ja:アンドラ]] [[jv:Andorra]] [[ka:ანდორა]] [[ko:안도라]] [[ku:Andorra]] [[la:Andorra]] [[lb:Andorra]] [[li:Andorra]] [[lt:Andora]] [[mk:Андора]] [[ms:Andorra]] [[na:Andorra]] [[nds:Andorra]] [[nl:Andorra]] [[nn:Andorra]] [[no:Andorra]] [[oc:Categoria:Andòrra]] [[pl:Andora]] [[pt:Andorra]] [[ro:Andorra]] [[ru:Андорра]] [[sa:अंडोरा]] [[scn:Andorra]] [[se:Andorra]] [[simple:Andorra]] [[sk:Andorra]] [[sl:Andora]] [[sq:Andora]] [[sr:Андора]] [[sv:Andorra]] [[th:ประเทศอันดอร์รา]] [[tl:Andorra]] [[tr:Andorra]] [[udm:Андорра]] [[uk:Андорра]] [[war:Andorra]] [[zh:安道尔]] [[zh-min-nan:Andorra]] 2040 11652 2004-11-23T21:56:02Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2041 11653 2004-11-23T21:56:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2042 11654 2004-11-23T21:56:29Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2043 11655 2004-11-23T22:07:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2044 11656 2004-11-23T22:07:39Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2045 11657 2004-11-23T22:07:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2046 50275 2006-06-13T01:39:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[lad:Arjelia]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''الجمهورية الجزائرية الديمقراطية الشعبية<br>Al-Jumhūrīyah al-Jazā’irīyah ad-Dīmuqrāţīyah ash-Sha’bīyah'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Alzirija karogs.png|125px|Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Alzirija gerbonis.png|125px|Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Alzirija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[arābu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Alžīra]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Alžīra]]<br>[[Orāna]]<br>[[Konstantīna]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Abdelazīzs Buteflika]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Ahmeds Ujahja]] <tr><td>[[Platība]]<td>2 381 740 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>32 080 000<br/>14/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Francija|Francijas]] 1962.gada 5.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Alžīrijas dinārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[Kassaman]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.DZ <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+213 </table> Valsts Ziemeļāfrikā. Robežas ar [[Lībija|Lībiju]] (982 km), [[Mali]] (1376 km), [[Mauritānija|Mauritāniju]] (463 km), [[Maroka|Maroku]] (1559 km), [[Nigēra|Nigēru]] (956 km), [[Tunisija|Tunisiju]] (965 km), [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]] (42 km), [[Vidusjūra|Vidusjūru]] (998 km). [[Image:Algeria map.gif|thumb|left|200px|Alžīrija]] Pēc vairāk nekā gadsimtu ilgušas [[Francija]]s koloniālās pārvaldes, alžīrieši gandrīz 10 gadus asiņaini cīnijās par neatkarību, kas tika iegūta 1962. gadā. Alžīrijas galvenā partija, Nacionālās atbrīvošanas fronte, dominē valsts politisko dzīvi jau kopš neatkarības. Valsts attīstība pēc neatkarības veicināja iedzīvotāju neapmierinātību un ismlama fundamentālistu popularitāti. 1991. gada vēlēšanu pirmajā kārtā Islama glābšanas fronte guva negaidīti lielus panākumus. Lai nepieļutu islamistu nākšanu pie varas, armija atcēla vēlēšanu otro kārtu un uzsāka aktīvu cīņu pret islamistiem. Laikā starp 1992.-1998. gadu notika nežēlīgas cīņas kuru laikā bojā gāja vairāk nekā 100 000 cilvēki. 1999. gadā armijas kontrolētās vēlēšanās par prezidentu tika ievēlēts [[Abdelazizs Buteflika]]. Alžīrijas valdībai jārisina virkne problēmu - [[berberi|berberu]] cīņa par lielākām tiesībām, lielais bezdarbs, dzīvojamās platības trūkums, elektrības un ūdens sistēmas problēmas, valsts birokrātijas korumpētība, kā arī islamistu aktīvistu aktivitātes. {{Arābu līga}} {{Āfrika}} [[Category:Valstis]] [[af:Algerië]] [[am:አልጄሪያ]] [[an:Alcheria]] [[ar:الجزائر]] [[ast:Arxelia]] [[bg:Алжир]] [[bn:আলজেরিয়া]] [[bs:Alžir]] [[ca:Algèria]] [[cs:Alžírsko]] [[cy:Algeria]] [[da:Algeriet]] [[de:Algerien]] [[el:Αλγερία]] [[en:Algeria]] [[eo:Alĝerio]] [[es:Argelia]] [[et:Alžeeria]] [[fa:الجزایر]] [[fi:Algeria]] [[fr:Algérie]] [[frp:Alg·èrie]] [[ga:An Ailgéir]] [[gl:Alxeria - الجزائر]] [[ha:Aljeriya]] [[haw:ʻAlekelia]] [[he:אלג'יריה]] [[hi:अल्जीरिया]] [[hr:Alžir]] [[ht:Aljeri]] [[ia:Algeria]] [[id:Aljazair]] [[io:Aljeria]] [[is:Alsír]] [[it:Algeria]] [[ja:アルジェリア]] [[ko:알제리]] [[kw:Aljeri]] [[la:Algerium]] [[lad:Arjelia]] [[lb:Algerien]] [[li:Algerieë]] [[lt:Alžyras]] [[mk:Алжир]] [[ms:Algeria]] [[na:Algeria]] [[nds:Algerien]] [[nl:Algerije]] [[nn:Algerie]] [[no:Algerie]] [[oc:Argeria]] [[os:Алжир]] [[pl:Algieria]] [[ps:الجېريا]] [[pt:Argélia]] [[rm:Algeria]] [[ro:Algeria]] [[ru:Алжир]] [[sa:अल्जीरिया]] [[scn:Algirìa]] [[simple:Algeria]] [[sk:Alžírsko]] [[sl:Alžirija]] [[so:Aljeeriya]] [[sq:Algjeria]] [[sr:Алжир]] [[sv:Algeriet]] [[tg:Алҷазоир]] [[th:ประเทศแอลจีเรีย]] [[tl:Algeria]] [[tr:Cezayir]] [[ug:ئالجىرىيە]] [[ur:الجزائر]] [[vi:Algérie]] [[wa:Aldjereye]] [[wo:Aljeeri]] [[yi:אלזשיר]] [[zh:阿尔及利亚]] [[zh-min-nan:Algeria]] 2047 11659 2004-11-23T22:17:42Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2048 11660 2004-11-23T22:17:54Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2049 11661 2004-11-23T22:18:10Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2050 11662 2004-11-23T22:29:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2051 11663 2004-11-23T22:30:18Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2052 11664 2004-11-23T22:30:32Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2053 50133 2006-06-12T05:47:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Aleksandar Lukašenko]] {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''&#1040;&#1083;&#1103;&#1082;&#1089;&#1072;&#1085;&#1076;&#1088; &#1051;&#1091;&#1082;&#1072;&#1096;&#1101;&#1085;&#1082;&#1072;'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Aleksandrs Lukasenko.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] prezidents |- | '''Stājies amatā:''' || 1994.gada 20.jūlijā |- | '''Priekštecis:''' || Nav |} '''Aleksandrs Lukašenko''' (&#1040;&#1083;&#1103;&#1082;&#1089;&#1072;&#769;&#1085;&#1076;&#1088; &#1056;&#1099;&#1075;&#1086;&#769;&#1088;&#1072;&#1074;&#1110;&#1095; &#1051;&#1091;&#1082;&#1072;&#1096;&#1101;&#769;&#1085;&#1082;&#1072;, dzimis 1954. gada 30. augustā) ir [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] pašreizējais prezidents. Pirmajās demokrātiskajās prezidenta vēlēšanās pēc [[PSRS]] sabrukšanas un jaunās konstitūcijas pieņemšanas 1994. gadā Lukašenko ievēlēja par [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] prezidentu. 1996. gada vasarā Baltkrievijas parlaments pieņēma petīciju, kas prasīja atstādināt Lukašenko par konstitūcijas pārkāpšanu. 1996. gada 26. novembrī Lukašenko sasauca tautas referendumu, lai pagarinātu savu ievēlēšanas termiņu no 4 līdz 7 gadiem, kā arī dotu viņam tiesības atlaist parlamentu. Pēc Lukašenko pasludinātajiem rezultātiem 70,5% balsotāju atbalstīja priekšlikumus, kaut arī referenduma norise ir plaši apstrīdēta. Tūlīt pēc tam parlaments tika atlaists, policija ieņēma parlamenta ēku un arestēja 89 no 110 deputātiem. Pieņēma jaunu parlamentu ar 110 Lukašenko izvēlētiem deputātiem. 2001. gada 9. septembrī notika pārvēlēšanas, prezidenta termiņam beidzoties. Atkal šaubīgās, plaši kritizētās vēlēšanās Lukašenko uzvarēja ar ievērojamu pārsvaru. 2004. gada 17. oktobrī reizē ar parlamenta vēlēšanām notika referendums, lai atceltu konstitucionālo ierobežojumu prezidentam uz tikai 2 termiņiem, pēc kura Lukašenko būtu jāatkāpjas 2006. gadā. Pēc oficiālajiem rezultātiem 79,42% balsotāju šo priekšlikumu atbalstīja. Opozīcija un starptautiskie novērotāji (izņemot [[NVS]] novērotājus) rezultātus uzskata par viltotiem. [[Category:Baltkrievija]] [[be:Аляксандар Лукашэнка]] [[bs:Aleksandar Lukašenko]] [[ca:Aleksandr Lukaixenko]] [[cs:Alexandr Lukašenko]] [[de:Aljaksandr Lukaschenka]] [[en:Alexander Lukashenko]] [[es:Aleksandr Lukashenko]] [[et:Alaksandar Łukašenka]] [[fi:Aljaksandr Lukašenka]] [[fr:Aliaksandr Loukachenka]] [[gl:Alexander Lukashenko]] [[he:אלכסנדר לוקשנקו]] [[id:Aleksandr Lukashenko]] [[it:Aleksandr Lukašenko]] [[ja:アレクサンドル・ルカシェンコ]] [[ko:알략산드르 루카셴카]] [[lt:Aleksandras Lukašenka]] [[nl:Aleksandr Loekasjenko]] [[no:Aleksandr Lukasjenko]] [[pl:Aleksander Łukaszenka]] [[pt:Aleksandr Lukashenko]] [[ru:Лукашенко, Александр Григорьевич]] [[scn:Alexander Lukachenko]] [[sk:Alexandr Grigorievič Lukašenko]] [[sr:Александар Лукашенко]] [[sv:Aleksandr Lukasjenko]] [[tl:Alaksandr Łukašenka]] [[uk:Лукашенко Олександр Григорович]] [[zh:亚历山大·卢卡申科]] 2054 11666 2005-03-05T23:26:19Z Juzeris 23 Padomju Sociālistisko Republiku Savienība pārdēvēju par Padomju Savienība #redirect [[Padomju Savienība]] 2055 11667 2004-11-24T11:19:51Z Feens 37 Aleksandrs Lukasenko - Baltkrievija (no en.wiki) Aleksandrs Lukasenko - Baltkrievija (no en.wiki) 2056 11668 2004-11-24T11:56:08Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2057 19170 2005-09-07T00:42:20Z Neonz 33 savienība -> sadraudzība, kā arī izņēmu Turkmenistānu, kas ir izstājusies <br clear=all> <center> {| id="toc" style="margin: 0 2em 0 2em;" |- | align="center" style="background:#ccccff" width="100%" | '''[[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]] (NVS)''' | [[Image:NVS karogs.png|80px|Flag of CIS]] |- | align="center" colspan="2" style="font-size: 90%;" | [[Armēnija]] | [[Azerbaidžāna]] | [[Baltkrievija]] | [[Gruzija]] | [[Kazahstāna]] | [[Kirgizstāna]] | [[Krievija]] | [[Moldova]] | [[Tadžikistāna]] | [[Ukraina]] | [[Uzbekistāna]] |- |} </center> [[Category:NVS valstis]] 2059 51634 2006-06-22T22:31:02Z Feens 37 izdzēsu britu pol. {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Anthony Charles Lynton<br>"Tony" Blair'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Tonijs_Blers.jpg]] |- | '''Amats:''' || [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] premjerministrs |- | '''Stājies amatā:''' || 1997.gada 2.maijā |- | '''Iepriekšējais premjers:''' || [[Džons Meidžors]] |- | '''Partija''' || [[Leiboristi]] |} '''Antonijs Čārlzs Lintons Blērs''' (Anthony Charles Lynton "Tony" Blair, dzimis 1953.gada 6. maijā) ir [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] premjerministrs kopš 1997. gada. 1994. gadā viņš kļuva par leiboristu partijas līderi pēc [[Džons Smits|Džona Smita]] nāves. Kopš 11. septembra teroristu uzbrukuma viņa argumentos dominē ārpolitikas jautājumi, sniedzot lielu atbalstu [[ASV]] un piedaloties ar karaspēku 2003. gada Irākas karā. {{stub}} [[Category:Lielbritānijas premjerministri]] [[Category:Lielbritānijas politiķi]] [[Category:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[ar:توني بلير]] [[br:Tony Blair]] [[bs:Tony Blair]] [[ca:Tony Blair]] [[cs:Tony Blair]] [[cy:Tony Blair]] [[da:Tony Blair]] [[de:Tony Blair]] [[en:Tony Blair]] [[eo:Tony Blair]] [[es:Tony Blair]] [[et:Tony Blair]] [[eu:Tony Blair]] [[fa:تونی بلر]] [[fi:Tony Blair]] [[fr:Tony Blair]] [[ga:Tony Blair]] [[gd:Tony Blair]] [[gl:Tony Blair]] [[he:טוני בלייר]] [[hi:टोनी ब्लेयर]] [[hr:Tony Blair]] [[hu:Tony Blair]] [[id:Tony Blair]] [[io:Tony Blair]] [[is:Tony Blair]] [[it:Tony Blair]] [[ja:トニー・ブレア]] [[ko:토니 블레어]] [[kw:Tony Blair]] [[la:Antonius Blair]] [[li:Tony Blair]] [[lt:Tonis Bleras]] [[mi:Tony Blair]] [[mk:Тони Блер]] [[ms:Tony Blair]] [[nl:Tony Blair]] [[nn:Tony Blair]] [[no:Tony Blair]] [[pl:Tony Blair]] [[pt:Tony Blair]] [[ro:Tony Blair]] [[ru:Блэр, Тони]] [[scn:Tony Blair]] [[sco:Tony Blair]] [[sh:Tony Blair]] [[simple:Tony Blair]] [[sk:Tony Blair]] [[sl:Tony Blair]] [[sq:Tony Blair]] [[sr:Тони Блер]] [[sv:Tony Blair]] [[ta:டோனி பிளேர்]] [[th:โทนี แบลร์]] [[tr:Tony Blair]] [[vi:Tony Blair]] [[zh:托尼·布莱尔]] 2060 53356 2006-07-03T04:24:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[roa-rup:Londra]] '''Londona''' ([[angļu valoda|angļu valodā]]: ''London'') ir [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] un [[Anglija|Anglijas]] galvaspilsēta pie [[Temza|Temzas]] upes Anglijas dienvidaustrumos. Ar vairāk nekā septiņiem miljoniem iedzīvotāju ir trešā lielākā pilsēta [[Eiropa|Eiropā]] (aiz [[Maskava|Maskavas]] un [[Stambula|Stambulas]]). Jau vairākus gadsimtus ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības,finanšu, politikas un kultūras centriem. Londonā saražo 17% no Lielbritānijas [[IKP]]. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''London'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:London - City of London dot.png|160px|]] | align=center | |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 7 489 022<br> ap 12 524 316 (aglom.) |- | Dibināta | ap 43.g |- | Citi nosaukumi | '''Londinium''' ([[Senā Roma|Senās Romas]] laikos)<br>'''Londres''' ([[franču valoda|franču]])<br>'''Llundain''' ([[velsiešu valoda|velsiešu]])<br>'''Londra''' ([[itāļu valoda|itāļu]]) |- | valsts daļa | [[Anglija]] |- | reģions | [[Londona]] |- | Mājaslapa | [http://www.london.gov.uk/ www.london.gov.uk] |} [[Image:Houses.of.parliament.overall.arp.jpg|Parlamenta ēka Londonā|thumb|250px|left]] ====Vēsture==== Londonu dibinājuši [[Senā Roma|romieši]] ap 43.gadu ,kad imperators [[Klaudijs|Klaudijs]] iebruka [[Britānija (sala)|Britānijā]]. Pilsētas romiešu nosaukums bija ''Londinium'', un nosaukuma izcelsme ir neskaidra. Pēc kāda laika Londona kļuva par romiešu [[Britānija (province)|Britānijas]] provinces galvaspilsētu (pirmā galvaspilsēta bija [[Kolčestera]]). Ap 410.gadu romiešu vara beidzās, jo leģioni tika evakuēti no Britānijas un pilsoņiem pašiem bija jāaizstāvas pret iebrucējiem. Ap V.gs vidu Londona faktiski beidza pastāvēt, jo to bija pametuši iedzīvotāji. Pēc 150 gadiem iedzīvotāji atgriezās, šoreiz tie bija [[anglosakši]], kuri bija sapratuši pilsētas novietojuma izdevīgumu. Tomēr līdz pat XII. gs Londona nebija Anglijas galvaspilsēta (tā bija - [[Vinčestera]]), kaut arī Londona kopā ar Vestminsteru veidoja Anglijas lielāko pilsētu. Drīz pēc tam, kad [[Viljams Iekarotājs]] pakļāva Angliju, Londona kļuva par Anglijas galvaspilsētu, un pilsēta sāka attīstīties visai strauji. 1381.gadā [[Vots Tailers|Vota Tailera]] sacelšanās dalībnieki ieņēma pilsētu. [[Tjudori|Tjudoru]] laikā pilsēta vienmērīgi attīstījās, kļūstot par ievērojamu tirdzniecības centru ar [[Levante|Levanti]] un [[Krievija|Krieviju]]. [[Reformācija]] Londonā pagāja salīdzinoši mierīgi, karalim izdodot rīkojumu ,ka visa [[katolisms|katoļu]] baznīcas manta pieder karalim (tajā laikā vairāk kā puse no Londonas ēkām bija [[klosteris|klosteri]], [[baznīca|baznīcas]] un citas reliģiskas celtnes). XVI gs. beigās Londonā darbojās [[Viljams Šekspīrs]]. 1642.gadā, sākoties [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu karam]], Londonas pilsēta bija parlamenta aizstāvju pusē. 1666.gadā notika [[Londonas Lielais ugunsgrāks]], kurš nopostīja 60% no pilsētas. Turpmāko 10 gadu laikā pilsēta tika atjaunota [[Kristofers Rens|Kristofera Rena]] vadībā, un šis arhotekts lielā mēra nosaka pilsētas vecās daļas "seju" arī mūsdienās. XVII gs. beigās Londons kļūst par pasaules finanšu centru, nodibinoties ''Bank of England'', ''Lloyd's of London'' un ''British East India Company''. Londonai kļūstot par [[Britu impērija|Britu impērijas]] centru, tās lielums un ietekme pieauga vairākkārt, XIX gs. sākuma Londona kļūst par lielāko pilsētu pasaulē. [[Rūpniecības revolūcija]] vēl vairāk paātrināja pilsētas izaugsmi. 1863.gadā Londonā tika atklāts pasaulē pirmais [[metro]]. 1939.gadā Londonas iedzīvotāju skaits sasniedza 8,6 miljonus (mūsdienās tas ir mazāks). Tā kā dzīvokļu apkurei izmantoja [[ogles]], viena no pilsētas vizītkartēm bija ''Londonas migla'', īstenībā - [[smogs]]. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Londonu bombardēja [[Vācija|vācu]] aviācija, un bojā gāja ap 35 000 iedzīvotāju. 1948.gadā Londonā notika [[Olimpiskās spēles]] (2012.gadā Londonā atkal būs Olimpiāde). No 70-ajiem līdz 90-ajiem gadiem Londonā notika vairāki [[īri|īru]] kaujinieku [[terorisms|terorisma]] akti, bet 2005.gada 7.jūlijā notika vairāki terorakti Londonas metro un autobusā. ====Ievērojamākās vietas==== *Big Bens *Bekingemas pils *Šerloka Holmsa muzejs *Parlamenta ēka *Vinzoras pils *Vestminsteras abatija *Tauers ====Cilvēki==== Londonā dzimuši: *[[Tomass Bajess]] (Thomas Bayes) (1702 - 1761) - matemātiķis *[[Tomass Bekets]] (Thomas Becket) (1118 – 1170) - arhibīskaps *[[Deivids Bekhems]] (David Beckham) (1975-) - futbolists *[[Frensiss Bēkons]] (Francis Bacon) (1561 - 1626) - filozofs *[[Tims Bērners-Lī]] (Tim Berners-Lee) (1955 - ) - datorists *[[Džeina Birkina]] (Jane Birkin) (1946 - ) - aktrise *[[Viljams Bleiks]] (William Blake) (1757 - 1827) - gleznotājs *[[Dērks Bogards]] (Dirk Bogarde) (1921 - 1999) - aktieris *[[Bairons]] (George Gordon Byron) (1788 - 1824) - dzejnieks *[[Čārlzs Čaplins]] (Charles Spencer Chaplin) (1889 - 1977) - komiķis *[[Džefrijs Čosers]] (Geoffrey Chaucer) (1340 — 1400) - rakstnieks *[[Džons Dī]] (John Dee) (1527 – 1608) - matemātiķis *[[Bendžamins Dizraeli]] (Benjamin Disraeli) (1804 - 1881) - politiķis *[[Maikls Faradejs]] (Michael Faraday) (1791 - 1867) - fiziķis *[[Džons Faulzs]] (John Robert Fowles) (1926 - 2005)- rakstnieks *[[Ronalds Fišers]] (Ronald Fisher) (1890 – 1962) - ģenētiķis *[[Jans Flemings]] (Ian Fleming) (1908 - 1964) - rakstnieks *[[Edvards Gibons]] (Edward Gibbon) (1737 - 1794) - vēsturnieks *[[Edmunds Heilijs]] (Edmond Halley) (1656 - 1742) - astronoms *[[Alfreds Hičkoks]] (Alfred Hitchcock) (1899 - 1980) - kinorežisors *[[Viljams Hogarts]] (William Hogarth) (1697 – 1764) - gleznotājs *[[Hovards Kārters]] (Howard Carter) (1874 – 1939) - arheologs *[[Ada Lavleisa]] (Ada Lovelace) (1815 - 1852) - matemātiķe *[[Pīters Mansfīlds]] (Peter Mansfield) (1933 -) - fiziķis *[[Alfrēds Maršals]] (Alfred Marshall) (1842 – 1924) - ekonomists *[[Džons Meidžors]] (John Major) (1943 -) - politiķis *[[Džons Mills]] (John Stuart Mill) (1806 – 1873) - filozofs *[[Aleksandrs Alans Milns]] (A. A. Milne) (1882 – 1956) - rakstnieks *[[Džons Miltons]] (John Milton) (1608 – 1674) - dzejnieks *[[Bernards Montgomerijs]] (Bernard Montgomery) (1887 - 1976) - karavīrs *[[Dafne di Morjē]] (Daphne du Maurier) (1907 – 1989) - rakstniece *[[Tomass Mors]] (Thomas More) (1478 – 1535) - jurists *[[Džeimss Pārkinsons]] (James Parkinson) (1755 – 1824) - ārsts *[[Henrijs Pērsels]] (Henry Purcell) (1659 - 1695) - komponists *[[Čārlzs Pērsons]] (Charles Algernon Parsons) (1854 – 1931) - inženieris *[[Harolds Pinters]] (Harold Pinter) (1930 - ) - dramaturgs *[[Karls Pīrsons]] (Karl Pearson) (1857 – 1936) - statistiķis *[[Aleksandrs Poups]] (Alexander Pope) (1688 – 1744) - dzejnieks *[[Vanesa Redgreiva]] (Vanessa Redgrave) (1937 - ) - aktrise *[[Anna Redklifa]] (Ann Radcliffe) (1764 - 1823) - rakstniece *[[Deivids Rikardo]] (David Ricardo) (1772 - 1823) - ekonomists *[[Džeimss Ross]] (James Clark Ross) (1800 – 1862) - jūrasbraucējs *[[Mērija Šellija]] (Mary Shelley) (1797 – 1851) - rakstniece *[[Elizabete Teilore]] (Elizabeth Taylor) (1932 - ) - aktrise *[[Viljams Tērners]] (William Turner) (1775 - 1851) - gleznotājs *[[Alans Tjūrings]] (Alan Turing) (1912 – 1954) - matemātiķis *[[Arnolds Toinbijs]] (Arnold J. Toynbee) (1889 - 1975) - vēsturnieks *[[Endrjū Loids Vēbers]] (Andrew Lloyd Webber) (1948 - ) - komponists *[[Herberts Velss]] (H. G. Wells) (1866 - 1946) - rakstnieks *[[Sids Višess]] (Sid Vicious) (1957-1979) - mūziķis *[[Ivlins Vo]] (Evelyn Waugh) (1903 - 1966) - rakstnieks *[[Edgars Volless]] (Edgar Wallace) (1875 - 1932) - rakstnieks {{stub}} {{commons|London}} [[Category:Apvienotās Karalistes pilsētas]] [[Category:Eiropas galvaspilsētas]] [[Category:Olimpisko spēļu mājvietas]] [[af:Londen]] [[als:London]] [[an:Londres]] [[ang:Lunden]] [[ar:لندن]] [[ast:Londres]] [[be:Лёндан]] [[bg:Лондон]] [[br:Londrez]] [[bs:London]] [[ca:Londres]] [[cs:Londýn]] [[cy:Llundain]] [[da:London]] [[de:London]] [[el:Λονδίνο]] [[en:London]] [[eo:Londono]] [[es:Londres]] [[et:London]] [[eu:Londres]] [[fa:لندن]] [[fi:Lontoo]] [[fiu-vro:London]] [[fr:Londres]] [[frp:Londres]] [[fy:Londen]] [[ga:Londain]] [[gd:Lunnainn]] [[gl:Londres - London]] [[gu:લંડન]] [[he:לונדון]] [[hi:लंदन]] [[hr:London]] [[hu:London]] [[ia:London]] [[id:London]] [[io:London (Anglia)]] [[is:London]] [[it:Londra]] [[ja:ロンドン]] [[ka:ლონდონი]] [[ko:런던]] [[ku:London]] [[kw:Loundres]] [[la:Londinium]] [[lb:London]] [[li:Londe]] [[ln:Londoni]] [[lt:Londonas]] [[mk:Лондон]] [[ms:London]] [[nds:London]] [[nl:Londen]] [[nn:London]] [[no:London]] [[nrm:Londres]] [[pl:Londyn]] [[pt:Londres]] [[ro:Londra]] [[roa-rup:Londra]] [[ru:Лондон]] [[scn:Londra]] [[sco:Lunnon]] [[sh:London]] [[simple:London]] [[sk:Londýn]] [[sl:London]] [[sq:Londra]] [[sr:Лондон]] [[sv:London]] [[ta:இலண்டன்]] [[th:ลอนดอน]] [[tr:Londra]] [[tt:London]] [[ug:لوندون]] [[uk:Лондон]] [[vi:Luân Đôn]] [[vo:London]] [[yi:לאנדאן]] [[zh:伦敦]] [[zh-min-nan:London]] [[zh-yue:倫敦]] 2061 11673 2004-11-24T13:01:45Z PeterisP 26 #REDIRECT [[Iekšzemes kopprodukts]] 2062 29359 2006-02-07T12:09:05Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail '''Iekšzemes kopprodukts''' (IKP) ir jēdziens [[Ekonomika|ekonomikā]], kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādas teritorijas ietvaros kādā laika periodā (parasti gadā). IKP atšķiras no [[nacionālais kopprodukts|nacionālā kopprodukta]] ar to, ka neņem vērā starptautisko ienākumu sadali, mērot to, cik daudz vērtības ir radīts tajā teritorijā, nevis cik daudz ieņēmumu tā ir guvusi. Nominālais IKP ir tieši naudas cena precēm un pakalpojumiem, tomēr parasti lieto '''reālo IKP''', kurā tiek ņemta vērā inflācija, lai varētu salīdzināt preču un pakalpojumu daudzumu. Lai salīdzinātu dažādu valstu IKP, ja tie ir mērīti dažādās valūtās, ir divas metodes, kas bieži dod ļoti atšķirīgus rezultātus: * pēc valūtas kursa; * pēc relatīvās pirktspējas. [[Category:Ekonomika]] [[af:Bruto nasionale produk]] [[be:Сукупны ўнутраны прадукт]] [[da:BNI per indbygger]] [[de:Bruttoinlandsprodukt]] [[en:Gross Domestic Product]] [[et:SKT]] [[es:Producto Nacional Bruto]] [[eo:Malneta Enlanda Produkto]] [[fr:Produit intérieur brut]] [[he:%D7%AA%D7%95%D7%A6%D7%A8_%D7%9C%D7%90%D7%95%D7%9E%D7%99_%D7%92%D7%95%D7%9C%D7%9E%D7%99]] [[it:Prodotto Interno Lordo]] [[lt:Bendras Vidaus Produktas]] [[nl:Bruto Nationaal Product]] [[ja:&#22269;&#20869;&#32207;&#29983;&#29987;]] [[no:Bruttonasjonalprodukt]] [[pl:Produkt krajowy brutto]] [[ro:Produs intern brut]] [[ru:&#1042;&#1072;&#1083;&#1086;&#1074;&#1099;&#1081; &#1074;&#1085;&#1091;&#1090;&#1088;&#1077;&#1085;&#1085;&#1080;&#1081; &#1087;&#1088;&#1086;&#1076;&#1091;&#1082;&#1090;]] [[simple:Gross Domestic Product]] [[sr:Бруто домаћи производ]] [[sv:Bruttonationalprodukt]] [[zh-cn:&#22269;&#20869;&#29983;&#20135;&#24635;&#20540;]] 2063 50743 2006-06-16T14:52:04Z 81.198.18.175 [[Image:NVS karogs.png|thumb|NVS karogs]] '''Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS)''' ([[krievu valoda|krieviski]]: ''Содружество Независимых Государств - СНГ'') ir starptautiska organizācija, kas tika izveidota 1991. gada 8. decembrī parakstot līgumu [[Baltkrievija|Baltkrievijai]], [[Krievija|Krievijai]] un [[Ukraina|Ukrainai]]. 1991. gada 21. decembrī šo vienošanos parakstīja vēl 11 valstu prezidenti: [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas]], [[Armēnija|Armēnijas]], [[Kazahstāna|Kazahstānas]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānas]], [[Moldova|Moldovas]], [[Tadžikistāna|Tadžikistānas]], [[Turkmenistāna|Turkmenistānas]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānas]]. [[Gruzija]] iestājās [[NVS]] 1995. gadā pēc tam kad tās prezidenta vietu bija ieguvis bijušais [[PSRS]] ārlietu ministrs E. Ševardnadze. 2005. gadā no tās izstājās Turkmenistāna. '''NVS paredzēja:''' *cilvēktiesību ievērošanu, *iekšpolitikas koordinēšanu, *ekonomisko sadarbību, tās attīstību transporta un sakaru sfērā, *cilvēka veselības un apkārtējās vides uzturēšanu, *vienotu sociālo un migrācijas politiku, *cīņu pret organizēto noziedzību, *vienotu aizsardzības politiku un valstu ārējo robežu aizsardzību. {{NVS}} [[Category:Ģeogrāfija]] [[an:Comunidá de Estatos Independiens]] [[az:Müstəqil Dövlətlər Birliyi]] [[bg:Общност на независимите държави]] [[ca:Comunitat d'Estats Independents]] [[cs:Společenství nezávislých států]] [[cy:Cymanwlad y Gwladwriaethau Annibynnol]] [[da:SNG]] [[de:Gemeinschaft unabhängiger Staaten]] [[en:Commonwealth of Independent States]] [[eo:Komunumo de Sendependaj Ŝtatoj]] [[es:Comunidad de Estados Independientes]] [[et:SRÜ]] [[fi:Itsenäisten valtioiden yhteisö]] [[fr:Communauté des États indépendants]] [[he:מדינות חבר העמים]] [[hr:Zajednica Neovisnih Država]] [[id:Persemakmuran Negara-negara Merdeka]] [[is:Samveldi sjálfstæðra ríkja]] [[it:Comunità degli Stati Indipendenti]] [[ja:独立国家共同体]] [[ko:독립국가연합]] [[lt:Nepriklausomų Valstybių Sandrauga]] [[mo:Комунитатя Стателор Индепенденте]] [[nl:Gemenebest van Onafhankelijke Staten]] [[no:Samveldet av uavhengige stater]] [[pl:Wspólnota Niepodległych Państw]] [[pt:Comunidade de Estados Independentes]] [[ro:Comunitatea Statelor Independente]] [[ru:Содружество Независимых Государств]] [[sk:Spoločenstvo nezávislých štátov]] [[sl:Skupnost neodvisnih držav]] [[sv:Oberoende staters samvälde]] [[tr:Bağımsız Devletler Topluluğu]] [[uk:Співдружність Незалежних Держав]] [[yi:‫קהל פֿון ‫זעלבשטענדיקער שטאַטן‬]] [[zh:独联体]] 2064 11676 2004-11-24T14:12:10Z Juzeris 23 redirekts uz [[Neatkarīgo Valstu Savienība]] #REDIRECT [[Neatkarīgo Valstu Savienība]] 2065 11677 2004-11-24T14:16:25Z Juzeris 23 redirekts uz [[Juhans Parts]] #REDIRECT [[Juhans Parts]] 2066 11678 2004-11-24T14:18:51Z Juzeris 23 redirekts uz [[Juhans Parts]] #REDIRECT [[Juhans Parts]] 2067 49930 2006-06-10T19:46:20Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Партс, Юхан]] {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Juhan Parts'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Juhans_Parts.jpg]] |- | '''Amats:''' || [[Igaunija|Igaunijas]] premjerministrs |- | '''Stājies amatā:''' || 2003.gada 10.aprīlī |- | '''Iepriekšējais premjers:''' || [[Sīms Kallass]] |- | '''Partija''' || [[Res Publika]] |} '''Juhans Parts''' (igauniski ''Juhan Parts'') ir [[Igaunija|Igaunijas]] [[premjerministrs]] un partijas ''Res Publica'' priekšsēdētājs. Dzimis 1966. g. 27. augustā [[Tallina|Tallinā]]. Par Igaunijas valdības vadītāju kļuva 2003. gada 10. aprīlī pēc Igaunijas parlamenta ''[[Riigikogu]]'' vēlēšanām. [[Category:Igaunijas politiķi|Parts, Juhans]] [[be:Юган Партс]] [[de:Juhan Parts]] [[en:Juhan Parts]] [[et:Juhan Parts]] [[fr:Juhan Parts]] [[nl:Juhan Parts]] [[no:Juhan Parts]] [[pl:Juhan Parts]] [[ro:Juhan Parts]] [[ru:Партс, Юхан]] 2068 11680 2004-11-24T14:38:30Z Juzeris 23 redirekts uz [[Juhans Parts]] #REDIRECT [[Juhans Parts]] 2069 11681 2004-11-24T17:17:13Z Feens 37 Aleksandrs Lukašenko - Balkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko - Balkrievijas prezidents 2070 11682 2004-11-24T17:18:08Z Feens 37 Tonijs Blērs - Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs - Lielbritānijas premjers 2071 11683 2004-11-24T17:46:22Z Feens 37 Juhans Parts - Igaunijas premjers (no igauņu wiki) 2072 11684 2004-11-24T19:00:33Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2073 11685 2004-11-24T19:00:49Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2074 11686 2004-11-24T19:01:05Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2075 11687 2004-11-24T23:36:12Z Feens 37 Karlis XVI Gustavs - Zviedrijas karalis (no en.wiki) Karlis XVI Gustavs - Zviedrijas karalis (no en.wiki) 2076 18616 2005-08-27T08:15:59Z Yyy 146 cat {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Carl XVI Gustaf'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Karlis_XVI_Gustavs.jpg|150px]] |- | '''Tituls:''' || [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis |- | '''Dinastija:''' || [[Bernadoti]] |- | '''Valdījis:''' || no 1973.gada 15.septembra<br>līdz šodienai |- | '''Iepriekšējais<br>karalis:''' || [[Gustavs VI Ādolfs]] |- | '''Troņmantiniece:''' || [[kroņprincese Viktorija]] |} Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs (''Carl Gustaf Folke Hubertus'') dzimis 1946.gada 30.aprīlī. 1973.gada 19.septembrī viņš kļuva par [[Zviedrija|Zviedrijas]] karali, bet [[1974.gada konstitucionālā reforma Zviedrijā|1974.gada konstitucionālā reforma]] atņēma viņam jebkādu iespēju ietekmēt valsts procesus, jo karaļa tituls kļuva tīri reprezentatīvs. Karaļa vārdadienas - 28.janvāris un dzimšanas dienas - 30.aprīlis tiek oficiāli atzīmētas. Starptautiski karalis vairāk ir pazīstams kā [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] pasniedzējs. Savas valdīšanas laikā Kārlis XVI Gustavs ir piedzīvojis gan popularitātes kāpumus, gan kritumus. Pēdējā no pretrunīgi vērtētajām rīcībām bija atzinīgie vārdi, ko karalis veltīja [[Brunejas sultāns|Brunejas sultānam]], kas izraisīja asu reakciju zviedru presē. [[Category:Zviedrija]] 2077 51830 2006-06-24T23:26:23Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:Ikea]] [[image:IKEA.jpg|thumb|IKEA filāle]] '''IKEA''' ir liels [[Zviedrija|Zviedrijas]] mājas interjera preču tirgotājs. Tam ir 192 lieli veikali 37 pasaules valstīs (uz 2004. gada pavasari), vairums no tiem [[Eiropa|Eiropā]], bet arī [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Austrālija (valsts)|Austrālijā]]. To dibināja [[Ingvars Kamprads]] 17 gadu vecumā 1943. gadā. Sākotnēji tā pārdeva dažādas sīkpreces, konkurējot ar zemām cenām, bet īstā izplešanās sākās 1955. gadā, kad IKEA sāka veidot savas mēbeles. IKEA popularizēja lētas moderna dizaina mēbeles, un efektīvu masveida ražošanu, kā arī nesaliktu mēbeļu tirgošanu. [[als:IKEA]] [[bg:IKEA]] [[ca:IKEA]] [[da:IKEA]] [[de:Ikea]] [[en:IKEA]] [[es:Ikea]] [[fi:IKEA]] [[fr:Ikea]] [[he:איקאה]] [[hu:IKEA]] [[id:IKEA]] [[it:IKEA]] [[ja:イケア]] [[nl:IKEA]] [[nn:IKEA]] [[no:IKEA]] [[pl:IKEA]] [[ru:IKEA]] [[sv:IKEA]] [[th:อีเกีย]] [[tr:IKEA]] [[zh:宜家]] 2078 11690 2004-11-25T12:42:19Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 2079 11691 2004-11-25T13:48:42Z Feens 37 Jorans Pēršons - Zviedrijas premjers no en.wiki 2080 11692 2005-06-11T09:30:32Z Yyy 146 '''Skandināvija''' ir kultūrvēsturisks reģions, kam pamatā ir [[Skandināvijas pussala]]. Skandināvijas valstis ir [[Norvēģija]], [[Zviedrija]] un [[Dānija]], kas viena otru uzskata par Skandināvijas valstīm, par kulturāli ļoti līdzīgām par spīti politiskai neatkarībai. Skandināvijai bieži pieskaita arī [[Somija|Somiju]] un [[Islande|Islandi]], bet dažās valstīs Dāniju Skandināvijai nepieskaita. Skandināvija ir lingvistiski vienota - daudzi dāņu, zviedru un norvēģu dialekti ir savstarpēji saprotami, un vairums skandināvu spēj saprast pārējās valodas presē, [[radio]] un [[TV]]. [[Category:Ģeogrāfija]] 2081 52814 2006-07-01T10:47:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Ёран Перссон]] {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Göran Persson'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Göran_Persson.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Zviedrija|Zviedrijas]]<br>premjerministrs |- | '''Amatā:''' || no 1996.gada 22.marta<br>līdz šim brīdim |- | '''Priekštecis:''' || [[Ingvars Karlsons]] |- | '''Partija:''' || [[Zviedrijas Sociālmokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā]] |} '''Jorans Pēršons''' ([[zviedru valoda|zviedru valodā]]: ''Göran Persson'') ir [[Zviedrija|Zviedrijas]] politiķis, esošais [[Zviedrijas premjerministri|Zviedrijas premjerministrs]] un [[Zviedrijas Sociāldemokrātiskās partija|Zviedrijas Sociāldemokrātiskās partijas]] vadītājs. Jorans Pēršons ir dzimis Zviedrijā, [[Sēdermanlande|Sēdermanlandē]] 1949.gada 20.janvārī. Viņš studēja Ērebrū Universitātes koledžā (tagad [[Ērebrū universitāte]]), bet nepabeidza to, jo pievērsās politiķa karjerai. Pagājušā gadsmita 70.-to gadu sākumā Pēršons darbojās sociāldemokrātu jaunatnes organizācijā, pēc tam darbojās kā pašvaldības politiķis nelielā pašvaldībā. 1979.gadā Pēršons tika ievēlēts [[Zviedrijas parlaments|parlamentā]], tomēr vēlāk atkal atgriezās pašvaldības darbā. 1989. gadā Pēršons kļuva par skolu ministru līdz 1991.gada parlamenta [[Zviedrijas vēlēšanas|vēlēšanām]], kad [[Zviedrijas Sociāldemokrātiskās partija|sociāldemokrāti]] zaudēja varu. Pēc atgriešanās valdībā 1994.gadā, Pēršons kļuva par finanšu ministru līdz 1996.gadam, kad nomainīja [[Ingvars Karlsons|Ingvaru Karlsonu]] valdības vadītāja un partijas līdera amatā. Kā politiķis Pēršons raksturojams ar savu oratora talantu. Viņš bieži pats sacer savas runas, vai negatavo tās vispār, publiski uzstājoties. Pēršons arī pazīstams ar savu paskarbo vadības stilu. Laikā, kad viņš strādāja pašvaldībā, Pēršona iesauka bija ''HSB'' (''Han som bestämmer'') - "tas, kurš izlemj". [[Category:Zviedrija]] [[da:Göran Persson]] [[de:Göran Persson]] [[en:Göran Persson]] [[es:Göran Persson]] [[et:Göran Persson]] [[fi:Göran Persson]] [[fr:Göran Persson]] [[gl:Göran Persson]] [[id:Göran Persson]] [[it:Göran Persson]] [[ja:ヨーラン・ペーション]] [[la:Georgius Petri]] [[lt:Joranas Peršonas]] [[nl:Göran Persson]] [[nn:Göran Persson]] [[no:Göran Persson]] [[pl:Göran Persson]] [[ro:Göran Persson]] [[ru:Ёран Перссон]] [[simple:Göran Persson]] [[sv:Göran Persson]] [[zh:戈兰·佩尔松]] 2082 26394 2006-01-08T22:34:44Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/62.163.46.138|62.163.46.138]], atjaunoju versiju, ko saglabāja PeterisP #REDIRECT [[EUR]] 2083 53131 2006-07-02T06:42:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[vec:Euro]] [[Image:Euro symbol construction.png|thumb|Šādi oficiāli jāveido EUR simbols]] [[Image:Euro banknotes.jpg|thumb|EUR banknotes]] [[Image:628px-Euro coins.jpg|thumb|EUR monētas]] '''Eiro''' jeb '''eira''' (svešvalodās — ''ευρώ'', ''euro'', ''evro'', ''ewro'', ''евро'' utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR) ir kopējā valūta divpadsmit no [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) valstīm, kas veido [[Eiropas Monetārā Savienība|Eiropas Monetāro Savienību]]. Tā ir izveidojusies kā vislielākā monetārā reforma Eiropā kopš [[Romas impērija|Romas impērijas]] laikiem, apvienojot praktiski visu Eiropu vienā naudas tirgū un veicinot politisko integrāciju. == Eiro Latvijā == [[2005]]. gada 1. janvārī [[Latvijas Banka]] piesaistīja [[lats|latu]] eiro pēc kursa: 1 EUR = 0,702804 LVL [http://www.bank.lv/lat/print/?40860]. Saskaņā ar valdības plānu eiro ieviešana Latvijā varētu notikt [[2008]]. gadā. == Valūtas nosaukums == Kaut arī oficiālajos dokumentos pēc [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijas]] lēmuma visās ES valstīs būtu jālieto tikai ''euro'' (šādi tas tika iekļauts arī latviskajā ES konstitūcijlīguma tekstā), tomēr [[Latvija|Latvijas Republikā]] spēkā esošais [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=134&id=164 Valsts valodas likums] nosaka, ka jaunus terminus latviešu valodā apstiprina Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (TK) un ka oficiālajā (publiskajā) saziņā ir jālieto apstiprinātie termini. [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=187&id=576 2002. gadā] TK nolēma, ka «eira» ir ieteicamā šā termina forma. Šo lēmumu apstrīdēja Valsts valodas centra eksperti, norādot, ka forma ''eiro'' ir jau nostiprinājusies valodā, tāpēc to mainīt nebūtu ieteicams. Speciālistu starpā vienots viedoklis joprojām nav sasniegts, bet var atzīmēt, ka [[Latvijas Banka]] lieto formu ''eiro''. Terminoloģijas komisija uzskata, ka «eiro» izzudīs no literārās jeb [[Rakstu_valoda|rakstu valodas]] aprites, tāpat kā tas ir noticis ar citiem nelokāmiem aizguvumiem, kuri ir kļuvuši lokāmi. Tomēr uz Latvijas banknotēm būs rakstīts ''euro'' latīņu un "ευρω" grieķu rakstībā, neatkarīgi no vietējo institūciju lēmumiem. Eiro simtdaļa ir saucama par [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=236&id=793 centu] (nevis par ''eirocentu''). [[Category:Eiropas naudasvienības]] [[af:Euro]] [[an:Euro]] [[ar:يورو]] [[ast:Euro]] [[az:Avro]] [[be:Еўра]] [[bg:Евро]] [[bs:Euro]] [[ca:Euro]] [[cs:Euro]] [[cy:Euro]] [[da:Euro]] [[de:Euro]] [[el:Ευρώ]] [[en:Euro]] [[eo:Eŭro]] [[es:Euro]] [[et:Euro]] [[eu:Euro]] [[fi:Euro]] [[fiu-vro:Õuro]] [[fr:Euro]] [[fur:Euro]] [[ga:Euro]] [[gd:Euro]] [[gl:Euro]] [[he:אירו]] [[hi:यूरो]] [[hr:Euro]] [[hu:Euró]] [[ia:Euro]] [[id:Euro]] [[is:Evra]] [[it:Euro]] [[ja:ユーロ]] [[ka:ევრო]] [[ko:유로]] [[kw:Euro]] [[la:Euro]] [[lb:Euro]] [[li:Euro]] [[lt:Euras]] [[mk:Евро]] [[ms:Euro]] [[mt:Ewro]] [[nds:Euro]] [[nl:Euro]] [[nn:Euro]] [[no:Euro]] [[nrm:Étchu]] [[oc:Euro]] [[pl:Euro]] [[pt:Euro]] [[ro:Euro]] [[ru:Евро]] [[scn:Euru]] [[sh:Euro]] [[simple:Euro]] [[sk:Euro]] [[sl:Evro]] [[sq:Euro]] [[sr:Евро]] [[st:Euro]] [[sv:Euro]] [[ta:ஐரோ]] [[th:ยูโร]] [[tl:Euro]] [[tr:Avro]] [[uk:Євро]] [[vec:Euro]] [[vi:Euro]] [[zh:欧元]] [[zh-min-nan:Euro]] [[zh-yue:歐元]] 2084 11696 2004-11-25T13:46:00Z PeterisP 26 #REDIRECT [[EUR]] 2085 51498 2006-06-21T05:45:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:بۇداپېشت]] '''Budapešta''' ([[ungāru valoda|ungāriski]] - ''Budapest'') ir [[Ungārija|Ungārijas]] galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs. Tajā ir vairāk nekā 1,7 miljoni iedzīvotāji, kaut arī 1980'ajos gados to bija pat 2,07 miljoni. Budapešta izveidojās 1873. gadā, apvienojoties [[Donava|Donavas]] labajā krastā esošajai Budai un Obudai (Vecbudai) un kreisā krasta Peštai. Vēsturiski [[Austroungārija|Austroungārijas]] divmonarhijas otra svarīgāka pilsēta aiz [[Vīne|Vīnes]]. Slavena ar savām kafejnīcām (līdzīgi kā Vīne), [[turku pirts|turku pirtīm]] un vecāko [[metro]] kontinentālajā [[Eiropa|Eiropā]]. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Budapest'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:BudapestMap23.gif|160px|]] | align=center | [[Image:Budapest cimere.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 708 087<br> 2 585 197 (aglom.) |- | Dibināta | ap 89.g ([[Senā Roma|romieši]] - ''Aquincum'') |- | Meģe(''Megye'') | atsevišķa galvaspilsētas municipalitāte (''főváros'') |- | Mājaslapa | [http://www.budapest.hu www.budapest.hu] |} {{commons|Category:Budapest}} [[Image:Budapest Parliament 4604.JPG|150px|Ungārijas Parlamenta ēka Budapeštā|thumb|200px|left]] ====Vēsture==== Rakstītā pilsētas vēsture sākas ap 89.g, kad [[Senā Roma|romieši]] nodibina apmetni - Akvinkumu (''Aquincum'') [[ķelti|ķeltu]] apmetnes vietā. Pilsēta ir romiešu provinces [[Panonija|Panonijas]] (''Pannonia'') galvaspilsēta no 106.g līdz IV.gs beigām, kad Budapeštas teritoriju ieņem [[avāri]] un [[slāvi]]. Ap 900.gadu teritoriju ieņem [[maģāri|maģāru]] ciltis - mūsdienu [[ungāri|ungāru]] priekšteči un 1000.g nodibina [[Ungārija|Ungāriju]]. No 1247.gada Budā ir karaļa rezidences pils, bet 1361.gadā Buda kļūst par Ungārijas galvaspilsētu. 1541.g Buda un Pešta nokļūst [[Osmāņu impērija|osmāņu]] pakļautībā, bet 1686.gadā [[Hābsburgi]], kuri uz to laiku bija kļuvuši par Ungārijas karaļiem, atkaro pilsētas. [[1848.gada revolūcija Ungārijā|1848.gada revolūcijas]] laikā tiek pieņemts lēmums par Budapeštas izveidi, tomēr līdz ar revolūcijas sakāvi viss paliek pa vecam. Tomēr pēc 1867.gada [[Austrijas Kompromiss|Austrijas Kompromisa]] (''Ausgleich''), kad [[Hābsburgu impērija]] kļūst par divmonarhiju, Buda kļūst par [[Austroungārija|Austroungārijas]] otras sastāvdaļas - [[Ungārijas karaliste|Ungārijas karalistes]] galvaspilsētu, un 1873.gadā, apvienojot atsevišķas pilsētas - Budu, Obudu un Peštu, izveidojas Budapešta. XIX.gs otrajā pusē Budapešta piedzīvo strauju demogrāfisku un ekonomisku uzplaukumu. Pēc Austroungārijas sakāves [[1.pasaules karš|1.pasaules karā]] 1918.gada novembrī Budapeštā tiek deklarēta republika ar premjermnistru [[Mihājs Kāroji|Mihāju Kāroji]] (''Károlyi Mihály'') priekšgalā. Tomēr jaunā valdība nespēj nosargāt bijušās Ungārijas teritoriju, tāpēc valdība zaudē tautas atbalstu un 1919.gada 21.martā Ungārijā nodibinās [[Ungārijas Padomju republika]] - otrā (aiz [[Krievija|Krievijas]]) [[komunisms|komunistiskā]] valsts pasaulē. Tomēr tā paša gada 6.augustā Budapeštā ienāk [[Rumānija|rumāņu]] karaspēks, bet 14.augustā - balto ungāru spēki [[Miklošs Horti|Mikloša Horti]] vadībā. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Ungārija ir [[Vacija|Vācijas]] sabiedrotā. 1944.gada 15.oktobrī, kad [[PSRS]] karaspēks ienāk Ungārijas teritorijā, Horti deklarē [[pamiers|pamieru]], bet varu Ungārijā un Budapeštā sarābj [[Bultu Krusta partija]] (''Nyilaskeresztes Párt Hungarista Mozgalom'') [[Hitlers|Hitlera]] sabiedrotā [[Ferencs Sālaši|Ferenca Sālaši]] (''Szálasi Ferenc'') vadībā un 19.martā Ungāriju okupē vācu karapēks. 1944.gada 24.decembrī [[PSRS]] karaspēks, kopā ar [[Rumānija|rumāņu]] spēkiem aplenc Budapeštu, un divus mēnešus notiek cīņa par pilsētu. Budapešta piedzīvo ievērojamus postījumus. 1956.gadā ar mierīgas studentu demonstrācijas apšaušanu Budapeštā, sākas [[Ungārijas 1956.gada revolūcija]]. Jau nākamajā dienā Budapeštā tiek gāztas [[Staļins|Staļina]] skulptūras un noplēsti padomju simboli, bet Ungārijas armija pāriet sacēlušos pusē. Jaunais Ungārijas premjerminists [[Imre Naģs]] paziņo par izstāšanos no [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]], bet 4.novembrī Ungārijā ieiet padomju karaspēka papildspēki un sākas revolūcijas bruņota apspiešana. Budapeštā notiek ielu cīņas, tā tiek apšaudīta ar [[artilērija|artilēriju]] un [[aviācija|aviāciju]]. ====Ievērojamākās vietas==== *[[Ķēžu tilts]] (''Lánchíd'') - tilts pār Donavu *[[Matjāša katedrāle]] (''Mátyás-templom'') *[[Ungārijas parlamenta ēka]] (''Országház'') *[[Vāci iela]] (''Váci utca'') - pazīstamākā Budapeštas iela *[[Zvejnieku bastions]] (''Halászbástya'') - [[neoromantisms|neoromantiska]] celne Pils kalnā ====Cilvēki==== Budapeštā dzimuši: *[[Gerģs Bēkēši]] (''Békésy György'') (1899–1972) - biofiziķis *[[Lāslo Bīro]] (''Bíró László József'') (1899-1985) - izgudrotājs *[[Denešs Gābors]] (''Gábor Dénes'') (1900-1979) - fiziķis *[[Teodors Hercls]] (''Theodor Herzl'') (1860–1904) - [[cionisms|cionists]] *[[Harijs Hudini]] (''Harry Houdini'') (1874-1926) - iluzionists *[[Attila Jožefs]] (''József Attila'') (1905–1937) - dzejnieks *[[Roberts Keps]] (''Robert Capa'') (1913–1954) - fotogrāfs *[[Imre Kertēss]] (''Kertész Imre'') (1929-) - rakstnieks *[[Ģerģs Lukāčs]] (''Lukács György'') (1885-1971) - filozofs *[[Fērencs Molnārs]] (''Molnár Ferenc'') (1878-1952) - rakstnieks *[[Džons fon Neimans]] (''John von Neumann'') (1903-1957) - matemātiķis *[[Ištvāns Sabo]] (''Szabó István'') (1938-) - kinorežisors *[[Leo Silārds]] (''Leó Szilárd'') (1898-1964) - fiziķis *[[Georgs Solti]] (''Georg Solti'') (1912-1997) - diriģents *[[Džordžs Soross]] (''George Soros'') (1930-) - finansists *[[Pāls Teleki]] (Teleki Pál) (1879-1941) - politiķis *[[Edvards Tellers]] (''Edward Teller'') (1908-2003) - fiziķis *[[Eižens Vīgners]] (''Eugene Wigner'') (1902-1995) - fiziķis ==== Ārējās saites ==== * [http://metros.hu/terkep/nagyterkep.html Sabiedriskais transports Budapeštā] [[Category:Eiropas galvaspilsētas]] [[Category:Ungārijas pilsētas]] [[an:Budapest]] [[ar:بودابست]] [[ast:Budapest]] [[be:Будапэшт]] [[bg:Будапеща]] [[bs:Budimpešta]] [[ca:Budapest]] [[cs:Budapešť]] [[cv:Будапешт]] [[da:Budapest]] [[de:Budapest]] [[el:Βουδαπέστη]] [[en:Budapest]] [[eo:Budapeŝto]] [[es:Budapest]] [[et:Budapest]] [[fi:Budapest]] [[fo:Budapest]] [[fr:Budapest]] [[gd:Budapest]] [[he:בודפשט]] [[hr:Budimpešta]] [[hu:Budapest]] [[id:Budapest]] [[io:Budapest]] [[is:Búdapest]] [[it:Budapest]] [[ja:ブダペスト]] [[ka:ბუდაპეშტი]] [[ko:부다페스트]] [[lb:Budapest]] [[lt:Budapeštas]] [[mr:बुडापेस्ट]] [[nl:Boedapest]] [[nn:Budapest]] [[no:Budapest]] [[os:Будапешт]] [[pdc:Budapescht]] [[pl:Budapeszt]] [[pt:Budapeste]] [[ro:Budapesta]] [[ru:Будапешт]] [[sh:Budimpešta]] [[simple:Budapest]] [[sk:Budapešť]] [[sl:Budimpešta]] [[sq:Budapesti]] [[sr:Будимпешта]] [[sv:Budapest]] [[th:บูดาเปสต์]] [[tr:Budapeşte]] [[udm:Будапешт]] [[ug:بۇداپېشت]] [[zh:布达佩斯]] 2086 41809 2006-04-26T17:51:45Z Dekaels 268 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/87.110.19.247|87.110.19.247]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Evija T '''Vasaras olimpiskās spēles''' ir starptautisks [[sports|sporta]] pasākums, kas notiek ik pa četriem [[gads|gadiem]] un ko organizē [[Starptautiskā Olimpiskā Komiteja]]. [[Olimpiskās spēles]] ir visprestižākais no šādiem [[pasaule]]s notikumiem un pārstāv plašāku sporta veidu klāstu nekā citi; uzvara olimpiskajās spēlēs ir visaugstākais sasniegums sportā. Katrā sporta veidā pasniedz medaļas uzvarētājiem, zelta medaļu par pirmo vietu, sudraba &mdash; par otro, un bronzas &mdash; par trešo. Vasaras olimpiskās spēles arī bija tās, kas [[1904]]. gadā aizsāka šo tagad vispārpieņemto tradīciju. [[Category:Sports]] [[cs:Letní Olympijské hry]] [[da:Sommer-OL]] [[de:Olympische Sommerspiele]] [[el:&#920;&#949;&#961;&#953;&#957;&#959;&#943; &#927;&#955;&#965;&#956;&#960;&#953;&#945;&#954;&#959;&#943; &#913;&#947;&#974;&#957;&#949;&#962;]] [[en:Summer Olympic games]] [[it:Olimpiadi estive]] [[nl:Olympische Zomerspelen]] [[ja:&#22799;&#23395;&#12458;&#12522;&#12531;&#12500;&#12483;&#12463;]] [[no:Olympiske sommerleker]] [[pl:Letnie Igrzyska Olimpijskie]] 2087 11699 2004-11-25T17:36:50Z Juzeris 23 Skandināvijā moved to Skandināvija #REDIRECT [[Skandināvija]] 2088 11700 2004-11-25T18:19:22Z Juzeris 23 no [[w:Image:NobelPrizeMedal.jpg]] no [[w:Image:NobelPrizeMedal.jpg]] 2089 11701 2004-11-25T18:29:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2090 11702 2004-11-25T18:29:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2091 11703 2004-11-25T22:22:40Z Feens 37 Roberts Mugabe - Zimbabves prezidents no en.wiki Roberts Mugabe - Zimbabves prezidents no en.wiki 2092 52130 2006-06-26T16:59:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:로버트 무가베]] {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Robert Gabriel Mugabe'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Roberts Mugabe.jpg|180px]] |- | '''Amats:''' || [[Zimbabve|Zimbabves]]<br>prezidents |- | '''Amatā:''' || no 1987.gada 30.decembra<br>līdz šim brīdim |- | '''Priekštecis:''' || [[Kanaāns Banana]] |- | '''Partija:''' || [[Zimbabves Afrikāņu Nacionālā savienība - Patriotiskā fronte|ZANU-PF]] |} ==Jaunība== Roberts Gabriels Mugabe (Robert Gabriel Mugabe) ir [[Zimbabve|Zimbabves]] politiķis, esošais [[Zimbabves prezidents]] un pirmais neatkarīgās [[Zimbabves premjerministrs]]. Roberts Mugabe dzimis 1924.gada 21.februārī netālu no [[Harere|Hareres]](toreiz Solsberija), Zimbabvē (toreiz [[Dienvidrodēzija]]). Viņš guva katolisku audzināšanu, mācoties [[jezuīti|jezuītu]] skolās. Mugabe studēja dažādās Āfrikas universitātēs, kur iepazinās ar vairākiem nākamajiem Āfrikas antikoloniālisma kustības līderiem - [[Džūljuss Njerere|Džūljusu Njereri]], nākamo [[Tanzānija|Tanzānijas]] prezidentu, [[Roberts Sabukve|Robertu Sabukvi]], [[Panāfrikas kongress|Panāfrikas kongresa]] dibinātāju, [[Kenets Kaunda|Kenetu Kaundi]], nākamo [[Zambija|Zambijas]] prezidentu. Pēc mācībām Mugabe strādāja par pasniedzēju [[Akra|Akrā]]. ==Politiķis Zimbabvē== 1960.gadā kā pārliecināts [[marksisms|marksists]] Mugabe atgriezās [[Dienvidrodēzija|Dienvidrodēzijā]] un bija viens no [[Zimbabves Afrikāņu tautas savienība|ZAPU]] dibinātājiem. Tā kā ZAPU cīnījās pret balto mazākuma varu [[Rodēzija|Rodēzijā]], [[Jans Smits|Jana Smita]] valdība to 1962.gadā aizliedza. Kad vēlāk tajā pašā gadā ZAPU sašķēlās divās organizācijās pēc etniskās piederības (ZAPU - [[matabeli|matabelu]] kustība, un [[Zimbabves Afrikāņu nacionālā savienība|ZANU]] - [[šoni|šonu]] kustība), Mugabe pieslējās ZANU. 1980.gada vēlēšanas Rodēzijā Mugabe sagaidīja kā ZANU līderis. Pēc ZANU uzvaras šajās vēlēšanās, Mugabe kļuva par [[Zimbabve|Zimbabves]] pirmo premjerministru. Drīz pēc tam izraisījās zemas intensitātes pilsoņu karš starp abām atbrīvošanās kustībām, saukts par [[Gukurahundi]]. Tas beidzās 1988.gadā ar vienotas partijas - [[Zimbabves Afrikāņu Nacionālā savienība - Patriotiskā fronte|ZANU-PF]] nodibināšanu, kas ir valdošā partija Zimbabvē arī pašlaik. 1987.gadā premjerministra amats tika likvidēts un Mugabe kļuva par prezidentu. Viņš tika atkārtoti ievēlēts arī 1990., 1996. un visai pretrunīgi arī 2002.gadā. ==Apsūdzības== Viens no vispretrunīgākajiem Mugabes veiktajiem pasākumiem Zimbabvē ir 2000. gadā realizētā [[Zimbabves zemes reforma|zemes reforma]], kas likvidēja daudzus balto zemes īpašumus bez kompensāciju izmaksām un saistījās ar tiešām represijām pret baltajiem fermeriem. Tas saasināja attiecības ar [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], kas galu galā noveda pie Zimbabves izstāšanās no [[Nāciju sadraudzība|Nāciju sadraudzības]] 2003.gada 8.decembrī. Mugabes režīms tiek apsūdzēts cilvēktiesību pārkāpumos attiecībā pret politisko opozīciju, baltajiem fermeriem, [[matabeli|matabelu]] minoritāti un [[homoseksuālisms|homoseksuāļiem]]. Starptautiskie novērotāji liecina, ka 2002.gada vēlēšanas nebija demokrātiskas un godīgas. [[Category:Zimbabves politiķi|Mugabe, Roberts]] [[da:Robert Mugabe]] [[de:Robert Gabriel Mugabe]] [[en:Robert Mugabe]] [[eo:Robert Mugabe]] [[es:Robert Mugabe]] [[fi:Robert Mugabe]] [[fr:Robert Mugabe]] [[gl:Robert Mugabe]] [[id:Robert Mugabe]] [[ja:ロバート・ムガベ]] [[ko:로버트 무가베]] [[nl:Robert Mugabe]] [[no:Robert Mugabe]] [[pl:Robert Mugabe]] [[pt:Robert Mugabe]] [[ru:Мугабе, Роберт]] [[simple:Robert Mugabe]] [[sn:Robert Gabriel Mugabe]] [[sr:Роберт Мугабе]] [[sv:Robert Mugabe]] 2093 11705 2004-11-25T23:25:38Z Feens 37 Vaira Vike-Freiberga - Latvijas prezidente no en.wiki Vaira Vike-Freiberga - Latvijas prezidente no en.wiki 2094 28169 2006-02-01T15:48:13Z 61.247.145.155 [[m:User:PuzzletChung]] fixing sq: <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>ūdens</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>H<sub>2</sub>O</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>18,01528 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1000 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>273,15 K (0&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>373,15 K (100&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Ūdens''' (H<sub>2</sub>O) ir plaši sastopama [[viela]], kas ir visas dzīvības pamatā. Visām mums zināmajām dzīvības formām ir vajadzīgs ūdens. Uz [[Zeme|Zemes]] ūdens ir sastopams daudz veidos - debesīs [[mākoņi|mākoņu]] veidā, jūrās [[sālsūdens]] un [[aisbergs|aisbergu]] veidā, [[ezers|ezeros]] un [[upe|upēs]], utml. [[Iztvaikošana|Iztvaikošanas]] un [[lietus]] veidā ūdens cirkulē pa visu planētu. Ūdens klāj apmēram 3/4 Zemes virsmas. No kopējā ūdens daudzuma 95% atrodas saistītā veidā [[iezis|iežos]] un tādēļ nav pieejams lietošanai. Tātad tikai 5% no kopējā Zemes ūdens daudzuma piedalās ūdens apritē. No šī pieejamā ūdens daudzuma 2,1% veido [[sniegs|sniegi]] un [[ledājs|ledāji]], bet 97,3% - pasaules [[jūra|jūras]] un [[okeāns|okeāni]]. Pārējais ir [[atmosfēra|atmosfēras]] [[tvaiks|tvaiku]], [[pazemes ūdeņi|pazemes ūdeņu]], ezeru un upju [[saldūdens]] krājumi. [[Image:Drinking_water.jpg|thumb|Dzeramais ūdens no krāna]] Lai uzturētu dzīvību, cilvēkam dienā jāizdzer apmēram 1-2 l ūdens, neskaitot to, ko viņš uzņem ar ēdienu. Cilvēkiem, kuri cieš badu, ir nepieciešams krietni lielāks ūdens daudzums. [[Image:Water droplet.jpg|thumb|left|Ūdens piliens]] Saldūdens trūkums ir pati nopietnākā problēma, ar kuru saduras cilvēce. Vairāk nekā miljards cilvēku dzīvo neapmierinošos sanitāros apstākļos, kur viņiem nav pieejams kvalitatīvs [[dzeramais ūdens]]. Nekvalitatīvs ūdens ir cēlonis daudzām [[epidēmija|epidēmijām]]. Nesalīdzināmi vairāk ūdens ir vajadzīgs pārtikas produktu audzēšanai un pārstrādei. Pasaulē uz vienu iedzīvotāju, kopumā ņemot, tiek izlietots ap 900 l ūdens dienā. Lielā pasaules daļā tik daudz ūdens nemaz nav pieejams, un tā trūkums ir nopietns šķērslis attīstībai. Pasaulē kopumā [[mājsaimniecība|mājsaimniecības]], [[mājdzīvnieks|mājdzīvnieku]], [[rekreācija|rekreācijas]] un [[ražošana|ražošanas]] vajadzībām patērē 565 km³ ūdens gadā. Ar pārtikas ražošanu saistītā [[apūdeņošana]] prasa vēl 3300 km³. Kopā ņemot, tas ir apmēram 4000 km³ ūdens gadā, kas atbilst 44 % no aktīvajā apritē esošā ūdens daudzuma. [[Image:H2O_%28water_molecule%29.jpg|thumb|left|Ūdens molekula]] [[Category:Ūdens]] [[Category:Dabas resursi]] [[Category:Dzērieni]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[als:Wasser]] [[ar:ماء]] [[bg:Вода]] [[bn:জল]] [[ca:Aigua]] [[cs:Voda]] [[cy:Dŵr]] [[da:Vand]] [[de:Wasser]] [[el:Νερό]] [[en:Water]] [[eo:Akvo]] [[es:Agua]] [[et:Vesi]] [[eu:Ur]] [[fi:Vesi]] [[fr:Eau]] [[ga:Uisce]] [[gl:Auga]] [[he:מים]] [[hr:Voda]] [[hu:Víz]] [[id:Air]] [[io:Aquo]] [[is:Vatn]] [[it:Acqua]] [[ja:水]] [[ko:물]] [[ku:Av]] [[la:Aqua]] [[lt:Vanduo]] [[mk:Вода]] [[ms:Air]] [[nah:Atl]] [[nds:Water]] [[nl:Water]] [[nn:Vatn]] [[no:Vann]] [[pl:Woda]] [[pt:Água]] [[ru:Вода]] [[simple:Water]] [[sk:Voda]] [[sl:Voda]] [[sq:Uji]] [[sr:Вода]] [[su:Cai]] [[sv:Vatten]] [[th:น้ำ]] [[uk:Вода]] [[vi:Nước]] [[vo:Vat]] [[zh:水]] 2095 50461 2006-06-14T05:56:52Z Keps 758 Papildināts teksts, +foto [[Image:Roman Empire Map.png|thumb|500px|Romas impērija]]'''Romas impērija''' ir [[Senā Roma|Senās Romas]] periods, kas aizsākās pēc [[Romas republika]]s sabrukšanas 1.gs. p.m.ē. otrajā pusē, līdz ar [[Oktaviāns|Oktaviāna]] ([[Augusts|Augusta]]) (63.g. p.m.ē. - 14.g.) valdīšanas sākumu. Ko uzskatīt par Romas [[impērija]]s beigām, domas vēsturnieku vidū dalās. Vieni uzskata, ka Romas impērija pastāvēja līdz [[Rietumroma]]s sabrukumam 476.g. Savukārt citi autori to traktē līdz pat [[Austrumroma]]s, jeb [[Bizantijas impērija]]s beigām - 1204.g., kad tika nopostīta tās galvaspilsēta [[Konstantinopole]] (mūsdienu [[Stambula]]). Izplatītāks tomēr ir pirmais viedoklis, jo vairums vēsturnieku ne bez pamata uzskata, ka Bizantija no kultūrvēsturiskā viedokļa būtiski atšķiras no Rietumromas, kura līdz ar [[Senā Grieķija|Seno Grieķiju]] ir vēlākās latīniskās Eiropas civilizācijas tiešs [[kultūra]]s, [[Tradīcija|tradīciju]], [[Dzīvesveids|dzīvesveida]], [[mentalitāte]]s un citu galveno raksturiezīmju avots un pamats. ==Impērijas uzplaukums== Pēc Augusta iecelšanas par imperatoru, bet Romas pārtapšanu no republikas par impēriju, iesākās ilgstošs tās uzplaukuma un labklājības laiks. Agrāk iekarotās teritorijas tika nostiprinātas ar efektīvu pārvaldi un precīzi iezīmētām robežām. Austrumu teritorijas, kuras karu laikā bija jau gandrīz nošķirtas no Romas, tika atkal pievienotas. Augusta laikā Roma centās mierīgā ceļā uzlabot attiecības arī ar tās pierobežā dzīvojošām kaimiņu tautām. Lai uzlabotu zemju pārvaldi, tās tika sadalītas sīkākās administratīvās vienībās. Piemēram, [[Gallija]], kuru bija iekarojis vēl [[Jūlijs Cēzars|Cēzars]], tika sadalīta četrās [[Province|provincēs]], bet [[Spānija]] – trijās. Tika atjaunota kontrole arī pār [[Ēģipte|Ēģipti]]. Pēc Augusta nāves Romas impērija, tās pastāvēšanas 1. gadsimta otrajā pusē, arvien vairāk kļuva [[Integrācija|integrēta]], [[Kosmopolītisms|kosmopolītiska]] sistēma. It īpaši tas iezīmējās ar Spānijā dzimušā [[Trajāns|Trajāna]] (valdīja 98.-117. g.) kļūšanu par Romas imperatoru. Pirmo reizi Romas vēsturē par tās valdnieku bija kļuvis provinciālis. Lai gan arī turpmāk [[Itālijas pussala]] un Roma saglabāja savu noteicošo nozīmi visās impērijas saimnieciskajās, politiskajās un kultūras sfērās, impērija tomēr nebija mehānisks pakļauto teritoriju kopums. Tām bija arī kopīgas intereses, izveidojās vienota Romas [[kultūra]], izkristalizējās līdzīgas dzīves stila pazīmes, lai gan arī saglabājās daudz acīmredzamu etnisko atšķirību un reģionālo īpatnību. ==Briedums== Trajāna laikā Romas impērija sasniedza savus maksimālos teritoriālos izmērus. Trajāna [[Leģions|leģioni]] sasniedza zīmīgu robežu - [[Persijas līcis|Persijas līci]] - iekļaujot impērijas sastāvā divas jaunas provinces – [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]] un [[Asīrija|Asīriju]]. Okupēta bija arī visa [[Ibērijas pussala]], Gallija aptvēra mūsdienu [[Francija]]s teritoriju un pletās līdz pat [[Reina]]i ([[Akvitānija]], [[Lugdunēnzija]], [[Beļģija]]). Romas province bija arī [[Senā Grieķija|Grieķija]], kā arī [[Balkāni]] ([[Moēzija]], [[Trāķija]] un [[Dācija]]). Impērijas sastāvdaļa bija arī faktiski visa [[Ziemeļāfrika]]s piekraste. Ne vienmēr Romas ekspansijas pamatā bija neatturamas kaimiņzemju iekarošanas ambīcijas. Tā, [[Galli|gallu]] zemju iekarošanu 2. gadsimtā p.m.ē. noteica divi galvenie faktori. Pirmkārt, Romai bija nepieciešamas drošas sauszemes [[komunikācija]]s ar tās jaunajām Spānijas provincēm. Otrkārt, pie Romas pēc palīdzības griezās senais tās sabiedrotais - grieķu [[Masālija]], kuru nepārtraukti tiranizēja gallu cilts [[salūvi]]. Iespējams, ka Romas varas elite pat neparedzēja, ka tās iejaukšanās konfliktā Gallijā radīs nepieredzētu ķēdes reakciju ar dramatiskām sekām. Jau pašā romiešu iesaistīšanās konfliktā sākumā, viņi nonāca sarežģītā situācijā. Dažādas [[Ķelti|ķeltu]] ciltis Gallijā gandrīz nepārtraukti karoja viena ar otru. Romiešiem ierodoties, tās sašķēlās divos naidīgos blokos - vieni uzskatīja Romu par savu sabiedroto (''aedui''), citi par saviem niknākajiem ienaidniekiem (''arverni''). Gallu iekšējās nesaskaņas bija viens no galvenajiem faktoriem, kas ļāva romiešiem samērā īsā laikā pakļaut visu Galliju un pārvērst to par savu provinci. Pēc Gallijas pakļaušanas situācija tur 2. gadsimta p.m.ē. laikā stabilizējās, starp Gallijas zemēm sākās aktīva [[tirdzniecība]] un jaunajā Romas provincē sākās straujš saimnieciskais uzplaukums. Arī Trajāns iekaroja un kā provinci iekļāva impērijas sastāvā Dāciju ar mērķi nodrošināt kontroli pār [[Donava|Donavu]], kā drošāku dabīgo šķērsli pret [[Barbari|barbaru]] iebrukumiem. Savukārt, lai attīstītu tirdzniecību ar [[Indija|Indiju]] un, tālāk uz austrumiem ar [[Ķīna|Ķīnu]], viņš pakļāva [[Partija|Partiju]] (teritorijas mūsdienu [[Irāna|Irānā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]]), kā arī [[Armēnija|Armēniju]], Asīriju un Mezopotāmiju. ==Pāreja aizsardzībā un atkāpšanās== ===Atkāpšanās sākums=== Tomēr, proporcionāli Romas impērijas teritoriju platībai pieaugot, kritās tās spēja nodrošināt pietiekamu to aizsardzību. Tā, tai pašā Gallijā 2. gadsimta p.m.ē. beigās tur iebruka [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[kumbri]] un [[teitoņi]] - tas bija pirmais nopietnākais Eiropas ziemeļos pieaugošās varas pieteikums uz savām teritoriālajām ambīcijām. Arī agrāk iekarotās zemes, neskatoties uz relatīvi "inteliģento" Romas [[Okupācija|okupāciju]], nereti turpināja izrādīt sīvu pretestību. Piemēram, iekarotās [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] zemes dumpojās regulāri. Tā, 66. g. sākās [[Ebreji|ebreju]] sacelšanās [[Palestīna|Palestīnā]], kas pārauga asiņainā, 4 gadus ilgā karā pret romiešu okupāciju. Romiešu [[Ģenerālis|ģenerālim]] [[Tits|Titam]], vēlākajam Romas imperatoram, 70. g. nācās ieņemt un izpostīt [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]], kā arī izsūtīt lielu ebreju daļu no viņu dzimtās zemes. [[Image:Hadrians Wall map.png|thumb|250px|Adriana un Antonija sienas]]Līdzīgas situācijas veidojās arī citās Romas provincēs. Tādēļ drīz vien Roma bija spiesta no vairākām provincēm atteikties. Jau nākošais Romas imperators [[Adrians]] (valdīja 117.-138.g.) bija daudz vairāk norūpējies par esošā saglabāšanu, nekā jaunu teritoriju iegūšanu. Pēdējās iekarotās provinces – Mezopotāmija un Asīrija - šajā shēmā vairs neiekļāvās un romieši tās atstāja tāpat kā Armēniju un Irāku. Adrians arī noteica galīgās Romas impērijas robežas [[Britānija|Britānijā]], 122. g. pavēlot uzcelt slaveno, 117 km garo [[Adriana siena|Adriana sienu]], kuras daļas saglabājušās vēl līdz mūsdienām, bet [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] robežas tika noteiktas pa Reinas un Donavas upēm. ===Provinces un robežas=== Liela uzmanība Adriana valdīšanas laikā tika pievērsta arī impērijas provinču nostiprināšanai. Provinces pilsētas lielā mērā par impērijas kopējiem līdzekļiem tika sakārtotas, izbūvēta [[infrastruktūra]], celtas [[skola]]s, [[Teātris|teātri]], labiekārtotas ielas. Šāda Adriana politika balstījās uz vienkāršu loģiku – impērijas ekonomiskais pamats ir provinces. No tām nāk lielākā ieņēmumu daļa valsts kasē. Tādēļ jārūpējas, lai provinces būtu patīkama vieta tās iedzīvotājiem ar labiem ceļiem, tīrām, sakoptām pilsētām, aktīvu sabiedrisko un kultūras dzīvi tajās. Jāatzīmē, ka šī politika tiešām nesa pozitīvus rezultātus – Adriana laikā Romas impērijā valdīja miers, stabilitāte un plaukstoša ekonomika, kā nekad pirms un pēc viņa. Adriana impērijas nostiprināšanas politiku konsekventi turpināja arī viņa gallu izcelsmes pēctecis [[Antonijs Pijs]] (valdīja 161.-180. g.), izvietojot gar visu impērijas robežu spēcīgus [[Garnizons|garnizonus]]. Arī viņa laikā Romas impērija bija plaukstoša, stabila zeme ar taisnīgiem likumiem un lielu iedzīvotāju personīgo brīvību. Neskatoties uz šo pēdējo imperatoru pūliņiem nostiprināt robežas, [[barbari]], it īpaši ģermāņi no Eiropas ziemeļiem, arvien biežāk un arvien lielākā skaitā iebruka Romas impērijas teritorijās. Vairums šo iebrukumu tika veikti laupīšanas nolūkā. Bet arvien biežāk spiedienu uz Romas robežām izdarīja dažādas klejotāju tautas, kas meklēja teritorijas lai ierīkotu pastāvīgas apmešanās vietas un uzsāktu zemes apstrādi. To veicināja virkne faktoru – gan [[tehniskais progress]], gan šo tautu kultūras attīstības process, gan kopējais iedzīvotāju skaita pieaugums visā Eiropā. Vieni no pirmajiem, kas aizsāka garo iebrukumu sēriju Romas impērijas teritorijā līdz pat tās sabrukumam, bija spēcīga ģermāņu cilts [[markomani]]. Viņi pārrāva romiešu Donavas aizsardzības līniju, izpostīja vairākas romiešu Donavas provinces un iebruka [[Apūlija|Apūlijā]] [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]]. Pēc smagām, ilgstošām kaujām romiešiem izdevās markomanus atspiest atpakaļ aiz robežām. Tomēr tas vēl bija tikai sākums barbaru iebrukumiem Romas impērijā. ===Impērijas iekšējās atšķirības=== [[Image:Theater Orange.jpg|thumb|200px|Romiešu teātris Oranžā, Gallijā (mūsdienu Francijā)]]Romas impēriju arvien vairāk tricināja ne tikai barbaru iebrukumi, bet arī pretrunīgi iekšējie procesi. Kā tas nereti notiek sabiedrības attīstībā, līdz ar integrācijas procesiem padziļinās arī [[diferenciācija]]. Arī Romas impērijā arvien jūtamāka kļuva divu atšķirīgu kultūru attīstība, kas arvien vairāk viena no otras attālinājās līdz impērija sašķēlās divās daļās – Rietumromā un Austrumromā (Bizantijā). Šīs kultūras atšķirības kļuva izšķirošas Romas austrumu provincēm, kas bija izvietotas Grieķijā, Āzijā un Āfrikā, pieņemot [[Grieķu valoda|grieķu valodu]] kā galveno valodu. Tai pat laikā rietumu provincēs Britānijā, Gallijā, Spānijā, kā arī Reinas un Donavas provincēs, nemaz nerunājot par Itāliju, nedalīti valdīja [[latīņu valoda]]. Sākotnēji Romas politiskā [[elite]] Austrumromas veidošanās procesam nepievērsa īpašu uzmanību, jo kopš impērijas pirmsākuma pakļautās tautas bez īpašas uzspiešanas pašas drīz vien sāka sevi vismaz daļēji uzskatīt par romiešiem, lai gan turpināja saglabāt savu nacionālo un etnisko identitāti. Turklāt Romas imperators [[Karakalla]] (īstajā vārdā [[Marcus Aurelius Antoninus]] (188-217)) atcēla jebkādu politisko vai sociālo atšķirību starp brīvībā dzimušajiem romiešiem un provinciāļiem. Līdz ar to galīgi nostiprinājās romiešu sabiedrības kopējās tradīcijas un identitāte (''Romanitas''). Iekarotajās provincēs romieši izvietoja karaspēka daļas un izveidoja vietējo administrāciju, kuras augstākās amatpersonas parasti bija romieši. Šīs provinces tika iekļautas vispārējā impērijas ekonomiskajā, administratīvajā un [[izglītība]]s sistēmā. Rezultātā, provincēs veidojās romiešu militārā un civilā [[diaspora]], kas bija dominējošā provinciālās sabiedrības sastāvdaļa – paraugs un atdarināšanas objekts vietējiem provinču iedzīvotājiem. Turklāt, katrā provincē romieši uzsāka plašu celtniecības programmu organizējot ne tikai nocietinājumu, [[Cietoksnis|cietokšņu]] un [[Forts|fortu]] būvniecību, bet arī attīstot ceļu tīklu, būvējot pilsētas un tās labiekārtojot. Tādēļ, lai gan Romas galvenā saimniecības nozare bija [[lauksaimniecība]], par impērijas pamatu arvien vairāk kļuva [[pilsēta]]s. Tās auga provincēs kā sēnes pēc lietus, rezultātā radikāli mainot vēl nesen mežonīgo barbaru dzīves veidu. Pilsētu attīstība stimulēja strauju [[darba dalīšana]]s padziļināšanos, veidojās reģionālā [[specializācija]]. Pilsētās uzplauka [[amatniecība]], kas ātri apguva Romas [[Tehnoloģija|tehnoloģiju]], izgatavoja kā [[Ierocis|ieročus]], tā arī [[Darbarīks|darbarīkus]], tādējādi veicinot arī darba [[produktivitāte]]s paaugstināšanos un provinču ekonomisko attīstību. Katras iekarošanas stratēģijas pamats ir armija. Bez pietiekama militārā potenciāla nav iespējams nosargāt savu valsti, nemaz nerunājot par iekarojumiem. Tomēr romiešu armija bija daudz kas vairāk, nekā vienkāršs militārs spēks, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku. Romiešu militāro stratēģiju grūti atdalīt no politikas. Iekarojot kārtējo provinci, romieši tūlīt sāka iesaukt armijā vietējos iedzīvotājus. Rezultātā jau 1. gadsimta beigās Romas armijā itāļi bija mazākumā. Tikai elites militārās vienības, atsevišķi leģioni, vēl tika komplektēti no Romas pilsoņiem. Barbaru kalpošanai romiešu armijā bija visai būtisks stimuls – pēc demobilizācijas viņiem tika piešķirtas tiesības iegūt Romas [[Pavalstniecība|pavalstniecību]]. Romieši iekarotajās teritorijās, it īpaši robežu tuvumā, būvēja tipveida pilsētas, kur varēja izvietoties no armijas [[Demobilizācija|demobilizētie]] kareivji. Romieši jau no paša būvniecības sākuma centās izveidot šīs pilsētas pievilcīgas dzīvošanai, ceļot glītas sabiedriskās ēkas – teātrus, [[bazilika]]s, [[Pirts|pirtis]], [[bibliotēka]]s. Šādu pilsētu tuvumā tiecās izvietoties arī apkārtējie iedzīvotāji, veicinot straujāku to attīstību. Uzplaukstot pilsētām, padziļinoties darba dalīšanai, pārveidojās arī lauksaimniecība. Tā kļuva daudz intensīvāka. Šīs nozares attīstību veicināja gan augošo pilsētu, kā arī fortos izvietoto armijas daļu pieprasījums, tā arī efektīvāka tehnika un tehnoloģija, ko no savas puses laukiem piedāvāja pilsētas. Bez zemes apstrādes tehnikas laukos vairumā parādījās arī trauki, dažādi saimniecības priekšmeti, kas atviegloja [[Mājsaimniecība|mājsaimniecību]]. Sevišķu pārticību Romas provinces sasniedza impērijas pastāvēšanas pirmajos divos gadsimtos. Romas austrumu provincēs situācija bija pilnīgi citāda. Pirms romiešu atnākšanas šajā reģionā daudzas varenas valstis cita citu nomainot bija uzplaukušas un norietējušas. Tomēr tās bija saglabājušas to [[Civilizācija|civilizāciju]] struktūras elementus, tradīcijas un kultūras sasniegumus, kas šeit bija veidojušās daudzu gadsimtu laikā vēl pirms romiešiem. Austrumu [[sabiedrība]]s, atšķirībā no ķeltiem vai galliem, kas romiešiem atnākot dzīvoja galvenokārt ciematos, bija senu pilsētu sabiedrības. Austrumu reģionos infrastruktūra bija samērā labi attīstīta jau sen. Teritoriju un pilsētu administrēšanā, dažādu sabiedrisko darbu organizēšanā, [[Nodoklis|nodokļu]] ievākšanā u.c. šeit nereti bija pat lielāka pieredze nekā romiešiem. Tādēļ, no vienas puses, romiešiem bija samērā viegli pārvaldīt austrumu provinces. Tomēr, no otras puses var teikt, ka romieši no vēstures viedokļa šeit ieradās stipri par vēlu. Šīs sabiedrības, kuru saknes aizsākās senajās civilizācijās, bija izveidojusies un nostiprinājusies sava kultūras identitāte un dzīves veids, nevarēja romanizēt tāpat kā barbarus. Būtībā romiešiem šīm sabiedrībām pat nebija īsti ko piedāvāt, jo romiešu pārņemtie grieķu kultūras sasniegumi Tuvajos un Vidējos Austrumos bija pārņemti vēl krietni agrāk. Savukārt pašu romiešu sasniegumi lielā mērā bija patapinātās grieķu zinātnes, mākslas un tehnoloģijas pilnveidojumi, kur gan bija daudz kas derīgs, bet maz kas principiāli jauns. Citiem vārdiem, galvenais ko paveica romieši austrumu provincēs bija miera un kārtības ieviešana, ļaujot funkcionēt vairumam jau agrāk izveidotiem sabiedrības mehānismiem, kas pamatā tāpat bija pietiekami efektīvi. ==Impērijas noriets== ===Kultūras un morāles krīze=== Pēc Romas uzvaras pār galvenajiem ārējiem ienaidniekiem galvenā uzmanība tika pievērsta savstarpējiem konfliktiem un kariem, cīņai par varu. Romai, sākot ar Augustu, kļūstot no republikas par impēriju, lieli iekšējie kari vairs netika pieļauti. Romas sabiedrībā arvien vairāk sāka iezīmēties kultūras un [[morāle]]s [[krīze]], kas aizsākās tikko kā Roma kļuva par noteicošo spēku Vidusjūras reģionā. Arī aiz ārēji spožā Augusta un viņa pēcteču valdīšanas laika turpinājās arvien dziļāks Romas civilizācijas pagrimuma process. Tas atspoguļojās, piemēram, slavenajās romiešu spēlēs. Sabiedrības uzmanības centrā nonāca spēles un izpriecas, kas kļuva arvien plašākas un grandiozākas, bet vienlaicīgi arī atbaidošākas. Tā, ja republikas laikā spēles bija noteiktas tikai četras nedēļas gadā, tad impērijas periodā tās pamazām kļuva gandrīz nepārtrauktas. Pirmajās reģistrētajās spēlēs 264. gadā p.m.ē. “tikai” trīs vergu pāri cīnījās uz dzīvību un nāvi. Četrus gadsimtus vēlāk, piemēram, imperatora [[Trajāns|Trajāna]] (53 – 114) laikā izpriecās tika mērķtiecīgi nonāvēts tūkstošiem cilvēku un dzīvnieku. Šādi “šovi” vairs nebija gladiatoru cīņas, bet īstas militāras kaujas. Romas sabiedrība pieprasīja arvien cietsirdīgākus, dzīvnieciskākus un neķītrākus skatus. Tā, pārtraukumos starp asiņainajām kaujām publika tika “izklaidēta” ar skatiem, kur, sagūstīti kristieši tika dzīvi sisti krustā, cepināti, dedzināti vai atdoti plēsīgiem zvēriem saplosīšanai. Lielu interesi parasti izraisījuši skati, kad kristieši vai raganas sēdināti [[Laiva|laivās]] ar cauru dibenu un tiem vajadzējis irties pāri baseinam, kurš mudžēja no [[Krokodils|krokodiliem]]. Par sevišķi “pikantiem” uzskatīti skati, kur mežonīgi buļļi izvaroja jaunas, ar izplestām rokām un kājām piesietas meitenes – verdzenes, kuru [[dzimumorgāni]] bija noziesti ar govju [[Menstruācija|menstruālajiem]] izdalījumiem. Arī politiskajā dzīvē arvien vairāk bija vērojama [[dekadence]]. Par pirkšanas pārdošanas objektu kļuva [[Aristokrātija|aristokrātiskie]] [[Tituls|tituli]], jauno pilsoņu [[Motivācija|motivācijā]] kādreizējās kara lauka slavas vietā sāka dominēt alkatība un iedomība. To veicināja augstākie Romas politiķi, masveidīgi uzpērkot dažādus salašņas, kas “veidoja” viņiem vajadzīgo sabiedrisko domu slavinot neesošas viņu labdarības. Lai gan Roma bija kļuvusi par impēriju, kur imperatoram faktiski piederēja absolūta vara, tikai daži no imperatoriem iegājuši vēsturē pateicoties savām spējām stiprināt valsti un attīstīt tās kultūru. Lielākā to daļa bieži sagrāba varu savu priekšgājēju [[slepkavība]]s vai [[Apvērsums|apvērsuma]] rezultātā. Kopumā astoņi no desmit Augusta pēcnācējiem Romas imperatora krēslā mira vardarbīgā nāvē. Gandrīz visu viņu valdīšanas laikā viņu tuvākā apkārtne bija pilna intrigu un slepkavību. ===Galvaspilsētas pagrimums=== Šādā gaisotnē arvien vairāk pagrimt sāka Roma kā impērijas galvaspilsēta. No kādreizējās Romas republikas laika aristokrātijas vairs nebija ne miņas. Spējīgākajiem un enerģiskākajiem romiešiem situācija galvaspilsētā kļuva arvien neizturamāka. Daudzi no viņiem nemanot sāka saistīt savus dzīvi un darbību ar provincēm, kur ieguldot darbu un kapitālu varēja nodrošināt vismaz mierīgu, pārtikušu dzīvi. Rezultātā impērijas galvaspilsētas faktiskā loma un spēja ietekmēt perifērijas arvien vairāk mazinājās. Turpretī provinces, it sevišķi impērijas rietumu daļā sāka uzplaukt. Vara, intelekts un resursi arvien vairāk novirzījās no galvaspilsētas uz provinču centriem, it īpaši [[Lugdunuma|Lugdunumu]] ([[Liona|Lionu]]) un [[Mediolānuma|Mediolānumu]] ([[Milāna|Milānu]]). Romas impērijā nemanāmi, bet nenovēršami bija sācis darboties [[centrbēdze]]s mehānisms. Impērijas sabrukums no šī brīža vairs bija tikai laika jautājums. ===Reformu neveiksmes=== Imperatora [[Septīms Severs|Septīma Severa]] laikā (valdīja 193.-211.g.) Itālijai, kas vienmēr bija baudījusi dažādas privilēģijas, it sevišķi nodokļu jomā, tās gandrīz visas tika atņemtas. Tas bija ļoti sāpīgs solis, bet citas izejas nebija – tikai milzīgās armijas un birokrātiskā aparāta uzturēšana vien prasīja lauvas tiesu no visiem impērijas ieņēmumiem. Tiesa, Severs īstenoja enerģiskas reformas, it īpaši juridiskajā un militārajā jomās. Tā, piemēram, viņš atļāva bijušajiem virsniekiem ieņemt civilos amatus Romas vai provinču administrācijās, lai izvairītos no dumpjiem armijā viņš uzlaboja kareivju stāvokli, kā arī samazināja Romas Senāta varu un ierobežoja itāļu aristokrātijas privilēģijas. Konkrētajā situācijā tās bija progresīvas reformas. Tomēr pakāpeniski sāka izpausties šo reformu ilgtermiņa sekas, kuru pozitīvais efekts jau bija daudz mazāks. Tās bija saistītas ar to, ka impērijas iekšpolitiskajā dzīvē atkal sāka būtiski pieaugt armijas loma, jo profesionālie politiķi – senatori, aristokrātija – tika pakāpeniski nobīdīti malā. Savukārt romiešu armija un pat tās komandieri, kas arvien lielākā skaitā tika komplektēti galvenokārt no provinču iedzīvotājiem, kādreizējiem barbariem vai to pēctečiem, etniskā sastāva ziņā bija kļuvusi ļoti raiba. Armijas daļas (leģioni) bija izkaisītas pa dažādiem milzīgās impērijas nostūriem. Arī daudziem šo daļu augstākajiem komandieriem kopīga rakstura īpašība bija politiskas ambīcijas, taču to intereses bija dažādas. Lai īstenotu šīs intereses armija arvien vairāk tika izmantota kā politisks instruments. Taktika parasti bija ļoti vienkārša – kurš armijai solīja vairāk naudas un lielākas privilēģijas, tas arī tika pie valdīšanas grožiem. Līdz ar to arvien biežāki un nežēlīgāki kļuva iekšējie konflikti, kas pakāpeniski pārauga gandrīz nepārtrauktā pilsoņu karā, padarot impēriju arvien nestabilāku. Aizņemti iekšējās cīņās armijas formējumi arvien mazāk uzmanības veltīja ārējiem draudiem. Sekas nelika sevi ilgi gaidīt. Ģermāņu ciltis, nogaidījušas izdevīgu brīdi, 238.g. lielā skaitā iebruka [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Bet [[goti]] un [[hēruli]] 253.g. uzsāka [[Egeja]]s piekrastes postīšanu, līdz 267.g. tie ieņēma [[Atēnas]]. Vienlaicīgi pieauga spiediens arī uz Donavas robežām tādā mērā, ka Roma bija spiesta faktiski atteikties no [[Dācija]]s. Vēl draudīgākas bija spēcīgās ģermāņu cilšu savienības - [[Alemāni|alemānu]], aktivitātes. Alemāni 259.g. iebruka Gallijā, šķērsoja to un ielauzās Spānijā. Nedaudz vēlāk vairākas ģermāņu ciltis iebruka arī Ziemeļitālijā. Nopietnas problēmas romiešiem radās ne tikai ar ģermāņiem. Juzdami Romas varas atslābumu, agresīvus plānus pret to sāka īstenot arī nesenie sabiedrotie. Tā, iepriekš draudzīgās [[Palmīra]]s karaspēks 270.g. iebruka Ēģiptē un iekaroja to. Neliela atelpa no iekarotāju uzmākšanās no ārienes un dumpiniekiem iekšienē tika panākta imperatora un pieredzējušā karavadoņa [[Lūcijs Aurēliāns|Lūcija Aurēliāna]] laikā (valdīja 270.-275.g.), kurš sakāva gan Palmīras armiju, gan ģermāņu ciltis. Tomēr šīs vienas no pēdējām leģendāro Romas armiju uzvarām neko daudz neatviegloja impērijas situācija - tā tik un tā palika svārstīga un nedroša. Daudzajos karos arvien vairāk panīka arī Romas saimniecība. Lauksaimniecības produkcijas apjoms 3. gadsimta laikā arvien vairāk samazinājās. Arvien plašākas zemju platības tika pamestas neapkoptas. Daudzi zemnieki neredzot jēgu zemes apstrādē pameta savas mājas un pievienojās neskaitāmajām laupītāju bandām, kas siroja pa visu impērijas teritoriju. Turklāt lauksaimniecība bija galvenais Romas nodokļu ieņēmumu avots. Līdz ar lauksaimniecības samazināšanos strauji saruka arī valsts kase. Smagu triecienu provinču saimniecības saņēma 166.g., kad romiešu armijas atgriezās no karagājiena austrumos, atnesdamas līdzi mēri, kas burtiski izpļāva lielu iedzīvotāju daļu daudzās Rietumromas provincēs. ===Administratīvi teritoriālā reforma=== Romas politiskā un militārā elite izmisīgi meklēja ceļus kā nodrošināt impērijas pastāvēšanu. Viens bija skaidrs - milzīgo teritoriju no viena centra vairs nav iespējams nedz pārvaldīt, nedz arī nosargāt. Tādēļ [[Gajs Aurēlijs Diokletiāns|Diokletiāns]] (valdīja 284.-305.g.) beidzot izšķīrās par radikālu soli - impērija teritoriāli tika sadalīta 101 provincē, kuras tika apvienotas 12 lielākās struktūrvienībās ([[Diecēze|diecēzēs]]) un 4 lielākās daļās. Faktiski impērijas teritoriālās struktūras šo reformu rezultātā tika "standartizētas", tās katra savā līmenī ieguva vienlīdzīgu statusu. Tas gan arī nozīmēja, ka Itālijas sevišķais stāvoklis, kura tā baudīja līdz šim tika likvidēts. Kopš šī brīža Itālija kļuva tāda pat province, kā jebkura cita. Arī Romas kā galvaspilsētas nozīme samazinājās - galvaspilsēta tika pārvietota uz Mediolānu (Milānu), kas tā laika situācijā šķita izdevīgāk izvietota no drošības viedokļa. Tomēr barbari drīz iebruka arī Milānā un valdība no tās tika pārvietota uz it kā vēl drošāku vietu – [[Ravenna|Ravennu]]. Līdz ar to Ravenna kļuva ne tikai par impērijas galvaspilsētu, bet pakāpeniski arī par [[kristietība]]s kultūras centru. Šo funkciju Ravenna saglabāja vairāk nekā 3 nākamos gadsimtus. Administratīvo reformu rezultātā impērijas pārvalde tika īstenota daudz stingrāk, lai apspiestu iespējamos nemierus tika izveidots milzīgs [[slepenpolicija]]s un informatoru aparāts, vara kļuva arvien represīvāka. Lai cīnītos pret arvien pieaugošo [[Inflācija|inflāciju]] un naudas vērtības samazināšanos, administratīvi ierobežojumi tika ieviesti arī saimniecībā - tika noteikti maksimālie [[Cena|cenu]] un [[Alga|algu]] līmeņi (šie pasākumi gan drīz tika atcelti, jo izrādījās neefektīvi). Stingra uzraudzība tika ieviesta arī pār nodokļu ievākšanu. No dažādiem reorganizācijas pasākumiem neizvairījās arī armija. ===Impērijas sadalīšanās=== Nozīmīgākais Diokletiāna enerģisko reformu rezultāts tālākajam Romas impērijas liktenim izrādījās tas, ka valsts faktiski sadalījās divās galvenajās daļās - Rietumu impērijā un Austrumu impērijā. Tās gan atkal apvienoja nākamais Romas imperators [[Konstantīns I]] (valdīja 306.-337.g.), bet šim solim lielas nozīmes vairs nebija, jo viņš pats imperatora mītni 324.g. pārcēla uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] Mazāzijā, padarot to par impērijas jauno galvaspilsētu. Pēc Konstantīna nāves Romas impērija, nu jau uz visiem laikiem, atkal tika sadalīta divās politiski un administratīvi neatkarīgās daļās. Pēc galvaspilsētas maiņas impērija sāka arvien jūtamāki pārvērsties. Tas, šīs senās civilizācijas gars, ko kādreiz devēja par ''[[romanitas]]'', sāka arvien vairāk izplēnēt no sabiedrības apziņas. Parādījās arī jaunas politiskās prioritātes. Par svarīgāko impērijas reģionu vairs neuzskatīja Itāliju, bet gan Balkānus un Mazāziju. Ja svarīguma ziņā nākamās agrākajā Romas politikā pēc Itālijas bija Gallija vai Spānija, tad tagad par tādām kļuva Ēģipte, Sīrija un pat Armēnija. Ja par svarīgāko Romas impērijas ārējo robežu, kura aizsargājama par jebkuru cenu, kādreiz uzskatīja Reinu, tad tagad par tādu uzskatīja Donavas upi un [[Pontija]]s piekrasti. Tā, visa 4. gadsimta otrā puse pagāja gandrīz nepārtrauktās romiešu militārās neveiksmēs un sakāvēs, kuru rezultātā viņu leģioniem nācās nepārtraukti atkāpties. Vispirms [[pikti]] un [[skoti]] ielauzās [[Britānija|Britānijā]] (360.g.), kā rezultātā romieši bija spiesti šo provinci atstāt. [[Huņņi|Huņņu]] un [[Goti|gotu]] iebrukumi dažādās Romas teritorijās sekoja viens otram, līdz 378.g. austrumgoti sagrāva imperatora [[Flāvijs Jūlijs Valēns|Valēna]] (valdīja 364-378) armiju [[Trāķija|Trāķijā]] pie [[Adrianopole]]s (mūsdienu [[Edirne]] [[Turcija|Turcijā]]), bet viņu pašu nogalināja. Tikai imperatoram [[Teodosijs I|Teodosijam I]] (valdīja 392.-395.g.) beidzot izdevās impēriju atkal apvienot. Viņš savāca romiešu spēkus vienkopu un barbaru uzmākšanās uz laiku tika apturēta. ===Īslaicīga atelpa=== Pēc Diokletiāna un Konstantīna enerģiskajām reformām un Teodosija enerģiskās rīcības situācija stabilizējās. Austrumromas provincēs atsākās saimniecisks uzplaukums un rosība. Attīstījās tirdzniecība, cilvēku dzīves līmenis pamazām sāka uzlaboties. Ap 400.g. Romas impērija atkal izskatījās stabila un plaukstoša, bet 3. gadsimta asiņainie un postošie kari un mēris šķita kā pagātnē uz neatgriešanos izgaisis murgs. Šajā laikā īpaši strauji attīstījās Konstantinopole. Atšķirībā no Romas, kas bija pārsvarā administratīvs un kultūras centrs, tātad, galvenokārt, patēriņa punkts. Konstantinopolē zēla tirdzniecība un amatniecība. Līdz ar to pēdējā daudz lielākā mērā balstījās pati uz saviem iekšējiem attīstības faktoriem, nevis uz iekaroto un pakļauto zemju resursiem. Tas daudzējādā ziņā izskaidro Konstantinopoles izdzīvošanas spēju. Var teikt – kamēr nebija ieņemta un pakļauta Konstantinopole, Bizantija pastāvēja. Taču par Romu to tā nevarēja teikt. Vēl izteiksmīgāka par saimniecisko attīstību, bija sabiedrības morāles nostiprināšanās. Kristietība, kas agrāk bija tikai viena no daudzām reliģijām, ātri vien izspieda citus konkurējošus pasaules uzskatus. Konstantinopole kļuva par civilizētās pasaules kristīgās reliģijas centru. To netraucēja nekādas [[Pagānisms|pagānisma]] paliekas, kā tas bija Romā. Reliģijas nostiprināšanās veicināja arī strauju kultūras attīstību. Tās ietekmē cilvēki arvien vairāk nodarbojās ar savas dvēseles un gara pilnveidošanu, pievēršot lielāku uzmanību kultūras norisēm. Lai gan tā nebija gluži grieķu romiešu (latīņu), bet gan drīzāk [[Orients|orienta]] reliģija un kultūra, 4. gadsimtā šī atšķirība vēl nebija tik krasa un to vēl neviens neuzskatīja par kaut ko īpašu. Problēmas, saistītas ar senās civilizācijas kultūras diversifikāciju sāka parādīties vēlāk, arvien vairāk saasinoties līdz pat mūsdienām. Atjaunotais miers, stabilitāte un uzplaukums tomēr nebija ilgstoši. Sākās periods, ko vēsturnieki gandrīz vienprātīgi dēvē par Romas sabrukumu (šajā kontekstā runa ir par Romas rietumu daļu). ==Impērijas sabrukums== ===Jauns uzbrukumu vilnis=== [[Image:Routes of the barbarian invaders, 5th century AD.gif|thumb|300px|Barbaru iebrukumu virzieni Romas impērijas teritorijā]]Mieru un šķietamo Romas impērijas stabilitāti gandrīz visā 4. gadsimta laikā pēkšņi izjauca [[rietumgoti]], 401.g. sākot virzīties no Balkāniem Itālijas virzienā. Gandrīz desmit gadus viņu spiedienu noturēja romiešu karaspēks talantīgā [[Vandāļi|vandāļu]] izcelsmes politiķa, diplomāta un karavadoņa [[Flāvijs Stiliho|Stiliho]] (359-408) vadībā. Tomēr, lai garantētu Itālijas drošību, Stiliho bija spiests noņemt daļu karaspēka no Reinas robežas un pārvietot to uz Itālijas ziemeļiem. To izmanto citas ģermāņu ciltis - vandāļi, [[alāni]] un [[suēvi]] - kuri meklēdami glābiņu no huņņu uzmākšanās no austrumiem (mūsdienu Ungārijas un Austrijas teritorijām), 406.g. ziemā šķērsoja aizsalušo Reinu pie mūsdienu [[Koblenca]]s un iebruka Gallijā. Bez šīs Reinas robežas citu vērā ņemamu šķēršļu romiešu ienaidniekiem rietumu provincēs vairs nebija. Ģermāņi Gallijā netraucēti slepkavoja, laupīja un dedzināja, pakāpeniski virzīdamies tālāk uz dienvidiem, līdz 408.-409.g. tie šķērsoja [[Pireneji|Pirenejus]] un iebruka Spānijā. Šo, aizgājušo ģermāņu cilšu vietā Gallijā iebruka [[franki]] un [[burgundieši]], bet Britānijā, no kurienes romiešiem savus militāros spēkus arī nācās evakuēt, nesteidzoties ieradās Ziemeļjūras piekrastē dzīvojošās ģermāņu ciltis - [[angli]], [[sakši]] un [[jūti]]. Šinī kritiskajā situācijā romieši rīkojās neizprotami. Viņi vainu par visām nelaimēm uzvēla Stiliho. Turklāt bija paklīdušas baumas, ka par Romas imperatoru Stiliho gatavojas ielikt savu dēlu. Tādēļ viņš līdz ar citiem viņam padotajiem ģenerāļiem tik apsūdzēts nodevībā un 408.g. nogalināts. [[Austrumgoti]], redzot ka romiešiem vairs nav neviena līdzvērtīga karavadoņa ar ko Stiliho aizvietot un pārliecinoties par pilnīgu Rietumromas administrācijas un karaspēka bezspēcību, uzsāka plašu iekarošanas kampaņu, līdz 410.g. tie iebruka Romā un to izlaupīja. Tikai pēc ceturtdaļgadsimta – 535.g. Bizantijas ģenerālim [[Flāvijs Belizārijs|Belizārijam]] (505-565) izdevās Itāliju uz laiku atkarot, bet tas arī bija Romas pēdējais elpas vilciens - noturēt šī teritorijas vairs nebija iespējams. Belizārija militārā kampaņa Itālijas pussalā gan vēl turpinājās līdz 554.g. Kaujas ar gotiem visā kampaņas gaitā izcēlās ar īpašu nežēlību. Liela Itālijas daļa pēc šīm kaujām izrādījās pilnīgi izpostīta. ===Sagrāve=== Britāniju romiešu leģioniem nācās atstāt 410. gadā. Nesastopot nopietnu pretestību, to sāka iekarot ģermāņi. Tā, ģermāņu cilts jūti šeit ieradās no savas sākotnējās mājvietas [[Jitlande|Jitlandē]]. Tūlīt pēc viņiem Britānijas austrumu krastā sāka izcelties angli - arī ģermāņu cilts, kuras pēdas vēl līdz mūsdienām saglabājušās to sākotnējās mītnes zemes nosaukumā - [[Angelna]]s reģions [[Šlezviga Holšteina|Šlezvigā Holšteinā]] ([[Vācija]]). Sakši sākotnēji izcēlās Britānijas dienvidu daļā un nodibināja šeit savu karalisti - mūsdienu [[Saseksa]]s (''Sussex'') grāfiste, no kā cēlies arī tās nosaukums. Nākamais sakšu vilnis devās tālāk Britānijas iekšienē, kur arī nodibināja karalisti - mūsdienu [[Midlseksa]]. Pēdējais lielākais sakšu kontingents apmetās [[Temza]]s ielejas augšējā daļā, kur arī tika nodibināta atsevišķa karaliste - mūsdienu [[Eseksa]] (''Essex''). Tā beidzās Romas impērijas Britānijas provinces pastāvēšana un sākas ilgs Britānijas barbaru iekarošanas periods, kura beigās, daudzu dramatisku vēsturisku notikumu rezultātā izveidojās [[Anglija]]. Šis process turpinājās apmēram 3 gadsimtus. Belizārija kampaņa darīja galu arī Romas galvaspilsētas kultūras dzīvei, kas līdz šim, neskatoties uz ģermāņu karaļu valdīšanu, bija turpinājusies. Lielākā daļa Romas aristokrātijas aizbēga no Itālijas uz Konstantinopoli un 4.-5. gadsimtu laikā Bizantijas un Rietumromas saites kļuva arvien vājākas, līdz tās pārtrūka pavisam. No šī brīža Roma arvien vairāk slīga pilnīgā pamestībā, aizmirstībā un nabadzībā, bet iebrūkot tās neviena neaizsargātajā teritorijā [[slāvi]]em un [[bulgāri]]em, oriģinālā latīņu kultūra ([[''romanitas'']]) izplēnēja pavisam. Ar to arī beidzas klasiskās pasaules vēsture. Arī Ravenna, pēdējā oficiālā Rietumromas galvaspilsēta, 751.g. krita [[Langobardi|langobardu]] rokās un kļuva par pelēcīgu, provinciālu pilsētiņu. Tā Rietumromas impēriju soli pa solim pilnībā pārņēma barbari. Roma gan mēģināja vienoties ar relatīvi miermīlīgākām barbaru ciltīm, ka tās aizsargās impērijas robežas pret agresīvākajiem ienaidniekiem apmaiņā pret atļauju apmesties pierobežas teritorijās, bet tas labākajā gadījumā tikai nedaudz mīkstināja barbaru invāzijas asumu. Gala rezultātā tik un tā vandāļi apmetās Spānijā un Āfrikā, austrumgoti Dalmācijā, huņņi [[Panonija|Panonijā]] un citās Austrumeiropas daļās. Izšķiroša nozīme Rietumromas pastāvēšanas pēdējā fāzē bija ģermāņiem. Vēl pirms iebrukšanas Romas impērijas teritorijā, ģermāņu ciltis, atšķirībā no Āzijas nomadiem, bija zemkopji. Tā kā ierodoties Gallijā, Spānijā un citās bijušajās Romas provincēs nevarēja ilgstoši dzīvot tikai no laupīšanas (vērtības kādam arī jārada), ģermāņi apmetās jaunajās zemēs un uzsāka saimniekošanu. Ģermāņu cilšu augstmaņi sagrāba iepriekšējo romiešu saimnieku pamestās [[villa]]s, vai dalīja tās ar vēl palikušajiem saimniekiem un uzsāka zemnieku ekspluatāciju, drīz vien pārstājot pievērst uzmanību to sākotnējai etniskai izcelsmei - ķeltu, romiešu, ģermāņu vai citai. Rietumroma beidza pastāvēt 476.g. līdz ar tās pēdējā imperatora [[Romuls Augusts|Romula Augusta]] nāvi un ģermāņu ģenerāļa [[Odoakrs|Odoakra]] iecelšanu par Itālijas karali. Tas gan nenozīmēja, ka viņš kļuva par Romas imperatoru. Formāli imperatora krēsls skaitījās tukšs un, arī Romas impērija formāli vēl it kā turpināja pastāvēt. Tomēr faktiski visu Romas impērijas rietumu daļu savā politiskajā kontrolē bija pārņēmuši dažādi ģermāņu cilšu grupējumi - franki iekaroja Galliju 5. gadsimta sākumā, Itālija kļuva par gotu karaļvalsti, rietumgoti līdz 507. gadam valdīja Spānijā, bet vandāļi iekaroja bagātākās Ziemeļāfrikas zemes. Protams, vēl vairākus gadsimtus turpināja pastāvēt Bizantija, bet to vairs nevarēja saukt pat par Austrumromu, jo ar latīņu Romu šajā vārdu saliktenī bija visai attālināts sakars. Tāpēc turpmāk to arī sauca par [[Bizantijas impērija|Bizantijas impēriju]]. Un arī tad vēl tā tikai zināmu laiku varēja pretendēt uz grieķu (klasiskās) kultūras mantojumu. ==Impērijas sabrukuma iemesli== Parasti tiek minēts, ka tRomas impērija bija izpletusies pārāk plaši līdz kļuva neiespējami to pārvaldīt, trūka arī resursu; izstiepto robežu aizsardzībai bija nepieciešama milzīga armija, kas prasīja ļoti lielus resursus; savukārt šo resursu mobilizēšanai nācās izveidot daudzskaitlīgu birokrātisko aparātu, kuru uzturēja arvien mazāks zemes apstrādātāju skaits; politiskās sāncensības rezultātā turpinājās [[Pilsoņu karš|pilsoņu kari]], kas iztukšoja valsts kasi, iznīcināja cilvēkus un noplicināja laukus. Augsts inflācijas līmenis samazināja naudas vērtību, bet tas spieda [[Naudas emisija|emitēt]] apgrozībā arvien lielākas naudas masas lai varētu apmaksāt armijas un administrācijas uzturēšanu. Rezultātā nauda arvien vairāk zaudēja uzticību, bet ekonomikas aktivitāte pasīka. Romas sabiedrība kļuva neelastīga, arvien vairāk iesūnojās, tā nokļuva ekonomiskās [[depresija]]s un birokrātiskas [[stagnācija]]s ciklā. Visus šos faktorus saasināja nebeidzams ienaidnieku spiediens uz impērijas robežām, kas prasīja arvien lielāku armiju un lielākus nodokļus. Līdz ar to Romas impērija bija nonākusi faktoru kopuma apburtajā lokā, no kura izkļūt tai tā arī neizdevās. [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[Category:Senā Roma]] [[Category:Nepabeigti raksti]] 2096 51808 2006-06-24T19:52:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:هاوانا]] '''Havanna''' ir [[Kuba|Kubas republikas]] galvaspilsēta, un, ar 2.1 miljoniem iedzīvotāju, vislielākā pilsēta [[Karību jūra|Karību jūrā]]. Sākotnēji tā bija tikai osta, bet 1607. gadā tā kļuva par [[Spānija|Spānijas]] Kubas kolonijas galvaspilsētu, un par galveno Spānijas ostu Jaunajā Pasaulē. [[Category:Galvaspilsētas]] [[ar:هافانا]] [[be:Гавана]] [[bs:Havana]] [[ca:L'Havana]] [[cs:Havana]] [[da:Havana]] [[de:Havanna]] [[en:Havana]] [[eo:Havano]] [[es:La Habana]] [[fa:هاوانا]] [[fi:Havanna]] [[fr:La Havane]] [[gl:A Habana - La Habana]] [[he:הוואנה]] [[hr:Havana]] [[hu:Havanna]] [[id:Havana]] [[it:L'Avana]] [[ja:ハバナ]] [[ka:ჰავანა]] [[ko:아바나]] [[lb:Havanna]] [[lt:Havana]] [[mk:Хавана]] [[nl:Havana]] [[nn:Havana]] [[no:Havanna]] [[pl:Hawana]] [[pt:Havana]] [[ru:Гавана]] [[sh:Havana]] [[simple:Havana]] [[sk:Havana]] [[sr:Хавана]] [[sv:Havanna]] [[tr:Havana]] [[zh:哈瓦那]] 2098 47697 2006-05-27T12:07:03Z Knakts 848 kat <br clear="all" /> {| align="center" id="toc" cellspacing="0" |- bgcolor="#ccccff" | align="left" width="50" | | align="center" | '''[[Āfrika|Āfrikas]] [[valstis]]''' | align="right" width="50" | |- align="center" style="font-size: 90%;" | colspan="3" | [[Alžīrija]] | [[Angola]] | [[Benina]] | [[Botsvāna]] | [[Burkinafaso]] | [[Burundi]] | [[Centrālāfrika]] | [[Čada]] | [[Dienvidāfrika]] | [[Džibuti]] | [[Ēģipte]] | [[Ekvatoriālā Gvineja]] | [[Eritreja]] | [[Etiopija]] | [[Gabona]] | [[Gambija]] | [[Gana]] | [[Gvineja]] | [[Gvineja-Bisava]] | [[Kaboverde]] | [[Kamerūna]] | [[Kenija]] | [[Komoru salas]] | [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskā Republika]] | [[Kongo (valsts)|Kongo Republika]] | [[Kotdivuāra]] | [[Lesoto]] | [[Libērija]] | [[Lībija]] | [[Madagaskara]] | [[Malāvija]] | [[Mali]] | [[Maroka]] | [[Maurīcija]] | [[Mauritānija]] | [[Mozambika]] | [[Namībija]] | [[Nigēra]] | [[Nigērija]] | [[Ruanda]] | [[Santome un Prinsipi]] | [[Seišelu salas]] | [[Senegāla]] | [[Sjerraleone]] | [[Somālija]] | [[Sudāna]] | [[Svazilenda]] | [[Tanzānija]] | [[Togo]] | [[Tunisija]] | [[Uganda]] | [[Zambija]] | [[Zimbabve]] |- align="center" style="font-size: 85%;" | colspan="3" | '''Citas teritorijas''': [[Kanāriju Salas]] | [[Majote]] | [[Rejunjona]] | [[Sv. Helēnas sala]] | [[Rietumsahāra]] |} <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes|Āfrika]]</noinclude> 2099 38918 2006-04-08T01:30:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Ūsiņš]], [[ru:Латышская мифология]] '''Jumis''' ir [[druva|druvu]] [[dievība]] [[latviešu mitoloģija|latviešu mitoloģijā]]. Sabiedrība [[Tildes|Tilde]] ir arī izstrādājusi grāmatvedības [[datorprogramma|datorprogrammu]] Tildes Jumis. {{stub}} ==Ārējie linki== http://www.liis.lv/folklora/mitol/origin/jumis.htm http://www.tilde.lv [[de:Lettische Mythologie]] [[en:Latvian mythology]] [[es:Puki]] [[fi:Dieva deli]] [[fr:Ūsiņš]] [[he:ויטוס דיינה]] [[ru:Латышская мифология]] 2101 11713 2004-11-28T11:55:15Z Juzeris 23 redirekts uz [[Beļģija]] #REDIRECT [[Beļģija]] 2102 23803 2005-12-01T14:46:10Z YurikBot 213 robot Adding: als, gl, hr, ko, kw, mk, scn, tt '''Fizika''' ir [[zinātne]] par [[enerģija|enerģiju]] un tās [[mijiedarbība|mijiedarbību]] ar [[viela|vielu]]. :''Vairāk informācijas vari atrast galvenajā rakstā par [[fizika|fiziku]].'' [[Category:Akadēmiskās disciplīnas]] [[Category:Zinātne]] [[af:Kategorie:Fisika]] [[als:Kategorie:Physik]] [[an:Category:Fesica]] [[ar:تصنيف:فيزياء]] [[ast:Categoría:Física]] [[be:Катэгорыя:Фізыка]] [[bg:Категория:Физика]] [[br:Rummad:Fizik]] [[ca:Categoria:Física]] [[cs:Kategorie:Fyzika]] [[csb:Kategòrëjô:Fizyka]] [[da:Kategori:Fysik]] [[de:Kategorie:Physik]] [[el:Κατηγορία:Φυσική]] [[en:Category:Physics]] [[eo:Kategorio:Fiziko]] [[es:Categoría:Física]] [[et:Kategooria:Füüsika]] [[fi:Luokka:Fysiikka]] [[fr:Catégorie:Physique]] [[gl:Category:Física]] [[he:קטגוריה:פיזיקה]] [[hr:Kategorija:Fizika]] [[hu:Kategória:Fizika]] [[id:Kategori:Fisika]] [[io:Category:Fiziko]] [[is:Flokkur:Eðlisfræði]] [[it:Categoria:Fisica]] [[ja:Category:物理学]] [[ko:분류:물리학]] [[kw:Category:Fisegieth]] [[la:Categoria:Physica]] [[lb:Category:Physik]] [[lt:Kategorija:Fizika]] [[mk:Категорија:Физика]] [[ms:Category:Fizik]] [[nds:Kategorie:Physik]] [[nl:Categorie:Natuurkunde]] [[nn:Kategori:Fysikk]] [[no:Kategori:Fysikk]] [[pl:Kategoria:Fizyka]] [[pt:Categoria:Física]] [[ru:Категория:Физика]] [[scn:Category:Fisica]] [[sk:Kategória:Fyzika]] [[sl:Category:Fizika]] [[sv:Kategori:Fysik]] [[ta:Category:இயற்பியல்]] [[th:Category:ฟิสิกส์]] [[tt:Fizika]] [[uk:Категорія:Фізика]] [[vi:Thể loại:Vật lý học]] [[zh:Category:物理学]] 2104 46555 2006-05-21T08:04:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Tutkimus inhimillisestä ymmärryksestä]] '''''Pētījums par cilvēka sapratni''''' ir filozofa [[Deivids Hjūms|Deivida Hjūma]] sarakstīta grāmata, kas publicēta [[1748]]. gadā. Grāmatu neaizsargā autortiesības, un tā ir brīvi pieejama. Tā ir grāmata, kas, pēc viņa paša vārdiem, atmodināja [[Imanuels Kants|Imanuelu Kantu]] no "dogmatiskas snaudas". ==Ārēji linki== [http://etext.library.adelaide.edu.au/h/hume/david/h92e/ e-grāmata angļu valodā] [[Category:Deivida Hjūma darbi]] [[en:An Enquiry Concerning Human Understanding]] [[fi:Tutkimus inhimillisestä ymmärryksestä]] 2105 11717 2004-11-29T09:54:07Z Feens 37 ASEAN karogs no en.wiki ASEAN karogs no en.wiki 2106 11718 2004-11-29T10:04:25Z Feens 37 <br clear=all> {| id="toc" align=center style="text-align:center; margin: 0 2em 0 2em;" |- ! style="background:#ccccff; padding-left:60px;" width=100% | [[Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācija]] ([[ASEAN]]) | [[Image:ASEAN karogs.png|50px|ASEAN flag]] |- | align="center" style="font-size: 90%;" | [[Bruneja]] | [[Kambodža]] | [[Indonēzija]] | [[Laosa]] | [[Malaizija]] | [[Mjanma]] | [[Filipīnas]] | [[Singapūra]] | [[Taizeme]] | [[Vjetnama]] |- | align="center" style="font-size: 90%;" | '''Novērotāja statuss:''' [[Papua-Jaungvineja]] |} 2107 50137 2006-06-12T06:31:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Asociace jihovýchodních národů]] '''Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācija (ASEAN)''' ir Dienvidaustrumāzijas valstu politiskā, ekonomiskā un kultūras organizācija. Tā dibināta 1967.gadā un tās mērķis ir veicināt savstarpējo sadarbību reģionā. ASEAN valstu vadītāji tiekas gadskārtējās sanāksmēs, parasti novembrī. [[Image:ASEAN_karogs.png|thumb|240px|right|ASEAN karogs]] ==Dalībvalstis== Esošās ASEAN dalībvalstis ir : [[Bruneja]], [[Filipīnas]], [[Indonēzija]], [[Kambodža]], [[Laosa]], [[Malaizija]], [[Mjanma]], [[Singapūra]], [[Taizeme]] un [[Vjetnama]]. [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvinejai]] ir novērotājas statuss ASEAN. ASEAN rīko arī sanāksmes ar citām valstīm, ar t.s. ''ASEAN dialoga partneriem''. Tās ir [[ASV]], [[Austrālija (valsts)|Austrālija]], [[Dienvidkoreja]], [[Eiropas Savienība]], [[Indija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]], [[Kanāda]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Mongolija]] un [[Ziemeļkoreja]]. ASEAN ietilpst apmēram 8% no pasaules iedzīvotājiem un 2003.gadā valstu kopējais [[IKP]] bija apmēram 700 miljardi USD (līdzīgi kā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejai]]). [[IKP]] pieaugums gadā ir vidēji 4%. ASEAN valstu galvenās eksportpreces ir sadzīves elektronika, nafta un kokmateriāli. Gan lingvistiski, gan reliģiski, gan politiski ASEAN valstis ir ļoti dažādas. ==Vēsture== ASEAN tika nodibināta 1967.gada 8.augustā, kad piecu valstu - [[Filipīnas|Filipīnu]], [[Indonēzija|Indonēzijas]], [[Malaizija|Malaizijas]], [[Singapūra|Singapūras]] un [[Taizeme|Taizemes]] ārlietu ministri [[Bangkoka|Bangkokā]] parakstīja ''ASEAN deklarāciju'' (''Bangkokas deklaraciju''). ASEAN pēc tam tika uzņemtas: *[[Bruneja]] - 1984.gada janvarī *[[Vjetnama]] - 1995.gadā *[[Laosa]] - 1997.gada jūlijā *[[Mjanma]] - 1997.gada jūlijā *[[Kambodža]] - 1999.gada aprilī [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:ASEAN]] [[an:Ligallo de Nazions Surasiaticas]] [[bg:Асоциация на страните от Югоизточна Азия]] [[ca:ASEAN]] [[cs:Asociace jihovýchodních národů]] [[da:ASEAN]] [[de:ASEAN]] [[en:Association of Southeast Asian Nations]] [[es:Asociación de Naciones del Sureste Asiático]] [[et:ASEAN]] [[fr:Association des nations du Sud-Est asiatique]] [[gl:ASEAN]] [[hu:ASEAN]] [[id:Association of Southeast Asian Nations]] [[it:ASEAN]] [[ja:東南アジア諸国連合]] [[jv:ASEAN]] [[ko:동남아시아 국가연합]] [[ms:ASEAN]] [[nl:ASEAN]] [[pl:Stowarzyszenie Narodów Azji Południowo-Wschodniej]] [[pt:ASEAN]] [[ru:АСЕАН]] [[scn:ASEAN]] [[sh:ASEAN]] [[su:Association of Southeast Asian Nations]] [[sv:ASEAN]] [[tet:ASEAN]] [[th:สมาคมประชาชาติแห่งเอเชียตะวันออกเฉียงใต้]] [[tl:ASEAN]] [[uk:Асоціація держав Південно-Східної Азії]] [[vi:Hiệp hội các nước Đông Nam Á]] [[zh:东南亚国家联盟]] [[zh-min-nan:Tang-lâm-a Kok-ka Cho·-ha̍p]] 2108 11720 2004-11-29T10:13:48Z Feens 37 #REDIRECT [[ASEAN]] 2109 sysop 11721 2004-11-29T10:33:01Z Tail 13 Rights for user "Juzeris" set "+sysop" <ul><li>10:33, 29 Nov 2004 [[User:Tail|Tail]] Rights for user "Juzeris" set "+sysop"</li> </ul> 2110 51147 2006-06-18T22:20:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[mk:Европска Комисија]] '''Eiropas Komisija''' ir [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) [[izpildvara]]. Tās pamatloma ir piedāvāt un pieņemt likumdošanu, un uzraudzīt ES līgumu ievērošanu. Komisija šobrīd sastāv no 25 komisāriem, pa vienam no katras ES dalībvalsts, ko apkalpo administratīva struktūra ar vairākiem tūkstošiem ierēdņu. Katrs komisārs uzņemas atbildību par kādu nozari, un vada tas departamentu. Komisiju vada prezidents - kopš 2004. gada Novembra [[Žozē Manuels Barozu]] no [[Portugāle|Portugāles]]. Atšķirībā no [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomes]], komisija ir paredzēta kā neatkarīga no nacionālo valstu valdībām, komisāri pārstāv ES pilsoņus kopumā, nevis atsevišķu valstu intereses. [[Category:Politika]] [[bg:Европейска комисия]] [[ca:Comissió Europea]] [[cs:Evropská komise]] [[cy:Comisiwn Ewropeaidd]] [[da:Europa-Kommissionen]] [[de:Europäische Kommission]] [[en:European Commission]] [[eo:Eŭropa Komisiono]] [[es:Comisión Europea]] [[et:Euroopa Komisjon]] [[fi:Euroopan komissio]] [[fr:Commission européenne]] [[gl:Comisión Europea]] [[hu:Európai Bizottság]] [[is:Framkvæmdastjórn Evrópusambandsins]] [[it:Commissione europea]] [[ja:欧州委員会]] [[ka:ევროკომისია]] [[lb:Europäesch Commissioun]] [[lt:Europos Komisija]] [[mk:Европска Комисија]] [[nl:Europese Commissie]] [[no:Europakommisjonen]] [[pl:Komisja Europejska]] [[pt:Comissão Europeia]] [[ro:Comisia Europeană]] [[ru:Европейский Союз#Еврокомиссия]] [[sk:Európska komisia]] [[sl:Evropska komisija]] [[sr:Европска комисија]] [[sv:Europeiska kommissionen]] 2111 53107 2006-07-01T21:11:16Z Holmss 1046 '''Teleskops''' ''(no grieķu valodas tele = ‘tāls’ un skopein = ‘skatīties’; teleskopos = ‘tālu-skatīties’)'' ir vissvarīgākais [[astronomija|astronomijas]] instruments; plaši definējot, tā ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu. Teleskopi palielina objektu šķietamo lielumu un spilgtumu, tā atļaujot pētīt savādāk nesaskatāmus objektus un parādības. Uzskata, ka pirmais teleskopu astronomijā pielietoja [[Galileo Galilejs]] 1609. gadā. Drīz pēc tam [[Johans Keplers]] aprakstīja lēcu optikas principus, ieskaitot aprakstu astronomiskam teleskopam ar divām izliektām lēcām (ko tagad parasti sauc par Keplera teleskopu). Praksē biežāk izmantotās iekārtas visuma novērošnai: *[[Reflektors]], arī spoguļteleskops *[[Refraktors]], arī lēcu teleskops *[[Radioteleskops]] *[[Rentgenteleskops]] [[Category:Astronomija]] [[Category:Teleskopi]] [[ar:مرصد فضائي]] [[bg:Телескоп]] [[bs:Teleskop]] [[ca:Telescopi]] [[cs:Dalekohled]] [[de:Teleskop]] [[en:Telescope]] [[eo:Teleskopo]] [[es:Telescopio]] [[et:Teleskoop]] [[fa:تلسکوپ]] [[fi:Kaukoputki]] [[fr:Télescope]] [[gl:Telescopio]] [[he:טלסקופ]] [[hr:Teleskop]] [[hu:Távcső]] [[id:Teleskop]] [[it:Telescopio]] [[ja:望遠鏡]] [[ko:망원경]] [[lt:Teleskopas]] [[nl:Telescoop]] [[no:Teleskop]] [[pl:Teleskop (optyka)]] [[pt:Telescópio]] [[ru:Телескоп]] [[simple:Telescope]] [[sk:Teleskop]] [[sl:Daljnogled]] [[sr:Телескоп]] [[sv:Teleskop]] [[th:กล้องโทรทรรศน์]] [[tr:Teleskop]] [[zh:望远镜]] 2112 50469 2006-06-14T08:07:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Radiazione di Hawking]] '''Hokinga radiācija''' ir starojums, kas kvantu efektu dēļ nāk no [[melnais caurums|melnajiem caurumiem]]. Tas ir nosaukts par godu fiziķim [[Stīvens Hokings|Stīvenam Hokingam]], kas 1976. gadā teorētiski pamatoja tā eksistenci. Var uzskatīt, ka šis starojums rodas no [[virtuālās daļiņas|virtuālajām daļiņām]] [[notikumu horizonts|notikumu horizonta]] tuvumā. Tomēr melnais caurums ar masu, kas līdzvērtīga [[Saule|Saules]] masai, uzsūktu daudz vairāk kosmiskās mikroviļņu radiācijas, nekā izstarotu šādā veidā, un līdzsvarā atrastos melnais caurums [[Mēness]] izmērā. Tomēr tas nozīmē, ka, rodoties mazākam melnajam caurumam, tas šī efekta dēļ var samazināties un pat izzust, nevis tikai augt un augt, kā uzskatīja pirms tam. {{stub}} [[Category:Fizika]] [[bg:Лъчение на Хокинг]] [[ca:Radiació de Hawking]] [[de:Hawking-Strahlung]] [[en:Hawking radiation]] [[es:Radiación de Hawking]] [[fi:Hawkingin säteily]] [[fr:Évaporation des trous noirs]] [[he:קרינת הוקינג]] [[it:Radiazione di Hawking]] [[ja:ホーキング放射]] [[nl:Hawkingstraling]] [[pl:Promieniowanie Hawkinga]] [[ru:Излучение Хокинга]] [[sv:Hawkingstrålning]] [[vi:Bức xạ Hawking]] 2113 11725 2004-11-29T21:27:04Z Feens 37 Adrians Nastase - Rumānijas politiķis no en.wiki Adrians Nastase - Rumānijas politiķis no en.wiki 2114 39550 2006-04-09T18:21:34Z Tail 13 {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Adrian Năstase '''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Adrians Nastase.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Rumānija|Rumānijas]] premjerministrs |- | '''Amatā:''' || No 2000.gada 28.decembra |- | '''Priekštecis:''' || [[Mugurs Isaresku]] |- | '''Partija:''' || [[Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija|sociāldemokrātiskā (PSD)]] |} '''Adrians Nestase''' (Adrian Năstase) ir [[Rumānija|Rumānijas]] politiķis, [[Rumānijas premjerministri|Rumānijas premjerministrs]] (2000.gada 28.decembris - 2004.gada 21.decembris). Dzimis 1950.gada 22.jūnijā [[Bukareste|Bukarestē]]. Nestase beidzis [[Bukarestes universitāte|Bukarestes universitātes]] Juridisko fakultāti, kā arī Vēstures un Filozofijas fakultāti. Viņš strādājis par pasniedzēju, tiesnesi, kā dažādās startautiskās organizācijās, kas nodarbojas ar startautiskajām tiesībām. [[Komunisti|Komunistu]] valdīšanas laikā ietilpa [[nomenklatūra|nomenklatūrā]], publicēja [[sociālisms|sociālismu]] slavinošus rakstus, piedalījās cilvēktiesībām veltītās konferencēs, kur aizstāvēja sociālisma iekārtu. No 1990. līdz 1992.gadam Nestase pasniedza jurisprudenci vairākās Rumānijas augstskolās. Autors apmēram 150 publikācijām par starptautiskajām tiesībām. Publiskjā politikā iesaistījās pēc [[Nikolae Čaušesku]] režīma krišanas. 2004.gada prezidenta vēlēšanās kandidēja [[Rumānijas prezidenti|prezidenta]] amatam, bet otrajā kārtā zaudēja [[Trajāns Basesku|Trajānam Basesku]]. Pašlaik parlamenta priekšsēdētājs. [[Category:Rumānijas politiķi]] [[Category:Rumānijas premjerministri]] [[de:Adrian Năstase]] [[en:Adrian Năstase]] [[fr:Adrian Năstase]] [[lt:Adrianas Nastasė]] [[nl:Adrian Năstase]] [[pl:Adrian Năstase]] [[ro:Adrian Năstase]] 2115 24596 2005-12-15T06:39:08Z Feens 37 #REDIRECT [[Adrians Nestase]] 2116 36236 2006-03-23T23:15:04Z Feens 37 #REDIRECT [[Adrians Nestase]] 2117 11729 2004-11-29T21:56:03Z Feens 37 #REDIRECT [[Jorans Pēršons]] 2118 11730 2004-11-29T21:56:30Z Feens 37 #REDIRECT [[Jorans Pēršons]] 2119 11731 2004-11-29T21:56:44Z Feens 37 #REDIRECT [[Jorans Pēršons]] 2120 11732 2004-11-29T21:58:58Z Feens 37 #REDIRECT [[Aleksandrs Lukašenko]] 2121 20995 2005-10-15T05:49:14Z Yyy 146 cat Rumānijas prezidenti: *[[Mihails Sadovjanu]] (Mihail Sadoveanu) - 1947-1948 *[[Konstatīns Parhons]] (Constantin Parhon) - 1948-1952 *[[Petrs Groca]] (Petru Groza) - 1952-1958 *[[Jons Georgs Maurers]] (Ion Gheorghe Maurer) - 1958-1961 *[[Georgs Georgiu-Dežs]] (Gheorghe Gheorghiu-Dej) - 1961-1965 *[[Nikolae Čaušesku]] (Nicolae Ceausescu) - 1965-1989 *[[Jons Iliesku]] (Ion Iliescu) - 1989-1996 *[[Emīls Konstantinesku]] (Emil Constantinescu) - 1996-2000 *[[Jons Iliesku]] (Ion Iliescu) - 2000- ''Piezīme'': Ne visām personām amats oficiāli saucās [[prezidents]]. [[Sociālisms|Sociālisma]] laikā valsts galvas funkciju veica valdošās partijas ģenerālsekretārs. [[Category:Rumānija]] 2122 51561 2006-06-21T19:38:33Z Tail 13 nodalīju un parakstīju kāda jauna censoņa komentāru Šī ir īstā vieta diskusijai par latviešu Wikipēdijas (jeb Vikipēdijas) latviskošanu. Savas pārdomas un ieteikumus vari pievienot vai nu šajā lapā, vai [[Wikipedia talk:Tulkošana|diskusiju lapā]]. Vari droši rakstīt klāt arī citus Wikipēdijā atrodamos tekstus un iespējamos tulkojumus. Darbalauks ir plašs - jāiztulko ir viss, kas ir atrodams '''[[Special:Allmessages|šeit]]''', tomēr iespējamos tulkošanas variantus labāk pievieno šeit, lai tie visi būtu vienuviet. '''Neslēp savas spožās idejas!''' Arī tad, ja tev nav jaunas idejas, lūdzu, pievieno savu balsi par, tavuprāt, labāko variantu, ja atbalsti variantu, kas šobrīd nav minēts kā pirmais variants. Tavi komentāri būs gaidīti arī pēc latviskošanas, jo izmaiņas veikt būs iespējams vienmēr. ==Wikipēdija vai Vikipēdija?== a) Wikipēdija, jo vārda izcelsme ir ''[[wiki]]'' + ''[[enciklopēdija]]'', un [[wiki]] ir "atslēgas vārds";<br> b) Vikipēdija, jo latviešu valodā nav burta '''w'''. Manuprāt, latviešu valodā 'w' nav un ar to viss ir pateikts. Latviešu valodā, atšķirībā no, piemēram, angļu valodas, visus īpašvārdus pieraksta nevis oriģinālajā rakstībā, bet atbilstoši izrunai; tam būtu jāattiecas arī uz Vikipēdiju. --[[User:PeterisP|Pet]] 13:00, 30 Nov 2004 (UTC) Ja ir vēlēšanās, lai kāds šo projektu Latvijā uztvertu nopietni, tad rakstiet vai nu Vikipēdija, vai Wikipedia, nevis šo hibrīdu "Wikipēdija". Latviešu valodā nav burta "w", vismaz oficiālos rakstos pagaidām tas nekur netiek lietots. Izņēmums ir preču zīmes, kuras raksta oriģinālformā. Droši nezinu, bet domāju, ka arī "Wikipedia" ir preču zīme, tāpēc to nevajadzētu mainīt un tā jāatstāj kā ir "Wikipedia", tāpat kā mēs rakstām "Linux", "Windows" utt. No otras puses plaši lietoti vārdi ātri kļūst par sugas vārdiem un tad būtu pieļaujama latviskota rakstība "vikipēdija", tāpat kā "kserokss" utml. :viennozīmīgi Wikipedia!nu labi varētu būt arī familiārāks [UZSVERU-FAMILIĀRĀKS] variants Wikipēdija [pieņemot ka vārds "wiki" un nevis vikī vai viki ir visa šī pasākuma pazīšanas zīme ir svienots ar latviešu -pēdija ar ko it kā būtu vieglāk manipulēt]piemeram, portugāļu valodā arī it kā nav, piemēram, "k" bet tas nenozīmē ka tāpēc ir candava vai carlis tsucurs.vispār vairs neviena eiropiešu valoda [protams izņemot latviešu] nekādi neatveido nekādus īpašvārdus[neskatoties uz to vai respektīvie burti ir vai nav alfabētā] un tā kā šis nav nekas "valstiski oficiāls" es domāju ka te ir īstā vieta kādam bišķītim svaigas inovācijas,ko latviešu valoda nav redzējusi kopš tik seniem laikiem... --[[User:87.110.65.182|87.110.65.182]] 22:15, 21 jūnijā, 2006 =="Wikipedia:", "Wikipedia_talk:"; "User:"; "User_talk:" u.c.== Tulkot vai netulkot? Kāpēc ne? --[[User:PeterisP|Pet]] 13:01, 30 Nov 2004 (UTC) ===Namespaces latviski=== Tātad, kā atveidosim visas ''namespaces''? ("Palīglapas" arī nav īsti precīzi). Droši varat pievienot savas idejas manis piedāvātajiem variantiem: ;Media : Media, vide, multivide ;Special : Special, sevišķie ;(raksti) : (bez izmaiņām) ;Talk : Diskusija ;User : Lietotājs ;User_talk : Lietotāja_diskusija ;Wikipedia : Vikipēdija,uikipēdija ;Wikipedia_talk : Vikipēdijas_diskusija ;Image : Attēls ;Image_talk : Attēla_diskusija ;MediaWiki : MediaWiki ;MediaWiki_talk : MediaWiki_diskusija ;Template : Veidne ;Template_talk : Veidnes_diskusija ;Help : Palīdzība ;Help_talk : Palīdzības_diskusija ;Category : Kategorija ;Category_talk : Kategorijas_diskusija ==Skat. arī== *[[Wikipedia:Vikipēdijas terminu vārdnīca]] *[[Language.php]] [[Category:Vikipēdija|Tulkošana]] 2123 11735 2005-06-27T21:13:05Z Juzeris 23 "iztaisnoju" pāradresāciju #REDIRECT [[Apvienotā Karaliste]] 2124 11736 2004-11-29T23:15:20Z Feens 37 #REDIRECT [[Eiropas Savienība]] 2125 11737 2004-11-29T23:45:39Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2126 11738 2004-11-29T23:45:59Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2127 11739 2004-11-29T23:46:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2128 47204 2006-05-22T23:32:41Z Knakts 848 kat {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''دولةفلسطين<br>Daulat Filastin'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center width=135px | [[Image:Palestina karogs.png|125px|Palestīnas karogs]] | align=center width=135px height=105px | [[Image:Palestina gerbonis.png|125px|Palestīnas ģerbonis]] |- | align=center width=135px | ([[Palestīnas karogs|Par karogu]]) | align=center width=135px | ([[Palestīnas gerbonis|Par ģerboni]]) |} |- | align=center colspan=2 | [[image:Palestina vieta.png]] |- | [[Valsts valoda]] | [[arābu valoda]] |- | Proklamētā [[galvaspilsēta]] | [[Jeruzāleme]] |- | Proklamētā platība | [[Rietumkrasts]] - 5860 km²<br>[[Gazas josla]] - 360 km²<br>[[Izraēla]] - 20 770 km² |- | Iedzīvotāju skaits (2003) | 3 827 900 |- | Neatkarība | Deklarēta 1988.gada 11.novembrī |} [[Category:Palestīna]] [[ar:فلسطين]] [[cs:Palestina]] [[de:Palästina (Staat)]] [[en:State of Palestine]] [[fa:فلسطین]] [[he:פלסטין]] [[mk:Палестина (автономна територија)]] [[pt:Estado da Palestina]] [[ru:Государство Палестина]] 2129 11741 2005-04-27T17:48:29Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 84.237.154.251, atjaunoju uz iepriekšējo versiju, ko saglabāja Feens no en.wiki 2130 34879 2006-03-19T13:26:48Z YurikBot 213 robot Adding: simple, sl, vi '''Klavieres''' ir taustiņu un stīgu [[mūzikas instrumenti|mūzikas instruments]]. Klavierēm ir būtiska nozīme Rietumu [[klasiskā mūzika|klasiskajā mūzikā]], lielākā daļa komponistu ir arī [[pianisti]], t.i. viņi spēlē klavieres, un bieži tās izmanto komponēšanai. Klavieres izgudroja ''[[Bartolomeo Cristofori]]'' [[Florence|Florencē]], [[Itālija|Itālijā]]. Nav īsti skaidrs, kad tieši viņš uzbūvēja pirmās klavieres, bet ''[[Franceso Mannucci]]'' savā dienasgrāmatā šo instrumentu piemin jau [[1698]]. gadā. Senākie instrumenti, kas ir saglabājušies, ir izgatavoti 1720.-tajos gados. Klavierēs skaņu veido mazi āmurīši, kas, taustiņu vadīti, var uzsist pa kādu no rāmī nostiprinātajām stīgām, un ļauj muzikantam kontrolēt nots skaļumu, atkarībā no taustiņa nospiešanas ātruma. Klavieru mūzikā īpašu skaņu panāk, pielietojot pedāli, kuru nospiežot, no visām stīgām tiek noņemts skaņas slāpētājs, un tās var iesvārstīt blakus stīgu spēlēšana, radot dažādus virstoņus. == Ārējas saites == *[http://www.hammerfluegel.net hammerfluegel.net] vācu valodā [[Category:Taustiņu instrumenti]] [[Category:Mūzika]] [[ar:بيانو]] [[bg:Пиано]] [[ca:Piano]] [[cs:Klavír]] [[da:Klaver]] [[de:Klavier]] [[en:Piano]] [[eo:Piano]] [[es:Piano]] [[fa:پیانو]] [[fi:Piano]] [[fr:Piano]] [[he:פסנתר]] [[hu:Zongora]] [[id:Piano]] [[it:Pianoforte]] [[ja:ピアノ]] [[kn:ಪಿಯಾನೋ]] [[ko:피아노]] [[lt:Pianinas]] [[nl:Piano]] [[nn:Piano]] [[no:Piano]] [[pl:Pianino]] [[pt:Piano]] [[ro:Pian]] [[ru:Фортепиано]] [[simple:Piano]] [[sl:Klavir]] [[sr:Клавир]] [[sv:Piano]] [[th:เปียโน]] [[tr:Piyano]] [[uk:Фортепіано]] [[vi:Dương cầm]] [[zh:钢琴]] 2131 11743 2004-11-30T20:06:25Z Feens 37 Silvio Berluskonib - Itālijas politiķis no en.wiki Silvio Berluskonib - Itālijas politiķis no en.wiki 2133 48408 2006-05-31T05:13:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Silvio Berlusconi]] '''Silvio Berluskoni''' (Silvio Berlusconi) (dz. 1936.gada 29.septembrī, [[Milāna|Milānā]], [[Itālija|Itālijā]]) ir [[Itālija|Itālijas]] politiķis, esošais [[Itālijas premjerministrs]] un partijas [["Forza Italia"]] (''Uz priekšu, Itālija'') vadītājs. Viņa vadītā valdība ir visilgāk funkcionējošā visā Itālijas vēsturē. {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Silvio Berlusconi'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Silvio Berlusconi.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Itālija|Itālijas]] premjerministrs |- | '''Partija:''' || [["Forza Italia"]] |} Berluskoni ir arī ļoti veiksmīgs biznesmenis, kuram pieder daudzi lielākie Itālijas [[plašsaziņas līdzekļi]], bankas un citas kompānijas. Viens no pazīstamākajiem Berluskoni īpašumiem ir [[futbols|futbola]] klubs [["AC Milan"]]. Dzimis 1936.gada 29.septembrī [[Milāna|Milānā]] un viņam ir juridiskā izglītība. ==Biznesmenis== 1962.gadā Berluskoni sāka nodarboties ar nekustamo īpašumu biznesu un ātri kļuva par vienu no lielākajiem lielu dzīvojamo rajonu attīstītājiem Itālijā ([[Milāna|Milānas]] mikrorajoni - Milāna 2, Milāna 3, Džirasole). 1978.gadā Berluskoni nodibina [[holdingkompānija|holdingkompāniju]] [[Fininvest]], kas kļuva par Berluskoni impērijas centrālo kompāniju. 1980.gadā viņš pievērsās plašsaziņas līdzekļu biznesam, izveidojot pirmo komerciālo TV kanālu Itālijā - Canale 5. Tam sekoja vēl vairāki komerciālie TV kanāli. Redzot TV biznesa panākumus, Berluskoni iesaistījās līdzīgā biznesā arī citās [[Eiropa|Eiropas]] valstīs - 1986.gadā [[Francija|Francijā]], 1987.gadā - [[Vācija|Vācijā]], bet 1989.gadā - [[Spānija|Spānijā]]. Nopērkot izdevniecību [[Mondadori]], Berluskoni kļuva par Itālijas lielāko žurnālu un grāmatu izdevēju. 1986.gadā Berluskoni iegādājas [[futbols|futbola]] klubu [["AC Milan"]]. ==Valstsvīrs== 1990-to gadu sākuma Itālijā, pēc [["tīro roku" kampaņa Itālijā|"tīro roku" kampaņas]], nopietni tika diskreditētas valdošās politiskās partijas - [[Itālijas Kristīgo Demokrātu partija|kristīgie demokrāti]] un [[Itālijas Sociālistiskā partija|sociālisti]]. Reāla kļuva bijušo komunistu nākšana pie varas Itālijā, ja tam nerastos nopietna alternatīva. Berluskoni nolēma pievērsties politikai un nodibināja partiju [["Forza Italia"]], kura tika ievēlēta parlamentā. 1994.gadā Berluskoni kļuva par Itālijas premjerministru, tomēr gada beigās šī valdība krita. 2001.gadā [[Brīvības mājas koalīcija]], kuras sastāvā bija arī [["Forza Italia"]], ieguva vairākumu parlamentā un Berluskoni kļuva par premjerministru. Berluskoni valdības darbības raksturīgās iezīmes: * Visai labēja ekonomiskā un sociālā politika. Notiek darba, pensiju, imigrācijas likumdošanas reformas labējā garā. * Cieša sadarbība ar [[ASV]] ārpolitikā, kas rada domstarpības ar [[Vācija|Vāciju]] un [[Francija|Franciju]] [[ES]] iekšienē. ==Pārmetumi== Berluskoni personība ir ļoti pretrunīgi vērtēta gan Itālijā, gan ārpus tās. Viņam netrūkst gan dedzīgu piekritēju, gan tikpat dedzīgu kritiķu. Galvenie kritiķu pārmetumi: * kaut arī formāli Berluskoni ir attiecies no jebkādiem amatiem savās kompānijās, kritiķi piesauc daudzus [[interešu konflikts|interešu konfliktu]] gadījumus. * kaut arī Berluskoni apgalvo, ka nav saistīts ar veco eliti, viņa loma, piemēram [[masonu loža|masonu ložas]] [["Propaganda 2"]] lietā, liecina par pretējo. * pret Berluskoni ir uzsāktas daudzas prāvas dažādu pārkāpumu un noziegumu izdarīšanā, tomēr vai nu tās ir slēgtas pierādījumu trūkuma dēļ, vai slēgtas, saistībā ar likumdošanas izmaiņām, kuru iniciators ir pats Berluskoni. Viņš ir apsūdzēts - kukuļdošanā, grāmatvedības datu sagrozīšanā, politisko partiju nelikumīgā finansēšanā, par viltus zvērestu tiesā, nodokļu nemaksāšanā. Tomēr Berluskoni neapšaubāmi ir viena no spilgtākājām personībām pašreizējā Eiropas politikā. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Karlo Čampi]] |width="40%" align="center"|[[Itālijas premjerministri|Itālijas premjerministrs]](1)<br>1994.gada 10.maijs-1994.gada 22.decembris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Lamberto Dini]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Džuljāno Amato]] |width="40%" align="center"|[[Itālijas premjerministri|Itālijas premjerministrs]](2)<br>2001.gada 11.jūnijs- |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>- |} [[Category:Itālija]] [[ar:سيلفيو برلسكوني]] [[ast:Silvio Berlusconi]] [[bg:Силвио Берлускони]] [[br:Silvio Berlusconi]] [[bs:Silvio Berlusconi]] [[ca:Silvio Berlusconi]] [[cs:Silvio Berlusconi]] [[cy:Silvio Berlusconi]] [[da:Silvio Berlusconi]] [[de:Silvio Berlusconi]] [[en:Silvio Berlusconi]] [[eo:Silvio Berlusconi]] [[es:Silvio Berlusconi]] [[et:Silvio Berlusconi]] [[eu:Silvio Berlusconi]] [[fi:Silvio Berlusconi]] [[fr:Silvio Berlusconi]] [[ga:Silvio Berlusconi]] [[gl:Silvio Berlusconi]] [[he:סילביו ברלוסקוני]] [[hr:Silvio Berlusconi]] [[id:Silvio Berlusconi]] [[io:Silvio Berlusconi]] [[is:Silvio Berlusconi]] [[it:Silvio Berlusconi]] [[ja:シルヴィオ・ベルルスコーニ]] [[la:Silvius Berlusco]] [[nl:Silvio Berlusconi]] [[nn:Silvio Berlusconi]] [[no:Silvio Berlusconi]] [[pl:Silvio Berlusconi]] [[pt:Silvio Berlusconi]] [[ro:Silvio Berlusconi]] [[ru:Берлускони, Сильвио]] [[scn:Silviu Berlusconi]] [[sh:Silvio Berlusconi]] [[simple:Silvio Berlusconi]] [[sk:Silvio Berlusconi]] [[sl:Silvio Berlusconi]] [[sr:Силвио Берлускони]] [[sv:Silvio Berlusconi]] [[th:ซิลวีโอ แบร์ลุสโกนี]] [[tr:Silvio Berlusconi]] [[zh:西尔维奥·贝卢斯科尼]] [[zh-min-nan:Silvio Berlusconi]] 2134 11746 2004-11-30T23:07:11Z Feens 37 #REDIRECT [[Silvio Berluskoni]] 2135 11747 2004-11-30T23:08:03Z Feens 37 #REDIRECT [[Silvio Berluskoni]] 2136 11748 2004-11-30T23:09:18Z Feens 37 #REDIRECT [[Silvio Berluskoni]] 2138 20562 2005-10-05T14:34:41Z 212.59.24.191 +lt '''Livonijas ordenis''' ([[latīņu valoda|latīņu valodā]]: ''Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam'') bija [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] atzars [[Livonija|Livonijā]], kas izveidojās pēc [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] sagrāves [[Saules kauja|Saules kaujā]] 1236. gadā. [[Image:Liiviordu.gif|thumb|Livonijas ordeņa ģerbonis|130px]] 1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]] [[lietuvieši|lietuvieši]] kopā ar [[zemgaļi|zemgaļiem]] sagrāva [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. Nākamajā gadā tā atliekas pievienojās [[Prūsija|Prūsijas]] [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], kā rezultātā izveidojās Vācu ordeņa vietējais atzars Livonijā - Livonijas ordenis. Laika posmā starp 1237. un 1290. gadu Livonijas ordenis iekaroja visu Livoniju, izņemot Ziemeļigauniju, pakļaujot [[kurši|kuršus]] un [[zemgaļi|zemgaļus]]. 1346. gadā ordenis no [[Dānija|Dānijas]] karaļa [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] nopirka arī Ziemeļigauniju. 1560. gadā, [[Livonijas karš|Livonijas kara]] ietvaros, [[Krievija|Krievijas]] valdnieka [[Ivans Bargais|Ivana Bargā]] karaspēks sakāva ordeņa spēkus [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]]. Sakautais ordenis noslēdza vienošanos ar [[Polija|Polijas]] karali [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]], kas jau kopš 1557. gada bija karastāvoklī ar [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapu]] un ordeni. Pēc vienošanās ar Polijas karali, [[Livonijas konfederācija]] tika iekļauta [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] sastāvā, savukārt tās dienviddaļā tika izveidota Lietuvas vasaļvalsts [[Kurzemes hercogiste]], par kuras pirmo valdnieku kļuva pēdējais ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]]. [[Category:Livonija]] [[de:Schwertbrüder-Orden]] [[en:Livonian Brothers of the Sword]] [[et:Liivi ordu]] [[fi:Kalparitaristo]] [[lt:Livonijos ordinas]] [[pl:Zakon Kawalerów Mieczowych]] [[ru:Ливонский орден]] [[sv:Svärdsriddarorden]] [[cs:&#344;&#225;d Me&#269;ov&#253;ch brat&#345;&#237;]] [[no:Sverdbroderordenen]] 2139 52376 2006-06-29T10:15:50Z YurikBot 213 robot Adding: als, ga, gl, kn, ku, lmo, mt, nah, nap, oc, pam, sh, sq, su {{catmore}} [[Category:Zinātne]] [[af:Kategorie:Sterrekunde]] [[als:Kategorie:Astronomie]] [[an:Categoría:Astronomía]] [[ar:تصنيف:فلك]] [[ast:Categoría:Astronomía]] [[be:Катэгорыя:Астраномія]] [[bg:Категория:Астрономия]] [[br:Rummad:Astronomiezh]] [[bs:Kategorija:Astronomija]] [[ca:Categoria:Astronomia]] [[cs:Kategorie:Astronomie]] [[csb:Kategòrëjô:Astronomijô]] [[da:Kategori:Astronomi]] [[de:Kategorie:Astronomie]] [[el:Κατηγορία:Αστρονομία]] [[en:Category:Astronomy]] [[eo:Kategorio:Astronomio]] [[es:Categoría:Astronomía]] [[et:Kategooria:Astronoomia]] [[eu:Kategoria:Astronomia]] [[fi:Luokka:Tähtitiede]] [[fr:Catégorie:Astronomie]] [[ga:Catagóir:Réalteolaíocht]] [[gl:Category:Astronomía]] [[he:קטגוריה:אסטרונומיה]] [[hr:Kategorija:Astronomija]] [[hu:Kategória:Csillagászat]] [[id:Kategori:Astronomi]] [[io:Category:Astronomio]] [[is:Flokkur:Stjörnufræði]] [[it:Categoria:Astronomia e Astrofisica]] [[ja:Category:天文学]] [[kn:Category:ಖಗೋಳಶಾಸ್ತ್ರ]] [[ko:분류:천문학]] [[ku:Kategorî:Astronomî]] [[kw:Category:Astronymyl]] [[la:Categoria:Astronomia]] [[lb:Category:Astronomie]] [[lmo:Category:Astrunumía]] [[lt:Kategorija:Astronomija]] [[mk:Категорија:Астрономија]] [[ms:Kategori:Astronomi]] [[mt:Category:Astronomija]] [[nah:Categoría:Ilhuicatlatiliztli]] [[nap:Categoria:Astronumia]] [[nds:Kategorie:Astronomie]] [[nl:Categorie:Astronomie]] [[no:Kategori:Astronomi]] [[oc:Categoria:Astronomia]] [[pam:Category:Astronomia]] [[pl:Kategoria:Astronomia]] [[pt:Categoria:Astronomia]] [[ro:Categorie:Astronomie]] [[ru:Категория:Астрономия]] [[scn:Category:Astronumia]] [[sh:Category:Astronomija]] [[simple:Category:Astronomy]] [[sk:Kategória:Astronómia]] [[sl:Kategorija:Astronomija]] [[sq:Category:Astronomi]] [[sr:Категорија:Астрономија]] [[su:Kategori:Astronomi]] [[sv:Kategori:Astronomi]] [[th:หมวดหมู่:ดาราศาสตร์]] [[tr:Kategori:Gökbilim]] [[uk:Категорія:Астрономія]] [[vi:Thể loại:Thiên văn học]] [[zh:Category:天文学]] [[zh-min-nan:Category:Thian-bûn-ha̍k]] 2140 23664 2005-11-30T10:25:51Z YurikBot 213 robot Adding: af, br, csb, fy, hr, id, ko, la, mk, nds, nn, oc, sh, simple, uk Modifying: vi '''Bioloģija''' ir zinātņu komplekss par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās [[matērija|matērijas]] organizāciju ([[molekula|molekulārā]], [[šūna|šūnu]], [[audi|audu]], [[orgāni|orgānu]], [[organisms|organismu]], organismu kopu līmenī). [[Category:Zinātne]] [[af:Kategorie:Biologie]] [[an:Category:Biolochía]] [[ast:Categoría:Bioloxía]] [[be:Катэгорыя:Біялёгія]] [[bg:Категория:Биология]] [[br:Rummad:Skiantoù ar Vuhez]] [[ca:Categoria:Biologia]] [[cs:Kategorie:Biologie]] [[csb:Kategòrëjô:Biologijô]] [[da:Kategori:Biologi]] [[de:Kategorie:Biologie]] [[el:Κατηγορία:Βιολογία]] [[en:Category:Biology]] [[eo:Kategorio:Biologio]] [[es:Categoría:Biología]] [[et:Kategooria:Bioloogia]] [[fi:Luokka:Biologia]] [[fr:Catégorie:Biologie]] [[fy:Kategory:Biology]] [[hr:Kategorija:Biologija]] [[hu:Kategória:Biológia]] [[id:Kategori:Biologi]] [[io:Category:Biologio]] [[is:Flokkur:Líffræði]] [[it:Categoria:Biologia]] [[ja:Category:生物学]] [[ko:분류:생물학]] [[kw:Category:Bewonyeth]] [[la:Categoria:Biologia]] [[lb:Category:Biologie]] [[li:Kategorie:Biologie]] [[lt:Kategorija:Biologija]] [[mk:Категорија:Биологија]] [[ms:Category:Biologi]] [[nah:Category:Yolizmatiliztli]] [[nds:Kategorie:Biologie]] [[nl:Categorie:Biologie]] [[nn:Kategori:Biologi]] [[no:Kategori:Biologi]] [[oc:Category:Biologia]] [[pl:Kategoria:Biologia]] [[pt:Categoria:Biologia]] [[ro:Categorie:Biologie]] [[ru:Категория:Биология]] [[sh:Category:Biologija]] [[simple:Category:Biology]] [[sk:Kategória:Biológia]] [[sl:Category:Biologija]] [[sr:Категорија:Биологија]] [[sv:Kategori:Biologi]] [[ta:Category:உயிரியல்]] [[tl:Category:Biyolohiya]] [[tr:Kategori:Biyoloji]] [[uk:Категорія:Біологія]] [[vi:Thể loại:Sinh học]] [[zh:Category:生物学]] 2141 11753 2005-06-11T22:59:55Z Palica 169 warnfile Adding: io '''Statistika''' ir sabiedrības dzīves kvantitatīvās likumsakarības raksturojošās informācijas iegūšana, apstrāde un analīze; sociālo zinātņu nozare, kas pētī sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokli, pārmaiņas un savstarpējās sakarības, atklāj un izzina ar tām saistītās likumsakarības. Statistika šaurākā nozīmē ir datu kopums par kādu parādību vai procesu.<br> Viens no statistikas pamatjēdzieniem ir [[Varbūtību teorija]]. ==Statistikas metodes== [[Aprakstošā statistika]]<br> [[Dispersiju analīze]]<br> [[Faktoru analīze]]<br> [[Korelāciju analīze]]<br> [[Neparametriskā statistika]] ==Radniecīgās nodaļas== [[Psiholoģija]]<br> [[Socioloģija]] ==Noderīgas norādes== [http://www.statsoft.com/textbook/stathome.html Electronic Statistics Textbook] [http://www.csb.lv Central Statistical Bureau of Latvia] [[Category:Matemātika]] [[af:Statistiek]] [[bg:Статистика]] [[bn:পরিসংখ্যান]] [[ca:Estadística]] [[da:Statistik]] [[de:Statistik]] [[el:Στατιστική]] [[en:Statistics]] [[eo:Statistiko]] [[es:Estadística]] [[et:Statistika]] [[fa:آمار]] [[fr:Statistiques]] [[fy:Statistyk]] [[ga:Staidreamh]] [[gl:Estatística]] [[he:סטטיסטיקה]] [[ia:Statistica]] [[io:Statistiko]] [[is:Tölfræði]] [[it:Statistica]] [[ja:統計学]] [[lb:Statistik]] [[li:Stattestiek]] [[lt:Statistika]] [[ms:Statistik]] [[nl:Statistiek]] [[no:Statistikk]] [[pl:Statystyka]] [[pt:Estatística]] [[ro:Statistică]] [[ru:Статистика]] [[scn:Statistica]] [[simple:Statistics]] [[sk:Štatistika]] [[sl:Statistika]] [[su:Statistis]] [[sv:Statistik]] [[th:สถิติศาสตร์]] [[tl:Estadistika]] [[vi:Khoa học thống kê]] [[zh:统计学]] 2142 52602 2006-06-30T12:06:28Z YurikBot 213 robot Adding: af, als, an, ar, bs, eu, fiu-vro, fo, ga, gl, he, io, is, ka, kn, lb, li, lmo, lt, mk, mo, mt, nap, nds, os, sq, sr, sw, ta, vi, zh-yue '''Mūzika''' ir fizikāla realitāte. Pirmkārt, tā ir ar ausi uztvertas gaisa svārstības, ko izraisījuši īpaši izveidoti vai nejauši radušies priekšmeti. Otrkārt, tā ir mākslas veids, ar kuras palīdzību ierosināt cilvēkam domas, emocijas, iedarbojoties uz cilvēka psihi ar [[Asociācija|asociāciju]], [[Analoģija|analoģiju]] un [[Sinestēzija|sinestēziju]] palīdzību. Mūzikas pamatelementi un izteiksmes līdzekļi ir skaņkārta, [[ritms]], [[metrs]], [[temps]], [[dinamika]], [[tembrs]], [[melodija]], [[harmonija]], instrumentācija. Mūzika tiek fiksēta ar [[Nošu raksts|nošu raksta]] palīdzību. Tā var būt diferencēta pēc dažādiem principiem: pēc autorības ([[tautas]] un profesionālā mūzika), skaņdarba rakstura, atskaņojuma veida, atskaņotāju sastāva, sintēzes ar [[Literatūra|literatūru]] un citiem mākslas veidiem, lietojuma funkcijas, skaņkārtu sistēmas, [[Mūzikas stili|stiliem]] un žanriem. ''Sīkāk skatīt galvenajā rakstā : '''[[Mūzika]]''''' [[Category:Kultūra]] [[Category:Māksla]] [[af:Kategorie:Musiek]] [[als:Kategorie:Musik]] [[an:Categoría:Mosica]] [[ar:تصنيف:موسيقى]] [[ast:Categoría:Música]] [[be:Катэгорыя:Музыка]] [[bg:Категория:Музика]] [[br:Rummad:Sonerezh]] [[bs:Kategorija:Muzika]] [[ca:Categoria:Música]] [[cs:Kategorie:Hudba]] [[da:Kategori:Musik]] [[de:Kategorie:Musik]] [[el:Κατηγορία:Μουσική]] [[en:Category:Music]] [[eo:Kategorio:Muziko]] [[es:Categoría:Música]] [[et:Kategooria:Muusika]] [[eu:Kategoria:Musika]] [[fi:Luokka:Musiikki]] [[fiu-vro:Category:Muusiga]] [[fo:Bólkur:Tónleikur]] [[fr:Catégorie:Musique]] [[fy:Kategory:Muzyk]] [[ga:Catagóir:Ceol]] [[gl:Category:Música]] [[he:קטגוריה:מוזיקה]] [[hu:Kategória:Zene]] [[id:Kategori:Musik]] [[io:Category:Muziko]] [[is:Flokkur:Tónlist]] [[it:Categoria:Musica]] [[ja:Category:音楽]] [[ka:კატეგორია:მუსიკა]] [[kn:Category:ಸಂಗೀತ]] [[ko:분류:음악]] [[kw:Category:Ylow]] [[la:Categoria:Musica]] [[lb:Category:Musek]] [[li:Kategorie:Muziek]] [[lmo:Category:Müsica]] [[lt:Kategorija:Muzika]] [[mk:Категорија:Музика]] [[mo:Category:Музикэ]] [[mt:Category:Mużika]] [[nap:Categoria:Museca]] [[nds:Kategorie:Musik]] [[nl:Categorie:Muziek]] [[nn:Kategori:Musikk]] [[no:Kategori:Musikk]] [[os:Категори:Музыкæ]] [[pl:Kategoria:Muzyka]] [[pt:Categoria:Música]] [[ro:Categorie:Muzică]] [[ru:Категория:Музыка]] [[scn:Category:Musica]] [[simple:Category:Music]] [[sk:Kategória:Hudba]] [[sl:Kategorija:Glasba]] [[sq:Category:Muzikë]] [[sr:Категорија:Музика]] [[sv:Kategori:Musik]] [[sw:Category:Muziki]] [[ta:பகுப்பு:இசை]] [[th:หมวดหมู่:ดนตรี]] [[tr:Kategori:Müzik]] [[uk:Категорія:Музика]] [[vi:Thể loại:Âm nhạc]] [[wa:Categoreye:Muzike]] [[zh:Category:音乐]] [[zh-min-nan:Category:Im-ga̍k]] [[zh-yue:Category:音樂]] 2143 44879 2006-05-13T23:49:17Z Jānis U. 198 {{Astoņu portālu saites}} Ģeogrāfija ir dabaszinātņu ([[Fizioģeogrāfija|fizioģeogrāfija]]) un sabiedrības zinātņu ([[Ekonomiskā ģeografija|ekonomiskā]] un [[Socialā ģeogrāfija|sociālā_ģeogrāfija]]) sistēma, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, dabas un ražošanas teritoriālos kompleksus, vides un cilvēku sabiedrības mijiedarbību. ģeogrāfijas sistēmā ir nozaru un reģionālās zinātnes, kā arī praktiskās nozares (medicīnas, militārā ģeogrāfija). Saskarnozares (ģeomorfoloģija, bioģeogrāfija, iedzīvotāju ģeogrāfija, kartogrāfija) ir saistītas ar [[Ģeoloģija|ģeoloģiju]], [[bioloģija|bioloģiju]], [[Ekonomika|ekonomiku]] u.c. zinātņu sistēmu, demogrāfiju, [[Vēsture|vēsturi]]. Terminu ''ģeogrāfija'' pirmais lietoja sengrieķu zinātnieks [[Erastotens]]. Pēc lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem vienā sistēmā ģeogrāfiskās zināšanas apkopoja holandietis B. Varēniuss. [[Latvija|Latvijas]] ģeogrāfiskā pētniecība sākās 18. gadsimta beigās. [[Category:Zinātne|Ģeogrāfija]] [[Category:Sabiedrība|Gģeografija]] [[Category:Daba|Gģeografija]] [[Category:Dabaszinātnes|Gģeografija]] [[Category:Sociālās zinātnes|Gģeografija]] [[af:Kategorie:Geografie]] [[an:Category:Cheografía]] [[ast:Categoría:Xeografía]] [[bg:Категория:География]] [[zh-min-nan:Category:Tē-lí-ha̍k]] [[be:Катэгорыя:Геаграфія]] [[bs:Category:Zemljopis]] [[ca:Categoria:Geografia]] [[cs:Kategorie:Geografie]] [[da:Kategori:Geografi]] [[de:Kategorie:Geographie]] [[et:Kategooria:Geograafia]] [[el:Κατηγορία:Γεωγραφία]] [[als:Kategorie:Geografie]] [[en:Category:Geography]] [[es:Categoría:Geografía]] [[eo:Kategorio:Geografio]] [[fr:Catégorie:Géographie]] [[ga:Rang:Tíreolaíocht]] [[gl:Category:Xeografía]] [[ko:분류:지리]] [[hi:श्रेणी:भूगोल]] [[hr:Category:Zemljopis]] [[io:Category:Geografio]] [[id:Kategori:Geografi]] [[is:Flokkur:Landafræði]] [[it:Categoria:Geografia]] [[he:קטגוריה:גאוגרפיה]] [[csb:Kategòrëjô:Geògrafijô]] [[kw:Category:Dorydhyeth]] [[la:Categoria:Geographia]] [[lt:Category:Geografija]] [[lb:Category:Geographie]] [[li:Kategorie:Geografie]] [[hu:Kategória:Földrajz]] [[mt:Category:Ġeografija]] [[ms:Category:Geografi]] [[nl:Categorie:Geografie]] [[nds:Kategorie:Geographie]] [[ja:Category:地理]] [[no:Kategori:Geografi]] [[nn:Kategori:Geografi]] [[oc:Category:Geografia]] [[pl:Kategoria:Geografia]] [[pt:Categoria:Geografia]] [[ro:Categorie:Geografie]] [[ru:Категория:География]] [[scn:Category:Geografia]] [[simple:Category:Geography]] [[sk:Kategória:Geografia]] [[sl:Category:Geografija]] [[sr:Категорија:Географија]] [[fi:Luokka:Maantiede]] [[sv:Kategori:Geografi]] [[tl:Category:Heograpiya]] [[tt:Törkem:Cäğräfiä]] [[th:Category:ภูมิศาสตร์]] [[vi:Category:Địa lý học]] [[tr:Kategori:Coğrafya]] [[uk:Категорія:Географія]] [[zh:Category:地理]] 2144 44890 2006-05-14T00:04:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[nds-nl:Latien]], [[uk:Латинська мова]] '''Latīņu valoda''' (''lingua latina'') ir [[valoda]], kurā runāja [[Lātija|Lātijā]] - reģionā ap [[Roma|Romu]]. Vēlāk, augot [[Romas impērija]]i, tā kļuva par tās oficiālo valodu. Latīņu valoda kļuva par mirušu valodu ap 476. gadu, pēc Romas impērijas krišanas. Visas [[romāņu valodas]] ir cēlušās no latīņu valodas, un daudzi vārdi citās valodās ir ieviesušies no tās. Latīņu valoda tika lietota visai [[zinātne]]i un starptautiskajai saziņai [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] līdz pat 18. gadsimtam, kad to nomainīja [[franču valoda]], un vēlāk, 19. gadsimtā, [[angļu valoda]]. Šobrīd latīņu valoda tiek lietota [[bioloģija|bioloģijā]] un [[medicīna|medicīnā]] kā viennozīmīga starptautiska [[terminoloģija]], un kā [[Romas Katoļu baznīca]]s oficiālā valoda, kas to padara arī par [[Vatikāns|Vatikāna]] valsts valodu. Latīņu valoda ir mirusi - to sadzīvē vairs nelieto; tai tuvākā dzīvā valoda ir [[itāļu valoda]]. == Ārējas saites == *[http://la.wikipedia.org/ Latīņu valodas Vikipēdija] * [http://ephemeris.alcuinus.net Ephemeris] Nuntii Latini universi. [[Category:Lingvistika]] [[Category:Klasiskās valodas]] [[Category:Mirušās valodas]] [[Category:Senitāļu valodas]] [[Category:Valodas]] [[af:Latyn]] [[als:Latein]] [[ar:لغة لاتينية]] [[ast:Llatín]] [[be:Лацінская мова]] [[bg:Латински език]] [[br:Latin]] [[bs:Latinski jezik]] [[ca:Llatí]] [[cs:Latina]] [[cy:Lladin]] [[da:Latin]] [[de:Latein]] [[el:Λατινική γλώσσα]] [[en:Latin]] [[eo:Latina lingvo]] [[es:Latín]] [[et:Ladina keel]] [[eu:Latin]] [[fa:زبان لاتین]] [[fi:Latina]] [[fr:Latin]] [[fur:Lenghe latine]] [[fy:Latynsk]] [[ga:Laidin]] [[gl:Lingua latina]] [[he:לטינית]] [[hi:लातिनी]] [[hr:Latinski jezik]] [[hu:Latin nyelv]] [[ia:Lingua latin]] [[id:Bahasa Latin]] [[is:Latína]] [[it:Lingua latina]] [[ja:ラテン語]] [[ka:ლათინური ენა]] [[ko:라틴어]] [[kw:Latin]] [[la:Lingua Latina]] [[lb:Latäin]] [[li:Latien]] [[lt:Lotynų kalba]] [[mk:Латински јазик]] [[ms:Bahasa Latin]] [[nds:Latiensche Spraak]] [[nds-nl:Latien]] [[nl:Latijn]] [[nn:Latin]] [[no:Latin]] [[nrm:Latîn]] [[oc:Latin]] [[os:Латинаг æвзаг]] [[pl:Łacina]] [[pt:Latim]] [[ro:Limba latină]] [[ru:Латинский язык]] [[sc:Limba latina]] [[scn:Lingua latina]] [[sh:Latinski jezik]] [[simple:Latin language]] [[sk:Latinčina]] [[sl:Latinščina]] [[sq:Gjuha Latine]] [[sr:Латински језик]] [[su:Basa Latin]] [[sv:Latin]] [[sw:Kilatini]] [[th:ภาษาละติน]] [[tl:Wikang Latin]] [[tr:Latince]] [[uk:Латинська мова]] [[vi:Latinh]] [[zh:拉丁语]] [[zh-min-nan:Latin-gí]] [[zh-yue:拉丁語]] 2145 11757 2004-12-01T12:58:48Z Feens 37 Viktors Janukovičs - Ukrainas politiķis Viktors Janukovičs - Ukrainas politiķis 2146 39821 2006-04-11T11:52:42Z YurikBot 213 robot Modifying: [[es:Víctor Yanukóvich]] {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Янукович Віктор Федорович'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Viktors Janukovics.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]] |- | '''Partija:''' || [[Reģionu partija]] |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Anatolijs Kinahs]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>2002.gada 21.novembris-2005.gada 5.janvāris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Mikola Azarovs]] |} [[Category:Ukrainas premjerministri|Janukovičs, Viktors]] [[cs:Viktor Janukovyč]] [[de:Wiktor Janukowytsch]] [[en:Viktor Yanukovych]] [[eo:Viktor Janukoviĉ]] [[es:Víctor Yanukóvich]] [[et:Viktor Janukovõtš]] [[fi:Viktor Janukovytš]] [[fr:Viktor Ianoukovitch]] [[id:Viktor Yanukovich]] [[ja:ヴィクトル・ヤヌコヴィッチ]] [[mo:Виктор Януковичи]] [[nl:Viktor Janoekovytsj]] [[no:Viktor Janukovitsj]] [[pl:Wiktor Janukowycz]] [[ro:Viktor Ianukovici]] [[ru:Янукович, Виктор Фёдорович]] [[simple:Viktor Yanukovych]] [[sv:Viktor Janukovitj]] [[uk:Янукович Віктор Федорович]] [[zh:維克托·亞努科維奇]] 2147 29440 2006-02-07T12:24:31Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Zwobot '''AIDS''' ir inficēšanās ar cilvēka imūndeficīta vīrusu ([[HIV]]) pēdējā, dzīvību apdraudošā pakāpe. Vārds "AIDS" ir saīsinājums no '''''a'''cquired '''i'''mmuno'''d'''eficiency '''s'''yndrome''. Šis nosaukums atsaucas uz faktu, ka [[HIV]] nopietni bojā pacienta [[imūnsistēma|imūnsistēmu]]. Pirmoreiz saslimstība ar AIDS konstatēta 1981. gadā [[ASV]], bet pētnieki atklājuši pat tik senus saslimšanas gadījumus kā 1959. gadā bijušie. Pasaulē diagnosticēti miljoniem saslimšanas ar AIDS gadījumu. ==Cēloņi== AIDS izraisa divi [[vīruss|vīrusi]], kas pieder pie [[retrovīrusi|retrovīrusu]] grupas. Pētnieki AIDS vīrusu atklāja 1983. gadā [[Francija|Francijā]] un 1984. gadā [[ASV]]. [[Vīruss]] kļuva pazīstams kā [[HIV-1]]. 1985. gadā Francijā zinātnieki atklāja vēl vienu radniecīgu vīrusu, kas izraisa AIDS. Šis vīruss, saukts [[HIV-2]], pārsvarā sastopams [[Āfrika|Āfrikā]]. HIV-1 sastopams visā pasaulē. [[HIV]] inficē noteiktus [[baltie asinsķermenīši|baltos asinķermenīšus]], ieskaitot T-palīdzētāj-šūnas un makrofāgus, kam ir liela nozīme [[imūnsistēma|imūnsistēmas]] darbā. [[Vīruss]] piesaistās noteiktām [[molekula|molekulām]], kas atrodas tikai [[šūna|šūnu]] virspusē. Šīs molekulas sauc par CD4 receptormolekulām, un pašas šūnas parasti sauc par CD4 šūnām. Kad HIV vīruss iekļūst vienā no šīm šūnām, vīruss ievieto savus gēnus šūnas [[šūnas reproduktīvā sistēma|reproduktīvajā sistēmā]] un izmanto to, lai radītu vairāk HIV. Šī infekcija nogalina CD4 šūnu un izplata AIDS vīrusus uz citām CD4 šūnām, kur process atkārtojas. ==Simptomi== [[HIV]] var atrasties ķermenī 2-12 gadus, tam ārēji nekādi neizpaužoties. Inficēta persona var nodot vīrusu citai personai gan tad, kad ir [[simptomi]], gan tad, kad to nav. [[Infekcija]] ar [[HIV]] visiem inficētajiem ilgst visu mūžu. Cilvēkiem, kas inficējušies ar HIV, pamazām parādās simptomi, ko var izraisīt arī mazāk svarīgas kaites. Gadījumā ar HIV infekciju šie simptomi ir paildzināti un bieži arī stiprāki. Simptomi ēdz būt šādi: palielināti [[limfmezgli]], nogurums, [[drudzis]], apetītes un svara zudums, caureja, mutes un [[vagīna|vagīnas]] iekaisumi un infekcijas, nakts sviedri utt. Parasti [[HIV]] izraisa spēcīgu “šķērdēšanas sindromu”, kas izpaužas kā nopietns svara zudums, vispārēja veselības pasliktināšanās un beigās arī nāve. Daudzos gadījumos vīruss inficē [[smadzenes]] un [[nervu sistēma|nervu sistēmu]]. HIV var izraisīt plānprātību, kam raksturīgas sajūtu, domāšanas vai atmiņas problēmas. HIV smadzeņu infekcija var izraisīt arī kustību vai koordinācijas problēmas. ==Oportūniskās slimības== [[HIV]] iedarbība uz [[imūnsistēma|imūnsistēmu]] padara inficētos cilvēkus uzņēmīgus pret slimībām, ar ko parasti nesaslimst vai kas parasti nav nopietnas. Šīs slimības dēvē par oportūniskām, jo tās izmanto imūnsistēmas sabrukumu. Ja cilvēkam ir [[oportūniskās slimības|oportūniskā slimība]], kāda cita smaga slimība vai noteikts skaits bojātu CD4 šūnu, tiek uzskatīts, ka ar [[HIV]] inficētajai personai ir AIDS. Ir daudzas [[oportūniskās slimības]], ar ko parasti slimo AIDS slimnieki. [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Eiropa|Eiropā]] visbiežāk sastopamās ir ''pneumocystis carinii'' pneimonija, barības vada iekaisums, Kaposi sarkoma un citomegalovīrusa retinīts. Cilvēki, kuriem ir AIDS, parasti saslimst ar vismaz vienu no šīm slimībām. ''Pneumocystis carinii'' pneimonija, kas ir [[plaušu infekcijas|plaušu infekcija]], ir visbiežākais AIDS slimnieku nāves cēlonis. Barības vada iekaisums izraisa spēcīgas sāpes barības rīšanas laikā, kas mēdz izraisīt svara zudumu un [[dehidrācija|dehidrāciju]]. Kaposi sarkoma ir [[vēzis|vēža]] paveids, kas parasti parādās uz ādas. Audzēji var izskatīties kā zilumi, bet tie aug. Citomegalovīrusa retinīts ir [[acis|acu]] infekcija, kas var izraisīt [[aklums|aklumu]]. Vēl viena slimība, kas nosaka AIDS ar [[HIV]] inficētiem slimniekiem, ir [[tuberkuloze]]. Daudzas desmitgades tuberkulozes gadījumu skaits [[ASV]] mazinājās. 1980-to gadu vidū ārsti ievēroja, ka aug tuberkulozes gadījumu skaits HIV slimnieku vidū. Cilvēki, kam ir HIV, ir sevišķi uzņēmīgi pret tuberkulozi novājināto [[imūnsistēma|imūnsistēmu]] dēļ. Personai, kas inficējusies ar [[HIV]], 2-12 gadu laikā pēc inficēšanās attīstās HIV. Bērnam, kas dzimis, jau inficējies ar HIV, šis periods parasti ir īsāks. Medicīniska ārstēšana var pagarināt šo laiku, novilcinot saslimšanu ar [[oportūniskās slimības|oportūniskajām slimībām]]. Dažiem cilvēkiem, kas inficēti ar [[HIV]] jau vairāk kā 12 gadus, nav simptomu vai tie ir ļoti nelieli. Dažiem ir HIV simptomi, bet nav oportūnisko slimību simptomu. ==Kā HIV tiek pārnēsāts== Pētnieki ir atklājuši trīs [[HIV]] pārnēsāšanas veidus: (1) [[dzimumsakari]], (2) tiešs kontakts ar inficētām [[asinis|asinīm]] un (3) slimības pāriešana no inficētas sievietes uz [[embrijs|embriju]] vai zīdaini. Visbiežāk sastopamais saslimšanas vaids ir dzimumsakari ar inficētu personu. [[HIV]] tiek pārnēsāts visās dzimumsakaru formās, ieskaitot [[anālais sekss|anālo]] un [[orālais sekss|orālo]] seksu. Cilvēki, kas sev injicē [[narkotikas]], var saskarties ar inficētām asinīm, lietojot zemādas adatas un šļirces. [[asiņu pārliešana|Asins pārliešanu]] un [[orgānu transplantācijas|transplantāciju]] saņēmēji un cilvēki ar [[hemofīliju|hemofīliju]] var nākt saskarē ar vīrusu caur inficētu [[donors|donoru]] asinīm, asiņu komponentiem, [[audi|audiem]] vai [[orgāni|orgāniem]]. Tomēr gan ziedoto asiņu, gan orgānu donoru pārbaude praktiski nepieļauj iespēju inficēties šādā ceļā. Veselības aprūpē strādājošie var inficēties, nonākot tiešā saskarē ar inficētām asinīm. Tas var notikt, savainojoties ar adatu vai kādu citu asu priekšmetu, ko izmanto HIV slimnieka ārstēšanā. Daži pacienti inficējušies, ar HIV inficētam zobārstam labojot zobus. Inficēta [[grūtniecība|grūtniece]] var nodot HIV vīrusu auglim pat tad, ja viņai nav simptomu. Inficēta māte var inficēt mazuli, to barojot ar krūti. Pētījumi liecina, ka HIV netiek pārnēsāts pa [[gaiss|gaisu]], ēdienu un [[ūdens|ūdeni]] vai ar [[insekti|insektu]] palīdzību. Nav zināms neviens gadījums, kad inficēšanās notikusi, izmantojot vienu virtuvi vai virtuves piederumus, vannasistabu, ģērbtuvi, dušu, dzīvojamo telpu vai klasi. ==Diagnoze un medicīniskā aprūpe ar HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem== Testi, kas ļauj noteikt [[HIV-1]] atrašanos asinīs, kļuva plaši pieejami 1985.gadā. Testi, kas ļauj noteikt [[HIV-2]] atrašanos asinīs, kļuva plaši pieejami 1992.gadā. [[HIV]] testi nosaka HIV vīrusa [[antivielas|antivielu]] atrašanos [[asinis|asinīs]]. [[Antivielas]] ir [[proteīni]], ko ražo noteikti [[baltie asinsķermenīši]] un kas reaģē ar noteiktiem [[vīrusi|vīrusiem]], [[baktērijas|baktērijām]] vai nepazīstamām vielām, kas nokļūst ķermenī. Antivielu pret [[HIV]] atrašanās asinīs liecina par inficēšanos ar šo vīrusu. Cilvēkiem ar HIV diagnosticē AIDS, ja testi rāda, ka viņiem ir mazāk kā 200 CD4 [[šūna|šūnu]] uz [[mikrolitrs|mikrolitru]] asiņu, vai ja viņi saslimst ar vienu vai vairākām [[oportūniskās slimības|oportūniskajām slimībām]]. Visiem ar [[HIV]] inficētajiem vajadzētu regulāri pārbaudīt CD4 šūnu skaitu asinīs un parūpēties, lai par viņu veselību nepārtraukti gādā ārsts. Izveidoti ārstniecības līdzekļi, bet nav atrastas zāles pret [[HIV]] vai AIDS infekcijām. Pētnieki ir pētījuši vairākas zāles, kas apstādina HIV augšanu laboratorijas apstākļos. Vienas no šīm pretvīrusu zālēm ir zidovadīns, agrāk saukts par azidotimidīnu un parasti zināms kā [[AZT]]. Pētījumi liecina, ka AZT var novilcināt saslimšanu ar oportūniskajām slimībām. [[AZT]] darbojas, kavējot HIV vairošanos CD4 šūnā. Diemžēl zālēm ir toksiski [[blakusefekti]], ieskaitot nopietnu [[anēmija|anēmiju]] (mazasinību), kad nepieciešama [[asiņu pārliešana]]. Arī divām citām pretvīrusu zālēm, didanozīnam ([[ddI]]) un zalcitabīnam (iepriekš sauktam par dideoksicitidīnu un parasti pazīstamam kā [[ddC]]), ir bīstami [[blakusefekti]]. Zinātnieki turpina meklēt efektīvākas un drošākas pretvīrusu zāles. Ārsti ārstē AIDS arī, cīnoties pret oportūniskajām infekcijām. No ''pneumocystis carinii'' pneimonijas var izsargāties, lietojot īpašas antibiotikas vai ik mēnesi ieelpojot zāles pentamidīnu. Lai cīnītos pret Kaposi sarkomu, ārsti izmanto bioloģiskas substances, ko sauc par interferoniem. Pētnieki meklē zāles, kas palīdzētu atjaunot normālu [[imūnsistēma|imūnsistēmas]] darbību. Tiek uzskatīts, ka zālēm pret AIDS jāaptur [[vīruss|vīrusa]] augšana, jaizsargā no [[oportūniskās slimības|oportūniskajām slimībām]] un jāatjauno [[imūnsistēma]]. ==Izsargāšanās no HIV== Lai izvairītos no inficēšanās ar HIV vīrusu, jāizvairās no [[dzimumsakari|seksuālām attiecībām]] ar personām, kas ir vai varētu būt inficētas. Efektīvākais izsargāšanās veids ir atturēšanās no seksuālām attiecībām vai intīmas attiecības ar tikai vienu, neinficētu personu. Medicīniskās un veselības aizsardzības autoritātes iesaka lietot [[prezervatīvs|prezervatīvu]], stājoties dzimumsakaros ar personām, kas inficējušās ar [[HIV]], vai personām, kuru infekcijas statuss ir nezināms. Narkotiku lietotājiem vajadzētu izvairīties no tādu zemādas adatu lietošanu, ko jau lietojusi cita persona. Ārsti iesaka ar HIV inficētām sievietēm nebarot savus bērnus ar krūti. Daudzās valstīs visas ziedotās asinis pārbauda ar [[HIV]] noteikšanas testiem. Šie testi ir ievērojami paaugstinājuši asins pārliešanu drošību. 1992.gadā asinis sāka pārbaudīt arī pret HIV-2. Veselības aizsardzības organizācijas ir izveidojušas norādījumus, kas palīdzētu izsargāties no HIV ārstniecības jomā. Tagad ārsti, zobārsti un citi veselības aprūpes darbinieki daudzu pārbaužu un procedūru laikā lieto cimdus, maskas un citus aizsargājošus apģērba gabalus. Pētnieki strādā, lai izveidotu drošas, efektīvas un ekonomiskas [[vakcīnas]] pret HIV infekciju. Tomēr pat tad, ja [[HIV]] pārnēsāšana tiktu pārtraukta, vēl daudzus gadus turpinātos AIDS gadījumi. Tas notiktu tāpēc, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē jau ir inficējušies ar vīrusu, un tiem vēl attīstīsies slimība. Rezultātā zinātnieki mēģina izveidot vakcīnas, lai stiprinātu imūnsistēmu cilvēkiem, kas ir inficējušies ar HIV. ==AIDS pasaulē== Gandrīz katra nācija [[Pasaules Veselības organizācija|Pasaules Veselības organizācijai]] ziņojusi par AIDS gadījumiem. Visvairāk [[HIV]] inficēto dzīvo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra|Sahāras]]. Līdz 1994. gadam tur bija jau vairāk kā 2 miljoni AIDS gadījumu un apmēram 9 miljoni cilvēku bija inficējušies ar [[HIV]]. [[Āfrika|Āfrikā]], [[Indija|Indijā]] un [[Āzija|Dienvidaustrumāzijā]] [[HIV]] pārnēsašana parasti notiek starp heteroseksuāliem vīriešiem un sievietēm. HIV infekcija ir kļuvusi par epidēmiju vairākām straujas attīstības nācijām. Daudzās no šīm valstīm veselības aizsardzības iestādēm trīkst līdzekļu, lai pienācīgi ārstētu pacientus un cīnītos pret epidēmiju ar izglītības palīdzību. ==AIDS vēsture. HIV rašanās un izplatība== Zinātnieki nav droši par to, kā, kad un kur HIV vīruss attīstījās un pirmoreiz inficēja cilvēkus. Pētnieki parādījuši, ka [[HIV-1]] un [[HIV-2]] ir radniecīgāki [[imūndeficīta vīrusi|imūndeficīta vīrusiem]], kas inficē [[pērtiķi|pērtiķus]], nekā viens otram. Tāpēc pastāv pieņēmums, ka [[HIV]] attīstījās no vīrusiem, kas parasti inficē pērtiķus [[Āfrika|Āfrikā]], un kaut kā tika pārnests uz [[cilvēks|cilvēkiem]]. Arguments pret šo teoriju ir tāds, ka HIV ir atrasts tikai cilvēkos. Tas nekad nav atrasts savvaļas pērtiķiem vai citu sugu dzīvniekiem. Zinātnieki uzskata, ka HIV infekcija kļuva izplatīta pēc tam, kad [[Āfrika|Āfrikā]] 1960-ajos un 1970-ajos notika nozīmīgas sociālās izmaiņas. Daudzi cilvēki pārcēlās no laukiem uz pilsētu, kas beidzās ar [[pārapdzīvotība|pārapdzīvotību]], [[bezdarbs|bezdarbu]] un [[prostitūcija|prostitūciju]]. Šādi apstākļi pavairoja [[seksuāli transmisīvās slimības|seksuāli transmisīvo slimību]], ieskaitot AIDS, gadījumus. Pirmoreiz AIDS kā ‘jaunu’ slimību diagnosticēja 1980. un 1981. gadā [[Losandželosa|Losandželosas]] un [[Ņujorka|Ņujorkas]] ārsti. Ārsti konstatēja stāvokli kā kaut ko jaunu, jo visi pacienti pirms tam bija veselīgi, jauni, [[homoseksuālisms|homoseksuāli]] vīrieši, kas cieta no retām [[vēzis|vēža]] un [[pneimonija|pneimonijas]] formām. Nosaukums "AIDS" tika izgudrots 1982.gadā. Zinātnieki drīz vien noteica, ka AIDS attīstās, [[imūnsistēma|imūnsistēmai]] novājinoties, un ka [[vīruss]], kas izraisa novājināšanos, tiek pārnēsāts caur [[dzimumsakari|dzimumsakariem]], kopīgām [[narkotikas|narkotiku]] šļircēm un inficētu [[asinis|asiņu]] pārliešanu. Pēc tam, kad 1983. un 1984. gadā [[HIV]] noteica kā AIDS cēloni, pētnieki izveidoja testus, kas ļāva noteikt inficēšanos ar [[HIV]]. [[Pasaules Veselības organizācija]] ziņo, ka 2004. gada beigās 37,2 miljoni pieaugušo un 2,2 miljoni bērnu ir inficēti ar [[HIV]]. 2004. gadā 4,9 miljoni inficējās ar [[HIV]] un 3,1 miljons nomira no AIDS. Kopš 1981. gada no AIDS ir miruši 23,1 miljoni cilvēku no 79,9 miljoniem inficēto. [[Category:Medicīna]] [[als:AIDS]] [[ar:متلازمة نقص المناعة المكتسب]] [[bg:СПИН]] [[bm:Sida]] [[ca:SIDA]] [[cs:AIDS]] [[da:Aids]] [[de:Aids]] [[en:AIDS]] [[eo:Aidoso]] [[es:SIDA]] [[fa:ایدز]] [[fi:AIDS]] [[fr:Syndrome d'immunodéficience acquise]] [[he:איידס]] [[hi:एड्स]] [[hu:AIDS]] [[ja:後天性免疫不全症候群]] [[ko:에이즈]] [[ku:AIDS]] [[lt:AIDS]] [[ms:AIDS]] [[nl:Aids]] [[nn:HIV/AIDS]] [[no:AIDS]] [[pl:Zespół nabytego niedoboru odporności]] [[pt:Síndrome da imuno-deficiência adquirida]] [[qu:SIDA]] [[ru:СПИД]] [[sk:AIDS]] [[sv:AIDS]] [[ta:எய்ட்ஸ்]] [[tr:AIDS]] [[uk:СНІД]] [[vi:AIDS]] [[zh:艾滋病]] 2148 11760 2005-03-05T23:30:07Z Juzeris 23 pāradresēju uz [[Padomju Savienība]] #REDIRECT [[Padomju Savienība]] 2149 23399 2005-11-28T08:27:50Z YurikBot 213 robot Adding: ja, ru [[Ukraina|Ukrainas]] valdības vadītāji XX.gs. <th> Premjerministrs <th> Laiks <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Ukrainas Centrālā Rada (1917-1918)|Centrālās Radas]] ģenerālsekretariāta priekšsēdētāji'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Volodimirs Viņičenko]] ''(Винниченко Володимир Кирилович)'' <td>1917.gada jūnijs - 1918.gada janvāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vsevolods Golubovičs]] ''(Голубович Всеволод Олександрович)'' <td>1918.gada janvāris - 1918.gada aprīlis <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[hetmanis|hetmaņa]] [[hetmanis Skoropadskis|Skoropadska]] Ministru Padomes priekšsēdētāji'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Mikola Vasiļenko]] ''(Василенко Микола Прокопович)'' <td>1918.gada aprīlis - 1918.gada maijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Fjodirs Lizogubs]] ''(Лизогуб Федір Андрійович)'' <td>1918.gada maijs - 1918.gada novembris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Sergijs Gerbeļs]] ''(Гербель Сергій Миколайович)'' <td>1918.gada novembris - 1918.gada decembris <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] valdības vadītāji'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Volodimirs Čehivskis]] ''(Чехівський Володимир Мусійович)'' <td>1918.gada decembris - 1919.gada februāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Sergijs Ostapenko]] ''(Остапенко Сергій Степанович)'' <td>1919.gada februāris - 1919.gada aprīlis <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Boriss Martoss]] ''(Мартос Борис Миколайович)'' <td>1919.gada aprīlis - 1919.gada augusts <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Izāks Mazepa]] ''(Мазепа Ісаак Прохорович)'' <td>1919.gada augusts - 1920.gada maijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vjačeslavs Prokopovičs]] ''(Прокопович В’ячеслав Костянтинович)'' <td>1920.gada maijs - 1920.gada oktobris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Andrijs Livickis]] ''(Лівицький Андрій Миколайович)'' <td>1920.gada oktobris - 1920.gada novembris <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Ukrainas PSR|Padomju Ukrainas]] valdību vadītāji'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Jevgēņija Boša]] ''(Бош Євгенія Богданівна (Готлібівна))'' <td>1917.gada decembris - 1918.gada marts <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Nikolajs Skripņiks]] ''(Скрипник Микола Олексійович)'' <td>1918.gada marts - 1918.gada aprīlis <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Georgijs Pjatakovs]] ''(Пятаков Георгій Леонідович)'' <td>1918.gada novembris - 1919.gada janvāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Hristiāns Rakovskis]] ''(Раковський Християн Георгійович)'' <td>1918.gada janvāris - 1923.gada jūnijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vlass Čubars]] ''(Чубар Влас Яковичйович)'' <td>1923.gada jūlijs - 1934.gada aprīlis <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Panass Ļubčenko]] ''(Любченко Панас Петрович)'' <td>1934.gada aprīlis - 1937.gada augusts <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Mihails Bondarenko]] ''(Бондаренко Михайло Ілліч)'' <td>1937.gada augusts - 1937.gada oktobris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Mihails Marčaks]] ''(Марчак Микола Макарович)'' <td>1937.gada oktobris - 1938.gada februāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Demjans Koročenko]] ''(Коротченко Дем’ян Сергійович)'' <td>1938.gada februāris - 1939.gada jūlijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Leonīds Korņijecs]] ''(Корнієць Леонід Романович)'' <td>1939.gada septembris - 1944.gada februāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ņikita Hruščevs]] ''(Хрущов Микита Сергійович)'' <td>1944.gada februāris - 1947.gada decembris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Demjans Koročenko]] ''(Коротченко Дем’ян Сергійович)'' <td>1947.gada decembris - 1954.gada janvāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ņikifors Kaļčenko]] ''(Кальченко Никифор Тимофійович)'' <td>1954.gada janvāris - 1961.gada februāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vladimirs Ščerbickis]] ''(Щербицький Володимир Васильович)'' <td>1961.gada februāris - 1963.gada jūlijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ivans Kazaņecs]] ''(Казанець Іван Павлович)'' <td>1963.gada jūlijs - 1965.gada oktobris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vladimirs Ščerbickis]] ''(Щербицький Володимир Васильович)'' <td>1965.gada oktobris - 1972.gada maijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Aleksandrs Ļaško]] ''(Ляшко Олександр Павлович)'' <td>1972.gada maijs - 1987.gada jūlijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vitālijs Masols]] ''(Масол Віталій Андрійович)'' <td>1987.gada jūlijs - 1990.gada oktobris <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''Neatkarīgās [[Ukraina|Ukrainas]] premjerministri'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vitolds Fokins]] ''(Фокін Вітольд Павлович)'' <td>1990.gada oktobris - 1993.gada oktobris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Valentīns Simoņenko]] ''(Симоненко Валентин Костянтинович)'' <td>1992.gada 2.oktobris - 1992.gada 12.oktobris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Leonīds Kučma]] ''(Кучма Леонід Данилович)'' <td>1992.gada oktobris - 1993.gada septembris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Juhims Zvjagiļskis]] ''(Звягільський Юхим Леонідович)'' <td>1993.gada septembris - 1994.gada jūnijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vitālijs Masols]] ''(Масол Віталій Андрійович)'' <td>1994.gada jūnijs - 1995.gada marts <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Evgens Marčuks]] ''(Марчук Євген Кирилович)'' <td>1995.gada marts - 1996.gada maijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Pavlo Lazarenko]] ''(Лазаренко Павло Іванович)'' <td>1996.gada jūnijs - 1997.gada jūnijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vasiļs Durdiņecs]] ''(Дурдинець Василь Васильович)'' <td>1997.gada 2.jūlijs - 1997.gada 30.jūlijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Valērijs Pustovoitenko]] ''(Пустовойтенко Валерій Павлович)'' <td>1997.gada jūlijs - 1999.gada decembris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Viktors Juščenko]] ''(Ющенко Віктор Андрійович)'' <td>1999.gada decembris - 2001.gada maijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Anatolijs Kinahs]] ''(Кінах Анатолій Кирилович)'' <td>2001.gada maijs - 2002.gada novembris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Viktors Janukovičs]] ''(Янукович Віктор Федорович)'' <td>2002.gada 21.novembris - 2004.gada 7.decembris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Mikola Azarovs]] ''(Азаров Микола Янович)'' - v.i. <td>2004.gada 7.decembris - 2004.gada 28.decembris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Viktors Janukovičs]] ''(Янукович Віктор Федорович)'' <td>2004.gada 28.decembris - 2005.gada 5.janvāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Mikola Azarovs]] ''(Азаров Микола Янович)'' - v.i. <td>2005.gada 5.janvāris - 2005.gada 24.janvāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Jūlija Timošenko]] ''(Тимошенко Юлія Володимирівна)'' <td>2005.gada 24.janvāris - </table> [[Category:Ukraina]] [[Category:Ukrainas premjerministri]] [[de:Liste der Ministerpräsidenten der Ukraine]] [[en:Prime Minister of Ukraine]] [[fr:Premiers ministres de l'Ukraine]] [[id:Perdana Menteri Ukraina]] [[ja:ウクライナの首相]] [[nl:Lijst van premiers van Oekraïne]] [[pl:Premierzy Ukrainy]] [[ru:Премьер-министр Украины]] [[uk:Прем'єр-міністри України]] [[zh:乌克兰总理]] 2150 11762 2004-12-01T21:06:13Z Feens 37 Anatolijs Kinahs - Ukrainas politiķis Anatolijs Kinahs - Ukrainas politiķis 2151 22987 2005-11-25T07:14:34Z YurikBot 213 robot Adding: ja {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Кінах Анатолій Кирилович'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Anatolij kinach.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1999.gada decembris-<br>2001.gada maijs |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Viktors Juščenko]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1999.gada decembris-2001.gada maijs |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Viktors Janukovičs]] |} [[Category:Ukrainas premjerministri|Kinahs, Anatolijs]] [[de:Anatolij Kinach]] [[en:Anatoliy Kinakh]] [[ja:アナトリー・キナフ]] [[nl:Anatolij Kinach]] [[pl:Anatolij Kinach]] [[ru:Кинах, Анатолий Кириллович]] [[uk:Кінах Анатолій Кирилович]] 2152 11764 2004-12-01T21:17:24Z Feens 37 Viktors Juščenko - Ukrainas poltiķis Viktors Juščenko - Ukrainas poltiķis 2153 51636 2006-06-22T22:32:08Z Feens 37 tas pats ar ukraiņu {| class="toccolours" style="float:right; margin: 0 0 1em 1em; width:300px; text-align:center; clear:right;" |- ! colspan="2" style="font-size: larger; text-align:center;" | '''Ющенко Віктор Андрійович''' |- | colspan="2" style="text-align:center;" | [[Image:Viktors Juscenko.jpg|none|200px|Viktors Juščenko]] |- ! '''Dzimis''' | [[1954]]. gada [[24. februāris]] |- ! '''Amats''' | [[Ukrainas prezidenti|Ukrainas prezidents]]<br>kopš 2005.gada janvāra |- ! '''Partija''' | [[Mūsu Ukraina]] |} '''Viktors Andrijovičs Juščenko''' ([[ukraiņu valoda|ukraiņu valodā]]: '''&#1042;&#1110;&#1082;&#1090;&#1086;&#1088; &#1040;&#1085;&#1076;&#1088;&#1110;&#1081;&#1086;&#1074;&#1080;&#1095; &#1070;&#1097;&#1077;&#1085;&#1082;&#1086;'''), dzimis [[1954]]. gada [[24. februāris|24. februārī]], ir [[Ukraina|Ukrainas]] prezidents. Kā politiskās koalīcijas [[Mūsu Ukraina]] (''Nasha Ukrayina'') līderis, Juščenko bija galvenais [[Parlamentārā opozīcija|opozīcijas]] kandidāts 2004. gada oktobra/novembra Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Pēc sākotnējiem vēlēšanu rezultātiem par uzvarētāju tika pasludināts viņa galvenais konkurents [[Viktors Janukovičs]], taču Augstākā tiesa atcēla šos rezultātus un atkārtotajās decembra vēlēšanās saņemot 52% balsu uzvarēja Juščenko. Pirms tam viņš ir bijis Ukrainas Centrālās bankas prezidents (1993 - 1999) un Ukrainas premjerministrs (1999 - 2001). {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms=[[Leonīds Kučma]] | virsraksts=[[Ukrainas prezidenti|Ukrainas prezidents]] | pēc=neviens | periods=[[2005]]-šobrīd }} {{Amatu secība | pirms=[[Valērijs Pustovoitenko]] | virsraksts=[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]] | pēc=[[Anatolijs Kinahs]] | periods=[[1999]]-[[2001]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Ukrainas prezidenti|Juščenko, Viktors]] [[Category:Ukrainas premjerministri|Juščenko, Viktors]] [[Category:Ukraina]] [[ang:Victor Iusccenco]] [[ar:فيكتور يوشتشينكو]] [[be:Віктар Юшчанка]] [[bg:Виктор Юшченко]] [[cs:Viktor Juščenko]] [[da:Viktor Jusjtjenko]] [[de:Wiktor Juschtschenko]] [[el:Βίκτορ Γιούστσενκο]] [[en:Viktor Yushchenko]] [[eo:Viktor Juŝĉenko]] [[es:Víktor Yushchenko]] [[et:Viktor Juštšenko]] [[fa:ویکتور یوشچنکو]] [[fi:Viktor Juštšenko]] [[fr:Viktor Iouchtchenko]] [[gl:Viktor Yushchenko]] [[he:ויקטור יושצ'נקו]] [[id:Viktor Yushchenko]] [[it:Viktor Yushenko]] [[ja:ヴィクトル・ユーシェンコ]] [[ka:იუშენკო, ვიქტორ]] [[ko:빅토르 유셴코]] [[la:Victor Iuscenco]] [[mo:Виктор Юшченко]] [[nl:Viktor Joesjtsjenko]] [[no:Viktor Jusjtsjenko]] [[pl:Wiktor Juszczenko]] [[pt:Viktor Yushchenko]] [[ro:Viktor Iuşcenko]] [[ru:Ющенко, Виктор Андреевич]] [[scn:Viktor Yushenko]] [[simple:Viktor Yushchenko]] [[sk:Viktor Juščenko]] [[sv:Viktor Jusjtjenko]] [[tr:Viktor Yuşçenko]] [[uk:Ющенко Віктор Андрійович]] [[war:Viktor Yushchenko]] [[zh:維克托·尤先科]] 2154 11766 2004-12-01T21:22:05Z Feens 37 Valērijs Pustovoitenko - Ukrainas politiķis Valērijs Pustovoitenko - Ukrainas politiķis 2155 44979 2006-05-14T02:57:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Valeri Postovoitenko]] {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Пустовойтенко Валерій Павлович'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Valerijs Pustovoitenko.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1997.gada jūlijs-<br>1999.gada decembris |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vasiļs Durdiņecs]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1997.gada jūlijs-1999.gada decembris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Viktors Juščenko]] |} [[Category:Ukrainas premjerministri|Pustovoitenko, Valērijs]] [[ca:Valeri Postovoitenko]] [[de:Walerij Pustowoitenko]] [[en:Valeriy Pustovoitenko]] [[ja:ワレーリー・プストヴォイチェンコ]] [[pl:Walerij Pustowojtenko]] [[uk:Пустовойтенко Валерій Павлович]] 2156 11768 2004-12-01T21:26:22Z Feens 37 Vasiļs Durdiņecs - Ukrainas politiķis Vasiļs Durdiņecs - Ukrainas politiķis 2157 44814 2006-05-13T21:54:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Vasyl Durdynets]] {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Дурдинець Василь Васильович'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Vasils Durdinecs.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1997.gada 2.jūlijs-<br>1997.gada 30.jūlijs |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Pavlo Lazarenko]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1997.gada 2.jūlijs-1997.gada 30.jūlijs |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Valērijs Pustovoitenko]] |} [[Category:Ukrainas premjerministri|Durdiņecs, Vasiļs]] [[ca:Vasyl Durdynets]] [[de:Wassyl Durdynez]] [[en:Vasyl Durdynets]] [[pl:Wasyl Durdyneć]] [[uk:Дурдинець Василь Васильович]] 2158 11770 2004-12-01T21:30:39Z Feens 37 Pavlo Lazarenko - Ukrainas politiķis Pavlo Lazarenko - Ukrainas politiķis 2159 35159 2006-03-19T15:28:57Z YurikBot 213 robot Adding: en, ja {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Лазаренко Павло Іванович'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Pavlo Lazarenko.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1996.gada jūnijs-<br>1997.gada jūnijs |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Evgens Marčuks]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1996.gada jūnijs-1997.gada jūnijs |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vasiļs Durdiņecs]] |} [[Category:Ukrainas premjerministri|Lazarenko, Pavlo]] [[de:Pawlo Lasarenko]] [[en:Pavlo Lazarenko]] [[ja:パーヴェル・ラザレンコ]] [[uk:Лазаренко Павло Іванович]] 2160 11772 2004-12-01T21:35:25Z Feens 37 Jevgeņijs Marčuks - Ukrainas politiķis Jevgeņijs Marčuks - Ukrainas politiķis 2161 51146 2006-06-18T22:20:00Z YurikBot 213 robot Adding: ca, de, en, ja, ko, uk {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Марчук Євген Кирилович'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Jevgenijs Marcuks.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1995.gada marts-<br>1996.gada maijs |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vitālijs Masols]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1995.gada marts-1996.gada maijs |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Pavlo Lazarenko]] |} [[Category:Ukrainas premjerministri|Marčuks, Evgens]] [[ca:Ievhén Martxuk]] [[de:Jewhen Martschuk]] [[en:Yevhen Marchuk]] [[ja:エフゲニー・マルチュク]] [[ko:예우헨 마르추크]] [[uk:Марчук Євген Кирилович]] 2162 11774 2004-12-01T21:53:27Z Feens 37 Vitālijs Masols - Ukrainas politiķis Vitālijs Masols - Ukrainas politiķis 2163 44916 2006-05-14T00:31:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Vitali Masol]] {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Масол Віталій Андрійович'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Vitalijs Masols.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1994.gada jūnijs-<br>1995.gada marts |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāji|UPSR MP priekšsēdētājs]]<br>1987.gada jūlijs-<br>1990.gada oktobris |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Juhims Zvjagiļskis]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1994.gada jūnijs-1995.gada marts |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Evgens Marčuks]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Aleksandrs Ļaško]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāji|UPSR MP priekšsēdētājs]]<br>1987.gada jūlijs-1990.gada oktobris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vitolds Fokins]] |} [[Category:Ukrainas premjerministri|Masols, Vitālijs]] [[ca:Vitali Masol]] [[de:Witalij Massol]] [[en:Vitaliy Masol]] [[uk:Масол Віталій Андрійович]] 2164 11776 2004-12-01T21:58:38Z Feens 37 Juhims Zvjagiļskis - Ukrainas politiķis Juhims Zvjagiļskis - Ukrainas politiķis 2165 44829 2006-05-13T22:19:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Iukhim Zvyahilsky]] {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Звягільський Юхим Леонідович'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Juhims Zvjagilskis.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1993.gada septembris-<br>1994.gada jūnijs |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Leonīds Kučma]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1993.gada septembris-1994.gada jūnijs |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vitālijs Masols]] |} [[Category:Ukrainas premjerministri|Zvjagiļskis, Juhims]] [[ca:Iukhim Zvyahilsky]] [[de:Juchym Swjahilskyj]] [[en:Yukhym Zvyahilsky]] [[uk:Звягільський Юхим Леонідович]] 2167 11779 2004-12-01T22:08:16Z Feens 37 Leonīds Kučma - Ukrainas politiķis Leonīds Kučma - Ukrainas politiķis 2168 34975 2006-03-19T14:07:02Z YurikBot 213 robot Adding: et {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Кучма Леонід Данилович'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Leonids Kucma.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas prezidenti|Ukrainas prezidents]]<br>1994.gada 19.jūlijs-<br>2005.gada janvāris |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1992.gada oktobris-<br>1993.gada septembris |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Leonīds Kravčuks]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas prezidenti|Ukrainas prezidents]]<br>1994.gada jūlijs-2005.gada janvāris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Viktors Juščenko]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Valentīns Simoņenko]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1992.gada oktobris-1993.gada septembris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Juhims Zvjagiļskis]] |} [[Category:Ukrainas prezidenti|Kučma, Leonīds]] [[Category:Ukrainas premjerministri|Kučma, Leonīds]] [[de:Leonid Kutschma]] [[en:Leonid Kuchma]] [[es:Leonid Kuchma]] [[et:Leonid Kutšma]] [[fi:Leonid Kutšma]] [[fr:Leonid Koutchma]] [[ja:レオニード・クチマ]] [[ko:레오니드 쿠치마]] [[nl:Leonid Koetsjma]] [[no:Leonid Kutsjma]] [[pl:Leonid Kuczma]] [[ru:Кучма, Леонид Данилович]] [[sv:Leonid Kutjma]] [[uk:Кучма Леонід Данилович]] 2169 11781 2004-12-01T22:20:58Z Feens 37 Valentīns Simoņenko - Ukrainas politiķis Valentīns Simoņenko - Ukrainas politiķis 2170 45006 2006-05-14T04:21:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Valentín Simonenko]] {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Симоненко Валентин Костянтинович'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Valentins Simonenko.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1992.gada 2.oktobris-<br>1992.gada 12.oktobris |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vitolds Fokins]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1992.gada 2.oktobris-1992.gada 12.oktobris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Leonīds Kučma]] |} [[Category:Ukrainas premjerministri|Simoņenko, Valentīns]] [[ca:Valentín Simonenko]] [[de:Walentin Symonenko]] [[en:Valentyn Symonenko]] [[uk:Симоненко Валентин Костянтинович]] 2171 11783 2004-12-01T22:24:20Z Feens 37 Vitolds Fokins - Ukrainas politiķis Vitolds Fokins - Ukrainas politiķis 2172 45156 2006-05-14T16:13:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Vitold Fokin]] {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Фокін Вітольд Павлович'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Vitolds Fokins.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1990.gada oktobris-<br>1993.gada oktobris |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vitālijs Masols]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>1990.gada oktobris-1993.gada oktobris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Valentīns Simoņenko]] |} [[Category:Ukrainas premjerministri|Fokins, Vitolds]] [[ca:Vitold Fokin]] [[de:Witold Fokin]] [[en:Vitold Fokin]] [[uk:Фокін Вітольд Павлович]] 2173 41050 2006-04-18T09:53:31Z 82.135.29.98 [[Latvija|Latvijas]] Ministru prezidents ir oficiāls nosaukums Latvijas [[premjerministrs|premjerministra]] amatam. == Latvijas Ministru prezidenti == === 1918-1940 === * [[Kārlis Ulmanis]] (1918.gada 18.novembris – 1919.gada 13.jūlijs) * [[Kārlis Ulmanis]] (1919.gada 14.jūlijs – 1919.gada 8.decembris) * [[Kārlis Ulmanis]] (1919.gada 9.decembris – 1920.gada 11.jūnijs) * [[Kārlis Ulmanis]] (1920.gada 12.jūnijs – 1921.gada 18.jūnijs) * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1921.gada 19.jūnijs – 1923.gada 26.janvāris) * [[Jānis Pauļuks]] (1923.gada 27.janvāris – 1923.gada 27.jūnijs) * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1923.gada 28.jūnijs – 1924.gada 26.janvāris) * [[Voldemārs Zāmuels]] (1924.gada 27.janvāris – 1924.gada 18.decembris) * [[Hugo Celmiņš]] (1924.gada 19.decembris – 1925.gada 23.decembris) * [[Kārlis Ulmanis]] (1925.gada 24.decembris – 1926.gada 6.maijs) * [[Arturs Alberings]] (1926.gada 7.maijs – 1926.gada 18.decembris) * [[Marģers Skujenieks]] (1926.gada 19.decembris – 1928.gada 23.janvāris) * [[Pēteris Juraševskis]] (1928.gada 24.janvāris – 1928.gada 30.novembris) * [[Hugo Celmiņš]] (1928.gada 1.decembris – 1931.gada 26.marts) * [[Kārlis Ulmanis]] (1931.gada 27.marts – 1931.gada 5.decembris) * [[Marģers Skujenieks]] (1931.gada 6.decembris – 1933.gada 23.marts) * [[Ādolfs Bļodnieks]] (1933.gada 24.marts – 1934.gada 16.marts) * [[Kārlis Ulmanis]] (1934.gada 17.marts – 1934.gada 15.maijs) * [[Kārlis Ulmanis]] (1934.gada 15.maijs – 1940.gada 17.jūnijs) === 1940-1990 === No 1940.gada līdz 1990.gadam [[Latvijas PSR]] valdības vadītājus skat. [[Latvijas PSR MP priekšsēdētāji]], kā arī [[LKP CK Pirmie sekretāri]]. === No 1990 === * [[Ivars Godmanis]] (1990.gada 7.maijs – 1993.gada 3.augusts) * [[Valdis Birkavs]] (1993.gada 3.augusts – 1994.gada 15.septembris) * [[Māris Gailis]] (1994.gada 15.septembris – 1995.gada 21.decembris) * [[Andris Šķēle]] (1995.gada 21.decembris – 1997.gada 13.februāris) * [[Andris Šķēle]] (1997.gada 13.februāris – 1997.gada 6.augusts) * [[Guntars Krasts]] (1997.gada 7.augusts – 1998.gada 26.novembris) * [[Vilis Krištopans]] (1998.gada 26.novembris – 1999.gada 16.jūlijs) * [[Andris Šķēle]] (1999.gada 16.jūlijs – 2000.gada 5.maijs) * [[Andris Bērziņš]] (2000.gada 5.maijs - 2002. gada 7.novembris) * [[Einars Repše]] (2002.gada 7.novembris - 2004.gada 9.marts) * [[Indulis Emsis]] (2004.gada 9.marts - 2004.gada 2.decembris) * [[Aigars Kalvītis]] (2004.gada 2.decembris - šodiena) [[Category:Latvijas vēsture]] [[de:Liste der Ministerpräsidenten Lettlands]] [[en:Prime Minister of Latvia]] [[fr:Premiers ministres de Lettonie]] [[it:Elenco dei Primi Ministri della Lettonia]] [[ru:Премьер-министры Латвии]] [[uk:Прем'єр-міністри Латвії]] [[zh:拉脫維亞總理]] 2174 50905 2006-06-18T06:21:29Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Kārlis Ulmanis]], [[sv:Kārlis Ulmanis]] '''Kārlis Ulmanis''' (dzimis [[1877]]. gada [[4. septembris|4. septembrī]], miris [[1942]]. gada [[20. septembris|20. septembrī]]) bija viens no pazīstamākajiem [[Latvija]]s [[politika|politiķiem]] laikā starp pasaules kariem. 1934. gada 15. maijā Ulmanis, būdams tābrīža [[Ministru prezidents]], izdarīja [[15.maija apvērsums|valsts apvērsumu]], kura rezultātā Latvija beidza pastāvēt kā [[parlamentāra republika]]. Pēc apvērsuma vara koncentrējās Ulmaņa rokās, un viņš realizēja valsts pārvaldes režīmu, kas pazīstams kā [[Ulmaņa režīms]] un ilga no 1934. gada 15. maija līdz 1940. gada 16. jūnijam, kad Latviju okupēja [[Padomju Savienība]]. Vēsturnieki ([[Aivars Stranga]], [[Edgars Dunsdorfs]], [[Indulis Ronis]], [[Ādolfs Šilde]]) uzskata, ka Ulmaņa režīms uzskatāms par [[autoritārisms|autoritāru]]. [[Image:Karlis Ulmanis.jpg|150px|thumb|right|Kārlis Ulmanis]] {{stub}} ==Citāti== * ''Maldās tas, kas domā, ka varētu par daudz pieminēt vārdu Latvija, patriotisms, tēvzemes mīlestība. Nekad tas par daudz nevar būt un nebūs.'' (1935. gada 9. decembrī.) * ''Esmu dzirdējis sakām, ka latviešu dabā esot tikai dziņa pēc laimes, bet neesot dziņa pēc varas. Es neticu šai pasaciņai, kaut nemaz neesmu laimes pretinieks, bet šo pasaciņu stāsta daudziem un daudzi. Vara ir katras īstas un patiesas, paliekošas laimes pamatā. Latvju tauta varu prasīs, iegūs, paturēs un dzīvos!'' (1933. gada 2. novembrī) * ''Jo stiprāk mēs būsim saistīti ar savu un savas tautas pagātni, jo stiprāki būsim.'' (1935. gada 5. augustā.) * ''Militārā gatavība ir vienīgā ķīla polītiskajai patstāvībai.'' (1919. gada 8. decembrī.) * ''Tautiskais un latviskais visās vietās uzvarēs.'' (1937. gada 1. augustā.) * ''Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās!'' (1940. gada 17. jūnijā.) {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Alberts Kviesis]] | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]<br>(leģitimitāte apšaubāma) | periods = [[1936]]&ndash;[[1940]] | pēc = [[Augusts Kirhenšteins]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Ādolfs Bļodnieks]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = [[1934]]&ndash;[[1940]] | pēc = [[Augusts Kirhenšteins]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Hugo Celmiņš]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = [[1931]]&ndash;[[1931]] | pēc = [[Marģers Skujenieks]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Hugo Celmiņš]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = [[1925]]&ndash;[[1926]] | pēc = [[Alberts Alberings]] }} {{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = [[1918]]&ndash;[[1921]] | pēc = [[Zigfrīds Anna Meierovics]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Latvijas Ministru prezidenti|Ulmanis, Kārlis]] [[Category:Latvijas prezidenti|Ulmanis, Kārlis]] [[Category:Latvijas politiķi|Ulmanis, Kārlis]] [[en:Kārlis Ulmanis]] [[fi:Kārlis Ulmanis]] [[fr:Kārlis Ulmanis]] [[lt:Karlis Ulmanis]] [[nl:Kārlis Ulmanis]] [[pl:Kārlis Ulmanis]] [[ru:Улманис, Карлис Индрикович]] [[sv:Kārlis Ulmanis]] 2175 42424 2006-04-29T20:04:53Z Feens 37 {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Aigars Kalvītis'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Aigars Kalvitis.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] |- | '''Partija:''' || [[Tautas partija]] |} '''Aigars Kalvītis''' (dzimis [[1966]]. gada 27. jūnijā) ir [[Latvija|Latvijas]] politiķis un šībrīža [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]. 1992. gadā beidz [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]] ar grādu ekonomikā. No 1992. līdz 1998. gadam nodarbojas ar lauksaimniecības biznesu. 1997. gadā Kalvītis bija viens no [[Tautas partija|Tautas partijas]] dibinātājiem un 1998. gadā tika pirmoreiz ievēlēts [[Saeima|Saeimā]]. No 1999. līdz 2000. gadam viņš bija Zemkopības ministrs, bet no 2000. līdz 2002. gadam - Ekonomikas ministrs. 2002. gadā kļuva par Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītāju. 2004. gada 2. decembrī viņš kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Kalvītis vada koalīcijas valdību, kurā ietilpst viņa paša Tautas Partija, kā arī [[Zaļo un zemnieku savienība]] un [[Latvijas Pirmā partija]]. Līdz 2006. g. aprīlim valdībā ietilpa arī [[Jaunais laiks]]; pēc tā izstāšanas Kalvīša mazākuma valdība turpināja darbu ar "Saskaņas centra", J. Jurkāna un Ē. Jēkabsona atbalstu. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Indulis Emsis]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = [[2004]].gada 2.decembris&ndash;šodiena | pēc = nav }} {{kastes beigas}} [[Category:Politika]] [[Category:Latvijas Ministru prezidenti|Kalvītis, Aigars]] [[Category:Latvijas politiķi|Kalvītis, Aigars]] [[be:Айґарс Калвітыс]] [[de:Aigars Kalvītis]] [[en:Aigars Kalvītis]] [[fr:Aigars Kalvītis]] [[gl:Aigars Kalvitis]] [[he:איגרס קלביטיס]] [[nl:Aigars Kalvītis]] [[pl:Aigars Kalvitis]] [[ru:Калвитис, Айгар]] 2176 11788 2005-03-11T22:32:32Z Juzeris 23 +Category:Latvijas politiķi {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Zigfrīds Anna Meierovics'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Zigrids Meierovics.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1923.gada 28.jūnijs<br>–1924.gada 26.janvāris |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1921.gada 19.jūnijs<br>–1923.gada 26.janvāris |- | '''Partija:''' || [[Latviešu Zemnieku Savienība]] |} '''Zigfrīds Anna Meierovics''' (1887.gada 5.februāris, [[Durbe|Durbē]] - 1925.gada 22.augustā, autokatastrofā netālu no [[Tukums|Tukuma]]) - izcils [[Latvija|Latvijas]] sabiedriski politiskais darbinieks, pirmais ārlietu ministrs. Dzimis [[ebreji|ebreju]] ārsta un [[latvieši|latvietes]] ģimenē. Māte mirst dzemdībās, tāpēc dēlu kristīja arī mātes vārdā par Annu. Pēc sievas nāves '''Meierovica''' tēvs nokļūst psihiatriskajā slimnīcā, un '''Meierovics''' uzaug mātes brāļa ģimenē [[sabile|Sabilē]]. Mācījies [[Kabile|Kabiles]] pagastskolā līdz 1900.gadam, pēc tam [[Tukums|Tukuma]] pilsētas skolā (1900-1905), [[Mironova komercskola|Mironova komercskolā]] [[Rīga|Rīgā]] (1905-1907). 1907 līdz 1911. gadam studē [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehnikumā]]. Pēc 1911.gada '''Meierovics''' darbojas dažādās latviešu saimnieciskajās organizācijās, tai skaitā [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]] un [[Lauksaimniecības Centrālbiedrība|Lauksaimniecības Centrālbiedrībā]]. Pēc [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] sākuma, '''Meierovics''' darbojas [[ Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā|Latviešu Bēgļu centrālkomitejā]], [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja|strēlnieku bataljonu organizācijas komitejā]] u.c. Pēc [[1917.gada februāra revolūcija Krievijā|februāra revolūcijas]] pārceļas uz Rīgu, un nodarbojas tikai ar sabiedriski politisku darbību. Viens no [[Latviešu Zemnieku Savienība|Latviešu Zemnieku Savienības]] dibinātājiem. 1918.gadā [[Latviešu Nacionālā Padome]] deleģē '''Meierovicu''' uz ārzemēm, kur 1918.gada 11.novembrī (nedēļu '''pirms''' Latvijas neatkarības deklarācijas) iegūst [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] ārlietu ministra rakstisku Latvijas ''de fakto'' atzīšanu. 19.11.1918 kļūst par Latvijas ārlietu ministru un veic tā pienākumus nepārtraukti līdz 25.01.1925. [[Tautas padome|Tautas padomes]], [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] un 1.[[Saeima|Saeimas]] deputāts. Piedalījies [[Versaļas miera konference|Versaļas miera konferencē]] [[Parīze|Parīzē]] vispirms delegācijas sastāvā, bet, pēc delegācijas vadītāja [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] atgriešanās Rīgā, kā tās vadītājs. 1920. gada novembrī dodas uz [[Roma|Romu]], [[Parīze|Parīzi]] un [[Londona|Londonu]], lai panāktu Latvijas atzīšanu ''de jure'', ko panāca 26.01.1921, lieliski pielietojot savas diplomāta dotības. Kā ārlietu ministrs bija enerģisks [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]], [[Somija|Somijas]] un [[Polija|Polijas]] savstarpējās sadarbības piekritējs. Gājis bojā autokatastrofā uz Tukuma - Brīzules ceļa tikai 38.gadu vecumā. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Jānis Pauļuks]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1923.gada 28.jūnijs–1924.gada 26.janvāris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Voldemārs Zāmuels]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Kārlis Ulmanis]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1921.gada 19.jūnijs–1923.gada 26.janvāris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Jānis Pauļuks]] |} [[Category:Latvijas politiķi|Meierovics, Zigfrīds Anna]] 2177 11789 2005-03-11T22:38:11Z Juzeris 23 +Category:Latvijas politiķi {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Jānis Pauļuks'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Janis Pauluks.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1923.gada 27.janvāris<br>–1923.gada 27.jūnijs |- | '''Partija:''' || [[Latviešu Zemnieku Savienība]] |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Zigfrīds Anna Meierovics]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1923.gada 27.janvāris–1923.gada 27.jūnijs |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Zigfrīds Anna Meierovics]] |} [[Category:Latvijas politiķi|Pauļuks, Jānis]] 2178 11790 2005-03-11T22:39:12Z Juzeris 23 +Category:Latvijas politiķi {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Voldemārs Zāmuels'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Voldemars Zamuels.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1924.gada 27.janvāris<br>–1924.gada 18.decembris |- | '''Partija:''' || [[Demokrātiskais Centrs]] |} '''Voldemārs Zāmuels''' (1872 - 1948) - [[Latvija|Latvijas]] sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, tiesas senators. [[Nacionālā padome|Nacionālās padomes]] valdes priekšsēdētājs. Pirmais Senāta virsprokurors (1919). [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts, bijis zemkopības ministrs (1921-1922), tieslietu ministrs (1924), ministru prezidents (1924). Pēc [[1940.gada okupācija Latvijā|padomju karaspēka ienākšanas]], piedalījies neveiksmīgajos centienos noorganizēt demokrātisku valdību ar [[Pauls Kalniņš|Paulu Kalniņu]] kā Ministru prezidentu. Viens no [[Latvijas Centrālās Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] [[LCP 1944.gada 17.marta memorands|memoranda]] parakstītājiem. Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] dzīvoja [[Vācija|Vācijā]]. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Zigfrīds Anna Meierovics]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1924.gada 27.janvāris–1924.gada 18.decembris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Hugo Celmiņš]] |} [[Category:Latvijas politiķi|Zamuels, Voldemārs]] 2179 11791 2005-03-11T22:40:05Z Juzeris 23 +Category:Latvijas politiķi {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Hugo Celmiņš'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Hugo Celmins.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1923.gada 28.jūnijs<br>–1924.gada 26.janvāris |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1928.gada 1.decembris<br>–1931.gada 26.marts |- | '''Partija:''' || [[Latviešu Zemnieku Savienība]] |} '''Hugo Celmiņš''' (30.10.1877 [[Lubāna|Lubānā]] - 30.07.1941 [[Maskava|Maskavā]]) - [[Latvija|Latvijas]] sabiedriski politisks darbinieks, agronoms. Jaunākais dēls pagasta vecākā ģimenē. Mācījies Gori-Gorķu? zemkopības vidusskolā, [[Rīgas Politehniskajā institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (1899-1903), Bernes universitātē [[Šveice|Šveicē]] (1913-1914). Viens no studentu [[studentu korporācijas|korporācijas]] [["Tālavija"]] dibinātājiem 1900.gadā. Iepazinies ar lauksaimniecību [[Dānija|Dānijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Šveice|Šveicē]]. [[1.pasaules karš|1.pasaules kara laikā]] iesaukts armijā, kritis vācu gūstā. 1919.gadā brīvprātīgi iestājies [[Latvijas armija|Latvijas armijā]]. Viens no [[Latviešu Zemnieku partija|Latviešu Zemnieku partijas]] dibinātājiem. [[Tautas Padome|Tautas Padomes]], [[Satversmes Sapulce|Satversmes Sapulces]] un visu [[Saeima|Saeimu]] deputāts no [[Latviešu Zemnieku partija|Latviešu Zemnieku partijas]]. Viens no [[Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums|Priekuļu tehnikuma]] dibinātājiem. Bijis zemkopības ministrs, izglītības ministrs, ārlietu ministrs, [[Rīga|Rīgas]] pilsētas galva, Ministru prezidents. Nepiedalījās [[1934.gada apvērsums|1934.gada apvērsumā]]. Pēc [[1940.gada okupācija Latvijā|padomju karaspēka ienākšanas]], piedalījies neveiksmīgajos centienos noorganizēt demokrātisku valdību ar [[Pauls Kalniņš|Paulu Kalniņu]] kā Ministru prezidentu. 1940.gadā '''Hugo Celmiņš''' tiek arestēts, izvests uz [[Krievija|Krieviju]], un 1941.gadā nošauts. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Pēteris Juraševskis]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1928.gada 1.decembris–1931.gada 26.marts |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Kārlis Ulmanis]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Voldemārs Zāmuels]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1924.gada 19.decembris–1925.gada 23.decembris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Kārlis Ulmanis]] |} [[Category:Latvijas politiķi|Celmiņš, Hugo]] 2180 11792 2005-03-11T22:41:27Z Juzeris 23 +Category:Latvijas politiķi {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Arturs Alberings'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Arturs Alberings.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1926. gada 7. maijs<br> – 1926. gada 18. decembris |- | '''Partija:''' || [[Latviešu Zemnieku Savienība]] |} [[Arturs Alberings]] (26.12.1876., [[Rūjiena|Rūjienā]] - 1934.g.), [[Latvija|Latvijas]] sabiedriski politiskais darbinieks. Studējis agronomiju, līdz 1906. gadam strādājis par muižu pārvaldnieku un lauksaimniecības skolu direktoru [[Krievija|Krievijā]]. No 1910. gada strādāja Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrībā, nodarbojoties ar kursu organizēšanu un kooperatīvo uzņēmumu veidošanu. Viens no [[Latviešu Zemnieku savienība|Latviešu Zemnieku savienības]] dibinātājiem un redzamākajiem pārstāvjiem. Piedalījies [[Vidzemes Zemes padome|Vidzemes Zemes padomes]], [[Tautas padome|Tautas padomes]], [[Satversmes sapulce Latvijā|Satversmes sapulces]] darbā. 1.-3. [[Saeima|Saeimas]] deputāts. [[LSDSP]] pārmeta Alberingam un vairākiem citiem [[Latviešu Zemnieku savienība|Latviešu Zemnieku savienības]] biedriem dažādu finansu mahināciju veikšanu. Bijis [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]], kā arī finanšu, aizsardzības, zemkopības ministrs dažādās valdībās. Alberingam veltīts piemineklis [["Sējējs"]] [[Rūjiena|Rūjienā]] (autors - [[Kārlis Zemdega]]). {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Kārlis Ulmanis]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1926. gada 7. maijs – 1926. gada 18. decembris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Marģers Skujenieks]] |} [[Category:Latvijas politiķi|Alberings, Arturs]] 2181 29156 2006-02-07T11:50:56Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Marģers Skujenieks'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Margers Skujenieks.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1931.gada 6.decembris<br>–1933.gada 23.marts |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1926.gada 19.decembris<br>–1928.gada 23.janvāris |- | '''Partija:''' || 1.[[LSDSP]]<br>2.[[Sociāldemokrāti mazinieki]]<br>3.[[Progresīvā apvienība]] |} '''Marģers Skujenieks''' (22.06.1886, [[Rīga|Rīgā]] - 1941 [[Krievija|Krievijā]]), [[Latvija|Latvijas]] sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists. [[Vensku Edvards|Vensku Edvarda]] dēls. Mācījies reālskolās Rīgā un [[Jelgava|Jelgavā]], piedalījies [[1905.gada revolūcija|1905.gada revolūcijā]]. No 1907.gada studēja tautsaimniecību [[Maskava|Maskavā]], kur strādāja statistikā. Viens no pirmajiem 1911.gadā izvirzīja tēzi par Baltijas politisko autonomiju, par ko tika izraidīts no Baltijas guberņām. 1918.gadā vadīja [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] sēdes, sagatavojiet Latvijas neatkarības deklarēšanu. [[Tautas padome|Tautas padomes]] priekšsēdētāja pirmais biedrs. Piedalījies [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas proklamēšanā]] 1918.gada 18.novembrī. 1919.gadā Latvijas delegācijas loceklis [[Versaļas miera konference|Versaļas miera konferencē]] [[Parīze|Parīzē]]. 1919.gadā organizē Valsts statistisko pārvaldi. Viens no [[Saeima|Saeimas]] vēlēšanu likuma autoriem. Visu Saeimu deputāts. Bijis ministru prezidents, ministru prezidenta biedrs, finanču ministrs. Ienākdams politikā kā [[LSDSP]] biedrs, savas darbības laikā politiski dreifē labējā virzienā, dibinot vispirms [[Sociāldemokrāti mazinieki|Sociāldemokrātu mazinieku]] partiju, bet vēlāk - [[Progresīvā apvienība|Progresīvo apvienību]]. [[1934.gada apvērsums|1934.gada apvērsumu]] sagaida kā [[nacionālisms|nacionālists]] un viens no apvērsuma galvenajiem līderiem, kļūdams par Ministra prezidenta biedru jaunajā valdībā. Tomēr, nesagaidījis [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] apsolīto jauno [[Satversme|Satversmi]], 1938.gadā valdību pamet. Pēc [[1940.gada okupācija Latvijā|okupācijas]] '''Marģers Skujenieks''' tiek arestēts, izvests uz Krieviju, un 1941.gadā nošauts. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Kārlis Ulmanis]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1931.gada 6.decembris–1933.gada 23.marts |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Ādolfs Bļodnieks]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Arturs Alberings]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1926.gada 19.decembris–1928.gada 23.janvāris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Pēteris Juraševskis]] |} [[Category:Latvijas politiķi|Skujenieks, Marģers]] 2182 29066 2006-02-07T11:42:57Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Pēteris Juraševskis'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Peteris Jurasevskis.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1928.gada 24.janvāris<br>–1928.gada 30.novembris |- | '''Partija:''' || [[Demokrātiskais Centrs]] |} '''Pēteris Juraševskis''' (04.04.1872, Sesavas pagastā - 10.01.1945, [[Jelgava|Jelgavā]]) - [[Latvija|Latvijas]] sabiedriski politisks darbinieks, jurists. Dzimis lauku saimnieka ģimenē. Mācījies Svitenes pag. skolā, [[Jelgava|Jelgavas]] apriņķa skolā, Jelgavas reālskolā. Strādājis par mājskolotāju, skolotāju. 1895.-1899.gadā - ierēdnis Kurzemes guberņas valdē. 1900.-1904.gadā studēja tieslietas [[Pēterburgas universitāte|Pēterburgas universitātē]]. [[Krievijas Valsts Domes|2. Krievijas Valsts Domes]] deputāts. Pirmais Latvijas tieslietu ministrs. Viens no Latvijas tiesu sistēmas izveidotājiem. Pēc [[Bermontiāde|bermontiešu]] padzīšanas, pirmais [[Jelgava|Jelgavas]] pilsētas galva. Viens no partijas [[Demokrātiskais Centrs]] dibinātājiem. 2.- 4. [[Saeima|Saeimu]] deputāts. Bijis tieslietu ministrs, iekšlietu ministrs, Ministru prezidents. Opozīcijā [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] apvērsumam. Pēc [[1940.gada okupācija Latvijā|padomju karaspēka ienākšanas]], piedalījies neveiksmīgajos centienos noorganizēt demokrātisku valdību Latvijā. Viens no [[Latvijas Centrālās Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] [[LCP 1944.gada 17.marta memorands|memoranda]] parakstītājiem. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Marģers Skujenieks]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1928.gada 24.janvāris–1928.gada 30.novembris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Hugo Celmiņš]] |} [[Category:Latvijas politiķi|Juraševskis, Pēteris]] 2183 50057 2006-06-11T07:45:58Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.233.192.174|80.233.192.174]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Ādolfs Bļodnieks'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Adolfs Blodnieks.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1933.gada 24.marts<br>–1934.gada 16.marts |- | '''Partija:''' || [[Jaunsaimnieku partija]] |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Marģers Skujenieks]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]]<br>1933.gada 24.marts–1934.gada 16.marts |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Kārlis Ulmanis]] |} [[Category:Latvijas politiķi|Blodnieks, Ādolfs]] 2184 11796 2004-12-02T23:34:38Z Feens 37 Karlis Ulmanis - Latvijas politiķis Karlis Ulmanis - Latvijas politiķis 2185 11797 2004-12-02T23:36:09Z Feens 37 Zigfrīds Anna Meierovics - Latvijas politiķis Zigfrīds Anna Meierovics - Latvijas politiķis 2186 11798 2004-12-03T18:30:07Z 81.198.235.210 Aigars Kalvītis - Latvijas politiķis 2187 11799 2004-12-02T23:40:05Z Feens 37 Hugo Celmiņš - Latvijas politiķis Hugo Celmiņš - Latvijas politiķis 2188 11800 2004-12-02T23:45:04Z Feens 37 Jānis Pauļuks - Latvijas politiķis Jānis Pauļuks - Latvijas politiķis 2189 11801 2004-12-03T18:31:08Z 81.198.235.210 Voldemārs Zāmuels - Latvijas politiķis 2190 11802 2004-12-03T21:31:58Z Feens 37 Arturs Alberings - Latvijas politiķis Arturs Alberings - Latvijas politiķis 2191 11803 2004-12-03T22:04:58Z Feens 37 Marģers Skujenieks - Latvijas sabiedriski politisks darbinieks Marģers Skujenieks - Latvijas sabiedriski politisks darbinieks 2192 18593 2005-08-27T07:47:35Z Yyy 146 cat [[Image:Bungas.png|thumb|Bungas]] {{stub}} [[Category:Mūzika]] 2193 11805 2004-12-04T14:22:39Z Feens 37 Peteris Jurasevskis - Latvijas politiķis Peteris Jurasevskis - Latvijas politiķis 2194 11806 2004-12-05T09:39:35Z Žovans 44 Leonīds Kravčuks (own picture) Leonīds Kravčuks (own picture) 2195 33177 2006-03-09T10:36:46Z Zwobot 201 robot Adding: de {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Леонід Макарович Кравчук'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Leonid Kravtsjoek.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Ukrainas prezidenti|Ukrainas prezidents]]<br>1991.gada decembris-<br>1994.gada jūlijs<br> |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>- |width="40%" align="center"|[[Ukrainas prezidenti|Ukrainas prezidents]]<br>1991.gada decembris-1994.gada jūlijs |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Leonīds Kučma]] |} [[Category:Ukrainas prezidenti]] [[de:Leonid Krawtschuk]] [[en:Leonid Kravchuk]] [[es:Leonid Kravchuk]] [[fi:Leonid Kravtšuk]] [[fr:Leonid Kravtchouk]] [[ja:レオニード・クラフチュク]] [[nl:Leonid Kravtsjoek]] [[pl:Leonid Krawczuk]] [[ru:Кравчук, Леонид Макарович]] [[uk:Кравчук Леонід Макарович]] 2198 11810 2004-12-05T22:23:47Z Feens 37 Dublin Author: [[User:Feens]] <br>{{GFDL}} 2199 51093 2006-06-18T19:37:33Z 84.189.224.218 <!-- comment to force linebreak --> {| align=center border=0 cellpadding=4 cellspacing=4 style="border: 1px solid #CC9; background-color: #F1F1DE" |- | [[Image:Heckert GNU white.svg|70px|center|]] | style="font-size: 80%" | Permission is granted to copy, distribute and/or modify this document under the terms of the '''[http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Text_of_the_GNU_Free_Documentation_License]''', Version 1.2 or any later version published by the Free Software Foundation; with no Invariant Sections, no Front-Cover Texts, and no Back-Cover Texts.<br/>Subject to [http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:General_disclaimer]. |} 2200 11812 2004-12-05T22:25:21Z Feens 37 Author: Djegan [http://en.wikipedia.org/wiki/User:Djegan] Copyright: Permission granted for any use as long as Wikipedia, as the source, is so cited. 2201 11813 2004-12-06T00:01:17Z Feens 37 Dublin Author: [[User:Feens]] <br>{{GFDL}} 2202 11814 2004-12-06T01:35:56Z Feens 37 Dublina no en.wiki Dublina no en.wiki 2203 11815 2004-12-06T01:42:06Z Feens 37 Dublina no en.wiki Dublina no en.wiki 2204 11816 2004-12-06T01:48:36Z Feens 37 Dublina no en.wiki Dublina no en.wiki 2205 11817 2004-12-06T01:49:29Z Feens 37 Dublina no en.wiki Dublina no en.wiki 2206 49850 2006-06-10T14:55:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:دۇبلىن]] '''Dublina''' ([[angļu valoda|angliski]] - ''Dublin'', [[īru valoda|īriski]] - ''Baile Átha Cliath'') ir [[Īrija|Īrijas]] galvaspilsēta un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas Īrijas austrumu piekrastē pie [[Īrijas jūra|Īrijas jūras]] [[Lifija|Lifijas]] upes grīvā. Pilsētas nosaukums cēlis no īru valodas '''Dubh Linn''' - ''melnais dīķis''. Rakstos pirmoreiz Dublinu pieminējis [[Ptolemajs]] m.ē. 140.gadā , kurš saucis to par ''Eblanu''. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Dublin<br>Baile Átha Cliath'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:IreDublin.png|160px|]] | align=center | [[Image:Dublin.Shield.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 024 027 |- | Dibināta | 140.g |- | province (''province'') | [[Lenstera]] |- | Mājaslapa | [http://www.dublincity.ie/ www.dublincity.ie] |} {{commons|Dublin}} ====Vēsture==== Tomēr par oficiālo Dublinas dzimšanas gadu uzskata 988.gadu (pēc citiem datiem - 841.gadu) un to nodibina [[vikingi]], kurus Anglijā sauca par dāņiem. 10. gadsimtā Dublinas teritorijā eksistēja divas apmetnes, vikingu - ''An Dubh Linn'' (''melnais dīķis''), no kā pilsētas nosaukums angliski, un [[ķelti|ķeltu]] - ''Áth Cliath'' (''niedru brasls''), no kā savukārt cēlies pilsētas īru nosaukums. Dāņi pamazām pievēršas [[kristietība|kristietībai]] un 1028.gadā Dublinā tiek iecelts pirmais [[bīskaps]], un drīz pēc tam tiek uzcelta [[katedrāle]]. 11.gadsimta beigās apkārt Dublinai uzceļ akmens aizsardzības mūri. Kaut arī īri vairākkārtīgi pilsētu noposta, tā pamazām kļūst par nozīmīgāko Īrijā un 11.gadsimta beigās tajā ir 4000 iedzīvotāju. 1169. gadā Dublinu ieņem [[normāņi]] un vēl pēc dažiem gadiem savstarpēju karu rezultātā viņi ieņem lielu daļu no Īrijas un Dublina kļūst par [[Bristole|Bristoles]] koloniju. Kopš tā laika Dublina kļūst par angļu varas centru Īrijā līdz pat 20.gadsimtam. Līdz 17.gadsimta vidum Dublina ir tipiska angļu viduslaiku pilsēta. Pēc 1649.gada, kad [[Olivers Kromvels]] iegūst varu pilsētā, tā sāk strauji attīstīties. Jaunu impulsu attīstībā ienesa arī [[hugenoti|hugenotu]] masveida ierašanās pilsētā, kuri glābās no vajāšanām [[Francija|Francijā]]. Nākošā gadsimta laikā Dublina kļūst par otru lielāko pilsētu [[Britu impērija|Britu impērijā]]. Kad 1800.gadā Īrija tika pievienota [[Lielbritānija|Lielbritānijai]] un tika atlaists [[Īrijas parlaments]] (protestantu), Dublinas nozīme krasi samazinās. 20.gadsimta sākumā Dublina ir pilsēta ar drūmiem īres namiem, armijas kazarmām, un arī vislielāko sarkano lukturu rajonu Britu impērijā - t.s. ''Monto''. [[Īrijas neatkarības karš|Īrijas neatkarības karā]] (1919. - 1921.g.) Dublinā notika sīvas ielu cīņas. 1921.gadā, Īrijai kļūstot neatkarīgai, Dublina kļūst par tās galvaspilsētu. ====Cilvēki==== Dublinā vai tās pievārtē dzimuši: *[[Bertijs Aherns]] (''Bertie Ahern'') (1951-) - politiķis *[[Džeimss Ašers]] (''James Ussher'') (1581-1656) - baznīcas darbinieks *[[Brendens Beans]] (''Brendan Behan/Breandán Ó Beacháin'') (1923-1964) - dzejnieks *[[Semjuels Bekets]] (''Samuel Beckett'') (1906-1989) - rakstnieks *[[Frensiss Bēkons (gleznotājs)|Frensiss Bēkons]] (''Francis Bacon'') (1909–1992) - gleznotājs *[[Edmunds Bērks]] (''Edmund Burke'') (1729–1797) - valstvīrs *[[Bono]] (''Bono'') (1960-) - mūziķis *[[Damjens Dafs]] (''Damien Duff'') (1979-) - futbolists *[[Kens Dohertijs]] (''Ken Doherty'') (1969-) - snūkera spēlētājs *[[Rodijs Doils]] (''Roddy Doyle'') (1958-) - rakstnieks *[[Džeimss Džoiss]] (''James Joyce'') (1882-1941) - rakstnieks *[[Džordžs Plantagenets]] (''George Plantagenet, 1st Duke of Clarence'') (1449-1478) - augstmanis *[[Kolins Farels]] (''Colin Farrell'') (1976-) - kinoaktieris *[[Džons Fīlds]] (''John Field'') (1782–1837) - komponists *[[Bobs Geldofs]] (''Bob Geldof'')(1951-) - mūziķis *[[Maikls Gembons]] (''Michael Gambon'') (1940-) - kinoaktieris *[[Brendans Glīsons]] (''Brendan Gleeson'') (1955-) - kinoaktieris *[[Artūrs Grifits]] (''Arthur Griffith'') (1872-1922) - politiķis *[[Viljams Hamiltons]] (''William Rowan Hamilton'') (1805-1865) - matemātiķis un fiziķis *[[Viljams Batlers Jeitss]] (''William Butler Yeats'') (1865-1939) - dzejnieks *[[Šons O'Keisijs]] (''Sean O'Casey'') (1880-1964) - dramaturgs *[[Pets Kokss]] (''Pat Cox'') (1952-) - politiķis *[[Šaineda O'Konora]] (''Sinéad O’Connor'') (1966-) - mūziķe *[[Braiens Makfedens]] (''Brian McFadden'') (1980-) - mūziķis *[[Airisa Mērdoka]] (''Iris Murdoch'') (1919-1999) - rakstniece *[[Patriks Pīrss]] (''Patrick Pearse'') (1879-1916) - dzejnieks, revolucionārs *[[Džonatans Rīss-Maijers]] (''Jonathan Rhys-Meyers'') (1977-) - aktieris *[[Stīvens Roše]] (''Stephen Roche'') (1959-) - riteņbraucējs *[[Džons Sendžs]] (''John Millington Synge'') (1871-1909) - dramaturgs *[[Čārlzs Stenfords]] (''Charles Villiers Stanford'') (1852-1924) - komponists *[[Brems Stokers]] (''Bram Stoker'') (1847–1912) - rakstnieks *[[Džonatans Svifts]] (''Jonathan Swift'') (1667–1745) - rakstnieks *[[Džims Šeridans]] (''Jim Sheridan'') (1949-) - kinorežisors *[[Džordžs Bernards Šovs]] (''George Bernard Shaw'') (1856–1950) - dramaturgs *[[Oskars Vailds]] (''Oscar Wilde'') (1854–1900) - rakstnieks ====Galerija==== <gallery> Image:Dublina2.jpg Image:Dublina3.jpg Image:Dublina5.jpg Image:Dublina4.jpg </gallery> ====Ārējās saites==== *[http://www.visitdublin.com/maps/ Dublinas kartes] *[http://www.dublincity.ie/visitor/DubCorp,032/Production/visitormap/visitors.htm Virtuālā ekskursija] *[http://strolling.com/java/grafton.htm Virtuālā ekskursija 2] [[Category:Īrijas pilsētas]] [[af:Dublin]] [[ar:دبلن]] [[ast:Ciudá de Dublín]] [[be:Дублін]] [[bg:Дъблин]] [[bs:Dublin]] [[ca:Dublín]] [[cs:Dublin]] [[cy:Dulyn]] [[da:Dublin]] [[de:Dublin]] [[en:Dublin]] [[eo:Dublino]] [[es:Dublín]] [[et:Dublin]] [[fi:Dublin]] [[fr:Dublin]] [[ga:Baile Átha Cliath]] [[gl:Dublín - Baile Átha Cliath]] [[he:דבלין]] [[hr:Dublin]] [[hu:Dublin]] [[id:Dublin]] [[io:Dublin]] [[is:Dyflinn]] [[it:Dublino]] [[ja:ダブリン]] [[ko:더블린]] [[kw:Dulynn]] [[lt:Dublinas]] [[nl:Dublin]] [[nn:Dublin]] [[no:Dublin]] [[nrm:Dublîn]] [[pl:Dublin]] [[pt:Dublin]] [[ro:Dublin]] [[ru:Дублин]] [[scn:Dublinu]] [[sh:Dublin]] [[simple:Dublin]] [[sk:Dublin]] [[sl:Dublin]] [[sr:Даблин]] [[sv:Dublin]] [[th:ดับลิน]] [[tpi:Dublin]] [[tr:Dublin]] [[ug:دۇبلىن]] [[zh:都柏林]] 2207 11819 2004-12-06T21:49:40Z Feens 37 Dublina - public domain - http://pdphoto.org/PictureDetail.php?mat=pdef&pg=5905 2208 11820 2004-12-06T21:43:31Z Feens 37 Dublina - ''public domain'' - http://pdphoto.org/PictureDetail.php?mat=pdef&pg=5906 2209 50077 2006-06-11T08:37:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[fur:Velocitât de lûs]] '''Gaismas ātrums''' (parasti apzīmēts ar ''c'', zināms arī kā [[Einšteins|Einšteina]] konstante) ir ātrums, ar kuru [[vakuums|vakuumā]] pārvietojas [[elektromagnētiskais starojums]] - [[fotons|fotoni]]. Tas ir tieši 299 792 458 [[metrs|metri]] [[sekunde|sekundē]] (jeb 1 079 252 848,8 km/h)- tas nav mērījums, bet gan definīcija; metru definē, ņemot vērā gaismas ātrumu un sekundes ilgumu. Gaismas ātrums citās vidēs - ne vakuumā - ir mazāks par ''c''. [[Dabā]] nekas nevar pārvietoties atrāk par [[gaismu]]. [[Category:Fizika]] [[als:Lichtgeschwindigkeit]] [[be:Хуткасьць сьвятла]] [[bg:Скорост на светлината]] [[ca:Velocitat de la llum]] [[cs:Rychlost světla]] [[da:Lysets hastighed]] [[de:Lichtgeschwindigkeit]] [[en:Speed of light]] [[eo:Lumrapideco]] [[es:Velocidad de la luz]] [[et:Valguse kiirus]] [[fa:سرعت نور]] [[fi:Valonnopeus]] [[fr:Vitesse de la lumière]] [[fur:Velocitât de lûs]] [[gl:Velocidade da luz]] [[he:מהירות האור]] [[hr:Brzina svjetlosti]] [[hu:Fénysebesség]] [[id:Kecepatan cahaya]] [[is:Ljóshraði]] [[it:Velocità della luce]] [[ja:光速度]] [[ko:빛의 속도]] [[la:Celeritas luminis]] [[lt:Šviesos greitis]] [[ms:Kelajuan cahaya]] [[nl:Lichtsnelheid]] [[no:Lysets hastighet]] [[pl:Prędkość światła]] [[pt:Velocidade da luz]] [[ro:Viteza luminii]] [[ru:Скорость света]] [[sh:Brzina svjetlosti]] [[simple:Speed of light]] [[sk:Rýchlosť svetla]] [[sl:Hitrost svetlobe]] [[sv:Ljusets hastighet]] [[th:อัตราเร็วของแสง]] [[tr:Işık hızı]] [[uk:Швидкість світла]] [[vi:Tốc độ ánh sáng]] [[zh:光速]] 2210 51042 2006-06-18T15:35:38Z Knakts 848 kat '''Vīruss''' ir neliela daļiņa, kas var inficēt citus bioloģiskos organismus. Vīrusi ir [[šūna|šūnu]] [[parazīts|parazīti]] - tie var vairoties, tikai inficējot šūnas un izmantojot to orgānus sevis pavairošanai. Terminu ''vīruss'' parasti lieto, lai apzīmētu tās daļiņas, kas inficē [[eikariots|eikariotus]], bet tās, kas inficē [[prokariots|prokariotus]], sauc par [[bakteriofāgi|bakteriofāgiem]]. Parasti vīrusi sastāv no nukleīnskābes ([[DNS]] vai [[RNS]]) fragmenta, kas satur vīrusa ģenētisko informāciju, un olbaltumvielu apvalka. [[Category:vīrusi]] [[als:Virus (Medizin)]] [[ca:Virus]] [[cs:Virus]] [[de:Virus]] [[en:Virus]] [[eo:Viruso]] [[es:Virus]] [[et:Viirused]] [[fi:Virukset]] [[fr:Virus]] [[he:נגיף]] [[hi:वायरस]] [[hu:Vírus (biológia)]] [[id:Virus]] [[it:Virus (biologia)]] [[ja:ウイルス]] [[ko:바이러스]] [[la:Virus biologicum]] [[lt:Virusas]] [[mk:Вирус]] [[ms:Virus]] [[nl:Virus (biologie)]] [[nn:Virus]] [[no:Virus]] [[pl:Wirus (biologia)]] [[pt:Vírus (biologia)]] [[ru:Вирусы]] [[simple:Virus]] [[sk:Vírus]] [[sl:Virus]] [[sv:Virus]] [[ta:அதி நுண் நச்சுயிர்]] [[vi:Virus]] [[zh:病毒]] 2211 51514 2006-06-21T08:20:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Neil Armstrong]] [[Image:Neil_Armstrong_pose.jpg|Nīls Ārmstrongs|thumb]] '''Nīls Aldens Ārmstrongs''' (dzimis 1930. gada 5. augustā) ir [[ASV]] lidotājs-izmēģinātājs, [[kosmonauts|astronauts]], un pirmais cilvēks, kurš izkāpis uz [[Mēness]]. Ārmstrongs ir dzimis Vapakonetā Ohaio štatā, un dienējis [[Korejas karš|Korejas karā]] kā reaktīvā iznīcinātāja pilots. {{Stub}} [[Category:ASV kosmonauti|Armstrongs Nils]] [[Category:kosmonauti|Armstrongs Nils]] [[ar:نيل آرمسترونغ]] [[ca:Neil Armstrong]] [[cs:Neil Armstrong]] [[da:Neil Armstrong]] [[de:Neil Armstrong]] [[el:Νηλ Άρμστρονγκ]] [[en:Neil Armstrong]] [[eo:Neil Armstrong]] [[es:Neil Armstrong]] [[eu:Neil Armstrong]] [[fi:Neil Armstrong]] [[fr:Neil Armstrong]] [[gl:Neil Armstrong]] [[he:ניל ארמסטרונג]] [[hr:Neil Armstrong]] [[hu:Neil Armstrong]] [[it:Neil Armstrong]] [[ja:ニール・アームストロング]] [[kn:ನೀಲ್ ಆರ್ಮ್‌ಸ್ಟ್ರಾಂಗ್]] [[nl:Neil Armstrong]] [[nn:Neil Armstrong]] [[no:Neil Armstrong]] [[pl:Neil Armstrong]] [[pt:Neil Armstrong]] [[ro:Neil Armstrong]] [[ru:Армстронг, Нил Олден]] [[scn:Neil Armstrong]] [[simple:Neil Armstrong]] [[sk:Neil Alden Armstrong]] [[sl:Neil Armstrong]] [[sr:Нил Армстронг]] [[sv:Neil Armstrong]] [[th:นีล อาร์มสตรอง]] [[tr:Neil Armstrong]] [[uk:Армстронг Ніл]] [[zh:尼尔·阿姆斯特朗]] 2212 50079 2006-06-11T08:40:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[tl:Vladimir Lenin]] [[Image:Lenins.jpg|thumb|right|200px|Ļeņins]] {{commons|Category:Vladimir Ilyich Lenin}} [[Image:Serov-Lenin proclaims Soviet power.jpg|thumb|Ļeņins proklamē padomju varu [[socreālisms|socreālisma]] mākslinieka interpretācijā]] '''Vladimirs Uļjanovs''', biežāk pazīstams kā '''Ļeņins''' ([[krievu valoda|krievu]]: ''Влади́мир Ильи́ч Улья́нов'', ''Ле́нин'', dzimis 1870. gada 10. aprīlī (22. aprīlī pēc jaunā stila) [[Simbirska|Simbirskā]], miris 1924. gada 21. janvārī Gorkos pie [[Maskava]]s) bija [[Krievija|Krievijas]] revolucionārs, [[boļševiku partija|boļševiku partijas]] līderis, pirmais [[PSRS]] vadītājs un [[Ļeņinisms|ļeņinisma]] ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no XX gadsimta ietekmīgakajiem politiķiem. ====Darbība līdz Oktobra revolūcijai==== Dzimis Krievijas vidienes provinces pilsētā - Simbirskā (mūsdienu [[Uļjanovska|Uļjanovskā]]) skolu inspektora ģimenē. 1887. gadā Uļjanovu izslēdza no [[Kazaņas univesitāte|Kazaņas universitātes]] radikālo uzskatu dēļ. Tajā pašā gadā viņa brāli [[Aleksandrs Uļjanovs|Aleksandru Uļjanovu]] sodīja ar nāvi par atentātu pret caru [[Aleksandrs III (Krievija)|Aleksandru III]]. Ļeņins turpināja mācības pašmācības ceļā un 1881. gadā ieguva jurista licensi. Strādājot kā jurists [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], viņš iepazinās ar [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] un [[Frīdrihs Engelss|Frīdriha Engelsa]] darbiem. Tā kā [[marksisms]] bija Krievijā aizliegts, drīz vien Ļeņinu apcietināja un ieslodzīja cietumā uz gadu, bet pēc tam izsūtīja uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. 1898. gada jūlijā Sibīrijā Ļeņins apprecēja revolucionāri [[Nadežda Krupskaja|Nadeždu Krupskaju]]. 1899. gadā tika publicēts viņa darbs ''Kapitālisma attīstība Krievijā''. 1900. gadā Ļeņinam tika ļauts atgriezties no Sibīrijas. Tūlīt pec tam Ļeņins izceļoja uz [[Eiropa|Eiropu]], kur viņš sāka organizēt marksistu laikraksta ''Iskra'' izdošanu un kļuva par vienu no vadošajiem [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (KSDSP) biedriem. 1903. gadā, pēc Ļeņina disputa ar citu ievērojamu KSDSP biedru [[Jūlijs Martovs|Jūliju Martovu]], partija sašķēlās divās frakcijās - radikālajā ([[boļševiki|boļševikos]] (lieliniekos)) un mērenajā ([[meņševiki|meņševikos]] (maziniekos)). 1907. gadā Ļeņins pārcēlās uz [[Somija|Somiju]], jo politiskais režīms Somijas liekņazistē bija liberālāks nekā pārējā Krievijā. Ļeņins ceļoja arī pa Eiropu, apmeklējot daudzus sociālistu pasākumus, dažādos laika periodos uzturoties [[Londona|Londonā]], [[Parīze|Parīzē]] un, [[1. Pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā, [[Ženēva|Ženēvā]]. Sākoties karam, pamazām sabruka [[Otrā internacionāle]], jo daudzas Eiropas sociālistu partijas atbalstīja savu valstu valdības kara jautājumā. Ļeņina boļševiki bija viena no nedaudzajām grupām, kas stingri uzstājās no šķiriskajām, nevis nacionālajām pozīcijām. Pēc cara [[Nikolajs II (Krievija)|Nikolaja II]] gāšanas [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]], Ļeņins atgriezās no Ženēvas Krievijā. Vēsturnieki uzskata par ļoti ticamu, ka šo Ļeņina soli finansiāli atbalstīja [[Vācija]]s valdība, lai novājinatu savu pretinieku - Krieviju. Viņš kļuva par boļševiku līderi un publicēja savas ''Aprīļa tēzes'', kurās runā par [[Aleksandrs Kerenskis|Kerenska]] pagaidu valdības kļūdām un izvirza mērķi gāzt šo valdību un nodibināt [[proletariāta diktatūra|proletariāta diktatūru]]. 1917. gada jūlijā Ļeņinu apsūdzēja sadarbībā ar vāciešiem un viņš bija spiests slēpties [[Somija|Somijā]]. ====Pēc Oktobra revolūcijas==== 1917. gada oktobrī boļševiki ar Ļeņinu un [[Ļevs Trockis|Trocki]] priekšgalā izdarīja apvērsumu un pārņēma varu Krievijā (skat. [[Oktobra revolūcija]]). 1917. gada 8. novembrī Ļeņins kļuva par [[Tautas Komisāru padome]]s priekšsēdētāju (premjerministru). 1918. gada 3. martā tika noslēgts separāts [[Brestļitovskas miera līgums]] starp Krieviju un Vāciju. Krievija izstājas no 1.pasaules kara, tomēr zaudēja ievērojamas teritorijas (mūsdienu [[Baltijas valstis]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Ukraina|Ukrainu]]). Ļeņins padzina demokratiski ievēlēto [[Krievijas Satversmes sapulce|Satvermes sapulci]], kurā boļševiki bija mazākumā, un aizliedza citas politiskās partijas. 1918. gada 30. augustā [[eseri|esere]] [[Fanija Kaplāne]] veica atentātu pret Ļeņinu, ievainojot to. [[Krievijas Pilsoņu karš|Krievijas Pilsoņu kara]] laikā Ļeņins ieviesa [[kara komunisms|kara komunismu]]. Pēc kara beigām, mēģinot glābt ekonomiku, tika ieviesta [[Jaunā ekonomiskā politika]] (neps), kas atļāva ierobežotu privātu uzņēmējdarbību. Saasinoties veselības problēmām, 1922. gada maijā Ļeņins tika paralizēts. Pēc sirdslēkmes 1923. gada martā viņš zaudēja jebkādas kustības un runas spējas. Ļeņina ceturtā sirdstrieka 1924. gada janvārī izrādījās nāvējoša. ====Pēc nāves==== Ļeņins pēc savas nāves tika iebalzamēts un viņa mūmiju ievietoja mauzolejā Maskavas centrālajā laukumā (Sarkanajā laukumā). Ļeņina mauzolejs kļuva par [[PSRS]] centrālo tribīni, no kuras svētkos un citos svinīgos gadījumos valsts amatpersonas sveica iedzīvotājus. Pēc 1991. gada ar dažādu intensitāti noritējušas diskusijas par iespēju Ļeņina ķermeni apbedīt. Jau tūlīt pēc Ļeņina nāves, izveidojās Ļeņina [[pesonības kults]]. Daudzas pilsētas, rūpnīcas utt. nosauca Ļeņina vārdā. PSRS laikā gandrīz katrā kaut cik ievērojamā pilsētā centrālā iela bija nosaukta Ļeņina vārdā, bet pilsētas centrā bija Ļeņina piemineklis. ====Galvenās Ļeņina idejas==== *Komunistiskajai partijai nav jāgaida Marksa paredzējumu piepildīsanās, bet aktīvi jādarbojas kapitālisma iznīcināšanā. Partijai jābūt disciplinētai un stigri vadāmai. *Kapitālisms ir iegājis savā pēdējā stadijā - [[imperiālisms|imperiālismā]]. Tā kā imperiālistiskās varas jau ir sadalījušas pasauli, kari ir neizbēgami, kamēr eksistē kapitālisms. *Revolūcija nenotiks visā pasaulē vienlaicīgi, bet gan imperiālisma visvājākajā posmā (Krievijā). Pēc tam darbaļaužu vara palīdzēs citu valstu strādniekiem atbrīvoties no kapitālisma. *Pēc kapitālisma nav iespējama tūlītēja pāreja uz [[komunisms|komunismu]], būs pārejas posms - [[sociālisms]]. *Nav tādas vispārcilvēciskās [[morāle|morāles]], morāle vienmēr ir [[šķira|šķiriska]]. *Taktikā varas sagrābšanai visbūtiskākais ir sagrābt komunikāciju infrastruktūru - [[pasts|pastu]], [[telegrāfs|telegrāfu]], [[tilts|tiltus]]. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Aleksandrs Kerenskis]] (kā [[Pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] galva |width="40%" align="center"|[[PSRS līderi|Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs]]<br>1917 - 1924 |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Aleksejs Rikovs]] |} [[Category:Padomju Savienība]] [[Category:Revolucionāri]] [[af:Vladimir Lenin]] [[ar:فلاديمير لينين]] [[bg:Владимир Ленин]] [[bs:Lenjin]] [[ca:Lenin]] [[cs:Vladimir Iljič Lenin]] [[cy:Lenin]] [[da:Vladimir Lenin]] [[de:Lenin]] [[el:Βλαντιμίρ Λένιν]] [[en:Vladimir Lenin]] [[eo:Lenin]] [[es:Lenin]] [[et:Vladimir Lenin]] [[eu:Vladimir Lenin]] [[fa:ولادیمیر لنین]] [[fi:Vladimir Lenin]] [[fr:Lénine]] [[ga:Vlaidímír Léinín]] [[gl:Vladimir Lenin]] [[he:ולדימיר איליץ' לנין]] [[hr:Vladimir Lenjin]] [[hu:Vlagyimir Iljics Lenin]] [[id:Lenin]] [[io:Vladimir Lenin]] [[it:Lenin]] [[ja:ウラジーミル・レーニン]] [[jbo:vlydimir. lenin.]] [[jv:Lenin]] [[ka:ლენინი]] [[ko:블라디미르 레닌]] [[la:Vladimirus Lenin]] [[lt:Leninas]] [[mk:Владимир Илич Ленин]] [[ms:Vladimir I. Lenin]] [[nl:Vladimir Lenin]] [[nn:Vladimir Lenin]] [[no:Vladimir Lenin]] [[nrm:Léninne]] [[os:Ленин]] [[pl:Włodzimierz Lenin]] [[pt:Vladimir Ilyich Ulyanov Lenin]] [[ro:Vladimir Ilici Lenin]] [[ru:Ленин, Владимир Ильич]] [[scn:Vladimir Lenin]] [[sco:Vladimir Lenin]] [[simple:Vladimir Lenin]] [[sk:Vladimir Iľjič Lenin]] [[sl:Vladimir Iljič Uljanov]] [[sr:Владимир Лењин]] [[st:Vladimir Lenin]] [[sv:Vladimir Lenin]] [[ta:விளாடிமிர் லெனின்]] [[th:วลาดิมีร์ เลนิน]] [[tl:Vladimir Lenin]] [[tr:Lenin]] [[tt:Vladimir İlyiç Lenin]] [[uk:Ленін Володимир Ілліч]] [[vi:Vladimir Ilyich Lenin]] [[zh:列宁]] 2214 28079 2006-01-31T01:24:28Z 217.198.224.13 [[Jānis Kalnbērziņš]] (1940 gada 21.decembris - 1959.gada novembris)<br> [[Arvīds Pelše]] (1959.gada novembris - 1966.gada 15.aprīlis)<br> [[Augusts Voss]] (1966.gada 15.aprīlis - 1984.gada 14.aprīlis)<br> [[Boriss Pugo]] (1984.gada 14.aprīlis - 1988.gada 4.oktobris)<br> [[Jānis Vagris]] (1988.gada 4.oktobris - 1990.gada 7.aprīlis)<br> [[Alfrēds Rubiks]] (1990.gada 7.aprīlis - 1991.gada 24.augusts) [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Latvijas politika]] 2215 11827 2004-12-09T11:45:32Z PeterisP 26 [[Vilis Lācis]] (1940.gada 25.augusts - 1959.gada 27.novembris)<br> [[Jānis Peive]] (1959.gada 27.novembris - 1962.gada 23.aprīlis)<br> [[Vitālijs Rubenis]] (1962.gada 23.aprīlis - 1970.gada 5.maijā)<br> [[Jurijs Rubenis]] (1970.gada 5.maijā - 1988.gada 6.oktobrī)<br> [[Vilnis Edvīns Bresis]] (1988.gada 6.oktobrī - 1990.gada 7.maijs)<br> [[Category:Latvijas vēsture]] 2216 34019 2006-03-16T12:28:40Z 159.148.174.220 /* Dievu pasaule */ '''Skandināvu mitoloģija''' ir [[Skandināvija|Skandināvijas]] tautu ticība, ticējumi, mīti un leģendas pirms [[kristietība|kristietības]] izplatīšanās. Tā ir vislabāk saglabājusies liecība par seno ģermāņu tautu [[mitoloģija|mitoloģiju]], un tās izcelšanos no senākās indoeiropiešu mitoloģijas. Skandināvijā un [[Islande|Islandē]] šie ticējumi ir saglabājušies visilgāk, un nomaļākos rajonos dažas tradīcijas ir uzturētas līdz pat mūsdienām. Skandināvu mitoloģija ir atstājusi manāmu iespaidu uz mūsdienu populāro kultūru, tās elementi bieži tiek lietoti literatūrā un filmās. == Pasaules uzbūve == Seno skandināvu uztverē telpa sastāvēja no deviņām pasaulēm – āsu Asgardas, vānu, albu jeb elfu, uguns Muspelas, cilvēku Mitgardas, milžu, mirušo, rūķu un salnas milžu pasaules vistālāk uz ziemeļiem. Tās visas vienoja gigantisks osis, pasaules koks [[Igdrasils]]. Tā zari pacēlās pār visu zemi un iesniedzās debesīs. Pašā galotnē sēdēja gudrais ērglis, bet starp ērgļa acīm – vanags Vedrfjelnirs. Pa tā zariem kā „starpniece” starp visām pasaulēm skraidīja vāvere Ratatoska. Igdrasils vienmēr bija Nidhoga, ļaunās čūskas, apsardzībā. Mimira avots, apslēptās gudrības avots, iztecēja no koka saknēm. Mitgarda pasaule un eksistēšana (vismaz līdz zināmam laikam) atradās nedalāmā saistībā ar Asgardu un citām pasaulēm. Sakari ar dievu pasauli tika nodrošināti ar reliģiskajiem rituāliem, ar cilvēku pienākumu sekot sociālajām un etniskajām normām, ko noformulēja āsi, kas ļāva zināmā mērā identificēt cilvēkus ar āsiem un izplatīt uz Mitgardu tās rīcības efektivitāti, ar kādu tika sargāta Asgarda no ļaunajiem spēkiem. Tādā veidā tika realizēts „labums”, kura avots bija dievos. == Dievu pasaule == Sākotnēji dievi nāca no divām dažādām, savstarpēji ne pārāk draudzīgām grupām – āsiem un vāniem, kas bija auglības dievu grupa, kam piemīt arī burvju un pareģu spējas. Starp viņiem arī izcēlās pirmais karš pasaulē. Pēc kara visi dievi apmetās Asgardā, lai arī tur vāni tika uzskatīti par zemākas šķiras dieviem. Asgarda bija sadalīta 12 vai vairāk daļās, kur katrā no tām katram no dieviem bija sava grezna zelta vai sudraba māja. Visnozīmīgākā bija Valhalla, Odina māja. Valhallā kaujās kritušie kareivji (einherjēri) pavadīja savas dienas karojot, naktis dzīrojot un gaidot pienākam Ragnaroku, pēdējās pasaules kaujas dienu, kurā senie dievi ietu bojā un tiktu nodibināta jauna miera un saticības ēra. Mājai bija 540 durvis, un caur katru no tām līdzāsstāvot varēja ienākt 800 vīri; tās jumts bija taisīts no vairogiem. Kritušo karavīru dvēseles uz turieni aizveda valkīras – kareivīgas jaunavas, kas piedalījās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā. Citādāk, piemēram, no slimībām vai vecuma, mirušos cilvēkus pēc nāves dieviete Hēla nogādāja drūmajā pazemes valstībā. * [[Odins]] ir dievu karalis. Viņa divi melnie kraukļi Hugins (Domas) un Muninn (Atmiņas) lidoja apkārt, lai ievāktu ziņas par notikumiem visā pasaulē. Kā kara dievs Odins vadīja dzīvi Valhallā, kur nonāca visi drosmīgie karotāji, kas bija krituši kaujās. Odina lielākās bagātības bija viņa astoņkājainais zirgs Sleipners, šķēps Gungnirs un gredzens Draupers. Odins bija arī gudrības, dzejas un maģijas dievs un upurēja aci, lai varētu padzerties no Mimira – gudrības avota. * [[Tors]] ir pērkona dievs, vecākais Odina dēls. Tors bija spēcīgākais no āsiem, kam viņš palīdzēja aizsargāties pret ienaidniekiem milžiem. Ticēja, ka pēkons radās, kas Tors brauca ar saviem kaujas ratiem. Skandināvu valodās un angļu valodā ceturtdiena ir nosaukta par godu Toram (torsdag). Tora īpašumā bija āmurs Mjolnirs, kas simbolizēja zibens spērienu. Ja tas tika kaut kur aizmests, tas atgriezās pie Tora kā bumerangs. * [[Friga]] ir Odina sieva, laulību, mīlestības, ģimenes pavarda sargātāja, viņa palīdz dzemdētājām. Lielākā daļa āsu ir viņas bērni vai mazbērni. Friga spēj ielūkoties nākotnē, bet redzēto nekad nevienam neizpauž. * [[Bragi]] ir runas mākslas un dzejas dievs, Odina un Frigas dēls. Viņa pārraudzībā ir poēzijas medus – svētais dzēriens, kas dāvā dzejisku gudrību un iedvesmu. Ja, dodot solījumu vai zvērestu, tika piesaukts Bragi vārds, tā bija droša zīme, ka zvērests nekad netiks lauzts. Jaunam valdniekam pirms kāpšanas tronī bija jādod svinīgs zvērests un tas jāapstiprina, vienā elpas vilcienā izdzerot īpašu Bragi veltītu kausu. Ja tas neizdevās, to uzskatīja par sliktu zīmi. * [[Gefjuna]] ir jaunavu un viņu tikumu sargātāja, Odina dēla Skjelda sieva. * [[Heimdals]] ir dievu sargs, Odina dēls, ko viņam dzemdēja vienlaicīgi deviņas māsas, kas reiz atradušas Odinu aizmigušu. Pasaules galam tuvojoties, Heimdals pūtīs savu ragu, kas pašlaik glabājas drošā vietā zem pasaules koka. Ar raga skaņām viņš aicinās dievus uz pēdējo kauju. * [[Freija]] ir mīlas, auglības un skaistuma dieviete, Njorda un Skadi meita. Viņa āsu kopienā ienākusi no vāniem. * [[Freirs]] sākotnēji ir vānu pārstāvis, bet, nonācis gūstā pie āsiem, sava cēlā rakstura dēļ drīz kļūst par vienu no galvenajiem āsu dieviem. Viņš valda pār lietu, sauli un zemes augiem. Viņa atribūts ir burvju kuģis Skidbladnirs, kurš arī ir cvergu (rūķu) būvēts un kurā var iekāpt visa dievu armija pilnā bruņojumā. Kuģim vienmēr ir ceļavējš, un tas pārvietojas ātrāk par vēju. Ja ar to nekur nav jābrauc, kuģi var salocīt kā lakatu un aizbāzt aiz jostas. * [[Lokijs]] ir izskatīgs milzis, kas simbolizē ļaunumu, ir gudrs un viltīgs. Lielākoties viņa vainas dēļ āsi iekuļas nepatikšanās. Viņš un pazemes dieve Hēla Ragnaroka kaujā vadīs ļaunos spēkus pret āsiem. * [[Hēla]] – veļu valstības saimniece, Lokija un milzes Angrbodas meita. * [[Fenrirs]] ir gigantisks vilks, milzes Angrbodas un Lokija dēls. Sākumā dievi turējuši Fenriru savā tuvumā, bet visi pareģojumi vēstījuši, ka Fenrirs izraisīs pasaules bojāeju, tāpēc dievi centušies to sasaistīt. Pēc viņu lūguma cvergi (rūķi) izgatavojuši visstiprāko ķēdi, kas tika izkalta no kaķu soļu trokšņa, sieviešu bārdas, kalnu saknēm, lāču dzīslām, zivju elpas un putnu siekalām. Šo ķēdi uzliekot, dievs Tīrs zaudējis savu labo roku. == Pielūgsme, rituāli un maģija == Skandināvu dievus apkalpoja priesteri, ko sauca par ''godar''. Pielūgšana parasti notika brīvā dabā, zem kokiem, blakus svētavotiem vai no akmeņiem izveidotā svētvietā. Vēlāk tika lietoti koka tempļi ar altāriem un izgrebtiem dievu attēliem. Visnozīmīgākais bija templis Senajā [[Upsala|Upsalā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], kur tika upurēti dzīvnieki un arī cilvēki. Regulāras lielas upurēšanas tika rīkotas rudenī un pavasarī (ziemas sākumā un vasaras sākumā, jo gadu dalīja divās daļās), kā arī ziemas vidū (jūl). Upurēšana tika organizēta apgabalu centros. Plašu apskatu sniedz „Sāga par Hakonu Labo” – „kad tika rīkotas upurēšanas dzīres, visiem bondiem bija jāpulcējas pie svētvietas, atnesot arī lietas, kuras bija vajadzīgas dzīru laikā. Dzīrēm tiek nokauti lopi, arī zirgi. Visas asinis sauca par upurasinīm, tāpat arī visas lietas – kausus, slotas u.c.. Ar asinīm tika apslacītas visas upurvietas sienas ārā un iekšā, arī cilvēki. Gaļu vārīja un ēda dzīrēs. Dzīru telpas vidū liesmoja ugunskuri. Pilnie kausi tika doti caur ugunskuriem, un namatēvam bija jāsvēta pilnos kausus un upurmielastu”. No burvjiem baidījās, un nodarbošanās ar buršanos netika saukta par goda lietu. Tomēr sāgās nevar atrast ziņas par galveno varoni – burvi. Ja arī viņam piemita zināmas spējas (piemēram, maģisku rūnu zināšana), tad tas tika skaidrots ar viņa gudrību un to, ka viņš daudz ko prot. Vēl viena iespēja – ar pārdabiskām lietām ietekmēt citu cilvēku (nolādēšana vai apburšana ar rūnām). [[Rūnu raksts|Rūnas]] bija izplatītas Skandināvijā, tomēr to maģiskās formulas nezināja daudzi. Piemēram, nepareizi izgrieztas mīlestības rūnas gandrīz nogalināja meiteni sāgā par Egīlu. Savukārt, kad Egīls izlabojis rūnas, un viņa izveseļojusies. Mežonīgie rotājumi uz dažādiem priekšmetiem kalpoja, lai palīdzētu cilvēkiem dzīves cīņā, atbaidītu ļaunos garus un pieaicinātu veiksmi. Zvēru un briesmoņu attēliem un figūriņām bija simbolisks raksturs un to izmantošanai – maģiski mērķi. Plaši pielietoja arī visādus aizsargamuletus: Tora piekaramie, aproces, gredzeni, arī zobeni, apmetnes tika uzskatīti par apveltītiem ar burvju spējām. Maģija ir atgriezeniskas pasaules sastāvdaļa, kas apvieno dabisko un pārdabisko nesaraujamā vienotā. Ar rituāla palīdzību cilvēks uzturēja kārtību, kāda bija dibināta tālā pagātnē. rituāla darbība deva impulsu dzīves kustībai no jauna. Ar rituālu cilvēki skaidroja savus priekšstatus, kā arī motivēja savu darbību, kura atradās absolūtā mijiedarbībā ar dabas likumiem. Ar rituāla palīdzību cilvēki mēģināja iegūt sev labvēlīgus priekšnosacījumus ikdienas darbos, kā arī daļēji, protams, izmantoja savtīgos nolūkos. == Pasaules gals == Tomēr skandināvu mitoloģijā un reliģijā ir skaidrs, ka viss ir iepriekš izlemts – cilvēkam piedzimstot, ir noteikts viņa dzīves pavediena garums un arī dievu liktenis un pasaules gala norise ir iepriekš izlemta. Dievi ir dzirdējuši pareģojumu, kā tieši pasaules beigas – Ragnaroks noritēs, kurš kuru nogalinās, un nav spējīgi to ietekmēt; tomēr viņi drosmīgi un pašaizliedzīgi skatās pretī savam drūmajam liktenim. Pasaules gala (Ragnaroka) tuvošanos iezīmēs vispārēja nesaticība cilvēku starpā un dažādas citas nelaimes - aptumšosies saule, kam sekos nemīlīgas vasaras, negaisi, vētras, zemestrīces (drebēs un kauks pat Igdrasils), no debesīm kritīs zvaigznes, zeme grims jūrā. Fenrirs tiks brīvībā, un radīs pēcnācējus, kas aprīs sauli, un sekos trīs ziemas bez vasarām. Drīz pēc tam visus Heimdala taures skaņas aicinās uz cīņu. Āsus vadīs Odins, milžus un citus ļaunos spēkus – Lokijs. Uguns zemes Muspelas valdnieks milzis Sutrs kaujas laikā sadedzinās pasauli, kā rezultātā ies bojā visi cilvēki, arī dievi un milži. Tomēr pēc pasaules bojāejas notiks tās atdzimšana – Asgardā apmetīsies Odina dēli Baldrs, kas atgriezīsies no Hēlas valstības un samierināsies ar Hēdu, Vidars un Vali, Tora dēli Magni un Modi, kas no tēva mantos arī Mjelniru. Izdzīvos arī Liva un Livtrasirs, cilvēku pāris, kas aizsāks jaunu cilvēku dzimumu. Kritušie dievi un taisnie cilvēki sapulcēsies Gimlā, kas atrodas debesu dienvidu daļā, lai baudītu mūžīgu svētlaimi. {{wikify}} [[Category:Mitoloģija]] [[da:Nordisk mytologi]] [[de:Germanische Mythologie]] [[en:Norse Mythology]] [[es:Mitología escandinava]] [[eo:Nord-&#285;ermana mitologio]] [[fr:Mythologie nordique]] [[he:מיתולוגיה נורדית]] [[hr:Nordijska mitologija]] [[ia:Mythologia nordic]] [[ko:&#48513;&#50976;&#47101; &#49888;&#54868;]] [[la:Religio Germanica]] [[ms:Mitos Norse]] [[nl:Noorse mythologie]] [[ja:&#21271;&#27431;&#31070;&#35441;]] [[no:Norrøn mytologi]] [[pl:Mitologia nordycka]] [[sv:Nordisk mytologi]] [[zh:&#21271;&#27431;&#31070;&#35805;]] 2217 51255 2006-06-19T08:37:35Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eu:Lehen Mundu Gerra]] {{Karš infobox| Nosaukums=1.pasaules karš| Laiks='''Sākums''':<br>1914.g. 26.jūlijā<br>'''Beigas''':<br>1918.g. 11.novembrī| Vieta=Galvenokārt [[Eiropa|Eiropā]]| Beigas=[[Versaļas līgums]]<br>[[Senžermēnas līgums]]<br>[[Trianonas līgums]]<br>[[Neijī līgums]]<br>[[Sevras līgums]]| Rezultāts=1) [[Vācija|Vācijas]] sakāve;<br>2) [[Komunisms|Komunistiskā]] režīma nodibināšanās [[Krievija|Krievijā]],<br>3) [[Austroungārija|Austroungārijas]] sabrukums.| Puse1= [[ASV]]<br>[[Beļģija]]<br> '''[[Francija]]'''<br>[[Grieķija]]<br> '''[[Itālija]]''' <br>[[Japāna]]<br> '''[[Krievija]]'''<br> '''[[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]]'''<br>[[Portugāle]]<br>[[Rumānija]]<br>[[Serbija]]| Puse2= '''[[Austroungārija]]''' <br> [[Bulgārija]]<br>[[Turcija]]<br>'''[[Vācija]]'''| Kaujas=[[Verdenas kauja]]<br>[[Kauja pie Sommas]]<br>[[Kaporeto kauja]]<br>[[Pšemislas aplenkums]]<br>[[Kauja pie Ipras]]| Upuri=Kara upuri Valsts Cietušo Mirušo Ievainoto<br>Vācija 6’253’757 2’037’700 4’216’057<br>Krievija 6’250’000 1’300’000 4’950’000<br>Francija 5’623’800 1’357’800 4’266’000<br><br>Austroungārija 4’820’000 1’200’000 3’620’000<br>Lielbritānijas Impērija* 2’998’671 908’371 2’090’300<br>Serbija 1’700’000 450’000 1’250’000<br>Itālija 1’597’000 650’000 947’000<br>Osmaņu impērija 725’000 325’000 400’000<br>Rumānija 455’706 335’706 120’000<br>Savienotās Valstis*** 360’300 126’000 234’300<br>Bulgārija 239’890 87’500 152’390<br>Kanāda* 239’605 66’655 172’950<br>Austrālija* 218’501 59’330 159’171<br>Jaunzēlande 76’692 18’166 58’526<br>Montenegro 60’000 50’000 10’000<br>Beļģija 58’402 13’716 44’686<br>Grieķija 26’000 5’000 21’000<br>Portugāle 20’973 7’222 13’751<br>Ņūfaundlenda** 3’565 1’251 2’314<br>Japāna 1’207 300 907<br>Kopā 32’129’069 9’399’717 22’729’352<br>* Lielbritānijas Impērijā ir ieskaitīti Kanādas, Īrijas, Austrālijas un Indijas cietušie.<br>** Tajā laikā Ņūfaundlenda bija, nevis Kanādas daļa, bet gan domīnija.<br>*** Savienoto Valstu oficiālie 1920. gada 1. aprīlī dotie skaitļi uzrāda 33’560 cīņās mirušo; 14’720 mirušo no ievainojumiem, 57’460 no slimībām; 7’920 no citiem iemesliem mirušo; 205’690 ievainoto; 46 bezvēsts pazudušo; 4’480 ieslodzīto. Avots: The Communication Trench, Anecdotes & Statistics from The Great War 1914-1918. Raksta autors: Will R. Bird ( 75.lpp.)<br>Piezīme: Apmēram 50% no Norvēģijas tirdzniecības flotes tika noslīcinātas Vācijas zemūdeņu kara laikā. Procentuāli vislielākais tirdzniecības kuģu zaudējums visā Pirmā pasaules kara laikā. Tika nogalināti gandrīz 2000 jūrnieku.| Personas=[[Francis Jozefs I]] (Austroungārija)<br>[[Ferdinands Fošs]] (Francija)<br>[[Deivids Loids Džordžs]] (UK)<br>[[Nikolajs II]] (Krievija)<br>[[Vilhelms II]] (Vācija) }} [[Image:WW1 TitlePicture For Wikipedia Article.jpg|right|thumb|400px]] '''Pirmais pasaules karš''', bija galvenokārt Eiropā notiekošais konflikts ar daudziem veidoliem: neaptveramie cilvēku upuri, staignais ierakumu karš un jaunu un iznīcinošu ieroču izmantošana – [[tanks|tanks]], [[lidmašīna]], automāts un [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskie ieroči]]. Pirmais pasaules karš, arī pazīstams kā I Pasaules karš, Lielais Karš, Nāciju karš un Karš, kas beigs visus karus, bija pasaules konflikts, kas ilga no 1914. līdz 1919. gadam, taču cīņas notika, līdz 1918. gadam. Karš notika starp Sabiedrotajiem, kurus vada Antante, vienā pusē un Vācijas bloku, kuru vada trejsavienība, otrā. Neviens cits iepriekšējais konflikts nebija mobilizējis tik daudz karavīru, vai ir saturējis tik daudz cīņu uz karalauka. Kad karš beidzās, tas kļuva par otru asiņaināko cīņu cilvēces vēsturē (aiz Taipingu sacelšanās), kaut arī tas tika pārspēts jau pēc vienas paaudzes [[Otrais pasaules karš]]. Pirmais pasaules karš kļuva bēdīgi slavens ar [[pozīciju karu]] rietumu frontē, kur karavīri tika ieslodzīti ierakumos, aizsardzības taktiku dēļ. Vairāk nekā 9 miljoni mira uz karalauka un gandrīz tik pat mājas frontēs aiz nepietiekamās barības, genocīda un slimībām. Starp citiem vērā ņemamiem notikumiem, tika uzsākta pirmā masīva bumbu izmešana no gaisa un viena no gadsimta pirmajām liela apmēra civiliedzīvotāju masveida slepkavošanām, kā viens no modernās karošanas aspektiem. Pirmā pasaules kara cēloņi bija sarežģīti notikumu pavērsienu kopums (skat. Cēloņi zemāk). Pirmais pasaules karš kļuva par izšķirošu rāvienu prom no vecās pasaules kārtības, atzīmējot pēdējo absolūtās monarhijas galu Eiropā. Sabruka četras impērijas: Vācijas, Austroungārijas, Osmānijas un Krievijas. Viņu četras valdnieku dinastijas – [[Hohencollernu dinastija]], [[Hābsburgu dinastija]], Ottomaņi un [[Romanovu dinastija]] - kuru saknes stiepās līdz pat Krusta karu laikiem, visas krita kara laikā vai pēc tā. Nespēja efektīvi rīkoties ar daudziem kara cēloņiem un rezultātiem smagajā periodā pēc Pirmā pasaules kara, lika parādīties fašismam Itālijā, nacismam Vācijā un briesmīgajam Otrajam pasaules karam tikai vienu paaudzi vēlāk. Karš kļuva par Boļševiku revolūcijas katalizatoru Krievijā, kura iedvesmos nākamās [[komunisms|komunisma]] revolūcijas pat tik atšķirīgās valstīs, kā Ķīna un Kuba, un liks pamatus [[Aukstais karš]] starp Padomju Savienību un Savienotajām Valstīm. Austrumos, Osmaņu impērijas sabrukums, lika pamatus modernai demokrātiskai valstij – Turcijai. Centrālajā Eiropā dzima jaunas valstis – Čehoslovākija, Jugoslāvija, Baltijas valstis un citas. Polija atkal tika izveidota. Franču un Britu impērijas spēku aktivitātes austrumos no bijušās Osmaņu impērijas dos iemeslus vairākiem mūsdienu konfliktiem, ieskaitot Arābu-Izraēlas konfliktam, Grieķu-Turku konfliktam par Kipru, Irāņu-Irākiešu konfliktu 1980., un Golfa līča karu 1990. Grieķu-Turku konflikts, kurš beidzās 1924. gadā, bija pēdējās tiešais kara konflikts. ==Cēloņi== 1914. gada 28. jūnijā, Franci Ferdinandu, Austrijas Erchercogu un Austroungārijas troņa mantinieku, nogalināja Gavrilo Princips, Bosnijas Serbu students. Viņš bija daļa no 15 slepkavu grupas, kuru atbalstīja „Melnā Roka”, slepena sabiedrība, kuru dibināja panserbu nacionālisti, ar saiknēm Serbijas karaspēkā. Slepkavība aizšķīla nelielu sākotnēju uztraukumu Eiropā. Erchercogs pats par sevi nebija tik populārs, īpaši pašā Austroungārijas impērijā. Tomēr Sarajevā, pēc Erchercoga slepkavības, notika vairākas sacelšanās. Tās pārsvarā tika tēmētas uz serbu minoritāti. Kaut arī šī slepkavība tika pasniegta, kā tiešs iemesls Pirmajam pasaules karam, kara īstie iemesli ir paslēpti dziļāk, sarežģītās aliansēs un pretsvaros, kuri izveidojās starp dažādiem Eiropas spēkiem pēc Francijas sakāves un Vācijas valsts izveidošanās zem Otto fon Bismarka vadības 1871. gadā. ===Iemesli un atbildīgie=== Pirmā pasaules kara izcelšanās ir sarežģīts temats, ir ļoti daudz faktoru, kuri savā starpā savīstas. Šeit ir daži piemēri: Dedzīgs un nelokāms nacionālisms Iepriekšējie neatrisinātie strīdi Sarežģīta alianšu sistēma Sarežģīti strukturētas un sadrumstalotas valdības Aizkavēšanās un pārpratumi diplomātiskajos skaros Iepriekšējo desmitgažu bruņojuma sacīkstes Uzskatu stigrība militārajos plānojumos Valstu neapmierinātība ar pasaules sadali Jaunizveidojušās Vācijas un Itālijas centieni iekarot vietu pasaules politikā Cīņa par ekonomiskās attīstības iespējām, iegūstot izejvielas vai jaunus patērētājus Ir daudzas dažādas hipotēzes, kas mēģina izskaidrot kurš vai kas ir vainojams Pirmā pasaules kara notikšanā. Agrākie izskaidrojumi, izplatīti 1920. un 1930. gados, uzsvēra oficiālo [[Versaļas līgums][Versaļas miera līgumā]] izrakstītos oficiālos atbildīgos – Vācija ar tās sabiedrotajām ir vienīgās par karu atbildīgās valstis. Tomēr, laikam paejot, pētnieki sāka raudzītes uz gan Vācijas, gan Krievijas nelokāmību militārajos plānos, katra no kurām uzsvēra pirmā uzbrukuma un ātras plāna izpildes svarīgumu. Lielbritānijas uzvaras koloniālajos karos, koros relatīvi vieglas uzvaras šī lielvalsts guva, jo tās pretinieki bija daudz vājāki, noteikti palīdzēja pacelt entuziasmu valsts iedzīvotājos, raugoties uz Lielo karu. Pie tam, tas, ka neviens liels politisks spēks nepretojas karam, nozīmēja, ka tie, kas nepiekrita karam, nebija pietiekami spēcīgi, lai varētu izveidot kādu vērā ņemamu opozīciju, taču nelieli protesti, tomēr, notika nepārtraukti visa kara gaitas laikā. Cits kara iemesls bija alianšu izveidošanās un apbruņojuma sacīkstes. Nācijas pretējos alianšu blokos sāka baidīties viena no otras. Vācija varēja izrauties attīstot militāro tehnoloģiju, bet Anglija, kā jūras braucēju nācija, varēja tai sekot ar vēl stiprākiem kuģiem. Valstu līderi atraduši sevi nostādīti pretī aizvien augošam nacionālistiskam naidam, kas jau bija audzis Eiropā jau gadiem ilgi. Tas atstāja valdības ar aizvien mazākajiem manevru iespējām, kad pēdējās 1914. gada jūlija nedēļas slīdēja prot. Izmisīgi diplomātiski mēģinājumi Austrijas-Serbijas strīdā vienkārši kļuva nesvarīgi, kad automātiskās militārās eskalācijas starp Vāciju un Krieviju pastiprināja viena otru. Kā arī nedrīkst nepietiekami novērtēt komunikāciju problēmu 1914. gadā. Visas nācijas joprojām izmantoja telegrāfus un vēstniekus, kā galveno komunikāciju forumu, kas veidoja stundu vai pat dienu garus aizkavējumus. Iespējams, ka nekāda viena, konkrēta vērtējuma par vienu konkrētu Pirmā pasaules kara iemesla nav. == Kara pirmais posms == Pašas pirmās kara darbības notika tālu no Eiropas - Āfrikā un Klusajā okeānā. Franču un Britu impērijas (šajās cīņās aktīvi piedalījās Jaunzēlande un Austrālija) jau dažu mēnešu laikā okupēja visas Vācijas teritorijas Klusajā okeānā. Tomēr pēkšņas cīņas turpinājās Āfrikas teritorijā visa kara laikā. Nesaprašanās starp Vāciju un Austroungāriju lika Austroungārijai neplānoti sadalīt savu militāro spēku divās daļās, lai satiktu Krievijas armiju no ziemeļiem. Serbu armija, kas nāca no valsts dienvidiem, satika Austrijas armiju Ceras cīņā 1914. gada 12. augstā. Serbi ātri ieņēma aizsargājošās pozīcijas pret Austroungāriju. Pirmais uzbrukums notika 16. augustā un ilga līdz 21. Smagajās nakts cīņās Serbu Stepa Stepanovičs noturēja serbu aizsardzības līniju. Austrieši atkāpās pāri Danubes upei, ciešot 21’000 cilvēku lielus zaudējumus pret 16’000 serbu zaudējumiem. Šī bija pirmā lielā Antantes uzvara. Austroungārija nespēja veikt savu galveno kara mērķi – Serbijas iznīcināšanu, un kļuva skaidrs, ka Vācijai vajadzēs sadalīt savus spēkus karam divās frontēs. Vācijas plāns (saukts par Schlieffen plānu), kurš paredzēja ātri likvidēt Francijas pretošanos un tad apgriezties, lai cīnīties ar lēni mobilizējošos Krievijas armiju. Vācijas plāni paredzēja uzbrukt Francijai no ziemeļiem. Šādam nolūkam vajadzētu virzīties caur Beļģiju. Sākumā Vācija prasīja šķērsošanas tiesības, lai Beļģija ļauj militārajam spēkam iziet caur tās teritoriju. Par to Vācija apsolīja uzskatīt Beļģiju par visciešāko savienoto. Kad Beļģija atteicās, Vācija devās caur tās teritoriju bez līguma, ieņemot sākumā Luksemburgu. Vēlāk Vācijas armija satika arī Beļģijas pretošanos, taču tik un tā turpināja savu ātro gaitu caur Beļģijas teritorijai uz Franciju. Kara sākums Vācijai bija ļoti veiksmīgs. 1914. gada 14-24. augusta pierobežu cīņas. Tomēr Beļģijas pretošanās, Britu spēki un negaidīti ātra Krievijas mobilizācija, izjauca Vācijas plānus. Krievija uzbruka austrumu Prūsijā, liekot Vācijai atdalīt spēkus paredzētus rietumu frontei. Vācija ir uzvarējusi Krieviju vairākās cīņās, kopā pazīstamās kā Tannenbergas cīņas (17. augusts – 2. septembris), bet šī diversija ļāva apstādināt Vācijas ātro izrāvienu uz Parīzi pirmajā Marnas cīņā (1914. gada septembris). Tomēr Vācija ieņēma labu aizsardzības pozīciju Francijā un padarīju par karot nespējīgiem par 230’000 vairāk Franču un Angļu kājnieku, nekā zaudēja mēnešos no augusta līdz septembrim. == Notikumi rietumu frontē == 1914. gadā kara uztvere tika ļoti romantizēta. Kara pasludināšana tika pieņemta ar lielu sajūsmu cilvēku vidū. Nacionālistisku jūtu pārpildīti un šādu romantizētu sabiedrības uzskatu vadīti, ļoti daudzi cilvēki pieteicās karam. Taču īstenībā viņus sagaidīja kas pilnīgi cits. Militārā tehnoloģijas attīstība tajā laikā ļāva karam būt ļoti slepkavojošam. Vislabākie aizsardzības ieroči (automāti un dzeloņdrāts) bija, pirms pakāpeniskajai tanku ieviešanas 1916. gadā, daudz pārāki par vislabākajiem uzbrukuma ieročiem. Secīgi, jebkurš, kurš uzbruka, zaudēja daudz karavīru dzīvību. Aculiecinieki atzīmē ģenerāļu pilnīgo vienaldzību pret lielajiem cilvēku pūļiem, kas skrēja pretī automātu nāvējošām ugunīm. Briti un Franči centās pārņemt ofensīvu, bet Vācija mēģināja aizsargāt savas ieņemtās teritorijas. Sekas šim ir tas, ka Vācijas ierakumi bija daudz labāk uzcelti. Angļu un franču ierakumiem bija tika „pagaidu” status, jo viņi taisījās jebkurā brīdi izlauzties caur Vācijas spēkiem. 1915. gadā kaujā pie Ipras vācieši pirmo reizi izmantoja ķīmiskos ieročus, atverot 6 km platu pārrāvumu pretinieku līnijā, franču koloniālajiem kājniekiem atkāpjoties. Šo robu aizvēra Kanādas karavīri. Abas puses vairs nespēja veikt nevienu spējīgu izrāvienu sekojošos četros gados, taču Vācijas darbība pie Verdenas 1916. gadā un Antantes neveiksmes pie Sommas 1916. gada vasarā, noveda Francijas armiju līdz pat sagrūšanas robežai. Caur 1915-1917. gadiem Angļu un Franču spēki cieta daudz lielākus zaudējumus nekā Vācija, taču abas puses zaudēja miljonus cilvēku gan no ievainotajos, gan no slimībām. == Notikumi dienvidos == === Osmaņu impērija === Cīņas pārsvarā notika Kaukāzā. Neveiksmīgas turku kara darbības rezultātā Krievija praktiski sagrāva Osmaņu spēkus. 1917. gada pavasarī Krievija bija gatava veikt pēdējo sitienu, taču revolūcijas dēļ kara darbība tika atsaukta. ===Itālijas iesaistīšanās karā=== Itālija bija Vācijas un Austroungārijas savienotā kopš 1882. gada, bet tai bija savi skati uz Austrijas teritoriju Terentino, Istrijā un Dalmatijā. Austrijas valdība mēģināja sarunāt Itālijas neitralitāti par apmaiņu pret Franču teritorijām, taču Itālija pievienojās Antantei, parakstot Londonas paktu 1915. gada aprīlī, un pieteica karu Austroungārijai maijā. Pēc 15 mēnešiem Itālija pieteica karu arī Vācijai. Itālija, kara laikā, kaut gan slikti ekipēta, bija lielā skaitliskā pārsvarā. Lielākā daļa cīņu notika kalnu reģionos, kuras ir ļoti labas pozīcijas aizsardzības cīņām. Neskatoties uz visu šo un 1917. gadā Austrijas jau tā stiprās dienvidu frontes pastiprināšanu, Austroungārijas štāba priekšnieka Konrāda fon Hotzendorfa ārkārtīgi stiprā naida pret itāļiem, kas padarīju viņu aklu ļoti daudzos veidos, dēļ lika pieļaut ļoti daudzas muļķīgas stratēģiskas un taktiskas kļūdas kampaņās pret Itāliju. 1918. gadā Austroungārija cīņā ar Itāliju padevās Antantes spēkiem Vittorio Veneto cīņā. == Notikumi austrumu frontē == Kamēr rietumu fronte bija nonākusi strupceļā ierakumos, karš turpinājās austrumos. Krievijas sākuma plāni bija diezgan veiksmīgi, taču diezgan ātri Vācijas spēki atstūma Krieviju atpakaļ. Krievijas mazāk attīstītā ekonomika un militārā organizācija drīz izrādījās nespējīga pretoties pret apvienotajam Vācijas un Austroungārijas impēriju spēkiem. 1915. gada 5. augustā trejsavienības izrāviens Polijas dienvidos, sagrābdama Varšavu, lika Krievijai atkāpties no visas Polijas. Šī atkāpšanās palika zināma kā „Lielā atkāpšanās”. == Kara otrais posms == 1917. gada notikumi vistiešāk atspoguļosies kara nobeigumā, taču to nevarēja saredzēt līdz pat 1918. gadam. Antantes Vācijas jūras blokāde izdarīja nopietnu spiedienu uz Vāciju. Atbildē 1917. gada februārī Vācija sāka zemūdens karu, kura mērķis bija novest Angliju bada nāvē un izstāšanās no kara. Kaut gan sākumā, lielo Britu zaudējumu dēļ (līdz pat 860’000 tonnu zaudētu izejvielu mēnesī), drīz vien Anglija ieveda konvoju sistēmu, kas neitralizēja Vācu U-boat (vācu zemūdenes modelis) veidotos zaudējumus. Decembra Krievijas padošanās dēļ Vācijai parādījās liels karavīru daudzums, ko varēja pārvirzīt uz rietumu fronti, taču, Vācijas lielo iekarojuma vērienu dēļ, šīs pārvietošanas notika ļoti lēni. Amerikas iesaistīšanās karā no rietumu frontē, nozīmēja, ka kara atrisinājumu vajadzēs meklēt tieši šeit. Vācija zināja, ka, Amerikas kareivju pieplūduma dēļ, viņa nespēs vinnēt aizsardzības karu, tādēļ plānoja strauju rāvienu uz rietumiem, izmantojot jauno bruņoto karaspēku un jaunās kājnieku taktikas. Pie tam abas puses apzinājās, ka ieildzis karš draudēja ar sociālo sagruvumu vai pat revolūciju. Abām pusēm pēkšņi bija nepieciešama ātra uzvara rietumu frontē. === ASV iesaistīšanās === Zemūdens karš kopā ar Zimmermanna telegrammu sagrāva attiecības starp trejsavienību un ASV. Prezidents Vudro Vilsons pieprasīja pieteikt karu Vācijai, kas arī notika 1917. gada 6. aprīlī. Senāts pieņēma lēmumu par kara pieteikšanu nobalsojot 373 pret 50. Kaut gan ASV deva ļoti svarīgu papildinājumu karam, viņa tā arī nekļuva par Antantes locekli, taču palika tikai par Antantes savienoto. Nozīmīgi ASV spēki ieradās Eiropā tikai 1918. gada vasarā. Kara laikā Amerikas spēki sastāvēja no gandrīz vienīgi kājniekiem. Vairāki mēģinājumi izjaukt amerikāņu vienības un izmantot viņus kā papildinājumu Francijas un Anglijas spēkiem izgāzās. Amerikāņi bija vienīgie, kas vēl piekopa frontālo uzbrukumu (kur kājnieki skrien pretī ierakumiem, lai turpinātu cīņu tur, saņemot spēcīgu automātu apšaudi), ko Anglija un Francija sen jau nelietoja, tādēļ nedaudzajās kara operācijās 1918. gada vasarā un rudenī, Amerika cieta no ļoti lieliem zaudējumiem. == Kara trešais posms == === Vācijas 1918. gada pavasara ofensīva. === Vācijas plānos bija ātra ofensīva pa rietumu fronti pirms Amerikas spēku nostiprināšanās. Darbība sākās 1918. gada 21. martā. Vācu spēkiem izdevās bezprecedenta 60km garš izrāviens uz priekšu. Pirmo reizi, kopš 1914. gada manevrēšana atgriezās kara laukā. Britu un Franču ierakumi tika sakauti, izmantojot vēl nebijušu infiltrācijas taktiku. Frontes līnija pārvietojās līdz 120km līdz Parīzei. Daudzi parīzieši jau bēga no pilsētas. Uzbrukuma sākums bija tik labi izdevies, ka 24. marts Vācijā tika pasludināts par valsts brīvdienu. Daudzi vācieši ticēja, ka uzvara ir tuva. Tomēr pēc smagām cīņām Vācijas ofensīva tika apstādināta. Vācijas zaudējumi starp 1918. gada martu un aprīli bija 270’000. 15. jūlijā Antantes spēki, ASV atbalstīti, sāka otro cīņu pie Marnes. Šī Antantes iniciatīva atzīmēja Antantes uzvaru sākumu. Tajā pašā laikā Vācija bruka jau arī no iekšpuses. Pretkara gājieni notika nepārtraukti un armijas morāle bija ļoti zema. Ražošanas daudzums saruka par 53% salīdzinot ar 1913. gadu. ==Antantes uzvara== 1918. gada 8. augustā notika jau pareģotais pretuzbrukums (Amienas cīņa). Britu Ceturtās armijas III korpuss kreisajā flangā, franču Pirmā armija labajā un Kanādas un Austrālijas korpuss vadot uzbrukuma trieciengrupu centrā. Antantes spēki sastāvēja no 414 IV un V modeļa tankiem un 120’000 cilvēku. Antantes pavirzījās 12km uz priekšu Vācijas teritorijā tikai septiņās stundās. Tomēr, pēc dažām dienām ofensīva samazinājās – Britu impērija piedzīvoja problēmas ar visiem, izņemot 7 no viņu 414 tankiem. 1918. gada 15. augustā, ofensīva tika pārtraukta un sākās jaunas ofensīvas plānošana. Tas notika pēc 6 dienām 21. augustā. Ap 130’000 Savienoto Valstu tika iesaistīti cīņa, kopā ar britu Trešo un Ceturto armijām. Ofensīva bija bezgalīgi veiksmīga. Vācijas Otrā armija tika atstumta pa 55km garu fronti. 2. septembrī Vācija jau bija atstumta līdz Hinderburgas aizsardzības līnija. Hinderburgas aizsardzības līnijas ieņemšanas mēģinājums notika 26. septembrī: 260’000 amerikāņu kareivju skrēja pretī Hinderburgas aizsardzības līnijas automātu uguņiem. Visām divīzijām, izņemot Amerikas 79. kājnieku divīziju, izdevās ieņemt savus pamatobjektus. Šī neveiksme ļāva Vācijai atgūties un pārgrupēties. Visas aizsardzības līnijas ieņemšana notika 27. septembrī, taču nespēja ieņemt to iepriekšējā dienā izrādījās par vienu no vis dārgākajām kļūdām visas kampaņas laikā. Jau oktobra sākumā bija acīmredzams, ka lietas vairs nenotiks pēc Vācijas plāna. Jau atkal daudzi tanki atteica darboties, un tie, kas bija spējīgi darboties, bija bezspēcīgi, jo tanku komandieri uzskatīja, ka pa šādu teritoriju nav iespējams pārvietoties. Tomēr, pat vēl pirms tā, Ludendorfs jau 1. oktobrī bija sapratis, ka Vācijai bija tikai divi likteņi – pilnīga iznīcība vai padošanās. Viņš ieteica pēdējo augstākajām valsts personām sanāksmē Spa, Beļģijā tajā pašā dienā. Baumas par Vācijas neizbēgamo sakāvi izplatījās Vācijas bruņotajos spēkos. Sacelšanās draudi kļuva par pastāvīgu problēmu. Admirāļi Šērs un Ludendorfs izlēma uz pēdējo mēģinājumu atjaunot Vācu jūras kara flotes „varonību”. Viņi zināja, ka šādu darbību aizliegs valdība un izlēma to neinformēt. Baumas par tuvojošos uzbrukumu sasniedza jūrniekus Keilā. Daudzi no jūrniekiem dezertēja – atteikdamies piedalīties uzbrukumā, kuru viņi uzskatīja par neko vairāk par pašnāvību. Par incidentu šo atbildību uzņēmās Ludendorfs, kuru atlaida 26. oktobrī. Tomēr, kopš 1918. gada septembra beigām, Ludendorfs veidoja savu personīgo plānu. Kaut gan viņš bija konservatīvs tradīcionālists, viņš izlēma mēģināt uzsākt politisku revolūciju, ieviešot jaunas reformas, kuras „demokratizētu” Vāciju. Šīs reformas apmierinātu arī monarhistus, jo ķeizara valdīšana nepārtrauktos. Viņš uzskatīja, ka demokratizācija parādītu Vācijas iedzīvotājiem, ka valdība ir gatava mainīties, šādā veidā samazinot sociālistiskās revolūcijas iespēju, kāda notika Krievijā 1917. gadā. Tomēr, daži vēsturnieki uzskata, ka Ludendofam bija arī apslēpts motīvs. Viņa reformas piešķirtu lielākas tiesības Reihstāga locekļiem – īpaši valdošajām partijām, tajā laikā centriskajai, liberālistiskajai un sociāldemokrātu partijām. Tādēļ, ja šīm partijām būtu vairāk spēka, viņām būtu pietiekami daudz varas, lai pieprasītu karadarbības izbeigšanu. Un ar 5’989’758 upuriem Vācijā (4’216’058 ievainoti un 1’773’700 gājušiem bojā) tas ir tieši tas, ko viņas darīja. Drīz pēc tam Ludendorfs ļoti krasi izmainīja savu viedokli un teica, ka tās partijas, kurām viņš deva varu, bija atbildīgas par Vācijas sakāvi karā, ka šie politiķi ir „iedūruši Vācijai mugurā”. Par valdības vadītāju nozīmēja princi Maksi fon Badenu (SDP). Miera sarunas tika uzsāktas nekavējoties pēc viņa iecelšanas amatā. Tomēr fon Badens nevarēja izlemt starp konstitucionālās monarhijas valsti vai demokrātisko valsti. Viņa neizlēmību atrisināja Filips Šeidemans, kurš 1918. gada 9. novembrī, no Reihstāga augstākās ložas paziņoja, ka Vācija no šī brīža ir republika. Fon Badens paziņoja, ka ķeizaram ir jāatstāj amats – pirms ķeizars paspēja pats pieņemt kādu lēmumu. Imperiālistiskā Vācija bija mirusi, un jaunā Vācija piedzimusi. == Kara beigas == Bulgārija bija pirmā no Vācijas bloka valstīm, kura padevās (1918. gada 29. septembris). Vācija pieprasīja uguns pārtraukšanu 1918. gada 3. oktobrī. Kad Vilhelms II pavēlēja Vācijas jūras flotei uzbrukt Antantes jūras spēkiem, sākās sacelšanās no 1918. gada 29. oktobra. 30. oktobrī Osmaņu impērija kapitulēja. 3. novembrī Austroungārija pacēla pamiera karogu Itālijas armijas priekšā, prasot karadarbības izbeigšanu un miera nosacījumus. Kad Antantes autoritātes vienojās par nosacījumiem, tos pa telegrāfu nosūtīja Austrijai un tie tika pieņemti. Karadarbības pārtraukšana stājās 3 pēcpusdienā 4. novembrī. Pēc Hābsburgu dinastijas gāšanas, Austrija un Ungārija parakstīja atsevišķus miera līgumus ar Antanti. Pēc Vācijas revolūcijas, 9. novembrī tika pasludināta Vācijas republika, kas atzīmēja Vācijas impērijas galu. Ķeizars nākamajā dienā muka uz Nīderlandi, kas deva viņam politisku patvērumu. 11. novembrī, dzelzceļa vagonā pie Kompjenas mežā, Francijā tika parakstīts pamiers starp Vāciju un Antanti. Tās dienas 11:00 uguns pārtraukšana stājās spēkā, un pretojošās armijas sāka atkāpties no savām pozīcijām. Kara stāvoklis starp abām pusēm turpinājās vēl nākamos septiņus mēnešus, līdz to beidzot pārtrauca [[Versaļas līgums]]1919. gada 28. jūnijā. == Kara gaita datumos== ===1914=== • 23. jūlijs: Austroungārijas ultimāts Serbijai. • 28. jūlijs: Austroungārija piesaka karu Serbijai. • 31. jūlijs: Krievija uzsāk mobilizāciju. • 1. augusts: Vācija piesāk karu Krievijai. • 2. augusts: Vācu kājnieki okupē Luksemburgu. • 3. augusts: Vācija pasludinu karu Francijai. • 4. augusts: Vācija iebrūk neitrālajā Beļģijā, Apvienotā Karaliste atbildē piesaka karu Vācijai. • 6. augusts: Montenegro, pievienojas savam mūžīgajam savienotajam Serbijai un piesaka karu Austroungārijai. • 10. augusts: Austroungārija piesaka karu Krievijai. • 12. augusts: Apvienotā Karaliste un Francija piesaka karu Austroungārijai. • 23. augusts: Japāna piesaka karu Vācijai. • Septembris: Vienotības pakts, ko paraksta Francija, Anglija un Krievija. • 9. oktobris: Beļģija krīt vācu kājniekiem Antverpas ielekumā. • 29. oktobris: Osmaņu impērija pievienojas karam Vācijas un Austroungārijas pusē. • 2. novembris: Krievija piesaka karu Osmaņu sultanātam. • 5. novembris: Francija un Apvienotā Karaliste piesaka karu Osmaņu sultanātam. • 25. decembris: Ziemassvētku pamiers ierakumos. ===1915=== • 25. aprīlis: Iesākas Gallioples kampaņa. Turki sagrauj Apvienotos. • 26. aprīlis: Itālija paraksta slepenu Londonas paktu ar Antanti. • 23. maijs: Itālija piesaka karu Austroungārijai. • 14. oktobris: Bulgārija piesaka karu Serbijai un pievienojas karam Vācijas un Austroungārijas pusē. ===1916=== • 9. marts: Vācija piesaka karu Portugālei • 27. augusts: Rumānija piesaka karu Austroungārijai • 28. augusts: Itālija piesaka karu Vācijai ===1917=== • 16. janvāris: Vācija aizsūta Zimmermanna telegrammu Meksikai, piedāvājot aliansi pret ASV. • 6. aprīlis: Savienotie Valstis piesaka karu Vācijai. • 27. jūnijs: Grieķija pievienojas karam Antantes pusē. • 6. jūlijs: Tiek sagrābta Akvaba, galvenā Osmaņu impērijas ostas pilsēta • 14. augusts: Ķīnas republika piesaka karu Vācijai. • 26. oktobris: Brazīlija piesaka karu Vācijai. • 7. novembris: Oktobra revolūcija Krievijā • 7. decembris: ASV piesaka karu Austroungārijai. ===1918=== • 8. janvāris: Prezidents Vūdrovs Vilsons, izsaka savu slaveno 14 punktu aicinājumu, kurā viņš iepazīstina ar Tautu apvienības pamatideju. • 3. marts: Krievija un Trejsavienība paraksta Brestas līgumu, kas apzīmēja Krievijas iziešanu no Pirmā pasaules kara • 30. oktobris: Osmaņu (turku) padošanās atzīmē turku teritorijas atvēršanos Antantes militārajām operācijām • 11. novembris: Karadarbības pārtraukšana ir parakstīta, Pirmais pasaules karš ir beidzies. ===1919=== • 28. jūnijs: Versaļas līgums: oficiālais Pirmā pasaules kara beigšanas līgums starp Antanti un Vāciju. ===1920=== • 4. jūnijs: Trianonas vienošanās, Ungārijas karalistes nodalīšana no Austroungārijas impērijas. ===1923=== • 24. jūlijs: Lausannes līgums, miers ar Turciju • 29. oktobris: Turcija maina savu valdību uz republiku. ==Valstu mērķi== * Vācija: Lielbritānijas un Francijas koloniju ieguve, Francijas un Krievijas novājināšana; ietekmes nostiprināšana Eiropā. * Austroungārija: palielināt ietekmi Balkānos, nepieļaut Krievijas ietekmes palielināšanos Balkānos. * Itālija: palielināt savu teritoriju uz ziemeļaustrumiem. * Lielbritānija: Vācijas novājināšana, Vācijas koloniju ieguve, Osmaņu impērijas sadalīšana. * Francija: Vācijas novājināšana, Elzasas, Lotringas,Zāras un Reinas teritoriju atgūšana. * Krievija: nepieļaut Austroungārijas ietekmes palielināšanos Balkānos un kontroli pār Bosforas jūras šaurumu, Vācijas novājināšana. ==Karojošās puses un neitrālās valstis== * [[Antante]] - Lielbritānija, Francija, Krievija. * [[Trejsavienība]] - Vācija, Austroungārija, Itālija (karoja Antantes pusē). * Neitrālās valstis - Zviedrija, Šveice, Nīderlande, Spānija. ==Sekas== Pirmais pasaules karš likvidēja absolūtisma [[monarhija|monarhijas]] [[Eiropa|Eiropā]]. Šis karš bija arī nozīmīgākais [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma un komunistiskās revolūcijas cēlonis. Vācijai uzspiestie miera noteikumi, neatrisinot problēmas, kas izraisīja Pirmo pasaules karu, radīja praktiski nenovēršamu Otro pasaules karu. Ļoti būtiskas sekas - daudzu jaunu valstu, to skaitā arī [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s, rašanās Eiropā. Kara laikā gāja bojā aptuveni 8,6 miljoni kareivju un aptuveni 6,5 miljoni civiliedzīvotāju. [[Category:Pirmais pasaules karš|*]] [[af:Eerste Wêreldoorlog]] [[ang:Ǣrest Woruldgūþ]] [[ar:حرب عالمية أولى]] [[ast:Primera guerra mundial]] [[be:Першая сусьветная вайна]] [[bg:Първа световна война]] [[bs:Prvi svjetski rat]] [[ca:Primera Guerra Mundial]] [[cs:První světová válka]] [[cy:Y Rhyfel Byd Cyntaf]] [[da:1. verdenskrig]] [[de:Erster Weltkrieg]] [[el:Α΄ Παγκόσμιος Πόλεμος]] [[en:World War I]] [[eo:Unua mondmilito]] [[es:Primera Guerra Mundial]] [[et:Esimene maailmasõda]] [[eu:Lehen Mundu Gerra]] [[fa:جنگ جهانی اول]] [[fi:Ensimmäinen maailmansota]] [[fr:Première Guerre mondiale]] [[ga:An Chéad Chogadh Domhanda]] [[gl:Primeira Guerra Mundial]] [[he:מלחמת העולם הראשונה]] [[hr:Prvi svjetski rat]] [[hu:I. világháború]] [[ia:Prime Guerra Mundial]] [[id:Perang Dunia I]] [[io:Unesma Mondo-milito]] [[is:Fyrri heimsstyrjöldin]] [[it:Prima guerra mondiale]] [[ja:第一次世界大戦]] [[ko:제1차 세계 대전]] [[la:Bellum Orbis Terrarum I]] [[lb:Éischte Weltkrich]] [[lt:Pirmasis pasaulinis karas]] [[mk:Прва Светска војна]] [[ms:Perang Dunia I]] [[nds:Eerst Weltorlog]] [[nl:Eerste Wereldoorlog]] [[nn:Den fyrste verdskrigen]] [[no:Første verdenskrig]] [[pl:I wojna światowa]] [[pt:Primeira Guerra Mundial]] [[ro:Primul război mondial]] [[ru:Первая мировая война]] [[sc:Prima Gherra Mundiale]] [[scn:Prima Guerra Munniali]] [[sh:Prvi svjetski rat]] [[simple:World War I]] [[sk:Prvá svetová vojna]] [[sl:Prva svetovna vojna]] [[sr:Први светски рат]] [[sv:Första världskriget]] [[sw:Vita Kuu ya Kwanza ya Dunia]] [[ta:முதல் உலகப் போர்]] [[th:สงครามโลกครั้งที่หนึ่ง]] [[tl:Unang Digmaang Pandaigdig]] [[tr:I. Dünya Savaşı]] [[uk:Перша світова війна]] [[vi:Đệ nhất thế chiến]] [[wa:Prumire guere daegnrece]] [[zh:第一次世界大战]] 2218 42004 2006-04-28T03:55:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Noam Chomsky]] '''Avrams Noams Čomskis''' (''Avram Noam Chomsky'', dzimis 1928.gada 7. decembrī) ir Masačūsetas Tehnoloģiju institūta [[lingvistika|lingvistikas]] profesors, un [[Čomska hierarhija|Čomska hierarhijas]] - formālu valodu klasifikācijas autors. Viņa darbi lingvistikā ir spēlējuši lielu lomu [[biheiviorisms|biheiviorisma]] norietā un apziņas izpētē. Bez zinātniskajiem darbiem viņš ir arī kļuvis pazīstams ar politisko aktīvismu, radikāli kreisajiem politiskajiem uzskatiem, un [[ASV]] ārpolitikas kritiku. [[Category:Amerikāņu valodnieki|Comskis Noams]] [[ar:نعوم شومسكي]] [[ast:Noam Chomsky]] [[be:Ноам Чомскі]] [[bg:Ноам Чомски]] [[bn:নোম চম্‌স্কি]] [[bs:Noam Chomsky]] [[ca:Noam Chomsky]] [[cs:Noam Chomsky]] [[da:Noam Chomsky]] [[de:Noam Chomsky]] [[el:Νόαμ Τσόμσκι]] [[en:Noam Chomsky]] [[eo:Noam Chomsky]] [[es:Noam Chomsky]] [[et:Noam Chomsky]] [[fi:Noam Chomsky]] [[fr:Noam Chomsky]] [[gl:Noam Chomsky]] [[he:נועם חומסקי]] [[hr:Noam Chomsky]] [[ia:Noam Chomsky]] [[id:Noam Chomsky]] [[io:Noam Chomsky]] [[is:Noam Chomsky]] [[it:Noam Chomsky]] [[ja:ノーム・チョムスキー]] [[ko:노엄 촘스키]] [[la:Noam Chomsky]] [[lb:Noam Chomsky]] [[lt:Noam Chomsky]] [[mk:Ноам Чомски]] [[nl:Noam Chomsky]] [[no:Noam Chomsky]] [[pl:Noam Chomsky]] [[pt:Noam Chomsky]] [[ro:Noam Chomsky]] [[ru:Хомский, Аврам Ноам]] [[sk:Noam Avram Chomsky]] [[sl:Noam Chomsky]] [[sr:Ноам Чомски]] [[sv:Noam Chomsky]] [[th:โนม ชัมสกี]] [[tr:Noam Chomsky]] [[uk:Чомскі Ноам]] [[zh:诺姆·乔姆斯基]] 2219 51873 2006-06-25T04:39:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Semgallen (Volk)]] '''Zemgaļi''' ([[latīņu valoda|latīniski]]: ''Semigalli'') bija viena no tagadējo Latvijas teritoriju apdzīvojušām [[balti|baltu]] tautām, kas vēlāk ieplūda [[latvieši|latviešu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] tautās. Apdzīvoja [[Lielupe|Lielupes]] baseinu, tagadējo [[Zemgale|Zemgales]] novadu. Hronikās minēti Zemgales valdnieki [[Viestards]] un [[Nameisis]], kas 13. gadsimtā cīnījās pret vācu krustnešiem. Zemgale bija pēdējais Latvijas novads, kurš tika pakļauts tikai 1290. gadā. Daļa zemgaļu (ap 100 000 cilvēku, taču šis skaitlis, domājams, ir stipri pārspīlēts) nepakļāvās vāciešiem un pārcēlās uz [[Lietuva|Lietuvu]]. [[Category:Balti|Zemgali]] [[Category:Latvijas vēsture|Zemgali]] [[Category:Zemgale]] [[de:Semgallen (Volk)]] [[en:Semigallians]] [[lt:Žiemgaliai]] [[pl:Zemgalowie]] 2220 17098 2005-07-25T15:01:33Z Tail 13 izlaboju saites nosaukumu '''Ateisms''' (no [[grieķu valoda|grieķu]] ''a-'' ("bez") un ''theos'' ("dievs")) ir uzskatu sistēma, kuras pārstāvjiem vai nu nav [[teisms|teistisku]] uzskatu, vai arī tie aktīvi noliedz jebkādu dievību eksistenci. Antīkajā pasaulē daži ateisma aspekti parādījās [[epikūrisms|epikūrismā]], taču izzuda no grieķu-romiešu [[filozofija|filozofijas]] tradīcijām līdz ar [[kristietība|kristietības]] ietekmes palielināšanos. Ateisma ideja no jauna parādījās [[apgaismība|apgaismības]] laikā, kad ateismā apsūdzēja tos, kas apšaubīja reliģisko ''[[status quo]]'', taču līdz [[XVIII gadsimts|XVIII gadsimta]] beigām tas nostiprinājās kā augošas minoritātes filozofiskā pozīcija. Ateisms izplatījās paralēli [[racionālisms|racionālismam]] un [[humānisms|humānismam]], un [[XX gadsimts|XX gadsimtā]] jau bija kļuvis par bieži sastopamu uzskatu sistēmu, īpaši zinātnieku vidū. ==Ateisma veidi== Pastāv divi galvenie ateisma veidi: * [[vājais ateisms]] (dēvēts arī par implicīto ateismu vai negatīvo ateismu) - uzskats, ka nav redzama racionāla pamata, lai apgalvotu jebko par dievību esamību vai neesamību; * [[stiprais ateisms]] (dēvēts arī par eksplicīto ateismu un pozitīvo ateismu) - pārliecība, ka dievi neeksistē. Vājā ateisma pārstāvis var, piemēram, uzskatīt, ka dievību eksistence ir apšaubāma, jo tai trūkst pierādījumu. [[teisms|Teisti]] apgalvo, ka pastāv kāda dievība vai dievību grupa. Vājā ateisma pārstāvji neapgalvo pretējo; viņi atturas no piekrišanas teistiskiem apgalvojumiem. [[Agnosticisms]] ir [[epistemoloģija|epistemoloģiska]] pozīcija, ka patiesība par dievību eksistenci vai tās trūkumu nav zināma un, iespējams, nav arī izzināma. Agnostiskais teisms savukārt nozīmē uzskatu, ka dievību eksistence nav pierādāma, taču turpināšanu tai ticēt (tam pretstata agnostisko ateismu). (Skat. arī: [[agnosticisms]].) [[racionālisms|Racionālisti]] mēdz būt stiprā ateisma pārstāvji. Viņu argumentācijas pamatā, piemēram, var būt apgalvojumi, ka dievības ideja pati par sevi ir pretrunīga, tādēļ neiespējama (piemēram, [[ļaunuma problēma|ļaunuma problēmas]] dēļ), vai arī uzskats, ka ticība jebkam pārdabiskam nav racionāli pamatojama. Stiprā ateisma pārstāvji kā argumentu mēdz izmantot arī ticības psiholoģiskās iezīmes (piemēram, [[Patiesi ticīgā sindroms]]), kā rezultātā sliecas atbalstīt uzskatu sistēmas, kas balstās uz kritisko domāšanu, nevis ticību. Parasti ar vārdu "ateisms" saprot tieši stipro ateismu un, lai aprakstītu vājo ateismu, lieto vārdu "agnosticisms". Pastāv arī termins "antiteisms", un ar to apzīmē uzskatu sistēmu, kas postulē, ka [[reliģija]] ir nosodāma un vairo naidu dažādu uzskatu pārstāvju starpā. Antiteisma piekritēji vēršas tieši pret reliģiju, nevis ticību. Ateisms nav saistīts ne ar vienu konkrētu [[morāle|morāles]] vērtību sistēmu. ==Ateisma iemesli== Pastāv daudzi un dažādi iemesli, kas rosina cilvēkus pievērsties ateismam: * argumenti pret dievību eksistenci (piemēram, [[Okama asmens]] - princips, ka no diviem kādas parādības skaidrojumiem jāizvēlas vienkāršākais un tas, kurš prasa mazāk pieņēmumu), * pierādījumu trūkums par labu dievību eksistencei, * morāli un praktiski iemesli, * sociāli iemesli, * psiholoģiski iemesli, * [[ļaunuma problēma]]. {{stub}} [[Category:Filozofija]] [[Category:Reliģija]] [[af:Ateïsme]] [[bg:Атеизъм]] [[bn:নাস্তিকবাদ]] [[br:Ateism]] [[bs:Ateizam]] [[ca:Ateisme]] [[cs:Ateismus]] [[da:Ateisme]] [[de:Atheismus]] [[en:Atheism]] [[eo:Ateismo]] [[es:Ateísmo]] [[fr:Athéisme]] [[he:אתאיזם]] [[ia:Atheismo]] [[id:Atheisme]] [[it:Ateismo]] [[ja:無神論]] [[lb:Atheismus]] [[li:Atheïsme]] [[ms:Atheis]] [[mt:Ateiżmu]] [[nl:Atheïsme]] [[no:Ateisme]] [[pl:Ateizm]] [[pt:Ateísmo]] [[ro:Ateism]] [[ru:Атеизм]] [[sr:Атеизам]] [[sv:Ateism]] [[uk:Атеїзм]] [[zh:无神论]] 2221 46457 2006-05-21T05:56:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[th:ไดนาไมต์]] '''Dinamīts''' ir [[sprāgstviela]], ko izgudroja [[Zviedrija|zviedru]] ķīmiķis un inženieris [[Alfrēds Nobels]] 1867. gadā. Tas ātri kļuva populārs, jo bija daudz drošāks par alternatīvām - [[šaujampulveris|šaujampulveri]] un [[nitroglicerīns|nitroglicerīnu]]. Nobelam dinamīta [[patents]] deva lielu bagātību, par kuru pēc viņa nāves tika izveidota [[Nobela prēmija]]. == Sastāvs == Dinamīts satur dažādu sprāgstvielu maisījumu - tas satur nitroglicerīnu, amonija nitrātu un slāpekļa nitrātu, piesūcinot ar tiem kādu inertu materiālu. Tas nav tik jūtīgs pret triecieniem kā nitroglicerīns, kurš savas nestabilitātes dēļ [[Eiropa|Eiropā]] tika aizliegts. Dinamītu nevar uzspridzināt trieciens. To var pat likt ugunī, kur tas degs, bet nesprāgs - tā spridzināšanai ir vajadzīgs detonators. [[Category:Sprāgstvielas]] [[bg:Динамит]] [[ca:Dinamita]] [[cs:Dynamit]] [[da:Dynamit]] [[de:Dynamit]] [[en:Dynamite]] [[eo:Dinamito]] [[es:Dinamita]] [[fi:Dynamiitti]] [[fr:Dynamite]] [[he:דינמיט]] [[id:Dinamit]] [[it:Dinamite]] [[ja:ダイナマイト]] [[lt:Dinamitas]] [[nl:Dynamiet]] [[pl:Dynamit]] [[pt:Dinamite]] [[ro:Dinamita]] [[ru:Динамит]] [[simple:Dynamite]] [[sk:Dynamit]] [[sl:Dinamit]] [[sq:Dinamiti]] [[sv:Dynamit]] [[th:ไดนาไมต์]] [[tr:Dinamit]] [[zh:硝化甘油炸藥]] 2222 18767 2005-08-29T11:16:37Z Evija T 132 Novikipēdoju === [[komponists|Komponisti]] === * [http://www.strazds.com/ Armands Strazds] * [http://www.music.lv/Composers/Rise/default_L.htm Indra Riše] * [http://www.music.lv/Composers/Peteris_Plakidis.htm Pēteris Plakidis] * [http://www.music.lv/Composers/Vasks/lv/ Pēteris Vasks] * [http://www.music.lv/Composers/Dubra/default_L.htm Rihards Dubra] * [http://classicalplus.gmn.com/composers/composer.asp?id=692 Rihards Dubra (cita lapa)] * [http://www.music.lv/Composers/Romualds_Kalsons.htm Romualds Kalsons] * [http://www.music.lv/lv/lmuza.asp?action=personalijas Citi] === [[roks|Roka]] grupas un izpildītāji === * [[Ainars Mielavs]] * [http://www.autobussdebesis.lv/ Autobuss Debesīs] Melodiskā [[poproks|poproka]] un [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] [[dziesma|dziesmu]] izpildītāji. * [http://www.brainstorm.lv/ Brainstorm/Prāta Vētra] * [[Dzeltenie pastnieki]] * [[Helēna Kozlova]] * [http://www.ilgi.lv/ Iļģi] * [[Imants Kalniņš]] * [http://www.upe.parks.lv/meness.html Jauns Mēness] * [[Kaspars Dimiters]] * [[Labvēlīgais tips]] * [http://www.livi.lv/ Līvi] * [[Menuets]] * [[Mirta]] * [[Oceanfall]] * [[Pērkons (grupa)]] * [http://www.soundarcade.lv/ SoundArcade] [[angļi|Angļu]] [[psihedeliskais roks|psihedeliskā roka]] grupa no [[Pārdaugava|Pārdaugavas]] ar ''Steve Wilson'' ietekmi [[ģitāra|ģitārspēlē]]. * [[Skumju Akmeņi]] * [http://www.skyforger.lv/ Skyforger] * [http://post-rock.lv/om.htm Olive Mess] Progresīvā [[avangards|avangarda]] grupa no [[Rīga|Rīgas]] === Plašsaziņas līdzekļi === * [http://www.m-saule.lv/ Mūzikas saule] [[žurnāls|žurnāls]] == Ārējās saites == * [http://www.music.lv/ Latvijas mūzikas informācijas serveris ] * [http://www.lmic.lv/jaunumi.php?lan=1/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs] * [http://www.music.lv/Composers/Union/ Latvijas Komponistu savienība] * [http://www.music.lv/academy/lv/default.asp Latvijas Mūzikas akadēmija] * [http://www.opera.lv/latviski/ Latvijas Nacionālā Opera] * [http://www.concert.lv/lv/ Latvijas Koncertdirekcija] * [http://www.hbf.lv/ Hermaņa Brauna fonds] * [http://www.dziesmas.lv/ www.dziesmas.lv] * [http://www.tornis.lv/ www.tornis.lv] * [http://post-rock.lv/ Zaļā Delfīna aptauja] par labāko gada albumu, grupu progresīvajā [[roks|rokmūzikā]], ko veido dažādu [[valstis|valstu]] [[mūziķi]], [[mūzikas kritiķi|rokmūzikas kritiķi]], [[producenti]], [[ierakstu izdevēji]] utt. [[post-roks|Post-roka]] grupu un [[ierakstu leibli|ierakstu leiblu]] plašākais saraksts [[internets|internetā]]. [[Category:Mūzika]] 2223 52352 2006-06-29T07:37:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Elektroi]] '''Elektrons''' ir [[elementārdaļiņas|elementārdaļiņa]], kas [[atoms|atomā]] aptver kodolu. Elektroniem ir negatīvs [[elektriskais lādiņš]], un tas ir galvenais lādiņa nesējs elektriskajai strāvai. Elektroni nosaka atoma mijiedarbību ar citiem atomiem un ir [[ķīmija|ķīmijas]] pamats. {{stub}} [[Category:Fizika]] [[Category:Leptoni]] [[af:Elektron]] [[ar:إلكترون]] [[ast:Electrón]] [[bg:Електрон]] [[br:Elektron]] [[bs:Elektron]] [[bug:Elektron]] [[ca:Electró]] [[cs:Elektron]] [[da:Elektron]] [[de:Elektron]] [[el:Ηλεκτρόνιο]] [[en:Electron]] [[eo:Elektrono]] [[es:Electrón]] [[et:Elektron]] [[eu:Elektroi]] [[fa:الکترون]] [[fi:Elektroni]] [[fr:Électron]] [[ga:Leictreon]] [[gl:Electrón]] [[he:אלקטרון]] [[hr:Elektron]] [[hu:Elektron]] [[ia:Electron]] [[id:Elektron]] [[io:Elektrono]] [[is:Rafeind]] [[it:Elettrone]] [[ja:電子]] [[ka:ელექტრონი]] [[ko:전자]] [[la:Electron]] [[ln:Eléktron]] [[lt:Elektronas]] [[mk:Електрон]] [[nds:Elektron]] [[nl:Elektron]] [[nn:Elektron]] [[no:Elektron]] [[pl:Elektron]] [[pt:Elétron]] [[ro:Electron]] [[ru:Электрон]] [[simple:Electron]] [[sk:Elektrón]] [[sl:Elektron]] [[sr:Електрон]] [[su:Éléktron]] [[sv:Elektron]] [[th:อิเล็กตรอน]] [[tr:Elektron]] [[vi:Điện tử]] [[zh:电子]] [[zh-yue:電子]] 2224 49981 2006-06-11T00:29:33Z YurikBot 213 robot Adding: af, an, ang, ast, el, eu, ga, got, ia, is, jbo, ka, ku, mk, nn, nrm, ps, sh, ta, th, udm, ug, uz, yi Modifying: cy, vi '''Maskava''' ([[krievu valoda|krievu]] - Москва́, ''Moskva'') ir [[Krievija|Krievijas]] galvaspilsēta. Tā atrodas valsts rietumos pie [[Maskavas upe]]s, aizņem 1097,12 kvadrātkilometrus, un ir lielākā pilsēta [[Eiropa|Eiropā]] ar 10,3 miljoniem iedzīvotāju (kopējais iedzīvotāju skaits, ieskaitot legālos un nelegālos migrantus utt., varētu sasniegt pat 13,5 milj.). {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Москва'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Moscow In Europe.png|167px|]] | align=center | [[Image:Coat of Arms of Moscow.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 10 381 222 |- | Rakstos | 1147.g |- | Citi nosaukumi | '''Moscow''' ([[angļi|angļu]])<br>'''Moskau''' ([[vācieši|vācu]]) |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | fedederālas nozīmes pilsēta |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Centrālais federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://www.mos.ru/ www.mos.ru] |} {{commons|Москва}} [[Image:StBasile SpasskayaTower Red Square Moscow.hires.jpg|thumb|Maskavas kremļa Spasa tornis un Vasilija Svētlaimīgā katedrāle|250px]] Galvenais Krievijas politiskais, ekonomiskais, kultūras un [[pareizticība|pareizticības]] centrs. Maskavas [[Kremlis]] ir [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] un Krievijas valdības, bet Sv.Danila klosteris - [[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs|Maskavas patriarha]] rezidence. ====Īsa vēsture==== Maskava XIII.gs beigās izvirzījās kā [[Maskavas kņaziste|Maskavas kņazistes]] centrs. Ap 1326.gadu no [[Vladimira|Vladimiras]] uz Maskavu pārceļas Krievijas [[patriarhs]], un Maskava kļūst par Krievijas garīgo un politisko centru. 1480. gadā Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] atbrīvojas no [[mongoļi-tatāri|mongoļu-tatāru]] pakļautības. No 1610. līdz 1612.gadam t.s. [[Lielās jukas Krievijā|Lielo juku]] laikā Maskavu okupē [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] karaspēks. 1712.gadā Krievijas [[cars]] [[Pēteris I]] pārceļ Krievijas galvaspilsētu uz jaundibināto [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]]. No 1708.gada Maskava ir [[guberņa|guberņas]] centrs. 1812.gadā pilsētu okupē [[Napoleons|Napoleona]] karaspēks. 1918.gada 5.martā [[Ļeņins]] pārvieto Krievijas galvaspilsētu uz Maskavu. 1918.gada Masakava ir [[Krievijas PSFR]] galvaspilsēta, bet no 1920.gada 30.decembra - [[PSRS]] galvaspilsēta. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Maskavas pievārtē no 1941.gada 2.oktobra līdz 1942.gada 7.janvārim risinājās [[Kauja par Maskavu]], kas bija pirmā lielā [[vērmahts|vērmahta]] neveiksme [[Austrumu fronte|Austrumu frontē]]. 1980.gadā Maskavā notiek [[Olimpiskās spēles]]. 1991.gadā Maskavā notiek [[Augusta pučs|Augusta puča]] izšķirīgie notikumi. Pēc PSRS sabrukuma Maskava kļūst par Krievijas Federācijas galvaspilsētu. Maskavā norisinājās [[1993.gada konstitucionālā krīze Krievijā|1993.gada Konstitucionālā krīze]] galvenie notikumi. ====Cilvēki==== Maskavā dzimuši: *[[Aleksandrs Aļohins]] - šahists *[[Andrejs Belijs]] - dzejnieks *[[Boriss Berezovskis]] - biznesmenis *[[Nikolajs Buharins]] - politiķis *[[Marina Cvetajeva]] - dzejniece *[[Valērijs Harlamovs]] - sportists *[[Mihails Hodorkovskis]] - biznesmenis *[[Deniss Davidovs]] - karavīrs *[[Fjodors Dostojevskis]] (''Фёдор Михайлович Достоевский'') - rakstnieks ([[Noziegums un sods]], ''Преступление и Наказание'', 1866) *[[Vjačeslavs Fetisovs]] - sportists *[[Ivans Fjodorovs]] - grāmatnieks *[[Vitālijs Ginzburgs]] - zinātnieks *[[Aleksandrs Hercens]] - domātājs *[[Igors Ivanovs]] - politiķis *[[Aleksandrs Jakovļevs]] - konstruktors *[[Aleksejs Jermolovs]] - karavadonis *[[Nikolajs Judeničs]] - ģenerālis *[[Ļevs Kameņevs]] - politiķis *[[Vasilijs Kandinskis]] - mākslinieks *[[Sofija Kovaļevska]] (''Софья Васильевна Ковалевская'') - matemātiķe *[[Pjotrs Kropotkins]] - domātājs *[[Anna Kurņikova]] - sportiste *[[Mihails Ļermontovs]]- dzejnieks *[[Bulats Okudžava]] - dziesminieks *[[Boriss Pasternaks]] (''Борис Леонидович Пастернак'') - rakstnieks ([[Doktors Živago]], ''Доктор Живаго'', 1958/1987) *[[Viktors Peļevins]] (''Виктор Олегович Пелевин'') - rakstnieks ([[Čapajevs un Pustota]], ''Чапаев и Пусто́та'', 1996) *[[Oļegs Popovs]] - klauns *[[Alla Pugačova]] - dziedātāja *[[Aleksandrs Puškins]] - dzejnieks *[[Andrejs Saharovs]] - zinātnieks *[[Aleksandrs Skrjabins]] - mūziķis *[[Konstantīns Staņislavskis]] - režisors *[[Aleksandrs Suvorovs]] - karavadonis *[[Vladimirs Toporovs]] (''Владимир Николаевич Топоров'') - filologs, valodniecības, literatūrzinātnes, mitoloģijas speciālists *[[Nikolajs Vavilovs]] - zinātnieks *[[Vladimirs Visockis]] - dziesminieks [[Category:Krievijas pilsētas]] {{Link FA|de}} {{Link FA|vi}} [[af:Moskou]] [[als:Moskau]] [[an:Moscú]] [[ang:Moscow]] [[ar:موسكو]] [[ast:Moscú]] [[be:Масква]] [[bg:Москва]] [[ca:Moscou]] [[cs:Moskva]] [[csb:Mòskwa]] [[cv:Мускав]] [[cy:Moscfa]] [[da:Moskva]] [[de:Moskau]] [[el:Μόσχα]] [[en:Moscow]] [[eo:Moskvo]] [[es:Moscú]] [[et:Moskva]] [[eu:Mosku]] [[fa:مسکو]] [[fi:Moskova]] [[fr:Moscou]] [[ga:Moscó]] [[gl:Moscova - Москва]] [[got:𐌼𐍉𐍃𐌺𐍅𐌰]] [[he:מוסקבה]] [[hi:मास्को]] [[hr:Moskva]] [[hu:Moszkva]] [[ia:Moscova]] [[id:Moskwa]] [[io:Moskva]] [[is:Moskva]] [[it:Mosca (Russia)]] [[ja:モスクワ]] [[jbo:mosKUAS.]] [[ka:მოსკოვი]] [[ko:모스크바]] [[ku:Mosko]] [[la:Moscua]] [[lb:Moskau]] [[li:Moskou]] [[lt:Maskva]] [[mk:Москва]] [[mo:Москова]] [[nds:Moskau]] [[nl:Moskou]] [[nn:Moskva]] [[no:Moskva]] [[nrm:Moscou]] [[os:Мæскуы]] [[pl:Moskwa]] [[ps:مسکو]] [[pt:Moscovo]] [[ro:Moscova]] [[ru:Москва]] [[scn:Mosca (Russia)]] [[sh:Moskva]] [[simple:Moscow]] [[sl:Moskva]] [[sr:Москва]] [[sv:Moskva]] [[ta:மாஸ்கோ]] [[th:มอสโก]] [[tr:Moskova]] [[tt:Mäskäw]] [[udm:Муско]] [[ug:موسكۋا]] [[uk:Москва]] [[uz:Moskva]] [[vi:Moskva]] [[wa:Moscou]] [[yi:מאָסקװע]] [[zh:莫斯科]] [[zh-min-nan:Moskva]] 2225 52457 2006-06-29T18:23:42Z YurikBot 213 robot Modifying: [[pl:Cork]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Cork/Corcaigh'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:IreCork.png|160px|]] | align=center | [[Image:Corkcitycouncil.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 189 962 |- | Rakstos | 140.g |- | Pilsētas tiesības | 1172.gadā |- | Province | [[Manstera]] |- | Mājaslapa | http://www.corkcity.ie/ |} {{commons|Category:Cork}} [[Image:Weir lee fields cork.jpg|250px|thumb|Lī upe Korkā]] '''Korka''' ([[angļu valoda|angliski]] - ''Cork'', [[īru valoda|īriski]] - ''Corcaigh'') ir otra lielākā [[Īrija|Īrijas]] pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, [[grāfiste|grāfistes]] centrs, svarīga osta. Atrodas Īrijas dienvidos pie [[Lī]] upes, netālu no jūras. Pilsētas nosaukums īru valodā nozīmē ''purvaina vieta'', kas labi raksturo apkārtni. Rakstos, tāpat kā [[Dublina|Dublinu]], Korku pirmoreiz pieminējis [[Ptolemajs]] m.ē. 140.gadā , kurš saucis to par ''Ivuernis''. ====Vēsture==== Tradīcija vēsta, ka Korku nodibināja [[Sv.Finbārs]] 7.gadsimtā, izveidodams šeit [[abatija|abatiju]], kura pastāvēja 250.gadu un bija slavena visā toreizējā [[Eiropa|Eiropā]]. Tomēr ap 820.gadu abatijai uzbruka [[vikingi]], nopostīja to un nodibināja savu pilsētu. Kaut arī 1024.gadā [[īri]] sakāva normāņus, tie palika uz dzīvi pilsētā. 1176.gadā sakās [[normāņu]] ([[angļi|angļu]]) iebrukums Īrijā. Līdzīgi kā [[Dublina]], Korka kļuva par tipisku viduslaiku pilsētu. Tomēr drīz pilsētas raksturs mainījās, kas ļauj pilsētas pašreizējiem iedzīvotājiem apgalvot, ka Korka ir īstā Īrijas galvaspilsēta. Ja [[Dublina]] pamazām kļuva par angļu priekšposteni Īrijā, tad [[Korkas grāfiste]] tika saukta par dumpinieku grāfisti, bet Korka iesaistījās visos nemieros pret angļu varu. Lielā [[kartupeļu bads Īrijā|kartupeļu bada]] laikā (1485-1849) no Korkas tukstošiem īru, glābjoties no bada, devās pāri okeānam uz [[ASV]]. [[Īrijas neatkarības karš|Īrijas neatkarības kara]] laikā (1919-1921) angļu [[paramilitāristi]] t.s. [[melnie-dzeltenbrūnie]] izposta pilsētu. Arī [[Īrijas pilsoņu karš|Īrijas pilsoņu kara]] laikā (1922-1923) Korka kādu laiku ir republikāņu rokās. Korka bija 2005.gada [[Eiropa|Eiropas]] kultūras galvaspilsēta. ====Cilvēki==== Korkā dzimuši: *[[Rojs Kīns]] (''Roy Keane'') (1971-) - futbolists *[[Kilians Mērfijs]] (''Cillian Murphy'') (1976-) - aktieris (''Disco Pigs'') *[[Māte Džonsa]] (''Mother Jones'') (1837-1930) - [[ASV]] sabiedriskā aktīviste [[Category:Īrijas pilsētas]] [[bg:Корк (град)]] [[da:Cork]] [[de:Cork]] [[en:Cork]] [[eo:Cork]] [[es:Cork]] [[fi:Cork]] [[fr:Cork]] [[ga:Corcaigh]] [[gl:Cork]] [[he:קורק]] [[id:Cork]] [[is:Cork]] [[it:Cork]] [[lt:Korkas]] [[nl:Cork (stad)]] [[pl:Cork]] [[pt:Cork]] [[ru:Корк]] [[sv:Cork]] [[tpi:Cork]] [[zh:科克]] 2226 11838 2004-12-09T20:27:59Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2227 11839 2004-12-09T20:28:24Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2228 11840 2004-12-09T20:39:27Z Feens 37 No en.wiki No en.wiki 2229 11841 2004-12-10T12:26:00Z PeterisP 26 '''Lemvig Basket''' ir [[Dānija|dāņu]] [[basketbols|basketbola]] klubs. * [http://www.lemvigbasket.dk Lemvig Basket - Vestjyllands bedste basketballklub] * [http://www.lemvig.info Besøg Lemvig Købstad - Vestjyllands smilehul] [[Category:Sports]] 2230 49162 2006-06-04T18:07:35Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/85.255.76.35|85.255.76.35]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 82.193.64.18 == Latvijas Valsts prezidenti == === 1922-1940 === * [[Jānis Čakste]] (1922. gada 14. novembris - 1927. gada 14. marts)<br> * [[Gustavs Zemgals]] (1927. gada 8. aprīlis - 1930. gada 9. aprīlis)<br> * [[Alberts Kviesis]] (1930. gada 9. aprīlis - 1936. gada 11. aprīlis)<br> * [[Kārlis Ulmanis]] (1936. gada 11. aprīlis - 1940. gada 21. jūlijs)*<br> <small>* - Ne Kārļa Ulmaņa iecelšana, ne arī atbrīvošana no amata nenotika atbilstoši [[Satversme|Satversmei]], kas ļauj apšaubīt Kārļa Ulmaņa prezidentūras [[leģitimitāte|leģitimitāti]].</small> === 1940-1993 === No 1940.gada līdz 1990.gadam [[Latvijas PSR]] valsts augstākās amatpersonas skat. [[Latvijas PSR AP Prezidija priekšsēdētāji]], kā arī [[LKP CK Pirmie sekretāri]]. === 1993-mūsdienas === * [[Guntis Ulmanis]] (1993.gada 7.jūlijs - 1999. gada 17. jūnijs)<br> * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1999. gada 17. jūnijs - šodiena)<br> [[Category:Latvijas prezidenti|*]] [[be:Прэзыдэнты Латвіі]] [[de:Liste der Präsidenten Lettlands]] [[en:List of Presidents of Latvia]] [[et:Läti riigipeade loend]] [[fi:Luettelo Latvian presidenteistä]] [[fr:Présidents de Lettonie]] [[id:Presiden Latvia]] [[pl:Prezydenci Łotwy]] [[uk:Президенти Латвії]] [[zh:拉脫維亞總統]] 2231 29336 2006-02-07T12:07:21Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy [[Augusts Kirhenšteins]] (1940.gada 25.augusts - 1952.gada 10.marts) <br> [[Kārlis Ozoliņš]] (1952.gada 10.marts - 1959.gada 27.novembris)<br> [[Jānis Kalnbērziņš]] (1959.gada 27.novembris - 1970.gada 5.maijs)<br> [[Vitālijs Rubenis]] (1970.gada 5.maijs - 1974.gada 20.augusts)<br> [[Pēteris Strautmanis]] (1974.gada 20.augusts - 1985.gada 22.jūnijs)<br> [[Jānis Vagris]] (1985.gada 22.jūnijs - 1988.gada 6.oktobris)<br> [[Anatolijs Gorbunovs]] (1988.gada 6.oktobris - 1992.gada 15.septembris)<br> [[Category:Latvijas vēsture]] 2233 11845 2004-12-10T13:08:57Z Feens 37 Francs Kafka - vācu rakstnieks no en.wiki Francs Kafka - vācu rakstnieks no en.wiki 2234 11846 2004-12-10T23:16:44Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2235 11847 2004-12-10T23:17:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2236 52285 2006-06-28T20:50:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[ga:Bancác]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bangkok<br>Krung Thep<br>กรุงเทพมหานคร'''<br>valsts galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Taizeme Bangkoka.png|125px|]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Bangkoka Gerbonis.png]] </table> <tr><td align=center colspan=2> [http://www.bangkokbob.net/city_map.htm Bangkokas karte]</td> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>5 455 200<br>9 067 200 (aglom.) <tr><td>Dibināta<td>1782.gadā <tr><td>[[Čangvads]]<td>[[Bangkokas čangvads|Bangkoka]] </table> {{Stub}} [[Category:Galvaspilsētas]] [[af:Bangkok]] [[an:Bangkok]] [[ar:بانكوك]] [[bg:Бангкок]] [[ca:Bangkok]] [[cs:Bangkok]] [[da:Bangkok]] [[de:Bangkok]] [[en:Bangkok]] [[eo:Bangkok]] [[es:Bangkok]] [[et:Bangkok]] [[eu:Bangkok]] [[fi:Bangkok]] [[fr:Bangkok]] [[ga:Bancác]] [[gl:Bangkok - กรุงเทพมหานคร]] [[he:בנגקוק]] [[hi:बैंकॉक]] [[hu:Bangkok]] [[id:Bangkok]] [[io:Bangkok]] [[is:Bangkok]] [[it:Bangkok]] [[ja:バンコク]] [[ko:방콕]] [[lb:Bangkok]] [[lt:Bankokas]] [[ms:Bangkok]] [[nl:Bangkok]] [[nn:Bangkok]] [[no:Bangkok]] [[pl:Bangkok]] [[pt:Banguecoque]] [[ro:Bangkok]] [[ru:Бангкок]] [[scn:Bangkok]] [[simple:Bangkok]] [[sk:Bangkok]] [[sl:Bangkok]] [[sr:Бангкок]] [[sv:Bangkok]] [[th:กรุงเทพมหานคร]] [[tr:Bangkok]] [[ug:بانگكوك]] [[uk:Бангкок]] [[zh:曼谷]] 2237 11849 2004-12-11T15:26:52Z Feens 37 #REDIRECT [[Burkinafaso]] 2238 11850 2004-12-11T15:27:36Z Feens 37 #REDIRECT [[Burkinafaso]] 2239 11851 2004-12-11T16:23:04Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2240 52309 2006-06-29T04:27:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Ouagadougou]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ouagadougou'''<br>valsts galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Burkinafaso Vagadugu.png|125px|]] <td align=center width=135px height=105px> </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.mairie-ouaga.bf/Vie%20Municipale/carte_du_burkina_faso.htm Vagadugu karte]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>996 500 <tr><td>Dibināta<td>11.gs <tr><td>Province<td>[[Kadiogo]] </table> [[Category:Pilsētas]] [[ar:واغادوغو]] [[da:Ouagadougou]] [[de:Ouagadougou]] [[en:Ouagadougou]] [[eo:Uagaduguo]] [[es:Uagadugú]] [[et:Ouagadougou]] [[fa:اوآگادوگو]] [[fi:Ouagadougou]] [[fr:Ouagadougou]] [[he:ואגאדוגו]] [[id:Ouagadougou]] [[io:Ouagadougou]] [[is:Ouagadougou]] [[it:Ouagadougou]] [[ja:ワガドゥグー]] [[ko:와가두구]] [[lb:Ouagadougou]] [[lt:Uagadugu]] [[nl:Ouagadougou]] [[nn:Ouagadougou]] [[no:Ouagadougou]] [[pl:Wagadugu]] [[pt:Ouagadougou]] [[ru:Уагадугу]] [[sk:Ouagadougou]] [[sl:Ouagadougou]] [[sv:Ouagadougou]] [[zh:瓦加杜古]] 2241 50202 2006-06-12T11:02:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:چوڭ ئىسكىروپكا]] '''Čells''' ir stīgu [[mūzikas instruments]], no vijoļu grupas. Tas gan ir daudz lielāks par [[vijole|vijoli]], un to spēlē, turot to vertikāli starp sēdoša muzikanta kājām, balstot to pret zemi ar metāla kājiņu. To parasti spēlē ar lociņu. Čellam ir četras stīgas, kuras skaņo kvintās - no zemākā - do, sol, re un la. Notis čellam parasti raksta [[basa atslēga|basa atslēgā]]. Čellu visbiežāk lieto rietumu [[Klasiskā mūzika|klasiskajā mūzikā]]. Tas ir klasiskā [[orķestris|orķestra]] un [[Stīgu kvartets|stīgu kvarteta]] sastāvdaļa. [[Category:Mūzika|Cells]] [[Category:Stīgu instrumenti|Cells]] [[ca:Violoncel]] [[cs:Violoncello]] [[da:Cello]] [[de:Violoncello]] [[en:Cello]] [[eo:Violonĉelo]] [[es:Violonchelo]] [[fi:Sello]] [[fr:Violoncelle]] [[gl:Violonchelo]] [[he:צ'לו]] [[hu:Cselló]] [[is:Selló]] [[it:Violoncello]] [[ja:チェロ]] [[ko:첼로]] [[nl:Violoncello]] [[no:Cello]] [[pl:Wiolonczela]] [[pt:Violoncelo]] [[sl:Violončelo]] [[sv:Cello]] [[ug:چوڭ ئىسكىروپكا]] [[uk:Віолончель]] [[vi:Hồ cầm]] [[zh:大提琴]] 2242 11854 2004-12-11T22:12:22Z Feens 37 zīmēja Feens zīmēja Feens 2243 31848 2006-02-25T15:31:23Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Praia'''<br>valsts galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kaboverde_Praja.png|125px|]] <td align=center width=135px height=105px> </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.lib.utexas.edu/maps/world_cities/praia.jpg Prajas karte]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>101 000 <tr><td>Dibināta<td>1515.gads <tr><td>Rajons (''concelho'')<td>[[Prajas concelho|Prajas]] </table> [[Category:Pilsētas]] [[de:Praia]] [[en:Praia]] [[es:Praia]] [[pt:Praia]] 2244 45637 2006-05-16T19:36:04Z Tail 13 Kategorijai "Krāsas" neredzu pamata [[Image:Spectrum4websiteEval.png|centre|Redzamā gaisma]] '''Redzamā gaisma''' (arī - '''optiskais spektrs''') ir [[gaisma|elektromagnētiskā spektra]] daļa, ko var saskatīt cilvēka acs. Parasti cilvēka acs redz gaismu, kuras viļņu garums ir 400-700 nm, taču atsevišķi indivīdi var redzēt arī gaismu ar viļņu garumu 380-780 nm. Citu sugu pārstāvju acis bieži uztver gaismu atšķirīgi no cilvēka acs. Piemēram, daudzi kukaiņi, kā bites, var redzēt [[Ultravioletie stari|ultravioleto gaismu]], kas noder nektāra atrašanai puķēs. {{EMspektrs}} [[Category:Elektromagnētiskais spektrs]] [[Category:Optika]] [[de:Lichtspektrum]] [[en:Optical spectrum]] [[fr:Lumière visible]] [[ko:가시광선]] [[id:Spektrum optik]] [[ja:可視光線]] [[pt:Espectro visível]] [[fi:Värispektri]] [[sv:Spektrum]] [[zh:可见光]] 2245 11857 2004-12-12T00:17:43Z Juzeris 23 #REDIRECT [[Mūzikas instrumenti]] 2246 11858 2004-12-12T22:09:13Z Feens 37 zīmēja Feens zīmēja Feens 2247 52796 2006-07-01T09:34:20Z YurikBot 213 robot Adding: [[mk:Ломе]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Lomé'''<br>valsts galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Togo_Lome.png|125px|]] <td align=center width=135px height=105px> </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://us.aminet.net/pix/map/Lome.jpg Lomes karte]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>695 100<br>772 900 (aglom.) <tr><td>Dibināta<td>1897.gads <tr><td>Reģions<td>[[Maritime]] </table> [[Category:Pilsētas]] [[ar:لومي]] [[ca:Lomé]] [[cs:Lomé]] [[da:Lomé]] [[de:Lomé]] [[en:Lomé]] [[es:Lomé]] [[fi:Lomé]] [[fr:Lomé]] [[gl:Lomé]] [[he:לומה]] [[id:Lomé]] [[io:Lome]] [[is:Lomé]] [[it:Lomé]] [[ja:ロメ]] [[ko:로메]] [[lt:Lomė]] [[mk:Ломе]] [[nl:Lomé]] [[no:Lomé]] [[pl:Lomé]] [[pt:Lomé]] [[ro:Lomé]] [[ru:Ломе]] [[sk:Lomé]] [[sr:Ломе]] [[sv:Lomé]] [[zh:洛美]] 2248 11860 2004-12-12T22:56:56Z Feens 37 Reinas augštece no en.wiki Reinas augštece no en.wiki 2249 11861 2004-12-12T23:01:31Z Feens 37 {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Reina''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Reina_augstece.jpg|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 1330 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 224 000 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| apt. 80 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Satekupes -<br> [[Priekšreina]] un [[Aizreina]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Ziemeļjūra]] |- || Tek cauri|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Šveice]] - [[Lihtenšteina]]<sup><small>1</small></sup> -<br> [[Austrija]]<sup><small>1</small></sup> - [[Vācija]] -<br> [[Francija]]<sup><small>1</small></sup> - [[Nīderlande]]<br><small>1- robežupe</small> |} 2250 50012 2006-06-11T04:13:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[is:Rín (fljót)]] Modifying: [[zh:莱茵河]] {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Reina''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Reina.jpg|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 1330 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 185 000 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| apt. 80 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Alpi]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Ziemeļjūra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Šveice]] - [[Lihtenšteina]]<sup>*</sup> -<br> [[Austrija]]<sup>*</sup> - [[Vācija]] -<br> [[Francija]]<sup>*</sup> - [[Nīderlande]]<br><small>*- robežupe</small> |} {{Commons|Category:Rhine}} [[Image:Loreley von Spitznack.jpg|Lorelejas klints Reinas ielejā|thumb|left|250px]] '''Reina''' ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Rhein'', [[franču valoda|franciski]] - ''Rhin'', [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiski]] - ''Rijn'') - upe [[Eiropa|Eiropā]], [[Vācija|Vācijas]] lielākā upe. Sākas [[Šveice|Šveices]] [[Alpi|Alpos]] [[Graubindenes|Graubindenes]] kantonā, netālu no [[Sengotarda pāreja|Sengotarda pārejas]] kā divas upītes - Priekšreina (Vorderrhein) un Aizreina (Hinterrhein). Līdz [[Bodenezers|Bodenezeram]] upi sauc par '''Alpu Reinu''' (102 km), no Bodenezera līdz [[Bāzele|Bāzelei]] par '''Kalnu Reinu'''(145 km). šajos posmos upe ir strauja, pie Šafhauzenes veido 20 m augstus ūdenskritumu. No Bāzeles līdz Bingenai (mazliet lejpus [[Mainca|Maincas]] ('''Augšreina''' (358 km)) upe plūst pa līdzenumu, krastos augļu un vīna dārzi. '''Vidusreinas''' posmā (no Bingenas līdz [[Bonna|Bonnai]](126 km)) Reina plūst caur [[Reinas Šīferkalni|Reinas Šīferkalniem]], veidojot krāšņu, līdz 300 m dziļu ieleju. '''Lejasreina''' (212 km) ir tipiska līdzenuma upe. Tuvojoties ietekai jūrā, veido vairākas attekas. Kopēja delta ar [[Māsa|Māsu]] un [[Šelda|Šeldu]]. Reinas vārds cēlies no [[ķelti|ķeltu]] - ''renos'' (stipra straume). Līdzīgi kā [[Donava]], senatnē Reina kalpoja par dabisko robežu starp [[Senā Roma|romiešu]] "civilizēto" pasauli un [[senie ģermāņi|ģermāņu]] "barbaru" ciltīm, tā bija nemitīgu cīņu arēna. Pēc Rietumromas sabrukuma, savstarpējo cīņu turpināja divas valstis - [[Francija]] un [[Vācija]], kas centās nostiprināties Reinas krastos. Būtībā cīņa beidzās tikai ar [[ES]] izveidošanos. Reina vienmēr ir kalpojusi par lielu transporta artēriju, jo izdevīgi savienoja laiksaimnieciskos dienvidus ar rūpniecības centriem lejtecē. ==Galvenās pietekas== * [[Āre]] (Aare) - 295 km - kreisais krasts * [[Ille]] (Ill) - 208 km - kreisais krasts * [[Nekāra]] (Neckar) - 367 km - labais krasts * [[Maina]] (Main) - 524 km - labais krasts * [[Lāna]] (Lahn) - 245 km - labais krasts * [[Mozele]] (Moselle/Mosel) - 545 km - kreisais krasts * [[Rūra]] (Ruhr) - 235 km - labais krasts * [[Lipe]] (Lippe) - 237 km - labais krasts ==Lielākās pilsētas Reinas krastos== * [[Konstanca]] (Konstanz) * [[Bāzele]] (Basel) * [[Strasbūra]] (Strasbourg) * [[Špeiere]] (Speyer) * [[Ludvigshāfena]] (Ludwigshafen (am Rhein)) * [[Manheima]] (Mannheim) * [[Vormsa]] (Worms) * [[Mainca]] (Mainz) * [[Vīsbādene]] (Wiesbaden) * [[Koblenca]] (Koblenz) * [[Bonna]] (Bonn) * [[Ķelne]] (Köln) * [[Diseldorfa]] (Düsseldorf) * [[Dīsburga]] (Duisburg) * [[Vēzele]] (Wesel) * [[Neimegena]] (Nijmegen) * [[Roterdama]] (Rotterdam) ==Kanāli== * '''Reinas'''-[[Amsterdama|Amsterdamas]] kanāls izveidots no Amsterdamas ostas. * '''Reinas'''-[[Maina|Mainas]]-[[Donava|Donavas]] kanāls izveido viscaur kuģojamu ūdensceļu no [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūras]] līdz [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]. Pabeigts 1992.gadā. * kanāli savieno '''Reinu''' ar [[Berlīne|Berlīni]] un [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]]. [[Category:Šveices upes]] [[Category:Austrijas upes]] [[Category:Vācijas upes]] [[Category:Francijas upes]] [[Category:Nīderlandes upes]] [[Category:Eiropas upes]] [[af:Ryn]] [[als:Rhein]] [[ar:نهر الراين]] [[bg:Рейн]] [[bs:Rhein]] [[ca:Rin]] [[co:Renu]] [[cs:Rýn]] [[da:Rhinen]] [[de:Rhein]] [[el:Ρήνος]] [[en:Rhine]] [[eo:Rejno]] [[es:Río Rin]] [[et:Rein]] [[eu:Rhin]] [[fa:رود راین]] [[fi:Rein]] [[fr:Rhin]] [[fy:Ryn]] [[gl:Río Rhin]] [[he:ריין]] [[hr:Rajna]] [[hu:Rajna]] [[id:Rhein]] [[is:Rín (fljót)]] [[it:Reno]] [[ja:ライン川]] [[ko:라인 강]] [[ksh:Rhing]] [[la:Rhenus]] [[lt:Reinas]] [[nds:Rhien]] [[nl:Rijn]] [[no:Rhinen]] [[pl:Ren]] [[pt:Rio Reno]] [[ro:Rin]] [[ru:Рейн (река)]] [[simple:Rhine River]] [[sk:Rýn]] [[sl:Ren]] [[sv:Rhen]] [[uk:Рейн]] [[zh:莱茵河]] 2251 11863 2004-12-13T08:24:16Z Feens 37 Či kvadrāta kritērijs moved to Hī kvadrāta kritērijs #REDIRECT [[Hī kvadrāta kritērijs]] 2252 29184 2006-02-07T11:53:55Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy '''Kvants''' ([[latīņu valoda|latīniski]] ''quantum'' - daudzums) ir mazākā [[enerģija]], ko var atdot vai pieņemt [[fizikāla sistēma]]. '''Kvanta''' jēdziens raksturo atziņu, ka [[matērija]] ir [[diskrēta]] un eksistē kāds mazākais iespējamais [[enerģija|enerģijas]] daudzums, kā mijiedarbojas fizikālas sistēmas. Piemēram, [[elektromagnētiskos viļņi|elektromagnētisko viļņu]] '''kvants''' ir [[fotons]]. Kvanta jēdzienu pirmais izvirzīja [[vācieši|vācu]] fiziķis [[Makss Planks]] 1900.gadā. [[Category:Fizika]] 2253 11865 2004-12-13T20:36:24Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2254 31851 2006-02-25T15:34:40Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sanaá'''<br>'''صنعاء'''<br>valsts galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Jemena_Sana.png|125px|]] <td align=center width=135px height=105px> </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.lib.utexas.edu/maps/historical/sana_plan_1946.jpg Sanas karte - 1946.gads]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1 510 500 <tr><td>Dibināta<td>ap 6.gs. p.m.ē. <tr><td>Administratīvā vienība<td>[[Galvaspilsētas sekretariāts]] </table> [[Category:Pilsētas]] 2255 11867 2004-12-13T22:08:39Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2256 51502 2006-06-21T06:40:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:كاتماندۇ]] Katmandu ir [[Nepāla|Nepālas]] valsts galvaspilsēta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kathmandu'''<br>valsts galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Nepala_Katmandu.png|125px|]] <td align=center width=135px height=105px> </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://myhome.hanafos.com/~jinjooa/pictures/map/kathmandu(227k).jpg Katmandu karte]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>743 300<br>1 226 700(aglom.) <tr><td>Dibināta<td>723. gads <tr><td>[[Ančols]]<td>[[Bagmati]] </table> [[Category:Pilsētas]] [[ar:كاثماندو]] [[ca:Kàtmandu]] [[da:Katmandu]] [[de:Kathmandu]] [[en:Kathmandu]] [[eo:Katmanduo]] [[es:Katmandú]] [[et:Katmandu]] [[fa:کاتماندو]] [[fi:Kathmandu]] [[fr:Katmandou]] [[gd:Kathmandu]] [[gl:Katmandu]] [[he:קטמנדו]] [[hi:काठमांडू]] [[id:Kathmandu]] [[io:Katmandu]] [[it:Kathmandu]] [[ja:カトマンズ]] [[ko:카트만두]] [[lb:Katmandu]] [[lt:Katmandu]] [[ne:काठमाडौं]] [[nl:Kathmandu]] [[no:Katmandu]] [[pl:Katmandu]] [[pt:Catmandu]] [[ru:Катманду]] [[simple:Kathmandu]] [[sk:Káthmandu]] [[sv:Katmandu]] [[th:กาฐมาณฑุ]] [[ug:كاتماندۇ]] [[zh:加德滿都]] 2257 11869 2004-12-13T22:57:57Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2258 43294 2006-05-03T16:24:58Z Robbot 151 robot Adding: [[id:Bobo-Dioulasso]] Bobodjulasso ir [[Burkinafaso]], provinces [[Huē]] centrs. Šī ir otra lielākā Burkinafaso pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bobo-Dioulasso'''<br>provinces centrs</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Burkinafaso Bobodjulaso.png|125px|]] <td align=center width=135px height=105px> </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.mairie-bobo.bf Bobodjulaso mājaslapa]</td></tr> <td align=center colspan=2>[http://www.bobodioulasso.net Bobodjulaso informācijas mājaslapa]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>320 700 <tr><td>Dibināta<td>11.gs <tr><td>Province<td>[[Huē]] </table> [[Category:Burkinafaso]] [[de:Bobo-Dioulasso]] [[en:Bobo-Dioulasso]] [[es:Bobo-Dioulasso]] [[fi:Bobo Dioulasso]] [[fr:Bobo-Dioulasso]] [[id:Bobo-Dioulasso]] [[it:Bobo-Dioulasso]] [[nl:Bobo-Dioulasso]] 2259 11871 2004-12-14T10:22:27Z Feens 37 Korelāciju analīze moved to Korelācija #REDIRECT [[Korelācija]] 2260 11872 2004-12-14T11:03:40Z Feens 37 #REDIRECT [[Kaķis]] 2261 24164 2005-12-06T20:29:16Z Feens 37 vispirms attēls jāielādē, tad tas būs redzams [[Image:T-55.jpg|thumb|right|300px|Tanks [[T-55]]]] '''Tanks''' ir ar [[Bruņas|bruņām]] klāta [[Kāpurķēdes|kāpurķēžu]] kaujas mašīna, kas paredzēta ienaidnieka zemes spēku iznīcināšanai tiešā tēmējumā. Mūsdienās kaujas tanki ir spēcīgākais ierocis sauszemes kaujās, ar visbiezākajām bruņām un smagākajiem ieročiem. Tie var ātri pārvietoties arī pa šķēršļotu reljefu, bet prasa daudz degvielas, munīcijas un tehniskās apkopes, un nevar tikt ilgstoši izmantoti bez pārtraukumiem. Mūsdienu tanka galvenais ierocis ir [[lielgabals]]. Parasti tankam ir arī viens vai vairāki [[ložmetējs|ložmetēji]]. Pirmais tanka prototips tika uzbūvēts 1915. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Kaujās pirmoreiz tankus izmantoja [[Lielbritānija]] 1916. gadā, [[1. pasaules karš|1. pasaules karā]]. [[2. pasaules karš|2. pasaules karā]] tanki kļuva par galveno uzbrukuma ieroci, bet arī sekmīgi tika izmantoti aizsardzībā, lielākā tanku kauja notika 1943. gada vasarā, pie Kurskas, starp [[Vācija|Vāciju]] un [[PSRS]]. Tanki ir praktiski visu mūsdienu armiju bruņojumā. [[Category:Kaujas mašīnas]] [[bg:&#1058;&#1072;&#1085;&#1082;]] [[da:Kampvogn]] [[de:Panzer]] [[en:Tank]] [[es:Carro de combate]] [[eo:Tanko]] [[fr:Char d'assaut]] [[he:&#1496;&#1504;&#1511;]] [[ms:Kereta kebal]] [[zh-min-nan:Tank]] [[nl:Tank (voertuig)]] [[ja:&#25126;&#36554;]] [[lt:Tankas]] [[no:Stridsvogn]] [[pl:Czo&#322;g podstawowy]] [[pt:Tanque]] [[ru:&#1058;&#1072;&#1085;&#1082;]] [[sl:Tank]] [[fi:Panssarivaunu]] [[simple:Tank]] [[sv:Stridsvagn]] [[th:&#3619;&#3606;&#3606;&#3633;&#3591;]] [[wa:Tank]] [[zh:&#22374;&#20811;]] 2262 51835 2006-06-24T23:34:53Z YurikBot 213 robot Modifying: [[tk:Rusça]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Krievu valoda<br>('''''русский язык''''')</big></th></tr> <tr><td>Lieto<td>[[Krievija|Krievijā]], daudzās citās valstīs, it sevišķi bijušās [[PSRS]] teritorijā un [[Izraēla|Izraēlā]]. <tr><td>Runātāju skaits<td>ap 280 miljonu (4.-7.vieta pasaulē) <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]] -<br>[[Krievija|Krievijā]],[[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]],[[Kirgizstāna|Kirgizstānā]],<br> oficiālā [[ANO]] valoda,<br> ''[[lingua franca]]'' - [[NVS]] teritorijā. <tr><td>Rakstība<td>[[kirilica]] <tr><td>Literatūra<td>no 10.gs ([[senkrievu valoda|senkrievu valodā]]) <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - ru, rus;<br>[[SIL]] - RUS <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indoeiropiešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[slāvu valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[austrumslāvu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] [[Category:Indoeiropiešu valodas]] [[Category:Slāvu valodas]] [[Category:Austrumslāvu valodas]] [[af:Russies]] [[ang:Russisc sprǣc]] [[ar:لغة روسية]] [[ast:Rusu]] [[av:ГIурус мацI]] [[bg:Руски език]] [[bs:Ruski jezik]] [[ca:Rus]] [[cs:Ruština]] [[cv:Вырăс чĕлхи]] [[cy:Rwsieg]] [[da:Russisk (sprog)]] [[de:Russische Sprache]] [[el:Ρωσική γλώσσα]] [[en:Russian language]] [[eo:Rusa lingvo]] [[es:Idioma ruso]] [[et:Vene keel]] [[eu:Errusiera]] [[fi:Venäjän kieli]] [[fr:Russe]] [[ga:Rúisis]] [[gd:Ruiseis]] [[gl:Lingua rusa]] [[got:𐍂𐌿𐍃𐌰𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰]] [[he:רוסית]] [[hi:रूसी भाषा]] [[hr:Ruski jezik]] [[hu:Orosz nyelv]] [[id:Bahasa Rusia]] [[io:Rusiana linguo]] [[it:Lingua russa]] [[ja:ロシア語]] [[ka:რუსული ენა]] [[ko:러시아어]] [[kw:Russek]] [[la:Lingua Russica]] [[lb:Russesch]] [[li:Rössisch]] [[lt:Rusų kalba]] [[mk:Руски јазик]] [[mo:Лимба русэ]] [[ms:Bahasa Rusia]] [[nds:Russ'sche Spraak]] [[nl:Russisch]] [[nn:Russisk språk]] [[no:Russisk språk]] [[os:Уырыссаг æвзаг]] [[pl:Język rosyjski]] [[pt:Língua russa]] [[ro:Limba rusă]] [[ru:Русский язык]] [[se:Ruoššagiella]] [[sh:Ruski jezik]] [[simple:Russian language]] [[sk:Ruština]] [[sl:Ruščina]] [[sr:Руски језик]] [[sv:Ryska]] [[th:ภาษารัสเซีย]] [[tk:Rusça]] [[tr:Rusça]] [[tt:Urıs tele]] [[ug:رۇس تىلى]] [[uk:Російська мова]] [[uz:Rus tili]] [[vi:Tiếng Nga]] [[yi:רוסיש]] [[zh:俄语]] 2263 11875 2004-12-14T21:30:14Z Feens 37 no sv.wiki no sv.wiki 2264 11876 2004-12-14T22:22:22Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2265 52727 2006-07-01T05:36:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[sw:Conakry]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Conakry'''<br>valsts galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Gvineja Konakri.png|125px|]] <td align=center width=135px height=105px> </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.mirinet.com/natoumag/guide.jpg Konakri karte]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1 851 800 <tr><td>Dibināta<td>1884.g. <tr><td>Speciālā zona<td>'''Konakri''' </table> [[Category:Pilsētas]] [[af:Conakry]] [[bg:Конакри]] [[ca:Conakry]] [[da:Conakry]] [[de:Conakry]] [[en:Conakry]] [[eo:Konakrio]] [[es:Conakry]] [[fi:Conakry]] [[fr:Conakry]] [[he:קונאקרי]] [[io:Conakry]] [[it:Conakry]] [[ja:コナクリ]] [[ko:코나크리]] [[lt:Konakris]] [[mk:Конакри]] [[nl:Conakry]] [[no:Conakry]] [[pl:Konakry]] [[pt:Conacri]] [[ru:Конакри]] [[sk:Konakry]] [[sv:Conakry]] [[sw:Conakry]] [[zh:科納克里]] 2266 11878 2005-06-11T09:36:26Z Yyy 146 1. '''Tauta''' - kādas [[valstis|valsts]] (vai citas politiskas vienības) iedzīvotāju ([[pilsonis|pilsoņu]]) kopums. Skat. [[Satversme|Satversmes]] 2.pantu - "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas '''tautai'''." 2. '''Tauta''' - kopīgs jēdziens dažādu cilvēku etnosociālu grupu apzīmēšanai. Skat. [[nācija]], [[tautība]], [[cilts]]. [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Vēsture]] 2267 11879 2004-12-15T09:19:18Z 80.232.156.194 #REDIRECT [[Dzīvnieki]] 2268 49880 2006-06-10T16:55:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[mk:Галаксија]], [[tr:Gökada]] [[Image: NGC_4414_(NASA-med).jpg|thumb|280px|'''NGC 4414''', tipiska spirālveida galaktika, tā ir apmēram 56 000 gaismas gadu diametrā un apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā.]] '''Galaktikas''' ir milzīgas [[Zvaigzne|zvaigžņu]] kopas. Zvaigžņu skaits tipiskā galaktikā ir no 10 miljoniem līdz vienam triljonam. Galaktikas sastāv ne tikai no zvaigznēm, bet arī no [[gāze]]s, putekļiem, un, iespējams, t.s. ''[[tumšā matērija|tumšās matērijas]]'', kas turas kopā [[gravitācija|gravitācijas]] ietekmē, un rotē ap kopīgu centru. Ir uzskats, ka daļai galaktiku centru veido [[melnais caurums|melnie caurumi]]. Ir trīs galvenie galaktiku veidi - [[eliptiskās galaktikas]], [[spirālveida galaktikas]] un [[neregulāras formas galaktikas]]. Mūsu Galaktika (Piena Ceļš) ir tipiska spirālveida galaktika. Vārds 'galaktika' ir cēlies no mūsu Galaktikas - [[Piena Ceļš|Piena Ceļa]] nosaukuma - no grieķu vārda ''gala'', kas nozīmē 'piens'. Pastāv arī [[aktīvās galaktikas]], [[mijiedarbojošās galaktikas]], [[radiogalaktika|radiogalaktikas]]. [[Category:Astronomija]] [[ar:مجرة]] [[bg:Галактика]] [[br:Galaksi]] [[bs:Galaksija]] [[ca:Galàxia]] [[cs:Galaxie]] [[da:Galakse]] [[de:Galaxie]] [[el:Γαλαξίες]] [[en:Galaxy]] [[eo:Galaksio]] [[es:Galaxia]] [[et:Galaktika]] [[eu:Galaxia]] [[fa:کهکشان]] [[fi:Galaksi]] [[fr:Galaxie]] [[gl:Galaxia]] [[he:גלקסיה]] [[hr:Galaksija]] [[hu:Galaxis]] [[id:Galaksi]] [[io:Galaxio]] [[it:Galassia]] [[ja:銀河]] [[jbo:barda solri bo girzu]] [[ko:은하]] [[la:Galaxias]] [[lt:Galaktika]] [[mk:Галаксија]] [[ms:Galaksi]] [[nl:Sterrenstelsel]] [[nn:Galakse]] [[no:Galakse]] [[pam:Galaxy]] [[pl:Galaktyka]] [[pt:Galáxia]] [[ro:Galaxie]] [[ru:Галактика]] [[scn:Galassia]] [[simple:Galaxy]] [[sk:Galaxia]] [[sl:Galaksija]] [[sr:Галаксија]] [[sv:Galax]] [[th:กาแล็กซี]] [[tr:Gökada]] [[ug:سامان يول سىستېمىسى]] [[uk:Галактика]] [[vec:Gałazsia]] [[vi:Thiên hà]] [[zh:河外星系]] 2269 11881 2004-12-15T20:36:53Z Juzeris 23 Melnie caurumi moved to Melnais caurums #REDIRECT [[Melnais caurums]] 2270 11882 2004-12-15T23:23:48Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2271 50038 2006-06-11T06:50:13Z YurikBot 213 robot Modifying: [[es:Tbilisi]] '''Tbilisi''' ([[gruzīnu valoda|gruzīniski]] - თბილისი ), līdz 1936.gadam - '''Tiflisa''', ir [[Gruzija|Gruzijas]] galvaspilsēta, lielākā pilsēta, galvenais ekonomikas un kultūras centrs. Atrodas valsts austrumu daļā, [[Kūra|Kūras]] krastos, 406 - 522 m v.j.l. 458.gadā to dibinājis [[Gruzijas cari|cars]] [[Vahtangs I Gorgasali]]. Pilsētas vārds cēlies no gruzīnu vārda ''tbili'' - ''karsts''. Leģenda vēsta, ka Vahtangs I devies medībās ar [[piekūns|piekūnu]], apvidū, kurā bija nolēmis celt jauno valsts galvaspilsētu. Piekūnam izdevies noķert putnu, bet tas tomēr izslīdējis no piekūna nagiem un iekritis strautā. Tas izradījies karstais minerālūdens avots, kurā putns bija izvārījies un pagatavots maltītei. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tbilisi'''<br>'''თბილისი'''<br>valsts galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Gruzija Tbilisi.png|125px|]]<td align=center width=135px height=105px>[[Image:Tbilisi-1910.jpg|125px]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=44.79&cpy=41.72&res=30&provider_id=350 Tbilisi satelītattēls]<br>[http://mytbilisi.narod.ru/tbilisi_maps/rus_maps_menu_01.html Tbilisi karte]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1 066 100<br>1 270 800 (aglom.) <tr><td>Dibināta<td>458.gads <tr><td>Municipalitāte<td>[[Tbilisi]] </table> [[Category:Gruzijas pilsētas]] [[ar:تبليسي]] [[be:Тбілісі]] [[bg:Тбилиси]] [[ca:Tbilisi]] [[cs:Tbilisi]] [[cv:Тбилиси]] [[da:Tbilisi]] [[de:Tiflis]] [[en:Tbilisi]] [[eo:Tbilisi]] [[es:Tbilisi]] [[et:Thbilisi]] [[fa:تفلیس]] [[fi:Tbilisi]] [[fr:Tbilissi]] [[fy:Tbilisi]] [[gl:Tbilisi - თბილისი]] [[he:טביליסי]] [[id:Tbilisi]] [[io:Tbilisi]] [[ja:トビリシ]] [[ka:თბილისი]] [[ko:트빌리시]] [[ku:Tiblîsî]] [[lt:Tbilisis]] [[mo:Тбилиси]] [[nl:Tbilisi]] [[no:Tbilisi]] [[os:Калак]] [[pl:Tbilisi]] [[pt:Tbilisi]] [[ro:Tbilisi]] [[ru:Тбилиси]] [[sh:Tbilisi]] [[sk:Tbilisi]] [[sl:Tbilisi]] [[sr:Тбилиси]] [[sv:Tbilisi]] [[tr:Tiflis]] [[uk:Тбілісі]] [[zh:第比利斯]] 2272 52006 2006-06-25T17:00:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Hidrogenska bomba]] '''Kodolieroči''' ir [[ierocis|ieroči]], kas izmanto [[kodolreakcijas|kodolreakciju]] [[enerģija|enerģiju]], un tiem piemīt milzīgs iznīcinošs spēks - ar vienu kodolieroci var iznīcināt veselu pilsētu. Karā tie ir lietoti divas reizes - [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] noslēgumā [[ASV]] tos lietoja pret [[Japāna|Japānas]] pilsētām [[Hirosima|Hirosimu]] un [[Nagasaki]]. Vēl vairākus simtus reižu dažādas valstis tos ir lietojušas izmēģinājumu nolūkos. Kodolieroču izgatavošanai vajag [[urāns (elements)|urānu]] vai [[plutonijs (elements)|plutoniju]]. Noteiktas šo ķīmisko elementu formas var izaukt kodolreakciju, kā rezultātā izdalās ļoti daudz enerģijas un [[radiācija|radiācijas]], kas nogalina praktiski jebkuru dzīvo būtni tās tuvumā. Ļoti spēcīgs kodolieroču paveids ir [[ūdeņraža bumba]], kam kā papildus degviela tiek izmantots [[ūdeņradis]]. Ūdeņraža bumbas var būt simtiem reižu spēcīgākas par atombumbām. Pirmais ūdeņraža bumbas izmēģinājums notika [[Bikini atols| Bikini atolā]]. Par kodolieroču esamību ir paziņojušas [[ASV]], [[Krievija]], [[Lielbritānija]], [[Francija]], [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Indija]] un [[Pakistāna]]. Ļoti ticams, ka kodolieroči ir arī [[Izraēla|Izraēlai]], kaut arī tā atsakās to apstiprināt vai noliegt. [[Ziemeļkoreja]] ir paziņojusi ASV [[diplomāti|diplomātiem]], ka tai esot kodolieroči, kaut arī nav pierādījumu, ka tai tie būtu. Tiek uzskatīts, ka [[Irāna]] mēģina izstrādāt kodolieročus. [[Category:Kodolieroči]] [[ar:سلاح نووي]] [[bg:Атомна бомба]] [[bs:Hidrogenska bomba]] [[ca:Arma nuclear]] [[cs:Jaderná zbraň]] [[da:Atomvåben]] [[de:Kernwaffe]] [[el:Ατομική Βόμβα]] [[en:Nuclear weapon]] [[eo:Atombombo]] [[es:Bomba atómica]] [[fa:بمب هیدروژنی]] [[fi:Ydinase]] [[fr:Arme nucléaire]] [[he:נשק גרעיני]] [[hr:Hidrogenska bomba]] [[hu:Nukleáris fegyver]] [[ia:Arma nuclear]] [[id:Senjata nuklir]] [[is:Kjarnorkuvopn]] [[it:Arma nucleare]] [[ja:核兵器]] [[ko:핵무기]] [[la:Bomba atomica]] [[lb:Atomwaffen]] [[lt:Branduolinis ginklas]] [[ms:Senjata nuklear]] [[nl:Atoombom]] [[nn:Atomvåpen]] [[no:Atomvåpen]] [[pl:Broń jądrowa]] [[pt:Bomba atômica]] [[ro:Armă nucleară]] [[ru:Ядерное оружие]] [[sh:Nuklearno oružje]] [[simple:Nuclear weapon]] [[sk:Jadrová zbraň]] [[sl:Jedrsko orožje]] [[sv:Kärnvapen]] [[th:อาวุธนิวเคลียร์]] [[tl:Sandatang nukleyar]] [[tr:Atom bombası]] [[uk:Ядерна зброя]] [[vi:Vũ khí hạt nhân]] [[zh:核武器]] 2273 11885 2004-12-16T12:23:38Z Feens 37 #redirect [[Ķīna]] 2274 11886 2004-12-16T13:02:53Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2275 43187 2006-05-03T08:30:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Volha]] {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Volga''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Volga_Jaroslavla.jpg|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 3690 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 1 360 000 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 243 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Valdaja augstiene]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Kaspijas jūra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Krievija]] |} {{stub}} [[Category:Eiropas upes]] [[ar:فولغا]] [[bg:Волга]] [[ca:Volga]] [[cs:Volha]] [[cv:Атăл]] [[da:Volga]] [[de:Wolga]] [[el:Βόλγας]] [[en:Volga River]] [[eo:Volgo]] [[es:Volga]] [[et:Volga]] [[fa:ولگا]] [[fi:Volga]] [[fr:Volga]] [[gl:Río Volga]] [[he:וולגה]] [[hu:Volga]] [[it:Volga]] [[ja:ヴォルガ川]] [[ko:볼가 강]] [[ku:Volga]] [[la:Rha]] [[lt:Volga]] [[nl:Wolga]] [[nn:Volga]] [[no:Volga]] [[pl:Wołga]] [[pt:Rio Volga]] [[ro:Volga]] [[ru:Волга (река)]] [[sk:Volga]] [[sq:Volga]] [[sr:Волга]] [[sv:Volga]] [[tr:Volga]] [[tt:İdel]] [[uk:Волга]] [[vi:Sông Volga]] [[zh:伏尔加河]] 2276 11888 2004-12-16T13:23:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2277 52065 2006-06-26T01:01:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[sl:Visla]] '''Visla''' ([[poļi|poļu]] - ''Wisła'', [[vācieši|vācu]] - ''Weichsel'', [[latīņu valoda|latīņu]] - ''Vistula'') - upe [[Eiropa|Eiropā]], [[Polija|Polijas]] lielākā upe. Sākas [[Beskīdi|Beskīdos]] 1106 mvjl. kā divas upītes - Bjala Viselka (''Biała Wisełka,Baltā Visliņa'') un Čarna Viselka (''Czarna Wisełka, Melnā Visliņa''). {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Visla''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:PL_Visla.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 1047 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 192 000 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 32,5 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Beskīdi]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Baltijas jūra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Polija]] |} '''Vislas''' tecējumu var iedalīt trīs posmos - augštece (līdz [[Sana(upe)|Sanas]] ietekai), vidustece - (no Sanas līdz [[Buga|Bugai]]) un lejtece (no Bugas līdz ietekai jūrā). Augštece [[Beskidos]] - krāčaina, bet jau pie [[Osvencima|Osvencimas]] kļūst kuģojama. Vidustecē upes platums ir 600-1000m. Lejtecē tipiska līdzenumu upe ar lēzenu senleju. Augšpus ietekas jūrā veido vairākus atzarus (lielākās Lenivka, Nogata), veido deltu t.s. Vislas Žulavus. '''Vislu''' pirmoreiz rakstos pieminēja [[Tacits]] 98.gadā ''(Vistula)''. Jau no seniem laikiem '''Visla''' bijusi svarīgs dienvidu - ziemeļu tirdzniecības ceļš. Ir viedoklis, ka jau pirms Kristus dzimšanas pa '''Vislu''' gājis senais [[Dzintara ceļš]]. Arī abas vēsturiskās [[Polija|Polijas]] galvaspilsētas - [[Varšava]] un [[Krakova]], atrodas pie '''Vislas'''. Tāpat viena no vēsturiski svarīgākajām [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] ostām - [[Gdaņska]] (Danciga) kļuva bagāta tirgojoties ar precēm, kuras tika vestas pa '''Vislas''' ūdensceļu. ==Lielākās pietekas== * [[Dunajeca]] (Dunajec) - 247 km - labais krasts * [[Sana (upe)|Sana]] (San) - 443 km - labais krasts * [[Vepša]] (Wieprz) - 303 km - labais krasts * [[Pilica]] (Pilica) - 319 km - kreisais krasts * [[Nareva]] (Narew) - 448 km - labais krasts * [[Drvenca]] (Drwęca) - 207 km - labais krasts * [[Brda]] (Brda) - 238 km - kreisais krasts ==Lielākās pilsētas Vislas krastos== * [[Krakova]] (Kraków) * [[Tarnobžega]] (Tarnobrzeg) * [[Varšava]] (Warszawa) * [[Plocka]] (Płock) * [[Vloclaveka]] (Włocławek) * [[Toruņa]] (Toruń) * [[Bidgošča]] (Bydgoszcz) * [[Grudzjondza]] (Grudziądz) * [[Tčeva]] (Tczew) * [[Gdaņska]] (Gdańsk) ==Kanāli== * Bidgoščas kanāls savieno '''Vislu''' ar [[Odera|Oderas]] baseinu, * Dņepras - Bugas kanāls savieno '''Vislu''' ar [[Dņepra|Dņepras]] baseinu * Augustovas kanāls savieno '''Vislu''' ar [[Nemuna|Nemunas]] baseinu [[Image:Visla_Modlina.png|195px|left|thumb|Visla pie Modlinas]] [[Image:Visla_Varsava.jpg|195px|left|thumb|Visla pie Varšavas]] [[Category:Polijas upes]] [[Category:Eiropas upes]] [[cs:Visla]] [[da:Wisła]] [[de:Weichsel]] [[en:Vistula]] [[es:Vístula]] [[et:Wisła]] [[fi:Veiksel]] [[fr:Vistule]] [[he:ויסלה]] [[hr:Visla]] [[hu:Visztula]] [[it:Vistola]] [[ja:ヴィスワ川]] [[la:Vistula]] [[lt:Vysla]] [[nl:Wisła]] [[no:Wisła]] [[pl:Wisła]] [[pt:Rio Vístula]] [[ru:Висла (река)]] [[sl:Visla]] [[sq:Visla]] [[sv:Wisła]] [[uk:Вісла]] [[zh:维斯瓦河]] 2278 41634 2006-04-23T21:30:20Z Latvia United 746 {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Daugava''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Riga_new_bridge.jpg|thumb|center|300px|(''Foto: Hajdu Kálmán'')]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 1020 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 87 900 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 21 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Valdaja augstiene]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Baltijas jūra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Krievija]] - [[Baltkrievija]] - [[Latvija]] |} '''Daugava''' ([[krievu valoda|krievu valodā:]] ''За́падная Двина́'', [[baltkrievu valoda|baltkrievu:]] ''Заходняя Дзьвіна'', [[vācu valoda|vācu:]] ''Düna'', [[poļu valoda|poļu:]] ''Dźwina'', [[igauņu valoda|igauņu:]] ''Väina jõgi'', [[somu valoda|somu:]] ''Väinänjoki'', [[Angļu valoda|angļu:]] ''Western Dvina'' vai ''Daugava'') ir [[Latvija|Latvijas]] lielākā [[upe]], kas iztek no [[Valdaja augstiene|Valdaja augstienes]] [[Krievija|Krievijā]], tek cauri Krievijai, [[Baltkrievija|Baltkrievijai]] un Latvijai, līdz ietek [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. Daugavas garums ir 1020 km, no tiem 357 km Latvijā. Uz Daugavas upes atrodas trīs [[Hidroelektrostacija|HES]] (Hidroelektrostacijas) - [[Rīgas HES]] 35 km no upes grīvas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], [[Ķeguma HES]], kas atrodas 70 km attālumā no grīvas, un [[Pļaviņu HES]], kas atrodas jau 107 km no grīvas. Bija plānots arī celt ceturto HES [[Latvija|Latvijā]], bet asās kritikas dēļ tas tika atcelts. [[Baltkrievija]] arī plāno celt vairakas HES uz Daugavas. Lielākās pilsētas Daugavas krastos: * [[Rīga]] * [[Salaspils]] * [[Ogre]] * [[Jēkabpils]] * [[Daugavpils]] * [[Polocka]] * [[Vitebska]] ==Ārējas saites== [http://www.copeslapa.lv/udns/daugava.htm Daugavas apraksts] [[Category:Latvijas upes]] [[Category:Baltkrievijas upes]] [[Category:Krievijas upes]] [[Category:Eiropas upes]] [[bg:Западна Двина]] [[cs:Daugava]] [[de:Düna]] [[en:Daugava]] [[eo:Zapadnaja Dvina (urbo)]] [[es:Daugava]] [[et:Daugava]] [[fi:Väinäjoki]] [[fr:Daugava]] [[hu:Daugava]] [[it:Daugava]] [[ko:서드비나 강]] [[lt:Dauguva]] [[nds:Düna]] [[nl:Westelijke Dvina]] [[no:Daugava]] [[pl:Dźwina]] [[pt:Duina Ocidental]] [[ru:Западная Двина (река)]] [[sr:Даугава]] [[sv:Daugava]] 2279 37984 2006-04-02T15:53:05Z Dekaels 268 "[[Po]]" pārdēvēju par "[[Po (upe)]]" {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Po''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 652 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 75 000 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 46 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Kotas Alpi]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Adrijas jūra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Itālija]] |} {{stub}} 2280 11892 2004-12-16T19:09:07Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2281 49300 2006-06-05T19:53:31Z Feens 37 Serbija '''Donava''' ([[vācieši|vācu]] - ''Donau'', [[slovāki|slovāku]] - ''Dunaj'', [[ungāri|ungāru]] - ''Duna'', [[horvāti|horvātu]] - ''Dunav'', [[serbi|serbu]] - ''Дунав'', [[rumāņi|rumāņu]] - ''Dunăre'', [[bulgāri|bulgāru]] - ''Дунав'', [[ukraiņi|ukraiņu]] - ''Дунай'') - otra garākā (aiz [[Volga|Volgas]]) upe [[Eiropa|Eiropā]], tek caur deviņām Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām. Sākas [[Svarcvalde|Švarcvaldē]] ([[Vācija|Vācijā]]) un ietek [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]]. Pie ietekas jūrā veido [[delta|deltu]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Donava''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Donau-Karte.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 2860 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 817 000 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 200 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Švarcvalde]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Melnā jūra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]], [[Austrija]], [[Slovākija]],<br>[[Ungārija]], [[Horvātija]],<br>[[Serbija]],<br> [[Bulgārija]], [[Rumānija]],<br>[[Moldova]],<br>[[Ukraina]] |} {{commons|Category:Danube}} [[Image:Danube at Budapest, Margit Bridge.jpg|thumb|left|250px|Donava pie Budapeštas]] Nozīmīgs transporta ceļš, jo kanāli savieno Donavu ar [[Reina|Reinu]], kas ļauj izveidot ūdenstransporta ceļu no [[Roterdama|Roterdamas]] ostas līdz Melnajai jūrai. ====Galvenās pietekas==== '''Trekninātas''' ir pietekas, kuru garums pārsniedz 500 km. *[[Leha]] (Lech) - labais krasts, [[Vācija|Vācijā]] *[[Altmīle]] (Altmühl) - kreisais krasts, [[Vācija|Vācijā]] *[[Izāra]] (Isar) - labais krasts, [[Vācija|Vācijā]] *'''[[Inna]]''' (Inn) - labais krasts, [[Vācija|Vācijā]]/[[Austrija|Austrijā]] *[[Ensa]] (Enns) - labais krasts, [[Austrija|Austrijā]] *[[Morāva (Slovākija)|Morāva]] (Morava/March) - kreisais krasts, [[Austrija|Austrijā]]/[[Slovākija|Slovākijā]] *[[Vāha]] (Váh) - kreisais krasts, [[Slovākija|Slovākijā]] *[[Hrona]] (Hron) - kreisais krasts, [[Slovākija|Slovākijā]] *[[Ipeļa]] (Ipeľ/Ipoly]] - kreisais krasts, [[Slovākija|Slovākijā]]/[[Ungārija|Ungārijā]] *'''[[Drava]]''' (Drava) - labais krasts, [[Horvātija|Horvātijā]] *'''[[Tisa]]''' (Тиса) - kreisais krasts, [[Serbija|Serbijā]] *'''[[Sava]]''' (Сава) - labais krasts, [[Serbija|Serbijā]] *[[Timiša]] (Тамиш) - kreisais karsts, [[Serbija|Serbijā]] *[[Morāva (Serbija)|Morāva]] (Морава) - labais krasts, [[Serbija|Serbijā]] *[[Žiu]] (Jiu) - kreisais krasts, [[Rumānija|Rumānijā]] *[[Iskera]] (Искър) - labais krasts, [[Bulgārija|Bulgārija]] *'''[[Olta]]''' (Olt) - kreisais krasts, [[Rumānija|Rumānijā]] *[[Vedeja]] (Vedea) - kreisais krasts, [[Rumānija|Rumānijā]] *[[Ardžeša]] (Argeş) - kreisais krasts, [[Rumānija|Rumānijā]] *[[Jalomica]] (Ialomiţa) - kreisais krasts, [[Rumānija|Rumānijā]] *'''[[Sireta]]''' (Siret) - kreisais krasts, [[Rumānija|Rumānijā]] *'''[[Pruta]]''' (Prut/Прут) - kreisais krasts, [[Rumānija|Rumānijā]]/[[Ukraina|Ukrainā]] ====Lielākās pilsētas Donavas krastos virzienā no izteces==== *[[Ulma]] (Ulm) - [[Vācija]] *[[Ingolštate]] (Ingolstadt) - [[Vācija]] *[[Rēgensburga]] (Regensburg) - [[Vācija]] *[[Pasava]] (Passau) - [[Vācija]] *[[Linca]] (Linz) - [[Austrija]] *'''[[Vīne]]''' (Wien) - [[Austrija]] *'''[[Bratislava]]''' (Bratislava) - [[Slovākija]] *'''[[Budapešta]]''' (Budapest) - [[Ungārija]] *[[Vukovāra]] (Vukovár) - [[Horvātija]] *[[Novisada]] (Нови Сад) - [[Serbija]] *'''[[Belgrada]]''' (Београд) - [[Serbija]] *[[Vidina]] (Видин) - [[Bulgārija]] *[[Ruse]] (Русе) - [[Bulgārija]] *[[Breila]] (Brăila) - [[Rumānija]] *[[Galaca]] (Galaţi) - [[Rumānija]] *[[Tulča]] (Tulcea) - [[Rumānija]] [[Category:Eiropas upes]] [[Category:Vācijas upes]] [[Category:Austrijas upes]] [[Category:Slovākijas upes]] [[Category:Ungārijas upes]] [[Category:Horvātijas upes]] [[Category:Serbijas un Melnkalnes upes]] [[Category:Bulgārijas upes]] [[Category:Rumānijas upes]] [[Category:Ukrainas upes]] [[als:Donau]] [[ar:دانوب]] [[ast:Danubiu]] [[be:Дунай]] [[bg:Дунав]] [[bs:Dunav]] [[ca:Danubi]] [[cs:Dunaj]] [[cv:Дунай (юханшыв)]] [[cy:Afon Donaw]] [[da:Donau]] [[de:Donau]] [[el:Δούναβης]] [[en:Danube]] [[eo:Danubo]] [[es:Danubio]] [[et:Doonau]] [[eu:Danubio]] [[fa:دانوب]] [[fi:Tonava]] [[fr:Danube]] [[ga:An Danóib]] [[gl:Río Danubio]] [[got:𐌳𐍉𐌽𐌰𐍅𐌹/Donawi]] [[he:דנובה]] [[hr:Dunav]] [[hu:Duna]] [[id:Donau]] [[is:Dóná]] [[it:Danubio]] [[ja:ドナウ川]] [[ko:다뉴브 강]] [[la:Danubius]] [[lb:Donau]] [[lt:Dunojus]] [[mk:Дунав]] [[nds:Donau]] [[nl:Donau]] [[no:Donau]] [[os:Дунай (цæугæдон)]] [[pl:Dunaj]] [[pt:Rio Danúbio]] [[ro:Dunăre]] [[ru:Дунай (река)]] [[sh:Dunav]] [[simple:Danube]] [[sk:Dunaj]] [[sl:Donava]] [[sq:Danubi]] [[sr:Дунав]] [[sv:Donau]] [[tr:Tuna Nehri]] [[uk:Дунай]] [[zh:多瑙河]] 2282 11894 2004-12-16T20:29:16Z Feens 37 zīmējis feens zīmējis feens 2283 47117 2006-05-22T22:14:09Z Knakts 848 Kategorija <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Nawākšūţ'''<br>valsts galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Mauritanija Nuaksota.png|125px|]] <td align=center width=135px height=105px> </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.lib.utexas.edu/maps/world_cities/nouakchott.jpg Nuakšotas karte]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>678 700 <tr><td>Dibināta<td>1957.g. <tr><td>Ad. iedalījums<td>galvaspilsētas rajons </table> [[Category:Mauritānija]] [[Category:Galvaspilsētas]] 2284 11896 2004-12-18T01:04:49Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2285 11897 2004-12-18T01:05:44Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2286 11898 2004-12-18T01:38:51Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2287 50148 2006-06-12T07:53:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Jelgava]] '''Jelgava''' ir pilsēta [[Zemgale|Zemgalē]], 50 km no [[Rīga]]s, veidojusies, sākot no 13.gs. beigām, kad [[Livonijas ordenis]] šeit uzcēla [[Jelgavas pils|mūra pili]]. Pilsētas tiesības ieguva 1573.gadā un kopš tā laika bijusi Zemgales un ilgu laiku arī [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s (vēlāk [[Kurzemes guberņa]]s) galvaspilsēta. [[Otrais pasaules karš|2.Pasaules kara]] laikā stipri nopostīta - gājusi bojā gandrīz visa vēsturiskā [[koka apbūve]]. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Jelgava'''</font><br>republikas pilsēta |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Latvija Jelgava.png|187px|]] | align=center | [[Image:Jelgava gerb.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2004) | 66 088 |- | Citi nosaukumi | [[poļu valoda|poļu]] - '''Mitawa'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Mitau'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Mintauja''' |- | Pilsēta | no 1573.g |- | Rajons | - |- | Mājaslapa | [http://www.jelgava.lv www.jelgava.lv] |} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[Category:Jelgava|*]] [[be:Елґава]] [[ca:Jelgava]] [[da:Jelgava]] [[de:Jelgava]] [[en:Jelgava]] [[et:Jelgava]] [[fi:Jelgava]] [[fr:Jelgava]] [[lt:Jelgava]] [[nl:Jelgava]] [[no:Jelgava]] [[pl:Mitawa]] [[sv:Jelgava]] 2288 11900 2004-12-18T02:21:35Z Feens 37 Jānis Kalnbērziņš - LKP CK pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš - LKP CK pirmais sekretārs 2289 51573 2006-06-22T07:44:37Z Yyy 146 rv '''Jānis Kalnbērziņš''' (1893.gada 17.septembrī, Katlakalna pagastā - 1986.gada 4.februārī, [[Rīga|Rīgā]]) - [[Latvijas PSR]] un [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] darbinieks. Pirmais [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] sektretārs okupētajā [[Latvija|Latvijā]]. Staļiniskā režīma represiju centīgs izpildītājs. Pretrunīgi vērtējama Kalnbērziņa darbība 1959.gadā. Pēc [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] rindu tīrīšanas no [[nacionālkomunisti LPSR|nacionālkomunistiem]] 1959.gadā, atcelts no [[LKP CK Pirmie sekretāri|LKP CK Pirmā sekretāra]] amata. {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Jānis Kalnbērziņš'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Janis Kalnberzins.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[LKP CK Pirmie sekretāri|LKP CK Pirmais sekretārs]]<br>1940. gada 21.decembris -<br> 1959.gada novembris |} 1893.gada 17.septembris - dzimis Katlakalna pagastā.<br> 1917.gada aprīlis - kļūst par [[boļševiki|boļševiku]] partijas biedru.<br> 1919.gads - karojis [[Latvija|Latvijā]] [[latviešu sarkanie strēlnieki|latviešu sarkano strēlnieku]] rindās, pēc tam [[8.latviešu strēlnieku pulks|8.latviešu strēlnieku pulkā]] karo pret [[Antons Deņikins|Deņikinu]].<br> 1925. - 1928.gads - Latvijā LKP pagrīdes darbā.<br> 1929.gads - beidz [[Rietumtautu Komunistiskā universitāte|Rietumtautu Komunistisko universitāti]].<br> 1933.gads - beidz [[Sarkanās Profesūras institūts|Sarkanās Profesūras institūtu]].<br> No 1935.gada - [[Komunistiskās Internacionāle|Komunistiskās Internacionāles]] [[latsekcija|latsekcijas]] biedrs.<br> 1925. - 1928.gads - Latvijā LKP padrīdes darbā. Tajā laikā [[PSRS]] tiek arestēta sieva un bērni tiek ievietoti bērnunamos.<br> 1939.gads - Latvijas policija '''Kalnbērziņu''' arestē un tiesa piespriež ilgu cietumsodu.<br> 1940.gads - pēc PSRS karaspēka ienākšanas Latvijā, '''Kalnbērziņš''' tiek atbrīvots no ieslodzījuma, tiek ievēlēts [[Tautas saeima|Tautas saeimā]] un balso par Latvijas iekļaušanu PSRS. Kļūst par LKP CK Pirmo sekretāru.<br> 1941. - 1945.gads - Padomju armijā - Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis.<br> 1959.gads - faktiski tiek pazemināts amatā par [[Latvijas PSR AP Prezidija priekšsēdētāji|LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju]].<br> 1970.gads - pensijā. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>- |width="40%" align="center"|[[LKP CK Pirmie sekretāri|LKP CK Pirmais sekretārs]]<br>1940. gada 21.decembris - 1959.gada novembris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Arvīds Pelše]] |} [[Category:Latvijas vēsture]] 2292 11903 2004-12-18T19:31:39Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 2293 11904 2004-12-18T23:22:18Z Juzeris 23 discussion > diskusija <div class="boilerplate" id="npov"> : [[Image:Stop hand.png|20px|Stop!]] ''Šī raksta neitralitāte tiek apšaubīta. <font class="metadata">Lūdzu, skatieties [[:{{NAMESPACE}} talk:{{PAGENAME}}|diskusiju]].</font>'' </div> 2294 49947 2006-06-10T21:11:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:پولەك تىلى]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Poļu valoda<br>('''''język polski''''')</big></th></tr> <tr><td>Lieto<td>[[Polija|Polijā]],<br> [[Lietuva|Lietuvā]] (9%),<br> [[ASV]] (apt. 5 miljoni) <tr><td>Runātāju skaits<td>apt. 46 miljonu (22.vieta pasaulē) <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]] - [[Polija|Polijā]] <tr><td>Rakstība<td>modificēts [[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>no 13.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - pl, pol;<br>[[SIL]] - PQL <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indoeiropiešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[slāvu valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[rietumslāvu valodas]] <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>[http://pl.wikipedia.org/ Valodas vikipēdija]</th></tr> </table> [[Category:Valodas]] [[Category:Indoeiropiešu valodas]] [[Category:Slāvu valodas]] [[Category:Rietumslāvu valodas]] [[Category:Poļi|*2]] [[af:Pools]] [[ang:Polisc sprǣc]] [[ar:لغة بولندية]] [[ast:Polacu]] [[be:Польская мова]] [[bg:Полски език]] [[ca:Polonès]] [[cs:Polština]] [[cv:Поляк чěлхи]] [[cy:Pwyleg]] [[da:Polsk (sprog)]] [[de:Polnische Sprache]] [[el:Πολωνική γλώσσα]] [[en:Polish language]] [[eo:Pola lingvo]] [[es:Idioma polaco]] [[et:Poola keel]] [[fi:Puolan kieli]] [[fr:Polonais]] [[ga:Polainnis]] [[gl:Lingua polaca]] [[he:פולנית]] [[hr:Poljski jezik]] [[hu:Lengyel nyelv]] [[hy:Լեհերեն]] [[ia:Lingua polonese]] [[id:Bahasa Polandia]] [[is:Pólska]] [[it:Lingua polacca]] [[ja:ポーランド語]] [[ka:პოლონური ენა]] [[ko:폴란드어]] [[kw:Polonek]] [[la:Lingua Polonica]] [[li:Pools]] [[lt:Lenkų kalba]] [[mk:Полски јазик]] [[nl:Pools]] [[nn:Polsk språk]] [[no:Polsk språk]] [[oc:Polonés]] [[pl:Język polski]] [[pt:Língua polaca]] [[ro:Limba poloneză]] [[ru:Польский язык]] [[se:Polskkagiella]] [[simple:Polish language]] [[sk:Poľština]] [[sl:Poljščina]] [[sq:Gjuha Polake]] [[sr:Пољски језик]] [[sv:Polska]] [[tet:Lia-polaku]] [[th:ภาษาโปแลนด์]] [[tr:Lehçe (dil)]] [[ug:پولەك تىلى]] [[uk:Польська мова]] [[zh:波兰语]] 2295 42644 2006-04-30T12:16:47Z Juzeris 23 +kat. [[Zviedrija|Zviedrijas]] premjerministri. * [[Luijs De Gērs]] (Louis Gerhard De Geer) (1876-1880) * [[Arvids Pose]] (Arvid Posse) (1880-1883) * [[Karls Juhans Tiseliuss]] (Carl Johan Thyselius) (1883-1884) * [[Roberts Temptanders]] (Robert Themptander) (1884-1888) * [[Jilliss Bilts]] (Gillis Bildt) (1888-1889) * [[Gustavs Okerjelms]] (Gustaf Åkerhielm) (1889-1891) * [[Gustavs Būstrems]] (Gustaf Boström) (1891-1900) * [[Fredriks fon Otters]] (Fredrik von Otter) (1900-1902) * [[Gustavs Būstrems]] (Gustaf Boström) (1902-1905) * [[Juhans Rāmsteds]] (Johan Ramstedt) (1905) * [[Kristians Lundebergs]] (Christian Lundeberg) (1905) * [[Karls Stāvs]] (Karl Staaff) (1905-1906) * [[Arvids Lindmans]] (Arvid Lindman) (1905-1906) * [[Karls Stāvs]] (Karl Staaff) (1911-1914) * [[Jalmars Hammaršelds]] (Hjalmar Hammarskjöld) (1914-1917) * [[Karls Švarcs]] (Carl Swartz) (1917) * [[Nilss Edēns]] (Nils Edén) (1917-1920) * [[Jalmars Brantings]] (Hjalmar Branting) (1920) * [[Luijs Degērs]] (Louis De Geer jr.) (1920-1921) * [[Oskars fon Sīdovs]] (Oscar von Sydow) (1921) * [[Jalmars Brantings]] (Hjalmar Branting) (1921-1923) * [[Ernsts Trugers]] (Ernst Trygger) (1923-1924) * [[Jalmars Brantings]] (Hjalmar Branting) (1924-1925) * [[Rikards Sandlers]] (Rickard Sandler) (1925-1926) * [[Karls Gustavs Ēkmanis]] (Carl Gustaf Ekman) (1926-1928) * [[Arvids Lindmanis]] (Arvid Lindman) (1928-1930) * [[Karls Gustavs Ēkmanis]] (Carl Gustaf Ekman) (1930-1932) * [[Felikss Hamrīns]] (Felix Hamrin) (1932) * [[Pērs Albins Hānsons]] (Per Albin Hansson) (1932-1936) * [[Aksels Pērsons]] (Axel Pehrsson) (1936) * [[Pērs Albins Hānsons]] (Per Albin Hansson) (1936-1946) * [[Tāge Erlanders]] (Tage Erlander) (1946-1969) * [[Ūlovs Palme]] (Olof Palme) (1969-1976) * [[Tūrbjerns Feldīns]] (Thorbjörn Fälldin) (1976-1978) * [[Ūla Ullstens]] (Ola Ullsten) (1978-1979) * [[Tūrbjerns Feldīns]] (Thorbjörn Fälldin) (1979-1982) * [[Ūlovs Palme]] (Olof Palme) (1982-1986) * [[Ingvars Karlsons]] (Ingvar Carlsson) (1986-1991) * [[Karls Bilts]] (Carl Bildt) (1991-1994) * [[Ingvars Karlsons]] (Ingvar Carlsson) (1994-1996) * [[Jorans Pēršons]] (Göran Persson) (1994-1996) [[Category:Zviedrija|*]] [[Category:Premjerministru uzskaitījumi]] [[Category:Ar Zviedriju saistīti uzskaitījumi|Premjerministri]] 2296 11907 2004-12-18T22:41:42Z Feens 37 Reina Reina 2297 11908 2004-12-18T22:51:28Z Feens 37 no nl.wiki no nl.wiki 2299 49948 2006-06-10T21:14:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:نېمىس تىلى]] '''Vācu valoda''' ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām. Sevišķi daudz vācu valodas runātāju ir centrālajā [[Eiropa|Eiropā]]. Pieder pie [[ģermāņu valodas|ģermāņu grupas]] valodām. Tā ir dzimtā valoda [[vācieši|vāciešiem]], [[austrieši|austriešiem]], [[lihteinšteinieši|lihtenšteiniešiem]], daļai [[šveicieši|šveiciešu]], [[luksemburdzieši|luksemburdziešu]] un [[beļģi|beļģu]]. Visizplatītākā dzimtā valoda [[ES]] pilsoņiem. Populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, [[ASV]] un [[Japāna|Japānā]]. Bagāta literatūra. <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Vācu valoda<br>('''''Deutsch''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Vācija]], [[Austrija]],<br>[[Šveice]] un vēl 38 valstīs <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 120 miljoni<br>(9.vieta pasaulē) <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]:<br>[[Vācija]], [[Austrija]],<br>[[Šveice]], [[Lihtenšteina]], [[Beļģija]],<br>[[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]], [[Itālija]] <tr><td>Rakstība<td>[[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>no 8.gs ([[senaugšvācu valoda|senaugšvācu valodā]]) <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - de, ger;<br>[[SIL]] - GER <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indoeiropiešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[ģermāņu valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[rietumģermāņu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] [[Category:Indoeiropiešu valodas]] [[Category:Ģermāņu valodas]] [[Category:Rietumģermāņu valodas]] ==Ģeogrāfija== ==Vēsturiskā attīstība== ==Dialekti== ==Gramatika== ==Rakstība== ==Lietojums== ==Daiļrade== [[af:Duits (taal)]] [[als:Deutsche Sprache]] [[ang:Þēodisc sprǣc]] [[ar:لغة ألمانية]] [[ast:Alemán]] [[be:Нямецкая мова]] [[br:Alamaneg]] [[bs:Njemački jezik]] [[ca:Alemany]] [[cs:Němčina]] [[cv:Нимĕç чĕлхи]] [[cy:Almaeneg]] [[da:Tysk (sprog)]] [[de:Deutsche Sprache]] [[el:Γερμανική γλώσσα]] [[en:German language]] [[eo:Germana lingvo]] [[es:Idioma alemán]] [[et:Saksa keel]] [[eu:Alemaniera]] [[fa:زبان آلمانی]] [[fi:Saksan kieli]] [[fo:Týskt mál]] [[fr:Allemand]] [[fur:Lenghe todescje]] [[ga:Gearmáinis]] [[gd:Gearmailtis]] [[gl:Lingua alemá]] [[he:גרמנית]] [[hi:जर्मन भाषा]] [[hr:Njemački jezik]] [[hu:Német nyelv]] [[hy:Գերմաներեն]] [[ia:Lingua german]] [[id:Bahasa Jerman]] [[ilo:Pagsasao nga Aleman]] [[io:Germaniana linguo]] [[is:Þýska]] [[it:Lingua tedesca]] [[ja:ドイツ語]] [[ko:독일어]] [[kw:Almaynek]] [[la:Lingua Theodisca]] [[lb:Däitsch]] [[li:Duits]] [[ln:Lialémani]] [[lt:Vokiečių kalba]] [[mk:Германски јазик]] [[ms:Bahasa Jerman]] [[nds:Düütsche Spraak]] [[nds-nl:Duuts]] [[nl:Duits]] [[nn:Tysk språk]] [[no:Tysk språk]] [[oc:Alemand]] [[pdc:Modern Hochdeitsch]] [[pl:Język niemiecki]] [[pt:Língua alemã]] [[rm:Lingua tudestga]] [[ro:Limba germană]] [[ru:Немецкий язык]] [[scn:Lingua tudisca]] [[se:Duiskkagiella]] [[simple:German language]] [[sk:Nemčina]] [[sl:Nemščina]] [[sq:Gjuha Gjermane]] [[sr:Немачки језик]] [[sv:Tyska]] [[th:ภาษาเยอรมัน]] [[tl:Wikang Aleman]] [[tr:Almanca]] [[tt:Alman tele]] [[ug:نېمىس تىلى]] [[vi:Tiếng Đức]] [[zh:德语]] 2300 11911 2005-01-08T23:22:11Z Juzeris 23 Nekategorizētas > Nekategorizētās Nekategorizētās lapas 2301 11912 2004-12-19T13:19:40Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2302 46871 2006-05-22T03:23:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Idioma tayiko]] Par '''tadžiku valodu''' līdz 2002.gadam sauca bij. [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]], pirms tam - [[Tadžikijas PSR]] dzīvojošo [[tadžiki|tadžiku]] valodu. Faktisku tā ir [[Farsi]] (persiešu valoda) jeb [[Dari]], bet, tā kā PSRS tadžiki no 1930.gada lietoja [[kirilica|kirilicu]], tika uzskatīts, ka tā ir atsevišķa valoda. Kopš 2002.gada, kad tadžiki pārgāja uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], valoda oficiāli saucas [[Dari]]. [[Category:Valodas]] [[bg:Таджикски език]] [[br:Tadjikeg]] [[de:Tadschikische Sprache]] [[en:Tajik language]] [[eo:Taĝika lingvo]] [[es:Idioma tayiko]] [[et:Tadžiki keel]] [[fa:فارسی تاجیکی]] [[fr:Tadjik]] [[id:Bahasa Tajik]] [[it:Lingua tagica]] [[ja:タジク語]] [[ka:ტაჯიკური ენა]] [[ko:타지크어]] [[nl:Tadzjieks]] [[ru:Таджикский язык]] [[sv:Tadzjikiska]] [[th:ภาษาทาจิก]] [[zh:塔吉克语]] 2303 52501 2006-06-30T06:09:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Dari]] '''Dari''' ir [[farsi]] (persiešu valodas) nosaukums [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]]. '''Dari''' runā [[tadžiki]] Afganistānā un Tadžikistānā, kā arī [[hazarieši]] Afganistānā. Pirms Tadžikistānas pārejas no [[kirilica|kirilicas]] uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]] 2002.gadā, Tadžikistānas '''Dari''' sauca par [[tadžiku valoda|tadžiku valodu]]. [[Category:Valodniecība]] [[bg:Дари]] [[bs:Dari jezik]] [[da:Dari]] [[de:Dari]] [[en:Dari (Afghanistan)]] [[es:Dari]] [[et:Dari keel]] [[fr:Dari]] [[id:Bahasa Dari]] [[ja:ダリー語]] [[ko:다리어]] [[no:Dari]] [[pt:Dari]] [[sv:Dari]] [[zh:达利语 (拜火教)]] 2304 45312 2006-05-15T06:12:38Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ku:Farisî]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Farsi<br>'''فارسی'''</big></th></tr> <tr><td>Lieto<td>[[Irāna]], [[Afganistāna]],<br>[[Tadžikistāna]],[[Uzbekistāna]],<br> [[Kazahstāna]],[[Kirgizstāna]],<br>[[Ķīna]]. <tr><td>Runātāju skaits<td>apt. 75 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]] -<br>[[Irāna]], [[Afganistāna]],<br>[[Tadžikistāna]] <tr><td>Rakstība<td>[[arābu alfabēts]];<br>bij. [[PSRS]] -<br>[[latīņu alfabēts]] (1930-1940),<br>[[kirilica]] (1940-2002) <tr><td>Literatūra<td>no 9.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - fa, fas;<br>[[SIL]] -<br>PES(Irānā),<br>PRS(Afganistānā),<br>PET(Tadžikistānā) <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indoeiropiešu valodas]] <tr><td>Apakšsaime<td>[[indoirāņu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[irāņu valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[rietumirāņu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] [[ar:لغة فارسية]] [[az:Fars dili]] [[bg:Фарси]] [[bs:Perzijski jezik]] [[cs:Perština]] [[da:Persisk]] [[de:Persische Sprache]] [[dv:ފާރިސީ]] [[en:Persian language]] [[eo:Persa lingvo]] [[es:Idioma persa]] [[fa:فارسی]] [[fi:Persian kieli]] [[fr:Persan]] [[he:פרסית]] [[hr:Perzijski jezik]] [[hu:Perzsa nyelv]] [[hy:Պարսկերեն]] [[id:Bahasa Persia]] [[is:Persneska]] [[it:Lingua persiana]] [[ja:ペルシア語]] [[ka:სპარსული ენა]] [[ko:페르시아어]] [[ku:Farisî]] [[kw:Persek]] [[la:Lingua Persica moderna]] [[li:Perzisch]] [[ms:Bahasa Parsi]] [[nl:Nieuw-Perzisch]] [[nn:Farsi]] [[no:Persisk språk]] [[pl:Język perski]] [[ps:فارسي]] [[pt:Língua persa]] [[ru:Персидский язык]] [[simple:Persian language]] [[sr:Персијски језик]] [[sv:Persiska]] [[th:ภาษาเปอร์เซีย]] [[tr:Farsça]] [[tt:Parsı/Persian tele]] [[zh:波斯語]] 2305 11916 2004-12-19T21:14:53Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2306 26931 2006-01-14T22:58:14Z Jānis U. 198 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Dušambe'''<br>[[Tadžikistāna]]s galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Tadzikistana Dusambe.png|125px|]] <td align=center width=135px height=105px> </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.traveltajikistan.com/maps/dushanbe.jpg Dušambes karte]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>599 900<br>829 700 (aglom.) <tr><td>Pilsēta<td>1925 <tr><td>Municipalitāte<td>Republikas pakļautības apgabals </table> [[Category:Valstu galvaspilsētas]] 2307 11918 2004-12-20T19:51:08Z Juzeris 23 "Wiki ir atrodamas šādas kategorijas." Wiki ir atrodamas šādas kategorijas. 2308 11919 2004-12-20T20:15:52Z Juzeris 23 "Šķiet, ka tu esi augšuplādējis tukšu failu. Iespējams, faila nosaukumā esi pieļāvis kļūdu. Lūdzu, pārbaudi, vai tiešām tu vēlies augšuplādēt tieši šo failu." Šķiet, ka tu esi augšuplādējis tukšu failu. Iespējams, faila nosaukumā esi pieļāvis kļūdu. Lūdzu, pārbaudi, vai tiešām tu vēlies augšuplādēt tieši šo failu. 2309 11920 2004-12-20T20:28:26Z Juzeris 23 "Faila nosaukumā "$1" ir simboli, kas nav atļauti virsrakstos. Lūdzu, pārdēvē failu un mēģini to vēlreiz augšuplādēt." Faila nosaukumā "$1" ir simboli, kas nav atļauti virsrakstos. Lūdzu, pārdēvē failu un mēģini to vēlreiz augšuplādēt. 2310 53275 2006-07-02T16:39:48Z Aleksandrs Kuzmins 859 /* Kā mēs varam popularizēt Vikipēdiju? */ [[Kopienas portāls:Arhīvs1]] [[Diskusija par kategorijām]] == Kā var ierosināt dzēst kādu lapu? == Apskatiet lapas: Konfūcijs; Konfūcisms Vai nav jāierosina dzēst lapu Konfūcijs vai pāradresēt to uz Konfūcismu? :Var ielikt templati [[Template:delete]]. Pāradresāciju var izveidot nodzēšot visu tekstu un ierakstot <nowiki>#REDIRECT[[lapa uz kuru jāpāradresē]]</nowiki> -[[User:80.70.17.136|80.70.17.136]] 16:53, 1 maijā, 2006 (UTC) == Kā pievienot kategoriju? == Kā var pievienot jaunu kategoriju Inženenērija zem sadaļas Tehnika? Vai nav kaut kur iztūlkotas kāda pamācība? :Vikipēdijas pamācība ir jau pirmajā lapā, ar lieliem burtiem. [[Wikipedia:Pamācība]], kategoriju var pievienot ierakstot pievienojamās kategorijas lapā linku uz kategoriju, kurai tā jāpievieno. <nowiki>[[Category:Tā kategorija kurai jāpievieno]]</nowiki>. Diskusiju lapās un šeit būtu vēlams parakstīties, ar 4 ~ (<nowiki>-~~~~</nowiki>), tos pēc tam pārveidos par lietotāja vārdu un laiku. Vēl, šajā lapā jaunus ierakstus parasti liek beigās, nevis sākumā. -[[User:80.70.17.136|80.70.17.136]] 16:53, 1 maijā, 2006 (UTC) == Attēlu autortiesības == Man tāds jautājums visiem veterān un arī ne tik ļoti veterān vikipēdiešiem par attēla copyright tiesību noskaidrošanu, ja nu gadījumā attēls, kuru man vajag nav atrodams citu valodu vikipēdijās. Man jāsazinās ar attēla autoru vai varbūt ir kāds vienkāršāks veids ? --[[User:Rp|Rp]] 08:49, 8 aprīlī, 2006 (UTC) :Jā, tādā gadījumā jāsazinās ar autoru vai, piemēram, autora mantinieku vai attēla mantisko tiesību īpašnieku (tā var būt, piemēram, ziņu aģentūra). Tas varētu būt diezgan sarežģīti... --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 13:40, 9 aprīlī, 2006 (UTC) == Daugava angļu vikipēdijā == Angļu vikipēdijā norit [[:en:Talk:Daugava|diskusija]] par to, vai rakstu par [[:en:Daugava|Daugavu]] pārdēvēt par [[:en:Western Dvina|Western Dvina]]. Ja jums ir kādi spēcīgi argumenti, lūgtum padalīties vai piedalīties. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 10:45, 16 oktobrī, 2005 (UTC) :Darīju, ko varēju :)--[[User:Feens|Feens]] 13:31, 16 oktobrī, 2005 (UTC) ==Ko darīt ar šādu lapu?== [http://lv.wikipedia.org/wiki/Dz%C4%ABvnieku_ferma Orvela Dzīvnieku ferma] --[[User:Feens|Feens]] 19:27, 11 decembrī, 2005 (UTC) Domāju, ka jāpārraksta. Arī pati varētu to izdarīt, kad kāds brīvāks brīdis - ja kāds cits neaizsteigsies priekšā. :) Skaidrs, ka šādi to atstāt nevar. --[[User:Tail|Tail]] 20:08, 11 decembrī, 2005 (UTC) ==Amerikāņu futbola terminoloģija== Pēdējā laikā esmu sācis ļoti interesēties par amerikāņu futbolu un vēlētos par to daudz iztulkot un pats uzrakstīt, bet te nu jāatduras pret to, ka šim sporta veidam ir ļoti specifiska terminoloģija - domāju, ka ārkārtīgi daudzus terminus būtu grūti atveidot latviski. Cik zinu, arī daudzās citās valodās tos pat netulko, bet latviski ar šādu pieeju laikam gan nekas nesanāks. Ja, teiksim, vārdu '''quarterback''' varētu vismaz latviskot (''kvoterbeks'') vai piešķirt tam idejiski atbilstošu nozīmi (''saspēles vadītājs''), tad ko darīt ar '''safety''' (kas pie tam apzīmē gan spēlētāja ampluā, gan stāvokli spēlē, par ko tiek piešķirti 2 punkti!) un līdzīgiem? Nebrīnīšos, ja izrādīsies, ka sporta veida nelielās popularitātes dēļ neviens līdz šim pat nebūs to mēģinājis latviskot... --Viescha 20:31, 24 decembrī, 2005 (UTC) :Manuprāt, vislabākais būtu latviskot (taču - nevis transkribēt latviski, bet gan mēģināt "pārtulkot"), bet iekavās kursīvā atstāt oriģinālnosaukumu. --[[User:Tail|Tail]] 03:15, 25 decembrī, 2005 (UTC) ::Būs jāmēģina tā. Varētu varbūt aizņemties kādus regbija terminus (to speciālists gan arī neesmu). :) --Viescha 23:09, 25 decembrī, 2005 (UTC) :::Piekrītu Tail, varēsi būt neliels Alunāns, ja vien patiešām Amerikāņu futbola terminoloģija nav jau latviski apgūta, nezinu. Kaut kas var noderēt arī no parastā futbola, piemēram, ''halfback'', kā zināms, latviski ir pussargs.--[[User:Feens|Feens]] 11:49, 27 decembrī, 2005 (UTC) == Interwiki Bot Status == Hi. I would like to get my interwiki bot [[user:YurikBot|YurikBot]] marked as a bot in your language. The bot is already operating in almost 50 languages, and it would lower the server load and improve the quality of articles if all interwikies are updated at the same time. You can read more or ask questions [[:en:user talk:Yurik|here]]. I always run the latest version of the [[meta:Pywikipediabot|Pywikipediabot]] (i am also one of the developers of this project). The request for the bot status is [[meta:Requests for bot status#en:User:YurikBot|here]]. Please support. Thank you. --[[:en:user:Yurik|Yurik (en)]] 20:32, 5 janvārī, 2006 (UTC) == Visiem cilvēkiem, kuri cenšas papildināt vikipēdiju! == Ļoti lūdzu, pirms ievietot rakstus kaut vai virspusēji iepazīties ar pamācību ([[Wikipedia:Pamācība]]), jo tādas nevikipedētas lapas, kā piemēram, [[Māris Čaklais]] vai [[Rivaldo]], neko daudz nedod kaut arī satur derīgu informāciju. Personīgi esmu gatavs sniegt jebkuru konsultāciju, lai palīdzētu. Paldies. --[[User:Feens|Feens]] 00:26, 6 janvārī, 2006 (UTC) == Publikācijas presē == Laikraksta [[Rītdiena (laikraksts)|Rītdiena]][http://www.ritdiena.lv/] 7.februāra numurā lasāms raksts par Vikipēdiju. Numurs .pdf formātā pieejams [http://ritdiena.sandstorm.lv/ritdiena_20060207.pdf šeit] (3,18 MB). --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 06:52, 9 februārī, 2006 (UTC) :Nu jau "The requested URL /ritdiena_20060207.pdf was not found on this server." : [[User:Digital1|Digital1]] 15:59, 27 martā, 2006 (UTC) ==Par nedēļas rakstu== Aicinu mēģināt uzrakstīt vismaz pa kādam rakstam, kas būtu ''fīčerējams'', citādi varētu iestāties diezgan liela nedēļas rakstu tematiskā vienveidība. Būtu labi, ja savs nedēļas raksts būtu katrai lielajai kategorijai (tās atrodamas Sākumlapā). Atgādinu, ka nominēt nedēļas rakstus, komentēt kandidātus u.tml. var [http://lv.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Ned%C4%93%C4%BCas_rakstu_kandid%C4%81ti šeit].--[[User:Tail|Tail]] 11:44, 11 februārī, 2006 (UTC) : Nu, tuvākajā laikā grasos par ''fīčerējamu'' padarīt rakstu "Saule". Būs vismaz kas par astronomiju. --[[User:Dekaels|Dekaels]] 22:08, 12 februārī, 2006 (UTC) ==Lūgums izdzēst rakstu== Lūdzu izdzēsiet rakstu [[HK 21e, HK 23e]], tas ir aizvietots ar citiem. Kā tas jādara? --[[User:Creep|Creep]] 17:48, 22 februārī, 2006 (UTC)Creep :Raksta par HK23e, šķiet, tomēr nav. --[[User:Dekaels|Dekaels]] 18:02, 22 februārī, 2006 (UTC) ::Jā, bet tas taps. Lūdzu izdzēsiet, savādāk sāks dublēties raksti. UN kā to dara, vai vienkāršs reģistrējies lietotājs to var izdarīt? --[[User:Creep|Creep]] 18:49, 23 februārī, 2006 (UTC)Creep :::Nē, rakstus var dzēst tikai adminstratori. Labi, ticēšu uz vārda, ka raksts taps un izdzēsīšu to veco! :) --[[User:Dekaels|Dekaels]] 17:37, 23 februārī, 2006 (UTC) ==Norāde== [[Lsdsp]] &mdash; darbojas, atšķirībā no [[LSDSP]]. Mēģinājums izveidot papildu redirektu "LSDSP" neizdodas. Tādēļ daudzas atsauces uz LSDSP paliek sarkanas (M. Skujenieks... Noteikti arī citi raksti). Vai nebūtu ērtāk pārdēvēt redirektu "Lsdsp" par "LSDSP"?--[[User:217.198.224.13|217.198.224.13]] 23:42, 10 martā, 2006 (UTC) :Nu nez, man izdevās izveidot to redirektu. --[[User:80.70.17.136|80.70.17.136]] 04:22, 11 martā, 2006 (UTC) ==links no sākumlapas== No sākumlapas links no 'antropoloģija' noved nevis pie 'antropoloģijas', bet gan pie 'etnogrāfijas' lūgums izlabot ==kā un nekā lietojums== Pamanīju, ka sākumlapā ir vietām nepareizi lietots kā un nekā. Zemāk ir īss skaidrojums par kā un nekā lietojumu latviešu valodā. Tāpēc būtu jāraksta 'lapas, kurās ir vairāk nekā 10 000 ierakstu'. Bieži vien nepieciešams kādas priekšmetu pazīmes salīdzināt. Šādos teikumos atkarībā no apgalvojuma vai nolieguma mainās kā un nekā lietojums. *Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņa ir), tad lieto nekā, piemēram: Bērzs (ir) garāks nekā liepa. *Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (ir vārdi nav, ne vai darbības vārds ar negāciju ne-), tad lieto kā, piemēram: Bērzs nav garāks kā liepa. http://www.letonika.lv/morphology/grammar/degrees.htm --[[User:Klavs|Klavs]] ==(Datoriķiem)Par operētājsistēmām== :Cilvēki, nav nekādu 'operacionālo sistēmu', ir tikai un vienīgi '''''operētājsistēmas'''''. Man liekas, ka gramatiski pareizi virsraksti ir dikti būtiski lai piem varētu wiki lapās ko sagūglēt. Ja kāds grib pārliecināties - lettonica.lv vārdnīcas, ierakstām 'operating system', iegūstam 'operētājsistēma'. Citēju: <br> ''"operētājsistēma I lietv. 1) operating system; operational system'' ''- Izcelsme - skatīt operēt + sistēma. - dat. Programmatūra, kas nodrošina datora pamatdarbību — kontrolē perifērijas ierīces, organizē sistēmas, kas nodarbojas ar failiem, gādā par sakariem ar datora operatoru utt. '' ''- Programmu komplekss, kas vada datu organizēšanu un programmu izpildi datorā, nodrošina aparatūras un programmatūras kopdarbību, resursu racionālu izmantošanu, kā arī sadarbību ar lietotāju. Pazīstamākās personālo datoru operētājsistēmas ir MS-DOS, OS/2, Microsoft Windows 95 un UNIX. '' --[[User:Ranvar|Ranvar]] 23:45, 23 martā, 2006 (UTC) :Par šo es pilnībā piekrītu.--[[User:Latvia United|Latvia United]] 16:52, 7 maijā, 2006 (UTC) ==Par māksliniekiem== Man šķiet, vajadzētu vienoties par kategorijām, ko piešķiram māksliniekiem. Pagaidām tiek darīts tā: māksliniekam pievieno kategoriju "[Tautības] mākslinieki" (nedalot sīkāk, jo daudzi gleznotāji nodarbojušies arī ar grafiku, tēlniecību u.tml.; tāpat arī rakstniekiem ir kategorija "[Tautības] rakstnieki", neizdalot dzejniekus, romānistus, stāstu autorus, novelistus utt.). Kas attiecas uz darbības laiku, pievieno, piemēram, kategoriju "Renesanses mākslinieki" (kas paralēli tādām kategorijām kā, piemēram, "Renesanses rakstnieki" varētu būt kategorijā "Rensesanse"). Vai šī sistēma liekas pamatota vai arī vajadzētu ko mainīt? --[[User:Tail|Tail]] 15:02, 27 martā, 2006 (UTC) :Es arī mocījos, mocījos ar šo jautājumu, līdz atmetu ar roku, un tagad operēju tikai ar tautību, kuru var redzēt <nowiki>[[category:poļi]]</nowiki> (tur ir arī visu poļu uzskaitījums), cerot ka kāds cits konkrēto cilvēku ieliks pareizajā loģiskajā vietā :). Bez visa tā manā (tā, kas manā galvā) klasifikācijā mākslinieks ir jebkurš indivīds, kurš nodarbojas ar daiļradi, baletdejotājs arī ir mākslinieks. :Par renesansi (vai, piemēram, baroku) runājot, manuprāt, nevajag sarežģīt, jāliek nevis renesanses mākslinieki vai kas nebūt, it sevišķi, ka tie renesanses cilvēki bija ļoti "plaši" darboņi, bet likt tos kategorijā Renesanse, bet tajā pašā kategorijā ietilpināt arī rakstu Renesanses cilvēku uzskaitījums. --[[User:Feens|Feens]] 15:45, 27 martā, 2006 (UTC) ::Man šķiet (ja Tev pret to nebūtu iebildumu), varbūt kategorijā "Spāņi" (piemēram) varētu likt visas kategorijas "Spāņu mākslinieki/rakstnieki/politiķi/militāristi/filozofi/etc.", nevis pašus cilvēkus, jo to (cerēsim :)) beigās varētu būt ārkārtīgi daudz. Tādējādi pēc kategorijas būtu vieglāk atrast konkrēto cilvēku. ::Kas attiecas uz laikmetiem, gribētos lielās kategorijas nepieblīvēt ar cilvēkiem, atstājot vietu fenomeniem (renesansei dažādās valstīs, disciplīnās, kā arī citām parādībām, piem., delartiskajai komēdijai u.tml.), lai nodrošinātu pārskatāmību. Esmu pārliecināta, ka tieši rakstu par cilvēkiem būs visvairāk, tāpēc varētu būt grūti atrast parādības, kas attiecas uz noteikto laikmetu (parādībām – atšķirībā no cilvēkiem – dažkārt arī nav tik konkrēta nosaukuma, tādēļ ir būtiski, lai kategorijā raksti būtu viegli atrodami). ::P.S. Es piekrītu, ka problemātiski ir tas, ka vārdam "mākslinieks" būtībā ir divas nozīmes - "jebkāda mākslas veida pārstāvis" un "tēlotājas mākslas pārstāvis". Lietojumu varbūt attaisno tas, ka citu mākslas veidu pārstāvjiem ir atsevišķi, konkrētāki nosaukumi (rakstnieks, mūziķis utt.), savukārt tēlotājas mākslas māksliniekam tāda nav. --[[User:Tail|Tail]] 16:06, 27 martā, 2006 (UTC) == Sižets Nākotnes parkam == Saņēmu e-pastu no raidījuma "Nākotnes parks" producenta un redzu, ka arī Tail ir saņēmusi ziņu. Nešaubos, ka arī vismaz Feens un Dekaels ir "lietas kursā". Vajadzētu apspriesties par rīcību. Domāju, ka Vikipēdijai publicitāte neskādētu - varbūt kāds jau ''e-pastiski'' vai kā citādi jau ir sazinājies ar viņiem? --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 07:19, 7 aprīlī, 2006 (UTC) :No publicitātes viedokļa izklausās gaužām labi, tās mums patiešām trūkst. Vajadzētu vien vienoties, kurš būs laimīgais gājējs. Vispār man šķiet, ka Tu pats būtu vispiemērotākais, jo visvairāk pārzini Vikipēdiju no tehniskā viedokļa (kas šo raidījumu varētu arī interesēt). Vai Tu būtu ar mieru ielaisties uz šādu avantūru? :) --[[User:Tail|Tail]] 11:01, 7 aprīlī, 2006 (UTC) ::Nejauši izrādījās, ka šis Gundars ir mans paziņa. Jau piezvanīju, viņi grib filmēt otrdien 11.00 sižetu - nelielu interviju. Vajadzētu kādam aiziet (pats es ne pārāk vēlos - nepatīk publicitāte) --[[User:Feens|Feens]] 13:55, 7 aprīlī, 2006 (UTC) :::Sazvanīšos un mēģināšu kaut ko sarunāt. :) Tas laiks man nav gluži izdevīgs... --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 16:18, 7 aprīlī, 2006 (UTC) :::It kā viss sarunāts. Vienīgi es uz kādu laiku esmu palicis bez mājas datora un nevaru sagatavoties kā pienākas... :) --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 12:57, 9 aprīlī, 2006 (UTC) ::::Paldies. Mans priekšlikums - spiest uz propagandu t.i. aicināt visus rakstīt, kā arī vērsties pie skolotājiem, lai tie uzdod darbus vidusskolniekiem papildināt vikipēdiju. Bet nu Tu pats gudrs. :) --[[User:Feens|Feens]] 13:12, 9 aprīlī, 2006 (UTC) * Super! Noreklamē kārtīgi mūsu wiki-ju! Lai cilvēki nāk un darbojās :) Ar nepacietību gaidu šeit ziņu ar laiku, kad tas viss tiks rādīts pa TV! -- [[User:Digital1|Digital1]] 18:18, 11 aprīlī, 2006 (UTC) :Svētdien, 23.aprīlī, pulkst. 17.00. :) --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 15:29, 11 aprīlī, 2006 (UTC) ::Smalki, būs jāskatās! :) --[[User:Tail|Tail]] 15:45, 11 aprīlī, 2006 (UTC) ::: pALDIES! :) -- [[User:Digital1|Digital1]] 18:18, 11 aprīlī, 2006 (UTC) :::: Kad tad ir tas raidījums? :) Latvija ir maza, bet, varbūt ir galvenais, ko tu pats iegūsti attīstot Viki projektu. --[[User:Jencha|Jencha]] 11:16, 16 aprīlī, 2006 (UTC) ::::: Raidījums būs redzams pēc nedēļas, 23.aprīlī, plkst. 17.00. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 12:47, 16 aprīlī, 2006 (UTC) == Par Template:Infobox_Software == Pārkopēju [[Template:Infobox_Software]] un visas sagatavaes, no kurām tā ir atkarīga, bet tā vēljoprojām neattēlojās identiski angļu valodas versijai. Ir idejas? Šobrīd pieliku ''quick hack'' <code>float: right;</code> izskatā, bet tas neatrisina problēmu, un šobrīd elements pārklāj šķirkļa tekstus. Te salīdzīnājumam: [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Template:Infobox_Software&action=edit Oriģināls] un [http://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Template:Infobox_Software&action=edit mūsu versija]. &mdash; [[User:Schlossberg|Schlossberg]] :Mjā, ar šādu problēmu nākas saskarties ne reizi vien. :Es nepavisam neesmu speciālists, bet vai nav tā, ka angļi, norādot templeitā, ka ''class="infobox"'', atsaucas uz ko līdzīgu css failiem? Proti, angļiem ir kas tāds, kā mūsu vikipēdijai nav? :Par konkrēto gadījumu - nu, nedaudz labāk varbūt būtu, ja tam templeitam uzliktu robežu (piem., ''border: 1px solid #8888aa;'' - kā [http://lv.wikipedia.org/wiki/Template:Sengrlit šeit]). :Vēl viens variants: nelietojot robežas, pielikt lielāku padding - tas tekstu templeitā pabīdītu nostāk no malas, tikai nez, kā tas izskatītos (ar robežu tomēr izskatās glītāk, manuprāt). --[[User:Dekaels|Dekaels]] 13:42, 12 aprīlī, 2006 (UTC) ::Jā, te ir [http://en.wikipedia.org/w/index.php?title=MediaWiki:Common.css&action=raw&ctype=text/css&smaxage=2678400 <code>infobox</code> klase]. Tagad tikai atliek jautājums, kāpēc mēs esam tādi pastarīši un CSS starp projektiem netiek sinhronizēts? &mdash; [[User:Schlossberg|Schlossberg]] :::Nu, izskatās Juzeris mēģina ko darīt lietas labā. Jānovēl tik veiksme! :) --[[User:Dekaels|Dekaels]] 16:07, 12 aprīlī, 2006 (UTC) :::Diemžēl manas zināšanas nesniedzas tik tālu, lai zinātu, ko darīt tālāk. Schlossberg varētu paeksperimentēt un, ja tur, piem., tai pašā [[MediaWiki:Common.css]] jāmaina, tad padot man ziņu. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 18:27, 12 aprīlī, 2006 (UTC) == Ātrās dzēšanas vadlīnijas == Kā jau noteikti esat novērojuši, latviešu Vikipēdija sāk izplesties aizvien straujāk, un manuprāt vajadzētu vienoties par to, kā to varētu kontrolēt. Viens (vai pirmais) no piedāvājumiem varētu būt nedzēst tās jaunās lapas, kurās kāds ir tikai ierakstījis lapas virsrakstu un saglabājis (skat., piem., [[Sintaktiskā sistēma]]). Domāju, ka šāda veida lapu saglabāšana (t.i., nedzēšana) palīdzētu ātrāk aizpildīt neskaitāmos "[[sarkanos]]" linkus un tādējādi mazāk mulsinātu Vikipēdijas jaunpienācējus. Dzēšanas vietā es iesaku šādu minirakstu uzreiz izveidot vismaz par pienācīgu aizmetni ar ievadteikumu, interwiki saitēm, kategoriju un norādi <nowiki>{{aizmetnis}}</nowiki>. Papildus tam (t.i. paliekot pie jaunizveidoto lapu kontrolēšanas tēmas), vēlreiz atgādināšu, ka ne vien administratori, bet arī jebkurš cits lietotājs var iesaistīties un pārbaudīt citu lietotāju jaunizveidotās lapas. Ja tāda jaunizveidota lapa satur muļķības vai autortiesību pārkāpumu, tad citu lietotāju zināšanai (un lai paātrinātu lēmuma pieņemšanu par tālāko rīcību ar attiecīgo rakstu) šādam rakstam var pievienot, attiecīgi, vai nu '''<nowiki>{{dzēst}}</nowiki>''' vai '''<nowiki>{{Autortiesību problēmas}}</nowiki>'''. Ko jūs par to teiktu? --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 07:19, 13 maijā, 2006 (UTC) :Mana attieksme neitrāla, varētu nedzēst tos rakstus, kuri sastāv no viena vārda, bet neesmu pārliecināts, ka spēsim uztaisīt no tiem aizmetņus, jo tie mēdz parādīties regulāri, bez tam negribu pusi no laika, kuru varu pavadīt vikipēdijā, rakstīt par to, ko cits man norādījis. Bet no otras puses, varbūt tā būtu labāk. Apsolos turpmāk šādus rakstus nedzēst. --[[User:Feens|Feens]] 20:42, 13 maijā, 2006 (UTC) ==Brīvie attēli== Vai Jūs lūdzu varētu nosaukt kādas interneta lapas, kur ir pieejami brīvie (ne copyright) attēli. Izņemot citas wikipēdijas. *[http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Public_domain_image_resources šeit] saišu uzskaitījums. --[[User:Feens|Feens]] 12:34, 27 maijā, 2006 (UTC) == Kā mēs varam popularizēt Vikipēdiju? == Uzskatu, ka Vikipēdija ir nepelnīti nepopulāra Latvijā. Kādi ir iemesli? Es nezinu, taču uzskatu, ka mums vajadzētu censties popularizēt Vikpēdiju. Kādi Jums ir ietiekumi? --[[User:Wenom|Wenom]] 15:40, 28 maijā, 2006 (UTC) :Viena no problēmām ir tā, ka vikipēdija ir ārzemju trafiks. -[[User:Yyy|Yyy]] 16:22, 28 maijā, 2006 (UTC) ::Diemžēl nesaprotu... --[[User:Wenom|Wenom]] 16:45, 28 maijā, 2006 (UTC) :::Serveri, uz kuriem atrodas arī latviešu Vikipēdijas dati, ir fiziski novietoti ārpus Latvijas un daudziem interneta lietotājiem ir ierobežojumi šādu lapu aplūkošanā vai arī jāmaksā papildus. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 16:52, 28 maijā, 2006 (UTC) ::::Vienīgais interneta pieslēgums, kurš bija ierobežots uz ārzemju trafiku bija pilsētas dsl, kādi tad citi pieslēgumi ir ar šādiem ierobežojumiem? Nē, šī atruna vienkārši ir muļķīga, piedodied... --[[User:Wenom|Wenom]] 17:12, 28 maijā, 2006 (UTC) :::::Ne gluži tikai DSL. Arī, piemēram, radiolinku lietotājiem bija tādas problēmas... Turklāt, atļaušos piebilst, Yyy par to runā tikai kā par vienu no problēmām. --[[User:Dekaels|Dekaels]] 18:04, 28 maijā, 2006 (UTC) :::::Tu šo "atrunu" nosauc par muļķīgu vēl pirms atbildes saņemšanas. Ir pietiekami daudz t.s. "mazo" provaideru, kuriem lētākie pieslēguma varianti ir ar šādiem ierobežojumiem, viens no tādiem piemēriem būtu maksinets.lv. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 18:09, 28 maijā, 2006 (UTC) ::::::Fakti: raksti igauņu wiki: 18 056 raksti lietuviešu wiki: 20 715 :Un? Nevarētu teikt, ka mums šī informācija būtu sveša. --[[User:Dekaels|Dekaels]] 18:44, 28 maijā, 2006 (UTC) :Mums toties kūlāki raksti :) --[[User:Feens|Feens]] 19:19, 28 maijā, 2006 (UTC) :Vainīgs, nepateicu kādēļ šī atruna man šķiet muļķīga - cilvēki, kas ir pietiekami "aprobežoti", lai būtu apmierinātiem ar latvia-only internetu nav mūsu kondingents. Nedomāju, ka viņiem interesē "brīvā enciklopēdija". Padomājiet paši, kam būtu nepieciešama šeit atrodamā informācija un kur vēl Latvijas netā viņu var atrast? Ja eksistē alternatīva, tad parādiet, lūdzu. Tas, ka Vikpēdija tiek hostēta ārzemēs neietekmē tās popularitāti Latvijā VIENNOZĪMĪGI! KAMON!!!! :D :Un es nerunāju par rakstu kvalitāti, vai kvanitāti šeit, ko es gribēju pateikt ir, ka lapai ir nepieciešama popularizācija - lai cilvēki zin par tās eksistenci un tad jau raksti sāks parādīties paši no sevis. :Mani ieteikumi ir - uztaisīt baners, gan jau cilvēki ar mājaslapām tos varēs izvietietot, varbūt kaut kādas grupas vai vēlkaukas draugos.lv nu un varbūt kādam būs vēl kādas spožas domas, tā kā neesmu īpaši zinošs šajās lietās es tikai ierosinu Jums visiem kaut ko izdomāt, un tad jau pārējie varēs atbalstīt. :REKLĀMAS KAMPAŅU MUMS VAJAG:) --[[User:Wenom|Wenom]] 20:47, 28 maijā, 2006 (UTC) :Ievietoju pctvl.lv [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=links saiti] uz kategoriju "Latvijas politika". Varbūt kāds nāks pilnveidot... [[Lietotājs:Aleksandrs Kuzmins|Aleksandrs Kuzmins]] 16:39, 2 jūlijā, 2006 (UTC) == Quick translation request! == Sorry for the English, but for those of you that understand me, those of us at the Commons would be grateful for a Latvian Translation of the "Copyright violation (etc) image removed" text at [[:Commons:]], in order that we may leave an appropriate message when we remove image usage from el.wikipedia.org that is hosted at Commons. Our translation page is located at [[Commons:User:Pfctdayelise/Translations]]. Thank you! [[Commons:User talk:Bastique|Bastique]] 19:04, 8 jūnijā, 2006 (UTC) :Done. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 19:56, 8 jūnijā, 2006 (UTC) == Politiskās kategorijas == Izņemta kategorija "[[:Category:Latvijas politiķi]]" - kādēļ? Visās lielākajās Vikipēdijās ir "politiķi pa valstīm", ieskaitot valstis, kur attiecīgas valodas nesēji ir vairākumā. Visai neērta ir jaunradītā kategorija "[[:Category:Deputāti]]" - zem tās ir Saeimas, Rīgas Domes, Eiroparlamenta deputāti - un pašreiz gan viens cilvēks var būt vairākās kategorijās (mainījušies amati), gan vienā kategorijā - esošā un bijušo sasaukumu deputāti... Sakārtot deputātu veidu kategorijas - pēdējo vai visus sasaukumus? Sk. arī diskusiju [[Category talk:Latvijas politiķi]] Ierosinu: atgriezt "Latvijas politiķus" "Latvijas politikā", dzēst mākslīgi veidotos "Deputātus". "Politiķi pēc valsts" - ielikt kategorijā "Politiķi" Eiropas, Lietuvas un nez kāpēc ukraiņu politiķu vietā. [[User:213.175.124.191|213.175.124.191]] 16:58, 9 jūnijā, 2006 (UTC) Nevienam te neiebilstot, mazliet sakārtoju kategorijas - tagad var dzēst [[:Category:Britu politiķi]] un [[:Category:Ukraiņu politiķi]], jo izveidotas kategorijas pēc vienota parauga - [[:Category:Lielbritānijas politiķi]] un [[:Category:Ukrainas politiķi]] [[User:Aleksandrs Kuzmins|Aleksandrs Kuzmins]] 22:28, 22 jūnijā, 2006 (UTC) ==Ierosinājumi dzēšanai== [[User:81.198.24.40]] veidotos rakstus: [[Francijas]] - jo ir [[Simtgadu karš]]; [[MARGRIETA AZANDA]] - jo nav pamatots nozīmīgums. [[User:Aleksandrs Kuzmins|Aleksandrs Kuzmins]] 09:18, 17 jūnijā, 2006 (UTC) [[User:81.198.113.51]] veidotais raksts [[Valsts iekārta]] — enciklopēdiska satura un Vikipedijas noformējuma trūkums. [[User:217.198.224.13|217.198.224.13]] 22:47, 26 jūnijā, 2006 (UTC) == Tulkojums == Kā iztulkot ''shotgun'' un ''slug''? == Karavadoņi pret karavīri == Ierosinu pārsaukt kategoriju ''karavadoņi pēc valsts'' par ''karavīri pēc valsts'', ne katrs karavīrs ir karavadonis, bet katrs karavadonis ir karavīrs: *plašāks jēdziens, un kategorijā var ietilpināt ne tikai augstākās militārpersonas *var ietilpināt arī mūsdienu karavīrus, kurus parasti par karavadoņiem nesauc --[[User:Feens|Feens]] 23:01, 23 jūnijā, 2006 (UTC) [[Category:Vikipēdija|Kopienas portāls]] [[af:Wikipedia:Geselshoekie]] [[als:Wikipedia:Ich brauche Hilfe]] [[an:Wikipedia:Tabierna]] [[ang:Wikipedia:Þorpes Wiella]] [[ar:ويكيبيديا:الميدان]] [[ast:Uiquipedia:Chigre]] [[be:Вікіпэдыя:Форум]] [[bg:Уикипедия:Разговори]] [[bm:Wikipedia:Le lavoir]] [[bn:উইকিপিডিয়া:আলোচনা সভা]] [[br:Wikipedia:An ti-chopin]] [[bs:Wikipedia:Čaršija]] [[bug:Wikipedia:Warung Kopi]] [[ca:Viquipèdia:La taverna]] [[chr:ᏫᎩᏇᏗᏯ:ᎾᎥ ᏄᎾᏓᎸ ᎾᎿᎢ]] [[cs:Wikipedie:Pod lípou]] [[cv:Википеди:Канашлăв]] [[cy:Wicipedia:Y Caffi]] [[da:Wikipedia:Landsbybrønden]] [[de:Wikipedia:Forum]] [[el:Βικιπαίδεια:Αγορά]] [[en:Wikipedia:Village pump]] [[eo:Vikipedio:Diskutejo]] [[es:Wikipedia:Café]] [[et:Vikipeedia:Üldine arutelu]] [[eu:Wikipedia:Txokoa]] [[fa:ویکی‌پدیا:قهوه‌خانه]] [[fi:Wikipedia:Kahvihuone]] [[fo:Wikipedia:Undirhúsið]] [[fr:Wikipédia:Le Bistro]] [[fur:Vichipedie:Ostarie]] [[fy:Wikipedy:Oerlis side]] [[ga:Vicipéid:Halla baile]] [[gd:Wikipedia:Talla a'Bhaile]] [[gl:Wikipedia:A Taberna]] [[gu:વિકિપીડિયા:ચોતરો]] [[he:ויקיפדיה:מזנון]] [[hi:विकिपीडिया:गाँव का पम्प]] [[hr:Wikipedia:Kafić]] [[hu:Wikipédia:Kocsmafal]] [[ia:Wikipedia:Taverna]] [[id:Wikipedia:Warung Kopi]] [[is:Wikipedia:Potturinn]] [[it:Wikipedia:Bar]] [[ja:Wikipedia:井戸端]] [[ka:ვიკიპედია:ყავახანა]] [[ko:위키백과:사랑방]] [[kw:Wikipedia:Porth Kemmynieth]] [[la:Vicipaedia:Taberna]] [[lb:Wikipedia:De Stamminet]] [[li:Wikipedia:De kaffee]] [[mi:Wikipedia:Kōrero]] [[ms:Wikipedia:Kedai Kopi]] [[mt:Wikipedija:Pjazza]] [[na:Wikipedia:Domaneab]] [[nah:Wikipedia:Tlatlahtoaloyan]] [[nap:Wikipedia:Circolo]] [[nds:Wikipedia:Ik bruuk Hülp]] [[nl:Wikipedia:De kroeg]] [[nn:Wikipedia:Samfunnshuset]] [[no:Wikipedia:Tinget]] [[oc:Oiquipedià:La tavèrna]] [[os:Википеди:Ныхас]] [[pl:Wikipedia:Kawiarenka pod Wesołym Encyklopedystą]] [[pt:Wikipedia:Esplanada]] [[ro:Wikipedia:Cafenea]] [[roa-rup:Uichipedia:Fântâna]] [[ru:Википедия:Форум]] [[sc:Wikipedia:Tzilleri]] [[scn:Wikipedia:Circulu]] [[sco:Wikipedia:Mercat Cross]] [[sh:Wikipedia:Pijaca-Пијаца]] [[simple:Wikipedia:Simple talk]] [[sk:Wikipédia:Krčma]] [[sl:Wikipedija:Pod lipo]] [[sq:Wikipedia:Kuvendi]] [[sr:Википедија:Трг]] [[su:Wikipédia:Padungdengan]] [[sv:Wikipedia:Bybrunnen]] [[sw:Wikipedia:Jumuia]] [[ta:விக்கிபீடியா:ஆலமரத்தடி]] [[th:วิกิพีเดีย:สภากาแฟ]] [[tl:Wikipedia:Kapihan]] [[tr:Vikipedi:Köy çeşmesi]] [[tt:Wikipedia:Bäxäslek]] [[uk:Вікіпедія:Кнайпа]] [[vec:Wikipedia:Ciacołe]] [[vi:Wikipedia:Thảo luận]] [[wa:Wikipedia:Cåbaret]] [[zh:Wikipedia:互助客栈]] [[zh-min-nan:Wikipedia:Chhiū-á-kha]] 2311 11922 2004-12-20T22:53:41Z Feens 37 Zālamana salu karogs no en.wiki Zālamana salu karogs no en.wiki 2312 51868 2006-06-25T03:41:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[fy:Ingelsk]], [[tk:Iňlisçe]] {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300" |- align="center" ! colspan="2" bgcolor=#DDDDDD | <big>Angļu valoda<br>('''''English''''')</big> |- | Lieto | [[ASV]], [[Lielbritānija]], vēl 109 valstīs |- | Runātāju skaits | apm. 400 miljoni (dzimtā) -<br>3.izplatītākā pasaulē;<br>350-1000 miljoni (otrā valoda) |- | Statuss | [[Valsts valoda]]:<br>[[Indija]], [[ASV]] (faktiski),<br>[[Pakistāna]], [[Nigērija]], [[Lielbritānija]],<br> un vēl 16 valstīs vai to daļās |- | Rakstība | [[latīņu alfabēts]] |- | Literatūra | no 5.gs ([[senangļu valoda|senangļu valodā]]) |- | Valodas kods | [[ISO 639]] - en, eng;<br>[[SIL]] - ENG |- ! colspan="2" bgcolor=#DDDDDD | Klasifikācija |- | Saime | [[indoeiropiešu valodas]] |- | Grupa | [[ģermāņu valodas]] |- | Apakšgrupa | [[rietumģermāņu valodas]] |} '''Angļu valoda''' ir [[rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu valoda]], kura ir radusies [[Anglija|Anglijā]], bet mūsdienās ir pamatvaloda [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Īrija|Īrijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un citās valstīs. Angļu valoda ir trešā lielākā valoda pasaulē pēc runātāju skaita (aiz [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]] un [[Hindi valoda|hindi]]), kas sastāda aptuveni 380 miljonus. Pateicoties [[Britu impērija|Britu impērijas]] varenībai 18. un 19. gadsimtā, kā arī [[ASV]] dominancei pasaulē mūsdienās, angļu valodai ir ''[[lingua franca]]'' statuss daudzās pasaules vietās. Angļu valoda ir pasaulē vispopulārākā "otrā valoda". {{stub}} [[Category:Valodas]] [[Category:Indoeiropiešu valodas]] [[Category:Ģermāņu valodas]] [[Category:Rietumģermāņu valodas]] {{Link FA|no}} [[af:Engels (taal)]] [[als:Englische Sprache]] [[am:እንግሊዝኛ]] [[an:Idioma anglés]] [[ang:Nīwu Englisc sprǣc]] [[ar:لغة إنجليزية]] [[arc:ܥܢܓܠܝܼܙܝܼ]] [[ast:Inglés]] [[az:İngilis dili]] [[be:Ангельская мова]] [[bg:Английски език]] [[br:Saozneg]] [[bs:Engleski jezik]] [[ca:Anglès]] [[cs:Angličtina]] [[cv:Акăлчан чĕлхи]] [[cy:Saesneg]] [[da:Engelsk (sprog)]] [[de:Englische Sprache]] [[el:Αγγλική γλώσσα]] [[en:English language]] [[eo:Angla lingvo]] [[es:Idioma inglés]] [[et:Inglise keel]] [[eu:Ingeles]] [[fa:زبان انگلیسی]] [[fi:Englannin kieli]] [[fr:Anglais]] [[fy:Ingelsk]] [[ga:Béarla]] [[gd:A' Bheurla]] [[gl:Lingua inglesa]] [[got:𐌰𐌲𐌲𐌹𐌻𐌰𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰]] [[gu:અંગ્રેજી ભાષા]] [[he:אנגלית]] [[hi:अंग्रेज़ी]] [[hr:Engleski jezik]] [[hu:Angol nyelv]] [[hy:Անգլերեն]] [[ia:Anglese]] [[id:Bahasa Inggris]] [[ilo:Pagsasao nga English]] [[io:Angliana linguo]] [[is:Enska]] [[it:Lingua inglese]] [[iu:ᖃᓪᓗᓈᑎᑐᑦ]] [[ja:英語]] [[jbo:glibau]] [[jv:Basa Inggris]] [[ka:ინგლისური ენა]] [[ko:영어]] [[ku:Zimanê îngilîzî]] [[kw:Sowsnek]] [[la:Lingua Anglica]] [[lb:Englesch]] [[li:Ingels]] [[ln:Lingɛlɛ́sa]] [[lt:Anglų kalba]] [[mg:Anglisy fiteny]] [[mk:Англиски јазик]] [[ms:Bahasa Inggeris]] [[nah:Inglestlahtoli]] [[nap:Lengua ngrese]] [[nds:Engelsche Spraak]] [[nds-nl:Ingels]] [[nl:Engels]] [[nn:Engelsk språk]] [[no:Engelsk språk]] [[nrm:Angliais]] [[nv:Bilagáana bizaad]] [[oc:Anglés]] [[pdc:Englisch]] [[pi:Āngalabhāsā]] [[pl:Język angielski]] [[pt:Língua inglesa]] [[rm:Lingua englaisa]] [[ro:Limba engleză]] [[ru:Английский язык]] [[scn:Lingua ngrisa]] [[sco:Inglis leid]] [[se:Eaŋgalsgiella]] [[sh:Engleski jezik]] [[simple:English language]] [[sk:Angličtina]] [[sl:Angleščina]] [[sq:Gjuha Angleze]] [[sr:Енглески језик]] [[st:Senyesemane]] [[sv:Engelska]] [[sw:Kiingereza]] [[ta:ஆங்கிலம்]] [[th:ภาษาอังกฤษ]] [[tk:Iňlisçe]] [[tl:Wikang Ingles]] [[tpi:Tok Inglis]] [[tr:İngilizce]] [[ug:ئىنگلىز تىلى]] [[uk:Англійська мова]] [[vi:Tiếng Anh]] [[xh:IsiNgesi]] [[zh:英语]] [[zh-min-nan:Eng-gí]] [[zh-yue:英語]] 2313 11924 2004-12-20T23:31:48Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 2314 11925 2004-12-21T00:15:32Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2315 31831 2006-02-25T15:21:22Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Honiara'''<br>valsts galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Zalamana Honiara.png|125px|]] <td align=center width=135px height=105px> [[Image:Honiara.jpg|125px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2></td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>55 200 <tr><td>Dibināta<td>pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] <tr><td>Administratīvā vienība<td>Galvaspilsētas teritorija </table> [[Category:Pilsētas]] 2316 47498 2006-05-25T22:25:48Z Knakts 848 kat '''Botānika''' ir zinātne, kas pēta [[augi|augus]], to dzīvības norises. To reizēm sauc arī par augu zinātni vai augu [[bioloģija|bioloģiju]]. Tā pēta augu augšanu, vairošanos, vielmaiņu, attīstību, slimības un augu dzīves [[evolūcija|evolūciju]]. ==Botānikas vēsture== ===Agrā botānika=== Par "botānikas tēvu" dēvē [[Teofrasts|Teofrastu]] (372.-286. g.p.m.ē., [[Senā Grieķija|sengrieķu]] prātnieks, [[Aristotelis|Aristoteļa]] māceklis), kurš ir aprakstījis ~450 augu, iedalot tos [[koki|kokos]], [[lakstaugi|lakstaugos]] un [[krūmi|krūmos]]. Botānikas pirmsākumu laikā ir uzrakstīti divi ievērojami apcerējumi: "[[Historia Plantarum|Augu vēsture]]" (''Historia Plantarum'') un "[[Augu cēloņi]]". Abas šīs grāmatas kopā dod vissvarīgāko ieguldījumu botānikā no antīkajiem laikiem līdz viduslaikiem. 1665. gadā, izmantojot vienu no pirmajiem mikroskopiem, [[Roberts Huks]] atklāja [[šūna|šūnas]] korķa slānītī, kādu laiku vēlāk arī dzīvu augu [[audi (bioloģija)|audus]]. Vācietis [[Leonharts Fuks]], šveicietis [[Konrāds Gessers]], kā arī angļu izgudrotāji [[Nikolass Kulpepers]] un [[Džons Gerards]] paziņoja par zālēm, kuras, pagatavotas no augiem, bija iespējams dabūt gatavā veidā aptiekās vai veikalos. ===Modernā botānika=== Ievērojams zināšanu daudzums ir iegūts, studējot augu paraugus, kā, piemēram, ''Arabidopsis thaliana''. Šis [[sinepes|sinepju]] augs bija pirmais, kura [[genoms]] tika izpētīts, lai arī citi augi ir rosinošāki, jo tiem ir vairāki [[hromosoma|hromosomu]] komplekti (šāda parādība tiek saukta arī par [[poliploīds|poliploīdu]]). [[Zaļās aļģes]] (hlamidomonas) ir cita veida organisms, kas ir ticis ļoti rūpīgi studēts un izpētīts, lai nodrošinātu tai vietu augu bioloģijā. [[Category:botānika|*botānika]] [[en:Botany]] [[es:Botánica]] 2317 11928 2004-12-21T20:53:35Z Feens 37 Venecuēlas karogs no en.wiki Venecuēlas karogs no en.wiki 2318 11929 2004-12-23T22:41:32Z Feens 37 #redirect [[Trinidada un Tobago]] 2319 37308 2006-03-27T22:54:44Z Feens 37 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Spāņu valoda<br>('''''español''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>visā [[Latīņamerika|Latīņamerikā]], izņemot [[Brazīlija|Brazīliju]] un vēl dažas nelielas valstis; [[Spānija|Spānijā]], [[ASV]]. <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 417 miljoni (dzimtā) -<br>2.izplatītākā pasaulē <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]:<br>gandrīz visās [[Latīnamerika|Latīņamerikas]] valstīs, [[Spānija]], [[Puertoriko]] un [[ASV]] [[Ņūmeksika|Ņūmeksikas]] štats. <tr><td>Rakstība<td>[[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>no 12.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - es, spa;<br>[[SIL]] - SPN <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indoeiropiešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[romāņu valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[rietumromāņu valodas]]</table> ==Skaņu izruna spāņu valodā== *a - '''a''' *b - vārda sākumā vai pēc m un n - '''b''', citur - '''v''' *c - '''k''' izņemot pirms e un i, kad izrunā kā '''Ө'''(šļupstošs '''s''') *ch - '''č''' *d - '''d''' *e - '''e''' *f - '''f''' *g - '''g''', izņemot pirms e un i, kad izrunā kā '''h''' *gu - pirms e un i - '''g''' *h - neizrunā *i - '''i''' *j - '''h''' *k - '''k''' (tikai aizgūtos vārdos) *l - '''l''' *ll - '''ļj''' (var variēt, piem., '''lj''',''' ļ''',''' j''' atkarībā no reģiona) *m - '''m''' *n - '''n''' *ñ - '''ņj''' *o - '''o''' *p - '''p''' *qu - '''k''' *r - '''r''' *s - '''s''' *t - '''t''' *u - '''u''' *v - vārda sākumā vai pēc m un n - '''b''', citur - '''v''' *w - '''w''' (tikai aizgūtos vārdos) *x - '''ks''' *y - pirms patskaņiem - '''j''',atsevišķi - '''i''' *z - '''Ө'''(šļupstošs '''s''') ==Uzsvars== Uzsvērta: *'''priekšpēdējā zilbe''', ja vārds beidzas ar '''patskani''' vai '''n''', vai '''s''' (''fl'''o'''res''); *'''pēdējā zilbe''', ja vārds beidzas ar '''līdzskani''', kas nav '''n''' vai '''s''' (''trabaj'''a'''r''); *'''pārējos gadījumos''' uzsvars tiek atzīmēts virs attiecīgā burta (''coraz'''ó'''n''). ==Artikuls (''El artículo'')== Spāņu valodā ir: *'''noteiktais artikuls''' <table class="MsoTableGrid" border="1" cellspacing="0" cellpadding="0" style="border-collapse: collapse; border: medium none"> <tr> <td width="197" valign="top" style="width: 147.6pt; border: 1.0pt solid windowtext; padding-left: 5.4pt; padding-right: 5.4pt; padding-top: 0cm; padding-bottom: 0cm"> <p class="MsoNormal">&nbsp;</td> <td width="197" valign="top" style="width: 147.6pt; border-left: medium none; border-right: 1.0pt solid windowtext; border-top: 1.0pt solid windowtext; border-bottom: 1.0pt solid windowtext; padding-left: 5.4pt; padding-right: 5.4pt; padding-top: 0cm; padding-bottom: 0cm"> <p class="MsoNormal">vienskaitl&#299;</td> <td width="197" valign="top" style="width: 147.6pt; border-left: medium none; border-right: 1.0pt solid windowtext; border-top: 1.0pt solid windowtext; border-bottom: 1.0pt solid windowtext; padding-left: 5.4pt; padding-right: 5.4pt; padding-top: 0cm; padding-bottom: 0cm"> <p class="MsoNormal">daudzskaitl&#299;</td> </tr> <tr> <td width="197" valign="top" style="width: 147.6pt; border-left: 1.0pt solid windowtext; border-right: 1.0pt solid windowtext; border-top: medium none; border-bottom: 1.0pt solid windowtext; padding-left: 5.4pt; padding-right: 5.4pt; padding-top: 0cm; padding-bottom: 0cm"> <p class="MsoNormal">v&#299;r. dz.</p> <p class="MsoNormal">siev. dz.</td> <td width="197" valign="top" style="width: 147.6pt; border-left: medium none; border-right: 1.0pt solid windowtext; border-top: medium none; border-bottom: 1.0pt solid windowtext; padding-left: 5.4pt; padding-right: 5.4pt; padding-top: 0cm; padding-bottom: 0cm"> <p class="MsoNormal"><b>el</b></p> <p class="MsoNormal"><b>la</b></td> <td width="197" valign="top" style="width: 147.6pt; border-left: medium none; border-right: 1.0pt solid windowtext; border-top: medium none; border-bottom: 1.0pt solid windowtext; padding-left: 5.4pt; padding-right: 5.4pt; padding-top: 0cm; padding-bottom: 0cm"> <p class="MsoNormal"><b>los</b></p> <p class="MsoNormal"><b>las</b></td> </tr> </table> <p class="MsoNormal">&nbsp;</p> *'''nenoteiktais artikuls''' <table class="MsoTableGrid" border="1" cellspacing="0" cellpadding="0" style="border-collapse: collapse; border: medium none"> <tr> <td width="197" valign="top" style="width: 147.6pt; border: 1.0pt solid windowtext; padding-left: 5.4pt; padding-right: 5.4pt; padding-top: 0cm; padding-bottom: 0cm"> <p class="MsoNormal">&nbsp;</td> <td width="197" valign="top" style="width: 147.6pt; border-left: medium none; border-right: 1.0pt solid windowtext; border-top: 1.0pt solid windowtext; border-bottom: 1.0pt solid windowtext; padding-left: 5.4pt; padding-right: 5.4pt; padding-top: 0cm; padding-bottom: 0cm"> <p class="MsoNormal">vienskaitl&#299;</td> <td width="197" valign="top" style="width: 147.6pt; border-left: medium none; border-right: 1.0pt solid windowtext; border-top: 1.0pt solid windowtext; border-bottom: 1.0pt solid windowtext; padding-left: 5.4pt; padding-right: 5.4pt; padding-top: 0cm; padding-bottom: 0cm"> <p class="MsoNormal">daudzskaitl&#299;</td> </tr> <tr> <td width="197" valign="top" style="width: 147.6pt; border-left: 1.0pt solid windowtext; border-right: 1.0pt solid windowtext; border-top: medium none; border-bottom: 1.0pt solid windowtext; padding-left: 5.4pt; padding-right: 5.4pt; padding-top: 0cm; padding-bottom: 0cm"> <p class="MsoNormal">v&#299;r. dz.</p> <p class="MsoNormal">siev. dz.</td> <td width="197" valign="top" style="width: 147.6pt; border-left: medium none; border-right: 1.0pt solid windowtext; border-top: medium none; border-bottom: 1.0pt solid windowtext; padding-left: 5.4pt; padding-right: 5.4pt; padding-top: 0cm; padding-bottom: 0cm"> <p class="MsoNormal"><b>un</b></p> <p class="MsoNormal"><b>una</b></td> <td width="197" valign="top" style="width: 147.6pt; border-left: medium none; border-right: 1.0pt solid windowtext; border-top: medium none; border-bottom: 1.0pt solid windowtext; padding-left: 5.4pt; padding-right: 5.4pt; padding-top: 0cm; padding-bottom: 0cm"> <p class="MsoNormal"><b>unos</b></p> <p class="MsoNormal"><b>unas</b></td> </tr> </table> <p class="MsoNormal">&nbsp;</p> [[Category:Indoeiropiešu valodas]] [[Category:Romāņu valodas]] [[Category:Rietumromāņu valodas]] [[Category:Spānija]] [[Category:Valodas]] [[Category:Spāņi|*1]] [[ast:Castellanu]] [[bg:&#1048;&#1089;&#1087;&#1072;&#1085;&#1089;&#1082;&#1080; &#1077;&#1079;&#1080;&#1082;]] [[bs:&#352;panjolski Jezik]] [[ca:Castellà]] [[da:Spansk (sprog)]] [[de:Spanische Sprache]] [[en:Spanish language]] [[es:español]] [[eo:Hispana lingvo]] [[fr:Castillan]] [[ia:Lingua espaniol]] [[id:Bahasa Spanyol]] [[it:Lingua spagnola]] [[la:Lingua Hispanica]] [[jbo:sanban]] [[na:Espanise]] [[nl:Spaans]] [[ja:&#12473;&#12506;&#12452;&#12531;&#35486;]] [[pl:J%C4%99zyk hiszpa%C5%84ski]] [[pt:Castelhano]] [[ro:Limba spaniol&#259;]] [[sl:&#353;pan&#353;&#269;ina]] [[fi:Espanjan kieli]] [[sv:Spanska]] [[th:&#3616;&#3634;&#3625;&#3634;&#3626;&#3648;&#3611;&#3609;]] [[tokipona:toki Epanja]] [[zh-cn:&#35199;&#29677;&#29273;&#35821;]] [[zh-tw:&#35199;&#29677;&#29273;&#35486;]] [[simple:Spanish]] 2320 11931 2004-12-21T22:47:38Z Feens 37 zīmējis Feens zīmējis Feens 2321 11932 2004-12-21T22:48:03Z Feens 37 Karakasa no en.wiki Karakasa no en.wiki 2322 32715 2006-03-06T11:14:35Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Karakasa'''<br>''Caracas''<br>valsts galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Venecuela Karakasa.png|125px|]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Karakasa.jpg|150px|Karakasa]]</table> <tr><td align=center colspan=2>[http://terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=-66.89&cpy=10.49&res=60&provider_id=350&t=pan Karakasa (satelītattēls)]<br>[http://www.lonelyplanet.com/mapshells/south_america/caracas/caracas.htm Karakasas karte]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1 967 800<br>3 727 900(aglom.) <tr><td>Dibināta<td>1567.gads <tr><td>Municipalitāte<td>galvaspilsētas rajons </table> [[Category:Pilsētas]] 2324 sysop 11935 2005-03-06T17:38:54Z Juzeris 23 >Vikipēdija Par Vikipēdiju 2325 sysop 11936 2005-06-25T11:13:45Z MediaWiki default Add Group 2326 sysop 11937 2005-02-06T22:15:52Z Juzeris 23 "All articles" > "Visi raksti" Visi raksti 2327 sysop 11938 2005-01-14T14:08:34Z Juzeris 23 "Combined display of upload, deletion, protection, blocking, and sysop logs..." > "Augšupielādes, dzēšanas, aizsargāšanas, bloķēšanas un adminu reģistru apvienotais reģistrs...." Augšupielādes, dzēšanas, aizsargāšanas, bloķēšanas un adminu reģistru apvienotais reģistrs. Tu vari sašaurināt aplūkojamo reģistru, izvēloties reģistra veidu, lietotāja vārdu vai reģistrēto lapu. 2328 sysop 52892 2006-07-01T18:58:32Z MediaWiki default special:Allmessages not supported because wgUseDatabaseMessages is off. 2329 sysop 52893 2006-07-01T18:58:32Z MediaWiki default Your current interface language <b>$1</b> is not supported by special:Allmessages at this site. 2330 sysop 11941 2005-05-18T12:49:31Z Juzeris 23 "Display pages starting at: $1" > "Parādīt lapas, sākot ar: $1" Parādīt lapas, sākot ar: $1 2331 sysop 11942 2005-01-23T22:50:56Z Juzeris 23 namespace > palīglapa Izvēlies palīglapas: $1 $2 2332 sysop 11943 2005-06-25T11:13:46Z MediaWiki default All pages ($1 namespace) 2333 sysop 11944 2005-06-25T11:13:46Z MediaWiki default Next 2334 sysop 11945 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Previous 2335 sysop 11946 2005-01-09T00:29:37Z Juzeris 23 "Go" > "Aiziet!" Aiziet! 2336 sysop 11947 2005-03-06T18:11:14Z Juzeris 23 "apr." > "aprīlī," aprīlī, 2337 sysop 17367 2005-08-02T17:58:21Z Juzeris 23 locījumā aprīlī, 2338 sysop 11949 2005-01-09T23:04:25Z Juzeris 23 "(articles)" > "(raksti)" (raksti) 2339 sysop 11950 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default asksql level 2340 sysop 11951 2005-03-06T18:14:53Z Juzeris 23 "aug." > "augustā," augustā, 2341 sysop 17362 2005-08-02T17:56:12Z Juzeris 23 locījumā augustā, 2342 sysop 11953 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Can't delete this article because it contains block-compressed revisions. This is a temporary situation which the developers are well aware of, and should be fixed within a month or two. Please mark the article for deletion and wait for a developer to fix our buggy software. 2343 sysop 11954 2005-03-03T17:42:42Z Juzeris 23 "block level" > "bloķēšanas lapas" bloķēšanas lapas 2344 sysop 11955 2005-02-06T22:20:43Z Juzeris 23 "There is $1 article in this category." > "Šajā kategorijā ir $1 raksts." Šajā kategorijā ir $1 raksts. 2345 sysop 52914 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Lūdz ņem vērā, ka visu ieguldījumu {{grammar:lokatīvs|{{SITENAME}}}} var rediģēt, mainīt vai izdzēst citi lietotāji. Ja negribi lai ar tavu rakstīto tā izrīkojas, nepievieno to šeit. Tu apliecini, ka šo rakstu esi rakstījis vai papildinājis pats vai izmantojis informāciju no darba, ko neaizsargā autortiesības, vai tamlīdzīga brīvi pieejama resursa (sīkāk skatīt $1). '''BEZ ATĻAUJAS NEPIEVIENO DARBU, KO AIZSARGĀ AUTORTIESĪBAS!''' 2346 sysop 11957 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default createaccount level 2347 sysop 11958 2005-01-08T23:42:08Z Juzeris 23 "Current events" > "Aktualitātes" Aktualitātes 2348 sysop 11959 2005-01-09T22:07:13Z Juzeris 23 "view current revision" > "skatīt pašreizējo versiju" skatīt pašreizējo versiju 2349 sysop 11960 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Data 2350 sysop 11961 2005-03-06T18:17:34Z Juzeris 23 "dec." > "decembrī," decembrī, 2351 sysop 17372 2005-08-02T18:00:21Z Juzeris 23 locījumā decembrī, 2352 sysop 11963 2005-01-08T21:52:39Z Juzeris 23 "default" > "pēc noklusējuma" pēc noklusējuma 2353 sysop 11964 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Deleted old revision $1. 2354 sysop 11965 2005-02-07T20:14:52Z Juzeris 23 "Delete all revisions" > "Dzēst visas versijas" Dzēst visas versijas 2355 sysop 11966 2005-03-03T17:41:39Z Juzeris 23 "dzēšanas līmeņa lapas" > "dzēšanas lapas" dzēšanas lapas 2356 sysop 11967 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Edit Group 2357 sysop 11968 2005-03-06T16:03:25Z Juzeris 23 Rediģēšana: $1 (komentārs) > Izmainīt $1 (komentārs) Izmainīt $1 (komentārs) 2358 sysop 11969 2005-03-06T16:04:17Z Juzeris 23 "Rediģēšana $1 (sadaļa)" > "Izmainīt $1 (sadaļa)" Izmainīt $1 (sadaļa) 2359 sysop 11970 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Edit User Groups 2360 sysop 11971 2005-03-06T18:09:55Z Juzeris 23 "feb." > "februārī," februārī, 2361 sysop 17365 2005-08-02T17:57:24Z Juzeris 23 locījumā februārī, 2362 sysop 11973 2005-01-09T22:13:23Z Juzeris 23 "File missing" > "Trūkst faila" Trūkst faila 2363 sysop 11974 2005-01-08T23:06:21Z Juzeris 23 "Friday" > "piektdiena" piektdiena 2364 sysop 11975 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default GEO coordinates 2365 sysop 11976 2005-01-08T22:26:24Z Juzeris 23 "Limit images on image description pages to:" > "Attēlu apraksta lappusēs parādāmo maksimālais attēlu izmērs:" Attēlu apraksta lappusēs parādāmo attēlu maksimālais izmērs: 2366 sysop 52972 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Informācija 2367 sysop 11978 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Information for page 2368 sysop 11979 2005-03-06T18:09:04Z Juzeris 23 "jan." > "janvārī," janvārī, 2369 sysop 17361 2005-08-02T17:55:31Z Juzeris 23 locījumā janvārī, 2370 sysop 11981 2005-03-06T18:13:44Z Juzeris 23 "jūl." > "jūlijā," jūlijā, 2371 sysop 17363 2005-08-02T17:56:28Z Juzeris 23 locījumā jūlijā, 2372 sysop 11983 2005-03-06T18:13:18Z Juzeris 23 "jūn." > "jūnijā," jūnijā, 2373 sysop 17364 2005-08-02T17:56:37Z Juzeris 23 locījumā jūnijā, 2374 sysop 11985 2005-02-12T12:01:34Z Juzeris 23 " cont." > " (turpinājums)" (kategoriju lapās) (turpinājums) 2375 sysop 11986 2005-01-08T23:41:13Z Juzeris 23 "Logs" > "Reģistri" Reģistri 2376 sysop 11987 2005-03-06T18:10:32Z Juzeris 23 "mar." > "martā," martā, 2377 sysop 17366 2005-08-02T17:57:49Z Juzeris 23 locījumā martā, 2378 sysop 11989 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Mark as patrolled 2379 sysop 15966 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default [$1] 2380 sysop 11991 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Mark this article as patrolled 2381 sysop 11992 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Marked as patrolled 2382 sysop 11993 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default The selected revision has been marked as patrolled. 2383 sysop 11994 2005-03-06T18:11:57Z Juzeris 23 "mai." > "maijā," maijā, 2384 sysop 17368 2005-08-02T17:58:35Z Juzeris 23 locījumā maijā, 2385 sysop 11996 2005-01-08T22:52:11Z Juzeris 23 "Monday" > "Pirmdiena" Pirmdiena 2386 sysop 11997 2005-01-08T21:51:06Z Juzeris 23 "HTML if possible or else PNG" > "HTML, ja iespējams, vai arī PNG" HTML, ja iespējams, vai arī PNG 2387 sysop 11998 2005-01-08T21:54:18Z Juzeris 23 "MathML if possible (experimental)" > "MathML, ja iespējams (eksperimentāla iespēja)" MathML, ja iespējams (eksperimentāla iespēja) 2388 sysop 11999 2005-01-08T21:55:26Z Juzeris 23 "Recommended for modern browsers" > "Moderniem pārlūkiem ieteiktais variants" Moderniem pārlūkiem ieteiktais variants 2389 sysop 12000 2005-01-08T21:56:07Z Juzeris 23 "Always render PNG" > "Vienmēr attēlot PNG" Vienmēr attēlot PNG 2390 sysop 12001 2005-01-08T21:56:56Z Juzeris 23 "HTML if very simple or else PNG" > "HMTL, ja ļoti vienkārši, vai arī PNG" HMTL, ja ļoti vienkārši, vai arī PNG 2391 sysop 12002 2005-01-08T21:57:57Z Juzeris 23 "Leave it as TeX (for text browsers)" > "Saglabāt kā TeX (teksta pārlūkiem)" Saglabāt kā TeX (teksta pārlūkiem) 2392 sysop 12003 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default newbies 2393 sysop 12004 2005-01-08T23:11:49Z Juzeris 23 izdzēsu en tekstu Jauno attēlu galerija 2394 sysop 18161 2005-08-17T07:33:42Z Juzeris 23 nomainīju html bultu pret "attēlu" Salīdzināt ar nākamo versiju → 2395 sysop 12006 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Next page ($1) 2396 sysop 12007 2005-01-09T22:24:47Z Juzeris 23 "Newer revision&rarr;" > "Jaunāka versija&rarr;" Jaunāka versija&rarr; 2397 sysop 12008 2005-01-08T23:15:16Z Juzeris 23 "Nothing to see." > "Nav nekā ko redzēt." Nav nekā ko redzēt. 2398 sysop 17261 2005-07-29T10:53:16Z MediaWiki default <strong>WARNING: Your browser is not unicode compliant. A workaround is in place to allow you to safely edit articles: non-ASCII characters will appear in the edit box as hexadecimal codes.</strong> 2399 sysop 53001 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Šeit nav lietotāja ar vārdu "$1". Pārbaudi vai pareizi uzrakstīts. 2400 sysop 12011 2005-03-06T18:16:59Z Juzeris 23 "nov." > "novembrī," novembrī, 2401 sysop 17371 2005-08-02T17:59:48Z Juzeris 23 locījumā novembrī, 2402 sysop 12013 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Number of distinct authors (article): $1 2403 sysop 12014 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Number of edits (article): $1 2404 sysop 12015 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Number of distinct authors (discussion page): $1 2405 sysop 12016 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Number of edits (discussion page): $1 2406 sysop 12017 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Number of watchers: $1 2407 sysop 12018 2005-03-06T18:16:31Z Juzeris 23 "okt." > "oktobrī," oktobrī, 2408 sysop 17370 2005-08-02T17:59:35Z Juzeris 23 locījumā oktobrī, 2409 sysop 18160 2005-08-17T07:33:07Z Juzeris 23 nomainīju html bultu pret "attēlu" ← Salīdzināt ar iepriekšējo versiju 2410 sysop 18396 2005-08-22T12:34:11Z Juzeris 23 html > bultas "attēls" ← Senāka versija 2411 sysop 12022 2005-01-14T14:31:22Z Juzeris 23 "Protect from moves only" > "Aizsargāt tikai pret pārdēvēšanu" Aizsargāt tikai pret pārdēvēšanu 2412 sysop 12023 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default http://www.ncbi.nlm.nih.gov/entrez/query.fcgi?cmd=Retrieve&db=pubmed&dopt=Abstract&list_uids=$1 2413 sysop 12024 2005-01-09T01:32:41Z Juzeris 23 Special:Randompage 2414 sysop 12025 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Recent Changes Patrol disabled 2415 sysop 12026 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default The Recent Changes Patrol feature is currently disabled. 2416 sysop 12027 2005-01-09T00:58:24Z Juzeris 23 Reverted edit of Juzeris, changed back to last version by MediaWiki default Special:Recentchanges 2417 sysop 12028 2005-01-23T20:31:35Z Juzeris 23 "Revision as of $1; $2<br />$3 | $4" > "Versija, kas saglabāta $1; $2<br />$3 | $4" Versija, kas saglabāta $1; $2<br />$3 | $4 2418 sysop 12029 2005-01-08T23:12:54Z Juzeris 23 "Saturday" > "sestdiena" sestdiena 2419 sysop 12030 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Save Group 2420 sysop 12031 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Save User Groups 2421 sysop 18282 2005-08-19T23:24:55Z MediaWiki default → 2422 sysop 12033 2005-03-06T18:15:19Z Juzeris 23 "sep." > "septembrī," septembrī, 2423 sysop 17369 2005-08-02T17:59:04Z Juzeris 23 locījumā septembrī, 2424 sysop 12035 2005-05-18T12:16:44Z Juzeris 23 " This file is a shared upload and may be used by other projects." > "Šis fails ir no ''[[Commons:Main Page|Wikimedia Commons]]''. Skat. attēla '''[[Commons:Image:{{PAGENAME}}|aprakstošo lapu]]'''. Šis fails ir no ''[[Commons:Main Page|Wikimedia Commons]]''. Skat. attēla '''[[Commons:Image:{{PAGENAME}}|apraksta lapu]]'''. 2425 sysop 12036 2005-01-08T20:43:51Z Juzeris 23 "Download high resolution version ($1x$2, $3 KB)" > "Lejuplādē augstas izšķirtspējas versiju ($1x$2, $3 KB)" Lejuplādē augstas izšķirtspējas attēlu ($1x$2, $3 KB) 2426 sysop 12037 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default siteadmin level 2427 sysop 12038 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default - 2428 sysop 12039 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Site Settings 2429 sysop 12040 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Page caching 2430 sysop 12041 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Cookies 2431 sysop 12042 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Debugging 2432 sysop 12043 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Features 2433 sysop 12044 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Images 2434 sysop 12045 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Memcache Daemon 2435 sysop 12046 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Performance 2436 sysop 12047 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Permissions 2437 sysop 12048 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default User banning 2438 sysop 12049 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Performance settings 2439 sysop 12050 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Maintenance mode: Disable write access 2440 sysop 12051 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Whitelist mode 2441 sysop 12052 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Allow to include external images into articles 2442 sysop 12053 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default By default, blocks expire after: 2443 sysop 12054 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default When in miser mode, disable all query pages, not only "expensive" ones 2444 sysop 12055 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Hit counter update frequency 2445 sysop 12056 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Enable miser mode, which disables most "expensive" features 2446 sysop 12057 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Readonly mode 2447 sysop 12058 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Readonly message file 2448 sysop 12059 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Show IP in header (for non-logged in users) 2449 sysop 12060 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Sysops may block IP-ranges 2450 sysop 12061 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Sysops may block logged-in users 2451 sysop 12062 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Enable experimental dmoz-like category browsing. Outputs things like: Encyclopedia > Music > Style of Music > Jazz 2452 sysop 12063 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Enable categories 2453 sysop 12064 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Use database messages for user interface labels 2454 sysop 12065 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Generate a watchlist once every hour or so 2455 sysop 12066 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default The hour or so mentioned above (in seconds): 2456 sysop 12067 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Developers may create accounts for users 2457 sysop 12068 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Sysops may create accounts for users 2458 sysop 12069 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Users may create accounts themself 2459 sysop 12070 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Users must be logged in to edit 2460 sysop 12071 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default Anonymous users may only read these pages: 2461 sysop 12072 2005-01-09T00:46:29Z Juzeris 23 "Project:Site_support" > "Project:Ziedojumi" Project:Ziedojumi 2462 sysop 12073 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default The following text is what triggered our spam filter: $1 2463 sysop 12074 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default &nbsp; 2464 sysop 12075 2005-06-25T11:13:47Z MediaWiki default &nbsp; 2465 sysop 12076 2005-02-06T22:12:46Z Juzeris 23 "There is $1 subcategory to this category." > "Šajā kategorijā ir $1 apakškategorija." Šajā kategorijā ir $1 apakškategorija. 2466 sysop 12077 2005-01-08T23:13:53Z Juzeris 23 "Sunday" > "svētdiena" svētdiena 2467 sysop 40200 2006-04-13T17:20:32Z Juzeris 23 iepr. versija - "Vikipēdija" Vikipēdijas raksts 2468 sysop 16212 2005-07-05T14:13:30Z Juzeris 23 ievietoju tukšu rindiņu pirms teksta <br />Šajā lapā izmantotās veidnes: 2469 sysop 12080 2005-01-08T23:10:30Z Juzeris 23 "Thursday" > "ceturtdiena" ceturtdiena 2470 sysop 12081 2005-03-06T16:45:04Z Juzeris 23 "Rediģēt lapas, divreiz uzklikšķinot uz tās (JavaScript)" > "Atvērt izmainīšanas lapu, divreiz uzklikšķinot uz lapas (JavaScript)" Atvērt izmainīšanas lapu, divreiz uzklikšķinot uz lapas (JavaScript) 2471 sysop 12082 2005-03-06T16:46:58Z Juzeris 23 "Sadaļu rediģēšana ir iespējama ar linkiem [Rediģēt šo sadaļu]" > "Rādīt sadaļu izmainīšanas linkus "izmainīt šo sadaļu"" Rādīt sadaļu izmainīšanas linkus "izmainīt šo sadaļu" 2472 sysop 12083 2005-03-08T19:59:38Z Juzeris 23 par daudz iekavu Atvērt sadaļas izmainīšanas lapu, uzklikšķinot ar labo pogu uz sadaļas virsraksta (JavaScript) 2473 sysop 12084 2005-03-06T16:50:16Z Juzeris 23 "Rediģēšanas logam ir pilns platums" > "Parādīt izmainīšanas logu pilnā platumā" Parādīt izmainīšanas logu pilnā platumā 2474 sysop 12085 2005-01-08T22:19:53Z Juzeris 23 "Hide minor edits in recent changes" > "Paslēpt maznozīmīgus labojumus pēdējo izmaiņu lapā" Paslēpt maznozīmīgus labojumus pēdējo izmaiņu lapā 2475 sysop 12086 2005-01-08T22:32:12Z Juzeris 23 "Format broken links <a href="" class="new">like this</a> (alternative: like this<a href="" class="internal">?</a>). " > "Parādīt linkus uz neesošām lapām <a href="" class="new">šādi</a> (alternatīva: Parādīt linkus uz neesošām lapām <a href="" class="new">šādi</a> (alternatīva: šādi - <a href="" class="internal">?</a>). 2476 sysop 12087 2005-01-08T22:28:56Z Juzeris 23 "Show hoverbox over wiki links" > "Parādīt informāciju, kad peles kursors ir virs wiki linka" Parādīt informāciju, kad peles kursors ir virs wiki linka 2477 sysop 12088 2005-01-08T22:33:32Z Juzeris 23 "Justify paragraphs" > "Izlīdzināt rindkopas pēc malām" Izlīdzināt rindkopas pēc malām 2478 sysop 12089 2005-01-08T22:09:10Z Juzeris 23 "Mark all edits minor by default" > "Atzīmēt visus labojumus jau sākotnēji par maznozīmīgiem" Atzīmēt visus labojumus jau sākotnēji par maznozīmīgiem 2479 sysop 12090 2005-01-08T22:41:15Z Juzeris 23 "Disable page caching" > "Neļaut pārlūkam saglabāt lapas kešatmiņā" Neļaut pārlūkam saglabāt lapas kešatmiņā 2480 sysop 12091 2005-01-08T22:34:09Z Juzeris 23 "Auto-number headings" > "Automātiski numurēt virsrakstus" Automātiski numurēt virsrakstus 2481 sysop 12092 2005-01-08T22:02:12Z Juzeris 23 "Show preview on first edit" > "Parādīt pirmskatu jau sākotnējā labošanā" Parādīt pirmskatu jau sākotnējā labošanā 2482 sysop 12093 2005-03-06T16:51:40Z Juzeris 23 rediģēšana > izmainīšana Parādīt pirmskatu virs izmainīšanas loga, nevis zem 2483 sysop 12094 2005-01-08T21:26:12Z Juzeris 23 "Remember password across sessions" > "Atcerēties paroli pēc pārlūka aizvēršanas" Atcerēties paroli pēc pārlūka aizvēršanas 2484 sysop 12095 2005-01-08T22:40:49Z Juzeris 23 "Show table of contents<br />(for pages with more than 3 headings)" > "Parādīt satura rādītāju (lapām, kurās ir vairāk par 3 virsrakstiem)" Parādīt satura rādītāju (lapām, kurās ir vairāk par 3 virsrakstiem) 2485 sysop 12096 2005-03-06T16:52:59Z Juzeris 23 rediģēšana > izmainīšana Parādīt izmainīšanas rīkujoslu 2486 sysop 12097 2005-01-08T22:29:51Z Juzeris 23 "Underline links" > "Pasvītrot linkus" Pasvītrot linkus 2487 sysop 26582 2006-01-10T12:10:10Z Juzeris 23 "Papildinātas pēdējās izmaiņas" > "Sarežģītākas pēdējās izmaiņas" Sarežģītākas pēdējās izmaiņas (nav piemērotas visiem pārlūkiem) 2488 sysop 12099 2005-03-06T16:54:07Z Juzeris 23 Rediģēt > Izmainīt Pievienot tevis izmainītās lapas uzraugāmo lapu sarakstam 2489 sysop 12100 2005-01-08T23:08:12Z Juzeris 23 "Tuesday" > "otrdiena" otrdiena 2490 sysop 12101 2005-01-08T23:21:36Z Juzeris 23 Nekategorizētas > Nekategorizētās Nekategorizētās kategorijas 2491 sysop 12102 2005-05-27T11:25:34Z Juzeris 23 "$1 revisions restored" > "$1 versija(s) atjaunota(s)" $1 versija(s) atjaunota(s) 2492 sysop 53067 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Šis fails ir bojāts, vai arī tam ir nekorekts paplašinājums. Lūdzu pārbaudi failu un augšupielādē vēlreiz. 2493 sysop 12104 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default User levels management 2494 sysop 12105 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Add group 2495 sysop 12106 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Edit group 2496 sysop 12107 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Group description (max 255 characters):<br /> 2497 sysop 12108 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Group name: 2498 sysop 12109 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Edit user groups 2499 sysop 12110 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Existent groups: 2500 sysop 12111 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Available groups: 2501 sysop 12112 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Select groups you want the user to be removed from or added to. Unselected groups will not be changed. You can unselect a group by using CTRL + Left Click 2502 sysop 12113 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Member of: 2503 sysop 12114 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Manage group rights 2504 sysop 12115 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Manage user groups 2505 sysop 12116 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Enter a username: 2506 sysop 12117 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default userrights level 2507 sysop 12118 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default List of validated articles 2508 sysop 16024 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Clear my older validation data 2509 sysop 16028 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default '''Hint:''' Merging your data means that for the article revision you select, all options where you have specified ''no opinion'' will be set to the value and comment of the most recent revision for which you have expressed an opinion. For example, if you want to change a single option for a newer revision, but also keep your other settings for this article in this revision, just select which option you intend to ''change'', and merging will fill in the other options with your previous settings. 2510 sysop 12121 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Use my previous assessment where selected 'No opinion' 2511 sysop 12122 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default You have to be logged in to validate an article. 2512 sysop 12123 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default No opinion 2513 sysop 12124 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Page validation statistics for $1 2514 sysop 12125 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default <b>$1%</b><br />($2 of $3 points<br />by $4 users) 2515 sysop 12126 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default <b>$1%</b><br />($2 of $3 points<br />by one user) 2516 sysop 12127 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Validation statistics for this article 2517 sysop 12128 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Validate 2518 sysop 25128 2005-12-22T07:25:53Z MediaWiki default <tr><th>Class</th>$1<th colspan="4">Opinion</th>$1<th>Comment</th></tr> 2519 sysop 12130 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default this is the latest version 2520 sysop 12131 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Total 2521 sysop 12132 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default This user has validated $1 pages. 2522 sysop 12133 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Only articles can be validated. This page is <i>not</i> in the article namespace. 2523 sysop 12134 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Validate this version 2524 sysop 12135 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Validation done. 2525 sysop 12136 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Version 2526 sysop 12137 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Version of $1 2527 sysop 16046 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default View this revision 2528 sysop 12139 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default Validate page 2529 sysop 12140 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default zh 2530 sysop 12141 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default cn 2531 sysop 12142 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default hk 2532 sysop 12143 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default sg 2533 sysop 12144 2005-06-25T11:13:48Z MediaWiki default tw 2534 sysop 12145 2005-01-08T23:09:13Z Juzeris 23 "Wednesday" > "trešdiena" trešdiena 2535 sysop 12146 2005-03-08T20:45:43Z Juzeris 23 "Interfeisa valoda" > "Lietotāja saskarnes valoda" Lietotāja saskarnes valoda 2536 sysop 16063 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default Variant 2537 12148 2004-12-23T23:39:08Z Feens 37 Seula no en.wiki Seula no en.wiki 2538 12149 2004-12-23T23:49:07Z Feens 37 No en.wiki No en.wiki 2539 50680 2006-06-15T09:29:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:سېئول]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Seoul'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Dienvidkoreja Seula.png|167px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 10 409 345<br>22 173 711 (aglom.) |- | Rakstos | 18.g p.m.ē. |- | Citi nosaukumi | '''Wiryeseong'''<br>([[Bekdže|Bekdžes]] laikā)<br>'''Hanyang'''<br>([[Li dinastija|Li dinastijas]] laikā)<br>'''Gyeongseong/Keijo'''<br>([[Japāna|japāņu]] okupācijas laikā) |- | Administratīvā pakļautība | Speciālā pilsēta<br>(''Seoul Teukbyeolsi'') |- | Mājaslapa | http://www.seoul.go.kr/ |} {{commons|Category:Seoul}} [[Image:Seoul sykline.jpg|Seula|thumb|250px]] '''Seula''' ([[korejiešu valoda|korejiešu]] - ''Seoul'' (transkr.)) - [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejas]] galvaspilsēta un lielāka pilsēta. Atrodas valsts ziemeļos, netālu no [[demarkācijas līnija|demarkācijas līnijas]] ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] pie [[Hana|Hanas]] (''Han'') upes. Seulas vārds cēlies no nosaukuma ''galvaspilsēta''. 2004.gada augustā tika nolemts valsts galvaspilsētu pārvietot uz [[Gondžu]] (''Gongju''). ====Vēsture==== Seula minēta rakstos kā [[Bekdže|Bekdžes]] (''Baekje'') (viena no [[Korejas trīs karaļvalstis|Trīs karaļvalstīm]]) galvaspilsēta '''Virjesona''' (''Wiryeseong'') 18. gadā p.m.ē. XI gs. [[Gorjo]] (Goryeo) valstī Seula bija "dienvidu galvaspilsēta. [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā (1950–1953) pilsēta vairākas reizes tika spēcīgi nopostīta. Pēc pamiera noslēgšanas simboliski par Dienvidkorejas galvaspilsētu tika izraudzīta Seula, un mūsdienās Seulas aglomerācijā dzīvo 24% no Dienvidkorejas iedzīvotājem. 1988.gadā Seulā notika [[Olimpiskās spēles]]. ====Vietas==== *''Dongmyo'' (Austrumu templis) (1601) *''Jongno'' - pazīstamākā pilsētas iela *Kara muzejs (1994) *Li dinastijas "Piecas lielās pilis" - ''Changdeokgung, Changgyeonggung, Deoksugung, Gyeongbokgung, Gyeonghuigung'' (XIV - XVI gs) *''Pungnap Toseong'' - senākais aizsardzības mūris *''Samjeondo'' piemineklis (1636) ====Cilvēki==== *[[Nams Džuns Paiks]] (''Nam June Paik'') (1932-2006) - videomākslinieks *[[Be Jons Džuns]] (''Bae Yong Jun'') (1972-) - aktieris *[[Go Kuns]] (''Goh Kun'') (1938-) - politiķis, Korejas premjers *[[Juns Seondo]] (''Yun Seondo'') (1587 - 1671) - dzejnieks [[Category:Dienvidkorejas pilsētas]] [[bg:Сеул]] [[bs:Seoul]] [[ca:Seül]] [[cs:Soul]] [[da:Seoul]] [[de:Seoul]] [[en:Seoul]] [[eo:Seulo]] [[es:Seúl]] [[et:Sŏul]] [[fi:Soul]] [[fr:Séoul]] [[he:סאול]] [[hi:सियोल]] [[hu:Szöul]] [[ia:Seoul]] [[id:Seoul]] [[io:Seoul]] [[it:Seoul]] [[ja:ソウル特別市]] [[ko:서울특별시]] [[la:Seulum]] [[lt:Seulas]] [[mo:Сеул]] [[nl:Seoel]] [[nn:Seoul]] [[no:Seoul]] [[pl:Seul]] [[pt:Seul]] [[ro:Seul]] [[ru:Сеул]] [[scn:Seoul]] [[sh:Seoul]] [[simple:Seoul]] [[sk:Soul]] [[sr:Сеул]] [[sv:Söul]] [[ta:சியோல்]] [[th:โซล]] [[tr:Seul]] [[ug:سېئول]] [[vi:Seoul]] [[zh:首爾]] [[zh-yue:首爾]] 2540 52868 2006-07-01T16:15:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Korėjiečių kalba]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>korejiešu valoda<br>'''한국말'''<br>'''조선말'''</big></th></tr> <tr><td>Lieto<td>[[Dienvidkoreja]], <br> [[Ziemeļkoreja]] <tr><td>Runātāju skaits<td>ap 78 miljonu (10.vieta pasaulē) <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]] -<br>[[Dienvidkoreja]], [[Ziemeļkoreja]]. <tr><td>Rakstība<td>[[korejiešu rakstība]] <tr><td>Literatūra<td>7. - 10.gs ([[hjanga|hjangas]]) <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - ko, kor;<br>[[SIL]] - KKN <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[izolēta valoda]] </table> [[Category:Valodas]] [[Category:Izolētas valodas]] [[am:ኮሪይኛ]] [[ar:لغة كورية]] [[ast:Coreanu]] [[bg:Корейски език]] [[ca:Coreà]] [[chr:ᎪᎵᎥ]] [[cs:Korejština]] [[csb:Kòrejańsczi jãzëk]] [[de:Koreanische Sprache]] [[dv:ކޮރެޔާ ބަސް]] [[en:Korean language]] [[eo:Korea lingvo]] [[es:Idioma coreano]] [[et:Korea keel]] [[fi:Korean kieli]] [[fr:Coréen]] [[ga:Cóiréis]] [[id:Bahasa Korea]] [[io:Koreana linguo]] [[it:Lingua coreana]] [[iu:ᑯᕆᐊᑎᑐᑦ]] [[ja:朝鮮語]] [[ka:კორეული ენა]] [[ko:한국어]] [[kw:Koreek]] [[li:Koreaans]] [[lt:Korėjiečių kalba]] [[mi:Te reo Kōrea]] [[mn:Солонгос]] [[ms:Bahasa Korea]] [[nl:Koreaans]] [[nn:Koreansk språk]] [[no:Koreansk språk]] [[oc:Corean]] [[pl:Język koreański]] [[ps:کوريائي]] [[pt:Língua coreana]] [[ro:Limba coreeană]] [[ru:Корейский язык]] [[simple:Korean language]] [[sv:Koreanska]] [[th:ภาษาเกาหลี]] [[tr:Korece]] [[vi:Tiếng Triều Tiên]] [[zh:朝鮮語]] 2541 12152 2004-12-25T05:27:10Z Feens 37 redirekts #redirect [[Portugāle]] 2542 12153 2004-12-25T05:24:17Z Feens 37 #redirect [[Rīga]] 2543 51865 2006-06-25T03:30:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[ga:Seoirsis]] <table border="1" cellpadding="1" cellspacing="0" align="left" width="300"> <tr><td>Valodai ir sava wikipēdija - [http://ge.wikipedia.org Gruzīnu vikipēdija] </table><br><br> '''Gruzīnu valoda''' (''Kartuli'') - [[karvelu valodas|kartvelu]] grupas valoda. Dzimtā valoda [[gruzīni|gruzīniem]]. Runā [[Gruzija|Gruzijā]] - 3,7 milj cilvēku; [[Krievija|Krievijā]] - 130 tūkst; [[Turcija|Turcijā]] - 100 tūkst; [[Ukraina|Ukrainā]] 23 tūkst; [[Irāna|Irānā]] - 10 tūkst; [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] - 14,2 tūkst. <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Gruzīnu valoda<br>('''ქართული''')</big></th></tr> <tr><td>Lieto<td>[[Gruzija]], [[Irāna]], [[Azerbaidžāna]], [[Turcija]], [[Krievija]] <tr><td>Runātāju skaits<td>5 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]] -<br>[[Gruzija]] <tr><td>Rakstība<td>[[gruzīnu raksts]] <tr><td>Literatūra<td>no 5.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - ka, geo, kat;<br>[[SIL]] - GEO <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[kaukāziešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[kartvelu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] [[Category:Kaukāziešu valodas]] ===Dialekti=== '''Gruzīnu valodas''' dialekti atbilst [[gruzīni|gruzīnu]] etnogrāfiskajam iedalījumam. Kopumā 17 dialekti. Rietumgruzijā - [[Adžārija|adžāru]], [[Gurija|guriešu]], [[Imeretija|imeretiešu]], [[lečhumieši|lečhumiešu]] un [[račinieši|račiniešu]] dialekti. Austrumgruzijā - [[Kartlija|kartliešu]] ([[literārā valoda|literārās valodas]] pamatā), [[Kahetija|kahetiešu]], [[mohevieši|moheviešu]], [[mtiuli|mtiulu]], [[pšavi|pšavu]], [[tušini|tušinu]] un [[hevsūri|hevsūru]] dialekti. Dienvidgruzijā - [[džavahi|džavahu]] un [[meshi|meshu]] dialekti. Ārpus Gruzijas - [[ingoloici|ingoloicu]] (Azerbaidžānā), [[fereidanieši|fereidaniešu]] (Irānā) un [[imerhevci|imerhevcu]] (Turcijā). Kaut arī [[mengreli]], [[svani]] un [[lazi]] tiek uzskatīti par gruzīnu etnogrāfiskajām grupām, tās runā atsevišķās valodās. [[Category:Kaukāziešu valodas]] [[ar:لغة جورجية]] [[bg:Грузински език]] [[br:Georgeg]] [[ca:Georgià]] [[da:Georgisk (sprog)]] [[de:Georgische Sprache]] [[en:Georgian language]] [[eo:Kartvela lingvo]] [[es:Idioma georgiano]] [[et:Gruusia keel]] [[fa:زبان گرجی]] [[fi:Georgian kieli]] [[fr:Géorgien]] [[ga:Seoirsis]] [[he:גאורגית]] [[it:Lingua georgiana]] [[ja:グルジア語]] [[ka:ქართული ენა]] [[ko:그루지야어]] [[li:Georgisch]] [[lt:Gruzinų kalba]] [[nl:Georgisch]] [[no:Georgisk språk]] [[pl:Język gruziński]] [[pt:Língua georgiana]] [[ro:Limba georgiană]] [[ru:Грузинский язык]] [[sv:Georgiska]] [[th:ภาษาจอร์เจีย]] [[tr:Gürcüce]] [[zh:格鲁吉亚语]] 2544 12155 2004-12-25T11:46:39Z Feens 37 Džordžs Bērklijs no en.wiki Džordžs Bērklijs no en.wiki 2546 12157 2005-05-16T00:16:45Z Sicc 66 /* Izcelsme un vēsture */ '''Angļi''' - tauta [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Anglija|Anglijas]] pamatiedzīvotāji. Kopējais skaits apm. 48,5 miljoni. <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr><td colspan="3" bgcolor="chocolate"><center><font size="+1">'''Angļi'''<br>'''English'''</font></center></td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Kopējais skaits:</td> <td bgcolor="#ffde80">48,5 milj. </tr><tr><td bgcolor="orange">Dzīvo:</td> <td bgcolor="#ffde80"> [[Lielbritānija]]: 44,7 milj.<br> [[Kanāda]]: 1 milj<br> [[Austrālija (valsts)|Austrālija]]: 940 tūkst.<br> [[ASV]]: 650 tūkst.<br> [[Dienvidāfrika]]: 230 tūkst.<br> [[Indija]]: 200 tūkst.<br> [[Jaunzēlande]]: 188 tūkst. </td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Runā</td><td bgcolor="#ffde80">[[Angļu valoda]]</td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Reliģija</td><td bgcolor="#ffde80">[[Anglikānisms]]</td></tr> </table> ==Izcelsme un vēsture== Angļi cēlušies no seno [[ģermāņi|ģermāņu]] ieceļotājiem, kas 5.gs ieradās [[Britānijas sala|Britānijā]], kad to bija pametuši [[senie romieši|romieši]]. Vairums no tiem bija [[angli]], [[sakši]], [[jiti]] un [[frīzi]], kas, šķērsojot [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]], apmetās Britānijā, izspiežot, iznīcinot vai asimilējot senos iedzīvotājus - [[ķelti|ķeltus]] ( [[briti|britus]]). 6.gs nodibinājās pirmās neatkarīgās valstis Britānijā. Cīnoties pret jauniem iebrucējiem - [[vikingi|vikingiem]] (Britānijā tos sauca par ''dāņiem''), konsolidējās vienota anglosakšu etniskā identitāte. Svarīgs etniskās vēstures notikums bija 1066.gads, kad [[normāņi]] iekaroja [[Anglija|Angliju]]. Pēc tam vēl pāris gadsimtus augstmaņi runāja [[franču valoda|franciski]], bet tauta - [[angļu valoda|angliski]], līdz abi komponenti konsolidējās vienotā '''angļu''' tautā. 17.gs [[revolūcija]] un sekojošā straujā valsts attīstība radīja [[Britu impērija|Britu impēriju]] un masveida emigrāciju uz jaunajām kolonijām. Tās rezultātā, sajaucoties ar vietējiem iedzīvotājiem un iebraucējiem no citām valstīm, [[angļi]] ir vairāku jaunu tautu pamatveidotāji ([[amerikāņi]], [[anglokanādieši]], [[austrālieši]], [[jaunzēlandieši]] u.c.). [[Category:Pasaules tautas]] 2547 12158 2004-12-25T16:08:58Z Feens 37 Tadžikijas PSR karogs no en.wiki Tadžikijas PSR karogs no en.wiki 2548 19443 2005-09-10T19:33:57Z Āpsis 245 K <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tadžikijas Padomju Sociālistiskā Republika<br>Таджикская Советская Социалистическая Республика'''<br>16.10.1929 - 09.09.1991</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Tadzikijas PSR karogs.png|125px|Tadžikijas PSR karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:COA Tajik SSR.png|125px|Tadžikijas PSR ģerbonis]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:SovietUnionTajikistan.png]]</td></tr> <tr><td>Rašanās<td>1929.gada 16.oktobrī no [[Tadžikijas APSR]] [[Uzbekijas PSR]] sastāvā <tr><td>Beigas<td>1991.gada 9.septembrī, nodibinoties [[Tadžikistāna|Tadžikistānai]] <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[vienpartijas diktatūra]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Dušambe]] <tr><td>Vadītājs<td>[[TKP CK pirmie sekretāri|TKP CK pirmais sekretārs]] <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Sabrūkot [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]] 1991. gada 9. aprīlī <tr><td>[[Valūta]] <td>[[PSRS rublis]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 </table> {{PSRS}} [[Category:Bijušās valstis]] [[Category:Padomju Savienība]] 2549 40490 2006-04-15T15:38:08Z 85.220.22.18 using svg version of flag <br clear=all> <center> {| id="toc" style="margin: 0 2em 0 2em;" |- | align="center" style="background:#ccccff" width="100%" | '''[[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība]] (PSRS)''' | [[Image:Flag of the Soviet Union.svg|80px|PSRS karogs]] |- | align="center" colspan="2" style="font-size: 90%;" | [[Armēnijas PSR]] | [[Azerbaidžānas PSR]] | [[Baltkrievijas PSR]] | [[Gruzijas PSR]] | [[Igaunijas PSR]] | [[Kazahijas PSR]] | [[Kirgīzijas PSR]] | [[Krievijas FPSR]] | [[Latvijas PSR]] | [[Lietuvas PSR]] | [[Moldāvijas PSR]] | [[Tadžikijas PSR]] | [[Turkmēnijas PSR]] | [[Ukrainas PSR]] | [[Uzbekijas PSR]] |- |} </center> 2550 36841 2006-03-25T16:40:30Z Feens 37 '''Republika''' ir valsts pārvaldes forma, kur valdīšanas orgāni tiek ievēlēti un valsts nav [[monarhija]]. Nosaukums radies no [[latīņu valoda|latīņu]] ''res publica'' - ''sabiedriska lieta''. '''Republikas''' pārvaldes forma nenozīmē, ka valstī ir [[demokrātija]] - ir iespējamas valstis ar ierobežotu demokrātiju, ja vēlēšanu tiesības ir šauram pilsoņu slānim, vai arī zem '''republikas''' izkārtnes var slēpties tīri [[diktators|diktatorisks]] vai [[totalitārisms|totalitārs]] režīms. [[Category:Vēsture]] [[Category:Politika]] 2551 49949 2006-06-10T21:15:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Tšehhi keel]], [[ug:چېخ تىلى]] <table border="1" cellpadding="1" cellspacing="0" align="left" width="300"> <tr><td>Valodai ir sava vikipēdija - [http://cs.wikipedia.org Čehu vikipēdija] </table><br><br> <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Čehu valoda<br>('''''Čeština''''')</big></th></tr> <tr><td>Lieto<td>[[Čehija]], arī [[ASV]], [[Kanāda]], [[Slovākija]] <tr><td>Runātāju skaits<td>ap 10 milj. (73.vieta pasaulē) <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>[[Čehija]] <tr><td>Rakstība<td>modificēts [[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>no 13.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - cs, cze, ces;<br>[[SIL]] - CZC <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indoeiropiešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[slāvu valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[rietumslāvu valodas]] </table> [[Category:Valodas|Cehu valoda]] [[Category:Indoeiropiešu valodas|Cehu valoda]] [[Category:Slāvu valodas|Cehu valoda]] [[Category:Rietumslāvu valodas|Cehu valoda]] [[af:Tsjeggies]] [[ar:لغة تشيكية]] [[ast:Checu]] [[bg:Чешки език]] [[br:Tchekeg]] [[ca:Txec]] [[cs:Čeština]] [[da:Tjekkisk (sprog)]] [[de:Tschechische Sprache]] [[el:Τσεχική γλώσσα]] [[en:Czech language]] [[eo:Ĉeĥa lingvo]] [[es:Idioma checo]] [[et:Tšehhi keel]] [[fi:Tšekin kieli]] [[fr:Tchèque]] [[gl:Lingua checa]] [[he:צ'כית]] [[hr:Češki jezik]] [[hu:Cseh nyelv]] [[hy:Չեխերեն]] [[id:Bahasa Ceko]] [[is:Tékkneska]] [[it:Lingua ceca]] [[ja:チェコ語]] [[ka:ჩეხური ენა]] [[ko:체코어]] [[kw:Chekek]] [[la:Lingua Bohemica]] [[li:Tsjechisch]] [[lt:Čekų kalba]] [[ms:Bahasa Czech]] [[nl:Tsjechisch]] [[nn:Tsjekkisk språk]] [[oc:Chèc]] [[pl:Język czeski]] [[pt:Língua tcheca]] [[ro:Limba cehă]] [[ru:Чешский язык]] [[se:Čeahkagiella]] [[simple:Czech language]] [[sk:Čeština]] [[sl:Češčina]] [[sr:Чешки језик]] [[sv:Tjeckiska]] [[tr:Çekçe]] [[ug:چېخ تىلى]] [[vi:Tiếng Séc]] [[wa:Tcheke]] [[zh:捷克语]] 2552 12163 2004-12-25T21:38:49Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2553 12164 2004-12-25T21:41:59Z Feens 37 Praga no nl.wiki Praga no nl.wiki 2554 52422 2006-06-29T12:30:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:پراگ]] '''Prāga''' ([[čehu valoda|čehu]]: ''Praha'') - [[Čehija|Čehijas]] galvaspilsēta valsts vidienē pie [[Vltava|Vltavas]] upes. Ievērojams [[Eiropa|Centrāleiropas]] ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Praha'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Cehija Praga.png|187px|]] | align=center | [[Image:Prague coat of arms.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2004) | 1 157 788<br>1 371 323 (aglom.) |- | Dibināta | ap 870.g |- | Citi nosaukumi | '''Prague''' ([[angļi|angļu]])<br>'''Prag''' ([[vācieši|vācu]]) |- | Municipalitāte | galvaspilsēta (''hlavní město'') |- | Mājaslapa | [http://www.praha-mesto.cz/ www.praha-mesto.cz] |} {{commons|Prague}} Pilsēta, ar lieliski saglabātu vēsturisko centru, kurš iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Viens no attīstītākajiem jauno [[ES]] valstu reģioniem, kura [[IKP]] uz iedzīvotāju ir lielāks kā vidēji ES. (153% 2002.gadā). [[Image:Praga.jpg|thumb|250px|left|Prāga]] ====Īsa vēsture==== Juridiski Prāga kļuva par vienotu pilsētu tikai 1784.gadā, kad apvienoja līdz tam laikam četras atsevišķas pilsētas - ''Hradčany'', ''Malá Strana'', ''Staré Město'' un ''Nové Město'', tomēr pilsētas vēsture ir daudz senāka. Ap 870. gadu tika uzcelta pirmā Prāgas pils, bet 1085.gadā pilsēta kļūst par [[Bohēmija|Bohēmijas]] karaļu rezidenci. 1346.gadā sāk valdīt karalis [[Kārlis IV]] un Prāga kļūst par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] galvaspilsētu. 1348.gadā nodibina Kārļa universitāti - pirmo Centrāleiropā. Prāga tajā laikā ir trešā lielākā pilsēta Eiropā. Kārlis IV sāk būvēt vairākas celtnes, kas nosaka Prāgas pašreizējo veidolu, to starpā Kārļa tiltu un Sv.Vita katedrāli. 1378.gadā Prāgā savu darbību izvērsa [[Jans Huss]]. Pēc Husa sodīšanas ar nāvi 1415.gadā, 1419.gadā notiek [[Pirmā Prāgas defenestrācija]], kura ievada [[Husītu kari|Husītu karu]] sākumu. 1526.gadā Prāga nokļūst [[Hābsburgi|Hābsburgu]] varā. 1583.gadā par Svētās Romas imperatoru kļūst [[Rūdolfs II]] un pilsēta otrreiz kļūst par impērijas galvaspilsētu un Eiropas kultūras centru. 1618.gadā notiek [[Otrā Prāgas defenestrācija]], kas kļūst par iemeslu [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karam]]. Prāga vairrākkārt nokļūst ienaidnieku armiju ([[Zviedrija|zviedru]], [[Francija|franču]], [[Bavārija|bavāriešu]], [[Prūsija|prūšu]]) okupācijā. Prāgas "zelta laikmeta" beigas. Pēc [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] Prāga kļūst par jaunās [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]] galvaspilsētu. 1938.gadā, pēc [[Minhenes vienošanās]], [[Vācija|Vācijas]] karaspēks okupē [[Sudeti|Sudetu]] apgabalu, bet 1939.gadā - visu Čehiju. 1942.gadā čehu pagrīdnieki Prāgā nogalina galveno vācu amatpersonu Čehijā - [[Reinhards Heinrihs|Reinhardu Heinrihu]]. Tuvojoties [[Padomju armija|Padomju armijai]], Prāgā sākas sacelšanās. Vācu spēki kapitulē 1945.gada 9.maijā. 1948.gadā [[komunisti|komunisti]] sagrābj varu. 1968.gadā Prāga ir galvenais [[Prāgas Pavasaris|Prāgas Pavasara]] centrs. 1969.gada 19.janvārī čehu students [[Jans Palahs]] Vāclava laukumā veic pašsadedzināšanos, protestējot pret [[PSRS]] iebrukumu. 1989.gadā Prāga ir [[Samta revolūcija|Samta revolūcijas]] centrs. 1993.gadā, sabrūkot Čehoslovākijai, Prāga kļūst par Čehijas galvaspilsētu. 2002.gadā Prāga smagi cieta Vltavas izraisītājos plūdos. ====Cilvēki==== Prāgā dzimuši: *[[Bernards Bolcano]] (''Bernard Bolzano'') (1781-1848) - matemātiķis, filozofs *[[Makss Brods]] (''Max Brod'') (1884-1968) - rakstnieks, žurnālists *[[Vilēms Flusers]] (''Vilém Flusser'') (1920–1991) - filozofs *[[Staņislavs Gross]] (''Stanislav Gross'') (1969-) - politiķis *[[Jaroslavs Hašeks]] (''Jaroslav Hašek'') (1883-1923) - rakstnieks (''Osudy dobrého vojáka Švejka za světové války'', 1921-22) *[[Vāclavs Havels]] (''Václav Havel'') (1936-) - Čehoslovakijas un Čehijas prezidents (1989-2003) *[[Jaroslavs Heirovskis]] (''Jaroslav Heyrovský'') (1890-1967) - ķīmiķis, 1959.gada Nobela prēmija *[[Francs Kafka]] (''Franz Kafka'') (1883-1924) - vācu rakstnieks (''Die Verwandlung'', 1915) *[[Kārlis IV]] (''Karl IV., Karel IV.'') (1316-1378) - [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas]] imperators (1347-1378) *[[Kārlis Kautskis]] (''Karl Kautsky'') (1854-1938) - [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātijas]] klasiķis *[[Hanss Kelzens]] (''Hans Kelsen'') (1881-1973) - jurists *[[Jūda Loevs]] (''Judah Loew'') (1525-1609) - ebreju filozofs *[[Jans Masarīks]] (''Jan Masaryk'') (1886-1948) - diplomāts *[[Jirži Mencels]] (''Jiří Menzel'') (1938-) - kinorežisors (''Ostře sledované vlaky'', 1966) *[[Jans Neruda]] (''Jan Neruda'') (1834-1891) - čehu dzejnieks *[[Jozefs Nesvadba]] (''Josef Nesvadba'') (1926-2005) - rakstnieks *[[Madlēne Olbraita]] (''Madeleine Albright'') (1937-) - [[ASV]] politiķe *[[Antons Reiha]] (''Anton Reicha'') (1770-1836) - franču mūzikas teorētiķis *[[Rainers Marija Rilke]] (''Rainer Maria Rilke'') (1875-1926) - vācu dzejnieks (''Die Sonette an Orpheus'', 1922) *[[Jaroslavs Seiferts]] (''Jaroslav Seifert'') (1901-1986) - čehu dzejnieks *[[Vilhelms Šteinics]] (''Wilhelm Steinitz'') (1836-1900) - šahists, pirmais pasaules čempions *[[Francs Verfels]] (''Franz Werfel'') (1890-1945) - vācu rakstnieks *[[Makss Verheimers]] (''Max Wertheimer'') (1880-1943) - psihologs *[[Johans Aloīzs Zēnefelds]] (''Johann Alois Senefelder'') (1771-1834) - litogrāfijas izgudrotājs *[[Berta fon Zutnere]] (''Bertha von Suttner'') (1843-1914) - pacifiste, Nobela Miera prēmija 1905.gadā ====Galerija==== <gallery> Image:Prague_from_Klementinum.jpg|Prāgas jumti Image:Wenzelsplatz-00.jpg|Vāclava laukums Image:Prague - Zlata ulicka.jpg|Zelta ieliņa Image:T%C3%BDn-1.jpg|''Staro Mesto'' laukums Image:Prague - Astronomical Clock Detail 3.JPG|Astronomiskais pulkstenis Image:Hradcany.jpg|''Hradčany'' - Prāgas pils </gallery> ====Ārējās saites==== *[http://www.czechbyclick.com/vt/index.cfm Prāgas 360 grādu panorāmas] * [http://www.prague-life.com Prague Life Travel Guide] [[Category:Čehijas pilsētas]] [[ar:براغ]] [[be:Прага]] [[bg:Прага]] [[bs:Prag]] [[ca:Praga]] [[cs:Praha]] [[csb:Praga]] [[cy:Prâg]] [[da:Prag]] [[de:Prag]] [[el:Πράγα]] [[en:Prague]] [[eo:Prago]] [[es:Praga]] [[et:Praha]] [[eu:Praga]] [[fa:پراگ]] [[fi:Praha]] [[fr:Prague]] [[ga:Prág]] [[gl:Praga - Praha]] [[he:פראג]] [[hr:Prag]] [[hu:Prága]] [[ia:Praga]] [[id:Praha]] [[io:Praha]] [[is:Prag]] [[it:Praga]] [[ja:プラハ]] [[ka:პრაღა]] [[ko:프라하]] [[la:Praga]] [[lb:Prag]] [[li:Praag]] [[lt:Praha]] [[na:Praha]] [[nl:Praag]] [[nn:Praha]] [[no:Praha]] [[os:Прагæ]] [[pl:Praga]] [[pt:Praga]] [[ro:Praga]] [[ru:Прага]] [[sh:Prag]] [[simple:Prague]] [[sk:Praha]] [[sl:Praga]] [[sr:Праг]] [[sv:Prag]] [[tl:Prague]] [[tr:Prag]] [[ug:پراگا]] [[uk:Прага]] [[vi:Praha]] [[zh:布拉格]] 2556 47130 2006-05-22T22:32:58Z Knakts 848 Kategorija '''Kopš neatkarības iegūšanas:''' {| border=1 cellpadding=3 width=800 style="border-collapse: collapse" |- align=left ! width=40%|Premjers ! width=50%|Laiks ! width=10%|Partija |- valign=top bgcolor="#ffffec" |[[Lindens Pindlings]] ''(Lynden Pindling)''||1973.gada 10.jūlijs - 1992.gada 21.augusts||PLP|| |- valign=top bgcolor="#ffffec" |[[Huberts Ingrehems]] ''(Hubert Ingraham)''||1992.gada 21.augusts - 2002.gada 3.maijs||FNM|| |- valign=top bgcolor="#ffffec" |[[Perijs Kristijs]] ''(Perry Christie)''||2002.gada 3.maijs - ||PLP|| |} PLP - [[Bahamu Progresīvā Liberālā partija]] ''(Progressive Liberal Party)'' - kreisi centriska<br> FNM - [[Bahamu Brīvā Nacionālā kustība]] ''(Free National Movement)'' - labēji centriska [[Category:Bahamas]] 2558 12168 2004-12-27T12:02:37Z PeterisP 26 '''Nacionālais kopprodukts''' ir [[Ekonomika|ekonomikas]] jēdziens, kas apzīmē kādai valstij piederošās rūpniecības gadā saražoto gala preču un pakalpojumu vērtību. Nacionālajā kopproduktā ņem vērā to, kam pieder ražošanas faktori, nevis kur notiek ražošana - ja ASV pieder autorūpnīca Vācijā, tad tās peļņa pieder ASV nacionālajam kopproduktam. [[Category:Ekonomika]] [[en:Gross national product]] 2559 52416 2006-06-29T12:20:29Z Yyy 146 ++ :''Jēdziens PPP var apzīmēt arī [[pirktspējas paritāte|pirktspējas paritāti]].'' '''PPP''' (''Point to Point Protocol'') ir datu pārraides protokols, kuru lieto ''point to point'' tipa savienojumiem. To lieto galvenokārt iezvanpieejai un modificētos variantos (''PPP over ethernet'' un ''PPP over internet'') lieto attiecīgi arī [[DSL]] un [[VPN]]. Tas mūsdienās ir aizvietojis specifiskākus (un novecojušus) protokolus, kā SLIP un X.25. PPP tika veidots, lai spētu darboties ar vairākiem 3 līmeņa protokoliem (tai skaitā [[IP]] un [[IPX]]). {{stub}} [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[bs:Point-to-Point]] [[da:PPP]] [[de:Point-to-Point Protocol]] [[en:Point-to-Point Protocol]] [[es:Point-to-Point Protocol]] [[fr:Protocole point à point]] [[ku:PPP]] [[li:Point-to-Point Protocol]] [[nl:Point to Point Protocol]] [[ja:Point-to-Point Protocol]] [[pl:PPP]] [[pt:Protocolo Ponto-a-Ponto]] [[ru:Point-to-Point Protocol]] [[sl:PPP]] [[fi:PPP]] [[sv:Point-to-Point Protocol]] [[zh:点对点协议]] 2560 48713 2006-06-02T05:28:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[cy:Paredd gallu prynu]] '''Pirktspējas paritāte''' (PPP, no angļu val. purchasing power parity) ir teorētisks [[valūtas kurss]], ko aprēķina, balstoties uz kāda preču groza cenu katrā valūtā tās pamatvalstī. Tas bieži būtiski atšķiras no reālā (tirgus) valūtas kursa, jo arī vienā valūtā preču cenas mēdz atšķirties dažādās valstīs ģeogrāfiskās situācijas, ražošanas atšķirību un tirgus īpatnību dēļ. Pirktspējas paritāti bieži lieto tirgus kursa vietā, lai salīdzinātu dažādu valstu un valūtu ekonomiskos rādītājus - jo tad tiek atspoguļots konkrēts preču daudzums vai labklājības līmenis, neņemot vērā cenu atšķirības. [[Category:Ekonomika]] [[ca:Paritat de poder adquisitiu]] [[cs:Parita kupní síly]] [[cy:Paredd gallu prynu]] [[de:Kaufkraftparität]] [[en:Purchasing power parity]] [[es:Paridad de poder adquisitivo]] [[fr:Parité de pouvoir d'achat]] [[id:Keseimbangan kemampuan berbelanja]] [[is:Kaupmáttarjöfnuður]] [[ja:購買力平価説]] [[ko:구매력평가]] [[nl:Koopkrachtpariteit]] [[pt:Paridade do poder de compra]] [[ro:Paritatea puterii de cumpărare]] [[ru:Паритет покупательной способности]] [[sk:Parita kúpnej sily]] [[sv:Köpkraftsparitet]] [[th:ความเท่าเทียมกันของอำนาจซื้อ]] [[vi:Sức mua tương đương]] [[zh:购买力平价]] 2561 46506 2006-05-21T07:07:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[th:ไนโตรกลีเซอรีน]] [[Image:Nitroglycerin.png|right|frame]] '''Nitroglicerīns''' (glicerīna trinitrāts) ir smags, bezkrāsains, indīgs, eļļains sprāgstošs šķidrums, ko iegūst, [[Nitrēšana|nitrējot]] [[glicerīns|glicerīnu]]. To plaši lieto sprāgstvielu, īpaši [[dinamīts|dinamīta]], ražošanā. To lieto arī [[Medicīna|medicīnā]] atsevišķu [[sirds]] problēmu ārstēšanā. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Sprāgstvielas]] [[bg:Нитроглицерин]] [[cs:Nitroglycerin]] [[da:Nitroglycerin]] [[de:Glycerintrinitrat]] [[en:Nitroglycerin]] [[eo:Nitroglicerino]] [[es:Nitroglicerina]] [[fi:Nitroglyseroli]] [[fr:Nitroglycérine]] [[he:ניטרוגליצרין]] [[id:Nitrogliserin]] [[it:Nitroglicerina]] [[ja:ニトログリセリン]] [[nl:Nitroglycerine]] [[pl:Nitrogliceryna]] [[pt:Nitroglicerina]] [[ru:Нитроглицерин]] [[sl:Nitroglicerin]] [[sv:Nitroglycerin]] [[th:ไนโตรกลีเซอรีน]] [[uk:Нітрогліцерин]] [[zh:硝酸甘油]] 2562 40550 2006-04-15T22:55:03Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Sarajevo'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:GradSarajevolokacija.png|160px|]] | align=center | [[Image:GrbSarajeva.png|67px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 737 350 |- | Dibināta | 1461.g |- | Citi nosaukumi | '''Сарајево''' ([[serbu valoda|serbu]])<br>'''Saraybosna''' ([[turku valoda|turku]]) |- | Valsts daļa | [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] |- | Kantons | Sarajevas kantons |- | Mājaslapa | http://www.sarajevo.ba/ |} {{commons|Category:Sarajevo}} [[Image:Sarajevo downtown.png|thumb|200px|left|Sarajevas panorāma]] '''Sarajeva''' ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Atrodas valsts centrālajā daļā Miļackas upes ielejā kalnu ielokā. Tā ir viena no svarīgākajām [[Balkāni|Balkānu]] pilsētām, un tai ir ilga un bagāta vēsture kopš tās dibināšanas 1461. gadā. 1914. gada 28. jūnijā [[Gavrilo Princips]] Sarajevā (toreiz [[Austroungārija|Austroungārijā]]) nogalināja erchercogu [[Francis Ferdinands|Franci Ferdinandu]], aizsākot [[1. pasaules karš|1. pasaules karu]]. [[Dievidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karu]] laikā Sarajeva smagi cieta cīņās, jo no 1992.gada 5.aprīļa līdz 1996.gada 29.februārim tā bija karadarbības zonā. Kulturāli Sarejeva ilgus gadsimtus ir bijusi Eiropas kontinenta punkts, kur satiekas un sadzīvo trīs kultūras - [[islāms]], [[katolisms]] un [[pareizticība]]. ====Vēsture==== Sarajevu 1461.gadā nodibina pirmais [[Osmaņu impērija|osmaņu]] Bosnijas pārvaldītajs Izabegs Izakovičs (''Isa-Beg Isaković''), kurš uzceļ pirmo [[mošeja|mošeju]] un izvēlas Sarajevu par [[Bosnija|Bosnijas]] pārvaldes centru. 1697.gadā [[Hābsburgi|Hābsburgu]] karavadonis [[Savoja|Savojas]] princis [[Eižens]] ieņem un nodedzina pilsētu. Pilsētu atjauno, bet Bosnijas galvaspilsēta tomēr tiek pārcelta uz [[Travnika|Travniku]]. 1878.gadā Bosniju anektē Austroungārija, un Sarajevā sāk attīstīties rūpniecība. 1914.gada 28.jūnijā Sarajevā [[atentats|atentātā]] tiek nogalināts Austroungārijas troņmantinieks Francis Ferdinands, un tas kļūst par cēloni [[1.pasaules karš|1.pasaules karam]]. Starp pasaules kariem Sarajeva ir Drinas Banovinas provinces centrs [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] sastavā. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Sarajeva ir [[ustaši|ustašu]] [[Horvātijas brīvvalsts]] sastāvā. Visi pilsētas [[ebreji|ebreju]] iedzīvotāji tiek iznīcināti. Pretošanās kustību vada leģendārs [[Josips Brozs Tito|Tito]] kaujinieks ar segvārdu Valters. Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] Sarajeva kļūst par [[Bosnijas un Hercegovinas]] republikas Dienvidslāvijas sastāvā galvaspilsētu. Pilsēta ļoti strauji aug, un tiėk apbūvēta ar standarta dzīvojamiem kvartāliem. 1984.gadā Sarajevā notiek [[Ziemas Olimpiskās spēles]]. XX gs. 90-ajos gados, izceļoties Dienvidslāvijas kariem, 1992.gada 5.aprīlī pilsētu ielenc [[serbi|serbu]] militarie spēki. Sarajevu aizstāv [[bosnieši|bosniešu]] kaujinieki. Sākas kauja par Sarajevu, kura ar dažādu intensitāti turpinās gandrīz četrus gadus. Pilsēta cieš no serbu armijas pilsētas bombardēšanas, kura notiek no apkārtējiem kalniem, bet īpaši no [[snaiperis|snaiperu]] uzbrukumiem civiliedzīvotajiem, kuri spiesti regulāri iziet ielās pēc pārtikas un dzeramā ūdens. Pamatojoties uz [[Deitonas līgums|Deitonas līgumu]], Sarajeva kļuva par neatkarīgās Bosnijas un Hercegovinas valsts galvaspilsētu. Līdz 2005.gadam ir novērsti lielākā daļa no kara postījumiem. ====Cilvēki==== Sarajevā dzimuši: *[[Gorans Bregovičs]] (''Goran Bregović'') (1950-) - mūziķis *[[Branko Crvenkovskis]] (''Бранко Црвенковски'') (1962-) - [[Maķedonija|Maķedonijas]] prezidents *[[Dāvids Elazars]] (''David (Dado) Elazar'') (1925-1976) - [[Izraēla|Izraēlas]] ģenerālis *[[Miļenko Jergovičs]] (''Miljenko Jergović'') (1966-) - horvātu un bosniešu rakstnieks *[[Emirs Kusturica]] (''Emir Kusturica'') (1954-) - kinorežisors *[[Vladimirs Prelogs]] (''Vladimir Prelog'') (1906–1998) - ķīmiķis, [[Nobela prēmija]] *[[Abdula Sidrans]] (''Abdulah Sidran'') (1944-) - bosniešu rakstnieks *[[Boriss Tadičs]] (''Борис Тадић'') (1958-) - [[Serbija|Serbijas]] prezidents [[Category:Bosnijas un Hercegovinas pilsētas]] [[ar:سراييفو]] [[be:Сараева]] [[bg:Сараево]] [[bs:Sarajevo]] [[ca:Sarajevo]] [[cs:Sarajevo]] [[da:Sarajevo]] [[de:Sarajevo]] [[eo:Sarajevo]] [[en:Sarajevo]] [[es:Sarajevo]] [[et:Sarajevo]] [[fi:Sarajevo]] [[fr:Sarajevo]] [[gl:Saraxevo - Sarajevo]] [[he:סראייבו]] [[hr:Sarajevo]] [[id:Sarajevo]] [[io:Sarajevo]] [[it:Sarajevo]] [[ja:サラエボ]] [[ko:사라예보]] [[mk:Сараево]] [[nl:Sarajevo]] [[nn:Sarajevo]] [[no:Sarajevo]] [[pl:Sarajewo]] [[pt:Sarajevo]] [[ro:Sarajevo]] [[ru:Сараево]] [[sh:Sarajevo]] [[sl:Sarajevo]] [[sr:Сарајево]] [[sv:Sarajevo]] [[tr:Saraybosna]] [[zh:塞拉耶佛]] 2563 53367 2006-07-03T05:10:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[ku:Ol]] '''Reliģija''' ir uzskatu un [[ticība]]s kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī [[morāle]], paražas, [[rituāls|rituāli]] un [[reliģiska organizācija|organizācijas]], kas ar to saistītas. [[Image:FishersOfMen.jpg|thumb|400px|[[Adriens van der Venns|Adriena van der Venna]] glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614)]] Bieži ar vārdu "reliģija" apzīmē konkrētas reliģiskas organizācijas, kas formāli apvieno savas ticības pārstāvjus un uzskata sevi par oficiālā viedokļa paudējām un uzturētājām. Reliģijas lielākoties risina šādus problēmjautājumus: * viena [[dievs|dieva]], dievu vai dievību esamība vai neesamība, loma un darbība pasaulē; * [[cilvēks|cilvēka]] identitāte, vieta pasaulē; * dzīves jēga un sūtība; * attieksme pret [[nāve|nāvi]]; * [[ētika]]s pamati; * [[dvēsele]]. ==Atšķirības starp reliģijām== ===Dievu daudzums un vieta reliģijās=== * [[Monoteisms|Monoteistiskās reliģijas]] (piemēram, [[kristietība]], [[islams]] un [[jūdaisms]]) apgalvo, ka eksistē viens [[dievs]], kas ir atsevišķa būtne, nodalīta no mūsu pasaules. * [[Politeisms|Politeistiskās reliģijas]] (piemēram, seno [[sengrieķu mitoloģija|grieķu]] un [[seno romiešu mitoloģija|romiešu]] reliģijas) apgalvo, ka ir daudzi dievi. * [[panteisms|Panteiskās reliģijas]] (piemēram, [[sintoisms]], daļa [[hinduisms|hinduisma]]) uzskata, ka dievs ir visur [[daba|dabā]], nedalāms no tās. * Ne-teistiskās reliģijas (piemēram, dažas [[budisms|budisma]] vai [[daoisms|daoisma]] formas) neizsakās par dieva vai dievu esamību vai neesamību. * [[Ateisms]] un ateistiskās reliģijas (piemēram, dažas [[budisms|budisma]] vai [[daoisms|daoisma]] formas) noliedz jebkādu dievu esamību. ===Citas atšķirības=== Daudzām reliģijām ir [[svētie raksti]] (piemēram, [[Korāns]], [[Bībele]]). To nozīme reliģijās ir atšķirīga. Daudzas balstās uz paaudžu gaitā mutiski nodotām [[tradīcija|tradīcijām]] ([[mitoloģija]], [[folklora]]). Bieži reliģijā nozīmīga vieta ir tās dibinātājam un/vai praviešiem, piemēram, [[Muhameds|Muhamedam]] [[islāms|islāmā]], [[Mozus|Mozum]] [[jūdaisms|jūdaismā]]. ==Reliģiju izplatība== Pēc piekritēju skaita [http://www.adherents.com/Religions_By_Adherents.html] lielākās reliģijas ir (skaitļi - aptuveni): # [[kristietība]] (2,1 miljards), # [[islāms]] (1,3 miljardi), # [[hinduisms]] (900 miljoni), # ķīniešu tradicionālās reliģijas ([[daoisms]], [[konfūciānisms]]; 394 miljoni), # [[budisms]] (376 miljoni). Vairāk kā miljards cilvēku nav reliģiozi. [[Jūdaisms]] ieņem 11. vietu ar 14 miljoniem, [[džainisms]] - 13. vietu ar 4,2 miljoniem, [[sintoisms]] - 15. vietu ar 4 miljoniem sekotāju. ==Reliģijas nozīme civilizācijas attīstībā== Reliģijas pirmsākumos, jau pirmo [[Ebreji|ebreju]] [[Pravietis|praviešu]] sludinājumos, meklējamas daudzas mūsdienu [[sabiedrība]]s normas, sociālie un politiskie principi. Tieši šie pravieši uzbruka sociālajai nevienlīdzībai, asi kritizējot [[Valdnieks|valdniekus]] par netaisnīgu un nežēlīgu [[vara]]s izmantošanu. Viņu izstrādātais[[ morāle]]s [[kodekss]] bija [[civilizācija]]s [[aksioma]] – neatkarīga no atsevišķu cilvēku varas, [[autoritāte]]s vai vēlmēm. Zīmīgi, ka pat tās varas jau jaunajos laikos, kas demonstratīvi, neiecietīgi noliedza reliģiju, piemēram, [[Komunisms|komunistu]] [[ideoloģija]], pēc būtības sludināja to pašu ebreju [[Patriarhs|patriarhu]] morāles kodeksa principus. Ebreju praviešu radītos kristietības pamatus, kā arī daudzus vēlākos reliģiskās mācības papildinājumus un pilnveidojumus pilnīgi noteikti var uzskatīt par tā laika inovatīvas domāšanas rezultātu un paraugu tādā nozīmē, ka tika izveidota zināma sabiedrības uzskatu sistēma par apkārtējo pasauli un pašu sabiedrību. Iepriekšējie ticējumi, dažādie dievi, arī baltu [[Pagānisms|pagānu]] laiku dievības un gari, atspoguļoja fragmentārus cilvēku priekšstatus par tām vai citām parādībām, par kurām nekādas citas informācijas nebija. Reliģija, izdarīja apvērsumu cilvēku domāšanā, izskaidrojot un sakārtojot dabas un sabiedrības notikumus, parādības un procesus vienotā, daudz plašākā, vairāk vai mazāk integrētā sistēmā. Bez šīs uzskatu sistēmas tālākais civilizācijas progress nebūtu iespējams. Līdz ar to vēlāko laiku strīdiem par Dieva esamību ir tāds pat pamats, kā, piemēram, seno [[Astroloģija|astrologu]] un [[Astronomija|astronomu]] diskusijām par to, vai [[Saule]] riņķo ap [[Zeme|Zemi]], vai otrādi – Zeme riņķo ap Sauli un vēl griežas ap savu asi. [[Ēģiptieši|Ēģiptiešu]] un citu [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] seno tautu dzīvē un saimniecībā, piemēram, [[Nīla]]s vai [[Divupe]]s ieleju [[irigācija]]s sistēmas attīstībai un regulēšanai tam nebija nekādas nozīmes. Toreiz bija svarīgi, ka šie procesi notiek ar zināmu regularitāti un iepriekš prognozējamu [[Cikls|cikliskumu]], kas bija pietiekams „zinātnisks” pamatojums nozīmīgu saimniecisku lēmumu pieņemšanai. Protams, vēlākajos gadsimtos reliģija nospēlēja krasi negatīvu lomu, apkarojot racionālās zinātnes attīstību. [[Nikolass Koperniks|Kopernika]] un [[Galileo Galilejs|Galileja]] piemēri bija tikai spilgtākie no tūkstošiem citu, kas kā [[Ķeceris|ķeceri]] tika nomocīti vai tika nosodīti un izolēti no sabiedrības, ja iedrošinājās apšaubīt reliģijas [[dogma]]s, vai pat meklēt to pamatojumus vai pierādījumus ārpus svēto rakstu [[Postulāts|postulātiem]]. Pateicoties savām sākotnējām galvenajām funkcijām – vienota pasaules izpratnes veidošana, sabiedrisko attiecību ētisko un morāles kritēriju uzstādīšana, u.c., reliģija, sākot no tās rašanās līdz pat mūsdienām, joprojām spēlē nozīmīgu lomu sabiedrības un valsts veidošanā un stabilitātē. Īstenībā, reliģija ir viena no sabiedrības organiskām sastāvdaļām, neskatoties uz daudzām savām iekšējām neatbilstībām, kā arī pretrunām ar racionālo, jeb zinātnisko pasaules uztveri. [[Category:Reliģija]] [[Category:Teoloģija]] [[af:Religie]] [[an:Relichión]] [[ar:دين]] [[ast:Relixón]] [[az:Din]] [[be:Рэлігія]] [[bg:Религия]] [[bm:Diinɛ]] [[bn:ধর্ম]] [[br:Relijion]] [[bs:Vjera]] [[ca:Religió]] [[ceb:Relihiyon]] [[cs:Náboženství]] [[cy:Crefydd]] [[da:Religion]] [[de:Religion]] [[el:Θρησκεία]] [[en:Religion]] [[eo:Religio]] [[es:Religión]] [[et:Religioon]] [[eu:Erlijio]] [[fa:دین]] [[fi:Uskonto]] [[fo:Átrúnaður]] [[fr:Religion]] [[fur:Religjon]] [[fy:Religy]] [[ga:Creideamh]] [[gl:Relixión]] [[he:דת]] [[hi:धर्म]] [[hr:Religija]] [[hu:Vallás]] [[ia:Religion]] [[id:Agama]] [[io:Religio]] [[is:Trúarbrögð]] [[it:Religione]] [[ja:宗教]] [[jbo:lijda]] [[jv:Agama]] [[ka:რელიგია]] [[kg:Lukwikilu]] [[ko:종교]] [[ku:Ol]] [[kw:Kryjyans]] [[la:Religio]] [[lad:Relijion]] [[lb:Relioun]] [[li:Religie]] [[lt:Religija]] [[mk:Религија]] [[ms:Agama]] [[nah:Religión]] [[nds:Religion]] [[nds-nl:Religie]] [[nl:Religie]] [[nn:Religion]] [[no:Religion]] [[oc:Religion]] [[os:Дин]] [[pl:Religia]] [[pms:Religion]] [[pt:Religião]] [[rm:Religiun]] [[ro:Religie]] [[ru:Религия]] [[sc:Religione]] [[scn:Riliggiuni]] [[sco:Releegion]] [[sh:Religija]] [[simple:Religion]] [[sk:Náboženstvo]] [[sl:Verstvo]] [[sr:Религија]] [[sv:Religion]] [[sw:Dini]] [[th:ศาสนา]] [[tl:Relihiyon]] [[tpi:Lotu]] [[tr:Din]] [[uk:Релігія]] [[vi:Tôn giáo]] [[vo:Rel]] [[wa:Rilidjons]] [[wo:Dinne]] [[yi:רעליגיע]] [[zh:宗教]] 2564 51366 2006-06-20T03:43:55Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sq:Alfabeti cirilik]] '''Kirilica''' ir [[alfabēts]], kurā pieraksta sešas [[slāvu valodas]] - [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[Bulgāru valoda|bulgāru]], [[Krievu valoda|krievu]], [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]], [[Serbu valoda|serbu]] un [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]], kā arī daudzas citas valodas, pamatā bijušās [[PSRS]] teritorijā. Tas ir izveidots balstoties uz [[svētais Kirils|svētā Kirila]] un [[svētais Metodijs|svētā Metodija]] radīto alfabētu, un uz [[Bizantija|Bizantijas]] [[grieķu alfabēts|grieķu alfabētu]]. {{stub}} [[Category:Alfabēti]] [[Category:Kirilica]] [[af:Cyrilliese alfabet]] [[als:Kyrillisches Alphabet]] [[ast:Alfabetu cirílicu]] [[be:Кірыліца]] [[bg:Кирилица]] [[br:Lizherenneg kirillek]] [[bs:Ćirilica]] [[ca:Alfabet ciríl·lic]] [[cs:Cyrilice]] [[cv:Кириллица]] [[da:Kyrilliske alfabet]] [[de:Kyrillisches Alphabet]] [[en:Cyrillic alphabet]] [[eo:Cirila alfabeto]] [[es:Alfabeto cirílico]] [[et:Kirillitsa]] [[eu:Alfabeto ziriliko]] [[fa:سیریلیک]] [[fi:Kyrillinen kirjaimisto]] [[fr:Alphabet cyrillique]] [[ga:Aibítir Choireallach]] [[gl:Alfabeto cirílico]] [[he:אלפבית קירילי]] [[hr:Ćirilica]] [[hu:Cirill írás]] [[id:Aksara Sirilik]] [[is:Kýrillískt letur]] [[it:Alfabeto cirillico]] [[ja:キリル文字]] [[ko:키릴 문자]] [[la:Abecedarium Cyrillicum]] [[lt:Kirilica]] [[mk:Кирилица]] [[nl:Cyrillisch alfabet]] [[nn:Det kyrilliske alfabetet]] [[no:Det kyrilliske alfabetet]] [[nrm:A b c Cyrillique]] [[pl:Cyrylica]] [[pt:Alfabeto cirílico]] [[ro:Alfabetul chirilic]] [[ru:Кириллица]] [[sh:Ćirilica]] [[sk:Cyrilika]] [[sl:Cirilica]] [[sq:Alfabeti cirilik]] [[sr:Ћирилица]] [[sv:Kyrilliska alfabetet]] [[th:อักษรซีริลลิก]] [[tl:Alpabetong Siriliko]] [[tr:Kiril alfabesi]] [[tt:Kirill älifbası]] [[uk:Кирилиця]] [[zh:西里尔字母]] 2565 31113 2006-02-20T19:22:04Z Dekaels 268 '''Konfūcijs''' (dzimis 551. gadā p.m.ē., miris 479. gadā p.m.ē.) bija pazīstams filozofs [[Ķīna|Ķīnā]]. Viņa filozofija uzsvēra personisko un valdības morāli, un labi saskan ar ķīniešu tradīcijām. Vislielāko ietekmi viņa mācība ir atstājusi uz Ķīnu, bet tā ir arī plaši izplatīta [[Japāna|Japānā]], [[Koreja|Korejā]] un [[Vjetnama|Vjetnamā]] (skat. [[Konfuciānisms]]). [[Category:Austrumu filozofi]] [[Category:Konfūcisms]] [[bg:Конфуций]] [[bn:কনফিউশিয়াস]] [[ca:Confuci]] [[de:Konfuzius]] [[en:Confucius]] [[eo:Konfuceo]] [[es:Confucio]] [[et:Kong Fuzi]] [[fi:Kungfutse]] [[fr:Confucius]] [[gd:Confucius]] [[gl:Confucio]] [[he:קונפוציוס]] [[id:Kong Hu Cu (filsuf)]] [[it:Confucio]] [[ja:孔子]] [[jv:Kong Hu Cu]] [[ko:공자]] [[la:Confucius]] [[ms:Ajaran Konfucius]] [[nds:Konfuzius]] [[nl:Confucius]] [[pl:Konfucjusz]] [[pt:Confúcio]] [[ru:Конфуций]] [[sk:Konfucius]] [[sl:Konfucij]] [[sv:Konfucius]] [[th:ขงจื๊อ]] [[vi:Khổng Tử]] [[zh:孔子]] 2566 53122 2006-07-02T05:04:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[ksh:Bier (För ze Drinke)]], [[sq:Birra]] [[Image:Beer wuerzburger hofbraue v.jpg|right|thumb|Alus]] '''Alus''' ir [[alkoholisks dzēriens]], ko iegūst, [[Rūgšana|raudzējot]] [[ciete|cieti]] saturošu masu no [[graudi|graudiem]] vai citiem augiem. Vēsturiski alu ieguva jau vismaz kopš 4000. gada p.m.ē., to pazina senie [[šumeri]], [[Senā Ēģipte|ēģiptieši]] un [[Mezopotāmija|mezopotāmieši]]. Izejvielu dažādības dēļ iegūtā alus garša, krāsa un konsistence var būt pilnīgi atšķirīga. == Sastāvdaļas == Saskaņā ar Vācijas 1516. gada tā dēvēto ''Reinheitsgebot'' (tīrības likumu) par alu drīkst saukt tikai tādu dzērienu, kas izgatavots no graudiem, [[apiņi|apiņiem]] un [[ūdens]] bez jebkādām citām sastāvdaļām. Izmantotie graudi parasti ir mieži, taču dažas alus darītavas mēdz izgatavot alu no kviešiem. Dzīvais alus rūgšanas procesā pat tad, kad jau iepildīts pudelēs, ir mazliet duļķains un necaurspīdīgs, turklāt ar ļoti īsu izgatavošanas termiņu. Tā kā alus galvenokārt sastāv no ūdens, tad ūdens avots un ķīmiskais sastāvs atstāj lielu iespaidu uz alus īpašībām, taču pamatā visu nosaka tieši recepte. Retās lauku sētās pēc senām tradīcijām alu brūvē vēl šodien, un šīs tradīcijas parasti manto ģimenes ietvaros, līdz ar to katrā sētā, kur alu brūvē, tas ir atšķirīgs. Par alus dabiskumu lielā mērā liecina īss derīguma termiņš. Daudzas alus šķirnes ir radušās, pielāgojoties kāda reģiona ūdens īpatnībām, taču ar īpaši tīru ūdeni (piemēram, [[Islande|Islandē]]) alus nerūgst vispār, tādēļ tiek lietots uzlējums jeb liekais ūdens no iepriekš brūvēta alus. == Alus Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] lielākā alus darītava ir [[Aldaris]], taču daudzi par labākiem uzskata mazo alus darītavu ražojumus, piemēram, [[Tērvetes alus|Tērvetes]], [[Užavas alus|Užavas]] vai [[Bauskas alusdarītava|Bauskas]] alu. {{stub}} [[Category:Dzērieni]] [[als:Bier]] [[ar:جعة]] [[ast:Cerveza]] [[bg:Бира]] [[br:Bier]] [[bs:Pivo]] [[ca:Cervesa]] [[cs:Pivo]] [[csb:Piwò]] [[cy:Cwrw]] [[da:Øl]] [[de:Bier]] [[el:Μπύρα]] [[en:Beer]] [[eo:Biero]] [[es:Cerveza]] [[et:Õlu]] [[eu:Garagardo]] [[fa:آبجو]] [[fi:Olut]] [[fr:Bière]] [[ga:Beoir]] [[he:בירה]] [[hr:Pivo]] [[hu:Sör]] [[id:Bir]] [[io:Biro]] [[is:Bjór (öl)]] [[it:Birra]] [[ja:ビール]] [[jv:Bir]] [[ko:맥주]] [[ksh:Bier (För ze Drinke)]] [[ku:Bîra]] [[la:Cervisia]] [[li:Beer]] [[lt:Alus]] [[mk:Пиво]] [[nl:Bier]] [[nn:Øl]] [[no:Øl]] [[nrm:Biéthe]] [[pl:Piwo]] [[pt:Cerveja]] [[ro:Bere]] [[ru:Пиво]] [[scn:Birra]] [[simple:Beer]] [[sk:Pivo]] [[sl:Pivo]] [[sq:Birra]] [[sr:Пиво]] [[sv:Öl]] [[th:เบียร์]] [[tr:Bira]] [[uk:Пиво]] [[vi:Bia (đồ uống)]] [[vls:Bier]] [[wa:Bire]] [[zh:啤酒]] [[zh-yue:啤酒]] 2567 44518 2006-05-13T09:36:00Z Juzeris 23 format., +kat. [[Image:Fidels_Kastro.jpg|thumb|Fidels Kastro]] '''Fidels Aleksandro Kastro Russ''' (dzimis 1926. gada 13. augustā) ir valdījis [[Kuba|Kubā]] kopš 1959. gada, kad [[26. jūlija kustība]] gāza [[Fulgencio Batista|Fulgencio Batistas]] valdību un padarīja Kubu par pirmo [[sociālisms|sociālistisko]] valsti [[Rietumu puslode|rietumu puslodē]]. Kastro savu politisko dzīvi sāka kā studentu aktīvists. Viņš nebaidījās paust [[nacionālisms|nacionālistiskus]] uzskatus, kā arī kritizēt Batistas režīmu un [[ASV]] biznesa un politiskās intereses Kubā. Tas, ka viņš 1953. gadā vadīja uzbrukumu Monkadas barakām, tika tiesāts un izsūtīts [[trimda|trimdā]], un 1956. gadā organizēja [[partizāni|partizānu]] iebrukumu Kubā, tikai radīja un nostiprināja viņa slavu visā pasaulē. Kopš nākšanas pie varas 1959. gadā viņš ir kļuvis par pazīstamu un kontroversiju izraisošu politiķi. Daži viņu uzskata par likumīgu un populāru valsts vadītāju, taču citi - par diktatoru. [[Category:Politiķi|Kastro, Fidels]] [[Category:Diktatori|Kastro, Fidels]] {{stub}} [[af:Fidel Castro]] [[ar:فيدل كاسترو]] [[be:Фідэль Кастра]] [[bg:Фидел Кастро]] [[bs:Fidel Castro]] [[ca:Fidel Castro Ruz]] [[cs:Fidel Castro]] [[da:Fidel Castro]] [[de:Fidel Castro]] [[en:Fidel Castro]] [[eo:Fidel Castro]] [[es:Fidel Castro]] [[et:Fidel Castro]] [[eu:Fidel Castro]] [[fa:فیدل کاسترو]] [[fi:Fidel Castro]] [[fr:Fidel Castro]] [[gl:Fidel Castro]] [[he:פידל קסטרו]] [[hr:Fidel Castro]] [[id:Fidel Castro]] [[io:Fidel Castro]] [[it:Fidel Castro]] [[ja:フィデル・カストロ]] [[ka:კასტრო, ფიდელ]] [[la:Fidel Castro]] [[lt:Fidelis Kastro]] [[mk:Фидел Кастро]] [[nl:Fidel Castro]] [[no:Fidel Castro]] [[pl:Fidel Castro]] [[pt:Fidel Castro]] [[ro:Fidel Castro]] [[ru:Кастро Рус, Фидель Алехандро]] [[sh:Fidel Castro]] [[simple:Fidel Castro]] [[sk:Fidel Castro]] [[sr:Фидел Кастро]] [[sv:Fidel Castro]] [[th:ฟิเดล คาสโตร]] [[tl:Fidel Castro]] [[tr:Fidel Castro]] [[vi:Fidel Castro]] [[zh:菲德尔·卡斯特罗]] 2568 29374 2006-02-07T12:10:30Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy '''Ķīmiskais elements''' ir [[viela]], kuru nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar [[Ķīmija|ķīmiskām]] metodēm. Mazākā šāda elementa daļiņa ir [[atoms]], kas sastāv no [[elektrons|elektroniem]], kas riņķo ap [[protons|protonu]] un [[neitrons|neitronu]] kodolu. Ķīmiskos elementus raksturo [[atomskaitlis]] - protonu skaits elementa atomu kodolā. Neitronu skaits var atšķirties, un atomus ar dažādu neitronu skaitu sauc par elementa [[izotops|izotopiem]]. Daļa izotopu ir [[radioaktivitāte|radioaktīvi]], un radioaktīvās sabrukšanas rezultātā var pārvērsties citos elementos. ==Skat. arī== [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] [[Category:Ķīmija|Kimiskais elements]] [[Category:Ķīmiskie elementi|*]] [[bg:Химичен елемент]] [[bn:রাসায়নিক মৌল]] [[ca:Element químic]] [[cs:Chemický prvek]] [[da:Grundstof]] [[de:Chemisches Element]] [[en:Chemical element]] [[eo:Kemia elemento]] [[es:Elemento químico]] [[et:Keemiline element]] [[fa:عنصرهای شیمیایی]] [[fi:Alkuaine]] [[fr:Élément chimique]] [[gl:Elemento químico]] [[he:יסוד כימי]] [[hr:Kemijski element]] [[id:Unsur kimia]] [[it:Elemento chimico]] [[ja:元素]] [[ko:화학 원소]] [[ms:Unsur kimia]] [[nds:Chemisch Element]] [[nl:Scheikundig element]] [[nn:Grunnstoff]] [[no:Grunnstoff]] [[pl:Pierwiastek chemiczny]] [[pt:Elemento químico]] [[ru:Химический элемент]] [[simple:Element]] [[sl:Kemijski element]] [[sr:Хемијски елемент]] [[su:Unsur kimia]] [[sv:Grundämne]] [[th:ธาตุเคมี]] [[vi:Nguyên tố hóa học]] [[zh:元素]] 2569 51073 2006-06-18T17:41:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ئېلېمېنتلار دەۋرى جەدۋىلى]] '''[[Dmitrijs Mendeļejevs|Mendeļejeva]] [[Ķīmiskais elements|ķīmisko elementu]] periodiskā sistēma''' {|style="width: 80%" |- |[[Periodic table group|'''Grupa'''&nbsp;&rarr;]] |[[Group 1 element|'''1''']] |[[Group 2 element|'''2''']] |&nbsp; |[[Group 3 element|'''3''']] |[[Group 4 element|'''4''']] |[[Group 5 element|'''5''']] |[[Group 6 element|'''6''']] |[[Group 7 element|'''7''']] |[[Group 8 element|'''8''']] |[[Group 9 element|'''9''']] |[[Group 10 element|'''10''']] |[[Group 11 element|'''11''']] |[[Group 12 element|'''12''']] |[[Group 13 element|'''13''']] |[[Group 14 element|'''14''']] |[[Group 15 element|'''15''']] |[[Group 16 element|'''16''']] |[[Group 17 element|'''17''']] |[[Group 18 element|'''18''']] |- |[[Periodic table period|&darr;&nbsp;'''Periods''']] |colspan="20"|<br /> |- |[[Period 1 element|'''1''']] |style="text-align:center;background-color:#a0ffa0;color:red;border:1px solid black;"|1<br />[[Ūdeņradis|H]] |colspan="17"|<br /> |style="text-align:center;background-color:#c0ffff;color:red;border:1px solid black;"|2<br />[[Hēlijs|He]] |- |[[Period 2 element|'''2''']] |style="text-align:center;background-color:#ff6666;color:black;border:1px solid black;"|3<br />[[Litijs|Li]] |style="text-align:center;background-color:#ffdead;color:black;border:1px solid black;"|4<br />[[Berilijs|Be]] |colspan="11"|<br /> |style="text-align:center;background-color:#cccc99;color:black;border:1px solid black;"|5<br />[[Bors (ķīmisks elements)|B]] |style="text-align:center;background-color:#a0ffa0;color:black;border:1px solid black;"|6<br />[[Ogleklis|C]] |style="text-align:center;background-color:#a0ffa0;color:red;border:1px solid black;"|7<br />[[Slāpeklis|N]] |style="text-align:center;background-color:#a0ffa0;color:red;border:1px solid black;"|8<br />[[Skābeklis|O]] |style="text-align:center;background-color:#ffff99;color:red;border:1px solid black;"|9<br />[[Flors|F]] |style="text-align:center;background-color:#c0ffff;color:red;border:1px solid black;"|10<br />[[Neons|Ne]] |- |[[Period 3 element|'''3''']] |style="text-align:center;background-color:#ff6666;color:black;border:1px solid black;"|11<br />[[Nātrijs|Na]] |style="text-align:center;background-color:#ffdead;color:black;border:1px solid black;"|12<br />[[Magnēzijs|Mg]] |colspan="11"|<br /> |style="text-align:center;background-color:#cccccc;color:black;border:1px solid black;"|13<br />[[Alumīnijs|Al]] |style="text-align:center;background-color:#cccc99;color:black;border:1px solid black;"|14<br />[[Silīcijs|Si]] |style="text-align:center;background-color:#a0ffa0;color:black;border:1px solid black;"|15<br />[[Fosfors|P]] |style="text-align:center;background-color:#a0ffa0;color:black;border:1px solid black;"|16<br />[[Sērs|S]] |style="text-align:center;background-color:#ffff99;color:red;border:1px solid black;"|17<br />[[Hlors|Cl]] |style="text-align:center;background-color:#c0ffff;color:red;border:1px solid black;"|18<br />[[Argons|Ar]] |- |[[Period 4 element|'''4''']] |style="text-align:center;background-color:#ff6666;color:black;border:1px solid black;"|19<br />[[Kālijs|K]] |style="text-align:center;background-color:#ffdead;color:black;border:1px solid black;"|20<br />[[Kalcijs|Ca]] |<br /> |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|21<br />[[Skandijs|Sc]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|22<br />[[Titāns|Ti]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|23<br />[[Vanādijs|V]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|24<br />[[Hroms|Cr]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|25<br />[[Mangāns|Mn]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|26<br />[[Dzelzs|Fe]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|27<br />[[Kobalts|Co]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|28<br />[[Niķelis|Ni]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|29<br />[[Varš|Cu]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|30<br />[[Cinks|Zn]] |style="text-align:center;background-color:#cccccc;color:black;border:1px solid black;"|31<br />[[Gallijs|Ga]] |style="text-align:center;background-color:#cccc99;color:black;border:1px solid black;"|32<br />[[Germānijs|Ge]] |style="text-align:center;background-color:#cccc99;color:black;border:1px solid black;"|33<br />[[Arsēns|As]] |style="text-align:center;background-color:#a0ffa0;color:black;border:1px solid black;"|34<br />[[Selēns|Se]] |style="text-align:center;background-color:#ffff99;color:green;border:1px solid black;"|35<br />[[Broms|Br]] |style="text-align:center;background-color:#c0ffff;color:red;border:1px solid black;"|36<br />[[Kriptons|Kr]] |- |[[Period 5 element|'''5''']] |style="text-align:center;background-color:#ff6666;color:black;border:1px solid black;"|37<br />[[Rubīdijs|Rb]] |style="text-align:center;background-color:#ffdead;color:black;border:1px solid black;"|38<br />[[Stroncijs|Sr]] |<br /> |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|39<br />[[Itrijs|Y]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|40<br />[[Cirkonijs|Zr]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|41<br />[[Niobijs|Nb]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|42<br />[[Molibdēns|Mo]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px dashed black;"|43<br />[[Tehnēcijs|Tc]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|44<br />[[Rutēnijs|Ru]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|45<br />[[Rodijs|Rh]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|46<br />[[Pallādijs|Pd]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|47<br />[[Sudrabs|Ag]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|48<br />[[Kadmijs|Cd]] |style="text-align:center;background-color:#cccccc;color:black;border:1px solid black;"|49<br />[[Indijs|In]] |style="text-align:center;background-color:#cccccc;color:black;border:1px solid black;"|50<br />[[Alva|Sn]] |style="text-align:center;background-color:#cccc99;color:black;border:1px solid black;"|51<br />[[Antimons|Sb]] |style="text-align:center;background-color:#cccc99;color:black;border:1px solid black;"|52<br />[[Telūrs|Te]] |style="text-align:center;background-color:#ffff99;color:black;border:1px solid black;"|53<br />[[Jods|I]] |style="text-align:center;background-color:#c0ffff;color:red;border:1px solid black;"|54<br />[[Ksenons|Xe]] |- |[[Period 6 element|'''6''']] |style="text-align:center;background-color:#ff6666;color:black;border:1px solid black;"|55<br />[[Cēzijs|Cs]] |style="text-align:center;background-color:#ffdead;color:black;border:1px solid black;"|56<br />[[Bārijs|Ba]] |style="vertical-align: top; text-align:center;background-color:#ffbfff;"|*<br /> |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|71<br />[[Lutēcijs|Lu]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|72<br />[[Hafnijs|Hf]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|73<br />[[Tantāls|Ta]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|74<br />[[Volframs|W]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|75<br />[[Rēnijs|Re]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|76<br />[[Osmijs|Os]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|77<br />[[Irīdijs|Ir]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|78<br />[[Platīns|Pt]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px solid black;"|79<br />[[Zelts|Au]]</td> |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:green;border:1px solid black;"|80<br />[[Dzīvsudrabs|Hg]] |style="text-align:center;background-color:#cccccc;color:black;border:1px solid black;"|81<br />[[Tallijs|Tl]] |style="text-align:center;background-color:#cccccc;color:black;border:1px solid black;"|82<br />[[Svins|Pb]] |style="text-align:center;background-color:#cccccc;color:black;border:1px solid black;"|83<br />[[Bismuts|Bi]] |style="text-align:center;background-color:#cccc99;color:black;border:1px dashed black;"|84<br />[[Polonijs|Po]] |style="text-align:center;background-color:#ffff99;color:black;border:1px dashed black;"|85<br />[[Astats|At]] |style="text-align:center;background-color:#c0ffff;color:red;border:1px dashed black;"|86<br />[[Radons|Rn]] |- |[[Period 7 element|'''7''']] |style="text-align:center;background-color:#ff6666;color:black;border:1px dashed black;"|87<br />&nbsp;[[Francijs|Fr]] |style="text-align:center;background-color:#ffdead;color:black;border:1px dashed black;"|88<br />[[Rādijs|Ra]] |style="vertical-align: top; text-align:center;background-color:#ff99cc;"|**<br /> |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px dotted black;"|103<br />[[Lourensijs|Lr]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px dotted black;"|104<br />[[Razerfordijs ??|Rf]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px dotted black;"|105<br />[[Dubnijs ??|Db]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px dotted black;"|106<br />[[Seaborgium ??|Sg]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px dotted black;"|107<br />[[Bohrium ??|Bh]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px dotted black;"|108<br />[[Hassium ??|Hs]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px dotted black;"|109<br />[[Meitnerium ??|Mt]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px dotted black;"|110<br />[[Darmstadtium ??|Ds]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:black;border:1px dotted black;"|111<br />[[Roentgenium ??|Rg]] |style="text-align:center;background-color:#ffc0c0;color:green;border:1px dotted black;"|112<br />[[Ununbium ??|Uub]] |style="text-align:center;background-color:#cccccc;color:black;border:1px dotted black;"|113<br />[[Ununtrium ??|Uut]] |style="text-align:center;background-color:#cccccc;color:black;border:1px dotted black;"|114<br />[[Ununquadium ??|Uuq]] |style="text-align:center;background-color:#cccccc;color:black;border:1px dotted black;"|115<br />[[Ununpentium ??|Uup]] |style="text-align:center;background-color:#cccccc;color:black;border:1px dotted black;"|116<br />[[Ununhexium ??|Uuh]] |style="text-align:center;background-color:#fcfecc;color:#cccccc;"|117<br />[[Ununseptium ??|Uus]] |style="text-align:center;background-color:#ecfefc;color:#cccccc;"|118<br />[[Ununoctium ??|Uuo]] |- |colspan="21"|<br /> |- |colspan="4" style="text-align:right"|* '''[[Lantanīdi]]''' |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px solid black;"|57<br />[[Lantāns|La]] |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px solid black;"|58<br />[[Cērijs|Ce]] |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px solid black;"|59<br />[[Prazeodīms|Pr]] |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px solid black;"|60<br />[[Neodīms|Nd]] |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px dashed black;"|61<br />[[Prometijs|Pm]] |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px solid black;"|62<br />[[Samārijs|Sm]] |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px solid black;"|63<br />[[Eiropijs|Eu]] |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px solid black;"|64<br />[[Gadolīnijs|Gd]] |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px solid black;"|65<br />[[Terbijs|Tb]] |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px solid black;"|66<br />[[Disprozijs|Dy]] |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px solid black;"|67<br />[[Holmijs|Ho]] |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px solid black;"|68<br />[[Erbijs|Er]] |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px solid black;"|69<br />[[Tūlijs|Tm]] |style="text-align:center;background-color:#ffbfff;color:black;border:1px solid black;"|70<br />[[Iterbijs|Yb]] |- |colspan="4" style="text-align:right"|** '''[[Aktinīdi]]''' |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px dashed black;"|89<br />[[Aktīnijs|Ac]] |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px solid black;"|90<br />[[Torijs|Th]] |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px dashed black;"|91<br />[[Protaktīnijs|Pa]] |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px solid black;"|92<br />[[Urāns (elements)|U]] |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px dashed black;"|93<br />[[Neptūnijs|Np]] |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px solid black;"|94<br />[[Plutonijs|Pu]] |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px dotted black;"|95<br />[[Amerīcijs|Am]] |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px dotted black;"|96<br />[[Kirijs|Cm]] |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px dotted black;"|97<br />[[Berklijs|Bk]] |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px dotted black;"|98<br />[[Kalifornijs|Cf]] |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px dotted black;"|99<br />[[Einšteinijs|Es]] |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px dotted black;"|100<br />[[Fermium|Fm]] |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px dotted black;"|101<br />[[Mendeļejevijs|Md]] |style="text-align:center;background-color:#ff99cc;color:black;border:1px dotted black;"|102<br />[[Nobēlijs|No]] |} <table align="center"> <caption>[[Periodic table series|Chemical Series of the Periodic Table]]</caption> <tr> <td bgcolor="#ff6666">[[Sārmu metāli]]</td> <td bgcolor="#ffdead">[[Sārmzemju metāli]]</td> <td bgcolor="#ffbfff">[[Lantanīdi]]</td> <td bgcolor="#ff99cc">[[Aktinīdi]]</td> <td bgcolor="#ffc0c0">[[Transition metal]]s</td> </tr> <tr> <td bgcolor="#cccccc">[[Poor metal]]s</td> <td bgcolor="#cccc99">[[Metalloid]]s</td> <td bgcolor="#a0ffa0">[[Nemetāli|Nemetāli]]</td> <td bgcolor="#ffff99">[[Halogēni|Halogēni]]</td> <td bgcolor="#c0ffff">[[Cēlgāzes|Cēlgāzes]]</td> </tr> </table> '''Stāvoklis normālā temperatūrā un spiedienā''' * Tie, kas <font color="red">sarkani</font>, ir gāzes * Tie, kas <font color="green">zaļi</font>, ir šķidrumi * Tie, kas <font color="black">melni</font>, ir cietvielas '''Sastopamība dabā''' * <div style="border:solid 1px black;padding:1px;">tiem, kam ir nepārtraukta kontūra, ir izotopi, kas ir vecāki par [[Zeme|Zemi]]</div> * <div style="border:dashed 1px black;padding:1px;">tie, kam ir pārtraukta kontūra, dabā rodas citu elementu sabrukuma rezultātā</div> * <div style="border:dotted 1px black;padding:1px;">tie, kam ir punktētas kontūras, dabā nav sastopami</div> * <div style="border:none;padding:1px;">tie, kam nav kontūras, nav vēl praksē atklāti</div> [[Category:Ķīmija|Kimisko elementu periodiskā tabula]] [[Category:Ķīmiskie_elementi|*]] [[af:Periodieke tabel]] [[als:Periodensystem]] [[ar:جدول دوري]] [[ast:Tabla periódica]] [[be:Перыядычная сістэма элементаў]] [[bg:Периодична таблица]] [[br:Taolenn beriodek an elfennoù]] [[bs:Periodni sistem elemenata]] [[ca:Taula periòdica]] [[cs:Periodická tabulka]] [[cy:Tabl Cyfnodol]] [[da:Periodiske system]] [[de:Periodensystem]] [[el:Περιοδικός πίνακας των χημικών στοιχείων]] [[en:Periodic table]] [[eo:Perioda tabelo]] [[es:Tabla periódica de los elementos]] [[et:Keemiliste elementide perioodilisussüsteem]] [[eu:Elementuen sailkapen periodiko]] [[fa:جدول تناوبی (استاندارد)]] [[fi:Alkuaineiden jaksollinen järjestelmä]] [[fo:Skeiðbundna skipanin]] [[fr:Tableau périodique des éléments]] [[fur:Tabele periodiche]] [[ga:Tábla peiriadach]] [[gl:Táboa periódica dos elementos]] [[gu:આવર્ત કોષ્ટક]] [[he:הטבלה המחזורית]] [[hr:Periodni sustav elemenata]] [[hu:Periódusos rendszer]] [[ia:Tabella periodic del elementos]] [[id:Tabel periodik]] [[io:Periodala tabelo dil elementaro]] [[is:Lotukerfið]] [[it:Tavola periodica]] [[ja:周期表]] [[ka:ქიმიურ ელემენტთა პერიოდული სისტემა]] [[ko:주기율표]] [[ku:Tabloya periyodîk a elementan]] [[la:Systema Periodicum]] [[lb:Periodesystem vun den Elementer]] [[li:Periodiek systeem vaan elemente]] [[ln:Etánda ya bileko]] [[lt:Periodinė elementų lentelė]] [[mi:Ripanga pūmotu]] [[mk:Периоден систем]] [[ms:Jadual berkala]] [[nds:Periodensysteem]] [[nl:Periodiek systeem]] [[nn:Periodesystemet]] [[no:Periodesystemet]] [[pl:Układ okresowy pierwiastków]] [[pt:Tabela periódica]] [[ro:Tabelul periodic al elementelor]] [[ru:Периодическая система элементов]] [[sh:Periodni sistem elemenata]] [[simple:Periodic table]] [[sk:Periodická tabuľka]] [[sl:Periodni sistem elementov]] [[sr:Периодни систем елемената]] [[su:Tabel periodik]] [[sv:Periodiska systemet]] [[ta:ஆவர்த்தன அட்டவணை]] [[th:ตารางธาตุ]] [[tl:Talaang peryodiko]] [[tr:Periyodik cetvel]] [[ug:ئېلېمېنتلار دەۋرى جەدۋىلى]] [[uk:Періодична система елементів]] [[vi:Bảng tuần hoàn]] [[wa:Tåvlea periodike des elemints]] [[zh:元素周期表]] [[zh-yue:元素週期表]] 2570 53353 2006-07-03T04:13:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[ln:Idrojɛ́ní]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Ūdeņradis, H, 1</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>1,00794 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>0,0899 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>14,025 K (-259,14&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>20,268 K (-252,87&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Ūdeņradis''' ir [[Elementu periodiskā tabula|periodiskās tabulas]] pirmais elements. Dabā, jūras līmenī ūdeņradis parasti ir astopams savienojumu veidā, lai arī augstākajos atmosfēras slāņos ir diezgan daudz brīva ūdeņraža. Ūdeņradis ir viegla [[gāze]]. Ūdeņradim ir trīs [[izotops|izotopi]], no kuriem visizplatītākais un stabilākais ir izotops ar [[atommasa|atommasu]] 1. Savienojumos ūdeņradim parasti ir vērtība +1, taču dažos savienojumos vērtība var būt arī -1 (metālu hidrīdos). {{commons|hydrogen|Ūdeņradis}} [[Category:Ķīmiskie elementi|Udenradis]] [[af:Waterstof]] [[ar:هيدروجين]] [[ast:Hidróxenu]] [[be:Вадарод]] [[bg:Водород]] [[ca:Hidrogen]] [[cs:Vodík]] [[cy:Hydrogen]] [[da:Brint]] [[de:Wasserstoff]] [[el:Υδρογόνο]] [[en:Hydrogen]] [[eo:Hidrogeno]] [[es:Hidrógeno]] [[et:Vesinik]] [[eu:Hidrogeno]] [[fa:هیدروژن]] [[fi:Vety]] [[fr:Hydrogène]] [[ga:Hidrigin]] [[gd:Haidreagain]] [[gl:Hidróxeno (elemento)]] [[gu:હાઈડ્રોજન]] [[he:מימן]] [[hr:Vodik]] [[hu:Hidrogén]] [[ia:Hydrogeno]] [[id:Hidrogen]] [[io:Hidrogeno]] [[is:Vetni]] [[it:Idrogeno]] [[ja:水素]] [[jbo:cidro]] [[ka:წყალბადი]] [[ko:수소]] [[ku:Hîdrojen]] [[la:Hydrogenium]] [[li:Waterstof]] [[ln:Idrojɛ́ní]] [[lt:Vandenilis]] [[mi:Hauwai]] [[mk:Водород]] [[ms:Hidrogen]] [[nds:Waterstoff]] [[nl:Waterstof]] [[nn:Hydrogen]] [[no:Hydrogen]] [[oc:Idrogèn]] [[pl:Wodór]] [[pt:Hidrogénio]] [[ro:Hidrogen]] [[ru:Водород]] [[sh:Vodik]] [[simple:Hydrogen]] [[sk:Vodík]] [[sl:Vodik]] [[sr:Водоник]] [[sv:Väte]] [[ta:ஹைட்ரஜன்]] [[th:ไฮโดรเจน]] [[tl:Idroheno]] [[tr:Hidrojen]] [[ug:ھىدروگېن]] [[uk:Водень]] [[ur:آبگر]] [[vi:Hiđrô]] [[wa:Idrodjinne]] [[zh:氢]] [[zh-yue:氫]] 2571 50987 2006-06-18T13:06:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:گېلىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Hēlijs, He, 2</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>4,002602 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>0,179 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>0,95 K (-272,2&deg;C)(pie 2,5MPa)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>4,22 K (-268.93&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Hēlijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|periodiskās tabulas]] otrais elements. Hēlijs ir viena no ķīmiski visinertākajām vielām, parastos apstākļos hēlijs ir viegla, nedegoša un grūti sašķidrināma [[gāze]]. Hēlijs ir pieskaitāms pie [[cēlgāzes|cēlgāzēm]]. [[Category:Ķīmiskie elementi|Helijs]] [[Category:Cēlgāzes]] [[af:Helium]] [[ar:هيليوم]] [[bg:Хелий]] [[ca:Heli]] [[cs:Helium]] [[cy:Heliwm]] [[da:Helium]] [[de:Helium]] [[el:Ήλιο]] [[en:Helium]] [[eo:Heliumo]] [[es:Helio]] [[et:Heelium]] [[eu:Helio]] [[fi:Helium]] [[fr:Hélium]] [[ga:Héiliam]] [[gl:Helio (elemento)]] [[gu:હીલિયમ]] [[he:הליום]] [[hr:Helij]] [[hu:Hélium]] [[id:Helium]] [[io:Helio]] [[is:Helín]] [[it:Elio]] [[ja:ヘリウム]] [[ka:ჰელიუმი]] [[ko:헬륨]] [[ku:Hêlyûm]] [[la:Helium]] [[lb:Helium]] [[li:Helium]] [[lt:Helis]] [[mi:Haumāmā]] [[mk:Хелиум]] [[ms:Helium]] [[nds:Helium]] [[nl:Helium]] [[nn:Helium]] [[no:Helium]] [[oc:Eli]] [[pl:Hel (pierwiastek)]] [[pt:Hélio]] [[ro:Heliu]] [[ru:Гелий]] [[sh:Helij]] [[simple:Helium]] [[sk:Hélium]] [[sl:Helij]] [[sr:Хелијум]] [[sv:Helium]] [[th:ฮีเลียม]] [[tr:Helyum]] [[ug:گېلىي]] [[uk:Гелій]] [[vi:Heli]] [[zh:氦]] [[zh-yue:氦]] 2572 12182 2004-12-29T19:03:26Z Feens 37 Arvīds Pelše - PSKP darbinieks Arvīds Pelše - PSKP darbinieks 2573 53154 2006-07-02T08:50:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:ארביד פלשה]] '''Arvīds Pelše''' (dz. 1899.g 7.februārī (26.janvārī) - m. 1983.g 23.maijā, [[Maskava|Maskavā]]) bija [[Padomju Savienība|padomju]] [[politika|politiķis]], [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] [[Latvijas Komunistiskā partijas Centrālā komiteja|CK]] [[LKP CK pirmie sekretāri|Pirmais sekretārs]] no 1959. līdz 1966.gadam. Viņa vārdā Rīgas Politehniskais institūts (tagad [[Rīgas Tehniskā Universitāte]]). {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Arvīds Pelše'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Arvids Pelse.jpg|150px|Arvīds Pelše]] |- | '''Amats:''' || [[LKP CK pirmie sekretāri|LKP CK Pirmais sekretārs]]<br>1959.gada novembris -<br> 1966.gada 15.aprīlis |} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Jānis Kalnbērziņš]] |width="40%" align="center"|[[LKP CK Pirmie sekretāri|LKP CK Pirmais sekretārs]]<br>1959.gada novembris - 1966.gada 15.aprīlis |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Augusts Voss]] |} [[Category:Padomju politiķi|Pelše, Arvīds]] [[Category:Latvijas vēsture|Pelše, Arvīds]] [[en:Arvīds Pelše]] [[he:ארביד פלשה]] 2574 46706 2006-05-21T14:53:15Z Aleksandrs Kuzmins 859 *[[Basku zeme]] *[[Flāmu zeme]] *[[Halistāna]] *[[Ičkērija]] *[[Kosova]] *[[Kurdistāna]] *[[Kvebeka]] *[[Tibeta]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Valstu uzskaitījumi]] 2575 29447 2006-02-07T12:24:41Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=90%> <th> <th> Premjers <th> Laiks <th> Partija <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1.<td>[[Sažnožonkans Širidanbins Namansurens]]<br>''(Sajnnojonkhan Shirindambyn Namnansuren)''<td>1912.gada novembris - 1919.gada aprīlis<td>b.p. <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>2.<td>[[Hatanbātars Sandagdoržijns Maksarjavs]]<br>''(Khatan-Baatar Sandagdorjiyn Maksarjav)''<td>1921.gada 15.februāris - 1921.gada 13.marts<td>b.p. <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>3.<td>[[Dambijns Čadardžavs]] ''(Dambyn Chadarjav)''<td>2021.gada 13.marts - 1921.gada 16.aprīlis <td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>4.<td>[[Dogsomijns Bodoo]] ''(Dogsomyn Bodoo)''<td>1921.gada 16.aprīlis - 1922.gada 7.janvāris<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>5.<td>[[Sodnomijns Damdinbazars]] ''(Sodnomyn Damdinbazar)''<td>1922.gada 3.marts - 1923.gada 23.jūnijs<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>6.<td>[[Balingijns Cerendoržs Beijse]] ''(Balingiyn Tserendorj Beyse)''<td>1923.gada 28.septembris - 1928.gada 13.februaris<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>7.<td>[[Agdanbūgijns Amars]] ''(Agdanbuugiyn Amar)''<td>1928.gada 21.februāris - 1930.gada 27.aprīlis<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>8.<td>[[Cengeltijns Žigžidavs]] ''(Tsengeltiyn Jigjidav)''<td>1930.gada 27.aprīlis - 1932.gada 2.jūlijs<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>9.<td>[[Pelžidijns Gendens]] ''(Peljidiyn Genden)''<td>1932.gada 2.jūlijs - 1936.gada 2.marts<td> TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>10.<td>[[Agdanbūgijns Amars]] ''(Agdanbuugiyn Amar)''<td>1936.gada 22.marts - 1939.gada 7.marts<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>11.<td>[[Horlogijns Čoibalsans]] ''(Horloogiyn Choybalsan)''<td>1939.gada 24.marts - 1952.gada 26.janvāris<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>12.<td>[[Jumžāgijns Cedenbals]] ''(Yumjaagiyn Tsedenbal)''<td>1952.gada 26.janvāris - 1974.gada 11.jūnijs<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>13.<td>[[Žanbijns Batmunhs]] ''(Jambyn Batmönh)''<td>1974.gada 11.jūnijs - 1984.gada 12.decembris<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>14.<td>[[Dumāgijns Sodnoms]] ''(Dumaagiyn Sodnom)''<td>1984.gada 12.decembris - 1990.gada 21.marts<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>15.<td>[[Šaravijns Gungādoržs]] ''(Sharavyn Gungaadorj)''<td>1990.gada 21.marts - 1990.gada 11.septembris<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>16.<td>[[Dašijns Bjambasurens]] ''(Dashiyn Byambasüren)''<td>1990.gada 11.septembris - 1992.gada 21.jūlijs<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>17.<td>[[Puncagijns Žasraijs]] ''(Puntsagiyn Jasray)''<td>1992.gada 21.jūlijs - 1996.gada 19.jūlijs<td>TRP <tr bgcolor=#DDFFDD> <td>18.<td>[[Mendsaihanjs Enksaihans]] ''(Mendsayhany Enkhsaikhan)''<td>1996.gada 19.juūlijs - 1998.gada 23.aprīlis<td>DS <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>19.<td>[[Cakjagijns Elbegdoržs]] ''(Tsakhiagiyn Elbegdorj)''<td>1998.gada 23.aprīlis - 1998.gada 9.decembris<td>NDP <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>20.<td>[[Žanlavijns Narancacralts]] ''(Janlavyn Narantsatsralt)''<td>1998.gada 9.decembris - 1999.gada 22.jūlijs<td>NDP <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>21.<td>[[Ņamosorijns Tujā]] ''(Nyam-Osoryn Tuyaa)'' (faktiski)<td>1999.gada 22.jūlijs - 1999.gada 30.jūlijs<td>NDP <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>22.<td>[[Rinčinjamijns Amaržargals]] ''(Rinchinnyamyn Amarjargal)''<td>1999.gada 30.julijs - 2000.gada 26.jūlijs<td>NDP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>23.<td>[[Nambarijns Enkbajars]] ''(Nambaryn Enkhbayar)''<td>2000.gada 26.jūlijs - 2004.gada 20.augusts<td>TRP <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>24.<td>[[Cakjagijns Elbegdoržs]] ''(Tsakhiagiyn Elbegdorj)''<td>2004.gada 20.augusts - 2006.gada 24.janvāris<td>NDP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>23.<td>[[Mijegombins Engbolds]] ''(Миеэгомбын Энхболд)''<td>2006.gada 24.janvāris - <td>TRP </table> TRP - [[Mongolijas Tautas Revolūcionārā partija]] ''(Mongol Ardyn Khuv'sgatt Nam)'' - komunistiska, pašlaik socialdemokrātiska<br> DS - [[Mongolijas Demokratiskā Savieniba]] NDP - [[Mongolijas Nacionāli Demokratiskā partija]] [[Category:Mongolija]] 2577 47183 2006-05-22T23:12:31Z Knakts 848 Kategorija <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=90%> <th> <th> Prezidents <th> Laiks <th> Partija <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>1.<td>[[Navāndoržijns Žadambā]] ''(Navaandorjiyn Jadambaa)''<td>1924.gada 18.novembris - 1924.gada 29.novembris<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>2.<td>[[Pelžidijns Gendens]] ''(Peljidiyn Genden)''<td>1924.gada 29.novembris - 1927.gada 15.novembris<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>3.<td>[[Horlogijns Čoibalsans]] ''(Horloogiyn Choybalsan)''<td>1929.gada 23.janvāris - 1930.gada 27.aprīlis <td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>4.<td>[[Losolijns Lāgans]] ''(Losolyn Laagan)''<td>1930.gada 27.aprīlis - 1932.gada 2.jūlijs<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>5.<td>[[Agdanbūgijns Amars]] ''(Agdanbuugiyn Amar)''<td>1932.gada 2.jūlijs - 1936.gada 22.marts<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>6.<td>[[Dansrabilegijns Dogsoms]] ''(Dansrabilegiyn Dogsom)''<td>1936.gada 22.marts - 1939.gada 9.jūlijs<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>7.<td>[[Gončigijns Bumcends]] ''(Gonchigiyn Bumtsend)''<td>1940.gada 6.jūlijs - 1953.gada 23.septembris<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>8.<td>[[Sūhbātarina Janžmā]] ''(Sühbaataryn Yanjmaa)''<td>1953.gada 23.septembris - 1954.gada 7.jūlijs<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>9.<td>[[Žamcarangijns Sambū]] ''(Jamtsarangiyn Sambuu)''<td>1954.gada 7.jūlijs - 1972.gada 20.maijs<td> TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>10.<td>[[Cagānlamijns Dūgersūrens]] ''(Tsagaanlamyn Dügersüren)''<td>1972.gada 20.maijs - 1972.gada 29.jūnijs<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>11.<td>[[Sonomijns Luvsans]] ''(Sonomyn Luvsan)''<td>1972.gada 29.jūnijs - 1974.gada 11.jūnijs<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>12.<td>[[Jumžāgijns Cedenbals]] ''(Yumjaagiyn Tsedenbal)''<td>1974.gada 11.jūnijs - 1984.gada 23.augusts<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>13.<td>[[Ņamijns Žagvarals]] ''(Nyamyn Jagvaral)''<td>1984.gada 23.augusts - 1984.gada 12.decembris<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>14.<td>[[Žanbijns Batmunhs]] ''(Jambyn Batmönh)''<td>1984.gada 12.decembris - 1990.gada 21.marts<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>15.<td>[[Punsalmāgijns Očirbats]] ''(Punsalmaagiyn Ochirbat)''<td>1990.gada 21.marts - 1997.gada 20.jūnijs<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>16.<td>[[Nacagijns Bagabandi]] ''(Natsagiyn Bagabandi)''<td>1997.gada 20.jūnijs - 2005.gads<td>TRP <tr bgcolor=#FFE8E8> <td>17.<td>[[Nambarins Enkbajars]] ''(Nambaryn Enkhbayar)''<td>2005.gads - <td>TRP </table> TRP - [[Mongolijas Tautas Revolucionārā partija]] ''(Mongol Ardyn Khuv'sgatt Nam)'' - komunistiska, pašlaik socialdemokrātiska. [[Category:Mongolija]] [[Category:valsts prezidenti]] 2578 47191 2006-05-22T23:16:59Z Knakts 848 kat <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=90%> <tr bgcolor=#eeeeee> <th><th>Prezidents<th>Laiks <tr bgcolor=#eeeeee> <td><td>'''Republikas prezidents'''<td> <tr bgcolor=#eeeeee> <td>1.<td>[[Ramons Grau Sanmartins]] ''(Ramón Grau San Martín)''<td>1944.gada 10.oktobris - 1948.gada 10.oktobris <tr bgcolor=#eeeeee> <td>2.<td>[[Karloss Prio Sokarass]] ''(Carlos Prío Socarrás)''<td>1948.gada 10.oktobris - 1952.gada 10.marts <tr bgcolor=#eeeeee> <td>3.<td>[[Fulgencio Batista Saldivars]] ''(Fulgencio Batista Zaldívar)''<td>1952.gada 10.marts - 1954.gada 10.augusts <tr bgcolor=#eeeeee> <td>4.<td>[[Adress Domingo Moraless del Kastiljo]] ''(Andrés Domingo Morales del Castillo)''<td>1954.gada 10.augusts - 1955.gada 24.februāris <tr bgcolor=#eeeeee> <td>5.<td>[[Fulgencio Batista Saldivars]] ''(Fulgencio Batista Zaldívar)''<td>1955.gada 24.februāris - 1959.gada 1.janvāris <tr bgcolor=#eeeeee> <td>6.<td>[[Anselmo Aljegro i Mila]] ''(Anselmo Alliegro y Milá)''<td>1959.gada 1.janvāris - 1959.gada 2.janvāris <tr bgcolor=#eeeeee> <td>7.<td>[[Karloss Manuels Pjetra i Pjetra]] ''(Carlos Manuel Piedra y Piedra)''<td>1959.gada 2.janvāris - 1959.gada 2.janvāris <tr bgcolor=#eeeeee> <td>8.<td>[[Manuels Urutja Leo]] ''(Manuel Urrutia Lleó)''<td>1959.gada 3.janvāris - 1959.gada 17.jūlijs <tr bgcolor=#eeeeee> <td>9.<td>[[Osvaldo Dortikoss Torado]] ''(Oswaldo Dorticós Torrado)''<td>1959.gada 17.jūlijs - 1976.gada 2.decembris <tr bgcolor=#eeeeee> <td><td>'''Valsts Padomes prezidents'''<td> <tr bgcolor=#eeeeee> <td>9.<td>[[Fidels Kastro Russ|Fidels Alehandro Kastro Russ]] ''(Fidel Alejandro Castro Ruz)''<td>1959.gada 17.jūlijs - </table> [[Category:Kubas prezidenti]] 2579 28052 2006-01-30T17:19:39Z Tail 13 '''Valsts valoda''' - viena vai vairākas valodas [[valstis|valstī]], kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts ekskluzīvs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā. Valsts valodā funkcionē likumdošanas, tiesu un valsts pārvaldes orgāni, notiek apmācība skolās, tiek publiskota informācija paziņojumos, izkārtnēs, reklāmās (informācija gan var tikt publiskota arī citās valodās). Parasti valsts valodas lietošanu nosaka attiecīgās valsts konstitūcija un speciāli likumi. Ne vienmēr valstī ir oficiāli deklarēta valsts valoda, kaut arī valsts pārvaldē, protams, tiek lietota kāda konkrēta valoda. Piemēram, [[ASV]] un [[Zviedrija|Zviedrijai]] juridiski nav valsts valodas. Valsts valoda var būt viena valoda, piemēram [[latviešu valoda]] [[Latvija|Latvijā]], vai tās var būt arī vairākas, piemēram [[somu valoda|somu]] un [[zviedru valoda|zviedru valodas]] [[Somija|Somijā]]. Dažreiz valstī ir viena valsts valoda visā valsts teritorijā, bet dažās valsts daļās ir valoda, kurai ir valsts valodas statuss tikai attiecīgajā valsts daļā, piemēram, [[basku valoda]]i [[Basku zeme|Basku zemē]] [[Spānija|Spānijā]]. Ir arī valstis, kurās nav vienas valsts valodas visā valsts teritorijā, piemēram [[Šveice]]. Parasti valsts valodas statusu iegūst valoda, kura ir [[dzimtā valoda]] vairumam attiecīgās valsts pilsoņu. Tomēr ir daudzi izņēmumi, piemēram, bijušās kolonijas [[Āfrika|Āfrikā]] bieži ir saglabājušas savu bijušo metropoļu valodas kā valsts valodas, parasti [[angļu valoda|angļu]] vai [[franču valoda|franču valodu]]. [[Category:Valsts]] [[en:Official language]] 2582 40382 2006-04-14T13:25:59Z Feens 37 Šis apvienotās [[Spānija|Spānijas]] [[karalis|karaļu]] saraksts. Pirms šī laika: * [[Astūrijas karaļi]] * [[Aragonas karaļi]] * [[Barselonas grāfi]] * [[Kastīlijas un Leonas karaļi]] * [[Navarras karaļi]] <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=90%> <th> Karalis <th> Laiks <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Hābsburgu dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Karloss I]] ''(Carlos I)'' <td>1516.gada 23.janvāris - 1556.gada 16.janvāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Felipe II]] ''(Felipe II)'' <td>1556.gada 16.janvāris - 1598.gada 13.septembris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Felipe III]] ''(Felipe III)'' <td>1598.gada 13.septembris - 1621.gada 31.marts <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Felipe IV]] ''(Felipe IV)'' <td>1621.gada 31.marts - 1665.gada 17.septembris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Karloss II]] ''(Carlos II)'' <td>1665.gada 17.septembris - 1700.gada 1.novembris <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Burbonu dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Felipe V]] ''(Felipe V)'' <td>1700.gada 16.novembris - 1724.gada 14.janvāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Luiss I]] ''(Luis I)'' <td>1724.gada 14.janvāris - 1724.gada 31.augusts <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Felipe V]] ''(Felipe V)'' <td>1724.gada 6.septembris - 1746.gada 9.jūlijs (atkārtoti) <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Fernando VI]] ''(Fernando VI)'' <td>1746.gada 9.jūlijs - 1759.gada 10.augusts <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Karloss III]] ''(Carlos III)'' <td>1759.gada 10.augusts - 1788.gada 14.decembris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Karloss IV]] ''(Carlos IV)'' <td>1788.gada 14.decembris - 1808.gada 19.marts <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Fernando VII]] ''(Fernando VII)'' <td>1808.gada 19.marts - 1808.gada 6.maijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Karloss IV]] ''(Carlos IV)'' <td>1808.gada 6.maijs (atkārtoti) <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Bonapartu dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Žozefs I Napoleons]] ''(Joseph I Napoleón)'' <td>1808.gada 6.jūnijs - 1813.gada 11.decembris <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Burbonu dinastija]]''' (pirmā restaurācija)<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Fernando VII]] ''(Fernando VII)'' <td>1813.gada 11.decembris - 1833.gada 29.decembris (atkārtoti) <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Isabela II]] ''(Isabel II)'' <td>1833.gada 29.decembris - 1868.gada 30.septembris <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Savojas dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Amadeo I]] ''(Amadeo I)'' <td>1871.gada 2.janvāris - 1873.gada 11.februāris <tr bgcolor=#FFE8E8> <td> '''[[Pirmā Spānijas republika]]'''<td> 1873 - 1874 <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Burbonu dinastija]]''' (otrā restaurācija)<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Alfonso XII]] ''(Alfonso XII)'' <td>1874.gada 29.decembris - 1885.gada 25.novembris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Alfonso XIII]] ''(Alfonso XIII)'' <td>1886.gada 17.maijs - 1931.gada 14.aprīlis <tr bgcolor=#FFE8E8> <td> '''[[Otrā Spānijas republika]]'''<td> 1931 - 1939 <tr bgcolor=#FFE8E8> <td> '''[[Fransisko Franko diktatūra]]'''<td> 1939 - 1975 <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Burbonu dinastija]]''' (trešā restaurācija)<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Huans Karloss I]] ''(Juan Carlos I)'' <td>1975.gada 22.novembris - </table> [[Category:Spānija]] 2583 51017 2006-06-18T14:44:42Z Knakts 848 kat Par '''antilopēm''' mēdz saukt visai atšķirīgus dzīvniekus, kuri pieder [[dobradžu dzimta|dobradžu dzimtas]] dažādām sugām: [[impala]], [[vēršantilope]], [[parastais niedrāzis]], [[dikdikd]], [[gnu]] un [[gerenuks]] (''slaidantilope''). <!--Pārāk subjektīvs apgalvojums. Vai tam ir kāds pierādījums? "Viņas visas ir iedomīgi dzīvnieki.":--> Visas antilopes ir [[atgremotājdzīvnieki]] un [[zālēdāji]]. Dažas sugas dzīvo tikai [[Āfrika|Āfrikas]] [[savanna|savannās]]. Dažu sugu antilopes dzīvo barā. Dažu sugu mātītēm ir ragi. Dažas antilopes sver vairāk par centneru. Dažu sugu antilopēm vienā reizē piedzimst tikai viens mazulis. Dažas antilopes ir vismaz metru garas. Savulaik sugas dzimtenē melnās antilopes bijušas maharadžu iemīļots medījums — gan lieliskās trofejas, gan garšīgās gaļas dēļ. [[Category:zīdītāji]] [[cs:Antilopa]] [[de:Antilope]] [[en:Antelope]] [[eo:Antilopo]] [[es:Antílope]] [[fr:Antilope]] [[io:Antilopo]] [[it:Antilope]] [[ja:レイヨウ]] [[nl:Antilopen]] [[pl:Antylopa]] [[pt:Antílope]] [[ru:Антилопа]] [[sv:Antiloper]] [[uk:Антилопа]] [[zh:羚羊亚科]] 2584 48906 2006-06-02T16:28:15Z 219.78.4.208 interwiki [[Image:NileCrocodile.jpg|thumb|Nīlas krokodils]] '''Krokodilu''' senči uz [[Zeme|Zemes]] parādījušies jau pirms 240 mlj. gadu. Šie plēsīgie [[rāpuļi]] bija nelieli, apmēram metru gari ķirzakveida radījumi ar bruņām klātu vēderu. Mūsdienās ir zināmas 22 krokodilu sugas, kuras sastopamas [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Visus krokodilus iedala trīs lielās dzimtās: īstie krokodili (''Crocodylus'' - 14 sugas), [[aligators|aligatori]] (7 sugas - [[Misisipi aligators|Misisipi]] un [[Ķīnas aligators]] un piecas [[kaimans|kaimanu]] sugas, kas dzīvo [[Centrālamerika|Centrālajā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]) un [[gavials|gaviali]] ([[Gangas gavials]] - sastopams [[Indija|Indijas]] ziemeļos un [[Pakistāna|Pakistānā]]). Varenākais un stiprākais ir [[Nīlas krokodils]] (''Crocodylus niloticus''). Šo krokodilu vidējais garums ir 4,5 m, bet pats milzīgākais šīs sugas eksemplārs sasniedzis gandrīz 8 m garumu. Nīlas krokodili dzīvo [[Āfrika|Āfrikā]], [[Madagaskara|Madagaskarā]] un [[Komoru salas|Komoru salās]], ūdens tuvumā - upēs, ezeros un purvos. Pārējo sugu krokodili ir mazāki. [[Smailpurna krokodils]], kas dzīvo [[Meksika|Meksikā]], [[Centrālamerika|Centrālajā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], sasniedz tikai 3-4 metru garumu, [[Āfrikas šaurpurna krokodils]] - 2,5 m, [[purva krokodils]], kura dzimtene ir [[Āzija]] ([[Indija]], [[Pakistāna]], [[Irāna]], [[Nepāla]]), - 2-3 m, bet paši mazākie - [[Centrālamerikas krokodils|Centrālamerikas krokodili]] - nav lielāki par 1,5 metriem. Krokodili, neraugoties uz savu flegmātisko ārieni, spēj pārvietoties samērā veikli - ar ātrumu 17 km/h. Ilgu laiku valdīja uzskats, ka visi rāpuļi ir kurli. Izrādījās tieši otrādi - Nīlas krokodiliem ir ārkārtīgi laba [[dzirde]], tāpēc tie spēj savā starpā arī sazināties ar skaņu palīdzību. Dažas no tām cilvēka ausīm nav uztveramas, bet citas atgādina kāsēšanu, svilpšanu, baurošanu vai rūkšanu. Krokodiliem ir labi attīstīta [[oža]] - smaržas, kuras tie uztver caur nāsīm, tiek papildus analizētas speciālos ožas maisos. Tas krokodilus atšķir no citiem reptiļiem, kuri smaržas uztver ar mēles palīdzību. Arī par [[redze|redzi]] krokodili var nesūdzēties. Krokodila [[acs tīklene]] ir veidota tā, ka tas vienlīdz labi redz gan puskrēslā, gan spilgtā saules gaismā. [[Acs zīlīte]] ir vertikāla - gluži kā [[kaķis|kaķim]], bet pašas acis novietotas ļoti augstu galvvidū - tā, lai dzīvnieks varētu labi redzēt, arī pats pilnībā atrazdamies ūdenī. Krokodila acīm ir trīs [[plakstiņš|plakstiņi]], divi nekustīgi, bet viens kustīgs, caurspīdīgs un aizsargā acis no ūdens. Krokodila [[zobi]] izvietoti vairākās rindās, turklāt zem īstajiem zobiem atrodas vēl arī aizvietotājzobi, kas stājas izkritušo vai nolūzušo zobu vietā. [[Āda]] rāpulim ir ļoti izturīga (ne velti to iecienījuši [[apavi|apavu]] un [[soma|somiņu]] ražotāji). Tā sastāv no biezām, pat vairāku milimetru biezām plāksnēm, ko caurauž [[nervi]] un [[asinsvadi]]. Saskaņā ar senu leģendu, krokodils, uzbrūkot savam upurim, lej gaužas asaras. No tā cēlies teiciens "krokodila asaras", un tas nozīmē nepatiesu nožēlu. Lai kā arī nebūtu, krokodili, protams, nav nekādi veģetārieši, bet nav arī rīmas. Izradās, ka Nīlas krokodils ēd tikai 50 reizes gadā. Apmēram 60 % barības viņš noglabā nebaltai dienai - tie ir tauku uzkrājumi [[aste|astē]], uz vēdera un sāniem. Vecs krokodils var iztikt bez ēšanas divus gadus, tikko dzimis krokodilēns - četrus mēnešus. Krokodilam nepatīk īpaši piepūlēties, viņš stundām ilgi var nekustīgi uzglūnēt laupījumam. Kad dūņainajam upes vai ezera krastam tuvojas kāds dzīvnieks, krokodils pielavās tam klāt un ar saviem varenajiem [[žokļi|žokļiem]] ieķeras [[purns|purnā]] vai sagrābj aiz kājas. Kad upuris zaudē līdzsvaru, krokodils pārlauž tam kājas un parauj zem ūdens. Barību krokodils nesakošļā, bet norij veselu. Savas [[olas]] zvīņainie milzeņi dēj sauszemē. Krokodilu [[mātīte]] izrok 45 cm dziļas bedrītes, kuras vēlāk aizber ar zemi, un iedēj 16-80 olas, no kurām pēc 90 dienām izšķiļas 28 cm gari un 0,5 kg smagi mazuļi. Visu šo laiku mātīte neko neēd un novēro [[ligzda|ligzdu]]. Kad mazuļi izšķīlušies, krokodiliene aiznes tos pie ūdens. Gan olas, gan mazuļus apdraud neskaitāmi ienaidnieki - [[putni]], plēsīgie zvēri un [[ķirzaka|ķirzakas]]. Piemēram, [[Nīlas varāns]] izposta līdz 50 % krokodilu ligzdu, tādēļ abi vecāki rūpīgi apsargā savus pēcnācējus, kamēr tie sasniedz 12 nedēļu vecumu. Interesanti, ka mazie krokodilēni galvenokārt pārtiek no [[kukaiņi|kukaiņiem]]. Nīlas krokodili dzīvo grupās. Tās tiek veidotas pēc vecuma un dzimuma principa, un tajās tiek ievērota stingra [[hierarhija]]. Vienīgi iestājoties stipram sausumam, dažāda vecuma un dzimuma krokodili pulcējas vienkopus atlikušajās ūdens krātuvēs. Visstiprākie un agresīvākie [[tēviņš|tēviņi]] ir grupas vadoņi. Par krokodila sabiedrisko stāvokli un nolūkiem liecina galvas, muguras un astes poza. Grupas vadoņi atklāti peld ūdens virspusē, bet pārējie - atstāj virs ūdens tikai purnu, ik bridi būdami gatavi ienirt. Krokodili savā starpā kaujas ārkārtīgi reti. Lai iebiedētu pretinieku, krokodils piepūšas pēc iespējas resnāks un sastingst ar paceltu galvu un asti. [[Madagaskara|Madagaskarā]] klīst leģendas par krokodiliem - cilvēkēdājiem, kas uzbrukuši peldētājiem, veļas mazgātājām, laivām un ierāvuši upurus dzelmē. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] plaši izplatīts bija krokodila kults, par ko liecina neskaitāmas, izrakumos atrastas šī svētā dzīvnieka [[mūmijas]]. Mūsdienās krokodilus audzē arī [[ferma|fermās]] gan [[Āfrika|Āfrikā]], gan [[Austrālija|Austrālijā]], vienā fermā var izaudzēt pat pāri par 30 tūkstošiem krokodilu. Lai gan daudziem atmiņā saglabājies gaišais [[krokodils Gena|krokodila Genas]] tēls, dzīvē krokodili ir pavisam savādāki. Diemžēl. [[category:Dzīvnieki]] [[cs:Krokodýl]] [[da:krokodille]] [[de:Echte Krokodile]] [[en:Crocodile]] [[es:Crocodylidae]] [[fi:Krokotiilit]] [[fr:Crocodile]] [[he:תנין]] [[id:Buaya]] [[io:Krokodilo]] [[ja:ワニ]] [[nl:Krokodillen]] [[pl:Krokodylowate]] [[pt:Crocodilo]] [[su:buhaya]] [[sv:Krokodiler]] [[th:จระเข้]] [[tl:Buwaya]] [[tr:Timsahgiller]] [[vi:Cá sấu]] [[zh:鱷]] 2585 33733 2006-03-13T20:02:16Z 62.85.113.220 '''Svētais Kirils''' (dzimis [[Grieķija|Grieķijā]], [[Saloniki|Salonikos]] 827. gadā, miris [[Roma|Romā]] 869. gada 4. februārī) bija [[Bizantija|Bizantijas]] mūks, teologs un valodnieks. Viņu, kopā ar savu brāli Metodiju, uzskata par [[Glagolicas alfabēts|Glagolicas alfabēta]] - [[Kirilica|kirilicas]] priekšteča - autoriem. 988.gadā Bizantijas imperators viņus sūtīja sludināt slāviem pašreizējās [[Slovākija|Slovākijas]] teritorijā, kur viņi pārtulkoja svētos rakstus slāvu baznīcas valodā. Viņa vārdā ir nosaukta [[kirilica]], daudzu slāvu tautu rakstība, lai gan viņš netiek uzskatīts par tās izveidotāju. [[Category:Svētie]] [[bg:Константин-Кирил Философ]] [[cs:Svatý Cyril]] [[de:Kyrill von Saloniki]] [[el:Άγιος Κύριλλος]] [[en:Saint Cyril]] [[ja:キュリロス (スラヴの（亜）使徒)]] [[mk:Кирил и Методиј]] [[nl:Cyrillus van Saloniki]] [[pl:Cyryl i Metody]] [[pt:São Cirilo]] [[ru:Кирилл и Мефодий]] [[sk:Konštantín Filozof]] [[sr:Свети Ћирило]] [[sv:Kyrillos]] [[uk:Кирило і Мефодій]] 2586 50704 2006-06-15T19:30:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Список королей Швеции]] Modifying: [[fi:Luettelo Ruotsin hallitsijoista]] Šis ir vēsturisko [[Zviedrija|Zviedrijas]] [[karalis|karaļu]] saraksts. Pirms šī laika: *[[mitoloģiskie Zviedrijas karaļi]] *[[pusleģendārie Zviedrijas karaļi]] <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=90%> <th> Karalis <th> Laiks <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Upsalas dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ēriks Uzvarētājs]] ''(Erik (VI) Segersäll)'' <td>985.gads - 995.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ūlofs Klēpja karalis]] ''(Olof Skötkonung)'' <td>995.gads - 1022.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ānunds Jākobs]] ''(Anund Jakob)'' <td>1022.gads - 1050.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ēmunds Vecais]] ''(Emund den gamle)'' <td>1050.gads - 1060.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Stēnkila dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Stēnkils]] ''(Stenkil Ragnvaldsson)'' <td>1060.gads - 1066.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ēriks VII]] ''(Erik (VII) Stenkilsson)'' <td>1066.gads - 1067.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ēriks VIII]] ''(Erik (VIII) Hedningen)'' <td>1066.gads - 1067.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Hālstēns]] ''(Halsten)'' <td>1067.gads - 1070.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ānunds no Gardarīkas]] ''(Anund Gårdske)'' <td>1070.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Hākons Sarkanais]] ''(Håkan Röde)'' <td>1070.gads - 1079.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Inge Vecākais]] ''(Inge (I) den äldre)'' <td>1079.gads - 1080.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Blotsvens]] ''(Blot-Sven)'' <td>1084.gads - 1087.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Inge Vecākais]] ''(Inge (I) den äldre)'' <td>1087.gads - 1105.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Filips Hālstēns]] ''(Filip Halsten)'' <td>1105.gads - 1118.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Inge Jaunākais]] ''(Inge (II) den yngre)'' <td>1105.gads - 1125.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ragnvalds Muļķis]] ''(Ragnvald Knaphövde)'' <td>1125.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Magnuss Stiprais]] ''(Magnus den Starke Nilsson)'' <td>1125.gads - 1130.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Sverkera dinastija]] un [[Ērika dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Sverkers I]] ''(Sverker den äldre)'' - Sverkeri<td>1130.gads - 1156.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ēriks Svētais]] ''(Erik den helige)'' - Ēriki<td>1156.gads - 1160.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Magnuss Henriksons]] ''(Magnus Henriksson)'' - Stēnkili<td>1160.gads - 1161.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kārlis VII]] ''(Karl Sverkersson)'' - Sverkeri<td>1161.gads - 1167.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Knuts I]] ''(Knut Eriksson)'' - Ēriki<td>1167.gads - 1195.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Sverkers II]] ''(Sverker den yngre)'' - Sverkeri<td>1195.gads - 1208.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ēriks X]] ''(Erik Knutsson)'' - Ēriki<td>1208.gads - 1216.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Juhans I]] ''(Johan Sverkersson)'' - Sverkeri<td>1216.gads - 1222.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ēriks XI]] ''(Erik Eriksson)'' - Ēriki<td>1222.gads - 1229.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Knuts II]] ''(Knut Långe)'' - Ēriki<td>1229.gads - 1234.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ēriks XI]] ''(Erik Eriksson)'' - Ēriki<td>1234.gads - 1250.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Folkungu dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Valdemārs I]] ''(Valdemar Birgersson)'' <td>1250.gads - 1275.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Magnuss I]] ''(Magnus Ladulås)'' <td>1275.gads - 1290.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Birgers]] ''(Birger Magnusson)'' <td>1290.gads - 1318.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Magnuss II]] ''(Magnus Eriksson)'' <td>1319.gads - 1364.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Mēklenburgas dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Mēklenburgas Albrehts]] ''(Albrekt av Mecklenburg)'' <td>1363.gads - 1389.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Kalmāras ūnija|Kalmāras ūnijas]] karaļi un reģenti ''(Riksföreståndare)'''''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Margrēte]] ''(Margareta)'' <td>1389.gads - 1412.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Pomerānijas Ēriks]] ''(Erik av Pommern)'' <td>1412.gads - 1439.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kārlis VIII]] ''(Karl Knutsson Bonde)'' <td>1438.gads - 1440.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Bavārijas Kristofers]] ''(Kristoffer av Bayern)'' <td>1441.gads - 1448.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>reģenti [[Bengts Jensons Oksenšjerna|Bengts]] un [[Nīlss Jensons Oksenšjerna|Nīlss Jensons Oksenšjernas]]<br>''(Bengt un Nils Jönsson Oxenstierna)'' <td>1441.gads - 1448.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kārlis VIII]] ''(Karl Knutsson Bonde)'' <td>1448.gads - 1448.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>reģenti [[Jēnss Bengtsons Oksenšjerna]] un [[Ēriks Akselsons Tots]]<br>''(Jöns Bengtsson Oxenstierna un Eric Axelsson Tott)'' <td>1441.gads - 1448.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kristiāns I]] ''(Kristian I)'' <td>1457.gads - 1464.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kārlis VIII]] ''(Karl Knutsson Bonde)'' <td>1464.gads - 1465.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>reģents [[Ketils Karlsons Vāsa]] ''(Kettil Karlsson Vasa)'' <td>1465.gads - 1465.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>reģents [[Jēnss Bengtsons Oksenšjerna]] ''(Jöns Bengtsson Oxenstierna)'' <td>1465.gads - 1466.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>reģents [[Ēriks Akselsons Tots]] ''(Eric Axelsson Tott)'' <td>1466.gads - 1467.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kārlis VIII]] ''(Karl Knutsson Bonde)'' <td>1467.gads - 1470.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>reģents [[Stēns Stūre Vecākais]] ''(Sten Sture den äldre)'' <td>1470.gads - 1497.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Juhans II]] ''(Hans)'' <td>1497.gads - 1501.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>reģents [[Stēns Stūre Vecākais]] ''(Sten Sture den äldre)'' <td>1501.gads - 1503.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>reģents [[Svante Stūre]] ''(Svante Nilsson Sture)'' <td>1504.gads - 1511.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>reģents [[Ēriks Trolle]] ''(Eric Trolle)'' <td>1512.gads - 1512.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>reģents [[Stēns Stūre Jaunākais]] ''(Sten Sture den yngre)'' <td>1512.gads - 1520.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kristiāns II]] ''(Kristian II Tyrann)'' <td>1520.gads - 1521.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Vāsu dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Gustavs Vāsa]] ''(Gustav Vasa)'' <td>1521.gads - 1560.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ēriks XIV]] ''(Erik XIV)'' <td>1560.gads - 1568.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Juhans III]] ''(Johan III)'' <td>1568.gads - 1592.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Sigismunds]] ''(Sigismund)'' <td>1592.gads - 1599.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kārlis IX]] ''(Karl IX)'' <td>1599.gads - 1611.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Gustavs II Ādolfs]] ''(Gustaf II Adolf den store)'' <td>1611.gads - 1632.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kristīna]] ''(Kristina)'' <td>1632.gads - 1654.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Pfalcu dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kārlis X Gustavs]] ''(Karl X Gustav)'' <td>1654.gads - 1660.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kārlis XI]] ''(Karl XI)'' <td>1660.gads - 1697.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kārlis XII]] ''(Karl XII)'' <td>1697.gads - 1718.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ulrika Eleonora]] ''(Ulrika Eleonora)'' <td>1719.gads - 1720.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Hesenu dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Frederiks I]] ''(Fredrik I)'' <td>1720.gads - 1751.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Holšteinas-Gotorpas dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ādolfs Frederiks]] ''(Adolf Fredrik)'' <td>1751.gads - 1771.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Gustavs III]] ''(Gustav III)'' <td>1771.gads - 1792.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Gustavs IV Ādolfs]] ''(Gustav IV Adolf)'' <td>1792.gads - 1809.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kārlis XIII]] ''(Karl XIII)'' <td>1809.gads - 1818.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Bernadotu dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kārlis XIV Juhans]] ''(Karl XIV Johan)'' <td>1818.gads - 1844.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Oskars I]] ''(Oskar I)'' <td>1844.gads - 1859.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kārlis XV]] ''(Karl XV)'' <td>1859.gads - 1872.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Oskars II]] ''(Oskar II)'' <td>1872.gads - 1907.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Gustavs V]] ''(Gustav V)'' <td>1907.gads - 1950.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Gustavs VI Ādolfs]] ''(Gustav VI Adolf)'' <td>1950.gads - 1973.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kārlis XVI Gustavs]] ''(Carl XVI Gustaf)'' <td>1973.gads - </table> [[Category:Zviedrijas karaļi|*]] [[Category:Zviedrijas vēsture|*]] [[Category:Valdnieku uzskaitījumi]] [[Category:Ar Zviedriju saistīti uzskaitījumi|Karaļi]] [[cy:Brenhinoedd Sweden]] [[da:Sveriges regenter]] [[de:Liste der schwedischen Könige]] [[en:List of Swedish monarchs]] [[es:Cronología de los reyes de Suecia]] [[et:Rootsi riigipeade loend]] [[fi:Luettelo Ruotsin hallitsijoista]] [[fr:Liste des rois de Suède]] [[gl:Lista de monarcas de Suecia]] [[hu:Svéd királyok listája]] [[io:Regnanto di Suedia]] [[it:Elenco di monarchi svedesi]] [[ja:スウェーデン君主一覧]] [[ko:스웨덴 국왕 연대표]] [[nl:Lijst van koningen van Zweden]] [[nn:Svenske regentar]] [[no:Liste over Sveriges monarker]] [[pl:Władcy Szwecji]] [[pt:Lista de reis da Suécia]] [[ru:Список королей Швеции]] [[sv:Lista över Sveriges regenter]] [[zh:瑞典君主列表]] 2587 52356 2006-06-29T08:38:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Erik Seiersæl]] '''Ēriks Uzvarētājs''' (''Erik (VI) Segersäll''), (valdījis 985.? - 995.), bija [[zviedri|zviedru]] karalis 10.gadsimta nogalē. Ēriks Uzvarētājs valdīja [[Svēlande|Svēlandē]] ap [[Mēlarezers|Mēlarezeru]]. Daži pētnieki uzskata, ka viņa vara sniedzās arī gar [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] krastu līdz [[Skone|Skonei]]. Iesauku ''Uzvarētājs'' Ēriks ieguvis, sakaujot [[dāņi|dāņus]] netālu no [[Upsala|Upsalas]] - galvenās seno zviedru svētvietas. Iespējams viņš ir [[Zviedrija|Zviedrijas]] senās galvaspilsētas [[Sigtuna|Sigtunas]] dibinātājs. Ēriks Uzvarētājs esot apprecējis pirmā [[poļi|poļu]] karaļa [[Meško I]] meitu Sigrīdu Lepno (Sigrid Storråda, Świętosława). Kad Ēriks Uzvarētājs vēl nebija karalis, viņš esot kristījies, bet, kļūdams par karali, atgriezās pie senču ticības. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Bjerns Eriksons]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>985.gads - 995.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Ūlofs Klēpja karalis]] |} [[Category:Zviedrijas karaļi]] [[da:Erik Sejrsæl]] [[de:Erik VIII. (Schweden)]] [[en:Eric VI of Sweden]] [[es:Erik el Victorioso]] [[fi:Eerik Voittoisa]] [[fr:Éric VI de Suède]] [[hu:VI. Erik]] [[no:Erik Seiersæl]] [[pl:Eryk Zwycięski]] [[sv:Erik Segersäll]] 2588 12195 2005-01-01T16:34:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2589 51793 2006-06-24T18:36:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Olof Skötkonung]] [[Image:Olafa_moneta.jpg|thumb|Ūlofa Klēpja karaļa monēta]] '''Ūlofs Klēpja karalis''' (''Olof Skötkonung''), (valdījis 995. - 1022.), ir pirmais [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis, kurš apvienoja savā varā [[Svēlande|Svēlandi]] un [[Jētlande|Jētlandi]]. Ūlofa Klēpja karaļa māte varētu būt pirmā [[poļi|poļu]] karaļa [[Meško I]] meita Sigrīda Lepnā (Sigrid Storråda, Świętosława). Viņš apprecējās ar [[obodrīti|obodrītu]] Astrīdu, kuras dēls kļuva par [[Zviedrija|Zviedrijas]] karali [[Ānunds Jākobs|Ānundu Jākobu]], bet meita - par [[Kijevas Krievzeme|Krievzemes]] [[kņazs|kņaza]] [[Jaroslava Gudrais|Jaroslava Gudrā]] sievu. Ūlofs Klēpja karalis tiek uzskatīts par pirmo Zviedrijas karali, kurš kalis savas monētas un ievācis nodokļus. Piedalījās [[Svoldas kauja|Svoldas kaujā]] netālu no [[Rīgena|Rīgenas]], kur koalīcijas sastāvā sakāva [[norvēģi|norvēģu]] spēkus. Ūlofs ir arī pirmais [[kristietība|kristīgais]] [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis. Viņš kristījās 1008.gadā [[Husabija|Husabijā]] (''Husaby''), [[Vesterjētlande|Vesterjētlandē]]. Tomēr tradicionālās ticības piekritēji vēl aizvien bija tik spēcīgi, ka Ūlofs turpmāk valdīja tikai Vesterjētlandē. Nodibināja pirmo [[bīskapija|bīskapiju]] [[Skāra|Skārā]]. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Ēriks Uzvarētājs]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>995.gads - 1022.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Ānunds Jākobs]] |} [[Category:Zviedrijas karaļi|Ūlofs Klēpja karalis]] [[de:Olof Skötkonung]] [[en:Olof of Sweden]] [[es:Olaf el Tesorero]] [[fi:Olavi Sylikuningas]] [[fr:Olof de Suède]] [[hu:Olof Skötkonung]] [[ja:オーロフ (スウェーデン王)]] [[no:Olof Skötkonung]] [[ru:Олаф (король Швеции)]] [[sv:Olof Skötkonung]] 2590 12197 2005-01-01T17:32:05Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2591 52110 2006-06-26T12:15:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Anund Jakob]] '''Ānunda Jākoba''' (''Anund Jakob'') (valdīja 1022. - 1050.), dzimtais vārds bija '''Jākobs''', bet, kad [[tings]] ievēlēja viņu par karali, viņš nosauca sevi arī par Ānundu, jo ļaudis protestēja pret svešzemniecisku vārdu. Karaļa iesauka esot bijusi ''Ogļdeģis'', jo viņš mēdzis izrēķināties ar pretiniekiem, nodedzinot viņu mājās. [[Image:Anund_Jakob.jpg|thumb|Ānunda Jākoba monēta]] Politiski viņš kopā ar [[Norvēģija|Norvēģijas]] karali [[Olafs II|Olafu II]] un [[Magnuss I|Magnusu I]] cīnījās pret [[Dānija|Dānijas]] karali [[Knuts I|Knutu I]]. Kad kaujā pie [[Helgeo]] (''Helgeå'') upes, Knuts I sakāva Ānunda Jākoba un Olafa II karaspēku, dāņi kādu laiku valdīja [[Zviedrija|Zviedrijas]] galvaspilsētā [[Sigtuna|Sigtunā]] un apkārtnē. Pēc tam, kad 1042.gadā Norvēģijas karalis Magnuss I kļuva arī par Dānijas karali, Ānunds Jākobs atbaltīja Magnusu līdz pat savai nāvei 1050.gadā. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Ūlofs Klēpja karalis]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1022.gads - 1050.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Ēmunds Vecais]] |} [[Category:Zviedrijas karaļi|Anunds Jakobs]] [[de:Anund Jakob]] [[en:Anund Jacob of Sweden]] [[es:Anund Jacobo]] [[hu:Anund Jakob]] [[no:Anund Jakob]] [[sv:Anund Jakob]] 2592 52589 2006-06-30T11:17:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Emund den gamle]] '''Ēmunds Vecais''' ''(Emund den gamle)'' bija [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis no 1050.gada līdz 1060.gadam. Ēmunds bija [[Ūlofs Klēpja karalis|Ūlofa Klēpja karaļa]] ārlaulības dēls. Sāka valdīt Zviedrijā pēc sava pusbrāļa [[Ānunds Jākobs|Ānunda Jākoba]] nāves lielā vecumā, tāpēc ieguvis iesauku ''Vecais''. Ēmunds centās atdalīt Zviedrijas baznīcu no Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa pakļautības. Ēmunda laikā tika precīzi noteiktas [[Dānija|Dānijas]] un Zviedrijas robežas. Dānijas varā palika [[Skone]], [[Blēkinge]], [[Hallande]]. Ēmunds bija pēdējais [[Upsalas dinastija|Upsalas dinastijas]] karalis. [[Brēmenes Ādams]] raksta, ka viņa dēls Ānunds Ēmundsons tika noindēts sirojumu laikā Zviedrijas ziemeļos, tā izbeidzot Upsalas dinastiju. Nākamais Zviedrijas karalis bija no [[Stēnkilu dinastija|Stēnkilu dinastijas]]. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Ānunds Jākobs]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1050.gads - 1060.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Stēnkils]] |} [[Category:Zviedrijas karaļi|Emunds Vecais]] [[cs:Emund Gammal]] [[de:Emund der Alte]] [[en:Emund of Sweden]] [[es:Emund el Viejo]] [[fr:Emund de Suède]] [[hu:Vén Edmund]] [[no:Emund den gamle]] [[sv:Emund den gamle]] 2593 52844 2006-07-01T13:02:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Stenkil Ragnvaldsson]], [[no:Stenkil]] '''Stēnkils''' ''(Stenkil Ragnvaldsson)'' (1028 - 1066) bija [[Zviedrija|Zviedrijas]] [[jārls]] un [[karalis]] (1060 - 1065). [[Stēnkilu dinastija|Stēnkilu dinastijas]] nodibinātājs Zviedrijā. [[Sāga]] vēsta, ka '''Stēnkils''' apprecējās ar [[Ānunds Jākobs|Ānunda Jakoba]] meitu Mariju Ānundsdoteru. '''Stēnkilam''' bija daudz bērnu,no kuriem vairāki kļuva par Zviedrijas karaļiem. Senie [[Norvēģi|norvēģu]] raksti apgalvo, ka '''Stēnkils''' bijis ''apaļīgs un veselīgs vīrs ar ko patīkami iedzert''. Viņš bija relatīvi populārs karalis.'''Stēnkila''' laikā tika atļauts izveidot [[bīskapija|bīskapiju]] [[Sigtuna|Sigtunā]]. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Ēmunds Vecais]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1060.gads - 1065.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Ēriks VII]] un [[Ēriks VIII]] |} [[Category:Zviedrija]] [[cs:Stenkil]] [[da:Stenkil]] [[de:Stenkil Ragnvaldsson]] [[en:Stenkil of Sweden]] [[es:Stenkil]] [[fr:Stenkil de Suède]] [[no:Stenkil]] [[sv:Stenkil]] 2594 18640 2005-08-27T08:35:52Z Yyy 146 cat Ēriks VIII (''Erik Hedningen'') - īsu brīdi [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis (1066-1067). Pēc [[Stēnkils|Stēnkila]] nāves, izcēlās karš Stēnkila dēlu Ēriku? ([[Ēriks VII|Ērika VII]] un [[Ēriks VIII|Ērika VIII]]) starpā. Abi krita savstarpējā karā. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Stēnkils]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1066.gads - 1067.gads<br> kopā ar [[Ēriks VII|Ēriku VII]] |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Hālstēns]] |} [[Category:Zviedrija]] 2595 52601 2006-06-30T12:05:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Erik Stenkilsson]] '''Ēriks VII''' (''Erik Stenkilsson'') - īsu brīdi [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis (1066-1067). Pēc [[Stēnkils|Stēnkila]] nāves, izcēlās karš Stēnkila dēlu [[Ēriks VII|Ērika VII]] un [[Ēriks VIII|Ērika VIII]] starpā. Abi krita savstarpējā karā. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Stēnkils]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1066.gads - 1067.gads<br> kopā ar [[Ēriks VIII|Ēriku VIII]] |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Hālstēns]] |} [[Category:Zviedrijas monarhi]] [[cs:Erik Stenkilsson]] [[en:Eric VII of Sweden]] [[es:Erik VII Stenkilsson]] [[fr:Éric VII de Suède]] [[no:Erik Stenkilsson]] [[sv:Erik Stenkilsson]] 2596 18608 2005-08-27T08:11:02Z Yyy 146 cat '''Hālstēns''' ''(Halsten Stenkilsson)'' pēc [[Brēmenes Ādama]] ziņām bija [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis no 1067.gada līdz 1070.gadam. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Ēriks VII]] un [[Ēriks VIII]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1067.gads - 1070.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Ānunds no Gardarīkas]] |} [[Category:Zviedrija]] 2597 18638 2005-08-27T08:34:54Z Yyy 146 drukas kļūda '''Ānundu no Gardarīkas''' kā [[Zviedrija|Zviedrijas]] karali pieminējis tikai [[Brēmenes Ādams]]. Ānunds bija ieradies no Gardarīkas (t.i. [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]]). Tā kā '''Ānunds''' bija kristietis, viņš atteicās piedalīties [[Upsalas templis|Upsalas tempļa]] ceremonijās, tāpēc tika patriekts no Zviedrijas. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Hālstēns]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1070.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Hākons Sarkanais]] |} [[Category:Zviedrija]] 2598 18605 2005-08-27T08:08:11Z Yyy 146 cat Kad [[zviedri]] sacēlās pret [[Ānunds no Gardarīkas|Ānundu no Gardarīkas]], par [[Zviedrija|Zviedrijas]] karali kļuva [[Hākons Sarkanais]] ''(Håkan Röde)'', kaut viņš arī bija kristietis. '''Hākons''' bija Zviedrijas karalis no 1070.gada līdz 1079.gadam, kad saslima un nomira. Iespējams, ka '''Hākons''' bija [[Stēnkils|Stēnkila]] ārlaulības dēls. Iesauka ''Sarkanais'' radusies viņa matu krāsas dēļ. Pēdējos gadus '''Hākons Sarkanais''' valdīja kopā ar Stēnkila dēlu [[Inge Vecākais|Ingi Vecāko]]. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Ānunds no Gardarīkas]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1070.gads - 1079.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Inge Vecākais]] |} [[Category:Zviedrija]] 2599 23819 2005-12-01T15:57:50Z YurikBot 213 robot Adding: he, hr, li, mk, os Modifying: uk '''Ķīmija''' ir zinātne par vielu savstarpējo iedarbību dažādu faktoru ietekmē. :''Vairāk informācijas var atrast galvenajā rakstā par [[Ķīmija|ķīmiju]].'' [[Category:Zinātne|Kimija]] [[Category:Akadēmiskās disciplīnas|Kimija]] <!-- because of bad support of vietnamese language --> [[af:Kategorie:Chemie]] [[als:Kategorie:Chemie]] [[an:Category:Quimica]] [[ar:تصنيف:كيمياء]] [[ast:Categoría:Química]] [[be:Катэгорыя:Хімія]] [[bg:Категория:Химия]] [[ca:Categoria:Química]] [[cs:Kategorie:Chemie]] [[csb:Kategòrëjô:Chemijô]] [[da:Kategori:Kemi]] [[de:Kategorie:Chemie]] [[el:Κατηγορία:Χημεία]] [[en:Category:Chemistry]] [[eo:Kategorio:Kemio]] [[es:Categoría:Química]] [[et:Kategooria:Keemia]] [[fi:Luokka:Kemia]] [[fr:Catégorie:Chimie]] [[he:קטגוריה:כימיה]] [[hr:Kategorija:Kemija]] [[hu:Kategória:Kémia]] [[id:Kategori:Kimia]] [[io:Category:Kemio]] [[is:Flokkur:Efnafræði]] [[it:Categoria:Chimica]] [[ja:Category:化学]] [[ko:분류:화학]] [[kw:Category:Kymystry]] [[la:Categoria:Chemica]] [[lb:Category:Chimie]] [[li:Kategorie:Sjemie]] [[lt:Kategorija:Chemija]] [[mk:Категорија:Хемија]] [[ms:Category:Kimia]] [[nds:Kategorie:Chemie]] [[nl:Categorie:Scheikunde]] [[nn:Kategori:Kjemi]] [[no:Kategori:Kjemi]] [[os:Категори:Хими]] [[pl:Kategoria:Chemia]] [[pt:Categoria:Química]] [[ru:Категория:Химия]] [[sk:Kategória:Chémia]] [[sl:Category:Kemija]] [[sv:Kategori:Kemi]] [[th:Category:เคมี]] [[tr:Kategori:Kimya]] [[tt:Törkem:Kimiä]] [[uk:Категорія:Хімія]] [[vi:Thể loại:Hóa học]] [[zh:Category:化学]] 2600 21945 2005-11-05T21:28:16Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/195.122.21.99|195.122.21.99]], atjaunoju versiju, ko saglabāja E2m '''Programminženierija''' ir nozare, kas nodarbojas ar [[datorprogramma|datorprogrammu]] veidošanu un uzturēšanu, praksē pielietojot atziņas no [[datorzinātne|datorzinātnes]], projektu un procesu vadības, un citām nozarēm. [[Category:Datorzinātne]] [[af:Sagteware-ingenieurswese]] [[ar:هندسة برمجيات]] [[de:Softwaretechnik]] [[en:Software engineering]] [[es:Ingeniería de software]] [[fa:مهندسی نرم‌افزار]] [[fi:Ohjelmistotuotanto]] [[he:הנדסת תוכנה]] [[id:Rekayasa perangkat lunak]] [[it:Ingegneria informatica]] [[ja:ソフトウェア工学]] [[lt:Programų inžinerija]] [[nl:Software Engineering]] [[pl:Inżynieria oprogramowania]] [[pt:Engenharia de software]] [[sk:Softvérové inžinierstvo]] [[su:Rékayasa software]] [[th:วิศวกรรมซอฟต์แวร์]] [[tl:Software engineering]] [[vi:Kỹ nghệ phần mềm]] [[zh:软件工程]] 2601 18610 2005-08-27T08:11:56Z Yyy 146 cat '''Inge Vecākais''' ''(Inge den äldre)'' - [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis (1079-1080; 1087-1105). Viens no [[Stēnkils|Stēnkila]] dēliem. Iesākumā valdīja kopā ar [[Hākons Sarkanais|Hākonu Sarkano]]. Pārliecinārs [[kristietība|kristietis]], atbalstīja baznīcu celšanu, tāpēc jau pēc neilga laika tika patriekts no [[Svēlande|Svēlandes]] un valdīja tikai zviedru kristietības centrā - [[Vesterjētlande|Vesterjētlandē]], bet par Zviedrijas karali kļuva [[Blotsvens]]. Tomēr 1087.gadā viņš ar karaspēku atgriezās [[Upsala|Upsalā]], nogalināja Blotsvenu un noārdīja [[Upsalas templis|Upsalas templi]]. '''Inges Vecākā''' valdīšana iezīmēja kristietības uzvaru Zviedrijā. Savas valdīšanas beigu posmā karoja ar [[Norvēģija|Norvēģijas]] karali [[Magnuss III|Magnusu III]], līdz slēdza mieru, apprecot Norvēģijas karaļa meitu. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Hākons Sarkanais]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1079.gads - 1080.gads<br>''pirmoreiz'' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Blotsvens]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Blotsvens]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1087.gads - 1105.gads<br>''otrreiz'' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Filips Hālstēns]] |} [[Category:Zviedrija]] 2602 19748 2005-09-17T12:58:52Z Tail 13 nomainīju kat '''Blotsvens''' ''(Blot-Sven)'' - [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis (1084-1087). [[Inge Vecākais|Inges Vecākā]] māsasvīrs. Patrieca [[Inge Vecākais|Ingi Vecāko]] no [[Svēlande|Svēlandes]], kad tas atteicās vadīt [[Upsalas templis|Upsalas tempļa]] ceremonijas, un pats kļuva par Zviedrijas karali. Tomēr 1087.gadā [[Inge Vecākais]] ar karaspēku atgriezās [[Upsala|Upsalā]], nogalināja '''Blotsvenu''' un noārdīja [[Upsalas templis|Upsalas templi]], un atkal sagrāba varu Zviedrijā. '''Blotsvens''' bija pēdējais [[pagānisms|pagānu]] Zviedrijas karalis. Tiek uzskatīts, ka viņš ir [[Sverkeru dinastija|Sverkeru dinastijas]] ciltstēvs. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Inge Vecākais]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1084.gads - 1087.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Inge Vecākais]] |} [[Category:Zviedrijas karaļi]] 2603 12210 2005-01-03T22:27:17Z Feens 37 Blodsvens pārvietojām uz Blotsvens #REDIRECT [[Blotsvens]] 2604 51723 2006-06-24T10:02:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Philipp (Schweden)]], [[no:Filip av Sverige]] '''Filips Halstēns''' ''(Filip Halsten)'' - [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis (1105 - 1118). [[Inge Vecākais|Inges Vecākā]] dēls. Valdīja kopā ar savu brāli [[Inge Jaunākais|Ingi Jaunāko]]. Nostāsti vēsta, ka bijis labs karalis. Nekas daudz vairāk nav zināms. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Inge Vecākais]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1105.gads - 1118.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Inge Jaunākais]] |} [[Category:Zviedrijas monarhi]] [[cs:Filip Halsten]] [[de:Philipp (Schweden)]] [[en:Philip of Sweden]] [[es:Felipe Halstensson]] [[fr:Philippe de Suède]] [[no:Filip av Sverige]] [[sv:Filip av Sverige]] 2605 12212 2005-01-03T22:45:07Z Feens 37 Filips Halstēns pārvietojām uz Filips Hālstēns #REDIRECT [[Filips Hālstēns]] 2606 18609 2005-08-27T08:11:29Z Yyy 146 cat '''Inge Jaunākais''' ''(Ragnvald Knaphövde)'' - [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis (1105 - 1125). [[Inge Vecākais|Inges Vecākā]] dēls. Valdīja kopā ar savu brāli [[Filips Hālstēns|Filipu Hālstēnu]], bet pēctā nāves - vienatnē. Inges valdīšanas laikā [[Jemtlande]] nokļuva [[Norvēģija|Norvēģijas]] varā, bet [[Osterjētlande|Osterjētlandē]] valdīja karalis Kols. Ar Inges Vecākā nāvi faktiski izbeidzās [[Stēnkilu dinastija]]. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Filips Hālstēns]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1105.gads - 1125.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Ragnvalds Muļķis]] |} [[Category:Zviedrija]] 2607 18621 2005-08-27T08:20:43Z Yyy 146 cat '''Ragnvalds Muļķis''' ''(Ragnvald Knaphövde)'' - [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis 1125.gadā. Pieminēts tikai [[Vesterjētlande|Vesterjētlandes]] rakstos. Kad viņu 1125.gadā [[Upsala|Upsalā]] ievēlēja par karali, viņš devās tradicionālajā braucienā pa Zviedriju, lai gūtu apstiprinājumu savam amatam vietējos [[tings|tingos]]. Tomēr tā kā viņš nicināja jētlandiešus, tad, ierodoties Vesterjētlandē, '''Ragnvalds''' nepieņēma piedāvātos ķīlniekus, kas bija tradicionāls žests tajos laikos. Rezultātā jētlandieši bija dziļi sašutuši, un netālu no [[Falčēpinga|Falčēpingas]] karali nogalināja. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Inge Vecākais]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1125.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Magnuss Stiprais]] |} [[Category:Zviedrija]] 2608 18618 2005-08-27T08:17:04Z Yyy 146 cat '''Magnuss Stiprais''' ''(Magnus den Starke Nilsson)''(1106 - 1134) - [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis (1125 - 1130). [[Dānija|Dānijas]] princis. Pretendēja uz Zviedrijas troni, jo bija [[Inge Vecākais|Inges Vecākā]] mazdēls. [[Jēti]] viņu ievēlēja par karali, bet [[svēji]] tam pretojās. Tā kā karaļa ievēlēšana tradicionāli notika [[Svēlande|Svēlandē]], [[Upsala|Upsalā]], kad [[Sverkers I]] kļuva par karali, '''Magnuss Stiprais''' tika patriekts no Zviedrijas. Vēlāk Magnuss piedalījās Dānijas pilsoņu karos un 1134.gadā [[Skone|Skonē]] krita kaujā. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Ragnvalds Muļķis]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1125.gads - 1130.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Sverkers I]] |} [[Category:Zviedrija]] 2609 18626 2005-08-27T08:24:49Z Yyy 146 cat '''Sverkers I''' ''(Sverker den äldre)'' - [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis (1130 - 1156). [[Blotsvens|Blotsvena]] mazdēls. '''Sverkers I''' padzina no Zviedrijas Magnusu Stipro un 1130.gadā kļuva par karali. Kaut arī viņš valdīja veselus 26 gadus, nekas daudz par viņu nav zināms. Tika nodibināti klosteri [[Alvastras klosteris|Alvastrā]], [[Osterjētlande|Osterjētlandē]], [[Nidalas klosteris|Nidalā]], [[Smolande|Smolandē]] un [[Varnhemas klosteris|Varnhemā]], [[Vesterjētlande|Vesterjētlandē]]. Pēc [[senkrievi|senkrievu]] hroniku ziņām, '''Sverkers''' piedalījās neveiksmīgā krusta gājienā uz austrumiem. '''Sverkeru''' nogalināja viņa paša uzticības persona lūgšanas laikā 1156.gada Ziemasvētkos. Tas bija nedzirdēts noziegums arī tajos bargajos laikos. Uzskata, ka to noorganizēja troņa pretendents [[dāņi|dāņu]] princis [[Magnuss Henriksons]]. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Magnuss Stiprais]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1130.gads - 1156.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Ēriks Svētais]] |} [[Category:Zviedrija]] 2610 12217 2005-01-04T21:43:22Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2611 18639 2005-08-27T08:35:24Z Yyy 146 cat [[Image:Stokholmas_gerbonis.png|thumb|100px|Stokholmas ģerbonis ar Ēriku Svēto]] '''Ēriks Svētais''' ''(Erik den helige)'' (ap 1120 - 1160) - [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis (1156 - 1160). Nodibināja neatkarīgu [[arhibīskapija|arhibīskapija]] [[Upsala|Upsalā]] un iecēla [[angļi|angli]] [[Henrijs no Upsalas|Henriju]] par pirmo Zviedrijas arhibīskapu. Izdeva likumu krājumu - t.s. [[Upsalas kodekss|Upsalas kodeksu]], sauktu arī par Karaļa Ērika kodeksu. 1157.gadā piedalījās krusta karā pret [[somi|somiem]], kur kā karogu lietoja dzeltenu krustu uz zila fona, kuras kļuva par Zviedrijas nacionālajām krāsām. Tika nogalināts 1160.gadā Upsalā. Tāpat kā [[Sverkers I|Sverkera I]] slepkavību, to noorganizēja troņa pretendents [[dāņi|dāņu]] princis [[Magnuss Henriksons]]. Pēc nāves '''Ēriku Svēto''' jau 13.gs beigās pielūdza kā svēto. Kaut arī [[katoļu baznīca]] viņu nav kanonizējusi, '''Ēriks Svētais''' tiek uzskatīts par Zviedrijas svēto aizbildni, ko īpaši atzīmē 18.maijā. [[Upsalas katedrāle|Upsalas katedrālē]] glabājas '''Ērika Svētā''' relikvijas, bet [[Stokholma|Stokholmas]] ģerbonī attēlota karaļa '''Ērika''' galva. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Sverkers I]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1156.gads - 1160.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Magnuss Henriksons]] |} [[Category:Zviedrija]] 2612 18617 2005-08-27T08:16:39Z Yyy 146 cat '''Magnuss Henriksons''' ''(Magnus Henriksson)'' (ap 1130 - 1161) - [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis (1160 - 1161). [[Dānija|Dānijas]] princis. [[Inge Vecākais|Inges Vecākā]] radinieks (māte - Inges Vecākā mazmeita). Uzskata, ka bija [[Sverkers I|Sverkera I]] un [[Ēriks Svētais|Ērika Svētā]] slepkavību organizētājs, tāpēc neguva atbalstu Zviedrijā - spriežot pēc rakstiem, Magnuss kontrolēja tikai [[Svēlande|Svēlandi]]. '''Magnusu''' 1161.gadā netālu no [[Ērebrū]] nogalināja nākamais Zviedrijas karalis [[Kārlis VII]]. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Ēriks Svētais]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1160.gads - 1161.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Kārlis VII]] |} [[Category:Zviedrija]] 2613 12220 2005-01-05T08:23:40Z Feens 37 no sv.wiki no sv.wiki 2614 18615 2005-08-27T08:15:21Z Yyy 146 cat [[Image:Karla_VII_zimogs.jpg|thumb|150px|Kārļa VII zīmogs]] '''Kārlis VII''' ''(Karl Sverkersson)'' (ap 1135 - 1167) - [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis (1161 - 1167). [[Sverkers I|Sverkera I]] dēls. No [[Osterjētlande|Osterjētlandes]]. Netālu no [[Erebrū]] nogalināja [[Svēlande|Svēlandes]] valdnieku (Zviedrijas karali) [[Magnuss Henriksons|Magnusu Heindrihsonu]]. Nodibināja pastāvīgu [[arhibīskapija|arhibīskapiju]] [[Upsala|Upsalā]], tā atdalot Zviedrijas baznīcu no [[Dānija|Dānijas]] (pirms tam arhibīskapija bija [[Lunda|Lundā]], [[Skone|Skonē]], tolaik Dānijā). 1167.gadā '''Kārli VII''' nogalināja [[Ērika dinastija|Ērika dinastijas]] pārstāvis [[Knuts I]]. Apbedīts [[Alvastras klosteris|Alvastras klosterī]]. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Magnuss Henriksons]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1161.gads - 1167.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Knuts I]] |} [[Category:Zviedrija]] 2616 12222 2005-01-05T22:33:02Z Feens 37 no sv.wiki no sv.wiki 2617 52335 2006-06-29T06:36:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Knut Eriksson]] [[Image:Knuta_I_zimogs.png|thumb|150px|Knuta I zīmogs]] '''Knuts I''' ''(Knut Eriksson)'' (ap 1150 - 1195) - [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis (1167 - 1195). [[Ēriks Svētais|Ērika Svētā]] dēls. Pēc Ērika Svētā nogalināšanas, līdz 17.gadu vecumam dzīvoja [[Norvēģija|Norvēģijā]], kur tika nogādāts, lai izvairītos no nogalināšanas. Pēc tam atgriezās Zviedrijā un 1167.gadā pie [[Vēterns|Vēterna]] ezera no slēpņa nogalināja karali [[Kārlis VII|Kārli VII]]. Valdīšanas laikā sakārtoja naudas sistēmu. Noslēdza vienošanos ar [[Lībeka|Lībeku]] un sāka aicināt [[vācieši|vācu]] amatniekus un tirgotājus uz Zviedriju. Tā kā 1187.gadā [[somi]] (varbūt [[igauņi]] vai [[līvi]]) pēkšņā uzbrukumā noposta valsts galvaspilsētu [[Sigtuna|Sigtunu]], '''Knuts I''' sāk apbūvēt vietas, kur pašlaik atrodas [[Stokholma]] (uzbūvē cietoksni uz kādas salas). Apbedīts [[Varnhemas klosteris|Varnhemas klosterī]]. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Kārlis VII]] |width="40%" align="center"|[[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karalis]]<br>1167.gads - 1195.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Sverkers II]] |} [[Category:Zviedrijas monarhi]] [[cs:Knut I.]] [[de:Knut I. (Schweden)]] [[en:Canute I of Sweden]] [[es:Canuto I de Suecia]] [[fi:Knuut Eerikinpoika]] [[fr:Knut Ier de Suède]] [[no:Knut Eriksson]] [[sv:Knut Eriksson]] 2618 45721 2006-05-17T14:56:20Z Keps 758 '''Galvaspilsēta''' ir tā [[pilsēta]] valstī, kas saistās ar [[Valdība|valdību]]. Gandrīz vienmēr tā ir pilsēta, kurā atrodas visi centrālās valdības biroji un pulcēšanās vietas, un to nosaka likums. Bieži, bet ne vienmēr, tā ir arī viena no lielākajām pilsētām valstī, jo valdības atrašanās tajā gadu un gadsimtu laikā piesaista cilvēkus un tirdzniecību, jo tajā ir darbavietas ierēdņiem, un iespēja gūt lielāku ietekmi, esot tuvāk valdībai. {{stub}} [[Category:Ģeogrāfija]] [[af:Hoofstad]] [[ang:Heafodburg]] [[ar:عاصمة]] [[bg:Столица]] [[zh-min-nan:Siú-to·]] [[ca:Capital]] [[cy:Prif Ddinas]] [[da:Hovedstad]] [[de:Hauptstadt]] [[et:Pealinn]] [[el:Πρωτεύουσα]] [[als:Hauptstadt]] [[en:Capital]] [[es:Capital]] [[eo:Ĉefurbo]] [[fa:فهرست پایتخت‌ها]] [[fr:Capitale]] [[fy:Haadstêd]] [[ga:Príomhchathair]] [[ko:수도 (도시)]] [[io:Chefurbi]] [[id:Ibu kota]] [[is:Höfuðborg]] [[it:Capitale (città)]] [[he:ערי בירה]] [[ka:დედაქალაქი]] [[la:Caput]] [[lt:Sostinė]] [[li:Houfsjtad]] [[hu:Főváros]] [[nah:Weyaltepetl]] [[nl:Hoofdstad]] [[nds:Hööftstadt]] [[ja:首都]] [[ms:Ibu negara]] [[no:Hovedstad]] [[nn:Hovudstad]] [[pl:Stolica (administracja)]] [[pt:Capital]] [[ro:Capitală]] [[ru:Столица]] [[sc:Cabitzali]] [[simple:Capital (city)]] [[sl:Glavno mesto]] [[sr:Главни град]] [[fi:Pääkaupunki]] [[sv:Huvudstad]] [[ta: தலை நகரம்]] [[tl:Kapital na lungsod]] [[th:เมืองหลวง]] [[tr:Başkent]] [[zh:首都]] 2619 18002 2005-08-14T09:28:33Z Yyy 146 '''Kurdistāna''' ir apgabals [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kuru apdzīvo [[kurdi]]. Tas daļēji atrodas [[Turcija|Turcijā]], [[Irāka|Irākā]], [[Irāna|Irānā]], [[Gruzija|Gruzijā]] un [[Sīrija|Sīrijā]]. Precīzas robežas ir grūti noteikt, jo šīs valstis atsakās atzīt Kurdistānu kā demogrāfisku vai ģeogrāfisku reģionu. Kurdi ir pasaulē lielākā etniskā nacionālā grupa (apmēram 25 miljoni), kurai nav savas valsts. Kurdistānas neatkarību apsolīja 1920. gada [[Sevras līgums|Sevras līgumā]], sadalot [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impēriju]]. Par Kurdistānu var saukt arī Irākas ziemeļu daļu, kas de-fakto ir autonoma un kurdu kontrolēta, kaut arī Irāka to atsakās atzīt. Ir ticams, ka Irākas Kurdistānu neatzīs par neatkarīgu, Turcijas kā [[NATO]] dalībvalsts spiediena dēļ, jo šāda atzīšana saasinātu Turcijas konfliktu ar Turcijas kurdu separātistiem. [[Category:Ģeogrāfija]] [[ar:&#1603;&#1585;&#1583;&#1587;&#1578;&#1575;&#1606;]] [[de:Kurdistan]] [[en:Kurdistan]] [[fr:Kurdistan]] [[ia:Kurdistan]] [[ku:Kurdistan]] [[ja:&#12463;&#12523;&#12487;&#12451;&#12473;&#12479;&#12531;]] [[pl:Kurdystan]] [[sv:Kurdistan]] [[nl:Koerdistan]] 2620 52564 2006-06-30T09:49:55Z YurikBot 213 robot Modifying: [[tl:Lungsod ng Roma]] '''Roma''' (''Roma'') ir [[Itālija|Itālijas]] galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas pie [[Tibra|Tibras]] upes netālu no [[Vidusjūra|Vidusjūras]]. Viens no Rietumu civilizācijas "šūpuļiem", jo [[Senie laiki|Senajos laikos]] bijusi [[Senā Roma|Senās Romas]] galvenais centrs. Itālijas politiskais centrs. Liels ekonomikas centrs. Viena no [[tūrisms|tūristu]] apmeklētākajām pilsētām pasaulē. Pilsētas centrā atrodas [[Vatikāns]] - suverēna valsts, [[pāvests|pāvesta]] rezidence, tātad Roma ir visas [[katolisms|katoļu]] pasaules centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Roma'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Rome dot.png|160px|]] | align=center | [[Image:Roma-Stemma.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 2 643 771<br> ap 3 615 972 (aglom.) |- | Dibināta | [[Romuls un Rems|Romuls]] 753.g p.m.ē. (leģenda) |- | reģions (''regione'') | [[Lacio]] |- | province (''province'') | [[Romas province]] |- | Mājaslapa | [http://www.comune.roma.it/ www.comune.roma.it] |} {{commons|Category:Roma}} [[Image:Colosseum-2003-07-09.jpg|Kolizejs|thumb|200px|left]] ====Vēsture==== Pilsētai ir apmēram 2500 gadu gara vēsture, un tā ir bijusi [[Romas karaliste|Romas karalistes]], [[Romas republika|Romas republikas]] un [[Romas impērija|Romas impērijas]], [[Pāvesta valsts]] un [[Itālija|Itālijas]] centrs. Pēc leģendas Romu 753.gadā p.m.ē. dibinājis [[Romuls un Rems|Romuls]] - viens no dvīņubrāļiem. Romuls pēc tradīcijas tiek uzskatīts par pirmo [[Romas karaļi|Romas karali]] (ķēniņu). Pilsēta tiek dibināta uz viena no septiņiem Romas pakalniem - [[Palatīns|Palatīna]] (''Palatinus'') (pārējie pakalni ir Aventīns (''Aventinus''), Eskvilīns (''Esquilinus''), Kapitolijs (''Capitolinus''), Kelijs (''Collis Caelius''), Kvirināls (''Quirinalis'') un Vimināls (''Viminalis''). Tiek lēsts, ka pēc 650.g p.m.ē. Roma nokļūst [[etruski|etrusku]] varā, tomēr ap 500.g [[latīņi]] saceļas pret tiem un 509.g nodibina Romas republiku. 390.gadā p.m.ē. [[galli]] izlaupa Romu. 246.-146.g norisinājās Romai ļoti grūtie [[Pūniešu kari]] ar [[Kartāga|Kartāgu]], pēc kuriem Romas republika kļuva [[Vidusjūra|Vidusjūras]] lielvalsti. 146.-44.g p.m.ē. - nemieru un pilsoņu karu laiks ([[Sulla]], [[Pompejs]], [[Jūlijs Cēzars]]). 44.-14.g p.m.ē. [[Augusts Oktaviāns]] nodibina [[Romas impērija|Romas impēriju]]. 68.-96.g - [[Flāviji|Flāviju dianstijas]] laiks. [[Kolizejs|Kolizeja]] celniecība. III gs. - Romas impērijas krīze. Karakalla termu un Aurēlija mūru celtniecība. 284.-337.g - [[Diokletiāns|Diokletiāna]] un [[Konstantīns Lielais|Konstantīna]] valdīšana. Pirmās [[kristietība|kristiešu]] bazilikas. [[Kauja pie Milviāna tilta]]. 313.gadā kriestietība kļūst par legālu Romas impērijas reliģiju ([[Milānas edikts]]). Romā ir vairāk kā miljons iedzīvotāju, bet tā vairs nav impērijas galvaspilsēta, tomēr saglabā ietekmi un kļūst par baznīcas centru. 395.gadā notiek [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijas]] un [[Bizantija|Austrumromas impērijas]] (Bizantijas) atdalīšanās. 410.gadā [[vestgoti]] [[Alariks|Alarika]] vadībā ieņem Romu, bet 45.gadā [[vandāļi]] otrreiz ieņem un izposta Romu, no kurienes [[vandālisms|vandālisma]] apzīmējums. 880.gadā [[Kārlis Lielais]] Romā, [[Sv.Pētera katedrāle|Sv.Pētera katedrālē]] kronē sevi par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru. 836.gadā [[musulmaņi]] izlaupa Sv.Pētera katedrāli, bet 1000.gadā Romu izlaupa [[vikingi]]. 114.gadā nodibinās Romas [[komūna]]. 1303.gadā nodibina Romas universitāti, bet 1309.gadā [[pāvests]] [[Klements V]] pārceļ savu rezidenci uz [[Avinjona|Avinjonu]]. 1347.gadā [[Kola di Rienco]] pārņem varu Romā, bet 1377.gadā pāvests [[Grigorijs XI]] atgriežas Romā. No 1420.-1519.gadam Roma kļūst par Itālijas [[renesanse|renesanses]] centru. Tiek uzcelta jaunā Sv.Pētera katedrāle un [[Siksta kapella]]. 1527.gadā [[landsknehti]] ieņem Romu. 1638.g-1667.g - [[baroks|Baroka]] laiks. Romā darbojas [[Bernīni]] un [[Boromīni]]. Romā ir 120 000 iedzīvotāju. 1798.g-1799.g un 1800.g-1814.g Roma ir [[Francija|franču]] okupācijā. 1848.g-1849.g - [[Romas republika]] [[Mazīni]] un [[Garibaldi]] vadībā. 1870.gadā Romā ienāk [[Itālija|itāļu]] karaspēks. 1922.gada oktobrī - [[Musolīni]] vadītais [[maršs uz Romu]], pēc kura Itālijā varu iegūst [[fašisms|fašisti]]. 1929.gadā [[Laterāna pils|Laterāna pilī]] tiek noslēgts [[Laterāna pakts]]. 1943.gadā [[Sabiedrotie]] bombardē Romu. 1978.gadā [[Sarkanās brigādes]] Romā nolaupa, bet pēc tam nogalina Itālijas premjerministru [[Aldo Moro]], 1981.gadā [[Turcija|turku]] [[terorisms|terorists]] [[Mehmeds Ali Agdža]] veic atentātu pret pāvestu [[Jānis Pāvils II|Jāni Pāvilu II]]. 1960.gadā Romā notiek vasaras [[Olimpiskās spēles]], bet 1990.gadā [[Pasaules čempionāts futbolā]]. ====Ievērojamākās vieta==== Roma ir ārkārtīgi bagāta ar dažādu laiku arhitektūras pieminekļiem. Būtiskāki no tiem saistās ar Senās Romas un [[baroks|baroka]] attīstību. Daži no tiem: *apmēram 900 baznīcu (no tām 25 [[bazilika|bazilikas]]) *''[[Circus Maximus]]'' - antīkais cirks *''[[Forum Romanum]]'' - antīkās Romas centrs ar daudzām romiešu celtņu drupām *[[Kolizejs]] - Romas [[amfiteātris]] *[[Panteons]] - romiešu templis, pārbūvēts par baznīcu *[[Romas katakombas]] - seno kristiešu pazemes kapenes *[[Trevi strūklaka]] (''Fontana di Trevi'') - ievērojamākā Romas strūklaka *vairākas seno romiešu [[triumfa arka|triumfa arkas]] ====Cilvēki==== Romā dzimuši: *[[Sv.Agnese]] (Sancta Agnes) (-ap 250.g) - mocekle *[[Džulio Andreoti]] (Giulio Andreotti) (1919-) - politiķis *[[Gijoms Apolinērs]] (Guillaume Apollinaire) (1880-1918) - dzejnieks *[[Dārio Ardžento]] (Dario Argento) (1940-) - kinorežisors *[[Cecīlija Bartoli]] (Cecilia Bartoli) (1966-) - operdziedātāja *[[Lukrēcija Bordžija]] (Lucrezia Borgia) (1480-1519) - augstmane *[[Cezāre Bordžija]] (Cesare Borgia) (1475-1507) - augstmanis *[[Jūlijs Cēzars]] (Gaius Julius Caesar) (100 p.m.ē.-44 p.m.ē.) - imperators *[[Tonino Delli Kolli]] (Tonino Delli Colli) (1923-2005) - kinooperators *[[Oracio Džentileski]] (Artemisia Gentileschi) (1593-1653) - gleznotājs *[[Domiciāns]] (Titus Flavius Domitianus) (51-96) - imperators *[[Jūliuss Evola]] (Julius Evola) (1898-1974) - filozofs *[[Enriko Fermi]] (Enrico Fermi) (1901-1954) - fiziķis *[[Gregorijs I]] (Gregorius Magnus) (ap 540–604) - pāvests *[[Honorijs III]] (Honorius III) (1148-1227) - pāvests *[[Huans Karloss I]] (Juan Carlos I) (1975-) - karalis *[[Džulio Kačīni]] (Giulio Caccini) (ap 1545–1618) - komponists *[[Katons Jaunākais]] (Marcus Porcius Cato Uticencis) (95 p.m.ē.–46 p.m.ē.) - politiķis *[[Sv.Klements I]] (Clemente I) (-ap 98.g) - pāvests *[[Muzio Klementi]] (Muzio Clementi) (1752–1832) - komponists *[[Maikls Kolinss]] (Michael Collins) (1930-) - astronauts *[[Serdžo Leone]] (Sergio Leone) (1929-1989) - kinorežisors *[[Sofija Lorēna]] (Sophia Loren) (1934-) - aktrise *[[Anna Manjāni]] (Anna Magnani) (1908–1973) - aktrise *[[Marks Aurēlijs]] (Marcus Aurelius) (121–180) - imperators *[[Franko Modiljāni]] (Franco Modigliani) (1918–2003) - ekonomists *[[Alberto Moravia]] (Alberto Moravia) (1907–1990) - rakstnieks *[[Džakopo Peri]] (Jacopo Peri) (1561–1633) - komponists *[[Pijs XII]] (Pius XII) (1876-1958) -pāvests *[[Džakomo della Porta]] (Giacomo della Porta) (1533-1602) - arhitekts *[[Kola di Rienco]] (Cola di Rienzo) (1313-1354) - politiķis *[[Roberto Rosselini]] (Roberto Rossellini) (1906-1977) - kinorežisors *[[Frančesko Toti]] (Francesco Totti) (1976-) - futbolists *[[Lorenco Valla]] (Lorenzo Valla) (1406-1457) - filozofs *[[Džons Voterhauss]] (John William Waterhouse) (1849–1917) - gleznotājs *[[Fransuā Žerārs]] (François Gérard) (1770-1837) - gleznotājs [[Category:Itālija]] [[Category:Itālijas pilsētas]] [[als:Rom]] [[an:Roma]] [[ar:روما]] [[ast:Roma]] [[be:Рым]] [[bg:Рим]] [[br:Roma]] [[bs:Rim]] [[ca:Roma]] [[cs:Řím]] [[cv:Рим]] [[cy:Rhufain]] [[da:Rom]] [[de:Rom]] [[el:Ρώμη]] [[en:Rome]] [[eo:Romo]] [[es:Roma]] [[et:Rooma]] [[eu:Erroma]] [[fa:رم]] [[fi:Rooma]] [[fr:Rome]] [[fur:Rome]] [[ga:An Róimh]] [[gd:An Ròimh]] [[gl:Roma]] [[got:𐍂𐌿𐌼𐌰]] [[he:רומא]] [[hi:रोम]] [[hr:Rim]] [[hu:Róma]] [[ia:Roma]] [[id:Roma]] [[io:Roma]] [[is:Róm]] [[it:Roma]] [[ja:ローマ]] [[ka:რომი]] [[ko:로마]] [[kw:Rom]] [[la:Roma]] [[lb:Roum]] [[li:Roeme]] [[lt:Roma]] [[mk:Рим]] [[mr:रोम]] [[ms:Rom (nyahkekaburan)]] [[nap:Romma]] [[nds:Rom]] [[nl:Rome (stad)]] [[nn:Roma]] [[no:Roma]] [[nrm:Rome]] [[os:Рим]] [[pl:Rzym]] [[pms:Roma]] [[pt:Roma]] [[rm:Roma]] [[ro:Roma]] [[ru:Рим]] [[sc:Roma]] [[scn:Roma]] [[sh:Rim]] [[simple:Rome]] [[sk:Rím]] [[sl:Rim]] [[sq:Roma]] [[sr:Рим]] [[sv:Rom]] [[sw:Mji wa Roma]] [[th:โรม]] [[tl:Lungsod ng Roma]] [[tr:Roma]] [[ug:رىم]] [[uk:Рим]] [[vi:Roma]] [[zh:罗马市]] [[zh-min-nan:Lô-má]] 2621 23604 2005-11-29T22:29:39Z Feens 37 '''Madride''' (''Madrid'') - [[Spānija|Spānijas]] galvaspilsēta un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas apmēram valsts vidū. Spānijas ekonomikas un kultūras centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Madrid'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Madrid_Spain_location.png|160px|]] | align=center | [[Image:Escudo de Madrid.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 3 102 630<br> ap 5 000 000 (aglom.) |- | Dibināta | IX.gs vidus - [[mauri]] |- | autonomais novads (''comunidad autónoma'') | [[Madride (novads)|Madride]] |- | province (''provincia'') | [[Madrides province]] |- | Mājaslapa | [http://www.munimadrid.es www.munimadrid.es] |} {{commons|Category:Madrid}} [[Image:MuseoPradoMadrid.JPG|thumb|[[Prado]] muzejs|left|250px]] Madride ir kontrastu pilsēta, kur senās pilsētas gars mijas ar moderno [[arhitektūra|arhitektūru]]. Madridē ir viens no [[Eiropa]]s populārākajiem [[māksla]]s [[muzejs|muzejiem]] - [[Prado]], kā arī ''[[Museo Thyssen-Bornemisza]]'', slavenā strūklaka ''[[La fuente de Cibeles]]'', ''[[Catedral de la Almudena]]'', šeit ir daudz krodziņu un tapas bāru. ====Vēsture==== Rakstītās ziņas par Madridi ir no IX.gs vidus, kad [[mauri]] uzceļ nelielu cietoksni Madrides vietā. [[Arābu valoda|Arābu valodā]] pilsētu sauca par ''al-Magrīt'' (المجريط) (''avots'') no kā pilsētas mūsdienu nosaukums. 1085.gadā Madridi ieņem [[Kastīlija|Kastīlijas]] karalis [[Alfonso III]] un pārveido pilsētas [[mošeja|mošeju]] par baznīcu. 1329.gadā Madridē pirmoreiz sanāk [[Kortesi]]. Kad apvienojās [[Kastīlijas karaliste]] (galvaspilsēta - [[Toledo]]) un [[Aragonas karaliste]] (galvaspilsēta - [[Barselona]]), izveidojot Spāniju, karaļi [[Karloss I]] un [[Felipe II]] par galvaspilsētu izvēlējās Madridi, un no 1561. gada tur atradās Spānijas galms. Spānijas uzplaukuma periodā (XVI - XVII.gs) Madride tomēr neatgādināja lielās Eiropas pilsētas, jo gandrīz visa saimnieciskā darbība bija vērsta uz [[galms|galma]] apkalpošanu. [[Karloss III]] (1716-1788) pārveidoja pilsētu, uzceļot daudz jaunu celtņu. 1808.gada maijā Madridē ienāk [[Napoleons|Napoleona]] karaspēks, un 2.maijā notiek madridiešu sacelšanās, kura tiek apspiesta. Pēc neatkarības kara, 1814.gadā, tronī nāk [[Fernando VII]]. 1873.-1874.g Madride ir [[Pirmās Spānijas republika|Pirmās Spānijas republikas]] galvaspilsēta. Lieli postījumi tiek nodarīti pilsētai [[Spānijas Pilsoņu karš|Spānijas Pilsoņu karā]], jo ir Madride ir sīvu cīņu arēna. Nacionālistu aviācija bombardē pilsētu. Madrides aizstāvības laikā rodas teiciens par [[Piektā kolonna|Piekto kolonnu]] - nacionālistu slepenajiem atbalstītājiem pilsētā. [[Franko]] diktatūras laikā Madride strauji aug, attīstās ekonomika. 1973.gada 20.decembrī [[ETA]] kaujinieki Madridē atentātā nogalina Spānijas premjerministru [[Luiss Karero Blanko|Luisu Karero Blanko]] (''Luis Carrero Blanco''). 1981.gada 23.februārī Madridē notiek neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums. 2004.gada 11.martā Madridē notiek lielākais [[terorakts|terorakts]] Spānijas vēsturē - gandrīz vienlaicīgi tiek uzspridzinātas 10 bumbas dažādos piepilsētas vilcienos, nogalinot 191 un ievainojot 1460 cilvēkus. ====Cilvēki==== Madridē dzimuši: *[[Hosē Marija Aznars]] (''José María Aznar'') (1953-) - politiķis. *[[Hasinto Benavente]] (''Jacinto Benavente'') (1866-1954) - dramaturgs. [[Nobela prēmija]]. *[[Luī Blāns]] (''Louis Blanc'') (1811-1882) - politiķis. *[[Plasido Domingo]] (''Plácido Domingo'') (1941-) - operdziedātājs. *[[Hosē Ečegarajs]] (''José Echegaray'') (1832-1916) - dramaturgs. [[Nobela prēmija]]. *[[Huans Griss]] (''Juan Gris'') (1887-1927) - [[kubisms|kubisma]] gleznotājs. *[[Enriko Iglesiass]] (''Enrique Iglesias'') (1975-) - dziedātājs. *[[Hulio Iglesiass]] (''Julio Iglesias'') (1943-) - dziedātājs. *[[Pedro Kalderons]] (''Pedro Calderón de la Barca'') (1600-1681) - dramaturgs. *[[Penelope Kruza]] (''Penélope Cruz Sánchez'') (1974-) - aktrise. *[[Fransisko Largo Kabaljero]] (''Francisco Largo Caballero'') (1869-1946) - politiķis. *[[Hosē Ortega i Gasets]] (''José Ortega y Gasset'') (1883-1955) - filozofs. *[[Adelīna Patti]] (''Adelina Patti'') (1843-1919) - operdziedātāja. *[[Hosē Antonio Primo de Rivjera]] (''José Antonio Primo de Rivera'') (1903-1936) - politiķis. *[[Džordžs Santajana]] (''George Santayana'') (1863-19520 - filozofs. *[[Havjērs Solana]] (''Javier Solana'') (1942-) - politiķis. *[[Lope de Vega]] (''Lope de Vega'') (1562-1636) - dramaturgs. {{stub}} [[Category:Spānija]] [[Category:Spānijas pilsētas]] [[an:Madrid]] [[be:Мадрыд]] [[bg:Мадрид]] [[bs:Madrid]] [[ca:Madrid]] [[cs:Madrid]] [[da:Madrid]] [[de:Madrid]] [[en:Madrid]] [[eo:Madrido]] [[es:Madrid]] [[et:Madrid]] [[fi:Madrid]] [[fr:Madrid]] [[gd:Madrid]] [[gl:Madrid]] [[he:מדריד]] [[hi:मद्रीद]] [[hr:Madrid]] [[hu:Madrid]] [[ia:Madrid]] [[id:Madrid]] [[io:Madrid]] [[is:Madrid]] [[it:Madrid]] [[ja:マドリード]] [[ko:마드리드]] [[li:Madrid]] [[lt:Madridas]] [[nds:Madrid]] [[nl:Madrid]] [[no:Madrid]] [[pl:Madryt]] [[pt:Madrid]] [[ro:Madrid]] [[simple:Madrid]] [[sk:Madrid]] [[sl:Madrid]] [[sq:Madrid]] [[sv:Madrid]] [[zh:马德里]] 2622 12228 2005-01-07T08:42:27Z PeterisP 26 #REDIRECT [[Otrais pasaules karš]] 2623 48815 2006-06-02T10:05:38Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/82.193.69.67|82.193.69.67]], atjaunoju versiju, ko saglabāja YurikBot '''Ādolfs Hitlers''' (dzimis 1889. gada 20. aprīlī, miris 1945. gada 30. aprīlī) bija [[NSDAP]] un [[Vācija|Vācijas]] [[Fīrers]] no 1933. līdz 1945. gadam. Viņš bija [[Vācijas kanclers]], [[valdības galva]], [[valsts galva]] un absolūts [[diktators]]. {| class="toccolours" style="float:right; margin: 0 0 1em 1em; width:300px; text-align:center; clear:right;" |- ! colspan="2" style="font-size: larger; text-align:center;" | '''Ādolfs Hitlers''' |- | colspan="2" style="text-align:center;" | [[Image:Adolf Hitler Bigger.jpg|none|240px|Ādolfs Hitlers]] |- ! '''Dzimis''' | [[1889]]. gada [[20. aprīlis]]<br />[[Braunava pie Innas]], [[Austroungārija]] |- ! '''Miris''' | [[1945]]. gada [[30. aprīlis]]<br />[[Berlīne]], [[Vācija]] |} Viņš bija aktīvs, [[harizmātisks]] un talantīgs orators, un viņu uzskata par vienu no visietekmīgākajiem cilvēkiem [[pasaules vēsture|pasaules vēsturē]]. Viņa vadībā Vācija atguvās no sakāves [[1.pasaules karš|1.pasaules karā]] un samērā īsā laikā atjaunoja valsts ekonomiku un armiju, tādējādi kļūstot par vienu no varenākajām Eiropas valstīm. Hitlera centieni izveidot [[Lielvācija|Lielvāciju]], anektējot [[Austrija|Austriju]], un iebrūkot [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] un [[Polija|Polijā]], bija viens no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izcelšanās iemesliem. [[Totālais karš|Totālā kara]] taktikas izmantošana gan no ass valstu, gan sabiedroto puses noveda pie lielas Eiropas daļas iznīcināšanas. Hitlers tiek uzskatīts par atbildīgu par [[Vācijas rasu politika|Vācijas rasu politiku]], [[holokausts|holokaustu]], kā arī miljonu civiliedzīvotāju nāvi un piespiedu pārvietošanu. Lai gan viņš cerēja izveidot tūkstošgadu [[Reihs|Reihu]], savu dzīvi beidza, izdarot pašnāvību [[Berlīne|Berlīnes]] bunkurā. == Biogrāfija == Ādolfs Hitlers ir dzimis [[1889]]. gada [[20. aprīlis|20. aprīlī]] [[Braunava pie Innas|Braunavā pie Innas]] - mazā pilsētiņā uz [[Austrija|Austrijas]] un [[Vācija|Vācijas]] robežas, kas tolaik ietilpa [[Austroungārija|Austroungārijas]] valstī. Skolas pirmajās klasēs Hitleram bija labas sekmes, taču tās pasliktinājās 6. klasē, kad viņš mācījās Lincas reālskolā. Pats Hitlers sapņoja kļūt par gleznotāju, taču viņa tēvs vēlējās, lai Ādolfs iet viņa pēdās un kļūst par ierēdni. [[1903]]. gada [[3. janvāris|3. janvārī]], 65 gadu vecumā Hitlera tēvs [[Aloizs Hitlers]] mirst. 16 gadu vecumā Hitlers pamet skolu un dodas uz Vīni ar mērķi kļūt par mākslas studentu. [[1907]]. un [[1908]]. gadā Hitleru divreiz neuzņem Vīnes Mākslas akadēmijā dēļ "talanta trūkuma", ko viņš smagi pārdzīvoja. Hitleram ieteica kļūt par arhitektu, jo viņam labi padevās arhitektoniskas skices un zīmējumi. [[1913]]. gadā, 24 gadu vecumā, Hitlers atstāj [[Vīne|Vīni]] un dodas uz [[Vācija|Vāciju]]. Sākoties [[1. pasaules karš|1. pasaules karam]] viņš brīvprātīgi piesakās dienestam Vācijas armijā un tiek nosūtīts uz fronti, kurā viņš pilda ziņneša pienākumus frontē, aktīvi neiesaistoties karadarbībā. Viņš uzdienas līdz [[kaprālis|kaprāļa]] pakāpei (augstāku pakāpi viņš nevarēja saņemt pēc reglamenta, jo nebija Vācijas pilsonis) un par varonību kaujas laukā saņem [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]], kas ir Vācijas augstākais militārais apbalvojums. [[1918]]. gadā viņš saindējas gāzu uzbrukuma laikā un kara beigas sagaida slimnīcā. [[1919]]. gadā Hitlers iestājas nelielā [[politiska partija|politiskā partijā]] ar nosaukumu [[Vācu strādnieku partija]]. Tur viņš sevi parāda kā talantīgs [[orators]] un ātri vien iekaro cilvēku atbalstu. Pēc diviem gadiem, [[1921]]. gadā, viņš kļūst par partijas līderi. Partija nomaina nosaukumu uz [[Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku partija]] jeb [[NSDAP]] ([[vācu valoda|vācu]]: ''Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei''). [[1923]]. gadā Hitlers neveiksmīgi mēģina izdarīt valsts apvērsumu, kas iegājies vēsturē kā [[Alus pučs]]. Viņu tiesā par valsts nodevību un viņam piespriež 5 gadu ieslodzījumu [[Landsbergas cietums|Landsbergas cietumā]]. Taču vēlāk viņa sodu mīkstina un viņu atbrīvo jau pēc nepilna gada. Ieslodzījuma laikā Hitlers saraksta grāmatu [[Mana Cīņa]] (''Mein Kampf''). Hitleram iznākot no cietuma, viņa partija bija nožēlojamā stāvoklī, un viņam vajadzēja pielikt daudz pūļu lai to atjaunotu. Par pagrieziena punktu viņa ceļā uz varu kļuva [[Lielā depresija]], kas aizsākās ar [[Ņujorka|Ņujorkas]] fondu biržas krahu 1929. gadā. Ar katrām nākamajām Reihstāga vēlēšanām Hitlera partijas ietekme pieauga un [[1933]]. gada [[30. janvāris|30. janvārī]] prezidents [[Pauls fon Hindenburgs]] uztic Hitleram veidot Vācijas valdību. Drīz vien Hitlers ar dažādiem līdzekļiem palielina varu līdz kļūst par absolūtu diktatoru. [[1939]]. gada septembrī Hitlera vadītā Vācija iebrūk [[Polija|Polijā]], ko mēdz uzskatīt par [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] sākumu. [[1945]]. gada [[30. aprīlis|30. aprīlī]], kad ir skaidrs, ka karš Vācijai ir zaudēts, Hitlers ar savu sievu izdara pašnāvību Berlīnes bunkurā. [[PSRS]] pārstāvji deklarēja, ka tie atrada Hitlera mirstīgās atliekas, kuras atpazina pēc žokļa, taču tiešu pierādījumu tam nav. == Bibliogrāfija == * ''Hitlers Ā. [[Mana Cīņa]]. - LR izdevniecība Vizītkarte, 1995.'' ISBN 9986-670-00-4 {{commons|Adolf Hitler}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Antons Drekslers]] | virsraksts = [[NSDAP|NSDAP līderis]] | periods=[[1921]]&ndash;[[1945]] | pēc = neviens}} {{Amatu secība | pirms = [[Francs Pfeifers fon Solomons]] | virsraksts = [[SA|SA līderis]] | periods=[[1930]]&ndash;[[1945]] | pēc = neviens}} {{Amatu secība | pirms = [[Kurts fon Šleihers]] | virsraksts = [[Vācijas kanclers]] | periods=[[1933]]&ndash;[[1945]] | pēc = [[Jozefs Gebelss]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Pauls fon Hindenburgs]] (kā prezidents) | virsraksts = [[Fīrers|Vācijas ''Fīrers'']] | periods=[[1934]]&ndash;[[1945]] | pēc = [[Karls Dēnics]] (kā prezidents)}} {{kastes beigas}} [[Category:Nacisms|Hitlers, Ādolfs]] [[Category:Vācijas kancleri|Hitlers, Ādolfs]] [[af:Adolf Hitler]] [[am:አዶልፍ ሂትለር]] [[ang:Adolf Hitler]] [[ar:أدولف هتلر]] [[ast:Adolf Hitler]] [[be:Адольф Гітлер]] [[bg:Адолф Хитлер]] [[bs:Adolf Hitler]] [[ca:Adolf Hitler]] [[cs:Adolf Hitler]] [[cy:Adolf Hitler]] [[da:Adolf Hitler]] [[de:Adolf Hitler]] [[el:Αδόλφος Χίτλερ]] [[en:Adolf Hitler]] [[eo:Adolf Hitler]] [[es:Adolf Hitler]] [[et:Adolf Hitler]] [[eu:Adolf Hitler]] [[fa:آدولف هیتلر]] [[fi:Adolf Hitler]] [[fr:Adolf Hitler]] [[ga:Adolf Hitler]] [[gl:Adolf Hitler]] [[he:אדולף היטלר]] [[hi:हिटलर]] [[hr:Adolf Hitler]] [[hu:Adolf Hitler]] [[id:Adolf Hitler]] [[io:Adolf Hitler]] [[is:Adolf Hitler]] [[it:Adolf Hitler]] [[ja:アドルフ・ヒトラー]] [[ka:ჰიტლერი, ადოლფ]] [[ko:아돌프 히틀러]] [[ku:Adolf Hîtler]] [[la:Hitler]] [[lb:Adolf Hitler]] [[li:Adolf Hitler]] [[lt:Adolfas Hitleris]] [[mk:Адолф Хитлер]] [[ms:Adolf Hitler]] [[mt:Adolf Hitler]] [[nl:Adolf Hitler]] [[nn:Adolf Hitler]] [[no:Adolf Hitler]] [[os:Гитлер, Адольф]] [[pl:Adolf Hitler]] [[ps:آدولف هيتلر]] [[pt:Adolf Hitler]] [[ro:Adolf Hitler]] [[roa-rup:Adolf Hitler]] [[ru:Гитлер, Адольф]] [[scn:Adolf Hitler]] [[sco:Adolf Hitler]] [[sh:Adolf Hitler]] [[simple:Adolf Hitler]] [[sk:Adolf Hitler]] [[sl:Adolf Hitler]] [[sq:Adolf Hitler]] [[sr:Адолф Хитлер]] [[st:Adolf Hitler]] [[sv:Adolf Hitler]] [[sw:Adolf Hitler]] [[th:อดอล์ฟ ฮิตเลอร์]] [[tr:Adolf Hitler]] [[tt:Adolf Hitler]] [[uk:Адольф Гітлер]] [[vi:Adolf Hitler]] [[wa:Adolf Hitler]] [[yi:אדולף היטלער]] [[zh:阿道夫·希特勒]] 2624 51220 2006-06-19T05:47:52Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sk:Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei]] [[Image:Nazi Swastika.svg|right|100px|thumb|NSDAP simbols - [[svastika]]]] '''Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partija''' ([[vācu valoda|vācu valodā]] : ''Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei''), '''NSDAP''' jeb '''nacistu partija''', bija [[politiska partija]], kas [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadībā [[1933]]. gadā nāca pie varas [[Vācija|Vācijā]]. NSDAP bija galvenais politiskais spēks [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskajā Vācijā]] kopš [[Veimāras republika|Veimāras republikas]] krišanas [[1933]]. gadā līdz [[Otrais pasaules karš|otrā pasaules kara]] beigām [[1945]]. gadā, kad to aizliedza. {{stub}} == Vēlēšanu statistika == NSDAP panākumi reihstāga vēlēšanās: <table border=1> <tr><td align=center>datums</td><td>balsis (miljoni)</td><td align=center>procenti balsu</td></tr> <tr><td>1928. gada 20. maijs</td><td align=center>&nbsp;0,81</td><td align=center>&nbsp;2,6%</td></tr> <tr><td>1930. gada 14. septembris</td><td align=center>&nbsp;6,41</td><td align=center>18,3%</td></tr> <tr><td>1932. gada 31. jūlijs</td><td align=center>13,75</td><td align=center>37,3%</td></tr> <tr><td>1932. gada 6. novembris</td><td align=center>11,74</td><td align=center>33,1%</td></tr> <tr><td>1933. gada 5. marts</td><td align=center>17,28</td><td align=center>43,9%</td></tr> </table> [[Category:Antisemītisms]] [[Category:Nacisms]] [[Category:Vācijas vēsture]] [[Category:Vēsture]] [[bg:Националсоциалистическа германска работническа партия]] [[bs:NSDAP]] [[cs:Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei]] [[da:NSDAP]] [[de:Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei]] [[el:Εθνικοσοσιαλιστικό Γερμανικό Εργατικό Κόμμα]] [[en:National Socialist German Workers Party]] [[eo:NSDAP]] [[es:Partido Nacionalsocialista Alemán de los Trabajadores]] [[et:Natsionaalsotsialistlik Saksa Töölispartei]] [[fa:حزب ملی کارگران سوسیالیست آلمان]] [[fi:NSDAP]] [[fr:Parti national-socialiste des travailleurs allemands]] [[he:המפלגה הנאצית]] [[hr:Njemačka Nacionalsocijalistička radnička stranka]] [[hu:Nemzetiszocialista Német Munkáspárt]] [[id:Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei]] [[it:NSDAP]] [[ja:国家社会主義ドイツ労働者党]] [[ko:민족사회주의 독일 노동자당]] [[la:NSDAP]] [[ms:Nazi]] [[nl:Nationaalsocialistische Duitse Arbeiderspartij]] [[nn:NSDAP]] [[no:NSDAP]] [[pl:Narodowosocjalistyczna Niemiecka Partia Robotników]] [[pt:Partido Nacional Socialista dos Trabalhadores Alemães]] [[ro:Partidul Naţionalist German al Muncitorilor]] [[ru:Национал-социалистическая немецкая рабочая партия]] [[simple:Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei]] [[sk:Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei]] [[sl:Nacionalsocialistična nemška delavska stranka]] [[sr:НСДАП]] [[sv:NSDAP]] [[zh:纳粹党]] 2625 50006 2006-06-11T03:55:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[cy:Gweriniaeth Weimar]] Modifying: [[zh:魏瑪共和國]] Par '''Veimāras republiku''' ([[vācu valoda|vācu valodā]] - "Weimarer Republik") sauc periodu [[Vācija|Vācijas]] vēsturē no 1919. līdz 1933. gadam - [[Veimāra|Veimāras]] pilsētas vārdā, kur sanāca nacionālā sapulce, lai izveidotu jaunu konstitūciju pēc Vācijas sakāves [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Pēc [[NSDAP|Nacionālsociālistu]] ievēlēšanas 1933. gadā tika likvidēti demokrātijas mehānismi, un to uzskata par Veimāras republikas beigām. [[Category:Vācijas vēsture]] [[bg:Ваймарска република]] [[bs:Weimarska Republika]] [[cs:Výmarská republika]] [[cy:Gweriniaeth Weimar]] [[da:Weimarrepublikken]] [[de:Weimarer Republik]] [[el:Δημοκρατία της Βαϊμάρης]] [[en:Weimar Republic]] [[eo:Vajmara Respubliko]] [[es:República de Weimar]] [[fa:جمهوری وایمار]] [[fi:Weimarin tasavalta]] [[fr:République de Weimar]] [[he:רפובליקת ויימאר]] [[hr:Weimarska Republika]] [[id:Republik Weimar]] [[it:Repubblica di Weimar]] [[ja:ヴァイマル共和政]] [[ko:바이마르 공화국]] [[nl:Weimarrepubliek]] [[nn:Weimarrepublikken]] [[no:Tysklands historie (1918–1933)]] [[pl:Republika Weimarska]] [[pt:República de Weimar]] [[ro:Republica de la Weimar]] [[ru:Веймарская Республика]] [[sk:Weimarská republika]] [[sr:Вајмарска Република]] [[sv:Weimarrepubliken]] [[zh:魏瑪共和國]] 2626 52363 2006-06-29T09:16:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[ms:Perjanjian Versailles]] 1919. gada '''Versaļas līgums''' ir miera līgums, kuru izveidoja 1919. gada Parīzes miera konference [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]] noslēgumā. Tajā [[Vācija]] un tās sabiedrotie uzņēmās atbildību par kara izraisīšanu un piekrita samaksāt milzīgu kompensāciju ([[reparācijas]]). Līgums paredzēja [[Nāciju Līga|Nāciju Līgas]] radīšanu, [[ASV]] prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] galveno mērķi. Organizācijas uzdevums bija regulēt nāciju konfliktus, pirms tie pārvēršas kārā. Tas paredzēja Vācijas koloniju un citu teritoriju atņemšanu : * [[Elzasa|Elzasas]] un [[Lotringa|Lotringas]] (kas līdz 1871. gadam piederēja Francijai un kuru apdzīvo [[elzasieši]]) atdošanu [[Francija|Francijai]]; * [[Šlēzviga|Ziemeļšlēzvigas]] atdošanu [[Dānija|Dānijai]]; * [[Poznaņa|Poznaņas]] un [[Pomerānija|Pomerānijas]] atdošanu [[Polija|Polijai]]; * [[Silēzija|Augšsilēzijas]] daļas atdošanu Polijai; * Augšsilēzijas austrumdaļas atdošanu [[Čehoslovākija|Čehoslovākijai]]; * Daļu [[Austrumprūsija|Austrumprūsijas]] - [[Klaipēda|Mēmeles]] rajonu - Francijas kontrolē, vēlāk [[Lietuva|Lietuvai]]; * [[Danciga|Dancigas]] kļūšanu par brīvpilsētu Polijas uzraudzībā. Versaļas līgums uzlika stingrus ierobežojumus Vācijas armijai, lai novērstu kara atkārtošanos. Vācijas armija nedrīkstēja pārsniegt 100,000 vīru, nedrīkstēja būt obligātais karadienests, nedrīkstēja būt tanki un ģenerālštābs. Vācijas flote nedrīkstēja pārsniegt 15,000 vīru, tajā nedrīkstēja būt zemūdenes, un tā tika ierobežota kuģu skaitā. Vācijai nedrīkstēja būt gaisa spēki. Vācijai vajadzēja saglabāt iesauktos karavīrus armijā 12 gadus un virsniekus 25 gadus, tādējādi nodrošinot, ka tikai ierobežotam skaitam būtu militāra apmācība. Līguma 231. pants paredzēja, ka Vācija ir atbildīga par visiem sabiedroto kara zaudējumiem, un 1921. gada janvārī šos zaudējumus novērtēja uz 269 miljardiem zelta marku, ko vairums ekonomistu uzskatīja par astronomiski lielu. Vācijas ekonomisko sabrukumu reparāciju rezultātā uzskata par [[Veimāras republika|Veimāras republikas]] sabrukuma, [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] nākšanas pie varas, un [[2. pasaules karš|Otrā pasaules kara]] cēloni. [[Category:Vēsture]] [[ar:معاهدة فيرساي]] [[bg:Версайски договор]] [[ca:Tractat de Versalles]] [[cs:Versailleská smlouva]] [[da:Versailles-freden]] [[de:Friedensvertrag von Versailles]] [[el:Συνθήκη των Βερσαλλιών]] [[en:Treaty of Versailles]] [[eo:Traktato de Versajlo]] [[es:Tratado de Versalles (1919)]] [[fa:معاهده ورسای]] [[fi:Versaillesin rauha]] [[fr:Traité de Versailles (1919)]] [[gl:Tratado de Versalles]] [[he:חוזה ורסאי]] [[hr:Versajski ugovor]] [[io:Versailles-kontrakto]] [[it:Trattato di Versailles (1919)]] [[ja:ヴェルサイユ条約]] [[ko:베르사유 조약]] [[lt:Versalio taikos sutartis]] [[ms:Perjanjian Versailles]] [[nl:Vrede van Versailles (1919)]] [[no:Versailles-traktaten]] [[pl:Traktat wersalski]] [[pt:Tratado de Versalhes]] [[ru:Версальский мирный договор 1919]] [[simple:Treaty of Versailles]] [[sk:Versaillská mierová zmluva]] [[sr:Версајски споразум]] [[sv:Versaillesfreden]] [[th:สนธิสัญญาแวร์ซาย]] [[uk:Версальський договір]] [[vi:Hòa ước Versailles]] [[zh:凡尔赛条约]] 2628 52572 2006-06-30T10:24:43Z YurikBot 213 robot Modifying: [[tl:Lungsod ng Jerusalem]] '''Jeruzāleme''' ir sena pilsēta [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kam ir īpaša nozīme [[Jūdaisms|jūdaismā]], [[Kristietība|kristietībā]] un [[islams|Islamā]].[[Image:Jerusalem.jpg|thumb|300px|Jeruzālemes vecpilsēta]] Šobrīd tajā dzīvo apmēram 700,000 cilvēki, kas pārstāv ļoti dažādas tautības un ticības. Pilsētas statuss ir neviennozīmīgs - 1949. gada pamiera līnija starp [[Izraēla|Izraēlu]] un [[Palestīna|Palestīnas]] Rietumkrastu iet cauri Jeruzālemei. Kopš Izraēlas uzvaras 1967. gada [[Sešu dienu karš|Sešu dienu karā]] tā kontrolē visu pilsētu un ir pasludinājusi to par savu sastāvdaļu. Izraēlas Jeruzālemes likums pasludina to par Izraēlas galvaspilsētu, kaut arī daudzas valstis to neatzīst un uztur vēstniecības [[Telaviva|Telavivā]]. [[Palestīnieši]] arī uzskata Jeruzālemi vai daļu no tās par galvaspilsētu nākotnes [[Palestīna|Palestīnai]]. [[Category:Galvaspilsētas Āzijā]] [[Category:Reliģiski centri]] [[an:Cherusalén]] [[ar:القدس]] [[ast:Xerusalén]] [[be:Ерусалім]] [[bg:Йерусалим]] [[bn:জেরুসালেম]] [[ca:Jerusalem]] [[cs:Jeruzalém]] [[cy:Jeriwsalem]] [[da:Jerusalem]] [[de:Jerusalem]] [[el:Ιερουσαλήμ]] [[en:Jerusalem]] [[eo:Jerusalemo]] [[es:Jerusalén]] [[et:Jeruusalemm]] [[eu:Jerusalem]] [[fa:اورشلیم]] [[fi:Jerusalem]] [[fj:Jerusalemi]] [[fr:Jérusalem]] [[ga:Iarúsailéim]] [[gl:Xerusalén]] [[got:𐌹𐌰𐌹𐍂𐌿𐍃𐌰𐌿𐌻𐍅𐌼𐌰]] [[he:ירושלים]] [[hi:येरुशलम]] [[hr:Jeruzalem]] [[hu:Jeruzsálem]] [[id:Yerusalem]] [[io:Jerusalem]] [[it:Gerusalemme]] [[ja:エルサレム]] [[jv:Yerusalem]] [[ka:იერუსალიმი]] [[ko:예루살렘]] [[la:Hierosolyma]] [[lad:Yerushalayim]] [[lb:Jerusalem]] [[lt:Jeruzalė]] [[ms:Baitulmuqaddis]] [[nl:Jeruzalem]] [[nn:Jerusalem]] [[no:Jerusalem]] [[pl:Jerozolima]] [[pt:Jerusalém]] [[ro:Ierusalim]] [[ru:Иерусалим]] [[scn:Girusalemmi]] [[simple:Jerusalem]] [[sk:Jeruzalem]] [[sl:Jeruzalem]] [[sm:Ierusalema]] [[sq:Jeruzalemi]] [[sr:Јерусалим]] [[sv:Jerusalem]] [[th:เยรูซาเลม]] [[tl:Lungsod ng Jerusalem]] [[tr:Kudüs]] [[ug:يېرۇسالېم]] [[uk:Єрусалим]] [[vi:Jerusalem]] [[wa:Djeruzalem]] [[yi:ירושלים]] [[zh:耶路撒冷]] 2629 43354 2006-05-04T09:50:27Z Dekaels 268 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.249.155.235|213.249.155.235]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Keps '''1967. gada Arābu-Izraēlas karš''', jeb '''Sešu dienu karš''' tika izcīnīts starp [[Izraēla|Izraēlu]] un tās arābu kaimiņvalstīm - [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Jordānija|Jordāniju]] un [[Sīrija|Sīriju]]. Pēc uzvaras šajā karā Izraēla kontrolēja [[Gazas josla|Gazas joslu]], [[Sinajas pussala|Sinajas pussalu]], [[Rietumkrasts|Rietumkrastu]] un [[Golanas augstienes]]. Kara rezultāti vēl šobrīd atspoguļojas reģiona situācijā. {{Karš infobox| Nosaukums=Sešu dienu karš| Laiks='''Sākums''':<br>1967.g. 5.jūnijā<br>'''Beigas''':<br>1967.g. 10.jūnijā| Vieta=[[Tuvie Austrumi]]| Beigas=pamiers| Rezultāts=1) [[Izraēla]] četrreiz palielina savu teritoriju;<br>2) [[Palestīniešu bēgļi|Palestīniešu bēgļu]] rašanās.| Puse1= [[Izraēla]]| Puse2= [[Ēģipte]]<br>[[Jordānija]]<br>[[Sīrija]]| Kaujas=[[Operācija Fokuss]] (Mivtza Moked)| Personas=[[Moše Dajans]] (Izraēla)<br>[[Karalis Huseins]] (Jordānija)<br>[[Gamals Abdels Nasers]] (Ēģipte)| }} Pēc 1956. gada [[Suecas karš|Suecas kara]] vēl joprojām reģions bija nestabils, un neviena no arābu valstīm neatzina Izraēlas tiesības eksistēt. Pēc attiecību saasināšanās, 1967. gada 5. jūnijā Izraēla uzbruka arābu valstīm, sākot ar negaidītu uzlidojumu, kas iznīcināja Ēģiptes gaisa spēkus, un nākamajās sešās dienās guva virkni izšķirošu uzvaru. 11. jūnijā tika parakstīts pamiers, kurā Izraēla ieguva augstākminētās teritorijas, kļūstot četrreiz lielāka. [[Category:Kari]] [[Category:Palestīnas vēsture]] [[Category:Izraēlas vēsture]] [[Category:Jordānijas vēsture]] [[Category:Ēģiptes vēsture]] [[ar:حرب الأيام الستة]] [[bg:Шестдневна война]] [[cs:Šestidenní válka]] [[da:Seksdageskrigen]] [[de:Sechstagekrieg]] [[en:Six-Day War]] [[eo:Sestaga Milito]] [[es:Guerra de los Seis Días]] [[fi:Kuuden päivän sota]] [[fr:Guerre des Six Jours]] [[gl:Guerra dos seis días]] [[he:מלחמת ששת הימים]] [[id:Perang Enam Hari]] [[ja:第三次中東戦争]] [[nl:Zesdaagse Oorlog]] [[pl:Wojny izraelsko-arabskie]] [[pt:Guerra dos Seis Dias]] [[ru:Шестидневная война]] [[sk:Šesťdňová vojna]] [[sv:Sexdagarskriget]] [[th:สงครามหกวัน]] [[zh:第三次中东战争]] 2630 23848 2005-12-01T20:11:41Z YurikBot 213 robot Adding: hu, is '''Gazas josla''' ir šaura zemes josla uz ziemeļaustrumiem no [[Sinajas pussala|Sinajas pussalas]]. Tā ir neparasta ar to, ka ir blīvi apdzīvota, bet to [[de jure]] neatzīst ne par vienas suverēnas valsts daļu. Tajā, kopā ar daļu no [[Rietumkrasts|Rietumkrasta]], valda [[palestīniešu pašpārvalde]], bet militāri to kontrolē [[Izraēla]]. Gazas joslā dzīvo apmēram 1,2 miljoni [[Palestīnieši|palestīniešu]]. [[Category:Tuvie Austrumi]] [[an:Faxa de Gaza]] [[ar:قطاع غزة]] [[bg:Ивица Газа]] [[da:Gazastriben]] [[de:Gazastreifen]] [[en:Gaza Strip]] [[eo:Gaza Sektoro]] [[es:Franja de Gaza]] [[et:Gaza tsoon]] [[fi:Gaza]] [[fr:Bande de Gaza]] [[he:רצועת עזה]] [[hu:Gázai övezet]] [[ia:Banda de Gaza]] [[id:Jalur Gaza]] [[is:Gasaströndin]] [[it:Striscia di Gaza]] [[ja:ガザ地区]] [[lt:Gazos Ruožas]] [[ms:Gaza]] [[nl:Gazastrook]] [[nn:Gazastripa]] [[no:Gaza]] [[pl:Strefa Gazy]] [[pt:Faixa de Gaza]] [[ro:Fâşia Gaza]] [[sv:Gazaremsan]] [[zh:加沙地带]] 2631 53362 2006-07-03T04:47:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Pitágoras]] '''Pitagors''' (582.g.p.m.ē. - 496.g.p.m.ē., [[grieķu valoda|grieķu valodā]]: &Pi;&upsilon;&theta;&alpha;&gamma;&#972;&rho;&alpha;&sigmaf;) bija [[Jonieši|Joniešu]] [[matemātika|matemātiķis]], [[filozofija|filozofs]], [[zinātne|zinātnieks]], [[medicīna|ārsts]], [[politika|politiķis]], [[reliģija|priesteris]], [[izgudrotājs]], visplašāk pazīstams pēc [[Pitagora teorēma|Pitagora teorēmas]]. [[Image:Pitagora krūšutēls.jpg|thumb|Pitagora krūšutēls]] Pitagors, domājams, dzimis apmēram 580. g. p. m. ē. Samas salā, [[Jonija|Jonijā]] un miris apmēram 500. g. p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Apmēram 532. g. p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas un, nonācis Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā, tur nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "[[pitagoriešu skola|pitagoriešu skolu]]". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 – sievietes. Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar [[matemātika|matemātiku]] (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās [[Itālija|Dienviditālijas]] un [[Sicīlija|Sicīlijas]] grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcnāja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā. Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa, tika viņam piedēvēti. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "viņš pats teicis" (''autos epha''), lai izteicienam tūlīt paklausītu. Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "''Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē Olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība.Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa".''" Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistītas ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs [[orfisms|orfismam]], kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (''katharmoi''), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt caur viņa skolniekiem. <!-- interwiki --> [[Category:Sengrieķu filozofi]] [[Category:Grieķu valodā rakstošie]] [[Category:Matemātiķi]] [[Category:sengrieķu matemātiķi]] [[ar:فيثاغورث]] [[ast:Pitágoras]] [[bg:Питагор]] [[bn:পিথাগোরাস]] [[bs:Pitagora]] [[ca:Pitàgores]] [[cs:Pythagoras]] [[cy:Pythagoras]] [[da:Pythagoras]] [[de:Pythagoras von Samos]] [[el:Πυθαγόρας ο Σάμιος]] [[en:Pythagoras]] [[eo:Pitagoro]] [[es:Pitágoras]] [[et:Pythagoras]] [[eu:Pythagoras]] [[fa:فیثاغورث]] [[fi:Pythagoras]] [[fr:Pythagore]] [[gl:Pitágoras]] [[he:פיתגורס]] [[hr:Pitagora]] [[hu:Püthagorasz]] [[id:Pythagoras]] [[io:Pitagoro]] [[is:Pýþagóras]] [[it:Pitagora]] [[ja:ピュタゴラス]] [[jv:Pythagoras]] [[ka:პითაგორა]] [[ko:피타고라스]] [[la:Pythagoras]] [[lb:Pythagoras vu Samos]] [[lt:Pitagoras]] [[mk:Питагора]] [[ms:Pythagoras]] [[nl:Pythagoras]] [[nn:Pythagoras]] [[no:Pythagoras]] [[pl:Pitagoras]] [[pt:Pitágoras]] [[ro:Pitagora]] [[ru:Пифагор Самосский]] [[scn:Pitàgura]] [[simple:Pythagoras]] [[sk:Pytagoras]] [[sl:Pitagora]] [[sq:Pitagora]] [[sr:Питагора]] [[sv:Pythagoras]] [[sw:Pithagoras]] [[th:พีทาโกรัส]] [[tl:Pythagoras]] [[tr:Pisagor]] [[uk:Піфагор]] [[vi:Pytago]] [[yi:פיטאגאראס]] [[zh:毕达哥拉斯]] 2632 12237 2005-01-08T16:35:40Z Juzeris 23 Pitagora krūšutēls, no en: Pitagora krūšutēls, no en: 2633 12238 2005-01-08T21:23:14Z Juzeris 23 "Raw signatures (without automatic link)" > "Vienkāršs paraksts (bez automātiskās saites)" Vienkāršs paraksts (bez automātiskās saites) 2634 12239 2005-01-09T19:09:09Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2635 35063 2006-03-19T14:44:51Z YurikBot 213 robot Adding: de Modifying: nl, pl [[Image:Mikola Azarovs.jpg|thumb|200px|'''Микола Янович Азаров''']] {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Viktors Janukovičs]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>2005.gada 5.janvāris-2005.gada 24.janvāris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Jūlija Timošenko]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Viktors Janukovičs]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]]<br>2004.gada 7.decembris-2004.gada 28.decembris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Viktors Janukovičs]] |} [[Category:Ukrainas premjerministri|Azarovs, Mikola]] [[de:Mykola Asarow]] [[en:Mykola Azarov]] [[fr:Mykola Azarov]] [[nl:Mykola Azarov]] [[pl:Mykoła Azarow]] [[zh:阿扎罗夫]] 2636 50353 2006-06-13T06:41:30Z YurikBot 213 robot Adding: be, da, de, es, fr, it, ro, sl, uk Modifying: pt, sv {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="285" style="margin-left:1.0em;" |+<font size=+1>'''Rzeczpospolita Obojga Narodów'''</font> |- | align=center colspan=2 | [[image:Location-Pol-Lith-Commonwealth.png]]<center><small>''Polija-Lietuva ap 1619. gadu''</small></center> |- | [[Oficiālā valoda|Oficiālās valodas]] | [[Poļu valoda|Poļu]] un [[Latīņu valoda|latīņu]] |- | [[Baznīca]] | [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]] |- | [[Galvaspilsēta|Galvaspilsētas]] | [[Krakova]] (līdz [[1596]])<br />[[Varšava]] (no 1596) |- | Lielākā pilsēta | [[Gdaņska]], vēlāk [[Varšava]] |- | [[Valsts galva]] | [[Polijas karaļi|Polijas karalis]]<br />[[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaitis]] |- | [[Platība]] | aptuveni 1 miljons km<sup>2</sup> |- | [[Iedzīvotāju skaits]] | aptuveni 11 miljoni |- | [[Bijušo valstu saraksts|Pastāvēja]] | [[1569]] - [[1795]] |} '''Polija-Lietuva''' bija federāla [[monarhija]]-[[republika]], kas tika izveidota [[1569]]. gadā, apvienojot [[Polijas karaliste|Polijas karalisti]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]. Tā pastāvēja līdz [[1795]]. gadam. Vienota valsts radās, kad [[1385]]. gadā tika noslēgtaja [[personālūnija]] starp abām valstīm. Vienotā valsts bija viena no tā laika lielākajām un varenākajām [[Eiropa|Eiropas]] valstīm un vairāk nekā divus gadsimtus atvairīja [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]], [[Mongoļu impērija|mongoļu]], [[Krievija|krievu]], [[Osmaņu impērija|osmaņu]] un [[Zviedrija|zviedru]] iebrukumus. Šodienas [[Polija|Polijas Republika]] uzskata sevi par vienotās valsts mantinieci. {{stub}} [[Category:Eiropas vēsture]] [[Category:Igaunijas vēsture]] [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Lietuvas vēsture]] [[Category:Ukrainas vēsture]] [[Category:Baltkrievijas vēsture]] [[Category:Bijušās monarhijas]] [[be:Рэч Паспалітая]] [[bg:Жечпосполита]] [[da:Den polsk-litauiske realunion]] [[de:Polen-Litauen]] [[en:Polish-Lithuanian Commonwealth]] [[es:Mancomunidad Polaco-Lituana]] [[et:Rzeczpospolita]] [[fi:Puola-Liettua]] [[fr:République des Deux Nations]] [[id:Persemakmuran Polandia-Lituania]] [[it:Confederazione Polacco-Lituana]] [[ja:ポーランド・リトアニア連合]] [[lt:Abiejų Tautų Respublika]] [[nl:Polen-Litouwen]] [[nn:Den polsk-litauiske realunionen]] [[no:Den polsk-litauiske realunion]] [[pl:Rzeczpospolita Obojga Narodów]] [[pt:República das Duas Nações]] [[ro:Uniunea statală polono-lituaniană]] [[ru:Речь Посполита]] [[sl:Republika obeh Narodov]] [[sv:Polen–Litauen]] [[uk:Річ Посполита]] 2638 12242 2005-01-09T21:17:21Z Feens 37 Jevgeņijs Marčuks pārdēvēju par Evgens Marčuks #REDIRECT [[Evgens Marčuks]] 2639 34565 2006-03-19T09:24:21Z YurikBot 213 robot Adding: de [[Image:Repse.jpg|thumb|200px|right|Einars Repše]] '''Einars Repše''' (dzimis [[1961]]. gada 9. decembrī [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[Latvija|Latvijas]] politiķis. Viņš ienāca politikā [[1988]]. gadā kā viens no [[LNNK|Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības (LNNK)]] dibinātājiem. 1990. gadā tika ievēlēts Augstākajā Padomē. No [[1991]]. līdz [[2001]]. gadam Repše bija [[Latvijas Banka|Latvijas Bankas]] prezidents. Šajā laikā tika ieviesta Latvijas nacionālā valūta - [[lats]]. Repšes vadībā Latvijas Banka ieturēja stingru monetāro politiku, kā rezultātā lata kurss bija stabils kopš 1990-to gadu saakuma. Lata panākumi padarīja viņu populāru Latvijā. 2001. gadā Repše atstāja Latvijas Bankas prezidenta posteni un atgriezās politikā. Viņš nodibināja konservatīvu pretkorupcijas partiju [[Jaunais laiks]]. Pēc [[8. Saeimas vēlēšanas|2002. gada vēlēšanām]] Repše kļuva par [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidentu]]. Viņš vadīja Jaunā laika, [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]], [[Zaļo un zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienības]] un [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] koalīciju. Repšes valdība kļuva pazīstama ar savu cīņu pret korupciju un nodokļu nemaksāšanu. Vairākas augstas valsts amatpersonas tika atbrīvotas no ieņemamā amata. Pretkorupcijas mēri deva zināmus panākumus, piemēram, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājās par 30%. Taču ieņēmumi no citiem nodokļiem palika praktiski nemainīgi, salīdzinot ar citām valdībām. Repšes valdība arī ieviesa stingru budžeta izdevumu kontroli, samazinot budžeta deficītu no 3 % no IKP 2002. gadā uz 1,8% 2003. gadā. 2003. gada septembrī izcēlās konflikts starp Repši un vienu no koalīcijas partnerēm - Latvijas Pirmo partiju. Repše konflikta izraisīšanā apsūdzēja spēkus, kas bija pret viņa pretkorupcijas plāniem. Koalīcijas partneri savukārt apsūdzēja Repši autoritatīvā vadības stilā. 2004. gada janvārī Latvijas Pirmā partija atstāja valdību un tā zaudēja vairākumu Saeimā. 2004. gada februārī Repšes valdība demisionēja. [[Indulis Emsis|Induļa Emša]] valdības laikā Jaunais laiks atradās opozīcijā, taču pēc šīs valdības krišanas iesaistījās [[Aigars Kalvītis|Aigara Kalvīša]] valdībā un Repše kļuva par aizsardzības ministru. 2005. gada decembrī, pēc tam, kad Ministru prezidents Kalvītis paziņoja presei, ka pret Repši uzsākta izmeklēšana, sakarā ar viņa finanšu darījumiem, viņš atkāpās no Aizsardzības ministra posteņa, ko viņa vietā ieņēma cita Jaunā laika pārstāve [[Linda Mūrniece]]. Einars Repše brīvajā laikā aizraujas ar lidaparātu būvēšanu un glezniecību. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Andris Bērziņš]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = [[2002]].gada 7.novembris&ndash;[[2004]].gada 9.marts | pēc = [[Indulis Emsis]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Latvijas Ministru prezidenti|Repše, Einars]] [[Category:Latvijas politiķi|Repše, Einars]] [[de:Einars Repše]] [[en:Einars Repše]] [[pl:Einars Repše]] 2641 36264 2006-03-23T23:26:09Z Feens 37 #REDIRECT [[Meža kaķis]] 2643 18710 2005-08-27T16:21:25Z Yyy 146 cat Kategorija '''Personālie datori''' satur saites uz rakstiem, kas ir saistīti ar [[personālais dators|personālajiem datoriem]]. [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[da:Kategori:Computere]] [[de:Kategorie:Computer]] [[en:Category:Personal Computers]] [[fr:Catégorie:Ordinateurs personnels]] [[it:Categoria:Computer]] [[nl:Categorie:Computer]] 2644 12248 2005-01-09T23:10:38Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 2645 45625 2006-05-16T19:16:38Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.232.249.6|80.232.249.6]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens <table border="1" cellspacing="0" align="right" width = 200 cellpadding="2"> <tr><th align="center" bgcolor=pink>'''Savvaļas kaķis'''<br>''Felis silvestris silvestris''<br><small>[[Aizsardzības statuss]] : <font color="teal">'''Maz apdraudēts'''</small></font></th></tr> <tr><td> [[Image:Felis silvestris.jpg|250px|center]]</td></tr> <tr><th align="center" bgcolor=pink>'''Klasifikācija'''</th></tr> <tr><td> <table align="center"> <tr><td>[[Valsts (bioloģija)|Valsts]]:</td><td>[[Dzīvnieki]] ([[Animalia]])</td></tr> <tr><td>[[Tips (bioloģija)|Tips]]:</td><td>[[Hordaiņi]] ([[Chordata]])</td></tr> <tr><td>[[Klase (bioloģija)|Klase]]:</td><td>[[Zīdītāji]] ([[Mammalia]])</td></tr> <tr><td>[[Kārta (bioloģija)|Kārta]]:</td><td>[[Plēsēji]] ([[Carnivora]])</td></tr> <tr><td>[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]:</td><td>[[Kaķu dzimta|Kaķu]] ([[Felidae]])</td></tr> <tr><td>[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]:</td><td>[[Kaķu ģints|Kaķu]] ([[Felis]])</td></tr> <tr><td>[[Suga (bioloģija)|Suga]]:</td><td>[[Savvaļas kaķis]]<br>([[Felis silvestris]])</td></tr> </table> </td></tr></table> [[Category:Kaķi]] [[bg:&#1044;&#1080;&#1074;&#1072; &#1082;&#1086;&#1090;&#1082;&#1072;]] [[de:Wildkatze]] [[en:Wild Cat]] [[eo:Sova&#285;a kato]] [[fr:Chat sauvage]] [[it:Felis silvestris]] [[he:&#1495;&#1514;&#1493;&#1500; &#1489;&#1512;]] [[nl:Europese wilde kat]] [[no:Villkatt]] [[pl:&#379;bik]] [[sl:Divja ma&#269;ka]] 2646 53242 2006-07-02T14:39:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:UEFA Meistrite Liiga]] '''[[UEFA]] Čempionu Līga''' ir gadskārtējs starptautisks starpklubu [[futbols|futbola]] turnīrs, kurā sacenšas labākie [[Eiropa|Eiropas]] futbola klubi. {{stub}} [[Category:Futbols]] [[ar:دوري أبطال أوروبا]] [[ast:Copa d'Europa]] [[az:Çempionlar Liqası]] [[bg:Купа на европейските шампиони]] [[ca:Lliga de Campions de la UEFA]] [[cs:Liga mistrů UEFA]] [[da:UEFA Champions League]] [[de:UEFA Champions League]] [[el:Κύπελλο Πρωταθλητριών Ομάδων Ευρώπης]] [[en:UEFA Champions League]] [[eo:Ligo de Ĉampionoj de UEFA]] [[es:Liga de Campeones de la UEFA]] [[et:UEFA Meistrite Liiga]] [[eu:UEFAko Txapeldunen Liga]] [[fi:Mestarien liiga]] [[fr:Ligue des Champions de l'UEFA]] [[gl:Champions League]] [[he:ליגת האלופות]] [[hr:UEFA Liga prvaka]] [[id:Liga Champions]] [[it:UEFA Champions League]] [[ja:UEFAチャンピオンズリーグ]] [[lt:UEFA Čempionų lyga]] [[nl:UEFA Champions League]] [[no:Mesterligaen]] [[pl:Liga Mistrzów UEFA]] [[pt:Liga dos Campeões da UEFA]] [[ro:Liga Campionilor UEFA]] [[ru:Лига чемпионов УЕФА]] [[simple:UEFA Champions League]] [[sl:Liga prvakov]] [[sr:Лига шампиона]] [[sv:UEFA Champions League]] [[th:ยูฟ่า แชมเปี้ยนส์ลีก]] [[tr:UEFA Şampiyonlar Ligi]] [[vi:Cúp các đội vô địch bóng đá quốc gia châu Âu]] [[zh:歐洲聯賽冠軍盃]] 2647 12251 2005-01-09T23:21:14Z Feens 37 #REDIRECT [[Kaķu ģints]] 2648 12252 2005-01-09T23:21:34Z Feens 37 #REDIRECT [[Kaķu ģints]] 2649 12253 2005-01-09T23:33:35Z Feens 37 Savvaļas kaķis pārdēvēju par Meža kaķis #REDIRECT [[Meža kaķis]] 2650 50370 2006-06-13T07:32:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Seznam sportovních disciplín]] == Sporta veidu saraksts == * [[Aerobika]] * [[Aikido]] * [[Alpīnisms]] * [[Armrestlings]] * [[Ātrslidošana]] * [[Austrumu cīņas]] * [[Autokross]] * [[Badmintons]] * [[Basketbols]] * [[Batuts]] * [[Beisbols]] * [[Biatlons]] * [[Biljards]] * [[BMX]] * [[Bobslejs]] * [[Boulings]] * [[Bokss]] * [[Brīvā cīņa]] * [[Burāšana]] * [[Cīņa]] * [[Daiļslidošana]] * [[Dambrete]] * [[Duatlons]] * [[Džudo]] * [[Enduro]] * [[Fitness]] * [[Florbols]] * [[Formula 1]] * [[Frisbijs]] * [[Frīstails]] * [[Futbols]] * [[Galda teniss]] * [[Galda hokejs]] * [[Golfs]] * [[Grieķu - romiešu cīņa]] * [[Handbols]] * [[Hokejs]] * [[Izpletņlēkšana]] * [[Jāšanas sports]] * [[Kaitbordings]] * [[Kalnu riteņbraukšana]] * [[Kamaniņu sports]] * [[Karate]] * [[Kartings]] * [[Kērlings]] * [[Kikbokss]] * [[Klinšu kāpšana]] * [[Krikets]] * [[Lauka hokejs]] * [[Loka šaušana]] * [[Mākslas vingrošana]] * [[Minifutbols]] * [[Minigolfs]] * [[Modernā pieccīņa]] * [[Motokross]] * [[Motosports]] * [[Motošoseja]] * [[Mototriāls]] * [[Mountainbords]] * [[Niršana]] * [[Orientēšanās sports]] * [[Paukošana]] * [[Peintbols]] * [[Peldēšana]] * [[Pludmales futbols]] * [[Pludmales volejbols]] * [[Pauerliftings]] * [[Rallijkross]] * [[Rallijs]] * [[Regbijs]] * [[Riteņbraukšana]] * [[Rollerslēpošana]] * [[Sambo]] * [[Sinhronā peldēšana]] * [[Skeitbords]] * [[Skijorings]] * [[Skrituļslidošana]] * [[Skvošs]] * [[Slēpošana]] * [[Slidošana]] * [[Smaiļošana un kanoe]] * [[Snovbords]] * [[Snūkers]] * [[Softbols]] * [[Spēkavīru sacensības]] * [[Spīdvejs]] * [[Sporta dejas]] * [[Strītbols]] * [[Svarbumbu celšana]] * [[Svarcelšana]] * [[Šahs]] * [[Šaušana]] * [[Šorttreks]] * [[Tautas sports]] * [[Teikvando]] * [[Teniss]] * [[Tramplīnlēkšana]] * [[Triāls]] * [[Triatlons]] * [[Ūdensmotosports]] * [[Ūdenspolo]] * [[Ūdensslēpošana]] * [[Veikbords]] * [[Vieglatlētika]] * [[Vindsērfings]] * [[Vingrošana]] * [[Virves vilkšana]] * [[Volejbols]] [[Category:Sports]] [[ar:قائمة الرياضات]] [[cs:Seznam sportovních disciplín]] [[cy:Chwaraeon#Rhestr Chwaraeon]] [[de:Liste der Sportarten]] [[en:List of sports]] [[et:Spordialade loend]] [[fa:فهرست رشته‌های ورزشی]] [[fi:Luettelo urheilulajeista]] [[he:קטגוריה:ענפי ספורט]] [[hu:Sportágak listája]] [[ja:スポーツ競技一覧]] [[ko:스포츠의 목록]] [[lb:Lëscht vu Sportaarten]] [[lt:Sporto šakų sąrašas]] [[ms:Senarai Sukan]] [[nl:Lijst van sporten]] [[pt:Lista de desportos]] [[ru:Виды спорта]] [[sl:Seznam športov]] [[sr:Списак спортова]] [[sv:Lista över sporter och idrotter]] [[ta:விளையாட்டுகளின் பட்டியல்]] 2651 46783 2006-05-21T21:38:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Felis]] '''Kaķu ģints''' (''Felis'') ir viena no [[Kaķu dzimta|kaķu dzimtas]] ģintīm. Nelieli plēsēji, gandrīz visā pasaulē. 28 sugas un pasugas. Sugas: [[Andu kaķis]] (''Felis jacobita'') <br> [[Bengālijas kaķis]] (''Felis bengalensis'')<br> [[jaguarundis]] (''Felis yagouaroundi'')<br> [[kāpu kaķis]] (''Felis margarita'')<br> [[karakals]] (''Felis caracal'' vai ''Caracal caracal'')<br> [[Ķīnas tuksneša kaķis]] (''Felis bieti'')<br> [[manuls]] (''Felis manul'')<br> [[melnķepu kaķis]] (''Felis nigripes'')<br> [[meža kaķis]] (''Felis silvestris'') (pasuga - [[mājas kaķis]] (''Felis silvestris catus''))<br> [[niedrāju kaķis]] (''Felis chaus'')<br> [[ocelots]] (''Felis pardalis'' vai ''Leopardus pardalis'')<br> [[pampu kaķis]] (''Felis colocolo'')<br> [[servals]] (''Felis serval'')<br> [[Category:Kaķi]] [[de:Felis]] [[en:Felis]] [[es:Felis]] [[fr:Felis]] [[is:Smákettir]] [[ko:고양이속]] [[la:Felis (genus)]] [[lb:Kaz]] [[nl:Felis]] [[sv:Felis]] [[tr:Felis]] 2652 25076 2005-12-21T21:26:11Z Dekaels 268 Redirekts uz pareizo raksto. #REDIRECT [[Proza]] 2653 27797 2006-01-26T12:24:01Z Dekaels 268 Redirekts un satura pārvietojums uz rakstu "Gruzīnu alfabēts" #REDIRECT [[Gruzīnu alfabēts]] 2654 30000 2006-02-11T00:22:52Z Zwobot 201 robot Adding: de, et, gl, he, mn, pl, sq, sv, uk, zh '''Cakjagijns Elbegdoržs''' (&#1062;&#1072;&#1093;&#1080;&#1072;&#1075;&#1080;&#1081;&#1085; &#1069;&#1083;&#1073;&#1101;&#1075;&#1076;&#1086;&#1088;&#1078;), dzimis 1963. gada 30. martā Zeregā, Hovdas provincē [[Mongolija|Mongolijā]] ir Mongolijas pašreizējais premjerministrs. Viņš ir studējis žurnālistiku [[Ļvova|Ļvovā]] ([[Ukraina|Ukrainā]]), un pēc tam [[Hārvardas Universitāte|Hārvardā]]. Kopš 2004. gada 20. augusta viņš atkārtoti ir Mongolijas premjerministrs. {{stub}} [[Category:Politiķi]] [[Category:Mongolija]] [[de:Tsachiagiin Elbegdordsch]] [[en:Tsakhiagiyn Elbegdorj]] [[et:Tsahhiagijn Elbegdordž]] [[fr:Tsakhiagiyn Elbegdorj]] [[gl:Tsakhiagiyn Elbegdorj]] [[he:טסקיאגיין אלבגדורג']] [[mn:Цахиагийн Элбэгдорж]] [[pl:Cachiagijn Elbegdorż]] [[sq:Tsakhiagiyn Elbegdorj]] [[sv:Tsachiagijn Elbegdordzj]] [[uk:Цахіагійн Елбегдорж]] [[zh:查希亚·额勒贝格道尔吉]] 2655 12259 2005-01-12T09:02:55Z PeterisP 26 Hromātiskā gamma pārdēvēju par Hromatiskā gamma #REDIRECT [[Hromatiskā gamma]] 2657 52125 2006-06-26T16:03:53Z Keps 758 Papildināts teksts [[Image:Zurbaran Christ.jpg|thumb|200px|[[Fransisko de Surbarans|Fransisko de Surbarana]] glezna "Kristus krustā" (1627)]] '''Kristietība''' ir [[monoteisms|monoteiska]] [[reliģija]], kas balstās uz [[Jēzus Kristus]] dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta [[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]]. Kristietība uzskata, ka Jēzus ir ebreju Mesija, kā pareģots [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]. Kristietībā ietilpst daudzas reliģiskās tradīcijas, kas dažādās kultūrās atšķiras un ir sadalījusies tūkstošos ticību un sektu. Tās trīs lielākie novirzieni ir [[katolicisms]], [[pareizticība]] un [[protestantisms]]. Tā ir pasaulē lielākā reliģija ar vairāk nekā diviem miljardiem sekotāju. Kristietības izcelsme saistīta ar [[jūdaisms|jūdaismu]], ar kuru tai ir kopīga daļa svēto rakstu, kā arī agrīnā vēsture. Kristietība, kā Jūdaisms vai jebkura cita reliģija vai vērtību sistēma, ieskaitot, piemēram, [[Demokrātija|demokrātiju]], [[Komunisms|komunismu]] utt., ir gan dzīves, gan domāšanas, gan arī rīcības veids sabiedrībai, tās atsevišķām grupām un indivīdiem. Kristietība aizsākās no kādas ebreju sektas ticējumiem. Taču atšķirībā no Jūdaisma, kristietības centrālais tēls nav pats [[Dievs]] (Jahve), bet gan [[Jēzus Kristus]] – Dieva dēls un tā iemiesojums. Tāpat Kristietības pamatā ir nevis Dieva atklāsme cilvēkiem ([[Pravietis|praviešiem]]) kā Jūdaismā, bet gan sekošana Jēzus piemēram – viņa rīcībai, uzvedības normām, attieksmei pret lietām un cilvēkiem. Lai gan neticīgajiem šīs atšķirības varētu nelikties nozīmīgas, Jūdaisma sludinātājiem un teorētiķiem tās šķita krasā pretrunā ar konsekvento monoteismu un tādēļ kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ Kristietība kļuva par patstāvīgu reliģiju. Kristietību, precīzāk Kristietības rietumu ([[Katolicisms|katoļu]]) variantu var uzskatīt par vienu no galvenajiem [[Rietumu Roma]]s atjaunošanās faktoriem pēc [[Senā Roma|Senās Romas]] [[Romas impērija|impērijas]] sabrukuma. It īpaši, ja runājam par klasiskās [[kultūra]]s saglabāšanu un atjaunošanu. Tā, bijušās Romas impērijas teritorijā iebrukušie [[barbari]] parasti apmetās tur uz pastāvīgu dzīvi, sāka apstrādāt zemi un iekopt savu saimniecību. Pie viņiem drīz vien ieradās kristiešu [[Misionārs|misionāri]] un barbaru kopienas viena pēc otras pakāpeniski tika pievērstas kristīgai ticībai. Līdz ar ticību viņi pārņēma [[Latīņu valoda|latīņu valodu]] un daudzviet, it īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Spānija|Spānijā]] viņu „oriģinālā” valoda pilnībā izzuda. Līdz ar to Senās Romas valoda kļuva par [[liturģija]]s un literāro valodu, kā arī mācību valodu skolās, kuras ar katoļu [[baznīca]]s un to pašu misionāru iniciatīvu arī drīz vien sāka veidoties barbaru apmešanās vietās. Tā, kristietība lielā mērā samierināja Seno Romu ar barbariem, nodrošināja tās kultūras un tradīciju pārnesi uz jauno [[Eiropa]]s kultūru, kā arī kalpoja par visas vēlākās Eiropas civilizācijas idejisko, [[Ētika|ētisko]] pamatu, par neapstrīdamu tās [[morāle]]s un uzvedības normu avotu. Kristiešu rakstos vārds "kristieši" ([[grieķu valoda|grieķu val.]] ''χριστιανους'' no grieķu ''Χριστός'' 'Kristus') pirmoreiz parādās [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]] 11:26. {{stub}} [[Category:Reliģijas]] [[Category:Kristietība]] [[Category:Teoloģija]] [[af:Christendom]] [[an:Cristianismo]] [[ar:مسيحية]] [[be:Хрысьціянства]] [[bg:Християнство]] [[ca:Cristianisme]] [[cs:Křesťanství]] [[cy:Cristnogaeth]] [[da:Kristendom]] [[de:Christentum]] [[el:Χριστιανισμός]] [[en:Christianity]] [[eo:Kristanismo]] [[es:Cristianismo]] [[et:Kristlus]] [[eu:Kristautasun]] [[fi:Kristinusko]] [[fo:Kristindómur]] [[fr:Christianisme]] [[fur:Cristianesim]] [[ga:Críostaíocht]] [[gl:Cristianismo]] [[he:נצרות]] [[hr:Kršćanstvo]] [[hu:Kereszténység]] [[ia:Christianismo]] [[id:Kristen]] [[io:Kristanismo]] [[is:Kristni]] [[it:Cristianesimo]] [[ja:キリスト教]] [[jbo:xi'ojda]] [[jv:Kristen]] [[ka:ქრისტიანობა]] [[ko:기독교]] [[kw:Kristoneth]] [[la:Religio Christiana]] [[lb:Chrëschtentum]] [[li:Christendom]] [[ln:Boklísto]] [[lt:Krikščionybė]] [[mk:Христијанство]] [[ms:Kristian]] [[mt:Kristjaneżmu]] [[nds:Christendom]] [[nl:Christendom]] [[nn:Kristendommen]] [[no:Kristendom]] [[os:Чырыстон дин]] [[pl:Chrześcijaństwo]] [[pt:Cristianismo]] [[ro:Creştinism]] [[ru:Христианство]] [[scn:Cristianesimu]] [[sco:Christianity]] [[simple:Christianity]] [[sk:Kresťanstvo]] [[sl:Krščanstvo]] [[sr:Хришћанство]] [[sv:Kristendom]] [[sw:Ukristo]] [[th:คริสต์ศาสนา]] [[tl:Kristyanismo]] [[tr:Hristiyan]] [[tt:Xristianlıq]] [[uk:Християнство]] [[vi:Kitô giáo]] [[wa:Crustinnisse]] [[zh:基督教]] [[zh-min-nan:Ki-tok-kàu]] 2658 52682 2006-07-01T02:16:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Pitagorasen Teorema]] [[Eiklīda ģeometrija|Eiklīda ģeometrijā]] '''Pitagora teorēma''' ir attiecība starp [[taisnleņķa trijstūris|taisnleņķa trijstūra]] malām: ja taisnleņķa trijstūra [[katete|katešu]] garumi ir <math>a</math> un <math>b</math> un [[hipotenūza|hipotenūzas]] garums ir <math>c</math>, tad <math>a^2 + b^2 = c^2</math>. Teorēma ir nosaukta par godu [[Senā Grieķija|sengrieķu]] matemātiķim un filozofam [[Pitagors|Pitagoram]]. == Pierādījumi == Vizuāls (intuitīvs) pierādījums: [[Image:Pythagorean_proof2.png]] [[Category:Ģeometrija]] [[ar:نظرية فيثاغورث]] [[bg:Питагорова теорема]] [[bs:Pitagorina teorema]] [[ca:Teorema de Pitàgores]] [[cs:Pythagorova věta]] [[da:Pythagoræisk læresætning]] [[de:Satz des Pythagoras]] [[el:Πυθαγόρειο θεώρημα]] [[en:Pythagorean theorem]] [[es:Teorema de Pitágoras]] [[et:Pythagorase teoreem]] [[eu:Pitagorasen Teorema]] [[fa:قضیه فیثاغورث]] [[fi:Pythagoraan lause]] [[fr:Théorème de Pythagore]] [[gl:Teorema de Pitágoras]] [[he:משפט פיתגורס]] [[hu:Pitagorasz-tétel]] [[id:Teorema Pythagoras]] [[io:Teoremo di Pitagoro]] [[is:Pýþagórasarreglan]] [[it:Teorema di Pitagora]] [[ja:三平方の定理]] [[ka:პითაგორას თეორემა]] [[ko:피타고라스의 정리]] [[lt:Pitagoro teorema]] [[mr:पायथागोरसचा सिद्धांत]] [[nl:Stelling van Pythagoras]] [[no:Pythagoras' læresetning]] [[pl:Twierdzenie Pitagorasa]] [[pt:Teorema de Pitágoras]] [[ro:Teorema lui Pitagora]] [[ru:Теорема Пифагора]] [[scn:Tiurema di Pitagora]] [[simple:Pythagorean theorem]] [[sl:Pitagorov izrek]] [[sr:Питагорина теорема]] [[sv:Pythagoras sats]] [[th:ทฤษฎีบทพีทาโกรัส]] [[tr:Pisagor teoremi]] [[vi:Định lý Pytago]] [[yi:זאַץ דעס פיטאַגאָראַס]] [[zh:勾股定理]] 2659 49425 2006-06-07T14:28:19Z Keps 758 + sadaļa - Ārējie faktori [[Image:Griechenland 371-362.jpg|thumb|500px|Senā Grieķija 4.gs. p.m.ē.]]Par '''Seno Grieķiju''' sauc grieķiski runājošo pasauli senajos laikos - ne tikai pašreizējās [[Grieķija|Grieķijas]] teritoriju, bet arī teritorijas, kuras tad apdzīvoja [[grieķi]] - [[Kipra|Kipru]], [[Turcija|Turcijas]] [[Egejas jūra|Egejas jūras]] krastu (tad sauktu par [[Jonija|Joniju]]), [[Sicīlija|Sicīliju]] un Dienviditāliju, un grieķu piekrastes apmetnes tagadējā [[Albānija|Albānijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Francija|Francijā]], [[Lībija|Lībijā]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Tradicionāli par Senās Grieķijas periodu uzskata laiku no pirmajām [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] 776. gadā pirms mūsu ēras līdz [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāvei 323. gadā p.m.ē. Populāri bija [[Dionīsiji]]. ==Senās Grieķijas aizsākums== Ap 10. gadsimtu p.m.ē., vismaz pēc apmēram 200 gadiem pēc [[Troja]]s krišanas, Grieķijā no ilgstošā jucekļa, kas bija pārņēmis visu [[Vidusjūra]]s reģionu, pamazām sāka parādīties jaunas [[sabiedrība]]s veidošanās pazīmes. Šī sabiedrība būtiski atšķīrās no [[Egejas civilizācija|Egejas kultūras]], pat ņemot vērā to dažādību atsevišķos laika posmos. Galvenā atšķirība bija ne tikai tajā apstāklī, ka šī bija jau pilnībā [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmeta]] sabiedrība ar tai raksturīgo [[Tehnoloģija|tehnoloģiju]] un [[Darbarīks|darbarīkiem]]. Tā bija arī lielā mērā jauna [[kultūra]]. Viens no pirmajiem nozīmīgākajiem šīs jaunās sabiedrības notikumiem bija [[Olimpiskās spēles]], kas saskaņā ar vēlāko grieķu vēsturnieku liecībām, pirmo reizi notikušas 776. g. p.m.ē. Cilvēki, kas piedalījās šajās un vēlāko gadu olimpiskajās spēlēs kā dalībnieki vai skatītāji, bija vienas un tās pašas kultūras nesēji. Viņi – [[dorieši]], [[jonieši]], [[ajolieši]] – visi runāja vienā valodā – [[Grieķu valoda|grieķu valodā]]. Tomēr nevar teikt, ka Grieķijai nebija vairs nekāda sakara ar senākajām civilizācijām. Šī kultūra joprojām ar savām saknēm bija cieši saistīta ar [[Āzija]]s kultūru. To pierāda viens no pirmajiem līdz mūsdienām saglabājies grieķu rakstības piemērs – krūze, kas izgatavota ap 750. g. p.m.ē. Šī krūze aprakstīta ar adaptētām [[Feniķieši|feniķiešu]] rakstu zīmēm. Grieķiem sākotnēji nebija savas [[rakstība]]s vispār, līdz viņu tirgotāji neatveda līdz ar precēm arī feniķiešu [[Alfabēts|alfabētu]]. Jāatzīmē, ka grieķi sevi par grieķiem nemaz nedēvēja. Tā viņus sāka saukt [[romieši]] tikai pēc vairākiem gadsimtiem. Būdami ienācēji no ziemeļiem, viņi paši sevi dēvēja par [[helēņi]]em, ar to pasvītrojot savu atšķirību no vietējām šo reģionu sākotnēji apdzīvojošām tautām. Tieši helēņi bija arī tie, kas ieviesa vārdu [[barbari]], apzīmējot tā visus tos, kas nerunāja viņu valodā vai kādā no helēņu dialektiem. Barbars bija jebkurš, kura runa bija helēņu ausīm nesaprotami ''barbariski'' trokšņi. Helēņu un barbaru atšķirība nebūt nebija tikai valodnieciskas kategorijas jautājums. Tam bija svarīga praktiska nozīme. Piemēram, helēņu karagūstekņi, ja tie karoja savā starpā, parasti netika padarīti par vergiem, kā tas notika ar barbariem. ==Polisas== Neskatoties uz valodas, reliģijas un kultūras kopību, helēņi neizveidoja [[Valsts|valsti]] līdzīgu tiem modeļiem, kādi pastāvēja līdz viņiem [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Helēņu sabiedrības politekonomiskā organizācija visai stipri atšķīrās no agrākās vēsturiskās prakses. Izšķirošā jaunās sabiedrības atšķirība bija tās iekšējā organizācijā, kuras pamatā bija [[polisa]] vai pilsētvalsts.Tai pat laikā polisa nebija [[pilsēta]] tās mūsdienu izpratnē – kā zināms pretstats laukiem vai [[province]]i ar raksturīgo atšķirīgo nodarbošanās un dzīves veidu. Drīzāk tieši otrādi – polisa bija [[komūna]], kas aptvēra vairāk vai mazāk kompaktu, autonomu apdzīvotu vietu (nomu vai ciematu) grupu ar savu iekšējo [[likumdošana]]s un [[Izpildvara|izpildvaru]]. Tieši ciemati noteica, kas būs un kas nebūs polisas [[pilsonis]], ciematu pārstāvji ievēlēja arī polisas vecāko un padomi, kuriem piederēja reālā vara polisā. Daudzas polisas viena no otras stipri atšķīrās. Lielākajā no tām - [[Atēnas|Atēnās]] 5. gs. p.m.ē. bija ap 30-50 tūkstoši pilsoņu (pieauguši vīrieši). Turpretī vairumā polisu iedzīvotāju skaits bija ap 2 tūkstošiem. Polisa parasti bija nostiprināta pret ienaidnieku uzbrukumiem. Ja polisa bija neliela, to apjoza [[Cietoksnis|cietokšņa]] siena. Polisām attīstoties ap tām veidojās ciemati un apdzīvotas vietas, bet polisas centrs attīstījās kā pilsēta - administratīvs un kultūras centrs, saglabājot un nostiprinot arī savu aizsardzības nozīmi. Šinī ziņā polisai bija līdzīgs funkciju loks kā [[Pilskalns|pilskalniem]] vēlākajā atlantiskajā Eiropā vai [[Baltija|Baltijā]], tikai Grieķijā šo pilskalnu sauca par [[Akropole|akropoli]], kas tulkojumā no sengrieķu valodas nozīmēja - "augšējā pilsēta". Tai pat laikā pastāvēja polisas, kur nebija nocietinātas centrālās daļas. Tāda bija, piemēram, [[Sparta]], kas būtībā bija ciematu savienība noteiktā teritorijā. Agrīnās polisas koncentrējās, galvenokārt, centrālajā Grieķijā, [[Peloponesa]]s austrumu daļā iepretī [[Mazāzija]]s krastam ([[Jonija]]i), kā arī salās ([[Lesbosa]], [[Hiosa]], [[Samosa]]). Šis ir reģions, kura ekonomiskā un politiskā aktivizēšanās sākās 8.-7. gadsimtā p.m.ē. un, kurš dominēja Grieķijā un lielā Vidusjūras piekrastes austrumu daļā turpmākos, apmēram 500 gadus. Tādēļ Seno Grieķiju, kā uzskata virkne vēsturnieku, varbūt būtu bijis pareizāk apzīmēt kā Egeju. ==Senās Grieķijas attīstība== ===Jūras nozīme=== Grieķijā, pateicoties efektīvākai [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] tehnoloģijai, strauji pieauga iedzīvotāju skaits, kā rezultātā sāka trūkt pārtikas, jo lauksaimniecībai derīgas zemes bija samērā maz. Egejai bija raksturīgs vēl kāds nozīmīgs ierobežojums. Proti, kalnainais šī reģiona apvidus bija visai nepiemērots kontaktu uzturēšanai pa sauszemes ceļiem – ceļošana pa sauszemes ceļiem tolaik bija grūts pasākums. Neskatoties uz kalnu daudzumu, tie nebija sevišķi bagāti ar derīgiem izrakteņiem. Tā, Egejā [[alva]], [[varš]] vai [[dzelzs]] bija deficīts. Toties pavisam cita lieta bija [[jūra]]. Pārvietošanās un ceļošana pa jūru bija nesalīdzināmi vieglāka un ērtāka, nekā pa sauszemi. Tādēļ arī senās Grieķijas polisas bija izvietojušās samērā šaurā 50-70 kilometru platā joslā gar jūras piekrasti. Šī situācija stimulēja arī Grieķijas [[Kolonija|koloniju]] dibināšanas aktivitātes, galvenokārt dažādos Vidusjūras piekrastes reģionos. Šajos pasākumos Grieķija plaši izmantoja vēl Egejas civilizācijas periodā uzkrāto jūras braukšanas pieredzi un grieķu [[Kuģis|kuģi]], kuru [[konstrukcija]] un [[takelāža]] arī jau bija pilnveidoti, un tagad tie vagoja arvien tālākas jūras. Grieķu kolonisti arvien biežāk devās visos iespējamos virzienos. Uz austrumiem viņi nokļuva līdz pat [[Melnā jūra|Melnās jūras]] austrumu piekrastei, nodibinot šajā reģionā virkni koloniju - praktiski gar visu Melnās jūras rietumu, ziemeļu un austrumu piekrasti. Rietumu virzienā viņi nodibināja vairākas kolonijas Sicīlijā un Itālijas pussalas dienvidos. Virzoties tālāk grieķu kuģotāji un tirgotāji nokļuva mūsdienu [[Francija]]s dienvidos, kur tāpat tika dibinātas kolonijas. ===Ekspansija=== [[Image:AntikeGriechen1.jpg|thumb|400px|Senās Grieķijas polisas un kolonijas]]Grieķu ekspansiju veicināja arī ģeogrāfijas apgūšana. Grieķu [[filozofs]] [[Anaksimandrs]] (611-546. g. p.m.ē.) izgatavoja pirmo ģeogrāfisko [[Karte|karti]] pasaulē. Tas kļuva iespējams pateicoties intensīvai kultūras un [[zinātne]]s attīstībai grieķu sabiedrībā dažu desmitu gadu laikā. Pirmajiem grieķu 7. gs. p.m.ē. filozofiem bija daudz jāstrādā lai panāktu augsto zinātnes attīstības līmeni, kāds bija sasniegts citās valstīs. Piemēram, [[Astronomija|astronomijā]] un [[Astroloģija|astroloģijā]] šajā laikā daudz tālāk bija aizgājusi [[Babilonija]], bet [[Ģeometrija|ģeometrijā]] un [[Aritmētika|aritmētikā]] [[Ēģipte]]. Kvalitatīvs pavērsiens Grieķijas attīstībā sākas 7.gs. p.m.ē. beigu posmā. Grieķijas kontinentālajā daļā un Egejas salās sākās jauns kolonizācijas vilnis. Tā iemesls bija pārapdzīvotība, kas bija izveidojusies grieķiskajās austrumu provincēs, it īpaši Mazāzijā, to straujās saimnieciskās attīstības rezultātā. Stiprs brīvu zemju trūkums izraisīja pakāpeniskas, bet būtiskas izmaiņas Grieķijas saimnieciskajā sistēmā. Nelielajās polisu platībās nevarēja vairs izdzīvot balstoties uz universālas lauksaimniecības, kas funkcionēja pēc maksimālas pašnodrošināšanās principa. Bija nepieciešama [[darba dalīšana]] polisu starpā, to [[specializācija]]. Piemēram, Atēnas izgatavoja un eksportēja lielu daudzumu [[Keramika|keramisko]] izstrādājumu un eļļu, bet ieveda [[Graudi|graudus]], kurus tā vairs nespēja izaudzēt iekšējam patēriņam pietiekamā daudzumā. Arī Hiosa arvien lielākā apjomā ražoja [[Vīns|vīnu]] un [[Eļļa|eļļu]], bet savam patēriņam ieveda graudus. Savukārt par galvenajiem graudaugu kultūru ražotājiem un eksportētājiem kļuva Ēģipte un grieķu Melnās jūras piekrastes polisas. Pateicoties specializācijai un darba dalīšanai strauji attīstījās [[tirdzniecība]]. To atviegloja un veicināja [[Līdieši|līdiešu]] izgudrojums – [[nauda]]. Tirdzniecības saites ar Vidusjūras reģioniem veicināja tirgotāju politekonomiskās lomas nostiprināšanos. Tā, līdz ar grieķu polisu attīstību Egejā, Vidusjūras rietumu daļā jau bija izvērsusies ap 800.g. p.m.ē. feniķiešu nodibinātā [[Kartāga]]. Starp abām civilizācijām veidojās intensīvas ekonomiskās attiecības. Savukārt Itālijā šajā pat laikā bija uzplaukusi [[Etruski|etrusku]] civilizācija, kura līdz ar grieķu kolonijām veidojās kā ekonomiski aktīvs Vidusjūras subreģions. Izmaiņas Grieķijas un citu Vidusjūras valstu saimnieciskajā struktūrā izraisīja arī būtiskas izmaiņas sabiedrībā un politikā. Līdz ar tirdzniecības paplašināšanos polisās strauji sāka attīstīties vidējais slānis – tirgotāji. Agrākie dižciltīgie zemes īpašnieki zaudēja varas [[Monopols|monopolu]] polisās. Tiem arvien vairāk nācās dalīt varu ar šo jauno sabiedrības slāni. Tā tirgotāji pakāpeniski kļuva par faktiskajiem saimniekiem polisās, bet vēl izteiktāki daudzajās grieķu kolonijās. Lai gan viņiem nebija politisko tiesību, to faktiskā ietekme Grieķijas sabiedrībā palielinājās. Rezultātā tirgotāji, daļēji arī bagātākie amatnieki, kļuva par politisko faktoru un sāka arvien uzstājīgāk pieprasīt politiskās varas un tiesību pārdali. Lai panāktu savus mērķus šīs jaunizveidojušās sabiedrības grupas apvienojās ar zemniekiem, kuriem arī nebija nekādu tiesību un, kuri grima arvien dziļāk nabadzībā. Šī savdabīgā [[koalīcija]] uzsāka kopīgu cīņu pret veco [[Aristokrātija|aristokrātiju]]. Tā bija ilgstoša, bet tās rezultātā Grieķijā, tās sabiedrībā un kultūrā notika strauji pārveides procesi. Viena no spilgtākajām izmaiņām ir tirānu periods, kas sākās vairumā Grieķijas polisu un ar to saistītais labklājības pieaugums. ===Tirānu periods=== [[Tirānija]] Grieķijā nebūt nenozīmēja nežēlīgu, despotisku varu. Tā bija vienpersoniska vara, bet bez mantošanas tiesībām. Varas [[Uzurpācija|uzurpēšana]] parasti notika iekšējo cīņu rezultātā starp konkurējošām vietējo augstmaņu grupām. Lai sagrābto varu nostiprinātu un noturētu, bija nepieciešams iegūt plašu pilsētas vai polisas iedzīvotāju atbalstu. Tādēļ tirāni parasti sāka būvēt monumentālas celtnes, veikt plašus pilsētas labiekārtošanas darbus. Tādēļ, neskatoties uz tirānu periodu, Grieķijas pilsētas auga sevišķi strauji. Tā, 479-478. g. p.m.ē. Atēnām tika uzcelta jauna aizsargsiena, jo iepriekšējās iekšienē pilsētai jau kļuvis par šauru. Tas vēl vairāk nostiprināja pilsētu lomu antīkās pasaules attīstībā. Neskatoties uz Grieķijas pilsētu valstu politisko separātismu, arī tirānu laikā grieķu kultūra kļuva arvien integrētāka. Piemēram, lai gan pastāvēja daudz dažādu [[Dialekts|dialektu]], grieķiski runājošie varēja viegli sarunāties jebkurā pilsētā vai kolonijā. Arī grieķu [[reliģija]] bija universāla visā zemē. Visas grieķu pilsētas piedalījās Olimpiskajās spēlēs un dažādos festivālos. ===Grieķu demokrātija=== Straujais ekonomiskais un sociālais progress Atēnās un citās grieķu polisās drīz vien sasniedza savu augstāko robežu, jo ierobežotās zemes platības pamazām koncentrējās neliela skaita īpašnieku rokās. Tie, kļuvuši par sava veida monopolistiem, zemi par arvien augstāku cenu iznomāja tās reālajiem apstrādātājiem – zemniekiem. Ja pēdējie nevarēja samaksāt zemes renti, zemes īpašnieki tos, līdz ar pārējiem ģimenes locekļiem varēja pārdot verdzībā. No kādreizējās pārticības laukos 7. gadsimta p.m.ē. beigās vairs nebija palicis ne vēsts, to bija nomainījusi nabadzība un zemniecība bija uzkrājusi milzīgu parādu slogu. Nabadzīgākie slāņi jau atklāti sāka gatavoties [[revolūcija]]i lai panāktu bagātības pārdalīšanu sev par labu. Savukārt arī bagātie zemes īpašnieki, nespējot vairs nodrošināt ienākumus, kādus tie uzskatīja par pienācīgiem, bija saniknoti un noskaņoti ļoti kategoriski. Tie gatavojās nopietni, visiem iespējamiem līdzekļiem aizsargāt savas intereses, tai skaitā ar ieročiem, kā arī ieviešot daudz stingrāku [[Likumdošana|likumdošanu]]. Atika un senā grieķu civilizācija kopumā bija nonākusi ekonomiskās un politiskās [[katastrofa]]s priekšā. Tā droši vien arī būtu notikusi, ja vien nebūtu parādījies cilvēks, kurš kļuva par vienu no civilizācijas vēstures lielākajām [[Leģenda|leģendām]]. Tas bija [[Solons]]. Šis, ar gudrību un asu prātu apveltītais kādas aristokrātiskas ģimenes pēctecis drīz kļuva par daudzu likumu autoru un grieķu sabiedrības demokrātisko reformu iniciatoru. Solona reformas daļēji novērsa politisko krīzi, taču pilnībā neatrisināja briestošās grieķu sabiedrības politekonomiskās problēmas. ===Briedums=== Ap 500.g. p.m.ē. Grieķijas ekspansija Vidusjūras reģionā bija sasniegusi tādas robežas, ka konflikti ar citām civilizācijām bija kļuvuši neizbēgami. Rietumos grieķi bija izveidojuši spēcīgas polisas Sicīlijā un Itālijas dienvidu daļā. Arī [[Korsika|Korsikā]] un Francijas dienvidos ([[Masīlija|Masīlijā]] – vēlākajā [[Marseļa|Marseļā]]) atradās vairākas lielas grieķu apmetnes. Pat centrālajā Itālijā starp etruskiem un [[latīņi]]em bija izvietojušās atsevišķas grieķu kolonijas. Taču pirmais lielākais karš grieķiem sākās līdz ar [[Persieši|persiešu]] iebrukumu Līdijā. Patiesībā runa ir par veselu periodu Senajā Grieķijā - [[Persiešu kari]]em. Šo karu rezultātā grieķu armija un flote guva leģendāras uzvaras pār persiešu spēkiem. Pēc uzvaras pār [[Persija|Persiju]] Atēnas kļuva par galveno Grieķijas valsti, bet Sparta savu kādreizējo augsto prestižu pakāpeniski zaudēja. Arī gandrīz viss atlikušais 5. gs. p.m.ē. pagāja kā Atēnu zelta laikmets. Atēnas kļuva par skaistāko pilsētu pasaulē. Tika uzceltas slavenākās ēkas - [[Panteons]], [[Akropole]] u.c., savu augstāko attīstības pakāpi sasniedza [[zinātne]] un [[māksla]]. Turpināja attīstīties arī demokrātijas tradīcijas, pilnveidojās likumdošana. Senās Grieķijas kultūra, it īpaši Atēnu zelta laikmetā, joprojām ir apbrīnas objekts. Diemžēl biežāk tiek izcelti šīs civilizācijas sasniegumi, pārmērīgi to idealizējot, daudz retāk tiek runāts par tās ēnas pusēm. Bet to bija pietiekami, lai senā grieķu civilizācija kādreiz izbeigtu savu pastāvēšanu. ==Krīze un sabrukums== ===Grieķu savstarpējie kari=== Viens no Senās Grieķijas krīzes iemesliem bija savstarpējie grieķu kari, kuri pēc Persijas sakāves strauji izvērsās pašu grieķu starpā. Tā, [[Peloponesas līga]], kas pastāvēja jau kopš 550. g. p.m.ē., tātad vēl pirms Persiešu kariem un, kas bija apvienojusies ap Spartu, nekad nebija samierinājusies ar Atēnu prioritāti. Arī pašas Atēnas lielā mērā provocēja citu Grieķijas pilsētu neapmierinātību ar to, ka savu kādreizējo [[Diplomātija|diplomātiju]], kas palīdzēja grūtā brīdī brīvprātīgā ceļā apvienot grieķu spēkus, tā sāka aizvietot ar savas gribas uzspiešanu. Peloponesas līga arvien biežāk sāka izrādīt pretestību Atēnu politikai, līdz abas [[konfederācija]]s nonāca līdz atklātam [[Konflikts|konfliktam]] - Peloponesas karam - kas sākās 431.g. p.m.ē. un turpinājās līdz 404. g. p.m.ē., tātad 27 gadus. Karš vislielākos cilvēku un materiālos zaudējumus nesa tieši[[ Atika]]i. Galveno uzmanību Atēnas līdz šim bija pievērsušas aizsardzībai pret iespējamiem uzbrukumiem no jūras. Tādēļ tika veidota un augstā kaujas gatavībā uzturēta spēcīga jūras flote. Savukārt sauszemes spēku militārais potenciāls bija daudz vājāks. Tas konkrētajā situācijā deva lielākas stratēģiskās priekšrocības Spartai, kuras tās arī izmantoja, sākot uzbrukumus Atēnām un citām Atikas pilsētām. Tām nācās apkārtējos iedzīvotājus ar visām ģimenēm un iedzīvi paslēpt aiz pilsētu sienām. Veselai paaudzei nācās dzīvot pastāvīga aplenkuma apstākļos, saspiestībā, trūkumā un badā. To veselību un morāli arvien vairāk grāva slimības. Leģendārais Atēnu valdnieks [[Perikls]], kura laikā Atēnu demokrātiskās tradīcijas un kultūras attīstība sasniedza visaugstāko līmeni, mira divus gadus pēc Peloponesas kara sākšanās (429.g. p.m.ē.). Līdzvērtīga aizvietotāja nebija un Atēnās sāka valdīt [[Demagoģija|demagogu]] [[oligarhija]]s, kas valsti veda no vienas neveiksmes otrā. Šajos apstākļos zinātne un kultūras dzīve tika pamesta novārtā, sabiedrības [[morāle]]s problēmas ([[prostitūcija]], [[homoseksuālisms]], u.c.), kuras bija acīmredzamas vēl pirms kara, karam ieilgstot, veda pie vispārēja morāla pagrimuma, grieķu civilizācijas gars sāka strauji zaudēt savu spožumu. [[Image:Temple of apollo.JPG|thumb|300px|Apollo tempļa drupas Delfos]]Šis karš beidzās ar Spartas uzvaru un Atikas izpostīšanu. Rezultātā dominējošā vara Grieķijā pārgāja no Atēnām uz Spartu. Arī [[Dēlas savienība]], neskatoties uz tās nopelniem karos pret persiešiem, tika likvidēta. Sparta visā Grieķijas teritorijā un kolonijās ieviesa tirānijas režīmu, kas izrādījās daudz nežēlīgāks, nekā to pēdējā laikā bija pasākusi praktizēt Atēnu valdība. Piemēram, t.s. trīsdesmitvīru tirānijas laikā, kas pastāvēja tikai astoņus mēnešus, tikai Atēnās bez tiesas sprieduma tiek nogalināts ap 1500 tās pilsoņu, bet ap 5000 demokrātu tika izsūtīti. Jebkāda sanāksmju un publisku runu brīvība tika aizliegta. Daudzu bagātu tirgotāju un zemes īpašnieku īpašumi un manta tika [[Konfiskācija|konfiscēti]]. [[Templis|Tempļi]] tika izlaupīti. Tādēļ grieķu pilsētās sākas regulāras sacelšanās pret tirānijas varu. ===Sabiedrības degradācija=== Atēnās demokrātija gan tika atjaunota. Tomēr tas neveda pie stabilizācijas un atveseļošanās. Pēc kara un tirānijas plosīšanās Atēnas bija zaudējušas lielāko daļu izglītotāko pilsoņu. Tūlīt sāka izpausties tā vēstures īstenība, ka, kā uzskata daudzi vēstrnieki un filozofi, demokrātija ir progresīva iekārta tikai pietiekami civilizētā, izglītotā sabiedrībā un otrādi – šāda sabiedrība parasti dabīgā ceļā veicina demokrātijas nostiprināšanos. Maz izglītota sabiedrība ar zemu kultūras līmeni demokrātijas apstākļos viegli pārvēršas par nekontrolējamu [[Anarhija|anarhiju]], tajā varu viegli sagrābj [[Avantūrisms|avantūristi]], [[Populisms|populisti]] un [[Demagoģija|demagogi]]. Tā tas tiešām notika arī Atēnās. Piemēram, publiska tiesa, 500 cilvēku sastāvā, starp kuriem tikai nedaudziem bija laba izglītība, 399. g. p.m.ē. atzina filozofu [[Sokrāts|Sokrātu]] par vainīgu bezdievībā, jaunatnes morāles bojāšanā utt., un piesprieda viņam nāves sodu. Šāds tiesas spriedums gan tika pieņemts ar nelielu balsu vairākumu, kas, saskaņā ar Atēnās pastāvošo tiesu praksi, deva iespēju Sokrātam pašam piedāvāt alternatīvu sodu. Katrā ziņā viņam uz visiem laikiem būtu jāpārtrauc publiski nodarboties ar filozofiju un lasīt lekcijas. Sokrāts noraidīja viņam izvirzītos apvainojumus un atteicās pārtraukt savu filozofa darbību. Kā alternatīvu sodu viņš piedāvāja samaksāt trīsdesmit minu (ap 3000 latu) lielu naudas sodu. Šāds priekšlikums saniknoja tiesu un tā atkārtoti piesprieda Sokrātam nāves sodu, šoreiz jau ar lielu balsu pārsvaru. Sokrāta nāve simboliski iezīmēja Grieķijas zelta laikmeta beigas. Tās tālākā vēsture kļuva arvien nožēlojamāka. Grieķu sabiedrība turpināja arvien vairāk [[Degradācija|degradēt]]. Liela sabiedrības daļa pārstāja ticēt jebkādu Dievu esamībai, plauka prostitūcija un seksuālā visatļautība. Toties ģimenes prestižs arvien vairāk kritās. Arvien biežāk grieķi priekšroku deva [[civillaulība]]i, izvairoties uzņemties oficiālu atbildību par ģimeni un pēcnācējiem. Arvien zemāka kļuva arī politiskā morāle. Korupcija kā sērga bija pārņēmusi visus valsts pārvaldes līmeņus. Persija dāsni dalīja kukuļus dažādu grieķu pilsētu politiķiem, lai tie provocētu karu vienam pret otru. Kādreiz slavas apmirdzētie grieķu karotāji masveidā pārdevās citu valstu [[Ģenerālis|ģenerāļiem]] vai pat barbaru [[Orda|ordu]] vadoņiem. Kad [[Maķedonijas Aleksandrs]] kaujas laukos vēlāk sastapās ar persiešu armijām, viņš ar izbrīnu konstatēja, ka tās burtiski mudž no grieķu algotņiem. Lieta aizgāja pat tik tālu, ka atsevišķas Grieķijas pilsētas sāka meklēt palīdzību karā viena pret otru pie kādreizējā kopējā ienaidnieka - Persijas. Pat Sparta, nespējot tikt galā ar dumpīgajām pilsētām, slēdza līgumu ar Persiju par savienību. Tālākajā laika gaitā Grieķijā iestājās arvien lielāks haoss - grieķu pilsētas apvienojās savienībās un līgās lai cīnītos pret citām pilsētu savienībām. Šīs līgas drīz vien izjuka, bet citas radās no jauna, jau citos sastāvos. Lielākie savstarpēji konkurējošie spēki Grieķijā šajā laikā bija Atēnas, Sparta un [[Tēbas]], bet neviens no šiem spēkiem tā arī nespēja iegūt izšķirošu pārsvaru pār pārējiem. Tā grieķu civilizācija dažos gadu desmitos pazaudēja gandrīz visu, ko tā ar tādām pūlēm bija attīstījusi un uzkrājusi vairākos gadsimtos. Pazaudēts bija galvenais – nācijas, tautas un valsts ideja, nākotnes [[vīzija]], attīstības mērķi. Dzīvotspējīgākā tomēr izrādījās grieķu filozofija. Arī pēc Sokrāta nāves un citu ievērojamu filozofu padzīšanas no Atēnām, tajās vēl saglabājās filozofiskās domas uguntiņas, kas spīdēja vēl vairākus gadu desmitus, turklāt pietiekami spoži, lai atstātu Eiropas kultūrā pēdas, kas bija manāmas vairāku nākamo gadsimtu laikā. Arī [[glezniecība]], [[skulptūra]], [[arhitektūra]], [[dzeja]] un [[rakstniecība]] vēl ilgi turpināja grieķu kultūras tradīcijas, kas ļāva saglabāt tai mūžam paliekošu vietu Eiropas kultūrā. ===Grieķija Romas impērijas valgos=== Pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves 323.g. p.m.ē. [[Romas impērija]] pakāpeniski,bet laikā no 215.g. p.m.ē. līdz 168.g. pm.ē. jau pilnībā pakļāva Maķedonijas reģionu, bet 148.g. p.m.ē. tā tika pārveidota par vienu no Romas provincēm. Tāds pats liktenis piemeklēja [[Āhenas līga|Āhenas līgu]] un drīz vien visu pārējo Grieķiju. Kā vienu no savām provincēm Roma pārvaldīja Grieķiju turpmākos 60 gadus. Tomēr Romai neizdevās Grieķiju pilnībā integrēt impērijas politekonomiskajā sistēmā. Par to liecina virkne notikumu. Piemēram, 88.g. p.m.ē. [[Ponta]]s valdnieks [[Mitridats VI]] uzsāka kampaņu pret Romas impēriju ar mērķi atņemt tai tās kontrolētās austrumu teritorijas. Daudzas grieķu pilsētas tūlīt sacēlās pret Romas kundzību, atbalstot šo Āzijas monarhu, jo tas bija apsolījis atjaunot Grieķijas neatkarību. Romas leģioni tomēr sakāva Mitridata spēkus, padzina tos no Grieķijas un apspieda grieķu pilsētu sacelšanos. Kā sodu par šo sacelšanos romieši nežēlīgi sodīja Grieķijas pilsētas, daudzas no tām izpostot, tai skaitā Atēnas un Tēbas. Kādreiz plaukstošais Grieķijas centrālais reģions tika pārvērsts krāsmatās. Rezultātā sākās visas valsts ekonomiskā [[deintegrācija]]. Lai gan Atēnas vēl saglabāja savu zinātnes un filozofijas centra lomu, bet savu saimniecisko nozīmi tā bija pazaudējusi pilnībā. Ja neskaita īsu Grieķijas [[renesanse]]s periodu pirmajos mūsu ēras gadsimtos Romas [[Imperators|imperatora]] [[Adriāns|Adriāna]] laikos, Grieķija arvien vairāk noslīdēja līdz atpalikušas Eiropas provinces stāvoklim. Mūsu ēras 3. gadsimta vidū Grieķiju atkal nopostīja tur iebrukušie [[Goti|gotu]] karapulki. Pēc Romas impērijas sadalīšanās Rietumu un Austrumu ([[Bizantija]]) daļās, Grieķijas un Āhenas provinces nonāca Bizantijas sastāvā. Šajā laikā šeit ieplūda imigrantu pūļi no [[Vidējie Austrumi|Vidējiem Austrumiem]], bet 6.-8. gadsimta laikā Balkānu pussalā, it sevišķi Ilirijā un Trāķijā no ziemeļiem ienāca liels skaits slāvu cilšu. Šejienes vēsturiskā helēņu kultūra, kura vienmēr bijusi cieši piesaistīta Tuvo un Vidējo Austrumu senajām civilizācijām, daļēji pārslāvojās, daļēji atkal nonāca Vidējo Austrumu ietekmē. Taču pēdējie, pēc Bizantijas krišanas [[Seljuku turki|seljuku turku]] rokās, arī jau bija pazaudējuši savu īpatnējo, izsmalcināto senā Orienta kultūru. ==Ārējo faktoru loma Grieķijas attīstībā== Viena no lielākajām Grieķijas priekšrocībām vienlaicīgi bija arī tās trūkums. Grieķija nekad nav pastāvējusi kā unitāra, vienota valsts. Pat izšķirīgos vēstures brīžos Grieķija funkcionēja kā atsevišķu, patstāvīgu polisu savienība. Grieķu polisas un kolonijas bija izkaisītas pa izstieptu, samērā šauru Vidusjūras piekrastes joslu un daudzām salām. Tas bija ļoti izdevīgi no tirdzniecības viedokļa un Grieķijā tā bija labi attīstīta nozare. Tomēr nevar Grieķiju viennozīmīgi uzskatīt par tirgotāju un jūrasbraucēju nāciju. Grieķu apmetņu, vēlāk polisu saimnieciskais pamats vienmēr bijusi lauksaimniecība. Taču šīs nozares pilnvērtīgai attīstībai derīgas zemes bija ļoti maz. Tikai labas, apstrādāšanai derīgas zemes akūts trūkums spieda grieķus doties jūrā, meklēt jaunas zemes un dibināt tur savas kolonijas. To veicināja arī krasās ražas svārstības dažādos gados. Sausos gados ražas bija niecīgas un tās nepietika. Labvēlīgos gados, kad pietiekošā daudzumā bija gan saules, gan mitruma, izdevās bagātas ražas un veidojās lieli pārpalikumi. Pirmajā gadījumā grieķiem bija nepieciešams papildināt nepietiekošo pārtikas nodrošinājumu ar importu, otrajā, izdevīgi bija pārpalikumus eksportēt. No drošības faktora viedokļa Grieķijas stāvoklis bija vēl sarežģītāks. Militārā ziņā grūti iedomāties vēl neizdevīgāku un grūtāk aizsargājamu teritorijas konfigurāciju ar izstieptām komunikācijām, kāda bija Grieķijā. Tas neļāva ne izveidot efektīvu aizsardzības sistēmu pret ārējiem ienaidniekiem, ne arī sagatavot pietiekami lielu armiju iebrukumam ienaidnieka teritorijā. Acīmredzot tieši šis apstāklis spieda grieķus meklēt šīs problēmas risinājumu inovatīvā veidā – radot hoplitu vienības, bet vēlāk falangas. Tā, grieķu armijas guva uzvaru Persiešu karos tikai pateicoties progresīvākai armijas organizācijai, kvalitatīvākam bruņojam, kā arī labākai stratēģijai un taktikai, kas izrādījās daudz svarīgāks faktors par karotāju skaitu. Iespējams, ka taisnība šinī ziņā [[Hērodots|Hērodotam]], ka jaunā Eiropa tieši ar labāku militāro stratēģiju viennozīmīgi parādīja savu pārākumu pār Āziju. Šo priekšrocību Grieķijai vairs nebija tās cīņā par varu un ietekmi Vidusjūrā ar Romu. Jau pašā Romas impērijas sākuma posmā vairs nebija būtisku atšķirību romiešu un grieķu militāro spēku sagatavotībā, ieroču kvalitātē, stratēģijas un taktikas mākslā. Toties būtiska bija kļuvusi starpība armijas skaitliskajā sastāvā. Ja grieķi, kā atzīmē virkne vēsturnieku (''Norman Dawis'' u.c.), praktiski nekad pa savām izkaisītajām polisām nebija varējuši savākt karotāju skaitu lielāku par 40-50 tūkstošiem, tad romieši varēja nostādīt pretī līdz pusmiljonam vīru lielu karaspēku, ko nebija nemaz tik grūti izdarīt, ņemot vērā jau toreiz blīvi apdzīvotās Itālijas pussalas iespējas. Tieši grieķu uzkrātās zināšanas dažādās jomās, neskaitāmās inovācijas kuģu būvē, militārajā jomā, viņu iedibinātie likumdošanas un demokrātijas principi, [[difūzija]]s ceļā tika pārņemti un attīstīti tālākā Eiropas civilizācijas veidošanās procesā. ==Ārējās saites== [http://www.ancientgreece.com/ Senā Grieķija I] [http://www.wsu.edu:8001/~dee/GREECE/GREECE.HTM Senā Grieķija II] [[Category:Antīkā kultūra]] [[Category:Senā Grieķija]] [[Category:Vēsture]] [[de:Antikes Griechenland]] [[et:Vana-Kreeka]] [[el:&#913;&#961;&#967;&#945;&#943;&#945; &#917;&#955;&#955;&#940;&#948;&#945;]] [[en:Ancient Greece]] [[eo:Antikva Grekio]] [[es:Grecia Antigua]] [[fr:Grèce antique]] [[ja:&#21476;&#20195;&#12462;&#12522;&#12471;&#12515;]] [[ru:&#1044;&#1088;&#1077;&#1074;&#1085;&#1103;&#1103; &#1043;&#1088;&#1077;&#1094;&#1080;&#1103;]] [[uk:&#1057;&#1090;&#1072;&#1088;&#1086;&#1076;&#1072;&#1074;&#1085;&#1103; &#1043;&#1088;&#1077;&#1094;&#1110;&#1103;]] [[zh-cn:&#21476;&#24076;&#33098;]] 2660 17954 2005-08-14T08:55:08Z Yyy 146 '''Sicīlija''' ir [[Itālija|Itālijas]] autonoms reģions un lielākā sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Tajā dzīvo 5.1 miljoni iedzīvotāju. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Sicilia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Sicilija.png|150px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Sicilija karogs.png|125px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Palermo]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Palermo]]<br>[[Katānija]]<br>[[Mesīna]] <tr><td>Platība<td>25 708 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>5 135 871 <tr><td>Provinces <td>[[Agridžento]]<br>[[Enna]]<br>[[Kaltaniseta]]<br>[[Katānija]]<br>[[Sasāri]]<br>[[Mesīna]]<br>[[Palermo]]<br>[[Raguza]]<br>[[Sirakūzas]]<br>[[Trapāni]] <tr><td>Komūnu skaits<td>390 </table> {{stub}} [[Category:Itālija]] 2661 18613 2005-08-27T08:14:09Z Yyy 146 cat '''Jārls''' ([[zviedru valoda|zviedriski]] - ''jarl'') - [[augstmaņa tituls]] [[vikingi|vikingu]] laika un [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Dānija|Dānijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Vārda izcelsme radniecīga [[angļu valoda|angļu]] vārda ''earl'' ([[grāfs]]) izcelsmei. Vikingu laikos '''jārli''' bija reģiona valdnieki (karavadoņi), bet viduslaikos, nostiprinoties [[karalis|karaļa]] varai, tie Norvēģijā no 9.gs līdz 1308.gadam bija karaļa vietvalži kādā apgabalā, bet Zviedrijā - no 12.gs līdz 1266.gadam '''jārli''' bija kara flotes un karagājienu vadītāji. Pēdējais Zviedrijas '''jārls''' [[Birgers (jārls)|Birgers]] ir [[Folkungu dinastija|Folkungu dinastijas]] ciltstēvs. [[Category:Vēsture]] 2662 48782 2006-06-02T08:22:16Z YurikBot 213 robot Modifying: [[pt:Presidentes da Venezuela]] [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu saraksts <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=90%> <th align=left> Prezidents <th> Laiks <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hosē Paezs]] ''(José Antonio Páez)''<td align=center>1830 - 1835 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hosē Vargass]] ''(José María Vargas)''<td align=center>1835 - 1837 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Karloss Sublette]] ''(Carlos Soublette)''<td align=center>1837 - 1839 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hosē Paezs]] ''(José Antonio Páez)'' - otro reizi<td align=center>1839 - 1843 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Karloss Sublette]] ''(Carlos Soublette)'' - otro reizi<td align=center>1843 - 1847 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hosē Tadeo Monagass]] ''(José Tadeo Monagas)''<td align=center>1847 - 1851 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hosē Gregorio Monagass]] ''(José Gregorio Monagas)''<td align=center>1851 - 1855 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hosē Tadeo Monagass]] ''(José Tadeo Monagas)'' - otro reizi<td align=center>1855 - 1858 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hosē Paezs]] ''(José Antonio Páez)'' - trešo reizi<td align=center>1861 - 1863 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hulians Kastro]] ''(Julián Castro)''<td align=center>1858 - 1859 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Pedro Guals]] ''(Pedro Gual)''<td align=center>1859 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Manuels Tovars]] ''(Manuel Felipe Tovar)''<td align=center>1859 - 1861 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Pedro Guals]] ''(Pedro Gual)'' - otro reizi<td align=center>1861 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Huans Falkons]] ''(Juan Crisóstomo Falcón)''<td align=center>1863 - 1868 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hosē Tadeo Monagass]] ''(José Tadeo Monagas)'' - trešo reizi<td align=center>1868 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hosē Ruperto Monagass]] ''(José Ruperto Monagas)''<td align=center>1868 - 1870 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Antonio Blanko]] ''(Antonio Guzmán Blanco)''<td align=center>1870 - 1877 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Fransisko Alkantara]] ''(Francisco Linares Alcántara)''<td align=center>1877 - 1878 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hosē Varela]] ''(José Gregorio Varela)''<td align=center>1878 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Antonio Blanko]] ''(Antonio Guzmán Blanco)'' - otro reizi<td align=center>1879 - 1884 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hoakins Krespo]] ''(Joaquín Crespo)''<td align=center>1884 - 1886 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Antonio Blanko]] ''(Antonio Guzmán Blanco)'' - trešo reizi<td align=center>1886 - 1887 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Huans Rohass]] ''(Juan Pablo Rojas Paúl)''<td align=center>1888 - 1890 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Raimundo Palasio]] ''(Raimundo Andueza Palacio)''<td align=center>1890 - 1892 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hoakins Krespo]] ''(Joaquín Crespo)'' - otro reizi<td align=center>1892 - 1898 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Ignasio Andrade]] ''(Ignacio Andrade)''<td align=center>1898 - 1899 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Kipriano Kastro]] ''(Cipriano Castro)''<td align=center>1899 - 1908 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Huans Gomess]] ''(Juan Vicente Gómez)''<td align=center>1908 - 1914 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Viktoriano Bustiljoss]] ''(Victoriano Márques Bustillos)''<td align=center>1914 - 1915 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Huans Gomess]] ''(Juan Vicente Gómez)'' - otro reizi<td align=center>1915 - 1929 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Huans Peress]] ''(Juan Bautista Perez)''<td align=center>1929 - 1931 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Huans Gomess]] ''(Juan Vicente Gómez)'' - trešo reizi<td align=center>1931 - 1935 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Eleazars Kontrerass]] ''(Eleazar López Contreras)''<td align=center>1935 - 1941 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Isajass Angarita]] ''(Isaías Medina Angarita)''<td align=center>1941 - 1945 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Romulo Betankūrs]] ''(Rómulo Betancourt)''<td align=center>1945 - 1948 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Romulo Galjegoss]] ''(Rómulo Gallegos)''<td align=center>1948 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Karloss Šalbo]] ''(Carlos Delgado Chalbaud)''<td align=center>1948 - 1950 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Germans Flamerihs]] ''(Germán Suárez Flamerich)''<td align=center>1950 - 1952 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Markoss Himeness]] ''(Marcos Pérez Jiménez)''<td align=center>1952 - 1958 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Volfgangs Laracabals]] ''(Wolfgang Larrazábal)''<td align=center>1958 - 1959 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Edgards Sanabrija]] ''(Edgard Sanabria)''<td align=center>1959 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Romulo Betankūrs]] ''(Rómulo Betancourt)'' - otro reizi<td align=center>1959 - 1964 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Rauls Leoni]] ''(Raúl Leoni)''<td align=center>1964 - 1969 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Rafaels Kaldera]] ''(Rafael Caldera)''<td align=center>1969 - 1974 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Karloss Peress]] ''(Carlos Andrés Pérez)''<td align=center>1974 - 1979 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Luiss Kampinss]] ''(Luís Herrera Campíns)''<td align=center>1979 - 1984 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Haims Lusinči]] ''(Jaime Lusinchi)''<td align=center>1984 - 1989 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Karloss Peress]] ''(Carlos Andrés Pérez)'' - otro reizi<td align=center>1989 - 1993 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Ramons Velaskess]] ''(Ramón José Velásquez)''<td align=center>1993 - 1994 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Rafaels Kaldera]] ''(Rafael Caldera)'' - otro reizi<td align=center>1994 - 1999 <tr bgcolor=#EFF8E8> <td>[[Hugo Čavess]] ''(Hugo Chávez Frías)''<td align=center>1999 - </table> [[Category:Venecuēlas prezidenti]] [[de:Liste der Staatspräsidenten von Venezuela]] [[en:List of Presidents of Venezuela]] [[es:Presidente de Venezuela]] [[fr:Liste des présidents du Venezuela]] [[pt:Presidentes da Venezuela]] [[ru:Список президентов Венесуэлы]] [[zh:委內瑞拉總統]] 2663 12267 2005-01-13T00:20:21Z Feens 37 Muskatas karogs no en.wiki Muskatas karogs no en.wiki 2664 20700 2005-10-09T13:16:06Z Tail 13 kat {| border = 0; cellspacing = 0; cellpadding = 0; style = "float: right; margin-left: 0.5em;" |- |[[Image:Oman_flag_large.png|thumb|250px|right|Omānas sultanāta karogs (no 1970. gada). Malu attiecība: 1:2 ]] |- |[[Image:Muskatas karogs.png|thumb|250px|right|Muskatas sultanāta (Omānas nosaukums līdz 1970.gadam) karogs]] |} '''Omānas karoga''' trīs krāsas simbolizē: baltā - mieru un uzplaukumu, sarkanā - cīņu pret svešzemniekiem, zaļā - auglību. Karoga augšējā stūrī - [[Omānas ģerbonis]]. Karogs oficiāli apstiprināts 1995.gada 23.aprīlī ar [[Omānas sultāns|sultāna]] rīkojumu. Karogā tika nomainītas malu attiecības no 2:3 uz 1:2, neizmainot neko citu. Pirms 1970.gada valsts nosaukums bija "Muskatas sultanāts", un karogs bija sarkanā krāsā. [[Category:Nacionālie karogi]] [[Category:Omāna]] 2665 51715 2006-06-24T09:13:09Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:Perkūnas]] ''[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]] ir arī latviešu rokgrupa.'' '''Pērkons''' ir viena no galvenajām debesu dievībām [[latviešu mitoloģija|latviešu]], [[leišu mitoloģija|leišu]] un vairākās citās [[indoeiropieši|indoeiropiešu]] senreliģijās. Latviešu Pērkonam atbilst leišu ''Perkūnas'', prūšu ''Percunis'', slāvu ''Perun'', skandināvu ''Fjorgyn'' u.c. [[Latviešu folklora|Latviešu folkloras]] tekstos Pērkons saukts par Pērkoņtēvu, Veco tēvu vai vienkārši Veco, Kalēju (Debesu kalēju), arī par Debesu rūcēju vai graudēju. {{stub}} [[Category:Pērkona dievi]] [[Category:Senlatviešu dievi]] [[de:Perkūnas]] [[en:Perkūnas]] [[lt:Perkūnas]] [[pl:Perkun]] 2667 36806 2006-03-25T14:38:50Z Feens 37 [[Butāna|Butānas]] [[karalis|karaļu]] (''Druk Gyalpo'') saraksts. Pirms 1907.gada Butānā valdīja [[reģents|reģenti]] (''Druk Desi'' vai ''Deb Raja'') <th> Karalis <th> Laiks <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''[[Vangčuku dinastija]]'''<td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Ugjens Vangčuks]] ''(Uggyen Wangchuk)'' <td>1907.gads - 1926.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Džigme Vangčuks]] ''(Jigme Wangchuk)'' <td>1926.gads - 1952.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Džigme Dordži Vangčuks]] ''(Jigme Dorji Wangchuk)'' <td>1952.gads - 1972.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Džigme Singje Vangčuks]] ''(Jigme Singye Wangchuk)'' <td>1972.gads - </table> [[Category:Butāna]] 2668 12272 2005-01-13T20:49:11Z Feens 37 [[Džons Loks|Džona Loka]] portrets no en.wiki [[Džons Loks|Džona Loka]] portrets no en.wiki 2669 45869 2006-05-18T19:53:21Z Juzeris 23 saites [[Image:Romas_pāvests_Jānis_Pāvils_II.jpg|thumb|Romas pāvests Jānis Pāvils II]] '''Romas pāvests''' ir [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu baznīcas]] augstākais [[garīdznieks]], kā arī [[Vatikāns|Vatikāna]] valsts vadītājs. No [[1978]]. gada [[22. oktobris|22. oktobra]] līdz 2005. gada 2. aprīlim Romas pāvests bija [[Jānis Pāvils II]]. Pašreizējais Romas pāvests ir [[Pāvests Benedikts XVI|Benedikts XVI]], kurš tika ievēlēts 2005. gada 19. aprīlī 78 gadu vecumā. ==Skat. arī== *[[Romas pāvestu hronoloģisks uzskaitījums]] [[Category:Romas pāvesti|*]] [[Category:Romas katoļu baznīca]] [[ca:Papa]] [[da:Pave]] [[de:Papst]] [[en:Pope]] [[es:Papa]] [[eo:Papo]] [[fr:Pape]] [[he:&#1488;&#1508;&#1497;&#1508;&#1497;&#1493;&#1512;]] [[it:Papa]] [[ja:&#12525;&#12540;&#12510;&#25945;&#30343;]] [[la:Papa]] [[nl:paus]] [[no:Pave]] [[pl:Papie&#380;]] [[pt:Papa]] [[ro:Pap&#259;]] [[ru:&#1055;&#1072;&#1087;&#1089;&#1090;&#1074;&#1086;]] [[sl:pape&#382;]] [[fi:Paavi]] [[sv:Påve]] [[zh:&#25945;&#23447;]] 2670 12274 2005-01-14T13:43:54Z Juzeris 23 Romas pāvesta Jāņa Pāvila II att Romas pāvesta Jāņa Pāvila II att 2671 12275 2005-01-14T14:10:48Z Juzeris 23 "Title:" > "Virsraksts:" Virsraksts: 2672 12276 2005-01-14T14:13:48Z Juzeris 23 "User:" > "Lietotājs:" Lietotājs: 2675 12277 2005-01-14T21:21:36Z Feens 37 Atlantijas okeāns (pārveidots) no en.wiki Atlantijas okeāns (pārveidots) no en.wiki 2676 12278 2005-07-02T10:56:08Z Yyy 146 cat [[Image:Atlantijas okeans.png|thumb|Atlantijas okeāns]] '''Atlantijas okeāns''' ir [[zemeslode|zemeslodes]] otrs lielākais [[okeāns]] un aizņem apmēram 1/5 no Zemes kopējās virsmas. Vārds cēlies no [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodas]] ([[Atlants]] - dievs [[grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]). Okeāns ir izstiepts ziemeļu - dienvidu virzienā un savienojas ar [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]] ziemeļos, [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] - dienvidos, rietumu virzienā, [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānu]] - dienvidos, bet [[Indijas okeānu|Indijas okeānu]] - dienvidos, rietumu virzienā. Tas mākslīgi savienots ar Kluso okeānu caur [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] un ar Indijas okeānu caur [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]]. '''Atlantijas okeāns''' apskalo [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] austrumu piekrasti un [[Eiropa|Eiropas]] un [[Āfrika|Āfrikas]] rietumpiekrasti. Kopā ar [[jūra|jūrām]] tā platība ir 106 400 000 km². Vidējais okeāna dziļums ir 3332 m, bet vislielākais dziļums ir 8605 m (netālu no [[Puertoriko]]). [[Category:Ģeogrāfija]] 2677 50969 2006-06-18T11:01:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Šveđani]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr><td colspan="3" bgcolor="chocolate"><center><font size="+1">'''Zviedri'''<br>'''Svenskar'''</font></center></td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Kopējais skaits:</td> <td bgcolor="#ffde80">virs 9 milj. </tr><tr><td bgcolor="orange">Dzīvo:</td> <td bgcolor="#ffde80"> [[Zviedrija]]: 8,7 milj.<br> arī [[ASV]],<br> [[Kanāda]],<br> [[Somija]].<br> </td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Runā</td><td bgcolor="#ffde80">[[Zviedru valoda]]</td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Reliģija</td><td bgcolor="#ffde80">[[Luterisms]]</td></tr> </table> [[Category:Zviedrija]] [[Category:Pasaules tautas]] [[de:Schweden (Volk)]] [[en:Swedish people]] [[eo:Svedoj]] [[fi:Ruotsalaiset]] [[hr:Šveđani]] [[ka:შვედები]] [[nl:Zweden (volk)]] [[pl:Szwedzi]] [[ru:Шведы]] [[sl:Švedi]] [[sv:Svenskar]] 2678 42658 2006-04-30T12:33:22Z Juzeris 23 +kat. [[Image:Zviedrijas zemes.png|thumb|250px|Zviedrijas iedalījums zemēs]] [[Zviedrija|Zviedrijas]] vēsturisko zemju un provinču saraksts līdz 1634.gadam. *[[Svēlande]] (''Svealand'') :*[[Dalarna]] (''Dalarna'') :*[[Nerke]] (''Närke'') :*[[Sēdermanlande]] (''Södermanland'') :*[[Uplande]] (''Uppland'') :*[[Vermlande]] (''Värmland'') :*[[Vestmanlande]] (''Västmanland'') *[[Jētelande]] (''Götaland'') :*(Bohuslän) :*(Blekinge) :*(Dalsland) :*(Gotland) :*(Halland) :*(Skåne) :*(Småland) :*(Öland) :*(Östergötland) :*(Västergötland) *[[Norlande]] (''Norrland'') :*(Ångermanland) :*(Gästrikland) :*(Hälsingland) :*(Härjedalen) :*(Jämtland) :*(Lappland) :*(Medelpad) :*(Österbotten) :*(Västerbotten) *[[Ēsterlande]] (''Österland'') :*(Åland) :*(Egentliga Finland) :*(Karelen) :*(Nyland) :*(Satakunda) :*(Savolaks) :*(Tavastland) [[Category:Zviedrija|Zemes un provinces]] [[Category:Ar Zviedriju saistīti uzskaitījumi|Zemes un provinces]] [[Category:Administratīvo iedalījumu uzskaitījumi]] 2679 12281 2005-01-14T23:17:54Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2680 12282 2005-01-14T23:31:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2681 18627 2005-08-27T08:25:17Z Yyy 146 cat '''Svēlande''' (''Svealand'') ir viena no [[Zviedrija|Zviedrijas]] vēsturiskajām [[Zviedrijas zemes un provinces|zemēm]]. Senatnē '''Svēlandē''' dzīvoja seno [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts [[svēji]] un šis reģions ir viens Zviedrijas valsts izveidošanās centriem. Arī pats valsts nosaukums cēlies no ''Svea rike'' - svēju valsts. Reģionā ap [[Mēlerns|Mēlernu]] atradās gan pirmā lielā Zviedrijas pilsēta - [[Birka]], gan vecā galvaspilsēta - [[Sigtuna]], gan galvenā svētvieta - [[Upsalas templis]]. Arī mūsdienu valsts galvaspilsēta - [[Stokholma]], atrodas šajā reģionā. [[Image:Zviedrija Svelande.png|thumb|250px|Svēlande]] [[Category:Zviedrija]] 2682 51661 2006-06-23T21:37:56Z 139.179.155.198 '''Zirgs''' jeb ''' mājas zirgs''' (''Equus caballus'') ir liels [[Zīdītāji|zīdītājs]] [[Nagaiņi|nagainis]], piederošs vienai no septiņām ''Equus'' [[ģints]] mūsdienu [[suga|sugām]]. Pie zirgiem pieder arī [[ēzelis]], [[kulans]] un [[zebra]]. Zirgu tēviņu latviešu valodā sauc par [[ērzelis|ērzeli]], mātīti par [[ķēve|ķēvi]] un dzimumbriedumu nesasniegušu īpatni par [[kumeļš|kumeļu]]. Zirgam ilgu laiku ir bijusi ļoti nozīmīga loma gan transportēšanā (tas izmantots jāšanai, kā arī kaujas ratu, pastu ratu, kariešu un pat īpašu tauvu laivu vilkšanai), gan lauksaimniecībā (kā aramzirgs), gan arī pārtikā. Visbiežāk kā aptuvenais [[Zirga pieradināšana|zirga pieradināšanas]] laiks tiek minēts 2000. g.p.m.ē. Tas arī ir laiks, kad zirgs pirmo reizi tiek pieminēts kā pārvietošanās līdzeklis. Līdz pat 20. gs. vidum zirgi tika intensīvi un plaši izmantoti karadarbībā, un, kaut arī zirgi nu aizstāti ar [[ieroči|ieročiem]] un [[automašīna|mašīnām]], mūsdienās vēl joprojām konkrētu [[karaspēks|karaspēka]] daļu un karavīru apzīmēšanai lieto tādus jēdzienus kā „[[kavalērija]]” un „[[kavalērists]]”. {| border=1 width=250 cellspacing=0 align=right |- |colspan=2 bgcolor=#C0E0B0 align=center| '''Mājas zirgs'''<br>'''''Equus caballus'''''<br><small>[[Aizsardzības statuss]] : <font color="forestgreen">'''Neapdraudēts'''</small></font> |- |colspan=2|[[Image:Horse.jpg|250px|center]] |- |colspan=2 bgcolor=#DAFDDA align=center|[[Klasifikācija (bioloģija)|Klasifikācija]] |- |width=30%|[[Valsts (bioloģija)|Valsts]]||[[Dzīvnieki]] ([[Animalia]]) |- | |[[Tips (bioloģija)|Tips]]||[[Hordaiņi]] ([[Chordata]]) |- |[[Klase (bioloģija)|Klase]]||[[Zīdītāji]] ([[Mammalia]]) |- |[[Kārta (bioloģija)|Kārta]]||[[Nepārnadži]] ([[Perissodactyla]]) |- |[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]||[[Zirgu dzimta|Zirgu ]] ([[Equidae]]) |- |[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]||[[Zirgu ģints|Zirgu]]([[Equus]]) |- |[[Suga(bioloģija)|Suga]]||Mājas zirgs (Equus caballus) |- |colspan=2 bgcolor=#DAFDDA align=center|Dzīvo |- |colspan=2 align=center|{{{dzīvo}}} |- |colspan=2 bgcolor=#DAFDDA align=center|[[Biotops]] |- |colspan=2 align=center|{{{biotops}}} |- |colspan=2 bgcolor=#DAFDDA align=center|Pārtika |- |colspan=2 align=center|{{{pārtika}}} |- |} [[Image:Mare and her foal.JPG|thumb|left|370px|Ķēve ar kumeliņu ganībās]] ===Zirga evolūcija=== Salīdzinot ar zināšanām par citu dzīvnieku attīstību, mūsu zināšanas par zirga izcelsmi ir pietiekami bagātīgas &ndash; [[evolūcijas teorija|evolūcijas teorijas]] speciālisti var droši runāt gan par zirgu dzimtas vissenākajiem pārstāvjiem [[Hirakotērijs|hirakotēriju]] (''Hyracotherium'') un [[Eohips|eohipu]] (''Eohippus''), kas dzīvojuši pirms ~ 55 miljoniem gadu, gan arī par tālāk tekstā minētajiem savvaļas [[Ekvīds|ekvīdiem]] zirgiem. Šo daudzo miljonu gadu laikā zirgi ir daudz mainījušies. Piemēram, dabiskās atlases rezultātā agrīno zirgu priekšteču kāju pirksti no 5 reducēti līdz 3 un tad līdz 1, kas savukārt pārtapis par nagu, kādu to pazīstam mūsdienu zirgveidīgajiem. (Salīdziniet zirgus ar [[Šķeltnadži|šķeltnadžiem]] – cūkām, govīm un aitām, kuriem nagi veidojušies no 2 pirkstiem.) Paliekas no diviem malējiem pirkstiem zirgam saglabājušās vēl šobaltdien &ndash; aizmetņi jeb t.s. „kastaņi” kāju iekšpusē un spalvu kušķos aizmugurē virs naga. Evolūcijas biologs [[Stīvens Džejs Gūlds]] savā 1983. g. izdotajā darbā ''Hen's Teeth and Horse's Toes'' kā reti sastopamus piemērus minējis mūsdienu zirgus ar īstiem „liekiem pirkstiem” &ndash; interesanti, ka arī šādas nelielas mutācijas var norādīt uz zirgu seno izcelsmi un attīstību. Dabā zirgi ir plēsīgo zvēru laupījums. Tādēļ viņos mīt dabiska tieksme bēgt no briesmām, kaut arī, iedzīti stūrī, lai aizstāvētos, viņi cīnīsies. Viņu acis atrodas galvas abās pusēs &ndash; tā ganoties viņi spēj pārraudzīt pietiekami plašu teritoriju (šis redzamības lauks stiepjas gandrīz 180 grādu leņķī uz katru pusi, priekšpusē pārklājas, bet aizmugurē noteiktā leņķī tā nav). Pat pieradināti zirgi viegli izbīstas un jātnieku drošības dēļ tie būtu pienācīgi jāiepazīstina ar svešiem objektiem un neierastām situācijām. [[Image:Foals in fold.jpg|right|thumb|Jauni kumeļi aplokā]] Zirgi dzīvo ģimenes grupās un viņu dzīves vide ir pārsvarā ganības, zālāji, ar zāli apaugušas teritorijas. Šīs grupas vai bari parasti sastāv no viena pieauguša [[ērzelis|ērzeļa]], viņa [[Harēms|harēma]] (~ 10 ķēvēm) un jaunajiem pēcnācējiem. Līdzko jaunās vīriešu kārtas atvases sasniedz vairošanās vecumu un izrāda pirmos mēģinājumus aplecināt kādu no [[ķēve|ķēvēm]] vai mēroties spēkiem ar bara vadoni, pēdējais parasti padzen viņus, un jaunajiem ērzeļiem neatliek nekas cits, kā nošķirties un izveidot savu „vecpuišu bandu”. Parasti vien tad, kad ērzelis ir sasniedzis 7 līdz 8 gadu vecumu, viņam paveras iespējas „iemantot savā īpašumā” kādu ķēvi, un, ja viņš ir gana stiprs un veiksmīgs, viņš drīz kļūst par „bandas vadoni”, t.i., viņam nu jau ir savs "harēms", ko veido citam ērzelim atņemtās ķēves. [[Alfa ķēve]] nosaka virzienu, kādā ģimenes ganāmpulks pārvietojas, bet ērzelis noslēdz gājienu, tā ganot savu ģimeni. Nesen zinātnieki secinājuši, ka zirgu starpā valda sava veida demokrātija. Piemēram, ja lielākā daļa ganāmpulka izrāda vēlmi apstāties un ieturēt maltīti, pārējais bars piemērojas šai vairākuma vēlmei. ---- ===Zirga pieradināšana un savvaļas sugu saglabāšana=== Senākie avoti par [[Zirga pieradināšana|zirgu pieradināšanu]] ir datēti ar 3000. g.p.m.ē.un nāk no [[Centrālāzija|Centrālās Āzijas]]. Pastāv dažādas teorijas par pieradināšanas laiku un vietu. [..] ===Nozarei raksturīgais vārdu krājums=== ====Ar zirga anatomiju saistīti termini==== [[Image:Horse_parts_Lat.jpg|800px|left|thumb|Zirga anatomija]] Acs, apakšciska, apakšplecs, aste, astes sakne, auss, balsene, ceļa locītava, ciska, elkonis, [[ganaši]], gūžas, josta, [[jūga vēnas rieva]], kakls, karpālā locītava, [[krēpes]], krēpju dalīšanās vieta, kronītis, krusti, krūtis, lecamā locītava, mīkstumi / mīkstumiņi, mugura, mute, nags, nāsis, pakaļkāja, pakausis, papēža kauls, pēdvidus, piere, pieres krēpes, pleca locītava, plecs, priekškāja, purns, ribas, rīkle, sēžas paugura apvidus, skara / piesis vēzīša locītavā, [[skausts]], stiegra, [[tukšumi]], vaigu kauli, vēders, vēzīša locītava, [[vēzītis]], zarnukaula apvidus, zods, žoklis, u.c. <br style="clear:both;"> ====Zirga krāsu apzīmējoši termini==== Sastopami daudzu krāsu zirgi - sākot no dažādu toņu baltiem un pelēkiem un beidzot ar pavisam melniem. Neizpaliek arī pavisam rudi zirgi un citu siltu krāsu zirgi; raibi un tādi, kuriem ķermeņa daļu krāsojums atšķiras. Daži no krāsu apzīmējošiem terminiem: *[[wiktionary:ābolains|ābolains]] jeb dābolains *[[wiktionary:bērs|bērs]] *[[wiktionary:dūkans|dūkans]] *loss *[[wiktionary:palss|palss]] *[[wiktionary:pāls|pāls]] *[[wiktionary:pāts|pāts]] *pelēks *[[wiktionary:ruds|ruds]] *[[wiktionary:sirms|sirms]], u.c. Lai aplūkotu detalizētu tabulu ar zirgu spalvu, [[Krēpes|krēpju]] un astes krāsām un nokrāsām, skatiet [http://par.zirgiem.lv/lvindex/lvciltsgr.html#krasas/ Latvijas zirgu šķirņu ciltsgrāmatu]! Latvieši, it sevišķi folklorā, nereti savus zirgus dēvē tieši pēc to krāsojuma, piem., [[wiktionary:pelēcis|pelēcis]] vai pelēcītis, bērītis, sirmītis, salnītis u.c. [[Image:Foal.JPG|thumb|left|Kumeliņš ganībās]] ====Termini zirgu īpašu pazīmju uzskaitīšanai==== =====Balti marķējumi===== Tie ir balti laukumi &ndash; zīmes, kas rotā citas krāsas zirga kājas vai galvu. Tā ir tipiska pazīme, pēc kuras viegli atšķirt dažādus zirgus. Šādus baltos marķējumus var sazīmēt pat pelēkiem un sirmiem zirgiem. Visa zirga dzīves garumā šīs zīmes nemaina nedz savu sākotnējo atrašanās vietu, nedz formu vai lielumu. Līdz ar to šie marķējumi lieliski kalpo zirgu identificēšanai, un visas īpašās pazīmes tiek ierakstītas [[Zirga pase|zirga pasē]]. '''Marķējumi uz zirga galvas.''' Visbiežāk sastopami zirgi, kuru galvas rotā balta '''zvaigznīte''', '''svītra''', abu kombinācija vai gluži vienkārši – kuriem ir '''balta seja''' vai '''purns'''. Tomēr ar vieglprātīgu zirga pazīmju kategorizēšanu jāuzmanās &ndash; ja zirgam, piemēram, uz galvas balta plankuma vietā ir vien pāris baltu spalvu, tad tā arī reģistrācijas dokumentos vajadzētu ierakstīt, pretējā gadījumā zirga identitāte vēlāk var tikt apstrīdēta. Daži no terminiem, ko lieto balto marķējumu apzīmēšanai: * '''zvaigzne''' jeb '''zvaigznīte pierē''' (angļu val. ''star'') &ndash; dažādu formu (pusmēness, trijstūra, komata) balts marķējums starp vai virs acīm; * '''svītra pierē''' (angļu val. ''stripe'' / ''strip'') &ndash; balta, šaura, gareniska svītriņa, kas stiepjas pār zirga purnu deguna kaulu robežās; * '''zvaigzne ar svītru pierē''' (angļu val. ''star and stripe conjoined'' / ''connected'') &ndash; zvaigzne ar šauru svītru deguna virzienā; * '''puslauks''' &ndash; platāka svītra, kas sniedzas no pieres līdz nāsīm vai starp tām; * '''lauks''' &ndash; 2 līdz 3 pirkstu platuma svītra; * '''lākturis pierē''' &ndash; liels, apaļš baltums, kas pārklāj visu pieri un sniedzas līdz pat acīm; * '''balta seja''' vai '''purns''' (angļu val. ''white face''; ''bald'') &ndash; balts laukums, kas sniedzas arī uz sejas vai purna sāniem; * '''balta galva'''. '''Marķējumi uz zirga kājām.''' [..] =====Citas pazīmes===== * '''Peļutaka''' &ndash; tumša svītra, kas gareniski sniedzas pār zirga muguru. Jokojot to mēdz saukt arī par "peļu šoseju". * '''Sarma''' &ndash; izkaisītas baltas spalvas nelielā laukumā uz zirga ķermeņa. Aplūkot detalizētāku zirga pazīmju aprakstu variet [http://par.zirgiem.lv/lvindex/lvciltsgr.html#krasas/ šeit]&ndash; [[Latvijas zirgu šķirņu ciltsgrāmata|Latvijas zirgu šķirņu ciltsgrāmatā]]! ====Gaitu apzīmējoši termini==== Ierasti zirgu pārvietošanās veidi ir šādi: *'''soļi''', *'''rikši''', *'''lēkši''', *'''auļi'''. ''Soļojot'' trīs zirga kājas atrodas pie zemes un viena pacelta gaisā. Soļojošs zirgs pirmo pacels priekškāju, tad tās pašas puses pakaļkāju, tad atkal otras puses priekškāju un kā pēdējo – tās puses pakaļkāju. Lai liktu stāvošam zirgam sākt soļot, jātniekam ar papēžiem viegli jāpiespiež zirga sānos un jāatspriego pavadas. ''Rikšojot'' zemei vienlaikus pieskaras 2 zirga kājas – priekškāja un pretējās puses pakaļkāja (nereti sauktas par „diagonālēm”). [..] Lai soļojošam zirgam liktu sākt rikšot, jāsaīsina pavadas un stingrāk jāpiespiež kājas. Pastāv divu veidu rikši – vienkāršie un atvieglotie. Pirmajā gadījumā jātnieks vienkārši sēž [[sedli|sedlos]] un ļaujas zirga kustībām. Otrajā gadījumā jātnieks zirgam „piepalīdz”, katrā trešajā zirga solī mazliet paceļoties no sedliem. ''Lēkšojot'' zirga priekškāja un pretējā pakaļkāja vienlaikus piesitas zemei, bet atlikušās divas kājas skar zemi atsevišķi. Lēkšojošs zirgs vispirms pieskaras zemei ar vienu priekškāju, tad seko īss mirklis aiztures, tad zirgs piesit pie zemes pretējo pakaļkāju, tad pārējās divas. Ja pārvietojas taisni uz priekšu, nav lielas nozīmes, kura priekškāja (vai vadošā kāja) tiek likta pirmā. Jācenšas zirgu trenēt to darīt ar abām kājām pamīšus, pretējā gadījumā zirgs uztrenēs vienu pusi, bet ar otru lēkšos negribīgi un neveikli. [[arēna|Arēnā]] zirgam būtu jālēkšo, pirmo liekot iekšējo kāju. Pie strauja pagrieziena iekšējai (jeb pagrieziena centram tuvākai) kājai jābūt vadošai. Lai zirgu no rikšiem paceltu lēkšos ar pareizo kāju, jātniekam jāpāriet uz vienkāršajiem rikšiem, ārējā kāja jānovieto mazliet aiz [[Vēderjosta|sedlu vēderjostas]] un jāpiespiež zirga sāniem ar iekšējo kāju. Lai zirgu no aulēkšiem pārvestu uz lēkšiem, sedlos mazliet jāatliecas atpakaļ, ārējā kāja jānovieto aiz vēderjostas, ļaujot zirgam lēkšot ar pareizo kāju, un jāpievelk pavadas. ''Auļi'' jeb ''aulēkši'' - šī gaita līdzīga lēkšiem, vienīgi kājas, kas kopā skāra zemi, tagad piesitas pie zemes atsevišķi (pakaļējās mazliet ātrāk par priekšējām). Arī auļos zirgam ir vadošā kāja. Tik strauji veicot pagriezienus ir vēl nozīmīgāk, ar kuru kāju zirgs to dara. Pagriezienā pa kreisi vadošajai jābūt kreisajai kājai, bet pa labi – labajai. Jo straujāks pagrieziens, jo vairāk zirgs nosvērsies uz sāniem. Zirgiem, ar kuriem parasti tiek auļots taisni uz priekšu, jātrenē likt vadībā abas kājas, jo citādi tādi zirgi var ciest no [[muskuļi|muskuļu]] nelīdzsvarotības un attiecīgi – grūtībām veikt pagriezienus uz vienu vai otru pusi. Lai paceltu zirgu auļos, jātniekam [[sedli|sedlos]] jāsasveras mazliet uz priekšu un viegli jāpiesit zirgam sānos. [[Image:Mare in fold.jpg|right|thumb|Ķēve aplokā]] ====Ar zirglietām un jātnieku piederumiem saistīti termini==== Pie zirglietām – '''piederumiem, ar kuriem apseglo zirgu,''' – pieder [[wiktionary:Iemaukti|iemaukti]] ar [[wiktionary:Trenze|trenzi]] un pavadām, [[wiktionary:Sedli|sedli]] jeb [[wiktionary:Sedli|segli]] ar [[wiktionary:Sedlu vēderjosta|vēderjostu]] un [[wiktionary:Kāpšļi|kāpšļiem]], &ldquo;sviedrenes&rdquo; jeb sviedru vai sedlu sedziņas un kāju aizsargi (jeb ''&ldquo;nagafkas&rdquo;'' / ''&ldquo;nagavkas&rdquo;'' – no krievu val.), trušādiņa skaustam vai aitādas polsteris (''&ldquo;numnahs&rdquo;''), ko liek zem sedliem, u.c. Iemauktiem, tāpat kā sedliem, ir dažādi veidi, formas, funkcijas un izmēri. Parasti zirglietas iespējams iegādāties pa daļām, tādējādi atrodot katram zirgam piemērotāko ekipējumu. '''Iemaukti''' ir rīks no siksnām, ko uzmauc zirgam galvā un lieto zirga vadīšanai un kontrolei. Iemaukti parasti sastāv no: * pakauša siksnas, pieres siksnas, vaigu siksnas, ganašu siksnas, purna siksnas, un, iespējams, arī dalītā purna siksnas – ''flešas''; * trenzes jeb trenža vai [[wiktionary:Mutes dzelži|mutes dzelžiem]]; * un pavadām – iespējams, arī ''martingala pavadām''. '''Sedli jeb segli''' laikam ir pamanāmākais un noteikti lielākais zirga sedlošanas piederums, tomēr iespējams jāt arī uz neapsedlota zirga, līdzīgi, kā to darījuši senie Amerikas indiāņi. Mūsdienās vispopulārākie ir 3 veidu sedli: * '''konkūra''' (šie sedli radīti ātrumam un lēkšanai. Tie veidoti tā, lai jātnieks ērti varētu ieņemt puspiesēdi un vieglāk noturēt līdzsvaru; tiem ir uz priekšu vērsti atloki, lieli ceļu atbalsti un īsi kāpšļi); * '''iejādes''' (šie paredzēti iejādei, tādēļ radīti tā, lai demonstrējumu laikā no malas būtu labi pārskatāmas zirga kustības. Sedlos var dziļi iesēsties; tiem ir taisni atloki un gari kāpšļi); * '''vienkārši sedli''' (kas atbilst svarīgākajiem jāšanas viediem un ar kuriem var gan trenēties ikdienā, gan arī lēkt vai piedalīties izjādēs. Sedliem ir nelieli ceļu atbalsti, bet atloki vērsti uz priekšu). [[Image:Horse_profile.jpg|right|thumb|Zirgs profilā]] Grāmatās minēti arī '''kovboju sedli''', '''dāmu sedli''' (uz kuriem līdz pagājušā gadsimta sākumam, gluži kā to rāda filmās, sievietes jāja garos brunčos ar abām kājām vienā pusē) u.c. Agrākos laikos sedlus izgatavoja [[wiktionary:Seglinieks|seglinieks]], un arī mūsdienās sedli ir gan nopērkami veikalā, gan arī individuāli pasūtāmi pie meistara. Sedlu iegāde vai izgatavošana ir dārgs prieks, kaut gan cenas, protams, atšķiras atkarībā no sedlu veida, materiāla un zīmola. Sedlus izgatavo gan no sintētiskiem materiāliem, gan arī no ļoti smalkas cūkādas vai citu dzīvnieku ādām. Gan zirgam, gan jātniekam ir arī citi jāšanas un zirgkopības piederumi. * Pirmkārt jau '''jātnieka apģērbs''', kas parasti sastāv no īpašām jāšanai paredzētām bikses, jātnieka zābakiem vai [[wiktionary:Krāgas|krāgām]] jeb [[wiktionary:Stulmi|stulmiem]], aizsargķiveres, neslīdošiem cimdiem utt. Jāšanas laikā zirga papildus kontrolei jātnieks parasti izmanto [[wiktionary:Steks|steku]]. Sacensību vai parāžu laikā jātnieka tērps ir oficiālāks un elegantāks – tiek startēts jāšanas žaketē (''[[wiktionary:Retingots|retingotā]]''), kokvilnas kreklā, vīriešiem – arī ar kaklasaiti, elastīgās (parasti – gaišās) ''galifē'' jāšanas biksēs, ar zīdu pārvilktā [[wiktionary:Žokejcepure|žokejcepurē]] u.tml. * Otrkārt, arī zirga apkopei jātniekam nepieciešams īpašs &ldquo;ekipējums&rdquo;. Piemēram – dažādu formu un materiālu susekļi (koka, plastmasas vai gumijas ar dabīgiem vai sintētiskiem sariem) zirga spalvas un krēpju sukāšanai un pat ķermeņa daļu masāžai. Īpaša un regulāra uzmanība jāveltī arī zirga nagu apkopei. Šim nolūkam saimniekam būs nepieciešams nagu āķis ar mazu suku, nazis, vīle un knaibļveida nagu pārbaudes instruments. Pie ikdienas zirglietām pieskaitāmi arī [[wiktionary:Apauši jeb nakteņi|apauši jeb nakteņi]], kas ir iemaukti bez laužņiem, izvedamās pavadas, ko lieto zirga vešanai pie rokas ārpus jāšanas laika, [[wiktionary:Korda|korda]] jeb [[wiktionary:Horda|horda]], ko lieto treniņu laikā, lai zirgam liktu pārvietoties pa apli, zirgu segas, ko izmanto dažādiem nolūkiem (siltumam, pret insektiem) utt. Zirga veselībai, labsajūtai un labam izskatam nereti nākas izmantot dažādas kopšanas līdzekļus ziežu, smēru, gēlu un laku veidā. * Treškārt, pie zirglietām varētu pieskaitīt arī '''staļļa inventāru''', ko saimnieks lieto zirga barošanai ([[wiktionary:Sile|siles]], barības un ūdens trauki) vai mītnes uzturēšanai (rīki mēslu savākšanai) u.tml. * Ceturtkārt, '''citas zirglietas''' (zirglietu kopšanas līdzekļi – piemēram, sedlu ziedes, aksesuāri zirgam – gumijas krēpju frizēšanai, u.c.). ---- ===Zirgi folklorā, mitoloģijā un fantāzijā=== '''Latviešu tautas folklorā un mitoloģijā.''' Latviešu mitoloģijā sastopami sudraba, zelta un dimanta zirgi vai zirgi ar sudraba, zelta un dimanta iemauktiem. Sk. [[Rainis|Raiņa]] lugu &ldquo;Zelta zirgs&rdquo;, kā arī lasiet pasaku [http://www.liis.lv/folklora/folkloristika/teksti/puskaitis/III/03005.htm / &ldquo;Kā zirga puisis kunga meitu izpelnās&rdquo;].<br> Zirgi ir apdziedāti, cildināti vai gluži vienkārši – pieminēti – neskaitāmās latviešu tautas dainās. Piemēram, [[Dainu katalogs|Dainu katalogā]] zem sadaļas &ldquo;Kumeliņš&rdquo; lasāmas 663 tautas dziesmas. Ar dažām no tām variet iepazīties [[šeit]]. '''Zirgi fantāzijā un fantastikā.''' 1968. gadā amerikāņu rakstnieks [[Pīters S. Bīgls]] (''[[:en:Peter S. Beagle|Peter S. Beagle]]'') sarakstīja grāmatu &ldquo;Pēdējais vienradzis&rdquo; (''[[&ldquo;The Last Unicorn&rdquo;]]''), kas uzskatāma jau par fantāzijas žanru klasiku un nodēvēta par 1 no 10 labākajiem šī žanra darbiem pasaulē. 2005. g. [http://www.jumava.lv/ ''Jumava''] izdeva šo grāmatu Sandra Kļaviņa tulkojumā. Pēc šī darba 1982. gadā tika izveidota animācijas filma ar tādu pašu nosaukumu (sk. ''[http://us.imdb.com/ Internet Movie Database]'' [http://us.imdb.com/title/tt0084237/ ierakstu]) un 2006.g. tiks pabeigta pilnmetrāžas filma (atkal sk. IMDB [http://us.imdb.com/title/tt0314301/ ierakstu par šo filmu]).<br> Savukārt aplūkot Šarlotes Džonsas fantāzijas zīmējumus ar daudzkrāsainu zirgu attēliem varat [http://elfwood.lysator.liu.se/art/c/j/cjones/cjones.html / šeit]. ---- {{aizmetnis}} [[Category:zīdītāji]] [[ang:Hors]] [[ar:حصان]] [[ast:Caballu]] [[bg:Кон]] [[bo:རྟ་]] [[ca:Cavall]] [[cs:Kůň]] [[cy:Ceffyl]] [[da:Hest]] [[de:Hauspferd]] [[en:Horse]] [[el:Άλογο]] [[eo:Ĉevalo]] [[es:Caballo]] [[et:Hobune]] [[fa:اسب]] [[fi:Hevonen]] [[fr:Cheval]] [[gl:Cabalo]] [[he:סוס]] [[hu:Ló]] [[ia:Cavallo]] [[id:Kuda]] [[io:Kavalo]] [[is:Hestur]] [[it:Equus caballus]] [[ja:ウマ]] [[ka:ცხენი]] [[ko:말 (동물)]] [[kw:Margh]] [[ku:Hesp]] [[la:Equus]] [[li:Taam peêrd]] [[lt:Arklys]] [[nah:Cahuayo]] [[nds:Peerd]] [[nl:Paard (dier)]] [[no:Hest]] [[nrm:J'va]] [[os:Бæх]] [[pdc:Gaul]] [[pl:Koń]] [[pt:Cavalo]] [[ro:Cal]] [[ru:Лошадь]] [[sl:Konj]] [[sr:Коњ]] [[sv:Häst]] [[th:ม้า]] [[tr:At]] [[ug:ظارغعماق]] [[zh:马]] 2683 12285 2005-06-06T11:25:42Z Yyy 146 +cat Pastāv vairāki šī likuma formulējumi, kas visi ir līdzvērtīgi. Precīzi to 1850. gadā formulēja vācu zinātnieks [[Rūdolfs Jūlijs Klauziuss]] (''KLAUSIUS Rudolf Julius Emmanuel'', 1822-1888). Formulējums ir šāds: siltuma daudzums pats no sevis nekad nepāriet no aukstāka ķermeņa uz karstāku ķermeni. {{stub}} [[Category:Fizika]] [[Category:Termodinamika]] 2684 12286 2005-01-16T16:45:08Z Feens 37 latviskots no en.wiki latviskots no en.wiki 2685 12287 2005-01-16T17:17:03Z Feens 37 latviskots no en.wiki latviskots no en.wiki 2686 18635 2005-08-27T08:33:24Z Yyy 146 cat '''Dalarna''' ([[zviedru valoda|zviedriski]] - ''Dalarna''; [[latīņu valoda|latīniski]] - ''Dalecarlia'') ir vēsturiska Zviedrijas province valsts vidienē - [[Svēlande|Svēlandē]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Dalarna'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Zviedrija_Dalarna.png|200px|Dalarna]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Dalarna_gerbonis.png|50px|Dalarnas ģerbonis]] </table> <tr><td>[[Zviedrijas zemes un provinces|zeme]]<td>[[Svēlande]] <tr><td>[[Zviedrijas lēņi|mūsdienu lēņi]]<td>[[Dalarnas lēnis|Dalarnas]],<br>[[Gevleborgas lēnis|Gevleborgas]] <tr><td>platība<td>29 086 km² </table> '''Dalarna''' robežojas ar [[Herjedālena|Herjedālenu]], [[Helsinglande|Helsinglandi]], [[Gestriklande|Gestriklandi]], [[Vestmanlade|Vestmanladi]], [[Vermlande|Vermladi]], kā arī [[Norvēģija|Norvēģiju]] rietumos. Provinces dienviddaļu aizņem līdzenums ar senām (no 12.gs) [[varš|vara]] raktuvēm (daļa no [[Bergslāgene|Bergslāgenes]]), bet ziemeļdaļa ir kalnaināka ar daudziem ezeriem. '''Dalarnas''' simbols ir t.s. "Dalarnas zirgs" - koka rotaļlieta, - sarkans koka zirgs, ko no seniem laikiem izgatavo '''Dalarnā'''. No šīs provinces Zviedrijā izplatījās tradīcija krāsot mājas tumši sarkanā krāsā, jo tieši '''Dalarnā''' pirmoreiz sāka izmantot vara raktuvju iežus māju krāsošanā. Mūzikas pasaulē '''Dalarna''' ir pazīstama ar lielisku brīvdabas estrādi - '''Dalhallu''', kurā notiek tradicionāli [[opera|operas]] festivāli. [[Lielā Vara kalna raktuves Falunā]] 2001.gadā ir iekļautas [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]]. [[Category:Zviedrija]] 2688 12290 2005-01-17T18:35:19Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2689 52124 2006-06-26T15:53:45Z Keps 758 Papildināts teksts, red. '''Jūdaisms''' ir [[ebreji|ebreju]] [[reliģija]] un [[kultūra]], un ir viena no vecākajām zināmajām [[Monoteisms|monoteistiskajām]] ticībām. Jūdaisma vēsture un paražas ir likusi pamatus daudzām reliģijām, īpaši [[Kristietība|Kristietībai]] un [[Islāms|Islāmam]]. Jūdaistu svētie raksti - Tora. Savā sākotnējā veidošanās posmā Jūdaisms vēl nebija vienota reliģiska mācība. Pastāvēja daudz dažādu tā formu. Taču tās visas vienoja galvenā iezīme, kuru varētu apzīmēt kā radikālu [[Monoteisms|monoteismu]], t.i., ka [[Dievs]] kā absolūta, [[Transcendents|transcendentāla]] esamība radījis pasauli, vada un pārvalda to saskaņā ar savu dievišķo, cilvēkiem nesasniedzamo saprātu. Senie svētie raksti vēsta, ka Dievs [[Sinaja]] kalnā parādījies [[izraēļi]]em ([[Pravietis|pravietim]] [[Mozus|Mozum]]) un noslēdzis ar tiem līgumu – Tora (''Torah'' – atklātā instrukcija). Šajā līgumā pausta Dieva griba, kura desmit baušļu (''mizvoth'') veidā nosaka, cilvēku dzīvi, to rīcību un savstarpējās attiecības. Tikai dzīvojot saskaņā ar dievišķo gribu cilvēki sasniegs pilnu harmoniju ar pasauli. Mozus pirms nāves Dieva instrukcijas aprakstījis piecās [[Vecā Derība|Vecās Derības]] grāmatās. Aplūkojot šo Vecās Derības aprakstu, kā arī desmit baušļu būtību kopējā dziļākā [[Sociālpsiholoģija|sociālpsiholoģiskā]] un [[Filozofija|filozofiskā]] interpretācijā, varam secināt, ka šīs mācības mērķis tā vai citādi, tieši vai pastarpināti bijis vienot ģimeni, dzimtu, cilti, tautu (ticība vienam Dievam), stiprināt cilvēku garu un morāli grūtajos tā laika pārbaudījumos. Tā, vēl Vecajā Derībā skaidri nojaušama reliģijas nozīme daudzu gadsimtu ilgajā [[civilizācija]]s attīstības ceļā. [[Image:Judaism.jpg|thumb|'''Dāvida zvaigzne''' ir viens no jūdaisma simboliem. Kaut radusies senatnē, pirms ~ 200 gadiem šī zvaidzne kļuvusi par jūdaisma simbolu. Zvaigznes 12 malas simbolizē 12 Izraēla ciltis. Tās apvienoja [[valdnieks Dāvids]]. Mūsdienās zvaigzne ir [[Izraēla|Izraēlas]] [[Izraēlas karogs|karoga]] galvenais simbols.|110px]] [[Category:Reliģijas]] [[Category:Teoloģija]] [[af:Judaïsme]] [[ar:يهودية]] [[bg:Юдаизъм]] [[bn:ইহুদীধর্ম]] [[ca:Judaisme]] [[cs:Židovství]] [[cy:Iddewiaeth]] [[da:Jødedom]] [[de:Judentum]] [[en:Judaism]] [[eo:Judismo]] [[es:Judaísmo]] [[et:Judaism]] [[eu:Judaismo]] [[fa:یهودیت]] [[fi:Juutalaisuus]] [[fr:Judaïsme]] [[fur:Ebraisim]] [[ga:Giúdachas]] [[gl:Xudaísmo]] [[he:יהדות]] [[hi:यहूदी धर्म]] [[hu:Izraelita vallás]] [[ia:Judaismo]] [[id:Agama Yahudi]] [[is:Gyðingdómur]] [[it:Religione ebraica]] [[ja:ユダヤ教]] [[ka:იუდაიზმი]] [[ko:유대교]] [[ku:Cihûtî]] [[kw:Yedhoweth]] [[la:Religio Iudaica]] [[li:Jäödom]] [[ln:Boyúda]] [[lt:Judaizmas]] [[ms:Yahudi]] [[nl:Jodendom]] [[nn:Jødedommen]] [[no:Jødedom]] [[pl:Judaizm]] [[pt:Judaísmo]] [[ro:Iudaism]] [[ru:Иудаизм]] [[simple:Judaism]] [[sl:Judovstvo]] [[sr:Јудаизам]] [[sv:Judendom]] [[th:ยูได]] [[tl:Hudaismo]] [[tr:Musevilik]] [[tt:Yähüd dine]] [[ug:يةهذدعي دعنع]] [[yi:ייִדישקײט]] [[zh:犹太教]] [[zh-min-nan:Iû-thài-kàu]] 2690 52758 2006-07-01T07:37:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Француская мова]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Franču valoda<br>('''''Français''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Francija]] un vēl 53 valstis <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 128 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]: [[Francija]] un vēl 24 valstis vai to daļas <tr><td>Rakstība<td>[[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>no 8.gs ([[senfranču valoda|senfranču valodā]]) <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - fr, fra;<br>[[SIL]] - FRN <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indoeiropiešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[romāņu valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[rietumromāņu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] [[Category:Francija]] [[af:Franse taal]] [[als:Französische Sprache]] [[an:Idioma franzés]] [[ang:Frencisc sprǣc]] [[ar:لغة فرنسية]] [[ast:Francés]] [[be:Француская мова]] [[bg:Френски език]] [[bm:Faransikan]] [[br:Galleg]] [[ca:Francès]] [[cs:Francouzština]] [[cy:Ffrangeg]] [[da:Fransk]] [[de:Französische Sprache]] [[el:Γαλλική γλώσσα]] [[en:French language]] [[eo:Franca lingvo]] [[es:Idioma francés]] [[et:Prantsuse keel]] [[eu:Frantses]] [[fa:زبان فرانسوی]] [[fi:Ranskan kieli]] [[fr:Français]] [[frp:Francês]] [[ga:Fraincis]] [[gl:Lingua francesa]] [[he:צרפתית]] [[hi:फ़्रांसिसी भाषा]] [[hr:Francuski jezik]] [[hu:Francia nyelv]] [[hy:Ֆրանսերեն]] [[ia:Lingua francese]] [[id:Bahasa Perancis]] [[ilo:Pagsasao a Frances]] [[io:Franciana linguo]] [[is:Franska]] [[it:Lingua francese]] [[iu:ᐅᐃᕖᑎᑐᑦ]] [[ja:フランス語]] [[jbo:fasybau]] [[ka:ფრანგული ენა]] [[kg:Kifalanse]] [[ko:프랑스어]] [[ku:Zimanê fransî]] [[kw:Frynkek]] [[la:Lingua Francogallica]] [[li:Frans]] [[ln:Lifalansé]] [[lt:Prancūzų kalba]] [[mk:Француски јазик]] [[ms:Bahasa Perancis]] [[nds:Franzöösche Spraak]] [[nds-nl:Fraans]] [[nl:Frans]] [[nn:Fransk språk]] [[no:Fransk språk]] [[nrm:Fraunceis]] [[oc:Francés]] [[os:Францусаг æвзаг]] [[pl:Język francuski]] [[pt:Língua francesa]] [[rm:Lingua franzosa]] [[ro:Limba franceză]] [[ru:Французский язык]] [[sc:Limba frantzesa]] [[scn:Lingua francisa]] [[sco:French leid]] [[se:Fránskkagiella]] [[sh:Francuski jezik]] [[simple:French language]] [[sk:Francúzština]] [[sl:Francoščina]] [[sq:Gjuha Frënge]] [[sr:Француски језик]] [[sv:Franska]] [[ta:பிரெஞ்சு மொழி]] [[th:ภาษาฝรั่งเศส]] [[tl:Wikang Pranses]] [[tr:Fransızca]] [[ug:فرانسۇز تىل]] [[uk:Французька мова]] [[vi:Tiếng Pháp]] [[wa:Francès]] [[zh:法语]] [[zh-min-nan:Hoat-gí]] [[zh-yue:法語]] 2691 12293 2005-01-18T22:53:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2692 12294 2005-01-18T22:56:30Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2693 12295 2005-01-18T22:56:51Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2694 47126 2006-05-22T22:24:23Z Knakts 848 Nezinu, vai var likt pie valstīm, bet vismaz pie Eiropas <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''England'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Anglijas karogs.png|134px|Anglijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Anglijas gerbonis.png|115px|Anglijas ģerbonis]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Anglijas vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Londona]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Londona]]<br/>[[Birmingema]]<br/>[[Mančestra]] <tr><td>Platība<td>130 395 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits<td>50 233 273 ( 2005.g.) </table> [[Category:Eiropa]] 2695 17923 2005-08-14T08:37:38Z Yyy 146 cat <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Seišelu kreolu valoda<br>('''''Seselwa''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Seišelu salas]] <tr><td>Runātāju skaits<td>82 000 <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]: [[Seišelu salas]] <tr><td>Rakstība<td>[[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>no 20.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - cpf;<br>[[SIL]] - CRS <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Grupa<td>[[kreolu valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[franču kreols|franču]] </table> [[Category:Valodas]] 2696 47188 2006-05-22T23:15:16Z Knakts 848 Kategorija [[Seišelu salas|Seišelu salu]] prezidentu saraksts kopš neatkarības iegūšanas. <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=90%> <th> Prezidents <th> Laiks <tr bgcolor=#DDFFDD> <td>[[Džeimss Menčems]] ''(James Mancham)''<td>1976.gada 29.jūnijs - 1977.gada 5.jūnijs <tr bgcolor=#DDFFDD> <td>[[Franss-Albērs Renē]] ''(France-Albert René)''<td>1977.gada 5.jūnijs - 2004.gada 16.aprīlis <tr bgcolor=#DDFFDD> <td>[[Džeimss Mičels]] ''(James Michel)''<td>2004.gada 16.aprīlis - <table/> [[Category:Seišelu salu prezidenti]] 2697 46267 2006-05-21T01:38:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-min-nan:A-la-pek-gí]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Arābu valoda<br>(''''''عربية `Arabiyya'''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Alžīrija]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]], [[Bahreina]], [[Ēģipte]], [[Irāka]], [[Jemena]], [[Jordānija]], [[Katara]], [[Kuveita]], [[Libāna]], [[Lībija]], [[Mauritānija]], [[Maroka]], [[Omāna]], [[Palestīnas teritorijas]], [[Saūda Arābija]], [[Sudāna]], [[Sīrija]], [[Tunisija]] - vairums iedzīvotāju, daudzās valstīs - minoritāte. <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 225 miljoni (ceturtā izplatītākā) <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]: 24 valstīs <tr><td>Rakstība<td>[[arābu raksts]] <tr><td>Literatūra<td>no 7.gs ([[korāns]]) <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - ar, ara;<br>[[SIL]] - ABV <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[semītu-hamītu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[semītu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] [[af:Arabies]] [[ang:Arabisc sprǣc]] [[ar:لغة عربية]] [[ast:Idioma Árabe]] [[bg:Арабски език]] [[bs:Arapski jezik]] [[ca:Llengua àrab]] [[cs:Arabština]] [[cy:Arabeg]] [[da:Arabisk]] [[de:Arabische Sprache]] [[el:Αραβική γλώσσα]] [[en:Arabic language]] [[eo:Araba lingvo]] [[es:Idioma árabe]] [[et:Araabia keel]] [[eu:Arabiera]] [[fa:عربی]] [[fi:Arabian kieli]] [[fr:Arabe]] [[fy:Arabysk]] [[ga:Araibis]] [[gl:Lingua árabe]] [[haw:ʻŌlelo ʻAlapia]] [[he:ערבית]] [[hi:अरबी भाषा]] [[hr:Arapski jezik]] [[hu:Arab nyelv]] [[ia:Lingua arabe]] [[id:Bahasa Arab]] [[io:Arabiana linguo]] [[is:Arabíska]] [[it:Lingua araba]] [[ja:アラビア語]] [[ka:არაბული ენა]] [[kn:ಅರಬ್ಬೀ ಭಾಷೆ]] [[ko:아랍어]] [[kw:Arabek]] [[la:Lingua Arabica]] [[li:Arabisch]] [[lt:Arabų kalba]] [[mk:Арапски јазик]] [[ms:Bahasa Arab]] [[nds:Araabsche Spraak]] [[nl:Arabisch]] [[nn:Arabisk språk]] [[no:Arabisk språk]] [[pl:Język arabski]] [[pt:Língua árabe]] [[ro:Limba arabă]] [[ru:Арабский язык]] [[sh:Arapski jezik]] [[simple:Arabic language]] [[sk:Arabčina]] [[sl:Arabščina]] [[sq:Gjuha Arabe]] [[sr:Арапски језик]] [[sv:Arabiska]] [[sw:Kiarabu]] [[th:ภาษาอาหรับ]] [[tl:Wikang Arabo]] [[tr:Arapça]] [[tt:Ğäräp tele]] [[uk:Арабська мова]] [[vi:Tiếng Ả Rập]] [[zh:阿拉伯语]] [[zh-min-nan:A-la-pek-gí]] 2699 12301 2005-01-19T22:47:51Z Feens 37 [[Omāna|Omānas]] [[sultāns|sultānu]] saraksts. <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=90%> <th> Sultāns <th> Laiks <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Tuveini bin Saīds]] ''(Thuwaini bin Said)'' <td>1856.gada 19.oktobris - 1866.gada 11.februāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Salims bin Tuveini]] ''(Salim bin Thuwaini)'' <td>1866.gada 11.februāris - 1868.gada oktobris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Azans bin Kaīss]] ''(Azzan bin Qais)'' <td>1868.gada oktobris - 1871.gada 30.janvāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Turki bin Saīds]] ''(Turki bin Said)'' <td>1871.gada 30.janvāris - 1888.gada 4.jūnijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Feisals bin Turki]] ''(Faisal bin Turki)'' <td>1888.gada 4.jūnijs - 1913.gada 15.oktobris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Teimurs bin Feisals]] ''(Taimur bin Faisal)'' <td>1913.gada 15.oktobris - 1932.gada 10.februāris <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Saīds bin Teimurs]] ''(Said Bin Taimur)'' <td>1932.gada 10.februāris - 1970.gada 23.jūlijs <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kabūss bin Saīds]] ''(Qaboos Bin Said)'' <td>1970.gada 23.jūlijs - <table/> 2700 21199 2005-10-20T08:42:51Z Yyy 146 cat <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr><td colspan="3" bgcolor="chocolate"><center><font size="+1">'''Omānieši'''<br>'''ﻋﻣﺎﻧﻲ(Omani)'''</font></center></td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Kopējais skaits:</td> <td bgcolor="#ffde80">2,6 milj. </tr><tr><td bgcolor="orange">Dzīvo:</td> <td bgcolor="#ffde80"> [[Omāna]]:2,5 milj<br> [[Kuveita]]: 100 tūkst </td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Runā</td><td bgcolor="#ffde80">[[Arābu valoda]]</td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Reliģija</td><td bgcolor="#ffde80">[[Islāms]] ([[ibadīti]])</td></tr> </table> [[Category:Pasaules tautas]] 2702 12303 2005-01-20T23:11:50Z Feens 37 Stīvens Hokings no en.wiki Stīvens Hokings no en.wiki 2703 29065 2006-02-07T11:42:50Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Kečvu valoda (-as)<br>('''''Quechua''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Peru]], [[Bolīvija]], [[Ekvadora]], [[Čīle]], [[Argentīna]] <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 15 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]: [[Peru]], [[Bolīvija]] <tr><td>Rakstība<td>[[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>ir <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - qu, que;<br>[[SIL]] - QUZ <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indiāņu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[kečua valodas]] </table> [[Category:Valodas]] [[Category:Indiāņu valodas]] 2704 20881 2005-10-14T10:41:32Z Yyy 146 cat <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr><td colspan="3" bgcolor="chocolate"><center><font size="+1">'''Kečvi'''<br>'''Quechua'''</font></center></td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Kopējais skaits:</td> <td bgcolor="#ffde80">14,8 milj. </tr><tr><td bgcolor="orange">Dzīvo:</td> <td bgcolor="#ffde80"> [[Peru]]: 7,7 milj. (42%)<br> [[Ekvadora]]: 4,3 milj (50%)<br> [[Bolīvija]]: 2,5 milj (33%)<br> [[Argentīna]]: 300 tūkst.<br> </td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Runā</td><td bgcolor="#ffde80">[[Kečvu valoda]]</td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Reliģija</td><td bgcolor="#ffde80">[[Katolisms]]</td></tr> </table> [[Category:Pasaules tautas]] 2705 33793 2006-03-14T08:36:36Z Feens 37 {{tauta| tauta=Aymara| attēls=[[Image:Aimara.png|300px]]| skaits=2,5 milj.| vieta=[[Bolīvija]]: 1,8 milj (24%)<br>[[Peru]]: 720 tūkst <br>[[Čīle]]:| valoda=[[aimaru valoda]]| reliģija=[[katolisms]]| grupas=???| radi=[[kečvi]]| }} [[Image:Aymara-Language-Distributio.png|thumb|Aimaru apdzīvotības areāls|300px]] {{Stub}} [[Category:Pasaules tautas]] [[de:Aymara]] [[en:Aymara]] [[es:Aymara]] [[fr:Aymara]] [[ja:&#12450;&#12452;&#12510;&#12521;]] [[pl:Ajmara]] [[pt:Aimará]] [[sv:Aymara]] 2706 52869 2006-07-01T16:26:22Z Robbot 151 robot Adding: ay, br, ca, fi, it, ms, nl, nn, os, pt Removing: fr, ja, sv Modifying: es, pl '''Aimaru valoda''' - dzimtā valoda [[aimari|aimariem]], viena no nedaudzajām [[indiāņu valodas|indiāņu valodām]] ar runātāju skaitu virs 1 miljona. Valsts valoda [[Bolīvija|Bolīvijā]] un [[Peru]]. Sastopama [[Andi|Andos]] ap [[Titikakas ezers|Titikakas ezeru]] [[Peru]], [[Bolīvija|Bolīvijas]] un [[Čīle|Čīles]] robežapgabalos. <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Aimaru valoda<br>('''''Aymara''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Bolīvija]], [[Peru]], [[Čīle]] <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 2,5 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]: [[Peru]], [[Bolīvija]] <tr><td>Rakstība<td>[[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>ir <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - ay, aym;<br>[[SIL]] - AYM <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indiāņu valodas]] </table> ==Dialekti== Koljavaja, hakaračauki, lupaka (literārās valodas pamatā), ubina. ==Vēsture== Valoda un arī paši [[aimari]] saglabājušies no pirmsinku [[Tiavanako kultūra|Tiavanako kultūras]]. Lingvistu vidū nav vienprātības par '''aimaru valodas''' un [[kečvu valoda|kečvu valodas]] attiecībām. Daži uzskata, ka tās ir radniecīgas, bet daži, ka valodas kļuvušas līdzīgas ilgās ģeogrāfiskās līdzāspastāvēšanas dēļ. Neraksturīgi citām indiāņu valodām, kopā ar [[kečvu valoda|kečvu]] un [[gvarānu valoda|gvarānu]] valodām, '''aimaru valoda''' parādījusi apbrīnojamu vitalitāti gadsimtu izaicinājumiem. [[Category:Valodas]] [[Category:Indiāņu valodas]] [[ay:Aymar aru]] [[bg:Аймара]] [[br:Aymareg]] [[ca:Aimara]] [[cs:Aymarština]] [[de:Aymara (Sprache)]] [[en:Aymara language]] [[eo:Ajmara lingvo]] [[es:Idioma aimara]] [[fi:Aimaran kieli]] [[it:Lingua aymara]] [[ms:Bahasa Aymara]] [[nl:Aymara (taal)]] [[nn:Aymara]] [[os:Аймараг æвзаг]] [[pl:Język ajmara]] [[pt:Língua aimará]] 2707 18865 2005-09-01T13:19:10Z Yyy 146 pārvietoju uz citu kategoriju '''Tonis''' ir jebkura skaņa, kas atrodas oktāvā. Oktāva sastāv no 8 notīm. Tās ir do re mi fa sol la si do. Ir ne tikai toņi, bet arī pustoņi. pustoņus uz klavierēm spēlē ar melnajiem taustiņiem. Ja ņemam skaņu sol, tad melnais taustiņš klavierēs starp sol un ls paaugstinās skaņu par pustoni. to sauc par diezu. tas izskatās šādi #. Ja tam pašam sol nospiedīsiet taustiņu starp fa un sol- pazemināsiet skaņu par pustoni. to sauc par bemolu. Ja ir vēlme skaņdarbā noņemt diezu vai bemolu, tad jāskatās uz zīmi, ko sauc par bekaru. ---- {{stub}} [[Category:Mūzika]] 2708 30439 2006-02-16T11:04:48Z 82.131.22.208 /* Informācijas avoti */ '''Livonija''' ([[Latīņu valoda|latīniski]]: ''Lyvonia'', [[Vācu valoda|vāciski]]: ''Livland'') (1186 - 1561), arī '''Līvzeme''', '''Lībija''', '''Līva''', bija piecu valstu [[konfederācija]] [[Baltija|Baltijā]] 13. - 16. gs. Mūsdienās '''Livonijas''' teritorijai aptuveni atbilst [[Latvija|Latvijas]] un [[Igaunija|Igaunijas]] teritorijas. Vārda [[etimoloģija]] saistāma ar [[somugri|somugru]] ''liv'' - smiltis, un [[igauņu valoda|igauņu]] ''Liivimaa'', tātad būtu jātulko kā "smilšu zeme", kas saskan ar tās novietojumu gar [[Rīgas jūras līcis|Rīgas jūras līča]] piekrasti, Piejūras zemienes smilts augšņu zonā. Nomināli par Livonijas virsvadītājiem uzskatīja [[pāvests|pāvestu]] un [[Vācijas ķeizars|Vācijas ķeizaru]], bet faktiski stāvokļa noteicējs bija Livonijas ordenis ar [[Livonijas ordeņa mestri|mestra]] sēdekli [[Cēsis|Cēsīs]] (''Wenden''). == Vēsture == Sākotnēji, 11.-13. gadsimtā, ar vārdu Livonija saprata tikai [[līvi|lībiešu]], [[Idumeja|idumiešu]], [[vendi|vendu]] un [[latgaļi|latgaļu]] apdzīvotās zemes uz rietumiem no līnijas [[Aizkraukle]]-[[Līgatne]]-[[Cēsis]]-[[Straupe]]-[[Aloja]]. Tās bija nomināli pakļautas [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistei]], un kņazs Vladimirs 11. gadsimta 80. gadu pirmajā pusē tās atdeva bīskapam [[Meinards|Meinardam]] katoļu bīskapijas dibināšanai, un kuru [[Ikšķile|Ikšķilē]] 1186. gadā apstiprina [[Brēmene|Brēmenes]] arhibīskaps [[Hartvigs II]]. [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] līdz 1227. gadam ar Livoniju saprot pamatā [[Vidzeme|Vidzemes]] teritoriju, bet par livoņiem dēvē sabiedrotos - vācus, lībiešu un latgaļus. Līdz 1255. gadam tā izkristalizējās kā piecu baznīcvalstu - [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijas]], kā arī [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] bīskapiju savienība (konfederācija). Taču jau no gadsimta sākuma šeit vērojama militāra kopdarbība starp [[Rīga|Rīgas]] pilsētu, bīskapu, ordeni un sabiedrotajiem latgaļu novadiem. Pirmais savienības līgums fiksēts 1243. gada 1. oktobrī, starp ordeņa mestru [[Andrejs no Velves|Andreju no Velves]], un Rīgas, Tērbatas un Sāmsalas bīskapiem. Bez tam Livonijā ietilpa klosteri un pilsētvalstis, ar savu lauku teritoriju, no kurām nozīmīgākās bija Rīga, [[Tērbata]], [[Tallina]], [[Daugavgrīvas klosteris]]. [[Dānija|Dāņiem]] pakļautajā Ziemeļigaunijā pastāvēja [[Tallinas bīskapija|Tallinas]] un [[Virijas bīskapija|Virijas]] (pastāvēja līdz 1274) bīskapijas, kas formāli bija pakļautas [[Lundas arhibīskapija|Lundas arhibīskapam]], un neveidoja teritoriālu veselumu. Arī četras [[Prūsija|Prūsijas]] bīskapijas - [[Kulmas bīskapija|Kulmas]], [[Pomezānijas bīskapija|Pomezānijas]], [[Vārmes bīskapija|Vārmes]] un [[Sembas bīskapija|Sembas]] bija formāli pakļautas Rīgas arhibīskapam. Bez tam šeit Livonijas izveides periodā (1186-1255) pastāvēja virkne bīskapiju - [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas]], [[Zemgales bīskapija|Zemgales]], [[Leales bīskapija|Leales]], [[Krievijas bīskapija|Krievijas]], [[Karēlijas bīskapija|Karēlijas]] un [[Lietuvas bīskapija|Lietuvas]], kas tika likvidētas un iekļāvās Ap 1420. gadu [[Johans VI Ambundi]] sasauca pirmo mums zināmo Livonijas [[landtāgs|landtāgu]] - Livonijas kārtu un valdnieku sapulci. Līdz šim valstiņām un kārtām bija savas atsevišķas sapulces: ordenim kapituls, pilsētām pilsētu sapulces, vasaļiem mantāgi. Livonijas landtāgā bija četras kūrijas jeb frakcijas. Pirmā bija prelātu kūrija, kurā ietilpa Livonijas bīskapi un domkungi (parasti prāvesti un dekāni), otrā ordenis, ko pārstāvēja Livonijas mestrs un ordeņa augstākās amatpersonas, trešo kūriju veidoja Livonijas bruņniecība jeb vasaļi, gan no bīskapijām, gan ordeņa zemēm, bet ceturtajā kūrijā ietilpa Rīgas, Tērbatas un Tallinas pilsētnieku pārstāvji (birģermeistars un 2-3 rātskungi), kas reprezentēja visas Livonijas pilsētas. Landtāgi galvenokārt pulcējās [[Valka|Valkā]] vai [[Valmiera|Valmierā]], jo tās atradās Livonijas centrā, un tāpēc pārstāvjiem no dažādiem Livonijas apgabaliem bija jāmēro aptuveni vienāds ceļa garums. Reizēm landtāgi pulcējās arī Rīgā, Tērbatā, Cēsīs un [[Vilande|Vilandē]]. 16. gs. pirmajā pusē Livonijas bīskapu valstis piedzīvoja dziļu politisku krīzi, jo [[reformācija|reformācijas]] rezultātā Livonijas garīgi - laicīgo valdnieku ietekme strauji mazinājās. Bīskapu vasaļi, kas zemi praktiski bija jau ieguvuši privātīpašumā, pilnīgi ignorēja bīskapus, un lielākā daļa vasaļu pieņēma [[luterānisms|luterānismu]]. Tādējādi bīskapi zaudēja arī garīgo varu pār saviem pavalstniekiem. Livonijas konfederācija beidza pastāvēt [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumposmā, kad 1561. gada 28. novembrī ordeņa mestrs, arhibīskaps un kārtu pārstāvji zvērēja uzticību [[Polija|Polijas]] [[Polijas karaļi|karalim]] [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]]. Kara rezultātā Livonijas vietā izveidojās no Polijas atkarīgās [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes]] un [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas]] hercogistes, Ziemeļigauniju pārņem [[Zviedrija]], bet [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]] (bijušo Kurzemes bīskapiju) un [[Sāmsala|Sāmsalu]] pārņem Dānijas princis Magnuss. Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]] kļuva par pirmo Kurzemes hercogu. == Vēsturiskā nozīme == Livonija bija pirmā efektīvi funkcionējošā valsts [[Latvija|Latvijas]] teritorijā, un tās iekšienē sākās [[latvieši|latviešu]] un [[igauņi|igauņu]] tautu konsolidācijas process. Livonijas izveide iezīmēja teritorijas iekļaušanos Ziemeļeiropas [[vācieši|vācu]] (nevis [[Lietuva|Lietuvas]] vai [[Krievija|Krievijas]]) ietekmes sfērā. Tālākajā attīstībā ([[luterisms]], [[baltvācieši]]) Latvijas un Igaunijas teritorijas kļuva par reģionu, kurš būtiski atšķiras no apkārtējiem apgabaliem. == Informācijas avoti == *Livonija, [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/livonija.htm Historia.lv] *[http://images.google.com/imgres?imgurl=http://www.von-stackelberg.de/Landkarten/Livland.jpg&imgrefurl=http://www.von-stackelberg.de/Baltische_Ritterschaften.htm&h=235&w=200&sz=18&tbnid=vRH1tDhmWP8rPM:&tbnh=104&tbnw=88&hl=en&start=1&prev=/images%3Fq%3Dlivland%26svnum%3D10%26hl%3Den%26lr%3Dlang_en%26sa%3DG Deutsch-Baltische Ritterschaften in Livland, Kurland, Estland, Oesel und im Baltikum] *[http://www.rambow.de/balticum.htm Die Geschichte der Deutschen im Baltikum] *[http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm Die Livländische Ritterschaft] *[http://www.kirmus.ee/Asutus/portantius.php Joann Portantiuse Liivimaa kaart 1573. aastast] *[http://www.balt-hiko.de/service1.shtml Karten] *[http://www.osteuropa.ch/lettland_geschichte.htm LETTLAND: GESCHICHTE] *[http://skola.ogreland.lv/istorija/slovo/L/l_24.htm ЛИФЛЯНДИЯ] *[http://www.library.ucla.edu/yrl/reference/maps/blaeu/livonia.jpg Liivimaa kaart] *[http://www.flaggenlexikon.de/flivland.htm Livland] *[http://homepage.mac.com/uldis/livonia/history.html Livonian History by Uldis Balodis] *[http://my.tele2.ee/uno/0001/vanaliiv1237.htm Vana-Liivimaa riigid 1238-1346] == Skatīt arī == * [[Poļu Livonija]] * [[Zviedru Livonija]] * [[Livonijas pilsētu uzskaitījums]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Igaunijas vēsture]] [[cs:Livonsko]] [[da:Livland]] [[de:Livland]] [[en:Livonia]] [[et:Liivimaa]] [[it:Livonia]] [[lt:Livonija]] [[nl:Lijfland]] [[no:Livland]] [[pl:Inflanty]] [[fi:Liivinmaa]] [[sv:Livland]] 2709 18619 2005-08-27T08:18:10Z Yyy 146 cat <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Malagasu valoda<br>('''''malagasy''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Madagaskara]] <tr><td>Runātāju skaits<td>15,9 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]:[[Madagaskara]] <tr><td>Rakstība<td>[[arābu raksts]] no 16.gs<br>[[latīņu alfabēts]] no 19.gs sāk. <tr><td>Literatūra<td>no 16.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - mg, mlg;<br>[[SIL]] - MEX <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[austronēziešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[rietumaustronēziešu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] 2710 47182 2006-05-22T23:11:35Z Knakts 848 +kategorija Madagaskaras prezidentu saraksts: <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=90%> <th> Prezidents <th> Laiks <tr bgcolor=#ffffec> <td>[[Filibērs Ciranana]] ''(Philibert Tsiranana)'' <td>1959.gada 1.maijs - 1972.gada 11.oktobris <tr bgcolor=#ffffec> <td>[[Gabriels Ramanancoa]] ''(Gabriel Ramanantsoa)'' <td>1972.gada 11.oktobris - 1975.gada 5.februāris <tr bgcolor=#ffffec> <td>[[Rišārs Racimandrava]] ''(Richard Ratsimandrava)'' <td>1975.gada 5.februāris - 1975.gada 11.februāris <tr bgcolor=#ffffec> <td>[[Žils Andriamanazo]] ''(Gilles Andriamahazo)'' <td>1975.gada 12.februāris - 1975.gada 15.jūnijs <tr bgcolor=#ffffec> <td>[[Didjē Raciraka]] ''(Didier Ratsiraka)'' <td>1975.gada 15.jūnijs - 1993.gada 27.marts <tr bgcolor=#ffffec> <td>[[Albērs Zafī]] ''(Albert Zafy)'' <td>1993.gada 27.marts - 1996.gada 5.septembris <tr bgcolor=#ffffec> <td>[[Norbērs Racirahonana]] ''(Norbert Ratsirahonana)'' <td>1996.gada 5.septembris - 1997.gada 9.februāris <tr bgcolor=#ffffec> <td>[[Didjē Raciraka]] ''(Didier Ratsiraka)'' <td>1997.gada 9.februāris - 2002.gada 5.jūlijs <tr bgcolor=#ffffec> <td>[[Marks Ravalomanana]] ''(Marc Ravalomanana)'' <td>2002.gada 22.februāris - <table/> [[Category:Madagaskara]] [[Category:valsts prezidenti]] 2711 20882 2005-10-14T10:43:56Z Yyy 146 cat <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr><td colspan="3" bgcolor="chocolate"><center><font size="+1">'''Malagasi'''<br>'''Malagasy'''</font></center></td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Kopējais skaits:</td> <td bgcolor="#ffde80">15 milj. </tr><tr><td bgcolor="orange">Dzīvo:</td> <td bgcolor="#ffde80"> [[Madagaskara]]: 15 milj.<br> </td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Runā</td><td bgcolor="#ffde80">[[malagasu valoda]]</td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Reliģija</td><td bgcolor="#ffde80">[[tradicionālās reliģijas]] - 50%<br>[[kristietība]] - 40%<br>[[islāms]] - 10%</td></tr> </table> [[Category:Pasaules tautas]] 2712 31004 2006-02-19T18:30:21Z Lielais Rolands 592 *[[bajārs]] *[[bans]] *[[barons]] *[[cars]] *[[cēzars]] *[[firsts]] *[[hans]] *[[hercogs]] *[[jārls]] *[[kalifs]] *[[karalis]] *[[kņazs]] *[[ķeizars]] *[[sultāns]] [[Category:Vēsture]] 2713 18614 2005-08-27T08:14:37Z Yyy 146 cat '''Karalis''' (no [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] vārda [[latīņu valoda|latīniski]] - ''Carolus Magnus '') - [[monarhs|monarha]] [[augstmaņa tituls|tituls]] [[Eiropa|Eiropā]]. Radies [[viduslaiki|viduslaikos]]. Tituls var būt mantojams vai vēlēts (piem. viduslaiku [[Polija|Polijā]]). Mūsdienās saglabājies vairākās Eiropas valstīs, parasti ar tīri reprezantatīvu nozīmi. Latviešu valodā par '''karali''' sauc jebkuru monarhu, ja valodā nav iegājies īpašs titula nosaukums. {{stub}} [[Category:Vēsture]] 2714 28302 2006-02-03T11:06:36Z 84.162.189.238 [[:w:als:Benutzer:Chnodomar|Chnodomar]] Adding: als, ast, eu, no, sq, zh-min-nan Removing: cs, ro Modifying: es '''ISO 639''' ir [[Starptautiskās standartu organizācija|Starptautiskās standartu organizācijas]] (ISO) ieviests standarts valodas apzīmēšanai. '''ISO 639''' standarts sastāv no vairākām daļām, no kurām divas ir publicētas, bet vairākas ir izstrādes stadijā: *ISO 639-1:2002 Valodu nosaukumu kodi -- 1.daļa: ''Alpha-2'' kodi (divburtu kodi) *ISO 639-2:1998 Valodu nosaukumu kodi -- 2.daļa: ''Alpha-3'' kodi (trīsburtu kodi) *ISO 639-3:2006? - izstrādē *ISO 639-4:2007? - izstrādē *ISO 639-5:2006? - izstrādē Wikipēdijas adresēs parasti ir izmantoti ISO 639-1:2002 kodi, lai apzīmētu attiecīgās valodas wikipēdiju. Piemēram, latviešu valodas Wikipēdijas adrese ir '''lv'''.wikipedia.org. [[Category:ISO standarti]] [[af:ISO 639]] [[als:ISO 639]] [[ast:ISO 639]] [[be:ISO 639]] [[bg:ISO 639]] [[ca:ISO 639]] [[cy:ISO 639]] [[da:ISO 639]] [[de:ISO 639]] [[el:ISO 639]] [[en:ISO 639]] [[eo:ISO 639]] [[es:ISO 639]] [[eu:ISO 639]] [[fi:ISO 639]] [[fr:ISO 639]] [[ia:ISO 639]] [[it:ISO 639]] [[ja:ISO 639]] [[ko:ISO 639]] [[la:ISO 639]] [[nl:ISO 639]] [[no:ISO 639]] [[oc:ISO 639]] [[pl:ISO 639]] [[pt:ISO 639]] [[ru:ISO 639]] [[sl:ISO 639]] [[sq:ISO 639]] [[sv:ISO 639]] [[th:ISO 639]] [[tt:ISO 639]] [[zh:ISO 639]] [[zh-min-nan:ISO 639]] 2715 12316 2005-01-22T23:26:47Z Feens 37 feens taisiijis - Kūras upe feens taisiijis - Kūras upe 2716 50534 2006-06-14T15:14:32Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Koura (fleuve)]] {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Kūra''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Kura.png|270px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 1364 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 188 000 km2 |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| apt. 18 km3 |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Armēnijas kalniene]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Kaspijas jūra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Turcija]] - [[Gruzija]] - [[Azerbaidžāna]] |} [[Category:Turcijas upes]] [[Category:Gruzijas upes]] [[Category:Azerbaidžānas upes]] [[bg:Кура]] [[ca:Kura (Geòrgia)]] [[da:Mtkvari]] [[de:Kura]] [[en:Kura River]] [[eo:Kura]] [[es:Kura]] [[et:Kura jõgi]] [[fi:Kura]] [[fr:Koura (fleuve)]] [[ka:მტკვარი]] [[nl:Koera]] [[pl:Kura (rzeka)]] [[ru:Кура (река)]] [[sv:Kura]] [[zh:库拉河]] 2717 18006 2005-08-14T09:31:39Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Kiņaruandas valoda<br>('''''kinyarwanda''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Ruanda]], [[Kongo DR]], [[Uganda]]. <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 8 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]: [[Ruanda]] <tr><td>Rakstība<td>[[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>ir <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - rw, kin;<br>[[SIL]] - RUA <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[Nigēras - Kongo valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[bantu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] 2718 12319 2005-07-02T11:16:04Z Yyy 146 cat <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Suahili<br>('''''Swahili''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Āfrika|Austrumāfrikā]]<br> no [[Somālija|Somālijas]] līdz [[Mozambika|Mozambikai]] <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 50 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]:<br>[[Tanzānija]], [[Kenija]], [[Ruanda]] <tr><td>Rakstība<td>[[arābu raksts]],<br> no 19.gs [[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>ļoti bagāta <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - sw, swa;<br>[[SIL]] - SWA <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[Nigēras - Kongo valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[bantu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] 2719 12320 2005-01-23T02:42:13Z Feens 37 2720 12321 2005-01-23T02:42:29Z Feens 37 2721 12322 2005-01-23T02:42:48Z Feens 37 2722 31839 2006-02-25T15:25:37Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kigali'''<br>valsts galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Ruanda Kigali.png|125px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=30.08705082&cpy=-1.96025413&res=30&provider_id=340&t=pan Kigali satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>745 526 <tr><td>Dibināta<td>1907.gads <tr><td>Municipalitāte<td>[[Kigali]] </table> [[Category:Pilsētas]] 2723 29105 2006-02-07T11:47:05Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Gitarama'''<br>provinces centrs</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Ruanda Gitarama.png|125px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=29.75524231833337&cpy=-2.084816780047515&res=30&provider_id=340&t=pan Gitaramas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>87 613 <tr><td>Dibināta<td>?.gads <tr><td>Prefektūra<td>[[Gitaramas]] </table> [[Category:Ruandas pilsētas]] 2724 31867 2006-02-25T15:44:42Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Butare'''<br>provinces centrs</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Ruanda Butare.png|125px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=29.74236986&cpy=-2.59747629&res=30&provider_id=340&t=pan Butares satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>89 709 <tr><td>Dibināta<td>?.gads <tr><td>Prefektūra<td>[[Butares]] </table> [[Category:Pilsētas]] 2725 35157 2006-03-19T15:24:50Z YurikBot 213 robot Adding: bg, pt Modifying: nl == Padomju republikas == Padomju Savienības pēdējos pastāvēšanas gados tā sastāvēja no šādām 15 republikām: #[[Armēnijas PSR]] #[[Azerbaidžanas PSR]] #[[Baltkrievijas PSR]] #[[Gruzijas PSR]] #[[Igaunijas PSR]] #[[Kazahijas PSR]] #[[Kirgīzijas PSR]] #[[Krievijas FPSR]] #[[Latvijas PSR]] #[[Lietuvas PSR]] #[[Moldāvijas PSR]] #[[Tadžikijas PSR]] #[[Turkmēnijas PSR]] #[[Ukrainas PSR]] #[[Uzbekijas PSR]] === Skat. arī === [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība]] [[Category:Padomju Savienība]] [[bg:Съюзни републики на СССР]] [[en:Republics of the Soviet Union]] [[es:Repúblicas de la URSS]] [[fi:Neuvostotasavalta]] [[id:Republik-republik Soviet]] [[nl:Socialistische Sovjetrepubliek]] [[pt:Repúblicas da União Soviética]] [[zh:苏联加盟共和国]] 2726 38305 2006-04-05T06:36:21Z Yyy 146 cat '''Prāts''' ir teoretizēšanas, eksperimentēšanas un paklaušanas [[subjekts]] [[filosofija|filosofijā]], [[psiholoģija|psiholoģijā]] un [[reliģija|reliģijā]], kur tas tiek pielīdzināts [[dvēsele|dvēselei]] un [[gars|garam]]. Daži cilvēki [[domāšana|domā]], ka prāts ir [[sinonīms]] apzīmējumam - [[smadzenes]] ķermenī. [[Category:Psiholoģija]] 2727 42042 2006-04-28T04:46:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[ar:روح]] Dvēsele, atsevišķos filosofijas virzienos un daudzās reliģijas mācībās ir esamības kodols. Dažās reliģijās dvēsele tiek uzskatīta par mirstīgu, citās par nemirstīgu. Lielākā daļa reliģu un daži filosofijas virzieni dvēseli cieši saista ar uzskatiem par pēcnaves dzīvi. {{Stub}} [[Category:Filozofija]] [[Category:Reliģija]] [[ar:روح]] [[cs:Duše]] [[da:Sjæl]] [[de:Seele]] [[en:Soul]] [[eo:Animo]] [[es:Alma]] [[fi:Sielu]] [[fr:Âme]] [[he:נשמה]] [[hr:Duša]] [[hu:Lélek]] [[id:Jiwa]] [[io:Anmo]] [[it:Anima]] [[ja:霊魂]] [[nl:Ziel]] [[nn:Sjel]] [[no:Sjel]] [[pl:Dusza]] [[pt:Alma]] [[ru:Душа]] [[simple:Soul]] [[sk:Duša]] [[sv:Själ]] [[uk:Душа]] [[zh:灵魂]] 2728 46607 2006-05-21T09:15:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[cy:Cyfystyr]] '''Sinonīmi''' ir [[fonētika|fonētiski]] atšķirīgi [[vārds|vārdi]] ar identisku vai ļoti tuvu nozīmi. Tos lieto, lai izceltu kādu nozīmes vai stila niansi (piem., "māja" un "nams"). ==Skatīt arī== * [[Antonīms]] * [[Homonīms]] [[Category:Semantika]] [[Category:Valodniecība]] [[bg:Синоним]] [[ca:Sinònim]] [[cs:Synonymum]] [[cv:Синонимсем]] [[cy:Cyfystyr]] [[da:Synonym]] [[de:Synonymie]] [[en:Synonym]] [[eo:Sinonimo]] [[es:Sinónimo]] [[et:Sünonüüm]] [[fa:مترادف]] [[fr:Synonymie]] [[gl:Sinónimo]] [[hu:Szinonímia]] [[id:Sinonim]] [[io:Sinonimo]] [[is:Samheiti]] [[it:Sinonimo]] [[ja:類義語]] [[mk:Синоним]] [[nl:Synoniem (taalkunde)]] [[no:Synonym]] [[pl:Synonim]] [[ru:Синонимы]] [[simple:Synonym]] [[sk:Synonymum]] [[sl:Sopomenka]] [[sq:Sinonimi]] [[sv:Synonym]] [[tr:Sinonim]] [[uk:Синонім]] [[zh:同义词]] 2729 18110 2005-08-15T10:23:21Z Tail 13 '''Domāšana''' ir [[prāts|prāta]] process, ar kura palīdzību tiek modelēta pasaule. Domāšana ir manipulācija ar [[informācija|informāciju]], piemēram, veidojot [[uztvere|uztveri]], nodarbojoties ar problēmu risināšanu un iemesliem un pieņemot lēmumus. Domāšana ir augstākā [[izziņa|izziņas]] funkcija, un domāšanas procesa analīze ir izziņas [[psiholoģija|psiholoģijas]] sastāvdaļa. Domāšanu mēdz iedalīt: *[[kritiskā domāšana|kritiskajā domāšanā]], *[[abstraktā domāšana|abstraktajā domāšanā]], *[[tēlainā domāšana|tēlainajā domāšanā]], *[[atmiņa|atmiņā]]. {{stub}} [[Category:Psiholoģija]] [[en:Thought]] 2730 22731 2005-11-22T07:31:41Z 84.237.135.191 Kritiskā domāšana ir prāta process, kura laikā tiek analizēta un vērtēta [[informācija]]. Attiecīgā informācija var tikt savākta no pieredzes, novērojumiem vai komunikācijas. Kritiskā domāšana bāzējas uz intelektuālām vērtībām, kas ietvertu sekojošas īpašības: domu skaidrība, precizitāte, akurātums, pamatotība, pilnīgums un godīgums. 2731 12332 2005-01-23T16:45:28Z Feens 37 Domā pārdēvēju par Domāšana #REDIRECT [[Domāšana]] 2732 12333 2005-01-23T18:20:47Z 217.199.100.17 Tēlainā domāšana jeb vizuālā domāšana ir domāšanas fenomens, kas attiecīgo procesu nodrošina caur vizuāliem priekštatiem. Tā ir neliniāra un bieži tai piemīt datorsimulācijas daba, kad liela datu kopa tiek apstrādāta gūstot iespaidu par kompleksu sistēmu, kas savādāk nebūtu iespējams ar valodas palīdzību. Tēlainā domāšana var tikt nosaukta par ne-lingvistisko domāšanu, un cilvēki, kas veic šādu informācijas apstrādi, tiek saukti par tēlaini domājošiem. Lai gan lingvistiski domājošie uzskata, ka tēlainās domāšanas pārstāvji pārāk koncentrējas uz detaļām, jāsaka, ka tas ir viņu ekstrēmās atmiņas dēļ. Psiholoģijā tēlainās domāšanas pārstāvjiem bieži tiek piedēvēta [[disleksija]], un tā ir patiesība, ka cilvēkiem, kas ¨domā bildēs¨, ir problēmas iemācīties lasīt. Pazīmes, kas liecina par šī tipa domātāju ir: *grūtības atcerēties abstraktu burtu virkni, piemēram, vārdus *grūtības izklāstīt viņu ieviestā koncepciju *raksta grūti saprotamā stilā *piemīt spēja ātri lasīt, bet pēc lūguma izlasīto nolasīt skaļi, lasot tiek izmantoti vārdi, kas dotajā tekstā nav atrodami *spēja intuitīvi nonākt līdz secinājumiem, ko pēc lineārās metodes ļoti grūti panākt 2733 35147 2006-03-19T15:21:22Z YurikBot 213 robot Adding: am, br, es, ja, pt, rm, sv, th Modifying: na, pl <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Nauruiešu valoda<br>('''''dorerin Naoero''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Nauru]] <tr><td>Runātāju skaits<td>5 tūkst <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]:[[Nauru]] <tr><td>Rakstība<td>[[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>no 20.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - na, nau;<br>[[SIL]] - NRU <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[austronēziešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[austrumaustronēziešu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] [[am:ናውሩኛ]] [[bg:Науруански език]] [[br:Naoeroeg]] [[cs:Nauruština]] [[de:Nauruische Sprache]] [[en:Nauruan language]] [[es:Idioma nauruano]] [[fi:Naurun kieli]] [[fr:Nauruan]] [[ja:ナウル語]] [[na:Dorerin Naoero]] [[nl:Nauruaans]] [[no:Naurisk språk]] [[pl:Język nauruański]] [[pt:Língua nauruana]] [[rm:Lingua nauruaisa]] [[sv:Nauriska]] [[th:ภาษานาอูรู]] 2734 20989 2005-10-15T05:42:35Z Yyy 146 cat Mongolijas Tautas Revolucionārā partija (MTRP) ([[mongoļu valoda|mongoliski]] - ''Mongol Ardyn Khuv'sgatt Nam (MAKN)'' ) - politiskā partija [[Mongolija|Mongolijā]]. [[komunisms|Komunistiska]], mūsdienās deklarē sevi par [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātisku]]. Dibināta 1921.gada 1.martā stiprā [[VK(b)P]] ietekmē. Pirmā politiskā partija Mongolijā modernā nozīmē. Valdošā partija Mongolijā no 1921.gada līdz 1996.gadam. Līdz 1990.gadam valdīja vienpartijas sistēmā. Partijā lielā mērā atkārtojās tie paši procesi, kas [[PSKP]]. 1930-tajos gados partiju vadīja [[Horlogijns Čoibalsans]] - izteikts [[staļinisms|staļinists]]. Pēc Čoibalsana nāves varu ieguva [[Jumžāgijns Cedenbals]], kura režīms bija mazliet liberālāks. Pēc [[pārbūve PSRS|pārbūves]] sākšanās [[PSRS]], arī Mongolijā tika nodibināta daudzpartiju sistēma, tomēr vēl līdz 1996.gadam '''MTPR''' bija valdošā partija. Arī pašlaik jaunā līdera [[Nambarijns Enkbajars|Nambarijna Enkbajara]] vadībā partija aizņem apmēram pusi deputātu vietu [[Lielais Hurālā|Lielajā Hurālā]], bet [[Mongolijas prezidenti|prezidents]] un Hurāla vadītājs ir '''MTPR''' biedri. [[Category:Mongolija]] 2735 12336 2005-01-23T19:20:14Z Feens 37 #REDIRECT [[Islāms]] 2736 44948 2006-05-14T01:30:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[gl:Dislexia]] '''Disleksija''' ir sindroms, kad tā īpašniekam lasīšanas un/vai rakstīšanas spējas ir zemākā līmenī nekā varētu gaidīt pēc viņa intelektuālā līmeņa. Disleksiju piedēvē cilvēkiem, kuru lasītproblēmas nevar izskaidrot ar inteliģences trūkumu, sensorajām problēmām vai nepilnīgu apmācību. Tā kā [[lasīšana]] ir komplekss prāta process, tad disleksijas rašanās iemesli var būt ļoti dažādi. Kopumā cilvēki ar disleksijas problēmām ļoti bieži uzrāda augstāku inteliģences līmenī par vidēji sabiedrībā pieņemto. No disleksijas cietuši, piemēram, [[Alberts Einšteins]], [[Tomass Edisons]], [[Aleksandrs Greiems Bells]], [[Maikls Faradejs]] utt. Šo sindromu ārstē ar intensīvu [[fonoloģija|fonoloģijas]] kursu. {{stub}} [[Category:Medicīna]] [[cs:Dyslexie]] [[da:Ordblindhed]] [[de:Dyslexie]] [[el:Δυσλεξία]] [[en:Dyslexia]] [[es:Dislexia]] [[fi:Lukihäiriö]] [[fr:Dyslexie]] [[gl:Dislexia]] [[he:דיסלקציה]] [[io:Dislexio]] [[is:Lesblinda]] [[it:Dislessia]] [[ja:ディスレクシア]] [[ms:Dyslexia]] [[nl:Dyslexie]] [[no:Dysleksi]] [[pl:Dysleksja]] [[pt:Dislexia]] [[simple:Dyslexia]] [[sv:Dyslexi]] [[zh:失讀症]] 2737 52277 2006-06-28T15:36:00Z Keps 758 + teksts '''Islāms''' - viena no pasaules [[monoteisms|monoteiskajām]] [[reliģija|reliģijām]]. '''Islāma''' piekritējus sauc par [[Musulmaņi|musulmaņiem]]. Radies 7.gs sākumā [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] rietumos. Par '''islāma''' dibinātāju uzskata [[Meka|Mekas]] iedzīvotāju [[Muhameds|Muhamedu]]. Musulmaņu svētā grāmata ir [[Korāns]]. Papildus Korānam būtiska svēto rakstu sastāvdaļa ir [[Sunna]]. Izplatoties dažādu [[tauta|tautu]] vidū, '''islāms''' sadalījās vairākos [[islāma virzieni|virzienos un sektās]]. Politiskajās ciņās musulmaņi bieži atsaucas uz [[Džihāds|džihādu]]. ==Islāma būtība== [[Image:Muslim_World.jpg|thumb|right|290px|Islāma izplatība pasaulē]]Islāma kā vārda nozīme ir padevība. Islāma mācība jau no paša sākuma bija universāla. Tā vienlīdz vērsās pie visām tautām, nācijām, abiem dzimumiem. Viens no galvenajiem islāma pamatpostulātiem ir, ka visi musulmaņi ir brāļi un māsas. Muhameda dzīves laikā islāms nosodīja valdošās elites privilēģijas, sievietes apspiešanu, [[Beduīni|beduīnu]] cilšu [[asinsatriebība]]s tradīcijas. Viņa aicinājumi ievērot ekonomisko, sociālo un politisko vienlīdzību, būt žēlsirdīgiem un veikt labdarību, bija tiešs izaicinājums apkārtējās valstīs pastāvošajai iekārtai. Tā bija īsta revolūcija plašas [[sabiedrība]]s uzskatos un apziņā, kas kā viesulis īsā laikā izplatījās cilvēku prātos visā [[Arābijas pussala|Arābijas pussalā]], padarot tos par kvēliem islāma atbalstītājiem. Islāma mācība tika apkopota [[Korāns|Korānā]]. Tomēr tā nozīme ir daudz plašāka – tas satur arī [[likumdošana]]s pamatprincipus, [[zinātne]]s un [[filozofija]]s atziņas, [[Mitoloģija|mitoloģiskus]] nostāstus un teiksmas, kā arī daudzas [[ētika]]s pamācības. Varētu likties, ka plašas cilvēku masas pārņēmusī islāma mācība varētu būt avots nopietniem draudiem pastāvošai valsts iekārtai, jo jaunā reliģija, līdzīgi kā citas reliģijas, sludināja vienlīdzību visplašākajā šī vārda izpratnē. Patiesībā viss izrādījās tieši otrādi. Islāms palīdzēja ne tikai stiprināt valsts pārvaldi, bet sāka kalpot par spēcīgu stimulu citu valstu iekarošanai un pakļaušanai. Šinī ziņā islāms daudz neatšķīrās no kristietības. Vajadzēja tikai atrast pareizo reliģijas izmantošanas formu sabiedrības organizācijā. Šādas formas vēsturisks pielietojums islāma gadījumā atradams kalifāta veidolā. Vēl Muhameda laikā musulmaņu valsts izveidojās par [[Teokrātija|teokrātiju]], t.i. [[garīdzniecība]]s pārvaldītu valsti, kur garīdzniecība savā rīcībā vadījās pēc Muhameda radītā [[Šariats|Šariata]] – islāma likumu krājuma postulātiem. Tādēļ svarīgākie islāma ticējumi, rituāli, kā arī institūcijas attiecināmi uz Muhameda laikmetu. Parasti šie ticējumi tiek interpretēti kā dievišķā atklāsme Muhamedam (līdzīgi kā [[Mozus|Mozum]] [[Jūdaisms|jūdaismā]]). Pēc Muhameda nāves nākamie islāma valsts valdnieki sāka saukt sevi par kalifiem – Dieva sūtņiem zemes virsū. Kalifi valdīja gan kā garīgi, gan laicīgi valdnieki. Pirmo šādu [[Kalifāts|kalifātu]] laikā tika noformulēti arī galvenie islāma valsts pārvaldes pamatprincipi. Pirmkārt, par kalifu varēja kļūt tikai [[Arābi|arābs]], Muhameda cilts pēctecis. Otrkārt, viņu bija jāievēl īpašai musulmaņu vecāko padomei. Treškārt, kalifa galvenais uzdevums bija islāma ticības izplatīšana pasaulē jebkuriem līdzekļiem, ieskaitot karadarbību pret „neticīgajiem”. Ja pirmie divi kalifāta pamatprincipi vēsturē tika daudzkārt pārkāpti, tad trešais – islāma izplatība, ja nepieciešams, pat ar uguni un zobenu (džihāds) – zināmā arābu pasaules daļā palicis nemainīgs līdz pat mūsdienām. Šis islāma pamatprincips izskaidro arī daudzus mūsdienu notikumus pasaulē, tai skaitā arī tādus kā [[terorisms]]. ==Islāma nostiprināšanās arābu tautu vidū== Sākotnējā arābu impērijas galvaspilsēta [[Damaska]], bet vēlāk [[Bagdāde]], vairāku gadsimtu garumā kļuva par Vidusjūras reģiona, patiesībā visas tā laika Pasaules saimniecisko un kultūras centru. Arī kā reliģija islāms sāka strauji izplatīties arābu tautu vidū. Tā islāma ticība, līdzīgi kā kristietība, bija faktors, kas veicināja dažādu arābu tautu konsolidāciju un arābu pasaules robežu paplašināšanos. Tomēr islāms nebūt nebija tikai militāra ekspansija un iekarojumi. Sabiedrībā, kur bija izplatījies islāms, cienīja [[Kultūra|kultūru]], tur uzplauka [[zinātne]] un [[filozofija]], attīstījās [[literatūra]]. Kritiska nozīme Eiropas vēsturiskajā attīstībā bija tam, kam piederēja [[Jeruzaleme]]. Šī pilsēta bija (un ir arī mūsdienās) svēta visām trim lielākajām monoteistiskajām reliģijām – [[kristietība]]i, jūdaismam un islāmam. Bet pēc tam, kad Romas impērijas laikā ebreji tika izdzīti no Jeruzalemes, tā pilnībā nonāca kristiešu rokās. Taču 638. gadā Svēto pilsētu ieņēma arābu karaspēks un tā nonāca nedalītā islāma ietekmes sfērā. Līdz ar to kristiešu svētceļniekiem tā kļuva praktiski nepieejama un arvien biežāk tie par savu ceļojumu galamērķi sāka izvēlēties Romu. Tas nozīmēja arī kristietības centra atvirzīšanos tālu rietumu virzienā. ==Islāma ekspansija== Islāma kalifātam izdevās arī izveidot spēcīgu, saliedētu arābu armiju. Izmantojot savu militāro spēku kalifāts arābi sākotnēji pakļāva [[Persija|Persiju]], bet pēc tam pakāpeniski arī [[Bizantija]]s impēriju, it visur ieviešot islāma ticību. Islāms turpināja izplatīties arī tālāk. Tā, ap 650.g. arābi jau bija iekarojuši [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Sīrija|Sīriju]], [[Irāka|Irāku]] un Persijas rietumu daļu. [[Umajādu dinastija]]s valdīšanas laikā arābi pakļāva milzīgas teritorijas no [[Spānija]]s līdz pat [[Afganistāna]]i. Rietumeiropā musulmaņu karapulki, šķērsojot [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]], iebruka 711. gadā, bet jau nākamajā gadā to armijas šķērsoja [[Pireneji|Pirenejus]] un negaidīti iebruka [[Franki|franku]] karaļvalstī. Franku valsts nonāca nāves briesmu priekšā. Frankiem bija nepieciešami vairāki gadu desmiti lai sīvās cīņās atspiestu musulmaņu karapulkus atpakaļ aiz Pireneju kalnu grēdas. Šo islāma iekarojumu rezultātā plašā lokā ap [[Vidusjūra|Vidusjūru]] izveidojās virkne samērā patstāvīgu islāma valstu Spānijā, [[Maroka|Marokā]], Ēģiptē, [[Tunisija|Tunisijā]], Persijā. Nedaudz vēlāk pēc Ibērijas pussalas iekarošanas, islāma ietekmes sfērā nonāca arī Eiropas dienvidaustrumu reģioni – [[Balkāni]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes teritorijas. ==Islāma vēsturiskā nozīme Eiropas kontekstā== Musulmaņu plašajiem iekarojumiem bija liela nozīmē arī citā Eiropas attīstības aspektā. Eiropa ilgstoši izrādījās atgriezta no sakariem ar citiem pasaules reģioniem un tur dzīvojošo tautām, to kultūras sasniegumiem. Arī Bizantijai nācās izcīnīt arvien asiņainākus karus pret agresīvo kalifātu un tā nespēja sniegt novājinātajai Rietumeiropai būtisku palīdzību. Eiropas ekonomika [[Senā Grieķija|Grieķijas]] un [[Romas impērija]]s laikos pamatā balstījās uz Vidusjūras tirdzniecības ceļiem un piekrastes pilsētu saimniecisko rosību. Kopš Vidusjūrā sāka saimniekot arābi, Eiropa bija zaudējusi šo svarīgo ekonomiskās attīstības faktoru. Arī [[Vikingi|vikingu]] iedibinātie [[tirdzniecība]]s ceļi ne tuvu nespēja kompensēt Vidusjūras tirdzniecības tīkla un ar to saistītās saimnieciskās sistēmas zaudēšanu. Šajā situācijā Eiropas tautu izdzīvošana sākotnēji bija iespējama tikai veidojot nelielus, autonomus politekonomiskos veidojumus – [[Feods|feodus]], tādējādi veicinot vecā kontinenta virzību pa [[Feodālisms|feodālisma]] sliedēm. Tomēr tālākā islāma ekspansija arvien vairāk spieda sadrumstaloto Eiropu domāt par vienotību. Tādēļ islāms pamatoti būtu uzskatāms par vienu no būtiskākajiem Eiropas, kā politekonomiskas un kultūrvēsturiskas identitātes ārējiem veidošanās faktoriem. Musulmaņu skaits pasaulē: {| border=1 cellpadding=1 width=500 style="border-collapse: collapse" |- align=left ! width=40%|Kontinents ! width=20%|Skaits (milj) ! width=20%|No iedzīvotājiem(%) ! width=20%|No musulmaņu skaita(%) |- valign=top bgcolor="#ffffec" |Āzija||1024||26||69|| |- valign=top bgcolor="#ffffec" |Āfrika||402||45||27|| |- valign=top bgcolor="#ffffec" |Eiropa (iesk. Krieviju)||44||6||3|| |- valign=top bgcolor="#ffffec" |Amerika||6||0,7||0,4|| |- valign=top bgcolor="#ffffec" |Austrālija un Okeānija||0,4||1,2||0,03|| |- valign=top bgcolor="#ffffec" |Kopā||1126||19||100|| |} [[Image:IslamSymbol.png|'''Pusmēness''' jeb hilala ir pazīstams islāma simbols.|thumb|left]] [[Category:Reliģijas]] [[af:Islam]] [[an:Islam]] [[ar:إسلام]] [[ast:Islam]] [[az:İslam]] [[ba:Ислам]] [[be:Іслам]] [[bg:Ислям]] [[bm:Sìlàmɛya]] [[bn:ইসলাম]] [[br:Islam]] [[bs:Islam]] [[ca:Islam]] [[cs:Islám]] [[cv:Ислам]] [[cy:Islam]] [[da:Islam]] [[de:Islam]] [[el:Ισλαμισμός]] [[en:Islam]] [[eo:Islamo]] [[es:Islam]] [[et:Islam]] [[eu:Islam]] [[fa:اسلام]] [[fi:Islam]] [[fr:Islam]] [[fur:Islam]] [[ga:Ioslam]] [[gd:Ioslam]] [[gl:Islam]] [[haw:Hoʻomana Mohameka]] [[he:אסלאם]] [[hi:इस्लाम धर्म]] [[hr:Islam]] [[hu:Iszlám]] [[ia:Islam]] [[id:Islam]] [[ilo:Islam]] [[io:Islamo]] [[is:Íslam]] [[it:Islam]] [[ja:イスラム教]] [[jbo:musyjda]] [[jv:Islam]] [[ko:이슬람교]] [[ku:Îslam]] [[kw:Islam]] [[la:Religio Islamica]] [[li:Islam]] [[ln:Islamu]] [[lt:Islamas]] [[mk:Ислам]] [[ms:Islam]] [[nl:Islam]] [[nn:Islam]] [[no:Islam]] [[pl:Islam]] [[ps:اسلام]] [[pt:Islão]] [[ro:Islam]] [[ru:Ислам]] [[sh:Islam]] [[simple:Islam]] [[sk:Islam]] [[sl:Islam]] [[sr:Ислам]] [[su:Islam]] [[sv:Islam]] [[sw:Uislamu]] [[ta:இஸ்லாம்]] [[th:ศาสนาอิสลาม]] [[tl:Islam]] [[tr:İslam]] [[tt:Íslam]] [[uk:Іслам]] [[ur:اسلام]] [[vi:Hồi giáo]] [[wa:Islam]] [[yi:איסלאם]] [[zh:伊斯兰教]] 2738 12339 2005-01-23T20:03:08Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2739 12340 2005-01-23T20:16:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2740 52638 2006-06-30T16:25:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[ml:ഹ്യൂഗോ ചാവെസ്]] [[Image:Hugo_Cavess.jpg|thumb|200px|right|'''Hugo Čavess'''<br>Hugo Chávez Frías]] '''Hugo Čavess''' (''Hugo Rafael Chávez Frías'') (dzimis [[1954]]. gada [[28. jūlijs|28. jūlijā]]) ir [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidents. Bijušais izpletņlēcēju pulkvežleitnants, kas vadīja neveiksmīgu valsts apvērsumu [[1992]]. gada [[februāris|februārī]], tika ievēlēts par prezidentu [[1998]]. gadā. Viņa prezidentūras laikā Venecuēlā pieņemta jauna [[konstitūcija]] un tiek īstenota konfrontējoša [[ārpolitika]] attiecībā pret [[ASV]]. Savā "Bolivāra revolucijā". Čavess atsaucas uz [[Latīņamerika|Latīņamerikas]] atbrīvošanas cīņu varoņa [[Simons Bolivārs|Simona Bolivāra]] idejām. Čavess cenšas īstenot demokrātiski [[sociālisms|sociālistisku]] valsts pārvaldes modeli. Venecuēlā izvērstas plašas kampaņas slimību, analfabētisma, izsalkuma, nabadzības un citu sociālo problēmu apkarošanai. Viņs pazīstams kā ciešākas Latīņamerikas integrācijas aizstāvis, kurš vienlaikus asi kritizē [[neoliberālisms|neoliberālismu]], [[globalizācija|globalizāciju]] un ASV ārpolitiku. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms=[[Rafaels Kaldera]] | virsraksts = [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidents]] | periods=[[1998]]&ndash;šobrīd | pēc = nav }} {{kastes beigas}} [[Category:Venecuēlas prezidenti|Cavess Hugo]] [[ar:هوغو شافيز]] [[ast:Hugo Chávez]] [[be:Уга Чавэс]] [[bg:Уго Чавес]] [[br:Hugo Chavez]] [[bs:Hugo Chávez]] [[ca:Hugo Chávez]] [[cs:Hugo Chávez]] [[da:Hugo Chávez]] [[de:Hugo Chávez]] [[en:Hugo Chávez]] [[eo:Hugo Chávez]] [[es:Hugo Chávez]] [[et:Hugo Chávez]] [[fi:Hugo Chávez]] [[fr:Hugo Chávez]] [[gl:Hugo Chávez]] [[he:הוגו צ'אווס]] [[hr:Hugo Chávez]] [[hu:Hugo Chávez]] [[id:Hugo Chávez]] [[io:Hugo Chávez Frías]] [[it:Hugo Chávez]] [[ja:ウゴ・チャベス]] [[ko:우고 차베스]] [[mk:Хуго Чавез]] [[ml:ഹ്യൂഗോ ചാവെസ്]] [[nl:Hugo Chávez]] [[no:Hugo Chávez]] [[oc:Hugo Chávez Frías]] [[pl:Hugo Chávez]] [[ps:هوګو چاوېز]] [[pt:Hugo Chávez]] [[ru:Чавес Фриас, Уго Рафаэль]] [[sv:Hugo Chávez]] [[ta:குகொ சவெஸ்]] [[tr:Hugo Chavez]] [[zh:乌戈·拉斐尔·查韦斯·弗里亚斯]] 2741 50999 2006-06-18T13:57:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Portugali keel]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Portugāļu valoda<br>('''''Português''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Portugāle]], [[Brazīlija]], [[Angola]], [[Austrumtimora]], [[Gvineja-Bisava]], [[Indija]] ([[Damana]] un [[Goa]]), [[Kaboverde]], [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]], [[Makao]], [[Mozambika]], [[Namībija]], [[Santome un Prinsipi]] <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 200 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]:<br>[[Portugāle]], [[Brazīlija]], [[Angola]], [[Austrumtimora]], [[Gvineja-Bisava]], [[Kaboverde]], [[Makao]], [[Mozambika]], [[Santome un Prinsipi]] <tr><td>Rakstība<td>[[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>no 13.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - pt, por;<br>[[SIL]] - POR <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indoeiropiešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[romāņu valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[rietumromāņu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] [[af:Portugees]] [[ar:لغة برتغالية]] [[ast:Portugués]] [[bg:Португалски език]] [[br:Portugaleg]] [[ca:Portuguès]] [[cs:Portugalština]] [[cy:Portiwgaleg]] [[da:Portugisisk (sprog)]] [[de:Portugiesische Sprache]] [[el:Πορτογαλική γλώσσα]] [[en:Portuguese language]] [[eo:Portugala lingvo]] [[es:Idioma portugués]] [[et:Portugali keel]] [[eu:Portugalera]] [[fa:ادبیات پرتغال]] [[fi:Portugalin kieli]] [[fr:Portugais]] [[gl:Lingua portuguesa]] [[he:פורטוגזית]] [[hi:पुर्तगाली भाषा]] [[hr:Portugalski jezik]] [[hu:Portugál nyelv]] [[ia:Lingua portugese]] [[id:Bahasa Portugis]] [[io:Portugala linguo]] [[is:Portúgalska]] [[it:Lingua portoghese]] [[ja:ポルトガル語]] [[ka:პორტუგალიური ენა]] [[ko:포르투갈어]] [[kw:Portyngalek]] [[la:Lingua Lusitana]] [[li:Portugees]] [[lt:Portugalų kalba]] [[ms:Bahasa Portugis]] [[nds:Portugeesche Spraak]] [[nds-nl:Portugees]] [[nl:Portugees]] [[nn:Portugisisk språk]] [[no:Portugisisk språk]] [[oc:Portugués]] [[pl:Język portugalski]] [[pt:Língua portuguesa]] [[rm:Lingua portugaisa]] [[ro:Limba portugheză]] [[ru:Португальский язык]] [[simple:Portuguese language]] [[sk:Portugalčina]] [[sl:Portugalščina]] [[sr:Португалски језик]] [[sv:Portugisiska]] [[tet:Lia-portugés]] [[th:ภาษาโปรตุเกส]] [[tr:Portekizce]] [[ug:پورتۇگال تىلى]] [[vi:Tiếng Bồ Đào Nha]] [[zh:葡萄牙語]] [[zh-min-nan:Portugal-gú]] 2742 43390 2006-05-05T05:51:24Z 203.173.151.157 interwikis '''Anglikāņu Baznīca''' ([[angļu valoda|angļu]] ''Anglican Communion'') - pasaules mēroga [[kristīgs|kristīgu]] [[baznīca|baznīcu]] savienība. Radās 1524. gadā, kad [[karalis]] [[Henrijs VIII]] ar speciālu aktu noteica sevi par [[Anglija|Anglijas]] baznīcas galvu [[pāvests|Romas pāvesta]] vietā. 16. gs laikā radās arī vairākas teoloģiskas un praktiskas atšķirības no [[katolisms|katolisma]], kā rezultātā daļa pētnieku uzskata [[anglikānisms|anglikānismu]] par [[protestantisms|protestantisma]] paveidu. Mūsdienās pasaulē ir 32 neatkarīgas anglikāņu baznīcas, kuras no 1867. gada rīko t.s. [[Lambetas konferences]], lai spriestu par anglikāņu baznīcu kopējiem jautājumiem. Kopumā pasaulē ir ap 450 anglikāņu [[bīskapija|bīskapiju]] 190 [[valstis|valstīs]]. {{stub}} [[Category:Kristīgās konfesijas, denominācijas]] [[de:Anglikanische Kommunion]] [[en:Anglican Communion]] [[fr:Communion anglicane]] [[he:הכנסייה האנגליקנית]] [[ja:アングリカン・コミュニオン]] [[it:Comunione anglicana]] [[lv:Anglikāņu Baznīca]] [[nl:Anglicaanse Kerk]] [[sh:Anglikanska crkva]] [[sr:Англиканство]] [[sv:Anglikanska kyrkogemenskapen]] [[vi:Anh giáo]] [[zh:普世聖公宗]] 2744 49301 2006-06-05T19:55:46Z Feens 37 Serbija <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Serbu valoda<br>('''''српски''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 10 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]:<br>[[Bosnija un Hercegovina]] (daļā)<br>[[Melnkalne]]<br>[[Serbija]] <tr><td>Rakstība<td>gan [[kirilica]], gan [[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>no 13.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - sr, srp;<br>[[SIL]] - SRC <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indoeiropiešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[slāvu valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[dienvidslāvu valodas]] </table> ==Ārējās saites== *[http://www.srpskijezik.edu.yu Serbu valodas un kultūras kursi Serbijā (lapa septiņās valodās)] [[Category:Valodas]] [[ast:Serbiu]] [[bg:Сръбски език]] [[bs:Srpski jezik]] [[cs:Srbština]] [[de:Serbische Sprache]] [[en:Serbian language]] [[el:Σερβική γλώσσα]] [[es:Idioma serbio]] [[fr:Serbe]] [[it:Lingua serba]] [[ko:세르비아어]] [[hr:Srpski jezik]] [[id:Bahasa Serbia]] [[hu:Horvát és szerb nyelv]] [[ja:セルビア語]] [[no:Serbisk språk]] [[pt:Língua sérvia]] [[sk:Srbčina]] [[sl:Srbščina]] [[sr:Српски језик]] [[fi:Serbian kieli]] [[sv:Serbiska]] [[tl:Wikang Serbian]] 2745 12346 2005-07-02T11:02:36Z Yyy 146 cat '''Reparācijas''' - [[karš|karā]] zaudējušās valsts maksājumi naudā vai precē valstij (-īm), kas uzvarējusi karā, pamatojoties uz noslēgto [[miera līgums|miera līgumu]]. Tiek formulēts kā [[agresorvalsts]] kompensācija par karā nodarītajiem zaudējumiem citām valstīm. '''Reparācijas''' tiek plaši kritizētas, tomēr vēl aizvien izmantotas arī mūsdienās (skat. [[1.Līča karš]]). Tiek uzskatīts, ka [[Vācija|Vācijas]] '''reparācijas''' pēc [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] ir viens no [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] cēloņiem. [[Category:Vēsture]] 2746 12347 2005-01-23T21:55:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2747 12348 2005-01-23T22:06:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2748 12349 2005-01-23T22:06:57Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2749 49081 2006-06-04T07:15:00Z 83.91.131.123 /* Ārējās saites */ <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika<br>Латвийская Советская Социалистическая Республика'''<br>21.07.1940 - 21.08.1991</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Flag of Latvian SSR.svg|125px|Latvijas PSR karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:COA Latvian SSR.png|125px|Latvijas PSR ģerbonis]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:SovietUnionLatvia.png]]</td></tr> <tr><td>Rašanās<td>1940.gada 21.jūlijā, [[Latvija|Latvijas Republikai]] zaudējot neatkarību. <tr><td>Beigas<td>1991.gada 21.augustā, atjaunojoties [[Latvija|Latvijas Republikai]] <tr><td>[[Valsts iekārta]]<td>[[vienpartijas diktatūra]] līdz 1989. g., vēlāk - pāreja uz parlamentāro republiku <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Rīga]] <tr><td>Vadītājs<td>[[LKP CK pirmie sekretāri|LKP CK pirmais sekretārs]] <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Pieņemot likumu "Par [[Latvijas Republika]]s valstisko statusu" 1991. gada 21. augustā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[PSRS rublis]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +3 </table> '''Latvijas PSR''' bija [[Padomju Sociālistiskās Republikas|padomju republika]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sastāvdaļa no 1940. līdz 1991. gadam. == Valsts iekārta == Pirmā Latvijas PSR [[Konstitūcija]] bija pieņemta 1940. g. pēc [[Krievija]]s PFSR Konstitūcijas parauga. Pēc konstutūcijas politiskās varas struktūras pamatā bija Darbaļaužu deputātu padomes, kuras 1978. g. Konstitūcijā tika pārdēvētas par Tautas deputātu padomēm. Faktiski politisko vadību veica vienīgā (līdz 1990. g.) atļautā partija - [[Latvijas Komunistiskā partija]] - [[PSKP]] sastāvdaļa. Izpildvaru īstenoja Ministru padome, tai pakļautās iestādes un teritoriālo padomju izpildkomitejas. Faktiski gandrīz visa Latvijas PSR suverenitāte bija nodota PSRS institūcijām. == Vēsture == === Izveide un inkorporācija PSRS sastāvā === 1939. g. augustā PSRS un Vācija ar [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]] sadalīja ietekmes sfēras Eiropā, Latvijai nonākot padomju ietekmes sfērā. Sākoties [[2.pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], [[Lielbritānija|Anglijas]] un [[Francija|Francijas]] atbalsts Latvijas neatkarībai mazinājās, un oktobrī PSRS piespieda Latviju ielaist Sarkanās armijas kontingentu vairākās karabāzēs. 1940. g. jūnijā [[PSRS]] izvirzīja Latvijas Republikai ultimātu, prasot ielaist valstī padomju karaspēka papildu kontingentu un izveidot pret PSRS lojālu valdību. Latvijas autoritārais vadītājs [[Kārlis Ulmanis]] 17. jūnijā pakļāvās šīm prasībām. Tika izveidota tā saucamā Tautas valdība [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteina]] vadībā, kas organizēja Saeimas vēlēšanas 14.-15. jūlijā. Vēlēšanās bija atļauts piedalīties tikai vienam sarakstam katrā apgabalā - Darba tautas blokam, kuru formāli vadīja no pagrīdes izgājusī [[LKP]], bet faktiski [[PSRS]] caur savu vēstniecību. 1940. g. 21. jūlijā jaunievēlētā t. s. Tautas Saeima pasludināja padomju varas atjaunošanu Latvijā un nolēma lūgt Latvijas uzņemšanu PSRS sastāvā. === 1940.-1941. g. === 1940. g. 5. augustā Latvijas PSR tika uzņemta PSRS sastāvā. Valstī notika straujas pārmaiņas, sevišķi ekonomikā. Pilsētās noritēja masveida uzņēmumu un namīpašumu nacionalizācija, laukos - agrārā reforma par labu bezzemniekiem un sīkgruntniekiem. 1941. g. jūnijā vidū aptuveni 15 tūkstoši iedzīvotāju bez tiesas no Latvijas tika deportēti uz [[PSRS]] austrumu apgabaliem. === 1941.-1944. g. === 1941. g. jūnijā-jūlijā [[Vācija]]s karaspēks ieņēma Latvijas teritoriju. Latvijas PSR vadība līdz 1944. g. darbojās Krievijā, tās piekritēji Latvijā pagrīdē un partizānu rindās cīnījās pret Vācijas varu. 1944.g. jūlijā - 1945. g. maijā, Sarkanajai armijai uzbrūkot, Latvijā tika atjaunota padomju vara. ===1944.-1953. g.=== ===1953.-1959. g.=== "Atkušņa" periods, kas sākās ar [[Staļins|Staļina]] nāvi, pēc Latvijā valdošajiem vēsturnieku uzskatiem, beidzās 1959. g. ar "nacionālkomunistu" sakāvi LKP CK plēnumā. === 1959.-1968. g. === === 1968.-1984. g. === === 1984.-1988. g. === === 1988.-1991. g. === 1989. gada 23. augusts. “Baltijas ceļš” – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tautas fronšu organizētā demonstrācija pret Ribentropa – Molotova paktu un tā sekām 1991. gada 6.septembris. PSRS Valsts dome pieņem lēmumu par Baltijas valstu neatkarību ==Saites== *[[LKP CK pirmie sekretāri]] *[[Latvijas PSR AP Prezidija priekšsēdētāji]] *[[Latvijas PSR MP priekšsēdētāji]] === Ārējās saites === *[http://latvia-foto.narod.ru/latindex.htm Krievu laiki] &mdash; nostaļģisks skats uz LPSR *[http://www.occupationmuseum.lv/ Latvijas Okupācijas muzejs] &mdash; kritisks skats uz LPSR vēsturi {{stub}} {{PSRS}} [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Padomju Savienība]] [[Category:Bijušās valstis]] [[bg:Латвийска Съветска Социалистическа Република]] [[ca:República Socialista Soviètica de Letònia]] [[de:Lettische SSR]] [[en:Latvian SSR]] [[et:Läti NSV]] [[fi:Latvian sosialistinen neuvostotasavalta]] [[fr:République socialiste soviétique de Lettonie]] [[hu:Lett Szovjet Szocialista Köztársaság]] [[ko:라트비아 소비에트 사회주의 공화국]] [[pl:Łotewska SRR]] [[ru:Латвийская Советская Социалистическая Республика]] [[zh:拉脱维亚苏维埃社会主义共和国]] 2750 37844 2006-04-01T20:41:49Z 213.202.109.25 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Nīderlandiešu valoda<br>('''''Nederlands''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td> [[Nīderlande]], [[Beļģija]], [[Aruba]], [[Indonēzija]], [[Nīderlandes Antīļu salas]], [[Surinama]] <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 22 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]: [[Nīderlande]], [[Beļģija]], [[Aruba]], [[Nīderlandes Antīļu salas]], [[Surinama]] <tr><td>Rakstība<td>[[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>no 17.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - nl, nld;<br>[[SIL]] - DUT <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indoeiropiešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[ģermāņu valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[rietumģermāņu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] [[af:Nederlands (taal)]] [[ang:Niðerlandisc sprǽc]] [[ca:Neerlandès]] [[cs:Nizozemština]] [[cy:Iseldireg]] [[da:Nederlandsk (sprog)]] [[de:Niederländische Sprache]] [[en:Dutch language]] [[et:Hollandi keel]] [[es:Idioma neerlandés]] [[eo:Nederlanda lingvo]] [[fr:Néerlandais]] [[fy:Nederlânsk]] [[ko:네덜란드어]] [[hr:Nizozemski jezik]] [[id:Bahasa Belanda]] [[it:Lingua olandese]] [[he:הולנדית]] [[kw:Iseldiryek]] [[la:Lingua Batava]] [[li:Nederlands]] [[nl:Nederlands]] [[nds:Nedderlandsche Spraak]] [[ja:オランダ語]] [[no:Nederlandsk språk]] [[nn:Nederlandsk språk]] [[pl:Język niderlandzki]] [[pt:Língua neerlandesa]] [[ro:Limba neerlandeză]] [[ru:Нидерландский язык]] [[se:Hollánddagiella]] [[sc:Duts leid]] [[sl:Nizozemščina]] [[fi:Hollannin kieli]] [[sv:Nederländska]] [[tr:Flemenkçe]] [[uk:Нідерландська мова]] [[zh:荷蘭語]] 2751 12352 2005-01-23T22:28:31Z Feens 37 Nīdrlandiešu valoda pārdēvēju par Nīderlandiešu valoda #REDIRECT [[Nīderlandiešu valoda]] 2752 50963 2006-06-18T10:19:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:時區]] '''Laika zonas''' ir [[Zeme (planēta)|Zemes]] apgabali, kuriem ir vienots standartizēts [[laiks]]. Sākumā cilvēce lietoja lokālo [[Saules laiks|Saules laiku]], kas katrai pilsētai bija atšķirīgs. Attīstoties [[telekomunikācijas|telekomunikācijām]] un [[dzelzceļš|dzelzceļam]] tas kļuva neērti. Problēma tika atrisināta ar laika zonām, noteiktiem reģioniem lietojot vienotu Saules laiku. Laika zonas, galvenokārt, tiek balstītas uz [[meridiāns|meridiāniem]], kuru garums ir reizinājums ar 15°, tādējādi veidojot vienas stundas starpību starp blakus laika zonām. Tomēr, vienas stundas atdalījums nav universāls, un parasti laika zonu robežas iet pa valstu, pavalstu un citu administratīvo vienību robežām. Pavisam ir 24 laika zonas. {{stub}} [[Category:Ģeogrāfija]] [[af:Tydsone]] [[an:Zona oraria]] [[ar:منطقة زمنية]] [[ast:Fusu horariu]] [[bg:Часова зона]] [[bs:Vremenska zona]] [[ca:Zona horària]] [[cs:Časové pásmo]] [[da:Tidszone]] [[de:Zeitzone]] [[el:Ζώνη ώρας]] [[en:Time zone]] [[eo:Horzono]] [[es:Huso horario]] [[et:Ajavöönd]] [[fi:Aikavyöhyke]] [[fr:Fuseau horaire]] [[fy:Tiidsône]] [[gl:Fuso horario]] [[he:אזור זמן]] [[hr:Vremenska zona]] [[hu:Időzóna]] [[ia:Fuso horari]] [[id:Zona waktu]] [[is:Tímabelti]] [[it:Fuso orario]] [[ja:標準時]] [[ka:დროის ზონა]] [[ko:시간대]] [[li:Tiedzaone]] [[lt:Laiko juosta]] [[ms:Zon masa]] [[nds:Tietrebeet]] [[nl:Tijdzone]] [[nn:Tidssone]] [[no:Tidssone]] [[pl:Strefa czasowa]] [[pt:Fuso horário]] [[ro:Fus orar]] [[ru:Часовой пояс]] [[sh:Časovna zona]] [[simple:Time zone]] [[sk:Časové pásmo]] [[sl:Časovni pas]] [[sr:Часовна зона]] [[sv:Tidszon]] [[ta:நேர வலயம்]] [[th:เขตเวลา]] [[tr:Bölge zamanı]] [[uk:Часовий пояс]] [[vi:Múi giờ]] [[zh:时区]] [[zh-yue:時區]] 2753 45738 2006-05-17T18:37:14Z Juzeris 23 jauna sarkanā saite {|border="0" class="plainlinks" style=" clear: both; background: transparent;" |-valign="top" |align="right"|<small>'''[[w:Wikipedia:Projects of Wikimedia|Projekti]]:'''</small> |align="left"|<small>[http://meta.wikipedia.org/wiki/Special:Recentchanges Meta] - [http://lv.wiktionary.org/wiki/Special:Recentchanges Wiktionary] - [http://wikiquote.org/wiki/Special:Recentchanges Wikiquote] - [http://wikibooks.org/wiki/Special:Recentchanges Wikibooks] - [http://en.wikinews.org/wiki/Special:Recentchanges Wikinews] - [http://wikisource.org/wiki/Special:Recentchanges Wikisource] - [http://species.wikipedia.org/wiki/Special:Recentchanges Wikispecies] ([{{SERVER}}{{localurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot])</small> |-valign="top" |align="right"|<small>'''[[Wikipedia:Info|Info]]:'''</small> |align="left"|<small>[[Special:Newpages|Jaunās lapas]] - [[Special:Newimages|Jauno attēlu galerija]] - [[Special:Deadendpages|bez izejošām saitēm]] - [[Special:Lonelypages|bez ieejošām saitēm]] - [[Wikipedia:Kopienas portāls|Kopiena]]</small> |-valign="top" |-style="background-color:#eeeeee;" <!--BEIGĀS PIEVIENO JAUNĀKUS PIEPRASĪJUMUS--> |align="right"|<small>'''[[Wikipedia:Pieprasītie raksti|Vajadzīgie raksti]]:'''</small> |align="left"|<small>[[Wikipedia:Nozīmju atdalīšana|Nozīmju atdalīšana]] - [[Rejunjona]] - [[Njords]] - [[Sigurds]] - [[Heimdals]] - [[Navasas sala|Navasa]] - [[Ūtgarda]] <!-- nomainot pieprasītās lapas, lūdzu, izvēlieties un ievietojiet kādu no šīm lapām: [[Ziemeļmariānu salas|Z-mariānu salas]] - [[Navasas sala]] - [[Midveja salas]] - [[Kolumbijas apgabals]] - [[Palmiras atols]] - [[Veika sala]] - [[Kingmena rifs]] --> |} <!--Linki uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> [[af:Spesiaal:Recentchanges|af]] [[als:Spezial:Recentchanges|als]] [[ang:Special:Recentchanges|ang]] [[ar:%D8%AE%D8%A7%D8%B5:Recentchanges|ar]] [[ast:Special:Recentchanges|ast]] [[id:Istimewa:Recentchanges|id]] [[ms:Istimewa:Recentchanges|ms]] [[zh-min-nan:Special:Recentchanges|zh-min-nan]] [[be:%D0%91%D0%B5%D0%BB%D0%B0%D1%80%D1%83%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%BC%D0%BE%D0%B2%D0%B0|be]] [[bg:%D0%A1%D0%BF%D0%B5%D1%86%D0%B8%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8:Recentchanges|bg]] [[bs:Special:Recentchanges|bs]] [[ca:Especial:Recentchanges|ca]] [[cs:Speci&aacute;ln&iacute;:Recentchanges|cs]] [[cy:Arbennig:Recentchanges|cy]] [[da:Speciel:Recentchanges|da]] [[de:Spezial:Recentchanges|de]] [[mh:Special:Recentchanges|mh]] [[et:Eri:Recentchanges|et]] [[el:Special:Recentchanges|el]] [[na:Special:Recentchanges|na]] [[en:Special:Recentchanges|en]] [[es:Especial:Recentchanges|es]] [[eo:Speciala:Recentchanges|eo]] [[eu:Special:Recentchanges|eu]] [[fa:&#1608;&#1740;&#1688;&#1607;:Recentchanges|fa]] [[fr:Special:Recentchanges|fr]] [[fy:Wiki:Recentchanges|fy]] [[ga:Speisialta:Recentchanges|ga]] [[sm:Special:Recentchanges|sm]] [[gd:Special:Recentchanges|gd]] [[gl:Special:Recentchanges|gl]] [[he:&#1502;&#1497;&#1493;&#1495;&#1491;:Recentchanges|he]] [[hr:Special:Recentchanges|hr]] [[io:Special:Recentchanges|io]] [[ia:Special:Recentchanges|ia]] [[is:Special:Recentchanges|is]] [[it:Speciale:Recentchanges|it]] [[ja:%E7%89%B9%E5%88%A5:Recentchanges|ja]] [[ko:%ED%8A%B9%EC%88%98%EA%B8%B0%EB%8A%A5:Recentchanges|ko]] [[kw:Special:Recentchanges|kw]] [[la:Specialis:Recentchanges|la]] [[lb:Special:Recentchanges|lb]] [[lt:Special:Recentchanges|lt]] [[hu:Speciális:Recentchanges|hu]] [[mi:Special:Recentchanges|mi]] [[nah:Special:Recentchanges|nah]] [[nl:Speciaal:Recentchanges|nl]] [[no:Spesial:Recentchanges|no]] [[pl:Specjalna:Recentchanges|pl]] [[pt:Especial:Recentchanges|pt]] [[ro:Special:Recentchanges|ro]] [[ru:Special:Recentchanges|ru]] [[sq:Speciale:Recentchanges|sq]] [[scn:Special:Recentchanges|scn]] [[simple:Special:Recentchanges|s]] [[sk:%C5%A0peci%C3%A1lne:Recentchanges|sk]] [[sl:Posebno:Recentchanges|sl]] [[sr:%D0%9F%D0%BE%D1%81%D0%B5%D0%B1%D0%BD%D0%BE:Recentchanges|sr]] [[fi:Toiminnot:Recentchanges|fi]] [[sv:Special:Recentchanges|sv]] [[tg:Special:Recentchanges]] [[th:Special:Recentchanges|th]] [[to:Special:Recentchanges|to]] [[tr:Special:Recentchanges|tr]] [[uk:%D0%A1%D0%BF%D0%B5%D1%86%D1%96%D0%B0%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D1%96:Recentchanges|uk]] [[wa:Sipeci%C3%A5s:Recentchanges|wa]] [[zh:Special:Recentchanges|zh]] 2754 12355 2005-06-11T09:47:22Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Vjetnamiešu valoda<br>('''''Tiếng Việt''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td> [[Vjetnama]], [[ASV]], [[Kambodža]], [[Laosa]] <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 77 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]:[[Vjetnama]] <tr><td>Rakstība<td>līdz 17.gs - [[ķīniešu raksts]],<br> pēc tam - [[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>no 15.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - vi, vie;<br>[[SIL]] - VIE <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[austroaziātu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[monu-khmeru valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[vjetu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] 2755 47029 2006-05-22T17:03:07Z Knakts 848 Kategorija <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Jaungrieķu valoda<br>('''''Ελληνικά''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td> [[Grieķija]], [[Kipra]], [[Albānija]], daudzās citās valstīs <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 12 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]:[[Grieķija]], [[Kipra]] <tr><td>Rakstība<td>[[grieķu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>no 9.gs p.m.ē. ([[Homērs]], [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]]) <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - el, ell;<br>[[SIL]] - GRK <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indoeiropiešu valodas]] </table> [[Category:indoeiropiešu valodas]] [[ca:Grec modern]] [[de:Neugriechisch]] [[el:Ελληνική Γλώσσα]] [[en:Modern Greek]] [[fr:Grec moderne]] [[la:Neograeca]] [[nl:Modern Grieks]] [[sv:Nygrekiska]] [[tr:Modern Yunanca]] 2756 12357 2005-01-23T22:58:17Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 2757 37215 2006-03-27T13:23:40Z Feens 37 pamainu kat. [[Image:Antons Denikins.jpg|thumb|200px|right|Antons Deņikins]] '''Antons Deņikins''' ([[krievu valoda|krievu valodā]]: ''Антон Иванович Деникин'') (16.12.1872, [[Varšava|Varšavā]] - 08.08.1947, [[ASV]], [[Mičigana|Mičiganas štatā]]) - [[Krievija|Krievijas]] armijas [[ģenerālis]] [[1. pasaules karš|1. pasaules kara]] laikā. Viens no [[balto kustība Krievijā|balto kustības]] līderiem [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara laikā]]. [[Category:Krievijas pilsoņu karš|Denzikins Antons]] [[Category:Militārpersonas|Denzikins Antons]] [[Category:Krievi|Denzikins Antons]] 2758 20992 2005-10-15T05:44:18Z Yyy 146 cat <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Mongoļu valoda<br>('''''Монгол хэл''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td> [[Mongolija]], [[Ķīna]] <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 8 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]:[[Mongolija]] <tr><td>Rakstība<td>līdz 1941.g - [[mongoļu raksts]],<br>pēc tam<br>[[Mongolija|Mongolijā]] - [[kirilica]],<br>[[Ķīna|Ķīnā]] - mongoļu raksts <tr><td>Literatūra<td>no 12.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - mn, mon;<br>[[SIL]] - KHK <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[altajiešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[mongoļu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] [[Category:Mongolija]] [[bg:Монголски език]] [[de:Mongolische Sprachen]] [[es:Idioma mongol]] [[eo:Mongola lingvo]] [[en:Mongolian language]] [[fr:Mongol]] [[ko:몽골어]] [[io:Mongola linguo]] [[he:מונגולית]] [[mn:Монгол хэл]] [[nl:Mongools]] [[ja:モンゴル語]] [[pl:Język mongolski]] [[pt:língua mongol]] [[ru:Монгольский язык]] [[fi:Mongolin kieli]] [[sv:Mongoliska]] [[th:ภาษามองโกเลีย]] [[zh:蒙古语]] 2759 40843 2006-04-17T00:46:13Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eo:Julija Timoŝenko]] '''Jūlija Timošenko''' ([[ukraiņu valoda|ukraiņu valodā]]: Тимошенко Юлія Володимирівна), dzimusi [[1960]]. gada [[27. novembris|27. novembrī]], ir [[Ukraina|Ukrainas]] premjerministre. Timošenko ir Ukrainas prezidenta [[Viktors Juščenko|Viktora Juščenko]] nozīmīgākais sabiedrotais, jo īpaši priekšvēlēšanu kampaņas laikā. [[Image:Julija tymoschenko 2002.jpg|thumb|200px|'''Jūlija Timošenko''']] {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Mikola Azarovs]] |width="40%" align="center"|[[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministre]]<br>kopš 2005.gada 24.janvāra |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>- |} == Ārējie linki == [http://www.tymoshenko.com.ua/eng/welcome/ Jūlijas Timošenko mājaslapa] [[Category:Ukraina]] [[Category:Ukrainas premjerministri|Timošenko, Jūlija]] [[be:Юлія Цімашэнка]] [[cs:Julia Tymošenková]] [[de:Julija Tymoschenko]] [[en:Yulia Tymoshenko]] [[eo:Julija Timoŝenko]] [[es:Yuliya Tymoshenko]] [[fa:یولیا تیموشنکو]] [[fi:Julija Tymošenko]] [[fr:Ioulia Tymochenko]] [[gl:Yuliya Tymoshenko - Юлія Тимошенко]] [[hr:Julija Timošenko]] [[id:Yulia Tymoshenko]] [[io:Julia Timoshenko]] [[ja:ユリア・ティモシェンコ]] [[nl:Joelija Tymosjenko]] [[no:Julia Timosjenko]] [[pl:Julia Tymoszenko]] [[ro:Iulia Timoşenko]] [[ru:Тимошенко, Юлия Владимировна]] [[sv:Julia Tymosjenko]] [[th:ยูลิยา ทีโมเชงโก]] [[uk:Тимошенко Юлія Володимирівна]] [[zh:尤丽娅·季莫申科]] 2760 12361 2005-01-24T21:01:46Z Juzeris 23 Wikipedia:Pamācība (Namespaces) pārdēvēju par Wikipedia:Pamācība (Palīglapas) #REDIRECT [[Wikipedia:Pamācība (Palīglapas)]] 2763 12364 2005-01-25T18:10:42Z Feens 37 Feens zīmējis :) Feens zīmējis :) 2764 12365 2005-01-25T18:11:08Z Feens 37 Feens zīmējis :) Feens zīmējis :) 2765 12366 2005-01-25T18:11:34Z Feens 37 Feens zīmējis :) Feens zīmējis :) 2766 19802 2005-09-18T22:42:28Z Tail 13 +kat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''San Salvador'''<br>Salvadoras galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Salvadora sansalvadora.png|125px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=-89.19&cpy=13.69&res=30&provider_id=340&t=pan Sansalvadoras satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>526 013<br>1 830 793 (aglom.) <tr><td>Dibināta<td>1525.gads <tr><td>Departaments<td>[[Sansalvadoras departaments|Sansalvadora]] </table> [[Category:Salvadoras pilsētas]] 2767 31853 2006-02-25T15:35:08Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Santa Ana'''<br>departamenta centrs</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Salvadora santaana.png|125px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=-89.54&cpy=14&res=30&provider_id=340 Santaanas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>176 671 <tr><td>Dibināta<td>1812.gads <tr><td>Departaments<td>[[Santaanas departaments|Santaana]] </table> [[Category:Pilsētas]] 2768 31852 2006-02-25T15:34:52Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''San Miguel'''<br>valsts galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Salvadora sanmigela.png|125px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=-88.18&cpy=13.47&res=30&provider_id=340&t=pan Sanmigelas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>161 889 <tr><td>Dibināta<td>1530.gads <tr><td>Departaments<td>[[Sanmigelas departaments|Sanmigela]] </table> [[Category:Pilsētas]] 2769 49955 2006-06-10T21:40:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[nrm:Roumain]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Rumāņu valoda<br>('''''română''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Rumānija]], [[Moldova]], [[Vojevodina]] <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 28 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]:<br>[[Rumānija]], [[Moldova]], [[Vojevodina]] <tr><td>Rakstība<td>līdz 19.gs vidum - [[kirilica]],<br> vēlāk [[latīņu alfabēts]], <br>[[Moldāvijas PSR]] - [[kirilica]] <tr><td>Literatūra<td>no 16.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - en, eng;<br>[[SIL]] - ENG <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indoeiropiešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[romāņu valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[rietumromāņu valodas]] </table> [[Category:Valodas]] [[af:Roemeens]] [[ang:Rōmānisc sprǣc]] [[ar:لغة رومانية]] [[ast:Rumanu]] [[bg:Румънски език]] [[ca:Romanès]] [[cs:Rumunština]] [[da:Rumænsk (sprog)]] [[de:Rumänische Sprache]] [[el:Ρουμανική γλώσσα]] [[en:Romanian language]] [[eo:Rumana lingvo]] [[es:Idioma rumano]] [[et:Rumeenia keel]] [[eu:Errumaniera]] [[fi:Romanian kieli]] [[fr:Roumain]] [[ga:Rómáinis]] [[gl:Lingua romanesa]] [[he:רומנית]] [[hr:Rumunjski jezik]] [[hu:Román nyelv]] [[ia:Romaniano]] [[id:Bahasa Rumania]] [[it:Lingua rumena]] [[ja:ルーマニア語]] [[ka:რუმინული ენა]] [[ko:루마니아어]] [[kw:Roumanek]] [[la:Lingua Dacoromanica]] [[li:Roemeens]] [[lt:Rumunų kalba]] [[mk:Романски јазик]] [[nds:Rumäänsche Spraak]] [[nl:Roemeens]] [[nn:Rumensk språk]] [[no:Rumensk språk]] [[nrm:Roumain]] [[pl:Język rumuński]] [[pt:Língua romena]] [[rm:Lingua rumena]] [[ro:Limba română]] [[ru:Румынский язык]] [[sc:Limba romuna]] [[simple:Romanian language]] [[sq:Gjuha Rumune]] [[sr:Румунски језик]] [[sv:Rumänska]] [[th:ภาษาโรมาเนีย]] [[tr:Rumence]] [[uk:Румунська мова]] [[wa:Roumin]] [[zh:羅馬尼亞語]] [[zh-min-nan:România-gí]] 2770 18000 2005-08-14T09:27:04Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Laosiešu valoda<br>ພາສາລາວ<br>'''''phaasaa laao'''''</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Taizeme]], [[Laosa]],<br>[[Mjanma]], [[Vjetnama]] <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 18 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]:<br>[[Laosa]] <tr><td>Rakstība<td>[[laosiešu raksts]]<br>([[indiešu raksts|indiešu raksta]] variants) <tr><td>Literatūra<td>no 13.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - lo, lao;<br>[[SIL]] - NOL <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[taju valodas]] </table> [[Category:Valodas]] 2771 12372 2005-01-25T19:50:31Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2772 53357 2006-07-03T04:25:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Лига народа]] [[Image:Naciju_Ligas_nams.jpg|thumb|250px|'''Nāciju Līgas''' vēsturiskais nams [[Ženēva|Ženēvā]]]] '''Nāciju Līga''' jeb '''Tautu Savienība''' ([[franču valoda|franciski]] - ''Société des Nations'') bija starptautiska organizācija no 1920. līdz 1946.gadam. Pēc [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] [[Parīzes miera konference|Parīzes miera konferences]] laikā tika nolemts dibināt starptautisku organizāciju, lai novērstu jaunu karu izcelšanos. Tās mērķis bija vispārēja atbruņošanās, [[kolektīvā drošība]], konfliktu atrisināšana sarunu ceļā. Tomēr tuvojoties [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] sākumam, Nāciju Līga parādīja savu nespēju efektīvi ietekmēt notikumus, un faktiski izira. [[ANO]] varētu uzskatīt par Nāciju Līgas tiešu pēcteci. {{stub}} [[Category:Vēsture]] [[af:Volkebond]] [[ar:عصبة الأمم]] [[ast:Sociedá de Naciones]] [[be:Ліга Нацый]] [[bg:Общество на народите]] [[ca:Societat de Nacions]] [[cs:Společnost národů]] [[da:Folkeforbundet]] [[de:Völkerbund]] [[el:Κοινωνία των Εθνών]] [[en:League of Nations]] [[eo:Ligo de Nacioj]] [[es:Sociedad de Naciones]] [[et:Rahvasteliit]] [[fa:جامعه ملل]] [[fi:Kansainliitto]] [[fr:Société des Nations]] [[he:חבר הלאומים]] [[hu:Népszövetség]] [[id:Liga Bangsa-Bangsa]] [[io:Ligo dil nacioni]] [[it:Società delle Nazioni]] [[ja:国際連盟]] [[ko:국제 연맹]] [[lt:Tautų Sąjunga]] [[ms:Liga Bangsa-bangsa]] [[nl:Volkenbond]] [[no:Folkeforbundet]] [[pl:Liga Narodów]] [[pt:Sociedade das Nações]] [[ro:Liga Naţiunilor]] [[ru:Лига Наций]] [[sk:Spoločnosť národov]] [[sl:Društvo narodov]] [[sr:Лига народа]] [[sv:Nationernas förbund]] [[uk:Ліга Націй]] [[vi:Hội Quốc Liên]] [[zh:國際聯盟]] 2773 50140 2006-06-12T07:19:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[ga:Asarbaiseáinis]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>Azerbaidžāņi valoda<br>('''''azerbaycanca''''')</big></th> <tr><td>Lieto<td>[[Irāna]], [[Azerbaidžāna]],<br>[[Gruzija]], [[Krievija]] <tr><td>Runātāju skaits<td>apm. 17 miljoni <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]]:<br>[[Azerbaidžāna]] <tr><td>Rakstība<td>[[arābu raksts]],<br>[[Azerbaidžānas PSR]] - [[kirilica]]<br> neatkarīgajā [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] - [[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>no 11.gs <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - az, aze;<br>[[SIL]] - AZB, AZE <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[altajiešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[tjurku valodas]] </table> [[Category:Valodas]] [[Category:Altajiešu valodas]] [[Category:Tjurku valodas]] [[ar:لغة أذربيجانية]] [[az:Azərbaycan dili]] [[bg:Азербайджански език]] [[br:Azereg]] [[ca:Àzeri]] [[de:Aserbaidschanische Sprache]] [[el:Αζερική γλώσσα]] [[en:Azerbaijani language]] [[eo:Azerbajĝana lingvo]] [[es:Idioma azerí]] [[et:Aserbaidžaani keel]] [[fa:ترکی آذربایجانی]] [[fi:Azerin kieli]] [[fr:Azéri]] [[ga:Asarbaiseáinis]] [[gl:Azerí]] [[he:אזרית]] [[id:Bahasa Azeri]] [[ja:アゼルバイジャン語]] [[ka:აზერბაიჯანული ენა]] [[ko:아제르바이잔어]] [[ms:Bahasa Azeri]] [[nl:Azeri]] [[pl:Język azerski]] [[pt:Língua azeri]] [[ru:Азербайджанский язык]] [[sv:Azerbajdzjanska]] [[tr:Azerbaycan Türkçesi]] [[uk:Азербайджанська мова]] [[zh:阿塞拜疆语]] 2774 12375 2005-01-25T20:30:36Z Juzeris 23 ISO639 pārdēvēju par ISO 639 #REDIRECT [[ISO 639]] 2775 12376 2005-01-25T21:37:11Z Feens 37 Feens zīmēja Feens zīmēja 2776 12377 2005-01-25T21:37:35Z Feens 37 Feens zīmēja Feens zīmēja 2777 12378 2005-01-25T21:38:22Z Feens 37 Feens zīmēja Feens zīmēja 2778 52479 2006-06-30T01:10:17Z 80.37.198.226 image deleted from commons {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Нови Сад'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Serbija_Melnkalne_Novisada.png|160px|]] | align=center | |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 195 657 |- | Dibināta | 1649. g |- | Citi nosaukumi | '''Újvidék''' ([[ungāru valoda|ungāru]])<br>'''Neusatz (an der Donau)''' ([[vācu valoda|vācu]]) |- | Valsts daļa | [[Vojevodina]] |- | Mājaslapa | http://www.gradnovisad.org.yu/ |} {{commons|Novi Sad}} [[Image:Citadel Petrovaradin.jpg|thumb|250px|Petrovaradinas cietoksnis Novisadā]] '''Novisada''' ([[serbu valoda|serbu]] - ''Нови Сад'') - pilsēta Serbijas ziemeļos pie [[Donava]]s upes. [[Vojevodina]]s galvaspilsēta. Senākās [[serbi|serbu]] kultūras biedrības [[Matica Srbska]] (''Матица српска'') (dibināta 1826. gadā [[Budapešta|Budapeštā]]), kā arī vecākā serbu teātra - Serbijas Nacionālā teātra (''Српско народно позориште'') mītnes vieta. Novisadā tradicionāli notiek viens no lielākajiem rokmuzikas festivāliem [[Balkāni|Balkānos]] - [[EXIT]]. ====Vēsture==== Kaut arī jau no [[akmens laikmets|akmens laikmeta]] Donavas labajā krastā bija apmetne, no kuras vēlāk izveidojās Petrovaradinas pilsēta, pati Novisada radās 1694. gadā kā [[pareizticība|pareizticīgo]] serbu apmetne ārpus Petrovaradinas, jo serbiem bija aizliegts mitināties pilsētā. 1748. gadā pilsēta kļuva par "ķeizarisko brīvpilsētu". XVIII un XIX gadsimtā Novisada bija lielākā pilsēta ar etnisko serbu pārsvaru pasaulē un galvenais serbu kultūras centrs. Pēc 1867. gada Novisada tika iekļauta [[Austroungārija]]s [[ungāri|ungāru]] daļā un izvērsās stingra [[maģārizācija]]s politika. 1918. gada 9. novembrī Novisadu ieņēma [[Serbija]]s karaspēks un no 1918. gada 1. decembra Novisada, tāpat kā visa Vojevodina, kļuva par [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]]s daļu, bet Novisada - par Donavas Banovinas provinces centru. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Novisadu bija okupējušas ungāru daļas, bet 1944. gada 23. oktobrī pilsētu ieņēma [[Josips Brozs Tito|Tito]] partizāņi. Pēc kara Novisada ir [[Vojevodinas Autonomais apgabals|Vojevodinas Autonomā apgabala]] galvaspilsēta. Novisada smagi cieta [[NATO Dienvidslāvijas bombardēšana]]s laikā. Tika sagrauti visi tilti pār Donavu. Vairākkārt tika bombardēti dzīvojamie rajoni, kā arī naftas pārstrādes rūpnīca, izraisot smagas sekas apkārtnes ekoloģijai. ====Cilvēki==== Novisadā dzimuši: *[[Josips Jelačičs]] (''Josip Jelačić'') (1801-1859) - karavadonis, politiķis *[[Josefs Lapids]] (''יוסף (טומי) לפיד, Yosef Lapid'') (1931-) - [[Izraēla]]s politiķis *[[Monika Seleša]] (''Моника Селеш'') (1973-) - tenisiste [[ast:Novi Sad]] [[bg:Нови Сад]] [[bs:Novi Sad]] [[cs:Novi Sad]] [[da:Novi Sad]] [[de:Novi Sad]] [[en:Novi Sad]] [[es:Novi Sad]] [[eo:Novi Sad]] [[et:Novi Sad]] [[fr:Novi Sad]] [[hr:Novi Sad]] [[it:Novi Sad]] [[lt:Novi Sadas]] [[hu:Újvidék]] [[nl:Novi Sad]] [[pl:Nowy Sad]] [[ro:Novi Sad]] [[ru:Нови Сад]] [[sh:Novi Sad]] [[sr:Нови Сад]] [[fi:Novi Sad]] [[sv:Novi Sad]] [[zh:诺威萨]] [[Category:Serbijas pilsētas]] 2779 51666 2006-06-23T22:28:28Z Escarbot 1016 robot Adding: ug '''Belgrada''' ([[serbu valoda|serbu]] - Београд) - pilsēta [[Serbija|Serbijas]] ziemeļos pie [[Sava|Savas]] ietekas [[Donava|Donavā]]. Valsts galvaspilsēta un galvenais politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Београд'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Serbija_Melnkalne_Belgrada.png|160px|]] | align=center | [[Image:Beograd-vel-grb.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 115 200<br>1 746 549 (aglom.) |- | Dibināta | 279 g p.m.ē. |- | Valsts daļa | [[Centrālā Serbija]] |- | Apriņķis(''Округ'') | - |- | Mājaslapa | [http://www.beograd.org.yu/ www.beograd.org.yu] |} {{commons|Beograd}} [[Image:Trgrepublike.jpg|Republikas laukums Belgradā|thumb|left|250px]] ====Vēsture==== 279.gadā p.m.ē. [[Senā Roma|romieši]] ieņem [[skordiski|skordisku]] (''Scordisci'') cilts cietoksni un nodibina '''Singidunas''' (''Singidunum'') pilsētu. 441.gadā to noposta [[huņņi]], pēc 450.gada to ieņem [[sarmati]], bet ap 470.gadu - [[ostgoti]], 488.gadā - [[gepīdi]], bet 504.gadā - atkal goti. Kopš mūsu ēras sākuma Belgradai ir uzbrukts 54 reizes - vidēji reizi 37 gados. 510.gadā Singiduna nokļūst [[Bizantija|Bizantijas]] pakļautībā. 584.gadā to noposta [[avāri]]. Ap 630.gadu [[Balkāni|Balkānos]] parādās [[slāvi]], un 878.gadā Singiduma tiek nosaukta par Belgradu (''Beligrad'') un tā nokļūst [[Bulgārija|Bulgārijas]] sastāvā un kādus 400 gadus kļūst par tās robežcietoksni, kurš nonāk drīz Bizantijas, drīz [[Ungārija|Ungārijas]] pakļautībā. Pirmais Serbijas karalis, kurš iegūst Belgradu, ir [[Stefans Dragutins]] 1284.gadā kā dāvanu no Ungārijas karaļa. 1403.gadā [[Stefans Lazarevičs]] padara Belgradu par Serbijas galvaspilsētu, tomēr 1427.gadā Belgrada atkal nokļūst Ungārijas sastāvā. 1456.gadā [[Turcija|turki]] [[Mehmeds II|Mehmeda II]] vadībā aplenc Belgradu, bet ungāru spēki [[Jānošs Hunjadi|Jānoša Hunjadi]] vadībā iztur aplenkumu. 1521.gadā turki pilsētu tomēr ieņem un līdz pat 1878.gadam pilsēta ir Turcijas sastāvā. Šajos gadsimtos pilsētu trīsreiz (1688.–1690., 1717.–1739., 1789.–1791.) okupē [[Austrija|austrieši]], 1806.–1813. tā ir sacēlušos serbu rokās. 1878.gadā Serbija kļūst pilnīgi neatkarīga, un 1882.gadā nodibinās [[Serbijas karaliste]] ar galvaspilsētu Belgradu. Tomēr Serbija ir izteikti agrāra valsts, vēl 1900.gadā Belgradā ir tikai 69 000 iedzīvotāju. [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] laikā Belgradu okupēja austriešu un [[Vācija|vācu]] karaspēks, bet pēc kara Belgrada kļuva par [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] galvaspilsētu. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā 1941.gada 6.aprīlī Belgradu smagi bombardēja vācu aviācija, un Dienvidslāvijā iebruka vācu, [[Itālija|itāļu]], ungāru un [[Bulgārija|bulgāru]] karaspēks. Pilsēta bija vācu okupācijā līdz 1944.gada 20.oktobrim, kad to ieņēma [[Tito]] partizāni un [[Padomju armija]]. Pēckara laikā pilsēta strauji auga. 1972.gada martā Belgradā bija [[bakas|baku]] epidēmijas uzliesmojums - pēdējais [[Eiropa|Eiropā]]. 1991.gada 9.martā Belgradas ielās notika demonstrācijas pret [[Slobodans Miloševičs|Slobodanu Miloševiču]], tās tika apspiestas ar karaspēku. Divi cilvēki tika nogalināti. Viens no tiem bija vidusskolnieks Branivoje Milinovičs, kurš tiek uzskatīts par pirmo kritušo [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karos]]. 199.gadā Belgradu bombardēja [[NATO]] aviācija. Tika sabombardētas valsts pārvaldes iestādes, radio un televīzijas ēkas, viesnīca "Jugoslavija" un [[Ķīna|Ķīnas]] vēstniecība. Pēc 2000.gada prezidenta vēlēšanām Belgradā notika plaši nemieri, kuru rezultātā krita Miloševiča režīms. ====Belgradas nosaukums gadsimtu laikā==== {| border=1 cellpadding=4 cellspacing=0 class="toccolours" style="align: left; margin: 0.5em 0 0 0; border-style: solid; border: 1px solid #7f7f7f; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |- ! style="background: #efefef; border-bottom: 2px solid gray;" | Nosaukums ! style="background: #efefef; border-bottom: 2px solid gray;" | Piezīmes |- | '''Singidūn(on)''' | [[skordiki|skordiku]] nosaukums |- | '''Singidunum''' | [[Senā Roma|romiešu]] pārveidots senais nosaukums |- | '''Beograd''' | [[slāvi|slāvu]] nosaukums, pirmoreiz 878.gadā |- | '''Alba Graeca''' | [[Latīņu valoda|latīņu]] |- | '''Fehérvár''' | [[Ungārija|ungāru]] |- | '''Weißenburg''' | [[Austrija|vācu]] |- | '''Castelbianco''' | [[Itālija|itāļu]] |- | '''Nandoralba''' | [[Ungārija|ungāru]] līdz XIV gs. |- | '''Nandorfehérvár''' | viduslaiku [[Ungārija|Ungārijā]] |- | '''Landorfehérvár''' | viduslaiku [[Ungārija|Ungārijā]] |- | '''Veligradon''' | [[Bizantija|Bizantijā]] |- | '''Veligradi, Βελιγράδι''' | [[Grieķija|grieķu]] |- | '''Dar Ul Džihād''' (''Kara māja'') | [[Turcija|turku]] |- | '''Veligrada''' | [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] |- |} ====Ievērojamākās vietas==== *Avalas TV tornis - 1965.gadā uzcelts īpatnējas konstrukcijas TV tornis, sagrauts NATO uzlidojumos 1999.gadā, tiek atjaunots *Baltā Pils (''Beli Dvor'') - Dienvidslāvijas karaļu bijusī rezidence *Kalemegdans - sens cietoksnis romiešu Singidunas vietā *Kņaza Mihailova iela (''Кнез Михаилова улица'') - pazīstāmākā Belgradas iela *Sv.Savas baznīca (''Храм Светог Саве'') - lielākā funkcionējošā [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca pasaulē. ====Cilvēki==== Belgradā dzimuši: *[[Enki Bilāls]] (''Enki Bilal'') (1951-) - komiksu mākslinieks, kinorežisors *[[Dragutins Dimitrijevičs]] (''Драгутин Димитријевић Апис'') (1876-1917) - nacionālists *[[Aleksandars Džordževičs]] (''Александар "Саша" Ђорђевић'') (1967-) - basketbolists *[[Vojislavs Koštunica]] (''Војислав Коштуница'') (1944-) - politiķis *[[Braņislavs Nušičs]] (''Бранислав Нушић'') (1864-1938) - rakstnieks *[[Petars I]] (''Петар I Карађорђевић'') (1844–1921) - Serbijas karalis *[[Milorads Pavičs]] (''Милорад Павић'') (1929-) - rakstnieks *[[Filips Vujanovičs]] (''Филип Вујановић'') (1954-) - politiķis [[Category:Serbijas pilsētas]] [[ar:بلغراد]] [[ast:Belgradu]] [[bg:Белград]] [[bs:Beograd]] [[ca:Belgrad]] [[cs:Bělehrad]] [[da:Beograd]] [[de:Belgrad]] [[el:Βελιγράδι]] [[en:Belgrade]] [[eo:Beogrado]] [[es:Belgrado]] [[et:Belgrad]] [[fi:Belgrad]] [[fr:Belgrade]] [[he:בלגרד]] [[hr:Beograd]] [[id:Beograd]] [[io:Belgrade]] [[it:Belgrado]] [[ja:ベオグラード]] [[ka:ბელგრადი]] [[ko:베오그라드]] [[la:Belgradum]] [[lt:Belgradas]] [[mk:Белград]] [[mt:Belgrad]] [[nl:Belgrado]] [[nn:Beograd]] [[no:Beograd]] [[pl:Belgrad]] [[pt:Belgrado]] [[ro:Belgrad]] [[ru:Белград]] [[sh:Beograd]] [[sk:Belehrad]] [[sl:Beograd]] [[sq:Beogradi]] [[sr:Београд]] [[sv:Belgrad]] [[tr:Belgrad]] [[ug:بېلگراد]] [[zh:贝尔格莱德]] 2780 50877 2006-06-18T00:12:48Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Приштина<br>Prishtinë'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Serbija_Melnkalne_Pristina.png|160px|]] | align=center | [[Image:PrishtinaEmblema.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 262 686 |- | Dibināta | [[Senā Roma|romiešu]] laikos |- | Valsts daļa | [[Kosova un Metohija]] |- | Mājaslapa | http://www.prishtina-komuna.org/ |} [[Image:Prishtina maj 2005.jpg|thumb|250px|Prištinas dzīvojamais rajons]] '''Priština''' ([[serbu valoda|serbu]] - ''Приштина'', [[albāņu valoda|albāņu]] - ''Prishtinë'') - pilsēta [[Serbija]]s dienvidos. [[Kosova un Metohija|Kosovas un Metohijas]] galvaspilsēta. Kaut arī starptautiski tiek atzīta par Serbijas pilsētu, pēc 1999.gada [[Kosovas karš|Kosovas kara]], tāpat kā visa Kosova atrodas [[ANO]] administratīvā (t.s. [[UNMIK]]) un [[NATO]] militārā (t.s. [[KFOR]]) pārziņā. Mūsdienās pilsētu apdzīvo galvenokārt [[albāņi]]. Ir neliels skaits [[serbi|serbu]], [[bosnieši|bosniešu]] un [[čigāni|čigānu]] (romu). Pilsētā ieplūduši daudzi albāņu bēgļi no apkārtējiem apgabaliem, tāpēc tiek lēsts, ka faktiskais iedzīvotāju skaits pilsētā ir ap 600 000. ====Vēsture==== [[Senā Roma|Senās Romas]] laikos Prištinas apkārtnē bija pilsēta '''Ulpiāna''' (Ulpiana). [[Bizantija|Bizantijas]] imperators [[Justiniāns I]] to nopostīja, bet pēc tam atjaunoja. Pēc [[slāvi|slāvu]] ierašanās [[Balkāni|Balkānos]] Priština kļuva par ievērojamu [[serbi|serbu]] pilsētu. Karalis [[Stefans Milutins]] izvēlējās Prištinu par Serbijas galvaspilsētu. Tā bija [[Nemaniči|Nemaniču]] un [[Brankoviči|Brankoviču]] dinastijas karaļu galvaspilsēta līdz liktenīgajai [[Kosovas kauja|Kosovas kaujai]] 1389.gadā, kad [[Osmāņu impērija]] sakāva apvienotos serbu un [[Bosnija|bosniešu]] spēkus. 1459.gadā Osmāņu impērija iekļāva Serbiju impērijas sastāvā. Osmāņu impērijas sastāvā pilsēta ieguva [[islāms|musulmaņu]] pilsētas iezīmes, jo daudzi iedzīvotāji pievērsās islāmam. 1912.gadā Priština līdz ar Kosovu īsu brīdi iekļāvāš Albānijas sastāvā, tomēr 1918.gadā tā tika iekļauta [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistē]]. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Kosova līdz ar Prištinu tika iekļauta [[Lielalbānija|Lielalbānijas]] sastāvā, tomēr kara beigās tā atkal nokļuva [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] kā [[Kosovas sociālistiskā autonomā apgabals|Kosovas sociālistiskā autonomā apgabals]] galvaspilsēta. 1970.gadā, pēc studentu nemieriem, tika nodibināta neatkarīga Prištinas universitāte, kura kļuva par albānu kultūras centru. Pēc 2.pasaules kara pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās, jo albāņiem bija lielāks dzimstības līmenis, kā arī tie intensīvi migrēja uz pilsētu no apkārtējiem apgabaliem. Rezultātā XX gs. 80-ajos gados pilsētas iedzīvotāju vairākums bija albāņi. 1990.gadā [[Slobodans Miloševičs|Slobodana Miloševiča]] vadītās [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] varas iestādes likvidēja Kosovas autonomiju. No universitates tika atlaisti daudzi pasniedzēji un studenti. Kad [[Kosovas atbrīvošanas armija]] sāka cīņu pret [[Serbija|serbu]] varasiestādēm, Prištinā bija diezgan mierīgi, jo tā bija galvenā Kosovas pilsēta, kuru kontrolēja serbu varas iestādes. 1999.gada 24.martā, kad NATO sāka uzlidojumus Serbijai, Prištinā izcēlās ielu cīņas. Serbu armija veica [[etniskā tīrīšana|etniskās tīrīšanas]] akcijas. Tomēr pēc kara beigām etniskās tīrīšanas akcijas savukārt veica albāņu puse, un no pilsētas tika padzīti apmēram 40 000 serbu iedzīvotāju. Pašlaik Prištinā serbu iedzīvotāju ir mazāk par 2000. [[Category: Serbijas pilsētas]] [[bg:Прищина]] [[bs:Priština]] [[da:Pristina]] [[de:Priština]] [[en:Priština]] [[es:Priština]] [[fr:Pristina]] [[it:Priština]] [[nl:Pristina]] [[no:Priština]] [[pl:Prisztina]] [[ru:Приштина]] [[sl:Priština]] [[sq:Prishtina (komuna)]] [[sr:Приштина]] [[fi:Priština]] [[sv:Priština]] 2781 12382 2005-01-26T08:37:58Z PeterisP 26 #REDIRECT [[Kvadrātkilometrs]] 2782 50883 2006-06-18T03:23:21Z Escarbot 1016 robot Adding: als, an, be, bg, is, it, la, li, mo, pt, ro, ru, sk, sr, sw, th, wa, zh-min-nan Removing: de Modifying: lb, zh '''Kvadrātkilometrs''' ir viena no [[SI]] atvasinātajām laukuma mērvienībām. 1 km² ir vienāds ar: *Laukumu [[Kvadrāts|kvadrātam]], kuram katra mala ir 1 [[kilometrs|kilometru]] gara; *1 000 000 m2 *100 [[Hektārs|Hektāru]] *0.386 102 [[Kvadrātjūdze|kvadrātjūdžu]] (statute) *247.105 381 [[akrs|akru]] Attiecīgi: *1 m² = 0.000 001 km2 *1 hektārs = 0.01 km2 *1 kvadrātjūdze = 2.589 988 km2 *1 akrs = 0.004 047 km2 [[Category:Mērvienības]] [[af:Vierkante kilometer]] [[als:Quadratkilometer]] [[an:Quilometro cuadrau]] [[be:Квадратны кілямэтар]] [[bg:Квадратен километър]] [[ca:Quilòmetre quadrat]] [[da:Kvadratkilometer]] [[en:Square kilometre]] [[eo:Kvadrata kilometro]] [[es:Kilómetro cuadrado]] [[fi:Neliökilometri]] [[fr:Kilomètre carré]] [[he:קילומטר רבוע]] [[hr:Četvorni kilometar]] [[hu:Négyzetkilométer]] [[is:Ferkílómetri]] [[it:Chilometro quadro]] [[ja:平方キロメートル]] [[la:Chiliometrum quadratum]] [[lb:Quadratkilometer]] [[li:Veerkante killemaeter]] [[mo:Километру пэтрат]] [[nl:Vierkante kilometer]] [[pl:Kilometr kwadratowy]] [[pt:Quilómetro quadrado]] [[ro:Kilometru pătrat]] [[ru:Квадратный километр]] [[sk:Štvorcový kilometer]] [[sl:Kvadratni kilometer]] [[sr:Квадратни километар]] [[sv:Kvadratkilometer]] [[sw:Kilomita ya mraba]] [[th:ตารางกิโลเมตร]] [[tt:Quadrat kilometer]] [[wa:Kilomete cwåré]] [[zh:平方千米]] [[zh-min-nan:Pêng-hong-kong-lí]] 2783 12384 2005-01-26T10:34:39Z Feens 37 #REDIRECT [[Fēru salas]] 2784 12385 2005-01-26T11:15:26Z Feens 37 Feens zīmējis Feens zīmējis 2785 47115 2006-05-22T22:12:53Z Knakts 848 Kategorija <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Mayotte'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Francija karogs.png|125px|Francijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Majotes gerbonis.png|Majotes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Francijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Majotes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Majotes_vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td> [[Frasncijas aizjūras kopienas|aizjūras kopiena]] (''Collectivité d'outre-mer'') <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Mamucū]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Žaks Širaks]] <tr><td>Platība <td>373,24 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 182 075 <tr><td>Izveide<td> 1974.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/[[eira]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +4 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Marseljēza]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.YT <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+269 </table> {{Āfrika}} [[Category:Āfrikas valstis]] 2786 12387 2005-01-26T13:57:40Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2787 12388 2005-01-26T13:58:18Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2788 12389 2005-01-26T13:58:40Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2789 51086 2006-06-18T19:04:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Angvila]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Anguilla'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Angila karogs.png|125px|Angiļas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Angila gerbonis.png|100px|Angiļas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Francijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Majotes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Angila_vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Lielbritānija|Lielbritānijas]]<br>[[Lielbritānijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorija]]<br>(''Overseas territory'') <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Valeja]] <tr><td>Platība <td>96 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 12 827 <tr><td>Izveide<td> 1650.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Austrumkarību dolārs]]/XCD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Nacionālā dziesma]] <td>[[God Bless Anguilla]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.AI <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1-264 </table> {{stub}} [[Category:Salas]] [[ca:Anguilla]] [[cs:Anguilla]] [[da:Anguilla (land)]] [[de:Anguilla]] [[el:Ανγκουίλα]] [[en:Anguilla]] [[eo:Angvilo]] [[es:Anguila (dependencia)]] [[et:Anguilla]] [[fi:Anguilla]] [[fr:Anguilla]] [[gl:Anguila - Anguilla]] [[he:אנגווילה]] [[hr:Angvila]] [[hu:Anguilla]] [[id:Anguilla]] [[io:Anguila]] [[is:Angvilla]] [[it:Anguilla (isola)]] [[ja:アンギラ]] [[ko:앵귈라]] [[kw:Angwilla]] [[lt:Angilija]] [[nds:Anguilla]] [[nl:Anguilla (eiland)]] [[no:Anguilla]] [[pl:Anguilla]] [[pt:Anguilla]] [[ro:Anguilla]] [[ru:Ангилья]] [[sh:Angvila]] [[simple:Anguilla]] [[sl:Angvila]] [[sr:Ангиља]] [[sv:Anguilla]] [[tr:Anguilla]] [[uk:Ангілья]] [[zh:安圭拉]] [[zh-min-nan:Anguilla]] 2790 12391 2005-01-26T14:07:39Z 80.232.156.194 #REDIRECT [[Majote]] 2791 40954 2006-04-17T15:15:32Z Juzeris 23 izlaboju kat. (ekonomika --> nauda) '''Valūta''' ir maiņas vienība, lai veicinātu preču un pakalpojumu tirdzniecību. Tā ir [[Nauda|naudas]] paveids, un to saprot tieši kā maiņas līdzekli, nevis kautko vērtīgu pašu par sevi. Parasti katrai valstij ir monopols uz tās izdotu valūtu, ko kontrolē tās centrālā banka. [[Category:Nauda]] 2792 12393 2005-01-26T20:33:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2793 24190 2005-12-07T18:19:29Z 62.225.79.103 NowCommons no en.wiki {{NowCommons|Image:Aruba coa.png}} 2794 24191 2005-12-07T18:20:45Z 62.225.79.103 NowCommons no en.wiki {{NowCommons|Image:LocationAruba.png}} 2795 42549 2006-04-30T10:33:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[af:Aruba]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Aruba'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Aruba karogs.png|125px|Arubas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Aruba coa.png|100px|Arubas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Arubas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Arubas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[Image:LocationAruba.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Nīderlande|Nīderlandes]] teritorija <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[nīderlandiešu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Oranjestade]] <tr><td>Platība <td>193 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 69 879 <tr><td>Izveide<td> 1636.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Arubas guldenis]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Nacionālā dziesma]] <td>[[Aruba Dushi Tera]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.AW <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+297 </table> {{Commons|Aruba}} {{stub}} [[Category:Salas]] [[af:Aruba]] [[ar:أروبا]] [[bg:Аруба]] [[ca:Aruba]] [[cs:Aruba]] [[da:Aruba]] [[de:Aruba]] [[el:Αρούμπα]] [[en:Aruba]] [[eo:Arubo]] [[es:Aruba]] [[et:Aruba]] [[eu:Aruba]] [[fi:Aruba]] [[fr:Aruba]] [[gl:Aruba]] [[he:ארובה (טריטוריה)]] [[hr:Aruba]] [[hu:Aruba]] [[ia:Aruba]] [[id:Aruba]] [[io:Aruba]] [[is:Arúba]] [[it:Aruba]] [[ja:アルバ]] [[ko:아루바]] [[li:Aruba]] [[lt:Aruba]] [[mk:Аруба]] [[nds:Aruba]] [[nl:Aruba]] [[nn:Aruba]] [[no:Aruba]] [[oc:Aruba]] [[pap:Aruba]] [[pl:Aruba]] [[pt:Aruba]] [[ro:Aruba]] [[ru:Аруба]] [[sh:Aruba]] [[simple:Aruba]] [[sk:Aruba]] [[sl:Aruba]] [[sr:Аруба]] [[sv:Aruba]] [[tl:Aruba]] [[tr:Aruba]] [[uk:Аруба]] [[zh:阿魯巴]] [[zh-min-nan:Aruba]] 2796 12397 2005-01-26T21:03:22Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2797 12398 2005-01-26T21:04:30Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2798 22974 2005-11-25T05:16:23Z YurikBot 213 robot Adding: is Modifying: en <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Virgin Islands of the United States'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Virdzinu karogs.png|125px|ASV Virdžīnu salu karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Virdzinu gerbonis.png|100px|ASV Virdžīnu salu ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[ASV Virdžīnu salu karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[ASV Virdžīnu salu ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:ASV Virdzinu vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[ASV]] atkarīgā teritorija<br>''insular area'' <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Šarlote Amālija]] <tr><td>Platība <td>352 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 111 699 <tr><td>Izveide<td> 1917.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ASV dolārs]]/USD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Nacionālā dziesma]] <td>[[Virdžīnu salu maršs]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.VI <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>1+340 </table> {{stub}} [[Category:Salas]] [[ca:Illes Verges Nord-americanes]] [[de:Amerikanische Jungferninseln]] [[en:United States Virgin Islands]] [[eo:Usonaj Virgulininsuloj]] [[es:Islas Vírgenes de los Estados Unidos]] [[fr:Îles Vierges américaines]] [[he:איי הבתולה האמריקאיים]] [[hu:Amerikai Virgin-szigetek]] [[io:Virgin-Insuli Usana]] [[is:Bandarísku Jómfrúreyjar]] [[it:Isole Vergini Statunitensi]] [[ja:アメリカ領ヴァージン諸島]] [[lt:JAV Mergelės salos]] [[nl:Amerikaanse Maagdeneilanden]] [[pl:Wyspy Dziewicze Stanów Zjednoczonych]] [[pt:Ilhas Virgens Americanas]] [[ru:Американские Виргинские Острова]] [[sl:Ameriški Deviški otoki]] [[sv:Amerikanska Jungfruöarna]] [[zh:美屬維爾京群島]] [[zh-min-nan:Bí-kok Virgin Kûn-tó]] 2799 12400 2005-01-26T21:26:48Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2800 12401 2005-01-26T21:28:02Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2801 12402 2005-01-26T21:28:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2802 51083 2006-06-18T18:54:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Američka Samoa]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''American Samoa'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Austrumsamoa karogs.png|125px|Austrumsamoa karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Austrumsamoa gerbonis.png|100px|Austrumsamoa ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Austrumsamoa karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Austrumsamoa ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Austrumsamoa vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[ASV]] atkarīgā teritorija<br>''insular area'' <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[samoāņu valoda]]<br>[[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Pagopago]] <tr><td>Platība <td>197 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 62 297 <tr><td>Izveide<td> 1899.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ASV dolārs]]/USD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -11 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.AS <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>1+684 </table> {{Stub}} [[Category:Salas]] [[bg:Американска Самоа]] [[ca:Samoa Nord-americana]] [[cs:Americká Samoa]] [[da:Amerikansk Samoa]] [[de:Amerikanisch-Samoa]] [[el:Αμερικανική Σαμόα]] [[en:American Samoa]] [[eo:Usona Samoo]] [[es:Samoa Americana]] [[et:Ameerika Samoa]] [[fi:Amerikan Samoa]] [[fr:Samoa américaines]] [[he:סמואה האמריקנית]] [[hr:Američka Samoa]] [[hu:Amerikai Szamoa]] [[id:Samoa Amerika]] [[is:Bandaríska Samóa]] [[it:Samoa Americane]] [[ja:アメリカ領サモア]] [[ko:아메리칸사모아]] [[kw:Samoa Amerikan]] [[la:Samoa Americana]] [[lt:Amerikos Samoa]] [[mk:Американска Самоа]] [[ms:Samoa Amerika]] [[nl:Amerikaans-Samoa]] [[nn:Amerikansk Samoa]] [[no:Amerikansk Samoa]] [[pl:Samoa Amerykańskie]] [[pt:Samoa Americana]] [[ru:Американское Самоа]] [[sh:Američka Samoa]] [[simple:American Samoa]] [[sk:Americká Samoa]] [[sl:Ameriška Samoa]] [[sm:Amerika Samoa]] [[sr:Америчка Самоа]] [[sv:Amerikanska Samoa]] [[tr:Amerikan Samoası]] [[uk:Американське Самоа]] [[zh:美屬薩摩亞]] [[zh-min-nan:Bí-kok Samoa]] 2803 12404 2005-01-26T21:29:44Z Feens 37 Ašmora un Kartjē salas pārdēvēju par Austrumsamoa #REDIRECT [[Austrumsamoa]] 2804 12405 2005-01-26T22:00:03Z Feens 37 Feens zīmējis Feens zīmējis 2805 39078 2006-04-08T08:55:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[sh:Otok Baker]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Baker Island'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Beikera vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[ASV]] teritorija<br>''insular area'' <tr><td>Platība <td>1,64 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> neapdzīvota <tr><td>Iegūta īpašumā<td> 1857.gadā </table> {{Stub}} [[Category:Salas]] [[Category:ASV atkarīgās teritorijas]] [[ca:Illa Baker]] [[de:Bakerinsel]] [[en:Baker Island]] [[eo:Bakerinsulo]] [[es:Isla Baker]] [[et:Baker]] [[fi:Baker Island]] [[fr:Île Baker]] [[gl:Illa Baker]] [[he:בייקר (אי)]] [[hu:Baker-sziget]] [[id:Pulau Baker]] [[is:Bakereyja]] [[ja:ベーカー島]] [[ko:베이커 섬]] [[nl:Bakereiland]] [[no:Bakerøya]] [[pl:Baker (terytorium USA)]] [[pt:Ilha Baker]] [[ru:Остров Бейкер]] [[sh:Otok Baker]] [[simple:Baker Island]] [[tr:Baker Adası]] [[zh:貝克島]] [[zh-min-nan:Baker-tó]] 2806 12407 2005-01-26T22:18:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2807 12408 2005-01-26T22:19:12Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2808 51196 2006-06-19T02:31:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Bermuda]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bermuda'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Bermuda flag large.png|125px|Bermudu salu karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Bermudu gerbonis.png|100px|Bermudu salu ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Bermudu salu karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Bermudu salu ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Bermudu vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Lielbritānija|Lielbritānijas]]<br>aizjūras teritorija<br>''overseas territory'' <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Hamiltona]] <tr><td>Platība <td>58,8 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 63 849 <tr><td>Izveide<td> 1609.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Bermudas dolārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>1+441 </table> {{Stub}} [[Category:Salas]] [[bg:Бермудски острови]] [[ca:Bermudes]] [[cs:Bermudy]] [[da:Bermuda]] [[de:Bermuda]] [[el:Βερμούδες]] [[en:Bermuda]] [[eo:Bermudo]] [[es:Bermudas]] [[et:Bermuda]] [[fi:Bermuda]] [[fr:Bermudes]] [[gl:Bermuda]] [[he:ברמודה]] [[hr:Bermudi]] [[hu:Bermuda-szigetek]] [[id:Bermuda]] [[io:Bermuda]] [[is:Bermúda]] [[it:Bermuda]] [[ja:バミューダ諸島]] [[ko:버뮤다]] [[kw:Bermuda]] [[lt:Bermudai]] [[nl:Bermuda]] [[nn:Bermuda]] [[no:Bermuda]] [[pl:Bermudy]] [[pt:Bermudas]] [[ro:Insulele Bermude]] [[ru:Бермуды]] [[sh:Bermudi]] [[simple:Bermuda]] [[sk:Bermudy]] [[sl:Bermuda]] [[sq:Bermuda]] [[sr:Бермуди]] [[sv:Bermuda]] [[tr:Bermuda (ülke)]] [[uk:Бермудські острови]] [[zh:百慕大]] [[zh-min-nan:Bermuda]] 2809 12410 2005-06-01T06:48:29Z Juzeris 23 kat. '''Valsts himna''' ir patriotiska muzikāla kompozīcija, ko valsts vadība atzīst par valsts oficiālo nacionālo dziesmu. Deviņpadsmitajā un divdesmitajā gadsimtā, veidojoties [[Nacionālās valstis|nacionālajām valstīm]], vairums no tām pieņēma valsts himnu. Himnas lieto dažādās situācijās, valsts svētkos, svinībās, īpaša saistība tām ir ar sportu - starptautiskās sacensībās, un [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] tradicionāli atskaņo uzvarējušās valsts himnu. {{stub}} [[Category:Pasaules valstu himnas|*]] [[ms:Lagu kebangsaan]] [[bg:&#1053;&#1072;&#1094;&#1080;&#1086;&#1085;&#1072;&#1083;&#1077;&#1085; &#1093;&#1080;&#1084;&#1085;]] [[cs:N&#225;rodn&#237; hymna]] [[cy:Anthem genedlaethol]] [[da:Nationalsang]] [[de:Nationalhymne]] [[el:&#917;&#952;&#957;&#953;&#954;&#972;&#962; &#973;&#956;&#957;&#959;&#962;]] [[en:National anthem]] [[eo:Nacia himno]] [[es:Lista de himnos nacionales]] [[fa:&#1601;&#1607;&#1585;&#1587;&#1578; &#1587;&#1585;&#1608;&#1583;&#1607;&#1575;&#1740; &#1605;&#1604;&#1740; &#1705;&#1588;&#1608;&#1585;&#1607;&#1575;]] [[fr:Hymne national]] [[gl:Himno Nacional]] [[hu:Nemzeti himnusz]] [[id:Lagu Kebangsaan]] [[is:&#222;j&#243;&#240;s&#246;ngur]] [[it:Inno nazionale]] [[ja:&#22269;&#27468;]] [[ko:&#44397;&#44032; (&#45432;&#47000;)]] [[lt:Valstybinis himnas]] [[nl:Volkslied]] [[no:Nasjonalsang]] [[pl:Hymn pa&#324;stwowy]] [[pt:hino nacional]] [[ro:List&#259; de imnuri na&#355;ionale]] [[simple:National anthem]] [[sl:dr&#382;avna himna]] [[fi:Kansallislaulu]] [[sv:Nationals&#229;ng]] [[th:&#3648;&#3614;&#3621;&#3591;&#3594;&#3634;&#3605;&#3636;]] [[tl:Pambansang awit]] [[zh:&#22269;&#27468;]] 2810 50177 2006-06-12T09:34:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[sq:Pavarësia]] '''Neatkarība''' valstij vai organizācijai nozīmē pašnoteikšanos, nevis kāda cita valdīšanu. Neatkarības iegūšana bieži nozīmē veiksmīgi izcīnītu atdalīšanos, un tāpēc tiek svinēta. Neatkarības iegūšanas datums parasti ir datums, kopš kura valsts ir [[Suverenitāte|suverēna]], bet var arī nozīmēt kādu nozīmīgu datumu nācijas veidošanā - dibināšanu, apvienošanu, vai būtisku valsts varas maiņu. [[Category:Ģeogrāfija]] [[af:Onafhanklikheid]] [[an:Independenzia]] [[ar:استقلال]] [[ast:Independencia]] [[be:Незалежнасьць]] [[ca:Independència]] [[da:Uafhængighed]] [[de:Unabhängigkeit (Politik)]] [[el:Ανεξαρτησία]] [[en:Independence]] [[eo:Sendependeco]] [[es:Independencia]] [[et:Iseseisvus]] [[eu:Independentzia]] [[fi:Itsenäisyys]] [[fr:Indépendance]] [[gl:Independencia]] [[he:עצמאות]] [[hu:Függetlenség]] [[id:Kemerdekaan]] [[is:Sjálfstæði]] [[ja:独立]] [[lt:Nepriklausomybė]] [[nl:Onafhankelijkheid]] [[nn:Sjølvstende]] [[no:Uavhengighet]] [[pl:Niepodległość]] [[ru:Независимость]] [[simple:Independence]] [[sl:Neodvisnost]] [[sq:Pavarësia]] [[sv:Självständighet]] [[th:เอกราช]] [[uk:Незалежність]] [[zh:独立]] 2811 12412 2005-01-27T20:28:25Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2812 12413 2005-01-27T20:28:49Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2813 12414 2005-01-27T20:30:11Z Feens 37 Feens zīmēja Feens zīmēja 2814 32709 2006-03-06T11:08:56Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''British Indian Ocean Territory'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:BIOT karogs.png|125px|Britu Indijas okeāna teritorijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:BIOT gerbonis.png|100px|Britu Indijas okeāna teritorijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Britu Indijas okeāna teritorijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Britu Indijas okeāna teritorijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:BIOT vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Lielbritānija|Lielbritānijas]]<br>aizjūras teritorija<br>''overseas territory'' <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Djego Garsija]] <tr><td>Platība <td>60 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> ap 3500 <tr><td>Izveide<td> 1965.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ASV dolārs]]/USD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +6 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.IO <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+246 </table> [[Category:Ģeogrāfija]] 2815 12416 2005-01-27T20:46:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2816 12417 2005-01-27T20:46:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2817 49909 2006-06-10T18:48:22Z YurikBot 213 robot Modifying: [[tr:Birleşik Krallık Virgin Adaları]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''British Virgin Islands'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Britu Virdzinas karogs.png|125px|Britu Virdžīnu salu karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Britu Virdzinas gerbonis.png|100px|Britu Virdžīnu salu ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Britu Virdžīnu salu karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Britu Virdžīnu salu ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:LocationBritishVirginIslands.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Lielbritānija|Lielbritānijas]]<br>aizjūras teritorija<br>''overseas territory'' <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Roudtauna]] <tr><td>Platība <td>151 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 21 573 <tr><td>Izveide<td> 1672.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ASV dolārs]]/USD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.VG <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1-284 </table> {{Stub}} [[Category:Salas]] [[ca:Illes Verges Britàniques]] [[cs:Britské Panenské ostrovy]] [[da:Britiske Jomfruøer]] [[de:Britische Jungferninseln]] [[el:Βρετανικές Παρθένοι Νήσοι]] [[en:British Virgin Islands]] [[eo:Britaj Virgulininsuloj]] [[es:Islas Vírgenes Británicas]] [[et:Briti Neitsisaared]] [[fi:Brittiläiset Neitsytsaaret]] [[fr:Îles Vierges britanniques]] [[gl:Illas Virxes Británicas - British Virgin Islands]] [[he:איי הבתולה הבריטיים]] [[hr:Britanski Djevičanski otoci]] [[hu:Brit Virgin-szigetek]] [[id:Kepulauan Virgin Britania Raya]] [[io:Virgin-Insuli Britana]] [[is:Bresku Jómfrúreyjar]] [[it:Isole Vergini Britanniche]] [[ja:イギリス領ヴァージン諸島]] [[ko:영국령 버진아일랜드]] [[kw:Ynysow an Wyrghes Predennek]] [[lt:Didžiosios Britanijos Mergelių salos]] [[nl:Britse Maagdeneilanden]] [[nn:Dei britiske Jomfruøyane]] [[no:De britiske jomfruøyene]] [[pl:Brytyjskie Wyspy Dziewicze]] [[pt:Ilhas Virgens Britânicas]] [[ro:Insulele Virgine Britanice]] [[ru:Британские Виргинские острова]] [[sh:Britanski Djevičanski otoci]] [[simple:British Virgin Islands]] [[sk:Britské Panenské ostrovy]] [[sl:Britanski Deviški otoki]] [[sr:Британска Девичанска острва]] [[sv:Brittiska Jungfruöarna]] [[th:หมู่เกาะบริติชเวอร์จิน]] [[tr:Birleşik Krallık Virgin Adaları]] [[zh:英屬維爾京群島]] [[zh-min-nan:Britain Virgin Kûn-tó]] 2818 12419 2005-01-27T21:18:54Z Feens 37 Feens zīmējis Feens zīmējis 2819 52351 2006-06-29T07:33:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Bouvet' saar]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bouvetøya'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Buve vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Norvēģija|Norvēģijas]] teritorija <tr><td>Platība <td>58,5 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> neapdzīvota <tr><td>Iegūta īpašumā<td> 1927.gadā <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.BV </table> {{Stub}} [[Category:Salas]] [[af:Bouvet]] [[bg:Буве]] [[ca:Bouvet]] [[cs:Bouvetův ostrov]] [[da:Bouvetøen]] [[de:Bouvetinsel]] [[el:Μπουβέ]] [[en:Bouvet Island]] [[eo:Buvetinsulo]] [[es:Isla Bouvet]] [[et:Bouvet' saar]] [[fi:Bouvet'nsaari]] [[fr:Île Bouvet]] [[he:בובה (אי)]] [[hr:Otok Bouvet]] [[hu:Bouvet-sziget]] [[id:Pulau Bouvet]] [[is:Bouveteyja]] [[it:Isola Bouvet]] [[ja:ブーベ島]] [[ko:부베 섬]] [[lt:Buvė]] [[nl:Bouvet]] [[nn:Bouvetøya]] [[no:Bouvetøya]] [[pl:Wyspa Bouveta]] [[pt:Bouvet]] [[ru:Буве]] [[sh:Otok Bouvet]] [[sl:Bouvetov otok]] [[sv:Bouvetön]] [[tr:Bouvet Adası]] [[uk:Буве]] [[zh:布韦岛]] 2820 12421 2005-01-27T21:48:18Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2821 42053 2006-04-28T05:08:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Jarvis Island]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Jarvis Island'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Dzarvisa vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[ASV]] teritorija<br>''insular area'' <tr><td>Platība <td>1,64 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> neapdzīvota <tr><td>Iegūta īpašumā<td> 1935.gadā </table> [[Category:Salas]] [[ca:Illa Jarvis]] [[de:Jarvisinsel]] [[en:Jarvis Island]] [[eo:Ĵarvisinsulo]] [[es:Isla Jarvis]] [[fi:Jarvis Island]] [[gl:Illa Jarvis]] [[he:ג'רביס (אי)]] [[hu:Jarvis-sziget]] [[id:Pulau Jarvis]] [[ja:ジャーヴィス島]] [[ko:자비스 섬]] [[nl:Jarviseiland]] [[no:Jarvis Island]] [[pt:Ilha Jarvis]] [[ru:Остров Джарвис]] [[sh:Otok Jarvis]] [[simple:Jarvis Island]] [[zh:賈維斯島]] [[zh-min-nan:Jarvis-tó]] 2822 12423 2005-01-27T22:06:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2823 12424 2005-01-27T22:07:23Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2824 12425 2005-01-27T22:07:43Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2825 52723 2006-07-01T05:28:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[frp:Jèrseyi]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bailiwick of Jersey'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Dzersija karogs.png|125px|Džersijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Dzersija gerbonis.png|100px|Džersijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Džersijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Džersijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Dzersija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Lielbritānija|Lielbritānijas]]<br>atkarīgā teritorija<br>''crown dependency'' <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[angļu valoda]]<br>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Sentheljera]] <tr><td>Platība <td>116,1 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 88 730 <tr><td>Rašanās<td> 933.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Džersijas sterliņu mārciņa]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.JE <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+44-1534 </table> {{Stub}} [[Category:Salas]] [[af:Jersey]] [[ast:Jersey]] [[bs:Jersey]] [[ca:Jersey]] [[cs:Jersey]] [[da:Jersey]] [[de:Jersey]] [[el:Τζέρσεϋ]] [[en:Jersey]] [[eo:Jersey]] [[es:Isla de Jersey]] [[fi:Jersey]] [[fr:Jersey]] [[frp:Jèrseyi]] [[he:ג'רזי]] [[hr:Jersey (otok)]] [[hu:Jersey]] [[id:Jersey]] [[io:Jersey]] [[is:Jersey]] [[it:Jersey]] [[ja:ジャージー島]] [[ko:저지 섬]] [[kw:Jersi]] [[li:Jersey]] [[nl:Jersey (eiland)]] [[nn:Jersey]] [[no:Jersey]] [[nrm:Jèrri]] [[oc:Gersei]] [[pl:Jersey]] [[pt:Jersey]] [[ro:Insula Jersey]] [[ru:Джерси]] [[sh:Jersey (otok)]] [[simple:Jersey]] [[sk:Jersey]] [[sl:Jersey]] [[sq:Jersey]] [[sv:Jersey]] [[tr:Jersey]] [[uk:Джерсі (острів)]] [[zh:澤西島]] [[zh-min-nan:Jersey]] 2826 12427 2005-01-27T22:25:28Z Feens 37 Feens zīmēja Feens zīmēja 2827 53379 2006-07-03T06:23:07Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:Johnston-Atoll]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Johnston Atoll'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Dzonstona vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[ASV]] teritorija<br>''insular area'' <tr><td>Platība <td>2,8 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> ap 1100 <tr><td>Iegūta īpašumā<td> 19.gs </table> {{Stub}} [[Category:Salas]] [[ca:Atol Johnston]] [[de:Johnston-Atoll]] [[el:Ατόλλη Τζόνστον]] [[en:Johnston Atoll]] [[eo:Jonstonatolo]] [[es:Atolón Johnston]] [[fi:Johnston Atoll]] [[fr:Atoll de Johnston]] [[he:אטול ג'ונסטון]] [[hu:Johnston-atoll]] [[id:Atol Johnston]] [[it:Atollo Johnston]] [[ja:ジョンストン島]] [[ko:존스턴 섬]] [[nl:Johnston-atol]] [[pt:Atol Johnston]] [[ru:Джонстон (атолл)]] [[sh:Atol Johnston]] [[simple:Johnston Atoll]] [[sv:Johnston Island]] [[uk:Джонстон (атол)]] [[zh:约翰斯顿岛]] [[zh-min-nan:Johnston Khoân-chiau]] 2828 12429 2005-01-27T22:42:41Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2829 12430 2005-01-27T22:43:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2830 12431 2005-01-27T22:43:54Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2831 21220 2005-10-20T09:04:10Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Føroyar'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Feru karogs.png|125px|Fēru salu karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Feru gerbonis.png|100px|Fēru salu ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Fēru salu karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Fēru salu ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Feru vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Dānija|Dānijas]]<br>[[autonomija|autonomā]] teritorija <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[fēru valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Torshavna]] <tr><td>Platība <td>1399 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 49 329 <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Dānijas krona]]/DKK <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.FO <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+298 </table> [[Category:Eiropa]] 2832 12433 2005-01-28T19:09:25Z Feens 37 #redirect [[Folklenda salas]] 2833 12434 2005-01-28T19:19:23Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2834 12435 2005-01-28T19:20:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2835 12436 2005-01-28T19:21:03Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2836 49907 2006-06-10T18:46:05Z YurikBot 213 robot Modifying: [[bg:Фолклендски острови]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''The Falkland Islands'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Folklenda karogs.png|125px|Folklenda salu karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Folklenda gerbonis.png|100px|Folklenda salu ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Folklenda salu karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Folklenda salu ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Folklenda vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Lielbritānija|Lielbritānijas]]<br>aizjūras teritorija<br>(''overseas territory'') <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Portstenlija]] <tr><td>Platība <td>12 173 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 2661 <tr><td>Izveide<td> 1833.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Folklendas sterliņu mārciņa]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.FK <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+500 </table> '''Folklenda salas''', sauktas arī par '''Malvinu salām''' &mdash; [[Lielbritānija]]s kontrolēts arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā, uz kuru pretendē arī [[Argentīna]]. ==Bibliografia== * L.L. Ivanov et al, ''The Future of the Falkland Islands and Its People'', Double T Publishers, Sofia, 2003, 96 pp. ([http://www.falklands-malvinas.com/forum/kb.php?mode=article&k=13&sid=1284138c377ef0ed0e7d9f67428d1f0b Complete text. Capítulo principal en inglés y castellano.]) ISBN 9549150313 * Carlos Escudé y Andrés Cisneros, dir., ''Historia general de las relaciones exteriores de la República Argentina'', Obra desarrollada y publicada bajo los auspicios del Consejo Argentino para las Relaciones Internacionales (CARI), GEL/Nuevohacer (Buenos Aires), 2000. ([http://www.cema.edu.ar/ceieg/arg-rree/historia_indice00.htm Texto completo] en castellano) ISBN 9506945462 [[Image: Christchurch-Cathedral.jpg|thumb|210px|left| Christchurch Cathedral, Stanley]] [[Image: Camp-Settlement.jpg|thumb|275px|left| Farm in the Camp]] [[Category:valstis]] [[Category:Dienvidamerikas valstis]] [[Category:Apvienotā Karaliste]] [[bg:Фолклендски острови]] [[ca:Illes Malvines]] [[cs:Falklandy]] [[da:Falklandsøerne]] [[de:Falklandinseln]] [[el:Νήσοι Φώκλαντ]] [[en:Falkland Islands]] [[eo:Falklandoj]] [[es:Islas Malvinas]] [[et:Falklandi saared]] [[eu:Falkland-Malvinak]] [[fi:Falklandinsaaret]] [[fr:Îles Malouines]] [[gl:Illas Malvinas - Falkland Islands]] [[he:איי פוקלנד]] [[hu:Falkland-szigetek]] [[id:Kepulauan Falkland]] [[io:Falklandi]] [[is:Falklandseyjar]] [[it:Isole Falkland]] [[ja:フォークランド諸島]] [[ko:포클랜드 제도]] [[kw:Ynysow Falkland]] [[lt:Folklando salos]] [[nl:Falklandeilanden]] [[nn:Falklandsøyane]] [[no:Falklandsøyene]] [[pl:Falklandy (Malwiny)]] [[pt:Malvinas]] [[ro:Insulele Falkland]] [[ru:Фолклендские (Мальвинские) острова]] [[sh:Malvinski Otoci]] [[simple:Falkland Islands]] [[sk:Falklandy]] [[sl:Falklandski otoki]] [[sv:Falklandsöarna]] [[tr:Falkland Adaları]] [[zh:福克兰群岛]] [[zh-min-nan:Falkland Kûn-tó]] 2837 12438 2005-01-28T20:40:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2838 12439 2005-01-28T20:40:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2839 20865 2005-10-14T09:55:23Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>''' Territoire des Terres Australes et Antarctiques Françaises'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:FDAZ karogs.png|125px|FDAZ karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:FDAZ gerbonis.png|100px|FDAZ ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[FDAZ karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[FDAZ ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2></td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Francija|Francijas]]<br>aizjūras teritorija<br>(''territoire d'outre-mer'') <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[franču valoda]] <tr><td>Platība <td>7781 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> ap 100 <tr><td>Izveide<td> 1955.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/EUR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +? <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.TF <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+??? </table> [[Category:Ģeogrāfija]] 2840 12441 2005-01-28T21:03:54Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2841 49892 2006-06-10T17:37:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[en:French Guiana]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Guyane'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Francija karogs.png|125px|Francijas karogs]] <tr><td align=center width=135px>([[Gviānas karogs|Par karogu]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[Image:Gviana vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Francija|Francijas]]<br>aizjūras departaments<br>(''département d'outre-mer'') <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td> [[Kajenna]] <tr><td>Platība <td>86 504 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 194 277 <tr><td>Izveide<td> 1604.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/EUR <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -3 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GF <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+590 </table> [[Category:Francija]] [[an:Guayana Franzesa]] [[ar:غويانا الفرنسية]] [[bg:Френска Гвиана]] [[br:Gwiana]] [[ca:Guaiana Francesa]] [[cs:Francouzská Guyana]] [[da:Fransk Guiana]] [[de:Französisch-Guayana]] [[el:Γαλλική Γουιάνα]] [[en:French Guiana]] [[eo:Franca Gviano]] [[es:Guayana Francesa]] [[et:Prantsuse Guajaana]] [[eu:Frantziar Guiana]] [[fi:Ranskan Guayana]] [[fr:Guyane (France)]] [[gl:Güiana Francesa - Guyane française]] [[he:גיאנה הצרפתית]] [[hr:Francuska Gvajana]] [[hu:Francia Guyana]] [[id:Guyana Perancis]] [[is:Franska Gvæjana]] [[it:Guyana Francese]] [[ja:フランス領ギアナ]] [[ko:프랑스령 기아나]] [[la:Guiana Francica]] [[lt:Prancūzų Gviana]] [[nds:Franzöösch-Guayana]] [[nl:Frans-Guyana]] [[no:Fransk Guyana]] [[pl:Gujana Francuska]] [[pt:Guiana Francesa]] [[ro:Guiana Franceză]] [[ru:Французская Гвиана]] [[sh:Francuska Gvajana]] [[simple:French Guiana]] [[sk:Francúzska Guyana]] [[sr:Француска Гвајана]] [[sv:Franska Guyana]] [[tr:Fransız Guyanası]] [[zh:法屬圭亞那]] [[zh-min-nan:Guyane]] 2842 12443 2005-01-28T21:40:24Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2843 12444 2005-01-28T21:41:03Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2844 12445 2005-01-28T21:41:27Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2845 29302 2006-02-07T12:05:17Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Polynésie Française'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Polinezija karogs.png|125px|Franču Polinēzijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Polinezija gerbonis.png|125px|Franču Polinēzijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Franču Polinēzijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Franču Polinēzijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Polinezija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Francija|Francijas]]<br>aizjūras "valsts"<br>(''pays d'outre-mer'') <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Papeete]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Faaa]]<br>[[Papeete]]<br>[[Punaauia]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Oskars Temaru]] <tr><td>Platība<td>4167 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005) <td> 258 290 <tr><td>Izveidošanās<td>19.gs <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Klusā okeāna franks]]/XPF <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -10 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.PF <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+689 </table> [[Category:Ģeogrāfija]] 2846 12447 2005-01-28T21:52:25Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2847 12448 2005-01-28T21:52:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2848 12449 2005-01-28T21:53:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2849 20986 2005-10-15T05:39:19Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bailiwick of Guernsey'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Gernsija karogs.png|125px|Gērnsijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Gernsija gerbonis.png|100px|Gērnsijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Gērnsijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Gērnsijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Gernsija vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Lielbritānija|Lielbritānijas]]<br>atkarīgā teritorija<br>''crown dependency'' <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[angļu valoda]]<br>[[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Sentpīterporta]] <tr><td>Platība <td>91 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 63 456 <tr><td>Rašanās<td> 933.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Gērnsijas sterliņu mārciņa]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GG <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+44-1481 </table> [[Category:Eiropa]] 2850 12451 2005-01-28T22:04:04Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2851 12452 2005-01-28T22:04:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2852 12453 2005-01-28T22:05:31Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2853 21221 2005-10-20T09:04:58Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Gibraltar'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Gibratars karogs.png|125px|Gibraltāra karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Gibraltars gerbonis.jpg|100px|Gibraltāra ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Gibraltāra karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Gibraltāra ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Gibraltars vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Lielbritānija|Lielbritānijas]]<br>aizjūras teritorija<br>''overseas territory'' <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[angļu valoda]] <tr><td>Platība <td>6,5 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 26 544 <tr><td>Rašanās<td> 1713.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Gibraltāra sterliņu mārciņa]]/GIP <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]]+1 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GI <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+350 </table> [[Category:Eiropa]] 2854 12455 2005-01-28T22:25:36Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2855 12456 2005-01-28T22:26:33Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2856 12457 2005-01-28T22:27:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2857 52126 2006-06-26T16:06:17Z Mrom 519 --> interwiki <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kalaallit Nunaat'''<br>'''Grønland'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Grenlande karogs.png|125px|Grenlandes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Grenlande gerbonis.png|100px|Grenlandes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Grenlandes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Grenlandes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Grenlande vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[Dānija|Dānijas]]<br>[[autonomija|autonomā]] teritorija <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[kalālisuta valoda]]<br>[[dāņu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Nūka]] <tr><td>Platība <td>2 166 086 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 57 024 <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Dānijas krona]]/DKK <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] no -4 līdz 0 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GL <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+299 </table> [[Category:Valstis]] [[af:Groenland]] [[ang:Grēneland]] [[ar:جرينلاند]] [[an:Gronlandia]] [[ast:Groenlandia]] [[zh-min-nan:Chheⁿ-tē]] [[bs:Grenland]] [[br:Greunland]] [[bg:Гренландия]] [[ca:Grenlàndia]] [[cs:Grónsko]] [[cy:Grønland]] [[da:Grønland]] [[de:Grönland]] [[et:Gröönimaa]] [[el:Γροιλανδία]] [[en:Greenland]] [[es:Groenlandia]] [[eo:Gronlando]] [[eu:Groenlandia]] [[fa:گرینلند]] [[fo:Grønland]] [[fr:Groenland]] [[gl:Grenlandia - Kalaallit Nunaat]] [[ko:그린란드]] [[hr:Grenland]] [[io:Grenlando]] [[id:Greenland]] [[ia:Groenlandia]] [[iu:ᐊᑯᑭᑦᑐᑦ]] [[os:Гренланди]] [[is:Grænland]] [[it:Groenlandia]] [[he:גרינלנד]] [[kl:Kalaallit Nunaat]] [[la:Groenlandia]] [[lt:Grenlandija]] [[hu:Grönland]] [[nl:Groenland]] [[nds-nl:Gruunlaand]] [[ja:グリーンランド]] [[no:Grønland]] [[nn:Grønland]] [[nds:Gröönland]] [[pl:Grenlandia]] [[pt:Gronelândia]] [[ro:Groenlanda]] [[ru:Гренландия (остров)]] [[scn:Groenlannia]] [[simple:Greenland]] [[sk:Grónsko]] [[sl:Grenlandija]] [[sr:Гренланд]] [[sh:Grenland]] [[fi:Grönlanti]] [[sv:Grönland]] [[th:กรีนแลนด์]] [[vi:Greenland]] [[tr:Grönland]] [[uk:Ґренландія]] [[zh:格陵兰]] 2858 30178 2006-02-12T22:34:57Z Zwobot 201 robot Adding: la, ro Modifying: an '''Wiki''' jeb '''wiki''' ir [[tīmekļa vietne]] (vai savādāka [[hiperteksts|hiperteksta]] dokumentu kolekcija), kas ļauj lietotājiem pievienot saturu, līdzīgi kā [[Interneta forums|Interneta forumos]], kā arī labot to. Par "Wiki" sauc arī programmatūru, kas ļauj izveidot šāda veida tīmekļa vietnes. {{stub}} == Skatīt arī == * [[Wiki programmatūra]] [[Category:Wiki]] [[af:Wiki]] [[an:Wiki]] [[ar:ويكي]] [[bg:Уики]] [[bm:Wiki]] [[ca:Wiki]] [[cs:Wiki]] [[da:WikiWiki]] [[de:Wiki]] [[el:Wiki]] [[en:Wiki]] [[eo:Vikio]] [[es:Wiki]] [[et:Wiki]] [[eu:Zer da wiki bat?]] [[fa:ویکی‌ویکی]] [[fi:Wiki]] [[fo:WikiWiki]] [[fr:Wiki]] [[ga:Vicí]] [[gl:Wiki]] [[he:ויקי]] [[hr:Wiki]] [[hu:Wiki]] [[ia:Wiki]] [[id:Wiki]] [[it:Wiki]] [[ja:ウィキ]] [[ka:ვიკი]] [[ko:위키위키]] [[la:Vici]] [[lb:Wiki]] [[li:Wiki]] [[lt:Wiki]] [[ml:വിക്കി]] [[ms:Wiki]] [[mt:Wiki]] [[nl:WikiWiki]] [[nn:Wiki]] [[no:Wiki]] [[pl:Wiki]] [[pt:Wiki]] [[ro:Wiki]] [[ru:Вики]] [[simple:Wiki]] [[sk:Wiki]] [[sl:Wiki]] [[sq:Wiki]] [[sr:Вики]] [[sv:Wiki]] [[th:วิกิ]] [[tl:Wiki]] [[tr:Wiki]] [[tt:Wiki]] [[uk:Вікі]] [[vi:Wiki]] [[zh:Wiki]] [[zh-min-nan:Wiki]] 2859 49336 2006-06-06T00:30:59Z Neonz 33 '''Tīmekļa vietne''' (''Website'') ir [[tīmekļa lappuse|tīmekļa lappušu]] kolekcija, ko veido caur [[HTTP]] protokolu [[Internets|Internetā]] pieejami [[HTML]]/[[XHTML]] dokumenti. Visas publiski pieejamās tīmekļa vietnes veido [[globālais tīmeklis|globālo tīmekli]]. Tīmekļa vietnes lapas ir pieejamas no kopēja saknes [[URL]] ([[mājas lapa|mājas lapas]]) un parasti atrodas vienā fiziskā serverī. Lapu vietrāži organizē tās hierarhiski, savukārt [[hipersaite|hipersaites]] starp tām kontrolē to, kā lietotājs redz kopējo struktūru un kā notiek [[datplūsma]] starp dažādām vietnes daļām. Daļa tīmekļa vietņu prasa [[abonēšana|abonēšanu]] par samaksu vai bez tās. Kā piemēru var minēt daudzas [[Interneta pornogrāfija|Interneta pornogrāfijas]] un ziņu vietnes. == Pārskats == Tīmekļa vietne parasti ir vienas personas, uzņēmuma vai iestādes darba rezultāts, kas veltīts noteiktai tematikai vai mērķim. Tīmekļa vietnes ir rakstītas vai arī tiek dinamiski pārveidotas HTML (hiperteksta iezīmēšanas valoda) un ir pieejamas izmantojot [[tīmekļa pārlūkprogramma|tīmekļa pārlūkprogrammu]]. Tīmekļa vietnes sastāv no statiskām HTML lapām vai lapām, kas tiek veidotas dinamiski izmantojot tādas tehnoloģijas kā [[Active Server Pages]] (ASP) un [[Java Server Pages]] (JSP). Tīmekļa vietnei ir nepieciešama arī [[HTTP serveris|HTTP servera]] [[programmatūra]], piemēram, [[Apache]], kas ir Internetā visizplatītākā tīmekļa servera programmatūra. Ļoti bieži tīmekļa vietnes arī sastāv no satura, kas tiek glabāts [[datu bāze|datu bāzēs]]. Pārlūkprogrammām ir pieejami arī [[spraudnis|spraudņi]], kas ļauj tām attēlot aktīvo saturu, piemēram, [[Macromedia Flash|Flash]], [[Macromedia Shockwave|Shockwave]], kā arī [[valoda Java|Java]] valodā rakstītas [[sīklietotne|sīklietotnes]]. Zināmu interaktīvo saturu var veidot arī ar [[JavaScript]] valodas palīdzību, ko atbalsta lielākā daļa pārlūkprogrammu. == Skatīt arī == * [[Globālā Tīmekļa Konsorcijs]] (tīmekļa standarti) [[de:Internetpräsenz]] [[en:Website]] [[eo:Retejo]] [[fr:Site Web]] [[ko:&#50937; &#49324;&#51060;&#53944;]] [[ia:Sito del web]] [[it:Sito web]] [[he:&#1488;&#1514;&#1512; &#1488;&#1497;&#1504;&#1496;&#1512;&#1504;&#1496;]] [[nl:Website]] [[ja:&#12454;&#12455;&#12502;&#12469;&#12452;&#12488;]] [[pt:Sítio]] [[simple:Website]] [[sv:Webbplats]] [[uk:&#1057;&#1072;&#1081;&#1090;]] [[zh:&#32178;&#31449;]] [[Category:Globālais tīmeklis]] [[Category:Tīmekļa vietnes|*]] 2860 48451 2006-05-31T07:07:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Web orrialde]] '''Tīmekļa lappuse''' (''Web page'') ir [[globālais tīmeklis|globālā tīmekļa]] "lapa", parasti [[HTML]]/[[XHTML]] formātā ([[datnes vārda paplašinājums]] parasti ir <code>htm</code> vai <code>html</code>), ar [[hiperteksts|hiperteksta]] [[hipersaite|saitēm]], kas ļauj pārvietoties no vienas lapas vai sadaļas uz citu. Tīmekļa lappuses parasti izmanto [[grafika|grafikas]] failus, lai nodrošinātu ilustrācijas. Tīmekļa lappuses tiek attēlotas izmantojot [[tīmekļa pārlūkprogramma|tīmekļa pārlūkprogrammu]], un var tikt veidotas tā, lai izmantotu [[sīklietotne|sīklietotņu]] sniegtās iespējas, kas bieži vien nodrošina kustīgu grafiku, interaktivitāti un skaņu. Tīmekļa lappušu kopumu, kas atrodas vienā mapē, kā arī, iespējams, tās apakšmapēs, un atrodas uz viena [[tīmekļa serveris|tīmekļa servera]], sauc par [[tīmekļa vietne|tīmekļa vietni]]. Tīmekļa vietne vienmēr satur pirmo lappusi, ko parasti sauc <code>index.html</code> vai <code>index.htm</code>. Tīmekļa lappušu izstrādē grūtības sagādā tas, ka tām ir jābūt lietojamām uz dažādām pārlūkprogrammām ar dažādiem uzstādījumiem, pie atšķirīgām ekrāna izšķirtspējām. == Vietrādis (URL) == Parasti jebkurai tīmekļa lappusei ir savs [[URL]], kas ļauj citās tīmekļa lappusēs ievietot saites uz šo lappusi. == Grafika == [[Grafikas failu formāts]] tīmekļa lappusēs parasti ir [[JPEG]] [[fotogrāfija|fotogrāfijām]], un [[GIF]] vai [[PNG]] cita veida attēliem. Arī pēdējie divi formāti var tikt lietoti fotogrāfijām, taču nav šim mērķim tik piemēroti. GIF formāts nodrošina arī [[animācija|animācijas]], GIF un PNG formātos var tikt lietoti [[caurspīdīgs|caurspīdīgi]] pikseļi, PNG formātā arī daļēji caurspīdīgi pikseļi (taču to neatbalsta IE). Visi trīs iepriekšminētie ir [[rastra grafika|rastra grafikas]] formāti. Tad vēl ir SVG ([[Scalable Vector Graphics]]) formāts, kas nodrošina [[vektorgrafika|vektorgrafiku]]. Taču biežāk vektorgrafika tiek nodrošināta izmantojot [[PDF]] un [[Macromedia Flash|Flash]] formātus. == Tīmekļa lappuses apskate == Tā kā tīmekļa lappuses lielākoties sastāv no teksta, tās var aplūkot ar jebkuru [[lietojumprogramma|lietojumprogrammu]], kas māk attēlot teksta dokumentus. Taču lai aplūkotu tīmekļa lappuses tā, kā tas ir paredzēts, tiek lietotas speciālas programmas, kuras sauc par [[lietotāja aģents|lietotāja aģentiem]] jeb [[tīmekļa pārlūkprogramma|tīmekļa pārlūkprogrammām]]. Dažādām platformām ir pieejamas ļoti dažādas tīmekļa pārlūkprogrammas ar dažādām iespējām. == Tīmekļa lappuses izvede == Tīmekļa lappušu izveidē parasti lieto vai nu parastus [[teksta redaktors|teksta redaktorus]], vai arī specializētus [[HTML redaktors|HTML redaktorus]], piemēram, [[Microsoft FrontPage]], [[Macromedia Dreamweaver]], [[Mozilla Composer]], u.c. Vēl parasti ir nepieciešama [[FTP]] programmatūra failu [[augšupielāde|augšupielādei]] uz servera. Īpašs veids, kā veidot un rediģēt mājaslapas, bez FTP vai citu augšupielādes tehnoloģiju izmantošanas, ir [[wiki]]. Wiki tehnoloģijas piemērs ir [[Wikipēdija]]. == Tīmekļa lappuses saglabāšana == Saglabājot tīmekļa lappuses lokālo kopiju, tīmekļa pārlūkprogramma parasti piedāvā sekojošu izvēli: * saglabāt renderēto tekstu bez formatizācijas vai attēliem un nenorādot, kuri vārdi satur saites un uz kurieni šīs saites norāda * saglabāt HTML failu bez izmaiņām un bez attēliem * saglabāt HTML failu, nomainot relatīvās saites pret absolūtām, bez attēliem * saglabāt arī attēlus, izveidojot šim mērķim atsevišķu mapu (IE, Mozilla) vai lietojot to pašu (Opera) [[Internet Explorer]] var saglabāt arī lapu kopā ar visiem attēliem vienā MHT failā. Populārākās tīmekļa pārlūkprogrammas, kā [[Mozilla]], [[Mozilla Firefox]] un Internet Explorer, ļauj arī izdrukāt šobrīd aplūkojamo tīmekļa lappusi, vai, opcionāli, "izdrukāt" to failā, no kura to var izdrukāt vēlāk. Īsas tīmekļa lappuses var saglabāt arī izmantojot [[ekrānuzņēmums|ekrānuzņēmumu]]. == Skatīt arī == * [[HTML elements]] * [[Mājas lapa]] * [[Mirusi saite]] [[Category:Globālais tīmeklis]] [[ca:Pàgina web]] [[de:Webseite]] [[el:Ιστοσελίδα]] [[en:Web page]] [[es:Página web]] [[eu:Web orrialde]] [[fr:Page Web]] [[gl:Páxina Web]] [[he:דף אינטרנט]] [[hu:Weblap]] [[ia:Pagina del web]] [[is:Vefsíða]] [[it:Pagina Web]] [[ja:ウェブページ]] [[lt:Tinklalapis]] [[mk:Веб-страница]] [[nl:Webpagina]] [[no:Nettside]] [[pt:Página web]] [[ro:Pagină Web]] [[ru:Веб-страница]] [[simple:Webpage]] [[sv:Webbsida]] [[ta:இணையப் பக்கம்]] [[th:เว็บเพจ]] [[uk:Веб-сторінка]] [[vi:Trang web]] [[zh:網頁]] [[zh-min-nan:Bāng-ia̍h]] 2861 48097 2006-05-29T15:24:26Z Knakts 848 Pietiek ar kat. "Globālais tīmeklis" '''Globālais tīmeklis''' (''World Wide Web'' jeb ''WWW'') ir informācijas telpa, kurā informācijas vienības, sauktas par resursiem, tiek identificētas izmantojot [[vienotais resursu identifikators|vienotos resursu identifikatorus]] jeb URI. == Pamatlietas == Hiperteksts tiek aplūkots, izmantojot [[tīmekļa pārlūkprogramma|pārlūkprogrammu]], kas saņem informācijas vienības, ko sauc par "dokumentiem" jeb "[[tīmekļa lappuse|tīmekļa lappusēm]]" no [[tīmekļa serveris|tīmekļa serveriem]] un attēlo tās, parasti uz [[datora displejs|datora monitora]]. Tālāk ir iespējams sekot dokumentā esošajām [[hipersaite|hipersaitēm]], kas norāda uz citiem dokumentiem, vai nosūta informāciju serverim. Tīmekļa lappuses parasti ir apkopotas saistītu materiālu kolekcijās, ko sauc par [[tīmekļa vietne|tīmekļa vietnēm]]. == Trīs standarti == Tīmekli veido trīs standarti: ''Vienotais resursu vietrādis'' ([[URL]]), kas nosaka katrai informācijas lapai piešķirto unikālo "adresi", pēc kuras tā ir atrodama, ''hiperteksta transporta protokols'' ([[HTTP]]), kas nosaka kā pārlūkprogramma un serveris nosūta informāciju viens otram, un ''hiperteksta iezīmēšanas valoda'' ([[HTML]]), kas informācijas kodēšanas metode, kura nodrošina informācijas attēlošanu uz dažāda veida ierīcēm. Bernerss-Lī šobrīd vada [[Globālā Tīmekļa Konsorcijs|Globālā Tīmekļa Konsorciju]], kas izstrādā un uztur šos un citus standartus, kuri ļauj datoriem tīmeklī efektīvi glabāt un izplatīt visa veida informāciju. == Tīmekļa lappušu publicēšana == Tīmeklis ir pieejams jebkuram ārpus [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļiem]]. Lai "publicētu" tīmekļa lappusi, nav nepieciešams doties pie [[izdevējs|izdevēja]] un potenciālie lasītāji ir atrodami visos tīmekļa nostūros. Atšķirībā no [[grāmata|grāmatām]] un dokumentiem, hipertekstam nav secīgas kārtības no sākuma līdz beigām. Tas arī nav pakļauts nodaļu un paragrāfu sadalījumam. Tīmeklī ir pieejama visplašākā spektra informācija un tiem, kuri grib izzināt atšķirīgas sabiedrības, to cilvēkus un kultūru, tas kļūst vieglāk izdarāms. Pirms došanās uz kādu svešu valsti vai pilsētu, tīmeklī iespējams atrast informāciju par to. Tāpat vieglāk ir izlasāmi reģionālie laikraksti, valdības publikācijas un citi materiāli. == Statistika == Pēc 2001. gada pētijuma [http://www.brightplanet.com/technology/deepweb.asp] datiem tīmeklī ir vairāk nekā 550 miljardi dokumentu. == Skatīt arī == * [[Hiperteksts]] * [[HTML elementi]] * [[Meklētājprogramma]] * [[Semantiskais tīmeklis]] * [[Tīmekļa vietņu saraksts]] * [[Viedais tālrunis]] {{stub}} [[Category:Globālais tīmeklis]] [[ar:وب]] [[bg:World Wide Web]] [[br:World Wide Web]] [[bs:World Wide Web]] [[ca:Web]] [[cs:World Wide Web]] [[da:World Wide Web]] [[de:World Wide Web]] [[en:World Wide Web]] [[eo:TTT]] [[es:World Wide Web]] [[et:Veeb]] [[eu:World Wide Web]] [[fa:وب جهان‌گستر]] [[fi:World Wide Web]] [[fr:World Wide Web]] [[ga:An Gréasán Domhanda]] [[gl:World Wide Web]] [[he:World Wide Web]] [[hr:World Wide Web]] [[hu:Világháló]] [[ia:World Wide Web]] [[id:World Wide Web]] [[ilo:Web]] [[it:World Wide Web]] [[ja:World Wide Web]] [[ko:월드 와이드 웹]] [[lb:World Wide Web]] [[lt:Žiniatinklis]] [[nl:Wereldwijde web]] [[nn:Verdsveven]] [[no:World Wide Web]] [[pl:World Wide Web]] [[pt:World Wide Web]] [[rm:World Wide Web]] [[ro:World Wide Web]] [[ru:Всемирная паутина]] [[sh:World Wide Web]] [[simple:World Wide Web]] [[sk:World Wide Web]] [[sl:Splet]] [[so:World Wide Web]] [[sv:World Wide Web]] [[th:เวิลด์ไวด์เว็บ]] [[tr:Dünya Çapında Ağ]] [[uk:Всесвітня павутина]] [[vi:World Wide Web]] [[zh:万维网]] 2862 12463 2005-01-29T19:57:34Z 80.81.33.206 #REDIRECT: [[Globālais tīmeklis]] 2863 12464 2005-01-29T20:00:25Z 80.81.33.206 #REDIRECT: [[Globālais tīmeklis]] 2864 52349 2006-06-29T07:22:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[mk:Разгледувач]] '''Tīmekļa pārlūkprogramma''' ir [[programmatūra]], kas ļauj lietotājam aplūkot uz [[tīmekļa serveris|tīmekļa serveriem]] esošus dokumentus. Populārākās pārlūkprogrammas ir [[Mozilla]] [[Mozilla Firefox|Firefox]] un [[Microsoft]] [[Internet Explorer]]. Pārlūkprogramma ir izplatītākais [[lietotāja aģents|lietotāja aģentu]] veids. Pasaulē lielākā saistīto dokumentu kolekcija ir [[Globālais tīmeklis]]. == Protokoli un standarti == Pamatā tīmekļa pārlūkprogrammas sazinās ar tīmekļa serveriem caur [[HTTP]] protokolu, kas ļauj tiem saņemt [[tīmekļa lappuse|tīmekļa lappuses]] pēc to [[URL]] (''http:''). HTTP protokols ļauj ne tikai tīmekļa pārlūkprogrammām saņemt tīmekļa lappuses no servera, bet arī nosūtīt informāciju uz serveri. Šobrīd visplašāk lietotā HTTP protokola versija ir HTTP/1.1, ko apraksta [[RFC]] 2616. HTTP/1.1 protokolu pilnībā atbalsta visas mūsdienīgās tīmekļa pārlūkprogrammas, izņemot Internet Explorer. Tīmekļa lappušu [[datnes formāts]] ir [[HTML]], ko HTTP protokolā identificē [[MIME]] satura tips (''Content type''). Lielākā daļa tīmekļa pārlūkprogrammu bez HTML atbalsta arī citus formātus, tādus, kā [[JPEG]], [[GIF]] un [[PNG]], un tām var pievienot jaunu formātu atbalstu izmantojot [[spraudnis|spraudņus]]. Daudzas tīmekļa pārlūkprogrammas atbalsta arī citus URL tipus un tiem atbilstošos protokolus, piemēram, ''ftp:'' ([[protokols FTP|FTP]]), ''gopher:'' ([[Gopher]]), ''https:'' ([[HTTPS]]) (ar [[standarts SSL|SSL standarta]] palīdzību šifrēta HTTP versija). HTTP ''content type'' un URL tipu kombinācija ļauj tīmekļa lappušu veidotājiem iekļaut tajās attēlos, animācijas, video, skaņu un [[straumējošā vide|straumējošo vidi]]. Agrīnās tīmekļa pārlūkprogrammu versijas atbalstīja ļoti vienkāršu HTML versiju. Straujā pārlūkprogrammu attīstība (skat. [[Pārlūkprogrammu kari]]) noveda pie nestandarta HTML dialektu rašanās, kas radīja savietojamības problēmas. Mūsdienīgās tīmekļa pārlūkprogrammas ([[Mozilla]], [[Opera (pārlūkprogramma)|Opera]] un [[Safari (pārlūkprogramma)|Safari]]) atbalsta uz standartiem balstītas HTML un [[XHTML]] versijas, kam vajadzētu tikt attēlotām vienādi uz dažādām pārlūkprogrammām. Internet Explorer šobrīd pilnībā neatbalsta XHTML. Patreiz liela daļa mājaslapu ir izstrādātas izmantojot [[metode WYSIWYG|WYSIWYG]] HTML ģenerēšanas programmas, tādas, kā [[Macromedia Dreamweaver]] un [[Microsoft FrontPage]], kas pamatā ģenerē standartiem neatbilstošu HTML kodu, tādējādi traucējot [[Globālā Tīmekļa Konsorcijs|W3C]] standartu izstrādes darbu. Daudzas no populārākajam tīmekļa pārlūkprogrammām satur papildkomponentes [[tīkls Usenet|Usenet]] ziņu grupu, [[IRC]] un [[elektroniskais pasts|e-pasta]] atbalstam. [[Category:Internets]] [[ar:متصفح ويب]] [[ast:Navegador web]] [[bg:Уеббраузър]] [[br:Browser]] [[bs:Internetski preglednik]] [[ca:Navegador web]] [[cs:Webový prohlížeč]] [[csb:Internetowi przezérnik]] [[da:Webbrowser]] [[de:Webbrowser]] [[en:Web browser]] [[eo:TTT-legilo]] [[es:Navegador web]] [[et:Brauser]] [[eu:Web nabigatzaile]] [[fi:WWW-selain]] [[fr:Navigateur Web]] [[gl:Navegador web]] [[he:דפדפן]] [[hr:Web preglednik]] [[hu:Webböngésző]] [[ia:Navigator del web]] [[id:Penjelajah web]] [[is:Netvafri]] [[it:Browser]] [[ja:Webブラウザ]] [[ka:ინტერნეტ ბრაუზერი]] [[ko:웹 브라우저]] [[ku:Gerok]] [[li:Webbrowser]] [[lt:Naršyklė]] [[mk:Разгледувач]] [[ms:Pelayar web]] [[nds:Nettkieker]] [[nl:Webbrowser]] [[nn:Nettlesar]] [[no:Nettleser]] [[pl:Przeglądarka internetowa]] [[pt:Navegador]] [[ro:Browser]] [[ru:Браузер]] [[sh:Web pretraživač]] [[simple:Web browser]] [[sk:Webový prehliadač]] [[sl:Spletni brskalnik]] [[sq:Shfletues interneti]] [[sv:Webbläsare]] [[ta:உலாவி]] [[th:โปรแกรมค้นดูเว็บ]] [[tr:Ağ tarayıcısı]] [[uk:Веб-оглядач]] [[vi:Trình duyệt mạng]] [[zh:网页浏览器]] [[zh-min-nan:Bāng-ia̍h liû-lám-khì]] 2865 12466 2005-01-29T20:25:32Z 80.81.33.206 #REDIRECT: [[vienotais resursu vietrādis]] 2866 18830 2005-08-31T22:06:48Z Zwobot 201 robot Adding: als, he '''Vienotais resursu vietrādis''' ('''vietrādis URL''', '''URL''') ir standartizēta resursa (kā dokuments vai bilde) adrese [[Internets|Internetā]] (vai citviet). Tos pirmoreiz izveidoja [[Tims Bērnerss-Lī]] lietošanai [[globālais tīmeklis|globālajā tīmeklī]], bet pašreiz lietojamās formas nosaka standarts [http://www.ietf.org/rfc/rfc2396.txt RFC 2396] (1998). Vienotais resursu vietrādis bija fundamentāla inovācija Interneta vēsturē. Tā sintakse ir veidota tā, lai būtu vispārēja, paplašināma un spējīga saturēt jebkuru simbolu kopu izmantojot ierobežotu [[ASCII]] apakškopu. Vietrāži tiek klasificēti pēc "shēmas", kas parasti norāda izmantojamo tīkla protokolu. == Definīcija == === URL un URI === URL ir viens no [[URI]] veidiem. Vēsturiski abi termini bieži vien ir lietoti kā sinonīmi, jo gandrīz visi URI vienlaicīgi ir arī URL. Šī iemesla dēļ, daudzviet, kur šajā rakstā tiek runāts par URI, tas attiecināms arī uz URL. === URL shēma === URL sākas ar '''shēmas''' nosaukumu, kam seko kols un shēmai raksturīgā daļa. Daži URL shēmu piemēri: * http - [[HTTP]] resursi * https - HTTP caur [[standarts SSL|SSL]] * ftp - [[FTP]] * mailto - [[Elektroniskais pasts|E-pasta]] adrese * ldap - [[Lightweight Directory Access Protocol]] pieprasījumi * file - lokālā datora resursi vai resursi, kas pieejami koplietošanai lokālajā tīklā * news - Usenet [[ziņu grupa|ziņu grupas]] * gopher - [[Gopher]] protokols * telnet - [[Telnet]] protokols === Vispārīga URI sintakse === Shēmai raksturīgā daļa ir akarīga no izmantotās shēmas. Shēmas, kas izmanto tipiskus uz savienojumu balstītus protkolus, atbilst sekojošai "vispārīgai" URI sintaksei: <pre> shēma://avots/ceļš?vaicājums </pre> ''Avots'' parasti ir servera nosaukums vai IP adrese, kas vajadzības gadījumā tiek papildināts ar kolu un izmantojamā porta numuru (ja tiek lietots nestandarta ports). Tas var saturēt arī informāciju par lietotājvārdu un paroli. ''Ceļš'' ir hierarhiska atrašanās vietas norāde, izmantojot slīpsvītru ("/") kā komponenšu atdalītājsimbolu. ''Vaicājuma'' daļa ir paredzēta, lai izteiktu parametrus, kas nododami uz servera esošai datu bāzei. === URI atsauces === === Reģistrjūtīgums === Vietrāži pamatā ir reģistrjūtīgi, tomēr tas ir servera administratora ziņā, vai likt serverim ņemt vērā burtu reģistru atbildot uz pieprasījumiem. Daži tīmekļa serveri nosūta vienu un to pašu lapu neatkarīgi no tā, vai pieprasījumā lietoti lielie vai mazie burti. == Vietrāži ikdienā == HTTP vietrādis vienā adresē satur četras informācijas vienības, kas nepieciešamas informācijas iegūšanai no Interneta: * saziņā izmantojamo protokolu * saimniekdatora ([[serveris|servera]]) adresi * servera portu, kuram pieslēgties * ceļu uz servera resursu Tipiska vietrāža piemērs: http://lv.wikipedia.org:80/wiki/Special:Search?search=Latvija&go=Go kur * ''http'' ir protokols * ''lv.wikipedia.org'' ir saimniekdators * ''80'' ir servera porta numurs (80 ir noklusētā vērtība HTTP protokolam, tāpēc to varētu arī nenorādīt) * ''/wiki/Special:Search'' ir ceļš uz resursu * ''search=Latvija&go=Go'' ir vaicājuma virkne; šī daļa ir opcionāla Vairums [[tīmekļa pārlūkprogramma|tīmekļa pārlūkprogrammu]] neprasa lietotājam ievadīt "<nowiki>http://</nowiki>" lai atvērtu [[tīmekļa lappuse|tīmekļa lappusi]], jo HTTP ir tīmekļa pārlūkprogrammās visplašāk lietotais protokols. Tāpat, tā kā 80 ir noklusētais HTTP protokola ports, arī to norādīt nav nepieciešams. Parasti pārlūkprogrammā tiek ievadīts daļējs vietrādis, piemēram, lv.wikipedia.org/wiki/Latvija. Lai dotos uz [[mājas lapa|mājas lapu]], parasti pietiek ievadīt saimniekdatora nosaukumu, piemēram, lv.wikipedia.org. Tā kā HTTP protokols ļauj serverim atbildēt uz pieprasījumu pāradresējot tīmekļa pārlūkprogrammu uz citu URL, daudzi serveri atļauj lietotājam izlaist arī citas vietrāža daļas, piemēram, "www.", kā arī noslēdzošo slīpsvītru, ja pieprasāmais resurss ir [[direktorijs]]. Tomēr, šādas URL daļu izlaišanas tehniski veido pavisam citu URL, tādēļ tīmekļa pārlūkprogramma nevar veikt šīs korekcijas pati, tai ir jāpaļaujas uz serveri. Teorētiski ir iespējams, ka serveris atgriezīs divas dažādas lapas vietrāžiem, kuri atšķirsies tikai ar noslēdzošās slīpsvītras esamību vai neesamību. Ievērojiet, ka vietrādī lv.wikipedia.org/wiki/Latvija, piecu elementu hierarhiskā secība ir: org - wikipedia - lv - wiki - Latvija, t.i. pirms pirmās slīpsvītras no labās puses uz kreiso, pēc tās - no kreisās puses uz labo. == Skatīt arī == * [[Internets]] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[als:URL]] [[bg:URL]] [[cs:URL]] [[da:Uniform Resource Locator]] [[de:Uniform Resource Locator]] [[en:Uniform Resource Locator]] [[es:URL]] [[fi:URI]] [[fr:Adresse réticulaire]] [[he:URL]] [[hu:Webcím]] [[it:Uniform Resource Locator]] [[ja:Uniform Resource Locator]] [[ko:URL]] [[nl:Uniform Resource Locator]] [[pl:URL (informatyka)]] [[pt:URL]] [[ro:Uniform Resource Locator]] [[ru:URL]] [[sk:URL]] [[sv:Uniform Resource Locator]] [[uk:Уніфікований локатор ресурсів]] [[zh:统一资源定位符]] 2867 48090 2006-05-29T15:18:52Z Knakts 848 kat '''Interneta pornogrāfija''' ir [[pornogrāfija]], kas tiek izplatīta caur [[Internets|Internetu]], pamatā izmantojot [[tīmekļa vietne|tīmekļa vietnes]], [[vienranga failu koplietošanas tīkli|vienranga failu koplietošanas tīklus]], [[IRC]] un [[tīkls USENET|Usenet]]. {{stub}} [[Category:internets]] [[de:Internet-Pornografie]] [[en:Internet pornography]] [[ru:Порносайт]] 2868 48073 2006-05-29T15:04:09Z Knakts 848 kat. '''Tērzēšanas retranslēšana tīklā Internet''' (''Internet Relay Chat'') jeb '''IRC''' ir tūlītējās saziņas veids, izmantojot [[Internets|Internetu]]. Tas ir pamatā radīts grupu (''viens ar vairākiem'') saziņai diskusiju forumos, sauktos par ''kanāliem'', taču atļauj arī divpusēju (''viens ar vienu'') saziņu. IRCu 1988. gada augusta beigās radīja [[Jarko Oikarinens]] (ar segvārdu "WiZ"), kā programmas [[MUT]] (daudzlietotāju [[Talk]]) aizstājēju [[BBS|ziņojumu dēļa sistēmai]] OuluBox [[Somija|Somijā]]. {{stub}} [[Category:programmatūra]] [[bg:IRC]] [[ca:IRC]] [[cs:IRC]] [[da:IRC]] [[de:Internet Relay Chat]] [[en:Internet Relay Chat]] [[eo:IRC]] [[es:IRC]] [[fa:آی.آر.سی]] [[fi:IRC]] [[fr:Internet Relay Chat]] [[gl:IRC]] [[he:IRC]] [[hr:IRC]] [[ia:Internet Relay Chat]] [[id:Internet Relay Chat]] [[io:Internet Relay Chat]] [[is:Internet Relay Chat]] [[it:Internet Relay Chat]] [[ja:インターネット・リレー・チャット]] [[ko:IRC]] [[lt:IRC]] [[ms:IRC]] [[nl:Internet Relay Chat]] [[nn:Internet Relay Chat]] [[no:IRC]] [[pl:IRC]] [[pt:Internet Relay Chat]] [[ro:IRC]] [[ru:IRC]] [[sk:Internet Relay Chat]] [[sl:Internet Relay Chat]] [[sq:IRC]] [[sr:ИРЦ]] [[sv:Internet Relay Chat]] [[tr:Internet Relay Chat]] [[uk:IRC]] [[vi:IRC]] [[zh:IRC]] 2869 12470 2005-01-29T20:48:00Z 80.81.33.206 #REDIRECT: [[Augšējā līmeņa domēns]] 2870 38408 2006-04-05T21:30:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[da:Top-level internetdomæner]], [[eo:Domajno de la alta nivelo]] '''Augšējā līmeņa domēns''' (''Top-level domain'' jeb ''TLD'') ir [[domēna vārds|Interneta domēna vārda]] pēdējā daļa. Piemēram, domēna vārda <code>wikipedia.org</code> augšējā līmeņa domēns ir <code>[[.org|org]]</code> (vai <code>ORG</code>, jo domēnvārdi nav reģistrjūtīgi). {{stub}} [[Category:Internets]] [[an:Dominio d'Internet]] [[ast:Dominiu Internet]] [[bg:Домейн от първо ниво]] [[cs:Doména nejvyššího řádu]] [[da:Top-level internetdomæner]] [[de:Top Level Domain]] [[el:Top-level domain]] [[en:Top-level domain]] [[eo:Domajno de la alta nivelo]] [[es:Dominio de Internet]] [[et:Tippdomeen]] [[fi:Verkkotunnus]] [[fr:Domaine de premier niveau]] [[fy:Top level domain]] [[gl:TLD (Internet)]] [[he:סיומת אינטרנט]] [[hu:Legfelső szintű tartomány]] [[is:Rótarlén]] [[it:Dominio di primo livello]] [[ja:トップレベルドメイン]] [[ka:ინტერნეტის პირველადი დომენი]] [[ko:최상위 도메인]] [[lb:Top-level domain]] [[li:Top-level domain]] [[nds:Top Level Domain]] [[nl:Top level domain]] [[nn:Toppnivådomene]] [[no:Toppnivådomene]] [[pl:Domena najwyższego poziomu]] [[pt:Domínio de topo]] [[ro:TLD]] [[ru:Домен верхнего уровня]] [[sl:Vrhnja internetna domena]] [[sv:Toppdomän]] [[th:โดเมนระดับบนสุด]] [[tr:Üst seviye alan adı]] [[uk:Домен верхнього рівня]] [[zh:顶级域名列表]] 2871 12472 2005-01-29T21:37:43Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2872 12473 2005-01-29T21:38:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2873 12474 2005-01-29T21:38:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2874 36462 2006-03-25T00:01:36Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''The Territory of Guam<br> Guahan'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Guama karogs.png|125px|Guamas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Guama gerbonis.png|100px|Guamas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Guamas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Guamas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Guama vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[ASV]] atkarīgā teritorija<br>''insular area'' <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[angļu valoda]]<br>[[čamorru valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Aganja]] <tr><td>Platība <td>549 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 165 575 <tr><td>Izveide<td> 1898.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ASV dolārs]]/USD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +10 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GU <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>1+671 </table> [[Category:ASV atkarīgās teritorijas]] 2875 12476 2005-01-29T22:04:40Z Feens 37 no fr.wiki no fr.wiki 2876 12477 2005-01-29T22:05:13Z Feens 37 Feens zīmē :) Feens zīmē :) 2877 29367 2006-02-07T12:10:16Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Guadeloupe'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Francija karogs.png|125px|Francijas Republikas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Gvadelupa gerbonis.png|Gvadelupas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Francijas Republikas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Gvadelupa ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Gvadelupa_vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td> [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departaments]] (''département d'outre-mer'') <tr><td>[[Valsts valoda]] <td> [[franču valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Bastēra]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Žaks Širaks]] <tr><td>Platība <td>1705 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> 449 524 <tr><td>Izveide<td> 1974.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[eiro]]/[[eira]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.GP <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+590 </table> [[Category:Francija]] 2878 12479 2005-01-29T22:43:19Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 2879 36464 2006-03-25T00:03:11Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Howland Island'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Hovlenda vieta.png]]</td></tr> <tr><td>Teritorijas statuss <td>[[ASV]] teritorija<br>''insular area'' <tr><td>Platība <td>1,84 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td> neapdzīvota <tr><td>Iegūta īpašumā<td> 1857.gadā </table> [[Category:ASV atkarīgās teritorijas]] 2880 12481 2005-01-30T00:25:17Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2881 12482 2005-01-30T00:25:47Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2882 17941 2005-08-14T08:50:05Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Abruzzo'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Abruco.png|150px|Abruco]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Abruco karogs.png|125px|Abruco karogs]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Akvila]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Peskāra]]<br>[[L'Akvila]]<br>[[Kjeti]] <tr><td>Platība<td>10 794 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 321 842 <tr><td>Provinces <td>[[Akvila]]<br>[[Kjeti]]<br>[[Peskāra]]<br>[[Terāmo]] <tr><td>Komūnu skaits<td>305 </table> [[Category:Itālija]] 2883 12484 2005-01-30T00:36:47Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2884 12485 2005-01-30T00:37:19Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2885 17942 2005-08-14T08:50:23Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Puglia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Apulija.png|150px|Apūlija]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Apulija karogs.png|125px|Apūlija karogs]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Bari]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Bari]]<br>[[Taranto]]<br>[[Fodža]] <tr><td>Platība<td>19 362 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>4 021 956 <tr><td>Provinces <td>[[Bari]]<br>[[Brindizi]]<br>[[Fodža]]<br>[[Leče]]<br>[[Taranto]] <tr><td>Komūnu skaits<td>258 </table> [[Category:Itālija]] 2886 12487 2005-01-30T00:45:36Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2887 12488 2005-01-30T00:46:02Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2888 17943 2005-08-14T08:50:41Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Basilicata'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Bazilikata.png|150px|Bazilikata]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Bazilikata karogs.png|125px|Bazilikata karogs]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Potenca]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Potenca]]<br>[[Matēra]]<br>[[Pističi]] <tr><td>Platība<td>9 992 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>582 337 <tr><td>Provinces <td>[[Matēra]]<br>[[Potenca]] <tr><td>Komūnu skaits<td>131 </table> [[Category:Itālija]] 2889 12490 2005-01-30T00:59:34Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2890 12491 2005-01-30T01:00:20Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2891 17944 2005-08-14T08:50:55Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Emilia-Romagna'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Emilija.png|150px|Emīlija-Romanja]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Emilija karogs.png|125px|Emīlija-Romanjas karogs]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Boloņa]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Boloņa]]<br>[[Modēna]]<br>[[Parma]] <tr><td>Platība<td>22 123 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>4 115 321 <tr><td>Provinces <td>[[Boloņa]]<br>[[Ferāra]]<br>[[Forli-Čezēna]]<br>[[Modēna]]<br>[[Parma]]<br>[[Pjačenca]]<br>[[Redžo Emīlija]]<br>[[Rimini]]<br>[[Ravenna]] <tr><td>Komūnu skaits<td>341 </table> [[Category:Itālija]] 2892 12493 2005-01-30T01:10:32Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2893 12494 2005-01-30T01:10:59Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2894 29500 2006-02-07T12:28:40Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Autonoma Friuli-Venezia Giulia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Friuli.png|150px|Friuli-Venēcija Džūlija]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Friuli karogs.png|125px|Friuli-Venēcijas Džūlijas karogs]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Trieste]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Trieste]]<br>[[Udīne]]<br>[[Pardenone]] <tr><td>Platība<td>7 844 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 188 675 <tr><td>Provinces <td>[[Goricija]]<br>[[Pardenone]]<br>[[Trieste]]<br>[[Udīne]] <tr><td>Komūnu skaits<td>219 </table> [[Category:Itālijas reģioni]] [[Category:Itālija]] 2895 12496 2005-01-30T01:20:24Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2896 12497 2005-01-30T01:21:40Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2897 17946 2005-08-14T08:51:32Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Calabria'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Kalabrija.png|150px|Kalabrija]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kalabrija karogs.png|125px|Kalabrijas karogs]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Katanzaro]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Redžo di Kalabrija]]<br>[[Katanzaro]]<br>[[Lamecija Terme]] <tr><td>Platība<td>15 080 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 988 189 <tr><td>Provinces <td>[[Katanzaro]]<br>[[Kozenca]]<br>[[Krotone]]<br>[[Redžo di Kalabrija]]<br>[[Vibo Valentija]] <tr><td>Komūnu skaits<td>409 </table> [[Category:Itālija]] 2898 12499 2005-01-30T01:31:55Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2899 12500 2005-01-30T01:32:26Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2900 17947 2005-08-14T08:51:53Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Campania'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Kampanija.png|150px|Kampānija]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Kampanija karogs.png|125px|Kampānijas karogs]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Neapole]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Neapole]]<br>[[Salerno]]<br>[[Džuljano in Kampanija]] <tr><td>Platība<td>13 595 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>5 766 975 <tr><td>Provinces <td>[[Avelīno]]<br>[[Benevento]]<br>[[Kazerta]]<br>[[Neapole]]<br>[[Salerno]] <tr><td>Komūnu skaits<td>551 </table> [[Category:Itālija]] 2901 12502 2005-01-30T01:39:40Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2902 12503 2005-01-30T01:40:01Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2903 29383 2006-02-07T12:10:47Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Lazio'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Lacio.png|150px|Lacio]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Lacio karogs.png|125px|Lacio karogs]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Roma]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Roma]]<br>[[Latīna]]<br>[[Džudonija]] <tr><td>Platība<td>17 227 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>5 501 631 <tr><td>Provinces <td>[[Frozinone]]<br>[[Latīna]]<br>[[Rieti]]<br>[[Romas province|Roma]]<br>[[Viterbo]] <tr><td>Komūnu skaits<td>378 </table> {{Itālijas reģioni}} [[Category:Itālija]] 2904 12505 2005-01-30T01:46:29Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2905 12506 2005-01-30T01:46:54Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2906 51966 2006-06-25T11:42:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Liguria]], [[zh:利古里亞]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Liguria'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Ligurija.png|150px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Ligurija karogs.png|125px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Dženova]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Dženova]]<br>[[Spēcija]]<br>[[Savona]] <tr><td>Platība<td>5 420 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 557 777 <tr><td>Provinces <td>[[Dženova]]<br>[[Impērija (province)|Impērija]]<br>[[Spēcija]]<br>[[Savona]] <tr><td>Komūnu skaits<td>235 </table> {{Itālijas reģioni}} [[Category:Itālija]] [[af:Ligurië]] [[bg:Лигурия]] [[bs:Ligurija]] [[ca:Ligúria]] [[cs:Ligurie]] [[cy:Liguria]] [[da:Liguria]] [[de:Ligurien]] [[en:Liguria]] [[eo:Ligurujo]] [[es:Liguria]] [[et:Liguuria]] [[eu:Liguria]] [[fi:Liguria]] [[fr:Ligurie]] [[he:ליגוריה]] [[hr:Ligurija]] [[hu:Liguria]] [[id:Liguria]] [[it:Liguria]] [[ja:リグーリア州]] [[ko:리구리아 주]] [[kw:Liguri]] [[la:Liguria]] [[lad:Liguria]] [[lt:Ligūrija]] [[nap:Liùria]] [[nl:Ligurië]] [[no:Liguria]] [[oc:Categoria:Ligúria]] [[pl:Liguria]] [[pt:Ligúria]] [[ro:Liguria]] [[ru:Лигурия]] [[sk:Ligúria]] [[sv:Ligurien]] [[tr:Liguria]] [[uk:Ліґурія]] [[zh:利古里亞]] 2907 12508 2005-01-30T01:54:37Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2908 12509 2005-01-30T01:54:58Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2909 24012 2005-12-03T20:45:15Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Lombardia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Lombardija.png|150px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Lombardija karogs.png|125px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Milāna]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Milāna]]<br>[[Breša]]<br>[[Monca]] <tr><td>Platība<td>23 872 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>9 387 203 <tr><td>Provinces <td>[[Dženova]]<br>[[Bergāmo]]<br>[[Breša]]<br>[[Komo]]<br>[[Kremona]]<br>[[Lečo]]<br>[[Lodi]]<br>[[Mantuja]]<br>[[Milānas province|Milāna]]<br>[[Pāvija]]<br>[[Sondro]]<br>[[Varēze]] <tr><td>Komūnu skaits<td>1546 </table> [[Category:Itālija]] 2910 12511 2005-01-30T02:03:50Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2911 12512 2005-01-30T02:04:38Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2912 17951 2005-08-14T08:53:52Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Marche'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Marke.png|150px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Marke karogs.png|125px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Ankona]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Ankona]]<br>[[Pezaro]]<br>[[Fano]] <tr><td>Platība<td>9 694 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 501 400 <tr><td>Provinces <td>[[Ankona]]<br>[[Askoli Pičēno]]<br>[[Mačerata]]<br>[[Pezāro-Urbīno]] <tr><td>Komūnu skaits<td>246 </table> {{Itālijas reģioni}} [[Category:Itālija]] 2913 12514 2005-01-30T02:10:22Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2914 12515 2005-01-30T02:10:52Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2915 17960 2005-08-14T08:57:37Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Molise'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Molize.png|150px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Molize karogs.png|125px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kompobaso]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Kompobaso]]<br>[[Termoli]]<br>[[Izernija]] <tr><td>Platība<td>4 438 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>324 508 <tr><td>Provinces <td>[[Izernija]]<br>[[Kompobaso]] <tr><td>Komūnu skaits<td>136 </table> {{Itālijas reģioni}} [[Category:Itālija]] 2916 12517 2005-01-30T02:19:34Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2917 12518 2005-01-30T02:20:20Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2918 17952 2005-08-14T08:54:20Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Piemonte'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Pjemonta.png|150px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Pjemonta karogs.png|125px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Turīna]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Turīna]]<br>[[Novāra]]<br>[[Alesandrija]] <tr><td>Platība<td>25 399 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>4 294 082 <tr><td>Provinces <td>[[Alesandrija]]<br>[[Asti]]<br>[[Bjella]]<br>[[Kuneo]]<br>[[Novāra]]<br>[[Turīna]]<br>[[Verbāno-Cuzio-Ozola]]<br>[[Verčelli]] <tr><td>Komūnu skaits<td>1206 </table> [[Category:Itālija]] 2919 12520 2005-01-30T02:29:49Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2920 12521 2005-01-30T02:30:15Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2921 29368 2006-02-07T12:10:19Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Autonoma della Sardegna<br>Regione Autonoma de sa Sardigna'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Sardinija.png|150px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Sardinija karogs.png|125px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kaljāri]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Kaljāri]]<br>[[Sasāri]]<br>[[Kvartu Santelena]] <tr><td>Platība<td>24 090 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 701 343 <tr><td>Provinces <td>[[Kaljāri]]<br>[[Nuoro]]<br>[[Oristāno]]<br>[[Sasāri]] <tr><td>Komūnu skaits<td>377 </table> {{Itālijas reģioni}} [[Category:Itālija]] 2922 12523 2005-01-30T02:38:01Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2923 12524 2005-01-30T02:38:57Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2924 12525 2005-01-30T02:46:03Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2925 12526 2005-01-30T02:46:29Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2926 17955 2005-08-14T08:55:30Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Toscana'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Toskana.png|150px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Toskana karogs.png|125px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Florence]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Florence]]<br>[[Prato]]<br>[[Leghorna]] <tr><td>Platība<td>22 993 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>3 573 454 <tr><td>Provinces <td>[[Areco]]<br>[[Groseto]]<br>[[Florence]]<br>[[Livorna]]<br>[[Luča]]<br>[[Masa-Karrāra]]<br>[[Piza]]<br>[[Pistoija]]<br>[[Prato]]<br>[[Sjēna]] <tr><td>Komūnu skaits<td>287 </table> [[Category:Itālija]] 2927 12528 2005-01-30T02:51:32Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2928 12529 2005-01-30T02:52:06Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2929 51918 2006-06-25T08:56:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Trentino-Adige Garaia]], [[lad:Trentino-Alto Adigio]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Autonoma Trentino-Alto Adige<br>Autonome Region Trentino-Südtirol<br>Region Autonóma Trentin-Südtirol'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Trentino.png|150px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Trentino karogs.png|125px]] </table> <tr><td>Galvaspilsētas <td>[[Bolcāno]]<br>(Alto Adidžei (Dienvidtirolei))<br>[[Trento]]<br>(Trentino) <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Trento]]<br>[[Bolcāno]]<br>[[Merāno]] <tr><td>Platība<td>13 607 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>961 847 <tr><td>Provinces <td>[[Bolcāno]]<br>[[Trento]] <tr><td>Komūnu skaits<td>339 </table> [[Category:Itālija]] [[bg:Трентино-Южен Тирол]] [[bs:Trentino-Južni Tirol]] [[ca:Trentino-Tirol del Sud]] [[cs:Trentino-Alto Adige]] [[da:Trentino-Alto Adige]] [[de:Trentino-Südtirol]] [[en:Trentino-South Tyrol]] [[eo:Trentino-Supra Adiĝo]] [[es:Trentino-Alto Adigio]] [[et:Trentino-Alto Adige]] [[eu:Trentino-Adige Garaia]] [[fi:Trentino-Alto Adige]] [[fr:Trentin-Haut-Adige]] [[hu:Trentino–Dél-Tirol]] [[id:Trentino-Alto Adige]] [[it:Trentino-Alto Adige]] [[ja:トレンティーノ＝アルト・アディジェ州]] [[la:Tridentum et Tirolum Meridionale]] [[lad:Trentino-Alto Adigio]] [[lt:Trentinas-Pietų Tirolis]] [[nl:Trentino-Zuid-Tirol]] [[no:Trentino-Alto Adige]] [[pl:Trydent-Górna Adyga]] [[pt:Trentino-Alto Ádige]] [[ro:Trentino-Tirolul de Sud]] [[ru:Трентино-Альто-Адидже]] [[simple:Trentino-South Tyrol]] [[sk:Tridentsko-Horná Adiža]] [[sv:Trentino-Alto Adige]] [[zh:特伦蒂诺-上阿迪杰]] 2930 12531 2005-01-30T02:57:55Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2931 12532 2005-01-30T02:58:19Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2932 31921 2006-02-25T20:47:22Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Umbria'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Umbrija.png|150px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Umbrija karogs.png|70px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Perudža]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Perudža]]<br>[[Terni]]<br>[[Folinjo]] <tr><td>Platība<td>8 456 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>864 496 <tr><td>Provinces <td>[[Perudža]]<br>[[Terni]] <tr><td>Komūnu skaits<td>92 </table> [[Category:Itālija]] 2933 12534 2005-01-30T03:04:43Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2934 12535 2005-01-30T03:05:06Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2935 29387 2006-02-07T12:10:58Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione Autonoma Valle d'Aosta<br>Région Autonome Vallée d'Aoste'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Aosta.png|150px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Aosta karogs.png|125px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Aosta(pilsēta)|Aosta]] <tr><td>Platība<td>3 264 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>121 882 <tr><td>Provinces <td> nav <tr><td>Komūnu skaits<td>74 </table> [[Category:Itālija]] 2936 12537 2005-01-30T03:11:46Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2937 12538 2005-01-30T03:12:49Z Feens 37 no it.wiki no it.wiki 2938 53345 2006-07-03T03:37:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[lad:Veneto]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Regione del Veneto'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Italija Veneto.png|150px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Veneto karogs.png|125px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Venēcija]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Venēcija]]<br>[[Verona]]<br>[[Paduja]] <tr><td>Platība<td>18 364 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>4 697 776 <tr><td>Provinces <td>[[Belluno]]<br>[[Paduja]]<br>[[Rovigo]]<br>[[Trevizo]]<br>[[Venēcija]]<br>[[Verona]]<br>[[Vičenca]] <tr><td>Komūnu skaits<td>581 </table> [[Category:Itālija]] [[ar:فينيتو]] [[bg:Венето]] [[bs:Veneto]] [[ca:Vèneto]] [[cs:Benátsko]] [[da:Veneto]] [[de:Venetien]] [[en:Veneto]] [[eo:Veneto]] [[es:Véneto]] [[et:Veneto]] [[eu:Veneto]] [[fi:Veneto]] [[fr:Vénétie]] [[gl:Véneto - Veneto]] [[he:ונטו]] [[hr:Veneto]] [[hu:Veneto]] [[id:Veneto]] [[is:Venetó]] [[it:Veneto]] [[ja:ヴェネト州]] [[kw:Veneto]] [[la:Venetia (regio)]] [[lad:Veneto]] [[lt:Venetas]] [[nap:Veneto]] [[nl:Veneto]] [[no:Veneto]] [[pl:Wenecja Euganejska]] [[pt:Vêneto]] [[ro:Veneto]] [[ru:Венето]] [[sk:Benátsko]] [[sl:Benečija]] [[sv:Veneto]] [[tr:Veneto]] [[vec:Veneto]] [[zh:威尼托]] 2939 12540 2005-01-30T03:45:22Z 81.198.235.210 #redirect [[Gērnsija]] 2940 36001 2006-03-22T10:25:34Z Arturs 720 /* Zibspuldzes mistiskā daba */ ''Teksts kursīvā''[[Linka teksts]][http://www.piemers.lv linka teksts]'''Teksts boldā''' == Pingvīns == [[:Category:Daba]] === Kas ir pingvīns === '''Pingvīns''' ir nirēju kārtas ūdensputns ar īsiem, peldēšanai piemērotiem spārniem. [[kas ir pingviins]] [[Category:kas ir pingviins2]] === Pingvīni migrē === Par '''pingvīnu migrāciju''' skati franču ficeni [[''La Marche de l'empereur'']]! === Pingvīni filmējas === Sk. iepr. rindkopu. === u.c. === ucucucucuc. :) ===f=== == Zibspuldzes mistiskā daba == === Seno grieķu mantojums === '''Zibspuldze''' kā fotoaparāta [[elements]] pārādījās nesenā pagātnē, kad [[Mister X|Misters X]] to izgudroja savā pagrīdes laboratorijā. [[Category:fizika]] =f= ==f== == Virsraksta teksts == <nowiki>Šeit raksti neformatētu tekstu</nowiki>--[[User:194.8.1.250|194.8.1.250]] 11:12, 30 jan. 2005 (UTC) ---- ? 2941 46771 2006-05-21T19:34:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:性風俗関連特殊営業]], [[zh:性產業]] '''Seksa industrija''' jeb '''seksindustrija''' ir industrija, kas sastāv no komercuzņēmumiem, kuri izmanto [[seksa darbinieks|seksa darbiniekus]]. Tas, ko tie piedāvā, tiek saukts par '''pieaugušo izklaidi''', jo sastāv no dažādām [[izklaide|izklaides]] formām, kas netiek uzskatītas par piemērotām bērniem. Seksa industrija pārstāv ievērojamu daļu no pasaules ekonomikas, un tai populāros plašsaziņas līdzekļos piedēvēta liela loma tehnoloģiskajā progresā - piemēram, [[mājas video]] un [[Straumējoša vide|videostraumēšanā]] Internetā. Lielākā daļa seksa industrijas strādā heteroseksuāliem vīriešiem, bet otra lielākā patērētāju grupa ir homoseksuāli vīrieši. Daudzās valstīs seksa industrija darbojas "pelēkajā" jomā starp legālo un nelegālo. Seksa industrijas aizstāvji apgalvo, ka tā izglīto cilvēkus seksualitātes un seksuālās veselības jomā un pārdod augsti pieprasītu produktu. Viņi apgalvo, ka industrijas iedzīšana pagrīdē rada vai saasina problēmas ar šo industriju. Industrijas pretinieki apgalvo, ka tā ir [[ekspluatējošs|ekspluatējoša]] (īpaši attiecībā uz jaunām sievietēm), morāli kaitējoša sabiedrībai, seksu palētinoša un iedrošina uzskatīt sievietes par [[seksa objekts|seksa objektiem]]. [[en:Sex industry]] [[ja:性風俗関連特殊営業]] [[zh:性產業]] 2942 12543 2005-01-30T16:20:25Z 80.81.33.206 #REDIRECT: [[Seksa industrija]] 2943 12544 2005-01-30T17:54:38Z 80.81.33.206 '''Programmatūra''' ir viena vai vairākas [[datorprogramma|datorprogrammas]] un [[dati]], kas tiek glabāti [[dators|datora]] [[datu nesējs|datu nesējā]] noteiktam mērķim. == Sistēmas un lietojumprogrammatūra == [[Datorzinātne]] iedala programmatūru divās lielās grupās: [[sistēmprogrammatūra|sistēmprogrammatūrā]] un [[lietojumprogrammatūra|lietojumprogrammatūrā]]. '''[[Sistēmprogrammatūra]]''' nodrošina datora darbu. Tā ietver [[operacionālā sistēma|operacionālās sistēmas]], [[ierīces draiveris|ierīču draiverus]], [[programmēšanas rīki|programmēšanas rīkus]], [[serveris|serverus]], [[logu sistēma|logu sistēmas]], utilītprogrammas, u.c. '''[[Lietojumprogrammatūra]]''' ļauj lietotājam veikt noteiktas darbības. Tipiskas lietojumprogrammas ir biroja lietujumprogrammu paketes, biznesa programmatūra, izglītojošā programmatūra, [[datu bāze|datu bāzes]] un [[datorspēle|datorspēles]]. Lielākā daļa lietojumprogrammatūras ir ar [[grafiskā lietotāja saskarne|grafisko lietotāja saskarni]]. == Trīs programmatūras slāņi, ko redz lietotājs == ; Platformas programmatūra : Ietver [[BIOS]], [[ierīces draiveris|ierīču draiverus]], [[operacionālā sistēma|operacionālās sistēmas]] un parasti arī [[grafiskā lietotāja saskarne|grafisko lietotāja saskarni]], kas, visi kopā, nodrošina lietotājam iespēju mijiedarboties ar datoru un tā perifērijas iekārtām. Platformas programmatūra bieži vien nāk komplektā ar datoru un lietotājs var nemaz nenojaust par tās eksistenci. ; Lietojumprogrammatūra : [[Lietojumprogramma|Lietojumprogrammas]] ir tas, ko vairums lietotāju saprot ar vārdu ''programmatūra''. Tipiski piemēri ir biroja lietojumprogrammu paketes un videospēles. Lietojumprogrammatūra bieži vien tiek iegādāta atsevišķi no datora. Dažreiz lietojumprogrammas tiek iekļautas datora komplektācijā, taču tas nemaina to, ka tās darbojas neatkarīgi. Lietojumprogrammas gandrīz vienmēr ir neatkarīgas no operacionālās sistēmas, lai gan visbiežāk darbojas tikai noteiktās platformās. ; Lietotāja rakstīta programmatūra : Lietotāja programmatūra tiek veidota, lai pielāgotos konkrēta lietotāja vēlmēm. Tā ietver izklājlapu šablonus, tekstprocesoru makrodefinīcijas, zinātniskās simulācijas, grafikas un animācijas skriptus. Pat e-pasta filtri ir sava veida programmatūra. [[Category:Programmatūra]] [[af:Sagteware]] [[bg:&#1057;&#1086;&#1092;&#1090;&#1091;&#1077;&#1088;]] [[ca:Programari]] [[cs:Software]] [[da:Program]] [[de:Software]] [[en:Software]] [[et:Tarkvara]] [[es:Programa de ordenador o computadora (software)]] [[eo:Programaro]] [[fr:Logiciel]] [[ko:&#49548;&#54532;&#53944;&#50920;&#50612;]] [[hi:&#2360;&#2379;&#2347;&#2381;&#2335;&#2357;&#2375;&#2352;]] [[hr:Softver]] [[it:Software]] [[ku:Nivîsbarî]] [[lt:Programin&#279; &#303;ranga]] [[hu:Szoftver]] [[nl:Software]] [[ja:&#12477;&#12501;&#12488;&#12454;&#12455;&#12450;]] [[no:Dataprogram]] [[nds:Software]] [[pl:Oprogramowanie]] [[pt:Software]] [[ro:Software]] [[ru:&#1055;&#1088;&#1086;&#1075;&#1088;&#1072;&#1084;&#1084;&#1085;&#1086;&#1077; &#1086;&#1073;&#1077;&#1089;&#1087;&#1077;&#1095;&#1077;&#1085;&#1080;&#1077;]] [[simple:Software]] [[sl:Programska oprema]] [[sv:Programvara]] [[tt:Sanaq program&#305;]] [[th:&#3595;&#3629;&#3615;&#3605;&#3660;&#3649;&#3623;&#3619;&#3660;]] [[vi:Ph%E1%BA%A7n m%E1%BB%81m]] [[zh-cn:&#35745;&#31639;&#26426;&#36719;&#20214;]] [[zh-tw:&#38651;&#33126;&#36575;&#39636;]] 2944 36238 2006-03-23T23:16:38Z Feens 37 nīdēju dubultās pāradresācijas #REDIRECT: [[Datori]] 2945 12546 2005-01-30T21:01:13Z Feens 37 Feens zīmē :) Feens zīmē :) 2946 36970 2006-03-26T11:41:52Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Adana İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Adana.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Adana]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Adana]]<br>[[Ceihana]]<br>[[Kozana]] <tr><td>Platība<td>12 788 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 997 380 <tr><td>Rajonu skaits<td>13 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2947 12548 2005-01-30T21:11:09Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2948 18099 2005-08-15T03:15:16Z 80.70.17.136 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Adıyaman İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Adijamana.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Adijamana]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Adijamana]]<br>[[Kahta]]<br>[[Besni]] <tr><td>Platība<td>7 614 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>678 395 <tr><td>Rajonu skaits<td>9 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2949 12550 2005-01-30T21:21:04Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2950 32045 2006-02-26T19:42:47Z Tail 13 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Afyon İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Afjona.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Afjonkarahisara]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Afjonkarahisara]]<br>[[Bolvadina]]<br>[[Sandikli]] <tr><td>Platība<td>14 230 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>840 927 <tr><td>Rajonu skaits<td>16 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2951 12552 2005-01-30T21:31:16Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2952 18977 2005-09-04T13:10:50Z Tail 13 {{Turcijas provinces}} <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ağrı İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Agri.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Agri]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Karakese]]<br>[[Patnosa]]<br>[[Dogubejazita]] <tr><td>Platība<td>11 376 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>572 465 <tr><td>Rajonu skaits<td>8 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2953 12554 2005-01-30T21:49:32Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2954 36972 2006-03-26T11:42:45Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Aksaray İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Aksaraja.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Aksaraja]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Aksaraja]]<br>[[Ortakuja]]<br>[[Eskila]] <tr><td>Platība<td>7 626 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>433 371 <tr><td>Rajonu skaits<td>7 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2955 12556 2005-01-30T22:01:47Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2956 37311 2006-03-28T05:45:43Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Amasya İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Amasja.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Amasja]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Amasja]]<br>[[Merzifona]]<br>[[Suluova]] <tr><td>Platība<td>5 520 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>364 418 <tr><td>Rajonu skaits<td>7 </table> ====Ārējas saites==== *[http://www.sonbaski.com/yenisite/sayi11amasya.htm Amasja fotogrāfijās] {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2957 12558 2005-01-30T22:10:40Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2958 36973 2006-03-26T11:43:05Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ankara İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Ankara.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Ankara]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Ankara]]<br>[[Polatli]]<br>[[Čubuka]] <tr><td>Platība<td>25 706 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>4 385 932 <tr><td>Rajonu skaits<td>24 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2959 12560 2005-01-30T22:15:36Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2960 36974 2006-03-26T11:43:19Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Antalya İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Antalja.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Antalja]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Antalja]]<br>[[Alanja]]<br>[[Manavgata]] <tr><td>Platība<td>20 591 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 082 437 <tr><td>Rajonu skaits<td>14 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2961 12562 2005-01-30T22:22:37Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2962 36962 2006-03-26T11:25:51Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ardahan İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Ardahana.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Ardahana]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Ardahana]]<br>[[Ģule]]<br>[[Hanaka]] <tr><td>Platība<td>5 576 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>129 450 <tr><td>Rajonu skaits<td>6 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2963 12564 2005-01-30T22:26:21Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2964 32555 2006-03-04T16:43:49Z Tail 13 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Artvin İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Artvina.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Artvina]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Artvina]]<br>[[Hopa]]<br>[[Arhavi]] <tr><td>Platība<td>7 436 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>181 036 <tr><td>Rajonu skaits<td>8 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2965 12566 2005-01-30T22:33:39Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2966 36971 2006-03-26T11:42:20Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Aydın İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Aidina.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Aidina]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Aidina]]<br>[[Nazilli]]<br>[[Suke]] <tr><td>Platība<td>8 007 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 009 763 <tr><td>Rajonu skaits<td>16 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2967 12568 2005-01-30T22:40:13Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2968 36976 2006-03-26T11:44:02Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Balıkesir İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Balikesira.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Balikesira]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Balikesira]]<br>[[Bandirma]]<br>[[Edremita]] <tr><td>Platība<td>14 292 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 116 652 <tr><td>Rajonu skaits<td>19 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2969 12570 2005-01-30T22:45:59Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2970 36977 2006-03-26T11:44:15Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bartın İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Bartina.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Bartina]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Bartina]]<br>[[Amasra]]<br>[[Ulusa]] <tr><td>Platība<td>2 140 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>173 086 <tr><td>Rajonu skaits<td>4 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2971 12572 2005-01-30T22:52:55Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2972 17850 2005-08-14T08:06:43Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Batman İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Batmana.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Batmana]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Batmana]]<br>[[Kozluka]]<br>[[Sasona]] <tr><td>Platība<td>4 694 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>499 961 <tr><td>Rajonu skaits<td>6 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2973 12574 2005-01-30T22:56:11Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2974 36975 2006-03-26T11:43:39Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bayburt İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Baiburta.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Baiburta]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Baiburta]]<br>[[Aidintepe]]<br>[[Demiruzu]] <tr><td>Platība<td>3 652 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>92 087 <tr><td>Rajonu skaits<td>3 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2975 12576 2005-01-30T23:00:02Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2976 12577 2005-01-30T23:13:55Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2977 33921 2006-03-14T21:17:38Z Feens 37 +prov. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bilecik İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Biledzika.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Biledžika]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Bozijika]]<br>[[Biledžika]]<br>[[Osmaneli]] <tr><td>Platība<td>4 307 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>201 677 <tr><td>Rajonu skaits<td>8 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2978 29244 2006-02-07T11:58:12Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bingöl İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Bingela.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Bingela]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Bingela]]<br>[[Genča]]<br>[[Solhana]] <tr><td>Platība<td>8 125 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>255 863 <tr><td>Rajonu skaits<td>8 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2979 12580 2005-01-30T23:19:01Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2980 12581 2005-01-30T23:24:12Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2981 36956 2006-03-26T10:18:06Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bitlis İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Bitlisa.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Bitlisa]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Tatvana]]<br>[[Ahlata]]<br>[[Adildževaza]] <tr><td>Platība<td>6 707 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>415 510 <tr><td>Rajonu skaits<td>7 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2982 12583 2005-01-30T23:31:14Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 2983 36979 2006-03-26T11:44:48Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Burdur İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Burdura.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Burdura]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Burdura]]<br>[[Budžaka]]<br>[[Gelhisara]] <tr><td>Platība<td>6 887 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>255 153 <tr><td>Rajonu skaits<td>11 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2984 36978 2006-03-26T11:44:36Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bolu İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Bolu.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Bolu]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Bolu]]<br>[[Akčakodža]]<br>[[Gerede]] <tr><td>Platība<td>10 037 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>271 651 <tr><td>Rajonu skaits<td>9 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 2985 51923 2006-06-25T09:36:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Kurowie]] [[Image:Ruckursis.jpg|thumb|250px|Kursis]] '''Kurši''' ir viena no senajām [[balti|baltu]] tautām, kas vēlāk izveidoja [[latvieši|latviešu]] nāciju. Tie dzīvoja [[Kurzeme|Kurzemē]] un tagadējās Lietuvas ziemeļrietumos. Senajos un viduslaikos kurši bija pazīstami kā drosmīgi kareivji, kas bija iesaistīti daudzos karos un aliansēs ar zviedru, dāņu un islandiešu [[vikingi|vikingiem]]. Kurši bija viena no pēdējām baltu tautām, kas pieņēma [[kristietība|kristietību]]. Vienkāršajā tautā pagānu rituāli notika līdz pat [[19. gadsimts|19. gadsimtam]]. == Etnonīms == Kuršu un [[prūši|prūšu]] [[etnonīms|etnonīmi]], iespējams, nav cēlušies no [[hidronīms|hidronīmiem]]. Šmids ierosina etimoloģiskos sastatījumus ar [[Latīņu valoda|lat.]] ''currene, cursus, cursarius'' un [[itāliešu valoda|it.]] ''corsaro''. Sakne ''kurš >kurs'' (''s>š'' pēc ''r''). Šī interesantā hipotēze tiek pamatota ar ziņām par kuršu izveicību uz jūras. Tādējādi kurši apzīmētu [[Baltijas jūra]]s pirātus gluži kā ''cursarius'' [[Vidusjūra]]s. To apstiprina deverbālas izcelsmes lietvārdi, kas vēl atrodami [[lietuviešu valoda]]s dialektos, piem., [[žemaišu dialekts|žemaišu]] ''kuršas'' 'āķis, ķeksis': liet. ''kúrti'' 'celt; kurt', latv. ''kurt'', kas atvasināti no liet. ''ki&#341;sti'', latv. ''cirst'' (<ide. *''ker''-'cirst') == Valoda == Kuršu valodu, vienu no izzudušajām [[baltu valodas|baltu valodām]], ilgi uzskatīja par latviešu valodas dialektu; nu šie uzskati ir atmesti. Kuršu valodā atrodamas dažas leksikas īpatnības, kas tai kopīgas tikai ar [[prūšu valoda|prūšu valodu]], tāpēc mūsdienās pastāv uzskats, ka kuršu valoda ir viens no baltu perifērajiem dialektiem, kas piederējis rietumbaltu grupai. Pateicoties ilgstošajiem kontaktiem ar kaimiņiem, kuršu valoda kļuvusi tuvāka austrumbaltiem. Vālāk latviešu un lietuviešu valodas asimilēja kuršu valodu, bet liecības par kuršu valodu saglabājušās latviešu valodā un nedaudz arī žemaišu izloksnēs. Kuršu kāpu iedzīvotāji ''kursinieki'' runāja īpašā Kuršu kāpu dialektā. Kursenieki, sākot ar 16. gs, izceļoja no Latvijas. Viņu valoda ir izveidojusies, senajai kuršu valodai sajaucoties ar latviešu valodu, turklāt tajā saskatāma spēcīga lietuviešu un pat [[vācu valoda]]s ietekme. == Fiziskais tips == Pašlaik nav ziņu par 9-12.gs. kuršu antropoloģisko tipu, jo šajā laikā kurši mēdza savus mirušos sadedzināt. Pēc vēlākiem datiem antropologi pieņem, ka kuršiem varētu būt mezokrāns eiropeīdais antropoloģiskais tips ar vidēji platu seju. Šāds pats antropoloģiskais tips novērojams daļai latgaļu un citiem austrumbaltiem, kuri dzīvojuši Daugavas un Dņepras augštecē, tagadējos Vitebskas, Tveras un Smoļenskas apgabalos. {{stub}} == Ziņas hronikās == *Ziņas par kuršiem glabājas dažās hronikās un vairākās sāgās. Lūk ko par kuršiem raksta '''Indriķa hronika''' " Tas bija bīskapa divpadsmitais gads, un baznīca nedaudz dienu vadīja mierā, jo, kad bīskaps, atstājis Līvzemē savus vīrus un dažus krustnešus, ar saviem krustnešiem atradās atceļā uz Vāciju (Lieldienās 1210.gada 18.aprīlī) Zundā (kuģu ceļā starp Gotlandes ziemeļu smaili un tai priekšā esošo Fores (Fårö) salu (Johansen 1951, 76). Šim pieņēmumam par labu liecina tas, ka tieši gotlandieši savāc kritušo vāciešu līķus.) jūras krastā pēkšņi parādījās kurši, Kristus vārda ienaidnieki, ar astoņiem sirotājkuģiem. Tos ieraudzījuši, krustneši no kogām (kuģiem) iekāpa mazākos kuģos (Naves minores, - laivas, ko ņēma līdzi kuģos) un traucās pretī pagāniem, taču nepietiekami piesardzīgā steigā ik kuģis centās citus apdzīt, lai pirmais sasniegtu ienaidnieku. Bet kurši, atslogojuši savu sirotājkuģu priekšgalus, pacēla tos virs pretimbraucējiem un vienlaikus izkārtoja kuģus pa pāriem ar brīvu telpu starp ik pāri. Tāpēc krustneši ar pirmajām divām laivām jeb mazākajiem kuģiem iebrauca šajā brīvajā telpā starp sirotājkuģiem, bet, tā kā viņi atradās mazākajos kuģos, nevarēja aizsniegt ienaidnieku, kas slējās augstu virs viņiem. Kad ienaidnieki tāpēc dažus no viņiem ar šķēpiem nogalināja, bet daži noslīka un citi tika ievainoti, pārējie atgriezās pie kogām (kuģiem) un izglābās. Tad kurši, savākuši nogalināto līķus, izģērba tos un sadalīja savā starpā drēbes un pārējo kara laupījumu. Taču Gotlandes pilsoņi vēlāk līķus salasīja un bijīgi apglabāja. Bet nogalināti tur tika ap trīsdesmit bruņinieku un citu. Bīskaps par viņiem sēroja vairākas dienas, bet viņš zināja, ka vajāšana ir noderīga tam, kas to cieš, tāpēc, ka ir svētlaimīgi, kas taisnības dēļ top vajāti, jo, tāpat kā podnieka traukus pārbauda krāsns, tā taisnīgos pārbauda ciešanas." [http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/014_latv.htm Indriķa hronika XIV nodaļa] ---- *Lūk, ko par kuršiem zināja '''Brēmenes Ādams''' (ap 1080) "no salām lielākā ir tā, kas saucas Kurzeme (Churland). Ceļš līdz tai ir astoņu dienu garš; kurši ir visnežēlīgākā cilts, un visi no tās bēg. Tur ir daudz zelta (patiesībā nospodrināta bronza) un vislabākie zirgi. Visas viņu mājas ir pilnas ar priesteriem un burvjiem, kuri pat ietērpti mūku apģērbā (sk. Rucavas kurša attēlu). No visas pasaules tur nāk prasīt atbildes, bet visvairāk no spāņiem (arābi) un grieķiem (pareizticīgie)." == Skatīt arī == * [[Kuršu ķoniņi]] * [[Kuršu valoda]] * [[Kurzemes hercogiste]] * [[Kurzemes bīskapija]] [[Category:Balti]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Kurzeme]] [[de:Kuren]] [[en:Curonians]] [[es:Curonios]] [[hu:Kurok]] [[lt:Kuršiai]] [[pl:Kurowie]] [[ru:Курши (народ)]] 2986 49894 2006-06-10T17:43:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[ka:ჰტმლ]] '''Hiperteksta iezīmēšanas valoda''' jeb '''HTML''' (''HyperText Markup Language'') ir iezīmju valoda, kas ir izstrādāta [[tīmekļa lappuse|tīmekļa lappušu]] un citas [[tīmekļa pārlūkprogramma|pārlūkprogrammā]] attēlojamas informācijas glabāšanai. Sākotnēji definēta kā vienkārša [[valoda SGML|SGML]] implementācija, HTML šobrīd ir starptautisks standarts ([[ISO]]/[[IEC]] 15445:2000). HTML specifikāciju pamatā uztur [[Globālā Tīmekļa Konsorcijs]] (W3C). Pēdējā HTML versija ir HTML 4.01, lai gan to ir aizstājusi [[XHTML]] valoda. {{stub}} == Ievads == HTML ir iezīmēšanas forma, kas ir vērsta uz vienas lappuses teksta dokumentu attēlošanu speciālās programmas ''HTML lietotāja aģentos'', kuru visizplatītākais paveids ir ''tīmekļa pārlūkprogramma''. HTML sniedz iespēju dokumenta pamatsaturu sasaistīt ar dažāda veida [[metadati|metadatiem]] un renderēšanai nepieciešamo informāciju. Renderēšanas informācija var būt gan nelielas teksta dekorācijas, kā piemēram atsevišķa vārda pasvītrošana vai attēla ievietošana tekstā, gan sarežģīti skripti, attēlkartes un formu definīcijas, kas kontrolē tīmekļa pārlūkprogrammu. Metadati var saturēt informāciju par dokumenta nosaukumu un autoru, strukturālo informāciju, teiksim izteikt to, kā dokuments tiek dalīts rindkopās, sarakstos, virsrakstos, u.c., un, kas ir pats svarīgākais, informāciju, kas atļauj dokumentu sasaistīt ar citiem dokumentiem. Lai gan lielākās daļas HTML dokumentu pamatā ir teksts, pastāv arī nelieli HTML dokumenti, kuru vienīgais uzdevums ir attēlot vizuālu informāciju tīmekļa pārlūkprogrammā. HTML dokumenti parasti tiek veidoti ar [[teksta redaktors|teksta redaktoru]] palīdzību un saglabāti kā [[teksta fails|teksta faili]], kuru nosaukums beidzas ar ".html" vai ".htm". Šādi faili parasti tiek veidoti ar domu, ka tie būs pieejami [[Globālais tīmeklis|Globālajā tīmeklī]], izmantojot [[HTTP]] protokolu. Pieprasījumus pēc HTML dokumentiem parasti veic [[tīmekļa pārlūkprogramma|tīmekļa pārlūkprogrammas]] un, tūlīt pēc saņemšanas, dokuments tiek apstrādāts un parādīts lietotājam. HTML var tikt lietots arī e-pasta ziņojums, tādā gadījumā to attēlo e-pasta lasīšanas programma, vai arī [[mobilais tālrunis|mobilajos tālruņos]], kuriem ir iebūvētas tīmekļa pārlūkošanas iespējas. == Standarta versijas == * [http://www.ietf.org/rfc/rfc1866.txt HTML 2.0] &mdash; (RFC 1866) (1995. gada 22. septembris) * [http://www.w3.org/TR/REC-html32 HTML 3.2] &mdash; (1997. gada 14. janvāris) * [http://www.w3.org/TR/REC-html40-971218/ HTML 4.0] &mdash; (1997. gada 18. decembris) * [http://www.w3.org/TR/html401 HTML 4.01] (maznozīmīgi labojumi) &mdash; (1999. gada 24. decembris) * [http://www.purl.org/NET/ISO+IEC.15445/15445.html ISO/IEC 15445:2000] ("[[ISO]] HTML", balstīts uz HTML 4.01 Strict) &mdash; (2000. gada 15. maijs) Jaunas HTML standarta versijas vairs netiek izstrādātas, taču HTML turpina savu attīstību kā [[XHTML]], kas ir uz [[XML]] balstīta valoda. == Skatīt arī == * [[HTML elementi]] * [[HTML valodas sintakse]] * [[Tims Bērnerss-Lī]] [[Category:HTML|*]] [[Category:Iezīmēšanas valodas]] [[Category:ISO standarti]] [[af:HTML]] [[als:HTML]] [[ar:HTML]] [[bat-smg:HTML]] [[bg:HTML]] [[br:HTML]] [[bs:HTML]] [[ca:HTML]] [[cs:HTML]] [[da:Hypertext Markup Language]] [[de:Hypertext Markup Language]] [[en:HTML]] [[eo:HTML]] [[es:HTML]] [[et:HTML]] [[eu:HTML]] [[fa:اچ‌تی‌ام‌ال]] [[fi:HTML]] [[fr:Hypertext Markup Language]] [[fy:HTML]] [[ga:HTML]] [[gl:HTML]] [[he:HTML]] [[hr:HTML]] [[hu:HTML]] [[ia:HTML]] [[id:HTML]] [[is:HTML]] [[it:HTML]] [[ja:HyperText Markup Language]] [[ka:ჰტმლ]] [[ko:HTML]] [[lt:HTML]] [[nl:HyperText Markup Language]] [[no:HTML]] [[pl:HTML]] [[pt:HTML]] [[ro:HTML]] [[ru:HTML]] [[sh:HTML]] [[simple:HTML]] [[sk:Hypertext markup language]] [[sl:HTML]] [[sr:HTML]] [[sv:HTML]] [[th:HTML]] [[tl:HTML]] [[tr:Hiper Metin İşaret Dili]] [[uk:HTML]] [[uz:HTML]] [[vi:HTML]] [[yi:HTML]] [[zh:HTML]] 2987 12588 2005-01-31T01:40:51Z 80.81.33.206 #REDIRECT: [[HTML]] 2988 12589 2005-01-31T01:41:25Z 80.81.33.206 #REDIRECT: [[HTML]] 2989 52571 2006-06-30T10:24:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:HTTP]] '''HTTP''' jeb '''Hiperteksta transporta protokols''' (''HyperText Transport Protocol'') ir galvenais informācijas pārraides veids [[Globālais tīmeklis|globālajā tīmeklī]]. Tā sākotnējā funkcija bija veids, kādā publicēt un pārraidīt [[HTML]] lapas. HTTP ir pieprasījuma/atbildes protokols starp klientiem un serveriem. HTTP klients, piemēram, [[tīmekļa pārlūkprogramma]], parasti veido pieprasījumu izveidojot [[TCP/IP]] savienojumu uz attālināta datora noteiktu portu (80 ports pēc noklusējuma). HTTP serveris, kurš klausās šo portu, gaida, kad klients nosūtīs pieprasījuma virkni, tādu, kā "GET / HTTP/1.1" (šāda virkne pieprasa noteiktā tīmekļa servera noklusēto lapu), kas opcionāli ir papildināta ar e-pasta stila [[MIME]] ziņojumu, kurš satur noteiktu skaitu informējošas galvenes virknes, kas apraksta dažādus pieprasījuma aspektus, aiz kā seko opcionāls ķermenis ar patvaļīgiem datiem. Pēc pieprasījuma virknes saņemšanas, serveris atpakļ nosūta atbildes virkni, tādu, kā "200 OK", un savu ziņojumu, kura ķermenis satur pieprasīto failu, kļūdas paziņojumu vai citu informāciju. HTTP atšķiras no citiem uz TCP balstītiem protkoliem, piemēram [[FTP]], ar to, ka savienojums tiek aizvērts tūlīt pēc pieprasījuma izpildes. Tas padara HTTP protokolu īpaši piemērotu globālajam tīmekliem, kur lappuses bieži vien satur saites uz citiem serveriem. == Piemērs == Zemāk ir redzams saziņas piemērs starp HTTP klientu un HTTP serveri, kas darbojas uz www.google.lv 80-tā porta. '''Klienta pieprasījums''': <pre> GET / HTTP/1.1 Host: www.google.lv </pre> (papildināts ar rindas pārnesumu) '''Servera atbilde''': <pre> HTTP/1.1 200 OK Content-Length: 3059 Server: GWS/2.0 Date: Sat, 11 Jan 2003 02:44:04 GMT Content-Type: text/html Cache-control: private Set-Cookie: PREF=ID=73d4aef52e57bae9:TM=1042253044:LM=1042253044:S=SMCc_HRPCQiqy X9j; expires=Sun, 17-Jan-2038 19:14:07 GMT; path=/; domain=.google.lv Connection: keep-alive </pre> (papildināts ar rindas pārnesumu un [[Google]] sākumlapas HTML kodu) ---- HTTP 1.0 klients sūta pieprasījumu serverim un serveris sūta sūta atbildi atpakaļ klientam. Pēc tā savienojums tiek izbeigts. Savukārt HTTP 1.1 atbalsta pastāvīgos savienojumus. Tas ļauj klientam nosūtīt pieprasījumu serverim, saņemt atbildi, un tad nosūtīt papildus pieprasījumus un saņemt papildu atbildes nekavējoties. Šo atkārtoto pieprasījumu laikā TCP savienojums netiek izbeigts, līdz ar to papildu datu plūsma TCP dēļ ir mazāka. [[Category:Interneta protokoli]] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[ar:HTTP]] [[ca:Protocol de transferència d'hipertext]] [[cs:HTTP]] [[da:HTTP]] [[de:Hypertext Transfer Protocol]] [[en:Hypertext Transfer Protocol]] [[eo:Hiperteksto-Transiga Protokolo]] [[es:Hypertext Transfer Protocol]] [[et:Hypertext Transfer Protocol]] [[eu:HTTP]] [[fi:HTTP]] [[fr:Hypertext Transfer Protocol]] [[ga:Prótacal Aistrithe Hipirtéacs]] [[gl:HTTP]] [[he:HyperText Transfer Protocol]] [[hu:HTTP]] [[id:HTTP]] [[it:HTTP]] [[ja:Hypertext Transfer Protocol]] [[ko:HTTP]] [[lb:Hypertext Transfer Protocol]] [[lt:HTTP]] [[nl:Hypertext Transfer Protocol]] [[nn:Hypertext Transfer Protocol]] [[no:HTTP]] [[pl:HTTP]] [[pt:Protocolo de Transferência de Hipertexto]] [[ro:HTTP]] [[ru:HTTP]] [[simple:HTTP]] [[sk:Hypertext Transfer Protocol]] [[sl:HTTP]] [[sv:HTTP]] [[th:HyperText Transfer Protocol]] [[tl:HTTP]] [[tr:HTTP]] [[uk:HTTP]] [[zh:超文本传输协议]] 2990 12591 2005-01-31T02:07:58Z 80.81.33.206 #REDIRECT: [[HTTP]] 2991 12592 2005-01-31T02:08:26Z 80.81.33.206 #REDIRECT: [[HTTP]] 2992 12593 2005-07-02T21:05:56Z Neonz 33 Terminu '''tīmekļa serveris''' var attiecināt uz divām lietām: # [[dators]], kurš ir atbildīgs par tīmekļa lappušu, pamatā [[HTML]] dokumentu, pasniegšanu klientiem, pamatā [[tīmekļa pārlūkprogramma|tīmekļa pārlūkprogrammām]], caur [[HTTP]] protokolu; # datorprogramma, kura darbojas, kā dēmons tīmekļa dokumentu pasniegšanai Ikkatrs tīmekļa serveris (pirmajā nozīmē) darbina tīmekļa servera programmatūru (otrā nozīme). == Programmatūra == Populārākās tīmekļa (HTTP) servera programmas ir: * [[Apache HTTP Server]] no [[Apache Software Foundation]] * [[Internet Information Server]] (IIS) no [[Microsoft]] * [[Zeus Web Server]] no [http://www.zeus.com/ Zeus Technology] * [[Sun ONE]] no [[Sun Microsystems]] == Ārējās saites == * [http://www.ietf.org/rfc/rfc2616.txt RFC2616] - HTTP 1.1 protokols [[Category:Globālais tīmeklis]] [[da:Webserver]] [[de:Webserver]] [[en:Web server]] [[fr:Serveur Web]] [[nl:Webserver]] [[ja:Web&#12469;&#12540;&#12496;]] [[simple:Web server]] [[it:Web server]] 2993 12594 2005-01-31T02:25:30Z 80.81.33.206 #REDIRECT: [[Tīmekļa serveris]] 2994 18010 2005-08-14T09:35:45Z Yyy 146 cat '''Hipersaite''' jeb vienkārši '''[[Saite]]''' ir norāde uz citu dokumentu vai resursu [[hiperteksts|hiperteksta]] [[dokuments|dokumentā]]. Kā tādu to var salīdzināt ar [[citāts|citātiem]] [[literatūra|literatūrā]]. Hipersaites ir viens no [[Tims Bērnerss-Lī|Tima Bērnersa-Lī]] radītā [[globālais tīmeklis|globālā tīmekļa]] pamatiem. == Hipersaites dažādās tehnoloģijās == === Hipersaites HTML === [[Tims Bērnerss-Lī]] ieraudzīja iespēju izmantot hipersaites, lai saistītu [[Internets|Internetā]] jebkādas informācijas vienības savā starpā. Hipersaites bija [[Globālais tīmeklis|Globālā tīmekļa]] izveidošanas pamatā. [[HTML]] valoda saites norāda izmantojot <a> elementus (enkurus). === Hipersaites XML === W3C rekomendācija '''[[XLink]]''' (''XML Linking Language'') nosaka vienkāršu (līdzīgu HTML) veidu, kā veidot saites XML dokumentos. === Hipersaites citās tehnoloģijās === Hipersaites tiek plaši izmantotas [[PDF]] dokumentus, tekstprocesoru dokumentos, izklājlapās un citur. == Kā strādā hipersaites HTML == [[Saite|Saitei]] ir divi gali - enkurs un virziens. Saite sākas no izejas enkura un norāda uz mērķa enkuru. Tomēr terminu "saite" parasti attiecina tikai uz izejas enkuru, bet mērķa enkuru sauc par mērķi. Visizplatītākais saišu mērķis ir [[globālais tīmeklis|globālā tīmekļa]] [[URL]]. Tas var norādīt uz dokumentu, piemēram, [[tīmekļa lappuse|tīmekļa lappusi]], citu resursu, vai pat noteiktu dokumenta daļu. Pēdējais tiek panākts ar [[HTML elements|HTML elementu]] "name" un "id" atribūtiem. Dokumenta pozīcijas vietrādi veido dokumenta adreses vietrādis, kuram galā pievieno virkni "''#nosaukums''". === Saites tīmekļa pārlūkprogrammās === [[Tīmekļa pārlūkprogramma]] saiti parasti attēlo izceļot to, piemēram, ar citu [[krāsa|krāsu]], [[fonts|fontu]] vai [[stils|stilu]]. Grafiskajā lietotāja saskarnē [[datora pele|peles]] [[kursors]] var mainīt izskatu, kad to novieto virs saites. Lielākā daļā grafisko pārlūkprogrammu, ja tīmekļa lappusē nav norādīts savādāk, saites attēlo kā pasvītrotu tekstu [[zila krāsa|zilā]] krāsā, ja saite vēl nav apmeklēta, vai pasvītrotu tekstu [[purpura krāsa|purpura]] krāsā, ja saite ir iepriekš apmeklēta. Kad [[lietotājs]] aktivizē saiti (piemēram, uzklikšķinot uz tās ar peli), pārlūkprogramma attēlos saites mērķi. Ja mērķis nav HTML fails, atkarībā no [[fails|faila]] tipa, pārlūkprogrammas un tās [[spraudnis|spraudņiem]], faila atvēršanai var tikt aktivizēta cita programma. HTML var saturēt sekojošas saites pazīmes: * '''saites mērķi (URL)''' * '''saites iezīmi''' (''label'') * '''saites nosaukumu''' * '''saites klasi''' vai '''saites id''' Saite tiek realizēta ar HTML <a> elementu: &lt;a href="''URL''" title="''saites nosaukums''" class="''saites klase''">''saites iezīme''&lt;/a> Kad kursors pārklāj saiti, atkarībā no pārlūkprogrammas un lietotāja saskarnes, var tikt parādīta tekstuāla informācija par saiti: * Tā var iznirt, ne parastā logā, bet speciālā rāmī, kas pazūd tiklīdz kursors tiek aizvadīts prom no saites (dažreiz tas pazūd pēc pāris sekundēm arī ja kursors ir palicis virs saites). [[Internet Explorer|IE]] un [[Mozilla Firefox]] rāda saites nosaukumu, [[Opera (pārlūkprogramma)|Opera]] rāda arī URL. * Papildus var tikt parādīts saites mērķa URL statusa rindā. == Hipersaites kā Globālā tīmekļa valūta == [[Google]] [[meklētājprogramma]] izmanto [[saites popularitāte|saites popularitātes]] mērvienību [[PageRank]], pēc kuras nosaka lapu izvietojumu meklēšanas rezultātos. Jo vairāk hipersaišu norāda uz kādu tīmekļa lappusi, jo tā iegūst augstāku reitingu. <!-- Vēl jāiztulko * History of the hyperlink * Legal issues concerning hyperlinks --> {{stub}} [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[de:Link]] [[simple:Link]] [[en:Hyperlink]] [[es:hiperenlace]] [[fr:Hyperlien]] [[hu:Hiperlink]] [[ja:&#12495;&#12452;&#12497;&#12540;&#12522;&#12531;&#12463;]] [[la:nexus]] [[nl:Hyperlink]] [[nds:Verwies]] [[pl:Hiper&#322;&#261;cze]] [[zh-tw:&#36229;&#36899;&#32080;]] 2995 44632 2006-05-13T17:14:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:World Wide Web Consortium]] '''Globālā Tīmekļa Konsorcijs''' (''World Wide Web Consortium'' jeb ''W3C'') ir [[konsorcijs]], kas veido standartus jeb "rekomendācijas" [[globālais tīmeklis|globālajam tīmeklim]]. Konsorciju vada [[Tims Bērnerss-Lī]], sākotnējais [[URL]] (Vienotais resursu vietrādis), [[HTTP]] (Hiperteksta transporta protokols) un [[HTML]] (Hiperteksta iezīmju valoda) radītājs. [[Category:Globālais tīmeklis]] [[ar:منظمة W3C]] [[ast:World Wide Web Consortium]] [[bs:World Wide Web Consortium]] [[ca:World Wide Web Consortium]] [[cs:World Wide Web Consortium]] [[da:World Wide Web Consortium]] [[de:World Wide Web Consortium]] [[en:World Wide Web Consortium]] [[eo:W3C]] [[es:World Wide Web Consortium]] [[eu:World Wide Web Consortium]] [[fi:World Wide Web Consortium]] [[fr:World Wide Web Consortium]] [[gl:World Wide Web Consortium]] [[he:World Wide Web Consortium]] [[hu:World Wide Web Consortium]] [[ia:World Wide Web Consortium]] [[id:World Wide Web Consortium]] [[is:World Wide Web Consortium]] [[it:World Wide Web Consortium]] [[ja:World Wide Web Consortium]] [[ko:W3C]] [[lt:W3C]] [[nl:World Wide Web Consortium]] [[nn:World Wide Web Consortium]] [[no:World Wide Web Consortium]] [[pl:World Wide Web Consortium]] [[pt:W3C]] [[ro:World Wide Web Consortium]] [[ru:W3C]] [[sk:World Wide Web Consortium]] [[sv:W3C]] [[th:World Wide Web Consortium]] [[tr:Dünya Çapında Ağ Birliği]] [[vi:World Wide Web Consortium]] [[zh:万维网联盟]] 2996 52552 2006-06-30T09:09:48Z YurikBot 213 robot Adding: ar, ast, cs, el, eu, he, nn, no, os, sr, vls, zh-yue '''[[Internets]]''' ir publiski pieejama vispasaules savstarpēji sasaistītu [[datortīkls|datortīklu]] sistēma, kas pārsūta datus izmantojot [[Intertīkla protokols|Intertīkla protokolu]] (IP). To veido tūkstoši citu, mazo uzņēmumu, akadēmisko un valdību tīklu, kas nodrošina dažāda veida informāciju un servisus, tādus kā [[elektroniskais pasts]], [[tiešsaites tērzēšana]] un [[globālais tīmeklis]]. [[Category:Datortīkli]] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[Category:Plašsaziņas līdzekļi]] [[Category:Telekomunikācijas]] [[ar:تصنيف:إنترنت]] [[ast:Categoría:Internet]] [[be:Катэгорыя:Інтэрнэт]] [[bg:Категория:Интернет]] [[br:Rummad:Internet]] [[ca:Categoria:Internet]] [[cs:Kategorie:Internet]] [[csb:Kategòrëjô:Internet]] [[da:Kategori:Internet]] [[de:Kategorie:Internet]] [[el:Κατηγορία:Διαδίκτυο]] [[en:Category:Internet]] [[eo:Kategorio:Interreto]] [[es:Categoría:Internet]] [[eu:Kategoria:Internet]] [[fr:Catégorie:Internet]] [[he:קטגוריה:אינטרנט]] [[hr:Kategorija:Internet]] [[hu:Kategória:Internet]] [[id:Kategori:Internet]] [[io:Category:Reto]] [[is:Flokkur:Internetið]] [[it:Categoria:Internet]] [[ja:Category:インターネット]] [[ko:분류:인터넷]] [[li:Kategorie:Internet]] [[na:Category:Iw]] [[nl:Categorie:Internet]] [[nn:Kategori:Internett]] [[no:Kategori:Internett]] [[os:Категори:Интернет]] [[pl:Kategoria:Internet]] [[pt:Categoria:Internet]] [[ro:Categorie:Internet]] [[ru:Категория:Интернет]] [[simple:Category:Internet]] [[sk:Kategória:Internet]] [[sl:Kategorija:Internet]] [[sr:Категорија:Интернет]] [[sv:Kategori:Internet]] [[th:หมวดหมู่:อินเทอร์เน็ต]] [[tl:Category:Internet]] [[tr:Kategori:İnternet]] [[uk:Категорія:Інтернет]] [[vi:Thể loại:Internet]] [[vls:Category:Internet]] [[zh:Category:互联网]] [[zh-yue:Category:互聯網]] 2997 12598 2005-01-31T02:58:53Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Globālā Tīmekļa Konsorcijs]] 2998 44802 2006-05-13T21:33:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Hipertekstas]] [[Datorika|Datorikā]] '''hiperteksts''' ir [[lietotāja saskarne|lietotāja saskarnes]] [[paradigma]] [[dokuments|dokumentu]] attēlošanā, kas satur automatizētas [[šķērsatsauce|šķērsatsauces]] uz citiem dokumentiem, kuras sauc par [[hipersaite|hipersaitēm]]. Hipersaites izvēle liek datoram nekavējoties attēlot saistīto dokumentu. Dokuments var būt gan statisks (iepriekš sagatavots un saglabāts), gan dinamiski radīts (kā atbilde lietotāja ievadei). Labi izveidota hiperteksta sistēma var ietvert vai aizstāt daudzas citas lietotāja saskarnes paradigmas, tādas kā izvēlnes un komandrindas, un var tikt lietota gan pie staiskām šķērsatsaucošu dokumentu kolekcijām, gan arī interaktīvās [[lietojumprogramma|lietojumprogrammās]]. Dokumenti un lietojumprogrammas var būt gan lokālas, gan atrasties [[datortīkls|datortīklā]], piemēram, [[Internets|Internetā]]. Pazīstamākā hiperteksta implementācija ir [[Globālais tīmeklis]]. Bieži vien terminu "hiperteksts" lieto arī lai apzīmētu [[hipervide|hipervidi]]. {{stub}} [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[br:Hypertext]] [[ca:Hipertext]] [[cs:Hypertext]] [[da:Hypertekst]] [[de:Hypertext]] [[el:Υπερκείμενο]] [[en:Hypertext]] [[eo:Hiperteksto]] [[es:Hipertexto]] [[eu:Hipertestu]] [[fi:Hyperteksti]] [[fr:Hypertexte]] [[ga:Hipirtéacs]] [[gl:Hipertexto]] [[he:היפרטקסט]] [[hu:Hipertext]] [[ia:Hypertexto]] [[id:Hiperteks]] [[it:Ipertesto]] [[ja:ハイパーテキスト]] [[ko:하이퍼텍스트]] [[lt:Hipertekstas]] [[nl:Hypertext]] [[no:Hypertekst]] [[pl:Hipertekst]] [[pt:Hipertexto]] [[ru:Гипертекст]] [[sl:Nadbesedilo]] [[sr:Хипертекст]] [[sv:Hypertext]] [[tr:Hypertext]] [[uk:Гіпертекст]] [[vi:Siêu văn bản]] [[zh:超文本系統]] 2999 51799 2006-06-24T19:07:15Z YurikBot 213 robot Modifying: [[id:Sistem operasi]] [[Datorika|Datorikā]] '''operacionālā sistēma''' ('''OS''') ir [[sistēmprogrammatūra]], kas ir atbildīga par [[dators|datora]] aparatūras tiešu kontroli un vadību, kā arī tādām pamatdarbībām, kā [[lietojumprogrammatūra|lietojumprogrammatūras]] darbināšana. Pamatā, operacionālā sistēma ir pirmais programmatūras slānis, kas tiek ielādēts datora atmiņā pēc tā iedarbināšanas. Tā kā tas ir pirmais programmatūras slānis, visa pārējā programmatūra, kas tiek ielādēta pēc tam, ir no tā atkarīga un izmanto tās sniegtos pamatservisus. Starp šiem pamatservisiem minami: pieeja pie diskiem, atmiņas pārvaldīšana, daudzuzdevumu režīma vadība un [[lietotāja saskarne]]. Tā kā tie ir pamatservisi, kurus nodrošina OS, nav vajadzības tos ieviest no jauna katrā lietojumprogrammā. Kods, kurš nodrošina šos pamatservisus tiek saukts par OS [[kodols (datorzinātne)|kodolu]] jeb kerneli. == Mūsdienu operacionālās sistēmas == === Operacionālo sistēmu piemēri === * [[Linux]] * [[MS-DOS]] * [[Mac OS]] * [[AmigaOS]] * [[Microsoft Windows|Windows]] * [[Unix]] * [[Operacionālo sistēmu saraksts|Citas operacionālās sistēmas]] {{stub}} [[Category:Programmatūra]] [[Category:Operacionālās sistēmas]] [[als:Betriebssystem]] [[an:Sistema operatibo]] [[ar:نظام تشغيل]] [[ast:Sistema operativu]] [[be:Апэрацыйная сыстэма]] [[bg:Операционна система]] [[bs:Operativni sistem]] [[ca:Sistema operatiu]] [[cs:Operační systém]] [[csb:Òperacjowô systema]] [[da:Styresystem]] [[de:Betriebssystem]] [[en:Operating system]] [[eo:Operaciumo]] [[es:Sistema operativo]] [[et:Operatsioonisüsteem]] [[eu:Sistema eragile]] [[fa:سیستم عامل]] [[fi:Käyttöjärjestelmä]] [[fr:Système d'exploitation]] [[ga:Córas oibriúcháin]] [[gl:Sistema operativo]] [[he:מערכת הפעלה]] [[hr:Operacijski sustav]] [[hu:Operációs rendszer]] [[ia:Systema de operation]] [[id:Sistem operasi]] [[is:Stýrikerfi]] [[it:Sistema operativo]] [[ja:オペレーティングシステム]] [[ka:ოპერაციული სისტემა]] [[ko:운영 체제]] [[ku:Sîstema şixulandinê]] [[lt:Operacinė sistema]] [[mg:Mpandrindra milina]] [[mk:Оперативен систем]] [[ml:ഓപറേറ്റിങ്ങ്‌ സിസ്റ്റം]] [[ms:Sistem pengoperasian]] [[nds:Bedriefssysteem]] [[nl:Besturingssysteem]] [[nn:Operativsystem]] [[no:Operativsystem]] [[pl:System operacyjny]] [[pt:Sistema operativo]] [[ro:Sistem de operare]] [[ru:Операционная система]] [[sh:Operativni sistem]] [[simple:Operating system]] [[sk:Operačný systém]] [[sl:Operacijski sistem]] [[su:Sistim Operasi]] [[sv:Operativsystem]] [[ta:இயங்கு தளம்]] [[th:ระบบปฏิบัติการ]] [[tl:Operating system]] [[tr:İşletim sistemi]] [[uk:Операційна система]] [[vi:Hệ điều hành]] [[zh:操作系统]] [[zh-min-nan:Chok-gia̍p hē-thóng]] 3000 12601 2005-01-31T03:29:30Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Operacionālā sistēma]] 3001 36171 2006-03-23T13:24:43Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.175.126.200|213.175.126.200]], atjaunoju versiju, ko saglabāja YurikBot '''MS-DOS''' ir kompānijas [[Microsoft]] [[DOS]] implementācija, kas bija pirmā plaši lietotā [[operacionālā sistēma]] [[IBM PC]] saimes [[dators|datoros]]. Tās pirmā versija tika izlaista 1981. gadā un tai sekoja vairākas jaunas versijas, līdz Microsoft pārtrauca tās izstrādi 1995. gadā. Tas bija pamatprodukts, kas ļāva Microsoft izaugt no [[programmēšanas valoda|programmēšanas valodu]] kompānijas līdz plaša spektra programmatūras izstrādes kompānijai. == Vēsture == === Versijas === Savas DOS versijas izlaida gan Microsoft, gan [[IBM]]. Microsoft savas versijas izlaida zem nosaukuma "MS-DOS", savukārt IBM - zem nosaukuma "PC-DOS". * PC-DOS 1.0 - Augusts 1981 - Pirmais laidiens ar sākotnējo IBM-PC * PC-DOS 1.1 - Maijs 1982 * MS-DOS 1.25 - Maijs 1982 - Pirmais laidiens ne-IBM datoriem * MS-DOS 2.0 - Marts 1983 * PC-DOS 2.1 - Oktobris 1983 * MS-DOS 2.11 - Marts 1984 * MS-DOS 3.0 - Augusts 1984 * MS-DOS 3.1 - Novembris 1984 * MS-DOS 3.2 - Janvāris 1986 * PC-DOS 3.3 - Aprīlis 1987 * MS-DOS 3.3 - Augusts 1987 * MS-DOS 4.0 - Jūnijs 1988 * PC-DOS 4.0 - Jūlijs 1988 * MS-DOS 4.01 - Novembris 1988 * MS-DOS 5.0 - Jūnijs 1991 * MS-DOS 6.0 - Marts 1993 * MS-DOS 6.2 - Novembris 1993 * MS-DOS 6.21 - Februāris 1994 * PC-DOS 6.3 - Aprīlis 1994 * MS-DOS 6.22 - Jūnijs 1994 - Pēdējais savrupais laidiens * PC-DOS 7.0 - Aprīlis 1995 * Windows 95/MS-DOS 7.0 - Augusts 1995 - Pirmais ne-nesavrupais laidiens * Windows 95 OSR2/MS-DOS 7.1 - Augusts 1996 - Pievienots FAT32 atbalsts * Windows Me/MS-DOS 8.0 - 14. Septembris 2000 - Pēdējais MS-DOS laidiens {{stub}} [[Category:DOS]] [[Category:Operacionālās sistēmas]] [[ar:MS-DOS]] [[ca:MS DOS]] [[cs:MS DOS]] [[da:MS-DOS]] [[de:MS-DOS]] [[en:MS-DOS]] [[eo:MS-DOS]] [[es:MS-DOS]] [[eu:MS-DOS]] [[fi:MS-DOS]] [[fr:MS-DOS]] [[gl:MS-DOS]] [[hr:MS-DOS]] [[hu:MS-DOS]] [[id:MS-DOS]] [[it:MS-DOS]] [[ja:MS-DOS]] [[ko:MS-DOS]] [[ku:MS-DOS]] [[lt:MS-DOS]] [[nl:MS-DOS]] [[no:MS-DOS]] [[pl:MS-DOS]] [[pt:MS-DOS]] [[ru:MS-DOS]] [[simple:MS-DOS]] [[sk:MS-DOS]] [[sv:MS-DOS]] [[tr:MS-DOS]] [[vi:MS-DOS]] [[zh:MS-DOS]] 3002 52293 2006-06-29T02:44:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[pt:DOS]] Akronīms '''DOS''' tiek lietots, lai apzīmētu [[Disku operacionālā sistēma|disku operacionālā sistēmas]], kas ir [[dators|datoru]] [[operacionālā sistēma|operacionālās sistēmas]], kas nodrošina [[datu nesējs|datu nesējos]] esošu [[failu sistēma|failu sistēmu]] abstrakciju. == DOS IBM PC savietojamos datoros == Pamatā ar terminu DOS apzīmē [[IBM PC savietojams|IBM PC savietojamo]] datoriem radīto operacionālo sistēmu saimi, kas ietver [[PC-DOS]], [[MS-DOS]], [[DR-DOS]], [[FreeDOS]], [[OpenDOS]], [[PTS-DOS]] un citas sistēmas. No tām vispopulārākā ir MS-DOS sistēma. {{stub}} [[Category:DOS|*]] [[Category:Operacionālās sistēmas]] [[bs:DOS]] [[cs:DOS]] [[da:DOS]] [[de:Disk Operating System]] [[en:DOS]] [[es:DOS]] [[eu:DOS]] [[fi:DOS]] [[fr:Disk Operating System]] [[he:DOS]] [[hr:DOS]] [[hu:DOS]] [[ko:도스]] [[lt:DOS]] [[nl:DOS (besturingssysteem)]] [[nn:DOS]] [[no:DOS]] [[pl:DOS]] [[pt:DOS]] [[ro:DOS]] [[ru:DOS (операционная система)]] [[simple:Disk operating system]] [[sk:DOS]] [[sl:DOS]] [[sv:DOS]] [[th:ดอส]] [[tr:DOS]] [[uk:DOS]] [[zh:DOS]] 3003 38412 2006-04-05T22:30:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:FreeDOS]] '''FreeDOS''' ir mēginājums radīt bezmaksas [[DOS]] sistēmu, kas ir pilnībā savietojama ar [[MS-DOS]] lietojumprogrammām un draiveriem. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.freedos.org FreeDOS mājaslapa] * [http://fd-doc.sourceforge.net/ FD-DOC FreeDOS Dokumentācijas projekts] [[Category:DOS]] [[Category:Operacionālās sistēmas]] [[de:FreeDOS]] [[en:FreeDOS]] [[es:FreeDOS]] [[fi:FreeDOS]] [[fr:FreeDOS]] [[it:FreeDOS]] [[lt:FreeDOS]] [[nl:FreeDOS]] [[pl:FreeDOS]] [[pt:FreeDOS]] [[ru:FreeDOS]] [[sv:FreeDOS]] [[tr:FreeDOS]] 3004 51287 2006-06-19T11:06:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[pt:Home page]] Modifying: [[de:Leitseite]] Terminu '''Mājas lapa''' lieto vairākās nozīmēs: # Kā sinonīmu grupas vai privātpersonas [[tīmekļa vietne|tīmekļa vietnei]] # [[Tīmekļa pārlūkprogramma|Tīmekļa pārlūkprogrammas]] mājas lapa ir [[URL]], kas tiek automātiski atvērts pie pārlūkprogrammas sāknēšanas # 1990-tajos gados ar terminu ''mājas lapa'' arī apzīmēja privātpersonu tīmekļa vietnes, kuras satur informāciju par viņiem pašiem [[Category:Globālais tīmeklis]] [[da:Hjemmeside]] [[de:Leitseite]] [[en:Homepage]] [[ia:Pagina initial]] [[ja:ホームページ]] [[nl:Homepage]] [[pt:Home page]] [[ru:Домашняя страница]] [[simple:Home page]] [[sv:Hemsida]] [[zh:主页]] 3005 12606 2005-01-31T10:54:27Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Mājas lapa]] 3006 46333 2006-05-21T03:04:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[ar:XHTML]] '''Paplašināmā hiperteksta iezīmju valoda''' jeb '''XHTML''' (saīsinājums no '''Extensible Hypertext Markup Language''') ir iezīmju valoda, kas nodrošina tās pašas iespējas, ko [[HTML]], taču nosaka daudz striktāku valodas sintaksi. Ja HTML ir [[Valoda SGML|SGML]] aplikācija, tad XHTML ir [[XML]] aplikācija. XHTML 1.0 kļuva par [[Globālā Tīmekļa Konsorcijs|Globālā Tīmekļa Konsorcija]] rekomendāciju 2000. gada 26. janvārī. {{stub}} == Pārskats == XHTML valoda ir HTML valodas pēctece un būtībā arī tās tekošā versija. Vajadzībā pēc striktākas HTML versijas radās līdz ar domu, ka [[tīmeklis|tīmekļa]] saturu jāpiegādā plašākam ierīču spektram (piemēram, [[mobilais tālrunis|mobilajiem tālruņiem]]), no kurām daudzām ir ierobežoti resursi, kurus nevar atļauties tērēt visdažādāko brīvās HTML valodas paveidu atbalstam. (Jo valoda ir brīvāka, jo sarežģītāka ir tajā rakstīto resursu apstrāde.) [[DTD]] nosaka nosacījumus, pēc kuriem iespējams pārbaudīt XHTML dokumenta korektumu. Lielākā daļa populārāko [[tīmekļa pārlūkprogramma|tīmekļa pārlūkprogrammu]] pēdējo versiju iekļauts XHTML atbalsts, savukārt vecākās pārlūkprogrammas apstrādā XHTML dokumentus kā parastus nestandarta HTML dokumentus. Būtībā var teikt, ka gandrīz visas datoru XHTML pārlūkprogrammas atbalsta HTML, savukārt gandrīz visas HTML pārlūkprogrammas atbalsta XHTML. Tiek uzskatīts, ka tieši tas palēnina pāreju no HTML uz XHTML. == Ārējās saites == * [http://www.w3.org/TR/xhtml1/ XHTML 1.0 specifikācija] * [http://www.w3.org/TR/xhtml11/ XHTML 1.1 specifikācija] [[Category:HTML]] [[Category:Iezīmēšanas valodas]] [[Category:XML]] [[ar:XHTML]] [[ca:XHTML]] [[cs:XHTML]] [[da:XHTML]] [[de:Extensible Hypertext Markup Language]] [[en:XHTML]] [[eo:XHTML]] [[es:XHTML]] [[eu:XHTML]] [[fi:XHTML]] [[fr:XHTML]] [[gl:XHTML]] [[he:XHTML]] [[ia:XHTML]] [[id:XHTML]] [[it:XHTML]] [[ja:Extensible HyperText Markup Language]] [[ko:XHTML]] [[lt:XHTML]] [[nl:Extensible HyperText Markup Language]] [[no:XHTML]] [[pl:XHTML]] [[pt:EXtensible Hypertext Markup Language]] [[ro:XHTML]] [[ru:XHTML]] [[sk:XHTML]] [[sv:XHTML]] [[th:XHTML]] [[uk:XHTML]] [[vi:XHTML]] [[zh:XHTML]] 3007 23165 2005-11-26T16:47:50Z YurikBot 213 robot Adding: fi, id Modifying: es '''Informācijas tehnoloģijas''' ir [[informācijas apstrāde|informācijas apstrādei]] nepieciešamās [[tehnoloģija|tehnoloģijas]]. Pamatā tā ir [[dators|datoru]] izmantošana informācijas pārnešanai, glabāšanai, aizsardzībai, apstrādei, pārsūtīšanai un iegūšanai jebkurā vietā un laikā. Temati: * [[Datorzinātne]] * [[Globālais tīmeklis]] * un citi [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[af:Inligtingstegnologie]] [[da:Informationsteknologi]] [[de:Informationstechnik]] [[en:Information technology]] [[es:Tecnologías de la información]] [[fi:Ohjelmistotekniikka]] [[fr:Technologies de l'information et de la communication]] [[gl:Tecnoloxías da información]] [[hu:Informatika]] [[id:Teknologi informasi]] [[it:ICT]] [[ja:情報技術]] [[ka:საინფორმაციო ტექნოლოგია]] [[ko:정보통신기술]] [[ml:ഇന്‍ഫര്‍മേഷന്‍ ടെക്നോളജി]] [[ms:Teknologi maklumat]] [[nl:Informatie- en Communicatietechnologie]] [[pt:Tecnologia da informação]] [[ro:Tehnologia informaţiei]] [[ru:Информационные технологии]] [[sv:IT]] [[ta:தகவல் தொழில்நுட்பம்]] [[th:เทคโนโลยีสารสนเทศ]] [[uk:Інформаційна технологія]] [[vi:Công nghệ thông tin]] [[zh:信息技术]] 3008 52805 2006-07-01T10:00:24Z YurikBot 213 robot Adding: ko, nl, sk, vi [[Category:Internets]] [[bg:Категория:Световната мрежа]] [[de:Kategorie:World Wide Web]] [[en:Category:World Wide Web]] [[fr:Catégorie:World Wide Web]] [[is:Flokkur:Veraldarvefurinn]] [[ja:Category:World Wide Web]] [[ko:분류:월드 와이드 웹]] [[nl:Categorie:World Wide Web]] [[sk:Kategória:World Wide Web]] [[vi:Thể loại:World Wide Web]] [[zh:Category:全球資訊網]] 3009 52795 2006-07-01T09:32:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[oc:Categoria:Wiki]], [[zh:Category:Wiki]] [[Category:Satura vadības sistēmas]] <!--[[lv:Category:Wiki]]--> [[de:Kategorie:Wiki]] [[en:Category:Wiki]] [[es:Categoría:Wikis]] [[fr:Catégorie:Wiki]] [[it:Categoria:Wiki]] [[ja:Category:ウィキ]] [[ko:분류:위키위키]] [[oc:Categoria:Wiki]] [[pt:Categoria:Wiki]] [[vi:Thể loại:Wiki]] [[zh:Category:Wiki]] 3010 43685 2006-05-07T10:50:11Z 80.232.243.88 '''Smagais metāls''' (''heavy metal'') ir [[rokenrols|rokmūzikas]] paveids, kam raksturīgi [[agresija|agresīvi]], brāzmaini [[ritms|ritmi]] un spēcīga [[ģitāra|ģitārspēle]]. Smagais metāls ir attīstījies no [[blūzs|blūza]], [[blūzroks|blūzroka]] un [[rokenrols|roka]]. Tā saknes rodamas 1960-to gadu beigu un 1970-gadu sākuma [[hārdroks|hārdroka]] grupās, kas radīja blūza un roka hibrīdu ar smagu, uz ģitārām un bungām balstītu skaņu. Smagais metāls lielāko popularitāti sasniedza 1980-tajos gados, kad attīstījās daudzi no tā šobrīd pastāvošajiem apakšžanriem. Lai gan ne tik komerciāli veiksmīgs kā tajā laikā, smagais metāls turpina pastāvēt arī mūsdienās. Mūsdienās ir izveidojušies vairāki smagā metāla paveidi, piemēram, [[death metal]], [[power metal]], [[thrash metal]], [[gothic metal]], [[doom]], [[black metal]], [[symphonic metal]], [[epic metal]] un vēl daudz žanri. Galvenokārt dziesmu teksti ir par nāvi, Sātanu, tumsu (Death metal, black metal), bet citos apakšžanros tēmas var būt jebkādas, piemēram, Tolkīna "Gredzenu Pavēlnieka" Viduszemes dzīve, fantāzija, dažādi pārdabiski radījumi, kaujas (Power, epic un battle metal). {{stub}} == Ārējās saites == * [http://truemetal.lv True Metal] [[Category:Mūzikas žanri]] [[da:Heavy metal]] [[de:Metal]] [[en:Heavy Metal]] [[es:heavy metal]] [[fr:Heavy metal]] [[he:&#1492;&#1489;&#1497; &#1502;&#1496;&#1488;&#1500;]] [[hu:Heavy metá]] [[it:Heavy metal]] [[ja:&#12504;&#12532;&#12451;&#12513;&#12479;&#12523;]] [[nl:Metal]] [[pl:Heavy metal]] [[sv:Heavy metal]] [[zh:&#37325;&#37329;&#23646;]] 3011 12612 2005-01-31T12:22:51Z Neonz 33 [[Category:Mūzika]] 3012 44225 2006-05-11T09:56:11Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/87.110.88.244|87.110.88.244]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 62.85.56.106 '''Rokenrols''', saukts arī par '''roku''' jeb '''rokmūziku''', ir [[estrādes mūzika|estrādes mūzikas]] žanrs, kam parasti raksturīgs [[vokāls]], [[elektriskā ģitāra|elektriskās ģitāras]] un spēcīgs fona [[ritms]]. Bieži vien tiek izmantoti arī citi instrumenti, piemēram, [[saksofons]]. Raugoties uz to kā uz kultūras fenomenu, roka iespaids uz sabiedrību nav salīdzināms ne ar viena cita mūzikas žanra ietekmi. Tam tiek piedēvēti nopelni gan [[karš|karu]] izbeigšanā un miera un [[tolerance|tolerances]] izplatīšanā, gan arī nevainības izkropļošanā un morālā pagrimuma veicināšanā. Rokmūzika aizsākās [[ASV]], no kurienes tā izplatījās pa visu pasauli un attīstījās neskaitāmos apakšžanros. Terminu ''rokenrols'' lieto ļoti plašā nozīmē un tā robežas nav skaidri noteiktas. Ar šo terminu mēdz apzīmēt pilnīgi atšķirīgus mūzikas žanrus, piemēram, [[soulmūzika|soulmūziku]], [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smago metālu]]. {{stub}} [[Category:Mūzikas žanri]] [[ca:Rock]] [[da:Rock%27n_roll]] [[de:Rock%27n%27Roll]] [[en:Rock_and_roll]] [[es:Rock_and_roll]] [[eo:Rok-muziko]] [[et:Rock'n'roll]] [[fr:Rock]] [[fy:Rock_and_roll]] [[ko:%EB%9D%BD]] [[it:Rock_and_roll]] [[nl:Rock_and_Roll]] [[ja:%E3%83%AD%E3%83%83%E3%82%AF%E3%83%B3%E3%83%AD%E3%83%BC%E3%83%AB]] [[no:Rock_and_Roll]] [[pl:Rock]] [[fi:Rock]] [[sv:Rockmusik]] [[zh:%E6%91%87%E6%BB%9A%E4%B9%90]] [[he:&#1512;&#1493;&#1511; &#1488;&#1504;&#1491; &#1512;&#1493;&#1500;]] 3013 12614 2005-01-31T12:33:04Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Rokenrols]] 3014 12615 2005-01-31T12:34:22Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Rokenrols]] 3015 52102 2006-06-26T10:36:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:ASCII]] '''Amerikas informācijas apmaiņas standartkods''' jeb '''ASCII''' (''American Standard Code for Information Interchange'') ir [[rakstzīmju kopa]] un kodējums, kas balstīts uz modernajā [[angļu valoda|angļu valodā]] un citās Rietumeiropas valodās lietoto [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. Visplašāk to izmanto [[dators|datoros]] un citās komunikāciju ierīces lai attēlotu tekstu un kontrolētu ierīces, kas strādā ar tekstu. ASCII definē 7 bitu kodējumu un tur ir 95 attēlojami simboli. (32 - 126). <pre> !"#$%&'()*+,-./ 0123456789:;<=>? @ABCDEFGHIJKLMNO PQRSTUVWXYZ[\]^_ `abcdefghijklmno pqrstuvwxyz{|}~ </pre> Kā var redzēt augstāk, ASCII nenodrošina latviešu alfabēta burtus ar diakritiskajām zīmēm (ā,č,ē,ģ,ī,ķ,ļ,ņ,š,ū,ž). [http://www.lookuptables.com/ ASCII kodu tabula] {{stub}} [[Category:rakstzīmju kodējums]] [[als:ASCII]] [[ar:آسكي]] [[ast:ASCII]] [[bg:ASCII]] [[ca:ASCII]] [[cs:ASCII]] [[da:ASCII]] [[de:ASCII]] [[el:ASCII]] [[en:ASCII]] [[eo:Askio]] [[es:American Standard Code for Information Interchange]] [[eu:ASCII]] [[fi:ASCII]] [[fr:American Standard Code for Information Interchange]] [[ga:ASCII]] [[gl:ASCII]] [[he:ASCII]] [[hu:ASCII]] [[ia:ASCII]] [[id:ASCII]] [[it:ASCII]] [[ja:American Standard Code for Information Interchange]] [[ko:ASCII]] [[ku:ASCII]] [[lt:ASCII]] [[ms:ASCII]] [[nds:ASCII]] [[nl:ASCII (tekenset)]] [[nn:ASCII]] [[no:ASCII]] [[pl:ASCII]] [[pt:ASCII]] [[ro:ASCII]] [[ru:ASCII]] [[sk:ASCII]] [[sl:ASCII]] [[sq:ASCII]] [[sr:Аски]] [[sv:ASCII]] [[th:แอสกี]] [[tr:ASCII]] [[uk:ASCII]] [[vi:ASCII]] [[zh:ASCII]] [[zh-min-nan:ASCII]] 3016 12617 2005-01-31T18:57:47Z 80.81.33.206 #REDIRECT: [[ASCII]] 3018 12619 2005-01-31T21:07:18Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3019 12620 2005-01-31T21:13:38Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3020 36968 2006-03-26T11:39:35Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bursa İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Bursa.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Bursa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>[[Inegela]] <tr><td>Platība<td>10 963 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 375 672 <tr><td>Rajonu skaits<td>16 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3021 36980 2006-03-26T11:45:04Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Çanakkale İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Canakale.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Čanakale]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>9 737 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>476 409 <tr><td>Rajonu skaits<td>12 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3022 12623 2005-01-31T21:23:55Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3023 36981 2006-03-26T11:45:17Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Çankırı İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Cankiri.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Čankiri]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>7 388 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>276 876 <tr><td>Rajonu skaits<td>12 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3024 12625 2005-01-31T21:31:05Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3025 36982 2006-03-26T11:45:36Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Çorum İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Coruma.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Čoruma]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>12 820 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>585 784 <tr><td>Rajonu skaits<td>14 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcijas provinces]] [[Category:Turcija]] 3026 12627 2005-01-31T21:42:14Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3027 36983 2006-03-26T11:45:57Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Denizli İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Denizli.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Denizli]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>11 868 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>881 417 <tr><td>Rajonu skaits<td>19 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3028 12629 2005-01-31T21:49:25Z Feens 37 feens zīmē feens zīmē 3029 36984 2006-03-26T11:46:10Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Diyarbakır İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Dijarbakira.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Dijarbakira]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>15 355 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 496 550 <tr><td>Rajonu skaits<td>14 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3031 12631 2005-01-31T21:54:57Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3032 12632 2005-01-31T21:56:34Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3033 29195 2006-02-07T11:55:20Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Düzce İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Dizdze.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Dizdže]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>1 014 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>332 017 <tr><td>Rajonu skaits<td>8 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3034 36985 2006-03-26T11:46:27Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Edirne İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Edirne.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Edirne]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>6 276 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>397 685 <tr><td>Rajonu skaits<td>9 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3035 12635 2005-01-31T22:05:40Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3036 32349 2006-03-01T20:21:55Z Tail 13 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Elazığ İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Eljaziga.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Eljaziga]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>9 153 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>605 724 <tr><td>Rajonu skaits<td>11 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3037 12637 2005-01-31T22:09:13Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3038 12638 2005-01-31T22:15:07Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3039 36986 2006-03-26T11:46:42Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Erzincan İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Erzindzana.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Erzindžana]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>11 903 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>320 688 <tr><td>Rajonu skaits<td>9 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3040 36987 2006-03-26T11:46:54Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Erzurum İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Erzuruma.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Erzuruma]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>25 066 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>980 226 <tr><td>Rajonu skaits<td>19 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3041 12641 2005-01-31T22:20:41Z Feens 37 feens zīmē feens zīmē 3042 36988 2006-03-26T11:47:14Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Eskişehir İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Eskisehira.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Eskišehira]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>13 652 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>731 272 <tr><td>Rajonu skaits<td>19 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3043 12643 2005-01-31T23:48:01Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3044 12644 2005-01-31T23:51:31Z Feens 37 Feena zīmē Feena zīmē 3045 36989 2006-03-26T11:47:29Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Gaziantep İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Gaziatepa.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Gaziantepa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>6 207 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 438 669 <tr><td>Rajonu skaits<td>9 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3046 47768 2006-05-27T23:50:10Z 86.213.140.181 interwiki fr: <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Giresun İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Giresuna.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Giresuna]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>6 934 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>530 550 <tr><td>Rajonu skaits<td>16 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] [[de:Giresun (Provinz)]] [[en:Giresun Province]] [[es:Provincia de Giresun]] [[fr:Giresun (province)]] [[id:Provinsi Giresun]] [[tr:Giresun (il)]] 3047 12647 2005-01-31T23:58:10Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3048 36990 2006-03-26T11:47:40Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Gümüşhane İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Gimisane.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Gimišane]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>6 575 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>194 178 <tr><td>Rajonu skaits<td>6 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3049 12649 2005-02-01T00:01:31Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3050 36991 2006-03-26T11:47:55Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Hakkari İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Hakari.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Hakari]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>7 121 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>270 477 <tr><td>Rajonu skaits<td>4 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3051 12651 2005-02-01T00:08:28Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3052 12652 2005-02-01T00:13:49Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3053 36992 2006-03-26T11:48:07Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Hatay İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Hataja.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Antakja]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>[[Iskenderuna]] <tr><td>Platība<td>5 403 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 282 430 <tr><td>Rajonu skaits<td>12 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcijas provinces]] [[Category:Turcija]] 3054 12654 2005-02-01T00:21:54Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3055 31417 2006-02-22T20:12:59Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''İçel İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Icela.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Mersina]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>[[Tarsusa]] <tr><td>Platība<td>15 853 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 878 683 <tr><td>Rajonu skaits<td>10 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcijas provinces]] [[Category:Turcija]] 3056 29486 2006-02-07T12:27:58Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Iğdir İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Igdira.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Igdira]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>3 539 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>180 650 <tr><td>Rajonu skaits<td>4 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3057 12657 2005-02-01T00:31:01Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3058 36993 2006-03-26T11:48:25Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''İsparta İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Isparta.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Isparta]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>8 933 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>551 132 <tr><td>Rajonu skaits<td>12 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3059 12659 2005-02-01T00:33:06Z Feens 37 Isparta province pārdēvēju par Ispartas province #REDIRECT [[Ispartas province]] 3060 12660 2005-02-01T00:38:45Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3061 32937 2006-03-07T12:44:34Z Tail 13 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''İstanbul İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Stambula.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Stambula]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>[[Sultanbeili]]<br>[[Esenjurta]] <tr><td>Platība<td>5 220 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>11 588 545 <tr><td>Rajonu skaits<td>28 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3062 12662 2005-02-01T00:43:40Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3063 12663 2005-02-01T00:48:24Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3064 31418 2006-02-22T20:15:26Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''İzmir İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Izmira.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Izmira]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>11 973 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>3 734 014 <tr><td>Rajonu skaits<td>28 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3065 36996 2006-03-26T11:49:08Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kahramanmaraş İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Kahramanmarasa.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kahramanmaraša]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>14 327 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 055 785 <tr><td>Rajonu skaits<td>? </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcijas provinces]] [[Category:Turcija]] 3067 12666 2005-02-13T21:28:14Z Neonz 33 /* Pārskats */ '''Java''' ir firmas [[Sun Microsystems]] izstrādāta [[objektorientēts|objektorientēta]] [[programmēšanas valoda]]. Valoda, kuras sākotnējais nosaukums bija '''Oak''', tika veidota kā [[C plus plus|C++]] aizstājēja, lai gan tās funkcionalitāte ir tuvāka [[Objective C]]. {{stub}} == Vēsture == Valodu 1991. gadā izstrādāja [[Džeimss Goslings]] (''James Gosling'') un citi Sun inženieri, kā daļu no Zaļā projekta (''Green project''). Tā tika pirmoreiz laista atklātībā 1994. gadā, bet 1995. gadā kļuva plašāk pazīstama pēc tam, kad [[Netscape Communications Corporation|Netscape]] paziņoja par nodomiem iekļaut tās atbalstu savā [[Netscape Navigator|Navigator]] pārlūkprogrammā. == Pārskats == Valodas Java izstrādes galvenie mērķi bija sekojoši: * tai jābūt [[objektorientētā programmēšana|objektorientētai]] valodai * tai jābūt vairāk vai mazāk neatkarīgai no datora platformas * tai jāatbalsta [[datortīkls|tīkli]] * tai jāvar droši izpildīt kodu no attālinātiem avotiem == [[Sveika, pasaule!]] == public class HelloWorld { public static void main(String[] args) { System.out.println("Sveika, pasaule!"); } } [[Category:Objektorientētās programmēšanas valodas]] [[Category:Programmēšanas valodas]] [[ar:&#1580;&#1575;&#1601;&#1575;]] [[bg:Java]] [[ca:Java]] [[cs:Java]] [[da:Java (programmeringssprog)]] [[de:Java (Programmiersprache)]] [[en:Java programming language]] [[et:Java]] [[es:Lenguaje de programación Java]] [[eo:Java]] [[fr:Java (langage)]] [[ha:&#51088;&#48148; &#54532;&#47196;&#44536;&#47000;&#48141; &#50616;&#50612;]] [[he:Java]] [[hu:Java programozási nyelv]] [[is:Forritunarmálið Java]] [[it:Java (linguaggio)]] [[ja:Java&#35328;&#35486;]] [[lt:Java (kalba)]] [[nl:Programmeertaal Java]] [[pl:Java]] [[pt:Linguagem de programação Java]] [[ru:Java]] [[fi:Java]] [[sv:Java (programspråk)]] [[vi:Java]] [[th:&#3616;&#3634;&#3625;&#3634;&#3592;&#3634;&#3623;&#3634;]] [[tr:Java]] [[uk:&#1052;&#1086;&#1074;&#1072; &#1087;&#1088;&#1086;&#1075;&#1088;&#1072;&#1084;&#1091;&#1074;&#1072;&#1085;&#1085;&#1103; Java]] [[zh:Java&#32534;&#31243;&#35821;&#35328;]] 3068 52695 2006-07-01T03:07:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[id:Kategori:Bahasa pemrograman]], [[is:Flokkur:Forritunarmál]], [[vi:Thể loại:Ngôn ngữ lập trình]] Šī kategorija satur [[Wikipēdija|Wikipēdijai]] zināmās [[programmēšanas valoda|programmēšanas valodas]]. [[Category:datorzinātne]] [[be:Катэгорыя:Мовы праграмаваньня]] [[bg:Категория:Езици за програмиране]] [[ca:Categoria:Llenguatges de programació]] [[cs:Kategorie:Programovací jazyky]] [[de:Kategorie:Programmiersprache]] [[en:Category:Programming languages]] [[eo:Kategorio:Programlingvoj]] [[es:Categoría:Lenguajes de programación]] [[fi:Luokka:Ohjelmointikielet]] [[fr:Catégorie:Langage de programmation]] [[hu:Kategória:Programozási nyelvek]] [[id:Kategori:Bahasa pemrograman]] [[is:Flokkur:Forritunarmál]] [[it:Categoria:Linguaggi di programmazione]] [[ja:Category:プログラミング言語]] [[ko:분류:프로그래밍 언어]] [[nl:Categorie:Programmeertaal]] [[pl:Kategoria:Języki programowania]] [[pt:Categoria:Linguagens de programação]] [[ru:Категория:Языки программирования]] [[sk:Kategória:Programovacie jazyky]] [[sv:Kategori:Programspråk]] [[th:หมวดหมู่:ภาษาโปรแกรม]] [[tr:Kategori:Programlama dilleri]] [[uk:Категорія:Мови програмування]] [[vi:Thể loại:Ngôn ngữ lập trình]] [[zh:Category:程序设计语言]] 3069 52716 2006-07-01T05:00:31Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ta:ஜாவாஸ்கிரிப்டு]] '''JavaScript''' ir [[objektorientēts|objektorientēta]] [[skriptu valoda]], kas balstīta uz prototipu koncepta. Valoda pamatā ir pazīstama pēc to izmantošanas [[tīmekļa vietne|tīmekļa vietnēs]]. Tā sākotnēji tika izstrādāta firmā [[Netscape Communications]] ar nosaukumu '''Mocha''', vēlāk '''LiveScript''', līdz ieguva tagadējo nosaukumu. Valodas sintakse ir līdzīga [[Sun Microsystems]] [[valoda Java|Java]] valodai. 1997. - 1999. gados valoda tika standartizēta ar nosaukumu [[ECMAScript]]. {{stub}} [[Category:Objektorientētās programmēšanas valodas]] [[Category:Programmēšanas valodas]] [[Category:Skriptu valodas]] [[ar:جافا سكريبت]] [[be:JavaScript]] [[bg:JavaScript]] [[cs:JavaScript]] [[da:JavaScript]] [[de:JavaScript]] [[en:JavaScript]] [[eo:JavaScript]] [[es:JavaScript]] [[eu:JavaScript]] [[fi:JavaScript]] [[fr:JavaScript]] [[he:JavaScript]] [[hu:JavaScript]] [[ia:JavaScript]] [[is:JavaScript]] [[it:JavaScript]] [[ja:JavaScript]] [[ko:자바스크립트]] [[lt:JavaScript]] [[nl:JavaScript]] [[no:JavaScript]] [[pl:JavaScript]] [[pt:JavaScript]] [[ro:JavaScript]] [[ru:JavaScript]] [[simple:JavaScript]] [[sk:JavaScript]] [[sl:JavaScript]] [[sv:JavaScript]] [[ta:ஜாவாஸ்கிரிப்டு]] [[th:จาวาสคริปต์]] [[tr:JavaScript]] [[uk:Джава сценарій (мова програмування)]] [[vi:JavaScript]] [[zh:JavaScript]] 3070 12669 2005-02-06T22:05:35Z Juzeris 23 iztaisnoju redirektu #REDIRECT: [[Java (valoda)]] 3071 53110 2006-07-02T01:41:18Z Neonz 33 '''Nacionālā Spēka Savienība''' ('''NSS''') ir [[galēji labējs|galēji labēja]] [[Latvija|Latvijas]] [[nacionālisms|nacionālistu]] [[politiskā partija]], [[Eiropas Nacionālā Fronte|Eiropas Nacionālās Frontes]] dalīborganizācija. {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Nacionālā Spēka Savienība| logo=[[Image:Nss logotips.png|150px]]| vad=[[Viktors Birze]]| dib=1998.g| ideo=galēji labējs [[nacionālisms]]| starpt=[[Eiropas Nacionālā fronte]]| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=''nav''| web=[http://www.nss.lv/ www.nss.lv]| }} Partija tika izveidota 1997. gadā uz sabiedriskās organizācijas [[Helsinki-86]] bāzes. Tā bez panākumiem piedalījās [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] 1998. gadā un 2001. gada pašvaldību vēlēšanās [[Rīga|Rīgā]]. 2003. gadā partijas kongresā tika ievēlēta jauna vadība un nomainīts partijas nosaukums uz '''Nacionālā Spēka Savienība'''. Partijas pašreizējais priekšsēdētājs ir [[Viktors Birze]]. NSS startēja 2005. gada [[Liepāja|Liepājas]] domes vēlēšanās, bet ieguva 2 procentus balsu, kas bija par maz, lai iekļūtu pašvaldībā. Reizēm tiek uzskatīts, ka NSS nav īstena Helsinki-86 mantiniece, jo ir pilnībā nomainījusies partijas vadība, taču no otras puses, grupas Helsinki-86 dibinātāji [[Raimonds Bitenieks]] un [[Linards Grantiņš]] joprojām darbojas partijā. == Vēlēšanu statistika == <table border="1" cellspacing="0" cellpadding="2"> <tr> <th>Vēlēšanas</th> <th>Nodotās balsis</th> <th>Procenti balsu</th> <th>Deputātu vietas</th> </tr> <tr> <td>[[7. Saeimas vēlēšanas]] (1998)</td> <td align="right">2088</td> <td align="right">0,22%</td> <td align="right">-</td> </tr> </table> == Ārējā saite == * [http://nss.lv Partijas mājaslapa] [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[en:National Power Unity]] 3072 12671 2005-02-01T20:21:46Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Nacionālā Spēka Savienība]] 3073 12672 2005-02-02T18:14:21Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3074 12673 2005-02-02T18:18:14Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3075 17882 2005-08-14T08:18:50Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Karabük İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Karabikas.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Karabika]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>4 074 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>214 524 <tr><td>Rajonu skaits<td>6 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3076 12675 2005-02-02T18:21:35Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3077 48797 2006-06-02T09:04:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Provincia de Karaman]] Province centrālās [[Turcija|Turcijas]] dienvidos, [[Taurs|Taura]] ziemeļu nogāzēs. Ziemeļos tā robežojas ar [[Konjas province|Konjas provinci]], dienvidos ar [[Ičelas province|Ičelas provinci]], bet rietumos ar [[Antaljas province|Antaljas provinci]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Karaman İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Karamana.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Karamana]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>9 163 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>255 352 <tr><td>Rajonu skaits<td>6 </table> Provinces teritorija savā laikā ietilpa [[heti|hetu valstī]], [[Līdija|Līdijā]], [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] valstī, [[Senā Roma|Romas valstī]], [[Bizantija|Bizantijā]]. 1246.gadā kļuva par ietekmīgā [[Karamanas emirāts|Karamanas emirāta]] centru. Tieši Karamanas emirātā 1277.gadā pirmoreiz [[turku valoda]] oficiāli tika atzīta par valsts valodu [[persiešu valoda|persiešu valodas]] vietā. 1468.gadā emirātu iekaroja [[Osmaņu impērija]]. Sens [[kristietība|kristietības]] centrs, senatnē to sauca par ''1001 baznīcu zemi''. Līdz 1922.gadam provincē dzīvoja etniska grupa - [[karamanlīdi]]. Lauksaimniecība, pārtikas rūpniecība ( aitas, āboli, 53% no [[Turcija|Turcijas]] cepumu produkcijas). {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] [[de:Karaman (Provinz)]] [[en:Karaman Province]] [[es:Provincia de Karaman]] [[fr:Karaman (province)]] [[id:Provinsi Karaman]] [[tr:Karaman (il)]] [[zh:卡拉曼省]] 3078 12677 2005-02-02T18:27:06Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3079 51203 2006-06-19T03:31:59Z YurikBot 213 robot Adding: de, en, es, fr, tr, zh <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kars İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Karsa.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Karsa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>9 442 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>311 240 <tr><td>Rajonu skaits<td>8 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] [[de:Kars (Provinz)]] [[en:Kars Province]] [[es:Provincia de Kars]] [[fr:Kars (province)]] [[tr:Kars (il)]] [[zh:卡尔斯省]] 3080 12679 2005-02-02T18:31:10Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3081 29231 2006-02-07T11:57:46Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kastamonu İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Kastamonu.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kastamonu]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>13 108 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>353 139 <tr><td>Rajonu skaits<td>18 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3082 51208 2006-06-19T04:06:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[id:Provinsi Kayseri]], [[nl:Kayseri (provincie)]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kayseri İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Kaiseri.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kaiseri]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>16 917 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 092 232 <tr><td>Rajonu skaits<td>18 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] [[de:Kayseri (Provinz)]] [[en:Kayseri Province]] [[es:Provincia de Kayseri]] [[fr:Kayseri (province)]] [[id:Provinsi Kayseri]] [[nl:Kayseri (provincie)]] [[tr:Kayseri (il)]] [[zh:开塞利省]] 3083 12682 2005-02-02T18:37:57Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3084 48799 2006-06-02T09:08:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[az:Kilis (vilayət)]], [[es:Provincia de Kilis]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kilis İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Kilisa.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kilisa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>1 338 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>113 942 <tr><td>Rajonu skaits<td>4 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] [[az:Kilis (vilayət)]] [[de:Kilis (Provinz)]] [[en:Kilis Province]] [[es:Provincia de Kilis]] [[fr:Kilis (province)]] [[id:Provinsi Kilis]] [[tr:Kilis (il)]] [[zh:基利斯省]] 3085 12684 2005-02-02T18:46:47Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3086 48798 2006-06-02T09:08:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[az:Kırıkkale (vilayət)]], [[es:Provincia de Kirikkale]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kırıkkale İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Kirikale.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kirikale]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>4 365 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>396 178 <tr><td>Rajonu skaits<td>9 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] [[az:Kırıkkale (vilayət)]] [[de:Kırıkkale (Provinz)]] [[en:Kırıkkale Province]] [[es:Provincia de Kirikkale]] [[fr:Kırıkkale (province)]] [[id:Provinsi Kırıkkale]] [[tr:Kırıkkale (il)]] [[zh:克勒克卡莱省]] 3087 12686 2005-02-02T18:54:42Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3088 51260 2006-06-19T08:57:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:克尔克拉雷利省]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kırklareli İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Kirklareli.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kirklareli]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>[[Lileburgaza]] <tr><td>Platība<td>6 550 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>334 413 <tr><td>Rajonu skaits<td>8 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] [[de:Kırklareli (Provinz)]] [[en:Kırklareli Province]] [[fr:Kırklareli (province)]] [[id:Provinsi Kirklareli]] [[tr:Kırklareli (il)]] [[zh:克尔克拉雷利省]] 3089 12688 2005-02-02T19:07:10Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3090 51262 2006-06-19T09:05:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[az:Kırşehir (vilayət)]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kırşehir İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Kirsehira.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kiršehira]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>6 570 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>249 148 <tr><td>Rajonu skaits<td>7 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] [[az:Kırşehir (vilayət)]] [[de:Kırşehir (Provinz)]] [[en:Kırşehir Province]] [[fr:Kırşehir (province)]] [[id:Provinsi Kırşehir]] [[tr:Kırşehir (il)]] [[zh:克尔谢希尔省]] 3091 12690 2005-02-02T19:16:45Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3092 12691 2005-02-02T19:23:29Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3093 51223 2006-06-19T06:09:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[az:Kocaeli]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kocaeli İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Kodzaeli.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Izmita]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>[[Gebze]]<br>[[Derindže]] <tr><td>Platība<td>3 524 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 351 230 <tr><td>Rajonu skaits<td>7 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] [[az:Kocaeli]] [[de:Kocaeli]] [[en:Kocaeli Province]] [[eo:Kocaeli]] [[fr:Kocaeli (province)]] [[id:Provinsi Kocaeli]] [[tr:Kocaeli (il)]] [[zh:科贾埃利省]] 3094 12693 2005-02-02T19:29:06Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3095 52219 2006-06-27T18:43:50Z Robbot 151 robot Adding: de, en, es, fa, fr, id, nl, tr, zh <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Konya İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Konja.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Konja]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>38 157 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 452 360 <tr><td>Rajonu skaits<td>30 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] [[de:Konya (Provinz)]] [[en:Konya Province]] [[es:Provincia de Konya]] [[fa:استان قونیه]] [[fr:Konya (Province)]] [[id:Provinsi Konya]] [[nl:Konya (provincie)]] [[tr:Konya (il)]] [[zh:科尼亚省]] 3096 33667 2006-03-12T21:52:47Z Tail 13 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kütahya İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Kitahja.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kitahja]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>11 875 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>690 433 <tr><td>Rajonu skaits<td>13 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3097 12696 2005-02-02T19:35:50Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3098 12697 2005-02-02T19:38:06Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3099 17894 2005-08-14T08:25:30Z Yyy 146 cat Province [[Turcija|Turcijas]] dienvidaustrumos, [[Taurs|Taura]] nogāzēs. Ziemeļos tā robežojas ar [[Erzindžanas province|Erzindžanas provinci]], austrumos ar [[Eljazigas province|Eljazigas provinci]] un [[Dijarbakiras province|Dijarbakiras provinci]], dienvidos ar [[Adijamanas province|Adijamanas provinci]], austrumos ar [[Kahramanmarašas province|Kahramanmarašas provinci]], bet ziemeļaustrumos ar [[Sivasas province|Sivasas provinci]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Malatya İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Malatja.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Malatja]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>12 313 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>925 040 <tr><td>Rajonu skaits<td>14 </table> Provinces teritorija senatnē bija [[heti|hetu valsts]] centrs. Mūsdienās provincē atrodas senās Hetu valsts galvaspilsētas [[Malatja|Milidas]] (tagad Aslantepe) drupas. Ietilpa [[Urartu]] valstī, [[Persija|Persijā]], [[Senā Roma|Senajā Romā]], [[Bizantija|Bizantijā]]. 12.gs provinci ieņem [[sedžuki]]. 1515.gadā kļuva par [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] teritoriju. Lauksaimniecība, pārtikas rūpniecība ( slavenas ir '''Malatjas''' [[aprikoze|aprikozes]] ). {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3100 37002 2006-03-26T11:50:56Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Manisa İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Manisa.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Manisa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>[[Turgutlu]] <tr><td>Platība<td>13 810 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 299 975 <tr><td>Rajonu skaits<td>16 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3101 12700 2005-02-02T19:43:57Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3102 12701 2005-02-02T19:47:29Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3103 29226 2006-02-07T11:57:32Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Mardin İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Mardina.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Mardina]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>[[Kiziltepe]] <tr><td>Platība<td>8 891 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>779 008 <tr><td>Rajonu skaits<td>10 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3104 37003 2006-03-26T11:51:14Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Muğla İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Mugla.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Mugla]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>[[Fethije]] <tr><td>Platība<td>13 338 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>796 006 <tr><td>Rajonu skaits<td>12 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3105 12704 2005-02-02T19:54:58Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3106 12705 2005-02-02T19:57:23Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3107 37004 2006-03-26T11:51:28Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Muş İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Musa.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Muša]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>8 196 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>490 234 <tr><td>Rajonu skaits<td>6 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3108 12707 2005-02-02T20:02:05Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3109 29110 2006-02-07T11:48:09Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Nevşehir İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Nevsehira.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Nevšehira]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>5 467 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>316 821 <tr><td>Rajonu skaits<td>8 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3110 12709 2005-02-02T20:06:30Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3111 29309 2006-02-07T12:06:26Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Niğde İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Nigde.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Nigde]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>7 312 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>368 584 <tr><td>Rajonu skaits<td>6 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3112 37005 2006-03-26T11:51:53Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ordu İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Ordu.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Ordu]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>6 001 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>908 724 <tr><td>Rajonu skaits<td>19 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3113 12712 2005-02-02T20:19:09Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3114 28425 2006-02-05T21:18:54Z Tail 13 {{Turcijas provinces}} <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Osmaniye İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Osmanije.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Osmanije]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>3 320 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>500 766 <tr><td>Rajonu skaits<td>7 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3115 12714 2005-02-02T20:22:46Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3116 12715 2005-02-02T20:27:49Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3117 37006 2006-03-26T11:52:55Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rize İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Rize.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Rize]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>3 920 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>370 579 <tr><td>Rajonu skaits<td>12 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3118 12717 2005-02-02T20:31:25Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3119 12718 2005-02-02T20:37:18Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3120 36960 2006-03-26T11:22:33Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Samsun İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Samsuna.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Samsuna]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>9 579 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 211 833 <tr><td>Rajonu skaits<td>15 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3121 37007 2006-03-26T11:53:07Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sakarya İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Sakarja.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Sakarja]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>4 817 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>769 768 <tr><td>Rajonu skaits<td>13 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3122 12721 2005-02-02T20:46:09Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3123 36965 2006-03-26T11:30:50Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Şanliurfa İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Sanliurfas.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Urfa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>[[Sivereka]]<br>[[Viranšehira]] <tr><td>Platība<td>18 584 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 685 216 <tr><td>Rajonu skaits<td>? </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3124 37008 2006-03-26T11:53:21Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Siirt İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Siirta.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Siirta]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>5 406 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>272 714 <tr><td>Rajonu skaits<td>7 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3125 12724 2005-02-02T20:53:23Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3126 29405 2006-02-07T12:22:42Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sinop İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Sinopa.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Sinopa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>5 862 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>221 342 <tr><td>Rajonu skaits<td>9 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3127 12726 2005-02-02T20:58:09Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3128 37009 2006-03-26T11:54:08Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Şirnak İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Sirnaka.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Širnaka]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>[[Silopi]] <tr><td>Platība<td>7 172 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>403 810 <tr><td>Rajonu skaits<td>7 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3129 12728 2005-02-02T21:02:46Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3130 17908 2005-08-14T08:30:35Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sivas İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Sivasa.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Sivasa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>28 488 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>738 854 <tr><td>Rajonu skaits<td>17 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3131 12730 2005-02-02T21:11:54Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3132 32042 2006-02-26T19:37:31Z Tail 13 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tekirdağ İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Tekirdaga.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Tekirdāga]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>[[Čorlu]] <tr><td>Platība<td>6 218 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>710 828 <tr><td>Rajonu skaits<td>9 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3133 12732 2005-02-02T21:14:38Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3134 12733 2005-02-02T21:17:45Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3135 32322 2006-03-01T18:59:58Z Tail 13 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tokat İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Tokata.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Tokata]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>[[Turhala]] <tr><td>Platība<td>9 958 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>876 151 <tr><td>Rajonu skaits<td>12 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3136 12735 2005-02-02T21:21:30Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3137 37010 2006-03-26T11:54:56Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Trabzon İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Trabzona.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Trabzona]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>4 685 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 068 762 <tr><td>Rajonu skaits<td>18 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3138 12737 2005-02-02T21:25:13Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3139 28421 2006-02-05T21:16:40Z Tail 13 {{Turcijas provinces}} <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tunceli İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Tundzeli.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Tundželi]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>7 774 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>92 670 <tr><td>Rajonu skaits<td>8 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcijas provinces]] [[Category:Turcija]] 3140 37011 2006-03-26T11:55:16Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Uşak İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Usaka.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Ušaka]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>5 341 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>335 663 <tr><td>Rajonu skaits<td>6 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3141 12740 2005-02-02T21:30:10Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3142 37012 2006-03-26T11:55:35Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Van İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Vana.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Vana]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>19 069 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 009 486 <tr><td>Rajonu skaits<td>12 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3143 12742 2005-02-02T21:33:24Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3144 12743 2005-02-02T21:36:50Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3145 36994 2006-03-26T11:48:41Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Yalova İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Jalova.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Jalova]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>674 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>185 214 <tr><td>Rajonu skaits<td>6 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3146 12745 2005-02-02T21:42:36Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3147 36995 2006-03-26T11:48:53Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Yozgat İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Jozgata.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Jozgata]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>14 123 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>730 817 <tr><td>Rajonu skaits<td>14 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3148 37013 2006-03-26T11:55:52Z Dekaels 268 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Zonguldak İli'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija Zonguldaka.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Zonguldaka]] <tr><td>Citas lielas pilsētas<td>- <tr><td>Platība<td>3 481 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>592 458 <tr><td>Rajonu skaits<td>6 </table> {{Turcijas provinces}} [[Category:Turcija]] 3149 12748 2005-02-02T21:52:13Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3150 17920 2005-08-14T08:34:16Z Yyy 146 cat [[Image:Turcija Admin.png|900px]] <table align=left width=90%> <tr> <td> ''' <big> 1. </big> [[Adanas province]] ''' <td> ''' <big> 2. </big> [[Adijamanas province]] ''' <td> ''' <big> 3. </big> [[Afjonas province]] ''' <tr> <td> ''' <big> 4. </big> [[Agri province]] ''' <td> ''' <big> 5. </big> [[Aidinas province]]''' <td> ''' <big> 6. </big> [[Aksarajas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 7. </big> [[Amasjas province]]''' <td> ''' <big> 8. </big> [[Ankaras province]]''' <td> ''' <big> 9. </big> [[Antaljas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 10. </big> [[Ardahanas province]]''' <td> ''' <big> 11. </big> [[Artvinas province]]''' <td> ''' <big> 12. </big> [[Baiburtas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 13. </big> [[Balikesiras province]]''' <td> ''' <big> 14. </big> [[Bartinas province]]''' <td> ''' <big> 15. </big> [[Batmanas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 16. </big> [[Biledžikas province]]''' <td> ''' <big> 17. </big> [[Bingelas province]]''' <td> ''' <big> 18. </big> [[Bitlisas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 19. </big> [[Bolu province]]''' <td> ''' <big> 20. </big> [[Burduras province]]''' <td> ''' <big> 21. </big> [[Bursas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 22. </big> [[Čanakales province]]''' <td> ''' <big> 23. </big> [[Čankiri province]]''' <td> ''' <big> 24. </big> [[Čorumas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 25. </big> [[Denizli province]]''' <td> ''' <big> 26. </big> [[Dijarbakiras province]]''' <td> ''' <big> 27. </big> [[Dizdžes province]]''' <tr> <td> ''' <big> 28. </big> [[Edirnes province]]''' <td> ''' <big> 29. </big> [[Eljazigas province]]''' <td> ''' <big> 30. </big> [[Erzindžanas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 31. </big> [[Erzurumas province]]''' <td> ''' <big> 32. </big> [[Eskišehiras province]]''' <td> ''' <big> 33. </big> [[Gaziantepas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 34. </big> [[Gimišanes province]]''' <td> ''' <big> 35. </big> [[Giresunas province]]''' <td> ''' <big> 36. </big> [[Hakari province]]''' <tr> <td> ''' <big> 37. </big> [[Hatajas province]]''' <td> ''' <big> 38. </big> [[Ičelas province]]''' <td> ''' <big> 39. </big> [[Igdiras province]]''' <tr> <td> ''' <big> 40. </big> [[Ispartas province]]''' <td> ''' <big> 41. </big> [[Izmiras province]]''' <td> ''' <big> 42. </big> [[Jalovas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 43. </big> [[Jozgatas province]]''' <td> ''' <big> 44. </big> [[Kahramanmarašas province]]''' <td> ''' <big> 45. </big> [[Kaiseri province]]''' <tr> <td> ''' <big> 46. </big> [[Karabikas province]]''' <td> ''' <big> 47. </big> [[Karamanas province]]''' <td> ''' <big> 48. </big> [[Karsas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 49. </big> [[Kastamonu province]]''' <td> ''' <big> 50. </big> [[Kilisas province]]''' <td> ''' <big> 51. </big> [[Kirikales province]]''' <tr> <td> ''' <big> 52. </big> [[Kirkraleri province]]''' <td> ''' <big> 53. </big> [[Kiršehiras province]]''' <td> ''' <big> 54. </big> [[Kitahjas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 55. </big> [[Kodžaeli province]]''' <td> ''' <big> 56. </big> [[Konjas province]]''' <td> ''' <big> 57. </big> [[Malatjas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 58. </big> [[Manisas province]]''' <td> ''' <big> 59. </big> [[Mardinas province]]''' <td> ''' <big> 60. </big> [[Muglas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 61. </big> [[Mušas province]]''' <td> ''' <big> 62. </big> [[Nevšehiras province]]''' <td> ''' <big> 63. </big> [[Nigdes province]]''' <tr> <td> ''' <big> 64. </big> [[Ordu province]]''' <td> ''' <big> 65. </big> [[Osmanijes province]]''' <td> ''' <big> 66. </big> [[Rizes province]]''' <tr> <td> ''' <big> 67. </big> [[Sakarjas province]]''' <td> ''' <big> 68. </big> [[Samsunas province]]''' <td> ''' <big> 69. </big> [[Siirtas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 70. </big> [[Sinopas province]]''' <td> ''' <big> 71. </big> [[Sivasas province]]''' <td> ''' <big> 72. </big> [[Stambulas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 73. </big> [[Šanliurfas province]]''' <td> ''' <big> 74. </big> [[Širnakas province]]''' <td> ''' <big> 75. </big> [[Tekirdāgas province]]''' <tr> <td> ''' <big> 76. </big> [[Tokatas province]]''' <td> ''' <big> 77. </big> [[Trabzonas province]]''' <td> ''' <big> 78. </big> [[Tundželi province]]''' <tr> <td> ''' <big> 79. </big> [[Ušakas province]]''' <td> ''' <big> 80. </big> [[Vanas province]]''' <td> ''' <big> 81. </big> [[Zonguldakas province]]''' </table> [[Category:Turcija]] 3152 52562 2006-06-30T09:49:19Z 81.198.33.47 /* Diskogrāfija */ '''Skyforger''' ir [[Latvija|Latvijas]] [[folkmetāls|folkmetāla]] mūzikas grupa. == Grupas dalībnieki == * Pēteris - balss, ģitāra, folkinstrumenti (Pabijis [[Grindmaster Dead]]) * Ģirts - ģitāra (Pabijis [[Heresiarh]]) * Edgars "Zirgs" - basģitāra, balss, folkinstrumenti (Pabijis [[Grindmaster Dead]]) * Edgars "Mazais" - bungas, perkusijas (Pabijis [[Heresiarh]]) * Kaspars - folkinstrumenti ===Bijušie dalībnieki:=== * Rihards - ģitāra * Imants - bungas (1995 - 1998) * Kārlis - bungas (1998 - 1998) (Pašlaik [[Neglected Fields]] un [[Sanctimony]]) == Diskogrāfija == * Semigalls' Warchant (demo) - 1997 * Kauja pie Saules - 1998 * Latviešu strēlnieki - 1999 * Pērkoņkalve - 2003 * Zobena Dziesma - 2003 * Semigalls' Warchant/Asinslauks (EP) - 2005 == Ārējās saites == * [http://www.skyforger.lv Grupas mājaslapa] [[Category:Latvijas mūzikas grupas]] [[de:Skyforger]] [[en:Skyforger]] [[fi:Skyforger]] 3153 40479 2006-04-15T14:42:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:Ozzy Osbourne]] '''Džons Maikls Osborns''' (dzimis 1948. gada 3. decembrī [[Birmingema|Birmingemā]]), plašāk pazīstams kā '''Ozijs Osborns''', bija rokgrupas [[Black Sabbath]] līdervokālists, bet tagad populārs solodziedātājs. Osborns ir divreiz precējies un ir piecu bērnu tēvs. Viņš ir arī [[futbols|futbola]] fans, kurš atbalsta [[Aston Villa]]. {{stub}} == Solo diskogrāfija == * ''Blizzard Of Ozz'' - 1981, #7 Lielbritānijā, #21 ASV, ASV pārdošanas apjomi: 4 000 000 * ''Diary of a Madman'' - 1981, #14 Lielbritānijā, #16 ASV, ASV pārdošanas apjomi: 3 000 000 * ''Speak of the Devil'' - 1982 (koncertieraksts), #21 Lielbritānijā, #14 ASV, ASV pārdošanas aphomi: 1 000 000 * ''Bark at the Moon'' - 1983, #24 Lielbritānijā, #19 ASV, ASV pārdošanas apjomi: 3 000 000 * ''The Ultimate Sin'' - 1986, #8 Lielbritānijā, #6 ASV, ASV pārdošanas apjomi: 2 000 000 * ''Tribute'' - 1987 (koncertieraksts), #13 Lielbritānijā, #6 ASV, ASV pārdošanas apjomi: 2 000 000 * ''No Rest for the Wicked'' - 1988, #23 Lielbritānijā, #13 ASV, ASV pārdošanas apjomi: 2 000 000 * ''Best of Ozz'' - 1989 (izlase) * ''Ten Commandments'' - 1990, (retums, labākie hīti) * ''Just Say Ozzy'' - 1990 (koncertieraksts, EP), #58 ASV, ASV pārdošanas apjomi: 500 000 * ''No More Tears'' - 1991, #17 Lielbritānijā, #7 ASV, ASV pārdošanas apjomi: 4 000 000 * ''Live and Loud'' - 1993 (koncertieraksts), #22 ASV, ASV pārdošanas apjomi: 1 000 000 * ''Ozzmosis'' - 1995, #22 Lielbritānijā, #4 ASV, ASV pārdošanas apjomi: 2 000 000 * ''The Ozzman Cometh'' - 1997 (izlase), #13 ASV, ASV pārdošanas apjomi: 2 000 000 * ''The Ozzfest'' - 1997 (izlase, izpārdota) * ''Down to Earth'' - 2001, #19 Lielbritānijā, #4 ASV, ASV pārdošanas apjomi: 1 000 000 * ''Ozzfest - Second Stage Live'' - 2001 (izlase) * ''Ozzfsest 2001 The Second Millenium'' - 2001 (izlase) * ''The Osbournes Family Album'' - 2002 (izlase) * ''Live at Budokan'' - 2002 (koncertieraksts), #70 ASV * ''The Essential Ozzy Osbourne'' - 2003 (izlase), #21 Lielbritānijā, #81 ASV * ''Bible of Ozz'' - 2005 (box) == Ārējās saites == * [http://www.ozzy.com Oficiālā fankluba mājaslapa] (angliski) [[bg:Ози Озбърн]] [[de:Ozzy Osbourne]] [[en:Ozzy Osbourne]] [[es:Ozzy Osbourne]] [[fi:Ozzy Osbourne]] [[fr:Ozzy Osbourne]] [[he:אוזי אוסבורן]] [[it:Ozzy Osbourne]] [[ja:オジー・オズボーン]] [[lt:Ozzy Osbourne]] [[nl:Ozzy Osbourne]] [[no:Ozzy Osbourne]] [[oc:Ozzy Osbourne]] [[pl:Ozzy Osbourne]] [[pt:Ozzy Osbourne]] [[simple:Ozzy Osbourne]] [[sv:Ozzy Osbourne]] [[vi:Ozzy Osbourne]] 3154 53269 2006-07-02T15:49:30Z YurikBot 213 robot Modifying: [[mk:Обединети нации]] '''Apvienoto Nāciju Organizācija''' ('''ANO''') ir 1945. gadā dibināta starptautiska organizācija, kas apvieno 192 valstis. Gandrīz visas pasaules valstis ir ANO dalībvalstis. Dalība ANO ir atvērta visām "mieru mīlošām valstīm", kas piekrīt [[Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti|ANO Statūtu]] nosacījumiem. [[ANO Ģenerālā Asambleja]] apstiprina valsts uzņemšanu ANO pēc [[ANO Drošības Padome|Drošības Padomes]] ieteikuma. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.un.org United Nations] - oficiālā mājaslapa angliski. [[Category:Starpvalstu organizācijas]] [[Category:ANO]] [[af:Verenigde Nasies]] [[an:Organizazión d'as Nazions Unitas]] [[ar:الأمم المتحدة]] [[ast:Organización de les Naciones Uníes]] [[az:Birləşmiş Millətlər Təşkilatı]] [[be:Арганізацыя Аб'яднаных Нацый]] [[bg:Организация на обединените нации]] [[bi:Unaeted Neisen]] [[br:Aozadur ar Broadoù Unanet]] [[bs:Ujedinjeni Narodi]] [[ca:Organització de les Nacions Unides]] [[cs:Organizace spojených národů]] [[cy:Cenhedloedd Unedig]] [[da:Forenede Nationer]] [[de:Vereinte Nationen]] [[el:Οργανισμός Ηνωμένων Εθνών]] [[en:United Nations]] [[eo:Unuiĝintaj Nacioj]] [[es:Organización de las Naciones Unidas]] [[et:ÜRO]] [[eu:Nazio Batuen Erakundea]] [[fa:سازمان ملل متحد]] [[fi:Yhdistyneet kansakunnat]] [[fr:Organisation des Nations unies]] [[fur:Organizazion des Nazions Unidis]] [[fy:Feriene Naasjes]] [[ga:Náisiúin Aontaithe]] [[gl:ONU]] [[he:האומות המאוחדות]] [[hi:संयुक्त राष्ट्र संघ]] [[hr:Ujedinjeni narodi]] [[hu:Egyesült Nemzetek Szervezete]] [[ia:Organisation del Nationes Unite]] [[id:Perserikatan Bangsa-Bangsa]] [[ilo:Dagiti Nagkaykaysa a Pagilian]] [[io:Unionita Nacioni]] [[is:Sameinuðu þjóðirnar]] [[it:Organizzazione delle Nazioni Unite]] [[ja:国際連合]] [[ka:გაერთიანებული ერების ორგანიზაცია]] [[kn:ಸಂಯುಕ್ತ ರಾಷ್ಟ್ರ ಸಂಸ್ಥೆ]] [[ko:국제 연합]] [[ku:Neteweyên Yekbûyî]] [[kw:Kenedhlow Unys]] [[la:Nationes Unitae]] [[lb:Vereent Natiounen]] [[lt:Jungtinių Tautų Organizacija]] [[mk:Обединети нации]] [[mn:Нэгдсэн Үндэстний Байгууллага]] [[ms:Pertubuhan Bangsa-bangsa Bersatu]] [[nl:Verenigde Naties]] [[nn:Dei sameinte nasjonane]] [[no:FN]] [[pl:Organizacja Narodów Zjednoczonych]] [[ps:ملګري ملتونه]] [[pt:Organização das Nações Unidas]] [[ro:Organizaţia Naţiunilor Unite]] [[ru:Организация Объединённых Наций]] [[sh:Ujedinjeni narodi]] [[simple:United Nations]] [[sk:Organizácia Spojených národov]] [[sl:Organizacija združenih narodov]] [[sq:Organizata e Kombeve të Bashkuara]] [[sr:Уједињене нације]] [[sv:Förenta nationerna]] [[sw:Umoja wa Mataifa]] [[ta:ஐக்கிய நாடுகள் சபை]] [[th:สหประชาชาติ]] [[tl:Mga Nagkakaisang Bansa]] [[tr:Birleşmiş Milletler]] [[uk:Організація Об'єднаних Націй]] [[ur:اقوامِ متحدہ]] [[vi:Liên Hiệp Quốc]] [[yi:יו-ען]] [[zh:联合国]] [[zh-min-nan:Liân-ha̍p-kok]] [[zh-yue:聯合國]] 3155 12754 2005-02-06T00:33:33Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] 3156 29207 2006-02-07T11:55:46Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Viesturs.b <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Автономна Республіка Крим'''<br>'''Автономная Республика Крым'''</font></caption> Viens no lielākajiem kūrorta centriem pie Melnās jūras. <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map of Ukraine political simple Oblast Krim.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Simferopole]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Kerča]]<br>[[Eipatorija]] <tr><td>Platība<td>26 081 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 958 114 <tr><td>Rajonu skaits<td>17 </table> [[Category:Ukraina]] 3157 17990 2005-08-14T09:19:57Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Вінницька область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map of Ukraine political simple Oblast Wynnyzja.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Viņņicja]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>26 513 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 706 467 <tr><td>Rajonu skaits<td>30 </table> [[Category:Ukraina]] 3158 17991 2005-08-14T09:20:36Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Волинська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map of Ukraine political simple Oblast Wolhynien.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Lucka]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>20 144 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 021 253 <tr><td>Rajonu skaits<td>16 </table> [[Category:Ukraina]] 3159 53109 2006-07-02T01:40:46Z Neonz 33 {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Aigars Prūsis'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Aigars Prusis.jpg]] |- | '''Partija:''' || [[Nacionālā Spēka Savienība]] |} '''Aigars Prūsis''' (dzimis 1976. gada 5. janvārī, [[Liepāja|Liepājā]]) bija [[Nacionālā Spēka Savienība|Nacionālā Spēka Savienības]] priekšsēdētājs no 2003. līdz 2006. gadam. Nodarbojas ar publicistiku, ir vairāku Interneta projektu veidotājs. Viņs ir [[Latvians.lv]] [http://latvians.lv], lielākās latviešu nacionālistu tīmekļa vietnes, veidotājs. [[2006]]. gada martā Prūsis [http://nss.lv/news.php?newsid=273 paziņoja] par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms=[[Jānis Vīķelis]] (kā Helsinki-86 priekšsēdētājs) | virsraksts = [[NSS|NSS priekšsēdētājs]] | periods=[[2003]]&ndash;[[2006]] | pēc = [[Viktors Birze]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Latvijas politiķi|Prūsis, Aigars]] [[en:Aigars Prūsis]] 3160 12759 2005-02-06T01:06:34Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Ozijs Osborns]] 3161 19868 2005-09-19T20:22:06Z Feens 37 alfabēts, h uz g <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Дніпропетровська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Dnipropetrowsk.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Dnipropetrovska]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Dniprodzeržinska]]<br>[[Krivijriga]]<br>[[Nikopole]]<br>[[Pavlograda]] <tr><td>Platība<td>31 974 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>3 434 911 <tr><td>Rajonu skaits<td>40 </table> [[Category:Ukraina]] 3162 19880 2005-09-19T20:57:36Z Feens 37 a uz o <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Донецька область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Donezk.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Doņecka]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Gorlivka]]<br>[[Kramatorska]]<br>[[Makijivka]]<br>[[Mariupole]]<br>[[Slovjanska]] <tr><td>Platība<td>26 517 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>4 661 063 <tr><td>Rajonu skaits<td>39 </table> [[Category:Ukraina]] 3163 17993 2005-08-14T09:21:19Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Житомирська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Schytomyr.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Žitomira]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>29 832 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 337 798 <tr><td>Rajonu skaits<td>25 </table> [[Category:Ukrainas apgabali]] [[Category:Ukraina]] 3164 19882 2005-09-19T21:03:30Z Feens 37 h uz g <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Закарпатська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Transkarpatien.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Užgoroda]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>12 777 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 211 477 <tr><td>Rajonu skaits<td>13 </table> [[Category:Ukraina]] 3165 19873 2005-09-19T20:39:06Z Feens 37 alfab. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Запорізька область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Saporischja.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Zaporižja]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Berdjanska]]<br>[[Melitopole]] <tr><td>Platība<td>27 180 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 857 437 <tr><td>Rajonu skaits<td>27 </table> [[Category:Ukraina]] 3166 17975 2005-08-14T09:13:54Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Івано-Франківська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Iwano-Frankiwsk.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Ivanofrankivska]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>13 928 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 357 339 <tr><td>Rajonu skaits<td>14 </table> [[Category:Ukraina]] 3167 17977 2005-08-14T09:14:52Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Київська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Kiew.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kijeva]], pati pilsēta nav apgabalā <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Bilacerkva]] <tr><td>Platība<td>28 131 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 759 926 <tr><td>Rajonu skaits<td>25 </table> [[Category:Ukraina]] 3168 19864 2005-09-19T20:14:05Z Feens 37 Kirovohradas apgabals pārdēvēju par Kirovogradas apgabals <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Кіровоградська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Kirowohrad.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kirovograda]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>24 588 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 090 921 <tr><td>Rajonu skaits<td>23 </table> [[Category:Ukraina]] 3169 19869 2005-09-19T20:31:30Z Feens 37 alfab. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Луганська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Luhansk.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Luganska]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Alčevska]]<br>[[Lisičanska]]<br>[[Severodoņecka]] <tr><td>Platība<td>26 684 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 451 501 <tr><td>Rajonu skaits<td>22 </table> [[Category:Ukraina]] 3170 17982 2005-08-14T09:16:54Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Львівська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Lemberg.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Ļviva]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>21 833 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 528 878 <tr><td>Rajonu skaits<td>26 </table> [[Category:Ukraina]] 3171 17983 2005-08-14T09:17:13Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Миколаївська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Mykolajiw.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Mikolajiva]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>24 598 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 217 715 <tr><td>Rajonu skaits<td>23 </table> [[Category:Ukraina]] 3172 17984 2005-08-14T09:17:40Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Одеська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Odessa.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Odesa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>33 310 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 377 248 <tr><td>Rajonu skaits<td>34 </table> [[Category:Ukraina]] 3173 45321 2006-05-15T06:44:06Z YurikBot 213 robot Modifying: [[es:Oblast de Poltava]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Полтавська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Poltawa.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Poltava]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Kremenčuka]] <tr><td>Platība<td>28 748 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 569 479 <tr><td>Rajonu skaits<td>30 </table> [[Category:Ukraina]] [[ca:Província de Poltava]] [[de:Oblast Poltawa]] [[en:Poltava Oblast]] [[es:Oblast de Poltava]] [[et:Poltava oblast]] [[id:Oblast Poltava]] [[ja:ポルタヴァ州]] [[pl:Obwód połtawski]] [[ru:Полтавская область]] [[uk:Полтавська область]] [[zh:波尔塔瓦州]] 3174 19876 2005-09-19T20:49:20Z Feens 37 Rivnas apgabals pārdēvēju par Rivnes apgabals <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Рівненська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Rivne.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Rivne]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>20 047 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 129 676 <tr><td>Rajonu skaits<td>16 </table> [[Category:Ukraina]] 3175 17988 2005-08-14T09:19:20Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Сумська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Sumy.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Sumi]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>23 834 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 251 416 <tr><td>Rajonu skaits<td>20 </table> [[Category:Ukraina]] 3176 17989 2005-08-14T09:19:41Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Тернопільська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Ternopil.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Ternopiļa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>13 823 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 099 936 <tr><td>Rajonu skaits<td>17 </table> [[Category:Ukrainas apgabali]] [[Category:Ukraina]] 3177 29285 2006-02-07T12:04:31Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Харківська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Charkiw.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Harkiva]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>31 415 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 805 850 <tr><td>Rajonu skaits<td>36 </table> [[Category:Ukraina]] 3178 29145 2006-02-07T11:50:30Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Херсонська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Cherson.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Hersona]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>28 461 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 131 426 <tr><td>Rajonu skaits<td>21 </table> [[Category:Ukraina]] 3179 29227 2006-02-07T11:57:34Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Хмельницька область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Chmelnyzkyj.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Hmeļņicka]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>20 645 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 377 573 <tr><td>Rajonu skaits<td>20 </table> [[Category:Ukraina]] 3180 29143 2006-02-07T11:50:27Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Черкаська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Tscherkasy.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Čerkasi]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>20 900 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 350 801 <tr><td>Rajonu skaits<td>22 </table> [[Category:Ukraina]] 3181 17968 2005-08-14T09:10:40Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Чернівецька область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Czernowitz.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Černivci]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>8 097 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>888 503 <tr><td>Rajonu skaits<td>14 </table> [[Category:Ukraina]] 3182 19857 2005-09-19T19:44:37Z Feens 37 Černihivas apgabals pārdēvēju par Černigivas apgabals <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Чернігівська область'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_Oblast_Tschernihiw.png|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Černigiva]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>31 865 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 198 956 <tr><td>Rajonu skaits<td>24 </table> [[Category:Ukraina]] 3183 19957 2005-09-21T07:00:16Z Markizs 159 +kat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Севастополь'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_City_Sewastopol.png|275px]] </table> <tr><td>Platība<td>864 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>365 381 <tr><td>Rajonu skaits<td>4 </table> [[Category:Ukraina]] [[Category:Ukrainas pilsētas]] 3184 52698 2006-07-01T03:15:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:کیف]] '''Kijeva''' ([[ukraiņi|ukraiņu]] - ''Київ'') - pilsēta [[Ukraina|Ukrainas]] ziemeļu daļā pie [[Dņepra|Dņepras]] (Dnipro) upes. Ukrainas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Liels ekonomikas un kultūras centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Київ'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Map_of_Ukraine_political_simple_city_Kiew.png|167px|]] | align=center | [[Image:Kyiv gerb.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 2 514 227 |- | Dibināta | ap V.gs |- | Apgabals (''область'') | atsevišķa municipalitāte |- | Mājaslapa | [http://www.kmr.gov.ua/ www.kmr.gov.ua] |} {{commons|Kiev}} [[Image:Kyiv mainsquare.jpg|200px|left|thumb|Neatkarības laukums (''Майдан Незалежності'')]] ====Īsa vēsture==== Viena no senākajām pilsētām [[Eiropa|Austrumeiropā]]. [[Austrumslāvi|Austrumslāvu]] civilizācijas "šūpulis". Dibināta ap V.gs kā tirdzniecības apmetne austrumslāvu apdzīvotos apvidos, kur tirdzniecība notika starp [[Skandināvija|Skandināviju]] un [[Bizantija|Bizantiju]]. VII. un VIII.gs Kijeva bija [[Hazāru kaganāts|Hazārijas]] pakļautībā. 988.gadā Kijevā lielkņazs [[Sv.Vladimirs|Sv.Vladimirs]] sāk Krievzemes [[kristianizācija|kristianizāciju]]. 1037.gadā sākas Sv.Sofijas katedrāles (galvenā austrumslāvu - kristiešu svētvieta) celtniecība. No 1196.gada Kijeva kļūst par [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]] galveno centru. 1238.gadā Kijevu gandrīz pilnīgi noposta [[mongoļi-tatāri]], un sākas Kijevas kā austrumslāvu civilizācijas centra noriets, kaut arī Kijeva saglabā reliģiskā centra funkcijas. No 1362.gada ietilpst vispirms [[Lietuvas dižkunigaište|Lietuvas dižkunigaištē]], vēlāk apvienotajā [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] valstī, bet 1667.gadā iekļaujas [[Krievija|Krievijas impērijā]]. Jaunu uzplaukumu Kijeva piedzīvo XIX.gs beigās, līdz ar rūpniecības attīstību Krievijas impērijā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara laikā]] Kijeva ir ukraiņu nacionālistu galvaspilsēta, pretstatā [[Harkiva|Harkivai]], kas ir [[boļševiki|boļševiku]] centrs. Kad nodibinas [[Ukrainas PSR]], pirmā tās galvaspilsēta ir Harkiva, bet 1934.gadā par galvaspilsētu kļūst Kijeva. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Kijeva tiek gandrīz pilnīgi nopostīta. 1991.gadā Kijeva kļūst par neatkarīgās Ukrainas galvaspilsētu. 2004.gada Ukrainas prezidenta vēlēšanu laikā Kijeva ir galvenā t.s. [[Oranžā revolūcija|Oranžās revolūcijas]] arēna. ====Cilvēki==== Kijevā dzimuši: *[[Nikolajs Berdjajevs]] (''Николай Александрович Бердяев'') - krievu filozofs *[[Oļegs Blohins]] (''Олег Блохін'') - futbolists *[[Mihails Bulgakovs]] (''Михаил Афанасьевич Булгаков'') - krievu rakstnieks *[[Maija Derena]] (''Maya Deren'') - [[ASV]] kinorežisore *[[Iļja Ērenburgs]] (''Илья Григорьевич Эренбург'') - rakstnieks un publicists *[[Reinholds Gliērs]] (''Рейнгольд Морицевич Глиэр'') - komponists *[[Vladimirs Horovics]] (''Vladimir Horowitz'') - pianists *[[Mila Jovoviča]] (''Milla Jovovich'') - kinoaktrise *[[Efraims Kacirs]] (''Ephraim Katzir'') - [[Izraēla|Izraēlas]] prezidents (1973‑1978) *[[Valērijs Lobanovskis]] (''Валерій Васильович Лобановський'') - futbola treneris *[[Kazimirs Maļevičs]] (''Казимир Северинович Малевич'') - gleznotājs (''Чёрный квадрат'', 1913) *[[Golda Meira]] (''Golda Meir'') - [[Izraēla|Izraēlas]] politiķe *[[Jevgēņijs Primakovs]] (''Евгений Максимович Примаков'') - [[Krievija|Krievijas]] politiķis *[[Igors Sikorskis]] (''Igor Sikorsky'') - [[ASV]] [[helikopters|helikopteru]] konstruktors *[[Ļevs Šestovs]] (''Лев Исаакович Шестов'') - filozofs ====Galerija==== <gallery> Image:Kiev gate 2001 07 09.jpg|Zelta vārti Image:Uspensky Sobor.jpg|Kijevas-Pečoru Lauras Marijas Debesbraukšanas katedrāle (''Успенський собор Києво-Печерської лаври'') Image:Verkhovna Rada.jpg|Ukrainas parlaments (''Верховна Рада'') Image:Shevchenko University.jpg|[[T.Ševčenko]] Nacionālā universitāte </gallery> [[Category:Ukraina]] [[Category:Ukrainas pilsētas]] [[ar:كييف]] [[be:Кіеў]] [[bg:Киев]] [[ca:Kíev]] [[cs:Kyjev]] [[cy:Kiev]] [[da:Kiev]] [[de:Kiew]] [[el:Κίεβο]] [[en:Kiev]] [[eo:Kievo]] [[es:Kiev]] [[et:Kiiev]] [[fa:کیف]] [[fi:Kiova]] [[fr:Kiev]] [[he:קייב]] [[hi:कीव]] [[hr:Kijev]] [[hu:Kijev]] [[id:Kiev]] [[it:Kiev]] [[ja:キエフ]] [[ka:კიევი]] [[ko:키예프]] [[la:Chiovia]] [[lb:Kiew]] [[lt:Kijevas]] [[mo:Киев]] [[nl:Kiev]] [[nn:Kiev]] [[no:Kiev]] [[os:Киев]] [[pl:Kijów]] [[pt:Kiev]] [[ro:Kiev]] [[ru:Киев]] [[simple:Kiev]] [[sk:Kyjev]] [[sl:Kijev]] [[sr:Кијев]] [[sv:Kiev]] [[tr:Kiev]] [[uk:Київ]] [[yi:קיעװ]] [[zh:基輔]] 3185 44707 2006-05-13T19:31:29Z YurikBot 213 robot Modifying: [[bg:Административно деление на Украйна]] [[Ukraina]] administratīvi iedalās 24 apgabalos (''область''), 2 pilsētās (''місто'') un vienā autonomajā republikā (''Автономна Республіка''): * [[Aizkarpatu apgabals]] (''Закарпатська область'') * [[Čerkasu apgabals]] (''Черкаська область'') * [[Černigivas apgabals]] (''Чернігівська область'') * [[Černivcu apgabals]] (''Чернівецька область'') * [[Dnipropetrovskas apgabals]] (''Дніпропетровська область'') * [[Doņeckas apgabals]] (''Донецька область'') * [[Harkivas apgabals]] (''Харківська область'') * [[Hersonas apgabals]] (''Херсонська область'') * [[Hmeļņickas apgabals]] (''Хмельницька область'') * [[Ivanofrankivskas apgabals]] (''Івано-Франківська область'') * [[Kijeva]] (''Київ'') * [[Kijevas apgabals]] (''Київська область'') * [[Kirovogradas apgabals]] (''Кіровоградська область'') * [[Krimas Autonomā Republika]] (''Автономна Республіка Крим'') * [[Luganskas apgabals]] (''Луганська область'') * [[Ļvivas apgabals]] (''Львівська область'') * [[Mikolajivas apgabals]] (''Миколаївська область'') * [[Odesas apgabals]] (''Одеська область'') * [[Poltavas apgabals]] (''Полтавська область'') * [[Rivnes apgabals]] (''Рівненська область'') * [[Sevastopole]] (''Севастополь'') * [[Sumu apgabals]] (''Сумська область'') * [[Ternopiļas apgabals]] (''Тернопільська область'') * [[Viņņicjas apgabals]] (''Вінницька область'') * [[Volīnijas apgabals]] (''Волинська область'') * [[Zaporižjas apgabals]] (''Запорізька область'') * [[Žitomiras apgabals]] (''Житомирська область'') [[Category:Ukraina]] [[bg:Административно деление на Украйна]] [[de:Liste der Oblaste der Ukraine]] [[en:Regions of Ukraine]] [[es:Organización territorial de Ucrania]] [[fr:Subdivision de l'Ukraine]] [[ko:우크라이나의 지역]] [[ru:Административное деление Украины]] [[uk:Список областей України]] 3186 52487 2006-06-30T04:41:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[ka:კვანტური მექანიკა]] Modifying: [[tr:Kuantum mekaniği]] '''Kvantu mehānika''' ir [[fizika|fizikas]] [[teorija]], kas papildina un izlabo klasisko [[Ņūtona mehānika|Ņūtona mehāniku]], īpaši [[atoms|atomu]] un zematomu līmenī. Tās nosaukums nāk no termina "[[kvants]]" (no [[latīņu valoda|latīņu valodas]] "cik daudz"), kas [[fizika|fizikā]] tiek lietots, lai apzīmētu mazākās vienības, kurās kaut kas tiek dalīts. Termini '''kvantu fizika''' un '''kvantu teorija''' bieži vien tiek lietoti kā termina '''kvantu mehānika''' sinonīmi. {{stub}} [[Category:Kvantu mehānika]] [[Category: Fizika]] {{Link FA|vi}} [[ar:ميكانيكا الكم]] [[bg:Квантова механика]] [[ca:Mecànica quàntica]] [[cs:Kvantová mechanika]] [[da:Kvantemekanik]] [[de:Quantenmechanik]] [[el:Κβαντική Μηχανική]] [[en:Quantum mechanics]] [[es:Mecánica cuántica]] [[fa:مکانیک کوانتومی]] [[fi:Kvanttimekaniikka]] [[fr:Mécanique quantique]] [[gl:Mecánica cuántica]] [[he:מכניקה קוונטית]] [[hu:Kvantummechanika]] [[ia:Mechanica quantic]] [[id:Mekanika kuantum]] [[it:Meccanica quantistica]] [[ja:量子力学]] [[ka:კვანტური მექანიკა]] [[ko:양자역학]] [[lt:Kvantinė mechanika]] [[mk:Квантна механика]] [[mr:पुंजभौतिकी]] [[nl:Kwantummechanica]] [[nn:Kvantemekanikk]] [[no:Kvantemekanikk]] [[pl:Mechanika kwantowa]] [[pt:Mecânica quântica]] [[ro:Mecanică cuantică]] [[ru:Квантовая механика]] [[simple:Quantum mechanics]] [[sk:Kvantová mechanika]] [[sl:Kvantna mehanika]] [[sv:Kvantmekanik]] [[tl:Kwantum mekaniks]] [[tr:Kuantum mekaniği]] [[uk:Квантова механіка]] [[vi:Cơ học lượng tử]] [[zh:量子力学]] 3188 12787 2005-02-06T12:03:39Z Juzeris 23 uztaisīju par redirektu, jo abas lapas bija vienādas #REDIRECT [[TTA]] 3190 12789 2005-02-06T18:57:39Z Feens 37 Černovcu apgabals pārdēvēju par Černivcu apgabals #REDIRECT [[Černivcu apgabals]] 3191 19860 2005-09-19T19:47:03Z Feens 37 #REDIRECT [[Černigivas apgabals]] 3192 12791 2005-02-06T19:06:38Z Feens 37 Dņepropetrovskas apgabals pārdēvēju par Dnipropetrovskas apgabals #REDIRECT [[Dnipropetrovskas apgabals]] 3193 12792 2005-02-06T19:10:22Z Feens 37 Harkovas apgabals pārdēvēju par Harkivas apgabals #REDIRECT [[Harkivas apgabals]] 3194 12793 2005-02-06T19:12:53Z Feens 37 Ivanofrankovskas apgabals pārdēvēju par Ivanofrankivskas apgabals #REDIRECT [[Ivanofrankivskas apgabals]] 3197 12796 2005-02-06T19:21:03Z Feens 37 Ļvovas apgabals pārdēvēju par Ļvivas apgabals #REDIRECT [[Ļvivas apgabals]] 3198 12797 2005-02-06T19:22:47Z Feens 37 Nikolajevas apgabals pārdēvēju par Mikolajivas apgabals #REDIRECT [[Mikolajivas apgabals]] 3199 19878 2005-09-19T20:50:28Z Feens 37 #REDIRECT [[Rivnes apgabals]] 3200 12799 2005-02-06T19:27:33Z Feens 37 Ternopoles apgabals pārdēvēju par Ternopiļas apgabals #REDIRECT [[Ternopiļas apgabals]] 3201 12800 2005-02-06T19:29:40Z Feens 37 Viņņicas apgabals pārdēvēju par Viņņicjas apgabals #REDIRECT [[Viņņicjas apgabals]] 3202 12801 2005-02-06T19:32:31Z Feens 37 Zaporožjes apgabals pārdēvēju par Zaporižjas apgabals #REDIRECT [[Zaporižjas apgabals]] 3203 48454 2006-05-31T07:13:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Војводство Великопољско]] [[Image:Wlkp herb.jpg|left|150px]] '''Lielpolijas vojevodiste''' (''Województwo Wielkopolskie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts rietumos. Dibināta 1999.gada 1.janvārī apvienojot piecas vojevodistes. Vojevodiste nosaukta Polijas novada - [[Lielpolija|Lielpolijas]] vārdā. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo Wielkopolskie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Wielkopolskie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Poznaņa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Kališa]]<br>[[Koņina]]<br>[[Pila]]<br>[[Ostrova Veļkopoļska]]<br>[[Gņezno]]<br>[[Lešno]] <tr><td>Platība<td>29 826 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>3 364 886 <tr><td>Rajonu (''powiat'') skaits<td>35 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] [[ca:Gran Polònia]] [[cs:Velkopolské vojvodství]] [[de:Woiwodschaft Großpolen]] [[en:Wielkopolska Voivodship]] [[eo:Grandpolio]] [[es:Gran Polonia]] [[et:Suur-Poola vojevoodkond]] [[fr:Voïvodie de Grande-Pologne]] [[id:Provinsi Wielkopolskie]] [[it:Voivodato della Grande Polonia]] [[ja:ヴィェルコポルスカ県]] [[lt:Didžiosios Lenkijos vaivadija]] [[nl:Groot-Polen]] [[no:Storpolske voivodskap]] [[pl:Województwo wielkopolskie]] [[pt:Grande Polónia]] [[ro:Voievodatul Polonia Mare]] [[ru:Великопольское воеводство]] [[sr:Војводство Великопољско]] [[sv:Wielkopolska]] 3204 17927 2005-08-14T08:40:20Z Yyy 146 '''Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste''' (''Województwo kujawsko-pomorskie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts centrālajā daļā. Dibināta 1999.gada 1.janvārī apvienojot trīs vojevodistes. Vojevodiste nosaukta veco Polijas novadu [[Kujāvija|Kujāvijas]] un [[Pomerānija|Pomerānijas]] (poļu variants - Pomoržes) vārdā. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo kujawsko-pomorskie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Kujawsko pomorskie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Cenri<td>[[Bidgošča]]<br>[[Toruņa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Vloclaveka]]<br>[[Grudzjondza]]<br>[[Inovroclava]] <tr><td>Platība<td>17 970 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 066 580 <tr><td>Rajonu (''powiat'') skaits<td>23 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] 3205 17934 2005-08-14T08:43:15Z Yyy 146 '''Mazpolijas vojevodiste''' (''Województwo małopolskie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts dienvidos. Dibināta 1999.gada 1.janvārī, apvienojot trīs vojevodistes. Vojevodiste nosaukta vēsturiskā Polijas novada - [[Mazpolija|Mazpolijas]] vārdā. Vojevodistē ietilpst senā Polijas galvaspilsēta - [[Krakova]], kā arī Polijas vienīgais augstkalnu apgabals - [[Tatri]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo małopolskie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Malopolskie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Krakova]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Tarnova]]<br>[[Novi Sonča]] <tr><td>Platība<td>15 144 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>3 275 680 <tr><td>Apriņķu (''powiat'') skaits<td>22 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] 3206 33707 2006-03-13T14:01:18Z 83.21.67.192 '''Ļubļinas vojevodiste''' (''Województwo lubelskie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts austrumos. Dibināta 1999.gada 1.janvārī apvienojot četras vojevodistes. Vojevodiste nosaukta tās galvaspilsētas vārdā. Nabadzīgākais [[ES]] reģions pēc [[IKP]] uz vienu iedzīvotāju. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo lubelskie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Lubelskie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Ļubļina]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Helma]]<br>[[Zamosca]]<br>[[Bjala Podļaska]] <tr><td>Platība<td>25 115 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 183 993 <tr><td>Rajonu (''powiat'') skaits<td>24 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] 3207 17930 2005-08-14T08:41:27Z Yyy 146 '''Lodzas vojevodiste''' (''Województwo łódzkie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts centrālajā daļā. Dibināta 1999.gada 1.janvārī apvienojot piecas vojevodistes. Vojevodiste nosaukta tās galvaspilsētas vārdā. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo łódzkie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Lodzkie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Centrs <td>[[Lodza]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Pjotrkova Tribunaļska]]<br>[[Pabjaņice]]<br>[[Tomašova Mazovecka]]<br>[[Belhatova]]<br>[[Zgeža]] <tr><td>Platība<td>18 219 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 581 060 <tr><td>Rajonu (''powiat'') skaits<td>24 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] 3208 21420 2005-10-23T08:29:51Z Feens 37 '''Lejassilēzijas vojevodiste''' (''Województwo dolnośląskie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts dienvidrietumos. Dibināta 1999.gada 1.janvārī apvienojot četras vojevodistes. Vojevodiste nosaukta [[Silēzija|Lejassilēzijas]] novada vārdā. Ietilpusi [[Svētās Romas Impērija|Svētās Romas Impērijā]], [[Austrijas Impērija|Austrijas Impērijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Par Polijas teritoriju kļuva tikai 1945.gadā, pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas konferences]] lēmumiem. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo dolnośląskie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Dolnoslaskie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Centrs<td>[[Vroclava]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Valbžiha]]<br>[[Legņica]]<br>[[Jeleņa Gura]]<br>[[Ļubina]]<br>[[Gloguva]]<br>[[Švidņica]] <tr><td>Platība<td>19 948 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 889 395 <tr><td>Rajonu (''powiat'') skaits<td>26 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] 3209 17932 2005-08-14T08:42:21Z Yyy 146 '''Ļubušas vojevodiste''' (''Województwo lubuskie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts rietumos. Dibināta 1999.gada 1.janvārī apvienojot divas vojevodistes. Vojevodiste nosaukta viduslaiku Polijas novada - [[Ļubuša|Ļubušas]] vārdā, kaut ietilpina arī daļu no senajiem [[Lielpolija|Lielpolijas]] un [[Silēzija|Silēzijas]] novadiem. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo lubuskie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Lubuskie lcation map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Centri<td>[[Gožova Veļkopoļska]]<br>[[Zeļona Gura]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>13 984 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 006 273 <tr><td>Apriņķu (''powiat'') skaits<td>14 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] 3210 17933 2005-08-14T08:42:43Z Yyy 146 '''Mazovijas vojevodiste''' (''Województwo mazowieckie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts austrumdaļā. Dibināta 1999.gada 1.janvārī, apvienojot sešas vojevodistes. Vojevodiste nosaukta Polijas novada - [[Mazovija|Mazovijas]] vārdā. Gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita vislielākā vojevodiste valstī. Vojevodistē atrodas valsts galvaspilsēta [[Varšava]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo mazowieckie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Mazowieckie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Centrs<td>[[Varšava]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Radoma]]<br>[[Plocka]]<br>[[Sedlce]]<br>[[Pruškova]]<br>[[Ostrolenka]]<br>[[Legionova]] <tr><td>Platība<td>35 597 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>5 141 709 <tr><td>Apriņķu (''powiat'') skaits<td>42 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] 3211 29305 2006-02-07T12:05:20Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy '''Opoles vojevodiste''' (''Województwo opolskie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts dienvidos - [[Silēzija|Silēzijā]]. Dibināta 1999.gada 1.janvārī. Vojevodiste nosaukta tās galvaspilsētas vārdā. Mazākā no Polijas vojevodistēm gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita. Klimata ziņā vissiltākā Polijas vojevodiste. Vojevodiste ar vislielāko Polijas [[vācieši|vācu]] minoritāti. Par Polijas teritoriju kļuva 1945.gadā, pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas konferences]] lēmumiem. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo opolskie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Opolskie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Opole]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Kendzežina-Kozle]] <tr><td>Platība<td>9 412 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 046 416 <tr><td>Apriņķu (''powiat'') skaits<td>12 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] 3212 17937 2005-08-14T08:44:15Z Yyy 146 '''Podļases vojevodiste''' (''Województwo podlaskie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts ziemeļaustrumos. Dibināta 1999.gada 1.janvārī, apvienojot divas vojevodistes. Nosaukta vēsturiskā novada - [[Podļase|Podļases]] vārdā. Apmēram 30% no teritorijas atrodas valsts aizsardzībā kā [[rezervāts|rezervāti]] un [[dabas parks|dabas parki]]. Vojevodistē ietilpst [[Belovežas gārša|Belovežas gāršas]] Polijas daļa. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo podlaskie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Podlaskie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Bjalistoka]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Suvalki]]<br>[[Lomža]] <tr><td>Platība<td>20 180 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 202 028 <tr><td>Apriņķu (''powiat'') skaits<td>17 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] 3213 29093 2006-02-07T11:46:42Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy '''Pomoržes (Pomerānijas) vojevodiste''' (''Województwo pomorskie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts ziemeļos pie [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]]. Dibināta 1999.gada 1.janvārī, apvienojot trīs vojevodistes. Nosaukta vēsturiskā novada - [[Pomerānija|Pomerānijas]] vārdā un aizņem tās austrumdaļu. [[kašūbi|Kašūbu]] dzimtais novads. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo pomorskie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Pomorskie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Gdaņska]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Gdiņa]]<br>[[Slupska]]<br>[[Tčeva]] <tr><td>Platība<td>18 293 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 196 399 <tr><td>Apriņķu (''powiat'') skaits<td>20 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] 3214 12813 2005-02-06T22:03:15Z Juzeris 23 Valoda Java pārdēvēju par Java (valoda) #REDIRECT [[Java (valoda)]] 3215 17922 2005-08-14T08:36:55Z Yyy 146 cat '''Silēzijas vojevodiste''' (''Województwo śląskie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts dienvidos. Dibināta 1999.gada 1.janvārī, apvienojot divas vojevodistes. Nosaukta vēsturiskā novada - [[Silēzija|Silēzijas]] vārdā, kaut aizņem tikai Augšsilēzijas austrumdaļu. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo śląskie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Slaskie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Centrs<td>[[Katovice]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Čenstohova]]<br>[[Sosnoveca]]<br>[[Gļivice]]<br>[[Zabže]]<br>[[Bitoma]]<br>[[Beļsko-Bjala]]<br>[[Ruda Slonska]]<br>[[Ribņika]]<br>[[Tihi]]<br>[[Dombrova Gurņiča]]<br>[[Hožova]]<br>[[Javožna]]<br>[[Jastšembe Zdroja]]<br>[[Mislovice]]<br>[[Simjanovice Slonska]]<br>[[Žori]]<br>[[Tarnovski Gori]]<br>[[Pekari Slonski]]<br>[[Raciborža]]<br>[[Bendzina]]<br>[[Švetohlovice]]<br>[[Zaverce]] <tr><td>Platība<td>12 294 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>4 686 544 <tr><td>Apriņķu (''powiat'') skaits<td>36 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] 3216 42132 2006-04-28T07:06:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Subcarpàcia]], [[lt:Pakarpatės vaivadija]] '''Piekarpatu vojevodiste''' (''Województwo podkarpackie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts dienvidaustrumos - [[Mazpolija|Mazpolijā]]. Dibināta 1999.gada 1.janvārī, apvienojot trīs vojevodistes. Vojevodiste nosaukta [[Karpati|Karpatu]] kalnu vārdā. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo podkarpackie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Podkarpackie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Žešova]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Pšemisla]]<br>[[Stalova Vola]]<br>[[Meleca]]<br>[[Tarnobžega]] <tr><td>Platība<td>17 926 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 084 040 <tr><td>Apriņķu (''powiat'') skaits<td>25 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] [[ca:Subcarpàcia]] [[cs:Podkarpatské vojvodství]] [[da:Województwo podkarpackie]] [[de:Woiwodschaft Karpatenvorland]] [[en:Podkarpacie Voivodship]] [[es:Voivodato de Subcarpacia]] [[et:Podkarpacie vojevoodkond]] [[fr:Voïvodie des Basses-Carpates]] [[id:Provinsi Podkarpackie]] [[it:Voivodato di Precarpazi]] [[ja:ポトカルパチェ県]] [[lt:Pakarpatės vaivadija]] [[nl:Subkarpaten]] [[pl:Województwo podkarpackie]] [[pt:Subcarpácia]] [[ro:Voievodatul Carpaţilor de Jos]] [[ru:Подкарпатское воеводство]] [[sk:Podkarpatské vojvodstvo]] [[sv:Podkarpacie]] [[uk:Ряшівське воєводство]] 3217 17921 2005-08-14T08:35:56Z Yyy 146 cat <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo świętokrzyskie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Swietokrzyskie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kelce]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Ostroveca Sventokšiska]]<br>[[Starahovice]] <tr><td>Platība<td>11 672 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 285 509 <tr><td>Apriņķu (''powiat'') skaits<td>14 </table> '''Sventokšiskas vojevodiste''' (''Województwo świętokrzyskie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts dienvidos. Dibināta 1999.gada 1.janvārī. Vojevodiste nosaukta [[Sventokšiskas kalni|Sventokšiskas kalnu]] vārdā, kas aizņem lielu daļu no vojevodistes teritorijas. Senatnē [[Mazpolija|Mazpolijas]] daļa, un sens kalnrūpniecības centrs. {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] 3218 50080 2006-06-11T08:44:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Војводство Варминско-Мазуријско]] '''Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste''' (''Województwo warmińsko-mazurskie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts ziemeļaustrumos. Dibināta 1999.gada 1.janvārī, apvienojot trīs vojevodistes. Nosaukta vēsturisko novadu - [[Vārmija|Vārmijas]] un [[Mazūrija|Mazūrijas]] vārdā. Līdz 1945.gadam bija [[Austrumprūsija|Austrumprūsijas]] dienvidu daļa [[Vācija|Vācijas]] sastāvā. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo warmińsko-mazurskie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Warminsko-mazurskie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Olština]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Elblonga]]<br>[[Elka]] <tr><td>Platība<td>24 203 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 428 212 <tr><td>Apriņķu (''powiat'') skaits<td>21 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] [[ca:Warmia i Mazury]] [[cs:Varmijsko-mazurské vojvodství]] [[da:Województwo Warmińsko-Mazurskie]] [[de:Woiwodschaft Ermland-Masuren]] [[en:Warmian-Masurian Voivodship]] [[eo:Varmio-Mazurio]] [[es:Voivodato de Varmia y Masuria]] [[et:Warmia-Masuuria vojevoodkond]] [[fr:Voïvodie de Varmie-Mazurie]] [[id:Provinsi Warminsko-Mazurskie]] [[it:Voivodato di Varmia-Masuria]] [[ja:ヴァルミア・マズールィ県]] [[lt:Varmijos Mozūrų vaivadija]] [[nl:Ermland-Mazurië]] [[pl:Województwo warmińsko-mazurskie]] [[pt:Vármia-Masúria]] [[ro:Voievodatul Varmie-Mazuria]] [[sr:Војводство Варминско-Мазуријско]] [[sv:Warmia-Mazury]] 3219 26383 2006-01-08T21:45:02Z 84.242.95.9 '''Rietumpomoržes (Rietumpomerānijas) vojevodiste''' (''Województwo zachodniopomorskie'') ir [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts ziemeļrietumos pie [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]]. Dibināta 1999.gada 1.janvārī, apvienojot divas vojevodistes. Nosaukta vēsturiskā novada - [[Pomerānija|Pomerānijas]] vārdā un aizņem tās rietumdaļu. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Województwo zachodniopomorskie'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Zachodniopomorskie location map.PNG|275px]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Ščecina]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Košalina]]<br>[[Stargarda Ščeciņska]] <tr><td>Platība<td>22 902 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 694 967 <tr><td>Apriņķu (''powiat'') skaits<td>21 </table> {{Polijas vojevodistes}} [[Category:Polijas ģeogrāfija]] [[bg:Западна Померания]] [[cs:Pomořanské vojvodství]] [[csb:Zôpadnopòmòrsczé wòjewództwò]] [[da:Zachodniopomorskie]] [[de:Woiwodschaft Westpommern]] [[en:West Pomerania]] [[es:Voivodia de Pomerania Occidental]] [[et:Lääne-Pomorze vojevoodkond]] [[fr:Voïvodie de Poméranie occidentale]] [[id:Provinsi Zachodniopomorskie]] [[ja:西ポモージェ県]] [[nl:West-Pommeren]] [[pl:Województwo zachodniopomorskie]] [[sk:Západopomoranské vojvodstvo]] 3220 17340 2005-08-02T07:39:18Z Juzeris 23 kat., interwiki ==Administratīvais iedalījums== Kopš 1999.gada [[Polija]] administratīvi iedalās 16 vojevodistēs (vēsturiskais latviešu nosaukums - vaivadijas) (''województwo''), kuras, savukārt, dalās sīkākās vienībās - apriņķos (''powiat'') un gminās (''gmina''): *[[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste]] (''Województwo kujawsko-pomorskie'') *[[Lejassilēzijas vojevodiste]] (''Województwo dolnośląskie'') *[[Lielpolijas vojevodiste]] (''Województwo wielkopolskie'') *[[Lodzas vojevodiste]] (''Województwo łódzkie'') *[[Ļubļinas vojevodiste]] (''Województwo lubelskie'') *[[Ļubušas vojevodiste]] (''Województwo lubuskie'') *[[Mazovijas vojevodiste]] (''Województwo mazowieckie'') *[[Mazpolijas vojevodiste]] (''Województwo małopolskie'') *[[Opoles vojevodiste]] (''Województwo opolskie'') *[[Piekarpatu vojevodiste]] (''Województwo podkarpackie'') *[[Podļases vojevodiste]] (''Województwo podlaskie'') *[[Pomoržes vojevodiste]] (''Województwo pomorskie'') *[[Rietumpomoržes vojevodiste]] (''Województwo zachodniopomorskie'') *[[Silēzijas vojevodiste]] (''Województwo śląskie'') *[[Sventokšiskas vojevodiste]] (''Województwo świętokrzyskie'') *[[Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste]] (''Województwo warmińsko-mazurskie'') [[Category:Polija|Administratīvais iedalījums]] [[da:Voivodskab]] [[de:Wojwodschaft]] [[et:Vojevoodkond]] [[en:Voivodships of Poland]] [[es:Organización político-administrativa de Polonia]] [[fr:Voïevodie]] [[nl:woiwodschap]] [[pl:Województwo]] 3222 12820 2005-02-07T21:48:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3223 12821 2005-02-07T22:21:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3224 12822 2005-02-07T22:24:40Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3225 18014 2005-08-14T09:41:58Z Yyy 146 cat :''Akri ir arī mērvienības [[akrs]] daudzskaitļa forma.'' <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Acre'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Akri.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Akri karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>AC <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Riubranku]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>153 150 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>632 097 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>22 </table> [[Category:Brazīlija]] 3226 12824 2005-02-07T22:26:22Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3227 12825 2005-02-07T22:33:31Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3228 12826 2005-02-07T22:33:57Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3229 18016 2005-08-14T09:43:22Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Alagoas'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Alagoasa.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Alagoasa karogs.jpg|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>AL <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Maseio]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Arapirasa]] <tr><td>Platība<td>27 933 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 984 303 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>102 </table> [[Category:Brazīlija]] 3230 18017 2005-08-14T09:43:40Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Amapá'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Amapa.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Amapa karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>AP <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Makapa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>143 454 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>581 338 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>16 </table> {{Brazīlijas štati}} [[Category:Brazīlija]] 3231 12829 2005-02-07T22:40:07Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3232 12830 2005-02-07T22:40:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3233 29458 2006-02-07T12:25:43Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Amazonas'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Amazonasa.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Amazonasa karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>AM <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Manausa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>1 577 820 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>3 181 861 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>62 </table> [[Category:Brazīlija]] 3234 12832 2005-02-07T22:47:57Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3235 12833 2005-02-07T22:48:31Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3236 29137 2006-02-07T11:50:12Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bahia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Baija.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Baija karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>BA <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Feira di Santana]]<br>[[Vitorija da Konkista]]<br>[[Itabuna]]<br>[[Lauro di Freitasa]]<br>[[Kamačari]]<br>[[Bareirasa]]<br>[[Iljesa]]<br>[[Žuazeira]]<br>[[Žekje]]<br>[[Portoseguro]]<br>[[Alagoinjasa]]<br>[[Tekseira da Freitasa]]<br>[[Simoesfilja]] <tr><td>Platība<td>567 295 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>13 667 542 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>417 </table> '''Baija''' - [[Brazīlija|Brazīlijas]] [[Brazīlijas politiskais iedalījums|štats]] valsts ziemeļaustrumos, no austrumiem to apskalo [[Atlantijas okeāns]], dienvidos tas robežojas ar [[Espiritusanta|Espiritusantu]] un [[Minasžeraisa|Minasžeraisu]], austrumos ar [[Gojasa|Gojasu]] un [[Tokantinsa|Tokantinsu]], ziemeļos ar [[Piaui]] un [[Pernambuku]], bet ziemeļaustrumos ar [[Alagoasa|Alagoasu]] un [[Seržipi]]. [[portugāļi|Portugāļu]] jūrasbraucējs [[Pedro Alvaress Kabrals]] bija pirmais eiropietis, kas 1500.gada 22.augustā piestāja '''Baijas''' piekrastē, atklādams Brazīliju. 1547.gadā [[Portugāle]] nodibina [[Salvadora (pilsēta)|Salvadoras]] pilsētu, un līdz 1763.gadam tā ir Brazīlijas kolonijas galvaspilsēta. No 1624.gada maija līdz 1625.gada aprīlim '''Baija''' atrodas [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] okupācijā. Štats bija pēdējais, kurš palika uzticīgs [[Portugāle|Portugālei]], - divus gadus pēc Brazīlijas neatkarības iegūšanas štats pievienojās Brazīlijas federācijai. 16. līdz 18.gs '''Baija''' bija liels [[cukurs|cukura]] ražošanas centrs. Parasti tieši uz '''Baiju''' no [[Āfrika|Āfrikas]] tika ievesti [[vergu tirdzniecība|vergi]], lai nodrošinātu [[cukurniedre|cukurniedru]] plantāciju darbu, pēc tam tos nogādājot citur Brazīlijā. Mūsdienās štats ir lielākais [[kakao]] ražotājs Brazīlijā (95% ražas). Štats izceļas ar vislielāko afrikāniskās kultūras ietekmi uz vietējām tradīcijām. Iegūst [[nafta|naftu]], [[dimants|dimantus]], dažādu [[metāls|metālu]] rūdas. {{Brazīlijas štati}} [[Category:Brazīlija]] 3237 12835 2005-02-07T23:18:11Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3238 12836 2005-02-07T23:18:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3239 12837 2005-02-07T23:21:58Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3240 12838 2005-02-07T23:22:22Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3241 18039 2005-08-14T09:54:20Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ceará'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Seara.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Seara karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>CE <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Fortaleza]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Kaukaja]]<br>[[Žuazeira du Norti]]<br>[[Marakanu]]<br>[[Sobrala]] <tr><td>Platība<td>146 348 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>7 989 490 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>184 </table> [[Category:Brazīlija]] 3242 18021 2005-08-14T09:45:31Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Distrito Federal'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Federalais.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija federalais karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>DF <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Brazilja]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>5 822 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 292 559 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>1 </table> [[Category:Brazīlija]] 3243 12841 2005-02-07T23:32:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3244 12842 2005-02-07T23:33:13Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3245 18020 2005-08-14T09:45:00Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Espírito Santo'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Espiritusanta.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Espiritusanta karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>ES <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Vitorija]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Vilavelja]]<br>[[Sera]]<br>[[Karjakika]]<br>[[Kahjero da Itapemirima]]<br>[[Linjaresa]]<br>[[Kolatina]]<br>[[Gvarapari]] <tr><td>Platība<td>46 184 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>3 360 321 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>78 </table> [[Category:Brazīlija]] 3246 12844 2005-02-07T23:41:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3247 12845 2005-02-07T23:42:02Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3248 18022 2005-08-14T09:45:50Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Goiás'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Gojasa.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Gojasa karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>GO <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Gojanija]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Aparesida de Gojanija]]<br>[[Anapolisa]]<br>[[Luzianija]]<br>[[Rioverde]]<br>[[Valparaīso de Gojasa]]<br>[[Agvaslindas de Gojasa ]] <tr><td>Platība<td>341 290 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>5 521 524 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>246 </table> [[Category:Brazīlija]] 3249 12847 2005-02-07T23:53:08Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3250 12848 2005-02-07T23:53:29Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3251 29206 2006-02-07T11:55:44Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Maranhão'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Maranjana.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Maranjana karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>MA <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Sanluisa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Imperatrisa]]<br>[[Timona]]<br>[[Kahjasa]] <tr><td>Platība<td>333 366 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>6 031 345 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>217 </table> [[Category:Brazīlija]] 3252 12850 2005-02-08T00:04:18Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3253 12851 2005-02-08T00:04:39Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3254 18024 2005-08-14T09:46:47Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Mato Grosso'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Matugrosa.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Matugrosa karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>MT <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kujaba]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Varseagrande]]<br>[[Rondonopolisa]]<br>[[Sinopa]] <tr><td>Platība<td>906 807 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 763 096 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>139 </table> {{Brazīlijas štati}} [[Category:Brazīlija]] 3255 27989 2006-01-28T22:49:42Z Feens 37 '''[[Brazīlija]] iedalās 26 štatos (''estado'') un vienā federālajā apgabalā (''distrito federal'').''' [[Image:Brazilija_stati.png|600px|left]] <table align=left width=90%> <tr> <td> ''' <big> 1. </big> [[Akri]] <br> (''Acre'')''' <td> ''' <big> 2. </big> [[Alagoasa]] <br>(''Alagoas'') ''' <td> ''' <big> 3. </big> [[Amapa]]<br> (''Amapá'') ''' <tr> <td> ''' <big> 4. </big> [[Amazonasa]] <br>(''Amazonas'')''' <td> ''' <big> 5. </big> [[Baija]] <br>(''Bahia'')''' <td> ''' <big> 6. </big> [[Espiritusanta]]<br> (''Espírito Santo'')''' <tr> <td> ''' <big> 7. </big> [[Federālais apgabals (Brazīlija)|Federālais apgabals]] <br>(''Distrito Federal'')''' <td> ''' <big> 8. </big> [[Gojasa]]<br> (''Goiás'')''' <td> ''' <big> 9. </big> [[Maranjana]]<br> (''Maranhão'')''' <tr> <td> ''' <big> 10. </big> [[Matugrosa]]<br> (''Mato Grosso'')''' <td> ''' <big> 11. </big> [[Matugrosa du Sula]]<br> (''Mato Grosso do Sul'')''' <td> ''' <big> 12. </big> [[Minasžeraisa]]<br> (''Minas Gerais'')''' <tr> <td> ''' <big> 13. </big> [[Para]]<br> (''Pará'')''' <td> ''' <big> 14. </big> [[Paraiba]] <br>(''Paraíba'')''' <td> ''' <big> 15. </big> [[Parana]] <br>(''Paraná'')''' <tr> <td> ''' <big> 16. </big> [[Pernambuku]] <br>(''Pernambuco'')''' <td> ''' <big> 17. </big> [[Piaui]]<br> (''Piauí'')''' <td> ''' <big> 18. </big> [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]]<br> (''Rio de Janeiro'')''' <tr> <td> ''' <big> 19. </big> [[Riugrandi du Norti]]<br> (''Rio Grande do Norte'')''' <td> ''' <big> 20. </big> [[Riugrandi du Sula]]<br> (''Rio Grande do Sul'')''' <td> ''' <big> 21. </big> [[Rondonija]]<br> (''Rondônia'')''' <tr> <td> ''' <big> 22. </big> [[Roraima]]<br> (''Roraima'')''' <td> ''' <big> 23. </big> [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]<br> (''São Paulo'')''' <td> ''' <big> 24. </big> [[Santakatarina]]<br> (''Santa Catarina'')''' <tr> <td> ''' <big> 25. </big>[[Seara]]<br> (''Ceará'')''' <td> ''' <big> 26.</big> [[Seržipi]]<br> (''Sergipe'')''' <td> ''' <big> 27.</big> [[Tokantinsa]]<br> (''Tocantins'')''' </table> [[Category:Brazīlija]] 3256 49663 2006-06-09T14:47:23Z Redagavimas 634 /* Ārējās saites */ '''Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas]] [[parlaments]]. Tas ir vienkameras parlaments, kurā ir 100 [[deputāts|deputāti]]. Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5 % balsu. Vēlēšanas notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā. Latvijas prezidentam ir tiesības atlaist Saeimu un pieprasīt ārkārtas vēlēšanas, kaut arī tas nekad nav noticis. {{stub}} ==Ārējās saites== * [http://www.saeima.lv Saeima] - oficiālā mājaslapa; * [http://web.cvk.lv/pub/?doc_id=27956 Centrālā vēlēšanu komisija] - Saeimas vēlēšanu rezultāti kopš 1993. gada. [[Category:Saeima]] [[de:Saeima]] [[en:Saeima]] [[es:Saeima]] [[et:Saeima]] [[fr:Saeima]] [[pl:Sejm (łotewski)]] 3257 51103 2006-06-18T20:09:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Baltičko more]] '''Baltijas jūra''' ir [[Eiropa|Eiropas]] ziemeļaustrumu daļā, to ierobežo [[Skandināvijas pussala]], Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa, un [[Dānija|Dānijas]] salas. {{stub}} [[af:Oossee]] [[ar:بحر البلطيق]] [[be:Балтыйскае мора]] [[bg:Балтийско море]] [[br:Mor Baltel]] [[bs:Baltičko more]] [[ca:Mar Bàltica]] [[cs:Baltské moře]] [[csb:Bôłt]] [[cy:Y Môr Baltig]] [[da:Østersøen]] [[de:Ostsee]] [[el:Βαλτική Θάλασσα]] [[en:Baltic Sea]] [[eo:Balta maro]] [[es:Mar Báltico]] [[et:Läänemeri]] [[fi:Itämeri]] [[fr:Mer Baltique]] [[gl:Mar Báltico]] [[he:הים הבלטי]] [[hr:Baltičko more]] [[hu:Balti-tenger]] [[id:Laut Baltik]] [[is:Eystrasalt]] [[it:Mar Baltico]] [[ja:バルト海]] [[ka:ბალტიის ზღვა]] [[ko:발트 해]] [[la:Mare Balticum]] [[lt:Baltijos jūra]] [[mk:Балтичко Море]] [[nah:Mare Baltica]] [[nds:Oostsee]] [[nl:Oostzee]] [[nn:Austersjøen]] [[no:Østersjøen]] [[pl:Morze Bałtyckie]] [[pt:Mar Báltico]] [[ro:Marea Baltică]] [[ru:Балтийское море]] [[simple:Baltic Sea]] [[sk:Baltské more]] [[sl:Baltsko morje]] [[sr:Балтичко море]] [[sv:Östersjön]] [[ta:பால்டிக் கடல்]] [[th:ทะเลบอลติก]] [[tr:Baltık Denizi]] [[uk:Балтійське море]] [[vi:Biển Baltic]] [[zh:波罗的海]] 3260 12857 2005-02-08T22:55:31Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3261 12858 2005-02-08T22:56:11Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3262 18025 2005-08-14T09:47:12Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Mato Grosso do Sul'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija MatugrosaSula.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija MatugrosaSula karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>MS <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kampugrandi]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Duradosa]] <tr><td>Platība<td>358 159 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 233 379 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>77 </table> [[Category:Brazīlija]] 3263 12860 2005-02-08T23:04:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3264 12861 2005-02-08T23:04:39Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3265 28053 2006-01-30T17:20:46Z Tail 13 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Minas Gerais'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Minaszeraisa.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Minaszeraisa karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>MS <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Belu Orizonti]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Kontagema]]<br>[[Uberlandija]]<br>[[Žuisa di Fora]]<br>[[Ribeirana dus Nevesa]]<br>[[Betima]]<br>[[Montesklarosa]]<br>[[Uberaba]]<br>[[Governadorvalardarisa]]<br>[[Santalusija]]<br>[[Ipatinga]]<br>[[Setelagoasa]]<br>[[Divinopolisa]]<br>[[Sabara]]<br>[[Počosa de Kaldasa]]<br>[[Barbasena]]<br>[[Varginja]]<br>[[Pusoalegre]]<br>[[Konseljerolafajete]]<br>[[Esmeraldasa]]<br>[[Teofilo Otoni]]<br>[[Koronelfabrisiano]] <tr><td>Platība<td>588 384 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>19 018 848 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>853 </table> {{Brazīlijas štati}} [[Category:Brazīlija]] 3266 12863 2005-02-08T23:26:49Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3267 12864 2005-02-08T23:29:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3268 18027 2005-08-14T09:48:04Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pará'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Para.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Para karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>PA <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Belema]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Ananindeva]]<br>[[Santarema]]<br>[[Maraba]]<br>[[Kastanjala]] <tr><td>Platība<td>1 253 165 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>6 851 163 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>143 </table> [[Category:Brazīlija]] 3269 12866 2005-02-08T23:36:58Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3270 12867 2005-02-08T23:37:20Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3271 18028 2005-08-14T09:48:40Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Paraíba'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Paraiba.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Paraiba karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>PB <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Žuanpesoa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Kampinagrande]]<br>[[Santarita]] <tr><td>Platība<td>56 585 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>3 567 840 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>223 </table> [[Category:Brazīlija]] 3272 12869 2005-02-08T23:53:13Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3273 12870 2005-02-08T23:58:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3274 18029 2005-08-14T09:49:06Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Paraná'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Parana.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Parana karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>PR <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kuritiba]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Londrina]]<br>[[Maringa]]<br>[[Fosa du Iguasu]]<br>[[Pontagrosa]]<br>[[Kaskavela]]<br>[[Sanžozē dus Pinjasa]]<br>[[Kolombo]]<br>[[Gvarapuava]]<br>[[Paranagva]]<br>[[Pinjasa]]<br>[[Araukārija]]<br>[[Apukarana]] <tr><td>Platība<td>56 585 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>199 709 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>399 </table> [[Category:Brazīlija]] 3275 12872 2005-02-09T00:01:17Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3276 12873 2005-02-09T00:08:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3277 18030 2005-08-14T09:49:26Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pernambuco'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Pernambuku.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Pernambuku karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>PE <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Resifi]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Žabotanja]]<br>[[Olinda]]<br>[[Paulista]]<br>[[Karuaru]]<br>[[Petrolina]]<br>[[Kamaragibe]]<br>[[Kabo de Santoagostinjo]]<br>[[Garanjunsa]]<br>[[Vitorija de Santoantao]] <tr><td>Platība<td>98 938 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>8 327 734 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>185 </table> [[Category:Brazīlija]] 3278 12875 2005-02-09T00:13:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3279 12876 2005-02-09T00:14:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3280 50481 2006-06-14T08:48:26Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Piauí]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Piauí'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Piaui.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Piaui karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>PI <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Terezina]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Parnaiba]] <tr><td>Platība<td>252 378 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 978 177 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>222 </table> {{Brazīlijas štati}} [[Category:Brazīlija]] [[ca:Piauí]] [[de:Piauí]] [[en:Piauí]] [[eo:Piaŭio]] [[es:Piauí]] [[fi:Piauí]] [[fr:Piauí]] [[gl:Piauí]] [[he:פיאאוי]] [[id:Piauí]] [[it:Piauí]] [[ka:პიაუი]] [[kw:Piauí]] [[nl:Piauí]] [[no:Piauí]] [[pl:Piauí]] [[pt:Piauí]] [[ru:Пиауи]] [[sv:Piauí]] 3281 12878 2005-02-09T00:32:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3282 12879 2005-02-09T00:33:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3283 18032 2005-08-14T09:50:25Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rio de Janeiro'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Rio.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Rio karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>RJ <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Riodežaneiro (pilsēta)|Riodežaneiro]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Nova Iguasu]]<br>[[Sangonsalu]]<br>[[Duki di Kašiasa]]<br>[[Belfordroku]]<br>[[Niteroja]]<br>[[Sanžoao de Meriti]]<br>[[Kampusa]]<br>[[Petropolisa]]<br>[[Voltaredonda]]<br>[[Mage]]<br>[[Itaboraja]]<br>[[Baramansa]]<br>[[Angra dus Reisa]]<br>[[Novafriburgu]]<br>[[Nilopolisa]]<br>[[Masaje]]<br>[[Kveimadusa]]<br>[[teresapolisa]]<br>[[Resende]]<br>[[Araruama]]<br>[[Kabofriu]]<br>[[Itagvaja]] <tr><td>Platība<td>43 910 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>15 220 006 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>92 </table> [[Category:Brazīlijas štati]] [[Category:Brazīlija]] 3284 12881 2005-02-09T00:37:39Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3285 12882 2005-02-09T00:38:12Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3286 18033 2005-08-14T09:50:47Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rio Grande do Norte'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija RioGrandiN.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija RioGrandiN karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>RN <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Natala]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Mosoro]]<br>[[Parnamirima]] <tr><td>Platība<td>53 307 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 967 615 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>167 </table> [[Category:Brazīlija]] 3287 12884 2005-02-09T00:43:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3288 12885 2005-02-09T00:44:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3289 18034 2005-08-14T09:51:02Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rio Grande do Sul'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija RioGrandiS.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija RioGrandiS karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>RS <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Portualegri]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Kašiasa du Sula]]<br>[[Kanoasa]]<br>[[Pelotasa]]<br>[[Viamao]]<br>[[Novuhamburgu]]<br>[[Santamarija]]<br>[[Gravataja]]<br>[[Sanleopoldu]]<br>[[Alvorada]]<br>[[Riugrandi]]<br>[[Pasufundu]]<br>[[Sapukaja]]<br>[[Urugvajana]]<br>[[Kahoerinja]]<br>[[Santakrusa du Sula]]<br>[[Gvaiba]] <tr><td>Platība<td>282 062 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>10 723 745 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>167 </table> [[Category:Brazīlija]] 3290 12887 2005-02-09T00:59:25Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3291 12888 2005-02-09T01:00:17Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3292 18035 2005-08-14T09:51:23Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rondônia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Rondonija.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Rondonija karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>RO <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Portuvelju]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Žiparana]] <tr><td>Platība<td>238 513 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 515 936 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>52 </table> [[Category:Brazīlija]] 3293 12890 2005-02-09T23:39:03Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3294 12891 2005-02-09T23:39:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3295 30081 2006-02-11T14:41:40Z Tail 13 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Roraima'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Roraima.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Roraima karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>RO <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Boavista]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>225 116 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>385 333 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>15 </table> {{Brazīlijas štati}} [[Category:Brazīlija]] 3296 12893 2005-02-09T23:47:00Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3297 12894 2005-02-09T23:47:23Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3298 18038 2005-08-14T09:53:54Z Yyy 146 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Santa Catarina'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Santakatarina.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Santakatarina karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>SC <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Florianopolisa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Žoinvile]]<br>[[Blumenava]]<br>[[Sanžozē]]<br>[[Lažisa]]<br>[[Kričuma]]<br>[[Čapeko]]<br>[[Itažai]]<br>[[Žarakva du Sula]]<br>[[Paljoča]] <tr><td>Platība<td>225 116 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>95 443 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>293 </table> [[Category:Brazīlija]] 3299 12896 2005-02-10T00:03:04Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3300 12897 2005-02-10T00:03:30Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3301 30263 2006-02-14T11:44:09Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''São Paulo'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Sanpaulu.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Sanpaulu karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>SP <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Sanpaulu (pilsēta)|Sanpaulu]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Gvaruljusa]]<br>[[Kampinasa]]<br>[[Sanbernardu du Kampu]]<br>[[Osasco]]<br>[[Santuandre]]<br> un vēl 59 pilsētas ar iedz. skaitu virs 100 000 <tr><td>Platība<td>248 809 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>39 883 551 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>645 </table> [[Category:Brazīlija]] 3302 12899 2005-02-10T00:21:11Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3303 12900 2005-02-10T00:24:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3304 50546 2006-06-14T16:03:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:סרז'יפה]] Šis reģions atrodas [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē. Šeit galvenais peļņas avots ir [[cukurniedres|cukurniedru]] audzēšana. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sergipe'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Serzipi.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Serzipi karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>SE <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Arakažu]] <tr><td>Gubernātors<td>[[João Alves Neto]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Nosasenjora du Sokoru]] <tr><td>Platība<td>22 050 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 940 093 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>75 </table> [[Category:Brazīlija]] [[ca:Sergipe]] [[de:Sergipe]] [[en:Sergipe]] [[eo:Serĝipo]] [[es:Sergipe]] [[fi:Sergipe]] [[ga:Sergipe]] [[gl:Sergipe]] [[he:סרז'יפה]] [[id:Sergipe]] [[it:Sergipe]] [[ka:სერჟიპი]] [[kw:Sergipe]] [[nl:Sergipe]] [[no:Sergipe]] [[pl:Sergipe]] [[pt:Sergipe]] [[ru:Сержипи]] [[sv:Sergipe]] 3305 12902 2005-02-10T00:31:27Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3306 12903 2005-02-10T00:32:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3307 29221 2006-02-07T11:56:14Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tocantins'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Brazilija Tokantinsa.png|175px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Brazilija Tokantinsa karogs.png|100px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>TO <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Palmasa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Aragvaina]] <tr><td>Platība<td>278 421 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 281 282 <tr><td>Municipalitāšu (''município'') skaits<td>139 </table> [[Category:Brazīlija]] 3308 12905 2005-02-10T00:44:27Z Feens 37 Brazīlijas administratīvais iedalījums pārdēvēju par Brazīlijas politiskais iedalījums #REDIRECT [[Brazīlijas politiskais iedalījums]] 3309 12906 2005-02-10T01:15:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3310 12907 2005-02-10T01:15:51Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3311 49171 2006-06-04T19:10:33Z Hashar 27 robot Modifying: [[ug:ئالاباما شىتاتى]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Alabama'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Alabama.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Alabama karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>AL <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Montgomerija]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Birmingema (ASV)|Birmingema]]<br>[[Mobila]]<br>[[Hantsvila]] <tr><td>Platība<td>131 443 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>4 530 315 <tr><td>Štats no <td>1819.gada 14.decembra <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 70%<br>melnie - 26% <tr><td>Reliģija<td>[[protestantisms]] - 88%<br>[[katolisms]] - 5% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Alabama]] [[ang:Alabama]] [[ar:ألاباما]] [[ast:Alabama]] [[bg:Алабама]] [[bs:Alabama]] [[ca:Alabama]] [[cs:Alabama]] [[cy:Alabama]] [[da:Alabama]] [[de:Alabama (Bundesstaat)]] [[en:Alabama]] [[eo:Alabamo]] [[es:Alabama]] [[et:Alabama]] [[eu:Alabama]] [[fa:آلاباما]] [[fi:Alabama]] [[fr:Alabama]] [[ga:Alabama]] [[gd:Alabama]] [[gl:Alabama]] [[he:אלבמה]] [[hr:Alabama]] [[hu:Alabama]] [[id:Alabama]] [[io:Alabama]] [[is:Alabama]] [[it:Alabama]] [[ja:アラバマ州]] [[jbo:.alybamys.]] [[ka:ალაბამა (შტატი)]] [[ko:앨라배마 주]] [[kw:Alabama]] [[la:Alabama]] [[lb:Alabama (Bundesstaat)]] [[lt:Alabama]] [[mk:Алабама]] [[mo:Алабама]] [[ms:Alabama]] [[nl:Alabama]] [[nn:Alabama]] [[no:Alabama]] [[os:Алабамæ (штат)]] [[pl:Alabama]] [[pt:Alabama]] [[ro:Alabama (stat SUA)]] [[ru:Алабама (штат)]] [[simple:Alabama]] [[sk:Alabama]] [[sl:Alabama]] [[sq:Alabama]] [[sr:Алабама]] [[sv:Alabama]] [[th:มลรัฐแอละแบมา]] [[tr:Alabama]] [[ug:ئالاباما شىتاتى]] [[uk:Алабама (штат)]] [[vi:Alabama]] [[zh:亚拉巴马州]] [[zh-min-nan:Alabama]] 3312 12909 2005-02-10T01:56:23Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3313 12910 2005-02-10T01:58:47Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3314 50152 2006-06-12T08:08:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Αλάσκα]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Alaska'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Alaska.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Alaska karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>AK <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Džūno]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Ankoridža]] <tr><td>Platība<td>1 477 268 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>660 632 <tr><td>Štats no <td>1959.gada 3.janvāris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 67,6%<br>indiāņi un ziemeļu tautas - 15,6% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati|Alaska]] [[Category:Aļaska]] [[ang:Alaska]] [[ar:ألاسكا]] [[ast:Alaska]] [[bg:Аляска]] [[bs:Aljaska]] [[ca:Alaska]] [[cs:Aljaška]] [[cy:Alaska]] [[da:Alaska]] [[de:Alaska]] [[el:Αλάσκα]] [[en:Alaska]] [[eo:Alasko]] [[es:Alaska]] [[et:Alaska]] [[eu:Alaska]] [[fa:آلاسکا]] [[fi:Alaska]] [[fr:Alaska]] [[ga:Alasca]] [[gl:Alasca - Alaska]] [[he:אלסקה]] [[hr:Aljaska]] [[hu:Alaszka]] [[id:Alaska]] [[ilo:Alaska]] [[io:Alaska]] [[is:Alaska]] [[it:Alaska]] [[iu:ᐊᓛᓯᑲ]] [[ja:アラスカ州]] [[ka:ალასკა (შტატი)]] [[ko:알래스카 주]] [[ks:अलास्‍का]] [[kw:Alaska]] [[la:Alasca]] [[lt:Aliaska]] [[mk:Аљаска]] [[ml:അലാസ്ക]] [[ms:Alaska]] [[nl:Alaska]] [[nn:Alaska]] [[no:Alaska]] [[os:Аляскæ]] [[pl:Alaska]] [[pt:Alasca]] [[ro:Alaska (stat SUA)]] [[ru:Аляска]] [[sa:अलास्‍का]] [[simple:Alaska]] [[sk:Aljaška]] [[sl:Aljaska]] [[sq:Alaska]] [[sr:Аљаска]] [[sv:Alaska]] [[th:มลรัฐอะแลสกา]] [[tr:Alaska]] [[ug:ئالياسكا شىتاتى]] [[uk:Аляска]] [[vi:Alaska]] [[zh:阿拉斯加州]] [[zh-min-nan:Alaska]] 3315 41739 2006-04-25T16:40:23Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.237.161.59|84.237.161.59]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris [[ASV]] iedalās 50 štatos (''state''), vienā federālajā apgabalā (''Federal District'') un 14 salu teritorijās (''insular area''): ASV štati (pavalstis): *[[Aidaho]] (''Idaho'') *[[Aiova]] (''Iowa'') *[[Alabama]] (''Alabama'') *[[Aļaska]] (''Alaska'') *[[Arizona]] (''Arizona'') *[[Ārkanzasa]] (''Arkansas'') *[[Delavēra]] (''Delaware'') *[[Dienviddakota]] (''South Dakota'') *[[Dienvidkarolīna]] (''South Carolina'') *[[Džordžija]] (''Georgia'') *[[Florida]] (''Florida'') *[[Havajas]] (''Hawaii'') *[[Ilinoisa]] (''Illinois'') *[[Indiāna]] (''Indiana'') *[[Jūta]] (''Utah'') *[[Kalifornija]] (''California'') *[[Kanzasa]] (''Kansas'') *[[Kentuki]] (''Kentucky'') *[[Kolorādo]] (''Colorado'') *[[Konektikuta]] (''Connecticut'') *[[Luiziāna]] (''Louisiana'') *[[Masačūsetsa]] (''Massachusetts'') *[[Mena]] (''Maine'') *[[Mērilenda]] (''Maryland'') *[[Mičigana]] (''Michigan'') *[[Minesota]] (''Minnesota'') *[[Misisipi]] (''Mississippi'') *[[Misūri]] (''Missouri'') *[[Montāna]] (''Montana'') *[[Nebraska]] (''Nebraska'') *[[Nevada]] (''Nevada'') *[[Ņūdžersija]] (''New Jersey'') *[[Ņūhempšīra]] (''New Hampshire'') *[[Ņujorka (štats)|Ņujorka]] (''New York'') *[[Ņūmeksika]] (''New Mexico'') *[[Ohaio]] (''Ohio'') *[[Oklahoma]] (''Oklahoma'') *[[Oregona]] (''Oregon'') *[[Pensilvānija]] (''Pennsylvania'') *[[Rietumvirdžīnija]] (''West Virginia'') *[[Rodailenda]] (''Rhode Island'') *[[Teksasa]] (''Texas'') *[[Tenesī]] (''Tennessee'') *[[Vaiominga]] (''Wyoming'') *[[Vašingtona (štats)|Vašingtona]] (''Washington'') *[[Vērmonta]] (''Vermont'') *[[Virdžīnija]] (''Virginia'') *[[Viskonsina]] (''Wisconsin'') *[[Ziemeļdakota]] (''North Dakota'') *[[Ziemeļkarolīna]] (''North Carolina'') [[Category:ASV štati|*]] 3316 12913 2005-02-10T03:18:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3318 12914 2005-02-10T18:37:08Z Juzeris 23 no wikimedia no wikimedia 3319 12915 2005-02-10T18:41:28Z Juzeris 23 no wikimedia no wikimedia 3320 12916 2005-02-10T18:46:53Z Juzeris 23 no wikimedia no wikimedia 3321 24772 2005-12-18T12:25:51Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/59.12.77.213|59.12.77.213]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 222.114.114.252 [http://wikimediafoundation.org/wiki/جمع_تبرعات العربية] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Sponsoři Česky] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Spenden Deutsch] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Fundraising English] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Donaciones Español] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Lahjoitukset suomeksi] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Faites_un_don Français] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/תרומה_לויקיפדיה עברית] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Donazioni Italiano] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/寄付 日本語] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/기부안내 한국어] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Giften Nederlands] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Dary_pieniężne polski] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Coleta_de_fundos Português] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Donaţii Română] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Insamling Svenska] | [http://wikimediafoundation.org/wiki/资助 中文] <center><big>Iedomājieties pasauli, kurā katram cilvēkam<br> ir brīva pieeja visām cilvēces zināšanām.<br> Tieši pēc tā mēs tiecamies.<br>[[#Kā ziedot|Un mums ir nepieciešama jūsu palīdzība]].</center></big> '''''Wikimedia Foundation Inc.''''' ir bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir sniegt brīvas un bezmaksas zināšanas ikvienam pasaules iedzīvotājam. Mēs tiecamies pēc šī mērķa, uzturot, attīstot un izplatot brīvus resursus, un Wikimedia darbība balstās uz sabiedrības ziedojumiem, lai darbinātu visus [[wiki]] projektus. Wikimedia nodrošina datoru un tīkla resursus, lai palīdzētu izveidot un izplatīt daudzus uzziņas resursus, ieskaitot [http://en.wikipedia.org/ Wikipedia], [http://en.wiktionary.org/ Wiktionary], [http://en.wikiquote.org/ Wikiquote], [http://en.wikibooks.org/ Wikibooks], [http://wikisource.org/ Wikisource] un [http://commons.wikimedia.org/ Wikimedia Commons]. Šo projektu saturs sabiedrībai tiek nodrošināts bez maksas. ==Kā palīdzētu Tavs ziedojums== Nevienā no mūsu projektiem lapās nav reklāmu. Netiek prasīta nauda no lietotājiem par mūsu satura rediģēšanu, lasīšanu vai izmantošanu. [http://wikimediafoundation.org/wiki/Our_projects Mūsu projektu] finansēšanā mēs pilnībā paļaujamies uz ziedojumiem. Iepriekš nepieredzētais trafika un satura apjoma [http://wikimediafoundation.org/wiki/Wikimedia_statistics pieaugums] prasa regulāru [http://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_servers &quot;dzelžu&quot;] papildināšanu, lai nodrošinātos pret darbības pārtraukumiem, vienlaikus saglabājot funkcionalitāti. Citas izmaksas ietver interneta pieslēgumu, serveru vietas īri datoru centrā, Wikimedia domēnu pirkšanu, specifisku programmēšanas uzdevumu sponsorēšanu un reizēm ceļošanas izmaksas. Skat. [[:meta:Hardware capacity growth planning|&quot;dzelžu&quot; jaudas pieauguma plānošana]], lai sīkāk uzzinātu, ko mēs taisamies pirkt nākamo. ''Wikimedia Foundation'' līdzekļi ir nepieciešami arī, lai turpinātu tās pioniera lomu pētījumos par kopīgi izstrādāta satura izveidi. Tuklāt mēs cenšamies iegūt tiesības finansēt Wikimedia satura apkopošanu un izplatīšanu vietās, kur nav pieejas internetam. Katrs ziedojums ir vērtīgs. Ja jums ir jebkādi jautājumi par ziedojumiem vai ''Wikimedia Foundation'', lūdzu, [http://wikimediafoundation.org/wiki/Contact_us sazinieties ar mums]. ==Kā ziedot== <div style=&quot;text-align:center&quot;>Ziedotājiem var tikt piešķirtas [http://www.ziedot.lv/page.php?id=9 nodokļu atlaides].</div> <div style=&quot;float: left; width: 59%&quot;> ===Kā ziedot online=== Ziedot online ir iespējams, izmantojot [http://www.paypal.com/ Paypal] vai [http://www.moneybookers.com/app/?l=EN Moneybookers] (pēdējais ir pieejams arī Latvijas iedzīvotājiem). Mūsu lietotājvārds šajos projektos ir '''donation@wikipedia.org'''. Paypal ir iespējami maksājumi vienu reizi, [automātiski] reizi mēnesī vai reizi gadā. Jums nav jāreģistrējas Paypal, lai ziedotu tikai vienu reizi. {| border=&quot;0&quot; cellpading=&quot;10&quot; | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Fundraising/EUR http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/f/fd/PayPal_donate_EU.png] | Ziedo eiro <br> |- | [http://wikimediafoundation.org/wiki/Fundraising/USD http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/f/f8/PayPal_donate_US.png] | Ziedo ASV dolāros<br> |- | [http://www.moneybookers.com/ http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/9/99/Moneybookers.gif] | Ziedo latos |} </div> <div style=&quot;float: right; width: 39%&quot;> ===Kā ziedot pa pastu=== Ziedojumus jūs varat sūtīt arī pa parasto pastu uz Wikimedia galveno biroju. Tā adrese ir šāda: :Wikimedia Foundation Inc. :204 37th Ave N, #330 :St. Petersburg, FL 33704 :United States of America Ja vēlaties sūtīt ziedojumus pa pastu un nedzīvojat ASV, lūdzu, ņemiet vērā, ka ērtākais variants būtu starptautisks naudas pārvedums vai čeks, ko varētu izmaksāt kādā ASV bankā, lai nebūtu jāapmaksā saņemšanas komisija. Saņemot citas valsts bankas čeku (vai veicot kādu citu tamlīdzīgu transakciju), komisija var pārsniegt 50$. Ļoti daudzās valstīs pastā ir iespējami starptautiski naudas pārvedumi un tādā veidā viss jūsu ziedojums nonāks pie Wikimedia. Lūdzu, nesūtiet banknotes pa pastu. </div> <div style=&quot;clear:both;width:99%&quot;> '''Atruna''': ''Lūdzu, ņemiet vērā, ka ne šī lapa, ne arī kāds cits links kādā Wikimedia lapā, kas ved uz šo lapu, nebūtu jāuzskata par ziedojuma diedelēšanu. Mūsu licence garantē, ka, neatkarīgi no tā vai varat atļauties ziedot, jums ir un būs tiesības izmantot mūsu resursus bez maksas.'' </div> ==Pērciet suvenīrus== [http://www.cafeshops.com/wikipedia Wikipedia suvenīri Cafe Press veikalā]: ''Wikimedia Foundation'' no katra pirkuma saņem 5$. __NOTOC__ __NOEDITSECTION__ [[Category:Vikipēdija|Ziedojumi]] <div style="overflow: auto; height: 1px;"> [http://adult.dynu.net/adult/ adult] [http://adult.dynu.net/dildo/ dildo] [http://adult.dynu.net/paris-hilton-nude/ paris hilton nude] [http://adult.dynu.net/sexy-lingerie/ sexy lingerie] [http://adult.dynu.net/strip-poker/ strip poker] [http://adult.dynu.net/erotic-games-strip-poker/ erotic games strip poker] [http://adult.dynu.net/online-poker/ online poker] [http://adult.dynu.net/betting-websites/ betting websites] [http://adult.dynu.net/black-jack/ black jack] [http://adult.dynu.net/card-game/ card game] [http://adult.dynu.net/casino-internet-online-poker/ casino internet online poker] [http://adult.dynu.net/gambling-sites/ gambling sites] [http://adult.dynu.net/lottery-america/ lottery america] [http://adult.dynu.net/online-casino/ online casino] [http://adult.dynu.net/poker/ poker] [http://adult.dynu.net/slots/ slots] [http://adult.dynu.net/sports-betting/ sports betting] [http://adult.dynu.net/wagering/ wagering] </div> 3322 45549 2006-05-16T12:00:33Z Dave anders 935 '''Elektroniskā komercija''' jeb '''E-komercija''' ir [[prece|preču]] un [[pakalpojums|pakalpojumu]] tirdzniecība, izmantojot [[datortīkli|datortīklus]]. Par E-komercijas populārāko nozari tiek uzskatīta tirdzniecība internetā. Interneta E-komercijas priekšrocības slēpjas interneta globālajā izplatībā un pieejamībā, kas uzņēmējiem šo tirdzniecības veidu ļauj attīstīt ģeogrāfiski neierobežotos apmēros. {{stub}} [[Category:Elektroniskā komercija]] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[ar:تجارة إلكترونية]] [[da:E-handel]] [[de:Elektronischer Handel]] [[en:Electronic commerce]] [[es:Comercio electrónico]] [[fr:Commerce électronique]] [[he:מסחר אלקטרוני]] [[id:Perdagangan elektronik]] [[it:Commercio elettronico]] [[ja:電子商取引]] [[nl:Electronic commerce]] [[pl:Handel elektroniczny]] [[pt:Comércio eletrônico]] [[ro:Comerţ electronic]] [[ru:Электронная коммерция]] [[th:พาณิชย์อิเล็กทรอนิกส์]] [[uk:Електронна комерція]] [[vi:Thương mại điện tử]] [[zh:电子商务]] 3323 12919 2005-02-11T07:13:53Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Elektroniskā komercija]] 3324 12920 2005-06-11T23:00:35Z Palica 169 warnfile Adding: lt, cs, he, sq, th, fi, ca, it, tr Modifying: no, fr '''[[Dators|Datoru]] [[Tīkli|tīkls]]''' jeb '''datortīkls''' ir [[saziņa|saziņas]] sistēma starp diviem vai vairāk datoriem. {{stub}} == Kategorijas == === Pēc lieluma === * [[Lokālais tīkls]] ** [[Bezvadu lokālais tīkls]] * [[Teritoriālais tīkls]] === Pēc darbības veida === * [[klients-serveris]] * [[vienādranga]] === Pēc [[tīkla topoloģija|tīkla topoloģijas]] === * [[maģistrāles tīkls]] * [[zvaigžņtīkls]] * [[gredzentīkls]] == Skatīt arī == * [[Internets]] [[Category:Datortīkli]] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[ar:شبكة كمبيوتر]] [[ca:Xarxa informàtica]] [[cs:Počítačová síť]] [[da:Datanet]] [[de:Rechnernetz]] [[en:Computer network]] [[es:Red de ordenadores/computadoras]] [[fa:شبکه‌ی کامپیوتری]] [[fi:Tietokoneverkko]] [[fr:Réseau informatique]] [[he:רשת מחשבים]] [[hu:Számítógép-hálózat]] [[ia:Rete de computatores]] [[it:Rete informatica]] [[ja:コンピュータ・ネットワーク]] [[ku:Tor]] [[lt:Kompiuterių tinklas]] [[nl:Computernetwerk]] [[no:Datanett]] [[pl:Sieć komputerowa]] [[pt:Rede de computadores]] [[ru:Компьютерная сеть]] [[simple:Computer network]] [[sq:Rrjeti kompjuterik]] [[sv:Datornätverk]] [[th:เครือข่ายคอมพิวเตอร์]] [[tr:Bilgisayar ağları]] [[vi:Mạng máy tính]] [[zh:计算机网络]] [[zh-min-nan:Tiān-náu bāng-lō·]] 3325 12921 2005-02-11T07:19:40Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Datortīkli]] 3326 12922 2005-02-11T07:20:08Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Datortīkli]] 3328 12924 2005-02-11T22:31:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3329 12925 2005-02-11T22:32:10Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3330 51091 2006-06-18T19:33:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Arizona]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Arizona'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Arizona.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Arizona karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>AZ <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Fīniksa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Tūsona]] <tr><td>Platība<td>294 333 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>5 863 808 <tr><td>Štats no <td>1912.gada 14.februāris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 63,8%<br>spāņu izcelsmes - 11,7%<br>indiāņi - 5% </table> ==Ārējās saites== [http://www.adventures.lv/USA/GrandCanyon/ www.adventures.lv/USA/GrandCanyon/] Fotogrāfijas un ceļojuma piezīmes no Arizonas {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Arizona]] [[ang:Arizona]] [[ar:أريزونا]] [[ast:Arizona]] [[bg:Аризона]] [[bs:Arizona]] [[ca:Arizona]] [[cs:Arizona]] [[da:Arizona]] [[de:Arizona]] [[en:Arizona]] [[eo:Arizono]] [[es:Arizona]] [[et:Arizona]] [[eu:Arizona]] [[fa:آریزونا]] [[fi:Arizona]] [[fr:Arizona]] [[ga:Arizona]] [[gd:Arizona]] [[gl:Arizona]] [[haw:ʻAlikona]] [[he:אריזונה]] [[hr:Arizona]] [[hu:Arizona]] [[id:Arizona]] [[is:Arizona]] [[it:Arizona]] [[ja:アリゾナ州]] [[ka:არიზონა]] [[ko:애리조나 주]] [[kw:Arisona]] [[la:Arizona]] [[lb:Arizona]] [[li:Arizona]] [[lt:Arizona]] [[ms:Arizona]] [[nl:Arizona]] [[nn:Arizona]] [[no:Arizona]] [[os:Аризонæ (штат)]] [[pl:Arizona]] [[pt:Arizona]] [[ro:Arizona (stat SUA)]] [[ru:Аризона (штат)]] [[simple:Arizona]] [[sk:Arizona]] [[sl:Arizona]] [[sq:Arizona]] [[sr:Аризона]] [[sv:Arizona]] [[th:มลรัฐแอริโซนา]] [[tr:Arizona]] [[ug:ئارىزونا شىتاتى]] [[uk:Арізона]] [[vi:Arizona]] [[zh:亞利桑那州]] [[zh-min-nan:Arizona]] 3331 12927 2005-02-11T22:40:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3332 12928 2005-02-11T22:41:17Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3333 51092 2006-06-18T19:35:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Arkansas]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Arkansas'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Arkanzasa.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Arkanzasa karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>AR <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Litlroka]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>134 887 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 757 631 <tr><td>Štats no <td>1836.gada 15.jūnijs <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 78,6%<br>melnie - 5% <tr><td>Reliģija<td>[[protestantisms]] - 84%<br>nereliģiozi - 6%<br>[[katolisms]] - 5% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati|Arkanzasa]] [[Category:Ārkanzasa]] [[ang:Arkansas]] [[ar:أركنساس]] [[ast:Arkansas]] [[bg:Арканзас]] [[bs:Arkansas]] [[ca:Arkansas]] [[cs:Arkansas]] [[da:Arkansas]] [[de:Arkansas]] [[en:Arkansas]] [[eo:Arkansaso]] [[es:Arkansas]] [[et:Arkansas]] [[eu:Arkansas]] [[fa:آرکانزاس]] [[fi:Arkansas]] [[fr:Arkansas]] [[ga:Arkansas]] [[gd:Arkansas]] [[gl:Arcansas]] [[he:ארקנסו]] [[hr:Arkansas]] [[hu:Arkansas]] [[id:Arkansas]] [[is:Arkansas]] [[it:Arkansas]] [[ja:アーカンソー州]] [[ka:არკანზასი]] [[ko:아칸소 주]] [[kw:Arkansas]] [[la:Arcansia]] [[lb:Arkansas]] [[lt:Arkanzasas]] [[mk:Арканзас]] [[ms:Arkansas]] [[nl:Arkansas]] [[nn:Arkansas]] [[no:Arkansas]] [[oc:Arkansas]] [[os:Арканзас]] [[pl:Arkansas]] [[pt:Arkansas]] [[ro:Arkansas (stat SUA)]] [[ru:Арканзас]] [[sa:आर्कन्‍सा]] [[simple:Arkansas]] [[sk:Arkansas]] [[sl:Arkansas]] [[sq:Arkansas]] [[sr:Арканзас]] [[sv:Arkansas]] [[th:มลรัฐอาร์คันซอ]] [[tr:Arkansas]] [[ug:ئاركانزاس شىتاتى]] [[uk:Арканзас]] [[vi:Arkansas]] [[zh:阿肯色州]] [[zh-min-nan:Arkansas]] 3334 12930 2005-02-11T22:54:56Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3335 12931 2005-02-11T23:05:58Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3336 12932 2005-02-11T23:14:56Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3337 12933 2005-02-11T23:15:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3338 51126 2006-06-18T21:29:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Colorado]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Colorado'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Kolorado.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Kolorado karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>CO <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Denvera]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Kolorādospringsa]]<br>[[Fortkolinsa]]<br>[[Pueblo]]<br>[[Bouldera]] <tr><td>Platība<td>268 658 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>4 678 630 <tr><td>Štats no <td>1876.gada 1.augusts <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 82,8%<br>spāņu izcelsmes - 17,1% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Kolorādo| ]] [[ang:Colorado]] [[ar:كولورادو]] [[ast:Colorado]] [[bg:Колорадо]] [[ca:Colorado]] [[cs:Colorado]] [[da:Colorado]] [[de:Colorado]] [[en:Colorado]] [[eo:Koloradio]] [[es:Colorado (estado)]] [[et:Colorado]] [[eu:Kolorado]] [[fi:Colorado]] [[fr:Colorado]] [[ga:Colorado]] [[gd:Colorado]] [[gl:Colorado, Estados Unidos de América]] [[he:קולורדו]] [[hr:Colorado]] [[hu:Colorado]] [[id:Colorado]] [[is:Colorado]] [[it:Colorado]] [[ja:コロラド州]] [[ka:კოლორადო (შტატი)]] [[ko:콜로라도 주]] [[ks:Kālarēḍō]] [[kw:Kolorado]] [[lb:Colorado (Bundesstaat)]] [[lt:Koloradas (valstija)]] [[mk:Колорадо]] [[mr:कॉलोराडो]] [[nl:Colorado (staat)]] [[nn:Colorado]] [[no:Colorado]] [[os:Колорадо]] [[pl:Kolorado]] [[pt:Colorado]] [[ro:Colorado (stat SUA)]] [[ru:Колорадо]] [[simple:Colorado]] [[sk:Colorado (štát USA)]] [[sl:Kolorado]] [[sq:Colorado]] [[sr:Колорадо (држава)]] [[sv:Colorado]] [[th:มลรัฐโคโลราโด]] [[tr:Colorado]] [[ug:لولورادو شىتاتى]] [[uk:Колорадо]] [[vi:Colorado]] [[zh:科羅拉多州]] 3339 12935 2005-02-11T23:23:00Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3340 53358 2006-07-03T04:28:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Kalifornia]], [[oc:Califòrnia]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''California'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Kalifornija.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Kalifornija karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>CA <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Sakramento]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Losandželosa]]<br>[[Inlendempaira]]<br>[[Sandjego]]<br>[[Sanfrancisko]]<br>[[Sanhosē]]<br>[[Beikersfīlda]]<br>[[Fresno]]<br>[[Makfarlenda]]<br>[[Antilopju Ieleja]]<br>[[Oklenda]]<br>[[Redinga]]<br>[[Stoktona]] <tr><td>Platība<td>403 971 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>36 354 316 <tr><td>Štats no <td>1850.gada 9.septembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 46,7%<br>spāņu izcelsmes - 32,6%<br>Āzijas izcelsmes - 10,9%<br>melnie - 6,7% <tr><td>Reliģija<td>[[protestantisms]] - 44%<br>[[katolisms]] - 32%<br>nereliģiozi - 14% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Kalifornija| ]] [[ang:California]] [[ar:كاليفورنيا]] [[ast:California]] [[bg:Калифорния]] [[ca:Califòrnia]] [[cs:Kalifornie]] [[cy:California]] [[da:Californien]] [[de:Kalifornien]] [[en:California]] [[eo:Kalifornio]] [[es:California]] [[et:California]] [[eu:Kalifornia]] [[fa:کالیفرنیا]] [[fi:Kalifornia]] [[fr:Californie]] [[ga:California]] [[gd:California]] [[gl:California]] [[haw:Kaleponi]] [[he:קליפורניה]] [[hr:Kalifornija]] [[hu:Kalifornia]] [[id:California]] [[ilo:California]] [[io:Kalifornia]] [[is:Kalifornía]] [[it:California]] [[ja:カリフォルニア州]] [[jbo:kalifornias]] [[ka:კალიფორნია]] [[ko:캘리포니아 주]] [[kw:Kaliforni]] [[la:California]] [[lb:Kalifornien]] [[lt:Kalifornija]] [[mk:Калифорнија]] [[nl:Californië]] [[nn:California]] [[no:California]] [[oc:Califòrnia]] [[os:Калифорни]] [[pl:Kalifornia]] [[pt:Califórnia]] [[ro:California (stat SUA)]] [[ru:Калифорния]] [[sco:California]] [[simple:California]] [[sk:Kalifornia]] [[sl:Kalifornija]] [[sq:Kalifornia]] [[sr:Калифорнија]] [[su:Kalifornia]] [[sv:Kalifornien]] [[ta:கலிபோர்னியா]] [[th:มลรัฐแคลิฟอร์เนีย]] [[tl:California]] [[tr:Kaliforniya]] [[ug:كالىفورنىيە شىتاتى]] [[uk:Каліфорнія]] [[vi:California]] [[zh:加利福尼亚州]] [[zh-min-nan:California]] 3341 12937 2005-02-11T23:28:59Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3342 12938 2005-02-11T23:33:10Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3343 49838 2006-06-10T13:39:39Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ug:كوننېكتىكۇت شىتاتى]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Connecticut'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Konektikuta karogs.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Connecticut state flag.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>CT <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Hārtforda]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Danberija]]<br>[[Bridžporta]]<br>[[Ņūheivena]]<br>[[Ņūlondona]]<br>[[Norviča]]<br>[[Stemforda]]<br>[[Voterberija]] <tr><td>Platība<td>12 547 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>3 527 249 <tr><td>Štats no <td>1788.gada 9.janvāris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 77,5%<br>spāņu izcelsmes - 9,4%<br>melnie - 9,1% <tr><td>Reliģija<td>[[katolisms]] - 50%<br>[[protestantisms]] - 34%<br>nereliģiozi - 6% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Konektikuta| ]] [[ang:Connecticut]] [[ar:كناتيكت]] [[ast:Connecticut]] [[bg:Кънектикът]] [[bs:Connecticut]] [[ca:Connecticut]] [[cs:Connecticut]] [[da:Connecticut]] [[de:Connecticut]] [[en:Connecticut]] [[eo:Konetikuto]] [[es:Connecticut]] [[et:Connecticut]] [[eu:Conecticut]] [[fi:Connecticut]] [[fr:Connecticut]] [[ga:Connecticut]] [[gl:Connecticut]] [[he:קונטיקט]] [[hr:Connecticut]] [[hu:Connecticut]] [[id:Connecticut]] [[is:Connecticut]] [[it:Connecticut]] [[ja:コネチカット州]] [[ka:კონექტიკუტი]] [[ko:코네티컷 주]] [[kw:Connecticut]] [[la:Connecticuta]] [[lt:Konektikutas]] [[mk:Конектикат]] [[nl:Connecticut]] [[nn:Connecticut]] [[no:Connecticut]] [[os:Коннектикут]] [[pl:Connecticut]] [[pt:Connecticut]] [[ro:Connecticut (stat SUA)]] [[ru:Коннектикут]] [[simple:Connecticut]] [[sk:Connecticut]] [[sl:Connecticut]] [[sq:Connecticut]] [[sr:Конектикат]] [[sv:Connecticut]] [[th:มลรัฐคอนเนตทิคัต]] [[tr:Connecticut]] [[ug:كوننېكتىكۇت شىتاتى]] [[uk:Коннектикут]] [[vi:Connecticut]] [[zh:康乃狄克州]] 3344 51135 2006-06-18T21:47:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Delaware]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Delaware'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Delavera.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Delavera karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>DE <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Dovera]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Vilmingtona]] <tr><td>Platība<td>5 133 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>838 549 <tr><td>Štats no <td>1787.gada 7.decembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 72,5%<br>melnie - 19,2% <tr><td>Reliģija<td>[[protestantisms]] - 58%<br>[[katolisms]] - 26%<br> nereliģiozi - 7% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Delavēra| ]] [[ang:Delaware]] [[ast:Delaware]] [[bg:Делауеър]] [[ca:Delaware]] [[cs:Delaware]] [[da:Delaware]] [[de:Delaware]] [[en:Delaware]] [[eo:Delavaro]] [[es:Delaware]] [[et:Delaware]] [[eu:Delaware]] [[fi:Delaware]] [[fr:Delaware]] [[ga:Delaware]] [[gl:Delaware]] [[he:דלאוור]] [[hr:Delaware]] [[hu:Delaware]] [[id:Delaware]] [[is:Delaware (fylki)]] [[it:Delaware]] [[ja:デラウェア州]] [[ka:დელავერი]] [[ko:델라웨어 주]] [[kw:Delaware]] [[la:Delevaria]] [[lt:Delaveras]] [[mk:Делавер]] [[nl:Delaware]] [[nn:Delaware]] [[no:Delaware]] [[os:Делавэр]] [[pl:Delaware]] [[pt:Delaware]] [[ro:Delaware (stat SUA)]] [[ru:Делавэр]] [[simple:Delaware]] [[sk:Delaware (štát USA)]] [[sl:Delaware]] [[sq:Delaware]] [[sr:Делавер]] [[sv:Delaware]] [[th:มลรัฐเดลาแวร์]] [[tr:Delaware]] [[ug:دېلاۋار]] [[uk:Делавер]] [[vi:Delaware]] [[zh:特拉华州]] 3345 12941 2005-02-11T23:37:37Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3346 12942 2005-02-11T23:40:36Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3347 49876 2006-06-10T16:24:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:فلورىدا]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Florida'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Florida.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Florida karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>FL <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Talahasī]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Maiami]]<br>[[Tampa]]<br>[[Orlando]]<br>[[Džeksonvila]]<br>un 24 pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000 <tr><td>Platība<td>139 697 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>17 671 451 <tr><td>Gubernātors<td>[[Džebs Bušs]] (''Jeb Bush'') <tr><td>Štats no <td>1845.gada 3.marts <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 65,4%<br>spāņu izcelsmes - 16,8%<br>melnie - 14,6% <tr><td>Reliģija<td>[[protestantisms]] - 60%<br>[[katolisms]] - 23%<br> nereliģiozi - 8% <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.myflorida.com </table> '''Florida''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štats, kas atrodas ASV dienvidos. Pats štats ir liela [[pussala]] starp [[Meksikas līcis|Meksikas līci]], [[Floridas šaurums|Floridas šaurumu]] un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]. [[Spāņu valoda|Spāņu valodā]] vārds ''Florida'' nozīmē ziediem klāts, puķains. Pussalu atklāja [[Huans Ponss de Leons]] (''Juan Ponce de León'') 1513. gada 27. martā, kas tajā laikā bija [[Lieldienas|Lieldienu]] Svētdiena. Tajā laikā Florida tika nosaukta par ''Pascua Florida''. == Vēsture == [[Image:Five flags of Florida.jpg|200px|left|thumb|Šeit ir redzami pieci no to valstu karogiem, kas ir valdījušas Floridā gadsimtu gaitā.]] Arheoloģiskie izrakumi Floridā liecina par to, ka šī vieta ir bijusi apdzīvota jau vairākus tūkstošus gadu pirms [[Eiropa|Eiropas]]. No daudzajām iezemiešu ciltīm, lielākās ir bijušas [[Kalusa]], [[Tekesta]], [[Timukuāna]] un [[Tokobago]]. [[Spānija|Spāņu]] navigātors Huans Ponss de Leons atklāja šo zemi Lieldienu svētdienā, 1513. gada 27. martā. Spāņi to nosauca par ''Pascua Florida''. Vēlāk Florida tika nosaukta par ''La Florida''. Gadsimta laikā šo zemi sāka apdzīvot gan spāņi, gan [[Francija|franči]]. [[Dons Tristans de Luna]] (''Don Tristan de Luna'') 1559. gadā sāka veidot Spāņu Pensakolu, kas bija pirmā Eiropiešu [[kolonija]] pašlaik esošajā ASV teritorijā, taču viņa kolonijas būvēšanu partrauca [[viesuļvētra]]. Sešus gadus vēlāk, 1565. gadā, [[Pedro Menendezs Avilē]] (''Pedro Menéndez de Avilés'') nodibināja [[Sentaugustīnu]] (''Saint Augustine''), kas bija pirmā pastāvīgā Eiropiešu kolonija. Šīs divas pilsētas kļuva par [[Lielbritānija|Angļu]] un Spāņu koloniju galvaspilsētām austrumu un rietumfloridā. Floridas brīvā teritorija samazinājās nodibinoties angļu kolonijām ziemeļfloridā un franču kolonijām rietumfloridā. Floridā valdīja 3 lielvaras - Spānija, Lielbritānija un Amerika. Vēlāk valdīja tikai viena vara - Amerika. Spānija piekāpās amerikāņiem pati pēdējā ar Adamsa-Onīsa līgumu, kas tika abpusēji parakstīts 1819. gadā. Tajā bija vienošanās, ka Spānija atdod Floridu Amerikai, bet Amerika atsakās no Teksasas. 1845. gada 3. martā, Florida kļuva par Amerikas Savienoto Valstu 27. štatu. 1861. gada 10. janvārī Florida izstājās no Savienotajām Valstīm un lika pamatus [[Amerikas Konfederācija|Amerikas Konfederācijai]]. 1861. gada 10. februārī, Florida pievienojās Amerikas Konfederācijai. Pēc Konfederācijas krišanas 1865. gadā, Florida, 1868. gada 25. jūnijā atkal pievienojās Savienotajām Valstīm. Līdz 20. gadsimta vidum, Florida bija vismazākapdzīvotākais ASV Dienvidu štats, taču mūsdienās tas ir ceturtais lielākais Dienvidu štats apdzīvotības ziņā. == Likumdošana un pārvaldīšana == [[Image:Stamp-us-florida-1845.gif|thumb|right|150px|Floridas pastmarka 1845. gads]] Floridas štata pārvaldes funkcijas, pamatstruktūra, pienākumi ir definētas [[Floridas konstitūcija|Floridas Konstitūcijā]], kurā ir noteikta štata [[likumdošana]], kā arī noteiktas [[cilvēktiesības]]. [[Floridas Leģislatūra]] īsteno, piemēram tādus likumus, kā [[Floridas Štata Statūti]], kurus likumdošanā ir iesniedzis Floridas štata gubernātors. Floridas Leģislatūra sastāv no Senāta un Palātas. Senāts sastāv no 40 locekļiem, bet Palāta sastāv no 120. Pašreizējais Floridas štata gubernātors ir Republikānis [[Džebs Bušs]] (''Jeb Bush''), pašreizējā ASV prezidenta [[Džordžs Volkers Bušs|Džordža V. Buša]] brālis, bijušā ASV prezidenta [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža H.V. Buša]] dēls. Vienmēr Floridas štatu ir pārvaldījuši [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]], taču pēdējos gados līdz ar straujo populācijas palielināšanos, palielinājās arī [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu]] īpatsvars, sadalot štatu starp divām partijām - Republikāņiem un Demokrātiem. == Nodokļu sistēma == Florida ir viens no deviņiem ASV štatiem, kas neiekasē [[ienākuma nodoklis|ienākuma nodokli]]. Štata [[pārdošanas nodoklis|pārdošanas nodokļa]] likme ir 7 procenti. == Ģeogrāfiskais stāvoklis == [[Image:National-atlas-florida.png|thumb|right|Floridas karte]] Florida ir gara, šaura teritorija, kas stiepjas gar Meksikas līci un ir kā pussala Atlantijas okeānā. Štats ziemeļos robežojas ar [[Džordžija|Džordžijas]] štatu un rietumos ar [[Alabama|Alabamas]] štatu. Floridas novietojums ir tuvu [[Karību salas|Karību salām]], vistuvāk no tām atrodas [[Bahamas|Bahamu salas]] un [[Kuba]]. 105 metru augstumā sniedzas [[Britona kalns]], Tas ir augstākais punkts Floridā. == Klimats == [[Image:Nasa.florida.750pix.jpg|thumb|Floridas satelītattēls]] Floridā pārsvarā ir subtropu klimats, taču pašos Floridas dienvidos ir īsts tropu klimats. Floridā [[saule]] visu dienu spīd 300 dienas gadā. Šeit mēdz būt pārsvarā tikai divas sezonas - Karstuma sezona un Liela karstuma sezona. Arī [[Golfa Straume]] ļoti ietekmē Floridas klimatu. Floridā katru gadu plosās [[orkāns|orkāni]] un [[taifūns|taifūni]], kas rada milzu postījumus. Siltā klimata dēļ [[sniegs]] šeit ir ļoti reti. {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Florida]] [[ang:Florida]] [[ar:فلوريدا]] [[ast:Florida]] [[bg:Флорида]] [[bn:ফ্লোরিডা]] [[ca:Florida]] [[cs:Florida]] [[cy:Fflorida]] [[da:Florida]] [[de:Florida]] [[el:Φλόριντα]] [[en:Florida]] [[eo:Florido]] [[es:Florida]] [[et:Florida]] [[eu:Florida]] [[fa:فلوریدا]] [[fi:Florida]] [[fr:Floride]] [[ga:Florida]] [[gd:Florida]] [[gl:Florida]] [[he:פלורידה]] [[hr:Florida]] [[hu:Florida]] [[id:Florida]] [[is:Flórída]] [[it:Florida]] [[ja:フロリダ州]] [[ka:ფლორიდა]] [[ko:플로리다 주]] [[kw:Florida]] [[la:Florida]] [[lb:Florida]] [[lt:Florida]] [[mk:Флорида]] [[ms:Florida]] [[nl:Florida (staat)]] [[nn:Florida]] [[no:Florida]] [[os:Флоридæ]] [[pl:Floryda]] [[pt:Flórida]] [[ro:Florida (stat SUA)]] [[ru:Флорида]] [[scn:Florida]] [[simple:Florida]] [[sk:Florida]] [[sl:Florida]] [[sq:Florida]] [[sr:Флорида]] [[sv:Florida]] [[th:มลรัฐฟลอริดา]] [[tl:Florida]] [[tr:Florida]] [[ug:فلورىدا]] [[uk:Флорида]] [[vi:Florida]] [[zh:佛罗里达州]] 3348 12944 2005-02-11T23:46:11Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3349 12945 2005-02-11T23:47:10Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3350 12946 2005-02-11T23:59:30Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3351 52512 2006-06-30T06:48:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:جورجىيە]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Georgia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Dzordzija.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Dzordzija karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>GA <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Atlanta]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Ogasta]]<br>[[Kolumbusa]]<br>[[Savana]]<br>[[Meikona]]<br>[[Atēnas (Džordžija)|Atēnas]] <tr><td>Platība<td>152 577 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>8 975 843 <tr><td>Štats no <td>1788.gada 2.janvāris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 62,6%<br>melnie - 28,7%<br>spāņu izcelsmes - 5,3% <tr><td>Reliģija<td>[[protestantisms]] - 84%<br>[[katolisms]] - 6%<br> nereliģiozi - 5% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Džordžija| ]] [[ang:Georgia (U.S. rīce)]] [[bg:Джорджия]] [[ca:Geòrgia (EUA)]] [[cs:Georgie]] [[da:Georgia (USA)]] [[de:Georgia]] [[en:Georgia (U.S. state)]] [[eo:Georgio]] [[es:Georgia (estado)]] [[et:Georgia]] [[eu:Georgia (AEB)]] [[fi:Georgia (osavaltio)]] [[fr:Géorgie (État)]] [[ga:Georgia (stát S.A.M.)]] [[gl:Xeorxia, Estados Unidos de América]] [[he:ג'ורג'יה]] [[hu:Georgia]] [[id:Georgia, AS]] [[is:Georgía (fylki BNA)]] [[it:Georgia (USA)]] [[ja:ジョージア州]] [[ka:ჯორჯია]] [[ko:조지아 주]] [[kw:Jeorji]] [[la:Georgia USA]] [[lb:Georgia]] [[lt:Džordžija]] [[mk:Џорџија]] [[nl:Georgia]] [[nn:Delstaten Georgia]] [[no:Georgia (USA)]] [[os:Джорджи]] [[pl:Georgia]] [[pt:Geórgia (EUA)]] [[ro:Georgia (stat SUA)]] [[ru:Джорджия]] [[simple:Georgia (U.S. state)]] [[sk:Georgia (štát USA)]] [[sl:Georgia]] [[sq:Georgia]] [[sr:Џорџија]] [[sv:Georgia]] [[th:มลรัฐจอร์เจีย]] [[tl:Georgia (Estado sa Estados Unidos)]] [[tr:Georgia]] [[ug:جورجىيە]] [[uk:Джорджія]] [[vi:Georgia]] [[zh:喬治亞州]] 3352 12948 2005-02-12T00:03:16Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3353 39514 2006-04-09T14:10:52Z YurikBot 213 robot Adding: kw, os, tl, tr, vi Modifying: et, sk <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Hawaii'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Havajas.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Havajas karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>HI <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Honolulu]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td> - <tr><td>Platība<td>16 636 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 248 220 <tr><td>Štats no <td>1959.gada 21.augusts <tr><td>Iedzīvotāji<td>aziāti - 41,6%<br>baltie - 24,3%<br>[[havajieši]] - 6,6% </table> == Vēsture == 1941. gada 7. decembrī [[Japāna|Japānas]] armija uzbruka [[ASV]] jūras kara bāzei Havajās - [[Perlharbora|Perlharborai]], kas bija nozīmīgs ASV armijas atbalsta punkts [[Klusais Oekeāns|Klusajā Okeānā]] {{ASV štati}} [[Category:Havajas|*]] [[Category:ASV štati]] [[ang:Hawaii]] [[ar:هاواي]] [[ast:Hawaii]] [[bg:Хаваи]] [[ca:Hawaii]] [[cs:Havaj]] [[cy:Hawaii]] [[da:Hawaii]] [[de:Hawaii]] [[en:Hawaii]] [[eo:Havajo]] [[es:Hawai]] [[et:Hawaii osariik]] [[eu:Hawai]] [[fa:هاوائی]] [[fi:Havaiji]] [[fr:Hawaii]] [[ga:Haváí]] [[gd:Hawaii]] [[gl:Hawai - Hawai'i]] [[haw:Hawai‘i]] [[he:הוואי]] [[hu:Hawaii]] [[id:Hawaii]] [[ilo:Hawai'i]] [[io:Havayi]] [[is:Hawaii]] [[it:Hawaii]] [[ja:ハワイ州]] [[ka:ჰავაი (შტატი)]] [[ko:하와이 주]] [[kw:Hawaii]] [[la:Havaii]] [[lt:Havajai]] [[mk:Хаваи]] [[nl:Hawaï]] [[nn:Hawaii]] [[no:Hawaii]] [[os:Гавайтæ]] [[pl:Hawaje (stan w USA)]] [[pt:Havaí]] [[ro:Hawaii]] [[ru:Гавайи]] [[simple:Hawaii]] [[sk:Havaj (štát USA)]] [[sl:Havaji]] [[sq:Hawaii]] [[sr:Хаваји]] [[sv:Hawaii]] [[th:มลรัฐฮาวาย]] [[tl:Hawaii]] [[tr:Hawaii]] [[uk:Гаваї]] [[vi:Hawaii]] [[zh:夏威夷州]] [[zh-min-nan:Hawaiʻi]] 3354 12950 2005-02-12T00:10:22Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3355 12951 2005-02-12T00:11:47Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3356 12952 2005-02-12T00:20:19Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3357 51180 2006-06-19T00:55:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Idaho]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Idaho'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Aidaho.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Aidaho karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>ID <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Boise]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td> - <tr><td>Gubernātors<td>[[Dirks Kemptorns]] (''Dirk Kempthorne'') <tr><td>Platība<td>214 325 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 416 564 <tr><td>Štats no <td>1890.gada 3.jūlijs <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 88%<br>spāņu izcelsmes - 7,9% <tr><td>Reliģija<td>[[protestantisms]] - 39%<br>[[mormoņi|mormoņu]] - 30%<br>nereliģiozi - 13%<br>[[katolisms]] - 12% <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.idaho.gov </table> '''Aidaho''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štats, kas atrodas ASV Ziemeļrietumos un tā [[galvaspilsēta]] ir [[Boise]]. {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Aidaho|Aidaho]] [[ang:Idaho]] [[bg:Айдахо]] [[ca:Idaho]] [[cs:Idaho]] [[da:Idaho]] [[de:Idaho]] [[en:Idaho]] [[eo:Idaho]] [[es:Ídaho]] [[et:Idaho]] [[eu:Idaho]] [[fi:Idaho]] [[fr:Idaho]] [[ga:Idaho]] [[gl:Idaho]] [[he:איידהו]] [[hr:Idaho]] [[hu:Idaho]] [[id:Idaho]] [[is:Idaho]] [[it:Idaho]] [[ja:アイダホ州]] [[ka:აიდაჰო]] [[ko:아이다호 주]] [[ks:ऐडहो]] [[kw:Idaho]] [[lt:Aidahas]] [[mk:Ајдахо]] [[nl:Idaho]] [[nn:Idaho]] [[no:Idaho]] [[os:Айдахо]] [[pl:Idaho]] [[pt:Idaho]] [[ro:Idaho (stat SUA)]] [[ru:Айдахо]] [[simple:Idaho]] [[sk:Idaho]] [[sl:Idaho]] [[sq:Idaho]] [[sr:Ајдахо]] [[sv:Idaho]] [[th:มลรัฐไอดาโฮ]] [[tr:Idaho]] [[ug:ئايداخو]] [[uk:Айдахо]] [[vi:Idaho]] [[zh:爱达荷州]] 3358 12954 2005-02-12T00:21:17Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3359 12955 2005-02-12T00:31:18Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3360 12956 2005-02-12T00:31:39Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3361 53402 2006-07-03T10:37:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Illinois]], [[oc:Illinois]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Illinois'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Ilinoisa.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Ilinoisa karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>IL <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Springfīlda]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Čikāga]]<br>[[Aurora]]<br>[[Džoulita]]<br>[[Nepervila]]<br>[[Piorija]]<br>[[Rokforda]] <tr><td>Platība<td>144 123 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>12 772 889 <tr><td>Štats no <td>1818.gada 3.decembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 67,8%<br>melnie - 15,1%<br>spāņu izcelsmes - 12,3% <tr><td>Reliģija<td>[[protestantisms]] - 51%<br>[[katolisms]] - 33%<br>nereliģiozi - 8% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Ilinoisa| ]] [[ang:Illinois]] [[ar:إلينوي]] [[bg:Илинойс]] [[bs:Illinois]] [[ca:Illinois]] [[cs:Illinois]] [[cy:Illinois]] [[da:Illinois]] [[de:Illinois]] [[en:Illinois]] [[eo:Ilinojo]] [[es:Illinois]] [[et:Illinois]] [[eu:Illinois]] [[fi:Illinois]] [[fr:Illinois]] [[ga:Illinois]] [[gl:Illinois]] [[he:אילינוי]] [[hi:इलिनाय]] [[hr:Illinois]] [[hu:Illinois]] [[id:Illinois]] [[io:Illinois]] [[is:Illinois]] [[it:Illinois]] [[ja:イリノイ州]] [[ka:ილინოისი (შტატი)]] [[ko:일리노이 주]] [[kw:Illinois]] [[la:Illinoesia]] [[lt:Ilinojus]] [[mk:Илиноис]] [[nl:Illinois (staat)]] [[nn:Illinois]] [[no:Illinois]] [[oc:Illinois]] [[os:Иллинойс]] [[pl:Illinois]] [[pt:Illinois]] [[ro:Illinois (stat SUA)]] [[ru:Иллинойс (штат)]] [[simple:Illinois]] [[sk:Illinois]] [[sl:Illinois]] [[sq:Illinois]] [[sr:Илиноис]] [[sv:Illinois]] [[th:มลรัฐอิลลินอยส์]] [[tr:Illinois]] [[ug:ئىللىنويىز شىتاتى]] [[uk:Іллінойс]] [[vi:Illinois]] [[zh:伊利诺州]] 3362 53407 2006-07-03T11:08:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Indiana]], [[oc:Indiana]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Indiana'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Indiana.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Indiana karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>IN <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Indianapolisa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Fortveina]]<br>[[Sautbenda]]<br>[[Evansvila]]<br>[[Gerija]] <tr><td>Platība<td>92 903 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>6 265 934 <tr><td>Štats no <td>1816.gada 11.decembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 85,8%<br>melnie - 8,4% <tr><td>Reliģija<td>[[protestantisms]] - 67%<br>[[katolisms]] - 20%<br>nereliģiozi - 8% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Indiāna| ]] [[ang:Indiana]] [[ar:إنديانا]] [[bg:Индиана]] [[ca:Indiana]] [[cs:Indiana]] [[da:Indiana]] [[de:Indiana]] [[el:Ιντιάνα]] [[en:Indiana]] [[eo:Indianao]] [[es:Indiana]] [[et:Indiana]] [[eu:Indiana]] [[fi:Indiana]] [[fr:Indiana]] [[ga:Indiana]] [[gl:Indiana]] [[he:אינדיאנה]] [[hr:Indiana]] [[hu:Indiana]] [[id:Indiana]] [[io:Indiana]] [[is:Indiana fylki]] [[it:Indiana]] [[ja:インディアナ州]] [[ka:ინდიანა]] [[ko:인디애나 주]] [[kw:Indiana]] [[la:Indiana]] [[lt:Indiana]] [[mk:Индијана]] [[nl:Indiana]] [[nn:Indiana]] [[no:Indiana]] [[oc:Indiana]] [[os:Индианæ]] [[pl:Indiana]] [[pt:Indiana]] [[ru:Индиана]] [[simple:Indiana]] [[sk:Indiana]] [[sl:Indiana]] [[sq:Indiana]] [[sr:Индијана]] [[sv:Indiana]] [[th:มลรัฐอินดีแอนา]] [[tr:Indiana]] [[ug:ئىندىئانا]] [[uk:Індіана]] [[vi:Indiana]] [[zh:印第安纳州]] 3363 12959 2005-02-12T00:42:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3364 12960 2005-02-12T00:43:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3365 49134 2006-06-04T14:43:35Z Hashar 27 robot Adding: ang, ar, et, fa, ga, is, kw, sq, tr, ug, vi Modifying: ca, ro <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Iowa'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Aiova.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Aiova karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>IA <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Demoina]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Devenporta]]<br>[[Siderapida]]<br>[[Vaterlo (Aiova)|Vaterlo]]<br>[[Siusitija]] <tr><td>Platība<td>144 716 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 955 010 <tr><td>Štats no <td>1846.gada 28.decembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 92,6% <tr><td>Reliģija<td>[[protestantisms]] - 50%<br>[[katolisms]] - 23%<br>nereliģiozi - 13% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Aiova|Aiova]] [[ang:Iowa]] [[ar:آيوا]] [[bg:Айова]] [[ca:Estat d'Iowa]] [[cs:Iowa]] [[da:Iowa]] [[de:Iowa]] [[en:Iowa]] [[eo:Iovao]] [[es:Iowa]] [[et:Iowa]] [[fa:آیووا]] [[fi:Iowa]] [[fr:Iowa]] [[ga:Iowa]] [[he:איווה]] [[hu:Iowa]] [[id:Iowa]] [[is:Iowa]] [[it:Iowa]] [[ja:アイオワ州]] [[ka:აიოვა]] [[ko:아이오와 주]] [[kw:Iowa]] [[lt:Ajova]] [[mk:Ајова]] [[nl:Iowa]] [[nn:Iowa]] [[no:Iowa]] [[os:Айовæ]] [[pl:Iowa]] [[pt:Iowa]] [[ro:Iowa (stat SUA)]] [[ru:Айова]] [[sa:आयोवा]] [[sk:Iowa]] [[sl:Iowa]] [[sq:Iowa]] [[sr:Ајова]] [[sv:Iowa]] [[th:มลรัฐไอโอวา]] [[tr:Iowa]] [[ug:ئايوۋا]] [[uk:Айова]] [[vi:Iowa]] [[zh:爱荷华州]] 3366 12962 2005-02-12T00:49:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3367 12963 2005-02-12T00:49:40Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3368 51194 2006-06-19T02:27:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Kansas]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kansas'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Kanzasa.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Kanzasa karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>KS <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Topīka]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Vičita]] <tr><td>Platība<td>211 922 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 740 760 <tr><td>Štats no <td>1861.gada 29.janvāris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 83,1%<br>spāņu izcelsmes - 7%<br>melnie - 5,7% <tr><td>Reliģija<td>[[protestantisms]] - 71%<br>[[katolisms]] - 17%<br>nereliģiozi - 5% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Kanzasa| ]] [[af:Kansas]] [[ang:Kansas]] [[ar:كانزاس]] [[bg:Канзас]] [[bn:ক্যানসাস]] [[bs:Kansas]] [[ca:Kansas]] [[cs:Kansas]] [[da:Kansas]] [[de:Kansas]] [[en:Kansas]] [[eo:Kansaso]] [[es:Kansas]] [[et:Kansas]] [[eu:Kansas]] [[fi:Kansas]] [[fr:Kansas]] [[ga:Kansas]] [[he:קנזס]] [[hr:Kansas]] [[hu:Kansas]] [[id:Kansas]] [[is:Kansas]] [[it:Kansas]] [[ja:カンザス州]] [[ka:კანზასი]] [[ko:캔자스 주]] [[ks:केन्‍सास]] [[kw:Kansas]] [[la:Cansia]] [[lt:Kanzasas]] [[mk:Канзас]] [[ms:Kansas]] [[nl:Kansas (staat)]] [[nn:Kansas]] [[no:Kansas]] [[os:Канзас]] [[pl:Kansas]] [[pt:Kansas]] [[ru:Канзас]] [[sa:केन्‍सास]] [[sh:Kanzas]] [[simple:Kansas]] [[sk:Kansas]] [[sl:Kansas]] [[sq:Kansas]] [[sr:Канзас]] [[sv:Kansas]] [[th:มลรัฐแคนซัส]] [[tr:Kansas]] [[ug:كانزاس]] [[uk:Канзас]] [[vi:Kansas]] [[zh:堪薩斯州]] 3369 12965 2005-02-12T00:57:17Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3370 12966 2005-02-12T00:57:42Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3371 12967 2005-02-12T01:05:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3372 51892 2006-06-25T06:28:22Z YurikBot 213 robot Modifying: [[uk:Кентакі]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kentucky'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Kentuki.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Kentuki karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>KY <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Frankforta]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Luisvila]]<br>[[Leksingtona]] <tr><td>Platība<td>102 907 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>4 165 047 <tr><td>Štats no <td>1792.gada 1.jūnijs <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 89,3%<br>melnie - 7,3% <tr><td>Reliģija<td>[[protestantisms]] - 76%<br>[[katolisms]] - 13%<br>nereliģiozi - 9% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Kentuki| ]] [[ang:Kentucky]] [[bg:Кентъки]] [[ca:Kentucky]] [[cs:Kentucky]] [[da:Kentucky]] [[de:Kentucky]] [[en:Kentucky]] [[eo:Kentukio]] [[es:Kentucky]] [[et:Kentucky]] [[eu:Kentucky]] [[fi:Kentucky]] [[fr:Kentucky]] [[ga:Kentucky]] [[he:קנטקי]] [[hr:Kentucky]] [[hu:Kentucky]] [[id:Kentucky]] [[is:Kentucky]] [[it:Kentucky]] [[ja:ケンタッキー州]] [[ka:კენტუკი (შტატი)]] [[ko:켄터키 주]] [[kw:Kentucky]] [[lt:Kentukis]] [[mk:Кентаки]] [[ms:Kentucky]] [[nl:Kentucky]] [[nn:Kentucky]] [[no:Kentucky]] [[os:Кентукки]] [[pl:Kentucky]] [[pt:Kentucky]] [[ru:Кентукки]] [[simple:Kentucky]] [[sk:Kentucky]] [[sl:Kentucky]] [[sq:Kentucky]] [[sr:Кентаки]] [[sv:Kentucky]] [[th:มลรัฐเคนทักกี]] [[tr:Kentucky]] [[ug:كېنتۇكى]] [[uk:Кентакі]] [[vi:Kentucky]] [[zh:肯塔基州]] 3373 12969 2005-02-12T01:08:00Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3374 52804 2006-07-01T09:53:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:Louisiana]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Louisiana'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Luiziana.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Luiziana karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>LA <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Batonrūža]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Ņūorleāna]]<br>[[Šrīvporta]]<br>[[Lafajeta]]<br>[[Leikčarlza]]<br>[[Huma]]<br>[[Monro]] <tr><td>Platība<td>112 836 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>4 515 939 <tr><td>Štats no <td>1812.gada 30.aprīlis <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 62,5%<br>melnie - 32,5% <tr><td>Reliģija<td>[[protestantisms]] - 47%<br>[[katolisms]] - 47% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Luiziāna| ]] [[af:Louisiana]] [[ang:Louisiana]] [[ar:لويزيانا]] [[bg:Луизиана]] [[ca:Louisiana]] [[cs:Louisiana]] [[da:Louisiana]] [[de:Louisiana]] [[en:Louisiana]] [[eo:Luiziano]] [[es:Luisiana]] [[et:Louisiana osariik]] [[eu:Louisiana]] [[fa:لویزیانا]] [[fi:Louisiana]] [[fr:Louisiane]] [[ga:Louisiana]] [[gd:Louisiana]] [[gl:Luisiana - Lousiana]] [[he:לואיזיאנה]] [[hr:Louisiana]] [[hu:Louisiana]] [[id:Louisiana]] [[is:Louisiana]] [[it:Louisiana]] [[ja:ルイジアナ州]] [[ka:ლუიზიანა]] [[ko:루이지애나 주]] [[kw:Louisiana]] [[la:Ludoviciana]] [[lb:Louisiana]] [[lt:Luiziana]] [[mk:Луизијана]] [[nl:Louisiana (staat)]] [[nn:Louisiana]] [[no:Louisiana]] [[os:Луизианæ]] [[pl:Luizjana]] [[pt:Louisiana]] [[ru:Луизиана]] [[simple:Louisiana]] [[sk:Louisiana]] [[sl:Louisiana]] [[sq:Louisiana]] [[sr:Луизијана]] [[sv:Louisiana]] [[th:มลรัฐลุยเซียนา]] [[tr:Louisiana]] [[ug:لويىزاننا شىتاتى]] [[uk:Луїзіана]] [[vi:Louisiana]] [[zh:路易斯安那州]] 3375 29622 2006-02-07T18:37:54Z Feens 37 <br clear="all" /> {| align="center" class="toccolours" |- ! width=100% bgcolor="#ccccff" style="padding:0 0 0 50px;" align="center"| [[ASV]] [[ASV politiskais iedalījums|politiskais iedalījums]] | width="90px" | [[Image:Flag of the United States.svg|50px|ASV karogs]] |- | colspan="2" | {| style="background:none;" | align="right" style="font-size: 80%; vertical-align: top;" | '''[[ASV štats|štati]]''' | align="left" style="font-size: 80%;" | [[Aidaho]] | [[Aiova]] | [[Alabama]] | [[Aļaska]] | [[Arizona]] | [[Ārkanzasa]] | [[Delavēra]] | [[Dienviddakota]] | [[Dienvidkarolīna]] | [[Džordžija]] | [[Florida]] | [[Havajas]] | [[Ilinoisa]] | [[Indiāna]] | [[Jūta (ASV štats)|Jūta]] | [[Kalifornija]] | [[Kanzasa]] | [[Kentuki]] | [[Kolorādo]] | [[Konektikuta]] | [[Luiziāna]] | [[Masačūsetsa]] | [[Mena]] | [[Mērilenda]] | [[Mičigana]] | [[Minesota]] | [[Misisipi]] | [[Misūri]] | [[Montāna]] | [[Nebraska]] | [[Nevada]] | [[Ņūdžersija]] | [[Ņūhempšīra]] | [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]] | [[Ņūmeksika]] | [[Ohaio]] | [[Oklahoma]] | [[Oregona]] | [[Pensilvānija]] | [[Rietumvirdžīnija]] | [[Rodailenda]] | [[Teksasa]] | [[Tenesī]] | [[Vaiominga]] | [[Vašingtona (štats)|Vašingtona]] | [[Vērmonta]] | [[Virdžīnija]] | [[Viskonsina]] | [[Ziemeļdakota]] | [[Ziemeļkarolīna]] |- | align="right" style="font-size: 80%; vertical-align: top;" | '''[[Federālais apgabals|federālais&nbsp;apgabals]]''' | align="left" style="font-size: 80%;" | [[Kolumbijas apgabals]] |- | align="right" style="font-size: 80%; vertical-align: top;" | '''[[Salu teritorijas|salu&nbsp;teritorijas]]''' | align="left" style="font-size: 80%;" | [[ASV Virdžīnu salas]] | [[Austrumsamoa]] | [[Beikera sala]] | [[Guama]] | [[Džarvisa sala]] | [[Džonstona atols]] | [[Hovlenda sala]] | [[Kingmena rifs]] | [[Midveja salas]] | [[Navasas sala]] | [[Palmiras atols]] | [[Puertoriko]] | [[Veika sala]] | [[Ziemeļmariānu salas]] |} |} 3376 36457 2006-03-24T23:58:21Z Feens 37 [[ASV|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ir 50 štatu. [[Category:ASV administratīvais iedalījums]] 3377 12973 2005-02-12T21:00:46Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3378 12974 2005-02-12T21:04:05Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3379 12975 2005-02-12T21:11:04Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3380 29182 2006-02-07T11:53:51Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Maine'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Mena.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Mena karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>ME <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Ogasta]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>79 731 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 325 518 <tr><td>Štats no <td>1820.gada 15.marta <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 96,5% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 52%<br>[[katoļi]] - 31%<br>nereliģiozi - 11% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Mena]] [[bg:&#1052;&#1077;&#1081;&#1085;]] [[da:Maine]] [[de:Maine (Bundesstaat)]] [[en:Maine]] [[eo:Majno]] [[es:Maine]] [[fr:Maine (État)]] [[id:Maine]] [[it:Maine]] [[ja:&#12513;&#12452;&#12531;&#24030;]] [[nl:Maine]] [[no:Maine]] [[pl:Maine (stan w USA)]] [[pt:Maine]] [[sr:&#1052;&#1077;&#1112;&#1085;]] [[uk:&#1052;&#1077;&#1085;]] [[fi:Maine]] [[sv:Maine]] [[zh:&#32517;&#22240;&#24030;]] 3381 12977 2005-02-12T21:22:22Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3382 52855 2006-07-01T14:42:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:Maryland]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Maryland'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Merilenda.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Merilenda karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>MD <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Anapolisa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Baltimora]] <tr><td>Platība<td>25 316 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>5 624 246 <tr><td>Štats no <td>1788.gada 28.aprīlis <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 62,1%<br>melnie - 27,9% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 58%<br>[[katoļi]] - 25%<br>nereliģiozi - 8% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Mērilenda]] [[am:ሜሪላንድ]] [[ang:Maryland]] [[bg:Мериленд]] [[ca:Maryland]] [[cs:Maryland]] [[da:Maryland]] [[de:Maryland]] [[en:Maryland]] [[eo:Marilando]] [[es:Maryland]] [[et:Maryland]] [[eu:Maryland]] [[fi:Maryland]] [[fr:Maryland]] [[ga:Maryland]] [[gd:Maryland]] [[gl:Maryland]] [[he:מרילנד]] [[hr:Maryland]] [[ht:Merilann]] [[hu:Maryland]] [[id:Maryland]] [[is:Maryland]] [[it:Maryland]] [[ja:メリーランド州]] [[ka:მერილენდი]] [[ko:메릴랜드 주]] [[kw:Tir Maria]] [[la:Terra Mariae]] [[lt:Merilandas]] [[mk:Мериленд]] [[ms:Maryland]] [[nl:Maryland]] [[nn:Maryland]] [[no:Maryland]] [[os:Мэриленд]] [[pl:Maryland]] [[pt:Maryland]] [[ru:Мэриленд]] [[simple:Maryland]] [[sk:Maryland]] [[sl:Maryland]] [[sq:Maryland]] [[sr:Мериленд]] [[sv:Maryland]] [[th:มลรัฐแมริแลนด์]] [[tr:Maryland]] [[ug:مارىلاند]] [[uk:Меріленд]] [[vi:Maryland]] [[zh:马里兰州]] 3383 12979 2005-02-12T21:32:08Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3384 12980 2005-02-12T21:33:00Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3385 50295 2006-06-13T03:10:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ماسساچۇسېتس]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Massachusetts'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Masacusetsa.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Masacusetsa karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>MA <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Bostona]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Vorčestra (MA)|Vorčestra]]<br>[[Springfīlda]]<br>[[Lovela]]<br>[[Kembridža (MA)|Kembridža]] <tr><td>Platība<td>20 300 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>6 460 024 <tr><td>Štats no <td>1788.gada 6.feruāris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 81,9%<br>spāņu izcelsmes - 6,8%<br>melnie - 5,4% <tr><td>Reliģija<td>[[katoļi]] - 54%<br>[[protestanti]] - 27%<br>nereliģiozi - 8%<br>[[jūdaisti]] - 5% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Masačūsetsa]] [[ang:Massachusetts]] [[ar:ماساتشوستس]] [[bg:Масачузетс]] [[bn:ম্যাসাচুসেট্‌স]] [[ca:Massachusetts]] [[cs:Massachusetts]] [[da:Massachusetts]] [[de:Massachusetts]] [[en:Massachusetts]] [[eo:Masaĉuseco]] [[es:Massachusetts]] [[et:Massachusetts]] [[eu:Masachusets]] [[fi:Massachusetts]] [[fr:Massachusetts]] [[ga:Massachusetts]] [[gl:Massachusetts]] [[he:מסצ'וסטס]] [[hr:Massachusetts]] [[hu:Massachusetts]] [[id:Massachusetts]] [[is:Massachusetts]] [[it:Massachusetts]] [[ja:マサチューセッツ州]] [[ka:მასაჩუსეტსი]] [[ko:매사추세츠 주]] [[kw:Massachusetts]] [[la:Massachusseta]] [[lt:Masačusetsas]] [[mk:Масачусетс]] [[nl:Massachusetts]] [[nn:Massachusetts]] [[no:Massachusetts]] [[os:Массачусетс]] [[pl:Massachusetts]] [[pt:Massachusetts]] [[ru:Массачусетс]] [[simple:Massachusetts]] [[sk:Massachusetts]] [[sl:Massachusetts]] [[sq:Massachusetts]] [[sr:Масачусетс]] [[sv:Massachusetts]] [[th:มลรัฐแมสซาชูเซตส์]] [[tr:Massachusetts]] [[ug:ماسساچۇسېتس]] [[uk:Массачусетс]] [[zh:马萨诸塞州]] 3386 12982 2005-02-12T21:46:42Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3387 12983 2005-02-12T21:51:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3388 52847 2006-07-01T13:20:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:Michigan]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Michigan'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Micigana.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Micigana karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>MI <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Lansinga]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Detroita]]<br>[[Grandrepidsa]]<br>[[Vorena]]<br>[[Flinta]]<br>[[Annarbora]] <tr><td>Platība<td>150 544 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>10 147 097 <tr><td>Štats no <td>1837.gada 26.janvāris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 80,2%<br>melnie - 14,2% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 54%<br>[[katoļi]] - 29%<br>nereliģiozi - 9% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati|Micigana]] [[Category:Mičigana|Micigana]] [[ang:Michigan]] [[ar:ميشيغان]] [[ast:Michigan]] [[bg:Мичиган]] [[bn:মিশিগান]] [[bs:Michigan]] [[ca:Michigan]] [[cs:Michigan]] [[da:Michigan]] [[de:Michigan]] [[en:Michigan]] [[eo:Miĉigano]] [[es:Michigan]] [[et:Michigan]] [[eu:Michigan]] [[fi:Michigan]] [[fr:Michigan]] [[gl:Michigan]] [[he:מישיגן]] [[hi:मिशिगन]] [[hu:Michigan]] [[id:Michigan]] [[io:Michigan]] [[is:Michigan]] [[it:Michigan]] [[ja:ミシガン州]] [[ka:მიჩიგანი (შტატი)]] [[ko:미시간 주]] [[kw:Michigan]] [[la:Michigan]] [[lt:Mičiganas]] [[mk:Мичиген]] [[mr:मिशिगन]] [[ms:Michigan]] [[nl:Michigan]] [[nn:Michigan]] [[no:Michigan]] [[os:Мичиган]] [[pl:Michigan]] [[pt:Michigan]] [[ru:Мичиган]] [[simple:Michigan]] [[sk:Michigan]] [[sl:Michigan]] [[sq:Michigan]] [[sr:Мичиген (држава)]] [[sv:Michigan]] [[th:มลรัฐมิชิแกน]] [[tr:Michigan]] [[ug:مىچىگان]] [[uk:Мічиган (штат)]] [[vi:Michigan]] [[zh:密歇根州]] 3389 12985 2005-02-12T21:58:40Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Ārkanzasa]] 3390 12986 2005-02-12T22:01:31Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Kalifornija]] 3391 12987 2005-02-12T22:02:45Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Aļaska]] 3392 12988 2005-02-12T22:04:32Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3393 12989 2005-02-12T22:04:39Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Delavēra]] 3394 12990 2005-02-12T22:06:21Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Kolorādo]] 3395 12991 2005-02-12T22:06:57Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Havajas]] 3396 12992 2005-02-12T22:07:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3397 12993 2005-02-12T22:07:33Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Konektikuta]] 3398 12994 2005-02-12T22:08:07Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Džordžija]] 3399 12995 2005-02-12T22:08:57Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Aidaho]] 3400 12996 2005-02-12T22:10:13Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Ilinoisa]] 3401 12997 2005-02-12T22:10:19Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Indiāna]] 3402 12998 2005-02-12T22:10:37Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Aiova]] 3403 12999 2005-02-12T22:11:15Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Kentuki]] 3404 13000 2005-02-12T22:11:55Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Kanzasa]] 3405 13001 2005-02-12T22:12:53Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Luiziāna]] 3406 13002 2005-02-12T22:13:15Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Mena]] 3407 13003 2005-02-12T22:14:32Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3408 52846 2006-07-01T13:16:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:Minnesota]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Minnesota'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Minesota.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Minesota karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>MN <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Sentpola]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Mineapolisa]] <tr><td>Platība<td>206 207 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>5 141 954 <tr><td>Štats no <td>1858.gada 11.maijs <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 88,2% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 64%<br>[[katoļi]] - 25% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Minesota]] [[ang:Minnesota]] [[bg:Минесота]] [[bs:Minnesota]] [[ca:Minnesota]] [[cs:Minnesota]] [[cy:Minnesota]] [[da:Minnesota]] [[de:Minnesota]] [[en:Minnesota]] [[eo:Minesoto]] [[es:Minnesota]] [[et:Minnesota]] [[eu:Minesota]] [[fi:Minnesota]] [[fr:Minnesota]] [[ga:Minnesota]] [[gd:Minnesota]] [[he:מינסוטה]] [[hr:Minnesota]] [[hu:Minnesota]] [[id:Minnesota]] [[is:Minnesota]] [[it:Minnesota]] [[ja:ミネソタ州]] [[ka:მინესოტა]] [[ko:미네소타 주]] [[kw:Minnesota]] [[la:Minnesota]] [[lt:Minesota]] [[mk:Минесота]] [[mr:मिनेसोटा]] [[nl:Minnesota]] [[nn:Minnesota]] [[no:Minnesota]] [[os:Миннесотæ]] [[pl:Minnesota]] [[pt:Minnesota]] [[ru:Миннесота]] [[simple:Minnesota]] [[sk:Minnesota]] [[sq:Minnesota]] [[sr:Минесота]] [[sv:Minnesota]] [[th:มลรัฐมินนิโซตา]] [[tr:Minnesota]] [[ug:مىننېسوتا]] [[uk:Міннесота]] [[vi:Minnesota]] [[zh:明尼蘇達州]] 3409 13005 2005-02-12T22:15:36Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Mērilenda]] 3410 13006 2005-02-12T22:15:41Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Masačūsetsa]] 3411 13007 2005-02-12T22:16:27Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Ņūhempšīra]] 3412 13008 2005-02-12T22:16:47Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Mičigana]] 3413 13009 2005-02-12T22:19:25Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Misisipi]] 3414 13010 2005-02-12T22:19:57Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Minesota]] 3415 13011 2005-02-12T22:20:14Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Misūri]] 3416 13012 2005-02-12T22:20:39Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3417 13013 2005-02-12T22:22:28Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Ņūmeksika]] 3418 13014 2005-02-12T22:37:02Z Juzeris 23 Ņujorka > Ņujorka (štats) #REDIRECT [[Ņujorka (štats)]] 3419 13015 2005-02-12T22:24:22Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3420 13016 2005-02-12T22:25:12Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Ziemeļdakota]] 3421 13017 2005-02-12T22:25:48Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3422 13018 2005-02-12T22:27:22Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Ohaio]] 3423 13019 2005-02-12T22:27:04Z 81.198.235.210 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Mississippi'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Misisipi.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Misisipi karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>MS <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Džeksona]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>122 331 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 901 372 <tr><td>Štats no <td>1817.gada 10.decembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 60,7%<br>melnie - 36,3% <tr><td>Reliģija<td>vairums [[protestanti]] </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Misisipi]] [[bg:&#1052;&#1080;&#1089;&#1080;&#1089;&#1080;&#1087;&#1080;]] [[da:Mississippi]] [[de:Mississippi (Bundesstaat)]] [[en:Mississippi]] [[eo:Misisipo]] [[es:Mississippi]] [[et:Mississippi]] [[fr:Mississippi (État)]] [[id:Mississippi]] [[it:Mississippi]] [[ja:&#12511;&#12471;&#12471;&#12483;&#12500;&#24030;]] [[nl:Mississippi (staat)]] [[pl:Missisipi (stan w USA)]] [[sr:&#1052;&#1080;&#1089;&#1080;&#1089;&#1080;&#1087;&#1080;]] [[sv:Mississippi, USA]] [[uk:&#1052;&#1110;&#1089;&#1089;&#1110;&#1089;&#1110;&#1087;&#1110;]] 3424 13020 2005-02-12T22:28:37Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Oregona]] 3425 13021 2005-02-12T22:28:54Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Virdžīnija]] 3426 13022 2005-02-12T22:29:09Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Rodailenda]] 3427 13023 2005-02-12T22:30:55Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Ziemeļkarolīna]] 3428 13024 2005-02-12T22:31:01Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Dienvidkarolīna]] 3429 13025 2005-02-12T22:31:20Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Pensilvānija]] 3430 13026 2005-02-12T22:31:40Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Dienviddakota]] 3431 13027 2005-02-12T22:32:41Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Ņūdžersija]] 3432 13028 2005-02-12T22:34:31Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Tenesī]] 3433 13029 2005-02-12T22:34:51Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Teksasa]] 3434 13030 2005-02-12T22:35:31Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Jūta (ASV štats)]] 3435 13031 2005-02-12T22:36:36Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Vērmonta]] 3436 13032 2005-05-17T11:23:55Z Juzeris 23 izlaboju pāradresāciju #REDIRECT [[Viskonsina]] 3437 13033 2005-02-12T22:39:09Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Vašingtona (štats)]] 3438 13034 2005-02-12T22:38:43Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Rietumvirdžīnija]] 3439 13035 2005-02-12T22:39:07Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Vaiominga]] 3440 13036 2005-02-12T22:39:45Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Kolumbijas apgabals]] 3441 13037 2005-02-12T22:41:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3442 13038 2005-02-12T22:41:43Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Missouri'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Misuri.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Misuri karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>MO <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Džefersonsitija]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Kanzassitija]]<br>[[Sentluisa]]<br>[[Springfīlda]]<br>[[Independensa]] <tr><td>Platība<td>178 446 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>5 768 152 <tr><td>Štats no <td>1821.gada 10.augusts <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 83,8%<br>melnie - 11,2% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 67%<br>[[katoļi]] - 20%<br>nereliģiozi - 7% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Misūri]] [[bg:&#1052;&#1080;&#1089;&#1091;&#1088;&#1080;]] [[da:Missouri]] [[de:Missouri (Bundesstaat)]] [[en:Missouri]] [[es:Missouri]] [[eo:Misurio]] [[fr:Missouri]] [[id:Missouri]] [[nl:Missouri (staat)]] [[ja:&#12511;&#12474;&#12540;&#12522;&#24030;]] [[pl:Missouri (stan w USA)]] [[pt:Missouri]] [[sa:&#2350;&#2367;&#2360;&#2370;&#2352;&#2368;]] [[sr:&#1052;&#1080;&#1089;&#1091;&#1088;&#1080;]] [[fi:Missouri]] [[sv:Missouri]] [[uk:&#1052;&#1110;&#1089;&#1089;&#1091;&#1088;&#1110;]] [[zh:&#23494;&#34311;&#37324;&#24030;]] 3443 13039 2005-02-12T22:43:29Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Montāna]] 3444 13040 2005-02-12T22:44:43Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3445 51213 2006-06-19T05:12:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Montana]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Montana'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Montana.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Montana karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>MT <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Helina]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Bilingsa]] <tr><td>Platība<td>376 991 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>930 698 <tr><td>Štats no <td>1889.gada 8.novembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 89,5%<br>indiāņi - 6,2% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 55%<br>[[katoļi]] - 27%<br>nereliģiozi - 11% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Montāna]] [[ar:مونتانا]] [[bg:Монтана (щат)]] [[ca:Montana]] [[cs:Montana]] [[da:Montana]] [[de:Montana]] [[en:Montana]] [[eo:Montano]] [[es:Montana]] [[et:Montana]] [[eu:Montana]] [[fi:Montana]] [[fr:Montana]] [[ga:Montana]] [[gd:Montana]] [[he:מונטנה]] [[hr:Montana]] [[hu:Montana]] [[id:Montana]] [[is:Montana]] [[it:Montana]] [[ja:モンタナ州]] [[ka:მონტანა]] [[ko:몬태나 주]] [[kw:Montana]] [[lt:Montana]] [[mk:Монтана]] [[nl:Montana (staat)]] [[nn:Montana]] [[no:Montana]] [[os:Монтанæ]] [[pl:Montana]] [[pt:Montana]] [[ru:Монтана (штат)]] [[simple:Montana]] [[sq:Montana]] [[sr:Монтана]] [[sv:Montana]] [[th:มลรัฐมอนแทนา]] [[tr:Montana]] [[ug:مونتانا]] [[uk:Монтана]] [[zh:蒙大拿州]] 3446 13042 2005-02-12T22:48:46Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3447 13043 2005-02-12T22:50:43Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3448 13044 2005-02-12T22:54:57Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3449 51216 2006-06-19T05:32:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Nebraska]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Nebraska'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Nebraska.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Nebraska karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>NE <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Linkolna]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Omaha]] <tr><td>Platība<td>199 113 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 757 399 <tr><td>Štats no <td>1867.gada 1.marts <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 87,3%<br>spāņu izcelsmes - 5,5% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 58%<br>[[katoļi]] - 29%<br>nereliģiozi - 7% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Nebraska]] [[ar:نبراسكا]] [[ast:Nebraska]] [[bg:Небраска]] [[bs:Nebraska]] [[ca:Nebraska]] [[cs:Nebraska]] [[da:Nebraska]] [[de:Nebraska]] [[en:Nebraska]] [[eo:Nebrasko]] [[es:Nebraska]] [[et:Nebraska]] [[eu:Nebraska]] [[fa:نبراسکا]] [[fi:Nebraska]] [[fr:Nebraska]] [[ga:Nebraska]] [[gd:Nebraska]] [[gl:Nebrasca]] [[he:נברסקה]] [[hr:Nebraska]] [[hu:Nebraska]] [[id:Nebraska]] [[is:Nebraska]] [[it:Nebraska]] [[ja:ネブラスカ州]] [[ka:ნებრასკა]] [[ko:네브래스카 주]] [[kw:Nebraska]] [[la:Nebrasca]] [[lt:Nebraska]] [[mk:Небраска]] [[ms:Nebraska]] [[nl:Nebraska]] [[nn:Nebraska]] [[no:Nebraska]] [[os:Небраскæ]] [[pl:Nebraska]] [[pt:Nebraska]] [[ru:Небраска]] [[sa:नेब्रास्‍का]] [[scn:Nebraska]] [[simple:Nebraska]] [[sl:Nebraska]] [[sq:Nebraska]] [[sr:Небраска]] [[sv:Nebraska]] [[th:มลรัฐเนแบรสกา]] [[tr:Nebraska]] [[ug:نېبراسكا شىتاتى]] [[uk:Небраска]] [[zh:內布拉斯加州]] 3450 13046 2005-02-12T22:56:46Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3451 13047 2005-02-12T23:09:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3452 51218 2006-06-19T05:39:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Nevada]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Nevada'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Nevada.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Nevada karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>NV <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kārsonsitija]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Lasvegasa]]<br>[[Rīno]] <tr><td>Platība<td>284 613 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 399 532 <tr><td>Štats no <td>1864.gada 31.oktobris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 65,2%<br>spāņu izcelsmes - 19,7% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 45%<br>[[katoļi]] - 24%<br>nereliģiozi - 15%<br>[[mormoņi]] - 10% </table> '''Nevada''' (no [[spāņu valoda|spāņu valodas]] ''Nevada'' - apsnidzis) ir [[ASV]] [[ASV politiskais iedalījums|štats]] valsts rietumos. Ziemeļos tas robežojas ar [[Oregona|Oregonu]] un [[Aidaho]], austrumos ar [[Jūta|Jūtu]], dienvidaustrumos ar [[Arizona|Arizonu]], bet rietumos ar [[Kalifornija|Kaliforniju]]. Lai arī nosaukums liecinātu par pretējo, '''Nevadas''' lielāko daļu aizņem [[tuksnesis]] ('''Nevadas''' štats ir vissausākais visā valstī). Par spīti tam, '''Nevada''' ir visstraujāk augošais štats ASV (kopš 1990.gada iedzīvotāju skaits ir dubultojies). '''Nevadas''' štata ekonomika lielā mērā balstās uz [[azartspēles|azartspēļu]] industriju (skat. [[Lasvegasa]]), kā arī zemiem nodokļiem un nekustamā īpašuma cenām. Štata dienvidos uz robežas ar [[Arizona|Arizonu]] atrodas [[Hūvera dambis]], bet uz ziemeļaustrumiem no Lasvegasas - [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājumu poligons. Hronoloģija: *1850.gads - [[ASV kongress]] nodibina [[Jūtas teritorija|Jūtas teritoriju]], kas sastāvēja no mūsdienu [[Aidaho]], [[Jūta|Jūtas]] un '''Nevadas''' štatiem. *1859.gads - starp [[Kārsonsitija|Kārsonsitiju]] un [[Rīno]] tiek atklātas [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] atradnes. Uz '''Nevadu''' dodas laimes meklētāji no visas valsts. *1861.gada 2.marts - '''Nevada''' atdalās no Jūtas teritorijas. *1864.gada 31.oktobris - astoņas dienas pirms [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanām]], lai nodrošinātu [[Ābrams Linkolns|Ābrama Linkolna]] pārvēlēšanu pēc [[Amerikas pilsōņu karš|Amerikas Pilsoņu kara]], Nevada tiek uzņemta ASV kā 36.štats. *1909.gads - azartspēļu aizliegšana '''Nevadā'''. *1920-tie gadi - zelta un sudraba ieguves samazināšanās. *1931.gads - pamatojoties uz grūto ekonomisko stāvokli, azartspēles "uz laiku" tiek atļautas. *1941.gads - [[Lasvegasa|Lasvegasas]] lielo izklaides centru celtniecības sākums. *1951.gada 27.janvāris - pirmais kodolieroču izmēģinājums '''Nevadas''' tuksnesī uz ziemeļaustrumiem no Lasvegasas. *1992.gada 23.septembris - pēdējais kodolieroču izmēģinājums '''Nevadas''' tuksnesī uz ziemeļaustrumiem no Lasvegasas. {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Nevada]] [[ast:Nevada]] [[bg:Невада]] [[ca:Nevada]] [[cs:Nevada]] [[da:Nevada]] [[de:Nevada]] [[en:Nevada]] [[eo:Nevado]] [[es:Nevada]] [[et:Nevada]] [[eu:Nevada]] [[fi:Nevada]] [[fr:Nevada]] [[ga:Nevada]] [[gl:Nevada]] [[he:נבדה]] [[hr:Nevada]] [[hu:Nevada]] [[id:Nevada]] [[is:Nevada]] [[it:Nevada]] [[ja:ネバダ州]] [[ka:ნევადა]] [[ko:네바다 주]] [[kw:Nevada]] [[la:Nivata]] [[lt:Nevada]] [[nl:Nevada]] [[nn:Nevada]] [[no:Nevada]] [[os:Невадæ]] [[pl:Nevada]] [[pt:Nevada]] [[ro:Nevada (stat SUA)]] [[ru:Невада]] [[simple:Nevada]] [[sk:Nevada (štát USA)]] [[sq:Nevada]] [[sr:Невада]] [[sv:Nevada]] [[th:มลรัฐเนวาดา]] [[tr:Nevada]] [[ug:نېۋادا شىتاتى]] [[uk:Невада]] [[zh:内华达州]] 3453 13049 2005-02-12T23:09:49Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3454 52873 2006-07-01T16:44:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:New Hampshire]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''New Hampshire'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Nuhempsira.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Nuhempsira karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>NH <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Konkorda]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Mančestra (NH)|Mančestra]] <tr><td>Platība<td>23 292 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 316 217 <tr><td>Štats no <td>1788.gada 21.jūnijs <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 95,1% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 41%<br>[[katoļi]] - 41%<br>nereliģiozi - 9% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati|Nuhempšīra]] [[Category:Ņūhempšīra|Nuhempšīra]] [[bg:Ню Хампшир]] [[ca:Nova Hampshire]] [[cs:New Hampshire]] [[da:New Hampshire]] [[de:New Hampshire]] [[en:New Hampshire]] [[eo:Nov-Hampŝiro]] [[es:Nueva Hampshire]] [[et:New Hampshire]] [[eu:Hampshire Berri]] [[fi:New Hampshire]] [[fr:New Hampshire]] [[ga:New Hampshire]] [[gd:Hampshire Nuadh]] [[gl:New Hampshire]] [[he:ניו המפשייר]] [[hr:New Hampshire]] [[hu:New Hampshire]] [[id:New Hampshire]] [[is:New Hampshire]] [[it:New Hampshire]] [[ja:ニューハンプシャー州]] [[ka:ნიუ-ჰემპშირი]] [[ko:뉴햄프셔 주]] [[kw:Hampshire Nowydh]] [[lb:New Hampshire]] [[lt:Naujasis Hampšyras]] [[mk:Њу Хемпшир]] [[nl:New Hampshire]] [[nn:New Hampshire]] [[no:New Hampshire]] [[os:Нью-Хемпшир]] [[pl:New Hampshire]] [[pt:Nova Hampshire]] [[ru:Нью-Хэмпшир]] [[simple:New Hampshire]] [[sl:New Hampshire]] [[sq:New Hampshire]] [[sr:Њу Хемпшир]] [[sv:New Hampshire]] [[th:มลรัฐนิวแฮมป์เชียร์]] [[tr:New Hampshire]] [[ug:نيۇخامپشىر]] [[uk:Нью-Гемпшир]] [[vi:New Hampshire]] [[zh:新罕布什尔州]] 3455 13051 2005-02-12T23:19:33Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3456 13052 2005-02-12T23:22:30Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3457 13053 2005-02-12T23:29:59Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3458 13054 2005-02-12T23:30:40Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3459 29417 2006-02-07T12:23:07Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''New Jersey'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Nudzersija.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Nudzersija karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>NJ <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Trentona]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Ņūarka]]<br>[[Džersisitija]]<br>[[Patersona]]<br>[[Elizabeta]]<br>[[Edisona]]<br>[[Tomsrivera]] <tr><td>Platība<td>19 210 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>8 751 437 <tr><td>Štats no <td>1787.gada 18.decembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 66,0%<br>melnie - 13,6%<br>spāņu izcelsmes - 13,3%<br>Āzijas izcelsmes - 5,7% <tr><td>Reliģija<td>[[katoļi]] - 46%<br>[[protestanti]] - 37%<br>nereliģiozi - 6% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati|Nudžersija]] [[Category:Ņūdžersija|Nudžersija]] [[bg:&#1053;&#1102; &#1044;&#1078;&#1098;&#1088;&#1089;&#1080;]] [[cy:New Jersey]] [[da:New Jersey]] [[de:New Jersey]] [[en:New Jersey]] [[es:Nueva Jersey]] [[eo:Nov-&#308;erzejo]] [[fr:New Jersey]] [[ga:New Jersey]] [[id:New Jersey]] [[it:New Jersey]] [[la:Nova Caeserea]] [[nl:New Jersey]] [[ja:&#12491;&#12517;&#12540;&#12472;&#12515;&#12540;&#12472;&#12540;&#24030;]] [[ko:&#45684;&#51200;&#51648;&#51452;]] [[no:New Jersey]] [[pl:New Jersey]] [[sr:&#1034;&#1091; &#1039;&#1077;&#1088;&#1079;&#1080;]] [[fi:New Jersey]] [[sv:New Jersey]] [[uk:&#1053;&#1100;&#1102;-&#1044;&#1078;&#1077;&#1088;&#1089;&#1110;]] [[zh:&#26032;&#27901;&#35199;&#24030;]] 3460 52878 2006-07-01T16:58:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:New Mexico]] Modifying: [[hr:New Mexico]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''New Mexico'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Numeksika.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Numeksika karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>NM <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Santafē]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Albukerke]] <tr><td>Platība<td>314 334 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 912 685 <tr><td>Štats no <td>1912.gada 6.janvāris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 44,7%<br>spāņu izcelsmes - 42,1%<br>indiāņi - 9,5%<tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 44%<br>[[katoļi]] - 37%<br>nereliģiozi - 11% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati|Numeksika]] [[Category:Ņūmeksika|Numeksika]] [[ar:نيومكسيكو]] [[bg:Ню Мексико]] [[ca:Nou Mèxic]] [[cs:Nové Mexiko]] [[da:New Mexico]] [[de:New Mexico]] [[en:New Mexico]] [[eo:Nov-Meksiko]] [[es:Nuevo México]] [[et:New Mexico]] [[eu:Mexiko Berria]] [[fi:New Mexico]] [[fr:Nouveau-Mexique]] [[ga:Nua-Mheicsiceo]] [[gl:Novo México]] [[haw:Nūmekiko]] [[he:ניו מקסיקו]] [[hr:New Mexico]] [[hu:Új-Mexikó]] [[id:New Mexico]] [[is:New Mexico]] [[it:Nuovo Messico]] [[ja:ニューメキシコ州]] [[ka:ნიუ-მექსიკო]] [[ko:뉴멕시코 주]] [[kw:Meksiko Nowydh]] [[la:Novum Mexicum]] [[lt:Naujoji Meksika]] [[mk:Њу Мексико]] [[nl:New Mexico]] [[nn:New Mexico]] [[no:New Mexico]] [[nv:Yootó hahoodzo]] [[os:Нью-Мексико]] [[pl:Nowy Meksyk]] [[pt:Novo México]] [[ru:Нью-Мексико]] [[simple:New Mexico]] [[sk:Nové Mexiko]] [[sl:Nova Mehika]] [[sq:New Mexico]] [[sr:Њу Мексико]] [[sv:New Mexico]] [[th:มลรัฐนิวเม็กซิโก]] [[tr:New Mexico]] [[ug:يېڭى مېكسىكا]] [[uk:Нью-Мексико]] [[vi:New Mexico]] [[zh:新墨西哥州]] 3461 13057 2005-02-13T19:14:58Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3462 13058 2005-02-13T19:15:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3463 13059 2005-02-13T19:39:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3464 13060 2005-02-13T19:39:59Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3465 44214 2006-05-11T00:16:36Z Knakts 848 Misēklis ar izkārtojumu {{Otheruses4|štatu ASV|Ņujorka|Ņujorka}} <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''State of New York'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Nujorka.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Nujorka karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>NY <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Olbani]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Ņujorka (pilsēta)|Ņujorka]]<br>[[Bufalo]]<br>[[Ročestera]]<br>[[Jonkersa]]<br>[[Sirakjūsa]] <tr><td>Platība<td>122 310 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>19 274 243 <tr><td>Štats no <td>1788.gada 26.jūlijs <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 62,0%<br>melnie - 15,9%<br>spāņu izcelsmes - 15,1%<br>Āzijas izcelsmes - 5,5% <tr><td>Reliģija<td>[[katoļi]] - 44%<br>[[protestanti]] - 34%<br>nereliģiozi - 11%<br>[[jūdaisti]] - 9% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati|Nujorka]] [[Category:Ņujorka|Nujorka]] [[ar:&#1606;&#1610;&#1608;&#1610;&#1608;&#1585;&#1603; (&#1605;&#1583;&#1610;&#1606;&#1577;)]] [[bg:&#1053;&#1102;_&#1049;&#1086;&#1088;&#1082;]] [[ca:Nova_York]] [[cy:Talaith_Efrog_Newydd]] [[da:New_York]] [[de:New_York]] [[el:&#925;&#941;&#945;_&#933;&#972;&#961;&#954;&#951;]] [[en:New_York]] [[eo:Nov-Jorkio]] [[es:Nueva_York]] [[fi:New_York_(osavaltio)]] [[fr:New_York_(État)]] [[ga:New_York]] [[gl:Nova Iorque]] [[he:&#1504;&#1497;&#1493; &#1497;&#1493;&#1512;&#1511;]] [[hr:New_York]] [[id:New_York]] [[it:New York (stato)]] [[ja:&#12491;&#12517;&#12540;&#12520;&#12540;&#12463;&#24030;]] [[ko:&#45684;&#50837;&#51452;]] [[la:Novum_Eboracum]] [[nds:New_York]] [[nl:New_York_(staat)]] [[no:New_York]] [[pl:Nowy_Jork_(stan_w_USA)]] [[pt:Nova Iorque]] [[ro:New York City]] [[ru:&#1053;&#1100;&#1102;-&#1049;&#1086;&#1088;&#1082;]] [[simple:New York City]] [[sr:&#1034;&#1091;_&#1032;&#1086;&#1088;&#1082;]] [[sv:New_York]] [[uk:&#1053;&#1100;&#1102;-&#1049;&#1086;&#1088;&#1082;_(&#1096;&#1090;&#1072;&#1090;)]] [[zh-cn:&#32445;&#32422;&#24030;]] [[zh-tw:&#32016;&#32004;&#24066;]] 3466 13062 2005-02-13T19:51:31Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3467 53385 2006-07-03T06:54:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Nord-Karolina]], [[oc:Carolina del Nòrd]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''North Carolina'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Ziemelkarolina.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Ziemelkarolina karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>NC <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Roli]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Šarlota]]<br>[[Grīnsboro]]<br>[[Darhema]]<br>[[Vinstona-Seilema]]<br>[[Fajetvila]]<br>[[Kerija]] <tr><td>Platība<td>126 180 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>8 611 367 <tr><td>Štats no <td>1789.gada 21.novembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 70,2%<br>melnie - 21,6% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 83%<br>[[katoļi]] - 6%<br>nereliģiozi - 5% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Ziemeļkarolīna]] [[ar:كارولاينا الشمالية]] [[ast:Carolina del Norte]] [[bg:Северна Каролина]] [[ca:Carolina del Nord]] [[cs:Severní Karolína]] [[da:North Carolina]] [[de:North Carolina]] [[en:North Carolina]] [[eo:Norda Karolino]] [[es:Carolina del Norte]] [[et:Põhja-Carolina]] [[eu:Ipar Carolina]] [[fa:کارولینای شمالی]] [[fi:Pohjois-Carolina]] [[fr:Caroline du Nord]] [[ga:Carolina Thuaidh]] [[gl:Carolina do Norte]] [[he:צפון קרוליינה]] [[hr:Sjeverna Karolina]] [[hu:Észak-Karolina]] [[id:North Carolina]] [[io:Nord-Karolina]] [[is:Norður-Karólína]] [[it:Carolina del Nord]] [[ja:ノースカロライナ州]] [[ka:ჩრდილოეთი კაროლინა]] [[ko:노스캐롤라이나 주]] [[kw:Karolina Gledh]] [[lt:Šiaurės Karolina]] [[mk:Северна Каролина]] [[nl:North Carolina]] [[nn:Nord-Carolina]] [[no:Nord-Carolina]] [[oc:Carolina del Nòrd]] [[os:Цæгат Каролинæ]] [[pl:Karolina Północna]] [[pt:Carolina do Norte]] [[ru:Северная Каролина]] [[scn:North Carolina]] [[simple:North Carolina]] [[sk:Severná Karolína]] [[sl:Severna Karolina]] [[sq:North Carolina]] [[sr:Северна Каролина]] [[sv:North Carolina]] [[th:มลรัฐนอร์ทแคโรไลนา]] [[ug:شىمالىي كارولىنا شىتاتى]] [[uk:Північна Кароліна]] [[zh:北卡罗莱那州]] 3468 13064 2005-02-13T19:52:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3469 13065 2005-02-13T19:58:56Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''North Dakota'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Ziemeldakota.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Ziemeldakota karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>ND <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Bismarka]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>178 695 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>630 529 <tr><td>Štats no <td>1889.gada 2.novembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 91,7% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 64%<br>[[katoļi]] - 30% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Ziemeļdakota]] [[bg:&#1057;&#1077;&#1074;&#1077;&#1088;&#1085;&#1072; &#1044;&#1072;&#1082;&#1086;&#1090;&#1072;]] [[da:North Dakota]] [[de:Nord-Dakota]] [[en:North Dakota]] [[es:Dakota del Norte]] [[eo:Norda Dakoto]] [[fr:Dakota du Nord]] [[id:North Dakota]] [[it:Dakota del Nord]] [[ja:&#12494;&#12540;&#12473;&#12480;&#12467;&#12479;&#24030;]] [[ko:&#45432;&#49828;&#45796;&#53076;&#53440;&#51452;]] [[nl:North Dakota]] [[no:Nord-Dakota]] [[pl:Dakota P&#243;&#322;nocna (stan w USA)]] [[pt:Dakota do Norte]] [[sr:&#1057;&#1077;&#1074;&#1077;&#1088;&#1085;&#1072; &#1044;&#1072;&#1082;&#1086;&#1090;&#1072;]] [[fi:Pohjois-Dakota]] [[sv:North Dakota]] [[uk:&#1055;&#1110;&#1074;&#1085;&#1110;&#1095;&#1085;&#1072; &#1044;&#1072;&#1082;&#1086;&#1090;&#1072;]] 3470 13066 2005-02-13T20:05:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3471 13067 2005-02-13T20:05:30Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3472 53297 2006-07-02T20:03:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Ohio]], [[oc:Ohio]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ohio'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Ohaio.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Ohaio karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>OH <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kolumbusa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Klīvlenda]]<br>[[Tolido]]<br>[[Sinsinati]]<br>[[Akrona]]<br>[[Deitona]] <tr><td>Platība<td>106 067 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>11 467 124 <tr><td>Štats no <td>1803.gada 1.marts <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 85,0%<br>melnie - 11,5% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 61%<br>[[katoļi]] - 24%<br>nereliģiozi - 8% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Ohaio]] [[ang:Ohio]] [[ar:أوهايو]] [[bg:Охайо]] [[ca:Ohio]] [[cs:Ohio]] [[cy:Ohio]] [[da:Ohio]] [[de:Ohio]] [[en:Ohio]] [[eo:Ohio]] [[es:Ohio]] [[et:Ohio]] [[eu:Ohio]] [[fa:اوهایو]] [[fi:Ohio]] [[fr:Ohio]] [[ga:Ohio]] [[gl:Ohio]] [[he:אוהיו]] [[hr:Ohio]] [[hu:Ohio]] [[id:Ohio]] [[io:Ohio]] [[is:Ohio]] [[it:Ohio]] [[ja:オハイオ州]] [[ka:ოჰაიო (შტატი)]] [[ko:오하이오 주]] [[kw:Ohio]] [[la:Ohium]] [[lt:Ohajas]] [[mk:Охајо]] [[ms:Ohio]] [[nl:Ohio (staat)]] [[nn:Ohio]] [[no:Ohio]] [[oc:Ohio]] [[os:Огайо]] [[pl:Ohio]] [[pt:Ohio]] [[ro:Ohio (stat SUA)]] [[ru:Огайо (штат)]] [[simple:Ohio]] [[sk:Ohio]] [[sl:Ohio]] [[sq:Ohio]] [[sr:Охајо (држава)]] [[sv:Ohio]] [[th:มลรัฐโอไฮโอ]] [[tr:Ohio]] [[ug:ئوخايو شىتاتى]] [[uk:Огайо (штат)]] [[vi:Ohio]] [[zh:俄亥俄州]] 3473 13069 2005-02-13T20:09:23Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3474 13070 2005-02-13T20:09:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3475 51794 2006-06-24T18:38:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Oklahoma]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Oklahoma'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Oklahoma.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Oklahoma karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>OK <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Oklahomasitija]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Talsa]]<br>[[Normana]] <tr><td>Platība<td>177 877 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>3 547 050 <tr><td>Štats no <td>1907.gada 16.novembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 76,2%<br>indiāņi - 7,9%<br>melnie - 7,6% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 77%<br>[[katoļi]] - 8%<br>nereliģiozi - 7% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Oklahoma]] [[af:Oklahoma]] [[ang:Oklahoma]] [[ast:Oklahoma]] [[bg:Оклахома]] [[ca:Oklahoma]] [[cs:Oklahoma]] [[da:Oklahoma]] [[de:Oklahoma]] [[en:Oklahoma]] [[eo:Oklahomo]] [[es:Oklahoma]] [[et:Oklahoma]] [[eu:Oklahoma]] [[fi:Oklahoma]] [[fr:Oklahoma]] [[ga:Oklahoma]] [[gd:Oklahoma]] [[he:אוקלהומה]] [[hi:ओक्लाहोमा]] [[hr:Oklahoma]] [[hu:Oklahoma]] [[id:Oklahoma]] [[is:Oklahoma]] [[it:Oklahoma]] [[ja:オクラホマ州]] [[ka:ოკლაჰომა]] [[ko:오클라호마 주]] [[kw:Oklahoma]] [[lb:Oklahoma]] [[lt:Oklahoma]] [[nl:Oklahoma]] [[nn:Oklahoma]] [[no:Oklahoma]] [[os:Оклахомæ]] [[pl:Oklahoma]] [[pt:Oklahoma]] [[ru:Оклахома]] [[sa:ओक्‍लाहोमा]] [[simple:Oklahoma]] [[sl:Oklahoma]] [[sq:Oklahoma]] [[sr:Оклахома]] [[sv:Oklahoma]] [[th:มลรัฐโอคลาโฮมา]] [[tr:Oklahoma]] [[uk:Оклахома]] [[zh:奧克拉荷馬州]] 3476 13072 2005-02-13T20:20:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3477 13073 2005-02-13T20:20:55Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3478 53126 2006-07-02T05:23:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ئورېگون شىتاتى]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Oregon'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Oregona.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Oregona karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>OR <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Seilema]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Portlenda]]<br>[[Jūdžīna]] <tr><td>Platība<td>251 385 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>3 642 919 <tr><td>Štats no <td>1859.gada 14.februāris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 83,5%<br>spāņu izcelsmes - 8,0% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 57%<br>nereliģiozi - 18%<br>[[katoļi]] - 15% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Oregona]] [[ang:Oregon]] [[ar:أوريغون]] [[bg:Орегон]] [[ca:Oregon]] [[cs:Oregon]] [[da:Oregon]] [[de:Oregon]] [[en:Oregon]] [[eo:Oregono]] [[es:Oregón]] [[et:Oregon]] [[eu:Oregon]] [[fi:Oregon]] [[fr:Oregon]] [[gl:Oregon]] [[he:אורגון]] [[hu:Oregon]] [[id:Oregon]] [[is:Oregon]] [[it:Oregon]] [[ja:オレゴン州]] [[jbo:OR,egyn]] [[ka:ორეგონი]] [[ko:오리건 주]] [[kw:Oregon]] [[lt:Oregonas]] [[mk:Орегон]] [[nl:Oregon]] [[nn:Oregon]] [[no:Oregon]] [[os:Орегон]] [[pl:Oregon]] [[pt:Oregon]] [[ro:Oregon (stat SUA)]] [[ru:Орегон]] [[simple:Oregon]] [[sl:Oregon]] [[sq:Oregon]] [[sr:Орегон]] [[sv:Oregon]] [[th:มลรัฐออริกอน]] [[tr:Oregon]] [[ug:ئورېگون شىتاتى]] [[uk:Ореґон]] [[zh:俄勒冈州]] 3479 13075 2005-02-13T20:31:03Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3480 13076 2005-02-13T20:30:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3481 13077 2005-02-13T20:43:57Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3482 13078 2005-02-13T20:44:21Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3483 51235 2006-06-19T06:53:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Pennsylvania]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pennsylvania'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Pensilvanija.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Pensilvanija karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>PA <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Harisberga]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Filadelfija]]<br>[[Pitsburga]]<br>[[Alentauna]] <tr><td>Platība<td>116 083 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>12 411 466 <tr><td>Štats no <td>1787.gada 12.decembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 84,1%<br>melnie - 10,0% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 53%<br>[[katoļi]] - 33%<br>nereliģiozi - 6% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Pensilvānija]] [[ang:Pennsylvania]] [[ar:بنسيلفانيا]] [[bg:Пенсилвания]] [[ca:Pennsilvània]] [[cs:Pensylvánie]] [[cy:Pennsylvania]] [[da:Pennsylvania]] [[de:Pennsylvania]] [[en:Pennsylvania]] [[eo:Pensilvanio]] [[es:Pensilvania]] [[et:Pennsylvania]] [[eu:Pensilvania]] [[fi:Pennsylvania]] [[fr:Pennsylvanie]] [[ga:Pennsylvania]] [[gd:Pennsylvania]] [[gl:Pensilvania - Pennsylvania]] [[he:פנסילבניה]] [[hr:Pennsylvania]] [[hu:Pennsylvania]] [[id:Pennsylvania]] [[is:Pennsylvanía]] [[it:Pennsylvania]] [[ja:ペンシルバニア州]] [[ka:პენსილვანია]] [[ko:펜실베이니아 주]] [[kw:Pennsylvani]] [[la:Pennsilvania]] [[lt:Pensilvanija]] [[ms:Pennsylvania]] [[nl:Pennsylvania]] [[nn:Pennsylvania]] [[no:Pennsylvania]] [[os:Пенсильвани]] [[pdc:Pennsilfaani]] [[pl:Pensylwania]] [[pt:Pensilvânia]] [[ru:Пенсильвания]] [[simple:Pennsylvania]] [[sk:Pensylvánia]] [[sl:Pensilvanija]] [[sq:Pennsylvania]] [[sr:Пенсилванија]] [[sv:Pennsylvania]] [[th:มลรัฐเพนซิลเวเนีย]] [[tr:Pennsylvania]] [[ug:پېنسىلۋانىيە]] [[uk:Пенсільванія]] [[zh:宾夕法尼亚州]] 3484 51265 2006-06-19T09:09:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Rhode Island]] '''Rodailenda''' ([[angļu valoda|angliski]] - '''Rhode Island'''), oficiālais nosaukums - '''The State of Rhode Island and Providence Plantations''', ir mazākais [[ASV]] štats. Rietumos '''Rodailenda''' robežojas ar [[Masačūsetsa|Masačūsetsu]], rietumos ar [[Konektikuta|Konektikutu]], bet dienvidos ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]. Viena no [[Anglija|Anglijas]] trīspadsmit kolonijām, kas sacēlās pret metropoli un nodibināja [[ASV]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rhode Island'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Rodailenda.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Rodailenda karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>RI <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Providensa]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>2 707 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 090 291 <tr><td>Štats no <td>1790.gada 29.maijs <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 81,9%<br>spāņu izcelsmes - 8,7% <tr><td>Reliģija<td>[[katoļi]] - 62%<br>[[protestanti]] - 25%<br>nereliģiozi - 7% </table> Hronoloģija: *1614.g - [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] jūrasbraucējs [[Adriens Bloks]] (''Adriaen Block'') atklāj vienu no Rodailendas saliņām - Bloka salu. *1636.g - teologam [[Rodžers Viljamss|Rodžeram Viljamsam]] aizliedz uzturēties [[Masačūsetsas Līča kolonija|Masačūsetsas Līča kolonijā]] un viņš izveido apmetni mūsdienu Rodailendas galvaspilsētas vietā un nosauc to par Providenci, deklarēdams reliģisko brīvību [[baptisti|baptistu]] kolonistiem. *1652.g - '''Rodailenda''' izdod likumu, kas pirmoreiz [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] aizliedz [[verdzība|verdzību]]. *1663.g 8.jūlijs - Anglijas karalis [[Čārlzs II]] izdod [[karaļa harta|karaļa hartu]] (''Royal Charter'') par Rodailendas kolonijas dibināšanu. *1675. - 1676.gads - [[karaļa Filipa karš]]. *1776.g 4.maijs - '''Rodailenda''' pirmā no [[ASV]] štatiem deklarē neatkarību no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]]. *1790.g 29.maijs - Pārējiem štatiem piedraudot, ka piemēros '''Rodailendai''' augstas muitas nodevas, '''Rodailenda''' pēdējā no toreizējiem ASV štatiem akceptē [[ASV konstitūcija|ASV konstitūciju]]. *1842.g - [[Dorra sacelšanās]]. {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Rodailenda]] [[bg:Род Айлънд]] [[ca:Rhode Island]] [[cs:Rhode Island]] [[da:Rhode Island]] [[de:Rhode Island]] [[en:Rhode Island]] [[eo:Rod-Insulo]] [[es:Rhode Island]] [[et:Rhode Island]] [[eu:Rhode Island]] [[fi:Rhode Island]] [[fr:Rhode Island]] [[he:רוד איילנד]] [[hr:Rhode Island]] [[hu:Rhode Island]] [[id:Rhode Island]] [[is:Rhode Island]] [[it:Rhode Island]] [[ja:ロードアイランド州]] [[ka:როდ-აილენდი]] [[ko:로드아일랜드 주]] [[kw:Ynys Rhode]] [[la:Rhodensis Insula]] [[lt:Rod Ailandas]] [[mk:Род Ајленд]] [[nl:Rhode Island (staat)]] [[nn:Rhode Island]] [[no:Rhode Island]] [[os:Род-Айленд]] [[pl:Rhode Island]] [[pt:Rhode Island]] [[ru:Род-Айленд]] [[simple:Rhode Island]] [[sl:Rhode Island]] [[sq:Rhode Island]] [[sr:Род Ајленд]] [[sv:Rhode Island]] [[th:มลรัฐโรดไอแลนด์]] [[tr:Rhode Island]] [[ug:رود ئايلات]] [[uk:Род-Айленд]] [[vi:Rhode Island]] [[zh:羅德島州]] 3485 13081 2005-02-13T20:53:23Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3486 13082 2005-02-13T20:54:18Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3487 51190 2006-06-19T02:08:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Južna Karolina]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''South Carolina'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Dienvidkarolina.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Dienvidkarolina karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>SC <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Kolumbija (SC)|Kolumbija]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Čārlstona]] <tr><td>Platība<td>77 988 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>4 229 842 <tr><td>Štats no <td>1788.gada 23.maijs <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 66,1%<br>melnie - 29,5% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 86%<br>[[katoļi]] - 6% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Dienvidkarolīna]] [[ast:Carolina del Sur]] [[bg:Южна Каролина]] [[ca:Carolina del Sud]] [[cs:Jižní Karolína]] [[da:South Carolina]] [[de:South Carolina]] [[en:South Carolina]] [[eo:Suda Karolino]] [[es:Carolina del Sur]] [[et:Lõuna-Carolina]] [[eu:Hego Carolina]] [[fi:Etelä-Carolina]] [[fr:Caroline du Sud]] [[ga:Carolina Theas]] [[he:קרוליינה הדרומית]] [[hr:Južna Karolina]] [[hu:Dél-Karolina]] [[id:South Carolina]] [[is:Suður-Karólína]] [[it:Carolina del Sud]] [[ja:サウスカロライナ州]] [[ka:სამხრეთი კაროლინა]] [[ko:사우스캐롤라이나 주]] [[kw:Karolina Dheghow]] [[la:Carolina Meridionalis]] [[lt:Pietų Karolina]] [[mk:Јужна Каролина]] [[nl:South Carolina]] [[nn:Sør-Carolina]] [[no:Sør-Carolina]] [[os:Хуссар Каролинæ]] [[pl:Karolina Południowa]] [[pt:Carolina do Sul]] [[ru:Южная Каролина]] [[simple:South Carolina]] [[sk:Južná Karolína]] [[sl:Južna Karolina]] [[sq:South Carolina]] [[sr:Јужна Каролина]] [[sv:South Carolina]] [[th:มลรัฐเซาท์แคโรไลนา]] [[ug:جەنۇبىي كارولىنا شىتاتى]] [[uk:Південна Кароліна]] [[zh:南卡罗来纳州]] 3488 13084 2005-02-13T21:03:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3489 13085 2005-02-13T21:03:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3490 51189 2006-06-19T02:00:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Južna Dakota]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''South Dakota'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Dienviddakota.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Dienviddakota karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>SD <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Pīra]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Sūfolsa]] <tr><td>Platība<td>196 576 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>770 185 <tr><td>Štats no <td>1889.gada 2.novembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 88,0%<br>indiāņi - 8,3% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 67%<br>[[katoļi]] - 25% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Dienviddakota]] [[ang:Sūþ Dakota]] [[ast:Dakota del Sur]] [[bg:Южна Дакота]] [[ca:Dakota del Sud]] [[cs:Jižní Dakota]] [[da:South Dakota]] [[de:South Dakota]] [[en:South Dakota]] [[eo:Suda Dakoto]] [[es:Dakota del Sur]] [[et:Lõuna-Dakota]] [[eu:Hego Dakota]] [[fi:Etelä-Dakota]] [[fr:Dakota du Sud]] [[ga:Dakota Theas]] [[he:דקוטה הדרומית]] [[hr:Južna Dakota]] [[hu:Dél-Dakota]] [[id:South Dakota]] [[is:Suður-Dakóta]] [[it:Dakota del Sud]] [[ja:サウスダコタ州]] [[ka:სამხრეთი დაკოტა]] [[ko:사우스다코타 주]] [[kw:Dakota Dheghow]] [[lt:Pietų Dakota]] [[mk:Јужна Дакота]] [[nl:South Dakota]] [[nn:Sør-Dakota]] [[no:Sør-Dakota]] [[os:Хуссар Дакотæ]] [[pl:Dakota Południowa]] [[pt:Dakota do Sul]] [[ru:Южная Дакота]] [[simple:South Dakota]] [[sk:Južná Dakota]] [[sl:Južna Dakota]] [[sq:South Dakota]] [[sr:Јужна Дакота]] [[sv:South Dakota]] [[th:มลรัฐเซาท์ดาโคตา]] [[ug:جەنۇبىي داكوتا شىتاتى]] [[uk:Південна Дакота]] [[vi:South Dakota]] [[zh:南達科他州]] 3491 13087 2005-02-13T21:11:27Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3492 13088 2005-02-13T21:11:46Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3493 53388 2006-07-03T07:06:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:Tennessee]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tennessee'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Tenesi.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Tenesi karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>TN <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Našvila]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Memfisa]]<br>[[Noksvila]]<br>[[Čatanūga]]<br>[[Klarksvila]] <tr><td>Platība<td>106 759 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>5 935 099 <tr><td>Štats no <td>1796.gada 1.jūnijs <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 79,2%<br>melnie - 16,4% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 85%<br>nereliģiozi - 6%<br>[[katoļi]] - 5% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Tenesī]] [[ang:Tennessee]] [[ar:تينيسي]] [[ast:Tennessee]] [[bg:Тенеси]] [[ca:Tennessee]] [[cs:Tennessee]] [[da:Tennessee]] [[de:Tennessee]] [[en:Tennessee]] [[eo:Tenesio]] [[es:Tennessee]] [[et:Tennessee]] [[eu:Tennessee]] [[fa:تنسی]] [[fi:Tennessee]] [[fr:Tennessee]] [[gd:Tennessee]] [[he:טנסי]] [[hu:Tennessee]] [[id:Tennessee]] [[is:Tennessee]] [[it:Tennessee]] [[ja:テネシー州]] [[ka:ტენესი]] [[ko:테네시 주]] [[kw:Tennessi]] [[la:Tennesia]] [[lt:Tenesis]] [[ms:Tennessee]] [[nl:Tennessee]] [[nn:Tennessee]] [[no:Tennessee]] [[os:Теннесси]] [[pl:Tennessee]] [[pt:Tennessee]] [[ru:Теннесси]] [[scn:Tennessee]] [[simple:Tennessee]] [[sl:Tennessee]] [[sq:Tennessee]] [[sr:Тенеси]] [[sv:Tennessee]] [[th:มลรัฐเทนเนสซี]] [[tr:Tennessee]] [[ug:تېننېسسى]] [[uk:Теннессі (штат)]] [[vi:Tennessee]] [[zh:田纳西州]] 3494 13090 2005-02-13T21:21:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3495 13091 2005-02-13T21:21:54Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3496 51285 2006-06-19T10:54:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Teksas]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Texas'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Teksasa.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Teksasa karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>TX <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Ostina]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Hjūstona]]<br>[[Sanantonio]]<br>[[Dallasa]]<br>[[Fortvērta]]<br>[[Elpaso]]<br>[[Ārlingtona]]<br>[[Korpuskristi]]<br>[[Plano]] un vēl 18 pilsētas ar iedz. skaitu virs 100 000 <tr><td>Platība<td>678 358 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>22 875 686 <tr><td>Štats no <td>1845.gada 29.decembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 52,4%<br>spāņu izcelsmes - 32%<br>melnie - 11,5% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 66%<br>[[katoļi]] - 23%<br>nereliģiozi - 6% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Teksasa]] [[ang:Texas]] [[ar:تكساس]] [[ast:Texas]] [[bg:Тексас]] [[bs:Texas]] [[ca:Texas]] [[cs:Texas]] [[cy:Texas]] [[da:Texas]] [[de:Texas]] [[el:Τέξας]] [[en:Texas]] [[eo:Teksaso]] [[es:Texas]] [[et:Texas]] [[eu:Texas]] [[fa:تکزاس]] [[fi:Texas]] [[fr:Texas]] [[ga:Texas]] [[gd:Texas]] [[gl:Texas]] [[he:טקסס]] [[hr:Teksas]] [[hu:Texas]] [[id:Texas]] [[io:Texas]] [[is:Texas]] [[it:Texas]] [[ja:テキサス州]] [[ka:ტეხასი]] [[ko:텍사스 주]] [[kw:Teksas]] [[la:Texia]] [[lb:Texas]] [[lt:Teksasas]] [[mk:Тексас]] [[ms:Texas]] [[nl:Texas (staat)]] [[nn:Texas]] [[no:Texas]] [[os:Техас]] [[pl:Teksas]] [[pt:Texas]] [[ru:Техас]] [[scn:Texas]] [[simple:Texas]] [[sk:Texas]] [[sl:Teksas]] [[sq:Texas]] [[sr:Тексас]] [[sv:Texas]] [[th:มลรัฐเทกซัส]] [[tr:Teksas (ABD)]] [[tt:Texas]] [[ug:تېكساس]] [[uk:Техас]] [[vi:Texas]] [[zh:德克萨斯州]] 3497 13093 2005-02-13T21:35:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3498 13094 2005-02-13T21:35:32Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3499 51298 2006-06-19T12:13:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Utah]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Utah'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Juta.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Juta karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>UT <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Soltleiksitija]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Vestveleisitija]]<br>[[Provo]]<br>[[Vestdžordāna]] <tr><td>Platība<td>212 816 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>2 427 340 <tr><td>Štats no <td>1896.gada 4.janvāris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 85,3%<br>spāņu izcelsmes - 9,0% <tr><td>Reliģija<td>[[mormoņi]] - 70%<br>[[protestanti]] - 12%<br>nereliģiozi - 9%<br>[[katoļi]] - 6% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Jūta]] [[ast:Utah]] [[bg:Юта]] [[ca:Utah]] [[cs:Utah]] [[da:Utah]] [[de:Utah]] [[en:Utah]] [[eo:Utaho]] [[es:Utah]] [[et:Utah]] [[eu:Utah]] [[fi:Utah]] [[fr:Utah]] [[ga:Utah]] [[gl:Utah]] [[he:יוטה]] [[hr:Utah]] [[hu:Utah]] [[id:Utah]] [[is:Utah]] [[it:Utah]] [[ja:ユタ州]] [[ka:იუტა]] [[ko:유타 주]] [[kw:Utah]] [[lt:Juta]] [[mk:Јута]] [[mr:युटाह]] [[nl:Utah]] [[nn:Utah]] [[no:Utah]] [[os:Ютæ]] [[pl:Utah]] [[pt:Utah]] [[ru:Юта]] [[simple:Utah]] [[sq:Utah]] [[sr:Јута (држава)]] [[sv:Utah]] [[th:มลรัฐยูทาห์]] [[tr:Utah]] [[ug:يۇتا شىتاتى]] [[uk:Юта]] [[zh:犹他州]] 3500 13096 2005-02-13T21:48:12Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3501 13097 2005-02-13T21:49:14Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3502 51299 2006-06-19T12:21:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Vermont]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Vermont'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Vermonta.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Vermonta karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>VT <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Montpīljera]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>23 955 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>624 501 <tr><td>Štats no <td>1791.gada 4.marts <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 96,2% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 45,5%<br>[[katoļi]] - 36,7%<br>nereliģiozi - 11,4% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati|Vermonta]] [[Category:Vērmonta|Vermonta]] [[af:Vermont]] [[bg:Върмънт]] [[ca:Vermont]] [[cs:Vermont]] [[da:Vermont]] [[de:Vermont]] [[en:Vermont]] [[eo:Vermonto]] [[es:Vermont]] [[et:Vermont]] [[eu:Vermont]] [[fi:Vermont]] [[fr:Vermont]] [[ga:Vermont]] [[gd:Vermont]] [[gl:Vermont]] [[he:ורמונט]] [[hr:Vermont]] [[hu:Vermont]] [[id:Vermont]] [[is:Vermont]] [[it:Vermont]] [[ja:バーモント州]] [[ka:ვერმონტი]] [[ko:버몬트 주]] [[kw:Vermont]] [[lt:Vermontas]] [[mk:Вермонт]] [[nl:Vermont]] [[nn:Vermont]] [[no:Vermont]] [[os:Вермонт]] [[pl:Vermont]] [[pt:Vermont]] [[ro:Vermont (stat SUA)]] [[ru:Вермонт]] [[sa:वर्मांट]] [[simple:Vermont]] [[sl:Vermont]] [[sq:Vermont]] [[sr:Вермонт]] [[sv:Vermont]] [[th:มลรัฐเวอร์มอนต์]] [[tr:Vermont]] [[ug:ۋېرمونت]] [[uk:Вермонт]] [[zh:佛蒙特州]] 3503 13099 2005-02-13T22:04:53Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3504 13100 2005-02-13T22:05:22Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3505 13101 2005-02-13T22:07:27Z Feens 37 Jūta pārdēvēju par Jūta (ASV štats) #REDIRECT [[Jūta (ASV štats)]] 3506 53343 2006-07-03T03:31:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Virginia]], [[oc:Virgínia]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Virginia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Virdzinija.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Virdzinija karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>VA <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Ričmonda]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Virdžinijabīča]]<br>[[Norfolka]]<br>[[Česapīka]]<br>[[Ārlingtona]]<br>[[Ņūportņūza]]<br>[[Hamptona]]<br>[[Aleksandrija]] <tr><td>Platība<td>102 558 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>7 576 559 <tr><td>Štats no <td>1788.gada 25.jūnijs <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 70,2%<br>melnie - 19,6% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 74%<br>[[katoļi]] - 12%<br>nereliģiozi - 7% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Virdžīnija]] [[ang:Virginia]] [[ar:فيرجينيا]] [[bg:Вирджиния]] [[ca:Virgínia]] [[cs:Virginie]] [[da:Virginia]] [[de:Virginia]] [[en:Virginia]] [[eo:Virginio]] [[es:Virginia (Estados Unidos)]] [[et:Virginia]] [[eu:Virginia]] [[fi:Virginia]] [[fr:Virginie]] [[ga:Virginia]] [[gd:Virginia]] [[gl:Virxinia - Virginia]] [[he:וירג'יניה]] [[hr:Virginia]] [[hu:Virginia]] [[id:Virginia]] [[io:Virginia]] [[is:Virginía (fylki)]] [[it:Virginia]] [[ja:バージニア州]] [[ka:ვირჯინია]] [[ko:버지니아 주]] [[ks:वर्जिनिया]] [[kw:Virjynni]] [[la:Virginia]] [[lt:Virdžinija]] [[mk:Вирџинија (сојузна држава)]] [[ms:Virginia]] [[nl:Virginia (staat)]] [[nn:Virginia]] [[no:Virginia]] [[oc:Virgínia]] [[os:Вирджини]] [[pl:Wirginia]] [[pt:Virgínia]] [[ro:Virginia (stat SUA)]] [[ru:Вирджиния]] [[sa:वर्जिनिया]] [[simple:Virginia]] [[sk:Virgínia]] [[sl:Virginija]] [[sq:Virginia]] [[sr:Вирџинија]] [[sv:Virginia]] [[th:มลรัฐเวอร์จิเนีย]] [[tr:Virginia]] [[ug:ۋىرگىنىيە شىتاتى]] [[uk:Вірджинія]] [[zh:弗吉尼亚州]] 3507 13103 2005-02-13T22:12:09Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3508 13104 2005-02-13T22:12:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3510 25151 2005-12-22T15:48:41Z YurikBot 213 robot Adding: ca, hu, ka, ko, nn, os, pt, ru, simple, sl, th Modifying: bg, he, sr, uk <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Washington'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Vasingtona.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Vasingtona karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>WA <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Olimpija]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Sietla]]<br>[[Spokana]]<br>[[Takoma]]<br>[[Vankūvera (ASV)]]<br>[[Belevū]] <tr><td>Platība<td>172 447 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>6 271 775 <tr><td>Štats no <td>1889.gada 11.novembris <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 78,9%<br>spāņu izcelsmes - 7,5% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 55%<br>[[katoļi]] - 19%<br>nereliģiozi - 15% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Vašingtona]] [[bg:Вашингтон (щат)]] [[ca:Washington (estat)]] [[da:Washington]] [[de:Washington (Bundesstaat)]] [[en:Washington]] [[eo:Vaŝingtonio]] [[es:Washington (estado)]] [[fi:Washington]] [[fr:Washington (État)]] [[he:ושינגטון (מדינה)]] [[hu:Washington (állam)]] [[id:Washington]] [[it:Washington (stato)]] [[ja:ワシントン州]] [[ka:ვაშინგტონი (შტატი)]] [[ko:워싱턴 주]] [[la:Vasingtonia]] [[lt:Vašingtonas (valstija)]] [[nl:Washington (staat)]] [[nn:Washington]] [[no:Washington]] [[os:Вашингтон (штат)]] [[pl:Waszyngton (stan w USA)]] [[pt:Washington]] [[ru:Вашингтон (штат)]] [[simple:Washington]] [[sl:Washington (zvezna država)]] [[sr:Вашингтон (држава)]] [[sv:Washington]] [[th:มลรัฐวอชิงตัน]] [[uk:Вашинґтон (штат)]] [[zh:华盛顿州]] 3511 13107 2005-02-13T22:25:11Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3512 13108 2005-02-13T22:25:28Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3513 51312 2006-06-19T14:09:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Zapadna Virginia]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''West Virginia'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Rietumvirdzinija.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Rietumvirdzinija karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>Wv <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Čārlstona]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>62 385 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>1 817 872 <tr><td>Štats no <td>1863.gada 20.jūnijs <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 94,6% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 79%<br>nereliģiozi - 8%<br>[[katoļi]] - 6% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Rietumvirdžīnija]] [[als:West Virginia]] [[ar:فرجينيا الغربية]] [[bg:Западна Вирджиния]] [[ca:Virgínia de l'Oest]] [[cs:Západní Virginie]] [[da:West Virginia]] [[de:West Virginia]] [[en:West Virginia]] [[eo:Okcidenta Virginio]] [[es:Virginia Occidental]] [[et:Lääne-Virginia]] [[eu:Ekialdeko Virginia]] [[fi:Länsi-Virginia]] [[fr:Virginie-Occidentale]] [[ga:Virginia Thiar]] [[he:מערב וירג'יניה]] [[hr:Zapadna Virginia]] [[hu:Nyugat-Virginia]] [[id:West Virginia]] [[is:Vestur-Virginía]] [[it:Virginia Occidentale]] [[ja:ウェストバージニア州]] [[ka:დასავლეთი ვირჯინია]] [[ko:웨스트버지니아 주]] [[ks:वेस्‍ट वर्जिनिया]] [[kw:Vyrjynia West]] [[la:Virginia Occidentalis]] [[lt:Vakarų Virdžinija]] [[mk:Западна Вирџинија]] [[nl:West Virginia]] [[nn:Vest-Virginia]] [[no:Vest-Virginia]] [[os:Ныгуылæн Вирджини]] [[pl:Wirginia Zachodnia]] [[pt:Virgínia Ocidental]] [[ru:Западная Вирджиния]] [[sa:वेस्‍ट वर्जिनिया]] [[simple:West Virginia]] [[sl:Zahodna Virginija]] [[sq:West Virginia]] [[sr:Западна Вирџинија]] [[sv:West Virginia]] [[th:มลรัฐเวสต์เวอร์จิเนีย]] [[ug:جەنۇبىي ۋىرگىنىيە شىتاتى]] [[uk:Західна Вірджинія]] [[zh:西維吉尼亞州]] 3514 13110 2005-02-13T22:34:31Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3515 13111 2005-02-13T22:35:04Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3516 51304 2006-06-19T13:20:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Wisconsin]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Wisconsin'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Viskonsina.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Viskonsina karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>WI <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Medisona]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>[[Milvoki]]<br>[[Grīnbeja]] <tr><td>Platība<td>141 712 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>5 535 168 <tr><td>Štats no <td>1848.gada 29.maijs <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 87,3%<br>melnie - 5,7% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 51%<br>[[katoļi]] - 39%<br>nereliģiozi - 6% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Viskonsina]] [[af:Wisconsin]] [[bg:Уисконсин]] [[ca:Wisconsin]] [[cs:Wisconsin]] [[da:Wisconsin]] [[de:Wisconsin]] [[en:Wisconsin]] [[eo:Viskonsino]] [[es:Wisconsin]] [[et:Wisconsin]] [[eu:Wisconsin]] [[fa:ویسكانسین]] [[fi:Wisconsin]] [[fr:Wisconsin]] [[ga:Wisconsin]] [[gd:Wisconsin]] [[he:ויסקונסין]] [[hi:विस्कांसिन]] [[hr:Wisconsin]] [[hu:Wisconsin]] [[id:Wisconsin]] [[is:Wisconsin]] [[it:Wisconsin]] [[ja:ウィスコンシン州]] [[ka:უისკონსინი]] [[ko:위스콘신 주]] [[kw:Wisconsin]] [[la:Visconsinia]] [[lt:Viskonsinas]] [[mk:Висконсин]] [[nl:Wisconsin]] [[nn:Wisconsin]] [[no:Wisconsin]] [[os:Висконсин]] [[pl:Wisconsin]] [[pt:Wisconsin]] [[ru:Висконсин]] [[simple:Wisconsin]] [[sl:Wisconsin]] [[sq:Wisconsin]] [[sr:Висконсин]] [[sv:Wisconsin]] [[th:มลรัฐวิสคอนซิน]] [[tr:Wisconsin]] [[uk:Вісконсін]] [[zh:威斯康辛州]] 3517 13113 2005-02-13T22:45:12Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3518 13114 2005-02-13T22:45:34Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3519 51308 2006-06-19T13:32:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Wyoming]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Wyoming'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV Vaiominga.png|200px]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV Vaiominga karogs.png|75px]] </table> <tr><td>Saīsinājums <td>WY <tr><td>Galvaspilsēta <td>[[Šaiena]] <tr><td>Citas lielas pilsētas <td>- <tr><td>Platība<td>251 501 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>505 909 <tr><td>Štats no <td>1890.gada 10.jūlijs <tr><td>Iedzīvotāji<td>baltie - 88,9%<br>spāņu izcelsmes - 6,4% <tr><td>Reliģija<td>[[protestanti]] - 55%<br>[[katoļi]] - 18%<br>nereliģiozi - 14%<br>[[mormoņi]] - 10% </table> {{ASV štati}} [[Category:ASV štati]] [[Category:Vaiominga]] [[ang:Wyoming]] [[bg:Уайоминг]] [[ca:Wyoming]] [[cs:Wyoming]] [[da:Wyoming]] [[de:Wyoming]] [[en:Wyoming]] [[eo:Vajomingo]] [[es:Wyoming]] [[et:Wyoming]] [[eu:Wyoming]] [[fi:Wyoming]] [[fr:Wyoming]] [[ga:Wyoming]] [[gl:Wyoming]] [[he:ויומינג]] [[hr:Wyoming]] [[hu:Wyoming]] [[id:Wyoming]] [[is:Wyoming]] [[it:Wyoming]] [[ja:ワイオミング州]] [[ka:ვაიომინგი]] [[ko:와이오밍 주]] [[ks:वायोमिंग]] [[kw:Wyoming]] [[la:Vyomina]] [[lb:Wyoming]] [[lt:Vajomingas]] [[mk:Вајоминг]] [[nl:Wyoming]] [[nn:Wyoming]] [[no:Wyoming]] [[os:Вайоминг]] [[pl:Wyoming]] [[pt:Wyoming]] [[ru:Вайоминг]] [[sa:वायोमिंग]] [[simple:Wyoming]] [[sl:Wyoming]] [[sq:Wyoming]] [[sr:Вајоминг]] [[sv:Wyoming]] [[th:มลรัฐไวโอมิง]] [[tr:Wyoming]] [[ug:ۋايومىڭ شىتاتى]] [[uk:Вайомінг]] [[zh:怀俄明州]] 3520 42657 2006-04-30T12:32:55Z Juzeris 23 izmainīju kat. [[zviedri|Zviedru]] karaļi, kuri pieminēti mitoloģiskajās [[sāgas|sāgās]], bet kuru reālu eksistenci var apšaubīt. *[[Gilfi]] (''Gylfi'') *[[Odins]] (''Odin'') *[[Njords]] (''Njord'') *[[Ingvi]]/[[Frejs]] (''Yngvi/Frey'') *[[Felnirs]] (''Fjölnir'') - 1.gs beigas? *[[Sveigders]] (''Sveigder'') - 1.gs? *[[Vanlade]] (''Vanlade'') *[[Visburs]] (''Visbur'') *[[Domalde]] (''Domalde'') - 2.gs? *[[Domars]] (''Domar'') *[[Digve]] (''Dyggve'') *[[Dags Gudrais]]/ (''Dagr Spaka'') - 3.gs? *[[Agne]] (''Agne'') - 4.gs? *[[Eriks un Alriks]] (''Erik'' un ''Alrik'') *[[Ingvi un Alfs]] (''Yngvi'' un ''Alf'') *[[Hugleiks]] (''Hugleik'') *[[Haki]] (''Haki'') *[[Jorunds]] (''Jorund'') - 4.gs? *[[Auns]] (''Aun''), [[Halfdans]] (''Halfdan'') un [[Uplandes Ale]] (''Ale den Uppländske'') - 4.gs-5.gs? Tālāk skatīt - [[pusleģendārie Zviedrijas karaļi]]. [[Category:Zviedrijas karaļi|*]] [[Category:Valdnieku uzskaitījumi|Zviedrija]] [[Category:Ar Zviedriju saistīti uzskaitījumi|Karaļi, mitoloģiskie]] 3521 13117 2005-02-15T00:49:13Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3522 13118 2005-02-15T00:59:13Z Feens 37 #REDIRECT [[Karamana]] 3523 13119 2005-02-15T00:59:19Z Feens 37 #REDIRECT [[Karamana]] 3524 13120 2005-02-15T09:28:50Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Karamana'''<br>'''Karaman'''<br>provinces centrs</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija pKaramana.png|275px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=33.22&cpy=37.18&res=30&provider_id=340 Karamanas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Laranda''' (līdz 1256.gadam) <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>120 464 <tr><td>Dibināta<td>no antīkajiem laikiem <tr><td>Ietilpst<td>[[Karamanas province|Karamanas provincē]] </table> Provinces centrs [[Turcija|Turcijā]]. Senā [[Karamanas emirāts|Karamanas emirāta]] galvaspilsēta. Hronoloģija: *7.gs pmē - ietilpst [[Frīģija|Frīģijā]] *6.gs pmē - ietilpst [[Līdija|Līdijā]] un [[Senā Persija|Persijā]] *322.g.pmē - [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] karavadonis [[Perdiks]] (''Perdiccus'') ieņem un noposta '''Larandu''' ('''Karamanas''' senais nosaukums). *[[Izaurija|Izaurijas]] pirātu bāze. *[[Strabons]] pieminējis savos darbos. *ietilpst [[Senā Roma|Senajā Romā]]. *ietilpst [[Bizantija|Bizantijā]]. *8.-9.gs - [[arābi|arābu]] kontrolē. *12.gs sāk. - iekaro [[seldžuki]]. *1190.g - [[Frīdrihs Barbarosa]] ieņem pilsētu. *1256.g - [[Karamanogli Mehmedbejs]] ieņem pilsētu, pārsauc to par '''Karamanu'''. *1275.g - '''Karamana''' kļūst par [[Karamanas emirāts|Karamanas emirāta]] centru. *1468.g - pilsētu ieņem [[osmaņi]]. [[Category:Turcijas pilsētas]] 3526 19201 2005-09-07T15:48:17Z Juzeris 23 palaboju kodu <br clear="all" /> {| align="center" class="toccolours" |- ! width=100% bgcolor="#ccccff" style="padding:0 0 0 50px;" align="center"| [[Turcija|Turcijas]] [[Turcijas provinces|provinces]] | width="90px" | [[Image:125px-Turkey flag large.png|50px|Turcijas karogs]] |- | colspan="2" | {| style="background:none;" | align="center" style="font-size: 90%; vertical-align: center;" | [[Adanas province]] | [[Adijamanas province]] | [[Afjonas province]] | [[Agri province]] | [[Aidinas province]] | [[Aksarajas province]] | [[Amasjas province]] | [[Ankaras province]] | [[Antaljas province]] | [[Ardahanas province]] | [[Artvinas province]] | [[Baiburtas province]] | [[Balikesiras province]] | [[Bartinas province]] | [[Batmanas province]] | [[Biledžikas province]] | [[Bingelas province]] | [[Bitlisas province]] | [[Bolu province]] | [[Burduras province]] | [[Bursas province]] | [[Čanakales province]] | [[Čankiri province]] | [[Čorumas province]] | [[Denizli province]] | [[Dijarbakiras province]] | [[Dizdžes province]] | [[Edirnes province]] | [[Eljazigas province]] | [[Erzindžanas province]] | [[Erzurumas province]] | [[Eskišehiras province]] | [[Gaziantepas province]] | [[Gimišanes province]] | [[Giresunas province]] | [[Hakari province]] | [[Hatajas province]] | [[Ičelas province]] | [[Igdiras province]] | [[Ispartas province]] | [[Izmiras province]] | [[Jalovas province]] | [[Jozgatas province]] | [[Kahramanmarašas province]] | [[Kaiseri province]] | [[Karabikas province]] | [[Karamanas province]] | [[Karsas province]] | [[Kastamonu province]] | [[Kilisas province]] | [[Kirikales province]] | [[Kirkraleri province]] | [[Kiršehiras province]] | [[Kitahjas province]] | [[Kodžaeli province]] | [[Konjas province]] | [[Malatjas province]] | [[Manisas province]] | [[Mardinas province]] | [[Muglas province]] | [[Mušas province]] | [[Nevšehiras province]] | [[Nigdes province]] | [[Ordu province]] | [[Osmanijes province]] | [[Rizes province]] | [[Sakarjas province]] | [[Samsunas province]] | [[Siirtas province]] | [[Sinopas province]] | [[Sivasas province]] | [[Stambulas province]] | [[Šanliurfas province]] | [[Širnakas province]] | [[Tekirdāgas province]] | [[Tokatas province]] | [[Trabzonas province]] | [[Tundželi province]] | [[Ušakas province]] | [[Vanas province]] | [[Zonguldakas province]] |} |} 3528 19285 2005-09-08T20:03:51Z Āpsis 245 K [[Turcija|Turcijas]] pilsētas - [[Turcijas provinces|provinču centri]], kā arī pilsētas ar vismaz 100 000 iedzīvotājiem. [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[Category:Turcija]] [[bg:Категория:Градове в Турция]] [[de:Kategorie:Ort in der Türkei]] [[en:Category:Cities in Turkey]] [[fr:Catégorie:Ville de Turquie]] [[ja:Category:トルコの都市]] [[ko:분류:터키의 도시]] [[nl:Categorie:Stad in Turkije]] [[pt:Categoria:Cidades da Turquia]] [[sv:Kategori:Turkiska städer]] 3534 19199 2005-09-07T15:41:33Z Juzeris 23 palaboju kodu, tekstu <br clear="all" /> {| align="center" class="toccolours" |- ! width=100% bgcolor="#ccccff" style="padding:0 0 0 50px;" align="center"| [[Itālija]]s reģioni | width="90px" | [[Image:Italija karogs.png|50px|Itālijas karogs]] |- | colspan="2" | {| style="background:none;" | align="center" style="font-size: 90%; vertical-align: center;" | [[Abruco]] | [[Apūlija]] | [[Bazilikata]] | [[Emīlija-Romanja]] | [[Friuli-Venēcija Džūlija]] | [[Kalabrija]] | [[Kampānija]] | [[Lacio]] | [[Ligūrija]] | [[Lombardija]] | [[Marke]] | [[Molize]] | [[Pjemonta]] | [[Sardīnija]] | [[Sicīlija]] | [[Toskāna]] | [[Trentino-Alto Adidže]] | [[Umbrija]] | [[Valle d'Aosta]] | [[Veneto]] |} |} 3536 19200 2005-09-07T15:42:26Z Juzeris 23 palaboju kodu, tekstu <br clear="all" /> {| align="center" class="toccolours" |- ! width=100% bgcolor="#ccccff" style="padding:0 0 0 50px;" align="center"| [[Itālija]]s reģioni | width="90px" | [[Image:Italija karogs.png|50px|Itālijas karogs]] |- | colspan="2" | {| style="background:none;" | align="center" style="font-size: 90%; vertical-align: center;" | [[Abruco]] | [[Apūlija]] | [[Bazilikata]] | [[Emīlija-Romanja]] | [[Friuli-Venēcija Džūlija]] | [[Kalabrija]] | [[Kampānija]] | [[Lacio]] | [[Ligūrija]] | [[Lombardija]] | [[Marke]] | [[Molize]] | [[Pjemonta]] | [[Sardīnija]] | [[Sicīlija]] | [[Toskāna]] | [[Trentino-Alto Adidže]] | [[Umbrija]] | [[Valle d'Aosta]] | [[Veneto]] |} |} 3538 49087 2006-06-04T07:40:57Z Sss 937 '''Lats''' ([[ISO 4217]] kods: LVL) ir [[Latvija|Latvijas]] valsts oficiālā [[valūta]]. To saīsina kā "Ls" (šo saīsinājumu raksta pirms naudas summas, piemēram, Ls 2,-). Latā ir 100 santīmu. Apgrozībā ir 1, 2, 5, 10, 20 un 50 santīmu, 1, 2 un 100 latu [[monēta|monētas]], kā arī 5, 10, 20, 50, 100 un 500 latu [[banknote|banknotes]]. Latus sāka lietot [[1922]]. gadā, aizstājot [[Latvijas rublis|Latvijas rubļus]]. Kad [[1940]]. gadā Latvija tika iekļauta [[PSRS]] sastāvā, latus aizstāja [[PSRS rublis]]. 20. gs. 90. gadu sākumā atkal pastāvēja Latvijas rubļi. [[1993]]. gadā atkal tika ieviesti lati. Ir paredzams, ka ap [[2008]]. gadu latus aizstās [[eiro]] jeb [[eira]]. == Ārējās saites == * [http://www.bank.lv/lat/main/lvnaud/ Par latu Latvijas Bankas mājas lapā] [[Category:Latvija]] [[Category:Latvijas naudasvienības]] [[Category:Eiropas naudasvienības]] [[Category:Nacionālās valūtas]] [[be:Латвійскі лат]] [[ca:Lats]] [[de:Lats]] [[en:Latvian lats]] [[es:Lats letón]] [[fi:Lati]] [[fr:Lats]] [[hu:Lat]] [[it:Lats]] [[ja:ラト]] [[lt:Latas]] [[nl:Lats]] [[pl:Łat]] [[pt:Lat]] [[ru:Латвийский лат]] [[sv:Lats]] 3539 13126 2005-02-15T21:33:30Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3540 40102 2006-04-13T04:44:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Monoteizmas]] '''Monoteisms''' (no grieķu valodas, ''monon'' - viens un ''Theos'' - Dievs) ir uzskats, ka eksistē viens un tikai viens [[Dievs]], pretstatā [[duālisms|duālismam]] un [[politeisms|politeismam]]. Gandrīz visas globāla rakstura reliģijas ir monoteiskas. Redzamākās monoteiskās reliģijas ir [[kristietība]], [[islāms]] un [[jūdaisms]]. [[Hinduisms|Hinduismu]] daži pētnieki uzskata par politeisku, bet daži par monoteisku reliģiju. [[Category:Teoloģija]] [[ar:توحيدية]] [[bg:Монотеизъм]] [[bs:Monoteizam]] [[ca:Monoteisme]] [[cs:Monoteismus]] [[cy:Undduwiaeth]] [[da:Monoteisme]] [[de:Monotheismus]] [[en:Monotheism]] [[eo:Monoteismo]] [[es:Monoteísmo]] [[et:Monoteism]] [[eu:Monoteismo]] [[fa:یکتاپرستی]] [[fi:Monoteismi]] [[fr:Monothéisme]] [[fy:Monoteisme]] [[he:מונותאיזם]] [[hu:Egyistenhit]] [[ia:Monotheismo]] [[id:Monoteisme]] [[is:Eingyðistrú]] [[it:Monoteismo]] [[ja:一神教]] [[ka:მონოთეიზმი]] [[lt:Monoteizmas]] [[mk:Монотеизам]] [[nl:Monotheïsme]] [[nn:Monoteisme]] [[no:Monoteisme]] [[oc:Monoteïsme]] [[pl:Monoteizm]] [[pt:Monoteísmo]] [[ro:Monoteism]] [[ru:Монотеизм]] [[sh:Monoteizam]] [[simple:Monotheism]] [[sl:Monoteizem]] [[sr:Монотеизам]] [[sv:Monoteism]] [[tr:Monoteizm]] [[uk:Монотеїзм]] [[vi:Độc thần giáo]] [[zh:一神教]] 3541 13128 2005-02-15T22:50:39Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Stīvens Hokings]] 3542 13129 2005-02-15T22:53:41Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Stīvens Hokings]] 3543 13130 2005-02-15T23:35:35Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 3544 50515 2006-06-14T12:50:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Providence]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Providensa'''<br>'''Providence'''<br>štata galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV_RI_Providensa.png|275px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=-71.42&cpy=41.82&res=30&provider_id=340 Providensas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>177 601 <tr><td>Dibināta<td>1636.g <tr><td>Štats<td>[[Rodailenda]] </table> Pilsēta [[ASV]], [[Rodailenda|Rodailendas]] štata galvaspilsēta. Osta [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā. Vecs tekstilrūpniecības centrs. Naftas pārstrāde, ķīmiskā rūpniecība. Juvelierizstrādājumu ražošana. Mācību iestādes - Brauna universitāte ([http://www.brown.edu/ Brown University]), Rodailendas dizaina skola ([http://www.risd.edu/ Rhode Island School of Design]). Amerikas Matemātikas biedrība ([http://www.ams.org/ American Mathematical Society]). Pirmā štata galvaspilsēta ASV, kuras mērs ir atklāts [[homoseksuālisms|gejs]]. ==Vēsture== '''Providensu''' 1636.gadā dibinājis teologs [[Rodžers Viljamss]], kad savu reliģisko uzskatu dēļ tika patriekts no [[Masačūsetsas Līča kolonija|Masačūsetsas Līča kolonijas]]. Viljamss šeit iedibināja kopienu, pamatojoties uz reliģiskās brīvības principiem. No 1675 līdz 1676. gadam pilsētu gandrīz pilnīgi nopostīja t.s. [[karaļa Filipa karš|karaļa Filipa karā]]. Vēlāk '''Providensa''' lēnām attīstījās kā tirdzniecības pilsētiņa ar 1446 iedz. 1708.g līdz apm. 4000 iedz. sākoties [[Neatkarības karš Ziemeļamerikā|Neatkarības karam]]. Neatkarības karā Providensa necieta. No 1790g. līdz 1830.gadam pilsētā strauji sāka attīstīties rūpniecība (metālapstrāde, audumu ražošana, juvelierizstrādājumu ražošana). Laiku starp 1868.g un 1899.g var saukt par '''Providensas''' zelta gadiem - rūpnieciskās revolūcijas rezultātā pilsētā sāka darbu pasaulē lielākās instrumentu (''Brown and Sharpe''), vīļu (''Nicholson File''), tvaika mašīnu (''Corliss Steam Engine Company''), skrūvju (''American Screw'') un sudraba izstrādājumu (''Gorham'') rūpnīcas - t.s. "Providensas pieci industriālie brīnumi". 1900.g '''Providensa''' bija lielākā vilnas audumu ražotāja [[ASV]], trešā lielākā metālizstrādājumu ražotāja un vispāratzīta juvelierizstrādājumu galvaspilsēta valstī, tomēr pēc šī laika pilsētas rūpniecība pamazām sāka nīkuļot, nespēdama konkurēt ar dienvidu štatiem. '''Providensa''' smagi cieta [[lielā depresija ASV|lielās depresijas]] laikā. 1938.gada 21.septembrī spēcīga viesuļvētra izposta jau tā depresīvo pilsētu, nogalinot 311 iedzīvotājus. Ekonomika uz laiku atdzīvojās [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā, kad '''Providensā''' ražoja preces frontes vajadzībām (kara kuterus, izpletņus, nažus), tomēr arī šobrīt '''Providensa''' nav spējusi atgriezt savu pagājušā gadsimta sākuma slavu. [[Category:ASV pilsētas]] [[da:Providence]] [[de:Providence]] [[en:Providence, Rhode Island]] [[eo:Providence (Rod-Insulo)]] [[es:Providence (Rhode Island)]] [[eu:Providence]] [[fi:Providence]] [[fr:Providence (Rhode Island)]] [[he:פרובידנס]] [[it:Providence (Rhode Island)]] [[ja:プロヴィデンス (ロードアイランド州)]] [[nl:Providence (Rhode Island)]] [[pl:Providence (Rhode Island)]] [[pt:Providence]] [[simple:Providence, Rhode Island]] [[sv:Providence]] [[zh:普洛威頓斯]] 3545 52427 2006-06-29T12:55:40Z YurikBot 213 robot Adding: an, ar, bg, ca, da, eo, frp, id, it, ka, nn, pl, pt, simple, sk, sr, vi, zh Modifying: sv [[ASV]] pilsētas - [[ASV politiskais iedalījums|štatu]] galvaspilsētas un pilsētas ar vismaz 100 000 iedzīvotājiem. [[Category:ASV ģeogrāfija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[an:Categoría:Localidaz d'os Estatos Unitos]] [[ar:تصنيف:مدن الولايات المتحدة الأمريكية]] [[bg:Категория:Градове в САЩ]] [[ca:Categoria:Ciutats dels Estats Units]] [[da:Kategori:Byer i USA]] [[de:Kategorie:Ort in den USA]] [[en:Category:Cities in the United States]] [[eo:Kategorio:Urboj de Usono]] [[et:Kategooria:Ameerika Ühendriikide linnad]] [[fi:Luokka:Yhdysvaltojen kaupungit]] [[fr:Catégorie:Ville des États-Unis]] [[frp:Category:Vela des Ètats-Unis d’Amèrica]] [[id:Kategori:Kota di AS]] [[it:Categoria:Città degli USA]] [[ja:Category:アメリカ合衆国の都市]] [[ka:კატეგორია:აშშ-ის ქალაქები]] [[ko:분류:미국의 도시]] [[nl:Categorie:Stad in de VS]] [[nn:Kategori:Byar i USA]] [[no:Kategori:Byer i USA]] [[pl:Kategoria:Miasta USA]] [[pt:Categoria:Cidades dos Estados Unidos da América]] [[ru:Категория:Города США]] [[simple:Category:Cities in the United States]] [[sk:Kategória:Mestá v USA]] [[sr:Категорија:Градови у САД-у]] [[sv:Kategori:Orter i USA]] [[vi:Thể loại:Thành phố Hoa Kỳ]] [[zh:Category:美國城市]] 3546 34185 2006-03-17T18:55:21Z Juzeris 23 datumi '''Centrālā rada''' ([[ukraiņu valoda|ukrainiski]] - ''Центральна Рада'') - pirmais mūsdienu neatkarīgās [[Ukraina|Ukrainas]] valsts pārvaldes orgāns ([[1917]].gada [[17. marts]] - [[1918]].gada [[29. aprīlis]]). Nodibinājās [[Kijeva|Kijevā]] pēc [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijas Krievijā]]. Līdz [[boļševiki|boļševiku]] revolūcijai atbalstīja Ukrainas autonomiju [[Krievija|Krievijas]] sastāvā. Pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra revolūcijas]] pasludināja [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas republikas]] nodibināšanu. Atkāpjoties no [[Sarkanā gvarde|Sarkanās gvardes]] daļām, evakuējās uz [[Žitomira|Žitomiru]]. Kad [[Brestas miers|Brestas miera]] noslēgšanas laikā vācu karaspēks okupēja Ukrainu, [[hetmanis Skoropadskis]] padzina '''Centrālo Radu''' un nodibināja savu režīmu. Ievērojamākie '''Centrālās Radas''' darbinieki - [[Mihails Gruševskis]], [[Volodimirs Viņičenko]], [[Simons Petļura]]. Hronoloģija: *[[1917]].gada [[12. marts]] - [[Krievija|Krievijas]] [[Krievijas cari|cars]] [[Nikolajs II]] atsakās no troņa. *1917.gada [[17. marts]] - Kijevā sapulcējas Ukrainas partiju, sabiedrisko organizāciju, biedrību pārstāvji un nodibina '''Centrālo Radu'''. Par priekšsēdētāju ievēl Mihailu Gruševski. *1917.gada [[31. marts]] - tiek nodibināta pirmā ukraiņu ģimnāzija. *1917.marts - [[Pagaidu valdība Krievijā|Pagaidu valdība]] nosūta savus varas pārstāvjus - komisārus uz Ukrainu. Ukrainā divvaldība. *1917.gada [[17. aprīlis|17.]]-[[21. aprīlis]] - Visukrainas Nacionālais kongress ar 900 delegātiem pārvēl '''Centrālo Radu''' 150 cilvēku sastāvā par priekšsēdētāju atkal ievēlot Gruševski. Kongress aicina piešķirt Ukrainai autonomiju Krievijas sastāvā. *1917.gada maija vidus - '''Centrālās Radas''' delegācija dodas uz Krievijas galvaspilsētu [[Pēterburga|Pēterburgu]], lai ar Pagaidu valdību apspriestu Ukrainas autonomiju. Pagaidu valdība to piešķirt atsakās. *1917.gada [[18. maijs|18.]]-[[25. maijs]] - Visukrainas Karavīru kongress ievēl Simonu Petļuru par kara lietu vadītāju jaunajā Ukrainas valdībā. *1917.gada [[23. jūnijs]] - Otrajā Karavīru kongresā '''Centrālā Rada''' vienpusēji pasludina Ukrainas autonomiju. *1917.gada [[28. jūnijs]] - nodibina '''Centrālās Radas''' Ģenerālsekretariātu - Ukrainas valdību. *1917.gada [[7. novembris]] - vispārējas anarhijas apstākļos Pēterburgā [[Ļeņins|Ļeņina]] vadītie boļševiki gāž Pagaidu valdību. '''Centrālā Rada''' nosoda apvērsumu. *1917.gada [[20. novembris]] - '''Centrālā Rada''' pasludina [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] nodibināšanos. *1917.gada [[10. oktobris|10.]]-[[12. oktobris]] - Ukrainas Satversmes sapulces vēlēšanas. Boļševiki iegūst tikai 10% balsu, tāpēc pārvācas uz [[Harkiva|Harkivu]] un pasludina Ukrainas Padomju valdības nodibināšanu. *1917.gada [[12. decembris]] - Kijevā tiek atbruņotas boļševistiski noskaņotas karaspēka daļas. *1917.gada [[17. decembris]] - Ukrainas Padomju valdība '''Centrālajai Radai''' uzstāda ultimātu par [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ievešanu Ukrainā. '''Rada''' atsaka. Boļševiku daļas [[Valdimirs Antonovs-Ovsejenko|Antonova-Ovsejenko]] vadībā iebrūk Ukrainā. *[[1918]].gada janvāris - krievu strādnieku sacelšanās Kijevā. Ukraiņu brīvprātīgo vienības līdz [[4. februāris|4. februārim]] apspiež sacelšanos. *1918.gada [[22. janvāris]] - Ukraina pasludina neatkarību. '''Centrālā Rada''' pārvācas uz Žitomiru. *1918.gada [[29. janvāris]] - Kijevas pievārtē kaujā pret boļševikiem krīt 300 ukraiņu ģimnāzistu. *1918.gada [[9. februāris]] - Ukrainas Tautas Republika [[Bresta|Brestā]] paraksta miera līgumu ar [[Vāciju]]. *1918.gada februāra vidus - kopīgs vācu un ukraiņu karaspēka uzbrukums boļševikiem. *1918.gada aprīļa sākums - Ukraina atbrīvota no boļševikiem. *1918.gada [[29. aprīlis]] - '''Centrālās Rada''' pieņem Ukrainas konstitūciju un ievēl Mihailu Gruševski par Ukrainas prezidentu. Tajā pašā dienā [[hetmanis Skoropadskis]] ar vācu armijas atbalstu sagrābj varu. [[Category:Ukraina]] 3551 13136 2005-02-18T23:41:07Z Feens 37 Rafaels Kaldera - Venecuēlas prezidents no es.wiki Rafaels Kaldera - Venecuēlas prezidents no es.wiki 3552 47180 2006-05-22T23:09:50Z Knakts 848 -kategorija [[Image:Rafaels Kaldera.jpg|thumb|200px|right|'''Rafaels Kaldera'''<br>Rafael Caldera Rodriguez]] '''Rafaels Kaldera''' (''Rafael Caldera Rodriguez'') - [[Venecuēla|Venecuēlas]] jurists, socioloģijas profesors, valsts prezidents (1969-1974, 1994-1999). [[kristīgā demokrātija|Kristīgās demokrātijas]] iedibinātājs Venecuēlā. Dzimis 1916.gada 24.janvārī, [[Sanfelipe|Sanfelipē]], Venecuēlā. 1936.gada janvārī tiek ievēlēts Venecuēlas parlamentā. No 1936.gada līdz 1938.gadam darba lietu ministrs. Parlamentā nodarbojas ar civilo un darba likumdošanu. 1943.gadā pamet parlamentu, lai strādātu universitātē. 1946. gadā '''Kalderu''' ievēl Venezuēlas Satversmes sapulcē , kur viņš piedalās jaunās konstitūcijas izstrādē. 1946.gadā nodibina [[kristīgā demokrātija|kristīgi demokrātisko]] [[Venecuēlas Sociāli Kristīgā partija|Venecuēlas Sociāli Kristīgo partiju]] (''COPEI - Comité de Organización Política Electoral Independiente''). 1947.gada 14.oktobrī kļūst par COPEI kandidātu prezidenta vēlēšanās, bet zaudē [[Romulo Betankūrs|Romulo Betankūram]]. [[Markoss Himeness|Markosa Himenesa]] diktatūras laikā opozīcijā, par ko vairākkārt arestēts. 1963.gadā atkal kandidē par Venecuēlas prezidentu, bet zaudē [[Rauls Leoni|Raulam Leoni]], saņemot 19,0% balsu. 1968.gadā '''Kaldera''' kļūst par Venecuēlas prezidentu, iegūstot 29,13% balsu - pirmais gadījums Venecuēlas vēsturē, kad mierīgā ceļā vara tiek nodota opozīcijas kandidātam. Tomēr likumdošanas darbs rit grūti, jo parlaments pretojas prezidenta iniciatīvām. Pēc [[Karloss Peress|Karlosa Peresa]] impīčmenta korupcijas skandālu dēļ 1993.gadā, '''Kaldera''' 77.gadu vecumā otrreiz kandidē par prezidentu kā neatkarīgais kandidāts un uzvar vēlēšanās, iegūstot 30,26% balsu. Tiek uzskatīts, ka '''Kaldera''' tiek ievēlēts, protestējot pret [[brīvais tirgus|brīvo tirgu]], taupības režīmu un [[globalizācija|globalizāciju]]. Kaldera uzstājas kā globalizācijas mērens, sociāli orientēts kritiķis. Otro '''Kalderas''' prezidenta darbības termiņu raksturo liela [[inflācija]], finanču krīze un pieaugošu valsts ārējais parāds. Savas prezidentūras laikā '''Kaldera''' amnestē [[Hugo Čavess|Čavesu]] un viņa piekritējus. 1999.gadā '''Kaldera''' vecuma dēļ vairs nepiedalās vēlēšanās un Čavess viegli uzvar prezidenta vēlēšanās. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Rauls Leoni]] |width="40%" align="center"|[[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidents]]<br>1969.gads-1974.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Karloss Peress]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Ramons Valaskess]] |width="40%" align="center"|[[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidents]]<br>1994.gads-1999.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Hugo Čavess]] |} [[Category:Venecuēlas prezidenti|Kaldera Rafaels]] [[de:Rafael Caldera]] [[en:Rafael Caldera]] [[es:Rafael Caldera]] [[fr:Rafael Caldera]] [[id:Rafael Caldera]] [[nl:Rafael Caldera]] 3553 13138 2005-02-19T00:53:03Z Feens 37 #REDIRECT [[Trentino-Alto Adidže]] 3554 35580 2006-03-20T01:54:59Z YurikBot 213 robot Adding: be, bg, el, et, eu, he, hi, hr, hu, ilo, lt, mt, nn, ro, sr, sw, ta, te, th, vi, zh-min-nan Modifying: cy, en, fa, fr, ja, no, tr, zh '''Tīmekļa žurnāls''' jeb '''emuārs''' (''weblog'', ''blog'') ir [[tīmekļa lietojums]], kas satur regulārus ierakstus vienā [[tīmekļa vietne|tīmekļa vietnē]]. Visbiežāk šie ieraksti parādās apgrieztā hronoloģiskā secībā. Šāda veida tīmekļā vietne parasti ir pieejama jebkuram Interneta lietotājam. Pastāv visdažādākā veida tīmekļa žurnāli, sākot no individuālām dienasgrāmatām, līdz pat politisku kampaņu, uzņēmumu un [[kopiena|kopienu]] žurnāliem. Daudzi tīmekļa žurnāli ļauj apmeklētājiem atstāt publiskus komentārus, kas noved pie noteiktu lasītāju grupu pulcēšanos ap konkrēto tīmekļa žurnālu. Visu tīmekļa žurnālu kopumu sauc par [[blogosfēra|blogosfēru]]. Tīmekļa žurnālu formāts ir ļoti atšķirīgs, sākot no vienkāršiem [[hipersaite|hipersaišu]] sarakstiem, līdz pat rakstiem ar lasītāju atstātiem komentāriem un novērtējumiem. Parasti tiek atzīmēts katra tīmekļa žurnāla ieraksta publicēšanas datums un laiks, un ieraksti tiek sakārtoti apgriezti hronoloģiskā secībā (jaunākie ieraksti parādās lapas augšpusē). Tā kā saites ir ļoti svarīgs tīmekļā žurnālu aspekts, lielākai daļai to ir veids, kādā tiek arhivēti vecākie ieraksti un katram ierakstam tiek ģenerēta statiska (nemainīga) adrese. Tīmekļa žurnālu pēdējo ierakstu virsraksti ar saitēm uz tiem tiek piedāvāti [[RSS protokols|RSS]] vai [[Atom (standarts)|Atom]] [[valoda XML|XML]] formātā, kas ļauj tiem sekot līdzi ar speciālu programmu palīdzību. Daudzus tīmekļa žurnālus darbina [[satura vadības sistēma]]. == Tīmekļa žurnālu izveide un publicēšana == === Tīmekļa žurnālu servisi === Servisi, kur jebkurš var izveidot savu tīmekļa žurnālu: * [[Sviesta Ciba]] - populārākais Latvijas tīmekļa žurnālu serviss * [http://www.livejournal.com Live Journal] * [http://www.blogger.com Blogger] * [http://spaces.msn.com MSN Spaces] === Tīmekļa žurnālu dzinēji === Tīmekļa žurnālu programmatūra: * [http://wordpress.org WordPress] * [http://movabletype.org Movable Type] == Skatīt arī == * [[Ziņu agregators]] == Ārējās saites == * [[Kaspars Foigts|Kaspara Foigta]] raksts Apollo portālā "Interneta dienasgrāmatas ''weblogs''." [http://www.apollo.lv/portal/articles/304 1.daļa] [http://www.apollo.lv/portal/articles/305 2. daļa] [http://www.apollo.lv/portal/articles/306 3. daļa] [http://www.apollo.lv/portal/articles/307 4. daļa] * LZA datorterminoloģijas apakškomisijas definīcija: [http://termini.lv/index.php?term=emu%C4%81ri&lang=LV emuāri] [[Category:Internets]] [[Category:Tīmekļa žurnāli]] [[ar:مدونة]] [[be:Блоґ]] [[bg:Блог]] [[ca:Weblog]] [[cs:Weblog]] [[cy:Blog]] [[da:Weblog]] [[de:Weblog]] [[el:Ιστολόγιο]] [[en:Blog]] [[eo:Blogo]] [[es:Weblog]] [[et:Ajaveeb]] [[eu:Blog]] [[fa:وبلاگ]] [[fi:Blogi]] [[fr:Blog]] [[gl:Weblog]] [[he:בלוג]] [[hi:ब्लॉग]] [[hr:Blog]] [[hu:Weblog]] [[id:Weblog]] [[ilo:Blog]] [[is:Blogg]] [[it:Blog]] [[ja:ブログ]] [[ko:블로그]] [[lt:Blog]] [[mt:Blogg]] [[nl:Weblog]] [[nn:Blogg]] [[no:Weblogg]] [[pl:Weblog]] [[pt:Weblog]] [[ro:Weblog]] [[ru:Блог]] [[simple:Blog]] [[sk:Weblog]] [[sr:Веблог]] [[sv:Blogg]] [[sw:Blogu]] [[ta:வலைப்பதிவு]] [[te:బ్లాగు]] [[th:บล็อก (อินเทอร์เน็ต)]] [[tr:Blog]] [[uk:Веблог]] [[vi:Blog]] [[zh:網誌]] [[zh-min-nan:Bāng-chì]] 3555 13140 2005-02-19T05:39:32Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Tīmekļa žurnāls]] 3556 20134 2005-09-24T10:11:15Z Juzeris 23 fmt <br clear="all" /> {| align="center" class="toccolours" cellspacing="0" |-bgcolor="#ccccff" align="center" ![[Kontinents|Pasaules kontinenti]] |- align="center" ||[[Āfrika]] | [[Antarktīda]] | [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] | [[Āzija]] | [[Eiropa]] | [[Dienvidamerika]] | [[Ziemeļamerika]]<br /> <small>([[Okeānija]] netiek pieskaitīta ne pie viena no kontinentiem.)</small> |} 3557 13142 2005-05-24T07:55:07Z Juzeris 23 pārmainīju redirektu par "disambig" lapu, radušās kaut kādas problēmas ar burtu kodējumu, ceru, ka tas tā ir tikai manā kompī '''Austrālija''' var nozīmēt [[Austrālija (valsts)|valsti]] vai arī [[Austrālija (kontinents)|kontinentu]]. {{disambig}} 3558 13143 2005-02-19T17:28:18Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3559 13144 2005-02-19T17:54:40Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3560 47077 2006-05-22T21:26:31Z Knakts 848 Kategorija [[Image:DAmerika vieta.png|thumb|200px|right|Dienvidamerika]] '''Dienvidamerika''' ir viens no [[kontinents|kontinentiem]]. No rietumiem to apskalo [[Atlantijas okeāns]], bet no rietumiem [[Klusais okeāns]], ziemeļos - [[Karību jūra]]. Tas savienojas ar [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]] [[Panama|Panamā]]. Dienvidamerika ir ceturtais lielākais kontinents pasaulē pēc teritorijas (17 818 508 km <sup>2</sup>, un piektais lielākais pēc iedzīvotāju skaita (355 070 540 iedz (2002)). [[Image:DAmerika sat.jpg|150px|left|thumb|Dienvidamerikas satelītattēls]] Caur visu kontinentu gar rietumu piekrasti stiepjas [[Andi|Andu kalni]]. Uz austrumiem no Andiem plešas milzīgi tropisko mežu masīvi, kas tiek intensīvi izcirsti, radīdami draudus visas pasaules ekosistēmai. Vēsturiski '''Dienvidameriku''' apdzīvoja dažādas [[indiāņi|indiāņu]] ciltis. Andu reģionā līdz 16.gs tām izdevās radīt augsti attīstītu [[inki|inku]] civilizāciju. 16.gs sākās [[Spānija|spāņu]] un [[Portugāle|portugāļu]] iekarojumi, un '''Dienvidamerika''' kļuva par Spānijas un Portugāles kolonijām. Kontinentā ieviesās spāņu un portugāļu valoda, kristietība, eiropeiskās sociālās attiecības. Līdz 19.gs sākumam, '''Dienvidamerikā''' bija izveidojušās nācijas, tāpēc 19.gs pirmā puse pagāja karos par neatkarību, līdz 19.gs vidū '''Dienvidamerikā''' nodibinājās neatkarīgas valstis. {{Kontinenti}} [[Category:Dienvidamerika]] 3561 13146 2005-02-20T01:26:12Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3562 13147 2005-02-20T01:27:12Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3563 13148 2005-02-20T01:28:46Z Feens 37 modif. no en.wiki modif. no en.wiki 3564 13149 2005-02-20T01:29:21Z Feens 37 modif. no en.wiki modif. no en.wiki 3565 13150 2005-02-20T01:30:22Z Feens 37 modif. no en.wiki modif. no en.wiki 3566 13151 2005-02-20T01:31:53Z Feens 37 #redirect[[Kārsonsitija]] 3567 13152 2005-02-20T01:32:25Z Feens 37 #redirect[[Lasvegasa]] 3568 13153 2005-02-20T01:32:48Z Feens 37 #redirect[[Rīno]] 3569 13154 2005-02-20T01:34:17Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kārsonsitija'''<br>'''Carson City, NV'''<br>štata galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV_NV_Karsonsitija.png|275px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=-119.766403&cpy=39.163898&res=8&provider_id=310 Kārsonsitijas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>57 342 <tr><td>Dibināta<td>1858.g <tr><td>Štats<td>[[Nevada]] </table> [[Image:Nevadas Kapitolija eka.jpg|thumb|right|200px|Nevadas štata Kapitolija ēka Kārsonsitijā]] '''Kārsonsitija''' - pilsēta [[ASV]], [[Nevada|Nevadas]] štata galvaspilsēta. Nosaukta amerikāņu karavīra un avantūrista [[Kristofers "Kits" Kārsons|Kita Kārsona]] vārdā. Pilsēta auga pateicoties [[sudrabs|sudraba]] raktuvēm, kuras tika atklātas 1859.gadā. 1864.gada 31.oktobrī, līdz ar Nevadas štata izveidošanu, '''Kārsonsitija''' kļuva par štata galvaspilsētu. No 1870. līdz 1893.gadam '''Kārsonsitijā''' atradās ASV naudas kaltuve. 1880-ajos gados sudraba raktuves pamazām izsīka, tāpēc pilsēta sāka nīkuļot, līdz 1930.gadā tajā bija 1800 iedzīvotāju (mazākā štata galvaspilsēta). Tomēr pēdējās desmitgadēs pilsēta atdzimst, un tagad '''Kārsonsitija''' ir tikai desmitā mazākā štata galvaspilsēta ASV. [[Category:ASV pilsētas]] 3570 13155 2005-02-20T14:16:03Z 81.198.235.210 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Lasvegasa'''<br>'''Las Vegas, NV'''<br>grāfistes centrs</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV_NV_Lasvegasa.png|275px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=-115.136398&cpy=36.174999&res=30&provider_id=340 Lasvegasas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>540 080<br>apt. 1,5milj (aglom.) <tr><td>Dibināta<td>1905.g <tr><td>Štats<td>[[Nevada]] </table> [[Image:NV Lasvegasa.jpg|thumb|right|200px|Lasvegasas centrālā iela 2003.gadā]] '''Lasvegasa''' (''Las Vegas'', [[spāņu valoda|spāniski]] - auglīgs līdzenums) - pilsēta [[ASV]], lielākā pilsēta [[Nevada|Nevadas štatā]]. Pasaules nozīmes izklaides un azarspēļu centrs. '''Lasvegasas''' aglomerācijā ietilpst vairākas satelītpilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000 - Hendersona (''Henderson''), Paradaisa (''Paradise''), Sanraismeinora (''Sunrise Manor''), Ziemeļlasvegasa (''North Las Vegas''), Springvaleja (''Spring Valley''). '''Lasvegasas''' teritorijā pirmie apmetās [[mormoņi]] 1854.gadā. '''Lasvegasa''' atšķīrās no apkārtējā tuksneša ar ūdens esamību artēziskajos urbumos. Tomēr jau 1857.gadā mormoņu šo vietu pameta. Lai gan oficiāli '''Lasvegasa''' tika radīta 1905.gadā, kad vietējos zemes gabalus izpārdeva izsolē, '''Lasvegasa''' tā arī paliktu neliela pilsētiņa, ja Nevadas štata valdība 1931.gadā nebūtu legalizējusi [[azartspēles]] un 1941.gadā netiktu sākta milzīgu viesnīcu ar [[kazino]] un [[laimētava|laimētavu]] celtniecība. Ir uzskats, ka viesnīcu biznesu sāka ASV [[mafija|mafijas]] vadoņi ([[Bendžamins "Bagsijs" Sīgels]] un [[Meirs Lanskis]]), lai legalizētu savus nelikumīgi iegūtos līdzekļus. '''Lasvegasu''' dēvē arī par "grēka pilsētu" (''Sin City'') spēļu zāļu, prostitūcijas, alkohola brīvās pieejamības dēļ. Tomēr tā vēl aizvien ir vistraujāk augošā aglomerācija ASV. [[Category:ASV pilsētas]] 3571 13156 2005-02-20T01:36:52Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rīno'''<br>'''Reno, NV'''<br>grāfistes centrs</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV_NV_Rino.png|275px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=-119.82&cpy=39.54&res=8&provider_id=320 Rīno satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>202 261 <tr><td>Dibināta<td>1868.g <tr><td>Štats<td>[[Nevada]] </table> '''Rīno''' (''Reno'') - pilsēta [[ASV]], otra lielākā pilsēta [[Nevada|Nevadas štatā]]. Atrodas uz vecā [[ASV pionieru|pionieru]] ceļa starp [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]] un [[Kalifornija|Kaliforniju]]. Jau 1850-ajos gados eksistēja neliela apmetne. 1859.gadā apkārtnē tika atklātas [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] atradnes. Oficiāli '''Rīno''' tika izveidota 1868.gadā, kad garām nākamajai pilsētai izbūvēja [[Pirmais Transkontinentālais dzelzceļš|Pirmo Transkontinentālo dzelzceļu]] un kāds iedzīvotājs, saprotot, ko tas varētu nozīmēt viņa biznesam, uzdāvināja savu zemi vilciena depo ierīkošanai. Pilsētu nosauca [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] varoņa [[Džese Rīno|Džeses Rīno]] piemiņai. 1886.gadā pilsētā dibināta [[Nevadas universitāte]]. 20.gs sākumā zelta un sudraba ieguve samazinājās. 1931.gadā tika legalizētas [[azartspēles]], un '''Rīno''' tika ierīkoti daudzi [[kazino]] un [[laimētavas]], kas turpina nest ievērojamus ienākumus. Līdz nesenam laikam '''Rīno''' bija populāra vieta laulības noslēgšanai un šķiršanai Nevadas štata liberālās [[laulības|laulību]] likumdošanas dēļ, kas radīja pilsētai papildus ienākumus, tomēr pēdējos gados arī citi štati ir liberalizējuši laulību likumdošanu, un šis bizness ir iznīcis. [[Category:ASV pilsētas]] 3572 50529 2006-06-14T15:08:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:סלבדור]] '''Salvadora''' var būt: *[[Salvadora (valsts)|Salvadora]] (''El Salvador'') - valsts [[Centrālamerika|Centrālamerikā]]. *[[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]] (''Salvador'') - pilsēta [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Baija|Baijas]] štatā. {{disambig}} [[de:Salvador]] [[en:Salvador]] [[fr:Salvador (homonymie)]] [[he:סלבדור]] [[id:Salvador]] [[nl:Salvador]] [[pt:Salvador]] [[ru:Сальвадор (значения)]] 3573 13158 2005-02-20T21:02:22Z Feens 37 <br clear="all" /> {| align="center" class="toccolours" |- ! width=100% bgcolor="#ccccff" style="padding:0 0 0 50px;" align="center"| [[Brazīlija|Brazīlijas]] [[Brazīlijas politiskais iedalījums|politiskais iedalījums]] | width="90px" | [[Image:Brazilija karogs.png|50px|ASV karogs]] |- | colspan="2" | {| style="background:none;" | align="center" style="font-size: 80%;" | [[Akri]] | [[Alagoasa]] | [[Amapa]] | [[Amazonasa]] | [[Baija]] | [[Espiritusanta]] | [[Gojasa]] | [[Maranjana]] | [[Matugrosa]] | [[Matugrosa du Sula]] | [[Minasžeraisa]] | [[Para]] | [[Paraiba]] | [[Parana]] | [[Pernambuku]] | [[Piaui]] | [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] | [[Riugrandi du Norti]] | [[Riugrandi du Sula]] | [[Rondonija]] | [[Roraima]] | [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] | [[Santakatarina]] | [[Seara]] | [[Seržipi]] | [[Tokantinsa]] |- | align="center" style="font-size: 80%;" | [[Federālais apgabals (Brazīlija)|Federālais apgabals]] |} |} 3574 53156 2006-07-02T08:58:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:北美洲]] [[Image:North_america2.jpg|right|thumb|Ziemeļamerikas politiskā karte]] '''Ziemeļamerika''' ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais - pēc iedzīvotāju skaita. Tas robežojas ar [[Ziemeļu ledus okeāns|Ziemeļu ledus okeānu]] ziemeļos, ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] - ziemeļaustrumos un austrumos, ar [[Karību jūra|Karību jūru]] - dienvidaustrumos, un ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] - dienvidrietumos un rietumos. Kontinenta platība ir 24&nbsp;230&nbsp;000 kvadrātkilometru (9&nbsp;355&nbsp;000 kvadrātjūdzes). Tiek lēsts, ka 2001.&nbsp;gadā iedzīvotāju skaits bija 454&nbsp;225&nbsp;000. Ziemeļamerika atrodas ziemeļos [[pasaules daļa|pasaules daļai]], kuru dēvē par [[Jaunā Pasaule|Jauno Pasauli]], [[Rietumu puslode|Rietumu puslodi]] vai vienkārši - par [[Amerika|Ameriku]]. Ziemeļamerika ir savienota tikai ar [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], šo savienojumu šaurākajā vietā dēvē par [[Panamas zemesšaurums|Panamas zemesšaurumu]]. Saskaņā ar dažiem avotiem, Ziemeļamerikas robeža ir nevis Panamas zemesšaurums, bet gan [[Tehuantepekas zemesšaurums|Tehuantepekas zemesšauruma]] šaurākā vieta starp [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] un Kluso okeānu, un šo reģionu starp šiem zemesšaurumiem dēvējot par [[Centrālamerika|Centrālameriku]]. Tomēr plašāk ir izplatīts uzskats, ka Centrālamerika ir Ziemeļamerikas sastāvdaļa. ==Fiziskās iezīmes== Ziemeļamerikā var izšķirt četrus lielus reģionus: centrālās [[zemienes]], vai [[Lielās prērijas|lielās prērijas]], kas izstiepušās no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] līdz [[Kanādas arktika|Kanādas arktikai]], ģeoloģiski jaunas; kalnaini rietumi, ieskaitot [[Klinšu kalni|Klinšu kalnus]], [[Lielais Baseins|Lielo baseinu]], [[Kalifornija|Kaliforniju]] un [[Aļaska|Aļasku]]; ar pacēlumiem, bet relatīvi līdzeno [[Kanādas Vairogs|Kanādas vairogu]] plakankalni ziemeļaustrumos; un daudzveidīgo austrumu reģionu, kas ietver [[Apalaču kalni|Apalaču kalnus]], piekrastes līdzenumu līdz Atlantijas piekrastei, un [[Florida|Floridas]] pussalu. Meksika, ar tās garajām [[plakankalne|plakankalnēm]], ūdenskritumiem galvenokārt rietumu reģionos, kaut gan austrumpiekrastes līdzenumos tās izstieptas līdz līcim. Rietumu kalni ir sasķelti vidusdaļā, klinšainajos apgabalos un piekrastes apgabalos Kalifornijā, [[Oregona|Oregonā]] un [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], ar Lielo Baseinu -- apgabalos ar mazāku platību -- starp tiem. Augstākā virsotne ir [[Denali]] Aļaskā. Kopš [[1931]]. gada [[Regbija, Ziemeļdakota|Regbiju]], Ziemeļdakotā, oficiāli uzskata par Ziemeļamerikas ģeogrāfisko centru. Atrašanās vieta ir atzīmēta ar 4,5 [[metrs|metrus]] (15 [[pēda|pēdas]]) lielu akmens [[Obelisks|obelisku]]. ==Reģionālais un politiskais iedalījums== Kontinentā ir trīs lielas un relatīvi bieži apdzīvotas valstis: [[Kanāda]] (dažas lielas salas Ziemeļamerikas krastos pieder Kanādai, ieskaitot [[Vankūveras sala|Vankūveras salu]] un [[Karalienes Šarlotes sala|Karalienes Šarlotes salas]] rietumos, [[Prinča Edavarda sala|Prinča Edvarda salu]], [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendu]] un [[Keipbretona sala|Keipbretona salu]] austrumos, un [[Elsmīra sala|Elsmīra salu]], [[Bafina sala|Bafina salu]], un [[Viktorijas sala|Viktorijas salu]] ziemeļos); [[Meksika]] (ieskaitot [[Reviljahihedo sala|Reviljahihedo arhipelāgu]] un salīdzinoši mazakās salas tuvāk piekrastei); un lielākā daļa [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] (ieskaitot [[Aleutu salas]], [[Aļaska|Aļasku]], bet ne ASV [[Havajas|Havaju]] štatu, kas atrodas [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]). Kontinenta galējajās dienvidu daļās, relatīvi mazajā apgabalā sauktā par [[Centrālamerika|Centrālameriku]], ir valstis: [[Beliza]], [[Kostarika]], [[Salvadora (valsts)|Salvadora]], [[Gvatemala]], [[Hondurasa]], [[Nikaragva]] un [[Panama]]. Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda dažreiz dēvē par [[Angloamerika|Angloameriku]], kamēr pārējo Ziemeļameriku (neieskaitot [[Grenlande|Grenlandi]] un dažas salas) un [[Dienvidameriku]] - par [[Latīņamerika|Latīņameriku]]. Apzīmējums "Ziemeļamerika" tiek lietots arī citur, ne tikai ģeogrāfijā, tas var nozīmēt dažādas lietas dažādiem cilvēkiem. Daudziem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV amerikāņiem]] un [[Kanāda|kanādiešiem]] apzīmējums ir tikai vispārīgā lietošanā, tiek bieži lietots, lai apzīmētu tikai "tikai Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu", neietverot Meksiku un Centrālamerikas valstis, ja vien kontekstā tas nav skaidri pateikts, tām arī jābūt iekļautām (piemēram, specifiski attiecībā uz Meksiku, kad runāts tiek par [[Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgums|NAFTA]]). Tas ir kultūras un ekonomikas aspektu dēļ, jo ASV un Kanāda ir daudz līdzīgākas viena otrai, salīdzinot ar pārējām Ziemeļamerikas valstīm. Meksikāņi tomēr apzinās, ka ir Ziemeļamerikas daļa un un vēlas tikt uzskatīti par tās daļu. Bet Centrālamerikas iedzīvotāji lielākoties neiebilst, ka viņus dēvē par centrālamerikāņiem. [[Image:North_America_satellite_globe.jpg|thumb|Ziemeļamerikas satelītuzņēmumi]] Dienvidaustrumos kontinenta malā atrodas salu ķēdes, teritorijas sauktas par [[Antiļu salas|Antiļu]] vai Karību salām, kas ietver: *[[Angilja|Angilju]] ([[Lielbritānija|Britu]] kolonija) *[[Antigva un Barbuda|Antigvu un Barbudu]] *[[Aruba|Arubu]] ([[Nīderlande|Nīderlandes]] daļa) *[[ASV Virdžīnu salas]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritorija) *[[Bahamas]] *[[Barbadosa|Barbadosu]] *[[Britu Virdžīnu salas]] ([[Lielbritānija|Britu]] kolonija) *[[Dominika|Dominiku]] *[[Dominikana|Dominikanu]] *[[Grenāda|Grenādu]] *[[Gvadelupa|Gvadelupu]] ([[Francija|Francijas]] daļa) *[[Haiti]] *[[Jamaika|Jamaiku]] *[[Kaimanu salas]] ([[Lielbritānija|Britu]] kolonija) *[[Kuba|Kubu]] *[[Martinika|Martiniku]] ([[Francija|Francijas]] daļa) *[[Monserata|Monseratu]] ([[Lielbritānija|Britu]] kolonija) *[[Navasas sala|Navasas salas]] (ASV teritorija) *[[Nīderlandes Antiļu salas]] ([[Nīderlande|Nīderlandes]] daļa) *[[Puertoriko]] ([[ASV]] teritorija) *[[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsu un Nevisu]] *[[Sentlūsija|Sentlūsiju]] *[[Sentvinsenta un Grenadīnas|Seintvinsentu un Grenadīnas]] *[[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādu un Tobāgo]] *[[Tērksa un Kaikosa|Tērksu un Kaikosu]] ([[Lielbritānija|Britu]] kolonija) Atrodoties [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], bet ievērojot ka ir daļa no kontinenta ir [[Bermuda]], [[Lielbritānija|Britu]] kolonija; [[Grenlande]], [[Dānija|Dānijas]] republikas daļa, lielākā sala pasaulē, atrodas tālu ziemeļos no kontinenta, Kanādas austrumos [[Nunavuta|Nunavutas]] teritorijā; un [[Senpjēra un Mikelona]], atrodama Kanādas krastos, pēdējā no [[Francija|Francijas]] teritorijām Amerikas ziemeļos. == Politiskais iedalījums - platību un iedzīvotāju skaita dati == {| cellpadding=4 cellspacing=0 border=1 |- bgcolor="#ECECEC" ! Nosaukums ! Platība (km&sup2;) ! Iedzīvotāju skaits<br> (aptuveni, 01.07.2002) ! Iedzīvotāju blīvums<br> (iedz./km&sup2;) |- | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | align="right" | 9&nbsp;629&nbsp;091 | align="right" | 280&nbsp;562&nbsp;489 | align="right" | 29 |- | [[Angilja]] (Lielbr.) | align="right" | 102 | align="right" | 12&nbsp;446 | align="right" | 122 |- | [[Antigva un Barbuda]] | align="right" | 443 | align="right" | 67&nbsp;448 | align="right" | 152 |- | [[Aruba]] (Nīd.) | align="right" | 193 | align="right" | 70&nbsp;441 | align="right" | 365 |- | [[ASV Virdžīnu salas]] (ASV) | align="right" | 352 | align="right" | 123&nbsp;498 | align="right" | 351 |- | [[Bahamas]] | align="right" | 13&nbsp;940 | align="right" | 300&nbsp;529 | align="right" | 22 |- | [[Barbadosa]] | align="right" | 431 | align="right" | 276&nbsp;607 | align="right" | 642 |- | [[Beliza]] | align="right" | 22&nbsp;966 | align="right" | 262&nbsp;999 | align="right" | 11 |- | [[Bermuda]] (Lielbr.) | align="right" | 53 | align="right" | 63&nbsp;960 | align="right" | 1200 |- | [[Britu Virdžīnas]] (Lielbr.) | align="right" | 153 | align="right" | 21&nbsp;272 | align="right" | 139 |- | [[Dominika]] | align="right" | 754 | align="right" | 70&nbsp;158 | align="right" | 93 |- | [[Dominikana]] | align="right" | 48&nbsp;730 | align="right" | 8&nbsp;721&nbsp;594 | align="right" | 179 |- | [[Grenlande]] (Dān.) | align="right" | 2&nbsp;166&nbsp;086 | align="right" | 56&nbsp;376 | align="right" | 0,03 |- | [[Grenāda]] | align="right" | 344 | align="right" | 89&nbsp;211 | align="right" | 259 |- | [[Gvadelupa]] (Fr.) | align="right" | 1780 | align="right" | 435&nbsp;739 | align="right" | 245 |- | [[Gvatemala]] | align="right" | 108&nbsp;890 | align="right" | 13&nbsp;314&nbsp;079 | align="right" | 122 |- | [[Haiti]] | align="right" | 27&nbsp;750 | align="right" | 7&nbsp;063&nbsp;722 | align="right" | 255 |- | [[Hondurasa]] | align="right" | 112&nbsp;090 | align="right" | 6&nbsp;560&nbsp;608 | align="right" | 59 |- | [[Jamaika]] | align="right" | 10&nbsp;991 | align="right" | 2&nbsp;680&nbsp;029 | align="right" | 244 |- | [[Kaimanu salas]] (Lielbr.) | align="right" | 262 | align="right" | 36&nbsp;273 | align="right" | 138 |- | [[Kanāda]] | align="right" | 9&nbsp;976&nbsp;140 | align="right" | 31&nbsp;902&nbsp;268 | align="right" | 3,2 |- | [[Kostarika]] | align="right" | 51&nbsp;100 | align="right" | 3&nbsp;834&nbsp;934 | align="right" | 75 |- | [[Kuba]] | align="right" | 110&nbsp;860 | align="right" | 11&nbsp;224&nbsp;321 | align="right" | 101 |- | [[Martinika]] (Fr.) | align="right" | 1100 | align="right" | 422&nbsp;277 | align="right" | 384 |- | [[Meksika]] | align="right" | 1&nbsp;972&nbsp;550 | align="right" | 103&nbsp;400&nbsp;165 | align="right" | 52 |- | [[Monserata]] (Lielbr.) | align="right" | 102 | align="right" | 8437 | align="right" | 83 |- | [[Navasas salas]] (ASV) | align="right" | 5 | align="right" | 0 | align="right" | n/a |- | [[Nīderlandes Antīļu salas]] (Nīd.) | align="right" | 960 | align="right" | 214&nbsp;258 | align="right" | 223 |- | [[Nikaragva]] | align="right" | 129&nbsp;494 | align="right" | 5&nbsp;023&nbsp;818 | align="right" | 39 |- | [[Panama]] | align="right" | 78&nbsp;200 | align="right" | 2&nbsp;882&nbsp;329 | align="right" | 37 |- | [[Puertoriko]] (ASV) | align="right" | 9104 | align="right" | 3&nbsp;957&nbsp;988 | align="right" | 435 |- | [[Salvadora (valsts)|Salvadora]] | align="right" | 21&nbsp;040 | align="right" | 6&nbsp;353&nbsp;681 | align="right" | 302 |- | [[Sentkitsa un Nevisa]] | align="right" | 261 | align="right" | 38&nbsp;736 | align="right" | 148 |- | [[Sentlūsija]] | align="right" | 616 | align="right" | 160&nbsp;145 | align="right" | 260 |- | [[Sentpjēra and Mikelona]] (Fr.) | align="right" | 242 | align="right" | 6954 | align="right" | 29 |- | [[Sentvinsenta un Grenadīnas]] | align="right" | 389 | align="right" | 116&nbsp;394 | align="right" | 299 |- | [[Trinidāda un Tobāgo]] | align="right" | 5128 | align="right" | 1&nbsp;104&nbsp;209 | align="right" | 215 |- | [[Tērksa un Kaikosa]] (Lielbr.) | align="right" | 430 | align="right" | 18&nbsp;738 | align="right" | 44 |- style=" font-weight:bold; " | Kopā | align="right" | 24&nbsp;497&nbsp;994 | align="right" | 490&nbsp;354&nbsp;921 | align="right" | 20,0 |} ==Skatīt arī== * [[Amerikas atklāšana]] * [[Ziemeļamerikas ekonomika]] * [[Eiropiešu kolonijas Amerikā]] * [[Ziemeļamerikas vēsture]] ==Ārējās saites== *http://www.america-norte.com/america-norte-mapa.htm {{Kontinenti}} {{Pasaules reģioni}} [[Category:Ziemeļamerika]] [[af:Noord-Amerika]] [[an:America d'o Norte]] [[ang:Norðamerica]] [[ar:أمريكا الشمالية]] [[ast:Norteamérica]] [[az:Şimali Amerika]] [[bg:Северна Америка]] [[bn:উত্তর আমেরিকা]] [[br:Norzhamerika]] [[bs:Sjeverna Amerika]] [[ca:Amèrica del Nord]] [[cs:Severní Amerika]] [[cv:Çӳрçěр Америка]] [[cy:Gogledd America]] [[da:Nordamerika]] [[de:Nordamerika]] [[en:North America]] [[eo:Nordameriko]] [[es:América del Norte]] [[et:Põhja-Ameerika manner]] [[eu:Ipar Amerika]] [[fa:آمریکای شمالی]] [[fi:Pohjois-Amerikka]] [[fo:Norðuramerika]] [[fr:Amérique du Nord]] [[fy:Noard-Amearika]] [[ga:Meiriceá Thuaidh]] [[gl:América do Norte]] [[gu:ઉત્તર અમેરિકા]] [[haw:ʻAmelika ʻĀkau]] [[he:אמריקה הצפונית]] [[hr:Sjeverna Amerika]] [[ht:Amerik dinò]] [[hu:Észak-Amerika]] [[id:Amerika Utara]] [[is:Norður-Ameríka]] [[it:America settentrionale]] [[ja:北アメリカ]] [[ko:북아메리카]] [[la:America Septentrionalis]] [[lb:Nord- a Mëttelamerika]] [[li:Noord-Amerika]] [[lt:Šiaurės Amerika]] [[mk:Северна Америка]] [[mr:उत्तर अमेरिका]] [[nds:Noordamerika]] [[nl:Noord-Amerika]] [[nn:Nord-Amerika]] [[no:Nord-Amerika]] [[nrm:Améthique du Nord]] [[pl:Ameryka Północna]] [[pt:América do Norte]] [[ro:America de Nord]] [[ru:Северная Америка]] [[scn:Amèrica dû Nord]] [[se:Davvi-Amerihkká]] [[sh:Severna Amerika]] [[simple:North America]] [[sk:Severná Amerika]] [[sl:Severna Amerika]] [[sr:Северна Америка]] [[sv:Nordamerika]] [[ta:வட அமெரிக்கா]] [[th:ทวีปอเมริกาเหนือ]] [[tl:Hilagang Amerika]] [[tr:Kuzey Amerika]] [[uk:Північна Америка]] [[vi:Bắc Mỹ]] [[zh:北美洲]] [[zh-min-nan:Pak Bí-chiu]] [[zh-yue:北美洲]] 3575 32948 2006-03-07T13:24:34Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.23.123|81.198.23.123]], atjaunoju versiju, ko saglabāja CM 3576 48087 2006-05-29T15:17:04Z Knakts 848 kat '''RSS''' ir [[valoda XML|XML]] [[tīmekļa sindikācija|tīmekļa sindikācijas]] failu formātu saime, ko plaši izmanto ziņu [[tīmekļa vietne|tīmekļā vietnes]] un [[tīmekļa žurnāls|tīmekļa žurnāli]]. Ar šo terminu apzīmē trīs standartus: * '''Rich Site Summary''' (RSS 0.9x) * '''Really Simple Syndication''' (RSS 2.0) * '''RDF Site Summary''' (RSS 0.9 un 1.0) == Lietojums == RSS izmanto lai piegādātu atsevišķas tīmekļa satura vienības, kopā ar īsu aprakstu un saiti uz pilno saturu. Informācija tiek piegādāta kā [[valoda XML|XML]] fails, ko sauc par '''RSS barotnēm''', '''RSS straumēm''' jeb '''RSS kanāliem'''. Programmas, ko sauc par '''barotņu lasītājiem''' māk bez tiešas lietotāja iejaukšanās pārbaudīt RSS atbalstošas tīmekļa vietnes un automātiski ziņot par jaunu informāciju, kas tajās parādījusies. Tas aiztaupa lietotājam nepieciešamību periodiski aplūkot šīs tīmekļa vietnes, tikai lai pārliecinātos, ka tajās nav kāda jauna informācija, kā arī parakstīties uz tīmekļa vietnes jaunumu piesūtīšanu ar e-pasta starpniecību. Pazīstamas ārvalstu vietnes, kas piedāvā sekot jaunumiem ar RSS palīdzību ietver [[The New York Times]], [[The Wall Street Journal]] un [[BBC]]. No pazīstamākajām Latvijas tīmekļā vietnēm šādu iespēju nodrošina [[Apollo portāls]] un [[rus.DELFI.lv]]. RSS plaši izmanto [[tīmekļa žurnāls|tīmekļa žurnālu]] kopiena, lai dalītos ar jaunāko žurnālu ierakstu virsrakstiem vai pat pilniem ierakstiem. Barotņu lasītāji jeb [[ziņu agregators|ziņu agregatori]] ir parasti tiek veidoti kā [[tīmekļa pārlūkprogramma|tīmekļa pārlūkprogramu]] un [[e-pasts|e-pasta]] programmu papildinājumi, vai arī kā atsevišķas programmas. Daudzām tīmekļa pārlūkprogrammām RSS atbalsts jau ir iebūvēts, kā piemērus var minēt [[Mozilla Firefox]] un [[Opera (pārlūkprogramma)|Opera]]. Web-bāzēti barotņu lasītāji un agregatori, kā My Yahoo!, [http://www.bloglines.com Bloglines] un [[Sviesta Ciba|Sviesta Cibas]] draugu lapas neprasa papildus programmatūras uzstādīšanu un padara RSS barotnes pieejamas lietotājam no jebkura datora ar Interneta pieslēgumu. Daži agregatori sindicē (kombinē) vairākas RSS barotnes jaunās RSS barotnēs, piemēram, savācot informāciju no vairākām sporta barotnēm un veidojot jaunu sporta barotni. Tīmekļa vietnēs uz RSS barotnēm bieži vien norādā saites, kas vizuāli izskatās kā oranžs taisnstūris ([[Image:Livemark.png]]), kas var saturēt arī uzrakstu baltiem burtiem ar tekstu "XML" ([[Image:Xml_poga.gif]]) vai "RSS" ([[Image:Rss_poga.gif]]). == Vēsture == Sākotnējā RSS versija bija 0.9, ko izstrādāja [[Netscape]] izmantošanai savā "My Netscape" portālā. Sākotnēji tas tika balstīts uz [[Resource Description Framework|RDF]] (''RDF Site Summary''). Taču vēlāk Netscape tirgzinības speciālisti nolēma formātu vienkāršot. Vienkāršoto versiju nosauca par ''Rich Site Summary''. Netscape vēlāk formātu papildināja, pievienojot tam jaunas iespējas no Scripting News XML formāta, ko bija izstrādājis Deivs Vīners. 2000. gadā izstrādātāju grupa, kas balstījās ap rss-dev adresātu sarakstu, izstrādāja jaunu standarta versiju - RSS 1.0, kas bija balstīts uz RSS 0.9, ņemot vērā [[Globālais Tīmekļa Konsorcijs|Globālā Tīmekļa Konsorcija]] RDF un XML standartus. RSS 1.0 tika izstrādāts kā iesaldēts standarts, kas papildināms ar XML vārdu telpām (''namespaces''). Dažus mēnešus vēlāk Deivs Vīners izstrādāja RSS 0.92 standartu, kas papildināja RSS 0.91 ar jauniem elementiem. Pēdējā RSS 0.92 atzara versija ir RSS 2.0.1, kas arī tiek uzskatīts par iesaldētu un tā paplašināšana ir paredzēta moduļu veidā, izmantojot XML vārdu telpas. == Savietojamības problēmas == Ar RSS apzīmē vairākus sindikācijas protokolus (un atšķirīgas to versijas) un pastāv uzskats, ka tās savā starpā nav savietojamas. Citi tam nepiekrīt, argumentējot ar to, ka RSS ir balstīts uz XML un savietojamība ir sasniedzama ar [[XSLT]], kuru RSS agregatoriem tāpat būtu jāizmanto, lai pārvērstu RSS lietotājam saprotamā formātā. Agregatoru izstrādātāji un RSS publicētāji parasti cenšas atbalstīt vairākus XML sindikācijas standartus. Cita savietojamības problēma rodas, kad publicētāji ievieto barontēs nelielus [[HTML]] koda fragmentus. Daži tos pievieno kā CDATA sekcijas, savukārt citi - kā HTML kodētu PCDATA. Dažādās RSS versijās lietotais datumu formāts arī ir atšķirīgs. Tāpat daudzi barotņu autori mēdz jaukt kopā dažādu standartu piedāvātās iespējas vai arī pievieno jaunas iespējas, ko atbalsta noteikti agregatori, tādējādi padarot barotnes neatbilstošas nevienam standartam, un dažreiz tās pat nav korekti noformēti XML dokumenti. == Skatīt arī == * [[Atom standarts|Atom]] * [[Semantiskais tīmeklis]] * [[Wikipedia:Syndication]] == Arējās saites == * [http://purl.org/rss/1.0/ RSS 1.0 specifikācija] (angliski) * [http://blogs.law.harvard.edu/tech/rss RSS 2.0.1 specifikācija] (angliski) * [http://www.apollo.lv/portal/news/85/articles/311 RSS — ziņas, kas pie lasītāja nāk pašas] [[Category:XML standarti]] [[Category:tīmekļa sindikācija]] [[be:RSS]] [[da:RSS]] [[de:Really Simple Syndication]] [[en:RSS (protocol)]] [[eo:RSS]] [[es:RSS]] [[fr:Really simple syndication]] [[ko:RSS]] [[ja:RSS]] [[nl:RSS]] [[pl:RSS]] [[zh:RSS]] 3577 13162 2005-02-21T20:15:33Z Feens 37 #redirect [[Angiļa]] 3578 13163 2005-02-21T20:25:56Z Feens 37 #redirect [[Grenada]] 3579 13164 2005-02-21T20:30:47Z Feens 37 #redirect [[Trinidada un Tobago]] 3580 13165 2005-02-21T20:38:15Z Feens 37 #redirect [[Beliza]] 3581 13166 2005-02-21T20:41:49Z Feens 37 #redirect [[Bermudu salas]] 3582 13167 2005-02-21T20:39:36Z Feens 37 #redirect [[Britu Virdžīnu salas]] 3584 52444 2006-06-29T14:41:21Z Redagavimas 634 /* Wikipēdijas [[Atom standarts|Atom]] barotnes */ == Wikipēdijas [[RSS protokols|RSS]] barotnes == * [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=Special:Recentchanges&feed=rss Pēdējās izmaiņas] * [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=Special:Newpages&feed=rss Jaunas lapas] == Wikipēdijas [[Atom standarts|Atom]] barotnes == * [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=Special:Recentchanges&feed=atom Pēdējās izmaiņas] * [http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=Special:Newpages&feed=atom Jaunas lapas] {{stub}} [[Category:Vikipēdija|Syndication]] [[en:Wikipedia:Syndication]] [[fr:Wikipédia:Syndication]] [[ja:Wikipedia:同期]] 3585 48083 2006-05-29T15:13:37Z Knakts 848 kat '''Tīmekļa sindikācija''' ir [[sindikācija|sindikācijas]] forma, kas ļauj izmantot [[tīmekļa vietne|tīmekļa vietnes]] daļas citām tīmekļa vietnēm. Tas var nozīmēt arī vienkāršu tīmekļa vietnes satura licenzēšanu, padarot to pieejamu citiem, lai gan biežāk ar šo terminu apzīmē vietnes [[tīmekļa barotne|tīmekļa barotņu]] pieejamību, kas ļauj citiem attēlot pašatjaunojošu satura sarakstu (piemēram, pēdējo foruma ierakstu sarakstu). Pirmās to sāka izmantot [[ziņas|ziņu]] vietnes un [[tīmekļa žurnāls|tīmekļa žurnāli]], taču arvien biežāk to izmanto lai sindicētu jebkāda veida informāciju. Lai gan formāts var būt gan [[HTML]], gan [[JavaScript]], biežāk tas ir [[valoda XML|XML]]. Ievērojamas diskusijas par pareizo formātu ir novedušas pie [[RSS protokols|RSS]], kam ir vairākas paralēlas versijas, bet vēlāk radīts vēl viens tīmekļa sindikācijas formāts un protokols - [[Atom standarts|Atom]]. == Skatīt arī == * [[Ziņu agregators]] [[Category:tīmekļa sindikācija]] [[ar:صندقة]] [[da:Syndikering]] [[en:Web syndication]] [[eo:Reta abonrilato]] [[fr:Syndication]] [[sv:Syndikering]] 3586 46770 2006-05-21T19:20:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Atom (standaard)]] '''Atom''' ir uz [[valoda XML|XML]] bāzes veidots dokumentu formāts un uz [[HTTP]] bāzes veidots protokols, kas radīts tīmekļa satura [[tīmekļa sindikācija|sindikācijai]]. Tas ir līdzīgs [[RSS protokols|RSS]], taču nodrošina vairāk iespēju. Kritiķi gan apgalvo, ka tas ir radījis papildus jucekli. Bez RSS aizstājēja ("Atom Syndication Format"), tiek veidots arī "Atom Publishing Protocol", kura mērķis ir pilnveidot un aizstāt esošos publicēšanas mehānismus, kā Blogger API un LiveJournal XML-RPC klienta/servera protokols. Atom sākotnējais nosaukums bija "Echo". == Skatīt arī == * [[RSS protokols|RSS]] * [[Wikipedia:Syndication]] * [[Semantiskais tīmeklis]] == Ārējās saites == *[http://www.atomenabled.org/ AtomEnabled.org] - Atom projekta oficiālā lapa [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[ca:Atom]] [[de:Atom (XML-Format)]] [[en:Atom (standard)]] [[es:Atom]] [[et:Atom]] [[fi:Atom]] [[fr:Atom]] [[hu:Atom (szabvány)]] [[it:Atom]] [[ja:Atom]] [[ko:Atom]] [[nl:Atom (standaard)]] [[pl:Atom (standard)]] [[pt:Atom]] [[ru:Atom]] [[sv:Atom (XML-format)]] [[zh:Atom]] [[zh-min-nan:Atom]] 3587 13172 2005-02-23T13:29:30Z 80.81.57.5 #REDIRECT: [[Atom (standarts)]] 3588 52109 2006-06-26T12:10:08Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Extensible Markup Language]] '''Paplašināmā iezīmēšanas valoda''' jeb '''XML''' (''eXtensible Markup Language'') ir [[W3C]] rekomendācija speciālas nozīmes [[iezīmēšanas valoda|iezīmēšanas valodu]] veidošanai. Tā ir vienkāršota [[valoda SGML|SGML]] apakškopa, spējīga aprakstīt visdažādākā veida datus. Tās galvenā nozīme ir strukturēta teksta un informācijas koplietošanas atvieglošana [[Internets|Internetā]]. Valodas, kas veidotas uz XML pamata, pašas tiek aprakstītas formālā veidā, kas ļauj programmām modificēt un pārbaudīt dokumentus nemaz nezinot pašu valodu, kurā tie rakstīti. {{stub}} == Stiprās un vājās puses == XML īpašības, kas padara šo valodu piemērotu datu pārsūtīšanai: * vienlaicīgi cilvēkam un mašīnai saprotams formāts * [[Unicode]] atbalsts, kas ļauj izmantot visas mūsdienu un arī vēsturiskās simbolu kopas * spēja attēlot visas nozīmīgākās [[datorzinātne|datorzinātnes]] [[datu struktūra|datu struktūras]] ([[Ieraksts (datorzinātne)|ierakstus]], [[saraksts|sarakstus]] un [[Koks (datu struktūra)|kokus]]) * formāts ir pašdokumentējošs spējā aprakstīt sturktūru un lauku nosaukumus, kā arī noteiktas vērtības * striktā [[sintakse]] padara nepieciešamos [[parsēšanas algoritms|parsēšanas algoritmus]] vienkāršus, ātrus un efektīvus XML tiek plaši lietots arī dokumentu glabāšanai un apstrādei, gan tiešsaitē, gan nesaistē, un piedāvā vairākus ieguvumus: * robusts, loģiski verificējams formāts, kas balstīts uz [[starptautiskie standarti|starptautiskajiem standartiem]] * vairumam dokumentu tipu piemērota [[hierarhisks|hierarhiska]] struktūra * atklāta teksta formāts, kuru neapgrūtina licenzes vai citi ierobežojumi * no platformas neatkarīgs un relatīvi imūns pret tehnoloģiju maiņām * jau tiek lietots (kā SGML) vairāk nekā dekādi un ir diezgan izplatīts, līdz ar to pieejama liela pieredze un plaša programmatūras izvēle Noteiktās lietojumprogrammās formātam ir arī atsevišķi trūkumi: * Formāts satur daudz liekvārdības un pārmērīgas informācijas. Tas var traucēt cilvēka lasāmībai un lietojumprogrammu efektivitātei un noved pie augstākām glabāšanas izmaksām. Tas var arī radīt problēmas XML izmantošanā gadījumos, kad ir ierobežots [[joslas platums]], lai gan šo problēmu daudzos gadījumos var atrisināt [[datu saspiešana]]. * XML sintakse satur vairākas nevajadzīgas iespējas SGML savietojamības dēļ. * XML vēljoprojām bieži prasa papildus parsēšanu, lai izlobītu individuālās vērtības. * Nav iespēju jaukti vērsties pie vai atjaunot noteiktas dokumenta daļas. * Pārklājošu (ne-hierarhisku) datu struktūru modelēšana prasa papildus pūles. * XML attēlošana relacionālās vai [[objektorientēts|objektorientētās]] [[paradigma|paradigmās]] bieži vien ir apgrūtinoša. == XML dokumentu korektums == Lai XML dokuments būtu korekts, tam ir jābūt: * '''Normatīvam''' (pareizam). Normatīvs dokuments atbilst visām XML sintakses prasībām. Piemēram, ja elementam ar saturu ir atverošā birka, bet nav aizverošās, tas nav ''normatīvs''. Dokuments, kurš nav normatīvs, netiek uzskatīts par XML dokumentu un parserim tas nav jāapstrādā. * '''Valīdam'''. Valīds dokuments satur datus, kas atbilst noteiktiem lietotāja definētiem satura noteikumiem, kuri apraksta pareizās datu vērtības un atrašanās vietas. Piemēram, ja dokumenta elementam ir jāsatur teksts, kuru jāvar interpretēt kā veselu skaitli, taču tā vietā ir teksts "sveiki", tas ir tukšs vai satur citus elementus, dokuments netiek uzskatīts par ''valīdu''. == Skatīt arī == * [[valoda SGML|SGML]], [[HTML]], [[XHTML]] * [[RSS protokols|RSS]], [[Atom (standarts)|Atom]] == Ārējās saites == * [http://www.w3.org/TR/REC-xml XML 1.0 specifikācija] (angliski) * [http://www.xml-dev.com/xml/editors.html XML Document Authoring Tools ] * [http://www.xml-dev.com:7070/list/xmldev.en.html XML-DEV Mailing List] * [http://www.oxygenxml.com/ &lt;oXygen/&gt; XML Editor] [[Category:XML]] [[af:XML]] [[ar:XML]] [[bg:XML]] [[bs:XML]] [[ca:XML]] [[cs:XML]] [[da:Extensible Markup Language]] [[de:Extensible Markup Language]] [[en:Extensible Markup Language]] [[eo:XML]] [[es:XML]] [[eu:XML]] [[fa:اکس‌ام‌ال]] [[fi:XML]] [[fr:Extensible Markup Language]] [[gl:XML]] [[he:XML]] [[hu:XML]] [[ia:XML]] [[id:XML]] [[it:XML]] [[ja:Extensible Markup Language]] [[ko:XML]] [[lt:XML]] [[nl:Extensible Markup Language]] [[nn:XML]] [[no:XML]] [[pl:XML]] [[pt:XML]] [[ro:XML]] [[ru:XML]] [[simple:XML]] [[sk:XML]] [[sl:XML]] [[sr:XML]] [[sv:XML]] [[th:XML]] [[tr:Genişletilebilir işaretleme dili]] [[uk:XML]] [[vi:XML]] [[zh:XML]] 3590 13174 2005-02-23T17:47:25Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Valoda XML]] 3591 40838 2006-04-17T00:25:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[pt:Microstation]] '''Microstation''' ir [[Bentley Systems]] izstrādāta platformu arhitektūras un inženierijas programmatūras pakete. Cita starpā tā veido 2D/3D [[vektorgrafika|vektorgrafikas]] objektus un elementus. MicroStation pamata datnes formāts ir .DGN (''DesiGN file''), lai gan tā māk lasīt un rakstīt arī daudzus citus [[datorizētā projektēšana|datorizētās projektēšanas]] formātus, ieskaitot [[AutoCAD]] .DWG un .DXF, kā arī izvadīt informāciju renderētu attēlu ([[JPEG]] un [[BMP]]), animāciju ([[AVI]]) un 3D tīmekļa lappušu ([[VRML]]) veidā. {{stub}} [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] == Ārējās saites == * http://www.bentley.com/ * http://microstation.bentley.com/ * http://selectservices.bentley.com/ * http://discussion.bentley.com/ [[en:Microstation]] [[fr:MicroStation]] [[nl:Microstation]] [[pl:MicroStation]] [[pt:Microstation]] 3592 48086 2006-05-29T15:15:57Z Knakts 848 kat '''Ziņu agregators''' ir [[datorprogramma]] vai attālināts serviss, kas periodiski pārskata noteiktus ziņu avotus, vienā no vairākiem uz [[XML]] bāzes veidotiem formātiem (galvenokārt [[RSS protokols|RSS]]), atrod jaunumus un attēlo tos apgrieztā hronoloģiskā secībā vienā lapā. Ir trīs ziņu agregatoru grupas: * [[lietojumprogrammas]], * [[tiešsaites ziņu agregatori]], * [[servera puses ziņu agregatori]]. RSS atbalsts ir iekļauts arī jaunākajās pārlūkprogrammu [[Mozilla Firefox]] un [[Opera (pārlūkprogramma)|Opera]], kā arī e-pasta klienta [[Mozilla Thunderbird]] versijās. Tas tiks iekļauts arī šobrīd izstrādes stadijā esošajās nākamajās [[Internet Explorer]] un [[Microsoft Outlook]] versijās. {{stub}} [[Category:programmatūra]] [[Category:tīmekļa sindikācija]] [[ca:Agregador]] [[de:Aggregator]] [[en:Aggregator]] [[es:Agregador]] [[fr:Agrégateur]] [[ja:RSSリーダー]] [[pl:Czytnik kanałów]] [[pt:Agregador]] [[ru:RSS-агрегатор]] 3593 37648 2006-03-30T08:57:41Z 85.254.222.25 /* Programmēšanas valodu vēsture */ '''Programmēšanas valoda''' ir formāla valoda, kas kalpo [[dators|datora]] programmu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām. {{stub}} == Programmēšanas valodu vēsture == Programmēšanas valodu attīstība ir cieši saistīta ar šodienas datoros izmantoto fizisko un elektronisko procesu attīstību. Par pirmās datoriem līdzīgās mašīnas autoru tiek uzskatīts [[Čarlzs Beibidžs]], kuram [[Ada Lavleisa]] sarakstīja vairākas programmas šīs mašīnas [[asamblervaloda|asamblervalodas]] analogā. 1940-tajos gados tika radīti pirmie mūsdienīgie, elektriskie datori. Sākotnēji datoru izstrādi virzīja nepieciešamība veikt sarežģītus aprēķinus, tādus, kā šifrēšana, atšifrēšana un trajektoriju aprēķināšana, militārām vajadzībām. Tajā laikā datori bija ļoti lieli, lēni un dārgi. Pēckara sasniegumi elektronikā vēlāk ļāva radīt daudz praktiskākus elektroniskos datorus. Tajā laikā tikai [[Konrāds Cūze]] iedomājās, ka tādas programmēšanas valodas, kādas tiek izmantotas mūsdienās, varētu atrisināt daudzas problēmas. Sekojošie izrāvieni elektronikā (tranzistori, integrētās shēmas un mikroshēmas) noveda pie arvien labāku un lietojamāku datoru izstrādes. Pirmā plaši lietotā programmēšanas valoda bija [[Fortrans]], kuru izstrādāja [[IBM]] no 1954. līdz 1957. gadam. Fortrans tiek plaši izmantots vēljoprojām, 2004. gadā tika pieņemts tā starptautiskais standarts. 1970. gadā Deniss Ričijs un Braiens Kērnigans [[DEC]] [[PDP-10]] datoram izstrādāja programmēšanas valodu [[C (programmēšanas valoda)|C]]. 1985. gadā tika izstrādāta valoda [[C plus plus|C++]], kas bija ar [[C (programmēšanas valoda)|C]] savietojama [[objektorientēta programmēšanas valoda|objektorientēta valoda]]. 1995. gadā [[Sun Microsystems]] izstrādāja valodu [[Java (programmēšanas valoda)|Java]]. 2001. gadā [[Microsoft]] radīja Java'i līdzīgu valodu [[C sharp|C#]]. Plaši tiek lietotas arī daudzas cietas valodas, piemēram, [[Visual Basic]], [[Delphi]]. == Skatīt arī == * [[Alfabētisks programmēšanas valodu saraksts]] * [[Kompilātors]] [[Category:Programmēšana]] [[bg:&#1045;&#1079;&#1080;&#1082; &#1079;&#1072; &#1087;&#1088;&#1086;&#1075;&#1088;&#1072;&#1084;&#1080;&#1088;&#1072;&#1085;&#1077;]] [[ca:Llenguatge Informàtic]] [[cs:Programov%C3%A1n%C3%AD]] [[da:Programmeringssprog]] [[de:Programmiersprache]] [[en:Programming language]] [[et:Programmeerimiskeel]] [[eo:Komputillingvo]] [[es:Lenguaje de programación]] [[he:&#1513;&#1508;&#1514; &#1514;&#1499;&#1504;&#1493;&#1514;]] [[hr:Programski jezik]] [[ia:Linguage de programmation]] [[it:Linguaggio di programmazione]] [[ja:&#12503;&#12525;&#12464;&#12521;&#12511;&#12531;&#12464;&#35328;&#35486;]] [[lt:Programavimo kalba]] [[hu:Programoz%C3%A1si_nyelv]] [[nl:Programmeertaal]] [[no:Programmeringsspråk]] [[pl:J%EAzyk programowania]] [[pt:Linguagens_de_programa%C3%A7%C3%A3o]] [[ru:&#1071;&#1079;&#1099;&#1082; &#1087;&#1088;&#1086;&#1075;&#1088;&#1072;&#1084;&#1084;&#1080;&#1088;&#1086;&#1074;&#1072;&#1085;&#1080;&#1103;]] [[fi:Ohjelmointikieli]] [[sk:Programovací jazyk]] [[sl:Programski jezik]] [[sv:Programmeringsspråk]] [[vi:Ng%C3%B4n ng%E1%BB%AF l%E1%BA%ADp tr%C3%ACnh]] [[tr:programlama dilleri]] [[zh-cn:%E7%A8%8B%E5%BA%8F%E8%AE%BE%E8%AE%A1%E8%AF%AD%E8%A8%80]] [[zh-tw:&#31243;&#24335;&#35373;&#35336;&#35486;&#35328;]] 3594 44582 2006-05-13T16:15:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[af:C (programmeertaal)]] '''C''' ir zema līmeņa standartizēta [[programmēšanas valoda]], kuru 1970-to gadu sākumā izstrādāja [[Kens Tomsons]] un [[Deniss Ričijs]] izmantošanai [[UNIX]] [[operacionālā sistēma|operacionālajā sistēmā]]. Kopš tā laika tā ir izplatījusies arī uz daudzām citām operacionālajām sistēmām un ir viena no visplašāk izmantotajām programmēšanas valodām. Valoda C tiek augstu vērtēta dēļ tās efektivitātes un tā ir vispopulārākā valoda, ko izmanto [[sistēmas programmatūras]] izstrādē. C un ar to saistīto valodu C++ plaši izmanto [[lietojumprogramma|lietojumprogrammu]] izstrādē. Lai gan valoda nav radīta iesācējiem, to plaši izmanto [[datorzinātne|datorzinātnes]] apmācībai. C struktūru raksturo tuvums datora uzbūves pamatprincipiem, un C komandas cieši pārklājas ar datora elementārajām pamatfunkcijām, tipiski izmantojot tīri aritmētikas funkcijas atmiņas adresēšanai, nekontrolējot un neierobežojot programmētāju, kas padara to īpaši piemērotu programmām, kas tieši saistītas ar datora 'dzelžu' kontrolēšanu, kā arī OS un draiveru realizēšanu. Šīs pašas īpašības savukārt rada lielu iespēju neievēroti ieviesties kļūdām, piemēram, liela daļa drošības 'caurumu' ir radusies tieši dēļ C standarta simbolu virkņu apstrādes bibliotēkām, kas, rakstot atmiņā, nepārbauda, vai rezervētajā apgabalā pietiks vietas, un tādējādi ļaujot uzbrucējam veikt patvaļīgas darbības. {{stub}} [[Category:ISO standarti]] [[Category:Programmēšanas valodas]] [[af:C (programmeertaal)]] [[an:Lenguache de programazión C]] [[ar:سي]] [[ast:Llinguaxe de programación C]] [[az:C]] [[be:C (мова праграмавання)]] [[bg:C (език за програмиране)]] [[bs:C programski jezik]] [[ca:Llenguatge C]] [[cs:C (programovací jazyk)]] [[da:C (programmeringssprog)]] [[de:C (Programmiersprache)]] [[el:C (γλώσσα προγραμματισμού)]] [[en:C programming language]] [[eo:C (programlingvo)]] [[es:Lenguaje de programación C]] [[et:C (programmeerimiskeel)]] [[eu:C programazio lengoaia]] [[fi:C (ohjelmointikieli)]] [[fr:C (langage)]] [[ga:C (Teanga ríomhchlárúcháin)]] [[gl:Linguaxe de programación C]] [[he:C (שפת תכנות)]] [[hr:C (programski jezik)]] [[hu:C programozási nyelv]] [[ia:C (linguage de programmation)]] [[id:Bahasa pemrograman C]] [[is:Forritunarmálið C]] [[it:C (linguaggio)]] [[ja:C言語]] [[ko:C 프로그래밍 언어]] [[ku:C (zimanê bernamekirinê)]] [[la:C (codex programmandi)]] [[lt:C (kalba)]] [[ms:Bahasa pengaturcaraan C]] [[nl:C (programmeertaal)]] [[nn:Programmeringsspråket C]] [[no:C (programmeringsspråk)]] [[pl:C (język programowania)]] [[pt:Linguagem de programação C]] [[ro:Limbajul C]] [[ru:Си (язык программирования)]] [[sh:C (jezik)]] [[simple:C programming language]] [[sk:C (programovací jazyk)]] [[sl:Programski jezik C]] [[sq:Gjuha programuese C]] [[sv:C (programspråk)]] [[ta:சி நிரலாக்கல் மொழி]] [[th:ภาษาซี]] [[tr:C programlama dili]] [[uk:C (мова програмування)]] [[vi:C (ngôn ngữ lập trình)]] [[zh:C语言]] 3599 13182 2005-02-25T22:53:15Z Feens 37 modif. no en.wiki modif. no en.wiki 3600 52619 2006-06-30T12:51:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Салвадор, Бразил]] Modifying: [[ru:Салвадор (город)]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Salvadora'''<br>'''Salvador'''<br>štata galvaspilsēta</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Braz Salvadora.png|275px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=-38.5&cpy=-12.97&res=60&provider_id=340&t=pan Salvadoras satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>2 711 903 <tr><td>Dibināta<td>1549.g <tr><td>Štats<td>[[Baija]] </table> '''Salvadora''' ( ''Salvador'', pilnais nosaukums - ''São Salvador da Baía de Todos os Santos'' - Visu Svēto Līča Svētais Pestītājs)) - pilsēta [[Brazīlija|Brazīlijas]] austrumos, [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā. Trešā lielākā Brazīlijas pilsēta, [[Baija|Baijas]] štata galvaspilsēta, senākā pilsēta valstī, Brazīlijas galvaspilsēta līdz 1763.gadam. '''Salvadoru''' dibinājuši [[portugāļi]] 1549.gadā, un tā ātri kļuva par [[Portugāle|Portugāles]] jaunās kolonijas - Brazīlijas [[cukurniedres|cukurniedru]] audzēšanas centru, lielāko ostu un galveno [[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecības]] centru valstī. Darbam cukurniedru plantācijās no [[Āfrika|Āfrikas]] līdz 1888.gadam caur ostu ieveda apm. 1,2 miljonu melno vergu, - vairāk kā visās [[ASV]]. Arī mūsdienās lielākā daļa no '''Salvadoras''' iedzīvotājiem ir afrikāņu izcelsmes, kuri izveidojuši vairākus spilgtus Brazīlijas kultūras elementus, proti, '''Salvadora''' ir [[kandomble|kandombles]] (''candomblé'') reliģijas, [[ašē]] (''axé'') mūzikas un [[kapoeira|kapoeiras]] (''capoeira'') kaujas mākslas rašanās vieta. '''Salvadora''' ir liels [[katoļi|katoļu]] reliģiskais centrs. Pirmā [[katedrāle]] Brazīlijā celta '''Salvadorā''', un ar savām 350 baznīcām, tā iesaukta par ''melno cilvēku Romu''. '''Salvadora''' slavena ar savu gadskārtējo [[Brazīlijas karnevāls|karnevālu]], kas esot mazāk komercializējies un dabiskāks par [[Riodežaneiro]] līdzinieci. Vecpilsēta ar tipisko [[koloniālais baroks|koloniālā baroka]] arhitektūru iekļauta [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]]. [[Category:Brazīlijas pilsētas]] [[ca:Salvador (Brasil)]] [[da:Salvador]] [[de:Salvador da Bahia]] [[en:Salvador, Brazil]] [[eo:Salvador de Bahio]] [[es:Salvador de Bahía]] [[fi:Salvador]] [[fr:Salvador (Bahia)]] [[ga:Salvador]] [[gl:Salvador, Brasil]] [[he:סלבדור (ברזיל)]] [[id:Salvador, Brasil]] [[it:Salvador (città)]] [[ja:サルバドール]] [[nl:Salvador (stad)]] [[no:Salvador]] [[pl:Salvador]] [[pt:Salvador (Bahia)]] [[ru:Салвадор (город)]] [[sr:Салвадор, Бразил]] [[sv:Salvador, Brasilien]] [[tr:Salvador, Brazil]] [[zh:萨尔瓦多 (巴西)]] 3601 19276 2005-09-08T19:27:07Z Āpsis 245 K [[Brazīlija|Brazīlijas]] pilsētas - štatu galvaspilsētas un pilsētas ar vismaz 100 000 iedzīvotājiem. [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[Category:Brazīlija]] [[da:Kategori:Brasilianske byer]] [[de:Kategorie:Ort in Brasilien]] [[en:Category:Cities in Brazil]] [[eo:Kategorio:Urboj de Brazilo]] [[fr:Catégorie:Ville du Brésil]] [[ko:분류:브라질의 도시]] [[id:Kategori:Kota-kota di Brasil]] [[la:Categoria:Brasiliae Urbes]] [[nl:Categorie:Stad in Brazilië]] [[ja:Category:ブラジルの都市]] [[nb:Kategori:Byer i Brasil]] [[nn:Kategori:Byar i Brasil]] [[pt:Categoria:Municípios brasileiros]] 3602 13185 2005-03-22T13:42:57Z Feens 37 <br clear="all" /> {| align="center" class="toccolours" |- ! width=100% bgcolor="#ccccff" style="padding:0 0 0 50px;" align="center"| [[Polija|Polijas]] [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodistes]] | width="90px" | [[Image:125px-Flag of Poland 320px border1.png|50px|Polijas karogs]] |- | colspan="2" | {| style="background:none;" | align="center" style="font-size: 80%;" | [[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste]] | [[Lejassilēzijas vojevodiste]] | [[Lielpolijas vojevodiste]] | [[Lodzas vojevodiste]] | [[Ļubļinas vojevodiste]] | [[Ļubušas vojevodiste]] | [[Mazovijas vojevodiste]] | [[Mazpolijas vojevodiste]] | [[Opoles vojevodiste]] | [[Piekarpatu vojevodiste]] | [[Podļases vojevodiste]] | [[Pomoržes vojevodiste]] | [[Rietumpomoržes vojevodiste]] | [[Silēzijas vojevodiste]] | [[Sventokšiskas vojevodiste]] | [[Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste]] |} |} 3603 13186 2005-02-26T00:12:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3604 13187 2005-02-26T00:15:19Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3605 39828 2006-04-11T12:22:05Z YurikBot 213 robot Adding: bg, cs, da, de, en, eo, es, fi, fr, hu, it, ja, na, nds, nl, no, pl, pt, ro, sv '''Kelce''' (''Kielce'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienviddaļā, [[Sventokšiskas vojevodiste|Sventokšiskas vojevodistes]] centrs. Atrodas [[Sventokšiskas kalni|Sventokšiskas kalnu]] vidienē, [[Silnica|Silnicas]] upes krastos. Sens [[kaļķakmens]] ieguves centrs. Pilsētā 9 augstskolas un 3 teātri. Rakstnieka [[Henriks Senkevičs|Henrika Senkeviča]] dzimtā pilsēta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kelce'''<br>'''Kielce'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Kelce vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Herb miasta Kielce.svg|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=20.65&cpy=50.89&res=30&provider_id=340 Kelces satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2006)<td>202 609 <tr><td>Pilsēta<td>no 1295.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Sventokšiskas vojevodiste|Sventokšiskas]] </table> {{commons|Kielce}} [[Image:PL Kelce Biskapa pils.jpg|thumb|200px|Bīskapa pils Kelcē|left]] Hronoloģija: *12.gs - [[Krakova|Krakovas]] [[bīskaps]] uzceļ koka baznīcu sena tirgus vietā. Vieta kļūst par bīskapa īpašumu. *1171.gads - uzcelta mūra baznīca. *1229.gads - bīskaps [[Vincents Kadlubeks]] nodibina pirmo skolu. *13.gs vidus - [[Mongoļu impērija|Mongolijas]] [[hans]] [[Udegejs]] noposta apmetni. *1295.gads - pilsētai piešķir [[Magdeburgas tiesības]]. *15.gs - '''Kelce''' kļūst par lielu [[metalurģija|metalurģijas]] centru ([[varš]], [[svins]], [[dzelzs]], [[kaļķakmens]]). *1637. - 1642.gads - [[renesanse|renesanses]] stila bīskapa pils celtniecība. *1650tie gadi - t.s. [[Plūdi (Polijas vēsture)|Plūdu]] laikā [[zviedri]] noposta pilsētu. *1762.g - '''Kelcē''' 4000 iedzīvotāju. *1789.g - pilsēta tiek nacionalizēta un nav vairs Krakovas bīskapu īpašums. *1794.g - '''Kelcē''' ir [[Tadeušs Kostjuško|Tadeuša Kostjuško]] štābs. *1795.g - [[Trešā Polijas dalīšana]], '''Kelci''' iekļauj [[Austrijas impērija|Austrijas impērijā]]. *1809.g - [[Poļu - austriešu karš|Poļu - austriešu kara]] laikā pilsētu ieņem [[Juzefs Poņatovskis|Juzefa Poņatovska]] karaspēks un iekļauj [[Polijas hercogiste|Polijas hercogistē]]. *1815.g - pēc [[Napoleons|Napoleona]] sakāves '''Kelci''' iekļauj [[Polijas cariste|Polijas caristē]], resp. [[Krievija|Krievijā]]. *1816.g - '''Kelcē''' tiek nodibināta pirmā tehniskā [[universitāte]] Polijā. *1830.g - [[Novembra sacelšanās Polijā|Novembra sacelšanās]]. *1885.g - dzelceļš '''Kelcē'''. *1863.g - pēc [[Janvāra sacelšanās Polijā|Janvāra sacelšanās]] sakāves krievu varas iestādes slēdz visas [[poļi|poļu]] skolas '''Kelcē''', un tā kļūst par garnizona pilsētu. *1914.gada septembris - [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] [[poļu leģioni]] ienāk pilsētā. Tā ir pirmā poļu pilsēta, ko ieņem Pilsudska karaspēks. *1939.gada septembris - liela daļa no [[Vesterplate|Vesterplates]] aizstāvjiem ir kelcieši. *vācu okupācija - Sventokšiskas kalnos darbojas daudzas poļu partizāņu vienības. *1945.g 15.janvāris - pilsētu atbrīvo [[padomju armija]]. *1946.g jūlijs - [[Kelces grautiņs]]. [[Category:Polijas pilsētas]] [[bg:Келце]] [[cs:Kielce]] [[da:Kielce]] [[de:Kielce]] [[en:Kielce]] [[eo:Kielce]] [[es:Kielce]] [[fi:Kielce]] [[fr:Kielce]] [[hu:Kielce]] [[it:Kielce]] [[ja:キェルツェ]] [[na:Kielce]] [[nds:Kielce]] [[nl:Kielce]] [[no:Kielce]] [[pl:Kielce]] [[pt:Kielce]] [[ro:Kielce]] [[sv:Kielce]] 3606 13189 2005-02-26T01:31:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3607 52086 2006-06-26T09:35:59Z 83.142.110.140 Visas [[Polija|Polijas]] pilsētas ar vairāk kā 50 000 iedzīvotājiem. [[Category:Polija|Pilsetas]] [[Category:Eiropas Savienības pilsētas]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[bg:Kategoriya:Gradove v Polša]] [[da:Kategori:Polske byer]] [[de:Kategorie:Ort in Polen]] [[en:Category:Towns in Poland]] [[eo:Kategorio:Urboj de Pollando]] [[fr:Catégorie:Villes de Pologne]] [[nl:Categorie:Stad in Polen]] [[it:Categoria:Città della Polonia]] [[no:Kategori:Byer i Polen]] [[pl:Kategoria:Miasta Polski]] [[ro:Categorie:Oraşe în Polonia]] [[ru:Category:Города Польши]] [[sv:Kategori:Polska städer]] 3608 13191 2005-02-26T22:44:27Z Feens 37 Feens zīmē Feens zīmē 3609 13192 2005-02-26T23:22:03Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Malatja'''<br>'''Malatya'''<br>provinces centrs</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Turcija pMalatja.png|275px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=38.31&cpy=38.36&res=30&provider_id=340 Malatjas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Milida''' ([[heti|hetu]] laikos)<br>'''Melitene''' ([[Senā Roma|romiešu]] laikos ) <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>442 046 <tr><td>Dibināta<td>1838.g <tr><td>Province<td>[[Malatjas province|Malatjas]] </table> [[Malatjas province|Provinces]] centrs [[Turcija|Turcijā]], [[Eifrata|Eifratas]] ielejā. Kaut arī mūsdienu '''Malatja''' dibināta tikai 1838.gadā, pilsētas vēsture ir vismaz 3000.gadus ilga. Tuvā apkārtnē [[heti|hetu]] galvaspilsētas '''Milidas''' (''Milid'') un [[Senā Roma|romiešu]] Mazāzijas provinces galvaspilsētas '''Melitenes''' (''Melitene'') drupas. [[aprikoze|Aprikožu]] un [[opijs|opija magoņu]] audzēšanas centrs. [[Turcijas prezidenti|Turcijas prezidenta]] [[Turguts Ozals|Turguta Ozala]] dzimtā pilsēta. Hronoloģija: * apm. 1000 g pmē - hetu senā galvaspilsēta '''Milida''' (tagad '''Aslantepe'''). Senpilsēta atrodas apm. 7.km no mūsdienu '''Malatjas'''. * ap 100.g - Romas [[Romas imperatori|imperators]] nodibina '''Meliteni''', kas kādu laiku ir Romas Mazāzijas provinces galvaspilsēta (tagad '''Eski Malatya''' - ''Vecā Malatja''). Senpilsēta atrodas apm. 12 km no mūsdienu '''Malatjas'''. * 757.g - [[Bizantijas impērija|bizantieši]] noposta pilsētu, pēc tam [[Abasīdi|Abasīdu]] [[kalifs]] liek to atjaunot. * 12.gs - [[seldžuki]] ieņem pilsētu. * 1515.g - iekļaujas [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]. * 1838.g - nodibina mūsdienu pilsētu uz dienvidiem no senās '''Melitenes'''. * 1893.g - spēcīga [[zemestrīce]] noposta pilsētu. * 1895.g - vietējie [[turki]] izkauj [[armēņi|armēņu]] iedzīvotājus. * 1971.g - Malatjā nodibina [[universitāte|universitāti]] (''Inonu universitāte''). [[Category:Turcijas pilsētas]] 3610 52590 2006-06-30T11:21:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:互聯網]] :''Šis raksts ir par '''Internetu''', publiski pieejamu vispasaules datortīklu. Ar terminu '''internets''' apzīmē arī [[intertīkls|intertīklus]], kas ir mazāki datortīkli, kas balstās uz '''Internetā''' izmantotajiem protokoliem'' '''Internets''' ir publiski pieejama vispasaules savstarpēji saslēgtu [[datortīkls|datortīklu]] sistēma, kas pārsūta datus ar [[pakešu komutācija|pakešu komutācijas]] palīdzību, izmantojot standartizētu [[Intertīkla Protokols)|Intertīkla Protokolu (IP)]] un daudzus citus protokolus. Tas ir veidots no tūkstošiem mazāku komerciālu, akadēmisku un valdību tīklu. Tas ietver dažādu informāciju un servisus, tādus, kā [[elektroniskais pasts]], [[tiešsaites tērzēšana]] un cieši saistītās [[tīmekļa lappuse|tīmekļa lappuses]] un citus [[Globālais tīmeklis|Globālā tīmekļa]] dokumentus. {{stub}} == Interneta rašanās == ''Galvenais raksts: [[Interneta vēsture]]'' Pamata tīklus, kas veido Internetu, sāka veidot 1969. gadā, kā [[Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīkls ARPANET|Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu ARPANET]], ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātas firmas. ARPANET bija pirmais decentralizētais datortīkls, kurā izmantoja [[pakešu komutācija|pakešu komutācijas]] un rindas teorijas tehnoloģijas. 1983. gada 1. janvārī tika ieviests [[TCP/IP]] protokols un tādējādi tika ielikts pamats mūsdienu Internetam. Svarīgs solis attīstībā bija arī ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkla [[tīkls NSFNet|NSFNet]] izveide 1986. gadā. Citi atšķirīgie tīkli, kas vēlāk tika savienoti ar Internetu bija [[Usenet]] un [[Bitnet]]. XX gadsmita 90. gados kolektīvais tīkls ieguva publisku seju. 1991. gada augustā [[Tims Bērnerss-Lī]] publicēja [[Globālais tīmeklis|Globālā tīmekļa]] projektu. Atsevišķas akadēmiskas un valdības iestādes izveidoja tīmekļa lappuses, taču uzreiz tas vel neguva plašu popularitāti. 1993. gadā tikla izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas [[Mosaic (tīmekļa pārlūkprogramma)|Mosaic]] pirmā versija un 1994. gadā jau bija vērojama augoša publiska interese pret iepriekš akadēmisko/tehnisko Internetu. 1996. gadā vārds "Internets" jau bija plaši pazīstams un ar to pamatā apzīmēja [[Globālais tīmeklis|Globālo tīmekli]]. Desmitgades laikā Internets uzsūca sevī arī lielāko daļu līdz tam atsevišķi pastāvošo datortīklu (kaut gan daži no tiem, piemēram [[Fidonet]], palika kā atsevišķi tīkli). Izaugsme notiek pateicoties tam, ka Internetam nav centrālas administrācijas, kā arī tas, ka tīkls balstās uz nepatentētiem protokoliem, kas neļauj kādai kompānijai to kontrolēt. == Mūsdienu Internets == Izplatītākie Interneta protokoli ir [[Interneta Protokols|IP]], [[TCP]], [[UDP]], [[domēnu vārdu sistēma|DNS]], [[PPP (protokols)|PPP]], [[SLIP]], [[ICMP]], [[POP3]], [[IMAP]], [[SMTP]], [[HTTP]], [[HTTPS]], [[SSH]], [[Telnet]], [[FTP]], [[LDAP]], [[SSL]] un [[TLS]]. Daži no populārākajiem Interneta servisiem, kas izmanto šos protokolus, ir [[e-pasts]], [[Usenet]] ziņu grupas, [[failu koplietošana]], [[Globālais tīmeklis]], [[Gopher]], [[sesija (datorzinātnē)|sesiju pieeja]], [[WAIS]], [[Pirksts (protokols)|Pirksts]], [[IRC]], u.c. No tiem, e-pasts un Globālais tīmeklis ir paši izplatītākie un daudzi servisi, tādi, kā [[adresātu saraksts|adresātu saraksti]] un [[tīmekļa žurnāls|tīmekļa žurnāli]], ir veidoti uz to bāzes. == Skatīt arī == * [[Interneta žargons]] == Ārējas saites == * [http://deadly.delfi.lv/RTFM/doc/strauch/strauch.htm Kas ir internets] - bakalaura darbs latviešu valodā * [http://ip-number.com Show your IP address] [[Category:Internets]] [[af:Internet]] [[am:ድኅረ ገጽ መረብ]] [[ar:إنترنت]] [[ast:Internet]] [[az:İnternet]] [[be:Інтэрнэт]] [[bg:Интернет]] [[bn:ইন্টারনেট]] [[br:Internet]] [[bs:Internet]] [[ca:Internet]] [[cs:Internet]] [[csb:Internet]] [[cy:Rhyngrwyd]] [[da:Internet]] [[de:Internet]] [[el:Διαδίκτυο]] [[en:Internet]] [[eo:Interreto]] [[es:Internet]] [[et:Internet]] [[eu:Internet]] [[fa:اینترنت]] [[fi:Internet]] [[fiu-vro:Internet]] [[fr:Internet]] [[fur:Internet]] [[fy:Ynternet]] [[ga:Idirlíon]] [[gl:Internet]] [[he:אינטרנט]] [[hi:इंटरनेट]] [[hr:Internet]] [[hu:Internet]] [[ia:Internet]] [[id:Internet]] [[ilo:Internet]] [[is:Internetið]] [[it:Internet]] [[iu:ᖃᕆᓴᐅᔭᒃᑯᑦ ᑎᑎᕋᖅᓯᒪᔪᑦ]] [[ja:インターネット]] [[ka:ინტერნეტი]] [[kn:ಅಂತರ ಜಾಲ]] [[ko:인터넷]] [[ku:Înternet]] [[ky:Интернет]] [[la:Interrete]] [[lb:Internet]] [[li:Internet]] [[lt:Internetas]] [[mk:Интернет]] [[ms:Internet]] [[nds:Internet]] [[nl:Internet]] [[nn:Internett]] [[no:Internett]] [[nrm:Enternette]] [[os:Интернет]] [[pl:Internet]] [[pt:Internet]] [[rm:Internet]] [[ro:Internet]] [[ru:Интернет]] [[sa:आन्तरजालम्]] [[scn:Internet]] [[sh:Internet]] [[simple:Internet]] [[sk:Internet]] [[sl:Medmrežje]] [[so:Internet]] [[sr:Интернет]] [[su:Internét]] [[sv:Internet]] [[sw:Intaneti]] [[ta:இணையம்]] [[th:อินเทอร์เน็ต]] [[tl:Internet]] [[tpi:Intanet]] [[tr:Internet (özel isim)]] [[tt:Päräwez]] [[ug:ئخەلقارالىق تور]] [[uk:Інтернет]] [[ur:شبکہ]] [[uz:Internet]] [[vi:Internet]] [[vo:Vüresod]] [[wa:Daegntoele]] [[yi:אינטערנעט]] [[zh:互联网]] [[zh-yue:互聯網]] 3611 51335 2006-06-19T20:37:43Z 217.198.224.13 skaitļi pieaug [[Image:wiki.png|right|Wikipēdijas logo]] '''Vikipēdija''' ir brīva [[enciklopēdija]] ar bezmaksas saturu, kuru var lasīt un rediģēt ikviens. Tai ir ap 200 dažādu valodu versijas (no tām 84 ir vairāk par 1 000 rakstiem), ko atbalsta [[bezpeļņas organizācija]] ''[[Wikimedia Foundation]]''. Vikipēdija ir viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī. Visās Vikipēdijās kopā ir vairāk par 3 miljoniem rakstu, no tiem visvairāk - vairāk nekā 1 200 000 - ir [[angļu valoda]]s Vikipēdijā, [[vācu valoda]]s Vikipēdijā ir virs 400 000, [[franču valoda]]s - ap 307 000. Vikipēdija (angļu versija) tika izveidota 2001. gada 15. janvārī. Latviešu Vikipēdija tika izveidota 2003. gada jūnijā. Vikipēdija darbojas ar [[wiki]] programmatūru [[MediaWiki]]. == Ārējās saites == * [http://wikipedia.org wikipedia.org], daudzvalodu portāls * [http://lv.wikipedia.org lv.wikipedia.org], [[Latviešu valoda|latviešu]] versija *[[meta:Test-wp/ltg|Latgaliešu Vikipēdija]] * [http://meta.wikipedia.org/ Meta-Wiki], tehniskas diskusijas par un ap [[Wikimedia]] * [http://www.wikimediafoundation.org Wikimedia Foundation], ''Vikipēdijas'' "jumta organizācija" [[Category:Enciklopēdijas]] [[Category:Tīmekļa vietnes]] [[Category:Vikipēdija|*]] {{Link FA|en}} {{Link FA|it}} [[af:Wikipedia]] [[als:Wikipedia]] [[am:ዊኪፔድያ]] [[an:Biquipedia]] [[ang:Wicipǣdia]] [[ar:ويكيبيديا]] [[ast:Uiquipedia]] [[ay:Wikipedia]] [[bat-smg:Vikipedėjė]] [[be:Вікіпэдыя]] [[bg:Уикипедия]] [[bm:Wikipedia]] [[bn:উইকিপিডিয়া]] [[br:Wikipedia]] [[bs:Wikipedia]] [[ca:Viquipèdia]] [[ceb:Wikipedya]] [[chr:ᏫᎩᏇᏗᏯ]] [[co:Wikipedia]] [[cr:ᐎᑭᐱᑎᔭ]] [[cs:Wikipedie]] [[csb:Wikipedijô]] [[cv:Википеди]] [[cy:Wicipedia]] [[da:Wikipedia]] [[de:Wikipedia]] [[dv:ވިކިޕީޑިއާ]] [[el:Βικιπαίδεια]] [[en:Wikipedia]] [[eo:Vikipedio]] [[es:Wikipedia]] [[et:Vikipeedia]] [[eu:Wikipedia]] [[fa:ویکی‌پدیا]] [[fi:Wikipedia]] [[fiu-vro:Vikipeediä]] [[fj:Wikipedia]] [[fo:Wikipedia]] [[fr:Wikipédia]] [[frp:Vuiquipèdia]] [[fur:Vichipedie]] [[ga:Vicipéid]] [[gd:Wikipedia]] [[gl:Wikipedia]] [[gu:વિકિપીડિયા]] [[gv:Wikipedia]] [[he:ויקיפדיה]] [[hi:विकिपीडिया]] [[hr:Wikipedija]] [[ht:Wikipedia]] [[hu:Wikipédia]] [[hy:Վիքիփեդիա]] [[ia:Wikipedia]] [[id:Wikipedia]] [[ilo:Wikipedia]] [[io:Wikipedio]] [[is:Wikipedia]] [[it:Wikipedia]] [[ja:ウィキペディア]] [[jbo:uikiPEdi,as]] [[jv:Wikipedia]] [[ka:ვიკიპედია]] [[kl:Wikipedia]] [[kn:ವಿಕಿಪೀಡಿಯ]] [[ko:위키백과]] [[ku:Wikipedia]] [[kw:Wikipedia]] [[la:Vicipaedia]] [[lad:ויקיפידיה]] [[lb:Wikipedia]] [[li:Wikipedia]] [[lmo:Wikipedia]] [[ln:Wikipedia]] [[lt:Vikipedija]] [[mi:Wikipedia]] [[mk:Википедија]] [[ml:വിക്കിപീഡിയ]] [[mo:Википедия]] [[mr:विकिपीडिआ]] [[ms:Wikipedia]] [[mt:Wikipedija]] [[na:Wikipedia]] [[nah:Wikipedia]] [[nds:Wikipedia]] [[nds-nl:Wikipedia]] [[ng:Wikipedia]] [[nl:Wikipedia]] [[nn:Wikipedia]] [[no:Wikipedia]] [[nrm:Viqùipédie]] [[oc:Oiquipedià]] [[os:Википеди]] [[pl:Wikipedia]] [[pt:Wikipédia]] [[qu:Wikipidiya]] [[rmy:Vikipidiya]] [[ro:Wikipedia]] [[roa-rup:Uichipedia]] [[ru:Википедия]] [[sc:Wikipedia]] [[scn:Wikipedia]] [[sco:Wikipaedia]] [[sh:Wikipedia]] [[si:විකිපීඩියා]] [[simple:Wikipedia]] [[sk:Wikipédia]] [[sl:Wikipedija]] [[so:Wikipedia]] [[sq:Wikipedia]] [[sr:Википедија]] [[su:Wikipédia]] [[sv:Wikipedia]] [[sw:Wikipedia]] [[ta:விக்கிபீடியா]] [[th:วิกิพีเดีย]] [[tl:Wikipedia]] [[tpi:Wikipedia]] [[tr:Vikipedi]] [[tt:Wikipedia]] [[uk:Вікіпедія]] [[uz:Vikipediya]] [[vec:Wikipedia]] [[vi:Wikipedia]] [[wa:Wikipedia]] [[war:Wikipedia]] [[yi:‫װיקיפּעדיע]] [[zh:维基百科]] [[zh-min-nan:Wikipedia]] [[zh-yue:維基百科]] 3612 13195 2005-02-27T08:13:57Z Neonz 33 '''Lokālais tīkls''' (''Local Area Network'', ''LAN'') ir [[datortīkls]], kas nosedz lokālu platību, piemēram, māju, biroju vai nelielu ēku grupu, teiksim, koledžu. Tīkla fizisko struktūru nosaka tā [[tīkla topoloģija|topoloģija]]. Ir pieņemts, ka maksimālais lokālā tīkla apjoms ir 1000 m<sup>2</sup>. Lokālie tīkli parasti ir ātrāki par [[teritoriālais tīkls|teritoriālajiem tīkliem]]. Pirmo plaši lietoto lokālā tīkla arhitektūru, [[ARCnet]] izstrādāja firma [[Datapoint]] 1977. gadā, lai vairāki [[Datapoint 2200]] datori varētu izmantot kopējus diskus datu glabāšanai. Kā jau lielākā daļa sākotnējo lokālā tīkla arhitektūru, ARCnet bija ražotāja specifisks risinājums. [[institūts IEEE|IEEE]] institūta standartizēšanas mēģinājumi noveda pie [[standarti IEEE 802|IEEE 802]] standartu sērijas. Mūsdienās izmanto divas vadu lokālo tīklu tehnoloģijas - [[Ethernet]] un [[Token Ring]]. Šobrīd strauji attīstās arī bezvadu tīklu tehnoloģijas. Ethernet tīklā datori parasti ir savienoti ar [[centrmezgls|centrmezglu]] vai [[komutators|komutatoru]]. Lai uzturētu no cilpām brīvu lokālā tīkla topoloģiju izmanto [[savienotā koka algoritms|savienotā koka]] protokolu. Pamata transporta mehānisms var balstīties uz dažādiem protokoliem, piemēram, [[TCP/IP]]. Šajā gadījumā ērts veids kā piešķirt datoriem [[IP adrese|IP adreses]] ir [[DHCP]]. Lokālais tīkls var būt savstarpēji saistīts ar teritoriālo tīklu. Savienojumi starp atsevišķiem lokālajiem tīkliem tiek veidoti ar [[maršrutētājs|maršrutētāja]] palīdzību. [[Category:Datortīkli]] [[da:LAN]] [[de:LAN]] [[he:&#1512;&#1513;&#1514; &#1502;&#1511;&#1493;&#1502;&#1497;&#1514;]] [[en:LAN]] [[es:LAN]] [[fa:Local area network]] [[fr:réseau local]] [[hr:LAN]] [[it:Local Area Network]] [[ja:Local Area Network]] [[nl:Local Area Network]] [[no:Lokalt datanett]] [[pl:Sie&#263; lokalna]] [[pt:Rede local]] [[fi:Lähiverkko]] [[sv:LAN]] [[uk:&#1051;&#1086;&#1082;&#1072;&#1083;&#1100;&#1085;&#1072; &#1084;&#1077;&#1088;&#1077;&#1078;&#1072;]] [[zh:&#23616;&#22495;&#32593;]] 3613 13196 2005-02-27T08:27:35Z Neonz 33 '''Teritoriālais tīkls''' (''Wide Area Network'', ''WAN'') ir [[datortīkls]], kas nosedz plašu ģeogrāfisku platību, iesaistot lielu datoru daudzumu. Tas atšķiras no [[lokālais tīkls|lokāliem tīkliem]], kas parasti ir ierobežoti līdz vienai telpai vai ēkai. Labākais teritoriālā tīkla piemērs ir [[Internets]]. Teritoriālos tīklus izmanto lai savā starpā savienotu vairākus lokālos tīklus, ļaujot viena lokālā tīkla datoriem sazināties ar citu lokālo tīklu datoriem. Daudzi teritoriālie tīkli ir veidoti kādas organizācijas vajadzībām un ir privāti, savukārt citi, ko veido [[Interneta Pakalpojumu Sniedzējs|Interneta Pakalpojumu Sniedzēji]] nodrošina organizāciju lokālajiem tīkliem pieeju Internetam. Teritoriālos tīklus parasti veido izmantojot [[nomātā līnija|nomātās līnijas]]. Katras nomātās līnijas galā, [[maršrutētājs]] savieno vienas puses lokālo tīklu ar teritoriālā tīkla centrmezglu. Pamata transporta mehānisms var balstīties uz dažādiem protokoliem, piemēram, [[TCP/IP]]. Kā citus plaši lietotus protokolus var minēt [[X.25]], [[ATM]] un [[kadru retranslēšana|kadru retranslēšanu]]. Mūsdienās, kad Internets nodrošina lielas ātrdarbības teritoriālo tīklu, ir samazinājusies vajadzība pēc privātiem tīkliem, kas ir veidoti izmantojot organizācijai piederošas nomātās līnijas. Tā vietā bieži lieto [[virtuāls privāts tīkls|virtuālos privātos tīklus]]. Tie izmanto datu [[šifrēšana|šifrēšanu]] un citas tehnoloģijas, lai veidotu organizācijas privāto tīklu izmantojot koplietošanas teritoriālā tīkla infrastruktūru. [[Category:Datortīkli]] [[da:WAN]] [[de:Wide Area Network]] [[en:Wide Area Network]] [[es:WAN]] [[fa:&#1588;&#1576;&#1705;&#1607;&#8204;&#1740; &#1711;&#1587;&#1578;&#1585;&#1583;&#1607;]] [[fr:Réseau étendu]] [[hr:WAN]] [[it:WAN]] [[ja:Wide Area Network]] [[nl:Wide Area Network]] [[no:Vidstrakt datanett]] [[pl:Sie&#263; rozleg&#322;a]] [[pt:Rede de área metropolitana]] [[sv:WAN]] [[zh:&#24191;&#22495;&#32593;]] 3614 49289 2006-06-05T19:24:14Z Neonz 33 atjaunoju uz iepriekšējo versiju '''Interneta protokolu kopums''' ir [[sakaru protokols|sakaru protokolu]] kopums, kas realizē [[protokolu steks|protokolu steku]] uz kā darbojas [[Internets]]. To mēdz saukt arī par '''TCP/IP''', pēc diviem svarīgākajiem tā protokoliem - [[Pārraides Vadības Protokols|Pārraides Vadības Protokola]] (TCP) un [[Intertīkla Protokols|Intertīkla Protokola]] (IP). {{stub}} [[Category:Internets]] [[Category:Tīkla protokoli]] [[ar:حزمة بروتوكولات الإنترنت]] [[ca:TCP/IP]] [[cs:Sada protokolů Internetu]] [[da:TCP/IP]] [[de:Internetprotokollfamilie]] [[en:Internet protocol suite]] [[eo:TCP-IP]] [[es:Familia de protocolos de Internet]] [[fi:TCP/IP]] [[fr:Suite des protocoles internet]] [[gl:Protocolo internet]] [[hu:TCPIP]] [[it:Suite di protocolli Internet]] [[ja:TCP/IP]] [[ku:TCP/IP]] [[nl:TCP/IP]] [[no:TCP/IP]] [[pl:TCP/IP]] [[ru:Стек протоколов TCP/IP]] [[sk:Balík internetových protokolov]] [[sl:TCP/IP]] [[zh:TCP/IP协议]] 3615 48903 2006-06-02T14:41:15Z 219.78.4.208 +zh: '''Blogosfēra''' (no [[angļu valoda|angļu]] ''blog'' un [[grieķu valoda|grieķu]] ''sphere'') ir termins, ar ko apzīmē visus [[tīmekļa žurnāls|tīmekļa žurnālus]]. Tīmekļa žurnāli savā starpā ir cieši saistīti: to autori lasa citus tīmekļa žurnālus, saitē uz tiem un atsaucas uz tiem savos rakstos. Tā rezultātā no savstarpēji saistītajiem tīmekļa žurnāliem ir izaugusi sava kultūra. Tīmekļa žurnālos raksta par visdažādākajām tēmām. Tīmekļa žurnāli var būt gan vienkārši saišu saraksti, gan personīgās dienasgrāmatas. {{stub}} [[Category:Tīmekļa žurnāli]] [[en:Blogosphere]] [[fr:Blogosphère]] [[it:Blogsfera]] [[de:Blogosphäre]] [[mt:Bloggosfera]] [[zh:網誌空間]] 3616 23633 2005-11-30T07:48:04Z YurikBot 213 robot Adding: es, ko, ru Skat. [[Tīmekļa žurnāls]] [[Category:Tīmekļa vietnes]] [[en:Category:Weblogs]] [[es:Categoría:Weblogs]] [[ko:분류:블로그]] [[ru:Категория:Блоги]] 3617 29080 2006-02-07T11:45:05Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 80.232.209.146 '''Sviesta Ciba''' ir Latvijas pirmais [[tīmekļa žurnāls|tīmekļa žurnālu]] serviss, kas balstīts uz [http://www.livejournal.com Live Journal] atvērtā koda programmatūru. Sviesta Ciba tika atvērta 2002. gada vidū. Sākumā lietotāju bija pamaz, bet projekts ātri ieguva popularitāti un ātri sasniedza pirmo tūkstoti lietotāju. Pašlaik (2005.gada beigas) lietotāju ir vairāk nekā 5 tūkstoši. Šajā vietnē savas publiskās dienasgrāmatas uztur arī virkne sabiedrībā zināmu literātu, piemēram Ieva Melgalve (lietotājs honeybee). Servera administrators ir lietotājs watt. 2005. gada oktobrī līdz šim privāto un nekomerciālo projektu nopirka SIA [[Inbokss]], kuras portāls [[Inbox.lv]] ir viena no populārākajām Latvijas tīmekļa vietnēm. Darījuma summa izpausta netika. == Ārējās saites == * [http://klab.lv Sviesta Ciba] [[Category:Tīmekļa žurnāli]] 3618 26789 2006-01-13T14:47:32Z 62.45.153.97 -interwikis [[Aviators]]<br> [[Aviācijas vēsture]]<br> [[Category:Transports]] 3619 13202 2005-02-28T18:16:31Z Neonz 33 pieliku stub, jo šis raksts galīgi nešķiet pabeigts '''Aviatori''' ir cilvēki, kas pilotē lidmašīu vai nu sava prieka pēc vai arī tas ir viņu darbs. Parasti šis apzīmējums tiek pielietots attiecībā uz pilotiem, bet neizslēdz arī plašāku vārda nozīmi. Termins visplašāk tika lietots aviācijas aizsākumos, un parasti kontekstā ar vārdiem "drosme" un "piedzīvojumi". {{stub}} == Labi pazīstamie aviatori == Cilvēki, kuri visvairāk veicinājuši aviācijas attīstību: *[[John Alcock (aviator)|John Alcock]] *[[Richard Bach]] *[[Bernt Balchen]] *[[Louis Bleriot]] *[[William E. Boeing|Bill Boeing]] *[[Arthur Whitten Brown]] *[[Milo Burcham]] *[[George Cayley]] *[[Hezarfen Ahmet Celebi]] *[[Bessie Coleman]] *[[Glenn Curtiss]] *[[Claudius Dornier]] *[[Donald Wills Douglas, Sr.|Donald Douglas]] *[[Amelia Earhart]] *[[Eugene Ely]] *[[Anthony Fokker]] </td><td valign=top> *[[Ernest K. Gann|Ernie Gann]] *[[Geoffrey de Havilland]] *[[Ernst Heinkel]] *[[Bert Hinkler]] *[[Elrey Jeppesen]] *[[Amy Johnson]] *[["Tex" Johnston|Tex Johnston]] *[[Hubert Julian]] *[[Hugo Junkers]] *[[Otto Lilienthal]] *[[Charles Lindbergh]] *[[Ormer Locklear]] *[[Wop May]] *[[Mike Melvill]] *[[Jean Mermoz]] </td><td valign=top> *[[Montgolfier Brothers]] *[[Richard Pearse]] *[[Wiley Post]] *[[Hanna Reitsch]] *[[Burt Rutan]] *[[Dick Rutan]] *[[Antoine de Saint-Exupéry]] *[[Alberto Santos-Dumont]] *[[Igor Sikorsky]] *[[Charles Kingsford Smith]] *[[Kurt Tank]] *[[Louise Thaden]] *[[Patty Wagstaff]] *[[Wright brothers|Orville and Wilbur Wright]] *[[Chuck Yeager]] </td></tr></table> Citi slavenie militārie piloti: *[[Douglas Bader]] *[[Billy Bishop]] *[[Roy Brown (pilot)|A. Roy Brown]] *[[Pierre Clostermann]] *[[Roland Garros]] *[[Edward O'Hare]] *[[Manfred von Richthofen]] *[[Eddie Rickenbacker]] *[[Hans Rudel|Hans-Ulrich Rudel]] Citi cilvēki, kas atsājuši pēdas aviācijas vēsturē: *[[Richard Branson]] *[[John Denver]] *[[Harrison Ford]] *[[Howard Hughes]] *[[John F. Kennedy, Jr.]] *[[Dean Paul Martin]] *[[Dennis Quaid]] *[[Charles Stewart Rolls]] *[[Nevil Shute]] *[[John Travolta]] == See also == * [http://www.airmailpioneers.org/Pilots.html List of U.S. Air Mail pioneers] 3620 52620 2006-06-30T12:51:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Хьюз, Говард]] Hovards Hjūzs (12.24.1905-05.04.1976) vienlaicīgi bija gan [[pilots]], gan [[filmu producents]], [[pleibojs]], [[ekscentriķis]] un viens no visbagātākajiem cilvēkiem pasaulē, kurš kļuva par garīgi slimu vienuļnieku ar nopietnu uzmācīgu domu traucējumiem. [[Image:HowardHughesLOC.jpg|thumb|300px|right|Hovards Hjūzs, stāvot pie armijas Boeing iznīcinātāja [[Inglevuda|Indlevudā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], 1940-ajos gados.]] == Jaunība un Holivuda == Howards Hjūzs piedzima [[ASV]], [[Teksasa|Teksasas]] štatā. Dažādi avoti norāda uz divām dzimšanas vietām - [[Hjūstona]] un [[Humble]]. Viņa vecāki bija Alene (Gano) Hjūza un Hovards R. Hjūzs, kurš izgudroja jaunu naftas urbšanas tehnoloģiju, kas ļāva izmantot iepriekš nepieejamas naftas iegulas. Viņa tēvs nodibināja Hjūza Darbarīku Kompāniju, lai komercializētu šo izgudrojumu. Jau agrā jaunībā H.Hjūzs deklarēja, ka viņa dzīves mērķis ir kļūt par pasaulē labāko [[golfs|golfa]] spēlētāju, pasaulē labāko pilotu un filmu producentu. Neskatoties uz to, ka Hovards apmeklēja daudz labu skolu, viņš tā arī neieguva nevienu diplomu. Viņa vecāki nomira, kad viņš vēl bija ļoti jauns - māte nomira 1922.gadā, bet tēvs divus gadus vēlāk - 1924. gadā, atstājot viņam mantojumā augsti ienesīgo Hjūza Darbarīku Kompāniju. Īsi pēc tēva nāves, Hjūzs parvācās uz [[Holivuda|Holivudu]] [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur dzīvoja arī viņa onkulis-novelists Ruperts Hjūzs. Hjūstonā viņš satika Ellu Raisu (Ella Rice) ar kuru 1925 gadā apprecējās, bet 1929. gadā izšķīrās. Hjūzs izmantoja savu bagātību, lai uzsāktu filmu producenta gaitas. Sākumā Holivudas ļaudis viņu apsmēja par bagātnieka dēliņu. Lai vai kā, 1927. gadā tika realizētas viņa pirmās divas filmas [["Everybody's Acting"]] un [["Two Arabian Knights"]], un nesa finansiālus panākumus. Savukārt viņa filmas 1928.gadā [["The Racket"]] un 1931.gadā "The Front Page" tika nominētas "Oskaram". 1930.gadā producētā filma [["Hell's Angels"]] - 3.8 miljonu dolāru budžeta filma - bija pasaulē pirmā lielbudžeta filma, kas attainoja Hjūza mīlestību pret aviāciju. Filmām [["Scarface"]] (1932) un labi pazīstamajai filmai [["The Outlaw"]] (1941) radās problēmas ar cenzūru. == Hjūzs - aviators un inženieris == Visas dzīves garumā Hjūzs bija lidaparātu entuziasts, pilots un pašapmācīts gaisa kuģu inženieris. Viņš ir uzstādījis daudzus pasaules rekordus un uzcēlis dažas lidmašīnas kamēr vadīja kompāniju "Hjūza Lidmašīnas". 1937. gadā 19. janvārī Hjūzs uzstādīja jaunu gaisa rekordu, nolidojot no [[Losandželosa|Losandželosas]] līdz [[Ņujorka|Ņujorkai]] 7 stundāsm 28 minūtēs un 25 sekundēs. 1938. gada 10. jūlijā viņš uztādīja jaunu rekordu, aplidojot apkārt pasaulei 91 stundā. 1939. gadā H. Hjūzs kļuva par lielāko uzņēmuma [[TWA]] akciju turētāju, un tika sākts realizēts plāns uzbūvēt 33 pasažieru lidmašīnu [[Boeing 307]] - pirmo komercializēto lidmašīnu. No 1940.gada līdz 1950. gadam, TWA turpināja pieejamo lidmašīnu realizēšanu, galvenokārt pateicoties Hjūza paša interesei lidaparātu attīstīšanā. 1946. gada 7. jūlijā Hjūzs knapi izdzīvoja, avarējot armijas izlūklidmašīnai XF-11, kuru viņš pilotēja testa lidojumā. Viens no H. Hjūza lielākajiem pūliņiem bija viņa lolojums H-4 Herkuless, tautā saukts par ''Spruce Goose'' (Egles zoss angļu valodā) - masīva lidojoša laiva, kas tika pabeigta tikai pēc [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] beigām. [[Image:H-4 Hercules 2.jpg|thumb|300px|right| Hjūza H-4 Herkuless]] Herkuless lidoja tikai vienu reizi (Hjūza kontrolē) - 1947. gadā. Paašreiz šī lidmašīna atrodas McMinnvillā, [[Oregona|Oregonā]], kur tā tagad ir daļa no Mūžzaļā Aviācijas Muzeja eksponātiem. [[Category:Amerikāņu lidotāji]] [[bg:Хауърд Хюз]] [[de:Howard Hughes]] [[en:Howard Hughes]] [[es:Howard Hughes]] [[fa:هوارد هیوز]] [[fi:Howard Hughes]] [[fr:Howard Hughes]] [[he:הווארד יוז]] [[it:Howard Hughes]] [[ja:ハワード・ヒューズ]] [[nl:Howard Hughes]] [[pl:Howard Hughes]] [[ru:Хьюз, Говард]] [[sv:Howard Hughes]] [[zh:霍华德·休斯]] 3622 13205 2005-02-27T16:33:36Z Juzeris 23 Howard Hughes pārdēvēju par Hovards Hjūzs #REDIRECT [[Hovards Hjūzs]] 3623 48098 2006-05-29T15:25:09Z Knakts 848 kat '''Lietotāja saskarne''' ir [[sistēma|sistēmas]] lietotājam redzamā daļa. Kā "sistēma" var kalpot jebkāda sistēma ar kuru mijiedarbojas lietotājs, piemēram, mehāniskā sistēma vai datorsistēma. Piemēram, [[Automašīna|automašīnā]] lietotāja saskarne sastāv no stūres rata, akseleratora pedāļa, bremzes pedāļa un citiem instrumentiem, kurus izmanto lietotājs (šajā gadījumā - automašīnas vadītājs). [[Dators|Datoru]] sistēmās lietotājs parasti mijiedarbojas ar [[Operacionālā sistēma|operacionālo sistēmu]] vai [[Lietojumprogramma|lietojumprogrammām]], tādām kā teksta redaktori un izklājlapu programmas, izmantojot [[komandrindas saskarne|komandrindas saskarni]] vai [[grafiskā lietotāja saskarne|grafisko lietotāja saskarni]]. Ar tām lietotājs mijiedarbojas izmantojot izvēlnes, ikonas, taustiņsistienus, peles klikšķus un līdzīgas iespējas. [[Category:datorzinātne]] [[ca:Interfície d'usuari]] [[da:Brugergrænseflade]] [[de:Benutzerschnittstelle]] [[en:User interface]] [[es:Interfaz de usuario]] [[he:ממשק משתמש]] [[hu:Felhasználói felület]] [[it:Interfaccia (informatica)]] [[ja:ユーザーインターフェイス]] [[ko:사용자 인터페이스]] [[nl:Gebruikersinterface]] [[no:Brukergrensesnitt]] [[ru:Интерфейс пользователя]] [[th:ส่วนต่อประสานกับผู้ใช้]] [[zh:人机界面]] 3624 27350 2006-01-20T18:34:05Z Tail 13 + cat "Nedēļas raksti" [[Image:Hinduism.png|thumb|200px|[[Om]], hinduisma vissvētākā zilbe un sakrālais simbols, kas apzīmē pirmo neizpaustā [[Brahmans|Brahmana]] izpausmi.]] '''Hinduisms''' ('''&#2360;&#2344;&#2366;&#2340;&#2344; &#2343;&#2352;&#2381;&#2350;''') ir viena no senākajām [[reliģija|reliģijām]], kurām ir sekotāji mūsdienās. Paši hinduisti to bieži sauc par ''sanātana dharma'', kas tulkojumā nozīmē "mūžīgā reliģija". Hinduisms aptver ļoti daudzveidīgas un atšķirīgas ticību sistēmas, praksi un svētos rakstus. Tā sākums ir meklējams senajā [[vēdas|vēdiskajā]] sabiedrībā, vismaz 2000 gadu p.m.ē. Tā ir trešā lielākā reliģija pasaulē ar aptuveni 940 miljoniem sekotāju visā pasaulē, no kuriem 96% dzīvo [[Indostānas pussala|Indostānas pussalā]]. [[ASV|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ir aptuveni 30 miljoni hinduisma sekotāju. Ja pieskaita [[joga|jogas]] praktizētājus, tad pasaulē pavisam kopā to varētu būt apmēram 1,05 miljardi. Hinduisma noskaņa vislabāk atklājas senajā [[Rigvēda|Rigvēdā]], kas ir "vissenākie reliģiskie raksti pasaulē". ([[#Norādes|1]]): :[[Sanskrits]]: '''&#2319;&#2325;&#2350;&#2381; &#2360;&#2340;&#2381; &#2357;&#2367;&#2346;&#2381;&#2352;&#2366;&#2307; &#2348;&#2361;&#2369;&#2343;&#2366; &#2357;&#2342;&#2344;&#2381;&#2340;&#2367;''' :Transliterācija: ''ēkam sat viprāh bahudhā vadanti'' :Tulkojums: ''Patiesībā ir viena, kaut arī svētie to zina kā daudzveidīgu.'' ::&mdash; ''Rigvēda (I. grāmata, CLXIV. himna, 46. pants)'' Šis pants norāda, ka jebkura garīgā prakse ar ticību, mīlestību un neatlaidību ļauj sasniegt sevis apzināšanās augstāko stāvokli. Hinduisma idejas izceļas ar iecietību pret dažādām ticībām, jo nevienai laicīgai sistēmai nevar piederēt monopols uz [[pārpasaulīgs|pārpasaulīgās]] Patiesības izpratni. Šī ideja ir pamatā skaidrojumam, kas ir ''mūžīgā dharma'' (mūžīgā reliģija). Hinduismā bezgalīgā dievišķā patība jeb [[Advaita]] ir esamības pamatā, un tā ir mūžīgi nemainīga un mirdzoša, visa centrā un caurstrāvojoša, par spīti haosam un pārmaiņām, kas to aptver. Hinduistu uzskati ir ļoti plaši un aptver tādas teoloģijas kā [[monisms|monismu]], [[duālisms|duālismu]], [[panteisms|panteismu]], [[peneteisms|panenteismu]], ko daži zinātnieki sauc arī par [[moniskais teisms|monisko teismu]], kā arī stingru [[monoteisms|monoteismu]] un [[politeisms|politeismu]]. Monisti saskata vienu esamību, kurā dievu personības ir tikai vienas vienīgās godināmās Augstākās Būtnes dažādi aspekti, kā viens gaismas stars var tikt sadalīts dažādās krāsās. Daži hinduisma Dieva aspekti ir [[Dēvī]], [[Višnu]], [[Ganēša]] un [[Šiva]]. Viens no ievērojamākiem hindu monistiem ir svētais [[Rāmakrišna]], kura godinātā Dieva veidols bija [[Dēvī]]. Viņš sludināja tradicionālo hindu tradīciju, kurā [[bhakta]] var godināt Dievu jebkurā sev tīkamā jeb izvēlētā veidolā (''īšta dēvata''), un lūgt Dieva žēlastību, lai sasniegtu [[mokša|mokšu]], izkļūstot no dzimšanas un nāves cikla. Hinduisms iekšēji ir ļoti atšķirīgs, taču viena no idejām, kas apvieno visus sekotājus, ir tiekšanās pēc apgaismības un atbrīvošanās no pārdzimšanas cikla. Arī jēdziens par ahimsu jeb nevardarbību ir ļoti nozīmīgs, jo tas veicinājis veģetārisma un iecietības izplatību. Hinduisti uzskata, ka pasaulē viss ir daļa no visaptverošā augstākā gara, tāpēc pret visām lietām ir jāizturas ar cieņu, tās ir jāsaglabā un jāaizsargā. Mūsdienu hinduismu var iedalīt četros galvenajos novirzienos: [[vaišnavisms]], [[šaivisms]], [[šaktisms]] un [[smārtisms]]. Tāpat kā [[jūdaisms|ebreji]], [[kristietība|kristieši]] un [[islāms|musulmaņi]] tic vienam Dievam ar dažādu izpratni par viņu, arī hinduisti tic vienam Dievam, lai gan priekšstati par viņu atšķiras. Vislielākās atšķirības Dieva izpratnē ir starp [[vaišnavisms|vaišnavismu]], kurā par Dievu uzskata [[Višnu]], un [[šaivisms|šaivismu]], kurā Dievs ir Šiva. Pretēji populāram viedoklim abas novirzieni ir monoteistiski. Citi Dieva veidoli ir cieši saistīti ar izpratni par Višnu vai Šivu kā vienīgo Dievu. == Hinduisms: īss apskats == [[Image:Khajuraho_Temple.jpg|thumb|275px|10. gadsimta ''mandira'' (templis) [[Khadžuraho]], Madhja Pradēša]] Hinduisma garīgais pamats ir [[Vēdas]] un to mistiskie izskaidrojumi [[Upanišadas]], kā arī visu laiku daudzo [[guru]] mācības. Daudzas hinduisma filozofijas aizsākas sešās vēdu filozofijas skolās, [[bhakti]] sektās un [[tantras]] āgamas skolās. Skatīt: [[hinduisma skolas]]. [[Image:Hindu_temple_in_Atlanta.jpg|thumb|Hindu Mandira (templis) Atlantā, ASV]] ===Mūžīgā tradīcija=== "Mūžīgā tradīcija" jeb "mūžīgā filozofija/reliģija/ticība" ir viens no terminiem, kas ir apzīmējis hinduismu cauri gadu tūkstošiem. Saskaņā ar hinduismu tas attiecas uz ideju, ka noteikti garīgie principi ir mūžos nemainīgi, pāri cilvēku radītajām sistēmām un pārstāv tīru zinātni par apziņu. Šī apziņa nav piemītoša tikai ķermenim, prātam vai intelektam. Tā ir pārpasaulīgs dvēseles stāvoklis, kas caurstrāvo mūsu eksistenci un pastāv ārpus tās. Hinduisti reliģiju uztver kā dabisku dievišķā meklējumu sevī, ar mērķi atrast vienīgo patiesību, kas patiesībā nekad nav zaudēta. Patiesība, kas meklēta ar ticību, atklāsies visā spožumā neatkarīgi no meklētāja rases vai ticības. Visa esamība, sākot no augu valsts, dzīvniekiem un, visbeidzot, ar cilvēkiem, ir pakļauti mūžīgajai dharmai. Šī neatdalāmā ticība, ko sauc par hindu dharmu, tiek dēvēta arī par āriešu ('civilizēto') dharmu, vēdu ('zināšanu') dharmu, jogas ('vienotības') dharmu jeb vienkārši par [[dharma|dharmu]]. Visiem hinduistiem ir ticība [[dharma|dharmai]], [[reinkarnācija|pārdzimšanai]], [[karma|karmai]] un [[mokša|atbrīvei]]. Atbrīve tiek sasniegta ar daudzveidīgu uz morālu darbību balstītu vai meditatīvu jeb [[joga|jogas]] praksi. Citi fundamentāli principi ir [[ahimsa]] (nevardarbība), [[guru]] nozīmīgums, dievišķās zilbes '[[om]]' un [[mantra|mantru]] spēks, Patiesības mīlestība dažādās Dieva un Dievību izpausmēs ar izpratni, ka Dievišķā dzirkstele ([[ātmans]]/[[brahmans]]) atrodas katrā dzīvajā būtnē, kas dod iespēju izvēlēties atšķirīgus garīgos ceļus, kas ved uz vienu Patiesību. [[Image:Hindu_Woman.jpg|frame|left|Hinduistu sieviete izrotā pieri ar [[bindi]].]] Visi hinduisti uzsver meditatīvas atklāsmes, kas ir intuīcija, kas gūta ārpus prāta un ķermeņa; šo iezīmi bieži saista ar askētisko dievu [[Šiva|Šivu]]. Sievietes savas pieres bieži rotā ar sarkanu punktiņu, ko sauc par bindi. Arī vīrieši, it īpaši reliģisko ceremoniju laikā, uz ķermeņa liek īpašas zīmes, kuras sauc par tilaku, kas var norādīt uz noteiktas galvenās dievības godināšanu: U formas tilaka apzīmē [[Višnu]], trīs horizontālas līnijas — [[Šiva|Šivu]]. Daži tās apvieno, tādējādi norādot uz Hari-Haru (Višnu un Šiva kopā). ===Joga dharma=== Hinduisma praksē ietilps dažādas jogas, galvenās ir bhakti joga (dieva mīlestības prakse), karma joga (nesavtīga kalpošana), rādža joga (meditatīvā joga) un gjāna joga (analītisku zināšanu joga). Tās ir izskaidrotas divos galvenajos jogas rakstos: [[Bhagavadgīta|Bhagavadgītā]] un [[Jogas sūtras|Jogas sūtrās]]. Racionālu garīgo meklējumu filozofiskais pamats lielā mērā nāk no [[upanišada|upanišadām]]. ===Četri dzīves mērķi=== Cits svarīgs hindu dharmas aspekts ir ''purušārtha'' jeb "četri dzīves mērķi". Tie ir ''kāma'', ''artha'', ''dharma'' un ''mokša''. Visi cilvēki meklē ''kāmu'' (prieku jeb fiziskas un emocionālas baudas) un ''arthu'' (varu, slavu un bagātību), bet, kļūstot civilizēti, tie iemācās īstenot šīs likumīgās vēlmes augstākas, pragmatiskas ''dharmas'' jeb morālas harmonijas ietvaros. Taču vienīgais mērķis, kas ir patiešām bezgalīgs un kuru sasniedzot var iegūt absolūtu laimi, ir ''mokša'' jeb atbrīve (citi nosaukumi: ''mukti'', ''samādhi'', ''nirvāna'') no ''samsāras'', dzimšanas un nāves cikla un esamības dualitātes. ===Četri dzīves posmi=== Cilvēka dzīve iedalās četros ''āšramos'' (posmos). Tie ir ''brahmačarja'', ''grihastha'', ''vānaprastha'' un ''sanjāsa''. Pirmais dzīves posms, ''brahmačarja'' (burtiski "Brahmas mācekļi") dzīvo celibātā, ved tīru dzīvi un apcer dzīves noslēpumus garīgā skolotāja (''guru'') vadībā, sagatavojot ķermeni un prātu turpmākās dzīves pienākumiem. ''Grihastha'' ir ģimenes cilvēka posms, reizēm saukts par ''samsāru'', kurā cilvēks apprecas, lai apmierinātu savas vēlmes (''kāma'', ''artha'') ģimenes un profesionālās karjeras dzīvē. ''Vānaprastha'' ir pakāpeniska atteikšanās no [[materiālā pasaule|materiālās pasaules]], ārēji pametot savus bērnus un pavadot laiku apcerēs par patiesību un dodoties [[svētceļojums|svētceļojumos]]. Visbeidzot, ''sanjāsa'' ir laiks, kad cilvēks pamet sabiedrību, lai vientuļā vietā, visbiežāk, mežā, atrastu Dievu ar jogas meditācijām un mierpilns atstātu ķermeni un saņemtu jaunu dzīvi. [[Image:YoungBrahminBoy.jpg|thumb|175px|right|Šim jaunajam brahmačārī uz pieres ir trīslīniju tilaka (no vibhūti pelniem), uz krūtīm rudrākšas (kas ir Rudras jeb Šivas asaras) krelles un skaitāmās krellītes, kas ir Kunga Šivas simboli.]] === Dieva izpratnes veidi === [[Sanātana dharma|Sanātana dharmā]] jeb hinduismā mazāksvarīgo dievu daudzveidība tiek uzskatīta par viena impersonāla dievišķā pamata jeb [[Brahmans|Brahmana]] (nejaukt ar [[Brahma|Brahmu]]) aspektiem. Brahmanu var raksturot kā visucaurstrāvojošo garu. Brahmans ir augstākā — gan pārpasaulīgā, gan esošā — absolūtā un bezgalīgā eksistence, visa pastāvošā, bijušā un tā, kas būs, augstākais kopums. Brahmans nav Dievs monoteistiskā izpratnē, jo tas nav apveltīts ar ierobežojošām iezīmēm, pat tādām kā esamība vai neesamība, un to pasvītro fakts, ka vārds "brahmans" sanskritā ir vidējā dzimtē. [[Vēdānta]] ir hindu filozofijas atzarojums, kas sīki iztirzā šo jautājumu. [[joga|Jogai]] ir liela nozīme daudzās hindu reliģiskajās aktivitātēs, to var raksturot daļēji kā meditāciju, lūgšanas un vingrojumus veselības uzturēšanai. Daži hinduisma sekotāji ir monisti, kas daudzās Dieva izpausmēs redz vienu Dievu, ko nehinduisti bieži jauc ar [[politeisms|politeismu]]. Monisti saskata vienu esamību, kurā dievu personības ir tikai vienas vienīgās godināmās Augstākās Būtnes dažādi aspekti, kā viens gaismas stars var tikt sadalīts dažādās krāsās. Daži Dieva aspekti hinduismā ir [[Dēvī]], [[Višnu]], [[Ganēša]] un [[Šiva]]. Hinduisti uzskata, ka Dievs jebkurā veidolā, kurā cilvēks viņu godina jeb ''išta dēvata'') var dot godinātājam žēlastību, kas tuvinās viņu atbrīvei, ''mokšai'', atbrīvojot no dzimšanas un nāves cikla. Diženais hindu svētais [[Rāmakrišna]], monists, bija ievērojams šī tradicionālā hinduistu redzējuma sludinātājs. Viņš bija labi iepazinis citas reliģijas, kā [[kristietība|kristietību]] un [[islāms|islāmu]], un nonācis pie tā paša Vēdu secinājuma: "Patiesība ir viena, bet gudrie to sauc dažādos vārdos". === Četras galvenās hinduisma sektas === Mūsdienu hinduismu tradicionāli iedala četros galvenajos novirzienos: [[šaivisms]], [[šaktisms]], [[vaišnavisms]], un [[smārtisms]]. Hinduisms ir ļoti bagāta un sarežģīta reliģija. Katrā no šīm četrām sektām var būt līdzīgi [[rituāls|rituāli]], [[ticība|ticības]], tradīcijas un Dieva personiskie aspekti, taču katrai sektai ir atšķirīga filozofija par to, kā sasniegt augstāko mērķi (''[[mokšu]]'', atbrīvi) un atšķiras skatījums uz Dievu. Katra sekta fundamentāli tic atšķirīgiem sevis apzināšanās paņēmieniem un dažādiem viena Visaugstā Dieva aspektiem. Tomēr katra sekta ar cieņu izturas pret citām un konflikti to starpā ir samērā reti. [[vaišnavisms|Vaišnavismā]], [[šaivisms|šaivismā]] un [[šaktisms|šaktismā]] ticība ir vērsta uz monoteistiskā Dieva ideālu, respektīvi, [[Krišna|Krišnu]], [[Šiva|Šivu]] vai [[Dēvī]]. Šāds skatījums neizslēdz citus personiskus Dievus, jo tie tiek saprasti kā izvēlētā ideāla aspekti (piemēram, daudzi Krišnas [[bhakta|bhaktas]] uzskata Šivu par Krišnas iznīcinošo enerģiju). Bieži bezpersoniskais [[Brahmans]] tiek uzskatīts par nedalīto avotu, no kura izplūst visi citi dievi. Tādējādi visus hinduistus vieno stipra ticība, ka visi ceļi ir patiesas reliģijas, kas ved uz vienu Dievu vai avotu, neatkarīgi no katra izvēlētā augstākās patiesības nosaukuma. == Pirmsākumi, definīcija un sabiedrība == ===Vēdiskā reliģija === Mūsdienu hinduisms ir izveidojies no reliģijas, kas aprakstīta [[Vēdas|Vēdās]]. Vissenākie raksti [[Rigvēda]] apraksta dievu [[Indra|Indras]] un [[Agni]] godināšanu un [[Soma|Somas]] rituālu. [[Jadžurvēda|Jadžurvēdā]] ir aprakstīta vissvarīgākā ziedošana ''Ašvamēdha'', iespējams, pēdējo reizi veikta [[Samudraguptas]] valdīšanas laikā [[4. gadsimts|4. gadsimtā]]. Vēdu vecums un pirmsākumi tiek apšaubīti, bet ir skaidrs, ka tās vairākus gadu tūkstošus tika nodotas mutiskā veidā. Valodas un reliģijas ziņām tām ir liela līdzība ar [[Avesta|Avestu]], un daži uzskata, ka to ir ietekmējusi [[Indu Ielejas civilizācija]] [[3.gs.p.m.ē.|3. gadsimtā p.m.ē.]] vai [[Indo-Irāņu migrācija]] [[2.gs.p.m.ē.|2. gadsimtā p.m.ē.]] (skat. [[Āriešu iebrukuma teorija|Āriešu iebrukuma teoriju]], vai abi notikumi kopā. ===Kastu sistēma=== ''Skatīt arī: [[kasta]].'' Kastu sistēmai joprojām ir nozīmīga loma hinduistu sabiedrībā, tomēr pēc Indijas neatkarības iegūšanas Indijā kastu diskriminācija ir aizliegta, un zaudē savu popularitāti. [http://www.hindu.com/thehindu/2001/10/19/stories/05192524.htm]. Saskaņā ar senajiem Vēdu rakstiem visas ''varnas'' (burtiski 'krāsas') jeb kastas sabiedrībā ir vienlīdz svarīgas, un tās sabiedrības iedalījums pēc tā locekļu veiktā darbā, un pastāv sadarbība sabiedrības kopējās labklājības labā. Saskaņā ar šo izpratni diskriminācija pēc kastām ir patiesās [[dharma|dharmas]] izkropļojums. Tomēr, par spīti daudzām reformatīvām kustībām, it īpaši [[Vēdānta|Vēdāntas]], [[bhakti joga|bhakti jogas]] un [[tantra|tantras]] novirzienos tādi diženu reformatoru kā [[Svāmī Vivekānanda|Svāmī Vivekānandas]] un [[Mahātma Gandijs|Mahātma Gandija]] vadībā kastu sistēma ir tik dziļi iegūlusies indiešu apziņā, ka pat kristiešu sludinātājiem ir nācies sadalīt baznīcu dievkalpojumus dažādām kastām. Arī dažas [[islāms|musulmaņu]] kopienas ir saglabājušas kastu iedalījumu. ===Indijas juridiskā definīcija=== [[1966]]. gadā Indijas Augstākā Tiesa pieņēma šādu lēmumu par to, kas ir hinduisms: # Cieņa pret [[Vēdas|Vēdām]] un to pieņemšana par augstāko autoritāti reliģiskajos un filosofiskajos jautājumos, kā arī hinduistu domātāju un filosofu cieņas pilna attieksme pret Vēdām un to pieņemšana par vienīgo hinduisma filosofijas pamatu. # Iecietība pret oponenta uzskatiem, kas balstās uz izprati, ka patiesība ir daudzpusīga, kā arī tieksme izprast šos uzskatus. # Mūžīgā pasaules cikla (pasaules atkārtota radīšana, uzturēšana un iznīcināšana) atzīšana visās sešās hinduisma filosofijas sistēmās. # Visās hinduisma filosofijās atzītā ticība iepriekšējai eksistencei un pārdzimšanai. # Ideja, ka uz atbrīvi ved dažādi ceļi. # Izpratne par patiesību, ka, lai gan godināto Dievu skaits var būt liels, ne visi hinduisti tic [[padievs|padievu]] godināšanai. ===Hindutva=== ''Galvenais raksts: [[Hindutva]]'' 20. gadsimtā indiešu nacionālistu jaunstrāvnieki popularizēja hinduismu, protestējot pret britu okupāciju un arī pretstatā islāmam, un pēc neatkarības atgūšanas sakarā ar teritoriālajām nesaskaņām ar Pakistānu. Šāds nacionālistiski noskaņots hinduists parasti tiek saukts par [[hindutva|hindutvu]], tomēr robežas nav stingri nospraužamas, un Indijas Augstākā Tiesa nolēma, ka "terminiem 'hindu', 'hindutva' un 'hinduisms' nav precīzas nozīmes; un teorētiski nav iespējams ierobežot šo vārdu nozīmi attiecībā tikai uz reliģiju, neaptverot Indijas kultūru un mantojumu." Hindutvas ideoloģija guva ietekmi Indijas politikā 1980 gadu sākumā ir lielākoties saistīta ar Rāštrijas Svamjasēvaka Sanga kustību. ===Ģeogrāfiskā izplatība=== [[Image:Kumbh_mela.jpg|thumb|Pasaulē lielākā cilvēku sanākšana. Apmēram 70 miljoni piedalās [[Kumbha Mēla|Kumbha Mēlā]] [[Haridvāra|Haridvārā]]]] Indijā mīt apmēram 94% (890 miljoni) no visiem pasaules hinduistiem. Citas valstis ar ievērojamu hinduistu skaitu ir šādas: * [[Nepāla]] (22,5 miljoni) * [[Bangladeša]] (14,4 miljoni) * [[Indonēzija]] (4,3 miljoni) * [[Pakistāna]] (3,3 miljoni) * [[Šrilanka]] (3 miljoni) * [[Malaizija]] (1,5 miljoni) * [[ASV]] (1,5 miljoni) * [[Apvienotā Karaliste]] (1 miljons) * [[Krievija]] (700 000) * [[Maurīcija]] (600 000) * [[Butāna]] (560 000) * [[Dienvidāfrika]] (530 000) * [[Kenija]] (330 000) * [[Kanāda]] (320 000) * [[Fidži]] (300 000) * [[Gajana]] (270,000) Liels skaits hinduistu starp vietējiem iedzīvotājiem ir arī Indonēzijas salu Bali, Javas salā, Sulavesi, Sumatras un Borneo salās. Skatīt: '''[[Hinduisms pa valstīm]]''' [[Image:KonarkSunTempleOrissa.jpg|thumb|left|300px|Kornakas Sūrjas Mandira<br>(Saules templis).<br>Masīvi 24 riteņu Saules Dieva [[Sūrja|Sūrjas]] kaujas rati.]] ==Hinduisma filosofija: sešas vēdiskās skolas== :''Galvenais raksts: [[Hinduisma filosofija]]'' Sešas ''astika'' jeb ortodoksālās (tādas, kas atzīst Vēdu autoritāti) hindu filosofijas skolas ir Njāja, Vaišēšika, Sankhja, Joga, Pūrva Mīmāmsa un Vēdānta. Nevēdiskās skolas sauc par ''nāstika'' jeb neortodoksālajām, un tās ir budisms, džainisms un lokājata. Šodien hinduismā ietekme ir Pūrva Mīmāmsai, Jogai un Vēdāntai. Par Sankhjas, Njājas un Vaišēšikas vēsturisko nozīmi var iepazīties rakstā par [[Hindu filosofija|Hindu filosofiju]]. ===Pūrva Mīmāmsa=== Galvenais Pūrva ("agrākā") Mīmāmsas skolas mērķis ir nodibināt Vēdu autoritāti. Galvenais šīs skolas ieguldījums hinduismā ir Vēdu interpretācijas likumu formulēšana. Tās atbalstītāji uzskatīja, ka atklāsme ir jāapstiprinās spriedumos, to nedrīkst pieņemt akli kā dogmu. Epmīriskais un racionālais reliģijas pielietošanas paņēmiens ir hindu dharmas pamatā, un to īpaši diskutēja tādi racionālisti kā Ādi Šankara un Svāmī Vivekānanda. Plašākai informācijai skatīt [[Pūrva Mīmāmsa]]. ===Joga=== [[Image:Sadhu(www.kamat.com).jpg|thumb|right|200px|[[Sādhu]] (Hindu svētais) bieži meditē ''padmāsanā'' (lotosa pozā). Lietots ar www.kamat.com atļauju]] [[Image:BrendaGail.jpg|thumb|Pacients, kas praktizē [[joga|jogu]]]] Tiek uzsktīts, ka jogas sistēma ir radusies no sankhjas filozofijas. Šajā nozīmē vārds "joga" īpaši attiecas uz rādžas jogu (jeb vienotību meditācijā). To aprakstīja viedais [[Patandžali]], kurš savā ietekmīgajā darbā [[Jogas Sūtra]] ir apkopojis un sistematizējis agrāko meditatīvās jogas filosofiju. Arī upanišadas un [[Bhagavadgīta]] ir neaiztājami darbi jogas apgūšanā. Jogas vissvarīgākā atšķirība no sānkhjas ir ideja par [[īšvara|īšvaru]] (personisks Dievs), turklāt jogā īšvara ir ne tikai metafiziskā pasaules skatījuma daļa, bet ideālais meditācijas mērķis. Īšvara ir vienīgais purušas (bezgalīgais Dievišķais pamats) aspekts, kas nav saistīts ar prakriti (laicīgo radošo spēju). Šajā darbā ir izmantota Brahmana/Ātmana terminoloģija un priekšstati no upanišadām, kā arī Vēdāntas monisma idejas. Jogas mērķa sasniegšanu sauc par [[mokša|mokšu]] vai [[samādhi]]. Tajā, tāpat kā upanišadās, Ātmana apzināšanās nav nekas cits kā bezgalīgā Brahmana izpratne caur ētiskām (prāta), fiziskās (ķermeņa) un meditatīvām (dvēseles) praksēm ar vienīgo mērķi augstās patiesības sasniegšanu. Plašāk ar to var iepazīties rakstā par [[joga|jogu]]. ===Utara Mīmāmsa: Trīs Vēdāntas skolas=== Utara (vēlākā) Mīmāmsas skola, iespējams, ir viens no hinduisma stūrakmeņiem, un tā ir aizsākusi jaunu filosofiskās un meditatīvās izziņas vilni, ticības renesansi un kultūras reformu. Tās aizsākumi meklējami upanišadās, it īpaši tās Badarājānas komentāros, Vēdāntasūtrā, trīsdaļu Vēdāntā, kuras filosofiju analizēja un aprakstīja Ādi Šankara. Modernā hindu filosofiju tādā vai citādā veidā ietekmē izmaiņas Vēdāntas filosofijā, kas koncentrējas uz meditāciju, moralitāti un centrā liek Patību, nevis rituālus un sabiedrības atšķirības kā kastas. Galveno hindu filosofisko skolu — Vēdāntas un Advaitas — filosofijas sekotāji debatē ar stingro teistisko skolu, piemēram, Rāmānudžas un Madhvas sekotājiem par Brahmana patieso dabu, un to, vai Brahmans ir vai nav apveltīts ar īpašībām, t.i., personiska Augstākā Būtne. Sīkāk par to rakstā par [[Vēdānta|Vēdāntu]]. ====Tīrais monisms: [[Advaita]]==== ''Advaita'' burtiski nozīmē ''nedalīts''; tas norāda uz monistisko (jeb neduālo) filosofijas sistēmu, kas uzsver vienotību. Tā pamatlicējs bija [[Ādi Šankara]] ([[788. g.m.ē.]]–[[820. g.m.ē.]]). Šankara vairumu savu teoriju balstīja uz agrākām upanišadu un sava guru Govindas Bhāgavadpādas mācībām. Ar eksperimentālo analīzi viņš izvērtēja pasaules relatīvo dabu un pasludināja Brahmana neduālo realitāti, kurā Ātmans (individuālā dvēsele) un Brahmans (augstākā realitāte) absolūtā līmenī ir viena identitāte. Tā nav tikai filosofija, bet apziņas sistēma, kas tiek izmantota ētikā un meditācijā ar mērķi sasniegt mieru un patiesības izpratni. Ādi Šankara iebilda pret kastu sistēmu un bezjēdzīgiem rituāliem un savdabīgā harizmātiskā veidā sludināja patiesu bhakti kā meditāciju uz Dieva mīlestību un patiesības izpratni. Advaitistiem (neduālistiem) Augstākā Patiesība vislabāk tiek izteikta kā Nirguna Brahmans jeb Dievs bez veidola jeb Dievs bez personiskām īpašībām. Daži pat apgalvo, ka tas nav "Dievs", bet kaut kas pāri. Tomēr pat šī definīcija var būt ierobežojoša. Nirguna Brahmans nekad nevar tikt aprakstīts, jo Tas ir pāri visām definīcijām. Visi personīgie Dieva veidoli kā [[Višnu]] vai [[Šiva]] ir dažādi Dieva aspekti personiskos veidolos jeb Dievs ar īpašībām, [[Saguna Brahmans]]. Dieva personiskā enerģija ir Dēvī, Dievišķā Māte. Vaišnaviem, kas seko Rāmānudžas filosofijai, Dēvī ir Lakšmī, kas ir visu būtņu Māte un kas lūdz Višnu izrādīt žēlastību cilvēkiem, kas ir iegrimuši grēkos. Šaivītiem Dēvī ir Pārvatī. Šaktas godina Dēvī, viņiem Dēvī ir Dieva personiskais veidols, caur kuru sasniegt Absolūtu, Dievu, t.i., Šivu. Viņu izpratnē Šiva ir personisks Dievs bez īpašībām. Sīkākai informācijai skatīt šķirkli [[Advaita]]. ====Dalītais monisms: Višištādvaita==== [[Rāmanudža]] ([[1040]] - [[1137]]) aktīvi sludināja, ka Nārājana ir augstākais Brahmans. Viņš mācīja, ka Augstākā realitāte satur trīs aspektus: ''īšvara'' (Višnu), ''čit'' (dvēsele) un ''ačit'' (matērija). Višnu ir vienīgā neatkarīgā realitāte, savukārt dvēseles un matērija savā esamībā ir atkarīgas no Dieva Višnu ir vienīgā neatkarīgā realitāte, savukārt dvēseles un matērija savā esamībā ir atkarīgas no Dieva ====Duālisms: [[Dvaita]]==== Tāpat kā Rāmānudža, Madhva ([[1199]] - [[1278]]) identificēja Dievu kā Višnu, tomēr viņa realitātes skatījums bija pilnībā duālistisks, tas ir, viņš izprata fundamentālas atšķirības starp augstāko Dievu un atsevišķo dvēseli, tāpēc šo sistēmu sauc par Dvaitas (duālistisko) Vēdāntu. ==Tradicionālās godināšanas kultūras== ===Bhakti skolas=== [[Image:Bharata_natyam_dancer_medha_s.jpg|thumb|left|[[Bhārata nātja|Bhārata nātjas]] dejotājas labā roka ir Bhramara Hastas pozā (joga, piedāvājot Dievišķajam), 3 sakļautie pirksti simbolizē svēto zilbi ''[[om]]''. Kreisās rokas pirksti ir Alapadma hastas pozā, kas ir kā garīgās gaismas rotējošais lotoss. Acis ir vērstas uz Visaugsto Kungu. Kreisā kāja ir pacelta, simbolizējot ātru apziņas progresu vienā solī no Zemes līdz Debesīm.]] [[Bhakti joga|Bhakti jogas]] skola savu nosaukumu gūst no hindu vārda ''[[bhakti]]'', kas apzīmē svētlaimīgu, nesavtīgu un ekstātisku mīlestību uz Dievu, kurš ir iemīļotais Tēvs, Māte, Bērns atkarībā no attiecībām, kādas piesaista bhaktas sirdi. Bhakti filosofijas pamatā ir visucaurstrāvojais dievišķums personiskā veidolā, kas arī ir iemesls neskaitāmu Dievu un Dievību veidolu izplatību Indijā, bieži attainojot katras nelielas grupas vai kopienas reliģiskās noslieces. Bhakti tiek aplūkota kā jogas veids, kuras mērķis ir sapludināt savu ego Dievišķajā, uzskatot ķemeņa un ierobežotā prāta apziņu jeb patību kā izšķirošo faktoru garīgajā apziņā. [[Image:Ganesh.jpg|thumb|right| [[Šrī Ganēša|Ganēša]] ir Šivas un Pārvatī dēls; daudzi hindu godina viņu kā Vinēšu, to, kurš atbrīvo ceļu no šķēršļiem.]] Bhakti filosofijā Dievs ietekmē visas izmaiņas, viņš ir visu darbu cēlonis, un darbojas caur bhaktu kā mīlestība un gaisma. Bhaktu grēki un sliktie darbi izzudīs paši caur mīlestību uz Dievu, un bhakta sasniegs pārpasaulīgu līmeni. Bhakti kustība ir radījusi hinduisma atdzimšanu ar dedzīgo ticības izpausmi un atbildot uz Indijas iedzīvotāju emocionālajām un filosofiskajām vajadzībām. Ar pilnām tiesībām var teikt, ka bhakti kustība ir atstājusi vislielāko ietekmi uz hindu lūgšanām un rituāliem kopš senseniem laikiem. Vispopulārākais veids kādā tiek izpausta mīlestība uz Dievu hinduismā ir ''[[pūdža]]'' jeb godināšanas rituāls, kuras objekts bieži ir ''[[mūrti]]'' (Dievības veidols), vienlaikus dziedot vai skaitot ''[[mantra|mantras]]'' jeb meditatīvas lūgšanas. Dažreiz pūdžu pavada godināšanas dziesmas, kuras sauc par [[bhadžana|bhadžanām]] (galvenokārt sarakstītas no 14. līdz 17. gadsimtam), [[kīrtana|kīrtanas]] (slavināšana) un [[ārati]] (vienkāršots vēdiskais uguns ziedošanas rituāls). Tā ir samērā organiska godināšanas sistēma ar nolūku palīdzēt godinātājam savienoties ar Dievu ar simboliskiem elementiem. Tomēr ir teikts, ka bhakta, nostiprinot savu saikni ar Dievu, galu galā ir spējīgs atbrīvoties no visām ārējām formām un var pilnībā gremdēties nedalītas Patiesības mīlestības svētlaimē. Sīkāk par to rakstā par [[bhakti kustība]]. Bhakti kustība ir radījusi lielu daudzumu garīgās literatūras, mūzikas un mākslas, kas ir bagātinājusi pasaules mantojumu un iecēlusi Indiju garīgā dzinējspēka statusā, vienlaikus atbrīvojoties no nevajadzīgiem rituāliem un mākslīgām sabiedriskām robežām. Sīkākai par to lasīt šķirklī [[bhakti joga]]. ===Tantrisms=== Visievērojamākais rietumu tantras zinātnieks Seru Džons Vūdrofī (Artūrs Avalons) raksta: "Indijas daudzskaitlīgās tantras ir [[Kalijuga|Kalijugas]] raksti (šāstras) un tās ir plašs mūsdienu praktiskā ortodoksālā hinduisma pamats. Tantra šāstra, neatkarīgi no tās vēsturiskās izcelsmes, ir izvērsta no ''Vaidika Karmakāndas,'' kas sacerēta, lai apmierinātu šī laikmeta vajadzības. Šiva saka: "Ak, svētīgā! Kali laikmeta cilvēkiem, kas ir zaudējuši spēkus un ir atkarīgi no to ēstā ēdiena, ir dota Kaulas doktrīna. (X1. nodaļa, 12. pants.) Tāpēc, lai mēs pareizi varētu saprast visu veidu jogas un sādhanu, kā arī šo paņēmienu pamatprincipus, mums ir jālasa tantra." (Ievads Sera Džona Vūdrofī ''Mahānirvāna Tantra'' tulkojumam.) Vārds '[[tantra]]' nozīmē 'apcerējums' jeb 'nepārtrauktība', un tajā sauc dažādas mistiskus, okultus, medicīniskus un zinātniskus darbus, kā arī tos, kurus mēs tagad uzskatām par "tantriskiem". Lielākā daļa tantru ir sarakstītas viduslaiku beigās, un to pamatā ir hindu kosmoloģija un [[joga]]. Sīkākai informācijai skatīt šķirkli [[tantra]]. == Galvenā simbolika un elementi hinduismā== === Ahimsa un govis === Viens no hinduisma elementiem ir [[ahimsa]], kas ir svarīgs, lai izprastu sabiedrību, kas ir balstīta uz dažiem no šiem principiem. Lai gan ahimsas un stingra veģetārisma jomā lielu ietekmi uz Indijas sabiedrību ir atstājis [[džainisms]], šis vārds pirmo reizi parādās upanišadās. Gan iekšējie gan ārējie apstākļi ietekmēja plašus hindu sabiedrības slāņus, kas pieņēma veģetārismu kā cieņu pret augstākajiem dzīvības veidiem, ierobežojot savu diētu ar augu un dārzeņu pārtiku. Apmēram 30% mūsdienu hindu sabiedrības ir veģetārieši, it īpaši ortodoksālajās Dienvidindijas kopienās, dažos ziemeļu štatos kā Gudžaratā un daudzās brahmanu ģimenēs. Lai gan veģetārisms nav dogma, tas tiek ieteikts kā satvisks (šķīsts) dzīves veids. [[Image:Cow_on_Delhi_street.jpg|thumb|Govs Deli ielā]] Hinduisti, kas ēd gaļu, lielākoties izvairās no liellopu gaļas, daži pat izvairās izmantot ādas izstrādājumus. Pirmsākumi tam, iespējams, ir meklējami vēdiskās sabiedrības un sekojošo hindu paaudžu ekonomiskajā atkarībā no govs piena produktiem, vēršu izmantošanas lauku aršanā un govs mēsliem kā kurināmā un mēslojuma avota, ka pakāpeniski tā tika uzskatīta par cilvēces 'aprūpētāju' un nosaukta ar māti. Lielākā daļa hindu negodina govis un rakstu norādījumi, kas aizliedz govs gaļas ēšanu parādījās ilgu laiku pēc Vēdu rakstu sarakstīšanas, tomēr tai ir liela nozīme vieta hinduismā. Ir teikts, ka [[Krišna]] ir Govinda (govju ganītājs) un Gopāla (govju aizsargātājs), bet [[Šiva]] rūpējas par bulli Nandī. Veģetārisma (ko reliģiskās dienās vai īpašos gadījumos ievērto pat hindu, kas ēd gaļu) nozīmīgums un govs lielā nozīme ir iemesls, kāpēc daudzās Indijas svētās pilsētās un reģionos ir aizliegt pārdot liellopu gaļu, un tam, ka hinduisti protestē pret govju nokaušanu ne tikai atsevišķos reģionos, bet visā Indijā. ===Hindu simbolisms === Starp visiem sakrālajiem hinduisma simboliem divi ir visbūtiskākie tās kultūrā un etosā: [[Image:AUM.jpg|left|150px|Hinduisma būtība]] '''''OM''''' ('''&#2384;''') ir galvenais hinduisma simbols, un ar to dažreiz sākas visas hindu mantras un lūgšanas. Tā ietver ārkārtīgi plašu un atšķirīgu simbolismu. Hindu dažreiz uzskata šo skaņu un vibrāciju par dievišķo esamības pārstāvību, ietverot tās daudzveidīgo dabu vienā mūžīgajā patiesībā. Sīkāk par to skatīt šķirkli [[om]]. '''Svastika''' ('''&#21328;''') ir [[ārieši|āriešu]] jeb "civilizācijas" simbols. Tas apzīmē satvu, patiesību un stabilitāti, ko dod Brahma, bet dažreiz arī u, saules Dievu. Tā rotē četros virzienos, un ir izmantota, lai attēlotu dažādas idejas, taču pamatā tā apraksta četrus virzienus un kopējo harmoniju. Tā hinduismā ir lietota kopš pašiem vēdiskās kultūras pirmsākumiem, un tā joprojām ir plaši izplatīta Indijas subkontinentā. Par svētu to uzskata arī daudzas austrumu kultūras, it īpaši Indijā, par spīti tās nesenajai saistībai ar [[nacisms|nacismu]], kas izkropļoja šī universālā simbola sākotnējo nozīmi. Sīkāk par to šķirklī [[Svastika]]. === Godināšanas veidi: mūrti un mantras === [[Image:Rama_in_Ivory.jpg|thumb|175px|left|Daudzās hinduistu mājās un tempļos tiek stāstīta Rāmājana, stāsts par Rāmu, Višnu avatāru, kura mūrti ir redzams šajā attēlā.]] Pretstatā izplatītam uzskatam, hinduisma prakse nav īsti ne [[politeisms]], ne arī [[monoteisms]]. Dažādi dievi un avatāri, kurus godina hinduisti, tiek uzskatīti par vienas Patiesības dažādiem veidoliem. Dažreiz tā tiek uzskatīta augstāka par Dievišķo Pamatu [[Brahmanu]], kas augstāka par Dievu, vai arī kā viens monoteistisks princips kā [[Višnu]] vai [[Šiva]]. Neatkarīgi no tā, vai godinātājs uzskata vienu Patiesību par bezveidola (nirguna brahmans bez īpašībām) vai par personisku Dievu (saguna Brahmans ar īpašībām), hinduisti uzskata, ka vienu patiesību dažādi cilvēki var redzēt dažādos aspektos. Hinduismā bhaktām ir ieteikts aprakstīt un izkopt savas personīgās attiecības ar iemīļoto dievību (''īšta dēvata'') Dieva vai Dievietes veidolā. Daži statistikas dati liecina, ka 80% godina kādu no [[Višnu]] veidoliem (viņus sauc par vaišnaviem), bet [[Šiva|Šivas]] godinātāji ir pārējie 20%. Populāra ir Višnu (Krišnas, Rāmas), Šivas, Dēvī (Lakšmī, Sarasvatī, Kālī, Durgas), Ganēšanas, Skandas un Hanumāna godināšana. Dievību godināšana bieži notiek, vēršoties pie attēliem vai dievībām (mūrti), kas netiek uzskatīti par pašu Dievu, bet bhaktas apziņas pārvadītājiem. Tie ir diženās idejas simboli, bet nekad netiek uzskatīti par koncepciju vai realitāti paši par sevi. Tādējādi, attēlu godināšana hinduismā var tikt uzskatīta par ikonu godināšanas veidu, kurā tiek godināti dievišķuma simboli pretstatā elku pielūgšanai, kas bieži tiek kļūdaini pierakstīta hinduistiem. Sīkāk par to lasiet šķirklī [[mūrti]]. ===Mantra=== ''Galvenais šķirklis: [[mantra]]''. Mantru daudzināšanas ir neatņemama hinduisma prakse. Liela daļa ''mantra jogas'' notiek caur ''džapu'' (atkārtošana). Ir teikts, ka mantras ar savu nozīmi, skaņu un skaitīšanas veidu palīdz sādhakam (praktiķim) koncentrēties meditācijā. Tās izmanto arī, lai izpaustu mīlestību savai dievībai, kas ir [[bhakti joga|bhakti jogas]] aspekts. Tās var dod drosmi grūtībās un palīdzēt ''izsaukt'' iekšējo garīgo spēku. Mahātmas Gandhi pēdēji vārdi pirms nāves bija no diviem vārdiem sastāvošā mantra Kungam [[Rāma|Rāmam]]: ''Hā Rāma!''. Vissvētākā mantra hinduismā ir slavenā [[Gājatrī mantra]]: :Sanskrits: &#2384; &#2349;&#2370;&#2352;&#2381;&#2349;&#2369;&#2357;&#2360;&#2381;&#2357;&#2307; | &#2340;&#2340;&#2381; &#2360;&#2357;&#2367;&#2340;&#2370;&#2352;&#2381;&#2357;&#2352;&#2375;&#2339;&#2381;&#2351;&#2350;&#2381; | &#2349;&#2352;&#2381;&#2327;&#2379; &#2342;&#2375;&#2357;&#2360;&#2381;&#2351; &#2343;&#2368;&#2350;&#2361;&#2367; | &#2343;&#2367;&#2351;&#2379; &#2351;&#2379; &#2344;&#2307; &#2346;&#2381;&#2352;&#2330;&#2379;&#2342;&#2351;&#2366;&#2340;&#2381; :Transliterācija: ''Om bhūr bhuva svah; tat savitur varēnjam; bhargo dēvasja dhīmahi; dhijo jo nah pračodajāt'' :Tulkojums: Es meditēju uz diženo Dievu pāri visām trim pasaulēm / ar Viņa svētību es sasniegšu Viņu. Tā tiek uzskatīta par vissvarīgāko no visām hinduistu mantrām, kas goina [[Brahmanu]] kā visu zināšanu principu un sākotnējās saules mirdzumu. Daudzi hinduisti pat šodien seko vismaz 3000 gadu senai tradīcijai veikt rīta nomazgāšanos kādas svētās upes (it īpaši [[Ganga|Gangas]]) krastā. Gājatrī mantra ir visaugstākā mantra, jo to godina kā Dievišķo Zināšanu (Vēdu) kopsavilkumu. Tās pārvaldošais princips ir Māte Gājatrī, kuru dēvē par Vēdu māti un to saista arī ar Zināšanu un apgaismības Dievieti [[Sarasvatī]]. Vēdiskās reliģijas galvenais mērķis ir sasniegt ''mokšu'' (atbrīvi), uzticot sevi ''satjai'' (Patiesībai) un pamazām apzināties ātmanu (Augstāko Dvēseli), un šo mērķi var sasniegt ikviens ar meditāciju un tīro mīlestību. Diženi riši (hindu gudrie) ir teikuši, kas pat tas, kurš atrodas ''samsāras'' (tas kurš atrodas materiālā stāvoklī) ciklā, bet dzīvo godīgu, mīlestības pilnu dharmisku dzīvi ir ''džīvanmukta'' jeb atbrīvota dvēsele. Hinduisma fundamentālās patiesības ir izteiktas upanišadu aforismā: ''tat tvam asi'' (tas tu esi), un augstākais mērķis ir sekojošs: :'' Om asato mā sad gamaja, tamaso mā džjotir gamaja, mritjor mā āmritām gamaja'' :Izved mani no neziņas patiesībā, no tumsas gaismā, no nāves nemirstībā. == Hindu svētie raksti == ''Galvenais raksts: [[Hindu svētie raksti]]''. Lielākā daļa hindu svēto rakstu ir sarakstīti sanskritā. Sankrita morfoloģijas un lingvistikās filozofijas apgūšana bieži ir neatdalāmi saistīta ar Vēdām. Hindu teksti parasti ir lasāmi vairākos līmeņos, kas aptver rupjo/fizisko, smalko/mentālu un supermentālo/garīgo līmeni. Tas pieļauj dažādus izpratnes līmeņus, netieši norādot, ka tekstus var izprast vienīgi garīgi pilnveidojies lasītājs. Teksti iedalās divās kategorijās: ''Šruti'' – tie, kas ir dzirdēti (atklāsme) un ''smriti'' – tas, kas ir atsaukts atmiņā (t.i., nav atklāsme). ===Šruti=== Visi hinduisti par Vēdām uzskata šruti (iedvesmas gūtais). Lai gan pārsteidzoši liels hinduistu skaits nav nekad lasījuši Vēdas, cieņa pret abstrakto priekšstatu par mūžīgajām zināšanām (vārds 'vēda' nozīmē 'zināšanas') ir cieši iegūlusies visu dharmas sekotāju sirdīs. Četras Vēdas — [[Rigvēda]], [[Jadžurvēda]], [[Sāmavēda]] un [[Atharvavēda]] — tika apgūtas dažādās skolās. Šīs skolas ir sarakstījušas daudzus Vēdu komentārus un norādījumus. Vissenākie Vēdu papildinājumi ir Brāhmanas. Jaunāki skaidrojumi ir Šrautasūtra un Grihjasūtra, kas apraksta ikdienas rituālus. Savukārt Aranjakas un Upanišadas sākotnēji bija ezotēriska, mistiska mācība, kas tika turēta noslēpumā. Vēdas un to senākie komentāri galvenokārt apraksta rituālus un ziedošanas, savukārt [[Vēdānta]] (''Vēdu mērķis'') uzsver mistiskās atskārsmes un noraida pretīgos rituālus, kas nedod garīgo pieredzi un pārmērīgi slavina dievus. Var teikt, ka sākotnējā hinduisma pamatā ir četras Vēdas, savukārt klasiskais hinduisms — no jogas un vēdāntas līdz tantrai un bhakti strāvojumiem — ir balstīts uz Upanišadām. ===Bhagavadgīta=== [[Bhagavadgīta|Bhagavadgītai]] ir īpaša vieta hinduistu reliģijā, un to sauc arī par ''jogas upanišadu'', kuras katrs pants ir nācis no Kunga Krišnas lūpām. Tās mūžīgie vārdi, iespējams, vispilnīgāk pārstāv visu hinduistu filosofiju. Pēc savas būtības tā ir smriti, kas ir vienbalsīgi atzīti šruti līmenī, tādējādi tie ir visautoritatīvākie hinduistu svētie rakstu, kurus ikdienā lasa miljoniem bhaktu un jogu ''sanātanas dharmas'' kultūras pasaulē. Plašāk par to skatīt šķirkli [[Bhagavagīta]]. ===Smriti=== Pie šīs kategorijas pieder pēcvēdiskā perioda raksti, no kuriem visnozīmīgākie ir [[Mahābhārata]] un [[Rāmājana]], divi seni vēsturiski eposi, kas tiek uzskatīti par svētajiem rakstiem un kas ir labi pazīstamie lielākajai daļai indiešu Indijas subkontinentā un visā pasaulē. Citi svarīgi teksti mūsdienu hinduisma sekotājiem ir [[Dēvī Mahātmja]], kas ir Dēvī, Dievišķās Mātes slavinājums, un [[Jogas Sūtras]], Šrī Patandžali norādījumi meditētājiem. Svarīgas ir arī [[tantra|tantras]] un dažādas sūtras, pret kurām noteiktas hindu grupas izrāda atšķirīgu cieņu, it īpaši Mahānirvāna Tantra, Tirumantirama un Šiva Sūtras. Bhakti skolā par svarīgiem rakstiem uzskata [[Bhāgavata Purāna|Bhāgavata Purānu]], kā arī vēlākus darbus, to skaitā [[Šrī Čaitanja|Kunga Čaitanjas]] kustībā godināto [[Šrī Čaitanja-čaritāmrita|Šrī Čaitanja-čaritāmritu]]. == Norādes == *Chaudhuri, Nirad C. 1979. ''Hinduism: A Religion to Live By''. Chatto & Windus, London. ISBN 0-7011-2225-0 # [http://www.britannica.com/ebc/article?eu=402241 Rigveda. Britannica Concise Encyclopedia] # [http://encarta.msn.com/encyclopedia_761555715/Hinduism.html "Hinduism" on Microsoft Encarta Online] == Skatīt arī == {{Template:Hinduisms}} ==Ārējās saites== * [http://www.gauranga.lv/ Harē Krišnas Kustība Latvijā] * [http://www.joga.lv/ Daya Yoga] * [http://www.hindu.org/ Hindu.org] * [http://www.hindubooks.org/ Hindubooks.org] * [http://www.iskcon.com/ The International Society for Krishna Consciousness] * [http://www.krishna.com/ Krishna.com - The Bhaktivedanta Book Trust] Bhagavad-gita online and extensive other resources * [http://www.mandala.org/ Mandala Publishing: Award-winning Publisher of Hindu and Indian Spirituality-related books] * [http://www.panchamukha.org/ Panchmukha.org (Five Faces)] * [http://www.religionfacts.com/hinduism/contents.htm ReligionFacts.com on Hinduism] Fast facts, glossary, timeline and articles on Hinduism. * [http://www.shivashakti.com/ ShivaShakti.com: Comprehensive Hindu Tantra site] * [http://www.devotionalsongs.com/ Hindu Devotional Songs, including Vishnu sahasranama.] * [http://www.devotionalsinging.com Listen to Hindu Kirtans, Chants, and Bhajans Online] * [http://www.spiritual-happiness.com/scriptures.html Listen to Sanskrit Shlokas, Mantras, and Scriptures Online] *[http://www.hinduism-today.com/archives/2003/10-12/44-49_four_sects.shtml Good overview of the four divisions of Hinduism] [[Category:Hinduisms]] [[Category:Nedēļas raksti]] [[Category:Reliģijas]] [[ca:Hinduisme]] [[da:Hinduisme]] [[de:Hinduismus]] [[et:Hinduism]] [[en:Hinduism]] [[es:Hinduismo]] [[eo:Hinduismo]] [[fr:Hindouisme]] [[he:&#1492;&#1497;&#1504;&#1491;&#1493;&#1488;&#1497;&#1494;&#1501;]] [[hi:&#2361;&#2367;&#2344;&#2381;&#2342;&#2370;]] [[hr:Hinduizam]] [[io:Hinduismo]] [[id:Hindu]] [[it:Induismo]] [[hu:Hinduizmus]] [[ja:&#12498;&#12531;&#12489;&#12453;&#12540;&#25945;]] [[ko:&#55180;&#46160;&#44368;]] [[nl:Hindoeïsme]] [[no:Hinduisme]] [[pl:Hinduizm]] [[pt:Hinduísmo]] [[ru:&#1048;&#1085;&#1076;&#1091;&#1080;&#1079;&#1084;]] [[sa:&#2360;&#2344;&#2366;&#2340;&#2344; &#2343;&#2352;&#2381;&#2350;]] [[sl:hinduizem]] [[fi:Hindulaisuus]] [[sv:hinduism]] [[zh:&#21360;&#24230;&#25945;]] [[ar:%D9%87%D9%86%D8%AF%D9%88%D8%B3%D9%8A%D8%A9]] 3626 13209 2005-02-28T17:29:13Z Juzeris 23 Lielbritānija pārdēvēju par Apvienotā Karaliste #REDIRECT [[Apvienotā Karaliste]] 3628 49338 2006-06-06T00:34:19Z Neonz 33 Šis saraksts satur [[tīmekļa vietne|tīmekļa vietnes]], kas ir pietiekami populāras, lai par tām būtu izveidoti raksti. __NOTOC__ == A == * [[Amazon.com]] - http://www.amazon.com * [[Apollo portāls]] - http://www.apollo.lv == B == * [[bbc.co.uk]] - http://www.bbc.co.uk == D == * [[Delfi (portāls)]] - http://www.delfi.lv * [[Draugiem.lv]] - http://www.draugiem.lv == E == * [[eBay]] - http://www.ebay.com == G == * [[Google]] - http://www.google.lv - [[internets|interneta]] [[interneta meklētājs|meklētājs]] == I == * [[Inbox.lv]] - http://www.inbox.lv == O == * [[One.lv]] - http://www.one.lv == S == * [[Siets.lv]] - http://www.siets.lv * [[SS.lv]] - http://www.ss.lv == T == * [[TVNET]] - http://www.tvnet.lv == V == * [[Vikipēdija]] - http://www.wikipedia.org - atvērta satura enciklopēdijas projekts == Y == * [[Yahoo!]] - - http://www.yahoo.com [[Category:Tīmekļa vietnes|*]] [[Category:Uzskaitījumi]] [[en:List of websites]] [[ja:著名なウェブサイト一覧]] [[sv:Lista över webbplatser]] 3629 34739 2006-03-19T12:19:24Z YurikBot 213 robot Adding: de '''Helsinki-86''' bija Latvijas [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizstāvības grupa, ko 1986. gada jūnijā [[Liepāja|Liepājā]] nodibināja [[Linards Grantiņš]], [[Raimonds Bitenieks]] un [[Mārtiņš Bariss]]. [[Image:Helsinki-86_14061987.jpg|frame|right|1987. gada 14. jūnijs: ceļā uz Brīvības pieminekli]] 1987. gada 14. jūnijā grupa organizēja ziedu nolikšanas ceremoniju komunistiskā terora upuru piemiņai pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]]. 1987. gada 23. augustā grupa organizēja demonstrāciju [[Molotova-Rībentropa pakts|Molotova-Rībentropa pakta]] nosodījumam. Tā paša gada 18. novembrī Helsinki-86 svinēja Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu. Kā [[politiska partija]] Helsinki-86 bez sekmēm mēģināja piedalīties [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]. 2003. gadā uz Helsinki-86 bāzes tika izveidota jauna [[nacionālisms|nacionāla]] politiska partija - [[Nacionālā Spēka Savienība]] (NSS) == Ārējās saites == * [http://nss.lv/history_2.php No "Helsinki-86" līdz Nacionālai Spēka Savienībai] [[Category:Latvijas vēsture]] [[de:Helsinki-86]] [[en:Helsinki-86]] 3630 13213 2005-02-28T18:33:39Z Neonz 33 no http://nss.lv/history_1.php no http://nss.lv/history_1.php 3631 51968 2006-06-25T11:55:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:리에파야]] '''Liepāja''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] piekrastē. Pirmo reizi minēta 1253.gadā. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Liepāja'''</font><br>republikas pilsēta </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Liepaja.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Liepaja gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>86476 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[jidišs|jidišā]] - '''ליבאַװע''' (Libave)<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Liepoja'''<br>[[poļu valoda|poļu]] - '''Lipawa'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Libau'''<br>[[frievu valoda|krievu]] - '''Либава, Лиепая''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1625.g <tr><td>Rajons<td>- <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] </table> Pilsētas tiesības iegūtas 1625.gada 18.martā. *Ģeogrāfiskais stāvoklis ­ 56.30 ziemeļu platuma grādi; 21.00 austrumu garuma grāds. *Platība ­ 6037 hektāri. *Pēc 2000. gada datiem iedzīvotāji: :48% latviešu, :36% krievu, :6% ukraiņu, :4% baltkrievu, :3% lietuviešu, :3% pārējās tautība. == Klimats == Liepāja atrodas mērenajā jūras klimata joslā. Galvenais klimatu veidojošais faktors - jūras gaisa izplūde, kas veido šiem platuma grādiem neatbilstošas zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. *Vidējā gaisa temperatūra :-februārī - 3,1 C :-jūlijā +16,7 C *Absolūtais temperatūras minimums - 33 C *Absolūtais temperatūras maksimums + 34 C *Saulaino dienu daudzums gadā 196 *Vidējais vēja ātrums 5,8 m/sek *Raksturīgākais vēja virziens :ziemā D :vasarā R *Gada vidējais nokrišņu daudzums 692 mm == Cilvēki == Liepājā dzimuši: *[[Herberts Cukurs]] (1900-1965) - lidotājs, nacistu kolaborants *[[Balis Dvarjons]] (''Balys Dvarionas'', 1905-1972) - [[Lietuva|lietuviešu]] komponists *[[Moriss Halle]] (''Morris Halle'', 1923-) - [[ASV]] lingvists *[[Olafs Gūtmanis]] (1927-) - dzejnieks *[[Vinifreds Kraučis]] (1939-) - tulkotājs *[[Mirdza Ķempe]] (1907-1974) - dzejniece *[[Janka Maurs]] (''Янка Маўр'', 1883-1971) - [[Baltkrievija|baltkrievu]] rakstnieks *[[Līna Šterna]] (''Лина Соломоновна Штерн'', 1878-1968) - bioķīmiķe *[[Eduards Tisē]] (1897-1961) - kinooperators *[[Miķelis Valters]] (1874-1968) - politiķis *[[Māris Verpakovskis]] (1979-) - futbolists == Skat. arī == * [[Liepājas vēsture]] == Ārējās saites == * [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] - oficiālā lapa * [http://www.virtualliepaja.lv/ Virtual Liepaja] - ziņas * [http://www.liepajniekiem.lv/ www.liepajniekiem.lv] - ziņas * [http://www.liepaja.org/ www.liepaja.org] - ne-oficiālā lapa {{stub}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[Category:Liepāja|*]] [[be:Ліепая]] [[ca:Liepāja]] [[da:Liepaja]] [[de:Liepāja]] [[en:Liepāja]] [[es:Liepaja]] [[et:Liepāja]] [[fi:Liepāja]] [[fr:Liepaja]] [[hu:Liepāja]] [[ja:リエパーヤ]] [[ko:리에파야]] [[lt:Liepoja]] [[nl:Liepāja]] [[no:Liepāja]] [[pl:Lipawa]] [[ru:Лиепая]] [[sv:Liepāja]] 3633 32399 2006-03-02T14:16:30Z 213.175.91.220 cat Latvijas ģeogrāfija [[Category:Latvija|Pilsētas]] [[Category:Eiropas Savienības pilsētas]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[be:Катэгорыя:Гарады Латвіі]] [[da:Kategori:Lettiske byer]] [[de:Kategorie:Ort in Lettland]] [[en:Category:Cities in Latvia]] [[eo:Listo de urboj de Latvio]] [[et:Kategooria:Läti linnad]] [[fr:Catégorie:Ville de Lettonie]] [[ja:Category:ラトビアの都市]] [[ko:분류:라트비아의 도시]] [[lt:Kategorija:Latvijos miestai]] [[no:Kategori:Byer i Latvia]] [[os:Категори:Латвийы сахартæ]] [[pl:Kategoria:Miasta Łotwy]] [[pt:Lista de cidades na Letónia]] [[ru:Категория:Города Латвии]] [[sv:Kategori:Orter i Lettland]] [[uk:Категорія:Міста Латвії]] 3635 52600 2006-06-30T12:04:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[oc:Istòria de la Letònia]] {{stub}} == Latvija līdz 13. gadsimtam == Pirmie iedzīvotāji Latvijas teritorijā ienāca 9. gadu tūkstotī p.m.ē. Kopš 3. gadu tūkstoša p.m.ē. Latviju apdzīvoja [[somugri|somugru]] izcelsmes ciltis, bet 2. gadu tūkstotī p.m.ē. tagadējās Latvijas teritorijā ieceļoja [[balti|baltu]] ciltis, no kurām vēlāk izveidojās [[kurši|kuršu]], [[latgaļi|latgaļu (latvju)]], [[sēļi|sēļu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] tautas. Tāpat Latviju apdzīvoja arī somugru izcelsmes [[līvi]]. {| border="1" cellpadding="5" cellspacing="0" |+ '''Aizvēsture Latvijas teritorijā''' |- ! Laiks || Periods || Saimniekošanas veidi || Kultūra || Apmetnes || Ciltis, tautība || Reliģija |- | 9-8 gt.p.m.ē.. | [[Paleolīts]] | rowspan="2"| [[Savācējsamniecība]] | Ārensburgas – Svidras (Mednieku kultūra - ziemeļbriežu mednieki) | [[Salaspils]], [[Laukskola]] un [[Skrīveri]] | rowspan="2"| nav zināma | rowspan="2"| nav zināma |- | 8-5 gt.p.m.ē. | [[Mezolīts]] | Kundas mednieku kultūra | [[Lubāna]] (Osa), [[Zvejnieki]] |- | 5-2 gt.p.m.ē. | [[Neolīts]] | [[Neolīta revolūcija]] - Pāreja uz [[ražotājsaimniecība|ražotājsaimniecību]]. Vākšana, [[medības]], [[zveja]] un [[domestikācija]] | [[Narvas mednieku kultūra]]; [[Ķemmes-bedrīšu kultūra]]; [[Auklas, keramikas un laivas cirvju kultūra]] | [[Lubāna]] (Osa), [[Zvejnieki]], [[Sarnāte]] | [[Somugri]], vēlāk [[Balti]] | rowspan="3"| -Ticība [[gari|gariem]] -[[Meža māte]]s, [[Zemes māte]]s, [[Lauku māte]]s, [[Vēja māte]]s u.c. māšu pielūgšana -[[Ticība]] dievībām: [[Dieviņš|Dieviņam]], Velnam, [[Laima]]i un [[Pērkons|Pērkonam]] -Mirušo dvēseļu pielūgšana – [[Veļi|Veļu]] pielūgšana |- | 1500 p.m.ē – Kr. Dz. | [[Bronzas laikmets]] | rowspan="2"| [[Ražotājsaimniecība]] – [[lopkopība]], [[zemkopība]], [[amatniecība]], [[tirdzniecība]] | rowspan="2"| [[Balti|Baltu]] kultūra | Ķībitkalns, Vīnakalns | rowspan="2"| [[Balti]] |- | Kr. Dz. – 13.gs. | [[Dzelzs laikmets]] | [[Spietiņi]] |} == Latvija no 13. līdz 18. gadsimtam == Pirmo apmetni [[Daugava|Daugavas]] krastā [[Vācija|vācu]] tirgotāji izveidoja [[1054]]. gadā. Pirmo mūra pili un baznīcu Latvijas teritorijā 1186 gadā uzcēla vācu mūks-sludinātājs Meinards [Meinhard]. Viņš vēlāk kļuva par pirmo Livonijas bīskapu. Vācu izcelsmes [[Livonija|Livonijas]] bīskaps [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberts]] [[1201]]. gadā nodibināja [[Rīga|Rīgu]], kas [[1285]]. gadā kļuva par [[Hanzas savienība|Hanzas savienības]] locekli. [[13.gs.|13. gadsimtā]] vācu krustneši pakāpeniski iekaroja Latvijas teritoriju, uzspiežot [[kristietība|kristietību]] un sākot iekasēt nodokļus un valdīt pār zemi. Latvijas iekarošanu krustneši pabeidz 1290. gadā, kad ieņēma pēdējo zemgaļu pili - Sidrabeni. Nākamajos gadsimtos vācieši ieguva arvien lielākas privilēģijas, bet pamatiedzīvotāji zaudēja gandrīz visas savas tiesības. [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] sekmes [[Livonijas karš|Livonijas karā]] ([[1558]]-[[1583|83]]) noveda pie tai pakļautu pavalstu - [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistes]] un [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistes]] izveidošanās tagadējās Latvijas teritorijā. Pēc [[Polijas-Zviedrijas karš|Polijas-Zviedrijas kara]] ([[1600]]]-[[1629|29]]]) lielāko daļu Pārdaugavas hercogistes, ieskaitot Rīgu, ieguva [[Zviedrija]]. Zviedrija pārvaldīja Vidzemi līdz pat 18. gs. sākumam, kad to savā īpašumā ieguva Krievija. Tajā pat laikā no 1642-82 gadam [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] valdīja hercogs Jēkabs Ketlers, kurš panāca Kurzemes saimniecisko uzplaukumu līdz [[Pirmais Ziemeļu karš|Pirmajam Ziemeļu karam]]([[1656]]-[[1661]]), kas neatgriezeniski izpostīja visus hercoga Jēkaba sasniegumus. Šajā laikā hercogistei bija arī divas kolonijas - [[Gambija|Gambiju]] un [[Tobago]] == Latvija Krievijas impērijas sastāvā (18. gadsimts - 1917) == 18. gadsimta laikā visu Latvijas teritoriju sev pakļāva [[Krievijas impērija]]. Aizsākums tam bija [[Ziemeļu karš]] (1700-21) starp Krieviju un [[Zviedrija|Zviedriju]], pēc kura Zviedrijai piederošās Latvijas teritorijas ([[Vidzeme]]) nonāca Krievijas pakļautībā. Latvijas austrumdaļu ([[Latgale|Latgali]]) Krievija ieguva otrajā [[Polijas dalīšanas|Polijas dalīšanā]] 1772. gadā. 1795. gadā Krievijas sastāvā nonāca arī Kurzemes hercogiste. Sākot ar 1804. gadu, vairāki dekrēti vājināja vācu muižnieku varu pār latviešiem. 1818. gadā [[Kurzeme|Kurzemē]], bet 1819. gadā [[Vidzeme|Vidzemē]] notika zemnieku brīvlaišana. 1849. gadā tika pieņemts likums, kas ļāva zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības. 1861. gadā notika brīvlaišana arī [[Latgale|Latgalē]]. Līdz pat 1860-tajiem gadiem latviešiem bija ļoti vāja nacionālās identitātes izpratne, jo [[dzimtbūšana]] ierobežoja zemnieku intelektuālās un sociālās ģeogrāfijas robežas. Lielie muižnieku īpašumi noveda pie zemes nepietiekamības augošajam iedzīvotāju skaitam, radot ievērojamu bezzemnieku šķiru, kas sastādīja 60% no visiem iedzīvotājiem. Stingrās [[rusifikācija|rusifikācijas]] politikas priekšā vācu garīdzniekiem un rakstniekiem radās pastiprināta interese par vietējo latviešu zemnieku valodu un kultūru. Vairāk izglītoti latvieši (Alunāns, [[Krišjānis Barons|Barons]], Krastiņš, Kronvalds, Tomsons un [[Krišjānis Valdemārs|Valdemārs]]) radīja [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību ar mērķi veicināt latviešu rakstītprasmi un ar publikācijām vērsties pret latviešu sociāli ekonomisko apspiestību. Svarīgs kustības centrs bija [[Tērbatas Universitāte]] (tagad [[Tartu]], [[Igaunija|Igaunijā]]), kur studēja daudzi latvieši. Tai pat laikā par svarīgu industriālo centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā industriālā pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz [[Maskava|Maskavas]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]]), kā arī ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma (aiz Maskavas, Sanktpēterburgas un [[Ivanova|Ivanovas]]). 1901. gadā izveidojās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Partija]] (LSDP). Sekojot Austrijas [[marksisms|marksistu]] piemēram, LSDSP iestājās par Krievijas impērijas pārveidošanu par federālu valsti (kur Latvija būtu viens no federācijas subjektiem) un teritorijās dzīvojošo vietējo tautu kulturālo autonomiju. 1904. gadā LSDP sadalījās radikāli internacionālajā [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku Partija|Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku Partijā]] (LSDSP) un ietekmīgākajā [[Sociāldemokrātu Savienība]] (SDS), kura turpināja aizstāvēt latviešu nacionālās intereses un iestājās par Latvijas pašnoteikšanos, īpaši neveiksmīgās [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijas]] laikā. [[1. pasaules karš|1. pasaules kara]] sākumā Latvijas rietumdaļu okupēja vācu karaspēks un latvieši varonīgi aizstāvēja savu zemi vairāku tiko izveidotu [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] bataljonu sastāvā. Kā aizsardzības mēru, Krievija izveda vairāk nekā 500 Latvijas fabrikas ar visu tehnisko aprīkojumu uz Iekškrieviju. Neveiksmīgo cara armijas militāro kampaņu dēļ pieauga latviešu atbalsts [[boļševiku]] izdarītajam veiksmīgajam 1917. gada oktobra apvērsumam (skat. [[Oktobra revolūcija]]), cerot uz "brīvu Latviju brīvā Krievijā". Tas noveda pie padomju [[Iskolats|Iskolata Republikas]] izveidošanās Krievijas kontrolētajā Latvijas daļā. Opozīcijā šai valdībai un vācu muižnieku interesēm stāvēja Latvijas Nacionālā Padome un Rīgas Demokrātiskais Bloks. Šīs un citas politiskās partijas izveidoja Latvijas [[Tautas Padome|Tautas Padomi]], kas 1918. gada 18. novembrī proklamēja Latvijas neatkarību. == Pirmais neatkarības posms (1918 - 1940) == == Latvijas demokrātiskā republika(18.11.1918 - 15.05.1934) == == Latvijas demokrātiskā republikas izveidošana un cīņa par kontroli pār LR teritoriju(18.11.1918 - 1920) == Pasludinot neatkarību 18.novembrī, tika izveidota pagaidu valdība [[Kārlis Ulmanis|K.Ulmaņa]] vadībā. Reālā vara Latvijā vēl aizvien piederēja vācu okupācijas iestādēm, Latvijā atradās vācu karaspēks. Novembra 2. pusē Baltijai sāka tuvoties Padomju Krievijas karaspēks, kurš sasniedza Latvijas teritoriju decembra sākumā, līdz ar to sākās brīvības cīņas. Tā kā Latvijas valdība nebija paspējusi izveidot kaujas spējīgu armiju, lielinieki ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju izņemot [[Liepāja|Liepājas]], [[Grobiņa|Grobiņas]] un [[Aizpute|Aizputes]] apriņķus. Latvijā sāka valdīt [[Pēteris Stučka|P.Stučkas]] valdība, kas pārstāveja Padomju Krievijas izveidoto [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku]]. Vācu armijas pavēlniecība cerēja izveidot Latvijā [[vācbaltieši|baltvācu]] valsti, tādēļ 1919.g. aprīlī izdarīja apvērsumu, kura rezultātā izveidoja sev paklausīgu valdību ar latviešu mācītāju un rakstnieku [[Andrievs Niedra|A.Niedru]] priekšgalā, bet sastāvošu galvenokārt no vāciešiem. K.Ulmaņa valdība paspēja patverties uz angļu kuģa "Saratov" Liepājas ostā. Vācu karaspēks ar baltvāciešu [[landesvērs|landesvēra]] un Latvijas armijas palīdzību pamazām sāka atkarot lielinieku ieņemtās teritorijas un maijā ieņēma Rīgu. Tālākā vācu virzība notika Vidzemes virzienā pret Ulmaņa valdībai lojālo [[Ziemeļlatvijas armija|Ziemeļatvijas armiju]], kura darbojās [[Igaunija|Igaunijas]] karaspēka sastāvā, bija atkarojusi lieliniekiem Ziemeļvidzemi un tiko ieņēmusi [[Cēsis]]. Pēc sīvām kaujām 19.-23.jūnijā igauņiem un latviešiem izdevās uzvarēt vāciešus un piespiest atkāpties Rīgas virzienā. Ar sabiedroto valstu starpniecību tika parakstīts [[Strazdumuižas pamiers]], saskaņā ar kuru Vācijas karaspēkam bija jāpamet Latvija, landesvērs tika nosūtīts uz [[Ltgale|Latgales]] fronti cīņai ar lieliniekiem, bet Niedras valdība beidza pastāvēt un Ulmaņa valdība varēja atgriezties Rīgā. Tomēr vācu armijas pavēlniecība vēl aizvien nebija atteikusies no saviem mērķiem un 1919.gada rudenī vācu karasēks tika formāli iekļauts krievu pulkveža [[Pāvels Bermonts-Avalovs|Bermonta-Avalova]] [[Rietumkrievijas armija|Rietumkrievijas armijā]], kura sastāvēja no Vācijā savervētiem krievu gūstekņiem. Oktobra sākumā Bermonta armija no [[Jelgava|Jelgavas]] devās uzbrukumā Rīgai tomēr spēja ieņemt tikai Pārdaugavu. Novembra sākumā ar sabiedroto karakuģu atbalstu latviešiem izdevās atkarot [[Bolderāja|Bolderāju]], vēlāk visu Pārdaugavu un padzīt Bermonta karaspēku no Latvijas. Līdz 1920.gada janvāra biegām Latvijas armijai izdevās padzīt arī lieliniekus no Latgales un līdz ar to brīvības cīņas bija noslēgušās. 1920.gada 11.augustā tika parakstīts miera līgums ar Padomju Krieviju. == Latvijas demokrātiskās republikas likumdošanas institūtu izveidošanās(1920 - 1922) == 1920. gada 7. februārī “Valdības Vēstnesī” publicēti Centrālās vēlēšanu komisijas un apgabalu vēlēšanu komisiju sastāvi Satversmes Sapulces vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā tolaik ir 17 locekļi, no kuriem 16 ievēlēja Tautas Padome, bet vienu - Senāts. 17. februārī “Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas pirmā instrukcija “Par Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanām”. 1.martā apgabala vēlēšanu komisijas sāk pieņemt deputātu kandidātu sarakstus Satversmes Sapulces vēlēšanām. 4.martā toreizējais iekšlietu ministrs izdod norīkojumu visām policijas iestādēm uzraudzīt Satversmes Sapulces vēlēšanu gaitu. 12.martā “Valdības Vēstnesī” publicēta instrukcija par vēlēšanu kārtību Satversmes Sapulces vēlēšanās. 15.martā beidzas kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš Satversmes Sapulces vēlēšanām. Pavisam vēlēšanām pieteikti 57 kandidātu saraksti, kurus iesniegušas 25 partijas un vēlētāju grupas. 21.martā “Valdības Vēstnesis” publicē Satversmes Sapulces vēlēšanām iesniegtos kandidātu sarakstus Rīgas vēlēšanu apgabalā. Rīgā šīm vēlēšanām pieteikti 13 kandidātu saraksti. 17. un 18. aprīlī notiek Satversmes Sapulces vēlēšanas. Tajās piedalījās 84,9% (677 084) balsstiesīgo iedzīvotāju. Piecos vēlēšanu apgabalos tika iesniegti 57 kandidātu saraksti, no kuriem 16 ieguva mandātus. Ievēlēja 150 deputātus, tajā skaitā 6 sievietes. 1.maijā notiek Satversmes Sapulces pirmā sēde, kurā par Satversmes Sapulces prezidentu ar 83 balsīm ievēl Jāni Čaksti. Satversmes sapulcē bija 21 pastāvīgā komisija. Notika 213 sēdes, pieņēma 205 likumus un 291 noteikumu ar likuma spēku. Satversmes sapulces prezidents bija Jānis Čakste. Tā darbojās līdz 1922.gada 7.novembrim. 1920. gada 20. un 21.novembrī notiek Satversmes Sapulces vēlēšanas Ziemeļlatvijas apgabalos. Aprilī šie apgabali vēl atradās zem igauņu okupācijas un okupācijas vara traucēja vēlēšanu priekšdarbus. Šajās vēlēšanās Satversmes Sapulcē tiek ievēlēti vēl 2 divi locekļi, un Satversmes Sapulces deputātu skaits pieaug no 150 līdz 152. 1922.gada 15.februārī Satversmes Sapulce pieņem LR Satversmi, kas ir spēkā no 1922.gada 7.novembra. 1922. gada 9.jūnijā Satversmes Sapulce pieņem likumu “Par Saeimas vēlēšanām”. 20. jūnijā Satversmes Sapulce pieņem likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. 1922.gada 7.jūlijā Satversmes Sapulce ievēl sešus Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus. Tie bija Otto Nonācs, Pauls Šiemans, Marģeris Skujinieks, Juris Pabērzs, Fridrihs Vesmanis un Ādolfs Klīve. Tā kā partijas bija izvirzījušas 7 kandidātus, divus pārstāvjus ievēlēja, balsojot slēgti, bet četrus atklātā balsošanā. 1922. gada 14. jūlijā Satversmes Sapulce pieņem pirmos grozījumus likumā “Par Saeimas vēlēšanām”, kas precizē deputātu kandidātu sarakstu drukāšanas kārtību, vēlēšanu zīmju aizpildīšanu un balsošanu, kā arī balsu skaitīšanu. 1922.gada 20.jūlijā Satversmes Sapulce “Valdības Vēstnesī” paziņo, ka 1.Saeimas vēlēšanu vadīšanai ir nodibināta Centrālā vēlēšanu komisija, kuras sastāvā ir astoņi locekļi – Otto Nonācs, Juris Pabērzs, Pauls Šiemans, Pēteris Siecinieks, Marģers Skujenieks, Fridrihs Vesmanis, Konstantīns Gaigals un Andrejs Sīmanis. Sešus Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus bija ievēlējusi Saeima, vienu iecēlis Satversmes Sapulces prezidents un vēl vienu ievēlējis Senāts. Centrālā vēlēšanu komisija tika izveidota saskaņā ar likumu “Par LR Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu”. 1922. gada 12. augustā Centrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu, ar kuru pilsētu, miestu domēm un pagastu padomēm līdz 1.septembrim jāievēl 1.Saeimas vēlēšanu iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisijas 3-5 locekļu sastāvā. 1922.gada 17.augustā “Valdības Vēstnesī” publicēts Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojums par apgabalu vēlēšanu komisiju izveidošanu 1.Saeimas vēlēšanām. 1922. gadā no 21. līdz 26.augustam vēlēšanu apgabalu komisijas pieņem kandidātu sarakstus 1.Saeimas vēlēšanām. 1922. gada 6. septembrī “Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas Instrukcija par kandidātu sarakstu izdalīšanas kārtību, vēlēšanu laiku un iecirkņu telpu izziņošanu vēlētājiem Saeimas vēlēšanās 1922.gadā. Centrālā vēlēšanu komisija sāk izsūtīt 1.Saeimas vēlēšanu materiālus (kandidātu sarakstus un aploksnes) apriņķu priekšniekiem un to palīgiem, kā arī pilsētu policijas priekšniekiem. Kandidātu saraksti domāti nosūtīšanai pa pastu vēlētājiem. 1922.gada 12.septembrī Centrālā vēlēšanu komisija apstiprina rīkojumu par iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisiju sastādīšanu. 1922. gada 22. septembrī Centrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu pagastu valdēm par pagastu darbvežu piedalīšanos 1.Saeimas vēlēšanu iecirkņu komisijās. 1922. gada 7. un 8. oktobrī notiek 1. Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās 82,2 procenti vēlētāju. '''Tās ir pirmās vēlēšanas Latvijas vēsturē, kurās balsošana notiek, uzrādot pases, nevis pēc piestiprinājuma iecirknim, kā agrāk.'''1922.gada 9.oktobrarī tiek uzsākta 1.Saeimas vēlēšanās nodoto balsu skaitīšana. Kopā vēlēšanās piedalījušies 800 840 no 963 257 balsstiesīgajiem vēlētājiem, un vislielāko vēlētāju atbalstu ieguvusi Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija. 1922.gada 30.oktobrī, pēc visu vēlēšanu rezultātu apkopošanas,Centrālā vēlēšanu komisija apstiprina 1.Saeimas locekļu sarakstu. 1922.gada 3.novembrī prezidents Jānis Čakste pēdējā plenārsēdē svinīgi noslēdz Satversmes Sapulces darbību. 1922.gada 7.novembrī uz savu pirmo sēdi sanāk 1.Saeima, un izbeidzas Satversmes Sapulces pilnvaras. 1922. gada 20. novembrī 1.Saeima uz trim gadiem ievēl jauno Centrālo vēlēšanu komisiju, kuras vadībā tiek organizētas arī 2.Saeimas vēlēšanas. Informācijas avoti: CVK ["http://web.cvk.lv/pub/?doc_id=27959"] LR Saeima ["http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html"] == Autoritārais K.Ulmaņa režīms (15.05.1934 - 1940) == [[Kārlis Ulmanis]] == 2. pasaules karš un Padomju okupācija (1940 - 1941) == == 2. pasaules karš un nacistiskā okupācija (1941 - 1944) == == Padomju okupācija (1944 - 1991) == [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā]] [[Deklarācijas par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu pieņemšana]] [[1991. gada 3. marta aptauja]] == Neatkarības atgūšana un nostiprināšana (kopš 1991) == == Skatīt arī == * [[Latvija]] == Ārējas saites == *[http://vesture.serveris.lv/ Latvijas vēstures datu krātuve] *[http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvija_jedziens/latvija.htm Latvija - jēdziena ģenēze] [[Category:Latvijas vēsture|*]] [[be:Гісторыя Латвіі]] [[de:Geschichte Lettlands]] [[en:History of Latvia]] [[es:Historia de Letonia]] [[fr:Histoire de la Lettonie]] [[ja:ラトビアの歴史]] [[lt:Latvijos istorija]] [[nl:Geschiedenis van Letland]] [[no:Latvias historie]] [[oc:Istòria de la Letònia]] [[pl:Historia Łotwy - kalendarium]] [[pt:História da Letónia]] [[ru:История Латвии]] [[sv:Lettlands historia]] 3637 13219 2005-02-28T22:22:44Z Lonehermit 84 Mantra om Mantra om 3638 47186 2006-05-22T23:13:50Z Knakts 848 Kategorija [[Polija|Polijas]] prezidentu saraksts no 1918.gada. Ja formāli valsts galvas amats tika saukts citādi, tas norādīts tekstā. <th> Prezidents <th> Laiks <th> Piezīmes <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''Polijas Republika 1918-1939'''<td><td> <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Juzefs Pilsudskis]] ''(Józef Piłsudski)''<td>1918.gada 14.novembris - 1922.gada decembris<td>kā ''Naczelnik Państwa'' <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Gabriels Narutovičs]] ''(Gabriel Narutowicz)''<td>1922.gada decembris<td>nogalināts atentātā <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Staņislavs Voicehovskis]] ''(Stanisław Wojciechowski)''<td>1922.decembris - 1926.gada maijs<td>atcelts no amata <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Ignācijs Moscickis]] ''(Ignacy Mościcki)''<td>1926.gads - 1939.gada septembris<td> <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''Polijas Republika 1944-1952'''<td><td> <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Boļeslavs Beruts]] ''(Bolesław Bierut)''<td>1944.gads - 1947.gada septembris<td>kā ''Prezydent Krajowej Rady Narodowej'' <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Boļeslavs Beruts]] ''(Bolesław Bierut)''<td>1947.gads - 1952.gada septembris<td>kā ''Prezydent RP'' <tr bgcolor=#FFE8E8> <td> '''Polijas Tautas Republika 1952-1989'''<td><td> <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Boļeslavs Beruts]] ''(Bolesław Bierut)''<td>1948.gads - 1956.gada septembris<td>kā ''Pierwszy Sekretarz KC PZPR'' <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Edvards Ohabs]] ''(Edward Ochab)''<td>1956.gads<td>kā ''Pierwszy Sekretarz KC PZPR'' <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Vladislavs Gomulka]] ''(Władysław Gomułka)''<td>1956.gads - 1970.gada septembris<td>kā ''Pierwszy Sekretarz KC PZPR'' <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Edvards Gereks]] ''(Edward Gierek)''<td>1970.gads - 1980.gada<td>kā ''Pierwszy Sekretarz KC PZPR'' <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Staņislavs Kaņa]] ''(Stanisław Kania)''<td>1980.gads - 1981.gads septembris<td>kā ''Pierwszy Sekretarz KC PZPR'' <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Vojcehs Jaruzeļskis]] ''(Wojciech Jaruzelski)''<td>1981.gads - 1989.gada septembris<td>kā ''Pierwszy Sekretarz KC PZPR'' <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> '''Polijas Republika no 1990.gada'''<td><td> <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Vojcehs Jaruzeļskis]] ''(Wojciech Jaruzelski)''<td>1990.gads<td> <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Lehs Valensa]] ''(Lech Wałęsa)''<td>1990.gads - 1995.gads<td> <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Aleksandrs Kvasņevskis]] ''(Aleksander Kwaśniewski)''<td>1995.gada - 2005.gads<td> <tr bgcolor=#eeeeee> <td>[[Lehs Kačinskis]] ''(Lech Kaczyński)''<td>no 2005.gada<td> </table> [[Category:Polijas prezidenti]] [[cs:Prezident Polska]] [[cv:Польша президенчĕсен списокĕ]] [[da:Polske præsidenter]] [[de:Liste der Präsidenten Polens]] [[en:President of the Republic of Poland]] [[fr:Liste des présidents de la Pologne]] [[id:Presiden Polandia]] [[it:Presidenti della Polonia]] [[ja:ポーランドの大統領一覧]] [[pl:Prezydenci Polski]] [[ru:Президенты Польши]] [[zh:波兰总统列表]] 3639 13221 2005-02-28T22:31:32Z Lonehermit 84 Khadžuraho templis Khadžuraho templis 3640 13222 2005-03-01T00:55:37Z Lonehermit 84 Hindu templis Atlantā, ASV Hindu templis Atlantā, ASV 3641 13223 2005-03-01T00:57:16Z Lonehermit 84 Hindu sieviete Hindu sieviete 3642 13224 2005-03-01T00:58:30Z Lonehermit 84 Zēns, brahmana māceklis Zēns, brahmana māceklis 3643 13225 2005-03-01T01:04:17Z Lonehermit 84 Kumba mēla Kumba mēla 3644 13226 2005-03-01T02:49:15Z Lonehermit 84 no en.wiki no en.wiki 3645 13227 2005-03-01T02:50:26Z Lonehermit 84 no en.wiki no en.wiki 3646 13228 2005-03-01T02:51:06Z Lonehermit 84 no en.wiki no en.wiki 3647 13229 2005-03-01T02:52:36Z Lonehermit 84 no en.wiki no en.wiki 3648 13230 2005-03-01T02:53:08Z Lonehermit 84 no en.wiki no en.wiki 3649 13231 2005-03-01T02:53:45Z Lonehermit 84 no en.wiki no en.wiki 3650 13232 2005-03-01T02:54:16Z Lonehermit 84 no en.wiki no en.wiki 3651 13233 2005-03-01T03:39:26Z Lonehermit 84 no en.wiki no en.wiki 3652 13234 2005-04-13T20:16:25Z Juzeris 23 Impērija ir arī province :''Impērija ir arī [[Itālija|Itālijas]] [[Impērija (province)|province]]'' '''Impērija''' (''imperium'') ir [[Senā Roma|romiešu]] jēdziens, tā burtiskais tulkojums no [[latīņu valoda|latīņu valodas]] ir "vara". Impērija ir tāda [[valsts]], kurā vienam cilvēkam - [[imperators|imperatoram]] - pieder pilnīga vara pār saviem pavalstniekiem. Impērijām ir raksturīga apkārtējo zemju un tautu pakļaušanas tieksme. Pakļauto teritoriju pārvaldi pēc iekarošanas veic centram pakļauti pārvaldnieki. Eiropā pirmā impērija radās 31. gadā pirms Kristus dzimšanas un tā, protams, bija [[Romas impērija]]. Kad pašas Romas pozīcijas pēc apmēram četrsimt gadiem bija pārāk novājinātas, lai pilnvērtīgi turpinātu pastāvēt, tās pārvaldes tradīcijas turpināja [[Bizantijas impērija]] ar Romas imperatora [[imperators Konstantīns|Konstantīna]] dibināto [[Konstantinapole|Konstantinapoli]] centrā. Bet četrsimt gadu vēlāk, pēc [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] iekarojumiem, [[Romas pāvests|Romas pāvestam]] radās iespēja pasludināt [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] dibināšanu / atjaunošanu. Vēl pēc apmēram četrsimt gadiem [[turki]] sagrāva Bizantijas impēriju un tās vietā izveidoja [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Pēc aptuveni četrsimt gadiem [[Maskavija|Maskavijas]] mežos [[mongoļi|mongoļu]] [[mesli|meslu]] vācējs Ivans Kuļita (naudas kule) lika pamatus "trešajai Romai" - [[Krievijas impērija|Krievijas impērijai]], bet vēl apmēram četrsimt gadu vēlāk savus ziedu laikus sasniedza [[Lielbritānijas impērija]]. Tā kā impērijas politika attiecībā uz citām zemēm ir saistīta ar to pakļaušanas vēlmi savai neierobežotajai varai, tad šādas politikas piekopšana nosaukta par [[imperiālismu]]. [[Category:Valsts pārvaldes formas]] [[ca:Imperi]] [[da:Imperium]] [[en:Empire]] [[es:Imperio]] [[eo:Imperio]] [[ja:&#24093;&#22269;]] [[pl:Imperium]] [[sl:Imperij]] 3655 13236 2005-03-02T21:50:44Z Lonehermit 84 {| style="margin: 1em auto; width:90%;" class="toccolours" cellpadding="3" |- |align=center colspan=2 style="background:lightsteelblue"| '''[[Hinduisms|Hinduisma]]''' '''terminoloģija''' |- |align=right|'''[[Dievība|Dievības]]:''' | [[Dēvī]] | [[Višnu]] | [[Ganēša]] | [[Šiva]] | [[Krišna]] | [[Brahmans]] | [[Ātmans]] | [[Brahma]] | [[Indra]] | [[Agni]] | [[Rāma]] | [[Sarasvatī]] |- |align=right|'''[[Hindu raksti]]:''' | [[Vēdas]] | [[Vēdānta]] | [[Upanišadas]] | [[Mahābhārata]] | [[Rāmājana]] | [[Dēvī Mahātmja]] | [[Bhāgavata Purāna]] | [[Šrī Čaitanja Čaritāmrita]] | [[Bhagavadgīta]] | [[Rigvēda]] | [[Sāmavēda]] | [[Atharvavēda]] | [[Jadžurvēda]] | [[Jogas Sūtras]] | [[Purānas]] |- |align=right|'''Filosofijas un [[joga|jogas]]:''' | [[Pūrva mīmāmsa]] | [[Utara mīmāmsa]] | [[Dvaita]] | [[Advaita]] | [[Višištādvaita]] | [[Bhakti joga]] | [[Rādža joga]] | [[Karma joga]] | [[Vēdānta]] | [[Sānkhja]] |- |align=right|'''Jēdzieni:''' | [[Agnihotra]] | [[Bhakta]] | [[Ahimsa]] | [[Guru]] | [[Tantra]] | [[Vēdisms]] | [[Dharma]] | [[Reinkarnācija]] | [[Karma]] | [[Mokša]] | [[Mantra]] | [[Pūdža]] | [[Mūrti]] | [[Kīrtana]] | [[Ārati]] | [[Joga]] | [[Padievs]] | [[Sādhu]] | [[Sādhaka]] | [[Samsāra]] | [[Kalijuga]] | [[Parampara]] | [[Jagja]] | [[Stotra]] | [[Daršana]] | [[Sansanga]] | [[Džjotiša]] | [[Ājurvēda]] |- |align=right| '''[[Guru]] un [[Svētais|svētie]]:''' | [[Rāmakrišna]] | [[Svāmī Vivekānanda]] | [[Mahātma Gandijs]] | [[Patandžali]] | [[Ādi Šankara]] | [[Rāmānudža]] | [[Madhvāčārja]] | [[Kungs Čaitanja]] | [[Bhaktivēdānta Svāmī]] |- |align=right| '''[[Hindu sektas]]:''' | [[Vaišnavisms]] | [[Smārtisms]] | [[Šaivisms]] | [[Šaktisms]] | [[Harē Krišnas kustība]] | [[ISKCON]] |- |} 3656 50087 2006-06-11T09:15:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[sl:Joga]] [[Image:YogaInstructor.jpg|thumb|300px|Hatha jogas poza]] '''Joga''' neatkarīgi no tās saistības ar dažādām tradīcijām var tikt uzskatīta par filosofisku disciplīnu, kas aptver dažādas garīgas prakses [[hinduisms|hinduismā]]. Jogai ir vairāki novirzieni un tie aptver [[meditācija|meditāciju]] ([[rādža joga]]), garīgas lūgšanas ([[bhakti joga]]), nesavtīga kalpošana citiem ([[karma joga]]), patiesības un realitātes analīzes prakse ([[gjāna joga]]) kā arī meditatīvi vingrojumi un ķermeņa norūdīšana ([[hatha joga]], kas ietilpst [[rādža joga|rādža jogā]]). Joga saskaņā ar [[Patandžali]] ir viena no sešām galvenajām [[Hindu filosofijas|hindu filosofiju]] skolām, un šajā nozīmē tā īpaši attiecas uz [[rādža joga|rādža jogu]], kas ir "dižciltīgo" paņēmiens dievišķajā meditācijā uz [[Brahmans|Brahmanu]]. Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses [[mokša|mokšas]] (atbrīves) jeb [[samādhi]] (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību. Cilvēks, kurš praktizē jogu, ir jogs. Jogas prakse ir aprakstīta [[Bhagavadgīta|Bhagavadgītā]] un [[Jogas Sūtras|Jogas Sūtrās]], kā arī dažās [[tantra|tantrās]]. Pēc [[Svāmī Vivekānanda|Svāmī Vivekānandas]] ierašanās ASV [[1893]]. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī jogas mistiskie aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē. ==Ārējās saites== * [http://www.joga.lv/ Daja joga Latvijā] * [http://www.3ho.org 3ho.org: Kundalinī joga] * [http://www.atmajyoti.org/med_foundations_of_yoga.asp Jogas pamati] (angliski) * [http://www.sacredspaceyogasanctuary.com Kundalinī meditācija] * [http://www.patanjali.ch patanjali.ch] * [http://www.sahajayoga.org Sahadža joga] * [http://www.krishna.com/ Krishna.com] Viss par Krišnu un bhakti jogu * [http://bharatanatyam.medhahari.com/ Bhakti joga un bhārata natjam] {{Hinduisms}} [[Category:Hinduisms]] [[Category:Reliģija]] [[Category:Filozofija]] [[ca:Ioga]] [[cs:Jóga]] [[da:Yoga]] [[de:Yoga]] [[en:Yoga]] [[eo:Jogo]] [[es:Yoga]] [[fi:Jooga]] [[fr:Yoga]] [[gl:Ioga]] [[he:יוגה]] [[hi:योग]] [[hu:Jóga]] [[ia:Yoga]] [[id:Yoga]] [[it:Yoga]] [[ja:ヨーガ]] [[ko:요가]] [[lt:Joga]] [[nl:Yoga]] [[no:Yoga]] [[pl:Joga]] [[pt:Ioga]] [[ro:Yoga]] [[ru:Йога]] [[simple:Yoga]] [[sk:Joga]] [[sl:Joga]] [[sv:Yoga]] [[tr:Yoga]] [[vi:Du-già]] [[zh:瑜伽]] 3657 13238 2005-03-03T01:18:49Z Lonehermit 84 no en.wiki no en.wiki 3659 13239 2005-03-04T17:50:35Z Feens 37 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr><td colspan="3" bgcolor="chocolate"><center><font size="+1">'''Portugāļi'''<br>'''Portuguese'''</font></center></td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Kopējais skaits:</td> <td bgcolor="#ffde80">ap 14 milj. </tr><tr><td bgcolor="orange">Dzīvo:</td> <td bgcolor="#ffde80"> [[Portugāle]]: 9,8 milj. <br> [[Brazīlija]]: 1,35 milj.<br> [[ASV]]: 1,15 tūkst.<br> [[Francija]]: 850 tūkst.<br> [[Kanāda]]: 235 tūkst.<br> </td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Runā</td><td bgcolor="#ffde80">[[Portugāļu valoda]]</td></tr> <tr><td bgcolor="orange">Reliģija</td><td bgcolor="#ffde80">[[katoļi]]</td></tr> </table> [[Category:Pasaules tautas]] 3660 19347 2005-09-09T20:13:25Z Āpsis 245 intervikiji Pasaules tautas: [[Category:Ģeogrāfija]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1045;&#1090;&#1085;&#1080;&#1095;&#1077;&#1089;&#1082;&#1080; &#1075;&#1088;&#1091;&#1087;&#1080;]] [[ca:Categoria:Ètnies]] [[da:Kategori:Folkeslag]] [[de:Category:Ethnie]] [[en:Category:Ethnic groups]] [[es:Categoría:Razas, etnias y pueblos]] [[et:Category:Rahvad]] [[ja:Category:&#27665;&#26063;&#38598;&#22243;]] [[ka:&#4313;&#4304;&#4322;&#4308;&#4306;&#4317;&#4320;&#4312;&#4304;:&#4315;&#4321;&#4317;&#4324;&#4314;&#4312;&#4317;&#4321; &#4334;&#4304;&#4314;&#4334;&#4308;&#4305;&#4312;]] [[nl:Category:Etniciteit]] [[ru:Category:&#1053;&#1072;&#1088;&#1086;&#1076;&#1099;]] [[sv:Category:Folkslag]] [[zh:category:&#26063;&#32676;]] 3661 18504 2005-08-24T17:21:47Z Neonz 33 <div> {| style="width: 300px; margin: 0 0 0.5em 0.5em; float: right; clear: right; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse;" border=1 ! colspan="2" style="font-size:120%; color: {{{fontcolor}}}; background-color: {{{familycolor}}};"|{{{name}}} (''{{{nativename}}}'') <!--fix each article and you can have this|- | style="vertical-align: top; padding-left: 0.5em;" |Izruna: |{{{pronunciation}}}--> |- | style="vertical-align: top; padding-left: 0.5em;" |Valstis, kur runā: |{{{states}}} |- | style="vertical-align: top; padding-left: 0.5em;" |Reģioni: |{{{region}}} |- | style="vertical-align: top; padding-left: 0.5em;" |Valodas pratēji: |{{{speakers}}} |- | style="vertical-align: top; padding-left: 0.5em;" |[[Izplatība]]: |{{{rank}}} |- | style="vertical-align: top; padding-left: 0.5em;" |[[Klasifikācija]]: |{{{family}}} |- ! colspan="2" style="color: {{{fontcolor}}}; background-color: {{{familycolor}}};"|Oficiālais statuss |- | style="vertical-align: top; padding-left: 0.5em;" |Valsts valoda: | style="vertical-align: top; padding-left: 0.5em;" |{{{nation}}} |- | style="vertical-align: top; padding-left: 0.5em;" |[[Regulatora institūcija]]: | style="vertical-align: top; padding-left: 0.5em;" |{{{agency}}} |- ! colspan="2" style="color: {{{fontcolor}}}; background-color: {{{familycolor}}};"|Valodas kods |- | style="vertical-align: top; padding-left: 0.5em;" |[[ISO 639]]-1||{{{iso1}}} |- | style="vertical-align: top; padding-left: 0.5em;" |ISO 639-2||{{{iso2}}} |- | style="vertical-align: top; padding-left: 0.5em;" |[[SIL]]||{{{sil}}} |- | colspan=2 style="text-align: center; padding-bottom: 0.5em;" |Skatīt arī: [[Valoda]] - [[Valodu saraksts]] |} </div> 3662 52769 2006-07-01T08:09:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Letonyaca]] {{valoda|name=Latviešu valoda |nativename=latviešu valoda |familycolor=lawngreen |states=[[Latvija]] |speakers=apmēram 2 miljoni|rank=''' |region= |rank= |family=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu valodu saime]],<br>&nbsp;[[Baltu valodas|baltu valodu grupa]] |nation=[[Latvija]], [[ES]] oficiālā valoda |agency= |iso1=lv|iso2=lav|sil=LAT}} '''Latviešu valoda''' ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārzemēs ir [[Austrālija|Austrālijā]], [[ASV]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Krievija|Krievijā]]. Latviešu valoda pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes [[Baltu valodas|baltu valodu]] grupai. ==Dialekti== Latviešu valodai ir trīs [[dialekts|pamatdialekti]], kas var tikt sīkāk iedalīti atsevišķās [[izloksnes|izloksnēs]]. Lībiskais (tāmnieku) dialekts iedalās [[Kurzeme|Kurzemes]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] izloksnēs. Vidusdialekts iedalās kursiskās, zemgaliskās un Vidzemes izloksnēs. Augšzemnieku dialekts iedalās sēliskās un [[Latgaliešu dialekts|latgaliskās]] izloksnēs. Latviešu [[literārā valoda|literārās valodas]] pamatā ir vidusdialekts. ==Vēsture== Tiek uzskatīts, ka latviešu valoda sākusi veidoties ap 7.-9.gs., kad izveidojās latviešu ciltis - kurši, latgaļi, zemgaļi, sēļi. Vienotas valodas attīstību veicināja atsevišķo cilšu konsolidācija, to apdzīvotajām teritorijām nokļūstot [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pakļautībā. Latviešu valodas veidošanās noslēdzās 16.gs. gadsimtā, liela nozīme latviešu valodas izveidē ir [[Latgaļu valoda|latgaļu]] un [[zemgaļu valoda|zemgaļu]] valodām, tāpat arī [[lībiešu valoda]]i. Senākie rakstu paraugi latviešu valodā - baznīcas dziesmu tulkojumi - ir no 1530. gada. Sākotnēji latviešu valoda tika pierakstīta gotiskajā ortogrāfijā, kas tajā laikā tika lietota vācu rakstībā. Tā nebija piemērota latviešu valodai, tāpēc jau 19.gs. gadsimta vidū [[Juris Alunāns]] ierosināja veikt rakstības reformu [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=192&id=620 1]. Jaunās ortogrāfijas principus vēlāk izstrādāja [[Kārlis Mīlenbahs]] un [[Jānis Endzelīns]]. Tā tika pieņemta 1908. gadā un to oficiāli apstiprināja jaunā Latvijas valsts 1919. gadā. Tomēr pilnīga pāreja uz latīņu alfabētu ar diakritiskajām zīmēm notika pēc tam vairāku gadu laikā. ==Valodas politika== Lai gan latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda [[Latvija|Latvijā]], pastāv uzskats, ka to apdraud lielais [[krievu valoda|krievu]] valodas runātāju skaits Latvijā, kas pārsvarā ir [[Latvijas PSR]] īstenotās industrializācijas un migrācijas politikas sekas. Liela daļa imigrantu, kas ieradās no citām [[PSRS]] republikām, neapguva latviešu valodu. Pēc 2000. g. tautas skaitīšanas datiem 79% iedzīvotāju uzskatīja sevi par latviešu valodas pratējiem, kas bija mazāk nekā krievu valodas pratēju skaits [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=129&id=433 2]; pēc 2005. g. datiem [http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=11927757&categoryID=193&ndate=1123587247 3], latviski spēja sazināties jau 91% iedzīvotāju (krieviski 94%). Latvijā 1999. gadā tika pieņemts Valsts valodas likums ([http://www.vvk.lv/index.php?sadala=134&id=164]) latviešu valodas aizsardzībai un ietekmes palielināšanai (sk. 1. pantu). Jau iepriekš deviņdesmitajos gados šajā virzienā, kas atspoguļots pašā jaunā likuma nosaukumā, bija izdarīti ievērojamie grozījumi 1989. gada Valodu likumā. Īpašu vietu latviešu valodā ieņem [[latgalieši|latgaliešu]] izloksne, kurā runā Latvijas austrumdaļā. Kā noteikts Valodas likumā, valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Daži latgalieši iestājas par atsevišķas valodas statusa piešķiršanu šai izloksnei. Latviešu valodā ir vērojamas [[pūrisms|pūrisma]] tendences. Tas visvairāk ir vērojams jaunu [[termins|terminu]] darināšanā, kas bieži izsauc arī negatīvu reakciju. Piemēram, nesenās domstarpības par Eiropas Savienības kopējās valūtas oficiālo nosaukumu: ''[[eiro]]'' vai ''eira''. ==Skat. arī== * [[Latviešu valodas gramatika]] ==Saites== * [http://ai1.mii.lu.lv/ LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija] * [http://dictionary.site.lv/dictionary/ Latviešu-angļu vārdnīca] * [http://www.termini.lv IT terminu vārdnīca] * Spēku zaudējušie [http://www.vvk.lv/?sadala=135 tiesību akti] par latviešu valodas statusu * [http://www.ttc.lv Tulkošanas un terminoloģijas centrs] * 1999. g. [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=134&id=164 Valsts valodas likums] * [http://lv.wikipedia.org Vikipēdija latviešu valodā] [[Category:Indoeiropiešu valodas]] [[Category:Baltu valodas]] [[af:Lets]] [[ar:لغة لاتفية]] [[bg:Латвийски език]] [[ca:Letó]] [[cs:Lotyština]] [[de:Lettische Sprache]] [[en:Latvian language]] [[eo:Latva lingvo]] [[es:Idioma letón]] [[et:Läti keel]] [[fi:Latvian kieli]] [[fr:Letton]] [[he:לטבית]] [[hr:Letonski jezik]] [[hu:Lett nyelv]] [[id:Bahasa Latvia]] [[it:Lingua lettone]] [[ja:ラトビア語]] [[ko:라트비아어]] [[kw:Latviek]] [[la:Lingua Latviana]] [[li:Lets]] [[lt:Latvių kalba]] [[mk:Латвиски јазик]] [[nl:Lets]] [[nn:Latvisk språk]] [[no:Latvisk språk]] [[pl:Język łotewski]] [[pt:Língua letã]] [[ro:Limba letonă]] [[ru:Латышский язык]] [[sl:Latvijščina]] [[sr:Летонски језик]] [[sv:Lettiska]] [[tr:Letonyaca]] [[ug:لاتۋىيە تىلى]] [[zh:拉脱维亚语]] 3663 19297 2005-09-08T21:06:21Z Āpsis 245 Valodas Vikipēdijā [[Category:Valodniecība]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[af:Kategorie:Natuurlike taal]] [[ang:Category:Sprǽc]] [[ar:تصنيف:لغات]] [[an:Category:Luengas]] [[ast:Categoría:Llingües]] [[bg:Категория:Езици]] [[bm:Catégorie:Kan]] [[zh-min-nan:Category:Gí-giân]] [[be:Катэгорыя:Мовы]] [[ca:Categoria:Llengües]] [[cs:Kategorie:Jazyky]] [[da:Kategori:Sprog]] [[de:Kategorie:Sprache]] [[et:Kategooria:Keeled]] [[el:Κατηγορία:Γλώσσες]] [[als:Kategorie:Schprôche]] [[en:Category:Languages]] [[es:Categoría:Lenguas]] [[eo:Kategorio:Lingvo]] [[eu:Category:Hizkuntzak]] [[fr:Catégorie:Langue]] [[fy:Kategory:Taalkunde]] [[ko:분류:언어]] [[io:Category:Lingui]] [[is:Flokkur:Tungumál]] [[it:Categoria:Lingue]] [[ka:კატეგორია:მსოფლიოს ენები]] [[csb:Kategòrëjô:Lingwistika]] [[la:Categoria:Linguae]] [[lt:Category:Kalbotyra]] [[lb:Category:Sproochen]] [[li:Kategorie:Tale]] [[ln:Category:Lokótá]] [[jbo:Category:Bangu]] [[hu:Kategória:Nyelvek]] [[na:Category:Ekakairũ]] [[nl:Categorie:Natuurlijke taal]] [[nds:Kategorie:Spraak]] [[ja:Category:言語]] [[no:Kategori:Språk]] [[nn:Kategori:Språk]] [[os:Категори:Æвзæгтæ]] [[pl:Kategoria:Języki świata]] [[pt:Categoria:Línguas]] [[ro:Categorie:Limbi]] [[rm:Category:Linguatgs]] [[ru:Категория:Языки]] [[simple:Category:Languages]] [[sk:Kategória:Jazyky]] [[sl:Category:Jeziki]] [[fi:Luokka:Kielet]] [[sv:Kategori:Språk]] [[th:Category:ภาษา]] [[vi:Category:Ngôn ngữ]] [[tr:Kategori:Dil]] [[uk:Категорія:Мови]] [[zh:Category:语言]] 3664 13244 2005-03-04T23:04:40Z Juzeris 23 [[Category:Slāvu valodas]] [[Category:Slāvu valodas]] 3665 13245 2005-03-04T23:16:41Z Juzeris 23 [[Category:Indoeiropiešu valodas]] Romāņu valodas Vikipēdijā. [[Category:Indoeiropiešu valodas]] 3666 13246 2005-03-05T14:56:00Z Juzeris 23 Category:Valodas Indiāņu valodas Vikipēdijā [[Category:Valodas]] 3667 13247 2005-03-04T23:03:35Z Juzeris 23 [[Category:Valodas]] Indoeiropiešu valodas Vikipēdija [[Category:Valodas]] 3668 13248 2005-03-04T23:06:31Z Juzeris 23 [[Category:Indoeiropiešu valodas]] Baltu valodas Vikipēdijā [[Category:Indoeiropiešu valodas]] 3669 13249 2005-03-04T22:57:04Z Juzeris 23 [[Category:Indoeiropiešu valodas]] Slāvu valodas Vikipēdijā [[Category:Indoeiropiešu valodas]] 3670 13250 2005-03-04T23:22:23Z Juzeris 23 Category:Slāvu valodas Austrumslāvu valodas Vikipēdijā [[Category:Slāvu valodas]] 3671 13251 2005-03-04T23:21:10Z Juzeris 23 kategorijas precizēšana Ģermāņu valodas Vikipēdijā [[Category:Indoeiropiešu valodas|Germāņu valodas]] 3672 19302 2005-09-08T21:19:32Z Āpsis 245 K Izolētās valodas Vikipēdijā [[Category:Valodas]] 3673 13253 2005-03-04T23:42:01Z Juzeris 23 Category:Valodas Kaukāziešu valodas Vikipēdijā [[Category:Valodas]] 3674 51600 2006-06-22T14:50:30Z Dainis 876 [[Image:Orienteering Symbol.jpg|thumb|150px|Starptautiski atzīts kontrolpunkta apzīmējums]] '''Orientēšanās''' ir [[sporta veidi|sporta veids]], kurā sportistam ir jāveic [[karte|kartē]] atzīmēta distance, apmeklējot apvidū izvietotos [[kontrolpunkts|kontrolpunktus]] noteiktā secībā. Kā palīginstrumentu atļauts izmantot [[kompass|kompasu]]. {{stub}} ==Ārējie linki== * http://www.orientesanas.lv/ - Orientēšanās ziņas * http://www.orient.lv/ - Latvijas Orientēšanās federācijas mājaslapa * http://www.orienteering.org/ - Starptautiskās Orientēšanās federācijas mājaslapa * http://www.kapaok.lv/ - orientēšanās klubs Kāpa * http://www.magnets.lv/ - orientēšanās sacensības Magnēts [[Category:Sporta veidi]] [[bg:Ориентиране]] [[ca:Orientació]] [[cs:Orientační běh]] [[da:Orienteringsløb]] [[de:Orientierungslauf]] [[en:Orienteering]] [[es:Orientación]] [[et:Orienteerumine]] [[fi:Suunnistus]] [[fr:Course d'orientation]] [[he:ניווט ספורטיבי]] [[hu:Tájfutás]] [[it:Orientamento]] [[ja:オリエンテーリング]] [[nl:Oriëntatieloop]] [[nn:Orientering]] [[no:Orientering]] [[pl:Bieg na orientację]] [[pt:Orientação]] [[ru:Спортивное ориентирование]] [[sr:Оријентиринг]] [[sv:Orientering]] [[tr:Oryantiring]] [[zh:野外定向]] 3675 13255 2005-03-04T23:14:32Z Juzeris 23 [[Category:Ģermāņu valodas]] [[Category:Ģermāņu valodas]] 3676 13256 2005-03-04T23:19:08Z Juzeris 23 Category:Romāņu valodas [[Category:Romāņu valodas]] 3677 13257 2005-03-04T23:29:18Z Juzeris 23 Category:Indoeiropiešu valodas [[Category:Indoeiropiešu valodas]] 3678 52545 2006-06-30T08:31:43Z YurikBot 213 robot Adding: bg, de, en, fi, fr, he, io, ja, ko, nl, nn, no, pt, ru, simple, sv, zh [[Category:ASV štati]] [[bg:Категория:Айдахо]] [[de:Kategorie:Idaho]] [[en:Category:Idaho]] [[fi:Luokka:Idaho]] [[fr:Catégorie:Idaho]] [[he:קטגוריה:איידהו]] [[io:Category:Idaho]] [[ja:Category:アイダホ州]] [[ko:분류:아이다호 주]] [[nl:Categorie:Idaho]] [[nn:Kategori:Idaho]] [[no:Kategori:Idaho]] [[pt:Categoria:Idaho]] [[ru:Категория:Айдахо]] [[simple:Category:Idaho]] [[sv:Kategori:Idaho]] [[zh:Category:爱达荷州]] 3679 13259 2005-03-04T23:51:30Z Juzeris 23 Category:ASV štati|Nujorka [[Category:ASV štati|Nujorka]] 3680 52608 2006-06-30T12:28:44Z YurikBot 213 robot Adding: bg, de, en, eo, fi, fr, ja, ko, nl, no, pt, ru, simple, sv, zh [[Category:ASV štati|Nudzersija]] [[bg:Категория:Ню Джърси]] [[de:Kategorie:New Jersey]] [[en:Category:New Jersey]] [[eo:Kategorio:Nov-Ĵerzejo]] [[fi:Luokka:New Jersey]] [[fr:Catégorie:New Jersey]] [[ja:Category:ニュージャージー州]] [[ko:분류:뉴저지 주]] [[nl:Categorie:New Jersey]] [[no:Kategori:New Jersey]] [[pt:Categoria:Nova Jérsei]] [[ru:Категория:Нью-Джерси]] [[simple:Category:New Jersey]] [[sv:Kategori:New Jersey]] [[zh:Category:新泽西州]] 3681 13261 2005-03-05T02:23:15Z Juzeris 23 Category:ASV štati|Nūhempšīra > ...|Nuhempšīra [[Category:ASV štati|Nuhempšīra]] 3682 13262 2005-03-05T00:00:14Z Juzeris 23 Category:ASV štati|Nūmeksika [[Category:ASV štati|Nūmeksika]] 3683 52591 2006-06-30T11:23:06Z YurikBot 213 robot Adding: bg, de, en, es, fi, fr, ja, ko, nl, no, pt, ru, simple, sv, zh [[Category:ASV štati|Micigana]] [[bg:Категория:Мичиган]] [[de:Kategorie:Michigan]] [[en:Category:Michigan]] [[es:Categoría:Michigan]] [[fi:Luokka:Michigan]] [[fr:Catégorie:Michigan]] [[ja:Category:ミシガン州]] [[ko:분류:미시간 주]] [[nl:Categorie:Michigan]] [[no:Kategori:Michigan]] [[pt:Categoria:Michigan]] [[ru:Категория:Мичиган]] [[simple:Category:Michigan]] [[sv:Kategori:Michigan]] [[zh:Category:密歇根州]] 3684 13264 2005-03-05T00:05:35Z Juzeris 23 Category:ASV štati|Merilenda [[Category:ASV štati|Merilenda]] 3685 13265 2005-03-05T00:11:04Z Juzeris 23 Category:ASV štati|Vermonta [[Category:ASV štati|Vermonta]] 3686 13266 2005-03-05T02:17:18Z Tail 13 Otrais termodinamokas likums pārdēvēju par Otrais termodinamikas likums #REDIRECT [[Otrais termodinamikas likums]] 3687 50363 2006-06-13T07:13:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[sk:Husle]], [[ug:ئىسكرىپكا]] [[Image:Vijole.jpg|thumb|Vijole]] '''Vijole''' ir stīgu [[lociņinstruments]]. Vijolei ir ovāls korpuss ar dobumiem sānos. Vijole ir skaņota pa [[kvinta|kvintām]] g d1 a1 e2, [[diapazons]] g-d4. Uzskata, ka vijole ir cēlusies no [[fīdele|fīdeles]]. Izcilākie [[vijoļmeistari]]: *[[Antonio Stradivāri]], *[[A.Amati]], *[[B.Amati]], *[[A.Gvarnēri]], *[[Dž.Gvarnēri]]. {{stub}} [[Category:Mūzikas instrumenti]] [[Category:Stīgu instrumenti]] [[ar:كمان]] [[bg:Цигулка]] [[bs:Violina]] [[ca:Violí]] [[cs:Housle]] [[cy:Ffidl]] [[da:Violin]] [[de:Violine]] [[en:Violin]] [[eo:Violono]] [[es:Violín]] [[fa:ویولون]] [[fi:Viulu]] [[fr:Violon]] [[gl:Violín]] [[he:כינור]] [[hu:Hegedű]] [[id:Biola]] [[is:Fiðla]] [[it:Violino]] [[ja:ヴァイオリン]] [[kn:ಪಿಟೀಲು]] [[ko:바이올린]] [[lt:Smuikas]] [[mk:Виолина]] [[nl:Viool]] [[nn:Fiolin]] [[no:Fiolin]] [[pl:Skrzypce]] [[pt:Violino]] [[ru:Скрипка]] [[sh:Violina]] [[simple:Violin]] [[sk:Husle]] [[sl:Violina]] [[sr:Виолина]] [[sv:Fiol]] [[tr:Keman]] [[ug:ئىسكرىپكا]] [[uk:Скрипка]] [[vi:Vĩ cầm]] [[zh:小提琴]] 3688 52604 2006-06-30T12:10:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[oc:Categoria:Instrument de musica]], [[ta:பகுப்பு:இசைக்கருவிகள்]] [[Category:Mūzika]] [[als:Kategorie:Musikinstrument]] [[ar:تصنيف:آلات موسيقية]] [[ast:Categoría:Instrumentos]] [[be:Катэгорыя:Музычныя інструмэнты]] [[bg:Категория:Музикални инструменти]] [[br:Rummad:Instrumant musik]] [[ca:Categoria:Instruments]] [[cs:Kategorie:Hudební nástroje]] [[da:Kategori:Musikinstrumenter]] [[de:Kategorie:Musikinstrument]] [[el:Κατηγορία:Μουσικά όργανα]] [[en:Category:Musical instruments]] [[eo:Kategorio:Muzikaj instrumentoj]] [[es:Categoría:Instrumentos musicales]] [[et:Kategooria:Pillid]] [[fi:Luokka:Soittimet]] [[fr:Catégorie:Instrument de musique]] [[gl:Category:Instrumentos musicais]] [[he:קטגוריה:כלי נגינה]] [[hr:Kategorija:Glazbeni instrumenti]] [[hu:Kategória:Hangszerek]] [[id:Kategori:Alat musik]] [[io:Category:Muzik-instrumenti]] [[is:Flokkur:Hljóðfæri]] [[it:Categoria:Strumenti musicali]] [[ja:Category:楽器]] [[kn:Category:ಸಂಗೀತ ವಾದ್ಯಗಳು]] [[ko:분류:악기]] [[la:Categoria:Instrumenta musica]] [[lmo:Category:Strüment müsicai]] [[lt:Kategorija:Muzikos instrumentai]] [[mk:Категорија:Музички инструменти]] [[nl:Categorie:Muziekinstrument]] [[nn:Kategori:Musikkinstrument]] [[no:Kategori:Musikkinstrumenter]] [[oc:Categoria:Instrument de musica]] [[pl:Kategoria:Instrumenty muzyczne]] [[pt:Categoria:Instrumentos musicais]] [[ru:Категория:Музыкальные инструменты]] [[simple:Category:Musical instruments]] [[sk:Kategória:Hudobné nástroje]] [[sl:Kategorija:Glasbila]] [[sr:Категорија:Музички инструменти]] [[sv:Kategori:Musikinstrument]] [[ta:பகுப்பு:இசைக்கருவிகள்]] [[th:หมวดหมู่:เครื่องดนตรี]] [[tr:Kategori:Müzik aletleri]] [[uk:Категорія:Музичні інструменти]] [[vi:Thể loại:Nhạc cụ vĩ kéo]] [[wa:Categoreye:Instrumints d' muzike]] [[zh:Category:乐器]] [[zh-min-nan:Category:Ga̍k-khì]] 3690 13269 2005-03-05T14:24:03Z Juzeris 23 Category:Mūzikas instrumenti [[Category:Mūzikas instrumenti]] 3691 21956 2005-11-06T01:38:33Z Miaow Miaow 315 +interwiki [[Category:Sports]] [[bg:Категория:Спортове]] [[cs:Kategorie:Sporty]] [[de:Kategorie:Sportart]] [[et:Kategooria:Spordialad]] [[el:Κατηγορία:Αθλήματα]] [[fy:Kategory:Sporten]] [[hu:Kategória:Sportok]] [[nn:Kategori:Idrettar]] [[ru:Категория:Виды спорта]] [[sl:Category:Športi]] [[sr:Категорија:Спортови]] [[uk:Категорія:Види спорту]] 3692 48359 2006-05-31T03:31:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Plugin]] '''Spraudnis''' (''Plug-in'') ir [[datorprogramma]], kas sadarbojas ar citu programmu un papildina tās funkcionalitāti. Kā piemērus var minēt spraudņus, kuri ļauj attēlot noteiktus grafiskos formātus (piemēram, [[SVG]], ja [[tīmekļa pārlūkprogramma|pārlūkprogramma]] pati neatbalsta šo formātu), atskaņot [[multivide|multivides]] failus, šifrēt un atšifrēt nosūtītos un saņemtos [[e-pasts|e-pastus]] (piemēram, [[PGP]]), filtrēt attēlus grafiskajās programmās. Galvenā programma (piemēram, tīmekļa pārlūkprogramma vai e-pasta klients) nodrošina veidu, ka spraudņi var reģistrēt sevi programmā un nosaka datu apmaiņas protokolu starp spraudņiem un pamatprogrammu. {{stub}} [[Category:Programmēšana]] [[bg:Плъгин]] [[cs:Plugin]] [[de:Plugin]] [[en:Plugin]] [[eo:Kromprogramo]] [[es:Plugin]] [[fr:Plugin]] [[it:Plugin (informatica)]] [[ja:プラグイン]] [[nl:Plugin]] [[pl:Wtyczka]] [[pt:Plugin]] [[ro:Plugin]] [[ru:Плагин]] [[sv:Insticksprogram]] [[zh:插件]] 3693 13272 2005-03-05T16:12:04Z Juzeris 23 #REDIRECT [[Spraudnis]] #REDIRECT [[Spraudnis]] 3694 13273 2005-03-05T16:12:35Z Juzeris 23 #REDIRECT [[Spraudnis]] #REDIRECT [[Spraudnis]] 3695 13274 2005-03-05T16:18:47Z Neonz 33 /* Skatīt arī */ '''Datorprogramma''' (bieži saukta arī vienkārši par '''programmu''') ir [[programmatūra]], kas nosaka [[dators|datoram]] veicamās darbības. Lielākā daļa programmu sastāv no ielādējamas instrukciju kopas, kura nosaka, kā dators reaģēs uz lietotāja ievadi programmas darbības laikā. {{stub}} == Skatīt arī == * [[Operacionālā sistēma]] * [[Pirmkods]] * [[Programmētājs]] * [[Programmēšanas valoda]] * [[Tjūringa mašīna]] [[Category:Datorzinātne]] [[Category:Programmatūra]] [[Category:Programmēšana]] [[ca:Programa informàtic]] [[cs:Program]] [[de:Computerprogramm]] [[en:Computer program]] [[et:Arvutiprogramm]] [[es:programa de ordenador]] [[fr:programme informatique]] [[pt:Programa de computador]] [[it:programma per calcolatore]] [[ja:&#12503;&#12525;&#12464;&#12521;&#12512;]] [[ko:&#54532;&#47196;&#44536;&#47016;]] [[nl:computerprogramma]] [[ru:&#1050;&#1086;&#1084;&#1087;&#1100;&#1102;&#1090;&#1077;&#1088;&#1085;&#1072;&#1103; &#1087;&#1088;&#1086;&#1075;&#1088;&#1072;&#1084;&#1084;&#1072;]] [[simple:Computer program]] [[sv:datorprogram]] [[zh:%E7%A8%8B%E5%BA%8F]] 3696 51311 2006-06-19T14:03:31Z Knakts 848 '''Datu bāze''' ir [[informācija|informācijas]] kopums ar noteiktu struktūru. Jebkurš informācijas kopums var tikt saukts par datu bāzi. Termins tomēr tika radīts, lai apzīmētu datora datus un lietots tiek praktiski tikai datorikā. Dažkārt to lieto, lai apzīmētu vēl nedatorizētus datus, plānojot to datorizēšanu. Programmatūru, kas radīta, lai pārvaldītu vispārējas nozīmes datu bāzes, sauc par [[datu bāzu pārvaldības sistēma|datu bāzu pārvaldības sistēmām]] jeb DBPS. Iespējamas ir dažādas programmatūras arhitektūras: mazām datu bāzēm visa funkcionalitāte ir ietverta vienā programmā, savukārt lielākās bāzēs gandrīz vienmēr izmanto [[klients-serveris|klienta-servera]] arhitektūru. DBPS [[priekšgalsistēma]] (klients) atbild par datu ievadīšanu, pieprasīšanu un pārskatīšanu. [[Aizmugursistēma]] ([[serveris]]) ir programmu kopums, kas kontrolē datu glabāšanu un atbild uz priekšgalsistēmas pieprasījumiem. Meklēšanu un kārtošanu parasti veic serveris. Eksistē ļoti dažādi datu bāzu īstenojumi, sākot no vienkāršākajiem ar vienkāršām tabulām, kas katra tiek glabāta savā failā, līdz pat ļoti lielām datu bāzēm ar miljoniem ierakstu, kuri tiek glabāti daudzos datu nesējos. Starp DBPS ir lielas atšķirības - tās var ietvert vai neietvert datu pareizuma pārbaudes, datu integritātes un konsistences nodrošināšanu, tās var spēt vienlaicīgi strādāt ar tikai vienu procesu, bet ir arī sistēmas, kas ļauj lielam lietotāju reizē mainīt datus, novēršot konfliktsituācijas. {{aizmetnis}} [[Category:datu bāzes]] [[af:Databasis]] [[bs:Baza podataka]] [[ca:Base de dades]] [[cs:Databáze]] [[da:Database]] [[de:Datenbanksystem]] [[en:Database]] [[eo:Datumbazo]] [[es:Base de datos]] [[fa:دادگان]] [[fi:Tietokanta]] [[fr:Base de données]] [[gl:Base de datos]] [[he:בסיס נתונים]] [[hr:Baza podataka]] [[hu:Adatbázis]] [[ia:Base de datos]] [[id:Basis data]] [[is:Gagnagrunnur]] [[it:Database]] [[ja:データベース]] [[ko:데이터베이스]] [[lt:Duomenų bazė]] [[ms:Pangkalan data]] [[nl:Database]] [[no:Database]] [[pl:Baza danych]] [[pt:Banco de dados]] [[ro:Bază de date]] [[ru:База данных]] [[sk:Databáza]] [[sl:Podatkovna baza]] [[sv:Databas]] [[th:ฐานข้อมูล]] [[tl:Database]] [[tr:Veri tabanı]] [[uk:База даних]] [[vi:Cơ sở dữ liệu]] [[zh:数据库]] 3698 36748 2006-03-25T13:07:17Z Feens 37 [[Category:Tehniskās zinātnes]] [[Category:Tehnoloģija]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1048;&#1085;&#1092;&#1086;&#1088;&#1084;&#1072;&#1094;&#1080;&#1086;&#1085;&#1085;&#1080; &#1090;&#1077;&#1093;&#1085;&#1086;&#1083;&#1086;&#1075;&#1080;&#1080;]] [[en:Information technology]] [[ru:Category:&#1048;&#1085;&#1092;&#1086;&#1088;&#1084;&#1072;&#1094;&#1080;&#1086;&#1085;&#1085;&#1099;&#1077;_&#1090;&#1077;&#1093;&#1085;&#1086;&#1083;&#1086;&#1075;&#1080;&#1080;]] [[zh:Category:&#36890;&#20449;&#25216;&#26415;]] [[uk:Категорія:ІТ]] 3699 52449 2006-06-29T15:11:40Z YurikBot 213 robot Adding: an, bs, eu, hu, id, is, ko, oc [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[Category:Zinātne]] [[af:Kategorie:Rekenaarwetenskap]] [[an:Categoría:Informatica]] [[bg:Категория:Компютърни науки]] [[bs:Kategorija:Računarstvo]] [[ca:Categoria:Informàtica]] [[cs:Kategorie:Informatika]] [[csb:Kategòrëjô:Infòrmatika]] [[da:Kategori:Datalogi]] [[de:Kategorie:Informatik]] [[en:Category:Computer science]] [[eo:Kategorio:Komputiko]] [[es:Categoría:Informática]] [[eu:Kategoria:Informatika]] [[fr:Catégorie:Informatique]] [[hu:Kategória:Számítógéptudomány]] [[id:Kategori:Ilmu komputer]] [[io:Category:Informatiko]] [[is:Flokkur:Tölvunarfræði]] [[it:Categoria:Informatica]] [[ja:Category:情報工学]] [[ko:분류:전산학]] [[la:Categoria:Informatica]] [[nl:Categorie:Informatica]] [[no:Kategori:Informatikk]] [[oc:Categoria:Informatica]] [[pl:Kategoria:Informatyka]] [[pt:Categoria:Ciência da computação]] [[ro:Categorie:Informatică]] [[ru:Категория:Информатика]] [[simple:Category:Computer science]] [[sl:Kategorija:Računalništvo]] [[sv:Kategori:Datavetenskap]] [[th:หมวดหมู่:วิทยาการคอมพิวเตอร์]] [[tl:Category:Agham pangkompyuter]] [[tr:Kategori:Bilgisayar]] [[uk:Категорія:Інформатика]] [[vi:Thể loại:Khoa học máy tính]] [[zh:Category:计算机科学]] 3700 52486 2006-06-30T04:39:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:Category:電子商取引]], [[ko:분류:전자 상거래]], [[zh:Category:电子商务]] [[Category:Bizness]] [[Category:Komercija]] [[en:Category:Electronic commerce]] [[ja:Category:電子商取引]] [[ko:분류:전자 상거래]] [[ru:Категория:Электронная коммерция]] [[zh:Category:电子商务]] 3701 41855 2006-04-27T12:12:37Z Yyy 146 cat [[Category:Zinātne]] [[ast:Category:Teunoloxía]] [[be:Category:&#1058;&#1101;&#1093;&#1085;&#1072;&#1083;&#1105;&#1075;&#1110;&#1110;]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1058;&#1077;&#1093;&#1085;&#1086;&#1083;&#1086;&#1075;&#1080;&#1103;]] [[ca:Categoria:Tecnologia]] [[en:Category:Technology]] [[es:Categoría:Tecnología]] [[eo:Kategorio:Teknologio]] [[fr:Cat&#233;gorie:Techniques et sciences appliqu&#233;]] [[ja:Category:&#25216;&#34899;]] [[nl:Categorie:Techniek]] [[no:Kategori:Teknologi]] [[ru:Category:&#1058;&#1077;&#1093;&#1085;&#1080;&#1082;&#1072;]] [[vi:Category:K&#7929; thu&#7853;t]] [[zh:Category:&#24037;&#31243;&#25216;&#26415;]] 3702 50113 2006-06-11T16:21:34Z Neonz 33 '''Sīklietotne''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Applet'') ir neliela [[datorprogramma|programma]], kas darbojas lielākas programmas ietvaros klienta [[dators|datorā]]. Termins tika ieviests ar [[AppleScript]] valodu [[1993]]. gadā. Mūsdienās ar šo terminu pamatā saprot programmēšanas valodā [[valoda Java|Java]] rakstītās sīklietotnes, kas tiek izpildītas [[tīmekļa pārlūkprogramma|tīmekļa pārlūkprogrammā]]. Līdzīga veida programmas, kas darbojas servera pusē, sauc par [[serversīklietotne|serversīklietotnēm]]. Sīklietotnēm parasti ir sava [[lietotāja saskarne]]. Ar to tās atšķiras no [[skriptu programmēšanas valoda|skriptu programmēšanas valodās]] (piemēram, [[JavaScript]]) rakstītām programmām, kuras arī darbojas lielākas programmas ietvaros klienta datorā, bet kurām parasti nav savas lietotāja saskarnes. == Skatīt arī == * [[Java sīklietotne]] [[Category:Programmatūra]] [[da:Applet]] [[de:Applet]] [[en:Applet]] [[es:Applet]] [[fr:Applet]] [[he:יישומון]] [[it:Applet]] [[ja:アプレット]] [[ko:애플릿]] [[nl:Applet]] [[pl:Aplet]] [[pt:Applet]] [[ru:Апплет]] [[sv:Applet]] [[zh:Applet]] 3703 52794 2006-07-01T09:28:50Z YurikBot 213 robot Adding: ca, he, no, sq '''[[Tīmekļa vietne]]''' ir [[Globālais tīmeklis|globālā tīmekļa]] lapa, parasti rakstīta [[HTML]] valodā, kas ir aplūkojama [[tīmekļa pārlūkprogramma|tīmekļa pārlūkprogrammā]]. [[Category:Globālais tīmeklis]] [[bg:Категория:Сайтове]] [[ca:Categoria:Llocs web]] [[da:Kategori:Websites]] [[de:Kategorie:Website]] [[en:Category:Websites]] [[es:Categoría:Sitios de Internet]] [[fi:Luokka:Sivustot]] [[fr:Catégorie:Site Web]] [[he:קטגוריה:אתרי אינטרנט]] [[ja:Category:ウェブサイト]] [[ko:분류:웹사이트]] [[nl:Categorie:Website]] [[no:Kategori:Nettsteder]] [[pl:Kategoria:Strony internetowe]] [[ru:Категория:Веб-сайты]] [[sk:Kategória:Webstránky]] [[sq:Category:Website]] [[sv:Kategori:Webbplatser]] [[th:หมวดหมู่:เว็บไซต์]] [[zh:Category:網站]] 3704 52445 2006-06-29T14:54:15Z YurikBot 213 robot Adding: da, eo, es, fr, he, id, ko, tr, uk Šī kategorija satur rakstus par [[datortīkli|datortīkliem]]. [[Category:Datorika]][[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[Category:Sakari]] [[Category:Tīkli]] [[bg:Категория:Компютърни мрежи]] [[cs:Kategorie:Počítačové sítě]] [[da:Kategori:Datanet]] [[de:Kategorie:Computernetzwerk]] [[en:Category:Computer networks]] [[eo:Kategorio:Komputilaj retoj]] [[es:Categoría:Redes informáticas]] [[fr:Catégorie:Réseau informatique]] [[he:קטגוריה:תקשורת מחשבים]] [[id:Kategori:Jaringan komputer]] [[ja:Category:コンピュータネットワーク]] [[ko:분류:컴퓨터 네트워크]] [[nl:Categorie:Netwerken]] [[no:Kategori:Datanett]] [[pl:Kategoria:Sieci komputerowe]] [[pt:Categoria:Redes de computadores]] [[ru:Категория:Компьютерные сети]] [[tr:Kategori:Bilgisayar ağları]] [[uk:Категорія:Комп'ютерні мережі]] [[vi:Thể loại:Mạng máy tính]] [[zh:Category:网络技术]] 3705 52581 2006-06-30T10:55:47Z YurikBot 213 robot Adding: fr, he, ko, uk [[Category:Failu formāti]] [[ca:Categoria:Llenguatges de marcatge]] [[cs:Kategorie:Značkovací jazyky]] [[de:Kategorie:Beschreibungssprachen]] [[en:Category:Markup languages]] [[es:Categoría:Lenguajes de descripción]] [[fr:Catégorie:Langage balisé]] [[he:קטגוריה:שפות סימון]] [[ja:Category:マークアップ言語]] [[ko:분류:마크업 언어]] [[pt:Categoria:Linguagens de marcação]] [[ru:Категория:Языки разметки]] [[uk:Категорія:Мови розмітки даних]] 3706 52524 2006-06-30T07:36:30Z YurikBot 213 robot Adding: fr, he, ko, vi Raksti saistībā ar [[HTML]] valodu. [[Category:Iezīmēšanas valodas]] [[de:Kategorie:HTML]] [[en:Category:HTML]] [[fr:Catégorie:HTML]] [[he:קטגוריה:HTML]] [[ko:분류:HTML]] [[nl:Categorie:HTML]] [[ru:Категория:HTML]] [[sk:Kategória:HTML]] [[vi:Thể loại:HTML]] 3707 52543 2006-06-30T08:29:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Kategoria:ISO arauak]], [[hu:Kategória:ISO szabványok]], [[tr:Kategori:ISO standartları]] [[ISO]] publicētie standarti. [[Category:Standarti]][[Category:Tehnika]] [[be:Катэгорыя:Стандарты ISO]] [[cs:Kategorie:Standardy ISO]] [[de:Kategorie:ISO-Standard]] [[en:Category:ISO standards]] [[eu:Kategoria:ISO arauak]] [[fr:Catégorie:Norme ISO]] [[hu:Kategória:ISO szabványok]] [[it:Categoria:Standard ISO]] [[ko:분류:ISO 표준]] [[no:Kategori:ISO-standarder]] [[pt:Categoria:Normas ISO]] [[ru:Категория:Стандарты ISO]] [[sk:Kategória:ISO štandardy]] [[tr:Kategori:ISO standartları]] 3708 13286 2005-03-05T22:39:07Z Juzeris 23 iztaisnoju pāradresāciju #REDIRECT: [[Otrais pasaules karš]] 3709 13287 2005-03-05T22:27:17Z Neonz 33 pāradresācija #REDIRECT: [[Ādolfs Hitlers]] 3710 13288 2005-03-05T22:28:05Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Ādolfs Hitlers]] 3711 13289 2005-03-05T22:31:00Z Neonz 33 Hitlera bilde no vācu wikipēdijas Hitlera bilde no vācu wikipēdijas 3712 52529 2006-06-30T07:49:52Z YurikBot 213 robot Adding: ar, bs, cv, eu, fy, ga, gl, hr, ka, lmo, ln, mk, mo, mt, nap, oc, ro, sq Modifying: als {{Astoņu portālu saites}} [[Category:Akadēmiskās disciplīnas]] [[Category:Zinātne]] [[Category:Sabiedrība]] [[af:Kategorie:Geskiedenis]] [[als:Kategorie:Gschicht]] [[an:Categoría:Istoria]] [[ang:Category:Stǽr]] [[ar:تصنيف:تاريخ]] [[ast:Categoría:Historia]] [[be:Катэгорыя:Гісторыя]] [[bg:Категория:История]] [[br:Rummad:Istor]] [[bs:Kategorija:Historija]] [[ca:Categoria:Història]] [[cs:Kategorie:Historie]] [[cv:Категори:Истори]] [[da:Kategori:Historie]] [[de:Kategorie:Geschichte]] [[el:Κατηγορία:Ιστορία]] [[en:Category:History]] [[eo:Kategorio:Historio]] [[es:Categoría:Historia]] [[et:Kategooria:Ajalugu]] [[eu:Kategoria:Historia]] [[fi:Luokka:Historia]] [[fr:Catégorie:Histoire]] [[fy:Kategory:Skiednis]] [[ga:Catagóir:Stair]] [[gl:Category:Historia]] [[he:קטגוריה:היסטוריה]] [[hi:श्रेणी:इतिहास]] [[hr:Kategorija:Povijest]] [[hu:Kategória:Történelem]] [[id:Kategori:Sejarah]] [[io:Category:Historio]] [[is:Flokkur:Saga]] [[it:Categoria:Storia]] [[ja:Category:歴史]] [[ka:კატეგორია:ისტორია]] [[kn:Category:ಇತಿಹಾಸ]] [[ko:분류:역사]] [[ku:Kategorî:Dîrok]] [[la:Categoria:Historia]] [[lb:Category:Geschicht]] [[li:Kategorie:Historie]] [[lmo:Category:Stòria]] [[ln:Category:Historia]] [[lt:Kategorija:Istorija]] [[mk:Категорија:Историја]] [[mo:Category:Историе]] [[mt:Category:Storja]] [[nap:Categoria:Storia]] [[nds:Kategorie:Historie]] [[nl:Categorie:Geschiedenis]] [[no:Kategori:Historie]] [[oc:Categoria:Istòria]] [[os:Категори:Истори]] [[pa:ਸ਼੍ਰੇਣੀ:ਇਤਹਾਸ]] [[pl:Kategoria:Historia]] [[pt:Categoria:História]] [[ro:Categorie:Istorie]] [[ru:Категория:История]] [[simple:Category:History]] [[sk:Kategória:História]] [[sl:Kategorija:Zgodovina]] [[sq:Category:Historia]] [[sr:Категорија:Историја]] [[sv:Kategori:Historia]] [[th:หมวดหมู่:ประวัติศาสตร์]] [[tr:Kategori:Tarih]] [[uk:Категорія:Історія]] [[vi:Thể loại:Lịch sử]] [[zh:Category:历史]] 3714 13292 2005-03-05T23:02:13Z Juzeris 23 1.pasaules karš pārdēvēju par Pirmais pasaules karš #REDIRECT [[Pirmais pasaules karš]] 3715 13293 2005-03-05T23:04:56Z Juzeris 23 #REDIRECT [[Pirmais pasaules karš]] #REDIRECT [[Pirmais pasaules karš]] 3716 13294 2005-03-05T23:07:32Z Neonz 33 pāradresācija #REDIRECT: [[Einars Repše]] 3717 19446 2005-09-10T19:41:32Z Āpsis 245 K & intervikiji [[Category:Vēsture]] [[Category:Bijušās valstis]] [[bg:Категория:Съветски съюз]] [[ca:Categoria:Unió Soviètica]] [[de:Kategorie:Sowjetunion]] [[en:Category:Soviet Union]] [[es:Categoría:Unión Soviética]] [[fr:Catégorie:URSS]] [[ko:분류:소비에트 연방]] [[io:Category:Soviet-Uniono]] [[id:Kategori:Uni Soviet]] [[nl:Categorie:Sovjetunie]] [[ja:Category:ソビエト社会主義共和国連邦]] [[nb:Kategori:Sovjetunionen]] [[pt:Categoria:União Soviética]] [[ru:Category:СССР]] [[sv:Kategori:Sovjetunionen]] [[zh:Category:苏联]] 3718 13296 2005-03-05T23:25:20Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Globālais tīmeklis]] 3719 51726 2006-06-24T10:06:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:File Transfer Protocol]] '''Failu Transporta Protokols''' ('''FTP''') ir programmatūras standarts [[fails|failu]] pārsūtīšanai starp datoriem. [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] {{stub}} [[ar:FTP]] [[be:FTP]] [[bg:Протокол за трансфер на файлове]] [[bs:FTP]] [[ca:Protocol de transferència de fitxers]] [[cs:FTP]] [[da:FTP]] [[de:File Transfer Protocol]] [[el:FTP]] [[en:File Transfer Protocol]] [[eo:Dosiero-Transiga Protokolo]] [[es:File Transfer Protocol]] [[eu:FTP]] [[fi:FTP]] [[fr:File Transfer Protocol]] [[gl:File Transfer Protocol]] [[he:File Transfer Protocol]] [[hr:FTP]] [[hu:File Transfer Protocol]] [[ia:FTP]] [[id:FTP]] [[is:FTP]] [[it:FTP]] [[ja:File Transfer Protocol]] [[ko:FTP]] [[ku:FTP]] [[lt:FTP]] [[nl:File Transfer Protocol]] [[nn:File Transfer Protocol]] [[no:FTP]] [[pl:FTP]] [[pt:File Transfer Protocol]] [[ru:File Transfer Protocol]] [[simple:FTP]] [[sk:File Transfer Protocol]] [[sl:FTP]] [[sq:Protokolli i transmetimit te regjistrave FTP]] [[sr:ФТП]] [[sv:File Transfer Protocol]] [[th:File Transfer Protocol]] [[tl:FTP]] [[tr:Dosya Transfer Protokolü]] [[uk:FTP]] [[vi:File Transfer Protocol]] [[zh:文件传输协议]] 3720 13298 2005-03-05T23:31:53Z Neonz 33 Protokols FTP pārdēvēju par FTP #REDIRECT [[FTP]] 3721 53278 2006-07-02T17:10:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Blues-rock]] '''Blūzroks''' ir mūzikas žanrs, kurā apvienoti [[blūzs|blūza]] un [[rokenrols|rokenrola]] elementi. Žanra aizsākumi meklējami 1960-tajos gados. {{stub}} [[Category:Mūzika]] [[de:Bluesrock]] [[en:Blues-rock]] [[fi:Blues-rock]] [[fr:Blues rock]] [[he:בלוז רוק]] [[it:Blues-rock]] [[ja:ブルースロック]] [[no:Bluesrock]] [[pl:Blues rock]] [[sv:Bluesrock]] 3722 50544 2006-06-14T15:46:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Latvijci]] :''"[[Latvietis]]" ir pāradresācija uz šejieni. Lai uzzinātu par jēdziena citām nozīmēm, skat. [[Latvietis (nozīmju atdalīšana)|nozīmju atdalīšanas lapu]].'' '''Latvieši''' ir [[balti|baltu]] tauta, [[Latvija|Latvijas]] pamatnācija. Latvieši runā [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Latvieši radušies, saplūstot vairākām [[balti|baltu]] maztautām ([[latgaļi|latgaļiem]], [[zemgaļi|zemgaļiem]], [[sēļi|sēļiem]] un [[kurši|kuršiem]]), kā arī [[somugri|somugru]] tautai - [[līvi|lībiešiem]]. {{stub}} [[Category:Pasaules tautas]] [[Category:Latvija|*]] [[cy:Latfiaid]] [[de:Letten (Volk)]] [[en:Latvians]] [[hr:Latvijci]] [[ka:ლატვიელები]] [[ko:라트비아인]] [[lt:Latviai]] [[pl:Łotysze]] [[ru:Латыши]] [[sr:Летонци]] 3723 42438 2006-04-29T21:04:31Z Aleksandrs Kuzmins 859 /* Ārējās saites */ 100 deputātus lielo Latvijas [[parlaments|parlamentu]] - [[Saeima|Saeimu]] ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās reizi četros gados. Prezidentu ievēl Saeima atsevišķās vēlēšanās arī reizi četros gados. Prezidents izvēlas premjerministru (Ministru prezidentu), kuru, kopā ar viņa kabinetu apstiprina Saeima. 2003. gada 20. septembra referendumā 66,9% Latvijas pilsoņu nobalsoja par valsts dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Latvija kļuva par ES dalībvalsti 2004. gada 1. maijā. Latvija ir [[NATO]] dalībvalsts kopš 2004. gada 29. marta. {{stub}} == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === * [[5. Saeimas vēlēšanas]] (1993) * [[6. Saeimas vēlēšanas]] (1995) * [[7. Saeimas vēlēšanas]] (1998) * [[8. Saeimas vēlēšanas]] (2002) === Pašvaldību vēlēšanas === * [[1997. gada Pašvaldību vēlēšanas]] * [[2001. gada Pašvaldību vēlēšanas]] * [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas]] == Skatīt arī == * [[Latvijas politisko partiju saraksts]] == Ārējās saites == * [http://www.politika.lv politika.lv] - sabiedriskās politikas portāls * [http://web.cvk.lv/pub/?doc_id=27883 Centrālā vēlēšanu komisija] * [http://www.varaspartijas.lv Latvijas Varaspartijas] - politiskās informācijas vortāls [[Category:Latvijas politika|*]] [[en:Politics of Latvia]] [[fr:Politique de la Lettonie]] [[pl:Ustrój polityczny Łotwy]] [[pt:Política da Letónia]] 3724 51321 2006-06-19T19:36:23Z 217.198.224.13 /* Pārējās partijas */ Šis ir saraksts ar [[Latvija|Latvijā]] reģistrētajām [[politiska partija|politiskām partijām]]. == Šobrīd reģistrētās politiskās partijas == === [[Saeima|8.Saeimā]] pārstāvētās partijas === * [[Jaunais laiks]] * [[Tautas partija]] * [[Latvijas Pirmā partija]] * [[Zaļo un Zemnieku savienība]], kas sastāv no: ** [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]], ** [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienības]] * [[Tautas Saskaņas partija]] * [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] * [[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]], kas sastāv no: **partijas [[Līdztiesība (partija)|"Līdztiesība"]], **partijas [[BITE (partija)|BITE]] * [[Latvijas Sociālistiskā partija]] * [[Jaunie Demokrāti]] * [[Daugavpils pilsētas partija]] === Pārējās partijas === * [[Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija]] * [[Bauskas rajona Nacionālā apvienība]] * [[Dabas likuma partija]] * [[Demokrātu partija]] * [[Eiroskeptiķi]] * [[Jaunais Centrs]] * [[Jaunā Kristīgā partija]] * [[Jūrmala - mūsu mājas]] * [[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvā partija]] * [[Krievu partija]] * [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] * [[Latgales Gaisma]] * [[Latviešu Zemnieku Savienība]] * [[Latvijai un Ventspilij]] * [[Latvijas Apvienotā Republikāņu partija]] * [[Latvijas Atdzimšanas partija]] * [[Latvijas Ceļš]] * [[Latvijas Kalve]] * [[Latvijas Konservatīvā savienība]] * [[Latvijas Nacionāli Demokrātiskā partija]] * [[Latvijas Nākotnes partija]] * [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] * [[Liepājas attīstībai]] * [[Liepājas partija]] * [[Māras Zeme (partija)|Māras Zeme]] * [[Mēs Olainei]] * [[Mēs savam novadam]] * [[Mūsu Latvijai]] * [[Mūsu Zeme]] * [[Nacionālā progresa partija]] * [[Nacionālā Spēka Savienība]] * [[Ogres novadam]] * [[Par brīvību, sociālo taisnību un vienlīdzību]] * [[Tēvzemes savienība (Latvija)|Tēvzemes savienība]] * [[Tukuma pilsētai un novadam]] * [[Vienotā tautas partija Sadraudzība|Vienotā tautas partija "Sadraudzība"]] * [[Visu Latvijai|«Visu Latvijai!»]] * [[Zemgales partija]] == Ārējas saites == *[http://www.ur.gov.lv/index.php?t=3&a=24&v=lv LR Uzņēmumu Reģistra mājaslapas sadaļa ar partiju sarakstu] [[Category:Latvijas politiskās partijas|*]] [[Category:Politisko partiju uzskaitījumi]] [[de:Liste der politischen Parteien in Lettland]] [[en:List of political parties in Latvia]] 3725 13303 2005-03-06T18:06:46Z Juzeris 23 Wikipēdija pārdēvēju par Vikipēdija #REDIRECT [[Vikipēdija]] 3726 52511 2006-06-30T06:47:26Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ru:Джордж Оруэлл]] '''Džordžs Orvels''' (''George Orwell''; 1903-1950), īstajā vārdā '''Eriks Artūrs Blērs''', tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem angļu XX gadsimta rakstniekiem. Viņa ievērojamākie darbi ir antiutopiskais romāns “[[1984 (romāns)|1984]]” un politiskā alegorija “[[Dzīvnieku ferma]]”. ==Biogrāfija== [[Image:George_Orwell.jpg|right|framed|Džordžs Orvels]] Orvels piedzima [[Indija|Indijā]], kas tobrīd bija britu kolonija. 1904. gadā viņš kopā ar māti un māsu pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]], kur apmeklēja Ītonas koledžu. Savus pirmos darbus Orvels publicēja koledžas avīzēs. Šajā laikā Orvelam radās antipātijas pret [[Anglijas šķiru sistēma|Anglijas šķiru sistēmu]]. Orvels neieguva stipendiju studijām universitātē, tāpēc 1922. gadā devās uz [[Birma|Birmu]], kur sāka strādāt policijā. Pēc pieciem gadiem viņš uzrakstīja atlūgumu, jo viņā bija radies riebums pret impērijas sistēmu. Par policijā nostrādāto laiku Orvels uzrakstīja [[eseja|eseju]] krājumu “Ziloņa nošaušana” (“Shooting an Elephant”, 1950). Atgriezies [[Eiropa|Eiropā]], Orvels dzīvoja kā ubags un strādāja slikti apmaksātus darbus [[Anglija|Anglijā]] un [[Francija|Francijā]]. Reiz viņš centās tikt arestēts par dzeršanu, lai iegūtu zināšanas par dzīvi cietumā. Pēc 48 stundām viņu atbrīvoja. 1928. gadā viņš nolēma kļūt par rakstnieku, taču viņa pirmie mēģinājumi bija visai neveiksmīgi – kāds viņa draugs dzejnieks viņu nosauca par “govi ar musketi”. Orvela pieredze, dzīvojot nabadzībā, deva materiālu viņa darbam “Posts Parīzē un Londonā” (''Down and Out in Paris and London'', 1933). Viņš gan nebija bezpajumtnieks visu laiku; dažkārt viņš apmetās pie ģimenes un zemākos sabiedrības slāņus tikai pētīja. Viņš rakstīja: “Parīzes padibenes ir vieta, kur savācas ekscentriķi – cilvēki, kuri iegrimuši vientulīgā, pa pusei ārprātīgā dzīvesveidā un vairs necenšas būt normāli vai kārtīgi. Nabadzība viņus atbrīvo no ierastajām uzvedības normām, gluži tāpat kā nauda atbrīvo cilvēkus no darba.” 1933. gadā Orvels pieņēma pseidonīmu, ar kuru parakstīja savas publikācijas – “Orvela” ir nelielas Austrumanglijas upītes vārds, savukārt “Džordžs” ir gluži vienkārši britu kristāmvārds. Nespēdams sevi uzturēt ar rakstīšanu, Orvels kļuva par skolotāju kādā privātskolā, kur pabeidza savu pirmo romānu – “Birmas dienas” (''Burmese Days'', 1934). 1936. gadā Orvels apprecēja Eilīnu O’Šonesiju, ārsta meitu. Nākamos četrus gadus viņš turēja veikalu Velingtonā, Hertfordšīrā. Trīsdesmitajos gados Orvels bija pieņēmis sociālistiskus uzskatus. Līdzīgi kā daudzi citi rakstnieki viņš [[Spānijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā devās uz [[Spānija|Spāniju]], lai aprakstītu karu. Viņš cīnījās kopā ar Apvienoto strādnieku marksistu partiju, un kāda Franko atbalstītāja snaipera lode viņam trāpīja kaklā. Kad viņu pašu pusē esošie staļinisti sāka medīt [[anarhija|anarhistus]] un viņa draugi tika iemesti cietumā, Orvelam un viņa sievai izdevās izbēgt. Karš viņu padarīja par pārliecinātu [[komunisms|komunisma]] pretinieku un angļu [[sociālisms|sociālisma]] piekritēju. Orvels bija nosodījis karu ar [[Vācija|Vāciju]], paziņodams, ka [[Britu Impērija]] ir ļaunāka par [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]], taču [[II pasaules karš|II pasaules kara]] laikā Orvels bija seržants gvardē un strādāja kā žurnālists ''BBC'', ''Observer'' un ''Tribune'', kā literārais redaktors viņš bija no 1943. līdz 1945. gadam. Darbojoties ''BBC'', Orvels apzinājās, ka būtībā nodarbojas ar [[propaganda|propagandu]] (lai iegūtu [[Indija|Indijas]] un Austrumāzijas atbalstu [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] karadarbībai), un rakstīja, ka jūtoties kā “apelsīns, kam uzmīts ar ļoti netīru zābaku”. ''Tribune'' viņam bija sleja ar nosaukumu “Kā man tīk”. Tuvojoties kara beigām, viņš uzrakstīja “[[Dzīvnieku fermu]]” (''Animal Farm'', 1944). Skarbā satīra par [[komunisms|komunistu]] [[ideoloģija|ideoloģiju]] šajā darbā beidzot viņu padarīja pārtikušu. Pēc kara Orvels devās uz [[Vācija|Vāciju]] kā reportieris un sūtīja atskaites ''The Observer'' un ''The Manchester Evening News'', taču nepieminēja [[Aušvices koncentrācijas nometnes]]. Kopā ar sievu viņš adoptēja dēlu Ričardu Horāciju Blēru. Viņa sieva nomira 1945. gadā, un 1949. gadā Orvels apprecējās vēlreiz, taču viņa otrā laulība ilga tikai trijus mēnešus. 1950. gada 21. janvārī, neilgi pēc “[[1984]]” publicēšanas, Orvels mira no [[tuberkuloze|tuberkulozes]] Londonas Universitātes slimnīcā 46 gadu vecumā. ==Literārā darbība== Divi būtiskākie Orvela darbi ir “[[Dzīvnieku ferma]]” un “[[1984 (romāns)|1984]]”. “[[Dzīvnieku ferma]]” ir satīriska alegorija par [[Krievijas revolūcija|Krievijas revolūciju]], un īpaši autors tajā vēršas pret [[Josifs Staļins|Staļina]] politiku. Šajā darbā mistera Džonsa fermas dzīvnieki sarīko [[revolūcija|revolūciju]], kuras rezultātā iegūst brīvību, taču jaunais režīms drīz kļūst par vienpersonisku tirāniju. No šī darba nāk slavenākais Orvela citāts: “Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, taču daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki kā citi.” “[[Dzīvnieku ferma]]” piedāvā ieskatu daudzās [[politika|politikas]] idejās (nepieciešamība pēc ārējā ienaidnieka etc.). Sākotnēji grāmatu publicēšanai noraidīja. “[[1984]]” ir visslavenākā [[antiutopija]] literatūrā (blakus paša Orvela “[[Dzīvnieku ferma|Dzīvnieku fermai]]”, [[Oldess Hakslijs|Oldesa Hakslija]] “[[Brīnišķīgā jaunā pasaule|Brīnišķīgajai jaunajai pasaulei]]” un [[Rejs Bredberijs|Reja Bredberija]] “[[451 grāds pēc Fārenheita|451 grādam pēc Fārenheita]]”). Tajā aprakstītajā pasaulē nepstāv vārda un domas brīvība; ir tikai trijas valstis, no kurām viena vienmēr ir sabiedrotais, bet otra – ienaidnieks, un kuras vienmēr atrodas karadarbībā; Okeānijas vadītājs ir [[Lielais Brālis]] un Partija. [[Vēsture]] tiek pārrakstīta tā, lai izrādītos, ka Lielajam Brālim vienmēr bijusi taisnība. Oficiālā valoda ir jaunruna, un eksistē trīs pamatsaukļi: “Karš ir miers. Brīvība ir verdzība. Nezināšana ir spēks.” Galvenais varonis Vinstons Smits ir ierēdnis Patiesības ministrijā; viņš nodarbojas ar vēstures pārrakstīšanu. Cilvēkus kontrolē Domu policija. Orvels daudz rakstījis par [[valoda|valodas]] nozīmi [[politika|politikā]]. Savā esejā “[[Politika un angļu valoda]]” viņš nosoda klišeju, birokrātisko eifēmismu un akadēmiskā žargona ietekmi uz [[literatūras stili|literatūras stiliem]] un galu galā arī uz domu kā tādu. Orvela raizes par valodas spēju ietekmēt realitāti izpaužas arī kā jaunrunas ieviešana romānā “1984” – jaunruna ir Okeānijas oficiālā valoda, un tās ieviešanas mērķis ir padarīt neiespējamu paust domas, kas nav saskaņā ar oficiālajiem paziņojumiem – tādējādi darot arī neiespējamu šādas konfliktējošas idejas pat iedomāties (skat. [[Sapīra-Vorfa hipotēze]]). Daudzi no Orvela aprakstītajiem jēdzieniem ir tik spilgti, ka ieviesušies valodā – “Lielais Brālis”, “Domu policija”, “jaunruna” utt. Jāpiezīmē, ka tieši Orvels ir jēdziena “[[aukstais karš]]” autors. Esejā “Tu un atombumba” viņš rakstīja: “Varbūt mēs nevirzāmies uz vispārēju sabrukumu, bet gan uz laikmetu, kas būs tikpat baisi noturīgs kā antīkās pasaules vergu impērijas. Par Džeimsa Bērnhema teoriju ir daudz diskutēts, taču tikai retais ir iedomājies par tās ideoloģisko nozīmi – tas ir, tādu pasaules uzskatu, tādu pārliecību un sociālo struktūru, kas dominētu valstī, kura reiz bijusi neiekarojama un ilgstošā “aukstā kara” stāvoklī ar kaimiņvalstīm.” Orvels netieši norādījis, ka uz viņa literāro darbību lielu iespaidu atstājis [[Jevgeņijs Zamjatins|Jevgeņija Zamjatina]] romāns “[[Mēs (romāns)]]” – arī [[antiutopija literatūrā|antiutopisks darbs]]. Lai arī Orvels vislabāk pazīstams kā romānists, par izcilām tiek uzskatītas viņa [[eseja|esejas]]. Viņš arī nopietni darbojies publicistikā. Bijis nesaudzīgi kritisks – [[Viljams Batlers Jītss|Jītsu]] apvainojis [[fašisms|fašismā]], [[Herberts Džordžs Velss|Velss]] esot ar galvu mākoņos, [[Salvadors Dalī|Dalī]] – [[dekadence|dekadents]]. Darbos “Kāpēc rakstīt?” un “Politika un angļu valoda” Orvels norādīja, ka rakstnieku pienākums esot cīnīties pret sociālo netaisnību, apspiešanu un [[totalitāri režīmi|totalitāru režīmu]] spēku. ==Ārējās saites== http://orwell.ru/index Džordža Orvela darbi Internetā [[Category:Angļu rakstnieki|Orvels, Džordžs]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Orvels, Džordžs]] [[ar:جورج أورويل]] [[ast:George Orwell]] [[bg:Джордж Оруел]] [[bn:জর্জ অরওয়েল]] [[br:Georges Orwell]] [[bs:George Orwell]] [[ca:George Orwell]] [[cs:George Orwell]] [[da:George Orwell]] [[de:George Orwell]] [[en:George Orwell]] [[eo:George Orwell]] [[es:George Orwell]] [[et:George Orwell]] [[eu:George Orwell]] [[fi:George Orwell]] [[fr:George Orwell]] [[fy:George Orwell]] [[ga:George Orwell]] [[gl:George Orwell]] [[he:ג'ורג' אורוול]] [[hr:George Orwell]] [[hu:George Orwell]] [[id:George Orwell]] [[io:George Orwell]] [[it:George Orwell]] [[ja:ジョージ・オーウェル]] [[ka:ორუელი, ჯორჯ]] [[ko:조지 오웰]] [[lt:Džordžas Orvelas]] [[mk:Џорџ Орвел]] [[nds:George Orwell]] [[nl:George Orwell]] [[nn:George Orwell]] [[no:George Orwell]] [[os:Оруэлл, Джордж]] [[pl:George Orwell]] [[pt:George Orwell]] [[ro:George Orwell]] [[ru:Джордж Оруэлл]] [[scn:George Orwell]] [[sh:Džordž Orvel]] [[simple:George Orwell]] [[sk:George Orwell]] [[sl:George Orwell]] [[sr:Џорџ Орвел]] [[sv:George Orwell]] [[th:จอร์จ ออร์เวลล์]] [[tl:George Orwell]] [[tr:George Orwell]] [[uk:Орвелл Джордж]] [[zh:乔治·奥威尔]] [[zh-min-nan:George Orwell]] 3728 13305 2005-03-06T22:08:18Z Tail 13 3729 13306 2005-03-06T22:11:27Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Džordžs Orvels]] 3730 36691 2006-03-25T12:18:02Z Feens 37 +cat. [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] [[Category:Lielbritānijas kultūra]] 3731 30023 2006-02-11T10:34:41Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Mundios|Mundios]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 62.84.14.120 [[Category:Literatūra]] [[Category:Cilvēki pēc nodarbošanās]] [[bg:Категория:Писатели]] [[zh-min-nan:Category:Chok-ka]] [[be:Катэгорыя:Літаратары]] [[br:Category:Skrivagner]] [[cs:Kategorie:Spisovatelé]] [[da:Kategori:Forfattere]] [[de:Kategorie:Autor]] [[el:Κατηγορία:Συγγραφείς]] [[en:Category:Writers]] [[es:Categoría:Escritores]] [[eo:Kategorio:Verkistoj]] [[fr:Catégorie:Écrivain]] [[ko:분류:작가]] [[io:Category:Autori]] [[la:Categoria:Scriptores]] [[hu:Kategória:Költők, írók]] [[nl:Categorie:Schrijver]] [[nds:Kategorie:Schriever]] [[no:Kategori:Forfattere]] [[nn:Kategori:Forfattarar]] [[os:Category:Фысджытæ]] [[pl:Kategoria:Pisarze]] [[pt:Categoria:Escritores]] [[ro:Categorie:Scriitori]] [[ru:Категория:Писатели]] [[fi:Luokka:Kirjailijat]] [[sv:Kategori:Författare]] [[th:Category:นักประพันธ์]] [[tr:Kategori:Yazarlar]] [[zh:Category:作家]] 3732 13309 2005-03-06T22:27:53Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Džordžs Orvels]] 3733 13310 2005-03-06T22:29:06Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Džordžs Orvels]] 3734 13311 2005-03-06T22:29:55Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Džordžs Orvels]] 3735 13312 2005-03-06T22:30:59Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Džordžs Orvels]] 3736 13313 2005-03-06T22:31:21Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Džordžs Orvels]] 3737 13314 2005-03-06T22:33:43Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Džordžs Orvels]] 3738 13315 2005-03-06T22:33:44Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Džordžs Orvels]] 3739 13316 2005-03-06T22:36:15Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Stīvens Hokings]] 3740 13317 2005-03-07T00:18:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3741 13318 2005-03-07T00:19:20Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3742 13319 2005-03-07T00:19:52Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 3743 51122 2006-06-18T21:21:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[id:Bydgoszcz]] '''Bidgošča''' (''Bydgoszcz'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste|Kujāvijas-Pomoržes vojevodistes]] centrs [[Brda|Brdas]] upes krastos. Kopā ar [[Toruņa|Toruņu]] veido kopēju aglomerāciju. Sens tirdzniecības centrs. Liela upes osta, jo atrodas pie [[Visla|Vislas]]-[[Odera|Oderas]] kanāla. Līdz 2.pasaules karam Bidgoščā bija ievērojama [[vācieši|vācu]] minoritāte. Stipri cietusi [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā, tomēr saglabājusies daļa [[eklektisms|eklektisma]] un [[jūgendstils|jūgendstila]] apbūves. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bidgošča'''<br>'''Bydgoszcz'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Bidgosca vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Bidgosca gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.01&cpy=53.12&res=8&provider_id=320 Bidgoščas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>366 452 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[latīņu valoda|latīņu]] - '''Bydgostia'''<br>[[Vācu valoda|vācu]] - '''Bromberg''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1346.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste|Kujāvijas-Pomoržes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.bydgoszcz.pl/ www.bydgoszcz.pl] </table> {{commons|Bydgoszcz}} ====Hronoloģija==== *1238.gads - pirmoreiz pieminēta pils vieta. *1331. - 1337.gads - [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] varā. *1346.gads - [[Polijas karaļi|karalis]] [[Kazimirs Lielais]] piešķir Bidgoščai pilsētas tiesības. *15. - 16.gs - Bidgošča ir liels graudu tirdzniecības centrs, viena no lielākajām pilsētām Polijā. *1657.gads - [[Bidgoščas līgums]]. *1772.gads - [[Pirmā Polijas dalīšana]]. Bidgošča kļūst par [[Prūsija|Prūsijas]] valdījumu. *1773. - 1774.gads - izbūvēts [[Visla|Vislas]]-[[Odera|Oderas]] kanāls. *no 1807.gada - Bidgošča ir [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistes]] sastāvā. *no 1815.gada - Pilsēta atkal ir Prūsijas sastāvā kā autonomās [[Poznaņas Lielhercogiste|Poznaņas Lielhercogistes]] daļa. *no 1871.gada - Bidgošča - [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijā]] ([[Poznaņa|Poznaņas]] (Posenes) provincē). *1919.gads - [[1918.gada Lielpolijas sacelšanās|Lielpolijas sacelšanās]]. Pilsēta kļūst par [[Polija|Polijas]] daļu. *1920.gads - Bidgoščas piederība Polijai tiek apstiprināta [[Versaļas līgums|Versaļas līgumā]]. *1939.gada 3.septembris - [[Bidgoščas asiņainā svētdiena]]. *1939. - 1945.gads - tieši inkorporēta [[Trešais Reihs|Trešajā Reihā]]. *pēc 1945.gada - visi vācu iedzīvotāji vai nu aizmūk uz [[Vācija|Vāciju]] vai tiek iznīcināti. [[Image:PL Bidgosca skats.jpg|thumb|250px|Bidgoščas skats|left]] ====Ievērojami cilvēki==== *[[Hansjohems Autrums]] (''Hansjochem Autrum'') (1907 - 2003) - vācu zoologs, dzimis Bidgoščā. *[[Jans Beļeckis]] (''Jan Bielecki'') (1951 - ) - poļu premjerministrs (1991), dzimis Bidgoščā. *[[Zbigņevs Boneks]] (''Zbigniew Boniek'') (1956 - ) - poļu [[futbols|futbolists]], dzimis Bidgoščā. *[[Joahims Fernavs]] (''Joachim Fernau'') (1909 - 1988) - vācu rakstnieks, dzimis Bidgoščā. *[[Jans Kulčiks]] (''Jan Kulczyk'') (1950 - ) - poļu komersants, dzimis Bidgoščā. *[[Valters Leistikovs]] (''Walter Leistikow'') (1865 - 1908) - vācu gleznotājs, dzimis Bidgoščā. *[[Marians Rejevskis]] (''Marian Rejewski'') (1905 - 1980) - poļu matemātiķis, [[Enigma|Enigmas]] koda atšifrētājs, dzimis Bidgoščā. [[Category:Polijas pilsētas]] [[bg:Бидгошч]] [[cs:Bydhošť]] [[da:Bydgoszcz]] [[de:Bydgoszcz]] [[en:Bydgoszcz]] [[eo:Bydgoszcz]] [[es:Bydgoszcz]] [[fr:Bydgoszcz]] [[hu:Bydgoszcz]] [[id:Bydgoszcz]] [[it:Bydgoszcz]] [[na:Bydgoszcz]] [[nds:Bydgoszcz]] [[nl:Bydgoszcz]] [[no:Bydgoszcz]] [[pl:Bydgoszcz]] [[pt:Bydgoszcz]] [[ro:Bydgoszcz]] [[ru:Быдгощ]] [[simple:Bydgoszcz]] [[sk:Bydhošť]] [[sv:Bydgoszcz]] 3744 13321 2005-03-07T09:07:59Z Feens 37 redirekts #redirect [[Bidgošča]] 3745 13322 2005-03-07T09:09:48Z Feens 37 redirekts #redirect [[Bidgošča]] 3746 13323 2005-03-07T09:10:11Z Feens 37 redirekts #redirect [[Bidgošča]] 3747 13324 2005-04-21T04:51:51Z Neonz 33 precizēju kategoriju '''Gaujas koridors''' bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] zemju josla [[Gauja|Gaujas]] baseina vidustecē, pa kuru gāja [[Rīga|Rīgas]]-[[Pleskava|Pleskavas]] tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti. {{stub}} == Informācijas avoti == * Gaujas koridors, [http://www.historia.lv/alfabets/G/ga/gaujas_korid/gaujas_korid.htm Historia.lv] [[Category:Livonija]] 3748 13325 2005-03-11T20:51:19Z Neonz 33 atsauce uz avotu '''Viktors Hasmanis''' (18.01.1892.-22.12.1984.) bija Latvijas armijas pulkvežleitnants, [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara Ordeņa]] kavalieris. Hasmanis dzimis 1892. gada 18.j anvārī [[Lugaži|Lugažu]] pagasta Ķeizaros laiksaimnieka ģimenē. 1908. gadā beidzis [[Valka|Valkas]] pilsētas skolu. Pēc tam mācījies [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitātes]] Fizikas un matemātikas fakultātē. 1914. gada jūlijā mobilizēts Krievijas armijā un ieskaitīts 350. Vidzemes kājnieku družīnā. 1915. gadā beidzis Gatčinas praporščiku skolu. Pēc praporščiku skolas beigšanas dienējis Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā. Pēc Ziemeļfrontes karaskolas beigšanas 1917. gada jūnijā pārcelts uz [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku]], bet septembrī - uz 1. Latviešu strēlnieku brigādes štābu, kur dienējis kā sevišķu uzdevumu virsnieks. 1917. gada oktobrī paaugstināts par podporučiku. 1918. gada janvārī ieskaitīts Daugavpils kara apriņķa rezervē, bet nedaudz vēlāk 94.sanitārajā transportā. Tā paša gada februārī atvaļināts. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Valkā, bet pēc tam atgriezies vecāku mājās Lugažu pagastā. 1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā un ieskaitīts Ziemeļlatvijas brigādes 1. Valmieras pulkā (daļas sarakstos no 18.februāra). Vēlāk bijis Austrumu frontes rezerves bataljona komandieris, 4. Siguldas (6. Rīgas) kājnieku pulka bataljona komandieris. 1919. gada oktobrī paaugstināts par kapteini. Piedalījies cīnās pret Bermontu, par ko 1927. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara Ordeni]]. No 1919. gada novembra dienējis Instruktoru bataljonā. 1920. gada janvārī iecelts par kara atašeju [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Somija|Somijā]], bet no 1923. gadā kara atašejs [[Vācija|Vācijā]]. 1925. gadā iecelts par 8. Daugavpils kājnieku pulka bataljona komandiera vietas izpildītāju, vēlāk bijis pulka saimniecības priekšnieks. 1926. gadā beidzis virsnieku kursus. 1927. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu. 1929. gadā beidzis bataljonu komandieru kursus. No 1932. gada bataljona komandieris 5. Cēsu kājnieku pulkā, vēlāk bataljona komandieris un štāba priekšnieks 2.Ventspils kājnieku pulkā, no 1939. gada 1. novembra [[Liepāja|Liepājā]] izvietotā 1. Liepājas kājnieku pulka 1. bataljona komandieris. 1940. gadā pēc [[PSRS]] bruņoto spēku papildus kontingenta ienākšanas Latvijā kā Lejas-Kurzemes rajona garnizona priekšnieka amata pagaidu izpildītājs no 19. līdz 20. jūnijam mēģinājis novērst PSRS karaspēka organizētās nekārtības Liepājā. Sakarā ar viņa patstāvīgo rīcību tā paša gada 4. jūlijā viņš atvaļināts no armijas, par atvaļināšanas iemeslu uzdodot Hasmaņa veselības stāvokli. 1941. gada jūnijā Hasmaņa ģimeni deportēja, bet viņam pašam izdevās no deportācijas izvairīties. Līdz vācu karaspēka ienākšanai slēpies. Vācu okupācijas laikā dzīvojis Gramzdas pagastā. 1944.gadā iecelts par 15. Liepājas aizsargu pulka komandieri. 1945. gada 20. maijā apcietināts. 1946. gadā ar LPSR kara tribunāla lēmumu notiesāts, piespriežot 20 gadus ieslodzījumā, ko izcietis [[Vorkuta|Vorkutā]] Intas soda nometnē. No ieslodzījuma atbrīvots 1956. gadā, dzīvojis [[Novoselova|Novoselovā]], Krasnojarskas apgabalā. 1963. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis [[Iecava|Iecavā]]. Miris 1984. gada 22. decembrī. Apbedīts Iecavas pagasta Sila kapos. Apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara Ordeni (Nr.2057), VI šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], III šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]], Aizsargu nopelnu krustu, kā arī ar Igaunijas I šķiras II pakāpes Brīvības krustu un Atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. == Informācijas avoti == * Hasmanis, Viktors, [http://www.historia.lv/alfabets/H/ha/hasmanis_vikt/hasmanis.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas armijas virsnieki|Hasmanis, Viktors]] [[Category:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri|Hasmanis, Viktors]] [[Category:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri|Hasmanis, Viktors]] 3749 13326 2005-04-21T04:53:13Z Neonz 33 precizēju kategoriju '''Hermanis Helevegs''' (?-1489.) ([[Vācu valoda|Vāciski]]: ''Helewegh''), saukts arī '''Vestfāls''', bija [[Rīga|Rīgas]] rātes sekretārs, pirmās Rīgas pilsētas hronikas autors. Helevega dzimšanas gads nav zināms, taču zināms, ka viņš dzimis Rīgā. No 1443. gada studējis [[Rostoka|Rostokas]] universitātē, no 1454. gada līdz 1481. gadam bijis Rīgas rātes sekretārs (sindiks), no 1479. gada arī rātskungs, miris 1489. gadā. Pēc [[Salaspils līgums|Salaspils līguma]] noslēgšanas pilsētas rāte 1456. gadā uzdeva Helevegam sarakstīt hroniku, kas pierādītu, ka līguma noteikumi Rīgas pilsētai uzspiesti nelikumīgi. [[Helevega hronika]] aptver notikumus no 1158. līdz pat autora nāves gadam. Tā ir nozīmīgākais avots par [[Livonija|Livonijas]] vēsturi 15. gadsimtā un pirmā zināmā pilsētas hronika [[Baltija|Baltijā]]. == Informācijas avots == * Helevegs, Hermanis, [http://www.historia.lv/alfabets/H/he/heleveg/heleveg.htm Historia.lv] [[Category:Livonija|Helevegs, Hermanis]] 3750 13327 2005-03-07T10:03:08Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Hermanis Helevegs]] 3751 13328 2005-04-21T04:52:48Z Neonz 33 precizēju kategorijas '''Helevega hronika''' ir pirmā [[Rīga|Rīgas]] pilsētas hronika. 1452. gadā [[Rīgas arhibīskaps]], [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra kapelāns Silvestrs Stodevešers un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs Mengdens, baidoties, ka Rīga varētu pievienoties Prūsijas savienībai, noslēdza Salaspils līgumu. Tajā tika noteikta Rīgas divkārša atkarība no ordeņa un arhibīskapa. Pilsētas rāte protestēja pret šī līguma noslēgšanu un 1456. gadā rātes sekretāram (sindikam) [[Hermanis Helevegs|Hermanim Helevegam]] (''Helewegh'') uzdeva sarakstīt hroniku, kas pierādītu, ka Salaspils līgums uzspiests Rīgai nelikumīgi. Rīgas pilsētas ķemerejas grāmatā atrodams ieraksts: ''“Anno 1456. 8 mk. 12 schill. Geuen Hermanno dem Scriuer vor dat Bock der Croneken der kerkholmschen degedinge tho schriuende”'' (1456. gadā 8 markas un 12 šiliņi doti skrīverim Hermanim hronikas par Salaspils līgumu sarakstīšanai). Hronika aptver laika posmu no 1158. gada līdz 1489. gadam. Historiogrāfijā pastāv uzskats, ka Helevegs hroniku sācis ar 1424. gadu, bet manuskripta sākumu sacerējis tā tulkotājs Johans Vite. Tomēr hronikas norakstos nav atrodamas nekādas norādes, ka hroniku rakstījuši divi autori. Hronikā, acīmredzot, izmantoti dokumentāri avoti. Detalizētāks notikumu izklāsts sniegts sākot ar 15. gadsimtu, jo hronikas centrālā tēma ir Salaspils līgums un autors bijis šo notikumu aculiecinieks. Visi notikumi skatīti no Rīgas patriciāta viedokļa. Hronika satur bagātīgu faktisko materiālu, īpaši par Rīgas pilsētas karu pret Livonijas ordeni XV gadsimta pēdējās desmitgadēs. Hronika ir nozīmīgākais avots par Livonijas vēsturi 15. gadsimtā un pirmā zināmā pilsētas hronika Baltijā. Hronika sarakstīta latīņu vai viduslejasvācu valodā. Tās oriģināls gājis bojā, iespējams, 1677. gada lielajā Rīgas ugunsgrēkā. Arhīvā hronikas oriģināls ticis uzglabāts ar nosaukumu “Sarkanā grāmata starp arhibīskapijas lietām” (''Das rothe Buch inter Archiepiscopalia'') - hronika bijusi iesieta sarkanos vākos un uzglabāta kopā ar dokumentiem par pilsētas attiecībām ar Rīgas arhibīskapiju. Saglabājies tikai Rīgas rātskunga un Zviedrijas galma historiogrāfa J.Vites ap 1650.gadu veiktais tulkojums augšvācu valodā. Pašlaik Vites tulkojuma manuskripts glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīva fondā Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība lietā ar nosaukumu Wittiana, kopā ar citiem Vites manuskriptiem (LVVA, 4038.f., 2.apr., 100.l.). Šajā fondā glabājas vēl viens nedatēts un neparakstīts hronikas noraksts, kas izdarīts no Vites manuskripta. Šo norakstu, piedēvējot tā autorību Melhioram Fuksam, daļēji publicējis Vilhelms Kristians Frībe savā 1791. gadā izdotajā grāmatā ''W. Chr. Friebe’s Beytrage zur Lievlandischen Geschichte aus einer neuerlichts gefundener Handschrift''. Tādā pašā redakcijā Frībe 1791. gadā hroniku publicējis arī almanahā ''Nordische Miscellanea''. Ir eksistējis arī otrs Vites tulkojuma noraksts, ko izgatavojis Hermanis fon Breverns, kas bijis par pamati hronikas publikācijai ''Scriptores rerum Livonicarum'' 1853. gadā iznākušajā II sējumā. Salīdzinājumā ar Vites tulkojumu, minētais noraksts ir visai kļūdains. Hronikas fragments latviešu tulkojumā publicēts žurnāla Latvijas Arhīvi 1998.gada 2. numurā. == Informācijas avots == * Helevega hronika, [http://www.historia.lv/alfabets/H/he/heleveg_hron/hel_hron.htm Historia.lv] == Ārējās saites == * [http://www.historia.lv/alfabets/H/he/heleveg_hron/teksts/fragm001.htm Helevega hronikas fragmenta par Rīgas aplenkumu 1484.gadā tulkojums latviešu valodā] [[Category:Hronikas]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Livonija]] 3752 13329 2005-03-08T15:18:14Z Neonz 33 pieliku atsauci uz informācijas avotu '''Andreass Knopke''' (~1468.-18.02.1539.) bija viens no [[reformācija|reformācijas]] kustības aizsācējiem [[Rīga|Rīgā]] ([[Livonija|Livonijā]]). Andreass Knopke dzimis Brandenburgā netālu no Kistrīnas, sīka Pomerānijas muižnieka ģimenē. No 1492. gada viņš bija draudzes mācītājs Molnē (''Gross-Möllen'') un Srecā, kā arī mācītāja vietnieks (''vicarius'') Bublicā Kamīnas bīskapijā Pomerānijā. Knopke iestājās Ingolštates universitātē, bet 1512. gadā tika imatrikulēts Frankfurtes universitātē. No 1514. gada līdz 1517. gada maijam viņš uzturējās Treptovā Pomerānijā, kalpodams par rakstvedi Belbukas premonstriešu klosterī, kā arī strādāja par skolotāju Treptovas pilsētas skolā, kurā pateicoties teologa Johana Bugenhāgena, saukta arī Pomerānietis, vadībai valdīja humānistu idejas. 1517. gada rudenī Knopke pārcēlās uz Rīgu, kur viņa brālis Jēkabs Knopke bija kļuvis par domkapitula locekli un Sv.Pētera baznīcas draudzes mācītāju (''plebanus''). Andreass ieņēma Sv.Pētera baznīcas kapelāna, t.i. mācītāja vietnieka amatu. 1517. gada 26. oktobrī viņu kopā ar viņa brāli Jēkabu uzņēma Rīgas nevācu sālsnesēju (''Losträger'') garīgajā brālībā un Andreass kļuva par tās rakstvedi un mesu priesteri (''vicarius'') pie viņu altāra Sv.Pētera baznīcā, par ko viņš saņēma arī atalgojumu (12 [[Rīgas marka|Rīgas markas]]). Tajā laikā Knopke atradās stiprā humānistu garīgajā ietekmē. Viņš sarakstījās ar [[Roterdamas Erasms|Roterdamas Erasmu]]. Knopke ir rakstījis Erasmam vismaz trīs reizes, bet domājams, ka atbildi saņēmis tikai uz savu pēdējo vēstuli. Viena Erasma atbildes vēstule, kas datēta ar 1520.gada 31. decembri, ir saglabājusies. Rīgā Knopke uzturējās līdz 1519. gada rudenim, kad viņš lūdza atvaļinājumu no Sv.Pētera baznīcas vikāra pienākumu pildīšanas, lai varētu turpināt mācības. Pieprasīto atvaļinājumu viņš arī saņēma. No 1519. gada līdz 1521. gadam Knopke atkal dzīvoja Treptovā, kur darbojās Treptovas pilsētas skolā kā skolotājs un Bugenhāgena palīgs. Bugenhāgena, kurš bija [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] draugs un līdzgaitnieks, ietekmē Knopke pievērsās reformācijas idejām. Kad 1521. gadā Bugenhāgens devās uz Vitenbergu, Knopke palika Treptovas skolā kā viņa aizstājējs. Pēc Treptovā notikušajiem svētbilžu grautiņiem 1521.gada jūnijā Knopke, lai glābtos no pret reformatoriem vērstajām vajāšanām, atgriezās Rīgā. Atgriežoties Rīgā, Knopke ir saņēmis Filipa Melahtona (viens no Vācijas vadošajiem reformatoriem) ieteikuma vēstuli. Rīgā viņš atsāka pildīt agrāko amatu. Līdz 1524. gadam viņš bija arī viens no sešiem tirgotāju Melngalvju brālības mesu priesteriem pie šīs brālības altāra Sv.Pētera baznīcā. Savos sprediķos Knopke sludināja Vitenbergas reformatoru evaņģēlisko mācību. Pamatodamies uz ''Melahtona Loci communes'' (1521.) un ''Annotationes'' (1522.), viņš sacerēja teoloģiskus komentārus par apustuļa Pāvila vēstuli romiešiem - ''In epistolam ad Rhomanos Andreae Knopken Consterinensis interpretatio, Rigae apud Livones praelecta, ubi is pastorem agit ecclesiae'', kas ar Bugenshāgena 1524. gada 7. februāra priekšvārdu iznāca Vitenbergā un piedzīvoja četrus izdevumus, no kuriem viens klajā nācis arī [[Strasburga|Starsburgā]]. Minētais darbs bija agrīns evaņģēliskās mācības izklāsts ne tikai Rīgas un Livonijas, bet arī visas Eiropas mērogā. Balstoties uz šo sacerējumu, Knopke savas idejas izklāstīja 24 tēzēs (skatīt dokumentu) disputam ar pāvesta piekritējiem (franciskāņu mūkiem), kas notika 1522. gada 12. jūnijā Rīgas Sv.Pētera baznīcā. Disputā ieradušies Rīgas rātes locekļi un vasaļi pieslējās jaunajai mācībai un Knopke ieguva atbalstītājus rātē (tādus kā birģermeisters Gotke Dirkops, sekretārs Johans Lomillers, rātskungi Antons Muters, Heinrihs Ulenbroks un Pauls Dreilings). Par reformācijas gaitu J.Lomillers savās 1522. gada 20. augusta un 10. oktobra vēstulēs ziņoja Mārtiņam Luteram, pieminot, ka Rīgai esot sevišķi labs jaunās ticības mācītājs Andreasss Knopke. 1522.gada 23. oktobrī Rīgas rāte ar ģilžu pārstāvju atbalstu Knopki iecēla par Pētera baznīcas arhidiakonu (šāds amata nosaukums turpmāk vairs nav lietots). Šis lēmums bija revolucionārs, jo līdz tam iecelt Sv.Pētera baznīcas mācītāju bija tiesības tikai domkapitulam. 23.oktobris tiek uzskatīts par reformācijas sākumu Rīgā un visā Livonijā. Līdz ar Silvestru Tegetmejeru, kuru rāte iecēla par sv. Jēkaba baznīcas mācītāju, Knopke dalīja Rīgas pilsētas galvenā evaņģelizētāja godu. Knopke bija vairāk humānistiski un konservatīvi noskaņots, savukārt Tegetmejers bija radikālāks. Tas radīja starp abiem minētajiem domstarpības. 1532.gada 13.decembrī Rīgas rāte ar atsevišķu aktu noteica Knopkes amata pienākumus, kā arī nokārtoja viņa attiecības ar Tegetmejeru un citiem pilsētas mācītājiem. Knopke kopā ar [[Kēnigsberga|Kēnigsbergas]] reformatoru Dr.Johanu Brīsmanu, kuru 1527. gadā pēc arhibīskapa Lindes nāves Rīgas pilsēta bija uzaicinājusi par Doma baznīcas sprediķotāju, izstrādāja “īsu dievkalpojuma kārtību” (''Kirchenordnung''), kas 1533.gadā Rīgā tika iespiesta un vēlāk tika oficiāli pieņemta Rīgā, [[Tallina|Tallinā]] un [[Tērbata|Tērbatā]]. Knopke ir autors arī vairākām viduslejasvācu valodā sacerētām baznīcas dziesmām. Knopke mira Rīgā 1539.gada 18. februārī un 20. februārī viņu apbedīja Rīgas Sv.Pētera baznīcā, kur arī atrodas viņa kapa plāksne. Savā 1529.gada 31.jūlija vēstulē Luters ir novērtējis Knopki kā “veco cīņu biedru (''Commilitio'') un uzticīgo Kristus kalpu”. == Avots == * Knopke, Andreass, [http://www.historia.lv/alfabets/K/kn/knopkens/knopkens.htm Historia.lv] [[Category:Vēsture]] 3753 32170 2006-02-28T09:51:09Z 89.48.26.69 +de {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Alberts Kviesis'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Kviesis.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]<br>1930.gada 9.aprīlis -<br /> 1936.gada 11.aprīlis |- | '''Partija:''' || [[Latviešu Zemnieku Savienība]] |} '''Alberts Kviesis''' (22.12.1881.-09.08.1944.) bija trešais Latvijas Valsts prezidents. Alberts Kviesis dzimis 1881.gada 22.decembrī Tērvetes pagasta Ērgļos, pagasta rakstveža ģimenē. Sākotnējo izglītību viņš ieguva mājās, bet no 1894. līdz 1902.gadam apmeklēja Jelgavas ģimnāziju. Tajā pašā gadā viņš uzsāka studijas [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitātes]] juridisko fakultātē, ko pabeidza 1907.gadā. Mācību laikā Tērbatā Kviesis iestājās studentu korporācijā [[Lettonia (studentu korporācija)|Lettonia]]. Pēc studijām Kviesis kļuva par zvērināta advokāta palīgu, bet no 1912.gada bija zvērināts advokāts [[Jelgava|Jelgavā]]. 1913. gadā Kviesis kļuva par [[Jelgavas Latviešu biedrība|Jelgavas Latviešu biedrības]] priekšnieka biedru, bet no 1914. gada bija biedrības priekšnieka vietas izpildītājs. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Kviesis kļuva par Jelgavas Sarkanā Krusta latviešu komitejas priekšnieka biedru. 1915. gadā viņš pārcēlās uz [[Tērbata|Tērbatu]], kur kopā ar citiem piedalījās bēgļu palīdzības komitejas dibināšanā. 1915. gada rudenī viņš noorganizēja un līdz 1917. gadam vadīja bēgļu palīdzības komiteju Elvā (apdzīvota vieta netālu no Tērbatas). 1917. gadā Kviesis kļuva par Viskrievijas pilsētu savienības Tērbatas nodaļas priekšnieka vietnieku. 1917. gadā 7. maijā (pēc vecā stila 25. aprīlī) Kviesis piedalījās [[Kurzeme|Kurzemes]] zemes sapulcē un tika ievēlēts Kurzemes pagaidu zemes padomē un tās izpildkomitejā, kur ieņēma juridiskās un organizācijas nodaļas priekšnieka amatu. 28.maijā Latviešu juristu kongress, kas notika Tērbatā, viņu ievēlēja latviešu juristu izpildu birojā (ar biroja sēdekli Tērbatā), kura darbības ietvaros Kviesis piedalījās latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību un jaunas tiesu iekārtas apspriešanā. No 1917.gada pavasara Kviesis bija [[Latviešu Zemnieku savienība|Zemnieku savienības]] biedrs. 1918.gada vasarā Kviesis atgriezās Jelgavā, kur uz īsu laiku atjaunoja advokāta praksi. Nodibinoties Latvijas valstij, viņš kļuva par Tautas padomes locekli. Pēc tam, kad [[Jānis Čakste]] kopā ar [[Gustavs Zemgals|Gustavu Zemgalu]] devās uz [[Stokholma|Stokholmu]], Kviesi ievēlēja par Tautas padomes priekšsēdētāja biedru. Kviesis ieņēma arī Tautas padomes juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietu. 1918. gada 16. decembrī viņu iecēla par Rīgas apgabaltiesas locekli. Pagaidu valdībai atkāpjoties no [[Rīga|Rīgas]], Kviesis sākotnēji devās uz Jelgavu, bet pēc tam uz [[Liepāja|Liepāju]]. Jelgavā Kviesis arī piedalījās Pagaidu valdības 1919.gada 2. janvāra sēdē. Kā Tautas padomes juridiskās komisijas priekšsēdētājs Kviesis padomes sēdēs referēja par vairākiem likumprojektiem - pagaidu noteikumiem par mobilizācijas iestāžu darbību, nekustamu īpašumu atsavināšanu un apgrūtināšanu ar parādiem, sevišķas tiesāšanas kārtības atcelšanu valsts noziegumu lietās u.c. Pēc atgriešanās Rīgā 1919. gada 23. jūlijā Kviesi iecēla par Tiesu palātas locekli, bet 1920. gada 26. maijā viņš kļuva par Tiesu palātas priekšsēdētāju. No 1221. gada 17. jūnija līdz 1923. gada 27. janvārim viņš bija iekšlietu ministrs [[Zigfrīds Meierovics|Zigfrīda Meierovica]] kabinetā. Pēc ministra amata atstāšanas viņš atgriezās iepriekšējā amatā Tiesu palātā. Kviesis bija arī Satversmes sapulces, kā arī I, II un III [[Saeima|Saeimas]] deputāts. No 1926. gada viņš ieņēma Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu. Viņš bija arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Kviesis bija iekļauts Latvijas miera delegācijas sastāvā, kas 1920. gada 15. jūlijā Berlīnē noslēdza līgumu par sakaru atjaunošanu starp Latviju un [[Vācija|Vāciju]], bet 1922. gadā viņš bija Latvijas-Vācijas saimnieciskā līguma sagatavošanas delegācijas loceklis. Pirmo reizi Kvieša kandidatūru prezidenta amatam nominēja 1927. gadā. Pirmajā balsošanas kārtā viņš savāca 47 balsis, bet otrajā kārtā 43 balsis. Trešajai kārtai Zemnieku savienība vairs Kviesi neizvirzīja, un par prezidentu kļuva Gustavs Zemgals. 1930. gada prezidenta vēlēšanās Zemgals kategoriski atteicās kandidēt uz atkārtotu termiņu. Zemnieku savienība kā savu kandidātu izvirzīja Kviesi, bet [[sociāldemokrāti]] Saeimas priekšsēdētāju [[Pauls Kalniņš|Paulu Kalniņu]]. Pirmajā balsošanas kārtā 8. aprīlī Kviesis saņēma 47 balsis, bet Kalniņš - 36. Vēlēšanas ieilga, līdz beidzot vienpadsmitajā balsojumā 9. aprīlī Saeima ar 55 balsīm, 34 deputātiem balsojot pret, Kviesi ievēlēja par trešo Latvijas Valsts prezidentu. 1933. gada 4. aprīlī Saeima jau pirmajā balsojuma kārtā ar 52 balsīm, otram kandidātam P.Kalniņam saņemot tikai 25 balsis, Kviesi ievēlēja par prezidentu uz atkārtotu termiņu. 1930.gada 12.novembrī Kviesis apbalvots ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi. 1934. gada 15./16.maija naktī toreizējai ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]] izdarīja valsts apvērsumu. Kaut arī Kviesis neatbalstīja apvērsuma veikšanu, viņš turpināja pildīt prezidenta pienākumus un parakstīt Ulmaņa Ministru kabineta izdotos likumus. Ievērojot to, ka Ulmanis bija atlaidis Saeimu un pārtraucis [[Satversme|Satversmes]] darbību, Kviesis varēja palikt savā amatā līdz Satversmes darbības atjaunošanai un jauna prezidenta ievēlēšanai, taču Ulmanis, pamatojoties uz paša 1936. gada 12. martā izdoto likumu, 11. aprīlī pats pārņēma prezidenta pilnvaru pildīšanu. Pēc prezidenta amata atstāšanas Kviesis atgriezās advokatūrā. Viņš saņēma arī pensiju 60% apmērā no prezidenta algas (~1213 Ls mēnesī), kā arī atalgojumu kā Slokas celulozes fabrikas direktors (~2000 Ls mēnesī) un a/s "Kvadrāts" valdes loceklis. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Kviesi no advokatūras izslēdza. Kāds laiks viņam bija jāpavada mājas arestā. Ievērojot to, ka pirms 1941. gada 14. jūnija izvešanām Kviesis tika brīdināts viņam izdevās izvairīties no deportācijas. Sākoties vācu okupācijai, Kviesis no savām lauku mājām atgriezās Rīgā un atsāka darbu advokatūrā. 1942. gadā Kviesis sāka darboties vācu izveidotās latviešu pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijā par juriskonsultu, bet no 1943. gada 18. marta līdz 1944. gadam bija Tieslietu ģenerāldirektora vietas izpildītājs. 1944. gada 9. augustā Kviesis uzkāpa uz vācu kuģa Monte Rosa klāja, lai dotos trimdā uz Vāciju. Kuģim vēl atrodoties [[Daugava|Daugavā]], Kviesis mira ar sirdstrieku. Viņš apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Gustavs Zemgals]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]<br>1930.gada 9.aprīlis - 1936.gada 11.aprīlis |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Kārlis Ulmanis]] |} [[Category:Latvijas prezidenti|Kviesis, Alberts]] [[Category:Saeimas deputāti|Kviesis, Alberts]] [[Category:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri|Kviesis, Alberts]] [[de:Alberts Kviesis]] [[en:Alberts Kviesis]] 3754 13331 2005-03-07T11:09:51Z Neonz 33 3755 13332 2005-03-07T11:23:04Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Zigfrīds Anna Meierovics]] 3757 13334 2005-03-07T12:30:59Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 3758 13335 2005-03-07T12:32:45Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3759 13336 2005-03-07T12:35:46Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3760 13337 2005-03-07T12:37:27Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 3761 52386 2006-06-29T10:53:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Wroclaw]] [[Image:Wroclaw 1.jpg|thumb|200px|left|Vroclava]] '''Vroclava''' ( ''Breslau'', ''Wratislavia'', ''Vratislav'' ) - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidrietumos, [[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas vojevodistes]] centrs [[Odra|Odras]] upes krastos. Sens tirdzniecības centrs. [[Silēzija|Silēzijas]] galvaspilsēta. Bijusi [[Hanza|Hanzas]] pilsēta. Līdz [[2.pasaules karš|2.pasaules karam]] ievērojams [[vācieši|vācu]] kultūras un zinātnes centrs. 2.pasaules kara laikā stipri nopostīta, jo 1945.gadā pilsētā notika sīvas kaujas. No 14.gadsimta līdz 1945.gadam vairākums '''Vroclavas''' iedzīvotaju bija [[vācieši]], kuri pēc 2.pasaules kara, pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferences]] lēmumiem, tika padzīti no pilsētas. Pēc kara vecpilsēta daļēji atjaunota. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Vroclava'''<br>'''Wrocław'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Vroclava vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Vroclava gerbonis.jpg|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=17.03&cpy=51.11&res=8&provider_id=320 Vroclavas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>634 893 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[latīņu valoda|latīņu]] - '''Wratislavia'''<br>[[Vācu valoda|vācu]] - '''Breslau'''<br>[[čehi|čehu]] - '''Vratislav''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1262.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.wroclaw.pl/ www.wroclaw.pl] </table> {{commons|Wrocław}} ====Hronoloģija==== *10.gs. - rakstos minēta ''Vratislavia'' - apmetne pie Oderas. To nodibinājis [[Vratislavs I]] - [[Bohēmija|Bohēmijas]] karalis. *990tie gadi - Polijas [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karalis]] [[Meško I]] sagrābj pilsētu. *1138.gads - '''Vroclava''' kļūst par Silēzijas galvaspilsētu. *1241.gads - pilsētai uzbrūk [[Mongoļu impērija|mongoļi]]. Iedzīvotāji evakuējas, bet pils iztur aplenkumu. *1262.gads - '''Vroclavai''' piešķir [[Magdeburgas tiesības]]. *no 1335.gada - ietilpst Bohēmijā. *no 1526.gada - ietilpst [[Habsburgu impērija|Habsburgu imperijā]]. *1740tie gadi - [[Austrijas mantojuma karš|Austrijas mantojuma kara]] laikā '''Vroclavu''' anektē [[Prūsija]]. *1871.gads - '''Vroclava''' kļūst par [[Vācijas impērija|Vācijas impērijas]] daļu. *19.gs beigas - pilsēta attīstas par lielu tekstilrūpniecības centru. *1945.gads - tuvojoties [[Padomju armija|Padomju armijai]], '''Vroclava''' tiek pasludināta par cietoksni, lielu daļu iedzīvotāju evakuē. Kauja par Vroclavu ilgst trīs mēnešus. *1945.gada 6.maijs - '''Vroclava''' kapitulē. *1946.gads - atlikušos vācu iedzīvotājus deportē uz [[Vācija|Vāciju]], bet pilsētā iemitina iedzīvotājus no Polijas austrumu apgabaliem, jo tos savukārt anektējusi [[PSRS]]. ====Ar Vroclavu saistīti==== *[[Aloīzs Alcheimers]] (''Alois Alzheimer'') - vācu neirologs. *[[Ādolfs Andersens]] (''Adolf Anderssen'') - vācu šahists. *[[Norberts Eliass]] (''Norbert Elias'') - vācu sociologs. *[[Ježijs Grotovskis]] (''Jerzy Grotowski'') - poļu teātra režisors. *[[Gerhards Hauptmans]] (''Gerhart Hauptmann'') - vācu dramaturgs. *[[Frics Hābers]] (''Fritz Haber'') - vācu ķīmiķis. *[[Gustavs Kirhofs]] (''Gustav Robert Kirchhoff'') - vācu zinātnieks. *[[Ferdinands Lasalls]] (''Ferdinand Lassalle'') - vācu politiķis. *[[Teodors Momzens]] (''Theodor Mommsen'') - vācu vēsturnieks. *[[Manfrēds fon Rihthofens]] (''Manfred von Richthofen'') - izcilākais vācu pilots [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. *[[Frīdrihs Šleiermahers]] (''Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher'') - vācu filosofs. *[[Edīte Šteina]] - katoļu svētā. [[Category:Polijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[bg:Вроцлав]] [[cs:Vratislav (město)]] [[csb:Wrocław]] [[da:Wrocław]] [[de:Breslau]] [[en:Wrocław]] [[eo:Vroclavo]] [[es:Wrocław]] [[eu:Wroclaw]] [[fi:Wrocław]] [[fr:Wrocław]] [[he:ורוצלב]] [[hu:Wrocław]] [[id:Wrocław]] [[is:Wrocław]] [[it:Breslavia]] [[ja:ヴロツワフ]] [[ko:브로츠와프]] [[la:Vratislavia]] [[lt:Vroclavas]] [[ms:Wrocław]] [[na:Wrocław]] [[nds:Breslau]] [[nl:Wrocław]] [[nn:Wrocław]] [[no:Wrocław]] [[pl:Wrocław]] [[pt:Wrocław]] [[ro:Wrocław]] [[ru:Вроцлав]] [[simple:Wrocław]] [[sk:Vroclav]] [[sl:Wrocław]] [[sv:Wrocław]] [[zh:弗罗茨瓦夫]] 3762 13339 2005-03-07T12:47:25Z Feens 37 redirekts #redirect [[Vroclava]] 3763 13340 2005-03-07T12:48:18Z Feens 37 redirekts #redirect [[Vroclava]] 3764 13341 2005-03-07T12:49:01Z Feens 37 redirekts #redirect [[Vroclava]] 3765 34664 2006-03-19T11:58:40Z YurikBot 213 robot Adding: de {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Gustavs Zemgals'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Zemgals.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]<br>1927.gada 8.aprīlis -<br /> 1930.gada 9.aprīlis |- | '''Partijas:''' || [[Latviešu demokrātiskā partija]]<br /> [[Latviešu radikāldemokrātiskā partija]] |} '''Gustavs Zemgals''' (12.08.1871.-06.01.1939.) bija Latvijas Valsts otrais prezidents. Gustavs Zemgals dzimis 1871.gada 12.augustā [[Džūkste|Džūkstes]] pagastā Odiņu mājās amatnieka ģimenē. Drīz Zemgala vecāki pārcēlās uz Aizputes Upesmuižu, kur viņš sāka mācīties Sakas pagasta skolā. Izglītību Zemgals turpināja Rīgas Nikolaja ģimnāzijā, bet pēc tam beidza [[Maskavas universitāte|Maskavas universitātes]] juridisko fakultāti. Pirms valsts eksāmeniem viņš kā savvaļnieks iestājās militārajā dienestā. Pēc pusotra gada dienesta armijā viņš tika ieskaitīts rezervē kā rezerves leitnants (praporščiks). 1899. viņš pabeidza universitāti, iegūdams cand. iur. grādu, un [[Rīga|Rīgā]] uzsāka darbu kā zvērināta advokāta palīgs pie advokāta V.Beķera. Zemgals darbojās arī amatnieku un strādnieku biedrībās Jonatāns (1901.gadā viņš kļuva par tās priekšnieku), Ziemelis un Torņakalns, kā arī Latviešu amatnieku palīdzības biedrībā un skatuves biedrībā Jaunais teātris u.c. Sākoties [[Krievu-japāņu karš|krievu-japāņu karam]], Zemgalu 1904.gadā mobilizēja un kā rezerves leitnantu nosūtīja uz fronti Tālajos austrumos, kur viņš pavadīja pusotru gadu un tika paaugstināts par kapteini. Pēc demobilizācijas 1905.gadā Zemgals piedalījās jauna liberāla un sociālistiska laikraksta [[Jaunā Dienas Lapa]] izveidē un kļuva par šī laikraksta atbildīgo redaktoru. Redaktora amatu viņš ieņēma arī Jaunās Dienas Lapas pēctecī - laikrakstā [[Mūsu Laiki]]. 1907.gada 31.jūlijā Rīgas apgabaltiesa Zemgalam par viņa darbību Mūsu Laikos piesprieda trīs mēnešus aresta jeb 300 rubļu naudas sodu. Kopā ar [[Arveds Bergs|Arvedu Bergu]], [[Augusts Deglavs|Augustu Deglavu]] un vairākiem citiem politiskiem darbiniekiem viņš nodibināja [[Latviešu demokrātiskā partija|Latviešu demokrātisko partiju]]. No 1912. līdz 1914.gada beigām Zemgals darbojās žurnāla [[Domas (žurnāls)|Domas]] redakcijā, oficiāli ieņemdams tā atbildīgā redaktora amatu, kaut gan faktiskais redaktors bija literatūrkritiķis [[Ērmanis Pīpiņš]]. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|pirmajam pasaules karam]], Zemgals atkal tiek mobilizēts un ieskaitīts [[Tērbata|Tērbatā]] dislocētajā 356. Vidzemes kājnieku pulkā, bet vēlāk nosūtīts uz Somiju. 1916.gadā Zemgala vienību pārcēla uz [[Kronštate|Kronštati]]. Sākoties februāra revolūcijai, Zemgals kopā ar ģimeni pameta savu dienesta vietu Kronštatē un sākotnēji devās uz Tērbatu, no kurienes atgriezās Rīgā. 1917.gada 23.aprīlī Zemgalu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu. Īsu brīdi viņš bija arī Vidzemes guberņas pārvaldnieka vietnieks. 1917.gada rudenī Rīgas pagaidu padome Zemgalu atkārtoti ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu. Šajā laikā viņš darbojās [[Latviešu radikāldemokrātiskā partija|Latviešu radikāldemokrātiskajā partijā]]. No 1918.gadā Zemgals iesaistījās [[Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome|Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes]] darbībā, kur pārzināja okupēto Latvijas apgabalu lietas, kā arī pildīja LPNP sakarnieka funkcijas ar [[Demokrātiskais bloks|Demokrātisko bloku]]. No radikāldemokrātu partijas viņš tika deleģēts [[Tautas padome|Tautas padomē]] un vēlāk tika ievēlēts par Tautas padomes priekšsēdētāja otro biedru. Ieņemot šo amatu, viņš vadīja 1918.gada 18.novembra Latvijas Republikas proklamēšanas sēdi. 3.decembrī Zemgalu ievēlēja par Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāju. Tuvojoties [[leilinieki|lieliniekiem]], Tautas padome savu priekšsēdētāju [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]] kopā ar viņa biedru Zemgalu deleģēja uz ārzemēm Latvijas interešu aizstāvēšanai, un 2.janvārī viņi kopā ar dažiem Tautas padomes locekļiem un Pagaidu valdības ministriem ar angļu kara kuģi ''Princess Margaret'' devās uz [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]]. Jau 1919.gada martā Zemgals atgriezās Latvijā, kur Liepājā centās restitutēt Tautas padomi tās agrākajā sastāvā. 13.maijā Tautas padome Zemgala vadībā gatavojās atkal formāli pārņemt politisko varu Latvijā, taču Zemgalu kopā ar [[Erasts Bite|Erastu Biti]], [[Ansis Buševics|Ansi Buševicu]], [[Fricis Menders|Frici Menderu]] un [[Roberts Kroders|Robertu Kroderu]] it kā par vācu pēc 16.aprīļa puča ieceltā ministru prezidenta [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] nolaupīšanu apcietināja vācu 1.gvardu rezerves divīzijas komandieris ģenerālis Tīde. Pēc atgriešanās Rīgā Zemgalu 4.jūlijā atkal ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu. Viņš tika ievēlēts arī par Tautas padomes viceprezidentu. No Demokrātiskā centra Zemgales saraksta Zemgals tika ievēlēts par [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputātu, bet atteicās no mandāta un turpināja darbību kā zvērināto advokātu padomes priekšsēdētājs. No 1921.gada 18.jūnija līdz 1923.gada 26.janvārim Zemgals bija kara ministrs [[Zigfrīds Meierovics|Zigfrīda Meierovica]] kabinetā. Pēc ministra amata atstāšanas viņš, sākot ar 1924.gada martu, Rīgā darbojās kā notārs. Zemgals Demokrātiskā centra un bezpartejisko sabiedrisko darbinieku sarakstā kandidēja arī I [[Saeima|Saeimas]] vēlēšanās. Jānim Čakstem noliekot deputāta mandātu sakarā ar viņa ievēlēšanu par Latvijas Valsts prezidentu, kā nākamais kandidāts no listes Saeimā nonāca Zemgals. Pēc Latvijas Valsts pirmā prezidenta nāves 1927.gada 8.aprīlī, kad nedz [[Latviešu Zemnieku savienība|Zemnieku savienības]], nedz [[LSDSP|sociāldemokrātu]] izvirzītie prezidenta kandidāti nespēja savākt nepieciešamo 51 balsi, Saeima ar 73 balsīm, 23 deputātiem balsojot pret un vienam atturoties, Zemgalu ievēlēja par prezidentu. Atrodoties prezidenta amatā, 1929.gadā no 27. līdz 28.maijam Zemgals uzturējās oficiālā vizītē [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet tā paša gada 29.jūnijā uzņēma Latvijā Zviedrijas karali [[Gustavs V|Gustavu V]]. Savā prezidentūras laikā Zemgals gandrīz nemaz neiejaucās likumdevēja darbībā - tikai vienu reizi viņš nosūtīja likumprojektu atkārtotai caurlūkošanai. Savukārt, savas tiesības apžēlot notiesātos Zemgals izmantoja diezgan plaši - savas prezidentūras laikā viņš apžēloja 648 personas, no tām 172 - pilnīgi, 471 - sodu mīkstinot, bet 5 - atjaunojot viņu tiesības pēc soda izciešanas. Zemgala prezidenta pilnvaras beidzās 1930.gada aprīlī, bet kandidēt uz otru pilnvaru termiņu viņš kategoriski atteicās. Pēc prezidenta posteņa atstāšanas Zemgals turpināja politisko darbību un kā Demokrātiskā centra un bezpartejisko sabiedrisko darbinieku bloka kandidāts (1.numurs sarakstā visos piecos vēlēšanu apgabalos) tika ievēlēts IV Saeimā, kur kļuva par Ārlietu, kā arī Finansu, tirdzniecības un rūpniecības komisijas locekli. No 1931.gada 27.marta līdz 1932.gadam viņš bija finansu ministrs. 1933.gadā Zemgalu ievēlēja par [[Baltijas ūnija|Baltijas ūnijas]] prezidentu. 1926.gada 16.novembrī Zemgals apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], bet 1929.gada 9.novembrī - ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi. Trīsdesmito gadu sākumā Zemgals pievērsās arī publicistikai, galvenokārt publicēdamies laikrakstā [[Jaunākās Ziņas]]. Zemgals mira 1939.gada 6.janvārī un apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. 1990.gada 12.augustā Džūkstē Zemgalam atklāts piemineklis. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Jānis Čakste]] |width="40%" align="center"|[[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]<br>1927.gada 8.aprīlis - 1930.gada 9.aprīlis |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Alberts Kviesis]] |} [[Category:Latvijas prezidenti]] [[Category:Saeimas deputāti]] [[Category:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[de:Gustavs Zemgals]] [[en:Gustavs Zemgals]] 3766 13343 2005-03-07T18:03:13Z Neonz 33 3767 13344 2005-03-07T18:34:41Z Neonz 33 3768 34823 2006-03-19T13:03:41Z YurikBot 213 robot Adding: fi, ru Modifying: pl {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Jānis Čakste'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Cakste.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]<br>1922.gada 14.novembris -<br />1927.gada 14.marts |- | '''Partijas:''' || [[Progresīvā tautas partija]]<br /> [[Kadetu partija]]<br /> [[Latviešu Zemnieku savienība]]<br /> [[Demokrātiskais centrs]] |} '''Jānis Čakste''' (14.09.1859.-14.03.1927) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents. Jānis Čakste ir dzimis 1859. gada 14. septembrī Jelgavas apriņķa Lielsesavas pagasta Čakstēs. Viņa vectēvs sākotnēji saņēma uzvārdu Zirnis, bet vēlāk tika saukts māju vārdā, kas vēlāk arī ierakstīts dokumentos. Čakstes vecāki rentēja Bērsteles muižu, kā arī pārvaldīja vējdzirnavas un ķieģeļu cepli, bet vēlāk iepirka Vecsvirlaukas (vēlāk Salgales) pagasta Aučus. Pirmo izglītību Čakste ieguva mājskolotājas vadībā. Izglītību viņš turpināja Jelgavas Sv.Annas elementārskolā, pēc tam (~1875. gadā) iestājās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]]. Aptuveni 60% no ģimnāzijas audzēkņiem bija vācieši. Latvieši sāka rīkot tā sauktos skolēnu vakarus, kuros tika noturēti dažādi priekšlasījumi. Vakaru noturēšanai Čakste bija atvēlējis savu dzīvokli. Arī viņš pats uzstājās ar dažādiem referātiem. Ģimnāziju viņš pabeidza 1882.gada pavasarī un rudenī iestājās [[Maskavas universitāte|Maskavas universitātes]] juridiskajā fakultātē. Maskavā Čakste iepazinās ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]], kura vadībā iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. Pēc Čakstes ierosmes 1883. gada 31. oktobrī tika nodibināta [[Maskavas latvju studentu biedrība|Maskavas latvju studentu biedrība]], no kuras vēlāk izveidojās studentu biedrība [[Austrums (studentu biedrība)|Austrums]] un korporācija [[Fraternitas Moscoviensis]]. Visu savu studiju laiku viņš ieņēma tās priekšsēdētāja amatu. Studiju laikā Čakste pētnieciskos nolūkos pievērsās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistes]] kolonijām, sevišķi [[Tobāgo]]. Universitāti Čakste beidza 1886. gadā, aizstāvot diplomdarbu par romiešu tiesībām. Pēc universitātes beigšanas viņš iestājās par tiesas amata kandidātu jaundibinātajā [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņas]] prokuratūrā, kur kļūst par sekretāru. 1887. gadā Čaksti ievēlēja par [[Jelgavs latviešu biedrība|Jelgavas latviešu biedrības]] priekšnieku. Šos pienākumus viņš pildīja līdz 1901. gadam. Viņš aktīvi darbojās arī Kurzemes biškopības biedrības un Jelgavas Sarkanā Krusta latviešu komitejas vadībā. Bez tam, viņš noorganizēja Jelgavas zemkopības nodaļu, kas vēlāk pārveidojās par Jelgavas lauksaimniecības biedrību. 1888. gadā Čakste atstāja darbu prokuratūrā un pierakstījās par zvērināta advokāta palīgu. Paralēli saviem darba pienākumiem viņš veicināja dažādu biedrību dibināšanu [[Kurzeme|Kurzemē]], izstrādādams to statūtus un sniegdams palīdzību to apstiprināšanā. 1888. gadā Čakste atpirka nedēļas laikrakstu [[Tēvija (nedēļas laikraksts)|Tēvija]] un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam bija tā izdevējs. No 1. novembra Čakste laikrakstu parakstīja arī kā tā redaktors. Redaktora pienākumus viņš pildīja līdz 1906.gadam. Galvenais uzsvars laikrakstā tika likts uz mazgruntniecības aizstāvēšanu un muižniecības privilēģiju apkarošanu. Balstoties uz Kurzemes lauku biedrību pieprasījumu, Čakste panāca IV vispārīgo dziesmu un mūzikas svētku rīkošanu Jelgavā, kas notika 1895.gadā no 15. līdz 18.jūnijam. Viņš arī bija šo svētku daļējs finansētājs - no prāvajiem zaudējumiem, ko radīja svētku organizēšana Čakste personīgi sedza zaudējumus 4000 zelta rubļu apmērā. 1902. gadā Kurzemes gubernatora sasauktajā lielgruntnieku un mazgruntnieku konferencē Čakste uzstājās kā tajā esošo 40 mazgruntnieku pārstāvju vadonis. Viņš panāca, ka turpmāk oficiālajās apspriedēs, ko vadīja gubernators Sverbējevs, lauksaimniecības jautājumos pieaicināja arī mazgruntniecības pārstāvjus. 1904. gada rudenī Čakste piedalījās Krievijas advokātu slepenajā kongresā, kurā tika apspriestas Krievijas absolūtisma ierobežošanas iespējas. [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijas]] laikā Čakste bija viens no Latvijas autonomijas programmas izstrādātājiem. Laikā, kad soda ekspedīcijas izvērsa represijas pret revolucionāriem, viņš kā advokāts piedalījās tiesājamo revolucionārās kustības dalībnieku aizstāvībā. 1906. gadā, kā [[Progresīvā tautas partija|Progresīvās tautas partijas]] kandidātu, viņu no Kurzemes ievēlēja pirmās [[Krievijas Valsts dome|Krievijas Valsts domes]] sastāvā. Domē Čakste iestājās [[Kadetu partija|kadetu partijā]]. Poļu politiķis [[Aleksandrs Ļedņickis]] uzņēmās iniciatīvu autonomistu frakcijas dibināšanā. Vēlāk viņš minējis Čaksti kā vienu no aktīvākajiem šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Čakste piedalījās arī autonomistu frakcijas programmas izstrādē. 4. maijā Valsts domes agrārlietu komisijā viņš uzstājās ar plašu referātu par Baltijas baznīcu un pastorātu zemēm, kā arī iesniedza likumprojekru, kas paredzēja baznīcu zemju atsavināšanu par labu rentniekiem. Pēc pirmās Valsts domes atlaišanas Čakste kopā ar 168 citiem liberālajiem un sociālistu deputātiem protestēja pret [[Nikolajs II|Nikolaja II]] nelikumīgo rīcību, [[Somija|Somijā]] parakstot tā saukto [[Vīborgas deklarācija|Vīborgas deklarāciju]], par ko 1908. gadā viņam nācās izciest trīs mēnešu cietumsodu Jelgavas cietumā. Bez tam viņam tika atņemtas turpmākās tiesības piedalīties sabiedriskajā darbā, tai skaitā, kandidēt nākamajās Valsts domes vēlēšanās. Saskaņā ar Ļedņicka liecību, Čakste piedalījās arī vienā no nelegālajiem Krievijas mazākuma tautību kongresiem, kas notika 1911. un 1912. gadā. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Čakste kļuva par Jelgavas Sarkanā Krusta komitejas priekšsēdētāju. 1915. gada vasarā Čakste pārcēlās uz [[Tērbata|Tērbatu]] (tagad Tartu). 30. un 31. augustā viņš piedalījās latviešu bēgļu apgādāšanas organizāciju kongresā [[Sanktpēterburga|St.Pēterburgā]]. Viņu ievēlēja par vienu no Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas valdes priekšsēdētāja [[Vilis Olavs|Viļa Olava]] biedriem, bet pēc Olava nāves par valdes priekšsēdētāju. 1916. gada decembrī Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja nosūtīja Čaksti uz [[ASV]], taču viņš paspēja nokļūt tikai līdz [[Stokholma|Stokholmai]], kur viņu sasniedza ziņa par revolūciju Krievijā. Būdams spiests uzturēties Stokholmā vairākas nedēļas, Čakste tur sarakstīja un izdeva brošūru (67 lpp.) "Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss" (''Die Letten und ihre Latvia: Eine lettische Stimme''), kurā starp citu deklarēja: “Latvju tauta grib pasargāt savu tautību, paturēt vienā kopībā savu tēviju Latviju, panākt neierobežotu iespēju un brīvību noteikti vadīt Latvijā savu nacionālo, kulturālo un ekonomisko attīstību.”. 1917. gada 7. maijā Čakste aktīvi piedalījās Kurzemes Zemes sapulcē, kas notika Tērbatā. Viņš tika ievēlēts sapulces prezidijā, bet pēc tam par Kurzemes galveno pārstāvi sadarbībai ar Krievijas Pagaidu valdības oficiālajām iestādēm. Pēc tam Pagaidu valdība iecēla viņu par Kurzemes novada komisāru, kas stājās agrākā gubernatora vietā. Kurzemes gubernatora kanceleja un pakļautās iestādes šajā laikā bija evakuētas uz Tērbatu, bet oktobra sākumā tās pārcēlās uz Kazaņu. Pildot savus komisāra pienākumus, Čakste Kurzemes gubernatora arhīvā uzdūrās bijušā gubernatora pavēlei par viņa (Čakstes), kā nevēlamas personas izsūtīšanu ārpus [[Baltija|Baltijas]]. Pavēle netika izpildīta, jo Čakste līdz ar bēgļiem Jelgavu 1915. gadā bija atstājis. 1917. gada 28. maijā Čakste vadīja Tērbatā vadīja pirmo latviešu juristu kongresu. 1917. gada 13. oktobrī (1. oktobrī pēc vecā stila) tika nodibināta [[Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome]]. Čakste sāka darboties tās ārlietu nodaļā, izstrādādams memorandu tekstu iesniegšanai Rietumu valstu vēstniecībām St.Pēterburgā, protestējot pret [[Vācija|Vācijas]] aneksijas plāniem Baltijā. 1918. gada 26. - 28. jūnijā Čakste jau pagrīdes apstākļos vadīja Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes 3.sesiju. 1918. gada 11. novembrī Čakste atgriezās Latvijā, kur apmetās Aučos. Te viņš uzzināja, ka Tautas padome 17. novembrī viņu aizmuguriski ievēlējusi par savu prezidija priekšsēdētāju. Ar telegrammu viņš tika uzaicināts piedalīties 18. novembra Latvijas Republikas proklamēšanas aktā, taču Čakste uz to neieradās. Šis fakts historiogrāfijā netiek viennozīmīgi skaidrots. Ir izteikti pieņēmumi, ka tam pamatā varētu būt nesaskaņas starp Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes un [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] pārstāvjiem. Interesanti, ka īsu brīdi atsevišķas aprindas Čaksti bija izvirzījušas arī par pirmā Latvijas Valsts ministru prezidenta kandidātu. 23. novembrī Tautas padome pilnvaroja viņu ārzemēs organizēt Latvijas aizstāvēšanu no [[lielinieki|lieliniekiem]]. 1919. gada janvārī Čakste ieradās [[Londona|Londonā]], bet pēc tam devās uz [[Parīzes miera konference|Parīzes miera konferenci]], kur uzņēmās Latvijas delegācijas vadību. Darbodamies delegācijas vadībā, viņš izstrādāja reparāciju pieprasījumu no Vācijas. 21. maijā viņš delegācijas vadību nodeva [[Zigfrīds Meierovics|Zigfrīdam Meierovicam]], bet pats atgriezās Latvijā. Kopš 1919. gada 13. jūlija Čakste atkal uzņēmās Tautas padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, ko vadīja līdz Satversmes sapulces sanākšanai. Šajā laikā viņš bija [[Latviešu Zemnieku savienība|Zemnieku savienības biedrs]], taču vēlāk kopā ar vairākiem citiem partijas biedriem - [[Miķelis Valters|Miķeli Valteru]], [[Jānis Goldmanis|Jāni Goldmani]], [[Oto Nonācs|Oto Nonācu]] u.c. - viņš pameta Zemnieku savienību, nevarēdams samierināties ar [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] diktatorisko partijas vadības stilu. Pēc tam Čakste kļuva par [[Demokrātiskais centrs|Demokrātiskā centra]] biedru. 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti - Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un [[Jānis Rainis]] kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku. 1922. gada 14. novembrī Latvijas pirmā [[Saeima]] ar 92 balsīm, sešiem deputātiem atturoties, Čaksti, kā vienīgo kandidātu, ievēlēja par pirmo Latvijas Valsts prezidentu. 1925.gada 6. novembrī otrā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja prezidenta amatā. Šoreiz uz prezidenta vēlēšanām bija uzstādīti trīs kandidāti - Rainis, Ulmanis un Čakste. Pirmajā balsošanas kārtā Rainis saņēma 33 sociāldemokrātu balsis, Ulmanis 32 Zemnieku savienības, labējā spārna un minoritāšu balsis, bet Čakste 29 centristu balsis. Otrajā kārtā sociāldemokrāti Raiņa kandidatūru vairs neizvirzīja, un Čaksti ievēlēja ar 60 balsīm par, Ulmanim saņemot 31 balsi. Prezidenta amatā Čakste izcēlās ar spēju stāvēt pāri partijām un saglabāt iespējamo objektivitāti. Tas gan netraucēja viņam atcelt no amata 1. Kurzemes divīzijas komandieri pulkvedi [[Krišs Ķūķis|Krišu Ķūķi]], kurš izcēlās ar savām simpātijām [[fašisms|fašistiskajai]] kustībai. Savu abu prezidentūru laikā viņš publicēja 402 likumus, no kuriem 261 bija pieņemti steidzamības kārtībā; 3 likumus viņš nosūtīja atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai; viņš arī apžēloja 549 notiesātas personas, starp tiem arī [[Andrievs Niedra|Andrievu Niedru]] (1926.gada aprīlī), kura apžēlošana izsauca plašu sabiedrisko rezonansi un kas bija vienīgā reize, kad Čakste sakarā ar savu darbību prezidenta amatā saņēma publisku kritiku. Kā valsts galva Čakste 1925.gadā no 22. līdz 26. februārim bija oficiālā vizītē [[Igaunija|Igaunijā]], bet 1926.gadā no 13. līdz 19. maijam [[Somija|Somijā]]. Čakste bija arī aktīvs savā akadēmiskajā darbībā. Viņš iesaistījās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] dibināšanā, kļūdams par LU starptautisko publisko tiesību docentu, bet 1919. gada 14. novembrī viņu iecēla par profesoru. Viņš piedalījās tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes mācību programmu izstrādāšanā, kā arī mācībspēku atlasē. Universitātes piecu gadu jubilejas svētkos 1924. gada 28. septembrī viņam svinīgi piešķīra Dr.iur.honoris causa grādu. Kopš 1921. gada Čakste lasīja arī valsts tiesību lekcijas virsnieku kursos. 1925. gada 24. februārī Čaksti apbalvoja ar I šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. 1927. gada 14.marta vakarā Čakste mira. Viņš apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]], kur uzcelts [[Kārlis Jansons|Kārļa Jansona]] veidots piemineklis. 1998. gada 7. novembrī [[Šveice|Šveicē]] Jungfraujohas kalnā atklāja Brīvības halli, kas veltīta 100 lielākajiem pasaules demokrātiem. Līdzās tādiem vārdiem kā [[Vudro Vilsons]], [[Vinstons Čērčils]] un [[Ichaks Rabīns]] te minēts arī Jāņa Čakstes vārds. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>- |width="40%" align="center"|[[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]<br>1922.gada 14.novembris - 1927.gada 14.marts |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Gustavs Zemgals]] |} [[Category:Latvijas prezidenti|Cakste, Jānis]] [[Category:Saeimas deputāti|Cakste, Jānis]] [[Category:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri|Cakste, Jānis]] [[Category:Latvijas politiķi|Cakste, Jānis]] ==Saites== * [http://www.latvians.com/en/Reading/Cakste/cakste-00-album.php Pirmā Latvijas Prezidenta Jāņa Čakstes Piemiņai (albums, 1927) (angliski)] [[de:Jānis Čakste]] [[en:Jānis Čakste]] [[fi:Jānis Čakste]] [[pl:Jānis Čakste]] [[ru:Чаксте, Янис]] 3770 50138 2006-06-12T07:06:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Adam de Brême]] '''Ādams no Brēmenes''' (miris pēc 1081. gada 12. decembra) - [[Brēmene|Brēmenes]] baznīcas kanoniķis, [[Hamburga|Hamburgas]] arhibīskapijas vēstures autors. Par Ādamu no Brēmenes maz biogrāfisko ziņu. Kā iespējams secināt no viņa sacerējumiem, Ādams cēlies no Dienvidvācijas. [[Brēmene|Brēmenē]] viņš ieradies 1066. gadā, drīz kļuvis par doma kanoniķi, kopš 1069. gada bijis Brēmenes domskolas skolotājs. Sākot ar 1074. gadu rakstījis Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsturi (''Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum''), kas pamatā pabeigta 1076. gadā, lai gan darbu pie tās Ādams turpināja līdz pat savai nāvei. Ādams miris pēc 1081. gada 12.oktobra. Sākotnēji minētajā darbā aprakstīti notikumi līdz 1071. gadam, bet pēc tam pievienots papildinājums par laika periodu līdz 1081. gadam. Domājams, ka autora nāves dēļ darbs palicis nepabeigts. Kā avoti izmantotas iepriekš sarakstītās viduslaiku hronikas. Īpaši daudz aizguvumu no [[Rimberts|Rimberta]] [[Svētais Anskars|Svētā Anskara]] dzīves (''Vita sancti Anscarii''). Izmantoti arī arhibīskapijas arhīva dokumenti, kas ļauj pieņemt, ka autors bijis arī bibliotekārs un arhivārs. Savā darbā Ādams no Brēmenes balstījies arī uz mutvārdu tradīciju un laikabiedru liecībām. Darbā atrodamās ziņas par Austrumbaltijas tautām pamatā balstās tieši uz mutvārdu tradīciju, kas satur daudz teiksmainu un neticamu nostāstu. Aprakstot skandināvu cīņas ar [[kurši|kuršiem]] autors pārrakstījis Rimberta sniegtās ziņas. Labākā Ādama no Brēmenes hronikas publikācija ir B.Šmeidlera 1917. gada izdevums. Fragments, kas stāsta par kuršiem un kāda dāņu tirgotāja uzceltu baznīcu kursā ir publicēts "Latvijas vēstures avoti. 2.sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 1937. 12.lpp. Nr.16". Šī fragmenta tulkojums latviešu valodā atrodams [http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm Dunsdorfs, E. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp.] == Avots == * Ādams no Brēmenes, [http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/adam_no_bremen.htm Historia.lv] [[Category:Viduslaiki|Adams no Bremenes]] [[bs:Adam von Bremen]] [[da:Adam af Bremen]] [[de:Adam von Bremen]] [[en:Adam of Bremen]] [[es:Adán de Bremen]] [[fi:Adam Bremeniläinen]] [[fr:Adam de Brême]] [[la:Adamus Bremensis]] [[nds:Adam vun Bremen]] [[pl:Adam z Bremy]] [[sv:Adam av Bremen]] [[uk:Адам Бременський]] 3771 49406 2006-06-07T04:40:36Z Neonz 33 /* Datori */ *[[meta:List of articles all languages should have]] *[[:simple:Wikipedia:List of articles all languages should have]] Piezīme: [[:simple:Wikipedia:List of articles all languages should have|simple]] un [[meta:List of articles all languages should have|meta]] saraksti atšķiras. ==Skat. arī== *[[Wikipedia:Pieprasītie raksti]] *[[Special:Wantedpages]] __TOC__ == Biogrāfijas == === Mūziķi === # [[Johans Sebastians Bahs]] # [[Ludvigs van Bēthovens]] # [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] # [[Rihards Vāgners]] # [[Arnolds Šēnbergs]] # [[Džons Keidžs]] === Ceļotāji === # [[Roalds Amundsens]] # [[Ibn Batuta]] # [[Žaks Kartjē]] # [[Kristofors Kolumbs]] # [[Džeimss Kuks]] # [[Fernans Kortess]] # [[Franciss Dreiks]] # [[Leifs Eriksons]] # [[Vasko da Gama]] # [[Edmunds Hilarijs]] # [[Ferdinands Magelāns]] # [[Marko Polo]] # [[Čans Cjaņs]] === Izgudrotāji un zinātnieki === # [[Arhimēds]] # [[Karls Benzs]] # [[Nikolajs Koperniks]] # [[Marija Kirī]] # [[Čārlzs Darvins]] # [[Alberts Einšteins]] # [[Tomass Alva Edisons]] # [[Enriko Fermi]] # [[Rihards Feinmans]] # [[Henrijs Fords]] # [[Zigmunds Freids]] # [[Galileo Galilejs]] # [[Johans Gūtenbergs]] # [[Edvards Dženners]] # [[Johans Keplers]] # [[Džons Meinards Keinss]] # [[Kārlis Linnejs]] # [[Dmitrijs Mendeļejevs]] # [[Īzaks Ņūtons]] # [[Leonardo Da Vinči]] # [[brāļi Raiti]] # [[Bukminsters Fullers]] # [[Ole Rēmers]] # [[Tiho Brahe]] # [[Hanss Ersteds]] # [[Nīlss Bors]] # [[Aleksandrs Greiems Bells]] # [[Ernests Razerfords]] # [[Nikola Tesla]] === Citur neuzskaitīti matemātiķi === # [[Leonards Eilers]] # [[Žans Batista Žozefs Furjē]] # [[Karls Frīdrihs Gauss]] # [[Kurts Gēdels]] # [[Dāvids Hilberts]] # [[Pjērs-Simons Laplass]] # [[Gotfrīds Leibnics]] # [[Georgs Frīdrihs Bernhards Rīmanis]] # [[Taless]] === Rakstnieki un domātāji === # [[Aristotelis]] # [[Aizeks Azimovs]] # [[Sv. Augustīns]] # [[Basjo Macuo]] # [[Dante Aligjēri]] # [[Renē Dekarts]] # [[Fjodors Dostojevskis]] # [[Johans Volfgangs fon Gēte]] # [[Hērodots]] # [[Hipokrāts]] # [[Homērs]] # [[Imanuels Kants]] # [[Laodzi]] # [[Li Po]] # [[Mārtiņš Luters]] # [[Martins Luters Kings]] # [[Roza Luksemburga]] # [[Kārlis Markss]] # [[Murasaki Shikibu]] # [[Frīdrihs Nīče]] # [[Džordžs Orvels]] # [[Platons]] # [[Pitagors]] # [[Žans Žaks Ruso]] # [[Bertrans Rasels]] # [[Viljams Šekspīrs]] # [[Adams Smits]] # [[Sokrāts]] # [[Suns Cu]] # [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns]] # [[Tu Fu]] # [[Akvīnas Toms]] # [[Vergīlijs]] # [[Konfūcijs]] # [[Sima Cjans]] === Mākslinieki === # [[Mikelandželo Buonaroti]] # [[Pols Sezāns]] # [[Vinsents van Gogs]] # [[Katsushika Hokusai]] # [[Klods Monē]] # [[Pablo Pikaso]] # [[Džeksons Polloks]] # [[Nikola Pusēns]] # [[Ogists Rodēns]] # [[Rafaels Sančo]] # [[Endijs Vorhols]] # [[Salvadors Dali]] === Pagātnes politiķi un vadoņi === # [[Akbars Lielais]] # [[Aleksandrs Lielais]] # [[Jasirs Arafats]] # [[Kemals Atatjurks]] # [[Otto fon Bismarks]] # [[Simons Bolivars]] # [[Kārlis Lielais]] # [[Vinstons Čērčils]] # [[Kleopatra]] # [[Jūlijs Cēzars]] # [[Francis Ferdinands]] # [[Mahatma Gandijs]] # [[Šarls de Golls]] # [[Čingizhans]] # [[Če Gevara]] # [[Hammurapi]] # [[Hanibals]] # [[Hirohito, Japānas imperators]] # [[Ādolfs Hitlers]] # [[Tomass Džefersons]] # [[Ļeņins]] # [[Ābrams Linkolns]] # [[Napoleons Bonaparts]] # [[Nelsons Mandela]] # [[Mao Dzeduns]] # [[Benito Musolīni]] # [[Kvame Nkruma]] # [[Pēteris I]] # [[Pols Pots]] # [[Franklins Delano Rūzvelts]] # [[Saladins]] # [[Šaka Zulu]] # [[Sēdošais Bullis]] (Apaču virsaitis) # [[Josifs Staļins]] # [[Timurs]] # [[Ļevs Trockis]] # [[Harijs Trumens]] # [[Karaliene Viktorija]] # [[Džordžs Vašingtons]] # [[Imperators Vilhelms II (Vācija)]] # [[Cins Šihuandi]] # [[Hastings Kamuzu Banda]] === Mūsdienu politiķi un vadoņi === # [[Kofi Anans]] # [[Silvio Berluskoni]] # [[Tonijs Blērs]] # [[Džordžs Bušs]] # [[Fidels Kastro]] # [[Žaks Širaks]] # [[Nelsons Mandela]] # [[Vladimirs Putins]] # [[Gerhards Šrēders]] # [[Elizabete_II|Elizabete II]] # [[Jānis Pāvils II]] # [[Lī Kvans Jevs]] # [[Mahatirs Bin Muhammads]] === Sievietes vēsturē === #[[Kleopatra]] #[[Hildegarde no Bingenas]] #[[Indira Gandija]] <!-- #Sojourner Truth #Germaine Greer--> #[[Grū Harlema Bruntlande]] <!-- #Sammu-ramat (Semiramis), Queen of Assyria--> #[[Nofretete]] #[[Katrīna Lielā]] #[[Queen Elizabeth I (of England)]] #[[Queen Victoria (of the United Kingdom)]] #[[Queen Liliuokalani]] <!-- #Makeda, Queen of Sheba (Ethiopia)--> #[[Kaahumanu]] #[[Žanna d'Arka]] #[[Rachel Carson]] #[[Marija Kirī]] #[[Amēlija Ērharta]] <!-- #Emma Goldman--> #[[Mary Harris (Mother Jones)]] <!-- #[[Frīda Kalo]] #Helen Keller--> #[[Roza Luksemburga]] #[[Golda Meira]] #[[Florensa Naitingeila]] #[[Roza Parksa]] #[[Cixi (Tse Hsi, Tz'u-hsi) (The Dowager Empress of China, 1835 - 1908)]] #[[Eva Perona]] <!-- #Eleanora Rūzvelta--> #[[Sapfo]] <!-- #Harieta Tabmena--> #[[Mary Wollstonecraft]] <!-- #Mary Dyer--> === Datori un internets === # [[Tims Bērners-Lī]] # [[Bils Geitss]] # [[Stīvs Džobss]] # [[Donalds Knuts]] # [[Ričards Stallmans]] # [[Alans Tjūrings]] # [[Linuss Torvalds]] === Teroristi === #[[Gavrilo Princips]] #[[Osama bin Ladens]] == Valstis, tiesības un politika == # [[Komunisma manifests]] # [[Konstitūcija]] # [[Cilvēktiesību deklarācija]] # [[Likums]] # [[Magna Carta]] # [[Leviatāns]] == Lauksaimniecība == # [[Lauksaimniecība]] # [[Agronomija]] # [[Mieži]] # [[Maize]] # [[Siers]] # [[Šokolāde]] # [[Kokvilna]] # [[Medus]] # [[Augļi]] ## [[Ābols]] ## [[Banāns]] ## [[Vīnogas]] ## [[Citrons]] ## [[Apelsīns]] # [[Kukurūza]] # [[Auzas]] # [[Kartupeļi]] # [[Rīsi]] # [[Sorgo]] # [[Sojas pupiņas]] # [[Cukurs]] # [[Tabaka]] # [[Dārzeņi]] # [[Kvieši]] === Dzērieni === # [[Alkohols]] ## [[Alus]] ## [[Vīns]] # [[Kafija]] # [[Tēja]] # [[Ūdens]] # [[Piens]] == Ģeogrāfija == # Earth science === Kontinenti === # [[Āfrika]] # [[Antarktīda]] # [[Āzija]] # [[Eiropa]] # [[Ziemeļamerika]] # [[Okeānija]] # [[Dienvidamerika]] === Citi reģioni === # [[Latīņamerika]] # [[Tuvie Austrumi]] # [[Okeānija]] === Nozīmīgākās pilsētas === # [[Amsterdama]] # [[Atēnas]] # [[Bangkoka]] # [[Pekina]] # [[Berlīne]] # [[Bombeja]] # [[Brisele]] # [[Budapešta]] # [[Kaira]] # [[Hongkonga]] # [[Stambula]] # [[Džakarta]] # [[Jeruzāleme]] # [[Kualalumpura]] # [[Londona]] # [[Losandželosa]] # [[Manila]] # [[Madride]] # [[Meka]] # [[Mehiko]] # [[Maskava]] # [[Ņujorka]] # [[Parīze]] # [[Riodežaneiro]] # [[Roma]] # [[Seula]] # [[Šanhaja]] # [[Singapūra]] # [[Sanktpēterburga]] # [[Sidneja]] # [[Tokija]] # [[Toronto]] # [[Vīne]] # [[Varšava]] # [[Vašingtona]] === Valūtas === # [[ASV dolārs]] # [[Sterliņu mārciņa]] # [[Eiro]] # [[Jena]] # [[Rūpija]] === Dažādi ģeogrāfijas jēdzieni === # [[Galvaspilsēta]] # [[Pilsēta]] # [[Kontinents]] # [[Tuksnesis]] # [[Okeāns]] # [[Mūžamežs]] # [[Upe]] # [[Jūra]] # [[Vulkāns]] === Ģeogrāfiski objekti === # [[Alpi]] # [[Amazone]] # [[Andi]] # [[Ziemeļu Ledus okeāns]] # [[Atlantijas okeāns]] # [[Balkāni]] # [[Baltijas jūra]] # [[Melnā jūra]] # [[Kalifornija]] # [[Lielais Barjerrifs]] # [[Amerikas Lielie ezeri]] # [[Lielā Rifta ieleja]] # [[Himalaji]] # [[Indijas okeāns]] # [[Kilimandžāro]] # [[Vidusjūra]] # [[Misisipi upe]] # [[Everests]] # [[Niagāras ūdenskritums]] # [[Nīla]] # [[Ziemeļpols]] # [[Ziemeļjūra]] # [[Klusais okeāns]] # [[Panamas kanāls]] # [[Klinšu kalni]] # [[Sahāras tuksnesis]] # [[Skotija]] # [[Dienvidpols]] # Southern Ocean # [[Suecas kanāls]] # [[Tanganjikas ezers]] # [[Titikakas ezers]] # [[Viktorijas ezers]] # [[Velsa]] == Vēsture == # [[Dinozauri]] # [[Akmens laikmets]] # [[Bronzas laikmets]] # [[Šumēra]] # [[Senā Ēģipte]] # [[Dzelzs laikmets]] # [[Senā Grieķija]] # [[Romas impērija]] # [[Bizantija|Bizantijas impērija]] # [[Tumšie viduslaiki]] # [[Viduslaiki]] # [[Vikingi]] # [[Krusta kari]] # [[Lielā Shizma]] # [[Melnā nāve]] # [[Renesanse]] # [[Reformācija]] # [[Amerikas atklāšana]] # [[Ziemeļamerikas kolonizācija]] # [[Dienvidamerikas kolonizācija]] # [[Spāņu inkvizīcija]] # [[Vācu Svētā Romas impērija]] # [[Anglijas Pilsoņu karš]] # [[Britu impērija]] # [[Verdzība]] # [[Apgaismība]] # [[Franču revolūcija]] # [[Industriālā revolūcija]] # [[Amerikas pilsoņu karš]] # [[Vācijas apvienošanās]] # The Scramble for Africa # [[Meidži restaurācija]] # [[1. pasaules karš]] # [[Krievijas revolūcija]] # [[Krievijas pilsoņu karš]] # [[PSRS]] # [[Spānijas pilsoņu karš]] # [[2. pasaules karš]] # [[Holokausts]] # [[Aukstais karš]] # [[Korejas karš]] # [[Afganistānas Padomju savienības konflikts]] # Outer space exploration (Sputnik, Apollo programs, shuttles) # [[Vjetnamas karš]] # [[Aparteīds]] # [[Līča karš]] # [[Minu dinastija]] # [[Cinu dinastija]] # [[Arheoloģija]] # [[Karš]] == Politika == # [[Anarhija]] # [[Kapitālisms]] # [[Komunisms]] # [[Demokrātija]] # [[Diktatūra]] # [[Fašisms]] # [[Feminisms]] # [[Reliģiskais fundamentālisms]] # [[Globalizācija]] # [[Imperiālisms]] # [[Liberālisms]] # [[Monarhija]] # [[Nacionālisms]] # [[Rasisms]] # [[Republika]] # [[Sociālisms]] # [[Varu dalīšanas princips]] ## [[Tiesu vara]] ## [[Likumdošanas vara]] ## [[Izpildvara]] # [[Politiskā partija]] == Cilvēcības jautājumi == #[[Aborts]] #[[Eitanāzija]] #[[Ģimenes plānošana]] #[[Nāvessods]] #[[Homoseksualitāte]] #[[Cilvēktiesības]] #[[Seksisms]] == Starptautiskas lietas == # [[ASEAN]] # [[Arābu līga]] # [[Diplomātija]] # [[Eiropas Savienība]] # [[Brīvība]] # [[Starptautiskais Valūtas Fonds]] # [[NATO]] # [[Nobela prēmija]] # [[Olimpiskās spēles]] # [[OPEC]] # [[Sarkanais krusts]] # [[ANO]] ## [[Pasaules Veselības Organizācija]] ## [[UNICEF]] ## [[UNESCO]] == Reliģija == # [[Reliģija]] # [[Bahaisms]] ## The Báb ## Bahá'u'lláh # [[Budisms]] ## [[Buda Gautama]] # [[Kristietība]] ## [[Konfesijas]] ### [[Protestantisms]] ### [[Katolicisms]] ### [[Pareizticība]] ## [[Jēzus Kristus]] ## [[Pāvests]] ## [[Baznīca]] # [[Konfuciānisms]] ## [[Konfūcijs]] # [[Dievs]] # [[Hinduisms]] ## [[Brahma]] ## [[Višnu]] ## [[Šiva]] # [[Islams]] ## [[Ali]] ## [[Muhameds]] ## [[Mošeja]] ## [[Omārs]] ## [[Meka]] # [[Džainisms]] # [[Jūdaisms]] ## [[Mozus]] ## [[Sinagoga]] ## [[Jeruzāleme]] ## [[Izraēla]] # [[Mitoloģija]] ## [[Senrieķu mitoloģija]] # [[Sintoisms]] # [[Sikhisms]] ## Nanak # Gari # [[Daoisms]] # [[Vudū]] # [[Zoroastrisms]] ## [[Zaratustra]] # [[Mazās reliģijas]] Ar nepieciešamu atsauci uz nereliģiozitāti: # [[Agnosticisms]] # [[Ateisms]] # [[Humānisms]] == Kultūra == # [[Māksla]] ## [[Arhitektūra]] ## [[Glezniecība]] ## [[Tēlniecība]] # [[Astroloģija]] # [[Grāmata]] # [[Kultūra]] ## [[Organizācijas]] # [[Deja]] # [[Kinematogrāfija]] ## [[Aktieri]] ### [[Čārlijs Čaplins]] ### [[brāļi Marksi]] ### [[Hempfrijs Bogarts]] ### [[Merilina Monro]] ## [[Režisori]] ### [[Vudijs Allens]] ### [[Ingmārs Bergmans]] ### [[Volts Disnejs]] ### [[Akira Kurosava]] ### [[Alfrēds Hičkoks]] ### [[Stenlijs Kubriks]] # [[Azartspēles]] # [[Spēles]] ## [[Šahs]] ## [[Go]] ## [[Mancala]] ## [[Dambrete]] ## [[Bekgamons]] ## [[Spēļu kārtis]] ## [[Metamie kauliņi]] # [[Literatūra]] ## Būtiski daiļliteratūras darbi ### [[Bībele]] ### [[Dons Kihots]] ### [[Poēma par Gilgamešu]] ### [[Iliāda]] ### [[Mahabhārata]] ### [[Odiseja]] ### [[Hamlets]] ### [[Makiavelli]] "[[Princis]]" ### [[Korāns]] ### [[Platons|Platona]] "[[Valsts]]" ### "[[Tūkstoš un vienas nakts pasakas]]" ## [[Dzeja]] ## [[Zinātniskā fantastika]] # [[Mūzika]] ## [[Kompaktdiski]] ## [[Klasiskā mūzika]] ## [[Džezs]] ## [[Blūzs]] ## [[Opera]] ## [[Popmūzika]] ### Buddy Holly ### [[Elviss Preslijs]] ## [[Roks]] ### [[Džimijs Hendrikss]] ### [[The Beatles]] ### [[The Rolling Stones]] ## [[Tradicionālā mūzika]] # [[Mūzikas instrumenti]] ## [[Bungas]] ## [[Flauta]] ## [[Ģitāra]] ## [[Klavieres]] ## [[Stīgu instrumenti]] ## [[Trompete]] ## [[Vijole]] ## [[Svilpe]] # [[Radio]] # [[Televīzija]] # [[Teātris]] ## Noh # [[Tūrisms]] == Zinātne == === Astronomija === # [[Astronomija]] # [[Asteroīds]] # [[Lielais sprādziens]] # [[Melnais caurums]] # [[Komēta]] # [[Zeme]] # [[Galaktika]] # [[Jupiters]] # [[Gaismas gads]] # [[Marss]] # [[Merkūrijs]] # [[Piena ceļš]] # [[Mēness]] # [[Neptūns]] # [[Planēta]] # [[Plutons]] # [[Saturns]] # [[Saules sistēma]] # [[Zvaigzne]] # [[Saule]] # [[Urāns]] # [[Venēra]] # [[Meteorīti]] === Bioloģija === # [[Bioloģija]] ==== Bioloģiskās vielas ==== # [[Dezoksiribonukleīnskābe]] (DNS) # [[Ferments]] # [[Proteīns]] ==== Zīdītāju anatomija ==== # [[Gremošanas sistēma]] ## [[Resnā zarna]] ## [[Tievā zarna]] ## [[Aknas]] # [[Elpošanas sistēma]] ## [[Plaušas]] # [[Skelets]] # [[Nervu sistēma]] ## [[Smadzenes]] ## [[Maņas]] ### [[Dzirde]] #### [[Auss]] ### [[Redze]] #### [[Acs]] ### [[Oža]] ### [[Garša]] ### [[Tauste]] # Endocrine system # [[Asinsrites sistēma]] ## [[Asinis]] ## [[Sirds]] # [[Reproduktīvā sistēma]] ## [[Penis]] ## [[Vagīna]] # Integumentary system ## [[Āda]] # [[Krūtis]] ==== Bioloģiskie procesi ==== # [[Gremošana]] # [[Evolūcija]] # [[Ekskrēcija]] # [[Fotosintēze]] # [[Grūtniecība]] # [[Vairošanās]] # [[Elpošana]] ==== Organismi ==== # [[Dzīvnieks]] ## [[Hordaiņi]] ### [[Abinieki]] #### [[Varde]] ### [[Putns]] #### [[Balodis]] #### [[Ērglis]] ### [[Zivis]] #### [[Haizivs]] ### [[Zīdītāji]] #### [[Sikspārnis]] #### [[Lācis]] #### [[Kamielis]] #### [[Kaķis]] #### [[Liellopi]] #### [[Suns]] #### [[Delfīns]] #### [[Zilonis]] #### [[Zirgs]] #### [[Aita]] #### [[Lauva]] #### [[Mamuts]] #### [[Pērtiķis]] #### [[Cūka]] #### [[Valis]] ### [[Rāpuļi]] #### [[Čūska]] ## [[Kukaiņi]] ### [[Skudra]] ### [[Bite]] ### [[Taurenis]] ## [[Zirnekļi]] # Archea # [[Baktērija]] # [[Sēnes]] # [[Augi]] ## [[Zieds]] ## [[Palma]] ## [[Koks]] # [[Protisti]] # [[Šūna]] === Ķīmija === # [[Ķīmija]] # [[Ķīmiskais elements]] # [[List of elements]] # [[Bioķīmija]] # [[Organiskā ķīmija]] # [[Periodiskā tabula]] # [[Alumīnijs]] # [[Ogleklis]] # [[Varš]] # [[Zelts]] # [[Dzelzs]] # [[Hēlijs]] # [[Ūdeņradis]] # [[Litijs]] # [[Neons]] # [[Slāpeklis]] # [[Skābeklis]] # [[Sudrabs]] # [[Cinks]] === Ekoloģija === # [[Ekoloģija]] # [[Sugas]] ## [[Izmirstošās sugas]] === Ģeoloģija === # [[Bazalts]] # [[Krams]] # [[Kaļķakmens]] # [[Smilšakmens]] # [[Zeme (ģeoloģija)]] === Medicīna === # [[Medicīna]] # [[AIDS]] # [[Alkoholisms]] # [[Vēzis]] # [[Aknu ciroze]] # [[Holēra]] # [[Cukura diabēts]] # [[Dizentērija]] # [[Sirds slimības]] # [[Hipertensija]] # [[Gripa]] # [[Plaušu vēzis]] # [[Malārija]] # [[Uztura nepietiekamība]] # [[Aptaukošanās]] # [[Seksuāli transmisīvās slimības|STS]] # [[Bakas]] # [[Trieka]] # [[Sifiliss]] # [[Tuberkuloze]] # [[Vīruss]] # [[Aklums]] # [[Garīgās slimības]] # [[Kurlums]] === Meteoroloģija === # [[Mākonis]] # [[El Niño]] # [[Globālā sasilšana]] # [[La Niña]] # [[Tornado]] # [[Tropiskais ciklons]] # [[Lietus]] === Fizika === # [[Fizika]] # [[Atoms]] ## [[Elektrons]] ## [[Neitrons]] ## [[Protons]] # [[Enerģija]] ## [[Elektromagnētiskais starojums]] ### [[Radioviļņi]] ### [[Infrasarkanie stari]] ### [[Redzamā gaisma]] #### [[Spektrs]] #### [[Melnā krāsa]] #### [[Baltā krāsa]] #### [[Sarkanā krāsa]] #### [[Dzeltenā krāsa]] #### [[Zaļā krāsa]] #### [[Zilā krāsa]] ### [[Ultravioletie stari]] ### [[Gamma stari]] # [[Izotops]] # [[Molekula]] # [[Gaisma]] #[[Mijiedarbības]] ##[[Gravitācija]] ##[[Elektromagnētiskais spēks]] ##[[Vājais kodolspēks]] ##[[Stiprais kodolspēks]] #[[Paātrinājums]] #[[Mijiedarbība]] #[[Masa]] #[[Ātrums]] #[[Laiks]] #[[Svars]] #[[Kvantu mehānika]] #[[Relativitātes teorija]] #[[Svārstības un viļņi]] === Humanitārās nozares === # [[Antropoloģija]] # [[Izglītība]] ## [[Universitāte]] ## [[Pedagoģija]] # [[Psiholoģija]] # [[Socioloģija]] === Resursi === # [[Minerāli]] # [[Dimants]] # [[Sāls]] # [[Nafta]] # [[Gāze]] # [[Ogles]] === SI un citas mērvienības === # [[SI mērvienību sistēma]] # [[Metrs]] # [[Litrs]] # [[Kilograms]] # [[Volts]] # [[Vats]] # [[Ņūtons]] === Kalendārs un laika sistēma === # [[Kalendārs]] # [[Diena]] ## [[Gregora kalendārs]] ### [[Nedēļas dienas aprēķināšana]] ### [[Lieldienu datuma aprēķināšana]] ### [[Garais gads]] # [[Mēnesis]] # [[Laika zona]] ## [[Vasaras laiks]] # [[Gads]] ## [[Janvāris]] ## [[Februāris]] ## [[Marts]] ## [[Aprīlis]] ## [[Maijs]] ## [[Jūnijs]] ## [[Jūlijs]] ## [[Augusts]] ## [[Septembris]] ## [[Oktobris]] ## [[Novembris]] ## [[Decembris]] == Valoda == # [[Valoda]] # [[Dialekts]] # [[Gramatika]] # [[Valodniecība]] # [[Izruna]] # [[Sintakse]] # [[Vārds]] # [[Latviešu valoda]] # [[Arābu valoda]] # [[Bengāļu valoda]] # [[Angļu valoda]] # [[Esperanto]] # [[Franču valoda]] # [[Vācu valoda]] # [[Grieķu valoda]] # [[Ivrits]] # [[Hindu valoda]] # [[Japāņu valoda]] # [[Latīņu valoda]] # [[Itāļu valoda]] # [[Lietuviešu valoda]] # [[Igauņu valoda]] # [[Ķīniešu valodas mandarīnu dialekts]] # [[Krievu valoda]] # [[Sanskrits]] # [[Spāņu valoda]] # [[Ķīniešu valoda]] # [[Tamilu valoda]] == Arhitektūra == # [[Arhitektūra]] # [[Angkorvata]] # [[Arka]] # [[Asuānas dambis]] # [[Tilts]] # [[Kupols]] # [[Eifeļa tornis]] # [[Lielais Ķīnas mūris]] # [[Nagla]] # [[Piramīdas]] # [[Tadžmahals]] # [[Septiņi pasaules brīnumi]] == Matemātika == # [[Matemātika]] # [[Algebra]] # [[Aksioma]] # [[Matemātiskā analīze]] ##[[Integrēšana]] ##[[Diferencēšana]] # [[Ģeometrija]] ## [[Aplis]] ### [[Pī]] ##[[Kvadrāts]] ##[[Trijstūris]] # [[Grupu teorija]] # [[Matemātiskā loģika]] # Matemātiskā pierādīšana ## [[Pierādīšana, izmantojot indukciju]] ## [[Pierādīšana ar dedukciju (izslēgšanu)]] ## [[Pierādīšana no pretējā]] # [[Skaitļi]] ## [[Kompleksie skaitļi]] ## [[Veselie skaitļi]] ## [[Naturālie skaitļi]] ## [[Pirmskaitļi]] ## [[Racionāli skaitļi]] # [[Bezgalība]] # [[Kopu teorija]] # [[Statistika]] # [[Trigonometrija]] == Bruņotie spēki == # [[Armija]] ## [[Artilērija]] ## [[Kavalērija]] ## [[Kājnieki]] # [[Flote]] # [[Gaisa spēki]] == Sports == # [[Sports]] # [[Vieglatlētika]] # [[Beisbols]] # [[Basketbols]] # [[Krikets]] # [[Džudo]] # [[Futbols]] # [[Motosports]] # [[Hokejs]] # [[Teniss]] # [[Olimpiskās spēles]] # [[Ūdenspolo]] == Tehnoloģijas == === Datori === # [[Dators]] ## [[Procesors]] ## [[Operatīvā atmiņa]] ## [[Mātes plate]] ## [[Cietais disks]] ## [[Sāknēšanas programma]] # [[Mākslīgais intelekts]] # [[Datorzinātne]] ## [[Algoritms]] # [[Operacionālā sistēma]] ## [[Microsoft Windows]] ## [[Mac OS]] ## [[Linux]] ## [[Unix]] # [[Programmēšanas valoda]] ## [[C (programmēšanas valoda)|C]] ## [[Java (programmēšanas valoda)|Java]] ## [[Pascal (programmēšanas valoda)|Pascal]] ## [[PHP]] # [[Programmatūra]] # [[Lietotāja saskarne]] ## [[Datorpele]] ## [[Klaviatūra]] ## [[Monitors]] === Vispārēja tehnoloģija === # [[Naudas kalšana]] # [[Iekšdedzes dzinējs]] # [[Inženierzinātnes]] # [[Tehnoloģija]] # [[Uguns]] # [[Slīpa virsma]] # [[Svira]] # [[Metalurģija]] # [[Tipogrāfija]] # [[Trīsis]] # [[Skrūve]] # [[Tvaika dzinējs]] # [[Ķīlis]] # [[Ritenis]] === Saziņa === # [[Alfabēts]] ## [[Kirilica]] ## [[Grieķu alfabēts]] ## [[Latīņu alfabēts]] # [[Informācija]] # [[Internets]] ## [[E-pasts]] ## [[Intertīkla protokols]] ## [[TCP]] ## [[Globālais tīmeklis]] ### [[Tīmekļa pārlūkprogramma]] ## [[HTTP]] ## [[HTML]] ## [[Wiki]] # [[Laikraksts]] # [[Radio]] # [[Dzelzceļš]] # [[Telegrāfs]] # [[Tālrunis]] ## [[Mobilais tālrunis]] # [[Televīzija]] # [[Rakstība]] === Elektroenerģija === # [[Atjaunojamie enerģijas resursi]] ## [[Saules enerģija]] ## [[Hidroelektroenerģija]] ## [[Vēja enerģija]] ## [[Plūdmaiņu enerģija]] ## [[Koks]] # [[Neatjaunojamie un fosilie enerģijas resursi]] ## [[Ogles]] ## [[Gāze]] ## [[Nafta]] ## [[Kodolenerģija]] === Elektronika === # [[Elektronika]] ## [[Spriegums]] ## [[Strāva]] ## [[Lādiņš]] ## [[Frekvence]] ## [[Fāze]] ## [[Pretestība]] ## [[Reaktīvā pretestība]] ## [[Pastiprinājums]] # [[Tranzistors]] # [[Diode]] # [[Rezistors]] # [[Kondensators]] # [[Spole]] # [[Transformators]] === Materiāli === # [[Stikls]] # [[Papīrs]] # [[Plastmasa]] === Transports === # [[Transports]] # [[Lidmašīna]] # [[Automašīna]] # [[Divritenis]] # [[Laiva]] # [[Kuģis]] # [[Vilciens]] === Ieroči === # [[Cirvis]] # [[Sprāgstvielas]] # [[Šaujamieroči]] # [[Šaujampulveris]] # [[Ložmetējs]] # [[Cīņas māksla]] (mans ķermenis - ierocis) # [[Kodolieroči]] # [[Zobens]] # [[Tanks]] == Katastrofas == # [[Lavīna]] # [[Zemestrīce]] # [[Plūdi]] # [[Viesuļvētra]] # [[Cunami]] == Filozofija == # [[Filozofija]] # [[Rietumu filozofija]] # [[Austrumu filozofija]] # [[Zinātniskā metode]] # [[Zināšanas]] # [[Patiesība]] # [[Ētika]] # [[Loģika]] # [[Politika]] # [[Ontoloģija]] == Ekonomika == # [[Ekonomika]] # [[Microsoft]] [[Category:Vikipēdija|Raksti, kuriem vajadzētu būt visu valodu Vikipēdijās]] [[ast:Wikipedia:Llista d'artículos que toa Wikipedia tien que tener]] [[bs:Wikipedia:1000 članaka]] [[ca:Viquipèdia:Llistat d'articles que totes les llengües haurien de tenir]] [[cs:Wikipedie:1000 nejdůležitějších článků]] [[cy:Wicipedia:Rhestr erthyglau sy'n angenrheidiol yn holl ieithoedd]] [[da:Wikipedia:Liste over artikler vi bør have]] [[de:Wikipedia:Artikel, die es in allen Wikipedias geben sollte]] [[el:Βικιπαίδεια:Κατάλογος άρθρων που όλες οι γλώσσες πρέπει να έχουν]] [[en:Wikipedia:List of articles all languages should have]] [[eo:Vikipedio:Listo de havendaj artikoloj]] [[es:Wikipedia:Lista de artículos que toda Wikipedia debería tener]] [[fi:Wikipedia:Luettelo keskeisistä tietosanakirja-artikkeleista]] [[fr:Wikipédia:Liste d'articles que toutes les encyclopédies devraient avoir]] [[fur:Wikipedia:Liste dai articui che dutis lis vichipedîs a varessin di vê]] [[ga:Vicipéid:Liosta de ábhair is gá ag gach uilig Vicipéid]] [[gl:Wikipedia:Lista de artigos que toda Wikipedia debera ter]] [[gu:વિકિપીડિયા:દરેક ભાષાના વિકિપીડિયામાં હોય એવા પ્રારંભિક લેખોની યાદી]] [[hi:विकिपीडिया:कुछ प्रारंभिक लेख जो कि हर भाषा के विकिपीडिया में होने चाहिए]] [[hy:Wikipedia:1000 հոդվածներ, որոնք կարևոր են բոլոր լեզուներով հանրագիտարանների համար]] [[id:Wikipedia:Artikel yang perlu dimiliki Wikipedia seluruh bahasa]] [[it:Wikipedia:Lista degli articoli che tutte le Wikipedie devono avere]] [[ja:Wikipedia:すべての言語版にあるべき項目の一覧]] [[ku:Wîkîpediya:Gotar ku ji bo hemû Wîkîpediyayan pêwîst in]] [[la:Wikipedia:Articuli quos omnes Vicipaediae habeant]] [[li:Wikipedia:Lies van artikele die elke Wikipedia moot höbbe]] [[lt:Wikipedia:Sąrašas straipsnių, būtinų visomis kalbomis]] [[ms:Wikipedia:Senarai artikel semua bahasa perlu ada]] [[nb:Wikipedia:Liste over artikler vi bør ha]] [[nl:Wikipedia:Artikelen die elke Wikipedia zou moeten hebben]] [[nn:Wikipedia:Liste over artiklar vi bør ha]] [[pl:Wikipedia:Strony, które powinna mieć każda Wikipedia]] [[pt:Wikipedia:Lista dos 1000 artigos essenciais]] [[ro:Wikipedia:Listă de articole pe care ar trebui să le aibă fiecare Wikipedie]] [[ru:Википедия:Список статей, которые должны быть во всех языковых версиях]] [[scn:Wikipedia:Articuli nicissari]] [[simple:Wikipedia:List of articles all languages should have]] [[sk:Wikipedia:1000 najdôležitejších článkov]] [[sl:Wikipedija:Članki, ki bi jih morala imeti vsaka Wikipedija]] [[sr:Википедија:Списак чланака које српска Википедија треба да има]] [[uk:Wikipedia:Статті які повинні бути у всіх вікіпедіях]] [[th:วิกิพีเดีย:รายชื่อบทความที่ควรมี]] [[zh:Wikipedia:所有維基都應該有的條目]] 3772 50195 2006-06-12T10:43:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[nds:Albert vun Buxhoeveden]], [[sv:Albert av Riga]] '''Alberts fon Bukshēvdens''' (arī '''Alberts''', '''Alberts fon Apelderns''') garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Livonijas (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps. Galvenais vācu feodāļu un katoļu baznīcas ekspansijas vadītājs Baltijā 13. gs. sākumā. Cēlies no zemākās kārtas dižciltīgajiem – Bukshēvdeniem (''Bickeshovede'', ''Bikeshovde'', ''Beckeshovede'', ''de Bekeshovede'', ''Buxhöveden'', ''Buxöhvden'', ''Bukshöwden''). Alberta māte bija otrreiz precējusies ar ministeriālu Hogero no Apeldernas. Līdz pat 18. gadsimtam visur kā Alberta dzimtas uzvārds figurē Bukshēvdens. Nesaskaņas radās tikai tad, kad J.D.Grūbers savā “Livonijas Hronikas” izdevumā (1740. gadā) piešķīra Albertam dzimtas uzvārdu Apelderns (''de Apeldern''). J.D.Grūbers pamatojās vietu [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] (XXVIII, 6), kur minēts kā Alberta brālis minēts Johanness no Apeldernas (''Iohannes vero de Appelderin, frater episcopi...''). Tas likās par pietiekamu iemeslu, lai lauztu līdzšinējo tradīciju un izvirzītu jaunu tēzi par Alberta dzimtas uzvārdu. Šo tēzi atzina un pieņēma arī vairāki vēlākie pētnieki (J.G.Arnts, A.Hanzens, E.Pābsts, S.Aņņinskis). Jāteic, ka Alberta dzimtas vārds ar pilnīgu ticamību nav pierādīts vēl tagad. Alberts dzimis ap 1165. gadu, mācījies [[Brēmene|Brēmenes]] sv.Pētera baznīcas skolā, vēlāk kļuvis par šīs baznīcas skolas garīdznieku un Brēmenes domkungu (1186 - 1194). 29.03.1199. (pēc [[Bertolds|Bertolda]] nāves 1198. gadā) pāvests [[Inocents III]] iesvētīja viņu par trešo [[Livonijas bīskapija|Livonijas (Ikšķiles) bīskapu]]. Izvēli, acīmredzot, ir ietekmējusi tuvā radniecība ar [[Brēmenes arhibīskaps|Brēmenes arhibīskapu]] [[Hartvigs II|Hartvigu II]] (Alberta māte bija Hartviga II pusmāsa). 1200. gadā Alberts ieradās [[Livonija|Livonijā]], par savu rezidenci izvēloties [[Ikšķile|Ikšķili]]. 1201. Alberts savu rezidenci pārcēla uz [[Rīga|Rīgu]], ko tad arī vēlāk oficiāli uzskata par Rīgas pilsētas dibināšanas gadu. 20.02.1214. Inocents III atbrīvoja [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskapiju]] no [[Brēmenes arhibīskapija|Brēmenes arhibīskapa]] uzraudzības. 01.12.1225. [[Vācu Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara [[Frīdrihs II|Frīdriha II]] dēls Vācijas karalis [[Heinrihs VII]] (literatūrā dažkārt Indriķis), pamatojoties uz Alberta lūgumu, piešķīra Albertam principātu pār [[Līvzeme|Līvzemi]], [[Latvija|Latviju]] un piejūras apgabalu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (''fundandi civitem in Riga'') un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam. Tādējādi, Alberts kļūva par Vācijas valsts firstu. (Atsevišķi autori Indriķa hronikas X, 17. interpretē tādējādi, ka Alberts Livoniju saņēmis lēnī jau 1207. gadā no Vācijas karaļa Filipa.) Tomēr Albertam neizdevās iegūt Livonijas arhibīskapa titulu. Viņš nebija vienīgais Livonijas garīgais valdnieks un viņa apgabala robežās ietilpa tikai daļa no [[Igaunija|Igaunijas]]. Alberts (arī viņa pēcnācēji līdz pat 1255.) no Livonijas bīskapa paliek tikai par Rīgas un Rīgas apgabala bīskapu. Savas valdīšanas laikā Alberts 14 reizes pats personīgi devies vervēt krusta karotājus. 1202. gadā Alberta palīgs [[Teoderihs]] ar viņa ziņu dibināja garīgu bruņinieku ordeni - Kristus bruņinieku brāļus, ko vēlāk pazīst ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] nosaukumu. Miris 17.01.1229. Apglabāts Rīgā, [[Doma baznīca|Doma baznīcā]]. == Avots == * Alberts, [http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/ALBERTS/alberts.htm Historia.lv] == Ārējās saites == * [http://www.buxhoeveden.net/index.php?link=2 Albert von Buxhoeveden] - dzimtas tīmekļa vietne {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Bertolds]] (kā Ikšķiles bīskaps) | virsraksts = [[Rīgas bīskapi|Rīgas bīskaps]] | periods=[[1199]]-[[1229]] | pēc = [[Nikolajs fon Nauens]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Latvijas vēsture|Alberts fon Bukshevdens]] [[Category:Livonija|Alberts fon Bukshevdens]] [[Category:Rīgas arhibīskapi|Alberts fon Bukshevdens]] [[Category:Viduslaiki|Alberts fon Bukshevdens]] [[de:Albrecht von Buxthoeven]] [[en:Albert of Buxhoeveden]] [[et:Albert von Buxhövden]] [[it:Albrecht von Buxthoeven]] [[nds:Albert vun Buxhoeveden]] [[sv:Albert av Riga]] 3773 13349 2005-03-07T19:06:02Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Alberts fon Bukshēvdens]] 3774 13350 2005-03-07T19:07:09Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Alberts fon Bukshēvdens]] 3775 13351 2005-03-07T19:08:38Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Alberts fon Bukshēvdens]] 3776 19589 2005-09-12T08:27:29Z Juzeris 23 izlaboju format. '''Atsevišķā studentu rota''' (pēc 1919. gada 21. marta: '''3. Atsevišķā bataljona 1. rota''') bija viena no pirmajām [[Latvija]]s [[karaspēks|karaspēka]] vienībām. 1918. gada 23. novembrī [[Rīga|Rīgā]] Viļa Olava komercskolā sanāca latviešu studentu sapulce, kas pieņēma lēmumu atbalstīt [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]] un [[Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]]. 1918. gada 29. novembrī [[studentu korporācijas]] [[Selonija]] ģenerālsapulcē tika nolemts, ka visi korporācijas aktīvie locekļi nodod sevi [[Tautas apsardzības ministrija]]s rīcībā. Tādu pašu lēmumu 13. decembrī pieņēma studentu korporācija [[Tālavija]]. 16. decembrī V.Olava komercskolā notika otra studentu sapulce, kurā piedalījās arī tautas apsardzības ministrs [[Jānis Zālītis]]. Šajā sapulcē tika nolemts aicināt visus studentus iestāties nacionālajā karaspēkā. Selonis, [[Baltijas Tehniskās augstskola]]s Ķīmijas fakultātes students [[Reinholds Muške]] ierosināja veidot atsevišķu studentu [[rota (karaspēka vienība)|rotu]]. Tika nodibināta komisija, lai lūgtu Apsardzības ministriju atļaut dibināt karaspēka vienību, kurā varētu iestāties studenti, kā arī citi brīvprātīgie. Rota tika nodibināta 1918. gada 20. decembrī, kad tika izdoti noteikumi par rotas dibināšanu un apstiprināts tās štats. Rotas sastāvā bija vairāk kā 210 vīru. Aptuveni puse no rotas personālsastāva bija piecu vecāko latviešu studentu korporāciju [[Lettonia]] (6), Selonija (51), [[Lettgallia]] (1), Tālavija (45) un Fraternitas Moscoviensis (kopš 1920.gada [[Fraternitas Lettica]]) (9) locekļi. Rotā iestājās arī ārpus korporācijām esošie studenti, kā arī skolu vecāko klašu audzēkņi. Par rotas komandieri iecēla kapteini [[Nikolajs Grundmanis|Nikolaju Grundmani]]. Rotas apmācības notika [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zālē. Tā kā rotas saimniecības priekšniekam kapteinim [[Fridrihs Zommers|Fridriham Zommeram]] bija plaši sakari pilsoniskajās aprindās, viņam izdevās nodrošināt salīdzinoši labu rotas apgādi, t. sk., vienotu ietērpu - gaišus [[puskažoks|puskažociņus]] un [[franči|franču]] parauga [[bruņucepure]]s. Sākotnēji rotas apbruņojums sastāvēja no [[šautene|šautenēm]] un dažām [[patšautene|patšautenēm]]. Pagaidu valdībai 1919. gada 2. janvārī atstājot Rīgu, Studentu rotai uzdeva nodrošināt valdības apsardzi. Rīgu atstāja pēc dažādu avotu ziņām no 190 līdz 216 rotas karavīri. 5.janvārī rota pavadīja Pagaidu valdību uz [[Liepāja|Liepāju]], kur ieradās 7. janvārī. Liepājā rotu ietērpa [[vācu armija]]s parauga [[uniforma|uniformās]] ar nacionālajām [[zīmotne|zīmotnēm]], [[dienesta pakāpe|dienesta pakāpju]] [[nozīme|nozīmēm]] un [[kokarde|kokardēm]]. 1919. gada janvārī rota Liepājā pildīja garnizona dienestu, bet vēlāk no Liepājas tika pārvesta [[Skoda]]s ([[Lietuva|Lietuvā]]) virzienā, lai apsargātu [[dzelzceļa līnija]]s un [[tilts|tiltus]]. Februārī Studentu rotu nosūtīja uz [[Rudbārži]]em pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] rīcībā, kur rota nonāca 15. februārī. Jau 17. februārī rota nokļuva [[fronte|frontē]]. Pēc ierašanās frontē vienību kā 3. rotu iekļāva [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķajā bataljonā]]. No 3. marta rota piedalījās [[Kurzeme]]s atbrīvošanas cīņās. 6. martā rota tika iesaistīta incidentā pie [[Airītes|Airītēm]], kur krita rotas komandieris kapteinis Nikolajs Grundmanis. Par rotas komandieri iecēla kapteini [[Arturs Galindoms|Arturu Galindoms]]. 10. martā rota piedalījās [[Saldus]], bet 21. martā [[Jaunpils]] ieņemšanā. 21. martā, kad Latviešu atsevišķo bataljonu pārformēja par Latviešu atsevišķo brigādi, rotu iekļāva 3. Atsevišķajā bataljonā. Kādu laiku bataljona sastāvā palika tikai Studentu rota un neoficiāli šo bataljonu dēvēja par Studentu bataljonu (līdzīgi [[Neatkarības bataljons|Neatkarības]] un [[Cēsu bataljons|Cēsu]] bataljoniem). 22. martā bataljons piedalījās [[Bateru kauja|Bateru kaujā]], bet 24.martā - cīņās [[Klīves pusmuiža]]s rajonā. 29. martā 3.Atsevišķajā bataljonā iedalīja jaunu rotu, ko uzdeva komandēt Studentu rotas virsniekam kapteinim [[Pauls Zolts|Paulam Zoltam]] (tā sauktā Zolta rota). Kapteinis A.Galindoms uzņēmās bataljona komandēšanu, bet par Studentu rotas komandieri iecēla kapteini [[Marks Ozols|Marku Ozolu]]. 22. maijā Studentu rota bataljona sastāvā piedalījās [[Piņķu kauja|Piņķu kaujā]]. 23. maijā 3.atsevišķais bataljons kopā ar Latviešu atsevišķo brigādi iegāja Rīgā. Kādu laiku studentu rota pildīja Rīgā [[garnizons|garnizona]] dienestu, bet jūnija beigās ieņēma pozīcijas [[Austrumu fronte|Austrumu frontē]] pie [[Atašienas stacija]]s. Šajās pozīcijās rota uzturējās aptuveni mēnesi. Šajā laikā visiem Studentu rotas karavīriem, kuriem bija pietiekoša izglītība, tika piešķirta [[leitnants|leitnanta]] pakāpe, un lielākā daļa rotas karavīru tika pārcelti uz dažādām militārām iestādēm un [[štābs|štābiem]], bet vienība, papildināta ar brīvprātīgajiem un mobilizētajiem, tika pārdēvēta par 3. Atsevišķā bataljona 1. rotu. 1919. gada augustā 3. Atsevišķo bataljonu pievienoja [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulkam]], un bijušo Studentu rotu pārdēvēja par '''3. Jelgavas kājnieku pulka 1. rotu'''. 1931. gada 14. janvārī 3. Jelgavas kājnieku pulka 1.rotai piešķīra '''Atsevišķās rotas''' nosaukumu. == Studentu rotas komandieri == * kapteinis [[Nikolajs Grundmanis]] (1918. gada 20. decembris - 1919. gada 6. marts) * kapteinis [[Arturs Galindoms]] (1919. gada marts - 1919. gada 23. marts) * kapteinis [[Marks Ozols]] (1919. gada 23. marts - 1919) == Avots == * Atsevišķā studentu rota, [http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atsev_st_rota/at_st_r.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture]] 3777 47722 2006-05-27T13:07:41Z 62.84.16.202 [[Image:JSBahs.jpg|thumb|250px|right|Johans Sebastians Bahs, Eliasa Gotliba Hausmana 1748. gada portrets]] '''Johans Sebastians Bahs''' (dzimis [[1685]]. gada [[21.marts|21. martā]] pēc [[Jūlija kalendārs|vecā stila]], miris [[1750]]. gada [[28.marts|28. jūlijā]] pēc [[Gregora kalendārs|jaunā stila]]) bija [[Baroks|baroka]] perioda vācu [[komponists]] un [[ērģelnieks]] un tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem [[komponists|komponistiem]]. Viņa darbi ir devuši iedvesmu daudziem [[Eiropa|Eiropas]] tradicionālajiem mūziķiem, piemēram, [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocartam]]. Baha mūziku sāka atzīt tikai apmēram 100 gadus pēc viņa nāves. Savas dzīves laikā Bahs neguva pelnīto atzinību kā komponists, bet bija slavens ērģelnieks un klavesīnists. Tikai 1829. gadā [[Vācija|vācu]] komponista [[Mendelsons|Mendelsona]] vadībā tika atskaņota "Mateja pasija", pirmo reizi tika izdots Baha skaņdarbu pilns izdevums. Vācu komponists [[Bēthovens]] par Bahu ir teicis: '''"Nevis strauts - Jūra būtu viņa īstais vārds."''' (no vācu val. "bach" - ''strauts'' ) J.S. Bahs dzimis Vācijā, [[Eizenaha|Eizenahas]] pilsētā, mūziķa ģimenē. No Bahu dzimtas nākuši flautisti, trompetisti, ērģelnieki un vijolnieki. Zēna pirmais skolotājs ir tēvs, vēlāk vecākais brālis. 9 gadu vecumā zēns zaudē vecākus un atbildību par viņu uzņemas viņa vecākais brālis, kurš bija ļoti neiejūtīgs un garlaicīgs skolotājs. 15 gadu vecumā Bahs nolemj sākt patstāvīgu dzīvi un dodas uz [[Lineburga|Lineburgu]], lai mācītos ģimnāzijā. Savas dzīves laikā Bahs bieži maina darba vietas. Taču lai kādi bija dzīves apstākļi, viņš vienmēr centās apgūt zināšanas un sevi pilnveidot. Viņš pētīja citu komponistu darbus, apmeklēja izcilu ērģelnieku koncertus. Bahs ieguva laba ērģelnieka un klavesīnista slavu. '''1708.''' gadā apmetas uz dzīvi [[Veimāra|Veimārā]], kur strādā par galma mūziķi un pilsētas ēģelnieku. Te rodas izcili Baha ērģeļu skaņdarbi. '''1717'''. gadā Bahs ar savu ģimeni dodas uz [[Kētene|Kēteni]]. Te komponists rakstīja klavesīna un orķestra mūziku Kētenes pilsētas galma vajadzībām. Kētenē Bahs saraksta 2 - un 3 - balsīgās invencijas, 6 "Franču svītas", 6 "Angļu svītas" un '''"Labi temperētā klavesīna"''' 1. daļu, kurā ietilpst 24 prelūdijas un fūgas. '''1723'''. gadā Bahs pārcēlās uz [[Leipciga|Leipcigu]], kur aizvadīja atlikušo mūžu. Viņš strādā Sv. Toma baznīcas dziedāšanas skolā. Baham vajadzēja apkalpot pilsētas galvenās baznīcas un atbildēt par baznīcas mūzikas kvalitāti. Visu savu brīvo laiku Bahs veltīja jaunradei. Leipcigā tiek sarakstīti daudzi vokāli - instrumentāli skaņdarbi, ap 250 kantāšu, '''"Jāņa pasija"''' un '''"Mateja pasija"'''. Bahs raksta arī orķestra un klavesīna mūziku. Daaudz laika un enerģijas aizņem baznīcas skolas vadītāja pienākumi. Baha dēli - [[Vilhelms Frīdermans]], [[Filips Emanuēls]], [[Johans Kristiāns]] izrādījās talantīgi mūziķi un komponisti. Ar dziļu muzikalitāti izcēlās Baha otrā sieva - [[Anna Magdalēna]]. Viņas mūzikas apmācībai Bahs iekārtoja "Annas Magdalēnas nošu burtnīcu". Komponista pēdējos mūža gadus aptumšoja smaga acu slimība. Pēc neveiksmīgas operācijas Bahs kļuva akls. Taču arī tad viņš turpināja komponēt, diktējot savus skaņdarbus pierakstīšanai. Baha nāvi gandrīz nepamanīja un drīz viņu aizmirsa pavisam. [[Category:Baroka komponisti]] [[Category:Vācu komponisti]] [[af:Johann Sebastian Bach]] [[an:Johann Sebastian Bach]] [[ar:يوهان سباستيان باخ]] [[ast:Johann Sebastian Bach]] [[ay:Johann Sebastian Bach]] [[bg:Йохан Себастиан Бах]] [[bn:জোহান সেবাস্টিয়ান বাখ]] [[bs:Johann Sebastian Bach]] [[ca:Johann Sebastian Bach]] [[cs:Johann Sebastian Bach]] [[cv:Бах Иоганн Себастьян]] [[cy:Johann Sebastian Bach]] [[da:Johann Sebastian Bach]] [[de:Johann Sebastian Bach]] [[el:Γιόχαν Σεμπάστιαν Μπαχ]] [[en:Johann Sebastian Bach]] [[eo:Johann Sebastian Bach]] [[es:Johann Sebastian Bach]] [[et:Johann Sebastian Bach]] [[eu:Johann Sebastian Bach]] [[fa:یوهان سباستین باخ]] [[fi:Johann Sebastian Bach]] [[fr:Jean-Sébastien Bach]] [[fy:Johann Sebastian Bach]] [[ga:Johann Sebastian Bach]] [[gd:Johann Sebastian Bach]] [[gl:Johann Sebastian Bach]] [[he:יוהן סבסטיאן באך]] [[hr:Johann Sebastian Bach]] [[hu:Johann Sebastian Bach]] [[id:Johann Sebastian Bach]] [[io:Johann Sebastian Bach]] [[is:Johann Sebastian Bach]] [[it:Johann Sebastian Bach]] [[ja:ヨハン・ゼバスティアン・バッハ]] [[jbo:.io'an sebasti,an bax]] [[jv:Johann Sebastian Bach]] [[ka:ბახი, იოჰან სებასტიან]] [[ko:요한 제바스티안 바흐]] [[la:Iohannes Sebastianus Bach]] [[lb:Johann Sebastian Bach]] [[li:Johann Sebastian Bach]] [[lt:Johanas Sebastianas Bachas]] [[mk:Јохан Себастијан Бах]] [[ms:Johann Sebastian Bach]] [[mt:Johann Sebastian Bach]] [[nah:Johann Sebastian Bach]] [[nds:Johann Sebastian Bach]] [[nl:Johann Sebastian Bach]] [[nn:Johann Sebastian Bach]] [[no:Johann Sebastian Bach]] [[pl:Jan Sebastian Bach]] [[pt:Johann Sebastian Bach]] [[ro:Johann Sebastian Bach]] [[ru:Бах, Иоганн Себастьян]] [[scn:Johann Sebastian Bach]] [[sco:Johann Sebastian Bach]] [[sh:Johan Sebastijan Bah]] [[simple:Johann Sebastian Bach]] [[sk:Johann Sebastian Bach]] [[sl:Johann Sebastian Bach]] [[sq:Johann Sebastian Bach]] [[sr:Јохан Себастијан Бах]] [[su:Johann Sebastian Bach]] [[sv:Johann Sebastian Bach]] [[th:โยฮันน์ เซบาสเทียน บาค]] [[tl:Johann Sebastian Bach]] [[tr:Johann Sebastian Bach]] [[uk:Бах Йоганн Себастьян]] [[vi:Johann Sebastian Bach]] [[zh:约翰·塞巴斯蒂安·巴赫]] [[zh-yue:巴哈]] 3779 13354 2005-03-07T21:58:47Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ādams no Brēmenes]] 3780 51258 2006-06-19T08:55:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Poznan]] '''Poznaņa''' (''Poznań'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] rietumos, [[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas vojevodistes]] centrs [[Varta|Vartas]] upes krastos. Viena no senākajām Polijas pilsētām. Viens no Polijas valsts veidošanās centriem.10.gs vidū ([[Pjastu dinastija|Pjastu dinastijas]] laikos) - Polijas galvaspilsēta. [[Lielpolija|Lielpolijas]] galvaspilsēta. Poznaņas katedrālē atrodas pirmo Polijas karaļu ka pavietas. Līdz 1945.gadam Poznaņā dzīvoja apm. 10 % [[vācieši|vāciešu]], kuri pēc 2.pasaules kara tika padzīti no pilsētas. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Poznaņa'''<br>'''Poznań'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Poznana vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Herb Poznania.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=16.9&cpy=52.4&res=30&provider_id=340 Poznaņas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>570 352 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[latīņu valoda|latīņu]] - '''Posnania'''<br>[[vācieši|vācu]] - '''Posen''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1253.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.city.poznan.pl/ www.city.poznan.pl] </table> {{commons|Poznań}} [[Image:Ratusz Poznań Woźna.jpg|thumb|200px|Poznaņas rātsnams|left]] ====Hronoloģija==== *8.gs - 9.gs - pirmās pils celtniecība. *968.gads - tiek dibināta pirmā Polijas [[bīskapija]] un celta pirmā [[katedrāle]] Polijā. [[Polijas karaļi|Polijas karalis]] [[Meško I]] pieņem [[kristietība|kristietību]]. *1038.gads - [[Bohēmija|Bohēmijas]] [[Bohēmijas karaļi|karalis]] [[Bržetislavs I]] noposta pilsētu. Polijas galvaspilsēta pārceļas uz [[Mazpolija|Mazpolijas]] pilsētu [[Krakova|Krakovu]]. *1138.gads - Poznaņa kļūst par [[Lielpolijā|Lielpolijas]] galvaspilsētu. *1253.gads - [[Pršemisls I]] piešķir Poznaņai [[Magdeburgas tiesības]]. Pilsētā apmetas daudz [[vācieši|vācu]] iedzīvotāju. *13.gs - 16.gs - Poznaņa ir liels tirdzniecības centrs. *1519.gads - Poznaņā tiek dibināta otra senākā augstākā mācību iestāde Polijā - Lubraņska akadēmija. *16.gs - Poznaņas "zelta laikmets". Tā ir viena no lielākajām un bagātākajām pilsētām Polijā. *1655.gads - saistībā ar [[zviedri|zviedru]] iebrukumu un epidēmijām, pilsētas uzplaukums apstājas. Pilsēta pamazām zaudē 5/6 no iedzīvotājiem. *1719. - 1753.gads - Poznaņā tiek nometināti vācu un [[holandieši|holandiešu]] iedzīvotāji. *1793.gads - [[Polijas otrā dalīšana]]. Poznaņa nonāk [[Prūsija|Prūsijas]] varā un kļūst par provinces centru. *1806.gads - poļu [[ģenerālis Dombrovskis|ģenerāļa Dombrovska]] daļas ieņem Poznaņu. Tā iekļaujas [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistes]] sastāvā. *1815.gads - [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] lēmumu rezultātā, Poznaņu atkal iekļauj Prūsijas sastāvā, un tā kļūst par [[Poznaņas Lielhercogiste|Poznaņas Lielhercogistes]] galvaspilsētu. *no 1828.gada - Poznaņa pamazām kļūst par stipru cietoksni un militāro bāzi. *1848.gads - Poznaņas Lielhercogiste kļūst par Posenas provinci Prūsijas sastāvā. *1918. - 1919.gads - [[1918.gada Lielpolijas sacelšanās|Lielpolijas sacelšanās]]. Pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] nosacījumiem Poznaņa kļūst par atjaunotās Polijas sastāvdaļu. Aizbrauc daļa vācu iedzīvotāju. *1938. - 1945.gads - Poznaņa tieši inkorporēta [[Trešais Reihs|Trešajā Reihā]]. [[Poļi]] tiek izvesti uz Polijas centrālo daļu, bet nometināti etniskie vācieši no [[Austrumeiropa|Austrumeiropas]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]. *1945.gada janvāris-februāris - pēc smagām kaujām pilsētu ieņem [[Padomju armija]] un poļu daļas. Tiek nopostīti 90% no vecpilsētas. *1956.gada jūnijs - [[Poznaņas nemieri]]. ====Cilvēki==== *[[Boļeslavs I (Polija)|Boļeslavs I]] (Bolesław I Chrobry) - Polijas pirmais karalis. Apglabāts Poznaņas katedrālē. *[[Pauls fon Hindenburgs]] (Paul Ludwig Hans Anton von Beneckendorff und von Hindenburg) - [[Vācija|Vācijas]] karavadonis un prezidents. Dzimis Posenē. *[[Augusts Hlonds]] (August Hlond) - Poznaņas arhibīskaps, Polijas katoļu [[primāts]]. *[[Jordāns]] (Jordan) - pirmais Polijas [[bīskaps]]. *[[Kšištofs Komeda]] (Krzysztof Komeda) - [[Polija|poļu]] [[džezs|džeza]] muzikants un komponists. Dzimis Poznaņā. *[[Meško I]] (Mieszko I) - Polijas pirmais kņazs. Polijas valsts nodibinātājs. Apglabāts Poznaņas katedrālē. *[[Ernsts Tollers]] (Ernst Toller) (*1893 †1939) - rakstnieks. Dzimis Posenē. ====Ārējās saites==== * [http://www.YouAreIn.poznan.pl Poznaņas portāls (angliski)] * [http://www.zlotehotele.pl/poznan/eng/Poznaņas viesnīcas (angliski)] [[Category:Polijas pilsētas]] [[be:Познань]] [[bg:Познан]] [[bs:Poznanj]] [[cs:Poznaň]] [[da:Poznań]] [[de:Posen]] [[en:Poznań]] [[eo:Poznań]] [[es:Poznań]] [[et:Poznań]] [[eu:Poznan]] [[fi:Poznań]] [[fr:Poznań]] [[hu:Poznań]] [[is:Poznań]] [[it:Poznań]] [[ja:ポズナン]] [[ka:პოზნანი]] [[la:Posnania]] [[lt:Poznanė]] [[na:Poznań]] [[nds:Posen]] [[nl:Poznań (stad)]] [[no:Poznań]] [[pl:Poznań]] [[pt:Poznań]] [[ro:Poznań]] [[ru:Познань]] [[simple:Poznan]] [[sk:Poznaň]] [[sv:Poznań]] 3781 13356 2005-03-07T23:52:41Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3782 13357 2005-03-08T00:28:32Z Feens 37 redirekts #redirect [[Poznaņa]] 3783 13358 2005-03-08T00:29:23Z Feens 37 redirekts #redirect [[Poznaņa]] 3784 51185 2006-06-19T01:22:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Von Neumann-arkitektur]] Par '''fon Neimana arhitektūru''' (pēc matemātiķa Džona fon Neimana) dēvē šādus [[dators|datora]] uzbūves principus: __NOTOC__ === Binārās kodēšanas princips === Visa informācija – kā dati, tā arī programmas – tiek kodētas ar bināriem cipariem 0 un 1. Katram informācijas tipam ir sava bitu konsekvence jeb formāts. === Programmējamās vadības princips === Algoritms tiek pasniegts programmas veidā, kas sastāv no atsevišķām komandām, ko realizē dators. Programmas komandas datora atmiņā glabājas konsekventās šūnās un tiek izpildītas to dabiskajā secībā (t.i. viena pēc otras). Programmas komandu izpildes secības maiņai pastāv speciālas beznosacījuma vai nosacījuma zarojuma komandas. === Atmiņas vienveidības princips === Komandas un dati glabājas vienotā atmiņā un ārēji nav atšķirami. Tas ļauj ar instrukcijām veikt tās pašas darbībās kā ar datiem. === Adresējamības princips === Atmiņas pamatā ir šūnu masīvs ar unikāli numurētām šūnām. Procesoram ir jebkurā brīdī pieejama jebkura atmiņas šūna, bet, lai tai piekļūtu, izmanto atbilstošo šūnas numuru jeb adresi. [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[ast:Arquiteutura von Neumann]] [[bs:Von Neumannova arhitektura]] [[de:Von-Neumann-Architektur]] [[en:Von Neumann architecture]] [[es:Arquitectura Von Neumann]] [[fr:Architecture de von Neumann]] [[is:Von Neumann arkitektúr]] [[it:Macchina di von Neumann]] [[ja:ノイマン型]] [[ko:폰 노이만 구조]] [[nl:Von Neumann-cyclus]] [[no:Von Neumann-arkitektur]] [[pl:Architektura von Neumanna]] [[pt:Arquitetura de von Neumann]] [[ru:Архитектура фон Неймана]] [[sk:Koncepcia Johna von Neumanna]] [[sr:Фон Нојманова архитектура]] [[sv:Von Neumann-arkitekturen]] [[uk:Архітектура фон Ноймана]] [[zh:冯·诺伊曼结构]] 3785 17730 2005-08-11T13:25:07Z Juzeris 23 kat. '''Studentu korporācijas''' ir akadēmiskas mūža organizācijas, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus. Studentu korporāciju pirmsākumi meklējami jau pirmajās universitātēs, kad no dažādām valstīm studēt sabraukušie jaunieši vienojās pēc saviem novadiem. Kad Baltijas teritorijā 19. gadsimtā radās augstskolas, tad tajās gandrīz uzreiz bija no Vācijas tradīcijām pārņemtās studentu korporācijas. Vēlāk, rodoties latviešu tautiskuma idejai, Tērbatā studējošie latvieši 1870. gadā nodibināja Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakarus, [[Kronvaldu Atis|Kronvaldu Ata]] vadībā. Pakāpeniski, gadu gaitā, tika izcīnīta zināma vienlīdzība ar esošajām vācu studentu korporācijām, un Rakstniecības vakari pārveidojās par studentu korporāciju [[Lettonia]], pieņemot krāsas sarkans-balts-sarkans, kas vēlāk kļuva par Latvijas karoga krāsām. Korporācijām bija liela loma Latvijas brīvvalsts veidošanā, apkopojot latviešu izglītoto daļu, veicinot tautiskās domas veidošanos, piedaloties brīvības cīņās un Latvijas Armijas veidošanā. Brīvvalsts laikā korporācijas uzplaukst, bet, kad PSRS okupēja Latviju, korporācijas tika likvidētas, un tie korporāciju biedri, kas neemigrēja, tika represēti. 1989. gadā korporācijas tiek atjaunotas, un šobrīd vieno vairākus tūkstošus latviešu. Šobrīd Latvijā ir 23 studentu korporācijas - [[Lettonia]], [[Fraternitas Arctica]], [[Selonija]], [[Lettgallia]], [[Talavija]], [[Fraternitas Lettica]], [[Latvia]], [[Ventonia]], [[Tervetia]], [[Beveronija]], [[Philyronia]], [[Fraternitas Metropolitana]], [[Fraternitas Vesthardiana]], [[Fraternitas Academica]], [[Fraternitas Lataviensis]], [[Patria]], [[Fraternitas Livonica]], [[Vendia]], [[Lacuania]], [[Fraternitas Imantica]], [[Gersicania]], [[Fraternitas Cursica]], [[Fraternitas Vanenica]]; un 12 studenšu korporācijas - [[Daugaviete]], [[Gundega]], [[Dzintra]], [[Imeria]], [[Selga]], [[Gaujmaliete]], [[Varavīksne]], [[Aurora]], [[Sororitas Tatiana]], [[Spīdola]], [[Zinta]], [[Staburadze]]. {{Stub}} [[Category:Studentu korporācijas|*]] 3786 13361 2005-03-08T09:38:40Z PeterisP 26 #REDIRECT [[Johans Sebastians Bahs]] 3787 13362 2005-03-08T10:54:14Z Neonz 33 3788 51663 2006-06-23T22:15:00Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.24.40|81.198.24.40]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Sss {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Guntis Ulmanis'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:G_ulmanis.jpg|150px]] |- | '''Amats:''' || [[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]<br>1993.gada 7.jūlijs<br>–1999.gada 17.jūnijs |- | '''Partija:''' || [[Latvijas Zemnieku Savienība]],<br>vēlāk - bezpartejiskais |} '''Guntis Ulmanis''' (dzimis 1939. gada 13. septembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir Latvijas politiķis, [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] brāļa mazdēls. Viņš bija Latvijas Valsts prezidents no 1993. līdz 1999. gadam. No 1941.līdz 1946.gadam Ulmaņa ģimene dzīvoja izsūtījumā [[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Krasnojarska|Krasnojarskas novadā]]. Beidzis [[LU|Latvijas Valsts universitātes]] Ekonomikas fakultāti. 1993.gada jūnijā Guntis Ulmanis tika ievēlēts par Saeimas deputātu no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s. 1993.gada 7.jūlijā Saeima ievēl Gunti Ulmani par Latvijas Valsts prezidentu, viņš kļūst par Latvijas Zemnieku savienības goda priekšsēdētāju.1996.gada 18.jūnijā viņu atkārtoti ievēl par Latvijas Valsts prezidentu. 2000.gada 17.martā eksprezidents G.Ulmanis dibina "Prezidenta Ulmaņa fondu". Guntis Ulmanis saņēmis daudzus ārvalstu apbalvojumus. {{stub}} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>Padomju okupācija |width="40%" align="center"|[[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]<br>1993.gada 7.jūlijs–1999.gada 17.jūnijs |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vaira Vīķe-Freiberga]] |} [[Category:Latvijas prezidenti|Ulmanis, Guntis]] [[Category:Saeimas deputāti|Ulmanis, Guntis]] [[Category:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri|Ulmanis, Guntis]] [[Category:Latvijas politiķi|Ulmanis, Guntis]] [[en:Guntis Ulmanis]] [[id:Guntis Ulmanis]] [[lt:Guntis Ulmanis]] [[pl:Guntis Ulmanis]] [[ru:Улманис, Гунтис]] [[sv:Guntis Ulmanis]] 3789 13364 2005-03-08T11:04:38Z PeterisP 26 #REDIRECT [[Arhimēds]] 3790 19410 2005-09-10T12:47:40Z Āpsis 245 K [[Category:Latvijas politiķi]] [[Category:Valsts prezidenti]] [[en:Category:Presidents of Latvia]] 3791 52573 2006-06-30T10:26:15Z YurikBot 213 robot Adding: nl, no, pl, sv Modifying: fr Sīkākai informācijai skat. rakstu [[Latvijas politika]]. [[Category:Eiropas politiķi]] [[Category:Latvijas cilvēki]] [[Category:Latvijas politika]] [[Category:Politiķi pēc valsts]] [[de:Kategorie:Politiker (Lettland)]] [[en:Category:Latvian politicians]] [[fr:Catégorie:Personnalité politique lettonne]] [[nl:Categorie:Lets politicus]] [[no:Kategori:Latviske politikere]] [[pl:Kategoria:Łotewscy politycy]] [[ru:Категория:Политики Латвии]] [[sv:Kategori:Lettiska politiker]] 3792 13367 2005-03-08T11:17:46Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Ādolfs Hitlers]] #REDIRECT: [[Ādolfs Hitlers]] 3793 50008 2006-06-11T04:04:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[bn:রিচার্ড স্টলম্যান]] [[Image:Rms.jpg|thumb|197px|Ričards Stalmans]] '''Ričards Stalmans''' (dzimis 1953. gada 16. martā) ir [[brīvā programmatūra|brīvās programmatūras]] kustības, [[GNU]] projekta un [[Brīvās Programmatūras Fonds|Brīvās Programmatūras Fonda]] (''Free Software Foundation'') radītājs. Kā programmētājs viņš ir radījis [[GNU Emacs]] [[teksta redaktors|teksta redaktoru]], [[GNU C Compiler|GNU C kompilātoru]] un [[GNU Debugger|GNU atkļūdotāju]]. Viņs ir [[GNU Vispārējā Publiskā License|GNU Vispārējās Publiskās Licenses]] (''GNU General Public License'', ''GNU GPL'', ''GPL'') autors. Kopš 1990-to gadu vidus viņš pamatā nodarbojas ar politiskām kampaņām, veicinot brīvās programmatūras izplatību, kā arī asi vēršas pret [[programmatūras patenti]]em. Kā programmētājs viņš joprojām piedalās GNU Emacs izstrādē. == Ārējās saites == * [http://www.stallman.org Ričarda Stalmana personīgā mājas lapa] * [http://www.fsf.org/blogs/rms Ričarda Stalmana tīmekļa žurnāls] [[Category:Programmētāji]] {{stub}} [[ar:ريتشارد ستالمن]] [[ast:Richard Stallman]] [[bg:Ричард Столман]] [[bn:রিচার্ড স্টলম্যান]] [[bs:Richard Stallman]] [[ca:Richard Stallman]] [[cs:Richard Stallman]] [[cy:Richard Stallman]] [[da:Richard M. Stallman]] [[de:Richard Stallman]] [[el:Ρίτσαρντ Στώλλμαν]] [[en:Richard Stallman]] [[eo:Richard Stallmann]] [[es:Richard Stallman]] [[eu:Richard Stallman]] [[fa:ریچارد استالمن]] [[fi:Richard M. Stallman]] [[fr:Richard Stallman]] [[gl:Richard Stallman]] [[he:ריצ'רד סטולמן]] [[ia:Richard Matthew Stallman]] [[id:Richard M. Stallman]] [[ilo:Richard Stallman]] [[is:Richard Stallman]] [[it:Richard Stallman]] [[ja:リチャード・ストールマン]] [[jv:Richard Stallman]] [[ko:리처드 스톨만]] [[lb:Richard M. Stallman]] [[li:Richard Stallman]] [[lt:Ričardas Stalmanas]] [[mk:Ричард Сталман]] [[nl:Richard M. Stallman]] [[nn:Richard M. Stallman]] [[no:Richard M. Stallman]] [[pl:Richard Stallman]] [[pt:Richard M. Stallman]] [[ro:Richard Stallman]] [[ru:Столлмэн, Ричард Мэттью]] [[sh:Richard Stallman]] [[simple:Richard Stallman]] [[sk:Richard Matthew Stallman]] [[sl:Richard Matthew Stallman]] [[sr:Ричард Сталман]] [[sv:Richard Stallman]] [[th:ริชาร์ด สตอลแมน]] [[tl:Richard Stallman]] [[tr:Richard Stallman]] [[uk:Столмен Річард]] [[zh:理查德·马修·斯托曼]] [[zh-min-nan:Richard Stallman]] 3794 13369 2005-03-08T11:28:24Z Neonz 33 no stallman.org no stallman.org 3795 13370 2005-03-08T11:33:43Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Ričards Stalmans]] 3796 13371 2005-03-08T11:34:41Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Ričards Stalmans]] 3797 50388 2006-06-13T08:36:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Торвальдс Лінус]] [[Image:Linus Torvalds.jpeg|thumb|200px|right|Linuss Torvalds]] '''Linuss Benedikts Torvalds''' (dzimis 1969. gada 28. decembrī) ir populārā [[operacionālā sistēma|operacionālās sistēmas]] kodola [[Linux]] sākotnējais izstrādātājs un pašreizējais Linux projekta koordinators. Iedvesmojies no [[Minix]] ([[Andrejs Tannenbaums|Andreja Tannenbauma]] izstrādāta operacionālā sistēma), viņš redzēja vajadzību pēc [[UNIX]] veida operacionālās sistēmas, kas darbotos uz viņa [[personālais dators|personālā datora]]. Sākotnējo Linux kodola izstrādi Torvalds veica savā brīvajā laikā uz savas personīgās aparatūras. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.cs.helsinki.fi/u/torvalds/ Torvalda mājas lapa] [[Category:Linux]] [[Category:Programmētāji]] [[ar:لينوس تورفالدس]] [[ast:Linus Torvalds]] [[bg:Линус Торвалдс]] [[bs:Linus Torvalds]] [[ca:Linus Torvalds]] [[cs:Linus Torvalds]] [[da:Linus Torvalds]] [[de:Linus Torvalds]] [[el:Λίνους Τόρβαλντς]] [[en:Linus Torvalds]] [[eo:Linus Torvalds]] [[es:Linus Torvalds]] [[et:Linus Torvalds]] [[eu:Linus Torvalds]] [[fi:Linus Torvalds]] [[fr:Linus Torvalds]] [[ga:Linus Torvalds]] [[gl:Linus Torvalds]] [[he:לינוס טורבאלדס]] [[hu:Linus Torvalds]] [[ia:Linus Torvalds]] [[id:Linus Torvalds]] [[is:Linus Torvalds]] [[it:Linus Torvalds]] [[ja:リーナス・トーバルズ]] [[jv:Linus Torvalds]] [[kn:ಲೈನಸ್ ಟೋರ್ವಾಲ್ಡ್ಸ್]] [[ko:리누스 토르발스]] [[ku:Linus Torvalds]] [[lb:Linus Torvalds]] [[li:Linus Torvalds]] [[lt:Linusas Torvaldsas]] [[mk:Линус Торвалдс]] [[mr:लिनस टोरवॉल्डस]] [[ms:Linus Torvalds]] [[nl:Linus Torvalds]] [[nn:Linus Torvalds]] [[no:Linus Torvalds]] [[pl:Linus Torvalds]] [[pt:Linus Torvalds]] [[ro:Linus Torvalds]] [[ru:Торвальдс, Линус Бенедикт]] [[scn:Linus Torvalds]] [[sh:Linus Torvalds]] [[simple:Linus Torvalds]] [[sk:Linus Torvalds]] [[sl:Linus Torvalds]] [[sr:Линус Торвалдс]] [[sv:Linus Torvalds]] [[tl:Linus Torvalds]] [[tr:Linus Torvalds]] [[uk:Торвальдс Лінус]] [[vi:Linus Torvalds]] [[zh:林纳斯·托瓦兹]] 3798 13373 2005-03-08T11:43:59Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Linuss Torvalds]] 3799 13374 2005-03-08T11:44:33Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Linuss Torvalds]] 3800 13375 2005-03-08T11:45:59Z Neonz 33 no angļu vikipēdijas no angļu vikipēdijas 3801 40163 2006-04-13T09:54:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Bill Gates]] '''Viljams Henrijs Geitss III''' (dzimis 1955. gada 28. oktobrī), plašāk pazīstams kā '''Bils Geitss''', ir [[ASV]] uzņēmējs. Viņš, kopā ar citiem, sarakstīja [[Altair BASIC]] [[interpretators|interpretatora]] sākotnējo versiju [[Altair 8800]] datoriem (pirmais komericāli veiksmīgais [[personālais dators|personālā datora]] modelis). Viņš ir [[Microsoft]] korporācijas līdzdibinātājs un pašreiz ir tās [[valdes priekšsēdētājs]] un "[[Programmatūras arhitektūra|galvenais programmatūras arhitekts]]". Pēc žurnāla ''Forbes'' datiem viņš ir planētas bagātākais cilvēks. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.microsoft.com/billgates/default.asp Bila Geitsa Microsoft mājas lapa] [[Category:Microsoft]] [[Category:Programmētāji]] [[ang:Bill Gates]] [[ar:بيل غيتس]] [[ast:Bill Gates]] [[bg:Бил Гейтс]] [[bs:Bill Gates]] [[ca:Bill Gates]] [[cs:Bill Gates]] [[cy:Bill Gates]] [[da:Bill Gates]] [[de:Bill Gates]] [[en:Bill Gates]] [[eo:Bill Gates]] [[es:Bill Gates]] [[et:Bill Gates]] [[eu:Bill Gates]] [[fi:Bill Gates]] [[fr:Bill Gates]] [[ga:Bill Gates]] [[gl:Bill Gates]] [[gn:Bill Gates]] [[he:ביל גייטס]] [[hr:Bill Gates]] [[hu:Bill Gates]] [[id:Bill Gates]] [[ilo:Bill Gates]] [[io:Bill Gates]] [[it:Bill Gates]] [[ja:ビル・ゲイツ]] [[jbo:Bill Gates]] [[ko:빌 게이츠]] [[ku:Bill Gates]] [[li:Bill Gates]] [[lt:Bilas Geitsas]] [[mk:Бил Гејтс]] [[ms:Bill Gates]] [[nds:Bill Gates]] [[nl:Bill Gates]] [[nn:Bill Gates]] [[no:Bill Gates]] [[pl:Bill Gates]] [[pt:Bill Gates]] [[ro:Bill Gates]] [[ru:Гейтс, Уильям Генри III]] [[scn:Bill Gates]] [[simple:Bill Gates]] [[sk:Bill Gates]] [[sl:Bill Gates]] [[sq:Bill Gates]] [[sr:Бил Гејтс]] [[sv:Bill Gates]] [[th:บิลล์ เกตส์]] [[tl:Bill Gates]] [[tr:Bill Gates]] [[uk:Ґейтс Білл]] [[vi:Bill Gates]] [[zh:比尔·盖茨]] 3802 13377 2005-03-08T11:56:28Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Bils Geitss] 3803 21139 2005-10-19T08:18:36Z Aka 321 #REDIRECT [[Bils Geitss]] 3804 46692 2006-05-21T13:31:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Osama bin Ladenas]] [[Image:Laden.jpg|frame|right|Osama bin Ladens]] '''Osama bin Muhameds bin Avads bin Ladens''' (dzimis 1957. gada 10. martā vai 1957. gada 30. jūlijā) ([[Arābu valoda|Arābiski]]: &#1571;&#1587;&#1575;&#1605;&#1577; &#1576;&#1606; &#1605;&#1581;&#1605;&#1583; &#1576;&#1606; &#1593;&#1608;&#1583; &#1576;&#1606; &#1604;&#1575;&#1583;&#1606;), plašāk pazīstams kā '''Osama bin Ladens''' (&#1571;&#1587;&#1575;&#1605;&#1577; &#1576;&#1606; &#1604;&#1575;&#1583;&#1606;), ir teroristu organizācijas [[Al-Qaeda]] līderis. [[ASV]] valdība uzskata, ka viņš ir galvenais 2001. gada 11. septembra terora aktu, kuros tika nogalināti vismaz 2752 cilvēki, organizētājs, lai gan tam nav nekādu pierādījumu. Bin Ladena cīņas sākotnējais mērķis bija panākt ASV karabāzu izvākšanu no [[Saūda Arābija|Saūda Arābijas]]. Lai gan viņam to neizdevās panākt 1990-tajos gados, mazāk kā divus gadus pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem, ASV paziņoja par savu karabāzu izvākšanu no Saūda Arābijas. Bin Ladens tiek saukts par "pasaules meklētāko noziedzinieku". Šobrīd par viņa notveršanu ASV varas iestādes sola 50 miljonu ASV dolāru lielu prēmiju. Viņa pašreizējā atrašanās vieta nav zināma, lai gan daudzi uzskata, ka viņš slēpjas [[Afganistāna|Afganistānas]]-[[Pakistāna|Pakistānas]] robežas reģionā. {{stub}} [[Category:Terorisms]] [[ar:أسامة بن لادن]] [[bg:Осама бин Ладен]] [[bs:Osama bin Laden]] [[ca:Osama bin Laden]] [[cs:Usáma bin Ládin]] [[da:Osama bin Laden]] [[de:Osama bin Laden]] [[en:Osama bin Laden]] [[eo:Usama bin Laden]] [[es:Osama bin Laden]] [[eu:Osama bin Laden]] [[fi:Osama bin Laden]] [[fr:Oussama Ben Laden]] [[fy:Osama bin Laden]] [[gl:Osama bin Laden]] [[he:אוסאמה בן לאדן]] [[hr:Osama bin Laden]] [[id:Osama bin Laden]] [[io:Osama bin Laden]] [[is:Osama bin Laden]] [[it:Osama bin Laden]] [[ja:オサーマ・ビンラーディン]] [[jv:Osama bin Laden]] [[ka:ბინ ლადენი, ოსამა]] [[ko:오사마 빈라덴]] [[la:Osama bin Laden]] [[lb:Osama Bin Laden]] [[li:Usâmah bin Lâdin]] [[lt:Osama bin Ladenas]] [[mk:Осама бин Ладен]] [[ms:Osama bin Laden]] [[nds:Osama bin Laden]] [[nl:Osama bin Laden]] [[nn:Osama bin Laden]] [[no:Osama bin Laden]] [[pl:Osama bin Laden]] [[pt:Osama bin Laden]] [[ro:Osama bin Laden]] [[ru:Осама бен Ладен]] [[sh:Osama bin Laden]] [[simple:Osama bin Laden]] [[sk:Usáma bin Ládin]] [[sl:Osama bin Laden]] [[sq:Bin Laden]] [[sr:Осама бин Ладен]] [[sv:Usama bin Ladin]] [[tl:Osama bin Laden]] [[tr:Usame Bin Ladin]] [[vi:Osama bin Laden]] [[yi:אסאמא בין לאדן]] [[zh:奥萨玛·本·拉登]] 3805 13380 2005-03-08T12:24:48Z Neonz 33 binladena bilde no angļu vikipēdijas binladena bilde no angļu vikipēdijas 3806 13381 2005-03-08T12:26:49Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Osama bin Ladens]] #REDIRECT: [[Osama bin Ladens]] 3807 13382 2005-03-08T12:27:29Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Osama bin Ladens]] #REDIRECT: [[Osama bin Ladens]] 3808 13383 2005-03-08T12:28:46Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Osama bin Ladens]] #REDIRECT: [[Osama bin Ladens]] 3809 13384 2005-03-08T15:49:09Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Atsevišķā studentu rota]] #REDIRECT: [[Atsevišķā studentu rota]] 3810 16474 2005-07-13T16:27:42Z Juzeris 23 izmainīju kat. [[Category:Komponisti pēc laikmeta]] 3811 52431 2006-06-29T13:16:52Z YurikBot 213 robot Adding: an, bs, cs, mt, simple, sq Modifying: id [[Category:Mūzika]] [[Category:Cilvēki pēc nodarbošanās]] [[an:Categoría:Compositors]] [[ast:Categoría:Compositores]] [[be:Катэгорыя:Кампазытары]] [[bg:Категория:Композитори]] [[bs:Kategorija:Kompozitori]] [[ca:Categoria:Compositors]] [[cs:Kategorie:Hudební skladatelé]] [[da:Kategori:Komponister]] [[de:Kategorie:Komponist]] [[el:Κατηγορία:Συνθέτες]] [[en:Category:Composers]] [[eo:Kategorio:Komponistoj]] [[es:Categoría:Compositores]] [[et:Kategooria:Heliloojad]] [[fi:Luokka:Säveltäjät]] [[fr:Catégorie:Compositeur]] [[ga:Catagóir:Cumadóirí]] [[he:קטגוריה:מלחינים]] [[hr:Kategorija:Skladatelji]] [[hu:Kategória:Zeneszerzők]] [[id:Kategori:Komponis]] [[io:Category:Kompozisti]] [[it:Categoria:Compositori]] [[ja:Category:作曲家]] [[jv:Category:Juru Musik]] [[ko:분류:작곡가]] [[la:Categoria:Compositores]] [[lb:Category:Komponisten]] [[li:Kategorie:Componis]] [[lt:Kategorija:Kompozitoriai]] [[mt:Category:Kompożituri]] [[nl:Categorie:Componist]] [[nn:Kategori:Komponistar]] [[no:Kategori:Komponister]] [[pl:Kategoria:Kompozytorzy]] [[pt:Categoria:Compositores]] [[ru:Категория:Композиторы]] [[simple:Category:Composers]] [[sk:Kategória:Hudobní skladatelia]] [[sl:Kategorija:Skladatelji]] [[sq:Category:Kompozitor]] [[sr:Категорија:Композитори]] [[sv:Kategori:Kompositörer]] [[tr:Kategori:Besteciler]] [[uk:Категорія:Композитори]] [[zh:Category:作曲家]] 3812 52348 2006-06-29T07:16:40Z Escarbot 1016 robot Adding: bg, de, fr, he, hr, ja, ko, no, pt, ro, ru, sr [[Category:Komponisti pēc tautības]] [[Category:Vācijas mūzika]] [[bg:Категория:Немски композитори]] [[da:Kategori:Tyske komponister]] [[de:Kategorie:Deutscher Komponist]] [[en:Category:German composers]] [[fr:Catégorie:Compositeur allemand]] [[he:קטגוריה:מלחינים גרמנים]] [[hr:Kategorija:Njemački skladatelji]] [[it:Categoria:Compositori tedeschi]] [[ja:Category:ドイツの作曲家]] [[ko:분류:독일의 작곡가]] [[nl:Categorie:Duits componist]] [[nn:Kategori:Tyske komponistar]] [[no:Kategori:Tyske komponister]] [[pl:Kategoria:Niemieccy kompozytorzy]] [[pt:Categoria:Compositores da Alemanha]] [[ro:Categorie:Compozitori germani]] [[ru:Категория:Композиторы Германии]] [[sr:Категорија:Немачки композитори]] [[sv:Kategori:Tyska kompositörer]] 3813 53132 2006-07-02T06:43:39Z Keps 758 +Cat. [[Image:Rihards Vagners.jpg|right|260px|thumb|Rihards Vāgners]] '''Vilhelms Rihards Vāgners''' (dzimis [[1813]]. gada [[22.maijs|22. maijā]] [[Leipciga|Leipcigā]], miris [[1883]]. gada [[13.februāris|13. februārī]] [[Vīne|Vīnē]]) bija [[Vācija|vācu]] [[komponists]], mūzikas teorētiķis un [[esejists]], galvenokārt pazīstams ar savām [[opera|operām]]. Viņš bija ļoti pretrunīga personība, gan viņa muzikālo un dramatisko jaunievedumu dēļ, gan arī viņa [[antisemītisms|antisemītisko]] uzskatu dēļ. ===Operas=== ====Agrīnās==== * (1832) ''[[Die Hochzeit]]'' * (1834) ''[[Die Feen]]'' * (1836) ''[[Das Liebesverbot]]'' * (1837) ''[[Rienzi]]'' &mdash; ''Rienzi, der letzte der Tribunen'' (''Rienci'') ====Vidusposma==== * (1843) ''[[Klīstošais holandietis (opera)|Der fliegende Holländer]]'' (''Klīstošais holandietis'') * (1845) ''[[Tanheizers|Tannhäuser]]'' (''Tanheizers'') * (1848) ''[[Loengrīns|Lohengrin]]'' (''Loengrīns'') ====Vēlīnās==== * (1859) ''[[Tristans un Izolde|Tristan und Isolde]]'' (''Tristans un Izolde'') * (1867) ''[[Die Meistersinger von Nürnberg]]'' (''Nirnbergas meistardziedoņi'') * operu tetroloģija ''[[Der Ring des Nibelungen]]'' (''[[Nībelungi|Nībelungu gredzens]]'') ** (1854) ''[[Das Rheingold]]'' (''Reinas zelts'') ** (1856) ''[[Die Walküre]]'' (''Valkīra'') ** (1871) ''[[Siegfried (opera)|Siegfried]]'' (''Zigfrīds'') ** (1874) ''[[Götterdämmerung]]'' (''Dievu mijkrēslis'') * (1882) ''[[Parsifal]]'' (''Parsifāls'') {{stub}} [[Category:Vācu komponisti|Vagners, Rihards]] [[Category:Vācu rakstnieki|Vagners, Rihards]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Vagners, Rihards]] [[Category:Vācieši|Vagners, Rihards]] [[ar:ريشارد فاغنر]] [[bg:Рихард Вагнер]] [[bs:Richard Wagner]] [[ca:Richard Wagner]] [[cs:Richard Wagner]] [[da:Richard Wagner]] [[de:Richard Wagner]] [[el:Ρίχαρντ Βάγκνερ]] [[en:Richard Wagner]] [[eo:Richard Wagner]] [[es:Richard Wagner]] [[et:Richard Wagner]] [[eu:Richard Wagner]] [[fa:ریچارد واگنر]] [[fi:Richard Wagner]] [[fr:Richard Wagner]] [[fy:Richard Wagner]] [[ga:Richard Wagner]] [[he:ריכרד וגנר]] [[hr:Richard Wagner]] [[hu:Richard Wagner]] [[id:Richard Wagner]] [[is:Richard Wagner]] [[it:Richard Wagner]] [[ja:リヒャルト・ワーグナー]] [[ko:리하르트 바그너]] [[la:Wilhelminus Richardus Wagner]] [[li:Richard Wagner]] [[lt:Richardas Vagneris]] [[mk:Рихард Вагнер]] [[nl:Richard Wagner]] [[no:Richard Wagner]] [[os:Вагнер, Рихард]] [[pl:Richard Wagner]] [[pt:Richard Wagner]] [[ro:Richard Wagner]] [[ru:Вагнер, Рихард Вильгельм]] [[sco:Richard Wagner]] [[sh:Richard Wagner]] [[sk:Richard Wagner]] [[sl:Richard Wagner]] [[sv:Richard Wagner]] [[th:ริชาร์ด วากเนอร์]] [[tl:Richard Wagner]] [[tr:Richard Wagner]] [[uk:Ваґнер Ріхард]] [[vi:Richard Wagner]] [[zh:威廉·理查德·瓦格纳]] 3814 13389 2005-03-11T19:25:58Z Neonz 33 kat '''Alberts no Štādes''' (dzīvoja 13. gadsimtā) ([[Vācu valoda|Vāciski]]: ''Albert von Stade'') bija [[Vācija|vācu]] hronists, [[Pasaules hronika|Pasaules hronikas]] autors. Viņš bija priors, no 1232. gada abats Sv.Benedikta ordeņa klosterī Štādē. 1240. gadā iestājās franciskāņu klosterī, sāka rakstīt [[Pasaules hronika|Pasaules hroniku]], kurā aprakstīja periodu no pasaules radīšanas līdz 1256. gadam, papildinot to vēl 1260. gadā. Pirmajā daļā Alberts izmantojis dažādas pasaules hronikas, [[Brēmenes Ādams|Brēmenes Ādama]], [[Helmonds|Helmonda]], Sakšu spoguļa u.c. darbu izvilkumus. Par laiku no 1152. gada lietojis arī Brēmenes sholastiķa Indriķa ziņojumus, bet par vēlākiem laikiem arī paša savāktās ziņas. Hronikā ir plašas ziņas par [[Livonija|Livoniju]] no 1195. līdz 1238. gadam, kaut gan nav pierādāms, ka viņš pats kādu laiku būtu uzturējies Livonijā. Patstāvīgs ir viņa [[Saules kauja|Saules kaujas]] (1236) apraksts. Diemžēl, līdz mūsdienām nav saglabājusies pati hronika, pieejama tikai tās saīsinātā versija. Nav pieejama, piemēram, ziņa par [[Brēmene|Brēmenes]] zemnieku Otbertu, kas 1238. gadā uzstājies kā brīnumdarītājs, pēc tam aizbēdzis uz [[Lībeka|Lībeku]], no turienes uz [[Rīga|Rīgu]], kur miris. == Informācijas avoti == * Alberts no Štādes, [http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/alberts_no_shtades/encik/alb_le.htm Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 22.lpp.] [[Category:Viduslaiki]] 3815 44341 2006-05-12T06:22:31Z Feens 37 '''Alberts I''' var būt: *[[Alberts I (Brandenburga)|Alberts I]] (ap 1100-1170) - [[Brandenburga]]s [[markgrāfs]] *[[Alberts fon Bukshēvdens]] (ap 1199-1229) - pirmais [[Rīga]]s [[bīskaps]] *[[Alberts I (Vācija)|Alberts I]] (1255-1308) - vācu karalis, [[Austrija]]s [[hercogs]] *[[Alberts I (Monako)|Alberts I]] (1848-1922) - [[Monako]] princis *[[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]] (1875-1934) - [[Beļģija]]s karalis {{disambig}} 3816 44342 2006-05-12T06:27:58Z Feens 37 "[[Alberts II]]" pārdēvēju par "[[Alberts II (Rīga)]]": ir citi Ålberti otrie '''Alberts II Zauerbērs no Ķelnes''' ([[Vācu valoda|Vāciski]]: ''Albert Suerbeer'', miris 1273. gadā), pazīstams arī kā '''Alberts Suerbērs''', bija pirmais [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]] (1253 - 1273). Dzimis [[Ķelne|Ķelnē]] vai tās apkārtē 12. gadsimta beigās. Studējis [[Parīze|Parīzē]], kur ieguvis maģistra grādu. 1229. gadā pēc [[Alberts I|Alberta I]] nāves iecelts par [[Rīga|Rīgas]] bīskapu, bet pāvests [[Gregorijs IX]] to neapstiprināja, jo Rīgas domkapituls izvēlējās [[Nikolajs no Nauenas|Nikolaju]]. 1240. gadā Alberts II kļuva par [[Armagi bīskapija|Armagi bīskapu]] [[Īrija|Īrijā]], bet 1245. gadā pāvests [[Innocents IV]] viņu iecēla par [[Prūsijas arhibīskapija|Prūsijas arhibīskapu]] un visu Prūsijas, [[Livonija|Livonijas]] un [[Igaunija|Igaunijas]] bīskapu metropolītu. 1252. gadā Alberts II sasauca Rīgā 4 provinču baznīcu koncilu. Pēc Nikolaja nāves 1253. gadā beidzot kļuva par Rīgas arhibīskapu, 1255. gada 20. janvārī [[Aleksandrs IV|Aleksandra IV]] amatā apstiprināts. Sākumā viņam bija nesaskaņas ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], bet vēlāk tie izlīga kopīgai cīņai ar [[zemgaļi|zemgaļiem]]. Alberta II laikā pabeidza būvēt [[Rīgas Doma baznīca|Doma baznīcu]], kur viņš apbedīts galvenā altāra priekšā. == Informācijas avoti == * Alberts II Zauerbērs no Ķelnes, [http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/alberts_ii/alberts_ii.htm Historia.lv] * Alberts II, [http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/alberts_ii/encikl/alberts_ii_lkv.htm Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 241.-242.sleja.] * Alberts II (Sūerbērs), [http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/alberts_ii/encikl/alberts_ii_le.htm Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 22.lpp.] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Nikolajs fon Nauens]] (kā Rīgas bīskaps) | virsraksts = [[Rīgas arhibīskapi|Rīgas arhibīskaps]] | periods = [[1253]]&ndash;[[1273]] | pēc = [[Johaness I fon Lūne]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Livonija]] [[Category:Rīgas arhibīskapi]] [[Category:Viduslaiki]] [[de:Albert Suerbeer]] [[en:Albert Suerbeer]] 3817 44353 2006-05-12T06:34:45Z Feens 37 #REDIRECT: [[Alberts II (Rīga)]] 3818 44354 2006-05-12T06:35:03Z Feens 37 #REDIRECT: [[Alberts II (Rīga)]] 3819 44658 2006-05-13T17:52:04Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Harold Alexander]] [[Image:Harolds_Aleksanders.jpg|thumb|200px|right|Harolds Aleksanders]] '''Harolds Aleksanders''' ([[Angļu valoda|Angliski]]: ''Alexander of Tunis'', ''Harold Rupert Leofric George Alexander'', dzimis 1891. gada 10. decembrī, miris 1969. gada 16. jūnijā) bija angļu-īru grāfs, [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[feldmaršals]], Lielbritānijas saimnieciskās misijas vadītājs Baltijas valstīs 1919.-20. gadā, vēlāk [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] komandieris. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā komandēja 15. armiju grupu. Vēlāk bija arī [[Kanādas ģenerālgubernators]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā no 1914. līdz 1918. gadam piedalījies kaujās [[Francija|Francijā]]. No 1919. gada 26. maija līdz 12. jūlijam bija britu diplomātiskās un saimnieciskās misijas Baltijas valstīs vadītāja palīgs, no 1919. gada 12. jūlija līdz 1920. gada 18. februārim Baltijas landesvēra (vēlāk - 13. Tukuma kājnieku pulks) komandieris, 1920. gada 21. janvārī ieņēma [[Rēzekne|Rēzekni]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā piedalījies kaujās [[Birma|Birmā]], Vidējo Rietumu operācijās, Ziemeļāfrikā un [[Itālija|Itālijā]]. 1944. gadā feldmaršals un sabiedroto armiju virspavēlnieks [[Vidusjūra|Vidusjūras]] cīņu laukos. No 1946. līdz 1952. gadam bija [[Kanādas ģenerālgubernators]], no 1952. līdz 1954. gadam - Lielbritānijas Aizsardzības ministrs. Aleksanders bija labvēlīgi noskaņots pret baltiešiem un [[Baltvāci|baltvāciem]]. Sagatavotie memuāri par pieredzi [[Baltija|Baltijā]] palika nepublicēti. == Informācijas avoti == * Aleksanders, [http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/aleksanders/encik/aleksanders_le.htm Latvju enciklopēdija 1962.-1982. 1.sējums, 23.lpp.] [[Category:Vēsture]] [[cs:Harold Rupert Alexander]] [[da:Harold Alexander]] [[de:Harold Alexander]] [[en:Harold Alexander, 1st Earl Alexander of Tunis]] [[fr:Harold Alexander]] [[it:Harold Alexander]] [[pl:Harold Alexander]] [[sl:Harold Alexander]] [[sv:Harold Alexander]] [[uk:Александер Гаролд Руперт Леофрік Джордж I]] [[zh:哈罗德·亚历山大]] 3820 13395 2005-03-08T18:34:42Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Harolds Aleksanders]] #REDIRECT: [[Harolds Aleksanders]] 3821 48336 2006-05-31T02:38:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Аллод (владение)]] '''Allods''' ([[Vācu valoda|vāciski]]: ''Allod'', ''mittellateinisch Allodium'') bija privāts nekustamais īpašums [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Vācija|Vācijā]], arī [[Livonija|Livonijā]]. Termins pirmoreiz sastopams ''Lex Salica'' 6. gadsimtā un ar to apzīmēja kustamu mantu. Bet jau [[franki]] par allodu sāka saukt gan kustamu, gan nekustamu privātīpašumu. Vēlāk jēdziens sašaurinājās jau līdz nekustamam privātīpašumam. [[Karolingi|Karolingu]] laikā, nodibinoties lēņu kārtībai, allodu kā neierobežotu dzimtīpašumu nostāda pretī [[benificijs|benificijam]] un [[lēnis|lēnim]], uz ko leimanim bija tikai nosacītas, nepilnīgas mantošanas tiesības. Blakus šai vispārīgai alloda nozīmei (kā lēņa pretstatam) dažos Vācijas novados 12. - 15. gs. par allodu sauc muižu, tās ēkas un muižkunga apsaimniekošanā esošos muižas laukus. Latvijas 13. un 14. gadsimta raksti jēdzienu lieto tikai šai pēdējā nozīmē, apzīmējot muižu kā kunga novada atsevišķu saimniecības vienību. == Informācijas avoti == * Allōds, [http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/allods/encik/all_lkv.htm Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 297.-298.sleja.] [[Category:Livonija]] [[Category:Viduslaiki]] [[de:Allod]] [[en:Allodial title]] [[eo:Allodium]] [[es:Alodio]] [[nl:Allodium]] [[pl:Alodium]] [[ru:Аллод (владение)]] 3822 13397 2005-03-08T18:52:25Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Allods]] 3823 13398 2005-03-08T19:01:01Z Neonz 33 '''Alnpeke Dītlebs''' bija [[Atskaņu hronika|Atskaņu hronikas]] viltus autors. Alnpeke Dītlebs bija viltus autora vārds, ko Ļvovas (Lembergas) birģermeistars Johans Alnpehs ap 1625. gadu, godkārības dzīts, uzrakstīja uz Livonijas atskaņu (rīmju) hronikas vecākā manuskripta. Patiesībā šo hroniku ap 1290. gadu sacerējis kāds nezināms [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] brālis. == Informācijas avoti == * Alnpeke Ditlebs, [http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/alnpeke/encik/alnp_lkv.htm Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 302.sleja.] [[Category:Vēsture]] 3824 13399 2005-03-08T19:01:35Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Alnpeke Dītlebs]] 3825 29258 2006-02-07T12:02:21Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 213.164.111.254 '''Vecākā Livonijas Atskaņu hronika''' jeb '''Atskaņu hronika''' (saukta arī - '''Rīmju hronika''') ([[Vācu valoda|Vāciski]]: ''Livländische Reimchronik'') ir [[dzeja|dzejā]] sarakstīta hronika par 13. gadsimta notikumiem [[Livonija|Livonijā]]. {{stub}} [[Category:Hronikas]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Livonija]] [[Category:Viduslaiki]] [[lt:Eiliuotoji Livonijos kronika]] 3826 13401 2005-03-08T19:09:11Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Atskaņu hronika]] 3827 13402 2005-03-08T19:09:49Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Atskaņu hronika]] 3828 13403 2005-03-08T19:10:19Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Atskaņu hronika]] 3830 13405 2005-03-08T19:14:02Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Atskaņu hronika]] 3831 46605 2006-05-21T09:09:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Sēlija]] '''Sēlija''' jeb '''Augšzeme''' (arī - '''Augškurzeme''', '''Augšgals''', '''Sēla''') ir kultūrvēsturisks novads [[Latvija|Latvijā]], kas aptver daļu no mūsdienu [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]], [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]] un [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] rajoniem. 13. gadsimtā to apdzīvoja [[sēļi]]. Nosaukums radies no [[Līvu valoda|līvu]] vārda ''sälli'', kas nozīmē augšējie (ļaudis), ar kādu nosaukumu [[sēļi]] bija pazīstami [[līvi|līviem]] un vācu ieceļotājiem. {{stub}} {{Latvijas novadi}} [[Category:Latvijas novadi]] [[de:Sēlija]] [[en:Selonia]] [[hu:Sēlija]] 3832 13407 2005-03-08T19:21:53Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Sēlija]] 3833 13408 2005-04-21T04:47:58Z Neonz 33 precizēju kategoriju '''Autine''' bija [[latgaļi|latgaļu]] pils un pilsnovads [[Cēsis|Cēsu]] apkaimē, 12.-13. gs. ietilpa [[Jersika|Jersikas]] valstī. Pirmoreiz minēta [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] 1208. gadā, kad [[Rūsiņš]] no [[Satekle|Satekles]], [[Varidotis]] no Autines un [[Tālivaldis]] no [[Beverīna|Beverīnas]] prasa igauņiem gandarījumu par nodarītajām pārestībām. 1209. gadā [[Jersika|Jersikas]] karalis [[Visvaldis]] saņem Autini līdz ar citām pilīm lēņos no bīskapa [[Bīskaps Alberts|Alberta]]. 1212. gadā izceļas strīds starp Autines latgaļiem un Cēsu vācu bruņiniekiem lauku un bišu koku dēļ. Ar šķīrējtiesas lēmumu Autines latgaļi saņem atpakaļ savus bišu kokus, bet vācieši patur laukus un maksā latgaļiem atlīdzību par zaudējumiem. 1213. gadā Autini iegūst [[Zobenbrāļu ordenis]]. 1215. gadā igauņi ielenc Autini, bet tuvojoties Cēsu bruņiniekiem, caur [[Trikata|Trikatu]] bēg atpakaļ uz [[Igaunija|Igauniju]]. Pēdējo reizi Autines vārds minēts rakstos 1224. gadā. <!-- Jāprecizē info par atrašanās vietu. Avotā minētas vairākas hipotēzes, varbūt pa šiem gadiem ir kaut kas mainījīs, respektīvi - noskaidrots. --> == Informācijas avoti == * Autine, [http://www.historia.lv/alfabets/A/AU/autine/enciklopedijas/autine_lkv.htm Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 1314.- 1315.sleja.] == Skatīt arī == * [[Autines sacelšanās]] [[Category:Livonija]] 3834 13409 2005-03-08T19:33:36Z Feens 37 redirekts #redirect [[Mjanma]] 3835 13410 2005-03-08T19:35:43Z Juzeris 23 Category:Alfabēti [[Category:Alfabēti]] 3836 13411 2005-03-08T19:40:49Z Juzeris 23 Category:Valodniecība [[Category:Valodniecība]] 3837 13412 2005-03-08T19:46:23Z Juzeris 23 #REDIRECT [[Rihards Vāgners]] #REDIRECT [[Rihards Vāgners]] 3838 27311 2006-01-19T19:18:50Z Neonz 33 pieliku savus variantus ;About : <u>Par</u>; ''About'' ;Access : <u>Piekļuve</u>; Pilnvaras; Tiesības ;Account : Lietotāja konts; Konts; Lietotājs; Lietotājvārds ;Administrator : Admins; Administrators; Administrācija (''domāju, ka šie varēs mierīgi funkcionēt kā sinonīmi, bet par šiem būtu jāvienojas, ko izmantot interfeisa tekstos) ;Article : <u>Raksts</u>; Šķirklis ;Atom : <u>Atom</u>; Atoms ;Blanking : <u>Satura dzēšana</u>; Tukšošana ;Bold : <u>Pustrekns</u>; Trekns; Bolds; Boldā; ;Broken redirect : <u>Pāradresācija uz neesošu lapu</u>; Līks redirekts; <strike>Nedarbojošs redirekts</strike>; Novecojusi pārsūtīšana; Nefukcionāls redirekts; Pārtraukta pārvirze ;Browse : <u>Pārlūkot</u>; arī Navigācija; Pārskatīt; Sērfot; Ieskāt; ;Browser : [[Pārlūks]]; Pārlūkprogramma; Apieska ;Browser cache : Pārlūka ''cache''; <u>Pārlūka kešatmiņa</u>; Pārlūkprogrammas pagaidatmiņa; Pārlūka ķeša; Apieskas ķeša ;Bug reports : Kļūdu paziņojumi; Kļūdu ziņojumi; Ziņojumi par kļūdām ;Bureaucrat : Birokrāts ;Cache: <u>Kešatmiņa</u>; ķeša (kabata) ;Cached : <u>Saglabāts</u>-; No kešatmiņas; “No atmiņas”; <u>Saglabāts kešatmiņā</u>; Ieķešots ;Category : <u>Kategorija</u>; Sadaļa ;Check : Ieķeksēt; <u>Atzīmēt</u> ;Community Portal : Kopienas portāls ;Content page : Satura lapa; '''<u>Raksts</u>'''; Satura rādītājs ;Contributions : Ieguldījumi; <u>Devums</u> ;Cookies : <u>Sīkdatnes</u>; Cepumiņi; ''Cookies'' ;Copyrights : Autortiesības ;Credits : Autori; Pateicības; Uzticība, jo Credo nozīmē ticu ;Current events : Aktualitātes ;Dead-end pages : <u>Lapas bez izejošām saitēm</u>; Lapas bez linkiem; Strupceļi; ''Tupiki'' ;Del : Dzēst ;Desc : <u>Apraksts</u>; Apr. ;Developer : Izstrādātājs; Dizainers; Programmētājs ;Diff : <u>Izmaiņas</u>; Atšķ. ;Disable : Aizliegt; Atcelt; Atspējot; Neļaut ;Disambiguation : Daudznozīmības kliedēšana; Skaidrošana; Skaidrība; Skaidrības ieviešana; Neskaidrību likvidēšana; Nenoteiktības likvidēšana ;Disclaimer : Atruna; Saistību atruna ;Discussion : Diskusija; Komentāri; Forums; Pārrunas; Sarunas; Piezīmes ;Donations : Ziedojumi ;Edit : Labot; Rediģēt; Mainīt; Papildināt; <u>Izmainīt šo lapu</u> ;Edit box : Rediģēšanas logs; Izmainīšanas logs; Labošanas lauks; Labošanas logs ;Embedded : Iestarpināts; <u>Ievietots</u> ;Enable : <u>Atļaut</u>; Ļaut; Iespējot ;Expiry : <u>Termiņš</u>; Termiņa beigas ;Export : Eksportēt ;External link : Ārējais links; Ārējās saites; Skat. arī (''atsevišķos gadījumos, piemēram, raksta beigās'') ;FAQ : BUJ; FAQ ;Feed : Barotne; Padeve; Plūsma ;Form : Veidne; Anketa; Formulārs; Veidlapa; Forma ;Go : Aiziet! ;Heading : Virsraksts ;Headline : <u>Virsraksts</u>; Virslīnija ;Help : Palīdzība ;History : <u>Vēsture</u>; Iepriekšējās versijas; Versijas ;Hover : Parādīt padomu virs linka; Virspusē ;Image : Attēls ;Install : Instalēt; uzstādīt ;Interface : Interfeiss; Saskarne; <u>Lietotāja saskarne</u> ;Internal link : Iekšējais links; iekšējā saite ;Interwiki : Interwiki ;Invalid IP range : Nederīgs IP diapazons ;Italic : Kursīvs ;Last : Iepriekšējais; Pēdējais; Jaunākais (''atkarībā no konteksta'') ;Loading : Ielādē; Notiek ielāde ;Log : <u>Reģistrs</u>; Logfails; Logs (''Šis vārds rada lieku papildnozīmi vārdam, kas apzīmē atvērumu sienā.''); Žurnāls ;Log in/Log out : Ielogoties/Izlogoties; [[iežurnāle|Iežurnalēties / Izžurnalēties]]; Pievienoties/Atvienoties; Pieslēgties/Atslēgties; Pierakstīties/Iziet; Iekšā/Ārā; <u>Ieiet/Iziet</u>; Ierakstīties/(At|Iz)rakstīties ;Main Page : <u>Sākumlapa</u>; Galvenā lapa ;Maintenance : Apkope; Apkalpe; <u>Uzturēšana</u> ;Merge : Apvienot; Savienot; Iekļaut ;Message : Ziņa; <u>Vēstījums</u>; Ziņojums ;Minor edit : Sīks labojums; Nenozīmīgs labojums; <u>Maznozīmīgs labojums</u>; Nesvarīgs labojums; Neliels labojums ;Modify : Grozīt; Labot; <u>Mainīt</u> ;Moniker : Atslēgvārds ? ;Namespace : Servislapa; Palīglapa; Vārdtelpa ;Open proxy : Atvērts proxy; <strike>Atklāta pilnvara; Pilnvarots</strike>; ;Orphan pages : Pamestas lapas; ''Bāreņi''; Lapas bez ieejas; Lapas bez norādēm uz tām; <u>Lapas bez saitēm uz tām</u> ;Out-of-date revision : Novecojusi versija ;Page : Lapa; Lappuse ;Parse : Parsēt; Analizēt ;Password : Parole ;Piped link : Pārveidots links; Pārveidota saite ;Preferences : Uzstādījumi; <u>Izvēles</u>; Iestatījumi; Iespējas ;Preview : Priekšskatījums; Melnraksts; Priekšskatīt; Aplūkot; Apskatīt; Skatīt; Skatīt melnrakstu; <u>Pirmskats</u>; Priekšskats ;Printable version : Drukājama versija ;Protected : Aizsargāts ;Proxy : Proxy; <strike>Pilnvara vai pilnvarotais atkarībā no konteksta</strike>; ;Quickbar : Quickbar; Karstjosla; <u>Rīku josla</u>; Rīkujosla; Rīki (rīki ir tikai viena sadaļa no rīku joslas vai rīkujoslas) ;Radio box : Radio poga; <u>Poga</u>; <u>Apaļa poga</u> ;Radio button : Radio poga; <u>Poga</u>; <u>Apaļa poga</u> ;Random page : <u>Nejauša lapa</u>; Gadījuma lapa; Patvaļīga lapa ;Read-only : Tikai lasīšanas režīms; <strike>lasāmgabals; lasāmteksts</strike> ;Recent changes : <u>Pēdējās izmaiņas</u>; Jaunākās izmaiņas; Nesenas izmaiņas ;Redirect : Redirekts; <u>Pāradresācija</u>; Pārsūtīšana; Novirzīšana; Virzienmaiņa; Pārvirze ;Related changes : Saistītās izmaiņas ;Retrieve : Izvilkt; Izcelt; Ekstrahēt; Izzināt; Ekstraktēt; <u>Iegūt</u> ;Rev : Atj.; <u>Atjaunot</u> ;Revert : <u>Atjaunot</u>; Atgriezt ;Revision : Variants; <u>Versija</u>; Pārbaude ;Rollback : <u>Novērst</u>; Novērst labojumus; Iepriekšējais variants; Atrite; Atjaunošana; Atgriešana; Rollback ;RSS : RSS ;Search : Meklēt; Meklēšana ;Self link : Pašlinks; Links uz sevi; Atsaite ;Skin : Attēlojums; <u>Tēma</u>; Ārskats ;Source : <u>Avots</u>; Primārais dokuments; Oriģināls ;Source code : Pirmkods; Source code; <u>Kods</u>; Izejas kods ;SQL query : SQL pieprasījums; SQL vaicājums ;Stub : <u>Aizmetnis</u>; Nepilnīgs raksts; Uzmetums; Stub ;Subcategory : Apakškategorija ;Subpage : Apakšlapa ;Summary : <u>Kopsavilkums</u>; Labojuma kopsavilkums ;Sysop, System operator : Sisops; Sistēmas operators; Sysops ;System message : Sistēmas paziņojums ;Tag : Birka ;Talk : Diskusijas; Diskusiju lapa; <u>Diskusija</u> ;Template : Šablons; Veidne ;Timestamp : Laika marķējums; Laika atzīme ;Toolbar : Rīku josla; Rīkjosla ;Tooltip : Tooltip ;Topic : Tēma; Temats ;Typo : Kļūda; Pareizrakstības kļūda; Pārrakstīšanās; ;Uncheck : Atķeksēt; Atsaukt; Izņemt ķeksīti; Izņemt atlases zīmi ;Undelete : Atcelt dzēšanu; Atjaunot; Atdzīvināt ;Unprotect : Atcelt aizsardzību; Neaizsargāt ;Upload file : Augšuplādē failu; Augšuplādēt failu; Augšupielādēt datni ;User : Lietotājs; Lietotājvārds ;Vandalise : Vandalizēt; Demolēt; Vandalēt ;Vandalism : Vandālisms ;Watchlist : Pieskatāmais saraksts; Uzraugāmais saraksts; Vērojamais saraksts; <u>Uzraugāmie raksti</u>; Novērojamais saraksts ;What links here : <u>Norādes uz šo rakstu</u>; Linki uz šo lapu; Saites uz šo lapu; Kas ved/norāda uz šejieni? ;Wiki : <u>Wiki</u>; Viki ;Wikify : Novikipēdot; vikificēt; ievietot wiki saites ;Wikipedia : Wikipēdija; <u>Vikipēdija</u> [{{SERVER}}{{localurl:Wikipedia:Vikipēdijas terminu vārdnīca|action=edit}} Papildini sarakstu] u.c. [[Category:Vikipēdija|Vikipēdijas terminu vārdnīca]] 3839 27125 2006-01-16T23:32:18Z Dekaels 268 kategorijas maiņa [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 3840 32992 2006-03-07T17:21:04Z Juzeris 23 palaboju kategoriju, lai augstākās kategorijās to parādītu pēc alfabēta [[Category:Rakstnieki pēc tautības|Czehu rakstnieki]] 3841 52616 2006-06-30T12:48:08Z YurikBot 213 robot Adding: ar, ast, fy, hu, ko, th, tr {{catmore}} [[Category:Apbalvojumi]] [[ar:تصنيف:جائزة نوبل]] [[ast:Categoría:Premiu Nobel]] [[be:Катэгорыя:Нобэлеўская прэмія]] [[bg:Категория:Нобелова награда]] [[ca:Categoria:Premis Nobel]] [[cs:Kategorie:Nobelova cena]] [[de:Kategorie:Nobelpreis]] [[el:Κατηγορία:Βραβεία Νόμπελ]] [[en:Category:Nobel Prize]] [[es:Categoría:Premio Nobel]] [[fi:Luokka:Nobel-palkinto]] [[fr:Catégorie:Prix Nobel]] [[fy:Kategory:Nobelpriis]] [[hu:Kategória:Nobel-díj]] [[id:Kategori:Penghargaan Nobel]] [[io:Category:Nobel-premio]] [[is:Flokkur:Nóbelsverðlaun]] [[it:Categoria:Premio Nobel]] [[ja:Category:ノーベル賞]] [[ka:კატეგორია:ნობელის პრემია]] [[ko:분류:노벨상]] [[nl:Categorie:Nobelprijs]] [[nn:Kategori:Nobelprisen]] [[no:Kategori:Nobelprisen]] [[pl:Kategoria:Nagroda Nobla]] [[pt:Categoria:Prémio Nobel]] [[ro:Categorie:Premiul Nobel]] [[ru:Категория:Нобелевские премии]] [[scn:Category:Premi Nobel]] [[sk:Kategória:Nobelova cena]] [[sl:Kategorija:Nobelova nagrada]] [[sr:Категорија:Нобелова награда]] [[sv:Kategori:Nobelpriset]] [[th:หมวดหมู่:รางวัลโนเบล]] [[tr:Kategori:Nobel Ödülleri]] [[vi:Thể loại:Giải Nobel]] [[zh:Category:诺贝尔奖]] [[zh-min-nan:Category:Nobel Chióng]] 3842 13417 2005-03-09T00:11:23Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 3843 13418 2005-03-09T00:14:05Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3844 51365 2006-06-20T03:33:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Lodz]] '''Lodza''' (''Łódź'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Lodzas vojevodiste|Lodzas vojevodistes]] centrs. Otra lielākā Polijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. No 19.gs līdz 20.gs 90tajiem gadiem liels tekstilrūpniecības centrs. 19.gs beigās - 20.gs sākumā Lodza ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās kustības]] centrs. [[Lodzas kinoskola]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Lodza'''<br>'''Łódź'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map of Poland - Lodz.PNG|187px|]]<td align=center>[[Image:POL Łódź COA.svg|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.46&cpy=51.77&res=30&provider_id=340 Lodzas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>768 755 <tr><td>Pilsēta<td>no 1423.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lodzas vojevodiste|Lodzas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.uml.lodz.pl/ www.uml.lodz.pl] </table> {{commons|Łódź}} Hronoloģija: *1332.gads - rakstos minēts ciemats ''Łodzia'', kas pieder [[Vroclava|Vroclavas]] arhibīskapam. *1423.gads - [[Vladislavs II Jagello]] ([[lietuvieši|lietuviešu]] - ''Jogaila'') piešķir Lodzai pilsētas tiesības. *līdz 18.gs - Lodza ir maza neievērojama pilsētiņa. *no 1793.gada - [[Polijas otrā dalīšana]]. Lodza - [[Prūsija|Prūsijas]] sastāvā. Tā tiek pārdēvēta par ''Lodsch''. *no 1798.gada - pilsēta tiek nacionalizēta un vairs nav [[Kujāvija|Kujāvijas]] arhibīskapa īpašums. *no 1806.gada - Lodza [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistes]] sastāvā. *no 1815.gada - Lodza [[Krievija|Krievijas]] sastāvā. *1820.gads - [[Staņislavs Stažiks]] sāk kampaņu, lai pārvērstu Lodzu par lielu tekstilrūpniecības centru, un aicina uz šejieni komersantus un speciālistus no visas [[Eiropa|Eiropas]]. *1925.gads - pirmā [[kokvilna|kokvilnas]] rūpnīca Lodzā. *1839.gads - Lodzā atklāj pirmo rūpnīcu ar [[tvaika dzinējs|tvaika dzinēju]] Krievijā. *1823. - 1873.gads - katros desmit gados pilsētas iedzīvotāju skaits dubultojas. *1870. - 1890.gads - industriālās attīstības "ziedu laiki" Lodzā. *1892.gads - [[Lodzas streiks]]. *no 1915.gada - [[Vācija|Vācijas]] okupācijā. [[Image:Poznanski rekl.jpg|thumb|250px|Krievijas Impērijas laika reklāmas plakāts]] *1918.gada novembris - vietējie iedzīvotāji atbruņo vācu karavīrus. *pēc 1918.gada - Lodza zaudē 40% no iedzīvotājiem. Rūpniecības attīstība apstājas, jo zaudēti noieta tirgi Vācijā un Krievijā. *1939.gada 8.septembris - Lodzu ieņem [[vērmahts|vācu karaspēks]]. *[[2.pasaules karš|2.pasaules kara gadi]] - Lodzu pārdēvē par ''Litzmannstadt''. Kara gados pilsēta zaudē apmēram 420 000 iedzīvotāju ( apmēram 300 000 no tiem [[ebreji]] ). Lielu daļu rūpnīcu izved uz Vāciju. *1945.gada 18.janvāris - Lodzu ieņem [[Padomju armija]]. *līdz 1948.gadam - Lodza faktiski ir Polijas [[galvaspilsēta]], tā kā [[Varšava]] ir gandrīz pilnīgi nopostīta. [[Image:PL Lodza nakts.jpg|thumb|250px|Lodzas centrs naktī]] Lodzā dzimuši: *[[Makss Faktors]] - stila mākslinieks *[[Daniels Libeskinds]] - arhitekts *[[Arturs Rubinšteins]] - mūziķis [[Category:Polijas pilsētas]] [[bg:Лодз]] [[da:Łódź]] [[de:Łódź]] [[en:Łódź]] [[eo:Lodzo]] [[es:Łódź]] [[eu:Lodz]] [[fi:Łódź]] [[fr:Łódź]] [[he:לודז']] [[hu:Łódź]] [[id:Łódź]] [[is:Łódź]] [[it:Łódź]] [[ja:ウッチ]] [[na:Łódź]] [[nds:Łódź]] [[nl:Łódź]] [[no:Łódź]] [[pl:Łódź]] [[pt:Łódź]] [[ro:Łódź]] [[simple:Łódź]] [[sr:Лођ]] [[sv:Łódź]] 3845 13420 2005-03-09T00:19:17Z Feens 37 redirekts #redirect [[Lodza]] 3846 13421 2005-03-09T00:19:35Z Feens 37 redirekts #redirect [[Lodza]] 3847 13422 2005-03-09T00:19:52Z Feens 37 redirekts #redirect [[Lodza]] 3848 13423 2005-04-21T04:48:32Z Neonz 33 precizēju kategoriju '''Balduīns no Alnas''' (miris 1243. gadā) bija pāvesta legāts [[Baltija|Baltijā]] un [[Zemgales bīskapija|Zemgales bīskaps]]. [[Valoņi|Valoņu]] izcelsmes [[cistercieši|cisterciešu]] mūks no Alnas (''Aulne-sur-Smbre'') klostera [[Ljēža|Ljēžas]] tuvumā 1230. gadā tika nosūtīts uz [[Rīga|Rīgu]] kā pāvesta [[Gregorijs IX|Gregorija IX]] legāta kardināla Otto pilnvarnieks, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas domkapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu. Balduīns izšķīra strīdu par labu Rīgas domkapitulam un aptiprināja tā iecelto bīskapu [[Nikolajs no Nauenas|Nikolaju]]. 1230. gada 28. decembrī Balduīns parakstīja līgumu ar [[Venta|Ventas]] [[kurši|kuršu]] karali [[Lamekins|Lamekinu]] (''Lammekinus'') un 14 novadu pārstāvjiem. Līgums paredzēja, ka kurši pieņems kristietību, pieņems un apgādās vicelegāta Balduīna ieceltos mācītājus, kā arī maksās pāvesta ieceltajam bīskapam un prelātiem tādas pašas nodevas, kādas maksāja [[Gotlande|Gotlandes]] iedzīvotāji. Pēc līguma kuršiem bija jāpiedalās visos aizsardzības un uzbrukuma karos pret pagāniem, visās lietās jāklausa vicelegātam un tad viņiem ir tiesības palikt brīviem, kamēr vien viņi paliek pie katoļu ticības. 1231. gada 17. janvārī Balduīns paraksta līdzīgu līgumu ar 12 Austrumkursas novadu ([[Bandava|Bandavas]]) pārstāvjiem. Līgumi paredzēja ļoti nelielas nodevas un pasargāja kuršus no [[Livonija|Livonijas]] vācu virskundzības. Tas radīja Balduīna konfliktu ar vāciešiem. Vācieši ar militāru spēku ieņēma Kursu un daļu [[Zemgale|Zemgales]], bet Gotlandē sagūstija kuršu delegātus, kas bija ceļā pie pāvesta. 1232. gada 28. janvārī pāvests iecēla Balduīnu par legātu Kursā, Zemgalē, Livonijā, [[Igaunija|Igaunijā]], [[Somija|Somijā]] un Gotlandē un apmēram tad pat iecēla viņu arī par Zemgales bīskapu. 1233. gada 20. aprīlī Balduīns pārņēma Zemgali savā personīgajā aizsardzībā. Kad Balduīns savā pārziņā pārņēma arī Harju, Vīru un [[Tallina|Tallinu]], [[Zobenbrāļu ordenis]] ar brutālu militāru varu izpostīja Balduīna panākumus un apcietināja vai nogalināja viņa atbalstītājus. 1234. gada 9. janvārī viņu atcēla no legāta posteņa, bet 1236. gadā Balduīns pats atteicās no Zemgales bīskapa amata un 1237. gadā uzņēmās Ķelnes līdzbīskapa pienākumus. 1239. gadā viņš piedalījās [[Krusta kari|krusta karā]] un pārņēma Vizī (Varisas) virsrbīskapa pienākumu [[Turcija|Turcijā]] starp [[Adrianpole|Adrianpoli]] un [[Konstantinopole|Kostantinopoli]]. == Informācijas avoti == * Balduins, Alnas, [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balduins_no_alnas/enciklopedijas/balduins_no_alnas_lkv.htm Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 1595. sleja.] * Balduins no Alnas, [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balduins_no_alnas/enciklopedijas/bald_le_1962.htm Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 131.-132.lpp.] == Ārējās saites == * Lamekina kuršu līguma ar Balduīnu tulkojumi latviešu valodā - [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balduins_no_alnas/dok/1230.12.28.latv.01.htm J.Krodznieka tulkojums], [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balduins_no_alnas/dok/1230.12.28.latv.htm A.Švābes tulkojums] * [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balduins_no_alnas/dok/1231.01.17.latv.htm Bandavas kuršu līguma ar Balduīnu tulkojums latviešu valodā] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Livonija]] [[Category:Viduslaiki]] 3849 13424 2005-04-21T05:16:54Z Neonz 33 cat '''Zemgales bīskapija''' ([[Latīņu valoda|Latīniski]]: ''episcopatus Semigallie'' vai ''Semigallorum'') bija viena no [[Livonija|Livonijas]] bīskapijām. 1218. gadā dibinātās [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapijas]] sēdekli 1225. gadā pārceļ uz [[Mežotne|Mežotni]] un, ievērojot to, ka Diacēzes svarīgākā daļa atrodas [[Zemgale|Zemgalē]] līdz pat 1225. gadam Sēlijas bīskapu dēvēja par Zemgales bīskapu (''episcopus Semigallie'' vai ''Semigallorum''), lai gan kūrijas oficiāli lietotais tituls bija Sēlijas bīskaps (''episcopus Seloniensis''). 1226. gada 21. martā, saskaņā ar Rīgas bīskapa [[Bīskaps Alberts|Alberta]] lēmumu, kas pieņemts saziņā ar pāvesta legātu [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmu]] (''Wilhelm von Modena''), par Sēlijas bīskapijas likvidēšanu un Zemgales bīskapijas nodibināšanu, Sēlijas otrais bīskaps [[Lamberts]] atsakās no Sēlijas zemēm un titula par labu Rīgas apgabalam, pagaidām saglabājot Sēlijas ienākumus. Kā kompensāciju viņš bez Mežotnes saņem arī Zemgales rietumu zemes un Zemgales bīskapa titulu. Visai zīmīgi ir tas, ka netika noteiktas jaunās bīskapijas robežas, lai gan kā bīskapam Albertam, tā Modenas Vilhelmam bija pāvesta piešķirtas tiesības robežas noteikt. No tā redzams, ka bīskapijas radītāji vāji pārzinājuši Zemgales ģeogrāfiju un nezināja tās robežas. Rīgas bīskaps [[Nikolajs no Nauenas|Nikolajs]] (''Nikolaus von Nauen'') 1231. gada 9. augustā veica Zemgales zemju pārdali, Mežotnes un [[Upmale|Upmales]] teritoriju pievienojot Rīgas diacēzei, bet pārējo Zemgales daļu nododot Rīgai un [[Zobenbrāļu ordenis|ordenim]], tādējādi, de facto likvidējot Zemgales bīskapiju. Pāvesta vicelegāts [[Alnas Balduīns]] (''Balduin von Alna'', ''bei Thuin''), kura mērķos ietilpa jauniekaroto Livonijas zemju tieša pakļaušana pāvestam, panāk, ka 1232. janvārī pāvests [[Gregorijs IX]] personīgi viņu ieceļ par Zemgales bīskapu. (Ievērojot to, ka Alberts, ieceļot Lambertu par otro Sēlijas bīskapu, bija pārkāpis savas tiesības, kas paredzēja, ka viņa varā ir tikai pirmā bīskapa iecelšana, pāvests Gregorijs IX uzskatīja, ka Lamberta amatam nav likumīga pamata. Ieceļot par bīskapu Balduīnu tiek atcelti visi Lamberta rīkojumi.) Ar 1232. gada 3. februāra rakstu pāvests uzdeva Rīgas bīskapam, domkapitulam, ordenim un Rīgas pilsētai nodot Alnas Balduīnam iepriekšējā gadā pārdalītās Zemgales bīskapijas, kā arī [[Kursa|Kursas]] zemes. 1232. gada 4. februārī Gregorijs IX attiecībā uz Zemgales zemēm izdod vēl papildus rakstu, paziņodams, ka pats iesvētījis Zemgales bīskapu un uzdodams atdot viņam Zemgali ar visu to, kas pie tās pieder. Mežotne kļūst par Zemgales prāvesta [[Heidenriks|Heidenrika]] un kapitula mitekli. 1233. gada 20. aprīlī pāvests dod Mežotnes kapitulam sv. Augustīna un premonstriešu ordeņa satversmi. Pēc savas degradēšanas (atbrīvošanas no pāvesta legāta pienākumiem, kā arī visiem citiem amatiem, izņemot Zemgales bīskapa amatu) 1234. gada 9. febuārī, Alnas Balduīns 1236. gadā Zemgales diacēzi nodod atpakaļ pāvestam. 1237. gada septembra vidū pāvesta legāts [[Modenas Vilhelms]] izdarīja diacēžu limitāciju, t.i., noteica robežas Rīgas, Kurzemes un Zemgales diacēzēm. Rīgas diacēzei tika pievienotas jaunas zemes - jaunā robeža sākās pie bīskapa [[Koknese|Kokneses]] pils, gāja taisnā līnijā uz [[Abava|Abavas]] izteku, t.i., uz [[Jaunpils|Jaunpili]], pa Abavu līdz [[Venta|Ventai]] un pa Ventu līdz jūrai, iekļaujot Rīgas diacēzē visas kuršu un zemgaļu zemes starp šo līniju un [[Rīgas jūras līcis|Rīgas jūras līci]]. Kursas diacēzē tika iekļautas visas zemes starp [[Nemuna|Nemunu]] un Ventu, kā arī tās zemes, kas atradās starp Abavu, Ventu un Zemgales robežu. Zemgales diacēzē iekļāva visas tās Zemgales zemes, kas atradās dienvidos no Kokneses Abavas līnijas, t.i. tās, kas bija palikušas pāri pēc Zemgales zemju pievienošanas Rīgas diacēzei, kā arī tās zemes, kas bija palikušas ārpus Kursas un atradās starp Nemunu un [[Daugava|Daugavu]], tādējādi Zemgales diacēzē tika iekļauta arī visai svarīga daļa no Lietuvas zemēm. Ar limitāciju Zemgales bīskapijas ienākumi tika samazināti tādā mērā, ka nevarēja vairs nodrošināt Zemgales prāvesta Heidenrika un kapitula locekļu iztiku un Zemgales bīskapija bija pārvērsta baznīcas provinci, kas vairs nebalstījās uz reāliem pamatiem. 1237. gadā Maincas virsbīskaps ar pāvesta piekrišanu par Zemgales bīskapu ieceļ [[Licelburgas Heinrihs|Licelburgas Heinrihu]] (''Heinrich von Lützelburg''). Zemgales bīskaps turpmāk materiālā ziņā kļuva atkarīgs no Rīgas bīskapa Nikolaja. Taču reāli Heinrihs Livonijā kā Zemgales bīskaps nemaz neierodas. 1251. gada 3. februārī trīs pāvesta kūrijas kardinālbīskapu kolēģija izskatīja Zemgales bīskapijas jautājumu un nolēma, ka tā likvidējama un tās teritorija pievienojama Rīgas bīskapijai. Pamatojums šim lēmumam bija Zemgales diacēzes teritorijas samazinājums tādā apjomā, ka tā nespētu vairāk sevi uzturēt - bez teritorijām, ko Zemgales diacēze bija zaudējusi 1237. gada limitācijas rezultātā, 1250. gadā, iekarojot daļu Rietumzemgales, ordenis izmantojot imperatora [[Frīdrihs II|Fridriha II]] 1245. gadā piešķirto pilnvaru, pārņēma savā virskundzībā 1/3 no jauniekarotajām zemēm. Pēdējo Zemgales bīskapu Licelburgas Heinrihu iecēla par [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapu]]. == Informācijas avoti == * Zemgales bīskapija, [http://www.historia.lv/alfabets/Z/Ze/zemgales_biskapija/zemgales_biskapija.htm Historia.lv] [[Category:Livonija|Zemgales biskapija]] 3850 13425 2005-03-09T14:53:10Z Feens 37 #redirect [[Balduīns no Alnas]] 3852 27677 2006-01-25T00:29:09Z 217.198.224.13 1989.gada beigās sākās gatavošanās LPSR divpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vēlēšanām. Tās bija pirmās vēlēšanas, kurās Augstākā Padome kļuva par vienpalātas parlamentu un vēlēšanu apgabalos varēja izvirzīt vairākus kandidātus. Viens no galvenajiem Latvijas politikas spēkiem pirms vēlēšanām bija 1988. g. oktobrī dibinātā [[Latvijas Tautas Fronte]] (LTF) - kustība par neatkarību un radikālām tirgus reformām ekonomikā, kas bija populārākā latviešu vidū. Tā bija visbūtiskākā no sabiedriskajām organizācijām, kas sāka veidoties [[LPSR]] 1988.gadā. [[LTF]], kas kļuva par [[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] dzinējspēku, idejas sevišķi aktīvi pauda LTF priekšsedētājs [[Dainis Īvāns]] un [[Jānis Peters]]. Lai gan LTF pievienojās zināms skaits nelatviešu, tomēr visupirms tā parstāvēja latviešu intereses (it sevišķi pēc bloķēšanās ar Latvijas Nacionālo Neatkarības kustību ([[LNNK]]) pirms AP vēlēlēšanām). Latvijas palikšanas PSRS sastāvā un sociālisma piekritēji pārsvarā apvienojās ap Internacionālo Darbaļaužu fronti ([[Interfronte]]), kas izveidojās 1989. g. janvārī. Par tās vadītājiem kļuva I. Lopatins un A. Aleksejevs. Vēlēšanās konkurēja divas strāvas &mdash; ar LTF, [[Latvijas Zaļā partija|Zaļo partiju]] un [[LNNK]] priekšgalā, no vienas puses, un ar Interfronti un Demokrātisko iniciatīvu centru priekšgalā, no otrās. LTF un LNNK praktiski visos apgabalos izvirzīja savus kandidātus. Abas “frontes” uzsāka aktīvu aģitāciju par saviem mērķiem. [[LTF]] bija veiksmīgāka, it sevišķi lauku rajonos, kur bija izveidoti apgabali ar vidēji mazāku vēlētāju skaitu. [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] bija pārstāvēti abu strāvojumu piekritēji. Ievērojamākais tās darbonis starp deputātiem, kas bija tuvāki LTF, bija LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]]. Oponentu vidū LKP spilgtākais pārstāvis bija Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs [[Alfrēds Rubiks]]. 1990.gada 18.marta vēlēšanās (vairākos apgabalos vēlēšanas vai to otrā kārta notika aprīlī) iedzīvotāju vairākums atbalstīja LTF izvirzītos deputātu kandidātus. Augstākajā Padomē pēc vēlēšanu rezultātiem izveidojās divas frakcijas &mdash; uzvarējusī LTF (131 deputāts) un opozicionārā "Līdztiesība" (57 deputāti). <br> [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900503.htm Pirmās AP sēdes protokols], kurā ir statistika par deputātiem &mdash; 03.05.1990.<br> [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/ltf/dok/1990.02.03.htm LTF vēlēšanu platforma]<br> [http://www.saeima.lv/Informacija/lrdep_sar.html Ievēlēto deputātu saraksts] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Padomju Savienība]] 3853 45736 2006-05-17T17:28:14Z 89.208.1.91 [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās 1990. gadā]] LR AP tika ievēlēts 201 [[deputāts]]. No tiem 139 bija latvieši -- tātad 69%. LTF vēlējās pieņemt [[Deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|Neatkarības deklarāciju]], lai sāktu izstāšanas procesu no [[PSRS]]. Lai panāktu šādu balsojumu, bija nepieciešams kvalificēts balsu vairākums AP, t.i., 2/3 no deputātu skaita. Ar 138 balsīm “par” LPSR AP pieņēma [[Deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|Deklarāciju par Latvijas Neatkarības atjaunošanu]]. Tika pasludināts pārejas posms no LR AP līdz [[LR Saeima|LR Saeimas]] sasaukšanai, kurā varas ''de iure'' pāraugtu ''de facto''. Šī deklarācija pasludināja, ka 1940. gada 17. jūnija [[PSRS]] militārā agresija ir kvalificējama kā starptautisks noziegums. [http://www.likumi.lv/doc.php?id=75539 Deklarācijas teksts]<br> [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900504v.htm AP sēdes stenogramma] [[Category:Latvijas vēsture]] 3854 53291 2006-07-02T19:22:29Z 217.198.224.13 [[PSRS]] ekonomiskā un militārā spēka mazināšanās, nespēja izturēt bruņošanās sacensību ar rietumiem, kas arī galvenokārt radīja [[Mihails Gorbačovs|M. Gorbačova]] veikto sabiedrības pārvaldes liberalizāciju, prasīja savus meslus – nepieciešamību apvienot represīvās metodes ar plaši reklamētiem ideoloģiski politiskiem pasākumiem. Kā viens no soļiem šajā virzienā bija 1991. gada janvārī pieņemtais lēmums rīkot [[referendums|referendumu]] par ''PSRS'' saglabāšanu. [[Pēteris Laķis]] raksta: “[[Komunistiskā ideoloģija]] principā izslēdz [[demokrātiskas vēlēšanas|demokrātisku vēlēšanu]] iespējamību. Šī [[politiskās sistēmas|politiskā sistēma]] atļauj īstenot vien pseidovēlēšanas, kad jau iepriekš ir droši zināmi to rezultāti. Tā bija arī šajā gadījumā. Rezultātiem katrā atsevišķā republikā nebūtu nekādu “tiesiski politisku” seku. Konsultējošu nozīmi varēja iegūt vien visas impērijas sabiedrības viedoklis – sniegt vai ne “brīvlaišanas atļauju” [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]. Tādēļ arī tik droši varēja organizēt [[referendums|referendumu]].” [[Lietuva]] un [[Igaunija]] jau bija izšķīrušās par soli rīkot savu [[plebiscīts|plebiscītu]], tādējādi apsteidzot šo pasākumu. Lai arī [[LPSR]] AP vēlēšanu rezultāti un socioloģiski pētījumi liecināja, ka [[LTF]] nostāju atbalsta arī liela mazākumtautību pārstāvju daļa, tai nācās grūti izšķirties par šo soli, kurā visādā ziņā bija jāgūst uzvara. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā tika izlemts rīkot aptauju, nevis referendumu, t.i. plebiscītu, kuram nekādu reālo politisko seku nebija. Aptaujai tika piedāvāti dažādi jautājuma formulējumi, taču galu galā tas tika pieņemts šādā redākcijā: “Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?” Referendumi (Latvijā--aptauja) [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] notika 9. februārī [[Lietuva|Lietuvā]], 3. martā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. Lietuvā dzīvoja ap 20% mazākumtautību pārstāvju, Igaunijā – ap 40%, Latvijā – gandrīz 50%. Latvijā [[aptauja|aptaujā]] piedalījās ap 87,6% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 73,6% (skat. 6. tabulu) apstiprināja savu atbalstu demokrātiskai un neatkarīgai [[Latvijas Republika|Latvijas Republikai]]. {| border="1" cellpadding="2" ! !Latvijā !Lietuvā !Igaunijā |- |Balsoja % balsstiesīgo iedz. |87,56 |84,74 |82,86 |- |Par (%) |73,68 |90,47 |77,83 |- |Pret (%) |24,69 |6,56 |21,43 |- |Nederīgi biļeteni (%) |1,63 |2,97 |0,74 |} Atšķirībā no kaimiņu republikām [[Latvija|Latvijā]] nebija nevienas [[pilsēta|pilsētas]] vai [[rajons|rajona]], kurā vairākums balsotu pret neatkarīgu un demokrātisko republiku, pat ne [[Daugavpils]], kurā no LTF saraksta AP netika ievēlēts neviens deputāts. [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Referendumi Latvijā]] 3855 34780 2006-03-19T12:45:40Z YurikBot 213 robot Adding: fr '''Imažisms''' (apm. 1912 – 1917) – [[literatūra]]s virziens, kura pārstāvji atbalstīja [[brīvais pantmērs|brīvo pantmēru]] un pārdzīvojuma atspoguļojumu skaidriem, precīziem vārdiem (pretēji [[romantisms|romantismam]]). Imažisma ievērojamākie rakstnieki bija [[ASV|amerikāņi]], kas uzturējās [[Anglija|Anglijā]]. Imažisms ir [[dzeja]]. Imažisma dzejoļiem bija jābūt muzikāliem, taču ne ar stingrām [[atskaņas|atskaņām]] un pantmēru. Parasti tie bija īsi, uzbūra skaudri precīzu ainu, nevis lietoja [[simboli|simbolus]]. ([[Ezra Paunds]]: “Pats priekšmets vienmēr ir vispiemērotākais simbols.”) Tomēr imažisti uzskatīja, ka spilgta literāra attēla radīšanai nav obligāti nepieciešami sīki apraksti. Dzejā nelietoja abstrakcijas. Autori ietekmējās no Austrumu kultūras (piemēram, japāņu [[haiku]]), nelietojot [[simboli|simbolus]] vai [[metafora|metaforas]], taču, līdzīgi [[haiku]], radot dziļākas pārdomas caur uzburto attēlu. Par imažisma pamatlicēju parasti uzskata [[Ezra Paunds|Ezru Paundu]], vēl ievērojami šī literatūras novirziena pārstāvji ir Eimija Louela, [[Tomass Sterns Eliots]] un citi. Imažisms radās kā pretkustība atkalplaukstošajam [[romantisms|romantismam]]. No imažistu [[manifests|manifesta]]: * ''Lietot ikdienas valodu, taču izvēlēties precīzus vārdus, nevis gandrīz precīzus vai tukši dekoratīvus.'' * ''Mēs uzskatām, ka dzejnieka individualitāte bieži vien var veiksmīgāk izpausties, lietojot brīvo pantmēru, nevis ierastās dzejas formas. Dzejā jauns ritma plūdums nozīmē jaunu domu. * ''Pilnīga tēmas izvēles brīvība.'' * ''Radīt attēlu. Mēs neesam gleznotāju bars, tomēr esam pārliecināti, ka dzejai precīzi jāattēlo detaļas un nav jānodarbojas ar miglainiem vispārējiem jautājumiem, lai cik cildeni un skanīgi to arī nedarītu. Tieši tāpēc mēs nostājamies pret kosmosa apdzejotājiem, kas, mūsuprāt, izvairās no īstajām mākslas problēmām.'' * ''Radīt stingru un skaidru dzeju, nekad izplūdušu vai aptuvenu.'' * ''Visbeidzot – mēs gandrīz visi uzskatām, ka koncentrācija ir dzejas būtība.'' '''Izpostītā zeme''' (fragments) ''Tas līķis, ko pērn ierušināji dārzā –'' <BR> ''vai sācis dzīt asnus? Vai šovasar ziedēs?'' <BR> ''Varbūt pēkšņā salna iztraucējusi tā dusu?'' <BR> ''Ai, nelaid klāt suni, šo cilvēka draugu,'' <BR> ''lai asajiem nagiem tas viņu neizkaš!'' <BR> - Tomass Sterns Eliots ==Ārējās saites== http://www.gutenberg.org/dirs/etext98/wslnd11.txt ''Project Gutenberg'' pilnais T. S. Eliota darba "Izpostītā zeme" teksts Internetā (angliski) {{modernisms}} [[Category:Literatūras virzieni]] [[de:Imagismus]] [[en:Imagism]] [[et:Imažism]] [[fr:Imagisme]] [[he:אימג'יזם]] [[no:Imagisme]] 3856 29238 2006-02-07T11:57:59Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neonz '''Jānis Balodis''' (dzimis 1881. gada 26. aprīlī, miris 1965. gada 8. augustā) bija Latvijas armijas [[ģenerālis]], Latvijas armijas virspavēlnieks (1919-1921), [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. {{stub}} [[Category:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri|Balodis, Janis]] [[Category:Latvijas armijas virsnieki|Balodis, Janis]] [[Category:Latvijas vēsture|Balodis, Janis]] [[Category:Saeimas deputāti|Balodis, Janis]] 3857 52532 2006-06-30T07:56:51Z YurikBot 213 robot Adding: de, ja, ko, pl {{catmore}} [[Category:Latvija|Vēsture]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Eiropas vēsture]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] [[de:Kategorie:Lettische Geschichte]] [[en:Category:History of Latvia]] [[ja:Category:ラトビアの歴史]] [[ko:분류:라트비아의 역사]] [[pl:Kategoria:Historia Łotwy]] 3858 52576 2006-06-30T10:38:42Z YurikBot 213 robot Adding: bs, fa, id, kw, oc {{Astoņu portālu saites}} {{catmore}} {{CategoryTOC}} [[Category:valstis]] [[an:Categoría:Letonia]] [[ar:تصنيف:لاتفيا]] [[ast:Categoría:Letonia]] [[be:Катэгорыя:Латвія]] [[bg:Категория:Латвия]] [[bs:Kategorija:Latvija]] [[ca:Categoria:Letònia]] [[cs:Kategorie:Lotyšsko]] [[da:Kategori:Letland]] [[de:Kategorie:Lettland]] [[en:Category:Latvia]] [[eo:Kategorio:Latvio]] [[es:Categoría:Letonia]] [[et:Kategooria:Läti]] [[fa:رده:لاتویا]] [[fi:Luokka:Latvia]] [[fr:Catégorie:Lettonie]] [[gl:Category:Letonia]] [[he:קטגוריה:לטביה]] [[hu:Kategória:Lettország]] [[id:Kategori:Latvia]] [[io:Category:Latvia]] [[it:Categoria:Lettonia]] [[ja:Category:ラトビア]] [[ko:분류:라트비아]] [[kw:Category:Latvi]] [[lb:Category:Lettland]] [[lt:Kategorija:Latvija]] [[mo:Category:Летония]] [[nds:Kategorie:Lettland]] [[nl:Categorie:Letland]] [[nn:Kategori:Latvia]] [[no:Kategori:Latvia]] [[oc:Categoria:Letònia]] [[os:Категори:Латви]] [[pl:Kategoria:Łotwa]] [[pt:Categoria:Letónia]] [[ro:Categorie:Letonia]] [[ru:Категория:Латвия]] [[simple:Category:Latvia]] [[sk:Kategória:Lotyšsko]] [[sl:Kategorija:Latvija]] [[sr:Категорија:Летонија]] [[sv:Kategori:Lettland]] [[tr:Kategori:Letonya]] [[uk:Категорія:Латвія]] [[zh:Category:拉脫維亞]] 3859 47477 2006-05-25T21:58:26Z Knakts 848 <div class="boilerplate" id="catmore" style="margin-left:1em;">''Sīkākai informācijai skaties rakstu '''[[{{{1|{{PAGENAME}}}}}]]'''.''</div> 3860 28466 2006-02-06T10:46:09Z Feens 37 '''Sēlijas bīskapija''' ([[latīņu valoda|latīniski]]: ''episcopatus Seloniensis'') (1218-1226) bija bīskapija [[Livonija|Livonijā]]. Aptvēra [[Sēlija|Sēliju]] un atsevišķus Austrumzemgales zemes - [[Mežotne|Mežotni]] un [[Upmale|Upmali]]. 1208. gadā bīskaps [[Bīskaps Alberts|Alberts]] (''Albert von Apeldern'') ieņēma [[Sēlpils|Sēlpili]], bet varēja tur nostiprināties tikai pamazām. 1218. gadā tika nodibināta Sēlijas bīskapija ar bīskapa sēdekli Sēlpilī. 1218. gada vasarā par pirmo bīskapu iecēla [[Lipes Bernhards|Lipes Bernhardu]] (''Bernhard Herr zur Lippe''). Pie diacēzes piederēja Sēlija un zemgaliešu Mežotnes un Upmales novadi ap [[Lielupe|Lielupi]], [[Mūsa|Mūsu]] un [[Mēmele (upe)|Mēmeli]]. 1219. gada 25. oktobrī pāvests [[Honorijs III]] apstiprināja Alberta noteiktās Sēlijas bīskapijas robežas. Droši zināms, ka diacēze skāra Lielupi pie [[Babītes ezers|Babītes ezera]]; austrumos robeža sniedzās aptuveni līdz Eglaines kreisajam krastam; ziemeļos par robežu kalpoja [[Daugava]]; par diacēzes dienvidu robežu ziņu nav. Bīskapa rezidenci 1225. pārceļ uz Mežotni. Izšķirot strīdu starp [[Rīga|Rīgu]] un Sēlijas bīskapu par [[Babīte|Babītes]] apgabalu, kas atradās starp Daugavu un Lielupi, pāvesta legāts [[Modenas Vilhelms]] (''Wilhelm von Modena'') 1225. gada decembrī nosaka Rīgas un Sēlijas bīskapijas robežas - Babītes apgabals atrodas Rīgas apgabala robežās, sākot no Gātes līdz jūrai robeža iet pa Lielupes viduslīniju, tā ka upes labā puse un labais krasts atrodas Rīgas pilsētas īpašumā, kreisā puse un kreisais krasts - Sēlijas bīskapa īpašumā. Tā kā Sēlijas bīskapijas svarīgākā daļa bija Mežotne, tad Sēlijas bīskapu līdz 1225. gadam dēvēja par Zemgales bīskapu (''episcopus Semigallie'' vai ''Semigallorum''), lai gan kūrijas oficiāli lietotais tituls bija Sēlijas bīskaps (''episcopus Seloniensis''). Bez [[Mežotnes pils]] bīskapam bija vēl otra, [[Babītes pils]] (''castrum Babat''), novadā starp Lielupi un jūru. Pēc Bernharda nāves 1224. gada 30. aprīlī par jauno bīskapu Alberts, pārkāpjot savas tiesības iecelt tikai pirmo bīskapu, 1224. gada vasarā iecēla [[Lamberts|Lambertu]], kura bīskapijas robežas pāvests apstiprināja 1224. gada 14. novembrī. 1225. gada augustā sarunās starp pāvesta legātu Modenas Vilhelmu un [[Viestards|Viestardu]], pēdējais piekrita katoļu ticības sludināšanai [[Zemgale|Zemgalē]]. Alberts ar Vilhelma piekrišanu 1226. gada 21. martā no Mežotnes sēdekļa atdalīja Sēliju, no kuras Lamberts atsacījās. Sēliju vēlāk pievienoja Rīgas bīskapijai, bet Lambertam piešķīra arī Zemgales rietumu novadus, nodibinot Zemgales bīskapiju. Sēlijas ienākumus pagaidām atstāja Lambertam. Ar šo aktu tika izbeigta Sēlijas bīskapijas pastāvēšana. [[Category:Livonija|Selijas biskapija]] 3862 44144 2006-05-10T08:26:54Z Feens 37 +cat '''Imanuels Kants''' (''Immanuel Kant''; 1724-1804) bija [[Vācija|vācu]] [[filozofija|filozofs]] no [[Prūsija|Prūsijas]]. Viņu uzskata par vienu no [[Eiropa|Eiropas]] ievērojamākajiem domātājiem un pēdējo lielo [[Apgaismība|Apgaismības]] filozofu. Viņa darbs būtiski ietekmēja [[romantisms|romantisma]] un [[ideālisms|ideālisma]] filozofijas skolas [[XIX gadsimts|XIX gadsimtā]], un tajā sakņojas arī [[Georgs Hēgelis|Hēgeļa]] filozofiskie uzskati. ==Biogrāfija== [[Image:Kant.jpg|right|framed|Imanuels Kants]] Imanuels Kants ir dzimis [[Kaļiņingrada|Kēnigsbergā]] (tagad [[Kaļiņingrada]] [[Krievija|Krievijā]]) 1724. g. 22. aprīlī. Koledžā viņš pamatā studēja klasiskos priekšmetus, universitātē – [[fizika|fiziku]] un [[matemātika|matemātiku]]. Pēc tēva nāves viņš pārtrauca studijas universitātē un sāka strādāt kā privātskolotājs. 1755. g. ar drauga palīdzību viņš studijas atsāka un ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]]. Pēc tam viņš 15 gadus pasniedza universitātē, iesākumā lasīja lekcijas par [[zinātne|zinātni]] un [[matemātika|matemātiku]], vēlāk par gandrīz visiem [[filozofija|filozofijas]] atzariem. Lai arī Kants jau sākumā sevi pierādīja kā oriģināls filozofs, par [[loģika|loģikas]] un [[metafizika|metafizikas]] profesoru viņš kļuva tikai 1770. g. Viņš turpināja mācīt vēl nākamos 27 gadus un bija par iemeslu plašam studentu pieplūdumam Kēnigsbergā. Viņa netradicionālais [[reliģija|reliģijas]] pasniegšanas veids, kas balstījās vairāk uz racionālo domu, nevis atklāsmēm, noveda viņu konfliktā ar [[Prūsija|Prūsijas]] valdību, un 1792. g. Prūsijas karalis [[Frīdrihs Vilhelms II]] viņam aizliedza pasniegt reliģiju vai rakstīt par reliģiskiem tematiem. Kants pavēlei klausīja 5 gadus līdz karaļa nāvei. 1798. g., gadu pēc aiziešanas no universitātes, viņš uzrakstīja īsu pārskatu par saviem reliģiskajiem uzskatiem. Viņš nomira 1804. g. ==Kanta filozofija== Kanta filozofijas, sauktas arī par [[kritiskā filozofija|kritisko filozofiju]], stūrakmens ir viņa darbs “[[Tīrā prāta kritika]]”, kurā viņš pētīja cilveka zināšanu pamatus un izveidoja individuālu [[epistemoloģija|epistemoloģiju]] (epistemoloģija – izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas un zināšanu dabu, izcelsmi un robežas). Tāpat kā agrākie filozofi, Kants iedalīja domāšanas paņēmienus [[analītiskie spriedumi|analītiskus]] un [[sintētiskie spriedumi|sintētiskus spriedumus]] radošos. Analītiskā spriedumā apgalvojums ir ietverts [[teikuma priekšmets|teikuma priekšmetā]], kā spriedumā “Melnas mājas ir mājas”. Šāda sprieduma patiesīgums ir acīmredzams, jo sacīt pretējo nozīmētu darīt spriedumu pretrunīgu. Šādus spriedumus sauc par analītiskiem, jo patiesība tiek atklāta, analizējot pašu jēdzienu. Sintētiski spriedumi savukārt ir tādi, pie kuriem nevar nonākt tikai ar tīras analīzes palīdzību, kā spriedumā “Māja ir melna”. Visi spriedumi, kas ir pasaules uztveršanas rezultāts, ir sintētiski. Atsaucoties un Kantu, spriedumus var iedalīt vēl divās citās grupās: [[empīriskie spriedumi|empīriskos spriedumos]] un [[''a priori'' spriedumi|''a priori'' spriedumos]]. Empīriski spriedumi ir atkarīgi tikai no [[maņas|maņu]] uztveres, bet ''a priori'' spriedumiem piemīt būtiska pamatotība, ticamība, un tie nav balstīti uz šādu uztveri. Starpību starp šiem diviem spriedumu tipiem varētu raksturot empīriskais spriedums “Māja ir melna” un ''a priori'' spriedums “Divi plus divi ir četri”. Kanta tēze “[[Tīrā prāta kritika|Kritikā]]” ir, ka ir iespējams izdarīt sintētiskus ''a priori'' spriedumus. Šādu filozofisko pozīciju parasti dēvē par [[transcendentālisms|transcendentālismu]]. Aprakstot, kā iespējami šāda veida spriedumi, Kants izturējās pret materiālās pasaules priekšmetiem tā, it kā tie būtu būtībā neiepazīstami; no saprāta viedokļa tie ir vienkārši izejvielas, no kā veidojas sajūtas. Paši priekšmeti neeksistē, un [[laiks]] un [[telpa]] eksistē vienīgi kā prāta daļas, kā “intuīcijas”, pēc kurām tiek mērīti un vērtēti uztveres objekti. Kants arī uzsvēra, ka papildus šīm “intuīcijām” pastāv vēl zināms daudzums ''a priori'' jēdzienu, ko viņš dēvēja par [[Kanta kategorijas|kategorijām]]. Kategorijas viņš iedalīja četrās grupās: tās, kas attiecas uz [[kvantitāte|kvantitāti]], t.i., vienotību, daudzumu, kopskaitu; tās, kas attiecas uz [[kvantitāte|kvalitāti]], t.i., realitāti, negāciju un ierobežotību; tās, kas attiecas uz attiecībām, t.i., substanci un negadījumu, cēloni un sekām, savstarpīgumu; un tās, kas attiecas uz modalitāti, t.i., iespējamību, eksistenci un nepieciešamību. Pēc Kanta – intuīcijas un kategorijas var izmantot, lai spriestu par pieredzi un uztveri, taču tās nevar izmantot, spriežot par tādām abstraktām idejām kā brīvība un eksistence, jo tādējādi var nonākt pie neatbilstības pretrunīgu spriedumu pāru formā jeb pie “[[antinomija|antinomijām]]”, kad katra pāra katru spriedumu var pierādīt kā patiesu. “Ētikas metafizikā” (1797) Kants aprakstīja savu [[ētika|ētisko]] sistēmu, kura balstās uz uzskatu, ka saprāts ir augstākais [[morāle|morāles]] kritērijs. Jebkāda veida darbībām jāvadās no saprāta vadītas pienākuma sajūtas, un par morālu nevar uzskatīt nevienu darbību, kas veikta izdevīguma dēļ vai, akli pakļaujoties likuma vai sabiedrības normām. Kants aprakstīja divus saprāta dotu rīkojumu veidus: hipotētiskās pavēles, kas diktē noteiktu darbību veikšanu, lai sasniegtu noteiktu mērķi, un kategoriskās pavēles, kas diktē noteiktu darbību veikšanu, jo šīs darbības ir nepieciešamas un pareizas. [[Kategoriskais imperatīvs]] ir morāles pamats, un Kants to aprakstīja šādi: “Rīkojies tā, it kā tavas rīcības principam ar tava gribasspēka palīdzību vajadzētu kļūt par vispārēju dabisku likumu.” Kanta ētiskās idejas ir viņa ticības absolūtajai indivīda brīvībai loģiskās sekas. Šāda brīvība tiek aprakstīta “[[Praktiskā prāta kritika|Praktiskajā prāta kritikā]]”. Viņš šo brīvību neuztvēra kā [[anarhija|anarhijas]] bezlikumu brīvību, bet gan kā katra cilvēka paša nosacītas “valdības” brīvību, brīvību apzināti paklausīt [[visums|universa]] likumiem, ko atklāj saprāts. Viņš uzskatīja, ka katra indivīda labklājība jāuztver kā beigas pašas par sevi un ka pasaule ir ceļā uz ideālu sabiedrību, kurā saprāts “saistītu visus likumizdevējus tādā veidā, ka tie izdotu tādus likumus, ka tie tikpat labi būtu varējuši rasties no visas cilvēces vienotās gribas, un ka tie attiektos pret katru lietu, cikvien tālu tie vēlētos būt pilsoņi, par pamatu ņemot to, vai viņi ir pakļāvušies šai gribai”. Kantam bija lielāka ietekme kā jebkuram citam modernajam filozofam. Kanta filozofija, sevišķi tās vācu filozofa [[Georgs Hēgelis|Hēgeļa]] tālāk attīstītais variants, bija pamats, uz kura tika izveidots [[marksisms]]; [[dialektālā metode]], kuru izmantoja gan Hēgelis, gan [[Kārlis Markss|Markss]], attīstījās no Kanta lietotās “[[antinomija|antinomiju]]” metodes. Vācu filozofs [[Johans Gotlībs Fihte|Fihte]], Kanta skolnieks, nepieņēma sava skolotāja pasaules iedalījumu objektīvajā un subjektīvajā un attīstīja ideālistisku filozofiju, kurai arī bija liela ietekme uz [[XIX gadsimts|XIX gs.]] [[sociālisms|sociālistiem]]. Viens no Kanta pēctečiem Kēnigsbergas universitātē, Herbarts, izmantoja dažas Kanta idejas savā [[pedagoģija|pedagoģijas]] sistēmā. [[Category:Vācu filozofi|Kants, Imanuels]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Kants, Imanuels]] [[Category:Apgaismības filozofi|Kants, Imanuels]] [[ar:إيمانويل كانت]] [[ast:Immanuel Kant]] [[be:Імануіл Кант]] [[bg:Имануел Кант]] [[bn:ইমানুয়েল কান্ট]] [[bs:Immanuel Kant]] [[ca:Immanuel Kant]] [[cs:Immanuel Kant]] [[da:Immanuel Kant]] [[de:Immanuel Kant]] [[el:Εμμάνουελ Καντ]] [[en:Immanuel Kant]] [[eo:Immanuel Kant]] [[es:Immanuel Kant]] [[et:Immanuel Kant]] [[eu:Immanuel Kant]] [[fa:امانوئل کانت]] [[fi:Immanuel Kant]] [[fr:Emmanuel Kant]] [[ga:Immanuel Kant]] [[gl:Immanuel Kant]] [[he:עמנואל קאנט]] [[hr:Immanuel Kant]] [[hu:Immanuel Kant]] [[ia:Immanuel Kant]] [[id:Immanuel Kant]] [[io:Immanuel Kant]] [[is:Immanuel Kant]] [[it:Immanuel Kant]] [[ja:イマヌエル・カント]] [[jv:Immanuel Kant]] [[ko:이마누엘 칸트]] [[la:Immanuel Kantius]] [[li:Immanuel Kant]] [[lt:Imanuelis Kantas]] [[mk:Имануел Кант]] [[nl:Immanuel Kant]] [[no:Immanuel Kant]] [[pl:Immanuel Kant]] [[pt:Immanuel Kant]] [[ro:Immanuel Kant]] [[ru:Кант, Иммануил]] [[scn:Immanuel Kant]] [[sh:Immanuel Kant]] [[simple:Immanuel Kant]] [[sk:Immanuel Kant]] [[sl:Immanuel Kant]] [[sr:Имануел Кант]] [[sv:Immanuel Kant]] [[th:อิมมานูเอิล คานท์]] [[tr:Immanuel Kant]] [[uk:Кант Іммануїл]] [[vi:Immanuel Kant]] [[zh:伊曼努尔·康德]] 3863 21783 2005-10-30T22:12:32Z 84.177.56.132 {{NowCommons|Image:Immanuel Kant (painted portrait).jpg}} {{NowCommons|Image:Immanuel Kant (painted portrait).jpg}} 3864 13438 2005-03-09T20:43:21Z Feens 37 LKP CK Pirmie sekretāri pārdēvēju par LKP CK pirmie sekretāri #REDIRECT [[LKP CK pirmie sekretāri]] 3865 13439 2005-03-09T21:53:32Z Feens 37 redirekts #redirect [[Polija-Lietuva]] 3866 13440 2005-03-09T21:56:42Z Feens 37 redirekts #redirect [[Polija-Lietuva]] 3867 13441 2005-03-09T23:17:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3868 13442 2005-03-09T23:19:50Z Feens 37 no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. 3869 13443 2005-03-09T23:30:46Z Feens 37 no pl.wiki Autors:Grzegorz Polak Creative Commons 2.0 Attribution-ShareAlike License 3870 50561 2006-06-14T17:24:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Lublin]] '''Ļubļina''' - pilsēta [[Polija|Polijas]] austrumos, [[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas vojevodistes]] centrs Biščicas upes krastos. [[viduslaiki|Viduslaikos]] nozīmīgs [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] tirdzniecības centrs un [[ebreji|ebreju]] izglītības centrs (pilsētas iesauka - ''ebreju [[Oksforda]]'' ). <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ļubļina'''<br>'''Lublin'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Lublina vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Lublina gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=22.57&cpy=51.24&res=30&provider_id=340 Ļubļinas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>360 044 <tr><td>Pilsēta<td>no 1317.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.lublin.pl/pl/ www.um.lublin.pl/pl/] </table> {{commons|Lublin}} Hronoloģija: *1198.gads - Ļubļina pirmoreiz pieminēta rakstos. *13.gs - pilsēta piedzīvo vairākkārtējus uzbrukumus ([[tatāri|tatāru]], [[rusīni|rusīnu]], [[jātvingi|jātvingu]], [[lietuvieši|lietuviešu]]). Vairākas reizes tā tiek nopostīta. *1317.gads - Ļubļina iegūst pilsētas tiesības. *1341.gads - [[Kazimirs Lielais]] uzceļ mūra pili un aizsargmūri ap pilsētu. *1392.gads - [[Vladislavs Jagello]] piešķir pilsētai nozīmīgas tirdzniecības privilēģijas. Tā kļūst par centru tirdzniecībai starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]]. *15-16.gs - Ļubļinā notiek lielākie gadatirgi Polijas un Lietuvas valstī. *1569.gada 26.jūnijs - tiek noslēgta [[Ļubļinas ūnija]], Polijas un Lietuvas [[personālūnija]] tiek pārveidota par [[federācija|federāciju]] - [[Žečpospolita|Žečpospolitu]] (''Rzeczpospolita Obojga Narodów''). *no 1567.gada - [[rošs ješiva|roša ješiva]] studijas Ļubļinā juridiski tiek pielīdzinātas citām tā laika [[universitāte|universitātēm]]. Ebreji no visas [[Eiropa|Eiropas]] brauc uz Ļubļinu studēt [[Talmuds|Talmudu]] un [[Kabala|Kabalu]]. *no 1580.gada līdz 1764.gadam - Ļubļinā regulāri tiek sasaukti t.s. ebreju seimi. *17.gs - pēc t.s. [[Plūdi Polijas vēsturē|Plūdiem]] pilsētas izaugsme apstājas. *1795.gads - [[Trešā Polijas dalīšana]] - Ļubļina nokļūst [[Austrijas impērija|Austrijas impērijā]]. *no 1809.gada - [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistē]]. *no 1815.gada - [[Kongresa Polija|Kongresa Polijā]]. *1915.gads - pilsētu ieņem [[vācieši|vācu]] karaspēks. *1918.gads - kādu laiku Ļubļinā darbojas pirmā neatkarīgās Polijas valdība. *starpkaru laiks - 40% no Ļubļinas iedzīvotājiem ir ebreji. Tiek nodibināta pirmā lidmašīnu ražotne Polijā. *no 1939.gads līdz 1944.gadam - Ļubļina ir [[ģenerālgubernatūra|ģenerālgubernatūras]] (''Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete'') sastāvā. [[operācija "Reinhards"|Operācijas "Reinhards"]] galvenā bāze. Netālu no pilsētas tiek izveidota [[Maidaneka|Maidanekas]] nāves nometne. [[Image:PL Lublina Krakovas.jpg|thumb|250px|Krakovas vārti Ļubļinā]] *1944.gads - pilsētu ieņem [[Padomju armija]]. Līdz 1945.gada janvārim tā ir Polijas galvaspilsēta. *pēckara gadi - Ļubļina strauji aug. Tiek nodibināta liela autorūpnīca ([[mikroautobusi "Zuk"]]). *1980.gada jūlijs - visā Ļubļinas apkārtnē sākas masveida streiki, kas tālākā attīstībā noved pie [[arodbiedrība|arodbiedrības]] [[Solidarnošč|"Solidarnošč"]] izveides. ====Cilvēki==== Ļubļinā dzimuši: *[[Boļeslavs Beruts]] (1892–1956) - politiķis [[Category:Polijas pilsētas|Lzublina]] [[bg:Люблин]] [[bs:Lublin]] [[cs:Lublin]] [[de:Lublin]] [[en:Lublin]] [[eo:Lublin]] [[et:Lublin]] [[fi:Lublin]] [[fr:Lublin]] [[he:לובלין]] [[hu:Lublin]] [[it:Lublino]] [[ja:ルブリン]] [[lt:Liublinas]] [[na:Lublin]] [[nds:Lublin]] [[nl:Lublin]] [[no:Lublin]] [[pl:Lublin]] [[ro:Lublin]] [[ru:Люблин]] [[sr:Лублин]] [[sv:Lublin]] 3871 13445 2005-03-09T23:36:53Z Feens 37 redirects #redirect [[Ļubļina]] 3872 52007 2006-06-25T17:04:44Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Capital punishment]] '''Nāvessods''' ir tiesiski pamatota ieslodzītā nogalināšana kā [[sods]] par nopietnu [[Noziegums|noziegumu]] - pamatā par [[Slepkavība|slepkavību]] vai [[Valsts nodevība|valsts nodevību]]. [[Latvija|Latvijā]] nāvessods nav piemērojams par miera laikā izdarītiem noziegumiem, taču [[krimināllikums]] paredz iespēju to piemērot par kara laika noziegumiem. [[Image:Death Penalty World Map.png|thumb|600px|Nāvessods pasaulē<br> <dl> <dt>'''Krāsu atšifrējums:'''</dt> <dd> <ul> <li><font color="#3f9bbb">'''zila krāsa'''</font>: nāvessods atcelts,</li> <li><font color="#d4df5a">'''zaļa krāsa'''</font>: nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarīti īpašos apstākļos (piemēram, kara laikā izdarītiem noziegumiem),</li> <li><font color="#e8aa30">'''oranža krāsa'''</font>: praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti,</li> <li><font color="#cc7662">'''sarkana krāsa'''</font>: nāvessods ir likumīga soda forma.</li> </ul> </dd> </dl>]] == Nāvessoda veidi == * [[Nožņaugšana]] * [[Sadedzināšana]] * [[Sišana krustā]] * [[Galvas nociršana]] * [[Noslīcināšana]] * [[Elektriskais krēsls]] * [[Nošaušana]] * [[Pakāršana]] * [[Nāvējoša injekcija]] * [[Nomētāšana ar akmeņiem]] == Vēsturiskā Eiropa == [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Eiropā nāvessoda veids bija atkarīgs no notiesātā sociālās šķiras. Augstmaņus sodīja pēc iespējas nesāpīgākā un ātrākā veidā - parasti nocērtot galvu; bet zemākās šķiras parasti sodīja publiski, demonstrējot apkārtējiem viņu ciešanas, parasti pakarot. Specifiskiem noziegumiem bija specifiski soda veidi - burvestības un ķecerību mēdza sodīt, sadedzinot uz sārta, un valdnieka gāšanas vai nogalināšanas mēģinājumi tika sodīti ar īpaši lēniem un mokošiem nāvessodiem. Šādus sodus un šķiru atšķirības noliedza [[franču revolūcija]], kas ieviesa [[Giljotīna|giljotīnu]] kā ātru un nesāpīgu metodi priekš visiem. == Argumenti par un pret nāvessodu == Viedokļi par nāvessodu dažādās valstīs ļoti atšķiras, un demokrātiskās valstīs tas ir jūtīgs politisks jautājums. ===Argumenti pret nāvessodu=== * Nāvessods ir nogalināšana, un nogalināt ir nepareizi. * Nāvessods pārkāpj cilvēka tiesības uz dzīvi. * Kriminālprocess nav nekļūdīgs, un ir gadījumi, kad notiesātais vēlāk tiek attaisnots, bet nāvessodu atgriezt nav iespējams. *Nav izslēgta ārstu komisijas kļūda, atzīstot notiesāto par pieskaitāmu. *Nav tiešu pierādījumu tam, ka šāds soda mērs mazinātu noziedzības līmeni. ===Argumenti par nāvessodu=== * Nāvessods nodrošina to, ka noziedznieks nevarēs turpināt noziegumus; * Pārkāpjot pamatlikumus un nogalinot citus, noziedznieks zaudē tiesības dzīvot; * Bailes no nāves attur noziedzniekus no smagu noziegumu izdarīšanas; * Nāvessods ir labāka alternatīva mūža ieslodzījumam, jo sabiedrībai noziedznieks nav jāuztur, un ir uzskats, ka mūža ieslodzījums ir mokošāks par nāvessodu. [[bg:Смъртно наказание]] [[ca:Pena de mort]] [[cs:Trest smrti]] [[da:Dødsstraf]] [[de:Todesstrafe]] [[en:Capital punishment]] [[eo:Mortpuno]] [[es:Pena capital]] [[et:Surmanuhtlus]] [[fi:Kuolemanrangaistus]] [[fr:Peine de mort]] [[he:עונש מוות]] [[hr:Smrtna kazna]] [[hu:Halálbüntetés]] [[id:Hukuman mati]] [[is:Dauðarefsing]] [[it:Pena di morte]] [[ja:死刑]] [[ko:사형]] [[nl:Doodstraf]] [[no:Dødsstraff]] [[pl:Kara śmierci]] [[pt:Pena de morte]] [[ru:Смертная казнь]] [[scn:Pena di morti]] [[sk:Trest smrti]] [[sl:Smrtna kazen]] [[sv:Dödsstraff]] [[tr:İdam cezası]] [[vi:Tử hình]] [[zh:死刑]] [[zh-min-nan:Sí-hêng]] 3873 13447 2005-03-10T14:11:57Z Neonz 33 no angļu vikipēdijas no angļu vikipēdijas 3874 35535 2006-03-20T01:10:54Z YurikBot 213 robot Adding: fr Modifying: en '''Latviešu Tautas Apvienība "Ugunskrusts"''' (1932 - 1933) bija latviešu aktīvā [[nacionālisms|nacionālisma]] organizācija. Pēc [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeimas vēlēšanām]], kurās galējie labējie kandidāti cieta neveiksmi, aktivizējās aktīvā nacionālisma piekritēju aprindas. 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. Šo sanāksmi organizēja J. Greble, nolūkā apvienot bijušos [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedrus. Sanāksmē nolēma dibināt organizāciju ar nosaukumu Latviešu Tautas Apvienība. Pēc [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] ieteikuma šim nosaukumam pievienoja vārdu Ugunskrusts. Latviešu Tautas Apvienības Ugunskrusts statūtus Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1932. gada 19. janvārī. Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Sapulcē piedalījās 69 personas. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja G.Celmiņu. Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200. 1932. gada vasarā Ugunskrusta ietvaros sāka veidot T grupas (trauksmes grupas), kuru organizēšana tika pamatota ar nepieciešamību aizsargāt Ugunskrusta pasākumus no kreiso organizāciju uzbrukumiem. Ugunskrusts pauda krasi [[antisemītisms|antisemītiskus]], kā arī antivāciskus uzskatus, uzstājās pret Latvijā, saskaņā ar 1922. gada [[Satversme|Satversmi]], pastāvošo [[parlamentārā demokrātija|parlamentāro demokrātiju]]. Pauda izteiktas simpātijas [[Benito Musolini]] un viņa [[fašims|fašistiskajam]] režīmam [[Itālija|Itālijā]]. Sākot ar 1932. gada 21. augustu Ugunskrusts izdeva tāda paša nosaukuma nedēļas laikrakstu – [[Ugunskrusts (laikraksts)|Ugunskrusts]]. Laikraksts izcēlās ar savu spriedumu kategoriskumu un galējību. Jau 14. septembrī Rīgas apgabaltiesa apķīlāja laikraksta pirmos četrus numurus. Gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus akadēmiskās jaunatnes vidū. [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] padomes vēlēšanās Ugunskrusts ieguva vienu vietu (no 40). Bija konstatējama arī Ugunskrusta ietekme uz akadēmisko izdevumu [[Universitas]] (tā galvenais redaktors [[Ādolfs Šilde]] bija Ugunskrusta valdes loceklis). 1933. gada sākumā strauji sāka pieaugt Ugunskrusta dalībnieku skaits, taču precīzu datu par biedru skaitu nav. Ar Ugunskrusta darbību cieši saistīta bija 1933. gada martā savu darbību atkal aktivizējusī sporta un morāliski-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], kuras vadītājs bija Ugunskrusta biedrs prof. J. Plāķis. Tēvijas Sarga uzdevums bija pildīt Ugunskrusta palīgorganizācijas funkcijas. Arī Tēvijas Sarga ietvaros tika veidotas T-grupas. Ugunskrustā un Tēvijas Sargā valdošā militārā kārtība deva pamatu Iekšlietu ministrijai konstatēt, ka šo organizāciju darbība ir pretrunā ar to statūtiem. 1933. gada 17. martā [[Saeima]] pieņēma lēmumu par Ugunskrusta slēgšanu. 1933. gada 27. martā Rīgas apgabaltiesa daļēji noraidīja Saeimas lēmumu un slēdza tikai [[Latvijas nacionālsociālistu partija|Latvijas nacionālsociālistu partiju]]. 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pārskatīja 27. marta spriedumu un slēdza arī Ugunskrustu. Ugunskrusts turpināja savu darbību kā Latviešu Tautas Apvienība [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Pērkonkrusts]], kurš gandrīz pilnībā pārņēma Ugunskrusta organizatorisko struktūru, biedrus un ideoloģiju. == Informācijas avoti == * Ugunskrusts, [http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Politika]] [[en:Pērkonkrusts]] [[fr:Ugunskrusts]] 3875 13449 2005-03-10T14:30:15Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] #REDIRECT: [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] 3876 18189 2005-08-18T19:17:45Z Neonz 33 /* Ārējās saites */ '''Latviešu Tautas Apvienība "Pērkonkrusts"''' (1933 - 1944) bija latviešu aktīvā [[nacionālisms|nacionālisma]] organizācija un [[politiska partija]]. == Vēsture == Pērkonkrustu kā [[politiska organizācija|politisko organizāciju]] (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Izveidots uz 1933. gada 12. aprīlī slēgtā [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] bāzes. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā. Dibināšanas sapulcē ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]]. Organizācija pauda radikāli nacionālistiskus uzskatus, t.sk., arī popularizēja [[antisemītisms|antisemītismu]] un [[autoritārisms|autoritāru]] valsts iekārtu. Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem (sk. [[#Pērkonkrusta programma|zemāk]]). Taču saskaņā ar G.Celmiņa 1933. gada 19. septembra programatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā "Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?", kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana [[minoritātes|minoritātēm]], pieprasīta 1922. gada [[Satversme|Satversmes]] atcelšana. [[Saeima|Saeimas]] vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. Valsts prezidents būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5-7 gadiem. Tanī pat laikā Pērkonkrusts nesimpatizēja vācu [[nacionālsociālisms|nacionālsociālismam]], bet drīzāk itāļu [[fašisms|fašismam]]. Pērkonkrusta struktūrā bija pārņemti daudzi vācu nacionālsociālistu un itāļu fašistu organizāciju elementi. Organizāciju vadīja Galvenais štābs, tā bija iedalīta piecos apgabalos, ko vadīja apgabalu inspektori. Biedri bija organizēti blokos, bet tie apvienoti rajonos. Biedri, iestājoties organizācija, deva solījumu. Pēc zināma laika pēc iestāšanās organizācijā Pērkonkrusta biedri varēja tikt uzņemti trieciengrupās - tā sauktajās “T” grupās. 1935. gadā šīs grupas pārdēvēja par [[Gustava Celmiņa trieciennieki|Gustava Celmiņa triecienniekiem]] (G.C.T.). Trieciennieki deva speciālu solījumu. Daļai no viņiem rokā ar metāla zīmogu iededzināja zīmi. Pērkonkrusts saglabāja Ugunskrusta laika formastērpus - tumši pelēks krekls, melna berete (ugunskrustieši nēsāja tumši zilu bereti), nozīme ar svastiku pie krekla vai beretes, tumšas bikses un stulmzābaki. Sveicienam tika izmantots tā sauktais "Romas sveiciens" - izstiepta labā roka - un frāze "Cīņai sveiks!". Organizācija izdeva nedēļas laikrakstu [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]], kura tirāža, saskaņā ar izdevēja J.Dumpja liecībām, sasniedza 8000 eksemplāru (pēc Politpārvaldes datiem tirāža esot bijusi 20 000). Tā redaktora pienākumus pārmaiņus pildīja Gustavs Celmiņš, [[Leonīds Breikšs]] un [[Alfrēds Zēbauers]]. Pērkonkrusts uzturēja sakarus ar radniecīgo igauņu vabsistu organizāciju (VABS – ''Vabudussójalaste Liit'' – [[Brīvības cīnītāju apvienība]]) un rumāņu [[Dzelzs gvarde|Dzelzs gvardi]]. Pērkonkrusta darbība aptvēra visu Latvijas teritoriju. Visaktīvākā darbība tika izvērsta [[Rīga|Rīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Saskaņā ar paša G.Celmiņa sniegtajām ziņām, Pērkonkrusta biedru skaits sasniedza 12 000 - 15 000, taču šos skaitļus ir pamats apšaubīt. Vācijas izlūkdienests Pērkonkrusta biedru skaitu novērtēja no 5000 līdz 6000. Īpaši aktīvu atbalstu Pērkonkrustam izrādīja daļa akadēmiskās jaunatnes. Liela ietekme pērkonkrustiešiem bija akadēmiskajā izdevumā [[Universitas]], kā arī [[studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. Piemēram tika nolemts, ka visiem [[Selonija|Selonijas]] biedriem ir jāiestājas Pērkonkrustā. 1933. gada decembrī Studentu padomes vēlēšanās Pērkonkrusts ieguva četras vietas. Organizācijā sastāvēja arī vairāki virsnieki un virsdienesta karavīri, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidējais komandējošais sastāvs, ārsti un citi intelektuālo aprindu pārstāvji. saskaņā ar Politpārvaldes rīcībā esošajām ziņām Pērkonkrustā esot bijušas pat veselas aizsargu nodaļas (Sīpeles un Plāņu pagastos un Alojā). Pērkonkrustu materiāli atbalstīja virkne uzņēmēju. To skaitā saldumu ražotāji Ķuze un Geogingers. Īpašās nometnēs Pērkonkrusts organizēja savu biedru elementāro militāro apmācību, tomēr organizācija nebija bruņota. Ar Pērkonkrusta darbību bija cieši saistīta sporta un morāliski-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], kuras nodaļu dibināšana nereti notika paralēli ar Pērkonkrusta nodaļu dibināšanu. Jau 1933. gada jūlijā notika kratīšanas Pērkonkrusta vasaras mītnē [[Majori|Majoros]] un G.Celmiņa dzīvoklī, bet 1. augustā iekšlietu ministrs ierosināja organizāciju slēgt. 15.decembra Saeimas sēdē, balsojot par [[LSDSP|sociāldemokrātu]] iesniegto lēmuma projektu, ar nospiedošu balsu pārsvaru tika pieņemts lēmums ierosināt Pērkonkrusta, kā Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas slēgšanu. Rīgas apgabaltiesas administratīvā nodaļa 19. decembrī apturēja Pērkonkrusta un Tēvijas Sarga darbību "Līdz lietas izspriešanai pēc būtības". 22. decembrī apcietināja laikraksta Pērkonkrusts atbildīgo redaktoru Alfrēdu Zēbaueru un konfiscēja nodrukāto laikraksta tirāžu. Galīgo lēmumu par Pērkonkrusta slēgšanu pieņēma Rīgas apgabaltiesa 1934. gada 30. janvārī. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos. Vienlaikus tika slēgta sporta biedrība Tēvijas Sargs. Jau 1933. gada 15. augustā kā iespējamā Pērkonkrusta aizsegorganizācija tā slēgšanas gadījumam tika reģistrēta [[Jaunā Latvija]], kas turpināja darbību pēc 1934. gada 30. janvāra. 12. februārī sāka iznākt laikraksts [[Taurētājs (laikraksts)|Taurētājs]]. Taču jau 17. martā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Jaunās Latvijas darbība tika apturēta. 20. martā Saeima nolēma uzdot valdībai mēneša laikā atlaist no dienesta valsts, pašvaldības un policijas darbiniekus, kā arī izslēgt no aizsargiem personas, kuras sastāv vai sastāvējušas Pērkonkrustā, Tēvijas Sargā vai Jaunajā Latvijā. 1934. gada 20. martā tika reģistrēta Kultūras un sporta veicināšanas biedrība [[Dzimtene (biedrība)|Dzimtene]], kas arī kalpoja kā pērkonkrustiešu segorganizācija. Pēc [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] Pērkonkrusts savu darbību turpināja pagrīdē, darbojoties devītnieku un trejdevītnieku (27 personu) grupās. Pērkonkrustieši izdod nelegālu izdevumu [[Ziņojums (izdevums)|Ziņojums]]. 1934. gada 13. jūnijā pērkonkrustiešu sapulces laikā tika arestētas 97 personas ar Gustavu Celmiņu priekšgalā. 1935. gada 26. un 27. februārī notikušajā kara tiesas sēdē Pērkonkrusta vadītājiem - G.Celmiņam un vēl 12 personām piesprieda cietumsodus. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71.pantu – "par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās". Sākot ar 1935. gadu pērkonkrustieši pulcēšanās nolūkiem sāka izmantot [[dievturi|dievturu]] rīkotos pasākumus. Pērkonkrusta vadību pēc ieslodzījumā pavadītajiem diviem gadiem pārņēma [[Ernests Plāķis]], kurš mēģināja atkal apvienot sīkās pērkonkrustiešu grupas. 1937. gada 14. maijā viņš kopā ar 31 citu pērkonkrustieti tika apcietināts un 1938. gada jūnija sākumā notiesāts. Gustavu Celmiņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas. 1938. gadā G.Celmiņa vadībā darbību uzsāk Latviešu cīņas organizācijas Pērkonkrusts ārzemju sakaru birojs. Latvijā Pērkonkrusta vadību uzņemas [[Ādolfs Šilde]]. [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] režīma četru pastāvēšanas gadu laikā pavisam tika apcietināti aptuveni 800 pērkonkrustieši, bet aptuveni 2000 pērkonkrustieši tika atlaisti no darba. Trīsdesmito gadu beigās sāk iezīmēties pērkonkrustiešu simpātijas pret nacionālsociālistisko [[Vācija|Vāciju]]. 1940. gada augustā G.Celmiņš pārceļas uz Vāciju. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā pērkonkrustieši bija vieni no pirmajiem represiju upuriem. Pērkonkrustiešu aresti sākās jau 1940. gada 5. jūlijā. 1940. gada likums par politieslodzīto amnestiju neattiecās uz pērkonkrustiešiem, un tie no viņiem, kuri atradās ieslodzījuma vietās tiešā ceļā tika deportēti uz [[PSRS]]. 1941. gada jūnijā G.Celmiņš un virkne citu pērkonkrustiešu vadītāju atgriežās Latvijā vācu karaspēka sastāvā. Savukārt, pērkonkrustieši Latvijā aktīvi iesaistījās pašaizsardzības grupās. Pēc vācu ienākšanas Rīgā Pērkonkrusts kā vienīgā latviešu politiskā organizācija atjaunoja legālu darbību. Īsā laikā kā pērkonkrustieši reģistrējās 10-15 000 cilvēku. Daudzi no viņiem ieņema amatus vācu okupācijas varas izveidotajās iestādēs, policijā un [[SD]] (''Siecherheit Dienst'' – Drošības dienests). Arī okupācijas iestāžu atļauto latviešu preses izdevumu, it īpaši provincē, vadībā nonāca pērkonkrustieši. 1941. gada 25. jūlijā G.Celmiņš Austrumu okupēto apgabalu ministram [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenbergam]] piedāvāja dibināt divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. Taču jau 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde Pērkonkrustu slēdza. Viennozīmīgi nav pierādīta Pērkonkrusta kā organizācijas līdzdalība [[holokausts|ebreju iznīcināšanā]] (arī zināmo individuālo eksekūcijās iesaistīto Pērkonkrusta biedru skaits ir neliels, piemēram, [[Viktors Arājs]] līdz 1934.gada apvērsumam iespējams ir bijis Pērkonkrusta biedrs), taču viņu loma antisemītisma propagandas izplatīšanā demokrātiskās Latvijas beigu periodā, kā arī pirmajos mēnešos pēc vācu okupācijas nav noliedzama. Pēc Pērkonkrusta aizliegšanas daļa pērkonkrustiešu turpināja aktīvu [[kolaborācija|kolaborāciju]], taču lielākā daļa iesaistījās pretestības kustībā. Daļa biedru 1942 .gadā no Pērkonkrusta izstājās. G.Celmiņš, lai gan strādāja vācu administrācijā, vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] [1943.] un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] [1943-1944] izdošanu. 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] G. Celmiņu arestēja. 1944. gadā tika arestēti arī citi pērkonkrustieši, un pēc šiem arestiem Pērkonkrusta darbība apsīka un pēc padomju okupācijas atjaunošanas tā arī vairs neatsāka darbību ne Latvijā, ne trimdā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās mazskaitlīga ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu. Grupa veikusi vairākus terora aktus, t. sk., tā sauktā Uzvaras pieminekļa spridzināšanu naktī no 1997. gada 5. uz 6.jūniju. Pēc terora aktos iesaistīto personu aizturēšanas un notiesāšanas Pērkonkrusta darbība ir pārtraukta. == Informācijas avoti == * Pērkonkrusts, [http://www.historia.lv/alfabets/P/Pe/perkonkrusts/perkonkrusts.htm Historia.lv] == Pērkonkrusta programma == # Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta. # Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums. # Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam. # Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats. == Ārējās saites == * [http://www.angelfire.com/la3/gc/runa1.htm Pērkonkrusta nacionālie, sociālie un valsts iekārtas pamata nolikumi] - Gustava Celmiņa runa 1933. gada 17. septembrī [[Category:Latvijas vēsture|Perkonkrusts]] [[Category:Politika|Perkonkrusts]] [[en:Perkonkrusts]] 3877 13451 2005-03-10T14:51:43Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] 3878 29409 2006-02-07T12:22:51Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja PeterisP '''Latvju raksti Brīvā Latvija''' (1943 - 1944) (sākotnējais nosaukums - '''Vēstījums''') bija [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] izdots nelegāls izdevums vācu okupācijas laikā. Laikraksta galvenais veidotājs bija organizācijas [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Pērkonkrusts]] vadītājs Gustavs Celmiņš, kurš arī ir lielākās daļas publicēto rakstu autors. Laikā no 1943. gada vasaras līdz 1944. gada martam iznāca 13 numuri. Pirmo četru numuru nosaukums bija '''Vēstījums'''. Pašlaik ir zināmi tikai trīs oriģinālnumuri, taču Drošības policijas un SD komandiera Latvijā R.Langes arhīvā [Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, R 252. f., 1.apr., 26.l.] atrodas vairāku citu numuru tulkojumi vācu valodā. Laikraksta numuru saturs pārsvarā iedalāms trīs daļās - # Ārpolitika un militārie notikumi; # Iekšpolitika; # Praktiski jautājumi. Pirmos četrus numurus ar nosaukumu Vēstījums ar rakstāmmašīnu 20-30 eksemplāros izgatavoja pats G.Celmiņš. Tos viņš izplatīja pašrocīgi savā darba vietā - latviešu pašpārvaldes [[Iekšlietu ģenerāldirekcija|Iekšlietu ģenerāldirekcijā]]. Nopratināšanā viņš laikraksta izdošanu pamatoja ar to, ka pie viņa pēc informācijas griezušies daudz cilvēku, un viņš nolēmis to izplatīt rakstiskā veidā. Sākot ar 5. numuru laikraksts sāka iznāk ar nosaukumu Brīvā Latvija. Latvju raksti. Tas tika pavairots aptuveni 700 eksemplāru lielā metienā, un tā apjoms sasniedza 16-18 lapaspuses. Laikraksta 5.-11. numura iespiešanu vadīja A.Briedis, 12. un 13.numura iespiešanu - J.Sildegs, pie kam zināms, ka 12. numurs tika iespiests Jelgavas apriņķa Vircavas pagasta valdē. Laikraksta izplatīšana kārtība tika mainīta. Turpmāk Celmiņš saviem apmeklētājiem izsniedza šifrētus kuponus, ar kuriem varēja saņemt laikrakstu tā nelegālajās izplatīšanas vietās - [[Rīga|Rīgā]] Martas ielā 9, Rūpniecības (Landesvēra) ielā 7, Brīvības (Ā.Hitlera) ielā 16 un Lāčplēša (K.Širrena) ielā 59-4. Ir zināms, ka atsevišķos gadījumos laikraksts izplatīts pa [[[pasts|pastu]]. Lai novērstu aizdomas, šajos gadījumos tika izmantotas aploksnes ar viltotu Darba pārvaldes zīmogu. Bija arī organizēta laikraksta izplatīšana provincē. Izdevuma izplatīšanā provincē bija iesaistīti tautskolu inspektori - A.Endziņš [[Abrene|Abrenē]] un A.Briedis [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. Pēc aculiecinieku ziņām ir zināms, ka 1943.gada augustā-septembrī atsevišķi numuri ir bijuši izplatīti Dobeles apriņķa Annenieku pagastā un Jēkabpilī. 1943. gada rudenī vācu iestādēm izdevās izsekot un apcietināt dažus laikraksta izplatītājus provincē. Jau 1944. gada 25. janvāra ziņojums apliecina R.Langes pārliecību par G.Celmiņa saistību ar izdevumu. laikraksta izdošana tika pārtraukta līdz ar G.Celmiņa apcietināšanu 1944. gada 14. martā. Līdz viņa arestam bija sagatavots laikraksta 14. numurs, taču tas nepaspēja iznākt. Visu atbildību par laikraksta izdošanu uzņēmās Gustavs Celmiņš un pratināšanā nenosauca iespiedēju un izplatītāju vārdus. Pēc pratināšanu pabeigšanas, kas ilga līdz 15. aprīlim, G.Celmiņu nosūtīja uz Flosenburgas koncentrācijas nometni. Pārējos arestētos, saskaņā ar [[Ostlande|Ostlandes]] Drošības policijas un SD priekšnieka Fuksa (''Fuchs'') 1944. gada 17. jūnija pārskatu, sakarā ar [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzimšanas dienu pēc nopratināšanas atbrīvoja. Laikraksta Brīvā Latvija. Latvju raksti pavairošanā un izplatīšanā bija iesaistīti A.Endziņš, J.Briedis, Dž.Puriņš, Ķimenis, A.Krastiņš, T.Andersons, Ozoliņš, B.Laupacis, E.Ceriņš, Bīviņš, Sokolovskis un citi. == Informācijas avoti == * Brīvā Latvija. Latvju raksti, [http://www.historia.lv/alfabets/B/br/briva_latvija_latvju_raksti/briva_latvija_latvju_raksti.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture|Briva Latvija]] 3879 13453 2005-03-10T15:04:46Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] #REDIRECT: [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] 3880 22330 2005-11-15T07:18:29Z 81.198.123.196 /* Informācijas avoti */ '''Cēsu pulka skolnieku rota''' bija Latvijas armijas vienība [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā. Pēc [[Valmiera|Valmieras]] atbrīvošanas 1919. gada 26. maijā Valmieras reālskolas vingrošanas skolotāja [[Alfrēds Lukstiņš|Alfrēda Lukstiņa]] (vēlāk - pirmais rotas virsseržants) vadībā sākās brīvprātīgo skolnieku reģistrēšana kaujas un pašaizsardzības grupas izveidei. Pirmo brīvprātīgo grupa uzturēja pilsētā kārtību, pildīja sardzes dienestu, kā arī sniedza atbalstu [[Igaunija|igauņu]] vienībām kaujas darbībā. 30. maijā Valmierā ienāca 2.(vēlāk 5.) Cēsu kājnieku pulka daļas. Radās ideja pārveidot skolnieku brīvprātīgo grupu par regulāru karaspēka vienību. 1. - 2. maijā Valmierā pieteicās aptuveni 70 skolnieki un daži studenti. Kā pirmais pieteicās Valmieras reālskolas audzēknis A.Liepiņš. Daži no brīvprātīgajiem atveda arī zirgus un ieročus. Ap 20 brīvprātīgo piekomandēja Cēsu pulka sakaru komandai un citām apakšvienībām. 31. maijā [[Latgale|Latgales]] partizānu nodaļa atbrīvoja Cēsis, bet 1. jūnijā pilsētā ienāca 2. Cēsu kājnieku pulka daļas. Cēsu reālskolas direktora [[Longins Ausējs|Longina Ausēja]] aicināti, no apkārtējām skolām pieteicās vēl 38 skolnieki, kurus organizēja virsleitnants A.Grīns (vēlāk rotas pirmais komandieris). Abu grupu apvienošana notika 5. jūnijā Cēsīs, proģimnāzijas telpās, kur vienībai tika izsniegtas šautenes (angļu un krievu parauga) un munīcija. 6. jūnijā saformētā rota tika ieskaitīta 2. Cēsu kājnieku pulka sastāvā kā 8. rota. Saformēšanas brīdī rotā bija 108 karavīri. Par rotas komandieri iecēla virsleitnantu A.Grīnu. Neoficiāli tā tika dēvēta par Cēsu pulka 8. brīvprātīgo skolnieku rotu. Rotas karavīru vecums bija no 14 līdz 20 gadiem. Rotas ietērps bija melni vai aizsargkrāsas krievu parauga formas krekli un melnas lakādas jostas ar misiņa sprādzi, uz kuras bija Valmieras reālskolas krieviskā nosaukuma abreviatūra - ''В.Р.У.''; pie skolas formas cepures bija kokarde nacionālajās krāsās; ap roku saite ar uzrakstu - "2.Z.K.P." (2.Cēsu kājnieku pulks). Skolnieku rota piedalījās visās Cēsu pulka izcīnītajās kaujās, sākot ar [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]]. Pirmo sadursmi rotas izlūki piedzīvoja jau 5. maijā uz [[Amata|Amatas]] tilta, kad viņi kā apkārtnes pazinēji tika piekomandēti pie igauņu bruņu vilciena ''Kalew''. 6. maijā pēc trauksmes pulksten 2 naktī rotu nosūtīja uz pozīcijām. Pēc [[Baltijas Landesvērs|Landesvēra]] uzbrukuma rota, sedzot pārējo pulka vienību atkāpšanos, bija spiesta atiet uz [[Rauna|Raunas]] pozīcijām. Šajā kaujā rota zaudēja savu pirmo kritušo E.Krieviņu. Pēc atkāpšanās uz Jaunraunas rajonu Cēsu pulku nomainīja igauņu 6. pulks. Cēsu pulks tika izvietots Lodes stacijas apkārtnē. Šeit Skolnieku rota saņēma papildinājumus un izvietojās izveidotajās aizsardzības pozīcijās. Pēc Landesvēra uzbrukuma Skolnieku rota atkal tika iesaistīta aktīvajā kaujas darbībā. Pie Jaunraunas Gruzdu mājām rota pilnīgi iznīcināja Landesvēra jātnieku un velosipēdistu nodaļu, iegūstot trofejas. Cēsu kauju laikā rota zaudēja vairākus ievainotos. 24. jūnijā rota kopā ar pārējām Cēsu pulka daļām iegāja Cēsīs, 25. jūnijā [[Līgatne|Līgatnē]] un 27. jūnija rītā nonāca pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] Zaķu kroga rajonā. Šeit atkal atsākās kaujas, kurās Skolnieku rota zaudēja vairākus ievainotos. 6. jūlijā rota kā viena no pirmajām [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādes]] daļām ienāca [[Rīga|Rīgā]]. Pagaidu valdībai ar kuģi ''Saratov'' 8. jūlijā atgriežoties Rīgā, rota pildīja godasardzes pienākumus Daugavmalā. Pēc ienākšanas Rīgā rota pārmaiņus pildīja sardzes dienestu pilsētā un [[Tīreļpurvs|Tīreļpurva]] pozīcijās. Aptuveni desmit vecākos rotas karavīrus nosūtīja uz Kara skolu. [[Bermontiāde|Bermontiādes]] laikā rota cīnījās pie [[Beberbeķi|Beberbeķiem]], vēlāk pie Jumpravmuižas un Katlakalnā, kur krita vairāki rotas karavīri. Vēlāk rota piedalījās kaujās pie Baložu stacijas, Jumpravmuižas, Švarcmuižas, [[Ķekava|Ķekavas]] un Kaparāmura. 21. novembrī rota iegāja [[Jelgava|Jelgavā]]. Pēc Jelgavas ieņemšanas rotu kopā ar Cēsu kājnieku pulku pārvietoja uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]]. 1920. gadā rotā iedalīja arī dažus mobilizētos. Pēc [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] noslēgšanas jaunākos rotas karavīrus demobilizēja izglītības turpināšanai. Cēsu pulkam pārejot uz miera laiku sastāvu 1921. gada 1. aprīlī, rota tika izformēta un karavīri iedalīti citās rotās. Rotu komandēja virsleitnants A.Grīns, vēlāk virsleitnants J.Cīrulis un kapteinis E.Ramats-Lejgalietis. Brīvības cīņu laikā rota zaudēja 9 kritušos un mirušos, un aptuveni 25 karavīri tika ievainoti. Pirmais rotas kritušais E.Krieviņš pēc nāves tika apbalvots ar [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara Ordeni]]. Ar LKO apbalvots arī pirmais rotas virsseržants A.Lukstiņš. Apbalvošanai ar LKO tika izvirzīti virkne citu rotas karavīru, taču ievērojot to, ka ordeņa piešķiršanas tika pārtraukta, 77 rotas karavīri par nopelniem Brīvības cīņās tika apbalvoti ar Triju zvaigžņu ordeni. Rotas devīze bija - "No zobena saule lēca"; krūšu nozīme - dzintara rombs, uz kura attēlota lecoša saule ar ar stariem un zobens. 1929. gada 20. februārī bijušie rotas karavīri nodibināja savu biedrību. 1929. gadā biedrības biedri [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]] uzstādīja piemiņas zīmi Ziemeļlatvijas brigādes pavēlniekam [[Jorģis Zemitāns|Jorģim Zemitānam]]. 1930. gada maijā pēc bijušā rotas dalībnieka K.Dzirkaļa meta tika uzcelts piemineklis rotas pirmo kauju vietu atcerei pie Līvu pagasta nama, un 29 .maijā pie Valmieras reālskolas nama atklāta piemiņas plāksne kritušo Valmieras skolnieku piemiņai. 1938. gadā pie Cēsu pilsētas valdes nama rotas karavīru piemiņai pēc E.Āboliņa un J.Rozenberga meta uzcēla pieminekli - karavīra figūru ar pūci pie kājām. 1939.gadā pie Valmieras reālskolas atklāja piemiņas plāksni rotas 20 gadu atcerei. == Kritušie rotas karavīri == * Voldemārs Atslēga * Jānis Biedrītis * Verners Ciguzis * Leonards Freimanis * Osvalds Krastiņš * Edgars Krieviņš * Jūlijs Pulehts * Kārlis Putniņš * Vilis Zeltiņš == Informācijas avoti == * Cēsu pulka skolnieku rota, [http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/cesu_sk_rota/cesu_sk_rota.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture|Cesu pulka skolnieku rota]] 3881 13455 2005-03-10T16:36:19Z Neonz 33 '''Cēsu rota''' (pēc 1919. gada 21. marta - '''Cēsu bataljons''') bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām. Vienība sāka formēties [[Cēsis|Cēsīs]] 1918. gada novembra vidū vēl pirms Latvijas valsts prokamēšanas (par oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 8. decembri), kā Cēsu pašaizsardzības rota. Tā sastāvēja tikai no brīvprātīgajiem. Rotas dibināšanas ierosme radās Cēsu apkārtnē dzīvojošajiem bijušajiem Krievijas armijas virsniekiem. Pieteicās vairāk kā 300 brīvprātīgo, taču ieroču pietika tikai aptuveni 50 vīru apbruņošanai. Atlikušie brīvprātīgie izklīda. Rota pamatā sastāvēja no virsniekiem, tikai aptuveni trešā daļa bija instruktori. Par rotas komandieri kļuva virsleitnants [[Arturs Jansons]]. Saskaņā ar Tautas apsardzības ministra pavēli naktī uz 13. decemri Cēsīs ieradās 12 karavīri no Rīgā formējamās [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķās studentu rotas]], bet 20. decembrī Cēsu rotai pievienojās neliela brīvprātīgo nodaļa no [[Madona|Madonas]] virsleitnanta [[Jānis Ezeriņš|Jāņa Ezeriņa]] vadībā. Cēsu rota bija pirmā Latvijas karaspēka vienība, kura nonāca ugunskontaktā ar uzbrūkošo [[lielinieki|lielinieku]] karaspēku - 1. un 4. [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] padomju pulku. Pirmā sadursme notika 22. decembra vakarā, kad Cēsu rotas izlūki pie [[Rauna|Raunas]] upes negaidīti uzdūrās lielinieku patruļai. Tā kā Cēsu rotas rīcībā bija pārāk maz spēku, un vācu dzelzsbrigāde atteicās piedalīties Cēsu aizstāvēšanā, rota 23. decembrī pēc pusnakts atkāpās [[Ieriķi|Ieriķu]] virzienā, bet 24. decembrī atgāja uz [[Līgatne|Līgatni]], kur ieradās 25. decembra rītā. Vēl tajā pašā dienā rota atkāpās līdz Griķu krogam pie [[Inčukalns|Inčukalna]]. 26. decembrī notika neliela apšaude ar lielinieku priekšposteņiem. Tajā pašā dienā rota saņēma pavēli atiet uz [[Rīga|Rīgu]], kur ieradās 27. decembra vakarā. Cēsu rota bija viena no tām nedaudzajām vienībām, kas 3. janvāra rītā kā slēgta vienība atstāja Rīgu. 5. janvārī vienība, saglabājot tās nosaukumu, kā 2. rota tika ieskaitīta [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķajā bataljonā]]. Kad Latviešu atsevišķo bataljonu 1919. gada 21. martā pārveidoja par Latviešu atsevišķo brigādi, Cēsu rotu pārformēja par šīs brigādes 2. bataljonu, par bataljona komandieri ieceļot kapteini [[Jānis Puriņš|Jāni Puriņu]]. == Cēsu rotas komandieri == * virsleitnants Arturs Jansons (1918. gada novembris - 1918. gada 20. decembris) * virsleitnants Jānis Puriņš (1918. gada 20. decembris - 1919. gada 5. janvāris) * kapteinis Jānis Skujiņš (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 10. februāris) == Informācijas avoti == * Cēsu rota, [http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/cesu_rota/cesu_rota.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture|Cesu rota]] 3882 28320 2006-02-03T17:50:57Z Juzeris 23 izlaboju saiti uz veidni {{Māksla}} {{Stub}} [[Category:Kultūra]] 3883 45871 2006-05-18T20:33:02Z 131.111.8.96 +gl: '''Glezniecība''' ir [[māksla]]s nozare, kurā ar krāsvielām apglezno kādu virsmu (piemēram, papīru, audumu vai sienu). Ir pierādīts, ka ar gleznošanu cilvēki ir nodarbojušies apmēram 6 reizes senāk nekā ar rakstu valodas izmantošanu. Glezniecību daudzi uzskata par vienu no nozīmīgākajiem mākslas veidiem. [[Image:Mona Lisa.jpg|thumb|"Mona Lisa" ir viena no pazīstamākajām gleznām]] ==Latviešu gleznotāji== *[[Jūlijs Feders]] *[[Kārlis Hūns]] *[[Vilhelms Purvītis]] *[[Janis Rozentāls]] *[[Konrāds Ubāns]] *[[Jānis Valters]] {{stub}} {{commonscat|Paintings}} [[Category:Glezniecība|*]] [[ast:Pintura]] [[ca:Pintura]] [[da:Maleri]] [[de:Malerei]] [[en:Painting]] [[es:Pintura]] [[eo:Pentrado]] [[fr:Peinture]] [[gl:Pintura]] [[ko:회화]] [[hi:चित्रकला]] [[hr:Slikarstvo]] [[io:Pikto]] [[it:Pittura]] [[he:ציור]] [[lt:Tapyba]] [[li:Sjilderkuns]] [[hu:Festészet]] [[ms:Lukisan]] [[nl:Schilderkunst]] [[nds:Billers]] [[ja:絵画]] [[nb:Maleri]] [[nn:Målarkunst]] [[pl:Malarstwo]] [[pt:Pintura]] [[ro:Pictură]] [[ru:Живопись]] [[sl:Slikarstvo]] [[vi:Nghề sơn]] [[tr:Resim]] [[zh:绘画]] 3884 26819 2006-01-13T20:41:02Z Tail 13 '''Kārlis Hūns''' (1830-1877) bija viens no vēsturiskā žanra aizsācējiem latviešu glezniecībā, kā arī viens no pirmajiem nozīmīgajiem latviešu māksliniekiem. Ar zelta medaļu pabeidzis [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmiju]], viņš devās uz [[Parīze|Parīzi]] (tur studēja deviņus gadus). Savu profesionālo izaugsmi viņš tur sasniedza galvenokārt ar dabas un klasikas studijām. Visvairāk viņam deva [[Ticiāns|Ticiāna]], [[Tintoreto|Tintoreto]], [[Velaskess|Velaskesa]] u.c. [[renesanse|renesanses]] dižgaru glezniecības izpēte. Hūns gleznoja romantizētas ainas no [[Francija|Francijas]] vēstures – gleznu nosaukumi bija, piemēram, "Bērtuļa nakts priekšvakarā" (par to Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķa nosaukums), "Bērtuļa nakts epizode" (par to profesora nosaukums), "Kārlis IX pie Koliņjī". Hūns daudz pētīja vestures materiālus, lai varētu precīzi attēlot vidi, tērpus u.tml. Gleznā "Bērtuļa nakts priekšvakarā" attēlots, kā vecs, fanātisks katolis piestiprina svai cepurei baltu krustu – pazīšanās zīmi. Tieši ar šo gleznu Hūns kļuva slavens Pēterburgas akadēmiskajās aprindās. Vēlāk Hūns deva priekšroku sadzīviskajam žanram ("Galdnieka darbnīca", "Bretaņas zemnieku sēta" utt.), kā arī gleznoja intīmus un reprezentatīvus portretus ("Sievietes portrets" utt.). Hūns lietoja brīvu otas triepienu, izteiksmīgas faktūras, krāsainību. (Hūns arī pievērsās [[akvareļglezniecība|akvarelim]], kur plaši izmantoja gaismēnu attiecības.) Viņš bija arī [[portretglezniecība|portretists]], kā arī plenēra gleznotājs (akvareļos, kur viņa darbi izceļas ar īpaši dzidru, gaišu krāsu gammu), ar Latviju saistītie darbi ir sadzīviskas ainiņas ("Latviete pie skapja" utt.). Hūns pievērsa uzmanību tautastērpu studijām. Hūns arī daudz zīmējis. 1862. gadā pēc Krievijas Ķeizariskās ģeogrāfijas biedrības lūguma viņš devās uz Vjatkas un Kazaņas guberņām, kur zīmēja vietejos iedzīvotājus, tautastērpus, sadzīves ainas ("Buhāriete, hiviete un tatāriete"). Daudzos Hūna zīmējumos attēlota daba ("Pievolgas ainava", "Daugava pie Lielvārdes"). Zīmējumi darināti galvenokārt ar ogli, tušu, sēpiju, zīmuli. [[Category:Latviešu mākslinieki|Hūns, Kārlis]] 3885 26822 2006-01-13T21:08:24Z Tail 13 '''Jūlijs Feders''' (1838-1909) bija spilgtākais [[ainavistu skola|ainavas]] žanra pārstāvis Latvijas mākslā. Feders studēja [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]], kā arī Diseldorfas Mākslas akadēmijā. 70-to gadu sākumā viņš aktīvi izkopa savu meistarību; šajā laikā viņa darbos dominēja romantisma ietekmes, dramatisks dabas tēlojums ("Pēc vētras"), ziemeļnieciski skati, lai arī vēlāk reālisma ietekmē viņa ainavas kļuva krāsās gaišākas un motīvos ikdienišķākas. Pēcāk viņš devās uz [[Ukraina|Ukrainu]], kur 10 gadus nostrādāja par zīmēšanas skolotāju. Pēc Ukrainas dabas studijām radies arī viens no viņa populārākajiem darbiem – "Kapsēta". Vēlāk Feders pārcēlās uz [[Pēterburga|Pēterburgu]], kur satuvinājās ar jauno latviešu mākslinieku paaudzi – [[Vilhelms Purvītis|Purvīti]], [[Janis Rozentāls|Rozentālu]], [[Jānis Valters|Valteru]] un citiem. Darbojās latviešu mākslinieku apvienībā "[[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|Rūķis]]". Šajā laika pastiprinājās viņa interese par nacionālo ainavu ("Gaujas leja" u.c.). Gadsimta beigās Feders uzgleznoja lielu skaitu dabas studiju ("Ceļš Līgatnē", "Siguldas pils dīķis" utt.). Viņam bija arī industriālas ainavas. Pārsvarā viņu tomēr saistīja liriskas noskaņas. Atsvišķos studiju gleznojumos viņš sasniedzis lielu formas lakonismu, noskaņas un tonalitātes smalkumu, zīmējuma vieglumu, izteiksmīgumu. [[Category:Latviešu mākslinieki|Feders, Jūlijs]] 3886 26853 2006-01-14T01:31:00Z Tail 13 '''Janis Rozentāls''' (* 1866.g. 18. martā Saldus pag. "Bebros", † 1916.g. 8. janvārī [[Somija|Somijā]]) bija viens no nozīmīgākajiem latviešu gleznotājiem XIX-XX gs. mijā. Rozentāls dzimis [[Saldus]] pagastā. Pie daiļkrāsotāja J. Celēviča viņš apguva krāsotāja amatu, vēlāk mācījās Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā. Rozentāls studēja [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]], kur 1888. gadā uzsāka studijas kā brīvklausītājs. Akadēmiju viņš beidza 1894. gadā (diplomu gan viņš saņēma tikai 1896. gadā, kad bija nokārtojis eksāmenus teorētiskajos priekšmetos). Viņa diplomdarbs "No baznīcas" (1894) bija pirmais diplomdarbs akadēmijā ar nacionālu sižetu; Latvijā to gleznot Rozentāls nolēma kādā no [[Rūķis (Mākslinieku pulciņš)|pulciņa "Rūķis"]] sanāksmēm. Par darbu Rozentāls ieguva pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu. Rozentāls apprecēja somu dziedātāju Elliju Forseli un apmetās [[Rīga|Rīgā]]. [[Konstantīns Pēkšēns]] īpaši viņam savā mājā [[Alberta iela|Alberta ielā 12]] izbūvēja darbnīcu (tagad tur atrodas Rozentāla memoriālais muzejs). Rozentāls strādāja par pasniedzēju V.Blūma mākslas skolā un Rīgas Pilsētas mākslas skolā, bijis arī mēnešraksta "Vērotājs" un žurnāla "Druva" mākslinieciskais redaktors. Rozentāls bija viens no pirmajiem, kas XIX gs. beigās glezniecībā precīzi un tieši sāka atainot tautas dzīvi. Nozīmīgu vietu gleznotāja darbībā ieņēma [[portretglezniecība|portrets]], tomēr viņš gleznojis arī sadzīves žanra ainas, simboliskas un fantastiskas kompozīcijas ar mitoloģiskiem, bībeliskiem vai latviešu folkloras sižetiem, ainavas, [[altārglezniecība|altārgleznas]], darbojies monumentālajā mākslā, lietišķajā un stājgrafikā. Individuālajā stilā atspoguļojas gadsimtu mijai raksturīgas stilistiskās pārvērtības - atbrīvošanās no akadēmiskās skolas, [[impresionisms|impresionisma]], [[simbolisms|simbolisma]], [[jūgendstils|jūgendstila]], [[postimpresionisms|postimpresionisma]] iespaidi. Sižetiski 1890. gados Rozentāla daiļradē dominēja tautas dzīves tēlojums ("Uz lieveņa", "Veļas mazgātājas" utt.), sadzīviskais žanrs. Šī žanra darbiem ir līdzība ar [[Rūdolfs Blaumanis|Blaumaņa]] lauku dzīves tēlojumiem, ar to daļēji izskaidrojama viņu abu draudzība. Rozentāls gleznojis arī [[akvareļglezniecība|akvareļus]] par sadzīves tēmām ("Tirgus", "Krogā" utt.); tiešs dzīves vērojums šeit apvienots ar ironisku sadzīves norišu vērtējumu. Rozentāla žanra kompozīcijās vērojams liels ainavu īpatsvars. Rozentāls daudz gleznoja portretus, arī daudzu ievērojamu savu laikabiedru portretus (piemēram, [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]], [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]]). Rozentāla daiļradē nozīmīgu vietu ieņem jūgendstila un simbolisma darbi, kuriem raksturīgs teiksmains sižets un jūgendisks kolorīts. Par sevišķi izcilu jūgendstila paraugu Rozentāla mākslā uzskata darbu "Princese un pērtiķis" (1913). [[Category:Latviešu mākslinieki|Rozentāls, Janis]] 3887 27016 2006-01-16T00:14:44Z Tail 13 bija kas izdzēsies '''Jānis Valters''' (īst. v. Johans, 1869-1932), viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem, bija viens no ievērojamākajiem latviešu žanristiem XIX gs. 90-to gadu vidū. Valters studēja [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]] (1894. gadā par gleznu "Pie ostas" Valters ieguva otrās kategorijas mākslinieka nosaukumu), darbojās mākslinieku pulciņā "[[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|Rūķis]]". "Rūķa" ideju rosināts, Valters intensīvi pievērsās sava novada lauku dzīves tēlojumam ("Vērpēja" utt.). Pēc akadēmijas beigšanas mākslinieks atgriezās [[Jelgava|Jelgavā]]. Šajā periodā Valters daudz gleznoja, strādāja pedagoga darbu, kā arī Jelgavas Amatnieku biedrībā lasīja lekcijas par mākslu. Kopā ar [[Vilhelms Purvītis|Vilhelmu Purvīti]] Valters Jelgavā sarīkoja mākslas izstādi. Valtera diplomdarbs bija "Tirgus Jelgavā" (1897) - izteikti impresionistisks darbs. 90. gadu otrajā pusē Valterā modās pastiprināta interese par [[plenērs|plenēra]] gleznojumu. Tā vērojama jau mākslinieka diplomdarbā. Viņš turpināja arī aizsākto tipu galeriju, pievienodams zemnieciskajiem tēliem arī mazpilsētas amatnieku dzīves un darba atveidojumus. Šīs studijas liecina par par impresionisma principu attīstību mākslinieka glezniecībā (akvarelis "Aitu cirpšana", eļļas kompozīcija "Šuvēja"). 1901. gadā Valters Rīgā sarīkoja izstādi, kurā izrādīja ap 100 darbu. Kritika to uzņēma nelabvēlīgi, norādot uz pārāk lielu daudzveidību. Atzinību viņš tomēr guva izstādēs [[Vācija|Vācijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. Viņu uzņēma Krievu mākslinieku savienībā (viens no tās dibinātājiem bija Purvītis). 1906. gadā Valters parcēlās uz [[Vācija|Vāciju]], kur dzīvoja [[Drēzdene|Drēzdenē]] un [[Berlīne|Berlīnē]] un no kuras vairs neatgriezās. Starp aizbraukšanas iemesliem minami divi – šķiršanās no sievas un sliktas attiecības sabiedrībā (viņš un Vilhelms Purvītis neparakstīja petīciju caram par pilsoņu minimālajām tiesībām). Gleznojot Vācijā, Valters lietoja vārdu "Valters-Kūravs". Vācijā viņam bija arī skolnieki, no kuriem viens – Oto fon Kursels – vēlāk kļuva par Berlīnes Mākslas akadēmijas rektoru. Vācijā ekspresionisma ietekmē spēcīgi izmainījās Valtera gleznošanas maniere. Pēdējais Valtera reālistiskais un ar dzimteni saistītais darbs bija "Bārenīte" (1907). Valtera gleznām parādījās jauna tematika – ainas no teātra dzīves, ekspresionistiskas ainavas. Valters gleznojis ainavas, portretus, sadzīves žanra ainas, aktus. Strādājis galvenokārt eļļas tehnikā. Valters uzskatāms par izsmalcinātu, jūtīgu koloristu, kura individuālajā stilā sākotnēji atspoguļojas reālistiskas plenēra glezniecības, [[impresionisms|impresionisma]], [[jūgendstils|jūgendstila]] ietekme, Vācijas periodā – [[ekspresionisms|ekspresionisma]] iespaidi, nosacīta, abstrahēta izteiksme. Gleznā "Pīles" (1898) jaušama jūgendstilam raksturīga romantizēta ritmika, smalkums, viegla dekorativitāte, tāpat arī gleznā "Mežs" (aptuveni 1903). Sevišķa nozīme Valtera daiļradē ir gaismai, tās tēlojumam. [[Category:Latviešu mākslinieki|Valters, Jānis]] 3888 29454 2006-02-07T12:25:37Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail '''Vilhelms Purvītis''' (1872-1945) bija viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem, kā arī viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē. Purvītis studēja [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]] (1890-1897), ar lielo zelta medaļu pabeidza A. Kuindži ainavu glezniecības meistardarbnīcu. Viņš darbojās arī mākslinieku apvienībā "[[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|Rūķis]]", biedrībās "Mir iskusstva", "Kunstverein". Jau pirmajos studiju gados Pēterburgas mākslas akadēmijā viņš satuvinājās ar [[Janis Rozentāls|Jani Rozentālu]] un [[Jānis Valters|Jāni Valteru]]. 1898.gadā Purvītis, [[Janis Rozentāls|Rozentāls]] un [[Jānis Valters|Valters]] devās uz [[Vācija|Vāciju]], pēc tam uz [[Francija|Franciju]]. Pēcāk Purvītis atgriezās dzimtenē, šajā laikā plaši pazīstami bija tādi darbi kā “Atkusnis pavasarī”, “ Ziemas ainava”, “Agrs pavasaris”, “Pēdējais sniegs” utt. Purvītis atveidoja dabas formu ar maksimālu precizitāti, tajā pašā laikā piešķirot tai arī emocionālu nokrāsu. Šajā laikā viņa gleznās dominē tīras, vieglas, mierīgas krāsas. Purvītis bija radošs kompozīcijā un gaismēnu attiecībās – izcēla dažus kokus uz ainavas fona, tā panākot spēcīgu ritmu kontrastu, apzināti sabiezināja krāsas, lai iecerētais gaismas efekts radītu lielāku iespaidu. Purvītis apbalvots ar bronzas medaļu Vispasaules izstādē [[Parīze|Parīzē]] (1900), ar zelta medaļu Minhenes Secesijas izstādē (1901) un lielo zelta medaļu un ''Grand Prix'' Starptautiskajā mākslas izstādē Lionā. Aptuveni 1906. gadā Purvītis devās uz Rēveli ([[Tallina|Tallinu]]) un kļuva par zīmēšanas skolotāju Rēveles reālskolā. Šajā laikā Purvīša daiļradē parādījās pirmie pilsētas skati ("Rēvele miglā"). 1909. gadā Purvītis kļuva par Rīgas Pilsētas mākslas skolas direktoru (tajā mācījās [[Romans Suta]], [[Jēkabs Kazaks]] un [[Valdemārs Tone]]). Purvītis uzskatāms par izcilu ainavistu, kurš iedibinājis ainavas žanrā savas tradīcijas un skolu. Atklājis Latvijas dabā daudzus jaunus motīvus (pavasara pali, ūdeņi, sniegi u.c.), radījis monumentālas, sintezētas, tipiskas Latvijas ainavas. Viņa darbi ir stilistiski daudzveidīgi, tajos jaušami plenēra reālisma, [[impresionisms|impresionisma]], [[jūgendstils|jūgendstila]], [[postimpresionisms|postimpresionisma]], [[ekspresionisms|ekspresionisma]] iespaidi. Viņš pirmais pēc [[Jūlijs Feders|Federa]] konsekventi pievērsās dabas tēlojumam. Purvīša darbi izstādīti [[Parīze|Parīzē]], [[Berlīne|Berlīnē]], [[Londona|Londonā]], [[Drēzdene|Drēzdenē]], [[Diseldorfa|Diseldorfā]], [[Vīne|Vīnē]], [[Ķelne|Ķelnē]], [[Leipciga|Leipcigā]]. [[Category:Latviešu mākslinieki|Purvītis, Vilhelms]] 3889 44967 2006-05-14T02:12:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:האסכולה הפיתגוראית]], [[ru:Пифагореизм]], [[sv:Pythagoréerna]] '''Pitagoriešu skola''' bija reliģiski filozofiska sabiedrība, kam viņš sastādīja dzīves likumu. Tiek uzskatīts, ka šajā likumā bijuši ierobežojumi, uzstājot noslēgtību, ilgu klusēšanas periodu, [[celibāts|celibātu]] un dažāda veida [[abstinence|abstinences]]. [[Pitagors]] skolu nodibināja, lai attīstītu [[filozofija|filozofiju]], [[matemātika|matemātiku]], [[mūzika|mūziku]] un [[vingrošana|vingrošanu]], organizācijas mērķis pamatos bija [[ētika|ētika]]. Dzīve [[Pitagors|Pitagora]] sabiedrībā bija vairāk vai mazāk egalitāra: * Pitagora skola pret vīriešiem un sievietēm izturējās vienlīdzīgi; * viņi piekopa vienkāršu dzīvesveidu; * viss īpašums bija kopīgs; * pat visi matemātiskie atklājumi bija kopīgi un tika piedēvēti Pitagoram – arī tad, kad viņš jau bija miris. Tas arī ir iemesls, kāpēc tik grūti noteikt, ko atklājis [[Pitagors]] pats. Pitagora skola Krotonā ieguva ievērojamu ietekmi un kļuva [[politika|politiski]] aktīva, nostājoties [[aristokrātija|aristokrātijas]] pusē. Iespējams, tieši šis bija iemesls, kāpēc pēc kāda laika iedzīvotāji pavērsās pret viņu un viņa sekotājiem, nodedzinot viņa māju. Izdzīts viņš devās uz Metapontu, kas arī atradās Dienviditālijā. Tur apmēram 80 gadu vecumā viņš nomira. Viņa skola ar saviem kāpumiem un kritumiem pastāvēja vēl vairākus gadsimtus. Pitagorieši uzskatīja, ka "viss ir skaitļi". ([[daļskaitļi|Daļskaitļus]] pitagorieši, starp citu, par skaitļiem neuzskatīja, jo viņu pārliecības pamatā bija tas, ka visus visuma noslēpumus var izteikt [[naturālie skaitļi|naturālos skaitļos]]. Viņiem svarīga bija [[harmonija]] un vienkāršas, vienmēr patiesas sakarības.) Tas nozīmēja, ka visām lietām universā ir numurs, kas tās apzīmē kā unikālas, piemēram: * skaitlis 1: ''monad'' (vienotība), visu skaitļu radītājs, saprāta skaitlis; * skaitlis 2: ''dyad'' (dažādība, viedoklis), pirmais pāra jeb sievišķais skaitlis, viedokļa (uzskatu) skaitlis; * skaitlis 3: ''triad'' ([[harmonija]] = vienotība + dažādība), pirmais īstais vīrišķais skaitlis, harmonijas skaitlis; * skaitlis 4: taisnības vai atmaksas skaitlis; * skaitlis 5: [[laulība|laulības]] skaitlis (pirmais īstais sievišķais skaitlis + pirmais īstais vīrišķais skaitlis); * skaitlis 6: radīšanas skaitlis (pirmais īstais sievišķais skaitlis + pirmais īstais vīrišķais skaitlis + 1); * skaitlis 7: īstā brīža, kad kaut kas jādara, skaitlis (''kairos''); * skaitlis 10: ''tetractys'', [[visums|visuma]] (universa) skaitlis. Pitagorieši zvērēja, piesaucot skaitli 10 – tetraktiju (četrību), kurā saredzēja brīnišķas īpašības. Atzinumu, ka "viss ir skaitļi", domājams, izteicis jau pats [[Pitagors]], eksperimentēdams ar [[monohords|monohordu]] (vienstīgas instrumentu) un atklādams, ka skaņu augstums un saskaņa starp tām atkarīgas no smagumiem, kas novelk stīgu un kuru attiecību var izteikt veselos skaitļos. Tolaik šis atklājums radījis lielu iespaidu; var teikt, ka [[lira]], resp., harmonijas jēdziens, kļuva par izejas punktu [[grieķu filozofija|grieķu filozofijai]]. [[Pitagors]] pieņēma, ka līdzīgi tam, kā lirā saskaņu noteic [[skaitļi]], tā tas ir arī visur citur. Ar to uzgāja ceļu, kas, uzmanību pārnesot no [[kvalitāte|kvalitātes]] uz [[kvantitāte|kvantitāti]], vēlāk noveda pie moderniem matemātiski izteiktiem dabas likumiem, bet sākotnēji tikai veicināja patvaļīgu skaitļu simboliku, piemēram, 5 uzskatīja par laulības skaitli, jo tas bija vīrišķā un sievišķā skaitļa summa, 4 – par taisnības skaitli, jo tas vienādi dalījās utt. Tomēr svarīgs bija atklājums, ka nozīme ir ne tikai lietas [[viela|vielai]], bet arī [[forma|formai]], elementu apvienojumam jeb – kā sacīja pitagorieši – idejai (''eidos'', veidols), ko pielīdzināja skaitliskai shēmai. No tā brīža daudzi sāka atzīt, ka pasauli veido formālais princips, iedarbojoties uz [[matērija|matēriju]], kas pati par sevi ir bezveidīga un nespēj radīt nekā pozitīva. Sakarā ar šo – pozitīvā formālā un negatīvā materiālā – principu pretstatu ir arī slavenā pitagorisma pretstatu tabula: * ierobežotais – neierobežotais; * nepāris – pāris; * vienpatnība – draudzība; * labā puse – kreisā puse; * vīrietis – sieviete; * miers – kustība; * taisne – līkne; * gaisma – tumsa; * labs – ļauns utt. Pitagorieši pieņēma, ka [[ģeometriskas figūras]] sastāv no bezgala daudzām norobežotām vienībām – [[punkts|punktiem]]. Lielu saviļņojumu tāpēc sacēla atklājums, ka [[kvadrāts|kvadrāta]] [[diagonāle|diagonāle]] ir nesamērīga ar tā malām, t. i., to attiecība nav izsakāma [[veseli skaitļi|veselos skaitļos]]. Šī [[iracionālie skaitļi|iracionālo skaitļu]] problēma IV gs. pr. K. kļuva par grieķu zinātniskās domas galveno refleksijas priekšmetu, kas beidzot jau tajā laikā noveda pie bezgala mazo lielumu jēdziena. [[kosmoloģija|Kosmoloģijā]] tieši pitagorieši sāka uzskatīt, ka [[Zeme]] ir lodveidīga, ka tā nav [[visums|visuma]] centrs, bet gan griežas ap kādu centru un arī ap savu [[ass|asi]]. Pitagorieši pieņēma, ka pasauli veido 10 sfēras: stāvzvaigžņu, 5 [[planēta|planētu]] sfēras, [[saule|Saules]], [[Mēness]], [[Zeme|Zemes]] un pretējā pusē esošās un tāpēc neredzamās pretzemes (''antichthōn'', ko pieņēma, lai arī pasaules uzbūvē būtu atrodams pilnīgais skaitlis 10). Uzskatīja, ka visuma centrā atrodas uguns – "Zeva tronis" vai "Pasaules pavards", ap ko tad arī riņķveidīgi kustas visi 10 [[debesu ķermeņi]]. Pitagorieši uzskatīja, ka mēs šo uguni neredzam, jo mūsu apdzīvotā zemes daļa pagriezta uz pretējo pusi, bet [[Saule]] atstaro mums šo centrālo uguni. Pitagorieši pieņēma arī, ka debess ķermeņu kustība rada skaņu, un, tā kā atstatumi starp šiem ķermeņiem ir noteiktās skaitliskās attiecībās, tad šīs skaņas saskan un rada tā saukto "sfēru harmoniju", ko mēs nedzirdam tikai tāpēc, ka mūsu ausis pie tās pieradušas (starp citu, tika uzskatīts, ka [[Pitagors]] šo sfēru harmoniju spējis dzirdēt). [[Category:Filozofija]] [[be:Пітагарэйская школа]] [[de:Pythagoreer]] [[el:Πυθαγορισμός]] [[en:Pythagoreanism]] [[es:Pitagóricos]] [[fr:École pythagoricienne]] [[he:האסכולה הפיתגוראית]] [[it:Scuola pitagorica]] [[pl:Pitagorejczycy]] [[ro:Şcoala pitagoreică]] [[ru:Пифагореизм]] [[sk:Pytagoreizmus]] [[sv:Pythagoréerna]] 3890 13464 2005-03-10T22:12:36Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3891 13465 2005-03-10T22:13:57Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3892 44836 2006-05-13T22:33:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Gorzów Wielkopolski]] '''Gožova Veļkopoļska''' ('''Lielpolijas Gožova'''), [[poļu valoda|poliski]] - ''Gorzów Wielkopolski'' (saīs. - ''Gorzów Wlk.''), līdz [[1945]]. gadam - ''Landsberg an der Warthe'' - pilsēta [[Polija|Polijas]] rietumos, [[Ļubušas vojevodiste|Ļubušas vojevodistes]] centrs [[Varta|Vartas]] upes krastos. Vēsturiski sena [[vācieši|vācu]] pilsēta [[Brandenburga|Brandenburgā]] - '''Landsberga pie Vartas''' (''Landsberg an der Warthe''). <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Gožova Veļkopoļska'''<br>'''Gorzów Wielkopolski'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Gozova vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL_Gozova_gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=15.23&cpy=52.74&res=30&provider_id=340 Gožovas Veļkopoļskas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>124 430 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācieši|vācu]] - '''Landsberg an der Warthe''' <tr><td>Pilsēta<td>no [[1254]].g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Ļubušas vojevodiste|Ļubušas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.gorzow.pl/en/ www.gorzow.pl/en/] </table> {{commons|Gorzów Wielkopolski}} To [[1257]]. gadā dibinājis [[Brandenburga|Brandenburgas]] [[Brandenburgas markgrāfi|markgrāfs]]. Pilsēta attīstījās kā [[viduslaiki|viduslaiku]] tirdzniecības centrs uz galvenā ceļa starp [[Berlīne|Berlīni]] un [[Kēningsberga|Kēningsbergu]]. [[1433]]. gadā pārdzīvoja [[husīti|husītu]] uzbrukumu. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]] pilsētu izposta [[zviedri]]. No [[19. gadsimts|19. gs.]] vidus līdz [[2.pasaules karš|2. pasaules karam]] '''Landsberga''' dinamiski attīstās [[Prūsija|Prūsijas]], pēc tam [[Vācija|Vācijas]] sastāvā. 2. pasaules kara beigās cieš no [[Padomju armija|padomju armijas]] uzbrukuma. Pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferences]] lēmumiem, pilsēta tiek atdota Polijai un turpmāk saucas '''Gožova Veļkopoļska'''. Sintētisko šķiedru un pārtikas rūpniecība. Pilsēta atrodas pie vienīgajām [[nafta|naftas]] atradnēm Polijā. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Gorzów Wielkopolski]] [[en:Gorzów Wielkopolski]] [[fr:Gorzów Wielkopolski]] [[hu:Gorzów Wielkopolski]] [[na:Gorzów Wielkopolski]] [[nds:Gorzów Wielkopolski]] [[nl:Gorzów Wielkopolski]] [[pl:Gorzów Wielkopolski]] [[ro:Gorzów Wielkopolski]] [[sv:Gorzów Wielkopolski]] 3893 36247 2006-03-23T23:19:48Z Feens 37 #redirect [[Gožova Veļkopoļska]] 3894 36248 2006-03-23T23:20:11Z Feens 37 #redirect [[Gožova Veļkopoļska]] 3895 36251 2006-03-23T23:21:47Z Feens 37 #redirect [[Gožova Veļkopoļska]] 3896 36249 2006-03-23T23:20:26Z Feens 37 #redirect [[Gožova Veļkopoļska]] 3897 36250 2006-03-23T23:21:09Z Feens 37 vēl aizvien nīdēju dubultas pāradresācijas #redirect [[Gožova Veļkopoļska]] 3898 13472 2005-03-11T00:34:08Z Feens 37 no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. 3899 24717 2005-12-17T12:32:15Z Feens 37 '''Varšava''' (''Warszawa'') - [[Polija|Polijas]] [[galvaspilsēta]] (no 1596.gada), lielākais ekonomikas un izglītības centrs valstī. Atrodas pie [[Visla|Vislas]] upes. Pilsētā 66 augstskolas un vairāk kā 30 teātri. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Varšava'''<br>'''Warszawa'''<br>valsts galvaspilsēta<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Varsava vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Syrenka.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=21.02&cpy=52.26&res=30&provider_id=340 Varšavas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>1 651 676<br>2 400 000 (aglom.) <tr><td>Pilsēta<td>no ? gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://um.warszawa.pl/ um.warszawa.pl] <tr><td>'''[[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''<td>no 1980.gada </table> {{commons|Warszawa}} ====Hronoloģija==== *13.gs - Varšava ir mazs zvejnieku ciematiņš. *14.gs - viena no [[Mazovija|Mazovijas]] hercoga pilsētiņām. *1572.g - [[Varšavas konfederācija]] - Polijas augstmaņu līgums par reliģisko toleranci. *1596.g - karalis [[Sigismunds III Vāsa]] pārceļ galvaspilsētu no [[Krakova|Krakovas]] uz Varšavu. *1794.g - [[Pragas slaktiņš]]. *1795.g - Varšavu anektē [[Prūsija]] un tā kļūst par [[Jaunā Austrumprūsija|Jaunās Austrumprūsijas]] (''Neu-Ostpreussen'') provinces galvaspilsētu. *1807.g - [[Napoleons]] ieņem Varšavu un tā kļūst par [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistes]] galvaspilsētu. *no 1815.gada - Varšava ir [[Kongresa Polija|Kongresa Polijas]] galvaspilsēta. *1830.gads - Varšavā sākas [[Novembra sacelšanās]]. *1918.gads - Varšava kļūst par neatkarīgās Polijas galvaspilsētu. *1920.gads - [[Kauja par Varšavu 1920.gadā]]. *1939.gada 1.septembris - sākas [[2.pasaules karš]]. [[Luftvaffe]] bombardē Varšavu. *1939.gada 8. līdz 28.septembris - [[Kauja par Varšavu 1939.gadā]]. *no 1939.gada - Varšava ir [[ģenerālgubernatūra|ģenerālgubernatūras]] sastāvā. *no 1943.gada 18.janvāra līdz 16.maijam - [[Varšavas geto sacelšanās]]. [[Image:Warszawa Rynek.png|thumb|200px|Tirgus laukums Varšavas vecpilsētā|left]] *no 1944.gada 1.augusta līdz 2.oktobrim - [[Varšavas sacelšanās]]. *1944.gads oktobris - [[Padomju armija]] ienāk gandrīz pilnīgi nopostītā pilsētā. *1945.gads - notiek diskusijas par to, ka Varšava ir tā nopostīta, ka to nav vērts atjaunot. *pēckara gadi - pilsēta tiek atjaunota. Neliela daļa no Varšavas vecpilsētas tiek restaurēta, tomēr lielu daļu no pilsētas apbūvē ar neizteiksmīgām celtnēm. *1995.gads - atklāj Varšavas [[metro]]. ====Varšavas centrs - UNESCO pasaules mantojuma sarakstā==== 1980.gadā Varšavas centru iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Varšava iekļauta sarakstā, jo: 1944.gada augustā, [[Varšavas sacelšanās]] laikā, vairāk kā 85% no Varšavas vēsturiskā centra tika nopostīti. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika pedantiski atjaunota. Šodien vecpilsēta ir lielisks paraugs vispārīgai vēsturisko celtņu (no XII.gs līdz XX.gs) rekonstrukcijai no drupām. ====Ievērojami varšavieši==== *[[Mordehajs Anilevičs]] (''Mordechaj Anielewicz'') - [[Varšavas geto sacelšanās]] vadītājs. *[[Zbigņevs Bžezinskis]] (''Zbigniew Brzezinski'') - [[ASV]] valstsvīrs un politologs. *[[Antons Deņikins]] - [[Krievija|Krievijas]] armijas [[ģenerālis]] [[1. pasaules karš|1. pasaules kara]] laikā.Viens no [[balto kustība Krievijā|balto kustības]] līderiem [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara laikā]]. *[[Marija Kirī]] - [[Radioloģija|radioloģijas]] aizsācēja un divkārtēja [[Nobela prēmija|Nobela prēmijas]] laureāte. Pirmā sieviete - [[Nobela prēmija|Nobela prēmijas]] laureāte. *[[Osips Mandelštams]] - dzejnieks. [[Category:Polijas pilsētas|Varszava]] [[Category:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Varszava]] [[bg:&#1042;&#1072;&#1088;&#1096;&#1072;&#1074;&#1072;]] [[ca:Varsòvia]] [[cs:Var&#353;ava]] [[da:Warszawa]] [[de:Warschau]] [[et:Varssavi]] [[en:Warsaw]] [[es:Varsovia]] [[eo:Varsovio]] [[fr:Varsovie]] [[is:Varsjá]] [[it:Varsavia]] [[he:&#1493;&#1512;&#1513;&#1492;]] [[la:Varsovia]] [[nl:Warschau]] [[ja:&#12527;&#12523;&#12471;&#12515;&#12527;]] [[no:Warszawa]] [[nds:Warschau]] [[pl:Warszawa]] [[pt:Varsóvia]] [[ro:Var&#351;ovia]] [[ru:&#1042;&#1072;&#1088;&#1096;&#1072;&#1074;&#1072;]] [[simple:Warsaw]] [[sl:Var&#353;ava]] [[fi:Varsova]] [[sv:Warszawa]] 3900 13474 2005-03-11T00:39:33Z Feens 37 redirekts #redirect [[Varšava]] 3901 53281 2006-07-02T17:21:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[az:Marie Kurie]] '''Marija Sklodovska-Kirī''' (''Maria Skłodowska-Curie'') (dzimusi 1867. gada 7. novembrī [[Varšava|Varšavā]], mirusi 1934. gada 4. jūlijā [[Savoja|Savojā]], [[Francija|Francijā]]) ir [[Radioloģija|radioloģijas]] aizsācēja un divkārtēja [[Nobela prēmija|Nobela prēmijas]] laureāte. Viņa dibināja [[Kirī institūts|Kirī institūtus]] [[Parīze|Parīzē]] un [[Varšava|Varšavā]]. [[Image:Marija Kiri.jpg|200px|thumb|Marija Sklodovska-Kirī]] == Biogrāfija == Pēc dzimšanas Varšavā, [[Polija|Polijā]], viņas pirmie dzīves gadi bija grūti, tajos mirst viņas māsa, un četrus gadus vēlāk - māte. Viņai bija apbrīnojama uzcītība, atstājot novārtā ēšanu un miegu, lai mācītos. Pēc vidusskolas pabeigšanas viņa nevarēja iestāties nevienā Polijas vai [[Krievija|Krievijas]] universitātē, jo tajās neuzņēma sievietes. Viņa vairākus gadus strādāja par guvernanti, līdz beidzot ar vecākās māsas palīdzību pārvācās uz Parīzi, kur studēja [[ķīmija|ķīmiju]] un [[Fizika|fiziku]] [[Sorbonna|Sorbonnas]] universitātē, kur pēc tam kļuva par pirmo sievieti - pasniedzēju. Sorbonnā viņa satika un apprecēja citu pasniedzēju - [[Pjērs Kirī|Pjēru Kirī]]. Kopā viņi pētīja radioaktīvos materiālus, it īpaši urāna rūdu [[uraninīts|uraninītu]], kas nez kāpēc bija vairāk radioaktīva par no tās iegūto urānu. 1898. gadā viņi secināja, ka tajā jābūt vēl kādam elementam, kas ir vēl radioaktīvāks par urānu, un 26. decembrī Marija Kirī paziņoja par jaunā elementa eksistenci. Turpmākajos gados viņi attīrīja vairākas tonnas uranīta, pamazām koncentrējot radioaktīvās sastāvdaļas, līdz beigās izolēja hlorīda sāļus un tad divus jaunus [[Ķīmiskie elementi|ķīmiskos elementus]]. Pirmo viņi nosauca par [[Polonijs|poloniju]], par godu Marijas dzimtenei, un otro par [[Rādijs|rādiju]], tā augstās radioaktivitātes dēļ. Kopā ar Pjēru Kirī un [[Henrijs Bekerels|Henriju Bekerelu]] 1903. gadā viņai piešķīra Nobela prēmiju fizikā. Viņa bija pirmā sieviete, kas ieguva Nobela prēmiju. Astoņus gadus vēlāk, 1911. gadā, viņa ieguva Nobela prēmiju ķīmijā. [[1.pasaules karš|1. pasaules kara]] laikā viņa attīstīja mobilu [[Radiogrāfija|radiogrāfijas]] iekārtu lietošanu ievainoto karavīru ārstēšanā. 1934. gadā viņa mira no [[Leikēmija|leikēmijas]], ko izraisīja viņas ilgā saskarsme ar radiāciju. {{commons|Marie Curie}} [[Category:Poļu ķīmiķi|Kirī, Marija]] [[Category:Poļu fiziķi|Kirī, Marija]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Kirī, Marija]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti fizikā|Kirī, Marija]] [[Category:Poļi|Kirī, Marija]] [[Category:Radioloģija]] [[af:Marie Curie]] [[ar:ماري كوري]] [[ast:Marie Curie]] [[az:Marie Kurie]] [[be:Марыя Складоўская-Кюры]] [[bg:Мария Кюри]] [[bs:Marie Curie]] [[ca:Marie Curie]] [[cs:Maria Curie-Skłodowska]] [[cy:Marie Curie]] [[da:Marie Curie]] [[de:Marie Curie]] [[en:Marie Curie]] [[eo:Marie Curie]] [[es:Marie Curie]] [[et:Marie Curie]] [[eu:Marie Curie]] [[fa:ماری كوری]] [[fi:Marie Curie]] [[fr:Marie Curie]] [[fy:Maria Curie-Sklodowska]] [[gd:Marie Curie]] [[gl:Marie Curie]] [[he:מארי קירי]] [[hr:Maria Skłodowska-Curie]] [[hu:Marie Curie]] [[id:Marie Curie]] [[is:Marie Curie]] [[it:Marie Curie]] [[ja:マリ・キュリー]] [[ko:마리 퀴리]] [[la:Maria Curie]] [[lb:Marie Curie]] [[lt:Marija Kiuri]] [[mk:Марија Кири]] [[nds:Marie Curie]] [[nds-nl:Marie Curie]] [[nl:Marie Curie]] [[nn:Marie Curie]] [[no:Marie Curie]] [[pl:Maria Skłodowska-Curie]] [[pt:Marie Curie]] [[ro:Marie Curie]] [[ru:Кюри, Мария]] [[sco:Marie Curie]] [[sk:Marie Curie]] [[sl:Marie Skłodowska-Curie]] [[sr:Марија Кири]] [[sv:Marie Curie]] [[ta:மேரி க்யூரி]] [[th:มารี กูรี]] [[tl:Marie Curie]] [[tr:Marie Curie]] [[uk:Кюрі Марія]] [[vi:Marie Curie]] [[zh:玛丽亚·居里]] [[zh-yue:居禮夫人]] 3902 51478 2006-06-20T21:28:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[nn:Bekblende]], [[ru:Настуран]] [[Image:Uranits.JPG |right|250px]] '''Uraninīts''' ir ar [[urāns (elements)|urānu]] bagāts minerāls, kas galvenokārt sastāv no UO<sub>2</sub> (urāna oksīda), bet satur arī UO<sub>3</sub> un [[Svins|svina]] un [[Torijs|torija]] oksīdus. Tas vienmēr satur arī [[Rādijs|rādiju]], un [[Hēlijs|hēliju]] kas rodas urānam sadaloties, un šie elementi tika atklāti tieši uranītā. Uranīts ir galvenais urāna ieguves avots. Tā lielākās atradnes ir [[Kanāda|Kanādā]], bet tas ir sastopams arī [[Vācija|Vācijā]], [[Anglija|Anglijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[ASV]]. [[Category:Ģeoloģija]] [[de:Pechblende]] [[en:Uraninite]] [[es:Pechblenda]] [[fr:Pechblende]] [[id:Pitchblende]] [[it:Uraninite]] [[lt:Uraninitas]] [[nl:Uraniniet]] [[nn:Bekblende]] [[pl:Blenda uranowa]] [[pt:Pechblenda]] [[ru:Настуран]] 3903 52473 2006-06-29T22:53:27Z Feens 37 [[Image:Yasser-arafat-1999.jpg|Jasirs Arafats 1999.gadā|thumb]] '''Jasirs Arafats''' (ياسر عرفات‎, ''Yasser Arafat''), īstajā vārdā '''Mohameds Abdelraūfs Arafats al-Kudva al-Huseini''' (محمد عبد الرؤوف القدوة الحسيني, ''Mohammed Abdel-Raouf Arafat al-Qudwa al-Husseini'') (dzimis 1929. gada 4. vai 24. augustā [[Kaira|Kairā]], miris 2004. gada 11. novembrī [[Francija|Francijā]]) bija [[Palestīnas Atbrīvošanas Organizācija|Palestīnas Atbrīvošanas Organizācijas]] dibinātājs un vadītājs, [[Palestiešu autonomija|Palestīniešu autonomijas]] prezidents, un 1994. gada [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmijas]] laureāts. Arafats visas savas politiskās karjeras garumā ir pretrunīgi vērtēts. Viņa atbalstītāji uzskata Araftu par varonīgu brīvības cīnītāju, kas simbolizē [[Palestīna|palestīniešu]] nacionālos centienus. Arafata oponenti apraksta viņu kā [[terorisms|teroristu]], kas atbalsta vardarbību. Daļa palestīniešu viņu apsūdz politiskā korupcijā, un kā vāju līderi, kas pārlieku piekāpies [[Izraēla|Izraēlai]] 1993. gadā parakstītajā [[Oslo līgums|Oslo līgumā]], ar kuru palestīnieši atzina Izrēlas tiesības uz pastāvēšanu un tika izveidota autonoma Palestīnas pašpārvalde, par kuras prezidentu kļuva Arafats. ====Īsa biogrāfija==== Oficiāli dokumenti vēsta, ka Arafats dzimis [[Kaira|Kairā]] audumu tirgotāja ģimenē, tomēr pats viņš apgalvoja, ka dzimis [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]]. Arafats studēja Kairas universitātē, kur esot diskutējis ar [[ebreji]]em un iepazinis [[Teodors Hercls|Hercla]] darbus. Ap 1946. gadu kļuva par pārliecinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] [[nacionālisms|nacionālistu]]. No 1952. līdz 1956. gadam vadīja paramilitāro Palestīniešu Studentu savienību un darbojās organizācijā [[Brāļi musulmaņi]]. 1959. gadā Jasirs Arafats kopā ar domubiedriem [[Kuveita|Kuveitā]] nodibināja organizāciju ''[[Fatah]]'', kura kļuva par Palestīnas Atbrīvošanās organizācijas (PAO) galveno spēku. 1968. gadā Jasira Arafata un Fatah kaujinieku galvenā bāze bija [[Jordānija]]s pilsēta Karameha (''Karameh''). Tajā pašā gadā [[Izraēla]]s karaspēks mēģināja pilsētu ieņemt, tomēr tam nācās atkāpties. Tas ārkārtīgi pacēla Arafata autoritāti palestīniešu acīs un 1969. gadā Jasirs Arafats nomainīja [[Ahmads Šukeiri|Ahmadu Šukeiri]] PAO vadītāja amatā. Pēc [[Melnais septembris Jordānijā|Melnā septembra]] notikumiem Arafats līdz ar palestīniešiem pērcēlās uz [[Libāna|Libānu]], kur aktīvi piedalījās [[Libānas Pilsoņu karš|Libānas Pilsoņu kara]] notikumos. 1982. gadā Arafats bija spiests pamest [[Libāna|Libānu]] un līdz 1993. gadam uzturējās [[Tunisija|Tunisijā]], no kurienes vadīja PAO darbību. 1988. gadā PAO deklarēja neatkarīgu Palestīnas valsti. Pēc [[Oslo līgums|Oslo līguma]] parakstīšanas 1993. gadā Arafats atgriezās Palestīnā kā pašvaldības vadītājs, bet 1996. gadā vēlēšanās viņu ievēlēja par Palestīnas pašpārvaldes prezidentu. {{stub}} [[Category:Nobela Miera prēmijas laureāti|Arafats, Jasirs]] [[ang:Yasser Arafat]] [[ar:ياسر عرفات]] [[be:Ясір Арафат]] [[bg:Ясер Арафат]] [[bs:Jaser Arafat]] [[ca:Iàssir Arafat]] [[cs:Jásir Arafat]] [[cy:Yasser Arafat]] [[da:Yasser Arafat]] [[de:Jassir Arafat]] [[en:Yasser Arafat]] [[eo:Jaser Arafat]] [[es:Yasir Arafat]] [[et:Yāsir ‘Arafāt]] [[eu:Yasser Arafat]] [[fi:Jasser Arafat]] [[fr:Yasser Arafat]] [[ga:Iasar Arafat]] [[gl:Yasser Arafat]] [[he:יאסר ערפאת]] [[hr:Yasser Arafat]] [[hu:Jasszer Arafat]] [[id:Yasser Arafat]] [[is:Yasser Arafat]] [[it:Yasser Arafat]] [[ja:ヤーセル・アラファート]] [[kn:ಯಾಸಿರ್ ಅರಾಫತ್]] [[ko:야세르 아라파트]] [[la:Iasser Arafat]] [[lb:Jassir Arafat]] [[lt:Jesyras Arafatas]] [[ms:Yasser Arafat]] [[nl:Yasser Arafat]] [[nn:Yasir Arafat]] [[no:Yasir Arafat]] [[pdc:Yasser Arafat]] [[pl:Jaser Arafat]] [[pt:Yasser Arafat]] [[ro:Yasser Arafat]] [[ru:Арафат, Ясир]] [[scn:Yasser Arafat]] [[sh:Yasser Arafat]] [[simple:Yasser Arafat]] [[sk:Jásir Arafat]] [[sr:Јасер Арафат]] [[sv:Yassir Arafat]] [[th:ยัสเซอร์ อาราฟัต]] [[uk:Арафат Ясер]] [[vi:Yasser Arafat]] [[yi:יאַסיר אַראַפאַט]] [[zh:亚西尔·阿拉法特]] [[zh-min-nan:Yasser Arafat]] 3904 13478 2005-03-11T12:00:36Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3905 13479 2005-03-11T12:08:13Z Feens 37 redirekts #redirect [[Marija Kirī]] 3906 13480 2005-03-11T12:08:32Z Feens 37 redirekts #redirect [[Marija Kirī]] 3907 13481 2005-03-11T12:09:03Z Feens 37 redirekts #redirect [[Marija Kirī]] 3909 52860 2006-07-01T15:00:40Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fi:Napoleon I]] [[Image:Napoleon bonaparte.jpg|thumb|Bonaparts - ģenerālis]] [[Image:Ingres, Napoleon on his Imperial throne.jpg|thumb|Napoleons - imperators]] '''Napoleons Bonaparts''' (''Napoléon Bonaparte'') (dzimis [[1769]]. gada [[15. augusts|15. augustā]] [[Ajačo]], [[Korsika|Korsikā]], miris izsūtījumā, [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salā]] [[1821]]. gada [[5. maijs|5. maijā]]) bija [[francūži|franču]] [[ģenerālis]] [[Franču revolūcija|Franču revolūcijas]] laikā. [[1799]]. gadā viņš kļuva par [[Francija|Francijas]] valdnieku. Viņš bija [[Pirmā Francijas Republika|Pirmās Francijas Republikas]] pirmais konsuls (''Premier Consul'') no [[1799]]. gada [[11. novembris|11. novembra]] līdz [[1804]]. gada [[18. maijs|18. maijam]], pēc tam Francijas imperators (''Empereur des Français'') un [[Itālija|Itālijas]] karalis kā '''Napoleons I''' no [[1804]]. gada [[18. maijs|18. maija]] līdz [[1814]]. gada [[6. aprīlis|6. aprīlim]], kā arī no [[1815]]. gada [[20. marts|20. marta]] līdz [[22. jūnijs|22. jūnijam]]. Napoleons Bonaparts ir dzimis Korsikā, nabadzīga advokāta ģimenē, mācījies karamākslu Francijā, un kļuvis par dižu karavadoni, vēlāk - par imperatoru Lielās Franču revolūcijas beigās, kad Francijas valdība nespēja novērst inflāciju un badu, iedzīvotāji bija noguruši no kara. Viņš bija izcils militārists. Galvenās Napoleona izcīnītas kaujas: *[[Abukīras kauja]] (mūsdienu [[Ēģipte|Ēģiptē]], 1799. gada 25. jūlijs) *[[Marengo kauja]] (mūsdienu [[Itālija|Itālijā]], 1800. gada 14. jūnijā) *[[Austerlicas kauja]] (mūsdienu [[Čehija|Čehijā]], 1805. gada 2. decembrī) *[[Jēnas kauja]] (mūsdienu [[Vācija|Vācijā]], 1806. gada 14. oktobrī) *[[Frīdlandes kauja]] (toreiz [[Prūsija|Prūsijā]], tagad [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]], 1807. gada 14. jūnijā) *[[Borodinas kauja]] ([[Krievija|Krievijā]], 1812. gada 7. septembrī) *[[Leipcigas kauja]], saukta par Nāciju kauju (mūsdienu [[Vācija|Vācijā]], 1813. gada 16. - 19. oktobrī) - Napoleona sakāve *[[Liņjī kauja]] (mūsdienu [[Beļģija|Beļģijā]], 1815. gada 16. jūnijā) - pēdējā Napoleona uzvarētā kauja *[[Vaterlo kauja]] (mūsdienu [[Beļģija|Beļģijā]], 1815. gada 18. jūnijā) - kauju faktiski vadīja [[Neijī]], Napoleona sakāve [[Image:Europe map Napoleon 1811.png|thumb|250px|Napoleona impērija - tumši zilā. Napoleona vasaļvalstis - gaiši zilā.]] {{stub}} [[Category:Francijas imperatori]] [[Category:Franču karavadoņi]] {{Link FA|fr}} {{Link FA|it}} {{Link FA|no}} [[af:Napoléon Bonaparte]] [[ar:نابليون بونابرت]] [[be:Напалеон I Банапарт]] [[bg:Наполеон Бонапарт]] [[bs:Napoléon Bonaparte]] [[ca:Napoleó Bonaparte]] [[cs:Napoleon Bonaparte]] [[cy:Napoleon I o Ffrainc]] [[da:Napoleon 1. af Frankrig]] [[de:Napoléon Bonaparte]] [[el:Ναπολέων Βοναπάρτης]] [[en:Napoleon I of France]] [[eo:Napoléon Bonaparte]] [[es:Napoleón Bonaparte]] [[et:Napoleon I]] [[eu:Napoleon Bonaparte]] [[fa:ناپلئون بوناپارت]] [[fi:Napoleon I]] [[fr:Napoléon Ier]] [[fy:Napoleon Bonaparte]] [[ga:Napoléon Bonaparte]] [[gl:Napoleón I de Francia]] [[he:נפוליון בונפרטה]] [[hi:नपोलियन बोनपर्ट]] [[hr:Napoleon Bonaparte]] [[hu:I. Napóleon]] [[id:Napoleon Bonaparte]] [[io:Napoléon 1ma]] [[is:Napoleon Bonaparte]] [[it:Napoleone Bonaparte]] [[ja:ナポレオン・ボナパルト]] [[ka:ბონაპარტი, ნაპოლეონ]] [[ko:나폴레옹 보나파르트]] [[ku:Napoléon Bonaparte]] [[la:Napoleo Bonaparte]] [[lb:Napoléon Bonaparte]] [[lmo:Napuleoon]] [[lt:Napoleonas Bonapartas]] [[mk:Наполеон Бонапарта]] [[nl:Napoleon Bonaparte]] [[nn:Napoléon Bonaparte]] [[no:Napoléon Bonaparte]] [[pl:Napoleon Bonaparte]] [[pt:Napoleão I de França]] [[ro:Napoleon Bonaparte]] [[ru:Наполеон I Бонапарт]] [[scn:Napuliuni Bonaparti]] [[sh:Napoleon Bonaparte]] [[simple:Napoléon Bonaparte]] [[sk:Napoleon Bonaparte]] [[sl:Napoleon Bonaparte]] [[sr:Наполеон I Бонапарта]] [[sv:Napoleon I av Frankrike]] [[th:นโปเลียน โบนาปาร์ต]] [[tr:Napolyon Bonapart]] [[uk:Наполеон I Бонапарт]] [[vi:Napoléon Bonaparte]] [[zh:拿破仑·波拿巴]] 3910 13484 2005-03-11T16:31:52Z Neonz 33 Napoleons Bonaparte pārdēvēju par Napoleons Bonaparts #REDIRECT [[Napoleons Bonaparts]] 3911 13485 2005-03-11T16:41:59Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Napoleons Bonaparts]] #REDIRECT: [[Napoleons Bonaparts]] 3912 29113 2006-02-07T11:48:16Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris '''Konstantīns Čakste''' (dzimis 1901. gada 26. jūlijā, miris 1945. gada 21. februārī) bija tiesībnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā, [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs. Konstantīns Čakste dzimis 1901. gada 26. jūlijā [[Bulduri|Bulduros]] [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] un [[Justīne Čakste|Justīnes Čakstes]] ģimenē. Čakste sākotnējo izglītību uzsāka [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]], ko turpināja bēgļu gaitu laikā Kazaņas 3. ģimnāzijā. Pēc atgriešanās Latvijā viņš 1920. gada pavasarī pabeidza [[Rīgas 2. ģimnāzija|Rīgas 2.ģimnāziju]]. Čakste 1920. gadā iestājās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Latvijas Universitāti viņš beidza 1925. gadā. Pēc tam Čakste papildinājās [[Parīzes universitāte|Parīzes universitātes]] juridiskā fakultātē (1932. gadā) un [[Brisele|Briselē]] (1936./37.gadā). 1928. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Universitātes jaunāko asistentu. 1931. gadā pēc habilitācijas darba "Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs" aizstāvēšanas Čakste kļuva par Latvijas Universitātes privātdocentu civiltiesību katedrā, bet 1934. gadā - par docentu. Kopš 1935. gada viņš bija arī docents tirdzniecības tiesībās. 1937. gadā viņš kļuva par vecāko docentu (1938.gadā šo amata nosaukumu mainīja uz ārkārtējo profesoru) un lasīja tirdzniecības un civiltiesību kursu tautsaimniekiem. Čakste bija arī ''Institut International d’Étude at de Documentation en matiére de Concurrence Commerciale'' loceklis. Viņš publicējās periodiskos izdevumos (galvenokārt žurnālos "Jurists" un "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis") par dzīvokļu tiesībām, paju sabiedrībām un citām tēmām. Čakste rediģēja arī Latvijas Universitātes akadēmiskās sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrības Aequitas izdoto rakstu krājumu, bija biedrības valdes priekšsēdētāja biedrs. Laikā no 1938. līdz 1940. gadam ieņēma žurnāla Jurists atbildīgā redaktora amatu. Kopš 1943. gada viņš bija arī Tautsaimniecības vārdnīcas redakcijas līdzstrādnieks. Kopš vācu okupācijas sākuma Čakste stājās sakaros ar dažādām nacionālās pretestības grupām, kas iestājās par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas atjaunošanu, balstoties uz 1922. gada [[Satversme|Satversmi]]. 1943. gada 13. augustā [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] dibināšanas sēdē viņu ievēlēja par LCP priekšsēdētāju. Čakste darbojās LCP Juridiskajā komisijā un ir rediģējis LCP programmu, kā arī piedalījies LCP nelegālā izdevuma [[Jaunā Latvija (laikraksts)|Jaunā Latvija]] izdošanā. Čakste nodibināja un uzturēja sakarus ar Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs, kā arī ar [[Igaunija|igauņu]] un [[Lietuva|lietuviešu]] nacionālās pretestības kustībām. 1944. gada 29. aprīlī [[Gestapo]] (''Geheime Staatspolizei'') Čaksti arestēja. Tika arestēti arī citi LCP locekļi. Apcietināto LCP darbinieku lietu Gestapo izmeklēja līdz 1944. gada 1. septembrim, kad K.Čaksti, [[Bruno Kalniņš|Bruno Kalniņu]] un [[Ludvigs Sēja|Ludvigu Sēju]] no [[Rīgas centrālcietums|Rīgas centrālcietuma]] pārveda uz [[Salaspils darba nometni|Salaspils darba nometni]]. 10. septembrī no [[Salaspils]] ar tvaikoni “Celebes” viņus pārveda uz [[Danciga|Dancigu]] un ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē. Čakste mira 1945. gada 21. februārī ceļā no Štuthofas nometnes uz Lauenburgas koncentrācijas nometni, apglabāts [[Polija|Polijas]] pilsētā Genšā, vēlāk pārabbedīts Kašupskas Grenšā Nāves marša upuru kapsētā (apbedījums Z-V-23). == Publikācijas == * Čakste K. Mūsu tiesiskās apziņas regress un viņas pacelšana. Studentu anketes apskats. Jurists. 1928.,1. * Čakste K. Tiesības uz vārdu un likums par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos. Jurists. 1928., 2. * Čakste, K. Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs. Rīga, 1932. 75 lpp. * Čakste K. Nama sadalīšana dzīvokļos. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1933., 6/8, 9/10. * Čakste K. Nejaušība un nepārvarama vara Latvijas civillikumos. Jurists. 1937., 71/72. * Čakste K. 1937.g. 22.dec. Likums par akciju un paju sabiedrībām. Jurists. 1938., 85/86. * Čakste K. Civīllikums. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1938., 2. * Čakste K. Blanko Vekseļa ieguvēja tiesiskais stāvoklis. Jurists. 1939., 91/92. * Čakste K. Motorizēto satiksmes līdzekļu īpašnieka atbildības problēma Latvijas un ārzemju civiltiesībās. Latvijas Universitātes akadēmiskās sabiedrisko zinātņu biedrības Aequitas rakstu krājums. 1939. == Informācijas avoti == * Čakste, Konstantīns, [http://www.historia.lv/alfabets/C_/c_a/cakste_konstantins/cakste_konstantins.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture|Cakste, Konstantins]] [[Category:Latvijas politiķi|Cakste, Konstantins]] 3913 13487 2005-04-21T04:50:27Z Neonz 33 precizēju kategoriju '''Daugavgrīvas Klostera Annāles''' ir senākais zināmais Latvijā tapušais annālistikas darbs. [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] annāles aptver laika posmu no 1211. līdz 1305. gadam, kad Daugavgrīvas [[cistercieši|cisterciešu]] klosteris pārstāj pastāvēt. Vēlāk tās turpinātas līdz 1348. gadam gan [[Rīga|Rīgā]] (''Annales Rigenses''), gan [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapa]] rezidencē [[Rauna|Raunā]] (''Annales Ronneburgenses''). Tās izdevis ar visu annāļu kodeksu aprakstiem Baltijas vācu vēsturnieks [[Konstantīns Hēlbaums]] (''Höhlbaum''). Sākotnēji 1873. gadā tās publicētas grāmatā ''Beiträge zur Quellenkunde Alt-Livlands'', vēlāk 1883. gadā ar papildinājumu - atrasto līdz tam par pazudušu uzskatītu kodeksu (''Codex Reualiensis'') - periodiskā izdevuma ''Neues Archiv der Gesellschaft für ältere deutsche Geschichtskunde'' VIII sējumā. == Avots == * Daugavgrīvas Klostera Annāles, [http://www.historia.lv/alfabets/D/DA/daugavgrivas_klostera_annales/daugavgrivas_klostera_annales.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture|Daugavgrivas Klostera Annales]] [[Category:Livonija|Daugavgrivas Klostera Annales]] 3914 37650 2006-03-30T09:09:45Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/195.13.180.107|195.13.180.107]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 217.198.224.13 '''Latviešu SS brīvprātīgo leģions''' ([[vācu valoda|vāciski]]: ''Lettische SS Freiwilligen Legion'') jeb '''Latviešu leģions''' bija [[ieroču SS]] un policijas sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]]. Jau 1941. gada 25. jūlijā [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Pērkonkrusta]] līderis [[Gustavs Celmiņš]] griežas pie Austrumu okupēto apgabalu ministra [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenberga]] ar piedāvājumu izveidot divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. Taču tobrīd stāvoklis frontē Vācijai nebija katastrofāls, un 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde uz to atbildēja ar Pērkonkrusta organizācijas slēgšanu. 1943. gada 23. janvārī [[Trešais reihs|Vācu reiha]] fīrers [[Ādolfs Hitlers]] "atļāva un pavēlēja" [[SS]] reihsfīreram [[Heinrihs Himlers|Heinriham Himleram]] (''Himmler'') izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Šajā sakarā Himlers 24. janvārī, pēc atgriešanās no Austrumu frontes apmeklējuma, nosūtīja radiogrammu 2.SS brigādei, pavēlot pārformēt brigādi un uz tās sastāvā karojošo 19. un 21. latviešu aizsardzības dienesta (līdz 1942.gadam kartības dienests - ''Schutzmannschaft'') bataljonu bāzes par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Ādolfa Hitlera formālā rakstiskā pavēle par leģiona formēšanu tika izdota tikai 10.februārī. Latvijas pašpārvalde tikai 27. janvārī oficiāli uzzināja par leģiona dibināšanu. 23. februārī Latvijas ģenerālkomisārs Drekslers (''Drechsler''), pārkāpjot 1907. gada [[Hāgas konvencija|Hāgas konvenciju]] par okupētas valsts juridisko statusu, izdeva pavēli darba pārvaldēm iesaukt 1919.-1924.gadā dzimušos Latvijas jauniešus militārā dienestā. Mobilizāciju veikšanai ar SS galvenās pārvaldes pavēli [[Rīga|Rīgā]] izveidoja SS papildinājumu pārvaldi Austrumzemē (''SS Erzatzkommando Ostland''). Iespējamā latviešu karavīru izkliedēšana pa vācu militārajām vienībām bija radījusi lielu satraukumu latviešu sabiedrībā, tādēļ leģiona dibināšana tika uztverta kā iespēja daļēji aizsargāt latviešu karavīru intereses. 23. februārī pašpārvalde iesniedza [[Ostlande|Austrumzemes]] (''Ostland'') reihskomisāram Lozem (''Lohs''e), Latvijas ģenerālkomisāram Dreksleram un SS un policijas augstākajam vadītājam Ostlandē ģenerālleitnantam (''obergrupenfīreram'') Jekelnam (''Jeckeln'') memorandu, kurā norādīja uz paredzētā latviešu iesaukuma karadienestā nelikumību un informēja, ka iespējamā leģiona formēšanas atbalstīšana no pašpārvaldes puses ir atkarīga no sekojošām minimālām prasībām: # par leģiona komandieri ieceļams ģenerālis [[Rūdolfs Bangerskis]]; # par viņa štāba priekšnieku - pulkvedis [[Arturs Silgailis]]; # katram iesaucamajam jābūt tiesībām pašam izvēlēties dienesta veidu (leģionā, vērmahtā vai darba dienestā); # leģions vismaz sešus mēnešus apmācāms Latvijas teritorijā; # leģions iesaistāms kaujās tikai Austrumu frontes ziemeļu sektorā; # leģionam jānodrošina tāda paša apgāde un tiesības kā vācu armijā. Gandrīz neviena no minētajām prasībām netika realizēta. Lai novērstu visas neskaidrības, kas bija radušās ar jēdziena "Latviešu leģions" ieviešanu, 1943. gada 26. maijā Himlers noteica, ka "Nosaukums “Latviešu leģions” ir kopējs apzīmējums visām ieroču SS (Waffen-SS) un policijas sastāvā izveidotām latviešu vienībām. Latviešu leģions ir pakļauts SS reihsfīreram." Savukārt, Latvijas pašpārvalde un leģiona ģenerālinspektors Bangerskis ar Latviešu leģionu sliecās saprast visus latviešu militāros formējumus. 1944. gada 7. janvāra apspriedē par totālo mobilizāciju SS galvenās pārvaldes priekšnieks grupenfīrers Bergers (''Berger'') Bangerskim paziņoja, ka tāds jēdziens kā "Latviešu leģions" vairs nepastāvot, bet esot tikai atsevišķas karaspēka vienības, taču praksē šis nosaukums tika lietots arī turpmāk. Tā piemēram, 1944. gada 9. februārī Jekelns ģenerālkomisāra Drekslera preses nodaļai norādīja - uzskats, ka blakus apzīmējumam "Latviešu SS brīvprātīgo leģions" pastāv arī jēdziens "Latviešu leģions", ir maldīgs, jo visas no latviešu vīriem saformētās ieroču SS un policijas vienības pieder pie "Latviešu SS brīvprātīgo leģions", lūdzot turpmāk presē lietot tikai šo apzīmējumu. 1943. gada maijā leģiona sastāvā bija pavēlēts saformēt: # latviešu SS brigādi; # latviešu SS brīvprātīgo divīziju; # latviešu policijas bataljonus (Ar 1943. gada 24. maija rīkojumu latviešu kārtības dienesta bataljoni tika pārdēvēti par latviešu policijas bataljoniem un tie kļuva par Latviešu SS brīvprātīgo leģiona sastāvdaļu. Policijas sastāvā pakāpeniski tika iekļauti arī visi robežapsardzes un policijas brīvprātīgo pulki, kā arī savrupdienesta policisti.). 1943. gada 26. februārī izdeva pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu. To sāka formēt 23. martā. No 1943. gada oktobra līdz 1944. gada jūnijam tā karoja kā 15.latviešu SS brīvprātīgo divīzija, pēc tam tās nosaukums bija - [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)]] (''Waffen-Grenadier Division der SS 15 (lett.Nr.1)''). Otra divīzija radās uz SS brigādes bāzes, kuru saskaņā ar Himlera 1944. gada 7. janvāra pavēli pārformēja par 19. latviešu SS brīvprātīgo divīziju. (No 1943. gada 24. janvāra brigāde saucās Latviešu SS brīvprātīgo leģions, no 15.marta - Latviešu SS brīvprātīgo brigāde, bet no 22.oktobra - 2. latviešu SS brīvprātīgo brigāde). 1944. gada maijā 19. latviešu SS brīvprātīgo divīziju pārdēvēja par [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. ieroču SS grenadieru divīziju (latviešu Nr. 2)]] (''Waffen-Grenadier Division der SS 19 (lett.Nr. 2)''). Vienota leģiona pavēlniecība netika izveidota. Lai gan leģiona lietās pilnvarotais vācu ģenerālis Hansens (''Hansen'') sākotnēji apstiprināja, ka Rūdolfs Bangerskis ir iecelts par leģiona komandieri, 20. martā tika saņemta informācija, ka viņš iecelts tikai par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas komandieri, bet 31. martā noskaidrojās, ka arī tas ir tikai pārpratums un patiesībā Bangerskis ir iecelts par leģiona ģenerālinspektoru. Par viņa štāba priekšnieku iecēla pulkvedi [[Aleksandrs Plesners|Aleksandru Plensneru]]. Tika solīts, ka ģenerālinspektora pilnvaras noteiks ar īpašu instrukciju, taču līdz pat kara beigām tas netika izdarīts. Bangerska stāvoklis bija visai nenoteikts, un, līdz ar to, viņa rīcības spējas stipri ierobežotas. Viņš netieši bija pakļauts Himleram un atradās tiešā Jekelna pakļautībā. Par divīziju komandieriem drīkstēja būt vienīgi vācieši, un arī divīziju štābi bija komplektēti no vācu virsniekiem. Latviešu sakaru virsnieks pie divīzijas štāba bija kājnieku priekšnieks, attiecīgi, 15. divīzijā - virspulkvedis Silgailis, bet 19. divīzijā - pulkvedis [[Voldemārs Veiss]], bet pēc tam - pulkvedis [[Kārlis Lobe]]. Kaujas laikā kājnieku priekšniekiem uzticēja dažādu kaujas grupu operatīvo vadību, un viņu rīcībā bija nelieli štābi - divi virsnieki un daži rakstveži. Latviešu virsniekiem uzticēja tikai kaujas vienību vadību, tas ir, viņi varēja darboties tikai kā pulka, bataljona vai rotas komandieri. Ar 1943. gada 24. maija pavēli Himlers par Latviešu SS brīvprātīgo brigādes komandieri iecēla ģenerālmajoru fon Šolcu (''von Scholz''), bet par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas komandieri ģenerāli fon Pikleru-Burghausu (''von Pückler-Burghaus''). Leģiona vienību apbruņojums ietērps un uzturs bija līdzīgs vācu vienībām. Kā papildus atšķirības zīmes leģionāriem uz formastērpu kreisās piedurknes bija vairodziņš Latvijas nacionālajās krāsās ar uzrakstu Latvija. Sākotnēji SS zīmotņu vietā Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas (vēlāk 15. divīzijas) personālam bija lecošas saules simbols, Latviešu SS brīvprātīgo brigādes (vēlāk 19. divīzijas) personālam - ugunskrusts, bet robežsargu vienībām bija melnas zīmotnes. Ar 1943. gada 24. maija pavēli Himlers noteica, ka leģionāri turpmāk apbalvojami ar vācu karavīru ordeņiem nevis ar ''Ostmedaille'', kā līdz šim. 1944. gada martā abas Latviešu leģiona divīzijas apvienoja 6. SS korpusā, ko komandēja ģenerālis fon Pfefers-Vildenbruhs (''Pfeffer-Wildenbruch''). Arī 6. SS korpusa komandējošais sastāvs bija komplektēts tikai no vācu virsniekiem. 1944. gada jūnijā par 6. SS korpusa komandieri iecēla ģenerālleitnantu fon Treienfeldu (''von Treuenfeldt''), bet augustā viņu nomainīja ģenerālis Krīgers (''Krüger''). Reizē ar Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu izveidoja leģiona apmācības un papildināšanas vienību (komandieris pulkvežleitnants Jansons). Tās novietne bija Cekulē pie Rīgas. Vēlāk to pārcēla uz [[Jelgava|Jelgavu]] un pārdēvēja par 15. apmācības un papildinājumu bataljonu. 1944. gada sākumā bataljonu pārveidoja par brigādi ar vācu komandieri. Brigādes sastāvā bija 19 vienības. Jūlija sākumā brigāde tika iesaistīta kaujās pie [[Jonišķi|Jonišķiem]] ([[Lietuva|Lietuvā]]) un Jelgavā. Brigādes vienības cieta smagus zaudējumus un tika pilnībā izklīdinātas. To atliekas pārsūtīja uz Bērentu Austrumprūsijā, kur saformēja 15. SS grenadieru apmācības bataljonu. 1945. gadā bataljonu pārcēla uz Dancigas rajonu, kur tas kopā ar pārējām Austrumprūsijā atstātajām 15. divīzijas vienībām krita krievu gūstā. Leģiona sastāvā tika ieskaitīti arī policijas bataljoni (iepriekš - kārtības dienesta bataljoni). Sākotnēji bija saformēti 30 šādi bataljoni, kas kopā sastādīja apmēram vienu kājnieku divīziju. Tie bija izkaisīti pa visu Austrumu fronti. Kā jau iepriekš minēts, sešus bataljonus apvienoja Latviešu SS brīvprātīgo brigādē (vēlāk 19. divīzija). 1943. gada 1. augustā vēl četru bataljonus apvienoja 1. Rīgas policijas pulkā, ieceļot par komandieri pulkvežleitnantu Meiju. 1944. gada februāra pirmajā pusē saformēja vēl divus pulkus - 2. un 3. policijas pulku. No jūlija visus trīs pulkus iesaistīja kaujās [[Daugavpils]] rajonā, kur tie cieta smagus zaudējumus. Pēc atkāpšanās no Daugavpils pulkus novietoja [[Bulduri|Bulduros]], kur augusta otrajā pusē 2. un 3.pulku apvienoja ar 1. Rīgas policijas pulku, ko oktobrī pārcēla vispirms uz [[Dundaga|Dundagu]], bet pēc tam nosūtīja uz Vāciju, iedalot to Latviešu lauku papildinājuma depo. 1944. gada janvārī, vācu 16. un 18. armijai atkāpjoties no [[Ļeņingrada|Ļeņingradas]], radās bažas par sarkanarmijas ielaušanos Latvijā. Tika pieņemts lēmums par sešu robežsargu pulku formēšanu. Marta otrajā pusē 1., 2. un 3. robežsargu pulku jau nosūtīja uz fronti 6. SS korpusa rīcībā. 1. un 2.pulka personālsastāvu izmantoja 15. un 19.divīzijas papildināšanai, bet no 3. pulka un 15. lauku papildinājuma bataljona izveidoja papildinājumu un apmācības centru. Aizsūtīto vietā sāka formēt jaunu 2. pulku. 16. aprīlī uz fronti Drisas rajonā nosūtīja 5. pulku, bet atlikušos trīs pulkus jūlija sākumā iesaistīja kaujās Daugavpils rajonā, kur tie cieta smagus zaudējumus. Pēc pulku atvilkšanas no kaujas līnijas 2. un 5. pulku apvienoja jaunā 7. pulkā, ko pārformēja par 106. (7.) grenadieru pulku un pakļāva 6. SS korpusam. Pārējo divu pulku atliekas vai nu iedalīja 19. divīzijā vai pārsūtīja uz Vāciju. Bez militārām vienībām leģiona sastāvā Rīgā tika izveidota arī Latviešu leģiona lazarete. 1944. gada rudenī tā tika evakuēta uz Vāciju, sākotnēji uz Meklenburgu Šverīnas zemē, bet pēc tam uz [[Lībeka|Lībeku]]. Leģiona karavīri bija pakļauti vācu kara tiesām. Pie katras divīzijas darbojās laku kara tiesa, kuras priekšsēdētājs bija attiecīgās divīzijas komandieris. Citos gadījumos leģionāru lietas iztiesāja 16. SS un policijas tiesa Rīgā. Leģionārus, kam bija piespriests sods, kas lielāks par 3 mēnešiem ieslodzījuma, nosūtīja uz [[Salaspils darba nometne|Salaspils darba nometni]]. Vieglāk sodītos nosūtīja uz soda rotu, kas bija izvietota Jelgavā, bet kopš 1944. gada - uz [[Bolderāja|Bolderājā]] izvietoto soda bataljonu. Divīziju personālsastāvu komplektēja gan apvienojot jau eksistējošās militārās vienības, gan veicot mobilizācijas. Latviešu SS brīvprātīgo brigādē (vēlāk - 19. divīzija) apvienoja pavisam sešus latviešu aizsardzības dienesta bataljonus. Tie galvenokārt sastāvēja no brīvprātīgajiem, kas bataljonos bija iesaistījušies jau 1941.gadā. Pēc 1943. gada 24. maija Latviešu leģiona divīzijās tika iekļauti arī latviešu policijas bataljoni. Ieroču SS tika ieskaitīti pieci policijas bataljoni. To sastāvā bija gan brīvprātīgie, gan mobilizētie. Pēc 1944. gada augusta 15. divīzijas jaunajai formēšanai izmantoja arī latviešu robežsargu pulku, latviešu brīvprātīgo policijas pulku, kā arī Latvijā izformētā kārtības policijas savrupdienesta personālu (1944. gada 14. maijā policijas savrupdienestu ieskaitīja leģiona sastāvā). Mobilizācija Latvijas teritorijā notika no 1943. gada marta līdz augustam, bet [[Kurzeme|Kurzemē]] arī vēl septembrī un oktobrī. Pirmā iesaukšanas akcija noritēja no 1943. gada marta līdz augustam. Tika pārbaudīti 1919.-1925.gadā dzimušie. Mobilizāciju veica pamatojoties uz austrumu reihsministra [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēda Rozenberga]] (''Rosenberg'') 1941. gada 19. decembra Noteikumiem "par darba pienākuma ieviešanu ieņemtajos Austrumu apgabalos". Ģenerālkomisariāta 3. nodaļas - Darba un sociālās pārvaldes - paspārnē izveidoja pārbaudes vadības štābu. Mobilizācijai pakļauto sarakstus sastādīja policija. Pirms pārbaudes noteica trim dienesta veidiem nepieciešamo iesaucamo skaitu: SS leģionam 15 500 (29,1%), vērmahtam - 22 000 (41,5%), civilajam darba dienestam - 15 600. Saskaņā ar pārbaudes veikšanas direktīvas 26. februāra labojumiem, mobilizējamiem ļāva brīvi izvēlēties vienu no trijiem dienesta veidiem, bet, ievērojot to, ka īsā laika sprīdī netika iegūta nepieciešamā proporcija starp minētajos dienesta veidos iesaistītajiem, no 8.marta tika piemērota atkal sākotnējā (16. februāra) direktīvas redakcija: "(…) pārbaudes vadītājs ieteic darba pienākumus pildošajam iestāties leģionā un, ja tas nenotiek, lemj par viņa nozīmēšanu par izpalīgu vai izšķirošā darba dienestā." Pirmā mobilizācijas akcija deva šādus rezultātus: # SS leģions saņēma 17 971 vīru (50,3% no kopskaita); # vērmahts - 12 979 (36,4%); # pārējie pieprasītāji - 4769 (13,3%). Otrā mobilizācija notika 1943.gada oktobrī/novembrī. Tika izdarīta 1919.-1924.gadā dzimušo pēcpārbaude un pilnīgs 1923.-1925.gadā dzimušo iesaukums. Trešā mobilizācija tika izdarīta 1943.gada decembrī/1944.gada janvārī, pārbaudot 1917.-1918.gadā un 1922.-1924.gadā dzimušos. Veicot otro un trešo pārbaudi, jau pašā sākumā atteicās no iedalījuma trijos dienesta veidos. Otrā un trešā mobilizācija ieroču SS deva 12 000 vīrus. Tā kā otrā un trešā mobilizācija nedeva gaidītos rezultātus, mainīja iesaukšanas organizācijas struktūru. No 1944. gada 14. februāra iesaukšanu veica jaunizveidotā SS papildinājumu inspekcija Latvija (''SS-Ersatzinspektion Lettland''), ko vadīja Latviešu SS brīvprātīgo leģiona ģenerālinspektors. No šī brīža rīkojumu par iesaukšanu karadienestā parakstīja vai nu Latvijas pašpārvaldes pirmais ģenerāldirektors [[Oskars Dankers]] vai [[Rūdolfs Bangerskis]], tos pamatojot ar Latvijas kara klausības likumu. Taču, ievērojot to, ka pašpārvalde bija tikai vācu civilpārvaldes palīgorgāns, nevis likumīga Latvijas valdība, šīs mobilizācijas bija tikpat nelikumīgas kā iepriekš veiktās. No 1944. gada februāra līdz aprīlim ar dažādām pavēlēm iesauca 1906.-1916. un 1919.-1921. gadā dzimušos, kā arī papildus pārbaudīja 1922.-1924.gadā dzimušos. Iesauca 42 600 vīru, taču tikai apmēram 1000 nosūtīja uz SS divīzijām. 1944. gadā Latvijā izsludināja totālo mobilizāciju, kuras laikā tika pārbaudīti visi gadagājumi, sākot ar 1910. gadu, kā arī pilnībā aptverot 1924.-1926.gadā dzimušos, bet 1927.-1928.gadā dzimušos iesauca gaisa spēku izpalīgos. Līdz septembrim iesauca apmēram 19 000 vīru. 1944. gada rudenī 15. divīzijas papildināšanai tika uzņemti arī Valsts darba dienestā (''Reichsarbeitsdienst'' - RAD) iesauktie jaunieši, kas pēc obligātā nokalpotā gada tika atbrīvoti no RAD un vēl atradās Vācijā. Viņu skaits sasniedza apmēram 1200 vīru. Leģions tika papildināts arī ar dezertieriem no aizsardzības dienesta bataljoniem, kuri tur valdošo slikto apstākļu dēļ nelegāli pārgāja uz ieroču SS divīzijām. Šo personu skaits saprotamu iemeslu dēļ nav zināms. Pēc mobilizāciju izsludināšanas zināms skaits personu pieteicās leģionā brīvprātīgi, taču, ievērojot to, ka arī mobilizētie oficiāli tika uzdoti par brīvprātīgajiem, patieso brīvprātīgo skaits nav fiksēts. Pēc leģiona ģenerālinspekcijas datiem uz 1944. gada 1.j ūliju leģiona vienību skaitliskais sastāvs sasniedza: * 15.divīzija - 14 241; * 19.divīzija - 12 298 (kopējais to personu skaits, kas dienējuši Latviešu SS brīvprātīgo divīzijās (15. un 19.divīzija) no to dibināšanas 1943. gada janvārī līdz kapitulācijai 1945. gada maijā ir ne mazāks kā 52 000); * Jelgavas brigāde - 4.907; * Robežsargu pulki - 12.118; * Policijas pulki un bataljoni - 14.884; * Policijas savrupdienests - 5 240. * C grupas palīgpolicijā ([[Aizsargi (organizācija)|aizsargi]]) 22 262. * Aviācijas leģionā 628 * Dažādās citās vienībās 972. Kopā uz 1944. gada 1. jūliju, saskaņā ar ģenerālinspekcijas datiem, leģiona zaudējumi sastādīja 2723 kritušos un 644 mirušos (kopā 3367), 2417 bez vēsts pazudušos, 7305 ievainotos. Zaudējumi no 1944.gada 1. jūlija līdz kapitulācijai nav precīzi zināmi, taču tos vērtē ap 50-60 000 vīru (jāņem vērā, ka šis zaudējumu apjoms tiek aprēķināts, balstoties uz paplašinātu izpratni par Latviešu leģionu, ieskaitot tajā visus latviešu militāros formējumus). == Informācijas avoti == * Latviešu leģions, [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latviesu_legions/latviesu_legions.htm Historia.lv] * Nirnbergas kara tribunāla sprieduma [http://www.yale.edu/lawweb/avalon/imt/proc/judorg.htm#ss sadaļa par SS] [[Category:Latvijas vēsture|Latviesu legions]] [[ru:Латышский легион СС]] 3915 13489 2005-03-11T17:36:19Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latviešu leģions]] #REDIRECT: [[Latviešu leģions]] 3916 13490 2005-03-11T17:46:02Z Neonz 33 '''Rūdolfs Bangerskis''' (dzimis 1878. gada 21. jūlijā, miris 1958. gada 25. februārī) bija [[ģenerālis]], [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara Ordeņa]] kavalieris, [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] ģenerālinspektors. {{stub}} [[Category:Latvijas armijas virsnieki|Bangerskis, Rudolfs]] [[Category:Latvijas vēsture|Bangerskis, Rudolfs]] [[Category:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri|Bangerskis, Rudolfs]] 3917 13491 2005-03-11T18:06:09Z 81.198.149.126 no rīta skaļi bļauju es, kur ir manas avīzes aaaa laikam zinu kas tur vainīgs, alfreeds tur vainīgs, bet kaimiņi jau skaļi brēc dullais pastnieks, Alfrēds! Alfrēds!! 3920 49592 2006-06-09T05:19:36Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:15e division SS de grenadiers]] '''15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)''' ([[vācu valoda|vāciski]]: ''Waffen-Grenadier Division der SS 15 (lett.Nr.1)''), pirms tam arī '''Latviešu SS brīvprātīgo divīzija''', '''15. latviešu SS brīvprātīgo divīzija''', bija latviešu militārais formējums [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. == Izveidošana == 1943. gada 15. februārī SS Vadības galvenā pārvalde (''SS-Führungshauptamt''; saīsinājumā - SS-FHA) izdeva pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu Latviešu SS brīvprātīgo leģiona sastāvā, kā formēšanas sākuma datumu nosakot 25. februāri. 26. februārī sekoja detalizētāka pavēle par jaunā formējuma veidošanu. 26. februāra pavēlē jaunformējamā divīzija bija apzīmēta kā 15. latviešu SS brīvprātīgo divīzija (tā bija pēc skaita piecpadsmitā ''waffen SS'' divīzija), taču sākotnēji divīzijas oficiālais nosaukums neietvēra kārtas skaitli un tas iespējams tika lietots tikai neoficiāli. Faktiski divīzijas formēšanu uzsāka tikai 23. martā. Divīzijas veidošanu un apmācību kontrolēja formēšanas štābs SS brigādenfīrera un ģenerālmajora [[Peters Hanzens|Petera Hanzena]] (''Hansen'') vadībā, kura pilnvaras bija pielīdzināmas divīzijas komandiera pilnvarām. Ar 1943. gada 24. maija pavēli [[Heinrihs Himlers|Himlers]] (''Himmler'') par divīzijas komandieri iecēla ģenerāli fon Pikleru-Burghausu (''von Pückler-Burghaus''). Par divīzijas kājnieku priekšnieku (Ia) ar Hansena 19. marta pavēli bija iecelts virspulkvedis (standartenfīrers) [[Arturs Silgailis]]. No 1943. gada 22. oktobra līdz 1944. gada jūnijam tā karoja kā 15. latviešu SS brīvprātīgo divīzija, pēc tam tās nosaukums bija - 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr.1) (''Waffen-Grenadier Division der SS 15 (lett.Nr.1)''). == Divīzijas sastāvs == <table border="1" cellspacing="0" style="text-align: center;"> <tr bgcolor="silver"> <th>Vienība</th> <th>Formēta <sup>1</sup></th> <th>Komandieris</th> <th>Piezīmes</th> </tr> <tr> <td>32. (3.) latviešu kājnieku pulks <sup>2</sup></td> <td>no 3. maija, Paplakā</td> <td>pulkvedis [[Arvids Krīpēns]]</td> <td>Sākotnējais pulka nosaukums bija Paplakas SS brīvprātīgo un apmācības pulks (''SS Feiwilligen und Ausbildungs Regiment Paplaken'')</td> </tr> <tr> <td>33. (4.) latviešu kājnieku pulks</td> <td>no 26. jūnija, Vaiņodē</td> <td>pulkvedis [[Vilis Janums]]</td> <td>pulka 1.bataljona formēšana tika uzsākta 19.novembrī, bet 2.bataljona - 17.novembrī</td> </tr> <tr> <td>34. (5.) latviešu kājnieku pulks</td> <td>no 12. jūlija, Cēsīs</td> <td>pulkvedis [[Augusts Apsītis-Apse]]</td> <td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>15. (1.) artilērijas pulks</td> <td>no aprīļa beigām, Jelgavā</td> <td>virspulkvedis Voldemārs Skaistlauks</td> <td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>15. fizilieru (izlūku) bataljons</td> <td>no 12. novembra, Ventspilī</td> <td>kapteinis Pēteris Lapainis</td> <td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>15. sapieru bataljons</td> <td>no augusta beigām, Ventspilī</td> <td>kapteinis Arturs Kļaviņš</td> <td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>15. prettanku bataljons</td> <td>no 16. jūnija, Grobiņā un Liepājā</td> <td>kapteinis Leonhards Trēziņš</td> <td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>15. zenītartilērijas divizions</td> <td>no jūlija pirmaās pusēs, Lilastē</td> <td>kapteinis Arturs Bergs</td> <td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>15. sakaru bataljons</td> <td>no 1. augusta, Tukumā un tā apkārtnē</td> <td>kapteinis Pēteris Ziebergs</td> <td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>15. lauku papildinājumu bataljons</td> <td>no novembra beigām, Paplakā</td> <td>majors Valdemārs Šmits</td> <td>&nbsp;</td> </tr> </table> <small><sup>1</sup> Dots formēšanas pavēles datums un formēšanas vieta.</small> <small><sup>2</sup> Sākotnēji 15.divīzijas kājnieku pulku kā nacionālo vienību numerācija bija 32.SS brīvprātīgo grenadieru pulks (1.latviešu), 33. - 2.latviešu. 1944.gada maijā pēc abu latviešu divīziju apvienošanas VI korpusā, 19.divīzijas pirmajiem diviem pulkiem tika piešķirti latviešu pulku 1. un 2.numurs, bet 15.divīzijas pulki attiecīgi tika pārdēvēti par 3. un 4.pulku. 34.pulks jau no tā dibināšanas tika apzīmēts kā 5.latviešu pulks.</small> Divīzijas sastāvā 1943. gada 31. decembrī kopskaitā bija 15 192 vīri, tai skaitā - 471 virsnieks, 1330 instruktori un 13 391 kareivis, bet 1944. gada 30. jūnijā attiecīgi - 18 413, 541, 2322, 15 550. == Kaujas darbība == 1943. gada novembrī divīziju nosūtīja uz fronti. Kā pirmā vienība uz fronti 12. novembrī devās 34.(5.) pulks. Dodoties uz fronti, daudzām vienībām trūka līdz pat 25% no personālsastāva, pulkos bija tikai divi bataljoni. Kaujas apbruņojumu divīzija saņēma tikai dažas dienas pirms izbraukšanas uz fronti. Trūka transporta līdzekļu un citu apgādes priekšmetu. 1943. gadā 34.(5.) pulka komandēšanu uz laiku uzņēmās divīzijas kājnieku priekšnieks virspulkvedis Silgailis, bet 1944. janvārī par pulka komandieri iecēla pulkvedi Dzenīti-Zeltiņu. Divīzija uzdeva sākt atkāpšanās pozīciju ierīkošanu pie [[Veļikaja|Veļikajas]] upes Sokoļņiku rajonā. Jauno karavīru pieradināšanai pie kaujas darbības divīzijas vīrus nelielās grupās pārmaiņus piedalīja vācu vienībām, kas atradās pirmajās kaujas līnijās. 1944. gada janvāra pirmajās dienās, sākoties krievu uzbrukumam, šīs grupas tika iesaistītas aktīvā kaujas darbībā un gāja divīzijai zudumā. Neskatoties uz latviešu komandieru protestiem, kaujām ieilgstot, 15. divīzijai arvien lielākā apmērā nācās piekomandēt atsevišķas savas vienības vācu divīzijām. 17. februārī divīzijas komandēšanu pārņēma policijas virsnieks Heilmans (''Heilmann''). Martā abas latviešu divīzijas apvienoja 6. SS korpusā, ko komandēja ģenerālis fon Pfefers-Vildenbruhs (''Pfeffer-Wildenbruch''). No 1944. gada 14. janvāra līdz 15. februārim divīzija piedalījās aizstāvēšanās kaujās ziemeļos no Neviļas, no 1944.g ada 4. līdz 12 .martam pirmajās aizstāvēšanās kaujās pie [[Ostrova|Ostrovas]] un [[Pleskava|Pleskavas]], no 1944. gada 26. marta līdz 11. aprīlim aizstāvēšanās kaujā ziemeļos no Opočkas, no 1944. gada 24. aprīļa līdz 21. jūnijam pozīciju kaujās karaspēka grupas ''Nord'' darbības rajonā, pēc tam atkāpšanās kaujās Latvijas virzienā. 26. jūnijā (32.) 3. pulka komandēšanu pulkvedis Krīpēns nodeva pulkvežleitnantam Aperātam. 16. jūlijā 32. (3.) pulks atkāpšanās kauju laikā gandrīz pilnībā tika iznīcināts, bet tā komandieris pulkvežleitnants Aperāts krita. Par pulka komandieri iecēla pulkvežleitnantu Celli. 17. jūlijā abas latviešu divīzijas atkāpjoties pārgāja Latvijas robežu. Pēc ierašanās Latvijā 15. divīzijas, kura bija cietusi ievērojamus zaudējumus atkāpšanās kauju laikā, atliekas atvilka no kaujas līnijas. Divīzijas smago apbruņojumu, kā arī daļu personālsastāva (kaujas sastāvam derīgos kareivjus un instruktorus) izdalīja 19. divīzijas papildināšanai. 19. divīzijas rīcībā atstāja arī 15. (1.) artilērijas pulku un 15. sapieru bataljonu. 31. jūlijā 15. divīziju izvietoja [[Sigulda|Siguldas]] rajonā, kur no visām atlikušajām kājnieku vienībām saformēja vienu kājnieku pulku pulkveža Dzenīša-Zeniņa vadībā. Pēc saformēšanas pulku pārdislocēja uz [[Koknese|Koknesi]], kur to piedalīja vācu 25.sapieru būvbataljonam. Pārējās 15. divīzijas vienības pārvietoja uz [[Straupe|Straupes]]-[[Limbaži|Limbažu]] rajonu. Augusta otrajā pusē 15. divīzijas daļas no [[Rīga|Rīgas]] ar kuģiem pārcēla uz karavīru apmācības novietojumu ''Westpreußen'' Konicas (''Konitz'') rajonā, lai to pārformētu no jauna. 15. (1.) artilērijas pulks, divīzijai pārceļoties uz Vāciju, palika Latvijā un tika pakļauts 19. divīzijai, bet 15. divīzijas sastāvā tika saformēts jauns 15. artilērijas pulks, par tā komandieri ieceļot pulkvežleitnantu Rēbergu. 1944. gada 21. jūlijā divīzijas komandēšanu pārņēma obrfīrers [[Herberts fon Obvurcers]] (''von Obwurzer''). 34. (5.) pulka komandēšanu uzdeva pulkvežleitnantam Vīksnem. 15. divīzijas jaunajai formēšanai izmantoja arī latviešu robežsargu pulku, latviešu brīvprātīgo policijas pulku, kā arī Latvijā izformētā kārtības policijas savrupdienesta personālu (1944. gada 14. maijā policijas savrupdienestu ieskaitīja leģiona sastāvā). Uz 15. divīziju tika pārcelti arī daļa no vīriem, kas sākotnēji bija mobilizēti citos dienesta veidos. Divīzijā tika uzņemti arī Valsts darba dienestā (''Reichsarbeitsdienst'' - RAD) iesauktie jaunieši, kas pēc obligātā nokalpotā gada tika atbrīvoti no RAD un vēl atradās Vācijā. Viņu skaits sasniedza apmēram 1200 vīru. Uz 1944. gada 20. septembri divīzijas sastāvā bija 16 870 vīri, tai skaitā, 292 virsnieki, 1522 instruktori un 15 056 kareivji [Puriņš, 1990, 12.apr.]. 1944. gada beigās 15. divīzija atkal bija kaujas gatavībā un 1945. gadā piedalījās smagās cīņās Rietumprūsijā, Dancigas telpā, Pomerānijā, Meklenburgā un Brandenburgas novadā. 26. janvārī bez vēsts pazuda divīzijas komandieris Obvurcers. 3. februārī kaujā pie Landekas krita 32. (3.) pulka komandieris Rubenis un 15. artilērijas pulka komandieris kapteinis Eglītis, bet 34. (5.) pulka komandieris pulkvežleitnants Vīksne tika ievainots. Uz laiku divīzijas komandēšanu pārņēma oderfīrers [[Ādolfs Akss]] (''Adolf Ax''), bet 15. februārī par divīzijas komandieri iecēla oberfīreru [[Karls Burks|Karlu Burku]] (''Karl Burk''). 34. (5.)pulka komandēšanu pārņēma majors Ķīlītis. Februāra sākumā pilnībā izformēja 32. (3.) pulku un tā atliekas iedalīja 33. (4.) pulkā. 27. martā no Latviešu lauku papildinājuma depo izformēto 32. (3.) pulku saformēja no jauna. Pēc smagajām kaujām uz 4. aprīli divīzijas sastāvā bija palikuši tikai aptuveni 250 virsnieki un 8000 instruktori un kareivji. [Puriņš, 1990, 4.apr.]. 19. aprīlī divīzija saņēma pavēli sastādīt no divīzijas vienībām kaujas spējīgu pulku trīs bataljonu sastāvā. Pulku sastādīja no 15. izlūku bataljona un no 32. (3.) un 33. (4.) pulku pirmajiem bataljoniem. Par šī pulka komandieri iecēla pulkvedi Janumu. Vācu pavēlniecība bija ieplānojusi pulku iesaistīt [[Berlīne|Berlīnes]] aizstāvēšanā. Saprotot, ka palikšana Berlīnē ir bezcerīga, Janums izlēma patvaļīgi ar savu pulku doties rietumu virzienā. 27. aprīlī pie Gīterglikas (''Güterglück'') pulks padevās amerikāņiem. Padošanās brīdī pulka sastāvā bija 40 virsnieki, 126 instruktori un 658 kareivji. Pārvietošanās laikā 15. izlūku bataljons vācu haupšturmfīrera Vallija (''Wally'') vadībā tika nošķirts no Januma grupas un tika iesaistīts Berlīnes aizstāvēšanas kaujās. Bataljons cieta ļoti smagus zaudējumus. 3. maijā aptuveni 80 izdzīvojušie oberšturmfīrera Neilanda (Valija adjutants) vadībā padevās krieviem. Gandrīz visas atlikušās 15. divīzijas daļas (33. (4.), 34. (5.) pulks, prettanku divizions, divīzijas apgādes pulks, kā arī daļa artilēristu - aptuveni 5000 vīru) uz 2. maiju bija koncentrējušās Šverinas mežā (''Schweriner Forst''), kur tajā pašā dienā pēc sazināšanās ar amerikāņiem divās grupās, attiecīgi pulksten 6:00 un 14:00 tās nolika ieročus. 32. (3.) pulka 3. bataljons padevās 2. maijā kanādiešiem ziemeļos no Šverinas ezera. == Informācijas avoti == * 15.ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr.1), [http://www.historia.lv/alfabets/P/pi/15.divizija/15.divizija.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture|15. ierocu SS grenadieru divizija (latviesu Nr. 1)]] [[Category:Otrais pasaules karš|15. ierocu SS grenadieru divizija (latviesu Nr. 1)]] [[de:15. Waffen-Grenadier-Division der SS]] [[en:15th Waffen Grenadier Division of the SS (1st Latvian)]] [[fr:15e division SS de grenadiers]] [[it:15. Waffen-Grenadier-Division der SS]] [[pl:15. Dywizja Grenadierów SS (1. łotewska)]] 3921 13493 2005-03-11T18:20:05Z Neonz 33 #REDIRECT: [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)]] #REDIRECT: [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)]] 3922 13494 2005-03-11T18:21:37Z Neonz 33 #REDIRECT: [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)]] #REDIRECT: [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)]] 3923 18893 2005-09-02T15:28:07Z Tail 13 jauna joku lapa Šī ir vieta, kur apkopot dīvainas un uzjautrinošas Vikipēdijas lietotāju izveidotas lapas un rakstus. Ja tas iederas Vikipēdijā, tad ir tikai norāde uz to, bet tos, kuriem tomēr nav šeit vietas, esam pārvietojuši šeit, izveidojot apakšlapas. == Joki un dīvainas lapas == *[[Wikipedia:Joki/Mans raksts]] "Alfrēds vainīgs!" *[http://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvia&diff=next&oldid=11208461 en:Latvia] - Kāda anonīma lietotāja patvaļīgi interpretēta Latvijas vēsture. *[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wikipedia:Pam%C4%81c%C4%ABba_%28Wikip%C4%93dijas_linki%29/smil%C5%A1u_kaste&oldid=12541 iz smilšu kastu zelta fonda] par pingvīniem *[[Wikipedia:Joki/Automašīna]] "Mūžīgais dzinējs" == Skat. arī == *[[Wikipedia:Smilšu kaste]] - vieta, kur eksperimenti kļūst par keksperimentiem ;) *[[Wikipedia:Pamācība (Rediģēšana)/smilšu kaste]] *[[Wikipedia:Pamācība (Noformēšana)/smilšu kaste]] *[[Wikipedia:Pamācība (Wikipēdijas linki)/smilšu kaste]] *[[Wikipedia:Pamācība (Linki uz saistītiem projektiem)/smilšu kaste]] [[Category:Vikipēdija|Joki]] [[cs:Wikipedie:Arch&#237;v nesmysl&#367;]] [[de:Wikipedia:Humorarchiv]] [[en:Wikipedia:Bad jokes and other deleted nonsense]] [[ko:&#50948;&#53412;&#48177;&#44284;:&#49325;&#51228;&#46108; &#51109;&#45212;&#44284; &#45324;&#49468;&#49828;]] [[it:Wikipedia:Scherzi e STUBidaggini]] [[hu:Wikipédia:Rossz viccek és egyéb törölt zagyvaságok]] [[nl:Wikipedia:Humor en onzin]] [[ja:Wikipedia:&#21066;&#38500;&#12373;&#12428;&#12383;&#24746;&#12405;&#12374;&#12369;&#12392;&#12490;&#12531;&#12475;&#12531;&#12473;]] [[no:Wikipedia:Dårlige spøker og annet slettet sludder]] [[pl:Wikipedia:G%C5%82upie dowcipy i czysty bezsens]] [[sv:Wikipedia:Patenterat nonsens som har raderats]] 3925 18526 2005-08-25T21:35:10Z Neonz 33 '''19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)''' ([[vācu valoda|vāciski]]: ''Waffen-Grenadier Division der SS 19 (lett.Nr.2)''), pirms tam arī - '''Latviešu SS brīvprātīgo leģions''', '''Latviešu SS brīvprātīgo brigāde''', '''2. latviešu SS brīvprātīgo brigāde''', '''19. latviešu SS brīvprātīgo divīzija''', no 1944. gada jūlija līdz augustam - '''Štrekenbaha kaujas grupa''' (''Kampfgruppe Streckenbach''), bija latviešu militārais formējums [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1943. gada 23. janvārī [[Trešais reihs|Vācu reiha]] fīrers [[Ādolfs Hitlers]] "atļāva un pavēlēja" [[SS]] reihsfīreram [[Heinrihs Himlers|Heinriham Himleram]] (''Himmler'') izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Šajā sakarā Himlers 24. janvārī, pēc atgriešanās no Austrumu frontes apmeklējuma, nosūtīja radiogrammu 2. SS brigādei, pavēlot pārformēt brigādi un uz tās sastāvā karojošo 19. un 21. latviešu aizsardzības dienesta (līdz 1942. gadam kartības dienests - ''Schutzmannschaft'') bataljonu bāzes par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Abus bataljonus janvāra beigās atvilka no kaujas līnijas un pārcēla uz Krasnoje Selo. 8. februārī tur ieradās arī 16. bataljons. Visus trīs bataljonus pārdēvēja: 21. Liepājas bataljonu par ''1 Lettische Legion'', 19. Latgales bataljonu - ''2 Lettische Legion'', 16. Zemgales bataljonu - ''3 Lettische Legion'' - un apvienoja 1.latviešu kājnieku pulkā (ar 18.aprīļa pavēli 1. latviešu SS brīvprātīgo pulks), par komandieri nozīmējot pulkvedi [[Voldemārs Veiss|Voldemāru Veisu]], kurš Krasnoje Selo ieradās aprīļa sākumā. Bez minētajiem trīs bataljoniem pulka sastāvā saformēja kājnieku artilērijas (13.) rotu, prettanku artilērijas (14.) rotu un riteņbraucēju-slēpotāju (16.) rotu. Par vācu sakaru virsniekiem pulkā nozīmēja [[Autrija|austriešus]] - haupšturmfīreru Breimani (''Breimann'') un haupšturmfīreru Breimeijeru (''Breimeier''). Par pirmā bataljona komandieri iecēla kapteini K.Šnēbergu, kurš komandēšanu no vācu sakaru virsnieka policijas kapteiņa Jakoba (''Jacob'') pārņēma tikai 12. aprīlī. 2. bataljonu līdz 25. martam komandēja vācu sakaru virsnieks haupšārfīrers Breimanis, bet pēc tam pulkvežleitnants K.Aperāts. 3. leģiona bataljonu turpināja komandēt kapteinis (vēlāk majors) Kociņš (tieši pārformēšanas brīdī bataljona komandiera prombūtnes laikā viņa pienākumus izpildīja kapteinis J.Ozols). Nedaudz vēlāk vienībā ieradās pulkvedis [[Kārlis Lobe]], kurš uzsāka 2. latviešu jeb tā sauktā Imantas kājnieku pulka formēšanu. 1. aprīlī Krasnoje Selo rajonā no [[Rīga|Rīgas]] ieradās pirmie 1000 mobilizētie no Latvijas, kurus vācu pavēlniecība tūlīt pēc iesaukšanas, neskatoties uz Latvijas pašpārvaldes un leģiona ģenerālinspektora [[Rūdolfs Bangerskis|Rūdolfa Bangerska]] protestiem, bez apmācības nosūtīja uz fronti. 18. aprīlī 2. pulkā kā 1. bataljonu iekļāva 24. Talsu aizsardzības dienesta bataljonu (komandieris - kapteinis Skrauja), 19. aprīlī kā pulka 3. bataljonu - 26. Tukuma aizsardzības dienesta bataljonu (kopš maija komandieris - kapteinis Strīpnieks), bet 1 .jūnijā kā 2. bataljonu - 18. Kurzemes (komandieris kapteinis V.Grants) aizsardzības dienesta bataljonu. Iekšējā lietošanā 2. pulks saglabāja agrākos bataljonu nosaukumus. Arī rotas tika nosauktas dažādos Latvijas vietvārdos un īpašvārdos. 15. martā vienību pārdēvēja par Latviešu SS brīvprātīgo brigādi, bet no 22. oktobra tā saucās 2. latviešu SS brīvprātīgo brigāde (''2.Lett. SS Freiwillige Brigade''). Par Latviešu SS brīvprātīgo brigādes komandieri iecēla brigadenfīreru un ģenerālmajoru [[Frics fon Šolcs|Fricu fon Šolcu]] (''Fritz von Scholtz''). Pēc brigādes pādēvēšanas ar ģenerālmajora fon Šolca 18. aprīļa pavēli pulkiem piešķīra sekojošus nosaukumus: 1. latviešu SS brīvprātīgo pulks (''SS-Freiw. Rgt. 1/lett''.) un 2. latviešu brīvprātīgo pulks (''SS-Freiw. Rgt. 2/lett.''). Vienlaikus ar kājnieku pulkiem martā sāka formēt artilērijas divizionu, par tā komandieri ieceļot kapteini Grāveli, sanitāro rotu (komandieris - majors Dr. J.Rublovskis) un citas vienības. Pēc viena mēneša apmācības laikā no 29. aprīļa līdz 5. maijam brigādi pārcēla uz Volhovas frontes iecirkni Krečno rajonā, izvietojot [[Volhova|Volhovas]] upes kreisajā krastā. 1943. gada 3. septembrī brigādes komandēšanu pārņēma standartenfīrers (pulkvedis) [[Hinrihs Šuldts]] (''Hinricu Schuldt''). Oktobra vidū pulkvedi V.Veisu iecēla par brigādes kājnieku priekšnieku, 1. pulka komandēšanu uz laiku pārņēma pulkvežleitnants K.Aperāts, bet 11. novembrī - majors R.Kociņš, kuru 16. decembrī savukārt nomainīja kapteinis N.Galdiņš. Par 1. pulka bataljonu komandieriem attiecīgi tika iecelti: 1. bataljonā - kapteinis Ž.Jansons, 2. bataljonā - G.Šeibelis, 3. bataljonā - V.Reinholds. 1943. gada 8. novembrī brigādes pirmo pulku pārdēvēja par 39. grenadieru (1. latviešu) pulku un 2. pulku par 40. grenadieru (2. latviešu) pulku. 1943. gada 31. decembrī brigādes sastāvā bija 8033 vīri. 1944. gada 19. janvārī sakarā ar Ziemeļu frontes vispārējo stāvokli brigādei pozīcijas pie Volhovas nācās pamest, un tā ieņēma aizstāvēšanās pozīcijas pie Gusi-Pjatiļici apmēram 10 km dienvidos no Piņevas-Lugas, kuras tā noturēja līdz 31. janvārim. 1. februārī divīzija atkāpās tālāk dienvidrietumu virzienā. 7. februārī tā uzbruka Veļeševas Gorai, lai atslogotu spiedienu uz kaimiņu divīziju. Pēc uzdevuma izpildīšanas brigāde ar nepārtrauktām kaujām turpināja atkāpšanos caur Dubrovku-Podubji-Maluju Utorgošu-Romanovičiem uz [[Pleskava|Pleskavu]], ko sasniedza 25. februārī. Atkāpšanās laikā 24. februārī pie Zabolotjes krita 2. pulka 1. bataljona komandieris kapteinis Skrauja un 2. bataljona komandieris kapteinis Grants. No Pleskavas brigādi pārvietoja uz [[Veļikaja|Veļikajas]] upes (tā sauktajām ''Phanther'') pozīcijām, kur tai ierādīja pozīcijas blakus [[15. latviešu SS brīvprātīgo divīzija|15. latviešu SS brīvprātīgo divīzijai]] uz ziemeļiem no tās. 1944. gada 7. janvārī Himlers izdeva pavēli brigādi pārformēt par 19. latviešu SS brīvprātīgo divīziju. Pēc nonākšanas ''Phanther'' pozīcijās 1944. gada 22. martā uzsāka brigādes pārformēšanu par divīziju. 1944. gada maijā divīziju pārdēvēja par 19. ieroču SS grenadieru divīziju (latviešu Nr.2) (''Waffen-Grenadier Division der SS 19 (lett. Nr.2)''). Pārformējot brigādi par divīziju, tajā tika iedalīts trešais kājnieku pulks (6. kājnieku pulks). Pulku numerācija tika mainīta: 1. (39.) pulks kļuva par 42. (komandieris majors Galdiņš), 2. (40.) - par 43. (komandieris pulkvedis Lobe), bet 6. par 44. grenadieru pulku (komandieris pulkvežleitnants Kociņš) (''Waffen-Grenadier Regiment der SS 42, 43, 44''). Par 19. divīzijas kājnieku priekšnieku iecēla pulkvedi Veisu. Martā abas latviešu divīzijas apvienoja 6. SS korpusā, ko komandēja ģenerālis fon Pfefers-Vildenbruhs (''Pfeffer-Wildenbruch''). 15. martā krita 19. divīzijas komandieris Šuldts, un tās pagaidu komandēšanu uzņēmās standartenfīrers [[Fridrihs-Vilhelms Boks]] (''Friedtich-Wilhelm Bock''). 13. aprīlī divīzijas komandēšanu pārņēma oberfīrers (ģenerālleitnants) [[Bruno Štrekenbahs]] (''Strekenbach''). 7. aprīlī ievainoja divīzijas kājnieku priekšnieku pulkvedi Veisu, kurš no gūtajiem ievainojumiem 16. aprīlī mira. Pēc viņa par divīzijas kājnieku priekšnieku kļuva pulkvedis Lobe, bet 43. pulka komandēšanu maija vidū pārņēma ar Jekelna pavēli no leģiona ģenerālinspekcijas uz fronti komandētais pulkvedis Plensners. Aprīļa otrajā pusē 6. SS korpusu pārvietoja uz tā sauktajām Bardovo-Kudeveres pozīcijām 50km no Opočkas. Divīzijai atrodoties šajās pozīcijās, sāka formēt 19. (2.) artilērijas pulku. 1944. gada 30. jūnijā divīzijā bija 10 592 vīri, bet 1944. gada 20. septembrī - 12 507. No 1944. gada jūnija līdz jūlija vidum divīzija bija iesaistīta atkāpšanās kaujās pie Latvijas robežas. 17. jūlijā abas latviešu divīzijas atkāpjoties pārgāja Latvijas robežu. Jūlija otrajā pusē sakarā ar ievērojamajiem zaudējumiem, kādus divīzija cieta atkāpšanās kauju laikā, tā tika reducēta un nosaukta par ''Kampfgruppe Strekenbach''. Pārdēvēja arī pulkus: 42. (1.) pulku - ''Kampfgruppe-bataillon 42''; 43. (2.) pulku - ''Kampfgruppe-bataillon 43''; 44. (6.) pulku - ''Kampfgruppe-bataillon 44''. Taču oficiālajos sarakstos vienības paturēja iepriekšējos nosaukumus. Reducējot 19. divīzijas pulkus, daļu to sastāva nodeva 15. divīzijai. Savukārt, 15. (1.) artilērijas pulku un 15. sapieru bataljonu piedalīja 19. divīzijai. Divīzijas sastāvs pēc pārformēšanas bija šāds: # 42. (1.) pulks (komandieris - majors Galdiņš) - 6 strēlnieku rotas, štāba rota, kājnieku baterija, smagā rota ar vieglo granātmetēju vadu, smago granātmetēju vadu un prettanku lielgabalu vadu; # 43. (2.) pulks (komandieris - majors Strīpnieks) - 4 strēlnieku rotas, smagā un štāba rota; # 44. (6.) pulks (komandieris - pulkvežleitnants Kociņš) - 4 strēlnieku rotas, smagā un štāba rota; # 19. divīzijas papildinājumu bataljons jeb Laumaņa bataljons (komandieris - majors Laumanis) - 3 strēlnieku rotas un smagā rota; # 15. (1.) artilērijas pulks (komandieris - pulkvedis Skaistlauks) - 3 vieglie un viens smagais divizions; # 19. (2.) artilērijas pulks - 2 vieglie divizioni; # 15. sapieru bataljons (komandieris - virsleitnants Ījabs); # 19. sapieru bataljons (komandieris - pulkvežleitnants Saulītis); # 19. sakaru bataljons (komandieris - majors Gosepats (Gosepath)); # 19. prettanku divizions; # 506. zenītartilērijas divizions. 27. jūlijā divīzija saņēma pavēli ieņemt [[Lubāna|Lubānas]] pozīcijas. 4./5. augusta naktī divīzija bija spiesta atiet uz Aiviekstes pozīcijām. Līdz oktobrim divīzija piedalījās aizstāvēšanās kaujās [[Vidzeme|Vidzemē]]. Augusta beigās visi divīzijas pulki saņēma papildinājumus un atmeta nosaukumus ''Kampfgruppe''. Katrā grenadieru pulkā tagad bija divi bataljoni, kājnieku baterija, sapieru un sakaru vads. Augusta beigās 43. (2.) pulka komandēšanu pārņēma līdzšinējās bataljona komandieris majors Rubenis, bet jau septembrī par pulka komandieri iecēla pulkvežleitnantu [[Roberts Osis|Robertu Osi]]. 10. oktobrī 19. divīzija forsēja [[Daugava|Daugavu]] un atkāpās uz [[Kurzeme|Kurzemi]]. Šajā laikā 19. divīzijas sastāvā bija: # 42. (1.) pulks (komandieris - majors Galdiņš, bataljonu komandieri - majors Reinholds un kapteinis Šeibelis); # 43. (2.) pulks (komandieris - pulkvedis Osis, bataljonu komandieri - kapteinis Krasts un kapteinis Ruks; 1945.gada martā pulka komandēšanu pārņēma majors Reinholds); # 44. (6.) pulks (komandieris - pulkvežleitnants Kociņš, bataljonu komandieri - majors Praudiņš un majors Zālītis); # 19. fizilieru (Laumaņa) bataljons (komandieris - majors Laumanis); # 15.(1.) artilērijas pulks (komandieris - pulkvedis Skaistlauks); # 19.(2.) artilērijas pulks (komandieris - pulkvežleitnants Grāvelis); # 19. prettanku divizions; # 19. sapieru bataljons (komandieris - pulkvežleitnants Taube). Bez tam, 19. divīzijas sastāvā bija divas lauku lazaretes, kuras apkalpoja latviešu medicīniskais personāls. 1945. gada 15. janvārī 42. (1.) pulks tika nosaukts Valdemāra Veiss, bet 43. (2.) pulks - bijušā divīzijas komandiera Hinriha Šuldta vārdā. Kurzemē divīzija piedalījās piecās no sešām [[Kurzemes lielkaujas|Kurzemes lielkaujām]]. Pēc pirmās Kurzemes lielkaujas, kurā 19. divīzija cieta ievērojamus zaudējumus, divīzijā iestājās morālā krīze, kas izpaudās biežā dezertēšanā. Šajā laikā kaujas vienības pameta aptuveni 500, bet [[Dundaga|Dundagas]] rajonā izvietoto papildinājumu depo - aptuveni 2000 vīri. Lielākā daļa dezertējušo izklīda Dundagas mežos, bet daļa pievienojās [[Kureļa grupa|Kureļa grupai]]. Krīzes galvenie iemesli meklējami apstāklī, ka nebija skaidrības par vācu nolūkiem attiecībā uz Kurzemes aizstāvēšanu, kā arī vācu pavēlniecības nolūkos pārcelt 19. divīziju uz Vācijas teritoriju. Tiklīdz novembrī kļuva skaidrs, ka vācu virspavēlniecība ir nolēmusi Kurzemi aizstāvēt, divīzijā ne tikai atgriezās daļa dezertieru, bet arī pieteicās lielāks skaits jaunu brīvprātīgo. 1945. gada martā, saskaņā ar Himlera pavēli, 19. divīzija saņēma papildinājumus - 2500 vīru no Vācijā dislocētās 15. divīzijas. Šie papildinājumi, ievērojot 19. divīzijas lielos zaudējumus, sastādīja aptuveni 2/3 no tās kaujas sastāva. Kauju laikā Kurzemē divīzija zaudēja aptuveni 3500 vīrus. Novērtējot 19.divīzijas līdzdalību kaujās Kurzemē VI korpusa komandieris ģenerālis Krīgers (''Krüger'') 1945.gada februārī atzina to par labāko kājnieku divīziju Kurzemes cietoksnī [Puriņš, 1990, 12.apr.]. 1945. gada 8. maijā tieši pulksten 14:00 divīzijas komandieris Štrekenbahs visu pulku un atsevišķo bataljonu komandieriem telefoniski nodeva pavēli par kapitulāciju. Šajā brīdī 19. divīzijas sastāvā bija 5200 vīru. Tikai nelielai daļai no viņiem izdevās ar kuģiem vai laivām evakuēties uz Vāciju vai nonākt Zviedrijā. Daļa divīzijas sastāva devās mežos, bet pārējie krita krievu gūstā. == Informācijas avoti == * 19.ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr.2), [http://www.historia.lv/alfabets/D/DE/19.divizija/19.divizija.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture|19. ierocu SS grenadieru divizija (latviesu Nr. 2)]] [[Category:Otrais pasaules karš|19. ierocu SS grenadieru divizija (latviesu Nr. 2)]] [[pl:19. Dywizja Grenadierów SS (2. łotewska)]] 3926 13498 2005-03-11T18:55:02Z Neonz 33 #REDIRECT: [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]] #REDIRECT: [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]] 3927 13499 2005-03-11T18:56:16Z Neonz 33 #REDIRECT: [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]] #REDIRECT: [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]] 3928 13500 2005-03-11T18:57:10Z Neonz 33 #REDIRECT: [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]] #REDIRECT: [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]] 3929 13501 2005-03-11T18:58:11Z Neonz 33 #REDIRECT: [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]] #REDIRECT: [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]] 3930 46085 2006-05-20T09:52:50Z 83.181.81.252 +de '''Egila sāgas''' ([[islandiešu valoda|islandiešu valodā]]: ''Egils saga'') ir senislandiešu mutvārdu historiogrāfijas avots. Egila sāgas radušās ap 1200. gadu, bet ietver ievērojami senāku materiālu. Tās literāri apstrādājis [[Islande]]s valstsvīrs un dzejnieks [[Snorri Sturlusons]] (1178.-1241). Sāgas satur 87 nodaļas, un tās stāsta par Kvedulfa dzimtas ķildu ar [[Norvēģija|Norvēģijas]] karaļiem. Šo sāgu varonis [[Egils Skalagrimensons]] ir vēsturiski pierādāma persona. Viņš dzīvojis no 900. līdz 982. gadam un sirojis [[Dānija|Dānijā]], [[Frīzija|Frīzijā]] un [[Anglija|Anglijā]]. Iespējams, ka ap 925. gadu Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuvis [[Kursa|Kursā]], par kuras iedzīvotāju dzīves veidu Egila sāgu 46. nodaļā sniegtas vairāk vai mazāk ticamas ziņas. == Egila sāgas latviski == Egila sāgu fragments, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu, publicēts izdevuma "Senās Latvijas vēstures avoti" 2.sējuma 1. burtnīcā kā 10. avots. Sāgu 46. nodaļas tulkojums latviešu valodā, ko veicis [[Roberts Klaustiņš]], publicēts žurnāla [[Druva (žurnāls)|Druva]] 1914. gada 1. numurā ("Kā Egils Skalagrimesons braucis vikingos uz Kurzemi."). Minētās nodaļas tulkojumu latviešu valodā sniedzis arī E.Dunsdorfs (skatīt - Dunsdorfs, E. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 18.-21.lpp.) Šo nodaļu tulkojusi arī M.Ūdre (Egila vikinga brauciens uz Kurzemi - LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte, studiju darbs Nr.245, rokraksts). == Informācijas avoti == * Egila sāgas, [http://www.historia.lv/alfabets/E/EG/egila_saagas/egila_saagas.htm Historia.lv] == Ārējās saites == * [http://www.historia.lv/alfabets/E/EG/egila_saagas/teksti/fragm_latv.htm Egila sāgu XLVI nodaļas, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925.gadu, teksts] (tulkojums latviešu valodā) * ''[[:Wikisource:Egils Saga|Egils Saga]]'' islandiešu valodā * [http://www.northvegr.org/lore/egils_saga/index.php Sāgas pilns teksts angļu valodā] [[Category:Viduslaiki|Egila sagas]] [[Category:Islande]] [[da:Egils saga]] [[de:Egils saga]] [[en:Egils saga]] [[fr:Saga d'Egill, fils de Grímr le Chauve]] [[is:Egils saga]] [[nn:Egilssoga]] [[no:Egils saga]] [[sv:Egil Skallagrimssons saga]] 3931 52594 2006-06-30T11:34:20Z YurikBot 213 robot Adding: be, cs, es, he, it, ja, ko, pl, pt, ru, sr Modifying: ca {{catmore}} [[Category:Vēsture]] [[be:Катэгорыя:Сярэднявечча]] [[bg:Категория:Средновековие]] [[ca:Categoria:Edat mitjana]] [[cs:Kategorie:Středověk]] [[da:Kategori:Middelalder]] [[de:Kategorie:Mittelalter]] [[en:Category:Middle Ages]] [[es:Categoría:Edad Media]] [[fr:Catégorie:Moyen Âge]] [[he:קטגוריה:ימי הביניים]] [[it:Categoria:Medioevo]] [[ja:Category:中世ヨーロッパ]] [[ko:분류:중세 유럽]] [[nl:Categorie:Middeleeuwen]] [[no:Kategori:Middelalderen]] [[pl:Kategoria:Średniowiecze]] [[pt:Categoria:Idade Média]] [[ru:Категория:Средние века]] [[sl:Kategorija:Srednji vek]] [[sr:Категорија:Средњи век]] [[sv:Kategori:Medeltiden]] 3932 13504 2005-04-21T04:51:17Z Neonz 33 precizēju kategoriju '''Fromholds no Fifhūzenas''' ([[vācu valoda|vāciski]]: ''Fromhold (Bromhold) von Fünfhausen'', ''Vyffhusen''), pazīstams arī kā '''Bromholds''', bija [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]] no 1348. līdz 1369. gadam. Fromholds dzimis Lībekā. Fromholds bija [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] priors. 1348. gadā domkapituls viņu ievēlēja par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapu]]. Fromholds kā arhibīskaps [[Rīga|Rīgā]] ilgi neuzturējās. [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] terora dēļ viņš aizbēga un turpmāk pārsvarā uzturējās pāvesta galmā. Viņš nozīmēja sev vietniekus - sākotnēji divus domkungus, kurus kā arhibīskapa aizvietotājus sauca par ekonomiem, bet vēlāk savu brāli - [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapu]] Jāni. Tomēr Fromholda laikā pāvesta galmā atjaunojās cīņa pret ordeni, un 1351. gadā pēc pāvesta [[Klements VI|Klementa VI]] lūguma [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis Magnuss ņēma Rīgas arhibīskapu un viņa baznīcu savā aizsardzībā. Taču tas bija tikai formāls akts, kam nebija nekāda reāla iespaida uz Fromholda stāvokli. Pāvests [[Inocents VI]] uzdeva izmeklēt strīdu starp arhibīskapu un ordeni, kura izšķiršana ievilkās galvenokārt dēļ jautājuma par virskundzību pār Rīgas pilsētu. 1353. gada 12. augustā pāvests izdeva bullu, ar kuru apstiprināja arhibīskapa tiesības uz Rīgas pilsētu. Arhibīskaps Fromolds ieguva arī Zviedrijas karaļa un [[Vācija|Vācijas]] ķeizara Kārļa IV atbalstu, kurš 1356. gada 19. augustā apstiprināja visas arhibīskapa tiesības, kādas agrākie ķeizari bija devuši Livonijas bīskapiem. Sakarā ar to, ka ordenis visiem šiem lēmumiem nepiegrieza nekādu vērību, 1359. gadā Fromholds panāca pāvesta Inocenta VI šķīrējtiesnešu lēmumu, ka ordeņa kundzība pār Rīgas pilsētu kā garīgās, tā laicīgās lietās jānodod arhibīskapam, kā arī jāatlīdzina visi radušies zaudējumi. Pāvests šo lēmumu apstiprināja 1360. gada 16. martā. 17. augustā šķīrējtiesnešu lēmumu Rīgā nolasīja Fromholda aizstājējs Tērbatas arhibīskaps Jānis, bet jau nākamajā dienā Rīgas birģermeisters Meija norādīja, ka šķīrējtiesas lēmums pieņemts bez Rīgas pilsētas ziņas un ka ir aizskartas Rīgas vecās privilēģijas. Ordenis par šķīrējtiesnešu lēmumu bija žēlojies pāvesta galmā, un tika nozīmēts jauns šķīrējtiesnesis [[Sīmanis Sudburijs]]. 1361. gada 26. februārī viņš atstāja spēkā iepriekšējo spriedumu. Taču tā kā šķīrējtiesnešu lēmumu negribēja respektēt nedz ordenis, nedz Rīgas pilsēta, ordenis ar tā izpildi vilcinājās. 1366. gadā pāvests [[Urbāns V]] uzdeva [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestram un Livonijas ordeņa mestram izlīgt ar arhibīskapu Fromholdu. Pamatojoties uz pāvesta uzdevumu, Fromholds vērsās pie Vācu ordeņa virsmestra [[Vinrichs no Kniprodes|Vinricha no Kniprodes]]. Sanāksme notika 1366. gada 7. maijā [[Danciga|Dancigā]], un tajā piedalījās arhibīskaps Fromolds, Rīgas domkungi, arhibīskapijas vasaļi, Rīgas birģermeistars ar rātskungu, Rēveles bīskaps un vasaļi, Sāmsalas domkapitula prāvests ar dekānu, Vācu ordeņa virsmestrs, Livonijas ordeņa mestrs, komturi u.c. Ordeņa virsmestrs Vinrichs pieņēma lēmumu, ka ordenim jāatsakās no virskundzības pār Rīgas pilsētu, bet arhibīskapam jāatsakās no ordeņa uzticības zvēresta un vasaļu solījuma. Taču pāvests izlīgumu neapstiprināja, un tas nekad nestājas spēkā. Acīmredzot Fromholds nebija apmierināts ar izlīguma nosacījumiem. Pēc Dancigas konferences Fromholds atgriezās pāvesta galmā [[Roma|Romā]], kur 1369. gada 28. decembrī mira. Apglabāts ''S.Maria Trostaere'' baznīcā. == Informācijas avoti == * Fromholds no Fifhūzenas, [http://www.historia.lv/alfabets/F/fr/fromholds/fromholds.htm Historia.lv] [[Category:Livonija]] 3933 13505 2005-03-11T20:13:30Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Fromholds no Fifhūzenas]] #REDIRECT: [[Fromholds no Fifhūzenas]] 3934 31658 2006-02-24T20:42:27Z 81.198.34.79 [[Image:Rudiger_von_der_Goltz.jpg|thumb|Rīdigers fon der Golcs]] '''Rīdigers fon der Golcs''' (''Rüdiger Graf von der Goltz'') (*08.12.1865, Cilihavā (''Züllichau''), [[Prūsija (valsts)|Prūsijā]] (tagad Sulehuva (''Sulechów'') [[Polija|Polijā]]), † 04.11.1946 Kinsegā (''Kinsegg'')) bija [[Vācija|vācu]] [[ģenerālis]], grāfs, 1919. gadā Rietumlatvijā un [[Lietuva|Lietuvas]] ziemeļos dislocētā 6. rezerves korpusa komandieris. Golcs dzimis 1865. gada 8. decembrī [[Vācija|Vācijā]]. Beidzis Kara akadēmiju, 13 gadus dienējis Vācijas armijas ģenerālštābā, pēc tam pārcelts uz [[Magdeburga|Magdeburgu]] pie feldmaršala [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburga]] (''Hindenburg''). No 1897. gada atkal dienējis ģenerālštāba Anglijas nodaļā. [[1. Pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā komandējis 12. Zemessardzes (landvēra) divīziju. 1918. gada sākumā iecelts par [[Danciga|Dancigā]] saformētās ''Ostsee'' divīzijas komandieri. Minētā divīzija 1918. gada aprīļa sākumā tika nosūtīta uz [[Somija|Somiju]]. Kopā ar ģenerāli [[Karls Gustavs Mennerheims|Karlu Gustavu Mannerheimu]] (''Mannerheim'') vadījis militārās operācijas pret [[lielinieki|lielinieku]] karaspēku [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] laikā. 1919. gada sākumā Golcs tika komandēts uz [[Latvija|Latviju]], lai pārņemtu [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Lietuva|Lietuvas]] ziemeļu daļā dislocētā Vācijas armijas 6. rezerves korpusa, kurā ietilpa [[dzelzsdivīzija]] un Baltijas vācu [[Baltijas landesvērs|landesvērs]], komandēšanu. [[Liepāja|Liepājā]] ieradies 1919. gada 1. februārī, tajā pašā dienā iecelts par Liepājas gubernatoru. 1919. gada 16. aprīlī Golcam pakļautās karaspēka daļas Liepājā īstenoja pret [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] vērstu apvērsumu. Pēc [[Rīga|Rīgas]] ieņemšanas 1919. gada 22. maijā Golca komandētās vācu vienības jūnijā iesāka karadarbību pret [[Igaunija|Igaunijas]] nacionālo armiju un Latvijas armijas [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]]. Pēc vācu spēku sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] saskaņā ar 3. jūlijā noslēgto [[Strazdmuižas pamiers|Strazdmuižas pamiera]] līgumu vācu karaspēkam bija jāatstāj Latvijas teritorija, taču Golcs vilcinājās pildīt pamiera noteikumus un 21. septembrī noslēdza līgumu ar [[Pāvels Bermonts|Pāvelu Bermontu]], saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Latvijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja [[Krievijas Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijas]] pakļautībā. Pakļaujoties [[Sabiedrotie|Sabiedroto]] kategoriskajai prasībai, Vācijas pavēlniecība atsauca Golca štābu no Latvijas, un Golcs Latviju atstāja 1919. gada oktobrī. 1920. gada martā Golcs Vācijā piedalījās tā sauktajā [[Kapa pučs|Kapa pučā]]. Vēlāk nodarbojies ar jaunatnes militāro audzināšanu. No 1934. līdz 1939. gadam vadījis Vācijas rezerves virsnieku savienību. 1920.gadā izdoti Golca memuāri - ''Meine Sendung in Finnland und im Baltikum'', kuros aprakstīta viņa militārā un politiskā darbība Somijā un Latvijā. Golca atmiņas ar mainītu nosaukumu 1936. gadā piedzīvoja atkārtotu izdevumu - ''Als politischer General im Osten''. Miris 1946. gada 4. novembrī Vācijas dienvidos. == Bibliogrāfija == * Goltz, R. v. d. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. Leipzig: K.F.Kochler Verlag, 1920. * Goltz, R. v. d. Als politischer General im Osten. Leipzig, 1936. == Ārējās saites == * [http://www.historia.lv/alfabets/G/go/golcs/golcs.htm Golcs, Rīdegers fon der (Historia.lv)] * [http://www.deutsche-kriegsgeschichte.de/finnland.html Attēli - Golca divīzija [[Somija|Somijā]] (vāciski)] * [http://www.westfront.de/00341.htm Golca biogrāfija (vāciski)] [[Category:Latvijas vēsture|Golcs, Rīdegers fon der]] [[Category:Vācija|Golcs, Rīdegers fon der]] [[de:Rüdiger Graf von der Goltz]] [[en:Rüdiger von der Goltz]] [[fi:Rüdiger von der Goltz]] [[sv:Rüdiger von der Goltz]] 3935 13507 2005-03-11T20:45:27Z Neonz 33 '''Jānis Gregors''' (dzimis 1893. gada 2. aprīlī, miris 1944. gada 20. novembrī) bija [[virsleitnants]], 5. Zemgales strēlnieku pulka komandieris (1918-1920), [[Kureļa grupa|Kureļa grupas]] štāba adjutants. Gregors dzimis 1893. gada 2.a prīlī Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagasta mācītājmuižā muižas kalpa ģimenē. 1914. gadā beidzis [[Valmieras skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju semināru]]. 1914. gadā Gregors mobilizēts Krievijas armijā. 1916. gadā [[Petrograda|Petrogradā]] beidzis Vladimiras karaskolu. Pēc tam kā virsnieks pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. 1917. gadā pēc latviešu strēlnieku piesliešanās lieliniekiem palicis pulkā. 1918. gadā kļuvis par 5. Zemgales strēlnieku pulka (vēlāk 5. atsevišķā latviešu pulka) komandieri. Par dienestu [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā, apbalvots ar zelta pulksteni, bet 1919. gada 1. novembrī - ar [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeni]]. Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām izdevis pavēli par sava vadītā pulka demobilizāciju, uzdot strēlniekiem atgriezties Latvijā. Sakarā ar šo pavēli lielinieki izsludinājuši 10 000 rubļu godalgu par Gregora notveršanu. Pēc atgriešanās Latvijā Gregors no 1921. gada strādājis par skolotāju Limbažu vidusskolā. 1924. gadā izturējis Izglītības ministrijas rīkotos eksternu pārbaudījumus vidusskolas kursa apjomā. Kopš 1925. gada strādājis Rīgas Skolotāju institūtā, no 1934. gada - par Jelgavas-Bauskas apriņķu tautskolu inspektoru. 1929. gadā iestājies [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā, ko beidzis 1939. gadā, iegūstot ''mag. iur.'' grādu. Kopš 1940. gada strādājis par skolotāju [[Rīgas komercskola|Rīgas komercskolā]]. Vācu okupācijas laikā 1942. gadā iecelta par Pašpārvaldes vidusskolu vicedirektoru. Kopš 1944. gada 28. jūlija [[Kureļa grupa|Kureļa grupas]] štāba adjutants. 1944. gada 14. novembrī kopā ar visu Kureļa grupas štābu tiek arestēts. 19. novembrī XVI SS un policijas tiesa [[Liepāja|Liepājā]] viņam un vēl septiņiem Kureļa grupas virsniekiem piespriež nāvessodu nošaujot, ko izpilda 20. novembra naktī. Atrodoties Kureļa grupas štābā, rakstījis dienasgrāmatu, ko pēc Kureļa grupas likvidācijas uzglabājusi [[Biruta Kaģe]] un 1945. gada 14. maijā pārvedusi uz [[Zviedrija|Zviedriju]] un nodevusi [[Leonīds Siliņš|Leonīdam Siliņam]]. == Informācijas avoti == * Gregors, Jānis, [http://www.historia.lv/alfabets/G/gr/gregors/gregors.htm Historia.lv] == Ārējās saites == * [http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kurela_grupa/dokumenti/diengr/satur.htm Virsleitnanta Jāņa Gregora dienasgrāmata (28.07.1944.-10.11.1944.)] [[Category:Latvijas vēsture|Gregors, Janis]] 3936 52823 2006-07-01T11:29:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Heimskringla]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Heimskringla''' (tulkojumā no [[islandiešu valoda|islandiešu valodas]] - ''Pasaules loks'') ir Snorri Sturlusona sarakstītās sāgas par Norvēģijas un tās karaļu vēsturi. Heimskringla ir [[Islande|Islandes]] valstvīra un dzejnieka [[Snorri Sturlusons|Snorri Sturlusona]] (1178.-1241) galvenais darbs, kurā attēlota [[Norvēģija|Norvēģijas]] un tās karaļu vēsture no 9. gadsimta pirmās puses līdz 1177. gadam. Savos darbos Sturlusons jau bija tuvu modernās historiogrāfijai un centās psiholoģiski pamatot attēloto personu rīcību. Autors ir veicis kritisku pastāvošās tradīcijas pārbaudi, salīdzinot ar attiecīgā laika skaldu dzeju un sāgām. Heimskringla's sāgas par Olavu Svēto LXXX nodaļā, kurā aplūkoti 1016. gada notikumi, cita starpā minēts, ka [[Upsala|Upsalas]] karalis Eriks ap 850.-860.gadu karojis [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Kursa|Kursā]]. == Informācijas avoti == * Heimskringla, [http://www.historia.lv/alfabets/H/he/heimskringla/heimskringla.htm Historia.lv] [[Category:Viduslaiki]] [[de:Heimskringla]] [[en:Heimskringla]] [[es:Heimskringla]] [[fr:Heimskringla]] [[is:Heimskringla]] [[it:Heimskringla]] [[ko:헤임스크링라]] [[nn:Heimskringla]] [[no:Heimskringla]] [[pl:Heimskringla]] [[sv:Heimskringla]] 3937 13509 2005-03-11T21:16:03Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Heimskringla]] #REDIRECT: [[Heimskringla]] 3938 46760 2006-05-21T18:32:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[id:Herodotus]] '''Hērodots no Halikarnāsas''' (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks. Hērodots dzimis [[Halikarnāsa|Halikarnāsā]] starp 490. un 480.gadu pirms mūsu ēras. Ilgāku laiku dzīvojis [[Atēnas|Atēnās]]. Bijis tuvs valdnieka [[Perikls|Perikla]] draugs. Daudz ceļojis - apceļojis visu [[Vidusjūra|Vidusjūras]] austrumu piekrasti. Ap 443.gadu pārcēlies uz Tūrijām Dienviditālijā. Sarakstījis darbu, kuram vēlāk dots nosacīts nosaukums ''Historiai'' (Vēsture), kurā aprakstīti [[grieķu-persiešu kari]] (550.-449.g.p.m.ē.). Par galveno ''Historiai'' avotu kalpojušas aculiecinieku liecības, kā arī sengrieķu mutvārdu tradīcija, bet attiecībā uz ģeogrāfiskajām ziņām Hērodots izmantojis arī paša ceļojumos pieredzēto. Minēto darbu uzskata par pirmo vēsturisko apcerējumu un tā autoru dēvē par “vēstures tēvu”. Ir izteikts pieņēmums, ka darbs nav pabeigts. ''Historiai'' sastāv no deviņām grāmatām. Pirmās četras grāmatas galvenokārt veltītas ģeogrāfijai, un tajās plaši aprakstīta [[Persija]], [[Ēģipte]] un citas zemes. Nākamās piecas grāmatas veltītas tieši grieķu-persiešu karu aprakstam. IV grāmatā viņš aprakstījis neurus, kurus latviešu etnogrāfs un sinologs [[Pēteris Šmits]] identificējis ar senajiem [[balti|baltiem]]. Hērodots miris ap 425.gadu pirms mūsu ēras. == Informācijas avots == * Hērodots, [http://www.historia.lv/alfabets/H/he/herodots/herodots.htm Historia.lv] [[Category:Vēsture|Herodots]] [[ar:هيرودوت]] [[ast:Herodotu]] [[bg:Херодот]] [[bn:হেরোদোতুস]] [[bs:Herodot]] [[ca:Herodot]] [[cs:Hérodotos]] [[da:Herodot]] [[de:Herodot]] [[el:Ηρόδοτος]] [[en:Herodotus]] [[eo:Herodoto]] [[es:Herodoto]] [[et:Herodotos]] [[eu:Herodoto]] [[fa:هرودوت]] [[fi:Herodotos]] [[fr:Hérodote]] [[gl:Heródoto]] [[he:הרודוטוס]] [[hi:हिरोडोटस]] [[hr:Herodot]] [[hu:Hérodotosz]] [[id:Herodotus]] [[is:Heródótos]] [[it:Erodoto]] [[ja:ヘロドトス]] [[ko:헤로도토스]] [[la:Herodotus]] [[lb:Herodot]] [[lt:Herodotas]] [[ms:Herodotus]] [[nl:Herodotus]] [[no:Herodot]] [[pl:Herodot]] [[pt:Heródoto de Halicarnasso]] [[ro:Herodot]] [[ru:Геродот]] [[simple:Herodotus]] [[sk:Herodotos]] [[sl:Herodot]] [[sr:Херодот]] [[sv:Herodotos]] [[th:เฮโรโดตุส]] [[tr:Herodotos]] [[uk:Геродот]] [[zh:希羅多德]] 3939 13511 2005-03-11T21:23:42Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Hērodots]] #REDIRECT: [[Hērodots]] 3940 39640 2006-04-10T11:47:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Liivinmaan kronikka]] '''Livonijas Indriķa hronika''' ([[latīņu valoda|latīniski]]: ''Heinrici Cronicon Lyvoniae'') ir [[Latvija|Latvijas]] un [[Igaunija|Igaunijas]] vēstures pirmavots. Senākā zināmā Latvijas teritorijā sarakstītā hronika. Iespējamais sacerēšanas laiks 1224./26.gads ar pielikumu, kas uzrakstīts 1227. gada februārī. Hronika aptver laika posmu no 1180. gada līdz 1227.gadam. Sarakstīta latīniski. Domājams, ka hronika sarakstīta [[Rīga|Rīgā]] bīskapa [[Bīskaps Alberts|Alberta]] uzdevumā iesniegšanai pāvesta legātam Modenas bīskapam [[Modenas Vilhelms|Vilhelmam]], lai atainotu pāvestam Alberta darbību [[Livonija|Livonijas]] kristianizācijā viņam labvēlīgā gaismā. Hronika iedalīta četrās grāmatās. Pirmā un otrā grāmata (pēc apjoma daudz īsākas par sekojošajām) aptver bīskapu [[Meinards|Meinarda]] un [[Bertolds|Bertolda]] darbību, trešā grāmata ''De Livonia'' (III-XII, 5) apraksta [[Vidzeme|Vidzemes]] iekarošanu un [[Tālava|Tālavas]] [[latgaļi|latgaļu]] pāriešanu kristiānismā (1199.-1208.). Ceturtā grāmata ''De Estonia'' (XII, 6-XXIX) – [[Itaunija|Igaunijas]] iekarošanu. 1227. gada papildinājums (XXX) apraksta [[Sāmsala|Sāmsalas]] iekarošanu 1227. gada sākumā. Divas pēdējās grāmatas iedalītas nodaļās atbilstoši bīskapa Alberta valdīšanas gadiem. Hronikā notikumi datēti saskaņā ar t.s. Marijas gadiem, t.i. gada skaitīšanu uzsākot ar 25. martu (Marijas pasludināšanas dienu), attiecīgi dotā gada notikumi no 1. janvāra līdz 24. martam tiek pieskaitīti iepriekšējam gadam. (Citi autori uzskata, ka gada skaitīšana piesaistīta [[Lieldienas|Lieldienām]] (t.s. Lieldienu gads), tātad mainīgam datumam.) Saskaņā ar paša autora (sk. [[Heinrihs no Papendorfas]]) norādi galvenais hronikas avots ir paša vērojumi un aculiecinieku stāstījumi. Autors izmantojis arī bīskapa un domkapitula arhīvu. Iespējams, ka ziņas par Ikšķiles-Rīgas bīskapijas pirmsākumiem varētu nākt no kādām tagad zudušām anālēm. Paša autora hronikai dotais nosaukums nav saglabājies. "Indriķa hronika" ir nosacīts apzīmējums, kurā izmantota autora vārda latviskotā forma. Hronika pieder pie [[krusta kari|krusta karu]] literatūras. Šis apstāklis, kā arī autora izglītība un profesija (piederība klēram) izskaidro daudzos aizguvumus no [[Bībele|Bībeles]] un katoļu garīgajiem tekstiem. Kā bīskapa Alberta historiogrāfs, hronists centies noklusēt sava patrona neveiksmes, par misijas darba traucētāju un jaunkristīto apspiedēju netieši atzīdams bīskapa konkurentu – [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. Vietējās tautas viņš nevērtē vienādi, atkarībā no pretestības pakāpes kristianizācijai. Tomēr bagātā faktu materiāla dēļ hronika vērtējama visai augstu. Tajā tikpat kā nav viduslaiku reliģiskajai literatūrai raksturīgo brīnumu aprakstu. Ticamības precizitātes un izklāsta plašuma ziņā tā pārspēj šī laika attiecīgās krievu, dāņu un vācu hronikas. Taču atsevišķas kļūdas faktu hronoloģijā liecina, ka visos jautājumos tai pilnībā uzticēties nevar. Hronika atzīstama par svarīgāko rakstīto avotu dažādu lokālu Latvijas senās vēstures jautājumu risinātājiem, it īpaši arheologiem. Diemžēl, paša autora rakstītais eksemplārs līdz mūsdienām nav saglabājies. Pētnieku rīcībā bijuši 16 dažādi no 14. gs. Sākuma līdz 19. gs. izdarīti hronikas noraksti. Tos var iedalīt divās lielās grupās – nepārstrādātie un pārstrādātie jeb interpolētie noraksti. Katrā no grupām ir 8 vairāk vai mazāk pilnīgi rokraksti. Vienīgais saglabājies pergamenta noraksts no 14. gs. sākuma, kas 16. gs. no Livonijas aizvests uz [[Polija|Poliju]], kur nonācis grāfu Zamoisku bibliotēkā [[Varšava|Varšavā]], ir tā sauktais Zamoisku kodekss (rokraksts Z – skatīt shēmu), kas pašlaik glabājas Polijas Tautas bibliotēkā Varšavā. Diemžēl, Zamoisku kodekss nav pilnīgs – tas tagad sniedzas līdz XXIII, 8. Saskaņā ar L.Arbuzova (''L.Arbusow'') hipotēzi, bijis kāds vēl vecāks noraksts no autora manuskripta, tā sauktais Arhetips, taču tas arī nav saglabājies. Visi pārējie noraksti atvedināmi no kāda 14.-15. gs. zudumā gājuša rokraksta (rokraksta X). No šī rokraksta 15. gs. tika izgatavoti divi noraksti, kas arī gājuši zudumā (rokraksti M un N). Ar viena no nozudušo norakstu starpniecību 17.gadsimtā radies t.s. Skodeiska kodekss (rokraksts S), kas glabājas [[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka|Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā]]. Tam tuvu stāv t.s. Rēveles noraksts (rokraksts R). No otra nozudušā 15. gs. noraksta radušies divi citi noraksti Viens no tiem, tā sauktais, Tolla kodekss, jeb Tolla izvilkumi (rokraksts T) glabājas Igaunijas Valsts vēstures muzejā. Otrs, tā sauktais, Ūksenšernas kodekss (rokraksts O), ko 1653. gadā grāfs Aksels Ūksenšerna (Oxenstierna) aizdeva Rīgas rātskungam Vitem pārrakstīšanai, bijis par pamatu norakstam, kas tagad glabājas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā (rokraksts W). No Ūkseršerna kodeksa radies vēl viens noraksts (rokraksts K), kas tagad glabājas [[Tartu]]. 1661. gadā Ūksenšernu kodekss nonāca Hannoveres bibliotēkā. 1740. gadā izdota pirmā Ūksenšernas kodeksa publikācija, ko sagatavojis Hannoveres bibliotēkas bibliotekārs [[Johans Daniēls Grūbers]]. Pirmais hroniku vācu valodā pārtulkoja kādas Kuresāres skolas rektors [[Johans Gotfrīds Arnts]]. Tālākā hronikas teksta pilnveidošanā lielu darbu ieguldījis [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitātes]] docents [[Augusts Hanzens]], kurš pirmais ieviesa hronikas dalījumu nodaļās. Hronikas izpēti, balstoties uz dažādiem norakstiem, turpināja vēsturnieks [[Karls Kristiāns Širrens]] un igauņu literārās biedrības bibliotekārs [[Eduards Pābsts]]. 1854.gadā iznāca A.Kuņika veiktais hronikas fragmentu tulkojums krievu valodā, bet 1876.gadā J.Češihins-Vetrinskis izdeva pilnu hronikas tulkojumu. Turpmāk nozīmīgu ieguldījumu hronikas pirmatnējā teksta tālākā uzlabošanā deva Leipcigas universitātes profesors [[Vilhelms Arnts]], kura tulkojums bija pamatā abiem pirmajiem hronikas tulkojumiem latviešu valodā. Pirmo no tiem sagatavoja skolotājs un muzejnieks [[Matīss Siliņš]]. 1936.gadā iznāca vēsturnieka [[Jānis Krīpens|Jāņa Krīpēna]] veiktais tulkojums. 1961. gadā Viskonsinas universitāte izdeva hroniku angļu valodā profesora [[Džeimss Brandidžs|Džeimsa Brandidža]] tulkojumā, kas arī bija balstīts uz V.Arnta izdevumu. Lielu daļu mūža hronikas pētīšanai veltījis Latvijas Universitātes profesors [[Leonīds Arbuzovs (juniors)|Leonīds Arbuzovs juniors]]. Salīdzinot visus zināmos hronikas norakstus, viņš izveidoja optimālu hronikas tekstu. Diemžēl, viņam neizdevās īstenot ieceri – izdot jaunu hronikas publikāciju. Viņa darbu pabeidza viņa skolnieks [[Alberts Bauers]], 1955.gadā izdodot hronikas latīņu tekstu un tā vācisko tulkojumu. Pamatojoties uz šo izdevumu, 1962. gadā [[Zviedrija|Zviedrijā]] igauņu valodnieks [[Jūliuss Megiste]] izdeva hronikas tulkojumu igauņu valodā. 1982. gadā iznāca jauns igauņu izdevums vēsturnieka [[Rihards Kleiss|Riharda Kleisa]] tulkojumā. Pirmais tulkojums lietuviešu valodā iznāca 1991. gadā. Šo tulkojumu veica akadēmiķis [[Jozs Jurginis]]. 1993. gadā apgādā [[Zinātne (apgāds)|Zinātne]] iznāca jauns hronikas akadēmisks izdevums. Hronikas tulkojumu latviešu valodā veicis Ā.Feldhūns. Pirmo reizi paralēli latviešu tekstam tika publicēts arī hronikas oriģinālteksts latīņu valodā. Izdevums papildināts ar plašu Ē.Mugurēviča ievadu un vērienīgiem komentāriem pie teksta. == Informācijas avoti == * Indriķa hronika, [http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/indrika_hronika.htm Historia.lv] == Ārējās saites == * [http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/saturs_indr_hr.htm Indriķa hronika] - pilns tulkojums latviešu valodā [[Category:Eiropas vēsture|Indrika hronika]] [[Category:Hronikas|Indrika hronika]] [[Category:Igaunijas vēsture|Indrika hronika]] [[Category:Latvijas vēsture|Indrika hronika]] [[Category:Livonija|Indrika hronika]] [[Category:Viduslaiki|Indrika hronika]] [[en:Chronicle of Henry of Livonia]] [[fi:Liivinmaan kronikka]] [[lt:Henriko Latvio kronika]] [[sv:Henrik av Lettlands krönika]] 3941 13513 2005-03-11T21:37:22Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Indriķa hronika]] #REDIRECT: [[Indriķa hronika]] 3942 52492 2006-06-30T05:11:23Z YurikBot 213 robot Adding: ar, ca, nl Modifying: sr [[Category:Eiropas valstis]] [[Category:Eiropas Savienība]] [[ar:تصنيف:أعضاء الاتحاد الأوروبي]] [[be:Катэгорыя:Краіны-чальцы Эўразьвязу]] [[ca:Categoria:Estats membres de la Unió Europea]] [[cs:Kategorie:Státy EU]] [[de:Kategorie:Land in der EU]] [[en:Category:European Union member states]] [[es:Categoría:Estados de la Unión Europea]] [[fa:رده:کشورهای عضو اتحادیه اروپا]] [[fr:Catégorie:État membre de l'Union européenne]] [[he:קטגוריה:מדינות האיחוד האירופי]] [[ko:분류:유럽 연합 가입국]] [[lt:Kategorija:ES narės]] [[mt:Category:Pajjiżi Membri ta' l-Unjoni Ewropea]] [[nl:Categorie:EU-lid]] [[nn:Kategori:EU-land]] [[no:Kategori:EU-land]] [[pl:Kategoria:Państwa członkowskie Unii Europejskiej]] [[ro:Categorie:Ţările Uniunii Europene]] [[sk:Kategória:Krajiny EÚ]] [[sr:Категорија:Државе Европске уније]] [[tl:Category:Mga estadong-kasapi ng Kaisahang Europeo]] [[tr:Kategori:Avrupa Birliği Ülkeleri]] [[zh:Category:欧盟成员国]] 3943 47153 2006-05-22T22:52:14Z Knakts 848 Kategorija [[Category:Eiropa]] [[Category:valstu uzskaitījumi]] [[an:Category:Países d'Europa]] [[bg:Категория:Европейски държави]] [[be:Катэгорыя:Краіны Эўропы]] [[cs:Kategorie:Státy Evropy]] [[da:Kategori:Europæiske lande]] [[de:Kategorie:Land in Europa]] [[et:Kategooria:Euroopa maad]] [[el:Κατηγορία:Ευρωπαϊκά κράτη]] [[en:Category:European countries]] [[es:Categoría:Países de Europa]] [[eo:Kategorio:Eŭropaj landoj]] [[eu:Category:Europako Herrialdeak]] [[fa:Category:کشورهای اروپایی]] [[fr:Catégorie:Pays d'Europe]] [[ko:분류:유럽의 나라]] [[ht:Category:Peyi nan Ewòp]] [[is:Flokkur:Evrópulönd]] [[ka:კატეგორია:ევროპის ქვეყნები]] [[la:Categoria:Nationes Europaeae]] [[lt:Category:Europos valstybės]] [[li:Kategorie:Europese len]] [[nl:Categorie:Land in Europa]] [[no:Kategori:Land i Europa]] [[nn:Kategori:Land i Europa]] [[pl:Kategoria:Państwa Europy]] [[pt:Categoria:Países da Europa]] [[ro:Categorie:Ţări în Europa]] [[ru:Категория:Страны Европы]] [[simple:Category:European countries]] [[sk:Kategória:Európske štáty]] [[fi:Luokka:Euroopan valtiot]] [[sv:Kategori:Europas länder]] [[tl:Category:Mga bansa sa Europa]] [[th:Category:ประเทศในทวีปยุโรป]] [[uk:Категорія:Країни Європи]] [[zh:Category:欧洲国家]] 3944 13516 2005-03-11T21:44:37Z Neonz 33 '''Jaunā Latvija''' (1944. gada 10. marts) bija [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] nelegāls izdevums. Jaunās Latvijas izdošana tiek saistīta ar Latvijas Centrālās Padomes (turpmāk - LCP) Ārlietu un Informācijas komisiju darbību. Kā tās izdošanas iniciatori tiek minēti LCP priekšsēdētājs [[Konstantīns Čakste]] un LCP loceklis [[Fēlikss Cielēns]]. Laikraksta pirmais un, domājams, arī vienīgais numurs (literatūrā atrodamais apgalvojums, ka iznākuši divi numuri, līdz šim nav guvis nekādu apstiprinājumu) iznāca 1944. gada 10. martā. Laikrakstu ar pavairojamo iekārtu [[Jelgava|Jelgavā]] 1000 eksemplāros iespieda Lauksaimniecības akadēmijas docents V.Eihe, viņa dzīvesbiedre A.Eihe un asistents H.Zeltiņš. Laikraksts sastāvēja no divām lapaspusēm, kurās bija sniegtas ziņas par starptautisko stāvokli, kā arī izklāstītas Latvijas tālākās politiskās attīstības vadlīnijas LCP skatījumā. [[Category:Latvijas vēsture|Jauna Latvija (laikraksts)]] 3945 36478 2006-03-25T00:21:33Z Feens 37 [[Category:NATO]] [[cs:Kategorie:Státy NATO]] [[el:Κατηγορία:Χώρες μέλη του ΝΑΤΟ]] [[es:Categoría:Miembros de la OTAN]] [[lt:Kategorija:NATO narės]] [[no:Kategori:NATO-land]] [[nn:Kategori:NATO-land]] [[ro:Categorie:Ţările NATO]] 3946 13518 2005-06-26T17:57:05Z Juzeris 23 saite uz aizsargiem '''Bruno Kalniņš''' (dzimis 1899. gada 7. maijā, miris 1990. gada 26. martā) bija politiķis, viens no vadošajiem [[LSDSP]] darbiniekiem. Bruno Kalniņš dzimis 1899. gada 7. maijā [[Tukums|Tukumā]] ievērojamo sociāldemokrātu [[Pauls Kalniņš|Paula Kalniņa]] un [[Klāra Kalniņa|Klāras Kalniņas]] ģimenē. Tajā pašā gadā viņa tēvu izraidīja no Baltijas guberņām, un ģimene pārcēlās uz [[Žagare|Žagari]], kas ietilpa toreizējā [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]]. Kalniņu ģimene atgriezās Latvijā 1901. gada pavasarī un apmetās [[Jelgava|Jelgavā]]. 1903. gadā Kalniņa vecāki bija spiesti emigrēt, un Bruno tika atstāts pie mātes radiniekiem Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagasta “Vanču” mājās, bet vēlāk tika pārvests pie citiem radiniekiem Jelgavas apriņķa “Zīlēnos”. 1904.gadā Kalniņu pārveda pie vecākiem, kuri pa to laiku bija iekārtojušies Cīrihē. Pēc 1905. gada 31. oktobra Krievijas cara manifesta izdošanas Kalniņu ģimene decembrī atgriezās Latvijā, taču pēc 1905. gada revolūcijas sakāves jau 1906. gada janvārī viņi bija spiesti atkal doties uz [[Cīrihe|Cīrihi]]. Tajā pašā gadā Kalniņš Cīrihē sāka apmeklēt pamatskolu. 1906. gada rudenī ģimene pārcēlās uz [[Berlīne|Berlīni]], bet decembrī atkal atgriezās Latvijā, apmetoties [[Jūrmala|Jūrmalā]] [[Majori|Majoros]]. Sākotnēji Kalniņš savu izglītošanos turpina mājās, bet 1909. gadā iestājās Dubultu ģimnāzijas 2. klasē. Sākoties [[1. Pasaules karš|1. Pasaules karam]], Kalniņa tēvu mobilizēja, un 1915. gada maijā viņš kopā ar māti pārcēlās uz [[Somija|Somiju]], kur atradās tēva dienesta vieta. 1916. gadā Kalniņš beidza Helsingforsas Aleksandra ģimnāziju, no 1916. līdz 1917. gadam studēja tiesības St.Pēterburgas universitātē, no 1920. gada turpināja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], 1937. gadā iegūstot ''mag.iur.'' grādu. 1913. gadā Kalniņš iestājās [[Latvijas sociāldemokrātu partija|Latvijas sociāldemokrātu partijā]]. Pēc partijas sašķelšanās 1918. gadā viņš kļuva par [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] (LSDSP) biedru. No 1917. līdz 1934. gadam viņš bija šīs partijas Centrālās komitejas loceklis, bet laika posmā no 1918. līdz 1926. gadam ieņēma LSDSP sekretāra amatu. Kalniņš bija arī [[Latvijas Sociāldemokrātiskā jaunatnes savienība|Latvijas Sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības]] dibinātājs un no 1917. līdz 1921. gadam - tās Centrālās komitejas priekšsēdētājs. 1917. gada maijā Kalniņu ievēlēja par Rīgas Strādnieku deputātu padomes izpildu komitejas locekli, pirms tam viņš jau strādāja par padomes izdevuma [[Ziņotājs (izdevums)|Ziņotājs]] redaktoru. Kalniņš bija arī [[Iskolatstrels|Iskalostrela]] loceklis un darbojās tā laikraksta [[Brīvais Strēlnieks]] redakcijā. 1918. gadā Kalniņš kļuva par [[Tautas padome|Tautas padomes]] locekli. Pēc [[Rīga|Rīgas]] krišanas viņš devās uz [[Liepāja|Liepāju]]. [[1919. gada 16. aprīļa pučš|1919. gadā pēc 16. aprīļa puča]] Kalniņš saformēja tā saukto Liepājas apsardzības (strādnieku) rotu, un 28. maijā kopā ar vienu rotas vadu devās uz Rīgu, lai stātos pulkveža [[Jānis Balodis|Baloža]] rīcībā. Ar Baloža atļauju Kalniņš uzsāka 1. un vēlāk arī 2. Rīgas apsardzības rotas formēšanu. Rīgā Kalniņš organizēja arī Tautas padomes darbības atjaunošanu. Sākoties [[Bermontiāde|Bermontiādei]] viņš no Tautas padomes locekļiem un citiem sabiedriskiem darbiniekiem nodibināja tā saukto Tautas padomes rotu, bet no 1919. gada 7. oktobra līdz 11. decembrim viņš dienēja Armijas virspavēlnieka štāba operatīvās daļas izlūkošanas nodaļā. 1919. gadā Kalniņš kļuva par Arodbiedrību centrālbiroja priekšsēdētāju un šos pienākumus pildīja līdz 1921.gadam. 1921.gadā viņš dibināja Strādnieku sporta savienību (vēlāk to pārdēvēta par [[Strādnieku Sports un Sargs]] jeb SSS), un vadīja šo organizāciju līdz 1934. gadam. Kalniņš bija [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] un visu četru pirmsokupācijas laika [[Saeima|Saeimu]] deputāts. 1929.-1930.gadā Kalniņš kā rezerves virsnieks bija iesaukts aktīvajā dienestā un dienēja 4. Valmieras kājnieku pulka pirmajā rotā. 1929. gada 11. novembrī Kalniņam ar Valsts prezidenta [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] pavēli "...par nopelniem Latvijas atbrīvošanā..." tika piešķirta [[leitnants|leitnanta]] pakāpe. No 1925. līdz 1940. gadam Kalniņš bija Sociālistiskās strādnieku sporta internacionāles biroja loceklis. Kalniņš aktīvi darbojās arī publicistikā. No 1920. līdz 1922. gadam viņš bija redaktors izdevumam [[Darba Jaunatne]], no 1921. līdz 1922. - [[Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku Partijas CK Ziņotājs]], no 1924. līdz 1925. - žurnālam [[Strādnieku Sports]], no 1925. līdz 1926. - [[Latvijas Strādnieku Sports]], pēc tam līdz 1927. - [[Strādnieku Sports un Sargs (izdevums)|Strādnieku Sports un Sargs]]. 1934. gada naktī no 15. uz 16.maiju Kalniņš sava tēva mājās Mežaparkā tika arestēts. Aresta brīdī viņš demonstratīvi ar revolveri izšāva griestos. Šis šāviens vēlāk kļuva leģendārs kā vienīgais 15. maija apvērsuma laikā izdarītais šāviens. Ar 1935. gada 18. februāra Kara tiesas spriedumu Kalniņu, pamatojoties uz Sodu likuma 49. un 247.pantu, notiesāja uz 4 gadiem pārmācības namā, kā [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] dalībniekam sodu samazinot uz trīs gadiem. Piespriesto sodu viņš izcieta [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]]. 1936. gada 2. novembrī Kalniņu, pateicoties Skandināvijas valstu sociāldemokrātu izdarītajam spiedienam, atbrīvoja pirms termiņa. Pēc atbrīvošanas viņš uzņēma sakarus ar pagrīdē esošo [[Latvijas Sociālistiskā strādnieku-zemnieku partija|Latvijas Sociālistisko strādnieku-zemnieku partiju]] (LSSZP). 1937. gadā Kalniņš emigrēja uz Somiju, kur līdz 1939. gadam [[Spānijas Republika|Spānijas Republikas]] diplomātiskajā dienestā pildīja preses atašeja pienākumus. Uzturoties Somijā viņš kļuva par LSSZP ārzemju komitejas locekli. 1938. gada 31. decembrī [[Politiskā pārvalde]] iesniedza Iekšlietu ministrijas Administratīvajam departamentam ierosinājumu atņemt viņam Latvijas pavalstniecību. Ar 1939. gada 2. novembra Ministru kabineta lēmumu, pamatojoties uz Pavalstniecības likuma 8.panta 2.punktu, Kalniņam Latvijas pavalstniecība tika atņemta. 1940. gada 22. jūnijā [[PSRS]] okupācijas varas izveidotais Ministru kabinets anulēja Latvijas valdības lēmumu ar kuru Kalniņam tika atņemta Latvijas pavalstniecība, un 3. jūlijā viņš atgriezās Latvijā. 1940. gada 4. jūlijā sakarā ar sociāldemokrātisko organizāciju pašlikvidēšanos Kalniņš iesniedza lūgumu viņu uzņemt [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskajā partijā]], taču saņēma noraidījumu. 9. jūlijā Kalniņu iecēla par tā sauktās Latvijas Tautas armijas politiskā vadītāja amata pagaidu izpildītāju (jūlija beigās - par vadītāju). Ieņemot šo amatu, viņam tika piešķirta [[ģenerālis|ģenerāļa]] pakāpe. Īsu laiku viņš pildīja arī armijas Kultūras un propagandas pārvaldes priekšnieka amatu. Politisko vadītāju darbība sakarā ar Latvijas armijas iekļaušanu PSRS [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā 1940. gada 1. oktobrī tika izbeigta. Līdz 18. oktobrim, kad viņu no armijas atvaļināja, Kalniņš turpināja darbu Kara ministrijas sekretariātā. No 1940. gada oktobra līdz 1941. gada jūnijam Kalniņš bija Latvijas Universitātes docents starptautiskajās un PSRS konstitucionālajās tiesībā. 1941. gada 12. jūlijā [[aizsargi (organizācija)|aizsargi]] Kalniņu arestēja, un līdz 24. decembrim viņš atradās vācu okupācijas iestāžu apcietinājumā. Pēc atbrīvošanas 1942. gada februārī viņš kopā ar dažiem bijušajiem vadošajiem sociāldemokrātiem pagrīdē atjaunoja LSDSP darbību. 1943. gada 13. augustā kā LSDSP pārstāvis Kalniņš piedalījās [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] (LCP) dibināšanas sapulcē, kurā viņu ievēlēja par LCP priekšsēdētāja vietnieku. 1944. gada 12. jūlijā viņš tika arestēts. 1. septembrī viņu kopā ar LCP priekšsēdētāju [[Konstantīns Čakste|Konstantīnu Čaksti]] un sekretāru [[Ludvigs Sēja|Ludvigu Sēju]] pārsūtīja uz [[Salaspils darba nometne|Salaspils darba nometni]]. No Salaspils ar tvaikoni “Celebes” viņus pārveda uz [[Danciga|Dancigu]] un ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē (ieslodzītais Nr.86188). Pēc atbrīvošanas no koncentrācijas nometnes Kalniņš, sākot ar 1945. gadu, uzturējās [[Zviedrija|Zviedrijā]]. 1954. gadā viņš pieņēma Zviedrijas pilsonību. No 1945. līdz 1970.gadam Kalniņš strādāja Stokholmas universitātē, kur bija zinātniskais līdzstrādnieks, tad universitātes Slāvu institūta galvenais bibliotekārs, lasīja lekcijas par Krievijas vēsturi un PSRS valsts iekārtu. 1956. gadā viņš Stokholmas universitātē ieguva ''Dr.phil.'' grādu, aizstāvot darbu politikas zinātnē par padomju propagandu. No 1960. līdz 1970. gadam Kalniņš bija arī lektors Zviedrijas Augstākajā karaskolā un padomju pētniecības problēmu grupas vadītājs Ārpolitikas institūtā. No 1970. līdz 1976. gadam viņš bija arī Stokholmas Baltijas institūta valdes priekšsēdētājs. 1964. gadā kā Forda fonda stipendiāts Kalniņš darbojās ASV [[Hārvarda universitāte|Hārvarda universitātes]] Krievijas institūtā. 1966. gadā viņš ar Zviedrijas Sabiedrisko zinātņu fonda stipendiju Helsinku universitātes bibliotēkā pētīja latviešu izdevumus, kā arī veica pētījumus Somijas Valsts arhīvā. 1976. gadā Kalniņš ieguva Zviedrijas Rakstnieku fonda stipendiju politisku memuāru sarakstīšanai. Jau 1945. gada 14. augustā Kalniņš kopā ar 13 citiem sociāldemokrātiem nodibināja Zviedrijas latviešu sociāldemokrātu klubu, bet vēlāk viņš kļuva par LSDSP Ārzemju komitejas priekšsēdētāju un bija arī partijas žurnāla Brīvība redaktors. 1946. gadā pēc tam, kad LCP Zviedrijas grupas līdzšinējais priekšsēdētājs [[Verners Tepfers]] atteicās no amata, par priekšsēdētāju tika ievēlēts Kalniņš, un viņš ieņēma šo amatu līdz pat LCP Zviedrijas grupas darbības izbeigšanai 1951. gadā. No 1947. līdz 1986. gadam Kalniņš pārstāvēja Latviju [[Londona|Londonā]] rezidējošajā Austrumeiropas sociālistu ūnijā, no 1961. līdz 1986. gadam bija ūnijas priekšsēdētājs un tās pārstāvis Sociālistiskajā internacionālē. No 1983. gada viņš bija Sociālistiskās internacionāles goda priekšsēdētājs. Kopš 1945. gada Kalniņš daudz publicējies trimdas un ārzemju presē, nolasījis ~ 700 referātu [[Eiropa|Eiropā]] un [[ASV]] par Latvijas problēmām, bijis vairāku grāmatu autors. Galvenie viņa darbi: ''Är Sovjetunionen en socialistisk stat?'' (1948.); ''Der sowjetische Propagandastaat. Das System und die Mittel der Massenbeeinflussung in der Sowjetunion'' (1956.); ''Latvijas sociāldemokrātijas 50 gadi'' (1956., 1993.); ''Sovjetunion efter Stalin'' (1957.) ''Revolūcija vai evolūcija Padomju Savienībā'' (1957.); ''La propagande en U.R.S.S.'' (1959.); ''Rysslands historia och statsskick'' (1964.); ''Agitprop'' (1966.); ''Die Staatsgründung Lettlands'' (1971.); ''The Social Democratic Movement in Latvia'' (1972.) ''Die Konsolidierung des unabhängigen Lettlands'' (1977.), memuāru pirmā daļa ''Vēl cīņa nav galā. 1899-1920'' (1983.). Kalniņš miris 1990. gada 26. martā [[Stokholma|Stokholmā]]. [[Category:Latvijas vēsture|Kalnins, Bruno]] [[Category:Saeimas deputāti|Kalnins, Bruno]] [[Category:Latvijas politiķi|Kalnins, Bruno]] 3947 13519 2005-03-11T22:11:55Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Bruno Kalniņš]] #REDIRECT: [[Bruno Kalniņš]] 3948 19597 2005-09-12T08:43:53Z Juzeris 23 saite, drukas kļūda, datumu formāts '''Latviešu atsevišķais bataljons''' (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 21. marts), pazīstams arī kā '''Kalpaka bataljons''', bija [[Latvijas armija]]s bruņotā vienība [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā. Latviešu atsevišķais bataljons saformēts 1919. gada 5. janvārī [[Jelgava|Jelgavā]] no karaspēka vienībām, kuras pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] vadībā atkāpās no [[Rīga|Rīgas]]. Sākotnēji bataljonā ietilpa 2 rotas - kā 1. rota - Virsnieku rezerves rota (no 3. februāra - [[Latvijas neatkarības rota]]) un kā 2. rota - [[Cēsu rota]]. Atsevišķos karavīrus no Latgales virsnieku, Latgales apakšvirsnieku un trīs Rīgas apsardzības rotām, kuri bija atlikuši pēc atiešanas no Rīgas, ieskaitīja abās iepriekš minētajās vienībās. 17. februārī bataljonam kā 3. rota tika pievienota [[Atsevišķā studentu rota]], bet februāra beigās - [[Liepāja|Liepājā]] saformētā [[Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa]] (Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība, vēlāk 1. atsevišķais eskadrons). Februāra beigās bataljonā bija aptuveni 650 vīri. 20. martā bataljonam frontē pienāca pirmais ievērojamākais papildinājums 2 rotu (300 vīru) sastāvā, un 1919. gada 21. martā bataljons tika pārformēts par [[Latviešu atsevišķā brigāde|Latviešu atsevišķo brigādi]]. == Bataljona komandieri == * pulkvedis [[Oskars Kalpaks]] (1919.g. 5.janvāris-1919.g. 6.marts) * pulkvežleitnants [[Jānis Balodis]] (1919.g. 6.marts-1919.g. 21.marts) == Informācijas avoti == * Latviešu atsevišķais bataljons, [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lat_atsev_bat/lab.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture|Latviesu atseviskais bataljons]] 3949 13521 2005-03-11T22:19:23Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latviešu atsevišķais bataljons]] #REDIRECT: [[Latviešu atsevišķais bataljons]] 3950 43355 2006-05-04T09:52:33Z Dekaels 268 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/217.199.107.219|217.199.107.219]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens '''Oskars Kalpaks''' (dzimis 1882. gada 6. janvārī, miris 1919. gada 6. martā) bija pulkvedis, [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara Ordeņa]] kavalieris, [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķā bataljons]] komandieris. {{stub}} [[Category:Latvijas vēsture|Kalpaks, Oskars]] 3951 36727 2006-03-25T12:52:20Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Zinātne]] [[Category:Kultūra]] 3952 29150 2006-02-07T11:50:42Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neonz '''Jānis Kurelis''' (dzimis 1882. gada 6. maijā, miris 1954. gada 5. decembrī) bija [[Latvijas armija|Latvijas armijas]] [[ģenerālis]], [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara Ordeņa]] kavalieris, [[Kureļa grupa|Kureļa grupas]] kamandieris (1944). Jānis Kurelis dzimis 1882. gada 6. maijā Ērģemes pagasta Bērņos kalpa ģimenē. No 1891. līdz 1893. gadam Kurelis mācījās Pleskavas latviešu draudzes skolā bet 1893. gadā iestājās un 1899. gadā pabeidza Pleskavas Sergija reālskolu. 1899. gada jūlijā Kurelis kā brīvprātīgais iestājās [[Varšava|Varšavā]] dislocētajā Krievijas armijas 183. Pultuskas kājnieku pulkā, bet tā paša gada septembrī - Odesas junkuru skolā, kuru beidza 1901. gadā, iegūstot podporučika dienesta pakāpi. Pēc karaskolas beigšanas viņš tika pārcelts uz 22. Ņižņijnovgorodas kājnieku pulku. 1904. gadā viņu komandēja uz [[Mandžūrija|Mandžūriju]] 12. Austrumsibīrijas strēlnieku pulka sastāvā. Vēlāk viņš tika iedalīts 3. Austrumsibīrijas strēlnieku divīzijas atsevišķajā ložmetēju rotā. Kurelis piedalījās 1904.-1905.gada [[Krievu-Japāņu karš|Krievu-Japāņu karā]] un tika apbalvots ar [[Staņislava ordenis|Staņislava]] III šķiras un [[Annas ordenis|Annas]] IV šķiras ordeņiem. 1905. gadā viņam piešķira poručika dienesta pakāpi. 1906. gadā Kurelis atgriezās 22. Ņižņijnovgorodas pulkā. 1909. gadā viņu paaugstināja par štābkapteini. 1910. gada janvārī viņš tika komandēts uz Ģenerālštābu, bet oktobrī viņu pārcēla uz Ģenerālštāba pārvaldes karaspēka organizācijas daļu, kur viņš pildīja administratīvus amatus. 1912. gadā viņš atkal atgriezās savā pulkā. 1913. gadā viņu nozīmēja uz Galveno karaspēka dzīvokļu pārvaldi, vienlaikus paaugstinot apakšpulkveža pakāpē. 1915. gadā kā bataljona komandieris 22. kājnieku pulka sastāvā viņš piedalījās kaujās [[Rumānija|Rumānijas]] frontē. 1916. gada 15. janvārī Kureli kā rotas komandieri pārcēla uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu. Viņš piedalījās kaujās sākot no 1916. marta pie [[Ķekava|Ķekavas]]. Aprīlī Kurelis atkal atgriezās 22. Ņižņijnovgorodas pulkā, kur 1916. gada 2. decmbrī tika paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. No 1917. gada aprīlī Kurelis atkal atgriezās 5. Zemgales pulkā kur ieņēma 2. bataljona komandiera amatu. 1917. gada augustā viņš piedalījās kaujās pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]], par ko 1920. gadā apbalvots ar III šķiras [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara Ordeni]]. Par dalību [[1. Pasaules karš|1. Pasaules karā]] apbalvots arī Staņislava II šķiras, Annas II šķiras un [[Vladimira ordenis|Vladimira]] IV šķiras ordeņiem un IV šķiras [[Jura krusts|Jura krustu]]. 1917. gada 9. novembrī Kureli paaugstināja par [[pulvedis|pulkvedi]]. No Krievijas armijas viņš tika atvaļināts 1918. gada janvārī. Pēc demobilizācijas caur [[Vladivostoka|Vladivostoku]] viņš 1918. gada martā nonāca [[Šanhaja|Šanhajā]], kur satikās ar virsleitnantu [[Krišs Upelnieks|Krišu Upelnieku]], J.Ozolu un R.Valdmani. Viņiem izdevās panākt [[Francija|Francijas]] piekrišanu organizēt latviešu karaspēku [[Sibīrija|Sibīrijā]]. 1918. gada 14. novembrī [[Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālā padome|Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes]] Centrālais Birojs Kureli iecēla par formējamā latviešu strēlnieku pulka (no decembra [[Imantas pulks]] komandieri). 1919. gada aprīlī Kurelis kļuva par Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes Kara nodaļas priekšnieku un latviešu karaspēka daļu Sibīrijā komandieri, bet 9. augustā par kara lietu pārzini pie Latvijas Pagaidu valdības pārstāvja Sibīrijā un Tālajos Austrumos. 1919. gada septembrī, saskaņā ar Nacionālās padomes Centrālā Biroja lēmumu, Kureli deleģēja uz [[Latvija|Latviju]], kur 23. novembrī viņu iecēla par Latvijas armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas priekšnieku. 1920. gada jūlijā viņš kļūst arī par Apsardzības ministrijas padomes pastāvīgo locekli, bet no 1920. gada septembra līdz 1921. gada aprīlim ieņēma arī Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas priekšnieka amatu. Kopš 1921. gada 1. oktobra viņš ieņēma Tehniskās pārvaldes priekšnieka palīga amatu, bet no 1922. gada 1. februāra līdz 1940. gada 24. maijam Kurelis bija Tehniskās divīzijas komandieris. 1925. gada 22. jūnijā Kureli paaugstināja par [[ģenerālis|ģenerāli]]. 1930. gadā viņš beidza Kara akadēmiskos kursus. Ilgu laiku viņš bija arī Kara virstiesas loceklis. 1940. gada maijā Kurelis atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara Ordeni, II un III šķiras [[Trīszvaigžņu ordenis|Trīszvaigžņu]], I šķiras [[Viestura ordenis|Viestura]] ordeņiem, [[Aizsargu Nopelnu krusts|Aizsargu Nopelnu krustu]] un Latvijas Aizsardzības biedrības sudraba medaļu. Apbalvots arī ar [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]] Kara krustu un [[Lietuva|Lietuvas]] neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu. No 1942. gada līdz 1943. gada decembrim Kurelis bija Latvijas invalīdu kooperācijas savienības slēgšanas un apsargāšanas arteļa “Apsardze” direktors. Pēc tam viņš iestājās 5. Rīgas aizsargu pulkā. Pēc [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] (turpmāk LCP) Militārās komisijas izveidošanas Kurelis kļūva par komisijas vadītāju, taču faktiskā komisijas vadība atradās kapteiņa Kriša Upelnieka rokās. 1944. gada jūlija otrajā pusē Rīgas apriņķa priekšnieks un 5. Rīgas aizsargu pulka komandieris Veide, izpildot vācu rīkojumu – noorganizēt no vēl atlikušajiem Rīgas apriņķa aizsargiem pa vienam bataljonam Rīgā, Skrīveros un Slokā, pilnvaroja ģenerāli Kureli apvienot militārā vienībā 3. un 4.iecirkņa aizsargus, nosaucot šo vienību par “Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupu”. Kureļa grupa uzturēja ciešus sakarus ar LCP, kā arī ar Zviedru militāro izlūkošanas dienestu. Ģenerālis Kurelis un īpaši viņa štāba priekšnieks LCP militārās komisijas loceklis Upelnieks cerēja uz iespējamu 1919.gada situācijas atkārtošanos. Kureļa grupas sakari ar pretošanās kustību un Rietumu sabiedroto izlūkdienestiem, kā arī plāni atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti veicināja grupas likvidāciju. Pēc Kureļa grupas atbruņošanas 1944. gada 14. novembrī ģenerāli Kureli atbrīvoja. Pēc četrām dienām Kureli izsauca uz [[Talsi|Talsiem]], kur viņu atbruņoja un atsavināja dokumentus. Pēc tam Jekelns Kurelim paziņoja, ka viņš tiek nosūtīts uz [[Danciga|Dancigu]] ģenerāļa Latviešu leģiona ģenerālinspektora [[Rūdolfs Bangerskis|Rūdolfa Bangerska]] rīcībā. 20. novembra vakarā Kurelis ar kuģi devās uz Vāciju. 1951. gadā viņš izceļoja uz [[ASV]], kur dzīvoja [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisas]] štatā. Kurelis mira 1954. gada 5. decembrī. == Informācijas avoti == * Kurelis Jānis, [http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kurelis/kurelis.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas armijas virsnieki|Kurelis, Janis]] [[Category:Latvijas vēsture|Kurelis, Janis]] [[Category:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri|Kurelis, Janis]] 3953 13525 2005-03-11T22:39:14Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Pirmais pasaules karš]] #REDIRECT: [[Pirmais pasaules karš]] 3954 53277 2006-07-02T16:45:07Z Aleksandrs Kuzmins 859 {{catmore}} [[Category:Politika]] [[Category:Latvija|Politika]] [[de:Kategorie:Politik (Lettland)]] [[en:Category:Politics of Latvia]] [[fr:Catégorie:Politique de la Lettonie]] [[ru:Категория:Политика Латвии]] 3955 13527 2005-06-26T17:58:27Z Juzeris 23 saite uz aizsargiem '''Kureļa grupa''' bija latviešu militārais formējums [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]]. == Izveidošanās == 1944.gada jūlija otrajā pusē Rīgas apriņķa priekšnieks un 5. Rīgas [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] pulka komandieris Veide, izpildot vācu rīkojumu – noorganizēt no vēl atlikušajiem Rīgas apriņķa aizsargiem pa vienam bataljonam Rīgā, Skrīveros un Slokā, pilnvaroja ģenerāli [[Jānis Kurelis|Jāni Kureli]] apvienot militārā vienībā 3. un 4.iecirkņa aizsargus, nosaucot šo vienību par "Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupu". Ģenerālim Kurelim tika uzdots: # vācu atkāpšanās gadījumā aizstāvēt Daugavu starp Pļaviņām un Ķegumu; # turēt gatavībā 200 vīru sūtīšanai uz Rīgu; # organizēt partizānu vienības krievu aizmugurē frontes tālākas atvilkšanas gadījumā. Veides rīkojumu apstiprināja aizsargu priekšnieks pulkvežleitnants Dzenītis. Ģenerālis Kurelis bija [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] (turpmāk LCP) Militārās komisijas vadītājs, taču faktiskā komisijas vadība atradās kapteiņa [[Krišs Upelnieks|Kriša Upelnieka]] rokās, kurš nodibinoties Kureļa grupai kļuva par Kureļa štāba priekšnieku un tādējādi arī par faktisko vienības vadītāju. 1944. gada 22. jūlijā Ventspils apriņķa Tārgales pagasta Dzelmēs Upelnieks tikās ar LCP pārstāvi [[Leonīds Siliņš|Leonīdu Siliņu]], kurš kopā ar LCP locekļiem [[Rihards Zande|Rihardu Zandi]] un [[Pēteris Klibiķis|Pēteri Klibiķi]] 12. jūlijā bija nelegāli ieradies no [[Zviedrija|Zviedrijas]]. Upelniekam jau bija zināms par Kureļa grupas paredzamo dibināšanu. Tika apspriests jautājums apr radiosakaru nodibināšanu ar Zviedriju. Pēc apspriedes Zande un Klibiķis devās uz [[Rīga|Rīgu]], kur vēlāk abi tika ieskaitīti Kureļa grupā. Zandes rīcībā nonāca divas rācijas - viena no Zviedrijas atvestā, otra no Upelnieka. Jūlija beigās ģenerālis Kurelis, kapteinis Upelnieks, virsleitnants [[Jānis Gregors]], seržants [[Vilnis Pāvulāns]], kā arī Zande un Klibiķis devās uz Skrīveru pagasta Robežu mājām, kur 1944. gada 28. jūlijā tika uzsākta Kureļa grupas formēšana. Pēc plāna līdz 12. augustam bija paredzēts nokomplektēt 1200 vīru vienību – 12 rotas, tās apvienojot četros bataljonos, un nepieciešamības gadījumā ieņemt fronti no [[Pļaviņas|Pļaviņām]] līdz [[Lielvārde|Lielvārdei]]. Tika izsūtīti uzsaukumi 26 pagastu valdēm, uzaicinot sapulcināt visus cīnīties spējīgos vīrus. Tomēr cerētās atsaucības nebija. Augusta vidū bija saformēts tikai tā sauktais [[Skrīveru bataljons]] ko komandēja pulkvežleitnants J.Graudiņš, riteņbraucēju vads pie Kureļa štāba un saimniecības komanda V.Pāvulāna vadībā. Leitnanta [[Roberts Rubenis|Roberta Rubeņa]] atsevišķā rota Bebru pagastā, kurā bija iekļauti aizsargi, kas līdz tam nebija piederējuši pie Kureļa grupas, pievienojās Kureļa grupai tikai atkāpjoties no Skrīveru pagasta. Kopumā Skrīveru periodā Kureļa grupā slēgtās vienībās bija 400-600 vīru, bet pasīvā grupā (tādi, kas dzīvoja savās mājās ne grupas novietnē) – 800-1200 vīru. Grupas apbruņojuma pamatā bija ieroči, kas saņemti no Rīgas aizsargu pulka – krievu un franču šautenes, un aptuveni divi automātiskie ieroči katrai rotai. Grupas ietērps bija raibs, bet to centās pielāgot Latvijas armijas un Aizsargu uniformas paraugiem. Grupas formēšanu traucēja arī apstāklis, ka ik dienas pēc vācu komandanta norīkojuma ierakumu darbiem bija jānozīmē 50-100 vīri, kā arī 20-30 vīri policijas un vācu drošības dienesta atbalsta punktiem. Bez tam aptuveni 15% no slēgto vienību sastāva atradās atvaļinājumos sakarā ar ražas novākšanas darbiem. Grupai nepietika arī virsnieku. Atsevišķas rotas veidoja tikai instruktori. == Darbība == Jūlija beigās Zandem izdevās nodibināt radiosakarus ar Zviedrijas militārās izlūkošanas dienestu. Kureļa grupas uzņemtie radiosakari ar Zviedriju kalpoja par tiešas sazināšanās iespēju ar ārvalstīm arī LCP (līdz šim sakari tika uzturēti tikai ar kurjeru starpniecību). Pēc krievu izlaušanās līdz [[Tukums|Tukumam]] Zande pārcēlās uz Rīgu, no kurienes sakarus ar Zviedriju viņam neizdevās atjaunot. Vācu spēkiem atjaunojot koridoru uz [[Kurzeme|Kurzemi]], viņš pārcēlās uz [[Ventspils|Ventspili]], tādējādi patstāvīgu radiosakarus ar Zviedriju Kureļa grupa zaudēja. Augusta otrajā pusē pie ģenerāļa Kureļa ieradās vācu 16.armijas izlūkošanas vienības (''Frontaufklärungs-Kommando 204 bei AOK 16'') pārstāvis Šūberts (''Schubert'') un vienojās par sadarbību, kas izpaustos ziņu vākšanā, aizsargu nosūtīšanā sevišķiem uzdevumiem ienaidnieka aizmugurē, kā arī partizānu grupu organizēšanā, kuras atstājamas aiz frontes līnijas atkāpšanās gadījumā. Šūberts no savas puses solīja bruņojumu. Saskaņā ar šo vienošanos augustā ienaidnieka aizmugurē tika iesūtīta septiņu cilvēku liela grupa, kura vēlāk netraucēti atgriezās un atkal pievienojās Kureļa grupai. Partizānu grupu organizēšanas plāns tika iesniegts 16. armijas izlūkošanas vienības komandierim leitnantam Haselmanim (''Hasselmann''), kurš vēlāk šim nolūkam piešķīra vienu autokravu apbruņojuma. Ar šiem ieročiem tika apbruņota aptuveni 150 vīru liela vienība, kura, Kureļa grupai atkāpjoties, palika ienaidnieka aizmugurē. Septembra otrajā pusē, vācu spēkiem uzsākot atkāpšanos, Kureļa grupai bija jāizšķiras vai iesaistīties aktīvā kaujas darbībā. Ievērojot to, ka nekādi rīkojumi no Rīgas apriņķa priekšnieka Veides netika saņemti, 18.septembrī grupas štāba un virsnieku apspriedē nolēma frontes cīņās neiesaistīties un uzsākt atkāpšanos. 19. septembrī tika uzsākta mantu un ieroču krājumu pārvešana, bet naktī no 22. uz 23. septembri visas grupas atiešana caur Rīgu uz Kurzemi. 29. septembrī Kureļa grupa nonāca Talsu apriņķa Strazdes muižas rajonā. Ierodoties Kurzemē, Skrīveru bataljona un Kureļa grupas štāba vienībās bija atlikuši tikai 274 vīri, neskaitot leitnanta Rubeņa rotu, kas izvietojās Ugāles pagasta “Ilziķu“ māju rajonā. Pēc ierašanās Kurzemē Kureļa grupa atjaunoja sakarus ar LCP vadību Ventspilī. Ar LCP starpniecību tika nodibināti arī sakari ar Latvijas sūtni Stokholmā Sēju. Lai gan Kureļa grupas rīcībā bija no LCP saņemta rācija, nedz tās izvietojums Strazdes rajonā, nedz vēlākā novietne Annahitē to attāluma dēļ no jūras piekrastes nedeva iespēju uzturēt radiosakarus ar Zviedriju. Radiosakari ar [[Gotlande|Gotlandi]] tika uzturēti caur četrām LCP radiostacijām Kurzemē. ģenerālis Kurelis mēģināja saistīties ar starptautisko Sarkanā Krusta organizāciju, lai iegūtu no tās proviantu un medikamentu, taču Zviedru Sarkanais Krusts atbalstu tomēr nesniedza. Zviedru izlūkdienests pieprasīja informāciju par vācu un krievu armiju izvietojumu un darbību, [[Gestapo]] (''Geheime Staatspolizei'') veiktajiem arestiem, civiliedzīvotāju izvešanu uz Vāciju, kā arī cita veida ziņas par stāvokli Latvijā. Šada rakstura informāciju kurelieši nosūtīja ar LCP organizētajām laivām. Vēlāk kureliešu šašutumu izraisīja ziņas, ka, saskaņā ar [[PSRS]] un [[ASV]] 1943. gadā noslēgto līgumu par savstarpēju slepenās informācijas apmaiņu, Latvijas nacionālās pretestības kustības dalībnieku savākto informāciju no ASV, [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] un Zviedrijas izlūkdienestiem saņem arī PSRS. 1944. gada nogalē vācu drošības dienesti arvien lielāku uzmanību sāka pievērst tā sauktajiem "Zviedrijas braucējiem", tāpēc LCP pārstāvji lūdz Kureļa grupu sniegt bruņotu atbalstu piekrastes apsardzes nodrošināšanai. Kureļa grupa LCP rīcībā minētā uzdevuma veikšanai nodeva piecus bruņotus vīrus. Kureļa grupa atjaunoja arī sakarus ar vācu 212. izlūkošanas vienību. No tās komandiera grupa saņēma rīkojumu uzsākt partizānu vienību formēšanu. Tika saformētas 17-18 šādas grupas, katrā no tām 10-40 vīru. Kureļa grupas skaitliskais sastāvs, piesakoties bēgļiem, aizsargiem un atstāto apriņķu policistiem, sāka strauji pieaugt, un tās skaits sasniedza aptuveni 3000 vīru. Grupa ieguva arī piecas kravas un četru vieglos automobiļus, kā arī trīs motociklus. Oktobrī izvirzījās jautājums par karavīriem, kas bija atstājuši savas vienības un vēlējās pievienoties Kureļa grupai. Tika pieprasīts 212. izlūkošanas vienības komandiera leitnanta Haselmana viedoklis, kurš partizānu grupu formēšanai atļāva piesaistīt arī karavīrus, kuru vienības vairs nebija Latvijā. Ievērojot Haselmana dotos norādījumus, dezertējušie leģionāri turpmāk tika nosūtīti uz 19. divīziju, izsniedzot tiem attiecīgus pavaddokumentus ceļam. Tiesa gan lielākā daļa šo leģionāru nenonāca norīkojuma vietā un, visticamāk, tika represēti. Kad ziņas par leģionāru nosūtīšanu uz 19. divīziju plaši izplatījās, dezertieri sāka pieteikties leitnanta Rubeņa vienībā. Novembrī Rubeņa rota tika pārveidota par Kureļa grupas 2.bataljonu, kas sastāvēja no divām smagajām rotām, vienas ložmetēju rotas, vienas strēlnieku rotas, ambulances, saimniecības vada un mīnmetēju vada – kopā aptuveni 450 vīru. Rubeņa bataljons bija izvietojies nepilnu 3 km rādiusā Ugāles pagasta Ilziķos, Trebiņos un Vanagos. Tika izbūvēti bunkuri un aizsardzības līnijas. Savukārt, Kureļa grupa, lai nedotu vāciešiem iemeslu grupas izformēšanai, savas aizsardzības nodrošināšanai nedarīja tikpat kā neko. Bezdarbība grupā izraisīja nopietnas disciplīnas problēmas. Oktobra beigās Kureļa grupas štābs pārgāja uz Annahites stikla fabrikas telpām (tā sauktie Stikli) Puzes pagastā, 12 km no Usmas dzelzceļa stacijas. 30. oktobrī Kurelis saņēma uzaicinājumu 2. novembrī ierasties Talsos pie SS un policijas augstākā vadītāja [[Ostlande|Ostlandē]] ģenerālleitnanta (''obergrupenfīrera'') Jekelna (''Jeckeln'') uz pārrunām. 2. novembrī pulksten 15:00 Talsos sākās apspriede, kurā piedalījās Jekelns, viņa štāba priekšnieks Jungklaus (''Jungklau'') un Ostlandes SD komandieris SS oberfīrers Fukss (''Fuchs''), ģenerālis Kurelis un kapteinis Upelnieks. Pēc apspriedes Jekelns izdeva rakstisku pavēli;, kurā uzdeva: # ģenerāļa Kureļa grupai sākot ar 3.novembri pāriet Jekelna tiešā padotībā un cieši sadarboties ar SD priekšnieku; # noorganizēt un apmācīt sevišķi izmeklētus cilvēkus darbībai ienaidnieka aizmugurē un iesaistīties bandu apkarošanā, aizliedzot grupā uzņemt dezertierus; # visdrīzākā laikā iesniegt pilnas ziņas par grupas sastāvu (tai skaitā vārdisku sarakstu) un apbruņojumu. Jekelns arī uzaicināja Kureli publicēt uzsaukumu dezertieriem pieteikties attiecīgajās iestādēs, piesolot pēc kara Latvijas valsts atjaunošanu. Uz Kureļa norādījumu, ka viņš šādu uzsaukumu varētu parakstīt pēc tam, kad Jekelns solījumu par Latvijas valsts atjaunošanu būtu publicējis, Jekelns neatbildēja. Atkārtotas apspriedes notika 5. novembrī Kureļa štābā un 8. novembrī Talsos. 5. novembrī Upelnieks iesniedza informāciju par grupas slēgto vienību sastāvu (500 personām), apzināti neminot pārējos grupai pievienojušos vīrus. Pēdējā sanāksmē Kureļa grupu pārstāvēja kapteinis Upelnieks, bet vācu pusi Fukss, bet vēlāk arī Jekelna štāba priekšnieks Jungklaus. Atkārtoti tika pārrunāts dezertieru jautājums. Upelnieks norādīja uz nepieciešamību proklamēt Latvijas valsts un armijas atjaunošanu, kas dotu iespēju mobilizēt latviešu spēkus 50 000 vīru sastāvā. Fukss atbildējis, ka jau pastāvot Vācijas valdības pozitīvs lēmums par Latvijas valsts atjaunošanu, taču to nevarot izsludināt, jo to iztulkotu kā Vācijas vājumu. Fukss apsolīja izklāstīt Upelnieka priekšlikumu [[Heinrihs Himlers|Himleram]] (''Himmler''), jo tuvākajās dienās viņš izlidošot uz [[Berlīne|Berlīni]]. 9. novembra rītā par notikušo sarunu kapteinis Upelnieks informēja Kureļa grupas štāba apspriedē. Tika nolemts neiesaistīties incidentos ar vāciešiem, un grupas vadībai likās, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Taču jau 10. novembrī vācieši sāka izlūkošanu un savu spēku savilkšanu ap Kureļa grupas vienību novietnēm. 14. novebrī vācu spēki uzsāka Kureļa grupas atbruņošanas akciju. Pulksten 8:00 Kureļa štābā ieradās SS obergrupenfīrers ''Jungkalus'' un nodeva Ziemeļu frontes virspavēlnieka pavēli, kurā bija teikts, ka nav atzīstams par iespējamu, ka frontes aizmugurē bez armijas vienībām atrodas vēl citas speciālas daļas, un tāpēc viņš ir spiests likvidēt Kureļa vienību, paredzot sekojošu rīcību attiecībā pret tās personālsastāvu: # ar dezertieriem rīkoties pēc noteikumiem; # aizsargus un policistus nosūtīt uz leģionu; # karaklausībai nepakļautos vietējos iedzīvotājus atbrīvot, bet pārējos iesaistīt darbos. Nolasījis pavēli, Jungklaus jautāja vai Kurelis tai piekrītot. Kurelis atbildēja, ka jā, bet izteica iebildumus dezertieru jautājumā. Sarunas laikā izraisījās īsa apšaude, kuras rezultātā tika ievainoti 3 kurelieši un nogalinātas divas civilistes. Pēc sarunas Jungklaus paziņoja, ka visi virsnieki ir arestēti, bet Kurelis esot brīvs un varot doties pie savas ģimenes. Tajā laikā bija ieradies pats Jekelns. Visas rotas pēc atbruņošanas (30 vīri no Kureļa grupas nepakļāvās virsnieku aicinājumam un ieročus nenolika) tika nostādītas pagalma vidū. Jekelns atbruņotajiem noturēja īsu uzrunu, kurā paziņoja, ka visus virsniekus iznīcināšot, bet pret pārējiem izturēšoties kā pret karagūstekņiem. Pēc četrām dienām Kureli izsauca uz Talsiem, kur viņu atbruņoja un atsavināja dokumentus. Pēc tam Jekelns Kurelim paziņo, ka viņš tiek nosūtīts uz [[Danciga|Dancigu]] ģenerāļa [[Rūdolfs Bangerskis|Bangerska]] rīcībā. 20. novembra vakarā Kurelis ar kuģi devās uz Vāciju. 14. novembrī arestētie Kureļa grupas virsnieki – kapteinis Upelnieks, pulkvedis Liepiņš, pulkvežleitnants Graudiņš, kapteinis Mucenieks, virsleitnanti Gregors, Rasa un Prikulis, leitnants Ankravs, kā arī darbvedis Valters un grupas saimniecības priekšnieks Pāvulāns tika aizvesti uz Talsiem, bet no turienes pēc nopratināšanas viņus 19. novembrī pārveda uz Liepāju. Tajā pašā dienā notika vācu kara tiesas, kurā arestētajiem inkriminēja sakaru uzturēšanu ar anglosakšiem un sacelšanās gatavošanu. Visiem apsūdzētajiem piesprieda nāves sodu. Pēc kara tiesas sprieduma pulkvedi Pēteri Liepiņu, kapteini Kristapu Upelnieku, kapteini Jūliju Mucenieku, virsleitnantus Jāni Gregoru, Rasu, Prikuli un Filipsonu (no Rubeņa bataljona), kā arī darbvedi Valteru 19./20. novembra naktī nošāva. Pulkvežleitnantu Graudiņu, leitnantu Ankravu un Pāvulānu apžēloja un nosūtīja uz Štuthovas koncentrācijas nometni. Ziņa par Kureļa grupas virsnieku nošaušanu, pateicoties LCP, sasniedza arī ārvalstis. Laikrakstā ''The Times'' par to bija publicēta tā Stokholmas speciālkorespondenta ziņa. Saskaņā ar Latviešu leģiona ģenerālinspektora R.Bangerska 1944. gada 22. novembra rakstu SS galvenās pārvaldes priekšniekam Bergeram (''Berger''), kas sastādīts, atsaucoties uz Jekelna rakstu Štuthofas koncentrācijas nometnes pārvaldei, 454 Kureļa grupas vīri tika nosūtīti uz Štuthovas nometni (daļa kureliešu bija izmukuši no Talsu cietuma). Jekelns norādījis, ka 356 no apcietināmajiem kā dezertieri kādu laiku paturami koncentrācijas nometnē, bet atlikušie 98, kas piederējuši policijas vienībām un gaisa izpalīgiem, nosūtāmi uz Konicu Latviešu leģiona [15. latviešu SS brīvprātīgo divīzija|15. divīzijas]] papildināšanai. Bangerskis, atsaucoties uz apstākli, ka Kureļa grupa izveidota pēc vācu ierosmes, lūdza atbrīvot arī minētos 356 vīrus. SS un policijas vadītājs SS grupenfīrers Kacmans (''Katzmann'') komisijai, kas sastāvēja no trim SS tiesnešiem un diviem leģiona ģenerālinspektora nozīmētiem Latviešu leģiona tiesnešiem (leģiona sevišķās karatiesas priekšsēdētājs standartenfīrers Jānis Palkavnieks un oberšturmbanfīrers Gailītis), uzdeva veikt pārbaudi. Komisija darbojās Štuthofā no 1944. gada 27. līdz 30. novembrim un atzina, ka uz leģionu nosūtāmi 244, uz darba vienībām – 87, bet paturami koncentrācijas nometnēs 34 vīri (skatīt dokumentu). Vairums no tiem, kurus neatbrīvoja, vēlāk gāja bojās koncentrācijas nometnēs. Dokumentos ir minēts, ka uz Štuthofu ir nosūtīta vēl otra kureliešu grupa 298 cilvēku sastāvā, no kuriem 270 vēlāk nosūtīti uz leģionu, bet pārējie 28 uz bēgļu nometni [Biezais, 49]. Pretstatā Kureļa grupas galvenajiem spēkiem, Rubeņa bataljons atteicās nolikt ieročus un nolēma izrādīt pretestību vāciešiem. Rubeņa vienības štāba izvietojumā Ugāles pagasta Ilziķos 14. novembrī ieradās kāds vācu kapteinis ar tādiem pašiem noteikumiem. Leitnants Rubenis lūdza 24 stundas laika rīkojuma izpildīšanai. Rubeņa bataljona štābu bija ielenkuši aptuveni 70 SS un SD vīri, jo, acīmredzot, vācieši nezināja, ka grupas sastāvs sasniedzis jau 450 vīru, kuriem vēl bija pieskaitāmi simpatizētāji tuvākajā apkārtnē. Uzzinot par vienības štāba aplenkumu, citas bataljona vienības, savukārt, ielenca vāciešus. Vācieši bez cīņas atkāpās, ticis nošauts tikai viens vācu virsnieks, kurš esot mēģinājis izrādīt pretestību. Pulksten 18 Rubenis ar vienības komandieriem nolēma atiet uz drošākām pozīcijām un vienība līdz ar vezumiem (kopā aptuveni 650 vīri) devās gar Usmas ezera krastu dienvidu virzienā. Vācu aviācija kolonnu atklāja 16. novembra rītā. Starp Rendu un Mežzīlēm pie Pērkoņiem bataljons aizturēja vācu žandarmērijas kapteini, kas Rubenim apliecināja, ka Kuldīgas apriņķī, atšķirībā no Talsu apriņķa vācieši grupu nevajāšot. 17. novembrī kāds vācu pulkvedis izkārtoja Rubenim un virsnieka vietniekam Šulcam tikšanos ar Jekelnu, kura štābs tai laikā bija Lejasmeķos. Jekelns pieprasīja tūlītēju padošanos, pretējā gadījumā solot bataljona iznīcināšanu. Bataljons jau bija ielenkts no trim pusēm. Pēc atgriešanās nometnē Rubenis vienībai uzdeva izšķirties par padošanos vai pretošanās turpināšanu. Bataljona karavīri vienprātīgi nolēma cīnīties. Bataljons bija izvietots trijstūrī Pērkoņi-Mežzīles-Slujas ezers netāli no Lielrendas. Pirmā kauja ar vāciešiem notika 18. novembrī. Pretuzbrukumā Rubeņa vīriem izdevās ieņemt vācu štābu un atņemt vāciešiem divus mīnmetējus, divus ložmetējus, lauka virtuvi un lielu daudzumu citu kara materiālu. Abās pusēs bija kritušie un ievainotie. Smagi ievainots tika arī bataljona komandieris leitnants Rubenis, kurš no ievainojumiem vēlāk mira. Pēc leitnanta Rubeņa nāves vienības komandēšanu uzņēmās virsnieka vietnieks Druviņš, kurš 19.novembrī tos, kas vēlējās, atlaida mājās. Pārējie nolēma turpināt cīņu. 20. novembrī bataljons atkāpās uz Dižķīru mājām netālu no Abavas ietekas Ventā, kur bez starpgadījumiem uzturējās līdz 5. decembrim. 50 rubenieši izsita kādu vācu vienību no Cirkales mājām. Kauju starplaikā Rubeņa bataljonam savu palīdzību un sadarbību piedāvāja "[[Sarkanā bulta|Sarkanās bultas]]" partizāni, taču bataljona vadība šo piedāvājumu noraidīja. 4. decembrī sākās Rubeņa bataljona jauno pozīciju ielenkšana. Uzbrukumu uzsāka 5. decembrī. Vācieši uzbrukumā iesaistīja 200 SS vīrus un 70 latviešu būvbataljona karavīrus B.Jankava vadībā, taču, atklājuši, ka viņiem jācīnās pret kureliešiem, būvbataljona vīri no tālākas cīņas atteicās. 7. decembrī vācieši kaujās iesaistīja kādu vācu kājnieku bataljonu. Pie Vēveriem rubeniešiem izdevās ievilināt vāciešus slazdā. Vācu pusē krita majors Helds (''Held'') un [[Salaspils darba nometne|Salaspils darba nometnes]] komandants SS oberšturmfīrers [[Kurts Krauze]] (''Krause''), kā arī 11 citi vīri. Rubeņa bataljons zaudēja virsnieka vietnieku Šulcu, smagi tika ievainots bataljona komandieris Druviņš. 8. decembrī notika bataljona pēdējā sadursme ar vāciešiem, kad bataljona atliekām ar lieliem zaudējumiem izdevās izlauzties no ielenkuma. Ielenkuma pārraušanā rubeniešiem atbalstu sniedza "Sarkanās bultas" partizāni, dodot triecienu vācu vienībām no aizmugures. Pēc tam pēdējais bataljona komandieris Briedis vienību izformēja, atļaujot vīriem izklīst. Saskaņā ar Jekelna 1944. gada 21. novembra pārskatam pievienoto pielikumu par cīņām ar kureliešiem un Rubeņa bataljonu, akcijā kopumā tika sagūstīti 1360 latviešu karavīri, bet 24 krituši. Vācieši ieguvuši 770 šautenes, 41 mašīnpistoli, 18 pistoles, 5 tanku dūres, 3 vieglos un 3 vidējos mīnmetējus, 35 vieglos un 15 smagos ložmetējus un 2 tonnas munīcijas. Vācu puse akcijā zaudējusi 4 kritušos un 7 ievainotos (ziņojumā nav uzrādīti daudz lielākie SS un SD spēku zaudējumi). Savukārt, 9. decembrī vācu 16. armijas štābs ziņoja, ka partizāni zaudējuši 161 kritušo, bet vācieši – 18 (arī šajā gadījumā vācu zaudējumu skaitā neietilpa SS un SD kritušie). 70 līdz 90 Rubeņa bataljona vīru vēlāk pievienojās "Sarkanajai bultai". 1945.gada janvārī neatkarīgi darbojās vēl aptuveni 50 kureliešu, kuri operēja starp [[Saldus|Saldu]] un [[Skrunda|Skrundu]]. Cirkales rajonā kā slēgta vienība darbojās Rubeņa bataljona 4.vads. == Informācijas avoti == * Kureļa grupa, [http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kurela_grupa/kurela_grupa.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture|Kurela grupa]] 3956 45641 2006-05-16T19:39:16Z Ingarix 920 '''Kurzemes bīskapija''' (1234 - 1538) ([[latīņu valoda|latīniski]]: ''episcopatus vai diocesis Curoniensis''), saukta arī '''Kursas bīskapija''', '''[[Piltenes bīskapija]]''', bija otrā mazākā no visām [[Livonija|Livonijas]] bīskapijām (aiz [[Rēveles bīskapija|Rēveles bīskapiju]]) - ~ 4500 km<sup>2</sup>. Tās teritorijā ietilpa tagadējo [[Ventspils]], [[Liepāja]]s un [[Talsi|Talsu]] rajonu daļas, kā arī zviedru zemnieku apdzīvotā [[Roņu sala]], bet garīgā diacēze aptvēra visu [[Kurzeme|Kurzemi]] un [[Zemgale|Zemgali]] līdz Misas upei. Saskaņā ar Kurzemes bīskapa 1503. gada sniegtajām ziņām bīskapijā ietilpa zemes no agrākajām [[kurši|kuršu]] valstīm ([[Bandava]], [[Ceklis]], [[Duvzare]], [[Miera Kursa]] un [[Piemare]]). Bīskapijas teritorija [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] politikas dēļ bija sadalīta trijās daļās, kas bija iedalītas vismaz 9 draudžu novados (Amt): ziemeļu daļā – [[Piltene]]s, [[Ēdole]]s un [[Ārlava]]s draudzes novadi un pēc agrākā [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] [[Dundaga]]s un [[Tārgale]]s pievienošanas Kurzemes bīskapa zemēm 1434. gadā klāt nāca Dundagas draudzes novads; rietumu daļā – Cīravas un Sakas draudzes novadi; dienvidu daļā – Embūtes un kopš 1392. gada. Valtaiķu draudzes novadi; bīskapijas [[Aizpute|Aizputē]] (Aizputi bīskapija dalīja ar ordeni) valdīja domkapituls, un Aizpute veidoja savu draudzes novadu. Draudžu novadi savukārt sastāvēja no vaku ciemiem. Laicīgās pārvaldes un tiesas priekšgalā bija bīskapa iecelts soģis (''Stiftsvogt''). Lauku iedzīvotāji (25-30 000) bija kurši un [[līvi|lībieši]]. Piejūras novados viņi nodarbojās galvenokārt ar zvejniecību. Pilsētas bija mazattīstītas. Bija tikai divas mazpilsētas – [[Aizpute]], kurai 1378. gadā piešķīra [[Rīgas tiesības]] un kur atradās domkapitula sēdeklis ar 6 domkungiem, sv. Marijas (Māras) baznīca un franciskāņu klosteris, un [[Piltene]] ar bīskapa pili. Arī Piltenei 1557. gada 20. jūnijā piešķīra Rīgas tiesības. Abās mazpilsētās 16. gs. beigās dzīvoja ~ 80 vācu un pārvācotu vietējo izcelsmes namnieki. Bīskapijas vasaļu skaits nav skaidri zināms, bet kāds 16. gs. sākuma munsturrullis (''Roßdienstliste oder Musterrolle'') min 77 vasaļus (no tiem 20 Embūtē un 2 Dundagā) ar 85 bruņotiem jātniekiem un 22 strēlniekiem. Viņu lēņa tiesības bija tādas pašas kā ordeņa valstī, t.i., bez vasaļu paplašinātām mantošanas tiesībām un tiesas varas. Politikā līdz 16. gs. viņi nav spēlējuši nekādu lomu. Arī [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāgos]] viņi ieradās tikai sākot no 16.gs. Lai gan saskanā ar [[Dānija|dāņu]] avotiem Kurzemes bīskapija ar bīskapa sēdekli tagadējā [[Palanga|Palangā]] dibināta, jau 1161. gada 24. jūnijā, drošu ziņu par bīskapijas pastāvēšanu līdz Livonijas periodam nav. Tikai 1230. gadā, sakarā ar bada gadu, daļa kuršu noslēdza līgumu ar Rīgas domkapitulu, [[Zobenbrāļu ordenis|ordeni]] un Rīgas pilsētu, apņemoties pāriet kristietībā un pildīt attiecīgus pienākumus. Misijā sarežģījumus radīja strīds ar [[pāvests|pāvesta]] vicelegātu [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] (''Balduin von Alna, bei Thuin''), kas ar 1230. gada 28. decembra un 1231. gada 17. janvāra līgumiem kuršus pakļāva tieši pāvestam, acīmredzot, nolūkā Kursu izdalīt no [[Livonija]]s. 1232. gada janvārī pāvests [[Gregorijs IX]] viņu iecēla par [[Zemgales bīskapija|Zemgales bīskapu]], bet 1232. gada 3. februārī arī par Kurzemes administratoru. Kurzemi Balduīns neiegūst kā bīskaps - ar 1232. gada 3. februāra bullu Gregorijs IX Kursu nodeva Balduīnam personīgā rīcībā uz visu laiku, kamēr viņš dzīvos. Lai nevarētu apšaubīt Balduīna tiesības, pāvests 1232. gada 11. februārī apstiprināja abus minētos Balduīna slēgtos līgumus. Tomēr 1234. gada 9. februārī pāvests atcēla Balduīnu no visiem amatiem un par legātu iecēla [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmu]] (''Wilhelm von Modena''), kas 1234. gada septembrī iecēla pirmo Kurzemes bīskapu Engelbertu (''Engelbert'', ''Hengelbert''). Līdz ar to 1234. gads uzskatāms par Kurzemes bīskapijas dibināšanas gadu. 1237. gada septembra vidū pāvesta legāts Modenas Vilhelms izdarīja diacēžu limitāciju, t.i., noteica robežas Rīgas, Kurzemes un Zemgales diacēzēm. Rīgas diacēzei tika pievienotas jaunas zemes - jaunā robeža sākās pie bīskapa [[Koknese|Kokneses]] pils, gāja taisnā līnijā uz [[Abava|Abavas]] izteku, t.i., uz [[Jaunpils|Jaunpili]], pa Abavu līdz [[Venta|Ventai]] un pa Ventu līdz jūrai, iekļaujot Rīgas diacēzē visas kuršu un [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes starp šo līniju un [[Rīgas jūras līcis|Rīgas jūras līci]]. Kursas diacēzē tika iekļautas visas zemes starp [[Nemuna|Nemunu]] un Ventu, kā arī tās zemes, kas atradās starp Abavu, Ventu un [[Zemgale|Zemgales]] robežu. Engelbertu nāves apstākļi nav skaidri, pēc Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikas viņs tiak nogalināts tūlīt pēc [[Saules kauja|Saules kaujas]]. Tikai pēc savas politikas neveiksmes [[Krievija|Krievijā]] 1242. gadā [[Vācu ordenis]] sāka sistemātisku Zemgales un Kurzemes iekarošanu. 1245. gada 5. februārī pāvests ar Modenas Vilhelma starpniecību Livonijas ordenim piešķīra 2/3 no Kursas zemēm, bet Kurzemes bīskapijai tikai 1/3. Rezultātā bīskapijas teritorija tika sašķelta trīs daļās, starp kurām stiepās Livonijas ordeņa valsts Kursas novadi. Ziemeļos bīskapija aizņēma Ventspils apriņķa ziemeļu un vidus daļu un Talsu apriņķa ziemeļrietumus, Rietumos – Aizputes apriņķa rietumu piekrasti un ieloku līdz [[Durbe|Durbei]], un dienvidos – Aizputes apriņķa dienvidu galu (ar Ventu kā robežu) un Liepājas apriņķa dienvidaustrumu stūri. 1246. gadā pāvests apstiprināja Kurzemes domkapitula dibināšanu. Bet tikai 1251. gadā, kad Zemgales bīskapija bija likvidēta un tās bīskaps [[Licelburgas Heinrihs]] (''Heinrich von Lützelburg'') tika pārcelts uz Kurzemes bīskapiju (tikai tagad viņš beidzot arī ierodas Livonijā), parādās diacēzes garīgā vadība. 1252. gada 18. oktobrī Kurzemes bīskaps un ordeņa virsmestra vietnieks vienojas par 11 katoļu baznīcu celtniecību iekarotajā Kursā. 1253. gada aprīlī [[Kuldīga|Kuldīgā]] Heinrihs noslēdz līgumus ar Vācu ordeni par Kurzemes sadalīšanu: 4.aprīlī - par Ziemeļkursas, bet 5.aprīlī - par Dienvidkursas sadalīšanu, kuros, starp citu, arī nodrošināja kuršu īpašuma tiesības un noteica viņu militāros pienākumus un uzlika nodokli sardzes nodrošināšanai. 1260. gadā kurši atkal sacēlās. Pēc [[Durbes kauja|Durbes kaujas]] (1260. gada 13. jūlijā) arī bīskaps Heinrihs 1263. gada 5. martā atstāja Kurzemes bīskapa amatu un pāvests viņu pārcēla uz Chīmzejas (''Chiemsee'') bīskapiju, bet Kurzemes domkapituls pārtrauca savu darbību. Pēc 8 gadus ilga kara ordenis uzvarēja, un 1267. gada augustā noslēdza jaunu līgumu ar kuršiem, kura 15 pantos noteica viņu nodokļus un klaušas, mantojuma un īpašuma tiesības utml. Starplaikā [[Romas kūrija]], kas pretrunā ar Rīgas metropolīta tiesībām pastāvīgi iejaucās Kurzemes bīskapijas garīgās vadības iecelšanā, 1263. gada 5. martā bija iecēlusi jaunu bīskapu – [[Verdas Edmunds|Verdas Edmundu]] (''Edmund von Werde'') (1263.-99.), Vācu ordeņa brāli. Bet tikai kopš 1290. gada, t.i. pēc [[prūši|prūšu]] un zemgaļu sacelšanās pilnīgas apspiešanas, Kurzemes bīskapam radās iespēja pastāvīgi uzturēties savā diacēzē. 1290. gadā Edmundam ar Rīgas arhibīskapa atļauju izdevās nodibināt arī jaunu Sv. Marijas katedrāles domkapitulu, kas sastāvēja no Vācu ordeņa brāļiem, kas šim nolūkam tikuši nominēti jau Livonijas ordeņa mestra Villekina (''Willekin von Endorp'') (1281.-1287.) laikā. Ar Kurzemes domkapitula dibināšanas aktu bīskaps Edmunds noteica, ka 1/3 no bīskapijas ienākumiem patur domkapituls, bet 2/3 bīskaps. Šos noteikumus par jaunu 10.04.1300. apstiprināja bīskaps Burhards (Burchard). Tikai ar 1290. gadu beidzās bīskapijas tapšanas periods, un varēja sākties normāls garīgais darbs. Kopš šī brīža Kurzemes domkapituls – līdz ar bīskapu – bija inkorporēti Vācu ordenī, un visi vēlākie domkungi un bīskapi nāca tikai no Vācu ordeņa brāļu vidus. Ordenis varēja rīkoties ar Kurzemes kara iesaukumu, bīskapa amatu (ciktāl ar ordeni nekonkurēja pāvesta provīzijas tiesības) un ar 6 domkungu vietām (prāvests, dekāns, mantzinis, ekonoms un 2 kanoniķi). Tāpat arī visa lēņu iekārta un parasti arī Kurzemes bīskapu politika atradās ordeņa ietekmē. Īstenībā tas nozīmēja, ka Kurzemes bīskapija bija tapusi par Vācu ordeņa filiāli. Domkungiem bija jādzīvo pēc Vācu ordeņa statūtiem, un viņi baudīja tās pašas tiesības kā citu domkapitulu locekļi. Lai gan, līdzīgi kā Rīgas arhibīskapijā, tā arī Kurzemes bīskapijā tās laicīgais un garīgais valdnieks bija Kurzemes bīskaps (''episcopus Curoniensis'', ''bischop to Curlande''), kas vismaz nomināli bija arhibīskapa sufragāns un kam bija jādod uzticības zvērests savam metropolītam, tomēr [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapam]] nebija nekādas ietekmes uz Kurzemes bīskapa izraudzīšanu, jo, līdz ar domkapitula inkorporāciju Vācu ordenī, virsmestrs uzskatīja par savu privilēģiju iecelt Kurzemes domkungus un nominēt bīskapu no ordeņa brāļu vidus. Bīskapu vai nu vēlēja Kurzemes domkapituls no savu domkungu vidus un amatā investēja pāvests, vai iecēla pāvests pēc Vācu ordeņa virsmestra ieteikuma. Ap 15. gs. beigām bija izveidojusies paraža, ka katram domkapitula izraudzītajam kandidātam vispirms bija jāiegūst [[Livonijas ordenis|Livonijas mestra]] akcepts, un tikai pēc tā saņemšanas Vācu ordeņa virsmestrs viņu proponēja pāvestam iecelšanai. Kurzemes bīskapu pāvesta galmā pārstāvēja Vācu ordeņa prokurātors, un bīskapam bija jāpiedalās viņa izdevumu segšanā. Savā zemē bīskapam bija soģis, kam par soģa dienesta pildīšanu bīskaps piešķīra lēņos zemi. Kurzemes bīskapam bez soģa vēl bija rakstvedis, notārs un dažādi kalpotāji (''familiares''). Embūtes novadā bīskapam bija amatvīrs, saukts burggrāfs. Atsevišķas fragmentāras ziņas liecina, ka Kurzemes bīskapam un domkapitulam dažkārt izraisījušas ķildas ar Livonijas ordeni atsevišķu pilsnovadu robežu dēļ, tomēr līdz militārai sadursmei šīs ķildas nekad nenonāca. Līdz 1583. gadam bīskapijā valdījuši 20 bīskapi. Kopš 1526. gada Kurzemes bīskapijā sāka izplatīties [[reformācija]], bet katolicisms izzuda ļoti lēnām ([[franciskāņi|franciskāņu]] klosteris vēl pastāvēja aptuveni līdz 1558. gadam). 1559. gadā [[Dānija|Dānijas]] karalis Fridrihs II no Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Johannesa IV (''Johannes von Münchhausen'') nopirka viņa tiesības uz [[Sāmsala|Sāmsalu]], bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Holšteinas hercogs)|Magnusam]] (''Magnus Herzog von Holstein''). Magnuss 1578. gadā apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. 1579. gadā Magnuss padevās [[Polija|Polijas]] virskundzībai. Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs [[Sigismunds II Augusts]] 1561. gada 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] noslēgtajā padošanās līgumā (''Pacta subjectionis'', jeb, kā kurzemnieki to biežāk dēvēja ''Provisio Ducalis''), ar kuru pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]] (''Gotthard Kettler'') padevās Polijas virskundzībai, kā hercogs saņemot lēnī ordeņa zemes uz dienvidiem no [[Duagava|Daugavas]], t.i., Kurzemē un Zemgalē, apsolīja apvienot Kurzemes bīskapiju ar [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogvalsti]]. Magnuss 1583. gada 18. martā, neatstādams mantiniekus, mira Piltenē. Līdz ar to Kurzemes bīskapijas pastāvēšanu uzskata par izbeigušos. 1585. gadā pamatojoties uz Kroneborgas miera līgumu pēc tā sauktā Piltenes mantojuma kara Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai. Neskatoties uz Kurzemes hercogu centieniem šo teritoriju pievienot hercogistei, 1617. gadā tā tika pārvērsta par autonomu Piltenes apgabalu. == Kurzemes bīskapi == * Engelberts 1234.-1242. * [[Heinrihs no Licelburgas|Heinrihs]] (''Heinrich von Lützelburg'') 1245.(1251.)-1263. * Edmunds (''Edmund von Werde'') 1263.-1299. * Burhards (''Burchard'') 1300.-1311. * Pauls I (''Paul'') 1322.-1326. * Johanness I (''Johannes'') 1328.-1331. * Johanness II (''Johannes Jodis'') 1332.-1353. * Ludolfs (''Ludolf'') 1354.-1359. * Jēkabs (''Jacob'') 1360.-1371. * Otto 1371.-1398. * Ritgers (''Ritger von Brüggenei'') 1399.-1404. * Gotšalks (''Gotschalk Schutte'') 1405.-1424. * Johanness III (''Johannes Tiergart'') 1425.-1456. * Pauls II (''Paul Einwald, die Walteris'') 1457.-1473. * Mārtiņš (''Martin Lewitz'') 1473.-1500. * Mihaels (''Michael Sculteti'') 04.05.1500.-04.11.1500. * Heinrihs II (''Heinrich Basedow'') 1501.-1523. * Hermanis (''Hermann Ronneberg'') 1524.-1540. * Johanness IV (''Johannes vom Müchhausen'') 1540.-1560. * [[Magnuss (Holšteinas hercogs)|Magnuss]] (Magnus Herzog von Holstein) 1560.-1583. == Informācijas avoti == * Kurzemes bīskapija, [http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kurzemes_biskapija/kurzemes_biskapija.htm Historia.lv] [[Category:Livonija|Kurzemes biskapija]] [[de:Bistum Kurland]] 3957 13529 2005-03-11T23:34:33Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Kurzemes bīskapija]] #REDIRECT: [[Kurzemes bīskapija]] 3958 13530 2005-03-11T23:35:21Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Kurzemes bīskapija]] #REDIRECT: [[Kurzemes bīskapija]] 3959 13531 2005-04-21T04:56:57Z Neonz 33 precizēju kategoriju '''Lamberts''' ([[latīņu valoda|latīniski]]: ''Lambertus'') bija otrais [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas]] (1224 - 1226), vēlāk pirmais [[Zemgales bīskapija|Zemgales bīskaps]] (1226 - 1332). Rakstu avotos ziņas par Lambertu atrodamas no 1224. gada līdz 1231. gadam, bet 1234. gadā viņš minēts jau kā miris. Pēc pirmā Sēlijas bīskapa [[Lipes Bernhards|Lipes Bernharda]] (''Bernhard Herr zur Lippe'') nāves 1224. gada 30. aprīlī par jauno bīskapu Rīgas bīskaps [[Bīskaps Alberts|Alberts]], pārkāpjot savas tiesības iecelt tikai pirmo bīskapu, 1224. vasarā iecēla Lambertu, kura bīskapijas robežas pāvests apstiprināja 1224. gada 14. novembrī. Alberts ar [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelma]] (''Wilhelm von Modena'') piekrišanu 1226. gada 21. martā no [[Mežotne|Mežotnes]] sēdekļa atdalīja [[Sēlija|Sēliju]], no kuras Lamberts atsacījās. Sēliju vēlāk pievienoja Rīgas bīskapijai, bet Lambertam piešķīra arī [[Zemgale|Zemgales]] rietumu novadus, nodibinot Zemgales bīskapiju. Sēlijas ienākumus pagaidām atstāja Lambertam. Kā Sēlijas – Zemgales bīskaps Lamberts faktiski savā bīskapijā nav uzturējies. 1226. gadā pēc 6. janvāra pāvesta legāts Modenas Vilhelms dodas kopā ar bīskapu Lambertu uz [[Igaunija|Igauniju]], bet 1227. gada janvārī piedalās [[Sāmsala|Sāmsalas]] iekarošanā. Pāvesta vicelegāts [[Alnas Balduīns]] (''Balduin von Alna, bei Thuin'') panāca, ka 1232. janvārī pāvests [[Gregorijs IX]] personīgi viņu Lamberta vietā iecēla par Zemgales bīskapu. Ievērojot to, ka Alberts, ieceļot Lambertu par otro Sēlijas bīskapu, bija pārkāpis savas tiesības, kas paredzēja, ka viņa varā ir tikai pirmā bīskapa iecelšana, pāvests Gregorijs IX uzskatīja, ka Lamberta amatam nav likumīga pamata. Ieceļot par bīskapu Balduīnu visi Lamberta rīkojumi tiek atcelti. == Informācijas avoti == * Lamberts, [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lamberts/lamberts.htm Historia.lv] [[Category:Livonija]] 3960 13532 2005-03-12T00:47:14Z Feens 37 '''Latviešu nacionālistu savienība''' bija pretošanās kustības organizācija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Latviešu nacionālistu savienības (turpmāk LNS) kodols nelegālā darbībā iesaistījās jau pirmās padomju okupācijas laikā, galvenokārt izplatot uz rakstāmmašīnas izgatavotas proklamācijas. Taču kā organizācija LNS noformējās tikai vācu okupācijas laikā. LNS dibināšanas sapulce notika policijas virsnieka [[Eduards Mednis|Eduarda Medņa]] dzīvoklī [[Rīga|Rīgā]], Jumuras ielā 1941. gada 10.novembrī. Pēc dibināšanas sapulces 18. novebrī [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]] tika nolikts vainags ar sarkanbaltsarkanu lenti un organizācijas pilnu nosaukumu. LNS bija organizācija ar izvērstu struktūru. Tajā bija ārējo sakaru nodaļa (vadītājs - teoloģijas students [[Arturs Kaminskis]] (segvārds Kalns)), kuras uzdevums bija uzturēt sakarus ar citām nacionālās pretošanās organizācijā; propagandas nodaļa (vadītājs - [[Valērijs Geidāns-Kļava]]); divas militārās grupas - A.Duļļa vadībā, kas vāca ieročus (šajā grupā galvenokārt bija Rīgas 6.policijas iecirkņa darbinieki, un grupa bija cieši saistīta ar latviešu policijas bataljonu pārstāvjiem), un Savienības sargi (vadītājs - [[Vilis Rutks]]), kas apsargāja nelegālā laikraksta spiestuvi; dāmu komiteja (vadītāja - [[Marta Medne]]). LNS idejiskais vadītājs bija klasiskās filoloģijas students [[Arnolds Čaupals]] (segvārds Vilks), sekretārs un Latgales apgabala pārstāvis - [[Staņislavs Barkāns]]. Līdz 1942. gada jūlijam saistībā ar LNS darbojās vēl vairākas nelielas grupas, kas bija izveidotas Rīgas pilsētas bērnu slimnīcā, Sarkanā Krusta māsu skolā, a/s Vairogs, [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Filoloģijas fakultātē, [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], mašīnbūves rūpnīcā Metālists, kā arī provincē [[Dobele|Dobelē]]. LNS izdeva nelegālu laikrakstu [[Tautas Balss]], kura redakcijas grupas vadītājs bija A.Kaminskis. Bez A.Kaminska laikraksta redakcijas grupā bija A.Čaupals, romāņu filoloģijas studente [[Ieva Birgere]] (Lase), students R.Jansons un citi. Konspirācijas nolūkos LNS biedri vairumā gadījumu nezināja viens otra īstos vārdus, kā arī vietu LNS struktūrā. Daudzi no viņiem savstarpēji iepazinās tikai vēlākā ieslodzījuma laikā. LNS bija sakari ar [[Konstantīns Čakste|Konstantīnu Čaksti]], [[Alfrēds Valdmanis|Alfrēdu Valdmani]], [[Ādolfs Klīve|Ādolfu Klīvi]], [[Džeimss Rudziņš|Džeimsu Raudziņu]] un citiem sabiedriskajiem darbiniekiem. Vācu drošības policijai pamazām izdevās izsekot LNS pārstāvjus. 1942.gada martā tika apcietināts V.Pavlovskis, maijā B.Ločs, bet jūlijā - A.Bērziņš. Lielākās apcietināšanas norisinājās 1942. gada 14. novembrī, kad arestēja A.Čaupalu, S.Barkānu, A.Kaminski un daudzus citus LNS pārstāvjus. LNS militārās grupas vadītāju A.Dulli vācu drošības policijai izdevās arestēt tikai pēc savstarpējas apšaudes 1942.gada 20./21.decembra naktī, kad viņš tika ievainots ar četriem šāvieniem kājās un vienu galvā. 1943. gada 29. janvāra ziņojumā Drošības policijas un SD pavēlniekam [[Ostlande|Ostlandē]] Drošības policijas un SD komandieris Latvijā R.Lange rakstīja: "Ārpus laikraksta [Tautas Balss] izdevēju loka varēja atklāt vairākas latviešu nacionālās pretestības kustības grupas. Līdz šim notverto piecu grupu dibināšanas pirmsākumi meklējami vēl boļševiku laikos. To vadītāji ir piedalījušies partizānu cīņās pret boļševikiem un lielākoties nāk no [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|pērkonkrustiešu]] nometnes. Kā svarīgāko uzdevumu visi dalībnieki izvirzīja latviešu tautas propagandisko izglītošanu un tās morālo stiprināšanu. 1942. gada maija apcietināšanas, kurās tomēr neizdevās saņemt ciet organizācijas vadību, nekādi neietekmēja organizācijas aktīvo darbību. Ievērojamāka lejupslīde sekoja tikai augustā. Pašlaik apcietināts 50 nelegāli strādājošu LNS biedru. Runa ir galvenokārt par iestāžu darbiniekiem, kā arī par virsniekiem un palīgpolicistiem. Deviņi apcietinātie ir ar augstāko izglītību. No 16 apcietinātajiem, kas pieder pie militāriem formējumiem, 6 ir Palīgpolicijas vienību virsnieki, 8 - palīgpolicisti, 1 - latviešu politiskās daļas piederīgais, 1 - latviešu drošības komandas piederīgais. Par tālākajiem 40 arestiem ir pietiekami daudz materiāla. Pēc tagadējiem materiāliem jārēķinās ar vairāk nekā 100 arestiem, jo LNS bija grupējumi arī vairākās provincēs, kuru saistība ar centrālo grupu Rīgā tomēr bija vāja." Apcietinātie LNS dalībnieki tika ieslodzīti SD galvenajā ēkā Reimersa ielā Rīgā, tad pārvesti uz [[Rīgas Centrālcietums|Centrālcietumu]] un [[Salaspils darba nomente|Salaspils darba nometni]]. Ir zināms, ka daži LNS biedri no ieslodzījuma tika atbrīvoti, daļa - mobilizēti [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]], citi nosūtīti uz Štuthofas, Mauthauzenas un Dahavas koncentrācijas nometnēm. == Informācijas avoti == * Latviešu nacionālistu savienība, [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latviesu_nacionalistu_savieniba/latviesu_nacionalistu_savieniba.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture|Latviesu nacionalistu savieniba]] 3961 13533 2005-03-12T00:24:31Z Feens 37 no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. 3962 13534 2005-03-12T00:25:32Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 3963 52435 2006-06-29T13:31:53Z 83.238.123.3 '''Krakova''' (Kraków) - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas vojevodistes]] centrs [[Visla|Vislas]] krastos. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Krakova'''<br>'''Kraków'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Krakova vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Krakova gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.938195741977193&cpy=50.060179896524765&res=8&provider_id=320&t=pan Krakovas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>755 050<br>1 200 000 (aglom.) <tr><td>Pilsēta<td>no 1257.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.krakow.pl/ www.krakow.pl] <tr><td>'''[[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''<td>no 1978.gada </table> {{commons|Kraków}} Otra lielākā Polijas pilsēta. Senā Polijas galvaspilsēta. Zinātnes, mākslas, kultūras un tūrisma centrs. Iespējams, ka [[poļi|poļu]] pasaules uztverē svarīgāka pilsēta par valsts galvaspilsētu - [[Varšava|Varšavu]]. Krakovā atrodas [[Vāvels|Vāvela kalns]] ar [[Polijas karaļi|karaļu]] pili un [[Krakovas katedrāle|katedrāli]], kurā atrodas Polijas karaļu un izcilu poļu kapenes. Krakovā ir viena no vecākajām (dib. 1364.g) un slavenākajām [[Eiropa|Eiropas]] universitātēm. Viena no nedaudzajām Polijas pilsētām, kas gandrīz necieta [[2.pasaules karš|2.pasaules karā]]. ====Krakova UNESCO pasaules mantojuma sarakstā==== 1978.gadā Krakovas vēsturiskais centrs iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Pilsētas centrs iekļauts sarakstā, jo: XIII gs. tirdzniecības pilsētā ir lielākais senais tirgus laukums Eiropā un daudz vēsturisko māju, piļu un baznīcu ar grezniem interjeriem. Pilsētas bagātās vēstures liecinieki ir XIV gs. nocietinājumu fragmenti un Kazimeržas rajons pilsētas dienvidu pusē ar senām [[sinagoga|sinagogām]], kā arī [[Jagellonu universitāte]] un [[gotika|gotiskā]] katedrāle, kur apglabāti [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karaļi]]. ====Hronoloģija==== *4.gs - apmetne [[Vāvels|Vāvelā]]. *8.gs - [[visļani|visļanu]] princis pieņem [[kristietība|kristietību]]. *apt. 10.gs beigās - pilsēta ir tirdzniecības centrs, ko [[Pjastu dinastija|Pjastu]] karalis iekļauj savos īpašumos. *1038.gads - Krakova kļūst par Polijas galvaspilsētu. *1230tie gadi - pilsētu gandrīz pilnība noposta [[mongoļi-tatāri]]. *1257.gads - Krakova tiek atjaunota un tai piešķir [[Magdeburgas tiesības]]. *1308.gads - [[vācieši|vācu]] iedzīvotāju sacelšanās. Tā tiek apspiesta, Krakovas vāciešu pārpoļošanās sākums. *1364.gads - karalis [[Kazimirs III]] nodibina [[universitāte|universitāti]]. *[[Jagelonu dinastija|Jagelonu dinastijas]] laiks - Krakova attīstas kā bagātas viduslaiku lielvalsts galvaspilsēta. *15.gs beigas - daudzi izcili viduslaiku mākslinieki (visbiežāk no [[Nirnberga|Nirnbergas]]) darbojas pilsētā. *1550.g - pirmā grāmatspiestuve Krakovā. [[Image:Krakowe_europe2.JPG|thumb|250px|Krakova]] [[Image:Krakow-rynek.jpg|thumb|250px|Krakovas vecpilsēta ar sv.Marijas baznīcu]] *16.gs beigas - pilsēta cieš no [[zviedri|zviedru]] iebrukuma, kam seko [[mēris]]. *1596.g - [[Sigismunds III]] pārceļ Polijas galvaspilsētu uz [[Varšava|Varšavu]]. *1793.gads - [[Polijas Trešā dalīšana]]. Krakova kļūst par [[Austrijas impērija|Austrijas impērijas]] daļu. *1794.gads - Krakovā sākas [[Kostjuško sacelšanās]]. *no 1809.gada - Krakova ir [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistes]] sastāvā. *1815.gads - [[Vīnes kongress]] izveido [[Krakovas brīvpilsēta|Krakovas brīvpilsētu]]. *1846.gads - [[Krakovas sacelšanās]]. Krakova tiek inkorporēta Austrijas impērijā. *pēc 1866.gada - [[Austro-Ungārija]] piešķir autonomiju [[Galīcija|Galīcijai]]. Krakova kļūst par poļu kultūras centru. *pēc 1918.gada - Krakova ietilpst Polijas sastāvā. *1939.gada septembris - Krakovā ienāk vācu karaspēks. Pilsēta kļūst par [[ģenrālgubernatūra|ģenerālgubernatūras]] centru. *1939.gada 6.novembris - [[akcija "Krakau"]]. *1945.gads - Krakovu atbrīvo [[Padomju armija]]. [[Image:Zamek Krolewski na Wawelu noca.jpg|thumb|250px|Vāvela pils naktī]] *1951.gads - Nova Hutas metalurģiskā kombināta celtniecības sākums. ====Ievērojami cilvēki==== *[[Stefans Banahs]] (''Stefan Banach'') (1892 - 1945) - poļu matemātiķis. *[[Eva Demarčika]] (''Ewa Demarczyk'') (1942) - dziedātāja. *[[Henriks Grosmans]] (''Henryk Grossmann'') (1881 - 1950) - filozofs. *[[Ludvigs Gumplovičs]] (''Ludwig Gumplowicz'') (1838 - 1909) - sociologs. *[[Vojcehs Hass]] (''Wojciech Has'') (1925 - 2000) - kinorežisors. *[[Cvi Hekers]] (''Zvi Hecker'') (1931) - arhitekts. *[[Ježijs Hofmans]] (''Jerzy Hoffman'') (1932) - kinorežisors. *[[Romāns Ingardens]] (''Roman Ingarden'') (1893 - 1970) - filozofs. *[[Jans Matejko]] (''Jan Matejko'') (1838 — 1893) - gleznotājs. *[[Edvards Ohabs]] (''Edward Ochab'') (1906 - 1989) - politiķis. *[[Ježijs Štūrs]] (''Jerzy Stuhr'') (1947) - aktieris. *[[Vanda Vasiļevska]] (''Wanda Wasilewska'') (1905– 1964) - rakstniece un politiķe. ==Arējās saites== * [http://www.cracowonline.com/ Krakova Online] [[Category:Polijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[Category:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts]] [[als:Krakau]] [[be:Кракаў]] [[bg:Краков]] [[ca:Cracòvia]] [[cs:Krakov]] [[da:Kraków]] [[de:Krakau]] [[en:Kraków]] [[eo:Krakovo]] [[es:Cracovia]] [[et:Kraków]] [[eu:Krakobia]] [[fi:Krakova]] [[fr:Cracovie]] [[gl:Cracovia]] [[he:קרקוב]] [[hr:Krakov]] [[hu:Krakkó]] [[id:Krakow]] [[is:Kraków]] [[it:Cracovia]] [[ja:クラクフ]] [[ka:კრაკოვი]] [[la:Cracovia]] [[lt:Krokuva]] [[mo:Краковия]] [[na:Krakow]] [[nds:Krakau]] [[nl:Kraków]] [[no:Kraków]] [[nrm:Cracaû]] [[pl:Kraków]] [[pt:Cracóvia]] [[ro:Cracovia]] [[ru:Краков]] [[scn:Cracovia]] [[simple:Kraków]] [[sk:Krakov]] [[sl:Kraków]] [[sr:Краков]] [[sv:Kraków]] [[uk:Краків]] [[zh:克拉科夫]] 3964 13536 2005-03-12T00:34:42Z Feens 37 redirekts #redirect [[Krakova]] 3965 16714 2005-07-14T11:17:50Z Juzeris 23 latviski {| border="0" align="center" |- | align="center" class="plainlinks" | '''Satura rādītājs:''' [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}}} Sākums] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=A}} A] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Ā}} Ā] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=B}} B] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=C}} C] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Č}} Č] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=D}} D] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=E}} E] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Ē}} Ē] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=F}} F] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=G}} G] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Ģ}} Ģ] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=H}} H] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=I}} I] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Ī}} Ī] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=J}} J] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=K}} K] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Ķ}} Ķ] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=L}} L] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Ļ}} Ļ] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=M}} M] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=N}} N] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Ņ}} Ņ] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=O}} O] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Ō}} Ō] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=P}} P] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=R}} R] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Ŗ}} Ŗ] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=S}} S] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Š}} Š] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=T}} T] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=U}} U] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Ū}} Ū] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=V}} V] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Z}} Z] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|from=Ž}} Ž] |} 3966 23666 2005-11-30T10:34:30Z YurikBot 213 robot Adding: af, an, csb, fi, fy, gl, hr, jv, ko, nds, pl, sr, tt, uk Modifying: is, pt {{catmore}} [[Category:Enciklopēdijas]] [[Category:Wikimedia projekti]] [[af:Kategorie:Wikipedia]] [[an:Category:Wikipedia]] [[bg:Категория:Уикипедия]] [[br:Rummad:Wikipedia]] [[bs:Category:Wikipedia]] [[ca:Categoria:Viquipèdia]] [[cs:Kategorie:Wikipedie]] [[csb:Kategòrëjô:Meta-starnë Wikipediji]] [[da:Kategori:Wikipedia]] [[de:Kategorie:Wikipedia]] [[el:Κατηγορία:Βικιπαίδεια]] [[en:Category:Wikipedia]] [[eo:Kategorio:Vikipedio]] [[es:Categoría:Wikipedia]] [[et:Kategooria:Vikipeedia]] [[fa:Category:ویکی‌پدیا]] [[fi:Luokka:Wikipedia]] [[fr:Catégorie:Wikipédia]] [[fy:Kategory:Wikipedy]] [[gl:Category:Wikipedia]] [[he:קטגוריה:ויקיפדיה]] [[hr:Kategorija:Wikipedia]] [[hu:Kategória:Wikipédia]] [[ia:Category:Wikipedia]] [[id:Kategori:Wikipedia]] [[is:Flokkur:Wikipedia:Efnisflokkar]] [[ja:Category:ウィキペディア]] [[jv:Category:Wikipedia]] [[ko:분류:위키백과]] [[lb:Category:Wikipedia]] [[li:Kategorie:Wikipedia]] [[ms:Category:Wikipedia]] [[na:Category:Wikipedia]] [[nds:Kategorie:Wikipedia]] [[nl:Categorie:Wikipedia]] [[nn:Kategori:Wikipedia]] [[no:Kategori:Wikipedia]] [[pl:Kategoria:Meta-strony Wikipedii]] [[pt:Categoria:!Wikipédia]] [[ro:Categorie:Wikipedia]] [[ru:Категория:Википедия:Служебные]] [[scn:Category:Wikipedia]] [[simple:Category:Wikipedia]] [[sl:Category:Wikipedija]] [[sr:Категорија:Википедија]] [[sv:Kategori:Wikipedia]] [[th:Category:วิกิพีเดีย]] [[tr:Kategori:Vikipedi]] [[tt:Törkem:Wikipedia]] [[uk:Категорія:Вікіпедія]] [[vi:Thể loại:Wikipedia]] [[zh:Category:维基百科]] 3967 52480 2006-06-30T01:23:46Z Escarbot 1016 robot Adding: be, nn, tl {{catmore}} [[Category:Uzziņu literatūra]] [[be:Катэгорыя:Энцыкляпэдыі]] [[cs:Kategorie:Encyklopedie]] [[de:Kategorie:Lexikon, Enzyklopädie]] [[en:Category:Encyclopedias]] [[eo:Kategorio:Enciklopedio]] [[es:Categoría:Enciclopedias]] [[fi:Luokka:Tietoteokset]] [[fr:Catégorie:Encyclopédie]] [[hu:Kategória:Lexikonok]] [[id:Kategori:Ensiklopedia]] [[it:Categoria:Enciclopedie]] [[ja:Category:百科事典]] [[ko:분류:백과사전]] [[la:Categoria:Encyclopaedia]] [[lb:Category:Enzyklopedie]] [[lt:Kategorija:Žinynai]] [[ms:Kategori:Ensiklopedia]] [[nl:Categorie:Encyclopedie]] [[nn:Kategori:Oppslagsverk]] [[oc:Categoria:Enciclopèdia]] [[pl:Kategoria:Encyklopedie]] [[pt:Categoria:Enciclopédias]] [[ru:Категория:Энциклопедии]] [[simple:Category:Encyclopedias]] [[sk:Kategória:Encyklopédie]] [[sl:Kategorija:Enciklopedije]] [[sv:Kategori:Encyklopedier]] [[tl:Category:Ensiklopedya]] [[uk:Категорія:Енциклопедії]] [[vi:Thể loại:Bách khoa toàn thư]] [[zh:Category:百科全书]] [[zh-min-nan:Category:Pek-kho-choân-su]] 3968 21135 2005-10-19T04:58:58Z Yyy 146 -cat {{Disambig}} '''Austrālija''' var nozīmēt [[Austrālija (valsts)|valsti]] vai arī [[Austrālija (kontinents)|kontinentu]]. 3969 13541 2005-04-19T14:12:55Z 80.81.33.206 cat '''[[Lāčplēša Kara Ordenis]]''' bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums. [[Category:Latvijas armijas virsnieki]] [[Category:Lāčplēša Kara Ordenis]] 3970 13542 2005-03-12T21:47:43Z Neonz 33 {{catmore}} [[Category:Apbalvojumi|Lacplesa Kara Ordenis]] [[Category:Latvijas vēsture|Lacplesa Kara Ordenis]] 3971 43126 2006-05-02T20:01:11Z Knakts 848 Norāde uz nozīmju atdalīšanas lapu {{Otheruses4|laikrakstu "Latvija"|Latvija (nozīmju atdalīšana)|Latvija}} "'''Latvija'''" (1941 - 1944) bija nelegāls pretošanās kustības izdevums [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Cik zināms, "Latvija" ir pirmais nacionālās pretošanās kustības izdevums vācu okupācijas laikā. Laikraksta pirmais numurs iznāca 1941. gada 18. novembrī. "Latvija" tika izdota 'patriotu organizācijas' vārdā, taču domājams, ka šis nosaukums lietots, lai radītu iespaidu par organizētas pretestības kustības esamību Latvijā. Izdevēji norādīja, ka laikraksts iespiests tipogrāfijā "Jaunā Eiropa". "Latvija" iznāca vienas lapas apjomā ar tekstu vienā lapas pusē, un tās metiens bija 1600-6500 eksemplāru. Pirmais laikraksta numurs tika iespiests uzņēmuma "Rota" 2. tipogrāfijā. Tā iespiešanā piedalījās K.Drava, A.V.Ters, Čems un A.Kerre. Nākamie astoņi numuri tika iespiesti dažādās vietās ar A.V.Tera savā darbavietā iegūto tipogrāfijas iekārtu. bez uzņēmuma Rota tipogrāfijas ir zināmas vēl piecas laikraksta iespiešanas vietas - Grēcinieku iela 3-1, Bauskas iela, Maskavas iela, Rīgas pilsētas 10. bibliotēka un Pārslas iela. Tekstus laikrakstam "Latvija" rakstīja un rediģēja K.Drava un J.Liezeris. Laikraksta izplatīšana notika galvenokārt [[Rīga|Rīgā]], iemetot to pastkastītēs, kā arī izkaisot uz ielas vai nosūtot to pa pastu konkrētiem adresātiem. Atsevišķos gadījumos tas izplatīts arī citviet Latvijā. Vācu okupācijas laikā līdz 1944. gada septembrim iznāca deviņi laikraksta numuri, taču vācu drošības iestādēm izdevējus atklāt neizdevās. 1944. gada jūlijā vācu drošības iestādes izdeva viltus "Latvija" 9. numuru, kurā aicināja latviešus nepadoties [[boļševisms|boļševiku]] propagandai un kopā ar [[Vācija|Vācijas]] bruņotajiem spēkiem piedalīties Latvijas aizstāvēšanā. 8. septembrī iznāca īstais "Latvijas" 9. numurs, kurā viltojums tika atklāts. Laikraksts turpināja iznākt, arī atjaunojoties padomju okupācijai. 1945. gada martā iznāca tā 11., bet 1946. gada jūnijā 12. numurs. No 1945. gada oktobra līdz 1946. gada maijam "Latvijas" izdevēji K.Drava, J.Liezeris un A.V.Ters paralēli izdeva arī nelegālā laikraksta "Mazais Latvis" astoņu numurus. Padomju okupācijas laikā izdoto laikrakstu iespiešana notika K.Dravas dzīvoklī Rīgā, Indrānu ielā 18-5. 1946. gadā padomju drošības iestādes laikrakstu "Latvija" un "Mazais Latvis" izdevējus arestēja. No 1947. gada 7. līdz 16.janvārim [[Latvijas PSR]] Iekšlietu Tautas komisariāta Kara tribunāls iztiesāja laikrakstu "Latvija" un "Mazais Latvis" izdevēju un izplatītāju lietu, apsūdzot viņus dažāda veida pretpadomju darbībā. K.Dravam un J.Liezerim piesprieda augstāko soda mēru - nošaušanu. Spriedumu izpildīja 1947. gada 8. martā. Pārējie notiesātie tika sodīti ar ieslodzījumu no 5 līdz 10 gadiem un nometinājumu no 3 līdz 5 gadiem. == Informācijas avoti == * "Latvija", [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvija_nelegals_laikraksts/latvija_nelegals_laikraksts.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture]] 3972 29430 2006-02-07T12:24:09Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris '''Latvijas atzīšana ''de facto''''' - sākotnējā [[Latvija|Latvijas]] valsts vai tās [[Pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] kā juridiska fakta atzīšana. 1918. gada 12. jūlijā [[Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome|Latviešu Pagaidu Nacionālā Padomes]] (LPNP) tās ārlietu nodaļas priekšsēdētāja [[Jānis Goldmanis|Jāņa Goldmaņa]] un sekretāra [[Jānis Sesks|Jāņa Seska]] personā caur [[Stokholma|Stokholmu]] uz [[Londona|Londonu]] nosūtīja savu pilnvaroto pārstāvi [[Zigfrīds Meierovics|Zigfrīdu Meierovicu]]. Viņam izsniegtajā pilnvarā bija norādīts, ka “pārstāvis visur aprādīs suverēnas un nedalītas Latvijas vajadzību”. 1918. gada 23. oktobrī [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] ārlietu ministrs [[Arturs Džeims Balfūrs]] (''Arthur James Balfour'') Z.Meierovicam paziņoja, ka Lielbritānijas valdība ir nolēmusi provizoriski atzīt “Latviešu Nacionālo padomi par Latvijas valdību”, līdz miera konference galīgi izšķirs Latvijas statusu. LPNP A.Dž.Balfūra paziņojumu uztvēra kā Latvijas ''de facto'' atzīšanu. 1918. gada 30. oktobrī Z.Meierovics nosūtīja Balfūram vēstuli, kurā lūdz sniegt rakstisku deklarāciju par Latvijas neatkarības atzīšanu. Atbildot uz šo vēstuli, A.Dž.Blfūrs 11. novembrī oficiālā rakstā Meierovicam paziņoja, ka Lielbritānijas valdība “labprāt no jauna apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu Nacionālai Padomei kā de facto neatkarīgai iestādei”. Kamēr LPNP orientējās uz atzīšanas panākšanu no [[Antante|Antantes]] valstīm, [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskajā blokā]] apvienotie politiķi centās iegūt arī [[Vācija|Vācijas]] atbalstu. 1918. gada 19. oktobrī Demokrātiskā bloka pārstāvji [[Miķelis Valters]] un [[Edvards Traubergs]] nodeva Vācijas kancleram Bādenes princim Maksim iesniegumu, kurā bija uzsvērts, ka latviešu tauta ir stigri apņēmusies panākt “Latvijas teritorijā starptautiski atzītu valsts neatkarību”. 25. oktobrī princim Maksim tika nosūtīta vēstule [[Latviešu Nacionālā padome|Latviešu Nacionālās padomes]] valdes vārdā. Tajā tika paziņots, ka LPNP un Demokrātiskais bloks, pieaicinot [[Kurzeme|Kurzemes]] pārstāvjus, apvienojušies Latviešu Nacionālajā padomē, kas gan bija vēlamā uzdošana par esošo. Abu Latvijas pārstāvniecību apvienošanās īstenojās tikai 1918. gada 17.novembrī, izveidojoties [[Tautas padome|Tautas padomei]]. Vēstulē Nacionālās padomes valde protestēja pret vācu militārās pārvaldes atbalstītās [[Vidzeme|Vidzemes]], [[Igaunija|Igaunijas]], [[Rīga|Rīgas]] un [[Sāmsala|Sāmsalas]] apvienotās zemes padomes lēmumiem, kas paredzēja izveidot no Vācijas atkarīgu Baltijas valsti. Noraidot šīs padomes, kā arī Kurzemes padomes tiesības pārstāvēt Latviju, nacionālā padome paziņoja, ka līdz pagaidu valdības izveidošanai tā pretendē uz Latvijas pārvaldes pārņemšanu un nacionālā karaspēka formēšanu. Bādenes princis Maksis nepaspēja sniegt atbildi uz minētajiem iesniegumiem, jo 3. novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un 9. novembrī monarhiju nomainīja republika. 10. novembrī sociāldemokrātu sastādītā jaunā Vācijas pagaidu valdība - Tautas pilnvaroto padome - savā 15. novembra sēdē Latvijas Demokrātiskā bloka iesnieguma sakarā nolēma iecelt līdzšinējo Vācijas valsts komisāru Baltijas provincēs [[Augusts Vinnings|Augustu Vinnigu]] (''Winnig'') par Vācijas ģenerālpilnvaroto Baltijas zemēs. Viņam tika uzdots “vest sarunas ar latviešiem un igauņiem”, ievērojot viņu prasības dibināt neatkarīgas valstis. Pēc Tautas padomes izveidošanās 1918. gada 17. novembrī un Latvijas valsts pasludināšanas 18. novembrī [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] sastādītā [[Pagaidu valdība]] īpašu uzmanību pievērsa attiecību noregulēšanai ar Vāciju, kurai piederēja faktiskā vara Latvijas teritorijā. Jau 18. novembra vakarā Vācijas ģenerālpilnvarotais A.Vinnigs tika informēts par Latvijas valsts nodibināšanos. Vācijas kabineta sēdē, kas notika dažas dienas pēc Latvijas valsts proklamēšanas, tika nolemts atzīt K.Ulmaņa valdību kā provizorisku varu “latviešu etnogrāfiskajā teritorijā” un Tautas padomi kā “kontrolējošo instanci”. 25. novembrī K.Ulmanis saņēma no A.Vinniga sekojoša satura rakstu: “Pagodinos prezidenta kungam paziņot, ka vācu valdība ir ar mieru provizoriski atzīt Latvijas tautas padomi par patstāvīgu varu un pagaidu valdību par tās izpildu komisiju (''Vollzugausschuss'') līdz tam laikam, kamēr miera konference izšķirsies par Latvijas nākotni saskaņā ar tautu pašnoteikšanās tiesībām.” 26. novembrī A.Vinnigs nosūtīja Pagaidu valdībai vēl vienu paziņojumu, kuru Latvijas puse arī uztvēra kā Latvijas atzīšanas rakstu. Šis dokuments saturēja divus būtiskus atzinumus: # Pagaidu valdība īsteno augstāko varu latviešu etnogrāfiskajā teritorijā; # vācu civilpārvalde nodod zemes pārvaldīšanu Latvijas pagaidu valdībai. 1919. gada 10. un 30.janvārī ar oficiāliem rakstiem Latviju ''de facto'' attiecīgi atzina [[Japāna]] un [[Haiti]]. 1919. gada 21. jūnijā Latvija un Igaunija noslēdza līgumu par aizdevumu kārtošanu, robežu noteikšanu un citiem jautājumiem, kas nozīmēja arī savstarpēju ''de facto'' atzīšanu. Sākotnējie panākumi Latvijas atzīšanā viesa cerības, ka Antantes lielvalstis drīzumā varētu [[Latvijas atzīšana de iure|atzīt Latviju ''de iure'']], taču Sabiedroto pārstāvji, kuri padomju varu [[Krievija|Krievijā]] uztvēra kā pagaidu parādību, nebija gatavi ignorēt Baltijas valstu agrāko piederību [[Krievijas impērija|Krievijas impērijai]] un gribēja Baltijas valstu nākotnes noteikšanu atstāt izlemšanai nākamajai Krievijas Satversmes sapulcei. Visas [[Parīzes Miera konference|Parīzes Miera konferences]] laikā Latvijas delegācijai tā arī neizdevās panākt savas valsts neatkarības ''de iure'' atzīšanu. Taču 1919. gada 28. jūlijā [[Versaļa|Versaļā]] parakstītais miera līgumu saturēja arī Baltijas valstu neatkarību netieši garantējošus nosacījumus, un Latvija uzskatīja, ka visas 32 valstis, kas parakstījušas Versaļas līgumu ir ''de facto'' atzinušas neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanu. 1919. gada rudenī un 1920. gada pirmajā pusē vairākas valstis atzina Latviju ''de facto'' ar formāliem rakstveida paziņojumiem, to starpā [[Somija]], [[Lietuva]], [[Beļģija]], [[Francija]] un vairākas citas valstis. == Informācijas avoti == * Latvijas atzīšana de facto, [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_de_facto_atzishana/latvijas_atzishana_de_facto.htm Historia.lv] == Skat. arī == *[[Latvijas atzīšana de iure|Latvijas atzīšana ''de iure'']] [[Category:Latvijas vēsture|Latvijas atzisana de facto]] 3973 18464 2005-08-23T08:20:16Z Juzeris 23 saite, skat. arī '''Latvijas atzīšana ''de iure''''' - pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja [[Latvija|Latvijas]] valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. [[Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē]] par savu galveno uzdevumu uzskatīja panākt no Sabiedrotajām lielvalstīm Latvijas valsts neatkarības ''de iure'' atzīšanu. Ievērojot to, ka Latvijas delegācija tieši piedalīties Miera konferencē nevarēja, galvenais tās darbības veids bija iesniegumu piesūtīšana konferences komisijām un kontaktu uzturēšana ar konferences vadītājiem un dalībvalstu pārstāvjiem. Visas savas darbības laikā (23.01.1919.-15.12.1919.) Latvijas delegācija [[Antante|Antantes]] valstu valdībām un Miera konferencei iesniedza 34 dažādus iesniegumus. Taču, saskaņā ar Latvijas diplomāta [[Oļģerts Grosvalds|Oļģerta Grosvalda]] liecībām, nekādas atbildes uz tiem faktiski nesaņēma. Lai gan sākotnējie panākumi [[Latvijas atzīšana de facto|Latvijas ''de facto'' atzīšanā]] viesa cerības, ka Antantes lielvalstis drīzumā varētu atzīt Latviju ''de iure'', taču Sabiedroto pārstāvji, kuri padomju varu [[Krievija|Krievijā]] uztvēra kā pagaidu parādību, nebija gatavi ignorēt Baltijas valstu agrāko piederību [[Krievijas impērija|Krievijas impērijai]] un gribēja Baltijas valstu nākotnes noteikšanu atstāt izlemšanai nākamajai Krievijas Satversmes sapulcei. Miera konferences ietvaros 1919. gada 6. maijā izveidotās speciālās Baltijas komisijas vadītājs [[Esmē Hovards]] (''Howard'') maija beigās sarunā ar [[Zigfrīds Meierovics|Zigfrīdu Meierovicu]], lika viņam saprast, ka Latvijas valdībai būs jāsamierinās ar [[Lielbritānija|Anglijas]] valdības jau doto “pagaidu atzīšanu”, jo krievu pretlielinieciskās aprindas “stingri uzstājoties pret Latvijas neatkarību”. E.Hovards gan neizslēdza iespēju, ka nākotnē situācija varētu manīties un Latvija varētu tikt atzīta ''de iure''. 1919. gada 10. jūnijā sanāca Baltijas komisijas sēde, kurā Z.Meierovics nolasīja kārtējo Latvijas memorandu, norādot, ka vairāku lielvalstu pārstāvji ir izteikuši morālu atbalstu Latvijas cīņā par valstisko neatkarību un atzinuši tās [[Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]] ''de facto''. Dokumenta beigās bija izteikta prasība atzīt Latviju kā suverēnu un neatkarīgu valsti. Taču komisijas locekļu attieksme pret šo prasību bija viennozīmīgi noraidoša. E.Hovards gan apstiprināja, ka sabiedrotie arī turpmāk izpildīs dotos solījumus attiecībā uz de facto neatkarības atzīšanu, tomēr akcentēja neiespējamību ievērot Latvijas galveno prasību - atzīt to ''de iure''. Pēc E.Hovarda domām, Latvijas kā valsts statusa jautājumu nevarēja izšķirt bez Krievijas līdzdalības. Visas savas darbības laikā Latvijas delegācijai tā arī neizdevās panāk pozitīvu de iure atzīšanas jautājuma risinājumu. To nosacīja kā Sabiedroto neviennozīmīgā attieksme pret Krievijas nākotni, tā sarežģītā iekšpolitiskā situācija Latvijā 1919. gadā. Tomēr [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] noslēgums ievadīja jaunu posmu Latvijas cīņā par starptautisko atzīšanu. Pēc Lielbritānijas ārlietu ministra [[Džordžs Kersons|Džordža Kerzona]] (''George Nathaniel Curzon'') ierosinājuma, 1920. gada 10. jūnijā Antantes lielvalstis atkārtoti apsprieda Baltijas valstu jautājumu. [[Itālija]] un [[Japāna]] izteicās par Baltijas valstu ''de iure'' atzīšanu, [[Francija]] ieņēma izvairīgu nostāju, bet [[ASV]] kategoriski iebilda. ASV šaubījās, vai Latvija, [[Lietuva]] un [[Igaunija]] spēs ilgstoši pastāvēt kā neatkarīgas valstis, kā arī nevēlējās radīt precedentu, kas varētu dot iespēju Japānai, kuras nostiprināšanās neietilpa ASV interesēs, pretendēt uz Krievijas impērijas mantojumu Tālajos Austrumos. Nepamatotas izrādījās arī cerības panākt ''de iure'' atzīšanu no [[Polija|Polijas]] un [[Somija|Somijas]], kuras nevēlējās aizsteigties priekšā Antantes lielvalstīm. Polija, bez tam, joprojām centās uzturēt [[Latgale|Latgales]] jautājumu, kas pēc ''de iure'' atzīšanas viennozīmīgu būtu izšķirts par labu Latvijai. Tomēr 1920. gada pirmajā pusē Latvijas panākumi starptautiskās atzīšanas jomā bija ievērojami - [[Rīga|Rīgā]] atradās 16 valstu dažāda veida pārstāvniecības (Lielbritānijas politiskā un militārā misija; Francijas militārā misija un konsulāts; Itālijas sūtniecība, ASV pārstāvniecība un konsulāts; Igaunijas sūtniecība, militārā misija un konsulāts; Lietuvas sūtniecība un konsulāts; Polijas sūtniecība, militārā misija un konsulāts; [[Zviedrija|Zviedrijas]], [[Norvēģija|Norvēģijas]], [[Dānija|Dānijas]], [[Šveice|Šveices]] un [[Holande|Holandes]] konsulāti). Savukārt Latvijas pārstāvniecības atradās 17 valstīs. 1920. gada pavasarī Latvija uzsāka miera sarunas ar Krieviju un [[Vācija|Vāciju]]. Vācija jau pirmajā sarunu raundā piekrita atzīt Latviju ''de iure'' pēc tam, kad to izdarīs viena no [[Versaļas miera līgums|Versaļas miera līgumu]] parakstījušajām Antantes lielvalstīm. Šī atzīšanas formula arī tika ietverta 1920. gada 15. jūlijā parakstītajā Pagaidu līgumā par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju. 1920. gada 11. augustā Latvija parakstīja miera līgumu ar Krieviju, kura otrajā pantā bija norādīts, ka “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi kā uz bijušās valsts tiesiskās iekārtas, tā arī uz starptautisko līgumu pamata, kuri še aprādītā nozīmē zaudē savu spēku uz nākamiem laikiem”. Šis līgums ne vien atzina Latviju ''de iure'', bet arī, ievērojot to, ka Krievija pati atteicās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju, novērsa nopietnu šķērsli vispārējai starptautiskai juridiskai atzīšanai. Pēc Z.Meierovica atkārtotās vēršanās pie Sabiedroto Augstākās padomes ar lūgumu atzīt Latviju ''de iure'' 1920. gada 21. janvārī, kurš nedeva nekādus rezultātus, Latvija izdarīja mēģinājumu starptautisko atzīšanu panākt, iestājoties [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. 14. maijā Latvijas valdība Tautu Savienībai iesniedza iestāšanās lūgumu. 1920. gada 13. novembrī Latvijas delegācija ar Z.Meierovicu priekšgalā ieradās [[Ženēva|Ženēvā]]. Tautu Savienība 15. novembrī Latvijas uzņemšanas lūgumu nodeva V komisijas 1. apakškomisijai, kas 25. novembrī uzklausīja Z.Meierovicu. Minētā apakškomisija izvirzīja sekojošus iebildumus pret Baltijas valstu uzņemšanu: # Latvija un Igaunija robežojas ar valsti (Krieviju), kurā valda [[anarhija]] un kuru Tautu Savienība nekādā veidā nevar ietekmēt; # Baltijas valstis nav atzītas ''de iure'', un pret to atzīšanu iebilst ASV un Francija. Sakarā ar otro iebildumu Tautu Savienības juristi tā arī nespēja vienoties vai valsts uzņemšana Tautu Savienībā nozīmē tās atzīšanu ''de iure'', vai nē, un šis jautājums tā arī palika atklāts. Tautu Savienības asambleja Baltijas valstu uzņemšanu apsprieda 16. decembrī. Par Latvijas uzņemšanu balsoja piecas valstis ([[Itālija]], [[Kolumbija]], [[Paragvaja]], [[Persija]] un [[Portugāle]]), pret - 24, bet 13 atturējās. 1920. gada nogalē sakarā ar [[Vrangelis|Vrangeļa]] armijas sagrāvi un cerību izzušanu izveidot neboļševistiskas Krieviju Francija sāka mainīt savu nostāju Baltijas valstu jautājumā. Situācijas izmaiņām sekoja nekavējoša atbilstoša Latvijas Ārlietu ministrijas reakcija. Z.Meierovics nolēma apmeklēt [[Roma|Romu]], [[Parīze|Parīzi]] un [[Londona|Londonu]], lai atkārtoti pamatotu nepieciešamību atzīt Latviju ''de iure''. Romā, kur Z.Meierovics ieradās 18. decembrī, viņš saņēma visu vadošo politiķu apliecinājumu viņu gatavībai sniegt atbalstu Latvijas prasībai, kā arī izrādīt šajā jautājumā iniciatīvu. Parīzē Z.Meierovics ieradās 1920. gada 24. decembrī. Lai gan Francijas parlamentā joprojām bija spēcīga opozīcija pret Baltijas valstu atzīšanu, viņam izdevās panākt Francijas prezidenta A.Miljerāna (''Millerand'') solījumu atbalstīt Latvijas valstiskuma starptautisko atzīšanu. 29. decembrī Francijas valdība izsūtīja citām lielvalstīm notas ar ierosinājumu atzīt Baltijas valstis ''de iure''. No Parīzes Z.Meierovics devās uz Londonu, kur uzturējās no 1921. gada 1. līdz. 23. janvārim. Londonā Z.Meierovicam neizdevās iegūt drošu pārliecību, ka Lielbritānija atbalstīs Latvijas prasību. Pret to asi iebilda ārlietu ministrs Dž.Kerzons. Savukārt, Lielbritānijas premjerministrs [[Loids Džordžs]] (''Lloyd George'') ieņēma svārstīgu nostāju. 1921. gada 24. janvārī Parīzē bija paredzēts sanākt Sabiedroto Augstākajai padomei, piedaloties Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Japānas un [[Beļģija|Beļģijas]] pārstāvjiem. 21. janvārī Latvijas sūtnis Francijā ne tikai minēto piecu, bet arī citu Parīzē rezidējošo valstu pārstāvjiem iesniedza rakstu ar lūgumu atzīt Latviju ''de iure''. 23. janvārī Parīzē ieradās Z.Meierovics. Augstākās padomes sēde, kā paredzēts, sākās 24. janvārī. Baltijas valstu jautājuma izskatīšana divreiz tika atlikta, līdz beidzot 26. janvārī tas tika izskatīts. Kā referents uzstājās Francijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Bertelo. Lai gan kopējais noskaņojums bija Baltijas valstīm labvēlīgs, līdz pat pēdējam lēmuma pieņemšanas brīdim situācija saglabājās neskaidra. Tomēr Francijas ārlietu ministra [[Aristīds Briāns|Briāna]] (''Briand'') un Itālijas ārlietu ministra grāfa Sforcas uzstāšanās un Loida Džordža, kurš nostājās pret savu ārlietu ministru Kerzonu, atbalsts svaru kausus nosvēra Latvijai par labu. 26. janvārī Antantes Augstākā padome vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju un Igauniju ''de iure'', un Latvijas puse saņēma šo faktu apliecinošu oficiālu rakstu. Piecas valstis - Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija - bija atzinušas Latvijas neatkarību bez jebkādiem ierobežojumiem. Šajā sakarā Z.Meierovics 18. februārī, uzstājoties [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sēdē, norādīja: “Mēs esam panākuši ''de iure'' atzīšanu bez kaut kādām klauzulām un varam tagad savu nākamību veidot kā pilntiesīga valsts, kā mūsu intereses to vislabāk prasa.”. Pēc Antantes lielvalstu 26. janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas ''de iure'' atzīšana. Kā pirmās to ar atpakaļejošu datumu izdarīja Polija (atzīšanas raksts datēts ar 1920. gada 31. decembri) un Somija (atzīšanas raksts datēts ar 1921. gada 26. janvāri). 1. februārī sekoja atzīšana no Vācijas, 5. februārī - Norvēģijas un Zviedrijas, 7. februārī - Dānijas, 10. februārī - Persijas, 17. februārī - [[Austrija|Austrijas]], 19. februārī - [[Portugāle|Portugāles]], 26. februārī - [[Rumānija|Rumānijas]]. 8. martā atsevišķu atzīšanas rakstu piesūtīja Japāna, lai gan tā bija pārstāvēta Sabiedroto Augstākajā padomē. Kā pēdējā no lielvalstīm Latviju ''de iure'' atzina ASV - 1922. gada 28. jūlijā, pie kam, ASV deklarācijā tika norādīts, ka ASV atzīst pastāvošo valdību nevis valsti. Ja atzīšanas rakstā nebūtu pieminēts, ka Valsts departaments gaida Kongresa lēmumu par oficiālu diplomātisko pārstāvniecību izveidošanu, tas būtu uztverams tikai kā pagaidu ''de facto'' stāvokļa atzīšana. Bez tam, atzīšanas raksts saturēja atrunu, ka “Savienotās Valstis vienmēr uzskatījušas, ka neatkarības Krievijā nedrīkst tikt izmantotas par cēloni Krievijas teritoriju atsavināšanai”. Šis pieticīgais Latvijas neatkarības traktējums vēlākajos gados tika revidēts. Līdz 1922. gada beigām Latviju ''de iure'' bija atzinušas 28 valstis, bet visā starpkaru periodā - 42 valstis. 1940. gadā pēc okupācijas un tai sekojošās aneksijas no [[PSRS]] puses Latvija ''de facto'' zaudēja savu neatkarību, taču no starptautisko tiesību viedokļa Latvija joprojām ''de iure'' pastāvēja kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzina vairāk nekā 50 pasaules valstis. Vairākuma demokrātisko valstu piekoptā tā sauktā Baltijas valstu inkorporācijas neatzīšanas politika, kalpoja par tiesisko pamatu Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991. gadā. == Informācijas avoti == * Latvijas atzīšana de iure, [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/de_iure/de_iure.htm Historia.lv] == Skat. arī == * [[Latvijas atzīšana de facto|Latvijas atzīšana ''de facto'']] [[Category:Latvijas vēsture|Latvijas atzisana de iure]] 3974 13546 2005-03-13T00:50:45Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Nīderlande]] #REDIRECT: [[Nīderlande]] 3975 13547 2005-03-13T01:09:17Z Neonz 33 '''Latvijas Centrālā Padome''' bija nelegāls politisks centrs vācu okupācijas laikā, kurš dibināts nolūkā koordinēt dažādu latviešu pretestības grupu darbību. Latvijas Centrālā Padome (turpmāk – LCP) tika dibināta 1943. gadā kā nelegāls politisks centrs nolūkā koordinēt dažādu pretestības grupu darbību. Pretestības grupu sastāvs bija jau kristalizējies padomju okupācijas laikā, un šajā laikā gūtā pieredze pierādīja šāda pretestības kustības centra, kurš spētu apvienot visus Latvijas neatkarību un demokrātisku politisko iekārtu atbalstošos politiskos spēku, nepieciešamību. 1941. gada beigās dažu demokrātisko politisko partiju pārstāvji uzsāka darbību šādas organizācijas izveidē. Jau 1942. gada sākumā dažas pretestības grupas darbojās ciešā kontaktā ar profesoru [[Konstantīns Čakste|Konstantīnu Čaksti]] un kapteini [[Krišs Uplelnieks|Krišu Upelnieku]]. Tās darbojās gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās un lauku centros. Grupas savā darbībā meklēja sakarus ar Latvijas [[Saeima|Saeimā]] līdz 1934. gada 15. maijam pārstāvētajām politiskajām partijām. Šo darbu galvenokārt veica K.Čakste, kurš uzņēma sakarus ar bijušo lielāko politisko partiju pārstāvjiem. Īpaši aktīvi bija [[Demokrātiskais centrs|Demokrātiskā centra]] pārstāvji, kas ap sevi organizēja akadēmisko jaunatni un vairākus pazīstamus politiķus ar advokātu [[Jānis Breikšs|Jāni Breikšu]] priekšgalā. 1942. gada februārī savu darbību pagrīdē atjaunoja arī [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]]. Katrā ziņā 1942. gadā noformējās divas Latvijas pilsoņu grupas – demokrātu un sociāldemokrātu, kas norobežojās no sadarbības ar hitleriskās [[Vācija|Vācijas]] iestādēm. Vēl viens svarīgs iemesls šāda vienota pretestības centra dibināšanai bija grūtības, kādas Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs radīja nepieciešamība pastāvīgi atspēkot viedokli, ka plašas latviešu aprindas brīvprātīgi iesaistījušās kolaborācijā ar vācu okupācijas iestādēm un atbalsta Vācijas politiskos mērķus. Šo uzdevumu atvieglotu iespēja pierādīt nopietnas pretestības kustības esamību Latvijā. Tādēļ jau 1942. gada beigās Latvijas sūtnis [[Stokholma|Stokholmā]] [[Voldemārs Salnais]] sāka meklēt iespējas ierosināt šādu pretestības kustību. 1943. gada 29. martā viņš ar starpnieku [[Edgars Skujenieks|Edgaru Skujenieku]] nelegāli caur [[Igaunija|Igauniju]] uz [[Rīga|Rīgu]] nosūtīja plašu informatīvu un programmatisku rakstu, kurā norādīja uz nacionālās pretestības organizācijas pastāvēšanu Igaunijā un uzsvēra šādas organizācijas veidošanas nepieciešamību arī Latvijā. Sūtījumu saņēma [[Verners Tepfers]] un to nodeva sociāldemokrātu un Demokrātiskā centra pārstāvjiem. Pārliecībā, ka nacionālsociālistiskā Vācija karu zaudēs un ka pēc [[II Pasaules karš|II Pasaules kara]] noteicējas būs [[ASV]] un [[Lielbritānija]], pretestības kustības dalībnieki plānoja uzņemt sakarus ar ārvalstīm un jo sevišķi ar vēl aktīvajiem Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem. Pirmais mēģinājums uzņemt tiešus sakarus no Latvijas puses notika 1943. gada februāra vidū, taču beidzās ar dažu personu arestu. Tomēr pierādījumu trūkuma dēļ viņas tika atbrīvotas. 1943. gada 22. jūlijā no [[Ventspils]] ar zvejnieku laivu [[Gotlande|Gotlandē]] izdevās ierasties [[Leonids Siliņš|Leonidam Siliņam]]. Viņš uz Stokholmu nogādāja plašu informācijas materiālu par padomju okupācijas laiku, par stāvokli Latvijā vācu okupācijas apstākļos, kā arī okupācijas varas izdoto likumu un rīkojumu kopojumu. No šiem materiāliem sastādīja ziņojumu, ko vēlāk nosūtīja visiem Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs. Par oficiālo LCP dibināšanas dienu uzskata 1943. gada 13. augustu, kad profesors K.Čakste [[Ādolfs Klīve|Ādolfa Klīves]] mājā Pārdaugavā saaicināja līdz 1934. gadam Latvijas Saeimā pārstāvēto lielāko partiju pārstāvjus. Šajā sanāksmē tika panākta vienošanās par jaundibināmās organizācijas nosaukumu – LCP, kā arī par organizācijas politisko mērķi – apvienot visas lielākās Latvijas politiskās partijas cīņā par neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas atjaunošanu, noraidot katra veida diktatūru. Savu piekrišanu piedalīties LCP darbā deva sociāldemokrātu, demokrātiskā centra, Latgales kristīgo zemnieku, kā arī [[Latviešu zemnieku savienība|Zemnieku savienības]] pārstāvji. Šīs partijas reprezentēja latviešu tautas vairākumu, jo pēdējās Saeimas vēlēšanās 1931. gada rudenī tās bija ieguvušas 49% vēlētāju balsu. LCP dibināšanas sapulcē piedalījās K.Čakste, Dr. [[Pauls Kalniņš]], bīskaps [[Jāzeps Rancāns]], J.Breikš, [[Brūno Kalniņš]], V.Bastjānis, Ā.Klīve un [[Ludvigs Sēja]]. Par LCP priekšsēdētāju ievēlēja K.Čaksti, par viņa vietnieku – B.Kalniņu, par ģenerālsekretāru – L.Sēju. Ievēlētie veidoja LCP prezidiju, kura uzdevums bija sagatavot LCP sēdes, īstenot LCP lēmumus, pārstāvēt LCP, pārraudzīt LCP komisiju darbu un kārtot saraksti ar ārvalstīm. LCP paplašinātajā prezidijā ietilpa arī pēdējās Latvijas Saeimas prezidija locekļi – bijušais Saeimas priekšsēdētājs Dr. P.Kalniņš, viņa pirmais biedrs [[Kārlis Pauļuks]] un otrais biedrs J.Rancāns. Tas piešķīra LCP valstisku autoritāti un norādīja uz saikni ar agrāko legālo Latvijas valsts varu. LCP prezidija sēdēm bija jānotiek katru otro dienu, bet plenārsēdēm reizi trijās nedēļās. Latvijā LCP darbojās septiņu locekļu sastāvā. Katrai no minētajām partijām LCP bija viens pārstāvis, bet pārējie trīs – Saeimas prezidija locekļi. Drošības apsvērumu dēļ plenārsēdēs piedalījās tikai četri LCP locekļi. Sanāksmē nolēma dibināt septiņas komisijas – Ārlietu, Militāro, Informācijas, Juridisko, Ekonomisko, Līdzekļu vākšanas un Sakaru uzturēšanas. Šo komisiju sastāvā nolēma kooptēt vairākas sabiedrībā plaši pazīstamas personas, piemēram, [[Fēlikss Cielēns|Fēliksu Cielēnu]], [[Mintauts Čakste|Mintautu Čaksti]], V.Tepferu, J.Breikšu, K.Upelnieku, V.Bastjāni, [[Mārtiņš Peniķis|Mārtiņu Peniķi]], [[Vilis Jaunums|Vili Janumu]], [[Arnolds Aizsilnieks|Arnoldu Aizsilnieku]], u.c. LCP pieņēma savu politisko platformu, kurā starp citu deklarēja, ka “Latvijas tautas politika jādibina uz neatkarības un demokrātijas principiem bez agrākās demokrātijas trūkumiem un kļūdām”. LCP uzskatīja ka Latvijā joprojām ir spēkā 1922. gada 15. februāra [[Satversme]] un saskaņā ar to pēdējais Saeimas priekšsēdētājs (Dr. P.Kalniņš) ir likumīgs valsts prezidenta vietas izpildītājs līdz jauna prezidenta ievēlēšanai un ka nākamo valsts iekārtu noteiks brīvi un demokrātiski vēlēta Saeima. Provincē visaktīvāko darbību izrādīja militārās komisijas [[Jelgava|Jelgavas]] un Ventspils grupas (pēdējā vēlāk iesaistījās bēgļu evakuācijas akcijā uz [[Zviedrija|Zviedriju]]). LCP Ārlietu komisija caur Stokholmu uz ārvalstīm nosūtīja virkni “apkārtrakstu”, kas pa daļai bija domāti kā rīkojumi sūtņiem. LCP uzturēja sakarus ar [[Lietuvas austākā atbrīvošanas komiteja|Lietuvas augstāko atbrīvošanas komiteju]] un Igaunijas pretestības kustības centru. Rīgā notika visu trīs Baltijas valstu pretestības kustību konferences. 1944. gada janvārī Rīgā notika Latvijas un Lietuvas pretestības organizāciju centru pārstāvju sēde. Tā paša gada martā notika LCP un Igaunijas pretestības kustības pārstāvju kopīga sēde. 1944. gada aprīlī notika visu trīs Baltijas valstu pretestības organizāciju konference. Tāpat LCP uzturēja arī regulārus sakarus ar neitrālajām un Rietumu sabiedroto valstīm. LCP Informācijas komisija 1944. gada 10. martā izdeva nelegālā izdevuma [[Jaunā Latvija (izdevums)|Jaunā Latvija]] 1. numuru. Izdevumu Jelgavā uz rotatora 1000 eksemplāros pavairoja docents [[Vilis Eihe]]. Tāpat tika izplatīta V. Salnā Stokholmā iespiestā [[Neatkarīgā Latvija (laikraksts)|Neatkarīgā Latvija]], kuras 1. numura 700 eksemplārus 1944. gada jūlija sākumā L.Siliņš nelegāli ieveda Latvijā. LCP Juridiskajā komisijā darbojās M.Čakste, Dr. [[Fricis Menders]] un J.Breikš. Galvenais Juridiskās komisijas darba virziens bija jaunās Latvijas Satversmes redakcijas principu izstrādāšana. 1943. gada 5. aprīlī Stokholmā Baltijas valstu sūtņu apspriedē, kurā piedalījās no Latvijas puses V.Salnais, no Igaunijas – H.Laretejs un Lietuvas – V.Gylys, izstrādāja iesniegšanai [[ANO]] paredzētas deklarācijas tekstu. Šo deklarāciju vēlāk nosūtīja arī LCP, lai tā Latvijā organizētu nepieciešamo parakstu vākšanu. Pēc LCP ierosmes 1944. gada martā F.Cielēns, piedaloties A.Teikmanim izstrādāja politisku memorandu, kuru parakstīja 188 plaši pazīstami Latvijas sabiedrības pārstāvji (vēlāk parakstītājiem pievienojās vēl divas personas). Memorands bija domāts iesniegšanai Rietumvalstu valdībām, taču, lai nodrošinātu iespēju parakstu vākšanai okupācijas apstākļos, tas formāli bija adresēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] ģenerālinspektoram ģenerālim [[Rūdolfs Bangerskis|Rūdolfam Bangerskim]]. Pēc parakstu savākšanas deklarācijas norakstus izsūtīja uz ārzemēm, bet ģenerālis R.Bangerskis to kā nepareizi adresētu atteicās pieņemt. Pēc regulāru sakaru uzņemšanas ar Zviedriju LCP plānoja izveidot tās ārzemju delegāciju. 1944. gada 26. februārī K.Čakste par plānotās LCP ārzemju delegācijas sekretāru iecēla L.Siliņu. Ievērojot to, ka LCP aprindās valdīja cerības, ka [[PSRS]] un [[Vācija|Vācijas]] savstarpējās noasiņošanas rezultātā varētu atkārtoties 1919. gada situācija, īpaša nozīme tika pievērsta Militārās komisijas darbībai. Tā savā darbā iesaistīja pulkvedi [[Vilis Jaunums|Vili Janumu]], kas sniedza regulārus pārskatus par stāvokli frontē. Ar komisiju sadarbojās arī ģenerālis [[Mārtiņš Peniķis]] un ģenerālis [[Eduards Kalniņš]]. Par Militārās komisijas nominālo vadītāju kļuva ģenerālis [[Jānis Kurelis]]. Faktiskais militārās komisijas vadītājs bija kapteinis [[Krišs Upelnieks]], kurš pēc [[Kureļa grupa|Kureļa grupas]] nodibināšanas kļuva par Kureļa štāba priekšnieku. Sākotnējos radiosakarus ar Zviedriju LCP nodibināja ar Kureļa grupas starpniecību. Savukārt pēc atkāpšanās uz [[Kurzeme|Kurzemi]] LCP nodrošināja radiosakarus Kureļa grupai. Lai gan starp LCP un Kureļa grupu nepastāvēja noteikta subordinācija (literatūrā bieži norādīts, ka Kureļa grupa bijusi LCP militārā vienība), starp abām organizācijām pastāvēja cieša sadarbība, īpaši sakaru uzturēšanā ar ārvalstīm. 1944. gada aprīlī [[Gestapo]] (''Geheime Staatspolizei'') [[Igaunija|Igaunijā]] izdevās pārtvert kādu lietuviešu pretestības kustības kurjeru. Ar to sākās LCP dalībnieku vajāšana. Taču pilnu informāciju par LCP Gestapo neizdevās iegūt. Apcietināja tikai dažus LCP locekļus. 27. aprīlī Rīgā arestēja LCP kurjeru studentu [[Žanis Epners|Žani Epneri]], bet 29. aprīlī LCP priekšsēdētāju K.Čaksti, kā arī M.Čaksti. 22. maijā apcietināja LCP ģenerālsekretāru L.Sēju, bet 12. jūlijā LCP priekšsēdētāja vietnieku B.Kalniņu. Apcietināšanas bija saistītas ar plašām kratīšanām un arestiem [[Lietuva|Lietuvā]] un Igaunijā. Apcietināto LCP darbinieku lietu Gestapo izmeklēja līdz 1944. gada 1. septembrim, kad K.Čaksti, B.Kalniņu un L.Sēju no [[Rīgas centrālcietums|Rīgas centrālcietuma]] pārveda uz [[Salaspils darba nometne|Salaspils darba nometni]]. No Salaspils ar tvaikoni “Celebes” viņus pārveda uz [[Danciga|Dancigu]] un ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē. M.Čaksti un Ž.Epneru atbrīvoja. Neskatoties uz arestiem LCP savu darbību turpināja. Pēc K.Čakstes un B.Kalniņa aresta par LCP priekšsēdētāju ievēlēja V.Tepferu, bet par viņa palīgiem J.Breikšu un sociāldemokrātu J.Rudzi. LCP ārzemju delegācija, ko vadīja sūtnis V.Salnais izdevās dabūt Zviedrijas iestāžu atļauju sakaru uzturēšanai ar okupēto Latviju, izmantojot jūras ceļu. 1944. gada 15. jūlijā [[Stokholma|Stokholmā]] nodibināja Latvijas pilsoņu evakuācijas fonda pārvaldi. Evakuācijas tehnisko vadību uzticēja L.Siliņam. No 1944. gada augusta līdz septembra beigām evakuācijā piedalījās aptuveni 30 braucēju ar vairāk nekā 10 laivām, taču laika posmā no 1944. gada septembra līdz 1945. gada maijam gan finansējuma trūkuma, gan klimatisko apstākļu dēļ braucēju un laivu skaits strauji samazinājās. Kopumā ar LCP organizētajām laivām uz Zviedriju izdevās izvest 2141 bēgļu, kuriem vēl jāpieskaita ap 400 sarakstos nereģistrētu bērnu. Bēgļu transportēšanas finansēšanā bija iesaistītas arī ASV iestādes, kuras īpaši bija ieinteresētas [[ebreji|ebreju]] izvešanā. Lai gan Baltijas valstu teritorijā 1944. gada otrajā pusē esošie ebreji gandrīz pilnībā jau bija iznīcināti, LCP pārstāvjiem izdevās izglābt vairākus ebrejus un izvest uz Zviedriju. Zvidrijas drošības dienesti sniedza zināmu atbalstu LCP radiosakaru nodrošināšanā ar starp Kurzemi un Zviedriju. Savu pēdējo sēdi Latvijā LCP noturēja J.Rancāna dzīvoklī Rīgā 1944. gada 8. septembrī. Sēde bija sasaukta sakarā ar Dr. P.Kalniņa nodomu evakuēties uz Zviedriju un arī LCP darbību pārcelt uz turieni. Sēdē piedalījās V.Tepfers, J.Breikš, J.Rancāns, Dr. P.Kalniņš, M.Čakste u.c. Šajā sēdē P.Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: “Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. Kā Latvijas Republikas Valsts Prezidenta vietas izpildītājs uz Satversmes man piešķirtās varas pamata (56.pants) esmu uzdevis N.N. sastādīt ministru kabinetu…” Iespējamās valdības vadītāja vārds šajā dokumentā nebija ierakstīts, taču sēdes atsevišķā protokolā norādīts, ka par ministru prezidentu aicināms profesors K.Čakste, bet gadījumā, ja viņš nebūtu Latvijā, senators M.Čakste. Pēc Rīgas krišanas 1944. gada 13. oktobrī LCP savu darbību pārcēla uz Kurzemi. Šeit kādu laiku uzturējās M.Čakste, Dr.P.Kalniņš, J.Breikš, V.Tepfers u.c. 1. novembrī uz Zviedriju aizbrauca V.Tepfers, un turpmāko LCP vadību Kurzemē uzņēmās [[Valdemārs Ģinters]]. Bēgļu laivu “Gulbis”, ar kuru Zviedrijā centās nonāk arī P.Kalniņš, pārtvēra vācu kuteris un nogādāja Dancigā. Tikai daļai LCP un tās komisiju locekļu izdevās nokļūt Zviedrijā. Pārējie bija spiesti pārcelties uz Vāciju un Austriju, viņu skaitā, J.Rancāns, V.Bastjānis un A.Klīve. Šī iemesla dēļ nevarēja realizēt pašpārvaldes plānu par varas nodošanu LCP, kas bija iecerēts 1944. gada oktobrī. Emigrācijā LCP sadalījās divās daļās, kas turpināja savu darbību lielā mērā autonomi. Pēc Dr. P.Kalniņa nāves 1945. gada 27. augustā LCP vadību formāli pārņēma Saeimas priekšsēdētāja vietnieks bīskaps J.Rancāns. Vācijā esošā LCP daļa savu pirmo sēdi noturēja 1945. gada 3. oktobrī Lustenavā (Austrijā). Tajā piedalījās arī sūtnis J.Feldmanis. Šajā sēdē sociāldemokrātus pārstāvēja V.Bastjānis, Demokrātisko centru – Fr.Ķempelis (vēlāk viņu nomainīja B.Krūka), Zemnieku savienību – A.Klīve, Latgales katoļus un progresistus – J.Rancāns. Vēlāk LCP iestājās arī jaunsaimnieki A.Bļodnieks un V.Šļakāns. Lustenavas sēdē LCP nolēma nepiedalīties bēgļu vadībā Vācijā, atstājot bēgļu aprūpi Latvijas Sarkanajam Krustam. Par LCP ģenerālsekretāru uzaicināja R.Liepiņu. Tika nolemts iesniegt petīciju sabiedrotajiem un pāvestam, kā arī lūgt Latvijas sūtņus spert soļus Vašingtonā un Londonā latviešu karavīru atbrīvošanai no gūsta. Savu darbību Vācijā LCP turpināja līdz 1950. gadam. Savu pēdējo sēdi Vācijas LCP noturēja 26.novembrī. Sakarā ar LCP priekšēdētāja J.Rancāna un tās locekļu A.Klīves, V.Bastjāņa un A.Bļodnieka izceļošanu uz ASV, nolēma Vācijā atstāt LCP delegāciju ģenerālsekretāra R.Liepiņa vadībā, taču faktiski tā darbību vairs neturpināja. Arī uz ASV izceļojušie savu darbību kā LCP locekļi vairs neatjaunoja. Pirmā LCP sēde Zviedrijā notika 1944. gada decembrī. To vadīja V.Tepfers. LCP Zviedrijas daļa Stokholmā tika rekonstruēta pēc Saeimas parauga. Tajā sastāvēja 6 sociāldemokrāti, 5 Zemnieku savienības, 4 liberāļu un 4 Latgales kristīgo zemnieku pārstāvji. Ģenerālis V.Tepfers 1946. gadā atteicās no priekšsēdētāja amata, un viņa vietā par LCP priekšsēdētāju ievēlēja B.Kalniņu. Sakarā ar viņa ievēlēšanu savu darbību LCP pamazām pārtrauca Zemnieku savienības un Latgales kristīgo zemnieku pārstāvji. Līdz ar to arī LCP Zviedrijas grupā iestājās stagnācija un līdz 1951. gada beigām tās darbība pilnībā apsīka. Vācijas okupācijas dienā – 8. maijā visi Latvijā palikušie LCP locekļi uzturējās Ventspilī vai tās apkārtnē, izņemot tos, kurus vācu iestādes bija apcietinājušas un turēja ieslodzījumā Liepājas cietumā. Šajā dienā Ventspils vācu komandants Rors atļāva doties uz Zviedriju visiem, kas to vēlas. Starp peldlīdzekļiem, kas todien atstāja Ventspili bija arī tvaikonis “Rota” uz kura kopā ar citiem bēgļiem atradās arī daudzi LCP locekļi. Padomju karakuģi netālu no Gotlandes “Rotu” aizturēja. Daļu pasažieru pārcēla uz padomju kuģiem un vēlāk caur [[Klaipēda|Klaipēdu]] nogādāja uz filtrācijas nometnēmKrievijā, daļu atgrieza Ventspilī. Savukārt V.Ģintera organizētā laiva Līga ar vairākiem LCP locekļiem 9. maijā sasniedza Gotlandi. Arī pēc padomju karaspēka ienākšanas Kurzemē LCP aktīvisti bija iecerējuši turpināt bēgļu evakuāciju uz Zviedriju, taču tam bija maz panākumu. Pēdējā LCP organizētā laiva Kurzemi atstāja 13. jūnija rītā. Tos LCP dalībniekus, kas gaidīja laivas no Zviedrijas Jūrkalnes apcietināja jau maija vidū. Notika arī plaši aresti LCP aktīvistu vidū Ventspilī. LCP grupa, kas turpināja darboties Ventspilī centās atjaunot radiosakarus ar Zviedriju, taču nesekmīgi. LCP neatbalstīja bruņoto pretestību, lai gan uzturēja sakarus ar atsevišķiem nacionālo partizānu sakarniekiem informācijas apmaiņas nolūkā. LCP vairākums uzskatīja, ka jāpiekopj nogaidīšanas taktika, jo cerēja, ka Rietumvalstis pildīs Atlantijas hartā paustos principus. Sakarus ar Latvijā palikušajiem LCP aktīvistiem centās uzņemt arī LCP Zviedrijas grupa. 14. oktobrī no Zviedrijas pa jūras ceļu Kurzemē ieradās A.Arnīša vadītā grupa, taču jau 16. oktobrī viņu un J.Šmitu aizturēja. Jau 22. oktobrī Ventspilī no Zviedrijas ieradās E.Andersons. 31. oktobrī PSRS [[Valsts Drošības komisariāts|Valsts Drošības komisariāta]] aģenti uzsāka plašus arestus Ventspilī un līdz 9. novembrim bija apcietināti jau gandrīz visi LCP locekļi. 1945. gada nogalē un 1946.gada sākumā tika arestēti arī daudzi LCP atbalstītāji, un LCP bija spiesta izbeigt aktīvo darbību Latvijā. Lielāko daļu LCP locekļu notiesāja 1946. gada 16. maija LPSR IeM karaspēka Kara tribunāla sēdē Rīgā, piespriežot brīvības atņemšanu uz dažādiem termiņiem, līdz par 25 gadiem. 1946. gada 28. augustā E.Andersonam LPSR IeM Kara tribunāls piesprieda nāves sodu. Kopumā pēc Vācijas kapitulācijas Latvijas teritorijā padomju okupācijas iestādes arestēja un notiesāja 118 LCP aktīvistu. == Informācijas avoti == * Latvijas Centrālā Padome, [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture|Latvijas Centrala Padome]] 3976 13548 2005-03-13T01:09:48Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Otrais pasaules karš]] #REDIRECT: [[Otrais pasaules karš]] 3977 13549 2005-03-13T01:20:36Z Neonz 33 '''Latvijas Neatkarības bataljons''', pirms tam arī '''Instruktoru rezerve''' (līdz 1919. gada 5. janvārim), '''Virsnieku rezerves rota''' (līdz 1919. gada 3. februārim), '''Latvijas neatkarības rota''' (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām. Lai uzsāktu Latvijas bruņoto spēku formēšanu, no 1918. gada 1. decembra [[Rīga|Rīgā]] Annas ielā 1 tika organizēta virsnieku un instruktoru reģistrēšana, kurus bija paredzēts apvienot vienībā ar nosaukumu Instruktoru rezerve (ar jēdzienu “instruktori” tika saprasti gan virsnieki, gan apakšvirsnieki). Tā bija paredzēta kā brīvprātīga vienība, lai nodrošinātu turpmāk veidojamos formējumus ar virsnieku un jaunāko komandējošo sastāvu. Pavēli par Instruktoru rezerves formēšanu Tautas apsardzības ministrs [[Jānis Zālītis]] izdeva 10. decembrī. Taču tā kā 23. decembrī ieceļot par vienības komandieri kapteini [[Jānis Balodis|Jāni Balodi]], viņa izdienas laiks tika skaitīts no 3. decembra, par Instruktoru rezerves dibināšanas dienu tiek uzskatīts 3. decembris. Decembra vidū Instruktoru rezervē bija aptuveni 260 vīri, galvenokārt virsnieki. Vienības ietērps bija pašu sagādāts, bet ieročus vienībai daļēji nodrošināja Latvju kareivju nacionālā savienība, daļēji paši brīvprātīgie. 20. decembrī Tautas apsardzības ministrija pieņēma īpašus noteikumus par Instruktoru rezervi, saskaņā ar kuriem tā tika pakļauta ministrijas kancelejas priekšniekam. Instruktoru rezerve bija viena no tām nedaudzajām Latviešu karaspēka vienībām, kas 1919. gada janvāra sākumā atstāja Rīgu kā slēgta vienība (aptuveni 130 vīru sastāvā). 1919. gada 5. janvārī Instruktoru rezerves sastāvā tika iekļauts viens [[Latgales virsnieku rota|Latgales virsnieku rotas]] vads. Vienība tika pārdēvēta par Virsnieku rezerves rotu un iekļauta tajā pašā datumā saformētajā [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķajā bataljonā]] kā 1. rota. Pēc tam kopā ar bataljonu rota atkāpās uz [[Vneta|Ventas]] aizsardzības līniju. Par piedalīšanos [[Skrunda|Skrundas]] ieņemšanā (1919. gada 29. janvārī) 3. februārī vienība pārdēvēta par Latvijas Neatkarības rotu. 1919. gada 6. martā par rotas komandieri iecēla virsleitnantu [[Jānis Olafs Lapsa|Jāni Olafu Lapsu]]. Pēc tam rota piedalījusies Saldus (1919. gada 10. martā) un [[Blīdene|Blīdenes]] muižas ieņemšanā (1919. gada 16. martā). 22. martā vienība piedalījās kaujā pie Ēzeļkroga, kur cieta lielus zaudējumus. 24. martā piedalījās [[Kalnciems|Kalnciema]] atbrīvošanā, bet 26. martā kopā ar [[Baltijas Landesvērs|Landesvēra]] Malmedes bataljonu ieņēma [[Sloka|Sloku]]. 31. martā sakarā ar Latviešu atsevišķā bataljona pārformēšanu par brigādi rota pārformēta par Latvijas Neatkarības bataljonu. Neatkarības rota kļuva par bataljona 1. rotu. Kā otro rotu bataljonā ieskaitīja Liepājā saformēto kapteiņa E.Graudiņa 2. rezerves rotu, bet kā trešo - Tāšu-Padurē saformēto rotu. Pārformēšanas brīdī Neatkarības rotā bija 146 vīri, no kuriem 64 bija virsnieki. 25. maijā bataljonā tika saformēta arī ložmetēju rota. Līdz maija vidum bataljons piedalījās aizsardzības kaujās Slokas apkārtnē. 22. maijā piedalījās Piņķu kaujā. 24. maijā bataljons ienāca Rīgā, bet nākamajā dienā tika nosūtīts uz [[Ādaži|Ādažiem]]. Pēc tam bataljons tika nosūtīts uz Austrumu fronti, ieņēma pozīcijas gar [[Ogre (upe)|Ogres]] upi pie [[Ērgļi|Ērgļiem]], kur atradās līdz 26. jūnijam. Vēlāk bataljons ieņēma kaujas sektoru pretlielinieku frontē Atašienes-Varakļānu līnijā. 1919. gada 19. augustā bataljons ieskaitīts jaunformējamā 1. Liepājas kājnieku pulkā, kā 1. bataljons. No bataljona karavīriem kaujās kritis 21, ievainoti 59. Par kaujas nopelniem 11 karavīri apbalvoti ar [[Lāčplēša kara ordenis|Lāčplēša kara ordeni]]. == Informācijas avoti == * Latvijas Neatkarības bataljons, [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lat_neatkar_rota/lnr.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture|Latvijas Neatkaribas bataljons]] 3978 13550 2005-03-13T01:22:13Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latvijas Neatkarības bataljons]] #REDIRECT: [[Latvijas Neatkarības bataljons]] 3979 13551 2005-03-13T01:23:31Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latvijas Neatkarības bataljons]] #REDIRECT: [[Latvijas Neatkarības bataljons]] 3980 13552 2005-03-13T01:25:42Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latvijas Neatkarības bataljons]] #REDIRECT: [[Latvijas Neatkarības bataljons]] 3981 43865 2006-05-08T18:54:07Z Juzeris 23 izlaboju pāradr. #REDIRECT: [[Lāčplēša Kara ordenis]] 3982 48186 2006-05-30T06:04:22Z 24.253.135.171 == Līguma noslēgšana == 1919. gada 31. augustā [[Igaunija|Igaunijas]] valdība, bet 11. septembrī - [[Somija|Somijas]] un [[Latvija|Latvijas]] valdības saņēma [[Krievija|Krievijas]] piedāvājumu sākt miera sarunas. [[Lietuva|Lietuvas]] valdība šādu piedāvājumu saņēma 15. septembrī. Krievija ārlietu tautas komisāra G.Čičerina telegrammā Latvijai bija piedāvāts “sākt sarunas par kara darbības izbeigšanu, uz kuriem pamatotos miermīlīgas attiecības starp abām pusēm”, atšķirībā no Igaunijas, Somijas un Lietuvas, kurām Krievija piedāvāja arī atzīt to neatkarību. Sākotnējā Baltijas valstu nostāja bija tāda, ka sarunas ar Krieviju notiek kopīgi. Savukārt Krievija centās panākt sarunu uzsākšanu bilaterāli ar katru no Baltijas valstīm atsevišķi. 14.-15.septembrī [[Tallina|Tallinā]] notika Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības vadītāju un ārlietu ministru konference, lai izstrādātu vienotu nostāju miera sarunām. Visiem konferences dalībniekiem bija vienota nostāja, ka ar [[lielinieki|lieliniekiem]] iespējams slēgt tikai pamieru. Nākamajā konferencē šādā pašā sastāvā, kas notika Tartu no 29. septembra līdz 1. oktobrim, nolēma neuzsākt separātas [ar katru valsti atsevišķas] miera sarunas un nenoslēgt separātus miera līgumus. Pirmās debates [[Latvijas Tautas Padome|Latvijas Tautas Padomē]] par iespējamām miera sarunām ar Krieviju notika 1919. gada 6. oktobrī. Debatēs izkristalizējās vismaz trīs iespējamās pieejas miera sarunām. Pirmo pieeju pārstāvēja [[Pagaidu valdība|Pagaidu valdība]], un to formulēja ārlietu ministrs [[Zigfrīds Meierovics]] - miera sarunas jāved kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm, pēc pamiera noslēgšanas miera sarunas uzsākamas tikai ar tādu Krieviju, kurā būtu neboļševistiska valdība. Otro pieeju pārstāvēja opozīcijā esošie sociāldemokrāti - nekavējoties uzsākamas pamiera sarunas, kuru noteikumi būtu Latvijas atzīšana no Krievijas puses ''de iure'', [[Latgale|Latgales]] atstāšana un [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] valdības likvidēšana; miers sarunas uzsākamas nekavējoties pēc pamiera noslēgšanas. Trešās, marginālās, pieejas pārstāvji uzskatīja, ka ar lieliniecisko Krieviju nav uzsākamas nekādas sarunas. Turpmākās debates par iespējamām miera sarunām ar Krieviju pārtrauca [[Pāvels Bermonts|Bermonta]] karaspēka 8. oktobrī uzsāktais uzbrukums. Tikai novembrī Baltijas valstis atsāka sarunas par miera jautājumu ar Krieviju, kad no 11. līdz 19. novembrim Igaunijas, Latvijas un Lietuvas delegācijas un novērotāji no [[Polija|Polijas]] un Somijas satikās [[Tartu]]. Ievērojot to, ka stāvoklis bija pilnībā manījies, konference nedeva nekādus reālus rezultātus. Igaunija bija nolēmusi uzsākt separātas sarunas ar Krieviju. Šīs sarunas sākās 5. decembrī Tartu. Taču, ievērojot to, ka Latgale joprojām atradās lielinieku rokās, Latvija nevarēja sekot Igaunijas paraugam. Tomēr Latvija uz Tartu nosūtīja novērotāju delegāciju, kuras sastāvā bija [[Arveds Bergs]], [[Fricis Menders]], [[Kārlis Pauļuks]] un [[Kārlis Bušs]]. 8. decembrī Latvijas novērotāju delegācija saņēma Krievijas piedāvāto pamiera projektu. Slepenības dēļ, uz kuras ievērošanu uzstāja Z.Meierovics, Krievijas pusi informēja, ka Latvijas atbilde tikts dota F.Mendera privātā vēstulē Krievijas pārstāvim [[Ādolfs Joffe|Ādolfam Joffem]]. 16. decembrī F.Menders Z.Meierovica kabinetā uzrakstīja “privātu” vēstuli, kurā tika formulēti Latvijas noteikumi - sarunas iespējams uzsākt tikai tad, ja Krievija izsaka gatavību atstāt Latgali un likvidēt P.Stučkas valdību; sarunām jābūt slepenām un jānotiek Sarkanā Krusta delegācijas piesegā. 24. decembrī Rīgā tika saņemta telegramma, ka Krievijas puse Latvijas prasības ir pieņēmusi. 1920. gada 2. janvārī, saskaņā ar panākto vienošanos, Latvijas Sarkanā Krusta delegācija (oficiālie locekļi - Tautas padomes pārstāvji F.Menders un [[Andrejs Frīdenbergs]], speciālists militāros jautājumos artilērijas kapteinis N.Fogelmanis un inženieris K.Ozols) izbrauca uz [[Maskava|Maskavu]]. Galvenais delegācijas uzdevums bija sākt slepenas pamiera sarunas. Maskavā delegācija ieradās 6. janvārī. Kamēr delegācija vēl atradās ceļā, 3. janvārī sākās Polijas un Latvijas armijas kopīgais uzbrukums Latgalē. Ofensīvas sekmīgā attīstība, lai gan sākotnēji sarežģīja sarunu gaitu, turpmāk bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicināja to sekmīgu noslēgumu. 13. janvāra sēdē Krievijas puse bija spiesta piekrist slepena pamiera noslēgšanai. 1920. gada 30. janvārī pulksten 3 naktī tika parakstīts līgums par slepenu pamieru. Līgumā tika noteikts, ka karadarbība starp abām pusēm tiks izbeigta 1920. gada 1. februārī pulksten 12 dienā. Krievijas puse piekrita atstāt visu Latgales teritoriju. Līgumam bija jāpaliek slepenam līdz brīdim, kad Latvijas puse piekritīs tā publicēšanai. Pēc līguma parakstīšanas frontē iestājās relatīvs miers, taču notika intensīvas izlūkvienību sadursmes. 1920. gada 2. februārī Igaunija un Krievija Tartu parakstīja miera līgumu. Kad 7. februārī Latvijas Ārlietu ministrija saņēma Igaunijas-Krievijas līguma tekstu, tas radīja nepatīkamu pārsteigumu, jo līgumā fiksētie saimnieciskie noteikumi - kā iespējamais precedents paredzamo sarunu laikā - Latviju neapmierināja - līguma 8. pantā Igaunija atteicās no jebkādu Igaunijas teritorijā karadarbības radīto zaudējumu atlīdzināšanas no Krievijas puses; 11. pantā Igaunija atteicās no jebkādām saimnieciskām prasībām pret Krieviju, kuras varētu izrietēt no kādreizējās Igaunijas atrašanās Krievijas sastāvā; 16. pantā Igaunija Krievijai piešķīra plašas ekonomiskas privilēģijas, neapliekot ar muitas nodevām tranzītu, bet Igaunijas ostās Krievija saņēma praktiski eksteritoriālas tiesības. Lai izvairītos no nepatīkamā precedenta, Latvijas valdība uzsāka ļoti rūpīgu gatavošanos sarunām. Grūtības radīja arī delegācijas sastādīšana, jo paredzamās [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] vēlēšanas atturēja virkni politiķu iesaistīties delegācijas sastāvā. Beidzot 26. martā Z.Meierovics paziņoja Krievijas pusei, ka Latvija ir gatava miera sarunu uzsākšanai. Latvijas delegācija miera sarunām, kuras sastāvā bija ārlietu ministra biedrs [[Aurēlijs Zēbergs]], tieslietu ministrs K.Pauļuks, pulkvedis [[Eduards Kalniņš]], [[Jānis Vesmanis]] un [[Pēteris Berģis]], no Rīgas izbrauca 10. aprīlī. Kopā ar ekspertiem un tehnisko personālu delegācijā bija 34 personas. Oficiālās miera sarunas sākās 16. aprīlī Maskavā. Krievijas delegāciju vadīja Ā.Joffe. Sarunas noritēja sešās komisijās - militārajā, politiskajā, juridiskajā, koncesiju, finansu un reevakuācijas. Sarunu sākumposmu aizņēma Latvijas puses centieni panāk no Krievijas piekrišanu, ka tā 1918. gadā ir iebrukusi Latvijā, ko izraisīja cerības panāk atlīdzību par kara darbības radītajiem zaudējumiem. Pēc tam, kad kļuva pilnīgi skaidrs, ka Krievijas puse šajā jautājumā nepiekāpsies, delegācijas pārgāja pie robežu jautājuma, kas galvenajos vilcienos tika atrisināts līdz 19. maijam. Kad kompromiss par robežu bija panākts, Latvijas delegācijas vadītājs A.Zēbergs 22. maijā atgriezās Rīgā, it kā, lai personīgi sniegtu ziņojumu Z.Meierovicam. Taču patiesībā, sarunu vešana Maskavā bija izsmēlusi viņa spēkus. Jūnijā viņš oficiāli atteicās ne tikai no delegācijas vadības, bet arī no ārlietu ministra biedra posteņa. Viņa vietā par delegācijas vadītāju kļuva J.Vesmanis. Līdz jūnija vidum bija izdevies saskaņot līguma pirmos četrus pantus - Latvijas neatkarības atzīšana no Krievijas puses, robežu jautājums un, tā sauktās, drošības garantijas - abpusēja apņemšanās nepieļaut savā teritorijā otrai pusei naidīgu organizāciju darbību. 12. jūnijā tika parakstīts arī bēgļu reevakuācijas līgums. 17. jūnija delegāciju debatēs Krievija formulēja savu viedokli ekonomiskajos jautājumos, no kura tā neatkāpās līdz pat sarunu noslēgumam - Krievija atteicās pilnībā reevakuēt no Latvijas izvestās iekārtas un citas materiālās vērtības; atteicās atzīt Latvijas tiesības uz Krievijas zelta daļu; atteicās kompensēt kara radītos zaudējumus. Jūnija otrajā pusē Latvijas delegācijas locekļi bija noguruši, un vairāki no viņiem smagi slimi. Maskavā plosījās [[tīfs]]. Tādēļ 22. jūnijā Z.Meierovics nolēma ierosināt turpmākās sarunas pārcelt uz [[Rīga|Rīgu]]. Sākotnēji Krievijas puse priekšlikumu noraidīja, atsaucoties uz to, ka tas kaitētu Krievijas prestižam. Taču 9. jūlijā Krievijas puse piekāpās. 1920. gada jūlijā sarunas tika pārceltas uz Rīgu. 15. jūlija rītā Krievijas delegācija piecu locekļu un 29 ekspertu sastāvā iebrauca Rīgā. Delegācija apmetās viesnīcā Pēterpils Pils laukumā, aizņemot 30 numurus. Krievijas delegāciju vadīja Ā.Joffe. Latvijas delegāciju vadīja J.Vesmanis, un tās sastāvā bija pulkvedis E.Kalniņš, K.Pauļuks, K.Bušs un [[Ansis Buševics]]. Delegāciju apkalpoja astoņi sekretāri un 26 eksperti. Sarunu gaitā Latvijas puse atkārtoti mēģināja panākt Krievijas piekāpšanos ekonomiskajos jautājumos, taču veltīgi. Ievērojot Krievijas karaspēka straujo virzīšanos [[Varšava|Varšavas]] virzienā, Krievijas delegācija kļuva aizvien nepiekāpīgāka. Latvijai atlika samierināties ar jau panākto. Pēdējā sarunu sēde notika 9. augustā. 11. augustā pulksten 12:40 miera līgums tika parakstīts ar šim gadījumam īpaši izgatavotu zelta spalvu. Latvijas Republikas vārdā to parakstīja J.Vesmanis, P.Berģis, A.Buševivs, E.Kalniņš un K.Pauļuks. Krievijas puses vārdā līgumu parakstīja Ā.Joffe un J.Gaņeckis. == Līguma saturs == Līgums sastāvēja no preambulas un 23 pantiem. Ar 1. pantu tika deklarēts, ka ar līguma spēkā stāšanās brīdi kara stāvoklis starp abām pusēm tiek izbeigts. Pantam pielikumā bija īpaša vienošanās, ka jebkura kara darbība uz abu valstu robežas tiek pārtraukta 13. augustā pulksten 24. 2. pants Latvijai bija pats svarīgākais no politiskā viedokļa. Tajā “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi...”. Tas pavēra ceļu vispārējai starptautiskai Latvijas atzīšanai ''de iure''. Šis pants joprojām ir viens no galvenajiem Latvijas valststiesiskās doktrīnas stūrakmeņiem un būtiskākajiem argumentiem Latvijas valsts tiesiskās kontinuitātes uzturēšanā. 3. pantā bija noteikta Latvijas un Krievijas robeža. Šajā pantā noteiktā robežlīnija un no tā izrietošais [[Abrenes jautājums]], līdztekus politiskām problēmām, bija viens no šķēršļiem Latvijas-Krievijas robežlīguma parakstīšanai 20. gs. deviņdesmitajos gados. 4. pantā abas puses apņēmās nepieļaut savā teritorijā otrai pusei naidīgu organizāciju un bruņotu grupējumu darbību. No vienas puses, šo pantu Krievija nekad tā arī netika ievērojusi. No otras puses, tā šo pantu intensīvi izmantoja politiska spiediena izdarīšanai uz Latviju. 5. pants saturēja abu pušu atteikšanos no savstarpējām prasībām kara radīto zaudējumu atlīdzināšanā, bet 6. pantā abas puses vienojās, ka centīsies panāk starptautiska fonda izveidi kara radīto postījumu novēršanai. 7. pantā tika atrisināts karagūstekņu jautājums. 8. pantā tika noteikta abu pušu robežās dzīvojošo personu pilsonība, un 9. pantā formulēta pilsonības jautājuma ietekme uz jūnijā noslēgto bēgļu reevakuācijas līgumu. Arī šī panta izpildi Krievija centās kavēt visiem iespējamiem līdzekļiem. 10.-16. pants regulēja Latvijas un Krievijas attiecību ekonomiskos jautājumus par tik, par cik tie izrietēja no Latvijas bijušās piederības Krievijai, nosakot kārtību un apjomus, kādos īpašums, kā arī arhīvi un cita dokumentācija, kas nonākusi Krievijas teritorijā, nododama Latvijas pusei. Lai gan šie līguma panti paredzēja visai ierobežotu īpašuma atdošanu, arī šīs ierobežotās saistības Krievija pilnībā nekad tā arī neizpildīja. 17. pantā tika paredzēta savstarpējā tirdzniecības līguma noslēgšana visdrīzākajā laikā, kā arī tika regulēti muitas un tranzīta jautājumi. Šajā pantā paredzēto tirdzniecības līgumu izdevās parakstīt tikai 1927.gadā. 18. pants skāra kuģošanas noteikumus, kā arī paredzēja abu pušu līdzdalību Baltijas jūras attīrīšanā no mīnām. 19. pats attiecās uz savstarpējo diplomātisko un konsulāro attiecību nodibināšanu. 20. pantā tika noteikta otras puses pilsoņu amnestija, kas sodīti par politiskiem un administratīviem nodarījumiem. 21. pants paredzēja jauktas komisijas nodibināšanu tiesisku strīdu risināšanai. 22. un 23. pants skāra procesuālus jautājumus. == Līguma ratifikācija == 2. septembrī Satversmes sapulce, vienbalsīgi pieņemot Likumu par mieru ar Krieviju, līgumu ratificēja. Krievija līgumu ratificēja 9. septembrī. Ratifikācijas dokumentu apmaiņa notika Maskavā 1920. gada 4. oktobrī. == Informācijas avoti == * Latvijas - Krievijas miera līgums, [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/miera_ligums/miera_ligums.htm Historia.lv] == Ārējās saites == * [http://vesture.serveris.lv/dok.php?id=114 Miera līgums starp Latviju un Krieviju] - līguma teksts [[Category:Latvijas vēsture|Latvijas - Krievijas miera ligums]] [[de:Friede von Riga (1920)]] 3983 13555 2005-03-13T01:51:24Z Neonz 33 '''Gustavs Mangulis''' (dzimis 1879. gada 1. decembrī, miris 1931. gada 3. decembrī) bija [[Latvijas armija|Latvijas armijas]] [[pulkvedis]], 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka komandieris. Gustavs Mangulis dzimis 1879. gada 1. decembrī [[Rīga|Rīgā]]. Beidzis [[Jelgavas reālskola|Jelgavas reālskolu]]. 1897. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā un uzsācis dienestu 110. Kauņas kājnieku pulkā. 1898. gadā iestājies Viļņas karaskolā, ko beidzis 1900. gadā. Pēc karaskolas beigšanas dienējis 115. kājnieku pulkā, bet 1901. gadā podporučika dienesta pakāpē ieskaitīts 180. kājnieku pulkā. 2. Austrumsibīrijas pulka sastāvā piedalījies [[Krievijas-Japānas karš|Krievijas-Japānas karā]]. 1905. gadā paaugstināts par poručiku un nosūtīts uz Rīgā dislocēto 115. Vjazmas kājnieku pulku. 1909. gadā paaugstināts par štābkapteini, bet 1913. gadā - par [[kapteinis|kapteini]]. [[1. Pasaules karš|1. Pasaules kara]] sākumā Mangulis turpina dienestu 115. Vjazmas pulkā. 1915. gada septembrī iecelts par bataljona komandieri. 1916. gada sākumā ieskaitīts 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā, janvāra otrajā pusē iecelts par bataljona saimniecības daļas priekšnieku, bet 30. jūlijā - par bataljona komandiera vietas izpildītāju. Pēc 7. Bauskas bataljona pārformēšanas par pulku 13. novembrī iecelts par pulka II bataljona komandieri. [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kauju]] laikā guvis šķembas ievainojumu kreisajā rokā. Pēc Ziemassvētku kaujām paaugstināts par apakšpulkvedi. 1917. gada 31. martā iecelts par 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka komandieri. Jūlijā saņēmis [[pulkvedis|pulkveža]] pakāpi. Pēc [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] piesliešanās [[lielinieki|lieliniekiem]] Mangulis, atšķirībā no vairuma augstāko virsnieku, turpinājis dienestu un pēc Latviešu strēlnieku korpusa pārformēšanas, kas notika saskaņā ar 1917. gada 17. decembra pavēli, kļuva par 1. latviešu strēlnieku divīzijas komandieri. No 1918. gada maija bijis [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] Karēlijas frontes Petrogradas-Sestroreckas-Beloostrovas grupas komandieris, no tā paša gada 19. augusta - 1. Petrogradas divīzijas 2. brigādes komandieris, no 1919. gada 12. janvāra - 1. Latviešu strēlnieku padomju divīzijas komandieris. No 1919. gada 24. janvāra līdz 27. martam ieņēmis Padomju Latvijas armijas Valmieras grupas komandiera amatu, līdz maijam bijis 26. martā izveidotās Padomju Latvijas armijas apvienotās Kurzemes-Vidzemes grupas komandieris, no maija līdz jūnijam - Kurzemes grupas komandieris, bet no jūnija - Padomju Latvijas armijas 2. divīzijas un Alūksnes armijas grupas komandieris. Sakarā ar Rīgas krišanu augusta sākumā atstādināts no amata un pret viņu ievadīta izmeklēšana. 7. augustā viņu komandēja uz Rietumu frontes štābu, uz kurieni viņš nedevās, bet 1919. gada 15. augustā pārgāja frontes līniju un padevās gūstā [[Latvijas nacionālā armija|Latvijas nacionālās armijas]] vienībām. Līdz 1919. gada 10. oktobrim Mangulis atradās apcietinājumā. Pēc atbrīvošanas ieskaitīts ieskaitīts Latvijas armijā, skaitot izdienu no 9. oktobra. No 18. oktobra dienējis Cēsu jaunmobilizēto apmācības bataljonā, 31. decembrī iecelts par Tukuma-Talsu apriņķa apsardzības priekšnieku, bet no 1921. gada 31. maija bijis Tukuma-Talsu kara apriņķa priekšnieks. No 1920. gada decembra bijis arī Karaklausības likuma rediģēšanas komisijas loceklis. Vadījis Veco latviešu strēlnieku biedrības Tukuma nodaļu, darbojies biedrībā “Latvijas vanagi”. Apbalvots ar 4. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. Saistībā ar dienestu Krievijas armijā saņēmis Krievijas [[Jura krusts|Jura krustu]] ar lauru lapām, 2., 3. un 4.šķiras [[Svētās Annas ordenis|Svētās Annas ordeni]], 4.šķiras [[Vladimira ordenis|Vladimira ordeni]], 2. un 3.šķiras [[Svētā Staņislava ordenis|Svētā Staņislava ordeni]]. Miris 1931. gada 3. decembrī [[Tukums|Tukumā]], apglabāts Jelgavas rajona Sesavas pagasta kapos. == Informācijas avoti == * Mangulis, Gustavs, [http://www.historia.lv/alfabets/M/Ma/mangulis_g/mangulis.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas armijas virsnieki|Mangulis, Gustavs]] [[Category:Latvijas vēsture|Mangulis, Gustavs]] [[Category:Triju Zvaigžņu Ordeņa kavalieri|Mangulis, Gustavs]] 3984 13556 2005-04-21T03:19:41Z Neonz 33 precizēju kategoriju '''Ābrahams Marīns''' ([[vācu valoda|vāciski]]: ''Marin Abraham''; miris 1689. gadā) bija [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistes]] sūtnis [[Londona|Londonā]], [[Tobago]] gubernators. {{stub}} [[Category:Kurzemes hercogiste|Marins, Abrahams]] 3985 27611 2006-01-24T10:27:24Z 213.175.124.191 '''Vilhelms Munters''' (dzimis 1898. gada 25. jūlijā, miris 1967. gada 10. janvārī) bija [[Latvija|Latvijas]] ārlietu ministrs (1936.-1940.), [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara Ordeņa]] kavalieris. Munters dzimis 1898. gada 25. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] [[igauņi|igauņu]] tirgotāja [[Nikolajs Munters|Nikolaja Muntera]] un [[Igaunija|Igaunijas]] [[vācieši|vācietes]] [[Auguste Kleina|Augustes Kleinas]] ģimenē. 1915. gadā ar zelta medaļu beidzis [[Rīgas biržas komercskola|Rīgas biržas komercskolu]] un uzsācis studijas [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūta]] Ķīmijas fakultātē. Tajā pašā gadā kopā ar Politehnisko institūtu evakuējies uz [[Maskava|Maskavu]], kur studijas turpinājis līdz 1917. gadam. 1917. gada 22. maijā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 1. sagatavošanas mācību bataljonā [[Ņižnijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]], no 8. augusta līdz 26. oktobrim mācījies Vladimira kara skolā [[Petrograda|Petrogradā]], kopā ar citiem junkuriem piedalījies cīņās lielinieku [[Oktobra apvērsums|Oktobra apvērsuma]] laikā. Bijis īslaicīgi ieslodzīts Pētera un Pāvila cietoksnī, bet izmantojot pazīšanos panācis atbrīvošanu. Pēc tam strādājis par eļļotāju rūpnīcā ''Треугольник''. 1918. gada jūlijā atgriezies Rīgā. 1919. gada 24. jūnijā Munters brīvprātīgi iestājies [[Igaunijas armija|Igaunijas armijas]] 6. kājnieku pulkā. Tā sastāvā piedalījies [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņās]] Ziemeļvidzemē. Vēlāk bijis Igaunijas armijas komandantūras komandas priekšnieks un 6. kājnieku pulka Vīlandes garnizona priekšnieka adjutants. No aktīvā dienesta Igaunijas armijā atbrīvots 1920. gada 17. oktobrī. Par dienesta laikā Igaunijas armijā paaugstināts [[leitnants|leitnanta]] pakāpē. 1920. gada 22. novembrī iesaukts [[Latvijas armija|Latvijas armijā]] un iedalīts 6. Rīgas kājnieku pulkā. Atvaļināts 20. decembrī. Pēc atgriešanās Latvijā Munters atsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Ķīmijas fakultātē, ko beidza 1925. gadā, iegūstot inženiera ķīmiķa (''ing. chem.'') grādu. Kopš 1920. gada 20. decembra Munters strādājis Latvijas Ārlietu ministrijā. Līdz 1921. gada 30. septembrim bijis Ārlietu ministrijas Politiski ekonomiskā departamenta Informācijas nodaļas 3. sekretārs. No 1921. gada 1. oktobra līdz 1922. gada 31. jūlijam - 2. sekretārs, no 1922. gada 1. augusta līdz 1923. gada 31. martam - 1. sekretārs. No 1923. gada 1. aprīļa līdz 1924. gada 31. martam - Rietumu nodaļas 1. sekretārs, no 1924. gada 1. aprīļa līdz 1925. gada 15. februārim - Preses nodaļas 1. sekretārs, 1925. gada 16. februārī kļuvis par Politiski ekonomiskā departamenta Baltijas valstu nodaļas vadītāju. 1927. gada beigās iecelts par Ārlietu ministrijas pārstāvi Finansu ministrijas ārējās tirdzniecības komisijā, bet 1931. gada 1. janvārī - par Administratīvi juridiskā departamenta direktoru, vienlaikus pildot ministrijas ģenerālsekretāra palīga pienākumus. 1933. gada 14. jūlijā Munteru iecēla par Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru ar viceministra funkcijām. Kad kopš 1934. gada 17. marta [[Kārlis Ulmanis]] sāka pildīt ārlietu ministra pienākumus, ministrijas faktiskā vadība nonāca Muntera rokās. 1936. gada 14. jūlijā viņš kļuva par ārlietu ministru un šajā amatā palika līdz 1940. gada 21. jūnijam. Papildus tiešajiem amata pienākumiem Munters bijis vairāku komisiju loceklis. Piedalījies svarīgāko saimniecisko un politisko līgumu sagatavošanā ar ārvalstīm. Kopš 1931. gada ņēmis dalību visās [[Tautu Savienība|Tautu Savienības]] pilnsapulcēs. Laikā no 1935. līdz 1939. gadam bijis Latvijas delegācijas vadītājs. No 1936. līdz 1938. gadam bijis Latvijas pārstāvis Tautu Savienībā, 1937. gada 13. jūnijā Tautu Savienības 13. pilnsapulcē ievēlēts par Tālo Austrumu komisijas vadītāju, bet 1938. gadā - par Tautu savienības padomes 101. sesijas prezidentu. Munters apbalvots ar [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara Ordeni]] (1924. gadā, Nr. 1814), [[Trīs Zvaigžņu ordenis|Trīs Zvaigžņu ordeņa]] II, III un IV šķiru, [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] I šķiras, Zviedrijas Ziemeļzvaigznes I, II, un III šķiras, Somijas Baltās Rozes I un II šķiras, Lietuvas Ģedimina I un II šķiras, Beļģijas Leopolda I un II šķiras ordeņiem, I šķiras 2. un 3.pakāpes Igaunijas Brīvības krustu, Igaunijas Ērgļa I un II šķiras, Itālijas Kroņa I un II šķiras, Dienvidslāvijas Sv.Savas II šķiras, Portugāles Militārā Kristus II šķiras, Luksemburgas Lielhercogistes Ozola vainaga III šķiras, Polijas Polonia Restituta I un III šķiras, Francijas Goda leģiona II, III un V šķiras, Austrijas nopelnu I šķiras, Pāvesta Gregora Lielā I šķiras, Ķīnas Jade I šķiras, Lietuvas Vītauta Dižā I šķiras, Rumānijas Kroņa II šķiras, Beļģijas Kroņa III šķiras, Itālijas Sv.Maurīcija un Lazara I šķiras, Vācu Ērgļa I šķiras ordeņiem. 1940. gada 16. jūlijā Munters tika deportēts. Atrodoties izsūtījumā [[Voroņeža|Voroņežā]], strādājis Svešvalodu skolotāju institūtā. Šajā laikā viņš uzrakstīja vairākus [[PSRS]] iekšlietu tautas komisāram [[Lavrentijs Berija|Lavrentijam Berijas]] adresētus iesniegumus, kuros sniedzis detalizētas ziņas par daudziem saviem laikabiedriem. 1941. gada 26. jūnijā Munters apcietināts. Atradies ieslodzījumā Voroņežā, septembrī pārvests uz [[Saratova|Saratovu]], 1942. gada septembrī - uz Kirovas Ivanovas cietumu. 1952.gada 14. aprīlī čekas īpašā apspriede Munteru notiesāja uz 25 gadiem ieslodzījumā “par aktīvu cīņu pret revolucionāro strādnieku kustību un naidīgu darbību pret PSRS”. Sodu izcietis Maskavā, Butirku cietumā. 1954. gada 16. augustā pirms termiņa atbrīvots bez tiesībām atgriezties Baltijā. Pēc atbrīvošanas dzīvojis Vladimirā pie Kļazmas, kur strādāja par tulkotāju Vladimiras traktoru rūpnīcā. 1958. gadā saņēmis atļauju atgriezties Latvijā. Pēc atgriešanās 1959. gadā strādājis [[Latvijas Zinātņu Akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas]] Vēstu redakcijā par tulku, bijis arī vairāku citu zinātnisku izdevumu līdzstrādnieks. Kopš 1962. gada publicējis Latvijas presē, kā arī laikrakstā ''Известия'' kritiskus rakstus par latviešu trimdas organizācijām. 1963. gadā izdots Muntera atmiņu apcerējums ''Pārdomas'', bet 1964. gadā iznāca viņa pētījums par Apspiesto Eiropas tautu asambleju (''Assembly of Captive European Nations'') &mdash; ''Savu tautu ienaidnieki''. 1964. gadā Munters iecelts par PSRS iestāžu izveidotās [[Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs|Latvijas komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs]] locekli. Miris 1967. gada 10. janvārī Rīgā. == Informācijas avoti == * Munters, Vilhelms, [http://www.historia.lv/alfabets/M/mu/munters/munters.htm Historia.lv] [[Category:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri|Munters, Vilhelms]] [[Category:Latvijas politiķi|Munters, Vilhelms]] [[Category:Latvijas vēsture|Munters, Vilhelms]] [[Category:Triju Zvaigžņu Ordeņa kavalieri|Munters, Vilhelms]] 3986 16092 2005-07-04T01:45:14Z Neonz 33 '''Nameisis''' (avotos: ''Nameise'', ''Nameyxe''; 13. gadsimts), pazīstams arī kā '''Namejs''', '''Nameitis''', bija [[Zemgale|Zemgales]] lielkungs, [[Tērvete|Tērvetes]] [[zemgaļi|zemgaļu]] vecākais un brīvības cīņu vadonis. Pieminēts [[Vecākā Livonijas atskaņu hronika|Vecākajā Livonijas atskaņu hronikā]] un Moliānas Franciska izmeklēšanas protokolā (1312), kur dēvēts par Zemgales karali ([[latīņu valoda|latīņu]] ''kunic'', ''rex''). Nameisis valdīja visā Zemgalē, izņemot vācu okupēto [[Mežotne|Mežotnes]] valsti. Bija viens no tiem "zemes vecajiem", kas 1272. gada 6. jūnijā Zemgales vārdā noslēdza mieru ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapu]]. Saskaņā ar līgumu, vācu soģi trīs reizes gadā ieradās Zemgalē, lai ievāktu nodokļus. 1279. gadā Nameisis noslēdz līgumu ar lietuvju valdnieku [[Traidens|Traidenu]] un maijā zemgaļi nepamanīti ieņēm vācu okupēto Tērvetes pilsētu, bet pēc dažu dienu cīņām arī pili. Sagūstītos vācu bruņiniekus aizsūta uz Lietuvu, bet vācu soģi soda ar nāvi. Īsā laikā tiek izdzīti vācieši arī no citām zemgaļu valstīm, izņemot Mežotni. Tā paša gada vasarā ordenis atriebjoties veica sirojumus Tērvetes un Dobeles valstīs. Rudenī Nameisis ar negaidītu uzbrukumu mēģina ieņemt [[Rīga|Rīgu]], bet spiegu informētie ordeņa spēki sagaida zemgaļus pie [[Lielupe|Lielupes]]. Zemgaļi gūst uzvaru šajā kaujā un pat sagūsta ordeņa maršalu. 1281. gadā vāci no jauna uzbrūk Dobelei, taču ar lietuviešu palīdzību tiek sakauti. Augustā apvienotais vācu karaspēks (14 000 vīru) ar kara mašīnām uzbrūk Tērvetei. Zemgaļi nespēj pretoties pārspēkam un ar Rīgas prāvesta starpniecību tiek noslēgts jauns miera līgums ar vāciešiem. Līgums noteica, ka zemgaļi patur savas pilis, bet maksā nodokļus ([[kunga tiesa|kunga tiesu]]) un pieņem vācu soģus. Ordenis nebija pilnībā apmierināts ar šādiem līguma nosacījumiem un ar viltu, ielūdzot uz dzīrēm, nogalina zemgaļu vecākos. 1281. gadā Nameisis emigrē uz [[Lietuva|Lietuvu]], lai kopā ar Traidenu cīnītos pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] Prūsijā pie Kristburgas. Par Nameiša tālākajām gaitām ziņu nav, domājams, ka gājis bojā cīņās Prūsijā. Nameisis kā zemgaļu brīvības cīnītājs attēlots [[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] poēmā "Karalis Nameitis" (1925), [[Aleksandrs Grīns|Aleksandra Grīna]] romānā "Nameja gredzens" (1931) un [[Laimonis Purs|Laimoņa Pura]] tetriloģijā "Degošais pilskalns". == Informācijas avoti == * Nameisis, [http://www.historia.lv/alfabets/N/na/nameisis/encik/nameisis_le.htm Latvju enciklopēdija. 2.sējums, 1760.lpp.] [[Category:Latvijas vēsture]] 3987 13559 2005-03-13T02:21:55Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Nameisis]] #REDIRECT: [[Nameisis]] 3988 13560 2005-03-13T02:22:28Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Nameisis]] #REDIRECT: [[Nameisis]] 3989 36414 2006-03-24T23:22:44Z Feens 37 '''Roberts Osis''' (dzimis 1900. gada 18. septembrī, miris 1973. gada 9. aprīlī) bija [[pulkvedis]], [[Latvijas armija|Latvijas armijas]] komandiera adjutants, [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] 43. grenadieru pulka komandieris. Roberts Osis dzimis 1900. gada 18. septembrī [[Rīga|Rīgā]], amatnieka ģimenē. Piedalījies [[1. Pasaules karš|1. Pasaules karā]] un kopš 1919. gada 8. oktobra [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] Latgales divīzijas sastāvā. Kopš 1934. gada Latvijas armijas komandiera un vēlāk kara ministra [[Krišjānis Berķis|Krišjāņa Berķa]] adjutants. Līdztekus dienestam armijā studējis vēsturi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. 1944. gadā aizstāvējis maģistra darbu par senlatviešu piļu nocietinājumu sistēmu teritorijā starp tagadējo Latvijas Austrumu robežu un [[Veļikaja|Veļikajas]] upi. Sākoties vācu okupācijai, Osis no 1941. gada 7. jūlija ieņēma Rīgas pašaizsardzības departamenta priekšnieka pulkveža [[Voldemārs Veiss|Voldemāra Veisa]] palīga amatu (kopš decembra Iekšējā drošības departamenta vadītāja palīgs), vēlāk ieņēmis Latvijas aizsardzības vienību štāba priekšnieka un Rīgas kārtības dienesta priekšnieka posteņus. Organizējis pirmos latviešu policijas bataljonus. No 1942. gada decembra Latvijas aizsardzības vienību sakaru virsnieks pie vācu virspavēlniecības. No 1943. gada jūlija 1. Rīgas latviešu policijas pulka komandieris. Kā šī pulka komandieris piedalījies kaujās pie Neveļas. 1943. gada decembrī smagi ievainots. 1944. gada jūlijā dienvidos no [[Daugavpils]] komandējis atsevišķu kaujas grupu, pēc tam sakaru virsnieks pie vācu 215. divīzijas. No 1944. gada septembra līdz 1945. gada martam komandējis Latviešu leģiona [[19. ieroču SS grenadieru divīzija|19. ieroču SS grenadieru divīzijas]] 43. (2. latviešu, arī Imantas) grenadieru pulku. Martā pārcelts uz Liepāju 19. divīzijas papildinājuma lietu pilnvarotā amatā. Neilgi pirms kapitulācijas Osis centās organizēt Kurzemes Zemes (Tautas) padomi un izveidot Pagaidu valdību. Vēlāk Osis mēģināja uzstāties kā šīs valdības ministru prezidents. Tautas padomi bija paredzēts sasaukt 1945. gada 8. maijā, taču sakarā ar vācu Kurzemes grupējuma kapitulāciju 8. maijā tas vairs nebija iespējams. 8. maijā Osim vācu ātrlaivā izdevās no [[Liepāja|Liepājas]] atstāt [[Kurzeme|Kurzemi]]. Viņš nonāca sabiedroto gūtā [[Vācija|Vācijā]], kur sākotnēji atradās gūstekņu nometnē, vēlāk Vesterbūras internēto nometnē. 1945. gada novembrī atbrīvots. Vācijā darbojies [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālajā Padomē]] un [[Latvijas Nacionālā Komiteja|Latvijas Nacionālajā komitejā]]. Piecdesmitajos gados Osis izceļoja uz [[Lielbritānija|Angliju]], turpmāk dzīvojis Berdžeshillā, kur 1973. gada 9. aprīlī miris. == Informācijas avoti == * Osis, Roberts, [http://www.historia.lv/alfabets/O/os/osis_rob/osis.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas armijas virsnieki|Osis, Roberts]] [[Category:Latvijas vēsture|Osis, Roberts]] 3990 13562 2005-03-13T02:29:59Z Neonz 33 #REDIRECT: [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]] #REDIRECT: [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]] 3991 39124 2006-04-08T10:42:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Nestorin kronikka]], [[sk:Povesť dávnych liet]] '''Pagājušo gadu vēsture''' ([[krievu valoda|krieviski]]: ''Повесть временных лет''), arī '''Pagājušo laiku stāsts''', '''Nestora hronika''', ir senkrievu hronika. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Pagājušo gadu vēstures autors ir [[Kijeva|Kijevas]] Pečoru klostera mūks Nestors, un tāpēc to historiogrāfijā dēvēja par Nestora hroniku. Vēlāk noskaidrots, ka Nestors tikai apkopojis un rediģējis vairākas senākas hronikas. Šo darbu viņš veicis ap 1113. gadu, izmantojot Pečoru klosterī glabājušos 1093. gadā sastādītu senāku hroniku - tā saukto Pirmhroniku (''Начальная летонись''), kā arī citus senās Krievzemes un [[Bizantija|Bizantijas]] rakstītos avotus. Senākās daļas sastādīšanai Nestors izmantojis bizantiešu autora Georgija Hamartolas hroniku, kas senkrievu valodā pārtulkota jau X-XI gadsimtā, X gadsimta krievu-bizantiešu līgumus, XI gadsimtā senkrievu valodā pārtulkoto bizantiešu Hronogrāfu (vēsturisku apcerējumu krājumu), kas papildināts ar faktiem par Krievzemes vēsturi, svēto dzīves aprakstus un citus materiālus. Rakstīto avotu ziņas Nestors papildinājis arī ar mutvārdu tradīcijā atrodamajām ziņām. Hronika sastādīta labvēlīgi toreizējam Kijevas kņazam [[Svjatopolks Izjaslavičš|Svjatopolkam Izjaslavičam]]. Vēlākie kņazi centās hroniku pārveidot atbilstoši savām politiskajām interesēm. 1116. gadā kņaza [[Vladimirs Vsevolodovičš Monomahs|Vladimira Vsevolodoviča Monomaha]] uzdevumā hroniku pārstrādā Mihailovskas Vidubickas klostera igumens Silvestrs. Divus gadus vēlāk tika sagatavota vēl trešā hronikas redakcija. Šīs senākās, tāpat kā vēlākās hronikas redakcijas nav saglabājušās. Sākotnējā hronikas teksta restaurēšanai galvenokārt izmantotas divas XIV gadsimta hronikas - Lavrentija (''Лаврентьевская летопись'') un Ipatija hronika (''Ипатьевская летопись''). Mūks Lavrentijs vadīja Suzdaļas kņaza Dmitrija Konstantinoviča uzdevumā izveidotu pārakstītāju grupu, kura 1377. gadā hroniku pārakstīja no kāda 1305. gadā izgatavota noraksta. Ipatija hronika savu nosaukumu ieguvusi no Ipatija klostera Kostromā, kurā šis noraksts glabājies. Tās sarakstīšanas laiks ir XV gadsimta sākums. No [[Latvijas vēsture|Latvijas vēstures]] viedokļa darbs ir interesants ar to, ka hronika ir hronoloģiski senākais avots, kas sniedz tagadējo Latvijas teritoriju apdzīvojušo cilšu uzskaitījumu - [[zemgaļi]], [[kurši]], [[latgaļi]] un [[līvi]] (lībieši). Tāpat būtiska ir norāde, ka daļa šo tautību atradās meslu atkarībā no Krievzemes kņaziem. Tas ir vienīgais rakstu avots, kas uzrāda iespaidīgo [[Polockas kņaziste|Polockas kņaza]] sakāvi [[Zemgale|Zemgalē]] - šie ir lielākie senkrievu kņazu zaudējumi kaujā līdz pat 13. gadsimtam. == Informācijas avoti == * Pagājušo gadu vēsture, [http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pag_laiku_st/plv.htm Historia.lv] == Ārējās saites == * [http://hronos.km.ru/dokum/povest.html Повесть Временных лет] (tulkojums krievu valodā) [[Category:Viduslaiki|Pagajuso gadu vesture]] [[bg:Начална руска летопис]] [[de:Nestorchronik]] [[en:Primary Chronicle]] [[es:Crónica de Néstor]] [[fi:Nestorin kronikka]] [[it:Manoscritto Nestoriano]] [[ko:원초 연대기]] [[nl:Nestorkroniek]] [[pl:Powieść minionych lat]] [[ru:Повесть временных лет]] [[sk:Povesť dávnych liet]] [[sr:Несторова хроника]] [[sv:Nestorskrönikan]] [[uk:Повість временних літ]] 3992 13564 2005-03-13T02:39:27Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Pagājušo gadu vēsture]] #REDIRECT: [[Pagājušo gadu vēsture]] 3993 13565 2005-03-13T02:40:05Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Pagājušo gadu vēsture]] #REDIRECT: [[Pagājušo gadu vēsture]] 3994 44346 2006-05-12T06:29:22Z Feens 37 '''Rīgas arhibīskapija''' ([[latīņu valoda|latīniski]]: ''archiepiscopatus provincia Rigensis''; 1255 - 1562) bija vadošā [[Livonija|Livonijas]] baznīcvalsts, kuras arhibīskaps bija Baznīcas galva 7 bīskapijām Livonijā un [[Prūsija|Prūsijā]]. == Ievads == Rīgas arhibīskapijas attīstībā var izdalīt trīs tās ģenēzes periodus: Ikšķiles bīskapiju (1186-1200), Rīgas jeb Livonijas bīskapiju (1201-1255) un Rīgas arhibīskapiju (1255-1561). Rīgas arhibīskapijas platība bija apmēram 18 400 km<sup>2</sup>. To pārvaldīja pāvesta iecelts arhibīskaps (''archiepiskopus''). Kā [[Vācijas impērija|Vācijas impērijas]] firsts, arhibīskaps savā teritorijā bija arī augstākais laicīgais valdnieks, kura garīgais kungs bija pāvests, bet laicīgais - Vācijas ķeizars. Arhibīskapijas pārvaldībā atradās arī trīs Livonijas ([[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]]) un četras Prūsijas ([[Kulmas bīskapija|Kulmas]], [[Pamedes bīskapija|Pamedes]], [[Vārmes bīskapija|Vārmes]], [[Sembas bīskapija|Sembas]]) bīskapijas, bez tam faktiski tai pakļāvās arī [[Tallinas bīskapija]], kas formāli bija atkarīga no Lundas [[Dānija|dāņu]] arhibīskapa. Tās teritoriju pārvaldīja arhibīskaps kopā ar domkapitulu, bet no 1432. gada kopā ar arhibīskapijas padomi (''Syiftsratg''). Pavisam bija 20 arhibīskapu (skatīt [[Rīgas arhibīskapi#Rīgas arhibīskapi|Rīgas arhibīskapu sarakstu]]), neskaitot 4 iepriekšējos Livonijas bīskapus - [[Meinards|Meinardu]], [[Bertolds|Bertoldu]], [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertu]] un [[Nikolajs no Nauenas|Nikolaju]] (skatīt [[Rīgas arhibīskapi#Ikšķiles bīskapi|Ikšķiles bīskapu sarakstu]]). Sākumā arhibīskapi uzturējās īpašā namā pie [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]], bet no 14. gadsimta arhibīskapa rezidences bija [[Rauna|Raunas]] (''Ronnenburg'', apmēram no 1420. gada galvenā rezidence), [[Limbaži|Limbažu]] un [[Koknese|Kokneses]] pilis. Tomēr pārtikas sagādes grūtības arhibīskapam Raunā ļāva rezidēt tikai no [[Miķeļi|Miķeļiem]] līdz februārim. No februāra līdz [[Vasarsvētki|Vasarsvētkiem]] arhibīskaps uzturējās Limbažos (''Lemsal''), bet līdz Miķeļiem Koknesē (''Kochenhusen''). === Domkapituls === Domkapituls valdīja kopā ar arhibīskapu, un viņa funkcija bija uzraudzīt tā darbību. Tajā ietilpa 12 augstākie arhibīskapijas garīdznieki domkungi jeb kanoniķi. Domkapitula priekšgalā atradās domkungu vēlēts prāvests (''praepositus''), kas vienlaicīgi bija arhibīskapa tuvākais palīgs. Pārējie domkungi veica dažādus garīgos un valsts amatus. Pagrabmeistars (''cellerarius'') gādāja par domkungu uzturu, priors jeb dekāns rūpējās par statūtu un disciplīnas ievērošanu, bibliotēkas, arhīvus un domskolas lietas pārzināja sholastiķis (''scholasticus''), baznīcas mūzikas un kora jautājumus kantors (''cantor''), finansu lietas 13. gs. kamerārijs (''camerarius''), bet vēlāk fabrikators (''fabricator''), par baznīcas dārglietām bija atbildīgs tesaurārijs (''thesaurarius''). Visvecāko no domkungiem sauca par senjoru, un viņš bija prāvesta vai dekāna vietnieks. Domkungu dzīve bija līdzīga ordeņa brāļu ikdienai katra dienas stunda bija reglamentēta, viņiem bija jādzīvo vienā klosterī, jāēd un jāguļ vienā telpā. Rīgas arhibīskapijas domkungi nāca gan no muižnieku, gan [[Rīga|Rīgas]] un [[Tērbata|Tērbatas]] pilsoņu vidus. Daudzi bija ārzemnieki. Domkapituls ne tikai ierobežoja arhibīskapa varu, bet 13. un 14. gs. pat noteica valsts politiku. Domkungiem bija arī savi kopīgi, prāvesta pārzināti īpašumi zemes, pilis, baznīcas, muižas, dzirnavas un kapsēta. Ar domkapitula zemes tiešu pārvaldi nodarbojās Krimuldas (''Kremon'') fogts. === Vasaļu kārta === Arhibīskapijas pilīs pastāvīgo karavīru skaits bija neliels, sākumā tie bija galvenokārt krusta karotāji, tāpēc kara gadījumos tika sasaukts vasaļu karaspēks un zemnieku zemessardze. Pirmie lēņi tika piešķirti 1201. gadā [[Konrāds no Meiendorfas|Konrādam no Meiendorfas]] [[Ikšķile|Ikšķilē]] un bruņiniekam Danielam [[Lielvārde|Lielvārdē]], vēlāk arī [[Dole|Dolē]], Koknesē, [[Straupe|Straupē]] u.c. Tā rezultātā arhibīskapijas teritorijā izveidojās spēcīga vasaļu kārta. Kā atalgojumu par dienestu bīskapi un arhibīskapi piešķīra lēni - valdījumu pār dažāda lieluma teritoriju. Līdz ar to radās plaši lēņu novadi, kuros saimniekoja vasaļi, bieži vien nerēķinoties ar zemes kungu interesēm. Pakāpeniski vasaļi ieguva noteicošo lomu arhibīskapijas pārvaldē un politikā. 14. gadsimta otrajā pusē vasaļi sāka pulcēties savās sanāksmēs - mantāgos, kuros piedalījās arī domkungi un Rīgas rātskungi. No 1432. gada sāka darboties arī arhibīskapijas padome, kurā ietilpa arhibīskaps, 6 domkungi un 6 vasaļi. Arhibīskapijas padome 15.-16.gadsimtā kļuva par galveno valsts iekšpolitikas un ārpolitikas veidotāju, turklāt balsošanā izšķirošais vārds piederēja vasaļiem. Lai gan zemnieku stāvoklis šeit bija labāks nekā dāņu Ziemeļigaunijas novados, jau 1494. gadā tiek noslēgts līgums par izbēgušo zemnieku izdošanu. Rīgas arhibīskaps [[Jespers Linde]] (1509. - 1524.g.) bija pirmais, kuru amatā neiecēla pāvests, bet ievēlēja domkapituls. == Vēsture == === Ikšķiles bīskapija (1186 - 1201) === Pirmais zināmais sludinātājs [[Livonija|Livonijā]] ir [[Meinards]], kura darbības sākumu [[Daugava|Daugavas]] lejtecē, saskaņā ar uzrakstu uz viņa kapa plāksnes [Kučinskis, 28], varētu pieņemt par 1182. gadu. Sākumā viņš ziemo ar tirgotājiem Lejasdaugavā, un saņēmis atļauju no [[Polockas kņaziste|Polockas kņaza]] [[Vladimirs (Polockas kņazs)|Vladimira]] [Indriķa hronika, I: 3], uzsāk kristietības sludināšanu Lejasdaugavas līvu vidū. Lietuvju uzbrukumu apdraudēti, [[līvi]] piekrīt formāli pieņemt katoļu ticību, un pieņem Meinarda piedāvājumu celt mūra pilis Ikšķilē un Mārtiņsalā. Ikšķiles bīskapiju Meinards izveido ''de facto'' 1186. gadā [Arnold, 213], tiek izveidots mūku konvents – domkapituls, kuram pieņēma [[augustīnieši|augustīniešu]] ordeņa statūtus. Jādomā, ka Meinards šai laikā aizceļoja uz [[Vācija|Vāciju]], kur [[Brēmenes arhibīskapija|Brēmenes arhibīskaps]] [[Hartvigs II]] saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem viņu iesvētīja par bīskapu. Livonijas izveide ''de iure'' būtu datējama ar 1188. gada 1. oktobri, kad Meinardu bīskapa amatā apstiprina arī pāvests [[Klements III]] [Senās Latvijas vēstures avoti, 1, 16]. Nav skaidrs cik patiesa sākumā bija līvu vēlēšanās kristīties, visticamāk, ka galvenais viņu mērķis bija panākt mūra piļu uzcelšanu savās zemēs. Kā galvenais iebildums kristietības ieviešanai līviem bija [[desmitā tiesa|desmitās tiesas]] maksāšana bīskapam, kas ir viens no vēlākā konflikta iemesliem. 12. gs. 90. gadu pirmajā pusē Daugavas un [[Gauja|Gaujas]] lībieši ignorē katoļu garīdznieku centienus nodibināt bīskapijā kristīgajām normām atbilstošu kārtību, un Ikšķiles bīskaps praktiski pār viņiem zaudēja reālo varu. Zaudējot regulāru tirgotāju atbalsta iespējas, Meinards vairākkārt neveiksmīgi mēģināja tikt uz Vāciju pēc palīdzības, bet 1196. gada 12. (11.?) oktobrī nomira un tika apglabāts Ikšķiles baznīcā pie altāra. Daži pētnieki par nāves datumu nosauc 14. augustu [Bruiningk H., 1904], katoļu vēsturnieks [[Cēzars Baronijs]] (1607. gadā) min 10. maiju, taču uzrakstā uz kapa plāksnes Doma baznīcā minēts oktobra mēnesis. Vēlākā vācu cīņa bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta]] vadībā tiesiski bija balstītas uz katoļticības atjaunošanu, jo gandrīz 20 gadus līvi labprātīgi bija pieņēmuši katoļu misionārus, tāpat pakļāvušies Ikšķiles bīskapijas varai. === Rīgas bīskapija (1201 - 1245) === Rīgas bīskapijas sākums meklējams 1201. gadā, kad bīskaps [[Alberts fon Bukshēvdens]] (''Albert von Buxhövden'', 1199.-17.01.1229.) dibina [[Rīga|Rīgas]] pilsētu, un pārnes savu rezidenci no [[Ikšķile|Ikšķiles]]. 1202. gadā Livonijā ierodas bīskapa brālis [[Engelberts]] (1202.-1209.), un tiek ievēlēts par Svētās Jaunavas Marijas konventa (domkapitula), kas dzīvoja pēc augustīniešu mūku ordeņa regulas (statūtiem), prāvestu. 1209. gadā notiek pāreja uz [[premonstrieši|premonstriešu]] ordeņa statūtiem, un melno ietērpu nomainīja uz baltām vilnas drānām [Senās Latvijas vēstures avoti, 1, 42]. Dalot [[līvi|lībiešu]] un [[latgaļi|latgaļu]] zemes ar ordeni un Rīgas pilsētu (1207.-1224.), tas iegūst savā īpašumā 2/3 teritorijas [[Gauja|Gaujas]] un [[Daugava|Daugavas]] labajā krastā, t.s. Līvu gals (rietumu daļa) un Latvju jeb Latgaļu gals (austrumu daļa). Abas šīs daļas atdalīja ordeņa zemju josla, t.s. [[Gaujas koridors]] upes kreisajā krastā. 1245. gadā pāvests arhibīskapa sēdekli gribēja novietot [[Prūsija|Prūsijā]], taču pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] sīvas pretestības, par tā metropoli tikai izvēlēta Rīga, un pēc bīskapa [[Nikolajs no Nauenas|Nikolaja]] nāves brīvais Rīgas bīskapa amats tika piešķirts [[Alberts II (Rīga)|Albertam Zauerbēram]] (''Albert Suerbeer''). Līdz ar to notika Rīgas bīskapijas ilgi gaidītā pāreja uz metropoles statusu, par ko iestājās jau bīskaps Alberts, 1218. gadā iegūstot tiesības iecelt jaunus bīskapus Livonijā. === Rīgas arhibīskapija (1245 - 1561) === [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] pēc 1237. gada [[Viterbijas apvienošanās|Viterbijas apvienošanās]], neapmierināja [[Zobenbrāļu ordenis|zobenbrāļu]] atstātais mantojums lēņtiesiskā un baznīcas atkarība no Rīgas arhibīskapa. [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]] laicīgās dzīves jautājumos pakļāvās arī [[Prūsija|Prūsijas]] četri bīskapi, neraugoties uz to, ka viņu garīgais kungs bija Rīgas arhibīskaps. Livonijas ordeņa brāļi, Prūsijas ordeņbrāļu iedvesmoti, uzsāka cīņu par visas Livonijas zemes pakļaušanu savai varai. Pirmās sadursmes vērojamas jau 13. gadsimta vidū, kad brāļi atņem bīskapam novadus [[Burtnieku ezers|Burtnieku ezera]] kreisajā krastā. Kamēr vēl ritēja cīņa ar vietējām pagāniskajām tautībām un katoļu pozīcijas Austrumbaltijā vēl nebija pietiekami drošas, Livonijas valdnieki savas pretrunas risināja galvenokārt ar diplomātiskām metodēm, tomēr atsevišķi konflikti sasniedza bīstamu robežu. Piemēram, 1269. g. ordeņbrāļi uzdrošinājās arestēt arhibīskapu Albertu II Zauerbēru. Neliels konflikts 1297. g. pavasarī starp Rīgu un ordeni pārauga karā. Rīgas pusē nostājās arhibīskaps, [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapi]]. Rīgas arhibīskapi pēc ordeņa uzvaras 1330. gadā neatteicās no garīgās virskundzības pār ordeņbrāļiem, tomēr paši lielākoties uzturējās pāvesta galmā Dienvidfrancijas pilsētā [[Avinjona|Avinjonā]]. Cīņa abu pušu starpā nenorima un ar mainīgiem panākumiem turpinājās visu 14. gs. Arhibīskapiem izdevās arvien biežāk iegūt pāvestu simpātijas un uzkūdīt pāvestus ordenim. Rezultātā Livonijas ordenim nācās daļēji atteikties no pilnīgas uzvaras lauriem. Pāvests 1332. gadā pieprasīja ordenim, lai tiktu atdoti arhibīskapijas domkapitulam atņemtie īpašumi pilis un lauki. Trīs gadus vēlāk ordenis šo prasību bija spiests izpildīt. 1353. gadā pāvests pat mēģināja pārņemt Rīgu savā pārvaldē, bet, kad ordenis tam nepiekrita, ordeņbrāļus izslēdza no baznīcas un izsludināja interdiktu pār ordeņa īpašumiem. 1360. gadā pāvests atzina arhibīskapa laicīgo un garīgo virsvaru pār Rīgu, bet ordenim saglabāja visus ienākumu avotus Rīgā un tās patrimonālajā apgabalā. Savukārt rīdzinieki, redzot, ka diplomātiskajās cīņās arhibīskaps gūst virsroku un ar pāvesta un ķeizara atbalstu nostiprina savu varu, bija ar mieru atzīt ordeņa uzvaru pār pilsētu. Diplomātiskās sadursmes reizēm pārauga arī militāros konfliktos. Piemēram, 1373. gadā sākās t.s. “Apģērbu kari”. Arhibīskaps Zigfrīds bija nolēmis saviem garīdzniekiem pēc Augustīniešu ordeņa parauga ieviest melnus apmetņus, lai viņi atšķirtos no ordeņa brāļiem. Līdz tam gan vieni, gan otri nēsāja baltas drēbes, un vienīgā atšķirības zīme bija ordeņa melnais krusts. Ordeņbrāļi arhibīskapa rīcību uzskatīja par apvainojošu un uzsāka kara darbību, kas beidzās ar ordeņa uzvaru. Arhibīskaps un Rīga pretspēku ordeņa agresivitātei joprojām turpināja meklēt [[Lietuva|Lietuvā]], tāpēc ordeņbrāļi visiem spēkiem centās traucēt viņu sakarus ar lietuviešu zemēm. Vienlaikus Livonijas iekšpolitikā arvien lielāku nozīmi ieguva [[Hanza|Hanzas]] Livonijas trešdaļa Rīgas, [[Tērbata|Tērbatas]] un [[Tallina|Tallinas]] pilsētu savienība. Minēto pilsētu pārstāvji sāka pulcēties savās sanāksmēs (''Städtetage''), lai koordinētu politisko un ekonomisko darbību. 14. gs. beigās Livonijas ordenis tomēr guva nozīmīgu diplomātisku uzvaru. 1393. gadā ordeņbrāļu uzpirktais pāvests [[Bonifācijs IX]] no Rīgas arhibīskapa amata atcēla [[Johans fon Zinters|Johanu fon Zinteru]], bet viņa vietā iecēla Vācu ordeņa virsmestra [[Konrāds fon Vallenrode|Konrāda fon Vallenrodes]] brālēnu [[Johans fon Vallenrode|Johanu fon Vallenrodi]]. Viņš, būdams arhibīskaps, iestājās ordenī. 1397. gadā pāvests izdeva t.s. inkorporācijas bullu, kurā tika noteikts, ka turpmāk par arhibīskapiem drīkst kļūt tikai ordeņa brāļi. Līdz ar to Rīgas arhibīskapijas politiskā patstāvība uz laiku bija likvidēta. Ordenis tuvojās savam mērķim vienotas Livonijas (ordeņa) valsts izveidei. Tomēr ordeņa uzvara nebija ilgstoša, jo ordeņbrāļu ceļā stāvēja Livonijas pilsētas Tērbatas bīskaps, kurš nevēlējās atzīt jauno arhibīskapiju, kā arī Ziemeļigaunijas ordeņa vasaļi, kas pēc [[Jungingena žēlastība|Jungingena žēlastības]] bija ievērojami nostiprinājuši savu politisko ietekmi. Atklāti naidīgi pret ordeņa varas pieaugumu izturējās [[Kalmāras ūnija]]. Pēc Lietuvas kristīšanas 1386. gadā samazinājās arī Eiropas katoļu valstu finansiālais un militārais atbalsts ordenim. Livonijas ordeņbrāļu stāvokli jūtami ietekmēja Lietuvas un [[Polija|Polijas]] armiju uzvara pār Vācu ordeni Prūsijā 1410. gadā (skat. [[Tannenbergas kauja]]). Rīgas arhibīskaps, teoloģijas profesors [[Johans VI Ambundi]] atsāka cīņu pret ordeni. Viņa pusē nostājās domkapituls, Rīgas pilsēta, Tērbatas un Sāmsalas-Vīkas bīskapi. Ap 1420. gadu Johans VI Ambundi sasauca pirmo mums zināmo Livonijas [[landtāgs|landtāgu]] Livonijas kārtu un valdnieku sapulci. Ar tās palīdzību arhibīskaps gribēja ierobežot ordeni un konsolidēt Livonijas valstiņas un kārtas kopīgai ārpolitikai, iekšpolitikai un ekonomikai. Kā iepriekš norādīts, līdz šim valstiņām un kārtām bija savas atsevišķas sapulces: ordenim kapituls, pilsētām pilsētu sapulces, vasaļiem mantāgi. 1452. g. Rīgas arhibīskaps kādreizējais Vācu ordeņa loceklis un virsmestra kapelāns [[Silvestrs Stodevešers]] un Livonijas ordeņa mestrs Mengdens, baidoties, ka Rīga varētu pievienoties Prūsijas savienībai, noslēdza [[Salaspils līgums|Salaspils līgumu]]. Tajā tika noteikta Rīgas divkārša atkarība no ordeņa un arhibīskapa. Tomēr abi Rīgas senjori nebija apmierināti ar līguma noteikumiem un katrs atsevišķi tiecās pēc vienvaldības pār pilsētu. Arhibīskaps Stodevešers palīdzību cīņā pret ordeni meklēja [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Izcēlās karš, kura rezultātā ordeņbrāļi arhibīskapu saņēma gūstā, bet viņa sabiedrotos zviedrus 1479. gadā pie Salacas sakāva. Ordeņa mestrs [[Bernts Borhs]] panāca, ka vācu ķeizars [[Fridrihs III]] 1481. gadā Rīgas arhibīskapiju izlēņoja ordenim. Tajā pašā gadā arhibīskaps un domkungi atkal iestājās Vācu ordenī un sāka valkāt ordeņbrāļu apmetņus, taču karu pret ordeni uzsāka Rīga un 1484. gadā pie [[Ādaži|Ādažiem]] pieveica ordeņa armiju. Rīdzinieki nopostīja arī Rīgas ordeņa pili. Tikai jaunajam arhibīskapam [[Miahels Hildebrants|Mihaelam Hildebrantam]] 1486. gadā izdevās panākt miera noslēgšanu. 1492. gadā arhibīskaps un ordenis atjaunoja Salaspils līguma darbību. 16. gs. pirmajā pusē Livonijas bīskapu valstis piedzīvoja dziļu politisku krīzi, jo [[reformācija|reformācijas]] rezultātā Livonijas garīgi-laicīgo valdnieku ietekme strauji mazinājās. Īpaši sāpīgi luterānisma mācības izplatība skāra arhibīsbīskapa valsti, kurā šajā laikā bija izveidojusies spēcīga muižniecība. Bīskapu vasaļi, kas zemi praktiski bija jau ieguvuši privātīpašumā, pilnīgi ignorēja bīskapus. Bīskapiju straujāku novājināšanos izmantoja ordenis un 1526.gadā atjaunoja varu pār arhibīskapiju. Arhibīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]] 16. gs. 50.gados gan centās atbrīvoties no ordeņa virskundzības, bet tas noveda pie t. s. koadjutoru 1. kara. Vilhelms par savu koadjutoru 1554. gadā bija aicinājis Raceburgas bīskapu, Meklenburgas hercoga brāli un Polijas karaļa radinieku Kristoforu. Līdz ar to arhibīskapija politiski tuvinājās Polijai un Lietuvai. Šāds notikumu pavērsiens uztrauca ordeni un pārējos Livonijas bīskapus, jo Livonijas baznīcas valstiņām sāka draudēt Vācu ordeņa liktenis Prūsijā nonākšana Lietuvas-Polijas virskundzībā un zemju sekularizācija. Tāpēc Livonijas ordeņa mestra koadjutors Firstenbergs nikns poļu un lietuviešu ienaidnieks 1556. gadā noslēdza ar Sāmsalas-Vīkas, Tērbatas un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] bīskapiem pret Rīgas arhibīskapu un viņa koadjutoru vērstu savienību. [[Daugavpils]] (''Dunaburg'') komturs [[Gothards Ketlers]] tika sūtīts uz Vāciju vervēt [[landsknehti|landsknehtus]] gaidāmajam karam. Kara darbība sākās 1557. gadā, un ordenis tajā guva pārliecinošu uzvaru, saņemot gūstā Vilhelmu un Kristoforu. Taču arhibīskapa pusē Livonijas notikumos iesaistījās Polijas karalis [[Sigismunds II Augusts|Sigismunds jeb Žigimonts II Augusts]]. Karali atbalstīja arī ordeņa zemju laicīgā bruņniecība. Tajā pašā gadā Livonijas ordenis bija spiests Lietuvas pilsētā [[Pasvāle|Pasvālē]] parakstīt līgumu ar Lietuvu un Poliju. Līgums paredzēja Vilhelma un Kristofora atjaunošanu amatos. Pasvāles līgums kļuva par vienu no iemesliem [[Krievija|krievu]] agresijai Livonijā, kuras rezultātā gāja bojā gan ordeņa valsts, gan bīskapijas. Arhibīskapa un Livonijas ordeņa sacensība par vadošo lomu Livonijā, kā arī biežie savstarpējie kari, novājināja baznīcvalstu spēkus, līdz ar ko jau [[Livonijas karš|Livonijas kara]] pirmajā posmā (1558.-61.) šo valstiņu konfederācija saira, bet arhibīskapijas teritoriju 1562. gadā iekļāva [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]]. == Skatīt arī == * [[Rīgas arhibīskapi]] == Informācijas avoti == * Rīgas arhibīskapija, [http://www.historia.lv/alfabets/R/ri/rigas_arhbisk/rigas_arhbisk.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture|Rigas arhibiskapija]] [[Category:Livonija|Rigas arhibiskapija]] [[de:Erzbistum Riga]] [[en:Archbishop of Riga]] [[pl:Archidiecezja ryska]] 3995 44355 2006-05-12T06:35:26Z Feens 37 #REDIRECT: [[Alberts II (Rīga)]] 3996 13568 2005-03-13T03:29:02Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Rīgas arhibīskapija]] #REDIRECT: [[Rīgas arhibīskapija]] 3997 13569 2005-03-13T03:29:39Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Rīgas arhibīskapija]] #REDIRECT: [[Rīgas arhibīskapija]] 3998 24141 2005-12-06T08:23:02Z YurikBot 213 robot Adding: de '''Rimberts''' ([[latīņu valoda|latīniski]]: ''Rimberto''; miris 888. gadā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, ''Vita sancti Anscarii'' autors. Dati par Rimberta dzīvi visai trūcīgi. Viņa skolotājs bijis katoļu misijas vadītājs [[Skandināvija|Skandināvijā]] un no 831. gada [[Hamburga|Hamburgas]], bet no 845. gada arī [[Brēmene|Brēmenes]] arhibīskaps [[Anskars]] (arī Ansgars), ar kuru Rimberts iepazinās Turnholtas klosterī [[Flandrija|Flandrijā]]. Rimberts kļuva par viņa amata pēcteci un no 865. līdz 888. gadam ieņēma Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa amatu. Būdams arhibīskaps viņš rezidēja Brēmenē. Veica arī misijas darbu [[Dānija|Dānijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]]. No karaļa [[Arnulfs|Arnulfa]] ieguvis Brēmenei naudas kalšanas, tirgus un muitas privilēģijas. Saskaņā ar kāda garīdznieka no 888. līdz 909. gadam sarakstīto [[Rimberta dzīves apraksts|Rimberta dzīves aprakstu]] (''Vita sancti Rimberti''), domājams, ka viņš miris 888. gadā. Pēc 876. gada kopā ar kādu citu Anskara skolnieku Rimberts sacerējis sava priekšgājēja dzīvesstāstu - [[Svētā Anskara dzīve]] (''Vita sancti Anscarii''), ko veltījis Korbijas klostera mūkiem. Blakus svēto dzīves aprakstiem raksturīgajiem brīnumu stāstiem, sapņiem un vīzijām darbs satur arī daudz vērtīgu ziņu par tā laika Ziemeļeiropu, tai skaitā arī par [[Baltija|Baltiju]]. ''Vita sancti Anscarii'' ir pirmais Skandināvijas vēstures rakstu avots. [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturei]] īpaši nozīmīgi ir minētā sacerējuma XXX nodaļa, kurā aprakstīts dāņu iebrukums [[Kursa|Kursā]] 853. gadā un zviedru karaļa Olava sirojums Kursā ap 854. vai 855. gadu. ''Vita sancti Anscarii'' ir pirmais viduslaiku avots, kurā atrodama pirmās hronoloģiski datējamās ziņas par Kursu, vārdā nosaukta kāda no senajām latviešu etniskajām vienībām - [[kurši]] (''Chori''), sniegtas ziņas par to, ka Kursa iedalīta 5 valstīs (''civitates''), kā arī pieminētas divas kuršu pilsētas (''urbes'') - ''Seeburg'' (latviešu literatūrā parasti [[Jūrpils]] vai Ezerpils, domājams tagadējā [[Grobiņa]]) un ''Apulia'' ([[Apole]] tagadējās [[Lietuva|Lietuvas]] teritorijā). ''Vita sancti Anscarii'' kopā ar ''Vita sancti Rimberti'' izdevis [[Georgs Vaics]] (''Waitz'') 1884. gadā sērijā ''Scriptores rerum Germanicarum in usum scholarum''. Abi sacerējumi arī iespiesti zviedru avotu izdevumā ''Scriptores rerum Suecicarum'' II sējumā. ''Vita sancti Anscarii'' XXX nodaļa iespiesta - Latvijas vēstures avoti. 2.sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 1937. 3.-5.lpp. Nr.5. XXX nodaļas tulkojums latviešu valodā publicēts - Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1937., Nr.1, 49.-51.lpp.; Dunsdorfs, E. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melnburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 15.-17.lpp. == Informācijas avoti == * Rimberts, [http://www.historia.lv/alfabets/R/ri/rimberts/rimberts.htm Historia.lv] [[Category:Viduslaiki]] [[de:Rimbert]] [[en:Rimbert]] [[sv:Rimbert]] 3999 49321 2006-06-05T22:36:22Z Redagavimas 634 '''Rusova Livonijas hronika''' ([[vācu valoda|vāciski]]: ''Chronica der Prouintz Lyfflandt''; 1578; 1584) ir [[Livonija|Livonijas]] vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583. gadam, pirmā iespiestā plašākā Livonijas vēsture. Hronikas autors ir [[Tallina|Tallinas]] [[luterāņi|luterāņu]] mācītājs [[Baltazars Rusovs]] (''Russow''; ''Rüssow''). Pirmais hronikas izdevums iznāca [[1578]]. gadā [[Rostoka|Rostokā]]. Tas aptvēra laikposmu no Livonijas dibināšanas līdz [[1577]]. gadam. Pusgada laikā sekoja atkārtots metiens. [[1584]]. gadā Bartā (Pomerānijā) iznāca jauns papildināts hronikas izdevums, kas aptvēra Livonijas vēsturi līdz [[1583]]. gadam. Hronika sarakstīta viduslejasvācu izloksnē un ievērojama arī ar to, ka tā bija pēdējais ievērojamais sacerējums šajā izloksnē. [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] veiktais [[Bībele|Bībeles]] tulkojums un [[protestantisms|protestantisma]] izplatīšanās novados, kuros līdz tam dominēja viduslejasvācu izloksne (Ziemeļvācijā un Baltijas vācu provincēs), veicināja augšvācu dialekta izplatīšanos. Hronika bija arī pirmā iespiestā plašākā Livonijas vēsture. Tā ir arī pirmais plašākais darbs pēc [[Indriķa hronika|Indriķa]] un [[Atskaņu hronika|Atskaņu hronikas]], kas vēsta par Baltijas zemju pirmiedzīvotājiem un viens no pirmajiem darbiem, kurā attēlota zemnieku smagā dzīve Livonijā. Rusovs arī sniedz pilnīgi jaunas ziņas par zemnieku paražām, dzīrēm un tiesu iekārtu. Hronikas pirmais izdevums sastāvēja no trīs daļām: * I daļa - Livonijas ģeogrāfiskais apraksts un vēsture līdz 1237. gadam (līdz [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] sagrāvei [[Saules kauja|Saules kaujā]] un ordeņa inkorporācijai [[Vācu ordenis|Vācu ordenī]]); * II daļa - no 1237. līdz 1561. gadam ([[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pastāvēšanas laiks līdz Livonijas valstiņu likvidācijai); * III daļa - no 1561. līdz 1577. gadam. Otrais izdevums tika papildināts ar jaunu - IV daļu, kas aptvēra laika posmu no 1577. gada līdz 1583. gadam ([[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumam). Hronikas iesākums, kas aptver laika posmu līdz Livonijas kara sākumam, ir plaša kompilācija. Hronikas I daļā autors kā avotus ir izmantojis vecāko Livonijas Atskaņu hroniku, kā arī citas ordeņa hronikas un, iespējams, arī Indriķa hroniku, taču viņa aprakstā bieži sastopamas hronoloģijas kļūdas un pat fantastiski izdomājumi. Par II daļas avotiem kalpojuši T.Hornera 1551. gadā sastādītais ordeņa mestru saraksts, 1508. gadā iespiestā ''Eynne shonne hystorie'', humānista A.Unferfērta-Eucedija (''Eucaedius'') 1564. gadā izdotā vēsturiskā poēma ''Aulaeum Dunaidum'', kā arī [[Jaunākā Livonijas Atskaņu hronika|jaunākā Honekes Livonijas Atskaņu hronika]]. Šī daļa, neskatoties uz tās kompilatīvo raksturu, var izraisīt zināmu vēsturnieka interesi, piemēram, ar izrakstiem no [[Honekes hronika|Honekes hronikas]], kura līdz mūsu dienām nav saglabājusies. Taču sākot ar Livonijas kara attēlojumu hronika iegūst patstāvīga avota vērtību. Livonijas kara notikumu aprakstīšanai Rusovs izmantoja gan paša novērojumus un atmiņas, gan laikabiedru ziņojumus, gan atsevišķus dokumentus no Tallinas rātes arhīva, kā arī Livonijas kara laikā izdotās skrejlapas. Galvenokārt hronikā atrodamas ziņas par apstākļiem Igaunijā, mazāk par [[Vidzeme|Vidzemi]], bet par [[Kurzeme|Kurzemi]] gandrīz nemaz. Īpaša vērība pievērsta Livonijas ordenim, kas viduslaikos pārvaldīja Igaunijas teritoriju. Izmantojot Rusova hroniku, jāpievērš uzmanība viņa ideoloģiskajiem uzskatiem. Hronika lielā mērā sarakstīta kā Rēveles Livonijas kara laikā īstenotās politikas attaisnojums. Rusovs bija [[Zviedrija|zviedru]] politiskās varas piekritējs, un tādēļ visai asi kritizē Livonijas periodu. Kā pārliecināts protestants viņš ir naidīgs [[katolicisms|katolicismam]] un par notikumiem bieži spriež kā morālists un teologs. Savukārt, kā Tallinas namnieku pārstāvis Rusovs asi vēršas pret muižniecību. Pēdējais apstāklis, liek viņam pievērsties arī zemnieku stāvokļa attēlojumam. Rusova hronikas kritika pret Livonijas muižniecību izraisīja ļoti asu polemiku. Savā hronikā Rusovs uzbruka bijušajam Tērbatas soģim (''Sliftsfogt'') [[Ēlerts Krūze|Ēlertam Krūzem]], kurš vairākkārtīgi bija mainījis savus kungus, kalpodams gan [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapam]], gan [[Krievija|Krievijai]], gan arī [[Polija|Polijai]]. Rusovs viņu nosauca par nodevēju. Krūze uzskatīja par nepieciešamu sava “goda glābšanai” sastādīt pretrakstu Rusova hronikai ar nosaukumu “Patiess pretraksts pret 1578.g. iznākušo Livonijas hroniku” (''Warhufftiger Gegenbericht auf die anno 1578 ausgegangene Liefflendische Chronica Balthasar Russows''), kas tika publicēts 1579. gadā. Atkārtoti to izdevis A.Buhholcs (''Buchholtz'') 1861. gadā. Daudz bīstamāks bija uzbrukums, ko pret Rusovu vērsa Bērzaunes un Kalsnavas dzimtkungs [[Heinrihs fon Tīzenhauzens]] (''Tiesenhausen''), kā kādreizējais Rīgas arhibīskapijas muižniecības priekšnieks un vēlākais Rīgas arhibīskapijas vēstures autors. Viņš publicēja pamfletu ar virsrakstu “Livonijas hroniku rakstītāja B.Rusova pieļautās kļūdas” (''Begangene Irrthümer und fehler des Liffländischen Chronikenschreibers Balthasaris Russouwens''). Tīzenhauzens apsūdzēja Rusovu Livonijas vēstures faktu nezināšanā un viņa iestāšanos par zemniekiem skaidroja ar viņa paša izcelšanos no igauņu zemniekiem. Visu Rusova pret Livonijas muižniecību un Livonijas bīskapiem un arhibīskapiem “izdarīto pārkāpumu” uzskaitījums Tīzenhauzena pretrakstā aizņem 54 punktus. Tomēr šie pretraksti nespēja mazināt Rusova hronikas popularitāti. Tad pret Rusovu vērsās Lodes muižas (Igaunijā) dzimtkungs [[Tenis Meidels]] (''Maydel''), Igaunijas muižniecības organizācijas priekšnieks, kurš savu pretrakstu sarakstīja 1588. gadā. Meidels, norādot uz Rusova izcelsmi, nosauc viņu par “neprātīgu zemnieku vērsi”. XVII un XVIII gs. Rusova hroniku plaši izmantojuši citu hroniku autori. Piemēram, [[Dionisijs Fabricijs|Dionisija Fabricija]] hronika lielā mērā ir Rusova hronikas tulkojums latīņu valodā. Vēlāk Rusova hronika ar vārdu tulkojumiem modernā vācu valodā 1848. gadā izdota ''Scriptores rerum Livonicarum'' II sējumā. 1895. gadā iznāca Ed.Pabsta veikts hronikas teksta tulkojums modernajā vācu valodā. Hronikas tulkojums latviešu valodā iznāca 1926. gadā. Šo tulkojumu bija veicis Ed.Veispals. Diemžēl šis tulkojums ir ļoti slikts un kļūdains. == Informācijas avoti == * Rusova Livonijas hronika, [http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusova_hronika/rusova_hronika.htm Historia.lv] == Ārējās saites == * [http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/teksts/rusovs_saturs.htm Rusova Livonijas hronika] (tulkojums latviešu valodā) [[Category:Hronikas]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Livonija]] [[Category:Igaunijas vēsture]] 4000 50525 2006-06-14T14:18:37Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:Suva]] '''Suva''' ir [[Fidži]] galvaspilsēta un lielākā pilsēta (iedzīvotāju skaits - 141&nbsp;000). Tā atrodas [[Viti Levu]] salas dienvidaustrumu krastā. Suva kļuva par Fidži galvaspilsētu [[1877]]. gadā un tā ir valsts komerciālais un politiskais centrs, kā arī [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidu daļas lielākā pilsēta ārpus [[Austrālija (valsts)|Austrālijas]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]]. {{stub}} [[ar:سوفا]] [[ca:Suva]] [[de:Suva]] [[en:Suva]] [[es:Suva]] [[eu:Suva]] [[fa:سووا]] [[fi:Suva]] [[fr:Suva]] [[gl:Suva]] [[he:סובה]] [[hu:Suva]] [[io:Suva]] [[it:Suva]] [[ja:スバ]] [[ko:수바]] [[nl:Suva]] [[pl:Suwa]] [[pt:Suva]] [[ru:Сува]] [[sk:Suva]] [[sv:Suva]] [[zh:蘇瓦]] 4001 53480 2006-07-03T17:30:29Z Jānis U. 198 /* Sociālistiskā Dienvidslāvija */ '''Dienvidslāvija''' (''Jugoslavija, Југославија'') ir apzīmējums trijām dienvidu [[slāvi|slāvu]] valstīm, kuras pastāvēja 20. gadsimtā [[Balkāni|Balkānos]]. == Dienvidslāvijas karaliste == Izveidota 1918. gada 1. decembrī kā [[Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste]]. Kopš 1929. gada 6. janvāra nosaukums [[Dienvidslāvijas karaliste]]. 1941. gada 6. aprīlī tai uzbruka [[NSDAP|nacistiskā]] [[Vācija]]. Dienvidslāvija kapitulēja 11 dienas vēlāk, un pārtrauca pastāvēt. == Sociālistiskā Dienvidslāvija == Tika izveidota 1945. gada 29. novembrī, pēc [[Josips Brods Tito|Josipa Broda Tito]] vadītās [[Komunisms|Komunistiskās]] partijas partizānu uzvaras. Pirmais nosaukums [[Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija]], kas 1946. gadā mainīts uz [[Dienvidslāvijas Federālo Tautas Republiku]], un vēlāk [[Dienvidslāvijas Sociālistisko Federālo Republiku]]. Dienvidslāvija bija sociāla federatīva republika, kuras sastāvā ietilpa 6 valstis – [[Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija]], [[Maķedonija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] ([[Kosova]] un [[Voivodina]]), kā arī [[Slovēnija]]. Tās konstitūcija tika pasludināta 1974.gada 21.februārī. Augstākās varas un likumdevējs orgāns bija Dienvidslāvijas skupščina, kas sastāvēja no 2 palātām: Savienības večes un Republiku un novadu večes. Savienības večē bija 220 delegāti (30 no katras republikas un 20 no katra autonomā novada), kurus uz 4 gadiem ievēlēja kopienu skupščinas. Republiku un novadu večē bija 88 delegāti (12 no katras republikas un 8 no katra autonomā novada), kurus deleģēja republiku un novadu skupščinas. Palātām bija dalītā kompetence. Savienības veče noteica ārpolitikas un iekšpolitikas pamatus, pieņēma konstitūciju un izdeva galvenos likumus, kā arī apstiprināja valsts budžetu. Republiku un novadu veče pieņēma likumus par ekonomiskiem jautājumiem. Abas večes kopīgā sēdē izveidoja citus augstākos valsts orgānus. Koleģiāls valsts galva bija Dienvidslāvijas Prezidijs, ko ievēlēja uz 5 gadiem. Tajā bija 1 pārstāvis no katras republikas un autonomā novada; no tiem katru gadu pēc kārtas tika ievēlēts Prezidija premjers un premjera vietnieks. Augstākais valsts pārvaldes orgāns bija Savienības izpildveče – valdība, ko uz 4 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina. Valdība sastāvēja no premjera, premjera vietniekiem, locekļiem, kuri tika ievēlēti pēc republikas vienlīdzīgas pārstāvības principa, kā arī no savienības sekretāriem u.c. valsts pārvaldes orgānu vadītājiem. Katrai republikai un autonomajam novadam bija sava konstitūcija, trīspalātu skupščina, prezidijs, izpildveče, konstitucionālā tiesa, republikas (novada) tiesa, prokurors, pašpārvaldes tiesību sabiedrības aizstāvis. Vietējie valsts varas orgāni bija kopienu skupščinas, kas sastāvēja no 3 palātām (večēm). Skupščinas ievēlēja kopienas izpildveči un tiesu, iecēla prokuroru un pašpārvaldes sabiedrības aizstāvi. Dienvidslāvijas vēlēšanu sistēma bija visai sarežģīta un balstīta uz delegātu principa. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem bija pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Iedzīvotāji vispārējās, tiešajās un aizklātajās vēlēšanās uz 4 gadiem ievēlēja delegācijas, kuras savukārt deleģēja pārstāvjus uz kopienu skupščinām. Citas skupščinas tika ievēlētas daudzpakāpju vēlēšanās. Delegātu kandidātus Savienības večei izvirzīja Dienvidslāvijas Darba tautas sociālistiskā savienība. Dienvidslāvijas vispārējo tiesu sistēmu vadīja Savienības tiesa, ko uz 4 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina. Konstitucionālā tiesa kontrolēja normatīvo aktu atbilstību Dienvidslāvijas konstitūcijai un savienības likumiem (14 locekļi, ko uz 8 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina). Savienības prokuroru uz 4 gadiem iecēla Dienvidslāvijas skupščina. Pārvaldes tiesību sabiedrības aizstāvi uz 4 gadiem ievēlēja arī Dienvidslāvijas skupščina. == Dienvidslāvijas Federālā republika == [[Image:SFRYugoslaviaNumbered.png|thumb|300px|Dienvidslāvijas republikas: 1) Bosnija un Hercegovina 2) Horvātija 3) Maķedonija 4) Melnkalne 5) Serbija 5a) Kosova - autonomija 5b) Vojevodina - autonomija 6) Slovēnija]] Serbijas prezidenta [[Slobodans Miloševičs|Slobodana Miloševiča]] vadībā tika izveidota 1992. gadā no [[Serbija|Serbijas]] un [[Melnkalne|Melnkalnes]]. Pēc Miloševiča gāšanas no varas, valsts nosaukums mainīts uz [[Serbija un Melnkalne]]. 2006. gada maijā Melnkalnē notika [[referendums]] par pilnīgas neatkarības pasludināšanu. Līdz ar to, pēdējā bijušās Sociālistiskās Dienvidslāvijas republika izvēlējas neatkarību. ==Dienvidslāvu pilsoņu kari== :''Skatīt rakstu: [[Dienvidslāvijas kari]]'' Kopš Tito izveidotās Dienvidslāvijas sabrukuma tās teritorijā ir notikuši vairāki kari, kuru pamatā ir etniskās nesaskaņas starp bijušās valsts tautām. Viens no asiņainākajiem etniskajiem konfliktiem notika [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], kurā par varu cīnījās [[serbi]], [[horvāti]] un [[musulmaņi]]. Horvāti un musulmaņi ir izveidojuši [[Bosnijas Federācija|Bosnijas Federāciju]], savukārt serbi ir izveidojuši [[Serbu Republika|Serbu Republiku]]. Vēl viens no konfliktiem notiek Serbijas provincē [[Kosova|Kosovā]], kurā ievesti [[ANO]] un [[NATO]] miera uzturētāji. [[Category:Dienvidslāvija|*]] [[Category:Vēsture]] [[da:Jugoslavien]] [[de:Jugoslawien]] [[et:Jugoslaavia]] [[en:Yugoslavia]] [[fr:Yougoslavie]] [[ko:&#50976;&#44256;&#49836;&#46972;&#48708;&#50500;]] [[hr:Jugoslavija]] [[io:Yugoslavia]] [[it:Jugoslavia]] [[he:&#1497;&#1493;&#1490;&#1493;&#1505;&#1500;&#1489;&#1497;&#1492;]] [[nl:Joegoslavië]] [[ja:&#12518;&#12540;&#12468;&#12473;&#12521;&#12499;&#12450;]] [[pl:Jugos&#322;awia]] [[sk:Juhoslávia]] [[sl:Jugoslavija]] [[sr:&#1032;&#1091;&#1075;&#1086;&#1089;&#1083;&#1072;&#1074;&#1080;&#1112;&#1072;]] [[fi:Jugoslavia]] [[sv:Jugoslavien]] [[zh-cn:&#21335;&#26031;&#25289;&#22827;]] 4002 47894 2006-05-28T16:41:46Z Juzeris 23 +info no "[[Tuvie austrumi]]"; mazliet pārkārtoju un pārrakstīju; +karte; interwiki [[Image:GreaterMiddleEast2.png|400px|thumb|Tradicionālie Tuvie Austrumi (iekrāsoti tumši zaļi) un valstis, kuras nereti pieskaita Tuvajiem Austrumiem (gaiši zaļā krāsā)]] '''Tuvie Austrumi''' ir reģions starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Vidējie Austrumi|Vidējiem Austrumiem]], teritorijā no [[Vidusjūra]]s austrumu krasta līdz [[Persijas līcis|Persijas līcim]]. Tuvie Austrumi ir [[Āfrika|Āfrikas]]-[[Eirāzija|Eirāzijas]] apakšreģions. Parasti ar šo jēdzienu saprot dienvidrietumu [[Āzija]]s nācijas no [[Irāna]]s līdz [[Ēģipte]]i ([[Izraēla]], [[Jordānija]], [[Libāna]], [[Sīrija]], u.c.), tāpēc arī Ēģipte tiek uzskatīta par Tuvo Autrumu valsti, lai arī tā būtībā atrodas [[Āfrika|Ziemeļāfrikā]], nevis Āzijā. Tādas valstis kā [[Lībija]], [[Tunisija]] un [[Maroka]] toties tiek uzskatītas par Ziemeļāfrikas valstīm. Mūsdienu valstis ir izveidojušās 20. gadsimtā un nemitīgi bijušas iesaistītas [[pilsoņu karš|pilsoņu karos]] un savstarpējos konfliktos. Šīs teritorijas pamatkultūras ir [[persiešu kultūra|persiešu]], [[arābu kultūra|arābu]] un [[turku kultūra|turku]] kultūras, kam katrai ir atšķirīga [[valoda]] un [[etniskais sastāvs]]. Šis reģions ir saistīts ar trijām nozīmīgām [[reliģija|reliģijām]] - [[jūdaisms|jūdaismu]], [[kristietība|kristietību]] un [[islāms|islāmu]]. Tuvie Austrumi ir vairāku [[pasaule|pasaules]] [[senākās civilizācijas|senāko civilizāciju]] izcelsmes vieta. Austrumdaļā zeme ir neauglīgāka, toties mitrāka un auglīgāka tā ir Vidusjūras piekrastē. [[Category:Tuvie Austrumi|*]] [[ar:شرق أوسط]] [[ast:Oriente mediu]] [[bg:Близък изток]] [[cs:Blízký východ]] [[cy:Dwyrain Canol]] [[da:Mellemøsten]] [[de:Naher Osten]] [[et:Lähis-Ida]] [[el:Μέση Ανατολή]] [[en:Middle East]] [[es:Oriente Medio]] [[eo:Mezoriento]] [[fa:خاورمیانه]] [[fr:Moyen-Orient]] [[ko:중동]] [[id:Timur Tengah]] [[it:Medio Oriente]] [[he:המזרח התיכון]] [[ku:Rojhilata Navîn]] [[lt:Artimieji Rytai]] [[hu:Közel-Kelet]] [[nl:Midden-Oosten]] [[ja:中東]] [[no:Midtøsten]] [[nds:Nahoost]] [[pl:Bliski Wschód]] [[pt:Médio Oriente]] [[ro:Orientul Mijlociu]] [[ru:Ближний Восток]] [[simple:Middle East]] [[sk:Blízky východ]] [[sl:Bližnji vzhod]] [[sr:Блиски Исток]] [[fi:Lähi-itä]] 4003 51236 2006-06-19T06:53:24Z YurikBot 213 robot Modifying: [[hu:Belarusz himnusz]] '''[[Baltkrievija|Baltkrievijas Republikas]] himnas''' neoficiālais nosaukums ir ''Mi, belarusi'' (''Мы, беларусы'', tulkojumā no [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodas]] - ''Mēs, baltkrievi''). Jau [[1955]]. gadā tā tika izvēlēta par [[Baltkrievijas PSR]] himnu. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kādu laiku dziesmas mūzika bez vārdiem bija jaunās Baltkrievijas himna. Ar [[2002]]. gada [[2. jūlijs|2. jūlija]] [[Aleksandrs Lukašenko|Aleksandra Lukašenko]] dekrētu dziesmai tika pieņemti jauni vārdi. == Мы, беларусы (baltkrieviski) == Vārdi: [[Mihass Klimovičs]] un U. Karizna<br> Mūzika: [[Nesters Sakalovskis]] :Мы, беларусы - мірныя людзі, :Сэрцам адданыя роднай зямлі, :Шчыра сябруем, сілы гартуем :Мы ў працавітай, вольнай сям'і. : :Слаўся, зямлі нашай светлае імя, :Слаўся, народаў братэрскі саюз! :Наша любімая маці-Радзіма, :Вечна жыві і квітней, Беларусь! :Разам з братамі мужна вякамі :Мы баранілі родны парог, :У бітвах за волю, бітвах за долю :Свой здабывалі сцяг перамог! : :Дружба народаў - сіла народаў - :Наш запаветны, сонечны шлях. :Горда ж узвіся ў ясныя высі, :Сцяг пераможны - радасці сцяг! == Baltkrievijas PRS himna == Salīdzinājumam, Baltkrievijas PSR himnas vārdi: '''Baltkrievu valodā:''' :Мы, беларусы, з братняю Руссю :Разам шукалі к счасцю дарог. :У бітвах за волю, у бітвах за долю :З ёй здабылi мы сцяг перамог! : :Нас аб’яднала Леніна імя, :Партыя к шчасцю вядзе нас у паход. :Партыі слава! Слава Радзіме! :Слава табе беларускі народ! [[Category:Baltkrievija]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[an:My Belarusy]] [[be:Мы, беларусы]] [[bg:Химн на Беларус]] [[de:My Belarusy]] [[en:My Belarusy]] [[eo:My, biełarusy]] [[es:My Belarusy]] [[et:My biełarusy]] [[fi:My, belarusy]] [[fr:My Bielaroussy]] [[hr:Мы, Беларусы]] [[hu:Belarusz himnusz]] [[id:My Belarusy]] [[io:My Belarusy]] [[it:My Belarusy]] [[ja:ベラルーシの国歌]] [[ms:My Belarusy]] [[nl:My Bielarusy]] [[pl:Hymn Białorusi]] [[pt:Hino nacional da Bielorrússia]] [[ro:My Bielarusy]] [[ru:Гимн Белоруссии]] [[sr:Мы, Беларусы]] [[vi:Gimn Respubliki Belarus]] [[zh:我们白俄罗斯人]] 4004 22747 2005-11-22T08:35:59Z Viesturs.b 350 #REDIRECT [[Baltkrievijas himna]] 4005 13577 2005-03-14T18:30:13Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4006 13578 2005-03-14T18:31:01Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4007 53293 2006-07-02T19:43:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:奥波莱]] '''Opole''' - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Opoles vojevodiste|Opoles vojevodistes]] centrs [[Odera|Oderas]] krastos. Upes osta un dzelzceļa mezgls. [[cements|Cementa]], metālizstrādājumu un mēbeļu rūpniecība. Polijas dziesmu tradicionālais festivāls. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Opole'''<br>'''Opole'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Opole vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Opole gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=17.94&cpy=50.68&res=30&provider_id=340 Opoles satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>127 676 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācieši|vācu]] - '''Oppeln''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1283.g? <tr><td>Vojevodiste<td>[[Opoles vojevodiste|Opoles]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.opole.pl/ www.opole.pl] </table> {{commons|Opole}} Sena [[poļi|poļu]] apmetne, no 1163.gada līdz 1532.gadam - [[Pjastu dinastija|Pjastu dinastijas]] [[Opoles hercogiste|Opoles hercogistes]] centrs. 1241.gadā '''Opoli''' gandrīz pilnīgi noposta [[mongoļi-tatāri]]. Pēc iebrukuma pilsētā sāka ieplūst [[vāciešu|vācu]] iedzīvotāji. 1532.gadā kļuva par [[Habsburgu dinastija|Habsburgu]] īpašumu, bet no 1762.gada '''Opole''' ir [[Prūsija|Prūsijas]] sastāvā. No 1919.gada līdz 1945.gadam tā ir [[Vācija|Vācijas]] [[Silēzija|Augšsilēzijas]] provinces centrs. 1945.gada 24.janvārī pilsētu ieņēma [[Padomju karaspēks]]. 1945.gadā, pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferences]] lēmumiem, '''Opole''' tika piešķirta Polijai. Gandrīz visi '''Opoles''' [[vācieši|vācu]] iedzīvotāji tika padzīti no pilsētas. [[Image:PL Opole Vecpils.jpg|thumb|250px|left|Opoles vecpilsēta]] [[Category:Polijas pilsētas]] [[da:Opole]] [[de:Oppeln]] [[en:Opole]] [[fr:Opole]] [[he:אופלן]] [[hu:Opole]] [[id:Opole]] [[it:Opole]] [[ja:オポーレ]] [[na:Opole]] [[nds:Oppeln]] [[nl:Opole (stad)]] [[pl:Opole]] [[ro:Opole]] [[sl:Opole]] [[sv:Opole]] [[zh:奥波莱]] 4008 13580 2005-03-14T18:46:23Z Feens 37 redirekts #redirect [[Opole]] 4009 13581 2005-03-14T20:42:44Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4010 13582 2005-03-14T20:43:05Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4011 48529 2006-05-31T10:30:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[sk:Rzeszów]] '''Žešova''' (''Rzeszów'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidaustrumos, [[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu vojevodistes]] centrs [[Visloka|Vislokas]] krastos. Dzelzceļa mezgls un rūpniecības centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Žešova'''<br>'''Rzeszów'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Zesova vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Zesova gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=22&cpy=50.05&res=30&provider_id=340 Žešovas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>164 000 <tr><td>Pilsēta<td>no 1354.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.erzeszow.pl/en/ www.erzeszow.pl/en/] </table> {{commons|Rzeszów}} [[Image:PL Zesova Tirgus.jpg|thumb|200px|Tirgus laukums Žešovā|left]] ===Vēsture=== Polijas karalis [[Kazimirs Lielais]] 1354.gadā piešķīra '''Žešovu''' augstmanim un diplomātam Janam Pakoslavicam (''Jan Pakosławic''), kurš tādēļ mainīja savu uzvārdu uz Žešovskis (''Rzeszowski''), un valdīja pār pilsētiņu līdz 1583.gadam. Lielākā daļa iedzīvotāju nodarbojās ar tirdzniecību, gan pa sauszemi ([[Kijeva|Kijevas]] - [[Krakova|Krakovas]] ceļš), gan pa upi līdz pat [[Gdaņska|Gdaņskai]]. 16.gs pilsētiņa vairākkārt cieta ugunsgrēkos, karos, [[valahi|valahu]] un [[Krimas tatāri|tatāru]] uzbrukumos. Periodu starp 1575.gadu un 1640.gadu uzskata par '''Žešovas''' uzplaukuma periodu. 1638.gadā pilsēta kļuva par augstmaņu [[Ļubomirski|Ļubomirsku]] īpašumu. 16.gs beigās pilsēta sāka nīkuļot, jo, lai arī tā nesa lielus ienākumus no graudu tirdzniecības, Ļubomirski visādi centās ierobežot '''Žešovas''' patstāvību. 1769.gada 13.augustā netālu no pilsētas notika liela kauja starp [[Polijas konfederāti|konfederātiem]] un [[Krievija|Krievijas]] armiju. [[Image:Rzeszów zamek 2004b.jpg|thumb|300px|right|Rzeszów]] 1769.gadā '''Žešova''' tika iekļauta [[Austrijas impērija|Austrijas impērijā]] un palika tās sastāvā 146 gadus. Tā kā pilsēta atradās dziļā perifērijā, netālu no [[Krievija|Krievijas impērijas]] robežām, pilsētas attīstība vēl vairāk palēninājās. 1844.gadā '''Žešova''' atpirka no Ļubomirskiem tiesības uz pilsētu un kļuva par pašvaldību. 1918.gadā '''Žešova''' iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. 30to gadu beigās pilsēta atkal uzplauka, jo bija izvēlēta par militārās rūpniecības centru. Piemēram, '''Žešovā''' tika izveidota pirmā lidmašīnu rūpnīca Polijā. Šeit tika izvietots liels militārais garnizons. [[otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsēta tika daļēji sagrauta, bet [[ebreji|ebreju]] iedzīvotāji, kas starpkaru periodā bija puse no pilsētas iedzīvotājiem, tika iznīcināti. Sociālistiskās Polijas laikā pilsēta strauji industrializējās, šeit tika uzceltas vairākas lielas rūpnīcas. [[Category:Polijas pilsētas]] [[cs:Řešov]] [[csb:Rzeszów]] [[de:Rzeszów]] [[en:Rzeszów]] [[eo:Rzeszów]] [[es:Rzeszów]] [[et:Rzeszów]] [[fi:Rzeszów]] [[fr:Rzeszów]] [[gl:Rzeszów]] [[hr:Rzeszów]] [[hu:Rzeszów]] [[id:Rzeszów]] [[io:Rzeszów]] [[is:Rzeszów]] [[it:Rzeszów]] [[ja:ジェシュフ]] [[la:Resovia]] [[na:Rzeszów]] [[nds:Rzeszów]] [[nl:Rzeszów]] [[nn:Rzeszów]] [[no:Rzeszów]] [[pl:Rzeszów]] [[pt:Rzeszów]] [[ro:Rzeszów]] [[ru:Жешув]] [[simple:Rzeszów]] [[sk:Rzeszów]] [[sv:Rzeszów]] 4012 13584 2005-03-14T20:52:06Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4013 13585 2005-03-14T20:53:19Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4014 13586 2005-03-14T20:58:39Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 4015 13587 2005-03-14T21:08:49Z Feens 37 redirekts #redirect [[Žešova]] 4016 13588 2005-03-22T13:42:03Z Feens 37 #REDIRECT [[Podļases vojevodiste]] 4017 13589 2005-03-14T21:37:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4018 13590 2005-03-14T21:38:00Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4019 13591 2005-03-14T21:38:47Z Feens 37 no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. 4020 13592 2005-03-14T22:01:03Z Juzeris 23 " Current text" > "Pašreizējais teksts" Pašreizējais teksts 4021 13593 2005-03-14T22:01:49Z Juzeris 23 "Default text" > "Sākotnējais teksts" Sākotnējais teksts 4022 13594 2005-03-14T22:03:21Z Juzeris 23 "Name" > "Nosaukums" Nosaukums 4023 47719 2006-05-27T12:37:44Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bjalistoka'''<br>'''Białystok'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Bjalistoka vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Bjalistoka gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=23.16&cpy=53.14&res=30&provider_id=340 Bjalistokas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>291 855 <tr><td>Pilsēta<td>no 1749.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Podļasjes vojevodiste|Podļasjes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.bialystok.pl/ www.um.bialystok.pl] </table> [[Image:PL Bjalistoka Branicku.jpg|thumb|250px|Braņicku pils Bjalistokā]] '''Bjalistoka''' (''Białystok'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļaustrumos, [[Podļases vojevodiste|Podļases vojevodistes]] centrs [[Bjala|Bjalas]] krastos. Sens tekstilrūpniecības centrs. ===Vēsture=== Pilsētas rašanās saistāma ar magnāta [[Jans Klemenss Braņickis|Jana Klemensa Braņicka]] vārdu. Viņš pārvērta neievērojamo miestu par savu galveno rezidenci, uzceļot pili, ataicinot māksliniekus un zinātniekus, un piešķirot Bjalistokai pilsētas tiesības. Pēc [[Polijas Trešā dalīšana|Polijas Trešās dalīšanas]] Bjalistoka nokļuva [[Prūsija|Prūsijas]] teritorijā, bet, pēc [[Tilzītes miers|Tilzītes miera]] tā tika atdota [[Krievija|Krievijai]]. 19. gadsimtā Bjalistoka kļuva par lielu tekstilrūpniecības centru. Pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājās no 13 787 (1857.gadā) līdz 56 659 (1889.gadā). Vairākums iedzīvotāju tajā laikā bija [[ebreji]]. [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] laikā Bjalistoka bija [[vācieši|vācu]] okupācijā no 1915.gada 20.aprīļa līdz 1919.gada 19.februārim, kad to ieņēma [[poļi|poļu]] karaspēks. Tomēr 1920. gadā, [[poļu-padomju karš|poļu-padomju kara]] laikā, Bjalistoku ieņema [[sarkanā armija]]. Pilsētā tika nodibināta "Polijas pagaidu revolucionārā komiteja", kurai bija plānots kļūt par Padomju Polijas jauno valdību, tomēr poļu karaspēka panākumi izjauca šo plānu. 1939.gadā pilsētā ienāca vācu karaspēks, bet tā kā pēc [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] nosacījumiem tā bija [[PSRS]] ietekmes zona, Bjalistoka tika atdota PSRS. 1941.gada 27.jūnijā Bjalistokā atkal ienāca vācu karaspēks. Pamatojoties uz [[PSRS un Polijas līgums|PSRS un Polijas līgumu]] Bjalistoka 1945.gada 16.augustā tika atdota atpakaļ Polijai. ====Personas==== Bjalistokā dzimuši: *[[Kaja]] (''Kayah'') (1967) - dziedātaja. *[[Maksims Ļitvinovs]] (''Максим Максимович Литвинов, Maksim Maksimovič Ļitvinov'') (1897 - 1951) - [[PSRS|padomju]] diplomāts. *[[Alberts Seibins]] (''Albert Sabin'') (1906-1993) - ārsts *[[Dziga Vertovs]] (''Дзига Вертов, Dziga Vertov'') (1896 - 1954) - [[dokumentālais kino|dokumentālā kino]] klasiķis. *[[Ludviks Zamenhofs]] (''L. L. Zamenhof'') (1859 - 1917) - [[esperanto]] radītājs. [[Category:Polijas pilsētas]] [[be:Беласток]] [[bg:Бялисток]] [[da:Białystok]] [[de:Białystok]] [[en:Białystok]] [[eo:Białystok]] [[es:Białystok]] [[et:Białystok]] [[fi:Białystok]] [[fr:Białystok]] [[he:ביאליסטוק]] [[hu:Białystok]] [[it:Białystok]] [[ja:ビャウィストク]] [[ko:비아위스토크]] [[lt:Balstogė]] [[mo:Белосток]] [[na:Białystok]] [[nds:Białystok]] [[nl:Białystok]] [[no:Białystok]] [[pl:Białystok]] [[ro:Białystok]] [[ru:Белосток]] [[sv:Białystok]] 4024 13596 2005-03-14T22:59:54Z Feens 37 redirekts #redirect [[Bjalistoka]] 4025 13597 2005-03-14T23:00:08Z Feens 37 redirekts #redirect [[Bjalistoka]] 4026 39425 2006-04-09T03:26:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Electric guitar]] '''Elektriskā ģitāra''' ir [[ģitāra|ģitāras]] paveids, kas lieto elektromagnētiskus skaņas noņēmējus, lai pārvērstu metāla [[stīga|stīgu]] vibrāciju [[elektriskais signāls|elektriskā signālā]], ko aizvada līdz īpašam [[pastiprinātājs|pastiprinātājam]], kas veido ģitāras skaņu. Elektriskā ģitāra mūsdienās ir viens no izplatītākajiem mūzikas instrumentiem, to plaši lieto [[Blūzs|blūzā]], [[Rokenrols|rokenrolā]], [[Džezs|džezā]] un [[Popmūzika|popmūzikā]]. Atšķirībā no vairuma [[stīgu instrumenti|stīgu instrumentu]], kuru skaņu veido instrumenta korpusa [[akustika|akustiskās]] īpašības, kam jāpastiprina stīgu svārstību radītā skaņa, elektriskās ģitāras skaņas ļoti svarīga sastāvdaļa ir skaņas izmaiņas ceļā no stīgām līdz [[skaļrunis|skaļrunim]] - dažādi skaņas noņēmēji, efektu [[pedālis|pedāļi]] un skaņas izmaiņas ģitāras pastiprinātājā krasi izmaina ģitāras skanējumu. ==Ārējās saites== *[http://www.guitarbuild.com/ Guitarbuild.com] *[http://www.guitar-poll.com Guitar-Poll.com] [[Category:Stīgu instrumenti|Gitara, elektriska]] [[bg:Електрическа китара]] [[ca:Guitarra elèctrica]] [[cs:Elektrická kytara]] [[de:E-Gitarre]] [[en:Electric guitar]] [[es:Guitarra eléctrica]] [[fa:گیتار برقی]] [[fi:Sähkökitara]] [[fr:Guitare électrique]] [[he:גיטרה חשמלית]] [[hu:Elektromos gitár]] [[id:Gitar listrik]] [[it:Chitarra elettrica]] [[ja:エレクトリックギター]] [[ko:전기 기타]] [[lt:Elektrinė gitara]] [[mk:Електрична гитара]] [[nl:Elektrische gitaar]] [[nn:Elektrisk gitar]] [[pl:Gitara elektryczna]] [[pt:Guitarra elétrica]] [[ru:Электрогитара]] [[simple:Electric guitar]] [[sk:Elektrická gitara]] [[sv:Elgitarr]] [[tr:Elektro gitar]] [[zh:电吉他]] 4027 45948 2006-05-19T10:13:16Z 81.94.235.34 [[Image:Tolkien 1916.jpg|thumb|Dž. R. R. Tolkīns (1916)]] '''Džons Ronalds Rūels Tolkīns''' (dzimis 1892. gada 3. janvārī, miris 1973. gada 2. septembrī) ir pazīstams angļu rakstnieks, triloģijas ''[[Gredzenu pavēlnieks]]'' autors. Ar savām grāmatām, īpaši "[[Hobits]]" (''The Hobbit'') un "[[Gredzenu pavēlnieks]]" (''The Lord of the Rings''), Tolkīns ir uzskatāms par tēvu fantāzijas žanram literatūrā, no viņa darbiem ir ietekmējušies daudzi populāri rakstnieki. '''Tolkīna biogrāfija''' 1892. Dž.R.R.Tolkīna dzimšana Dienvidāfrikā 1894. Kopā ar māti pārceļas uz Angliju 1908. Iepazīstas ar Edīti 1913. Saderinās ar Edīti 1914. Sākas I Pasaules karš 1915. Tiek iesaukts karā 1916. Apprecas ar Edīti 1917. Sāka rakstī 'Silmarillion' 1918. Raksta vārdnīcu 1924. Kļūst par Līdsas profesoru 1925. Kļūst par Oksfordas profesoru 1929. Piedzimst meita Prisila 1939. Pabeidz rakstīt 'Hobitu' 1950. Pabeidz darbu 'Farmer Giles of Ham' 1955. Pabeidz 'Gredzenu Pavēlnieku' 1961. Pabeidz 'The Adventure of Tom Bombadil' 1973. Dž.R.R.Tolkīns mirst {{stub}} [[Category:Angļu rakstnieki|Tolkīns, Dž. R. R.]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Tolkīns, Dž. R. R.]] [[af:J.R.R. Tolkien]] [[an:J.R.R. Tolkien]] [[ang:J. R. R. Tolkien]] [[be:Джон Рональд Руэл Толкін]] [[bg:Джон Роналд Руел Толкин]] [[bs:J. R. R. Tolkien]] [[ca:John R.R. Tolkien]] [[cs:John Ronald Reuel Tolkien]] [[da:J.R.R. Tolkien]] [[de:J. R. R. Tolkien]] [[el:Τζον Ρόναλντ Ρούελ Τόλκιν]] [[en:J. R. R. Tolkien]] [[eo:J.R.R. Tolkien]] [[es:John Ronald Reuel Tolkien]] [[et:J. R. R. Tolkien]] [[eu:John Ronald Reuel Tolkien]] [[fa:جان رونالد روئل تالکین]] [[fi:J. R. R. Tolkien]] [[fr:John Ronald Reuel Tolkien]] [[fy:J.R.R. Tolkien]] [[ga:J. R. R. Tolkien]] [[gl:J.R.R. Tolkien]] [[he:ג'ון רונלד רעואל טולקין]] [[hi:जे. आर. आर. टोल्किन]] [[hr:John Ronald Reuel Tolkien]] [[hu:J. R. R. Tolkien]] [[ia:J. R. R. Tolkien]] [[id:J. R. R. Tolkien]] [[ilo:J. R. R. Tolkien]] [[is:J. R. R. Tolkien]] [[it:John Ronald Reuel Tolkien]] [[ja:J・R・R・トールキン]] [[ko:존 로널드 류엘 톨킨]] [[la:Iohannes Ronaldus Reuel Tolkien]] [[lb:J. R. R. Tolkien]] [[li:J.R.R. Tolkien]] [[lt:Tolkinas]] [[mi:Tolkien]] [[mk:Џ.Р.Р. Толкин]] [[nl:J.R.R. Tolkien]] [[nn:J.R.R. Tolkien]] [[no:J.R.R. Tolkien]] [[pl:John Ronald Reuel Tolkien]] [[pt:John Ronald Reuel Tolkien]] [[ro:J.R.R. Tolkien]] [[ru:Толкин, Джон Рональд Руэл]] [[scn:John Ronald Reuel Tolkien]] [[simple:J. R. R. Tolkien]] [[sk:John Ronald Reuel Tolkien]] [[sl:John Ronald Reuel Tolkien]] [[sq:J. R. R. Tolkien]] [[sr:Џ.Р.Р. Толкин]] [[sv:J.R.R. Tolkien]] [[th:เจ. อาร์. อาร์. โทลคีน]] [[tr:John Ronald Reuel Tolkien]] [[uk:Толкін Джон Роналд Руел]] [[vi:J. R. R. Tolkien]] [[zh:约翰·罗纳德·瑞尔·托尔金]] 4028 17741 2005-08-11T14:57:11Z Juzeris 23 izlaboju pāradresāciju #REDIRECT [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns]] 4029 27401 2006-01-21T07:54:41Z Yyy 146 +txt Šajā kategorijā ievietoti raksti par [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]. :''Skat. arī: [[ķīmisko elementu periodiskā tabula]].'' {{commons|Chemical elements|Ķīmiskie elementi}} [[Category:Ķīmija|Kimiskie elementi]] [[af:Kategorie:Chemiese elemente]] [[ar:تصنيف:عناصر كيميائية]] [[ast:Category:Elementos químicos]] [[bg:Категория:Химични елементи]] [[ca:Categoria:Elements químics]] [[cs:Kategorie:Chemické prvky]] [[da:Kategori:Grundstoffer]] [[de:Kategorie:Chemisches Element]] [[en:Category:Chemical elements]] [[eo:Kategorio:Kemiaj elementoj]] [[es:Categoría:Elementos químicos]] [[et:Kategooria:Keemilised elemendid]] [[eu:Category:Elementu kimikoak]] [[fi:Luokka:Alkuaineet]] [[fr:Catégorie:Élément chimique]] [[ga:Rang:Eolaíocht]] [[he:קטגוריה:יסודות כימיים]] [[hr:Category:Kemijski element]] [[hu:Kategória:Kémiai elemek]] [[id:Kategori:Unsur kimia]] [[io:Category:Kemiala elemento]] [[is:Flokkur:Frumefni]] [[it:Categoria:Elementi chimici]] [[ja:Category:元素]] [[ko:분류:화학 원소]] [[ku:Kategorî:Element]] [[la:Categoria:Elementa chemica]] [[lt:Category:Cheminiai elementai]] [[mk:Category:Хемиски елементи]] [[nds:Kategorie:Chemisch Element]] [[nl:Categorie:Scheikundig element]] [[nn:Kategori:Grunnstoff]] [[no:Kategori:Grunnstoffer]] [[pl:Kategoria:Pierwiastki chemiczne]] [[pt:Categoria:Elementos químicos]] [[ru:Категория:Химические элементы]] [[simple:Category:Chemical elements]] [[sk:Kategória:Chemické prvky]] [[sl:Category:Kemijski elementi]] [[sr:Category:Хемијски елемент]] [[su:Category:Unsur kimia]] [[sv:Kategori:Grundämnen]] [[th:Category:ธาตุเคมี]] [[uk:Категорія:Хемічні елементи]] [[vi:Category:Nguyên tố hóa học]] [[zh:Category:化学元素]] 4030 13602 2005-03-15T16:37:06Z Tail 13 Džons Roalds Rūels Tolkīns pārdēvēju par Džons Ronalds Rūels Tolkīns #REDIRECT [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns]] 4031 47339 2006-05-24T16:36:34Z Latvia United 746 interwiki [[Latviešu mitoloģija|Latviešu mitoloģijā]] '''Velns''' agrāk bijis [[pazeme|pazemes]] un [[velis|veļu]] valdnieks, uz to norāda pats vārds "Velns", kas cēlies no vārda "velis". Senā Velna mitekļus vēl šobaltdien palīdz atrast vietu nosaukumi – [[Velna ala]], [[Velnezers]]. [[Elle|Elles]] jēdziens ienāk tikai ar [[kristietība|kristietību]]. Tad arī Velns kļūst par visa ļaunuma iemiesojumu, bet [[latviešu folklora|latviešu folklorā]] viņš ir lētticīgs, vientiesīgs, viegli uzvarams ne tikai [[Dievs (latviešu mitoloģija)|Dievam]], bet arī cilvēkiem. Velns simbolizē materiālo dzīvi, Dievs – garīgo dzīvi, gudrību un radošās spējas. Velns vienmēr cenšas apmānīt cilvēkus un tas viņam neizdodas, un tas vienmēr paliek muļķa lomā. Velns dara visu, ko viņam liek un viņš ir gatavs maksāt ar naudu. Velns ir līdzīgs cilvēkam un dzīvniekam. Velnam ir tikai daļa no cilvēka, tam ir cilvēka augums un pārējā līdzība ir ar dzīvniekiem. ==Dzejoļi== Pieci '''velni''' riju kūla,<br> Sestais putru dzisināja.<br> Septītais, mazākais,<br> Cūkas gana tīrumā.<br> To visi zin, ka vecais '''velns'''<br> Ir diezgan skopas dabas,<br> Bet šovakar viņš gatavot<br> Liek vakariņas labas.<br> Satika dievs ar '''velnu'''<br> Vidū jūras uz akmeņa,<br> Kažociņi briku, braku,<br> Zobentiņi šmigu, šmagu.<br> ==Parunas== Iedod '''Velnam''' pirkstu, paņems visu roku.<br> Bada laikā '''Velns''' mušas ēd.<br> Kas Dievam neder, to '''Velns''' nerauj.<br> Rads rada '''Velns'''.<br> Kā '''Velnu''' piemin, tā '''Velns''' klāt.<br> ==Ticējumi== '''Velnam''' esot aste un melni zobi.<br> '''Velnu''' ar svina lodi nevar nošaut, bet tikai ar zelta vai sudraba lodēm.<br> Lācis ir stiprāks par '''Velnu''' un cīņā to allaž pārspēj.<br> '''Velns''' dzīvojot lielos bezdibeņos, kur cilvēki slīkstot.<br> ==Ārējās saites== *[http://www.liis.lv/folklora/mitol/citati/velns.htm Latviešu folklora] - citāti par Velnu *[http://www.liis.lv/folklora/mitol/origin/velns.htm Latviešu foklora] - Velna apraksts *[http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Rainis/Aizlugas/dievs.htm "Dievs un Velns"] - aizsākta Raiņa luga *[http://www.ailab.lv/pasakas/gr14/14A00.htm Velni] [[Category:Latviešu mitoloģija]] [[de:Teufel]] [[lt:Velnias]] [[ca:Satanàs]] [[cs:Satan]] [[da:Satan]] [[en:Satan]] [[eo:Satano]] [[es:Diablo]] [[et:Saatan]] [[fr:Diable]] [[he:שטן]] [[hi:शैतानी धर्म]] [[ja:&#12469;&#12479;&#12531;]] [[hu:Sátán]] [[nl:Satan]] [[no:Satan]] [[pl:Szatan]] [[simple:Devil]] [[fi:Saatana]] [[sk:Satan]] [[sv:Satan]] [[zh:魔鬼]] 4033 13605 2005-03-15T22:06:30Z Doberman 99 krusts krusts 4034 13606 2005-03-15T22:07:05Z Doberman 99 liiklochu liiklochu 4035 13607 2005-03-15T22:07:28Z Doberman 99 liinija liinija 4036 13608 2005-03-15T22:08:15Z Doberman 99 triisstuuris triisstuuris 4037 13609 2005-03-15T22:08:32Z Doberman 99 zalktis zalktis 4038 29489 2006-02-07T12:28:07Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris Latviešu folklorā, visvairāk gan [[dainas|dainās]], samērā bieži sastopam '''Māru''', kas, pēc konteksta spriežot, ir viena no mūsu [[dievība|dievībām]]. Ilgu laiku valdīja neapstrīdēts uzskats, ka dainu Māra nav nekas cits kā vien tā pati [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[Marija]], [[Jēzus Kristus]] māte, visai augstu godājama un pielūdzama [[katoļticība|katoļu]] dievībās, kur tā saukta arī par [[Dievmāte|Dievmāti]]. Šādu uzskatu citu vidū atbalstīja tāds fakts, ka neviens no latviešu senās reliģijas sarakstu sastādītājiem – ne [[Vecais Stenders]], ne [[Juris Alunāns]], ne [[Auseklis (jaulatvietis)|Auseklis]], nedz arī kāds cits, minot dažnedažādus, pat visai apšaubāmu dievību vārdus, Māru starp tiem nemin. Šādu uzskatu it kā atbalstīja arī tas, ka [[Livonija|Livonijai]] šurp atbraukušie [[misionārs|misionāri]] savā laikā bija devuši [[Māras zeme|Māras zemes]] nosaukumu, ka Marijai bija veltīta, piemēram, [[Alūksne|Alūksnes]] (''Marienbur''), [[Saldus]] (''Frauenburg''), [[Rīgas Doms|Rīgas Doma katedrāle]] (Māras baznīca). No tā nu varēja secināt, ka [[lībieši|lībiešu]] un [[balti|baltu]] cilšu iekarotāji un kristītāji bija pietiekami darījuši [[Dievmāte Marija|Dievmātes Marijas]] popularizēšanai, lai viņas vārds no [[Bībele|Bībeles]] un [[katoļu baznīca|katoļu baznīcas]] izplatītos arī [[folklora|folklorā]] un [[mīti|mītos]]. Norādījumi, par to, ka Māras baznīca atradusies ārā, brīvā dabā, arī sameklējami dainu tekstos. Protams, vēlāk vārds "Baznīca" apzīmē [[kristietība|kristīgās ticības]] [[svētvieta|svētvietu]] – [[rituāls|rituālu]] kopšanai īpaši celtu ēku. Tāpat kā Dievs ir Pasaules Tēvs, tā Māra - mācītāju uzskatā - ir Pasaules Māte, Dieva mātišķā seja. (Mārai visciešāk der Zemesmātes vārds.) Cilvēka augumu dod, uztur un atkal paņem Māra, jo viņas gādībā ir visa sataustāmā pasaule. Dainās Mārai ir daudz dažādu apzīmējumu, kas saistās ar viņas plašo darbības lauku, piemēram: Pasaules Māte Mira, Zemes Māte, Veļu Māte, Ļaužu Māte, Lopu Māte, Meža Māte, Jūras Māte u.c. Sakarā ar miršanu viņu uzrunā par Veļu Māti, arī par Zemes Māti, tikai retu reizi saucot vārdā – Māra. ===TAUTASDZIESMAS PAR MĀRU=== Tu, Māriņa, viegla sieva,<br> Dod man savu vieglumiņu;<br> Tu, Dieviņ, bagāts vīrs,<br> Dod man savu bagātību!<br> Grib Dieviņš šo zemīti<br> Ar ūdeni slīcināt;<br> Mīļā Māra Dievu lūdza,<br> Ap galviņu glāstīdama.<br> Kam tie kalni, kam tās lejas,<br> Kam tie kupli ozoliņi?<br> Dievam kalni, Mārai lejas,<br> Bitēm kupli ozoliņi.<br> Ai, mīļā Māršviņa,<br> Svētī manas raibaliņas-<br> Dodi pienu, dodi sieru,<br> Dodi labu ganu zemi.<br> ===MĀRAS ZĪMES=== Māras krusts ir latviešu tautā labi pazīstamais [[krustukrusts]]. Tas ir taisns krusts, kam visi četri gali vēlreiz pārkrustoti.<br> [[Image:krusts.JPG|Krusts]] Māras - Zemes mātes – simbols ir taisna, līmeniska svītra.<br> [[Image:liinija.JPG|Svītra]] Māras – Zemes mātes – otrais simbols ir trīsstūris ar 90 grādu stūri uz leju, kas arī [[Indieši|indiešu]] [[jantras|jantrās]] nozīmē zemi, vielu un Zemes māti.<br> [[Image:triisstuuris.JPG|Trīsstūris]] Māras zīme ir arī latviešu tēlotajā rakstā bieži sastopamais un tautas valodā iesauktais "zalktis".<br> [[Image:zalktis.JPG|Zalktis]] Māru kā jūras māti un Ūdens māti simbolizē līkloča zīme:<br> [[Image:liiklochu.JPG|Līkloča zīme]] [[Category:Latviešu mitoloģija]] 4040 34184 2006-03-17T18:52:30Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Mitoloģija]] 4042 50427 2006-06-13T11:57:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Juneau]] '''Džūno''' ir [[Aļaska|Aļaskas]] galvaspilsēta jeb ASV Aļaskas štata centrs. Pa Džūno var braukt ar transporta līdzekļiem, kaut gan neviens ceļš turp neved. {{stub}} [[Category:ASV pilsētas]] [[bg:Джуно]] [[da:Juneau]] [[de:Juneau]] [[en:Juneau City and Borough, Alaska]] [[eo:Juneau (Alasko)]] [[es:Juneau (Alaska)]] [[eu:Juneau]] [[fi:Juneau]] [[fr:Juneau]] [[hu:Juneau]] [[it:Juneau]] [[ja:ジュノー (アラスカ州)]] [[mk:Џуно]] [[nl:Juneau]] [[pl:Juneau (Alaska)]] [[pt:Juneau]] [[ru:Джуно, Аляска]] [[simple:Juneau, Alaska]] [[sk:Juneau]] [[sv:Juneau]] [[zh:朱諾 (阿拉斯加)]] 4044 46111 2006-05-20T16:13:55Z Keps 758 '''Akmens laikmets''' ir plašs [[Aizvēsture|aizvēstures]] periods, kurā cilvēki izgatavoja darbarīkus no [[akmens]], jo nebija [[tehnoloģija]]s labākiem materiāliem. Lietoja arī koku, kaulus un citus materiālus, bet no akmens (it īpaši [[krams|krama]]) tika veidoti asi darbarīki un ieroči. == Sākums un beigas == Akmens laikmets sākās apmēram pirms 2 līdz 5 miljoniem gadu, kad pirmie cilvēki (pirmscilvēki) sāka izgatavot darbarīkus. Akmens laikmets pārgāja [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]], kad [[metālapstrāde]]s attīstība padarīja populārus [[bronza|bronzas]] darbarīkus. Dažos reģionos gan pārgāja uzreiz uz [[dzelzs]] darbarīkiem un [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetu]]. Uzskata, ka [[Tuvie austrumi|Tuvajos Austrumos]] un dienvidaustrumu Āzijā Akmens laikmets beidzās ap 6000.g. p.m.ē., [[Eiropa]], pārējā [[Āzija]] un [[Āfrika]] - 4000 g. p.m.ē., bet [[Amerika|Amerikas]] civilizācijās tas turpinājās līdz 2500. g. p.m.ē.. == Periodi == Akmens laikmetu iedala trijos periodos: * Senajā akmens laikmetā jeb [[Paleolīts|Paleolītā]] * Vidējā akmens laikmetā jeb [[Mezolīts|Mezolītā]] * Jaunajā akmens laikmetā jeb [[Neolīts|Neolītā]] ==Cilvēki Akmens laikmetā== [[Image:Stenåldersdös, Tjörn.jpg|thumb|200px|Akmens laikmeta [[dolmens]] Rietumzviedrijā]] Apmetnes cilvēki sāka veidot Jaunajā Akmens laikmetā. Tās nepieciešamības gadījumā varēja viegli savākt, piemēram, lai pārceltos uz citu vietu. Plaši tika apdzīvotas arī alas un dabīgi patvērumi klintīs. Akmens laikmets Eiropā beidzās līdz ar pēdējo Ledus laikmetu. Līdz ar to svarīgākā Akmens laikmeta iezīme bija cilvēka pielāgošanās mainīgajiem apkārtējiem dzīves apstākļiem, ārējiem faktoriem. Pakāpeniski zināšanas, dažādi darbarīku un citi uzlabojumi, salīdzinājumā ar ārējiem faktoriem, sāka spēlēt arvien nozīmīgāku lomu. ==Akmens laikmeta attēlošana mūsdienu popkultūrā == Amerikāņu animācijas seriāls [[Flinstoni]], kura darbība norisinās dīvaini attīstītā akmens laikmeta pilsētā Bedrokā, kur cilvēkiem ir pieejamas mūsdienu tehnoloģiju primitīvas versijas (piemēram, televīzori un automobīļi, kas darināti no akmens), kļuvis par vienu no visu laiku populārākajām multfilmām. [[Category:Vēsture]] [[Category:Vēstures periodi]] [[Category:Arheoloģija]] [[ast:Edá de Piedra]] [[ca:Edat de pedra]] [[cy:Oes y Cerrig]] [[da:Stenalder]] [[de:Steinzeit]] [[en:Stone age]] [[et:Kiviaeg]] [[fr:Âge de la pierre]] [[id:Zaman Batu]] [[ja:&#30707;&#22120;&#26178;&#20195;]] [[nds:Steentied]] [[nl:steentijd]] [[no:Steinalderen]] [[pl:Epoka kamienia]] [[pt:Idade da pedra]] [[sv:Stenåldern]] 4045 52870 2006-07-01T16:27:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:لئونارد اویلر]], [[ro:Leonhard Euler]] [[Image:Leonhardus_Eulerus.jpg|thumb|Leonards Eilers]] '''Leonards Eilers''' (''Leonhard Euler'', dzimis 1707. gada 15. aprīlī, miris 1783. gada 18. septembrī) bija [[Šveice|šveiciešu]] [[matemātika|matemātiķis]] un [[fizika|fiziķis]]. Kopā ar [[Arhimēds|Arhimēdu]], [[Karls Frīdrihs Gauss|Gausu]] un [[Īzaks Ņūtons|Ņūtonu]] viņu uzskata par vienu no dižākajiem pasaules matemātiķiem. Leonards Eilers bija pirmais, kas ieviesa [[funkcija|funkcijas]] jēdzienu, aprakstot izteikumu, kas ietver vairākus argumentus, un sāka pielietot [[integrālrēķini|integrālrēķinus]] fizikā. Viņš ir dzimis un mācījies [[Bāzele|Bāzelē]], un strādājis par matemātikas profesoru [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] un [[Berlīne|Berlīnē]]. Viņš dominēja 18. gadsimta matemātikā, un ir visu laiku vispublicētākais matemātiķis - viņa kopotie raksti ir 75 sējumos. Pēdējos septiņpadsmit savas dzīves gadus - kuru laikā viņš sarakstīja apmēram pusi savu darbu - viņš bija akls. [[Category:Matemātiķi|Eilers Leonards]] [[Category:šveiciešu matemātiķi]] {{Stub}} [[ar:ليونهارد أويلر]] [[bg:Леонард Ойлер]] [[bn:লিওনার্ট অয়লার]] [[ca:Leonhard Euler]] [[cs:Leonhard Euler]] [[da:Leonhard Euler]] [[de:Leonhard Euler]] [[en:Leonhard Euler]] [[eo:Leonhard Euler]] [[es:Leonhard Euler]] [[eu:Leonhard Euler]] [[fa:لئونارد اویلر]] [[fi:Leonhard Euler]] [[fr:Leonhard Euler]] [[he:לאונרד אוילר]] [[hr:Leonhard Euler]] [[ia:Leonhard Euler]] [[id:Leonhard Euler]] [[io:Leonhard Euler]] [[is:Leonhard Euler]] [[it:Leonhard Euler]] [[ja:レオンハルト・オイラー]] [[ka:ეილერი, ლეონარდ]] [[ko:레온하르트 오일러]] [[la:Leonhardus Eulerus]] [[lb:Leonhard Euler]] [[lt:Leonardas Euleris]] [[mk:Леонард Ојлер]] [[nl:Leonhard Euler]] [[nn:Leonhard Euler]] [[no:Leonhard Euler]] [[pl:Leonhard Euler]] [[pt:Leonhard Euler]] [[ro:Leonhard Euler]] [[ru:Эйлер, Леонард]] [[scn:Liunardu Euleru]] [[sco:Leonhard Euler]] [[sh:Leonhard Euler]] [[sk:Leonhard Euler]] [[sl:Leonhard Euler]] [[sr:Леонард Ојлер]] [[sv:Leonhard Euler]] [[th:เลออนฮาร์ด ออยเลอร์]] [[tl:Leonhard Euler]] [[tr:Leonhard Euler]] [[vi:Leonhard Euler]] [[zh:萊昂哈德·歐拉]] 4046 13617 2005-03-17T18:17:54Z Feens 37 redirekts #redirect [[Pomoržes vojevodiste]] 4047 52350 2006-06-29T07:24:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[mr:मुंबई]] Modifying: [[tl:Lungsod ng Mumbai]] '''Mumbaja''' (līdz 1995.gadam - '''Bombeja''') - pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Indostānas pussala|Indostānas pussalas]] rietumkrastā pie [[Arābijas jūra|Arābijas jūras]]. Atrodas uz Salsetas salas pie dabīgas ostas. [[Maharaštra|Maharaštras]] štata galvaspilsēta. Visapdzīvotākā pilsēta Indijā. Lielākā Rietumindijas osta. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Mumbai'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Mumbai-MH-IN.svg|160px|]] | align=center | [[Image:SealofMumbai.jpg|160px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 12 883 645<br>19 944 372 (aglom.) |- | Dibināta | 1668.g |- | Štats | [[Maharaštra]] |- | Mājaslapa | http://www.mcgm.gov.in/ |} {{commons|Category:Mumbai}} [[Image:Gateway of India.jpg|thumb|right|250px|Indijas vārti - viens no Mumbajas simboliem|left]] Mumbaja ir Indijas finanšu un ekonomikas galvaspilsēta, jo šeit atrodas Indijas centrālā banka, lielākās biržas un daudzu nozīmīgu šīs valsts uzņēmumu galvenās mītnes. Mumbajā atrodas [[Bolivuda]] - indiešu kinoindustrijas centrs, kura ir pasaules līderis pēc gadā uzņemto filmu skaita. Mumbaja ir arī viena no retajām pilsētām, kuru municipālajās robežās atrodas Nacionālais parks. Kā jau metropole, Mumbaja sadzīvē izceļas ar lielāku "tikumu brīvību" kā citur Indijā un dažādu tautību un reliģiju sajaukumu, kuru parasti sazinās vietējā [[hindi]] dialektā. ====Vēsture==== Kaut arī uz septiņām salām kur mūsdienās atrodas Mumbaja, cilvēki dzīvojuši jau no [[Akmens laikmets|Akmens laikmeta]] ([[Ptolemajs]] tās sauca par ''Heptanesia''), Mumbajas kā pilsētas vēsture sākās tikai 1668.gadā, kad [[Britu Ostindijas kompānija]] sāka nomāt salas no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] karaļa [[Čārlzs II|Čārlza II]]. Ostindijas kompānija ātri saprata vietas lielisko novietojumu un 1867.gadā no [[Surata|Suratas]] uz Bombeju pārcēla kompānijas galveno biroju. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] (1861-1865) laikā Bombeja kļuva par [[kokvilna|kokvilnas]] tirdzniecības centru, bet pēc [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] atklāšanas - par ievērojamu ostu tirdzniecībai ar [[Eiropa|Eiropu]]. Bombejā 1885.gadā radās [[Indijas Nacionālais Kongress]]. Pilsēta strauji attīstījās un 1906.gadā tajā bija miljons iedzīvotāju, un tā bija otrā lielākā (aiz [[Kolkata|Kolkatas]]) pilsēta Indijā. Bombeja kļuva par Indijas neatkrības kustības centru. 1942.gada 9.augustā [[Mahatma Gandijs]] ar saukli ''[[Quit India]]'' pieprasīja pilnīgu Indijas neatkarību. 1948.gada 28.februārī pēdējie britu kareivji ceremoniāli izgāja caur Indijas vārtiem Bombejā un pameta Indiju. 1960.gadā Bombeja kļuva par Maharaštras štata galvaspilsētu. 1992.gada decembrī un 1993.gada janvārī pilsētā izcēlās reliģiskas sadursmes starp [[hinduisms|hinduistiem]] un [[islāms|musulmaņiem]] pēc tam, kad hinduistu reliģiskie radikāļi nopostīja [[Babri mošeja|Babri mošeju]]. Bojā gāja 1788 cilvēku, lielākoties musulmaņi. Iespējams kā atbilde grautiņiem, 1993.gada 12.martā Bombejā notika sprādzienu sērija. Gandrīz vienlaicīgi notika 13 sprādzieni pie viesnīcām, biržas, veikaliem. Bojā gāja 257 cilvēki un 1400 tika ievainoti. 1995.gadā štata nacionālistu valdība Bombeju pārsauca par Mumbaju, atsakoties no koloniālā mantojuma. ====Cilvēki==== Mumbajā dzimuši: *[[Homi Bhabha (zinātnieks)|Homi Bhabha]] (Homi J. Bhabha) (1909–1966) - atomfiziķis *[[Homi Bhabha (filozofs)|Homi Bhabha]] (Homi Bhabha) (1949-) - filozofs *[[Radživs Gandijs]] (Rajiv Gandhi) (1944-1991) - politiķis *[[Zakirs Husains]] (Zakir Hussain) (1951-) - mūziķis *[[Anišs Kapūrs]] (Anish Kapoor) (1954-) - tēlnieks *[[Radjards Kiplings]] (Rudyard Kipling) (1865–1936) - rakstnieks *[[Zubins Mehta]] (Zubin Mehta) (1936-) - diriģents *[[Salmans Rušdi]] (Salman Rushdie) (1947-) - rakstnieks *[[Terenss Vaits]] (Terence White) (1906-) - rakstnieks [[Category:Indijas pilsētas]] [[af:Moembaai]] [[ar:ممباي]] [[as:মুম্বাই]] [[ast:Mumbai]] [[bg:Бомбай]] [[bn:মুম্বাই]] [[bs:Mumbai]] [[ca:Mumbai]] [[cs:Bombaj]] [[da:Mumbai]] [[de:Mumbai]] [[en:Mumbai]] [[eo:Mumbajo]] [[es:Mumbai]] [[et:Mumbai]] [[eu:Mumbai]] [[fa:مومبای]] [[fi:Mumbai]] [[fr:Mumbai]] [[ga:Mumbai]] [[gl:Mumbai - मुम़बई]] [[gu:મુંબઈ]] [[he:מומבאי]] [[hi:बम्बई]] [[hr:Mumbai]] [[hu:Mumbai]] [[id:Mumbai]] [[it:Mumbai]] [[ja:ムンバイ]] [[kn:ಮು೦ಬೈ]] [[ko:뭄바이]] [[la:Mumbai]] [[li:Bombay]] [[lt:Bombėjus]] [[mr:मुंबई]] [[ms:Mumbai]] [[nds:Mumbai]] [[ne:बम्बई]] [[nl:Bombay]] [[nn:Mumbai]] [[no:Mumbai]] [[pa:ਮੁਮਬਏ]] [[pl:Bombaj]] [[pt:Mumbai]] [[ro:Mumbai]] [[ru:Мумбаи]] [[sa:बम्बई]] [[sh:Bombay]] [[simple:Mumbai]] [[sl:Mumbai]] [[sv:Bombay]] [[ta:மும்பை]] [[tl:Lungsod ng Mumbai]] [[tr:Bombay]] [[uk:Мумбаї]] [[zh:孟买]] 4048 13619 2005-03-17T23:06:49Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 4049 13620 2005-03-17T23:07:14Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 4050 13621 2005-03-17T23:07:35Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4051 49883 2006-06-10T17:00:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Danzig]] '''Gdaņska''' ({{lang-pl|Gdańsk}}) ir pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļos netālu no [[Visla]]s ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], [[Pomoržes vojevodiste|Pomoržes vojevodistes]] centrs. Lielākā Polijas osta un liels rūpniecības centrs. Kopā ar [[Gdiņa|Gdiņu]] un Sopotu veido t.s. '''Trīspilsētu''' (''Trójmiasto'') ar vairāk kā 1 000 000 iedzīvotājiem. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Gdaņska'''<br>'''Gdańsk'''<br>vojevodistes centrs </font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:PL Gdanska vieta.png|187px|]] | align=center | [[Image:PL Gdanska gerbonis.png|87px|]] |} |- | align=center colspan=2 | [http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.64436762&cpy=54.40280518&res=30&provider_id=340&t=pan Gdaņskas satelītattēls] |- | Iedzīvotāji (2005) | 461 865 |- | Citi nosaukumi | [[latīņu valoda|latīņu]] - '''Gedania'''<br> '''Dantiscum'''<br>[[Vācu valoda|vācu]] - '''Danzig'''<br>[[kašūbu valoda|kašūbu]] - '''Gduńsk''' |- | Rakstos | no 997.g |- | Pilsēta | no 1224.g |- | Vojevodiste | [[Pomoržes vojevodiste|Pomoržes]] |- | Mājaslapa | [http://www.gdansk.pl/ www.gdansk.pl] |} {{commons|Gdańsk}} Pilsēta ar bagātu vēsturi un tradīcijām. Veidojusies kā tirdzniecības osta [[vācieši|vācu]], [[kašūbi|kašūbu]] un [[poļi|poļu]] kultūru mijiedarbībā. Sena [[Hanza|Hanzas]] pilsēta. Pilsēta, kurā atskanējuši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pirmie šāvieni. Arodbiedrības [[Solidarnošč]] rašanās vieta. [[Image:2003 12 23 Gdansk.jpeg|thumb|250px|Motlavas krastmala Gdaņskā|left]] == Vēsture == Pilsētu pirmoreiz pieminējis [[sv. Adalberts no Prāgas]] 997.gadā, kad viņš devās uz [[Prūsija|Prūsiju]], lai ieviestu tur [[kristietība|kristietību]]. Gdaņska tajā laikā bija apmetne ar 1000 iedzīvotājiem Polijas pārvaldītajā [[Pomerānija|Pomerānijā]]. Kad 12.gs notika Polijas valsts decentralizācijas procesi, Gdaņska kļuva par [[Pomerānijas hercogiste|Pomerānijas hercogistes]] galvaspilsētu. 1224.gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 14.gs sākumā, [[Polijas - Brandenburgas karš 14.gs|Polijas - Brandenburgas kara]] laikā, 1308.gadā pilsētu ieņem [[Teitoņu ordenis]], nogalinot gandrīz visus pilsētas iedzīvotājus (gan vāciešus, gan poļus). Kopš šī laika pilsēta tiek saukta par '''Dancigu'''. 1361.gadā tā iestājas Hanzā. Pilsēta bija ordeņa pakļautībā līdz 1454.gadam. 1440.gadā Gdaņska, kopā ar [[Toruņa|Toruņu]] (Tornu) un [[Elblonga|Elblongu]] (Elbingu) nodibina [[Prūsijas konfederācija|Prūsijas konfederāciju]], kura 1454.gadā saceļas pret Ordeni, un meklē aizsardzību pie Polijas karaļa [[Kazimirs IV|Kazimira IV]]. Sākas [[Trīspadsmitgadu karš]] starp Ordeni un Poliju. Kara rezultātā Gdaņska nokļūst Polijas sastāvā kā autonomās '''Karaļa Prūsijas''' centrs. 15. - 17.gs pilsēta ļoti strauji attīstas, jo kalpo kā galvenā osta [[Visla|Vislas]] tirdzniecībai. Pirmos triecienus Gdaņskas labklājībai deva gan [[Trīsdesmitgadu karš]] (1618–1648), gan [[Ziemeļu kari]] (1655–1660), gan [[mēra epidēmijas Eiropā|mēris]] 1709.gadā. Tomēr vislielāko ļaunumu pilsētas attīstībai deva [[Polijas Pirmā dalīšana]] 1772.gadā, kad visa Pomerānija nokļuva [[Prūsija|Prūsijas]] sastāvā, jo tas izjauca tirdzniecību pa Vislas upi, kas bija pilsētas labklājības pamats. Gdaņska tikai 1793.gadā kļuva par Prūsijas daļu. No 1807.gada līdz 1814.gadam Gdaņska bija [[brīvpilsēta]], līdz atkal nokļuva Prūsijas sastāvā. Pēc [[Vācija|Vācijas]] sakāves [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], tika nolemts izveidot [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētu]], - Gdaņskas (toreiz Danciga) pilsētu ar apkārtējo teritoriju. Brīvpilsētai veidojās diezgan saspīlētas attiecības ar jauno Polijas valsti. Jau [[Veimāras republika]] cīnījās par Gdaņskas iekļaušanu Vācijas sastāvā, bet, kad pie varas nāca [[Ādolfs Hitlers]], attiecības ar Poliju tika normalizētas un īsu brīdi Gdaņska izdevīgi sadarbojās ar Poliju. Tomēr 1939.gada 1.septembrī plkst. 4.45 pēc vietējā laika no vācu karakuģa ''Schleswig-Holstein'', kas bija noenkurojies ostas kanālā, tika raidīti šāviņi uz [[Vesterplate|Vesterplati]]. Tas bija Otrā pasaules kara sākums. Kaut arī Vesterplate turējās septiņas dienas, jau 1939.gada 2.septembrī Gdaņsku ieņema vācu karaspēks. Kara laikā netālu no Gdaņskas tika izveidota [[Štuthofas koncentrācijas nometne]], kurā bez citu tautu piederīgajiem bija ieslodzīti arī vairāki latviešu pretošanās kustības dalībnieki (piemēram, [[Konstantīns Čakste]], [[Bruno Kalniņš]] un citi [[Latvijas Centrālā Padome|Centrālās Padomes]] darbinieki un [[Kureļa grupa|kurelieši]]). 1945.gadā vācieši sāka evakuēt Gdaņsku. Liela daļa no iedzīvotājiem izbrauca uz [[Šlēzviga-Holšteina|Šlēzvigu-Holšteinu]]. Kad 1945.gada 30.martā [[padomju armija|padomju armija]] ienāca pilsētā, sākās bezjēdzīgs slaktiņš, kas turpinājās vairākas dienas. Pēc [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferenču]] lēmumiem, Gdaņska tika piešķirta Polijai. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika atjaunota. Gdaņska kļuva par galveno Polijas ostu un lielu rūpniecības pilsētu, kā arī strādnieku kustības centru. Jau 1970.gadā pilsētā notika strādnieku nemieri, kas beidzās ar cilvēku upuriem un [[Vladislavs Gomulka|Vladislava Gomulkas]] atkāpšanos no amata. 1980.gada augustā Gdaņskā, Ļeņina vārdā nosauktajā kuģubūvētavā tika izveidota arodapvienība [[Solidarnošč]], ko vadīja rūpnīcas elektriķis [[Lehs Valensa]]. Ir uzskats, ka tas bija sākums sociālistiskās iekārtas kraham Eiropā. == Ievērojami Gdaņskas iedzīvotāji == *[[Albrehts Gīze IV]] (''Albrecht Giese IV'') (1524 - 1580) - sabiedrisks darbinieks. Dzimis un miris Gdaņskā. *[[Johans Hevels]] (''Johannes Hevelius'') (1611 - 1687) - zinātnieks. Dzimis un miris Gdaņskā. *[[Andreass Šlīters]] (''Andreas Schlüter'') (1659(60) - 1714) - arhitekts. [[Dzintara istaba|Dzintara istabas]] radītājs. Dzimis Gdaņskā. *[[Daniels Gabriels Fārenheits]] (''Daniel Gabriel Fahrenheit'') (1686 - 1736) - vācu fiziķis. *[[Artūrs Šopenhauers]] (''Arthur Schopenhauer'') (1788 - 1860) - vācu filozofs. *[[Ginters Grass]] (''Günter Grass'') (1927) - kašūbu izcelsmes vācu rakstnieks. *[[Lehs Valensa]] (''Lech Walesa'') (1943) - poļu strādnieku kustības līderis, politiķis. *[[Jans de Veriha-Visočanskis]] (''Jan de Weryha-Wysoczanski'') (1950) - skulptors. *[[Donalds Tusks]] (''Donald Tusk'') (1957) - politiķis. [[Category:Polijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[bg:Гданск]] [[cs:Gdaňsk]] [[csb:Gduńsk]] [[cy:Gydanysg]] [[da:Gdańsk]] [[de:Danzig]] [[en:Gdańsk]] [[eo:Gdańsk]] [[es:Ciudad libre de Danzig]] [[et:Gdańsk]] [[fi:Gdańsk]] [[fr:Gdańsk]] [[he:גדנסק]] [[hu:Gdańsk]] [[id:Gdańsk]] [[is:Gdańsk]] [[it:Danzica]] [[ja:グダニスク]] [[ko:그단스크]] [[la:Gedania]] [[lt:Gdanskas]] [[na:Gdańsk]] [[nds:Danzig]] [[nl:Gdansk]] [[no:Gdańsk]] [[pl:Gdańsk]] [[pt:Gdańsk]] [[ro:Gdańsk]] [[ru:Гданьск]] [[simple:Gdańsk]] [[sr:Гдањск]] [[sv:Gdańsk]] [[tr:Danzig]] [[uk:Ґданськ]] [[zh:格但斯克]] 4052 13623 2005-03-17T23:15:06Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gdaņska]] 4053 13624 2005-03-17T23:15:27Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gdaņska]] 4054 13625 2005-03-17T23:15:51Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gdaņska]] 4056 52358 2006-06-29T08:54:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:達爾文]] '''Čārlzs Roberts Darvins''' (dzimis 1809. gada 12. februārī, miris 1882. gada 19. aprīlī) ir angļu dabaszinātnieks, kura revolucionārā teorija lika pamatus mūsdienu izpratnei par [[Evolūcija|evolūciju]], evolūcijas teorijas (Darvinisma) pamatlicējs. Čārlzs Darvins ir dzimis 1809.gada 12.februārī. Viņa tēvs bija ārsts un uzskatīja, ka arī dēlam jāstudē medicīna. Bet izrādījās, ka Čārlzs nespēj skatīties uz asinīm. Pēc diviem studiju gadiem, kad viņš novēroja dažas bez anestēzijas veiktas operācijas, viņš pameta medicīnu un sāka mācīties klasisko filoloģiju Kembridžas universitātē. Drīz pēc tam izrādījās, ka viņu daudz vairāk interesē ģeoloģija un botānika. Darvins sadraudzējās ar botānikas profesoru Džonu Stivenu Henslovu, kas viņam ieteica piedalīties kādā jūras braucienā kā dabas pētniekam. Tā 1831.gada 27.decembrī Darvins ar kuģi “Beagle” devās piecu gadu ilgā ceļojumā, kura laikā viņš nodarbojās ar ģeoloģiju un bioloģiju. Darvinam visnozīmīgākās bija tās dažas nedēļas, kuras viņš pavadīja Galapagu salās, kas atrodas uz ekvatora, apmēram 1000 kilometrus no Dienvidamerikas krastiem. Šajās salās sastopami augi un dzīvnieki, kādu nav nekur citur. Darvins bija pārsteigts, ka uz katras salas dzīvoja citāda bruņurupuču suga. Ceļojums iedragāja Čārlza veselību, pie tam vēl Argentīnā viņu sakoda infekcijas pārnēsājoši kukaiņi. Atgriezies mājās, zinātnieks atskārta radniecību starp dažiem Galapagu salās dzīvojošajiem putniem, kuriem galvenokārt atšķīrās knābja forma. Tāpat viņi līdzinājās kādai mazu putnu sugai no Dienvidamerikas kontinenta. Darvins izsecināja, ka putnus uz salām varētu būt atnesusi vētra, un jaunajās mājās tie evolūcijas gaitā ir mainījušies. Izpētījis visus viņam pieejamos dzīvniekus, Darvins izstrādāja dabiskās izlases teoriju. Saskaņā ar to, kaut arī vairums dzīvnieku mazuļu iet bojā, izdzīvo tie, kas vislabāk piemērojušies dzīves apstākļiem. Ja laiku pa laikam piedzimst dzīvnieks ar kādu īpatnību, kuras dēļ tas ir pārāks par citiem, viņš noteikti izdzīvo, tāpat kā viņa pēcnācēji ar šo pašu īpatnību. Tādā veidā dabiskās izlases process liek katrai dzīvo būtņu sugai attīstīties. Darvins vilcinājās publicēt savas idejas, jo varēja iedomāties, ka daudzi tās nepieņems. Galu galā 1859.gadā iznāca viņa grāmata “Sugu izcelšanās”. Tā izsauca spēcīgu sabiedrības reakciju, jo bija pretrunā ar Bībeles dogmām. Vispāratzītais domāšanas modelis par dzīvības rašanos bija Bībeles radīšanas mācība: dažādās dzīvo būtņu sugas bija vienreizīgi un nemainīgi Dieva radītas. Darvina uzskats par visu dzīvo būtņu radniecību un kopīgajiem senčiem tajā laikā bija ķecerīgs, bet ne jauns. Pats Darvins to arī nav noliedzis un savu domāšanas modeli pieticīgi apzīmējis par «hipotēzi». Par atzīstamu patiesību to paaugstināja tikai viņa sekotāji.Bet mūsdienās [http://www.janabaznica.lv/lv/modules/news/article.php?storyid=665&page=0 retais] šaubās par Darvina argumentu [http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=66&what=16 pareizību]. Zinātnieks ir miris 1882.gada 19.aprīlī 73 gadu vecumā. Apglabāts Vestminsteres abatistē. -------------------------------------------------------------------------------- BIBLIOGRĀFIJA Koraļļu rifi (1842) ''Coral Reefs'' Vulkāniskās izcelsmes salas (1844) ''Volcanic Islands'' Ģeoloģiskie pētījumi Dienvidamerikā (1846) ''Geological Observations on South America'' Pētījumu pieraksti (1839) ''Journal of Researches '' Piezīmes par pētījumiem ceļojumā ar kuģi “Beagle”. Sugu izcelšanās dabiskās atlases ceļā jeb pielāgotāko formu saglabāšanās cīņā par dzīvību (1859, latviski 1914) ''On the Origin of Species by Means of Natural Selection, or the Preservation of Favoured Races in the Struggle for Life'' Mājas dzīvnieku un kultūraugu izmaiņas (1868) 2 sējumos. Cilvēka izcelšanās un dzimumatlase (1871) T''he Descent of Man and Selection in Relation to Sex'' Darvins pamatoja hipotēzi par cilvēka izcelšanos no pērtiķa. Augi, kas barojas ar kukaiņiem (1875) ''Insectivorous Plants'' (1880) ''The Power of Movement in Plants'' (1881) ''Formation of Vegetable Mould through the Action of Worms'' -------------------------------------------------------------------------------- INTERNETĀ: -------------------------------------------------------------------------------- LITERATŪRA: -------------------------------------------------------------------------------- 31.01.1999. no “Slavenību enciklopēdijas”, – R.: Zvaigzne ABC 1999. + papildinājumi {{stub}} [[ar:تشارلز داروين]] [[ast:Charles Darwin]] [[bg:Чарлз Дарвин]] [[bn:চার্ল্‌স্‌ ডারউইন]] [[bs:Charles Darwin]] [[ca:Charles Robert Darwin]] [[cs:Charles Darwin]] [[cy:Charles Darwin]] [[da:Charles Darwin]] [[de:Charles Darwin]] [[el:Κάρολος Δαρβίνος]] [[en:Charles Darwin]] [[eo:Charles Darwin]] [[es:Charles Darwin]] [[et:Charles Darwin]] [[eu:Charles Darwin]] [[fa:چارلز داروین]] [[fi:Charles Darwin]] [[fr:Charles Darwin]] [[fy:Charles Darwin]] [[ga:Charles Darwin]] [[gd:Charles Darwin]] [[gl:Charles Darwin]] [[he:צ'ארלס דרווין]] [[hi:चार्ल्स डार्विन]] [[hr:Charles Darwin]] [[hu:Charles Darwin]] [[id:Charles Darwin]] [[io:Charles Darwin]] [[is:Charles Darwin]] [[it:Charles Darwin]] [[ja:チャールズ・ダーウィン]] [[ko:찰스 다윈]] [[ku:Charles Darwin]] [[la:Carolus Darwin]] [[lb:Charles Darwin]] [[lt:Čarlzas Darvinas]] [[mk:Чарлс Дарвин]] [[mr:चार्ल्स डार्विन]] [[ms:Charles Darwin]] [[nl:Charles Darwin]] [[nn:Charles Darwin]] [[no:Charles Darwin]] [[oc:Charles Darwin]] [[pl:Charles Darwin]] [[pt:Charles Darwin]] [[ro:Charles Darwin]] [[ru:Дарвин, Чарлз Роберт]] [[scn:Charles Darwin]] [[sco:Charles Darwin]] [[sh:Čarls Darvin]] [[simple:Charles Darwin]] [[sk:Charles Robert Darwin]] [[sl:Charles Darwin]] [[sq:Charles Darwin]] [[sr:Чарлс Дарвин]] [[sv:Charles Darwin]] [[ta:சார்லஸ் டார்வின்]] [[th:ชาลส์ ดาร์วิน]] [[tl:Charles Darwin]] [[tr:Charles Darwin]] [[uk:Дарвін Чарльз Роберт]] [[vi:Charles Darwin]] [[yi:טשארלס דארווין]] [[zh:查尔斯·罗伯特·达尔文]] [[zh-yue:達爾文]] 4057 50896 2006-06-18T05:47:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[oc:Isaac Asimov]] '''Aizeks Azimovs''' (dzimis 1920. [[gads|gada]] 2. [[janvāris|janvārī]], miris 1992. gada 6. [[aprīlis|aprīlī]]) ir [[krievi|krievu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmija|bioķīmiķis]] un populārs [[rakstnieki|rakstnieks]], īpaši pazīstams ar saviem [[fantastika|zinātniskās fantastikas]] un [[populārzinātnisk&#257; literatūra|populārzinātniskajiem]] darbiem. [[Image:AsimovOnThrone.png|thumb|300px|right|Rouvena Morila atainojusi Azimovu uz troņa, kas rot&#257;ts ar simboliem no viņa darbiem]] Azimovs 1983. gada veiktajā [[sirds]] operācijā saņēma [[asinis]], kas bija inficētas ar [[HIV]], un 1992. gadā mira no [[AIDS]] komplikācijām. == Darbi == 1942. gadā viņš sāka rakstīt ''Foundation'' sēriju &mdash; stāstu par visgalaktikas [[impērija]]s sabrukšanu un atdzimšanu, kas beigās izvērtās 7 romānu garumā.<br> Ap to pašu laiku viņš sāk rakstīt savus stāstus par [[robots|robotiem]] &mdash; kas padarīja populārus [[Azimova 3 robotikas likumi|Azimova '3 robotikas likumus']], un krietni iespaidoja gan [[sabiedrība]]s, gan citu rakstnieku attieksmi pret robotiem, un uzdeva daudzus [[ētika]]s jautājumus, ko jāņem vērā, veidojot [[nākotnes tehnoloģijas]]. {{stub}} [[Category:Literatūra]] [[bg:Айзък Азимов]] [[bn:আইজাক আসিমভ]] [[ca:Isaac Asimov]] [[cs:Isaac Asimov]] [[da:Isaac Asimov]] [[de:Isaac Asimov]] [[el:Ισαάκ Ασίμωφ]] [[en:Isaac Asimov]] [[eo:Isaac Asimov]] [[es:Isaac Asimov]] [[et:Isaac Asimov]] [[eu:Isaac Asimov]] [[fa:آیزاک آسیموف]] [[fi:Isaac Asimov]] [[fr:Isaac Asimov]] [[gl:Isaac Asimov]] [[he:אייזיק אסימוב]] [[hr:Isaac Asimov]] [[hu:Isaac Asimov]] [[id:Isaac Asimov]] [[it:Isaac Asimov]] [[ja:アイザック・アジモフ]] [[jv:Isaac Asimov]] [[nl:Isaac Asimov]] [[no:Isaac Asimov]] [[oc:Isaac Asimov]] [[pl:Isaac Asimov]] [[pt:Isaac Asimov]] [[ro:Isaac Asimov]] [[ru:Азимов, Айзек]] [[simple:Isaac Asimov]] [[sk:Isaac Asimov]] [[sl:Isaac Asimov]] [[sq:Isaac Asimov]] [[sr:Исак Асимов]] [[sv:Isaac Asimov]] [[th:ไอแซค อสิมอฟ]] [[tr:Isaac Asimov]] [[uk:Азимов Айзек]] [[zh:艾萨克·阿西莫夫]] 4059 47499 2006-05-25T22:27:30Z Knakts 848 kat '''Mieži''' ir plastisks [[kultūraugs]], tāpēc ģeogrāfiskā ziņā plaši izplatīts. Pasaules mērogā pēc sējplatības tie ir ceturtajā vietā. [[Latvijas Republika|Latvijā]] pēdējos gados miežu sējplatības un arī kopraža ievērojami samazinājusies, graudu raža nesasniedz pat 2,0 t/ha. Taču daudzu saimniecību izmēģinājumu rezultāti liecina, ka Latvijā iespējams regulāri iegūt 4,0 - 5,5 t/ha. Miežiem pie viena [[vārpa|vārpas]] ass loceklīša ir trīs vārpiņas. Atkarībā no attīstīto vārpiņu skaita pie vārpas ass loceklīša miežus iedala divkanšu un daudzkanšu miežos. Parasti divkanšu miežiem graudi ir izlīdzinātāki, rupjāki un simetriski, bet daudzkanšu miežiem - neizlīdzinātāki, sīkāki un asimetriski. == Vasaras mieži == Vasaras mieži ir viens no svarīgākajiem [[vasarāju kultūraugi|vasarāju kultūraugiem]] ar plašu pielietojumu. No to graudiem iegūst [[putraimi|putraimus]], [[milti|miltus]] (nelielos daudzumos), [[iesals|iesalu]], [[miežu kafija|miežu kafiju]], [[spirts|spirtu]], [[raugs|raugu]]. Taču lielāko miežu graudu daudzumu izmanto [[lopbarība|lopbarībā]]. Miežu salmi ir vērtīgāki lopbarībai salīdzinājumā ar [[rudzi|rudzu]] vai [[kvieši|kviešu]] salmiem. {{stub}} [[Category:graudaugi]] [[Category:kultūraugi]] [[Category:labība]] [[bg:Ечемик]] [[ca:Ordi]] [[cy:Haidd]] [[da:Byg (Hordeum vulgare)]] [[de:Gerste]] [[en:Barley]] [[eo:Hordeo]] [[es:Cebada]] [[fi:Ohra]] [[fr:Orge]] [[he:שעורה]] [[it:Hordeum vulgare]] [[ja:オオムギ]] [[jv:Jawawut]] [[ko:보리]] [[nl:Gerst]] [[nn:Bygg]] [[no:Bygg]] [[pl:Jęczmień (roślina)]] [[pt:Cevada]] [[sv:Korn]] [[tr:Arpa]] [[wa:Oidje]] [[zh:大麦]] 4060 52278 2006-06-28T15:40:36Z Keps 758 +foto [[Image:Kaura.jpg|thumb|200px|Auzas]]'''Auzas''' ir svarīgs [[kultūraugs]] [[mērenā klimata josla|mērenā klimata joslā]]. Tās audzē [[graudi|graudu]] un [[zaļmasa|zaļmasas]] ieguvei. Graudus izmanto gan [[pārtika|pārtikā]], gan [[lopbarība|lopbarībā]]. No graudiem gatavo [[putraimi|putraimus]], [[pārslas]], [[milti|miltus]], tos izmanto [[diētiskā pārtika|diētisko]] un [[bērnu pārtika|bērnu]], kā arī [[konditoreja|konditorejas]] ēdienu gatavošanai, jo auzu graudu [[olbaltumvielas|olbaltumvielām]] un [[taukvielas|taukvielām]] ir laba sagremojamība. Auzu [[salmi]] izmantojami lopbarībai labāk nekā [[rudzi|rudzu]] un [[kvieši|kviešu]] salmi, bet salīdzinājumā ar [[mieži|miežu]] salmiem tie labāk glabājas. Lielākās auzu [[sējplatības]] ir [[Krievija|Krievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Kazahstāna|Kazahstānā]], taču tās audzē arī [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un citur. [[Latvija|Latvijā]] auzu sējplatības samazinās, vidējā [[raža]] nepārsniedz 1,9 t/ha. Auzu [[ziedkopa]] ir [[skara]]. Auzas ir [[pašappute|pašapputes]] augs, bet dažkārt var notikt arī [[svešappute]]. {{stub}} [[Category:Graudaugi]] [[Category:Zāļaugi]] [[be:Авёс]] [[cs:Oves]] [[da:Havre]] [[de:Hafer]] [[en:Avena]] [[eo:Aveno]] [[es:Avena]] [[it:Avena (botanica)]] [[lt:Avižos]] [[pt:Aveia]] [[tr:Yulaf]] [[uk:Овес]] 4061 13632 2005-04-21T05:13:31Z Neonz 33 cat '''Baltazars Rusovs''' ([[vācu valoda|vāciski]]: ''Russow'', ''Rüssow Balthasar''; dzimis 1542. vai 1543. gadā, miris 1602. gadā) bija [[Rusova Livonijas hronika|Rusova Livonijas hronikas]] autors. Par Baltazaru Rusovu ziņu saglabājies maz. Viņš dzimis ap 1542./43.gadu [[Tallina|Tallinā]], [[Sīmanis Rusovs|Sīmaņa Rusova]] ģimenē, kurš, sakaņā ar L.Arbuzova juniora domām, ieceļojis no Rusovas Meklenburgā-Šverinā [Latviešu konversācijas vārdnīca]. Savukārt, saskaņā ar T.Zeidu, Rusovs cēlies no Tallinā ieceļojušiem [[igauņi|igauņu]] zemniekiem, kuri iespējams jau vairākas paaudzes iepriekš ieguvuši pilsētas [[namnieki|namnieku]] tiesības [Zeids, T., 1992, 87] 1558. gadā Rusovs beidza Tallinas pilsētas skolu. No 1559. līdz 1562. gadam viņš studēja [[teoloģija|teoloģiju]] 1554. gadā Štetīnē dibinātajā Pedagoģijā, bet kursu nepabeidza. 1563. gada 12. martā viņš saņēma uzaicinājumu kļūt par palīgmācītāju Tallinā, kuru viņš pieņēma tā paša gada novembrī. No 1566. līdz 1600. gadam viņš pildīja luterāņu mācītāja amatu Tallinas Sv.Gara baznīcā. Līdztekus mācītāja amatam Rusovs strādāja par skolotāju pilsētas mazturīgo bērnu skolā. 1578. gadā [[Rostoka|Rostokā]] iznāca Rusova viduslejasvācu valodā sacerētā Livonijas provinces hronika (''Chronica der Prouintz Lyfflandt''), kas aptvēra laikposmu no [[Livonija|Livonijas]] dibināšanas līdz 1577. gadam. Pusgada laikā sekoja atkārtots hronikas izdevums. Ievērojot lielo hronikas popularitāti, 1584. gadā Bartā (Pomerānijā) iznāca jauns paplašināts hronikas izdevums, kurš aptvēra Livonijas vēsturi līdz 1583. gadam. Rusovs bija [[Zviedrija|zviedru]] politiskās varas piekritējs, un tādēļ visai asi kritizē Livonijas periodu. Kā pārliecināts protestants viņš ir naidīgs katolicismam un par notikumiem bieži spriež kā morālists un teologs. Savukārt, kā Tallinas namnieku pārstāvis Rusovs asi vēršās pret muižniecību. Pēdējais apstāklis, lika viņam pievērsties arī zemnieku stāvokļa attēlojumam. Rusova pret muižniecību un ordeni vērstā asā kritika jau viņa laikā izraisīja plašu polemiku (sīkāk par kritiku skatīt šķirkli Rusova Livonijas hronika) Tomēr pret hroniku vērstā kritika nemazināja tās popularitāti. 1584. gada izdevuma izplatīšanu Igaunijā Rusovs ņēma pats savās rokās, un, neskatoties uz augsto cenu (pusdālderis par vienu eksemplāru) tikai Igaunijā vien tika pārdoti 338 eksemplāri. == Informācijas avoti == * Rusovs, Baltazars, [http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/rusovs_baltazars.htm Historia.lv] [[Category:Livonija|Rusovs, Baltazars]] 4062 13633 2005-03-18T17:57:06Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Rusova Livonijas hronika]] 4063 29425 2006-02-07T12:23:46Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neonz '''Satversmes sapulce''' bija [[Latvijas Republika|Latvijas Republikas]] pirmais vēlētais [[parlaments]]. [[Tautas padomes politiskā platforma]] paredzēja, ka Satversmes sapulce saucama pēc iespējas drīzākā laikā un ka tās vēlēšanām jānotiek, abiem dzimumiem piedaloties uz vispārīgo, vienlīdzīgo, tiešo, aizklāto un proporcionālo vēlēšanu tiesību pamata. Taču vācu un vēlāk lielinieciskās Krievijas okupācija un aktīvā kara darbība Latvijas teritorijā ilgu laiku liedza izvest Satversmes sapulces vēlēšanas. Savā 1919. gada 19. augusta sēdē [[Tautas padome]] pieņēma "Latvijas Satversmes vēlēšanu likumu". Likums sastāvēja no 4 nodaļām un 75 pantiem. Pirmā likuma nodaļa "Vispārīgie nosacījumi" paredzēja, ka Satversmes sapulce ievēlama vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, tajās piedaloties abu dzimumu Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu sarakstu sastādīšanas pirmā dienā sasnieguši 21 gadu vecumu un sarakstu sastādīšanas laikā dzīvo Latvijā. Satversmes sapulcē varēja ievēlēt jebkuru Latvijas pilsoni neatkarīgi no viņa dzīves vietas Latvijā. Latvijas teritorija tika sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos - [[Rīga]], [[Vidzeme]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Latgale]], nosakot atbilstoši katra apgabala iedzīvotāju skaitam attiecīgo pārstāvju skaitu Satversmes sapulcē. Iedzīvotāju skaitu vēlēšanu apgabalos noteica saskaņā ar 1897. gada tautas skaitīšanas datiem. No Rīgas Satversmes sapulcē bija paredzēts ievēlēt 22 deputātus, no Vidzemes - 37, no Kurzemes - 26, no Zemgales - 26, bet no Latgales - 39, kopā - 150 deputātus. Likuma 22. pantā bija noteikts, ka Satversmes sapulces vēlēšanas var tikt izvestas tikai pēc Latgales teritorijas pilnīgas atbrīvošanas. Satversmes sapulces vēlēšanu priekšdarbus uzsāka 1920. gada 1. martā, un tās notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Vēlēšanas notika visā Latvijas teritorijā, izņemot tos apvidus, kurus bija okupējušas [[Igaunija|Igaunijas]] un [[Polija|Polijas]] armijas. Valmieras apriņķī vēlēšanas nenotika Ainažu pilsētā, kā arī Ainažu, Ipiķu un Mazsalacas pagastos, Valkas apriņķī - Valkas pilsētā, kā arī Laicenes, Liellugažu, Lugažu, Omuļu, Pedeles, Valkas un Cores pagastos. Ilūkstes apriņķī vēlēšanās piedalījās tikai astoņi pagasti, bet desmit pagastu iedzīvotāji okupācijas dēļ vēlēšanās nevarēja piedalīties. Vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 700 000 vēlētāju jeb 84,9% no reģistrētajiem vēlētājiem. Vēlēšanās tika izvirzīti 57 kandidātu saraksti, pie kam Rīgas, Zemgales un Latgales apgabalos tika izvirzīti 13 saraksti katrā, bet Kurzemes un Vidzemes apgabalos - pa 9 sarakstiem katrā. Kandidātu sarakstus izvirzīja 25 politiskās partijas vai vēlētāju grupas. Ievēlēti tika kandidāti no 38 sarakstiem. Satversmes sapulcē vietas ieguva 16 partiju un grupu pārstāvji. Visvairāk balsu saņēma [[LSDSP]] pārstāvji, kuri attiecīgi Satversmes sapulcē ieguva 57 vietas. Otrajā vietā bija [[Latviešu Zemnieku savienība]] ar 26 vietām, trešajā [[Latgales Zemnieku partija]] ar 17 vietām. Pārējo vietu sadalījums bija sekojošs: # [[Vācu partija]] - 6 vietas; # [[Demokrātu savienība]] - 6 vietas; # [[Darba partija]] - 6 vietas; # [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]] - 6 vietas; # [[Bezpartejiskā pilsoņu grupa]] - 6 vietas; # [[Kristīgā nacionālā partija]] - 3 vietas; # [[Bezzemnieku agrārā savienība]] - 3 vietas; # [[Krievu pilsoņu grupa]] - 4 vietas; # [[Ebreju bloks]] - 5 vietas; # [[Bezpartejiskie bezzemnieki]] - 2 vietas; # [[Ceire Cion]] - 1 vieta; # [[Latgales Ļaužu partija]] - 1 vieta; # [[Apvienotās poļu partijas]] - 1 vieta. Lai gan sociāldemokrāti ieguva visvairāk vietu, tomēr kopumā vairākumu Satversmes sapulcē ieguva pilsonisko partiju pārstāvji. Minoritāšu pārstāvji Satversmes sapulcē ieguva 17 vietas. Pēc tautībām no 150 ievēlētajiem deputātiem 132 jeb 88% bija latvieši, 8 jeb 5,33% - ebreji, 6 jeb 4% - vācieši, 4 jeb 2,67% - krievi (no apvienotā poļu saraksta ievēlētais deputāts bija latvietis). 57,2% no visiem Satversmes sapulces deputātiem bija augstākā izglītība, 25,4% - vidējā, bet 17,4% pamatizglītība. 1920. gada rudenī no Ziemeļlatvijas apvidiem, kuri aprīlī vēl atradās Igaunijas okupācijā, ievēlēja vēl divus deputātus. Latvijas Satversmes sapulces atklāšanas sēde notika 1920. gada 1. maijā Rīgā bijušajā Bruņniecības namā (tagadējā Saeimas plenārsēžu ēka). Sēdi atklāja Tautas padomes priekšsēdētājs [[Jānis Čakste]], kuru tanī pašā dienā ievēlēja par Satversmes sapulces prezidentu. Par viņa pirmo biedru ievēlēja sociāldemokrātu [[Andrejs Petrevics|Andreju Petrevicu]], bet par otro biedru Latgales pārstāvi [[Staņislavs Kambala|Staņislavu Kambalu]]. Par sekretāru ievēlēja sociāldemokrātu [[Roberts Ivanovs|Robertu Ivanovu]], bet par viņa biedriem - [[Mārtiņš Antons|Mārtiņu Antonu]] un [[Erasts Bite|Erastu Biti]]. Ievērojot to, ka Satversmes izstrādāšana prasīs daudz laika, Satversmes sapulce pieņēma divus pagaidu konstitucionālos aktus - 27. maijā [[Deklarācija par Latvijas valsti|Deklarāciju par Latvijas valsti]] un 1. jūnijā [[Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi|Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus]]. Deklarācija par Latvijas valsti sastāvēja tikai no diviem pantiem. 1. pantā bija noteikts, ka "Latvija ir patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu", bet 2. pantā bija deklarēts, ka "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi sastāvēja no 12 pantiem. Šajos noteikumos Satversmes sapulce tika pasludināta par Latvijas valsts suverēnās varas nesēju, un par tās uzdevumu tika noteikts "izstrādāt un izdot valsts pamata un agrārās reformas likumus", paredzot, ka sava uzdevuma veikšanas periodā Satversmes sapulce darbojas kā parlamentārā likumdevēja iestāde. Pēc savu uzdevumu izpildīšanas Satversmes sapulcei savas pilnvaras bija jānoliek. Satversmes sapulces prezidentam tika piešķirtas valsts reprezentācijas pilnvaras starptautiskajās attiecībās, starptautisko līgumu parakstīšanas un kara pasludināšanas tiesības, kā arī tiesības aicināt ministru prezidenta kandidātu valdības sastādīšanai. Līdz ar to Satversmes sapulces prezidents pildīja arī Valsts prezidenta pienākumus. Satversmes sapulces darbības reglamentēšanai 1920. gada 12. oktobrī pieņēma Satversmes sapulces kārtības rulli. Kārtības rullis noteica, ka Satversmes sapulces prezidiju veido seši tā locekļi - prezidents, divi viņa biedri, un sekretārs ar diviem biedriem. Satversmes sapulces sēdes bija atklātas, bet sapulce pēc prezidenta vai desmit deputātu pieprasījuma varēja lemt par slēgtas sēdes noturēšanu. Runātājiem bija aizliegts savas runas nolasīt. Likumdošanas iniciatīva bija [[Ministru kabinets|Ministru kabinetam]], Satversmes sapulces komisijām vai deputātu grupai ne mazāk kā desmit locekļu sastāvā. Likumprojektu apspriešana notika trīs lasījumos, bet steidzamības gadījumā - divos lasījumos. Balsošana notika Satversmes sapulces locekļiem pieceļoties vai paliekot sēžot. Neskaidrību gadījumā, kas radās, skaitot balsis, sapulces prezidents varēja ierosināt nobalsot "ar kājām". Tad deputātiem, kuri balsoja "par", bija jāiet ārā no sēžu zāles pa vienām durvīm, tiem, kuri balsoja "pret" - pa otrām durvīm, bet tiem, kuri atturējās, bija jāpaliek zālē. Satversmes sapulces pieņemtie likumi bija publicējami [[Valdības Vēstnesis|Valdības Vēstnesī]] ar sapulces prezidenta un sekretāra parakstiem. Saskaņā ar Kārtības rulli, tika izveidota 21 pastāvīgā komisija. Lielākā no komisijām bija Agrārlietu komisija, kurā bija 40 locekļu. Otrā vietā pēc locekļu skaita bija Satversmes komisija ar 26 locekļiem, bet trešajā - Finansu un budžeta komisija ar 24 locekļiem. Pa 18 locekļiem bija juridiskajā, pašvaldības un sociālās likumdošanas komisijās. 15 locekļi bija izglītības un 12 tirdzniecības un rūpniecības komisijā, bet pārējās komisijās no 9 līdz 3 locekļiem. Satversmes sapulces kārtības rulli papildināja Satversmes sapulces starpfrakciju biroja kārtības rullis, ko pieņēma 12. oktobrī. Starpfrakciju biroju veidoja Satversmes sapulces frakcijas, kā arī sapulces prezidijs, deleģējot vismaz vienu pārstāvi (lielākās frakcijas varēja deleģēt vienu pārstāvi no katriem desmit deputātiem). Svarīgākais Satversmes sapulces uzdevums bija Latvijas valsts [[Satversme|Satversmes]] izstrādāšana un pieņemšana. Bija iecerēts Satversmi veidot divās daļās, pirmajā daļā ietverot noteikumus, kas regulē valsts iekārtu, bet otrajā daļā nosakot pilsoņu tiesības un pienākumus. Satversmes projekta sagatavošanas priekšdarbus veica Satversmes sapulces ievēlētā Satversmes komisija. Projekta sagatavošana ilga vairāk nekā gadu. Tikai Satversmes sapulces IV sesijas sanākšanas dienā - 1921. gada 20. septembrī tika sniegts komisijas pārskats par paveikto darbu. Satversmes pirmā daļa tika pieņemta 1922. gada 15. februārī ar visām klātesošo deputātu balsīm, izņemot piecus Latgales Kristīgo zemnieku partijas deputātus, kuri atturējās. Taču Satversmes otrā daļa Satversmes sapulces 5.aprīļa sēdē tika noraidīta, 62 deputātiem balsojot pret, 62 balsojot par un 6 atturoties. 1922. gada 20. jūnijā Satversmes sapulce pieņēma likumu Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu. Likums noteica, ka Satversme stājas spēkā 1922. gada 7. novembrī pulksten 12 dienā. Šajā laikā uz pirmo sēdi bija jāsanāk jaunievēlētajai [[Saeima|Saeimai]], kuras vēlēšanas bija noteiktas uz 7. un 8. oktobri. šajā laikā izbeidzās Satversmes sapulces pilnvaras. Satversmes sapulce savu pilnvaru laikā apstiprināja divas valdības - 1920. gada 18. jūnijā uzticības votumu saņēma [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] Ministru kabinets, bet 1921. gada 17. jūnijā tika apstiprināts [[Zigfrīds Meierovics|Zigfrīda Meierovica]] Ministru kabinets. Bez Satversmes izstrādāšanas un pieņemšanas Satversmes sapulce izstrādāja un pieņēma citus likumdošanas aktus. Savās 213 kopsēdēs Satversmes sapulce apsprieda un pieņēma 205 likumus, 291 noteikumus ar likuma spēku un 134 pārvaldes noteikumus. Ar vienu no pirmajiem pieņemtajiem likumiem Satversmes sapulce likvidēja muižnieku kārtu organizācijas un muižniecības privilēģijas. 1920. gada 19. augustā Satversmes sapulce sāka apspriest [[agrārā reforma|agrārās reformas]] pamatjautājumus, taču agrārreformas galīga izstrādāšana prasīja gandrīz divus gadus. Agrārās reformas likuma I daļu Valsts zemes fonds Satversmes sapulce pieņēma 1920. gada 16. septembrī, dienu vēlāk pieņēma likuma IV daļu Zemes ierīcības komitejas. Likuma II daļu Valsts zemes fonda izlietošana pieņēma 21. decembrī, bet II daļa Agrārās iekārtas nostiprināšana tika pieņemta tikai 1922. gada 3. maijā. 1921. gada 15. jūnijā Satversmes sapulce pieņēma likumu Par Latvijas Republikas karogu un ģerboni. Starp citiem likumdošanas aktiem Satversmes sapulce pieņēma arī likumu par pagastu pašvaldībām, likumu par apriņķu pašvaldībām, likumu par Latvijas iedalīšanu apriņķos, likumu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, likumu par laulību, likumu par civildienestu, kā arī plašu sociālo likumdošanu. Tāpat Satversmes sapulce pieņēma likumus par Latvijas izglītības iestādēm, lauksaimniecības mācību iestādēm un tautas augstskolām, likumu par Valsts bibliotēku un likumu par Centrālo grāmatu katalogu. Satversmes sapulce ratificēja arī [[1920. gada 11. augusta miera līgums ar Krieviju|1920. gada 11. augusta miera līgumu ar Krieviju]] un [[pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju|pagaidu līgumu par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju]]. Kopumā no izskatīšanai iesniegtajiem 622 likumprojektiem Satversmes sapulce paspēja apspriest tikai 41,6%, no kuriem pieņemti tika 78,4%. == Informācijas avoti == * Satversmes sapulce, [http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas politika]] [[Category:Latvijas vēsture]] 4064 13635 2005-03-18T18:15:44Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latvijas - Krievijas miera līgums]] #REDIRECT: [[Latvijas - Krievijas miera līgums]] 4065 49536 2006-06-08T13:15:01Z Neonz 33 {{Kauja |kauja=Saules kauja |attēls=[[Image:Saules kauja.jpg]] |paraksts=Saules kauja - Ludolfa Liberta glezna |konfl=Krusta kari Baltijā |laiks=[[1236]]. gada [[22. septembris]] |vieta=nav zināma |iznāk=Tiek iznīcināts [[Zobenbrāļu ordenis]] |puse1=[[lietuvieši]]<br />[[žemaiši]] |puse2=[[Zobenbrāļu ordenis]] |karavad1=[[Mindaugs]] |karavad2=[[Folkvins]] |spēki1=4000 - 5000 |spēki2=3000 |zaud1=nav zināms |zaud2=nav zināms, vismaz 200 }} '''Saules kaujā''' [[1236]]. gada [[22. septembris|22. septembrī]] [[lietuvieši|lietuviešu]] karaspēks iznīcināja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] karaspēku. == Ievads == Pāvests [[Gregors IX]] 1236. gada [[16. februāris|16. februārī]] izdeva bullu, kurā uzdeva legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] gādāt, lai krustneši no [[Brēmene|Brēmenes]] baznīcas provincēm [[Saksija|Saksijā]] - [[Magdeburga|Magdeburgas]], [[Havelberga|Havelbergas]], [[Brandenburga|Brandenburgas]], [[Verdene|Verdenes]], [[Mindene|Mindenes]], [[Paderborna|Paderbornas]] diecēzēm un [[Gotlande|Gotlandes]] tiktu aicināti doties uz [[Livonija|Livoniju]]. Līdz ar to, 1236. gada vasarā Livonijā no jauna, pēc vairāku gadu pārtraukuma, ieradās krustnešu paildspēki. Kā ievērojamākie starp tiem minēti [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], dižciltīgi sakšu augstmaņi. Atbraukušie krustneši prasīja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordenim]] rīkot iebrukumu lietuviešu zemē pēc iespējas ātrāk, lai līdz ziemas salam vēl paspētu atgriezties [[Vācija|Vācijā]]. Krustnešu spiests, Zobenbrāļu ordeņa mestrs [[Folkvins]] sapulcināja ordeņa spēkus - [[igauņi|igauņus]], [[līvi|līvus]], [[letgaļi|letgaļus]], kā arī sabiedrotos [[krievi|krievus]] no [[Pleskava|Pleskavas]]. Kopējais karotāju skaits nav precīzi zināms, rakstītie avoti sniedz informāciju tikai par vismaz 48 ordeņbrāļiem un 200 Pleskavas karavīriem. Pēc vācu pētnieka [[Fridrihs Beninhofens|Fridriha Beninhofena]] ordeņa pusē karagājienā piedalījās apmēram 3000 vīru. Pretējā pusē bija sapulcināts 4000 - 5000 vīru liels karaspēks, ko vadīja Lietuvas dižkunigaitis [[Mindaugs]]. Žemaišu spēkus vadīja kunigaitis [[Vikints]]. == Kauja == Krustnešu un sabiedroto karaspēks jau atgriežoties mājup nonāca pie kādas upes, kur tos gaidīja lietuviešu savāktais karaspēks. Folkvins brīdināja krustnešus par draudošajām briesmām un iespējamo kauju, taču pārgājienā nogurušais karaspēks nevēlējās uzsākt cīņu un iekārtojās nometnē. Otrā rītā, ar pēkšņu uzbrukumu, kauju uzsāka lietuvieši, uzbrukdami krustnešu karaspēkam, kurš bija vairāk noskaņots turpināt mājupceļu, nekā cīnīties. Pēkšņais uzbrukums pārsteidza krustnešus, igauņu, līvu un letgaļu spēki atteicās cīnīties, daļa karaspēka metās bēgt, bet ielenktie ordeņbrāļi, zaudējuši smagās kavalērijas priekšrocības, pēc sīvas cīņas tika nogalināti. Savukārt caur [[Zemgale|Zemgali]] mājup bēgošā karaspēka atliekām, uzbruka [[zemgaļi]]. Rakstu avotos kritušo ordenbrāļu skaits svārstās no 48 - 60, taču visticamākās ir [[Atskaņu hronika|Atskaņu hronikas]] ziņas par 48 ordeņbrāļiem. Krita arī augstdzimušie krustnešu vadoņi, grāfi - [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], kā arī lielākā krustnešu daļa. Pēc [[Novgorodas 1. hronika|Novgorodas 1. hronikas]] ziņām no krievu karavīriem mājās atgriezās tikai katrs desmitais. Rakstītie avoti sniedz skopas un pretrunīgas ziņas par Saules kaujas notikuma vietu, līdz ar to historiogrāfijā nav vienprātības šajā jautājumā. Atskaņu hronikā apgabals, kur notika kauja tiek saukts par Soule, Vartbergas Hermaņa hronikā ''circa terram Sauleorum'', kas nozīmē sauliešu zemes tuvumā. Literatūrā ir divas plašāk pamatotas hipotēzes par iespējamo Saules kaujas vietu. Pirmā, ka tā notikusi uz ziemeļiem no [[Šauļi|Šauļiem]] [[Lietuva|Lietuvā]], kur Šauļu - Jonišķu vecais lielceļš pie Jaunjūniem šķērso [[Mūsa|Mūsas]] upi [Fr.Benninhofen, 1965. S. 337]. Otrā, ka Latvijā, [[Bauskas rajons|Bauskas rajonā]], [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagastā]], Čapānu mājas robežās [A.Bīlenšteins A., 1892.; P.Stepiņš.1993. 68.-69.lpp.]. Taču līdz šim neviena no tām nav neapstrīdami pierādīta un Saules kaujas vieta līdz ar to jāuzskata par pagaidām nenoskaidrotu. == Sekas == Pēc Saules kaujas no Livonijas atkrīt [[Sāmsala|sāmsalieši]], zemgaļi un daļa [[kurši|kuršu]]. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] lielmestrs [[Hermans no Zalcas]] bija izšķīries par labu Zobenbrāļu ordeņa pievienošanai Vācu ordenim vēl pirms Saules kaujas iznākuma uzzināšanas, taču apvienošanos kavēja [[Dānija|Dānijas]] karaļa prasības. Tikai pēc Zobenbrāļu ordeņa sūtņa [[Gerlaks Rots|Gerlaka Rota]] ierašanās Viterbo pie pāvesta ar ziņām par Saules kaujas iznākumu šis jautājums tika galīgi atrisināts. Pāvests pret apvienošanās atļauju prasīja atdot Dānijas karalim atņemto Ziemeļigauniju, kas arī tikai izdarīts. Rezultātā [[1237]]. gada [[14. maijs|14. maijā]], [[Viterbo]] notiek abu ordeņu apvienošana. Pieminot Saules kauju, kur lietuvieši un zemgaļi kopīgi cīnījās pret vienu ienaidnieku, 22. septembrī tiek atzīmēta [[Baltu vienības diena]]. == Informācijas avoti == * Saules kauja, [http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/saules_kauja.htm Historia.lv] [[Category:Kaujas]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Lietuvas vēsture]] [[Category:Livonija]] [[Category:Viduslaiki]] [[en:Battle of the Sun]] [[hu:Siauliai csata]] [[lt:Saulės mūšis]] 4066 13637 2005-03-18T18:33:40Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Saules kauja]] #REDIRECT: [[Saules kauja]] 4067 13638 2005-03-18T18:37:13Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Atsevišķā studentu rota]] #REDIRECT: [[Atsevišķā studentu rota]] 4068 26735 2006-01-12T18:05:51Z Miaow Miaow 315 {{catmore}} [[Category:Materiāli]] [[Category:Neorganiskie savienojumi]] [[Category:Dabas resursi]] [[ar:تصنيف:ماء]] [[bg:Категория:Вода]] [[ca:Categoria:Aigua]] [[cs:Kategorie:Voda]] [[de:Kategorie:Wasser]] [[en:Category:Water]] [[eo:Kategorio:Akvo]] [[fr:Catégorie:Eau]] [[ko:분류:물]] [[io:Category:Aquo]] [[he:קטגוריה:מים]] [[mo:Category:Апэ]] [[nds:Kategorie:Water]] [[ja:Category:水]] [[no:Kategori:Vann]] [[nn:Kategori:Vatn]] [[ro:Categorie:Apă]] [[ru:Категория:Вода]] [[sl:Category:Voda]] [[fi:Luokka:Vesi]] [[sv:Kategori:Vatten]] [[th:Category:น้ำ]] [[uk:Категорія:Вода]] [[zh:Category:水]] 4069 19342 2005-09-09T16:53:06Z Āpsis 245 K {{catmore}} [[Category:Daba]] [[Category:Ekoloģija]] [[Category:Ģeogrāfija]] 4070 13641 2005-03-18T19:35:25Z Juzeris 23 catmore, Category:Pamatkategorijas {{catmore}} [[Category:Pamatkategorijas]] [[Category:Zinātne]] 4071 13642 2005-03-18T19:39:37Z Juzeris 23 #REDIRECT [[Ūdens]] #REDIRECT [[Ūdens]] 4072 13643 2005-03-18T19:39:59Z Juzeris 23 #REDIRECT [[Ūdens]] #REDIRECT [[Ūdens]] 4073 13644 2005-03-18T19:43:08Z Juzeris 23 Category:Pārtika [[Category:Pārtika]] 4075 47447 2006-05-25T21:03:51Z Knakts 848 kat {{catmore}} [[Category:labība]] [[Category:augi]] 4076 13647 2005-03-18T23:12:04Z Feens 37 redirekts #redirect [[Rietumpomoržes vojevodiste]] 4077 13648 2005-03-19T02:11:48Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4078 13649 2005-03-19T02:13:25Z Feens 37 no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. Permission is granted to copy, distribute and/or modify this document under the terms of the GNU Free Documentation License, Version 1.2 or any later version published by the Free Software Foundation; with no Invariant Sections, no Front-Cover Texts, and no Back-Cover Texts. Subject to disclaimers. 4079 13650 2005-03-19T02:14:54Z Feens 37 no en.wiki City Hall in Szczecin, author Rafal Konkolewski 2004 This image is licensed under the Creative Commons Attribution ShareAlike 2.0 License: [http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/] 4080 13651 2005-03-19T02:15:44Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 4081 49009 2006-06-03T20:10:45Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ščecina'''<br>'''Szczecin'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Scecina vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Scecina gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=14.53&cpy=53.43&res=8&provider_id=320 Šcecinas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>411 900 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[latīņu valoda|latīņu]] - '''Stetinum'''<br>[[Vācu valoda|vācu]] - '''Stettin''' <tr><td>Dibināta<td>8.gs <tr><td>Pilsēta<td>no 1243.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Rietumpomoržes vojevodiste|Rietumpomoržes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.szczecin.pl/ www.szczecin.pl] </table> {{commons|Szczecin}} '''Ščecina''' (''Szczecin'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļrietumos pie [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]], [[Rietumpomoržes vojevodiste|Rietumpomoržes vojevodistes]] centrs netālu no [[Odera|Oderas]] grīvas. Otra lielākā Polijas osta. Sena pilsēta, no kuras apbūves gan maz saglabājies, jo nopostīta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. ===Vēsture=== Ščecina eksistējusi kā sena [[rietumslāvi|rietumslāvu]] apmetne vismaz no 8.gs. 10.gs beigās Polijas karalis [[Meško I]] pievienoja pilsētu Polijai un centās kristīt iedzīvotājus, tomēr 1005.gadā notika [[pagānisms|pagānu]] sacelšanās un iedzīvotājus izdevās pievērst [[kristietība|kristietībai]] tikai 1124.gadā. 2.gs beigās pilsētā ieradās daudz ieceļotāju no dažādām [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] daļām, un Ščecina maina savu slāvisko raksturu un kļūst par [[vācieši|vācisku]] pilsētu. No 1295.gadam līdz 1464.gadam Ščecina ir [[Šcecinas hercogiste|Šcecinas hercogistes]] galvaspilsēta. Tā kļūst par lielu graudu, sāls un siļķu tirdzniecības centru, jo atrodas izdevīgā vieta - Oderas grīvā. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā, Šcecinu ieņem [[zviedri|zviedru]] karaspēks. Pēc [[Vestfāles miera līguma|Vestfāles miera līguma]] nosacījumiem, pilsēta kļūst par [[Zviedrija|Zviedrijas]] īpašumu. Ščecina vairs neattīstas, jo ir atgriezta no galvenajiem tirgiem. Pilsētas stāvokli pasliktina vairāki kari ar [[Brandenburga|Brandenburgu]], kura cenšas iegūt pilsētu. 1720.gadā Ščecinu iekļauj Brandenburgas ([[Prūsija|Prūsijas]]) sastāvā. Ščecinā ierodas daudz [[hugenoti|hugenotu]] bēgļu, kuri dod jaunu impulsu pilsētas attīstībā. Pilsēta kļūst par Prūsijas lielāko jūras ostu, izdevīgi tirgojoties ar graudiem un oglēm no [[Silēzija|Silēzijas]]. Iedzīvotāju skaits strauji aug no 6000 1720.gadā līdz 58 000 1861.gadā. Attīstās rūpniecība - metalurģija, kuģubūve. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Ščecina ir liels militārās rūpniecības centrs (piemēram, šeit armijas vajadzībām tiek ražotas automašīnas [[Štover]] (''Stoewer'')), tāpēc 1944.gadā vairākos [[angļu]] uzlidojumos Ščecina tiek nopostīta (65% procentu ēku, visa osta un pilsētas centrs). Arī tad, kad [[Padomju armija]] 1945.gada 26.aprīlī ieņem pilsētu, šeit notiek sīvas kaujas. Pēc kara, pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferenču]] lēmumiem, Šcecina tiek piešķirta Polijai. Vācu iedzīvotāji tika padzīti uz Vāciju, bet pilsētā ierodas poļi, arī no [[PSRS]] anektētajiem Polijas austrumu apgabaliem (sevišķi daudz no [[Viļņa|Viļņas]] apkārtnes). [[Image:PL Scecina 1640.jpg|thumb|250px|Šcecina 1640.gadā]] 1970.gada decembrī, tāpat kā [[Gdaņska|Gdaņskā]] un [[Gdiņa|Gdiņā]], Ščecinā notiek plaši strādnieku nemieri. Tiek nodedzināts Polijas komunistu ([[Polijas Apvienotā Strādnieku partija|PASP]]) birojs un [[PSRS|padomju]] konsulāts. 1980.gada augustā Ščecina, it sevišķi tās kuģubūvētava, ir viena no arodapvienības [[Solidarnošč]] centriem. ===Ievērojami ščecinieši=== *[[Katrīna Lielā]] - [[Krievija|Krievijas]] imperatore. [[Image:PL Scecina ratsnams.jpg|thumb|250px|Pilsētas rātsnams]] [[Category:Polijas pilsētas|Szecina]] [[Category:Hanzas pilsētas|Szecina]] [[bg:Шчечин]] [[cs:Štětín]] [[csb:Sztetëno]] [[da:Stettin]] [[de:Stettin]] [[en:Szczecin]] [[eo:Szczecin]] [[et:Szczecin]] [[fi:Szczecin]] [[fr:Szczecin]] [[hu:Szczecin]] [[id:Szczecin]] [[is:Szczecin]] [[it:Stettino]] [[ja:シュチェチン]] [[ko:슈체친]] [[na:Szczecin]] [[nds:Stettin]] [[nl:Szczecin]] [[no:Szczecin]] [[pl:Szczecin]] [[pt:Estetino]] [[ro:Szczecin]] [[ru:Щецин]] [[simple:Szczecin]] [[sk:Štetín]] [[sr:Шчећин]] [[sv:Szczecin]] [[uk:Щецін]] [[zh:什切青]] 4082 13653 2005-03-19T02:23:26Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ščecina]] 4083 13654 2005-03-19T02:23:32Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ščecina]] 4084 13655 2005-03-19T02:23:39Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ščecina]] 4085 13656 2005-03-19T16:28:04Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4086 13657 2005-03-19T16:28:52Z Feens 37 no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. Permission is granted to copy, distribute and/or modify this document under the terms of the GNU Free Documentation License, Version 1.2 or any later version published by the Free Software Foundation; with no Invariant Sections, no Front-Cover Texts, and no Back-Cover Texts. Subject to disclaimers. 4087 44860 2006-05-13T23:02:34Z YurikBot 213 robot Adding: af, am, an, ang, csb, da, he, ia, id, jbo, ko, lmo, mi, mk, ms, nds-nl, ru, scn, simple, tr, uk, uz, zh <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Katovice'''<br>'''Katowice'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Katovice vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Katovice gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.02&cpy=50.26&res=30&provider_id=340 Katovices satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>317 316<br>3 487 000 (aglom.) <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Kattowitz''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1865.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.katowice.pl/ www.um.katowice.pl] </table> {{commons|Katowice}} '''Katovice''' (''Katowice'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistes]] centrs. Ietilpst [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijā]]. Ogļu ieguves centrs. ===Vēsture=== Dibināta 19.gadsimtā, kad apkārtējos kalnos atrada bagātīgas vērtīgo izrakteņu (sevišķi [[akmeņogles|akmeņogļu]]) atradnes. Teritorija toreiz atradās [[Prūsija|Prūsijas]] sastāvā, kaut arī vairums iedzīvotāju bija [[poļi]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Katovice [[Silēzijas sacelšanās]] rezultātā iekļāvās Polijas sastāvā. Pilsēta auga, pateicoties akmeņogļu ieguvei un metalurģiskajai rūpniecībai. Komunistiskās Polijas laikā no 1953.gada līdz 1956.gadam Katovices nosaukums bija '''Staļinogroda''' (''Stalinogród'') par godu [[Josifs Staļins|Josifam Staļinam]]. Pilsētā bija smaga ekoloģiskā situācija, bet pēc pagājušā gadsimta 90to gadu krīzes ogļu ieguvē un ekonomikas pārorietācijas, tā ir uzlabojusies. Katovices centrā saglabājusies [[jugendstils|jūgendstila]] apbūve, bet lielākā daļa māju ir neizteiksmīga 20.gs 50to līdz 80to gadu apbūve, kuru mūsdienās cenšas pārbūvēt. [[Image:Katowice1.JPG|thumb|left|250px|Teātris Katovicē]] *[http://www.portal.katowice.pl/ Portal Katowice] *[http://www.katowice.zobacz.slask.pl/ Katowice, Silesia] [[Category:Polijas pilsētas]] [[af:Katowice]] [[am:ካቶቪጸ]] [[an:Katowice]] [[ang:Katowice]] [[ast:Katowice]] [[bg:Катовице]] [[ca:Katowice]] [[cs:Katovice]] [[csb:Katowice]] [[cv:Катовица]] [[da:Katowice]] [[de:Kattowitz]] [[en:Katowice]] [[eo:Katowice]] [[es:Katowice]] [[et:Katowice]] [[fi:Katowice]] [[fr:Katowice]] [[he:קטוביץ]] [[hu:Katowice]] [[ia:Katowice]] [[id:Katowice]] [[it:Katowice]] [[ja:カトヴィツェ]] [[jbo:Katowice]] [[ko:카토비체]] [[lmo:Katowice]] [[mi:Katowihi]] [[mk:Катовице]] [[ms:Katowice]] [[na:Katowice]] [[nds:Kattowitz]] [[nds-nl:Katowice]] [[nl:Katowice]] [[no:Katowice]] [[pl:Katowice]] [[pt:Katowice]] [[ro:Katowice]] [[ru:Катовице]] [[scn:Katowice]] [[simple:Katowice]] [[sk:Katovice]] [[sl:Katovice]] [[sr:Катовице]] [[sv:Katowice]] [[tr:Katowice]] [[uk:Катовіце]] [[uz:Katowice]] [[zh:卡托维兹]] 4088 13659 2005-03-19T17:21:45Z Feens 37 redirekts #redirect [[Katovice]] 4089 13660 2005-03-19T17:21:52Z Feens 37 redirekts #redirect [[Katovice]] 4090 13661 2005-03-19T17:22:14Z Feens 37 redirekts #redirect [[Katovice]] 4091 13662 2005-03-19T18:24:49Z Juzeris 23 #REDIRECT [[Salvadora (valsts)]] #REDIRECT [[Salvadora (valsts)]] 4092 13663 2005-03-19T18:25:50Z Juzeris 23 #REDIRECT [[Salvadora (valsts)]] #REDIRECT [[Salvadora (valsts)]] 4093 13664 2005-03-19T18:28:41Z Juzeris 23 #REDIRECT [[Salvadora]] #REDIRECT [[Salvadora]] 4094 13665 2005-03-19T21:53:06Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4095 13666 2005-03-19T21:53:36Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4096 13667 2005-03-19T22:34:05Z Feens 37 Varmijas-Mazūrijas vojevodiste pārdēvēju par Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste #REDIRECT [[Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste]] 4097 13668 2005-03-19T23:42:03Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4098 51688 2006-06-24T04:09:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:オルシュティン]] '''Olština''' (''Olsztyn'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļaustrumos - [[Vārmija|Vārmijā]] pie [[Lina|Linas]] upes, [[Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste|Vārmijas-Mazūrijas vojevodistes]] centrs. Pilsēta gleznainā vietā vēsturiski [[senprūši|senprūšu]] apdzīvotā apvidū pie [[Lina|Linas]] upes. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] ietilpa [[Vācija|Vācijā]] un tās nosaukums bija '''Allenšteina'''. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Olština'''<br>'''Olsztyn'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Olstina vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Olstina gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=20.49&cpy=53.78&res=30&provider_id=340 Olštinas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>171 803 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Allenstein''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1353.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste|Vārmijas-Mazūrijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.olsztyn.pl/ www.um.olsztyn.pl] </table> {{commons|Olsztyn}} ===Vēsture=== '''Olština''' izveidojās 14.gs vidū [[senprūši|senprūšu]] cilts [[vārmi|vārmu]] teritorijā kā apmetne ap [[Vārmijas bīskapija|Vārmijas bīskapijas]] uzcelto pili, kad [[Teitoņu ordenis]] bija pietiekami nostiprinājies [[Prūsija|Prūsijā]], lai sāktu kolonizēt arī iekšzemi. 1410. gadā [[lietuvieši]], 1414.gadā [[poļi]] un 1454.gadā [[prūši]] ieņema pilsētu bez cīņas. Beidzoties [[trīspadsmit gadu karš|trīspadsmit gadu karam]] '''Olština''' 1466.gadā nokļuva [[Polija|Polijas]] sastāvā, t.s. [[Karaļa Prūsija|Karaļa Prūsijā]]. Gadsimtu gaitā pilsēta kļuva poliskāka pēc iedzīvotāju sastāva, jo '''Olštinā''' ieradās daudz poļu no citām valsts daļām. Pēc [[Plūdi Polijas vēsturē|Plūdiem]] un [[zviedru|zviedru]] okupācijas 1655.gadā, '''Olština''' sāk panīkt. [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā caur pilsētu vairākkārt dodas dažādu valstu armijas, postīdami un pieprasot kontribūcijas. 1708.gadā zviedri nodedzina pilsētu, un 1710.gadā pilsētā plosās [[mēris]]. Rezultātā, kad [[Pirmā Polijas dalīšana|Pirmajā Polijas dalīšanā]] pilsēta nonāk [[Prūsija|prūšu]] rokās, šeit ir tikai 1770 iedzīvotāju. Prūsijas sastāvā Olština gandrīz neattīstās līdz pat 1868.gadam, kad cauri pilsētai tiek uzcelta [[Toruņa|Tornas]] (tag. Toruņas) - [[Čerņahovska|Insterburgas]] (tag. Čerņahovskas) dzelceļa līnija. Pilsēta piedzīvo strauju uzplaukumu līdz 1903.gadā pilsētā ir 25 000 iedzīvotāju un tā kļūst par provinces centru. Kaut arī pilsēta bija Austrumprūsijas poļu kultūras centrs, [[Versaļas līgums|Versaļas līgumā]] paredzētajā plebiscītā 1920.gadā '''Olštinas''' iedzīvotāji ar 97.8% balsu pret 2,2% izvēlējās palikt Austrumprūsijas nevis Polijas sastāvā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izskaņā, 1945.gada augustā [[Padomju armija|Padomju karaspēks]] iegāja '''Olštinā''' bez kaujas. Tomēr pilsēta tika izlaupīta un apmēram trešā daļa māju - nodedzināta. Pēc [[Potsdamas konference|Potsdamas konferences]] lēmumiem, Austrumprūsijas dienviddaļa, tātad arī '''Olština''', tika piešķirta Polijai. [[Image:PL Olstina Vecpilseta.jpg|thumb|250px|Lielie vārti Olštinas vecpilsētā]] ===Ievērojami olštinieši=== [[Nikolajs Koperniks]] - astronoms. [[Category:Polijas pilsētas]] [[da:Olsztyn]] [[de:Olsztyn]] [[en:Olsztyn]] [[et:Olsztyn]] [[fr:Olsztyn]] [[hu:Olsztyn]] [[ja:オルシュティン]] [[lt:Olštynas]] [[na:Olsztyn]] [[nds:Allenstein]] [[nl:Olsztyn]] [[pl:Olsztyn]] [[ro:Olsztyn]] [[ru:Ольштын]] [[sv:Olsztyn]] 4099 13670 2005-03-19T23:47:32Z Feens 37 redirekts #redirect [[Olština]] 4100 13671 2005-03-19T23:47:39Z Feens 37 redirekts #redirect [[Olština]] 4101 13672 2005-03-19T23:47:46Z Feens 37 redirekts #redirect [[Olština]] 4102 13673 2005-03-20T16:35:59Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4103 13674 2005-03-20T17:01:41Z Feens 37 no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. Permission is granted to copy, distribute and/or modify this document under the terms of the GNU Free Documentation License, Version 1.2 or any later version published by the Free Software Foundation; with no Invariant Sections, no Front-Cover Texts, and no Back-Cover Texts. Subject to disclaimers. 4104 45176 2006-05-14T17:07:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Torūnė]] '''Toruņa''' (''Toruń'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste|Kujāvijas-Pomoržes vojevodistes]] centrs [[Visla|Vislas]] upes krastos, netālu no [[Drvenca|Drvencas]] ietekas. Sens tirdzniecības centrs. Kopā ar [[Bidgošča|Bidgošču]] veido kopēju aglomerāciju. Sena [[Hanza|Hanzas]] pilsēta. Labi saglabājusies [[gotika|gotiska]] vecpilsēta ar aizsardzības mūriem. Pazīstama, kā [[Nikolajs Koperniks|Nikolaja Kopernika]] dzimtā pilsēta. Toruņā atrodas viena no labākajām universitātēm Polijā - Nikolaja Kopernika universitāte, kura izveidota 1945.gadā no Stefana Batorija universitātes [[Viļņa|Viļņā]] un Jana Kazimira universitātes [[Ļviva|Ļvivā]] mācībspēkiem. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Toruņa'''<br>'''Toruń'''<br>vojevodistes centrs </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Toruna vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Toruna gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.61&cpy=53.02&res=30&provider_id=340 Toruņas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>208 717 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Thorn''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1233.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste|Kujāvijas-Pomoržes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.torun.pl/ www.torun.pl] <tr><td>'''[[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''<td>no 1997.gada </table> {{commons|Toruń}} ===Vēsture=== Toruņa bija neliela apmetne [[senprūši|senprūšu]] [[Kulma|Kulmas]] novadā, kad 1230.gadā [[Teitoņu ordenis]] šeit uzceļ pili. Blakus izveidotajam ciematam jau 1233.gadā tiek piešķirtas pilsētas tiesības. Ļoti ātri Toruņa kļūst par ievērojamu tirdzniecības centru, kas 14.gs iestājas [[Hanza|Hanzas]] savienībā. [[Image:Torun-widok-sw-Janow.jpg|thumb|250px|left|Toruņas vecpilsēta no Vislas pretējā krasta]] 1440.gadā Toruņa, kopā ar [[Gdaņska|Gdaņsku]] (Dancigu) un [[Elblonga|Elblongu]] (Elbingu) nodibina [[Prūsijas konfederācija|Prūsijas konfederāciju]], kura 1454.gadā saceļas pret Ordeni, un meklē aizsardzību pie Polijas karaļa [[Kazimirs IV|Kazimira IV]]. Sākas [[Trīspadsmitgadu karš]] starp Ordeni un Poliju. Kara rezultātā Toruņa nokļūst Polijas sastāvā kā autonomās [[Karaļa Prūsija|Karaļa Prūsijas]] centrs. 1793.gadā, pēc [[Polijas Pirmā dalīšana|Polijas Pirmās dalīšanas]] Toruņa nokļūst [[Prūsija|Prūsijas]] sastāvā, bet no 1807.gada līdz 1814.gadam - [[Varšavas Lielhercogiste|Varšavas Lielhercogistes]] sastāvā, līdz 1814.gadā atkal kļūst par Prūsijas daļu. 1871.gadā Toruņa, tāpat kā visa Prūsija kļūst par [[Vācijas impērija|Vācijas impērijas]] sastāvdaļu, līdz, beidzoties [[Pirmais Pasaules karš|Pirmajam Pasaules karam]], pēc [[Lielpolijas sacelšanās]] nokļūst jaunajā Polijas valstī. ====Toruņa - UNESCO pasaules mantojuma sarakstā==== 1997.gadā Toruņu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Toruņa iekļauta sarakstā, jo: Toruņa kopš XII.gs bijusi Teitoņu ordeņa bāze [[Prūsija|Prūsijas]] iekarošanai un kristīšanai. Drīz tā kļuva par ievērojamu Hanzas pilsētu. Vecā un Jaunā Pilsēta, daudzas saglabājušās XIV un XV gs. publiskās un privātās celtnes (arī Kopernika dzimtā māja) ir liecinieces Toruņas senajai varenībai. [[Category:Polijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[Category:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts]] [[bg:Торун]] [[cs:Toruň]] [[da:Toruń]] [[de:Thorn]] [[en:Toruń]] [[fi:Toruń]] [[fr:Toruń]] [[hu:Toruń]] [[it:Toruń]] [[ja:トルン]] [[lt:Torūnė]] [[na:Toruń]] [[nds:Toruń]] [[nl:Toruń]] [[no:Thorn]] [[pl:Toruń]] [[ro:Toruń]] [[sk:Toruň]] [[sl:Torun]] [[sv:Toruń]] [[zh:托伦]] 4105 13676 2005-03-20T18:54:28Z Feens 37 redirekts #redirect [[Toruņa]] 4106 13677 2005-03-20T18:54:44Z Feens 37 redirekts #redirect [[Toruņa]] 4107 13678 2005-03-20T18:54:55Z Feens 37 redirekts #redirect [[Toruņa]] 4108 13679 2005-03-20T19:07:32Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4109 13680 2005-03-20T19:08:00Z Feens 37 pl.wiki pl.wiki 4111 46342 2006-05-21T03:11:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Wałbrzych]] '''Valbžiha''' ( ''Wałbrzych'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidrietumos - [[Silēzija|Silēzijā]], [[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas vojevodistē]] [[Sudeti|Sudetos]] netālu no [[Čehija|Čehijas]] robežas. Sens ogļrūpniecības centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Valbžiha'''<br>'''Wałbrzych''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Valbziha vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Valbziha gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=16.28&cpy=50.78&res=30&provider_id=340 Valbžihas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>127 431 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Waldenburg''' <tr><td>Pilsēta<td>1426.gads <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.um.walbrzych.pl/ </table> {{commons|Wałbrzych}} [[Image:Walbrzych - ratusz.jpg|Vlabžihas rātsnams|thumb|200px|left]] ===Vēsture=== Rakstos '''Valbžiha''' pirmoreiz pieminēta 12.gs, kad teritorija bija [[Pjastu dinastija|Pjastu dinastijas]] pārvaldījumā. Starp 12.gs un 14.gs šeit tiek uzcelta Pjastu pils. Pirmoreiz [[akmeņogles|akmeņogļu]] ieguve apkārtnē pieminēta 1536.gadā, kad Silēzija atradās [[Austrija|Austrijas]] sastāvā. No 1742.gada '''Valbžiha''' ir [[Prūsija|Prūsijas]] sastāvā. Ļoti strauja ir pilsētas attīstība no 19.gs sākuma, kad sākas rūpnieciska akmeņogļu ieguve. Pilsētā attīstās arī fajansa un tekstilrūpniecība. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsēta necieš. Pēc kara tā tiek piešķirta Polijai, visi [[vācieši|vācu]] iedzīvotāji tiek padzīti uz [[Vāciju]]. 1990to gadu sākumā ogļu ieguves uzņēmumi tiek slēgti. ====Ārējās saites==== *[http://www.walbrzych.info/ Valbžihas portāls] [[Category:Polijas pilsētas]] [[cs:Wałbrzych]] [[de:Wałbrzych]] [[en:Wałbrzych]] [[eo:Wałbrzych]] [[es:Walbrzych]] [[fr:Wałbrzych]] [[hu:Wałbrzych]] [[na:Wałbrzych]] [[nds:Wałbrzych]] [[nl:Wałbrzych]] [[no:Wałbrzych]] [[pl:Wałbrzych]] [[ro:Wałbrzych]] 4112 13682 2005-03-20T19:57:39Z Feens 37 redirekts #redirect [[Valbžiha]] 4113 13683 2005-03-20T19:57:54Z Feens 37 redirekts #redirect [[Valbžiha]] 4114 13684 2005-03-20T19:58:31Z Feens 37 redirekts #redirect [[Valbžiha]] 4115 13685 2005-03-20T20:08:52Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4116 13686 2005-03-20T20:10:02Z Feens 37 no en.wiki Permission is granted to copy, distribute and/or modify this document under the terms of the GNU Free Documentation License, Version 1.2 or any later version published by the Free Software Foundation; with no Invariant Sections, no Front-Cover Texts, and no Back-Cover Texts. Subject to disclaimers. 4117 44908 2006-05-14T00:23:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Kalisz]] '''Kališa''' (''Kalisz'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] rietumdaļā, [[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas vojevodistē]] [[Prosna|Prosnas]] upes krastos. Vissenākā Polijas pilsēta, jo to esot pieminējis [[Ptolemajs]] (kā ''Calisia'' [[Dzintara ceļš|Dzintara ceļā]]). Viens no Polijas valsts veidošanās centriem. Viena no svarīgākajām pilsētām viduslaiku Polijā. 13.gs-14.gs - [[Kališas kņaziste|Kališas kņazistes]] centrs. 1343.gadā Polijas karalis Kališā[[Kazimirs III]] noslēdz līgumu ar [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeni]] par [[Pomerānija|Austrumpomerānijas]] atdošanu Ordenim. No 1793.gada - [[Prūsija|Prūsijā]], no 1815.gada - [[Krievijā]], no 1919.gada - Polijā. 1813.gadā Kališā tika noslēgts līgums starp [[Prūsija|Prūsiju]] un [[Krievija|Krieviju]] par aliansi pret [[Napoleons I|Napoleonu I]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kališa'''<br>'''Kalisz''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Kalisa vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Kalisa gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.1&cpy=51.77&res=30&provider_id=340 Kališas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>108 759 <tr><td>Pilsēta<td>no 1253.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kalisz.pl/ www.kalisz.pl] </table> {{commons|Kalisz}} [[Image:Sanktuarium św. Józefa.jpg|Sv.Jāzepa sanktuārijs Kališā|thumb|200px|left]] ====Ievērojami cilvēki==== [[Staņislavs Voicehovskis]] - Polijas prezidents. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Kalisz]] [[en:Kalisz]] [[fr:Kalisz]] [[hu:Kalisz]] [[na:Kalisz]] [[nds:Kalisz]] [[nl:Kalisz]] [[pl:Kalisz]] [[ro:Kalisz]] [[sv:Kalisz]] 4118 13688 2005-03-20T21:26:39Z Feens 37 redirekts #redirect [[Kališa]] 4120 13689 2005-03-22T13:40:41Z Feens 37 Podļasjes vojevodiste pārdēvēju par Podļases vojevodiste #REDIRECT [[Podļases vojevodiste]] 4121 26285 2006-01-07T22:01:44Z Miaow Miaow 315 sorry, -lv: {{catmore}} [[Category:Kultūra]] [[Category:Māksla]] [[ar:تصنيف:أدب]] [[an:Category:Literatura]] [[ast:Categoría:Lliteratura]] [[bg:Категория:Литература]] [[zh-min-nan:Category:Bûn-ha̍k]] [[be:Катэгорыя:Літаратура]] [[ca:Categoria:Literatura]] [[cs:Kategorie:Literatura]] [[da:Kategori:Litteratur]] [[de:Kategorie:Literatur]] [[et:Kategooria:Kirjandus]] [[el:Κατηγορία:Λογοτεχνία]] [[en:Category:Literature]] [[es:Categoría:Literatura]] [[eo:Kategorio:Literaturo]] [[eu:Category:Literatura]] [[fa:Category:ادبیات]] [[fr:Catégorie:Littérature]] [[fy:Kategory:Literatuer]] [[gl:Category:Literatura]] [[ko:분류:문학]] [[io:Category:Literaturo]] [[id:Kategori:Sastra]] [[it:Categoria:Letteratura]] [[he:קטגוריה:ספרות]] [[ka:კატეგორია:ლიტერატურა]] [[la:Categoria:Litteratura]] [[lb:Category:Literatur]] [[hu:Kategória:Irodalom]] [[mt:Category:Letteratura]] [[nl:Categorie:Literatuur]] [[nds:Kategorie:Literatur]] [[ja:Category:文学]] [[no:Kategori:Litteratur]] [[nn:Kategori:Litteratur]] [[os:Категори:Литературæ]] [[pl:Kategoria:Literatura]] [[pt:Categoria:Literatura]] [[ro:Categorie:Literatură]] [[ru:Категория:Литература]] [[scn:Category:Littiratura]] [[sk:Kategória:Literatúra]] [[sl:Category:Književnost]] [[sr:Категорија:Књижевност]] [[fi:Luokka:Kirjallisuus]] [[sv:Kategori:Litteratur]] [[tl:Category:Panitikan]] [[vi:Thể loại:Văn học]] [[tr:Kategori:Edebiyat]] [[uk:Категорія:Література]] [[zh:Category:文学]] 4122 36788 2006-03-25T14:02:19Z Dekaels 268 {{Astoņu portālu saites}} {{catmore}} [[Category:Pamatkategorijas]] [[ang:Category:Sidaþing]] [[ast:Categoría:Cultura]] [[bg:Категория:Култура]] [[be:Катэгорыя:Культура]] [[ca:Categoria:Cultura]] [[da:Kategori:Kultur]] [[de:Kategorie:Kultur]] [[el:Κατηγορία:Πολιτισμός]] [[en:Category:Culture]] [[es:Categoría:Cultura]] [[eo:Kategorio:Kulturo]] [[fr:Catégorie:Culture]] [[fy:Kategory:Kultuer]] [[ko:분류:문화]] [[hi:श्रेणी:संस्कृती]] [[hr:Category:Kultura]] [[io:Category:Kulturo]] [[is:Flokkur:Menning]] [[kw:Category:Cowethas]] [[ku:Kategorî:Çand]] [[hu:Kategória:Kultúra]] [[nl:Categorie:Cultuur]] [[nds:Kategorie:Kultur]] [[ja:Category:文化]] [[no:Kategori:Kultur]] [[nn:Kategori:Kultur]] [[pl:Kategoria:Kultura]] [[pt:Categoria:Cultura]] [[ru:Категория:Культура]] [[fi:Luokka:Kulttuuri]] [[sv:Kategori:Kultur]] [[vi:Category:Văn hóa]] [[tr:Kategori:Kültür]] [[zh:Category:文化]] 4123 13692 2005-03-22T17:34:59Z Juzeris 23 no fr: no fr: 4124 52083 2006-06-26T08:42:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Αλμπέρ Καμύ]] '''Albērs Kamī''' ([[franču valoda|franču valodā]]: ''Albert Camus''; dzimis [[Alžīrija|Alžīrijā]] [[1913]]. gada [[7. novembris|7. novembrī]], miris [[Francija|Francijā]] [[1960]]. gada [[4. janvāris|4. janvārī]]) bija [[Francija|franču]] [[literatūra|rakstnieks]] un [[filozofija|filozofs]]. Viņš bija viens no [[eksistenciālisms|eksistenciālisma]] iedvesmotājiem (kopā ar [[Žans Pols Sartrs|Žanu Polu Sartru]]) un [[1957]]. gadā saņēma [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] [[Nobela prēmija literatūrā|literatūrā]]. [[Image:Camus.JPG|right|thumbnail|Albērs Kamī]] ==Pazīstamākie darbi== *''[[Mīts par Sīsifu]]'' (''Le Mythe de Sisyphe''), 1942 *''[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]'' (''L'Étranger''), 1942 *''[[Kaligula]]'' (''Caligula''), 1944 *''Le Malentendu'', 1944 *''[[Mēris (romāns)|Mēris]]'' (''La Peste''), 1947 *''L'État de siège'', 1948 *''[[Vēstules kādam draugam vācietim]]'' (''Lettres à un ami allemand''), 1948 *''Les Justes'', 1950 *''[[Dumpīgais cilvēks]]'' (''L'Homme révolté''), 1951 *''La Chute'', 1956 *''L'Exil et le royaume'', 1957 *''[[Pirmais cilvēks (romāns)|Pirmais cilvēks]]'' (''Le Premier Homme'') (nepabeigts, publicēts 1994. gadā pēc autora nāves) ==Ārējas saites== *''Pasaules literatūra vidusskolām'' no [http://www.liis.lv www.liis.lv]: :*[http://www.liis.lv/paslit/Literatura/21-22b/Kami.html Albēra Kamī biogrāfija] :*[http://www.liis.lv/paslit/Literatura/21-22b/Kami,citati.html citāti no Albēra Kamī darbiem] *[http://www.satori.lv/open_c.php?w=33 &frac14;Satori] - raksts par Albēru Kamī *[http://www.r99vsk.lv/personal/dacep/Kami.html Albēra Kamī biogrāfija] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Huans Ramons Himeness]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1957]] | pēc = [[Boriss Pasternaks]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Franču rakstnieki|Kamī, Albērs]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Kamī, Albērs]] [[Category:Franču filozofi|Kamī, Albērs]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Kamī, Albērs]] [[af:Albert Camus]] [[ar:ألبير كامو]] [[ast:Albert Camus]] [[bs:Albert Camus]] [[ca:Albert Camus]] [[cs:Albert Camus]] [[da:Albert Camus]] [[de:Albert Camus]] [[el:Αλμπέρ Καμύ]] [[en:Albert Camus]] [[eo:Albert Camus]] [[es:Albert Camus]] [[et:Albert Camus]] [[fa:آلبر کامو]] [[fi:Albert Camus]] [[fr:Albert Camus]] [[gd:Albert Camus]] [[gl:Albert Camus]] [[he:אלבר קאמי]] [[hr:Albert Camus]] [[hu:Albert Camus]] [[id:Albert Camus]] [[ilo:Albert Camus]] [[is:Albert Camus]] [[it:Albert Camus]] [[ja:アルベール・カミュ]] [[ka:კამიუ, ალბერ]] [[ko:알베르 카뮈]] [[la:Albertus Camus]] [[lt:Alberas Kamiu]] [[nl:Albert Camus]] [[no:Albert Camus]] [[pl:Albert Camus]] [[pt:Albert Camus]] [[ro:Albert Camus]] [[ru:Камю, Альбер]] [[sh:Alber Kami]] [[sk:Albert Camus]] [[sl:Albert Camus]] [[sr:Албер Ками]] [[sv:Albert Camus]] [[tr:Albert Camus]] [[uk:Камю Альбер]] [[vi:Albert Camus]] [[zh:阿尔贝·加缪]] 4125 13694 2005-03-22T17:58:56Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Albērs Kamī]] 4126 13695 2005-03-22T17:59:34Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Albērs Kamī]] 4127 13696 2005-03-22T18:01:57Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Albērs Kamī]] 4128 27127 2006-01-16T23:35:16Z Dekaels 268 kategorijas maiņa [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 4129 42354 2006-04-29T08:42:16Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eo:Tim Berners-Lee]] '''Sers Timotijs Džons "Tims" Bērners-Lī''' ('''TimBL''', '''TBL''') (dzimis 1955. gada 8. jūnijā) ir [[Globālais tīmeklis|Globālā tīmekļa]] [[izgudrotājs]] un [[Globālā tīmekļa konsorcijs|Globālā tīmekļa konsorcija]] pašreizējais vadītājs. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.w3.org/People/Berners-Lee/ Tima Bērnera-Lī mājas lapa] [[Category:Britu zinātnieki]] [[ar:تيم بيرنرز لي]] [[bg:Тим Бърнърс-Лий]] [[bn:টিম বার্নার্স-লি]] [[bs:Tim Berners-Lee]] [[ca:Tim Berners-Lee]] [[de:Tim Berners-Lee]] [[en:Tim Berners-Lee]] [[eo:Tim Berners-Lee]] [[es:Tim Berners-Lee]] [[eu:Tim Berners-Lee]] [[fi:Tim Berners-Lee]] [[fr:Tim Berners-Lee]] [[ga:Tim Berners-Lee]] [[gl:Tim Berners-Lee]] [[he:טים ברנרס לי]] [[hu:Tim Berners-Lee]] [[id:Tim Berners-Lee]] [[it:Tim Berners-Lee]] [[ja:ティム・バーナーズ＝リー]] [[ko:팀 버너스리]] [[lb:Tim Berners-Lee]] [[li:Tim Berners-Lee]] [[nl:Tim Berners-Lee]] [[no:Tim Berners-Lee]] [[pl:Tim Berners-Lee]] [[pt:Tim Berners-Lee]] [[ru:Бернерс-Ли, Тим]] [[sl:Tim Berners-Lee]] [[sv:Tim Berners-Lee]] [[tr:Tim Berners-Lee]] [[war:Tim Berners-Lee]] [[zh:蒂姆·伯纳斯－李]] 4130 13699 2005-03-23T13:04:52Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Tims Bērners-Lī]] #REDIRECT: [[Tims Bērners-Lī]] 4131 51278 2006-06-19T10:09:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Steve Jobs]] '''Stīvens Pols Džobss''' ([[angļu valoda|angļu valodā]]: ''Steve Jobs''; dzimis 1955. gada 24. februārī) ir [[Apple Computer]] izpilddirektors un viena no vadošajām figūrām [[dators|datoru]] industrijā. Viņš sekmēja mājas datoru izplatību, kopā ar [[Stefans Vozņaks|Stefanu Vozņaku]] 1976. gadā nodibinot Apple un izlaižot mājas datoru [[Apple II]]. Vēlāk viņš bija viens no pirmajiem, kas saredzēja [[grafiskā lietotāja saskarne|grafiskās lietotāja saskarnes]] un [[datorpele|peles]] komerciālo potenciālu, un šīs tehnoloģijas tika ieviestas [[Apple Macintosh]] datoros. Džobss arī vada [[Pixar]] animāciju studiju, kas ir lielākais datoranimāciju filmu izdevējs. {{stub}} [[ar:ستيف جوبز]] [[bg:Стив Джобс]] [[bs:Steve Jobs]] [[ca:Steve Jobs]] [[cs:Steve Jobs]] [[cy:Steve Jobs]] [[da:Steve Jobs]] [[de:Steve Jobs]] [[en:Steve Jobs]] [[eo:Steve Jobs]] [[es:Steve Jobs]] [[eu:Steve Jobs]] [[fa:استیو جابز]] [[fi:Steve Jobs]] [[fr:Steve Jobs]] [[gl:Steven Paul Jobs]] [[he:סטיב ג'ובס]] [[hr:Steve Jobs]] [[hu:Steve Jobs]] [[id:Steve Jobs]] [[io:Steve Jobs]] [[it:Steve Jobs]] [[ja:スティーブ・ジョブズ]] [[ka:ჯობსი, სტივ]] [[ko:스티브 잡스]] [[li:Steve Jobs]] [[nl:Steve Jobs]] [[no:Steve Jobs]] [[pl:Steve Jobs]] [[pt:Steve Jobs]] [[ro:Steve Jobs]] [[ru:Джобс, Стивен Пол]] [[sk:Steve Jobs]] [[sl:Steve Jobs]] [[sr:Стив Џобс]] [[sv:Steve Jobs]] [[th:สตีฟ จอบส์]] [[tr:Steve Jobs]] [[vi:Steve Jobs]] [[zh:史蒂夫·乔布斯]] 4132 13701 2005-03-23T13:16:42Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Stīvs Džobss]] #REDIRECT: [[Stīvs Džobss]] 4133 13702 2005-03-23T13:17:17Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Stīvs Džobss]] #REDIRECT: [[Stīvs Džobss]] 4134 44543 2006-05-13T12:01:35Z Ingarix 920 '''Fašisms''' ([[itāļu valoda|itāliski]]: ''fascismo'') bija [[labējs|labēja]], [[autoritārisms|autoritāra]] [[politika|politiskā]] kustība, kas no 1922. līdz 1943. gadam bija valdošā [[Itālija|Itālijā]] ar līderi [[Benito Musolini]]. Lai arī termins galvenokārt tiek attiecināts uz Musolini vadīto Itāliju, tas bieži tiek izmantots lai raksturotu līdzīgas politiskās kustības, tai skaitā [[NSDAP|nacismu]], kas laikā starp [[Pirmais pasaules karš|Pirmo]] un [[Otrais pasaules karš|Otro]] pasaules karu bija plaši izplatītas Eiropā - [[Ungārija|Ungārijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Spānija|Spānijā]] u.c. Fašisma ideoloģiju raksturo spēcīga centrālā vara, kas nepieļauj opozīcijas izveidošanos, autoritārs vadonis un iejaukšanās pilsoņu privātajā dzīvē, militarizācija, agresīva ārpolitika, radikāls [[nacionālisms]], represijas pret politiskajiem pretiniekiem. Fašisms sevi pretstīja gan [[liberālisms|liberālajam]] [[kapitālisms|kapitālismam]], gan [[marksisms|marksismam]] un [[komunisms|komunismam]]. Proponēja spēcīgas [[valsts]] primaritāti pret personību un [[korporatīva valsts|korporatīvu valsti]] un [[šķiru sadarbība|šķiru sadarbību]] [[šķiru cīņa|šķiru cīņas]] vietā. Plaši izmantoja [[propaganda|propagandu]] un [[populisms|populismu]] savu mērķu sasniegšanai. {{stub}} [[Category:Politika]] [[ar:فاشية]] [[be:Фашызм]] [[bg:Фашизъм]] [[ca:Feixisme]] [[cs:Fašismus]] [[da:Fascisme]] [[de:Faschismus]] [[en:Fascism]] [[eo:Faŝismo]] [[es:Fascismo]] [[et:Fašism]] [[eu:Faxismo]] [[fa:فاشیسم]] [[fi:Fasismi]] [[fr:Fascisme]] [[he:פשיזם]] [[hr:Fašizam]] [[id:Fasisme]] [[it:Fascismo]] [[ja:ファシズム]] [[ka:ფაშიზმი]] [[ko:파시즘]] [[lt:Fašizmas]] [[nl:Fascisme]] [[nn:Fascisme]] [[no:Fascisme]] [[pl:Faszyzm]] [[pt:Fascismo]] [[ro:Fascism]] [[ru:Фашизм]] [[scn:Fascismu]] [[sh:Fašizam]] [[simple:Fascism]] [[sk:Fašizmus]] [[sl:Fašizem]] [[sr:Фашизам]] [[sv:Fascism]] [[tl:Pasismo]] [[tr:Faşizm]] [[uk:Фашизм]] [[yi:פאשיזם]] [[zh:法西斯主义]] 4135 47391 2006-05-25T12:32:03Z 72.193.216.83 /* Ārējās saites */ [[Image:Puffy.gif|frame|right|OpenBSD logo: Puffy]] '''OpenBSD''' ir vairāklietotāju un vairākuzdevumu režīmu realizējoša [[BSD]] [[UNIX]] tipa [[operētājsistēma]], kuras pirmkods ir brīvi pieejams. Teju vai viss OpenBSD pirmkods ir licencēts ar BSD licenci, kas neperedz ierobežojumus kodu izplatot vai modificējot. Operētājsistēmas kodola lielākā daļa ir sistēmneatkarīga un viegli pārnesama uz citām, populārākajām datoru arhitektūrām, tai skaitā DEC Alpha, AMD64, StrongARM, i386, PowerPC, MIPS un SPARC. OpenBSD uzskata par vienu no stabilākajām un uzticamākajām operētājsistēmām, tāpēc to galvenokārt lieto vidē, kur svarīga droša, uzticama, nepārtraukta darbība. OpenBSD plaši izmanto datortīklu infrastruktūras uzturēšanai: pakešu maršrutizēšanai ([[OpenBGP]]) un filtrēšanai ([[PF]]) (t.i. ugunsmūros, kas garantē tīkla drošību), kā arī dažādu tīmekļa servisu nodrošināšanai ([[DNS (protokols)|DNS]], [[SMTP]], [[HTTP]] u.c.). OpenBSD izstrādātāji veic plānotus un daļēji automatizētus sistēmas auditus (koda kvalitātes kontroli), tādejādi nereti pirmkodā atklājot nepilnības vai vairāk vai mazāk nopietnas drošības problēmas. Kritiskas drošības problēmas tiek novērstas ātri un operatīvi, apgrūtinot iebrucējus, kas varētu izmantot caurumus, lai kompromitētu sistēmu. Projekta līderis ir [[Teo de Rots]] no [[Kalgari]], [[Kanāda|Kanādā]]. De Rots ieguvis skandalozu slavu, jo viņa izteikumi par drošības situāciju IT nozarē ir skarbi un viņš visai asi reaģē uz apgalvojumiem, kas viņaprāt ir populistiski. Populāra ir [http://proit.lv/~artis/openbsd/writings/forbes.xhtml intervija] žurnālam ''Forbes'', kurā de Rots kritizē [[Linux]] izstrādes procesu, norādot, ka tam nav pienācīgas kvalitātes kontroles. ==Vēsture== OpenBSD radies atdaloties no [[NetBSD]] distributīva. 1994. gada decembrī Teo de Rotam, kas tobrīd jau divus gadus bija viens no [[NetBSD]] projekta vadītājiem un līdzdibinātājiem, palūdza labprātīgi izstāties no NetBSD organizācijas, visai drīz liedzot pieeju NetBSD [[CVS]] [[pirmkods|pirmkoda]] [[repozitorijs|repozitorijam]] un izstrādātāju e-pasta [[forums|forumiem]], instruējot, ka turpmākie sistēmas ielāpi un uzlabojumi operētājsistēmā tiks iekļauti tikai pēc projekta vadītāju akcepta. Projekta pirmsākumos Teo de Rots ieguldīja vairāk kā 30 000 [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāru]] no saviem personīgajiem līdzekļiem. Daļa summas no šī sākumkapitāla tika iztērēta, lai segtu izmaksas par [[platjoslas pieslēgums|platjoslas]] [[Internets|interneta]] pieslēgumu. Par saziedotajiem līdzekļiem izstrādātāji iepirka jaunu [[aparatūra|aparatūru]], lai turpinātu darbu pie [[draiveris|draiveru]] rakstīšanas, tādējādi palielinot OpenBSD atbalstīto iekārtu skaitu. OpenBSD projekts attīstījās tik strauji un turpina to darīt arī šobrīd, tikai pateicoties lietotāju nesavtīgajiem ziedojumiem. ==OpenBSD projekta noteiktās prioritātes== Gan izstrādātāji, gan lietotāji ir vienojušies par šādiem projekta vadmotīviem: * Nodrošināt iespējami labāku izstrādes platformu pašiem sistēmas kodola (kerneļa) programmētājiem. * Pirmkodam jābūt pieejamam gan sistēmas izstrādātājiem, gan lietotājiem, nodrošinot jebkuru interesentu ar iespēju aplūkot pirmkoda repozitorijā izdarītās izmaiņas un padarot iespējamu pilna pirmkoda arhīva lejupielādēšanu. * Neradīt šķēršļus pirmkoda bāzes integrēšanai no citiem projektiem, ja vien tiem ir pieņemama autortiesību un licencēšanas politika -- priekšroku dodot [[ISC]] vai [[Berkley]] licencēm. Pirmkods, kas licencēts ar ''[[GNU General Public Licence]]'', akceptējams kā pēdējā alternatīva, taču nav pieļaujama koda daļu integritāte sistēmas kodolā, t. i. tikai ''user-land'', ne ''kernel-land'' līmenī. Kods, kas licencēts pēc [[NDA licence|NDA licences]] vai tās tipa, nedrīkst tikt iekļauts projekta repozitorijos. * Atklāt un novērst drošības problēmas, pirms to ir izdarījuši citi. * Implementēt kriptogrāfiju un Interneta protokolus, kas to lieto. * Ievērot un atbalstīt nozīmīgākos operētājsistēmu standartus (ar nosacījumu, ka tos var brīvi implementēt). * Ievērot iepriekš definētas vadlīnijas, kas veicina droša, lasāma un sistēmneatkarīga koda rakstīšanu. * Lemjot par labāko sistēmas attīstības modeli, izvēlēties vienkāršākos un stabilākos risinājumus. * Sistēmas atjaunināšanas procesam jābūt vienkāršam un uzticamam. * Vienam pilnam izstrādes ciklam jāilgst apmēram sešus mēnešus. == Citi OpenBSD projekti == [[OpenSSH]] [[OpenNTPD]] [[OpenBGP]] [[PF]] == Ārējās saites== {{commons|OpenBSD}} * [http://www.openbsd.org/ OpenBSD oficiālā mājaslapa] * [http://www.openssh.com/ OpenSSH oficiālā mājaslapa] * [http://www.openbgpd.org/ OpenBGPD oficiālā mājaslapa] * [http://www.openntpd.org/ OpenNTPD oficiālā mājaslapa] * [http://www.opencvs.org/ OpenCVS oficiālā mājaslapa] * [http://www.undeadly.org/ OpenBSD kopienas žurnāls] * [http://www.theos.com/ Teo de Rāta mājaslapa] * [http://proit.lv/~artis/openbsd/writings/forbes.xhtml Intervija ar Teo de Rātu] * [http://www.openbsd101.com/ OpenBSD 101] [[Category:BSD]] [[Category:Datoru drošība]] [[Category:Operacionālās sistēmas]] {{Link FA|en}} [[bs:OpenBSD]] [[ca:OpenBSD]] [[cs:OpenBSD]] [[de:OpenBSD]] [[el:OpenBSD]] [[en:OpenBSD]] [[es:OpenBSD]] [[eu:OpenBSD]] [[fi:OpenBSD]] [[fr:OpenBSD]] [[gl:OpenBSD]] [[hu:OpenBSD]] [[is:OpenBSD]] [[it:OpenBSD]] [[ja:OpenBSD]] [[ko:OpenBSD]] [[lt:OpenBSD]] [[ms:OpenBSD]] [[nl:OpenBSD]] [[no:OpenBSD]] [[pl:OpenBSD]] [[pt:OpenBSD]] [[ro:OpenBSD]] [[ru:OpenBSD]] [[simple:OpenBSD]] [[sl:OpenBSD]] [[sr:OpenBSD]] [[sv:OpenBSD]] [[th:OpenBSD]] [[tr:OpenBSD]] [[zh:OpenBSD]] 4136 50134 2006-06-12T05:52:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:UNIX]] '''UNIX''' ir [[Pārnesamā programmatūra|pārnesama]] daudzuzdevumu un daudzlietotāju [[operacionālā sistēma]], ko sākotnēji izstrādāja [[ATT|AT&T]] [[Bell Labs]] darbinieki [[Kens Tomsons]], [[Deniss Ričijs]] un [[Duglass Makilrojs]]. {{stub}} == Vēsture == Sešdesmito gadu beigās Masačusetas Tehnoloģijas Instituts, AT&T (American Telegraph & Telephone) izstrādes divīzija Bell Labs un General Electric strādāja pie eksperimentālas operētājsistēmas [[Multics]], kuru projektēja GE-645 lieldatoram. Izpētes mērķis bija radīt interaktīvu operētājsistēm, ar daudzām, līdztam laikam, nerealizētām iespējām — tai skaitā uzlabotu sistēmas drošību. Projekts piedzīvoja pāris produkcijas relīzes, taču sistēma izrādījās nerentabla. Darbu pie UNIX, 1969. gadā, uzsāka zinātnieks no Bell Laboratories vārdā Kens Tompsons. Tolaik vinš piedalījās izpētes projektā, ko sauca par Multics. Laikadalīšanas (no angļu. val. timesharing) koncepts 60–to gadu beigās vēļoprojām bija jaunums, datoru aparatūra tolaik ļoti primitīva, salīdzinot — tā brīža jaudīgākājām mašīnām bija ievērojami mazāk skaitļojamās jaudas un atmiņas, nekā tipiskam mūsdienu mobīlajam telefonam. Arī video displeja termināļi nebija īpaši izplatīti. Par standarta interaktīvo ierīci, agrīnajās vairāklietotāju sistēmās, kalpoja ASR–33 teletaips — lēna un trokšņaina iekārta, kas printēja tikai augšējā reģistra burtus uz lieliem, dzelteniem papīra ruļļiem. Tāpēc, vēsturiski, UNIX sistēmās visu komandu un direktoriju nosaukumi saglabāti kā vārdu saīsinājumi vai abriviatūras. Kad Bell Labs izstājās no Multics izstrādes konsorcijuma, Kenam Tompsonam bija padomā pāris ideju par to, kā būtu jāveido datņu sistēma, taču vinš tika atstāts bez mašīnas, uz kuras vinš bija ieradis spēlēt paša rakstīto zinātniskās fantastikas spēli Space Travel. Tā bija datorspēle–simulātors, kurā jātbild par raķetes navigāciju ārpus saules sistēmas. UNIX savu dzīvi uzsāka uz PDP–7 minidatora. Sistēma kalpoja gan kā Tompsona spēļu platforma, gan kā izmēģinājumu poligons dažām jaunajām arhitektūras idejām, par kurām vinš domāja, kad vēl strādāja pie projekta Multics. == Bezmaksas UNIX-veida operacionālās sistēmas == * [[GNU]] ([[GNU/Hurd]], [[GNU/Linux]]) * [[FreeBSD]], [[NetBSD]], [[OpenBSD]] == Maksas UNIX-veida operacionālās sistēmas == * [[Mac OS X]] [[Category:Operacionālās sistēmas]] [[Category:UNIX]] [[ar:يونكس]] [[ast:Unix]] [[bs:UNIX]] [[ca:Unix]] [[cs:Unix]] [[da:UNIX]] [[de:Unix]] [[en:Unix]] [[eo:Unikso]] [[es:Unix]] [[eu:Unix]] [[fa:یونیکس]] [[fi:Unix]] [[fr:UNIX]] [[gl:UNIX]] [[he:יוניקס]] [[hr:UNIX]] [[hu:Unix]] [[ia:UNIX]] [[id:Unix]] [[it:Unix]] [[ja:UNIX]] [[ko:유닉스]] [[lt:UNIX]] [[mk:Unix]] [[ms:UNIX]] [[nds:Unix]] [[nl:Unix]] [[nn:Unix]] [[no:Unix]] [[pl:Unix]] [[pt:UNIX]] [[ro:UNIX]] [[ru:UNIX]] [[sh:Unix]] [[simple:Unix]] [[sk:Unix]] [[sl:Unix]] [[sr:Уникс]] [[sv:Unix]] [[ta:யுனிக்ஸ்]] [[th:ยูนิกซ์]] [[tr:UNIX]] [[uk:UNIX]] [[uz:UNIX]] [[vi:Unix]] [[zh:Unix]] [[zh-yue:UNIX]] 4140 49897 2006-06-10T17:58:31Z YurikBot 213 robot Modifying: [[lt:Henry Ford]] [[Image:Henrijs Fords.jpg|thumb|Henrijs Fords 1919.gadā]] '''Henrijs Fords''' (dzimis 1863. gada 30. jūlijā, miris 1947. gada 7. aprīlī) ir [[ASV]] uzņēmējs, [[Ford Motor Company]] dibinātājs, kam piedēvē ASV vidusslāņa radīšanu. Viņš bija viens no pirmajiem, kas pielietoja konveijera ražošanu, lai masveidā ražotu lētas [[Automašīna|automašīnas]]. {{stub}} [[af:Henry Ford]] [[ar:هنري فورد]] [[ast:Henry Ford]] [[bs:Henry Ford]] [[ca:Henry Ford]] [[cs:Henry Ford]] [[da:Henry Ford]] [[de:Henry Ford]] [[en:Henry Ford]] [[eo:Henry Ford]] [[es:Henry Ford]] [[eu:Henry Ford]] [[fi:Henry Ford]] [[fr:Henry Ford]] [[gl:Henry Ford]] [[he:הנרי פורד]] [[hr:Henry Ford]] [[ia:Henry Ford]] [[id:Henry Ford]] [[it:Henry Ford]] [[ja:ヘンリー・フォード]] [[jv:Henry Ford]] [[la:Henricus Ford]] [[lt:Henry Ford]] [[nl:Henry Ford]] [[no:Henry Ford]] [[pl:Henry Ford]] [[pt:Henry Ford]] [[ro:Henry Ford]] [[ru:Форд, Генри]] [[scn:Henry Ford]] [[sco:Henry Ford]] [[sh:Henry Ford]] [[simple:Henry Ford]] [[sk:Henry Ford]] [[sl:Henry Ford]] [[sr:Хенри Форд]] [[sv:Henry Ford]] [[th:เฮนรี ฟอร์ด]] [[tr:Henry Ford]] [[uk:Форд Генрі]] [[vi:Henry Ford]] [[zh:亨利·福特]] [[zh-min-nan:Henry Ford]] 4141 13708 2005-03-24T17:49:49Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 4142 13709 2005-03-24T21:19:00Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4143 13710 2005-03-24T21:19:48Z Feens 37 Feens pārveidoja no en.wiki Feens pārveidoja no en.wiki 4144 39907 2006-04-11T20:37:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Piotrków Trybunalski]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pjotrkova Tribunaļska'''<br>'''Piotrków Trybunalski''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Pjotrkova vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Pjotrkova gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.7&cpy=51.41&res=30&provider_id=340 Pjotrkova Tribunaļskas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>80 128 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācu valoda|vācu]] - '''Petrikau''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1291.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lodzas vojevodiste|Lodzas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.piotrkow.pl/ www.piotrkow.pl] </table> '''Pjotrkova Tribunaļska''' (''Tribunāla Pjotrkova''), ([[poļu valoda|poliski]] - '''Piotrków Trybunalski''' ('''Piotrków Tryb.''')) - sena pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Lodzas vojevodiste|Lodzas vojevodistē]]. Atrodas [[Lielpolija|Lielpolijas]], [[Mazpolija|Mazpolijas]] un [[Mazovija|Mazovijas]] novadu saskarsmē. Pilsētas nosaukums apliecina faktu, ka šeit 214 gadus atradās Lielpolijas goda tiesa - tribunāls (''Trybunał Koronny''), tāpēc Pjotrkova tiek uzskatīta par Polijas demokrātijas rašanās vietu. Pēc [[Plūdi Polijas vēsturē|Plūdiem]] pilsēta panīka. Pēc [[Otrā Polijas dalīšana|Otrās Polijas dalīšanas]] Pjotrkova nokļuva [[Prūsija|Prūsijas]] sastāvā. Pēc 1807.gada - [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistes]], pēc tam, - [[Krievija|Krievijas]] sastāvā. Pilsēta atplauka, kad caur to tika izbūvēts pirmais dzelzceļš Polijā ([[Varšava|Varšavas]] - [[Vīne|Vīnes]] līnija). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Pjotrkovā atradās [[poļu leģioni|poļu leģionu]] štābs. ====Ar Pjotrkovu saistīti==== *[[Israēls Meirs Lau]] - [[Izraēla|Izraēlas]] galvenais rabīns. *[[Stefans Roveckis]] - ''[[Armia Krajowa]]'' vadītājs. *[[Vladislavs Sikorskis]] - karavīrs, poliķis. [[Category:Polijas pilsētas]] [[cs:Piotrków Trybunalski]] [[da:Piotrków Trybunalski]] [[de:Piotrków Trybunalski]] [[en:Piotrków Trybunalski]] [[es:Piotrków Trybunalski]] [[fr:Piotrków Trybunalski]] [[nl:Piotrków Trybunalski]] [[pl:Piotrków Trybunalski]] [[ro:Piotrków Trybunalski]] 4145 36252 2006-03-23T23:22:09Z Feens 37 #REDIRECT [[Gožova Veļkopoļska]] 4146 13713 2005-03-24T22:34:00Z Feens 37 redirekts #redirect [[Pjotrkova Tribunaļska]] 4147 13714 2005-03-24T22:34:41Z Feens 37 redirekts #redirect [[Pjotrkova Tribunaļska]] 4149 13715 2005-03-24T22:36:21Z Feens 37 redirekts #redirect [[Pjotrkova Tribunaļska]] 4150 13716 2005-03-24T22:37:13Z Feens 37 redirekts #redirect [[Pjotrkova Tribunaļska]] 4151 36253 2006-03-23T23:22:24Z Feens 37 #REDIRECT [[Gožova Veļkopoļska]] 4152 13718 2005-03-24T23:00:40Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Wikipedia:Pamācība]] 4153 36254 2006-03-23T23:22:42Z Feens 37 #REDIRECT [[Gožova Veļkopoļska]] 4154 36255 2006-03-23T23:23:02Z Feens 37 #REDIRECT [[Gožova Veļkopoļska]] 4155 13721 2005-03-24T23:06:41Z Feens 37 pārveidots no de.wiki pārveidots no de.wiki 4156 13722 2005-03-24T23:07:12Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4157 36256 2006-03-23T23:23:17Z Feens 37 #REDIRECT [[Gožova Veļkopoļska]] 4158 13724 2005-03-24T23:15:09Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Pjotrkova Tribunaļska]] 4159 13725 2005-03-24T23:16:52Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Pjotrkova Tribunaļska]] 4160 13726 2005-03-24T23:16:57Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Pjotrkova Tribunaļska]] 4161 33047 2006-03-07T20:34:39Z Zwobot 201 robot Adding: nl Modifying: pl <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Helma'''<br>'''Chełm''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Helma vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Helma gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=23.49&cpy=51.14&res=30&provider_id=340 Helmas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>68 043 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[ukraiņu valoda|ukraiņu]] - '''Холм''' (Holm) <tr><td>Pilsēta<td>no 1233.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.chelm.pl/ www.um.chelm.pl] </table> '''Helma''' (''Chełm'') - sena pilsēta [[Polija|Polijas]] austrumos, [[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas vojevodistē]], apmēram 20 km no [[Ukraina|Ukrainas]] robežas. Sens [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]] centrs. Slavena kā muļķu pilsēta [[ebreji|ebreju]] anekdotēs. Polijas [[alus]] [[Zywiec]] ražošanas vieta. '''Helma''' eksistē vismaz no 10.gs. No 981.gada ietilpa Kijevas Krievzemē. 1233.gadā tā ieguva pilsētas tiesības un kļuva par [[Galičas-Volīnijas kņaziste|Galičas-Volīnijas kņazistes]] galvaspilsētu un [[pareizticība|pareizticības]] centru. 1366.gadā [[Kazimirs Lielais]] pievienoja to Polijai un izveidoja šeit [[katoļticība|katoļu]] [[arhibīskapija|arhibīskapiju]]. 15. un 16.gs '''Helma''' bija plaukstoša pilsēta, bet 17.gs karu laikā panīka. 1795.gadā [[Trešā Polijas dalīšana|Trešajā Polijas dalīšanā]] nokļuva [[Austrija|Austrijas]] sastāvā. 1809.gadā ietilpa [[Varšavas hecogiste|Varšavas hercogistē]], bet no 1815.gada tā bija [[Krievija|Krievijas]] sastāvā. Pēc 1918.gada - Polijas sastāvā. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Chełm]] [[en:Chełm]] [[eo:Chełm]] [[he:חלם]] [[nl:Chełm]] [[pl:Chełm]] [[ro:Chełm]] [[sv:Chełm]] [[uk:Холм]] 4162 13728 2005-03-25T00:17:59Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4163 13729 2005-03-25T00:18:18Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4164 13730 2005-03-25T00:26:21Z Feens 37 Gožova Velkopolska pārdēvēju par Gožova Veļkopoļska #REDIRECT [[Gožova Veļkopoļska]] 4165 45204 2006-05-14T18:04:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Zielona Góra]] '''Zeļona Gura''' (''Zielona Góra''), līdz 1945. gadam ''Grünberg'' - pilsēta [[Polija|Polijas]] rietumos, [[Ļubušas vojevodiste|Ļubušas vojevodistēs]] centrs. [[Image:Zielona Gora - ratusz.jpg|thumb|left|Pilsētas rātsnams]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Zeļona Gura'''<br>'''Zielona Góra''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Zelona vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Zelona gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=15.49&cpy=51.94&res=30&provider_id=340 Zeļona Guras satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>118 433 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Grünberg''' <tr><td>Pilsēta<td>ap 1323.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Ļubušas vojevodiste|Ļubušas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.zielona-gora.pl/UMEN/ www.zielona-gora.pl/UMEN/] </table> {{commons|Zielona Góra}} Vēsturiski sena [[vācieši|vācu]] pilsēta [[Silēzija|Silēzijā]] - '''Grīnberga''' (''Grünberg''). Viens no diviem Polijas [[vīns|vīna]] audzēšanas rajoniem. Vēsturiski pilsēta attīstījusies ka tekstilrūpniecības un vīnkopības centrs. Senatnē [[Pjastu dinastija|Pjastu]] [[Glogovas hercogiste|Glogovas hercogistes]] pilsētiņa. Pilsētas tiesības piešķirtas līdz ar vācu iedzīvotāju ienākšanu ap 1323.gadu. 16.gs ietilpst [[Bohēmija|Bohēmijā]], bet 1740.gadā [[Frīdrihs II]] '''Grīnbergu''' pievieno [[Prūsija|Prūsijai]]. Pilsēta ietilpst [[Vācija|Vācijā]] līdz pat 1945.gadam, kad pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferences]] lēmumiem, pilsēta tiek atdota Polijai. [[Category:Polijas pilsētas]] [[cs:Zielona Góra]] [[de:Zielona Góra]] [[en:Zielona Góra]] [[fr:Zielona Góra]] [[hu:Zielona Góra]] [[ja:ジェロナ・グラ]] [[na:Zielona Góra]] [[nds:Zielona Góra]] [[nl:Zielona Góra]] [[pl:Zielona Góra]] [[ro:Zielona Góra]] [[sk:Zielona Góra]] [[sl:Zielona Góra]] [[sv:Zielona Góra]] 4166 13732 2005-03-25T00:50:19Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zeļona Gura]] 4167 13733 2005-03-25T00:50:25Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zeļona Gura]] 4168 13734 2005-03-25T00:50:34Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zeļona Gura]] 4169 13735 2005-03-25T00:50:41Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zeļona Gura]] 4170 13736 2005-03-25T00:54:41Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4171 13737 2005-03-25T00:55:02Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4172 48463 2006-05-31T07:38:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:拉多姆]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Radoma'''<br>'''Radom''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Radoma vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Radoma gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=21.16&cpy=51.4&res=30&provider_id=340 Radomas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>226 794 <tr><td>Pilsēta<td>no 1360.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.radom.pl/ www.radom.pl] </table> '''Radoma''' (''Radom'') - sena pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas vojevodistē]]. [[Daugavpils]] sadraudzības pilsēta. Pirmoreiz pieminēta 1155.gadā [[Romas pāvests|pāvesta]] [[Paskuale II|Paskuales II]] [[pāvesta bulla|bullā]]. 1360.gadā pilsētai tiek piešķirtas [[Magdeburgas tiesības]]. 1383.gadā [[Polijas Seims|Seims]] '''Radomā''' apstiprina [[Jadviga|Jadvigu]] par Polijas karali, bet 1401.gadā šeit tiek parakstīta pirmā vienošanās par ūniju starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]. 1505.gadā '''Radomā''' Seims apstiprina t.s. ''[[Nihil Novi]]'' principu valsts pārvaldē. 1660.gadā, [[Plūdi Polijas vēsturē|Plūdu]] laikā pilsētu izposta [[zviedri]]. 1795.gadā, [[Trešā Polijas dalīšana|Trešās Polijas dalīšanas]] rezultātā, Radoma tika iekļauta [[Austrija|Austrijas]] sastāvā, pēc tam tā ir [[Krievija|Krievijas]] sastāvā, līdz 1918.gadā iekļaujas jaunajā Polijas valstī. [[Category:Polijas pilsētas]] [[bg:Радом]] [[de:Radom]] [[en:Radom]] [[fr:Radom]] [[he:ראדום (עיר)]] [[hu:Radom]] [[na:Radom]] [[nds:Radom]] [[nl:Radom]] [[no:Radom]] [[pl:Radom]] [[ro:Radom]] [[sv:Radom]] [[zh:拉多姆]] 4173 13739 2005-03-25T01:27:49Z Feens 37 redirekts #redirect [[Radoma]] 4174 51893 2006-06-25T06:30:40Z Eriksrudzitis 858 '''Vidējie Austrumi '''atrodas [[Āzija|Āzijas]] dienvidrietumos . Lielākajā daļā teritorijas ir sauss, neauglīgs tuksnesis vai roboti kalni. 20. gs sākumā [[Persijas līcis|Persijas līča]] piekrastē tika atklātas lielas naftas iegulas. Mūsdienās daudzām Vidējo Austrumu valstīm nafta ir galvenais ienākumu avots. Vēsturiski Vidējos Austrumos ir dibinātas mūsdienu civilizācijas pirmās pilsētas, un šajā teritorijā ir radusies viena no pasaules lielajām [[reliģija|reliģijām]] - [[islāms]]. Šajā apgabalā vairākums iedzīvotāju ir [[musulmaņi]], un visbiežāk tiek lietota [[arābu valoda]]. Pēdējā laikā starp kaimiņvalstīm - [[Irāna|Irānu]], [[Irāka|Irāku]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]], [[Apvienotie Arābu Emirāti |Apvienotajiem Arābu Emirātiem ]], [[Jemena|Jemenu]], [[Omāna|Omānu]], [[Katara|Kataru]] un [[Kuveita|Kuveitu]] - ir norisinājušies vairāki kari. [[Category:Ģeogrāfija]] 4175 13741 2005-03-25T16:11:43Z Feens 37 redirekts #redirect [[Tarnova]] 4178 47430 2006-05-25T18:57:53Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/87.110.28.209|87.110.28.209]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy '''Indijas okeāns''' ir trešais lielākais okeāns uz pasaules, tā platība ir 73 000 000 kvadrātkilometru. Okeānā ir apmēram 5000 dažādu salu, vairākumu no tām apņem koraļļu rifi. Šis okeāns ir unikāls jo tam (atšķirībā no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]]) nav saskarsmes ar aukstajiem ziemeļu ūdeņiem. [[Category:Ģeogrāfija]] 4179 13743 2005-03-25T22:12:04Z Feens 37 no [[http://www.kedzierzynkozle.pl/page.aspx?id=469 http://www.kedzierzynkozle.pl/]] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights no [[http://www.kedzierzynkozle.pl/page.aspx?id=469 http://www.kedzierzynkozle.pl/]] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4180 13744 2005-03-25T22:14:26Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4181 34849 2006-03-19T13:15:08Z YurikBot 213 robot Adding: nl, ro Modifying: en <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kendzežina-Kozle'''<br>'''Kędzierzyn-Koźle''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Kozle vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Kozle gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.21&cpy=50.34&res=30&provider_id=340 Kendzežinas-Kozles satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>65 636 <tr><td>Pilsēta<td>no 1975.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Opoles vojevodiste|Opoles]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kedzierzynkozle.pl/ www.kedzierzynkozle.pl] </table> '''Kendzežina-Kozle''' - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Opoles vojevodiste|Opoles vojevodistē]] [[Odra|Odras]] krastos pie [[Glivice|Glivices]]-[[Odra|Odras]] kanāla ietekas. Liela upes osta un ķīmiskās rūpniecības centrs. Izveidota 1975.gadā no četrām pilsētām - '''Kendzežinas''' (pilsēta no 1951.gada), '''Kozles''' (no 1298.gada), '''Klodnicas''' (no 1973.gada) un '''Slavenčices''' (no 1973.gada). [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Kędzierzyn-Koźle]] [[en:Kędzierzyn-Koźle]] [[nl:Kędzierzyn-Koźle]] [[pl:Kędzierzyn-Koźle]] [[ro:Kędzierzyn-Koźle]] 4182 13746 2005-03-25T22:39:18Z Feens 37 #redirect [[Kendzežina-Kozle]] 4183 13747 2005-03-25T22:44:50Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4184 13748 2005-03-25T22:45:56Z Feens 37 no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. Permission is granted to copy, distribute and/or modify this document under the terms of the GNU Free Documentation License, Version 1.2 or any later version published by the Free Software Foundation; with no Invariant Sections, no Front-Cover Texts, and no Back-Cover Texts. Subject to disclaimers. 4185 20997 2005-10-15T05:53:24Z Yyy 146 disambiguation *[[Sana (pilsēta)|Sana]] - [[Jemena|Jemenas]] galvaspilsēta. *[[Sana (upe)|Sana]] - upe [[Polija|Polijā]]. {{disambig}} 4186 18628 2005-08-27T08:26:46Z Yyy 146 cat {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0.5em 0 1em 1em; background: #fff; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big>'''Sīlendas Hercogiste'''</big> |- | style="background:#fff;" align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center width=148 | [[Image:Silenda karogs.png|100px|Sīlendas karogs]] | align=center width=148 | [[Image:Silenda gerbonis.png|100px|Sīlendas ģerbonis]] |} |- | align=center colspan=2 | Nacionālais sauklis : ''E mare libertas''<br/><small>([[latīnu valoda|latīniski]]: No jūras brīvība)</small> |- | align=center colspan=2 | [[Image:Map of Sealand.png|296px|]] |- | [[Valsts valoda]] | [[Angļu valoda|Angļu]] |- valign=top | [[Monrahs|Monarhi]] | [[Princis]] un [[Princese]] <br/>[[Rojs Beitss]] un [[Džoana Beitsa]] |- | [[Premjerministrs|Valdības vadītājs]] | Princis-[[Reģents]] [[Maikls Beitss]] |- | Platība<br> |&nbsp;550 [[kvadrātmetrs|m&sup2;]] <br> |- valign=top | Iedzīvotāju skaits |&nbsp;1 (Maikls Beitss; 2002) |- valign=top | Neatkarība<br/>&nbsp;&ndash; deklarēta<br/>&nbsp;&ndash; atzīta | <br/>&nbsp;1967.gada 2.septembrī<br/>&nbsp;- |- | Valūta | Sīlendas dolārs, piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] |- | [[Laika josla]] | [[Coordinated Universal Time|UTC]]+0 |} == Ārējās saites == *[http://www.sealandgov.org/ The Official Principality of Sealand Homepage] *[http://www.havenco.com/ HavenCo Ltd.] *[http://www.fruitsofthesea.demon.co.uk/sealand/ Archival Sealand Homepage] *[http://www.principality-of-sealand.org/welcome_e.html Website of Rebel Sealand Government] *[http://david.national-anthems.net/sea.htm National Anthem] *[http://www.seanhastings.com/havenco/sealand/judgement.html Claimed transcript of the 1968 UK court case] *[http://www.imperial-collection.net/sealand03.html Coins of Sealand] *[http://www.metahaven.net/ Meta Haven: Sealand Identity Project] *[http://freespace.virgin.net/line.design/forts/sea_forts.htm The Sea Forts] *[http://sealandgov-london-uk.0catch.com/iindex.htm HMS Roughs] {{stub}} [[Category:Eiropa]] [[be:C&#1077;&#1083;&#1072;&#1085;&#1076;&#1080;&#1103;]] [[bg:C&#1077;&#1083;&#1072;&#1085;&#1076;&#1080;&#1103;]] [[ca:Selanda]] [[cs:Séland]] [[cy:Seland]] [[da:Sealand]] [[de:Sealand]] [[en:Sealand]] [[et:Sealand]] [[es:Selanda]] [[eo:Selando]] [[fr:Principauté de Sealand]] [[hr:Seland]] [[id:Selandia]] [[it:Selanda]] [[la:Selandia]] [[hu:Séland]] [[ms:Sealand]] [[nds:Seeland]] [[nl:Seeland]] [[no:Sealand]] [[pl:Sealandia]] [[pt:Selândia]] [[simple:Sealand]] [[sl:Selandija]] [[fi:Sealand]] [[sv:Seeland]] [[tpi:Silan]] [[wa:Selande]] 4187 46559 2006-05-21T08:10:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Przemyśl]] '''Pšemisla''' - sena pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidaustrumos, [[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu vojevodistē]] [[Sana (upe)|Sanas]] krastos pie [[Ukraina|Ukrainas]] robežas. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pšemisla'''<br>'''Przemyśl''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Psemisla vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Przemysl.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=22.78&cpy=49.79&res=30&provider_id=340 Pšemislas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>67 013 <tr><td>Rakstos<td>no 981.g <tr><td>Pilsēta<td>vismaz no 1389.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.przemysl.pl/ www.um.przemysl.pl] </table> {{commons|Przemyśl}} ====Vēsture==== Pilsēta varētu būt radusies ap 8.gs., kad apvidus bija [[Lielmorāvija|Lielmorāvijas]] valdījumā. Kad [[ungāri]] ap 899.gadu sagrāva Lielmorāviju, šeit dzīvojošie [[baltie horvāti]] nonāca [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]] pakļautībā. '''Pšemisla''' tika uzskatīta par t.s. [[Sarkanā Krievzeme|Sarkanās Krievzemes]] galveno centru, un līdz 13.gs otrajai pusei par šo teritoriju notika cīņas starp Poliju, Kijevas Krievzemi un [[Ungārija|Ungāriju]], līdz pilsēta nokļuva Polijas sastāvā, un 1389.gadā [[Vladislavs Jagello]] apstiprināja [[Magdeburgas tiesības|Magdeburgas tiesību]] piešķiršanu '''Pšemislai'''. Līdz pat [[Plūdi Polijas vēsturē|Plūdiem]] '''Pšemisla''' bija rosīga tirdzniecības pilsēta ar [[poļi|poļu]], [[rutēņi|rutēņu]], [[ebreji|ebreju]], [[vācieši|vācu]], [[čehi|čehu]] un [[armēņi|armēņu]] kopienām, tomēr 17.gs karu rezultātā pilsēta panīka. 1772.gadā [[Pirmā Polijas dalīšana|Pirmajā Polijas dalīšanā]] '''Pšemisla''' nokļuva [[Austrija|Austrijas]] sastāvā. Tā kā pilsēta atradās stratēģiskā vietā netālu no [[Krievija|Krievijas]] robežas, '''Pšemisla''' no 19.gs vidum līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam tika pārvērsta par stipru militāru bāzi un 3.lielāko tālaika [[cietoksnis|cietoksni]] Eiropā (aizsardzības līnijas 45 km garumā ar 44 [[forts|fortiem]], garnizons - 85 000 karavīri). Nav brīnums, ka Pirmā pasaules kara laikā šeit notika sīvas cīņas. Kara sākumā Krievijas karaspēks 1914.gada augustā spēji uzbruka '''Pšemislai'''. Cietoksnis izturēja, tomēr Krievijas karaspēks 1914.gada oktobrī veica otru uzbrukumu '''Pšemislas''' nocietinājumiem, un aplenkuma rezultātā 1915.gada 22.martā cietoksnis krita. Krievijas karaspēks saņēma gūstā 126 000 karavīru. Tomēr 1915.gada 3.jūnijā [[Austroungārija|Austroungārijas]] karaspēks '''Pšemislu''' atguva. Kauju rezultātā no abām pusēm krita ap 115 000 karavīru. Pēc Pirmā pasaules kara '''Pšemisla''' bija diskusiju objekts starp jauno Polijas valsti un [[Rietumukrainas Republika|Rietumukrainas Republiku]]. No 1918.gada 3.novembra līdz 12.novemtrim pilsētā notika ielu cīņas starp poļu un [[ukraiņi|ukraiņu]] spēkiem. Ukraiņi tika sakauti un pameta pilsētu. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara sākuma]] cauri pilsētai pa Sanas upi līdz 1941.gada jūnijam gāja [[PSRS]]-[[Vācija|Vācijas]] robeža. Pēc Otrā pasaules kara PSRS pilsētas austrumu daļu atdeva Polijai. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Przemyśl]] [[en:Przemyśl]] [[fr:Przemyśl]] [[hu:Przemyśl]] [[ja:プシェムィシル]] [[ko:프셰미실]] [[nl:Przemyśl]] [[no:Przemyśl]] [[pl:Przemyśl]] [[ro:Przemyśl]] [[ru:Перемышль (Польша)]] [[sv:Przemyśl]] 4188 13752 2005-03-25T23:57:59Z Feens 37 redirekts #redirect [[Pšemisla]] 4189 13753 2005-03-25T23:58:17Z Feens 37 redirekts #redirect [[Pšemisla]] 4190 13754 2005-03-26T08:49:12Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4191 13755 2005-03-26T11:00:22Z Feens 37 no [http://www.wiw.pl/geografia/miasta/termin.asp?et=m_00702]<br> According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assu no [http://www.wiw.pl/geografia/miasta/termin.asp?et=m_00702]<br> According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4192 13756 2005-03-27T17:01:37Z 212.76.57.103 no pl.wiki [[:commons:Image:PL Suwalki aerial.jpg]] 4193 35480 2006-03-20T00:28:09Z YurikBot 213 robot Adding: et, lt, na, nl, ro Modifying: en '''Suvalki''' (''Suwałki'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] galējos ziemeļaustrumos, [[Podļases vojevodiste|Podļases vojevodistē]] seno [[jātvingi|jātvingu]] zemē - [[Sudava|Sudavā]] apmēram 30 km no [[Lietuva|Lietuvas]] robežas. Tuvējā Lietuvas vēsturiskā novada nosaukums ir [[Suvalkija]]. Apkārtnē (Sejnos) vēsturiski dzīvo [[lietuvieši|lietuviešu]] tautības iedzīvotāji. Pazīstama daudziem [[Latvija|Latvijas]] iedzīvotājam, jo ir pirmā lielā pilsēta Polijā, braucot no [[Rīga|Rīgas]] uz [[Varšava|Varšavu]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Suvalki'''<br>'''Suwałki''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Suvalki vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Suvalki gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=22.94&cpy=54.11&res=30&provider_id=340 Suvalku satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>69 222 <tr><td>Pilsēta<td>no 1720.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Podļasjes vojevodiste|Podļasjes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.suwalki.pl/ www.um.suwalki.pl] </table> {{commons|Suwałki}} Pirmās liecības par '''Suvalkiem''' ir no [[17.gs.]] beigām, bet pilsētas attīstība sākas no [[19.gs.]] pirmās puses, kad Suvalki izrādījās svarīga ceļa ([[Pēterburga]]-[[Varšava]]) malā. [[Image:PL Suwalki aerial.jpg|thumb|250px|left|Suvalki no putna lidojuma]] ====Ar Suvalkiem saistīti==== *[[Marija Konopņicka]] - dzejniece. *[[Andžejs Vajda]] - kinorežisors. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Suwałki]] [[en:Suwałki]] [[et:Suwałki]] [[lt:Suvalkai]] [[na:Suwalki]] [[nl:Suwałki]] [[pl:Suwałki]] [[ro:Suwałki]] 4194 49466 2006-06-07T22:44:50Z Apcbg 827 {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=250 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Antarktīda'''</big></big> | align=center colspan=2 style="background:#f9f9f9;" | [[Image:LocationAntarctica.png|200px|Antarktīdas atrašanās vieta]] |- | '''Platība''' || 13 200 000 km² |- | '''Iedzīvotāji''' || ~1,000 (pastāvīgu iedzīvotāju nav) |- | '''Valdība''' || Nav, kontinentu pārvalda Antarktīdas līguma sistēma |- | '''Teritoriālās pretenzijas''' || [[Apvienotā Karaliste]], [[Argentīna]], [[Austrālija]], [[Čīle]], [[Francija]], [[Jaunzēlande]], [[Norvēģija]] |- | '''Interneta domēns''' || .aq |- | '''Starptautiskais tālsarunu kods''' || +672 |} [[Image:Antarctica satellite orthographic.jpg|thumb|250px|Satelīta kompozītuzņēmums, kurā redzama Antarktīda]] '''Antarktīda''' ([[grieķu valoda|grieķu val.]] ''ἀνταρκτικός'' - 'pretējs Arktikai') ir [[kontinents]], kas ieskauj [[Zeme]]s [[Dienvidpols|Dienvidpolu]]. Antarktīda ir piektais lielākais kontinents, un tās platība ir 13 200 000 km<SUP>2</sup>, taču tajā nav pastāvīgu iedzīvotāju (parasti Antarktīdā uzturas ap 1000 cilvēku). Antarktīdā ir no visiem kontinentiem vislielākais vidējais augstums, zemākais vidējais mitrums un zemākā vidējā [[temperatūra]]. Ziemā temperatūra Antarktīdā ir aptuveni -85 līdz -90 grādi pēc Celsija, vasarā ir par apmēram 30 grādiem siltāks. Kontinenta piekrastes daļā biežas ir spēcīgas sniega vētras (48 stundu laikā var uzsnigt 48 collas sniega). Gandrīz visu Antarkstīdu klāj vidēji 2,5 km bieza ledus sega. == Ārējās saites == * [http://apc.mfa.government.bg Antarctic Place-names Commission of Bulgaria] [[Image:Atanasoff.jpg|250px|thumb|left|Atanasoff Nunatak]] [[Image:Livingston-Greenwich-map.jpg|250px|thumb|left| L.L. Ivanov et al, Map of Livingston Island and Greenwich Island]] [[Image:Camp-Academia.jpg|250px|thumb|right|Camp Academia, Huron Glacier]] [[Category:Kontinenti]] [[an:Antartida]] [[ar:أنتارتيكا]] [[ast:Antártida]] [[ba:Антарктика]] [[be:Антарктыда]] [[bg:Антарктида]] [[bn:এন্টার্কটিকা]] [[bs:Antarktik]] [[ca:Antàrtida]] [[cs:Antarktida]] [[cy:Antarctica]] [[da:Antarktis]] [[de:Antarktis]] [[en:Antarctica]] [[el:Ανταρκτική]] [[eo:Antarkto]] [[es:Antártida]] [[eu:Antartika]] [[fa:جنوبگان]] [[fi:Etelämanner]] [[fo:Antarktis]] [[fr:Antarctique]] [[ga:Antartaice]] [[gl:Antártida]] [[gu:ઍન્ટાર્કટિકા]] [[he:אנטארקטיקה]] [[hr:Antarktika]] [[hu:Antarktisz]] [[ia:Antarctica]] [[id:Antartika]] [[io:Antarktika]] [[is:Suðurskautslandið]] [[it:Antartide]] [[ja:南極大陸]] [[ko:남극]] [[li:Antarctica]] [[lt:Antarktida]] [[mr:अंटार्क्टिका]] [[ms:Antartika]] [[nds:Antarktis]] [[nl:Antarctica]] [[nn:Antarktis]] [[no:Antarktika]] [[pl:Antarktyda]] [[pt:Antártica]] [[ro:Antarctica]] [[ru:Антарктида]] [[se:Antárktis]] [[simple:Antarctica]] [[sl:Antarktika]] [[sv:Antarktis]] [[th:ทวีปแอนตาร์กติกา]] [[tl:Antartika]] [[tr:Antarktika]] [[uk:Антарктида]] [[wa:Antartike]] [[zh:南极洲]] [[zh-min-nan:Lâm-ke̍k-tāi-lio̍k]] 4195 47097 2006-05-22T22:01:40Z Knakts 848 Kategorija Šis ir lielākais un kalnainākais [[kontinents]] pasaulē. '''Āzija''' plešas no ledainās [[Arktika|Arktikas]] līdz karstajam [[ekvators|ekvatoram]]. Lielākā daļa zemes - plašie, neapdzīvotie tuksneši un vējainā [[Tibetas kalniene]] uz ziemeļiem no [[Himalaju kalni|Himalaju kalniem]] - ir neauglīga. Neraugoties uz to, Āzijā atrodas daudzi no auglīgākajiem līdzenumiem un upju ietekām pasaulē - Mekongas, Indas, Eifratas un citas upju ielejas. {{stub}} [[Category:Āzija]] [[af:Asië]] [[an:Asia]] [[ar:آسيا]] [[ast:Asia]] [[az:Asiya]] [[bg:Азия]] [[bn:এশিয়া]] [[br:Azia]] [[bs:Azija]] [[ca:Àsia]] [[ceb:Asya]] [[chr:ᎠᏏᎠ]] [[cs:Asie]] [[csb:Azëjô]] [[cy:Asia]] [[da:Asien]] [[de:Asien]] [[el:Ασία]] [[en:Asia]] [[eo:Azio]] [[es:Asia]] [[et:Aasia]] [[eu:Asia]] [[fa:آسیا]] [[fi:Aasia]] [[fo:Asia]] [[fr:Asie]] [[frp:Asia]] [[fy:Aazje]] [[ga:An Áise]] [[gl:Asia]] [[gu:એશિયા]] [[he:אסיה]] [[hi:एशिया]] [[hr:Azija]] [[ht:Azi]] [[hu:Ázsia]] [[ia:Asia]] [[id:Asia]] [[io:Azia]] [[is:Asía]] [[it:Asia]] [[ja:アジア]] [[jbo:zdotu'a]] [[ka:აზია (ქვეყნის ნაწილი)]] [[kn:ಏಶ್ಯಾ]] [[ko:아시아]] [[ku:Asya]] [[kw:Asi]] [[la:Asia]] [[lb:Asien]] [[li:Azië]] [[lt:Azija]] [[mg:Azia]] [[mk:Азија]] [[ml:ഏഷ്യ]] [[mo:Асия]] [[ms:Asia]] [[mt:Asja]] [[my:အာရ္ဟတိုက္‌]] [[nds:Asien]] [[nl:Azië]] [[nn:Asia]] [[no:Asia]] [[nrm:Âsie]] [[oc:Asia]] [[os:Ази]] [[pl:Azja]] [[pt:Ásia]] [[ro:Asia]] [[ru:Азия]] [[sa:एशिया]] [[se:Ásia]] [[sh:Azija]] [[si:ආසියාව]] [[simple:Asia]] [[sk:Ázia]] [[sl:Azija]] [[sr:Азија]] [[su:Asia]] [[sv:Asien]] [[sw:Asia]] [[ta:ஆசியா]] [[th:ทวีปเอเชีย]] [[tk:Aziýa]] [[tl:Asya]] [[tpi:Asia]] [[tr:Asya]] [[uk:Азія]] [[vi:Châu Á]] [[war:Asya]] [[yi:אזיע]] [[zh:亚洲]] [[zh-min-nan:A-chiu]] [[zh-yue:亞洲]] 4196 47257 2006-05-23T17:53:22Z 210.72.12.70 no en.wiki {{NowCommons|Image:Coat of Arms of Sealand.png}} 4197 47256 2006-05-23T17:53:06Z 210.72.12.70 no en.wiki {{NowCommons|Image:Flag of Sealand.svg}} 4198 13762 2005-03-26T17:53:39Z Feens 37 Sēlande pārdēvēju par Sīlenda #REDIRECT [[Sīlenda]] 4199 13763 2005-03-26T17:55:04Z Feens 37 redirekts #redirect [[Sīlenda]] 4200 13764 2005-03-26T18:53:24Z Feens 37 no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the l no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. Permission is granted to copy, distribute and/or modify this document under the terms of the GNU Free Documentation License, Version 1.2 or any later version published by the Free Software Foundation; with no Invariant Sections, no Front-Cover Texts, and no Back-Cover Texts. Subject to disclaimers. 4201 13765 2005-03-26T18:54:38Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4202 46382 2006-05-21T04:08:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:格丁尼亚]] '''Gdiņa''' (''Gdynia'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļos pie [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]], [[Pomoržes vojevodiste|Pomoržes vojevodistē]]. Liela Polijas osta. Kopā ar [[Gdaņska|Gdaņsku]] un Sopotu veido t.s. '''Trīspilsētu''' (''Trójmiasto'') ar vairāk kā 1 000 000 iedzīvotājiem. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Gdiņa'''<br>'''Gdynia''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Gdina vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Gdina gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.53&cpy=54.52&res=30&provider_id=340 Gdiņas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>253 730 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācu valoda|vācu]] - '''Gdingen'''<br>[[kašūbu valoda|kašūbu]] - '''Gdiniô''' <tr><td>Rakstos<td>no 1253.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1926.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Pomoržes vojevodiste|Pomoržes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.gdynia.pl/ www.gdynia.pl] </table> {{commons|Gdynia}} Līdz 20.gs 20tajiem gadiem '''Gdiņa''' bija neliels [[kašūbi|kašūbu]] zvejniekciems. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tika nolemts izveidot [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētu]] (tagad [[Gdaņska]]), bet jaunajai Polijas valstij piešķirt t.s. [[poļu koridors|poļu koridoru]], kurā ietilpa arī '''Gdiņa'''. 1920.gada ziemā, sakarā ar saspīlētajām attiecībām ar [[Gdaņska|Dancigu]], Polijas valdība nolemj '''Gdiņā''' celt lielu ostu un kara flotes bāzi. Sākas gan ostas, gan pilsētas būvniecība. Līdz 1938.gadam '''Gdiņa''' kļūst par lielāko un modernāko ostu Baltijas jūrā. [[Vācieši|Vācu]] okupācijas laikā pilsētas nosaukums bija '''Gotenhāfena''' (''Gotenhafen''). [[Image:2004 08 10 Gdynia Polska Polen.jpeg|thumb|left|250px|Gdiņas mols]] [[Category:Polijas pilsētas]] <!--[[lv:Gdiņa]]--> [[bg:Гдиня]] [[csb:Gdiniô]] [[da:Gdynia]] [[de:Gdynia]] [[en:Gdynia]] [[eo:Gdynia]] [[et:Gdynia]] [[fr:Gdynia]] [[gl:Gdynia]] [[hu:Gdynia]] [[it:Gdynia]] [[ja:グディニャ]] [[la:Civitas Gdinensis]] [[lt:Gdynia]] [[na:Gdynia]] [[nds:Gdynia]] [[nl:Gdynia]] [[no:Gdynia]] [[pl:Gdynia]] [[pt:Gdynia]] [[ro:Gdynia]] [[ru:Гдыня]] [[sv:Gdynia]] [[zh:格丁尼亚]] 4203 13767 2005-03-26T19:32:41Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gdiņa]] 4204 13768 2005-03-26T19:32:57Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gdiņa]] 4205 13769 2005-03-26T19:33:07Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gdiņa]] 4214 52849 2006-07-01T13:47:02Z Escarbot 1016 robot Adding: als, br, bs, cy, eu, gl, gu, ht, ka, ku, lmo, mt, nds, oc, pa, pam, sco, sh, sq, sr, sw, tl, zh-min-nan {{Astoņu portālu saites}} {{catmore}} [[Category:Zinātne]] [[af:Kategorie:Wiskunde]] [[als:Kategorie:Mathematik]] [[an:Categoría:Matematicas]] [[ar:تصنيف:رياضيات]] [[ast:Categoría:Matemátiques]] [[be:Катэгорыя:Матэматыка]] [[bg:Категория:Математика]] [[br:Rummad:Jedoniezh]] [[bs:Kategorija:Matematika]] [[ca:Categoria:Matemàtiques]] [[cs:Kategorie:Matematika]] [[csb:Kategòrëjô:Matematika]] [[cy:Categori:Mathemateg]] [[da:Kategori:Matematik]] [[de:Kategorie:Mathematik]] [[el:Κατηγορία:Μαθηματικά]] [[en:Category:Mathematics]] [[eo:Kategorio:Matematiko]] [[es:Categoría:Matemática]] [[et:Kategooria:Matemaatika]] [[eu:Kategoria:Matematika]] [[fi:Luokka:Matematiikka]] [[fr:Catégorie:Mathématiques]] [[gl:Category:Matemáticas]] [[gu:Category:ગણિત]] [[he:קטגוריה:מתמטיקה]] [[ht:Category:Matematik]] [[hu:Kategória:Matematika]] [[id:Kategori:Matematika]] [[io:Category:Matematiko]] [[is:Flokkur:Stærðfræði]] [[it:Categoria:Matematica]] [[ja:Category:数学]] [[ka:კატეგორია:მათემატიკა]] [[ko:분류:수학]] [[ku:Kategorî:Matematîk]] [[la:Categoria:Mathematica]] [[lb:Category:Mathematik]] [[lmo:Category:Matemàtica]] [[lt:Kategorija:Matematika]] [[ms:Kategori:Matematik]] [[mt:Category:Matematika]] [[nds:Kategorie:Mathematik]] [[nl:Categorie:Wiskunde]] [[no:Kategori:Matematikk]] [[oc:Categoria:Matematicas]] [[pa:ਸ਼੍ਰੇਣੀ:ਹਿਸਾਬ]] [[pam:Category:Matematica]] [[pl:Kategoria:Matematyka]] [[pt:Categoria:Matemática]] [[qu:Categoría:Yupana]] [[ro:Categorie:Matematică]] [[ru:Категория:Математика]] [[sco:Category:Mathematics]] [[sh:Category:Matematika]] [[simple:Category:Mathematics]] [[sk:Kategória:Matematika]] [[sl:Kategorija:Matematika]] [[sq:Category:Matematikë]] [[sr:Категорија:Математика]] [[sv:Kategori:Matematik]] [[sw:Category:Hisabati]] [[ta:பகுப்பு:கணிதம்]] [[th:หมวดหมู่:คณิตศาสตร์]] [[tl:Category:Matematika]] [[tr:Kategori:Matematik]] [[uk:Категорія:Математика]] [[vi:Thể loại:Toán học]] [[zh:Category:数学]] [[zh-min-nan:Category:Sò·-ha̍k]] 4215 42773 2006-04-30T21:40:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[nrm:Alphabet latin]] '''Latīņu alfabēts''' ir pasaulē visizplatītākais [[alfabēts]]. Tajā ir 23 burti: A, B, C, D, E, F, G, H, I, K, L, M, N, O, P, Q, R, S, T, V, X, Y, Z Lielākoties dažādās valodās ievieš papildu modificētus burtus (piem., Á, &#366;, Ò), vai nelieto dažus pamatkomplekta burtus ([[latviešu valoda|latviešu valodā]]: q, w, x, y). Latviešu valodai tiek lietots modificēts latīņu alfabēts, kurā ir 33 burti: A, Ā, B, C, Č, D, E, Ē, F, G, Ģ, H, I, Ī, J, K, Ķ, L, Ļ, M, N, Ņ, O, P, R, S, Š, T, U, Ū, V, Z, Ž Ir pazīstami lielie burti (kā ČŠŽ) un mazie burti (čšž). {{stub}} [[Category:Alfabēti]] [[af:Latynse alfabet]] [[als:Lateinisches Alphabet]] [[ar:كتابة لاتينية]] [[ast:Alfabetu llatinu]] [[be:Лацінскі альфабэт]] [[bg:Латинска азбука]] [[bs:Latinica]] [[ca:Alfabet llatí]] [[cs:Latinka]] [[de:Lateinisches Alphabet]] [[el:Λατινικό αλφάβητο]] [[en:Latin alphabet]] [[eo:Latina alfabeto]] [[es:Alfabeto latino]] [[fa:الفبای لاتین]] [[fi:Latinalaiset aakkoset]] [[fr:Alphabet latin]] [[fur:Alfabet latin]] [[gl:Alfabeto latino]] [[he:אלפבית לטיני]] [[hi:रोमन लिपि]] [[hr:Latinica]] [[hu:Latin írás]] [[id:Abjad Latin]] [[io:Latinal alfabeto]] [[is:Latneskt stafróf]] [[it:Alfabeto latino]] [[ja:ラテン文字]] [[ko:로마자]] [[nl:Latijns alfabet]] [[nn:Det latinske alfabetet]] [[no:Det latinske alfabetet]] [[nrm:Alphabet latin]] [[pl:Alfabet łaciński]] [[pt:Alfabeto latino]] [[ro:Alfabetul latin]] [[ru:Латинский алфавит]] [[sh:Latinica]] [[simple:Roman alphabet]] [[sl:Latinica]] [[sq:Alfabeti latin]] [[sr:Латиница]] [[sv:Latinska alfabetet]] [[th:อักษรละติน]] [[tl:Alpabetong Latin]] [[tr:Latin abecesi]] [[tt:Latín älifba]] [[uk:Латинська абетка]] [[zh:拉丁字母]] [[zh-min-nan:Lô-má-jī]] 4219 43696 2006-05-07T11:31:56Z Juzeris 23 precizēju kat. {| align="center" border="1" cellspacing="1" cellpadding="3" style="border: 1px solid #000; background: #fff; border-collapse: collapse; margin: .5em 2.5%" | align="center" style="color: #fff; background: #000" | <big>'''IESPĒJAMS AUTORTIESĪBU PĀRKĀPUMS'''</big> |- | <!--[[Image:Copyright.png|right|64px]]--> Teksts, kas bija iepriekš lasāms šajā lapā, iespējams, ir autortiesību pārkāpums no šāda avota: : {{{url}}} |- | Šī lapa tagad ir piereģistrēta [[Wikipedia:Autortiesību problēmas|autortiesību problēmu lapā]]. '''Lūdzu, neizmainiet šo rakstu.''' Ja ir saņemta atļauja izmantot šo materiālu saskaņā ar ''[[w:Wikipedia:Text of the GNU Free Documentation License|GNU Free Documentation License]]'' vai arī jūs esat šā teksta autortiesību īpašnieks, lūdzu, norādiet to [[Talk:{{PAGENAME}}|šīs lapas diskusiju lapā]], kā arī [[Wikipedia:Autortiesību problēmas|autortiesību problēmu lapas]] attiecīgajā sadaļā. Ņemiet vērā, ka ar autortiesībām aizsargāta materiāla pievienošana, ja tam '''nav''' saņemta īpaša autortiesību turētāja atļauja, var būt valsts likumu un mūsu [[Wikipedia:Autortiesības|vadlīniju]] pārkāpums. Lietotāji, kuri vairākkārt pārkāpj šādus principus, var būt uz laiku "atstādināti" no lapu rediģēšanas. Jebkurā gadījumā, pat ja šis konkrētais raksts tiešām ir autortiesību pārkāpums, mēs vēl joprojām priecātos par '''oriģināla''' materiāla pievienošanu. Ja nav saņemta atļauja izmantot šo tekstu, lūdzu, pārrakstiet šo rakstu, vismaz daļēji, šajā [[{{PAGENAME}}/Pagaidu versija|pagaidu apakšlapā]] vai arī piekrītiet, ka šī lapa tiek dzēsta. '''Lūdzu, nepievienojiet atkārtoti to pašu materiālu''', jo tas tiks dzēsts. Ja Vikipēdija vēlāk saņemtu atļauju izmantot šo rakstu, tad tas tiktu atjaunots. Ja pievienojat materiālu šajā [[{{PAGENAME}}/Pagaidu versija|pagaidu apakšlapā]], lūdzu, informējiet par to šīs lapas [[Talk:{{PAGENAME}}|diskusiju lapā]]. Ja vien pagaidu apakšlapā netiek izveidots raksta aizmetnis, šī lapa tiks dzēsta nedēļu pēc ieraksta fiksēšanas [[Wikipedia:Autortiesību problēmas|autortiesību problēmu]] lapā. Iepriekšējais lapas saturs ir pieejams šīs lapas <span class="plainlinks">[{{SERVER}}{{localurl:{{PAGENAME}}|action=history}} hronoloģijas]</span> lapā. |- |} <includeonly>[[Category:Iespējami autortiesību pārkāpumi]]</includeonly> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas uzturēšanas veidnes|Autortiesību problēmas]]</noinclude> 4220 13777 2005-03-26T23:31:55Z Feens 37 no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the l no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. Permission is granted to copy, distribute and/or modify this document under the terms of the GNU Free Documentation License, Version 1.2 or any later version published by the Free Software Foundation; with no Invariant Sections, no Front-Cover Texts, and no Back-Cover Texts. Subject to disclaimers. 4221 13778 2005-03-26T23:32:35Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4223 18897 2005-09-02T18:53:06Z Juzeris 23 Konrāds Ubāns ==[[Latīņu alfabēts]]== Teksts sakrīt ar [http://www.spsk.jelgava.lv/virtspid/latval/fonetika/fon22.htm šo] un [http://www.liis.lv/latval/fonetika/fon22.htm šo] tekstu. Te[http://www.liis.lv/latval/latviesu/latv1.htm] ir atrodams, ka autores ir Lāsma Timofējeva, Ilze Āboltiņa-Auziņa. Jāpiebilst, ka raksts nav iekopēts arī zem īstā nosaukuma - tam vajadzēja būt [[latviešu valodas alfabēts]]. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 23:42, 26 martā, 2005 (UTC) ==[[Latvijas Tautas Fronte]]== Teksts sakrīt ar [http://www.gramata21.lv/ltf1.html] tekstu. Raksta beigās redzams, ka autors ir Jānis Freimanis. --[[User:Feens|Feens]] 12:17, 2 maijā, 2005 (UTC) ==[[Konrāds Ubāns]]== Pirmkārt, teksts ņemts no ārēja avota[http://www.antonia.lv/index.php?ir=56&ll=2&man=2], otrkārt, kāds anonīms lietotājs ir nodzēsis lapas saturu, iespējams, lai protestētu pret satura neatļautu izmantošanu. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 18:53, 2 septembrī, 2005 (UTC) [[Category:Vikipēdija|Autortiesību problēmas]] 4224 13781 2005-03-26T23:45:45Z Juzeris 23 +kat [[Category:Vikipēdija]] [[Category:Autortiesības]] 4225 13782 2005-03-27T00:08:09Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4226 44911 2006-05-14T00:26:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Koszalin]], [[it:Koszalin]] '''Košalina''' (''Koszalin'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļos [[Rietumpomoržes vojevodiste|Rietumpomoržes vojevodistē]] 10 km no [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Košalina'''<br>'''Koszalin''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Kosalina vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Kosalina gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=16.18&cpy=54.19&res=30&provider_id=340 Košalinas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>107 450 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācu valoda|vācu]] - '''Köslin''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1266.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Rietumpomoržes vojevodiste|Rietumpomoržes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.koszalin.pl/ www.koszalin.pl] </table> {{commons|Koszalin}} [[Image:Urząd Miasta w Koszalinie.JPG|thumb|left|200px|Pilsētas rātsnams]] 1243.gadā Košalinu sāka izbūvēt [[Pomerānija|Pomerānijas]] bīskapi un tā kļuva par [[Kamjenas bīskapija|Kamjenas bīskapijas]] centru. 1446.gadā tā kļuva par [[Hanza|Hanzas savienības]] locekli. No 1648.gada - [[Brandenburga|Brandenburgā]]. No 1701.gada - [[Prūsija|Prūsijā]]. Par Polijas pilsētu kļuva tikai 1945.gadā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. [[Category:Polijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[de:Koszalin]] [[en:Koszalin]] [[es:Koszalin]] [[fr:Koszalin]] [[hu:Koszalin]] [[it:Koszalin]] [[la:Scurgum]] [[na:Koszalin]] [[nds:Köslin]] [[nl:Koszalin]] [[pl:Koszalin]] [[ro:Koszalin]] [[sv:Koszalin]] 4227 13784 2005-03-27T00:17:15Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4228 13785 2005-03-27T00:18:29Z Feens 37 no en.wiki<br>Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that th no en.wiki<br>Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned.<br> Permission is granted to copy, distribute and/or modify this document under the terms of the GNU Free Documentation License, Version 1.2 or any later version published by the Free Software Foundation; with no Invariant Sections, no Front-Cover Texts, and no Back-Cover Texts. Subject to disclaimers. 4229 13786 2005-03-27T00:40:11Z Feens 37 no en.wiki<br>Čenstohovas Madonna no en.wiki<br>Čenstohovas Madonna 4230 49843 2006-06-10T14:04:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:צ'נסטוחובה]], [[simple:Czestochowa]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Čenstohova'''<br>'''Częstochowa''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Censtohova vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Censtohova gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.13&cpy=50.81&res=30&provider_id=340 Čenstohovas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>259 600 <tr><td>Pilsēta<td>pēc 1356.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.czestochowa.um.gov.pl/ www.czestochowa.um.gov.pl] </table> {{commons|Cz%C4%99stochowa}} '''Čenstohova''' (''Częstochowa'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] pie [[Varta|Vartas]] upes. Polijas galvenā [[katoļi|katoļu]] svētvieta. Pilsētā atrodas Jasnagoras klosteris ar Čenstohovas Melnās Madonnas svētbildi, kura, pēc leģendas, nosargāja pilsētu no [[zviedri|zviedriem]]. Polijas "[[Aglona]]". [[Image:JasnaGora.jpg|thumb|left|180px|Jasnagoras klosteris naktī]] [[Image:PL Censtohova Madonna.jpg|thumb|left|180px|Čenstohovas Melnā Madonna]] ====Cilvēki==== Čenstohovā dzimuši: *[[Broņislavs Hubermans]] (''Bronisław Huberman'') (1882-1947) - vijoļnieks. [[Category:Polijas pilsētas|Czenstohova]] [[Category:katoļu svētvietas|Czenstohova]] [[bg:Ченстохова]] [[de:Częstochowa]] [[en:Częstochowa]] [[eo:Częstochowa]] [[es:Częstochowa]] [[fr:Częstochowa]] [[he:צ'נסטוחובה]] [[hu:Częstochowa]] [[it:Częstochowa]] [[na:Częstochowa]] [[nds:Częstochowa]] [[nl:Częstochowa]] [[no:Czestochowa]] [[pl:Częstochowa]] [[ro:Częstochowa]] [[simple:Czestochowa]] [[sv:Częstochowa]] 4231 13788 2005-03-27T01:04:07Z Feens 37 no [http://www.um.ostrowiec.pl/]<br> According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been r no [http://www.um.ostrowiec.pl/]<br> According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4232 13789 2005-03-27T01:04:42Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4233 13790 2005-03-27T01:07:05Z Feens 37 redirekts #redirect [[Čenstohova]] 4234 35181 2006-03-19T15:34:53Z YurikBot 213 robot Adding: nl '''Ostroveca Sventokšiska''' (''Ostrowiec Świętokrzyski'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Sventokšiskas vojevodiste|Sventokšiskas vojevodistē]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ostroveca Sventokšiska'''<br>'''Ostrowiec Świętokrzyski''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Ostroveca vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Ostroveca gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=21.39&cpy=50.95&res=30&provider_id=340 Ostrovecas Sventokšiskas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>73 989 <tr><td>Pilsēta<td>no 1624.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Sventokšiskas vojevodiste|Sventokšiskas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.ostrowiec.pl/ www.um.ostrowiec.pl] </table> {{commons|Ostrowiec Świętokrzyski}} Metālrūpniecības centrs kopš 19.gs vidus, kad '''Ostrovecā''' (toreiz [[Krievija|Krievijas]] sastāvā) uzbūvēja lielu tēraudrūpnīcu. 1829.gadā šeit sāka darboties pirmā cukurfabrika Polijā. [[1905.gada revolūcija|1905.gada revolūcijas]] laikā '''Ostrovecā''' un apkārtnē neilgu laiku eksistēja t.s. [[Ostrovecas Republika]]. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Ostrowiec Świętokrzyski]] [[en:Ostrowiec Świętokrzyski]] [[nl:Ostrowiec Świętokrzyski]] [[pl:Ostrowiec Świętokrzyski]] [[ro:Ostrowiec Świętokrzyski]] 4235 13792 2005-03-27T01:39:06Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ostroveca Sventokšiska]] 4237 13793 2005-03-27T11:39:34Z Feens 37 redirekts #redirect [[Košalina]] 4238 13794 2005-03-27T11:40:02Z Feens 37 redirekts #redirect [[Košalina]] 4239 13795 2005-03-27T11:40:16Z Feens 37 redirekts #redirect [[Košalina]] 4240 52615 2006-06-30T12:47:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[ar:تصنيف:جوائز نوبل في الآداب]], [[cs:Kategorie:Nositelé Nobelovy ceny za literaturu]], [[fi:Luokka:Nobelin kirjallisuuspalkinnon saajat]] [[Category:Nobela prēmija|Literatūra]] [[Category:Rakstnieki]] [[ar:تصنيف:جوائز نوبل في الآداب]] [[be:Катэгорыя:Ляўрэаты Нобэлеўскай прэміі ў галіне літаратуры]] [[bg:Категория:Носители на Нобелова награда за литература]] [[ca:Categoria:Premis Nobel de Literatura]] [[cs:Kategorie:Nositelé Nobelovy ceny za literaturu]] [[da:Kategori:Nobelprismodtagere i litteratur]] [[de:Kategorie:Nobelpreisträger für Literatur]] [[en:Category:Nobel Prize in Literature winners]] [[eo:Kategorio:Nobelpremio pri literaturo]] [[es:Categoría:Premio Nobel de Literatura]] [[fi:Luokka:Nobelin kirjallisuuspalkinnon saajat]] [[fr:Catégorie:Lauréat du Prix Nobel de littérature]] [[he:קטגוריה:זוכי פרס נובל לספרות]] [[hu:Kategória:Irodalmi Nobel-díjasok]] [[id:Kategori:Pemenang Hadiah Nobel dalam bidang sastra]] [[io:Category:Nobel-premiarii en literaturo]] [[is:Flokkur:Handhafar bókmenntaverðlauna Nóbels]] [[it:Categoria:Premi Nobel per la letteratura]] [[ja:Category:ノーベル文学賞受賞者]] [[ka:კატეგორია:ნობელის პრემია ლიტერატურის დარგში]] [[ko:분류:노벨 문학상 수상자]] [[no:Kategori:Nobelprisvinnere (litteratur)]] [[pl:Kategoria:Nobliści - literatura]] [[pt:Categoria:Prémio Nobel de Literatura]] [[ro:Categorie:Laureaţi ai Premiului Nobel pentru Literatură]] [[ru:Категория:Лауреаты Нобелевской премии по литературе]] [[sk:Kategória:Nositelia Nobelovej ceny za literatúru]] [[sr:Категорија:Нобеловци за књижевност]] [[sv:Kategori:Nobelpristagare i litteratur]] [[zh:Category:诺贝尔文学奖获得者]] 4242 52622 2006-06-30T12:56:21Z YurikBot 213 robot Adding: ar, be, cs, fi [[Category:Nobela prēmija|Fizika]] [[Category:Fiziķi]] [[an:Categoría:Premios Nobel de Fesica]] [[ar:تصنيف:جوائز نوبل في الفيزياء]] [[be:Катэгорыя:Ляўрэаты Нобэлеўскай прэміі ў галіне фізыкі]] [[bg:Категория:Носители на Нобелова награда за физика]] [[ca:Categoria:Premis Nobel de Física]] [[cs:Kategorie:Nositelé Nobelovy ceny za fyziku]] [[da:Kategori:Nobelprismodtagere i fysik]] [[de:Kategorie:Nobelpreisträger für Physik]] [[en:Category:Nobel Prize in Physics winners]] [[eo:Kategorio:Nobelpremio pri fiziko]] [[es:Categoría:Premio Nobel de Física]] [[fi:Luokka:Nobelin fysiikanpalkinnon saajat]] [[fr:Catégorie:Prix Nobel de physique]] [[he:קטגוריה:זוכי פרס נובל לפיזיקה]] [[hu:Kategória:Nobel-díjas fizikusok]] [[id:Kategori:Pemenang Hadiah Nobel dalam bidang fisika]] [[is:Flokkur:Nóbelsverðlaunahafar í eðlisfræði]] [[ja:Category:ノーベル物理学賞受賞者]] [[ka:კატეგორია:ნობელის პრემია ფიზიკის დარგში]] [[ko:분류:노벨 물리학상 수상자]] [[no:Kategori:Nobelprisvinnere (fysikk)]] [[pl:Kategoria:Nobliści - fizyka]] [[pt:Categoria:Prémio Nobel de Física]] [[ro:Categorie:Laureaţi ai Premiului Nobel pentru Fizică]] [[ru:Категория:Лауреаты Нобелевской премии по физике]] [[sk:Kategória:Nositelia Nobelovej ceny za fyziku]] [[sr:Категорија:Нобеловци за физику]] [[sv:Kategori:Nobelpristagare i fysik]] [[th:หมวดหมู่:ผู้ได้รับรางวัลโนเบลสาขาฟิสิกส์]] [[zh:Category:诺贝尔物理学奖获得者]] 4243 52614 2006-06-30T12:44:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Kategorie:Nositelé Nobelovy ceny za chemii]], [[fi:Luokka:Nobelin kemianpalkinnon saajat]] [[Category:Nobela prēmija|Kimija]] [[Category:Ķīmiķi]] [[bg:Категория:Носители на Нобелова награда за химия]] [[ca:Categoria:Premis Nobel de Química]] [[cs:Kategorie:Nositelé Nobelovy ceny za chemii]] [[da:Kategori:Nobelprismodtagere i kemi]] [[de:Kategorie:Nobelpreisträger für Chemie]] [[en:Category:Nobel Prize in Chemistry winners]] [[eo:Kategorio:Nobelpremio pri kemio]] [[es:Categoría:Premio Nobel de Química]] [[fi:Luokka:Nobelin kemianpalkinnon saajat]] [[fr:Catégorie:Lauréat du Prix Nobel de chimie]] [[he:קטגוריה:זוכי פרס נובל לכימיה]] [[id:Kategori:Pemenang Hadiah Nobel dalam bidang kimia]] [[ja:Category:ノーベル化学賞受賞者]] [[ko:분류:노벨 화학상 수상자]] [[no:Kategori:Nobelprisvinnere (kjemi)]] [[pl:Kategoria:Nobliści - chemia]] [[pt:Categoria:Prémio Nobel de Química]] [[ru:Категория:Лауреаты Нобелевской премии по химии]] [[sk:Kategória:Nositelia Nobelovej ceny za chémiu]] [[sr:Категорија:Нобеловци за хемију]] [[sv:Kategori:Nobelpristagare i kemi]] [[th:หมวดหมู่:ผู้ได้รับรางวัลโนเบลสาขาเคมี]] [[zh:Category:诺贝尔化学奖获得者]] 4244 46090 2006-05-20T11:44:38Z Feens 37 +kat. '''Pauls Šīmanis''' ([[vācu valoda|vāciski]]: ''Schiemann Paul''; dzimis 1876. gada 17. martā, miris 1944. gada 23. jūnijā) bija vācbaltiešu politiķis. == Biogrāfija == Pauls Šīmanis dzimis 1876. gada 17. (29.) martā [[Jelgava|Jelgavā]] jurista ģimenē. Mācības viņš uzsāka [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]], bet vēlāk tēvs viņu nosūtīja uz Vāciju mācības pabeigt [[Elberfelde|Elberfeldē]]. Pēc ģimnāzijas beigšanas viņš studēja tiesības, vēsturi un literatūru [[Berlīne|Berlīnes]], [[Marburga|Marburgas]], [[Kēnigsberga|Kēnigsbergas]] un [[Bonna|Bonnas]] universitātēs. Studijas viņam nācās pārtraukt sakarā ar iesaukšanu uz vienu gadu [[Krievija|Krievijas]] armijā. Dienestu Šīmanis pavadīja [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un vēlāk virsnieku kursos [[Lietuva|Lietuvā]]. 1901. gadā viņš nokārtoja eksāmenus [[Ķelne|Ķelnes]] universitātē, bet 1902. gadā Greifsvaldes universitātē ar diplomdarbu Atklāto banku tiesiskais stāvoklis ieguva ''Dr. iur.'' grādu. Šīmanim kā ārvalstniekam jurista karjera Vācijā bija liegta, tāpēc viņš pievērsās žurnālistikai. Īsu laiku uzturējies [[Tērbata|Tērbatā]], 1903. gadā viņš [[Tallina|Tallinā]] sāka strādāt par ''[[Revalsche Zeitung]]'' redaktoru. Šīmanis bija arī Igaunijas Konstitucionālās partijas un Vācu apvienības (''Deutscher Verein'') līdzdibinātājs. 1907. gadā Šīmanis kļuva par ''[[Rigasche Rundschau]]'' redaktoru. Līdz 1914. gadam viņš šajā laikrakstā publicēja vairāk nekā 600 ievadrakstu. Viņš iesaistījās asās diskusijās ar baltvācu konservatīvajām aprindām, iegūstot atklātus pretiniekus muižniecības un lieltirgotāju aprindās. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|pirmajam pasaules karam]], Šīmani mobilizēja Krievijas armijā. Pēc [[Krievijas revolūcija|revolūcijas]] Krievijā, lai izsargātos no aresta, Šīmanis armiju atstāja. Savukārt, sakarā ar Šīmaņa attieksmi pret bruņniecību, viņu izraidīja no vācu armijas ieņemtās Rīgas. Šīmanis devās uz Berlīni, kur 1918.-1919. gadā darbojās kā teātra kritiķis un feļetonists, izdevumu ''Frankfurter Zeitung'' un ''Preussische Jahrbücher'' līdzstrādnieks. Viņš publicēja arī vairākus pretlielinieciskus rakstus un bija arī Antiboļševistiskās līgas līdzdibinātājs. 1919. gadā Šīmanis atgriezās Rīgā. Viņš iesaistās atjaunotās [[Vācbaltiešu demokrātiskā partija|Vācbaltiešu demokrātiskās partijas]] (''Deutsch-Baltische Demokratische Partei'') darbībā, kļūdams par tās līderi, un atsāk darbu kā ''Rigasche Rundschau'' redaktors. Šīmanis kļuva arī par [[Tautas padome|Tautas padomes]] locekli. Šīmanis bija [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]], kā arī I, II, III un IV [[Saeima|Saeimas]] deputāts, bet no 1920. līdz 1925. gadam arī Rīgas domes deputāts. No 1920. gada viņš vadīja Saeimas frakciju - [[Vācbaltiešu partiju komiteja|Vācbaltiešu partiju komiteju]] (''Ausschuß der deutschbaltischen Parteien''), kas apvienoja piecas vācbaltiešu partijas. No 1925. gada Šīmanis pārstāvēja vācbaltiešu intereses [[Eiropas nacionalitāšu kongress|Eiropas nacionalitāšu kongresa]] (''Europäischer Nationalitäten kongreß'') valdē, kā arī bija kongresa viceprezidents. Viņš bija arī viens no Vācu tautas grupu savienības (''Verband der deutschen Volksgruppen Europas'') dibinātājiem. 1927. gada decembrī Šīmanim uzticēja sastādīt Latvijas valdību, taču viņš no šī piedāvājuma attiecās. 1929. gadā viņš bija Latvijas pārstāvis [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. 1930. gada rudenī Šīmanis bija spiests doties ārstēties uz ārzemēm, viņš nolika Saeimas deputāta mandātu, lai izšķirošajā balsojumā par [[Rīgas Doma baznīca|Rīgas Doma baznīcas]] atsavināšanu vācu draudzei viņa balss neietu zudumā. Ārstēšanās laiku Šīmanis izmantoja vairāku plašu rakstu sarakstīšanai, kuros asi vērsās pret [[nacionālsociālisms|nacionālsociālismu]]. 1933. gada 30.j ūnijā Šīmani atstādināja no nacionālsociālistu ietekmē nonākušā laikraksta ''Rigasche Rundschau'' redaktora amata. 20. oktobrī viņš veselības stāvokļa dēļ atstāja arī darbu Saeimā. No 1933. gada Šīmanis uzturējās [[Vīne|Vīnē]]. 1935. gadā nacionālsociālistu spiediena rezultātā XI Eiropas tautību kongresā Šīmanis vairs netika ievēlēts kongresa prezidijā. Līdz ar to viņš savu darbību kongresā viņš pārtrauca. 1937. gada janvārī viņš nodibināja [[Eiropas nacionālā izlīguma apvienība|Eiropas nacionālā izlīguma apvienību]] (''Verband zur nationalen Befriedung Europas''), cenšoties apvienot tās vācu minoritāšu grupas, kas nebija nonākušas nacionālsociālistu ietekmē. Uzturoties Vīnē Šīmanis daudz laika veltīja arī publicistiskai darbībai. Liela daļa viņa rakstiem tika publicēti [[Polija|Polijā]] iznākošajā laikrakstā ''Der Deutsche in Polen''. Viņš publicējās arī lielajos Austrijas preses izdevumos - laikrakstā ''Neues Wiener Tagblatt'' un žurnālā ''Der christliche Ständesstaat''. Pēc Austrijas [[anšluss|anšlusa]] Šīmanis atgriezās Rīgā. 1939. gadā viņš atteicās pievienoties vācbaltiešu izceļošanai uz Vāciju. Vācu okupācijas laikā Šīmanis atradās mājas arestā un tikai sava sliktā veselības stāvokļa dēļ viņš netika arestēts. Neskatoties uz to, viņš savā dzīvoklī deva patvērumu vairākiem ebrejiem. Šīmanis ir apbalvots ar [[Triju zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeni]]. Šīmanis mira Rīgā 1944. gada 23. jūnijā. 1994. gada 11. jūnijā Paulam Šīmanim Rīgā [[Herdera laukums|Herdera laukumā]] atklāja piemiņas plāksni. == Bibliogrāfija == * Šīmanis, P. Eiropas problēma: Rakstu izlase. Rīga: Vaga, 1999. 176 lpp. * Šīmanis, P. Raksti 1933-1940. Sastādītājs H.Šimkuva. Rīga, 2000. 92 lpp. == Informācijas avoti == * Šīmanis, Pauls, [http://www.historia.lv/alfabets/S_/s_i/shimanis_pauls/shimanis_pauls.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas politiķi|Szimanis, Pauls]] [[Category:Latvijas vēsture|Szimanis, Pauls]] [[Category:Saeimas deputāti|Szimanis, Pauls]] [[Category:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri|Szimanis, Pauls]] [[Category:Vācbaltieši|Szimanis, Pauls]] [[de: Paul Schiemann]] 4245 50243 2006-06-12T14:26:30Z Redagavimas 634 ctg [[Category:Latvijas politiķi]] [[Category:Parlamenta deputāti]] [[Category:Saeima]] 4246 29081 2006-02-07T11:45:08Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neonz '''Tautas balss''' (1942. gada februāris - septembris) bija [[Latviešu nacionālistu savienība|Latviešu nacionālistu savienības]] izdots nelegāls izdevums [[2. Pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā. Laikrakstu ''Tautas Balss'' laikā no 1942. gada februāra līdz septembrim izdeva nacionālās pretošanās organizācija [[Latviešu nacionālistu savienība]] (turpmāk LNS). Iznāca deviņi laikraksta numuri 5-6 lapaspušu apjomā. Laikraksts ''Tautas balss'' tika pavairotas uz rotatora vairāku simtu eksemplāru metienā. ''Tautas balss'' redakcijas grupu vadīja teoloģijas students [[Arturs Kaminskis]] (segvārds Kalns), klasiskās filoloģijas students [[Arnolds Čaupals]] (segvārds Vilks) un students R.Jansons. tekstus uz matricēm rakstīja [[Irēna Lejniece]] (segvārds Vija) un romāņu filoloģijas studente [[Ieva Birgere]]. Ekspedīcijas daļu pārzināja laikraksta tehniskais redaktors [[Arnolds Bērziņš]], bet pēc viņa aresta 1942.gada jūnijā - LNS propagandas daļas vadītājs [[Valērijs Geidāns-Kļava]]. Laikraksta izdošanā un izplatīšanā bija iesaistīti arī citi LNS dalībnieki. Laikrakstu iespieda dažādās vietās - M.Treimanes dzīvoklī [[Rīga|Rīgā]], Valmieras ielā 45-1, V.Veščunas-Jansones vasarnīcā Bulduros, L.Krasta dzīvoklī Čiekurkalnā un citur. Tekstus Tautas Balsij rakstīja A.Čaupals, Staņislavs Barkāns, A.Kaminskis, I.Birgere un citi. Parakstot rakstus, tika lietoti segvārdi. Laikrakstu konsultēja arī [[Kārlis Skalbe]], [[Jānis Endzelīns]] un [[Teodors Celms]]. Grūtības laikraksta izdošanai sagādāja papīra trūkums. Papīrs tika iegūts Rīgas Paraugtipogrāfijā, Centrālajā pastā un citur. Vaskpapīru matricēm Sagādāja A.Bērziņš un [[Ansis Ēlerts]]. Rīgā laikraksta izplatīšana notika, iemetot to pastkastītēs vai nododot konkrētām personām. Tautas balss tika izplatīta arī [[Valmiera|Valmierā]], [[Cēsis|Cēsīs]], [[Madona|Madonā]], [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dobele|Dobelē]], [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Jelgava|Jelgavā]] un citur. Lai kavētu Tautas Balss iznākšanu vācu drošības iestādes 1942. gada vasarā izdeva viltus Tautas Balss 7. numuru, kas ārēji bija līdzīgs iepriekšējiem avīzes numuriem, bet saturiski bija vērsts uz nesaskaņu provocēšanu latviešu sabiedrībā. Vācu drošības policijai pamazām izdevās izsekot Tautas Balss izdevējus. 1942. gada martā tika apcietināts V.Pavlovskis, maijā B.Ločs, bet jūlijā - A.Bērziņš. Taču laikraksta izdošana turpinājās. Lielākās apcietināšanas norisinājās 1942.gada 14.novembrī, kad arestēja A.Čaupalu, S.Barkānu, A.Kaminski un daudzus citus Tautas Balss grupas cilvēkus. 1942.gada novembrī gatavs iespiešanai bija arī Tautas Balss 10.numurs, sagatavotās matricas atradās LNS militārās grupas vadītāja V.Rutka darbavietā - Rīgas 6.policijas iecirknī. Pēc apcietināšanas viņam izdevās pārliecināt vācu drošības iestādes, ka tās pēdējā brīdī iznīcinātas. Apcietinātie LNS dalībnieki tika ieslodzīti SD galvenajā ēkā Reimersa ielā Rīgā, tad pārvesti uz Centrālcietumu un Salaspils koncentrācijas nometni. Ir zināms, ka daži LNS biedri no ieslodzījuma tika atbrīvoti, daļa - mobilizēti [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]], citi nosūtīti uz Štuthovas, Manthauzenas un Dahavas koncentrācijas nometnēm. == Informācijas avoti == * Tautas balss, [http://www.historia.lv/alfabets/T/ta/tautas_balss_nelegals_laikraksts/tautas_balss_nelegals_laikraksts.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture]] 4247 13803 2005-03-27T14:41:15Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Tautas balss]] #REDIRECT: [[Tautas balss]] 4248 13804 2005-03-27T14:42:24Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Otrais pasaules karš]] #REDIRECT: [[Otrais pasaules karš]] 4249 13805 2005-03-27T15:14:58Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4250 13806 2005-03-27T15:15:54Z Feens 37 no en.wiki<br> Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that t no en.wiki<br> Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned.<br> Permission is granted to copy, distribute and/or modify this document under the terms of the GNU Free Documentation License, Version 1.2 or any later version published by the Free Software Foundation; with no Invariant Sections, no Front-Cover Texts, and no Back-Cover Texts. Subject to disclaimers. 4251 13807 2005-03-27T15:28:11Z Neonz 33 '''Tautas padome''' bija [[Latvijas Republika|Latvijas Republikas]] priekšparlaments (pagaidu likumdevēja iestāde). 1918. gada otrajā pusē bija izveidojušās un darbojās divas latviešu tautas pārstāvniecības - [[Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome]] (LPNP) un [[Demokrātiskais Bloks]] (DB). Oktobrī sākās pārrunas par LPNP un DB apvienošanos. Kad kļuva skaidrs, ka DB atsakās apvienoties uz LPNP bāzes, pēc vairāku nedēļu pārrunām tika panākta vienošanās par jaunas pārstāvniecības - Tautas padomes (TP) - dibināšanu. Atsevišķi LPNP pārstāvji, kā piemēram, V.Zāmuēls, [[Arveds Bergs]] un [[Ādolfs Klīve]] tomēr nepiekrita TP dibināšanai, jo uzskatīja, ka LPNP bāze ir plašāka nekā DB bāze (LPNP ietilpa ne tikai politisko partiju pārstāvji, bet arī sabiedrisko organizāciju, t.sk., bēgļu organizāciju, kā arī 1917. gadā ievēlēto Zemju padomju pārstāvji). TP dibināšana notika [[Rīga|Rīgā]] 1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās tagadējā Krišjāņa Barona ielā. TP dibināšanas sēdi vadīja [[Marģers Skujenieks]]. Sēdē piedalījās astoņu politisko partiju pārstāvji un [[Staņislavs Kambala]] kā Latgales Zemes padomes loceklis. No partijām kā delegāti piedalījās: # no [[Latviešu Zemnieku savienība|Latviešu Zemnieku savienības]] - [[Kārlis Ulmanis]], Dr. [[Miķelis Valters]], [[Jānis Andermanis]], [[Jānis Vāsbergs]], [[Vilis Gulbis]], [[Ernests Bauers]], [[Arturs Žers]], [[Nikolajs Svemps]], [[Kārlis Vanags]], [[Jānis Bērziņš]], [[Oto Nonācs]], [[Edmunds Freivalds]] un [[Pēteris Murītis]]; # no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (LSDSP) - Dr. [[Fricis Menders]], [[Jūlijs Celms]], Dr. [[Pauls Kalniņš]], [[Andrejs Petrevics]] un [[Marģers Skujenieks]]; # no [[Latvijas Demokrātiskā partija|Latvijas Demokrātiskās partijas]] - [[Jānis Bergsons]], [[Erasts Bite]], [[Dāvids Golts]], [[Miķelis Bružis]] un [[Augusts Raņķis]]; # No [[Latvijas Radikāldemokrātu partija|Latvijas Radikāldemokrātu partijas]] - [[Jānis Zālītis]], [[Gustavs Zemgals]], [[Kārlis Kasparsons]] un [[Rūdolfs Bēnuss]]; # No [[Latvijas Revolucionāro sociālistu partija|Latvijas Revolucionāro sociālistu partijas]] - [[Eduards Traubergs]], [[Emīls Skubiķis]] un [[Kārlis Albertiņš]]; # No [[Nacionāldemokrātu partija|Nacionāldemokrātu partijas]] - [[Jānis Akuraters]] un [[Atis Ķeniņš]]; # No [[Republikāņu partija|Republikāņu partijas]] - [[Eduards Strautnieks]]; # No [[Latvijas Neatkarības partija|Latvijas Neatkarības partijas]] - [[Spricis Paegle]]. TP dibināšanas sēdē vienbalsīgi tika pieņemta TP politiskā platforma, kas sastāvēja no septiņām nodaļām. TP politiskajā platformā bija paredzēts, ka līdz [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sasaukšanai suverēnā vara Latvijā pieder TP, kas arī ieceļ [[Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]]. Saskaņā ar TP politisko platformu, Satversmes sapulce bija sasaucama visdrīzākajā laikā, pamatojoties uz vispārīgām, vienlīdzīgām, tiešām, aizklātām un proporcionālām vēlēšanām, un Latvijas valsts bija veidojama kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. TP politiskā platforma līdz Satversmes sapulces sasaukšanai un [[Deklarācija par Latvijas valsti|Deklarācijas par Latvijas valsti]], kā arī Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumu pieņemšanai kalpoja kā Latvijas Republikas pirmā pagaidu [[satversme]]. TP dibināšanas brīdī bija 40 locekļu. To sastādīja, ievērojot šādu vietu sadalījumu starp partijām - Zemnieku savienībai 13 vietas, LSDSP 10, Demokrātiskai partijai 5; Radikāldemokrātiskai partijai 5, Revolucionāro sociālistu partijai 3, Nacionāldemokrātiskai partijai 2, Republikāņu partijai un Neatkarības partijai pa vienai vietai. Papildus tika rezervētas 21 viena vieta [[Kurzeme|Kurzemes]] un 18 vietas [[Latgale|Latgales]], kā arī vietas minoritāšu pārstāvjiem. TP nepiedalījās tikai Latvijas politiskā spektra galēji labējā spārna (F.Veinberga Tautas partijas) un galēji kreisais spārna ([[lielinieki|lielinieku]]) pārstāvji. Partiju pārstāvniecības kvotas tika noteiktas, ņemot vērā katras partijas biedru skaitu un ietekmi sabiedrībā, galvenokārt vadoties pēc 1917. gadā notikušo vēlēšanu rezultātiem. Tomēr politisko spēku samērs tika rēķināts visai aptuveni. 1919. gada rudenī TP locekļu skaits sasniedza 183, bet līdz TP darbības beigām tās locekļu skaits pieauga līdz 245. Jauni TP locekļi tika uzņemti kooptācijas ceļā. Par TP prezidija priekšsēdētāju ievēlēja Zemnieku savienības pārstāvi [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]], bet par viņa biedriem sociāldemokrātu [[Marģers Skujenieks|Marģeri Skujenieku]] un radikāldemokrātu [[Gustavs Zemgals|Gustavu Zemgalu]]. Par sekretāru ievēlēja Demokrātiskās partijas pārstāvi [[Erasts Bite|Erastu Biti]], bet par viņa biedriem sociālrevolucionāru [[Emīls Skubiķis|Emīlu Skubiķi]] un Latgales Zemes padomes pārstāvi [[Staņislavs Kambala|Staņislavu Kambalu]]. Pēc tam saskaņā ar Zemnieku savienības ierosinājumu sapulce piekrita ievēlēt "personu, kurai uzticēt ministru kabineta sastādīšanu saziņā ar atsevišķām politiskām partijām". Par Pagaidu valdības ministru prezidentu vienbalsīgi tika ievēlēts Zemnieku savienības izvirzītais kandidāts [[Kārlis Ulmanis]]. 1918. gada 18. novembrī II Rīgas pilsēta teātra telpās (tagad Nacionālais teātris) TP svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas valsts. TP nebija tautas vēlēta pārstāvniecība, lai gan tās sastāvā bija daudz locekļu, kuri tika ievēlēti dažādās vēlētās institūcijās 1917. gadā. Tādēļ TP apzīmējama kā Latvijas Republikas priekšparlaments - pagaidu likumdevēja iestāde, kas pastāvēja līdz demokrātiskām parlamenta vēlēšanām, kuras 1818. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu un vēlāk lielinieciskās Krievijas okupācijas un aktīvas karadarbības apstākļos. TP darbība ilga 18 mēnešus, tas ir no 1918. gada 17. novembra līdz 1920. gada 30. aprīlim. TP sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 kopsēdes. Kaut TP sēdeklis bija Rīgā, laikā, kad lielinieki bija ieņēmuši Rīgu, TP darbība norisinājās Liepājā, bet [[Bermontiāde|Bermonta]] uzbrukuma laikā 11. un 31. oktobra TP sēde notika Cēsīs. Starp TP pirmās sesijas 5. sēdi, kas notika 1918. gada 6. decembrī Rīgā un otrās sesijas pirmo sēdi Liepājā 12. maijā izveidojās ievērojams pārtraukums, ko izraisīja lielinieku uzbrukums, bet vēlāk vācu spēku virspavēlniecības atbalstītais [[1919. gada 16. aprīļa pučs]]. Bez tam, protestējot pret 1918 .gada 29. decembra līgumu starp Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu (''Winnig''), kas paredzēja Latvijas pilsonības piešķiršanu vācu brīvprātīgajiem, kuri vismaz četras nedēļas Latvijā būtu piedalījušies cīņās pret lieliniekiem, 30. decembrī LSDSP izstājās no TP. Tikai pēc 1919 .gada 16. aprīļa puča 17. aprīlī LSDSP CK nolēma atgriezties TP. TP darbs galvenokārt norisinājās komisijās. Līdz TP darbības beigām tika izveidotas 22 pastāvīgās komisijas, to skaitā arī Starpfrakciju birojs. TP kontrolēja Pagaidu valdības darbību. Tā jau TP sākumposmā izveidojās parlamentārai republikai raksturīgas attiecības starp likumdošanas un izpildu varu. Ņemot vērā to, ka TP sēdes sanāca pēc zināmiem pārtraukumiem, bet nestabilā situācija valstī prasīja operatīvu likumdošanas darbu, 1919. gada 16. jūlijā TP pieņēma likumu Par Ministru kabineta tiesību izdot pagaidu rīkojumus. TP darbību reglamentēja 1919. gada 23. augustā pieņemtais Latvijas Tautas Padomes kārtības rullis. Tas noteica, ka par TP locekļiem uzskatāmi politisko partiju deleģētie priekšstāvji, kamēr attiecīgā partija tos neatsauc. Kārtības rullis noteica arī TP plenārsēžu un komisijas sēžu kvorumu - vismaz 1/2 locekļu piedalīšanās. Likumdošanas iniciatīva tika paredzēta Pagaidu valdībai vai ne mazāk kā 10 TP locekļiem. Likumprojekti sākotnēji tika nodoti caurlūkošanai attiecīgā TP komisijā. Likumprojekti bija izskatāmi trijos lasījumos, bet likumprojekti, kuri tika atzīti par steidzamiem bija izskatāmi tikai divos lasījumos. TP sēdes bija atklātas, izņemot gadījumus, kad ar prezidija rīkojumu vai pēc vismaz 10 TP locekļu pieprasījuma tika noturētas slēgtas sēdes. TP pieņemtos likumus izsludināja ar TP prezidenta un sekretāra parakstiem. Pirmo Pagaidu valdību TP apstiprināja 1918. gada 19. novembrī un tā darbojās līdz 1919. gada 13. jūlijam. Līdz Satversmes sapulces sasaukšanai TP izveidoja vēl divas Pagaidu valdības. Jau 1918. gada decembrī TP noteica Satversmes sapulces vēlēšanu kārtību, taču kara darbība stipri aizkavēja vēlēšanas. 1919. gada 19. augusta TP sēdē vienbalsīgi tika pieņemts vēlēšanu likums, kurā bija noteikts, ka Satversmes sapulci ievēl vispārējās vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pie kam vēlēšanās ir tiesības piedalīties visiem abu dzimumu Latvijas pilsoņiem, kuri ir 21 gadu veci. 1920. gada 10. marta TP sēdē tika izdarīti daži grozījumi vēlēšanu likumā. Lai nodrošinātu Satversmes sapulces vēlēšanas bija jāizveido Latvijas pilsonības institūts. Tas tika paveikts, 1919. gada 23. augustā TP izdodot likumu Par pavalstniecību. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18 .aprīlī. Satversmes sapulce savu darbu uzsāka 1920. gada 1. maijā. Pirmajā Satversmes sapulces sēdē TP priekšsēdētājs Jānis Čakste paziņoja par TP pilnvaru nolikšanu, un līdz ar to TP darbība bija beigusies. == Informācijas avoti == * Tautas padome, [http://www.historia.lv/alfabets/T/ta/tautas_padome/tautas_padome.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture]] 4252 13808 2005-03-27T15:28:42Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Tautas padome]] #REDIRECT: [[Tautas padome]] 4253 35923 2006-03-21T11:04:05Z 213.175.124.191 {{catmore}} [[Category:Latvijas politika]] [[Category:Politiskās partijas]] [[fr:Catégorie:Parti politique letton]] [[en:Category:Political parties in Latvia]] [[ru:Категория:Политические партии Латвии]] [[de:Kategorie:Lettische Partei]] 4254 44797 2006-05-13T21:27:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Elbląg]] '''Elblonga''' (''Elbląg'') - sena pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļos [[Visla|Vislas]] grīvā [[senprūši|senprūšu]] [[Pamede|Pamedes]] novadā [[Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste|Vārmijas-Mazūrijas vojevodistē]]. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] ietilpa [[Vācija|Vācijā]] un tās nosaukums bija '''Elbinga'''. [[Liepāja|Liepājas]] sadraudzības pilsēta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Elblonga'''<br>'''Elbląg''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Elblonga vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Elblonga gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.4&cpy=54.18&res=30&provider_id=340 Elblongas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>127 558 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[senprūši|senprūšu]] - '''Truso''', '''Ilfing'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Elbing''' <tr><td>Rakstos<td>no 890.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1246.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste|Vārmijas-Mazūrijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.umelblag.pl/ www.umelblag.pl] </table> {{commons|Elbląg}} [[Image:Starówka w Elblągu 3.JPG|Vecpilsētas apbūve Elblongā|thumb|200px|left]] ====Vēsture==== Tā kā pilsēta atrodas stratēģiski svarīgā vietā Vislas grīvā, tirdzniecības apmetne šeit bija no aizvēsturiskiem laikiem. Pirmoreiz to pieminējis [[Vulfstans no Hedebijas]] ap 890.gadu kā senprūšu pilsētu '''Truso'''. Pilsēta tirgojās ar citiem tā laika lielākajiem centriem - [[Birka|Birku]] [[Svēlande|Svēlandē]] un [[Visbija|Visbiju]] [[Gotlande|Gotlandē]]. Truso bija tirdzniecības punkts senajā [[Dzintara ceļš|Dzintara ceļā]]. 12.gadsimtā piekrasti sāka pakļaut [[Teitoņu ordenis]]. Senās Truso vietā tika nodibināta [[vācieši|vācu]] '''Elbinga''', kas ietilpa [[Pamedes bīskapija|Pamedes bīskapijā]] [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijas]] pakļautībā. 1246.gadā Elbinga ieguva [[Lībekas tiesības]]. 14.gs laikā tā ieguva papildus privilēģijas tirdzniecībā. Ap 1350.gadu Elbingā tika pierakstīta Elbingas prūšu vārdnīca (''Elbing-Preussisches Wörterbuch'') - viens no nedaudzajiem [[senprūšu valoda|senprūšu valodas]] pieminekļiem. Jau 13.gs vidū Elbinga kļuva par [[Hanza|Hanzas savienības]] locekli. 1440.gadā pilsēta kopā ar [[Toruņa|Tornu]] un [[Gdaņska|Dancigu]] nodibināja [[Prūsijas konfederācija|Prūsijas konfederāciju]], kas noveda pie [[Trīspadsmitgadu karš|Trīspadsmitgadu kara]] un sekojošās Elbingas pievienošanās [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] valstij. 1535.gadā vairums iedzīvotāju pārgāja [[luterticība|luterticībā]]. Līdz ar [[Pirmā Polijas dalīšana|Pirmo Polijas dalīšanu]] Elbingu ieguva [[Prūsija]], respektīvi [[Vācija]], kuras satāvā Elbinga bija līdz par 1945.gadam, kad pilsēta tika piešķirta Polijai, bet vācu iedzīvotāji tika padzīti. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] Elbinga cieta ļoti smagi. Visa vecpilsēta bija nopostīta. To arī neatjaunoja, bet ķieģeļus izmantoja [[Varšava|Varšavas]] un [[Gdaņska|Gdaņskas]] atjaunošanai. 60.tajos gados nolīdzināja līdz ar zemi visas vecpilsētas drupas, atstājot tikai divas baznīcas. Tomēr 1989.gadā sākās vecpilsētas atjaunošana visai savdabīgā veidā - vecpilsēta tiek atjaunota būvējot mūsdienīgas celtnes, bet saglabājot veco ielu plānojumu un māju proporcijas. Līdz šim brīdim (2005.g) šādā veidā ir atjaunota 2/3 no Elblongas vecpilsētas. ====Ar Elblongu saistīti==== *[[Gotfrīds Ašenvāls]] (''Gottfried Achenwall'') (1719 - 1772) - viens no [[statistika|statistikas]] pamatlicējiem. Dzimis Elblongā. *[[Samuels Hartlībs]] (''Samuel Hartlieb'') (1600 - 1662) - [[angļi|angļu]] zinātnes darbinieks. Dzimis Elblongā. *[[Jans Komenskis]] (Komeniuss) ''(Jan Amos Komenský (Comenius))'' (1592 - 1670) - mūsdienu [[pedagoģija|pedagoģijas]] pamatlicējs. Dzīvojis Elblongā. *[[Andžejs Saksons]] (''Andrzej Sakson'') (1950) - poļu sociologs. Dzimis Elblongā. *[[Ferdinands Šihavs]] (''Ferdinand Schichau'') (1814 - 1896) - vācu rūpnieks. Dzimis un miris Elblongā. [[Category:Polijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[da:Elbląg]] [[de:Elbląg]] [[en:Elbląg]] [[eo:Elbląg]] [[fr:Elbląg]] [[hu:Elbląg]] [[la:Elbinga]] [[na:Elblag]] [[nds:Elbing]] [[nl:Elbląg]] [[pl:Elbląg]] [[ro:Elbląg]] [[sv:Elbląg]] 4255 13811 2005-03-27T17:07:15Z Feens 37 redirekts #redirect [[Elblonga]] 4256 13812 2005-03-27T17:07:22Z Feens 37 redirekts #redirect [[Elblonga]] 4257 13813 2005-03-27T17:07:39Z Feens 37 redirekts #redirect [[Elblonga]] 4258 13814 2005-03-27T17:07:56Z Feens 37 redirekts #redirect [[Elblonga]] 4259 13815 2005-03-27T17:08:04Z Feens 37 redirekts #redirect [[Elblonga]] 4260 13816 2005-03-27T20:05:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4261 13817 2005-03-27T20:06:41Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4262 46348 2006-05-21T03:19:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Włocławek]] '''Vloclaveka''' (''Włocławek'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste|Kujāvijas-Pomoržes vojevodistē]] [[Visla|Vislas]] upes krastos. Sens tirdzniecības centrs. Liels rūpniecības centrs. Netālu no Vloclavekas - [[hidroelektrostacija]]. Vēsturiski viena no pirmajām bīskapijām Polijā - šeit atradās [[Kujāvija|Kujāvijas]] bīskapa rezidence. Kopš 1815.gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] atradās [[Krievija|Krievijas]] sastāvā. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Vloclaveka'''<br>'''Włocławek''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Vloclaveka vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Vloclaveka gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.06&cpy=52.66&res=30&provider_id=340 Vloclavekas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>120 339 <tr><td>Pilsēta<td>no 1261.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste|Kujāvijas-Pomoržes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.wloclawek.pl/ www.wloclawek.pl] </table> {{commons|Włocławek}} ====Ar Vloclaveku saistīti==== *[[Juliāns Marhļevskis]] - [[komunisti|komunistu]] funkcionārs. *[[Tadeušs Reihšteins]] - [[Šveice|Šveices]] bioķīmiķis, [[Nobela prēmija|Nobela prēmijas]] laureāts. *[[Marsels Reihs-Raņickis]] - [[Vācija|vācu]] literatūrkritiķis. [[Category:Polijas pilsētas]] [[cs:Włocławek]] [[de:Włocławek]] [[en:Włocławek]] [[eo:Włocławek]] [[fr:Włocławek]] [[hu:Włocławek]] [[na:Włocławek]] [[nds:Włocławek]] [[nl:Włocławek]] [[no:Wloclawek]] [[pl:Włocławek]] [[ro:Włocławek]] [[sv:Włocławek]] 4263 13819 2005-03-27T20:48:13Z Feens 37 redirekts #redirect [[Vloclaveka]] 4264 13820 2005-03-27T21:08:13Z Feens 37 no en.wiki<br> Legnica on map of Poland (from the Polish wiki) Created by Gepard, based on a contour map by Halibutt no en.wiki<br> Legnica on map of Poland (from the Polish wiki) Created by Gepard, based on a contour map by Halibutt 4265 13821 2005-03-27T21:11:52Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4266 13822 2005-03-27T21:49:25Z Feens 37 no en.wiki<br>Legņicas rātsnams no en.wiki<br>Legņicas rātsnams 4267 44926 2006-05-14T00:51:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Legnica]] '''Legņica''' (''Legnica'') - sena pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidrietumos - [[Silēzija|Silēzijā]], [[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas vojevodistē]]. '''Legņicas''' apkaimē 1241.gada 9.aprīlī notika slavenā [[Legņicas kauja]] starp [[Vācija|vācu]] un poļu apvienotajiem spēkiem un [[mongoļi-tatāri|mongoļu-tatāru]] karaspēku. Pati pilsēta [[viduslaiki|viduslaikos]] bija [[Lejassilēzijas hecogiste|Lejassilēzijas hercogistes]] galvaspilsēta līdz 1675.gadam, kad tā kļuva par [[Austrija|Austrijas]] īpašumu. 1742.gadā '''Legņica''' pēc [[Austrijas mantojuma karš|Austrijas mantojuma kara]] kļuva par [[Vācija|Vācijas]] īpašumu. 1813.gadā [[Prūsija|prūši]] ģenerāla [[Gebhards fon Blihers|Blihera]] vadībā '''Legņicas''' apkaimē [[Kacbahas kauja|Kacbahas kaujā]] sakāva [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] spēkus maršala [[maršals Makdonalds|Makdonalda]] vadībā . 1945.gadā pilsēta pēc [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferences]] lēmumiem tika piešķirta Polijai. No 1945.gada līdz 1990.gadam '''Legņicā''' atradās lielākā [[PSRS]] kara bāze Polijas teritorijā. No 1950tajiem gadiem pilsētā tika attīstīta [[varš|vara]] un [[niķelis|niķeļa]] ieguve no tuvējām atradnēm. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Legņica'''<br>'''Legnica''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Legnica vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Legnica gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=16.16&cpy=51.21&res=30&provider_id=340 Legņicas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>106 033 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Liegnitz''' <tr><td>Rakstos<td>1004.gads <tr><td>Pilsēta<td>no 1264.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.legnica.um.gov.pl/ www.legnica.um.gov.pl] </table> {{commons|Legnica}} ====Ar Legņicu saistīti==== *[[Henrihs I]] - Polijas karalis (1232-1238). *[[Henrihs II]] - Polijas karalis (1238-1241). *[[Leopolds Kronekers]] - vācu matemātiķis. *[[Vitelo]] - viduslaiku teologs un zinātnieks. [[Image:PL Legnica ratsnams.jpg|thumb|250px|left|Legņicas rātsnams]] [[Category:Polijas pilsētas]] [[csb:Legnica]] [[de:Legnica]] [[en:Legnica]] [[fr:Legnica]] [[hu:Legnica]] [[na:Legnica]] [[nds:Legnica]] [[nl:Legnica]] [[pl:Legnica]] [[ro:Legnica]] [[sv:Legnica]] 4268 13824 2005-03-27T22:13:16Z Feens 37 redirekts #redirect [[Legņica]] 4269 13825 2005-03-27T22:13:27Z Feens 37 redirekts #redirect [[Legņica]] 4270 13826 2005-03-27T22:13:44Z Feens 37 redirekts #redirect [[Legņica]] 4271 13827 2005-03-27T22:15:28Z Feens 37 redirekts #redirect [[Legņica]] 4272 13828 2005-06-06T11:29:02Z Yyy 146 +cat Ap '''Ziemeļpolu''' ir [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. Ziemeļpols ir viens no diviem [[poli|poliem]] - otrs pols ir [[Dienvidpols]]. Pie Ziemeļu ledus okeāna (Arktikā) klāt ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]], [[Eiropa|Eiropas]] un [[Āzija|Āzijas]] [[kontinents|kontinentu]] malas, kā arī pasaules lielākā sala - [[Grenlande]]. [[Category:Ģeogrāfija]] 4273 38059 2006-04-02T19:58:44Z Feens 37 +Prusts '''Parīze''' (Paris) - pilsēta [[Francija|Francijas]] ziemeļdaļā pie [[Sēna|Sēnas]] upes. Francijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta, politiskais, biznesa un kultūras centrs. Tā ir viena no [[tūrisms|tūristu]] visapmeklētākajām pilsētām pasaulē. Kopš [[viduslaiki|viduslaikiem]] Parīze ir viena no [[Eiropa|Eiropas]] svarīgākajiem intelektuālajiem un mākslas centriem. Daudzas no Eiropas politiskajām, mākslas un kultūras parādībām ir dzimušas tieši Parīzē. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Ville de Paris'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Paris map.png|160px|]] | align=center | [[Image:PA20.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 2 138 551<br> ap 9 500 000 (aglom.) |- | Dibināta | ap 250.g p.m.ē. |- | Citi nosaukumi | '''Lutetia''' ([[Senā Roma|Senās Romas]] laikos)<br>'''Parijs''' ([[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]])<br>'''Parigi''' ([[itāļu valoda|itāļu]])<br>'''Париж''' ([[krievu valoda|krievu]]) |- | reģions | [[Ildefransa]] |- | departaments | [[Parīze]] |- | Mājaslapa | [http://www.paris.fr/ www.paris.fr] |} [[Image:Eiffel Tower from Place du Trocadéro.jpg|thumb|right|150px|Eifeļa tornis|left]] {{commons|Category:Paris}} Parīze ir [[UNESCO]], [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas]] (OECD) un [[Svaru un mēru starptautiskā birojs|Svaru un mēru starptautiskā biroja]] (BIMP) mītnes vieta. ====Vēsture==== Pirmās rakstītās ziņas par Parīzi, toreiz '''Lutēciju''' (''Lutetia''), sastopamas [[Jūlijs Cēzars|Cēzara]] darbā "[[Piezīmes par Gallu karu]]" (''Commentarii de bello Gallico''). Lutēcija toreiz bija [[galli|gallu]] cilts ''Parisii'' zvejnieku ciemats. Pēc [[Verkingoterikss|Verkingoteriksa]] (''Vercingetorix'') sacelšanās Lutēcija nokļuva [[Senā Roma|romiešu]] varā, strauji attīstījās, kaut arī nebija provinces galvaspilsēta. 215.gadā pilsētu sāka saukt par Parīzi. Ap 3.gs izplatās [[kristietība]], pirmais Parīzes bīskaps [[sv. Denī]] (''Saint Denis'') tiek nogalināts Merkura kalnā (''Mons Mercurius''), kuru pārsauc par Mocekļu kalnu (''Mons Martis''), tagad tā ir [[Monmatra]], bet nāves vietā uzcelta [[Sendenī katedrāle]] - Francijas karaļu kapenes. 464.gadā pilsētu ieņem [[franki|franku]] karalis [[Hilderiks I]]. Hilderika dēls [[Hlodviks]] izvēlas Parīzi par [[Franku valsts]] galvaspilsētu, tomēr [[Kārlis Lielais]] pārceļ savas valsts galvaspilsētu uz [[Āhene|Āheni]]. 845.gadā Parīzi noposta [[vikingi|vikingu]] sirotāji ([[sāgas]] apgalvo, ka tas bija [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis [[Ragnārs Lodbroks]] (''Ragnar Lodbrok'')). 987.gadā par Francijas karali tiek ievēlēts [[Kapetingi|Kapetingu]] dinastijas pārstāvis [[Hugo Kapets]] (''Hugues Capet'') un Parīze kļūst par Francijas galvaspilsētu. Kaut arī iesākumā Francijas [[karaļa domēns]] ir tikai [[Ildefransa]], Parīzes nozīmība gadu gaitā aug. 1163.g tiek sākta celt [[Parīzes Dievmātes katdrāle]]. 1257.gadā tiek nodibināta [[Sorbonna]] - viens no ievērojamākajiem [[viduslaiki|viduslaiku]] Eiropas garīgajiem centriem. Šeit darbojušies [[Alberts Lielais]], [[Akvīnas Toms]]. Kad 1328.gadā izbeidzas Kapetingu dinastija, uz Francijas karaļa troni pretendē gan [[Anglija|angļu]] [[Plantageneti]], gan franču [[Valuā dinastija]], sākas [[Simtgadu karš]], tāpēc viss XIV.gs Parīzē ir juku, epidēmiju, nemieru un sacelšanās laiks. 1420.gadā Parīzi ieņem angļu karaspēks. 1437.gadā franči atgūst pilsētu. 1534.gadā Parīzē [[Ignācijs Lojola]] nodibina [[Jezuīti|Jezuītu ordeni]]. 1572.gada 23.augustā Parīzē notiek [[hugenoti|hugenotu]] slaktiņš - [[Sv.Bērtuļa nakts]]. 1682.gadā karalis [[Luī XIV]] (''Karalis-Saule'') pārceļ Francijas galvaspilsētu no Parīzes uz netālo [[Versaļa|Versaļu]]. 1789.gada 14.jūlijā ar [[Bastīlija|Bastīlijas]] ieņemšanu Parīzē sākas [[Lielā Franču revolūcija]]. 1804.gada 18.maijā [[Napoleons]] Parīzē kronēja sevi par imperatoru. 1815.gadā pēc [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujas]] Francijā atjaunojas [[Burboni|Burbonu dinastija]]. 1848.gada 22.februārī karalis tiek gāzts, un nodibinās [[Otrā republika]]. 1852.gadā [[Napoleons III]] nodibina [[Otrā impērija|Otro impēriju]]. 1870.gadā sākas [[Franču-prūšu karš]], 4.septembrī Napoleons III atsakās no troņa un nodibinas [[Trešā republika]]. Kara beigās, kad Parīze atrodas prūšu ielenkumā pilsētā nodibinas [[Parīzes komūna]]. Trešās republikas laikā Parīze attīstas ļoti strauji - tiek veikti lieli pārbūves darbi. 1878., 1889. un 1900. gadā Parīzē notiek Vispasaules izstādes, bet 1900.gadā - [[Olimpiskās spēles]]. Lielā mērā pateicoties [[impresionisms|impresionistiem]], Parīze kļūst par modernās mākslas centru. Tajā pašā laikā Parīze ir slavena kā "Eiropas grēku galvaspilsēta" ar daudziem [[bordelis|bordeļiem]], [[kafejnīca|kafejnīcām]], [[kabarē]]. [[1.kara laikā]], pateicoties uzvarai [[Pirmā kauja pie Marnas|Pirmajā kaujā pie Marnas]], [[vācieši]] Parīzi neieņēma, tomēr tā dažreiz tika bombardēta ar milzīgu lielgabalu - "[[Lielā Berta|Lielo Bertu"]]. Starp pasaules kariem Parīze ir vispāratzīts pasaules mākslas centrs. 1924.gadā Parīzē atkal notiek Olimpiskās spēles, bet 1937.gadā - Vispasaules izstāde ar gigantiskiem Vācijas un [[PSRS]] paviljoniem. 1940.gada 14.jūnijā Parīzi gandrīz bez pretošanās ieņem vācu karaspēks. 1944.gada 19.augustā Parīzē sākās pretvācu sacelšanās. Kaut arī [[Hitlers]] pilsētas vācu komendantam [[Dītrihs fon Holtics|Dītriham fon Holticam]] (''Dietrich von Choltitz'') vairrākkkārt pavēlēja nopostīt pilsētu, komendants ignorēja šīs pavēles, izglābjot pilsētu no nopostīšanas. Parīze tāpēc ir viena no retajām Eiropas pilsētām, kura gandrīz nav postīta pasaules karā. 1968.gada maijā Parīzē sākas studentu nemieri - viens no pagrieziena punktiem Rietumeiropas politiskajā un sociālajā attīstībā. 2005.gada oktobra beigās Parīzes nabadzīgajās priekšpilsētās notiek [[islāms|musulmaņu]] jaunatnes nemieri. ====Ievērojamas vietas==== *Elizejas Lauki (''Avenue des Champs-Élysées'') - Parīzes slavenākā iela. *[[Eifeļa tornis]] (''Tour Eiffel'') - Parīzes simbols. "Pagaidu" tērauda tornis celts 1889.gadā par godu Vispasaules izstādei. *Latīņu kvartāls (''Quartier Latin'') ar Sorbonnu (''Sorbonne'') - Parīzes studentu rajons kopš [[viduslaiki|viduslaikiem]]. *[[Luvra]] (''Musée du Louvre'') - viens no slavenākajiem pasaules mākslas muzejiem. *Monmatra (''Montmartre'') - vēsturisks mākslinieku rajons. *Mulenrūža (''Moulin Rouge'') - slavens [[kabarē]]. *Panteons (''Panthéon de Paris'') - ievērojamu [[franči|franču]] kapavieta. *[[Parīzes Dievmātes katedrāle]] (''Notre Dame de Paris'') - Parīzes galvenā baznīca. *Triumfa arka (''Arc de Triomphe'') - 1806.gadā sākts un 1836.gadā pabeigts piemineklis Francijas militērajām uzvarām. *Žorža Pompidū centrs (''Centre Georges-Pompidou'') - slavens modernās mākslas muzejs. ====Cilvēki==== Parīzē dzimuši: *[[Adolfs Adāns]] (Adolphe Adam) (1803-1856) - komponists. *[[Izabella Adžāni]] (Isabelle Adjani) (1955-) - aktrise. *[[Luī Aragons]] (Louis Aragon) (1897-1982) - rakstnieks. *[[Šarls Aznavūrs]] (Charles Aznavour) (1924-) - dziedātājs. *[[Bridžita Bardo]] (Brigitte Bardot) (1934-) - aktrise. *[[Antuāns Bekerels]] (Antoine Henri Becquerel) (1852-1908) - fiziķis. *[[Pjērs-Žans Beranžē]] (Pierre-Jean de Béranger) (1780-1857) - dziesminieks. *[[Anrī Bergsons]] (Henri Bergson) (1859-1941) - filozofs. *[[Sāra Bernāra]] (Sarah Bernhardt) (1844-1923) - aktrise. *[[Sirano de Beržeraks]] (Cyrano de Bergerac) (1619-1655) - dramaturgs. *[[Liks Besons]] (Luc Besson) (1959-) - kinorežisors. *[[Pjērs Bezjē]] (Pierre Bézier) (1910-1999) - inženieris. *[[Žiljeta Binoša]] (Juliette Binoche) (1964-) - aktrise. *[[Žoržs Bizē]] (Georges Bizet) (1838-1875) - komponists. *[[Šarls Bodlērs]] (''Charles Baudelaire'') (1821-1867) - dzejnieks (Ļaunuma puķes , ''Les fleurs du mal'', 1857) *[[Pjērs Bomaršē]] (Pierre de Beaumarchais) (1732-1799) - dramaturgs. *[[Simona de Bovuāra]] (Simone de Beauvoir) (1908-1986) - filozofe. *[[Žans-Batists Dalambērs]] (Jean Baptiste d'Alembert) (1717-1783) - matemātiķis. *[[Gī Debors]] (Guy Debord) (Guy Debord) (1931-1994) - mākslinieks. *[[Edgars Degā]] (Edgar Degas) (1834-1917) - gleznotājs. *[[Katrīne Denēva]] (Catherine Deneuve) (1943-) - aktrise. *[[Žils Delēzs]] (Gilles Deleuze) (1925-1995) - filozofs. *[[Aleksandrs Dimā (dēls)]] (Alexandre Dumas fils) (1824-1895) - rakstnieks. *[[Rūdolfs Dīzelis]] (Rudolf Diesel) (1858-1913) - inženieris. *[[Anatols Franss]] (Anatole France) (1844-1924) - rakstnieks. *[[Žans Fuko]] (Jean Foucault) (1819-1868) - fiziķis. *[[Žans-Liks Godārs]] (Jean-Luc Godard) (1930-) - kinorežisors. *[[Pols Gogēns]] (Paul Gauguin) (1848-1903) - gleznotājs. *[[Šarls Guno]] (Charles Gounod) (1818-1893) - komponists. *[[Izabella Ipēra]] (Isabelle Huppert) (1955-) - aktrise. *[[Nikolā Karno]] (Nicolas Carnot) (1796-1832) - matemātiķis. *[[Pjērs Kirī]] (Pierre Curie) (1859-1906) - fiziķis. *[[Žans-Batists Koro]] (Jean-Baptiste Corot) (1796-1875) - gleznotājs. *[[Ogistēns Košī]] (Augustin Cauchy) (1789-1857) - matemātiķis. *[[Pjērs de Kubertēns]] (Pierre de Coubertin) (1863-1937) - mūsdienu Olimpisko spēļu radītājs. *[[Fransuā Kuperēns]] (François Couperin) (1668-1733) - komponists. *[[Fransuā de Larošfuko]] (François de La Rochefoucauld) (1613-1680) - rakstnieks. *[[Antuāns de Lavuazjē]] (Antoine de Lavoisier) (1743-1794) - ķīmiķis. *[[Elifass Levi]] (Eliphas Levi) (1810-1875) - mistiķis. *[[Adriēns Ležāndrs]] (Adrien Legendre) (1752-1833) - matemātiķis. *[[Žans-Etjēns Liotārs]] (Jean-Étienne Liotard) (1702-1789) - gleznotājs. *[[Stefans Malarmē]] (''Stéphane Mallarmé'') (1842-1898) - dzejnieks (''L'Après-midi d'un faune'', 1876) *[[Andrē Malro]] (André Malraux) (1901-1976) - rakstnieks. *[[Eduārs Manē]] (Édouard Manet) (1832-1883) - gleznotājs. *[[Žoržs Meljess]] (Georges Méliès) (1861-1938) - kinorežisosrs. *[[Prospērs Merimē]] (''Prosper Mérimée'') (1803-1870) - rakstnieks ([[Karmena]], ''Carmen'', 1845) *[[Somersets Moems]] (Somerset Maugham) (1874-1965) - rakstnieks. *[[Klods Monē]] (Claude Monet) (1840-1926) - gleznotājs. *[[Pjērs Omidjārs]] (Pierre Omidyar) (1967-) - uzņēmējs. *[[Fransuā Ozons]] (François Ozon) (1967-) - kinorežisors. *[[Vilfredo Pareto]] (Vilfredo Pareto) (1848-1923) - ekonomists. *[[Šarls Pero]] (Charles Perrault) (1628-1703) - rakstnieks. *[[Edīte Piafa]] (Edith Piaf) (1915-1963) - dziedātāja. *[[Fransiss Pikabia]] (Francis Picabia) (1879-1953) - mākslinieks. *[[Marsels Prusts]] (''Marcel Proust'') (1878-1922) - rakstnieks ([[Zudušo laiku meklējot]], ''À la recherche du temps perdu'', 1913-27) *[[Fransiss Pulenks]] (Francis Poulenc) (1899-1963) - komponists. *[[Ogists Rodēns]] (Auguste Rodin) (1840-1917) - tēlnieks. *[[marķīzs de Sads]] (Marquis de Sade) (1740-1814) - augstmanis. *[[Žorža Sanda]] (George Sand) (1804-1876) - rakstniece. *[[Žans-Pols Sartrs]] (Jean-Paul Sartre) (1905-1980) - filozofs. *[[Žoržs Serā]] (Georges Seurat) (1859-1891) - gleznotājs. *[[Filips Starks]] (Philippe Starck) (1949-) - dizainers. *[[Klods Šabrols]] (Claude Chabrol) (1930-) - kinorežisors. *[[Žans-Martēns Šarko]] (Jean-Martin Charcot) (1825-1893) - neirologs. *[[Žaks Širaks]] (''Jacques Chirac'') (1932-) - politiķis, [[Francija|Francijas]] prezidents (1995-) *[[Šarls Taleirāns]] (Charles Talleyrand) (1754-1838) - diplomāts. *[[Fransuā Trifo]] (François Truffaut) (1932-1984) - kinorežisors. *[[Voltērs]] (Voltaire) (1694-1778) - filozofs. *[[Emīls Zolā]] (Émile Zola) (1840-1902) - rakstnieks. *[[Anrē Žids]] (André Gide) (1869-1951) - rakstnieks. *[[Anrī Žifārs]] (Henri Giffard) (1825-1882) - izgudrotājs. *[[Frederiks Žulio-Kirī]] (Frédéric Joliot-Curie) (1900-1958) - fiziķis. *[[Irēna Žulio-Kirī]] (Irène Joliot-Curie) (1897-1956) - fiziķe. ==External links== * [http://www.paris-france-vacation.com/ Paris Vacation] - Parīzes informācija [[Category:Parīze]] [[Category:Francijas pilsētas]] [[Category:Francija]] [[af:Parys]] [[als:Paris (Stadt)]] [[an:París]] [[ast:París]] [[bg:Париж]] [[ca:París]] [[cs:Paříž]] [[cy:Paris]] [[da:Paris]] [[de:Paris]] [[et:Pariis]] [[el:Παρίσι]] [[en:Paris]] [[es:París]] [[eo:Parizo]] [[fr:Paris]] [[ga:Páras]] [[gl:París - Paris]] [[ko:파리 시]] [[io:Paris]] [[id:Paris]] [[it:Parigi]] [[he:פריז]] [[kn:ಪ್ಯಾರಿಸ್]] [[ka:პარიზი]] [[la:Lutetia]] [[lb:Paräis]] [[lt:Paryžius]] [[li:Paries]] [[na:Paris]] [[nl:Parijs]] [[ja:パリ]] [[no:Paris]] [[nn:Paris]] [[oc:París]] [[nds:Paris]] [[pl:Paryż]] [[pt:Paris]] [[ro:Paris]] [[ru:Париж]] [[simple:Paris]] [[sl:Pariz]] [[sr:Париз]] [[fi:Pariisi]] [[sv:Paris]] [[ta:பாரிஸ்]] [[th:ปารีส]] [[vi:Paris]] [[tr:Paris]] [[uk:Париж]] [[zh:巴黎]] 4274 13830 2005-03-28T13:17:08Z Juzeris 23 catmore, kat. {{catmore}} [[Category:Francijas pilsētas]] 4275 13831 2005-03-28T23:44:49Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[OpenBSD]] 4277 13832 2005-03-29T19:12:54Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4278 13833 2005-03-29T19:13:32Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4279 34916 2006-03-19T13:46:35Z YurikBot 213 robot Adding: nl '''Koņina''' ( ''Konin'' ) - pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas vojevodistē]] [[Varta|Vartas]] upes krastos. [[Dobele|Dobeles]] sadraudzības pilsēta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Koņina'''<br>'''Konin''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Konina vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Konina gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.25&cpy=52.21&res=30&provider_id=340 Koņinas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>81 258 <tr><td>Pilsēta<td>pirms 1293.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.konin.pl/ www.konin.pl] </table> {{commons|Konin}} Radusies lielu tirdzniecības ceļu krustojumā pie pārejas pār Vartas upi. 1331.gadā to noposta [[Teitoņu ordenis]], bet pilsēta atjaunojas citā vietā. 1662.gadā pilsētā plosās [[mēris]]. 1707.gadā [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]] pilsētu noposta [[zviedri]]. No 1793.gada - [[Prūsija|Prūsijā]], no 1815.gada - [[Krievijā]], no 1919.gada - Polijā. 19.gs attīstījās tekstilrūpniecība un metalurģija. Mūsdienās Koņinā atrodas liela [[alumīnijs|alumīnija]] rūpnīca. [[Image:Konin_kosciol_sw_andrzeja.jpg|250px|left|thumb|Sv. Andreja baznīca Koņinā]] ====Ar Koņinu saistīti==== [[Leopolds Infelds]] - fiziķis. [[Category:Polijas pilsētas]] [[da:Konin]] [[de:Konin (Warthe)]] [[en:Konin, Poland]] [[fr:Konin]] [[nl:Konin]] [[pl:Konin]] [[ro:Konin (oraş)]] 4280 13835 2005-03-29T19:46:44Z Feens 37 redirekts #redirect [[Koņina]] 4281 13836 2005-03-29T20:04:25Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4282 13837 2005-03-29T20:05:33Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4283 52313 2006-06-29T04:52:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Пабянице]], [[sk:Pabianice]], [[sv:Pabianice]] '''Pabjaņice''' (''Pabianice'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Lodzas vojevodiste|Lodzas vojevodistē]] uz dienvidrietumiem no [[Lodza|Lodzas]]. Senatnē [[Krakova|Krakovas]] arhibīskapu īpašums. Mūsdienas gandrīz saplūdusi ar Lodzu un ietilpst tās aglomerācijā. Rūpniecības pilsēta. 1899. - 1906.g. Pabjaņices komercskolā par skolotāju strādāja [[latvieši|latviešu]] kultūras darbinieks [[Fricis Adamovičs|F.Adamovičs]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pabjaņice'''<br>'''Pabianice''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Pabjanice vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Pabjanice gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.35&cpy=51.67&res=30&provider_id=340 Pabjaņices satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>70 542 <tr><td>Pilsēta<td>no 1342.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lodzas vojevodiste|Lodzas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.pabianice.pl/ www.um.pabianice.pl] </table> ====Ar Pabjaņici saistīti==== [[sv.Maksimilians Kolbe]] - [[mūks]], [[katoļi|katoļu]] un [[anglikāņi|anglikāņu]] svētais. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Pabianice]] [[en:Pabianice]] [[fr:Pabianice]] [[nl:Pabianice]] [[pl:Pabianice]] [[ro:Pabianice]] [[ru:Пабянице]] [[sk:Pabianice]] [[sr:Пабјањице]] [[sv:Pabianice]] 4284 13839 2005-03-29T20:16:50Z Feens 37 redirekts #redirect [[Pabjaņice]] 4285 13840 2005-03-29T20:40:39Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4286 13841 2005-03-29T20:41:43Z Feens 37 no en.wiki<br> Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that t no en.wiki<br> Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned.<br> Permission is granted to copy, distribute and/or modify this document under the terms of the GNU Free Documentation License, Version 1.2 or any later version published by the Free Software Foundation; with no Invariant Sections, no Front-Cover Texts, and no Back-Cover Texts. Subject to disclaimers. 4287 35617 2006-03-20T02:14:55Z YurikBot 213 robot Adding: et, nl, ro '''Zamosca''' (''Zamość'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] austrumos, [[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas vojevodistē]], apmēram 60 km no [[Ukraina|Ukrainas]] robežas. Saukta arī par "[[renesanse|renesanses]] pērli" un "Polijas [[Paduja|Paduju]]". Vecpilsēta lieliski saglabājusi renesanses arhitektūru. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Zamosca'''<br>'''Zamość''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Zamosca vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Zamosca gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=23.26&cpy=50.73&res=30&provider_id=340 Zamoscas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>66 034 <tr><td>Pilsēta<td>no 1580.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.zamosc.pl/ www.zamosc.pl] <tr><td>'''[[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''<td>no 1978.gada </table> {{commons|Zamość}} [[Image:Zamosc_ratusz.jpg|left|250px|thumb|Zamoscas rātsnams]] Pilsētas rašanās saistās ar [[poļu magnāti|magnāta]] [[Jans Zamoiskis|Jana Zamoiska]] vārdu. kurš 1580.gadā lika pamatus pilsētai. Tika attaicināti arhitekti no Padujas [[Itālija|Itālijā]], kuri uzbūvēja pilsētu vienotā renesanses stilā. Zamoscai izdevies paglābties no daudzo karu postījumiem. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[vācieši]] pilsētu nosauca par '''Himlerštati''' (''Himmlerstadt''), jo bija paredzējuši to kolonizēt ar vācu ieceļotājiem. ====Zamosca UNESCO pasaules mantojuma sarakstā==== 1992.gadā Zamoscas vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Zamosca iekļauta sarakstā, jo: Dibināta XVI gs. tirdzniecības ceļā, kas savienoja Rietumeiropu un Ziemeļeiropu ar [[Melnā jūra|Melno jūru]]. Pilsētu plānoja [[Paduja|Padujas]] arhitekts Bernando Morando, pamatojoties uz [[Itālija|itāļu]] tā laika teoriju par "ideālu pilsētu". Saglabājusies gandrīz neskarta kā lielisks XVI gs. beigu [[renesanse|renesanses]] pilsētas paraugs, kurš apvieno Italijas un Centrāleiropas celtniecības tradīcijas. ====Ar Zamoscu saistīti==== *[[Roza Luksemburga]] - politiķe. *[[Jans Zamoiskis]] - valsts darbinieks. ====Ārējās saites==== *[http://zamosc.atspace.com/ Virtuālā Zamosca (poliski)] *[http://www.zamosc.wonder.pl/ Zamoscas mājaslapu saraksts (poliski)] [[Category:Polijas pilsētas]] [[Category:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts]] [[de:Zamość]] [[en:Zamość]] [[et:Zamość]] [[fr:Zamość]] [[nl:Zamość]] [[pl:Zamość]] [[ro:Zamość]] [[sv:Zamość]] 4288 13843 2005-03-29T21:17:28Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zamosca]] 4289 13844 2005-03-29T21:17:57Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zamosca]] 4290 13845 2005-03-29T21:18:07Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zamosca]] 4291 13846 2005-03-29T21:36:52Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4292 46552 2006-05-21T08:00:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Płock]] '''Plocka''' (''Płock'') - viena no senākajām pilsētām [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas vojevodistē]] [[Visla|Vislas]] krastos. [[Mazovija|Mazovijas]] senā galvaspilsēta. Daži pētnieki uzskata, ka Plocka starp 1080.gadu un 1138.gadu bija Polijas galvaspilsēta. Plockā atrodas Polijas valdnieku kņazu [[Vladislavs I (Polijas kņazs)|Vladislava I]] un [[Boļeslavs III (Polija)|Boļeslava III]] kapavietas. [[mariavīti|Mariavītu]] centrs. Mūsdienās pazīstama ar milzīgu ''[[PKN Orlen]]'' naftas pārstrādes rūpnīcu, kura atrodas pilsētas tuvumā. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Plocka'''<br>'''Płock''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map of Poland - Płock.PNG|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Plocka gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.7&cpy=52.55&res=30&provider_id=340 Plockas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>127 474 <tr><td>Rakstos<td>no 1075.gada <tr><td>Pilsēta<td>no 1237.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.ump.pl/ www.ump.pl] </table> {{commons|Płock}} [[Image:Plock bridge.jpg|250px|Tilts pār Vislu Plockā|left|thumb]] [[Category:Polijas pilsētas]] [[da:Płock]] [[de:Płock]] [[en:Płock]] [[eo:Płock]] [[fr:Płock]] [[hu:Płock]] [[it:Płock]] [[na:Płock]] [[nds:Płock]] [[nl:Płock]] [[pl:Płock]] [[pt:Płock]] [[ro:Płock]] [[sv:Płock]] 4293 13848 2005-03-29T21:52:02Z Feens 37 redirekts #redirect [[Plocka]] 4295 13849 2005-03-30T12:46:08Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4296 13850 2005-03-30T12:47:14Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4297 50843 2006-06-17T18:23:08Z 212.244.115.10 png 2 svg '''Novi Sonča''' (''Nowy Sącz'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dievidaustrumos, [[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas vojevodistē]] pie [[Dunajeca|Dunajecas]] upes [[Beskidi|Beskidos]] pie [[Slovākija|Slovākijas]] robežas. Tūrisma centrs, jo atrodas skaistā apvidū, ko dēvē par ''Polijas Toskānu''. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Novi Sonča'''<br>'''Nowy Sącz''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Novisonca vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:POL Nowy Sącz COA.svg|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=20.7&cpy=49.63&res=30&provider_id=340 Novi Sončas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>84 376 <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Neu Sandez''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1292.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.nowysacz.pl/ www.nowysacz.pl] </table> {{commons|Nowy Sącz}} [[Image:Ns zamek02.jpg|left|thumb|230px|Karaļa pils pilsdrupas Novi Sončā]] [[Image:Ns kamienica.jpg|left|thumb|230px|Novi Sonča]] ====Ar Novi Sonču saistīti==== *[[Karls Mengers]] - [[Austrija|austriešu]] ekonomists. *[[Juzefs Oleksijs]] - [[poļi|poļu]] mūsdienu politiķis. *[[Imanuels Ringelblūms]] - [[ebreji|ebreju]] vēsturnieks. [[Category:Polijas pilsētas]] [[cs:Nowy Sącz]] [[da:Nowy Sącz]] [[de:Nowy Sącz]] [[en:Nowy Sącz]] [[es:Nowy Sącz]] [[fr:Nowy Sącz]] [[hu:Újszandec]] [[ja:ノヴィ・ソンチ]] [[nl:Nowy Sącz]] [[pl:Nowy Sącz]] [[ro:Nowy Sącz]] [[sk:Nowy Sącz]] [[sv:Nowy Sącz]] 4298 13852 2005-03-31T21:35:14Z Feens 37 redirekts #redirect [[Novi Sonča]] 4299 13853 2005-03-31T21:35:41Z Feens 37 redirekts #redirect [[Novi Sonča]] 4300 13854 2005-03-31T21:36:09Z Feens 37 redirekts #redirect [[Novi Sonča]] 4301 13855 2005-03-31T22:03:37Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4302 18510 2005-08-24T20:42:45Z Sicherlich 186 NowCommons|Herb Stalowej Woli.png}} {{NowCommons|Herb Stalowej Woli.png}} Pārveidots no [http://www.wiw.pl/geografia/miasta/termin.asp?et=m_00669]]. According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4303 35410 2006-03-19T23:36:01Z YurikBot 213 robot Adding: nl '''Stalova Vola''' - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidaustrumos, [[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu vojevodistē]] [[Sana (upe)|Sanas]] krastos. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Stalova Vola'''<br>'''Stalowa Wola''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Stalova vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Herb Stalowej Woli.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=22.05&cpy=50.57&res=30&provider_id=340 Stalova Volas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>66 495 <tr><td>Dibināta<td>1937.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1945.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.stalowawola.pl/ www.stalowawola.pl] </table> {{commons|Stalowa Wola}} Dibināta līdz ar lielu metalurģisko kombinātu neilgi pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Nosaukuma tulkojums [[latviešu valoda|latviski]] - ''Tērauda griba'', kas labi raksturo 20.gs 30to gadu [[estētika|estētiku]]. Arī mūsdienās tipiska smagās rūpniecības pilsēta. ====Ārējās saites==== *[http://www.stalowka.net/ Stalova Volas portāls] [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Stalowa Wola]] [[en:Stalowa Wola]] [[fr:Stalowa Wola]] [[nl:Stalowa Wola]] [[pl:Stalowa Wola]] [[ro:Stalowa Wola]] 4304 13858 2005-03-31T22:32:46Z Feens 37 Pārveidots no [http://www.pilot.pl/index.php3?z_city_id=734&katalog=n13_&max_katalog=n14_&x_obr=283&y_obr=412&x_15=108668&y_15=79051&form_t=0&tool=1&info=16&lang=pl#infor]]. According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case Pārveidots no [http://www.pilot.pl/index.php3?z_city_id=734&katalog=n13_&max_katalog=n14_&x_obr=283&y_obr=412&x_15=108668&y_15=79051&form_t=0&tool=1&info=16&lang=pl#infor]]. According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4305 13859 2005-03-31T22:35:07Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4306 30440 2006-02-16T14:41:02Z Zwobot 201 robot Adding: de, nl, ro '''Lomža''' (''Łomża'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļaustrumos, [[Podļases vojevodiste|Podļases vojevodistē]] pie [[Nareva|Narevas]] upes. Vieta radusies 9.gs, kad pie Narevas upes tika celta pils Polijas aizsardzībai pret [[vācieši|vācu]], [[jātvingi|jātvingu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] uzbrukumiem. 15. un 16.gs '''Lomža''' bija trešā lielākā (aiz [[varšava|Varšavas]] un [[Plocka|Plockas]]) pilsēta [[Mazovija|Mazovijā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tika gandrīz pilnīgi nopostīta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Lomža'''<br>'''Łomża''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Lomza vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Lomza gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=22.07&cpy=53.18&res=30&provider_id=340 Lomžas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>63 723 <tr><td>Pilsēta<td>no 1418.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Podļasjes vojevodiste|Podļasjes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.lomza.pl/ www.lomza.pl] </table> [[Category:Polijas pilsētas]] [[da:Łomża]] [[de:Łomża]] [[en:Łomża]] [[fr:Łomża]] [[nl:Łomża]] [[pl:Łomża]] [[ro:Łomża]] 4307 13861 2005-03-31T22:51:13Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4308 13862 2005-03-31T22:56:32Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4309 13863 2005-03-31T23:15:26Z Feens 37 Slupskas rātsnams no de.wiki Slupskas rātsnams no de.wiki 4312 13864 2005-03-31T23:29:08Z Feens 37 redirekts #redirect [[Stalova Vola]] 4313 13865 2005-03-31T23:30:10Z Feens 37 redirekts #redirect [[Lomža]] 4314 13866 2005-03-31T23:32:39Z Feens 37 redirekts #redirect [[Slupska]] 4315 13867 2005-03-31T23:33:09Z Feens 37 redirekts #redirect [[Slupska]] 4316 13868 2005-03-31T23:33:31Z Feens 37 redirekts #redirect [[Slupska]] 4317 51738 2006-06-24T11:22:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[da:Letlands flag]] Sk. [http://www.li.lv/old/lat/simboli.htm Latvijas simbolu skaidrojums] [[Category:Latvija]] [[be:Сьцяг Латвіі]] [[bg:Национално знаме на Латвия]] [[cs:Lotyšská vlajka]] [[da:Letlands flag]] [[de:Flagge Lettlands]] [[en:Flag of Latvia]] [[es:Bandera de Letonia]] [[fr:Drapeau de la Lettonie]] [[he:דגל לטביה]] [[hu:Lettország zászlaja]] [[it:Bandiera lettone]] [[ja:ラトビアの国旗]] [[lt:Latvijos vėliava]] [[nl:Vlag van Letland]] [[pl:Flaga Łotwy]] [[pt:Bandeira da Letónia]] [[ru:Флаг Латвии]] [[sv:Lettlands flagga]] 4319 45628 2006-05-16T19:23:39Z Ingarix 920 Par '''Renesansi''' plašā nozīmē saprot kultūras uzplaukumu un antīkās kultūras atdzimšanu - kustību, strāvojumu, kas kopumā izsaka viduslaiku kultūras pārorientēšanos uz "jauno laiku" kultūru. Šaurākā nozīmē ar renesansi saprot vērtību sistēmas maiņu ap 14.gs, iesākumā [[Itālija|Itālijā]], pēc tam arī pārējā [[Eiropa|Eiropā]]. Šī attieksmes maiņa iezīmēja viduslaiku beigu sākumu, un tiek dēvēta arī par Dižrenesansi. Nav iespējams novilkt precīzu laika robežu, kad notika pāreja no [[viduslaiki|viduslaiku]] uz renesanses kultūru, jo izpratne par pasaules vērtību sistēmu un tās likumsakarībām veidojas gadu desmitu, gadsimtu gaitā, tādēļ tā nespēj īsā laikā pārorientēties uz pavisam pretēju dzīves izpratni. Zināms, ka sākotnēji (14. gs. sākumā) renesanse idejas attīstījās Itālijā, kur pastāvēja varens, bagātas pilsētas ([[Florence]], [[Sjēna]], [[Piza]] u.c.) un kur tolaik Eiropā bija visaugstāk attīstīta zinātne. Pakāpeniski notika pievēršanās [[senie laiki|antīkās]] literatūras un mākslas studijām, tātad, - aizsākās pasaules vērtību sistēmas pārvērtēšana. 15 . gadsimta beigās jauno ideju strāvojums izplatījās arī citur Eiropas zemēs. Vēlāk šo pārmaiņu laiku nosauca par "renesansi" (no [[franču valoda|franču]] vārda ''renaissance'' atdzimšana) Skat. arī *[[Karolingu renesanse]] *[[Nikolo Makjavelli]] [[Category:Vēsture]] 4320 46234 2006-05-21T01:01:20Z YurikBot 213 robot Modifying: [[no:Słupsk]] '''Slupska''' (''Słupsk'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļos - [[Pomerānija|Pomerānijā]], apmēram 17 km no [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]], [[Pomoržes vojevodiste|Pomoržes vojevodistē]]. Rakstos minēta kā apmetne jau no 9.gs, bet pilsētu dibina [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenis]] 14.gs sākumā. No 1372.gada līdz 1478.gadam '''Slupska''' ir kņazistes centrs. No 1382.gada pilsēta ir [[Hanza|Hanzas savienībā]]. Kopš 1701.gada - [[Prūsija|Prūsijas]], respektīvi - [[Vācija|Vācijas]], sastāvā līdz 1945.gadam, kad, pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferenču]] lēmumiem, pilsēta tiek piešķirta Polijai. Visi [[vācieši|vācu]] iedzīvotāji tiek padzīti. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Slupska'''<br>'''Słupsk''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Slupska vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Slupska gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=17.02&cpy=54.47&res=30&provider_id=340 Slupskas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>98 608 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācu valoda|vācu]] - '''Stolp''' <tr><td>Rakstos<td>no 9.gs <tr><td>Pilsēta<td>no 1310.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Pomoržes vojevodiste|Pomoržes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.slupsk.pl/ www.slupsk.pl] </table> [[Image:PL_Slupska_ratsnams.jpg|250px|thumb|left|Slupskas rātsnams]] ====Ar Slupsku saistīti==== *[[Henrihs fon Stefans]] - modernā [[pasts|pasta]] izveidotājs un [[telefons|telefona]] ieviesējs [[Vācija|Vācijā]]. [[Category:Polijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[an:Słupsk]] [[bs:Słupsk]] [[cs:Słupsk]] [[csb:Stôłpsk]] [[da:Słupsk]] [[de:Słupsk]] [[en:Słupsk]] [[es:Słupsk]] [[fr:Słupsk]] [[hr:Słupsk]] [[it:Słupsk]] [[la:Stolpe]] [[mo:Слупск]] [[na:Słupsk]] [[nds:Stolp]] [[nl:Słupsk]] [[no:Słupsk]] [[pl:Słupsk]] [[ro:Słupsk]] [[ru:Слупск]] [[simple:Słupsk]] [[sv:Słupsk]] 4321 48886 2006-06-02T12:49:41Z YurikBot 213 robot Modifying: [[pt:Tarnów]] '''Tarnova''' (''Tarnów'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dievidaustrumos, [[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas vojevodistē]] [[Dunajeca|Dunajecas]] krastos. Liels ķīmiskās, stikla, mašīnbūves un militārās rūpniecības centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tarnova'''<br>'''Tarnów''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map of Poland - Tarnów.PNG|187px|]]<td align=center>[[Image:Coat of Arms of Tarnów.PNG|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=20.99&cpy=50.01&res=30&provider_id=340 Tarnovas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>117 799 <tr><td>Pilsēta<td>no 1330.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.tarnow.pl/ www.tarnow.pl] </table> {{commons|Tarnów}} '''Tarnovas''' teritorijā apmetne bijusi vismaz no 9.gs sākuma (ir pieņēmums, ka šeit atradās [[visļani|visļanu]] galvenais centrs). 12.gs beigās apmetne tika piešķirta augstmanim Specimiram (Lalivasam) no [[Lužica|Lužicas]], un līdz 1567.gadam '''Tarnova''' piederēja Lalivasu dzimtai. Pēc šī laika '''Tarnova''' gandrīz pilnīgi panīka. Kad 1772.gadā '''Tarnova''' tika piešķirta [[Austrija|Austrijai]], pilsēta atdzima un tā kļuva par vienu no [[Galīcija|Galīcijas]] galvenajām pilsētām. Jaunu impulsu '''Tarnovas''' attīstībai deva arī modernas ķīmiskās rūpnīcas (tagad. ''Zakłady Azotowe w Tarnowie-Mościcach S.A.'') izbūve starp abiem pasaules kariem. ====Lielākie rūpniecības uzņēmumi==== *''Zakłady Azotowe w Tarnowie-Mościcach S.A.''[http://www.azoty.tarnow.pl/] - [[slāpekļa|slāpekļa]] minerālmēsli, [[plastmasa]]. *''Zakłady Mechaniczne TARNÓW S.A.''[http://www.zmt.tarnow.pl/] - darbagaldi, ieroči (automāti, ložmetēji, zenītieroči). *''Fabryka Silników Elektrycznych TAMEL S.A.''[http://www.tamel.pl/] - elektromotori. ====Ar Tarnovu saistīti==== *[[Juzefs Bems]] (''Józef Bem'') (1794 - 1850) - [[poļi|poļu]] karavadonis. *[[Jans Ščepaniks]] - izgudrotājs. *[[Jans Tarnovskis]] - viduslaiku politiķis, karavadonis. [[Category:Polijas pilsētas|Tarnova]] [[de:Tarnów]] [[en:Tarnów]] [[eo:Tarnów]] [[fi:Tarnów]] [[fr:Tarnów]] [[hu:Tarnów]] [[na:Tarnów]] [[nds:Tarnów]] [[nl:Tarnów]] [[pl:Tarnów]] [[pt:Tarnów]] [[ro:Tarnów]] [[sv:Tarnów]] [[uk:Тарнув]] 4323 13875 2005-04-02T11:33:23Z Juzeris 23 no [[:de:Bild:JohannesPaulII.JPG]], ASV ''public domain'' no [[:de:Bild:JohannesPaulII.JPG]], ASV ''public domain'' 4324 50904 2006-06-18T06:19:28Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fy:Johannes Paulus II]] '''Pāvests Jānis Pāvils II''' (īstajā vārdā ''Karol Józef Wojtyła''; dzimis [[1920]].g. [[18. maijs|18.maijā]], miris [[2005]].gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]]) bija [[Pāvests]], [[Romas bīskaps]] un [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcas]] galva. Viņš bija arī [[Vatikāns|Vatikāna]] pilsētvalsts valdnieks. [[Image:Janis Pavils II.JPG|thumb|Pāvests Jānis Pāvils II]] Jānis Pāvils II kļuva par pāvestu [[1978]]. gada [[16. oktobris|16. oktobrī]], 455 gadus pēc iepriekšējās reizes, kad pāvests nebija [[itāļi|itāļu]] izcelsmes. Viņš bija arī pirmais [[slāvi|slāvu]] izcelsmes pāvests. Savas dzīves laikā viņš cīnījās pret [[komunisms|komunismu]], neierobežotu [[kapitālisms|kapitālismu]] un politisko apspiestību. Viņš bija kategoriski pret [[aborts|abortiem]] un aizstāvēja baznīcas tradicionālos uzskatus par cilvēka [[seksualitāte|seksualitāti]]. Kā pāvests viņš devās vairāk nekā 100 ārzemju vizītēs, kas vienmēr piesaistīja ārkārtīgi daudz uzmanības, un kopumā ceļoja vairāk nekā visi iepriekšējie pāvesti kopā. Šie ceļojumi ir uzskatāmi par centieniem tuvināt pasaules tautas un reliģijas un šis mērķis vienmēr bija viņa [[pontifikāts|pontifikāta]] uzmanības centrā. Pāvests Jānis Pāvils II [[svētīšana|svētīja]] un [[kanonizācija|kanonizēja]] vairāk nekā jebkurš no iepriekšējiem pāvestiem. Līdz [[2004]]. gada oktobrim viņš bija svētījis 1340 cilvēku. Vārdu Jānis Pāvils II viņš pieņēma, pieminot savu priekšteci [[Pāvests Jānis Pāvils I|Pāvestu Jāni Pāvilu I]], kurš mira, pavadījis šajā amatā tikai 34 dienas. ==Biogrāfija== Karols Juzefs Voitila ([[poļu valoda|poļu valodā]] ''Karol Józef Wojtyła'' ([[Media:Pl-Karol_J%C3%B3zef_Wojty%C5%82a.ogg|izruna]])) piedzima [[1920]]. gada [[18. maijs|18.maijā]] [[Habsburgi|Habsburgu]] armijas atvaļināta virsnieka ģimenē [[Vadovice|Vadovicē]], [[Polija|Polijas]] dienvidos. Karols Juzefs jaunībā daudz kontaktējās ar tolaik plaukstošo [[Krakova|Krakovas]] [[ebreji|ebreju]] kopienu un piedzīvoja [[nacisms|nacistu]] okupāciju. Tās laikā viņš strādāja akmeņlauztuvēs un ķīmijas rūpnīcā. Jaunībā viņš bija sportists, aktieris, [[dramaturgs]] un izcils valodnieks (tiek lēsts, ka viņš runāja vienpadsmit valodās, tekoši - astoņās: [[poļu valoda|poļu]], [[krievu valoda|krievu]], [[itāļu valoda|itāļu]], [[franču valoda|franču]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[portugāļu valoda|portugāļu]], [[vācu valoda|vācu]] un [[angļu valoda|angļu]] valodā. Viņš pārzināja arī [[latīņu valoda|latīņu valodu]], kas ir katoļu baznīcas tradicionāli lietotā valoda. Karols Voitila kļuva par priesteri [[1948]]. gada [[1. novembris|1. novembrī]]. Viņš pasniedza [[ētika|ētiku]] ''[[Uniwersytet Jagielloński]]'' [[Krakova|Krakovā]] un vēlāk [[Ļubļinas Katoļu universitāte|Ļubļinas Katoļu universitātē]]. [[1958]]. gadā viņš kļuva par [[Krakovas bīskaps|Krakovas bīskapa]] [[bīskapa palīgs|palīgu]] un pēc četriem gadiem uzņēmās [[bīskapija|bīskapijas]] vadību ar titulu ''Vicar Capitular''. [[1963]]. gada [[30. decembris|30. decembrī]] [[Pāvests Pāvils VI]] iecēla viņu par Krakovas [[arhibīskaps|arhibīskapu]]. Kā bīskaps un arhibīskaps Karols Voitila līdzdarbojās [[Otrā Vatikāna Padome|Otrajā Vatikāna Padomē]], sniedzot savu ieguldījumu dokumentos, ko vēlāk nosauca par "Dekrēts par reliģisko brīvību" (''[[Dignitatis Humanae]]'') un "Baznīcas pastorālā konstitūcija modernajā pasaulē" (''[[Gaudium et Spes]]''), kas ir vieni no padomes vēsturiskākajiem un ietekmīgākajiem devumiem. [[Image:JPII 29 09 2004 2.JPG|thumb|200px|Pāvests Jānis Pāvils&nbsp;II 2004.g. 29.&nbsp;septembrī Sv.&nbsp;Pētera laukumā, Vatikānā]] [[1967]]. gadā [[Pāvests Pāvils VI]] iecēla viņu par [[kardināls|kardinālu]]. Pēc Pāvila VI nāves [[1978]]. gada augustā Karols Voitila līdzdarbojās [[Pāvesta konklāvā]], kas ievēlēja kardinālu Albino Lučiāni, [[Venēcijas patriarhs|Venēcijas patriarhu]], par [[Pāvests Jānis Pāvils I|Pāvestu Jāni Pāvilu I]]. Pēc pāvestu normām Lučiāni bija salīdzinoši jauns, lai gan viņam bija 65 gadi. Kaut arī bija paredzams, ka Voitila, kuram tolaik bija 58 gadi, piedalītos vēl kādā pāvesta konklāvā pirms astoņdesmit gadu sasniegšanas (tas ir maksimālais vecums kardināliem, kas ir elektori), viņa otrais konklāvs pienāca negaidīti drīz, [[1978]]. gada [[28. septembris|28. septembrī]], kad, pavadījis savā amatā tikai 33 dienas, Pāvests Jānis Pāvils I nomira. Voitila atgriezās [[Vatikāns|Vatikānā]] [[1978]]. gada oktobrī, lai piedalītos savā otrajā konklāvā. [[1978]]. gada [[16. oktobris|16. oktobrī]] Karols Voitila kļuva par Pāvestu Jāni Pāvilu II. Pēc ilgas slimības Jānis Pāvests II mira [[2005]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]]. ==Skat. arī== *[[Wikiquote:Pope John Paul II]] - citāti *[[Commons:Johannes Paulus II]] - attēli ==Ārējās saites== *[http://www.vatican.va/ www.vatican.va] Vatikāna oficiālā mājaslapa *[http://www.vatican.va/holy_father/john_paul_ii/index.htm Pāvesta Jāņa Pāvila II oficiālā mājaslapa] angļu valodā *[http://thepopeblog.blogspot.com/ thepopeblog.blogspot.com] Pāvesta Jāņa Pāvila II neoficiālā dienasgrāmata angļu valodā *[http://katolis.eks.lv/Dokumenti/pavesta_uzrunas.htm Pāvesta uzrunas] latviski *[http://www.abc.lv/enciklopedija/janis_pavils_2.htm Jānis Pāvils II] - raksts latviski no "Enciklopēdijas internetā" [[Category:Romas pāvesti|Janis Pavils II]] [[Category:Poļu bīskapi]] [[Category:Poligloti]] [[Category:Poļi]] [[af:Pous Johannes Paulus II]] [[ang:Iohannes Paulus II Pāpa]] [[ar:يوحنا بولس الثاني]] [[ast:Xuan Pablu II]] [[be:Ян Павал Другі]] [[bg:Йоан Павел II]] [[bs:Papa Ivan Pavao II]] [[ca:Joan Pau II]] [[cs:Jan Pavel II.]] [[cy:Pab Ioan Pawl II]] [[da:Pave Johannes Paul 2.]] [[de:Johannes Paul II.]] [[el:Πάπας Ιωάννης Παύλος Β']] [[en:Pope John Paul II]] [[eo:Johano Paŭlo la 2-a]] [[es:Juan Pablo II]] [[et:Johannes Paulus II]] [[eu:Joan Paulo II.a]] [[fi:Johannes Paavali II]] [[fr:Jean-Paul II]] [[fur:Pape Zuan Pauli II]] [[fy:Johannes Paulus II]] [[ga:Pápa Eoin Pól II]] [[gl:Xoán Paulo II, Papa]] [[he:יוחנן פאולוס השני]] [[hi:पोप जॉन पॉल]] [[hr:Ivan Pavao II.]] [[hu:II. János Pál pápa]] [[id:Paus Yohanes Paulus II]] [[ilo:Papa Juan Pablo II]] [[io:Iohannes Paulus 2ma]] [[is:Jóhannes Páll II]] [[it:Papa Giovanni Paolo II]] [[ja:ヨハネ・パウロ2世 (ローマ教皇)]] [[ka:იოანე-პავლე II]] [[ko:교황 요한 바오로 2세]] [[ku:Papa John Paulê II]] [[la:Ioannes Paulus II]] [[lb:Jean-Paul II. (Poopst)]] [[li:Johannes Paulus II]] [[lt:Jonas Paulius II]] [[mo:Иоан Паул ал Ⅱ-ля]] [[ms:Paus John Paul II]] [[nds:Johannes Paul II.]] [[nl:Paus Johannes Paulus II]] [[nn:Pave Johannes Paul II]] [[no:Johannes Paul II]] [[pl:Jan Paweł II]] [[pt:Papa João Paulo II]] [[ro:Papa Ioan Paul al II-lea]] [[ru:Иоанн Павел II (папа римский)]] [[scn:Giuvanni Paulu II]] [[sco:Pape John Paul II]] [[simple:Pope John Paul II]] [[sk:Ján Pavol II.]] [[sl:Papež Janez Pavel II.]] [[sq:Papa Gjon Pali II]] [[sr:Папа Јован Павле II]] [[sv:Johannes Paulus II]] [[ta:போப் ஜான் பால் II]] [[th:สมเด็จพระสันตะปาปาจอห์น ปอลที่ 2]] [[tl:Papa Juan Pablo II]] [[tr:II. Jean Paul]] [[uk:Іван Павло II]] [[vi:Gioan Phaolô II]] [[wa:Påpe Djihan-På II]] [[war:Papa Juan Pablo II]] [[zh:若望·保禄二世]] [[zh-min-nan:Jio̍k-bōng Pó-lo̍k II]] 4325 51472 2006-06-20T18:48:21Z Aleksandrs Kuzmins 859 /* Vēlēšanu statistika */ '''Latvijas Ceļš''' (LC) ir labēji liberāla politiska partija, kas dibināta [[1993]]. gadā. Tās priekšsēdētājs ir [[Ivars Godmanis]]. {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Savienība Latvijas ceļš| logo=[[Image:LaCe.png|200px]] | vad=[[Ivars Godmanis]] | dib=1993.g| ideo=[[liberālisms]]| starpt=[[Liberālā internacionāle]]| eiroparl=[[ALDE]] (1 deputāts)| saeima=''nav''| mini=1 (integrācijas)| pašvald=vada - <br>[[Daugavpils]] (koal.)<br>[[Lielvārde]]<br>[[Salacgrīva]]<br>[[Sigulda]]<br>[[Smiltene]]| web=[http://www.lc.lv/ www.lc.lv] }} Latvijas Ceļu 1993. gada 25. septembrī nodibināja vairāki bijušie [[Latvijas Tautas Fronte|Latvijas Tautas Frontes]] līderi, kā arī [[trimdas latvieši]], kas bija atgriezušies Latvijā. [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] 1993. gadā LC ieguva 32,4% balsu un kļuva par koalīcijas valdības vadošo partiju. Turpmāk partijas popularitāte kritās, [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā tā ieguva 14,6% balsu, bet [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] 1998. gadā - 18,0%. Taču neskatoties uz to, Latvijas Ceļš saglabāja varu un bija visu koalīcijas valdību dalībniece no 1993. līdz 2002. gadam. Četri Latvijas Ceļa biedri ir bijuši arī [[Ministru prezidents|Ministru prezidenti]]: [[Valdis Birkavs]] (1993 - 1994), [[Māris Gailis]] (1994 - 1995), [[Vilis Krištopāns]] (1998 - 1999) un [[Andris Bērziņš]] (2000 - 2002). [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā Latvijas Ceļš cieta sakāvi, iegūstot 4,9% vēlētāju balsu, kas bija par maz, lai pārvarētu 5% barjeru un iekļūtu [[Saeima|Saeimā]]. Pēc šīs sakāves vairāki politiķi atstāja LC rindas un pārgāja uz citām partijām. Zināmus panākumus partija guva [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2004. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās]], kur tā ieguva 6,5% balsu un vienu deputāta vietu, ko ieņem [[Georgs Andrejevs]]. 2005. g. Rīgas Domē LC neiekļuva. 2005.-2006. g. LC tuvinājās LPP. == Vēlēšanu statistika == === [[Saeima]]s vēlēšanas === <table border="1" cellspacing="0" cellpadding="2"> <tr> <th>Vēlēšanas</th> <th>Nodotās balsis</th> <th>Procenti balsu</th> <th>Deputātu vietas</th> </tr> <tr> <td>[[5. Saeimas vēlēšanas]] (1993)</td> <td align="right">362&nbsp;473</td> <td align="right">32,41%</td> <td align="right">36</td> </tr> <tr> <td>[[6. Saeimas vēlēšanas]] (1995)</td> <td align="right">139&nbsp;929</td> <td align="right">14,65%</td> <td align="right">17</td> </tr> <tr> <td>[[7. Saeimas vēlēšanas]] (1998)</td> <td align="right">173&nbsp;420</td> <td align="right">18,05%</td> <td align="right">21</td> </tr> <tr> <td>[[8. Saeimas vēlēšanas]] (2002)</td> <td align="right">48&nbsp;430</td> <td align="right">4,87%</td> <td align="right">-</td> </tr> </table> === Eiropas Parlamenta vēlēšanas === <table border="1" cellspacing="0" cellpadding="2"> <tr> <th>Vēlēšanas</th> <th>Nodotās balsis</th> <th>Procenti balsu</th> <th>Deputātu vietas</th> </tr> <tr> <td>[[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]</td> <td>37&nbsp;724</td> <td align="right">6,55%</td> <td align="right">1</td> </tr> </table> ===[[Rīgas Dome]]s vēlēšanas=== <table border="1" cellspacing="0" cellpadding="2"> <tr> <th>Vēlēšanas</th> <th>Nodotās balsis</th> <th>Procenti balsu</th> <th>Deputātu vietas</th> </tr> <tr> <td>[[1994. gada Pašvaldību vēlēšanas]]</td> <td align="right"> </td> <td align="right"> </td> <td align="right">2</td> </tr> <tr> <td>[[1997. gada Pašvaldību vēlēšanas]]</td> <td align="right">&nbsp;</td> <td align="right">14,15%</td> <td align="right">9</td> </tr> <tr> <td>[[2001. gada Pašvaldību vēlēšanas]]</td> <td align="right">18&nbsp;760</td> <td align="right">8,80%</td> <td align="right">5</td> </tr> <tr> <td>[[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas]]</td> <td align="right">6&nbsp;303</td> <td align="right">3,11%</td> <td align="right">0</td> </tr> </table> [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[Category:Liberālās partijas]] [[de:Latvijas Ceļš]] [[en:Latvian Way]] [[fr:Voie lettonne]] 4327 13878 2005-04-02T21:06:37Z Juzeris 23 Latvijas ceļš pārdēvēju par Latvijas Ceļš #REDIRECT [[Latvijas Ceļš]] 4328 45850 2006-05-18T19:43:57Z Juzeris 23 izlaboju pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4329 45851 2006-05-18T19:44:16Z Juzeris 23 izlaboju pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4330 45852 2006-05-18T19:44:31Z Juzeris 23 izlaboju pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4331 45853 2006-05-18T19:44:47Z Juzeris 23 izlaboju pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4332 45854 2006-05-18T19:45:20Z Juzeris 23 izlaboju pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4333 45855 2006-05-18T19:45:47Z Juzeris 23 izlaboju dubultu pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4334 45856 2006-05-18T19:46:12Z Juzeris 23 izlaboju dubultu pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4335 45857 2006-05-18T19:46:43Z Juzeris 23 izlaboju dubultu pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4336 45858 2006-05-18T19:47:10Z Juzeris 23 izlaboju dubultu pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4337 45859 2006-05-18T19:47:17Z Juzeris 23 izlaboju dubultu pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4338 45860 2006-05-18T19:47:35Z Juzeris 23 izlaboju dubultu pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4339 45862 2006-05-18T19:47:53Z Juzeris 23 izlaboju dubultu pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4340 45863 2006-05-18T19:48:18Z Juzeris 23 izlaboju dubultu pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4341 45864 2006-05-18T19:48:26Z Juzeris 23 izlaboju dubultu pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4342 45865 2006-05-18T19:48:54Z Juzeris 23 izlaboju dubultu pāradr. #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 4343 45866 2006-05-18T19:49:01Z Juzeris 23 izlaboju dubultu pāradr. #redirect [[Jānis Pāvils II]] 4346 24848 2005-12-19T18:05:45Z Juzeris 23 precizēju Fails, kurš tiek parādīts, ja lietotājs izmanto izmaiņu loga rīku joslā atrodamo attēla ievietošanas pogu. 4347 13897 2005-04-04T23:33:34Z Gangleri 82 #REDIRECT [[Alberts Einšteins]] 4349 13899 2005-04-05T00:32:59Z Gangleri 82 <!--- This is a "stealth" template. It does not insert visible characters in a page but can be detected with [[Special:Whatlinkshere/Template:Interwikiconflict]]. ---> 4352 13901 2005-04-06T07:12:19Z Feens 37 Nīlss Bors no dk.wiki Nīlss Bors no dk.wiki 4353 13902 2005-04-06T07:14:43Z Feens 37 redirekts #redirect [[Nīlss Bors]] 4354 13903 2005-04-06T07:18:32Z Feens 37 Verners Heizenbergs no en.wiki Verners Heizenbergs no en.wiki 4355 13904 2005-04-06T07:24:01Z Feens 37 redirekts #redirect [[Verners Heizenbergs]] 4356 13905 2005-04-06T07:29:03Z Feens 37 Makss Planks no de.wiki Makss Planks no de.wiki 4357 13906 2005-04-06T07:32:31Z Feens 37 redirekts #redirect [[Makss Planks]] 4358 13907 2005-04-07T08:14:43Z PeterisP 26 #REDIRECT [[Kodolieroči]] 4359 13908 2005-04-07T14:20:08Z Juzeris 23 catmore, kategorijas {{catmore}} [[Category:Ieroči]] [[Category:Masu iznīcināšanas ieroči]] [[Category:Kodoltehnoloģija]] 4362 13911 2005-04-07T19:44:36Z Feens 37 Avots:[http://www.wiw.pl/geografia/miasta/termin.asp?et=m_00671] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assume Avots:[http://www.wiw.pl/geografia/miasta/termin.asp?et=m_00671] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4363 13912 2005-04-07T20:01:02Z Feens 37 pārveidots no wiki pārveidots no wiki 4364 48806 2006-06-02T09:46:26Z YurikBot 213 robot Modifying: [[pt:Stargard Szczeciński]] '''Stargarda Ščeciņska''' (''Stargard Szczeciński'') - sena pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļrietumos [[Rietumpomoržes vojevodiste|Rietumpomoržes vojevodistē]]. [[Saldus]] sadraudzības pilsēta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Stargarda Ščeciņska'''<br>'''Stargard Szczeciński''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Stargarda vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Stargarda gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=15.02&cpy=53.34&res=8&provider_id=320 Stargardas Ščeciņskas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>71 224 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[latīņu valoda|latīņu]] - '''Stargardia'''<br>[[Vācu valoda|vācu]] - '''Stargard in Pommern''' <tr><td>Rakstos<td>no 1124.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1253.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Rietumpomoržes vojevodiste|Rietumpomoržes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.stargard.pl/ www.stargard.pl] </table> {{commons|Stargard Szczeciński}} [[Image:Stargard Luftbild.jpg|Stargarda Ščeciņska no putna lidojuma|thumb|250px|left]] Līdz 1945.gadam vācu '''Stargarda Pomerānijā''' (''Stargard in Pommern''). 14.-15.gs konkurēja ar [[Ščecina|Štetīni]] kā reģiona tirdzniecības centrs. Bija [[Hanza|Hanzas savienības]] pilsēta. Stipri cieta [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]]. Kopš 1701.gada [[Prūsija|Prūsijas]] ([[Vācija|Vācijas]]) teritorijā. Smagi postīta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tomēr ir saglabājušies pilsētas aizsardzības mūru un torņu atliekas un [[ķieģeļu gotika|ķieģeļu gotikas]] baznīcas. Pēc 1945.gada tika piešķirta Polijai. [[Category:Polijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[bg:Старгард Шчечиньски]] [[cs:Stargard Szczeciński]] [[csb:Stôrgard]] [[da:Stargard Szczeciński]] [[de:Stargard Szczeciński]] [[en:Stargard Szczeciński]] [[eo:Stargard Szczecinski]] [[es:Stargard Szczecinski]] [[fi:Stargard Szczecinski]] [[fr:Stargard Szczeciński]] [[id:Stargard Szczecinski]] [[it:Stargard Szczeciński]] [[ja:スタルガルト・シュチェチュンスキ]] [[na:Stargard Szczecinski]] [[nds:Stargard]] [[nl:Stargard Szczeciński]] [[no:Stargard Szczeciński]] [[pl:Stargard Szczeciński]] [[pt:Stargard Szczeciński]] [[ro:Stargard Szczeciński]] [[ru:Старгард-Щециньски]] [[simple:Stargard Szczeciński]] [[sv:Stargard Szczeciński]] [[uk:Старгард Щеціньски]] 4365 13914 2005-04-07T20:29:07Z Feens 37 Stargarda Ščecinska pārdēvēju par Stargarda Ščeciņska #REDIRECT [[Stargarda Ščeciņska]] 4366 13915 2005-04-07T20:36:57Z Juzeris 23 ar mazo burtu atcelt 4367 13916 2005-04-07T20:35:37Z Feens 37 redirekts #redirect [[Stargarda Ščeciņska]] 4368 13917 2005-04-07T20:35:57Z Feens 37 redirekts #redirect [[Stargarda Ščeciņska]] 4369 13918 2005-04-07T20:36:20Z Feens 37 redirekts #redirect [[Stargarda Ščeciņska]] 4370 13919 2005-04-07T20:36:29Z Feens 37 redirekts #redirect [[Stargarda Ščeciņska]] 4371 13920 2005-04-07T20:36:52Z Feens 37 redirekts #redirect [[Stargarda Ščeciņska]] 4372 13921 2005-04-07T20:36:58Z Feens 37 redirekts #redirect [[Stargarda Ščeciņska]] 4373 13922 2005-04-07T20:45:49Z Feens 37 no en.wiki Attēls jāmet arā, ir labāks iekš commons 4374 46194 2006-05-21T00:10:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Sosnowiec]] '''Sosnoveca''' (''Sosnowiec'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]]. Ietilpst [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijā]]. Akmeņogļu ieguve. Melnās metalurģijas centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sosnoveca'''<br>'''Sosnowiec''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map of Poland - Sosnowiec.PNG|187px|]]<td align=center>[[Image:Coat of Arms of Sosnowiec.PNG|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.12&cpy=50.28&res=30&provider_id=340 Sosnovecas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>227 295 <tr><td>Pilsēta<td>no 1902.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.sosnowiec.pl/ www.sosnowiec.pl/] </table> {{commons|Sosnowiec}} [[Image:PL_Sosnoveca_rupnica.png|left|thumb|200px|Rūpnīca Sosnovecā 20.gs vidū]] ====Ar Sosnovecu saistīti==== *[[Edvards Gereks]] (''Edward Gierek'') - valsts darbinieks. *[[Vladislavs Špīlmans]] (''Władysław Szpilman'') - pianists. [[Category:Polijas pilsētas]] [[bg:Сосновец]] [[de:Sosnowiec]] [[en:Sosnowiec]] [[fr:Sosnowiec]] [[hu:Sosnowiec]] [[na:Sosnowiec]] [[nds:Sosnowiec]] [[nl:Sosnowiec]] [[no:Sosnowiec]] [[pl:Sosnowiec]] [[ro:Sosnowiec]] 4375 13924 2005-04-07T21:05:38Z Feens 37 redirekts #redirect [[Sosnoveca]] 4376 13925 2005-04-07T21:10:32Z Feens 37 Rūpnīca Sosnovecā no pl.wiki Rūpnīca Sosnovecā no pl.wiki 4377 13926 2005-04-07T21:23:43Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4378 13927 2005-04-07T21:24:27Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4379 35409 2006-03-19T23:35:59Z YurikBot 213 robot Adding: nl, ro '''Starahovice''' (''Starachowice'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Sventokšiskas vojevodiste|Sventokšiskas vojevodistē]]. Liels metālrūpniecības centrs kopš 19.gs vidus. Autobūves centrs no 1948.gada (STAR kravas mašīnas un autobusi, kopš 20.gs beigām - [[MAN]] autobusu ražotne). <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Starahovice'''<br>'''Starachowice''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Starahovice vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Starahovice gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=21.07&cpy=51.06&res=30&provider_id=340 Starahovices satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>53 738 <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Virzbņika''' (''Wierzbnik'')<br> (līdz 1870.gadam) <tr><td>Pilsēta<td>no 1624.g līdz 1870.gadam kā Virzbņika;<br> no 1939.gada kā Starahovice <tr><td>Vojevodiste<td>[[Sventokšiskas vojevodiste|Sventokšiskas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.sse.pl/ http://www.sse.pl] </table> [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Starachowice]] [[en:Starachowice]] [[nl:Starachowice]] [[pl:Starachowice]] [[ro:Starachowice]] 4380 13929 2005-04-07T21:55:27Z Feens 37 redirekts #redirect [[Starahovice]] 4381 13930 2005-04-07T22:06:33Z Feens 37 Avots:[http://www.pilot.pl/index.php3z_city_id=312&max_katalog=n14_&katalog=n11_&x_obr=32&y_obr=47&x_15=109395&y_15=82016&form_t=0&tool=1&info=&lang=pl]<br> According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmenta Avots:[http://www.pilot.pl/index.php3z_city_id=312&max_katalog=n14_&katalog=n11_&x_obr=32&y_obr=47&x_15=109395&y_15=82016&form_t=0&tool=1&info=&lang=pl]<br> According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4382 13931 2005-04-07T22:07:02Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4383 13932 2005-04-07T22:30:11Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4384 47940 2006-05-28T19:50:17Z Feens 37 '''Elka''' (''Ełk'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļaustrumos izcili skaistā vietā senajā [[jatvingi|jātvingu]] novadā [[Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste|Vārmijas-Mazūrijas vojevodistē]]. Līdz 1945.gadam ietilpa [[Vācija|Vācijā]] un tās nosaukums bija '''Lika''' (''Lyck''). Tūrisma centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Elka'''<br>'''Ełk''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Elka vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Elka gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=22.36&cpy=53.83&res=30&provider_id=340 Elkas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>55 769 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Lyck''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1435.g vai 1445.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste|Vārmijas-Mazūrijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.elk.pl/ www.elk.pl] </table> {{commons|Ełk}} Pilsēta sāka attīstīties ap 14.gs beigās uzcelto [[Teitoņu ordenis|ordeņa]] pili. Vislielāko uzplaukumu Elka piedzīvoja 16.gs, bet karu un ugunsgrēku dēļ no vecās apbūves nekas nav saglabājies. Smagi cieta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, jo pilsētā notika sīvas cīņas starp [[Vācija|vācu]] un [[Krievija|krievu]] karaspēkiem. Pēc 1945.gada Elka tika piešķirta Polijai; daudzi iedzīvotāji ir poļi, kas pārcēlušies no [[Viļņa|Viļņas]] un [[Grodņa|Grodņas]] apkaimes pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. ====Cilvēki==== *[[Zigfrīds Lencs]] (''Siegfried Lenz'') (1926) - vācu rakstnieks. Dzimis Elkā. [[Image:Elk 1916.jpg|left|thumb|220px|Nopostītā Elka 1916.gadā]] [[Image:Poland_Elk_View.jpg|left|thumb|220px|Elka mūsdienās]] [[Category:Polijas pilsētas]] [[da:Ełk]] [[de:Ełk]] [[en:Ełk]] [[na:Ełk]] [[nl:Ełk]] [[no:Elk]] [[pl:Ełk]] [[ro:Ełk]] 4385 13934 2005-04-07T22:47:43Z Feens 37 redirekts #redirect [[Elka]] 4386 13935 2005-04-07T22:47:50Z Feens 37 redirekts #redirect [[Elka]] 4387 13936 2005-04-07T22:48:05Z Feens 37 redirekts #redirect [[Elka]] 4389 13937 2005-04-08T21:10:23Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4390 13938 2005-04-08T21:10:49Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4391 34722 2006-03-19T12:15:41Z YurikBot 213 robot Adding: fr, nl, sv '''Grudzjondza''' (''Grudziądz'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļos, [[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste|Kujāvijas-Pomoržes vojevodistē]] [[Visla|Vislas]] upes krastos. Sena garnizona pilsēta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Grudzjondza'''<br>'''Grudziądz''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Grudzjondza vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Grudzjondza gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.75&cpy=53.49&res=30&provider_id=340 Grudzjondzas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>99 486 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācieši|vācu]] - '''Graudenz''' <tr><td>Rakstos<td>no 1065.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1291.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste|Kujāvijas-Pomoržes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.grudziadz.pl/ www.grudziadz.pl] </table> Pilsētu dibinājis [[Teitoņu ordenis]] kā bāzi cīņai pret [[senprūši|senprūšiem]], un līdz 1466.gadam '''Grudzjondza''' ietilpa Teitoņu ordeņa valstī. [[Otrais Toruņas līgums|Otrā Toruņas līguma]] rezultātā pilsēta iekļaujas Polijas valstī. Līdz 1772.gadam, kad [[Polijas Otrā dalīšana|Polijas Otrā dalīšanā]] '''Grudzjondza''' iekļāvās [[Prūsija|Prūsijā]], pilsēta tika izraudzīta par [[Karaļa Prūsija|Karaļa Prūsijas]] parlamenta sanākšanas vietu. 19.gadsimta vidū, pēc tilta pār Vislu uzcelšanas un dzelzceļa ierīkošanas, '''Grudzjondza''' sāka strauji attīstīties. 1920.gadā pilsēta tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī. [[Image:Skyline Graudenz.jpg|thumb|left|300px|Grudzjondza]] {{Commons|Grudziądz}} [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Grudziądz]] [[en:Grudziądz]] [[fr:Grudziądz]] [[na:Grudziądz]] [[nl:Grudziądz]] [[pl:Grudziądz]] [[ro:Grudziądz]] [[sv:Grudziądz]] 4392 13940 2005-04-08T21:49:19Z Feens 37 redirekts #redirect [[Grudzjondza]] 4393 13941 2005-04-08T21:49:39Z Feens 37 redirekts #redirect [[Grudzjondza]] 4394 13942 2005-04-08T21:49:45Z Feens 37 redirekts #redirect [[Grudzjondza]] 4395 13943 2005-04-08T22:04:49Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4396 13944 2005-04-08T22:05:16Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4397 13945 2005-04-08T22:19:40Z Feens 37 no de.wiki Hiršberga xx.gs sākumā. no de.wiki Hiršberga xx.gs sākumā. 4398 49918 2006-06-10T19:15:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:옐레니아구라]] '''Jeleņa Gura''' (''Jelenia Góra'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidrietumos - [[Silēzija|Silēzijā]], [[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas vojevodistē]] pie [[Bobra|Bobras]] upes, netālu no [[Čehija|Čehijas]] robežas. Sena tirdzniecības pilsēta. Līdz 1945.gadam pilsētas nosaukums bija '''Hiršberga''' (''Hirschberg'') un tā ietilpa [[Vācija|Vācijā]]. 1945.gadā pilsēta pēc [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferences]] lēmumiem tika piešķirta Polijai. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Jeleņa Gura'''<br>'''Jelenia Góra''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Jelena vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Jelena gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=15.73&cpy=50.91&res=30&provider_id=340 Jeleņas Guras satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>87 310 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Hirschberg''' <tr><td>Rakstos<td>no 1108.gada <tr><td>Pilsēta<td>no 1288.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.jeleniagora.pl/ www.jeleniagora.pl] </table> {{commons|Jelenia Góra}} [[Image:Hirsberga 19.jpg|thumb|left|230px|Hiršberga XX.gs sākumā]] [[Image:Jelenia Gora Markt.jpg|thumb|left|230px|Jeleņas Guras vecpilsēta]] [[Category:Polijas pilsētas]] [[bg:Йеленя Гура]] [[de:Jelenia Góra]] [[en:Jelenia Góra]] [[fr:Jelenia Góra]] [[ko:옐레니아구라]] [[nl:Jelenia Góra]] [[pl:Jelenia Góra]] [[ro:Jelenia Góra]] [[sv:Jelenia Góra]] 4399 13947 2005-04-08T22:28:16Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jeleņa Gura]] 4400 13948 2005-04-08T22:28:22Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jeleņa Gura]] 4401 13949 2005-04-08T22:28:28Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jeleņa Gura]] 4402 13950 2005-04-08T22:28:34Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jeleņa Gura]] 4403 13951 2005-04-08T22:28:40Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jeleņa Gura]] 4404 13952 2005-04-08T22:28:51Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jeleņa Gura]] 4405 51996 2006-06-25T15:15:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:愛迪生]] [[Image:Thomas Edison.jpg|Tomass Alva Edisons|thumb]] Pie [[20. gadsmits|XX gadsimta]] jauno tehnisko izgudrojumu radītājiem noteikti minams arī [[ASV|amerikānis]] '''Tomass Alva Edisons''' (dzimis [[1847]]. gada [[11. februāris|11. februārī]], miris [[1931]]. gada [[18. oktobris|18. oktobrī]]). Lai gan skolā Edisons mācījies tikai dažus mēnešus, kur viņu uzskatīja par galīgu nejēgu, izgudrotāju jau no mazām dienām aizrāva [[fizika]] un [[ķīmija]]. Laimīgas sagadīšanās dēļ Edisons piecpadsmit gadu vecumā tika strādāt par [[telegrāfs|telegrāfistu]] un drīz vien kļuva par labāko telegrāfistu ASV. Strādādams par telegrāfistu, Edisons izgudroja ierīci, kas automātiski pārraidīja [[telegramma|telegrammas]]. Kad sabojājās viens telegrāfa kabelis un telegrafēt varēja tikai vienā virzienā, jaunais izgudrotājs veikli pārtaisīja telegrāfa aparāta shēmu – un nu vienlaicīgi varēja telegrafēt abos virzienos. [[1869]]. gadā Edisons atteicās no telegrāfista darba un kopā ar kādu Poupu izgudroja [[birža|biržas]] telegrāfa aparātu. Par naudu, ko Edisons saņēma par savu izgudrojumu, viņš pieņēma darbā piecdesmit palīgus, izveidoja firmu ''Pope, Edison & Co. Electroingenieure'' un sāka ražot biržas telegrāfa aparātus. Edisona izgudrojumi neaprobežojās tikai ar telegrāfa aparāta izgudrošanu. Viņš izgudroja [[ogles|ogļu]] [[mikrofons|mikrofonu]], kas bija labāks par [[Aleksandrs Greiems Bells|A. Bella]] radīto mikrofonu. [[Telefons|Telefona]] aparātu shēmā Edisons ieteica lietot [[transformators|transformatoru]], tā palielinot telefona darbības tālumu. Viņš veica tūkstošiem eksperimentu un izgatavoja ilgdarbības [[elektriskā spuldze|elektriskās spuldzes]]. Edisons izgudroja arī runājošo mašīnu – [[fonogrāfs|fonogrāfu]] [mehāniska ierīce skaņu ierakstei vaska veltņos un ieraksta atskaņošanai]. [[Category:Amerikāņu izgudrotāji|Edisons, Tomass]] [[ar:توماس أديسون]] [[ast:Thomas Alva Edison]] [[bg:Томас Едисън]] [[bs:Thomas Alva Edison]] [[ca:Thomas Alva Edison]] [[cs:Thomas Alva Edison]] [[da:Thomas Edison]] [[de:Thomas Alva Edison]] [[en:Thomas Edison]] [[eo:Edisono]] [[es:Thomas Alva Edison]] [[eu:Thomas Alva Edison]] [[fa:توماس ادیسون]] [[fi:Thomas Alva Edison]] [[fr:Thomas Alva Edison]] [[gl:Thomas Alva Edison]] [[he:תומאס אלווה אדיסון]] [[hr:Thomas Alva Edison]] [[hu:Thomas Alva Edison]] [[id:Thomas Alva Edison]] [[is:Thomas Alva Edison]] [[it:Thomas Alva Edison]] [[ja:トーマス・エジソン]] [[ka:ედისონი, თომას ალვა]] [[ko:토머스 에디슨]] [[la:Thomas Edison]] [[lt:Tomas Edisonas]] [[mk:Томас Алва Едисон]] [[mr:थॉमस अल्वा एडिसन]] [[ms:Thomas Edison]] [[nl:Thomas Edison]] [[nn:Thomas Edison]] [[no:Thomas Edison]] [[pl:Thomas Alva Edison]] [[pt:Thomas Edison]] [[ro:Thomas Alva Edison]] [[ru:Эдисон, Томас Алва]] [[scn:Thomas Alva Edison]] [[sco:Thomas Edison]] [[sh:Tomas Alva Edison]] [[simple:Thomas Alva Edison]] [[sk:Thomas Edison]] [[sl:Thomas Alva Edison]] [[sq:Thomas Edison]] [[sr:Томас Алва Едисон]] [[sv:Thomas Edison]] [[ta:தொமஸ் அல்வா எடிசன்]] [[th:โทมัส เอดิสัน]] [[tl:Thomas Edison]] [[tr:Thomas Alva Edison]] [[uk:Едісон Томас]] [[vi:Thomas Alva Edison]] [[zh:托马斯·爱迪生]] [[zh-yue:愛迪生]] 4406 13954 2005-04-09T19:41:19Z Juzeris 23 Tomass Alva Edisons pārdēvēju par Tomass Edisons #REDIRECT [[Tomass Edisons]] 4407 13955 2005-04-09T21:38:36Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Tomass Edisons]] 4408 13956 2005-04-09T21:38:54Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Tomass Edisons]] 4409 13957 2005-04-09T21:39:42Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Tomass Edisons]] 4410 13958 2005-04-09T21:40:11Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Tomass Edisons]] 4411 13959 2005-04-10T16:08:05Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4412 13960 2005-04-10T16:14:15Z Feens 37 no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the l no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. Permission is granted to copy, distribute and/or modify this document under the terms of the GNU Free Documentation License, Version 1.2 or any later version published by the Free Software Foundation; with no Invariant Sections, no Front-Cover Texts, and no Back-Cover Texts. Subject to disclaimers. 4413 13961 2005-04-10T20:56:11Z Juzeris 23 mazliet formatēju, sakārtoju interwiki '''Pila''' (''Piła'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļrietumu daļā, [[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas vojevodistē]], [[Gvda|Gvdas]] upes krastos. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pila'''<br>'''Piła''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Pila vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Pila gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=16.74&cpy=53.15&res=30&provider_id=340 Pilas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>75 532 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Schneidemühl''' <tr><td>Pilsēta<td>no [[1513]].g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.pila.pl/ www.pila.pl] </table> Kā liecina nosaukums ([[poļu valoda|poliski]] ''piła'' nozīmē ''zāģis''), pilsēta radusies kā [[mežizstrāde|mežizstrādātāju]] ciemats. Līdz pat [[1945]]. gadam pilsēta ietilpa [[Vācija|Vācijā]] (robeža bija tikai 5 km uz dienvidiem no pilsētas) un tās nosaukums bija '''Šneidemīle''' (''Schneidemühl''). Cieta ļoti smagus postījumus [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. ====Ar Pilu saistīti==== *[[Karls Frīdrihs Gerdelers]] (''Carl Friedrich Goerdeler'') - vācu politiķis. *[[Maksimilians Kallers]] (''Maximilian Kaller'') - vācu garīdznieks. *[[Staņislavs Stašics]] (''Stanisław Staszic'') - poļu teologs, valsts darbinieks. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Pila]] [[en:Pila]] [[fr:Pi&#322;a]] [[pl:Pi&#322;a (miasto)]] 4414 13962 2005-04-10T17:42:28Z 81.198.235.210 redirekts #redirect [[Pila]] 4415 13963 2005-04-10T17:42:46Z 81.198.235.210 redirekts #redirect [[Pila]] 4416 13964 2005-04-10T17:54:56Z Gangleri 82 example for GlobalWPSearch #REDIRECT [[Alfrēds Nobels]] 4417 13965 2005-04-10T18:02:38Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4418 16728 2005-07-14T19:51:18Z Sicherlich 186 {{NowCommons|Herb Tomaszowa Mazowieckiego.png}} ...~~~~ {{NowCommons|Herb Tomaszowa Mazowieckiego.png}} ...[[User:Sicherlich|Sicherlich]] 19:51, 14 jūlijs 2005 (UTC) pārveidots no pl.wiki 4419 29847 2006-02-09T17:37:08Z Zwobot 201 robot Adding: nl, ro '''Tomašova Mazovecka''' (''Tomaszów Mazowiecki'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Lodzas vojevodiste|Lodzas vojevodistē]] pie [[Pilica|Pilicas]] upes. Sākusi veidoties 18.gs beigās, kad šeit tika nodibināts metalurģiskā rūpnīca. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1939.gadā pilsētas apkārtnē notika sīvas kaujas. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tomašova Mazovecka'''<br>'''Tomaszów Mazowiecki''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Tomasova vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Herb Tomaszowa Mazowieckiego.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=20.03&cpy=51.54&res=30&provider_id=340 Tomašovas Mazoveckas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>67 197 <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Tomaszów Fabryczny''' (līdz XX.gs sākumam) <tr><td>Pilsēta<td>no 1830.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lodzas vojevodiste|Lodzas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.tomaszow-maz.pl/index.html www.tomaszow-maz.pl/index.html] </table> {{commons|Tomaszów Mazowiecki}} [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Tomaszów Mazowiecki]] [[en:Tomaszów Mazowiecki]] [[nl:Tomaszów Mazowiecki]] [[pl:Tomaszów Mazowiecki]] [[ro:Tomaszów Mazowiecki]] 4420 13968 2005-04-10T18:39:57Z Feens 37 redirekts #redirects [[Tomašova Mazovecka]] 4421 13969 2005-04-10T18:40:19Z Feens 37 redirekts #redirects [[Tomašova Mazovecka]] 4422 13970 2005-04-10T18:40:35Z Feens 37 redirekts #redirects [[Tomašova Mazovecka]] 4423 13971 2005-04-10T18:40:42Z Feens 37 redirekts #redirects [[Tomašova Mazovecka]] 4424 13972 2005-04-10T19:05:20Z Feens 37 pārv. no pl.wiki pārv. no pl.wiki 4425 13973 2005-04-10T19:08:48Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4426 34486 2006-03-19T08:16:39Z YurikBot 213 robot Adding: nl '''Bjala Podļaska''' (''Biała Podlaska'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] austrumos, [[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas vojevodistē]], apmēram 30 km no [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] robežas. Senatnē viena no [[Radzivili|Radzivilu]] rezidencēm. Starp pasaules kariem - poļu aviorūpniecības centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bjala Podļaska'''<br>'''Biała Podlaska''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Podlaska vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Podlaska gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=23.11&cpy=52.04&res=30&provider_id=340 Bjalas Podļaskas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>57 541 <tr><td>Rakstos<td>no 1481.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.bialapodlaska.pl/ www.bialapodlaska.pl] </table> [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Biała Podlaska]] [[en:Biała Podlaska]] [[nl:Biała Podlaska]] [[pl:Biała Podlaska]] [[ro:Biała Podlaska]] 4427 13975 2005-04-10T19:36:15Z Feens 37 Avots:[http://www.wiw.pl/geografia/miasta/termin.asp?et=m_00632] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assume Avots:[http://www.wiw.pl/geografia/miasta/termin.asp?et=m_00632] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4428 13976 2005-04-10T19:45:49Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4429 30124 2006-02-11T22:39:03Z Janusz J. 194 [[fr]] '''Sedlce''' (''Siedlce'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] austrumos [[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas vojevodistē]]. No 1670.gada bija [[Čartoriski|Čartorisku]] rezidence, bet vislielāko uzplaukumu piedzīvoja 18.gs beigās, kad pilsēta piederēja grāfienei Aleksandrai [[Ogiņski|Ogiņskai]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sedlce'''<br>'''Siedlce''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL_Sedlce_vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Herb Siedlec.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=22.28&cpy=52.17&res=30&provider_id=340 Sedlces satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji ([[2005]])<td>77 092 <tr><td>Rakstos<td>no 1421.gada <tr><td>Pilsēta<td>no 1547.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.siedlce.um.gov.pl/ www.siedlce.um.gov.pl] </table> [[Image:Śródmieście .JPG|thumb|300px|Sedlce|left]] {{commons|Siedlce}} [[Category:Polijas pilsētas]] [[da:Siedlce]] [[de:Siedlce]] [[en:Siedlce]] [[fr:Siedlce]] [[nl:Siedlce]] [[pl:Siedlce]] [[ro:Siedlce]] [[ru:Седльце]] [[uk:Седльце]] 4430 13978 2005-04-10T20:09:07Z Feens 37 redirekts #redirect [[Sedlce]] 4431 13979 2005-04-10T20:11:17Z Feens 37 redirekts #redirect [[Bjala Podļaska]] 4432 13980 2005-04-10T20:12:07Z Feens 37 #redirect[[Bjala Podļaska]] 4433 13981 2005-04-10T20:23:51Z Juzeris 23 kat. [[Category:Izgudrotāji pēc tautības]] 4434 13982 2005-04-10T20:25:52Z Juzeris 23 kat. [[Category:Izgudrotāji pēc tautības]] 4435 13983 2005-04-10T20:39:00Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Alfrēds Nobels]] 4436 13984 2005-04-10T20:40:23Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Alfrēds Nobels]] 4437 13985 2005-04-10T20:42:37Z Juzeris 23 kat. [[Category:Izgudrotāji]] 4438 13986 2005-04-10T21:07:28Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4439 13987 2005-04-10T21:11:46Z Feens 37 Avots:[http://www.wiw.pl/geografia/miasta/termin.asp?et=m_00396] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assume Avots:[http://www.wiw.pl/geografia/miasta/termin.asp?et=m_00396] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4440 35029 2006-03-19T14:30:01Z YurikBot 213 robot Adding: nl, ro '''Meleca''' (''Mielec'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidaustrumos, [[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu vojevodistē]]. Liels rūpniecības centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Meleca'''<br>'''Mielec''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Meleca vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Coat of arms of Mielec.png|100px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=21.43&cpy=50.29&res=30&provider_id=340 Melecas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>60 993 <tr><td>Rakstos<td>no 1229.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1457.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.mielec.pl/ www.mielec.pl] </table> {{commons|Mielec}} ====Svarīgākie rūpniecības uzņēmumi==== *[http://www.pzlmielec.pl/ Polskie Zakłady Lotnicze Sp. z o.o.] - lielākā aviobūves kompānija Polijā. *[http://www.melex.pl/ MELEX] - elektrisko transportlīdzekļu ražošana. *[http://www.lear.com/ LEAR AUTOMOTIVE (EEDS) POLAND sp. z o.o.] - autointerjera detaļu ražošana ([[ASV]] kompānijas filiāle). *[http://www.brwmielec.pl/ BRW sp. z o.o.] - mēbeļrūpnīca. *[http://www.thb.de/ HENRYK BURY MIELEC sp. z o.o.] - autonavigācija un mobilo sakaru sistēmas ([[Vācija|vācu]] kompānijas filiāle). * [http://www.leopard.se http://Leopard Automobile Mielec] [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Mielec]] [[en:Mielec]] [[nl:Mielec]] [[pl:Mielec]] [[ro:Mielec]] 4441 13989 2005-04-10T21:19:50Z Feens 37 redirekts #redirect [[Meleca]] 4442 51353 2006-06-19T22:08:12Z 84.189.228.20 <div class="notice metadata" id="disambig"> {| style="background-color: inherit;" |---- |width="55" halign="center" |[[Image:Disambig.svg|50px|left]] |''Šī ir jēdziena [[Wikipedia:Nozīmju atdalīšana|atšķirīgo nozīmju atdalīšanas]] lapa, kas atvieglo navigāciju, uzskaitot visus citus rakstus, kuriem varētu būt šāds virsraksts. Ja esi šeit nonācis, klikšķinot uz saites kādā rakstā, lūdzu, izlabo to saiti, lai nākamais interesents nonāktu tieši tajā rakstā, par kuru ir runa.'' |} </div> [[Category:Nozīmju atdalīšana]] 4444 13991 2005-04-10T21:48:19Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Napoleons Bonaparts]] 4448 13992 2005-04-11T22:26:06Z Gangleri 82 example for GlobalWPSearch http://vs.aka-online.de/globalwpsearch/ #REDIRECT [[Galileo Galilejs]] 4449 13993 2005-04-12T21:36:19Z Feens 37 pārveidots no pl.wiki pārveidots no pl.wiki 4450 13994 2005-04-12T21:37:30Z Feens 37 Avots:[http://www.pilot.pl/index.php3?z_city_id=104&max_katalog=n14_&katalog=n12_&x_obr=91&y_obr=129&x_15=105238&y_15=74470&form_t=0&tool=1&info=16&lang=pl] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmenta Avots:[http://www.pilot.pl/index.php3?z_city_id=104&max_katalog=n14_&katalog=n12_&x_obr=91&y_obr=129&x_15=105238&y_15=74470&form_t=0&tool=1&info=16&lang=pl] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4451 35220 2006-03-19T15:47:25Z YurikBot 213 robot Adding: nl, ro '''Pruškova''' (''Pruszków'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā [[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas vojevodistē]] uz dienvidrietumiem no [[Varšava|Varšavas]]. Attīstījusies 19. un 20.gs kā rūpniecības pilsēta Varšavas tuvumā. Mūsdienās gandrīz saplūdusi ar Varšavu. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pruškova'''<br>'''Pruszków''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL_Pruskova_vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL_Pruskova_gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=20.814091269317916&cpy=52.17251131266621&res=30&provider_id=340&t=pan Pruškovas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>54 851 <tr><td>Rakstos<td>no 1415.gada <tr><td>Pilsēta<td>no 1916.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.pruszkow.pl/ www.pruszkow.pl] </table> {{commons|Pruszków}} [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Pruszków]] [[en:Pruszków]] [[nl:Pruszków]] [[pl:Pruszków]] [[ro:Pruszków]] [[sr:Прушкув]] 4452 13996 2005-04-12T21:48:23Z Feens 37 redirekts #redirect[[Pruškova]] 4453 13997 2005-04-12T22:00:53Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4454 18536 2005-08-25T22:44:52Z Sicherlich 186 NowCommons|Image:Herb Tarnobrzega.png}} . {{NowCommons|Image:Herb Tarnobrzega.png}} ...[[User:Sicherlich|Sicherlich]] 22:44, 25 augustā, 2005 (UTC) Avots:[http://www.pilot.pl/index.php3?z_city_id=800&max_katalog=n14_&katalog=n12_&x_obr=94&y_obr=117&x_15=107736&y_15=67309&form_t=0&tool=1&info=16&lang=pl] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4455 51982 2006-06-25T13:44:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Tarnobrzeg]] '''Tarnobžega'''(''Tarnobrzeg'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidaustrumos, [[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu vojevodistē]] [[Visla|Vislas]] krastos. No 17.gs bija [[Tarnovski|Tarnovsku]] dzimtas rezidence. Līdz 1918.gadam pilsēta ietilpa [[Austroungārija|Austroungārijā]]. Mūsdienās ķīmiskās rūpniecības ([[sērs|sēra]] ieguve un pārstrāde) centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tarnobžega'''<br>'''Tarnobrzeg''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Tarnobzega vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Herb Tarnobrzega.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=21.43&cpy=50.29&res=30&provider_id=340 Tarnobžegas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>50 459 <tr><td>Dibināta<td>no 1593.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.tarnobzeg.pl/ www.tarnobzeg.pl] </table> {{commons|Tarnobrzeg}} [[Image:Poland Tarnobrzeg - Monastery.jpg|left|250px|thumb|[[Dominikāņu ordenis|Dominikāņu]] klostera interjers Tarnobžegā]] [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Tarnobrzeg]] [[en:Tarnobrzeg]] [[it:Tarnobrzeg]] [[nl:Tarnobrzeg]] [[pl:Tarnobrzeg]] [[ro:Tarnobrzeg]] 4456 14000 2005-04-12T22:17:31Z Feens 37 redirekts #redirect[[Tarnobžega]] 4457 14001 2005-04-12T22:37:54Z Feens 37 Avots:[http://www.pilot.pl/index.php3?z_city_id=737&katalog=n11_&max_katalog=n14_&x_obr=29&y_obr=48&x_15=99944&y_15=83257&form_t=0&tool=1&info=16&lang=pl#infor] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governm Avots:[http://www.pilot.pl/index.php3?z_city_id=737&katalog=n11_&max_katalog=n14_&x_obr=29&y_obr=48&x_15=99944&y_15=83257&form_t=0&tool=1&info=16&lang=pl#infor] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4458 14002 2005-04-12T22:38:26Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4459 14003 2005-04-12T22:57:16Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4460 46235 2006-05-21T01:03:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Tčevas]] '''Tčeva''' (''Tczew'') - sena pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļos - [[Pomerānija|Pomerānijā]], [[Visla|Vislas]] krastos, [[Pomoržes vojevodiste|Pomoržes vojevodistē]]. 13.gs Tčeva bija kņazistes centrs. Pēc [[Polijas Pirmā dalīšana|Polijas Pirmās dalīšanas]] (1772.g) ietilpa [[Prūsija|Prūsijā]]. No 1920.gada - Polijā. No 1920. līdz 1930.gadam Tčevā darbojās pirmā jūrskola Polijā. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tčeva'''<br>'''Tczew''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Tceva vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Tceva gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.78&cpy=54.1&res=30&provider_id=340 Tčevas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>60 133 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[kašūbi|kašūbu]] - '''Derszowo'''<br>[[vācieši|vācu]] - '''Dirschau''' <tr><td>Rakstos<td>no 1198.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1260.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Pomoržes vojevodiste|Pomoržes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.tczew.pl/ www.tczew.pl] </table> ====Ar Tčevu saistīti==== *[[Alfrēds Eizenšteds]] (''Alfred Eisenstaedt'') - [[ASV]] fotomākslinieks. *[[Johans Reinholds Forsters]] (''Johann Reinhold Forster'') - 18.gs dabas pētnieks. [[Image:Tczew Mosty.jpg|thumb|490px|left|Tčevas tilti]] [[Category:Polijas pilsētas|Tcčeva]] [[csb:Dërszewò]] [[de:Tczew]] [[en:Tczew]] [[fr:Tczew]] [[lt:Tčevas]] [[nl:Tczew]] [[pl:Tczew]] [[ro:Tczew]] 4461 14005 2005-04-12T23:12:43Z Feens 37 redirekts #redirect [[Tčeva]] 4462 14006 2005-04-12T23:12:48Z Feens 37 redirekts #redirect [[Tčeva]] 4463 14007 2005-04-12T23:12:53Z Feens 37 redirekts #redirect [[Tčeva]] 4465 14008 2005-04-14T09:42:13Z Gangleri 82 #REDIRECT [[Hermanis Hese]] 4467 36642 2006-03-25T11:09:14Z Juzeris 23 kat. (+Vēsture pēc valsts) {{catmore}} [[Category:Polija|Vēsture]] [[Category:Eiropas vēsture]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] 4468 52536 2006-06-30T08:06:00Z YurikBot 213 robot Adding: ar, ast, az, ca, hu, no, sv, tr, wa {{catmore}} [[Category:Eiropa|Vēsture]] [[Category:Vēsture pēc reģiona]] [[ar:تصنيف:تاريخ أوروبا]] [[ast:Categoría:Historia d'Europa]] [[az:Kateqoriya:Avropa tarixi]] [[be:Катэгорыя:Гісторыя Эўропы]] [[bg:Категория:История на Европа]] [[ca:Categoria:Història d'Europa]] [[cs:Kategorie:Dějiny Evropy]] [[da:Kategori:Europas historie]] [[de:Kategorie:Europäische Geschichte]] [[en:Category:History of Europe]] [[eo:Kategorio:Eŭropa historio]] [[es:Categoría:Historia de Europa]] [[fr:Catégorie:Histoire de l'Europe]] [[hu:Kategória:Európa történelme]] [[ja:Category:ヨーロッパ史]] [[ko:분류:유럽의 역사]] [[nl:Categorie:Geschiedenis van Europa]] [[no:Kategori:Europas historie]] [[os:Категори:Европæйы истори]] [[pl:Kategoria:Historia Europy]] [[pt:Categoria:História da Europa]] [[ru:Категория:История Европы]] [[sk:Kategória:Dejiny Európy]] [[sv:Kategori:Europas historia]] [[tr:Kategori:Avrupa tarihi]] [[wa:Categoreye:Istwere di l' Urope]] [[zh:Category:欧洲历史]] 4469 52531 2006-06-30T07:56:49Z YurikBot 213 robot Adding: de, en, fr, ja, ko, lt, pl, ru {{catmore}} [[Category:Lietuva]] [[Category:Eiropas vēsture]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] [[bg:Категория:История на Литва]] [[de:Kategorie:Litauische Geschichte]] [[en:Category:History of Lithuania]] [[fr:Catégorie:Histoire de la Lituanie]] [[ja:Category:リトアニアの歴史]] [[ko:분류:리투아니아의 역사]] [[lt:Kategorija:Lietuvos istorija]] [[nl:Categorie:Geschiedenis van Litouwen]] [[no:Kategori:Litauens historie]] [[pl:Kategoria:Historia Litwy]] [[ru:Категория:История Литвы]] 4470 14013 2005-04-14T16:38:17Z Juzeris 23 catmore, kategorijas, interwiki {{catmore}} [[Category:Ukraina]] [[Category:Eiropas vēsture]] [[be:Катэгорыя:Гісторыя Ўкраіны]] [[de:Kategorie:Ukrainische Geschichte]] [[fr:Catégorie:Histoire de l'Ukraine]] [[pl:Kategoria:Historia Ukrainy]] [[ru:Category:История Украины]] [[uk:Категорія:Історія України]] 4471 36643 2006-03-25T11:09:56Z Juzeris 23 kat. (+Vēsture pēc valsts) {{catmore}} [[Category:Baltkrievija|Vēsture]] [[Category:Eiropas vēsture]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] [[en:Category:Belarusian history]] 4472 14015 2005-04-14T16:45:38Z Juzeris 23 kategorijas [[Category:Monarhijas]] [[Category:Bijušās valstis]] 4473 53491 2006-07-03T18:39:49Z 217.198.224.13 revert, reklāma '''Latvijas Universitāte''' (LU) ir Latvijas lielākā un vecākā [[universitāte]]. Tā ir dibināta [[1919]]. gadā. {{stub}} == Struktūrvienības == === Fakultātes === LU sastāvā ir 13 fakultātes: * Bioloģijas fakultāte * Ekonomikas un vadības fakultāte * Filoloģijas fakultāte * Fizikas un matemātikas fakultāte * Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte * Juridiskā fakultāte * Ķīmijas fakultāte * Medicīnas fakultāte * Moderno valodu fakultāte * Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte * Sociālo zinātņu fakultāte * Teoloģijas fakultāte * Vēstures un filozofijas fakultāte === Institūti === * A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts * Astronomijas institūts * Atomfizikas un spektroskopijas institūts * Bioloģijas institūts * Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs * Cietvielu fizikas institūts * Cilvēktiesību institūts * Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts * Elektronikas un datorzinātņu institūts * Filozofijas un socioloģijas institūts * Finanšu institūts * Fizikas institūts * Grāmatvedības institūts * Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts * Ģeoloģijas institūts * Hidroekoloģijas institūts * Izglītības pētniecības institūts * Ķīmiskās fizikas institūts * Latviešu valodas institūts * Latvijas vēstures institūts * Literatūras, folkloras un mākslas institūts * Matemātikas institūts * Matemātikas un informātikas institūts * Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūts * Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts * Polimēru mehānikas institūts * Starptautisko attiecību institūts * Tautsaimniecības institūts * Tirgvedības un kvalitātes vadības institūts * Vides zinātnes un pārvaldības institūts === Studiju centri === * Baltijas studiju centrs * Baltijas pētniecības veicināšanas apvienība * Demogrāfijas centrs * LU Dzimtes studiju centrs * Eirofakultātes Rīgas centrs * Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs * Etniskās kultūras centrs * Ģimenes veselības izglītības centrs * Jūdaikas studiju centrs (LU JSC) * Pašvaldību un projektu vadības valsts mācību centrs * LU Pirmsstudiju mācību centrs * Tautas lietišķās mākslas studija "Vāpe" * Valodu centrs * Ziemeļamerikas studiju centrs === Citas === * LU Akadēmiskais apgāds * LU Bibliotēka * LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzejs * Jaunrades fonds "Juventus" * LU Botāniskais dārzs * Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte" == Skat. arī == * [[Slaveni Latvijas Universitātes absolventi]] == Ārējās saites == *[http://www.lu.lv/ Oficiālā mājaslapa] [[Category:Augstākā izglītība Latvijā]] [[Category:Universitātes]] [[de:Universität Lettlands]] [[en:University of Latvia]] [[fr:Université de Lettonie]] [[hu:Lett Tudományegyetem]] [[no:Universitetet i Latvia]] 4475 19438 2005-09-10T19:08:23Z Āpsis 245 K *[[Gustavs Celmiņš]] (1929) *[[Konstantīns Čakste]] (1925) *[[Vilhelms Munters]] (1925) *[[Einars Repše]] (1986) u.c. [[Category:Latvijas cilvēki]] 4476 14019 2005-04-14T18:27:32Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Trinidada un Tobago]] 4477 14020 2005-04-14T18:28:05Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Trinidada un Tobago]] 4478 14021 2005-04-14T18:29:17Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Trinidada un Tobago]] 4480 51565 2006-06-22T00:50:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Ogre (Lettland)]] :''Ogre ir arī [[Ogre (upe)|upe]] Ogres rajonā.'' '''Ogre''' (iedz. skaits [[2004]]. gadā: 26&nbsp;170) ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Ogres rajons|Ogres rajonā]], vietā, kur [[Ogre (upe)|Ogres upe]] ietek [[Daugava|Daugavā]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ogre'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Ogre.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Ogre gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>26170 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Oger''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1928.g <tr><td>Rajons<td>[[Ogres rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.ogre.lv www.ogre.lv] <tr><td>Ziņu portāls<td>[http://www.ogrenet.lv www.ogrenet.lv] </table> == Ārējās saites == *[http://www.ogre.lv/ www.ogre.lv] Oficiālā mājaslapa *[http://www.ogre.lv/news/10152.html Ogres novada vēsture] Plaša informācija latviešu valodā *[http://www.ogrenet.lv/ www.ogrenet.lv] Ogres novada populārākais ziņu portāls {{stub}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Ogre (Lettland)]] [[en:Ogre, Latvia]] [[et:Ogre]] [[lt:Uogrė]] 4481 14023 2005-04-16T19:35:00Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4482 14024 2005-04-16T19:35:38Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4483 14025 2005-04-16T19:52:30Z Feens 37 no de.wiki Gļivices radiotornis no de.wiki Gļivices radiotornis 4484 44839 2006-05-13T22:39:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Gliwice]] '''Gļivice''' (''Gliwice'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] uz rietumiem no [[Katovice|Katovices]]. Ietilpst [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijā]]. Sens tirdzniecības centrs. Viduslaikos [[alus|alusdarīšanas]] centrs, bet kopš 17.gs beigām - [[dzelzs]] rūdas ieguves centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Gļivice'''<br>'''Gliwice''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Glivice vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Glivice gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.6739131&cpy=50.29647187&res=8&provider_id=320&t=pan Gļivices satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>198 835 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācieši|vācu]] - '''Gleiwitz''' <tr><td>Pilsēta<td>no 13.gs otrās puses <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.gliwice.pl/ www.um.gliwice.pl] </table> {{commons|Gliwice}} Līdz 1945.gadam ietilpa [[Vācija|Vācijā]] (nosaukums - '''Gleivica'''). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vēsturē pazīstama ar t.s. [[Gleivicas incidents|Gleivicas incidentu]] - uzbrukumu '''Gleivicas''' radiostacijai. Mūsdienās pazīstama ar [[Opel]] autorūpnīcu, kas atrodas pilsētā, kā arī ar '''Gļivices''' ('''Gleivicas''') '''radiotorni''' - visaugstāko (118 m augstu) koka konstrukciju pasaulē. [[Image:Sender gliwice.jpg|thumb|200px|left|Gļivices radiotornis]] ====Ar Gļivici saistīti==== *[[Ježijs Buzeks]] (''Jerzy Buzek'') - poļu politiķis. *[[Tadeušs Roževičs]] (''Tadeusz Różewicz'') - poļu dzejnieks un pretošanās kustības dalībnieks. *[[Oskars Troplovics]] (''Oskar Troplowitz'') - vācu farmaceits, [[Nivea]] krēma radītājs. * http://www.gliwice.pl * http://www.gliwice.zobacz.slask.pl * http://www.gliwice.uc.gov.pl [[Category:Polijas pilsētas|Glzivice]] [[cs:Hlivice (Polsko)]] [[de:Gliwice]] [[en:Gliwice]] [[hu:Gliwice]] [[ja:グリヴィツェ]] [[na:Gliwice]] [[nds:Gliwice]] [[nl:Gliwice]] [[pl:Gliwice]] [[ro:Gliwice]] [[ru:Гливице]] [[simple:Gliwice]] [[sv:Gliwice]] 4485 14027 2005-04-16T20:36:37Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gļivice]] 4486 14028 2005-04-16T20:36:53Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gļivice]] 4487 14029 2005-04-16T20:37:00Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gļivice]] 4488 14030 2005-04-16T20:37:09Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gļivice]] 4489 14031 2005-04-16T20:47:45Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 4490 14032 2005-04-16T20:48:55Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 4491 14033 2005-04-16T20:49:57Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4492 34779 2006-03-19T12:45:26Z YurikBot 213 robot Adding: nl, ro '''Inovroclava''' (''Inowrocław'') - sena pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā pie [[Noteca|Notecas]] upes, [[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste|Kujāvijas-Pomoržes vojevodistē]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Inovroclava'''<br>'''Inowrocław''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Inovroclava vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Inovroclava gerbonis.jpg|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.25&cpy=52.78&res=30&provider_id=340 Inovroclavas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>77 527 <tr><td>Rakstos<td>no 1185.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1267.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste|Kujāvijas-Pomoržes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.inowroclaw.pl/ www.inowroclaw.pl] </table> 12.-13.gs - kņazistes centrs. Kopš 1772.gada - [[Prūsija|Prūsijas]] sastāvā. No 1920.gada - jaunajā Polijas valstī. Pilsēta attīstījusies kā [[sāls]] ieguves centrs, bet no 19.gs vidus arī kā kūrortpilsēta. [[Image:PL Inovroclava baznica.jpg|thumb|250px|left|Romāņu baznīca Inovroclavā (12.-13.gs)]] ====Ar Inovroclavu saistīti==== [[Juzefs kardināls Glemps]] (''Józef Cardinal Glemp'') - Polijas [[primāts]]. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Inowrocław]] [[en:Inowrocław]] [[fr:Inowrocław]] [[nl:Inowrocław]] [[pl:Inowrocław]] [[ro:Inowrocław]] 4493 14035 2005-04-16T21:10:21Z Feens 37 redirekts #redirect [[Inovroclava]] 4494 14036 2005-04-16T21:28:45Z Feens 37 Avots:[http://www.pilot.pl/index.php3?z_city_id=66&lang=pl] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed tha Avots:[http://www.pilot.pl/index.php3?z_city_id=66&lang=pl] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4495 14037 2005-04-16T21:31:48Z Feens 37 pārveidots no pl.wiki pārveidots no pl.wiki 4496 35706 2006-03-20T03:08:35Z YurikBot 213 robot Adding: csb, fr, nl Modifying: de '''Ļubina''' (''Lubin'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidrietumos - [[Silēzija|Silēzijā]], [[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas vojevodistē]]. Līdz 1945.gadam pilsētas nosaukums bija '''Lībena''' (''Lüben'') un tā ietilpa [[Vācija|Vācijā]]. 1945.gadā pilsēta pēc [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferences]] lēmumiem tika piešķirta Polijai. 1957.gadā apkārtnē tika atrastas lielas [[varš|vara]] atradnes (ap 10% no pasaules vara krājumiem), un kopš tā laika pilsēta dinamiski attīstījusies kā vara ieguves un pārstrādes centrs. No 1950. līdz 1989.gadam pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājies 33 reizes. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ļubina'''<br>'''Lubin''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Lubina vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Lubina gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=16.2&cpy=51.4&res=30&provider_id=340 Ļubinas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>77 532 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Lüben''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1319.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.lubin.pl/ www.um.lubin.pl] </table> {{commons|Lubin}} [[Image:Lubin06.JPG|Ļubinas rātsnams|250px|left|thumb]] ====Ar Ļubinu saistīti==== *[[Vilhelms I (Virtemberga)|Vilhelms I]] (''Wilhelm I'') - [[Virtemberga|Virtembergas]] valdnieks. [[Category:Polijas pilsētas|Lzubina]] [[csb:Lubin]] [[de:Lubin]] [[en:Lubin]] [[fr:Lubin]] [[nl:Lubin]] [[pl:Lubin]] [[ro:Lubin]] 4497 14039 2005-04-16T21:50:45Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ļubina]] 4498 14040 2005-04-16T21:50:50Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ļubina]] 4499 14041 2005-04-16T21:50:56Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ļubina]] 4500 50696 2006-06-15T11:48:53Z 83.15.44.98 '''Ostrova Veļkopoļska''' (''Ostrów Wielkopolski'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas vojevodistē]]. Pilsēta dibināta 15.gs sākumā, 18.gs sākumā panīka, tomēr pamazām atjaunojās. Līdz 1920.gadam ietilpa [[Vācija|Vācijā]]. 1918-19.gadā bija viens no [[Lielpolijas sacelšanās]] centriem. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ostrova Veļkopoļska'''<br>'''Ostrów Wielkopolski''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map of Poland - Ostrów Wielkopolski.jpg|187px|]]<td align=center>[[Image:Coat of Arms of Ostrów Wielkopolski.jpg|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=17.8&cpy=51.66&res=30&provider_id=340 Ostrovas Veļkopoļskas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>72 898 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Ostrowo''' <tr><td>Pilsēta<td>ap 1404.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.ostrow-wielkopolski.um.gov.pl/ www.ostrow-wielkopolski.um.gov.pl] </table> [[Image:Ostrowcathedral1.jpg|220px|thumb|left|Ostrovas katedrāle]] {{commons|Ostrów Wielkopolski}} [[Category:Polijas pilsētas]] [[da:Ostrów Wielkopolski]] [[de:Ostrów Wielkopolski]] [[en:Ostrów Wielkopolski]] [[eo:Ostrovo]] [[fr:Ostrów Wielkopolski]] [[it:Ostrów Wielkopolski]] [[la:Ostrovia]] [[nl:Ostrów Wielkopolski]] [[no:Ostrów Wielkopolski]] [[pl:Ostrów Wielkopolski]] [[ro:Ostrów Wielkopolski]] [[sv:Ostrow Wielkopolski]] 4501 14043 2005-04-16T22:38:17Z Feens 37 no pl.wiki (Ostrovas Veļkopoļskas rātsnams) no pl.wiki (Ostrovas Veļkopoļskas rātsnams) 4502 14044 2005-04-16T23:16:12Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ostrova Veļkopoļska]] 4503 14045 2005-04-16T23:16:29Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ostrova Veļkopoļska]] 4504 14046 2005-04-16T23:16:34Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ostrova Veļkopoļska]] 4505 14047 2005-04-16T23:16:39Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ostrova Veļkopoļska]] 4506 14048 2005-04-16T23:16:43Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ostrova Veļkopoļska]] 4507 14049 2005-04-16T23:16:48Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ostrova Veļkopoļska]] 4508 14050 2005-04-16T23:16:53Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ostrova Veļkopoļska]] 4509 14051 2005-04-16T23:16:58Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ostrova Veļkopoļska]] 4511 14052 2005-04-17T16:50:46Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Atskaņu hronika]] 4512 46224 2006-05-21T00:51:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Nagy Alfréd]] [[Image:Alfreds_Lielais.jpg|framed|Alfreds Lielais]] '''Alfreds Lielais''' ([[angļu valoda|angliski]]: ''Alfred the Great''; 849? - 899. gada 26. oktobris) bija [[anglosakši|anglosakšu]] dienvidu karaļvalsts [[Veseksa|Veseksas]] karalis no 871. līdz 899. gadam. Pazīstams dēļ savas karaļvalsts aizstāvēšanas pret [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingiem]]. {{stub}} [[Category:Viduslaiki]] [[ang:Ælfrēd se Grēata]] [[cs:Alfréd Veliký]] [[de:Alfred der Große]] [[en:Alfred the Great]] [[eo:Alfredo la Granda]] [[es:Alfredo el Grande]] [[fi:Alfred Suuri]] [[fr:Alfred le Grand]] [[he:אלפרד הגדול]] [[hu:Nagy Alfréd]] [[it:Alfredo il Grande]] [[ja:アルフレッド大王]] [[lb:Alfred de Groussen]] [[nl:Alfred de Grote]] [[no:Alfred av England]] [[pl:Alfred Wielki]] [[pt:Alfredo de Inglaterra]] [[ru:Альфред Великий]] [[sv:Alfred den store]] [[uk:Альфред Великий]] 4513 14054 2005-05-11T17:52:04Z 193.166.87.206 {{NowCommons|Image:Alfred the Great.jpg}} no en.wikipedia (Alfred the Great) {{NowCommons|Image:Alfred the Great.jpg}} 4514 52876 2006-07-01T16:53:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[scn:Sacru Rumanu Mpiru]] '''Svētā Romas impērija''' ([[Vācu valoda|vāciski]]: ''Heiliges Römisches Reich'') bija politiska zemju konglomerācija [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] [[Viduslaiki|viduslaikos]] un jauno laiku sākumā. Tā radās no [[franki|Franku valsts]] austrumu daļas, pēc tās sadalīšanas saskaņā ar [[Verdenas līgums|Verdenas līgumu]] (843), un pastāvēja gandrīz tūkstoš gadus, līdz 1806. gadam. 18. gadsimtā tās sastāvā bija lielākā daļa tagadējās [[Vācija|Vācijas]], [[Čehija|Čehijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Lihtenšteina|Lihtenšteinas]], [[Slovēnija|Slovēnijas]], [[Beļģija|Beļģijas]] un [[Luksemburga (valsts)|Luksemburgas]], kā arī daļa no tagadējās [[Polija|Polijas]] un [[Nīderlande|Nīderlandes]]. Pirms tam tās sastāvā bija visa Nīderlande, kā arī daļa no tagadējās [[Šveice|Šveices]], [[Francija|Francijas]] un [[Itālija|Itālijas]]. Impērijas nosaukumi mainījās gadsimtu gaitā. 1034. gadā terminu ''Romas impērija'' attiecināja uz [[Konrāds II|Konrāda II]] pārvaldītajām zemēm. 1157. gadā minēts nosaukums ''Svētā impērija''. Terminu ''Romas imperators'' attiecināja [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropas]] valdniekiem sākot ar [[Otto II]] (imperators no 973. līdz 983. gadam). Termins ''Svētā Romas impērija'' pirmoreiz minēts 1254. gadā, bet pilnais nosaukums '''Vācu Svētā Romas impērija''' (vāciski: ''Heiliges Römisches Reich Deutscher Nation'') parādās 1512. gadā. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.orteliusmaps.com/book/ort56.html 1570. gada Svētās Romas impērijas karte] [[Category:Vācijas vēsture|Sveta Romas imperija]] [[Category:Viduslaiki|Sveta Romas imperija]] [[be:Свяшчэнная Рымская імперыя]] [[bg:Свещена Римска империя]] [[br:Impalaeriezh santel, roman ha german]] [[ca:Sacre Imperi Romano-Germànic]] [[cs:Svatá říše římská]] [[cy:Yr Ymerodraeth Rufeinig Sanctaidd]] [[da:Tysk-romerske rige]] [[de:Heiliges Römisches Reich]] [[en:Holy Roman Empire]] [[eo:Sankta Romia Imperio]] [[es:Sacro Imperio Romano Germánico]] [[et:Saksa-Rooma riik]] [[fa:امپراطوری مقدس روم]] [[fi:Pyhä saksalais-roomalainen keisarikunta]] [[fr:Saint Empire romain germanique]] [[he:האימפריה הרומית הקדושה]] [[hr:Sveto Rimsko Carstvo]] [[hu:Német-római Birodalom]] [[id:Kekaisaran Suci Romawi]] [[it:Sacro Romano Impero]] [[ja:神聖ローマ帝国]] [[ka:საღვთო რომის იმპერია]] [[ko:신성 로마 제국]] [[la:Imperium Romanum Sacrum]] [[lb:Hellegt Réimescht Räich vun Däitscher Natioun]] [[lt:Šventoji Romos imperija]] [[mr:पवित्र रोमन साम्राज्य]] [[nds:Römsche Riek vun de düütsche Natschoon]] [[nl:Heilige Roomse Rijk]] [[no:Det hellige romerske rike av den tyske nasjon]] [[pl:Święte Cesarstwo Rzymskie Narodu Niemieckiego]] [[pt:Sacro Império Romano-Germânico]] [[ro:Sfântul Imperiu Roman]] [[ru:Священная Римская империя]] [[scn:Sacru Rumanu Mpiru]] [[sk:Rímskonemecká ríša]] [[sl:Sveto rimsko cesarstvo]] [[sr:Свето римско царство]] [[sv:Tysk-romerska riket]] [[uk:Священна Римська Імперія]] [[vi:Đế quốc La Mã Thần thánh]] [[wa:Sint Impire Romin Djermanike]] [[zh:神圣罗马帝国]] [[zh-min-nan:Sèng Lô-má Tè-kok]] 4515 14056 2005-04-17T18:22:20Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Svētā Romas impērija]] #REDIRECT: [[Svētā Romas impērija]] 4516 14057 2005-04-17T18:25:29Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Svētā Romas impērija]] #REDIRECT: [[Svētā Romas impērija]] 4517 47259 2006-05-23T17:55:58Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.232.249.163|80.232.249.163]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neonz [[Image:Gunars_astra.gif|framed|Gunārs Astra apcietinājumā]] '''Gunārs Astra''' (dzimis 1931. gada 22. oktobrī, miris 1988. gada 6. aprīlī) bija latviešu brīvības cīnītājs. Gunārs Astra ir dzimis 1931. gada 22. oktobrī. Pēc skolas beigšanas viņš iestājas Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā un, to pabeidzis, 1952. gadā sāk strādāt rūpnīcā [[VEF]]. Būdams erudīts un strādīgs, viņš drīz kļūst par 7. Radio ražošanas ceha priekšnieku. 1958.gadā G. Astra iepazinās ar amerikāņu diplomātiem, un šī satikšanās izmainīja viņa dzīvi. Viņš uzzināja patiesību par Padomju Savienības mērķiem un nolēma iesaistīties cīņā pret okupācijas režīmu. 1961. gadā Gunāru Astru apsūdzēja spiegošanā un piesprieda 15 gadu izsūtījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē. Pēc soda izciešanas Gunārs Astra atgriezās Latvijā. Atgriežoties brīvībā, no 1976. gada līdz 1983. gadam Gunārs mājās glabāja, pavairoja un izplatīja pretpadomju literatūru. 1983. gadā Gunāru Astru apcietināja otrreiz un piesprieda piecu gadu cietumsodu. 1983. gada 15. decembrī tiesā viņš teica savu "Pēdējo vārdu", nobeidzot to ar tekstu: "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku." 1988. gada 1. februārī Gunāru Astru atbrīvoja no apcietinājuma, taču tā paša gada 6. aprīlī viņš mira slimnīcā [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]], iespējams, PSRS Valsts Drošības Komitejas darbinieku saindēts. 19. aprīlī Gunāru Astru apglabāja [[Rīga|Rīgā]], II Meža kapos. Sanākusī tauta aizbēra viņa kapu ar rokām. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.ltn.lv/~gastra/ Gunāra Astras Brīvības Fonds] * [http://www.historia.lv/alfabets/A/AS/astra_g/dok/1983.12.15..htm Gunāra Astras pēdējais vārds] * [http://www.historia.lv/alfabets/A/AS/astra_g/dok/1983.11.11.htm Izvilkums no apsūdzības raksta krimināllietā nr.26 par Gunāra Astras pretpadomju darbību] [[Category:Latvijas vēsture|Astra, Gunars]] [[Category:Padomju disidenti|Astra, Gunars]] 4518 14059 2005-04-18T14:41:19Z Neonz 33 '''Viestards''' (avotos: ''Vesthardus'', ''Vester''; 12. gs. 2. puse - 13. gs. 1. puse) bija [[Zemgale|Zemgales]] lielkungs. 1205. un 1208. gada cīņās pret [[lietuvieši|lietuviešiem]], kā arī 1206. gada cīņā pret [[līvi|līviem]] sadarbojās ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], taču vēlāk kļuva par vācu agresijas pretinieku. 1219. gadā iznīcināja [[krustneši|krustnešu]] karaspēku, kas devās uz [[Mežotne|Mežotni]]. 1225. gadā atļāva pāvesta legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] sludināt Zemgalē kristietību, bet jau 1228. gadā uzbruka un nopostīja divus vācu cietokšņus - [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klosteri]] un [[Aizkraukles pils|Aizkraukles pili]]. {{stub}} [[Category:Latvijas vēsture]] 4519 44351 2006-05-12T06:33:27Z Feens 37 [[Image:Modenas_Vilhelms.jpg|thumb|Modenas Vilhelma [[zīmogs]] (1248)]] '''Vilhelms no Modenas''' ([[latīņu valoda|latīņu valodā]]: ''Guillielmum Mutinensis episcopus '') ([[vācu valoda|vācu valodā]]: ''Willelmus'', ''Wilhelm von Modena'') (1184? - 1251. gada 31. marts), pazīstams arī kā '''Viļums''', '''Guljelmo''', '''Gviljems''', bija pāvesta legāts [[Livonija|Livonijā]]. Vilhelms no Modenas ir cēlies no Pjemontas. Viņš bijis kartēziešu ordeņa brālis. Pāvesta [[Pāvests Inocents III|Inocenta III]] laikā Vilhelms uzsāka darbību pāvesta kancelejā un 1220. gadā viņš kļūst par vicekancleru. No 1222. gada līdz 1233. Vilhelms bija Modenas bīskaps. 1224. gadā Rīgas bīskaps [[Alberts]], lai risinātu savas pretrunas ar [[Dānija|dāņiem]], [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Rīga|Rīgas pilsētu]], kā arī lai panāktu Rīgas bīskapijas pārveidošanu par arhibīskapiju, nosūtīja uz Romas kūriju priesteri Maurīciju (''Mauritium'') ar lūgumu pāvestam nozīmēt savu legātu (šķīrējtiesnesi). 1224. gada 31. decembrī pāvests [[Pāvests Honorijs III|Honorijs III]] iecēla Vilhelmu par savu legātu Livonijā, [[Prūsija|Prūsijā]], [[Holšteina|Holšteinā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zemgale|Zemgalē]], [[Semba|Sembā]], [[Kursa|Kursā]], [[Vīrija|Virijā]] un [[Batlijas jūra|Baltijas jūras]] salās, pilnvarojot viņu kārtot visas [[katoļi|katoļu]] misijas lietas. 1225. gada 25. janvārī viņš saņem papildus pilnvaras celt misijas novados jaunas baznīcas, izraudzīt tām bīskapus un tos iesvētīt. Vilhelms ieradās Rīgā 1225. gada pavasarī. Kopā ar bīskapu Albertu, [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapu]] [[Lamberts|Lambertu]], hronistu [[Heinrihs no Papendorfas|Heinrihu]] un citiem legāts apceļoja misijas apgabalu, apmeklējot [[Turaida|Turaidu]], [[Lēdurga|Lēdurgu]], [[Metsopole|Metsopoli]], [[Idumā]], [[Latgale|Latgali]] un Igauniju. Atceļā viņš iegriezās [[Trikāta|Trikātā]], [[Cēsis|Cēsīs]] un [[Sigulda|Siguldā]]. 1225. gada rudenī Vilhelms apmeklēja [[Ikšķile|Ikšķili]], [[Lielvārde|Lielvārdi]], [[Aizkraukle|Aizkraukli]] un [[Koknese|Koknesi]]. Balstoties uz ceļojumu laikā iegūto informāciju, Vilhelms pāvestam nosūtīja ziņojumu. Pamatojoties uz šo ziņojumu Honorijs III viņu ar 1225. gada 19. novembra rakstu pilnvaro apsolīt pilnīgu neatkarīgu tiem pagāniem, kuri dod apsolījumu kristīties. Bez tam, pāvests legātam pavēlēja atcelt tos soģus, kuri jaunkristītajiem radot neciešamus apstākļus. Bez misijas darba Vilhelms veica arī svarīgus politiskus uzdevumus. 1225. gada beigās viņš Rīgā izšķīra vairākus strīdus starp bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu – augustā viņš nosaka, ka ordeņa mestrs un garīdznieki garīgās lietās atbild bīskapam, bet visi pārējie ordeņa brāļi un pavalstnieki atbild tikai mestram; decembrī Vilhelms kā šķīrējtiesnesis atzina, ka rīdziniekiem pašiem ir tiesības izvēlēt savu tiesnesi, kuru amatā apstiprina bīskaps; visiem Rīgas namniekiem tika piešķirtas 1211. gadā ārzemju tirgotājiem dotās privilēģijas par atbrīvošanu no karstas dzelzs pārbaudījuma, tiesas divkaujas, muitas un krasta tiesībām; bez tam, decembrī Vilhelms izšķir strīdu starp Sēlijas bīskapu Lambertu un Rīgas bīskapu Albertu. Pēc legāta aicinājuma 1225. gadā uz sarunām Rīgā ieradās Rietumzemgales vecākais [[Viestards]], kurš piekrita viena misionāra nosūtīšanai uz Zemgali, atļaujot viņam sludināt kristīgo ticību. Kad Zobenbrāļu ordenis padzina dāņus no viņu zemēm Igaunijā, 1226. gada sākumā Vilhelms pāvesta vārdā pārņēma strīdīgos apgabalus ([[Virija|Viriju]], [[Jerva|Jervu]], [[Harija|Hariju]] un [[Vīka|Vīku]]), organizēja tajos no Romas kūrijas tieši atkarīgu vietējo pārvaldi, ieceļot par savu vietnieku šo apgabalu pārvaldei kapelānu Jāni. 1226. gada martā Vilhelms Rīgas Doma baznīcā sasauc pirmo Livonijas koncilu. 1226. gada pavasarī viņš izdeva vairākus svarīgus dokumentus par Rīgas pilsētu, tai skaitā, 15. marta aktā viņš nosprauda Rīgas apgabala robežas. Tāpat Vilhelms panāca, ka, saskaņā ar 1226. gada 11. un 18. aprīļa līgumiem, rīdzinieki apņēmās piedalīties turpmākajās Baltijas iekarošanas akcijās, saņemot par to trešdaļu no iekarotajām zemēm, bet visi Zobenbrāļu ordeņa locekļi tika atzīti par pilntiesīgiem Rīgas namniekiem. Bez tam Vilhelma oficiāli apstiprināja par Rīgas pilsētas tiesībām jau pirms tam šeit pastāvējušās [[Visbija|Visbijas]] tiesības. Viņš dod bīskapam Albertam piekrišanu arī Sēlijas bīskapijas likvidācijai. 1226. gadā jūnijā Vilhelms atstāj Rīgu un atceļā uz Vāciju viņš [[Gotlande|Gotlandē]] aicināja krusta karam pret [[Sāmsala|Sāmsalas]] jūras laupītājiem. Bīskapa Alberta pārziņā esošajai Visbijas Sv.Jēkaba baznīcai viņš izdeva privilēģiju, kas tās skolās ļāva uzņemt visādu tautību skolēnus, tātad arī Livonijas jaunkristīto bērnus. 1230. gadā Vilhelma kā pāvesta legāts uzturējās Prūsijā. Saskaņā ar kāda [[Francija|franču]] mūka hroniku, uzturoties Prūsijā Vilhelms esot pārtulkojis Donāta latīņu gramatiku [[prūšu valoda|prūšu valodā]]. 1230.–31. gadā viņš [[Itālija|Itālijā]] piedalījās pāvesta diplomātiskajās sarunās ar [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizaru [[Fridrihs II|Fridrihu II]] un Lombardijas pilsētām. Sakarā ar jukām Livonijā, kuras bija izcēlušās sakarā ar pāvesta vicelegāta [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīna]] darbību pāvests [[Pāvests Gregorijs IX|Gregorijs IX]] 1234. gada viņu atcēla no amata un atkal 1234. gada 21. februārī iecēla par savu legātu Vilhelmu, kurš tāpēc atsacījās no Modenas bīskapijas. No 1234. gada septembra līdz 1235. gada pavasarim Vilhelms atkal uzturējās Livonijā. 1234. gada septembrī Vilhelms dibināja [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]] un iecēla par pirmo Kurzemes bīskapu [[Engelberts|Engelbertu]] (''Engelbert''). 1234. gada 10. septembrī viņš atkal atjaunoja [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas bīskapiju]], kurai piešķīra Vīku un [[Leale|Leali]], ieceļot par Sāmsalas bīskapu Heinrihu (''Heinrich''), 1235. gada 8. janvārī atļaujot Hermanim atvietot savu līdzšinējo Leales bīskapa nosaukumu ar Tērbatas bīskapa titulu. 1234. gada 20. decembrī Vilhelms apstiprina Sāmsalas sadalīšanu trijās daļās starp Rīgas bīskapu, Rīgas pilsētu un ordeni. Rīgā Vilhelms ierosināja jauna [[dominikāņi|dominikāņu]] klostera dibināšanu. No 1237. – 1238. gadam Vilhelms kā pāvesta legāts ir trešo reizi Livonijā. 1237. septembra vidū pāvesta Vilhelms izdarīja diacēžu limitāciju, t.i., noteica robežas Rīgas, Kurzemes un Zemgales diacēzēm. Saskaņā ar pāvesta pavēli, viņš piešķir Ziemeļigauniju Dānijai. Minētā apgabala faktiskā nodošana dāņiem notika Vilhelma klātbūtnē [[Rēvele|Rēvelē]] 1238. gada 7. jūlijā. No 1239. – 1242.gadam Vilhelms kā pāvesta legāts atkal uzturas Prūsijā. No turienes 1242. gadā viņš dod atļauju Livonijas ordenim divu piļu celtniecībai pie Lielupes un Ventas – vēlākās [[Jelgava|Jelgavas]] un [[Ventspils|Ventspils]] pilis. Ar 1242. gada 19. aprīļa rakstu viņš atņem Livonijas kara lietu vadību Rīgas bīskapam un nodod ordeņa mestram. Pāvests [[Pāvests Inocents IV|Inocents IV]] 1244. gada 15. jūlijā atkārtoti iecēla Vilhelmu par legātu Baltijas zemēs, bet tā paša gada 27. septembrī pāvests Vilhelmu ieceļ par Savojas kardinālbīskapu. Tā kā Vilhelma uzdevumi prasīja viņa klātbūtni kūrijā, kas kopš 1245. gada atradās [[Liona|Lionā]], pāvests viņa vietā iecēla kādu citu. Neskatoties uz savu uzturēšanos Lionā, Vilhelms tomēr turpināja piedalīties Livonijas lietu izšķiršanā. 1245. gada 5. februārī viņš izdod aktu par Kurzemes dalīšanu starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni. 1246. gada 3. novembrī Inocents IV Vilhelmu iecēla par savu legātu [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]], kur viņš uzturējās 1247. un 1248. gadā. Pēc tam Vilhelms ir darbojies Vācijā pretkaraļa Holandes Vilhelma interesēs. Pēdējos mūža gados Vilhelms dzīvoja Lionā. Pāvests Inocents IV 1250. gadā, atņemot legāta tiesības Baltijas zemēs [[Alberts II (Rīga)|Albertam II Zauerbēram]], uzdeva Vilhelmam izšķirt strīdu starp [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] un jauniecelto Prūsijas un Livonijas arhibīskapu Albertu II Zauerbēru. Ar Vilhelma un vēl divu citu starpniecību 1251. gada 24. februārī tika noslēgts vienošanās līgums. 3. martā viņš piedalījās Zemgales bīskapijas likvidēšanā un Rīgas pasludināšanā par arhibīskapiju, ar ko noslēdzās katoļu baznīcas hierarhijas organizēšana Livonijā. Vilhelms ir cīnījies arī pret ķecerību un darbojies kā [[inkvizīcija|inkvizitors]] Lombardijā. Vilhelms miris 1251. gada 31. martā Lionā. == Informācijas avoti == * Vilhelms no Modenas, [http://www.historia.lv/alfabets/V/vi/vilhelms_no_modenas/vilhelms_no_modenas.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Livonija]] [[Category:Viduslaiki]] [[de:Wilhelm von Modena]] [[en:William of Modena]] [[pl:Wilhelm z Modeny]] [[sv:Vilhelm av Sabina]] 4520 44356 2006-05-12T06:35:42Z Feens 37 #REDIRECT: [[Alberts II (Rīga)]] 4521 14062 2005-04-18T15:09:48Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Vilhelms no Modenas]] #REDIRECT: [[Vilhelms no Modenas]] 4522 14063 2005-04-18T15:14:38Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Vilhelms no Modenas]] #REDIRECT: [[Vilhelms no Modenas]] 4523 14064 2005-04-21T04:55:06Z Neonz 33 precizēju kategoriju '''Latviešu Indriķis''' (''Henricus de Lettis'') (1187 - pēc 1259) jeb '''Heinrihs no Papendorfas''' bija hronists, pirmās Latvijā sarakstītās hronikas ([[Indriķa hronika]]) autors. Pēc tautības latvietis vai vācietis (ir divas hipotēzes). 1208. gadā iesvētīts par garīdznieku un ieradies [[Imerā]], kur sācis sludināt kristietību vietējo latviešu vidū. Uzceļ baznīcu [[Rubene|Rubenē]]. Parādās kā šķīrējs strīdā starp [[Autine|Autines]] latviešiem un [[Zobenbrāļu ordenis|ordeni]] 1212. gadā (skat. [[Autines sacelšanās]]). 1215. gadā pavada Raceburgas bīskapu Filipu ceļā uz [[Roma|Romu]]. Vēlāk piedalās krusta karos pret [[igauņi|igauņiem]]. Dzīvojis Rubenē līdz pat 1259. gadam, kad viņu nopratina kā liecinieku strīdā par [[Rīgas arhibīskapija|arhibīskapijas]] un [[Livonijas ordenis|ordeņa]] robežām pie [[Burtnieku ezers|Burtnieku ezera]] un [[Salaca|Salacas]]. Savu hroniku sarakstījis ap 1225./1226. gadu, bet 1227. gadā tai pievieno vēl vienu nodaļu par [[Sāmsala|Sāmsalas]] iekarošanu. == Informācijas avoti == * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/3.Livhron/1.htm#a 1. Latviešu Indriķa hronika, Latviešu Indriķis] == Ārējās saites == * [http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/saturs_indr_hr.htm Indriķa hronika] (tulkojums latviešu valodā) [[Category:Latvijas vēsture|Indrikis]] [[Category:Livonija|Indrikis]] 4524 14065 2005-04-18T15:38:36Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latviešu Indriķis]] #REDIRECT: [[Latviešu Indriķis]] 4525 36262 2006-03-23T23:25:33Z Feens 37 #REDIRECT [[Latviešu Indriķis]] 4526 29233 2006-02-07T11:57:50Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neonz '''Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika''' ([[latīņu valoda|latīniski]]: ''Chronicon Livoniae'') bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] oficiālā historiogrāfija. Hronikas autors, saskaņā ar vienīgā noraksta, kas saglabājies [[Gdaņska|Gdaņskas]] (agrāk Dancigas) arhīvā nosaukumā norādīto, ir [[Hermanis no Vartbergas]], [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] brālis, Livonijas ordeņa mestra kapelāns (''…per fratrem Hermannum de Wartberge, capellanum magistri per Livoniam''). Hronika sarakstīta prozā, viduslaiku latīņu valodā. Oficiālā Vācu ordeņa filiāles Livonijā historiogrāfija. Hroniku Hermanis saraksta Livonijā ap 1378. gadu. Pamatā hronikā aprakstīti Livonijas kari ar [[Lietuva|Lietuvu]] un [[Krievija|Krieviju]], domāta lasīšanai brāļu bruņinieku auditorijā, to varēja izmantot arī katoļu augstākā garīdzniecība. Notikumi apskatīti pieaugošā laika secībā, no 1143.- 1378. Tā sarakstīta, lai turpinātu [[Jaunākā Livonijas Atskaņu hronika|Jaunākās Livonijas Atskaņu hronikas]] notikumu izklāstu, kas izbeidzās līdz ar 1348. gadu. Hronika sastādīta viduslaiku latīņu valodā. Tulkota vācu un krievu (1876) valodās. Līdz šim viens izdevums latīņu oriģinālvalodā (izdevis [[Ernsts Strēlke]] (''Strehlke'') avotu krājuma ''Scriptores rerum Prussicarum'' II sējumā - Leipciga, 1863.), divi izdevumi vāciski (pirmais no tiem ir Srēlkes tulkojums, kas iznāca 1864. gadā Berlīnē un Tallinā) un viens krieviski. Oriģināls materiāls sākot jau ar 1345. gadu, bet tā kā no 1358. gada autors bijis Livonijas ordeņa mestra pavadonis, tad sniegtās ziņas sevišķi vērtīgas. Kā avotus hronikas autors izmantojis [[Indriķa hronika|Indriķa hroniku]], abas [[Livonijas atskaņu hronikas]] (skatīt: par Vecāko Livonijas atskaņu hroniku - [[Atskaņu hronika]]; [[Jaunākā Livonijas atskaņu hronika]]), ordeņa mestra saraksti un dokumentus, izmantojis arī ordeņa mestru sarakstus, kas līdz mūsdienām atsevišķi nav saglabājušies. Par 13. gadsimtu daudz hronoloģisku un faktoloģisku neprecizitāšu. Autors sniedz atsevišķus datējumus un notikumu izklāstus laikā no 1236.-1255., lai precizētu dažus notikumus, kas citos avotos nav tuvāk apskatīti. Kaut arī ziņas par notikumiem kļūst precīzas un ticamas tikai sākot ar 1241. gadu, šeit ir atrodamas dažas vērtīgas norādes, kas labāk palīdz izprast notikumu gaitu šajā laika posmā. == Informācijas avoti == * Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika, [http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vartb_hron/hron.htm Historia.lv] [[Category:Hronikas|Livonijas hronika]] [[Category:Livonija|Livonijas hronika]] 4527 14068 2005-04-21T05:15:34Z Neonz 33 cat '''Teoderihs no Turaidas''' ([[latīņu valoda|latīņu valodā]]: ''Theodericus'', ''Thidericus'') (? - 1219) bija bīskapa [[Meinards|Meinarda]] līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā [[Livonija|Livonijā]], cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas abats (1202 - 1211), [[Igaunijas bīskapija|Igaunijas bīskaps]] (1211 - 1219). Vēsturnieki par tā izcelsmi izsaka dažādus viedokļus, pēc vienu domām tas nācis no Altenkampas klostera Morimundas filiāles (Lejasreina), kurai vienīgai tai laikā bija kontakti ar ziemeļiem. Tā kā Teoderihs vēlāk Daugavgrīvas klostera konventu veidoja pēc Morimundas klostera filiāles - Marienfeldas abatijas Vestfālenē (Benninghoven 1965, 21). Taču pats Teoderihs no tās gan nevarētu būt nācis, jo Marienfelda dibināta tikai 1185. gadā. Daži pētnieki izsakās par Pfortas klosteri pie Naumburgas, kā domāja dāņu pētnieki - P.Johansens, T.Grentrups. Ierašanās laiks Livonijā nav droši zināms, taču pastāv hipotēze, ka Meinards ap 1186. gadu, dodoties uz savu iesvētīšanu par bīskapu, [[Brēmene|Brēmenē]] bija saticis mūku Teoderihu. Livonijā pirmoreiz minēts kā sludinātājs [[Turaida|Turaidā]], kur [[līvi]] gribēja viņu ziedot saviem dieviem, taču likteņa zirgs spēra trīs reizes labo kāju. Tāpat sludināja [[Igaunija|Igaunijā]], kur 1191. gada 23. jūnijā, [[Saules aptumsums|saules aptumsuma]] dēļ arī tika apdraudēta tā dzīvība - igauņi domāja, ka Teoderihs apēdot sauli. Pēc tam, kad līvi deviņdesmito gadu pirmā pusē sāka atkrist no katoļu ticības, Teoderiham izdodas izbēgt uz [[Vācija|Vāciju]], kur viņš dodas uz [[Roma|Romu]] un no pāvesta [[Celestīns III|Celestīna III]] saņem atļauju organizēt pirmo krusta karu (1194? - 1196) pret Austrumbaltiju. Diemžēl, rakstiskas liecības no [[Vatikāns|Vatikāna]] arhīva par šiem notikumiem līdz šim nav konstatētas. 1199. gadā pirmo reizi ierodoties Livonijā un pakļaujot lībiešus, bīskaps Alberts sūta brāli Teodorihu no Turaidas uz Romu pēc krusta kara bullas pie pāvesta [[Inocents III|Inocenta III]]. 1202. gadā piedalās [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] dibināšanā, bet 1205. gadā kļūst par jaundibinātā [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] pirmo abatu. 1211. gadā, tūlīt pēc savas atgriešanās no Vācijas, bīskaps Alberts viņu ieceļ par Igaunijas bīskapu (''Estiensis episcopus''). Savukārt viņa vietā par Daugavgrīvas abatu tiek nozīmēts [[Bernhards no Lipes]]. Viņa iesvētīšanā piedalās trīs no Vācijas atbraukušie bīskapi - [[Fīlips no Raceburgas]], [[Īzo no Verdenas]] un [[Helmolds no Pleses]], Pādebornas bīskaps. Šķiet, ka tieši tādēļ ir bijusi nepieciešama viņu vizīte, jo citādi Albertam nebija tiesības iesvētīt jaunus bīskapus Livonijā. 1218. gadā kopā ar bīskapu [[Bīskaps Alberts|Albertu]] Šlēzvigā lūdz palīdzību [[Dānija|Dānijas]] karalim [[Valdemārs II Iekarotājs|Valdemāram II]], un kļūst par tā sabiedroto un padomdevēju Igaunijas iekarošanā. 1219. gadā kopā ar dāņiem dodas karagājienā uz [[Rēvele|Rēveli]], Ziemeļigaunijā 1219. gada jūnija sākumā, kur tiek nogalināts pēkšņā rēveliešu un hariešu uzbrukuma laikā. == Informācijas avoti == * Teoderihs no Turaidas, [http://www.historia.lv/alfabets/T/Te/teoderihs/teoderihs.htm Historia.lv] [[Category:Livonija]] 4528 14069 2005-04-18T18:08:47Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4529 14070 2005-04-18T18:09:17Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4530 14071 2005-04-21T04:47:21Z Neonz 33 precizēju kategoriju '''Autines sacelšanās''' (1212) bija pirmie Latvijas vēstures avotos ([[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]]) minētie zemnieku nemieri. Sacelšanās pamatā bija [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] rīcība, kas atņēma [[Autine|Autines]] (pie [[Cēsis|Cēsīm]]) latgaļiem viņu zemnieku tīrumus un bišu kokus. Tas 1212. gadā izraisīja plašu latgaļu un [[līvi|līvu]] sacelšanos pret vāciešiem. Nemieri sākās rudenī, tūlīt pēc labības pļaujas. Par sacelšanās centru kļuva līvu pils [[Satezele]] (tag. [[Sigulda]]). Uz Satezeli devās bīskapa [[Bīskaps Alberts|Alberta]] sarunu delegācija, kuras sastāvā bija arī kristīgais [[Turaida|Turaidas]] līvu valdnieks [[Kaupo]]. Taču miera sarunas izrādījās neveiksmīgas un pret sacelšanos vērsās viss Rīgas bīskapa un ordeņa karaspēks. Neskatoties uz varonīgo pretošanos, latgaļiem un līviem nācās piekāpties milzīgā pārspēka priekšā. Līviem par sodu uzlika kontribūciju un palielināja nodevas. Latgaļu zemniekiem atdeva bišu kokus, taču ne zemi, kas kļuva par topošās Cēsu pilsmuižas pamatu. [[Category:Latvijas vēsture|Autines sacelsanas]] [[Category:Livonija|Autines sacelsanas]] 4531 42800 2006-05-01T03:23:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[nn:Baltarar]] '''Balti''' ir tautu grupa, kas apdzīvo [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] jeb ''Mare Suebicum'' ([[Tacits]], 98) austrumkrastu kopš trešā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. No daudzajām baltu tautām un ciltīm mūsdienās saglabājušās tikai [[latvieši|latviešu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] tautas. Balti runā [[Baltu valodas|baltu valodās]], kas pieder pie [[Indoeiropiešu valodu saime|indoeiropiešu]] valodu saimes. [[image:Balt vietovard.png|thumb|Baltu vietvārdu izplatība pēc A.Vanaga, V.Toporova un H.Šala]] == Baltu ciltis un tautas == Dzīvās baltu tautas: * [[latvieši]] * [[lietuvieši]] 13. gadsimtā pastāvēja šādas baltu tautas: prūši (t.sk. sembi), jātvingi (saukti arī - sudāvi, iespējams, prūšu dialekts), augštaiši, žemaiši, zemgaļi, latgaļi, kurši, sēļi, skalvji, galindi. Baltu tautas, kuras piedalījas lietuviešu etnoģenēzē: * [[augštaiši]] * [[žemaiši]] * [[jātvingi]] (poleksiāni, daināvi,sudāvi) * [[skalvji]] * [[kurši]] * [[prūši]] * [[sēļi]] * [[zemgaļi]] Baltu tautas, kuras piedalījas latviešu etnoģenēzē: * [[zemgaļi]] * [[latgaļi]] * [[kurši]] * [[sēļi]] Baltu tautas, kuras nepiedalījās lietuviešu un latviešu etnoģenēzē, vairāk nepastāv: * [[galindi]] Mūsdienās baltiem pastāv divi dialekti - žemaišu (Lietuvā) un augšzemnieku (Latvijā). [[Category:Balti]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Lietuvas vēsture]] [[Category:Prūsijas vēsture]] [[de:Balten]] [[en:Balts]] [[es:Baltos]] [[it:Balti]] [[ko:발트족]] [[lt:Baltai]] [[nn:Baltarar]] [[no:Baltiske folkegruppe]] [[pl:Bałtowie]] [[ru:Балты]] [[sl:Balti]] 4533 34474 2006-03-19T08:05:28Z YurikBot 213 robot Adding: fr, nl '''Belhatova''' (''Bełchatów'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Lodzas vojevodiste|Lodzas vojevodistē]] uz rietumiem no [[Tomašova Mazovecka|Tomašovas Mazoveckas]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] piederējusi dažādām [[šļahta|šļahtiču]] dzimtām. 19.gs vidū pilsētā attīstījās tekstilrūpniecība. Pēc [[Janvāra sacelšanās]] apspiešanas, '''Belhatovai''' pilsētas tiesības tika atņemtas, un tās atjaunoja tikai 1925.gadā. Starp pasaules kariem pilsētā bija ap 10 000 iedzīvotāju. Uzplaukumu pilsēta piedzīvoja no 20.gs 60tajiem gadiem, kad apkārtnē tika atklātas [[brūnogles|brūnogļu]] atradnes, un tika uzcelta liela [[termoelektrostacija]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Belhatova'''<br>'''Bełchatów''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Belhatova vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Belhatova gerbonis.jpg|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.36&cpy=51.37&res=30&provider_id=340 Belhatovas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>62 896 <tr><td>Rakstos<td>no 1391.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1737.g līdz 1870.g, no 1925.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lodzas vojevodiste|Lodzas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.belchatow.pl/ www.belchatow.pl] </table> ====Lielākie rūpniecības uzņēmumi==== *[http://www.elb.pl/ Elektrownia Bełchatów S.A.] - [[Eiropa|Eiropas]] lielākā termoelektrostacija. *[http://www.kwb-belchatow.pl/ Kopalnia Węgla Brunatnego Bełchatów S.A.] - brūnogļu ieguve. ====Sporta klubi==== *[http://www.skra.pl/ Skra Belchatów] - vīriešu [[volejbols|volejbola]] komanda Polijas volejbola līgā. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Bełchatów]] [[en:Bełchatów]] [[fr:Bełchatów]] [[nl:Bełchatów]] [[pl:Bełchatów]] [[ro:Bełchatów]] [[sr:Белхатов]] 4534 14075 2005-04-18T19:28:24Z Feens 37 redirekts #redirect [[Belhatova]] 4535 14076 2005-04-18T19:35:08Z Feens 37 Avots:[http://www.wiw.pl/geografia/miasta/termin.asp?et=m_00494]] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assum Avots:[http://www.wiw.pl/geografia/miasta/termin.asp?et=m_00494]] According to the Polish Copyright Law Act of February 4, 1994 (Article 4, case 4) the "governmental symbols, documents, materials and signs are not subject to copyrights". Hence it is assumed that this image has been released into the public domain. However in some instances the use of this image in Poland might be regulated by other laws. 4536 14077 2005-04-18T19:39:08Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4537 14078 2005-04-18T19:45:17Z Neonz 33 1946. gada janvārī [[Zviedrija]] izdeva [[PSRS]] 146 Zviedrijā internētos [[Latvija|latviešu]], [[Igaunija|igauņi]] un [[Lietuva|lietuviešu]] karavīrus, kuri [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija dienējuši [[Vācija|Vācijas]] militārajās vienībās == Ievads == 1945. gada maijā Zviedrijā ieradās aptuveni trīs tūkstoši Vācijas bruņotajiem spēkiem piederīgu militārpersonu. Starp viņiem bija arī aptuveni 250 okupēto Baltijas valstu pilsoņi, kuri bija dienējuši vācu militārajos formējumos. Daļa baltiešu ieradās [[Gotlande|Gotlandē]]. Pirmie no viņiem Gotlandē nonāca 5. maijā. Pārējie dažas dienas vēlāk. Pēdējā baltiešu karavīru grupa Gotlandē nonāca 15. maijā un izkāpa krastā pie Gringes Gammelgardā. Kopumā no [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] Gotlandē ieradās aptuveni 160 baltiešu karavīru. Daudzi no viņiem tika reģistrēti kā civilpersonas un nosūtīti uz bēgļu nometnēm un drīzumā atbrīvoti. Taču aptuveni 40 baltiešu karavīri tika internēti kā militārpersonas. 8. maija rītā Zviedrijas dienvidos Istādē (''Ystad'') no Bornholmas ar kuģīšiem Potrimps un Alnis kopā ar dažiem vāciešiem un civilajiem bēgļiem ieradās 133 [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. divīzijas]] karavīri. No viņiem internētas tika 126 personas. Leģionārus, kuri izcēlās krastā Istādē, 10. maijā pārveda uz Bēkebergas (''Bökeberg'') karantīnas nometni. 29. maijā uz Bēkebergu atveda arī [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] leitnantu [[Pēteris Vabulis|Pēteri Vabuli]], kurš kopā ar vairākiem vācu lidotājiem-instruktoriem Zviedrijā bija ieradies ar vecu [[Junkers]] transportlidmašīnu. Maija beigās internētos no Bēkebergas pārveda uz nometni pie Ekšes (''Eksjö''), kur pirmā baltiešu grupa ieradās 31.maijā. Sākotnēji baltieši Ekšē nometnē tika izvietoti kopā ar vāciešiem, taču septembra sākumā viņus izvietoja atsevišķā nometnē 2 km tuvāk Ekšē - Rennesletē (''Ränneslätt''). Baltiešu, kurus internēja Gotlandē sākotnēji izvietoja nometnē pie Havdhēmas. 2. jūlijā viņus nosūtīja darbos uz Martebū kūdras purvu, bet 21. augustā pārcēla uz meža darbiem Kapelshamnas mežā. Vēlāk viņi atkal atgriezās Havdhēmā. 2. oktobrī sāka Gotlandē internēto baltiešu pārvešanu uz Rennesleti, ko pabeidz 11. oktobrī. Kopumā saskaņā ar Zviedrijas iestāžu datiem internēja 167 baltiešu karavīrus, starp viņiem - 7 igauņus, 11 lietuviešus un 149 latviešus. == PSRS nota == 1945. gada 2. jūnijā PSRS sūtniecība Stokholmā iesniedza Zviedrijas Ārlietu ministrijai verbālnotu, kurā pieprasīja Zviedrijas viedokli par tās teritorijā internētajām "vācu vai vāciešu kontrolē bijušām militārpersonām". 11. jūnijā jautājumu par iespējamo internēto vācu militārpersonu izdošanu izskatīja Riksdaga Ārlietu komisijā (''Utrikesnämden''). Pēc Ārlietu komisijas sēdes ārlietu ministrs Ginters iesniedza ministru kabinetam priekšlikumu internētos izdot PSRS. Ne Ārlietu komisija, ne kabinets netika īpaši informēti, ka izdodamo vidū atrodas arī baltieši. Galīgais lēmums tika pieņemts ministru kabineta sēdē 15. jūnijā. Lai gan Zviedrija nebija saistīta ar [[Sabiedrotie|Sabiedroto]] un Vācijas bruņoto spēku pārstāvju noslēgtā pamiera līguma noteikumiem, tika nolemts apmierināt padomju prasību izdot internētās Vācijas militārpersonas, un lai gan PSRS prasība, pamatojoties uz pamiera noteikumiem, attiecās tikai uz personām, "kas bija bēgušas no frontes pēc Vācijas militārās kapitulācijas akta parakstīšanas", t.i., pēc 1945. gada 8. maija pulksten 0.16 pēc Viduseiropas laika, Zviedrijas valdība izrādīja gatavību izdot visas internētās militārpersonas. Lielākā daļa baltiešu (tai skaitā visi, kuri ieradās no Bronholmas Istadē) fronti "bija pametuši" vēl pirms kapitulācijas akta parakstīšanas. Vēlāk - 24. novembrī - Zviedrija papildus precizēja, ka izdoti tiks visi, kas ieradušies Zviedrijā pēc 1945. gada 30. aprīļa. Nākamajā dienā Zviedrijas valdība uz padomju notu sniedza sekojošu atbildi: : 1945. gada 2. jūnija verbālnotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sūtniecība saskaņā ar norādījumiem izteikusi priekšlikumu izdot Padomju Savienībai visus vācu (un tādus, kas bijuši vācu kontrolē) karavīrus, virsniekus un citas militārpersonas, kas bēgušas no padomju-vācu frontes uz Zviedriju pēc Vācijas kapitulācijas akta parakstīšanas. : Atbildot uz to, Karaliskā Ārlietu ministrija paziņo, ka zviedru valdība ir gatava atļaut vācu vai vāciešu kontrolē bijušām militārpersonām, kuras bēgušas uz Zviedriju, atstāt mūsu zemi un aizsardzības štābs saņēmis uzdevumu stāties sakaros ar sūtniecību jautājumos, kas skar šo personu aizbraukšanu un nodošanu padomju militārajām iestādēm. Turklāt jāpiebilst, ka starp šīm personām ir tādas, kas ieradušās Zviedrijā pirms kapitulācijas akta parakstīšanas. :Šis paziņojums skaidri sevī ietver arī to - kas sūtniecības notā īpaši jautāts -, ka zviedru valdība negatavojas šīm personām Zviedrijā dot patvērumu. [Enkvists, 75] Lēmumu par izdošanu pieņēma koalīcijas valdība, ko vadīja sociāldemokrātu pārstāvis [[Pērs Albīns Hansons]]. Galvenā atbildība jautājuma gatavošanā gūlās uz Ārlietu ministriju, ko vadīja Ginters. Pieņemtais lēmums tika saglabāts slepenībā. 31. jūlijā koalīcijas valdība atkāpās, un to nomainīja sociāldemokrātu kabinets, kurā Hansons saglabāja premjera posteni, bet par ārlietu ministru kļuva sociāldemokrāts [[Estens Undēns]]. No PSRS puses par sarunu vadītāju tika nozīmēts jūras kara flotes atašejs Sļepenkovs. 3. jūlijā viņam Zviedrijas puse iesniedza izdodamo saraksts. Tajā bija iekļauti arī visi 167 internētie baltiešu karavīri. 14. novembrī aizsardzības Štābs saņēma informāciju, ka izdodamo transportēšanai Trelleborgas (''Trelleborg'') virzienā no Murmanskas izbraucis padomju transportkuģis. Tajā paša dienā izdošanas jautājumu skatīja jaunās - sociāldemokrātu - valdības kanceleja, taču skartas tika tikai tehniskas detaļas. == Sabiedrības protesti == Tajā pašā 14. novembrī kāds Ārlietu ministrijas ierēdnis par lēmumu izdot baltiešu karavīrus informēja bijušo Lietuvas vēstnieku Stokholmā [[Ingus Šeiņa|Ingu Šeiņu]], kurš nekavējoties sazinājās ar [[Svenska Dagbladet]] galveno redaktoru Ivaru Andersonu, kā arī ar [[Dagposten]] redakciju. Tajā paša vakarā viņš sazvanījās arī ar Diakonu valdes sekretāru mācītāju Alanu Svantesonu. 14. novembra pēcpusdienā premjerministrs Pērs Albīns Hansons partiju vadītāju konferencē par izdošanu informēja visu pilsonisko partiju pārstāvjus, norādot, ka šajā jautājumā saglabājama slepenība. 15. novembra rītā ''Svenska Dagbladet'' publicēja rakstu "Zviedru azīltiesības", kurā starp citu minēja arī baltiešu karavīru iespējamo izdošanu: : [..] Trešā bēgļu kategorija ir vācu karavīri un starp tiem neliels skaits baltiešu vācu uniformās, kas, vai nu pirms vai tieši sakarā ar vācu kapitulāciju Baltijā, atbēga šeit, un kurus internēja militārā apsardzībā. Saskaņā ar ieroču pamiera noteikumiem un tautu tiesību nolikumiem tie tiks izdoti saviem uzvarētājiem - krieviem, pie kam jāatzīst, ka baltieši ieņem sevišķu, ļoti jūtīgu stāvokli. Vairāki no tiem ir piespiedu kārtā iesaistīti vācu armijā un tāpēc būtu pareizāk tos uzskatīt un apieties ar viņiem kā ar politiskiem bēgļiem. [..] [Freivalds, Alksnis, 75, 76] Saprotot, ka notikusi informās atlikšanacijas noplūde, 15. novembra vakarā Ārlietu ministrija organizēja slēgtu preses konferenci, uz kuru uzaicināja vadošo laikrakstu pārstāvjus. Premjerministrs viņiem pavēstīja par gaidāmo izdošanu, vienlaikus atgādinot pilnīgas klusuciešanas pienākumu. Publiski Ārlietu ministrija turpināja noliegt, ka pieņemts lēmums par internēto izdošanu. 17. novembrī šo informāciju publicēja kara laikā provāciski noskaņotais laikraksts Dagposten, bet 19. novembrī provinces izdevums ''Västmanlands Läns Tidning'', kuru redaktori nebija aicināti uz slēgto preses konferenci, un tādējādi viņiem šajā jautājumā nebija nekādu saistību pret valdību. Nākamajā dienā - 20. novembrī - divi pilsonisko partiju pārstāvji [[Eliss Hostads]] (Tautas partija, 2. palāta) un [[Oke Holmbeks]] (konservatīvie, 1. palāta) iesniedza interpelāciju ārlietu ministram Undēnam. Tajā pašā dienā ārlietu ministru apmeklēja divdesmit piecas augstas Zviedrijas baznīcu amatpersonas, kuras centās panākt lēmuma par baltiešu izraidīšanas pārskatīšanu. 25. novembrī visās Zviedrijas baznīcās notika aizlūgumi par baltiešiem. Zviedru sabiedrība uzsāka plašus protestus pret paredzamo izdošanu. Protestu karalim izteica septiņsimt Zviedrijas 3. ārstu kongresa dalībnieki. Lūgumu ārlietu ministram neizdot baltiešus parakstīja Ārzemnieku komisijas 275 ierēdņi. Starp citām organizācijām protesta telegrammas nosūtīja Gēteborgas tautskolu skolotāju korpuss, valsts tautskolu inspektoru apvienība, vidusskolu skolotāju valsts apvienība, Zviedrijas pamatskolu skolotāju valsts apvienība, Zviedrijas tautskolu skolotāju apvienība un tehnisko ģimnāziju skolotāju apvienība, Stokholmas studentu korpuss, ģimnāziju biedrība Jaunie labējie, Kungsholmas zviedru jaunatnes biedrība, Zviedrijas burātāju apvienība, Zviedrijas baznīcas ierēdņu apvienība, Zviedrijas tautskolas draugu Gēteborgas nodaļa, Zviedrijas atturības biedrība utt. Saskaņā ar zviedru preses novērtējumu pie karaļa vien kopumā vērsušās 100 000 personas. Īpaši aktīvus protestus izteica visas četras Zviedrijas universitātes - Upsalā, Lundā, Stokholmā un Gēteborgā. 26. novembrī Stokholmas un Gēteborgas universitāšu rektori apmeklēja ārlietu ministru Undēnu, izsakot prasību pirms internēto baltiešu izdošanas veikt individuālas pārbaudes. Triju universitāšu juridiskās fakultātes vērsās pie premjerministra, prasot baltiešu gadījumā piemērot azīltiesību principus. Visās četrās universitāšu pilsētās studenti rīkoja plašas protesta sapulces un ielu demonstrācijas. Protesta sapulces notika arī daudzās Stokholmas skolās. 26. novembrī policija izklīdināja ''Östra real'' un ''Palmgrenska samskolan'' ģimnāzistu demonstrāciju, kas devās uz karaļa pili. Jau nākošajā dienā izglītības ministrs uzdeva skolu virsvaldei izdarīt izmeklēšanu sakarā ar skolu pārstāvju protesta rezolūcijām: : [..] Jau tikai tas vien, ka skolu jaunatnei, vecumā no 15-19 gadiem, tiek dota iespēja skolas darbam paredzētajā laikā piedalīties opozīcijas izteikšanā kādā politiskā jautājumā, rada izbrīnu. Vēl lielāks pārsteigums, protams, būtu, ja izrādītos, ka ģimnāzistu opozīcijas izteikšana zināmos gadījumos ir radusies skolotāju ietekmē.[..] [Freivalds, Alksnis, 105] Neapmierinātību izteica arī armijas pārstāvji. Abu Rennesletes nometni apsargājošo apakšvienību (Gētas sapieru vienība (Ing.2) un Jenčepingas-Kalmāras pulks (I/12)) virsnieku un apakšvirsnieku korpusi 24.novembrī pieņēma karalim adresētu rezolūciju internēto izdošanas jautājumā: : [..] Mūsu lojalitāte pret karali un valdību ir nediskutējama un visas dotās pavēles tiks nelaužami izpildītas. Bet mūsu sirdsapziņa un karavīru gods liek mums stingri izteikt mūsu kauna sajūtu, ka mums ir jāpiedalās gaidāmajā izdošanā [..] [Freivalds, Alksnis, 106] Lai gan armijas vadība disciplinārā kārtā vērsās pret abu minēto apakšvienību komandieriem, jau 25. novembrī armijas virspavēlnieks pieprasīja karalim civilo ierēdņu klātbūtni pie internēto nometņu evakuācijas izdošanas gadījumā. Taču kā liecina no 6. līdz 8. decembrim veiktā sabiedriskās domas aptauja sabiedrības noskaņojums nebija viennozīmīgs. 45% no aptaujātajiem uzskatīja, ka baltieši ir jāizdod, 26% - ka jāizdod atsevišķas personas, 14% nevarēja atbildēt, bet tikai 15% procenti stigri izteicās pret izdošanu. Pašsaprotami bija, ka izdošanu atbalstīja komunisti, taču par izdošanu izteicās arī vairākums sociāldemokrātu un ar viņiem saistīto arodbiedrību pārstāvji. == Internēto protesti == Paši internētie joprojām nebija informēti par izdošanas lēmumu. Par to, ka kaut kas tiek gatavots liecināja tikai 20. novembrī pastiprinātā internēto nometņu apsardzība - tika palielināts uzraugu skaits un nostiprināti dzeloņdrāšu iežogojumi. Tikai 21. novembrī kādai latviešu sievietei, apgalvojot, ka viņai nododama ziņa internētajam leitnantam Raiskumam no viņa sievas, izdevās internētos informēt par paredzamo izdošanu. Tās pašas dienas vakarā baltiešu virsnieku sapulcē vienojās par bada streika pieteikšanu. Badastreiks tika uzsākts 22. novebrī. Par streika komitejas vadītāju kļuva ārsts [[Helmārs Eihfūss-Atvars]]. Jau otrajā badastreika dienā nometnes uzraugu skaits tika palielināts līdz 1000 vīriem. 24. novembrī baltiešu badastreikam pievienojās Rennesletē internētie vācieši. 23. novembrī valdība ārkārtas Riksdaga sēdē sniedza atbildi uz Holmbeka un Hostada interpelāciju. Valdības deklarāciju izdošanas jautājumā pirmajā Riksdaga palātā nolasīja premjers Hansons, bet otrajā palātā - ārlietu ministrs Undēns. Viena no protestētāju un arī pašu internēto galvenajām prasībām bija veikt tā saucamo individuālo pārbaudi. Lai gan valdība šo prasību ignorēja, pēc zemāko instanču iniciatīvas 25. novembrī individuālās pārbaudes tika uzsāktas. To rezultātā atsevišķi internētie baltieši tika atzīti par civilbēgļiem, un viņi vēlāk tika atbrīvoti, taču kopumā šīs pārbaudes rezultāti netika ņemti vērā. 26. novembrī valdības ārkārtas sēdē, atsaucoties uz tehniskiem iemesliem, tika nolemts internēto izdošanu atlikt. Taču internētie badastreiku nepārtrauca, jo valdības lēmums neietvēra nekādas norādes uz to, ka iepriekšējais lēmums par izdošanu būtu grozīts. 26. novembra rītā kaprālis [[Gustavs Vilks]] durot ar nazi sirds apvidū izdarīja neveiksmīgu pašnāvības mēģinājumu, bet naktī no 27. uz 28. novembri pārgriežot roku un kāju vēnas pašnāvību izdarīja leitnants [[Oskars Lapa]]. == Izdošana == 27. novembrī Trelleborgas ostā ienāca krievu kuģis Kubaņa. 28. novembra rītā nometnes komandants paziņoja, ka ar šo kuģi baltiešus neizvedīs, un viņi tiks no Rennesletes nometnes pārvietoti uz slimnīcām. Tajā pašā dienā ārlietu ministrs Undēns informēja PSRS, ka badastreika rezultātā baltieši ir tik novājināti, ka izdošana pašlaik nav iespējama. Baltiešus izvietoja Ulrisehamnas (''Ulricehamn''), Halmstādes (''Halmstad''), Kristiānstādes, Veksē, Kalmāras, Ekšē un Erebrū slimnīcās. Pirms tam jau 7 ar tuberkulozi slimojošie bija pārvesti uz Heslebijas sanatoriju. 6. decembrī streika komitejas vadītājs Eihfūss-Atvars, atsaucoties uz streikojošo veselības stāvokļa pasliktināšanos, vērsās pie Zviedrijas Medicīniskās pārvaldes ar lūgumu paziņot citiem slimnīcās internētajiem baltiešiem par bada streika pārtraukšanu. Līdz 11. decembrim bada streiks tika pārtraukts. 4. decembrī baltiešu izdošanas jautājumu atkārtoti izskatīja kabineta sēdē. Valdība nolēma, ka iepriekšējais lēmums atstājams negrozīts, taču trīs valdības locekļi - tieslietu ministrs Ceterbergs (''Zetterberg''), un konsultējošie valsts padomnieki (ministri) Kvensels (''Quensel'') un Danielsons nepiekrita pieņemtajam lēmumam un atturējās no sēdes protokola parakstīšanas. 7. decembrī paziņoja, ka atbildība par internētajiem no militārajām iestādēm nodota Civilās aizsardzības pārvaldes pārziņā. Līdz ar to internēto apsardze un vēlākā konvojēšana tika nodota policijai. 8. decembrī jautājumu atkārtoti izskatīja arī Ārlietu komisijā - lēmums netika mainīts. Šī bija pēdējā reize, kad baltiešu jautājums tika apspriests Zviedrijas oficiālajās instancēs. 13. decembrī, ietriecot acs ābolā zīmuli, pašnāvības mēģinājumu izdarīja leitnants [[Edvīns Alksnis]]. Janvāra sākumā baltiešus no slimnīcām sāka pakāpeniski atkal pārvietot uz internēšanas nometnēm. Lielākā daļa baltiešu (98) nonāca Geltoftā (''Gälltofta'') pie Kristianstades, bet citus (25) izvietoja Rinkabijā (''Rinkaby'') 2 km no Geltoftas, kā arī Friedhemas provizoriskajā slimnīcā. 14. janvārī paziņoja, ka virsleitnants [[Vilis Krūmiņš]] un leitnants [[Ēriks Žilinskis]] atzīti par civilajiem bēgļiem. Viņi tika pārvesti uz Lenhuvudu un vēlāk atbrīvoti. 1946. gada 18. janvārī Ārlietu ministrija saņēma informāciju, ka krievu kuģis Beloostrov ir ceļā uz Trelleborgu. Par izdošanas datumu tika nozīmēts 23. janvāris. 19. janvārī tika pārtraukti visi, tai skaitā arī tuvinieku, apmeklējumi. 23. janvāra rītā 225 vīru lieli policijas spēki ar varu uzsāka Rinkabijas nometnes evakuāciju. No šīs nometnes uz Trelleborgu izdošanai pārveda 128 vāciešus un 23 baltiešus. 24. janvāra rītā internētie tika nodoti PSRS pārstāvjiem uz kuģa Beloostrov. 25. janvārī evakuēja Geltoftas nometni, kurā vairākums internēto bija baltieši. Evakuācijas laikā pašnāvības mēģinājumu izdarīja leitnants [[Artūrs Plūme]]. Viņu nogādāja Kristiānstādes slimnīcā, kur veica operāciju un izdevās viņu glābt. No Geltoftas aizveda 96 baltiešus un 36 vāciešus. Pa ceļam viņiem pievienoja 5 slimos vāciešu un 3 latviešus no Kristiānstādes slimnīcas. Trelleborgas ostā kareivis [[Valentīns Silamiķelis]] ar rokām izsita autobusa logu, ar stikla lauskām mēģinot pārgriezt roku vēnas. Viņu nogādāja pārsiešanas punktā, kur konstatēja, ka ievainojumi nav smagi un viņu iespējams izdot kopā ar pārējiem. Nedaudz vēlāk, citam autobusam iebraucot Trelleborgas ostas teritorijā, pašnāvību, pārgriežot kakla artērijas izdarīja leitnants [[Pēteris Vabulis]]. Vienlaikus ar Geltoftas nometnes evakuāciju policija evakuēja arī 87 slimniekus (starp viņiem 25 baltiešus) no Friedhemas slimnīcas. 25. janvārī kuģis Beloostrov atstāja Trelleborgas ostu. PSRS iestādēm tika izdoti 146 baltiešu karavīrus, starp kuriem bija 132 latvieši (22 virsnieki, 26 instruktori, 78 kareivji un 4 gaisa izpalīgi), 9 lietuvieši (7 virsnieki, 1 instruktors un 1 kareivis), 7 igauņi (1 instruktors, 6 gaisa izpalīgi). Kopā ar leģionāriem izdoti tika arī divi latvieši - civilpersonas. 27. janvārī kuģis Beloostrov iebrauca [[Liepāja|Liepājas]] ostā. Sākotnēji izdotos izvietoja gūstekņu nometnē pie Liepājas cukurfabrikas. 1946. gada februāra beigās daļu no viņiem - dažus latviešus un visus igauņus - pārveda uz nometni [[Rīga|Rīgā]], Mežaparkā. Septiņus no latviešiem jau februārī atbrīvoja. Pārējos leģionārus maija sākumā pārvietoja uz nometni Sarkandaugavā. 17. augustā gandrīz visus izdotos leģionārus atbrīvoja. Ir zināms, ka vismaz pieci no izdotajiem netika atbrīvoti - kapteinis [[Ernests Ķeselis]], leitnants [[Oskars Rēķis]], kaprālis [[Ernests Balodis]], leitnants [[Pēteris Ziemelis]] un ārsts [[Helmārs Eihfūss-Atvars]]. Jau 1947. gada pavasarī daudzus no atbrīvotajiem atkal arestēja. Vairākos tiesas procesos 1947. gada laikā viņi tika notiesāti, piespriežot dažāda ilguma ieslodzījumus. Dažiem tika piespriests nāves sods. == Pēcvārds == Pēc bijušā izdotā Valentīna Silamiķela apkopotajām nepilnīgajām ziņām nāves sods piespriests pieciem latviešiem un vienam lietuvietim. Trijiem latviešiem nāves sods izpildīts, bet divi apžēloti. Vismaz 23 no izdotajiem latviešiem, 4 no lietuviešiem un 1 igaunim piespriesti dažāda termiņa cietumsodi. Zināms, ka vismaz divi no notiesātajiem miruši nometnēs. Ir zināms, ka no izdošanas izdevās izvairīties 15 latviešiem un vienam igaunim. 10 latvieši veselības stāvokļa dēļ palika Zviedrijas slimnīcās, bet 5 latvieši un igaunis tika atzīti par civilajiem bēgļiem un atbrīvoti. 1946. gada vasarā un pēc tam atkārtoti septembrī PSRS pieprasīja Zviedrijā palikušo izdošanu. Neuzticoties Zviedrijas iestādēm, lielākā daļa no Zviedrijā palikušajiem 1946.gada oktobra beigās nelielā zvejnieku laivā pārbēga uz Lielbritāniju. 1994. gada pavasarī Zviedrijas moderātu valdība atzina, ka lēmums izdot baltiešu karavīrus PSRS ir bijusi kļūda. Izdzīvojušie saņēma uzaicinājumu apmeklēt Zviedriju, un viņiem tika izteikta oficiāla atvainošanās. == Informācijas avoti == * Baltiešu izdošana, [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balt_izd/izd.htm Historia.lv] [[Category:Igaunijas vēsture|Baltiesu izdosana]] [[Category:Latvijas vēsture|Baltiesu izdosana]] [[Category:Lietuvas vēsture|Baltiesu izdosana]] [[Category:Zviedrijas vēsture|Baltiesu izdosana]] 4538 50482 2006-06-14T08:49:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Caesar Baronius]] '''Cēzars Baronijs''' ([[latīņu valoda|latīniski]]: ''Baronius Caesar'') (1538 - 1607) bija [[Itālija|itāļu]] [[kardināls]], katoļu baznīcas vēstures ''Annales ecclesiastici'' autors. Baronijs dzimis 1538. gadā [[Sora|Sorā]], izglītojies [[Verola|Verolā]] un [[Neapole|Neapolē]]. 1557. kļuva par vienu no pirmajiem oratoriešu kongregācijas dibinātāja [[Filips Nera|Filipa Neras]] (Neri) sekotājiem, 1593. gadā tika iecelts par priekšnieku. 1596. gadā [[Pāvests Klements III]] iecēla viņu par kardinālu un [[Vatikāns|Vatikāna]] bibliotekāru. Kā atbildi uz luterāņu teologu sarakstīto baznīcas vēsturi (''Ecclesiastica historia integram ecclesiae ideam complectens, congesta per aliquot studios et pios viros in urbe Magdeburg'', jeb tā sauktās [[Magdeburgas centūrijas]]), kas iznāca Bāzelē no 1559. līdz 1574. gadam, Baronija sarakstījis katoļu baznīcas vēsturi - ''Annales ecclesiastici a Christo nato ad annum 1198.'', ko no 1588. līdz 1607. gadam 12 sējumos izdeva [[Roma|Romā]]. Darbs balstīts ļoti plaša avotu materiāla izpētē, un lai gan tajā ir diezgan daudz kļūdu, tas sniedz ārkārtīgi daudz vērtīgu un līdz tam nezināmu datu par baznīcas vēsturi. Baronija darba pēdējā sējumā atrodamas arī ziņas par pirmo [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles bīskapu]] [[Meinards|Meinardu]]. == Bibliogrāfija == * Baronius, C. Annales ecclesiastici a Christo nato ad annum 1198. Volumen I-XII, Roma, 1588-1607. == Informācijas avoti == * Baronijs, Cēzars, [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/baronijs/baronijs.htm Historia.lv] [[Category:Kardināli|Baronijs, Cezars]] [[de:Cesare Baronius]] [[en:Caesar Baronius]] [[fr:Caesar Baronius]] [[gl:Cesare Baronius]] [[nl:Caesar Baronius]] [[pl:Cezar Baronius]] [[sv:Cesare Baronius]] 4539 53295 2006-07-02T19:54:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Ostrołęka]] '''Ostrolenka''' (''Ostrołęka'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļaustrumos [[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas vojevodistē]] pie [[Nareva|Narevas]] upes. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ostrolenka'''<br>'''Ostrołęka''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL_Ostrolenka_vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL_Ostrolenka_gerbonis.jpg|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=21.57&cpy=53.09&res=30&provider_id=340 Ostrolenkas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>53 740 <tr><td>Pilsēta<td>no 1363.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.ostroleka.pl/ www.ostroleka.pl] </table> 15.-16.gs '''Ostrolenka''' bija amatniecības centrs. 1807.gadā netālu no pilsētas notika kauja starp [[Napoleons|Napoleona]] un [[Krievija|Krievijas]] karaspēku, bet [[1831.gada Polijas sacelšanās|1831.gada sacelšanās]] laikā '''Ostrolenkā''' notika liela kauja starp [[Krievija|cara]] karaspēku un [[poļi|poļu]] nemierniekiem [[Juzefs Bēms|Juzefa Bēma]] vadībā. Arī [[poļu-padomju karš|poļu-padomju kara]] laikā pilsētā notika sīvas kaujas. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Ostrołęka]] [[en:Ostrołęka]] [[fr:Ostrołęka]] [[it:Ostrołęka]] [[nl:Ostrołęka]] [[pl:Ostrołęka]] [[ro:Ostrołęka]] 4540 14081 2005-04-18T20:04:03Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ostrolenka]] 4541 14082 2005-04-19T06:38:00Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4542 14083 2005-04-19T06:38:21Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4543 46350 2006-05-21T03:22:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Zabrze]] '''Zabže''' (''Zabrze'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] uz rietumiem no [[Gļivice|Gļivices]]. Ietilpst [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijā]]. Līdz 1945.gadam ietilpa [[Vācija|Vācijā]] ('''Hindenburga''' (''Hindenburg'')). Rūpniecības centrs - [[akmeņogles|akmeņogļu]] ieguve; metalurģiskā, stikla rūpniecība. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Zabže'''<br>'''Zabrze''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Zabze vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL Zabze gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.78&cpy=50.3&res=30&provider_id=340 Zabžes satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>192 177 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācieši|vācu]] - '''Hindenburg''' (1915.g - 1945.g) <tr><td>Rakstos<td>no 1305.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1922.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.zabrze.pl/index.php www.um.zabrze.pl] </table> {{commons|Zabrze}} <br clear="all" /> [[Image:Zabrze-panorama-v2.jpg|thumb|center|800px|Zabžes panorāma|left]] [[Category:Polijas pilsētas]] [[da:Zabrze]] [[de:Zabrze]] [[en:Zabrze]] [[fr:Zabrze]] [[hu:Zabrze]] [[na:Zabrze]] [[nds:Zabrze]] [[nl:Zabrze]] [[pl:Zabrze]] [[ro:Zabrze]] 4544 14085 2005-04-19T06:58:33Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zabže]] 4545 14086 2005-04-19T06:58:31Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zabže]] 4546 14087 2005-04-19T06:58:31Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zabže]] 4547 44859 2006-05-13T23:02:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Głogów]] '''Gloguva''' (''Głogów'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidrietumos - [[Silēzija|Silēzijā]], [[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas vojevodistē]] pie [[Odra|Odras]] upes. Viena no senākajām Polijas pilsētām. Viduslaikos kņazistes centrs. Līdz 1945.gadam ietilpa [[Vācija|Vācijā]]. 1945.gadā pilsēta pēc [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferences]] lēmumiem tika piešķirta Polijai. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Gloguva'''<br>'''Głogów''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:POL Głogów flag.svg|120px|]]<td align=center>[[Image:Glogow CoA.png|120px|]] </table> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> [[Image:Mapa Glogow.png|250px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=16.08&cpy=51.67&res=30&provider_id=340 Gloguvas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>71 686 <tr><td>Platība<td>35 km² <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācija|vācu]] - '''Glogau'''<br>[[Čehija|čehu]] - '''Hlohov''' <tr><td>Rakstos<td>no 940.gada <tr><td>Pilsēta<td>no 1260.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.glogow.pl/ www.glogow.pl] </table> ====Ar Glogovu saistīti==== *[[Arnolds Cveigs]] (''Arnold Zweig'') - vācu rakstnieks. Dzimis Gloguvā. *[[Andreass Gripiuss]] (''Andreas Gryphius'') - [[baroks|baroka]] laika vācu dzejnieks un dramaturgs. Dzimis Gloguvā. *[[Henriks I]] (''Henryk I Brodaty'') - [[Silēzija|Silēzijas]] kņazs, Polijas valdnieks. Dzimis Gloguvā. [[Image:Glogow ratusz.jpg|left|250px|thumb|Gloguvas rātsnams]] [[Category:Polijas pilsētas]] [[bg:Глогов]] [[cs:Hlohov]] [[csb:Głogów]] [[da:Głogów]] [[de:Głogów]] [[en:Głogów]] [[eo:Głogów]] [[es:Głogów]] [[fr:Głogów]] [[hu:Głogów]] [[id:Głogów]] [[ja:グウォグフ]] [[la:Glogovia]] [[ms:Głogów]] [[na:Głogów]] [[nds:Glogau]] [[nl:Głogów]] [[no:Glogow]] [[pl:Głogów]] [[ro:Głogów]] [[sl:Głogów]] [[sv:Głogów]] 4548 21414 2005-10-23T08:27:31Z Feens 37 #redirect [[Gloguva]] 4549 21416 2005-10-23T08:27:43Z Feens 37 #redirect [[Gloguva]] 4550 14091 2005-04-19T08:12:13Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4551 14092 2005-04-19T08:13:25Z Feens 37 no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the l no en.wiki Image made by Screen2 or [[User:Halibutt|Halibutt]], based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. Permission is granted to copy, distribute and/or modify this document under the terms of the GNU Free Documentation License, Version 1.2 or any later version published by the Free Software Foundation; with no Invariant Sections, no Front-Cover Texts, and no Back-Cover Texts. Subject to disclaimers. 4552 14093 2005-04-19T09:04:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4553 49884 2006-06-10T17:02:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[la:Gnesna]] '''Gņezno''' (''Gniezno'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas vojevodistē]]. Viena no senākajām Polijas pilsētām, svarīgs Polijas valsts rašanās centrs. Pirmā Polijas galvaspilsēta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Gņezno'''<br>'''Gniezno''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL_Gnezno_vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:PL_Gnezno_gerbonis.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=17.61&cpy=52.53&res=30&provider_id=340 Gņezno satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>70 269 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācija|vācu]] - '''Gnesen''' <tr><td>Dibināta<td>8.gs <tr><td>Pilsēta<td>ap 1293.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.gniezno.home.pl/ www.gniezno.home.pl] </table> ====Leģenda par pilsētas izcelšanos==== ''Trīs brāļi - Lehs, Čehs un Russ klaiņoja pa meža biezokņiem, lai atrastu apmešanās vietu. Viņi ieraudzīja pakalnu, kura virsotnē auga ozols, bet ozola galotnē ligzdā sēdēja balts ērglis. Lehs teica - šo balto ērgli es izvēlos par savas tautas simbolu, bet ap šo ozolu es celšu savu pirmo pili, un šīs ligzdas dēļ pili nosaukšu par '''Gņezno''' ([[poļu valoda|poliski]] gniazdo - ligzda). Pārējie brāļi devās uz dienvidiem (Čehs), nodibinot [[Čehija|Čehiju]], un austrumiem (Russ), nodibinot [[Krievija|Krieviju]].'' ====Gņezno Polijas vēsturē==== 10.gs Gņezno kļuva par [[Pjastu dinastija|Pjastu dinastijas]] - Polijas pirmo karaļu un Polijas valsts veidošanās centru. 966.gadā pirmais Polijas karalis [[Meško I]] šeit kristījās un uzcēla baznīcu. 1000.gadā Gņezno notika vēsturiska tikšanās starp Polijas karali [[Boļeslavs I (Polija)|Boļeslavu I]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizaru [[Otons III|Otonu III]] pie [[sv.Adalberts|sv.Adalberta]] kapa. Tika nodibināta [[Gņezno arhibīskapija]], un Gņezno kļuva par visas Polijas garīgo centru un faktisko valsts galvaspilsētu. 1038.gadā [[Bohēmija|Bohēmijas]] kņazs [[Bretislavs]] noposta Gņezno, tāpēc valsts galvaspilsēta tika pārcelta uz [[Krakova|Krakovu]]. 11.-12.gs pilsēta bija Polijas karaļu kronēšanas vieta. Arī mūsdienās Gņezno arhibīskaps ir Polijas katoļu primāts. [[Image:Gniezno seal.jpg|thumb|250px|Viduslaiku Gņezno zīmogs]] [[Category:Polijas pilsētas|Gnzezno]] [[de:Gniezno]] [[en:Gniezno]] [[fr:Gniezno]] [[hu:Gniezno]] [[it:Gniezno]] [[la:Gnesna]] [[na:Gniezno]] [[nl:Gniezno]] [[no:Gniezno]] [[pl:Gniezno]] [[ro:Gniezno]] [[ru:Гнезно]] [[sv:Gniezno]] 4554 14095 2005-04-19T09:10:01Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gņezno]] 4555 29315 2006-02-07T12:06:40Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 80.81.33.206 '''Kristaps Krišs Upelnieks''' (dzimis 1891. gada 24. jūnijā, miris 1944. gada 20. novembrī) bija kapteinis, [[Kureļa grupa|Kureļa grupas]] štāba priekšnieks, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. Upelnieks dzimis 1891. gada 24. jūnijā Saukas pagasta "Klūgu mājās" laukstrādnieku (vēlāk graudnieki un rentnieki) ģimenē. Bērnību pavadījis Saukas un Biržu pagastos. 1901. gadā sācis apmeklēt Saukas pagastskolu, bet 1902. gadā pārgājis uz Biržu pamatskolu, ko beidzis 1907. gada pavasarī. 1911. gadā beidzis [[Jēkabpils]] pilsētas skolu. Tā paša gada pavasarī izturējis pārbaudījumu tautskolotāja tiesību iegūšanai, bet rudenī [[St.Pēterburga|St.Pēterburgas]] mācību apgabala pārbaudījumu komisijā ieguvis mājskolotāja tiesības matemātikas specialitātē. No 1911. līdz 1912. gadam strādājis Pēterburgā. No 1912. līdz 1914. gadam strādājis par skolotāju Zasas un Sērenes pagastos. 1914. gada jūlijā Upelnieks mobilizēts Krievijas armijā. 335. lauka hospitāļa sastāvā dienējis Dienvidpolijā un [[Galīcija|Galīcijā]]. Pēc tam pārcelts uz 132. kājnieku rezerves bataljonu. 1915. gadā komandēts uz [[Kijeva|Kijevas]] praporščiku skolu, pēc kuras beigšanas 1916. gadā ieguvis [[praproščiks|praporščika]] dienesta pakāpi un iedalīts 185. rezerves kājnieku pulkā. Tanī pašā gadā nosūtīts uz 1. ložmetēju rezerves pulku Oranienbaumā, beidzis ložmetējnieku kursus un pēc viņa lūguma 3. oktobrī pārcelts uz [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] Rezerves bataljonu. 1917. gada 16. jūnijā ieskaitīts [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka]] ložmetēju komandā. Piedalījies [[Kaujas pie Mazās Juglas|kaujās pie Mazās Juglas]]. Par piedalīšanos šajās kaujās saņēmis IV pakāpes [[Jura krusts|Jura krustu]], paaugstināts par [[podporučiks|podporučiku]] un vēlāk [[poručiks|poručiku]]. 1917. gada decembrī demobilizēts. 1918. gada aprīlī, lai izvairītos no iespējamām vācu represijām, kas viņam draudēja kā bijušajam latviešu strēlnieku pulku virsniekam, Upelnieks atstāja Latviju un devās uz [[Vladivostoka|Vladivostoku]]. 1918. gada maijā kopā ar dažiem citiem bijušajiem latviešu strēlnieku virsniekiem dodas uz [[Šanhaja|Šanhaju]], kur sācis strādāt par ierēdni kādā [[ASV|amerikāņu]] firmā, bet vēlāk pārgājis Russo-Asiatic Bank dienestā. 1919. gada 15. septembrī, atsaucoties Latvijas pagaidu valdības aicinājumam, atstāj Šanhaju, lai pa maršrutu Honkonga-Singapūra-Kolombo-Sueca-Portsaida-Marseļa-Parīze-Londona-Halle-Kopenhāgena-Helsinki-Tallina atgrieztos Latvijā. Latvijā atgriezies 1919. gada 21. novembrī un 23. novembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Ieskaitīts [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkā]]. Piedalījies kaujās [[Latgales fronte|Latgales frontē]]. 1920. gadā paaugstināts par [[kapteinis|kapteini]]. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (Nr.993). 1920. gadā pārcelts uz Armijas Virspavēlnieka štābu, kur iecelts par Organizatoriskās nodaļas priekšnieka palīgu, bet vēlāk bijis Galvenā štāba apmācības nodaļas priekšnieka vietas izpildītājs. Bijis žurnāla [[Aizsargs (žurnāls)|Aizsargs]] pirmais redaktors.1923. gadā štatu samazināšanas dēļ demobilizēts. 1928. gada maijā iestājies [[Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] dienestā, kļūdams par vecāko sevišķu uzdevumu ierēdni pasu nodaļā. 1929. gada janvārī iecelts par Liepājas prefekta palīgu. Pēc šī amata likvidācijas 1932. gada aprīlī atkal atgriežas Iekšlietu ministrijas dienestā un tiek iecelts par Rīgas prefektūras 4. iecirkņa priekšnieku, pēc tam - par Tukuma-Talsu apriņķa 2. policijas iecirkņa priekšnieku. No 1935. gada 1. jūlija Rīgas apriņķa 1. policijas iecirkņa priekšnieks. Pēc Iekšlietu ministrijas dienesta atstāšanas strādājis par Valsts kontroles revidentu. Atrazdamies Latvijas armijas dienestā, Upelnieks atsācis izglītošanos - 1920. gadā apmeklējis Izglītības ministrijas Skolu departamenta rīkotos karavīru-hospitantu kursus un ieguvis vidusskolas gatavības apliecību. Tajā pašā gadā iestājies [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Mehānikas fakultātē, taču 1922. gadā dienesta apstākļu dēļ mācības bija spiests pārtraukt. 1931. gadā beidzis Rīgas komercinstitūtu. 1932. gadā studējis Vācijā Manheimas tirdzniecības augstskolā, tā paša gada rudenī iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, kuru beidzis 1937. gadā, iegūdams ''Cand. oec.'' grādu. Ar 1937. gada 3. novembra lēmumu atstāts pie Latvijas Universitātes Tautsaimniecības politikas katedras, lai gatavotos zinātniskajam darbam. 1934. un 1935. gadā piedalījies Latvijas Universitātes izsludinātajos zinātnisko darbu konkursos, iegūstot pirmās godalgas ar darbiem ''Kurzemes lauksaimniecība hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] laikā'' [publicēts: Lauksaimniecības Mēnešraksts. 1935., 1.-34.lpp.] un ''Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem'' [publicēts: Izglītības Mēnešraksts. 1936., Nr.2.; Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. Rīga: Valters un Rapa, 1938. 174 lpp.]. Pēdējais darbs 1936. gada 8. martā apbalvots arī ar Krišjāņa Barona prēmiju. Bez minētajiem publicēti arī vairāki citi Upelnieka zinātniskie darbi - ''Kurzemes kuģniecība un kolonijas XVII.g.simtenī.'' (1930) un ''"Vekseļu nolikums" ar komentāriem'' (1933). Pēc [[Vācija|Vācijas]] uzbrukuma [[PSRS]] Upelnieks organizē nacionālo partizānu grupas Skrīveru, Kokneses un Pļaviņu rajonā. Vēlāk iestājies policijas dienestā Rīgā. Jau 1942. gadā Upelnieks darbojas nacionālajā pretestības kustībā. Viņa vadībā izveidojas nelegāla latviešu virsnieku organizācija. Pēc [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] nodibināšanās Upelnieks kļūst par tās Militāras komisijas faktisko vadītāju, bet vēlāk - par Kureļa grupas štāba priekšnieku. Viņš ir šīs grupas ideologs un faktiskais organizators. 1944. gada 14. novembrī kopā ar visu Kureļa grupas štābu tiek arestēts. 19. novembrī XVI SS un policijas tiesa [[Liepāja|Liepājā]] viņam un vēl septiņiem Kureļa grupas virsniekiem piespriež nāvessodu nošaujot, ko izpilda 20. novembra naktī. Apbedīts Carnikavas kapos. == Bibliogrāfija == * Upelnieks, K. Kurzemes kuģniecība un kolonijas XVII g. simtenī. Liepāja, 1930. 95 lpp. * Upelnieks, K. Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. Rīga, Valters un Rapa, 1938. 174 lpp. == Informācijas avoti == * Upelnieks, Kristaps Krišs, [http://www.historia.lv/alfabets/U/up/upelnieks/upelnieks.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas armijas virsnieki|Upelnieks, Kristaps Kriss]] [[Category:Latvijas vēsture|Upelnieks, Kristaps Kriss]] [[Category:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri|Upelnieks, Kristaps Kriss]] 4557 14098 2005-04-19T14:16:49Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Kristaps Krišs Upelnieks]] #REDIRECT: [[Kristaps Krišs Upelnieks]] 4558 21417 2005-10-23T08:27:56Z Feens 37 #redirect [[Gloguva]] 4559 14100 2005-04-19T15:03:42Z Neonz 33 4560 14101 2005-04-19T15:35:06Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Rīgas arhibīskapija]] #REDIRECT: [[Rīgas arhibīskapija]] 4561 30552 2006-02-17T23:22:35Z Feens 37 mazliet '''Meinards''' ([[latīņu valoda|latīņu]]: ''Meynardus'', ''Meinnardus'', [[vidusaugšvācu valoda|vidusaugšvācu]]: ''Meynhart'', [[vācu valoda|vācu]]: ''Meinhart'', [[angļu valoda|angļu]]: ''Meinhard'', [[krievu valoda|krievu]]: ''Мейнард'', ''Мейнгард'', [[lietuviešu valoda|lietuviešu]]: ''Meinhartas'', [[igauņu valoda|igauņu]]: ''Meynard'') (1125? - 1196. gada 12. oktobris), pazīstams arī kā '''Meinhards''', bija pirmais zināmais katoļu misionārs [[Livonija|Livonijā]] un pirmais [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles bīskaps]]. Meinards bija priesteris no Sēgebergas augustīniešu klostera [[Holšteina|Holšteinā]], ieradās Livonijā ap 1180. gadu. 1184. gadā uzcēla koka kapellu [[Ikšķile|Ikšķilē]] un kalpoja par misionāru. 1185. gadā ataicināja mūrniekus no [[Gotlande|Gotlandes]] (Visbijas)un uzcēla akmens pili un baznīcu Ikšķilē, kā arī akmens pili [[Mārtiņsala|Mārtiņsalā]]. Šajā gadā [[Brēmenes arhibīskapija|Brēmenes arhibīskaps]] piešķīra Meinardam bīskapa tiesības jaunizveidotajā Ikšķiles bīskapijā. 1188. gadā viņu amatā apstiprināja pāvests [[Klements III]]. Miris 1196. gada 12. oktobrī, apglabāts Ikšķiles baznīcā. 14. gadsimtā Meinarda mirstīgās atliekas pārapbedīja [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīcā, kur tās atrodas arī tagad. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms=nav | virsraksts=[[Ikšķiles bīskapi|Ikšķiles bīskaps]] | periods=[[1186]]&ndash;[[1196]] | pēc=[[Bertolds]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Livonija]] [[Category:Rīgas arhibīskapi]] [[Category:Viduslaiki]] 4562 14103 2005-04-19T15:48:30Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Meinards]] #REDIRECT: [[Meinards]] 4563 18342 2005-08-21T20:48:30Z 80.81.57.38 '''Bertolds''' ([[latīņu valoda|latīņu]]: ''Bertoldus'', [[vidusaugšvācu valoda|vidusaugšvācu]]: ''Bertolt'', [[angļu valoda|angļu]]: ''Berthold'', [[vācu valoda|vācu]]: ''Berthold'', ''Bertold'', [[krievu valoda|krievu]]: ''Бертольд'', [[igauņu valoda|igauņu]]: ''Bertold'') (? - 1198) bija katoļu garīdznieks [[Vācija|Vācijā]], otrais [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles bīskaps]] [[Livonija|Livonijā]] (1196 - 1198). Bertolds bija Lokumas cisterciešu klostera abats Hanoveras provincē Prūsijā. 1196. gadā, pēc [[Meinards|Meinarda]] nāves, kļuva par [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles bīskapu]]. Bertolds, kuru vietējie [[līvi]] sagaidīja ļoti naidīgi, nolēma izmantot varu un 1197./98. gados apbraukāja Saksiju un Vestfāliju, aicinot uz [[krusta kari|krusta kariem]] pret līviem. Jau pirmajā kaujā 1198. gadā pie Rīgas kalna, kuru krustneši gan uzvarēja, bīskaps krita, viņu nogalināja kāds līvs vārdā [[Imauts]]. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms=[[Meinards]] | virsraksts=[[Ikšķiles bīskapi|Ikšķiles bīskaps]] | periods=[[1196]]-[[1198]] | pēc=[[Alberts fon Bukshēvdens]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Livonija]] [[Category:Rīgas arhibīskapi]] [[Category:Viduslaiki]] [[de:Berthold Schulte]] 4564 44348 2006-05-12T06:31:18Z Feens 37 '''Nikolajs fon Nauens''' (avotos: ''Nikolaus von Nauen'', ''Nicolaus de Nauen'') (? - [[1253]]), arī '''Nikolajs no Nauenas''', bija ceturtais [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskaps]] ([[1229]] - [[1253]]). Cēlies no Magdeburgas, kur ap [[1227]]/[[1228]] bija Sv. Jaunavas baznīcas domkungs, [[premonstrieši|premonstriešu ordeņa]] loceklis. Pēc bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta]] nāves [[1229]]. gada 27. janvārī, Rīgas kapituls ievēl Nikolaju par jauno Rīgas bīskapu, taču Brēmenes arhibīskaps uz veco metropolīta tiesību pamata par jauno Rīgas bīskapu ieceļ [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]]. Strīda par Rīgas bīskapa amatu izšķiršanu [[1230]]. gada 4. aprīlī [[Pāvests]] uztic savam legātam [[Vācija|Vācijā]] un [[Dānija|Dānijas]] kardinālam Otonam, kurš šo uzdevumu savukārt uzliek vicelegātas [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnam]]. Ievērojot viņa ievāktās ziņas, kardināls Otons par Rīgas bīskapu ieceļ Nikolaju, ko [[1231]]. gada 8. aprīlī arī aptiprina Pāvests. [[1231]]. gada jūnijā Nikolajs ierodas [[Rīga|Rīgā]]. Viņš neievēro Alnas Balduīna līgumus ar [[kurši|kuršiem]] par viņu kristīšanu un kopīgi ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un Rīgas pilsētu sadala [[Kursa|Kursu]] un [[Mežotne|Mežotnes]] apgabalu [[Zemgale|Zemgalē]] savā starpā, un tad piešķir Rīgai 1/6 savas Kurzemes daļas, kā arī 1/3 no Zemgales un [[Sāmsala|Sāmsalas]]. Kad [[1236]]. gada 22. septembrī lietuvieši kopā ar [[zemgaļi|zemgaļiem]] [[Saules kauja|Saules kaujā]] sagrauj Zobenbrāļu ordeni, kam seko kuršu un sāmu sacelšanas, Nikolajs ar pārējiem prelātiem atbalsta lūgumu Pāvestam apvienot Zobenbrāļu ordeņa atliekas ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] [[Prūsija|Prūsijā]], ko [[1237]]. gada 14. maijā pāvests arī apstiprina (skat. [[Livonijas ordenis]]). Nikolaja kā baznīcas valdnieka stāvokli apdraudēja Alberta II, kam tūdaļ pēc Nikolaja nāves bija domāts nodot Rīgas bīskapa amatu, iecelšana par Prūsijas un Latvijas virsbīskapu [[1251]]. gadā. Sakarā ar Alberta II jauno lomu, kūrija 1251. gadā pārceļ Zemgales bīskapu [[Licelburgas Indriķis|Licelburgas Indriķi]] uz [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]], likvidē [[Zemgales bīskapija|Zemgales bīskapiju]] un tās teritoriju, atskaitot ordeņa trešdaļu, piešķir Rīgas bīskapijai. Savukārt Nikolajs atdāvina pusi Zemgales savam domkapitulam. Bīskaps Nikolajs veicināja [[dominikāņi|dominikāņu]] ([[1234]]) un [[franciskāņi|franciskāņu]] ordeņu apmešanos Rīgā. Viņš bija labās attiecībās ar Rīgas pilsētu - izlēņoja tai zemes Kursā, Zemgalē un Sāmsalā, paplašināja Rīgas pašvaldības tiesības saskaņā ar [[Visbija|Visbijas]] pilsētas tiesībām un par spīti kādai legāta [[Vilhelms no Modenas|Vilhelma]] pavēlei, [[1244]]. gadā atzina Rīgas aizliegumu atsavināt pilsētas zemes gabalus garīgu ordeņu labā, ko pāvests [[1251]]. gadā gan atkal atcēla. [[1250]]. gadā viņš atjauno Rīgas [[namnieki|namnieku]] un tirgotāju privilēģiju attiecībā uz brīvu un drošu ceļu, ko tiem bij piešķīris bīskaps Alberts Nikolajs miris starp [[1253]]. gada 25. augustu un novembri. == Informācijas avoti == * [http://www.historia.lv/alfabets/N/ni/nikolajs/encikl/nikolajs.htm Nikolajs], Latviešu konversācijas vārdnīca. 15.sējums, 28958.-28960.sleja. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms=[[Alberts fon Bukshēvdens]] | virsraksts=[[Rīgas bīskapi|Rīgas bīskaps]] | periods=[[1229]]&ndash;[[1253]] | pēc=[[Alberts II (Rīga)|Alberts Zauerbērs]] (kā Rīgas arhibīskaps)}} {{kastes beigas}} [[Category:Rīgas arhibīskapi]] 4565 14106 2005-04-19T16:02:13Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Nikolajs fon Nauens]] #REDIRECT: [[Nikolajs fon Nauens]] 4566 49288 2006-06-05T19:21:48Z Neonz 33 '''Kaupo''' ([[latīņu valoda|latīņu]]: ''Kaupo'', [[vidusaugšvācu valoda|vidusaugšvācu]]: ''Kōpe'') (? - 1217. gada 22. septembris) bija Turaidas novada [[līvi|līvu]] valdnieks. [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] kaupo minēts kā "it kā karalis un vecākais" (''quasi rex et senior''). Viņam piederēja īpašumi [[Gauja|Gaujas]] labajā krastā, bet galvenā rezidence bija [[Turaida|Turaidas]] pils. Pirmo reizi hronikās minēts 1200. gadā, kad bīskaps [[Bīskaps Alberts|Alberts]] uzaicināja līvu vecākos uz dzīrēm. Dzīru laikā līvu vecākie tika sagūstīti. Tādā veidā Alberts panāca miera noslēgšanu ar līviem un vecākos atbrīvoja tikai pēc tam, kad tie deva ap 30 zēnu kā ķīlniekus. Nav droši zināms, kad Kaupo pieņēmis kristīgo ticību. Tas noticis vai nu 1200. gadā, vai arī jau agrāk, 1191. gadā, kad to esot veicis Turaidas priesteris [[Dīterihs]] (Teoderihs). Pēc kristīšanās ieguvis kristīgo vārdu Jēkabs. 1203. gadā vasarā kopā ar [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] abatu Teoderihu devās ceļojumā uz [[Roma|Romu]] pie pāvesta [[Innocents III|Innocenta III]], kurš apvaicājies par [[Livonija|Livonijas]] tautām un audiences laikā apdāvinājis Kaupo ar 100 zelta gabaliem. Ceļojums notika bīskapa Alberta politiskajās interesēs, kurš centās kļūt neatkarīgs no [[Brēmenes arhibīskapija|Brēmenes arhibīskapa]]. Pēc Rietumeiropas ceļojuma, no kura Kaupo atgriezās 1204. gada rudenī, viņš kļuvis ļoti uzticīgs katolicismam un tā politikai. 1206. gadā līvu sacelšanās laikā, Turaidas līvi padzina Kaupo (kā krustnešu sabiedroto) un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto [[zemgaļi|zemgaļu]] kopīgo uzbrukumu [[Turaida|Turaidas]] pilij. 1207. gadā līvu zemes tika sadalītas starp [[Rīgas arhibīskapija|bīskapu]] un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordenis]]. Kaupo novadu (''pars cauponis, Thoreyda videlicet'') ar divām pilīm (''castrum magnum Cauponis'' un ''castrum Cauponis'', tagadējo Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā) novērtēja kā trešo daļu no līvu zemēm. Turpmāk Kaupo piedalās daudzās krustnešo un to sabiedroto militārajās akcijās. 1210. gadā viņš ar savu karadraudzi ierodas palīgā atbrīvot [[Rīga|Rīgu]] no [[kurši|kuršu]] aplenkuma. Tajā pašā gadā Kaupo piedalās [[Cēsis|Cēsu]] pili aplenkušo [[Igaunija|igauņu]] spēku vajāšanā un tai sekojošajā [[Kauja pie Imeras|Kaujā pie Imeras upes]], kur krīt viņa dēls Bertolds un svainis Vane. Arī turpmāk Kaupo regulāri piedalās militārajās operācijās pret igauņiem, kas apdraud viņa īpašumus. Skaidri zināma Kaupo līdzdalība karagājienā Sontaganas novadā un trīs karagājienos Sakalas novadā 1211. gadā, kā arī militārajās akcijās Sakalā 1217. gadā. 1212. gada [[Autines sacelšanās]] laikā Kaupo atteicās pievienoties nemierniekiem un piedāvāja risināt konfliktu sarunu ceļā. Viņš ietilpa bīskapa Alberta sūtītajā miera delegācijā sarunām ar sacelšanās dalībniekiem [[Satezele|Satezeles]] pilī. Sarunu laikā esot aizstāvējis latviešus un līvus. Taču miera sarunas izrādījās neveiksmīgas un sacelšanās vēlāk tika apspiesta. Kaupo miris no gūtajiem ievainojumiem pēc šķēpa dūriena nākamajā dienā pēc 1217. gada 21. septembra [[Vilandes kauja|Vilandes kaujas]]. Būtams bez mantiniekiem, savas zemes novēlēja [[Vidzeme|Vidzemes]] baznīcām. Viņa mirstīgās atliekas tika pārvestas atpakaļ uz dzimteni, līķi sadedzināja, bet kaulus (sirdi?) apbedīja Kubeseles baznīcā. Pastāv vairākas versijas par Kaupo atdusas vietu (Ikšķiles baznīca, senkapi pie bijušās Krimuldas mācītājmuižas), no kurām pārliecinošākā norāda, ka Kaupo apbedīts Krimuldas baznīcā. Mūsdienās Kaupo personība tiek pretrunīgi vērtēta. Vieni viņu uzskata par savas dzimtenes un tautas nodevēju, citi - par reālpolitiķi, kurš saprata, ka nav līvu spēkos cīnīties ar vācu iebrucēju pārspēku. == Informācijas avoti == * Kaupo, [http://www.historia.lv/alfabets/K/ka/kaupo/encik/kaupo_lkv.htm Latviešu konversācijas vārdnīca. 8.sējums, 16336.-16338.sleja.] * Kaupo, [http://www.historia.lv/alfabets/K/ka/kaupo/kaupo.htm Historia.lv] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Livonija]] [[Category:Viduslaiki]] [[de:Kaupo]] [[en:Caupo of Turaida]] [[et:Kaupo]] 4567 14108 2005-04-19T17:28:15Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Kaupo]] #REDIRECT: [[Kaupo]] 4568 14109 2005-04-21T04:41:35Z Neonz 33 '''Aizkraukles kauja''' norisinājās 1279. gada 5. martā, kurā [[Lietuva|Lietuvas]] valdnieks [[Traidenis]] sakāva krustnešu spēkus. Kaujā krita [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] un Ziemeļigaunijas dāņu bruņinieku vadītājs [[Eilarts Hobergs]]. Kaujas sekas bija [[zemgaļi|zemgaļu]] sacelšanās Traidena sabiedrotā, [[Tērvete|Tērvetes]] zemgaļu vecākā [[Nameisis|Nameiša]] vadībā. {{stub}} [[Category:Kaujas]] [[Category:Livonija]] [[en:Battle of Aizkraukle]] 4569 14110 2005-04-19T21:36:20Z Feens 37 Zgežas ģerbonis un karogs no de.wiki Zgežas ģerbonis un karogs no de.wiki 4570 14111 2005-04-19T21:42:14Z Feens 37 pārveidots no en.wiki pārveidots no en.wiki 4571 35616 2006-03-20T02:12:43Z YurikBot 213 robot Adding: nl, ro '''Zgeža''' (''Zgierz'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Lodzas vojevodiste|Lodzas vojevodistē]], [[Lodza|Lodzas]] ziemeļu pievārtē. Kaut arī tā ir viena no vecākajām centrālās Polijas pilsētām, no vecās apbūves maz kas saglabājies. Prestiža dzīvesvieta Lodzas iedzīvotājiem. '''Zgežā''' atrodas lielākais atpūtas komplekss Polijā - ''Nowa Gdynia'' ar peldbaseiniem, sporta laukumiem utml. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Zgeža'''<br>'''Zgierz''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Zgeza vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Zgierz hif.jpg|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.41&cpy=51.87&res=30&provider_id=340 Zgežas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>58 036 <tr><td>Rakstos<td>no 1231.g <tr><td>Pilsēta<td>pirms 1288.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lodzas vojevodiste|Lodzas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.zgierz.pl/index2.htm www.zgierz.pl/index2.htm] </table> [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Zgierz]] [[en:Zgierz]] [[fr:Zgierz]] [[nl:Zgierz]] [[pl:Zgierz]] [[ro:Zgierz]] 4572 14113 2005-04-19T22:01:59Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zgeža]] 4573 16235 2005-07-05T22:18:05Z Sicherlich 186 {{NowCommons|Herb Legionowa.gif}} ...~~~~ {{NowCommons|Herb Legionowa.gif}} ...[[User:Sicherlich|Sicherlich]] 5 jūlijs 2005 22:18 (UTC) no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4574 16234 2005-07-05T22:17:26Z Sicherlich 186 {{NowCommons|Map of Poland - Legionowo.png}} ...~~~~ {{NowCommons|Map of Poland - Legionowo.png}} ...[[User:Sicherlich|Sicherlich]] 5 jūlijs 2005 22:17 (UTC) no pl.wiki Ta mapa została wykonana przez Kaczora na podstawie mapy konturowej autorstwa Halibutta. Legionovas vieta Polijas kartē 4575 39834 2006-04-11T12:53:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Legionowo]] '''Legionova''' (''Legionowo'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā [[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas vojevodistē]] netālu no [[Visla|Vislas]] upes [[Varšava|Varšavas]] ziemeļu pievārtē. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Legionova'''<br>'''Legionowo''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map of Poland - Legionowo.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Herb Legionowa.gif|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=20.92&cpy=52.41&res=30&provider_id=340 Legionovas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>50 768 <tr><td>Pilsēta<td>no 1952.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.legionowo.pl/ www.legionowo.pl] </table> {{commons|Legionowo}} '''Legionova''' radās 19.gs beigās, kad šeit tika uzbūvētas [[Krievija|cara]] armijas kazarmas. 1919.gadā apdzīvoto vietu nosauca par '''Legionovu''' par godu [[Juzefs Pilsudskis|Pilsudska]] [[poļu leģioni|leģioniem]]. [[Poļu-padomju karš|Poļu-padomju kara]] laikā '''Legionovā''' bāzējās poļu ģenerāļa [[Lucjans Želigovskis|Želigovska]] daļas. Starp pasaules kariem pilsēta kļuva populārs varšaviešu kurorts. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''Legionovā''' tika radīti vairāki rūpniecības uzņēmumi un izvērsās standartblokmāju celtniecība. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Legionowo]] [[en:Legionowo]] [[nl:Legionowo]] [[pl:Legionowo]] [[ro:Legionowo]] [[sr:Легионово]] [[sv:Legionowo]] 4576 14117 2005-04-19T22:44:36Z Feens 37 redirekts #redirect [[Legionova]] 4577 14118 2005-04-19T22:58:37Z Feens 37 no en.wiki Bitomas ģerbonis no en.wiki Bitomas ģerbonis 4578 14119 2005-04-19T22:59:26Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4579 47938 2006-05-28T19:44:24Z Feens 37 izmetu spamu '''Bitoma''' (''Bytom'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]]. Ietilpst [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijā]]. Līdz 1945.gadam ietilpa [[Vācija|Vācijā]] ('''Beitene''' (''Beuthen'')). <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bitoma'''<br>'''Bytom''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Bytom Mapa.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Bytom Herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.91&cpy=50.35&res=30&provider_id=340 Bitomas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>189 186 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācija|vācu]] - '''Beuthen''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1254.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.bytom.pl/ www.um.bytom.pl] </table> {{commons|Bytom}} Viena no senākajām pilsētām [[Silēzija|Augšsilēzijā]]. Viduslaikos [[sudrabs|sudraba]] un [[svins|svina]] ieguves centrs, bet jaunākos laikos - [[akmeņogles|akmeņogļu]], [[cinks|cinka]], [[alva|alvas]] ieguve un smagā rūpniecība. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Bytom]] [[en:Bytom]] [[fr:Bytom]] [[hu:Bytom]] [[it:Bytom]] [[na:Bytom]] [[nds:Bytom]] [[nl:Bytom]] [[pl:Bytom]] [[ro:Bytom]] [[sr:Битом]] 4580 14121 2005-04-19T23:24:55Z Feens 37 redirekts #redirect [[Bitoma]] 4581 14122 2005-04-19T23:25:07Z Feens 37 redirekts #redirect [[Bitoma]] 4582 14123 2005-04-19T23:25:31Z Feens 37 redirekts #redirect [[Bitoma]] 4583 14124 2005-04-20T06:54:10Z Feens 37 no de.wiki Based on a contour map by Halibutt no de.wiki Based on a contour map by Halibutt 4584 14125 2005-04-20T06:55:49Z Feens 37 no pl.wiki Švidņicas bazilika no pl.wiki Švidņicas bazilika 4585 30443 2006-02-16T14:54:11Z Zwobot 201 robot Adding: eo, nl '''Švidņica''' (''Świdnica'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidrietumos - [[Silēzija|Silēzijā]], [[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas vojevodistē]], [[Sudeti|Sudetu]] pakājē. 14.gs bija kņazistes centrs. Vēlāk cietusi gan [[husīti|husītu]] uzbrukumos, gan [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]]. 18.gs vidū Švidņica tika pārbūvēta par stipru cietoksni. Līdz 1945.gadam pilsētas nosaukums bija '''Švaidnica''' (''Schweidnitz'') un tā ietilpa [[Vācija|Vācijā]]. 1945.gadā pilsēta pēc [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferences]] lēmumiem tika piešķirta Polijai. [[Miera baznīcas|Miera baznīca]] Švidņicā ir iekļauta [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Švidņica'''<br>'''Świdnica''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Landkarte Schweidnitz.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Coat of Arms of Świdnica.jpg|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=16.49&cpy=50.85&res=30&provider_id=340 Švidņicas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>60 351 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Schweidnitz''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1267.gada <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.swidnica.pl/ www.um.swidnica.pl] </table> {{commons|Świdnica}} [[Image:Swidnica-stare-miasto-2.jpg|thumb|230px|left|Švidņicas vecpilsēta]] [[Image:Swidnica-kosciol.jpg|thumb|230px|left|Švidņicas bazilika]] [[Category:Polijas pilsētas|Szvidnzica]] [[csb:Świdnica]] [[de:Świdnica]] [[en:Świdnica]] [[eo:Świdnica]] [[nl:Świdnica]] [[pl:Świdnica]] [[ro:Świdnica]] 4586 14127 2005-04-20T07:39:02Z Feens 37 redirekts #redirect [[Švidņica]] 4587 14128 2005-04-20T07:39:05Z Feens 37 redirekts #redirect [[Švidņica]] 4588 14129 2005-04-20T07:39:16Z Feens 37 redirekts #redirect [[Švidņica]] 4589 14130 2005-04-20T07:49:47Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 4590 34978 2006-03-19T14:08:50Z YurikBot 213 robot Adding: nl, ro '''Lešno''' (''Leszno'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] rietumos, [[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas vojevodistē]]. Pilsētu 16.gs nodibināja [[hernhūtieši]], kas izceļoja no [[Bohēmija|Bohēmijas]]. Sākoties [[reformācija|reformācijai]], '''Lešno''' kļuva par [[luterticība|luterticības]] centru. [[Polijas Otrā dalīšana|Polijas Otrajā dalīsanā]] 1793.gadā pilsēta nokļūst [[Prūsija|Prūsijā]], bet pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] nosacījumiem tā atkal ir Polijas teritorijā. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Lešno'''<br>'''Leszno''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Landkarte Leszno.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Coat of arms of Leszno.gif|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=16.57&cpy=51.85&res=30&provider_id=340 Lešno satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>63 585 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācija|vācu]] - '''Lissa''' <tr><td>Rakstos<td>1393.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1547.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://leszno.pl/leszno2/ leszno.pl/leszno2/] </table> {{commons|Leszno}} ====Ar Lešno saistīti==== *[[Jans Komenskis]] (Komeniuss) (''Jan Amos Komeński (COMENIUS)'') - modernās [[pedagoģija|pedagoģijas]] radītajs. *[[Staņislavs Ļeščinskis]] (''Stanisław Leszczyński'') - Polijas karalis. *[[Staņislavs Grohovjaks]] (''Stanisław Grochowiak'') - poļu literāts. [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Leszno]] [[en:Leszno]] [[nl:Leszno]] [[pl:Leszno]] [[ro:Leszno]] 4591 14132 2005-04-20T10:29:17Z Feens 37 redirekts #redirect [[Lešno]] 4592 14133 2005-04-20T10:29:27Z Feens 37 redirekts #redirect [[Lešno]] 4594 14134 2005-04-20T20:12:01Z Feens 37 no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4595 14135 2005-04-20T20:21:31Z Feens 37 no pl.wiki Autor: Screen2 na podst. projektu Halibutta Licencja: GNU FDL no pl.wiki Autor: Screen2 na podst. projektu Halibutta Licencja: GNU FDL 4596 44670 2006-05-13T18:19:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Bielsko-Biała]], [[ru:Бельско-Бяло]] '''Beļsko-Bjala''' (''Bielsko-Biała'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] [[Beskīdi|Beskīdu]] piekājē. Pilsēta izveidojās 1952.gadā apvienojot divas senas pilsētas - Beļsku (Bielsko) un Bjalu (''Biała''). Liels rūpniecības centrs. No 1972.gada līdz 2000.gadam '''Beļsko-Bjalā''' tika ražotas automašīnas [[Polski Fiat 126p]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Beļsko-Bjala'''<br>'''Bielsko-Biała''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Bielsko Biala Mapa.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Bielsko Biala Herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.05&cpy=49.82&res=30&provider_id=340 Beļsko-Bjalas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>176 515 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācija|vācu]] - '''Bielitz-Biala''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1312.g (Beļska)<br>no 1723.g (Bjala) <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.bielsko.pl/ www.um.bielsko.pl] </table> {{commons|Bielsko-Bia%C5%82a}} [[Image:Bielsko-Biala domy w Bialej.jpg|Beļsko-Bjalas centrs|thumb|250px]] ====Cilvēki==== Beļsko-Bjalā dzimuši: *[[Zbigņevs Preisners]] (''Zbigniew Preisner'') (1955- ) - poļu komponists *[[Artūrs Šnābels]] (''Artur Schnabel'') (1882-1951) - pianists [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Bielsko-Biała]] [[en:Bielsko-Biała]] [[eo:Bielsko-Biała]] [[es:Bielsko-Biała]] [[fr:Bielsko-Biała]] [[hu:Bielsko-Biała]] [[ja:ビェルスコ＝ビャワ]] [[na:Bielsko-Biała]] [[nds:Bielsko-Biała]] [[nl:Bielsko-Biała]] [[pl:Bielsko-Biała]] [[ro:Bielsko-Biała]] [[ru:Бельско-Бяло]] 4597 14137 2005-04-20T21:05:48Z Feens 37 redirekts #redirect [[Beļsko-Bjala]] 4598 52577 2006-06-30T10:39:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Ruda Śląska]] '''Ruda Slonska''' (''Ruda Śląska'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] uz rietumiem no [[Katovice|Katovices]]. Ietilpst [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijā]]. Izveidota 1959.gadā, apvienojot vairākas kalnrūpniecības pilsētiņas. Pilsētas struktūra izkliedēta, bez izteikta centra. [[Akmeņogles|Akmeņogļu]] ieguve. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ruda Slonska'''<br>'''Ruda Śląska''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map of Poland - Ruda Śląska.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Coat of Arms of Ruda Śląska.PNG|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.88&cpy=50.3&res=30&provider_id=340 Rudas Slonskas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>146 189 <tr><td>Pilsēta<td>no 1959.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.ruda-sl.pl www.ruda-sl.pl] </table> {commons|Ruda Śląska}} [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Ruda Śląska]] [[en:Ruda Śląska]] [[fr:Ruda Śląska]] [[hu:Ruda Śląska]] [[it:Ruda Śląska]] [[na:Ruda Śląska]] [[nds:Ruda Śląska]] [[nl:Ruda Śląska]] [[pl:Ruda Śląska]] [[ro:Ruda Śląska]] 4599 14139 2005-04-20T21:24:35Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ruda Slonska]] 4600 14140 2005-04-20T21:37:24Z Feens 37 no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4601 14141 2005-04-20T21:38:56Z Feens 37 no pl.wiki Autor: Screen2 na podst. projektu Halibutta Licencja: GNU FDL no pl.wiki Autor: Screen2 na podst. projektu Halibutta Licencja: GNU FDL 4602 46571 2006-05-21T08:24:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Rybnik]] '''Ribņika''' (''Rybnik'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] uz dienvidiem no [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijas]] netālu no [[Čehija|Čehijas]] robežas. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] zivjaudzēšanas centrs. Mūsdienās Ribņikas ogļu rajona (''Rybnicki Okręg Węglowy, ROW'') centrs. [[Akmeņogles|Akmeņogļu]] ieguve. Metalurģija. Liela [[termoelektrostacija]]. * {{pl}} http://www.rybnik.zobacz.slask.pl * {{pl}} http://www.rybnicki.com <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ribņika'''<br>'''Rybnik''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Rybnik Mapa.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Rybnik Herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.55&cpy=50.1&res=30&provider_id=340 Ribņikas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>142 510 <tr><td>Rakstos<td>no 1175.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1308.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.rybnik.pl/ www.rybnik.pl] </table> {{commons|Rybnik}} [[Image:Rybnik Bazylika.jpg|Ribņikas bazilika|150px|thumb|left]] [[Category:Polijas pilsētas]] [[cs:Rybnik]] [[de:Rybnik]] [[en:Rybnik]] [[fr:Rybnik]] [[hu:Rybnik]] [[na:Rybnik]] [[nds:Rybnik]] [[nl:Rybnik]] [[pl:Rybnik]] [[ro:Rybnik]] [[sk:Rybnik]] 4603 14143 2005-04-20T22:01:26Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ribņika]] 4604 14144 2005-04-20T22:01:23Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ribņika]] 4605 14145 2005-04-20T22:04:26Z Feens 37 no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4606 14146 2005-04-20T22:14:45Z Feens 37 baznīca Tihos no pl.wiki baznīca Tihos no pl.wiki 4607 46271 2006-05-21T01:44:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Tychy]] '''Tihi''' (''Tychy'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] uz dienvidiem no [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijas]]. Dominē jaunā apbūve. [[FIAT]] autorūpnīca. [[Alus]] ražošana - [[Tyskie]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tihi'''<br>'''Tychy''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Tychy location.PNG|187px|]]<td align=center>[[Image:Tychy herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19&cpy=15.16&res=30&provider_id=340 Tihu satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>131 696 <tr><td>Rakstos<td>no 1467.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1934.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.umtychy.pl/ www.umtychy.pl] </table> {{commons|Tychy}} [[Image:Tychy karolina.jpg|thumb|left|250px|Baznīca Tihos]] [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Tychy]] [[en:Tychy]] [[fr:Tychy]] [[hu:Tychy]] [[na:Tychy]] [[nds:Tychy]] [[nl:Tychy]] [[pl:Tychy]] [[ro:Tychy]] 4608 14148 2005-04-20T22:23:31Z Feens 37 redirekts #redirect [[Tihi]] 4609 29274 2006-02-07T12:03:06Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens '''Brandenburgas Vilhelms''' bija pēdējais [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]] (1539 - 1563. gada 4. februāris). Pieder [[Hohencolerni|Hohencolernu]] dinastijai. Apglabāts Rīgas Domā. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Šēnings]] | virsraksts = [[Rīgas arhibīskapi|Rīgas arhibīskaps]] | periods = [[1539]]&ndash;[[1563]] | pēc = nav }} {{kastes beigas}} [[Category:Livonija]] [[Category:Rīgas arhibīskapi]] [[de:Wilhelm von Brandenburg]] [[en:William of Brandenburg]] 4610 14150 2005-04-20T22:33:08Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Brandenburgas Vilhelms]] #REDIRECT: [[Brandenburgas Vilhelms]] 4611 14151 2005-04-21T00:38:57Z Neonz 33 4612 14152 2005-04-21T00:46:28Z Neonz 33 4613 29122 2006-02-07T11:48:43Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 217.159.174.150 == Ketleru dinastija == * [[Gothards Ketlers|Gothards (Ģederts)]] (''Gotthard'', ''Geddert'') no 1562. gada 5. marta līdz 1587. gada 17. maijam * [[Frīdrihs Ketlers|Frīdrihs]] (''Friedrich'') no 1587. gada 17. maija līdz 1616. gadam pārvaldīja Zemgales daļu, no 1616. gada līdz 1642. gada 16. augustam - visu hercogisti * [[Vilhelms Ketlers|Vilhelms]] (''Wilhelm'') no 1587. gada 17. maijam līdz 1616. gadam (pārvaldīja Kurzemes daļu), tika izraidīts trimdā * [[Jēkabs Ketlers|Jēkabs]] (''Jacobus'') no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc [[Jūlija kalendārs|vecā stila]] (1682. gada 10. janvāris pēc [[Gregora kalendārs|jaunā stila]]) * [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] (''Friedrich Casimir'') no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim * [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers|Frīdrihs Vilhelms]] (''Friedrich Wilhelm'') no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvāra * [[Ferdinands Ketlers|Ferdinands]] (''Ferdinand'') no 1711. gada 21. janvāra līdz 1737. gada 4. maijam (aizbildnis) Arī Frīdriha Vilhelma sieva Anna, vēlākā Krievijas Ķeizariene (1730-1740) bija Kurzemes hercogiene 1711-1730 reizē ar Ferdinandu. Īslaicīgi arī Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls [[Saksijas Morics|Morics]] (''Maurice Herman Comte de Saze'') bija ievēlēts par Kurzemes hercogu - 1726-1728.VIII (ievēlēšana anullēta 1726.X). == Bīronu dinastija == * [[Ernsts Johans Bīrons|Ernsts Johans]] (''Ernst Johann'') no 1737. gada jūnija (apstiprināts 13. jūlijā) līdz 1741. gada 18. aprīlim, kā arī no 1763. gada 21. janvāra līdz 1769. gadam * [[Pēteris Bīrons|Pēteris]] (''Peter'') no 1770. gada 21. jūnija līdz 1795. gada 18. martam Īslaicīgi par hercogiem bija ievēlēti arī Volfenbītelas-Līneburgas princis Ludvigs Ernests - 1741 un Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta III dēls Saksijas princis Kārlis - no 1758. gada 5. jūlija līdz 1763. gada 21. februārim. == Informācijas avoti == * Kurzemes un Zemgales hercogiste, [http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kurz_herc/encik/herc_le_1962.htm Latvju enciklopēdija 1962-1982. 2.sējums, 246.-247.lpp.] == Skatīt arī == * [[Kurzemes hercogiste]] [[Category:Kurzemes hercogiste]] 4614 27266 2006-01-18T20:15:49Z Neonz 33 '''Gothards Ketlers''' (''Gotthard Kettler'') (dzimis [[1517]]. gada [[2. februāris|2. februārī]], miris [[1587]]. gada [[17. maijs|17. maijā]] [[Mītava|Mītavā]]) bija pēdējais [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs un pirmais [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]]. [[Image:Gothards_Ketlers.jpg|framed|Gothards Ketlers]] Dzimis [[Vestfālene|Vestfālenē]]. [[1537]]. gadā iestājies Livonijas ordenī, [[1559]]. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. [[1561]]. gadā [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru Livonija nonāca [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] pakļautībā, bet Gothards Ketlers saņēma valdījuma daļu Livonijas - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemi un Zemgali]], kuru pārvaldīja kā Polijas karaļa vasalis. Viņa laikā hercogistē uzbūvētas 70 baznīcas, astoņas skolas un astoņas nabagu patversmes. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Vilhelms Firstenbergs]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]] | periods = [[1559]]. gada septembris - [[1563]]. gada [[3. marts]] | pēc = - }} {{Amatu secība | pirms = - | virsraksts = [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]] | periods = [[1561]] - [[1587]]. gada [[17. maijs]] | pēc = [[Frīdrihs Ketlers]]<br />[[Vilhelms Ketlers]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Kurzemes hercogi|Gothards]] [[Category:Livonijas Ordeņa mestri|Ketlers, Gothards]] [[de:Gotthard Kettler]] [[en:Gotthard Kettler]] [[et:Gotthard Kettler]] [[fr:Gotthard Kettler]] [[pl:Gotthard Kettler]] [[ru:Кетлер, Готгарс]] 4615 14155 2005-04-21T03:12:06Z Neonz 33 [[Category:Kurzemes hercogiste]] 4616 14156 2005-04-21T03:18:18Z Neonz 33 {{catmore}} [[Category:Bijušās monarhijas]] [[Category:Latvijas vēsture]] 4617 14157 2005-04-21T03:24:11Z Neonz 33 4618 27269 2006-01-18T21:11:31Z Feens 37 * [[Hermans Balke]] (''Hermann Balke'', 1237.V-1239.5.III) * [[Andreass fon Velfens]] (Andreas von Welven, 1240-41) * [[Dītrihs fon Groningens]] (''Dietrich von Groningen'', 1242.-1245.VII) * [[Heinrihs fon Heimburgs]] (''Heinrich von Heimburg'', 1245-46) * [[Andreass fon Štīrlands]] (''Andreas von Stirland'', 1248-53) * [[Anno fon Zangerhauzens]] (''Anno von Sangerhausen'', 1253.-1256.VII) * [[Burhards fon Hornhūzens]] (''Burchard von Hornhusen'', 1256.-1260.13.VII), kritis [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] * [[Verners]] (''Werner'', 1261-63) * [[Konrāds fon Manderns]] (''Konrad von Mandern'', 1263-66) * [[Oto fon Luterbergs]] (''Otto von Lutterberg'', 1266.-1270.16.II), kritis pie Karūsas * [[Valters fon Nortekens]] (''Walter von Nortecken'', ''Nordeck'', 1270-73) * [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg'', 1274.-1279.5.III), kritis [[Kauja pie Aizkraukles|kaujā pie Aizkraukles]] * [[Konrāds fon Feuhtvangens]] (''Konrad von Feuchtwangen'', 1279-81), kopš 1291 - [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] lielmestrs * [[Villekens fon Endorps]] (''Willeken von Endorp'', 1281.-1287.26. III), kritis [[Griezes kauja|Griezes kaujā]] * [[Kūno fon Hacingenšteins]] (''Kuno von Hazzingenstein'', 1288-90) * [[Halts]] (''Halt'', 1290-931) * [[Heinrihs fon Dinkelāge]] (''Heinrich von Dinkelaghe'', 1295.-1296.28.X) * [[Brūno]] (''Bruno'', 1296.-1298.1.VI), kritis [[Kauja pie Treideras upes|kaujā pie Treideras upes]] * [[Gotfrīds fon Roge]] (''Gotfried von Rogge'', 1298-1307) * [[Gerhards fon Jorke]] (''Gerhard von Jorke'', ''York'', 1309.-1322.19.VII), atteicies no amata * [[Reimārs Hāne]] (''Reimar Hane'', 1324.6.VII-1328.25.V), atteicies no amata * [[Eberhards fon Monheims]] (''Eberhard von Monheim'', 1328.-1340.24.VI), atteicies no amata * [[Burhards fon Dreilēbens]] (''Burchard von Dreileben'', 1340.-1345.14.XII), atteicies no amata * [[Gosvins fon Hērike]] (''Goswin von Herike'', 1345.-1359.10.IX) * [[Arnolds fon Fitinghofs]] (''Arnold von Vietinghof'', 1360.II-1364.11.VII) * [[Vilhelms fon Frimersheims]] (''Wilhelm von Vrimersheim'', 1364.29.IX-1385.) * [[Robins fon Elcs]] (''Robin von Eltz'', 1385.-1389.III) * [[Vennemars fon Brigenejs]] (''Wennemar von Bruggenei'', 1389.-1401.VII) * [[Konrāds fon Fītinghofs]] (''Konrad von Vietinghof'', 1401.21.X-1413.II)\ * [[Dītrics Torks]] (''Dietrich Tork'', 1413.13.V-1415.VIII) * [[Zīgfrīds Landers fon Špānheims]] (''Siegfried Lander von Spanheim'', 1415.IX-1424.3.IV) * [[Eise fon Rūtenbergs]] (''Eisse von Rutenberg'', 1424.V-1433.X) * [[Franke Kerskorfs]] (''Franke Kerskorff'', 1433.-1435.1.IX), kritis [[Kauja pie Šventas|kaujā pie Šventas]] * [[Heinrihs fon Bokenvorde, saukts Šungels]] (''Heinrich von Bockenworde, genannt Schungel'', 1435.-1437.XII) * [[Heinrihs Finke fon Oferbergs]] (''Heinrich Vinke von Overberg'', 1438.-1450.29.VII) * [[Johans fon Mengede, saukts Osthofs]] (''Johann von Mengede, genannt Osthof'', 1450.IX-1469.15. VIII) * [[Johans Volthūss fon Herze]] (''Johann Wolthus von Herse'', 1470.III-1471.IX), miris 1472 Ventspils cietumā * [[Bernds fon der Borhs]] (''Bernd von der Borch'', 1472.I-1483.18.XI), atteicies no amata * [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] (''Johann Freitag von Loringhofe'', 1483.-1494.26.V) * [[Volters fon Pletenbergs]] (''Wolter von Plettenberg'', 1494.7.VII-1535.28.II) * [[Hermans fon Brigenejs, saukts Hāzenkamps]] (''Hermann von Bruggenei, genannt Hasenkamp'', 1535.-1549.5.II) * [[Johans fon der Reke]] (''Johann von der Recke'', 1549.II-1551.18.V) * [[Heinrihs fon Gālens]] (''Heinrich von Galen'', 1551.VI-1557.30.V) * [[Vilhelms fon Firstenbergs]] (''Wilhelm von Fürstenberg'', 1557.VI-1559.IX), kritis gūstā pie [[Viljandi|Vilandes]]. * [[Gothards Ketlers]] (''Gotthard Kettler'', 1559.IX-1563.5.III), miris 1587.17.V Jelgavā kā [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogs]] == Informācijas avoti == * Livonijas ordenis, [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/livonijas_ordenis/encik/l_o_le_1962.htm Latvju enciklopēdija 1962-1982. 2.sējums, 541.-543.lpp.] == Skatīt arī == * [[Zobenbrāļu Ordeņa mestri]] [[Category:Livonijas Ordeņa mestri|*]] 4619 14159 2005-04-21T05:10:41Z Neonz 33 cat {{catmore}} [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[Category:Igaunijas vēsture]] 4620 14160 2005-04-21T04:41:17Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Aizkraukles kauja]] #REDIRECT: [[Aizkraukles kauja]] 4621 14161 2005-04-21T04:42:08Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Kurzemes hercogi]] #REDIRECT: [[Kurzemes hercogi]] 4622 14162 2005-04-21T04:43:24Z Neonz 33 [[Category:Livonija]] 4623 14163 2005-04-21T04:59:04Z Neonz 33 [[Category:Livonija]] 4624 36645 2006-03-25T11:11:07Z Juzeris 23 kat. (+Vēsture pēc valsts); {{catmore}} {{catmore}} [[Category:Eiropas vēsture]] [[Category:Igaunija|Vēsture]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] 4625 46112 2006-05-20T16:15:26Z Keps 758 [[Image:Corded Ware culture.png|thumb|250px|Bronzas laikmeta (Auklas keramikas, jeb Kaujas cirvja kultūras) izplatība Eiropā ]]'''Bronzas laikmets''' ir [[civilizācija|civilizācijas]] attīstības periods, kurā cilvēki iemācījās veidot [[varš|vara]] un [[alva|alvas]] sakausējumu - [[bronza|bronzu]]. Bronzas laikmets ir viens no trim lielajiem [[aizvēsture|aizvēstures]] periodiem, kas lielākajā daļā pasaules sekoja tūlīt pēc [[neolīts|neolīta]]. Dienvidāfrikā neolītam sekoja [[dzelzs laikmets]]. No bronzas pamatā gatavoja [[darbarīki|darbarīkus]] un [[ieroči|ieročus]], lai gan ir atrasti arī rituālie priekšmeti. ==Bronzas laikmeta tehnoloģija== Bronzas laikmeta galvenā pazīme ir [[metalurģija]]s (vara un bronzas apstrādes) apgūšana. Tas bija milzīgs apvērsums cilvēku zināšanās, darba un dzīves organizācijā. Metalurģija civilizācijas vēsturē uzskatāma arī par pirmo uz [[Zināšanas|zināšanām]] balstītu tehnoloģiju. Kopumā šī tehnoloģija bija arī integrēts daudzu [[Inovācija|inovāciju]] komplekss, atšķirībā no atsevišķiem, daļējiem to vai citu darbarīku un sadzīvē izmantojamo priekšmetu uzlabojumiem iepriekš. Vara un bronzas metalurģijas un liešanas tehnoloģijas apgūšana ļāva izgatavot daudz sarežģītākus, diferencētākus un efektīvākus darbarīkus un ieročus. Bronzas un vara tehnoloģijas attīstība tādēļ bija viens no galvenajiem [[Neolīta revolūcija|Neolīta revolūciju]] veicinošiem faktoriem. [[Kausēšana]]s un [[liešana]]s tehnoloģijas apgūšanu atviegloja tas, ka praksē jau pastāvēja [[Krāsns|krāsnis]] [[Māls|māla]] [[apdedzināšana]]i, kas arī uzskatāms par nozīmīgu inovāciju un, kuras nedaudz pilnveidojot, varēja piemērot metalurģijas prasībām. Bronza ne tikai aizstāja agrākos darbarīku, ieroču un [[Ceremonija|ceremoniālo]] priekšmetu izgatavošanas materiālus, - no tās varēja izgatavot daudzas tādas lietas, kas nebija iespējams no akmens laikmeta materiāliem. [[Eiropa|Eiropā]] Bronzas laikmets aizsākās ap 2000.g. p.m.ē. un beidzās ap 700.g. p.m.ē. [[Vidējie Austrumi|Vidējos Austrumos]] tas sākās daudz ātrāk - ap 5000.g. p.m.ē. Vara [[rūda]]s bija pieejamas dažādās Vidējo Austrumu un Eiropas vietās. Piemēram, rūdas iegulas pie [[Rudna Glava]] [[Serbija|Serbijā]] tika izmantotas jau kopš 4500.g. p.m.ē. [[Šahta]]s šeit sasniedza 20m dziļumu. Turklāt vara rūdas slāņi mijās ar [[Malahīts|malahīta]] dzīslām. Lielas vara rūdas atradnes bija [[Kipra|Kiprā]], kuras nosaukums arī cēlies no grieķu vārda varš. Taču vara pielietošanai bija arī savi trūkumi. Attiecīgo rūdu iegulas dabā atrodamas daudz retāk, nekā akmens, kas ir pieejams gandrīz visur. Varu gan varēja viegli kalt pat nesakarsētu, bet arī tas īstenībā bija trūkums, jo darbarīku un ieroču virsmas tad bija pārāk mīkstas un to efektīva izmantošana tādēļ bija visai ierobežota. Tomēr drīz vien arī šī tehnoloģija tika pilnveidota, metalurģiskajā procesā varam piejaucot ap 10 procentu alvas un rezultātā iegūstot bronzu. Tādējādi tika būtiski atvieglots arī pats metāla liešanas process, jo bronzas sakausējums ir [[Plastika|plastiskāks]] (labāka [[viskozitāte]]). ==Bronzas priekšmeti== [[Image:Yetholm type shield, South Cadbury 01.JPG|thumb|200px|Bronzas laikmetā izgatavots bronzas vairogs. Atrasts Lielbritānijā]]Galvenais uzlabotās tehnoloģijas ieguvums bija tas, ka no bronzas izgatavotie priekšmeti bija daudz cietāki un izturīgāki nekā no vara. Tai pat laikā bronzas priekšmetu galvenās priekšrocība slēpās ne tik daudz cietumā un izturībā – mūsdienu eksperimenti parādījuši, ka šinī ziņā no bronzas izgatavotas virsmas īpašības sevišķi neatšķiras no krama virsmām. Izšķirošā bronzas tehnoloģijas priekšrocība bija iespējā izgatavot [[Diference|diferencētus]], [[Specializācija|specializētus]] un samērā precīzas [[konfigurācija]]s priekšmetus. Kļuva iespējams izstrādāt asas un smailas priekšmetu formas, kas ir izšķirošs apstāklis darbarīku un ieroču izgatavošanā. Turklāt, nodeldētos [[Asmens|asmeņus]] varēja viegli uzasināt un tie atkal kalpoja tāpat kā jauni. Tādējādi bronzas tehnoloģija, runājot mūsdienu terminoloģijā, pēc savas būtības izrādījās ļoti inovatīva, jo tā pavēra ceļu neskaitāmām inovācijām visdažādākajās dzīves jomās un tām masveidā uzkrājoties, vienai otru papildinot, nodrošināja tik strauju cilvēces attīstību un tās iespēju paplašināšanos, kāds iepriekšējā akmens laikmetā bija neiedomājams. ==Bronzas tehnoloģiskā apvērsuma sekas== ===Sociālās sekas=== Bronzas tehnoloģiskā apvērsuma efekts bija tik nozīmīgs, ka tas izraisīja [[Neolīta revolūcija|Neolīta revolūciju]] un [[Kvalitāte|kvalitatīvas]], dziļas izmaiņas sabiedrības dzīves pamatos. Cilvēka darbs kļuva tik ražīgs, ka Eiropā strauji sāka pieaugt iedzīvotāju skaits, aktivizējās [[migrācija]], sākās arī sabiedrības noslāņošanās. Par to liecina daudzas senās [[Kaps|kapu]] vietas. Ja kapu vietās, kur apglabāti nabadzīgāki iedzīvotāji, veicot [[Arheoloģija|arheoloģiskos]] izrakumus, atrodami pārsvarā māla vai akmens (krama) priekšmeti, tad bagātnieku kapu vietās netrūkst bronzas, [[Sudrabs|sudraba]] un [[Zelts|zelta]] izstrādājumu. ===Ekonomiskās sekas=== [[Image:Bronze age weapons Romania.jpg|thumb|200px|Bronzas laikmeta ieroči. Atrasti Rumānijā]]Vara un vēl jo vairāk alvas rūdu iegulu vietas gan Āzijā, gan Eiropā ir samērā retas. Tādēļ bronzas tehnoloģija veicināja plašu [[tirdzniecība]]s attīstību ar bronzas izstrādājumiem. Bronzas rūdu atradnes, bronzas metalurģijas un [[amatniecība]]s centri, tirdzniecības vietas un ceļi kļuva par stratēģiski svarīgiem objektiem, kas veicināja cīņu par kontroli pār tiem. Tas, kura rīcībā bija šādi objekti, ieguva milzīgu ekonomisko [[Potenciāls|potenciālu]], [[Militārisms|militāro]] spēku un [[Politika|politisko]] ietekmi. Tomēr, pateicoties plašai tirdzniecībai, bronza kļuva pieejama arī tām sabiedrībām, kuru rīcībā nebija vara un alvas rūdas, piemēram, [[Skandināvija|Skandināvijā]]. Skandināvijā bronza un tās izstrādājumi tika [[Imports|importēti]] lielā skaitā, iespējams, apmaiņā pret [[Dzintars|dzintaru]], kas bija plaši iecienīts visur Eiropā un Āzijā. Pateicoties [[starpniecība]]i un tirdzniecībai ar bronzas un citiem izstrādājumiem uzplauka [[Baktrija]] - sena [[Irāņi|irāņu]] izcelsmes cilšu apdzīvota valsts starp [[Hindukušs|Hindukuša]] kalniem un [[Amudarja]]s upi. Tās teritorija daļēji aptvēra triju mūsdienu valstu – [[Afganistāna]]s, [[Uzbekistāna]]s un [[Tadžikistāna]]s zemes. Baktrija bija [[Mezopotāmija]]s, [[Ēģipte]]s, [[Inda]]s ielejas un [[Ķīna]]s seno civilizāciju laikabiedrs. Neskatoties uz ne visai labvēlīgo Baktrijas atrašanās vietu - [[Tuksnesis|tuksnešu]] un [[Stepe|stepju]] reģionā - caur šo reģionu gāja svarīgs tirdzniecības [[maršruts]], kas savienoja Eiropu un Āziju un ielika pamatu vēlākajam slavenajam [[Zīda ceļš|Zīda ceļam]]. Arī citās Bronzas laikmeta pilsētās attīstījās amatniecība un amatnieku darbs kļuva arvien profesionālāks, izgatavojamie priekšmeti kvalitatīvāki, [[Estētika|estētiskāki]] un to pielietošana efektīvāka. Tai pat laikā bronzas tehnoloģijas pielietošanai bija arī negatīvi rezultāti. Daudzos antīko civilizāciju apdzīvotos reģionos palielinājās zemes [[ekspluatācija]]. Pieauga augsnes [[erozija]]. Piemēram, [[Kipra|Kiprā]], [[Mežs|mežu]] izciršanas un intensīvas zemes apstrādes rezultātā plānā, jūtīgā [[augsne]] uz [[Paugurs|pauguru]] nogāzēm tika gandrīz pilnībā iznīcināta vēl agrīnā Bronzas laikmetā. [[Ūdens]], kas lietus laikā plūda no atkailinātajām nogāzēm, nesa līdzi [[Sediments|sedimentu]] - kalnu iežu nogulas - kas piesārņoja kādreiz bagāto ieleju augsni. Rezultātā lauksaimniecības [[produktivitāte]] šeit strauji kritās. Tādējādi izrādījās, ka bronzas tehnoloģija (kā daudzas citas senas un mūsdienu tehnoloģijas), ir kā abpusēji griezīgs [[zobens]] – tās sniegtās iespējas, nekontrolēti izmantotas, var pārvērsties neatgriežamos zaudējumos. Bronzas laikmeta tehnoloģija būtiski izmainīja arī militāro [[Stratēģija|stratēģiju]] un [[Taktika|taktiku]]. Parādījās pilnīgi jauni ieroču veidi, piemēram, zobens, kas bija viens no efektīvākajiem kaujas ieročiem daudzu gadsimtu laikā. Rezultātā kari kļuva daudz asiņaināki, bojāgājušo skaits krasi pieauga. {{stub}} [[Category:Vēsture]] [[Category:Vēstures periodi]] [[Category:Arheoloģija]] [[af:Bronstyd]] [[ar:عصر برونزي]] [[ast:Edá de Bronce]] [[cy:Yr Oes Efydd]] [[da:Bronzealder]] [[de:Bronzezeit]] [[el:Εποχή του Χαλκού]] [[en:Bronze Age]] [[eo:Bronzepoko]] [[es:Edad de Bronce]] [[fr:Âge du bronze]] [[gl:Idade de bronce]] [[he:תקופת הברונזה]] [[id:Zaman Perunggu]] [[it:Età del bronzo]] [[ja:青銅器時代]] [[ko:청동기 시대]] [[nds:Bronzetiet]] [[nl:Bronstijd]] [[pl:Epoka brązu]] [[pt:Idade do bronze]] [[ru:Бронзовый век]] [[simple:Bronze Age]] [[sr:Бронзано доба]] [[sv:Bronsåldern]] [[zh:青铜时代]] 4626 23632 2005-11-30T07:43:06Z YurikBot 213 robot Adding: af, ar, csb, el, gl, hr, id, ko, ro, scn, sk, uk Modifying: en {{catmore}} [[Category:Vēsture]] [[af:Kategorie:Argeologie]] [[ar:تصنيف:علم الآثار]] [[be:Катэгорыя:Археалёгія]] [[bg:Категория:Археология]] [[ca:Categoria:Arqueologia]] [[cs:Kategorie:Archeologie]] [[csb:Kategòrëjô:Archeòlogijô]] [[da:Kategori:Arkæologi]] [[de:Kategorie:Archäologie]] [[el:Κατηγορία:Αρχαιολογία]] [[en:Category:Archaeology]] [[eo:Kategorio:Arkeologio]] [[es:Categoría:Arqueología]] [[fr:Catégorie:Archéologie]] [[gl:Category:Arqueoloxía]] [[hr:Kategorija:Arheologija]] [[id:Kategori:Arkeologi]] [[it:Categoria:Archeologia]] [[ja:Category:考古学]] [[ko:분류:고고학]] [[lb:Category:Archeologie]] [[nl:Categorie:Archeologie]] [[no:Kategori:Arkeologi]] [[pl:Kategoria:Archeologia]] [[pt:Categoria:Arqueologia]] [[ro:Categorie:Arheologie]] [[ru:Категория:Археология]] [[scn:Category:Archeoluggia]] [[sk:Kategória:Archeológia]] [[sl:Category:Arheologija]] [[sv:Kategori:Arkeologi]] [[uk:Категорія:Археологія]] [[zh:Category:考古学]] 4627 51374 2006-06-20T06:17:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Железный век]] Arheoloģijā par '''Dzelzs laikmetu''' sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt [[dzelzs|dzelzi]] un izgatavot no tā ieročus un darbarīkus. Šī jaunā materiāla ieviešana bieži vien sakrita ar citām izmaiņām aizvēsturiskajās sabiedrībās, piemēram, jaunu [[lauksaimniecība]]s [[Tehnika|tehniku]], [[Reliģija|reliģisko]] uzskatu un [[māksla]]s stilu rašanos. ==Dzelzs laikmeta ilgums== Dzelzs laikmets ir pēdējais lielais [[aizvēsture|aizvēstures]] periods, tā nozīme atšķiras atkarībā no reģiona. Dzelzs laikmets sekoja pēc Vara laikmeta un [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]], kurš savukārt sekoja tūlīt pēc kādas no [[Akmens laikmets|Akmens laikmeta]] stadijām. Dzelzs laikmets [[Eiropa|Eiropā]] aizsākās ap 700.g. p.m.ē. Savukārt šī laikmeta beigas virkne vēsturnieku saista ar periodu starp 27. gadu un 68.g. p.m.ē. – laika posmu, kad [[Romas impērija|Romas impērijā]] plaši izplatījās [[izglītība]] un radikāli izmainījās sabiedrības dzīves [[kvalitāte]]. Šāds atskaites punkts gan uzskatāms par visai nosacītu. To varētu interpretēt tā, ka, piemēram, reģioni, kurus romiešu [[karaspēks]] nekad nav iekarojis - [[Skandināvija]], [[Vācija]]s centrālā un ziemeļu daļa, [[Lielbritānija]]s ziemeļu daļa, [[Baltija]] tā arī joprojām dzīvo Dzelzs laikmetā. ==Dzelzs laikmeta tehnoloģija== [[Image:Axe of iron from Swedish Iron Age, found at Gotland, Sweden.jpg|thumb|200px|Dzelzs laikmeta dzelzs cirvis. Atrasts [[Gotlande|Gotlandē]] ([[Zviedrija]])]] Kas attiecas uz Dzelzs laikmeta [[Tehnoloģija|tehnoloģisko]] pusi, tad jāatzīmē, ka dzelzim, salīdzinājumā ar bronzu bija virkne būtisku priekšrocību. Dzelzs [[rūda]] daudz plašāk nekā vara vai alvas rūda bija izplatīta daudzos Eiropas reģionos. Tādēļ pārejot no bronzas uz dzelzs pielietošanu ievērojami samazinājās [[Transports|transporta]] izmaksas. Lai iegūtu bronzu bija jāsakausē varš ar alvu. Toties dzelzi varēja iegūt tieši no rūdas neveicot nekādus sakausējumus. Rezultātā arī [[Metalurģija|metalurģiskais]] process stipri vienkāršojās. Tomēr dzelzs tehnoloģijai bija arī savi trūkumi. Dzelzs, salīdzinājumā ar varu, alvu un to kopproduktu - bronzu, daudz grūtāk padevās [[apstrāde]]i. Dzelzs laikmeta sākumā un vēl ilgi tā gaitā [[kausēšana]]s [[Krāsns|krāsnīs]] tā arī neizdevās iegūt pietiekami augstu [[Temperatūra|temperatūru]] lai no rūdas izdalītu dzelzi un bez lielas dažādu piemaisījumu devas. Tādēļ dzelzs rūda tika uzkarsēta, no tās mehāniskā veidā tika izlobīti dzelzs komponenti, kuri pēc tam vēlreiz tika uzkarsēti un "salipināti" lielākos gabalos, kurus varēja transportēt vai izmantot [[Kalšana|kalšanai]] – galīgas lietošanas priekšmetu izgatavošanai. Ņemot vērā šīs dzelzs apstrādes grūtības, no dzelzs sākotnēji izgatavoja pārsvarā liela izmēra, smagus [[Darbarīki|darbarīkus]] vai [[Ieroči|ieročus]]. Bronza, tāpat kā [[sudrabs]] vai [[zelts]], saglabāja savu lomu dažādu [[Dekorācija|dekoratīvu]] elementu vai ne pārāk intensīvi lietojamu [[Instruments|instrumentu]] un darbarīku izgatavošanā. Tiek uzskatīts, ka pirmie dzelzs tehnoloģiju varētu būt apguvuši [[heti]] vēl ilgi pirms dzelzs laikmeta plašākas izplatības – starp 2000. un 1500.g. p.m.ē. No viņiem šo tehnoloģiju drīz pārņēma pārējie [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] un tai tuvākie Eiropas reģioni, galvenokārt [[Grieķija]] un Roma, kā arī virkne [[Barbari|barbaru]] cilšu. Tomēr bija nepieciešami vairāki gadsimti lai dzelzs tehnoloģija izplatītos pa visu Eiropas apdzīvoto daļu. ==Dzelzs laikmeta periodi== ===Halštates periods=== [[Halštate]]s periods (1200.-400.g. p.m.ē.), tā nosaukts pēc pirmajiem dzelzs priekšmetu atradumiem pie Halštates (''Hallstatt'') pilsētiņas [[Austrija|Austrijā]], uz dienvidrietumiem no [[Vīne]]s. Līdzīgi priekšmeti tika atrasti arī citos Austrijas reģionos un [[Bavārija|Bavārijā]]. Dzelzs laikmeta Halštates periods raksturojas ar dzelzs apstrādes tehniku, kurā atrodami gan [[Centrālā Eiropa|Centrālās Eiropas]], gan Vidējo Austrumu [[Meistars|meistariem]] raksturīgi paņēmieni. Halštates atradumi liecina par prasmīgu dzelzs tehnoloģijas pielietošanu izgatavojot [[Zobens|zobenus]], [[Duncis|dunčus]], [[Nazis|nažus]], [[Cirvis|cirvjus]], [[bruņas]] un pat dzelzs [[Ornaments|ornamentus]], piemēram, uz [[Zirglietas|zirglietu]] izstrādājumiem. Halštates sabiedrība izcēlās arī ar pārsteidzošu pārticību. Tiesa, tās pamatā bija ne tikai dzelzs tehnoloģija, bet arī [[sāls]] [[raktuve]]s (kurās tika izmantoti dzelzs darbarīki), kas atradās tuvumā un, kuru izmantošana tirdzniecībā deva labus ienākumus. ===Latēnas periods=== [[Latēna]]s periods (450.-50.g. p.m.ē.), nosaukts pēc apdzīvotas vietas ''La Téne'' [[Šveice|Šveicē]], kur atrasti [[metālizstrādājumi]], izpildīti ļoti augstā profesionālā līmenī. Tai skaitā, meistarīgi apstrādāti, augstas [[kvalitāte]]s kaujas ieroči (zobeni, dunči u.c.), kas, starp citu, atspoguļo ne tikai Dzelzs laikmeta tehnoloģijas augsto attīstības pakāpi, bet arī sabiedrības dzīves veidu. Latēnas kultūrai raksturīga ne tikai metālapstrādes tehnoloģija, bet arī prasmīgi uzbūvēti, stipri kalnu [[Cietoksnis|cietokšņi]]. Daudzi vēsturnieki atzīmē, ka lielākie nopelni Dzelzs laikmeta tehnoloģijas izstrādāšanā un noslīpēšanā ir [[Ķelti|ķeltiem]]. Arheoloģiskajos izrakumos, it īpaši Latēnā, atrasto priekšmetu apdare satur [[Feniķieši|feniķiešu]], [[Etruski|etrusku]], [[Skiti|skitu]] un pašu Centrālās Eiropas līdzenumus apdzīvojošo tautu elementus. {{stub}} [[Category:Vēsture]] [[Category:Vēstures periodi]] [[Category:Arheoloģija]] '''Iedzīvotāju nodarbošanās '''Latvijā''' dzelzs laikmetā'''. '''Zemkopība''' - līdumu un tīrumu zemkopība. Zemkopības kultūras - rudzi, mieži, auzas, zirņi, griķi, lini, kaņepes. '''Lopkopība'''- mājlopus turējapāretikas produktu ieguvei [gaļa, piens, olas, vilna], mēslojuma iegūšanais, kā darbaspēku un satiksmei. '''Dravniecība'''- medus un vaska ieguvei. '''Medniecība un zvejnieciba'''- papildus pārtikas ieguvei, zvērādu ieguvei. '''Amatniecība'''-apģērbu, darbarīku, sadzīves priekšmetu, ieroču un rotaslietu izgatavošana. '''Tirdzniecība'''- ieved sāli, metālu, ieročus un rotaslietas, izved medu, vasku, zvērādas. Naudas vietā lieto sudraba stienīšus - ozeriņus [100g], zvērādas, vasku. [[Category:Vēsture]] [[Category: Vēstures periodi]] [[ast:Edá del Fierro]] [[cy:Yr Oes Haearn]] [[da:Jernalder]] [[de:Eisenzeit]] [[el:Εποχή του Σιδήρου]] [[en:Iron Age]] [[eo:Ferepoko]] [[es:Edad de Hierro]] [[et:Rauaaeg]] [[fi:Rautakausi]] [[fr:Âge du fer]] [[gl:Idade de Ferro]] [[he:תקופת הברזל]] [[it:Età del ferro]] [[ja:鉄器時代]] [[ko:철기 시대]] [[li:Iezertied]] [[lt:Geležies amžius]] [[nds:Iesentiet]] [[nl:IJzertijd]] [[no:Jernalderen]] [[pl:Epoka żelaza]] [[pt:Idade do Ferro]] [[ru:Железный век]] [[scn:Etati dû Ferru]] [[simple:Iron Age]] [[sl:Železna doba]] [[sr:Гвоздено доба]] [[sv:Järnåldern]] [[zh:铁器时代]] 4628 48829 2006-06-02T10:42:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[sw:Sumer]] Modifying: [[zh:苏美尔]] '''Šumera''' bija [[šumeri|šumeru]] apdzīvota teritorija [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]] no viņu ierašanās līdz [[Babilonija|Balilonijas]] valsts izveidei. Iespējams, ka šumeru rakstība ir pati senākā pasaulē, kas tika lietota jau ceturtā gadu tūkstoša vidū p.m.ē. {{stub}} [[Category:Divupe]] [[ar:سومر]] [[ast:Sumeria]] [[bs:Sumer]] [[ca:Sumèria]] [[cs:Sumer]] [[da:Sumererne]] [[de:Sumerische Kultur]] [[en:Sumer]] [[eo:Sumero]] [[es:Sumeria]] [[et:Sumer]] [[fa:سومریان]] [[fi:Sumer]] [[fr:Sumer]] [[gl:Sumeria]] [[he:שומר]] [[hu:Sumer]] [[is:Súmer]] [[it:Sumeri]] [[ja:シュメール]] [[ko:수메르]] [[ku:Sumer]] [[la:Sumer]] [[li:Soemer]] [[lt:Šumeras]] [[mk:Сумер]] [[nds:Sumer]] [[nl:Sumer]] [[nn:Sumer]] [[no:Sumer]] [[pl:Sumer]] [[pt:Suméria]] [[ru:Шумер]] [[sk:Sumeri]] [[sr:Сумер]] [[sv:Sumer]] [[sw:Sumer]] [[tr:Sümerler]] [[uk:Шумер]] [[zh:苏美尔]] 4629 23678 2005-11-30T12:52:10Z YurikBot 213 robot Adding: tl, uk Modifying: de {{catmore}} [[Category:Vēsture]] [[bg:Категория:Античност]] [[da:Kategori:Antikken]] [[de:Kategorie:Altertum]] [[en:Category:Ancient history]] [[es:Categoría:Historia antigua]] [[fr:Catégorie:Antiquité]] [[ko:분류:고대사]] [[nl:Categorie:Oudheid]] [[ru:Категория:Древний мир]] [[sv:Kategori:Antiken]] [[tl:Category:Sinaunang kasaysayan]] [[uk:Категорія:Стародавній світ]] [[zh:Category:古代史]] 4630 53170 2006-07-02T10:06:09Z Sadhu 1045 '''Senā Ēģipte''' No apt. 3100. līdz 30. g. p.m.ē. Ēģiptes sausā, tuksnešainā zeme bija attīstītas civilizācijas mājvieta. Senie ēģiptieši radīja milzīgas [[piramīdas]], pasakainas zelta dārglietas un brīnešķīgus mākslas darbus. Viņi izgudroja hieroglifus un bija lieliski inženieri. ---- '''KĀPĒC PLŪDI BIJA TIK SVARĪGI?''' Ceļā uz jūru Nīla plūst cauri Ēģiptei. Katru gadu laikā starp jūniju un oktobri tā appludina apkārtējo tuksnesi un pārklāj zemi ar auglīgām nogulām(smalkām dūņām). Senās Ēģiptes zemnieki savos laukos spēja izaudzēt lieliskas ražas, arī kviešus, miežus, vīnogas, vīģes un daudzus dažādus dārzeņus. ---- '''KO PIELŪDZA ĒĢIPTIEŠI?''' Ēģiptieši pielūdza simtiem dievu un dieviešu. Auglības dievs Ozīriss, aizkapa pasaules valdnieks, bija līdz''igs cilvēkam. Citus attēloja kā dzīvniekus, piemēram, prieka un līksmības dievieti Bastetu - ar kaķa galvu, bet saules dievu Amonu - ar auna galvu. ---- '''KĀPĒC ĒĢIPTIEŠU CIVILIZĀCIJA PASTĀVĒJA TIK ILGI?''' Ēģiptes labklājību nodrošināja zemkopība un tirzniecība. Tās varenību veicināja stipra pārvalde, kuras priekšgalā bija [[Faraoni]] un kura bija nodrošināta ar labi apmācītiem rakstvežiem(ierēdņiem). Valsti aizsargāja milzīgas armijas. ---- '''ĒĢIPTES ATTĪSTĪBAS PERIODI''' [[Agrā valsts]] ap 3100-2686 p.m.ē. [[Senā valsts]] ap 2686-2181 p.m.ē. 1. pārejas perods ap 2181-2040 p.m.ē. [[Vidējā valsts]] ap 2133-1633 p.m.ē. 2. pārejas periods (hiksu iebrukums) ap 1674-1567 p.m.ē. [[Jaunā valsts]] ap 1567-1085 p.m.ē. 3. pārejas periods ap 1085-656 p.m.ē. [[Vēlā valsts]] ap 664-332 p.m.ē. Maķedonijas valsts ap 332-305 p.m.ē. Ptolomeji ap 305-30 p.m.ē. ==Ārējās saites== *[http://www.ancient-egypt.org/language/index.html] *[http://www.digitalegypt.ucl.ac.uk/Welcome.html Digital Egypt for Universities] *[http://www.egiptologia.pl/ egiptologia.pl] *[http://www.egyptology.ru/ Egyptology.ru «Египтологический изборник»] {{stub}} [[Category:Senā Ēģipte|*]] [[Category:Tuvie Austrumi]] [[ca:Antic Egipte]] [[de:Altes Ägypten]] [[en:Ancient Egypt]] [[es:Antiguo Egipto]] [[eo:Egipta civilizo]] [[fa:&#1605;&#1589;&#1585; &#1576;&#1575;&#1587;&#1578;&#1575;&#1606;]] [[fr:Égypte antique]] [[he:&#1502;&#1510;&#1512;&#1497;&#1501; &#1492;&#1506;&#1514;&#1497;&#1511;&#1492;]] [[hu:Ókori Egyiptom]] [[ja:&#21476;&#20195;&#12456;&#12472;&#12503;&#12488;]] [[pl:Staro&#380;ytny Egipt]] [[ru:&#1044;&#1088;&#1077;&#1074;&#1085;&#1080;&#1081; &#1045;&#1075;&#1080;&#1087;&#1077;&#1090;]] [[sl:Stari Egipt]] [[fi:Muinainen Egypti]] [[zh:&#21476;&#22467;&#21450;]] 4631 45604 2006-05-16T18:16:41Z Ingarix 920 '''1917. gada Krievijas revolūcija''' bija [[politiska kustība]] [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], kuras rezultātā 1917. gadā tika gāzts [[cars|cara]] režīms. Revolūciju var iedalīt divās atsevišķās fāzēs. Vispirms notika 1917. gada [[Februāra revolūcija]], kas gāza no troņa caru [[Nikolajs II (Krievija)|Nikolaju II]] un izveidoja liberālu [[Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]]. [[Image:162 6220.jpg|thumb|left|150px|Ļeņins]] Savukārt oktobrī [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] vadītā [[komunisms|komunistu]] partija veica valsts apvērsumu un gāza [[Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]]. Revolūcija skāra gan pilsētas, gan lauku apvidus. Lai gan galvenie revolūcijas notikumi norisinājās [[Maskava|Maskavā]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], plaši nemieri notika arī laukos. Ļeņina nākšana pie varas 1918. gada otrajā pusē izraisīja [[Krievijas pilsoņu karš| Pilsoņu karu]] kurš turpinājās līdz 1920. gadam. Pēc uzvaras Pilsoņu karā, komunisti 1922. gada 22. decembrī izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] kura pastāvēja līdz 1991. gada decembrim. {{stub}} [[Category:Krievijas vēsture|Krievijas revolucija, 1917]] [[Category:Padomju Savienība|Krievijas revolucija, 1917]] [[Category:Revolūcijas|Krievijas revolucija, 1917]] [[ca:Revolució Russa]] [[cy:Chwyldro Rwsia]] [[da:Oktoberrevolutionen]] [[de:Oktoberrevolution]] [[en:Russian Revolution of 1917]] [[eo:Rusa Revolucio de 1917]] [[fr:Révolution russe]] [[it:Rivoluzione russa]] [[he:&#1492;&#1508;&#1497;&#1499;&#1514; &#1488;&#1493;&#1511;&#1496;&#1493;&#1489;&#1512;]] [[nl:Russische Revolutie]] [[ja:&#12525;&#12471;&#12450;&#38761;&#21629;]] [[nb:Den russiske revolusjon]] [[nn:Den russiske revolusjonen]] [[pl:Rewolucje w Rosji 1917 roku]] [[ro:Revolu&#355;ia rus&#259; din 1917]] [[ru:&#1054;&#1082;&#1090;&#1103;&#1073;&#1088;&#1100;&#1089;&#1082;&#1072;&#1103; &#1088;&#1077;&#1074;&#1086;&#1083;&#1102;&#1094;&#1080;&#1103; 1917]] [[sv:Ryska revolutionen]] [[zh:&#21313;&#26376;&#38761;&#21629;]] 4632 14172 2005-04-21T05:59:45Z Neonz 33 #REDIRECT: [[1917. gada Krievijas revolūcija]] #REDIRECT: [[1917. gada Krievijas revolūcija]] 4633 37935 2006-04-02T14:56:17Z Keps 758 Papildināju tekstu '''Neolīts''' (no [[grieķu valoda|grieķu]] ''neos''=jauns, ''lithos''=stone, jeb "Jaunais Akmens laikmets") ir [[Akmens laikmets|Akmens laikmeta]] pēdējais periods. Neolīts sekoja [[Paleolīts|Paleolītam]] un [[Mezolīts|Mezolītam]], un tā sākums saistās ar lauksaimniecības sākumu. Neolīts beidzās ar plašu metāla darbarīku ieviešanos Vara, [[Bronzas laikmets|Bronzas]] un [[Dzelzs laikmets|Dzelzs]] laikmetos, atkarībā no reģiona. Vēlīnā Akmens laikmetā cilvēki sāka veidot apmetnes, kuras nepieciešamības gadījumā varēja viegli savākt, piemēram, lai pārceltos uz citu vietu. Plaši tika apdzīvotas arī alas un dabīgi patvērumi klintīs. Akmens laikmets Eiropā beidzās līdz ar pēdējo Ledus laikmetu. Līdz ar to svarīgākā Akmens laikmeta iezīme bija cilvēka pielāgošanās mainīgajiem apkārtējiem dzīves apstākļiem, ārējiem faktoriem. Pakāpeniski zināšanas, dažādi darbarīku un citi uzlabojumi sāka spēlēt arvien nozīmīgāku lomu. Civilizācijas tehniskais līmenis kādā brīdī jau bija sasniedzis tādu pakāpi, ka kļuva iespējama pastāvīgas zemes apstrādes uzsākšana un pastāvīgu apmetņu un ciematu ierīkošana. Tas nozīmē, ka kaut kādā mērā senās ciltis sāka atgriezties pie augu valsts barības ieguves un lietošanas, bet jau pavisam citā apjomā un līmenī. Izmaiņas cilvēku dzīvē līdz ar to bija tik radikālas, ka tās tiešām pelna revolūcijas apzīmējumu, neskatoties uz to, ka šīs izmaiņas noritēja ļoti lēnām un bija saistītas ar ilgstošu vēstures periodu – Bronzas laikmetu. == Skatīt arī == * [[Neolīta revolūcija]] [[Category:Akmens laikmets]] [[ast:Neolíticu]] [[bg:Новокаменна епоха]] [[ca:Neolític]] [[cs:Neolit]] [[da:Yngre stenalder]] [[de:Jungsteinzeit]] [[el:Νεολιθική περίοδος]] [[en:Neolithic]] [[es:Neolítico]] [[fi:Neoliittinen kausi]] [[fr:Néolithique]] [[hu:Neolitikum]] [[nl:Neolithicum]] [[pl:Neolit]] [[pt:Neolítico]] [[ru:Неолит]] [[sl:Mlajša kamena doba]] [[sv:Neolitisk tid]] [[zh:新石器时代]] 4634 47893 2006-05-28T16:37:59Z Juzeris 23 saturu pievienoju rakstam [[Tuvie Austrumi]]; šo pārveidoju par pāradr. #redirect [[Tuvie Austrumi]] 4636 51016 2006-06-18T14:44:37Z Knakts 848 kat '''Briedis''' ir savvaļas pārnadzis ar ragiem. Pavasarī, briežu mātītes aizstāvot savus mazuļus var smagi ievainot, vai pat nogalināt cilvēkus, kas cenšas pietuvoties mazuļiem. {{aizmetnis}} [[Category:zīdītāji]] [[bg:Еленови]] [[cy:Carw]] [[da:Hjorte]] [[de:Hirsche]] [[en:Deer]] [[es:Ciervo]] [[eo:Cervedoj]] [[fr:Cervidae]] [[ko:사슴]] [[it:Cervidi]] [[he:אייליים]] [[la:Cervidae]] [[lt:Elniniai]] [[hu:Szarvas]] [[ms:Rusa sambar]] [[nl:Hert]] [[ja:シカ]] [[pl:Jeleniowate]] [[pt:Veado]] [[ru:Оленевые]] [[sv:Hjortdjur]] [[th:กวาง]] [[zh:鹿科]] 4637 52534 2006-06-30T07:58:33Z YurikBot 213 robot Adding: ar, cs, eo, id, it, os, uk [[Category:Eiropas vēsture]] [[Category:Vācija]] [[ar:تصنيف:تاريخ ألمانيا]] [[be:Катэгорыя:Гісторыя Нямеччыны]] [[bg:Категория:История на Германия]] [[ca:Categoria:Història d'Alemanya]] [[cs:Kategorie:Dějiny Německa]] [[da:Kategori:Tysklands historie]] [[de:Kategorie:Deutsche Geschichte]] [[el:Κατηγορία:Γερμανική ιστορία]] [[en:Category:History of Germany]] [[eo:Kategorio:Historio de Germanio]] [[es:Categoría:Historia de Alemania]] [[fr:Catégorie:Histoire de l'Allemagne]] [[he:קטגוריה:גרמניה: גאוגרפיה]] [[hu:Kategória:Németország történelme]] [[id:Kategori:Sejarah Jerman]] [[it:Categoria:Storia della Germania]] [[ja:Category:ドイツの歴史]] [[ko:분류:독일의 역사]] [[lb:Category:Däitsch Geschicht]] [[nl:Categorie:Geschiedenis van Duitsland]] [[nn:Kategori:Tysk historie]] [[no:Kategori:Tysklands historie]] [[os:Категори:Германы истори]] [[pl:Kategoria:Historia Niemiec]] [[pt:Categoria:História da Alemanha]] [[ro:Categorie:Istoria Germaniei]] [[ru:Категория:История Германии]] [[sk:Kategória:Dejiny Nemecka]] [[sl:Kategorija:Zgodovina Nemčije]] [[sr:Категорија:Немачка историја]] [[sv:Kategori:Tysklands historia]] [[uk:Категорія:Історія Німеччини]] [[zh:Category:德國歷史]] 4638 50792 2006-06-17T09:29:21Z Dainis 876 Category:Tehnika->Ieroči [[Category:Karš]] [[Category:Ieroči]] 4640 36021 2006-03-22T13:37:35Z Arturs 720 /* Nu vot, mans ieguldījums */ == Nu vot, mans ieguldījums == Pirmkārt, iesaku palasīt par '''[[Baltu etnoģenēze|baltu etnoģenēzi]]'''. Otrkārt, iepazīties ar '''[[Francs Kafka|Kafkas dzīvesstāstu]]'''. Un treškārt, iekš Wiktionary uzzināt, ko īsti nozīmē angļu valodas vārds ''[[wiktionary:Gelding|Gelding]]''. == Birmas kultūra == Ar [[wiktionary:Birma|Birmas]] kultūru iepazīties var ikviens, kam tuva Āzija un tās pasakainās ainavas. 4641 14179 2005-04-28T10:29:31Z 159.148.174.220 Pirmais mēģinājums izveidot [[datortīkls|datortīklu]], kas ļautu savā starpā sazināties dažādu [[dators|datoru]] lietotājiem bija [[ARPANET]]. Šis 1969. gadā radītais datortīkls bija pirmais, kurā tika izmantots [[pakešu komutācija|pakešu komutācijas]] princips. [[Internets|Interneta]] saknes stiepjas ARPANET tīklā, kas ir ne tikai Interneta intelektuālais priekštecis, bet arī kalpoja par bāzes tīklu veidojot Internetu. {{stub}} == Skatīt arī == * [[Globālais tīmeklis]] [[Category:Internets]] [[da:Internettets historie]] [[en:History of the Internet]] [[fr:Histoire de l'internet]] [[nl:Geschiedenis van het internet]] [[it:Storia di Internet]] 4642 14180 2005-04-23T08:59:12Z Feens 37 no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4643 14181 2005-04-23T08:59:55Z Feens 37 no pl.wiki Autor: Screen2 na podst. projektu Halibutta Licencja: GNU FDL no pl.wiki Autor: Screen2 na podst. projektu Halibutta Licencja: GNU FDL 4644 46328 2006-05-21T02:55:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Dąbrowa Górnicza]] '''Dombrova Gurņiča''' (''Dąbrowa Górnicza'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]]. Ietilpst [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijā]]. Līdz 1990tajiem gadiem [[akmeņogļes|akmeņogļu]] ieguves centrs. Pilsētā atrodas lielākā melnās [[metalurģija|metalurģijas]] uzņēmums Polijā - ''Huta Katowice''. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Dombrova Gurņiča'''<br>'''Dąbrowa Górnicza''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Dabrowa Gornicza Mapa.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Dabrawa Gornicza Herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.18&cpy=50.33&res=30&provider_id=340 Dombrova Gurņičas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>130 601 <tr><td>Rakstos<td>no 1755.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1916.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.dabrowa-gornicza.pl/ www.dabrowa-gornicza.pl] </table> ====Personas==== *[[Karols Adameckis]] (''Karol Adamiecki'') (1866 - 1933) - ekonomists. *[[Janušs Gajoss]] (''Janusz Gajos'') (1939) - aktieris. *[[Sobeslavs Zasada]] (''Sobieslaw Zasada'') (1930) - autobraucējs, biznesmenis. *[[Aleksandrs Zavadzkis]] (''Aleksander Zawadzki'') (1899 - 1964) - [[Polijas Tautas Republika|PTR]] politiķis, valsts vadītājs (1952 - 1964). [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Dąbrowa Górnicza]] [[en:Dąbrowa Górnicza]] [[fi:Dąbrowa Górnicza]] [[fr:Dąbrowa Górnicza]] [[hu:Dąbrowa Górnicza]] [[na:Dąbrowa Górnicza]] [[nds:Dąbrowa Górnicza]] [[nl:Dąbrowa Górnicza]] [[pl:Dąbrowa Górnicza]] [[ro:Dąbrowa Górnicza]] 4645 14183 2005-04-23T09:12:56Z Feens 37 redirekts #redirect [[Dombrova Gurņiča]] 4646 14184 2005-04-23T10:12:52Z Feens 37 Hožovas ģerbonis no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich p Hožovas ģerbonis no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4647 14185 2005-04-23T10:13:54Z Feens 37 Hožova no pl.wiki Hožova no pl.wiki 4648 39638 2006-04-10T11:20:04Z YurikBot 213 robot Modifying: [[cs:Chořov]] '''Hožova''' (''Chorzów'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]]. Ietilpst [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijā]]. Radās 1934.gadā, apvienojot vairākas mazākas pilsētas. Liels rūpniecības centrs - 3 akmeņogļu šahtas, 2 metalurģiskie kombināti, vagonrūpnīca, ķīmiskās rūpnīcas utt. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Hožova'''<br>'''Chorzów''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Chorzow Mapa.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Chorzow Herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.03&cpy=50.3&res=30&provider_id=340 Hožova satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>113 430 <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Królewska Huta''' (līdz 1934.g)<br>[[Vācija|vācu]] - '''Königshütte''' <tr><td>Rakstos<td>no 1257.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1868.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.chorzow.um.gov.pl/ www.chorzow.um.gov.pl] </table> [[Category:Polijas pilsētas]] [[cs:Chořov]] [[de:Chorzów]] [[en:Chorzów]] [[eo:Chorzów]] [[fi:Chorzów]] [[fr:Chorzów]] [[hu:Chorzów]] [[id:Chorzów]] [[na:Chorzów]] [[nds:Chorzów]] [[nl:Chorzów]] [[pl:Chorzów]] [[ro:Chorzów]] [[sv:Chorzów]] 4649 14187 2005-04-23T10:31:45Z Feens 37 redirekts #redirect [[Hožova]] 4650 14188 2005-04-23T10:32:30Z Feens 37 redirekts #redirect [[Hožova]] 4651 14189 2005-04-23T10:32:39Z Feens 37 redirekts #redirect [[Hožova]] 4652 14190 2005-04-23T10:39:52Z Feens 37 redirekts #redirect [[Hožova]] 4653 14191 2005-04-23T10:43:08Z Feens 37 Javožnas ģerbonis no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich Javožnas ģerbonis no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4654 14192 2005-04-23T10:44:42Z Feens 37 Javožna no pl.wiki Autor: Screen2 na podst. projektu Halibutta Licencja: GNU FDL Javožna no pl.wiki Autor: Screen2 na podst. projektu Halibutta Licencja: GNU FDL 4655 52085 2006-06-26T09:34:27Z 83.142.110.140 '''Javožna''' (''Jaworzno'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]]. Atrodas [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijas]] austrumu daļā. Vēsturiski atrodas [[Mazpolija|Mazpolijā]], jo vairākus gadsimtus piederēja [[Krakova|Krakovas]] arhibīskapam. [[Akmeņogles|Akmeņogļu]] ieguve. Vairākas elektrostacijas. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Javožna'''<br>'''Jaworzno''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Jaworzno Mapa.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Jaworzno Herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.27&cpy=50.21&res=30&provider_id=340 Javožnas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>96 541 <tr><td>Rakstos<td>no 1242.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1889.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.jaworzno.pl/ www.jaworzno.pl] </table> [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Jaworzno]] [[en:Jaworzno]] [[fr:Jaworzno]] [[it:Jaworzno]] [[nl:Jaworzno]] [[pl:Jaworzno]] [[ro:Jaworzno]] 4656 14194 2005-04-23T11:14:43Z Feens 37 redirekts #redirect [[Javožna]] 4657 14195 2005-04-23T11:14:55Z Feens 37 redirekts #redirect [[Javožna]] 4658 14196 2005-04-23T11:26:21Z Feens 37 Jastšembes Zdrojas ģerbonis Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich p Jastšembes Zdrojas ģerbonis Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4659 14197 2005-04-23T11:28:25Z Feens 37 no pl.wiki Autor: Screen2 na podst. projektu Halibutta Licencja: GNU FDL no pl.wiki Autor: Screen2 na podst. projektu Halibutta Licencja: GNU FDL 4660 52226 2006-06-27T21:01:24Z 83.30.99.130 '''Jastšembe Zdroja''' (''Jastrzębie Zdrój'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] pie [[Čehija|Čehijas]] robežas. 19.gs - kūrortpilsēta. Strauji sāka attīstīties 20.gs vidū, kad pilsētas apkārtnē sāka iegūt [[akmeņogles]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Jastšembe Zdroja'''<br>'''Jastrzębie Zdrój''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Jastrzebie Zdroj Mapa.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Jastrzebie Zdroj Herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.59&cpy=49.99&res=30&provider_id=340 Jastšembes Zdrojas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>95 830 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācija|vācu]] - '''Königsdorff''' <tr><td>Rakstos<td>no 1467.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1963.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.jastrzebie.pl/ www.jastrzebie.pl] </table> [[Image:Jastrzebie Zdroj.jpg|thumb|250px|left|Sanatorija Jastšembē Zdrojā]] [[Category:Polijas pilsētas]] == WEB LINKS == [http://www.sjz1963.pl Portal Jastrzebie Zdroj] [[cs:Jastrzębie-Zdrój]] [[de:Jastrzębie Zdrój]] [[en:Jastrzębie Zdrój]] [[fr:Jastrzębie Zdrój]] [[na:Jastrzębie Zdrój]] [[nl:Jastrzębie Zdrój]] [[pl:Jastrzębie-Zdrój]] [[ro:Jastrzębie-Zdrój]] 4661 14199 2005-04-23T11:46:33Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jastšembe Zdroja]] 4662 14200 2005-04-23T12:47:25Z Neonz 33 no angļu vikipēdijas no angļu vikipēdijas 4663 14201 2005-04-23T13:08:25Z Neonz 33 [[#fn_{{{1}}}|{{{1}}}]] 4664 14202 2005-04-23T13:08:53Z Neonz 33 [[#fn_{{{1}}}_back|Piezīme {{{1}}}]]: 4665 14203 2005-04-23T13:16:07Z Neonz 33 no zviedru vikipēdijas no zviedru vikipēdijas 4666 37228 2006-03-27T15:45:25Z 217.198.224.13 '''Dainis Īvāns''' (dzimis 1955. gada 25. septembrī [[Madona|Madonā]]) ir Latvijas politiķis un žurnālists. D. Īvāns bija [[Latvijas Tautas Fronte|Latvijas Tautas frontes]] priekšsēdētājs 1988.-1990. gados, vēlāk laikraksta "Literatūra. Māksla. Mēs" redaktors un [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] priekšsēdētājs 2002.-2005. gados. Kopš 2006. g. LSDSP priekšsedētāja vietnieks. Kopš 2001. gada ir Rīgas Domes deputāts, 2001.-2005. gados ir vadījis tajā Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteju. Kopš 2006. g. ir Vides komitejas priekšsēdētājs. Apbalvots ar III Šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. {{stub}} [[Category:Latvijas politiķi|Ivans, Dainis]] [[Category:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri|Ivans, Dainis]] [[fr:Dainis Īvāns]] [[lt:Dainis Ivans]] 4667 27536 2006-01-23T01:11:20Z 217.198.224.13 '''5. [[Saeima|Saeimas]] vēlēšanas''' notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā. Tās bija pirmās parlamenta vēlēšanas, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Vēlēšanās piedalījās 23 politiskās partijas. Nobalsoja 1 118 316 vēlētāju, kas sastādīja 89,9% no 1 243 956 balsstiesīgo. No 23 partijām, kas piedalījās vēlēšanās, 8 pārvarēja 4% barjeru un iekļuva Saeimā. {| border="1" cellspacing="0" cellpadding="5" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Partija''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Vietas''' ! '''Piezīmes''' |- | [[Latvijas Ceļš]] | 362 473 | 32,4 | 36 | |- | [[Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība]] (LNNK) | 149 347 | 13,4 | 15 | |- | [[Saskaņa Latvijai - Atdzimšana Tautsaimniecībai]] | 134 289 | 12,0 | 13 | |- | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | 119 116 | 11,6 | 12 | |- | [[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]] | 64 444 | 5,8 | 7 | |- | [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] | 59 855 | 5,4 | 6 | |- | [[Kristīgo Demokrātu Savienība]] | 56 057 | 5,0 | 6 | |- | [[Demokrātiskā Centra Partija]] | 53 303 | 4,8 | 5 | |- | Pārējās | 119 432 | 10,7 | 0 | |- | '''Kopā''' (derīgie biļeteni) | '''1 118 316''' | 100 | 100 | |} [[Latvijas Tautas Fronte]] (LTF), kas bija vadošā partija pirms vēlēšanām, ieguva 2,6% balsu un Saeimā neiekļuva. == Skatīt arī == * [[Latvijas politika]] == Ārējās saites == * [http://web.cvk.lv/pub/?doc_id=28321 Oficiālie 5. Saeimas vēlēšanu rezultāti] [[Category:Vēlēšanas Latvijā]] [[en:Latvian parliamentary election, 1993]] 4668 14206 2005-04-23T15:36:32Z Neonz 33 [[Category:Latvijas politika]] [[Category:Vēlēšanas]] [[en:Category:Elections in Latvia]] 4669 29108 2006-02-07T11:48:04Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 217.198.224.13 '''6. [[Saeima|Saeimas]] vēlēšanas''' notika 1995. gada 30. septembrī un 1. oktobrī. Vēlēšanām tika pieteikti 19 kandidātu saraksti. Vēlēšanās piedalījās 965 339 vēlētāju, kas sastādīja 72,65% no 1 328 779 balsstiesīgajiem. No 19 partijām 9 pārvarēja 5% barjeru un iekļuva Saeimā. {| border="1" cellspacing="0" cellpadding="5" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Partija''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Vietas''' ! '''Izmaiņas''' ! '''Piezīmes''' |- | [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] | 144&nbsp;758 | 15,2 | 18 | +13 | Izveidojās, apvienojoties partijai "Saimnieks" un [[Demokrātiskā Centra Partija|Demokrātiskā Centra Partijai]] |- | [[Latvijas Ceļš]] | 139 929 | 14,6 | 17 | -19 | |- | [[Tautas Kustība Latvijai (Zīgerista partija)]] | 142 324 | 14,9 | 16 | | Jauna partija |- | [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] | 114 050 | 11,9 | 14 | +7 | |- | [[Latvijas Vienības Partija]] | 68 305 | 7,1 | 8 | | 5. Saeimā neiekļuva |- | [[Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Kristīgo Demokrātu Savienība]] | 60 498 | 6,3 | 8 | -10 | |- | [[Latvijas Nacionālā Neatkarības Kustība]] (LNNK) un [[Latvijas Zaļā partija]] | 60 352 | 6,3 | 8 | -7 | |- | [[Tautas Saskaņas partija]] | 53 041 | 5,6 | 6 | | Daļa no 5. Saeimā pārstāvētās [[Saskaņa Latvijai - Atdzimšana Tautsaimniecībai]] |- | [[Latvijas Sociālistiskā partija]] | 53 325 | 5,6 | 5 | -2 | 5. Saeimā pārstāvētās [[Līdztiesība (partija)|Līdztiesības]] pēctece |- | Citas | 128 757 | 13,3 | 0 | | |- | '''Kopā''' | '''965 339''' | 100 | 100 | | |} == Skatīt arī == * [[Latvijas politika]] == Ārējās saites == * [http://web.cvk.lv/pub/?doc_id=28320 Oficiālie 6. Saeimas vēlēšanu rezultāti] [[Category:Vēlēšanas Latvijā]] [[en:Latvian parliamentary election, 1995]] 4670 27532 2006-01-23T00:27:18Z 217.198.224.13 '''7. [[Saeima|Saeimas]] vēlēšanas''' notika 1998. gada 3. oktobrī. Tika pieteikts 21 deputātu kandidātu saraksts ar kopumā 1081 deputātu kandidātu. Vēlēšanās piedalījās 964 667 vēlētāji, kas sastādīja 71,89% no 1 348 535 balsstiesīgajiem. No 21 partijas sešas pārvarēja 5% barjeru un iekļuva Saeimā. {| border="1" cellspacing="0" cellpadding="5" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Partija''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Vietas''' ! '''Izmaiņa''' ! '''Piezīmes''' |- | [[Tautas partija]] | 203&nbsp;585 | 21,2 | 24 | | Jauna partija |- | [[Latvijas Ceļš]] | 173 420 | 18,0 | 21 | +4 | |- | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] | 140 773 | 14,7 | 17 | -4 | Radās, apvienojoties [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] ar [[Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība|Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustību]] (LNNK) |- | [[Tautas Saskaņas partija]] | 135 700 | 14,1 | 16 | +5 | Vēlēšanu apvienība ar [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās Partijas]] un [[Līdztiesība (partija)|Līdztiesības]] piedalīšanos |- | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku Partija]] (LSDSP) | 123 056 | 12,8 | 14 | | Vairāku sociāldemokrātisko partiju apvienība |- | [[Jaunā Partija]] | 70 214 | 7,3 | 8 | | Jauna partija |- | Citas | 117 919 | 12,2 | 0 | | |- | '''Kopā''' | '''964 667''' | 100 | 100 | | |} Vairākas partijas, kas bija pārstāvētas [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimā]], 7. Saeimā neiekļuva. Vienlaicīgi ar Saeimas vēlēšanām notika arī [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|referendums par Pilsonības likumu]]. == Skatīt arī == * [[Latvijas politika]] == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7.sa3 Oficiālie 7. Saeimas vēlēšanu rezultāti] [[Category:Vēlēšanas Latvijā]] [[en:Latvian parliamentary election, 1998]] 4671 18233 2005-08-19T14:07:47Z Juzeris 23 dzēsu lieku kategoriju '''8. [[Saeima|Saeimas]] vēlēšanas''' notika 2002. gada 5. oktobrī. Vēlēšanām tika pieteikti 20 deputātu kandidātu saraksti ar kopā 1019 kandidātiem. Vēlēšanās piedalījās 997 754 vēlētāji, kas sastādīja 71,51% no 1 395 287 balsstiesīgajiem. No 20 partijām 6 pārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]] un iekļuva [[Saeima|Saeimā]]. {| border="1" cellspacing="0" cellpadding="5" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Partija''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Vietas''' ! '''Izmaiņa''' ! '''Piezīmes''' |- | [[Jaunais Laiks (partija)|Jaunais laiks]] | 237&nbsp;452 | 23,9 | 26 | | Jauna partija |- | [[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]] (PCTVL) | 189 088 | 19,0 | 25 | +9 | [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] piedalījās kā [[Tautas Saskaņas partija]] |- | [[Tautas partija]] | 165 246 | 16,6 | 20 | -4 | |- | [[Zaļo un Zemnieku Savienība]] | 93 759 | 9,4 | 12 | | [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] un [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienības]] apvienība |- | [[Latvijas Pirmā partija]] | 94 752 | 9,5 | 10 | | [[Jaunā Partija|Jaunās Partijas]] mantiniece |- | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] | 53 396 | 5,4 | 7 | -10 | |- | Citas | 164 061 | 16,4 | 0 | | |- | '''Kopā''' | '''997 754''' | 100 | 100 | | |} No iepriekšējā Saeimā pārstāvētajām partijām, kas neiekļuva 8. Saeimā, jāmin [[Latvijas Ceļš]] un [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku Partija]], kuras ieguva 4,9% un 4,0% vēlētāju balsu. == Skatīt arī == * [[Latvijas politika]] == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.vel8meg.sa3 Oficiālie 8. Saeimas vēlēšanu rezultāti] [[Category:Vēlēšanas Latvijā]] [[en:Latvian parliamentary election, 2002]] 4672 22097 2005-11-09T18:33:23Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.144.229.169|84.144.229.169]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Jānis U. '''Zobenbrāļu ordenis''' (1202 - 1237) jeb '''Kristus Bruņinieku brālība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Schwertbrüder'', [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''fratres milicie Christi'') bija [[Vācija|vācu]] bruņinieku-mūku ordenis [[Livonija|Livonijā]] 13. gadsimta pirmajā pusē. Ordeni 1202. gadā izveidoja [[cistercieši|cisterciešu]] ordeņa abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc franču [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga Rīgas bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta fon Bukshēvdena]] uzdevumā no [[vācieši|vācu]] rekrūšiem. Jau kopš dibināšanas ordenis mēdza ignorēt teorētisko pakļautību bīskapiem. Piemēram, 1218. gadā bīskaps aicināja viņus palīdzēt cīņā pret Dānijas karali [[Valdemārs II|Valdemāru II]], bet zobenbrāļi vienojās ar dāņiem, un pakļāva [[Igaunija|Igaunijas]] ziemeļus. Ordeņa galvenā pils bija [[Vīlande|Vīlandē]] (''Fellin'') Igaunijā (mestra pils mūri ir saglabājušies līdz mūsdienām). Ordeņa pilis bija arī [[Cēsis|Cēsīs]] (''Wenden''), [[Sigulda|Siguldā]] (''Segewold'') un [[Aizkraukle|Aizkrauklē]] (''Ascheraden''). [[Lietuvieši]] un [[zemgaļi]] sakāva zobenbrāļus 1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Nākamajā gadā ordeņa atliekas pievienojās [[Prūsija|Prūsijas]] [[Vācu ordenim]], izveidojot tā vietējo atzaru - [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]]. == Zobenbrāļu ordeņa mestri == * [[Venno]] (1204 - 1209) * [[Folkvins]] (1209 - 1236) [[Category:Livonija|Zobenbralu ordenis]] [[cs:Řád Mečových bratří]] [[de:Schwertbrüderorden]] [[fi:Kalparitaristo]] [[lt:Kalavijuočių ordinas]] [[no:Sverdbroderordenen]] [[pl:Zakon Kawalerów Mieczowych]] [[ru:Орден меченосцев]] [[sv:Svärdsriddarorden]] 4673 14211 2005-04-23T17:15:27Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Zobenbrāļu ordenis]] #REDIRECT: [[Zobenbrāļu ordenis]] 4674 29456 2006-02-07T12:25:40Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neonz [[Image:Vilhelms_Ketlers.jpg|framed|Vilhelms Ketlers]] '''Vilhelms Ketlers''' (dzimis [[1574]]. gada [[20. jūnijs|20. jūnijā]] [[Jelgava|Jelgavā]], miris [[1640]]. gada [[7. aprīlis|7. aprīlī]] [[Kukulova|Kukulovā]]) bija otrais [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]] (pārvaldīja [[Kurzeme|Kurzemes]] daļu, [[Zemgale|Zemgali]] pārvaldīja viņa brālis [[Frīdrihs Ketlers|Frīdrihs]]). Vilhelms Ketlers ir [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] un [[Anna Ketlere|Annas Ketleres]] jaunākais dēls, dzimis 1574. gada 20. jūnijā Jelgavā. Pēc tēva nāves, [[1587]]. gadā kopā ar savu brāli [[Frīdrihs Ketlers|Frīdrihu]] kļuva par Kurzemes hercogu. Abi brāļi nolēma hercogisti sadalīt divās daļās, Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar sēdekli [[Kuldīga|Kuldīgā]]. [[1609]]. gadā apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Sofiju, kā sievas pūru saņemot [[Grobiņas novads|Grobiņas novadu]]. [[1617]]. gadā dēļ konfliktiem ar muižniecību zaudēja hercoga troni un devās emigrācijā. Miris Kukulvas abatijā (Pomerānija) 1640. gada 7. aprīlī. Viņa dēls, Kurzemes hercogs [[Jēkabs Ketlers|Jēkabs]] 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur viņš tika apglabāts hercogu kapenēs 1643. gada 23. februārī. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Gothards Ketlers]] | virsraksts = [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]]<br>(pārvaldīja Kurzemes daļu) | periods = [[1587]]. gada [[17. maijs]] - [[1516]] | pēc = [[Frīdrihs Ketlers]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Kurzemes hercogi]] [[de:Wilhelm von Kettler]] 4675 14213 2005-04-23T17:27:31Z Neonz 33 4676 27267 2006-01-18T20:22:22Z Neonz 33 '''Frīdrihs Ketlers''' (dzimis [[1569]]. gada [[25. novembris|25. novembrī]] [[Mītava|Mītavā]], miris [[1642]]. gada [[17. augusts|17. augustā]]) bija [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]] (1587 - 1642). Līdz 1616. gadam viņš pārvaldīja tikai [[Zemgale|Zemgales]] daļu ([[Kurzeme|Kurzemē]] valdīja viņa brālis [[Vilhelms Ketlers|Vilhelms]]), bet vēlāk - visu hercogisti. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Gothards Ketlers]] | virsraksts = [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]] (Zemgales daļa) | periods = [[1587]].gada&nbsp;[[17. maijs]]&nbsp;-&nbsp;[[1642]].gada&nbsp;[[17. augusts]]&nbsp; | pēc = [[Jēkabs Ketlers]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Vilhelms Ketlers]] | virsraksts = [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]] (Kurzemes daļa) | periods = [[1616]]&nbsp;-&nbsp;[[1642]].gada&nbsp;[[17. augusts]]&nbsp; | pēc = [[Jēkabs Ketlers]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Kurzemes hercogi]] [[de:Friedrich von Kettler]] [[et:Friedrich Kettler]] [[pl:Friedrich Kettler]] 4678 14216 2005-04-23T21:38:08Z Feens 37 Mislovices ģerbonis no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich Mislovices ģerbonis no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4679 14217 2005-04-23T21:39:12Z Feens 37 no pl.wiki Screen + Halibutt no pl.wiki Screen + Halibutt 4680 35110 2006-03-19T15:08:49Z YurikBot 213 robot Adding: nl, ro, sk Modifying: en '''Mislovice''' (''Mysłowice'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijā]]. Viena no senākajām [[Silēzija|Augšsilēzijas]] pilsētām. Attīstījās kā tirdzniecības centrs līdz 18.gs beigām, kad apkārtnē sākās [[akmeņogles|akmeņogļu]] ieguve. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] atradās vietā, kur robežojās tā laika lielākās impērijas [[Vācija]], [[Krievija]] un [[Austroungārija]]. 1919.gadā ar ogļraču slaktiņu '''Mislovicē''' sākās [[Silēzijas Pirmā sacelšanās]]. * http://www.myslowice.zobacz.slask.pl Myslowice, Silesia <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Mislovice'''<br>'''Mysłowice''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Myslowice Mapa.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Myslowice Herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.14&cpy=50.24&res=30&provider_id=340 Mislovices satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>75 281 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācija|vācu]] - '''Myslowitz''' <tr><td>Rakstos<td>no 1241.g <tr><td>Pilsēta<td>viamaz no 1360.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.myslowice.pl/ www.myslowice.pl] </table> [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Mysłowice]] [[en:Mysłowice]] [[nl:Mysłowice]] [[pl:Mysłowice]] [[ro:Mysłowice]] [[sk:Mysłowice]] 4681 14219 2005-04-23T22:00:21Z Feens 37 redirekts #redirect [[Mislovice]] 4682 14220 2005-04-23T22:10:36Z Feens 37 no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4683 14221 2005-04-23T22:19:35Z Feens 37 Feens no Halibutt (pl.wiki) Feens no Halibutt (pl.wiki) 4684 43177 2006-05-03T06:14:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[na:Siemianowice Śląskie]] '''Simjanovice Slonska''' (''Siemianowice Śląskie'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]]. Atrodas [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijā]] uz ziemeļiem no [[Hožova|Hožovas]]. [[Akmeņogles|Akmeņogļu]] ieguve. [[Voicehs Korfantijs|Voiceha Korfantija]] (''Wojciech Korfanty'') dzimtā pilsēta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Simjanovice Slonska'''<br>'''Siemianowice Śląskie''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Siemianowice Mapa.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Siemianowice Slaskie Herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.03385848100072&cpy=50.30169993422204&res=30&provider_id=340&t=pan Simjanovices Slonskas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>73 121 <tr><td>Rakstos<td>no 13.gs <tr><td>Pilsēta<td>no 1932.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.siemianowice.pl/ www.um.siemianowice.pl] </table> {{commons|Siemianowice Śląskie}} [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Siemianowice Śląskie]] [[en:Siemianowice Śląskie]] [[na:Siemianowice Śląskie]] [[nl:Siemianowice Śląskie]] [[pl:Siemianowice Śląskie]] [[ro:Siemianowice Śląskie]] 4685 14223 2005-04-23T22:28:49Z Feens 37 redirekts #redirect [[Simjanovice Slonska]] 4686 14224 2005-04-23T22:34:28Z Feens 37 Žoru vecpilsēta no pl.wiki Žoru vecpilsēta no pl.wiki 4687 37840 2006-04-01T19:46:37Z 83.5.0.249 now is commons Žoru ģerbonis no pl.wiki {{NowCommons|POL_Żory_Herb.jpg}} 4688 37839 2006-04-01T19:46:26Z 83.5.0.249 now is commons no pl.wiki Pierwowzór stworzył Halibutt. {{NowCommons|Żory_map.png}} 4689 37914 2006-04-02T12:09:24Z 83.5.46.158 SVG version of the Coat '''Žori''' (''Żory'') - sena pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] [[Ribņika|Ribņikas]] ogļu rajonā (''Rybnicki Okręg Węglowy, ROW''). [[Akmeņogles|Akmeņogļu]] ieguve. [[Otto Šterns|Otto Šterna]] dzimtā pilsēta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Žori'''<br>'''Żory''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Żory_map.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Żory_Coat_of_Arms.svg|90px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.7019&cpy=50.0421&res=30&provider_id=340 Žoru satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>63 174 <tr><td>Rakstos<td>no 1258.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1272.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.zory.pl/ www.zory.pl] </table> [[Image:Stare Miasto ul.Moniuszki.jpg|250px|thumb|left|Žoru vecpilsēta]] [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Żory]] [[en:Żory]] [[nl:Żory]] [[pl:Żory]] [[ro:Żory]] 4690 14228 2005-04-23T22:53:09Z Feens 37 redirekts #redirect [[Žori]] 4691 14229 2005-04-23T23:03:57Z Feens 37 no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4692 14230 2005-04-23T23:16:21Z Feens 37 Feens, izmantojot Halibutt (pl.wiki) Feens, izmantojot Halibutt (pl.wiki) 4693 28527 2006-02-07T00:04:34Z Zwobot 201 robot Adding: nl, ro '''Tarnovski Gori''' (''Tarnowskie Góry'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]]. Atrodas [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijas]] ziemeļos. Sens [[sudrabs|sudraba]], [[alva|alvas]] un [[cinks|cinka]] ieguves centrs. 1803.gadā šeit tika dibināta pirmā kalnrūpniecības skola Polijā. Mūsdienās rūpniecības centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tarnovski Gori'''<br>'''Tarnowskie Góry''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Tarnowskie Gory Mapa.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Herb-TarnowskieGory.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.8526&cpy=50.4436&res=30&provider_id=340 Tarnovski Goru satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>60 938 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācija|vācu]] - '''Tarnowitz''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1526.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.tarnowskiegory.pl/ www.tarnowskiegory.pl] </table> [[Image:Rynek Tarnowskie Gory.jpg|Pilsētas centrālais laukums|thumb|200px|left]] {{commons|Tarnowskie Góry}} [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Tarnowskie Góry]] [[en:Tarnowskie Góry]] [[nl:Tarnowskie Góry]] [[pl:Tarnowskie Góry]] [[ro:Tarnowskie Góry]] 4694 14232 2005-04-23T23:25:18Z Feens 37 redirekts #redirect [[Tarnovski Gori]] 4695 14233 2005-04-23T23:29:19Z Feens 37 Pekari Slaski ģerbonis no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, Pekari Slaski ģerbonis no pl.wiki Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4696 14234 2005-04-23T23:31:53Z Feens 37 Feens no Halibutt (pl.wiki) Feens no Halibutt (pl.wiki) 4697 43021 2006-05-02T12:10:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[na:Piekary Śląskie]] '''Pekari Slonski''' (''Piekary Śląskie'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]]. Atrodas [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijas]] ziemeļu daļā. Senatnē [[cinks|cinka]] un [[alva|alvas]] ieguve, tagad [[Akmeņogles|akmeņogļu]] ieguve. [[Katolisms|Katoļu]] svētvieta - Pekaru Dievmātas (''Matki Boskiej Piekarskiej'') svētbilde. *[http://www.piekary.zobacz.slask.pl/ Piekary, Silesia] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pekari Slonski'''<br>'''Piekary Śląskie''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Piekary Mapa.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Arms_Piekary_Slaskie.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.96&cpy=50.4&res=30&provider_id=340 Pekaru Slonsku satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>59 757 <tr><td>Rakstos<td>no 1277.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1939.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.piekary.pl/ www.um.piekary.pl] </table> [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Piekary Śląskie]] [[en:Piekary Śląskie]] [[na:Piekary Śląskie]] [[nl:Piekary Śląskie]] [[pl:Piekary Śląskie]] [[ro:Piekary Śląskie]] 4698 14236 2005-04-23T23:49:56Z Feens 37 redirekts #redirect [[Pekari Slonski]] 4700 44349 2006-05-12T06:31:52Z Feens 37 == Ikšķiles bīskapi == * [[Meinards]] (''Meinhard'', 1186.-14.08.1196.); * [[Bertolds]] (''Berthold'', 1196.-24.07.1198.); == Rīgas bīskapi == * [[Alberts fon Bukshēvdens]] (''Albert von Buxhövden'', 1199.-17.01.1229.); * [[Nikolajs fon Nauens]] (''Nikolaus von Nauen'' ?, 1229.-1253.) == Rīgas arhibīskapi == * [[Alberts II (Rīga)|Alberts Zauerbērs]] (''Albert Suerbeer'' 1253.-1273. Livonijas, Igaunijas un Prūsijas arhibīskaps; par Rīgas arhibīskapu apstiprināts 20.01.1255.); * [[Johanness I fon Lūne]] (''Johanness I von Lune'', 1273.-1284.); * [[Johannes II fon Fechtens]] (''von Vechten'', 1285.-1294.); * [[Johannes III (Šverīnas grāfs)]] (''von Schwerin'', 1294.-1300.); * [[Izarnus Takons]] (''Isarnus Takkon'', 19.12.1300.-11.04.1302.); * [[Frīdrichs fon Pernšteins]] (''Friedrich von Pernstein'', 21.03.1304.-1341.); * [[Engelberts fon Dolens]] (''von Dolen'', 1341. 18.X - 1347. 9.IX), miris Avinjonā; * [[Fromholds fon Fifhūzens]] (''Bromhold von Fünfhausen'', ''Vyffhusen'', 17.03.1348.-28.12.1369.); * [[Zīgfrīds Blombergs]] (''Siegfried Blomberg'', 11.02.1370.-30.06.1374.); * [[Johannes IV fon Zintens]] (''von Sinten'', ''Zinten'', 23.10.1374.-24.09.1393.); * [[Johannes V fon Vallenrods]] (''von Wallenrodt'', 27.08.1393.-30.05.1418.); * [[Johannes VI Ambundi]] (''Ambundi'', 11.07.1418.-16.06.1424.); * [[Hennings Šarpenbergs]] (''Henning Scharpenberg'', 13.10.1424.-05.04.1448.); * [[Silvestrs Stodevešers]] (''Silvester Stodewescher'', 09.10.1448.-12.07.1479.); * [[Stefans Grūbe]] (''Stephan Grube'', 12.03.1480.-20.12.1483.); * [[Michaels Hildebrands]] (''Michael Hildebrand'', 04.06.1484.-06.02.1509.); * [[Jaspers Linde]] (''Jasper'', ''Casparus'', ''Linde'', 18.02.1509.-29.06.1524.); * [[Johannes VII Blankenfelds]] (''Blankenfeld'', 29.06.1524.-09.09.1527.); * [[Tomass Šēnings]] (''Thomas Schöning'', 06.02.1528.-11.08.1539.); * [[Vilhelms (Brandenburgas markgrāfs)]] (''Wilhelm, Markgraf von Brandenburg'', 1539.-04.02.1563.). == Skatīt arī == * [[Rīgas arhibīskapija]] [[Category:Livonija]] [[Category:Rīgas arhibīskapi]] [[de:Liste der Erzbischöfe von Riga]] 4701 14238 2005-04-24T13:16:31Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Rīgas arhibīskapi]] #REDIRECT: [[Rīgas arhibīskapi]] 4702 14239 2005-04-24T13:16:51Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Rīgas arhibīskapi]] #REDIRECT: [[Rīgas arhibīskapi]] 4703 14240 2005-04-24T14:00:47Z Neonz 33 {{catmore}} [[Category:Eiropas Savienība]] [[Category:Eiropas valstis]] 4704 52324 2006-06-29T05:53:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Ludwig van Beethoven]], [[oc:Ludwig van Beethoven]] [[Image:Bethovens.jpg|250px|thumb|right|Ludvigs van Bēthovens]] '''Ludvigs van Bēthovens''' (''Ludwig van Beethoven'', kristīts 1770. gada 17. decembrī, miris 1827. gada 26. martā) bija [[Vācija|vācu]] [[Klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] [[komponists]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku diženākajiem komponistiem, kurš ir ietekmējis daudzus vēlāko gadu mūziķus. Bēthovenu nosacīti dēvē par pirmo romantiķi, jo, lai gan viņa skaņdarbi pamatā ir klasiski, atsevišķos sacerējumos parādās jau brīvākas, romantiskākas intonācijas. Viņa pazīstamākie darbi ir [[Bēthovena 5. simfonija|5. simfonija]], [[Bēthovena 9. simfonija|9. simfonija]], kā arī klavieru skaņdarbi [[Elīzei]] un [[Mēnesnīcas sonāte]]. [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] himnā ir izmantots Bēthovena 9. simfonijas koris "Oda priekam". {{stub}} [[Category:Vācu komponisti|Bēthovens, Ludvigs van]] Biogrāfija. Ludvigs van Bēthovens dzimis nelielā vācu pilsētiņā Bonnā. Zēna muzikālās dotības atklājās agri. Tēvs mācīja savam dēlam mūziku , taču viņš bija nepieredzējis pedagogs, neiejūtīgs mūziķis, neatsaucīgs, reizēm pat cietsirdīgs. (Mazā Mocarta slava nedeva viņam mieru). Vispirms tēvs mācīja viņam spēlēt klavesīnu, vēlāk viņa draugi mūziķi iemācīja zēnu spēlēt vijoli, ērģeles un altu. Astoņu gadu vecumā mazais Bēthovens pirmo reizi koncertēja Ķelnes un citās Vācijas pilsētās. Tēvs, redzēdams, neko vairs dēlam nespēj iemācīt, pārtrauca nodarbības ar viņu. Naudas trūkuma dēļ, desmit gadu vecumā, izņēma viņu arī no skolas. Trūkuma un nedienu novārdzināta saslima Ludviga māte. Divpadsmit gadu vecumā viņš sāka strādāt par ērģelnieku galma kapelā. 1782. gadā Ludvigs van Bēthovens sastop tā laika lielisku komponistu, pedagogu un ērģelnieku Kristiānu Nēfi, kurš izprot zēna savdabīgo talantu. Tieši Nēfe iepazīstināja ar J.S.Baha, F.E.Baha, G.F.Hendeļa, J.Haidna un V.A.Mocarta labākajiem skaņdarbiem. Tā likdams stingrus pamatus Bēthovena jaunrades attīstībai. Skolotājs palīdzēja arī iespiest pirmos skaņdarbus. Paklausīdams Nēfes padomam, jauneklis daudz lasīja, mācījās svešvalodas (latīņu, franču, itāļu). 1787.gadā Ludvigs van Bēthovens devās uz Vīni. Lai sastaptos ar Mocartu un uzklausītu viņa padomus. Bēthovens spēlēja savus skaņdarbus un imprivizēja. Mocarts bija pārsteigts par jaunekļa fantāzijas bagātību un drosmi, par neparasto – bangojošo, brāzmaino atskaņojumu veidu. Pievērsdamies klātesošajiem, Mocarts izsaucās: “Ievērojiet viņu! Viņš vēl liks par sevi runāt!” Nomira Bēthovena māte un viņam nācās atgriezties Bonnā un uzņemties rūpes par ģimeni. Bēthovens sāka strādāt operas teātrī, kur spēlēja altu, uzstājās koncertos, pasniedza bezgala daudz stundu. 1789. gadā norisinājās Francijas revolūcija, tika pasludināta brīvība, vienlīdzība, visu cilvēku brālība. Pret karaļa varu bija sacēlusies tauta, kas izraisīja Bēthovenā kvēlu atbalsi. Šiem ideāliem viņš palika uzticīgs visu mūžu. Tikšanās ar Haidnu , kurš brauca cauri Bonnai, nostiprināja lēmumu doties uz Vīni, lai mācītos pie izcilā komponista. 1792.gadā 22 gadus vecais komponists ieradās Vīnē, kur nodzīvija līdz pat mūža galam. Tanī laikā Vīne bija viens no lielākajiem mūzikas centriem ne tikai Austrijā, bet visā Eiropā. Turp devās tā laika labākie komponisti. Uz Vīnes teātra skatuves tika uzvestas operas, koncertos skanēja simfoniskie un kamermūzikas skaņdarbi. Savā starpā sacentās atskaņotājmakslinieki virtuozi. Šeit dzīvoja un komponēja pasaulē pazīstamie Haidns un Mocarts. Vīnes ielās un laukumos spēlēja tautas muzikanti. Bēthovena vārds drīz vien kļuva pazīstams. Vispirms viņš Vīni iekaroja kā pianists. Vīniešus pārsteidza jaunā mūziķa vētrainās improvizācijas, viņa fantāzijas bagātība. Bēthovens sāka spēlēt uz tolaik jaunā instrumenta – klavierēm. Jaunais virtuozs, pilnībā pārvaldot savas mākslas tehniku, savaldzināja klausītājus, izvirzīdamies tālu priekšā visiem tā laika pianistiem. Arī Bēthovens pats, viņa ārējais izskats, viņa attieksme pret cilvēkiem lauza visus iesīkstējušos priekštatus un pieņēmumus. Bez parūkas, bieziem, melniem matiem, spītīgi savilktas uzacis un cieši sakniebtās lūpas, turklāt ziņš tā laika izpratnē bija pārāk nevērīgi un vienkārši ģērbies. Nereti Bēthovens bija ass pret bagātajiem augstmaņiem. Vienā no Bēthovena vēstulēm ir šādi vārdi: “Firstu ir un būs tūkstošiem. Bet Bēthovens ir tikai viens.” Bēthovena traģēdija bija viņa kurlums. Smagās slimības dēļ viņš vairījās no cilvēkiem, kļuva noslēgts. Slimības pirmās pazīmes viņš manīja 28 gadu vecumā. Neatlaidīgā ārsēšanās nelīdzēja, kurlums arvien vairāk padziļinājās. Bēthiveni pārņēma izmisums, viņš bija gatavs šķirties no dzīves, tomēr mīlestība pret mūziku, doma, ka viņš spēj ļaudīm sagādāt prieku, izglāba viņu no traģiskās nāves. Par lūzuma gadu Bēthovena jaunradē kļuva 1802.gads. Turpmākie desmit gadi komponistra dzīvē bija visražīgakie. Bēthovons kļuva pazīstams un cienījams visā pasaulē. Tika izdoti viņa skaņdarbi. Komponists turpināja pilnveidot savu meistarību. Bēthovens bija cerību enerģijas, spēka, gaišu cerību pilns. Taču tuvojās neveiksmes un sarūgtinājumi. Bez atbildes palika Bēthovena lūgums pieņemt viņu pastāvīgā darbā operas teātrī. Ar katru gadu jūtamākas kļuva materiālās grūtības. Grāfiene Terēze Brunsvika, kuru viņš mīlēja , tā arī nekļuva par viņa sievu. Bēthovens bija aizvainots, viņš dziļi cieta. Kurlums, kas aizvien pastiprinājās, padarīja viņu vēl vairāk noslēgtu un vientuļu. Bēthovens vairs neuzstājās solokoncertos. Viņš pārtrauca uzstāties kā diriģents un arvien retāk parādījās sabiedrībā. Lai saprastos ar cilvēkiem komponists sāka lietot klausāmās taurītes. “Sarunu burtnīcas” komponists izmantoja, lai saprastos ar saviem draugiem. 1824.gadā radās “Svinīgā mesa” – garīga satura kora skaņdarbs latīņu valodā. Tulīt pēc mesas radās grandipzākais sacerējums – 9.simfonija (pēdējā). Komponists orķestrim papildus pievienoja solostus un kori. Mūža beigās Bēthovens palika uzticīgs saviem jaunības ideāliem. Simfonijas finālā skan vardi no F. Šillera odas “Priekam”: “Liksme, dievu kvēle skaistā, Elizejas saules stars.” Simfonijas beigās diženā mūzika, kas atgādina himnu, aicina visas pasaules tautas apvienotie, tiekties pēc laimes un prieka. Bēthovena pēdējie skaņdarbi bija kvarteti, kam ir neparasts veidojums un, kas ir sarežģīti ieceres ziņā. Tikai retais no Bēthovena laikabiedriem spēja šos skaņdarbus saprast. Dzīves pēdējos gados Bēthovens smagi slimoja ar nierēm. Četrreiz tika izdarīta operācija, taču nekas veirs nelīdzēja. Dižais komponists mira, kad pie viņa nebija neviena no piederīgajiem. Viņu pēdēja gaitā pavadīja desmitiem tūkstošu liels ļaužu pūlis. Bēthovens apbedīts Vīnes kapsētā. Nams Bonnā, kur viņš dzimis, pārvērsts muzejā. Darbi. 9 simfonijas 11 uvetīras 5 koncerti ar klavierēm koncerts vijolei ar orķestri 16 stigu kvarteti 6 trio (dažādiem sastāviem) 32 sonātes klavierēm 10 sonātes vijolei un klavierēm 5 sonātes čellam un klavierēm 32 variācijas bagatelles, rondo, ekosēzes, menueti un citi skaņdarbi klavierēm (ap 60) Opera “Fidelio” “Svinīgā mesa” Tautasdaiesmu apdares (skotu, īru, velsiešu), ap 40 dziesmu ar autoru vārdiem [[an:Ludwig van Beethoven]] [[ar:لودفيج فان بيتهوفن]] [[ast:Ludwig van Beethoven]] [[bg:Лудвиг ван Бетховен]] [[bn:লুড‌উইগ ভ্যান বেইটোভেন]] [[bs:Ludwig van Beethoven]] [[ca:Ludwig van Beethoven]] [[ceb:Beethoven]] [[cs:Ludwig van Beethoven]] [[cy:Ludwig van Beethoven]] [[da:Ludwig van Beethoven]] [[de:Ludwig van Beethoven]] [[el:Λούντβιχ βαν Μπετόβεν]] [[en:Ludwig van Beethoven]] [[eo:Ludwig van Beethoven]] [[es:Ludwig van Beethoven]] [[et:Ludwig van Beethoven]] [[eu:Ludwig van Beethoven]] [[fa:بتهوون]] [[fi:Ludwig van Beethoven]] [[fr:Ludwig van Beethoven]] [[fy:Ludwig van Beethoven]] [[gd:Ludwig van Beethoven]] [[gl:Ludwig van Beethoven]] [[he:לודוויג ואן בטהובן]] [[hr:Ludwig van Beethoven]] [[hu:Ludwig van Beethoven]] [[id:Ludwig van Beethoven]] [[ilo:Ludwig van Beethoven]] [[io:Ludwig van Beethoven]] [[is:Ludwig van Beethoven]] [[it:Ludwig van Beethoven]] [[ja:ルートヴィヒ・ヴァン・ベートーヴェン]] [[jv:Ludwig van Beethoven]] [[ka:ბეთჰოვენი, ლუდვიგ ვან]] [[ko:루트비히 판 베토벤]] [[la:Ludovicus van Beethoven]] [[li:Ludwig van Beethoven]] [[lt:Liudvikas van Bethovenas]] [[mk:Лудвиг ван Бетовен]] [[ms:Ludwig van Beethoven]] [[nah:Ludwig van Beethoven]] [[nl:Ludwig van Beethoven]] [[nn:Ludwig van Beethoven]] [[no:Ludwig van Beethoven]] [[oc:Ludwig van Beethoven]] [[pl:Ludwig van Beethoven]] [[pt:Ludwig van Beethoven]] [[ro:Ludwig van Beethoven]] [[ru:Бетховен, Людвиг ван]] [[scn:Ludwig van Beethoven]] [[sco:Ludwig van Beethoven]] [[sh:Ludvig Van Betoven]] [[simple:Ludwig van Beethoven]] [[sk:Ludwig van Beethoven]] [[sl:Ludwig van Beethoven]] [[sq:Ludwig van Beethoven]] [[sr:Лудвиг ван Бетовен]] [[sv:Ludwig van Beethoven]] [[th:ลุดวิก ฟาน เบโทเฟน]] [[tl:Ludwig van Beethoven]] [[tr:Ludwig van Beethoven]] [[uk:Бетховен Людвіґ ван]] [[vi:Ludwig van Beethoven]] [[war:Ludwig van Beethoven]] [[zh:贝多芬]] 4705 29151 2006-02-07T11:50:43Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy Polijas - Lietuvas karalis {{stub}} [[Category:Polija]] 4706 29036 2006-02-07T11:39:33Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Āpsis [[Category:Astronomi]] [[Category:Itālijas cilvēki]] 4707 50336 2006-06-13T05:36:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[sl:CPU]] : ''Šis raksts ir par procesoriem kā tādiem. Par mūsdienu datoru centrālajiem procesoriem skat. rakstu [[centrālais procesors]]'' '''Procesors''' ([[angļu valoda|angļu]] ''Processor'') ir datu apstrādes sistēmas apakšsistēma, kas apstrādā ievades informāciju pēc tam, kad ievades apakšsistēma to ir pārkodējusi [[dati|datos]]. Pēc tam, kad procesors ir datus apstrādājis, tie tiek nodoti izvades apakšsistēmai, kas tos pārkodē atpakaļ informācijā. [[Image:CPU.jpg|thumb|right|CPU jeb Centrālais procesors]] Ir divi galvenie ciparu procesoru tipi: * [[centrālais procesors]] (CPU) * [[ciparsignālu procesors]] (DSP) Galvenās procesoru arhitektūras ir: * [[CISC]] (''Complex Instruction Set Computer'' = sarežģītas instrukcijkopas dators) * [[RISC]] (''Reduced Instruction Set Computer'' = sašaurinātās instrukcijkopas dators). == Skatīt arī == * [[Mikroprocesors]] * [[Tekstprocesors]] [[Category:Datoru aparatūra]] [[Category:Datoru arhitektūra]] [[de:Prozessor]] [[en:Processor]] [[eo:Procezilo]] [[hu:Processzor]] [[lt:Procesorius]] [[no:Prosessor]] [[pt:Processador]] [[ru:Процессор]] [[sk:Procesor]] [[sl:CPU]] [[uk:Процесор]] 4708 14245 2005-04-24T21:00:30Z Neonz 33 no angļu vikipēdijas no angļu vikipēdijas 4709 27263 2006-01-18T19:55:06Z Neonz 33 Izņēmu tekstu par distributīviem, jo tas attiecas uz rakstu GNU/Linux, nevis Linux : ''Šis raksts ir par ''Linux'' kodolu. Informācijai par operacionālajām sistēmām, kas veidotas uz šī kodola bāzes, skat. rakstu [[GNU/Linux]]'' [[Image:Tux.png|thumb|150px|''Linux'' simbols [[Tukss]]]] [[Datorika|Datorikā]] '''''Linux''''' ir bezmaksas [[UNIX]]-veida [[operacionālā sistēma|operacionālās sistēmas]] [[Kodols (Datorika)|kodols]], ko 1991. gadā radīja [[Linuss Torvalds]], bet vēlāk pilnveidoja daudzi izstrādātāji visā pasaulē. Sākotnēji tas tika izstrādāts ''[[Intel 80386]]'' [[mikroprocesors|procesoriem]], taču kopš tā laika ir pielāgots arī daudzām citām platformām. Tas ir gandrīz pilnībā sarakstīts [[C (programmēšanas valoda)|C valodā]], izmantojot dažus [[GNU Compiler Collection|GNU C]] paplašinājumus, kā arī nelielus [[asamblers|asamblera]] koda fragmentus. ''Linux'' tiek izplatīts zem [[GNU vispārējā publiskā license|GNU vispārējās publiskās licenses]], un tā [[pirmkods]] ir brīvi pieejams. {{stub}} [[Category:Linux]] [[Category:Operacionālās sistēmas]] [[de:Linux-Kernel]] [[en:Linux kernel]] [[es:Linux (núcleo)]] [[fr:Noyau Linux]] [[it:Kernel Linux]] [[ja:Linux&#12459;&#12540;&#12493;&#12523;]] [[nl:Linux-kernel]] [[no:Linux-kjernen]] [[nn:Linux-kjernen]] [[ru:Linux (&#1103;&#1076;&#1088;&#1086;)]] [[sv:Linuxkärnan]] [[th:&#3621;&#3636;&#3609;&#3640;&#3585;&#3595;&#3660; &#3648;&#3588;&#3629;&#3619;&#3660;&#3648;&#3609;&#3621;]] [[vi:H&#7841;t nhân Linux]] [[zh:Linux &#20869;&#26680;]] 4711 14247 2005-04-24T21:34:40Z Neonz 33 no angļu vikipēdijas no angļu vikipēdijas 4712 14248 2005-04-24T21:39:47Z Neonz 33 #REDIRECT: [[C (programmēšanas valoda)]] #REDIRECT: [[C (programmēšanas valoda)]] 4713 14249 2005-06-05T09:26:58Z 195.13.202.220 [[Image:Tux.png|thumb|Linux simbols - pingvīns [[Tukss]]]] '''GNU/Linux''' ir bezmaksas [[operacionālā sistēma]], kas balstīta uz [[Linux]] kodola. Tas ir viens no labākajiem [[brīvā programmatūra|brīvās programmatūras]] un [[atvērtais kods|atvērtā koda]] piemēriem. GNU/Linux operacionālo sistēmu veido Linux kodols, kas papildināts ar [[GNU]] sistēmas bibliotēkām un utilītprogrammām. [[Linux distributīvs|Linux distributīvi]] šim programmatūras klāstam mēdz pievienot vēl neskaitāmas papildus programmas. Termins Linux strikti attiecas uz Linux kodolu, taču biezi vien šo terminu attiecina un izmanto, lai aprakstītu visas UNIX tipa sistēmas (pazīstamas arī kā GNU/Linux sistēmas), kas balstītas uz Linux kodolu un kombinētas ar biblotekām un rīkiem, kas reģistrēti zem GNU projektiem. {{stub}} == Vēsture == 1991. gadā [[Helsinku Universitāte|Helsinku Universitātes]] students [[Linuss Torvalds]] uzrakstīja [[Linux]] operacionālās sistēmas kodolu. Tas savienojumā ar [[GNU]] sistēmas bibliotēkām un utilītprogrammām veidoja GNU/Linux operacionālo sistēmu. Šo sistēmu sāka saukt vienkārši par ''Linux'', taču GNU projekta aizsācējs [[Ričards Stalmans]] norādīja, ka nav korekti izmantot viņa sistēmas programmatūru, bet neminēt viņa sistēmas vārdu. Kopš tā laika daudzi ir sākuši lietot korektāko nosaukumu ''GNU/Linux'', lai gan populāri ir palicis turpināt sistēmu saukt vienkārši par ''Linux''. == Distributīvi == [[Linux]] kodols savienojumā ar programmatūru veido [[Linux distributīvs|Linux distributīvu]]. Tos veido gan firmas un organizācijas, gan arī vienkāršas personas brīvajā laikā. Izšķir plaša lietojuma Linux distributīvus, kas domāti ikdienas darbam, un specifiskas nozīmes Linux distributīvus, kas domāti konkrētiem mērķiem, piemēram, izmantošanai [[maršrutizators|maršrutizatoros]]. == Ārējās saites == * [http://www.laka.lv Latvijas Atvērtā Koda Asociācija] * [http://www.lintech.lv LinTech] - Latvijas GNU/Linux izstrādātāji [[Category:Linux]] [[Category:Operacionālās sistēmas]] [[Category:UNIX]] [[ar:&#1604;&#1610;&#1606;&#1603;&#1587;]] [[bg:&#1051;&#1080;&#1085;&#1091;&#1082;&#1089;]] [[ca:Linux]] [[cs:Linux]] [[da:Linux]] [[de:Linux]] [[el:Linux]] [[en:Linux]] [[eo:Linukso]] [[es:Linux]] [[et:Linux]] [[eu:Linux]] [[fa:&#1604;&#1740;&#1606;&#1608;&#1705;&#1587;]] [[fi:Linux]] [[fr:Linux]] [[gl:Linux]] [[he:&#1500;&#1497;&#1504;&#1493;&#1511;&#1505;]] [[hr:Linux]] [[hu:Linux]] [[ia:Linux]] [[is:Linux]] [[it:Linux]] [[ja:Linux]] [[ka:&#4314;&#4312;&#4316;&#4323;&#4325;&#4321;&#4312;]] [[ko:&#47532;&#45573;&#49828;]] [[ku:Linux]] [[lb:Linux]] [[li:Linux]] [[lt:Linux]] [[mg:Linux]] [[ms:Linux]] [[nds:Linux]] [[nl:GNU/Linux]] [[nn:Linux]] [[no:Linux]] [[pl:Linux]] [[pt:Linux]] [[ro:Linux]] [[ru:Linux]] [[simple:Linux]] [[sk:Linux]] [[sl:Linux]] [[sr:&#1051;&#1080;&#1085;&#1091;&#1082;&#1089;]] [[sv:GNU/Linux]] [[th:&#3621;&#3636;&#3609;&#3640;&#3585;&#3595;&#3660;]] [[tl:GNU/Linux]] [[tr:Linux]] [[vi:Linux]] [[zh:Linux]] 4714 14250 2005-04-24T22:00:26Z Neonz 33 #REDIRECT: [[UNIX]] #REDIRECT: [[UNIX]] 4715 14251 2005-04-25T21:18:22Z Feens 37 Raciboržas ģerbonis no pl.wiki<br> Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne Raciboržas ģerbonis no pl.wiki<br> Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4716 14252 2005-04-25T21:24:58Z Feens 37 Feens no pl:user:Halibutt parauga Feens no pl:user:Halibutt parauga 4717 14253 2005-04-25T21:53:24Z Feens 37 Raciboža no de.wiki Raciboža no de.wiki 4718 45577 2006-05-16T15:53:37Z 194.29.137.70 '''Raciborža''' (''Racibórz'') - sena pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] netālu no [[Čehija|Čehijas]] robežas pie [[Odra|Odras]] upes. Viena no senākajām pilsētām [[Silēzija|Silēzijā]], Augšsilēzijas senākā galvaspilsēta. 13.-14.gs '''Raciborža''' bija kņazistes centrs. 1211.gadā '''Raciboržā''' tika nodrukāta monēta ar pirmo uzrakstu [[poļu valoda|poliski]] - (MILOST). Arī pirmā Polijas himna (''Gaude Mater Polonia'') tika radīta 1260-jos gados [[dominikāņi|dominikāņu]] klosterī pie '''Raciboržas'''. Rūpnieciski pilsēta sāka attīstīties 19.gs otrajā pusē, kad tā ietilpa [[Vācija|Vācijas]] sastāvā ar nosaukumu '''Ratibora''' (''Ratibor''). Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]], pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferences]] lēmumiem, pilsēta tika piešķirta Polijai, bet vācu iedzīvotāji padzīti no tās. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Raciborža'''<br>'''Racibórz''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Raciborza vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Raciborz Herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.22&cpy=50.09&res=30&provider_id=340 Raciboržas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>58 464 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[Vācija|vācu]] - '''Ratibor''' <tr><td>Rakstos<td>no 845.g <tr><td>Pilsēta<td>pirms 1235.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.raciborz.pl/ www.raciborz.pl] </table> ====Ievērojami Raciboržas iedzīvotāji==== *[[Augustins Suhijs]] (''Augustin Souchy'') - [[Anarhija|Anarhists]]. Dzimis Raciboržā. *[[Herbets Hupka]] (''Herbert Hupka'') - vācu politiķis. Uzaudzis Raciboržā. ====Ārējās saites==== *[http://www.ratibor.de www.ratibor.de] *[http://www.gliwice.uc.gov.pl/oddzialy/oddzial_raciborz.html Oddział Celny w Raciborzu] [[Image:Ratibor-rynek.jpg|250px|thumb|left|Tirgus Raciboržas vecpilsētā]] [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Racibórz]] [[en:Racibórz]] [[eo:Racibórz]] [[fr:Racibórz]] [[ja:ラチブシュ]] [[nl:Racibórz]] [[pl:Racibórz]] [[ro:Racibórz]] 4719 14255 2005-04-25T22:07:57Z Feens 37 redirekts #redirect [[Raciborža]] 4720 14256 2005-04-25T22:08:04Z Feens 37 redirekts #redirect [[Raciborža]] 4721 14257 2005-04-25T22:08:10Z Feens 37 redirekts #redirect [[Raciborža]] 4722 14258 2005-04-25T22:10:34Z Feens 37 Bendzinas ģerbonis no pl.wiki<br> Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, Bendzinas ģerbonis no pl.wiki<br> Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4723 14259 2005-04-25T22:13:05Z Feens 37 no pl.wiki no pl.wiki 4725 14260 2005-04-25T22:23:48Z Feens 37 Bendzinas pils no pl.wiki With permission, Author: Marek i Ewa Wojciechowscy, http://www.poczta-polska.pl/mw/ 4726 34473 2006-03-19T08:05:25Z YurikBot 213 robot Adding: nl '''Bendzina''' (''Będzin'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] uz ziemeļaustrumiem no [[Katovice|Katovices]]. Ietilpst [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijā]]. Viduslaikos attīstījās kā pilsēta ap [[Kazimirs Lielais|Kazimira Lielā]] uzcelto pili uz [[Mazpolija|Mazpolijas]] un [[Silēzija|Silēzijas]] robežas. Mūsdienās [[Akmeņogles|akmeņogļu]] ieguve. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bendzina'''<br>'''Będzin''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Bendzin polozenie.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Bedzin herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.134821492688093&cpy=50.31798883772826&res=30&provider_id=340&t=pan Bendzinas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>58 236 <tr><td>Rakstos<td>no 1229.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1358.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.bedzin.pl/ www.bedzin.pl] </table> Skatīt arī: *[http://pl.wikipedia.org/wiki/Galeria_zdj%C4%99%C4%87_B%C4%99dzina Bendzinas vēsturiskie attēli poļu Vikipēdijā] [[Image:Zamek Bedzin.jpg|250px|thumb|left|Bendzinas pils]] [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Będzin]] [[en:Będzin]] [[fr:Będzin]] [[nl:Będzin]] [[pl:Będzin]] [[ro:Będzin]] 4727 14262 2005-04-25T22:37:50Z Feens 37 redirekts #redirect [[Bendzina]] 4728 14263 2005-04-25T22:41:46Z Feens 37 Švetohlovices ģerbonis no pl.wiki<br> Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normaty Švetohlovices ģerbonis no pl.wiki<br> Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4729 14264 2005-04-25T22:57:42Z Feens 37 Feens no pl.user:Halibutt parauga Feens no pl.user:Halibutt parauga 4730 50094 2006-06-11T09:38:27Z YurikBot 213 robot Adding: ang, ca, ja, lt, pt, ru, scn, sk, sl, zh '''Švetohlovice''' (''Świętochłowice'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] [[Augšsilēzijas aglomerācija|Augšsilēzijas aglomerācijā]] starp [[Bitoma|Bitomu]](uz Z) un [[Ruda Slonska|Rudu Slonsku]] (uz D). Sāka attīstīties 19.gs kā [[akmeņogles|akmeņogļu]] ieguves, [[dzelzs]] un [[cinks|cinka]] ražošanas centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Švetohlovice'''<br>'''Świętochłowice''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL Svetohlovice vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Swietochlowice Herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.94&cpy=50.29&res=30&provider_id=340 Švetohlovices satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>55 600 <tr><td>Rakstos<td>no 1313.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1947.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.swietochlowice.pl www.swietochlowice.pl] </table> [[Category:Polijas pilsētas|Szvetohlovice]] [[af:Świętochłowice]] [[an:Świętochłowice]] [[ang:Świętochłowice]] [[ar:شفينتوخوفيتسن]] [[ast:Świętochłowice]] [[bg:Швиентохловице]] [[bs:Svjetohlovice]] [[ca:Świętochłowice]] [[cs:Świętochłowice]] [[da:Świętochłowice]] [[de:Świętochłowice]] [[en:Świętochłowice]] [[eo:Świętochłowice]] [[es:Świętochłowice]] [[et:Świętochłowice]] [[eu:Swietochlowice]] [[fi:Świętochłowice]] [[fiu-vro:Świętochłowice]] [[fr:Świętochłowice]] [[hr:Świętochłowice]] [[hu:Świętochłowice]] [[id:Świętochłowice]] [[is:Świętochłowice]] [[it:Świętochłowice]] [[ja:シフィエントフウォヴィツェ]] [[la:Świętochłowice]] [[lt:Švientochlovicė]] [[ms:Swietochlowice]] [[na:Świętochłowice]] [[nl:Świętochłowice]] [[nn:Świętochłowice]] [[no:Świętochłowice]] [[pdc:Świętochłowice]] [[pl:Świętochłowice]] [[pt:Świętochłowice]] [[ro:Świętochłowice]] [[ru:Свентохловице]] [[scn:Świętochłowice]] [[sk:Świętochłowice]] [[sl:Świętochłowice]] [[sq:Świętochłowice]] [[sv:Świętochłowice]] [[tr:Świętochłowice]] [[zh:希维托赫洛维采]] 4731 14266 2005-04-25T23:08:33Z Feens 37 redirekts #redirect [[Švetohlovice]] 4732 14267 2005-04-25T23:11:34Z Feens 37 no pl.wiki<br> Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzęd no pl.wiki<br> Na podstawie art. 4 pkt 1 i 2 ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. o prawie autorskim i prawach pokrewnych (tekst jednolity z 2000 r.: Dz. U. Nr 80, poz. 904 ze zm.) nie stanowią przedmiotu prawa autorskiego akty normatywne, ich projekty, urzędowe dokumenty, materiały, znaki i symbole. Powyższa grafika należy do tej grupy, a zatem nie jest przedmiotem prawa autorskiego (jest zatem public domain). Wykorzystanie tej grafiki w niektórych kontekstach mogą regulować osobne przepisy. 4734 35614 2006-03-20T02:07:24Z YurikBot 213 robot Adding: de, nl, ro '''Zaverce''' (''Zawiercie'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] pie [[Varta|Vartas]] upes. Rūpniecības centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Zaverce'''<br>'''Zawiercie''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map Zawiercie.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Zawiercie Herb.png|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=19.42&cpy=50.49&res=30&provider_id=340 Zaverces satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāju skaits (2005)<td>53 159 <tr><td>Rakstos<td>no 12.gs <tr><td>Pilsēta<td>no 1915.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.um.zawiercie.pl/ www.um.zawiercie.pl] </table> [[Category:Polijas pilsētas]] [[de:Zawiercie]] [[en:Zawiercie]] [[nl:Zawiercie]] [[pl:Zawiercie]] [[ro:Zawiercie]] 4735 14270 2005-04-25T23:27:05Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zaverce]] 4742 48773 2006-06-02T07:46:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Izvorni kod]] '''Pirmkods''' ([[angļu valoda|angļu]]: ''Source code'') ir formulējumu virkne, kas rakstīta cilvēkam saprotamā [[programmēšanas valoda|programmēšanas valodā]]. Mūsdienu programmēšanas valodās pirmkods, kas veido programmu, parasti ir sadalīts daudzos [[teksta fails|teksta failos]], taču var tikt arī izdrukāts grāmatā vai ierakstīts lentā (parasti bez failu sistēmas). Terminu parasti attiecina uz [[dators|datoriem]] paredzēto [[programmatūra|programmatūru]], kur tas ir failu kopums, kuru var pārvērst no cilvēkam saprotamas formas uz datorā izpildāmu formu. Pirmkodu parasti vai nu pārvērš par noteiktā arhitektūrā izpildāmu failu ar [[kompilators|kompilatora]] palīdzību, vai arī izpilda uzreiz ar [[interpretators|interpretatora]] palīdzību. [[Category:programmatūra]] [[ast:Códigu fonte]] [[bg:Изходен код]] [[bs:Izvorni kod]] [[ca:Codi font]] [[cs:Zdrojový kód]] [[da:Kildekode]] [[de:Quelltext]] [[en:Source code]] [[es:Código fuente]] [[et:Lähtekood]] [[fi:Lähdekoodi]] [[fr:Code source]] [[he:קוד מקור]] [[hu:Forráskód]] [[it:Codice sorgente]] [[ja:ソースコード]] [[lt:Išeitinis kodas]] [[ms:Kod sumber]] [[nl:Broncode]] [[no:Kildekode]] [[pl:Kod źródłowy]] [[pt:Código fonte]] [[ru:Исходный код]] [[sk:Zdrojový kód]] [[sl:Izvorna koda]] [[sv:Källkod]] [[th:ซอร์สโค้ด]] [[tr:Kaynak kodu]] [[vi:Mã nguồn]] [[zh:源代码]] 4743 14273 2005-04-28T08:37:28Z 80.232.156.194 #redirect [[Bosnija un Hercegovina]] 4744 50060 2006-06-11T07:48:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Eiffelov toranj]], [[ko:에펠 탑]] [[Image:Eifela tornis saulrieta.jpg|thumb|right|200px|Eifeļa tornis saulrietā]] '''Eifeļa tornis''' ([[franču valoda|franču]]: ''la Tour Eiffel'') ir metāla tornis [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]], kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu. No tā atklāšanas brīža [[1889]]. gada [[31. marts|31. martā]] līdz pat [[1930]]. gadam tā bija pasaules augstākā celtne. 300 metrus augstais tornis, kas nosaukts par godu tā arhitektam [[Gustavs Eifelis|Gustavam Eifelim]], ir iecienīts tūristu apmeklējumu objekts, kur gadā viesojas vidēji 5,5 miljoni tūristu. Torņa augstums kopā ar antenu ir 324 metri (1063 pēdas). {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.tour-eiffel.fr/ Eifeļa torņa oficiālā tīmekļa vietne] * [http://tk.kelly.free.fr/tour%20eiffel/menu.html Eifeļa torņa foto un video] [[Category:Parīze]] [[als:Eiffelturm]] [[ar:برج إيفل]] [[bg:Айфелова кула]] [[bs:Eiffelov toranj]] [[ca:Torre Eiffel]] [[cs:Eiffelova věž]] [[da:Eiffeltårnet]] [[de:Eiffelturm]] [[en:Eiffel Tower]] [[eo:Eiffel-Turo]] [[es:Torre Eiffel]] [[et:Eiffeli torn]] [[eu:Eiffel Dorre]] [[fa:برج ایفل]] [[fi:Eiffelin torni]] [[fr:Tour Eiffel]] [[gl:Torre Eiffel]] [[he:מגדל אייפל]] [[hr:Eiffelov toranj]] [[hu:Eiffel-torony]] [[id:Menara Eiffel]] [[it:Torre Eiffel]] [[ja:エッフェル塔]] [[ka:ეიფელის კოშკი]] [[ko:에펠 탑]] [[ku:Qûleya Eyfelê]] [[lt:Eifelio bokštas]] [[nl:Eiffeltoren]] [[nn:Eiffeltårnet]] [[no:Eiffeltårnet]] [[pl:Wieża Eiffla]] [[pt:Torre Eiffel]] [[ro:Turnul Eiffel]] [[ru:Эйфелева башня]] [[simple:Eiffel Tower]] [[sl:Eifflov stolp]] [[sr:Ајфелова кула]] [[sv:Eiffeltornet]] [[ta:ஈபெல் கோபுரம்]] [[th:หอไอเฟล]] [[tr:Eyfel Kulesi]] [[uk:Ейфелева вежа]] [[vi:Tháp Eiffel]] [[zh:艾菲爾鐵塔]] 4745 14275 2005-04-28T11:54:12Z Evija T 132 4746 14276 2005-04-28T12:25:50Z Evija T 132 4747 14277 2005-04-28T12:31:01Z Evija T 132 4750 14279 2005-04-29T09:48:48Z Evija T 132 4751 14280 2005-04-29T09:52:02Z Evija T 132 4752 14281 2005-04-29T18:26:40Z Neonz 33 no angļu vikipēdijas, featured bilde skaitās :) no angļu vikipēdijas, featured bilde skaitās :) 4759 14283 2005-05-01T15:48:09Z Neonz 33 interwiki '''Monēta''' ir [[naudas vienība]], kas parasti izgatavota no [[metāls|metāla]] un ir diska formā. Visās mūsdienu [[nauda|naudas]] sistēmās ir monētas un [[papīra naudaszīme|papīra naudaszīmes]]. Monētas parasti ir mazvērtīgākas nekā [[papīra naudaszīme|papīrnauda]]. Latvijas Bankas kaltās monētas ir [[lats|lati]] un [[santīms|santīmi]]. Monētas vērtība var būt divējāda - tai var piemist vēsturiska vērtība vai [[tirgus vērtība]]. Tirgus vērtība savukārt var būt atkarīga no diviem apstākļiem - tā var būt [[valdība|valdības]] noteikta vai arī atbilst monētas [[metāls|metāla]] vērtībai. Pašlaik gandrīz visu monētu vērtību nosaka [[valsts]], nevis to ražošanā izmantotais metāls, jo izmantotie metāli ir mazvērtīgi ([[varš]], [[niķelis]]). Uz daudzu monētu malām atrodošās rieviņas sākotnēji tika ieviestas, lai izvairītos no monētu "noskūšanas" - vērtīgā metāla nogriešanas no monētu malām. Rieviņas liecināja, ka monēta ir vesela. Dažkārt monētas "noskūšanas" rezultātā zaudēja pat pusi sava svara. Monētas bieži mēdz izmantot kā vienkāršotu [[metamais kauliņš|metamo kauliņu]]. Monētas [[averss|aversu]] monētas mešanā mēdz dēvēt par "ciparu", savukārt [[reverss|reversu]] - par "ērgli" vai "ģerboni". Atsevišķām monētām, piemēram, [[Beļģija|Beļģijas]] [[eiro monētas|eiro monētām]], viena puse ir smagāka par otru, tādēļ biežāk tiek uzmesta viena no monētas pusēm. Mēdz kalt arī [[jubilejas un piemiņas monētas]], ko var izmantot [[tirdzniecības darījumi|tirdzniecības darījumiem]], bet kas parasti tiek iegādātas dāvanām vai krāšanai. Šo monētu [[mazumtirdzniecība|mazumtirdzniecības]] cena parasti vairākkārt pārsniedz to [[nominālvērtība|nominālvērtību]]. [[Latvijas Banka]] šādas monētas izgatavo regulāri. Starptautiskās monētu programmas "Millennium" ietvaros [[Latvijas Banka]] 1999. gada 1. decembrī laida apgrozībā 1 lata jubilejas monētu pogas izskatā. 2004. gadā [[Latvijas Banka]] izlaida unikālu bimetāla monētu ar nosaukumu "[[Laika monēta]]". Tās kalšanā izmantots [[sudrabs]] un [[niobijs]] - [[metāls]], kura atklāšanā nozīmīga loma bijusi [[Heinrihs Roze|Heinriham Rozem]], kurš savu [[ķīmiķi|ķīmiķa]] karjeru sācis kādā [[Jelgava|Jelgavas]] aptiekā. {{stub}} [[Category:Numismātika]] [[ca:Moneda]] [[da:Mønt]] [[de:Münze]] [[en:Coin]] [[eo:Monero]] [[it:Moneta]] [[nl:Munt]] [[ja:&#30828;&#36008;]] [[no:Mynt]] [[pl:Moneta]] [[ro:Moned&#259;]] [[ru:&#1052;&#1086;&#1085;&#1077;&#1090;&#1072;]] [[simple:Coin]] [[sv:Mynt]] [[zh-min-nan:Gîn-kak-á]] 4761 14284 2005-04-30T21:40:39Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 4762 14285 2005-04-30T21:43:31Z Tail 13 Lāča attēls. Lāča attēls. 4763 24255 2005-12-09T12:57:34Z YurikBot 213 robot Adding: lt, uk Modifying: ru '''Odra''', '''Odera''' ([[Polija|poļu]] un [[Čehija|čehu]] - ''Odra'', [[Vācija|vācu]] - ''Oder'') - upe [[Eiropa|Eiropā]], [[Polija|Polijas]] otrā lielākā upe. Sākas [[Morāvija|Morāvijā]] - Odras kalnos. Augštecē izteikta kalnu upe ( Čehijas daļā - 438 m kritums 136 km garā posmā), bet Polijā '''Odra''' kļūst par līdzenumu upi. Tek cauri [[Silēzija|Lejassilēzijai]], pēc tam 176 kilometrus ir Polijas un Vācijas robežupe, daļa no [[Oderas-Neises līnija|Oderas-Neises līnijas]]. Grīvā sadalās vairākās attekās. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Odra''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:PL_Odra.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 903 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 119 149 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 18,3 km<sup>3</sup> |- || Kritums || align=center style="background: #f7f8ff"| 633 m |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Odras kalnos [[Čehija|Čehijā]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Baltijas jūra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Čehija]], [[Polija]], [[Vācija]]<small>*</small><br><small>*-robežupe</small> |} ==Lielākās pietekas== * [[Bobra]] (''Bóbr'') - gar. 272 km - kreisais krasts * [[Neise]] (''Nysa Łużycka'') - gar. 252 km - kreisais krasts * [[Varta]] (''Warta'') - gar. 808 km - labais krasts ==Lielākās pilsētas Odras krastos== * [[Ostrava]] (''Ostrava'') - [[Čehija|Čehijā]] * [[Raciborža]] (''Racibórz'') - [[Polija|Polijā]] * [[Kendzežina-Kozle]] (Kędzierzyn-Koźle) - [[Polija|Polijā]] * [[Opole]] (''Opole'') - [[Polija|Polijā]] * [[Vroclava]] (''Wrocław'') - [[Polija|Polijā]] * [[Gloguva]] (''Głogów'') - [[Polija|Polijā]] * [[Frankfurte pie Oderas]] (''Frankfurt an der Oder'') - [[Vācija|Vācijā]] * [[Ščecina]] (''Szczecin'') - [[Polija|Polijā]] ==Kanāli== * Hāfeles - Odras kanāls (85 km) savieno '''Odru''' ar [[Visla|Vislas]] baseinu, * Odras - Šprē kanāls (84 km) savieno '''Odru''' ar [[Elba|Elbas]] baseinu [[Image:Odera.jpg|250px|left|thumb|'''Odra''' pie Frankfurtes pie Oderas]] [[Category:Čehijas upes]] [[Category:Polijas upes]] [[Category:Vācijas upes]] [[bg:Одер]] [[cs:Odra]] [[da:Oder]] [[de:Oder]] [[en:Oder River]] [[eo:Odro]] [[es:Oder]] [[fr:Oder]] [[he:אודר]] [[it:Oder]] [[ja:オーデル川]] [[la:Viadrus]] [[lt:Oderis]] [[nl:Oder]] [[no:Oder]] [[pl:Odra]] [[ro:Râul Oder]] [[ru:Одра (река)]] [[sv:Oder]] [[uk:Одер]] 4764 14287 2005-04-30T21:49:17Z Feens 37 redirekts #redirect [[Odra]] 4765 14288 2005-04-30T21:49:24Z Feens 37 redirekts #redirect [[Odra]] 4766 25960 2006-01-02T10:03:11Z Feens 37 [[Category:Polijas ģeogrāfija]] [[Category:Eiropas upes]] 4767 14290 2005-05-01T21:40:21Z Feens 37 jauna versija Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4768 47147 2006-05-22T22:47:38Z Knakts 848 Pietiek ar kategoriju "politiskā ģeogrāfija", jo tā jau ir kategorijā "politika" Pasaules valstis. [[Category:Politiskā ģeogrāfija]] [[af:Kategorie:Lande]] [[als:Kategorie:Land]] [[ang:Category:Land]] [[ar:تصنيف:عضو الأمم المتحدة]] [[ast:Categoría:Países]] [[bg:Категория:Държави]] [[zh-min-nan:Category:Kok-ka]] [[be:Катэгорыя:Краіны]] [[bs:Category:Države Svijeta]] [[br:Rummad:Riezoù ar Bed]] [[cv:Category:Патшалăхсем]] [[da:Kategori:Verdens lande]] [[de:Kategorie:Staat]] [[et:Kategooria:Maailma maad]] [[el:Κατηγορία:Χώρες]] [[en:Category:Countries]] [[es:Categoría:Países]] [[eo:Kategorio:Landoj]] [[fa:Category:کشورها]] [[fr:Catégorie:Pays du monde]] [[ga:Catagóir:Tíortha]] [[gl:Category:Países]] [[ko:분류:나라]] [[hi:श्रेणी:देश]] [[hr:Kategorija:Države svijeta]] [[io:Category:Stati]] [[id:Kategori:Negara]] [[is:Flokkur:Lönd]] [[it:Categoria:Nazioni]] [[he:קטגוריה:מדינות העולם]] [[ka:კატეგორია:ქვეყნები]] [[ku:Kategorî:Welat]] [[la:Categoria:Nationes]] [[lt:Kategorija:Valstybės]] [[mo:Category:Цэрь]] [[nah:Category:Altepetl]] [[na:Category:Eb]] [[nl:Categorie:Land]] [[nds:Kategorie:Land]] [[ja:Category:国]] [[no:Kategori:Land]] [[nn:Kategori:Land]] [[oc:Category:Païses]] [[pl:Kategoria:Państwa świata]] [[pt:Categoria:Países do mundo]] [[ro:Categorie:Ţări]] [[rm:Category:Stadi]] [[ru:Категория:Страны]] [[simple:Category:Countries]] [[sk:Kategória:Štáty]] [[sl:Category:Države]] [[sr:Категорија:Државе]] [[fi:Luokka:Valtiot]] [[sv:Kategori:Världens länder]] [[tl:Category:Mga bansa]] [[tt:Törkem:Däwlätlär]] [[th:Category:ประเทศ]] [[vi:Thể loại:Quốc gia]] [[tr:Kategori:Devlet]] [[uk:Категорія:Країни]] [[wa:Categoreye:Payis]] [[yi:Category:לענדער]] [[zh:Category:国家]] 4769 14292 2005-04-30T22:40:34Z Feens 37 Varta pie Vronkiem no pl.wiki Varta pie Vronkiem no pl.wiki 4770 14293 2005-04-30T22:43:07Z Feens 37 Varta pie Poznaņas no pl.wiki Varta pie Poznaņas no pl.wiki 4771 38557 2006-04-06T08:21:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Warta]], [[ru:Варта (река)]] '''Varta''' ([[Polija|poļu]] - ''Warta'') - upe [[Eiropa|Eiropā]], [[Polija|Polijas]] trešā lielākā upe. [[Odra|Odras]] labā krasta pieteka. Sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē. Līdzenumu upe, tek cauri [[Lielpolija|Lielpolijai]]. Caur [[Noteca|Notecu]] savienota ar [[Visla|Vislu]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Varta''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:PL_Varta.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 808 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 54 529 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 6,8 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Krakovas-Čenstohovas<br>augstiene |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Odra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Polija]] |} ==Lielākās pietekas== * [[Prosna]] (''Prosna'') - gar. 217 km - kreisais krasts * [[Noteca]] (''Noteć'') - gar. 388 km - labais krasts ==Lielākās pilsētas Vartas krastos== * [[Zaverce]] (''Zawiercie'') * [[Čenstohova]] (''Częstochowa'') * [[Koņina]] (''Konin'') * [[Poznaņa]] (''Poznań'') * [[Gožova Veļkopoļska]] (''Gorzów Wielkopolski'') [[Image:Wartakw.jpg|thumb|240px|left|Varta pie Vronkiem]] [[Image:Warta spod mostu w Rocha.jpg|thumb|240px|left|Varta pie Poznaņas]] [[Category:Polijas upes]] [[cs:Warta]] [[de:Warthe]] [[en:Warta River]] [[es:Warta]] [[fr:Warta]] [[hu:Warta]] [[it:Warta]] [[nl:Warta (rivier)]] [[no:Warta]] [[pl:Warta (rzeka)]] [[ru:Варта (река)]] 4772 14295 2005-04-30T22:51:49Z Feens 37 redirekts #redirect [[Varta]] 4773 22048 2005-11-07T12:53:44Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/195.13.133.156|195.13.133.156]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Āpsis Fundamentālās fizikas konstantes. [[Category:Fizika]] 4774 20400 2005-10-02T20:46:20Z Alus 296 Pasaules tautu reliģijas. [[Category:Reliģija]] [[de:Kategorie:Weltreligion]] [[en:Category:Religious faiths, traditions, and movements]] [[ru:Category:&#1056;&#1077;&#1083;&#1080;&#1075;&#1080;&#1080;]] [[nl:Categorie:Wereldreligie]] [[sv:Kategori:Världsreligioner]] [[el:Κατηγορία:Θρησκευτικές πίστεις, παραδόσεις και κινήματα]] [[fi:Luokka:Uskonnot]] [[it:Categoria:Religioni]] 4775 20956 2005-10-15T05:02:00Z Yyy 146 cat Vikipēdijā atrodamie raksti par literatūras virzieniem. [[Category:Literatūra]] 4776 40951 2006-04-17T15:09:43Z Juzeris 23 kat. nacionālās valūtas Likums "Par Latvijas Banku" paredz, ka [[Latvijas Banka|Latvijas Bankai]] ir monopoltiesības laist apgrozībā nacionālo naudu, kas ir vienīgā likumīgā maksāšanas valūta valstī. Par naudas zīmju aprakstu, numurēšanu, reģistrāciju un apgrozībā laisto naudzas daudzumu atbild Latvijas Bankas padome. Mums zināmo naudaszīmju nākšana apritē ir aizsākusies 1993. gadā, kad tā aizstāja pagaidu naudas vienību [[Latvijas Rublis|Latvijas Rubli]]. Latvijas Bankai ir arī tiesības laist apgrozībā [[jubilejas un piemiņas monētas]], tādas kuru izgatavo no dārgmetāliem. [[Category:Latvija|Naudasvienības]] [[Category:Nacionālās valūtas]] 4777 40952 2006-04-17T15:11:15Z Juzeris 23 kat. nacionālās valūtas Vikipēdijā atrodamie raksti par Eiropas naudasvienībām. [[Category:Eiropa|Naudasvienības]] [[Category:Nacionālās valūtas]] 4779 36682 2006-03-25T12:11:29Z Juzeris 23 kat. (-vēsture, +v. pēc reģiona) Vikipēdijā atrodamie raksti par Skandināvijas vēsturi. [[Category:Vēsture pēc reģiona]] [[Category:Skandināvija|Vēsture]] 4780 20951 2005-10-15T04:57:07Z Yyy 146 cat Vikipēdijā atrodamie rakstie par Zviedrijas monarhiem. [[Category:Zviedrija]] 4781 19294 2005-09-08T20:40:40Z Āpsis 245 K & intervikiji Vikipēdijā atrodamie raksti par folkoru. [[Category:Kultūra]] [[bg:Категория:Фолклор]] [[en:Category:Folklore]] [[fr:Catégorie:Folklore]] [[nl:Categorie:Folklore]] 4782 14305 2005-05-01T10:18:03Z Tail 13 Vikipēdijā atrodamo rakstu par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem saraksts. 4783 53290 2006-07-02T19:22:17Z 217.198.224.13 Vikipēdijā atrodamie raksti par referendumiem Latvijā. [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Latvijas politika]] 4785 14308 2005-05-01T11:38:56Z Tail 13 Vikipēdijā atrodamie raksti par ievērojamiem fiziķiem. [[Category:Fizika]] 4788 47217 2006-05-23T06:30:49Z Mrom 519 gramatika [[image:ArtursIrbe.jpg|right]] '''Artūrs Irbe''' (dzimis 1967. gada 2. februārī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija|Latvijas]] [[hokejs|hokeja]] [[vārtsargs]]. Irbes pirmā profesionālā komanda bija [[Rīgas Dinamo]], kas piedalījās PSRS čempionātā (1987 - 1991). 1988. gadā Irbe Rīgas Dinamo sastāvā kļuva par PSRS vicečempionu un tika atzīts par čempionāta labāko debitantu. Šajā laikā Irbe bija arī PSRS izlases vārtsargs 1989. un 1990. gada Pasaules čempionātos. Abos šajos čempionātos PSRS izlase kļuva par čempioniem un 1990. gadā Irbe tika atzīts par čempionāta labāko vārtsargu. 1991. gadā viņš atteicās pārstāvēt PSRS izlasi, jo Latvija jau bija pasludinājusi neatkarību. Pēc 1991. gada Irbe pārstāv Latvijas hokeja izlasi, kuras sastāvā viņš ir piedalījies daudzos pasaules čempionātos un 2002. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs. 1989. gadā Irbi draftēja NHL klubs [[Minesotas North Stars]] (10. kārtā ar 196. kārtas numuru) un 1991. gadā viņš sāka savu NHL karjeru. Irbes pirmais NHL klubs bija [[Sanhosē Sharks]], kuru viņš pārstāvēja no 1991. līdz 1996. gadam. Ar Irbi vārtos, jaundibinātais klubs 1993/94 sezonā iekļuva Stenlija kausa izcīņā, kur pirmajā kārtā pārspēja vienus no favorītiem - [[Detroitas Red Wings]]. Dēļ traumas un slikti aizvadītas 1995/96 sezonas, Sharks atlaida Irbi. Nākamos gadus viņš bija [[Dalasas Stars]] un [[Vankūveras Canucks]] otrais vārtsargs, līdz 1998/99 sezonā kļuva par [[Karolīnas Hurricanes]] pirmo vārtsargu. Viņa augstākais panākums ar Hurricanes bija 2001/02 sezonā, kad klubs negaidīti iekļuva Stenlija kausa izcīņas finālā. 2004. gada jūnijā Irbe tika pārdots [[Kolumbusas Blue Jackets]]. 2005/06 sezonu iesāka [[Rīga 2000]] komandā, taču sezonas vidū pārcēlās uz [[Salzburg EC]], kļūstot par [[Austrija]]s vicečempionu. == Sasniegumi == * 1985: Eiropas junioru čempionāta labākais vārtsargs * 1988: PSRS vicečempions, PSRS čepionātāta labākais debitants * 1989: Pasaules čempions * 1990: Pasaules čempions, Pasaules čempionāta labākais vārtsargs * 1994: NHL Visu zvaigžņu spēlēs dalībnieks * 1999: NHL Visu zvaigžņu spēlēs dalībnieks * 2002: Stenlija kausa finālists ===Karjeras statistika=== {| BORDER="0" CELLPADDING="3" CELLSPACING="0" width="75%" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona ! Komanda ! Līga ! Sp ! Uzv ! Zaud ! Neiz ! Min ! Iel. vārti ! Vid. |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1986-87 | [[Rīgas Dinamo]] | [[PSRS]] | 2 | | | | | | |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1987-88 | [[Rīgas Dinamo]] | [[PSRS]] | 34 | | | | | | |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1988-89 | [[Rīgas Dinamo]] | [[PSRS]] | 41 | | | | | 117 | 2.85 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1989-90 | [[Rīgas Dinamo]] | [[PSRS]] | 48 | | | | | | |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1990-91 | [[Rīgas Dinamo]] | [[PSRS]] | 46 | | | | 2713 | 133 | 2.94 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1991-92 | [[Kanzassitijas Blades]] | [[Internacionālā Hokeja Līga|IHL]] | 32 | 24 | 7 | 1 | 1955 | 80 | 2.46 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1991-92 | [[Sanhosē Sharks]] | [[Nacionālā Hokeja Līga|NHL]] | 13 | 2 | 6 | 3 | 645 | 48 | 4.47 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1992-93 | [[Kanzassitijas Blades]] | [[Internacionālā Hokeja Līga|IHL]] | 6 | 3 | 3 | 0 | 364 | 20 | 3.30 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1992-93 | [[Sanhosē Sharks]] | [[Nacionālā Hokeja Līga|NHL]] | 36 | 7 | 26 | 0 | 2074 | 142 | 4.11 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1993-94 | [[Sanhosē Sharks]] | [[Nacionālā Hokeja Līga|NHL]] | 74 | 30 | 28 | 16 | 4412 | 209 | 2.84 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1994-95 | [[Sanhosē Sharks]] | [[Nacionālā Hokeja Līga|NHL]] | 38 | 14 | 19 | 3 | 2043 | 111 | 3.26 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1995-96 | [[Kanzassitijas Blades]] | [[Internacionālā Hokeja Līga|IHL]] | 4 | 1 | 2 | 1 | 226 | 16 | 4.24 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1995-96 | [[Sanhosē Sharks]] | [[Nacionālā Hokeja Līga|NHL]] | 22 | 4 | 12 | 4 | 1112 | 85 | 4.59 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1996-97 | [[Dalasas Stars]] | [[Nacionālā Hokeja Līga|NHL]] | 35 | 17 | 12 | 3 | 1965 | 88 | 2.69 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1997-98 | [[Vankūveras Canucks]] | [[Nacionālā Hokeja Līga|NHL]] | 41 | 14 | 11 | 6 | 1999 | 91 | 2.73 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1998-99 | [[Karolīnas Hurricanes]] | [[Nacionālā Hokeja Līga|NHL]] | 62 | 27 | 20 | 12 | 3643 | 135 | 2.22 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 1999-00 | [[Karolīnas Hurricanes]] | [[Nacionālā Hokeja Līga|NHL]] | 75 | 34 | 28 | 9 | 4345 | 175 | 2.42 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2000-01 | [[Karolīnas Hurricanes]] | [[Nacionālā Hokeja Līga|NHL]] | 77 | 37 | 29 | 9 | 4406 | 180 | 2.45 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2001-02 | [[Karolīnas Hurricanes]] | [[Nacionālā Hokeja Līga|NHL]] | 51 | 20 | 19 | 11 | 2974 | 126 | 2.54 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2002-03 | [[Lovelas Lock Monsters]] | [[Amerikas Hokeja Līga|AHL]] | 7 | 3 | 3 | 1 | 427 | 21 | 2.95 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2002-03 | [[Karolīnas Hurricanes]] | [[Nacionālā Hokeja Līga|NHL]] | 34 | 7 | 24 | 2 | 1884 | 100 | 3.18 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2003-04 | [[Džonstonas Chiefs]] | [[Austrumkrasta Hokeja Līga|ECHL]] | 14 | 10 | 3 | 1 | 847 | 30 | 2.13 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2003-04 | [[Karolīnas Hurricanes]] | [[Nacionālā Hokeja Līga|NHL]] | 10 | 5 | 2 | 1 | 564 | 23 | 2.45 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2005-06 | [[Salzburg EC]] | [[Austrija]] | 17 | | | | 1012 | 35 | 2.08 |} == Ārējās saites == * [http://www2.nhl.com:80/lineups/player/8456692.html NHL spēlētāja lapa] * [http://www.geocities.com/acid_janka/ Artūra Irbes neoficiālā mājas lapa] * [http://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php3?pid=2472 HockeyDB] * [http://www.arturs-irbe.net Neoficiālā Artūra Irbes fanulapa] [[Category:Latvijas hokejisti|Irbe, Artūrs]] [[de:Artūrs Irbe]] [[en:Arturs Irbe]] [[fi:Artūrs Irbe]] [[hr:Arturs Irbe]] [[sv:Arturs Irbe]] 4789 14310 2005-05-01T20:50:08Z Feens 37 Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4790 14311 2005-05-01T20:58:57Z Feens 37 Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4791 14312 2005-05-01T22:52:27Z Feens 37 Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4792 53270 2006-07-02T15:57:10Z YurikBot 213 robot Modifying: [[no:Bug (elv)]] '''Rietumu Buga''', '''Buga''' ([[poļi|poļu]] - ''Bug'', [[baltkrievi|baltkrievu]] - ''Заходні Буг - Zahodni Bug'', [[ukraiņi|ukraiņu]] - ''Західний Буг - Zahidņij Buh'') - upe [[Eiropa|Eiropā]], [[Polija|Polijas]] - [[Ukraina|Ukrainas]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] robežupe. [[Nareva|Narevas]] kreisā krasta pieteka. Sākas Ukrainā - Podolijas augstienē, netālu no [[Ļviva|Ļvivas]]. Tipiska līdzenuma upe, tek pa Poļesjes un Mazovijas-Podļases zemienēm. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Rietumu Buga''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_RBuga.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 772 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 73 470 km<sup>2</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Podolijas augstiene<br>[[Ukraina|Ukrainā]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Nareva]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Ukraina]], [[Baltkrievija]]<small>*</small>, [[Polija]]<br><small>*-robežupe</small> |} ==Liela pilsēta Rietumu Bugas krastos== * [[Bresta]] (''Брэст'') - [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] ==Kanāli== * Dņepras - Bugas kanāls savieno '''Rietumu Bugu''' ar [[Dņepra|Dņepras]] baseinu * Augustovas kanāls savieno '''Rietumu Bugu''' ar [[Nemūna|Nemūnas]] baseinu * Mazūru ūdensceļš savieno '''Rietumu Bugu''' ar [[Pregoļa|Pregoļas]] baseinu [[Image:Bug wlodawa01b-04.jpg|thumb|250px|left|Rietumu Buga pie Vlodavas]] [[Category:Baltkrievija]] [[Category:Baltkrievijas upes]] [[Category:Polijas upes]] [[Category:Ukraina]] [[Category:Ukrainas upes]] [[bg:Западен Буг]] [[de:Westlicher Bug]] [[en:Western Bug]] [[es:Bug Occidental]] [[fr:Bug (rivière)]] [[he:הבוג המערבי]] [[hu:Nyugati-Bug]] [[it:Bug Occidentale]] [[no:Bug (elv)]] [[pl:Bug]] [[ru:Западный Буг (река)]] [[uk:Західний Буг]] 4793 19376 2005-09-10T08:43:58Z Āpsis 245 Disambig {{Disambig}} *[[Dienvidu Buga]] - upe [[Ukraina|Ukrainā]], ietek [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]]. *[[Rietumu Buga]] - upe [[Ukraina|Ukrainā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Polija|Polijā]], [[Nareva|Narevas]] pieteka. 4794 14315 2005-05-01T23:52:16Z Feens 37 Narevas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Narevas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4795 46489 2006-05-21T06:48:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Narew]] '''Nareva''' ([[poļi|poļu]] - ''Narew'', [[baltkrievi|baltkrievu]] - ''На́раў'') - upe [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Polija|Polijā]]. [[Visla|Vislas]] labā krasta pieteka. Sākas Baltkrievijā, [[Grodņas apgabals|Grodņas apgabalā]]. Tipiska līdzenuma upe, tek pa Mazovijas-Podļases zemieni. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Nareva''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Nareva.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 484 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 75 175 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 4,1 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Baltkrievija]]<br>[[Grodņas apgabals]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Visla]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Baltkrievija]], [[Polija]] |} ==Lielākās pietekas== * [[Rietumu Buga]] (''Bug'') - gar. 772 km - kreisais krasts * [[Vkra]] (''Wkra'') - gar. 249 km - labais krasts ==Lielākās pilsētas Narevas krastos== * [[Lomža]] (''Łomża'') - [[Polija|Polijā]] * [[Ostrolenka]] (''Ostrołęka'') - [[Polija|Polijā]] ==Kanāli== * Augustovas kanāls savieno '''Narevu''' ar [[Nemuna|Nemunas]] baseinu [[Image:Modlin spichlerz.png|250px|thumb|left|Narevas ieteka Vislā pie Modlinas]] [[Category:Baltkrievija]] [[Category:Baltkrievijas upes]] [[Category:Polijas upes]] [[de:Narew]] [[en:Narew]] [[fi:Narew]] [[fr:Narew]] [[he:נרב]] [[hu:Narew]] [[pl:Narew (polska rzeka)]] [[sv:Narew]] 4796 14317 2005-05-02T00:02:13Z Feens 37 no pl.wiki Narevas ieteka Vislā no pl.wiki Narevas ieteka Vislā 4797 14318 2005-05-02T11:44:57Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Ļeņins]] #REDIRECT: [[Ļeņins]] 4798 14319 2005-05-02T11:47:43Z Neonz 33 no angļu vikipēdijas no angļu vikipēdijas 4799 14320 2005-05-02T12:03:01Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Ļeņins]] #REDIRECT: [[Ļeņins]] 4800 14321 2005-05-02T12:03:24Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Ļeņins]] #REDIRECT: [[Ļeņins]] 4801 14322 2005-05-02T12:03:59Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Ļeņins]] #REDIRECT: [[Ļeņins]] 4803 14324 2005-05-02T16:52:11Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Vikipēdija]] #REDIRECT: [[Vikipēdija]] 4804 14325 2005-05-02T19:44:51Z Feens 37 Sanas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Sanas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4805 14326 2005-05-02T19:58:21Z Feens 37 Sanas upe Beščados. No pl.wiki Sanas upe Beščados. No pl.wiki 4806 39213 2006-04-08T14:08:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Сан (река)]] '''Sana''' ([[poļi|poļu]] - ''San'', [[ukraiņi|ukraiņu]] - ''Сян'') - upe [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Polija|Polijā]]. [[Visla|Vislas]] labā krasta pieteka. Sākas [[Besčadi|Beščadu kalnos]] Ukrainā. Pirmos 55 tecējuma kilometrus ir robežupe starp Ukrainu un Poliju. Augštecē Solinas HES ar 82 m augstu aizsprostu. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Sana''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Sana.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 443 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 16 861 km<sup>2</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Beščadi]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Visla]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Ukraina]]<small>*</small>, [[Polija]]<br><small>*-robežupe</small> |} ==Lielākā pieteka== * [[Visloka]] (''Wisłok'') - gar. 205 km - kreisais krasts ==Lielākās pilsētas Sanas krastos== * [[Pšemisla]] (''Przemyśl'') - [[Polija|Polijā]] * [[Stalova Vola]] (''Stalowa Wola'') - [[Polija|Polijā]] [[Image:Bieszczady_san1001xx.jpg|thumb|left|250px|Sanas upe Sobień/Sanok]] [[Category:Ukraina]] [[Category:Ukrainas upes]] [[Category:Polijas upes]] [[de:San (Fluss)]] [[en:San River]] [[fr:San (rivière)]] [[he:סן (נהר)]] [[hu:San]] [[nl:San (rivier)]] [[pl:San]] [[ru:Сан (река)]] [[sv:San (flod)]] [[uk:Сян]] 4807 14328 2005-05-02T20:01:52Z Neonz 33 apstrādāta angļu vikipēdijas bilde apstrādāta angļu vikipēdijas bilde 4808 14329 2005-05-02T20:56:33Z Feens 37 Notecas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Notecas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4809 35087 2006-03-19T14:57:35Z YurikBot 213 robot Modifying: en '''Noteca''' ([[poļi|poļu]] - ''Noteć'', [[vācieši|vācu]] - ''Netze'', [[latīņu valoda|latīņu]] - ''Natissis'') - upe [[Polija|Polijā]] - [[Varta|Vartas]] labā krasta pieteka. Līdzenumu upe, sākas [[Kujāvija|Kujāvijā]] un tek pa [[Lielpolija|Lielpolijas]] zemieni, līdz netālu no [[Gožova Veļkopoļska|Gožovas Veļkopoļskas]] ietek [[Varta|Vartā]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Noteca''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Noteca.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 388 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 17 330 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 2,3 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Kujāvija|Kujāvijā]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Varta]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Polija]] |} ==Liela pilsēta Notecas krastos== * [[Inovroclava]] (''Inowrocław'') ==Kanāli== * [[Bidgošča|Bidgoščas]] kanāls savieno '''Notecu''' ar [[Visla|Vislu]]. [[Category:Polijas upes]] [[de:Netze]] [[en:Noteć]] [[fr:Noteć]] [[pl:Noteć]] 4810 52865 2006-07-01T15:31:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[gl:Nacionalismo]] '''Nacionālisms''' ir etniski [[politika|politiska]] [[ideoloģija]], kas pirmajā vietā stāda [[nācija|nācijas]] [[identitāte|identitātes]] konceptu. Nacionālisms var ietvert gan nācijas identitātes un vērtību aizsardzību, gan savas nācijas stādīšanu augstāk par citām. {{stub}} == Latviešu nacionālistu organizācijas == === Politiskas partijas === * [[Mūsu Zeme]] * [[Nacionālā Spēka Savienība]] * [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] * [[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]] === Sabiedriskas organizācijas === * [[Latvietis (biedrība)|Biedrība "Latvietis"]] * [[Klubs 415]] * [[Latvijas Nacionālā fronte]] == Ārējās saites == * [http://latvians.lv Latvians.lv] - latviešu nacionālistu vortāls * [http://nss.lv www.nss.lv] - Nacionālā Spēka Savienības (NSS) mājas lapa * [http://www.visulatvijai.lv www.visulatvijai.lv] - partijas "Visu Latvijai!" mājas lapa * [http://www.klubs415.lv/ www.klubs415.lv] - organizācija "Klubs 415" * [http://www.ddd.lv www.ddd.lv] - laikraksts "DDD" * [http://www.latvietis.com www.latvietis.com] - biedrība "Latvietis" [[Category:Politika]] [[bg:Национализъм]] [[br:Broadelouriezh]] [[ca:Nacionalisme]] [[cs:Nacionalismus]] [[da:Nationalisme]] [[de:Nationalismus]] [[el:Εθνικισμός]] [[en:Nationalism]] [[eo:Naciismo]] [[es:Nacionalismo]] [[et:Natsionalism]] [[eu:Nazionalismo]] [[fi:Nationalismi]] [[fr:Nationalisme]] [[ga:Náisiúnachas]] [[gl:Nacionalismo]] [[he:לאומיות]] [[hr:Nacionalizam]] [[hu:Nacionalizmus]] [[id:Nasionalisme]] [[is:Þjóðernishyggja]] [[it:Nazionalismo]] [[ja:民族主義]] [[ko:국민주의]] [[lt:Nacionalizmas]] [[nl:Nationalisme]] [[nn:Nasjonalisme]] [[no:Nasjonalisme]] [[pl:Nacjonalizm]] [[pt:Nacionalismo]] [[ro:Naţionalism]] [[ru:Национализм]] [[sh:Nacionalizam]] [[simple:Nationalism]] [[sr:Национализам]] [[sv:Nationalism]] [[th:ชาตินิยม]] [[tr:Milliyetçilik]] [[tt:Millätçelek]] [[uk:Націоналізм]] [[zh:民族主義]] 4812 14332 2005-06-29T12:54:53Z Feens 37 :''Šis raksts ir par mākslas nozari. Skat. arī [[kinoteātris]].'' '''Kino''' jeb '''kinematogrāfija''' ir [[kinofilmas|kinofilmu]] radīšanas māksla vai process. Kinematogrāfija tiek uzskatīta gan par [[māksla|mākslas]], gan par [[izklaide|izklaides]] nozari. Filmu radīšanā piedalās liels daudzums (parasti) profesionāļu - [[režija|režisori]], [[operatora darbs|operatori]], [[aktierspēle|aktieri]] utt. [[Kinematogrāfiski efekti]] var būt, piemēram, skaņa, apgaismojums, kameras leņķi, kostīmi utt. {{stub}} ==Nozīmīgi režisori== *[[Vudijs Allens]] *[[Ingmars Bergmans]] *[[Luiss Bunjuels]] *[[Džims Džārmušs]] *[[Sergejs Eizenšteins]] *[[Alfreds Hičkoks]] *[[Rainers Verners Fasbinders]] *[[Federiko Fellīni]] *[[Frensiss Fords Koppola]] *[[Stenlijs Kubriks]] *[[Akira Kurosava]] *[[Emirs Kusturica]] *[[Lēnija Rīfenštāle]] *[[Fransuā Trifo]] *[[Larss fon Trīrs]] *[[Kventins Tarantino]] *[[Andrejs Tarkovskis]] *[[Orsons Velss]] *[[Dziga Vertovs]] *[[Lučāno Viskonti]] ==Nozīmīgas kinofilmas== *[[2001: Kosmosa odiseja]] (''2001: A Space Odyssey'') *[[8½]] *[[Agire, Dieva Dusmas]] (''Aguirre, der Zorn Gottes'') *[[Andalūzijas suns]] (''Un chien andalou'') *[[Andrejs Rubļovs]] (''Андрей Рублёв'') *[[Bruņukuģis "Potjomkins"]] (''Броненосец Потёмкин'') *[[Četras istabas]] (''Four Rooms'') *[[Dejotāja tumsā]] (''Dancer in the Dark'') *[[Dzīves jēga]] (''The Meaning of Life'') *[[Džezā tikai meitenes]] (''Some Like It Hot'') *[[Gredzenu pavēlnieks (filmu triloģija)]] (''The Lord of the Rings'') *[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]] (''One Flew over the Cuckoo's Nest'') *[[Lubene]] (''Pulp Fiction'') *[[M]] *[[Mehāniskais apelsīns]] (''A Clockwork Orange'') *[[Nāve Venēcijā]] (''Morte a Venezia'') *[[Nosferatu]] (''Nosferatu, eine Symphonie des Grauens'') *[[Pilsonis Keins]] (''Citizen Kane'') *[[Psiho]] (''Psycho'') *[[Septiņi samuraji]] (''Shichinin no samurai'') *[[Septītais zīmogs]] (''Det Sjunde inseglet'') *[[Vertigo]] (''Vertigo'') == Skat. arī == *[[Latviešu kinofilmu uzskaitījums]] [[Category:Kino]] [[en:Cinematography]] [[fy:Filmkeunst]] [[lt:Kinas]] [[nl:Cinematografie]] [[pt:Cinematografia]] 4813 37943 2006-04-02T15:18:18Z Tail 13 Vikipēdijā atrodamie ar kino saistītie raksti. [[Category:Kultūra]] [[Category:Māksla]] 4814 40804 2006-04-16T22:33:38Z Juzeris 23 izlaboju en: {{Filma| nosaukums latviski= 2001: Kosmosa odiseja | attēls= Image:2001.JPG | paraksts= | nosaukums oriģinālvalodā= 2001: A Space Odyssey | valsts= [[Lielbritānija]], [[ASV]] | režisors= [[Stenlijs Kubriks]] | producents= [[Stenlijs Kubriks]] | scenārija autors= [[Artūrs Č. Klārks]], [[Stenlijs Kubriks]] | galvenajās lomās= [[Kīrs Dallijs]], [[Garijs Lokvuds]], [[Viljams Silvestrs]], [[Duglass Reins]] (ierunājis ''HAL'') | mūzika= [[Rihards Štrauss]] u.c. | operators= [[Džefrijs Ansvorts]] | montāža= | izdošanas laiks= | ilgums= 148 min (DVD, Kubrika versija), 156 min (kinoteātru versija) | valoda= angļu | budžets= $10 500 000 | imdb= 0062622 }} '''"2001: Kosmosa odiseja"''' (''2001: A Space Odyssey'', 1968) ir nozīmīga XX gadsimta [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filma. Tās režisors ir [[Stenlijs Kubriks]], un pati filma ir kļuvusi par [[kulta filmas|kulta filmu]]. Filma balstīta uz atsevišķu [[Artūrs Klārks|Artūra Klārka]] īso stāstu motīviem. Kubriks un Klārks sadarbojās [[kinoscenārijs|kinoscenārija]] rakstīšanā, un filmēšanas laikā Klārks uzrakstīja arī romānu ar šādu pašu nosaukumu. Filma no grāmatas tomēr ievērojami atšķiras. "2001: Kosmosa odiseja" tiek uzskatīta par lēnu un meditatīvu filmu. Liela nozīme filmā ir mūzikai, pie tam Kubriks inovatīvi izmanto [[klasiskā mūzika|klasisko mūziku]]. Ar filmu īpaši asociē [[Rihards Štrauss|Riharda Štrausa]] [[simfoniska poēma|simfonisko poēmu]] ''Also Sprach Zarathustra'' ("[[Tā runāja Zaratustra]]"), kuras mūzika filmā izmantota vairākkārt. Neparasta filmas iezīme ir dialoga trūkums - lielāko daļu filmas personāži nesarunājas. "2001: Kosmosa odiseja" ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balvas|Akadēmijas balvu]] (Oskaru) par labākajiem vizuālajiem efektiem. Tā bija nominēta arī kategorijās "Labākā mākslas [[režija]]", "Labākais režisors" ([[Stenlijs Kubriks|Kubriks]]) un "Labākais oriģinālais [[kinoscenārijs]]" ([[Stenlijs Kubriks|Kubriks]], [[Artūrs Klārks|Klārks]]). Filma tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām kino vēsturē. ==Īss satura izklāsts== :'''''Uzmanību!''' Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!'' Filmu nosacīti var iedalīt četrās daļās. Pirmās daļas darbības laiks ir [[aizvēsture]]. Tiek rādīti cilvēka senči, pie kuriem kādu dienu parādās milzīgs, melns monolīts, mīklainā veidā kāpinot viņu inteliģenci. Otrā daļa norisinās pēc četriem miljoniem gadu. Uz [[Mēness]] tiek izrakts līdzīgs monolīts (tas tiek nodēvēts par'' TMA-1'' - ''[[Tiho]] Magnētisko Anomāliju 1''), kas rada lielu apjukumu un neizpratni cilvēkos, kuri tobrīd jau regulāri pārvietojas pa [[Saules sistēma|Saules sistēmu]]. Trešajā daļā - pēc 18 mēnešiem - [[ASV|amerikāņu]] [[kosmosa kuģis]] ''Discovery 1'' dodas uz [[Jupiters|Jupiteru]] (pirmo reizi vēsturē ar apkalpi). Ceturtajā daļā viens no kosmonautiem sasniedz [[Jupiters|Jupiteru]] un dodas prātam neaptveramā ceļojumā citā [[laiks|laikā]] un [[dimensija|dimensijā]]. Ar "2001: Kosmosa odiseja" bieži saista [[mākslīgā inteliģence|mākslīgās inteliģences]] paraugu datoru ''HAL'', kurš kontrolē visus procesus uz kosmosa kuģa. [[Category:Stenlijs Kubriks]] [[Category:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Category:Kulta filmas]] [[als:2001: Odyssee im Weltraum]] [[cs:2001: Vesmírná odyssea]] [[de:2001: Odyssee im Weltraum]] [[en:2001: A Space Odyssey (film)]] [[es:2001: Una odisea del espacio]] [[fr:2001, l'odyssée de l'espace]] [[gl:2001: A Space Odyssey]] [[he:2001: אודיסיאה בחלל]] [[hu:2001:Űrodüsszeia]] [[io:2001, spac-odiseo]] [[it:2001: Odissea nello spazio]] [[ja:2001年宇宙の旅]] [[nl:2001: A Space Odyssey]] [[no:2001: En romodyssé]] [[pl:Odyseja kosmiczna 2001]] [[pt:2001: A Space Odyssey]] [[ru:Космическая одиссея 2001 (фильм)]] [[sk:2001: Vesmírna odysea]] [[sr:2001: Одисеја у свемиру]] [[sv:2001 - ett rymdäventyr]] [[th:2001 จอมจักรวาล]] [[tr:2001: Bir Uzay Destanı (film)]] [[zh:2001太空漫游]] 4815 14335 2005-05-03T19:51:13Z Feens 37 Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4816 29232 2006-02-07T11:57:47Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens '''Pilica''' - upe [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā. [[Visla|Vislas]] kreisā krasta pieteka. Sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē. Līdzenuma upe, tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni. Izmanto [[Lodza|Lodzas]] ūdensapgādei. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Pilica''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Pilica.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 319 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 9 273 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 1,5 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Krakovas-Čenstohovas<br>augstienē |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Visla]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Polija]] |} ==Lielākā pilsēta Pilicas krastos== * [[Tomašova Mazovecka]] (''Tomaszów Mazowiecki'') [[Category:Polijas upes]] [[de:Pilica (Fluss)]] [[en:Pilica]] [[fr:Pilica]] [[pl:Pilica (rzeka)]] 4818 41217 2006-04-20T06:38:59Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Holivudas kinorežisori|Kubriks, Stenlijs]] [[Category:Ebreju kinorežisori|Kubriks, Stenlijs]] 4820 14340 2005-05-03T21:42:37Z Feens 37 Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4821 42428 2006-04-29T20:37:44Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Wieprz River]] '''Vepša''' ([[poļi|poļu]] - ''Wieprz'') - upe [[Polija|Polijas]] austrumos. [[Visla|Vislas]] labā krasta pieteka. Sākas Ļubļinas augstienē. Līdzenuma upe, tek pa Ļubļinas augstieni un Mazovijas-Podļases zemieni. Pie '''Vepšas''' kreisās pietekas Biščicas atrodas [[Ļubļina]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Vepša''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Vepsa.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 303 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 10 415 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 1,3 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Ļubļinas<br>augstienē |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Visla]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Polija]] |} [[Category:Polijas upes]] [[en:Wieprz River]] [[fr:Wieprz]] [[pl:Wieprz (rzeka)]] 4822 14342 2005-05-03T22:29:57Z Feens 37 Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4823 14343 2005-05-03T22:51:09Z Feens 37 Aizsprosts uz Bobras upes no de.wiki Aizsprosts uz Bobras upes no de.wiki 4824 52382 2006-06-29T10:44:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Bóbr]] '''Bobra''' - ([[poļi|poļu]] - ''Bóbr'', [[čehi|čehu]] - ''Bobr'', [[vācieši|vācu]] - ''Bober'') upe [[Polija|Polijas]] dienvidrietumos. [[Odra|Odras]] kreisā krasta pieteka. Sākas [[Sudeti|Sudetos]], pirmos kilometrus plūst pa [[Čehija|Čehijas]] teritoriju. Krastos vairāki kurorti. Augštecē ūdenstūrisms. 19.gs beigās, 20.gs sākumā uz Bobras upes tika uzcelti vairāki aizsprosti, kas tagad ir tehnikas pieminekļi. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Bobra''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Bobra.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 272 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 5 876 km<sup>2</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Sudeti|Sudetos]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Odra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Čehija]], [[Polija]] |} ==Liela pilsēta Bobras krastos== * [[Jeleņa Gura]] (''Jelenia Góra'') [[Image:Bobertalsp.jpg|left|thumb|250px|Bobras upes aizsprosts (sena atklātne)]] [[Category:Čehija]] [[Category:Čehijas upes]] [[Category:Polijas upes]] [[de:Bober]] [[en:Bóbr]] [[it:Bóbr]] [[nl:Bóbr]] [[pl:Bóbr (rzeka)]] [[sv:Bóbr]] 4825 14345 2005-05-03T23:37:45Z Feens 37 Linas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Linas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4826 34971 2006-03-19T14:06:47Z YurikBot 213 robot Adding: ko '''Lina''' ([[poļi|poļu]] - ''Łyna'', [[krievi|krievu]] - ''Лава (Lava)'', [[vācieši|vācu]] - ''Alle'') - upe [[Polija|Polijas]] ziemeļaustrumos un [[Krievija|Krievijā]] ([[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]]). [[Pregoļa|Pregoļas]] kreisā krasta pieteka. Sākas Mazūru ezeru augstienē. Krievijas teritorijā tek pa zemieni. Kanāls savieno ar Mamrija ezeru. Lavas un Pregoļas sateces rajonā atradās seno [[prūši|prūšu]] centrālā svētnīca - [[Rāmava]] (Romuve). {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Lina''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Lina.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 264 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 7 126 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 1,3 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Mazūru ezeru<br>augstienē |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Pregoļa]](Prēgele) |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Polija]], [[Krievija]] |} ==Liela pilsēta Linas krastos== * [[Olština]] (''Olsztyn'') - [[Polija|Polijā]] [[Category:Polijas upes]] [[Category:Krievija]] [[Category:Krievijas upes]] [[de:Alle (Fluss)]] [[en:Łyna]] [[ko:위나 강]] [[pl:Łyna]] [[ru:Лава (река)]] 4827 14347 2005-05-04T00:18:03Z Feens 37 Neises upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Neises upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4828 14348 2005-05-04T00:30:08Z Feens 37 Neises ieteka Oderā no de.wiki Neises ieteka Oderā no de.wiki 4829 33159 2006-03-09T06:48:24Z Zwobot 201 robot Adding: cs, id, nl, no, pt, ro Modifying: de '''Neise''', '''Nisa Lužicka''' ([[čehi|čehu]] - ''Lužická Nisa'', [[vācieši|vācu]] - ''Lausitzer Neiße'', [[poļi|poļu]] - ''Nysa Łużycka'') - upe [[Čehija|Čehijā]], [[Vācija|Vācijas]] un [[Polija|Polijas]] robežupe 198 km garumā. [[Odra|Odras]] kreisā krasta pieteka. Daļa no t.s. [[Oderas-Neises līnija|Oderas-Neises līnijas]]. Sākas [[Sudeti|Sudetos]], Jizeras kalnos Čehijā. Līdz [[Gerlica|Gerlicai]] plūst pa dziļu ieleju. HES. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Neise''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Neise.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 252 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 4 297 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 1 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Jizeras kalnos, Čehijā |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Odra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Čehija]], [[Vācija]], [[Polija]] |} ==Lielas pilsētas Neises krastos== * [[Libereca]] (''Liberec'') - [[Čehija|Čehijā]] * [[Gerlica]] (''Görlitz'') - [[Vācija|Vācijā]] [[Image:Oder Fluss.jpg|thumb|250px|left|Neises ieteka Oderā]] [[Category:Čehijas upes]] [[Category:Polijas upes]] [[Category:Vācijas upes]] [[cs:Lužická Nisa]] [[de:Lausitzer Neiße]] [[en:Lusatian Neisse]] [[fr:Neisse]] [[id:Sungai Neisse]] [[nl:Neisse]] [[no:Neisse]] [[pl:Nysa Łużycka]] [[pt:Neisse]] [[ro:Neisse]] 4830 42100 2006-04-28T06:19:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Polonyalı]] '''Poļi''' (pašnosaukums - ''polacy'') - liela tauta [[Eiropa|Centrāleiropā]], [[Polija|Polijas]] pamatiedzīvotāji. Kopējais skaits pasaulē apm. 49 miljoni. Tauta ar bagātīgu vēstures mantojumu, un būtisku ietekmi Eiropas zinātnē un kultūrā. Viena no reliģiozākajām tautām mūsdienu Eiropā. {{Tauta| attēls=[[Image:Polish People.png|330px]]| tauta=Polacy| skaits=~50 milj.| vieta=[[Polija]]: 38,5 milj. (98%)<br> [[ASV]]:5,6 milj.<br> [[Vācija]]:1,5 milj.<br> [[Francija]]:1,0 milj.<br> [[Baltkrievija]]: 418 tūkst.<br> [[Kanāda]]: 400 tūkst.<br> [[Lietuva]]: 258 tūkst.<br> [[Ukraina]]: 219 tūkst.<br> [[Brazīlija]]:200 tūkst.<br> [[Lielbritānija]]: 140 tūkst.<br> [[Argentīna]]: 100 tūkst.<br> [[Latvija]]: 60 tūkst.| valoda=[[poļu valoda]]| reliģija=[[katolisms]]| grupas=[[kašūbi]]<br>[[mazuri]]<br>[[gurali]]| radi=[[čehi]], [[slovāki]], [[sorbi]] }} ==Izcelsme un vēsture== Poļu nosaukums radies no [[rietumslāvi|rietumslāvu]] cilts (maztautas) vārda - [[poļāni]] (''polanie''), kas jau no 8.gs dzīvoja rajonā ap mūsdienu [[Poznaņa|Poznaņu]] [[Varta|Vartas]] upes baseinā. Vārda ''polanie'' tulkojums ir vienkārši ''lauku (tīrumu) iedzīvotāji'' (''pole'' - lauks,tīrums). Tieši poļānu vidū konsolidējās poļu tautas kodols, šeit 9.gs radās pirmā Polijas valsts [[Pjastu dinastija|Pjastu dinastijas]] vadībā, un šeit atradās pirmās Polijas galvaspilsētas - [[Gņezno]], [[Poznaņa]]. Konsolidējot ap sevi citas rietumslāvu ciltis [[Visla|Vislas]] baseinā, pamazām veidojās kopīga poļu identitāte. Visu poļu tautas pastāvāšanas laiku viens no galvenajiem jautājumiem bija sadzīvošana vai pretdarbība [[vācieši|vāciešiem]], kuru politika ''[[Drang nach Osten]]'' galvenokārt bija vērsta pret poļu apdzīvotajiem apgabaliem. Šajā ciņā tika piedzīvotas gan spožas uzvaras ([[Grīnvaldes kauja]]), gan rūgti zaudējumi ([[Polijas dalīšanas]]). Savukārt austrumu vierzienā, nodibinoties [[Reča Pospoļita|Rečai Pospoļitai]] (''Rzeczpospolita Obojga Narodów''), poļu tauta ietekmējusi [[lietuvieši|lietuviešu]], [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[ukraiņi|ukraiņu]] tautu mentalitāti un kultūru. 16.gs vidū poļi (kopā ar lietuviešiem) spēja radīt vienu no tālaika Eiropas lielvarām - Reču Pospoļitu ar savdabīgu valsts iekārtu - muižnieku [[republika|republiku]] - [[monarhija|monarhiju]], tomēr 18.gs beigās tā dažādu iekšēju un ārēju iemeslu dēļ tika sadalīta starp spēcīgākajiem kaimiņiem - [[Prūsija|Prūsiju]], [[Krievija|Krieviju]] un [[Austrija|Austriju]], kas radīja pirmo poļu emigrantu vilni Eiropā un Amerikā. Kopš Polijas valsts izzušanas, 19.gs Eiropā radās t.s. ''poļu jautājums''. Poļi cīņā par savas valsts atjaunošanu kļuva par pastāvošā politiskā ''status quo'' niknākajiem ienaidniekiem. Bieži jebkurās revolūcijās, nemieros poļi bija nemiernieku pirmajās rindās. Pēc [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]], sabrūkot [[Austroungārija|Austroungārijai]] un cariskajai [[Krievija|Krievijai]], 1918.gada 11.novembrī atkal nodibinājās neatkarīga Polijas valsts (''Rzeczpospolita Polska''). Smags izaicinājums poļu tautas pastāvēšanai bija [[2.pasaules karš]], jo Polijas valsts tika iznīcināta vienlaicīgi no diviem agresoriem - [[PSRS]] un [[Ādolfs Hitlers|hitleriskās]] [[Vācija|Vācijas]] puses, kura katra savā okupācijas zonā veica apzinātas poļu elites iznīcināšanas akcijas. Poļi atbildēja ar niknu pretošanos (skat. [[Polijas slepenā valsts]]). Lai arī 2.pasaules karā Polija zaudēja 22% no iedzīvotājiem un ievērojamas teritorijas valsts austrumos, kara rezultātā Polija ieguva ievērojamas teritorijas rietumos uz Vācijas rēķina, un, veicot [[etniskā tīrīšana|etniskās tīrīšanas]], faktiski kļuva par mononacionālu valsti. == Skat. arī == [[Pazīstamu poļu uzskaitījums|Pazīstami poļi]] [[Category:Polija]] [[Category:Poļi|*1]] [[bg:Поляци]] [[bs:Poljaci]] [[da:Polak]] [[de:Polen (Volk)]] [[en:Poles]] [[et:Poolakad]] [[hr:Poljaci]] [[ja:ポーランド人]] [[ka:პოლონელები]] [[ko:폴란드인]] [[lt:Lenkai]] [[pl:Polacy]] [[pt:Polacos]] [[ru:Поляки]] [[sl:Poljaki]] [[sr:Пољаци]] [[tr:Polonyalı]] [[uk:Поляки]] 4831 14351 2005-05-04T12:49:55Z Feens 37 Vkras upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Vkras upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4832 14352 2005-05-30T12:18:36Z Feens 37 '''Vkra''' ([[poļi|poļu]] - ''Wkra'') - upe [[Polija|Polijas]] ziemeļaustrumos. [[Nareva|Narevas]] labā krasta pieteka. Sākas Mazūru ezeru augstienē. Augštecē divreiz maina nosaukumu (Nida (''Nida''), Dzjaldovka (''Działdówką''). Novērojama upes [[bifurkācija]]. Līdzenumu upe, krasti diezgan vienmuļi, tāpēc maz piemērota [[ūdenstūrisms|ūdenstūrismam]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Vkra''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Vkra.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 249 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 5 322 km<sup>2</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Mazūru ezeru<br>augstienē |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Nareva]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Polija]] |} [[Category:Polijas upes]] [[en:Wkra]] [[pl:Wkra]] 4834 14354 2005-05-05T04:45:00Z Elwikipedista 141 #Redirect [[Elektroniskā komercija]] #Redirect [[Elektroniskā komercija]] 4836 50206 2006-06-12T11:17:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Хрыстафор Калумб]] '''Kristofors Kolumbs''' (1451-1506) ([[itāļu valoda|itāļu]]: ''Cristoforo Colombo'', [[spāņu valoda|spāņu]]: ''Cristóbal Colón'', [[portugāļu valoda|portugāļu]] ''Cristóvão Colombo'') bija ievērojams jūrasbraucējs, kurš šķērsoja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un 1492. gadā zem [[Spānija|spāņu]] karoga sasniedza Amerikas ([[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]] un [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]]). Viņš domāja,ka [[Zeme]] ir salīdzinoši neliela lode un ka, braucot uz rietumiem, viņš varētu sasniegt [[Tālie Austrumi|Tālos Austrumus]]. Kolumbs visticamāk bijis [[Itālija|itālietis]], lai arī daži uzskata, ka viņš dzimis [[Aragonas karaliste|Aragonas karalistē]] vai pat nācis no [[Galīcija|Galīcijas]]. Kolumbs nebija pirmais eiropietis, kurš sasniedza [[Ziemeļamerika|Ameriku]]. [[Vikingi]], piemēram, bija devušies uz Ziemeļameriku no [[Grenlande|Grenlandes]] jau XI gs. un tur nodibinājuši īslaicīgu koloniju. Jauns pasaules – Amerikas atklāšanasneapšaubāmi pieder pie visievērojamākajiem notikumiem pasaules vēsturē, un 1492. gadu pat uzskata par jauno laiku sākumu . Amerikas atklājējs uzsāka savu jūras braucienu uz nemirstību „ar maksimumu ticības un minimumu tehnikas” un izdarīja atklājumus, kuru īsto nozīmīgumu viņa laikā neviens pilnīgi pat neapzinājās. Visu ceļotāja mūžu apvij mītu un leģendu jūklis . Kristofors Kolumbs, iespējams, dzimis Dženovā, bet arī ducis citu Itālijas pilsētu vēlas godāt sevi par viņa dzimšanas vietu. Viņš bija audēja un neveiksmīga audumu tirgotāja Domenika Kolumba vecākais no trim dēliem, ieguva paviršas latīņvalodas zināšanas un zināmu pieredzi tirzniecībā. Taču audzināšanas lielāko daļu viņam sniedz jūra, uz kuras viņš pavadīja divdesmit trīs gadus. Viņš devies daudzos tirzniecības ceļojumos pa Vidusjūru, nokļuvis līdz nglijai ( varbūt arī Islandei)un Āfrikas Gvinejai un beidzot 1476. gadā apmeties Lisabonā kā Dženovas firmas Centurione pārstāvis. Kolumbs apprecējās ar kapteiņa Perestrellas, Madeiras tuvumā esošās Porto Santo salas gubernatora, meitu Felipi un saņēma mantojumā no sievastēva viņa kartes, memuārus un ziņas par Rietumāfrikas piekrastes un Atlantijas okeāna salu atklāšanu un ieceļotāju nomitināšanos tajās. Portugālē Kolumbs sāka pastiprināti nodarboties ar kosmogrāfiju – ģeogrāfisko, dabaszinātnsko un astronomisko atziņu kopumu. Daļa tolaiku ģeogrāfu iztelojās Zemi kā lodi, bet tikai ar daudz mazāku apkārtmēru. Tātad „viņu” Āzijā atradās vairāk austrumos,bet Čipangu salas (Japāna), kur līdz šim nebija spērusi eiroieša kāja, viņi novietoja apmēram tagadējās Karību jūras vietā. Par plašā Amerikas kontinenta eksistenci viņiem vispār nebija ne jausmas. Daži jūrasbraucēji ticēja, ka samērā īsā braucienā no Azoru vai Kanāriju salām varētu nokļūt līdz Ostindijai (vēsturiskam Indijas un DA Āzijas reģionam) – tiši pie ārkārtīgi ienesīgās garšvielu tirzniecības vietas. Pats Kolumbs uzskatīja, ka šis attālumsir tikai 5000 km ( mūsdienu mērogā) atklātā jūra, bet toreizēijem kuģiem un navigācijas prasmei tas nebijanepārvarams āķērslis. Šī lielā kļūda vēlāk arī noveda pie lieliskā atklājuma. Jau 1483. gadā Kolumbs veltīgi mēģināja iegūt Portugāles karaļa Žauna II labvelību savam rietumu jūrasbrauciena plānam. Taču toreiz portugāļi veltīja visas pūles, lai atrastu ceļuuz Indiju gar Āfrikas krastiem. Trīs gadus vēlāk viņu gaidīja nākamā rūgtā vilšanās Kordavā – visus Spānijas resaurus tolaik paņēma karšpret mauriem, un valdnieku pāris Kastīlijas Izabella un Argonas Ferdinands pārsūtīja viņa priekšlikumu zinātnieku komisijai Salamankā, kas to noraidīja. Nomāktais Kolumbs no jauna ieradās Portugāles galmā, bet „ceļš uz Indiju” nupat bija atklāts (1488), un par viņa plānu nevienam nebija interese. Kolumbs atgriezās Spānijā un kad, jau gandrīz bija ļāvies bezcerībai, viņam pievērsās laime. Grandas iekarošana (1492) nozīmēja mauru un galīgu sakāvi, un dievbijīgie valdnieki ļāva sevi pārliecināt par lielisko iespēju izplatīt tālāk krstīgo ticību. Tā sauktajā „kapitulācijā” viņi garantēja Kolumbam admirāļa titulu, mantojumu vicekaraļa stāvokli visās viņa atklātajās zemēs, desmito daļu peļņas no tirzniecības ar tām un daudzas citas privilēģijas. Kolumbs izbrauca 1492. gadā 3. augustā ar flagmaņkuģi Santa Maria un 120 vīriem no mazas ostas Palosas. Viņu pavadīja divas karavelas – Pinta un Ninja. Kronis (Spānijas karaliste) bija ar mieru atlīdzināt tikai pusi ekspedīcijas izdevumi, atlikumu – abu mazāko kuģu apgādi un komanda salīgšanu – par laimi samaksāja vietējie kuģu īpašnieki brāļi Pinzoni. Pēc ilgākas apstāšanās Kanāriju salās kuģi 6. septembrī devās uz ietumiem un 33 dienas ļāvās labvelīgam vējam, kas tos dzina uz priekšu. Tas bija brauciens uz labu laimi, jo Kolumbs gan prata ar mērijumiem pēc saules un zvaigznēm noteikt ģeogrāfisko platumu, bet sava kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko garumu varēja novērtēt tikai aptuveni. Turklāt viņš azīmēja mazāk nobrauktās jūdzes, lai nebiedētu kuģu komandu, kas aizvien skaļāk mudināja atgriezties. Taču par laimi pazīmes liecināja, ka tuvojas zeme, un 12. oktobrī pulksten divos no rīta beidzot no Pintas priekšgala atskanēja jūrnieka Rodrigo de Triana kliedziens : „Tierra! Tierra!” (Zeme! Zeme!) Atklāto salu Kolumbs nosauca par Sansalvadoru (Bahamu arhipelāgā). Viņš izkāpa krastā un Spānijas kroņa vārdā svinīgi „ieņēma šo zemi” un kā admirālis un vicekaralis pieņēma no saviem ļaudīm paklausības zvērastu. Līdz gada beigām viņš atklāja vēl Kubas piekrasti un Haiti (nokristot to par Espanjolu). 25. decembrī Santa Maria avarēja, un Kolumbs pēc ciešanu pilna brauciena ar karavelu Ninja 1493. gada martā atgriezās Spānijā, pa ceļam pieturot Lisabonā. Kolumbs bija nesatricināmi pārliecināts, ka atradis nepazīstamas salas Čipangas (Japānas) tuvumā un ka tālāk izlūkošana ātri atklās Āzijas kontinentu, līdz ar to arī Indiju. Tāpēc viņš nosauca šo apgabalu par Vensdiju (Rietumindiju) un tās iedzīvotājus par to los indios – indiāņiem. Viņa pārspīlētais attēlojums un pārliecība, ka Garšvielu salas (Moluku salas) un Indija jau drīz būs sasniedzamas, panāca spēcīgas flotes – 17 kuģu ar 1500 vīriem – nosūtīšanu viņa vadībā. Otrajā ekspedīcijā (1494 – 1496) admirālis atklāja atklāja vairākas Mazo Antiļu salas, Puertoriko un Jamaiku, tomēr nekādā ziņā ne zeltu, tālab ļoti cieta viņa prestižs. Uklausot Haiti kolonistusūdzības, kronis atcēla Kolumba monopolu, un interese par jaunu ekspedīciju rīkošanu atslāba. Daļēji to ietekmēja arī Portugāles pretenzijas uz „Āzijas vistālāko austrumdaļu”. Aso vasaras strīdu starp abām Ibērijas valstīm vajadzēja izšķirt pašam pāvestam Tordeslijas līgums 1494.gada jūnijā iezīmēja robežlīniju 370 jūdzes aiz Zaļā raga salām, un visa teritorija uz rietumiem no šis ass tika piešķirta Spānijai. Pēdējo divu gadu Kolumba jūrasbraucienu sagatavošanu un norisi pavadīja lielas finansiālas un organizatoriskas grūtības. Savā trešdaļā ekspedīcijā (1498 – 1500) admirālis atklāja Trinidadassalu un pirmo reizi sasniedza arī Dienvidamērikas cietzemi. Bet kā jauno teritoriju gubernators viņš neattaisnoja cerības, jo aizvien vairāk virsroku sāka gūt viņa alkas pēc zelta , varas un slavas, slimīga uzpūtība un aizdomīgums. Kolonisti Haiti salā sacēlās, un kroņa pilnvarotais aizsūtīja Kolumbu važās uz Spāniju. Viņam gan izdevās atkal iemantot karaļa labvēlību, taču viņš neatguva titulus un agrāk piešķirtās tiesības. Ceturtās ekspedīcijas laikā (1502 – 1504) viņš pētija Centrālamerikas piekrastes joslu, bet neatrada ne zeltu, ne ceļu uz Āziju. Pēdējos mūža gadus Kolumbs pavadīja cieņas un bagātības apņemts, tomēr smagi slims un sarūgtināts par aosolīto mantojumo mantu un titulu zaudējumu. Kolumba neatlaidība un navigācijas prasme padarīja viņu par neapstrīdāmu Jaunās pasaules atklājēju, taču pārspīlētā ticība paša misijai un lieluma mānija viņam vienlaikus neļāva saprast šo atklājumu patieso ģeogrāfisko nožīmi. Kolumbs izkāpa krastā [[Bahamu salas|Bahamu salās]] un vēlāk rūpīgāk izpētīja [[Karību jūra|Karību jūru]]. Viņš tā arī nekad nesasniedza mūsdienu [[ASV]] teritoriju. Kolumba ceļojumu rezultātā Vecā pasaule ([[Eiropa]]) uzsāka Jaunās pasaules ([[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]]) kolonizāciju. Notika arī [[sugas|sugu]] apmaiņa - gan ar cilvēkiem derīgām sugām ([[tomāti|tomātu]], [[kartupeļi|kartupeļu]], [[zirgi|zirgu]]), gan - kaitīgām ([[baktērija|baktēriju]], [[vīruss|vīrusu]], [[parazīts|parazītu]]). Kolumba atklājumi tiek vērtēti divējādi, jo, no vienas puses, viņš sekmēja [[Lielie Ģeogrāfiskie atklājumi|Lielos Ģeogrāfiskos atklājumus]] un Rietumeiropas ekspansiju, bet, no otras puses, netieši radīja apstākļus iedzimto ([[indiāņi|indiāņu]]) iznīcināšanai un [[verdzība|verdzībai]] [[Karību jūra|Karību jūras]] salās. {{stub}} [[Category:Itālieši|Kolumbs, Kristofors]] [[Category:Ceļotāji|Kolumbs, Kristofors]] [[Category:Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Kolumbs, Kristofors]] [[af:Christophorus Columbus]] [[ar:كريستوفر كولومبوس]] [[ast:Cristóbal Colón]] [[be:Хрыстафор Калумб]] [[bg:Христофор Колумб]] [[bn:ক্রিস্টোফার কলম্বাস]] [[bs:Kristofor Kolumbo]] [[ca:Cristòfor Colom]] [[cs:Kryštof Kolumbus]] [[cy:Christopher Columbus]] [[da:Christoffer Columbus]] [[de:Christoph Kolumbus]] [[en:Christopher Columbus]] [[eo:Kristoforo Kolumbo]] [[es:Cristóbal Colón]] [[et:Christoph Kolumbus]] [[eu:Kristobal Kolon]] [[fa:کریستف کلمب]] [[fi:Kristoffer Kolumbus]] [[fr:Christophe Colomb]] [[he:כריסטופר קולומבוס]] [[hr:Kristofor Kolumbo]] [[id:Christopher Columbus]] [[io:Cristoforo Colombo]] [[it:Cristoforo Colombo]] [[ja:クリストファー・コロンブス]] [[ko:크리스토퍼 콜럼버스]] [[la:Christophorus Columbus]] [[lt:Kristupas Kolumbas]] [[ms:Christopher Columbus]] [[nah:Cristoforo Colombo]] [[nds:Christoph Kolumbus]] [[nl:Christoffel Columbus]] [[nn:Christofer Columbus]] [[no:Christofer Columbus]] [[pl:Krzysztof Kolumb]] [[pt:Cristóvão Colombo]] [[ro:Cristofor Columb]] [[ru:Колумб, Христофор]] [[scn:Cristòfuru Culommu]] [[sco:Christopher Columbus]] [[simple:Christopher Columbus]] [[sk:Krištof Kolumbus]] [[sl:Krištof Kolumb]] [[sr:Кристофер Колумбо]] [[sv:Christofer Columbus]] [[ta:கொலம்பஸ்]] [[th:คริสตอเฟอร์ โคลัมบัส]] [[tl:Christopher Columbus]] [[tr:Kristof Kolomb]] [[uk:Колумб Христофор]] [[yi:קאלאמבוס]] [[zh:克里斯托弗·哥伦布]] 4837 44134 2006-05-10T08:17:26Z Feens 37 +cat [[Image:Zans-Zaks_Ruso.jpg|thumb|right|200px|Žans Žaks Ruso]] '''Žans Žaks Ruso''' ([[Franču valoda|Franču]]: ''Jean Jacques Rousseau''; dzimis 1712. gada 28. jūnijā, miris 1778. gada 2. jūlijā) bija [[Francija|franču]] [[apgaismība|apgaismības]] [[filozofija|filozofs]], rakstnieks un pašizglītojies komponists. == Ruso filozofija == Ruso uzskatu pamatā bija apgalvojums, ka cilvēks pēc dabas ir labs un ļaunu viņu dara [[sabiedrība]]. Ruso sabiedrību uzskatīja par mākslīgu veidojumu un apgalvoja, ka sabiedrības attīstība, īpaši savstarpējā sociālā atkarība, kaitē cilvēku labklājībai. Par Ruso nozīmīgāko ieguldījumu filozofijā uzskata darbu "Sabiedriskais līgums". Tajā Ruso apgalvo, ka cilvēka dabiskais stāvoklis deģenerējas par brutālu stāvokli bez [[morāle|morāles]] vai [[likumi|likumiem]], un šajā brīdī jādibina likuma institūcijas vai jāiet bojā. Šajā deģenerācijas fāzē cilvēkam pastiprināti jāsacenšas ar pārējiem, reizē arī esot no tiem atkarīgam, un šis dubultais spiediens apdraud viņa dzīvību un brīvību. Ja cilvēki apvienotos ar sabiedriskā līguma palīdzību un atteiktos no savām dabiskajām tiesībām, viņi saglabātu gan sevi, gan savu brīvību. Tam tā jānotiek, jo pakļaušanās vispārīgās gribas autoritātei garantē indivīdiem aizsardzību pret spiedienu pakļauties citu cilvēku gribai un reizē nodrošina paklausību pašiem sev, jo visi cilvēki kopīgi ir likuma autori. {{stub}} [[Category:Apgaismības filozofi|Ruso, Žans Žaks]] [[Category:Franču filozofi|Ruso, Žans Žaks]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Ruso, Žans Žaks]] [[ar:جان جاك روسو]] [[bg:Жан-Жак Русо]] [[bn:জঁ-জাক রুসো]] [[bs:Jean-Jacques Rousseau]] [[ca:Jean-Jacques Rousseau]] [[cs:Jean-Jacques Rousseau]] [[cy:Jean-Jacques Rousseau]] [[da:Jean-Jacques Rousseau]] [[de:Jean-Jacques Rousseau]] [[el:Ζαν Ζακ Ρουσσώ]] [[en:Jean-Jacques Rousseau]] [[eo:Jean-Jacques Rousseau]] [[es:Jean-Jacques Rousseau]] [[et:Jean-Jacques Rousseau]] [[eu:Jean-Jacques Rousseau]] [[fi:Jean-Jacques Rousseau]] [[fr:Jean-Jacques Rousseau]] [[gl:Jean-Jacques Rousseau]] [[he:ז'אן-ז'אק רוסו]] [[hr:Jean Jacques Rousseau]] [[hu:Jean-Jacques Rousseau]] [[ia:Jean Jacques Rousseau]] [[io:Jean-Jacques Rousseau]] [[it:Jean-Jacques Rousseau]] [[ja:ジャン＝ジャック・ルソー]] [[ko:장 자크 루소]] [[lt:Žanas Žakas Ruso]] [[nl:Jean-Jacques Rousseau]] [[no:Jean-Jacques Rousseau]] [[pl:Jan Jakub Rousseau]] [[pt:Jean-Jacques Rousseau]] [[ro:Jean-Jacques Rousseau]] [[ru:Руссо, Жан Жак]] [[sk:Jean-Jacques Rousseau]] [[sr:Жан Жак Русо]] [[sv:Jean-Jacques Rousseau]] [[th:ชอง-ชาก รุสโซ]] [[tr:Jean-Jacques Rousseau]] [[zh:让·雅各·卢梭]] 4838 14357 2005-05-05T21:25:51Z Neonz 33 no angļu vikipēdijas no angļu vikipēdijas 4839 14358 2005-05-05T21:27:01Z Feens 37 Dunajecas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Dunajecas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4840 14359 2005-05-05T21:29:15Z Feens 37 Dunajecas ieleja no pl.wiki Dunajecas ieleja no pl.wiki 4841 14360 2005-05-05T21:30:16Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Žans Žaks Ruso]] #REDIRECT: [[Žans Žaks Ruso]] 4842 52319 2006-06-29T05:34:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Дунаец]] '''Dunajeca''' ([[poļi|poļu]] - ''Dunajec'', [[vācieši|vācu]] - ''Dohnst'') - upe [[Polija|Polijā]], [[Visla|Vislas]] labā krasta pieteka. Sākas [[Tatri|Tatros]] kā divas upītes - Bjali Dunajeca (''Biały Dunajec,'Baltā Dunajeca'') un Čarni Dunajeca (''Czarny Dunajec, Melnā Dunajeca''). Augštecē strauja, krāčaina upe, ļoti populārs ūdenstūrisma maršruts. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Dunajeca''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Dunajeca.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 274 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 6 804 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 2,6 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Tatri|Tatros]]<br>[[Slovākija|Slovākijā]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Visla]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Slovākija]], [[Polija]] |} ==Lielas pilsētas Dunajecas krastos== * [[Novi Sonča]] (''Nowy Sącz'') * [[Tarnova]] (''Tarnów'') [[Image:Przelom Dunajca.jpg|thumb|190px|left|Dunajecas ieleja]] [[Image:Poland Dunajec.jpg|thumb|250px|left|Dunajecas krasts]] [[Category:Polijas upes]] [[de:Dunajec]] [[en:Dunajec River]] [[nl:Dunajec]] [[pl:Dunajec]] [[ru:Дунаец]] [[sk:Dunajec]] 4843 14362 2005-05-05T22:26:10Z Feens 37 Brdas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Brdas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4844 14363 2005-05-05T22:27:58Z Feens 37 Brdas upe Bidgoščā<br>no pl.wiki Brdas upe Bidgoščā<br>no pl.wiki 4845 45286 2006-05-15T05:26:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Brda]] '''Brda''' ([[poļi|poļu]] - ''Brda'') - upe [[Polija|Polijas]] ziemeļos, [[Visla|Vislas]] kreisā krasta pieteka. Sākas Pomoržes ezeru augstienē. 20.gs 50. līdz 60.-ajiem gadiem uzceltas vairākas [[hidroelektrostacija|HES]]. Ietek Vislā netālu no Bidgoščas. ==Lielas pilsēta Brdas krastos== * [[Bidgošča]] (''Bydgoszcz'') {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Brda''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Brda.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 238 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 4 627 km<sup>2</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Pomoržes ezeru<br>augstiene |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Visla]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Polija]] |} [[Image:Bydgoszcz BRE spichrze.jpg|250px|thumb|left|Brdas upe [[Bidgošča|Bidgoščā]]]] [[Category:Polijas upes]] [[da:Brda]] [[de:Brda]] [[en:Brda (river)]] [[fr:Brda]] [[hu:Brda]] [[pl:Brda]] 4846 14365 2005-05-05T23:13:15Z Feens 37 Prosnas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Prosnas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4847 35215 2006-03-19T15:42:49Z YurikBot 213 robot Adding: es, nl '''Prosna''' ([[poļi|poļu]] - ''Prosna'') - upe centrālajā [[Polija|Polijā]], [[Varta|Vartas]] kreisā krasta pieteka. Sākas [[Silēzija|Augšsilēzijā]]. Ietek [[Varta|Vartā]] netālu no Pizdriem (''Pyzdry''). Līdz 1945.gadam bija robežupe starp [[Vācija|Vāciju]] un Poliju. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Prosna''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Prosna.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 217 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 4 925 km<sup>2</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Silēzija|Augšsilēzija]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Varta]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Polija]] |} ==Liela pilsēta Prosnas krastos== * [[Kališa]] (''Kalisz'') [[Category:Polijas upes]] [[de:Prosna]] [[en:Prosna]] [[es:Prosna]] [[fr:Prosna]] [[nl:Prosna]] [[pl:Prosna]] 4848 16364 2005-07-09T09:14:51Z Juzeris 23 mazie burti, daži komati, jeb > vai, sekojoši > šādi '''Mātes plate''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''motherboard''), saukta arī par '''pamatplati''' vai '''sistēmplati''', ir centrālā jeb galvenā [[montāžas plate]] sarežģītās elektroniskās sistēmās, piemēram, [[dators|datoros]]. Tipisku datoru veido [[mikroprocesors]], pamata [[datoru atmiņa|atmiņa]] un citas mātes plates pamatkomponentes. Citas datora komponentes, piemēram, ārējie datu nesēji, audio un video kontroles ierīces, [[perifērija|perifērijas]] ierīces parasti tiek savienotas ar mātes plati, izmantojot dažāda veida savienotājus un kabeļus. == Datora mātes plates sastāvdaļas == === Universālās === Jebkuram datoram parasti ir šīs divas komponentes: * [[Centrālā procesora ligzda]], kurā ievieto [[Centrālais procesors|centrālo procesoru]], * [[RAM]] sloti === Paplašināšanas sloti === Paplašināšanas slotu skaits un tipi ir atkarīgi no mātes plates ražotāja un izmantotā mikroshēmu komplekta ierobežojumiem. Pazīstamākie slotu tipi ir: * [[ISA]] * [[PCI]] * [[AGP]] * [[PCI-Express]] Vecākās sistēmās ir sastopami arī šādi sloti: * [[S-100]] * [[NuBus]] * [[SBus]] * [[MCA]] (mikrokanāla arhitektūra) * [[VESA Local Bus]] * [[EISA]] === Perifērijas interfeisi === Mātes plates var saturēt arī dažādus perifērijas iekārtu pieslēgšanai paredzētus interfeisus, piemēram: * [[IDE]] kontrolieri * [[Serial ATA]] kontrolieri * [[USB]] portus * [[FireWire]] portus * [[Bluetooth]] * [[Ethernet]] interfeisu * [[SCSI]] == Skatīt arī == * [[BIOS]] * [[Mikroshēmojums]] [[Category:Datoru aparatūra]] [[ar:&#1604;&#1608;&#1581;&#1577; &#1571;&#1605;]] [[de:Hauptplatine]] [[en:Motherboard]] [[eo:Cxeftabulo]] [[es:Placa base]] [[fr:Carte mère]] [[hu:Alaplap]] [[it:Mainboard]] [[ja:&#12510;&#12470;&#12540;&#12508;&#12540;&#12489;]] [[lt:Motinin&#279; plok&#353;t&#279;]] [[ms:Papan Induk]] [[nl:Moederbord]] [[pl:P%C5%82yta_g%C5%82%C3%B3wna]] [[pt:Placa-mãe]] [[th:&#3648;&#3617;&#3609;&#3610;&#3629;&#3619;&#3660;&#3604;]] [[zh:&#20027;&#26495;]] 4849 14368 2005-05-05T23:57:16Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Mātes plate]] #REDIRECT: [[Mātes plate]] 4850 14369 2005-05-05T23:57:54Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Mātes plate]] #REDIRECT: [[Mātes plate]] 4851 23628 2005-11-30T07:10:05Z YurikBot 213 robot Adding: csb, eo, ko, pt, ru, vi {{catmore}} [[Category:Datori]] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[bg:Категория:Компютърен хардуер]] [[ca:Categoria:Maquinari]] [[csb:Kategòrëjô:Hard-wôra]] [[de:Kategorie:Hardware]] [[en:Category:Computer hardware]] [[eo:Kategorio:Aparataro]] [[es:Categoría:Hardware]] [[fr:Catégorie:Matériel informatique]] [[hu:Kategória:Hardver]] [[it:Categoria:Hardware]] [[ja:Category:ハードウェア]] [[ko:분류:하드웨어]] [[nl:Categorie:Computerhardware]] [[pl:Kategoria:Sprzęt komputerowy]] [[pt:Categoria:Hardware]] [[ru:Категория:Аппаратное обеспечение]] [[vi:Thể loại:Phần cứng]] [[zh:Category:计算机硬件]] 4852 53479 2006-07-03T17:23:17Z 81.231.78.223 '''Pasaules hokeja čempionāts''' ir ikgadējs [[hokejs|hokeja]] turnīrs, ko rīko [[Starptautiskā Ledus Hokeja Federācija]]. {{stub}} == Vēsture == Pirmajos hokeja čempionātos dominēja komandas no [[Kanāda|Kanādas]]. Laika posmā no 1930. līdz 1939. gadam, Kanāda astoņas reizes kļuva par pasaules čempioni. Turklāt Kanāda uz čempionātiem tolaik sūtija nevis izlasi, bet amatieru komandas. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ no 1940. līdz 1946. gadam čempionāti nenotika. Pirmajos pēckara gados turpināja dominēt Kanāda, taču sākot ar 1962. gadu, konkurence saasinājās, jo savu meistarību bija kāpinājušas [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]], [[Zviedrija|Zviedrijas]] un [[PSRS]] izlases. Kamēr labākie Eiropas hokejisti, kuri bija amatieru statusā, varējā piedalīties pasaules hokeja čempionātā, daudzus gadus tas bija liegts [[NHL]] spēlētājiem. Tā kā vairums NHL spēlētāju bija kanādieši, Kanāda to uzskatīja par diskrimināciju pret sevi. 1970. gadā [[IIHF]] atļāva čempionātos piedalīties līdz deviņiem profesionāliem spēlētājiem no NHL un zemākajām Ziemeļamerikas līgām. Taču, tā kā pasaules hokeja čempionāts notika vienlaicīgi ar [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņu, labāko NHL komandu spēlētāji tāpat nevarēja piedalīties. Tas noveda pie tā, ka Kanāda sāka boikotēt pasaules čempionātus. 1976. gadā IIHF beidzot atļāva visu komandu sastāvos pieteikt profesionāļus, un nākamajā gadā Kanāda atgriezās pasaules čempionātā. Pa šo laiku Eiropas hokejistu meistarība bija pieaugusi tiktāl, ka Kanādai, pat veidojot izlasi pilnībā no NHL spēlētājiem, nebija nospiedoša pārsvara. Kanāda nespēja uzvarēt čempionātā līdz pat 1994. gadam. 1990-to gadu sākumā arī vairums Eiropas labāko hokejistu jau spēlēja NHL. == Pasaules hokeja čempionātu godalgoto vietu ieguvēji == {| class="wikitable" border=1 cellspacing=2 cellpadding=2 width=80% |- bgcolor="#efefef" align=left !Gads !Zelts !Sudrabs !Bronza !Norises vieta |- |1910 |[[Image:Lielbritanija_karogs.png|20px|Lielbritānija]] [[Lielbritānija]] |[[Image:Vacu imperijas karogs.svg|20px|Vācija]] [[Vācija]] |[[Image:Belgija_karogs.png|15px|Beļģija]] [[Beļģija]] |Les Avants |- |1911 |[[Image:Bohemijas karogs.svg|20px|Bohēmija]] [[Bohēmija]] |[[Image:Vacu imperijas karogs.svg|20px|Vācija]] [[Vācija]] |[[Image:Belgija_karogs.png|15px|Beļģija]] [[Beļģija]] |[[Berlīne]] |- |1912 |colspan=4|Atcelts |- |1913 |[[Image:Belgija_karogs.png|15px|Beļģija]] [[Beļģija]] |[[Image:Bohemijas karogs.svg|20px|Bohēmija]] [[Bohēmija]] |[[Image:Vacu imperijas karogs.svg|20px|Vācija]] [[Vācija]] |[[Minhene]] |- |1914 |[[Image:Bohemijas karogs.svg|20px|Bohēmija]] [[Bohēmija]] |[[Image:Vacu imperijas karogs.svg|20px|Vācija]] [[Vācija]] |[[Image:Belgija_karogs.png|15px|Beļģija]] [[Beļģija]] |[[Berlīne]] |- |1920 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Čehoslovākija]] |[[Antverpene]] ([[Olimpiāde]]) |- |1924 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Lielbritānija]] |[[Šamonī]] ([[Olimpiāde]]) |- |1928 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Zviedrija]] |[[Šveice]] |[[Sanktmorica]] ([[Olimpiāde]]) |- |1930 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Vācija]] |[[Šveice]] |[[Šamonī]]/[[Berlīne]] |- |1931 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Austrija]] |[[Krainica]] |- |1932 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Vācija]] |[[Leikplesida]] ([[Olimpiāde]]) |- |1933 |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Čehoslovākija]] |[[Prāga]] |- |1934 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Vācija]] |[[Milāna]] |- |1935 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Šveice]] |[[Lielbritānija]] |[[Davosa]] |- |1936 |[[Lielbritānija]] |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Garmiša-Partenkirhene]] ([[Olimpiāde]]) |- |1937 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Lielbritānija]] |[[Šveice]] |[[Londona]] |- |1938 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Lielbritānija]] |[[Čehoslovākija]] |[[Prāga]] |- |1939 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Šveice]] |[[Cīrihe]]/[[Bāzele]] |- |colspan=5|No 1940. līdz 1946. gadam čempionāti nenotika |- |1947 |[[Čehoslovākija]] |[[Zviedrija]] |[[Austrija]] |[[Prāga]] |- |1948 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Čehoslovākija]] |[[Šveice]] |[[Sanktmorica]] ([[Olimpiāde]]) |- |1949 |[[Čehoslovākija]] |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Stokholma]] |- |1950 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Šveice]] |[[Londona]] |- |1951 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Zviedrija]] |[[Šveice]] |[[Parīze]] |- |1952 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Zviedrija]] |[[Oslo]] ([[Olimpiāde]]) |- |1953 |[[Zviedrija]] |[[VFR]] |[[Šveice]] |[[Cīrihe]]/[[Bāzele]] |- |1954 |[[PSRS]] |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Zviedrija]] |[[Stokholma]] |- |1955 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Krēfelde]]/[[Dortmunde]]/[[Ķelne]] |- |1956 |[[PSRS]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Kortina]] ([[Olimpiāde]]) |- |1957 |[[Zviedrija]] |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Maskava]] |- |1958 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[PSRS]] |[[Zviedrija]] |[[Oslo]] |- |1959 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Prāga]]/[[Bratislava]] |- |1960 |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[PSRS]] |Skvovelija ([[Olimpiāde]]) |- |1961 |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Čehoslovākija]] |[[PSRS]] |[[Ženēva]]/[[Lozanna]] |- |1962 |[[Zviedrija]] |[[Image:Kanadas karogs 1868.svg|20px|Kanāda]] [[Kanāda]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Kolorado]]/[[Denvera]] |- |1963 |[[PSRS]] |[[Zviedrija]] |[[Čehoslovākija]] |[[Stokholma]] |- |1964 |[[PSRS]] |[[Zviedrija]] |[[Kanāda]] |[[Insbruka]] ([[Olimpiāde]]) |- |1965 |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Zviedrija]] |[[Tampere]] |- |1966 |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Kanāda]] |[[Ļubļana]] |- |1967 |[[PSRS]] |[[Zviedrija]] |[[Kanāda]] |[[Vīne]] |- |1968 |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Kanāda]] |[[Grenoble]] ([[Olimpiāde]]) |- |1969 |[[PSRS]] |[[Zviedrija]] |[[Čehoslovākija]] |[[Stokholma]] |- |1970 |[[PSRS]] |[[Zviedrija]] |[[Čehoslovākija]] |[[Stokholma]] |- |1971 |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Zviedrija]] |[[Berne]]/[[Ženēva]] |- |1972 |[[Čehoslovākija]] |[[PSRS]] |[[Zviedrija]] |[[Prāga]] |- |1973 |[[PSRS]] |[[Zviedrija]] |[[Čehoslovākija]] |[[Maskava]] |- |1974 |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Zviedrija]] |[[Helsinki]] |- |1975 |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Zviedrija]] |[[Minhene]]/[[Diseldorfa]] |- |1976 |[[Čehoslovākija]] |[[PSRS]] |[[Zviedrija]] |[[Katovice]] |- |1977 |[[Čehoslovākija]] |[[Zviedrija]] |[[PSRS]] |[[Vīne]] |- |1978 |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Kanāda]] |[[Prāga]] |- |1979 |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Zviedrija]] |[[Maskava]] |- |1981 |[[PSRS]] |[[Zviedrija]] |[[Čehoslovākija]] |[[Gēteborga]]/[[Stokholma]] |- |1982 |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Kanāda]] |[[Helsinki]]/[[Tampere]] |- |1983 |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Kanāda]] |[[Diseldorfa]]/[[Minhene]]/[[Dortmunde]] |- |1985 |[[Čehoslovākija]] |[[Kanāda]] |[[PSRS]] |[[Prāga]] |- |1986 |[[PSRS]] |[[Zviedrija]] |[[Kanāda]] |[[Maskava]] |- |1987 |[[Zviedrija]] |[[PSRS]] |[[Čehoslovākija]] |[[Vīne]] |- |1989 |[[PSRS]] |[[Kanāda]] |[[Čehoslovākija]] |[[Stokholma]]/[[Sēdertelje]] |- |1990 |[[PSRS]] |[[Zviedrija]] |[[Čehoslovākija]] |[[Berne]]/[[Friburga]] |- |1991 |[[Zviedrija]] |[[Kanāda]] |[[PSRS]] |[[Turku]]/[[Helsinki]]/[[Tampere]] |- |1992 |[[Zviedrija]] |[[Somija]] |[[Čehoslovākija]] |[[Prāga]]/[[Bratislava]] |- |1993 |[[Krievija]] |[[Zviedrija]] |[[Čehija]] |[[Dortmunde]]/[[Minhene]] |- |1994 |[[Kanāda]] |[[Somija]] |[[Zviedrija]] |[[Bolcāno]]/Canazei/[[Milāna]] |- |1995 |[[Somija]] |[[Zviedrija]] |[[Kanāda]] |[[Stokholma]]/Gavle |- |1996 |[[Čehija]] |[[Kanāda]] |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV]] |[[Vīne]] |- |1997 |[[Kanāda]] |[[Zviedrija]] |[[Čehija]] |[[Helsinki]]/[[Turku]]/[[Tampere]] |- |1998 |[[Zviedrija]] |[[Somija]] |[[Čehija]] |[[Cīrihe]]/[[Bāzele]] |- |1999 |[[Čehija]] |[[Somija]] |[[Zviedrija]] |[[Oslo]]/[[Lillehammere]]/[[Hamara]] |- |2000 |[[Čehija]] |[[Slovākija]] |[[Somija]] |[[Sanktpēterburga]] |- |2001 |[[Čehija]] |[[Somija]] |[[Zviedrija]] |[[Ķelne]]/[[Hannovere]]/[[Nirnberga]] |- |2002 |[[Slovākija]] |[[Krievija]] |[[Zviedrija]] |[[Gēteborga]]/[[Karlstade]]/Jenčēpinga |- |2003 |[[Kanāda]] |[[Zviedrija]] |[[Slovākija]] |[[Helsinki]]/[[Tampere]]/[[Turku]] |- |2004 |[[Kanāda]] |[[Zviedrija]] |[[ASV]] |[[Prāga]]/[[Ostrava]] |- |2005 |[[Čehija]] |[[Kanāda]] |[[Krievija]] |[[Insbruka]]/[[Vīne]] |- |2006 |[[Zviedrija]] |[[Čehija]] |[[Somija]] |[[Rīga]] |} == Ārējās saites == * [http://ihwc.net/ Pasaules Čempionāta tīmekļa vietne] [[Category:Hokejs]] [[da:VM i ishockey]] [[de:Eishockey-Weltmeisterschaft]] [[en:Ice Hockey World Championships]] [[fi:Jääkiekon MM-kilpailut]] [[fr:Championnat du monde de hockey]] [[it:Campionato del mondo di hockey su ghiaccio]] [[no:Ishockey-VM]] [[ru:Чемпионат мира по хоккею с шайбой]] [[sk:Majstrovstvá sveta v ľadovom hokeji]] [[sv:VM i ishockey]] 4853 14372 2005-05-06T00:18:13Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Pasaules hokeja čempionāts]] #REDIRECT: [[Pasaules hokeja čempionāts]] 4854 14373 2005-05-06T19:27:13Z Feens 37 Drvencas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Drvencas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4855 46312 2006-05-21T02:34:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Drwęca]] '''Drvenca''' ([[poļi|poļu]] - ''Drwęca'') - upe [[Polija|Polijas]] ziemeļos, [[Visla|Vislas]] labā krasta pieteka. Sākas Mazūru ezeru augstienē. Ietek Vislā 10 km augšpus [[Toruņa|Toruņas]]. Savienota pa kanālu ar [[Elblonga|Elblongu]]. Dabas rezervāts un populārs ūdenstūrisma maršruts. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Drvenca''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Drvenca.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 207 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 5 344 km<sup>2</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Mazūru ezeru<br>augstiene |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Visla]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Polija]] |} [[Category:Polijas upes]] [[de:Drwęca]] [[en:Drwęca]] [[fr:Drwęca]] [[pl:Drwęca]] 4857 48992 2006-06-03T15:43:22Z Dekaels 268 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.232.181.184|80.232.181.184]], atjaunoju versiju, ko saglabāja YurikBot {{stub}} [[Image:Php-med-trans.png|frame|right|PHP logotips]] '''PHP''' ir populāra [[atklātais pirmkods|atklātā pirmkoda]] [[programmēšanas valoda]], kuru plaši izmanto servera puses lietojumos dinamiska tīmekļa satura ģenerēšanai, bet pēdējā laikā arvien biežāk arī cita veida programmatūras izstrādē. Pazīstamu PHP projektu piemēri ir ''[[PhpBB|phpBB]]'' un ''[[Wikimedia]]''. == Vēsture == 1994. gadā [[Dānija|dāņu]] programmētājs [[Rasmuss Lerdorfs]] izstrādāja nelielu [[Perl]] skriptu kopumu savai tīmekļa vietnei, kuru nosauca '''Personal Home Page Tools'''. Taču drīz vien ar Perl skriptiem vien nepietika, un tie tika pārrakstīti [[C (programmēšanas valoda)|C]] valodā un papildināti ar jaunām iespējām. 1997. gadā divi Izraēlas Tehnoloģiju Institūta zinātnieki pārrakstīja PHP parseri, un tādējādi radās PHP 3. laidiens, kas arī atgādina to veidolu, ar ko mēs mūsdienās saprotam PHP. 1998. gadā viņi arī pārrakstīja PHP pamata funkcijas, radot [[Zend dzinējs|Zend dzinēju]] (''Zend Engine''). 2000. gada maijā iznāca PHP 4, kas saturēja Zend Engine 1.0. 2004. gada 13. jūlijā iznāca PHP 5 ar Zend Engine II. == Vienkāršs koda piemērs == <pre><nowiki> <?php echo "Sveiciens pasaulei!"; ?> </nowiki></pre> == Ārējās saites == * [http://www.php.net Oficiālā PHP tīmekļa vietne] * [http://php.lv php.lv] - Latvijas PHP programmētāju resurss * [http://php-dev.lv/phpFU/ PHP funkciju katalogs latviešu valodā] [[Category:Programmēšanas valodas]] [[als:PHP]] [[an:PHP]] [[ar:بي.إتش.بي]] [[az:PHP]] [[bg:PHP]] [[bs:PHP]] [[ca:PHP]] [[cs:PHP]] [[da:PHP]] [[de:PHP]] [[en:PHP]] [[eo:PHP]] [[es:PHP]] [[et:PHP]] [[eu:PHP]] [[fa:زبان برنامه‌نویسی پی‌اچ‌پی]] [[fi:PHP]] [[fr:PHP hypertext preprocessor]] [[gl:PHP]] [[he:PHP]] [[hr:PHP]] [[hu:PHP programozási nyelv]] [[id:PHP]] [[is:PHP]] [[it:PHP]] [[ja:PHP Hypertext Preprocessor]] [[ko:PHP]] [[ku:PHP]] [[lt:PHP]] [[ms:PHP]] [[nl:PHP]] [[no:PHP]] [[pl:PHP]] [[pt:PHP]] [[ro:PHP]] [[ru:PHP]] [[sh:PHP]] [[simple:PHP]] [[sk:PHP]] [[sl:PHP]] [[sq:PHP]] [[sr:Програмски језик ПХП]] [[sv:PHP]] [[th:ภาษาพีเอชพี]] [[tr:PHP]] [[uk:PHP (мова програмування)]] [[vi:PHP]] [[zh:PHP]] 4858 14377 2005-05-06T23:01:23Z Feens 37 Vislokas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] Vislokas upe<br> Feens zīmējis, izmantojot [http://wikitravel.org/en/Wikitravel:Mapmaking_Expedition#Public_domain_map_sources Public_domain_map_sources] 4859 35589 2006-03-20T01:56:23Z YurikBot 213 robot Adding: fr Modifying: en [[Image:Wislok.jpg|thumb|left|200px|Wislok upe Beščados]] '''Visloka''', '''Visloks''' ([[poļi|poļu]] - ''Wisłok'') - upe [[Polija|Polijas]] dienvidaustrumos, [[Sana|Sanas]] kreisā krasta pieteka. Sākas [[Beskīdi|Zemajos Beskīdos]]. Ietek [[Sana|Sanā]]. Šo upi nevajadzētu sajaukt ar netālu plūstošo tāda paša nosaukuma upi '''Visloku''' (''Wisłok'''a''''') - [[Visla|Vislas]] pieteku. Vēsturiski Visloka līdz 1340.gadam bija robežupe starp [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemi]] un Polijas zemēm. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Visloka''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Upe_Visloka.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 207 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 3 528 km<sup>2</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Beskīdi|Zemajos Beskīdos]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Sana]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Polija]] |} ==Liela pilsēta Vislokas krastos== * [[Žešova]] (''Rzeszów'') [[Category:Polijas upes]] [[de:Wisłok]] [[en:Wisłok]] [[fr:Wisłok]] [[pl:Wisłok]] 4860 14379 2005-05-07T10:35:44Z Feens 37 Stefans Banahs np en.wiki Stefans Banahs np en.wiki 4861 51277 2006-06-19T10:06:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[ka:სპინი]] '''Spins''' [[fizika|fizikā]] ir [[elementārdaļiņas]] vai [[atoma kodols|atoma kodola]] iekšējās kustības daudzuma moments. Spins ir [[kvantu mehānika|kvantu mehānikas]] fenomens, un tam nav ekvivalenta [[klsiskā mehānika|klasiskajā mehānikā]]. Spins nav saistīts ar rotējošām iekšējām masām, bet gan ir pašas daļiņas neatņemama īpašība. Tādām [[elementārdaļiņas|elementārdaļiņām]] kā [[elektrons]] var būt spins, kas nav vienāds ar nulli, lai arī tām nav iekšējās struktūras. [[Category:Kvantu mehānika]] [[Category:Kvantu lauku teorija]] [[bg:Спин (физика)]] [[ca:Espín]] [[cs:Spin]] [[da:Spin (fysik)]] [[de:Spin (Physik)]] [[el:Σπιν]] [[en:Spin (physics)]] [[eo:Spino]] [[es:Espín]] [[fa:اسپین]] [[fi:Spin]] [[fr:Spin]] [[gl:Espín]] [[he:ספין]] [[hr:Spin]] [[hu:Spin]] [[id:Spin (fisika)]] [[it:Spin]] [[ja:スピン角運動量]] [[ka:სპინი]] [[ko:스핀]] [[nl:Spin (golfmechanica)]] [[pl:Spin (fizyka)]] [[pt:Spin]] [[ru:Спин]] [[sk:Spin]] [[sl:Spin]] [[sr:Спин]] [[sv:Spinn]] [[tr:Spin]] [[vi:Spin]] [[zh:自旋]] 4862 14381 2005-05-07T11:23:16Z Neonz 33 no angļu vikipēdijas, kas ņēmusi no php.net (GFDL) no angļu vikipēdijas, kas ņēmusi no php.net (GFDL) 4863 14382 2005-05-07T12:00:56Z Feens 37 "Skotu kafejnīcas" ēka Ļvovā no en.wiki "Skotu kafejnīcas" ēka Ļvovā no en.wiki 4864 14383 2005-05-07T12:05:13Z Feens 37 Stefana Banaha kaps Ļvovā Stefana Banaha kaps Ļvovā 4865 44443 2006-05-12T21:02:10Z Knakts 848 +vispārējā matemātiķu kategorija '''Stefans Banahs''' (''Stefan Banach'') (dzimis 1892.gada 30.martā [[Krakova|Krakovā]], [[Austroungārija|Austroungārijā]]; miris 1945.gada 31.augustā [[Ļvova|Ļvovā]], [[Ukrainas PSR|Ukrainas PSR]]) - [[poļi|poļu]] [[matemātika|matemātiķis]]. Viens no [[Ļvovas matemātiķu skola|Ļvovas matemātiķu skolas]] ievērojamākamajiem pārstāvjiem. [[funkcionālanalīze|Funkcionālanalīzes]] klasiķis. [[Image:Banach.jpg|thumb|Stefans Banahs]] [[Image:Lwow-Kawiarnia-Szkocka.jpg|thumb|250px|"Skotu kafejnīca" (tagad banka) Ļvovā - matemātiķu pulcēšanās vieta.]] [[Image:GrobBanachaLwow.jpg|thumb|250px|Banaha kaps Ļvovā]] ==Īsa biogrāfija== '''Stefans Banahs''' dzimis 1892.gada 30.martā Krakovā (Austroungārijā). Banaha tēvs (Stefans Grečeks (''Stefan Greczek'')) bija nodokļu ierēdnis, bet māte, ar kuru tēvs nebija precējies, pameta Stefanu, kad tas bija 4 dienas vecs. Dzimšanas apliecībā kā Banaha māte tika ierakstīta Kataržina Banaha, kuras identitāte nav skaidra, jo Banaha tēvs līdz mūža galam slēpa Stefana mātes identitāti. Jau apmeklējot pamatkolu un ģimnāziju Krakovā, parādījās '''Banaha''' spējas matemātikā. Tomēr pēc ģimnāzijas beigšanas, tā kā nodarbošanās ar matemātiku nesolīja nekādas karjeras iespējas, Banahs izvēlējās studēt Ļvovas Tehniskās Universitātes Inženierijas fakultātē. Neilgi pēc [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] sākuma, '''Banahs''' devās uz dzimto Krakovu, kur kopā ar domubiedru pulciņu sāk nodarboties ar dažādu matemātisku problēmu risināšanu. Pēc kara Banahs 1920.gadā bija viens no Polijas Matemātiskās biedrības dibinātājiem, bet 1920.gadā viņš atkal pārceļas uz Ļvovu un sāk pasniegt Ļvovas universitātē. 1922.gadā, pretēji vispārpieņemtajai praksei, jo Banaham nebija izglītība matemātikā, viņš tiek habilitēts par [[docents|docentu]], bet 1924.gadā - par [[profesors|profesoru]]. '''Banahs''', kopā ar pārējiem Ļvovas skolas pārstāvjiem ar matemātiku parasti nodarbojās vakaros Ļvovas kafejnīcās ( populārākā vieta "Skotu kafejnīca" (''Kawiarnia Szkocka'')), kur troksnī un pūlī aizrautīgi diskutēja par matemātiku. 1932.gadā '''Banahs''' publicēja savu galveno darbu, kas kļuvis par matemātikas klasiku - ''Théorie des opérations linéaires (Teoria operacji liniowych)''. Neilgi pirms [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] '''Banahs''' kļuva par Polijas Matemātiskās biedrības prezidentu. [[PSRS]] okupējot [[Polija|Polijas]] austrumdaļu, '''Banahs''' turpināja nodarboties ar matemātiku, bet kad Ļvovu 1941.gadā ieņēma [[Vācija|vācu]] karaspēks, matemātikas studijas nācās pamest. Kaut arī '''Banahs''' pēc kara bija plānojis pārcelties uz Krakovu, tomēr 1945.gadā viņš mirst. Apglabāts Ļvovā. ==Skat. arī== *[[Banaha algebra]] *[[Banaha-Tarska paradokss]] *[[Banaha telpa]] *[[Hāna-Banaha teorēma]] [[Category:Polijā dzimuši|Banahs]] [[Category:Poļu matemātiķi|Banahs]] [[Category:matemātiķi]] [[ar:ستيفن باناخ]] [[cs:Stefan Banach]] [[de:Stefan Banach]] [[en:Stefan Banach]] [[es:Stefan Banach]] [[fr:Stefan Banach]] [[he:סטפן בנך]] [[hu:Stefan Banach]] [[it:Stefan Banach]] [[ja:ステファン・バナフ]] [[ko:스테판 바나흐]] [[nl:Stefan Banach]] [[pl:Stefan Banach]] [[ru:Банах, Стефан]] [[sk:Stefan Banach]] [[sv:Stefan Banach]] [[uk:Банах Стефан]] [[zh:斯特凡·巴拿赫]] 4866 14385 2005-05-07T12:11:21Z Feens 37 redirekts #redirect [[Stefans Banahs]] 4869 14387 2005-05-07T12:32:00Z Feens 37 redirekts #redirect [[Stefans Banahs]] 4870 14388 2005-05-07T12:32:07Z Feens 37 redirekts #redirect [[Stefans Banahs]] 4872 14389 2005-05-07T13:47:13Z Feens 37 Frederiks Šopēns no pl.wiki Frederiks Šopēns no pl.wiki 4873 21035 2005-10-15T15:57:12Z Miaow Miaow 315 +interwiki Vikipēdijā atrodamie raksti par kvantu mehāniku. [[Category:Fizika]] [[bg:Категория:Квантова механика]] [[cs:Kategorie:Kvantová fyzika]] [[da:Kategori:Kvantemekanik]] [[de:Kategorie:Quantenphysik]] [[el:Κατηγορία:Κβαντική μηχανική]] [[en:Category:Quantum mechanics]] [[fr:Catégorie:Physique quantique]] [[ko:분류:양자역학]] [[id:Kategori:Mekanika kuantum]] [[it:Categoria:Meccanica quantistica]] [[he:קטגוריה:מכניקת הקוונטים]] [[nl:Categorie:Kwantumfysica]] [[ja:Category:量子力学]] [[pl:Kategoria:Mechanika kwantowa]] [[pt:Categoria:Mecânica quântica]] [[ru:Категория:Квантовая механика]] [[sl:Category:Kvantna mehanika]] [[uk:Категорія:Квантова фізика]] [[vi:Category:Cơ học lượng tử]] [[zh:category:量子力學]] 4874 14391 2005-05-07T14:35:00Z Tail 13 Vikipēdijā atrodamie raksti par kvantu lauku teoriju. [[Category:Kvantu mehānika]] 4875 14392 2005-05-07T15:10:24Z Tail 13 Aleksandra Dimā (tēva) attēls Aleksandra Dimā (tēva) attēls 4876 49765 2006-06-10T09:00:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Alexandre Dumas]] '''Aleksandrs Dimā''' (''Alexandre Dumas, père'', 1802-1870; īstais vārds - ''Dumas Davy de la Pailleterie'') tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem franču autoriem [[literatūra|literatūras]] vēsturē. Dimā īpaši pievērsās [[vēsturiskais romāns|vēsturisko romānu]] rakstīšanai, un no tiem īpašu popularitāti guvuši "[[Grāfs Monte-Kristo]]" un "[[Trīs musketieri]]", taču rakstīja arī [[luga|lugas]] un darbojās [[publicistika|publicistikā]]. Dimā - līdz ar [[Onorē de Balzaks|Onorē de Balzaku]] - bija pirmais, kas pilnībā izmantoja romāna turpinājumos piedāvātās iespējas. Dimā bija ceturtdaļafrikānis un tāpēc - par spīti savam talantam un popularitātei - visu mūžu cieta no [[rasisms|rasisma]]. ==Biogrāfija== [[Image:Mid dumas photo unknown2.jpg|right|framed|Aleksandrs Dimā (tēvs)]] Dimā vectēvs, [[marķīzs]] Antuāns Aleksandrs Davī de la Peijeterī (''Antoine-Alexandre Davy de la Pailleterie''), dienēja [[Francija|franču]] [[artilērija|artilērijā]] Sandomingo kolonijā (tagadējā [[Haiti]]), kur apprecēja melnādainu verdzeni. 1762. gadā viņa laida pasaulē Dimā tēvu un drīz pēc tam nomira. Kad Dimā vectēvs ar savu dēlu atgriezās [[Normandija|Normandijā]], joprojām tika piekopta [[verdzība]], tāpēc zēns cieta no tā, ka bija [[mulats]]. 1786. gadā Dimā tēvs iestājās franču armijā, taču, lai pasargātu savas [[aristokrātija|aristokrātiskās]] ģimenes reputāciju, lietoja savas mātes meitas uzvārdu. Pēc [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] marķīzi zaudēja savus īpašumus, savukārt Aleksandra Dimā tēvs Tomass-Aleksandrs (''Thomas-Alexandre'') kļuva par prasmīgu un drosmīgu karavīru revolucionāru armijā un 31 gada vecumā jau bija [[ģenerālis]]. Ģenerālis Dimā apprecējās, un 1802. gadā piedzima Aleksandrs Dimā. Dimā tēvs nomira, kad Aleksandram bija tikai četri gadi, tāpēc Dimā uzauga finansiāli ļoti sliktos apstākļos. Dimā māte nevarēja viņam sniegt pienācīgu [[izglītība|izglītību]], taču Dimā bija kaislīgs grāmatu cienītājs un lasīja visu, ko varēja dabūt. Lai arī ģimene bija nabadzīga, tomēr saglabājās tās aristokrātiskās saites, tāpēc pēc [[monarhija|monarhijas]] atjaunošanas divdesmit vienu gadu vecais Dimā pārcēlās uz [[Parīze|Parīzi]], kur viņa labā rokraksta dēļ viņu pieņēma darbā pie [[Orleānas hercogs|Orleānas hercoga]], vēlākā [[Francijas karaļi|Francijas karaļa]] Luī Filipa (''Louis Philippe''). Strādājot Parīzē, Dimā sāka nodarboties ar [[publicistika|publicistiku]], kā arī rakstīt [[luga|lugas]]. 1829. gadā viņa pirmā bez sadarbības ar citiem uzrakstītā luga, "Henrijs III un viņa galms" tika uzņemta ar lielu sajūsmu, kā rezultātā viņš beidzot ieguva finansiālu neatkarību un varēja nodarboties tikai ar rakstniecību. Pēc vēl pāris veiksmīgām lugām Dimā pievērsās romānu rakstīšanai. Lai arī viņu saistīja ekstravagants dzīvesveids un viņš vienmēr iztērēja vairāk nekā nopelnīja, Dimā izrādījās atjautīgs darījumu cilvēks. Avīzēs bija liels pieprasījums pēc romāniem turpinājumos, tāpēc viņš 1838. gadā vienkārši pārrakstīja vienu no savām lugām, lai radītu savu pirmo romānu turpinājumos. Romāna nosaukums bija ''Le Capitaine Paul'', un pēc tā izdošanas Dimā izveidoja "ražošanas studiju", kas radīja simtiem stāstu, kuri visi bija pakļauti viņa personīgajiem labojumiem un norādēm. 1840. gadā Dimā aprecēja kādu aktrisi, taču joprojām turpināja savus daudzus sakarus ar citām sievietēm, no kurām viņam bija vismaz trīs bērni (tiek uzskatīts, ka viņa ārlaulības bērnu skaits sasniedz dučus, taču viņš atzina tikai trijus no tiem). Viens no tiem, viņa vārdā nosauktais ārlaulības dēls, arī kļuva par veiksmīgu rakstnieku, tāpēc vienu no viņiem dēvē par "tēvu" (fr. ''père''), bet otru par "dēlu" (fr. ''fils''). Dimā ar saviem darbiem nopelnīja ļoti daudz, taču dzīvoja izlaidīgi, tāpēc daudzkārt bija parādos. Kad tika gāzts pie varas esošais karalis Luī Filips (''Louis Philippe'') un pie varas nāca prezidents Šarls Luī Napoleons Bonaparte (''Charles Louis Napoleon Bonaparte''), viņš zaudēja valsts varas atbalstu, un 1851. gadā Dimā kreditoru dēļ nācās bēgt uz [[Beļģija|Beļģiju]] ([[Brisele|Briseli]]). Pēc diviem gadiem trimdā viņš atgriezās Parīzē, kur izveidoja dienas avīzi ''Le Mousquetaire''. 1858. gadā viņš aizceļoja uz [[Krievija|Krieviju]], kur [[franču valoda]] tobrīd bija otrā lielākā valodā un Dimā bija ļoti atzīts autors. Dimā Krievijā pavadīja divus gadus, tad devās meklēt piedzīvojumus uz [[Itālija|Itāliju]], kur 1861. gadā tika izveidota Itālijas karaliste. Nākamos trīs gadus Dimā atbalstīja [[Garibaldi]] un piedalījās cīņā par vienotu Itāliju, bet 1864. gadā atgriezās [[Parīze|Parīzē]]. Dimā nomira no [[trieks|triekas]] 1870. gada 5. decembrī. Tiek apgalvots, ka viņa pēdējie vārdi bijuši: "Tagad es tā arī neuzzināšu, kā tas beigsies," - ar tiem viņš domājis savu nepabeigto grāmatu. Dimā dēls Aleksandrs Dimā (dēls) kļuva par rakstnieku un morālistu un tā arī nekad nepieņēma sava tēva dzīvesveidu. ==Literārā darbība== Dimā [[vēsturiskais romāns|vēsturiskie romāni]] ir spraigas darbības pārpilni [[piedzīvojumu romāns|piedzīvojumu romāni]]. Tie bieži neatbilst vēsturiskajiem faktiem, kas tiek pakārtoti daiļdarbu varoņu gaitām. Dimā bija kaislīgs lasītājs, un īpaši viņu interesēja [[dramaturģija|lugas]]. Sākotnēji viņš tās rakstīja kopā ar citiem autoriem. Pirmā šādi uzrakstītā luga Dimā bija ''La Chasse et L'Amour'' (1835). Viena no vēlāk uzrakstītajām lugām, ''La Tour de Nesle'' (1832), tiek uzskatīta par [[franču melodrāma|franču melodrāmas]] lielāko meistardarbu. Dimā rakstīja nepārtraukti - [[dramaturģija|lugas]], [[romāns|romānus]], [[novele|noveles]]. Līdz 1843. gadam Dimā bija uzrakstījis 15 lugas. Viņam bija 73 asistenti, ar kuru palīdzību viņš sarakstīja aptuveni 250 grāmatas. Nozīmīgākais palīgs viņam bija vēstures skolotājs Augusts Makē (''Auguste Maquet''), kam viņš ļāva strādāt diezgan neatkarīgi. Makē bieži viņam ieteica, par ko rakstīt, kā arī uzrakstīja pirmos uzmaetumus svarīgākajiem Dimā darbiem, ieskaitot romānus "[[Trīs musketieri]]" un "[[Grāfs Monte-Kristo]]". Dimā pats apgalvoja, ka raksīt savas grāmatas sācis vien tad, kad viņa prātā tās jau bijušas pabeigtas. Dimā lomu vēsturiskā romāna attīstībā lielā mērā noteica sakritība. 1830-tajos gados tika atcelta preses [[cenzūra]], kas radīja strauju avīžu izplatīšanos. Redaktori centās pievilināt lasītājus ar izklaidējošiem romāniem turpinājumos. Dimā dzīve bija tikpat krāšņa kā viņa varoņu, un par viņa dzīvesveidu klīst daudzi nostāsti. Kad viņam lūgts ziedot 25 frankus tiesu izpildītāja apglabāšanai, viņš iedevis 50, sakot: "Lūdzu - apglabājiet divus no viņiem." Viņš piedalījās 1830. gada jūlija revolūcijā un kļuva par nacionālās gvardes kapteini, saslima ar [[holēra|holēru]] 1832. gada epidēmijā un devās uz [[Itālija|Itāliju]] atveseļoties. Tiek uzskatīts, ka Dimā savas dzīves laikā cieta no [[rasisms|rasisma]], taču tam trūkst tiešu pierādījumu. Dimā jautājumu par [[rase|rasēm]] un [[koloniālisms|koloniālismu]] apskata savā darbā ''Georges'' (1843), kura galvenais varonis, pa pusei francūzis mulats, atstāj [[Maurīcija|Maurīciju]], lai dotos iegūt izglītību [[Francija|Francijā]], bet pēc tam atgriežas, lai atriebtos pret zēnībā pārciestajiem apvainojumiem. Romānā "Trīs musketieri" aizsāktais stāsts tika turpināts vairākos citos darbos, tostarp "Pēc divdesmit gadiem" un "Cilvēks dzelzs maskā". Iespējams, slavenākais citāts no "Trim musketieriem" ir: "Viens par visiem, visi par vienu!" Atsevišķos Dimā darbos parādās pārdabiski elementi, piemēram, [[spoks|spoki]], [[siāmas dvīņi]] ar garīgu saikni, jauns puisis, kas noslēdz līgumu ar [[sātans|sātanu]], [[vampīrs|vampīri]]. ==Būtiskākie darbi== * "Askānio" (''Ascanio'', 1843) * "[[Trīs musketieri]]" (''Les Trois Mousqetaires'', 1844) * "Karaliene Margo" (''La Reine Margot'', 1845) * "[[Grāfs Monte-Kristo]]" (''Le Comte de Monte-Cristo'', 1845–1846) ==Ārējās saites== http://www.gutenberg.org/browse/authors/d#a492 - Aleksandra Dimā (tēva) darbi angļu un franču valodās (''Project Gutenberg''). [[Category:Franču rakstnieki|Dimā, Aleksandrs]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Dimā, Aleksandrs]] [[ar:ألكسندر دوما]] [[bn:আলেক্সাঁদ্র্ দ্যুমা]] [[ca:Alexandre Dumas (pare)]] [[cs:Alexandre Dumas starší]] [[da:Alexandre Dumas, den ældre]] [[de:Alexandre Dumas (Vater)]] [[en:Alexandre Dumas, père]] [[eo:Alexandre Dumas (patro)]] [[es:Alexandre Dumas (padre)]] [[fi:Alexandre Dumas vanhempi]] [[fr:Alexandre Dumas]] [[he:אלכסנדר דיומא האב]] [[hr:Alexandre Dumas (otac)]] [[is:Alexandre Dumas eldri]] [[it:Alexandre Dumas (padre)]] [[ja:アレクサンドル・デュマ・ペール]] [[ka:დიუმა, ალექსანდრ (უფროსი)]] [[ko:알렉상드르 뒤마]] [[nl:Alexandre Dumas père]] [[no:Alexandre Dumas]] [[pl:Aleksander Dumas (ojciec)]] [[pt:Alexandre Dumas, pai]] [[ro:Alexandre Dumas]] [[ru:Дюма, Александр (отец)]] [[simple:Alexandre Dumas]] [[sv:Alexandre Dumas d.ä.]] [[vi:Alexandre Dumas]] [[zh:亚历山大·仲马]] 4877 14394 2005-05-07T16:46:15Z Feens 37 Šopēna kaps no pl.wiki Šopēna kaps no pl.wiki 4878 51744 2006-06-24T12:52:23Z YurikBot 213 robot Modifying: [[tr:Frederick Chopin]] '''Frederiks Šopēns''' (''Fryderyk Franciszek Chopin'', [[franči|franču]] - ''Frédéric-François Chopin'') (dzimis 1810.gada 1.maijā Želazova Volā (55 km uz rietumiem no [[Varšava|Varšavas]]), [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistē]]; miris 1849.gada 17.oktobrī [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]]) - [[poļi|poļu]] [[komponists]]. Iespējams, visu laiku ievērojamākais poļu mūziķis, un viens no pasaules ievērojamākajiem [[klaviermūzika|klaviermūzikas]] autoriem un izpildītājiem. [[Image:Fryderyk Chopin.jpg|thumb|Frederiks Šopēns]] [[Image:Poland Zelazowa Wola.jpg|thumb|250px|Frederiks Šopēna dzimtās mājas Želazova Volā]] Šopēna vārdā nosaukti: *Frederika Šopēna pianistu konkurss Varšavā ''(Międzynarodowy Konkurs Pianistyczny im. Fryderyka Chopina)'' - prestižs pianistu konkurss, notiek no 1927.gada reizi 5 gados. *Varšavas Frederika Šopēna lidosta (''Port lotniczy im. Fryderyka Chopina Warszawa-Okęcie'') - Polijas lielākā lidosta. *[[asteroīds]]. ====Īsa biogrāfija==== '''Frederiks Šopēns''' (''Frédéric Chopin'') dzimis 1810.gada 1.martā (pēc dzimšanas apliecības - 22.februārī) nelielā [[Mazovija|Mazovijas]] ciematiņā Želazova Vola, skolotāja, polonizēta [[franči|francūža]] ģimenē. Dažus mēnešus pēc '''Šopēna''' dzimšanas, ģimene pārceļas uz [[Varšava|Varšavu]], jo tēvam piedāvā franču valodas un literatūras vietu licejā. Jau no agriem gadiem izpaudās mazā Frederika spējas mūzikā. Pirmos savus skaņdarbus ([[polonēze|polonēzes]]) viņš sacerēja jau 7 gadu vecumā. Slava par mūzikas [[brīnumbērns|brīnumbērnu]] ātri izplatījās Varšavā, un Šopēns bieži koncertēja augstmaņu ballēs un koncertos. Šopēns mācījās Varšavas licejā, kurā pasniedza arī tēvs, bet pēc tam mūzikas teoriju Varšavas konservatorijā . 1829.gadā Šopēns ieradās [[Vīne|Vīnē]], lai pēc tam dotos uz [[Itālija|Itāliju]]. Tomēr [[Polija|Polijā]] sākas [[Novembra sacelšanās Polijā|Novembra sacelšanās]] pret [[cars|cara]] režīmu, un pēc tās sagrāves, tāpat kā daudzi citi poļi, Šopēns devās emigrācijā uz [[Parīze|Parīzi]]. Ap 1836. gadu Šopēns Parīzē jau bija ieguvis vispārēju slavu, uzstājoties koncertos un sadraudzējoties ar tādiem tā laika ievērojamiem māksliniekiem kā [[Vičenco Bellini]], [[Ežēns Delakruā|Ežēnu Delakruā]], [[Hektors Berliozs|Hektoru Berliozu]], [[Ferencs Lists|Ferencu Listu]] un [[Roberts Šūmanis|Robertu Šūmani]]. Šajā pašā laikā sākās '''Šopēna''' romantiskā draudzība ar [[Žorža Sanda|Žoržu Sandu]], kura turpinājās 10 gadus. Jau 30-to gadu sākumā izpaudās Šopēna slimība - [[tuberkuloze]], kas progresēja, un 1849.gadā Parīzē Šopēns mira 39.gadu vecumā. Apglabāts [[Perlašēzas kapsēta|Perlašēzas kapsētā]] Parīzē, bet sirds pēc komponista vēlmes apglabāta Varšavā, Svētā krusta baznīcā. ====Šopēna mūzika==== Frederiks Šopēns radījis skaņdarbus tikai klavierēm, lielākā kompozīciju daļa ir [[solo]] klavierēm. Daži no skaņdarbiem kļuvuši par rietumu kultūras [[ikona|ikonām]], piemēram '''Šopēna sēru maršs''' (2.klaviersonātes trešā daļa). Visiecienītākās '''Šopēna''' formas bija [[etīde mūzikā|etīdes]], [[mazurka|mazurkas]], [[noktirne|noktirnes]], [[polonēze|polonēzes]] un [[valsis|valši]]. No lielajām formām jātzīmē divi Šopēna klavierkoncerti. Skat. angļu vikipēdijā [http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_compositions_by_Fr%E9d%E9ric_Chopin Šopēna skaņdarbu saraksts] [[Image:Rekopis chopin.jpg|thumb|left|Frederika Šopēna rokraksts]] [[Image:Grob_Szopena.jpg|thumb|right|Frederika Šopēna kaps Perlašēzas kapsētā Parīzē]] [[Category:Pianisti|Szopēns]] [[Category:Poļi|Szopēns]] [[Category:Poļu komponisti|Szopēns]] [[Category:Parīze|Szopēns]] [[Category:Polijā dzimuši|Szopēns]] [[ar:فريدريك شوبان]] [[bg:Фредерик Шопен]] [[ca:Frédéric Chopin]] [[cs:Fryderyk Chopin]] [[da:Frédéric Chopin]] [[de:Frédéric Chopin]] [[en:Frédéric Chopin]] [[eo:Frédéric Chopin]] [[es:Frédéric Chopin]] [[et:Frédéric Chopin]] [[fi:Frédéric Chopin]] [[fr:Frédéric Chopin]] [[he:פרדריק שופן]] [[hr:Frédéric Chopin]] [[hu:Frédéric Chopin]] [[io:Frédéric Chopin]] [[is:Frédéric Chopin]] [[it:Frédéric Chopin]] [[ja:フレデリック・ショパン]] [[ko:프레데리크 쇼팽]] [[li:Frédéric Chopin]] [[nds:Frédéric Chopin]] [[nl:Frédéric Chopin]] [[nn:Frédéric Chopin]] [[no:Frédéric Chopin]] [[pl:Fryderyk Chopin]] [[pt:Frédéric Chopin]] [[ro:Frédéric Chopin]] [[ru:Шопен, Фредерик]] [[simple:Frédéric Chopin]] [[sk:Frédéric Chopin]] [[sl:Frédéric Chopin]] [[sr:Фредерик Шопен]] [[sv:Frédéric Chopin]] [[th:เฟรเดริก ฟรองซัวส์ โชแปง]] [[tr:Frederick Chopin]] [[uk:Шопен Фридерик]] [[vi:Frédéric Chopin]] [[zh:弗雷德里克·肖邦]] 4879 16480 2005-07-13T17:02:46Z Juzeris 23 izlaboju kat. [[Category:Komponisti pēc tautības]] [[Category:Polijas mūzika]] 4880 43918 2006-05-09T14:21:56Z Knakts 848 Ģeometrija ir matemātikas apakšnozare, tāpēc atstāju tikai ģeometriju. '''Katetes''' ir [[taisnleņķa trīsstūris|tainsleņķa trīsstūra]] malas, kas savā starpā veido taisnu [[leņķis|leņķi]]. Taisnajam leņķim pretim atrodošos [[trīsstūris|trīsstūra]] malu sauc par [[hipotenūza|hipotenūzu]]. [[Category:Ģeometrija]] [[en:Leg (geometry)]] [[es:Cateto]] 4881 14398 2005-05-07T17:04:16Z Feens 37 redirekts #redirect [[Frederiks Šopēns]] 4882 14399 2005-05-07T17:04:32Z Feens 37 redirekts #redirect [[Frederiks Šopēns]] 4883 14400 2005-05-07T17:04:42Z Feens 37 redirekts #redirect [[Frederiks Šopēns]] 4885 14402 2005-05-07T19:15:19Z Tail 13 #REDIRECT [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] 4886 14403 2005-05-07T19:15:41Z Tail 13 #REDIRECT [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] 4887 14404 2005-05-07T19:16:39Z Tail 13 #REDIRECT [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] 4888 14405 2005-05-07T19:16:54Z Tail 13 #REDIRECT [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] 4890 19283 2005-09-08T19:59:44Z Āpsis 245 K Vikipēdijā atrodamie raksti par Turcijas provincēm. [[Category:Turcija]] 4891 14408 2005-05-08T00:13:01Z Feens 37 ģenerālis Juzefs Bems no pl.wiki ģenerālis Juzefs Bems no pl.wiki 4892 38495 2006-04-06T05:41:21Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eo:Jozefo Bem]] '''Juzefs Zahariašs Bems''' (''Józef Zachariasz Bem'') (dzimis 1794.gada 14.martā [[Tarnova|Tarnovā]] [[Austrija|Austrijā]] (tagad [[Polija|Polijā]]); miris 1850.gada 10.decembrī [[Alepo]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] (tagad [[Sīrija|Sīrijā]])) - [[poļi|poļu]] politiķis un militārais darbinieks; [[Polija|poļu]], [[Ungārija|ungāru]] un [[Turcija|turku]] armiju [[ģenerālis]]. [[Image:Jozef Bem.jpg|thumb|ģenerālis Juzefs Bems]] ====Īsa biogrāfija==== Dzimis [[Tarnova|Tarnovā]] jurista ģimenē. 15 gadu vecumā iestājies karaskolā, un jau 18 gadu vecumā piedalās [[Napoleons|Napoleona]] [[1812.gada krievu-franču karš|karagājienā pret Krieviju]]. No 1815.gada līdz 1825.gadam [[Polijas cariste|Polijas caristes]] armijā, kad atlaists par politisko neuzticamību, un emigrējis uz [[Austrija|Austriju]]. Viens no [[Novembra sacelšanās Polijā|Novembra sacelšanās]] Polijā līderiem. Komandēja sacelšanās dalībnieku [[artilērija|artilērijas]] daļas. Vadīja [[Varšava|Varšavas]] aizstāvēšanu pret [[Krievija|krievu]] karaspēku. Pēc sacelšanās sakāves emigrācijā, uzturējās dažādās valstīs, cenšoties organizēt poļu leģionus. Pēc [[1848.gada revolūcija Austrijā|1848.gada revolūcijas]] sākšanās Austrijā un [[Ungārija|Ungārijā]], vispirms vadīja [[Vīne|Vīnes]] aizstāvēšanu pret [[Austroungārijas ķeizars|ķeizara]] karaspēku, bet pēc tam Ungārijā kļuva par vienu no [[ungāri|ungāru]] sacelšanās miltārajiem līderiem, vispirms vadot revolucionāro armiju [[Transilvānija|Transilvānijā]], bet revolūcijas beigu periodā kļūstot par visas Ungārijas armijas virspavēlnieku. Pēc 1848.gada revolūcijas sakāves emigrēja uz [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], dzīvoja [[Kitahja|Kitahjā]] (''Kütahya''), iestājās [[Osmaņu sultāns|sultāna]] militārajā dienestā, pārgāja [[islāms|islāmā]], pieņemot Muratpašā vārdu. 1929.gadā ģenerāļa '''Bema''' mirstīgās atliekas tika pārvestas no Alepo uz dzimto pilsētu Tarnovu un apglabātas [[mauzolejs|mauzolejā]] pilsētas parkā. [[Category:Polijas vēsture|Bems]] [[Category:Austrijas vēsture|Bems]] [[Category:Krievijas vēsture|Bems]] [[Category:Ungārijas vēsture|Bems]] [[Category:Rumānijas vēsture|Bems]] [[Category:Poļu militārpersonas|Bems]] [[Category:Polijā dzimuši|Bems]] [[de:Josef Bem]] [[en:Józef Bem]] [[eo:Jozefo Bem]] [[hu:Bem József]] [[pl:Józef Bem]] [[ro:Józef Bem]] [[ru:Бем, Юзеф Захариаш]] 4894 38002 2006-04-02T18:19:02Z Tail 13 [[Category:Polija|Dzimusi Polija]] 4895 14412 2005-05-08T00:41:52Z Feens 37 redirekts #redirect [[Juzefs Bems]] 4896 14413 2005-05-08T00:42:00Z Feens 37 redirekts #redirect [[Juzefs Bems]] 4897 14414 2005-05-08T00:42:06Z Feens 37 redirekts #redirect [[Juzefs Bems]] 4898 14415 2005-05-08T00:42:14Z Feens 37 redirekts #redirect [[Juzefs Bems]] 4901 14416 2005-05-08T12:46:25Z Tail 13 redirect #REDIRECT [[Ludvigs van Bēthovens]] 4902 14417 2005-05-08T12:46:41Z Tail 13 redirect #REDIRECT [[Ludvigs van Bēthovens]] 4903 14418 2005-05-08T12:46:57Z Tail 13 redirect #REDIRECT [[Ludvigs van Bēthovens]] 4905 14419 2005-05-08T18:39:29Z Feens 37 Zbigņevs Bžezinskis no en.wiki Zbigņevs Bžezinskis no en.wiki 4906 14420 2005-05-09T06:28:16Z Feens 37 Mordehajs Anilevičs no en.wiki Mordehajs Anilevičs no en.wiki 4907 50864 2006-06-17T22:13:14Z 89.51.122.184 +ru '''Amerikas Savienoto Valstu karogā''' redzamās 50 zvaigznītes simbolizē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 50 [[ASV politiskais iedalījums|štatus]], bet 13 svītras - pirmos ASV štatus austrumu piekrastē. [[Image:Flag of the United States.svg|thumb|300px|Amerikas Savienoto Valstu karogs]] {{stub}} [[Category:ASV]] [[Category:Nacionālie karogi]] [[de:Flagge der Vereinigten Staaten]] [[en:Flag of the United States]] [[eo:Usona flago]] [[es:Bandera de los Estados Unidos]] [[et:Ameerika Ühendriikide lipp]] [[fi:Yhdysvaltain lippu]] [[fr:Drapeau des États-Unis]] [[he:דגל ארצות הברית]] [[hu:Az Amerikai Egyesült Államok zászlaja]] [[it:Bandiera statunitense]] [[ja:アメリカ合衆国の国旗]] [[ko:미국의 국기]] [[lt:JAV vėliava]] [[nl:Vlag van de Verenigde Staten]] [[nn:Det amerikanske flagget]] [[no:Amerikas forente staters flagg]] [[pl:Flaga Stanów Zjednoczonych]] [[pt:Bandeira dos Estados Unidos da América]] [[ro:Steagul SUA]] [[ru:Флаг США]] [[simple:Flag of the United States]] [[sv:USA:s flagga]] [[vi:Quốc kỳ Hoa Kỳ]] [[zh:美国国旗]] 4908 50150 2006-06-12T07:57:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Mordechaj Anielewicz]] '''Mordehajs Anilevičs''' (''מרדכי אנילביץ',Mordechaj Anielewicz'') (dzimis 1919. vai 1920.gadā Viškovā (''Wyszkow'') uz ziemeļaustrumiem no [[Varšava|Varšavas]]; miris 1943.gada 8.maijā [[Varšava|Varšavā]], [[Ģenerālgubernatūra|Ģenerālgubernatūrā]] (''Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete'') (tagad [[Polija|Polijā]])) - [[ebreji|ebreju]] pretošanās kustības dalībnieks, [[Varšavas geto sacelšanās]] vadītājs, [[Ebreju kaujas organizācija|Ebreju kaujas organizācijas]] (''Żydowska Organizacja Bojowa'' - ŻOB) vadītājs. [[Image:Aniel.jpg|thumb|Mordehajs Anilevičs]] Dzimis trūcīgā ģimenē Viškovā netālu no Varšavas. Pēc vidusskolas beigšanas kļuva par [[cionisms|cionistu]]-[[sociālisms|sociālistu]] organizācijas ''Hashomer Hatzair'' līderi. Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] sākuma, 1939.gada 7.septembrī, kopā ar domubiedru grupu bēga no [[Vācija|vācu]] karaspēka uz Polijas austrumiem. Kad Polijas austrumdaļu okupēja [[PSRS]] karaspēks, Anilevičs centās nelegāli doties uz [[Rumānija|Rumāniju]], lai organizētu ebreju transportēšanas kanālu uz [[Izraēla|Izraēlu]], bet uz robežas tika arestēts un kādu laiku pavadīja PSRS cietumā, tomēr tika atbrīvots un devās uz Varšavas geto. Neilgu laiku pēc tam Anilevičs devās uz [[Viļņa|Viļņu]], ko tolaik bija okupējusi [[PSRS]] un organizēja ebreju kaujas vienības, iesūtīšanai vācu okupētajās teritorijās, tad atkal atgriezās Varšavas geto un organizēja nelegālas ebreju kaujas grupas. 1942.gadā vasarā notika pirmā ebreju deportācija uz [[Treblinka|Treblinkas]] [[nāves nometne|nāves nometni]]. 1942.gadā novembrī Anilevičs tika ievēlēts par ŻOB vadītāju. Viņam izdevās nodibināt kontaktus ar [[poļu valdība Londonā|poļu valdību Londonā]] un iegūt nelielu ieroču daudzumu. 1943.gadā ŻOB nāca klajā ar uzsaukumu ebreju vidū - ''Nekādu deportāciju, laiks mirt kā vīriem''. Kad 1943.gada 18.janvārī vācieši mēģināja sākt otru deportācijas kampaņu, tā tika izjaukta. Kad 1943.gada 19.aprīlī (ebreju [[Pasha|Pashas]] laikā) sākās vispārējs vācu uzbrukums Varšavas geto, Anilevičs bija cīnītāju rindās, bet 8.maijā, kad kaujas iznākums bija skaidrs, kopā ar domubiedriem izdarīja pašnāvību bunkurā Milas ielā 18 (''ulica Miła 18''). Poļu valdība Londonā Anileviču pēc nāves apbalvoja ar augstāko mlitāro apbalvojumu - ''Virtuti Militari'', bet Izraēlā viņa vārdā nosaukts [[kibucs]]. <!-- Acīmredzot kaut kādi kontakti bija ari ar PSRS dienestiem, bet nekur neatradu --> [[Category:Polijas vēsture|Anileviczs, Mordehajs]] [[Category:Pretošanās kustība 2.pasaules karā|Anileviczs, Mordehajs]] [[Category:Polijā dzimuši|Anileviczs, Mordehajs]] [[de:Mordechaj Anielewicz]] [[en:Mordechaj Anielewicz]] [[fr:Mordechaj Anielewicz]] [[he:מרדכי אנילביץ']] [[it:Mordechaj Anielewicz]] [[nn:Mordechaj Anielewicz]] [[pl:Mordechaj Anielewicz]] [[pt:Mordechaj Anielewicz]] [[uk:Анелевич Мордехай]] 4909 14423 2005-05-09T07:38:32Z Feens 37 redirekts #redirect [[Mordehajs Anilevičs]] 4910 14424 2005-05-09T07:38:41Z Feens 37 redirekts #redirect [[Mordehajs Anilevičs]] 4911 14425 2005-05-09T07:38:49Z Feens 37 redirekts #redirect [[Mordehajs Anilevičs]] 4912 14426 2005-05-09T10:02:45Z Feens 37 [[Category:Vēsture]] 4913 52689 2006-07-01T02:32:16Z YurikBot 213 robot Adding: an, bs, eu, fa, fiu-vro, fo, ky, mk, nds-nl, oc [[Category:Eiropas valstis]] [[an:Categoría:Polonia]] [[ar:تصنيف:بولندا]] [[ast:Categoría:Polonia]] [[be:Катэгорыя:Польшча]] [[bg:Категория:Полша]] [[bs:Kategorija:Poljska]] [[ca:Categoria:Polònia]] [[cs:Kategorie:Polsko]] [[csb:Kategòrëjô:Pòlskô]] [[cv:Категори:Польша]] [[da:Kategori:Polen]] [[de:Kategorie:Polen]] [[el:Κατηγορία:Πολωνία]] [[en:Category:Poland]] [[eo:Kategorio:Pollando]] [[es:Categoría:Polonia]] [[et:Kategooria:Poola]] [[eu:Kategoria:Polonia]] [[fa:رده:لهستان]] [[fi:Luokka:Puola]] [[fiu-vro:Category:Poola]] [[fo:Bólkur:Pólland]] [[fr:Catégorie:Pologne]] [[gl:Category:Polonia]] [[he:קטגוריה:פולין]] [[hr:Kategorija:Poljska]] [[hu:Kategória:Lengyelország]] [[id:Kategori:Polandia]] [[io:Category:Polonia]] [[is:Flokkur:Pólland]] [[it:Categoria:Polonia]] [[ja:Category:ポーランド]] [[ko:분류:폴란드]] [[kw:Category:Poloni]] [[ky:Category:Польша]] [[la:Categoria:Polonia]] [[lb:Category:Polen]] [[lt:Kategorija:Lenkija]] [[mk:Категорија:Полска]] [[mo:Category:Полония]] [[mt:Category:Polonja]] [[na:Category:Poland]] [[nds:Kategorie:Polen]] [[nds-nl:Categorie:Pooln]] [[nl:Categorie:Polen]] [[nn:Kategori:Polen]] [[no:Kategori:Polen]] [[oc:Categoria:Polonha]] [[os:Категори:Польшæ]] [[pl:Kategoria:Polska]] [[pt:Categoria:Polónia]] [[ro:Categorie:Polonia]] [[ru:Категория:Польша]] [[sh:Category:Poljska]] [[sk:Kategória:Poľsko]] [[sl:Kategorija:Poljska]] [[sq:Category:Polonia]] [[sr:Категорија:Пољска]] [[sv:Kategori:Polen]] [[tr:Kategori:Polonya]] [[uk:Категорія:Польща]] [[vi:Thể loại:Ba Lan]] [[zh:Category:波蘭]] [[zh-min-nan:Category:Polska]] 4914 42494 2006-04-30T05:25:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:兹比格涅夫·布热津斯基]] '''Zbigņevs Kazimeržs Bžezinskis''' (''Zbigniew Kazimierz Brzezinski'') (dzimis 1928.gada 28.martā [[Varšava|Varšavā]] [[Polija|Polijā]])) - [[poļi|poļu]] izcelsmes [[ASV]] politiķis un politologs. Pašlaik pasniedzējs ''[[The Paul H. Nitze School of Advanced International Studies]]'' (SAIS) un pētnieks ''[[Center for Strategic and International Studies]]'' (CSIS) [[ASV]]. [[Image:Brzezinski.jpg|thumb|Zbigņevs Bžezinskis]] ====Īsa biogrāfija==== Dzimis [[Varšava|Varšavā]] [[Polija|Polijā]] 1928.gadā diplomāta ģimenē. Tēvs Tadeušs Bžezinskis bija cīnījies Polijas armijas rindās 1920.gada [[Polijas-Krievijas 1920.gada karš|Polijas-Krievijas karā]]. No 1931. līdz 1935.gadam tēvs tika norīkots darbā [[Vācija|Vācijā]] un Zbigņevs bija aculiecinieks [[nacisms|nacisma]] dzimšanai, bet no 1936.gada līdz 1938.gadam tēvs strādāja par diplomātu [[PSRS]], tieši [[Josifs Staļins|Staļina]] lielā terora laikā. 1938.gadā Bžezinsku ģimeni norīkoja darbā uz [[Kanāda|Kanādu]], bet, kad [[Molotova-Ribentropa pakts|Molorova-Ribentropa pakta]] rezultātā Polija tika sadalīta divu agresoru starpā, Bžezinsku ģimene nolēma neatgriezties dzimtenē, kuras vairs nebija. 1950.gadā Bžezinskis ieguva maģistra grādu [[Makgila universitāte|Makgila universitātē]] (''McGill University'') [[Otava|Otavā]] Kanādā, specializējoties [[PSRS]] un [[totalitārisms|totalitārisma]] jautājumos. Pēc tam viņš ieguva doktora grādu [[Hārvarda universitāte|Hārvarda universitātē]] (''Harvard University''). 1958.gadā Bžezinskis kļuva par ASV pilsoni. Bžezinskis iesaistījās ASV politikas izstrādē pret PSRS un tās satelītvalstīm, un bija viens no ASV [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] ārpolitikas ideologiem. Bija sabalansētas, neagresīvas politikas attiecībā pret PSRS piekritējs ([[mierīgās līdzāspastāvēšanas princips]]), jo uzskatīja, ka tas novājina sociālisma nometni, it sevišķi Austrumeiropā. [[ASV prezidenta vēlēšanas|1960.gada prezidenta vēlēšanās]] Bžezinskis bija [[Džons Kenedija|Džona Kenedija]] padomdevējs, bet no 1977.gada līdz 1981.gadam bija ASV prezidenta [[Džimijs Kārters|Džimija Kārtera]] padomnieks nacionālās drošības jautājumos. Bžezinskis bija viens no [[Helsinku process|Helsinku procesa]] galvenajiem ideologiem, pēc tam viens no lielākajiem [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] neievērošanas kritiķiem un [[disidents|disidentu]] atbalstītājiem PSRS un tās satelītvalstīs. Pēc prezidenta Kārtera pilnvaru beigām uzstājas kā eksperts ārpolitikas jautājumos, izdod grāmatas. [[Category:ASV politiķi|Bzzezinskis Zbigņevs]] [[Category:Polijā dzimuši|Bzzezinskis Zbigņevs]] [[bg:Збигнев Бжежински]] [[de:Zbigniew Brzeziński]] [[en:Zbigniew Brzezinski]] [[fi:Zbigniew Brzezinski]] [[fr:Zbigniew Brzezinski]] [[ja:ズビグネフ・ブレジンスキー]] [[no:Zbigniew Brzeziński]] [[pl:Zbigniew Brzeziński]] [[uk:Бжезинський Збігнев]] [[zh:兹比格涅夫·布热津斯基]] 4915 14429 2005-05-09T18:47:34Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zbigņevs Bžezinskis]] 4916 14430 2005-05-09T18:48:10Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zbigņevs Bžezinskis]] 4917 14431 2005-05-09T18:49:09Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zbigņevs Bžezinskis]] 4918 21203 2005-10-20T08:48:34Z Yyy 146 cat [[Category:Latvija]] 4921 52659 2006-06-30T21:32:25Z 217.198.224.13 Par '''Fibonači skaitļiem''' sauc [[rekurents vienādojums|rekurenta vienādojuma]] U<sub>n</sub> = U<sub>n-1</sub> + U<sub>n-2</sub> atrisinājumus pie sākuma nosacījumiem U<sub>0</sub> = 0 un U<sub>1</sub> = 1, un tos apzīmē ar f<sub>n</sub>.<br><br> :<math> F(n)= \left\{ \begin{matrix} 0\,,\qquad\qquad\qquad\quad\,\ \ \,&&\mbox{ja }n=0\,;\ \ \\ 1,\qquad\qquad\qquad\qquad\,&&\mbox{ja }n=1;\ \ \,\\ F(n-1)+F(n-2)&&\mbox{ja }n>1. \end{matrix} \right. </math> Citiem vārdiem sakot, šī [[skaitlis|skaitļu]] virkne sākas ar 0 un 1, bet katru nākamo Fibonači skaitli iegūst, saskaitot abus iepriekšējos (0, 1, 1, 2, 3, 5, 8, 13...). f<sub>n</sub> ir iespējams atrast arī pēc [[Binē formula|Binē formulas]] : f<sub>n</sub> = (&phi;<sup>n</sup>-(1-&phi;)<sup>n</sup>)/&radic;5, kur &phi; = (1+&radic;5)/2. <br> [[Category:Matemātika]] [[ar:متتالية فيبوناتشي]] [[bg:Число на Фибоначи]] [[ca:Successió de Fibonacci]] [[cs:Fibonacciho posloupnost]] [[da:Fibonacci-tal]] [[de:Fibonacci-Folge]] [[en:Fibonacci number]] [[eo:Fibonaĉi-nombroj]] [[es:Sucesión de Fibonacci]] [[fi:Fibonaccin lukujono]] [[fr:Suite de Fibonacci]] [[he:סדרת פיבונאצ'י]] [[hu:Fibonacci-számok]] [[id:Bilangan Fibonacci]] [[it:Successione di Fibonacci]] [[ja:フィボナッチ数]] [[ko:피보나치 수]] [[nl:Rij van Fibonacci]] [[no:Fibonacci-tall]] [[pl:Ciąg Fibonacciego]] [[pt:Número de Fibonacci]] [[ru:Числа Фибоначчи]] [[scn:Succissioni di Fibonacci]] [[sk:Fibonacciho postupnosť]] [[sl:Fibonaccijevo število]] [[sv:Fibonaccital]] [[tr:Fibonacci sayıları]] [[uk:Послідовність Фібоначчі]] [[vi:Dãy Fibonacci]] [[zh:斐波那契数列]] 4922 14434 2005-05-11T21:48:44Z Feens 37 Florians Ceinova no pl.wiki Florians Ceinova no pl.wiki 4923 41161 2006-04-19T19:58:38Z 172.158.31.135 +interwiki '''Florians Ceinova''' (''Florian Stanislaw Ceynowa'', ari ''Cenowa, Cejnowa'') (dzimis 1807.gada 4.maija Slavošino (''Slawoszyno'') uz ziemeļiem no [[Gdiņa|Gdiņas]], [[Prūsija|Prūsijā]] (tagad [[Polija|Polijā]]), miris 1881.gada 26.marta Bukovecā (''Bukoviec'') uz ziemeļaustrumiem no [[Bidgošča|Bidgoščas]], [[Prūsija|Prūsijā]] (tagad [[Polija|Polijā]])) - [[kašūbi|kašūbu]] nacionālās atmodas darbinieks, kašūbu folkloras vācējs un pirmās [[kašūbu valoda|kašūbu valodas]] vārdnīcas autors, pēc profesijas ārsts. [[Image:Florian Ceynowa.jpg|thumb|Florians Ceinova]] Dzimis amatnieka ģimenē. Ģimnāziju apmeklējis Konicā (''Konitz'') (tagad Hojnice (''Chojnice'')) (1831 - 1841). No 1841.gada līdz 1843.gadam [[Breslava|Breslavā]] studēja [[filosofija|filosofiju]] un [[medicīna|medicīnu]], kur piedalījās [[poļi|poļu]] literārā pulciņa darbībā. Studijas pabeidza [[Kēningberga|Kēningsbergā]]. 1846.gadā piedalījās pretvācu sacelšanās Prūšu Stargardā (tagad Starogarda Gdanska (''Starogard Gdański'')), par ko [[Berlīne|Berlīnē]] tiesāts. Tomēr, sākoties [[1948.gada revolūcija Vācijā|1848.gada revolūcijai]], atbrīvots, un 1851.gadā ieguvis doktora grādu medicīnā. Turpmāk strādāja kā ārsts, paralēli darbojoties kā literāts un sabiedrisks darbinieks. Kašūbu un poļu vēsturē iegājis kā kašūbu valodas rakstības ieviesējs, cīnītājs pret [[ģermanizācija|ģermanizāciju]] un [[panslāvisms|panslāvists]]. [[Category:Kašūbu folkloristi]] [[Category:Polijas vēsture|Ceinova Florians]] [[Category:Polijā dzimuši|Ceinova Florians]] [[de:Florian Ceynowa]] [[en:Florian Ceynowa]] [[csb:Florian Cenôwa]] [[pl:Florian Ceynowa]] 4924 14436 2005-05-11T22:24:57Z Feens 37 redirekts #redirect [[Florians Ceinova]] 4925 14437 2005-05-11T22:25:00Z Feens 37 redirekts #redirect [[Florians Ceinova]] 4926 14438 2005-05-11T22:25:04Z Feens 37 redirekts #redirect [[Florians Ceinova]] 4927 14439 2005-05-11T22:42:02Z Feens 37 redirekts (ka tik nebūs kādreiz jādirektē otrādi) #redirect[[filozofija]] 4928 50922 2006-06-18T07:46:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:لىتىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>litijs, Li, 3</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>6,941 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>535 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>453,69 K (180,54&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1615 K (1342&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Litijs''' ir vieglākais [[ķīmiskais elements]]. Tā kārtas numurs [[Elementu periodiskā tabula|periodiskajā tabulā]] ir 3 un tas ir vieglākais pazīstamais [[metāls]]. Tas ir [[sārmu metāls]], jo ir ķīmiski ļoti aktīvs (reaģē ar gaisa [[skābeklis|skābekli]] un [[ūdens|ūdeni]]), tāpēc brīvā veidā dabā nav sastopams. Dabā, savienojumu veidā litijs ir sastopams vairākos minerālos. Tāpat kā visi sārmu metāli, litijs savienojumos var būt tikai ar vērtību +1. {{commons|lithium|Litijs}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Sārmu metāli]] [[af:Litium]] [[ar:ليثيوم]] [[bg:Литий]] [[ca:Liti]] [[cs:Lithium]] [[cy:Lithiwm]] [[da:Lithium]] [[de:Lithium]] [[el:Λίθιο]] [[en:Lithium]] [[eo:Litio]] [[es:Litio]] [[et:Liitium]] [[eu:Litio]] [[fi:Litium]] [[fr:Lithium]] [[ga:Litiam]] [[gl:Litio (elemento)]] [[he:ליתיום]] [[hr:Litij]] [[hu:Lítium]] [[id:Litium]] [[io:Litio]] [[is:Litín]] [[it:Litio]] [[ja:リチウム]] [[ka:ლითიუმი]] [[ko:리튬]] [[ku:Lîtyûm]] [[la:Lithium]] [[lt:Litis]] [[nl:Lithium]] [[nn:Litium]] [[no:Litium]] [[oc:Liti]] [[pl:Lit (pierwiastek)]] [[pt:Lítio]] [[ro:Litiu]] [[ru:Литий]] [[sh:Litij]] [[simple:Lithium]] [[sk:Lítium]] [[sl:Litij]] [[sq:Litiumi]] [[sr:Литијум]] [[sv:Litium]] [[th:ลิเทียม]] [[tr:Lityum]] [[ug:لىتىي]] [[uk:Літій]] [[vi:Liti]] [[wa:Litiom]] [[zh:锂]] [[zh-yue:鋰]] 4929 52104 2006-06-26T11:34:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:شیمی تجزیه]] '''Analītiskā ķīmija''' ir [[zinātne]], kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes. Dažreiz ar jēdzienu analītiskā ķīmija saprot ķīmisko analīzi (izmantojot analītiskās ķīmijas metodes, pēta dažādu [[viela|vielu]] ķīmisko sastāvu un struktūru, īpaši [[organiskā ķīmija|organisku vielu]]). Analīzes metodes iedala kvalitatīvajās un kvantitatīvajās. Ar kvalitatīvajām metodēm nosaka, kādas [[ķīmiska viela|vielas]] vai [[ķīmiskais elements|elementa]], vai funkcionālās grupas klātbūtni pētāmajā paraugā (iespējamie rezultāti: ir, nav, ir nedaudz). Kvantitatīvās metodes nosaka, kādas zināmas vielas, vielu vai funkcionālās grupas daudzumu paraugā (iegūtais rezultāts parasti ir % no parauga [[masa|masas]] vai [[tilpums|tilpuma]]). {{stub}} [[Category:Ķīmija]] [[af:Analitiese chemie]] [[bg:Аналитична химия]] [[ca:Química analítica]] [[cs:Analytická chemie]] [[da:Analytisk kemi]] [[de:Analytische Chemie]] [[el:Αναλυτική χημεία]] [[en:Analytical chemistry]] [[eo:Kemia analizo]] [[es:Química analítica]] [[fa:شیمی تجزیه]] [[fi:Analyyttinen kemia]] [[fo:Analytisk evnafrøði]] [[fr:Chimie analytique]] [[he:כימיה אנליטית]] [[is:Efnagreining]] [[ja:分析化学]] [[ko:분석화학]] [[mk:Аналитичка хемија]] [[nl:Analytische scheikunde]] [[nn:Analytisk kjemi]] [[no:Analytisk kjemi]] [[pl:Chemia analityczna]] [[pt:Química analítica]] [[ru:Аналитическая химия]] [[sh:Analitička hemija]] [[sk:Analytická chémia]] [[sr:Аналитичка хемија]] [[su:Kimia analitik]] [[sv:Analytisk kemi]] [[th:เคมีวิเคราะห์]] [[tr:Analitik kimya]] [[ug:ظانالعتعك خعمعية]] [[uk:Аналітична хімія]] [[vi:Hóa phân tích]] [[zh:分析化学]] 4930 14442 2005-05-12T11:20:53Z Juzeris 23 "Warning: Page may not contain recent updates." > "Uzmanību: Iespējams, šajā lapā nav redzami nesen izdarītie papildinājumi." Uzmanību: Iespējams, šajā lapā nav redzami nesen izdarītie papildinājumi. 4931 48820 2006-06-02T10:18:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[scn:Chimica urganica]] '''Organiskā ķīmija''' ir ķīmijas nozare, kas pēta [[organiskās vielas]]. ([[ogleklis|Oglekli]] saturošas vielas). Par organiskām vielām netiek uzskatīti [[karbonāti]], [[karbonili]], [[karbīdi]], [[cianāti]], [[cianīdi]] un [[rodanīdi]] (cianosulfīdi). Visas organiskās vielas satur oglekli. Ogleklis ir izplatītākais [[ķīmiskais elements|elements]], kas spēj veidot stabilas ķīmiskās saites ar citiem oglekļa [[atoms|atomiem]]. {{stub}} [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[af:Organiese chemie]] [[ar:كيمياء عضوية]] [[bg:Органична химия]] [[ca:Química orgànica]] [[cs:Organická chemie]] [[da:Organisk kemi]] [[de:Organische Chemie]] [[el:Οργανική χημεία]] [[en:Organic chemistry]] [[eo:Organika kemio]] [[es:Química orgánica]] [[fa:شیمی آلی]] [[fi:Orgaaninen kemia]] [[fo:Lívrunnin evnafrøði]] [[fr:Chimie organique]] [[gl:Química Orgánica]] [[he:כימיה אורגנית]] [[hr:Organska kemija]] [[hu:Szerves kémia]] [[hy:Օրգանական քիմիա]] [[ia:Chimia organic]] [[id:Kimia organik]] [[it:Chimica organica]] [[ja:有機化学]] [[ka:ორგანული ქიმია]] [[ko:유기화학]] [[la:Chemica Organica]] [[lb:Organesch Chimie]] [[mk:Органска хемија]] [[mn:Органик хими]] [[ms:Kimia organik]] [[nl:Organische chemie]] [[nn:Organisk kjemi]] [[no:Organisk kjemi]] [[pl:Chemia organiczna]] [[pt:Química orgânica]] [[ro:Chimie organică]] [[ru:Органическая химия]] [[scn:Chimica urganica]] [[sh:Organska kemija]] [[simple:Organic chemistry]] [[sk:Organická chémia]] [[sl:Organska kemija]] [[sr:Органска хемија]] [[su:Kimia organik]] [[sv:Organisk kemi]] [[ta:கரிம வேதியியல்]] [[th:อินทรีย์เคมี]] [[uk:Органічна хімія]] [[vi:Hóa hữu cơ]] [[zh:有机化学]] 4933 51171 2006-06-18T23:51:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Glicerol]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, [[IUPAC]])</td> <td>Glicerīns, propāntriols-1,2,3</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C<sub>3</sub>H<sub>5</sub>(OH)<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>92,09 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1261 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>?? K (17.8&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>?? K (290&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Glicerīns''' (propāntriols-1,2,3) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, [[viskozitāte|viskozs]] [[šķidrums]]. Tas ir relatīvi maztoksisks, salīdzinot ar citiem vairākvērtīgajiem [[spirti|spirtiem]]. Glicerīns dabā ir sastopams dzīvnieku taukos, [[taukskābe|taukskābju]] [[esteri|esteru]] veidā. Glicerīnu lieto [[Nitroglicerīns|nitroglicerīna]] ieguvei un [[polimēri|polimēru]] (krāsu bāzes) ieguvei. Uzmanīgi oksidējot glicerīnu, var iegūt [[glicerīnaldehīds|glicerīnaldehīdu]], tas ir vienkāršs [[ogļhidrāti|ogļhidrāts]] un tam ir iespējami 2 optiskie [[izomēri]]. [[Image:Glycerine chemical structure.png|left|thumb|Glicerīns]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[cs:Glycerol]] [[da:Glycerin]] [[de:Glycerin]] [[en:Glycerol]] [[eo:Glicerino]] [[es:Glicerol]] [[fi:Glyseroli]] [[fr:Glycérol]] [[he:גליצרול]] [[hr:Glicerol]] [[is:Glýseról]] [[it:Glicerolo]] [[ja:グリセリン]] [[lb:Glycerol]] [[nl:Glycerine]] [[pl:Gliceryna]] [[pt:Glicerina]] [[ru:Глицерин]] [[sv:Propantriol]] [[zh:丙三醇]] 4934 14446 2005-05-12T20:57:31Z Feens 37 This work is copyrighted. The individual who uploaded this work and first used it in an article, and subsequent persons who place it into articles assert that this qualifies as fair use of the material under United States copyright law. Photo by Forum/Reuters REUTERS/Forum/Krzysztof Wojciechowski/FILE Taken from [1] (http://story.news.yahoo.com/news?tmpl=story&u=/040814/ids_photos_wl/r35118571.jpg) No en.wiki 4935 51313 2006-06-19T14:16:38Z 80.53.5.69 New photo [kmarius] '''Česlavs Milošs''' (''Czesław Miłosz'') (dzimis 1911.gada 30.jūnijā Seteiņos (''Seteiniai'') netālu no [[Kēdaiņi|Kēdaiņiem]], [[Krievija|Krievijas impērijā]] (tagad [[Lietuva|Lietuvā]]), miris 2004.gada 4.augustā [[Krakova|Krakovā]], [[Polija|Polijā]]) - [[poļi|poļu]] un [[amerikāņi|amerikāņu]] dzejnieks un esejists. 1980.gada [[Nobela prēmija|Nobela prēmijas laureāts]] literatūrā. [[Image:CzeslawMilosz.jpg|thumb|Česlavs Milošs 1999.gadā]] [[Image:Czeslaw Milosz 1998 by Kubik.jpg|thumb|Czesław Miłosz (1911-2004), Cracow (Poland), December 1998]] ====Īsa biogrāfija==== Dzimis 1911.gadā Seteiņos (''Seteiniai'') [[Lietuva|Lietuvas]] vidienē, tolaik [[Krievija|Krievijas impērijas]] sastāvā, [[poļi|poļu]] inženiera ģimenē. Dzīvodams daudznacionālā vidē, kāda tolaik bija Lietuva, jau no agriem gadiem labi runāja ne tikai [[poļu valoda|poliski]], bet arī [[lietuviešu valoda|lietuviski]], [[idišs|idišā]] un [[krievu valoda|krieviski]]. Sākoties [[1.pasaules karš|1.pasaules karam]] Milošu ģimene devās uz Iekškrieviju, kur piedzīvoja revolūciju un [[boļševiki|boļševiku]] varas dzimšanu. Pēc [[Rīgas miera līgums|PSRS - Polijas miera līguma]] noslēgšanas, ģimene 1920.gadā atgriezās [[Viļņa|Viļņā]], kas tolaik kļuva par [[Polija|Polijas]] sastāvdaļu. Viļņā Milošs pabeidza ģimnāziju un studēja [[jurisprudence|jurisprudenci]] [[Viļņas universitāte|Viļņas universitātē]]. Šeit 1930.gadā viņš publicēja pirmos dzejoļos. Arī vēlākos darbos Milošs kavējas atmiņās par Viļņu un mācību laiku tajā. Neilgi pirms [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] sākuma pārceļas uz [[Varšava|Varšavu]]. Kara laikā piedalas poļu [[Polijas slepenā valsts|pretošanās kustībā]], paralēli publicējot dzeju pagrīdes izdevumos. Pēc kara beigām, Milošs kļūst par Polijas vēstniecības kultūras atašeju [[Vašingtona|Vašingtonā]], pēc tam [[Parīze|Parīzē]]. 1951.gadā, Polijā nākot pie varas [[komunisti|komunistiskajam]] režīmam, Milošs Parīzē lūdz [[politiskais patvērums|politisko patvērumu]]. Šeit 1953.gadā Milošs publicē vienu no saviem ievērojamākajiem darbiem - '''Sagūstītais prāts''' (''Zniewolony umysł'') - par intelektuāļu vietu [[totalitārisms|totalitārismā]]. 1960.gadā pārceļas uz [[ASV]], kur pasniedz slāvu filoloģiju [[Kalifornijas universitāte|Kalifornijas universitātē]], [[Bērklija|Bērklijā]]. Pēc komunisma krišanas pārceļas atpakaļ uz dzīvi Polijā, intelektuāļu centrā - [[Krakova|Krakovā]], kur mirst 2004.gada 4.augustā, 97 gadu vecumā. ====Darbi==== * ''Kompozycja'' (1930) * ''Podró&#380;'' (1930) * Poēma par sastingušo laiku/''Poemat o czasie zastyg&#322;ym'' (1933) * Trīs ziemas/''Trzy zimy'' (1936) * ''Obrachunki'' * Dzejas/''Wiersze'' (1940) * Neatkarīgā dziesma/''Pie&#347;&#324; niepodleg&#322;a'' (1942) * Glābšana/''Ocalenie'' (1945) * Morālais traktāts/''Traktat moralny'' (1947) * Sagūstītais prāts/''Zniewolony umys&#322;'' (1953) * Varas iegūšana/''Zdobycie w&#322;adzy'' (1953) * Dienas gaisma/''&#346;wiat&#322;o dzienne'' (1953) * Isas ieleja/''Dolina Issy'' (1955) * Poētiskais traktāts/''Traktat poetycki'' (1957) * Dzimtā Eiropa/''Rodzinna Europa'' (1958) * Kontinenti/''Kontynenty'' (1958) * Cilvēks skorpionu vidū/''Cz&#322;owiek w&#347;ród skorpionów'' (1961) * ''Król Popiel i inne wiersze'' (1961) * ''Gucio zaczarowany'' (1965) * Redzējumi pie Sanfrancisko līča/''Widzenia nad Zatok&#261; San Francisco'' (1969) * Pilsēta bez vārda/''Miasto bez imienia'' (1969) * Polijas literatūras vēsture/''The History of Polish Literature'' (1969) * Personiskie pienākumi/''Prywatne obowi&#261;zki'' (1972) * Kur saule lec un kur tā riet/''Gdzie s&#322;o&#324;ce wschodzi i kiedy zapada'' (1974) * Ulro zeme/''Ziemia Ulro'' (1977) * Zinātņu dārzs/''Ogród nauk'' (1979) * ''Hymn o perle'' (1982) * ''The Witness of Poetry'' (1983) * ''Nieobj&#281;ta ziemio'' (1984) * Hronikas/''Kroniki'' (1987) * ''Dalsze okolice'' (1991) * Sākot ar manām ielām/''Zaczynaj&#261;c od moich ulic'' (1985) * ''Metafizyczna pauza'' (1989) * ''Poszukiwanie ojczyzny'' (1991) * Mednieka gals/''Rok my&#347;liwego'' (1991) * Upes krastā/''Na brzegu rzeki'' (1994) * Dzimtenes meklējumi/''Szukanie ojczyzny'' (1992) * ''Legendy nowoczesno&#347;ci'' (1996) * ''&#379;ycie na wyspach'' (1997) * Ceļmalas sunītis/''Piesek przydro&#380;ny'' (1997) * Miloša ābece/''Abecadlo Mi&#322;osza'' (1997) * ''Inne Abecad&#322;o'' (1998) * ''Wyprawa w dwudziestolecie'' (1999) * Tas/''To'' (2000) * ''Orfeusz i Eurydyka'' ([[2003]]) * ''O podró&#380;ach w czasie'' (2004) ====Darbi latviski==== *'''Sagūstītais prāts''' (''Zniewolony umys&#322;''), tulkotājs:[[Uldis Bērziņš]], apgāds Zvaigzne ABC, 1998, 186 lpp. ISBN 9984-04-907-8 ====Ārējās saites==== *[http://www.Milosz.pl Milosz.pl] - Česlava Miloša oficiālā mājas lapa (poliski). *Česlava Miloša Nobela lekcija - [http://www.satori.lv/open_pop.php?w=183 latviski], [http://nobelprize.org/literature/laureates/1980/milosz-lecture.html angliski un poliski]. *[http://www.satori.lv/open_pop.php?w=384 Miloša dzeja latviski]. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Odisejs Elitiss]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1980]] | pēc = [[Eliass Kaneti]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Poļu rakstnieki|Milošs Česlavs]] [[Category:Poļu valodā rakstošie|Milošs Česlavs]] [[Category:Lietuvā dzimuši|Milošs Česlavs]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Milošs Česlavs]] [[da:Czesław Miłosz]] [[de:Czesław Miłosz]] [[en:Czesław Miłosz]] [[es:Czesław Miłosz]] [[fi:Czesław Miłosz]] [[fr:Czesław Miłosz]] [[ga:Czesław Miłosz]] [[he:צ'סלב מילוש]] [[id:Czesław Miłosz]] [[it:Czeslaw Milosz]] [[lt:Česlovas Milošas]] [[nl:Czesław Miłosz]] [[no:Czesław Miłosz]] [[pl:Czesław Miłosz]] [[pt:Czesław Miłosz]] [[ro:Czesław Miłosz]] [[ru:Милош, Чеслав]] [[sv:Czesław Miłosz]] [[zh:切斯瓦夫·米沃什]] [[zh-min-nan:Czesław Miłosz]] 4936 14448 2005-05-12T23:08:38Z Feens 37 redirekts #redirect[[Česlavs Milošs]] 4937 14449 2005-05-12T23:09:01Z Feens 37 redirekts #redirect[[Česlavs Milošs]] 4938 14450 2005-05-12T23:08:52Z Feens 37 redirekts #redirect[[Česlavs Milošs]] 4939 50258 2006-06-12T20:29:57Z Treisijs 347 '''Metrs''' (m) ir [[SI|SI]] garuma [[Mērvienība|vienība]]. 1 metrs ir aptuveni vienāds ar zemes apkārtmēra 1/40000000 daļu. 1 metrs ir 100 [[centimetrs|centimetri]]. Definīcija: Metrs ir attālums, kādu veic gaisma vakuumā 1/299 792 458 sekundēs. ==[[SI]] daudzkārtņi== *eksametrs - 10<sup>18</sup>m (Em) *petametrs - 10<sup>15</sup>m (Pm) *terametrs - 10<sup>12</sup>m (Tm) *gigametrs - 10<sup>9</sup>m (Gm) *megametrs - 10<sup>6</sup>m (Mm) *[[kilometrs]] - 10<sup>3</sup>m (km) *hektometrs - 10<sup>2</sup>m (hm) *dekametrs - 10<sup>1</sup>m (dam) -------------------------------------------------------------------------------------------- *decimetrs - 10<sup>-1</sup>m (dm) *[[centimetrs]] - 10<sup>-2</sup>m (cm) *[[mm|milimets]] - 10<sup>-3</sup>m (mm) *mikrometrs - 10<sup>-6</sup>m (μm) arī um, jo burtu ''μ'' ne vienmēr var ērti uzrakstīt. *[[nanometrs]] - 10<sup>-9</sup>m (nm) *pikometrs - 10<sup>-12</sup>m (pm) *femtometrs - 10<sup>-15</sup>m (fm) *attometrs - 10<sup>-18</sup>m (am) *zeptometrs - 10<sup>-21</sup>m (zm) *joktometrs - 10<sup>-24</sup>m (jm) {{stub}} [[Category:Fizika]] [[Category:Mērvienības]] [[Category:Garuma mērvienības]] [[af:Meter]] [[als:Meter]] [[ar:متر]] [[ast:Metru]] [[bg:Метър]] [[br:Metr]] [[bs:Metar]] [[ca:Metre]] [[cs:Metr]] [[da:Meter]] [[de:Meter]] [[el:Μέτρο (μονάδα μήκους)]] [[en:Metre]] [[eo:Metro]] [[es:Metro]] [[et:Meeter]] [[eu:Metro]] [[fa:متر]] [[fi:Metri]] [[fr:Mètre]] [[gl:Metro]] [[he:מטר]] [[hr:Metar]] [[hu:Méter]] [[ia:Metro]] [[id:Meter]] [[is:Metri]] [[it:Metro]] [[ja:メートル]] [[ko:미터]] [[ku:Mitir]] [[la:Metrum]] [[lb:Meter]] [[mr:मीटर]] [[ms:Meter]] [[nl:Meter]] [[nn:Meter]] [[no:Meter]] [[pl:Metr]] [[pt:Metro]] [[ro:Metru]] [[ru:Метр]] [[sco:Metre]] [[simple:Metre]] [[sk:Meter]] [[sl:Meter]] [[sq:Metri]] [[sr:Метар]] [[su:Méter]] [[sv:Meter]] [[ta:மீட்டர்]] [[th:เมตร]] [[tl:Metro]] [[tr:Metre]] [[uk:Метр]] [[vi:Mét]] [[zh:米 (单位)]] 4941 29355 2006-02-07T12:08:58Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy '''Karbonāti''' ir [[ogļskābe|ogļskābes]] (H<sub>2</sub>CO<sub>3</sub>) [[sāļi]]. Lielākā daļa karbonātu slikti šķīst [[ūdens|ūdenī]]. [[Sārmzemju metāli|Sārmzemju metālu]] karbonāti ir sastopami dabā [[karbonātieži|karbonātiežu]] sastāvā. Par karbonātiem dažreiz sauc arī ogļskābes [[esteri|esterus]] (R<sub>1</sub>R<sub>2</sub>CO<sub>3</sub>). {{stub}} [[Category:Ķīmija|Karbonati]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[Category:Ogleklis]] [[da:Karbonat]] [[de:Carbonat]] [[en:Carbonate]] [[eo:Karbonato]] [[fr:Carbonate]] [[nl:carbonaat]] [[ja:&#28845;&#37240;&#22633;]] [[pl:W&#281;glany]] 4942 51994 2006-06-25T15:06:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:鹼金屬]] '''Sārmu metāli''' ir [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskās tabulas]] IA grupas [[Ķīmiskais elements|elementi]]. Tie ir visaktīvākie [[metāls|metāli]] un brīvā veidā dabā nav sastopami, jo intensīvi reaģē ar [[ūdens|ūdeni]] un [[gaiss|gaisa]] [[skābeklis|skābekli]]. Sārmu metālus brīvā veidā iegūst, [[elektrolīze|elektrolizējot]] to savienojumu (parasti [[hlorīdi|hlorīdu]] vai [[hidroksīdi|hidroksīdu]]) kausējumus. Sārmu metāli ir: [[Litijs|litijs]], [[Nātrijs|nātrijs]], [[Kālijs|kālijs]], [[Rubīdijs|rubīdijs]], [[Cēzijs|cēzijs]] un [[Francijs|francijs]]. Palielinoties [[atommasa|atommasai]], palielinās ķīmiskā aktivitāte. Francijs ir [[radioaktivitāte|radioaktīvs]]. Sārmu metāli, reaģējot ar ūdeni, veido hidroksīdus ([[sārms|sārmus]]), tāpēc tos sauc par sārmu metāliem. 2Me + 2H<sub>2</sub>O --> 2MeOH + H<sub>2</sub> '''Skatīt arī''' *[[Nozīmīgākie sārmu metālu savienojumi]] *[[Sārmzemju metāli]] [[Category:Ķīmija|Sarmu metali]] [[Category:Sārmu metāli|*]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[ar:فلز قلوي]] [[ast:Alcalín]] [[bg:Група 1А на периодичната система]] [[bs:Alkalni metali]] [[ca:Metall alcalí]] [[da:Alkalimetal]] [[de:Alkalimetalle]] [[en:Alkali metal]] [[eo:Alkala metalo]] [[es:Alcalino]] [[eu:Metal alkalino]] [[fi:Alkalimetalli]] [[fr:Métal alcalin]] [[gl:Alcalino]] [[he:מתכת אלקלית]] [[hr:Alkalijski metali]] [[hu:Alkálifém]] [[is:Alkalímálmur]] [[it:Metalli alcalini]] [[ja:第1族元素]] [[ko:알칼리 금속]] [[la:Metallum alkalicum]] [[lt:Šarminiai metalai]] [[mk:Алкален метал]] [[ms:Logam Alkali]] [[nl:Alkalimetaal]] [[nn:Alkalimetall]] [[no:Alkalimetall]] [[pl:Metale alkaliczne]] [[pt:Alcalino-metálicos]] [[ro:Metal alcalin]] [[ru:Щелочные металлы]] [[simple:Alkali metal]] [[sk:Alkalické kovy]] [[sl:Alkalijska kovina]] [[sr:Алкални метали]] [[sv:Alkalimetall]] [[th:โลหะแอลคาไล]] [[tr:Alkali metal]] [[vi:Kim loại kiềm]] [[zh:碱金属]] [[zh-yue:鹼金屬]] 4943 52074 2006-06-26T06:05:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Metal lur-alkalino]], [[gl:Alcalinotérreo]] '''Sārmzemju metāli''' ir [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskās tabulas]] II grupas [[ķīmiskais elements|elementi]]. Brīvā veidā tie ir visai aktīvi un dabā nav sastopami. Saskaroties ar [[ūdens|ūdeni]] un [[gaiss|gaisa]] [[skābeklis|skābekli]], tie [[oksīdi|oksidējas]]. Sārmzemju metāli ir: [[Berilijs|berilijs]], [[Magnijs|magnijs]], [[Kalcijs|kalcijs]], [[Stroncijs|stroncijs]], [[Bārijs|bārijs]] un [[Rādijs|rādijs]]. Berilijam un magnijam oksīda kārtiņa ir salīdzinoši izturīga, tāpēc normālos apstākļos tie neoksidējas, pārējiem sārmzemju metāliem oksīda kārtiņa ir poraina vai nenoturīga, tāpēc tie [[gaiss|gaisā]] oksidējas. Sārmzemju metālus parasti iegūst, [[eletrolīze|elektrolizējot]] to savienojumu (parasti [[hlorīdi|hlorīdu]]) kausējumus. Sārmzemju metālus var arī iegūt, [[redukcija|reducējot]] to savienojumus ar [[sārmu metāls|sārmu metāliem]]. Dabā izplatītākie sārmzemju metāli ir magnijs un kalcijs. Rādijs ir [[radioaktivitāte|radioaktīvs]]. Palielinoties [[atommasa|atommasai]], palielinās [[ķīmiskā aktivitāte]] un samazinās [[karbonāti|karbonātu]] šķīdība ūdenī. [[Category:Ķīmija|Sarmzemju metāli]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[Category:Sārmzemju metāli|*]] [[af:Alkalie-aard metale]] [[ar:فلز قلوى ترابي]] [[ast:Alcalinoterreu]] [[bg:Алкалоземен метал]] [[ca:Alcalinoterri]] [[de:Erdalkalimetalle]] [[en:Alkaline earth metal]] [[eo:Teralkala metalo]] [[es:Alcalinotérreo]] [[eu:Metal lur-alkalino]] [[fi:Maa-alkalimetalli]] [[fr:Métal alcalino-terreux]] [[gl:Alcalinotérreo]] [[he:מתכת אלקלית עפרורית]] [[hu:Alkáliföldfém]] [[is:Jarðalkalímálmur]] [[it:Metalli alcalino terrosi]] [[ja:第2族元素]] [[ko:알칼리 토금속]] [[ms:Alkali Bumi]] [[nl:Aardalkalimetaal]] [[nn:Jordalkalimetall]] [[pt:Metal alcalino-terroso]] [[sl:Alkalijska zemeljska kovina]] [[sv:Alkalisk jordmetall]] [[th:โลหะแอลคาไลน์เอิร์ธ]] [[tr:Alkalin]] [[zh:碱土金属]] 4944 51977 2006-06-25T13:29:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[pt:Cianureto]] '''Cianīdi''' ir [[ciānūdeņražskābe|ciānūdeņražskābes]] (zilskābes) HCN sāļi. Šķīstošie neorganiskie cianīdi ir ļoti toksiski dzīviem organismiem. Dabā cianīdi ir reti sastopami, jo ciānūdeņražskābe ir ļoti vāja [[skābe]] (vājāka par [[ogļskābe|ogļskābi]]), un cianīdi ātri sadalās. Cianīdu toksiskums lielā mērā ir saistīts ar to, ka ciānūdenražskābes [[anjoni]] veido ļoti stabilus kompleksus. Līdzīgi notiek saindēšanās ar [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīdu]] (CO) un [[Karbonili|karboniliem]]. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[Category:Ogleklis]] [[bg:Цианид]] [[da:Cyanid]] [[de:Cyanide]] [[en:Cyanide]] [[es:Cianuro]] [[fa:سیانور]] [[fi:Syanidi]] [[fr:Cyanure]] [[he:ציאניד]] [[id:Cyanida]] [[it:Cianuro]] [[ja:シアン]] [[lt:Cianidas]] [[nl:Cyanide]] [[pl:Cyjanek]] [[pt:Cianureto]] [[ru:Цианиды]] [[sv:Cyanider]] [[zh:氰化物]] 4945 49893 2006-06-10T17:39:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[ga:Günter Grass]] '''Ginters Vilhelms Grass''' (''Günter Wilhelm Grass'') (dzimis 1927.gada 16.oktobrī [[Danciga|Dancigas brīvpilsētā]] (tagad [[Polija|Polijā]])) - [[kašūbi|kašūbu]] izcelsmes [[vācieši|vācu]] rakstnieks. 1999.gada [[Nobela prēmija|Nobela prēmijas laureāts]] literatūrā. [[Image:Grass.JPG|thumb|Ginters Grass]] ====Īsa biogrāfija==== Dzimis starp pasaules kariem [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētā]] pārtikas veikala īpašnieka ģimenē. Mācījās dzimtās pilsētas Konrāda (''Conradinum'') ģimnāzijā. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā tika iesaukts Darba dienestā (''Arbeitsdienst''), bet 1945.gadā viņu ievainoja, un '''Grass''' nokļuva [[amerikāņi|amerikāņu]] karagūstekņu nometnē, kur divus gadus strādāja šahtā. Pēc atbrīvošanas studēja [[tēlniecība|tēlniecību]] un [[grafika|grafiku]], vispirms [[Diseldorfa|Diseldorfā]], pēc tam [[Berlīne|Berlīnē]]. Kopš 1960.gada dzīvo Berlīnē, tomēr bieži uzturoties [[Slēzviga-Holšteina|Šlēzvigā-Holšteinā]]. Jau ar savu pirmo romānu - "Skārda bungas" (''Die Blechtrommel''), kuru sarakstīja 1959.gadā, kļuva pasaulslavens. No 1983.gada līdz 1986.gadam bija Berlīnes Mākslas akadēmijas prezidents. 1970ajos gados atbalstīja [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]], bet tagad ir ''[[direct action]]'' piekritējs. Pacifists. 1989. - 90.gadā iebilda pret [[Vācijas Federatīvā Republika|VFR]] un [[Vācijas Demokrātiskās Republikas|VDR]] apvienošanos, jo uzskatīja, ka apvienotā [[Vācija]] neglābjami kļūs par agresīvu, nacionālistisku valsti. Pēc romāna "Skārda bungas" motīviem vācu kinorežisors [[Folkers Šlendorfs]] uzņēmis tāda paša nosaukuma izcilu filmu (1979.gada [[Zelta Palmas Zars]] [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un [[Oskars (kino)|Oskars]] par labāko ārzemju filmu 1980.gadā). ====Darbi==== * Dancigas triloģija/Danziger Trilogie ** Skārda bungas/''Die Blechtrommel'' (1959)<br>izdota latviski - tulkotājs:[[Silvija Brice]], apgāds Atēna, 2001 un 2003, 696 lpp. (ISBN 9984-635-72-4) ** Kaķis un pele/''Katz und Maus'' (1961)<br>izdota latviski - tulkotājs:[[Silvija Brice]], apgāds Atēna, 2004, 120 lpp. (ISBN 9984-34-113-5) ** Suņagadi/''Hundejahre'' (1963) * Ar vietējo narkozi/''Örtlich betäubt'' (1969) * No gliemeža dienasgrāmatas/''Aus dem Tagebuch einer Schnecke'' (1972) * Bute/''Der Butt'' (1977) * Tikšanās Telgtē/''Das Treffen in Telgte'' (1979) * Galvasguļa/''Kopfgeburten oder Die Deutschen sterben aus'' (1980) * Žurka/''Die Rättin'' (1986) * ''Zunge zeigen. Ein Tagebuch in Zeichnungen'' (1988) * ''Unkenrufe'' (1992) * ''Ein weites Feld'' (1995) * Mans gadsimts/''Mein Jahrhundert'' (1999) * Krabja gaitā/''Im Krebsgang'' (2002)<br>izdota latviski - tulkotājs:[[Silvija Brice]], apgāds Atēna, 2002, 213 lpp. (ISBN 9984-34-015-5) * ''Letzte Tänze'' (2003) ====Ārējās saites==== *[http://nobelprize.org/literature/laureates/1999/grass-lecture.html Gintera Grasa Nobela lekcija vāciski, zviedriski un angliski] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Žoze Saramagu]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1999]] | pēc = [[Gao Sindzjans]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Vācu rakstnieki|Grass Ginters]] [[Category:Kašūbi|Grass Ginters]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Grass Ginters]] [[Category:Polijā dzimuši|Grass Ginters]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Grass Ginters]] [[ar:غونتر غراس]] [[bg:Гюнтер Грас]] [[cy:Günter Grass]] [[da:Günter Grass]] [[de:Günter Grass]] [[en:Günter Grass]] [[eo:Günter Grass]] [[es:Günter Grass]] [[et:Günter Grass]] [[eu:Gunter Grass]] [[fa:گونتر گراس]] [[fi:Günter Grass]] [[fr:Günter Grass]] [[ga:Günter Grass]] [[gl:Günter Grass]] [[he:גינטר גראס]] [[hr:Günter Grass]] [[hu:Günter Grass]] [[io:Günter Grass]] [[is:Günter Grass]] [[it:Günter Grass]] [[ja:ギュンター・グラス]] [[ko:귄터 그라스]] [[ku:Günter Grass]] [[lt:Günter Grass]] [[nl:Günter Grass]] [[no:Günter Grass]] [[pl:Günter Grass]] [[pt:Günter Grass]] [[ro:Günter Grass]] [[ru:Грасс, Гюнтер]] [[sa:गुंटर ग्रास]] [[sv:Günter Grass]] [[tr:Günter Grass]] [[vi:Günter Grass]] [[zh:君特·格拉斯]] 4946 14458 2005-05-13T23:20:02Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ginters Grass]] 4947 14459 2005-05-13T23:20:11Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ginters Grass]] 4948 27128 2006-01-16T23:35:56Z Dekaels 268 kategorijas maiņa Vikipēdijā atrodamie raksti par vācu rakstniekiem. [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 4949 14461 2005-05-14T12:52:53Z Feens 37 Sārmu metāls pārdēvēju par Sārmu metāli #REDIRECT [[Sārmu metāli]] 4950 14462 2005-05-14T12:53:20Z Feens 37 Sārmzemju metāls pārdēvēju par Sārmzemju metāli #REDIRECT [[Sārmzemju metāli]] 4951 50233 2006-06-12T13:09:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:酯]] Modifying: [[de:Ester (Chemie)]] [[Image:Ester.png|thumb|right|Esteris]] '''Esteri''' ir skābju un spirtu savienošanās reakcijas produkti. Skābe var būt gan organiskā skābe, gan arī neorganiskā skābe. Estera molekulā izšķir skābes atlikumu un spirta atlikumu. Skābekļa atoms, kas saista šos divus atlikumus, ir no spirta. Esteru nosaukumus veido no spirta atlikuma nosaukuma un skābes atlikuma nosaukuma (kā sāļiem), piem etilacetāts: ''etil-'' ir no [[etilspirts|etilspirta]], un ''-acetāts'' ir no [[etiķskābe]]s. Etilacetāts ir etiķskābes un etilspirta esteris, jeb etiķskābes etilesteris. Ja esteris ir veidojies no vairākvērtīgas skābes (piem. [[ftalskābe]]), tas var saturēt vairākus spirta atlikumus un attiecīgi, ja tas ir veidojies no vairākvētīga spirta (piem. [[glicerīns]]), tas var saturēt vairākus skābes atlikumus. ===Esteru iegūšana=== *[[skābe|skābei]] reaģējot ar [[spirti|spirtu]] ([[ūdens|ūdeni]] atņemošas vielas klātbūtnē (par ūdeni atņemošo vielu parasti lieto [[sērskābe|sērskābi]], dažreiz lieto [[fosfors|fosfora]] pentoksīdu)) (attēlā - skābe R<sub>1</sub>COOH un spirts R<sub>2</sub>OH), *skābes anhidrīdam vai halogēnanhidrīdam reaģējot ar spirtu. ===Īpašības=== Lielmolekulārie esteri, ir taukaini. Mazmolekulārie esteri bieži vien ir smaržīgas vielas. Tos lieto par sintētiskajām smaržvielām. Mazmolekulāros esterus lieto arī par šķīdinātājiem (etilacetāts, butilacetāts). Esteri reaģē ar sārmiem (veidojot skābes sāli un brīvu spirtu), tā ir pārziepošanās reakcija, tādā veidā iegūst arī ziepes (taukskābju nātrija un kālija sāļi). Esteri var reaģēt arī ar citām skābēm, veidojot to skābju esterus un brīvu skābi, kā arī ir iespējamas esteru reakcijas ar citiem spirtiem, veidojot citu esteri un brīvu spirtu (šādā veidā iegūst biodīzeļdegvielu, kas ir taukskābju metilesteris (vai retāk etilesteris)). Dabā izplatītākie esteri ir dzīvajos organismos esošie [[lipīdi]]. Arī [[nitroglicerīns|nitroglicerīns]] ir esteris. Visplašāk pazīstamie lipīdi ir tauki un augu eļļas, kas ir [[glicerīns|glicerīna]] un taukskābju esteri. ===Skatīt arī=== *[[Organiskās vielas]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[da:Ester]] [[de:Ester (Chemie)]] [[en:Ester]] [[eo:Estero]] [[es:Éster]] [[et:Estrid]] [[fi:Esteri]] [[fr:Ester]] [[he:אסטר]] [[it:Esteri]] [[ja:エステル]] [[ko:에스터]] [[la:Ester]] [[nl:Ester (chemie)]] [[nn:Ester]] [[no:Ester]] [[pl:Ester]] [[pt:Éster]] [[sk:Ester (zlúčenina)]] [[su:Éster]] [[sv:Ester (kemikalie)]] [[uk:Естери]] [[vi:Este]] [[zh:酯]] 4953 53396 2006-07-03T09:56:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Тамаш Аквінскі]] =Akvīnas Toms= '''Sv. Akvīnas Toms''' (''Sanctus Thomas Aquinas'') (dzimis [[1224-26]].gadā, miris [[1274]]. gada [[7. marts|7.martā ]]) - ievērojams [[katoļi|katoļu]] [[teologs]] un [[tiesību filozofija|tiesību filozofs]]- [[dabisko tiesību skola|dabisko tiesību skolas]] pārstāvis. Katoļu [[svētais]]. Viņa ievērojamākais darbs bija '''''Summa theologiae'''''. [[Image:St-thomas-aquinas.jpg|thumb|sv. Akvīnas Toms]] ==Biogrāfija== Dzimis dižciltīgu cilvēku ģimenē Roka – Sekā. Piecu gadu vecumā viņu nodod Monte Kazino klosterī, kurā tiek atstāts līdz [[13]] gadu vecumam. No [[1239]].- [[1243]].gadam mācījās [[Neapole|Neapoles]] universitātē, un [[19]] gadu vecumā viņu uzņēma [[dominikāņi|dominikāņu]] klosterī. Vecāki neatbalstīja šādu lēmumu un pēc vairākkārtējiem meklējumiem aizveda dēlu uz Monte San Džovanni cietoksni, kurā viņš mitinājās divus gadus. Tajā laikā Akvīnas Toms mācījās [[Pēteris Lombards|Pētera Lombarda]] ''Sentences'' un iemācījās no galvas lielu daļu no Svētajiem Rakstiem. [[1245]].gadā vecāki viņam beidzot atļauj atgriezties savā ordenī. Priekšniecība Tomu nosūtīja uz [[Parīze|Parīzi]], kur viņš mācījās [[Alberts Lielais|Alberta Lielā]] vadībā. Alberts Lielais par viņu izteicās: “Mēs saucām brāli Tomu par mēmo vērsi, bet es jums saku, ka vienu dienu viņu klausīs visa pasaule.” Dzīvojot Parīzē, Akvīnas Toms izskaidroja Svētos Rakstus un Pētera Lombarda ''Liber sententiarum'', uzrakstīja komentārus par Izaja un svētā Mateja [[Evaņģēlijs|Evaņģēliju]] un par ''Liber sententiarum''. No [[1259]]. – [[1268]].gadam viņš uzturējās [[Itālija|Itālijā]], un kādu laiku darbojās pāvesta galmā. Ap [[1266]].gadu viņš sāka rakstīt ''Summa theologiae'', kurš tā arī paliek nepabeigts. [[1269]].gadā Akvīnas Toms atgriezās Parīzē. Svētais Ludviks IX viņu vērtēja tik augstu, ka svarīgākos valsts jautājumus viņš vienmēr centās apspriest ar Akvīnas Tomu. Pāvests Gregors X pavēlēja viņam ierasties otrā Lionas [[koncils|koncilā]], kurā apsprieda par latīņu un grieķu [[baznīca|baznīcas]] apvienošanu un gribēja, lai viņš tur ''izskaidrotu grieķu baznīcas maldus''. Ceļā uz turieni Akvīnas Toms saslima un Fossa Nuovā viņu ievietoja cisterciešu klosterī. Akvīnas Toms nomira divas dienas vēlāk, 7.marta rītā. Pāvests Jānis XXII [[1325]].gadā viņu izsludināja par svēto. [[1567]].gadā pāvests Pijs V iecēla viņu Baznīcas doktora godā, un [[1880]].gadā pāvests Leons XIII izsludināja viņu par [[universitātes|universitāšu]] un augstskolu aizbildni. Baznīcā viņš vēl tiek saukts arī par “Doctor angelicus” – eņģeliskais mācītājs. ==Tiesību filozofija== Runā par labu prātam. Dieva likumi tiek iepazīti, sekojot Dieva baušļiem. Akvīnas Toms pieļauj, ka atklāsmes brīžos var izprast atsevišķas dievišķi noteiktas [[tiesiskās attiecības]]. Viņš iedala [[tiesības]] 4 kategorijās: 1) Dievišķais saprāts (''lex aeterna''); 2) Dieva likumi no Bībeles (''lex divina''); 3) Dabiskās tiesības, dzīvojot saskaņā ar Bībeli (''lex naturalis''); 4) Cilvēka likums jeb [[pozitīvās tiesības]] (''lex humana''). Akvīnas Toms uzskata, ka cilvēks ir atbrīvots no pozitīvā likuma ievērošanas, ja šis likums ir netaisns vai pret Dieva gribu. Visaugstākais spēks, pēc Akvīnas Toma domām, ir universālām normām- Dievišķā saprāta principiem, kas valda Visumā. ==Filozofija== Balstoties uz [[Aristotelis|Aristoteļa]] [[filozofija|filozofiju]], Akvīnas Toms izstrādā mācību par pieciem domas ceļiem, kas ved pie pārliecības par Dieva esamību: 1) pasaulē vērojamas dažādas lietas un parādības. Šajā pasaulē nav iedomājamas lietas, kas nespētu kustēties, tātad tām potenciāli piemīt kustība, kurai nepieciešama ārējo spēku iedarbība. Tā kā viss esošais atrodas kustībā, ir jāpastāv pirmkustinātājam, t.i., Dievam; 2) pasaulē ir vērojama darbīgu cēloņu kārtība. Lieta nevar būt sevis paša cēlonis, jo tad tai vajadzētu būt pirms sevis, taču tas nav iespējams. Tāpēc ir jāpieļauj darbības cēloņa – Dieva esamība; 3)pasaulē ir lietas, kuru esamība ir iespējama. Tās var gan būt, gan nebūt. Ja nekā nebūtu, nekas arī nevarētu sākt būt. Tātad, ne viss esošais ir tikai iespējams, jābūt arī kaut kam tādam, kā esamība ir nepieciešama. Tas ir Dievs – tīrā darbība, mūžīgais [[akts]]; 4) pasaulē vērojama dažādu būtņu gradācija: tās ir vairāk vai mazāk labas, cildenas, patiesas. Tas ir mērs, kas ļauj šīs īpašības piedēvēt citām lietām. Tādēļ ir jābūt visu būtņu pilnības cēlonim. Šis cēlonis – maksimālā esamība un pilnība – ir Dievs; 5) norises lietu un parādību pasaulē liecina, ka viss tiecas uz finālu. Tas nevar būt gadījuma rezultāts, bet gan kāda augstāka nolūka izpausme. Tas, kam nepiemīt apziņa, nevar virzīties uz mērķi citādi, kā vien augstāka prāta vadīts. Šis prāts, kas visu vada uz mērķi, ir Dievs. Akvīnieša skatījumā Dieva radītā pasaule ir grandioza, hierarhiski sakārtota celtne, kurā savu vietu un pastāvēšanas nozīmīgumu gūst katra vissīkākā radība. Vieta hierarhijas kāpnēs ir atkarīga no esošā līdzdalības esamībā – dievišķajā patiesībā. Visas būtnes ar to nav apveltītas vienādā mērā. Cilvēks esamības hierarhijā aizņem vietu starp dzīvniekiem un [[eņgeļi|eņģeļiem]], iemiesojot divu pasauļu – garīgās un materiālās – iezīmes. Akvīnas Toms tiecas harmonizēt ķermeņa un dvēseles attiecības, apvienojot vienā personā. Dievs cilvēkam dāvājis nemirstīgu dvēseli, kas to dara līdzīgu Viņam, taču Dieva dāvana ir arī ķermenis, kas cilvēku saista ar zemi. Dvēseles un ķermeņa savienojumā iezīmējas individualitāte, kas ir neatkārtojama vērtība. Akvīnietis nepretendē uz Dieva – Radītāja lomu. Pēc viņa pārliecības, pasaule jau reiz ir radīta – un tā ir laba. [[Category:Itāliešu filozofi]] [[Category:Latīņu valodā rakstošie]] [[Category:Svētie]] [[be:Тамаш Аквінскі]] [[bg:Тома Аквински]] [[bs:Thomas Aquinas]] [[ca:Sant Tomàs]] [[cs:Tomáš Akvinský]] [[de:Thomas von Aquin]] [[en:Thomas Aquinas]] [[eo:Tomaso de Akvino]] [[es:Tomás de Aquino]] [[et:Aquino Thomas]] [[eu:Thomas Akinokoa]] [[fi:Tuomas Akvinolainen]] [[fr:Thomas d'Aquin]] [[gl:Tomé de Aquino]] [[he:תומס אקווינס]] [[hr:Sveti Toma Akvinski]] [[hu:Aquinói Szent Tamás]] [[id:Thomas Aquinas]] [[it:San Tommaso d'Aquino]] [[ja:トマス・アクィナス]] [[ka:აქვინელი, თომა]] [[ko:토마스 아퀴나스]] [[la:Thomas Aquinas]] [[lt:Tomas Akvinietis]] [[nl:Thomas van Aquino]] [[no:Thomas Aquinas]] [[pl:Tomasz z Akwinu]] [[pt:Tomás de Aquino]] [[ro:Toma de Aquino]] [[ru:Фома Аквинский]] [[sk:Tomáš Akvinský]] [[sl:Sveti Tomaž Akvinski]] [[sr:Тома Аквински]] [[sv:Thomas av Aquino]] [[th:โทมัส อควีนาส]] [[tr:Thomas Aquinas]] [[uk:Фома Аквінський]] [[zh:托马斯·阿奎纳]] 4954 46933 2006-05-22T10:37:35Z Knakts 848 +kategorija '''Parīzes Dievmātes katedrāle''' (''Notre Dame de Paris'') ir ievērojams agrīnās [[gotika|gotikas]] [[arhitektūra|arhitektūras]] paraugs. Parīzes Dievmātes katedrāli sāka celt [[1163]]. gadā [[Francija|Francijā]], [[Parīze|Parīzē]], karaļa Luija VII valdīšanas laikā. Katedrāli pabeidza celt [[1345]]. gadā- veselus 200 gadus vēlāk, bet arī turpmākajos gados celtne tika papildināta ar jaunām detaļām un greznojumiem. [[Image:Paris-notre-dame-facade.jpg|thumb|Parīzes Dievmātes katedrāles fasāde]] Fasāžu mākslinieciskajā izveidē liela loma ir skulpturālajam dekoram - statujām, ciļņiem, kas redzami ne vien frīzveida joslā, bet arī portālu timpanonos un starp [[portāls|portāliem]]. Plastiskajos rotājumos izmantotas ne vien cilvēka auguma formas, bet arī augu un [[ģeometrija|ģeometriskais]] ornaments un [[fantastiska būtne|fantastisku būtņu]] atveidi. Piemēram, ūdens notekas veidotas kā rīkles atpletuši [[pūķis|pūķi]], uz balustrādes tup akmens [[himēra|himēras]]. Parīzes Dievmātes katedrālē esot 8000 sēdvietu un 20 000 stāvvietu. Šis Parīzes lielākais dievnams vispilnīgāk atbilst [[viduslaiki|viduslaiku]] priekšstatam par pasaules [[modelis|modeli]]. Parīzes Dievmātes katedrāle aprakstīta izcilā franču rakstnieka [[Viktors Igo|Viktora Igo]] (''Victor Hugo'') romānā '''''Notre dame de Paris''''' ([[1831]]. g.), tā zināma arī no latviešu komponista [[Zigmārs Liepiņš|Zigmāra Liepiņa]] [[opera|operas]] ''Parīzes Dievmātes katedrāle''. [[Category:Francija]] [[Category:Baznīcas]] [[da:Notre Dame]] [[de:Notre-Dame de Paris]] [[en:Notre Dame de Paris]] [[eo:Notre Dame]] [[et:Motre-Dame]] [[fr:Cathédrale Notre-Dame de Paris]] [[ja:&#12494;&#12540;&#12488;&#12523;&#12480;&#12512;&#32854;&#22530;]] [[nl:Notre-Dame van Parijs]] [[pl:Notre-Dame de Paris]] [[pt:Catedral de Notre-Dame de Paris]] [[ru:&#1057;&#1086;&#1073;&#1086;&#1088; &#1055;&#1072;&#1088;&#1080;&#1078;&#1089;&#1082;&#1086;&#1081; &#1041;&#1086;&#1075;&#1086;&#1084;&#1072;&#1090;&#1077;&#1088;&#1080; (&#1053;&#1086;&#1090;&#1088;-&#1044;&#1072;&#1084;)]] [[fi:Notre Damen katedraali]] [[sv:Notre-Dame de Paris]] [[zh:&#24052;&#40654;&#32854;&#27597;&#38498;]] 4955 46445 2006-05-21T05:47:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Laima]] '''Laima''' ir [[dieviete]] - likteņa lēmēja, viens no centrālajiem tēliem [[senlatvieši|senlatviešu]] [[mitoloģija|mitoloģijā]]. Parasti [[antropomorfija|antropomorfiska]] dievība; [[daina|dainās]] minēts, ka viņa tek basām kājām, vaļējiem matiem, ar zaļu bērzu vai liepu zaru slotiņu padusē, svētkos tērpjas greznās drēbēs un zelta kurpēs, bet dažkārt tomēr parādās kā balta vai melna vista/ zila vai melna čūska. Laima gādā par jaunavu, apveltīdama to ar skaistumu un gudrību, sargā tās godu. Jaunavas vērsās pie Laimas, lūdzot padomu dzīvesbiedra izvēlē. Kad jaunava izgājusi tautās, Laima stājas mātes-žēlotājas vietā, kā arī nodrošina veiksmīgu dzemdību norisi. Topošā māte, dodamās uz pirti, pie ieejas atstāj ziedojumu Laimai. Laima nosaka arī bērnu skaitu. Laima uzrauga un sekmē sievietes dzimumdzīvi, dievietei liela nozīme arī citās [[auglība|auglības]] sfērās. Kā sakrālo tiesību dievieti Laimu raksturo viņas likums, lēmums, vēlējums. Laimas epitets ir ''licējiņa'', jo viņas gribas izteikums jau ir cilvēka liktenis. Par grūtu mūžu vainojama Laima viena pati. Paretam sastopamas divas Laimas, biežāk trīs. Iespējams, senlatviešiem bija priekšstats, ka katram cilvēkam ir sava Laima. Laima pielīdzināta gan sengrieķu [[Atēna|Atēnai]], [[moiras|moirām]] un [[parkas|parkām]], gan [[romieši|romiešu]] [[Junona]]i, bet šī identifikācija ir kļūdaina. Latviešu Laimas kults [[katoļi|katolicisma]] ietekmē saplūda ar [[Dievmāte|Dievmātes Marijas]] kultu - [[mariānisms|mariānismu]]. Tās tēlam [[Livonija|Livonijā]] sāka piedēvēt īpašības, kas agrāk bija raksturīgas tieši Laimai. [[Category:Latviešu dievi]] [[Category:Likteņa dievi]] [[en:Laima]] [[et:Laima]] [[fi:Laima]] [[it:Laima]] [[lt:Laima]] 4956 45375 2006-05-15T10:10:15Z YurikBot 213 robot Modifying: [[pt:Sofisma]] =Sofisti= '''Sofisti''' bija pirmie speciālisti sabiedrības mācībā- [[politika|politikā]], tiesībās, [[ekonomika|ekonomikā]] un [[retorika|retorikā]]. Viņu devums ir sevišķi nozīmīgs tiesiskās domas attīstībā, jo tieši sofisti uzskatīja, ka daba savā būtībā ir vienota, un, ja cilvēks pārkāpj tajā pastāvošos likumus, viņam ir jācieš neatkarīgi no tā, vai kāds cits šo pārkāpumu ir pamanījis, vai nē. ==Sofistu filozofija== Sofisti pretnostatīja visu dabisko mākslīgajam un apgalvoja, ka valsti un likumus nosaka nevis daba, bet māksla. Sofisti mācīja, ka tiesību un arī morāles bāze ir nevis daba, bet [[polisa]]; kas ir ļauns vai labs, nosaka nosaka pilsoņu kopiena un [[valsts|valsts]]. Sofisti atņēma polisas tiesiskajai kārtībai metafizisku leģitimāciju, jo normām, kas nesakņojas [[kosmoss|kosmosā]], nav universāla, bet tikai partikulāra nozīme. Tātad sofisti nodalīja [[dabiskās tiesības]] un [[pozitīvās tiesības]]. Progresīva, kaut aplama, bija arī sofistu atziņa, ka kārtu un [[rases|rasu]] diferenciācija ir nedabiska, jo no dabas visi cilvēki esot vienādi, un tos atšķirīgus padarot tikai ar likumiem un normām. Citi sofisti turpretī tieši no dabas atvasināja cilvēku nevienlīdzību un kritizēja polisas pozitīvo tiesību normas. Sofists [[Kalliks]] mācīja, ka morāli un tiesības savam labumam izdomājuši varas pārstāvji, taču pietiekami stiprs indivīds var var pacelties pāri likumam, jo viņam uz to ir tiesības. Lai arī sofistu uzskati bija savstarpēji atšķirīgi, viņiem raksturīgs galējs relatīvisms. [[Category:Filozofija]] [[bg:Софизъм]] [[ca:Sofisma]] [[cs:Sofisté]] [[da:Sofisme]] [[de:Sophistik]] [[en:Sophism]] [[eo:Sofismo]] [[es:Sofisma]] [[fi:Sofismi]] [[fr:Sophiste]] [[gl:Sofistas]] [[he:סופיזם]] [[hu:Szofizmus]] [[it:Sofismo]] [[ja:ソフィスト]] [[ko:소피스트]] [[la:Sophistae]] [[lt:Sofizmas]] [[nl:Sofisme]] [[pl:Sofiści]] [[pt:Sofisma]] [[ru:Софизм]] [[sk:Sofisti]] [[sv:Sofister]] 4957 49414 2006-06-07T08:49:00Z Lorn10 511 add pt intrerwiki link =Indoeiropieši jeb ārieši= 19. gadsimtā, kad sāka padziļināti pētīt [[sanskrits|sanskrita]] valodu, radās uzskats, ka visas indoeiropiešu valodas cēlušas no sanskrita, un par indoeiropiešu pirmdzimteni pieņēma [[Indija|Indiju]]. Vēl tagad sastopams uzskats, ka, piemēram, latviešu [[dainas|dainu]] “saules meitas” radušās Indijā, bet tas nav pareizi, Indija nav mūsu pirmdzimtene. [[Vēdas]] stāsta, ka paši [[indieši]] dzīvojuši tikai Indijas ziemeļos. No ziemeļiem tie spiedušies arvien tālāk Indijā iekšā, tātad pašu indiešu dzimtene nav Indijā, bet tie tur ieceļojuši no ziemeļiem. Bez tam, indoeiropiešu cilts vairums vienmēr dzīvojuši [[Eiropa|Eiropā]], ne [[Āzija|Āzijā]]. Mazākums ir atdalījies no vairākuma, nevis otrādi. 20. gadsimtā lielākā daļa zinātnieku turējās pie ieskata, ka mūsu pirmdzimtene atradusies Eiropā, un ne Āzijā. Daži domā, ka [[Krievija|Krievijas]] dienvidu stepēs, citi - Pinskas purvos, vēl citi - [[Vācija|Vācijas]] ziemeļu daļā. Pēc pēdējā ieskata [[balti|baltu]] tautas nekad nav mainījušas savas dzīves vietas, nav daudz sajaukušās ar citām tautām, ar ko izskaidrojams, ka tās visrūpīgāk uzglabājušas iedomājamās indoeiropiešu pirmatnējās valodas skaņas, sevišķi [[lietuvieši|lietuviešu ]] valoda. Arheologi un antropologi arī piekrīt domām, ka indoeiropiešu pirmdzimtene bijusi Eiropā. Arheologi pie tam atbalstās uz izrakumiem Vācijas ziemeļos un [[Dānija|Dānijā]]. Dānijas kāpās vairākās vietās atrastas kaudzes no jūras gliemežu vākiem, pirmatnējiem traukiem un darba rīkiem. Šie izrakumi rāda, ka to radītāju cilvēku kultūrā nekad nav bijis pārtraukuma, bet tā vienmērīgi turpinājusies no senatnes līdz jaunākiem vēsturiskiem laikiem. Ja tur senāk būtu dzīvojusi cita cilts, kuru ienācēji- indoeiropieši- būtu izdzinuši, tad vajadzētu būt bijušam kādam kultūras gaitas pārtraukumam; ja tāda nav, tad iedzīvotāji nav mainījušies. Tādēļ arheologi ir pārliecināti, ka indoeiropiešu pirmdzimtene bijusi Vācijas ziemeļos un Dānijā. Antropologi pēc galvaskausu mērījumiem secinājuši, ka Ziemeļvācijā atrastie senlaiku galvaskausi ir tādi paši kā tagadējiem [[ģermāņi|ģermāņiem]]. Pret arheologu pierādījumu var iebilst, ka kultūras vienmērīga attīstība nekā nepierāda, jo visām pirmatnējām tautām bijis apmēram vienāds kultūras stāvoklis. Antropologi paši nevar noteikt, kāds īsti ir indoeiropiešu galvaskauss: ziemeļniekiem tas citāds nekā dienvidniekiem. Kāds bijis pirmatnējais tips, tas nav noteicams, tādēļ arī galvaskausi nevar dot noteiktas atbildes. Tātad stiprākie pierādījumi šinī lietā gaidāmi no [[valodniecība|valodniecības]]. Visās indoeiropiešu valodās vārdam ''ziema'' ir viena sakne. Tātad pirmtauta dzīvojusi tādā zemē, kur ir ziema un sniegs. Bet tāds izplatījums ir skaitliski liels. Daži koku vārdi atkārtojas šīs cilmes valodās. Piemēram, ''Buche, бук, fāgus, phēgos''. Šis koks [[Latvija|Latvijā]] agrāk audzis tikai [[Kurzeme|Kurzemes]] dienvidu mežos (skābardis). Tas sastopams vēl Dānijā un [[Zviedrija|Zviedrijas]] dienvidos, uz austrumiem līdz līnijai no Karalaučiem uz [[Odesa|Odesu]]. Tiek domāts, ka pirmdzimtene bijusi tur, kur savvaļā aug šis koks. Bet klimats var būt mainījies. Vārds ''phēgos'' grieķiem apzīmē kādu ozolu sugu. Varbūt senāk ar šo vārdu apzīmēts kāds cits koks, jo bieži novērots, ka vārdi maina savus jēdzienus. Tāpat nedrošs ir arī tas aizrādījums, ka indoeiropiešu pirmdzimtene ir tur, kur aug bērzs, tas ir, Eiropas vidienē, jo arī šī koka vārds ir vienāds dažādajās indoeiropiešu valodās: ''bērzs, береза (krievu valodā), beržas ([[lietuvieši|lietuviešu]] valodā), bärzä'' (osetīnu valodā), ''bhūrjas'' (sanskritā). Tā kā indoeiropiešu valodām ir līdzība ar [[somugri|somugru]] valodām,tad senatnē šīs tautas dzīvojušas kaimiņos. Somugru pirmdzimtene ir bijusi ap Kārnas upi, no tā domājams, ka indoeiropiešu pirmdzimtene būs bijusi Krievijas dienvidos. Pie šāda uzskata turas [[Šrāders]]. 19. gadsimta pirmajā pusē valdīja uzskats, ka indoeiropiešu pirmtautai bijusi augsta kultūra ar mājlopiem, darba rīkiem, radniecības sakariem, karaļiem un dieviem, jo to nosaukumiem mūsdienu valodās atrastas kopējas saknes. Tas esot bijis zelta laikmets ar gandrīz pārcilvēkiem, kuri radījuši pasaules kultūru. Pretējs uzskats, kuru paudis, piemēram, baltvācietis [[Hēns]], apgalvo, ka kultūru indoeiropieši nav radījuši paši, bet pārņēmuši no semītiem un hamītiem, pie kuriem meklējamas kultūras saknes. Indoeiropiešu tautas Eiropas ziemeļos vēl viduslaikos atradušās ļoti primitīvā attīstības stadijā. Indoeiropiešu pirmtauta piekopusi vairāk nomadu nekā zemkopju dzīvi, mitinājusies ziemu alās, vasaru teltīs, pārtikusi no gaļas un piena. Sievas tikušas laupītas vai pirktas (''precēt, prece, pirkt''), nespējnieki nogalināti. Tēviem bijusi tiesība nogalināt jaunpiedzimušos bērnus. Tā laika reliģija bijusi neattīstīta; nav bijis sevišķi attīstīta dieva jēdziena, bet tikai burvji, māņi, vilkači. [[Category:Vēsture]] [[Category:Etnoģenēze]] [[bg:Индо-европейци]] [[de:Indogermanen]] [[en:Indo-Europeans]] [[es:Indo-Europeos]] [[fr:Indo-européens]] [[hr:Indoeuropljani]] [[it:Indoeuropei]] [[lt:Indoeuropiečiai]] [[nl:Indo-Europeanen]] [[pl:Indoeuropejczycy]] [[pt:Indo-europeus]] [[ru:Индоевропейцы]] [[sv:Indoeuropéer]] [[uk:Індоєвропейці]] 4958 14469 2005-05-17T06:57:29Z Feens 37 redirekts #redirect[[Indoeiropieši]] 4959 44470 2006-05-12T22:05:40Z Knakts 848 Kategorija =Gribas izteikums= '''Gribas izteikums''' pieder pie [[tiesisks darījums|tiesiska darījuma]] būtības. Ja divpusējā gribas izteikumā faktiski nav abu pušu gribas, darījums nenotiek. Nenopietni domātam gribas izteikumam, vai tādam, kas izteikts tikai izskata pēc, nav [[tiesiskās sekas|tiesisku seku]]. Gribas izteikums iespējams trijos veidos: 1) mutiski; 2) rakstiski; 3) ar [[konkludentas darbības|konkludentām darbībām]], piemēram, klusējot. Pirms gribas izteikuma jāpārliecinās, vai likums pieprasa noteiktu formu (piemēram, tikai rakstisku) vai nē. Rakstiskā gribas izteikumā svarīgi to precīzi formulēt. Gribas izteikums jāizsaka pirms attiecīgās darbības veikšanas, lai gan atsevišķos gadījumos iespējams to izteikt pēc kādas darbības veikšanas. Atpakaļejošs apstiprinājums nenotiek, ja: 1) darījumam nav juridiska spēka; 2) darījums ir pretlikumīgs; 3) iestājušās darījuma sekas. Ja konstatēts gribas defekts, tad darījums uzskatāms par fiktīvu. [[Category:tiesību zinātne]] 4960 45234 2006-05-14T21:24:27Z Knakts 848 Kategorija '''Tiesību teorija''' kā atsevišķa nozare radās 17. gadsimtā. 19. gadsimtā [[Vācija|Vācijas]] universitātēs sāka pasniegt šo kursu ar nosaukumu ''Tiesību zinātnes''. [[Latvija|Latvijā]] tiesību teorijas kursu ar nosaukumu ''Ievads tiesību zinātnē'' uzsāka pasniegt ievērojamais jurists [[Augusts Lēbers]] (''August Loeber'') 1920-to gadu sākumā. Tiesību teorija iedalās divos pamatvirzienos pēc sabiedrības izpratnes par tiesībām: 1) pozitīviskā tiesību teorija (dominēja 19. gadsimtā); 2) dabiskā tiesību teorija (parādās 20. gadsimta sākumā kā kritika dogmatiskajām [[pozitīvās tiesības|pozitīvajām tiesībām]]). Ejot laikam, mainās arī tiesiskā apziņa- priekšstati par tiesiskumu. [[Category:tiesību zinātne]] 4964 50102 2006-06-11T12:11:17Z Sss 937 '''Gauja''' ([[igauņu valoda|igauniski]] - ''Koiva'') - upe [[Latvija|Latvijā]], vidustecē robežupe ar [[Igaunija|Igauniju]]. Garums - 452 km, [[kritums]] - 234 m. Sākas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], [[Cēsu rajons|Cēsu rajonā]], [[Taurenes pagasts|Taurenes pagastā]], jūrā ietek pie [[Carnikava|Carnikavas]]. [[Image:Gauja_bei_Cesis.jpg|thumb|250px|Gauja pie Cēsīm]] Agrāk uzskatīja, ka Gauja sākas no [[Alauksta ezers|Alauksta ezera]], bet, tā kā senā izteka ir aizaugusi, tad par Gaujas sākumu uzskata Arnīšu upi, kas sākas [[Elkas kalns|Elkas kalna]] pakājē, tek caur [[Zobola ezers|Zobola ezeru]], nosusinātā [[Laidza ezers|Laidza ezera]] vietā tā satek ar Gaujiņu; šī vieta arī ir viens no Gaujas iztekas variantiem, un šeit Gauja iegūst savu vārdu. Tālāk tā tek caur Lodes-Taurenes ezervirkni un uzņem tās ūdeņus. Gauja apliec Vidzemes augstieni. Kreisā krasta pietekas - Pīsla, Meļļupīte, Dzērbe, Dzestrene, Pērļupīte, Tirziņa, Vidaga, Vizla, Palsa, Rauza, Alkšņupe, Vija (60 km), Abuls (52 km), Dedums, Miegupe, Grīviņupīte, Rauna (50 km), Rakšupe, Amata (67 km), Skaļupe, [[Līgatne (upe)|Līgatne]], Vildoga, Vējupīte, Lorupe, Egļupe, Straujupīte. Labā krasta pietekas - Augstupīte, Tulija, Uriekste, Tirza (80 km), Pīļupīte, Dzērve, Mustjegi (79 km), Kaičupe, Stakļupīte, Streņčupīte, Krāčupe, Mellupe, Rātsupite, Jumara, Strīķupe, Lenčupe, Draņķupīte, Brasla (70 km), Loja. Gaujas gultne smilšaina, daudz sēres, strauji līkumi, nobrukuši krasti. ==Skat. arī== [[Gaujas nacionālais parks]] ==Ārējas saites== *[http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/gaujas_baseins.htm Gaujas baseins] Gaujas upju baseina apgabala robežu apraksts (no [[Ministru Kabinets|Ministru Kabineta]] noteikumiem) *[http://www.copeslapa.lv/udns/gauja.htm Gaujas apraksts] [[Category:Latvijas upes]] [[de:Gauja]] [[en:Gauja]] [[et:Koiva]] [[fr:Gauja]] [[it:Gauja]] [[lt:Gauja]] [[nl:Gauja]] [[ru:Гауя (река)]] 4965 52856 2006-07-01T14:43:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Marilyn Monroe]] Modifying: [[uk:Монро Мерилін]] '''Merilina Monro''' (''Marilyn Monroe''), īstajā vārdā Norma Džīna Mortensone (''Norma Jeane Mortenson''), (1926.gada 1. jūnijs- 1962. gada 4. augusts), slavena amerikāņu aktrise. [[Image:MarilynMonroe.jpg|thumb|Merilina Monro]]Savas karjeras laikā filmējusies 30 filmās, Merilina Monro vairāk pazīstama nevis ar aktiermākslas sniegumu, bet ar savu neatkārtojamo seksapīlu, skandalozo, neilgo dzīvi un mīklaino nāvi, kurā, pēc populārākās versijas, netieši vainojams toreizējais [[ASV]] prezidents [[Džons Kenedijs]]. Par spīti atkarībām no [[alkohols|alkohola]], [[trankvilizatori|trankvilizatoriem]] un [[barbiturāti|barbiturātiem]], kā arī vieglas uzvedības sievietes imidžam, Merilina Monro bija inteliģenta sieviete. Viņas iecienītāko rakstnieku vidū bija [[Fjodors Dostojevskis]] un [[Džordžs Bernards Šovs]], aktrise jūsmoja par [[Goija|Goijas]], [[El Greko]], [[Pikaso]] un [[Mikelandželo]] mākslas darbiem. Pēc laikabiedru stāstītā, Merilina Monro vienmēr tiekusies pēc zināšanām un daudz lasījusi. Latvijā visvairāk demonstrētā filma ar Merilinas Monro piedalīšanos ir [[Džezā tikai meitenes]] (''Some like it hot''- 1959.). ==Filmu saraksts== * ''Dangerous Years'' (1947) * ''Scudda Hoo! Scudda Hay!'' (1948) * ''Ladies of the Chorus'' (1948) * ''Love Happy'' (1949) * ''A Ticket to Tomahawk'' (1950) * ''The Asphalt Jungle'' (1950) * ''The Fireball'' (1950) * ''All About Eve'' (1950) * ''Right Cross'' (1950) * ''Home Town Story'' (1951) * ''As Young as You Feel'' (1951) * ''Love Nest'' (1951) * ''Let's Make It Legal'' (1951) * ''Clash by Night'' (1952) * ''We're Not Married!'' (1952) * ''Don't Bother to Knock'' (1952) * ''Monkey Business'' (1952) * ''O. Henry's Full House'' (1952) * ''Niagara'' (1953) * ''Gentlemen Prefer Blondes'' (1953) * ''How to Marry a Millionaire'' (1953) * ''River of No Return'' (1954) * ''There's No Business Like Show Business'' (1954) * ''The Seven Year Itch''(1955) * ''Bus Stop'' (1956) * ''The Prince and the Showgirl'' (1957) * ''Some Like It Hot'' (1959) * ''Premier Khrushchev in the USA'' (1959) (dokumentālā) * ''Let's Make Love'' (1960) * ''The Misfits'' (1961) * ''Something's Got to Give'' (1962) (nepabeigta) ==Ārējie linki== http://www.marilynmonroe.com {{stub}} [[Category:amerikāņu kinoaktieri|Monro, Merilina]] [[ar:مارلين مونرو]] [[bg:Мерилин Монро]] [[bs:Marilyn Monroe]] [[ca:Marilyn Monroe]] [[cs:Marilyn Monroe]] [[da:Marilyn Monroe]] [[de:Marilyn Monroe]] [[en:Marilyn Monroe]] [[eo:Marilyn Monroe]] [[es:Marilyn Monroe]] [[eu:Marilyn Monroe]] [[fi:Marilyn Monroe]] [[fr:Marilyn Monroe]] [[he:מרילין מונרו]] [[hu:Marilyn Monroe]] [[io:Marilyn Monroe]] [[is:Marilyn Monroe]] [[it:Marilyn Monroe]] [[ja:マリリン・モンロー]] [[nl:Marilyn Monroe]] [[no:Marilyn Monroe]] [[oc:Marilyn Monroe]] [[pl:Marilyn Monroe]] [[pt:Marilyn Monroe]] [[ro:Marilyn Monroe]] [[ru:Мэрилин Монро]] [[sl:Marilyn Monroe]] [[sq:Marilyn Monroe]] [[sr:Мерлин Монро]] [[sv:Marilyn Monroe]] [[tr:Marilyn Monroe]] [[uk:Монро Мерилін]] [[vi:Marilyn Monroe]] [[zh:玛丽莲·梦露]] 4966 48348 2006-05-31T03:12:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Revolusjon]] '''Revolūcija''' ir organizēta sacelšanās ar tiesisku mērķi. Tā ir viena no attīstības procesa pusēm (blakus un pretstatā [[evolūcija|evolūcijai]]), kurai raksturīgs daļējs attīstības konsekvences un nepārtrauktības pārrāvums. Pats galvenais revolūcijas mērķis ir radīt jaunas [[tiesības]] pastāvošo vietā. Revolūcijas tiesiskais pamats ir tiesības uz [[dabiskās tiesības|dabiskajām tiesībām]]. [[Haoss]] revolūcijā rodas tad, ja tā ir vardarbīga. Revolūcijas attīstību var prognozēt no cēloņiem - pazeminās tiesiskā apziņa, rodas [[nihilisms]], ārējā [[konstitūcija]] ir uzspiesta. Galvenais spēks revolūcijā ir [[informācija]], tāpēc revolucionāri vispirms cenšas ieņemt [[TV]] un [[radio]] raidītāju atrašanās vietas. Sabidrība nekad nav un nevar būt vienaldzīga pret revolūciju- ir tikai noliedzēji un atbalstītāji. Pēc revolūcijas parādās tās atplūdi vienlaicīgi ar [[likumdošana|likumdošanas]] uzlabošanu un informācijas pieejamību. == Klasifikācija == === Revolūciju veidi === * [[sociāls|sociālā]] revolūcija- kādas sabiedriskās iekārtas pamatpretrunas atrisinājums, kura rezultātā [[sabiedrība]] pāriet jaunā, augstākā kvalitātē; vēsturiski ilgstošs process, kurā visa sabiedrība pārvēršas; ir reformas un apvērsumi; * [[politisks|politiskā]] revolūcija- sociālās revolūcijas daļa, kad ar atrisinājumu tiek izveidota jauna politiska iekārta; [[valsts]] pāreja jauna politiskā spēka rokās. === Revolūcijas raksturs === * pozitīvs- izmaina politisko iekārtu, [[tiesības]] paliek nemainīgas; * sociāls- izmaina tiesības; * sociāli pozitīvs- mainās gan politiskā iekārta, gan tiesības. == Revolūcijas == * [[Franču revolūcija]] ([[1789]]) * [[1905. gada revolūcija]] ([[1905]]) - neveiksmīga sacelšanās pret [[Krievija|Krievijas]] caru [[Nikolajs II|Nikolaju II]] * [[Februāra revolūcija]] ([[1917]]) - sacelšanās pret [[Krievija|Krievijas]] caru [[Nikolajs II|Nikolaju II]] * [[Vācijas revolūcija]] ([[1918]]) - gāza ķeizaru, izveidojot [[Veimāras republika|Veimāras republiku]] [[Category:Politika]] [[Category:Vēsture]] [[ar:ثورة]] [[bg:Революция]] [[cs:Revoluce]] [[da:Revolution]] [[de:Revolution]] [[en:Revolution]] [[eo:Revolucio]] [[es:Revolución]] [[et:Revolutsioon]] [[eu:Iraultza (gizartea)]] [[fi:Vallankumous]] [[fr:Révolution]] [[he:מהפכה]] [[hu:Forradalom]] [[id:Revolusi]] [[ja:革命]] [[ko:혁명]] [[lt:Revoliucija]] [[nl:Revolutie]] [[nn:Revolusjon]] [[no:Revolusjon]] [[pl:Rewolucja]] [[pt:Revolução]] [[ro:Revoluţie]] [[ru:Революция]] [[sl:Revolucija]] [[sv:Revolution]] [[uk:Революція]] [[zh:革命]] 4967 14478 2005-05-16T00:54:57Z Sicc 66 (en wiki) (en wiki) 4968 14479 2005-05-16T00:57:11Z Sicc 66 (en wiki) (en wiki) 4969 44472 2006-05-12T22:07:09Z Knakts 848 Kategorija '''Kriminālistika''' (latīņu valodā ''criminalis'' - 'noziedzīgs') ir [[tiesību zinātne|juridiskās zinātnes]] nozare, kurai ir visbūtiskākā loma noziedzīgu nodarījumu pētīšanā, nodrošinot līdzekļus un metodes to atklāšanai, izmeklēšanai un novēršanai. Kriminālistika sistēmiski apkopo atziņas un ieteikumus, kas izstrādāti pētot dažāda veida likumsakarības, tajā skaitā ne vien kriminālprocesa tiesību un citu tiesību nozaru jomā, bet arī dažādās dabaszinātnēs un tehniskajās zinātnēs (piemēram, dažāda veida ekspertīžu metodiku izstrādē), [[juridiskā psiholoģija|juridiskajā psiholoģijā]] (piemēram, [[pratināšana]]s u.c. izmeklēšanas darbību taktikas izstrādei) utt. Kriminālistika ir cieši saistīta arī ar kriminoloģiju, kas pētī noziedzības pamatlikumsakarības. Tāpēc būtībā kriminālistika ir integrālā zinātne jeb starpzinātņu joma, jo tās priekšmets ir ievērojami plašāks par vienīgi juridiskiem jautājumiem. Latvijas Zinātņu padomes izstrādātajā zinātņu klasifikācijā šī joma definēta kā juridiskās zinātnes nozare – kriminālistika un operatīvās darbības teorija. ==Vēsture== Pirmais sistematizētu kriminālistikas zinātni izveidoja austrietis [[Hanss Gross]] XIX gadsimta beigās, apkopojot citu kriminālistu publicētos darbus un atziņas. Kriminālistika kā zinātne sāka veidoties tikai XIX gadsimta vidū, līdz tam ar terminu "kriminālistika" apzīmēja visas krimināltiesību zinātnes kopumā, bet Latvijā vēl XX gs. trīsdesmitajos gados kriminālistikas termina vietā lietoja apzīmējumu "kriminālistiskās izmeklēšanas metode". Kriminālistika kā zinātne attīstījās, balstoties uz izmeklēšanas prakses pētījumiem, ka arī izmantojot dabaszinātņu un tehnisko zinātņu sasniegumus. Piemēram, ar [[fotogrāfija|fotogrāfijas]] ieviešanu sāka ieviest tiesu fotogrāfiju – noziedznieku fotografēšanā un ekspertīžu izdarīšanā, un mūsdienās jau fotogrāfija kalpo kā viens no svarīgākajiem līdekļiem kriminālistikas pētījumos. ==Uzdevumi== Kriminālistika pētī pierādījumu (par noziedzīgiem nodarījumiem) atrašanas, izpētes un izmantošanas likumsakarības, ievērojot [[kriminālprocess|kriminālprocesa]] nosacījumus. Kriminālistikas ietvaros izstrādātā atziņu un ieteikumu sistēma paredzēta noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un pierādīšanai, kā arī to cēloņu noskaidrošanai un novēršanai. ==Apakšnozares== Kriminālistikas apakšnozares ir: * kriminālistikas vispārējā teorija - tās ietvaros apkopotas pamatatziņas par noziegumu izdarīšanas un atspoguļošanās likumsakarībām, uz kuru pamata jau izstrādāti ieteikumi, līdzekļi un metodikas noziegumu atklāšanai un pierādījumu ieguvei (tie jau sistematizēti pārējās trīs kriminālistikas apakšnozarēs); šīs pamatatziņas veido vairākas kriminālistikas teorijas, tajā skaitā: ** teorija par noziegumu sagatavošanas, īstenošanas un slēpšanas īpantību saistību ar nozieguma veidu, kā arī nozieguma izdarītāja personības īpatnībām, cietušā personības īpatnībām utt., ** teorija par nozieguma pēdu atspoguļošanās likumsakarībām, ** identifikācijas teorija, kriminālistiskā diagnostika u.c.; * kriminālistiskā tehnika - tās ietvaros apkopoti ieteikumi, līdzekļi un metodes to nozieguma pēdu atrašanai, ieguvei un izpētei, kurām ir materiāli fiksēta forma, tajā skaitā: ** [[daktiloskopija]], kas pētī pirkstu pēdu atspoguļošanos un cilvēka identifikācijas iespējas pēc tām, ** [[trasoloģija]], kas pētī dažādas cita veida atspoguļojuma pēdas uz materiālas virsmas - kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u.tml. (trasoloģija formāli iekļauj arī daktiloskopiju), ** [[ballistika]], kas pētī šāviena pēdas un iespējas modelēt šāviena apstākļus, kā arī identificēt šaujamieroci, ** tiesu fotogrāfija un videoieraksts, kas pētī iespējas precīzi fotoattēlos, videoierakstos atspoguļot maksimāli detalizētu informāciju par notikuma vietas apstākļiem, nozieguma pēdām, personas ārieni utt., ** [[habitoloģija]], kas pētī iespējas identificēt cilvēku pēc tā ārienes pazīmēm, ** dokumentu tehniskā izpēte, kas pētī iespējas diagnosticēt dokumentu tehniskā viltojuma pazīmes, to izdarīšanas apstākļus, to sākotnējo stāvokli. Šajā apakšnozarē ietilpst arī dažādu ekspertīžu veikšanas metodikas, piemēram, bioloģiskā ekspertīze personas identifikācijai pēc [[DNS]] struktūras ([[genoskopija]]), elektroniskas informācijas nesēju izpēte datortehniskajā ekspertīzē, dzīvu vai mirušu cilvēku izpēte tiesu medicīnas ekspertīzē, personas psihiskā stāvokļa izpēte tiesu psihiatriskajā ekspertīzē, liecinošas personas atbilžu patiesīguma diagnosticēšana [[poligrāfs|poligrāfa]] ekspertīzē (t.s. melu detektors), personas identifikācija pēc balss fonoskopiskajā ekspertīzē, identifikācija pēc smaržas odoroloģiskajā ekspertīzē u.c. Šajā apakšnozarē ietilpst arī metodikas kriminālistisko uzskaišu sistēmu (t.sk. elektronisko datu bāzu, dažādu kolekciju) veidošanai un lietošanai; * kriminālistiskā taktika - tās ietvaros apkopoti ieteikumi un metodes izmeklēšanas darbību veikšanai, izmeklēšanas situāciju izpētei, tajā skaitā: ** izmeklēšanas apskates (t.sk. notikuma vietas apskates) taktika, ** pratināšanas taktika, ** kratīšanas taktika, ** aizturēšanas taktika, ** uzrādīšanas atpazīšanai taktika, ** liecību pārbaudes uz vietas taktika, ** izmeklēšanas eksperimenta taktika, ** speciālistu iesaistīšanas taktika izmeklēšanā u.c. Šajā apakšnozarē ietilpst arī [[Kriminālprocess|Kriminālprocesa]] likumā paredzēto speciālo izmeklēšanas darbību taktika, kā arī taktiskie nosacījumi kriminālprocesa virzītāja sadarbībai ar operatīvās darbības procesa veicēju utt.); * kriminālistiskā metodika - tās ietvaros apkopotas metodikas dažāda veida un kategoriju noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, izmeklēšanai un novēršanai (vispārējai prevencijai), tajā skaitā šādas kategorijas: ** noziegumu pret personu ([[slepkavība]]s, [[izvarošana]]s, [[huligānisms|huligānisma]] utt.) izmeklēšana, ** mantisko noziegumu ([[zādzība]]s, [[laupīšana]]s, [[krāpšana]]s utt.) izmeklēšana, ** amatnoziegumu ([[kukuļošana]], dienesta pilnvaru pārkāpšana utt.) izmeklēšana, ** noziegumu ekonomikā ([[kontrabanda]]s, [[naudas viltošana]]s utt.) izmeklēšana, ** [[narkotika|narkotiku]] noziedzības izmeklēšana u.c. Šajā apakšnozarē iekļautas arī kategorijas tādiem nodarījumiem, ko veikušas specifiskas personu kategorijas, t.sk. recidīvā noziedzība, organizētā noziedzība, nepilngadīgo noziedzība u.c. ==Ārējās saites== *[http://www.eksperts.gold.lv/ Kriminālistika, juridiskā psiholoģija, poligrāfa ekspertīze] [[Category:tiesību zinātne]] [[de:Kriminalistik]] [[en:Forensic Science]] 4970 51803 2006-06-24T19:14:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[en:Hans Gross]] Austrietis '''Hanss Gross''' (1847-1915) bija viens no [[kriminālistika|kriminālistikas]] un tiesu psiholoģijas zinātņu pamatlicējiem. Hanss Gross uzsāka sistematizēt ziņas par noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, un, pamatojoties uz tām, izstrādāja jaunas kriminālistikas metodes un paņēmienus. Sarakstījis šādus darbus: '''''Kriminālistikas enciklopēdija''''' (1900. gads), '''''Kriminālpsiholoģija''''' (1898. gads), bet visvairāk kriminālistikas attīstību kā [[Austrija|Austrijā]], tā arī citās valstīs ietekmēja viņa '''''Tiesas izmeklētāja rokasgrāmata kā kriminālistikas sistēma'''''. Latviski šī grāmata nav tulkota. Hanss Gross nodibināja arī pirmo kriminālistikas muzeju pasaulē; tas atrodas Grācā. [[Category:Austrieši]] [[Category:Kriminālistika]] [[en:Hans Gross]] [[pl:Hans Gross]] 4972 32720 2006-03-06T11:20:14Z Yyy 146 cat '''Veļu māte'''- viena no [[senlatvieši|senlatviešu]] nāves [[dieviete|dievietēm]], pēc nozīmības uzreiz aiz [[Zemes māte|Zemes mātes]]. Veļu māte ir pazemes valstības atslēgu glabātāja. Atšķirībā no zemes mātes, Veļu māte nav labsirdīga. Lai arī viņa ''gaida'' mirušo dvēseli pie sevis, [[dainas|dainās]] atzīmēts, ka Veļu māte priecājas par cilvēka nāvi, ''kapa virsu dancodama''. Viņa pati var arī nonāvēt savus upurus. Veļu māte līdzinās ne tikai Zemes mātei, bet arī [[Laima|Laimai]], [[Vēja māte|Vēja mātei]], [[Jūras māte|Jūras mātei]] un [[Saule|Saulei]]. Lai cik savādi neliktos, Saule pati noiedama var paņemt līdzi un paslēpt cilvēka dvēseli, tāpēc uz [[nāve|nāvi]] attiecināms sapnis, kur guļošu cilvēku apspīd saules stari. [[Category:Mitoloģija]] 4973 50365 2006-06-13T07:22:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[sq:Vdekja]], [[uk:Смерть]] '''Nāve''' ir pilnīga dzīvības procesu izbeigšanās organisma [[šūnas|šūnās]] un [[audi|audos]]. Nāvi raksturo tas, ka tā ir neatgriezenisks stāvoklis - miris organisms nevar atgriezties dzīvē. Nāve var iestāties: I) momentāni; II) caur termināliem stāvokļiem. Terminālie stāvokļi ir šādi: 1) preagonija, 2) terminālā pauze, 3) [[agonija]], 4) klīniskā nāve, 5) bioloģiskā nāve. Drošākā nāves pazīme - pieskaroties cilvēka [[acs]] radzenei, acs neaizveras. Droša bioloģiskās nāves pazīme ir [[līķa plankumi|līķa plankumu]] parādīšanās. Bioloģiski nāve var skart visu organismu vai organisma daļas. Piemēram, šūnas nepārtraukti nomainās, vecajām atmirstot, savukārt pēc organisma nāves iestāšanās orgāni vēl kādu laiku var dzīvot, darot iespējamu, piemēram, orgānu transplantāciju autoavāriju gadījumos. ==Nāves veidi== :1) Vardarbīga - [[asfikcija|asfikcijas]], mehānisku bojājumu, [[saindēšanās]] un citos gadījumos. :2) Nevardarbīga - [[sirds slimības|sirds]], [[onkoloģiskās slimības|onkoloģisko]], [[infekcijas slimības|infekcijas]] un citu slimību gadījumos. {{stub}} [[Category:Bioloģija|Nave]] [[ar:موت]] [[bg:Смърт]] [[ca:Mort]] [[cs:Smrt]] [[cy:Marwolaeth]] [[da:Død]] [[de:Tod]] [[en:Death]] [[eo:Morto]] [[es:Muerte]] [[et:Surm]] [[fi:Kuolema]] [[fr:Mort]] [[gl:Morte]] [[he:מוות]] [[hu:Halál]] [[ia:Morte]] [[io:Morto]] [[it:Morte]] [[ja:死]] [[la:Mors]] [[lt:Mirtis]] [[ms:Ajal]] [[nl:Dood]] [[no:Død]] [[pl:Śmierć]] [[pt:Morte]] [[ru:Смерть]] [[simple:Death]] [[sk:Smrť]] [[sq:Vdekja]] [[sr:Смрт]] [[su:Paéh]] [[sv:Döden]] [[tr:Ölüm]] [[uk:Смерть]] [[vi:Chết]] [[zh:死亡]] 4974 35332 2006-03-19T22:19:07Z 217.198.224.13 '''Satversme''' ir [[Latvija|Latvijas]] Republikas [[konstitūcija]]. Tā uzskatāma par īso konstitūciju, un tai ir 116 panti (līdz 1998. gadam, kad pieņēma nodaļu "Cilvēka pamattiesības", bija 88). Satversme pieņemta 1922. gadā un ar dažiem papildinājumiem pamatā palikusi nemainīga līdz pat mūsdienām. {{stub}} ==Ārējās saites== *[http://www.saeima.lv/Likumdosana/likumdosana_satversme.html Latvijas Republikas Satversme] *[http://www.satv.tiesa.gov.lv Satversmes tiesa] [[Category:Vēsture]] [[Category:Latvija]] 4975 26364 2006-01-08T19:39:37Z Meerija 100 pāradresācija #redirect [[Konfūcisms]] 4976 51510 2006-06-21T08:11:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[nrm:Constitution]] '''Konstitūcija''' (latīņu valodā ''constituere''- 'iedibināt, izveidot') reglamentē [[cilvēks|cilvēka]], [[sabiedrība|sabiedrības]], [[valsts]] dzīves tiesiskos principus. Konstitūcija ([[Latvija|Latvijā]] - [[Satversme]]) nosaka valsts iekārtu (ieskaitot [[likumdošanas vara|likumdošanas]], [[izpildvara|izpildvaras]] un [[tiesu vara|tiesu varas]] institūcijas), svarīgākās pilsoņu tiesības, [[vēlēšanas|vēlēšanu]] un [[referendums|referendumu]] sistēmu utt. Formāli konstitūcija ir [[valsts]] pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. Konstitūcija ir tiesību normas, kas reglamentē valsts dzīves principus. {{stub}} ==Ārējās saites== http://www.saeima.lv/Likumdosana/satversme_izdr.htm - Latvijas Republikas Satversme [[Category:Politika]] [[Category:Valsts iekārta]] [[ar:دستور]] [[bg:Конституция]] [[bn:সংবিধান]] [[ca:Constitució]] [[cs:Ústava]] [[da:Forfatning]] [[de:Verfassung]] [[el:Σύνταγμα]] [[en:Constitution]] [[eo:Konstitucio]] [[es:Constitución]] [[et:Põhiseadus]] [[fa:قانون اساسی]] [[fi:Perustuslaki]] [[fr:Constitution]] [[gl:Constitución]] [[he:חוקה]] [[hr:Ustav]] [[hu:Alkotmány]] [[id:Konstitusi]] [[is:Stjórnarskrá]] [[it:Costituzione]] [[ja:憲法]] [[ka:კონსტიტუცია]] [[ko:헌법]] [[li:Grondwet]] [[lt:Konstitucija]] [[mk:Устав]] [[ms:Perlembagaan]] [[nl:Grondwet]] [[nn:Grunnlov]] [[no:Konstitusjon]] [[nrm:Constitution]] [[pl:Konstytucja]] [[pt:Constituição]] [[ro:Constituţie]] [[ru:Конституция]] [[simple:Constitution]] [[sk:Ústava]] [[sl:Ustava]] [[sr:Устав]] [[sv:Grundlag]] [[sw:Katiba]] [[th:รัฐธรรมนูญ]] [[tl:Saligang batas]] [[tr:Anayasa]] [[uk:Конституція]] [[zh:宪法]] [[zh-min-nan:Hiàn-hoat]] 4977 50114 2006-06-11T16:28:36Z Sss 937 '''Lielupe''' ir otra lielākā [[Latvija|Latvijas]] upe (aiz [[Daugava|Daugavas]]). Tā sākas pie [[Bauska|Bauskas]], satekot [[Mēmele (upe)|Mēmelei]] un [[Mūsa|Mūsai]]. Dziļums augštecē - apmēram 1 m, lejpus [[Jelgava|Jelgavas]] - 8-12 m, lejtecē - 15-20 m. Lielupe ir 119 [[km]] gara, tai ir 250 pieteku (lielākās labā krasta pietekas - Garoze, [[Iecava (upe)|Iecava]]; kreisā krasta pietekas - Īslīce, Svitene, Sesava, Vircava, Platone, [[Svēte]]). Senos laikos Lielupe ietecēja [[Daugava|Daugavā]], bet [[1697]]. gadā tā cauri kāpām izlauzās uz jūru pie [[Bolderāja|Bolderājas]]. ==Ārējas saites== [http://www.copeslapa.lv/udns/lielupe.htm Lielupes apraksts] [[Category:Latvijas upes]] [[de:Lielupe]] [[en:Lielupe]] [[et:Lielupe]] [[fi:Lielupe]] [[fr:Lielupe]] [[lt:Lielupė]] [[nl:Lielupe]] [[no:Lielupe]] 4978 17728 2005-08-11T13:20:25Z Juzeris 23 kat., format., saite '''Selonija''' ir pirmā [[latvieši|latviešu]] [[studentu korporācijas|studentu korporācija]], dibināta 1880. gadā. Tās krāsas ir zaļš- balts- sarkans. ==Ārējās saites== *[http://www.selonija.lv/ selonija.lv] [[Category:Studentu korporācijas]] 4980 17729 2005-08-11T13:22:03Z Juzeris 23 kat., format., saite '''Daugaviete''' ir pirmā [[Latvija]]s [[studentu korporācijas|studenšu korporācija]], tā dibināta 1921. gadā, un tā bija pirmā sabiedriskā organizācija Latvijas valstī, kuras locekles ir tikai sievietes. Šīs korporācijas krāsas ir violets- zaļš- zelts. ==Ārējas saites== *[http://www.daugaviete.lv/ daugaviete.lv] [[Category:Studentu korporācijas]] 4982 14492 2005-05-17T06:32:19Z Feens 37 Akvīnas Toms no en.wiki Akvīnas Toms no en.wiki 4983 14493 2005-05-17T07:07:25Z Feens 37 Gauja no de.wiki Gauja no de.wiki 4985 23290 2005-11-27T09:44:38Z 84.185.243.74 [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[Category:Latvijas ūdenskrātuves]] [[Category:Eiropas upes]] [[de:Kategorie:Fluss in Lettland]] [[en:Category:Rivers of Latvia]] [[et:Kategooria:Läti jõed]] [[fi:Luokka:Latvian joet]] [[it:Categoria:Fiumi della Lettonia]] [[nl:Categorie:Rivier in Letland]] [[no:Kategori:Elver i Latvia]] [[ru:Категория:Реки Латвии]] 4986 14496 2005-05-17T11:23:18Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Viskonsina]] 4988 14498 2005-05-17T22:12:23Z Feens 37 Ādams Mickēvičs no en.wiki Ādams Mickēvičs no en.wiki 4989 53117 2006-07-02T04:13:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:אדם מיצקביץ']] '''Ādams Mickēvičs''' (''Adam Mickiewicz'') (dzimis 1798.gada 24.decembrī [[Novogrudoka|Novogrudokas]] apkaimē, [[Krievija|Krievijas impērijā]] (tagad [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]), miris 1855.gada 26.novembrī [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]]) - iespējams, izcilākais [[poļi|poļu]] dzejnieks un rakstnieks, [[romantisms|romantisma]] pārstāvis. Arī [[baltkrievi|baltkrievi]] un [[lietuvieši|lietuvieši]] Mickēviču uzskata par savu dzejnieku. [[Image:Adam Mickiewicz.jpg|thumb|Ādams Mickēvičs]] ==Īsa biogrāfija== Ādams Mickēvičs dzimis poļu [[šļahta|šļahtiču]] ģimenē, [[Lietuvas dižkuningaište|Lietuvas dižkuningaištes]] senās galvaspilsētas Novogrudokas (tagad Navahrudaka Baltkrievijā) apkaimē trīs gadus pēc tam, kad pilsēta [[Polijas dalīšanas]] rezultātā bija nokļuvusi Krievijas sastāvā. Visus savus dzīves gadus Mickēvičs sevi uzskatīja par Lietuvas patriotu. Jāpiebilst, ka 19.gs izpratnē Lietuva bija kādreizējās [[Reča Pospoļita|Rečas Pospoļitas]] austrumdaļa, respektīvi, mūsdienu [[Lietuva]] un [[Baltkrievija]] ar poļu šļahtu kā kultūras eliti. Mickēvičs studēja [[Viļņas universitāte|Viļņas universitātē]], kur iesaistījās nelegālās politiskās aktivitātēs pret [[Krievija|Krievijas]] valdību, kā arī publicēja savus pirmos dzejoļus. No 1819.gada līdz 1823.gadam strādāja par skolotāju [[Kauņa|Kauņā]]. 1823.gadā Mickēviču arestēja, un par sodu izsūtīja uz valsts galvaspilsētu - [[Pēterburga|Pēterburgu]]. Šeit viņš tika labi uzņemts tālaika literārajās aprindās savas izglītības un poētisko improvizāciju spēju dēļ. Pēc pieciem gadiem Mickēvičam atkal atļāva ceļot, un viņš slepus pieņēma lēmumu nekad neatgriezties Krievijā vai Polijā, kamēr tā ir Krievijas sastāvā. Vispirms viņš dodas uz [[Veimāra|Veimāru]], kur tiekas ar [[Gēte|Gēti]], pēc tam ceļo pa [[Vācija|Vāciju]], [[Itālija|Itāliju]] un apmetas uz dzīvi [[Roma|Romā]], kur top visievērojamākais Mickēviča darbs - poēma "Pans Tadeušs" (''Pan Tadeusz''). 1832.gadā Mickēvičs pārceļas uz dzīvi [[Parīze|Parīzē]], jo pēc [[1831.gada sacelšanās]] apspiešanas šī pilsēta kļūst par poļu emigrācijas centru. Iesākumā Mickēvičs dzīvo diezgan lielā trūkumā, tomēr 1840.gadā atrod darbu kā [[slāvi|slāvu]] literatūras pasniedzējs [[Parīze|Parīzē]] un [[Lozanna|Lozannā]]. Pamazām Mickēvičs pievēršas [[misticisms|misticismam]], viņa lekcijas kļūst grūti uztveramas. 1853.gadā, sākoties [[Krimas karš|Krimas karam]], Mickēvičs dodas uz [[Stambula|Stambulu]], lai organizētu poļu karaspēka daļas, kas cīnītos pret krievu karaspēku, tomēr 1855.gadā viņš saslimst ar [[holēra|holēru]] un 26.novembrī mirst. Mickēvičs tiek apglabāts Francijā , bet 1900.gadā viņu pārapbedī [[Krakova|Krakovā]] [[Vāvels|Vāvela katedrālē]] poļu karaļu kapenēs. ==Būtiskākie darbi== *Dzejas 1.sēj./''Poezje t. 1'' (1822) (ietver ciklu "Balādes un romances" (''Ballady i Romanse'')) *Dzejas 2.sēj./''Poezje t. 2'' (1823) (ietver balādi no Lietuvas senatnes "Gražina" (''Grażynę''), kā arī poēmas "Veļi" (''Dziady'') II un IV daļu) *Krimas soneti/''Sonety krymskie'' (1826) *Veļi, III daļa/ ''Dziady, III część'' (1828) *Konrāds Valenrods/''Konrad Wallenrod'' (1828) *Pans Tadeušs/''Pan Tadeusz'' (1834) [[Category:Poļu rakstnieki|Mickēvičs Ādams]] [[Category:Poļu valodā rakstošie|Mickēvičs Ādams]] [[Category:Baltkrievijā dzimuši|Mickēvičs Ādams]] [[be:Адам Міцкевіч]] [[bg:Адам Мицкевич]] [[cs:Adam Mickiewicz]] [[da:Adam Mickiewicz]] [[de:Adam Mickiewicz]] [[en:Adam Mickiewicz]] [[eo:Adam Mickiewicz]] [[es:Adam Mickiewicz]] [[fi:Adam Mickiewicz]] [[fr:Adam Mickiewicz]] [[he:אדם מיצקביץ']] [[it:Adam Mickiewicz]] [[ja:アダム・ミツキェヴィチ]] [[ko:아담 미츠키에비치]] [[lt:Adomas Mickevičius]] [[nl:Adam Mickiewicz]] [[no:Adam Mickiewicz]] [[os:Мицкевич, Адам]] [[pl:Adam Mickiewicz]] [[pt:Adam Mickiewicz]] [[ru:Мицкевич, Адам]] [[sv:Adam Mickiewicz]] [[zh:亚当·密茨凯维奇]] 4990 14500 2005-05-17T22:33:33Z Feens 37 Ādams Mickevičs pārdēvēju par Ādams Mickēvičs #REDIRECT [[Ādams Mickēvičs]] 4991 14501 2005-05-17T22:36:37Z Feens 37 redirekts #redirect[[Ādams Mickēvičs]] 4992 14502 2005-05-17T22:36:45Z Feens 37 redirekts #redirect[[Ādams Mickēvičs]] 4993 14503 2005-05-17T22:36:49Z Feens 37 redirekts #redirect[[Ādams Mickēvičs]] 4994 27734 2006-01-25T20:07:33Z Zwobot 201 robot Adding: sr == Saites == * http://sourceforge.net/projects/compiere [[Category:Brīvā programmatūra]] [[ar:كومبير]] [[da:Compiere]] [[de:Compiere]] [[en:Compiere]] [[es:Compiere]] [[eu:Compiere]] [[fr:Compiere]] [[ia:Compiere]] [[id:Compiere]] [[io:Compiere]] [[is:Compiere]] [[it:Compiere]] [[ja:Compiere]] [[ms:Compiere]] [[nn:Compiere]] [[no:Compiere]] [[pt:Compiere]] [[sr:Compiere]] [[th:คอมพ์แจร์]] [[tr:Compiere]] [[tt:Compiere]] [[uk:Compiere]] [[zh:Compiere]] 4995 53225 2006-07-02T14:06:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Balvu (distretto)]] [[Image:Latvia-Balvi.png|right|250px]] '''Balvu rajons''' ir [[Latvija]]s administratīvā iedalījuma vienība [[Latgale|Latgalē]]. Platība - 2381 km2, iedzīvotāju skaits - 28246(2005. gada sākumā). Rajons robežojas austrumos ar [[Krievija|Krieviju]]. Vēl ar [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajonu]] – ziemeļos, [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajonu]] - rietumos, [[Madonas rajons|Madonas rajonu]] – dienvidrietumos, [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonu]] un [[Ludzas rajonu|Ludzas rajonu]] – dienvidos. Rajona centrs ir [[Balvi|Balvu]] pilsēta. ===Ārējās saites=== *[http://www.latgale.lv/autonomy/balvu_rajons par Balvu rajonu] *[http://www.balvi.lv www.balvi.lv] - Balvu pilsētas mājaslapa *[http://www.raplm.gov.lv/lat/noteikumi/latgale/balvu_raj./ Balvu rajona pašvaldības] {{lrj}} [[Category:Latgale]] [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Balvu]] [[fr:Balvu rajons]] [[it:Balvu (distretto)]] [[lt:Balvų rajonas]] [[no:Balvu fylke]] 4996 19575 2005-09-12T06:14:10Z Juzeris 23 mēģinu precizēt kat., jo kaut kādu iemeslu dēļ tā ir zem W burta '''Vēstniecības''' nolūks ir atvieglot saziņu starp Vikipēdijām dažādās valodās. [[m:Wikimedia Embassy|Meta vēstniecības]] lapā jūs atradīsiet citu Vikipēdiju vēstniecību lapas. {|style="border:1px solid #8888aa; background-color:#f7f8ff;padding:1em;font-size:smaller;" |style="vertical-align:top;"|'''Laipni lūdzam''' latviešu valodas Vikipēdijas vēstniecībā! Ja Jums ir kāds vēstījums vai neskaidrība par starptautiskiem jautājumiem vai latviešu valodas Vikipēdiju, lūdzu ievietojiet to šeit vai arī šīs lapas diskusijas lapā.<br /><center>'''[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_talk:Vēstniecība&action=edit&section=new Ziņojums Vēstniecībai]'''</center> |&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; |style="vertical-align:top;"|'''Welcome''' to the embassy of the Latvian-language Wikipedia! If you have any announcements or questions regarding international issues or the Latvian wikipedia you are invited to post them here or on the discussion page of this article.<br /><center>'''[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_talk:Vēstniecība&action=edit&section=new Message for the Embassy]'''</center> |- |style="vertical-align:top;"|'''Willkommen''' auf der Botschaft der lettischsprachigen Wikipedia. Fragen und Vorschläge zu internationalen oder lettischen Themen können hier oder auf der Diskussionsseite zur Botschaft gepostet werden.<br /><center>'''[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_talk:Vēstniecība&action=edit&section=new Nachricht an die Botschaft]'''</center> | |style="vertical-align:top;"|'''Bienvenue''' sur l'ambassade du Wikipédia lettophone! Si vous avez une annonce ou une demande concernant les questions internationales ou le wikipédia lettophone, vous êtes invité à la signaler ici ou sur la page de discussion de cet article.<br /><center>'''[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_talk:Vēstniecība&action=edit&section=new Consulter des ambassadeurs]'''</center> |- |style="vertical-align:top;"|'''Добро пожаловать''' в посольство латишской Википедии. Вопросы и предложения по международной тематике можно обсудить здесь или на странице обсуждения.<br /><center>'''[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_talk:Vēstniecība&action=edit&section=new Сообщение Посольству]'''</center> | |style="vertical-align:top;"|'''Witajcie''' w przedstawicielstwie dyplomatycznym łotewskiej Wikipedii! Jeśli masz jakieś sprawy do ogłoszenia, pytania dotyczące spraw między Wikipediami lub łotewskiej Wikipedii, proszę zamieść je tutaj lub na stronie dyskusji.<br /><center>'''[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_talk:Vēstniecība&action=edit&section=new Wiadomość dla przedstawicielstwa]'''</center> |} __TOC__ == Administrators & Bureaucrats == * [[Wikipedia:Sistēmas operatori|Administrators]] * [[Wikipedia:Birokrāti|Bureaucrats]] == Wer kann mir helfen? Who can help me? Qui peut m'aider ? Кто может мне помочь? == === Deutsch === Diese Seite richtet sich an nicht lettischsprachige Benutzer, die sich an dieser Wikipedia beteiligen wollen. Wenn Sie Hilfe brauchen, können Sie mit einem deutschsprachigen Teilnehmer Kontakt aufnehmen. [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Juzeris&action=edit&section=new Juzeris] === English === This page exists to help non-Latvian speaking contributors who wish to participate in this Wikipedia. If you need any help, feel free to contact someone who will be able to help you in your native language. [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Juzeris&action=edit&section=new Juzeris] === Français === Cette page est dédiée à l'accueil des non-lettophones désirant contribuer. Si vous avez besoin d'aide -- n'hésitez pas, laissez un message sur la page de discussion ou contactez quelqu'un sur la liste directement: [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Juzeris&action=edit&section=new Juzeris] === Polski === Ta strona służy pomocy użytkownikom nie znającym łotewskiego, którzy chcieliby pomóc przy tworzeniu tej Wikipedii. Jeśli potrzebujesz pomocy, możesz skontaktować się z kimś kto będzie mógł pomóc ci w twoim języku. === Русский === Эта страница предназначена для тех, для кого латишский язык не является родным. Если Вам нужна помощь -- обращайтесь к нам. Мы попробуем помочь вам. Вы можете оставить сообщение на странице обсуждений или обратиться напрямую: [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Juzeris&action=edit&section=new Juzeris] [[Category:Vikipēdija|V]] [[af:Wikipedia:Ambassade]] [[als:Wikipedia:Botschaft]] [[ar:ويكيبيديا:سفارة]] [[be:Вікіпэдыя:Амбасада]] [[bg:Уикипедия:Посолство]] [[bs:Wikipedia:Ambasada]] [[ca:Viquipèdia:Ambaixada]] [[cs:Wikipedie:Velvyslanectví]] [[cy:Wicipedia:Llysgenhadaeth Cymraeg]] [[da:Wikipedia:Ambassaden]] [[de:Wikipedia:Botschaft]] [[el:Βικιπαίδεια:Πρεσβεία]] [[en:Wikipedia:Embassy]] [[eo:Vikipedio:Ambasadorejo]] [[es:Wikipedia:Embajadas]] [[et:Vikipeedia:Saatkond]] [[eu:Wikipedia:Enbaxada]] [[fi:Wikipedia:Lähetystö]] [[fr:Wikipédia:Ambassade]] [[fy:Wikipedy:Konsulaat]] [[gl:Wikipedia:Embaixada]] [[hr:Wikipedia:Veleposlanstvo]] [[hu:Wikipédia:Nagykövetség]] [[ia:Wikipedia:Ambassada]] [[id:Wikipedia:Kedutaan]] [[is:Wikipedia:Sendiráðið]] [[it:Wikipedia:Ambasciata]] [[ja:Wikipedia:大使館]] [[ko:위키백과:대사관]] [[ku:Wîkîpediya:Sefaret]] [[nb:Wikipedia:Ambassade]] [[nds:Wikipedia:Bottschap]] [[nl:Wikipedia:Ambassade]] [[nn:Wikipedia:Ambassaden]] [[pl:Wikipedia:Przedstawicielstwo dyplomatyczne]] [[pt:Wikipedia:Embaixada]] [[ro:Wikipedia:Ambasadă]] [[ru:Википедия:Посольство]] [[sk:Wikipédia:Veľvyslanectvo]] [[sl:Wikipedija:Veleposlaništvo]] [[sq:Wikipedia:Ambasadat]] [[sr:Википедија:Амбасада]] [[su:Wikipédia:Kadutaan]] [[sv:Wikipedia:Ambassaden]] [[ur:ويکيپيڈيا:سفارت خانہ]] [[zh:Wikipedia:维基大使]] 4997 14507 2005-05-18T12:18:49Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Romas pāvests]] 5001 51414 2006-06-20T10:28:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Arthur Schopenhauer]] [[Image:Schopenhauer.jpg|thumb|250px|Artūrs Šopenhauers]] '''Artūrs Šopenhauers''' ([[Vācu valoda|Vācu]]: ''Arthur Schopenhauer'') (dzimis [[1788]]. gada [[22. februāris|22. februārī]] [[Štuthofa|Štuthofā]] (''Stutthof''), tagad (Štutova (''Sztutowo'')) [[Danciga|Dancigas]] (tagad Gdaņska) apkaimē [[Polija|Polijā]], miris [[1860]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]] [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]], [[Vācija|Vācijā]]) bija [[vācieši|vācu]] [[filozofija|filozofs]], [[Iracionālisms|iracionālisma]] un [[voluntārisms|voluntārisma]] pārstāvis. Viens no ievērojamākajiem [[19. gadsimts|19.gs]] filozofiem, kura mācība dziļi ietekmējusi 19. un 20.gs rietumu kultūru (filozofiju, [[psiholoģija|psiholoģiju]], [[literatūra|literatūru]]). Eksistences pamatā liek iracionālu "dzīves [[griba|gribu]]". Pats sevi sauca par [[Imanuels Kants|kantistu]], bet atradās dziļā opozīcijā [[Hēgelis|Hēgelim]]. Ievērojamākais darbs - "Pasaule kā griba un priekštats" (''Die Welt als Wille und Vorstellung'') (1819, 1852). Daži autori uzskata Šopenhaueru par [[pesimisms|pesimistu]], kā arī [[kristietība|kristietības]] pretinieku. ==Īsa biogrāfija== Dzimis [[Danciga|Dancigas]] pievārtē bagāta tirgotāja un literātes ģimenē. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas Otrās dalīšanas]] [[1793]]. gadā, kad Danciga nokļūst [[Prūsija|Prūsijas]] sastāvā, ģimene pārceļas uz [[Hamburga|Hamburgu]]. [[1805]]. gadā mirst Šopenhauera tēvs (iespējams, pašnāvības dēļ), kuru Šopenhauers cienīja līdz mūža galam, bet māte pārceļas uz [[Veimāra|Veimāru]], kur uztur literāru salonu, kura viesis bija arī [[Gēte]]. Kad Gēte reiz izteicies, ka Artūram dzīvē lemts veikt lielas lietas, māte atbildējusi, ka viņa nekad neesot dzirdējusi, ka ģimenē kādreiz piedzimtu ''divi'' ģēniji. [[1809]]. gadā Šopenhauers sāk studēt [[medicīna|medicīnu]] [[Getingenes universitāte|Getingenes universitātē]], pēc pusgada papildus sākot apgūt arī filozofiju. No [[1811]]. gada studē [[Berlīnas universitāte|Berlīnas universitātē]], kur citu starpā apmeklē arī [[Fihte|Fihtes]] un [[Šleiermahers|Šleiermahera]] lekcijas. [[1813]]. gadā aizstāv [[doktors|doktora]] grādu [[Jēnas universitāte|Jēnas universitātē]]. [[1814]]. gadā, sarāvis attiecības ar māti, kurai nespēja piedot tēva bojāeju, Šopenhauers apmetas [[Drēzdene|Drēzdenē]], kur [[1818]]. gadā pabeidz savu galveno darbu "Pasaule kā griba un priekštats" - vienu no ietekmīgākajām grāmatām rietumu filozofijas vēsturē. Lielākā daļa no tirāžas nonāk [[makulatūra|makulatūrā]]. [[1820]]. gadā neiegūst pasniedzēja vietu Berlīnes universitātē [[Hēgelis|Hēgeļa]] negatīvo atsauksmju dēļ. [[1831]]. gadā Šopenhauers pārceļas uz [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti pie Mainas]], kur nodzīvo līdz nāvei [[1860]]. gadā, pamazām gūstot arvien lielāku atzinību. == Bibliogrāfija == === Galvenie darbi === * ''Über die vierfache Wurzel des Satzes vom zureichenden Grunde'', 1813 * ''Über das Sehn und die Farben'', 1816 * ''Die Welt als Wille und Vorstellung'', 1818/1819, 2. sējums 1844 (''Pasaule kā griba un priekštats'') * ''Über den Willen in der Natur'', 1836 * ''Über die Freiheit des menschlichen Willens'', 1839 * ''Über die Grundlage der Moral'', 1840 * ''Parerga und Paralipomena'', 1851 [[Category:Vācu filozofi|Szopenhauers Artuzrs]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Szopenhauers Artuzrs]] [[af:Arthur Schopenhauer]] [[bg:Артур Шопенхауер]] [[bs:Arthur Schopenhauer]] [[ca:Arthur Schopenhauer]] [[cs:Arthur Schopenhauer]] [[da:Arthur Schopenhauer]] [[de:Arthur Schopenhauer]] [[en:Arthur Schopenhauer]] [[eo:Arthur Schopenhauer]] [[es:Arthur Schopenhauer]] [[et:Arthur Schopenhauer]] [[fi:Arthur Schopenhauer]] [[fr:Arthur Schopenhauer]] [[gl:Arthur Schopenhauer]] [[he:ארתור שופנהאואר]] [[hr:Arthur Schopenhauer]] [[io:Arthur Schopenhauer]] [[is:Arthur Schopenhauer]] [[it:Arthur Schopenhauer]] [[ja:アルトゥル・ショーペンハウアー]] [[ko:아르투르 쇼펜하우어]] [[lt:Artūras Šopenhaueris]] [[mk:Артур Шопенхауер]] [[nl:Arthur Schopenhauer]] [[no:Arthur Schopenhauer]] [[pl:Arthur Schopenhauer]] [[pt:Arthur Schopenhauer]] [[ro:Arthur Schopenhauer]] [[ru:Шопенгауэр, Артур]] [[sk:Arthur Schopenhauer]] [[sr:Артур Шопенхауер]] [[sv:Arthur Schopenhauer]] [[tr:Arthur Schopenhauer]] [[zh:亚瑟·叔本华]] 5002 14512 2005-05-18T22:17:15Z Feens 37 redirekts #redirect [[Artūrs Šopenhauers]] 5003 14513 2005-05-18T22:17:32Z Feens 37 redirekts #redirect [[Artūrs Šopenhauers]] 5004 14514 2005-05-18T22:17:31Z Feens 37 redirekts #redirect [[Artūrs Šopenhauers]] 5005 21784 2005-10-30T22:15:43Z 84.177.56.132 {| align=center border=0 cellpadding=4 cellspacing=4 style="border: 1px solid #CCCC99; background-color: #F1F1DE" |- | [[Image:Commons-logo-en.png|40px|center|Commons]] | style="font-size: 90%" | ''Šis attēls / multimediju fails tagad ir pieejams '''[[Commons:Main Page|Wikimedia Commons]]''' ar nosaukumu '''[[Commons:{{{1}}}|{{{1}}}]]'''.'' |} [[Category:NowCommons|{{PAGENAME}}]] 5006 51161 2006-06-18T23:00:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Filip II., kralj Španjolske]] '''Felipe II''' (arī '''Filips II''') (1527-1598) bija varenākais [[Spānija|Spānijas]] [[karalis]]. Viņa valdīšanas laikā Spānija bija vadošā valsts Eiropā [[māksla|mākslā]], [[mode|modē]] un [[literatūra|literatūrā]]. Uzsāka karu ar [[Anglija|Angliju]], kurā zaudēja ("[[Neuzvaramā armāda|Neuzvaramās armādas]]" sakāve). Līdz ar viņa nāvi 1598. gadā sākās Spānijas varenības noriets. [[Image:PhilipII.jpg|thumb|Felipe II]] [[Category:Spānija]] [[Category:Spānijas karaļi]] [[Category:Habsburgi]] [[bg:Филип II (Испания)]] [[ca:Felip II de Castella]] [[cs:Filip II. Španělský]] [[da:Filip 2. af Spanien]] [[de:Philipp II. (Spanien)]] [[en:Philip II of Spain]] [[eo:Filipo la 2-a (Hispanio)]] [[es:Felipe II de España]] [[et:Felipe II]] [[eu:Espainiako Felipe II.a]] [[fi:Filip II (Espanja)]] [[fr:Philippe II d'Espagne]] [[gl:Filipe II de España]] [[he:פליפה השני מלך ספרד]] [[hr:Filip II., kralj Španjolske]] [[is:Filippus II Spánarkonungur]] [[it:Filippo II di Spagna]] [[ja:フェリペ2世]] [[la:Philippus II Hispaniae Rex]] [[nl:Filips II van Spanje]] [[no:Filip II av Spania]] [[pl:Filip II Habsburg]] [[pt:Filipe II de Espanha]] [[ro:Filip al II-lea al Spaniei]] [[ru:Филипп II (король Испании)]] [[simple:Philip II of Spain]] [[sv:Filip II av Spanien]] [[tl:Felipe II ng Espanya]] [[uk:Філіп II (король Іспанії)]] [[war:Felipe II han Espanya]] [[zh:腓力二世 (西班牙)]] 5007 14517 2005-05-19T11:27:54Z AB 155 5008 50285 2006-06-13T02:21:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[is:Antonio Stradivari]] '''Antonio Stradivāri''' (''Antonio Stradivari''; 1644.g. - 1737.g. 18.decembris) bija [[Itālija|itāļu]] [[vijole|vijoļu]] un citu [[stīgu instrumenti|stīgu instrumentu]] meistars, ievērojamākais savā profesijā. Viņa uzvārdu ''Stradivārius'' ([[latīņu valoda|latīņu val.]] forma) attiecina uz viņa būvētajām vijolēm. [[Image:Antonio_stradivari.jpg|thumb|right|350px|Antonio Stradivāri]] Antonio Stradivāri piedzima 1644. gadā Kremonā, [[Itālija|Itālijā]]. Viņa vecāki bija Alesandro Stradivāri un Anna Moroni. Strādāja kā māceklis [[Nikolo Amati]] darbnīcā, iespējams, no 1667. gada līdz 1679. gadam. 1680. gadā Piacā Sandomeniko viņš izveidoja pats savu darbnīcu. Drīz viņa slava izplatījās pa visu [[Eiropa|Eiropu]]. A. Stradivāri nomira 1737. gadā, uzbūvējis vairāk nekā 1100 instrumentu - [[vijole]]s, [[ģitāra|ģitāras]], [[čells|čellus]] un [[viola|violas]]. Līdz mūsdienām saglabājušies 650 A. Stradivāri instrumenti, no tiem visdārgākais pārdots par 2 032 000 [[USD|$]]. [[Category:Instrumentu izgatavotāji]] [[bs:Antonio Stradivari]] [[da:Antonio Stradivari]] [[de:Antonio Stradivari]] [[en:Antonio Stradivari]] [[eo:Antonio Stradivari]] [[fi:Antonio Stradivari]] [[fr:Antonio Stradivari]] [[he:אנטוניו סטרדיווארי]] [[hu:Antonio Stradivari]] [[is:Antonio Stradivari]] [[it:Antonio Stradivari]] [[ja:アントニオ・ストラディバリ]] [[ko:안토니오 스트라디바리]] [[nl:Antonio Stradivari]] [[no:Antonio Stradivari]] [[pl:Antonio Stradivari]] [[ru:Страдивари, Антонио]] [[sl:Antonio Stradivari]] [[sr:Антонио Страдивари]] [[sv:Antonio Stradivari]] [[zh:安东尼奥·斯特拉迪瓦里]] 5009 14519 2005-05-19T12:23:08Z AB 155 5010 14520 2005-05-20T01:23:51Z Feens 37 Pastamarka ar Šternu no en.wiki Pastamarka ar Šternu no en.wiki 5011 14521 2005-05-20T01:24:53Z Feens 37 Abrahams Šterns no en.wiki Abrahams Šterns no en.wiki 5012 51992 2006-06-25T14:59:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Avraham Stern]] '''Abrahams Šterns''' (segvārds - Jairs/''Yair'') (''אברהם שטרן'', ''Avraham Stern'') (dzimis 1907.gada 23.decembrī [[Krievija|Krievijas impērijā]] (tagad [[Polija|Polijā]]), miris 1942.gada 12.februārī [[Televiva|Televivā]], [[Palestīna|Palestīnā]] (tagad [[Izraēla|Izraēlā]]) - [[ebreji|ebreju]] nelegālās kaujas organizācijas ''[[Lehi]]'' (''Lohamei Herut Israel'' - Izraēlas Brīvības Cīnītāji) dibinātājs un vadītājs. [[Image:AvStern.jpg|thumb|Abrahams Šterns]] Dzimis tagadējās [[Polija|Polijas]] teritorijā XX.gs sākumā un 1925.gadā emigrējis uz [[Palestīna|Palestīnu]] (tolaik [[Lielbritānija|britu]] [[mandātteritorija|mandātteritotriju]]). Studēja klasiskās valodas un literatūru [[Ebreju universitāte Jeruzālemē|Ebreju universitātē]] [[Jeruzāleme|Jeruzālemē]]. 1940.gadā nodibināja ''Lehi'' (britu apzīmējums - '''Šterna banda'''), atdaloties no ''[[Irgun]]'', kad tā savukārt apvienojās ar [[Hagana|Haganu]] (''Haganah''), lai kopīgi atbalstītu [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] cīņā pret [[nacisms|nacistiem]]. [[Image:Stern-stamp.jpg|thumb|left|100px|Izraēlas pastmarka ar Šterna attēlu]] Pretēji pārējām ebreju [[paramilitāristi|paramilitārajām]] grupām, kuras līdz ar [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] sākumu atbalstīja Lielbritānijas cīņu pret [[Vācija|Vāciju]] un uz laiku pārtrauca uzbrukumus britu militāristiem Palestīnā, Šterns un ''Lehi'' turpināja uzskatīt Lielbritāniju par galveno faktoru, kas rada šķērsli [[Izraēla|Izraēlas]] valsts dibināšanai un izmantoja [[terorisms|teroristisku]] taktiku uzbrukumos pret britu klātbūtni Palestīnā. 1941.gada janvārī Šterns mēģināja nodibināt kontaktus ar Vācijas toreizējo valdību, piedāvādams cīņu karā Vācijas pusē, pretī saņemot iespēju dibināt ebreju valsti, bāzētu uz [[nacionālisms|nacionālisma]] un [[totalitārisms|totalitārisma]] principiem. 1942.gada 12.februārī aresta brīdī [[Televiva|Telavivā]] ("mēģinot bēgt") Šternu nogalināja britu izlūkdienests. [[Category:Izraēlas vēsture|Szterns Abrahams]] [[Category:Terorisms|Szterns Abrahams]] [[Category:Polijā dzimuši|Szterns Abrahams]] [[cs:Avraham Stern]] [[de:Avraham Stern]] [[en:Avraham Stern]] [[fr:Avraham Stern]] [[he:אברהם שטרן (יאיר)]] [[ru:Штерн, Авраам]] 5013 14523 2005-05-20T01:33:40Z Feens 37 redirekts #redirect [[Abrahams Šterns]] 5014 14524 2005-05-20T01:33:54Z Feens 37 redirekts #redirect [[Abrahams Šterns]] 5015 14525 2005-05-20T01:33:48Z Feens 37 redirekts #redirect [[Abrahams Šterns]] 5016 14526 2005-05-20T01:33:50Z Feens 37 redirekts #redirect [[Abrahams Šterns]] 5017 46647 2006-05-21T10:16:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Zbigniew Preisner]] '''Zbigņevs Preisners''' (''Zbigniew Preisner'') (dzimis 1955. 20.maijā [[Beļsko-Bjala|Beļsko-Bjalā]] [[Polija|Polijā]]) - [[poļi|poļu]] komponists. [[Image:ZPreisner.jpg|thumb|Zbigņevs Preisners]] Radījis galvenokārt [[kino]] mūziku. Starptautisku atzinību ieguvis, radot mūziku [[Kšištofs Kesļovskis|Kšištofa Kesļovska]] ievērojamākajām filmām - "Dekalogs" (''Dekalog'') (filmu cikls) (1988), "Maza filma par mīlestību" (''Krótki film o milosci'') (1988), "Maza filma par nogalināšanu" (''Krótki film o zabijaniu'') (1988), triloģija "Trīs krāsas" (''Trzy kolory'') (1993-94). Sadarbojies arī ar poļu režisori [[Agneška Holanda|Agnešku Holandu]]. [[Category:Poļu komponisti|Preisners Zbignzevs]] [[Category:Poļu kino|Preisners Zbignzevs]] [[Category:Polijā dzimuši|Preisners Zbignzevs]] [[de:Zbigniew Preisner]] [[en:Zbigniew Preisner]] [[pl:Zbigniew Preisner]] [[sk:Zbigniew Preisner]] [[sv:Zbigniew Preisner]] 5018 14528 2005-05-20T10:21:36Z Feens 37 Zbigņevs Preisners no en.wiki Zbigņevs Preisners no en.wiki 5020 14530 2005-05-20T12:21:05Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zbigņevs Preisners]] 5021 14531 2005-05-20T12:20:59Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zbigņevs Preisners]] 5022 14532 2005-05-20T12:21:15Z Feens 37 redirekts #redirect [[Zbigņevs Preisners]] 5024 52391 2006-06-29T11:06:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Biskositate zinematiko]] '''Viskozitāte''' ir iekšējā [[berze]] (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs"). Viskozitāte piemīt [[gāze|gāzēm]] un [[šķidrums|šķidrumiem]]. Šķidrumos un gāzēs, ja to slāņi savstarpēji pārvietojas, starp slāņiem rodas iekšēji pretestības spēki, kas bremzē to kustību. Gāzu viskozitāte ir ļoti maza, salīdzinot ar šķidrumu viskozitāti. [[SI]] sistēmā dinamisko viskozitāti mēra Pa*s (paskālsekundēs). 1 Pa*s ir tādas vides viskozitāte, starp kuras 1 m<sup>2</sup> lielu laukumu slāņiem, kas atrodas 1 [[metrs|m]] attālumā viens no otra un savstarpēji kustas ar relatīvo ātrumu 1 m/[[sekunde|s]], darbojas 1 N liels [[spēks]]. 1 Pa*s = 1 (N*s)/m<sup>2</sup>. CGS sistēmā dianmisko viskozitāti mēra Puazos (P), vai biežāk - centipuazos (cP), tapēc, ka ūdenim 20&deg;C temperatūrā viskozitāte ir 1,002 cP (kas ir ļoti tuvu 1). 1 p = 100 cP = 1 g/(cm*s) = 0,1 Pa*s. 1cP = 1mPa*s. Daudzos gadījumos lieto arī jēdzienu par kinemātisko viskozitāti, tas ir dinamiskās viskozitātes dalījums ar vielas [[blīvums|blīvumu]]. SI sistēmā kinemātisko viskozitāti mēra m<sup>2</sup>/s. CGS sistēmā kinemātisko viskozitāti mēra Stoksos (S) un bieži vien izsaka centistoksos (cS). 1 S = 100 cS = 1cm<sup>2</sup>/s = 0,0001 m<sup>2</sup>/s. Parasti ar jēdzienu ''viskozitāte'' saprot dinamisko viskozitāti. Palielinot temperatūru gāzēm lielākoties viskozitāte palielinās, bet šķidrumiem viskozitāte samazinās. Viskozitāte parasti nav atkarīga no spiediena (izņemot ļoti lielus spiedienus). Dažu Ņūtona šķidrumu dinamiskās viskozitātes: [[Gāze]]s (pie 0 &deg;C): : {| border=1 | |viskozitāte (Pa&middot;s) |- |[[ūdeņradis]] |8.4 &times; 10<sup>-6</sup> |- |[[gaiss]] |17.4 &times; 10<sup>-6</sup> |- |[[ksenons]] |21.2 &times; 10<sup>-6</sup> |} [[Šķidrums|Šķidrumi]] (pie 20 &deg;C): : {| border=1 | |viskozitāte (Pa&middot;s) |- |[[etanols]] |0.248 &times; 10<sup>-3</sup> |- |[[acetons]] |0.326 &times; 10<sup>-3</sup> |- |[[metanols]] |0.59 &times; 10<sup>-3</sup> |- |[[benzols]] |0.64 &times; 10<sup>-3</sup> |- |[[ūdens]] |1.0020 &times; 10<sup>-3</sup> |- |[[nitrobenzols]] |2.0 &times; 10<sup>-3</sup> |- |[[dzīvsudrabs]] |17.0 &times; 10<sup>-3</sup> |- |[[sērskābe]] |30 &times; 10<sup>-3</sup> |- |[[olīveļļa]] |81 &times; 10<sup>-3</sup> |- |[[glicerīns]] |1.485 |- |[[polimēri|izkausēti polimēri]] |10<sup>3</sup> |- |[[piķis]] |10<sup>7</sup> |- |[[stikls]] |10<sup>40</sup> |} [[Category:Fizika]] [[Category:Ķīmiskas īpašības]] [[bg:Вискозитет]] [[ca:Viscositat]] [[cs:Viskozita]] [[da:Viskositet]] [[de:Viskosität]] [[en:Viscosity]] [[eo:Viskozeco]] [[es:Viscosidad]] [[eu:Biskositate zinematiko]] [[fa:گرانروی]] [[fi:Viskositeetti]] [[fr:Viscosité]] [[he:צמיגות]] [[id:Viskositas]] [[it:Viscosità]] [[ja:粘度]] [[lb:Viskositéit]] [[ms:Kelikatan]] [[nl:Viscositeit]] [[nn:Viskositet]] [[pl:Lepkość]] [[pt:Viscosidade]] [[ru:Вязкость]] [[sl:Viskoznost]] [[sv:Viskositet]] [[vi:Độ nhớt]] [[zh:粘性]] 5025 39312 2006-04-08T20:22:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[sh:Temperatura]] Ar jēdzienu "'''temperatūra'''" parasti saprot ķermeņa (vai [[viela|vielas]]) sasilšanas pakāpi, un par to spriež pēc cilvēka sajūtām. Tādejādi var izšķirt dažādas sasilšanas pakāpes: ķermeņi var būt silti, remdeni vai auksti. Temperatūra ir [[termodinamiska sistēma|termodinamisku sistēmu]] raksturojošs makroskopisks parametrs, kam ir jēga tikai tad, ja sistēma ir pietiekoši liela. Temperatūra raksturo [[Elementārdaļiņas|daļiņu]] (vai [[molekula|molekulu]], vai [[atoms|atomu]]) kustības ātrumu ([[gāze|gāzēm]]) vai [[svārstības|svārstību]] intensitāti (cietām vielām). Uzskata, ka [[absolūtā nulle|absolūtās nulles]] temperatūrā [[Elementārdaļiņas|daļiņas]] nekustas. [[SI]] sistēmā temperatūru mēra [[kelvins (mērvienība)|kelvinos]]. [[Latvija|Latvijā]] (un visā [[Eiropa|Eiropā]]) temperatūru parasti mēra [[Celsija grādi|Celsija grādos]] (~273 K = 0 C). Lai [[Celsija grādi|Celsija grādus]] pārvērstu [[kelvins (mērvienība)|kelvinos]], var lietot šādu formulu: <math>\mathrm{K = [^\circ C] \left(\frac{1 \, K}{1\, ^\circ C}\right) + 273,15\, K}</math> Lai pārvērstu [[Fārenheita grādi|Fārenheita grādus]] [[Celsija grādi|Celsija grādos]], var lietot šo formulu: <math>\mathrm{\ \!^\circ C = \frac{5\, ^\circ C}{9\, ^\circ F}([^\circ F] - 32\, ^\circ F)}</math> ==Temperatūras mērīšana== Temperatūru mēra ar termometru, temperatūras mērīšana notiek tā, ka izmēra kādu no parametriem (tilpumu, elektrisko pretestību, utt), termometram atrodoties termodinamiskā līdzsvara stāvoklī ar mērāmo sistēmu. Termometra galvenā sastāvdaļa ir kāda viela, kuras fizikālo īpašību maiņu mianoties tempearatūrai, lieto temperatūras reģistrēšanai. Atkarībā no termometriskās vielas izšķir vairāku veidu termometrus: :*Gāzes (un kondensācijas) termometri. Tur mēra gāzes spiedienu (noslēgtā tilpumā), mainoties temperatūrai. Šos sauc arī par manometriskajiem termometriem, jo temperatūru tur nolasa no manometra. Kondensācijas termometrs no gāzes termometra atšķiras ar to, ka tur ir gaistošs šķidrums, līdzsvarā ar savu tvaiku, un mainoties temperatūrai tas iztvaiko un kondensējas, un tur mainās arī tilpums. :*Šķidruma termometrs. Tas ir visizplatītākais termometrs. Tur mēra šķidruma izplešanos (tilpuma maiņu). :*Pretestības termometrs. Šeit mēra kāda materiāla elektriskās pretestības izmaiņas. Materiāls parasti ir kāds metāls (varš vai platīns) vai pusvadītājs. :*Termoelements (termopāris). Mēra divu sametinātu metālu termoelektriskā EDS maiņu. Var mērīt augstākas temperatūras, nekā ar pretestības termometriem. :*Pirometrs. Tur mēra siltumstarojumu (un gaismas starojumu), kas nāk no mērāmā ķermeņa. Šeit par termometrisko vielu iespējams lietot arī pašu mērāmo vielu, tikai jāzina tās melnuma pakāpe. [[Category:Termodinamika]] [[Category:Fizika]] [[ast:Temperatura]] [[bg:Температура]] [[bs:Temperatura]] [[ca:Temperatura]] [[cs:Teplota]] [[da:Temperatur]] [[de:Temperatur]] [[en:Temperature]] [[eo:Temperaturo]] [[es:Temperatura]] [[et:Temperatuur]] [[eu:Tenperatura]] [[fi:Lämpötila]] [[fr:Température]] [[gl:Temperatura]] [[he:טמפרטורה]] [[hr:Temperatura]] [[hu:Hőmérséklet]] [[id:Suhu]] [[io:Temperaturo]] [[is:Hitastig]] [[it:Temperatura]] [[ja:温度]] [[ko:온도]] [[la:Temperatura]] [[lt:Temperatūra]] [[mk:Температура]] [[nl:Temperatuur]] [[nn:Temperatur]] [[no:Temperatur]] [[pl:Temperatura]] [[pt:Temperatura]] [[ru:Температура]] [[sh:Temperatura]] [[simple:Temperature]] [[sk:Teplota]] [[sl:Temperatura]] [[sr:Температура]] [[sv:Temperatur]] [[ta:வெப்பநிலை]] [[th:อุณหภูมิ]] [[uk:Температура]] [[vi:Nhiệt độ]] [[zh:温度]] 5026 51077 2006-06-18T18:17:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:كىسلاتا]] '''Skābes''' ir [[viela|vielas]], kas [[šķīdums|šķīdumā]] spēj atšķelt [[protons|protonus]], veidojot [[ūdeņradis|ūdeņraža]] [[jons|jonus]], vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus. Skābju vispārīgā formula ir '''AH''' vai AH<sub>n</sub> (daudzvērtīgām skābēm), kur n ir skābes vērtība. Skābes var iedalīt: *Skābekli nesaturošas skābes ([[sālsskābe]], [[ciānūdeņražskābe]]) *Skābekli saturošas skābes :*Neorganiskās skābes ([[sērskābe]], [[slāpekļskābe]]) :*[[Karbonskābes|Organiskās skābes]] (visas organiskās skābes satur skābekli) ==Ķīmiskās īpašības== Skābes var reaģēt ar [[metāls|metāliem]], metālu [[oksīds|oksīdiem]], [[hidroksīds|hidroksīdiem]] un vājāku skābju [[sāļi|sāļiem]], veidojot sāļus. No skābekli saturošām skābēm atšķeļot [[ūdens|ūdeni]], var iegūt [[skābju anhidrīdi|skābju anhidrīdus]]. Ūdens šķīdumā skābes disociē jonos veidojot skābes anjonu (A<sup>-</sup>) un ūdeņraža jonu (H<sup>+</sup>) (vai ūdeņraža jonus (vairākvērtīgām skābēm)). Tas ir līdzsvara process. :<math>\mbox{HA} +\mbox{H}_2\mbox{O} \leftrightarrow \mbox{H}_3\mbox{O}^+ + \mbox{A}^-</math> Šo līdzsvara procesu raksturo skābuma konstante K<sub>a</sub>. :<math>K_a = {[\mbox{H}_3\mbox{O}^+]\cdot[A^-] \over [HA]}</math> Stiprām skābēm K<sub>a</sub> vērtības ir lielākas (šķīdumā skābe gandrīz pilnībā sastāv no skābes anjoniem un ūdeņraža joniem), bet vājām skābēm K<sub>a</sub> vērtības ir mazākas un bieži vien nedisociējušo molekulu ir vairāk. Stipras skābes ir: [[halogēni|halogēnūdeņražskābes]] (lai arī fluorūdeņražskābe ir relatīvi vāja skābe), skābekli saturošās neorganiskās skābes, kur centrālais atoms ir ar lielu oksidāciojas pakāpi (perhlorskābe, [[sērskābe]], [[slāpekļskābe]]). Lielākā daļa organisko skābju ir vājas skābes. :*Ūdeņraža jons (protons)(H<sup>+</sup>). Tas ir ūdeņraža atoms, kuram ir atņemts tā vienīgais elektrons. Atšķirībā no visiem pārējiem joniem, tam nav elektronu apvalka, tapēc tas ir ļoti mazs un ūdens šķīdumā piesaista vismaz vienu ūdens molekulu, tapēc korektāk to būtu rakstīt kā H<sub>3</sub>O<sup>+</sup> nevis vienkārši H<sup>+</sup>. Ķīmiskajos vienādojumos bieži lieto vienkārši H<sup>+</sup>, jo tā ir īsāk. :*Skābju stiprumu mēra pēc tās K<sub>a</sub> vērtības (bieži lieto arī pK<sub>a</sub>=-[[logaritms|log]](K<sub>a</sub>)). [[pH]] mēra ūdeņraža jonu koncentrāciju, kas ir atkarīga no skābes stipruma '''un''' koncentrācijas. '''Dažas organiskās un neorganiskās skābes:''' * HF - [[Fluorūdeņražskābe]] * HI - [[Jodūdeņražskābe]] * HBr - [[Bromūdeņražskābe]] * H<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> - [[Sērskābe]] * H<sub>2</sub>S - [[Sērūdeņražskābe]] * HNO<sub>3</sub> - [[Slāpekļskābe]] * HPO<sub>3</sub> - [[Metafosforskābe]] * H<sub>3</sub>PO<sub>4</sub> - [[Ortofosforskābe]] * H<sub>2</sub>CO<sub>3</sub> - [[Ogļskābe]] * H<sub>2</sub>SiO<sub>3</sub> - [[Silīcijskābe]] * H<sub>3</sub>BO<sub>3</sub> - [[Borskābe]] * HClO<sub>3</sub> - [[Hlorskābe]] * HCN - [[Ciānūdeņražskābe]] * HClO<sub>3</sub> - [[Perhlorskābe]] * CH<sub>3</sub> - [[Etiķskābe]] ==Skābju nosaukumi== *Skābekli nesaturošās skābes sauc par ''-ūdeņražskābēm'', piem sērūdeņražskābe (H<sub>2</sub>S), [[hlorūdeņražskābe]] (HCl). *Ja attiecīgajam elementam ir iespējama tikai viena skābekli saturošā skābe, tad to sauc vienkārši par ''skābi''. Ja elementam ir iespējamas vairākas vērtības, tad skābi, kur elements ir ar mazāku oksidācijas pakāpi sauc par ''paskābi'' (sērpaskābe). [[Category:Ķīmija|Skabe]] [[Category:Skābes]] [[bg:Киселина]] [[ca:Àcid]] [[cs:Kyselina]] [[da:Syre]] [[de:Säuren]] [[en:Acid]] [[eo:Acido]] [[es:Ácido]] [[et:Hape]] [[fi:Happo]] [[fr:Acide]] [[gl:Ácido]] [[he:חומצה]] [[hr:Kiseline]] [[hu:Sav]] [[id:Asam]] [[io:Acido]] [[it:Acido]] [[ja:酸と塩基]] [[ko:산 (화학)]] [[lt:Rūgštis]] [[mk:Киселина]] [[nds:Süür]] [[nl:Zuur (chemie)]] [[nn:Syre]] [[no:Syre]] [[pl:Kwas]] [[pt:Ácido]] [[ro:Acid]] [[ru:Кислота]] [[simple:Acid]] [[sk:Kyselina]] [[sl:Kislina]] [[sr:Киселина]] [[sv:Syra]] [[ta:அமிலம்]] [[th:กรด]] [[tl:Asido]] [[ug:كىسلاتا]] [[uk:Кислота]] [[vi:Axít]] [[zh:酸]] 5027 53382 2006-07-03T06:37:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[ln:Kaboni]] '''Ogleklis''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu C un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 6. Ogleklis ietilpst visu [[organiskās vielas|organisko vielu]] sastāvā. Ogleklim ir divas stabilas [[alotropija|alotropiskās formas]]: grafīts un dimants. Dimants ir viena no viscietākajām pazīstamajām vielām. Grafīts ir viens no mīkstākajiem [[minerāli|minerāliem]], un to lieto kā dažu smērvielu sastāvdaļu. Ogleklis ir viena no grūtāk kūstošajām vielām (grafīta formā), gaisā grafītu var karsēt līdz ~900<sup>o</sup>C, bet skābekli nesaturošā atmosfērā grafīta bāzētos ugunsturīgos materiālus var lietot līdz ~3000<sup>o</sup>C. Savienojumos ogleklis parasti ir ar vērtību -4 ([[metāns]]), +2 ([[oglekļa monoksīds]]) un +4 ([[oglekļa dioksīds]], [[karbonāti]]). {| class="wikitable" style="text-align:center" align="right" ! Nosaukums || '''Ogleklis''' |- | Simbols || '''C''' |- | Numurs || 6 |- | [[Atommasa]] || 12,0107 [[grams|g]]/[[mols|mol]] |- | [[Blīvums]] || 2267 [[kilograms|kg]]/[[metrs|m]]<sup>3</sup> (grafīts), 3516-3525 [[kilograms|kg]]/[[metrs|m]]<sup>3</sup> (dimants) |- | [[Kušanas temperatūra]] || [[Trīskāršais punkts]] pie 10 MPa un (4300-4700) [[Kelvins (mērvienība)|K]] |- | [[Viršanas temperatūra]] || Sublimējas pie ~4000 [[Kelvins (mērvienība)|K]] |- |} __TOC__ == Oglekļa atrašanās dabā == Pēc izplatības [[Zemes garoza|Zemes garozā]] ogleklis ieņem 17. vietu, kas ir aptuveni 0,48% no visas zemes virsmas masas. Dabā pastāv divi oglekļa alotropiskie veidi – [[grafīts]] un [[dimants]]. Savienojumu veidā ogleklis atrodas visās augu un dzīvnieku valsts vielās – [[Organiskās vielas|organiskajās vielās]], kā arī oglekļa dioksīdā un minerālos – [[krīts|krītā]], [[kaļķakmens|kaļķakmenī]], [[marmors|marmorā]], [[dolomīts|dolomītā]] un citur. == Oglekļa alotropiskie veidi == Ogleklim ir trīs alotropiskie veidi - [[grafīts]], [[dimants]] un [[karbīns]]. [[Amorfais ogleklis]] jeb ogle ir grafīta paveids. Grafīta atradnes ir [[Altaja|Altajā]], [[Sibīrija|Austrumsibīrijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Eiropa|Viduseiropā]], [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Šrilanka|Šrilankā]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]. [[Dimants|Dimanti]] dabā sastopami reti. Tie atrodami sanesuma iežos Jakutijā, [[Āfrika|Dienvidāfrikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Indija|Indijā]]. Ļoti liels dimanta tīrradnis "Kullināns" atrasts Dienvidāfrikā 1905. gadā, tā masa - 3106 [[karāts|karāti]] (1 [[karāts]] = 0,2 [[grams|grami]]). ===Grafīts=== [[Image:Graphite.jpg|right|thumb|200px|[[Grafīts]]]] [[Grafīts]] ir tumšpelēka, kristāliska viela ar metālisku spīdumu. Tas deg tikai tīrā [[skābeklis|skābekli]]. Grafītam ir slāņaina heksagonāla struktūra, kas atbilst elektronu orbitālu sp<sup>2</sup> hibridizācijai. Oglekļa [[atoms|atomu]] sešlocekļu gredzenu slāņi ir vājāk saistīti viens ar otru. Tāpēc grafīts ir mīksts un skaldās pelēkos zvīņveida slāņos. Tie līp pie papīra, tāpēc grafītu lieto zīmuļu izgatavošanai. Grafītam piemīt augsta [[elektrovadītspēja]]. No tā ražo elektrodus. Grafītu vēl izmanto ziežvielu, ugunsizturīgu materiālu un krāsvielu ražošanai, kā arī par - neitronu palēninātāju kodoltehnikā. ====Amorfais ogleklis==== Amorfais ogleklis jeb ogle nav īpaša oglekļa modifikācija. Tā ir melna, cieta viela, kas sastāv no sīkiem, neregulāras struktūras grafīta kristāliņiem. Amorfa oglekļa blīvums ir no 1,8 līdz 2,1 g/cm<sup>3</sup>. Amorfo oglekli (ogli) iegūst, termiski sadalot organiskos savienojumus. Nozīmīgākie ogles veidi ir kokss, kokogle, kaulu ogle un kvēpi. Kvēpi ir tīrākais amorfais ogleklis. Tie rodas, termiski, sadalot vai nepietiekamā gaisa daudzumā sadedzinot ar oglekli bagātas vielas (dabasgāzi, sveķus, terpentīnu). Koksu izmanto ķīmiskajā rūpniecībā un metalurģijā par reducētāju un kurināmo. Kvēpus lieto par pildvielu gumijas un plastmasu izstrādājumos, par melno pigmentu krāsvielās un tušā. Amorfo oglekli apstrādājot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, iegūst aktīvo ogli, kuru lieto par adsorbentu dažādu vielu attīrīšanai ķīmiskajā un pārtikas rūpniecībā, medicīnā (karbolēna tabletes), gāzmaskās. ===Dimants=== [[Image:Brillant.jpg|right|thumb|200px|[[Briljants|Briljanti]] - īpaši slīpēti [[dimants|dimanti]], kas tiek izmantoti [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumu]] izgatavošanai.]] Dimants ir bezkrāsaina, caurspīdīga, trausla kristāliska viela, kas stipri lauž gaismas starus. Nereti tas ir zilgans, iedzeltens, sārts, tumšpelēks, pat melns. Ja dimantu sakarsē līdz 850 °C temperatūrai, skābekļa atmosfērā tas sadeg. 1772. gadā A. Lavuazjē konstatēja, ka, sadegot dimantam, rodas tikai oglekļa dioksīds. Dimantam ir tetraedriska struktūra. Tajā katrs oglekļa atoms ir saistīts ar četriem kaimiņatomiem. Šīs saites ir vienāda garuma un cita ar citu veido 109 °28' lielus leņķus. Tāpēc dimantam piemīt ārkārtīgi liela cietība, taču tas ir trausls. Dimants slikti vada elektrību un siltumu. Tā blīvums ir 3,52 g/cm<sup>3</sup>. Ja dimantu stipri karsē bez gaisa piekļuves 1000 °C temperatūrā, tas pārvēršas grafītā. Speciāli slīpētus dimantus sauc par briljantiem. Tos lieto juvelierizstrādājumu izgatavošanai. Dimantu tā lielās cietības dēļ lieto cietu materiālu apstrādei, iežu urbšanai. Pieprasījums pēc tehnikā izmantojamiem dimantiem ir liels, tāpēc augstā temperatūrā un spiedienā tos iegūst no grafīta. ===Karbīns=== Karbīns ir melna, pulverveida viela, kuru ieguva 1963. gadā, katalītiski oksidējot acetilēnu. Tam ir heksagonāls kristālrežģis, ko veido lineāras oglekļa atomu ķēdes ar šādu saišu izvietojumu: ==Ķīmiskās īpašības== Parastajos apstākļos ogleklis ir ķīmiski inerts. Augstākās temperatūrās tā aktivitāte pieaug. Vislielākā reaģētspēja piemīt [[Amforais ogleklis|amorfajam ogleklim]], mazāk aktīvs ir [[grafīts]], bet [[dimants|dimantam]] ir viszemākā ķīmiskā aktivitāte. Ogleklis ir labs reducētājs, bet tā oksidējošās īpašības izpaužas vājāk. *Parastajos apstākļos ogleklis (amorfa oglekļa veidā) reaģē tikai ar [[Fluors|fluoru]]: ::'''C + 2F<sub>2</sub> → CF<sub>4</sub>''' Grafīta reakcija ar fluoru sākas aptuveni 900 °C temperatūrā, bet dimants ar fluoru nereaģē. Ar pārējiem halogēniem ogleklis tieši nesavienojas. *Sakarsēts ogleklis (ogle aptuveni 400 °C, grafīts aptuveni 700 °C, dimants aptuveni 1000 °C) gaisā aizdegas un veido oglekļa(IV) oksīdu (oglekļa dioksīdu) vai oglekļa(II) oksīdu (oglekļa monooksīdu): ::'''C + O<sub>2</sub> → CO<sub>2</sub>''' (skābekļa pārākumā) ::'''2C + O<sub>2</sub> → 2CO''' (nepietiekamā skābekļa daudzumā) *Ja slāpekļa atmosfērā ievieto ogles vai grafīta elektrodus, starp kuriem rada Volta loku (aptuveni 4000 °C), tad veidojas oglekļa nitrīds jeb ciāns: ::'''2C + N<sub>2</sub> → C<sub>2</sub>N<sub>2</sub>''' *Ogleklis ir nemetāls, taču ar metāliem tas savienojas tikai augstā temperatūrā, veidojot karbīdus: ::'''4Al + 3C → Al<sub>4</sub>C<sub>3</sub>''' ::'''3Fe + C → Fe<sub>3</sub>C''' Oglekļa reakcijās ar saliktām vielām izpaužas tā reducējošās īpašības, kuras izmanto galvenokārt metālu iegūšanai no to oksīdiem (karbotermija). Faktiskais reducētājs karbotermijā ir oglekļa(II) oksīds CO. Sakarsēts kokss vai kokogle reaģē arī ar oglekļa(IV) oksīdu un ūdens tvaiku. Šīs reakcijas izmanto gāzveida kurināmā ražošanai. ==Oglekļa savienojumi== ===Oglekļa(II)=== Oglekļa(II) [[oksīds|oksīdu]] jeb [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīdu]] CO ikdienā sauc arī par [[tvana gāze|tvana gāzi]]. CO molekulā starp oglekļa un skābekļa atomiem ir trīs kovalentās saites, no kurām viena veidojas pēc donorakceptora mehānisma: skābekļa atoma viens nedalītais elektronu pāris pāriet oglekļa atoma brīvajā p orbitālā. Šādu saiti sauc arī par dubultsaiti. '''''Vienādojums''''' CO molekulā gan ogleklis, gan skābeklis ir divvērtīgs, bet to oksidēšanas pakāpe ir attiecīgi +II un -II. Oglekļa(II) oksīds rodas, ja caur degošu ogles slāni plūst gaiss nepietiekamā daudzumā. Vispirms veidojas oglekļa(IV) oksīds. Kvēlojošās ogles to reducē par CO: ::C + O<sub>2</sub> → CO<sub>2</sub> (skābekļa pārākumā) ::2C + O<sub>2</sub> → 2CO (nepietiekamā skābekļa daudzumā) Tā rodas tvana gāze krāsnīs, un tā arī iegūst gāzveida kurināmo gāzģeneratoros un reducētāju CO karbotermijai. Oglekļa(II) oksīds veidojas, nepilnīgi sadegot šķidrajai degvielai - benzīnam, solāreļļai, petrolejai, tāpēc iekšdedzes dzinēju izplūdes gāzēs CO tilpumdaļa ir 2... 10 %. Laboratorijā CO iegūst, pilinot skudrskābi līdz 80 °C sakarsētā koncentrētā sērskābē (sērskābe vienkārši atņem ūdeni): ::HCOOH + H<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> → H<sub>2</sub>SO4<sub>2</sub> H<sub>2</sub>O + CO CO ir bezkrāsaina gāze bez smakas. Tā ir nedaudz vieglāka par gaisu, slikti šķīst ūdeni, labi - etanolā un benzolā. Oglekļa(II) oksīdam ir zema viršanas temperatūra (-191,5 °C). Oglekļa(II) oksīds CO ir ļoti indīgs! Tā pieļaujamā koncentrācija gaisā ir 30 mg/m<sup>3</sup>. CO ir sāļus neradošs oksīds. Tam raksturīgas savienošanas reakcijas. Tā, piemēram, CO deg gaisā un skābekli, izdalot lielu siltuma daudzumu: ::2CO + O<sub>2</sub> → 2CO<sub>2</sub> + 565,93 k[[Džouls|J]] Saules gaismā vai aktīvās ogles klātbūtnē CO savienojas ar hloru, veidojot indīgu gāzi - [[fosgēns|fosgēnu]]: ::CO + Cl<sub>2</sub> → COCl<sub>2</sub> CO savienojas ar daudziem metāliem, veidojot metālu karbonilus: ::CO + Ni → [Ni(CO)<sub>4</sub>] CO ir spēcīgs reducētājs: ::Fe<sub>2</sub>O<sub>3</sub> + 3CO → 2Fe + 3CO<sub>2</sub> CO lieto par reducētāju metalurģijā, par gāzveida kurināmo, par vērtīgu izejvielu neorganiskajā un organiskajā sintēzē. ===Oglekļa(IV)=== Oglekļa(IV) oksīds ([[oglekļa dioksīds]], ogļskābā gāze) [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] ir savienojums ar četrām polārām kovalentām saitēm, taču pati [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] molekula ir nepolāra: '''O = C = O''' [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] tilpumdaļa gaisā ir aptuveni 0,03 %. Tā kopējā masa Zemes atmosfērā ir aptuveni 4,51013 tonnas. Oglekļa(IV) oksīds nav indīgs, bet tam ir slāpējošas īpašības. Tāpēc telpas, kurās uzturas daudz cilvēku, bieži jāvēdina. Ja [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] tilpumdaļa gaisā palielinās līdz 3 %, strauji pasliktinās pašsajūta, bet, ja ieelpojamais gaiss satur 10 % [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]], iestājas bezsamaņa un nāve. Oglekļa(IV) oksīdu satur arī okeāna un iekšzemes ūdeņi. Minerālūdeņos tā koncentrācija var sasniegt 1,5 g/l. [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] dabā veidojas dažādos oksidēšanas procesos - elpošanā, pūšanā, degšanā, lielos daudzumos tas izdalās no vulkāniem. Rūpniecībā [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] iegūst spirta rūgšanas procesā, kā arī termiski sadalot kaļķakmeni un dolomītu. Laboratorijā to iegūst, iedarbojoties uz marmoru vai citiem karbonātiem ar sālsskābi: '''''Vienādojums''''' Oglekļa(IV) oksīds ir bezkrāsaina gāze bez smakas. Tas ir 1,5 reizes smagāks par gaisu, labi šķīst ūdenī (87,8 cm<sup>3</sup>/100 g [[ūdens|H<sub>2</sub>O]] 20 °C). Ja normālā spiedienā [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] pakāpeniski atdzesē, tas nepārvēršas šķidrumā, bet -78,52 °C temperatūrā kristalizējas, veidojot sniegveida masu - "sauso ledu", kuram ir molekulu kristālrežģa struktūra. [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] var sašķidrināt tikai paaugstinātā spiedienā (5,73 MPa 20 °C temperatūrā). [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] ir skābais oksīds, kam, šķīstot ūdenī, veidojas nedaudz ogļskābes (process ir apgriezenisks): '''''Vienādojums''''' 20 °C temperatūrā ogļskābē pārvēršas aptuveni 1 % no ūdenī izšķīdušā [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] tilpuma. [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] reaģē ar bāziskajiem oksīdiem un ar sārmiem. Tāpēc arī dzēstie un dedzinātie kaļķi (Ca(OH<sub>2</sub>, CaO) gaisā pārvēršas par kalcija karbonātu. CO<sub>2</sub> iedarbību uz kaļķūdeni izmanto šīs gāzes pierādīšanai: '''''Vienādojums''''' Paaugstinātā spiedienā [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] reaģē ar amonjaku NH<sub>3</sub>, veidojot karbamīdu: '''''Vienādojums''''' Spēcīgu reducētāju ietekmē [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] pilnīgi vai daļēji zaudē skābekli: '''''Vienādojums''''' [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] izmanto sodas, cukura, karbamīda, organisko skābju ražošanā, gāzētā ūdens pagatavošanai. To lieto ugunsdzēsībā, dažādās sintēzēs inertas atmosfēras radīšanai, lāzertehnikā. "Sauso ledu" izmanto zemas temperatūras uzturēšanai. Oglekļa(IV) oksīdam ir izšķiroša nozīme fotosintēzē un ūdens cietības veidošanās procesā. Ogļskābe H<sub>2</sub>CO<sub>3</sub> rodas, šķīdinot [[Oglekļa dioksīds|CO<sub>2</sub>]] ūdenī. Tā ir nestabila un ļoti vāja skābe, jo iegūtajā šķīdumā iestājas ķīmiskais līdzsvars, kas stipri novirzīts pa kreisi: '''''Vienādojums''''' H<sub>2</sub>CO<sub>3</sub> disociē galvenokārt H<sup>+</sup> un <math> HCO^-_3 </math> jonos, bet <math>CO_2^{-3}</math> jonu veidojas nedaudz. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Ogleklis|*]] [[af:Koolstof]] [[ar:كربون]] [[bg:Въглерод]] [[bn:কার্বন]] [[ca:Carboni]] [[cs:Uhlík]] [[cy:Carbon]] [[da:Carbon]] [[de:Kohlenstoff]] [[el:Άνθρακας]] [[en:Carbon]] [[eo:Karbono]] [[es:Carbono]] [[et:Süsinik]] [[eu:Karbono]] [[fa:کربن]] [[fi:Hiili]] [[fr:Carbone]] [[gd:Gualan]] [[gl:Carbono (elemento)]] [[gu:કાર્બન]] [[he:פחמן]] [[hr:Ugljik]] [[hu:Szén]] [[ia:Carbon (elemento)]] [[id:Karbon]] [[io:Karbo]] [[is:Kolefni]] [[it:Carbonio]] [[ja:炭素]] [[jbo:tabno]] [[ko:탄소]] [[la:Carbonium]] [[lb:Kuelestoff]] [[li:Koolstof]] [[ln:Kaboni]] [[lt:Anglis]] [[mi:Waro]] [[mk:Јаглерод]] [[ms:Karbon]] [[nds:Kohlenstoff]] [[nl:Koolstof]] [[nn:Karbon]] [[no:Karbon (grunnstoff)]] [[oc:Carbòni]] [[pl:Węgiel (pierwiastek)]] [[pt:Carbono]] [[ro:Carbon]] [[ru:Углерод]] [[sh:Ugljenik]] [[simple:Carbon]] [[sk:Uhlík]] [[sl:Ogljik]] [[sr:Угљеник]] [[su:Karbon]] [[sv:Kol]] [[th:คาร์บอน]] [[tr:Karbon]] [[ug:كاربون]] [[uk:Вуглець]] [[vi:Cacbon]] [[wa:Carbone]] [[zh:碳]] [[zh-yue:碳]] 5028 20192 2005-09-25T05:43:33Z Yyy 146 Par '''sārmiem''' sauc šķīstošos [[hidroksīdi|hidroksīdus]] ([[sārmu metāli|sārmu metālu]] hidroksīdi, kaut kādā mērā arī amonija hidroksīds un kalcija hidroksīds). Sārmi ir stipras bāzes. Parasti bāzisku vielu apzīmēšanai lieto jēdzienu '''bāze'''. Ar vārdu ''sārms'' apzīmē stiprākās šķīstošās bāzes. Bāzes [[ūdens]] šķīdumos atšķeļ hidroksiljonu (hidroksīdjonu OH<sup>-</sup>) vai piesaista protonu. Bāzes reaģē ar [[skābe|skābēm]] veidojot [[sāļi|sāļus]], izspiež vājākas bāzes no to sāļiem. Bāzu šķīdumiem ir raksturīga liela [[pH]] vērtība. [[Category:Ķīmija|Sarms]] [[ca:Base (química)]] [[de:Base (Chemie)]] [[en:Base (chemistry)]] [[et:Alus (keemia)]] [[es:Base (química)]] [[fr:Base (chimie)]] [[io:Bazo]] [[he:&#1489;&#1505;&#1497;&#1505; (&#1499;&#1497;&#1502;&#1497;&#1492;)]] [[la:Alkalium]] [[nl:Base]] [[nds:Base]] [[pl:Zasada]] [[vi:Baz&#417;]] [[zh:&#30897;]] 5029 53373 2006-07-03T05:46:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[ln:Azoti]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>slāpeklis, N, 7</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>14,0067 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>7874 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>63,14 K (-210&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>73,35 K (-195,79&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Slāpeklis''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu N un atomskaitli 7. Dabā slāpeklis brīvā veidā ir sastopams kā galvenā [[gaiss|gaisa]] sastāvdaļa. Parastos apstākļos slāpeklis ir visai inerta divatomu [[gāze]]. Paaugstinātā [[temperatūra|temperatūrā]] slāpeklis var reaģēt ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]] (veidojot [[amonjaks|amonjaku]]), [[sārmu metāli|sārmu metāliem]] (veidojot attiecīgus nitrīdus) un vēl augstākā temperatūrā arī ar [[skābeklis|skābekli]], veidojot slāpekļa [[oksīds|oksīdus]]. Savienojumos slāpeklim var būt vērtība no -3 ([[amonjaks]]) līdz +5 ([[slāpekļskābe]] un tās [[sāļi]]). Slāpekļa bināros savienojumus ar citiem elementiem sauc par '''nitrīdiem'''. [[Sārmu metāli|Sārmu metālu]] nitrīdi ir visai ķīmiski aktīvas vielas, kas veidojas tiem metāliem reaģējot ar slāpekli paaugstinātā temperatūrā. Tie reaģē ar skābekli, veidojot brīvu slāpekli un attiecīgā metāla oksīdu, reaģē ar ūdeni, veidojot attiecīgā metāla [[hidroksīdi|hidroksīdu]] un [[amonjaks|amonjaku]]. [[Bors (ķīmisks elements)|Bora]], [[silīcijs|silīcija]] un daudzu smago [[metāls|metālu]] nitrīdi ir cietas un karstumizturīgas vielas. Bora un silīcija nitrīdus lieto par mehāniski izturīgas keramikas izejvielām. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Stikstof]] [[ar:نيتروجين]] [[ast:Nitróxenu]] [[bg:Азот]] [[bs:Azot]] [[ca:Nitrogen]] [[cs:Dusík]] [[cy:Nitrogen]] [[da:Kvælstof]] [[de:Stickstoff]] [[el:Άζωτο]] [[en:Nitrogen]] [[eo:Nitrogeno]] [[es:Nitrógeno]] [[et:Lämmastik]] [[eu:Nitrogeno]] [[fa:نیتروژن]] [[fi:Typpi]] [[fr:Azote]] [[gl:Nitróxeno]] [[he:חנקן]] [[hr:Dušik]] [[hu:Nitrogén]] [[ia:Nitrogeno]] [[id:Nitrogen]] [[io:Nitro]] [[is:Nitur]] [[it:Azoto]] [[ja:窒素]] [[ko:질소]] [[la:Nitrogenium]] [[li:Stikstof]] [[ln:Azoti]] [[lt:Azotas]] [[mi:Hauota]] [[mk:Азот]] [[nl:Stikstof]] [[nn:Nitrogen]] [[no:Nitrogen]] [[pl:Azot]] [[pt:Azoto]] [[ro:Azot]] [[ru:Азот]] [[sh:Dušik]] [[simple:Nitrogen]] [[sk:Dusík]] [[sl:Dušik]] [[sr:Азот]] [[sv:Kväve]] [[ta:நைட்ரஜன்]] [[th:ไนโตรเจน]] [[tr:Azot]] [[ug:نىتروگىن]] [[uk:Азот]] [[vi:Nitơ]] [[zh:氮]] 5030 38301 2006-04-04T21:56:11Z Dekaels 268 '''Nanometrs''' ir [[metrs|metra]] miljardā daļa. 1 m = 1 000 000 000 nm. [[SI]] garuma pamatmērvienība ir metrs. [[Category:Fizika]] [[Category:Mērvienības]] [[ca:Nanòmetre]] [[da:Nanometer]] [[de:Nanometer]] [[en:Nanometre]] [[es:Nanómetro]] [[eo:nanometro]] [[fr:Nanomètre]] [[it:Nanometro]] [[nl:Nanometer]] [[ja:&#12490;&#12494;&#12513;&#12540;&#12488;&#12523;]] [[nb:Nanometer]] [[nn:Nanometer]] [[pl:Nanometr]] [[sl:Nanometer]] [[vi:Nanômét]] [[zh:&#32435;&#31859;]] 5031 51497 2006-06-21T05:09:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Карбиды]] '''Karbīdi''' ir [[Elementu periodiskā tabula|elementu]] binārie savienojumi ar [[ogleklis|oglekli]]. Karbīdus iegūst, reaģējot attiecīgajam elementam vai tā [[oksīds|oksīdam]] ar oglekli augstās [[temperatūra|temperatūrās]]. Aktīvu ([[sārmu metāli|sārmu]] un [[sārmzemju metāli|sārmzemju]]) metālu karbīdi var reaģēt ar [[ūdens|ūdeni]], veidojot [[ogļūdeņraži|ogļūdeņražus]]. Smago metālu karbīdi ir ļoti cietas vielas. [[silīcijs|Silīcija]] karbīds ir cieta, elektrību vadoša viela, kuru lieto sildelementiem. ===Skatīt arī=== *[[Kalcija karbīds]] *[[Titāna karbīds]] *[[Silīcija karbīds]] [[Category:Ķīmija|Karbidi]] [[Category:Neorganiskā ķīmija|Karbidi]] [[Category:Ogleklis]] [[da:Carbid]] [[de:Carbid]] [[en:Carbide]] [[eo:Karbido]] [[es:Carburo]] [[fi:Karbidi]] [[fr:Carbide]] [[he:קרביד]] [[hu:Karbid]] [[id:Karbida]] [[ja:カーバイド]] [[nl:Calciumcarbide]] [[no:Karbid]] [[pl:Karbid]] [[pt:Carbeto]] [[ru:Карбиды]] [[sl:Karbid]] [[vi:Cacbua]] 5032 51658 2006-06-23T18:06:43Z Yyy 146 ++ '''Organiskās vielas''' ir [[ogleklis|oglekli]] saturošas vielas, kas plaši sastopamas dzīvajā dabā. Organiskās vielas parasti ir degošas. Organiskās vielas parasti iedalā kā [[ogļūdeņradis|ogļūdeņražus]] (oglekļa un ūdeņraža savienojumi) un ogļūdeņražu atvasinājumi (ogļūdeņraži, kuru molekulā viens vai vairāki ūdeņraža aromi ir aizvietoti ar kādu citu atomu vai funkcionālo grupu). Organiskās vielas var saturēt arī vairāk kā vienu funkcionālo grupu ([[aminoskābe]]s). ==Klasifikācija un nosaukumi== Lielāko daļu organisko vielu klašu var definēt kā ogļūdeņražus, kam viens vai vairāki ūdeņraža atomi aizvietoti ar attiecīgu funkcionālo grupu. Tas attiecas arī uz nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem (funkcionālā grupa - dubultsaite). Šāda klasifikācija mazāk efektīvi apraksta aromātisko savienojumus un it īpaši - heterociklus. Tomēr arī tur par sākotnējo ogļūdeņradi var paņemt attiecīgo aromātisko ciklu vai heterociklu un klasificēt pēc tā aizvietotājiem, taču šādu vielu īpašības parasti būtiski atšķiras no līdzīgu alifātisko savienojumu īpašībām. *[[Alkāni]] :*[[Halogēnalkāni]] :*[[Spirti]] :*[[Amīni]] :*[[Karbonskābes]] ::*[[Esteri]] ::*[[Amīdi]] ::*[[Anhidrīdi]] :*[[Aldehīdi]] :*[[Ketoni]] :*[[Nitrosavienojumi]] :*[[Alkēni]] ::*Aizvietotie alkēni (spirti, amīni, utt.) :*[[Alkīni]] ::*Aizvietotie alkīni :*[[Alkadiēni]] :*Cikloalkāni *[[Arēni]] :*[[Fenoli]] :*Pārējie aizvietotie arēni *Heterocikli ==Ogļūdeņraži== Ogļūdeņražus var iedalīt: :*piesātinātajos, :*nepiesātinātajos, :*aromātiskajos. Ogļūdeņraži ir [[viela|vielas]], kas satur tikai [[ogleklis|oglekli]] un [[ūdeņradis|ūdeņradi]]. Savienojumi, kuru [[molekula|molekulās]] nav nepiesātinātu saišu, ir [[piesātinātie ogļūdeņraži]]. Tie ir [[alkāni]] un [[cikloalkāni]]. Alkānu molekulas var būt taisnas vai sazarotas, bet cikloalkānu molekulās var būt noslēgti cikli. Piesātinātie ogļūdeņraži ir relatīvi stabili un ķīmiski inerti. [[Nepiesātinātie ogļūdeņraži]] var saturēt vienu vai vairākas nepiesātinātas saites. Tie ir: :*[[alkēni]] (satur vienu dubultsaiti), :*[[alkīni]] (satur vienu trīskāršo saiti), :*[[alkadiēni]] (satur divas dubultsaites). Ir iespējami arī savienojumi ar vairāk nekā divām dubultsaitēm un trīskāršajām saitēm molekulā, bet tos parasti īpaši neizdala. Ir iespējami arī cikliski savienojumi ar nepiesātinātām saitēm (cikloalkēni, cikloalkīni, cikloalkadiēni). Nepiesātinātie ogļūdeņraži ir ievērojami reaģētspējīgāki nekā piesātinātie ogļūdeņraži. [[Aromātiskie ogļūdeņraži]] satur vienu vai vairākus C<sub>6</sub> ciklus ([[benzols|benzola]] ciklus). Tos izdala no pārējiem nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem tāpēc, ka šāda struktūra ir ievērojami stabilāka. ==Halogēnogļūdeņraži== [[Halogēnogļūdeņradis|Halogēnogļūdeņraži]] ir [[ogļūdeņraži]], kuru [[molekula|molekulās]] viens vai vairāki [[ūdeņradis|ūdeņraža]] [[atoms|atomi]] ir aizvietoti ar [[halogēni|halogēnu]] atomiem. Ja ar halogēna atomiem aizvieto pilnīgi visus ūdeņraža atomus, viela kļūst nedegoša. Halogēnogļūdeņraži parasti ir visai [[toksiskas vielas]] vai arī kaitīgas apkārtējai videi (ja pašas par sevi nav toksiskas)([[freoni]]). ==Skābekli saturošie savienojumi== [[skābeklis|Skābekli]] saturošie savienojumi ir organiskie savienojumi, kas satur skābekli saturošas funkcionālās grupas, tie ir: :*[[Spirti|spirti (arī fenoli un enoli)]], :*[[ēteri]], :*[[aldehīdi]], :*[[ketoni]], :*[[karbonskābes]], :*[[esteri]]. ==Slāpekli saturošie savienojumi== [[slāpeklis|Slāpekli]] saturošie savienojumi ir organiskie savienojumi, kas satur slāpekli saturošas funkcionālās grupas, tie ir: :*[[amīni]], :*[[amīdi]], :*[[nitrosavienojumi]], :*[[nitrili]]. Amīni ir [[amonjaks]], kuram viens vai vairāki [[ūdeņradis|ūdeņraža]] atomi ir aizvietoti ar alkilgrupām (vai arilgrupām). Amīni ir bāziski savienojumi un var reaģēt ar [[skābe|skābēm]]. Amīdus iegūst, karbonskābes karboksilgrupas hidroksilgrupu aizvietojot ar aminogrupu. ==Sēru, fosforu saturošie un metālorganiskie savienojumi== '''Sulfīdi''' (organiskie sulfīdi) ir [[spirti]], kuru [[molekula|molekulās]] [[skābeklis]] ir aizvietots ar [[sērs|sēru]]. Šīs vielas ir ļoti smirdīgas, un tās pievieno [[gāze|gāzei]], lai varētu atklāt gāzes noplūdi. ==Heterocikli== [[Heterocikli]] jeb heterocikliskie savienojumi ir organiski savienojumi, kas satur ciklu, kurā kāds no [[ogleklis|oglekļa]] atomiem ir aizvietots ar kādu citu atomu (parasti O, S, N). Liela daļa bioloģiski aktīvo savienojumu molekulu satur heterociklus. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Organiskā ķīmija]] 5033 49521 2006-06-08T10:26:31Z 81.198.52.35 '''Spirti''' ir [[ogļūdeņraži]], kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) [[ūdeņradis|ūdeņraža]] [[atoms|atomi]] ir aizvietoti ar [[hidroksilgrupa|hidroksilgrupām]]. Ja hidroksilgrupa ir pie sp3 hibridizēta [[ogleklis|oglekļa]] (kā [[piesātinātie ogļūdeņraži|piesātinātos ogļūdeņražos]]), tad tos sauc par spirtiem un tie ir diezgan stabili. Ja hidroksilgrupa ir pie sp2 hibridizēta oglekļa (nepiesātinātie savienojumi un aromātiskie savienojumi), ja tas ir aromātiskais savienojums, tad šo savienojumu sauc par '''fenolu'''; ja tas ir nepiesātināts ogļūdeņradis, tad to sauc par '''enolu'''. Enoli ir ļoti nestabili un pēc rašanās izomerizējas par [[aldehīdi|aldehīdiem]]. Atkarībā no tā, cik pie oglekļa atoma, pie kura ir hidroksilgrupa, ir neaizvietotu ūdeņraža atomu, spirtus iedala pirmējos (2 neaizvietoti H atomi), otrējos (1 neaizvietots H atoms) un trešējos (nav neaizvietotu H atomu). Oksidējot (dehidrogenējot) pirmējos spirtus var iegūt [[aldehīdi|aldehīdus]], šī reakcija notiek relatīvi viegli, salīdzinot ar otrējo spirtu oksidēšanos, kur iegūst [[ketoni|ketonus]]. Oksidējot trešējos spirtus, var iegūt tikai karbonskābju maisījumu, un šī reakcija notiek tikai ļoti agresīvos apstākļos. Pazīstamākie spirti: :Vienvērtīgie spirti: ::Pirmējie spirti :::[[Etanols]] - CH<sub>3</sub>CH<sub>2</sub>OH :::[[Metanols]] - CH<sub>3</sub>OH ::Otrējie spirti :::[[Izopropanols]] - (CH<sub>3</sub>)<sub>2</sub>CHOH ::Trešējie spirti :::Terc-butanols - (CH<sub>3</sub>)<sub>3</sub>COH :Fenoli ::[[Fenols]] :Daudzvērtīgie spirti: ::[[Glicerīns]] ::[[Etilēnglikols]] ::[[Pentaeritrīts]] Holesterīns arī ir spirts. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[be:&#1057;&#1100;&#1087;&#1110;&#1088;&#1090;]] [[bg:&#1040;&#1083;&#1082;&#1086;&#1093;&#1086;&#1083;]] [[da:Alkoholer]] [[de:Alkohol]] [[en:Alcohol]] [[et:Alkohol]] [[es:alcohol]] [[eo:alkoholo]] [[fr:Alcool (chimie)]] [[gl:Alcohol]] [[he:&#1499;&#1493;&#1492;&#1500;]] [[is:Alkóhól]] [[ja:&#12450;&#12523;&#12467;&#12540;&#12523;]] [[hu:Alkohol]] [[nl:Alcohol (scheikunde)]] [[pl:Alkohol]] [[pt:Álcool]] [[fi:Alkoholi]] [[ru:&#1057;&#1087;&#1080;&#1088;&#1090;&#1099;]] [[sl:Alkohol]] [[sv:Alkohol]] [[vi:R%C6%B0%E1%BB%A3u %28ho%C3%A1 h%E1%BB%8Dc%29]] 5034 50278 2006-06-13T01:50:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Aldehyd]] '''Aldehīdi''' ir [[skābeklis|skābekli]] saturoši organiski savienojumi, kurus var iegūt, dehidrogenējot [[spirti|spirtus]] (pirmējos spirtus). Aldehīdi var izomerizēties par [[enoli|enoliem]], taču aldehīda forma ir daudz stabilāka. Aldehīdi var oksidēties, veidojot [[karbonskābes]]. Aldehīdus kopā ar [[ketoni|ketoniem]] pieskaita pie karbonilsavienojumiem. Pazīstamākais aldehīds ir [[formaldehīds]]. Pie aldehīdiem var pieskaitīt arī [[glicerīns|glicerīna]] termiskās sadalīšanās produktu - [[akroleīns|akroleīnu]]. [[Image:Aldehyde.png|thumb|Aldehīds]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[cs:Aldehyd]] [[da:Aldehyd]] [[de:Aldehyde]] [[en:Aldehyde]] [[eo:Aldehido]] [[es:Aldehído]] [[et:Aldehüüdid]] [[fi:Aldehydi]] [[fo:Aldehyd]] [[fr:Aldéhyde]] [[he:אלדהיד]] [[id:Alkanal]] [[ja:アルデヒド]] [[ko:알데하이드]] [[la:Aldehydum]] [[nl:Aldehyde]] [[nn:Aldehyd]] [[no:Aldehyd]] [[pl:Aldehyd]] [[pt:Aldeído]] [[ru:Альдегиды]] [[su:Aldehida]] [[sv:Aldehyd]] [[tr:Aldehitler]] [[uk:Альдегід]] [[zh:醛]] 5035 23208 2005-11-26T21:34:30Z YurikBot 213 robot Adding: ar, ca, fi, he, ko, pt, zh '''Ketoni''' ir [[skābeklis|skābekli]] saturoši [[organiskās vielas|organiskie savienojumi]], kas satur karbonilgrupu. Ketonus kopā ar [[aldehīdi|aldehīdiem]] pieskaita pie karbonilsavienojumiem. Ketoni ir relatīvi stabili savienojumi. Visplašāk pazīstamais ketons - [[acetons]] (dimetilketons) - ir arī visvienkāršākais ketons. Ketonus iespējams iegūt, oksidējot otrējos [[spirti|spirtus]]. [[Image:Ketone.png|thumb|Ketons]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[ar:كيتون]] [[ca:Cetona]] [[da:Keton]] [[de:Keton]] [[en:Ketone]] [[eo:Ketono]] [[es:Cetona]] [[fi:Ketoni]] [[fr:Cétone]] [[he:קטון]] [[it:Cetona]] [[ja:ケトン]] [[ko:케톤]] [[nl:Keton]] [[pl:Keton]] [[pt:Cetona]] [[ru:Кетоны]] [[sv:Keton]] [[zh:酮]] 5036 50279 2006-06-13T01:54:25Z YurikBot 213 robot Adding: cs, hu, pt, sk '''Neorganiskā ķīmija''' pēta [[ķīmiskais elements|ķīmiskos elementus]], to veidotās vienkāršās vielas un savienojumus (izņemot [[organiskās vielas]], ko pēta [[organiskā ķīmija]]). {{stub}} [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[af:Anorganiese chemie]] [[ar:كيمياء غير عضوية]] [[bg:Неорганична химия]] [[ca:Química inorgànica]] [[cs:Anorganická chemie]] [[da:Uorganisk kemi]] [[de:Anorganische Chemie]] [[en:Inorganic chemistry]] [[es:Química inorgánica]] [[fr:Chimie inorganique]] [[gl:Química inorgánica]] [[he:כימיה אי-אורגנית]] [[hu:Szervetlen kémia]] [[id:Kimia anorganik]] [[it:Chimica inorganica]] [[ja:無機化学]] [[ko:무기화학]] [[la:Chemica Inorganica]] [[ms:Kimia tak organik]] [[nds:Anorganisch Chemie]] [[nl:Anorganische chemie]] [[nn:Uorganisk kjemi]] [[pl:Chemia nieorganiczna]] [[pt:Inorgânico]] [[ru:Неорганическая химия]] [[sk:Anorganická chémia]] [[su:Kimia anorganik]] [[sv:Oorganisk kemi]] [[th:อนินทรีย์เคมี]] [[vi:Hóa vô cơ]] [[zh:无机化学]] 5037 51101 2006-06-18T20:06:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:بېرىللىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>berilijs, Be, 4</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>9,012182 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>1848 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1551,15 K (1287&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3243,15 K (2469&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Berilijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Be un atomskaitli 4. Berilijs ir pieskaitāms pie [[sārmzemju metāli|sārmzemju metāliem]], tomēr tas ir visai stabils gaisā (līdzīgi kā [[magnijs]]), tapēc ka metāla virsmu pārklāj plāna oksīda kārtiņa. Dabā berilijs brīvā veidā nav sastopams. Savienojumos berilijam parasti ir vērtība +2. Berilija oksīdam piemīt relatīvi liela siltumvadītspēja, salīdzinot ar citām elektrību nevadošām vielām. {{commons|beryllium|Berilijs}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Sārmzemju metāli]] [[af:Berillium]] [[ar:بيريليوم]] [[bg:Берилий]] [[bs:Berilijum]] [[ca:Beril·li]] [[cs:Beryllium]] [[cy:Beriliwm]] [[da:Beryllium]] [[de:Beryllium]] [[el:Βηρύλλιο]] [[en:Beryllium]] [[eo:Berilio]] [[es:Berilio]] [[et:Berüllium]] [[eu:Berilio]] [[fi:Beryllium]] [[fr:Béryllium]] [[gl:Berilio (elemento)]] [[he:בריליום]] [[hr:Berilij]] [[hu:Berillium]] [[id:Berilium]] [[io:Berilio]] [[is:Beryllín]] [[it:Berillio]] [[ja:ベリリウム]] [[ko:베릴륨]] [[ku:Berîlyûm]] [[la:Beryllium]] [[lt:Berilis]] [[mi:Konuuku]] [[mk:Берилиум]] [[ms:Berilium]] [[nl:Beryllium]] [[nn:Beryllium]] [[no:Beryllium]] [[oc:Berilli]] [[pl:Beryl (pierwiastek)]] [[pt:Berílio]] [[ru:Бериллий]] [[sh:Berilijum]] [[simple:Beryllium]] [[sk:Berýlium]] [[sl:Berilij]] [[sr:Берилијум]] [[sv:Beryllium]] [[th:เบริลเลียม]] [[tr:Berilyum]] [[ug:بېرىللىي]] [[uk:Берилій]] [[vi:Berili]] [[zh:铍]] [[zh-yue:鈹]] 5038 38428 2006-04-06T01:20:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[sh:Apsolutna nula]] '''Absolūtā nulle''' ir [[temperatūra]], pie kuras apstājas pilnīgi visa siltumkustība. Tā ir zemākā temperatūra, ko var iegūt jebkurā makroskopiskā sistēmā. Absolūtā nulle atbilst 0 [[Kelvins (mērvienība)|K]] vai apmēram -273 °C (&minus;273,15&#160;[[Celsija grādi|°C]] jeb &minus;459,67&#160;[[Fārenheita grādi|°F]]). Šo temperatūru sasniegt nav iespējams, taču tai var tuvoties. [[Category:Fizika]] [[Category:Termodinamika]] [[ar:صفر مطلق]] [[bg:Абсолютна нула]] [[ca:Zero absolut]] [[cs:Absolutní nula]] [[da:Absolut nulpunkt]] [[de:Absoluter Nullpunkt]] [[en:Absolute zero]] [[es:Cero absoluto]] [[et:Absoluutne nulltemperatuur]] [[fi:Absoluuttinen nollapiste]] [[fr:Zéro absolu]] [[gl:Cero absoluto]] [[he:האפס המוחלט]] [[is:Alkul]] [[it:Zero assoluto]] [[ja:絶対零度]] [[ko:절대 영도]] [[nl:Absoluut nulpunt]] [[no:Det absolutte nullpunkt]] [[pl:Zero bezwzględne]] [[pt:Zero absoluto]] [[ru:Абсолютный нуль температуры]] [[sh:Apsolutna nula]] [[simple:Absolute zero]] [[sk:Absolútna nula]] [[sl:Absolutna ničla]] [[sr:Апсолутна нула]] [[sv:Absoluta nollpunkten]] [[th:ศูนย์องศาสัมบูรณ์]] [[uk:Абсолютний нуль]] [[zh:绝对零度]] 5039 26697 2006-01-12T00:09:33Z Treisijs 347 '''Blīvums''' raksturo noteikta vielas [[tilpums|tilpuma]] [[masa|masu]]. [[SI]] sistēmā blīvumu mēra [[kilograms|kg]]/[[metrs|m]]<sup>3</sup>.<br><br> {| border=1 width=325 cellspacing=0 align=left |- |colspan=2 bgcolor=#C0E0B0 align=center| Dažu vielu blīvumi |- |width=60%|[[Viela]]||Blīvums ([[kilograms|kg]]/[[metrs|m]]<sup>3</sup>) |- |Sauss gaiss (20<sup>0</sup>C)||1,205 |- |Mitrs gaiss (0<sup>0</sup>C)||1,293 |- |Korķis||220-260 |- |Benzīns||710-750 |- |[[Ūdens]]||1000 |- |Asinis||1050 |- |Granīts||2600 |- |Dimants||3400-3600 |- |Dzelzs||7874 |- |Dzīvsudrabs (0<sup>0</sup>C)||13 595 |- |Platīna-Irīdija sakausējums||21 500 |- |} [[Category:Fizika]] [[af:Digtheid]] [[bg:Плътност]] [[ca:Densitat]] [[cs:Hustota]] [[da:Massefylde]] [[de:Dichte]] [[et:Tihedus]] [[en:Density]] [[es:Densidad (física)]] [[eo:Denseco]] [[fr:Densité]] [[io:Denseso]] [[is:Eðlismassi]] [[it:Densità]] [[he:צפיפות החומר]] [[lt:Tankis]] [[ms:Ketumpatan]] [[nl:Dichtheid]] [[ja:密度]] [[pl:Gęstość]] [[pt:Massa volúmica]] [[ro:Densitate]] [[ru:Плотность вещества]] [[sl:Gostota]] [[sr:Густина]] [[fi:Tiheys]] [[tr:Yoğunluk]] [[uk:Густина]] [[zh:密度]] 5040 14549 2005-05-21T13:37:42Z Tail 13 Mehāniskas ķermeņu mijiedarbības mērs ir '''spēks'''. Spēks ir vektoriāls lielums, kura modulis raksturo mijiedarbības lielumu (intensitāti), bet vērsums - mijiedarbības virzienu telpā. [[SI]] sistēmā spēku mēra [[ņūtons (mērvienība)|ņūtonos]]. 1 N = (1kg*1m)/(1s<SUP>2</sup>). [[Category:Fizika]] [[bg:????]] [[ca:Força]] [[cs:S&#237;la]] [[da:Kraft]] [[de:Kraft]] [[en:Force]] [[eo:Forto]] [[es:Fuerza]] [[et:Jõud (füüsika)]] [[fr:Force]] [[he:&#1499;&#1493;&#1495; (&#1508;&#1497;&#1505;&#1497;&#1511;&#1492;)]] [[hr:Sila]] [[it:Forza (fisica)]] [[ja:&#21147;]] [[ko:&#55192; (&#47932;&#47532;&#54617;)]] [[nl:Kracht]] [[pl:Si&#322;a]] [[pt:Força]] [[simple:Force (physics)]] [[fi:Voima]] [[sl:Sila]] [[sv:Kraft]] [[zh:&#21147;]] 5041 14550 2005-05-21T12:13:40Z Tail 13 Prizmas, kas lauž gaismu, attēls no en.wikipedia.org. Prizmas, kas lauž gaismu, attēls no en.wikipedia.org. 5042 14551 2005-06-26T17:45:09Z 80.55.228.90 pl: '''Hansjohems Autrums''' (''Hansjochem Autrum'') (dzimis 1907.gada [[Bromberga|Brombergā]], [[Vācija|Vācijā]] (tagad Bidgošča [[Polija|Polijā]]), miris 2003.gada 23.augustā [[Minhene|Minhenē]], Vācijā) - [[vācieši|vācu]] [[zooloģija|zoologs]]. No 1952.gada [[Vircburgas universitāte|Vircburgas universitātes]] [[profesors]]. No 1958.gada vadīja katedru [[Minhenes universitāte|Minhenes universitātē]]. Pētīja [[kukaiņi|kukaiņu]] orientēšanos telpā. [[Category:Vācu zinātnieki|Autrums Hansjohems]] [[Category:Zoologi|Autrums Hansjohems]] [[Category:Ievērojami vācieši|Autrums Hansjohems]] [[Category:Polijā dzimuši|Autrums Hansjohems]] [[de:Hansjochem Autrum]] [[pl:Hansjochem Autrum]] 5043 14552 2005-05-21T19:55:16Z Feens 37 redirekts #redirect [[Hansjohems Autrums]] 5044 14553 2005-05-21T19:55:39Z Feens 37 redirekts #redirect [[Hansjohems Autrums]] 5045 14554 2005-05-21T19:56:52Z Feens 37 redirekts #redirect [[Hansjohems Autrums]] 5047 44579 2006-05-13T16:14:02Z YurikBot 213 robot Modifying: [[et:Karboksüülhapped]] [[Image:Carboxylic-acid.png|thumb|right|Karbonskābe un tās anjons]] '''Karbonskābes''' (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru [[molekula|molekulas]] satur '''karboksilgrupu''' -COOH. Šķīdumā H [[atoms]] var tikt atšķelts, veidojot [[ūdeņradis|ūdeņraža]] [[jons|jonu]]. '''Karbonskābes var iedalīt:''' Pēc ogļūdeņraža atlikuma: *Piesātinātās karbonskābes *Nepiesātinātās karbonskābes *Aromātiskās karbonskābes Pēc karboksilgrupu skaita *Vienvērtīgās *Vairākvērtīgās Pēc aizvietotājiem ogļūdeņraža atlikumā: *[[Aminoskābe]]s - viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu *[[Hidroksikarbonskābe]]s - viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupu *[[Halogēnkarbonskābe]]s - viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar [[halogēns|halogēna]] atomu. Aminoskābju molekulās, ja starp karboksilgrupu un aminogrupu ir pietiekoši liels attālums (pietiekoši gara [[ogleklis|oglekļa]] atomu virkne), var izveidoties iekšmolekulārais sāls ([[betaīns]]). Ja karboksilgrupas [[hidroksilgrupas|hidroksilgrupu]] aizvieto ar [[aminogrupas|aminogrupu]], iegūst [[amīds|amīdu]], ja to hidroksilgrupu aizvieto ar halogēna atomu, iegūst halogēnanhidrīdu, ja no divām karboskilgrupām atšķeļ [[ūdens|ūdeni]], iegūst [[anhidrīds|anhidrīdu]]. ===Pazīstamākās skābes=== Alkilkarbonskābes :[[Etiķskābe]] :[[Skudruskābe]] - vienkāršākā karbonskābe :[[Sviestskābe]] :[[Benzoskābe]] - vienkāršākā aromātiskā karbonskābe :[[Akrilskābe]] - vienkāršākā nepiesātinātā karbonskābe Hidroksikarbonskābes :[[Salicilskābe]] :[[Citronskābe]] Vairākvērtīgās karbonskābes :[[Ftalskābe]] :[[Skābeņskābe]] - vienkāršākā vairākvērtīgā karbonskābe :[[Adipīnskābe]] ===Skatīt arī.=== *[[Esteri]] *[[Amīdi]] *[[Sāļi]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Skābes]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[ar:حمض كربوكسيلي]] [[cs:Karboxylové kyseliny]] [[da:Carboxylsyre]] [[de:Carbonsäuren]] [[el:Καρβονικό οξύ]] [[en:Carboxylic acid]] [[es:Grupo carboxilo]] [[et:Karboksüülhapped]] [[fi:Karboksyylihappo]] [[fo:Carboxylsýra]] [[fr:Acide carboxylique]] [[he:חומצה קרבוקסילית]] [[id:Asam alkanoat]] [[it:Acidi carbossilici]] [[ja:カルボン酸]] [[ko:카복실산]] [[la:Acidum carboxylicum]] [[nl:Carbonzuur]] [[nn:Karboksylsyre]] [[pl:Kwas karboksylowy]] [[pt:Ácido carboxílico]] [[ro:Acid carboxilic]] [[ru:Карбоновые кислоты]] [[su:Asam karboksilat]] [[zh:羧酸]] 5048 46497 2006-05-21T06:55:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Nitrozwiązki]] '''Nitrosavienojumi''' ir organiskas vielas, kuru [[molekula|molekulās]] viens vai vairāki [[ūdeņradis|ūdeņraža]] [[atoms|atomi]] ir aizvietoti ar nitrogrupu -NO<sub>2</sub>. Dažreiz pie šiem pieskaita arī [[slāpekļskābe|slāpekļskābes]] [[esteri|esterus]], taču tajos starp [[ogleklis|oglekļa]] un [[slāpeklis|slāpekļa]] atomu ir [[skābeklis]]. Daudzi nitrosavienojumi ir [[sprāgstvielas]] ([[TNT]]). Nitrosavienojumus lielākoties iegūst [[nitrēšana|nitrējot]] [[ogļūdeņradis|ogļūdeņražus]]. Mazmolekulāros nitrosavienojumus iegūst nitrējot gāzveida fāzē, vielas ar lielāku molekulmasu - šķidrā fāzē. ===Skatīt arī=== *[[Organiskās vielas]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[de:Organische Nitroverbindung]] [[en:Nitro compound]] [[ja:ニトロ化合物]] [[pl:Nitrozwiązki]] [[zh:硝基化合物]] 5049 50049 2006-06-11T07:34:20Z YurikBot 213 robot Modifying: [[nl:2,4,6-trinitrotolueen]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>trinitrotoluols</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C<sub>6</sub>H<sub>2</sub>{NO<sub>2</sub>)<sub>3</sub>CH<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>227.131 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1654 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>81&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>nav zināma</td></tr> <tr> </table> [[Image:Trinitrotoluene.png|right]] '''TNT''' jeb '''trinitrotoluols''' (2,4,6-trinitrometilbenzols, C<sub>6</sub>H<sub>2</sub>{NO<sub>2</sub>)<sub>3</sub>CH<sub>3</sub>) ir dzeltenīga, [[kristāls|kristāliska]] [[viela]], ko iegūst, [[nitrēšana|nitrējot]] [[toluols|toluolu]]. Atšķirībā no [[nitroglicerīns|nitroglicerīna]], tas tīrā veidā ir ievērojami stabilāks. TNT tiek plaši lietots kā [[sprāgstviela|sprāgstvielu]] sastāvdaļa. Šo vielu mēdz dēvēt arī par '''trotilu'''. Nosaukums "TNT" vairāk izplatīts rietumos (piem., [[ASV]]), savukārt, "trotils" - austrumos (piemēram, [[Krievija|Krievijā]]). Retāk ir sastopams jēdziens "tols", ko vairāk izmanto sarunvalodā. Trinitrotoluolam piemīt ļoti stipra [[detonētspēja]]. 200 g šīs sprāgstvielas spēj saraut gabalos dzelzceļa sliedi. TNT šķīst ūdenī un ir indīgs. Dažos armijas poligonos gruntsūdeņi ir piesārņoti ar TNT. Dažreiz TNT analītiskajā ķīmijā lieto par skābu-bāzu indikatoru. ===Sintēze=== Teorētiski trinitrotoluolu var izgatavot šādi: Izejvielas: [[slāpekļskābe]] (koncentrēta), [[sērskābe]], [[toluols]]. (sērskābe te ir ūdensatņēmēja viela un katalizators, tā tieši reakcijā nepiedalās). Vispirms sajauc slāpekļskābi (65%) ar sērskābi (95%). Sērskābi lēnām lej slāpekļskābē, maisa un dzesē. Skābju maisījumu pakāpeniski pievieno toluolam. Temperatūru procesa laikā jāuztur starp 30 un 40 &deg;C. Gala rezultātā iegūst nitrotoluolu. C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>CH<sub>3</sub> + HNO<sub>3</sub> --> C<sub>6</sub>H<sub>4</sub>NO<sub>2</sub>CH<sub>3</sub> + H<sub>2</sub>O Šo vielu tālāk nitrē ar svaigu nitrējošo maisījumu, ar lielāku slāpekļskābes koncentrāciju. Šeit nitrēšanas procesa laikā temperatūru uztur ap 90&deg;C un gala rezultātā iegūst dinitrotoluolu. C<sub>6</sub>H<sub>4</sub>NO<sub>2</sub>CH<sub>3</sub> + HNO<sub>3</sub> --> C<sub>6</sub>H<sub>3</sub>(NO<sub>2</sub>)<sub>2</sub>CH<sub>3</sub> + H<sub>2</sub>O To tālāk nitrē ar svaigu nitrējošo maisījumu, te ir nepieciešams oleums. Temperatūru procesa laikā uztur ap 100-115&deg;C, pēc tam atdzesē. C<sub>6</sub>H<sub>3</sub>(NO<sub>2</sub>)<sub>2</sub>CH<sub>3</sub> + HNO<sub>3</sub> --> C<sub>6</sub>H<sub>2</sub>(NO<sub>2</sub>)<sub>3</sub>CH<sub>3</sub> + H<sub>2</sub>O Galā iegūst maisījumu, kas satur TNT kristālus. Tos var atfiltrēt ar keramisku filtru, pēc tam mazgā ar ūdeni. Filtrātu un mazgāšanas šķīdumu atšķaida ar ūdeni, tam vajadzētu izgulsnēt lielāko daļu palikušā TNT. Iegūtos smalkos kristālus nofiltrē. TNT tālāk var attīrīt pārkristalizējot no [[etanols|etanola]]. Nitrēšanas reakciju blakusefekts ir siltuma izdalīšana, tāpēc jāveic stingra temperatūras kontrole. Pēc dažiem avotiem trinitrotoluols var detonēt 100-150[[°C]] temperatūrā, tomēr ja būs pārāk zema temperatūra, būs mazāks produkta iznākums. '''NB!''' Šī ķīmiskā reakcija ir ārkārtīgi bīstama, ja to neveic izglītoti profesionāļi īpaši aprīkotās laboratorijās. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Sprāgstvielas]] [[ar:تي إن تي]] [[bg:Тротил]] [[cs:Trinitrotoluen]] [[da:Trotyl]] [[de:Trinitrotoluol]] [[en:Trinitrotoluene]] [[eo:TNT]] [[es:Trinitrotolueno]] [[eu:TNT]] [[fa:تی‌ان‌تی]] [[fi:TNT]] [[fr:Trinitrotoluène]] [[he:TNT]] [[hu:Trinitrotoluol]] [[id:Trinitrotoluena]] [[it:Trinitrotoluene]] [[ja:トリニトロトルエン]] [[lt:TNT]] [[nl:2,4,6-trinitrotolueen]] [[no:Trinitrotoluen]] [[pl:Trotyl]] [[pt:TNT]] [[ro:Trinitrotoluen]] [[ru:Тринитротолуол]] [[simple:TNT]] [[sv:Trotyl]] [[tr:Trinitrotoluen]] [[zh:三硝基甲苯]] 5050 43922 2006-05-09T14:48:00Z Knakts 848 Ģeometrija ir matemātikas apakšnozare, tāpēc atstāju tikai ģeometriju. [[Image:Triangolo-Rettangolo.png|right]] '''Taisnleņķa trijstūris''' ir trijstūris, kuram viens no [[leņķis|leņķiem]] ir taisns (=90°). Malas, kas veido taisno leņķi, sauc par [[katete|katetēm]], bet malu, kas ir vērsta pret taisno leņķi - par [[hipotenūza|hipotenūzu]]. Ja taisnleņķa trijstūrim ir zināms abu katešu (vai katetes un hipotenūzas) garumi, atlikušo malu var aprēķināt pēc [[Pitagora teorēma|Pitagora teorēmas]]. Taisnleņķa trijstūris var būt vienādsānu trijstūris, ja tā abi atlikušie leņķi ir 45&deg;. Bāzējoties uz taisnleņķa trijstūriem definē jēdzienus par [[sinuss|sinusu]], [[kosinuss|kosinusu]] un [[tangenss|tangensu]]. (Arī arksinusu, arkkosinusu un arktangensu). [[Category:Ģeometrija]] 5051 14560 2005-05-22T06:02:58Z Yyy 146 Taisnleņķa trīsstūris pārdēvēju par Taisnleņķa trijstūris #REDIRECT [[Taisnleņķa trijstūris]] 5052 53372 2006-07-03T05:39:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[ln:Sodu]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs </td> <td>nātrijs, Na, 11 </td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>22,98977 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>968 kg/m<sup>3</sup> </td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>370,87 K (97,72&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1156 K (883&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Nātrijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Na un atomskaitli 11. Nātrijs ir [[sārmu metāli|sārmu metāls]]. Nātrijs dabā brīvā veidā nav sastopams, jo aktīvi reaģē ar gaisa [[skābeklis|skābekli]] (veidojot oksīdu (Na<sub>2</sub>O) un peroksīdu (Na<sub>2</sub>O<sub>2</sub>)) un [[ūdens|ūdeni]] (veidojot hidroksīdu (NaOH)). Lielākā daļa nātrija savienojumu šķīst [[ūdens|ūdenī]]. Dabā nātrijs sastopams hlorīda, sulfāta, un retāk - nitrāta veidā. Nātrijs ir sastopams arī laukšpatos (nešķīstošā veidā). Brīvā veidā nātriju iegūst, elektrolizējot tā savienojumu (parasti hlorīda vai hidroksīda) kausējumus. Kā jau visiem sārmu metāliem, nātrija vērtība savienojumos var būt tikai +1. Nātrija [[jons|joni]] liesmu iekrāso raksturīgā oranžā krāsā. Nātriju lieto arī ielu apgaismošanas spuldzēs, tās izstaro līdzīgas krāsas gaismu. {{commons|sodium|Nātrijs}} [[Category:Ķīmiskie elementi|Nātrijs]] [[Category:Sārmu metāli|Nātrijs]] [[af:Natrium]] [[ar:صوديوم]] [[bg:Натрий]] [[ca:Sodi]] [[cs:Sodík]] [[cy:Sodiwm]] [[da:Natrium]] [[de:Natrium]] [[en:Sodium]] [[eo:Natrio]] [[es:Sodio]] [[et:Naatrium]] [[fi:Natrium]] [[fr:Sodium]] [[he:נתרן]] [[hr:Natrij]] [[hu:Nátrium]] [[id:Natrium]] [[io:Natro]] [[is:Natrín]] [[it:Sodio]] [[ja:ナトリウム]] [[ko:나트륨]] [[ku:Sodyûm]] [[la:Natrium]] [[ln:Sodu]] [[lt:Natris]] [[mi:Konutai]] [[nl:Natrium]] [[nn:Natrium]] [[no:Natrium]] [[pl:Sód]] [[pt:Sódio]] [[ro:Sodiu]] [[ru:Натрий]] [[sh:Natrij]] [[simple:Sodium]] [[sk:Sodík]] [[sl:Natrij]] [[sr:Натријум]] [[sv:Natrium]] [[th:โซเดียม]] [[tr:Sodyum]] [[ug:ناترىي]] [[uk:Натрій]] [[vi:Natri]] [[wa:Sodiom]] [[zh:钠]] 5053 48810 2006-06-02T09:55:40Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sr:Тачка топљења]] '''Kušanas temperatūra''' ir [[temperatūra]], pie kuras viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru). Tīrām, kristāliskām vielām kušanas temperatūra parasti ir konstants lielums. Amorfās vielas ([[piķis]], [[stikls]]) kūst un sacietē temperatūru intervālā (tām nav vienas noteiktas kušanas temperatūras). Kristāliskai vielai kušanas temperatūrā pastāv līdzsvars starp cieto un šķidro fāzi. Siltuma pievadīšana palielina šķidrās fāzes īpatsvaru (viela kūst), bet siltuma aizvadīšana - cietās fāzes īpatsvaru (viela kristalizējas), pie kam kušanas vai kristalizācijas procesā temperatūra paliek konstanta, jo pievadītais vai aizvadītais siltums tiek izmantots fāzu līdzsvara nobīdīšanai. Kušanas temperatūra ir atkarīga no [[spiediens|spiediena]], taču lielākajai daļai vielu tā ietekme ir nenozīmīga pie maziem spiedieniem (līdz vairākiem MPa). Materiāls, kam piemīt visaugstākā zināmā kušanas temperatūra atmosfēras spiedienā ir [[grafīts]], kas kūst pie 3948 [[kelvins (mērvienība)|kelviniem]]. [[Category:Ķīmiskas īpašības]] [[Category:Fizika]] [[Category:Termodinamika]] [[af:Smeltpunt]] [[ar:نقطة انصهار]] [[bg:Температура на топене]] [[bs:Talište]] [[ca:Punt de fusió]] [[cs:Teplota tání]] [[da:Smeltepunkt]] [[de:Schmelzpunkt]] [[el:Σημείο τήξης]] [[en:Melting point]] [[eo:Frostopunkto]] [[es:Punto de fusión]] [[et:Sulamistemperatuur]] [[fa:دمای ذوب]] [[fi:Sulamispiste]] [[fr:Température de fusion]] [[he:נקודת התכה]] [[hr:Talište]] [[hu:Olvadáspont]] [[id:Titik lebur]] [[is:Bræðslumark]] [[it:Punto di fusione]] [[ja:融点]] [[ko:녹는점]] [[lt:Lydymosi temperatūra]] [[mk:Точка на топење]] [[nl:Smeltpunt]] [[nn:Smeltepunkt]] [[no:Smeltepunkt]] [[pl:Temperatura topnienia]] [[pt:Ponto de fusão]] [[ro:Punct de topire]] [[ru:Температура плавления]] [[sl:Tališče]] [[sr:Тачка топљења]] [[sv:Smältpunkt]] [[th:จุดหลอมเหลว]] [[tr:Ergime noktası]] [[uk:Температура плавлення]] [[zh:熔点]] 5054 14563 2005-06-04T13:24:08Z Yyy 146 '''Viršanas temperatūra''' (vārīšanās temperatūra) ir [[temperatūra]], pie kuras [[viela]] pāriet gāzveida stāvoklī (vai kondensējas). Parasti ar jēdzienu "viršanas temperatūra" saprot viršanas temperatūru atmosfēras spiedienā. Viršanas temperatūra ir temperatūra, pie kuras tvaika [[spiediens]] virs šķidruma kļūst vienāds ar apkārtējās atmosfēras spiedienu. Viršanas temperatūra ir ļoti atkarīga no [[spiediens|spiediena]]. [[Category:Ķīmiskas īpašības]] [[Category:Termodinamika]] [[Category:Fizika]] [[ca:Punt d'ebullició]] [[cs:Teplota varu]] [[da:Kogepunkt]] [[de:Siedepunkt]] [[en:Boiling point]] [[es:punto de ebullición]] [[et:Keemistemperatuur]] [[fr:Point d'&#233;bullition]] [[it:Punto di ebollizione]] [[ja:&#27832;&#28857;]] [[nl:kookpunt]] [[pl:Temperatura wrzenia]] [[ro:Punct de fierbere]] [[sl:vreli&#353;&#269;e]] [[ru:&#1058;&#1077;&#1084;&#1087;&#1077;&#1088;&#1072;&#1090;&#1091;&#1088;&#1072; &#1082;&#1080;&#1087;&#1077;&#1085;&#1080;&#1103;]] [[uk:&#1058;&#1077;&#1084;&#1087;&#1077;&#1088;&#1072;&#1090;&#1091;&#1088;&#1072; &#1082;&#1080;&#1087;&#1110;&#1085;&#1085;&#1103;]] [[zh:&#27832;&#28857;]] 5055 14564 2005-05-22T11:09:17Z Tail 13 Karbonskābju ķīmiskā struktūra no en.wikipedia.org. Karbonskābju ķīmiskā struktūra no en.wikipedia.org. 5057 14566 2005-05-22T11:50:47Z Tail 13 Vārīšanās temperatūra pārdēvēju par Viršanas temperatūra #REDIRECT [[Viršanas temperatūra]] 5061 14570 2005-05-22T17:15:44Z Tail 13 Eiro zīmes izveide (no en.wikipedia.org). Eiro zīmes izveide (no en.wikipedia.org). 5062 14571 2005-05-22T17:23:32Z Tail 13 Eiro banknošu attēls no en.wikipedia.org. Eiro banknošu attēls no en.wikipedia.org. 5063 14572 2005-05-22T17:25:47Z Tail 13 Eiro monētu attēls no en.wikipedia.org. Eiro monētu attēls no en.wikipedia.org. 5064 36261 2006-03-23T23:25:03Z Feens 37 #REDIRECT [[Konfūcisms]] 5068 14574 2005-05-22T18:50:56Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jans Beļeckis]] 5069 14575 2005-05-22T18:51:13Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jans Beļeckis]] 5070 14576 2005-05-22T18:51:07Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jans Beļeckis]] 5071 14577 2005-05-22T19:53:30Z Feens 37 Zbigņevs Boneks no pl.wiki Zbigņevs Boneks no pl.wiki 5072 50989 2006-06-18T13:09:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Zbigniew Boniek]] '''Zbigņevs Boneks''' (''Zbigniew Boniek'') (dzimis 1956.gada 3.martā [[Bidgošča|Bidgoščā]], [[Polija|Polijā]]) - viens no visu laiku izcilākajiem [[poļi|poļu]] [[futbols|futbolistiem]]. Spēlējis klubos ''Zawisza'' (Bidgošča) (1966-1975), ''Widzew'' ([[Lodza]]) (1975-1982), ''[[Juventus]]'' ([[Turīna]]) (1982-1985), ''[[AS Roma]]'' ([[Roma]]) (1985-1988). [[Polija|Polijas]] izlases sastāvā piedalījies Pasaules čempionātos [[Argentīna|Argentīnā]] (1978), [[Spānija|Spānijā]] (1982), [[Meksika|Meksikā]] (1986). 2004.gadā [[FIFA]] iekļāva '''Boneku''' visu laiku labāko futbolistu sarakstā (FIFA 100). [[Image:Zbigniew Boniek.jpg|thumb|Zbigņevs Boneks]] Pēc profesionālās karjeras beigām - sporta funkcionārs. No 2002.gada jūlija līdz decembrim Polijas nacionālās izlases treneris, vadīja komandu 2002.gada 12.oktobra spēlē pret [[Latvija|Latvijas]] izlasi Eiropas 2004.gada čempionāta priekšsacīkstēs (Latvija guva uzvaru ar 1:0). [[Category:Poļu sportisti|Boneks Zbignzevs]] [[Category:Polijā dzimuši|Boneks Zbignzevs]] [[de:Zbigniew Boniek]] [[en:Zbigniew Boniek]] [[es:Zbigniew Boniek]] [[fi:Zbigniew Boniek]] [[fr:Zbigniew Boniek]] [[he:זביגנייב בונייק]] [[it:Zbigniew Boniek]] [[ja:ズビグニェフ・ボニエク]] [[nl:Zbigniew Boniek]] [[pl:Zbigniew Boniek]] [[sv:Zbigniew Boniek]] 5073 44120 2006-05-10T08:05:13Z Feens 37 +cat '''Joahims Fernavs''' (''Joachim Fernau'') (dzimis 1909.gada 11.septembrī [[Bromberga|Brombergā]], [[Vācija|Vācijā]] (tagad Bidgošča, [[Polija|Polijā]]), miris 1988.gada 24.novembrī [[Florence|Florencē]] [[Itālija|Itālijā]]) - [[vācieši|vācu]] ([[Prūsija|prūšu]]) rakstnieks, publicists un gleznotājs. Skolā gājis [[Hiršberga|Hiršbergā]] (tagad Jeleņa Gura, Polijā), pēc tam [[Berlīne|Berlīnē]], kur sācis strādāt par žurnālistu. 1939.gadā iesaukts [[vērmahts|vērmahtā]], kur strādājis par kara korespondentu, propogandējot [[Ieroču SS]] daļas. Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] dzīvoja pamīšus [[Minhene|Minhenē]] un [[Toskāna|Toskānā]], rakstot grāmatas par dažādu valstu vēsturi. Miris Florencē, apglabāts Minhenē. ====Galvenie darbi==== *''Abschied von den Genies. Die Genies der Deutschen und die Welt von morgen'', 1953 *''Deutschland, Deutschland über alles ... "Von Arminius bis Adenauer"'', 1953 *''Rosen für Apoll - Die Geschichte der Griechen'', 1961 *''Cäsar lässt grüßen. Die Geschichte der Römer'', 1971 *''Disteln für Hagen. Bestandsaufnahme der deutschen Seele'', 1978 *''Halleluja - Die Geschichte der USA'', 1979 *''Und sie schämeten sich nicht. Ein Zweitausendjahr- Bericht'', 1981 [[Category:Vācu rakstnieki|Fernavs Joahims]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Fernavs Joahims]] [[Category:Polijā dzimuši|Fernavs Joahims]] [[de:Joachim Fernau]] [[pl:Joachim Fernau]] 5074 14580 2005-05-22T20:50:03Z Feens 37 redirekts #redirect [[Joahims Fernavs]] 5075 14581 2005-05-22T20:49:30Z Feens 37 redirekts #redirect [[Joahims Fernavs]] 5076 14582 2005-05-22T20:51:19Z Feens 37 redirekts #redirect [[Joahims Fernavs]] 5077 38024 2006-04-02T18:33:42Z Tail 13 '''Jans Kulčiks''' (''Jan Kulczyk'') (dzimis 1950.gada 24.jūnijā [[Bidgošča|Bidgoščā]], [[Polija|Polijā]]) - [[poļi|Poļu]] uzņēmējs. Viens no [[Polija|Polijas]] bagātākajiem cilvēkiem. Ieguvis jurista izglītību [[Ādama Mickēviča universitāte|Ādama Mickēviča universitātē]] [[Poznaņa|Poznaņā]]. 1988.gadā sāka biznesu kā ''[[Audi]]'' un ''[[Volkswagen]]'' auto dīleris. 1991.gadā nodibina [[holdingkompānija|holdingkompāniju]] ''Kulczyk Holding S.A.'', kurai pašlaik pieder daļas daudzās lielās Polijas naftas pārstrādes, telekomunikāciju, apdrošināšanas utt. kompānijās. [[Category:Poļu uzņēmēji|Kulcziks Jans]] [[Category:Polijā dzimuši|Kulcziks Jans]] [[en:Jan Kulczyk]] [[pl:Jan Kulczyk]] 5078 14584 2005-05-22T21:21:04Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jans Kulčiks]] 5079 14585 2005-05-22T21:22:10Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jans Kulčiks]] 5080 14586 2005-05-22T21:21:16Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jans Kulčiks]] 5081 40425 2006-04-14T21:13:25Z Feens 37 '''Valters Leistikovs''' (''Walter Leistikow'') (dzimis 1865.gada 25.oktobrī [[Bromberga|Brombergā]], [[Vācija|Vācijā]] (tagad Bidgošča, [[Polija|Polijā]]), miris 1908.gada 24.jūlijā [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]]) - [[vācieši|vācu]] gleznotājs un grafiķis. Viens no grupas ''[[Berliner Secession]]'' (vācu [[Jugendstils|jugendstila]]) dibinātājiem 1898.gadā. [[Image:Walter Leistikow Letzte Flügelschläge.jpg|V.Leistikovs - ''Letzte Flügelschläge'' (pirms 1898)|thumb]] {{commons|Category:Walter Leistikow}} No 1889.gada dzīvoja [[Berlīne|Berlīnē]]. Padzīts no Karaliskās Mākslas akadēmijas "talanta neesamības" dēļ. Arī [[Vācijas ķeizars|ķeizars]] [[Vilhelms II]] izteicies nicīgi par Leistikova "smērējumiem". Neārstējamas slimības dēļ izdarījis pašnāvību nošaujoties. [[Category:Vācu mākslinieki|Leistikovs Valters]] [[Category:Jūgendstila mākslinieki|Leistikovs Valters]] [[de:Walter Leistikow]] [[pl:Walter Leistikow]] 5082 14588 2005-05-22T21:55:04Z Feens 37 redirekts #redirect [[Valters Leistikovs]] 5083 14589 2005-05-22T21:55:16Z Feens 37 redirekts #redirect [[Valters Leistikovs]] 5084 14590 2005-05-22T21:55:41Z Feens 37 redirekts #redirect [[Valters Leistikovs]] 5085 48189 2006-05-30T07:06:03Z Dainis 876 Kat. kriptogrāfija -> kriptogrāfi '''Marians Ādams Rejevskis''' (''Marian Adam Rejewski'') (dzimis 1905.gada 16.augustā [[Bromberga|Brombergā]], [[Vācija|Vācijā]] (tagad Bidgošča, [[Polija|Polijā]]); miris 1980.gada 13.februārī [[Varšava|Varšavā]], [[Polija|Polijā]]) - [[poļi|poļu]] [[matemātika|matemātiķis]] un [[kriptogrāfija|kriptogrāfs]]. [[Vācija|Vācu]] šifrēšanas mašīnas ''[[Enigma]]'' [[kods|koda]] atšifrētājs, kas, pēc daudzu vēsturnieku domām, ietekmēja visu [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] gaitu. [[Image:Marian Rejewski.jpg|thumb|Marians Rejevskis]] [[Image:Palac Saski.jpg|right|thumb| [[Biuro Szyfrów]],1932]] ====Īsa biogrāfija==== Studējis [[matemātika|matemātiku]] [[Poznaņas universitāte|Poznaņas universitātē]]. 1932.gadā '''Rejevskis''' iestājās darbā [[Polija|Polijas]] armijas ģenerālštāba kriptogrāfijas nodaļā - ''Biuro Szyfrów'', un jau tā paša gada decembrī uzlauza Enigmas kodu. Redzot [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] sākuma neizbēgamību, poļu ģenerālštābs 1939.gada 25.jūlijā nodod atšifrēšanas algoritmu [[Lielbritānija|angļu]] un [[Francija|franču]] izlūkdienestiem. Sākoties 2.pasaules karam, 1939.gada septembrī ''Biuro Szyfrów'' tiek caur [[Rumānija|Rumāniju]] evakuēts uz [[Francija|Franciju]]. Kad arī Francija tiek okupēta, '''Rejevskis''' kādu laiku strādā [[Višī režīms|Višī Francijas]] zonā, pēc tam franču [[Alžīrija|Alžīrijā]]. Kad 1942.gadā Vācija okupē arī Višī zonu, Rejevskis dodas uz [[Spānija|Spāniju]], pēc tam caur [[Portugāle|Portugāli]] uz Lielbritāniju, kur iestājas Polijas armijā. Pēc kara Rejevskis atgriežas Polijā pie sievas un bērniem un, bez īpašas slavas, strādā rūpnīcā par grāmatvedi. [[Category:Kriptogrāfi|Rejevskis Marians]]] [[Category:Polijā dzimuši|Rejevskis Marians]] [[Category:Poļu matemātiķi|Rejevskis Marians]] [[de:Marian Rejewski]] [[en:Marian Rejewski]] [[fr:Marian Rejewski]] [[he:מריאן רייבסקי]] [[nl:Marian Rejewski]] [[pl:Marian Rejewski]] [[pt:Marian Rejewski]] [[sl:Marian Rejewski]] [[zh:马里安·雷耶夫斯基]] 5086 14592 2005-05-22T23:00:12Z Feens 37 Marians Rejevskis no en.wiki Marians Rejevskis no en.wiki 5087 14593 2005-05-22T23:02:50Z Feens 37 redirekts #redirect [[Marians Rejevskis]] 5088 14594 2005-05-22T23:01:40Z Feens 37 redirekts #redirect [[Marians Rejevskis]] 5089 14595 2005-05-22T23:01:46Z Feens 37 redirekts #redirect [[Marians Rejevskis]] 5090 50270 2006-06-13T01:13:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[la:Acidum carbonicum]], [[uk:Карбонатна кислота]] <table width="300" border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" style="float:right; margin-left: 0.5em"> <caption><font size="+1">'''Ogļskābe'''</font></caption> <tr> <th colspan="2" align=center bgcolor="#FFDEAD">'''Īpašības'''</th> </tr> <tr><td>Nosaukums</td><td>'''Ogļskābe'''</td><tr> <td>[[Ķīmiskā formula]]</td> <td>[[ūdeņradis|H<sub>2</sub>]][[ogleklis|C]][[skābeklis|O<sub>3</sub>]]</td> </table> '''Ogļskābe''' ([[ūdeņradis|H<sub>2</sub>]][[ogleklis|C]][[skābeklis|O<sub>3</sub>]]) ir vāja [[skābe]], kas veidojas, [[ūdens|ūdenī]] izšķīstot [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīdam]] CO<sub>2</sub>. Ogļskābes sāļi ([[karbonāti]]) ir nozīmīga [[nogulumieži|nogulumiežu]] sastāvdaļa. Ogļskābe, tāpat kā tās sāļi, tiek uzskatīta par neorganisku vielu. Bez ogļskābes anhidrīda CO<sub>2</sub>, samērā nozīmīgs savienojums ir arī ogļskābes hloranhidrīds COCl<sub>2</sub> ([[fosgēns]]), kuru lieto kā polikarbonātu plastmasu izejvielu ([[plastmasa]], no kuras izgatavo kompaktdiskus). Fosgēns ir arī indīga viela. [[Image:Carbonic acid.png|thumb|Ķīmiskā struktūra]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Skābes]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[Category:Ogleklis]] [[cs:Kyselina uhličitá]] [[da:Kulsyre]] [[de:Kohlensäure]] [[el:Ανθρακικό οξύ]] [[en:Carbonic acid]] [[eo:Karbonata acido]] [[es:Ácido carbónico]] [[fi:Hiilihappo]] [[fr:Acide carbonique]] [[it:Acido carbonico]] [[ja:炭酸]] [[la:Acidum carbonicum]] [[nds:Kohlensüür]] [[nl:Koolzuur]] [[nn:Kolsyre]] [[no:Karbonsyre]] [[pl:Kwas węglowy]] [[pt:Ácido carbônico]] [[ru:Угольная кислота]] [[sv:Kolsyra]] [[th:กรดคาร์บอนิก]] [[uk:Карбонатна кислота]] [[zh:碳酸]] 5091 14597 2005-05-24T07:56:26Z Juzeris 23 kat. [[Category:Vikipēdija]] 5095 29356 2006-02-07T12:08:59Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Markizs Ar vārdu "'''armija'''" apzīmē vairākus jēdzienus: *bruņotie spēki, *sauszemes bruņotie spēki, *militāra formācija. == Bruņotie spēki == Ar jēdzienu "armija" ([[Franču valoda|fr.]]''armée'') var apzīmēt visu kādas valsts [[bruņotie spēki|bruņoto spēku]] kopumu, ar to apzīmējot jebkāda veida karaspēku. Skat. arī: [[valstu bez bruņotajiem spēkiem uzskaitījums]]. == Sauszemes bruņotie spēki == Ar jēdzienu "armija" var apzīmēt visu kādas valsts sauszemes [[bruņotie spēki|bruņoto spēku]] kopumu. Vēsturiski izveidojies, ka lielākajā daļā valstu bruņotajos spēkos strikti nodala sauszemes karaspēku no [[jūras karaspēks|jūras karaspēka]] (flotes) un [[gaisa karaspēks|gaisa karaspēka]] (gaisa flotes), parasti uzturot trīs neatkarīgas organizācijas. == Formācijas == Daudzu valstu bruņotajos spēkos armija ir arī liela [[militāra formācija|formācija]], kas sastāv no diviem vai vairāk [[korpuss|korpusiem]]. Atsevišķai armijai tiek dots vārds vai numurs, lai atšķirtu to no bruņotajiem spēkiem kopumā. Piemēram, [[ASV Pirmā armija]], [[Ziemeļvirdžīnijas armija]]. Armijas ir lielas formācijas, kas var stipri atšķirties lieluma, sastāva un atbildības atkarībā no valsts, bruņoto spēku atzara un izveidošanas mērķa. Piemēram, [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā "armijas" bija [[korpuss|korpusa]] lieluma formācijas, kas bija pakļautas armijas lieluma [[fronte (formācija)|frontēm]]. Miera laikā [[PSRS]] armija parasti bija pakļauta [[kara apgabals (PSRS)|kara apgabalam]]. Par bruņoto spēku hierarhiju lasiet: [[militārā organizācija]]. == Skat. arī == * [[Karš]] * [[Kara vēsture]] * [[Kara zinātne]] * [[Jūras kājnieki]] * [[Zemessardze]] * [[Latvijas armija]] [[Category:Militārā organizācija]] [[ca:Exèrcit]] [[da:Hær]] [[de:Heer]] [[es:Ejército]] [[fa:&#1575;&#1585;&#1578;&#1588;]] [[fr:Armée de Terre]] [[he:&#1510;&#1489;&#1488;]] [[nl:Leger]] [[ja:&#38520;&#36557;]] [[no:Armé]] [[pl:Armia]] [[pt:Exército]] [[ru:&#1040;&#1088;&#1084;&#1080;&#1103;]] [[simple:Army]] [[sl:Vojska]] [[fi:Armeija]] [[sv:Armé]] [[zh:&#38470;&#20891;]] 5096 14600 2005-05-26T14:38:25Z Juzeris 23 Futbola klubi pārdēvēju par Futbola klubu uzskaitījums #REDIRECT [[Futbola klubu uzskaitījums]] 5098 14602 2005-05-27T21:38:47Z Feens 37 {| class="toccolours" style="float: right; margin: 0 0 .5em .5em; width: 27em; font-size: 90%;" cellspacing="5" |- ! colspan="2" style="text-align: center; font-size: larger;" | '''{{{vārds}}}''' |- | colspan="2" style="padding: 1em 0; text-align: center;" | {{{logo}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" | '''Vadītājs''' | {{{vad}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" | '''Dibināta''' | {{{dib}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Ideoloģija''' | {{{ideo}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Starpt. organizācijās''' | {{{starpt}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Eiroparlamentā''' | {{{eiroparl}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Saeimā''' | {{{saeima}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Ministri''' | {{{mini}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Pašvaldībās''' | {{{pašvald}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Mājaslapa''' | {{{web}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Skat. arī''' |[[Latvijas politika]]<br> [[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]] |} 5099 14603 2005-05-26T23:11:15Z Feens 37 <center><div class="boilerplate" id="fairuse" style="width: 95%; margin: 0 auto; text-align: justify; background: #ffffdd; padding: 0 10px; border: 1px solid #aaaa88"> ''This is a copyrighted and/or trademarked [http://en.wikipedia.org/wiki/Logo logo]. It is believed that logos may be exhibited on [[Wikipedia]] under the '''[http://en.wikipedia.org/wiki/Fair_use fair use]''' provision of [http://en.wikipedia.org/wiki/United_States_copyright_law United States copyright law]. Use of the logo here does not imply endorsement of the organization by Wikipedia or the Wikimedia Foundation, nor does it imply endorsement of Wikipedia or the Wikimedia Foundation by the organization. See [http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Logos Wikipedia:Logos] and [http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Copyrights Wikipedia:Copyrights].'' </div></center> 5100 14604 2005-05-26T23:17:03Z Feens 37 Jaunā Laika logo no www.jl.lv (fair use) {{logo}} 5101 53101 2006-07-01T19:59:59Z Aleksandrs Kuzmins 859 - Aizstrauta {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Partija Jaunais laiks| logo=[[Image:jala.png|150px]] | vad=[[Einars Repše]] | dib=2001.g| ideo=labēja partija, [[konservatīvisms]]?| starpt=[[Eiropas Tautas partija|Eiropas Tautas partijas]] sastāvā| eiroparl=[[EPP-ED]] (2 deputāti) | saeima=opozīcijā, 24 deputāti (no 100)| mini=nav| pašvald=Vada pilsētu pašvaldības:<br>[[Alūksne]], [[Rīga]], [[Limbaži]], [[Līgatne]], [[Saldus]], [[Staicele]]| web=[http://www.jl.lv www.jl.lv] }} ==Vēsture== Partija dibināta 2002. g. pirms 8. Saeimas vēlēšanām. *2002—2004 — vada valdību (E. Repše) *2004 — opozīcijā [[Indulis Emsis|I. Emša]] valdībai *2004—2006 — pie varas [[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] valdības sastāvā *kopš 2006 — opozīcijā A. Kalvīša valdībai ==Rezultāti vēlēšanās== {| border=1 cellpadding=4 cellspacing=0 | Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 23,86 ([[Rīga|Rīgā]] - 26,18) | 26 (no 100) |- | 2004. | [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 19,71 ([[Rīga|Rīgā]] - 19,22) | 2 (no 9) |- | 2005. | [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanās]] | [[Rīga|Rīgā]] - 18,10 | 13 (no 60) |- |} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[de:Jaunais Laiks]] [[en:New Era Party]] [[fr:Parti de la nouvelle ère]] [[ru:Новое время (Латвия)]] 5102 14606 2005-05-26T23:27:34Z Feens 37 Tautas partijas logo no www.tp.lv {{logo}} 5103 50862 2006-06-17T21:46:03Z Feens 37 manuprāt pārskatāmāk, bet, ja nepatīk, Aleksandr, maini nost {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Tautas partija| logo=[[Image:tapa.png|150px]] | vad=[[Atis Slakteris]] | dib=1998.g| ideo=labēja partija, [[liberālisms]], [[konservatīvisms]]| starpt=[[Eiropas Tautas partija|Eiropas Tautas partijas]] sastāvā| eiroparl=[[EPP-ED]] (1 deputāts) | saeima=pozīcijā, 19 deputāti (no 100)| mini=ministru prezidents un 7 ministri (aizsardzības, ekonomikas, veselības, ārlietu, finanšu, kultūras, reģionālās attīstības)| pašvald=vada:<br>[[Aizkraukle]]<br>[[Baldone]] (koal.)<br>[[Balvi]]<br>[[Brocēni]]<br>[[Cēsis]]<br>[[Dobele]]<br>[[Gulbene]]<br>[[Kuldīga]]<br>[[Līvāni]]<br>[[Ludza]] (koal.)<br>[[Madona]]<br>[[Preiļi]]<br>[[Rēzekne]] (koal.)<br>[[Talsi]]<br>[[Valka]]<br>[[Valmiera]]| web=[http://www.tp.lv www.tp.lv] }} ==Vēsture== 1998.&mdash;1999. &mdash; dibināšana, 1. vieta Saeimas vēlēšanās, opozīcijā Krištopana kabinetam. 1999.&mdash;2000. &mdash; vada valdību (A. Šķēles 3. kabinets) 2000.&mdash;2002. &mdash; pie varas (A. Bērziņa kabinetā). 2001. g. iekļūst Rīgas domē, bet paliek opozīcijā. 2002.&mdash;2004. &mdash; 3. vieta Saeimas vēlēšanās, opozīcijā [[Einars Repše|E. Repšes]] kabinetam 2004. &mdash; pie varas ([[Indulis Emsis|I. Emša]] kabinetā). Kopš 2004. &mdash; vada valdību ([[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] kabinets). 2005. g. iekļūst valdošajā koālīcijā Rīgas domē. ==Rezultāti vēlēšanās== {| border=1 cellpadding=4 cellspacing=0 | Gads | Vēlēšanas | Rezultāti | Deputāti |- | 1998. | [[7. Saeimas vēlēšanas]] | 21,19% ([[Rīga|Rīgā]] - 19,44%) | 24 (no 100) |- | 2001. | [[2001. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] - 10,28% | 6 (no 60) |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 16,61% ([[Rīga|Rīgā]] - 11,32%) | 20 (no 100) |- | 2004. | [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 6,65% ([[Rīga|Rīgā]] - 5,11%) | 1 (no 9) |- | 2005. | [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanās]] | [[Rīga|Rīgā]] - 11,89% | 8 (no 60) |- |} ==Priekšsēdētāji== *1998&mdash;2002 &mdash; [[Andris Šķēle]] *2002—???? &mdash; [[Atis Slakteris]] [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[de:Tautas Partija]] [[en:People's Party (Latvia)]] [[fr:Parti populaire (Lettonie)]] [[ru:Народная партия (Латвия)]] 5104 14608 2005-05-31T09:07:04Z Juzeris 23 izlaboju pāradresāciju #redirect [[Jaunais laiks]] 5105 14609 2005-05-26T23:44:52Z Feens 37 Jaunais Laiks pārdēvēju par Jaunais laiks #redirect [[Jaunais laiks]] 5106 14610 2005-05-27T06:22:35Z Feens 37 LPP logo no www.lpp.lv {{logo}} 5107 51601 2006-06-22T15:24:38Z 217.198.224.13 /* Rezultāti vēlēšanās */ {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Latvijas Pirmā partija| logo=[[Image:LaPi.png|200px]] | vad=[[Juris Lujāns]] | dib=2002.g| ideo=labēja partija, [[liberālisms]], [[kristīgā demokrātija]]| starpt=| eiroparl=''nav'' | saeima=pozīcijā, 14 deputāti (no 100)| mini=4 ministri (tieslietu, satiksmes, iekšlietu, bērnu un ģimenes)| pašvald=vada: [[Jēkabpils]]| web=[http://www.lpp.lv www.lpp.lv] }} ==Vēsture== Partija dibināta 2002. g. pirms 8. Saeimas vēlēšanām uz Jaunās kristīgās partijas (Jaunās partijas pēctece) pamata. *2002—2004 — pie varas [[Einars Repše|E. Repšes]] valdībā *2004 — pie varas ([[Indulis Emsis|I. Emša]]) valdībā *kopš 2004 — pie varas [[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] valdībā ==Rezultāti vēlēšanās== {| border=1 cellpadding=4 cellspacing=0 | Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 9,52 ([[Rīga|Rīgā]] - 7,62) | 10 (no 100) |- | 2004. | [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 3,24 ([[Rīga|Rīgā]] - 2,35) | 0 (no 9) |- | 2005. | [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanās]] | [[Rīga|Rīgā]] - 5,81 | 4 (no 60) |- |} ==Ārējās saites== *Partijas mājaslapa: [http://www.lpp.lv latviski] un [http://rus.lpp.lv krieviski] *[http://www.gastreat.com/other/ANTI_LPP.zip Klips] — LPP pārstāvji "Jaunās paaudzes" sapulcēs [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[de:Latvijas Pirmā Partija]] [[fr:Latvijas Pirmā Partija]] [[en:Latvia First Party]] 5108 14612 2005-05-27T06:55:16Z Feens 37 LZS logo no www.lzs.lv {{logo}} 5109 40471 2006-04-15T12:38:46Z 217.198.224.13 {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība| logo=[[Image:LaZe.png|200px]] | vad=[[Augusts Brigmanis]] | dib=1991.g| ideo=labēji centriska partija, agrāra, [[konservatīvisms|konservatīva]]| starpt=| eiroparl=''nav'' | saeima=pozīcijā, 8 deputāti (no 100) ([[Zaļo un zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienībā]])| mini=3 ministri (labklājības, zemkopības, izglītības un zinātnes)| pašvald=vada:<br>[[Aizpute]]<br>[[Auce]]<br>[[Baldone]] (koal.)<br>[[Ikšķile]]<br>[[Ilūkste]]<br>[[Jelgava]]<br>[[Kandava]]<br>[[Krāslava]] (koal.)| web=[http://www.lzs.lv www.lzs.lv] }} '''Latvijas Zemnieku savienība''' ir centriska politiska partija [[Latvija|Latvijā]], kas dibināta 1991. gadā. Partija sevi uzskata par 1917. gadā dibinātās [[Latviešu Zemnieku savienība|Latviešu zemnieku savienības]] pēcteci. Pašreiz tā ir [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]] sastāvdaļa, kas 2002. gada [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] ieguva 9,5% balsu un 12 deputātu vietas [[Saeima|Saeimā]]. {{stub}} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[de:Latvijas Zemnieku Savienība]] [[en:Latvian Farmers' Union]] 5110 14614 2005-05-27T07:08:49Z Feens 37 LZP logo no www.zp.lv {{logo}} 5111 14615 2005-05-28T11:55:27Z Feens 37 cat, inter {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Latvijas Zaļā partija| logo=[[Image:LaZa.png|150px]] | vad=kolektīva vadība -<br>[[Indulis Emsis]],<br>[[Viesturs Silenieks]],<br>[[Raimonds Vējonis]] | dib=1990.g| ideo=[[ekoloģisms]]| starpt=| eiroparl=''nav'' | saeima=pozīcijā, 3 deputāti (no 100) ([[Zaļo un zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienībā]])| mini=1 ministri (vides)| pašvald=| web=[http://www.zp.lv www.zp.lv] }} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[en:Latvian Green Party]] 5112 14616 2005-05-27T07:21:19Z Feens 37 {{logo}} 5113 35938 2006-03-21T13:26:11Z 213.175.124.191 {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Tautas Saskaņas partija| logo=[[Image:tsp.png|150px]] | vad=[[Jānis Urbanovičs]] | dib=1994.g| ideo=kreisa partija, [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]]| starpt=| eiroparl=''nav'' | saeima=opozīcijā, 9 deputāti (no 100)| mini=''nav''| pašvald=vada: [[Zilupe]]| web=[http://www.tsp.lv www.tsp.lv] }} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[et:Rahva Üksmeele Partei]] [[en:National Harmony Party]] [[ru:Партия народного согласия]] [[de:Tautas Saskaņas Partija]] 5116 14619 2005-05-27T08:03:10Z Feens 37 TB/LNNK logo no www.tb.lv {{logo}} 5117 51471 2006-06-20T18:36:11Z Aleksandrs Kuzmins 859 {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Tēvzemei un Brīvībai/LNNK| logo=[[Image:tblnnk.png|200px]] | vad=[[Jānis Straume]] | dib=1997.g (apvienojoties<br>[[Tēvzemei un Brīvībai]] un [[LNNK]])| ideo=[[nacionālisms]]| starpt=| eiroparl=[[EUN]] (4 deputāti) | saeima=opozīcijā, 7 deputāti (no 100)| mini=''nav''| pašvald=vada:<br>[[Bauska]]<br>[[Saulkrasti]]| web=[http://www.tb.lv www.tb.lv] }} ==Rezultāti vēlēšanās== {| border=1 cellpadding=4 cellspacing=0 | Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti |- | 1998. | [[7. Saeimas vēlēšanas]] | 14,65 ([[Rīga|Rīgā]] - 20,20) | 17 (no 100) |- | 2001. | [[2001. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] - 17,34 | 11 (no 60) |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 5,37 ([[Rīga|Rīgā]] - 5,75) | 7 (no 100) |- | 2004. | [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 29,82 ([[Rīga|Rīgā]] - 27,48) | 4 (no 9) |- | 2005. | [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanās]] | [[Rīga|Rīgā]] - 8,62 | 6 (no 60) |- |} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[de:Tēvzemei un Brīvībai]] [[en:For Fatherland and Freedom]] [[fr:Pour la patrie et la liberté]] 5119 14622 2005-05-27T08:11:10Z Feens 37 PCTVL logo no www.pctvl.lv {{logo}} 5120 53304 2006-07-02T20:24:49Z 217.198.224.13 {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Apvienība<br>Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā| logo=[[Image:Pctvl.png|200px]] | vad=kolektīva vadība:<br>[[Jakovs Pliners]]<br>[[Tatjana Ždanoka]] | dib=1998.g| ideo=mazākumtautību aizstāvība, sociāldemokrātisms| starpt=| eiroparl=[[Greens/EFA]] (1 deputāts) | saeima=opozīcijā, 6 deputāti (no 100)| mini=''nav''| pašvald=koalīcijā:<br>[[Daugavpils]]<br>[[Rēzekne]]<br>[[Salaspils]]<br>[[Seda]]<br>[[Jēkabpils]]<br>[[Ludza]]<br>[[Malta (pagasts)|Malta]]| web=[http://www.pctvl.lv/?lang=lv www.pctvl.lv] }} '''"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"'''&nbsp;— mēreni kreisā politisko partiju apvienība [[Latvija|Latvijā]], kura aktīvi iestājas par krievvalodīgo iedzīvotāju interesēm. Saīsinājums — PCTVL, krieviski — ЗаПЧЕЛ ("За права человека в единой Латвии"). Simbols &mdash; bite. Kopš izveidošanas brīža Latvijas valdībā nebija pārstāvēta, Rīgā atradās pie varas 2001.—2005. g. == Politiskā orientācija == Politiskā orientācija — mazākumtautību tiesību aizstāvība, valsts sociālo garantiju pastiprināšana, integrācija [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], negatīva attieksme pret [[NATO]]. Uzstājas par LR pilsonības piešķiršanu visiem pastāvīgiem iedzīvotājiem uz neatkarības pasludināšanas brīdi reģistrācijas kārtībā, krievu un latgaliešu valodas oficiālo statusu virknē pašvaldību, brīvu mācībvalodas izvēli publiskajās izglītības iestādēs, 1990.-jos gados denacionalizēto māju īrnieku aizsardzību. == Vēsture == === Apvienības rašanās un Septītā Saeima (1998-2002) === Apvienība ir radusies pirms Septītās [[Saeima|Saeimas]] vēlēšanām 1998. gadā. Tās dibinātāji bija Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību (vadītāji [[Tatjana Ždanoka]] un Sergejs Dīmanis), [[Tautas Saskaņas partija]] (priekšsēdētājs Jānis Jurkāns) un [[Latvijas Sociālistiskā partija]] (priekšsēdētājs Filips Stroganovs). Drīzumā apvienībai pievienojās Krievu partija (līderis Mihails Gavrilovs). 1998. g. oktobra vēlēšanās bloks (reģistrācijas problēmu dēļ &mdash; ar TSP nosaukumu) ieguva 16 vietas Saeimā no 100 ar 14,12 % balsu (6 vietas — TSP, 5 — "Līdztiesība", 4 — LSP, 1 — KP). [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|Referendumā]], kas notika vēlēšanu dienā, PCTVL iestājās par Pilsonības likuma liberalizāciju, un šī nostāja tika vairākuma atbalstīta. 1999. g apvienība kopā ar [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku Partija|LSDSP]] panāca referenduma rīkošanu, lai saglabātu plašākas tiesības saņemt pensijas, bet zaudēja. Par Sociālistiskās partijas priekšsēdētāju kļuva [[Alfrēds Rubiks]]. 2000. g. Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību tika pārdēvēta par partiju "[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]]", par tās vadītājiem kļuva [[Tatjana Ždanoka]] un Vladimirs Buzajevs. PCTVL un LSDSP tai gadā panāca valdošās koalīcijas atteikumu no monopolkompānijas "Latvenergo" privatizācijas, piespiežot valdību pretējā gadījumā rīkot referendumu. Pirms 2001. g. pašvaldību vēlēšanām Krievu partija izstājās no apvienības. Tomēr bloks [[Rīgas dome|Rīgas domē]] saņēma 13 vietas no 60 (7 vietas "Līdztiesības" izvirzītiem kandidātiem, 5 — TSP, 1 — LSP) ar 21,34 % balsu un nāca pie varas galvaspilsētā. 7. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā: *par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Rīgā, Kaļķu ielā 24 — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/spriedumi/10-04(02).htm uzvarēts] *par bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas izvietošanu Olainē — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/spriedumi/14-04(02).htm zaudēts] *par nama Rīgā, Mārstaļu ielā 6, nodošanu Diplomātiska servisa aģentūrai — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/03-04(01).htm zaudēts] *par ierobežojumiem [[nepilsoņi|nepilsoņu]], ārzemnieku un bezvalstnieku pensiju apdrošināšanas stāžam — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/02-0106(01).htm zaudēts] *par ierobežojumiem to personu sociālajai apdrošināšanai, par kurām iemaksas veic citas personas — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/08-0109(00).htm uzvarēts] *par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attistības padomi — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/20-01(03).htm zaudēts] *par ierobežojumiem augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībai tirgos ārpus slēgtām telpām — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/07-0409(00).htm uzvarēts] *par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Rīgā, Elizabetes ielā 57 — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/06-04(00).htm uzvarēts] *Par Ministru kabineta rīkojumu "Latvenergo" noslēgt neizdevīgo līgumu ar "WINDAU" — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/04-07(99).htm uzvarēts] *par liegšanu 1991. g. virknes opozīcijas organizāciju aktīvistiem un bijušiem VDK darbiniekiem tikt ievēlētiem Saeimā un pašvaldībās — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/03-01(00).htm zaudēts], 3 tiesnešiem no 7 [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/03-01(domas).htm atbalstot] pieteikumu === Astotā Saeima (2002-2006) === 2002. g. PCTVL 8. Saeimas vēlēšanās ieguva 25 mandātus (12 TSP izvirzītiem kandidātiem, 5 LSP, 8 "Līdztiesībai") ar 19,00% balsu. 2003. g. februārī no apvienības izstājās [[Tautas Saskaņas partija]], kurai pievienojās daļa apvienībā palikušo partiju biedru, bet jūnijā аrī [[Latvijas Sociālistiskā partija]]. Daļa to aktīvistu kopa ar "līdztiesībniekiem" augustā radīja partiju "[[Brīvā izvēle tautu Eiropā]]" ar Jakovu Plineru un Nikolaju Kabanovu priekšgalā, kas iestājās blokā. Rezultātā PCTVL palika ar 6 Rīgas Domes un 6 Saeimas deputātiem, abām partijām darbojoties kā vienotai organizācijai. 2003. g. referendumā par dalību ES bloks, kā arī pilsoņu vairākums, atbalstīja iestāšanos. Tajā pašā gadā sāka nākt klajā PCTVL draudzīgais nedēļraksts krievu valodā "[[Rakurss (laikraksts)|Rakurss]]" (''Ракурс'') 2003. gadā PCTVL kļuva par [[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] vienu no dibinātājiem un aktīvāko dalībnieku. Apvienība izrādījās pretestības mazākumtautību vidusskolu (10.-12. klases) pārlatviskošanai (tā saucamajai reformai-2004) un aizliegumam valstij finansēt nelatviešu mācībvalodas privātskolas priekšgalā. Divas lietas Satversmes tiesā, kas bija ierosinātas kopā ar bijušajiem apvienības līdzdalībniekiem, daudzas masu demonstrācijas un mītiņi, kā arī nevardarbīgās pretestības un skaidrošanas akcijas noveda pie reformas-2004 daļējās atcelšanas un pie lēmuma par mazākumtautību privātskolu diskriminācijas neatbilstību [[Satversme|Satversmei]]. Dažus mēnešus 2004. gadā PCTVL atbalstīja [[Indulis Emsis|Induļa Emša]] mazākuma valdību, bet atteica tam uzticību reformas-2004 ieviešanas dēļ. 2004. g. [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiroparlamenta vēlēšanās]] bloks ieguva 10,66% balsu un vienu vietu Eiroparlamentā no deviņām, kas bija atvēlētas Latvijai. Par deputāti kļuva [[Tatjana Ždanoka]], kas iestājās Zaļo un Eiropas Brīvās alianses frakcijā. 2005. g. pašvaldību vēlēsanās PCTVL ieguva 13,68% balsu un 9 mandātus Rīgas Domē, pārejot opozīcijā. Ievērības vērts gadījums notika Vangažos, kur vēlēšanās piedalījās saraksts "PAR CILVĒKA TIESĪBĀM VIENOTĀ VANGAŽU PILSĒTĀ", kurš nebija PCTVL atbalstīts. Eiropas līmenī apvienība iestājās jaunizveidotajā ES Krievu partiju federācijā. Bija reģistrēta PCTVL Jaunatnes organizācija ar Juri Sokolovski un Žannu Kareļinu priekšgalā. 2006. g. jūnijā PCTVL kongresā bija pieņemta jaunā [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=party&submode=program&page_id=749 programma]; atbalstu apvienībai pauda izdevniecību "Fenster" un "Petits" pārstāvji A. Kozlovs un K. Zagorovska. 8. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā: *par ierobežojumiem apraidei mazākumtautibu valodās — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/02-0106(03).htm uzvarēts] (visi ierosinātāji — PCTVL deputāti); *par nepilsoņa statusa atņemšanu emigrantiem — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/15-0106(04).htm uzvarēts] *par sadarbības ar VDK konstatēšanas termiņu un sekām — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/13-0106(04).htm zaudēts]; *par mazākumtautību vidusskolu pārvešanu pārsvarā uz latviešu mācībvalodu — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/18-0106(04).htm zaudēts]; *par nelatviešu mācībvalodas privātskolu publiskā finansējuma aizliegumu — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/02-0106(05).htm uzvarēts]; *par vēlēšanu tiesību ierobežojumu 1991. g. opozīcijas aktīvistiem un VDK darbiniekiem pašvaldību un Saeimas vēlēšanu likumos (atkārtoti) — [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/citi_doc/2005-13-0106.rtf zaudēts]; *par ierobežojumiem sapulču, gājienu un piketu rīkošanai; *par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā; *par Nacionālās Radio un televīzijas padomes kompetenci. ==Rezultāti vēlēšanās== {| border=1 cellpadding=4 cellspacing=0 | Gads | Vēlēšanas | Rezultāti Latvijā (%) | Deputāti Latvijā | Rezultāti Rīgā (%) | Deputāti Rīgā | Apvienības sastāvs |- | 1998. | [[7. Saeimas vēlēšanas]] | 14,12 | 16 (no 100) | 21,35 | 7 (no 28) | "Līdztiesība", TSP, LSP, KP |- | 2001. | [[2001. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | | 32 | 21,34 | 13 (no 60) | "Līdztiesība", TSP, LSP |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 19,00 | 25 (no 100) | 30,38 | 10 (no 28) | "Līdztiesība", TSP, LSP |- | 2004. | [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|6. Eiroparlamenta vēlēšanas]] | 10,66 | 1 (no 9) | 18,49 | | "Līdztiesība", BITE |- | 2005. | [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanās]] | 5,41 (Latvijā), 11,31 (kur kandidēja) | 33 | 13,68 | 9 (no 60) | "Līdztiesība", BITE |- |} == Redzamākie pārstāvji == === Vadība === Līdzpriekšsēdētāji: partijas "Līdztiesība" līdere, [[matemātika|matemātikas]] doktore [[Tatjana Ždanoka]] un partijas "Brīvā izvēle tautu Eiropā" valdes priekšsēdētājs, [[pedagoģija|pedagoģijas]] doktors [[Jakovs Pliners]]. Apvienības Koordinācijas padome sastāv no sešiem cilvēkiem — pa 3 no katras partijas. Tajā ietilpst līdzpriekšsēdētāji, Vladimirs Buzajevs, Natālija Jolkina, Eduards Žemaitis-Dzicevičs un Nikolajs Kabanovs. === Vēlēšanu tiesības ierobežotas=== #[[Tatjana Ždanoka]] (dzimusi 1950. g.), Eiropas Parlamenta deputāte kopš 2004. g. &mdash; nevar kandidēt Saeimā un pašvaldību domēs (padomēs). #[[Jurijs Petropavlovskis]] (dzimis 1955. g.), PCTVL valdes loceklis &mdash; atteikta naturalizācija. === Frakcija Saeimā === #Andrejs Aleksejevs (dzimis 1966. gadā); #[[Vladimirs Buzajevs]] (dzimis 1951. gadā); #[[Nikolajs Kabanovs]] (dzimis 1970. gadā); #[[Jakovs Pliners]], frakcijas priekšsēdētājs (dzimis 1946. gadā); #[[Juris Sokolovskis]], frakcijas priekšsēdētāja vietnieks (dzimis 1976. gadā); #[[Andris Tolmačovs]] (dzimis 1973. gadā). === Frakcija Rīgas Domē === #[[Jurijs Aleksejevs]] (dzimis 1958. g.); #[[Viktors Dergunovs]] (dzimis 1951. g.); #[[Deniss Gorba]], frakcijas priekšsēdētājas vietnieks (dzimis 1970. g.); #[[Tatjana Jemeļjanova]] (dzimusi 1954. g.); #[[Natālija Jolkina]], frakcijas priekšsēdētāja (dzimusi 1947. g.); #[[Genadijs Kotovs]], frakcijas priekšsēdētājas vietnieks (dzimis 1957. g.); #[[Aleksandrs Kuzmins]], frakcijas sekretārs (dzimis 1984. g.); #[[Vladislavs Rafaļskis]] (dzimis 1959. g.); #[[Sergejs Zaļetajevs]] (dzimis 1946. g.). == Saites == *[http://www.pctvl.lv/?lang=lv Apvienības oficiālā mājaslapa] (arī krieviski un angliski) *[http://www.e-f-a.org Eiropas Brīvā alianse] (pārsvarā angliski) *[http://www.greens-efa.org/ Zaļo un EBA frakcija Eiroparlamentā] (angliski un franciski) [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[de:Par Cilvēka Tiesībām Vienotā Latvijā]] [[en:For Human Rights in United Latvia]] [[fr:Pour les Droits de l'Homme dans une Lettonie unie]] [[ru:За права человека в Единой Латвии]] 5121 14624 2005-05-27T08:38:17Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]] 5122 14625 2005-05-27T08:40:01Z Juzeris 23 redirekts #REDIRECT [[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]] 5123 14626 2005-05-27T08:41:44Z Feens 37 LSP logo no http://www.latsocpartija.lv/ {{logo}} 5124 51521 2006-06-21T09:07:50Z 213.175.124.191 /* Vēsture */ {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Latvijas Sociālistiskā partija| logo=[[Image:Lsoc.png|200px]] | vad=[[Alfrēds Rubiks]] | dib=1994.g| ideo=[[marksisms]]| starpt=| eiroparl=''nav''| saeima=opozīcijā, 5 deputāti<br>(no 100)| mini=''nav''| pašvald=koalīcijā:<br>[[Ludza]]| web=[http://www.latsocpartija.lv www.latsocpartija.lv] }} '''Latvijas Sociālistiskā partija''' (LSP, [[krievu valoda|kr.]] ''Социалистическая партия Латвии'') ir marksistiskā politiskā partija [[Latvija|Latvijā]], kas ietilpst apvienībā "[[Saskaņas centrs]]" == Vēsture == Partija ir dibināta 1994. g. Tās pirmais priekšsēdētājs bija Filips Stroganovs. 1994. g. LSP saraksts ieguva 4 vietas Rīgas domē. 1995. g. LSP izcīnīja 5 mandātus Saeimā. 1996. g., norobežojoties no [[Līdztiesība (partija)|"Līdztiesības"]], partijai palika 3 deputāti (A. Golubovs, M. Bekasovs, O. Deņisovs). 1997. g. Rīgas domes vēlēšanās par deputātu no LSP kļuva I. Ivanovs. No 1998. līdz 2003. g. LSP bija apvienības [[PCTVL]] dalībniece. Piedaloties 1998. g. Saeimas vēlēsanās PCTVL sastāvā, LSP saņēma 4 vietas (A. Golubovs, M. Bekasovs, O. Deņisovs, B. Rastopirkins) no 16 apvienībai kopā. Kopš 1999. g. partijas priekšsēdētājs ir [[Alfrēds Rubiks]]. 2001. g. no PCTVL saraksta Rīgas Domē bija ievēlēti 13 deputāti. Vienīgais LSP pārstāvis to vidū bija I. Ivanovs. 2002. g. PCTVL ieguva 25 vietas [[Saeima]]s vēlēsanās. To starpā bija ievēlēti 5 LSP pārstāvji &mdash; A. Golubovs, M. Bekasovs, O. Deņisovs, N. Kabanovs un S. Fjodorovs. 2003. g., partijai izstājoties no [[PCTVL]], no tās aizgāja daļa biedru ar [[Nikolajs Kabanovs|N. Kabanovu]] priekšgalā. LSP frakcijas Saeimā eksistencei nepieciešamo piekto deputātu piekrita "komandēt" pie sociālistiem [[Tautas Saskaņas partija]]. 2004. g. [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiroparlamenta vēlēšanās]] partija ieguva 1,6 % balsu, nepārvarot 5 % barjeru. 2005. g. LSP [[Rīgas Dome]]s vēlēšanām izvirzīja ar apvienību "Dzimtene" apvienotu sarakstu, no kura bija ievēlēti 8 deputāti. No tiem sociālistu pārstāvji ir partijas priekšsēdētāja dēls Ar. Rubiks (kas sarakstā bija pirmais un guva visvairāk plusu no vēlētājiem), I. Ivanovs un I. Zujevs. 2005. g. decembrī partija iestājās apvienībā "[[Saskaņas centrs]]". == Prese == Līdz 1999. g. vistuvāks LSP bija nedēļraksts "Будни". Līdz 2001. gadam draudzīga partijai bija arī tās biedra V. Farbera vadītā dienas avīze "Панорама Латвии" (1991-2003). Kopš 2003. g. partija izdod mēnešrakstus "Latvijas Sociālists" un "Социалист Латвии". == Ārējās saites == *[http://www.latsocpartija.lv/main.php?l=2 Partijas mājaslapa] *[http://www.polit.lv LSP tuva mājaslapa], pārsvarā krieviski [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[de:Latvijas Sociālistiskā Partija]] [[en:Socialist Party of Latvia]] [[ru:Социалистическая партия Латвии]] [[fr:Parti socialiste de Lettonie]] 5125 50518 2006-06-14T13:20:04Z 159.148.202.14 /* Citi */ Šajā lapā varat [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|action=edit}} pievienot saites] uz tēmām un rakstiem, kuriem būtu jābūt latviešu valodas Vikipēdijā. == Pieprasītās lapas un tēmas == * [[Parlaments]] u.c. ---- === Latvija === ==== Ģeogrāfija ==== * [[Aiviekste]] ==== Cilvēki ==== * [[Aleksandrs Čaks]] * [[Aspazija]] * [[Baiba Skride]] * [[Elza Radziņa]] * [[Gidons Krēmers]] * [[Gunārs Birkerts]] * [[Imants Kalniņš]] * [[Jānis Peters]] * [[Kārlis Zāle]] * [[Krišjānis Barons]] * [[Krišjānis Valdemārs]] * [[Māra Zālīte]] * [[Māris Sirmais]] * [[Ojārs Vācietis]] * [[Pauls Stradiņš]] * [[Raimonds Pauls]] * [[Rainis]] * [[Rūdolfs Blaumanis]] * [[Vestards Šimkus]] * [[Zigmars Liepiņš]] skat. arī portāla [[Apollo (portāls)|Apollo]] veikto aptauju [http://100.apollo.lv/balsosana?list=1 "100 Latvijas personības"] ==== Kultūras notikumi ==== * [[Arsenāls (kinofestivāls)]] * [[Bildes (festivāls)]] * [[Dziesmu kari]] * [[Dziesmu svētki]] * [[Jaunais vilnis]] (Новая волна, New Wave) * [[Lāčplēsis (rokopera)]] * [[Mikrofona aptauja]] * [[Pūt, vējiņi (izrāde)]] * [[Rīgai 800]] * [[Sinepes un Medus]] * [[Skroderdienas Silmačos]] * [[Valmieras rokfestivāls]] ==== Filmas ==== * [[Aija (filma)]] * [[Atrasts Amerikā]] * [[Avārijas brigāde]] * [[Aveņu vīns (filma)]] * [[Baiga vasara]] * [[Ceplis (filma)]] * [[Cilvēkbērns]] * [[Četri balti krekli]] * [[Dāvana vientuļai sievietei]] * [[Elpojiet dziļāk!]] * [[Emīla nedarbi]] * [[Ezera sonāte]] * [[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]] * [[Ilgais ceļš kāpās]] * [[Īsa pamācība mīlēšanā]] * [[Kapteiņa Enriko pulkstenis]] * [[Keep smiling]] * [[Kurpe (filma)]] * [[Likteņdzirnas]] * [[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]] * [[Mans draugs - nenopietns cilvēks]] * [[Melnā vēža spīlēs]] * [[Motociklu vasara]] * [[Nauris (filma)]] * [[Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku]] * [[Olu kundze]] * [[Pie bagātās kundzes]] * [[Purva bridējs (filma)]] * [[Rīgas sargi]] * [[Saulessvece (filma)]] * [[Spēle (filma)]] * [[Šīs bīstamās balkona durvis]] * [[Šķērsiela (filma)]] * [[Tās dullās Paulīnes dēļ]] * [[Teātris (filma)]] * [[Tramvajs vārdā "Kalpotājs"]] * [[Ūdensbumba resnajam runcim]] * [[Vai viegli būt jaunam?]] * [[Vajadzīga soliste]] * [[Vella kalpi]] * [[Vella kalpi vella dzirnavās]] * [[Ziemassvētku jampadracis]] * [[Zītaru dzimta]] * [[Zvejnieka dēls (filma)]] ==== Dziesmas ==== * [[Dainas]] * [[Nevis slinkojot un pūstot]] * [[Pūt, vējiņi (dziesma)]] * [[Saule, pērkons, Daugava]] * [[Tautasdziesma]] ==== Vietas ==== * [[Pauku priedes]] * [[Pokaiņu mežs]] * [[Pūt, vējiņi (estrāde)]] * [[Rožu laukums]] ==== Rīga ==== * [[11. novembra krastmala]] * [[13. janvāra iela]] * [[Āgenskalns]] * [[Akmens tilts]] * [[Bastejkalns]] * [[Brīvības iela]] * [[Brīvības piemineklis]] * [[Centrāltirgus]] * [[Čiekurkalns]] * [[Dailes teātris]] * [[Daugavas Ziemeļu šķērsojums]] * [[Dienvidu tilts]] * [[Doma baznīca]] * [[Doma laukums]] * [[Dzegužkalns]] * [[Grīziņkalns]] * [[Jugla]] * [[Juglas ezers]] * [[Katlakalns]] * [[Ķīšezers]] * [[Laimas pulkstenis]] * [[Māras dīķis]] * [[Mežaparks]] * [[Nacionālā opera]] * [[Nacionālais teātris]] * [[Pārdaugava]] * [[Preses nams]] * [[Rīgas Brāļu kapi]] * [[Rīgas Dzelzceļa tilts]] * [[Rīgas kanāls]] * [[Sakta (veikals)]] * [[Salu tilts]] * [[Torņakalns]] * [[Vanšu tilts]] * [[Vērmaņdārzs]] * [[Viesnīca Latvija]] ==== Vēsture ==== * [[Dzirnavas]] * [[Jurģi]] * [[Kalējs]] * [[Kauguru nemieri]] * [[Klaušas]] * [[Klēts]] * [[Krogs]] * [[Kurzemes katls]] * [[Kūts]] * [[Laidars]] * [[Muiža]] * [[Nameja gredzens]] * [[Pieguļa]] * [[Pirts]] * [[Plēšas]] * [[Puisis]] ([[kalps]]) * [[Pušelnieks]] * [[Rija]] * [[Saimnieks]] * [[Smēde]] * [[Vagars]] * [[Viensēta]] * [[Monētas]] ==== Nozīmīgākās Interneta lapas latviski ==== * [[ailab.lv]] * [[Apollo (portāls)]] * [[Cālis.lv]] * [[Delfi (portāls)]] * [[Draugiem.lv]] * [[iauto]] * [[inbox.lv]] * [[laacz.lv]] * [[one.lv]] * [[politika.lv]] * [[TVNET]] * [[www.lv]] * [[VFČ]] (f1.times.lv) ==== Laikraksti ==== * [[Atmoda (laikraksts)]] (Atmoda Atpūtai) * [[The Baltic Times]] * [[Diena (laikraksts)]] * [[Dienas Bizness]] * [[Forums (laikraksts)]] * [[Labrīt (laikraksts)]] (Padomju Jaunatne, Latvijas Jaunatne) * [[Latvijas Avīze]] (agrāk "Lauku Avīze") * [[Literatūra un Māksla Latvijā]] (Literatūra un Māksla, Literatūra. Māksla. Mēs) * [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] (agrāk "Cīņa", "Neatkarīgā") * [[Pēterburgas Avīzes]] * [[Praktiskais Latvietis]] (skat. arī [[latvietis praktiskais]]) * [[Rīgas Balss]] * [[Sports (laikraksts)]] * [[Vakara Ziņas]] * [[Аргументы и Факты]] * [[Бизнес и Балтия]] * [[Вести сегодня]] (agrāk "СМ сегодня") * [[Панорама]] (agrāk "Панорама Латвии", "Панорама") * [[Спорт - Экспресс]] * [[Телеграф]] * [[Час]] skat. arī citus laikrakstus un žurnālus, piemēram, šajā Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas [http://jzb.lv/index.php?1&40&command=search&title= Retrospektīvajā periodisko izdevumu datu bāzē] ==== Žurnāli ==== * [[Atpūta (žurnāls)]] * [[Auto (žurnāls)]] * [[Cosmopolitan]] * [[Dadzis (žurnāls)]] * [[E-pasaule]] (Datortehnika, Datorpasaule) * [[Elpa (žurnāls)]] * [[Ieva (žurnāls)]] * [[Izglītība un Kultūra]] (Skolotāju Avīze, Izglītība) * [[Karogs (žurnāls)]] * [[Klubs (žurnāls)]] * [[Liesma (žurnāls)]] * [[Mans Mazais]] * [[Nakts (žurnāls)]] * [[Nedēļa (žurnāls)]] * [[Privātā Dzīve]] * [[Rīgas Laiks]] * [[Santa (žurnāls)]] * [[Sieviete (žurnāls)]] (Padomju Latvijas Sieviete) * [[Sveiks un vesels]] (Veselība) * [[Una (žurnāls)]] * [[Zeltene (žurnāls)]] (Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks; Kopā; Lauku Dzīve) * [[Zīlīte (žurnāls)]] * [[Zinātne un Tehnika]] * [[Zvaigzne (žurnāls)]] * [[Zvaigžņotā Debess]] * [[За рулём]] * [[Лилит]] * [[Люблю]] ==== Radio, TV ==== * [[Baltkom TV]] * [[European Hit Radio]] ([[Super FM]]) * [[Latvijas Radio]] * [[Latvijas Televīzija]] ([[LTV1]], [[LTV2]], [[LTV7]]) * [[LNT]] ([[Picca TV]], [[NTV 5]]) * [[Pirmais Baltijas Kanāls]] ([[ПБК]]) * [[Radio Naba]] * [[Radio Skonto]] * [[Radio SWH]] * [[RBS TV]] * [[Star FM]] * [[TV3]] ([[31. kanāls]]) * [[TV5]] ([[TV Rīga]]) ==== Uzņēmumi ==== * [[Aldaris]] * [[Auseklītis (uzņēmums)]] * [[Banka Baltija]] * [[Hansabanka]] * [[Laima (uzņēmums)]] * [[Lattelekom]] * [[Latvenergo]] * [[Latvijas balzams]] * [[Latvijas Krājbanka]] * [[LMT]] * [[RRR]] * [[Somdaris]] * [[Unibanka]] * [[VEF]] ==== Nozīmīgi raidījumi ==== * [[Ar dziesmu par dzīvi]] * [[BēBē Brokastis]] * [[Labvakar (raidījums)]] * [[Panorāma (raidījums)]] * [[Zaķusalas ritmi]] * [[Zvaigznīšu brīdis]] ===Citi=== * [[Džons Kenedijs|Džons Ficdžeralds Kenedijs]] * [[Renju]] ==Skat. arī== *[[Special:Wantedpages|Pieprasītās lapas]]: automātiski apkopota informācija par neesošām lapām, uz kurām Vikipēdijā ir visvairāk "sarkano" saišu. *[[Wikipedia:Raksti, kuriem vajadzētu būt visu valodu Vikipēdijās]] [[Category:Vikipēdija|Pieprasītie raksti]] [[ar:&#1608;&#1610;&#1603;&#1610;&#1576;&#1610;&#1583;&#1610;&#1575;:&#1605;&#1608;&#1575;&#1590;&#1610;&#1593; &#1605;&#1602;&#1578;&#1585;&#1581;&#1577;]] [[cs:Wikipedie:Po%C5%BEadovan%C3%A9_%C4%8Dl%C3%A1nky]] [[da:Wikipedia:Efterspurgte_artikler]] [[de:Wikipedia:Artikelwünsche]] [[en:Wikipedia:Requested articles]] [[es:Wikipedia:Artículos solicitados]] [[fr:Wikipédia:Demander un article]] [[ja:Wikipedia:&#22519;&#31558;&#20381;&#38972;]] [[ko:&#50948;&#53412;&#48177;&#44284;:&#44592;&#44256;&#47928; &#44396;&#54632;]] [[id:Wikipedia:Permintaan artikel]] [[it:Wikipedia:Richieste di articoli]] [[nl:Wikipedia:Gewenste artikelen]] [[no:Wikipedia:%D8nskelisten]] [[pl:Wikipedia:Propozycje_tematów]] [[ro:Wikipedia:Articole cerute]] [[simple:Wikipedia:Requested articles]] [[sl:Wikipedija:&#381;eleni &#269;lanki]] [[fi:Wikipedia:Artikkelitoiveet]] [[sv:Wikipedia:Önskelista]] [[vi:Wikipedia:B%C3%A0i th%E1%BB%89nh c%E1%BA%A7u]] [[zh:Wikipedia:&#35831;&#27714;&#25991;&#31456;]] 5126 14629 2005-05-27T09:49:40Z Juzeris 23 kat. [[Category:Vikipēdija|Vikipēdijas pamācība]] 5127 14630 2005-05-27T10:01:08Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[HTML]] 5128 14631 2005-05-27T10:24:06Z Juzeris 23 Wikipedia:Pamācība (Linki uz saistītiem projektiem) pārdēvēju par Wikipedia:Pamācība (Saites uz saistītiem projektiem) #REDIRECT [[Wikipedia:Pamācība (Saites uz saistītiem projektiem)]] 5129 14632 2005-05-27T10:27:07Z Juzeris 23 Wikipedia:Pamācība (Ārējie linki) pārdēvēju par Wikipedia:Pamācība (Ārējas saites) #REDIRECT [[Wikipedia:Pamācība (Ārējas saites)]] 5130 14633 2005-05-27T10:27:18Z Juzeris 23 Wikipedia:Pamācība (Wikipēdijas linki) pārdēvēju par Wikipedia:Pamācība (Vikipēdijas linki) #REDIRECT [[Wikipedia:Pamācība (Vikipēdijas linki)]] 5131 14634 2005-05-27T10:30:15Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Tīmekļa pārlūkprogramma]] 5132 14635 2005-05-27T10:31:03Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Tīmekļa pārlūkprogramma]] 5133 14636 2005-05-27T11:11:27Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[TNT]] 5134 14637 2005-05-27T11:12:12Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[TNT]] 5135 38011 2006-04-02T18:23:58Z Tail 13 '''Jans Kšištofs Beļeckis''' (''Jan Krzysztof Bielecki'') (dzimis 1951.gada 3.maijā [[Bidgošča|Bidgoščā]], [[Polija|Polijā]]) - [[poļi|poļu]] politiķis un [[liberālisms|liberāls]] ekonomists. Beidzis [[Gdaņskas universitāte|Gdaņskas universitāti]]. Viens no arodbiedrības [[Solidarnošč]] ekonomiskajiem ekspertiem. Neilgu laiku 1991.gadā bija Polijas premjerministrs. No 1993.gada Polijas pārstāvis [[ERAB]]. Partijas [[Pilsoņu platforma]] (''Platforma Obywatelska'') biedrs. [[Category:Poļu ekonomisti|Belzeckis Jans]] [[Category:Polijas politiķi|Belzeckis Jans]] [[Category:Polijā dzimuši|Belzeckis Jans]] [[de:Jan Bielecki]] [[en:Jan Krzysztof Bielecki]] [[no:Jan Bielecki]] [[pl:Jan Krzysztof Bielecki]] 5136 14639 2005-05-27T12:17:05Z Feens 37 Jaunā Centra logo no www.jaunaiscentrs.lv {{logo}} 5137 32070 2006-02-26T23:01:40Z 217.198.224.13 {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Politiskā organizācija (partija)<br> Jaunais Centrs| logo=[[Image:JaCe.png|200px]] | vad=[[Sergejs Dolgopolovs]] | dib=2004.g| ideo=kreisi centriska| starpt=| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=koalīcijā:<br> [[Daugavpils]]| web=[http://www.jaunaiscentrs.lv www.jaunaiscentrs.lv] }} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 5138 14641 2005-05-27T12:27:15Z Feens 37 Jurmala-Mūsu mājas logo no http://www.jmm.lv/ {{logo}} 5139 14642 2005-05-28T12:03:19Z Feens 37 +cat {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Jūrmala - mūsu mājas| logo=[[Image:JuMa.png|200px]] | vad=[[Raimonds Munkevics]] | dib=2004.g| ideo=lokālas nozīmes partija| starpt=''nav''| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=| web=[http://www.jmm.lv www.jmm.lv] }} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 5140 14643 2005-05-27T13:38:48Z Feens 37 Konservatīvās partijas logo no http://www.konservativapartija.lv/ {{logo}} 5141 14644 2005-05-28T12:03:46Z Feens 37 cat {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Konservatīvā partija| logo=[[Image:KoPa.png|200px]] | vad=[[Maija Romanovska]] | dib=1998.g| ideo=[[konservatīvisms]]| starpt=''nav''| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=| web=[http://www.konservativapartija.lv/ www.konservativapartija.lv] }} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 5142 14645 2005-05-27T13:39:45Z Feens 37 Konservatīvā partija pārdēvēju par Konservatīvā partija (Latvija) #REDIRECT [[Konservatīvā partija (Latvija)]] 5145 14647 2005-05-27T20:23:06Z Feens 37 KDS logo no www.kds.lv {{logo}} 5146 14648 2005-05-28T12:04:10Z Feens 37 cat {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Kristīgi demokrātiskā savienība| logo=[[Image:KriDe.png|200px]] | vad=[[Andris Teikmanis]] | dib=1997.g| ideo=[[kristīgā demokrātija]]| starpt=| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=| web=[http://www.kds.lv/ www.kds.lv] }} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 5148 14650 2005-05-27T21:07:29Z Feens 37 LC logo no www.lc.lv {{logo}} 5149 14651 2005-05-27T21:15:21Z Feens 37 Latvijas Kalves logo no www.latvijaskalve.lv {{logo}} 5150 14652 2005-05-28T12:05:02Z Feens 37 cat {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Latvijas Kalve| logo=[[Image:LaKal.png|200px]] | vad=[[Raimonds Krūmiņš]] | dib=2005.g| ideo=[[konservatīvisms]]| starpt=| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=| web=[http://www.latvijaskalve.lv/ www.latvijaskalve.lv] }} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 5151 14653 2005-05-27T21:40:07Z Feens 37 LSDSP logo no www.lsdsp.lv LSDSP logo no www.lsdsp.lv 5152 51522 2006-06-21T09:10:07Z 213.175.124.191 /* LSDSP vēsture mūsdienu Latvijā */ {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija| logo=[[Image:lsdsp.png|200px]] | vad=[[Guntars Jirgensons]] | dib=1904.g (LSDSP uzskats)<br>1989.g (atjaunota Latvijā)| ideo=[[sociāldemokrātija]]| starpt=[[Sociālistiskā Internacionāle]]| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=vada:[[Olaine]]| web=[http://www.lsdsp.lv/ www.lsdsp.lv] }} Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija &mdash; Latvijas sociāldemokrātiska partija, pieder pie politiskā spektra "latviešu" spārna. Rīgas domē 7 deputāti. Reizēm, parasti pirms vēlēšanām tiek izdots laikraksts "Sociāldemokrāts". ==LSDSP vēsture mūsdienu Latvijā== 1989. g. darbību Latvijā atsāka LSDSP ar V. Šteinu un, vēlāk, U. Bērziņu un [[Jānis Dinevičs|J. Dineviču]] priekšgalā. 1990. g. 14. aprīlī [[LKP]] frakcija, kas iestājās par Latvijas neatkarību, dibināja Latvijas Neatkarīgo komunistisko partiju Ivara Ķezbera vadībā, kas 15. septembrī tika pārdēvēta par Latvijas Demokrātisko darba partiju. Tās vadību uzņēmās [[Juris Bojārs]]. 1993. g. [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] LSDSP saņēma 0,66% balsu, LDDP &mdash; 0,94%. 1995. g. [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] LSDSP, LDDP un partija "Taisnība" piedālījās kā koalīcija "Darbs un taisnīgums", kas ieguva 4,56% balsu, bet neguva pārstāvniecību Saeimā. Nekavējoties pēc vēlēšanām LDDP tika pārdēvēta par LSDP (Latvijas sociāldemokrātisko partiju). 1997. g. janvārī partija "Taisnība" pievienojās LSDP, un martā Rīgas Domes vēlēšanās LSDSP un LSDP vienotais saraksts izcīnīja 1. vietu ar 18,7% balsu (11 mandātiem), tomēr palika opozīcijā. Pārliecinošu uzvaru LSDSP toreiz ieguva [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur tās sarakstu vadīja no [[TSP]] aizgājis pilsētas mērs [[Aleksejs Vidavskis]]. 1998. g. [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] LSDSP un LSDP piedālījās kā Latvijas Sociāldemokrātu Apvienība, gūstot 14 vietas (12,87%). 1999. g. 28. maijā LSDP un Latgales Demokrātiskā partija pievienojās LSDSP. 2001. g. [[Rīgas Dome]]s vēlēšanas &mdash; 1. vieta, 23,43%, 14 deputāti. LSDSP nāca pie varas koalīcijā ar [[PCTVL]] un [[TB/LNNK]] (drīz TB/LNNK no koalīcijas izstājās, un to aizstāja virkne mazu partiju). Partijas priekšsēdētāja dēls [[Gundars Bojārs]] kļuva par galvaspilsētas mēru, bet [[Māris Tralmaks]] par izpilddirektoru. Partijas pārstāvji 2001.-2005. g. ieņēma mēra amatus arī Rēzeknē, Olainē un zināmu laiku arī Jūrmalā. 2002. g. [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] &mdash; 4,00% (SDS — 1,5%), Rīgā — 3,52% (SDS — 1,00%). Par iemesliem šādai neveiksmei parasti sauc SDS atšķelšanos, koalīcijas sastāvu Rīgas Domē un [[Einars Repše|E. Repšes]] iesaistīšanos politikā harizmātiska "tautas glābēja" lomā. 2004. g. [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiroparlamenta vēlēšanās]] &mdash; 4,77% (SDS &mdash; 0,34%), Rīgā - 3,87% (SDS — 0,25%). 2005. g. Rīgas Domes vēlēšanās partija saņēma 9,57%, 7 vietas (SDS &mdash; 0,18%, LJP &mdash; 0,18%). LSDSP bija spiesta aiziet opozīcijā. Tomēr 2006. g. tās pārstāvis [[Dainis Īvāns]] tika ievēlēts par domes Vides komitejas priekšsēdētāju. Ilggadējs partijas priekšsēdētājs J. Bojārs kā bijušais VDK darbinieks nebija tiesīgs kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, kamēr šo aizliegumu personīgi viņam 15.06.2006. neatcēla Satversmes tiesa. Vienam no partijas līderiem 20.&mdash;21. gs. mijā [[Jānis Ādamsons|Jānim Ādamsonam]] (pārgāja no "[[Latvijas Ceļš|LC]]" uz LSDSP 1996. g., no tās uz [[TSP]] 2005. g.) šis aizliegums saglabājas. ==Modernās LSDSP priekšsēdētāji== 1999&mdash;2002 &mdash; [[Juris Bojārs]], LDDP un LSDP priekšsēdētājs aptuveni no 1992. līdz pat 1999. g. 2002&mdash;2005 &mdash; [[Dainis Īvāns]] 2005&mdash;2006 &mdash; [[Juris Bojārs]] 2006&mdash;? &mdash; [[Guntars Jirgensons]] (p. i.) ==Šķelšanās== 2000 &mdash; [[Daugavpils pilsētas partija]] (A. Vidavskis). 2002 &mdash; [[Sociāldemokrātu savienība&mdash;SDS]] (E. Baldzēns, P. Salkazanovs, J. Leja). Kopā ar to partiju uz laiku pameta arī JSS, kas tomēr atgriezās 2003. g. 2004 &mdash; [[Latvijas Jaunatnes partija]] (J. Kuzins, A. Kontanistovs). ==Rezultāti vēlēšanās== {| border=1 cellpadding=4 cellspacing=0 | Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |- | 1995. | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | 4,56 ([[Rīga|Rīgā]] - ) | 0 (no 100) | LSDSP, LDDP, "Taisnība" |- | 1997. | [[1997. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] - 18,70 | 11 (no 60) | LSDSP, LSDP |- | 1998. | [[7. Saeimas vēlēšanas]] | 12,81 ([[Rīga|Rīgā]] - 11,26) | 14 (no 100) | LSDSP, LSDP, LatgDP |- | 2001. | [[2001. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] - 23,43 | 14 (no 60) | |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 4,00 ([[Rīga|Rīgā]] - 3,52) | 0 (no 100) | |- | 2004. | [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 4,77 ([[Rīga|Rīgā]] - 3,87) | 0 (no 9) | |- | 2005. | [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanās]] | [[Rīga|Rīgā]] - 9,57 | 7 (no 60) | |- |} ==Saites== *Partijas [http://www.lsdsp.lv mājaslapa] *LSDSP [http://www.lsdsp.lv/programma/01.htm vēstures skice] *Sociāldemokratiskās literatūras [http://www.briviba.lv krātuve] *[http://www.jss.lv Jaunatnes sociāldemokrātiskā savienība] *[http://www.dobelis.lv A. Dobelis], partijas ģenerālsekretārs kopš 2006. g. un JSS vadītājs [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[de:Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku Partija]] [[en:Latvian Social Democratic Workers' Party]] [[fr:Parti social-démocrate du travail letton]] [[lt:Latvijos socialdemokratų darbininkų partija]] 5153 14655 2005-05-27T21:46:28Z Feens 37 Liepājas partijas logo no www.liepajaspartija.lv {{logo}} 5154 14656 2005-05-28T12:06:56Z Feens 37 cat {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Liepājas partija| logo=[[Image:LiePa.png|150px]] | vad=[[Uldis Sesks]] | dib=2005.g| ideo=reģionāla partija| starpt=| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=vada - [[Liepāja|Liepājā]]| web=[http://www.liepajaspartija.lv/ www.liepajaspartija.lv] }} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 5155 14657 2005-05-27T21:59:59Z Feens 37 Mūsu Zemes logo no www.musuzeme.lv {{logo}} 5156 14658 2005-05-28T12:07:21Z Feens 37 cat {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Mūsu Zeme| logo=[[Image:MuZe.png|150px]] | vad=[[Ilmārs Ančāns]] | dib=1993.g| ideo=[[nacionālisms]]| starpt=| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=| web=[http://www.musuzeme.lv/ www.musuzeme.lv] }} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 5157 14659 2005-05-27T22:14:59Z Feens 37 NSS logo no en.wiki (no Neonz) NSS logo no en.wiki (no Neonz) 5158 51367 2006-06-20T03:52:09Z YurikBot 213 robot Modifying: [[bg:Бор (елемент)]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Bors, B, 5</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>10,811 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>2460 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2349 K (2076&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>4200 K (3927&deg;C)</td></tr> <tr> </table> ''Citām vārda "Bors" nozīmēm skatīt [[Bors]].'' '''Bors''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu '''B''' un atomskaitli 5. Bors dabā ir sastopams galvenokārt borskābes H<sub>3</sub>BO<sub>3</sub> [[sāļi|sāļu]] veidā, pazīstamākais šāds sāls ir nātrija tetraborāta dekahidrāts (nātrija tetraborāts ar 10 ūdens molekulām) Na<sub>2</sub>B<sub>4</sub>O<sub>7</sub>*10H<sub>2</sub>O (boraks). Tīrā veidā bors ir cieta kristāliska viela. Bora nitrīds (BN) ir viena no cietākajām pazīstamajām vielām. Savienojumos boram parasti ir vērtība +3. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Boor (element)]] [[ar:بورون]] [[bg:Бор (елемент)]] [[bs:Bor]] [[ca:Bor]] [[cs:Bor]] [[cy:Boron]] [[da:Bor (grundstof)]] [[de:Bor]] [[el:Βόριο]] [[en:Boron]] [[eo:Boro]] [[es:Boro]] [[et:Boor]] [[eu:Boro]] [[fi:Boori]] [[fr:Bore]] [[he:בורון]] [[hr:Bor (element)]] [[hu:Bór]] [[id:Boron]] [[io:Borono]] [[is:Bór]] [[it:Boro]] [[ja:ホウ素]] [[ko:붕소]] [[lt:Boras]] [[mi:Pūtiwha]] [[nl:Boor (element)]] [[nn:Grunnstoffet bor]] [[no:Bor (grunnstoff)]] [[oc:Bòr]] [[pl:Bor]] [[pt:Boro]] [[ru:Бор (элемент)]] [[sh:Bor (element)]] [[sk:Bór]] [[sl:Bor (element)]] [[sr:Бор (хемијски елемент)]] [[sv:Bor]] [[th:โบรอน]] [[tr:Bor (element)]] [[ug:بور]] [[uk:Бор]] [[vi:Bo]] [[zh:硼]] 5159 53348 2006-07-03T03:40:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[ln:Oksijɛ́ní]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Skābeklis, O, 8</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>15,9994 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>1,429 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>50,35 K (-218,79&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>90,18 K (-182,95&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Skābeklis''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu O un atomskaitli 8. Skābeklis ir pieskaitāms pie halkogēniem, tomēr šo grupu bieži vien neizdala atsevišķi. Skābeklis ir tipisks [[nemetāli|nemetāls]]. Dabā tas ir viens no visizplatītākajiem elementiem. Brīvā veidā skābeklis ir sastopams gaisa sastāvā (O<sub>2</sub> [[molekula|molekulu]] veidā). Dabā skābeklis ir sastopams kā visu skābekļa savienojumu komponents (lielākajā daļā sāļu un visos oksīdos - [[ūdens|ūdenī]], [[silīcijs|silīcija]] dioksīdā ([[kvarcs|kvarca]] smiltīs), [[karbonāti|karbonātos]]). Bināros skābekļa savienojumus ar citiem elementiem sauc par [[oksīds|oksīdiem]]. Savienojumos skābeklim parasti ir vērtība -2, savienojumos ar [[fluors|fluoru]] ir iespējama vērtība +2 un +4. Dažreiz pieņem, ka ozonā (O<sub>3</sub>) vienam no skābekļa atomiem ir vērtība +4. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Suurstof]] [[als:Sauerstoff]] [[ar:أكسجين]] [[ast:Oxíxenu]] [[bg:Кислород]] [[ca:Oxigen]] [[cs:Kyslík]] [[cy:Ocsigen]] [[da:Ilt]] [[de:Sauerstoff]] [[el:Οξυγόνο]] [[en:Oxygen]] [[eo:Oksigeno]] [[es:Oxígeno]] [[et:Hapnik]] [[eu:Oxigeno]] [[fa:اکسیژن]] [[fi:Happi]] [[fr:Oxygène]] [[ga:Ocsaigin]] [[gd:Àile-Beatha]] [[gl:Osíxeno (elemento)]] [[gu:ઑક્સીજન]] [[he:חמצן]] [[hr:Kisik]] [[hu:Oxigén]] [[ia:Oxygeno]] [[id:Oksigen]] [[io:Oxo]] [[is:Súrefni]] [[it:Ossigeno]] [[ja:酸素]] [[ko:산소]] [[ku:Oksîjen]] [[la:Oxygenium]] [[li:Zoerstof]] [[ln:Oksijɛ́ní]] [[lt:Deguonis]] [[mi:Hāora]] [[mk:Кислород]] [[ms:Oksigen]] [[nds:Suerstoff]] [[nl:Zuurstof]] [[nn:Oksygen]] [[no:Oksygen]] [[pl:Tlen]] [[pt:Oxigénio]] [[ro:Oxigen]] [[ru:Кислород]] [[sh:Kiseonik]] [[simple:Oxygen]] [[sk:Kyslík]] [[sl:Kisik]] [[sr:Кисеоник]] [[su:Oksigén]] [[sv:Syre]] [[th:ออกซิเจน]] [[tl:Oksihena]] [[tr:Oksijen]] [[ug:ئوكسىگېن]] [[uk:Кисень]] [[vi:Ôxy]] [[zh:氧]] [[zh-yue:氧]] 5160 50937 2006-06-18T08:34:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:فىتور]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Fluors, F, 9</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>18,9984032 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>1,696 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>53,53 K (-219,62&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>85,03 K (-188,12&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Fluors''' (dažreiz sauc arī par floru) ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu F un atomskaitli 9. Fluors ir pieskaitāms pie [[halogēni|halogēniem]] un ir visaktīvākais [[nemetāli|nemetāls]]. Brīvā veidā fluors ir toksiska [[gāze]]. Fluors dabā brīvā veidā nav sastopams, jo spēj reaģēt ar gandrīz visiem elementiem, izņemot dažas [[cēlgāzes]]. Dabā fluors ir sastopams fluorīdu (fluorūdeņražskābes sāļi) un komplekso fluorīdu (kalcija fluorīds, fluorapatīts) veidā. Visos savienojumos fluoram vienmēr ir vērtība -1. Fluors ir [[elektronegativitāte|viselektronegatīvākais]] elements. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Halogēni]] [[af:Fluoor]] [[ar:فلور]] [[bs:Fluor]] [[ca:Fluor]] [[cs:Fluor]] [[cy:Fflworin]] [[da:Fluor]] [[de:Fluor]] [[el:Φθόριο]] [[en:Fluorine]] [[eo:Fluoro]] [[es:Flúor]] [[et:Fluor]] [[eu:Fluor]] [[fi:Fluori]] [[fr:Fluor]] [[he:פלואור]] [[hr:Fluor]] [[hu:Fluor]] [[id:Fluor]] [[io:Fluoro]] [[is:Flúor]] [[it:Fluoro]] [[ja:フッ素]] [[ko:플루오린]] [[la:Fluor]] [[lt:Fluoras]] [[mi:Hau kōwhai]] [[nl:Fluor]] [[nn:Fluor]] [[no:Fluor]] [[pl:Fluor]] [[pt:Flúor]] [[ru:Фтор]] [[sh:Fluor]] [[simple:Fluorine]] [[sk:Fluór]] [[sl:Fluor]] [[sr:Флуор]] [[sv:Fluor]] [[th:ฟลูออรีน]] [[tr:Flor]] [[ug:فىتور]] [[uk:Фтор]] [[vi:Flo]] [[zh:氟]] [[zh-min-nan:Fluorine]] 5161 44955 2006-05-14T01:50:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[la:Neon]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Neons, Ne, 10</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>20,1797 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>0,8999 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>24,56 K (-283,59&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>27,07 K (-246,08&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Neons''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ne un atomskaitli 10. Neons ir pieskaitāms pie [[cēlgāzes|cēlgāzēm]]. Neons dabā ir sastopams [[gaiss|gaisa]] sastāvā, un no gaisa to arī iegūst. Neons spēj veidot savienojumus vienīgi ar [[fluors|fluoru]]. Dabā šie savienojumi nav sastopami. Neonu lieto dažādām gāzizlādes spuldzēm. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Cēlgāzes]] [[af:Neon]] [[ar:نيون]] [[bg:Неон]] [[ca:Neó]] [[cs:Neon]] [[cy:Neon]] [[da:Neon]] [[de:Neon]] [[en:Neon]] [[eo:Neono]] [[es:Neón]] [[et:Neoon]] [[fi:Neon]] [[fr:Néon]] [[ga:Neon]] [[he:נאון]] [[hu:Neon]] [[io:Neono]] [[is:Neon]] [[it:Neon]] [[ja:ネオン]] [[ko:네온]] [[la:Neon]] [[lt:Neonas]] [[mi:Haukura]] [[ms:Neon]] [[nds:Neon]] [[nl:Neon]] [[nn:Neon]] [[no:Neon]] [[pl:Neon (pierwiastek)]] [[pt:Neon]] [[ru:Неон]] [[sh:Neon]] [[simple:Neon]] [[sk:Neón]] [[sl:Neon]] [[sr:Неон]] [[sv:Neon]] [[th:นีออน]] [[uk:Неон]] [[vi:Neon]] [[zh:氖]] 5162 14664 2005-05-28T07:13:31Z Yyy 146 Flors pārdēvēju par Fluors #REDIRECT [[Fluors]] 5163 50940 2006-06-18T09:00:28Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ug:ماگنىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Magnijs, Mg, 12</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>24,3050 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>1738 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>932 K (650&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1363 K (1090&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Magnijs''' (magnēzijs) ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Mg un atomskaitli 12. Magnijs ir pieskaitāms pie [[sārmzemju metāli|sārmzemju metāliem]]. Magnijs dabā nav sastopams brīvā veidā. Dabā magnijs ir sastopmas galvenokārt [[karbonāti|karbonātu]] veidā (kā tīrs magnija karbonāts un dolomītā, kopā ar [[kalcijs|kalcija]] karbonātu) un sulfāta veidā, jūras ūdenī. Savienojumos magnijam ir vērtība +2. Magniju lieto kā vieglu metālu sakausējumos, un kā reducētāju (ar magniju var reducēt brīvu silīciju no SiO<sub>2</sub>). {{commons|Magnesium|Magnijs}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Sārmzemju metāli]] [[af:Magnesium]] [[ar:مغنيسيوم]] [[bg:Магнезий]] [[ca:Magnesi]] [[cs:Hořčík]] [[cy:Magnesiwm]] [[da:Magnesium]] [[de:Magnesium]] [[en:Magnesium]] [[eo:Magnezio]] [[es:Magnesio]] [[et:Magneesium]] [[fa:منیزیوم]] [[fi:Magnesium]] [[fr:Magnésium]] [[gl:Magnesio (elemento)]] [[he:מגנזיום]] [[hr:Magnezij]] [[hu:Magnézium]] [[io:Magnezio]] [[is:Magnesín]] [[it:Magnesio]] [[ja:マグネシウム]] [[ko:마그네슘]] [[ku:Magnezyûm]] [[la:Magnesium]] [[lt:Magnis]] [[mi:Konupora]] [[nl:Magnesium]] [[nn:Magnesium]] [[no:Magnesium]] [[pl:Magnez]] [[pt:Magnésio]] [[ro:Magneziu]] [[ru:Магний]] [[sh:Magnezij]] [[simple:Magnesium]] [[sk:Horčík]] [[sl:Magnezij]] [[sr:Магнезијум]] [[sv:Magnesium]] [[th:แมกนีเซียม]] [[tr:Magnezyum]] [[ug:ماگنىي]] [[uk:Магній]] [[vi:Magiê]] [[zh:镁]] 5164 51757 2006-06-24T14:54:56Z YurikBot 213 robot Modifying: [[gd:Almain]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Alumīnijs, Al, 13</td></tr> <tr><td>[[Atommasa]]</td><td>26,9815386 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>2700 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>933.47 K (660,32&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2792 K (2519&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Alumīnijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Al un atomskaitli 13. Alumīnijs dabā nav sastopams brīvā veidā, jo reaģē ar [[ūdens|ūdeni]], [[skābe|skābēm]] un [[sārms|sārmiem]]. Dabā alumīnijs ir sastopams galvenokārt alumīnija oksīda veidā, kā arī alumosilikātos. Savienojumos alumīnijam ir vērtība +3. Alumīnijs ir amfotērs elements un spēj reaģēt ar skābēm (veidojot alumīnija [[sāls|sāļus]]) un sārmiem (veidojot aluminātus (alumīnijskābes sāļus)). Gaisā alumīnijs pārklājas ar blīvu [[oksīdi|oksīda]] kārtiņu, tapēc neoksidējas, ja to oksīda kārtiņu iebojā (ar [[dzīvsudrabs|dzīvsudrabu]] vai sārmu), sākas strauja korozija. Alumīniju un lielāko daļu tā savienojumu iegūst no [[boksīti|boksītu]] rūdas. Tā glavenokārt sastāv no alumīnija un dzelzs oksīdiem. Alumīnijs un tā sakausējumi ir visplašāk lietotie krāsainie metāli. {{commons|Aluminium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[af:Aluminium]] [[ar:ألمنيوم]] [[bg:Алуминий]] [[bs:Aluminijum]] [[ca:Alumini]] [[cs:Hliník]] [[cy:Alwminiwm]] [[da:Aluminium]] [[de:Aluminium]] [[el:Αργίλιο]] [[en:Aluminium]] [[eo:Aluminio]] [[es:Aluminio]] [[et:Alumiinium]] [[fi:Alumiini]] [[fr:Aluminium]] [[gd:Almain]] [[gl:Aluminio (elemento)]] [[he:אלומיניום]] [[hr:Aluminij]] [[hu:Alumínium]] [[id:Aluminium]] [[io:Aluminio]] [[is:Ál]] [[it:Alluminio]] [[ja:アルミニウム]] [[ko:알루미늄]] [[ku:Bafûn]] [[la:Aluminium]] [[lb:Aluminium]] [[lt:Aliuminis]] [[mi:Konumohe]] [[mk:Алуминиум]] [[nl:Aluminium]] [[nn:Aluminium]] [[no:Aluminium]] [[pl:Glin]] [[pt:Alumínio]] [[ru:Алюминий]] [[sh:Aluminijum]] [[simple:Aluminium]] [[sl:Aluminij]] [[sr:Алуминијум]] [[sv:Aluminium]] [[ta:அலுமினியம்]] [[th:อะลูมิเนียม]] [[tr:Alüminyum]] [[ug:ئاليۇمىن]] [[uk:Алюміній]] [[vi:Nhôm]] [[zh:铝]] 5165 51063 2006-06-18T16:46:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:سىلىتسىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Silīcijs, Si, 14</td></tr> <tr><td>[[Atommasa]]</td><td>28,0855 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>2330 kg/m <sup>3</sup> (kristāliskā veidā)</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1687 K (1414&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3173 K (3265&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Silīcijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Si un atomskaitli 14. Silīcijs dabā brīvā veidā ir sastopams ļoti reti (ieslēgumu veidā iežos), bet lielos daudzumos ir sastopams oksīda veidā (SiO<sub>2</sub>), kā arī alumosilikātos. Brīvā veidā silīcijs var būt pelēka kristāliskā viela (kristāliskā veidā), vai arī brūns pulveris (amorfā veidā). Savienojumos silīcijam parasti ir vertība +4, lai arī var būt +2 (ļoti nestabili savienojumi), iespējama arī vērtība -4 (silicīdos). Silīcijs var veidot savienojumus ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]] (līdzīgi kā [[ogleklis]]), taču tie ir ievērojami nestabilāki un reaģētspējīgāki nekā analogie oglekļa savienojumi. Tīru silīciju galvenokārt lieto par pusvadītāju. No tīra, monokristāliska silīcija izgatavo arī [[AFM]] zondes. Silīciju saturošus organiskos polimērus (silikonu) lieto spraugu noblīvēšanai mitrās vietās. Silīciju liek klāt arī [[dzelzs]] sakausējumiem, lai palielinātu elektrisko pretestību. Brīvā veidā silīciju parasti iegūst reducējot no silīcija dioksīda ar [[magnijs|magniju]]. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Silikon]] [[ar:سليكون]] [[bg:Силиций]] [[ca:Silici]] [[cs:Křemík]] [[cy:Silicon]] [[da:Silicium]] [[de:Silizium]] [[en:Silicon]] [[eo:Silicio]] [[es:Silicio]] [[et:Räni]] [[fi:Pii (alkuaine)]] [[fr:Silicium]] [[gl:Silicio (elemento)]] [[he:צורן (יסוד)]] [[hr:Silicij]] [[hu:Szilícium]] [[id:Silikon]] [[io:Siliko]] [[is:Kísill]] [[it:Silicio]] [[ja:ケイ素]] [[ko:규소]] [[la:Silicium]] [[lt:Silicis]] [[mi:Takawai]] [[ms:Silikon]] [[nl:Silicium]] [[nn:Silisium]] [[no:Silisium]] [[oc:Silici]] [[pl:Krzem]] [[pt:Silício]] [[ru:Кремний]] [[sh:Silicij]] [[simple:Silicon]] [[sk:Kremík]] [[sl:Silicij]] [[sr:Силицијум]] [[sv:Kisel]] [[th:ซิลิคอน]] [[tr:Silisyum]] [[ug:سىلىتسىي]] [[uk:Кремній]] [[vi:Silic]] [[zh:硅]] 5166 50927 2006-06-18T08:04:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:فوسفور]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Fosfors, P, 15</td></tr> <tr><td>[[Atommasa]]</td><td>30.973762 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>1823 kg/m<sup>3 (baltais fosfors)</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>317,3 K (44,2&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>550 K (277&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Fosfors''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu P un atomskaitli 15. Fosfors ir [[nemetāli|nemetāls]]. Dabā fosfors brīvā veidā nav sastopams, bet ir sastopams fosforskābes sāļu - fosfātu veidā. Brīvā veidā fosforam ir pazīstamas 3 alotropiskās formas: baltais forfors, sarkanais fosfors un melnais fosfors. Savienojumos fosforam parasti ir vērtība +5, taču var būt arī +3 un -3 (fosfīnā PH<sub>3</sub>). Baltais fosfors gaisā spīd (oksidējoties). Sarkanais un melnais fosfors nespīd. Fosforu iegūst reducējot fosfātus ar ogli, ļoti augstās temparatūrās (virs 2000&deg;C). Šādā veidā iegūst fosfora tvaikus, kurus kondensējot iegūst balto fosforu. Ja nepieciešams, to tālāk pārstrādā par sarkano fosforu. Ievērojamu daļu iegūtā fosfora pārstrādā par fosforskābi. Sadedzinot fosforu iegūst tīru fosforskābi. Fosforskābi var iegūt arī fosfātiem reaģējot ar [[sērskābe|sērskābi]], bet tāda skābe ir netīra, šo metodi dažreiz lieto minerālmēslu ražošanai. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Fosfor]] [[ar:فسفور]] [[bg:Фосфор]] [[bs:Fosfor]] [[ca:Fòsfor]] [[cs:Fosfor]] [[cy:Ffosfforws]] [[da:Fosfor]] [[de:Phosphor]] [[en:Phosphorus]] [[eo:Fosforo]] [[es:Fósforo (elemento)]] [[et:Fosfor]] [[fa:فسفر]] [[fi:Fosfori]] [[fr:Phosphore]] [[gl:Fósforo (elemento)]] [[he:זרחן]] [[hr:Fosfor]] [[hu:Foszfor]] [[id:Fosfor]] [[io:Fosfo]] [[is:Fosfór]] [[it:Fosforo]] [[ja:リン]] [[ko:인]] [[la:Phosphorus]] [[lt:Fosforas]] [[mi:Pūtūtae-whetū]] [[mk:Фосфор]] [[nl:Fosfor]] [[nn:Fosfor]] [[no:Fosfor]] [[oc:Fosfòr]] [[pl:Fosfor]] [[pt:Fósforo]] [[ru:Фосфор]] [[sh:Fosfor]] [[simple:Phosphorus]] [[sk:Fosfor]] [[sl:Fosfor]] [[sr:Фосфор]] [[sv:Fosfor]] [[th:ฟอสฟอรัส]] [[tr:Fosfor]] [[ug:فوسفور]] [[uk:Фосфор]] [[vi:Phốtpho]] [[zh:磷]] 5167 33499 2006-03-12T11:34:32Z Yyy 146 rv '''Sāļi''' ir [[jons|jonu]] savienojumi, kas sastāv no [[anjons|anjona]] un [[katjons|katjona]], tie veidojas, reaģējot [[skābe]]i ar [[bāze|bāzi]], skābajam [[oksīds|oksīdam]] ar bāzisko oksīdu, utt. Ja viens anjons ir saistīts ar vairākiem dažādiem katjoniem, veidojas '''dubultsāļi'''. Ja ir vairākvērtīgs anjons un viens vai vairāki katjoni ir [[ūdeņradis|ūdeņraža]] joni (bet ne visi, jo tad tas savienojums būs [[skābe]]), tad tas ir '''skābais sāls'''; ja vairākvērtīgs katjons un viens vai vairāki anjoni ir hidroksiljoni (bet ne visi, jo tad tas savienojums būs [[sārms]]), tad ir bāziskais sāls. Sāļu šķīdumi [[ūdens|ūdenī]] ir elektrolīti. Ar vārdu ''sāls'' bieži vien saprot [[nātrijs|nātrija]] [[hlors|hlorīdu]] (NaCl) (vārāmā sāls). [[Category:Ķīmija|Sali]] [[bg:&#1057;&#1086;&#1083;]] [[ca:Sal]] [[da:Salt]] [[de:Salze]] [[en:Salt]] [[eo:Salo]] [[es:sal]] [[fr:sel]] [[he:&#1502;&#1500;&#1495;]] [[ja:&#22633;]] [[nn:Salt]] [[nl:zouten]] [[nds:Solt]] [[pl:Sól]] [[pt:sal]] [[sv:Salt]] [[simple:Salt]] [[ru:&#1061;&#1083;&#1086;&#1088;&#1080;&#1076; &#1085;&#1072;&#1090;&#1088;&#1080;&#1103;]] 5168 14670 2005-05-28T10:58:00Z Yyy 146 '''Grams''' ir [[kilograms|kilograma]] 1/1000 daļa. Grams ir [[masa|masas]] mērvienība. [[Category:fizika]] 5169 14671 2005-05-28T11:00:23Z Yyy 146 Mm pārdēvēju par Milimetrs #REDIRECT [[Milimetrs]] 5170 17439 2005-08-04T12:46:14Z Juzeris 23 kat., interwiki, catmore {{catmore}} [[Category:Standarti]] [[Category:Fizikāli lielumi]] [[Category:Mērīšana]] [[be:&#1050;&#1072;&#1090;&#1101;&#1075;&#1086;&#1088;&#1099;&#1103;:&#1052;&#1077;&#1088;&#1099;]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1052;&#1077;&#1088;&#1085;&#1080; &#1077;&#1076;&#1080;&#1085;&#1080;&#1094;&#1080;]] [[ca:Categoria:Unitats de mesura]] [[cs:Kategorie:Jednotky]] [[da:Kategori:Måleenheder]] [[de:Kategorie:Maßeinheit]] [[el:Category:&#924;&#959;&#957;&#940;&#948;&#949;&#962; &#956;&#941;&#964;&#961;&#951;&#963;&#951;&#962;]] [[en:Category:Units of measure]] [[es:Categoría:Unidades de medida]] [[fr:Catégorie:Unité de mesure]] [[ko:분류:단위]] [[it:categoria:unità di misura]] [[nl:Categorie:Eenheid]] [[ja:Category:&#21336;&#20301;]] [[no:Kategori:Måleenheter]] [[ru:&#1045;&#1076;&#1080;&#1085;&#1080;&#1094;&#1099; &#1080;&#1079;&#1084;&#1077;&#1088;&#1077;&#1085;&#1080;&#1103;]] [[sl:Category:fizikalne enote]] [[th:Category:&#3627;&#3609;&#3656;&#3623;&#3618;&#3623;&#3633;&#3604;]] [[vi:Category:Các &#273;&#417;n v&#7883; &#273;o]] [[zh:Category:&#24230;&#37327;&#34913;]] 5171 49247 2006-06-05T10:51:02Z 193.109.211.129 km '''Kilometrs''' ('''km''') ir [[SI]] sistēmas garuma mērvienība (no [[Grieķu valoda|grieķu]] vārda ''χίλια'' (''khilia'') = tūkstots un ''μέτρο'' (''metro'') = daudzums/mērīšana). * 1 km = 1000 m SI sistēmā garuma pamatmērvienība ir [[metrs]]. [[Category:Garuma mērvienības]] [[Category:Astronomiskās mērvienības]] [[af:Kilometer]] [[ar:كيلومتر]] [[bg:Километър]] [[be:Кілямэтар]] [[ca:Quilòmetre]] [[cs:Kilometr]] [[de:Kilometer]] [[et:Kilomeeter]] [[en:Kilometre]] [[es:Kilómetro]] [[eo:kilometro]] [[fr:Kilomètre]] [[id:Kilometer]] [[ia:Kilometro]] [[is:Kílómetri]] [[it:Kílometro]] [[ja:キロメートル]] [[ksh:Killomeeter]] [[la:Chiliometrum]] [[zh-min-nan:Kong-lí]] [[nl:Kilometer]] [[nn:Kilometer]] [[no:Kilometer]] [[pl:Kilometr]] [[pt:Quilômetro]] [[ro:Kilometru]] [[ru:Километр]] [[simple:Kilometre]] [[sk:Kilometer]] [[sl:kilometer]] [[sr:Километар]] [[sv:Kilometer]] [[th:กิโลเมตร]] [[vi:Kilômét]] [[zh:千米]] 5172 21037 2005-10-15T16:30:36Z Miaow Miaow 315 +interwiki [[category:fizika]] [[bg:Категория:Термодинамика]] [[ca:Categoria:Termodinàmica]] [[cs:Kategorie:Termodynamika]] [[da:Kategori:Termodynamik]] [[de:Kategorie:Thermodynamik]] [[en:Category:Thermodynamics]] [[es:Categoría:Termodinámica]] [[fr:Catégorie:Thermodynamique]] [[ko:분류:열역학]] [[io:Category:Termodinamiko]] [[is:Flokkur:Varmafræði]] [[it:Categoria:Termodinamica]] [[he:קטגוריה:תרמודינמיקה]] [[nl:Categorie:Thermodynamica]] [[ja:Category:熱力学]] [[lb:Category:Thermodynamik]] [[nn:Kategori:Termodynamikk]] [[pl:Kategoria:Termodynamika]] [[pt:Categoria:Termodinâmica]] [[ro:Categorie:Termodinamică]] [[ru:Категория:Термодинамика]] [[sk:Kategória:Termodynamika]] [[sl:Category:Termodinamika]] [[sv:Kategori:Termodynamik]] [[tr:Kategori:Termodinamik]] [[uk:Категорія:Термодинаміка]] [[vi:Thể loại:Nhiệt động lực học]] [[zh:Category:热力学]] 5173 50178 2006-06-12T09:34:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Benzene]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Benzols</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C<sub>6</sub>H<sub>6</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>78,11 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>876,6 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>278,6 K (5,5&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>353,2 K (80,1&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Benzols''' (C<sub>6</sub>H<sub>6</sub>) ir bezkrāsains degošs šķidrums ar relatīvi lielu oktānskaitli, tapēc agrāk to lietoja kā degvielas komponentu, taču benzols ir kancerogēns, tapēc to degvielām vairs nelieto (legāli). Benzols ir vienkāršākais [[arēni|arēns]]. Benzolam ir mazāka reaģētspēja kā aizvietotajiem arēniem. Aizvietojot benzola [[molekula|molekulā]] vienu vai vairākus ūdeņraža atomus ar funkcionālajām grupām var iegūt citus arēnus: [[Image:Benzene structure.png]] :Alkilaizvietotāji ::[[Toluols]] - C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>-CH<sub>3</sub> ::[[Ksilols|Ksiloli]] - C<sub>6</sub>H<sub>4</sub>-(CH<sub>3</sub>)<sub>2</sub> ::[[Stirols]] - C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>-C<sub>2</sub>H<sub>3</sub> :Citi aizvietotāji ::[[Fenols]] - C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>-OH ::[[Anilīns]] - C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>-NH<sub>2</sub> ::[[Hlorbenzols]] - C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>-Cl ::[[Nitrobenzols]] - C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>-NO<sub>2</sub> ::[[Benzoskābe]] - C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>-COOH :Kondensētas aromātiskas struktūras ::[[Naftalīns]] ::[[Antracēns]] ::[[Benzpirēns]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[ar:الالدهيداتالكيتونات]] [[bg:Бензен]] [[ca:Benzè]] [[cs:Benzen]] [[da:Benzen]] [[de:Benzol]] [[el:Βενζόλιο]] [[en:Benzene]] [[eo:Benzeno]] [[es:Benceno]] [[fa:بنزن]] [[fi:Bentseeni]] [[fr:Benzène]] [[gl:Benceno]] [[he:בנזן]] [[hu:Benzol]] [[id:Benzena]] [[it:Benzene]] [[ja:ベンゼン]] [[ko:벤젠]] [[nl:Benzeen]] [[nn:Benzen]] [[no:Benzen]] [[pl:Benzen]] [[ru:Бензол]] [[simple:Benzene]] [[sk:Benzén]] [[su:Bénzéna]] [[sv:Bensen]] [[tr:Benzen]] [[uk:Бензол]] [[vi:Benzen]] [[zh:苯]] 5174 35678 2006-03-20T02:52:39Z YurikBot 213 robot Adding: bg, et, fi, hu, ko, nn, no, ru, sr, vi, zh Modifying: es, pl '''Ēteri''' ir [[skābeklis|skābekli]] saturoši [[organiskās vielas|organiski savienojumi]], kas satur '''ētera grupu''' - skābekļa [[atoms]], kas ir savienots ar divām [[alkilgrupa|alkilgrupām]]. Ēteru vispārīgā formula ir R<sub>1</sub>OR<sub>2</sub>. Ja savienojums satur tikai alkil vai aril grupas, tad to sauc par attīcīgu R<sub>1</sub>R<sub>2</sub> ēteri (piem dietilēteris (Et-O-Et), metiletilēteris (CH<sub>3</sub>-O-Et)), ja savienojums satur arī kādas citas funkcionālās grupas, tad lieto nosaukumu -'''oksi'''-, (piem. met'''oksi'''etanols (CH<sub>3</sub>-O-CH<sub>2</sub>CH<sub>2</sub>-OH)([[metilcelosolvs]])). Mazmolekulārie ēteri parasti ir relatīvi viegli [[gaistoša viela|gaistošas vielas]]. Starp ēteru molekulām neviedojas ūdeņraža saites, tapēc tiem ir relatīvi zemas viršanas temperatūras un tie ir hidrofobāki par spirtiem, amīdiem un esteriem ar līdzīgu molekulmasu. ===Ēteru ķīmiskās īpašības.=== Sintēze: *Tiešā reakcijā no spirta. [[spirti|R-OH]] + [[spirti|R-OH]] --> ROR + [[ūdens|H<sub>2</sub>O]]. Reakcija notiek paaugstinātā temperatūrā un skābes klātienē. Lietojama tikai vienkāršām struktūrām, jo tādos apstākļos var sabrukt sarežģītākas funkcionālās grupas. Šādā veidā var iegūt dietilēteri (karsējot etanolu sērskābes klātienē). *No spirta un alkilhalogenīda: [[Spirti|R-OH]] + [[halogēnogļūdeņradis|R-X]] --> ROR + HX. Reakcija notiek [[sārms|bāzes]] klātienē, kas aizvāc HX skābi. *No alkēna un spirta: R<sub>2</sub>C=CR<sub>2</sub> + R-OH --> R<sub>2</sub>CH-C(OR)R<sub>2</sub>. Reakcija notiek skābes klātienē. Ķīmiskās īpašības. *Ēteri ir ķīmiski ļoti inerti savienojumi. Tos var sagraut vārot bromūdeņražskābē vai jodūdeņražskābe. Pirmējie ēteri (kā dietilēteris) var veidot ēteru peroksīdus, skābekļa, piemaisījumu un gaismas ietekmē. (Tie peroksīdi ir [[sprāgstvielas]]) (Tapēc veca, gaismā stāvējuša ētera destilācija var būt bīstama). Mazmolekulārie cikliskie ēteri var reaģēt atverot ciklu. ===Nozīmīgākie ēteri=== *[[Dietilēteris]] - plaši pazīstams, viegli gaistošs šķīdinātājs: [[Image:Diethylether chemical structure.png|72px|Dietilētera struktūrformula]]; *[[Tetrahidrofurāns]] - polārs, organisks šķīdinātājs: [[Image:THF chemical structure.png|37px|THF struktūrformula]]; *Etilēna oksīds - epoksīda polimēru izejviela: [[Image:Ethylene oxide chemical structure.png|28px|Etilēna oksīda struktūrformula]] ===Skatīt arī=== *[[Organiskās vielas]] [[Category:Ķīmija|Eteri]] [[Category:Organiskā ķīmija|Eteri]] [[bg:Етер]] [[da:Æter (funktionel gruppe)]] [[de:Ether]] [[en:Ether]] [[eo:Etero]] [[es:Éter (química)]] [[et:Eetrid]] [[fi:Eetteri]] [[fr:Éther (chimie)]] [[he:אתר (כימיה)]] [[hu:Éter (kémia)]] [[it:Eteri]] [[ja:エーテル (化学)]] [[ko:에테르 (화학)]] [[nl:Ether (chemie)]] [[nn:Eterar]] [[no:Eter]] [[pl:Eter (chemia)]] [[pt:Éter]] [[ru:Простые эфиры]] [[sr:Етар (хемија)]] [[sv:Eter (kemikalie)]] [[vi:Ete]] [[zh:醚]] 5175 49522 2006-06-08T10:28:14Z 81.198.52.35 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Etanols</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CH<sub>3</sub>CH<sub>2</sub>OH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>46,07 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] un [[fāze]]</td> <td>789 kg/m<sup>3</sup>, šķidrums</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>158,8 K (-114,3&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>351,6 K (74,8&deg;C)</td></tr> <tr> </table> [[image:Ethanol-structure.png|left|thumb|Etanols]] '''Etanols''' (etilspirts, metilkarbinols, CH<sub>3</sub>CH<sub>2</sub>OH, EtOH) ir plašāk pazīstamais [[spirts]]. Ļoti bieži ar jēdzienu "spirts" saprot tieši etanolu. Formulai C<sub>2</sub>H<sub>6</sub>O atbilst vēl viens [[izomēri|izomērs]] CH<sub>3</sub>OCH<sub>3</sub> - dimetilēteris, tas parastos apstākļos ir [[gāze]]. Etanols ir mazviskozs, caurspīdīgs, degošs šķidrums. Etanols ļoti labi šķīst [[ūdens|ūdenī]] (sajaucas jebkurās attiecībās). Etanolu var iegūt ar bioķīmiskām metodēm (raudzējot [[ogļhidrāti|ogļhidrātus]]) vai arī ķīmiski, parasti - hidratējot etilēnu (CH<sub>2</sub>CH<sub>2</sub> + H<sub>2</sub>O --> CH<sub>3</sub>CH<sub>2</sub>OH), taču ir arī citas metodes, kas tomēr ir dārgākas. Etanolu lieto kā šķīdinātāju, un tas arī ir visu [[alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] sastāvdaļa. Organismā etanols, tāpat kā citi vienvērtīgie pirmējie spirti, noārdās, vispirms oksidējoties par [[aldehīdi|aldehīdu]] (šajā gadījumā - acetaldehīdu) un tālāk par [[karbonskābes|karbonskābēm]], [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīdu]] un [[ūdens|ūdeni]]. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[af:Etanol]] [[ca:Etanol]] [[cs:Ethanol]] [[da:Ætanol]] [[de:Ethanol]] [[en:Ethanol]] [[eo:Etanolo]] [[es:Etanol]] [[fa:اتانول]] [[fi:Etanoli]] [[fr:Éthanol]] [[hr:Etanol]] [[it:Etanolo]] [[ja:エタノール]] [[ms:Etanol]] [[nl:Ethanol]] [[no:Etanol]] [[pl:Alkohol etylowy]] [[ru:Этанол]] [[sv:Etanol]] [[uk:Етиловий спирт]] [[zh:乙醇]] 5176 52569 2006-06-30T10:21:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Ισομέρεια]] '''Izomēri''' ir vielas, kurām ir vienāda [[molekulmasa]], bet dažāda struktūra. Izomērija ir gandrīz tikai [[organiskas vielas|organisku vielu]] īpašība, jo neorganiskās vielas neveido tik sarežģītas struktūras. ==Struktūrizomērija== Struktūrizomērija ir visplašāk pazīstamais izomērijas veids. Tas ir iespējams [[molekula|molekulās]], kur [[atoms|atomi]] var sakārtoties vairāk nekā vienā veidā. Piemēri: n-pentāns (CH<sub>3</sub>CH<sub>2</sub>CH<sub>2</sub>CH<sub>2</sub>CH<sub>3</sub>), 2-metilbutāns (CH<sub>3</sub>CH(CH<sub>3</sub>)CH<sub>2</sub>CH<sub>3</sub>), 2,2-dimetilpropāns (C(CH<sub>3</sub>)<sub>4</sub>) vai arī o-ksilols, m-ksilols un p-ksilols. ==''cis - trans'' izomērija== [[Image:Configurations E&Z couleur.png|frame|right|2-amino-propānkarbonskābe]] Šis izomērijas veids iespējams molekulās, kur ir vismaz viena dubultsaite un abos galos ir kādi aizvietotāji. Ja aizvietotāji ir vienā pusē, tad to sauc par ''cis'' jeb Z izomēru, ja aizvietotāji ir pretējās pusēs, tad to sauc par ''trans'' jeb E izomēru. Piemēri: E-butēns-2 un Z-butēns-2. Attēlā aizvietotāji ir aminogrupa un karboksilgrupa. ==Spoguļizomērija== Spoguļizomērija (optiskā izomērija) iespējama molekulās, kur vismaz vienam [[ogleklis|ogleklim]] visi četri aizvietotāji ir atšķirīgi. Tīri šo vielu izomēru šķīdumi vai monokristāli pagriež caurejošās gaismas polarizācijas plakni, tapēc tos sauc par optiskajiem izomēriem. Abu izomēru maisījumu attiecībās 1:1 sauc par '''racemātu'''. Tas nav optiski aktīvs. Te ir iespējams labais un kreisais izomērs. Lielākā daļa dzīvajos organismos sintezēto vielu ir viens noteikts optiskais izomērs. Ar vienkāršākajām ķīmiskās sintēzes metodēm parasti tiek iegūts racemāts. Piemērs: [[Glicerīnaldehīds]] HOCH<sub>2</sub>CHOH-CHO. Lielākā daļa dabisko ogļhidrātu ([[saharoze]], [[glikoze]], [[fruktoze]]). [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[ar:متزامر]] [[cs:Izomer]] [[de:Isomer]] [[el:Ισομέρεια]] [[en:Isomer]] [[es:Isómero]] [[fi:Isomeria]] [[fr:Isomérie]] [[he:איזומר]] [[hr:Izomeri]] [[it:Isomeria]] [[ja:異性体]] [[ko:이성질체]] [[nl:Isomeer]] [[no:Isomeri]] [[pl:Izomeria]] [[pt:Isomerismo]] [[ru:Изомерия]] [[sr:Изомери]] [[sv:Isomeri]] [[zh:同分异构体]] 5177 42089 2006-04-28T05:56:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[sl:Ocetna kislina]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>etiķskābe, etānskābe</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CH<sub>3</sub>COOH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>60,05 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1049 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>289,6 K (16,5&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>391,2 K (118,1&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Etiķskābe''' (metānkarbonskābe, etānskābe) CH<sub>3</sub>COOH ir pazīstamākā [[karbonskābes|karbonskābe]]. Etiķskābe ir caurspīdīgs, kodīgs šķidrums. Tīra bezūdens etiķskābe ir bezkrāsains, caurspīdīgs, higroskopisks šķidrums, kas sasalst pie 16&deg;C, to mēdz saukt arī par ''ledus etiķskābi''. Etiķskābi var iegūt oksidējot acetaldehīdu un bioķīmiski, no [[etanols|etilspirtu]] saturošiem šķīdumiem. Etiķskābes [[sāļi|sāļus]] un [[esteri|esterus]] sauc par '''acetātiem'''. Etiķskābi lieto par izejvielu vairāku polimēru ražošanai. Atšķaidītu etiķskābi sauc par etiķi un lieto par pārtikas piedevu ar apzīmējumu '''E260'''. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Skābes]] [[Category:Organiskās vielas]] [[cs:Kyselina octová]] [[da:Eddikesyre]] [[de:Essigsäure]] [[el:Οξικό οξύ]] [[en:Acetic acid]] [[eo:Aceta acido]] [[es:Ácido acético]] [[et:Etaanhape]] [[fi:Etikkahappo]] [[fr:Acide acétique]] [[he:חומצה אצטית]] [[id:Asam cuka]] [[it:Acido acetico]] [[ja:酢酸]] [[ko:아세트산]] [[la:Acidum aceticum]] [[nl:Azijnzuur]] [[nn:Eddiksyre]] [[no:Eddiksyre]] [[pl:Kwas octowy]] [[pt:Ácido acético]] [[ro:Acid acetic]] [[ru:Уксусная кислота]] [[sl:Ocetna kislina]] [[sv:Ättiksyra]] [[th:กรดน้ำส้ม]] [[uk:Оцтова кислота]] [[vi:Axít axetic]] [[zh:乙酸]] 5178 38270 2006-04-04T18:44:00Z Tail 13 '''Ftalskābe''' (C<sub>6</sub>H<sub>4</sub>(COOH)<sub>2</sub>) ir vienkāršākā aromātiskā divvērtīgā [[karbonskābes|karbonskābe]]. Ftalskābei ir 3 izomēri: o-ftalskābe (jeb vienkārši ftalskābe), m-ftalskābe un p-ftalskābe, jeb tereftalskābe. Nozīmīgākie izomēri ir o un p ftalskābe. o-ftalskābi lieto krāsu bāzes polimēru ieguvei (poli[[esteri]] ar [[glicerīns|glicerīnu]] un [[pentaeritrīts|pentaeritrītu]]), polimēru plastifikatoriem (dibutilftalāts), odu un ērču atbaidīšanas līdzekļiem (dimetilftalāts). Tereftalskābi lieto galvenokārt polimēru ieguvei (PET (PoliEtilēnTereftalāts)). [[Category:Skābes]] [[Category:Organiskās vielas]] [[de:Phthalsäure]] [[en:Phthalic acids]] [[es:Ácido ftálico]] [[ja:フタル酸]] [[nl:Ftaalzuur]] 5179 40946 2006-04-17T14:06:14Z 210.72.12.70 Benzola struktūrformula (no en wiki). {{NowCommons|Image:Benzene structure.png}} 5180 14682 2005-05-28T13:21:36Z Yyy 146 Toluola struktūrformula (no en wiki) Toluola struktūrformula (no en wiki) 5181 39934 2006-04-12T03:42:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Toluen]], [[ro:Toluen]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, [[IUPAC]])</td> <td>Toluols, metilbenzols</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>CH<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>92,14 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>866,9 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>180 K (-93&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>303,8 K (110.6&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Toluols''' (metilbenzols, fenilmetāns, C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>CH<sub>3</sub>) ir bezkrāsains, degošs šķidrums. To lieto kā šķīdinātāju, jo tas nav tik toksisks kā [[benzols]]. Dažreiz toluolu lieto arī, lai palielinātu degvielu oktānskaitli. Toluols ir [[aromātiskie ogļūdeņraži|aromātiskais ogļūdeņradis]]. Oksidējot toluolu, iegūst [[benzoskābe|benzoskābi]], nitrējot toluolu, var iegūt dinitrometilbenzolu un [[TNT]]. [[Image:Toluene chemical structure.png]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[cs:Toluen]] [[de:Toluol]] [[en:Toluene]] [[es:Tolueno]] [[fi:Tolueeni]] [[fr:Toluène]] [[it:Toluene]] [[ja:トルエン]] [[ko:톨루엔]] [[nl:Tolueen]] [[no:Toluen]] [[pl:Toluen]] [[pt:Tolueno]] [[ro:Toluen]] [[sv:Toluen]] [[zh:甲苯]] 5182 51942 2006-06-25T10:50:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Στυρένιο]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>stirols, etēnbenzols</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>CH=CH<sub>2</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>104,15 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>900 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>243,15 K (-30&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>418,15 K (145&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Stirols''' (vinilbenzols)(C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>CH=CH<sub>2</sub>) ir caurspīdīgs šķidrums. Stirols ir [[aromātisks ogļūdeņradis]]. To galvenokārt lieto kā monomēru polimēru ieguvei. Polimerizējot tīru stirolu iegūst [[polistirols|polistirolu]], polimerizējot kopā ar [[butadiēns|butadiēnu]], iegūst butadiēna-stirola kaučuku. Stirols ar laiku pats sapolimerizējas, tapēc tīrā veidā to nav iespējams ilgi uzglabāt. Stirolu iegūst no [[etilbenzols|etilbenzola]], to dehidrogenējot. [[Image:Styrol(Delokalisierung).png]] *[[Organiskās vielas]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[de:Styrol]] [[el:Στυρένιο]] [[en:Styrene]] [[fi:Styreeni]] [[fr:Styrène]] [[it:Stirene]] [[ja:スチレン]] [[nl:Styreen]] [[pl:Styren]] [[sv:Styren]] [[zh:苯乙烯]] 5183 52089 2006-06-26T10:02:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[ta:ஆல்க்கீன்]] '''Alkēni''' ir nepiesātinātie ogļūdeņraži, kas satur vienu dubultsaiti. Tos lieto par izejvielām [[spirti|spirtu]] ieguvei un par monomēriem. Alkēniem ir iespējama ''cis'' - ''trans'' (E - Z) [[izomēri|izomērija]], tapēc, ka nav iespējama brīva rotācija ap dubultsaiti (nepieciešamais enerģijas daudzums ir tik liels, ka to vairs nevar uzskatīt par to pašu vielu). Nozīmīgākie alkēni. :etilēns (etēns) - CH<sub>2</sub>CH<sub>2</sub> :propilēns (propēns) - CH<sub>3</sub>CHCH<sub>2</sub> :izobutēns (2-metilbutēns) - CH<sub>2</sub>C(CH<sub>3</sub>)<sub>2</sub> [[category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[ar:ألكين]] [[ca:Alquè]] [[da:Alken]] [[de:Alkene]] [[el:Αλκένια]] [[en:Alkene]] [[eo:Alkeno]] [[es:Alqueno]] [[et:Alkeenid]] [[fi:Alkeeni]] [[fr:Alcène]] [[he:אלקן]] [[io:Alkeno]] [[it:Alcheni]] [[ja:アルケン]] [[la:Alkenum]] [[mk:Алкен]] [[nl:Alkeen]] [[pl:Alken]] [[pt:Alceno]] [[ru:Алкены]] [[sr:Алкен]] [[su:Alkéna]] [[sv:Alken]] [[ta:ஆல்க்கீன்]] [[uk:Алкени]] [[vi:Anken]] [[zh:烯烃]] 5184 42547 2006-04-30T10:31:32Z Juzeris 23 +kat. Visu 77 [[Latvija|Latvijas]] pilsētu uzskaitījums. <table border=0 cellpadding=4 cellspacing=2 width=70%> <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Pilsētas tiesības'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2004)'''<td>'''Novads''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ainaži]]<td>1926.g<td>1811<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Aizkraukle]]<td>1967.g<td>8962<td>[[Vidzeme]] (daļa - [[Zemgale|Zemgalē]] ([[Sēlija|Sēlijā]])) <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Aizpute]]<td>1378.g<td>5551<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Aknīste]]<td>1991.g<td>1951<td>[[Zemgale]] ([[Sēlija]]) <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Aloja]]<td>1992.g<td>2600<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Alūksne]]<td>1920.g<td>9435<td>[[Vidzeme]] ([[Maliena]]) <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ape]]<td>1928.g<td>1941<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Auce]]<td>1924.g<td>4112<td>[[Zemgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Baldone]]<td>1991.g<td>5103<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Baloži]]<td>1991.g<td>4022<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Balvi]]<td>1928.g<td>8253<td>[[Latgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Bauska]]<td>1609.g<td>10495<td>[[Zemgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Brocēni]]<td>1992.g<td>3590<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Cēsis]]<td>1323.g<td>18715<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Cesvaine]]<td>1991.g<td>3388<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Dagda]]<td>1992.g<td>2722<td>[[Latgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Daugavpils]]<td>1582.g<td>111231<td>[[Latgale]] (daļa - [[Zemgale|Zemgalē]] ([[Sēlija|Sēlijā]])) <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Dobele]]<td>1917.g<td>11191<td>[[Zemgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Durbe]]<td>1893.g<td>424<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Grobiņa]]<td>1695.g<td>4318<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Gulbene]]<td>1928.g<td>9535<td>[[Vidzeme]] ([[Maliena]]) <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ikšķile]]<td>1992.g<td>6713<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ilūkste]]<td>1917.g<td>2940<td>[[Zemgale]] ([[Sēlija]]) <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Jaunjelgava]]<td>1647.g<td>2441<td>[[Zemgale]] ([[Sēlija]]) <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Jēkabpils]]<td>1670.g<td>26956<td>[[Zemgale]] ([[Sēlija]]) / [[Latgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Jelgava]]<td>1573.g<td>66088<td>[[Zemgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Jūrmala]]<td>1959.g<td>55452<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kalnciems]]<td>1991.g<td>2555<td>[[Zemgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kandava]]<td>1917.g<td>3816<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kārsava]]<td>1928.g<td>2570<td>[[Latgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Krāslava]]<td>1923.g<td>10958<td>[[Latgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kuldīga]]<td>1378.g<td>13136<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ķegums]]<td>1993.g<td>2474<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lielvārde]]<td>1992.g<td>7646<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Liepāja]]<td>1625.g<td>86476<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Līgatne]]<td>1993.g<td>1364<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Limbaži]]<td>1385.g<td>8934<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Līvāni]]<td>1926.g<td>9587<td>[[Latgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lubāna]]<td>1992.g<td>1974<td>[[Vidzeme]] ([[Maliena]]) <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ludza]]<td>1777.g<td>10247<td>[[Latgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Madona]]<td>1926.g<td>9456<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Mazsalaca]]<td>1928.g<td>2412<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ogre]]<td>1928.g<td>26170<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Olaine]]<td>1967.g<td>12849<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Pāvilosta]]<td>1991.g<td>1271<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Piltene]]<td>1557.g<td>1776<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Pļaviņas]]<td>1927.g<td>3885<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Preiļi]]<td>1928.g<td>8605<td>[[Latgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Priekule]]<td>1928.g<td>2584<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Rēzekne]]<td>1773.g<td>37223<td>[[Latgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Rīga]]<td>1225.g<td>735241<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Rūjiena]]<td>1920.g<td>3679<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Sabile]]<td>1917.g<td>1601<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Salacgrīva]]<td>1928.g<td>6011<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Salaspils]]<td>1993.g<td>20987<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Saldus]]<td>1917.g<td>12707<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Saulkrasti]]<td>1991.g<td>5697<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Seda]]<td>1991.g<td>1744<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Sigulda]]<td>1928.g<td>10668<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Skrunda]]<td>1996.g<td>3989<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Smiltene]]<td>1920.g<td>6092<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Staicele]]<td>1992.g<td>2014<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Stende]]<td>1991.g<td>1907<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Strenči]]<td>1928.g<td>1496<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Subate]]<td>1917.g<td>1222<td>[[Zemgale]] ([[Sēlija]]) <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Talsi]]<td>1917.g<td>11856<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Tukums]]<td>1795.g<td>19722<td>[[Zemgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Valdemārpils]]<td>1917.g<td>2757<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Valka]]<td>1584.g<td>6547<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Valmiera]]<td>1323.g<td>27515<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vangaži]]<td>1991.g<td>4109<td>[[Vidzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Varakļāni]]<td>1928.g<td>2251<td>[[Latgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ventspils]]<td>1378.g<td>44130<td>[[Kurzeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Viesīte]]<td>1928.g<td>2918<td>[[Zemgale]] ([[Sēlija]]) <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Viļaka]]<td>1945.g<td>1787<td>[[Latgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Viļāni]]<td>1928.g<td>3764<td>[[Latgale]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Zilupe]]<td>1931.g<td>1890<td>[[Latgale]] </table> ====Skat. arī==== *[[Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums]] ====Ārēja saite==== *[http://www.liis.lv/latvpils/ Latvijas pilsētas] [[Category:Latvijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[de:Liste der Städte in Lettland]] [[et:Läti linnad]] [[en:List of cities in Latvia]] [[eo:Listo de urboj de Latvio]] [[lt:Latvijos miest&#371; ir miesteli&#371; s&#261;ra&#353;as]] [[pl:Miasta na &#321;otwie]] [[ru:Города Латвии]] 5185 40809 2006-04-16T22:42:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Kirkholm]] Modifying: [[pl:Salaspils]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Salaspils'''</font><br>Rīgas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Salaspils.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Salaspils_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>20987 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Kirchholm''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1993.g <tr><td>Rajons<td>[[Rīgas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.salaspils.lv www.salaspils.lv] </table> '''Salaspils''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]], Rīgas HES tuvumā. Pilsētas tiesības kopš 1993. gada. Atrodas apmēram 18 [[kilometrs|km]] no [[Rīga|Rīgas]] un apmēram 16 km no [[Ogre|Ogres]]. Latvijā notiek administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā vajadzētu izveidoties salaspils novadam, un salaspils pilsēta būtu tā centrs. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā salaspils tuvumā bija izvietota koncentrācijas nometne. [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Salaspils]] [[en:Salaspils]] [[et:Salaspils]] [[lt:Salaspilis]] [[no:Salaspils]] [[pl:Salaspils]] [[sv:Kirkholm]] 5186 50297 2006-06-13T03:17:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Моль]] '''Mols''' ir [[SI]] sistēmas vielas daudzuma mērvienība. 1 molā vielas ir ''6,022×10<sup>23</sup>'' ([[Avogadro skaitlis|N<sub>A</sub>]]) molekulu. Mols ir tāda paša veida mērvienība, kā ducis, tapēc molos principā var mērīt arī makroskopiskus objektus, tikai tādā gadījumā viens mols būs ļoti liels daudzums. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Mērvienības]] [[bg:Мол]] [[br:Mol]] [[ca:Mol]] [[cs:Mol]] [[da:Mol (enhed)]] [[de:Mol]] [[en:Mole (unit)]] [[eo:Molo]] [[es:Mol]] [[et:Mool]] [[eu:Mol]] [[fi:Mooli]] [[fr:Mole (unité)]] [[gl:Mol]] [[he:מול]] [[hu:Mól]] [[is:Mól]] [[it:Mole]] [[ja:モル]] [[ko:몰]] [[lb:Mole]] [[lt:Molis (vienetas)]] [[mk:Мол (единица)]] [[nl:Mol (eenheid)]] [[nn:Mol]] [[no:Mol (enhet)]] [[pl:Mol]] [[pt:Mol]] [[ro:Mol]] [[ru:Моль]] [[sk:Mól]] [[sl:Mol (enota)]] [[sr:Мол (јединица)]] [[sv:Mol]] [[th:โมล]] [[uk:Моль]] [[zh:摩尔 (单位)]] 5188 14690 2005-05-28T21:47:06Z Feens 37 {| align=center border=0 cellpadding=4 cellspacing=4 style="border: 1px solid #CCCC99; background-color: #F1F1DE" | Latvijas Republikas Autortiesību likums:<br> ''6.pants. '''Neaizsargājamie darbi'''''<br> ''Autortiesības neaizsargā:<br> ...<br> ''2) valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, '''ģerboņus''', himnas, apbalvojumus), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;'' |} 5189 14691 2005-05-28T21:49:38Z Feens 37 [http://lv.wikipedia.org/wiki/User:Feens Feens] zīmējis<br> [[GFDL]] [http://lv.wikipedia.org/wiki/User:Feens Feens] zīmējis<br> [[GFDL]] 5190 14692 2005-05-28T21:50:49Z Feens 37 Avots - [http://www.limbazi.lv/lv/?doc_id=27603] {{6.2 pants}} 5191 48889 2006-06-02T12:58:29Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ainaži'''</font><br>Limbažu rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Ainazi.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Ainazi gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1811 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[igauņu valoda|igauņu]] - '''Heinaste'''<br>[[Vācu valoda|vācu]] - '''Hainasch''' <tr><td>Miests<td>no 1869.g <tr><td>Pilsēta<td>no 1926.g <tr><td>rajons<td>[[Limbažu rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td> ??? </table> '''Ainaži''' ir mazpilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Limbažu rajons|Limbažu rajonā]], pie pašas [[Igaunija|Igaunijas]] robežas. Ainažos tika nodibināta pirmā jūrskola Latvijā, kuru 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma nodibināja tālbraucējs kapteinis [[Kristians Dāls]]. {{stub}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Ainaži]] [[et:Heinaste]] [[lt:Ainažiai]] 5192 14694 2005-05-28T22:09:34Z Feens 37 [http://lv.wikipedia.org/wiki/User:Feens Feens] zīmējis<br> [[GFDL]] [http://lv.wikipedia.org/wiki/User:Feens Feens] zīmējis<br> [[GFDL]] 5193 14695 2005-05-28T22:10:32Z Feens 37 Avots - et.wikipedia.org {{6.2 pants}} Avots - et.wikipedia.org {{6.2 pants}} 5194 52265 2006-06-28T13:17:35Z Erestrebian 581 fr... <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Aizkraukle'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Aizkraukle.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Aizkraukle gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>8962 <tr><td>Citi nosaukumi<td>līdz 1991.gadam - '''Stučka''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1967.g <tr><td>rajons<td>[[Aizkraukles rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.aizkraukle.lv www.aizkraukle.lv] </table> '''Aizkraukle''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajona]] centrs. Aizkrauklei cauri tek [[Daugava]]. {{stub}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Aizkraukle]] [[en:Aizkraukle]] [[et:Aizkraukle]] [[fr:Aizkraukle]] [[it:Aizkraukle]] [[lt:Aizkrauklė]] [[sv:Aizkraukle]] 5195 27252 2006-01-18T17:04:25Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.253.240|81.198.253.240]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Sicc '''Viesuļvētra, virpuļvētra, viesulis, virpulis, virpuļviesulis''' - šādas ekstrēmas [[dabas parādība]]s [[meteroloģija]] skaidro, balstoties uz pamatterminu - '''tropiskais [[ciklons]]'''. Taču pasaulē tieši tāpat - par cikloniem - tās sauc galvenokārt saistībā ar [[Indijas okeāns|Indijas okeānu]], savukārt [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] tos sauc par '''taifūniem'''. Plašāk lietots apzīmējums ir '''orkāns''', jo šādi sauc spēcīgāko vētru pēc starptautiskās [[Boforta skala]]s, taču [[Amerika|Amerikā]] ļoti spēcīgus tropiskos ciklonus vai orkānus sauc par '''harikeniem''' (''huriccane''). Protams, [[dabas stihija]] būtībā ir tā pati. == Viesuļvētru veidošanās == [[Image:Ivan Sat Img Sept 7 2004.jpg|thumb|Viesuļvētra Aivans (''Ivan'') pie [[Grenada]]s krastiem [[Karību jūra|Karību jūrā]] 2004.gada 7.septembrī]] Orkāns atgādina milzīgu riņķojošu [[skaņu plate|skaņu plati]], kuras [[diametrs]] var sasniegt līdz 500, 600, bet retos gadījumos - līdz 1000 kilometriem vai pat vairāk. Orkāni nekad neveidojas virs [[sauszeme]]s, bet parasti [[jūra|jūrā]], ar noteikumu, ka [[temperatūra]] jūras virsējos slāņos ir vismaz 27 grādus pēc Celsija. Līdz ar to viesuļvētras var rasties tikai [[tropi|tropos]], kur [[saule]] sasilda jūras augšējos slāņus. Tāpēc tos arī sauc par tropiskajiem cikloniem, lai gan bieži vien tie plosās ārpus tropu zonām. Karstās tropiskās saules ietekmē iztvaiko liels daudzums ūdens. 1 000 000 km&sup2; jūras zonas dienā iztvaiko no pieciem līdz septiņiem miljardiem [[kubikmetrs|kubikmetru]] [[ūdens]]. Šādi tiek patērēts sešas reizes vairāk [[enerģija]]s nekā tāda paša ūdens daudzuma sakarsēšanai no 0 līdz 100 grādiem. Virs siltā [[ūdens]] sasilst arī [[gaiss]]. Tas sasilst un paceļas virspusē, tajā pašā laikā no augšas nolaižas atdzisušais gaiss. Tā tiek izveidota milzīga transportsistēma, kas spiež enerģiju uz augšu. Saule sakarsē arvien jaunas gaisa masas, kuras ceļoties uz augšējiem slāņiem sajaucas ar ūdens tvaikiem. Tur tie veido [[gubu mākoņi|gubu mākoņus]], kas pazīstami kā laba laika mākoņi. Šie mākoni izveidojas tropu joslā 500 - 700 metru augstumā un izaug par milzīgiem negaisa mākoņiem. Kad iztvaikojušais ūdens uzkrājas, atbrīvojas tāds pat enerģijas daudzums kāds bija pirms ūdens [[iztvaikošana]]s. Ar enerģijas daudzumu, kas atbrīvo vienu gramu [[tvaiks|tvaika]], pietiek, lai sasildītu 1000 gramus gaisa par 2,5 grādiem, un tas vēl vairāk pastiprina gaisa masu pārvietošanos uz augšējiem slāņiem. Augšējos mākoņu slāņos tvaiki [[kondensācija|kondensējas]] tādā daudzumā, ka tie spēcīgu [[lietus|lietu]] veidā nolīst zemē. Tā virs milzīgas teritorijas siltā gaisa masa, mitrais un siltais gaiss paceļas kā pa skursteni 12-15 kilometru augstumā. Šajā "skurstenī" valda zemāks gaisa spiediens nekā apkārtnē. Arvien jaunas un jaunas gaisa masas ieplūst šajā vietā un virzas uz augšu, tas izraisa spēcīgu [[turbulence|turbulentu]] plūsmu. Bet šo faktoru ietekmē vēl neveidojas viesuļvētra, talkā jānāk vēl [[Zeme]]s griešanās spēkam. Zemeslode griežas no rietumiem uz austrumiem. Griešanās ātrums vislielākais ir uz [[ekvators|ekvatora]] - 463 metri sekundē (apmēram 1670 kilometri stundā), bet [[Zemes pols|polos]] - nulle. 30. [[platuma grādi|platuma grādos]] griešanās ātrums sasniedz 398 metrus sekundē - par 65 metriem sekundē mazāk nekā uz ekvatora. Gaisa masu, kas virzās uz zema spiediena joslu, lai to piepildītu, ietekmē tie paši faktori tikai lielākos apjomos. [[Image:Ivan iss.jpg|thumb|Viesuļvētra Aivans no [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]]]] No ekvatora uz polu pusi gaisa masas parasti pārvietojas Zemes griešanās virzienā uz austrumiem. No poliem uz ekvatoru virzošās gaisa masa pārvietojas uz rietumiem. Līdz ar to šīs gaisa masas cenšas novirzīties viena no otras, tā radot zema gaisa spiediena zonu. Lai gan ekvators termiskajā ziņā ir izdevīgs, ciklons nekad nesasniedz Zemes maksimālo griešanās ātruma līniju. Cēlonis šai parādībai ir tāds, ka kustības spēks, kas rada gaisa masas [[rotācija|rotāciju]], uz ekvatora pārvēršas par nulli. Bet, ja kāda iemesla dēļ kādam ciklonam ar pūlēm izdotos nokļūt līdz ekvatoram, tad, ar pūlēm nonākot [[Zemes puslode|puslodes]] otrā pusē, tas uzsāktu ceļu atpakaļ un beigtu pastāvēt iekšienē radušos spēku iedarbības dēļ, jo tie vērsti pretēji ciklona mehānismam. Zemes griešanās radītais spēks rada apbrīnojamu efektu: viesuļvētras atsevišķās daļās ātrums ir atšķirīgs. Ziemeļos no ekvatora orkāna vēju ātrumi ir atšķirīgi.Ziemeļos no ekvatora orkāna vēja ātrumi uz dienvidiem no acs ir par 100 kilometriem lielāks nekā uz ziemeļiem, jo dienvidos vējiem papildus paātrinājumu piešķir Zemes rotācijas spēks.Orkāna augšējā daļā 12-15 kilometru augstumā vēji virzās pretējā virzienā. Bez šā pretējā virpuļa augšup virzošās gaisa masas apstātotos acs robežās, zema spiediena josla lēni piepildītos, un viesuļvētra rimtos. Tropiskā ciklona rašanās priekšnoteikumi ir traucēkļi atmosfērā. Par šādu traucēkli var būt zema spiediena posms, kurā bāriskās depresijas sarindojas pa platuma grādiem no ziemeļiem uz ekvatoru. Tās nes uz priekšu atmosfēras viļņi, kas tiek dēvēti par austrumpuses viļņiem un kas virzās pēc iepriekš aprakstītajiem noteikumiem apkārt augsta spiediena zonai: Āzijā apkārt Klusā okeāna lielajam anticiklonam, kas veido gandrīz pastāvīgu augsta spiediena zonu, un tropiskajiem cikloniem pretējā pusē - Ziemeļatlantijā apkārt Azoru lielajam anticiklonam. Šāda situācija Dienvidatlantijā neveidojas,ar to arī ir izskaidrojams tropisko ciklonu pilnīgs iztrūkums šajā plašajā okeāna daļā, kur citādi to rašanās priekšnoteikumi ir diezgan reāli. == Viesuļvētras rašanās == Tikai tad, kad vēju ātrums ir sasniedzis 120 kilometrus stundā, varam teikt, ka ir radies taifūns, orkāns vai ciklons. Ir konstatēts ātrums pat līdz 300 km stundā. Dažreiz mērinstrumenti neiztur un sabojājas, un līdz ar to pētniekiem nekas cits neatliek kā noteikt ātrumu tikai aptuveni. Vēl simtiem kilometru no orkāna centra pūš 12 balles stipri vēji. Sākuma gaisa virpulis virzās uz rietumiem ar kājāmgājēja ātrumu, pamazām kustības ātrumam pieaugot līdz 25 kilometriem stundā. Tad viesuļvētra novirzās sāņus- ziemeļos no ekvatora ziemeļaustrumiem un dienvidos no ekvatora uz dienvidaustrumiem. Nonākusi tropos, viesuļvētra vēlreiz maina virzienu. Ziemeļu puslodē tā virzās uz ziemeļrietumiem, dienvidu puslodē dienvidaustrumu virzienā. Tās pārvietošanās ātrums palielinās līdz 45 kilometriem stundā. Orkāns okeānā rada milzīgus viļņus- Atlantijas okeānā līdz 15 metrus augstus, Klusajā - 25 metrus augstus. Bet viesuļvētra sevī uzsūc ūdens tvaikus un tā orkāns iegūst papildus enerģiju. Vienlaikus lietus gāž kā ar spaiņiem. Orkāna laikā vienā diennaktī nolīst vidēji 500 milimetri nokrišņu. Viesuļvētras centrā bieži valda neparasti zems gaisa spiediens. Ar zemu gaisa spiedienu un augstu temperatūru orkāna centrā izskaidrojams viesuļvētras milzīgais spēks. Meterologiem pamatā zināms viesuļvētras darbības mehānisms, bet tomēr vēl līdz galam nav skaidrs, kādā veidā viesuļvētras enerģija koncentrējas. Orkāna pavadoņi ir augstie viļņi, kas nonākot cietzemes krastā, spēj appludināt lielu teritoriju. Ūdens līmeni savukārt vēl paaugstina viesuļvētrai sekojošās lietusgāzes. Tropiskās viesuļvētras galvenokārt jaunattīstības valstīs prasa lielus cilvēku upurus. == Brīdināšana == Lai laikus brīdinātu cilvekus par tuvojošos vētru, nepieciešams tās pēc iespējas agrāk tās konstatēt, sekot to ceļam un paredzēt turpmākos maršrutu. Bet viesuļvētras ceļu iepriekš paredzēt ir ļoti grūti. Dažkārt viesuļvētra kādu laiku uzturas uz vienas vietas, virzās atpakaļ vai veic negaidītu āķveidīgu kustību. ASV meteroloģiskās stacijas ir iemācījušās jau laikus brīdināt no orkāniem, jo šie milzīgie gaisa virpuļi nāk pāri okeānam tālu ceļu. [[Category:Laikapstākļi]] [[Category:Dabas stihijas]] [[Category:Tropiskie cikloni]] [[ca:Huracà]] [[cy:Teiff&#373;n]] [[da:Orkan]] [[de:Hurrikan]] [[en:Tropical cyclone]] [[eo:Uragano]] [[es:huracán]] [[fi:trooppinen hirmumyrsky]] [[fr:Cyclone tropical]] [[he:&#1505;&#1493;&#1508;&#1492; &#1496;&#1512;&#1493;&#1508;&#1497;&#1514;]] [[ja:&#21488;&#39080;]] [[ko:&#50676;&#45824;&#51200;&#44592;&#50517;]] [[minnan:Hong-thai]] [[nl:Orkaan]] [[pl:Cyklon tropikalny]] [[pt:Furacão]] [[ru:&#1058;&#1088;&#1086;&#1087;&#1080;&#1095;&#1077;&#1089;&#1082;&#1080;&#1081; &#1094;&#1080;&#1082;&#1083;&#1086;&#1085;]] [[sl:tropski ciklon]] [[sv:Orkan]] [[zh:&#29105;&#24118;&#27683;&#26059;]] 5196 14698 2005-05-29T06:04:26Z Juris 164 viesulvetra Ivans viesulvetra Ivans 5197 14699 2005-05-29T09:54:01Z Yyy 146 Skudruskābe Skudruskābe 5198 46602 2006-05-21T09:04:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[pt:Ácido fórmico]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>skudruskābe, metānskābe</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>HCOOH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>46,03 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1220 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>281,5 K (8,4&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>373,9 K (100,8&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Skudruskābe''' (skudrskābe)(HCOOH) ir vienkāršākā [[karbonskābes|karbonskābe]]. Skudruskābe (metānskābe) ir samērā kodīgs šķidrums, tā ir sastopama skudrās, no kurām to pašā sākumā arī ieguva. Skudruskābe ir viena no spēcīgākajām organiskajām skābēm, to var iegūt arī, oksidējot [[formaldehīds|formaldehīdu]]. Skudruskābe jaucas ar [[ūdens|ūdeni]] un lielu daļu polāro šķīdinātāju un ierobežoti šķīst [[ogļūdeņraži|ogļūdeņražos]]. Gāzveida (tvaiku) formā un ogļūdeņražu šķīdumos skudrskābe eksistē dimēru formā. Šī iemesla dēļ skudruskābes tvaiki slikti pakļaujas [[ideāla gāze|ideālo gāzu]] likumiem. [[image:formic-acid.png|Skudruskābe]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Skābes]] [[Category:Organiskās vielas]] [[cs:Kyselina mravenčí]] [[de:Ameisensäure]] [[el:Μυρμηκικό οξύ]] [[en:Formic acid]] [[eo:Formika acido]] [[es:Ácido fórmico]] [[et:Metaanhape]] [[fi:Muurahaishappo]] [[fr:Acide méthanoïque]] [[hu:Hangyasav]] [[it:Acido formico]] [[ja:ギ酸]] [[la:Acidum formicum]] [[nl:Mierenzuur]] [[nn:Maursyre]] [[no:Maursyre]] [[pl:Kwas mrówkowy]] [[pt:Ácido fórmico]] [[ru:Муравьиная кислота]] [[sl:Mravljinčna kislina]] [[su:Asam format]] [[sv:Myrsyra]] [[th:กรดฟอร์มิก]] [[zh:甲酸]] 5199 14701 2005-05-29T10:03:11Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] 5200 18253 2005-08-19T16:01:41Z Juzeris 23 Tb/lnnk pārdēvēju par TB/LNNK #REDIRECT [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] 5201 14703 2005-05-29T10:06:03Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Jaunais laiks]] 5202 14704 2005-05-29T10:07:00Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Tautas partija]] 5203 18264 2005-08-19T16:17:27Z Juzeris 23 dzēsu nejauši saglabātu simbolu '''LPP''' vai '''lpp''' ir saīsinājums, kas var būt: * [[lappuse]] * [[Latvijas Pirmā partija]] {{disambig}} 5204 14706 2005-05-29T10:12:12Z Juzeris 23 pāradresācija #redirect [[Latvijas Zaļā partija]] 5205 14707 2005-05-29T10:13:10Z Juzeris 23 pāradresācija #redirect [[Latvijas Zemnieku savienība]] 5206 14708 2005-05-29T10:14:03Z Juzeris 23 pāradresācija #redirect [[Tautas Saskaņas partija]] 5207 14709 2005-05-29T10:16:28Z Juzeris 23 pāradresācija #redirect [[Latvijas Sociālistiskā partija]] 5208 14710 2005-05-29T10:17:35Z Juzeris 23 pāradresācija #redirect [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] 5209 29324 2006-02-07T12:06:57Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris '''lc''' ir saīsinājums, kas var apzīmēt: *partiju [[Latvijas Ceļš]] (LC) vai *[[Sentlūsija]]s [[Augšējā līmeņa domēns|augšējā līmeņa domēnu]] [[.lc]]. {{disambig}} 5210 46183 2006-05-20T23:54:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Acetonas]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>Acetons, Dimetilketons</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>(CH<sub>3</sub>)<sub>2</sub>CO</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>58.08 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>790 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>178,2 K (-94,9&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>329,4 K (56,3&deg;C)</td></tr> <tr> </table> [[Image:Acétone.png|left|Acetons]] '''Acetons''' (arī: propanons, dimetilketons, 2-propanons; (CH<sub>3</sub>)<sub>2</sub>CO) ir vienkāršākais [[ketoni|ketons]]. Acetons ir bezkrāsains, degošs šķidrums. Acetonu plaši lieto kā šķīdinātāju. Reaģējot ar ūdeņraža peroksīdu, var veidoties [[acetona peroksīds]], kas ir nestabila sprāgstviela. [[Image:Acetone1.jpg|thumb|150px|Acetons]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[cs:Aceton]] [[da:Acetone]] [[de:Aceton]] [[el:Ακετόνη]] [[en:Acetone]] [[eo:Acetono]] [[es:Acetona]] [[et:Atsetoon]] [[fa:استون]] [[fi:Asetoni]] [[fr:Acétone]] [[he:אצטון]] [[hu:Aceton]] [[it:Acetone]] [[ja:アセトン]] [[la:Acetonum]] [[lt:Acetonas]] [[nl:Aceton]] [[nn:Aceton]] [[no:Aceton]] [[pl:Aceton]] [[pt:Acetona]] [[ru:Диметилкетон]] [[sl:Aceton]] [[sv:Aceton]] [[th:อะซิโตน]] [[uk:Ацетон]] [[zh:丙酮]] 5211 14713 2005-05-29T10:23:13Z Juzeris 23 pāradresācija #redirect [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] 5212 46788 2006-05-21T22:01:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:عدد آووگادرو]] '''Avogadro skaitlis''' ir skaitliski liela konstante, kuru lieto [[Ķīmija|ķīmijā]] un [[Fizika|fizikā]]. Avogadro skaitli definē, kā [[ogleklis|oglekļa]]-12 [[atoms|atomu]] skaitu 0,012 [[kilograms|kg]] oglekļa-12. (Ogleklis-12 - oglekļa izotops ar atommasu 12). Avogadro skaitlis ir apmēram 6,022*10<sup>23</sup> daļiņas/[[mols|mol]]. Mūsdienās (2005. gada 29. maijā) vēl nev iespēju precīzi saskaitīt 12 [[grams|g]] oglekļa atomus, tapēc precīza Avogadro skaitļa vērtība vēl nav zināma. Avogadro skaitlis ir pārejas koeficients no mikroskopiskiem masu lielumiem (atommasas, molekulmasas) uz makroskopiskiem masu lielumiem (kilogrami, tonnas). [[Category:Ķīmija]] [[ar:عدد أفوجادرو]] [[br:Niver Avogadro]] [[ca:Nombre d'Avogadro]] [[cs:Avogadrova konstanta]] [[de:Avogadrozahl]] [[en:Avogadro's number]] [[es:Número de Avogadro]] [[et:Avogadro arv]] [[eu:Avogadroren zenbakia]] [[fa:عدد آووگادرو]] [[fi:Avogadron luku]] [[fr:Nombre d'Avogadro]] [[he:מספר אבוגדרו]] [[hu:Avogadro-szám]] [[id:Bilangan Avogadro]] [[io:Avogadro-nombro]] [[is:Avogadrosartalan]] [[it:Numero di Avogadro]] [[ja:アボガドロ定数]] [[ko:아보가드로 수]] [[lt:Avogadro skaičius]] [[nl:Getal van Avogadro]] [[nn:Avogadros tal]] [[no:Avogadros tall]] [[pl:Stała Avogadra]] [[pt:Número de Avogadro]] [[ru:Число Авогадро]] [[sl:Avogadrovo število]] [[sr:Авогадров број]] [[sv:Avogadros tal]] [[zh:阿伏伽德罗数]] 5213 32145 2006-02-27T23:27:10Z Dekaels 268 '''Pentaeritrīts''' (C(CH<sub>2</sub>OH)<sub>4</sub>) ir četrvērtīgs [[spirti|spirts]], kuru lieto par polimēru izejvielu (galvenokārt krāsām). Esterificējot ar slāpekļskābi, var iegūt [[tetranitropentaeritrīts|tetranitropentaeritrītu]], kas ir sprāgstviela. Pentaeritrītu var iegūt reakcijā starp acetaldehīdu un formaldehīdu bāziskā vidē. CH<sub>3</sub>CHO + 4 CH<sub>2</sub>O + 1/2 Ca(OH)<sub>2</sub> -> C(CH<sub>2</sub>OH)<sub>4</sub> + 1/2 (HCOO)<sub>2</sub>Ca. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[de:Pentaerythrit]] [[en:Pentaerythritol]] [[ru:Пентаэритрит]] [[sl:Pentaerititol]] 5214 50793 2006-06-17T09:31:51Z Dainis 876 + Category:Ieroči; Category:Tehnika->Tehnoloģija ''Šeit ir apkopoti raksti par savienojumiem, kurus var izmantot kā [[sprāgstvielas]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Tehnoloģija]] [[Category:Ieroči]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1045;&#1082;&#1089;&#1087;&#1083;&#1086;&#1079;&#1080;&#1074;&#1080;]] [[ca:Categoria:Explosius]] [[cs:Kategorie:Výbušniny]] [[en:Category:Explosives]] [[fr:Catégorie:Explosif]] [[no:Kategori:Eksplosiver]] [[sl:Category:Eksplozivi]] [[fi:Luokka:Räjähdysaineet]] 5215 50382 2006-06-13T08:20:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:گۈڭگۈرت]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Sērs, S, 16</td></tr> <tr><td>[[Atommasa]]</td><td>32,065 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>1960 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>388,36 K (115,21&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]]</td><td>717,87 K (444,6&deg;C)</td></tr> <tr> </table> [[Image:SulfurUSGOV.jpg|right|200px]] '''Sērs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu S un atomskaitli 16. Sērs ir pieskaitāms pie halkogēniem, lai arī bieži vien šo grupu īpaši neizdala. Tīrā veidā sērs ir dzeltena kristāliska viela, kas sastāv no gredzenveida S<sub>8</sub> molekulām. Sēra tvaiki sastāv no S<sub>2</sub> molekulām. Sērs ir sastopams dabā tīrradņu veidā un savienojumos - [[sulfīdi]] (sulfīdu rūdās), [[sulfāti]] (lielos daudzumos [[jūras ūdens|jūras ūdenī]]), kā arī dažu paveidu [[nafta|naftā]] un [[akmeņogles|akmeņoglēs]]. Sērs deg (bet diezgan slikti), ar zilu liesmu, veidojot sēra dioksīdu. Savienojumos sēram var būt vērtība -2 (sulfīdos), +4 (SO<sub>2</sub> un [[sulfīti|sulfītos]]) un +6 ([[sērskābe|sērskābē]] un sulfātos). Rūpniexiski nozīmīgākais sēra savienojums ir sērskābe. ==Sēra savienojumi== ===Sēru saturošās skābes=== *Sērūdeņražskābe H<sub>2</sub>S, šīs skābes sāļus sauc par sulfīdiem, sēra vērtība: -2. *Sērpaskābe H<sub>2</sub>SO<sub>3</sub>, šīs skābes sāļus sauc par sulfītiem, sēra vērtība: +4. *[[Sērskābe]] H<sub>2</sub>SO<sub>4</sub>, šīs skābes sāļus sauc par sulfātiem, sēra vērtība: +6. ===Citi sēra savienojumi=== *[[Sērogleklis]] CS<sub>2</sub>, normālos apstākļos ir šķidrums, dažreiz lieto par šķīdinātāju. *[[Sēra heksafluorīds]] SF<sub>6</sub>, normālos apstākļos ir gāze, lieto par elektroizolācijas matriālu augstsprieguma slēdžos. {{commons|Sulfur}} [[Category:Ķīmiskie elementi|Sers]] [[Category:Sērs]] [[af:Swael (chemiese element)]] [[ar:كبريت]] [[bg:Сяра]] [[bs:Sumpor]] [[ca:Sofre]] [[cs:Síra]] [[da:Svovl]] [[de:Schwefel]] [[en:Sulfur]] [[eo:Sulfuro]] [[es:Azufre]] [[et:Väävel]] [[fi:Rikki]] [[fr:Soufre]] [[gl:Xofre (elemento)]] [[he:גופרית]] [[hr:Sumpor]] [[hu:Kén]] [[id:Belerang]] [[io:Sulfo]] [[is:Brennisteinn]] [[it:Zolfo]] [[ja:硫黄]] [[ko:황]] [[li:Solfer]] [[lt:Siera]] [[mi:Pungatara]] [[nds:Swevel]] [[nl:Zwavel]] [[nn:Svovel]] [[no:Svovel]] [[oc:Sofre]] [[pl:Siarka]] [[pt:Enxofre]] [[ru:Сера]] [[sh:Sumpor]] [[simple:Sulfur]] [[sk:Síra]] [[sl:Žveplo]] [[sr:Сумпор]] [[sv:Svavel]] [[th:กำมะถัน]] [[tr:Kükürt]] [[ug:گۈڭگۈرت]] [[uk:Сірка]] [[vi:Lưu huỳnh]] [[zh:硫]] 5216 14718 2005-05-29T11:10:13Z Juzeris 23 no en ([[NASA]]), viesuļvētra Aivans no [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] no en ([[NASA]]), viesuļvētra Aivans no [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] 5218 14720 2005-05-29T16:10:47Z Feens 37 Avots - http://www.ngw.nl/int/lat/aizpute.htm {{6.2 pants}} Avots - http://www.ngw.nl/int/lat/aizpute.htm {{6.2 pants}} 5219 14721 2005-05-29T16:13:00Z Feens 37 [http://lv.wikipedia.org/wiki/User:Feens Feens] zīmējis<br> [[GFDL]] [http://lv.wikipedia.org/wiki/User:Feens Feens] zīmējis<br> [[GFDL]] 5220 48220 2006-05-30T13:32:08Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Aizpute'''</font><br>Liepājas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Aizpute.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Aizpute gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>5551 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Hasenpoth''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1378.g <tr><td>rajons<td>[[Liepājas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>??? </table> '''Aizpute''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Liepājas rajons|Liepājas rajonā]]. Tā ir komponista [[Pēteris Vasks|Pētera Vaska]] dzimtā pilsēta. {{stub}} == Vēsture == 9. gadsimtā tagadējās Aizputes vietā [[kurši]] uzcēla [[Beida|Beidas]] pili, no kuras tika pārvaldīts [[Aizputes pilsnovads]]. 13. gadsimtā kuršus pakļāva [[Livonijas ordenis]] un jau 1248. (vai 1249.) gadā ordeņa mestrs [[Dītrihs fon Greningens]] liek celt Aizputes mūra pili. 1253. gadā, pēc Kurzemes sadalīšanas, Aizpute nonāk [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapijas]] sastāvā. Pilsētas tiesības Aizputei piešķīra [[Kurzemes bīskapi|Kurzemes bīskaps]] Otto 1378. gada 17. martā. 16. gadsimta 2. pusē sākās Aizputes uzplaukums, jo [[Saka|Sakas]] upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa [[Tebra|Tebru]]. Pēc [[Poļu-Zviedru karš|Poļu-Zviedru kara]] Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus. 1795. gadā Aizpute kopā ar pārējo [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogisti]] tika pievienota [[Krievija|Krievijai]]. Aizputē, kā [[Piltenes novads|Piltenes novada]] galvaspilsētā atradās augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa. [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijas]] laikā Aizputē notika kauja, kurā tika sakauts cara karaspēks (skat. [[Aizputes karš]]). Padomju laikā Aizpute zaudēja savu agrāko administratīvo nozīmi, no apriņķa centra (1819 - 1949) uz neilgu brīdi kļūstot par rajona centru (1950 - 1962), bet tad par vienkāršu mazpilsētu [[Liepājas rajons|Liepājas rajonā]]. == Ievērojami cilvēki == Ievērojami cilvēki, kas dzimuši vai auguši Aizputē: * [[Pēteris Vasks]] [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Aizpute]] [[et:Aizpute]] [[en:Aizpute]] [[lt:Aizputė]] 5221 14723 2005-05-29T16:31:10Z Feens 37 [[User:Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5222 14724 2005-05-29T16:32:37Z Feens 37 Avots - http://www.civicheraldry.com/page/2143 {{6.2 pants}} Avots - http://www.civicheraldry.com/page/2143 {{6.2 pants}} 5223 48884 2006-06-02T12:43:20Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Aknīste'''</font><br>Jēkabpils rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Akniste.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Akniste gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1951 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vāciski]] - '''Oknist'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviski]] - '''Aknysta''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1991.g <tr><td>rajons<td>[[Jēkabpils rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>??? </table> '''Aknīste''' ir mazpilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonā]]. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1298. gadā. 17. gadsimta beigās tika iekļauta [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] sastāvā. 1795. gadā pēc [[Polijas dalīšanas|Trešās Polijas dalīšanas]] iekļauta [[Krievija|Krievijas]] sastāvā [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]]. Latvijai piešķirta 1920-tajos gados, apmaiņā pret [[Palanga|Palangu]]. No 1950. gada [[pilsētciemats]], 1991. gadā iegūst pilsētas tiesības. {{stub}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Aknīste]] [[et:Aknīste]] [[lt:Aknysta]] 5224 14726 2005-05-29T16:43:13Z Feens 37 Avots - http://www.limbazi.lv/lv/?doc_id=27604 {{6.2 pants}} Avots - http://www.limbazi.lv/lv/?doc_id=27604 {{6.2 pants}} 5225 14727 2005-05-29T16:44:47Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5226 48661 2006-06-01T17:25:30Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Aloja'''</font><br>Limbažu rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Aloja.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Aloja gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2600 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Allendorf''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1992.g <tr><td>Rajons<td>[[Limbažu rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>??? </table> '''Aloja''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Limbažu rajons|Limbažu rajonā]]. {{stub}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Aloja, Latvia]] [[et:Aloja]] [[lt:Aluoja]] 5227 14729 2005-05-29T17:14:22Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5228 14730 2005-05-29T17:15:01Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5229 47549 2006-05-26T15:44:57Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Alūksne'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Aluksne.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Aluksne gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>9435 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Marienburg'''<br>[[igauņu valoda|igauņu]] - '''Alulinn''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1920.g <tr><td>Rajons<td>[[Alūksnes rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.aluksne.lv www.aluksne.lv] </table> '''Alūksne''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] centrs. Alūksne atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, 202 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]], [[Alūksnes ezers|Alūksnes ezera]] krastā. Alūksne ir visaugstāk novietotā Latvijas pilsēta, kas atrodas 200 metrus [[virs jūras līmeņa]]. == Vēsture == 8. gadsimtā tagadējās Alūksnes teritoriju iekaro [[latgaļi|latgaļu]] ciltis un tā tiek iekļauta [[Atzele|Atzeles]] valstī. 13. gadsimtā Alūksni iekaro [[Zobenbrāļu ordenis]]. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1284. gadā. 1342. gadā Alūksnē mestra [[Burhards fon Dreilevans|Burharda fon Dreilevana]] vadībā pabeidz ordeņa pils celtniecību. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Alūksni uz laiku iekaro [[Krievija|Krievijas]] cara [[Ivans Bargais|Ivana Bargā]] karaspēks. Vēlāk Alūksnē pārmaiņus valda gan [[Krievija]], gan [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenis]], gan [[Polija]], gan [[Zviedrija]]. Pēc 1721. gada Alūksni iekļauj Krievijā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] sastāvā. 19. gadsimtā Alūksne kļūst par nozīmīgu tirdzniecības centru. 1903. gadā tiek uzbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija [[Stukmaņi]]-[[Gulbene]]-Alūksne-Ape-[[Valka]]. 1920. gadā Alūksnei piešķir pilsētas tiesības un tā ir lielākā [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] pilsēta. No 1946. līdz 1949. gadam Alūksne ir apriņķa, bet kopš 1950. gada - rajona centrs. [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Alūksne]] [[en:Alūksne]] [[et:Alūksne]] [[it:Alūksne]] [[lt:Alūksnė]] 5230 14732 2005-05-29T17:24:50Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5231 14733 2005-05-29T17:25:49Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5232 49126 2006-06-04T12:09:48Z Ingarix 920 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ape'''</font><br>Alūksnes rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Ape.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Ape gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1941 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Hoppenhof'''<br>[[igauņu valoda|igauņu]] - '''Hopa''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1928.g <tr><td>Rajons<td>[[Alūksnes rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.ape.lv www.ape.lv] </table> '''Ape''' ir mazpilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajonā]]. Apes un tās lauku teritorijas karte: [[Image:Ape un tās lauku teritorija.jpg|thumb|left|400px|Apes karte]] Ape, kuras pašreizējais statuss ir pilsēta ar lauku teritoriju, atrodas Alūksnes rajonā netālu no Igaunijas robežas. Savdabīgā, klusā pilsētiņa izvietojusies lēzenā ieplakā straujās, avotainās Vaidavas upes krastā 2 km no Vidzemes šosejas. Apes pilsēta ir viena no mazākajām Latvijas pilsētām. Tā izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hoppem. No viņa uzvārda cēlies muižas nosaukums - Ope (no 1925. g. - Ape). Te krustojās ceļi, kas veda uz Igauniju un Krieviju. Miesta tiesības Ope ieguva 1921. gadā. Miests piedzīvoja uzplaukumu XIX gs. otrajā pusē, kad par muižas īpašnieku kļuva brīvkungs Aksels fon Delvigs. Attīstību veicināja 1903. gadā atklātais šaursliežu dzelzceļš Stukmaņi - Ape -Valka. Miests kļuva par tirdzniecības un amatniecības centru. Liela daļa ēku tika būvētas no vietējā dolomīta. Pilsētas tiesības Ape ieguva 1928. gadā. Laikā no 1950. līdz 1956. gadam Ape bija rajona centrs. Pašreizējās administratīvajās robežās Apes pilsēta ar lauku teritoriju izveidojusies 1967. Gadā. ---- [[Image:Iebraucot Apē.jpg]] ---- Apes pašvaldības kopējā platība ir 12734 ha. Meži klāj gandrīz 57% no teritorijas, lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 34%. Pilsēta, kurā dominē vienstāva apbūve, aizņem 242 ha. Iedzīvotāju skaits - 1919 (2004.). Pilsētiņā darbojas 30 uzņēmumi, kas sniedz 23 veidu pakalpojumus. Uzņēmējdarbības galvenās nozares: kokapstrāde, lauksaimniecība, tirdzniecība, tūrisms. Kopā 1974. gada Apē notiek tradicionālais "Vaidavas kauss" motokrosā, ko pēdējos gados papildina velo un autosacensības. Apes pašvaldības nākotnes vīzija: "Rentabla lauksaimniecība un mežsaimniecība ar iegūto produktu kompleksu pārstrādi, sakārtota, atpūtai un tūrismam piemērota vide ir Apes pilsētas ar lauku teritorijas attīstības pamatelementi." {{stub}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Ape, Latvia]] [[et:Hopa]] 5233 14735 2005-05-29T17:40:14Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5234 14736 2005-05-29T17:41:27Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5235 52208 2006-06-27T15:57:24Z Erestrebian 581 fr... <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Auce'''</font><br>Dobeles rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Auce.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Auce gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>4112 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Alt-Autz''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1924.g <tr><td>Rajons<td>[[Dobeles rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.auce.lv/ www.auce.lv] </table> '''Auce''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Dobeles rajons|Dobeles rajonā]]. {{stub}} == Vēsture == Vēstures avotos pirmoreiz minēta [[Dobele|Dobeles]] pēdējā komtura Tīsa Renes līgumā ar pirmo [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogu]] [[Gothards Ketlers|Gothardu]] 1576. gadā. 1616. gadā rakstos pirmoreiz parādās [[Vecauces muiža]], un vēlākā Auces attīstība ir cieši saistīta ar to. 1920. gadā Vecauces muižā tiek ierīkota [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] mācību saimniecība lauksaimniecības studentiem. 1921. gada 1. jūlijā Aucē tiek izveidota patstāvīga pašvaldība, bet 1924. gada 11. septembrī tā saņem pilsētas tiesības. 1925. gada 31. oktobrī tiek aptiprināts Auces ģērbonis. == Ievērojamas vietas == * [[Auces Luterāņu baznīča|Luterāņu baznīca]] * [[Karaļa avoti]] * [[Vecauces muiža]] * [[Vecauces pils]] [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Auce]] [[et:Auce]] [[fr:Auce (pagasts)]] [[lt:Aucė]] 5236 14738 2005-05-29T18:12:12Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5237 14739 2005-05-29T18:12:57Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5238 48592 2006-06-01T04:16:06Z Keps 758 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Baldone'''</font><br>Rīgas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Baldone.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Baldone gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>5103 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Baldohn''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1991.g <tr><td>Rajons<td>[[Rīgas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.baldone.lv/ www.baldone.lv] </table> '''Baldone''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]]. Tā atrodas 33 km no [[Rīga|Rīgas]]. Baldoni šķērso valsts nozīmes autoceļi Rīga-Skaistkalne un Daugmale-Iecava. == Vēsture == Baldones teritorija ir apdzīvota jau kopš [[Akmens laikments|akmens laikmeta]], par ko liecina arheoloģiskie izrakumi. 15. gadsimtā vēstures avotos pirmoreiz minēts Baldones dziednieciskais avots. 17. gadsimtā Baldonē izveidojas miests. 1648. gadā Sēravota tuvumā tika uzcelta muiža un ierīkots pirmais [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistes]] dzelzs ceplis. Vēlāk Baldonē ierīko arī enkuru un naglu kaltuvi, lielgabalu lietuvi, stikla kausētavu, mucenieku darbnīcu, vadmalas un linu austuves. Kopš 18. gadsimta beigām Baldone pazīstama kā kūrorts. 1796. gadā Baldonē tiek ierīkota sēravota dziednīca. Kūrorta nozīme gan mazinājās pēc [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrorta atklāšanas 1838. gadā. Pilsētas tiesības Baldonei piešķirtas 1991. gadā. == Demogrāfija == Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Baldonē dzīvo 4970 iedzīvotāji, no kuriem 81,4% ir [[latvieši]], 12,5% - [[krievi]], 3,5% - [[baltkrievi]], 1,9% - [[poļi]]. [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Baldone]] [[et:Baldone]] [[lt:Balduonė]] 5239 14741 2005-05-29T18:18:23Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5240 14742 2005-05-29T18:21:16Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5241 48108 2006-05-29T15:37:46Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Baloži'''</font><br>Rīgas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Balozi.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Balozi gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>4022 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Rollbusch'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Baluožiai''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1991.g <tr><td>Rajons<td>[[Rīgas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.balozi.lv www.balozi.lv] </table> '''Baloži''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]]. Baloži atrodas [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienes]] [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]], 12 km no [[Rīga|Rīgas]] centra. == Vēsture == 1947. gadā tika izveidota kūdras fabrika "Baloži", ap kuru izveidojās strādnieku ciemats, kas 1958. gadā kļuva par pilsētciematu. Pilsētas tiesības piešķirtas 1991. gada 14. novembrī. == Demogrāfija == Pēc 1997. gada datiem Baložos dzīvo 4336 iedzīvotāji, no kuriem 43,3% ir [[latvieši]], 36,4% - [[krievi]], 6,2% - [[baltkrievi]], 3,3% - [[ukraiņi]], 2,4% - [[poļi]] un 2,4% - [[lietuvieši]]. [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Baloži]] [[et:Baloži]] 5242 14744 2005-05-29T18:28:36Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5243 14745 2005-05-29T18:28:58Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5244 29845 2006-02-09T16:05:52Z 131.152.61.64 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Balvi'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Balvi.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Balvi gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>8253 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Bolwen''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1928.g <tr><td>Rajons<td>[[Balvu rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.balvi.lv/ www.balvi.lv] </table> '''Balvi''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Balvu rajons|Balvu rajona]] centrs. == Vēsture == Senatnē Balvi ietilpa [[Atzele|Atzeles]] valstī. Vēstures avotos pirmoreiz minēti jau pēc [[latgaļi|latgaļu]] pakļaušanas, 1224. gadā. 1783. gadā Balvus piemin kā sādžu. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Balvi jau bija izauguši par pagasta centru. 1926. gadā iegūst miesta, bet 1928. gadā 11. novembrī - pilsētas tiesības, un tādējādi Balvi kļūst par pirmo pilsētu [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. 1938. gada 12. oktobrī tiek apstiprināts Balvu pilsētas ģērbonis. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Balvi tika gandrīz pilnībā nopostīti. Mūsdienu pilsēta ir uzcelta praktiski no jauna, pēc kara. 1950. gadā Balvi kļūst par jaunizveidotā [[Balvu rajons|Balvu rajona]] centru. == Demogrāfija == No 8109 Balvu iedzīvotājiem, 68,75% ir [[latvieši]], 25% - [[krievi]], 1% - [[baltkrievi]], 0,7% - [[ukraiņi]], 0,4% - [[poļi]], 0,09% - [[lietuvieši]], 0,06% - [[ebreji]], 0,05% - [[čigāni]], 3,5% - pārējās tautības. [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Balvi]] [[et:Balvi]] [[en:Balvi]] 5245 31265 2006-02-21T20:30:28Z 84.50.163.19 {{nowCommons|Image:Lv-Bauska city coa.png}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} {{nowCommons|Image:Lv-Bauska city coa.png}} 5246 16069 2005-07-03T20:36:51Z TarmoK 188 NowCommons template [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] {{nowCommons|Image:Latvija Bauska LocationMap.png}} 5247 53262 2006-07-02T15:17:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Bauska]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bauska'''</font><br>Rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Bauska.png|187px|]] <tr><td align=center>[[Image:Bandera Bauskas.png|170px|Bauskas karogs]] [[Image:Bauska gerb.png|87px|Bauskas ģērbonis]]</td> </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>10945 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Bauske'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Bauskė''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1609.g <tr><td>Rajons<td>[[Bauskas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.bauska.lv/ www.bauska.lv] </table> '''Bauska''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Zemgale|Zemgalē]], [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] centrs. Bauskā [[Mūsa]] un [[Mēmele (upe)|Mēmele]] saplūst [[Lielupe|Lielupē]]. == Vēsture == Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka apmetne tagadējās Bauskas vietā bijusi jau pirms 3500 gadiem. Rakstiskas liecības par Bausku parādās sākot ar [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidu, kad tiek uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pils. Blakus pilij atradās pilsētveida apmetne Vairogmiests. [[1584]]. gadā pēc [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda]] pavēles tiek likvidēts Vairogmiests un sākta jaunas apmetnes būve tagadējās Bauskas vecpilsētas vietā. [[1594]]. gadā tiek uzcelta pirmā mūra celtne - Svētā gara baznīca. Precīzs pilsētas tiesību piešķiršanas gads Bauskai nav zināms, taču par to uzskata [[1609]]. gadu, kad hercogs [[Frīdrihs Ketlers|Frīdrihs]] Bauskai dāvā zīmogu. [[1615]]. gadā Bauska iegūst tiesības būvēt rātsnamu, [[1635]]. gadā - kārtības rulli. Bauskas attīstību [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] un [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumā laiku pa laikam pārtrauca kari. Bet [[1710]]. gadā Bausku skāra [[mēris]], no kura bojā iet puse pilsētas iedzīvotāju. Pirmās brīvvalsts laikā, [[1930-tie|1930-tajos]] gados Bauska attīstījās kā administratīvais centrs. Bauska bija apriņķa pilsēta. Pilsētu smagi skāra [[Otrais pasaules karš]]. [[1944]]. gada jūlija beigās pilsēta uz pusotru mēnesi nonāca tiešas karadarbības zonā un tika pamatīgi izpostīta. == Demogrāfija == 2004. gada decembrī Bauskā bija 10 178 iedzīvotāji, no kuriem 55% [[sieviete|sievietes]], 45% - [[vīrietis|vīrieši]]. Etniskais sastāvs: 77% - [[latvieši]], 11% - [[krievi]], 6% - [[lietuvieši]], 3% - [[baltkrievi]], 1,41% - [[poļi]], 1% - [[ukraiņi]], 0,39% - [[čigāni]], 0,16% - [[vācieši]], 0,08% - [[igauņi]], 0,06% - [[ebreji]], 1,21% - citi. == Informācija internetā == *[http://www.tournet.lv/page.php?id=232| Par Bausku] *[http://ai1.mii.lu.lv/kultura/arh01.htm| Bauskas pils drupas] *[http://www.vietas.lv/index.php?p=2&id=7176| Bauskas pils drupas] [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Bauska]] [[en:Bauska]] [[et:Bauska]] [[it:Bauska]] [[lt:Bauskė]] [[nl:Bauska]] 5248 17339 2005-08-02T07:35:16Z Juzeris 23 kat. [[Category:Pilsētas]] [[Category:Eiropas Savienība]] 5249 14751 2005-05-31T06:46:13Z Juzeris 23 atstarpe ir nepieciešama #redirect [[viesuļvētra]] 5251 16496 2005-07-13T18:01:14Z Juzeris 23 precizēju kat. [[Category:Polija|Geogrāfija]] 5252 38003 2006-04-02T18:19:29Z Tail 13 [[Category:Poļi|Militārpersonas]] 5253 16497 2005-07-13T18:01:43Z Juzeris 23 precizēju kat. [[Category:Polija|Kasubi, ievērojami]] 5254 38004 2006-04-02T18:19:52Z Tail 13 [[Category:Poļi|Sportisti]] 5255 38005 2006-04-02T18:20:08Z Tail 13 [[Category:Poļi|Uzņēmēji]] 5256 14757 2005-05-30T12:35:32Z Feens 37 [[Category:Politika]] 5257 42837 2006-05-01T08:51:53Z YurikBot 213 robot Modifying: [[hr:Ugljični dioksid]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Oglekļa dioksīds</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CO<sub>2</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>44,01 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1.98 kg/m<sup>3</sup> (gāzveida stāvoklī)</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>216 K (-57&deg;C)(zem spiediena)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>195 K (-78&deg;C) ([[sublimācija|sublimējas]])</td></tr> <tr> </table> '''Oglekļa dioksīds''' (CO<sub>2</sub>) ir smaga gāze, kas veidojas visu [[ogleklis|oglekli]] saturošo vielu degšanas procesos. Oglekļa dioksīds ir nepieciešams [[fotosintēze|fotosintēzes]] procesam. Šķīstot [[ūdens|ūdenī]] (un reaģējot ar to), oglekļa dioksīds veido [[ogļskābe|ogļskābi]]. Oglekļa dioksīds ir ogļskābes [[anhidrīds]]. Atmosfēras [[spiediens|spiedienā]] oglekļa dioksīds var būt tikai gāzveida vai cietā stāvoklī (lai sašķidrinātu šo vielu, nepieciešams vismaz 5 atm spiediens). {{stub}} [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[Category:Ogleklis]] [[ar:ثاني أكسيد الكربون]] [[bg:Въглероден диоксид]] [[bs:Ugljen dioksid]] [[ca:Diòxid de carboni]] [[cs:Oxid uhličitý]] [[da:Carbondioxid]] [[de:Kohlenstoffdioxid]] [[en:Carbon dioxide]] [[eo:Karbona dioksido]] [[es:Dióxido de carbono]] [[et:Süsihappegaas]] [[fi:Hiilidioksidi]] [[fr:Dioxyde de carbone]] [[gl:Dióxido de carbono]] [[he:פחמן דו חמצני]] [[hr:Ugljični dioksid]] [[hu:Szén-dioxid]] [[id:Karbondioksida]] [[io:Karbo dioxido]] [[is:Koldíoxíð]] [[it:Anidride carbonica]] [[ja:二酸化炭素]] [[ko:이산화 탄소]] [[la:Dioxidum carbonis]] [[lt:Anglies dioksidas]] [[mk:Јаглерод диоксид]] [[ms:Karbon dioksida]] [[nl:Kooldioxide]] [[nn:Karbondioksid]] [[no:Karbondioksid]] [[oc:Dioxide de carbòni]] [[pl:Dwutlenek węgla]] [[pt:Dióxido de carbono]] [[ru:Диоксид углерода]] [[sc:Diòssidu de carboniu]] [[simple:Carbon dioxide]] [[sk:Oxid uhličitý]] [[sl:Ogljikov dioksid]] [[sr:Угљен диоксид]] [[sv:Koldioxid]] [[th:คาร์บอนไดออกไซด์]] [[tr:Karbondioksit]] [[vi:Điôxít cacbon]] [[wa:Diyocside di carbone]] [[zh:二氧化碳]] 5258 50267 2006-06-13T01:04:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[th:กรดไนตริก]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Slāpekļskābe</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>HNO<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>63,0 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1580 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>231 K (-42&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>356 K (83&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Slāpekļskābe''' (HNO<sub>3</sub>) ir stipra neorganiskā [[skābe]]. Tas ir gaistošs, korozīvs šķidrums. To lieto daudzu [[sprāgstvielas|sprāgstvielu]] ieguvei. Slāpekļskābi iegūst, šķīdinot [[ūdens|ūdenī]] [[slāpekļa dioksīds|slāpekļa dioksīdu]] NO<sub>2</sub> [[skābeklis|skābekļa]] klātienē. (tā ir salikta reakcija, tur vispirms veidojas slāpekļa 5 oksīds, kurš pēc tam reaģē ar ūdeni) 4NO<sub>2</sub> + O<sub>2</sub> → 2N<sub>2</sub>O<sub>5</sub> N<sub>2</sub>O<sub>5</sub> + H<sub>2</sub>O → 2HNO<sub>3</sub> Slāpekļskābi var iegūt arī [[sērskābe|sērskābei]] reaģējot ar slāpekļskābes sāļiem. 2MeNO<sub>3</sub> + H<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> → Me<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> + 2HNO<sub>3</sub> Konkrēti ar [[kālija nitrāts|kālija nitrātu]] būtu šādi: H<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> + 2KNO<sub>3</sub> → K<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> + 2HNO<sub>3</sub>. Šādā veidā var iegūt samērā koncentrētu skābi, taču tā ir gāzveida fāzē un to ir nepieciešams kondensēt. 19. gs., kad vēl nebija atklāta metode slāpekļskābes ieguvei no slāpekļa oksīda (kuru iegūst oksidējot [[amonjaks|amonjaku]]), tā bija vienīgā slāpekļskābes ieguves metode. Slāpekļskābes sāļus sauc par '''nitrātiem'''. Slāpekļskābe ir arī nozīmīga [[skābais lietus|skābā lietus]] sastāvdaļa. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Skābes]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[bg:Азотна киселина]] [[ca:Àcid nítric]] [[cs:Kyselina dusičná]] [[da:Salpetersyre]] [[de:Salpetersäure]] [[en:Nitric acid]] [[eo:Nitrata acido]] [[es:Ácido nítrico]] [[et:Lämmastikhape]] [[fi:Typpihappo]] [[fr:Acide nitrique]] [[he:חומצה חנקתית]] [[id:Asam nitrat]] [[it:Acido nitrico]] [[ja:硝酸]] [[ko:질산]] [[nl:Salpeterzuur]] [[nn:Salpetersyre]] [[no:Salpetersyre]] [[pl:Kwas azotowy]] [[pt:Ácido nítrico]] [[ru:Азотная кислота]] [[sk:Kyselina dusičná]] [[sv:Salpetersyra]] [[th:กรดไนตริก]] [[uk:Нітратна кислота]] [[zh:硝酸]] 5260 49545 2006-06-08T16:35:53Z Yyy 146 function formatNum( $number ) - tūkstošu attēlojums (no LanguageLt.php @ svn.wikimedia.org)(vieta, kur viņi to bija izlabojuši) ''Anyone can edit this copy of the script. It doesn't run. Updates made here are reviewed and tested before installation.'' ''Jebkurš var rediģēt šo koda versiju. Tā netiek izmantota. Visi papildinājumi tiek pārskatīti un pārbaudīti pirms instalēšanas.'' '''VERY IMPORTANT NOTE: Any edits made to the page below must be licensed under the terms of the [[w:GPL|GNU General Public License]] to be included in the Wikipedia software. That is not the same as the [[w:GFDL|GNU Free Documentation License]] that the general contents of this wiki are licensed under. If you contribute to this file, you must make it known that your intention is to dual-license the contributions under both GFDL (for posting on this wiki) and GPL (for inclusion in the software). If this is not acceptable to you, do not edit these files online on this wiki.''' '''ĻOTI SVARĪGS PAZIŅOJUMS: Visiem šajā lapā veiktajiem labojumiem jābūt licencētiem saskaņā ar ''[[w:GPL|GNU General Public License]]'', lai tos varētu iekļaut Wikipēdijas programmatūrā. Tā nav tā pati licence, kas ''[[w:GFDL|GNU Free Documentation License]]'', saskaņā ar kuru ir licencēts šā wiki vispārējais saturs. Ja tu veic izmaiņas šajā failā, tad tev ir jādara zināms, ka vēlies licencēt izmaiņas gan saskaņā ar ''GFDL'' (lai pievienotu šim wiki), gan ''GPL'' (lai iekļautu programmatūrā). Ja tev tas nav pieņemami, neveic izmaiņas šajos failos tiešsaistē.''' <pre> <?php if( defined( 'MEDIAWIKI' ) ) { # # In general you should not make customizations in these language files # directly, but should use the MediaWiki: special namespace to customize # user interface messages through the wiki. # See http://meta.wikipedia.org/wiki/MediaWiki_namespace # # NOTE TO TRANSLATORS: Do not copy this whole file when making translations! # A lot of common constants and a base class with inheritable methods are # defined here, which should not be redefined. See the other LanguageXx.php # files for examples. # #-------------------------------------------------------------------------- # Language-specific text #-------------------------------------------------------------------------- # The names of the namespaces can be set here, but the numbers # are magical, so don't change or move them! The Namespace class # encapsulates some of the magic-ness. # if($wgMetaNamespace === FALSE) $wgMetaNamespace = str_replace( ' ', '_', $wgSitename ); /* private */ $wgNamespaceNamesLv = array( NS_MEDIA => 'Media', NS_SPECIAL => 'Special', NS_MAIN => '', NS_TALK => 'Diskusija', NS_USER => 'Lietotājs', NS_USER_TALK => 'Lietotāja_diskusija', NS_PROJECT => $wgMetaNamespace, NS_PROJECT_TALK => $wgMetaNamespace . '_diskusija', NS_IMAGE => 'Attēls', NS_IMAGE_TALK => 'Attēla_diskusija', NS_MEDIAWIKI => 'MediaWiki', NS_MEDIAWIKI_TALK => 'MediaWiki_diskusija', NS_TEMPLATE => 'Veidne', NS_TEMPLATE_TALK => 'Veidnes_diskusija', NS_HELP => 'Palīdzība', NS_HELP_TALK => 'Palīdzības_diskusija', NS_CATEGORY => 'Kategorija', NS_CATEGORY_TALK => 'Kategorijas_diskusija' ); if(isset($wgExtraNamespaces)) { $wgNamespaceNamesLv=$wgNamespaceNamesLv+$wgExtraNamespaces; } /* private */ $wgDefaultUserOptionsLv = array( 'quickbar' => 1, 'underline' => 1, 'hover' => 1, 'cols' => 80, 'rows' => 25, 'searchlimit' => 20, 'contextlines' => 5, 'contextchars' => 50, 'skin' => $wgDefaultSkin, 'math' => 1, 'rcdays' => 7, 'rclimit' => 50, 'highlightbroken' => 1, 'stubthreshold' => 0, 'previewontop' => 1, 'editsection'=>1,'editsectiononrightclick'=>0, 'showtoc'=>1, 'showtoolbar' =>1, 'date' => 0, 'imagesize' => 2, 'fancysig' => 0, ); /* private */ $wgQuickbarSettingsLv = array( 'Nerādīt', 'Pa kreisi', 'Pa labi', 'Pa kreisi, kustīgs' ); /* private */ $wgSkinNamesLv = array( 'standard' => 'Klasiska', 'nostalgia' => 'Nostalģija', 'cologneblue' => 'Ķelnes zils', 'davinci' => 'DaVinči', 'mono' => 'Mono', 'monobook' => 'MonoBook', 'myskin' => 'ManaTēma', 'chick' => 'Šiks' ); # Validation types $wgValidationTypesLv = array ( '0' => "Stils|Briesmīgs|Brīnišķīgs|5", '1' => "Likumība|Nelegāls|Legāls|5", '2' => "Pabeigtība|Aizmetnis|Izvērsts|5", '3' => "Fakti|No pirksta izzīsti|Fundamentāli kā klints|5", '4' => "Piemērots 1.0 (papīra)|Nē|Jā|2", '5' => "Piemērots 1.0 (CD)|Nē|Jā|2" ); /* private */ $wgMathNamesLv = array( MW_MATH_PNG => 'mw_math_png', MW_MATH_SIMPLE => 'mw_math_simple', MW_MATH_HTML => 'mw_math_html', MW_MATH_SOURCE => 'mw_math_source', MW_MATH_MODERN => 'mw_math_modern', MW_MATH_MATHML => 'mw_math_mathml' ); # Whether to use user or default setting in Language::date() define( 'MW_DATE_USER_FORMAT', true ); /* private */ $wgDateFormatsLv = array( 'Nenoteikts', '15. janvāris, 2001', '2001. gada 15. janvāris', '2001.gada 15.janvāris', '15.01.2001' ); /* private */ $wgUserTogglesLv = array( 'hover' => 'Parādīt informāciju, kad peles kursors ir virs wiki linka', 'underline' => 'Pasvītrot linkus', 'highlightbroken' => 'Parādīt linkus uz neesošām lapām <a href=\"\" class=\"new\">šādi</a> (alternatīva: šādi - <a href=\"\" class=\"internal\">?</a>).', 'justify' => 'Izlīdzināt rindkopas pēc malām', 'hideminor' => 'Paslēpt maznozīmīgus labojumus pēdējo izmaiņu lapā', 'usenewrc' => 'Papildinātas pēdējās izmaiņas (nav piemērotas visiem pārlūkiem)', 'numberheadings' => 'Automātiski numurēt virsrakstus', 'showtoolbar' => 'Parādīt izmainīšanas rīkujoslu', 'editondblclick' => 'Atvērt izmainīšanas lapu, divreiz uzklikšķinot uz lapas (nepieciešams JavaScript)', 'editsection' => 'Rādīt izmainīšanas linkus pie sadaļām \"izmainīt šo sadaļu\"', 'editsectiononrightclick' => 'Atvērt sadaļas izmainīšanas lapu, uzklikšķinot ar labo pogu uz sadaļas virsraksta (nepieciešams JavaScript)', 'showtoc' => 'Parādīt satura rādītāju (lapām, kurās ir vairāk par 3 virsrakstiem)', 'rememberpassword' => 'Atcerēties paroli pēc pārlūka aizvēršanas', 'editwidth' => 'Parādīt izmainīšanas logu pilnā platumā', 'watchdefault' => 'Sākotnēji atzīmēt, ka tevis izmainītās lapas jāpievieno uzraugāmo lapu sarakstam', 'minordefault' => 'Atzīmēt visus labojumus jau sākotnēji par maznozīmīgiem', 'previewontop' => 'Parādīt pirmskatu virs izmainīšanas loga, nevis zem', 'previewonfirst' => 'Parādīt pirmskatu jau sākotnējā labošanā', 'nocache' => 'Neļaut pārlūkam saglabāt lapas kešatmiņā', 'fancysig' => 'Vienkāršs paraksts (bez automātiskās saites)' ); /* private */ $wgBookstoreListLv = array( 'Siets.lv meklēšana bibliotēkās' => 'http://siets.lv/siets.php?q=$1&d=lnb&Token=&l=lv&s=57e76cf32f0f100d1f3e&an=y&a=&nos=&sbm=y&Search=Mekl%C4%93t+Siet%C4%81&lc=Y' 'AddALL' => 'http://www.addall.com/New/Partner.cgi?query=$1&type=ISBN', 'Amizante.lv' => 'http://www.amizante.lv/browse?search_by=keywords&categories_id=279&keywords=$1&rank=%252Btitlerank&x=45&y=14', 'Amazon.com' => 'http://www.amazon.com/exec/obidos/ISBN=$1', 'PriceSCAN' => 'http://www.pricescan.com/books/bookDetail.asp?isbn=$1', 'Barnes & Noble' => 'http://shop.barnesandnoble.com/bookSearch/isbnInquiry.asp?isbn=$1' ); # Read language names global $wgLanguageNames; require_once( 'Names.php' ); $wgLanguageNamesLv =& $wgLanguageNames; /* private */ $wgWeekdayNamesLv = array( 'svētdiena', 'pirmdiena', 'otrdiena', 'trešdiena', 'ceturtdiena', 'piektdiena', 'sestdiena' ); /* private */ $wgMonthNamesLv = array( 'janvāris', 'februāris', 'marts', 'aprīlis', 'maijs', 'jūnijs', 'jūlijs', 'augusts', 'septembris', 'oktobris', 'novembris', 'decemberis' ); /* private */ $wgMonthNamesGenEn = array( 'january-gen', 'february-gen', 'march-gen', 'april-gen', 'may-gen', 'june-gen', 'july-gen', 'august-gen', 'september-gen', 'october-gen', 'november-gen', 'december-gen' ); /* private */ $wgMonthAbbreviationsLv = array( 'janvārī,', 'februārī,', 'martā,', 'aprīlī,', 'maijā,', 'jūnijā,', 'jūlijā,', 'augustā,', 'septembrī,', 'oktobrī,', 'novembrī,', 'decembrī,' ); # Note to translators: # Please include the English words as synonyms. This allows people # from other wikis to contribute more easily. # /* private */ $wgMagicWordsLv = array( # ID CASE SYNONYMS MAG_REDIRECT => array( 0, '#REDIRECT', '#REDIREKTS'), MAG_NOTOC => array( 0, '__NOTOC__', '__BEZ SATURA__), MAG_FORCETOC => array( 0, '__FORCETOC__' ), MAG_TOC => array( 0, '__TOC__', '__SATURS__' ), MAG_NOEDITSECTION => array( 0, '__NOEDITSECTION__' ), MAG_START => array( 0, '__START__' ), MAG_CURRENTMONTH => array( 1, 'CURRENTMONTH' ), MAG_CURRENTMONTHNAME => array( 1, 'CURRENTMONTHNAME' ), MAG_CURRENTDAY => array( 1, 'CURRENTDAY' ), MAG_CURRENTDAYNAME => array( 1, 'CURRENTDAYNAME' ), MAG_CURRENTYEAR => array( 1, 'CURRENTYEAR' ), MAG_CURRENTTIME => array( 1, 'CURRENTTIME' ), MAG_NUMBEROFARTICLES => array( 1, 'NUMBEROFARTICLES' ), MAG_CURRENTMONTHNAMEGEN => array( 1, 'CURRENTMONTHNAMEGEN' ), MAG_PAGENAME => array( 1, 'PAGENAME' ), MAG_PAGENAMEE => array( 1, 'PAGENAMEE' ), MAG_NAMESPACE => array( 1, 'NAMESPACE' ), MAG_MSG => array( 0, 'MSG:' ), MAG_SUBST => array( 0, 'SUBST:' ), MAG_MSGNW => array( 0, 'MSGNW:' ), MAG_END => array( 0, '__END__' ), MAG_IMG_THUMBNAIL => array( 1, 'thumbnail', 'thumb', 'sīkbilde'), MAG_IMG_RIGHT => array( 1, 'right', 'pa labi' ), MAG_IMG_LEFT => array( 1, 'left', pa kreisi' ), MAG_IMG_NONE => array( 1, 'none', 'nav' ), MAG_IMG_WIDTH => array( 1, '$1px' ), MAG_IMG_CENTER => array( 1, 'center', 'centre', 'centrā'), MAG_IMG_FRAMED => array( 1, 'framed', 'enframed', 'frame', 'rāmis'), MAG_INT => array( 0, 'INT:' ), MAG_SITENAME => array( 1, 'SITENAME' ), MAG_NS => array( 0, 'NS:' ), MAG_LOCALURL => array( 0, 'LOCALURL:' ), MAG_LOCALURLE => array( 0, 'LOCALURLE:' ), MAG_SERVER => array( 0, 'SERVER' ), MAG_GRAMMAR => array( 0, 'GRAMMAR:' ), MAG_NOTITLECONVERT => array( 0, '__NOTITLECONVERT__', '__NOTC__'), MAG_NOCONTENTCONVERT => array( 0, '__NOCONTENTCONVERT__', '__NOCC__'), MAG_CURRENTWEEK => array( 1, 'CURRENTWEEK' ), MAG_CURRENTDOW => array( 1, 'CURRENTDOW' ), ); #Decimal numbers with commas instead of dots function formatNum( $number ) { return strtr($number, '.,', ', ' ); } #------------------------------------------------------------------- # Default messages #------------------------------------------------------------------- # Allowed characters in keys are: A-Z, a-z, 0-9, underscore (_) and # hyphen (-). If you need more characters, you may be able to change # the regex in MagicWord::initRegex # required for copyrightwarning global $wgRightsText; /* private */ $wgAllMessagesLv = array( 'special_version_prefix' => '&nbsp;', 'special_version_postfix' => '&nbsp;', # User preference toggles 'tog-hover' => 'Parādīt informāciju, kad peles kursors ir virs wiki linka', 'tog-underline' => 'Pasvītrot linkus', 'tog-highlightbroken' => 'Parādīt linkus uz neesošām lapām <a href=\"\" class=\"new\">šādi</a> (alternatīva: šādi - <a href=\"\" class=\"internal\">?</a>).', 'tog-justify' => 'Izlīdzināt rindkopas pēc malām', 'tog-hideminor' => 'Paslēpt maznozīmīgus labojumus pēdējo izmaiņu lapā', 'tog-usenewrc' => 'Papildinātas pēdējās izmaiņas (nav piemērotas visiem pārlūkiem)', 'tog-numberheadings' => 'Numurēt virsrakstus', 'tog-showtoolbar'=>'Parādīt izmainīšanas rīkujoslu', 'tog-editondblclick' => 'Atvērt izmainīšanas lapu, divreiz uzklikšķinot uz lapas (JavaScript)', 'tog-editsection'=>'Rādīt sadaļu izmainīšanas linkus \"izmainīt šo sadaļu\"', 'tog-editsectiononrightclick'=>'Atvērt sadaļas izmainīšanas lapu, uzklikšķinot ar labo pogu uz sadaļas virsraksta (JavaScript)', 'tog-showtoc'=>'Rādīt satura rādītāju (lapām, kurās ir vairāk par 3 virsrakstiem)', 'tog-rememberpassword' => 'Atcerēties paroli pēc pārlūka aizvēršanas', 'tog-editwidth' => 'Parādīt izmainīšanas logu pilnā platumā', 'tog-watchdefault' => 'Pievienot tevis izmainītās lapas uzraugāmo lapu sarakstam', 'tog-minordefault' => 'Sākotnēji atzīmēt visus labojmus par maznozīmīgiem', 'tog-previewontop' => 'Parādīt pirmskatu virs izmainīšanas loga, nevis zem tā', 'tog-previewonfirst' => 'Parādīt pirmskatu jau sākotnējā labošanā', 'tog-nocache' => 'Neļaut pārlūkam saglabāt lapas kešatmiņā', 'tog-fancysig' => 'Vienkāršs paraksts (bez automātiskās saites)', # dates 'sunday' => 'svētdiena', 'monday' => 'pirmdiena', 'tuesday' => 'otrdiena', 'wednesday' => 'trešdiena', 'thursday' => 'ceturtdiena', 'friday' => 'piektdiena', 'saturday' => 'sestdiena', 'january' => 'janvāris', 'february' => 'februāris', 'march' => 'marts', 'april' => 'aprīlis', 'may_long' => 'maijs', 'june' => 'jūnijs', 'july' => 'jūlijs', 'august' => 'augusts', 'september' => 'septembris', 'october' => 'oktobris', 'november' => 'novembris', 'december' => 'decembris', 'jan' => 'janvārī,', 'feb' => 'februārī,', 'mar' => 'martā,', 'apr' => 'aprīlī,', 'may' => 'maijā,', 'jun' => 'jūnijā,', 'jul' => 'jūlijā,', 'aug' => 'augustā,', 'sep' => 'septembrī,', 'oct' => 'oktobrī,', 'nov' => 'novembrī,', 'dec' => 'decembrī,', # Bits of text used by many pages: # 'categories' => 'Kategorijas', 'category' => 'kategorija', 'category_header' => 'Raksti, kas ietverti kategorijā "$1".', 'subcategories' => 'Apakškategorijas', 'linktrail' => '/^([a-z]+)(.*)$/sD', 'mainpage' => 'Sākumlapa', 'mainpagetext' => 'Wiki programmatūra ir veiksmīgi ieinstalēta.', "mainpagedocfooter" => "Skat. [http://meta.wikipedia.org/wiki/MediaWiki_i18n dokumentāciju par lietotāja saskarnes pielāgošanu] un [http://meta.wikipedia.org/wiki/MediaWiki_User%27s_Guide Lietotāja pamācību] par izmantošanu un konfigurēšanu.", # NOTE: To turn off "Community portal" in the title links, # set "portal" => "-" 'portal' => 'Kopienas portāls', 'portal-url' => 'Project:Kopienas portāls', 'about' => 'Par', "aboutsite" => "Par: {{SITENAME}}", "aboutpage" => "Project:Par", 'article' => 'Raksts', 'help' => 'Palīdzība', "helppage" => "Palīdzība:Saturs", "wikititlesuffix" => "{{SITENAME}}", "bugreports" => "Kļūdu paziņojumi", "bugreportspage" => "Project:Kļūdu_paziņojumi", 'sitesupport' => 'Ziedojumi', 'sitesupport-url' => 'Project:Ziedojumi', 'faq' => 'BUJ', "faqpage" => "Project:BUJ", "edithelp" => "Palīdzība izmaiņām", "newwindow" => "(atveras jaunā logā)", "edithelppage" => "Palīdzība:Izmaiņu veikšana", 'cancel' => 'Atcelt', 'qbfind' => 'Meklēšana', 'qbbrowse' => 'Navigācija', 'qbedit' => 'Izmainīšana', 'qbpageoptions' => 'Šī lapa', 'qbpageinfo' => 'Konteksts', 'qbmyoptions' => 'Manas lapas', 'qbspecialpages' => 'Īpašās lapas', 'moredotdotdot' => 'Vairāk...', 'mypage' => 'Mana lapa', 'mytalk' => 'Mana diskusija', 'anontalk' => 'Šīs IP adreses lietotāja diskusija', 'navigation' => 'Navigācija', # NOTE: To turn off "Current Events" in the sidebar, # set "currentevents" => "-" 'currentevents' => 'Aktualitātes', 'currentevents-url' => 'Aktualitātes', # NOTE: To turn off "Disclaimers" in the title links, # set "disclaimers" => "-" 'disclaimers' => 'Saistību atrunas', "disclaimerpage" => "Project:Saistību_atrunas", "errorpagetitle" => "Kļūda", "returnto" => "Atgriezties: $1", "tagline" => "{{SITENAME}}s raksts", 'whatlinkshere' => 'Norādes uz šo rakstu', 'help' => 'Palīdzība', 'search' => 'Meklēt', 'go' => 'Aiziet!', "history" => 'Lapas hronoloģija', 'history_short' => 'Hronoloģija', 'info_short' => 'Informācija', 'printableversion' => 'Drukājama versija', 'edit' => 'Izmainīt šo lapu', 'editthispage' => 'Izmainīt šo lapu', 'delete' => 'Dzēst', "deletethispage" => "Dzēst šo lapu", "undelete_short" => "Atjaunot dzēstas $1 versijas", 'undelete_short1' => 'Atjaunot dzēstu $1 versiju', 'protect' => 'Aizsargāt', 'protectthispage' => 'Aizsargāt šo lapu', 'unprotect' => 'Neaizsargāt', 'unprotectthispage' => 'Neaizsargāt šo lapu', 'newpage' => 'Jauna lapa', 'talkpage' => 'Diskusija par šo lapu', 'specialpage' => 'Īpašā lapa', 'personaltools' => 'Personīgie rīki', 'postcomment' => 'Pievienot komentāru', 'addsection' => '+', 'articlepage' => 'Apskatīt rakstu', 'subjectpage' => 'View subject', # For compatibility 'talk' => 'Diskusija', 'toolbox' => 'Rīki', 'userpage' => 'Apskatīt lietotāja lapu', 'wikipediapage' => 'Aplūkot projekta lapu', 'imagepage' => 'Aplūkot attēla lapu', 'viewtalkpage' => 'Apskatīt diskusiju', 'otherlanguages' => 'Citās valodās', 'redirectedfrom' => '(Pāradresēts no $1)', 'lastmodified' => 'Šajā lapā pēdējās izmaiņas izdarītas $1.', 'viewcount' => 'Šī lapa ir skatīta $1 reizes.', 'copyright' => 'Saturs ir pieejams saskaņā ar $1.', 'poweredby' => "{{SITENAME}} darbojas ar [http://www.mediawiki.org/ MediaWiki], atvērtā koda wiki programmatūru.", 'printsubtitle' => "(Saturs iegūts no {{SERVER}})", 'protectedpage' => 'Aizsargāta lapa', 'administrators' => "Project:Administrācija", 'sysoptitle' => 'Nepieciešamas admina pilnvaras', 'sysoptext' => "Jūsu pieprasīto darbību var veikt tikai lietotāji ar \"sysop\" statusu. Skat. $1.", 'developertitle' => 'Nepieciešamas programmētāja pilnvaras', "developertext" => "Jūsu pieprasīto darbību var veikt tikai lietotāji ar \"developer\" statusu. Skat. $1.", 'bureaucrattitle' => 'Nepieciešamas birokrāta pilnvaras', "bureaucrattext" => "Jūsu pieprasīto darbību var veikt tikai lietotāji ar \"bureaucrat\" statusu.", 'nbytes' => '$1 baitu', 'ok' => 'Labi', 'sitetitle' => "{{SITENAME}}", 'pagetitle' => "$1 - {{SITENAME}}", 'sitesubtitle' => 'Brīvā enciklopēdija', # FIXME 'retrievedfrom' => "Saturs iegūts no \"$1\"", 'newmessages' => "Tev ir $1.", 'newmessageslink' => 'jauns vēstījums', 'editsection'=>'izmainīt šo sadaļu', 'toc' => 'Satura rādītājs', 'showtoc' => 'parādīt', 'hidetoc' => 'paslēpt', 'thisisdeleted' => "Apskatīt vai atjaunot $1?", 'restorelink' => "$1 dzēstās versijas", 'feedlinks' => 'Barotne:', 'sitenotice' => '-', # the equivalent to wgSiteNotice # Short words for each namespace, by default used in the 'article' tab in monobook 'nstab-main' => 'Raksts', 'nstab-user' => 'Lietotāja lapa', 'nstab-media' => 'Media', 'nstab-special' => 'Special', 'nstab-wp' => 'Par', 'nstab-image' => 'Attēls', 'nstab-mediawiki' => 'Paziņojums', 'nstab-template' => 'Veidne', 'nstab-help' => 'Palīdzība', 'nstab-category' => 'Kategorija', # Main script and global functions # 'nosuchaction' => 'Tādas darbības nav', 'nosuchactiontext' => 'Ar URL norādīto darbību wiki neatpazīst.', 'nosuchspecialpage' => 'Nav tādas īpašās lapas', 'nospecialpagetext' => 'Tu esi pieprasījis īpašo lapu, ko wiki neatpazīst.', # General errors # 'error' => 'Kļūda', 'databaseerror' => 'Datubāzes kļūda', 'dberrortext' => "Ir notikusi datubāzes pieprasījuma sintakses kļūda. Tas var norādīt uz kļūdu programmā. Pēdējais mēģinātais datubāzes pieprasījums bija šāds: <blockquote><tt>$1</tt></blockquote> no funkcijas \"<tt>$2</tt>\". MySQL norādīja kļūdu \"<tt>$3: $4</tt>\".", 'dberrortextcl' => "Ir notikusi datubāzes pieprasījuma sintakses kļūda. Pēdējais mēģinātais datubāzes pieprasījums bija šāds: \"$1\" no funkcijas \"$2\". MySQL norādīja kļūdu \"$3: $4\".\n", 'noconnect' => 'Atvainojiet! Wiki ir dažas tehniskas grūtības un nav iespējams savienoties ar datubāzes serveri. <br /> $1', 'nodb' => "Nebija iespējams izvēlēties datubāzi $1", 'cachederror' => 'Šī lapa ir kešatmiņā saglabātā pieprasītās lapas kopija un var būt novecojusi.', 'laggedslavemode' => 'Brīdinājums: Šajā lapā var nebūt nesenas izmaiņas.', 'readonly' => 'Datubāze bloķēta', 'enterlockreason' => 'Ievadiet bloķēšanas iemeslu, kā arī aptuveno laiku, kad tā tiks atcelta', 'readonlytext' => "Datubāze šobrīd ir bloķēta un nav iespējams pievienot jaunus ierakstus un veikt citas izmaiņas. Iespējamais iemesls ir parasta datubāzes uzturēšanas darbība, pēc kā tā tiks atjaunota normālā stāvoklī. Administrators, kurš nobloķēja datubāzi, norādīja šādu iemeslu: <p>$1", 'missingarticle' => "Datubāzē netika atrasts lapas teksts, kam vajadzēja atrasties, proti, \"$1\". <p>Tā iemesls parasti tādas saites izmantošana, kas ved uz novecojušu versiju salīdzināšanas lapu vai hronoloģijas lapu, ja lapa ir dzēsta. <p>Ja tas tā nav, iespējams, tā ir programmas kļūda. Lūdzu, ziņo administratoram, norādot URL.", 'internalerror' => 'Iekšēja kļūda', 'filecopyerror' => "Nebija iespējams nokopēt failu \"$1\" uz \"$2\".", 'filerenameerror' => "Nebija iespējams pārdēvēt failu \"$1\" par \"$2\".", 'filedeleteerror' => "Nebija iespējams dzēst failu \"$1\".", 'filenotfound' => "Nebija iespējams atrast \"$1\".", 'unexpected' => "Neparedzēta vērtība: \"$1\"=\"$2\".", 'formerror' => 'Kļūda: nebija iespējams nosūtīt formas saturu', 'badarticleerror' => 'Šo darbību nevar veikt šajā lapā.', 'cannotdelete' => 'Nebija iespējams dzēst norādīto lapu vai attēlu. (Iespējams, to jau ir dzēsis kās cits.)', 'block_compress_delete' => "Can't delete this article because it contains block-compressed revisions. This is a temporary situation which the developers are well aware of, and should be fixed within a month or two. Please mark the article for deletion and wait for a developer to fix our buggy software.", 'badtitle' => 'Nepiemērots nosaukums', 'badtitletext' => "Pieprasītais lapas nosaukums bija nederīgs, neesošs vai nepareizs starpvalodu vai interwiki nosaukums.", 'perfdisabled' => 'Atvainojiet! Šī funkcija pagaidām nav pieejama, jo tā palēnina datubāzi tiktāl, ka neviens nevar izmantot wiki.', 'perfdisabledsub' => "Lūk, saglabāta kopija no $1:", # obsolete? 'perfcached' => 'Šie dati ir no kešatmiņas un var būt novecojuši:', 'wrong_wfQuery_params' => "Nepareizi parametri wfQuery()<br /> Fukcija: $1<br /> Pieprasījums: $2 ", 'viewsource' => 'Apskatīt kodu', 'protectedtext' => "Šī lapa ir bloķēta pret izmaiņām. Iemeslus, lūdzu, skaties [[Project:Aizsargāta lapa]]. Tu vari aplūkot un nokopēt lapas kodu:", 'seriousxhtmlerrors' => 'Tīrīšanā tika atklātas nopietnas xhtml marķējums kļūdas.', 'sqlhidden' => '(SQL pieprasījums slēpts)', # Login and logout pages # "logouttitle" => 'Lietotāja iziešana', "logouttext" => "Tu esi izgājis no {{SITENAME}}s. Vari turpināt to izmantot anonīmi, vari atgriezties kā cits lietotājs vai varbūt tas pats. Ņem vērā, ka arī pēc iziešanas no {{SITENAME}}s dažas lapas var tikt parādītas tā, it kā tu vēl būtu iekšā, līdz tiks iztīrīta pārlūka kešatmiņa.", 'welcomecreation' => "== Laipni lūdzam, $1! == Tu esi izveidojis jaunu lietotājvārdu. Neaizmirsti, ka ir iespējams mainīt {{SITENAME}}s izmantošanas izvēles.", 'loginpagetitle' => 'Lietotāja ieiešana', 'yourname' => 'Tavs lietotājvārds', 'yourpassword' => 'Tava parole', 'yourpasswordagain' => 'Atkārto paroli', 'newusersonly' => ' (tikai jauniem lietotājiem)', 'remembermypassword' => 'Atcerēties manu paroli pēc pārlūka aizvēršanas.', 'loginproblem' => '<b>Radās problēma ar ieiešanu.</b><br />Mēģini vēlreiz!', 'alreadyloggedin' => "<font color=red><b>Lietotāj $1, tu jau esi iegājis!</b></font><br />\n", 'login' => 'Ieiet', 'loginprompt' => "Lai izmantotu {{SITENAME}}s lietotājvārdu, tavam datoram ir jāpieņem sīkdatnes (<i>cookies</i>).", 'userlogin' => 'Izveidot jaunu lietotājvārdu vai doties iekšā', 'logout' => 'Iziet', 'userlogout' => 'Iziet', 'notloggedin' => 'Neesi iegājis', 'createaccount' => 'Izveidot jaunu lietotājvārdu', 'createaccountmail' => 'pa e-pastu', 'badretype' => 'Tevis ievadītās paroles nesakrīt.', 'userexists' => 'Tevis izvēlēto lietotājvārdu jau lieto kāds cits. Lūdzu, izvēlies kādu citu.', 'youremail' => 'Tava e-pasta adrese (nav obligāti)*', 'yourrealname' => 'Tavs īstais vārds*', 'yourlanguage' => 'Lietotāja saskarnes valoda', 'yourvariant' => 'Language variant', 'yournick' => 'Tavs paraksts', 'emailforlost' => "&nbsp;", #'prefs-help-userdata' => '* <strong>Real name</strong> (optional): if you choose to provide it this #will be used for giving you attribution for your work.<br /> ##* <strong>Email</strong> (optional): Enables people to contact you through the website without you #having to reveal your #email address to them, and it can be used to send you a new password if you forget it.', 'loginerror' => 'Neveiksmīga ieiešana', 'nocookiesnew' => "Lietotājvārds tika izveidots, bet tu neesi iegājis iekšā. {{SITENAME}} izmanto sīkdatnes (<i>cookies</i>), lai lietotāji varētu tajā ieiet. Tavs pārlūks nepieņem tās. Lūdzu, atļauj to pieņemšanu un tad nāc iekšā ar savu lietotājvārdu un paroli.", "nocookieslogin" => "{{SITENAME}} izmanto sīkdatnes (<i>cookies</i>), lai lietotāji varētu ieiet tajā. Diemžēl tavs pārlūks tos nepieņem. Lūdzu, atļauj to pieņemšanu un mēģini vēlreiz.", 'noname' => 'Tu neesi norādījis derīgu lietotāja vārdu.', 'loginsuccesstitle' => 'Ieiešana veiksmīga', 'loginsuccess' => "Tu esi veiksmīgi ienācis ar {{SITENAME}}s lietotājvārdu \"$1\".", 'nosuchuser' => "Nepastāv tāds lietotājvārds \"$1\". Pārbaudi pareizrakstību vai arī izveido jaunu lietotājvārdu, aizpildot zemāk esošos lauciņus. Ja nav redzami lauciņi jauna lietotājvārda izveidei, tad šī funkcija pagaidām nav pieejama. Tādā gadījumā, lūdzu, pieņem mūsu atvainošanos un mēģini vēlāk.", 'nosuchusershort' => "Nepastāv tāds lietotājvārds \"$1\". Pārbaudi pareizrakstību.", 'wrongpassword' => 'Tu ievadīji nepareizu paroli. Lūdzu, mēģini vēlreiz.', 'mailmypassword' => 'Atsūtiet man jaunu paroli', 'passwordremindertitle' => "Paroles atgadinajums no {{SITENAME}}s", 'passwordremindertext' => "Kads (varbut tu pats, no IP adreses $1) ludza, lai tev nosutam jaunu {{SITENAME}}s ({{SERVERNAME}}) paroli. Lietotajam $2 parole tagad ir $3. Ludzu, nomaini paroli, kad esi veiksmigi iekluvis ieksa.", 'noemail' => "Lietotājs \"$1\" nav norādījis savu e-pasta adresi.", 'passwordsent' => "Esam nosūtījuši jaunu paroli uz e-pasta adresi, kuru ir norādījis lietotājs \"$1\. Lūdzu, nāc iekšā ar jauno paroli, kad būsi to saņēmis.", 'loginend' => '\'\'\'Bezmaksas lietotājvārda reģistrēšana aizņem tikai dažas sekundes, turklāt reģistrētiem lietotājiem ir vairākas priekšrocības (skat. [[w:Wikipedia:Why create an account?|informāciju angliski]]).\'\'\' <div style="font-size:88%"> *\'\'\'Lai reģistrētos, izvēlies lietotājvārdu un paroli un spied \"Izveidot jaunu lietotāju\".\'\'\' *Centies neizvēlēties lietotājvārdu, kas ir apvainojošs, izaicinošs vai pārprotams. *Izvēlies viegli izlasāmu lietotājvārdu, kas nav vienkārši skaitlis. *Lietotājvārdam jāsākas ar lielo burtu. *Neizvēlies lietotājvārdu, kas ir kādas slavenības vai ar politiku, militārām tēmām vai ar reliģiju saistītas personas vai notikuma vārds (nosaukums), kā arī cita Vikipēdijas lietotāja vārdu. </div> \'\'\'Esošiem lietotājiem ir jāieraksta tikai lietotājvārds un parole.\'\'\' <div style="font-size:88%"> *Tavam pārlūkam ir jāpieņem sīkdatnes (<i>cookies</i>), lai tu varētu ieiet Vikipēdijā. </div> <div style="clear: both; padding-top: 2em;"> E-pasta adrese nav obligāti jānorāda, kā arī tā nav jāapstiprina. Tomēr, ja norādīsi savu e-pasta adresi, citi lietotāji varēs nosūtīt tev e-pastu, neuzzinot tavu adresi. Turklāt, ja aizmirsīsi savu paroli, mēs varēsim nosūtīt jaunu paroli uz šo adresi. \'\'\'Tavu adresi mēs neizpaužam nevienam.\'\'\' </div>', 'mailerror' => "Error sending mail: $1", 'acct_creation_throttle_hit' => 'Sorry, you have already created $1 accounts. You can\'t make any more.', # Edit page toolbar 'bold_sample'=>'Bold text', 'bold_tip'=>'Bold text', 'italic_sample'=>'Italic text', 'italic_tip'=>'Italic text', 'link_sample'=>'Link title', 'link_tip'=>'Internal link', 'extlink_sample'=>'http://www.example.com link title', 'extlink_tip'=>'External link (remember http:// prefix)', 'headline_sample'=>'Headline text', 'headline_tip'=>'Level 2 headline', 'math_sample'=>'Insert formula here', 'math_tip'=>'Mathematical formula (LaTeX)', 'nowiki_sample'=>'Insert non-formatted text here', 'nowiki_tip'=>'Ignore wiki formatting', 'image_sample'=>'Example.jpg', 'image_tip'=>'Embedded image', 'media_sample'=>'Example.mp3', 'media_tip'=>'Media file link', 'sig_tip'=>'Your signature with timestamp', 'hr_tip'=>'Horizontal line (use sparingly)', 'infobox'=>'Click a button to get an example text', # alert box shown in browsers where text selection does not work, test e.g. with mozilla or konqueror 'infobox_alert'=>"Please enter the text you want to be formatted.\\n It will be shown in the infobox for copy and pasting.\\nExample:\\n$1\\nwill become:\\n$2", # Edit pages # 'summary' => 'Summary', 'subject' => 'Subject/headline', 'minoredit' => 'This is a minor edit', 'watchthis' => 'Watch this page', 'savearticle' => 'Save page', 'preview' => 'Preview', 'showpreview' => 'Show preview', 'blockedtitle' => 'User is blocked', 'blockedtext' => "Your user name or IP address has been blocked by $1. The reason given is this:<br />''$2''<p>You may contact $1 or one of the other [[Project:Administrators|administrators]] to discuss the block. Note that you may not use the \"email this user\" feature unless you have a valid email address registered in your [[Special:Preferences|user preferences]]. Your IP address is $3. Please include this address in any queries you make. ", 'whitelistedittitle' => 'Login required to edit', 'whitelistedittext' => 'You have to [[Special:Userlogin|login]] to edit pages.', 'whitelistreadtitle' => 'Login required to read', 'whitelistreadtext' => 'You have to [[Special:Userlogin|login]] to read pages.', 'whitelistacctitle' => 'You are not allowed to create an account', 'whitelistacctext' => 'To be allowed to create accounts in this Wiki you have to [[Special:Userlogin|log]] in and have the appropriate permissions.', 'loginreqtitle' => 'Login Required', 'loginreqtext' => 'You must [[special:Userlogin|login]] to view other pages.', 'accmailtitle' => 'Password sent.', 'accmailtext' => "The Password for '$1' has been sent to $2.", 'newarticle' => '(New)', 'newarticletext' => "You've followed a link to a page that doesn't exist yet. To create the page, start typing in the box below (see the [[Project:Help|help page]] for more info). If you are here by mistake, just click your browser's '''back''' button.", 'talkpagetext' => '<!-- MediaWiki:talkpagetext -->', 'anontalkpagetext' => "----''This is the discussion page for an anonymous user who has not created an account yet or who does not use it. We therefore have to use the numerical [[IP address]] to identify him/her. Such an IP address can be shared by several users. If you are an anonymous user and feel that irrelevant comments have been directed at you, please [[Special:Userlogin|create an account or log in]] to avoid future confusion with other anonymous users.'' ", 'noarticletext' => '(There is currently no text in this page)', 'clearyourcache' => "'''Note:''' After saving, you have to clear your browser cache to see the changes: '''Mozilla:''' click ''Reload'' (or ''Ctrl-R''), '''IE / Opera:''' ''Ctrl-F5'', '''Safari:''' ''Cmd-R'', '''Konqueror''' ''Ctrl-R''.", 'usercssjsyoucanpreview' => "<strong>Tip:</strong> Use the 'Show preview' button to test your new CSS/JS before saving.", 'usercsspreview' => "'''Remember that you are only previewing your user CSS, it has not yet been saved!'''", 'userjspreview' => "'''Remember that you are only testing/previewing your user JavaScript, it has not yet been saved!'''", 'updated' => '(Updated)', 'note' => '<strong>Note:</strong> ', 'previewnote' => 'Remember that this is only a preview, and has not yet been saved!', 'previewconflict' => 'This preview reflects the text in the upper text editing area as it will appear if you choose to save.', 'editing' => "Editing $1", 'editingsection' => "Editing $1 (section)", 'editingcomment' => "Editing $1 (comment)", 'editconflict' => 'Edit conflict: $1', 'explainconflict' => "Someone else has changed this page since you started editing it. The upper text area contains the page text as it currently exists. Your changes are shown in the lower text area. You will have to merge your changes into the existing text. <b>Only</b> the text in the upper text area will be saved when you press \"Save page\".\n<p>", 'yourtext' => 'Your text', 'storedversion' => 'Stored version', 'nonunicodebrowser' => "<strong>WARNING: Your browser is not unicode compliant, please change it before editing an article.</strong>", 'editingold' => "<strong>WARNING: You are editing an out-of-date revision of this page. If you save it, any changes made since this revision will be lost.</strong>\n", 'yourdiff' => 'Differences', 'copyrightwarning' => "Please note that all contributions to {{SITENAME}} are considered to be released under the $2 (see $1 for details). If you don't want your writing to be edited mercilessly and redistributed at will, then don't submit it here.<br /> You are also promising us that you wrote this yourself, or copied it from a public domain or similar free resource. <strong>DO NOT SUBMIT COPYRIGHTED WORK WITHOUT PERMISSION!</strong>", 'copyrightwarning2' => "Please note that all contributions to {{SITENAME}} may be edited, altered, or removed by other contributors. If you don't want your writing to be edited mercilessly, then don't submit it here.<br /> You are also promising us that you wrote this yourself, or copied it from a public domain or similar free resource (see $1 for details). <strong>DO NOT SUBMIT COPYRIGHTED WORK WITHOUT PERMISSION!</strong>", 'longpagewarning' => "WARNING: This page is $1 kilobytes long; some browsers may have problems editing pages approaching or longer than 32kb. Please consider breaking the page into smaller sections.", 'readonlywarning' => 'WARNING: The database has been locked for maintenance, so you will not be able to save your edits right now. You may wish to cut-n-paste the text into a text file and save it for later.', 'protectedpagewarning' => "WARNING: This page has been locked so that only users with sysop privileges can edit it. Be sure you are following the <a href='$wgScript/Project:Protected_page_guidelines'>protected page guidelines</a>.", 'templatesused' => 'Templates used on this page:', # History pages # 'revhistory' => 'Revision history', 'nohistory' => 'There is no edit history for this page.', 'revnotfound' => 'Revision not found', 'revnotfoundtext' => "The old revision of the page you asked for could not be found. Please check the URL you used to access this page.\n", 'loadhist' => 'Loading page history', 'currentrev' => 'Current revision', 'revisionasof' => 'Revision as of $1', 'revisionasofwithlink' => 'Revision as of $1; $2<br />$3 | $4', 'previousrevision' => '&larr;Older revision', 'nextrevision' => 'Newer revision&rarr;', 'currentrevisionlink' => 'view current revision', 'cur' => 'cur', 'next' => 'next', 'last' => 'last', 'orig' => 'orig', 'histlegend' => 'Diff selection: mark the radio boxes of the versions to compare and hit enter or the button at the bottom.<br /> Legend: (cur) = difference with current version, (last) = difference with preceding version, M = minor edit.', 'history_copyright' => '-', # Diffs # 'difference' => '(Difference between revisions)', 'loadingrev' => 'loading revision for diff', 'lineno' => "Line $1:", 'editcurrent' => 'Edit the current version of this page', 'selectnewerversionfordiff' => 'Select a newer version for comparison', 'selectolderversionfordiff' => 'Select an older version for comparison', 'compareselectedversions' => 'Compare selected versions', # Search results # 'searchresults' => 'Search results', 'searchresulttext' => "For more information about searching {{SITENAME}}, see [[Project:Searching|Searching {{SITENAME}}]].", 'searchquery' => "For query \"$1\"", 'badquery' => 'Badly formed search query', 'badquerytext' => 'We could not process your query. This is probably because you have attempted to search for a word fewer than three letters long, which is not yet supported. It could also be that you have mistyped the expression, for example "fish and and scales". Please try another query.', 'matchtotals' => "The query \"$1\" matched $2 page titles and the text of $3 pages.", 'nogomatch' => 'No page with this exact title exists, trying full text search.', 'titlematches' => 'Article title matches', 'notitlematches' => 'No page title matches', 'textmatches' => 'Page text matches', 'notextmatches' => 'No page text matches', 'prevn' => "previous $1", 'nextn' => "next $1", 'viewprevnext' => "View ($1) ($2) ($3).", 'showingresults' => "Showing below up to <b>$1</b> results starting with #<b>$2</b>.", 'showingresultsnum' => "Showing below <b>$3</b> results starting with #<b>$2</b>.", 'nonefound' => "'''Note''': unsuccessful searches are often caused by searching for common words like \"have\" and \"from\", which are not indexed, or by specifying more than one search term (only pages containing all of the search terms will appear in the result).", 'powersearch' => 'Search', 'powersearchtext' => " Search in namespaces :<br /> $1<br /> $2 List redirects &nbsp; Search for $3 $9", "searchdisabled" => '<p style="margin: 1.5em 2em 1em">{{SITENAME}} search is disabled for performance reasons. You can search via Google in the meantime. <span style="font-size: 89%; display: block; margin-left: .2em">Note that their indexes of {{SITENAME}} content may be out of date.</span></p>', 'googlesearch' => ' <div style="margin-left: 2em"> <!-- Google search --> <div style="width:130px;float:left;text-align:center;position:relative;top:-8px"><a href="http://www.google.com/" style="padding:0;background-image:none"><img src="http://www.google.com/logos/Logo_40wht.gif" alt="Google" style="border:none" /></a></div> <form method="get" action="http://www.google.com/search" style="margin-left:135px"> <div> <input type="hidden" name="domains" value="{{SERVER}}" /> <input type="hidden" name="num" value="50" /> <input type="hidden" name="ie" value="$2" /> <input type="hidden" name="oe" value="$2" /> <input type="text" name="q" size="31" maxlength="255" value="$1" /> <input type="submit" name="btnG" value="Google Search" /> </div> <div style="font-size:90%"> <input type="radio" name="sitesearch" id="gwiki" value="{{SERVER}}" checked="checked" /><label for="gwiki">{{SITENAME}}</label> <input type="radio" name="sitesearch" id="gWWW" value="" /><label for="gWWW">WWW</label> </div> </form> </div>', 'blanknamespace' => '(Main)', # Preferences page # 'preferences' => 'Preferences', 'prefsnologin' => 'Not logged in', 'prefsnologintext' => "You must be <a href=\"{{localurl:Special:Userlogin}}\">logged in</a> to set user preferences.", 'prefslogintext' => "You are logged in as \"$1\". Your internal ID number is $2. See [[Project:User preferences help]] for help deciphering the options.", 'prefsreset' => 'Preferences have been reset from storage.', 'qbsettings' => 'Quickbar', 'qbsettingsnote' => 'This preference only works in the \'Standard\' and the \'CologneBlue\' skin.', 'changepassword' => 'Change password', 'skin' => 'Skin', 'math' => 'Rendering math', 'dateformat' => 'Date format', 'math_failure' => 'Failed to parse', 'math_unknown_error' => 'unknown error', 'math_unknown_function' => 'unknown function ', 'math_lexing_error' => 'lexing error', 'math_syntax_error' => 'syntax error', 'math_image_error' => 'PNG conversion failed; check for correct installation of latex, dvips, gs, and convert', 'math_bad_tmpdir' => 'Can\'t write to or create math temp directory', 'math_bad_output' => 'Can\'t write to or create math output directory', 'math_notexvc' => 'Missing texvc executable; please see math/README to configure.', 'prefs-personal' => 'User data', 'prefs-rc' => 'Recent changes and stub display', 'prefs-misc' => 'Misc settings', 'saveprefs' => 'Save preferences', 'resetprefs' => 'Reset preferences', 'oldpassword' => 'Old password', 'newpassword' => 'New password', 'retypenew' => 'Retype new password', 'textboxsize' => 'Editing', 'rows' => 'Rows', 'columns' => 'Columns', 'searchresultshead' => 'Search result settings', 'resultsperpage' => 'Hits to show per page', 'contextlines' => 'Lines to show per hit', 'contextchars' => 'Characters of context per line', 'stubthreshold' => 'Threshold for stub display', 'recentchangescount' => 'Number of titles in recent changes', 'savedprefs' => 'Your preferences have been saved.', 'timezonelegend' => 'Time zone', 'timezonetext' => 'Enter number of hours your local time differs from server time (UTC).', 'localtime' => 'Local time display', 'timezoneoffset' => 'Offset', 'servertime' => 'Server time is now', 'guesstimezone' => 'Fill in from browser', 'emailflag' => 'Disable e-mail from other users', 'defaultns' => 'Search in these namespaces by default:', 'default' => 'default', # User levels special page # # switching pan 'userlevels-lookup-group' => 'Manage group rights', 'userlevels-group-edit' => 'Existent groups: ', 'editgroup' => 'Edit Group', 'addgroup' => 'Add Group', 'userlevels-lookup-user' => 'Manage user groups', 'userlevels-user-editname' => 'Enter a username: ', 'editusergroup' => 'Edit User Groups', # group editing 'userlevels-editgroup' => 'Edit group', 'userlevels-addgroup' => 'Add group', 'userlevels-editgroup-name' => 'Group name: ', 'userlevels-editgroup-description' => 'Group description (max 255 characters):<br />', 'savegroup' => 'Save Group', # user groups editing 'userlevels-editusergroup' => 'Edit user groups', 'saveusergroups' => 'Save User Groups', 'userlevels-groupsmember' => 'Member of:', 'userlevels-groupsavailable' => 'Available groups:', 'userlevels-groupshelp' => 'Select groups you want the user to be removed from or added to. Unselected groups will not be changed. You can unselect a group by using CTRL + Left Click', # Recent changes # 'changes' => 'changes', 'recentchanges' => 'Recent changes', 'recentchanges-url' => 'Special:Recentchanges', 'recentchangestext' => 'Track the most recent changes to the wiki on this page.', 'rcloaderr' => 'Loading recent changes', 'rcnote' => "Below are the last <strong>$1</strong> changes in last <strong>$2</strong> days.", 'rcnotefrom' => "Below are the changes since <b>$2</b> (up to <b>$1</b> shown).", 'rclistfrom' => "Show new changes starting from $1", 'showhideminor' => "$1 minor edits | $2 bots | $3 logged in users | $4 patrolled edits ", 'rclinks' => "Show last $1 changes in last $2 days<br />$3", 'rchide' => "in $4 form; $1 minor edits; $2 secondary namespaces; $3 multiple edits.", 'rcliu' => "; $1 edits from logged in users", 'diff' => 'diff', 'hist' => 'hist', 'hide' => 'hide', 'show' => 'show', 'tableform' => 'table', 'listform' => 'list', 'nchanges' => "$1 changes", 'minoreditletter' => 'm', 'newpageletter' => 'N', 'sectionlink' => '&rarr;', 'undo' => 'undo', # Upload # 'upload' => 'Upload file', 'uploadbtn' => 'Upload file', 'uploadlink' => 'Upload images', 'reupload' => 'Re-upload', 'reuploaddesc' => 'Return to the upload form.', 'uploadnologin' => 'Not logged in', 'uploadnologintext' => "You must be <a href=\"{{localurl:Special:Userlogin}}\">logged in</a> to upload files.", 'uploadfile' => 'Upload images, sounds, documents etc.', 'uploaderror' => 'Upload error', 'uploadtext' => "'''STOP!''' Before you upload here, make sure to read and follow the [[Project:Image use policy|image use policy]]. To view or search previously uploaded images, go to the [[Special:Imagelist|list of uploaded images]]. Uploads and deletions are logged on the [[Project:Upload log|upload log]]. Use the form below to upload new image files for use in illustrating your pages. On most browsers, you will see a \"Browse...\" button, which will bring up your operating system's standard file open dialog. Choosing a file will fill the name of that file into the text field next to the button. You must also check the box affirming that you are not violating any copyrights by uploading the file. Press the \"Upload\" button to finish the upload. This may take some time if you have a slow internet connection. The preferred formats are JPEG for photographic images, PNG for drawings and other iconic images, and OGG for sounds. Please name your files descriptively to avoid confusion. To include the image in a page, use a link in the form '''<nowiki>[[{{ns:6}}:file.jpg]]</nowiki>''' or '''<nowiki>[[{{ns:6}}:file.png|alt text]]</nowiki>''' or '''<nowiki>[[{{ns:-2}}:file.ogg]]</nowiki>''' for sounds. Please note that as with wiki pages, others may edit or delete your uploads if they think it serves the project, and you may be blocked from uploading if you abuse the system.", 'uploadlog' => 'upload log', 'uploadlogpage' => 'Upload_log', 'uploadlogpagetext' => 'Below is a list of the most recent file uploads.', 'filename' => 'Filename', 'filedesc' => 'Summary', 'filestatus' => 'Copyright status', 'filesource' => 'Source', 'affirmation' => "I affirm that the copyright holder of this file agrees to license it under the terms of the $1.", 'copyrightpage' => "Project:Copyrights", 'copyrightpagename' => "{{SITENAME}} copyright", 'uploadedfiles' => 'Uploaded files', 'noaffirmation' => 'You must affirm that your upload does not violate any copyrights.', 'ignorewarning' => 'Ignore warning and save file anyway.', 'minlength' => 'Image names must be at least three letters.', 'illegalfilename' => 'The filename "$1" contains characters that are not allowed in page titles. Please rename the file and try uploading it again.', 'badfilename' => "Image name has been changed to \"$1\".", 'badfiletype' => "\".$1\" is not a recommended image file format.", 'largefile' => 'It is recommended that images not exceed 100k in size.', 'emptyfile' => 'The file you uploaded seems to be empty. This might be due to a typo in the file name. Please check whether you really want to upload this file.', 'fileexists' => 'A file with this name exists already, please check $1 if you are not sure if you want to change it.', 'successfulupload' => 'Successful upload', 'fileuploaded' => "File $1 uploaded successfully. Please follow this link: $2 to the description page and fill in information about the file, such as where it came from, when it was created and by whom, and anything else you may know about it. If this is an image, you can insert it like this: <tt><nowiki>[[Image:$1|thumb|Description]]</nowiki></tt>", 'uploadwarning' => 'Upload warning', 'savefile' => 'Save file', 'uploadedimage' => "uploaded \"$1\"", 'uploaddisabled' => 'Sorry, uploading is disabled.', 'uploadcorrupt' => 'The file is corrupt or has an incorrect extension. Please check the file and upload again.', # Image list # 'imagelist' => 'Image list', 'imagelisttext' => "Below is a list of $1 images sorted $2.", 'getimagelist' => 'fetching image list', 'ilshowmatch' => 'Show all images with names matching', 'ilsubmit' => 'Search', 'showlast' => "Show last $1 images sorted $2.", 'all' => 'all', 'byname' => 'by name', 'bydate' => 'by date', 'bysize' => 'by size', 'imgdelete' => 'del', 'imgdesc' => 'desc', 'imglegend' => 'Legend: (desc) = show/edit image description.', 'imghistory' => 'Image history', 'revertimg' => 'rev', 'deleteimg' => 'del', 'deleteimgcompletely' => 'Delete all revisions', 'imghistlegend' => 'Legend: (cur) = this is the current image, (del) = delete this old version, (rev) = revert to this old version. <br /><i>Click on date to see image uploaded on that date</i>.', 'imagelinks' => 'Image links', 'linkstoimage' => 'The following pages link to this image:', 'nolinkstoimage' => 'There are no pages that link to this image.', 'sharedupload' => "This is a file from the [[Commons:Main Page|Wikimedia Commons]]. Please see its '''[[Commons:Image:{{PAGENAME}}|description page]]''' there.", # Statistics # 'statistics' => 'Statistics', 'sitestats' => 'Site statistics', 'userstats' => 'User statistics', 'sitestatstext' => "There are '''$1''' total pages in the database. This includes \"talk\" pages, pages about {{SITENAME}}, minimal \"stub\" pages, redirects, and others that probably don't qualify as content pages. Excluding those, there are '''$2''' pages that are probably legitimate content pages. There have been a total of '''$3''' page views, and '''$4''' page edits since the wiki was setup. That comes to '''$5''' average edits per page, and '''$6''' views per edit.", 'userstatstext' => "There are '''$1''' registered users. '''$2''' of these are administrators (see $3).", # Maintenance Page # 'maintenance' => 'Maintenance page', 'maintnancepagetext' => 'This page includes several handy tools for everyday maintenance. Some of these functions tend to stress the database, so please do not hit reload after every item you fixed ;-)', 'maintenancebacklink' => 'Back to Maintenance Page', 'disambiguations' => 'Disambiguation pages', 'disambiguationspage' => "Project:Links_to_disambiguating_pages", 'disambiguationstext' => "The following pages link to a <i>disambiguation page</i>. They should link to the appropriate topic instead.<br />A page is treated as disambiguation if it is linked from $1.<br />Links from other namespaces are <i>not</i> listed here.", 'doubleredirects' => 'Double Redirects', 'doubleredirectstext' => "Each row contains links to the first and second redirect, as well as the first line of the second redirect text, usually giving the \"real\" target page, which the first redirect should point to.", 'brokenredirects' => 'Broken Redirects', 'brokenredirectstext' => 'The following redirects link to a non-existing pages.', 'selflinks' => 'Pages with Self Links', 'selflinkstext' => 'The following pages contain a link to themselves, which they should not.', 'mispeelings' => 'Pages with misspellings', 'mispeelingstext' => "The following pages contain a common misspelling, which are listed on $1. The correct spelling might be given (like this).", 'mispeelingspage' => 'List of common misspellings', 'missinglanguagelinks' => 'Missing Language Links', 'missinglanguagelinksbutton' => 'Find missing language links for', 'missinglanguagelinkstext' => "These pages do <i>not</i> link to their counterpart in $1. Redirects and subpages are <i>not</i> shown.", # Miscellaneous special pages # 'orphans' => 'Orphaned pages', 'geo' => 'GEO coordinates', 'validate' => 'Validate page', 'lonelypages' => 'Orphaned pages', 'uncategorizedpages' => 'Uncategorized pages', 'uncategorizedcategories' => 'Uncategorized categories', 'unusedimages' => 'Unused images', 'popularpages' => 'Popular pages', 'nviews' => '$1 views', 'wantedpages' => 'Wanted pages', 'nlinks' => '$1 links', 'allpages' => 'All pages', 'randompage' => 'Random page', 'randompage-url'=> 'Special:Randompage', 'shortpages' => 'Short pages', 'longpages' => 'Long pages', 'deadendpages' => 'Dead-end pages', 'listusers' => 'User list', 'listadmins' => 'Admins list', 'specialpages' => 'Special pages', 'spheading' => 'Special pages for all users', 'asksqlpheading' => 'asksql level', 'blockpheading' => 'block level', 'createaccountpheading' => 'createaccount level', 'deletepheading' => 'delete level', 'userrightspheading' => 'userrights level', 'siteadminpheading' => 'siteadmin level', /** obsoletes 'sysopspheading' => 'For sysop use only', 'developerspheading' => 'For developer use only', */ 'protectpage' => 'Protect page', 'recentchangeslinked' => 'Related changes', 'rclsub' => "(to pages linked from \"$1\")", 'debug' => 'Debug', 'newpages' => 'New pages', 'ancientpages' => 'Oldest pages', 'intl' => 'Interlanguage links', 'move' => 'Move', 'movethispage' => 'Move this page', 'unusedimagestext' => '<p>Please note that other web sites may link to an image with a direct URL, and so may still be listed here despite being in active use.</p>', 'booksources' => 'Book sources', 'categoriespagetext' => 'The following categories exist in the wiki.', 'data' => 'Data', 'userlevels' => 'User levels management', # FIXME: Other sites, of course, may have affiliate relations with the booksellers list 'booksourcetext' => "Below is a list of links to other sites that sell new and used books, and may also have further information about books you are looking for. {{SITENAME}} is not affiliated with any of these businesses, and this list should not be construed as an endorsement.", 'isbn' => 'ISBN', 'rfcurl' => 'http://www.faqs.org/rfcs/rfc$1.html', 'pubmedurl' => 'http://www.ncbi.nlm.nih.gov/entrez/query.fcgi?cmd=Retrieve&db=pubmed&dopt=Abstract&list_uids=$1', 'alphaindexline' => "$1 to $2", 'version' => 'Version', 'log' => 'Logs', 'alllogstext' => 'Combined display of upload, deletion, protection, blocking, and sysop logs. You can narrow down the view by selecting a log type, the user name, or the affected page.', # Special:Allpages 'nextpage' => 'Next page ($1)', 'articlenamespace' => '(articles)', 'allpagesformtext1' => 'Display pages starting at: $1', 'allpagesformtext2' => 'Choose namespace: $1 $2', 'allarticles' => 'All articles', 'allpagesprev' => 'Previous', 'allpagesnext' => 'Next', 'allpagesnamespace' => 'All pages ($1 namespace)', 'allpagessubmit' => 'Go', # Email this user # 'mailnologin' => 'No send address', 'mailnologintext' => "You must be <a href=\"{{localurl:Special:Userlogin\">logged in</a> and have a valid e-mail address in your <a href=\"{{localurl:Special:Preferences}}\">preferences</a> to send e-mail to other users.", 'emailuser' => 'E-mail this user', 'emailpage' => 'E-mail user', 'emailpagetext' => 'If this user has entered a valid e-mail address in his or her user preferences, the form below will send a single message. The e-mail address you entered in your user preferences will appear as the "From" address of the mail, so the recipient will be able to reply.', 'usermailererror' => 'Mail object returned error: ', 'defemailsubject' => "{{SITENAME}} e-mail", 'noemailtitle' => 'No e-mail address', 'noemailtext' => 'This user has not specified a valid e-mail address, or has chosen not to receive e-mail from other users.', 'emailfrom' => 'From', 'emailto' => 'To', 'emailsubject' => 'Subject', 'emailmessage' => 'Message', 'emailsend' => 'Send', 'emailsent' => 'E-mail sent', 'emailsenttext' => 'Your e-mail message has been sent.', # Watchlist # 'watchlist' => 'My watchlist', 'watchlistsub' => "(for user \"$1\")", 'nowatchlist' => 'You have no items on your watchlist.', 'watchnologin' => 'Not logged in', 'watchnologintext' => "You must be <a href=\"{{localurl:Special:Userlogin}}\">logged in</a> to modify your watchlist.", 'addedwatch' => 'Added to watchlist', 'addedwatchtext' => "The page \"$1\" has been added to your [[Special:Watchlist|watchlist]]. Future changes to this page and its associated Talk page will be listed there, and the page will appear '''bolded''' in the [[Special:Recentchanges|list of recent changes]] to make it easier to pick out. <p>If you want to remove the page from your watchlist later, click \"Stop watching\" in the sidebar.", 'removedwatch' => 'Removed from watchlist', 'removedwatchtext' => "The page \"$1\" has been removed from your watchlist.", 'watch' => 'Watch', 'watchthispage' => 'Watch this page', 'unwatch' => 'Unwatch', 'unwatchthispage' => 'Stop watching', 'notanarticle' => 'Not a content page', 'watchnochange' => 'None of your watched items were edited in the time period displayed.', 'watchdetails' => "($1 pages watched not counting talk pages; $2 total pages edited since cutoff; $3... <a href='$4'>show and edit complete list</a>.)", 'watchmethod-recent'=> 'checking recent edits for watched pages', 'watchmethod-list' => 'checking watched pages for recent edits', 'removechecked' => 'Remove checked items from watchlist', 'watchlistcontains' => "Your watchlist contains $1 pages.", 'watcheditlist' => 'Here\'s an alphabetical list of your watched pages. Check the boxes of pages you want to remove from your watchlist and click the \'remove checked\' button at the bottom of the screen.', 'removingchecked' => 'Removing requested items from watchlist...', 'couldntremove' => "Couldn't remove item '$1'...", 'iteminvalidname' => "Problem with item '$1', invalid name...", 'wlnote' => "Below are the last $1 changes in the last <b>$2</b> hours.", 'wlshowlast' => "Show last $1 hours $2 days $3", 'wlsaved' => 'This is a saved version of your watchlist.', # Delete/protect/revert # 'deletepage' => 'Delete page', 'confirm' => 'Confirm', 'excontent' => 'content was:', 'exbeforeblank' => 'content before blanking was:', 'exblank' => 'page was empty', 'confirmdelete' => 'Confirm delete', 'deletesub' => "(Deleting \"$1\")", 'historywarning' => 'Warning: The page you are about to delete has a history: ', 'confirmdeletetext' => "You are about to permanently delete a page or image along with all of its history from the database. Please confirm that you intend to do this, that you understand the consequences, and that you are doing this in accordance with [[Project:Policy]].", 'confirmcheck' => 'Yes, I really want to delete this.', 'actioncomplete' => 'Action complete', 'deletedtext' => "\"$1\" has been deleted. See $2 for a record of recent deletions.", 'deletedarticle' => "deleted \"$1\"", 'dellogpage' => 'Deletion_log', 'dellogpagetext' => 'Below is a list of the most recent deletions.', 'deletionlog' => 'deletion log', 'reverted' => 'Reverted to earlier revision', 'deletecomment' => 'Reason for deletion', 'imagereverted' => 'Revert to earlier version was successful.', 'rollback' => 'Roll back edits', 'rollback_short' => 'Rollback', 'rollbacklink' => 'rollback', 'rollbackfailed' => 'Rollback failed', 'cantrollback' => 'Cannot revert edit; last contributor is only author of this page.', 'alreadyrolled' => "Cannot rollback last edit of [[$1]] by [[User:$2|$2]] ([[User talk:$2|Talk]]); someone else has edited or rolled back the page already. Last edit was by [[User:$3|$3]] ([[User talk:$3|Talk]]). ", # only shown if there is an edit comment 'editcomment' => "The edit comment was: \"<i>$1</i>\".", 'revertpage' => "Reverted edit of $2, changed back to last version by $1", 'sessionfailure' => 'There seems to be a problem with your login session; this action has been canceled as a precaution against session hijacking. Please hit "back" and reload the page you came from, then try again.', 'protectlogpage' => 'Protection_log', 'protectlogtext' => "Below is a list of page locks/unlocks. See [[Project:Protected page]] for more information.", 'protectedarticle' => "protected $1", 'unprotectedarticle' => "unprotected $1", 'protectsub' =>"(Protecting \"$1\")", 'confirmprotecttext' => 'Do you really want to protect this page?', 'confirmprotect' => 'Confirm protection', 'protectmoveonly' => 'Protect from moves only', 'protectcomment' => 'Reason for protecting', 'unprotectsub' =>"(Unprotecting \"$1\")", 'confirmunprotecttext' => 'Do you really want to unprotect this page?', 'confirmunprotect' => 'Confirm unprotection', 'unprotectcomment' => 'Reason for unprotecting', 'protectreason' => '(give a reason)', # Undelete 'undelete' => 'Restore deleted page', 'undeletepage' => 'View and restore deleted pages', 'undeletepagetext' => 'The following pages have been deleted but are still in the archive and can be restored. The archive may be periodically cleaned out.', 'undeletearticle' => 'Restore deleted page', 'undeleterevisions' => "$1 revisions archived", 'undeletehistory' => 'If you restore the page, all revisions will be restored to the history. If a new page with the same name has been created since the deletion, the restored revisions will appear in the prior history, and the current revision of the live page will not be automatically replaced.', 'undeleterevision' => "Deleted revision as of $1", 'undeletebtn' => 'Restore!', 'undeletedarticle' => "restored \"$1\"", 'undeletedrevisions' => "$1 revisions restored", 'undeletedtext' => "[[$1]] has been successfully restored. See [[Special:Log/delete]] for a record of recent deletions and restorations.", # Contributions # 'contributions' => 'User contributions', 'mycontris' => 'My contributions', 'contribsub' => "For $1", 'nocontribs' => 'No changes were found matching these criteria.', 'ucnote' => "Below are this user's last <b>$1</b> changes in the last <b>$2</b> days.", 'uclinks' => "View the last $1 changes; view the last $2 days.", 'uctop' => ' (top)' , 'newbies' => 'newbies', # What links here # 'whatlinkshere' => 'What links here', 'notargettitle' => 'No target', 'notargettext' => 'You have not specified a target page or user to perform this function on.', 'linklistsub' => '(List of links)', 'linkshere' => 'The following pages link to here:', 'nolinkshere' => 'No pages link to here.', 'isredirect' => 'redirect page', # Block/unblock IP # 'blockip' => 'Block user', 'blockiptext' => "Use the form below to block write access from a specific IP address or username. This should be done only only to prevent vandalism, and in accordance with [[Project:Policy|policy]]. Fill in a specific reason below (for example, citing particular pages that were vandalized).", 'ipaddress' => 'IP Address/username', 'ipbexpiry' => 'Expiry', 'ipbreason' => 'Reason', 'ipbsubmit' => 'Block this user', 'badipaddress' => 'Invalid IP address', 'noblockreason' => 'You must supply a reason for the block.', 'blockipsuccesssub' => 'Block succeeded', 'blockipsuccesstext' => "\"$1\" has been blocked. <br />See [[Special:Ipblocklist|IP block list]] to review blocks.", 'unblockip' => 'Unblock user', 'unblockiptext' => 'Use the form below to restore write access to a previously blocked IP address or username.', 'ipusubmit' => 'Unblock this address', 'ipusuccess' => "\"$1\" unblocked", 'ipblocklist' => 'List of blocked IP addresses and usernames', 'blocklistline' => "$1, $2 blocked $3 (expires $4)", 'blocklink' => 'block', 'unblocklink' => 'unblock', 'contribslink' => 'contribs', 'autoblocker' => "Autoblocked because you share an IP address with \"$1\". Reason \"$2\".", 'blocklogpage' => 'Block_log', 'blocklogentry' => 'blocked "$1" with an expiry time of $2', 'blocklogtext' => 'This is a log of user blocking and unblocking actions. Automatically blocked IP addresses are not listed. See the [[Special:Ipblocklist|IP block list]] for the list of currently operational bans and blocks.', 'unblocklogentry' => 'unblocked "$1"', 'range_block_disabled' => 'The sysop ability to create range blocks is disabled.', 'ipb_expiry_invalid' => 'Expiry time invalid.', 'ip_range_invalid' => "Invalid IP range.\n", 'proxyblocker' => 'Proxy blocker', 'proxyblockreason' => 'Your IP address has been blocked because it is an open proxy. Please contact your Internet service provider or tech support and inform them of this serious security problem.', 'proxyblocksuccess' => "Done.\n", 'sorbs' => 'SORBS DNSBL', 'sorbsreason' => 'Your IP address is listed as an open proxy in the [http://www.sorbs.net SORBS] DNSBL.', 'sorbs_create_account_reason' => 'Your IP address is listed as an open proxy in the [http://www.sorbs.net SORBS] DNSBL. You cannot create an account', # Developer tools # 'lockdb' => 'Lock database', 'unlockdb' => 'Unlock database', 'lockdbtext' => 'Locking the database will suspend the ability of all users to edit pages, change their preferences, edit their watchlists, and other things requiring changes in the database. Please confirm that this is what you intend to do, and that you will unlock the database when your maintenance is done.', 'unlockdbtext' => 'Unlocking the database will restore the ability of all users to edit pages, change their preferences, edit their watchlists, and other things requiring changes in the database. Please confirm that this is what you intend to do.', 'lockconfirm' => 'Yes, I really want to lock the database.', 'unlockconfirm' => 'Yes, I really want to unlock the database.', 'lockbtn' => 'Lock database', 'unlockbtn' => 'Unlock database', 'locknoconfirm' => 'You did not check the confirmation box.', 'lockdbsuccesssub' => 'Database lock succeeded', 'unlockdbsuccesssub' => 'Database lock removed', 'lockdbsuccesstext' => 'The database has been locked. <br />Remember to remove the lock after your maintenance is complete.', 'unlockdbsuccesstext' => 'The database has been unlocked.', # SQL query # 'asksql' => 'SQL query', 'asksqltext' => "Use the form below to make a direct query of the database. Use single quotes ('like this') to delimit string literals. This can often add considerable load to the server, so please use this function sparingly.", 'sqlislogged' => 'Please note that all queries are logged.', 'sqlquery' => 'Enter query', 'querybtn' => 'Submit query', 'selectonly' => 'Only read-only queries are allowed.', 'querysuccessful' => 'Query successful', # Make sysop 'makesysoptitle' => 'Make a user into a sysop', 'makesysoptext' => 'This form is used by bureaucrats to turn ordinary users into administrators. Type the name of the user in the box and press the button to make the user an administrator', 'makesysopname' => 'Name of the user:', 'makesysopsubmit' => 'Make this user into a sysop', 'makesysopok' => "<b>User \"$1\" is now a sysop</b>", 'makesysopfail' => "<b>User \"$1\" could not be made into a sysop. (Did you enter the name correctly?)</b>", 'setbureaucratflag' => 'Set bureaucrat flag', 'bureaucratlog' => 'Bureaucrat_log', 'rightslogtext' => 'This is a log of changes to user rights.', 'bureaucratlogentry' => "Rights for user \"$1\" set \"$2\"", 'rights' => 'Rights:', 'set_user_rights' => 'Set user rights', 'user_rights_set' => "<b>User rights for \"$1\" updated</b>", 'set_rights_fail' => "<b>User rights for \"$1\" could not be set. (Did you enter the name correctly?)</b>", 'makesysop' => 'Make a user into a sysop', # Validation 'val_clear_old' => 'Clear my other validation data for $1', 'val_merge_old' => 'Use my previous assessment where selected \'No opinion\'', 'val_form_note' => '<b>Hint:</b> Merging your data means that for the article revision you select, all options where you have specified <i>no opinion</i> will be set to the value and comment of the most recent revision for which you have expressed an opinion. For example, if you want to change a single option for a newer revision, but also keep your other settings for this article in this revision, just select which option you intend to <i>change</i>, and merging will fill in the other options with your previous settings.', 'val_noop' => 'No opinion', 'val_percent' => '<b>$1%</b><br />($2 of $3 points<br />by $4 users)', 'val_percent_single' => '<b>$1%</b><br />($2 of $3 points<br />by one user)', 'val_total' => 'Total', 'val_version' => 'Version', 'val_tab' => 'Validate', 'val_this_is_current_version' => 'this is the latest version', 'val_version_of' => "Version of $1" , 'val_table_header' => "<tr><th>Class</th>$1<th colspan=4>Opinion</th>$1<th>Comment</th></tr>\n", 'val_stat_link_text' => 'Validation statistics for this article', 'val_view_version' => 'View this version', 'val_validate_version' => 'Validate this version', 'val_user_validations' => 'This user has validated $1 pages.', 'val_no_anon_validation' => 'You have to be logged in to validate an article.', 'val_validate_article_namespace_only' => 'Only articles can be validated. This page is <i>not</i> in the article namespace.', 'val_validated' => 'Validation done.', 'val_article_lists' => 'List of validated articles', 'val_page_validation_statistics' => 'Page validation statistics for $1', # Move page # 'movepage' => 'Move page', 'movepagetext' => 'Using the form below will rename a page, moving all of its history to the new name. The old title will become a redirect page to the new title. Links to the old page title will not be changed; be sure to [[Special:Maintenance|check]] for double or broken redirects. You are responsible for making sure that links continue to point where they are supposed to go. Note that the page will \'\'\'not\'\'\' be moved if there is already a page at the new title, unless it is empty or a redirect and has no past edit history. This means that you can rename a page back to where it was just renamed from if you make a mistake, and you cannot overwrite an existing page. <b>WARNING!</b> This can be a drastic and unexpected change for a popular page; please be sure you understand the consequences of this before proceeding.', 'movepagetalktext' => 'The associated talk page, if any, will be automatically moved along with it \'\'\'unless:\'\'\' *You are moving the page across namespaces, *A non-empty talk page already exists under the new name, or *You uncheck the box below. In those cases, you will have to move or merge the page manually if desired.', 'movearticle' => 'Move page', 'movenologin' => 'Not logged in', 'movenologintext' => "You must be a registered user and <a href=\"{{localurl:Special:Userlogin}}\">logged in</a> to move a page.", 'newtitle' => 'To new title', 'movepagebtn' => 'Move page', 'pagemovedsub' => 'Move succeeded', 'pagemovedtext' => "Page \"[[$1]]\" moved to \"[[$2]]\".", 'articleexists' => 'A page of that name already exists, or the name you have chosen is not valid. Please choose another name.', 'talkexists' => 'The page itself was moved successfully, but the talk page could not be moved because one already exists at the new title. Please merge them manually.', 'movedto' => 'moved to', 'movetalk' => 'Move "talk" page as well, if applicable.', 'talkpagemoved' => 'The corresponding talk page was also moved.', 'talkpagenotmoved' => 'The corresponding talk page was <strong>not</strong> moved.', '1movedto2' => "$1 moved to $2", '1movedto2_redir' => '$1 moved to $2 over redirect', # Export 'export' => 'Export pages', 'exporttext' => 'You can export the text and editing history of a particular page or set of pages wrapped in some XML. In the future, this may then be imported into another wiki running MediaWiki software, although there is no support for this feature in the current version. To export article pages, enter the titles in the text box below, one title per line, and select whether you want the current version as well as all old versions, with the page history lines, or just the current version with the info about the last edit. In the latter case you can also use a link, e.g. [[{{ns:Special}}:Export/Train]] for the article [[Train]]. ', 'exportcuronly' => 'Include only the current revision, not the full history', # Namespace 8 related 'allmessages' => 'All system messages', 'allmessagesname' => 'Name', 'allmessagesdefault' => 'Default text', 'allmessagescurrent' => 'Current text', 'allmessagestext' => 'This is a list of all system messages available in the MediaWiki: namespace.', 'allmessagesnotsupportedUI' => 'Your current interface language <b>$1</b> is not supported by Special:AllMessages at this site. ', 'allmessagesnotsupportedDB' => 'Special:AllMessages not supported because wgUseDatabaseMessages is off.', # Thumbnails 'thumbnail-more' => 'Enlarge', 'missingimage' => "<b>Missing image</b><br /><i>$1</i>\n", 'filemissing' => 'File missing', # Special:Import 'import' => 'Import pages', 'importtext' => 'Please export the file from the source wiki using the Special:Export utility, save it to your disk and upload it here.', 'importfailed' => "Import failed: $1", 'importnotext' => 'Empty or no text', 'importsuccess' => 'Import succeeded!', 'importhistoryconflict' => 'Conflicting history revision exists (may have imported this page before)', # Keyboard access keys for power users 'accesskey-search' => 'f', 'accesskey-minoredit' => 'i', 'accesskey-save' => 's', 'accesskey-preview' => 'p', 'accesskey-compareselectedversions' => 'v', # tooltip help for some actions, most are in Monobook.js 'tooltip-search' => 'Search this wiki [alt-f]', 'tooltip-minoredit' => 'Mark this as a minor edit [alt-i]', 'tooltip-save' => 'Save your changes [alt-s]', 'tooltip-preview' => 'Preview your changes, please use this before saving! [alt-p]', 'tooltip-compareselectedversions' => 'See the differences between the two selected versions of this page. [alt-v]', 'tooltip-watch' => 'Add this page to your watchlist [alt-w]', # stylesheets 'Monobook.css' => '/* edit this file to customize the monobook skin for the entire site */', #'Monobook.js' => '/* edit this file to change js things in the monobook skin */', # Metadata 'nodublincore' => 'Dublin Core RDF metadata disabled for this server.', 'nocreativecommons' => 'Creative Commons RDF metadata disabled for this server.', 'notacceptable' => 'The wiki server can\'t provide data in a format your client can read.', # Attribution 'anonymous' => "Anonymous user(s) of $wgSitename", 'siteuser' => "$wgSitename user $1", 'lastmodifiedby' => "This page was last modified $1 by $2.", 'and' => 'and', 'othercontribs' => "Based on work by $1.", 'others' => 'others', 'siteusers' => "$wgSitename user(s) $1", 'creditspage' => 'Page credits', 'nocredits' => 'There is no credits info available for this page.', # Spam protection 'spamprotectiontitle' => 'Spam protection filter', 'spamprotectiontext' => 'The page you wanted to save was blocked by the spam filter. This is probably caused by a link to an external site.', 'spamprotectionmatch' => 'The following text is what triggered our spam filter: $1', 'subcategorycount' => "There are $1 subcategories to this category.", 'subcategorycount1' => "There is $1 subcategory to this category.", 'categoryarticlecount' => "There are $1 articles in this category.", 'categoryarticlecount1' => "There is $1 article in this category.", 'usenewcategorypage' => "1\n\nSet first character to \"0\" to disable the new category page layout.", 'listingcontinuesabbrev' => " cont.", # Info page "infosubtitle" => "Information for page", "numedits" => "Number of edits (article): $1", "numtalkedits" => "Number of edits (discussion page): $1", "numwatchers" => "Number of watchers: $1", "numauthors" => "Number of distinct authors (article): $1", "numtalkauthors" => "Number of distinct authors (discussion page): $1", # Math options 'mw_math_png' => 'Always render PNG', 'mw_math_simple' => 'HTML if very simple or else PNG', 'mw_math_html' => 'HTML if possible or else PNG', 'mw_math_source' => 'Leave it as TeX (for text browsers)', 'mw_math_modern' => 'Recommended for modern browsers', 'mw_math_mathml' => 'MathML if possible (experimental)', # Patrolling 'markaspatrolleddiff' => "Mark as patrolled", 'markaspatrolledlink' => "<div class='patrollink'>[$1]</div>", 'markaspatrolledtext' => "Mark this article as patrolled", 'markedaspatrolled' => "Marked as patrolled", 'markedaspatrolledtext' => "The selected revision has been marked as patrolled.", 'rcpatroldisabled' => "Recent Changes Patrol disabled", 'rcpatroldisabledtext' => "The Recent Changes Patrol feature is currently disabled.", # Monobook.js: tooltips and access keys for monobook 'Monobook.js' => '/* tooltips and access keys */ ta = new Object(); ta[\'pt-userpage\'] = new Array(\'.\',\'My user page\'); ta[\'pt-anonuserpage\'] = new Array(\'.\',\'The user page for the ip you\\\'re editing as\'); ta[\'pt-mytalk\'] = new Array(\'n\',\'My talk page\'); ta[\'pt-anontalk\'] = new Array(\'n\',\'Discussion about edits from this ip address\'); ta[\'pt-preferences\'] = new Array(\'\',\'My preferences\'); ta[\'pt-watchlist\'] = new Array(\'l\',\'The list of pages you\\\'re monitoring for changes.\'); ta[\'pt-mycontris\'] = new Array(\'y\',\'List of my contributions\'); ta[\'pt-login\'] = new Array(\'o\',\'You are encouraged to log in, it is not mandatory however.\'); ta[\'pt-anonlogin\'] = new Array(\'o\',\'You are encouraged to log in, it is not mandatory however.\'); ta[\'pt-logout\'] = new Array(\'o\',\'Log out\'); ta[\'ca-talk\'] = new Array(\'t\',\'Discussion about the content page\'); ta[\'ca-edit\'] = new Array(\'e\',\'You can edit this page. Please use the preview button before saving.\'); ta[\'ca-addsection\'] = new Array(\'+\',\'Add a comment to this discussion.\'); ta[\'ca-viewsource\'] = new Array(\'e\',\'This page is protected. You can view its source.\'); ta[\'ca-history\'] = new Array(\'h\',\'Past versions of this page.\'); ta[\'ca-protect\'] = new Array(\'=\',\'Protect this page\'); ta[\'ca-delete\'] = new Array(\'d\',\'Delete this page\'); ta[\'ca-undelete\'] = new Array(\'d\',\'Restore the edits done to this page before it was deleted\'); ta[\'ca-move\'] = new Array(\'m\',\'Move this page\'); ta[\'ca-nomove\'] = new Array(\'\',\'You don\\\'t have the permissions to move this page\'); ta[\'ca-watch\'] = new Array(\'w\',\'Add this page to your watchlist\'); ta[\'ca-unwatch\'] = new Array(\'w\',\'Remove this page from your watchlist\'); ta[\'search\'] = new Array(\'f\',\'Search this wiki\'); ta[\'p-logo\'] = new Array(\'\',\'Main Page\'); ta[\'n-mainpage\'] = new Array(\'z\',\'Visit the Main Page\'); ta[\'n-portal\'] = new Array(\'\',\'About the project, what you can do, where to find things\'); ta[\'n-currentevents\'] = new Array(\'\',\'Find background information on current events\'); ta[\'n-recentchanges\'] = new Array(\'r\',\'The list of recent changes in the wiki.\'); ta[\'n-randompage\'] = new Array(\'x\',\'Load a random page\'); ta[\'n-help\'] = new Array(\'\',\'The place to find out.\'); ta[\'n-sitesupport\'] = new Array(\'\',\'Support us\'); ta[\'t-whatlinkshere\'] = new Array(\'j\',\'List of all wiki pages that link here\'); ta[\'t-recentchangeslinked\'] = new Array(\'k\',\'Recent changes in pages linked from this page\'); ta[\'feed-rss\'] = new Array(\'\',\'RSS feed for this page\'); ta[\'feed-atom\'] = new Array(\'\',\'Atom feed for this page\'); ta[\'t-contributions\'] = new Array(\'\',\'View the list of contributions of this user\'); ta[\'t-emailuser\'] = new Array(\'\',\'Send a mail to this user\'); ta[\'t-upload\'] = new Array(\'u\',\'Upload images or media files\'); ta[\'t-specialpages\'] = new Array(\'q\',\'List of all special pages\'); ta[\'ca-nstab-main\'] = new Array(\'c\',\'View the content page\'); ta[\'ca-nstab-user\'] = new Array(\'c\',\'View the user page\'); ta[\'ca-nstab-media\'] = new Array(\'c\',\'View the media page\'); ta[\'ca-nstab-special\'] = new Array(\'\',\'This is a special page, you can\\\'t edit the page itself.\'); ta[\'ca-nstab-wp\'] = new Array(\'a\',\'View the project page\'); ta[\'ca-nstab-image\'] = new Array(\'c\',\'View the image page\'); ta[\'ca-nstab-mediawiki\'] = new Array(\'c\',\'View the system message\'); ta[\'ca-nstab-template\'] = new Array(\'c\',\'View the template\'); ta[\'ca-nstab-help\'] = new Array(\'c\',\'View the help page\'); ta[\'ca-nstab-category\'] = new Array(\'c\',\'View the category page\'); ', # image deletion 'deletedrevision' => 'Deleted old revision $1.', # browsing diffs 'previousdiff' => '&larr; Go to previous diff', 'nextdiff' => 'Go to next diff &rarr;', 'imagemaxsize' => 'Limit images on image description pages to: ', 'showbigimage' => 'Download high resolution version ($1x$2, $3 KB)', 'newimages' => 'New images gallery', 'noimages' => 'Nothing to see.', 'sitesettings' => 'Site Settings', 'sitesettings-features' => 'Features', 'sitesettings-permissions' => 'Permissions', 'sitesettings-memcached' => 'Memcache Daemon', 'sitesettings-debugging' => 'Debugging', 'sitesettings-caching' => 'Page caching', 'sitesettings-wgShowIPinHeader' => 'Show IP in header (for non-logged in users)', 'sitesettings-wgUseDatabaseMessages' => 'Use database messages for user interface labels', 'sitesettings-wgUseCategoryMagic' => 'Enable categories', 'sitesettings-wgUseCategoryBrowser' => 'Enable experimental dmoz-like category browsing. Outputs things like: Encyclopedia > Music > Style of Music > Jazz', 'sitesettings-wgHitcounterUpdateFreq' => 'Hit counter update frequency', 'sitesettings-wgAllowExternalImages' => 'Allow to include external images into articles', 'sitesettings-permissions-readonly' => 'Maintenance mode: Disable write access', 'sitesettings-permissions-whitelist' => 'Whitelist mode', 'sitesettings-permissions-banning' => 'User banning', 'sitesettings-permissions-miser' => 'Performance settings', 'sitesettings-wgReadOnly' => 'Readonly mode', 'sitesettings-wgReadOnlyFile' => 'Readonly message file', 'sitesettings-wgWhitelistEdit' => 'Users must be logged in to edit', 'sitesettings-wgWhitelistRead' => 'Anonymous users may only read these pages:', 'sitesettings-wgWhitelistAccount-user' => 'Users may create accounts themself', 'sitesettings-wgWhitelistAccount-sysop' => 'Sysops may create accounts for users', 'sitesettings-wgWhitelistAccount-developer' => 'Developers may create accounts for users', 'sitesettings-wgSysopUserBans' => 'Sysops may block logged-in users', 'sitesettings-wgSysopRangeBans' => 'Sysops may block IP-ranges', 'sitesettings-wgDefaultBlockExpiry' => 'By default, blocks expire after:', 'sitesettings-wgMiserMode' => 'Enable miser mode, which disables most "expensive" features', 'sitesettings-wgDisableQueryPages' => 'When in miser mode, disable all query pages, not only "expensive" ones', 'sitesettings-wgUseWatchlistCache' => 'Generate a watchlist once every hour or so', 'sitesettings-wgWLCacheTimeout' => 'The hour or so mentioned above (in seconds):', 'sitesettings-cookies' => 'Cookies', 'sitesettings-performance' => 'Performance', 'sitesettings-images' => 'Images', # short names for language variants used for language conversion links. # to disable showing a particular link, set it to 'disable', e.g. # 'variantname-zh-sg' => 'disable', 'variantname-zh-cn' => 'cn', 'variantname-zh-tw' => 'tw', 'variantname-zh-hk' => 'hk', 'variantname-zh-sg' => 'sg', 'variantname-zh' => 'zh', # Chinese conversion table 'zhconversiontable' => '-{}-', # labels for User: and Title: on Special:Log pages 'specialloguserlabel' => 'User: ', 'speciallogtitlelabel' => 'Title: ', # List of bad images 'bad_image_list' => '', ); #-------------------------------------------------------------------------- # Internationalisation code #-------------------------------------------------------------------------- class Language { function Language(){ # Copies any missing values in the specified arrays from En to the current language $fillin = array( 'wgSysopSpecialPages', 'wgValidSpecialPages', 'wgDeveloperSpecialPages' ); $name = get_class( $this ); if( strpos( $name, 'language' ) == 0){ $lang = ucfirst( substr( $name, 8 ) ); foreach( $fillin as $arrname ){ $langver = "{$arrname}{$lang}"; $enver = "{$arrname}En"; if( ! isset( $GLOBALS[$langver] ) || ! isset( $GLOBALS[$enver] )) continue; foreach($GLOBALS[$enver] as $spage => $text){ if( ! isset( $GLOBALS[$langver][$spage] ) ) $GLOBALS[$langver][$spage] = $text; } } } } function getDefaultUserOptions () { global $wgDefaultUserOptionsEn ; return $wgDefaultUserOptionsEn ; } function getBookstoreList () { global $wgBookstoreListEn ; return $wgBookstoreListEn ; } function getNamespaces() { global $wgNamespaceNamesEn; return $wgNamespaceNamesEn; } function getNsText( $index ) { global $wgNamespaceNamesEn; return $wgNamespaceNamesEn[$index]; } function getNsIndex( $text ) { global $wgNamespaceNamesEn; foreach ( $wgNamespaceNamesEn as $i => $n ) { if ( 0 == strcasecmp( $n, $text ) ) { return $i; } } return false; } # short names for language variants used for language conversion links. # so far only used by zh function getVariantname( $code ) { return wfMsgUTF8( 'variantname-' . $code ); } function specialPage( $name ) { return $this->getNsText(NS_SPECIAL) . ':' . $name; } function getQuickbarSettings() { global $wgQuickbarSettingsEn; return $wgQuickbarSettingsEn; } function getSkinNames() { global $wgSkinNamesEn; return $wgSkinNamesEn; } function getMathNames() { global $wgMathNamesEn; return $wgMathNamesEn; } function getDateFormats() { global $wgDateFormatsEn; return $wgDateFormatsEn; } function getValidationTypes() { global $wgValidationTypesEn; return $wgValidationTypesEn; } function getUserToggles() { global $wgUserTogglesEn; return $wgUserTogglesEn; } function getUserToggle( $tog ) { return wfMsgUTF8("tog-".$tog); } function getLanguageNames() { global $wgLanguageNamesEn; return $wgLanguageNamesEn; } function getLanguageName( $code ) { global $wgLanguageNamesEn; if ( ! array_key_exists( $code, $wgLanguageNamesEn ) ) { return ""; } return $wgLanguageNamesEn[$code]; } function getMonthName( $key ) { global $wgMonthNamesEn, $wgContLang; // see who called us and use the correct message function if( get_class( $wgContLang->getLangObj() ) == get_class( $this ) ) return wfMsgForContentUTF8($wgMonthNamesEn[$key-1]); else return wfMsgUTF8($wgMonthNamesEn[$key-1]); } /* by default we just return base form */ function getMonthNameGen( $key ) { return $this->getMonthName( $key ); } function getMonthAbbreviation( $key ) { global $wgMonthAbbreviationsEn, $wgContLang; // see who called us and use the correct message function if( get_class( $wgContLang->getLangObj() ) == get_class( $this ) ) return wfMsgForContentUTF8(@$wgMonthAbbreviationsEn[$key-1]); else return wfMsgUTF8(@$wgMonthAbbreviationsEn[$key-1]); } function getWeekdayName( $key ) { global $wgWeekdayNamesEn, $wgContLang; // see who called us and use the correct message function if( get_class( $wgContLang->getLangObj() ) == get_class( $this ) ) return wfMsgForContentUTF8($wgWeekdayNamesEn[$key-1]); else return wfMsgUTF8($wgWeekdayNamesEn[$key-1]); } function userAdjust( $ts ) { global $wgUser, $wgLocalTZoffset; $tz = $wgUser->getOption( 'timecorrection' ); if ( $tz === '' ) { $hrDiff = isset( $wgLocalTZoffset ) ? $wgLocalTZoffset : 0; $minDiff = 0; } elseif ( strpos( $tz, ':' ) !== false ) { $tzArray = explode( ':', $tz ); $hrDiff = intval($tzArray[0]); $minDiff = intval($hrDiff < 0 ? -$tzArray[1] : $tzArray[1]); } else { $hrDiff = intval( $tz ); } if ( 0 == $hrDiff && 0 == $minDiff ) { return $ts; } $t = mktime( ( (int)substr( $ts, 8, 2) ) + $hrDiff, # Hours (int)substr( $ts, 10, 2 ) + $minDiff, # Minutes (int)substr( $ts, 12, 2 ), # Seconds (int)substr( $ts, 4, 2 ), # Month (int)substr( $ts, 6, 2 ), # Day (int)substr( $ts, 0, 4 ) ); #Year return date( 'YmdHis', $t ); } function date( $ts, $adj = false, $format = MW_DATE_USER_FORMAT ) { global $wgAmericanDates, $wgUser, $wgUseDynamicDates; $ts=wfTimestamp(TS_MW,$ts); if ( $adj ) { $ts = $this->userAdjust( $ts ); } if ( $wgUseDynamicDates ) { if ( $format == MW_DATE_USER_FORMAT ) { $datePreference = $wgUser->getOption( 'date' ); } else { $options = $this->getDefaultUserOptions(); $datePreference = $options['date']; } if ( $datePreference == 0 ) { $datePreference = $wgAmericanDates ? 1 : 2; } } else { $datePreference = $wgAmericanDates ? 1 : 2; } $month = $this->getMonthAbbreviation( substr( $ts, 4, 2 ) ); $day = $this->formatNum( 0 + substr( $ts, 6, 2 ) ); $year = $this->formatNum( substr( $ts, 0, 4 ) ); switch( $datePreference ) { case 1: return "$month $day, $year"; case 2: return "$day $month $year"; default: return "$year $month $day"; } } function time( $ts, $adj = false, $seconds = false ) { $ts=wfTimestamp(TS_MW,$ts); if ( $adj ) { $ts = $this->userAdjust( $ts ); } $t = substr( $ts, 8, 2 ) . ':' . substr( $ts, 10, 2 ); if ( $seconds ) { $t .= ':' . substr( $ts, 12, 2 ); } return $this->formatNum( $t ); } function timeanddate( $ts, $adj = false, $format = MW_DATE_USER_FORMAT ) { $ts=wfTimestamp(TS_MW,$ts); return $this->time( $ts, $adj ) . ', ' . $this->date( $ts, $adj, $format ); } function rfc1123( $ts ) { return date( 'D, d M Y H:i:s T', $ts ); } function getValidSpecialPages() { global $wgValidSpecialPagesEn; return $wgValidSpecialPagesEn; } function getSysopSpecialPages() { global $wgSysopSpecialPagesEn; return $wgSysopSpecialPagesEn; } function getDeveloperSpecialPages() { global $wgDeveloperSpecialPagesEn; return $wgDeveloperSpecialPagesEn; } function getMessage( $key ) { global $wgAllMessagesEn; return @$wgAllMessagesEn[$key]; } function getAllMessages() { global $wgAllMessagesEn; return $wgAllMessagesEn; } function iconv( $in, $out, $string ) { # For most languages, this is a wrapper for iconv return iconv( $in, $out, $string ); } function ucfirst( $string ) { # For most languages, this is a wrapper for ucfirst() return ucfirst( $string ); } function lcfirst( $s ) { return strtolower( $s{0} ). substr( $s, 1 ); } function checkTitleEncoding( $s ) { global $wgInputEncoding; # Check for UTF-8 URLs; Internet Explorer produces these if you # type non-ASCII chars in the URL bar or follow unescaped links. $ishigh = preg_match( '/[\x80-\xff]/', $s); $isutf = ($ishigh ? preg_match( '/^([\x00-\x7f]|[\xc0-\xdf][\x80-\xbf]|' . '[\xe0-\xef][\x80-\xbf]{2}|[\xf0-\xf7][\x80-\xbf]{3})+$/', $s ) : true ); if( ($wgInputEncoding != 'utf-8') and $ishigh and $isutf ) return @iconv( 'UTF-8', $wgInputEncoding, $s ); if( ($wgInputEncoding == 'utf-8') and $ishigh and !$isutf ) return utf8_encode( $s ); # Other languages can safely leave this function, or replace # it with one to detect and convert another legacy encoding. return $s; } function stripForSearch( $in ) { # Some languages have special punctuation to strip out # or characters which need to be converted for MySQL's # indexing to grok it correctly. Make such changes here. return strtolower( $in ); } function convertForSearchResult( $termsArray ) { # some languages, e.g. Chinese, need to do a conversion # in order for search results to be displayed correctly return $termsArray; } function firstChar( $s ) { # Get the first character of a string. In ASCII, return # first byte of the string. UTF8 and others have to # overload this. return $s[0]; } function initEncoding() { # Some languages may have an alternate char encoding option # (Esperanto X-coding, Japanese furigana conversion, etc) # If this language is used as the primary content language, # an override to the defaults can be set here on startup. #global $wgInputEncoding, $wgOutputEncoding, $wgEditEncoding; } function setAltEncoding() { # Some languages may have an alternate char encoding option # (Esperanto X-coding, Japanese furigana conversion, etc) # If 'altencoding' is checked in user prefs, this gives a # chance to swap out the default encoding settings. #global $wgInputEncoding, $wgOutputEncoding, $wgEditEncoding; } function recodeForEdit( $s ) { # For some languages we'll want to explicitly specify # which characters make it into the edit box raw # or are converted in some way or another. # Note that if wgOutputEncoding is different from # wgInputEncoding, this text will be further converted # to wgOutputEncoding. global $wgInputEncoding, $wgEditEncoding; if( $wgEditEncoding == '' or $wgEditEncoding == $wgInputEncoding ) { return $s; } else { return $this->iconv( $wgInputEncoding, $wgEditEncoding, $s ); } } function recodeInput( $s ) { # Take the previous into account. global $wgInputEncoding, $wgOutputEncoding, $wgEditEncoding; if($wgEditEncoding != "") { $enc = $wgEditEncoding; } else { $enc = $wgOutputEncoding; } if( $enc == $wgInputEncoding ) { return $s; } else { return $this->iconv( $enc, $wgInputEncoding, $s ); } } # For right-to-left language support function isRTL() { return false; } # To allow "foo[[bar]]" to extend the link over the whole word "foobar" function linkPrefixExtension() { return false; } function &getMagicWords() { global $wgMagicWordsEn; return $wgMagicWordsEn; } # Fill a MagicWord object with data from here function getMagic( &$mw ) { $raw =& $this->getMagicWords(); if( !isset( $raw[$mw->mId] ) ) { # Fall back to English if local list is incomplete $raw =& Language::getMagicWords(); } $rawEntry = $raw[$mw->mId]; $mw->mCaseSensitive = $rawEntry[0]; $mw->mSynonyms = array_slice( $rawEntry, 1 ); } # Italic is unsuitable for some languages function emphasize( $text ) { return '<em>'.$text.'</em>'; } # Normally we use the plain ASCII digits. Some languages such as Arabic will # want to output numbers using script-appropriate characters: override this # function with a translator. See LanguageAr.php for an example. function formatNum( $number ) { return $number; } function listToText( $l ) { $s = ''; $m = count($l) - 1; for ($i = $m; $i >= 0; $i--) { if ($i == $m) { $s = $l[$i]; } else if ($i == $m - 1) { $s = $l[$i] . ' ' . $this->getMessage('and') . ' ' . $s; } else { $s = $l[$i] . ', ' . $s; } } return $s; } # Crop a string from the beginning or end to a certain number of bytes. # (Bytes are used because our storage has limited byte lengths for some # columns in the database.) Multibyte charsets will need to make sure that # only whole characters are included! # # $length does not include the optional ellipsis. # If $length is negative, snip from the beginning function truncate( $string, $length, $ellipsis = '' ) { if( $length == 0 ) { return $ellipsis; } if ( strlen( $string ) <= abs( $length ) ) { return $string; } if( $length > 0 ) { $string = substr( $string, 0, $length ); return $string . $ellipsis; } else { $string = substr( $string, $length ); return $ellipsis . $string; } } # Grammatical transformations, needed for inflected languages # Invoked by putting {{grammar:case|word}} in a message function convertGrammar( $word, $case ) { return $word; } # languages like Chinese need to be segmented in order for the diff # to be of any use function segmentForDiff( $text ) { return $text; } # and unsegment to show the result function unsegmentForDiff( $text ) { return $text; } # convert text to different variants of a language. function convert( $text , $isTitle=false) { return $text; } # returns a list of language variants for conversion. # right now mainly used in the Chinese conversion function getVariants() { $lang = strtolower( substr( get_class( $this ), 8 ) ); return array( $lang ); } # in case some variant is not defined in the markup, we need # to have some fallback. for example, in zh, normally people # will define zh-cn and zh-tw, but less so for zh-sg or zh-hk. # when zh-sg is preferred but not defined, we will pick zh-cn # in this case. right now this is only used by zh. function getVariantFallback( $v ) { return false; } function getPreferredVariant() { return strtolower( substr( get_class( $this ), 8 ) ); } /* if a language supports multiple variants, it is possible that non-existing link in one variant actually exists in another variant. this function tries to find it. See e.g. LanguageZh.php */ function findVariantLink( &$link, &$nt ) { return; } /* returns an array of extra options used by User::getPageRenderHash() */ function getExtraHashOptions() { return ''; } /** * A regular expression to match legal word-trailing characters * which should be merged onto a link of the form [[foo]]bar. * FIXME * * @return string * @access public */ function linkTrail() { $trail = $this->getMessage( 'linktrail' ); if( empty( $trail ) ) $trail = Language::linkTrail(); return $trail; } function getLangObj() { return $this; } } # This should fail gracefully if there's not a localization available wfSuppressWarnings(); include_once( 'Language' . str_replace( '-', '_', ucfirst( $wgLanguageCode ) ) . '.php' ); wfRestoreWarnings(); } ?> </pre> [[Category:Vikipēdija]] 5262 14763 2005-05-31T09:11:21Z Juzeris 23 pāradresācija #redirect [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] 5263 23815 2005-12-01T15:46:03Z YurikBot 213 robot Adding: ja '''Gagra''' ir pilsēta [[Abhāzija]]s reģionā, [[Gruzija|Gruzijā]], [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļaustrumu krastā pie [[Kaukāzs|Kaukāza]] kalniem. [[image:Gagra.jpg|300px|thumb|right|Gagra, skats no [[Melnā jūra|Melnās jūras]]]] ==Ārējas saites== *[http://gagra.iatp.org.ge/index-eng.htm gagra.iatp.org.ge/index-eng.htm] *[http://gagra.narod.ru gagra.narod.ru] [[Category:Gruzijas pilsētas]] [[ab:Гагра]] [[an:Gagra]] [[ar:غاغرا]] [[ast:Gagra]] [[az:Gagra]] [[be:Гагра]] [[bg:Гагра]] [[bn:Gagra]] [[ca:Gagra]] [[cs:Gagra]] [[cy:Gagra]] [[da:Gagra]] [[de:Gagra]] [[el:Gagra]] [[en:Gagra]] [[eo:Gagra]] [[es:Gagra]] [[et:Gagra]] [[fi:Gagra]] [[fr:Gagra]] [[hr:Gagra]] [[id:Gagra]] [[io:Gagra]] [[it:Gagra]] [[ja:ガグラ]] [[ka:გაგრა]] [[kk:Гагра]] [[ko:가그라]] [[ky:Гагра]] [[li:Gagra]] [[lt:Gagra]] [[mk:Гагра]] [[mn:Гагра]] [[nds:Gagra]] [[nl:Gagra]] [[no:Gagra]] [[os:Гагрæ]] [[pl:Gagra]] [[pt:Gagra]] [[ro:Gagra]] [[ru:Гагра]] [[sk:Gagra]] [[sl:Gagra]] [[sr:Гагра]] [[sv:Gagra]] [[th:Gagra]] [[tr:Gagra]] [[tt:Gagra]] [[uk:Гагра]] [[uz:Gagra]] [[zh:加格拉]] 5264 52423 2006-06-29T12:35:42Z YurikBot 213 robot Adding: be, eo, ko, zh Modifying: id [[Category:Gruzija]] [[ar:تصنيف:مدن جورجيا]] [[be:Катэгорыя:Гарады Грузіі]] [[bg:Категория:Градове в Грузия]] [[cs:Kategorie:Gruzínská města]] [[da:Kategori:Georgiske byer]] [[de:Kategorie:Ort in Georgien]] [[en:Category:Cities in Georgia (country)]] [[eo:Kategorio:Urboj de Kartvelio]] [[es:Categoría:Localidades de Georgia]] [[et:Kategooria:Gruusia linnad]] [[fi:Luokka:Georgian kaupungit]] [[fr:Catégorie:Ville de Géorgie (Europe)]] [[gl:Category:Cidades de Xeorxia]] [[he:קטגוריה:גרוזיה: ערים]] [[id:Kategori:Kota di Georgia]] [[ja:Category:グルジアの都市]] [[ka:კატეგორია:საქართველოს ქალაქები]] [[ko:분류:그루지야의 도시]] [[lt:Kategorija:Gruzijos miestai]] [[mo:Category:Ораше ын Ӂеорӂия]] [[nl:Categorie:Stad in Georgië]] [[no:Kategori:Byer i Georgia]] [[pl:Kategoria:Miasta Gruzji]] [[pt:Categoria:Cidades da Geórgia]] [[ro:Categorie:Oraşe în Georgia]] [[ru:Категория:Города Грузии]] [[sk:Kategória:Mestá v Gruzínsku]] [[sl:Kategorija:Gruzinska mesta]] [[sr:Категорија:Градови у Грузији]] [[sv:Kategori:Orter i Georgien]] [[zh:Category:格鲁吉亚城市]] 5265 52517 2006-06-30T07:01:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Kategorija:Gruzija]] {{catmore}} [[Category:Valstis]] [[ar:تصنيف:جورجيا]] [[ast:Categoría:Xeorxa]] [[be:Катэгорыя:Грузія]] [[bg:Категория:Грузия]] [[bs:Kategorija:Gruzija]] [[ca:Categoria:Geòrgia]] [[cs:Kategorie:Gruzie]] [[da:Kategori:Georgien]] [[de:Kategorie:Georgien]] [[en:Category:Georgia (country)]] [[eo:Kategorio:Kartvelio]] [[es:Categoría:Georgia]] [[et:Kategooria:Gruusia]] [[fi:Luokka:Georgia]] [[fr:Catégorie:Géorgie]] [[gl:Category:Xeorxia]] [[he:קטגוריה:גרוזיה]] [[id:Kategori:Georgia]] [[io:Category:Georgia (stato)]] [[it:Categoria:Georgia]] [[ja:Category:グルジア]] [[ka:კატეგორია:საქართველო]] [[ko:분류:그루지야]] [[lt:Kategorija:Gruzija]] [[mo:Category:Ӂеорӂия]] [[na:Category:Georgia]] [[nl:Categorie:Georgië]] [[nn:Kategori:Georgia]] [[no:Kategori:Georgia]] [[pl:Kategoria:Gruzja]] [[pt:Categoria:Geórgia]] [[ro:Categorie:Georgia]] [[ru:Категория:Грузия]] [[sk:Kategória:Gruzínsko]] [[sl:Kategorija:Gruzija]] [[sr:Категорија:Грузија]] [[sv:Kategori:Georgien]] [[tr:Kategori:Gürcistan]] [[uk:Категорія:Грузія]] [[zh:Category:喬治亞]] 5266 14767 2005-05-31T10:27:25Z Juzeris 23 kat. [[Category:Turcija]] 5267 14768 2005-05-31T10:29:07Z Juzeris 23 kat. [[Category:Gruzija]] 5268 52757 2006-07-01T07:34:39Z YurikBot 213 robot Adding: eu, mk, oc, vi {{catmore}} [[Category:Eiropas valstis]] [[Category:Āzijas valstis]] [[ar:تصنيف:تركيا]] [[ast:Categoría:Turquía]] [[bg:Категория:Турция]] [[br:Rummad:Turkia]] [[bs:Kategorija:Turska]] [[ca:Categoria:Turquia]] [[cs:Kategorie:Turecko]] [[cv:Категори:Турци]] [[da:Kategori:Tyrkiet]] [[de:Kategorie:Türkei]] [[el:Κατηγορία:Τουρκία]] [[en:Category:Turkey]] [[eo:Kategorio:Turkio]] [[es:Categoría:Turquía]] [[et:Kategooria:Türgi]] [[eu:Kategoria:Turkia]] [[fa:رده:ترکیه]] [[fi:Luokka:Turkki]] [[fr:Catégorie:Turquie]] [[gl:Category:Turquía]] [[he:קטגוריה:תורכיה]] [[hr:Kategorija:Turska]] [[hu:Kategória:Törökország]] [[id:Kategori:Turki]] [[io:Category:Turkia]] [[it:Categoria:Turchia]] [[ja:Category:トルコ]] [[ka:კატეგორია:თურქეთი]] [[ko:분류:터키]] [[la:Categoria:Turcia]] [[lb:Category:Tierkei]] [[lt:Kategorija:Turkija]] [[mk:Категорија:Турција]] [[nds:Kategorie:Törkie]] [[nl:Categorie:Turkije]] [[nn:Kategori:Tyrkia]] [[no:Kategori:Tyrkia]] [[oc:Categoria:Turquia]] [[os:Категори:Турк]] [[pl:Kategoria:Turcja]] [[pt:Categoria:Turquia]] [[ro:Categorie:Turcia]] [[ru:Категория:Турция]] [[sh:Category:Turska]] [[simple:Category:Turkey]] [[sk:Kategória:Turecko]] [[sl:Kategorija:Turčija]] [[sr:Категорија:Турска]] [[sv:Kategori:Turkiet]] [[tl:Category:Turkey]] [[tr:Kategori:Türkiye]] [[tt:Törkem:Törkiä]] [[uk:Категорія:Туреччина]] [[vi:Thể loại:Thổ Nhĩ Kỳ]] [[zh:Category:土耳其]] 5269 14770 2005-05-31T10:32:00Z Juzeris 23 kat. [[Category:Azerbaidžāna]] 5270 52377 2006-06-29T10:20:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Катэгорыя:Азэрбайджан]], [[bs:Kategorija:Azerbejdžan]] Modifying: [[it:Categoria:Azerbaijan]] {{catmore}} [[Category:Āzijas valstis]] [[ar:تصنيف:أذربيجان]] [[az:Kateqoriya:Azərbaycan]] [[be:Катэгорыя:Азэрбайджан]] [[bg:Категория:Азербайджан]] [[bs:Kategorija:Azerbejdžan]] [[ca:Categoria:Azerbaidjan]] [[cs:Kategorie:Ázerbájdžán]] [[da:Kategori:Aserbajdsjan]] [[de:Kategorie:Aserbaidschan]] [[en:Category:Azerbaijan]] [[eo:Kategorio:Azerbajĝano]] [[es:Categoría:Azerbaiyán]] [[et:Kategooria:Aserbaidžaan]] [[fa:رده:جمهوری آذربایجان]] [[fi:Luokka:Azerbaidžan]] [[fr:Catégorie:Azerbaïdjan]] [[gl:Category:Acerbaixán]] [[he:קטגוריה:אזרבייג'ן]] [[id:Kategori:Azerbaijan]] [[io:Category:Azerbaijan]] [[is:Flokkur:Aserbaídsjan]] [[it:Categoria:Azerbaijan]] [[ja:Category:アゼルバイジャン]] [[ka:კატეგორია:აზერბაიჯანი]] [[ko:분류:아제르바이잔]] [[lt:Kategorija:Azerbaidžanas]] [[na:Category:Azerbaijan]] [[nl:Categorie:Azerbeidzjan]] [[nn:Kategori:Aserbajdsjan]] [[no:Kategori:Aserbajdsjan]] [[os:Категори:Азербайджан]] [[pl:Kategoria:Azerbejdżan]] [[pt:Categoria:Azerbaijão]] [[ro:Categorie:Azerbaidjan]] [[ru:Категория:Азербайджан]] [[sh:Category:Azerbejdžan]] [[sk:Kategória:Azerbajdžan]] [[sl:Kategorija:Azerbajdžan]] [[sr:Категорија:Азербејџан]] [[sv:Kategori:Azerbajdzjan]] [[tr:Kategori:Azerbaycan]] [[tt:Törkem:Äzärbaycan]] [[uk:Категорія:Азербайджан]] [[zh:Category:亞塞拜然]] 5271 46544 2006-05-21T07:49:32Z Ingarix 920 /* Skatīt arī */ : ''Šis raksts ir par latviešu militāro formējumu 1. pasaules kara laikā. Par grupas [[Skyforger]] albumu "Latviešu strēlnieki" skat. rakstu [[Latviešu strēlnieki (albums)]]'' '''Latviešu strēlnieki''' bija [[latvieši|latviešu]] militārs formējums [[1. pasaules karš|1. pasaules kara]] laikā. Kopumā astoņos strēlnieku bataljonos dienēja aptuveni 40 000 kareivju. [[Image:Riga riflemen.jpg|thumb|right|200px|Strēlnieku piemineklis Rīgā]] Pēc veiksmīga iebrukuma Austrumprūsijā kara sākumā, pēc vairākām smagām sakāvēm 1915. gada vidū Krievijas armija zaudēja Kurzemi un lielu daļu Zemgales, un tika atspiesta līdz pat [[Rīga| Rīgai]]. Frontes līnija nostiprinājās gar [[Daugava|Daugavu]]. Ieņemot Rīgu, vāciešiem bija atvērtas durvis uz [[Krievijas impērija|Krievijas impērijas]] galvaspilsētu [[Pēterburga|Pēterburgu]]. Tā kā cara valdība neuzticējās nacionālām bruņotajām vienībām, pārsteidzoši bija tas, ka cara armijas vadība atļāva veidot latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonus. Uz Krievijas valsts domnieku [[Jānis Goldmanis|Jāņa Goldmaņa]] un [[Jānis Zālītis|Jāņa Zālīša]] uzsaukumu [[Pulcējaties zem latviešu karogiem!]] atsaucība bija liela, jo latvieši bija gatavi karot ar sen nīstajiem vāciešiem. Īsā laika posmā tika izveidoti 3 bataljoni, kas tika norīkoti aizsargāt Rīgu. Pirmās strēlnieku bataljonu cīņas notiek 1915. gada oktobrī pie [[Pavasara muiža|Pavasara muižas]] un [[Plakanu mājas|Plakanu mājām]]. Pēc šīm cīņām tika izsludināta vispārēja latviešu mobilizācija, kuras rezultātā tika izveidoti jau astoņi bataljoni un viens rezerves bataljons. 1915.-1917. gados strēlnieki karoja frontes līnijā gar Daugavu. Nākamās lielās cīņas norisinājās no 1916. gada marta līdz rudenim. Strēlniekiem tika dota pavēle nosargāt [[Nāves sala|Nāves salu]]. Visslavenākās strēlnieku cīņas norisinājās 1916. gada decembrī. Šīs cīņas vēsturē iegājušas kā [[Ziemassvētku kauja]]. Kaujas sākās 1916. gada 23. decembrī (pēc vecā tipa kalendāra) un ilga sešas dienas. Latviešu strēlniekiem ar negaidītu uzbrukumu izdevās pārraut vācu nostiprināto frontes līniju, un ieet vairākus kilometrus vācu teritorijā, taču armijas vadība nebija spējīga izmantot šos panākumus, un izvērst spēcīgu uzbrukumu vāciešiem. 1917. gada janvārī sākās [[Janvāra kauja]], kuras laikā vācieši centās atgūt Ziemassvētku kaujas laikā zaudētās teritorijas. [[Image:EasternFront.jpg|thumb|left|200px|Vācu uzbrukums 1917. gada vasarā]] Ziemassvētku un Janvāra kaujās strēlnieki izrādīja lielu varonību, taču vienlaikus cieta lielus zaudējumus. Krievijas armija šo kauju laikā zaudēja apmēram 26 000 kareivju, no kuriem 9000 bija strēlnieki - apmēram trešā daļa no visiem strēlnieku spēkiem. Ziemassvētku kauju neveiksmīgā vadība, strēlniekos radīja aizvien lielāku neapmierinātību ar cara armijas vadību. Kad [[Februāra revolūcija]] gāza caru, daļa strēlnieku bija gatavi atbalstīt radikālos boļševikus, kuri solīja izbeigt karu, kā arī netraucēt impērijas nacionalitātem veidot neatkarīgas valstis. 1917. gada vidū, revolūcijas iespaidā, Krievijas armijā bija iestājies pilnīgs sabrukums. Visā Rīgas-Daugavpils frontē sākās paniska atkāpšanās, un tikai pateicoties 1917. gada augusta strēlnieku cīņām pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]], tika glābta visa 12. krievu armija, ļaujot tai droši atkāpties. Liela daļa latviešu strēlnieku kopā ar armiju atkāpās uz Krieviju, un nokļuva aizvien lielākā boļševiku ietekmē. == Sarkanie strēlnieki == Pēc [[Boļševiki|Boļševiku]] revolūcijas 1917. gada rudenī, strēlnieki saglabā disciplīnu, un kā īpaši uzticamus viņus izvēlas par [[Ļeņins|Ļeņina]] miessasargiem. Ir dažādi iemesli kāpēc strēlnieki atbalstīja boļševikus un cīnījās pret balto armijām: *Viņi labi atcerējās 1905. gada revolūcijas nežēlīgo apspiešanu; *Latvijā bija plašs atbalsts sociālistu idejām; *Boļševiki solīja atzīt Latvijas neatkarību. Strēlnieki piedalījās anti-Boļševiku dumpju apspiešanā [[Maskava|Maskavā]] un [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]], Viņi cīnijās pret [[Deņikins|Deņikinu]], [[Judeničs|Judeniču]] un [[Vrangelis|Vrangeli]]. 1919. strēlnieku divīzija saņem augstāko apbalvojumu - Sarkano Slavas karogu. 1919. gadā strēlnieki kopā ar Sarkano armiju iebrūk Latvijā, lai nodibinātu padomju varu, taču pēc pāris mēnešiem cieš sakāvi. Pēc [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] noslēgšanas 1920. gadā, vairāk nekā 11 000 sarkano strēlnieku atgriezās Latvijā. Daļa strēlnieku palika padomju Krievijā, kur ieņēma dažādus augstus amatus [[PSRS]] armijā, valsts drošības organizācijās un valsts iestādēs. Lielākā daļa šo cilvēku 1937. gadā tika arestēti un nošauti [[Staļins|Staļina]] [[Lielā Tīrīšana|Lielajā Tīrīšanā]]. == Skatīt arī == *[http://artofwar.ru/w/wolkow_nikolaj_wladimirowich/text_0490.shtml/ Strēlnieki Krievijas pilsoņu karā] *[http://www.karamuzejs.lv/ Latvijas Kara muzejs] * [[Iskolata republika]] * [[Jukums Vācietis]] * [[Latvijas brīvības cīņas]] * [[Latviešu sarkanie strēlnieki]] * [[1. pasaules karš Latvijā]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Pirmais pasaules karš]] [[de:Lettische Gewehrschützen]] [[en:Latvian Riflemen]] [[lt:Latvių raudonieji šauliai]] [[pl:Strzelcy łotewscy]] [[ro:Puşcas roşu leton]] [[ru:Латышские стрелки]] 5272 14773 2005-06-01T06:49:29Z Feens 37 cat Saņemot atļauju dibināt [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] bataljonus, [[Krievija|Krievijas]] valsts domnieki [[Jānis Goldmanis]] un [[Jānis Zālītis]] izdeva uzsaukumu [[latvieši|latviešu]] [[tauta|tautai]]. ''Pulcējaties zem latviešu karogiem!'' ''Latvijas dēli, mums atļauts dibināt kaŗa pulkus. Par pamatu šiem pulkiem tiek likti tie 2 varonīgie bataljoni, kas 19. un 20.aprīlī atsita vācu uzbrukumu Jelgavai. Pulkus vadīs latviešu virsnieki. Latviešu pulki kalpos Latvijas atkaŗošanai un aizstāvēšanai, lai tā arī turpmāk zeltu, kā nešķiŗama varenās Krievijas daļa. Šo pulku apgādāšanu uzņēmās valdība, bet kā latviešu brīvprātīgi pulki un tautas lepnums, tie stāvēs mūsu tautas īpašā aizgādībā un mīlestībā. '' ''Ienaidnieks samin mūsu druvas; pārvērš mūsu mājas par pelniem un mūsu pilsētas par gruvekļiem. Mūsu sirmgalvji un bērni, mātes, sievas un meitas vienmēr vēl bēg no ļaunā vajātāja. Viņu ciešanas brēc pret debesīm, viņi gaida mūsu aizstāvēšanas. '' ''Un mēs neesam vieni: dienu no dienas, plecu pie pleca, mēs cīnāmies kopā ar diženo krievu tautu. Ticiet Krievijas nesalaužamai varenībai, ticiet latviešu tautas gaišai nākotnei! Lai tad pulcējamies zem savas tautas karoga, zem divgalvainā ērgļa spārniem.'' ''Pēc 700 gadiem no jauna veidojas mūsu tautas liktenis. Pēc šiem 700 ciešanu un gaidīšanas gadiem ir jāpiepildās tautas kultūrālās atdzimšanas sapnim. Tagad, vai nekad! Kaŗa laukā jums, Latvijas dēli, jārada tagad tautas liktenis un slava. Jūs, vidzemnieki un latgalieši, kas druvās vēl izkaptis cilājat, un jūs, kurzemnieki, kam arkli jau atstāti rūsē tēvu tīrumos, - apmaināt izkaptis un arklu pret kareivja zobenu! Un visi, kas izkaisīti svešumā, bet kam sirds vēl pukst priekš dzimtenes, sniedzat roku uz cīņu! Jo vairāk esam zaudējuši, jo vairāk mums jāatgūst. Lielajam naidu laikam jātop par lielu cerību un lielas saņemšanās laikmetu visā mūsu tautā. Brāļi, labāk cīņā doties, nekā nīkt un izputēt pa svešām ceļmalām! Kā arvienu, tā arī šinī gŗūtā bridī, paliksim uzticīgi savai tēvu zemei un kalsim ,paši viņas liktenī!'' ''“Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi!”'' ''Brāļi, stunda ir situsi. Kas tic, tas uzvar. Uz priekšu ar latviešu karogu par Latvijas nākotni!'' ''Ar savu patriotismu, savu uzticību caram un Krievijai un varonību cīņās pret mūsu vēsturisko ienaidnieku, latvieši ir pelnījuši iet kaŗā zem sava karoga. Vai tas nepilda mūsu sirdis ar lepnumu! Un kur lai latvietis ar lielāku prieku cīnītos, ja ne zem sava karoga? Kur lai viņš mīļāk noliek galvu, ja ne uz savas dzimtenes ežas! Brāļi, kaŗa pienākumi jānes visiem, bet lai stājamies zem karoga no brīva prāta savas dzimtenes labā!'' ''Latvju dēli, atsaucaties, - pati dzimtene jūs sauci Un jūs, kas esat izklīduši pa tāliem svešiem lielceļiem un minat bēgļu tekas, - apstājaties: dzimtene jūs sauc!'' ''“Tēvu zemei gŗūti laiki, dēliem jāiet palīgā!”'' ''Pēterpilī. 19.jūlijā 1915.g.'' ''Valsts domnieki:'' ''J.Goldmanis, J.Zālītis.'' [[Category:Latvijas vēsture]] 5273 14774 2005-05-31T19:37:40Z Feens 37 Avots - http://images.geraldika.ru/112/g860_broceni_city.gif {{6.2 pants}} Avots - http://images.geraldika.ru/112/g860_broceni_city.gif {{6.2 pants}} 5274 14775 2005-05-31T19:38:21Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5275 48547 2006-05-31T12:10:31Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Brocēni'''</font><br>Saldus rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Broceni.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Broceni gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>3590 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Berghof'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Bruocėnai''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1992.g <tr><td>Rajons<td>[[Saldus rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.broceni.lv </table> '''Brocēni''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Saldus rajons|Saldus rajonā]]. Pilsēta sāka veidoties [[1938]]. gadā, pēc Brocēnu cementa un šifera kombināta uzbūvēšanas. Pilsētas tiesības no [[1992]]. gada. {{stub}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Brocēni]] [[et:Brocēni]] [[lt:Bruocėnai]] 5276 14777 2005-05-31T19:42:47Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5277 14778 2005-05-31T19:43:47Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5278 46964 2006-05-22T13:07:03Z 85.206.192.20 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Cēsis'''</font><br>Rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Cesis.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Cesis gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>18715 <tr><td>Platība <td> 19,3 km² <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[igauņu valoda|igauņu]] - '''Võnnu''',<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Wenden''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1323.g <tr><td>Rajons<td>[[Cēsu rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.cesis.lv www.cesis.lv] </table> '''Cēsis''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienes]] ziemeļu daļā, [[Cēsu rajons|Cēsu rajona]] centrs. Cēsis atrodas 90 km no [[Rīga|Rīgas]]. Gar pilsētu plūst [[Gauja|Gaujas upe]]. Viena no vecākajām un skaistākajām pilsētām Latvijā, veidojusies pēc 1206.gada, kad Livonijas bruņinieku ordenis šeit sāka celt mūra pili. {{stub}} == Vēsture == Cēsis atrodas starp [[latgaļi|latgaļu]] valsts [[Tālava|Tālavas]] un [[līvi|līvu]] valsts [[Idumeja|Idumejas]] zemēm. [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā šeit atradās koka pils, ko apdzīvoja [[vendi]]. [[1206]]. gadā [[Zobenbrāļu ordenis]] Cēsīs uzsāk mūra pils celtniecību, kura kļūst par galveno atbalsta punktu tālākiem karagājieniem pret [[latvieši|latviešiem]] un [[igauņi|igauņiem]]. Līdzās mūra pilij sāk veidoties tirgotāju un amatnieku apmetne, kas jau [[1221]]. gadā minēta kā apdzīvota vieta. [[1237]]. gadā Cēsu pils kļūst par ordeņa mestra rezidenci un sākas plaši pils pārbūves darbi. Tāpat celtniecība vēršas plašumā arī pie pils esošajā ciematā. [[1323]]. gadā Cēsis jau minēta kā pilsēta. Tirdzniecības attīstība [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] veicina tālāku Cēsu attīstību. Cēsis kļūst par [[Hanzas savienība|Hanzas]] pilsētu. 15. gadsimta beigās Cēsu pilsēta iegūst tiesības kalt naudu. [[1703]]. gadā, [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā Cēsis iekaro [[Krievija|Krievijas]] karaspēks. Vēlākā cara galma ierēdņu valdīšanas rezultātā Cēsis kļūst par nožēlojamu sādžu. [[1785]]. gadā Cēsis kļūst par apriņķa pilsētu. Šajā laikā Cēsīs dzīvo vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] strauji pieauga Cēsu iedzīvotāju skaits: no 1300 iedzīvotājiem [[1817]]. gadā, līdz 6356 iedzīvotājiem [[1897]]. gadā. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Cēsis ir lielākā pilsēta [[Vidzeme|Vidzemē]] (ja neskaita [[Valka|Valku]], kuru vēlāk sadalīja 2 pilsētās). == Demogrāfija == No 18137 Cēsu iedzīvotājiem, 15130 ir [[latvieši]], 2113 - [[krievi]], 225 - [[baltkrievi]], 194 - [[poļi]], 475 - citas tautības. [[Category:Latvijas pilsētas|Cesis]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[de:Cēsis]] [[en:Cēsis]] [[eo:Cēsis]] [[et:Cēsis]] [[lt:Cėsys]] [[nds:Cesis]] [[ru:Цесис]] 5279 14780 2005-05-31T20:04:27Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5280 14781 2005-05-31T20:05:39Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5281 52744 2006-07-01T06:56:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Cesvaine]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Cesvaine'''</font><br>Madonas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Cesvaine.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Cesvaine gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>3388 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Seßwegen''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1991.g <tr><td>Rajons<td>[[Madonas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.cesvaine.lv www.cesvaine.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Cesvaine]] [[et:Cesvaine]] [[fr:Cesvaine]] [[lt:Cesvainė]] 5282 14783 2005-05-31T20:12:28Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5283 14784 2005-05-31T20:16:51Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5284 49393 2006-06-06T20:03:58Z 217.199.126.2 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Dagda'''</font><br>Krāslavas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Dagda.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Dagda gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2722 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Dagden''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1992.g <tr><td>Rajons<td>[[Krāslavas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.dagda.lv/] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Dagda, Latvia]] [[et:Dagda]] [[lt:Dagda]] 5285 14786 2005-05-31T20:31:28Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5286 14787 2005-05-31T20:32:01Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5287 52298 2006-06-29T03:15:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:다우가프필스]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Daugavpils'''</font><br>Republikas pilsēta </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Daugavpils.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Daugavpils gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>109421 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[baltkrievu valoda|baltkrievu]] - '''Дзвінск''' (''Dzvinsk'')<br>[[jidišs|jidišā]] - '''דענענבורג''' (''Denenburg'')<br>[[krievu valoda|krievu]] - '''Двинcк''' (''Dvinsk'') un '''Борисоглебск''' (''Borisogļebsk'')<br>[[poļu valoda|poļu]] - '''Dyneburg''' vai '''Dzwinów''' vai '''Dźwińsk'''<br>[[somu valoda|somu]] - '''Väinänlinna'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Dünaburg'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Daugpilis''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1582.g <tr><td>Rajons<td>- <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.daugavpils.lv www.daugavpils.lv] </table> [[Image:Dvinsk 1912.jpg|thumb|Daugavpils 1912.gadā ([[Prokudins-Gorskis]])|250px]] <p>'''Daugavpils''' - pilsēta [[Latvija|Latvijas ]] dienvidaustrumos pie [[Daugava|Daugavas]]. Latvijas otra lielākā [[pilsēta]]. Par tās dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1275. gads, kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās [[latgaļi|latgaļu]] zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]], [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]] uzcēla [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]]. <p>Daugavpils ir arī vienīgā pilsēta Latvijā, kur absolūtais vairākums iedzīvotāju ir [[krievi]] (54,2% no visiem Daugavpils iedzīvotājiem). [[Latvieši|Latviešu]] pilsētā ir 17,3%, [[poļi|poļu]] - 15,1%, bet [[baltkrievi|baltkrievu]] - 8,4%. Vēsturiski pilsēta ir bijusi spēcīgs [[ebreji|ebreju]] kultūras centrs. Aktīva ir arī poļu minoritāte.</p> ==Vēsture== Līdz 14. gs. [[Dinaburga]] bija viena no Livonijas ordeņa astoņu pārvaldnieku rezidencēm. Pils vairākkārt cieta no [[Lietuva|lietuviešu]] un [[Krievija|krievu]] iebrukumiem. Livonijas kara laikā Dinaburga tika atdota ķīlā [[Polija|Polijas]] karalim [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], bet 1561. g. pievienota Polijai. </p> <p>1566. g. Dinaburga kļuva par Inflantijas vojevodistes (poļu Vidzemes jeb [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistes]]) centru. 1577. g. to ieņēma un nopostīja krievu karaspēks [[Ivans IV Bargais|Ivana IV Bargā]] vadībā. Dinaburga tika atjaunota pavisam citā vietā - 19 km lejpus Daugavas. Tā ir arī tagadējā Daugavpils atrašanās vieta. Jaunā Dinaburgas cietokšņa celtniecību pabeidza Polijas karalis [[Stefans Batorijs]]. 1582. g. jaunā pilsēta saņēma [[Magdeburgas tiesības]], kas sekmēja turpmāko Dinaburgas izaugsmi.</p> <p>17. gs. Dinaburgu uz īsu brīdi (1656. - 1667. g.) pārdēvēja par Borisogļebsku. Pēc pirmās [[Polijas dalīšana|Polijas dalīšanas]] 1772. g. to iekļāva [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], un kopš 1802. g. Dinaburga ir [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] apriņķa pilsēta. 1810. - 1833. g. pilsētā tiek celts jauns [[Daugavpils cietoksnis|cietoksnis]], kam bija liela nozīme arī 1812. gada karā.</p> <p>1826. g. pēc [[Pēterburga|Pēterburgā]] apstiprināta projekta sākās tagadējā pilsētas vēsturiskā centra apbūve. Sakarā ar [[dzelzceļš|dzelzceļa]] izbūvi pilsēta kļuva par svarīgu transporta mezglu. Te krustojās dzelzceļi no Pēterburgas (kopš 1860. g.), [[Rīga|Rīgas]] (1861. g.), [[Varšava|Varšavas]] (1862. g.), [[Orla|Orlas]] (1866. g.) un [[Šauļi|Šauļiem]] (1873. g.). Pilsēta kļuva par nozīmīgāko rūpniecības un tirdzniecības centru Vitebskas guberņā. 19. un 20. gs. mijā pilsētā bija vairāk nekā 60 rūpniecības uzņēmumu, no kuriem lielākie bija dzelzceļu darbnīcas, ādas apstrādes rūpnīcas, sērkociņu un pogu fabrikas. Pirmais koka tilts, kas savienoja Daugavas abus krastus, tika uzbūvēts jau 1812. gadā. Pēc tam pastāvējuši vēl vairāki koka tilti, bet no 1853. g. - pirmais tērauda tilts [[Baltija|Baltijā]]. </p> <p>1893. g. pēc [[Aleksandrs III|Aleksandra III]] pavēles Dinaburgu pārdēvēja par Dvinsku. Šajā laikā vairākums Daugavpils iedzīvotāju bija [[ebreji]] (46%), [[krievi]] (27,5%) un [[poļi]] (16,3%). 1913. g. pilsētā bija 39 mācību iestādes, to skaitā divas vidējās (reālskola un sieviešu ģimnāzija), darbojās [[teātris]] (kopš 1857. g.), kā arī 15 ārstniecības iestādes un divas aptiekas. Pilsētas pievārtē Mežciemā atradās 1883. grāfa Plātera-Zīberga dibinātā dziedinātava "Poguļanka". Līdz 1. pasaules karam ap to bija izaudzis vasarnīcu rajons, 1915. gadā tanī bija 117 vasarnīcas.</p> <p>XIX un XX gs. mijā arī pretējā Daugavas krastā notika rosīga celtniecība, un 1912. gadā šeit izaugusī apdzīvotā vieta [[Grīva]] kļuva par pilsētu. Administratīvi tā ietilpa [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņas]] [[Ilūkste|Ilūkstes]] apriņķī. </p> <p>[[1. pasaules karš|1. pasaules kara]] gados pilsētā atradās 5. krievu armijas štābs. Lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu kopā ar strādniekiem tika evakuēta uz [[Krievija|Krievijas]] vidieni. Pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās četrkārt. </p> <p>Daugavpils atjaunošana sākās 1920. g., kad Polijas un Latvijas armijas pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki|lieliniekiem]]. Latvijas Republikas laikā uzplauka pilsētas kultūras dzīve. Kaut arī pilsētā bija 602 galvenokārt nelieli rūpniecības uzņēmumi, tomēr pirmskara līmenis rūpniecības attīstībā netika sasniegts.</p> <p>[[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā Mežciemā bija krievu karagūstekņu nometne "Stalag-340", bet Daugavpils cietokšņa nocietinājumos - ebreju [[geto]]. Liela daļa pilsētas 1944. gada jūlijā tika nopostīta.</p> <p>Pēckara gados Daugavpilī izvērsās lielu rūpnīcu celtniecība. Tika uzceltas lokomotīvju remonta, pievadķēžu, elektroinstrumentu u.c. rūpnīcas, to skaitā arī lielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums Latvijā - Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca. Reizē ar rūpnīcām to strādniekiem izbūvēja daudzstāvu dzīvojamo namu rajonus, lielākais no tiem - "Ķīmiķu ciemats". No 1946. gada pilsētā darbojas [[tramvajs]]. 1956. g. Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo Grīvas pilsētu. 1989. g. atklāts Daugavas abus krastus savienojošais [[Vienības tilts]].</p> <p>Pašlaik Daugavpils ir otrā lielākā Latvijas pilsēta un trešais lielākais rūpniecības centrs. Pateicoties [[Daugavpils universitāte|Daugavpils universitātei]], 1988. g. atjaunotajam pilsētas teātrim, kā arī dažādu kultūrnacionālu biedrību darbībai, Daugavpils ir kļuvusi par nozīmīgu [[Latgale|Latgales]] kultūras centru. </p> ====Cilvēki==== Daugavpilī dzimuši: *[[Gžegožs Fitelbergs]] (''Grzegorz Fitelberg'') (1879-1953) - poļu diriģents un komponists. ''[[Mlada Polska]]'' biedrs *[[Abrahams Izāks Kooks]] (''אברהם יצחק הכהן קוק'')s(1864-1935) - pirmais [[aškenāzi|aškenāzu]] galvenais [[rabīns]] [[Britu Palestīna|Britu Palestīnā]] *[[Solomons Mihoelss]] (''שלמה מיכאָעלס, Соломон Михайлович Михоэлс'') (1890-1948) - ebreju teātra režisors *[[Vladislavs Raginis]] (''Władysław Raginis'') ( 1908-1939) - Polijas 2.pasaules kara varonis (''Virtuti Militari'') *[[Marks Rotko]] (''Mark Rothko'') (1903-1970) - [[ASV]] gleznotājs, [[abstraktais ekspresionisms|abstraktā ekspresionisma]] klasiķis *[[Alfrēds Rubiks]] (1935-) - politiķis *[[Uļjana Semjonova]] (1952-) - leģendāra [[basketbols|basketboliste]] *[[Staņislavs Svaņēvičs]] (''Stanisław Swianiewicz'') (1889-1997) - poļu ekonomists un vēsturnieks ====Ārējās saites==== *[http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis ] [[Category:Latvijas pilsētas]] [[be:Даўґаўпілс]] [[bg:Даугавпилс]] [[ca:Daugavpils]] [[da:Daugavpils]] [[de:Daugavpils]] [[en:Daugavpils]] [[eo:Daugavpils]] [[es:Daugavpils]] [[et:Daugavpils]] [[fi:Väinänlinna]] [[fr:Daugavpils]] [[he:דאוגבפילס]] [[hu:Daugavpils]] [[it:Daugavpils]] [[ja:ダウガフピルス]] [[ko:다우가프필스]] [[lt:Daugpilis]] [[nl:Daugavpils]] [[no:Daugavpils]] [[pl:Daugavpils]] [[ru:Даугавпилс]] [[sv:Daugavpils]] 5288 14789 2005-05-31T20:50:27Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5289 14790 2005-05-31T20:51:30Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5290 47321 2006-05-24T13:52:43Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Dobele'''</font><br>Rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Dobele.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Dobele gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>11191 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Doblen'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Duobelė''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1917.g <tr><td>Rajons<td>[[Dobeles rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.dobele.lv www.dobele.lv] </table> Atrodas kultūras piemineklis - [[Dobeles pils]]. [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Dobele]] [[et:Dobele]] [[lt:Duobelė]] 5291 14792 2005-05-31T20:59:45Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5292 14793 2005-05-31T21:00:35Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5293 47565 2006-05-26T16:56:12Z Sss 937 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Durbe'''</font><br>Liepājas rajons |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Latvija Durbe.png|187px|]] | align=center | [[Image:Durbe gerb.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2004) | 424 |- | Citi nosaukumi | [[vācu valoda|vācu]] - '''Durben''' |- | Pilsēta | no 1893.g |- | Rajons | [[Liepājas rajons]] |- | Mājaslapa | [???] |} :''Šis raksts ir par pilsētu Liepājas rajonā. Lai uzzinātu par pili [[Tukums|Tukumā]], skat. rakstu par [[Durbes muiža|Durbes muižu]].'' '''Durbe''' ir mazpilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Kurzeme]]s dienvidos. Tā ir Latvijas mazākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, izvietojusies gar [[Rīga]]s-[[Liepāja]]s šoseju (A9) - 25 km no Liepājas, 195 km no Rīgas - netālu no Durbes ezera. Pilsētas vēsture iesniedzas 13.gadsimtā, kad 1263. gadā pēc [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestra [[Burhards fon Hornhūzens|Burharda fon Hornhūzena]] pavēles šeit uzcēla ordeņa pili, bet pirms tam, 1260. gada 13. jūlijā, šeit notika kauja starp Livonijas un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] apvienotajiem spēkiem un [[žemaiši]]em, kuru pusē pārgāja ordeņa karaspēkā iesauktie [[kurši]]. Kaujā ordenis tika sakauts - krita mestrs Hornhūzens, [[Prūsija]]s un Livonijas maršali, vairāk nekā 150 bruņinieku un daudz kristīto karavīru. 15.gadsimta sākumā apkārt ordeņa pilij izveidojās pilsētiņa un gadsimta vidū tika uzcelta neliela baznīca. Vēlāk, 1651. gadā, tika iesvētīta mūra baznīca - Durbes luterāņu baznīca. [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā, 18.gadsimta sākumā, tika nopostīta pils. Starp ievērojamākajiem Durbes pārstāvjiem jāmin pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics]], kurš piedzima Durbē 1887.gadā. Savukārt tagadējā pilsētas domes ēkā, kur kādreiz bijusi Špringera privātskola, mācījies tautas atmodas laiku darbinieks [[Kronvaldu Atis]] (dzimis 1837.gadā). Citi ievērojami cilvēki, kas dzimuši un dzīvojuši Durbē: * [[Elizabete Grothūsa]] (1820-1896), vācu rakstniece, * [[Atis Kronvalds]] (1837-1875), pedagogs, sabiedriskais darbinieks, publicists, valodnieks, * [[Laubes Indriķis]] (1841-1889), publicists un valodnieks, * [[Jēkabs Ezers]] (1869-1924), rakstnieks, * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887-1925), LR ārlietu ministrs, * [[Fricis Gulbis]] (1894-1951), rakstnieks, žurnāla "[[Zaļā vārna]]" redaktors, * [[Ģirts Vilks]] (1909-1983), scenogrāfs, * [[Mirdza Lukaža]] (1930), tēlniece, * [[Ilga Zandberga]] (1932), tēlniece, * [[Indra Briķe]] (1957), aktrise, u.c. == Ārējas saites == *[http://www.cs.lpu.lv/kurzeme/Durbe.html Informācija par Durbi] *[http://www.tournet.lv/page.php?id=126 Tūrisma e-ceļvedis] - attēli, apraksti, teikas, bibliogrāfija *[http://www.ltg.lv/KartesLatviski/Durbe Durbes karte] *[http://www.historia.lv/alfabets/D/DU/durbes_kauja/encik/kauja_le.htm Durbes kauja] - informācija no portāla historia.lv [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Durbe]] [[en:Durbe]] [[lt:Durbė]] 5294 52429 2006-06-29T13:10:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:캐나다의 국가]] "'''O Canada'''" ir [[Kanāda|Kanādas]] [[valsts himna]], proklamēta 1980. gada 1. jūlijā, 100 gadus pēc tās pirmatskaņošanas. Himnas vārdi cēlušies no patriotiskas [[poēma]]s, kuru sacerējis [[Kvebeka]]s (''Quebec'') [[tiesnesis]], sers ''Adolphe-Basile Routhier''. Mūzikas autors ir [[komponists]] ''Calixa Lavallée''. == Himnas vārdi == === angļu valodā: === O Canada! Our home and native land!<br> True patriot love in all thy sons command. With glowing hearts we see thee rise,<br> The True North strong and free! From far and wide,<br> O Canada, we stand on guard for thee. God keep our land glorious and free!<br> O Canada, we stand on guard for thee. O Canada, we stand on guard for thee. === franču valodā: === O Canada! Terre de nos aïeux,<br> Ton front est ceint de fleurons glorieux! Car ton bras sait porter l'épée,<br> Il sait porter la croix! Ton histoire est une épopée<br> Des plus brillants exploits. Et ta valeur, de foi trempée,<br> Protégera nos foyers et nos droits. Protégera nos foyers et nos droits. [[Category:Kanāda|Himna]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[af:Kanadese volkslied]] [[ang:O Canada]] [[bg:Химн на Канада]] [[bs:O Canada]] [[de:O Canada]] [[en:O Canada]] [[eo:O Canada]] [[es:O Canada]] [[fi:O Canada]] [[fr:Ô Canada]] [[he:המנון קנדה]] [[hu:Kanadai himnusz]] [[it:O Canada]] [[iu:ᐆ ᑲᓇᑕ]] [[ja:カナダの国歌]] [[ko:캐나다의 국가]] [[nl:O Canada]] [[no:O Canada]] [[pl:Hymn Kanady]] [[pt:Hino nacional do Canadá]] [[ro:O Canada]] [[ru:Гимн Канады]] [[simple:O Canada]] [[sk:O Canada]] [[sr:Химна Канаде]] [[sv:O Canada]] [[ta:ஓ கனடா]] [[vi:O Canada]] [[zh:哦！加拿大]] 5295 44795 2006-05-13T21:22:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Ugo Grozio]] '''Hugo Grocijs''', (1583 - 1645), [[Nīderlande|nīderlandiešu]] [[jurisprudence|jurists]] un [[filozofija|filozofs]], studējis [[klasiskās valodas]], [[literatūra|literatūru]] un [[teoloģija|teoloģiju]], bet sevišķi nodevies [[jurisprudence]]i. Jau 16 gadu vecumā Grocijs ieguva Dr. iur grādu un sāka veiksmīgi darboties [[advokatūra|advokatūrā]]. Grocija ievērojamākais darbs ir [[Francija|Francijā]] sarakstītais ''De iure belli ac pacis'' (1625), kas uzskatāms par [[humānisms|humānisma]] piepildījumu un augstāko sasniegumu. Šai darbā Grocijs pievērsies ne vien [[starptautiskās tiesības|starptautiskajām tiesībām]], par kuru nodibinātāju viņu dēvē, bet arī organizētai cilvēku kopdzīvei un [[valsts]] nostādīšanai uz tiesiskiem pamatiem. Vēl pēc 500 gadiem nav novecojusi Grocija formulētā tēze, ka karš ir noziegums, ja tas nav līdzeklis tiesību aizstāvēšanai. Par lielāko Grocija nopelnu uzskata to, ka viņš atšķīris [[tiesības]] no [[reliģija]]s un [[morāle]]s priekšrakstiem un licis organizētas cilvēku sabiedrības pamatos [[dabiskās tiesības|dabisko tiesību]] principus, kas immanenti cilvēka (kā saprātīgas un sabiedriskas būtnes) dabai. Šajā ziņā Grocijs pamatoti pieskaitāms dabisko tiesību skolas ievērojamākiem priekšstāvjiem, kuru idejām nozīme vēl tagadnes tiesību filozofijā. [[Category:Nīderlandiešu filozofi|Grocijs, Hugo]] [[Category:Nīderlandiešu juristi|Grocijs, Hugo]] [[Category:Nīderlandiešu teologi|Grocijs, Hugo]] [[Category:Latīņu valodā rakstošie|Grocijs, Hugo]] [[da:Hugo Grotius]] [[de:Hugo Grotius]] [[en:Hugo Grotius]] [[es:Hugo Grocio]] [[fi:Hugo Grotius]] [[fr:Hugo de Groot]] [[it:Ugo Grozio]] [[ja:フーゴー・グローティウス]] [[nl:Hugo de Groot]] [[pl:Hugo Grocjusz]] [[pt:Hugo Grócio]] [[sk:Hugo Grotius]] [[sv:Hugo Grotius]] [[uk:Гуго Гроций]] [[zh:格勞秀斯]] 5299 36265 2006-03-23T23:26:33Z Feens 37 #REDIRECT [[Pulcējaties zem latviešu karogiem!]] 5301 47156 2006-05-22T22:55:56Z Knakts 848 Kategorijas: - "ģeogrāfija" + "mūzika" [[Category:mūzika]] [[Category:valstu simboli]] [[ar:تصنيف:أناشيد وطنية]] [[bg:Категория:Национални химни]] [[zh-min-nan:Category:Kok-koa]] [[be:Катэгорыя:Нацыянальныя гімны]] [[bs:Category:Nacionalne himne]] [[ca:Categoria:Himnes nacionals]] [[cs:Kategorie:Hymny]] [[da:Kategori:Nationalsange]] [[de:Kategorie:Nationalhymne]] [[et:Kategooria:Hümnid]] [[el:Κατηγορία:Εθνικοί Ύμνοι]] [[en:Category:National anthems]] [[es:Categoría:Himnos nacionales]] [[eo:Kategorio:Nacia himno]] [[fa:رده:سرودهای ملی]] [[fr:Catégorie:Hymne national]] [[ko:분류:국가]] [[hr:Kategorija:Nacionalne himne]] [[io:Category:Nacionala himni]] [[id:Kategori:Lagu kebangsaan]] [[is:Flokkur:Þjóðsöngvar]] [[it:Categoria:Inni nazionali]] [[he:קטגוריה:המנונים לאומיים]] [[lb:Category:Nationalhymnen]] [[lt:Kategorija:Himnai]] [[li:Kategorie:Volksleed]] [[hu:Kategória:Nemzeti himnuszok]] [[mk:Категорија:Национални химни]] [[mt:Category:Innijiet Nazzjonali]] [[ms:Kategori:Lagu kebangsaan]] [[nl:Categorie:Volkslied]] [[nds:Kategorie:Natschonalhymne]] [[ja:Category:国歌]] [[no:Kategori:Nasjonalsanger]] [[nn:Kategori:Nasjonalsongar]] [[pl:Kategoria:Hymny]] [[pt:Categoria:Hinos nacionais]] [[ru:Категория:Гимны]] [[sq:Category:Himnet nacionale]] [[scn:Category:Innu nazziunali]] [[sl:Kategorija:Državne himne]] [[sr:Категорија:Националне химне]] [[fi:Luokka:Kansallislaulut]] [[sv:Kategori:Nationalsånger]] [[tl:Category:Pambansang awit]] [[th:Category:เพลงชาติ]] [[vi:Thể loại:Quốc ca]] [[zh:Category:国歌]] 5303 14802 2005-06-01T06:47:08Z Feens 37 Krievijas valsts domnieku Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālītes uzsaukums stāties latviešu strēlnieku bataljonos pārdēvēju par Pulcējaties zem latviešu karogiem! #REDIRECT [[Pulcējaties zem latviešu karogiem!]] 5306 51333 2006-06-19T20:00:40Z Neonz 33 '''Sēļi''' - [[Balti|baltu]] tauta, apdzīvoja mūsdienu Jēkabpils un Daugavpils rajonu teritoriju. == Apdzīvotā teritorija == Sēļi līdz 15. gadsimtam apdzīvoja [[Latvija|Latvijas]] dienvidaustrumus un [[Lietuva]]s ziemeļaustrumus. Galvenokārt [[Daugava]]s kreisajā krastā uz dienvidiem no [[Aizkraukle]]s - mūsdienu [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]] un [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajonu]] teritorijā. Taču ir arī ziņas par sēļiem pie [[Rīga|Rīgas]], Oliņkalnā un Koknesē. 1.g.t. 1 pusē sēļi acīmredzot apdzīvojuši arī Austrumvidzemē Daugavas labo krastu, bet sākot ar 6.-7.gs. viņus pakāpeniski atspieduši un asimilējuši [[Latgaļi|latgaļi]]. Sēļu apdzīvoto teritoriju dēvē ne tikai par [[Sēlija|Sēliju]], bet arī par: Augšzemi, Augškurzemi. Pats sēļu nosaukums radies no līvu vārda ''sälli'', kas nozīmē augšējie (t.i., ļaudis). Šo nosaukumu vēlāk lietošanā pārņēma vācu ieceļotāji. Pirmās baltu cilšu apmetnes šajā teritorijā konstatētas jau 2. gt. p.m.e. Sākotnējā nodarbošanās bija zvejniecība un medības. Šo teritoriju sēļi apdzīvot sāka m.ē. pirmajos gadsimtos. 10. – 13. gs. Sēlijas teritorijā izveidojās vairāki teritoriāli novadi, ar apmēram 30 pilskalniem un sēļu centru Sēlpilī. == Arheoloģiskie pētījumi == Arheoloģiski ir pētīts [[Dignājas pilskalns]], Sēlpils un [[Lejasdopeļu kapulauks]], kā arī Sēlpils pilskalns. Dignājas pilskalns atrodas Jēkabpils rajonā, Daugavas kreisajā krastā un bija viens no seno sēļu kultūras centriem. Arheoloģiskajos izrakumos (veikti 1939.g.) atrastas kaula adatas, katliņi, māla lejamformas, švīkātā keramika, priekšmeti datēti ar 1. gt. p.m.e. 4.-8.gs. pilskalnam uzbērts aizsargmūris un izveidotas divas paralēlas guļbaļķu sienas. Pilskalnā bez tā vēl atrastas dzelzs cepļu un ēku paliekas.11.gs. Dignājas pilskalnu pakļāvis Jersikas valdnieks. Sēlpils pilskalnā, Daugavas krastā, iegūtas Latvijā vissenākās liecības par cilvēku. Arheoloģiskajos izrakumos (1963 – 1965, vadīja E. Šnore, A. Zariņa) seno sēļu pils slānī (6. līdz 12. gs.) atsegtas pavardu, celtņu un nocietinājumu paliekas. Augšējā, mūra pils, slānī (13. – 17. gs.) atsegtas četrstūrveida tornis ar apakšzemes eju, sardzes telpa un priekšpils uzbērums (augst. 12 m). Te vācu mūra pils un sēļu koka pils slāņos bija iejauktas krama šķilas, kasīkļi un bultu uzgaļi, kas pēc formas attiecināmi uz paleolīta jeb vecākā akmens laikmeta beigu posmu un datējami ar apmēram 9. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Pilskalns ar pilsdrupām, priekšpili, senu apmetnes vietu un kapsētu redzams Daugavā uz nelielas saliņas, kas izveidojusies sakarā ar Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanu, iepretī Sēlpils luterāņu baznīcai 2km uz Z no Sēlpils. Arheoloģiskajos izrakumos seno sēļu pils slānī te atsegtas pavardu, celtņu un nocietinājumu paliekas. Augšējā slānī - 1373.gadā uzceltās Livonijas ordeņa mūra pils četrstūrveida tornis ar apakšzemes eju, sardzes telpa un 12m augsts priekšpils uzbērums. 13.-17.gs. kapsētā atsegti 234 apbedījumi. Sēlpils pilskalns no 6. līdz 12.gs. bija Sēlijas politiskais un militārais centrs. Ordeņa mūra pils nopostīta Ziemeļu kara laikā 1704.gadā. Pilsdrupas ir zem ūdens, klāt var piekļūt ar laivu. Apskatāms no Daugavas krasta. Sēlpilī, kas bija lielākais sēļu centrs, arheoloģiskie izrakumi veikti 20.gs. 60.g. Izrakumos ir seno sēļu slānis (6.-12.gs.) kā arī viduslaiku un jauno laiku slānis(13.-17.gs.). Sēlpilī sēļu pils aizsargvalnis bija veidots no zemes uzbērumiem un baļķu sētām, bet pati pils arī no koka. Vēlāk, kad vācieši iekaroja šo teritoriju, koka pils vietā tika uzcelta mūra pils. Ir ziņas, ka senie sēļi savas apmetnes cēluši purvaina ezera vidū un uz salām – lai ienaidnieks tik viegli netiek klāt, taču arheoloģiski izrakumi šajā jomā nav veikti. == Kultūra == Seno sēļu kultūra ļoti līdzinājās seno latgaļu tradīcijām. Apģērbs un rotas būtiski neatšķīrās no latgaļu tradīcijām šajā jomā. Sēļu sievietes nēsāja kaklariņķus, aproces, gredzenus, saktas vainagus. Sieviešu vidū plaši bija izplatīti piekariņi. To forma varēja būt visdažādākā – zirdziņi, krustiņi, medaljoni. Vīriešu kapos atrastas karavīru aproces, saktas, ar kurām sasprauda svārkus un apmetni. Sēļu vīrieši nēsāja gredzenus un apkaltas ādas jostas. Sēļu un latgaļu apbedīšanas kultūra bija ļoti līdzīgas – netika veidoti uguns kapi un vīriešu un sieviešu kārtas mirušos guldīja kapu bedrēs pretējos virzienos. Taču sēļu vīriešu apbedījumos ir sastaptas vairākas īpatnības. Atrasti ir apbedījumi, kuros mirušajiem bija savstarpēji savienotas plecu jostas un pie kājām novietota vācele ar sieviešu rotu komplektu (kaklariņķi, aproces, saktas). Viens no lielākajiem sēļu kapulaukiem, kas arheoloģiski pētīts ir Lejaspdopeļu kapulauks. Arheoloģiskie izrakumi šeit ir veikti 20. gs. 60. g. sākumā. Kapulaukā atrodas 63 uzkalniņi, no kuriem izpētīti ir 10 uzkalniņi un 42 apbedījumi. Interesanti, ka apbedījuma kājgalī noliktas ne tikai rotaslietas, bet arī darbarīku komplekti. Atrasti arī gleznojumi uz koka. Tie ir gan melnbalti, gan daudzkrāsaini (sarkanā, baltā un melnā krāsā). Atrastie gleznojuma fragmenti liecina, ka apbedījumā varēja būt bijuši apgleznoti vairogi, kā arī melnā un baltā krāsā tonēti šķirsti. == Valoda == : ''Skat. arī rakstu [[Sēļu valoda]]'' Sēļi runāja sēļu valodā, kas pašlaik ir izmirusi. Sēļu valoda pieder pie Indoeiropiešu valodu saimes Baltu valodu grupas. Valodas pēdas ir saglabājušās bijušo sēļu apdzīvoto teritoriju izloksnēs. == Sēļu tautas noriets == Sēļu tautas noriets sākās ar vāciešu iebrukumu Senajā Baltijā. Pretēji kuršiem un zemgaļiem, kas izrādīja sīvi militāro pretestību un pat pameta dzimtās zemes, aizejot uz Lietuvu, sēļi neizcēlās ar lielu pretestību un ātri nokļuva vāciešu pakļautībā. Sēļu lielākais centrs – Sēlpils – tika ieņemta 1208 gadā. Pēc krustnešu iebrukumiem sēļu apdzīvotās zemes tika iekļautas Livonijas un Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā. Pamazām sēļi asimilējās ar poļiem, lietuviešiem un latgaļiem. Pēdējās ziņas par sēļiem kā pa tautu ir sastopamas 17-18. gs. Interesanti, ka vēl mūsdienās ir cilvēki, kas sevi uzskata par sēļiem. [[Category:Balti]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Sēlija]] [[en:Selonians]] [[lt:Sėliai]] [[no:Selere]] 5307 14805 2005-06-01T12:41:12Z Juris 164 Zirneklis Zirneklis 5308 14806 2005-06-01T16:17:49Z Evija T 132 5310 41899 2006-04-27T17:47:38Z Dekaels 268 precizēju kat. '''Latgaļi''' - (arī letgaļi, leti; Letti, Lethi) Austrumbaltu cilts, vēlāk tautība. Rakstītajos vēstures avotos minēti 11.gs., pēc apbedīšanas tradīcijām par latgaļiem drošas ziņas ir no 6-7.gs. Iepējams, ka latgaļi Latvijas teritorijā ienākuši no DR 6-7.gs., daži uzskata, ka tie veidojušies uz vietas no senākajiem [[balti|baltu]] iedzīvotājiem. Galvenā pazīme, kas liecina par latgaļu savdabīgo garīgo un materiālo kultūru, ir [[apbedīšanas tradīcijas]]. 7-12.gs. latgaļi mirušos guldījuši līdzenajos kapulaukos un uzkalniņkapulaukos, kuros kapu bedrēs sievietes un vīrieši guldīti ar galvām pretējos virzienos (A un R), līdzdodot bagātīgas kapu piedevas ([[rotas]], [[ieroči|ieročus]], retāk - [[darbarīki|darbarīkus]]). Plašāk izpētīti Nukšu un Kivtu [[kapulauki]], Lejasbitēnu, Odukalnu un Kristapiņu kapulauki. Labi izpētītas ir arī latgaļu dzīvesvietas - Asotes, Kokneses un Jersikas pilskalni, Lokstenes un Oliņkalna pilskalni. [[Vēlais dzelzs laikmets|Vēlajā dzelzs laikmetā]] latgaļi dzīvojuši tag. [[Vidzeme]]s A daļā un [[Latgale|Latgalē]], kur tolaik radušies latgaļu agrīnie valstiskie veidojumi ([[Jersika]], [[Tālava]], [[Atzele]], [[Koknese]]). Z virzienā latgaļi dzīvoja līdz [[Gauja]]s vidusteces rajonam, ZA - līdz mūsdienu [[Latvija]]s - [[Igaunija]]s robežai, A robeža atbilda aptuveni mūsdienu Latvijas A robežai, D latgaļu kaimiņi bija [[sēļi]], bet R - [[lībieši]]. Vismaz sākot ar 11.gs. no Krievzemes latgaļu vidū izplatījās [[pareizticība]]. Īsu laiku latgaļi maksāja meslus [[Polocka]]s un [[Pleskava]]s [[kņazi]]em. 13-16.gs. [[latviešu tauta]]s veidošanās procesā latgaļiem bijusi noteicošā loma. 17.gs. latgaļi saukti arī par "latvjiem", no šā vārda vēlāk radies vārds "latvietis", ar kuru sāka apzīmēt arī pārējos Latvijas teritorijā dzīvojošos baltus; nosaukums ieguva arī teritoriālu nozīmi. [[Hidronīmi]] ar sakni let-, lat- saglabājušies līdz mūsu dienām (Latvīte, [[Letes ezers]]). [[Image:Latgalu_apgerps.gif|Latgaļu vīrieša un sievietes apģērbs.]] [[Category:Balti]] [[de:Lettgallen (Volk)]] [[en:Latgalians]] [[lt:Latgaliai]] [[nl:Letgallen (volk)]] [[ru:Латгалы]] 5311 14809 2005-06-01T22:05:24Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5312 14810 2005-06-01T22:05:57Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5313 48246 2006-05-30T17:02:09Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Grobiņa'''</font><br>Liepājas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Grobina.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Grobina gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>4318 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Grobin'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Gruobinia''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1695.g <tr><td>Rajons<td>[[Liepājas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.grobina.lv/ www.grobina.lv] </table> '''Grobiņa''' ir pilsēta [[Liepājas rajons|Liepājas rajonā]], 12 km [[Liepāja|Liepājas]]. Tā aizņem 512,6 ha lielu teritoriju un robežojas tikai ar Grobiņas pagastu. {{stub}} == Demogrāfija == Pēc [[2005]]. gada [[1. janvāris|1. janvāra]] datiem Grobiņā dzīvo 4300 iedzīvotāji. Apdzīvojuma blīvums ir 839 iedzīvotāji uz km<sup>2</sup>. Nacionālais sastāvs: 89,4% [[latvieši]], 3,5% [[krievi]], 2,4% [[lietuvieši]], 1,2% [[ukraiņi]], 0,7% [[baltkrievi]], 2,8% citas tautības ([[poļi]], [[vācieši]], [[igauņi]], [[flāmi|flāms]], [[čuvašieši|čuvašiete]], [[korejieši|korejietis]]). [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Grobiņa]] [[et:Grobiņa]] [[lt:Gruobinia]] 5314 14812 2005-06-01T22:17:19Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5315 14813 2005-06-01T22:17:43Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5316 47415 2006-05-25T14:40:57Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Gulbene'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Gulbene.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Gulbene gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>9535 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[igauņu valoda|igauņu]] - '''Kulna'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Schwanenburg''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1928.g <tr><td>Rajons<td>[[Gulbenes rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.gulbenesdome.lv/ www.gulbenesdome.lv] </table> '''Gulbene''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajona]] centrs. Tā atrodas 186 km no [[Rīga|Rīgas]]. Rakstītos avotos pirmoreiz minēta [[1224]]. gada [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas dalīšanas līgumā]] starp [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskapu]]. [[14. gadsimts|14. gadsimtā]] Rīgas bīskaps Gulbenē uzceļ mūra pili. 1928. gadā Gulbenei piešķir pilsētas tiesības. Pēc [[2003]]. gada datiem Gulbenē dzīvo 9160 iedzīvotāji {{stub}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Gulbene]] [[et:Gulbene]] [[en:Gulbene]] [[lt:Gulbenė]] 5317 14815 2005-06-01T22:28:01Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5318 22894 2005-11-23T19:41:38Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.110.143.203|81.110.143.203]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5319 48555 2006-05-31T12:58:19Z Sss 937 {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Ikšķile''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Latvija Ikskile.png|187px|]] [[Image:Ikskile gerb.png|87px|]] |- || Iedzīvotāji (2004) || align=center style="background: #f7f8ff"| 6713 |- || Citi nosaukumi || align=center style="background: #f7f8ff"| [[vācu valoda|vācu]] - '''Uexküll''' |- || Pilsētas statuss || align=center style="background: #f7f8ff"| no 1992. gada |- || Rajons || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Ogres rajons]] |- || Mājaslapa || align=center style="background: #f7f8ff"| [http://www.ikskile.lv/ www.ikskile.lv] |} '''Ikšķile''' ir [[Latvija]]s [[Latvijas pilsētas|pilsēta]], ko varētu uzskatīt par vissenāko pilsētu Latvijas teritorijā. Tā dibināta 1185. gadā. Pilsēta atrodas ļoti izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, 28 kilometrus no Latvijas galvaspilsētas [[Rīga|Rīgas]], [[Ogre]]s [[Ogres rajons|rajonā]] pie [[Daugava|Daugavas upes]]. == Vēsture == Pilsētai nosaukumu devuši [[lībieši]], kas ir ceļojuši pa Daugavas upi, viņi to saukuši par ''Ykescola'', kas nozīmē "Viens ciems". 1185. gadā tā laika Daugavas krastā tika uzcelta pirmā mūra celtne [[Baltija|Baltijā]] - [[Livonija]]s bīskapa baznīca. Būvējot [[Rīgas HES|Rīgas hidroelektrostaciju]] (1966.-1974.), Daugavas ūdens līmenis tika pacelts tiktāl, ka baznīcas drupas "nokļuva" uz jaunizveidojušās salas. Tā tika nosaukta par Svētā Meinarda salu, pirmā [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles bīskapa]] [[Meinards|Meinarda]] vārdā. [[Image:Ikskile1.jpg|right|thumb|300px|Pirmās mūra celtnes Baltijā drupas, kas atrodas uz mākslīgi veidotās Svētā Meinarda salas.]] [[Image:Ikskile.jpg|right|thumb|300px]] == Skat. arī == *[[Ikšķiles bīskapija]] == Ārējas saites == * [http://www.ikskile.lv/ Ikšķiles novada portāls] - Oficiālā mājaslapa [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Ikšķile]] [[en:Ikšķile]] [[et:Ikšķile]] [[fi:Ykskylä]] [[lt:Ikškilė]] [[no:Ikšķile]] 5320 14818 2005-06-01T22:37:07Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5321 14819 2005-06-01T22:37:27Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5322 48563 2006-05-31T14:15:51Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ilūkste'''</font><br>Daugavpils rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Ilukste.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Ilukste gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2940 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Illuxt'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Ilūkšta''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1917.g <tr><td>Rajons<td>[[Daugavpils rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Ilūkste]] [[et:Ilūkste]] [[lt:Ilūkšta]] 5323 42546 2006-04-30T10:30:43Z Juzeris 23 +kat. [[Latvija|Latvijas]] pilsētas, kuras dažādu iemeslu dēļ zaudējušas savu pilsētas statusu: *[[Abrene]], *[[Gostiņi]], *[[Grīva]], *[[Koknese]], *[[Krustpils]], *[[Ķemeri]], *[[Lejasciems]], *[[Rauna]], *[[Rīgas Jūrmala]], *[[Sēlpils]], *[[Sloka]], *[[Straupe]]. == Skat. arī == * [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] [[Category:Latvijas pilsētas|*]] [[Category:Latvijas bijušās pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 5324 14822 2005-06-02T16:20:27Z Juris 164 5325 53113 2006-07-02T03:12:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[sh:Aleksandar Veliki]] '''Maķedonijas Aleksandrs''' jeb '''Aleksandrs Lielais''' (356. p.m.ē. - 323. p.m.ē) - [[Maķedonija|Maķedonijas]] valdnieks, karavadonis, pasaules iekarotājs. Iekarojumi veicināja grieķu kultūras bagātināšanos ar austrumu sasniegumiem, un tās izplatīšanos vairākos kontinentos, radot t.s. [[helēnisms|helēnisma]] kultūru. [[Image:Aleksandrs Lielais.jpg|right|thumb|Aleksandrs Lielais]] == Aleksandra Lielā bērnība == Aleksandrs piedzima 356. gadā pirms mūsu ēras. Viņa tēvs bija Maķedonijas valdnieks [[Filips II]]. Filips deva savam dēlam lielisku izglītību. Aleksandra audzinātājs bija grieķu filozofs [[Aristotelis]]. Aleksandrs pazina un mīlēja grieķu literatūru. No [[dzeja]]s darbiem Aleksandrs cienīja [[Homērs|Homēra]] darbu [["Iliāda"]]. Viņa iemīļotais varonis bija [[Ahilejs]], ko viņš mēģināja visur atdarināt. Aleksandrs ļoti aizrāvās ar kara lietām un kopš 16 gadu vecuma devās līdzi savam tēvam karagājienos. == Nākšana pie varas == Kad Aleksandrs kļuva par Maķedonijas valdnieku, viņam bija tikai 20 gadi. Neskatoties uz to, ka tēvs bija ieguvis augstāko varu Grieķijā, Aleksandrs, pārņēmis no nogalinātā tēva valdības grožus konstatēja, ka viņam bez draugiem un sabiedrotajiem ne mazums visapkārt ir arī ienaidnieki un skauģi gan mājās gan aiz robežām. Ar iekšējiem ienaidniekiem un konspiratoriem Aleksandrs tomēr ātri vien tika galā - viņš vienkārši pavēlēja novākt visus, par kuriem bija pat mazākās aizdomas. Neviens neko tādu no centīgā Aristoteļa skolnieka nebija gaidījis. Arī viena no Grieķijas pilsētām – [[Tēbas]], atteicās pakļauties Aleksandram un tika par to bargi sodīta. Pilsēta tika pilnībā sagrauta, tūkstošiem tās iedzīvotāji tika noslepkavoti, bet dzīvi palikušie tika pārdoti verdzībā. Tūlīt pēc Tēbu pakļaušanas Aleksandrs karaspēka priekšgalā devās no viena dumpīga Grieķijas reģiona uz otru, nežēlīgi apspiežot dumpiniekus, sodot to vadoņus un atjaunojot visur kārtību. Grieķijas vietā vēstures arēnā parādījās Maķedonija - labi organizēta, disciplinēta [[impērija]], kurā valda miers un kārtība. Ne miņas no kādreizējām ķildām un jukām starp Grieķijas pilsētu valstiņām. ==Aleksandra militārās reformas== [[Image:Macedonian Army Thessalian.jpg|thumb|300px|Aleksandra Lielā armijas tesāliešu kavalērists. Skulptūra uz Aleksandra Lielā sarkofāga Stambulas Arheoloģiskajā muzejā]]Tomēr Aleksandram ar to bija par maz. Viņam dārgs bija viņa tēva senais mērķis – atbrīvot Grieķu Āziju no Persijas jūga. Viņš sāka tam rūpīgi gatavoties. Saprotot, ka Persijas rīcībā ir liels karaspēks, kuru skaitliskā ziņā noteikti nepārspēt, Aleksandrs vēl enerģiskāk ķērās pie savas [[armija]]s kvalitātes un kaujasspējas pilnveidošanas. To bija iespējams panākt tikai ar labāku organizāciju, disciplīnu un militārām [[Inovācija|inovācijām]]. Kā viens no galvenajiem pasākumiem, tika pilnveidota [[falanga]]s organizācija. Falanga pēc savas nozīmes militārajā vēsturē bija pirmais regulārais [[Taktika|taktiski]] operatīvais formējums. Ar to tā principiāli atšķīrās no [[hopliti]]em, kuri vairāk pildīja [[zemessardze]]s lomu. Falanga bija labi bruņota [[infantērija]]s struktūrvienība ar gariem [[Pīķis|pīķiem]] tālu izslietiem lielu [[Vairogs|vairogu]] sienas priekšā. Falangas organizācija gan nebija paša Aleksandra izgudrojums – to no Tēbām bija pārņēmis vēl viņa tēvs – Filips II, apbruņojot falangas kareivjus ar vēl garākiem (apmēram 5.5 metrus) un smagākiem pīķiem, nekā tie bija agrākajiem hoplitiem. Falanga sastāvēja no astoņās vai desmit rindās izvietotiem karavīriem, kuri kopumā veidoja kvadrāta formējumu. Falangas galvenais uzdevums bija apturēt pretinieka kavalērijas triecienus un ar šo uzdevumu tā tika galā spīdoši. Ienaidnieka jātnieki, ja arī izlauzās cauri kādām no pirmajām falangas rindām, ciešot lielus zaudējumus, tad burtiski uzdūrās nākamajās zemu noliektajās pīķu joslās, tā arī nespējot izmantot savus zobenus tuvcīņā. Taču dēļ smagā bruņojuma un nepieciešamības stingri ievērot savu formējumu konfigurāciju, falanga bija visai neveikla uzbrukumā, it īpaši šķēršļotā apvidū. Tādēļ vēl Filips II falangas bija papildinājis ar [[Kavalērija|kavalēriju]]. Savukārt Aleksandrs ieviesa vēl arī vieglo infantēriju, kas nostiprināja saikni starp ātrajām kavalērijas vienībām un lēnajām falangām. Līdz ar [[Loks|lokiem]], [[Katapulta|katapultām]], dažādām cietokšņu aplenkšanas ierīcēm, Aleksandrs bija izveidojis universālu, daudzfunkcionālu armiju, kura bija [[Mobils|mobila]] un ļoti efektīva gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Papildus tam Aleksandrs ieviesa arī speciālas materiālās apgādes vienības, kuras rūpējās lai karaspēkam kampaņas laikā nekā netrūktu. Karaspēka sastāvā bija arī medicīniskais personāls un sanitāru komandas, kas rūpējās par karavīru veselību un [[Higiēna|higiēnu]]. Līdz ar to Aleksandra karaspēks bija sarežģīta, [[Autonomija|autonoma]], labi organizēta militāra sistēma, kurai pretī stāties tā arī nespēja neviena cita tā laika armija. Persiešu armija vairāk paļāvās uz [[kara rati]]em un kavalēriju, kā arī locinieku vienībām. Taču viņu infantērija parasti bija visai vāja, tās kaujasspēja nebija pat salīdzināma ar grieķu falangām, lai gan persiešu infantērijas sastāvā dienēja arī grieķu algotņi - hopliti. Persiešu karaspēkā daudz zemākā līmenī bija arī disciplīna un organizētība, tas nereti pat pie mazākajām neveiksmēm pakļāvās panikai. Par savu galveno uzdevumu viņš atzina kara gājienu uz [[Persija|Persiju]], lai iegūtu bagātības Austrumos. Bet vispirms viņam bija jānomāc dažu grieķu valstu sacelšanās. Grieķi gribēja atbrīvoties no Maķedonijas varas un atgūt sev brīvību. Aleksandrs devās divos karagājienos uz [[Senā Grieķija|Grieķiju]] un piespieda grieķus padoties Maķedonijai. == Karagājiens uz Mazāziju == [[Image:Battle of Issus.jpg|thumb|300px|Kauja pie Isas. Mozaīka atspoguļo Aleksandra Lielā un Dārija III armiju cīņu. Neapoles (Itālija) Nacionālais muzejs]]Aleksandrs Lielais uzsāka karu pret Persiju 334. g. p.m.ē. pavasarī, ar 35 tūkstošu vīru lielu armiju šķērsojot [[Helesponts|Helespontu]] (mūsdienu [[Dardaneļi|Dardaneļus]]) un iebrūkot [[Mazāzija|Mazāzijā]]. Pie antīkās [[Troja]]s pilsētas viņš uzbruka 40 tūkstošu vīru lielai persiešu armijas daļai un sakāva to, zaudējot tikai 110 savu karavīru. Virzoties tālāk uz dienvidiem, Maķedonijas armija ziemeļaustrumu [[Sīrija|Sīrijā]] sastapās ar ap 500 tūkstošu lieliem (daudzi vēsturnieki gan uzskata, ka šis skaits ir stipri pārvērtēts) galvenajiem persiešu spēkiem sava valdnieka [[Dārijs III|Dārija III]] vadībā. Katrā ziņā Dārijam neapšaubāmi bija būtisks skaitlisks pārsvars. Taču maķedoniešiem, pateicoties daudzām militārām inovācijām, bija tā laika senajā pasaulē labākais karaspēks. Aleksandra falangas pirmajā lielākajā kaujā Sīrijā burtiski samala persiešu karapulkus vienu pēc otra. Bet vislielāko apjukumu persiešu rindās sēja straujie un neparedzamie Aleksandra kavalērijas uzbrukumi. Rezultātā Aleksandrs arī svinēja spīdošu uzvaru. Dārijs paniski bēga, pametot pat savu māti, sievu un bērnus Aleksandra žēlastībā. Satriecis persiešus [[Kauja pie Grānikas|pie Grānikas upītes]], Aleksandrs devās tālāk gar krastu. Vienu pēc otras viņš pakļāva sev grieķu pilsētas, solīdams tām pilnīgu atbrīvošanu no persiešu jūga. Pēc uzvaras pie Isas Maķedonijas armija neapturami virzījās tālāk pa Vidējiem Austrumiem dienvidu virzienā un 332. g. p.m.ē., pēc 7 mēnešu ilgas aplenkšanas, ieņēma [[Feniķija|Feniķijas]] galveno pilsētu un vienu no spēcīgākajiem jūras cietokšņiem Vidusjūras austrumu krastā - [[Tīra|Tīru]]. Šai laikā Dārijs mēģināja sākt ar Aleksandru miera sarunas. Apmaiņā pret savu ģimeni Dārijs piedāvāja Aleksandram atdot Mazāziju, samaksāt milzīgu naudas summu un dot viņam par sievu vienu no savām meitām. Bet Aleksandrs atteicās no šiem piedāvājumiem, prasīdams no Persijas ķēniņa padošanos bez kādiem noteikumiem. Karš turpinājās. == Ēģiptes iekarošana == No Feniķijas Aleksandrs devās uz [[Palestīna|Palestīnu]], bet pēc tam uz Ēģipti un iekaroja to bez pūlēm. Iekarojis Ēģipti, viņš atstāja turienes kārtību un neaiztika [[Templis|tempļus]]. Tāpēc ēģiptiešu priesteri pasludināja Aleksandru par saules dieva - [[Amons|Amona]] dēlu. Uzturēdamies Ēģiptē, [[Nīla|Nīlas]] [[delta]]s rietumu daļā, Aleksandrs nodibināja vēlāk izdaudzināto [[Aleksandrija|Aleksandrijas]] pilsētu. Tā visa Persijas valsts rietumu daļa (Mazāzija, Ēģipte, Feniķija, Palestīna) tagad bija maķedoniešu varā. Lai galīgi satriektu Persijas valsti, bija jāiekaro tās austrumu daļa. == Kauja pie Gaugamelas == [[Image:Battle of Gaugamela.jpg|thumb|300px|Kauja pie Gaugamelas. Jana Brīgela Vecākā glezna, 1602]]Nākamajā - 331. g. p.m.ē. maķedoniešu spēki pārgrupējās un iebruka Babilonā. Tur, [[Nīnive|Nīnives]] drupu tuvumā, pie [[asīrieši|asīriešu]] ciemata Gaugamelas un Arbelas pilsētām (Irbīlas mūsdienu Irākā) Aleksandrs atkal sastapās ar vēl spēcīgāku persiešu armiju Dārija III vadībā. Pēc vēsturiskiem datiem, kas gan tiek uzskatīti par pārspīlētiem, Dārija III rīcībā esot bijis ap miljons karavīru pret 40 tūkstošiem maķedoniešu infantērijas un 7 tūkstošiem kavalērijas. Ticamāki ir citi dati, kuri min ap 250 tūkstošiem persiešu karavīru. Katrā ziņā Dārija III armija bija tik milzīga, kad šī bija viena no retajām reizēm, kad bezbailīgajam Aleksandram, redzot savā priekšā bezgalīgo persiešu pīķu un durkļu jūru, dūša saskrējusi papēžos. Arī persiešu kavalērija skaitliski apmēram pieckārtīgi pārsniegusi Aleksandra kavalēriju. Pieredzējušākie viņa armijas veterāni, kas bija uzticīgi kalpojuši vēl viņa tēvam, savu jauno karavadoni uzmundrināja ar jokiem: „Neuztraucieties kungs, viņi neizturēs mūsos iesīkstējušo āža smaku”. Tiešām, Aleksandra armija arī šajā kaujā ne mirkli nenodrebēja, katra falangas vai kavalērijas vienība, kā parasts, ātri un precīzi izpildīja visas sava karavadoņa komandas, kuras, kā vienmēr bija gan taktiski, gan stratēģiski nekļūdīgas. Aleksandrs uzsāka kauju bezbailīgi uzbrūkot ar daļu savas kavalērijas persiešu kreisajam flangam, iesaistot kaujā praktiski visu persiešu kavalēriju. Kamēr abu pretinieku kavalērijas vienības cīnījās savā starpā, persieši savu ofensīvu uzsāka ar masveidīgu kara ratu triecienu pret maķedoniešu centru, kuru priekšā veidoja vieglā infantērija (šķēpmetēji), bet aiz tām falangas. Maķedoniešu šķēpmetēju rindas, nemaz nemēģinot uzsākt cīņu vienkārši pašķīrās, izlaižot persiešu kara ratus sev cauri. Kā jau bija paredzams, gan kara rati, gan to „ekipāžas” savu ārēji efektīgo, viesuļvētrai līdzīgo uzbrukumu nobeidza uzduroties uz smagajiem falangu pīķiem. Tos, kuri nebija paspējuši tikt līdz falangām, nobeidza šķēpmetēji, kuri atradās kaujas ratiem aizmugurē. Tad Aleksandrs pret persiešu centru sūtīja savu elites kavalēriju, kuru bija pieturējis rezervē izšķirošam brīdim. Tāds brīdis arī bija pienācis, kad persiešu kara ratu vienības bija sagrautas. Kavalērija pārrāva persiešu armijas centra rindas, izgāja tās aizmugurē un jau uzbruka persiešu flangiem. Savukārt pārrāvumā tūlīt iebruka maķedoniešu vieglā infantērija un aiz tās pamazām, lai nesajauktu savas rindas, virzījās arī falangas. Persiešu armijā sākās panika, karotāji pameta ieročus un metās bēgt. Kauja pārvērtās par asiņainu slaktiņu, kurā maķedonieši bēgļus tos cērtot un durot vajāja līdz pat 80 kilometru attālumam. Persieši šajā kaujā zaudēja ap 40000 (pēc dažām ziņām līdz pat 90000) karotāju. Savukārt maķedonieši bija zaudējuši mazāk par 500 savu karavīru. Tā, arī šoreiz maķedonieši pilnībā sagrāva persiešu armiju. Dārijs III atkal paniski bēga un vēlāk viņu nogalināja viņa paša ģenerāļi. Babilonija un Persija pakļāvās Aleksandram un maķedonieši vairs neviena netraucēti nodevās šo zemju bagātību (kuru tiešām bija pārpilnām) izlaupīšanai. Pēc kaujas pie Gaugamelas maķedoniešu armija gandrīz bez pretestības ieņēma Persijas galvenās pilsētas - [[Bābele|Bābeli]], [[Sūzas]], [[Persepole|Persepoli]] un [[Ekbatana|Ekbatanu]]. Sirojot un laupot Persijā, kādā no orģijām tika nodedzināta arī Persijas galvaspilsēta Persepole. Līdz ar to Senās Persijas impērijas pastāvēšana bija beigusies. == Aleksandrs Vidusāzijā == [[Image:Map-alexander-empire.png|thumb|300px|Aleksandra Lielā impērija]]Maķedonijas impērijas robežas tagad sniedzās līdz [[Kaspijas jūra]]s dienvidu krastam, ieskaitot mūsdienu [[Afganistāna|Afganistānu]], tālāk ziemeļu virzienā aptverot [[Baktrija|Baktriju]] un [[Sogdiāna|Sogdiānu]] (mūsdienu [[Turkestāna]]). Tātad Aleksandram bija nepieciešami tikai 3 gadi (no 330.g. p.m.ē. līdz 327.g. p.m.ē.) lai radītu vienu no milzīgākajām un varenākajām impērijām antīkajā pasaulē. Tomēr Aleksandrs virzījās vēl tālāk uz austrumiem. Viņs gribēja nostiprināt savu varu toreiz zināmās pasaules vistālākajās robežās. Daudz brīnišķīgu stāstu grieķi bija dzirdējuši par [[Indija|Indiju]]. Aleksandrs gribēja iekarot arī to. Iedams gar Kaspijas jūras dienvidu krastu, maķedoniešu armija nonāca torreizējā [[Parta|Partiešu valstī]] un no turienes pagriezās uz dienvidiem, uz tagadējo Afganistānu. Tad maķedonieši nokļuva [[Amudarja|Amudarjas]] un [[Sirdarja|Sirdarjas]] upju ielejās. == Gājiens uz Indiju == Beidzot, 327. gadā p.m.ē., Aleksandrs ielauzās Indijā. Tur maķedonieši pirmo reizi sastapās ar kaujas [[zilonis|ziloņiem]], kurus indieši pielietoja kaujās. Maķedonieši iekaroja arī [[Piecupe|Piecupi]]. No šejienes Aleksandrs posās uz [[Ganga|Gangas]] ieleju. Bet, pārejot [[Hifasa|Hifasas]] upi, Aleksandra karaspēks atteicās paklausīt. Indijas tropiskā daba, lieti un negaisi, slimības un nogurums no kara gājiena, - tas viss radīja neapmierinātību karapulkos. Karaspēks prasīja Aleksandram atgriesties mājās. Pie Indas pietekas [[Hidaspa|Hidaspas]] uzcēla floti, ievietoja tur daļu armijas, kas pa ūdens ceļu devās mājup. Bet otra armijas daļa virzījās gar upes krastiem. Tā aizgaja lidz Indas grīvai un no turienes pa zemes ceļu gar okeānu devās uz rietumiem. Pēc ilga pārgājiena, 324.g. p.m.ē. Aleksandrs atgriezās iekarotajā Persijā, kur sāka atjaunot savu armiju. Tā ilgajos karagājienus bija cietusi smagus zaudējumus (ne tik daudz cīņās ar ienaidnieku, cik grūtajos pārgājienos, it sevišķi tuksnešu rajonos atceļā no Indijas). == Aleksandra Lielā nāve == Par savas milzu valsts galvaspilsētu Aleksandrs iekārtoja Bābeli. Viņš plānoja jaunus karagājienus uz rietumiem - [[Āfrika|Ziemeļāfrikas]] un [[Italija|Itālijas]] iekarošanu. Bet pošoties šiem karagājieniem, 323. gada vasarā p.m.ē. Aleksandrs saslima ar smaga veida [[malārija|malāriju]] un dažu nedēļu laikā nomira, sasniedzis tikai 32 gadu vecumu. Daži vēsturnieki pieļauj, ka viņš miris no smagas saindēšanās ar alkoholu. ==Aleksandra Lielā vēsturiskā loma== Atgriezies Persijā Aleksandrs pārsteigts tikai tagad konstatēja, ka viņš ir iekarojis valsti, kuras [[izglītība]]s, [[Zināšanas|zināšanu]] un [[kultūra]]s līmenis ir augstāks nekā pašā Maķedonijā. Viņam radās ideja, ka jāveicina grieķu un persiešu kultūru [[integrācija]]. Tiesa, sākotnēji viņš to mēģināja īstenot nedaudz dīvainā veidā – mudinot maķedoniešu karavīrus precēt persiešu sievietes. Arī pats viņš aprecēja divas persiešu [[princese]]s. Šādu laulību skaits bija vairāki tūkstoši. Aleksandrs šo savu ideju centās realizēt arī veicinot grieķu [[Kolonisms|kolonistu]] ieceļošanu un apmešanos Persijā un Mezopotāmijā. Šī viņa iniciatīva tiešām vainagojās zināmiem panākumiem. Abu civilizāciju kultūras sāka cauraust viena otru. Sākotnēji tā izpaudās kā Tuvo Austrumu [[helenizācija]], bet vēlāk, kā pretēja kustība – [[Orients|Orienta]] ietekme uz vēlākās Eiropas kultūru. Turklāt šai ietekmei bija daudz dziļākas un paliekošākas pēdas Eiropas civilizācijā, nekā grieķu kultūrai Āzijā. Pietiek pieminēt kaut vai Orientā dzimušās reliģijas – [[Jūdaisms|Jūdaismu]], bet vēlāk [[Kristietība|kristietību]], kas sākotnēji izplatījās Egejā, bet drīz vien kļuva par visas Eiropas ticības, pārliecības un uzskatu pamatu. Aleksandrs neapšaubāmi bijis viens no lielākajiem iekarotājiem un izcilākajām personībām pasaules vēsturē. Viņš bija spīdošs taktiķis un izcils [[līderis]], drosmīgs un arī augstsirdīgs. Tomēr, ja situācija prasīja, viņš bez liekas svārstīšanās spēja rīkoties cietsirdīgi un nežēlīgi. Lai sasaistītu iekarotās teritorijas, Aleksandrs karagājienu laikā nodibināja daudzas jaunas pilsētas. Parasti šīm pilsētām tika piešķirtas [[pašpārvalde]]s tiesības un tās pakļāvās tikai valdnieka [[Edikts|ediktiem]]. Šajās pilsētās tika nometināti Maķedonijas armijas veterāni, tajās tika ieviestas daudzas grieķu kultūras tradīcijas. Tādēļ no nākamo gadsimtu Eiropas perspektīvas viedokļa augstākā Aleksandra Lielā vērtība saistāma ne tik daudz ar viņa militāriem sasniegumiem. Daudz svarīgāk ir tas, ka viņa iekarojumu rezultātā tika būtiski paplašināta grieķu civilizācijas ietekme pasaulē, kas vienlaicīgi sagatavoja augsni vēlākiem [[Romas impērija]]s iekarojumiem. ==Pēc Aleksandra== Aleksandrs Lielais neatstāja [[Testaments|testamentu]], viņa pēdējie vārdi mirstot bija visai pretrunīgi un vēl pusgadsimtu pēc viņa nāves turpinājās strīdi un konflikti par viņa pēcnācēju, kurš tā arī netika atrasts un varenā Maķedonijas impērija izjuka – nespējot vienoties, Aleksandra ģenerāļi to sadalīja vairākos atsevišķos valdījumos. Starp šīm neatkarīgajām karalistēm turpinājās savstarpējās cīņas. Dažas no tām mēģināja atgriezties pie agrākās Grieķijas prakses, apvienojoties konfederācijās. Tādā veidā izveidojās viena no lielākajām - [[Āhenas līga]], kurā apvienojās 10-12 autonomas [[Peloponesa]]s [[polisa]]s. Āhenas dalībnieku pārstāvji sanāca uz apspriedi divreiz gadā lai izstrādātu kopīgu ārpolitiku un apstiprinātu likumdošanas aktus, galvenokārt, savstarpējo ekonomisko attiecību jomā ([[nauda]]s kalšana, [[tirdzniecība]] u.c.). Āhena arī cīnījās ar citām līdzīgām konfederācijām (Spartu) un polisām par varu un ietekmi Grieķijā. Situācija lielā mērā atkal bija līdzīga tai, kāda Grieķijā bija izveidojusies pirms to pakļāva Maķedonija Filipa II laikā. Arī šajā situācijā bija jānāk kādam, kas izmantojot iekšējās ķildas sagrābtu varu un nodibinātu kārtību. Šis kāds šoreiz bija Roma, kas tajā laikā jau bija izveidojusies par spēcīgu impēriju. ==Ārējās saites== [http://www.isidore-of-seville.com/Alexanderama.html Aleksandrs lielais internetā] [http://wso.williams.edu/~junterek/ Aleksandrs Lielais] [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[Category:Maķedonijas valdnieki]] [[Category:Senie karavadoņi]] [[af:Alexander die Grote]] [[ar:الإسكندر الكبير]] [[ast:Aleixandre'l Grande]] [[be:Аляксандар Македонскі]] [[bg:Александър Македонски]] [[bs:Aleksandar Veliki]] [[ca:Alexandre el Gran]] [[cs:Alexandr Veliký]] [[da:Alexander den Store]] [[de:Alexander der Große]] [[el:Αλέξανδρος ο Μέγας]] [[en:Alexander the Great]] [[eo:Aleksandro la Granda]] [[es:Alejandro Magno]] [[et:Aleksander Suur]] [[eu:Alexandro Handia]] [[fa:اسکندر مقدونی]] [[fi:Aleksanteri Suuri]] [[fr:Alexandre le Grand]] [[fy:Aleksander de Grutte]] [[ga:Alastar Mór]] [[gl:Alexandre o Grande]] [[he:אלכסנדר הגדול]] [[hr:Aleksandar Veliki]] [[hu:Nagy Sándor]] [[id:Alexander Agung]] [[is:Alexander mikli]] [[it:Alessandro Magno]] [[ja:アレクサンドロス3世]] [[ko:알렉산드로스 대왕]] [[ku:Eskenderê Mezin]] [[la:Alexander Magnus]] [[li:Alexander de Groete]] [[lt:Aleksandras Didysis]] [[mk:Александар III Македонски]] [[ms:Iskandar Agung]] [[nl:Alexander de Grote]] [[no:Aleksander den store]] [[pl:Aleksander Macedoński]] [[pt:Alexandre, o Grande]] [[ro:Alexandru cel Mare]] [[ru:Александр Македонский]] [[scn:Lissandru lu Granni]] [[sh:Aleksandar Veliki]] [[simple:Alexander the Great]] [[sk:Alexander Veľký]] [[sl:Aleksander Veliki]] [[sq:Leka i Madh]] [[sr:Александар Македонски]] [[sv:Alexander den store]] [[sw:Aleksander Mashuhuri]] [[tl:Alexander ang Dakila]] [[tr:Büyük İskender]] [[tt:İskändär]] [[uk:Олександр Македонський]] [[ur:سکندر اعظم]] [[zh:亚历山大大帝]] 5326 47053 2006-05-22T20:14:00Z 85.206.192.20 '''Kuldīga''' - sena pilsēta [[Latvija|Latvijas]] rietumos - [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Venta|Ventas]] krastos. Rajona centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kuldīga'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Kuldiga.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Kuldiga gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>13136 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Goldingen''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1378.g <tr><td>Rajons<td>[[Kuldīgas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kuldiga.lv/ www.kuldiga.lv] </table> Pilsētas tiesības tai piešķirtas 1378.g. 15.gs Kuldīga kļuva par [[Hanza|Hanzas savienības]] locekli. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1242. gadā. Kuldīgu dēvē par Kurzemes "galvaspilsētu". Tā atrodas visai tuvu Kurzemes kontūras smaguma centram. Lejpus rumbas, domājams, vietas aizsardzībai m.ē.1.gt. beigās ticis izveidots [[Veckuldīgas pilskalns]]. 13. gs. vidū Kurzemi pakļāva [[Livonijas ordenis]]. Tā [[mestrs|mestrs]] [[Ditrihs fon Greningens]] lika celt mūra pili pie paša [[Ventas rumba|Ventas rumbas]]. Pils būvēta 1242. - 1244. g. Ap ordeņa pili, kas atradās 3 km no Veckuldīgas pilskalna, sāka veidoties otrs ciemats un arī otra Kuldīga. Plaukstošā pilsēta smagi cieta [[Livonijas karš|Livonijas karā]] (1653 - 1667) un vēl smagāk - [[Ziemeļu karš|Ziemeļu karā]] (1700 - 1721). Jau kopš seniem laikiem Kuldīga bijusi ne tikai administratīvais, bet arī ievērojams kultūras un sabiedriskās dzīves centrs. Te dzimuši daudzi ievērojami cilvēki: gleznotājs [[Gvido Augusts]], tēlniece [[Ilga Granta]], [[hercogs Jēkabs]], gleznotājs [[Valdis Kalnaroze]], ķīmijas profesors [[Maksis Ulmanis]]. Baznīcas ielā 1 atrodas 1860.gadā celtais jaunais rātsnams. Pie rātsnama ir tiltiņš, no kura paveras jauks skats uz Alekšupīti. Upīte tek cieši gar tās krastos uzbūvētajiem namiem. == Alekšupīte == Alekšupīti jeb Brūžupīti augštecē dēvē par Čūteni, Dzirnavupīti, Pelčupīti, vidustecē par Sūri, Sūrupīti, lejtecē - Alekšupīte vai Alekša upe. Alekšupīte ir Ventas kreisā pieteka Kuldīgas rajonā. Garums - 8 km, baseina lielums - 35,4 km<sup>2</sup>, kritums - 30 m. Tā sākas [[Rietumkursas augstiene|Rietumkursas augstienes]] ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē. Šķērso Kuldīgu un pie Ventas rumbas ieplūst Ventā. Pilsētas apbūve abos kratos vietām līdz pašai upes gultnei. Pirms ietekas Ventā ir saglabājies vecās pils dzirnavu dīķis. Zem aizsprosta dabisks ūdenskritums - 4,15 m augsts. Pietekas nelielas, tikai kreisās - Taurkalna un Zaļo dzirnavu upe (5 km). Upītes nosaukuma rašanās nav skaidri zināma. Domā, ka tas varētu būt atvasināts no grieķu vārda "alex", kas nozīmē "aizstāvēt". Alekšupītes krastus veido apkārtējo namu mūru sienas. Staigājot pa Kuldīgas vecajām ielām, bieži nākas šķērsot Alekšupīti. To var šķērsot pa 9 tiltiņiem. Kuldīga ir sena un interesanta pilsēta. Tā ir slavena un pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Kuldīga parasti visiem saistās ar Ventas Rumbu, ar platāko ūdenskritumu Eiropā. Kuldīgā ir divas slimnīcas, zobārstniecības poliklīnika, universālveikals "Līva", hotelis "Kursa", "Latvijas Krājbanka", daudz dažādi veikali, kafejnīcas, tirgus. ==Kā cēlusies Ventas rumba pie Kuldīgas (teika)== Velns apņēmies aizsērst Ventas upi, lai noslīcinātu Kuldīgas pilsētu un apkārtni. Viņš pašā pusnaktī aizgājis divas jūdzes augšpus Ventas pie Briežu brasla, kur pulka akmeņu, un saņēmis lielu, lielu kaudzi. Jau atstiepis to līdz pilsētai un steidzies pēc otras, te piepeši nodārdējis tāds troksnis, ka turienes latviešu virsaitis atmodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas - redz : Ventas upe jau pa pusei aizsērsta. Nopratis, ka Velns te ķērnājies. Bet kā nu līdzēties ? Aizskrējis uz vistu kūti, sacirtis ar rokām pa kažoku un iedziedājies kā gailis. Gailis atmodies , domājis, ka otrs gailis jau dziedājis, un dziedājis arī pats. Velns, izdzirdējis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē, un pats aizlaidies. No pirmā Velna klēpja bija izcēlusies pie Kuldīgas [[Ventas rumba]], bet otru klēpi, gailim dziedot, Velns nometis augšpus rumbas. Tur nu šis akmeņu klēpis tikām gulējis, gulējis, kamēr pārvērties par kaļķiem. == Ģeogrāfija == Kuldīga atrodas 155 km no [[Rīga|Rīgas]]. Rajonu šķērso Rīgas - [[Liepāja|Liepājas]] dzelzceļa līnija. Dzelzceļa līniju Liepāja - Ventspils slēdza 90-tajos gados. Caur Kuldīgu plūst Venta. Ventas senleja no Kuldīgas rumbas līdz [[Abava|Abavas]] ietekai ir republikas nozīmes aizsargājams dabas objekts. == Vēsture == Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau 2. gadu tūkstotī p.m.ē. te dzīvojušas mednieku un zvejnieku ciltis. Vēstures avotos Kuldīga pirmo reizi minēta 1242. gada 19. aprīlī. Kuldīga un tās apkārtne ir sena [[kurši|kuršu]] zeme. Tā ir vecākā pilsēta Kurzemē un viena no vecākajām Latvijā. Viduslaiku Kuldīgu galvenokārt apdzīvojuši kurši un [[vācieši]]. Uzskata, ka vārds Kuldīga cēlies no vārda "Kuldika". Nosaukuma pamatā ir sens somu vārds "kuld", kas nozīmē zelts, bet "dika" radniecisks latīņu vārdam "dux" - valdnieks. Vāciskais nosaukums "Goldingen" ir bijis Kuldīgas nosaukums un saglabājies līdz pirmā pasaules kara beigām. == Baznīcas == Kuldīgā ir lielāko konfesiju dievnami - divi luterāņu (sk. arī [[Kuldīgas Katrīnas baznīca|Kuldīgas Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]]), viens katoļu ([[Sv. Trīsvienības katoļu baznīca]]), viens pareizticīgo un viens baptistu. Visjaunākajam no tiem - [[Kuldīgas Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Annas evaņģēliski luteriskās baznīcas]] ēkai - šogad apritēja 94 gadu jubileja. == Ērģeles == Baznīcas ērģeles pirmoreiz pieminētas 1593. gadā. Tagadējās ērģeles no 1712. līdz 1715. gadam darinājis ērģeļu meistars [[K. Ranejs]] no Liepājas. Tās ieturētas baroka stilā. Prospekta stabulēm ir vairs tikai dekoratīva nozīme, jo XIX gadsimta beigās tika uzstādīts jauns ērģeļu mehānisms, kurām tās nav pieslēgtas. 1969. gadā ērģeles kapitāli izremontētas. Patlaban ērģelēm ir 996 [[ērģeļu stabules|stabules]], kuras sadalītas 20 [[ērģeļu reģistrs|reģistros]]. == Pulkstenis, tornis == Kuldīgas baznīcas pulkstenis pirmo reizi pieminēts 1632. gadā. Skaitot baznīcas degšanas un uzbrukuma gadījumus, tornī bijuši ne mazāk kā 6 pulksteņa mehānismi. Pašreizējais pulksteņa mehānisms atvests no [[Šveice|Šveices]] un uzstādīts tornī 1936. gadā. No 1740. gada ir saglabājies baznīcas kapeņu saraksts. Zem altāra atrodas [[kripta]] - liels pagrabs, kurā kādreiz apbedīti Kuldīgas [[komturs|ordeņa komturi]], vēlāk- hercogi. Blakus altārim atrodas vācu mācītāju kapenes. Baznīcā zem centrālās un sānu ejām pavisam ir 64 kapenes. Interesanta ir arī zvanu un vēja rādītāju kolekcijas. == Rajona kultūras nams == Krustojumā ar Mucenieku ielu, labajā pusē izveidots skvērs, kas piekļaujas rajona kultūras namam. Ēka celta 1909. gadā un kalpojusi par Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības namu. Šā gadsimta 20. gados te tika organizētas strādnieku sapulces. Te uzstājušies rakstnieki - [[Leons Paegle]] un [[Linards Laicens]] - Saeimas deputāti no strādnieku un zemnieku frakcijas. Rajona kultūras namā darbojas Tautas teātris (1974), Tautas koris "Vārtava" (1977), Tautas deju ansamblis "Venta" (1970), divas Tautas lietišķās mākslas studijas - "Varavīksne" (1974) un "Ķocis" (1982) un Tautas Fotostudija "Kuldīga" (1983). == Rātsnami == Rātslaukuma dienvidu stūrī paceļas itāļu renesanses stilā veidota celtne - jaunais rātsnams, kas būvēts 1860. gadā. 1905. gadā te darbojās Kuldīgas revolucionārā [[rīcības komiteja 1905.gadā|rīcības komiteja]]. 1980. gadā atkal iedarbināja rātsnama veco pulksteni. Republikas nozīmes arhitektūras pieminekļa telpās izvietota rajona Centrālā bibliotēka. Rātslaukums atrodas pilsētas centrā. Laukums ir sena ļaužu pulcēšanās vieta, kas pirmo reizi minēta jau XVII gs. dokumentos. 1905. gadā rātslaukumā notika [[darbaļaudis|darbaļaužu]] manifestācijas. Līdz 1937. gadam te bija tirgus laukums. Rātslaukuma savdabīgums un namu īpatnējā arhitektūra rosināja vairākus kino režisorus. Te uzņemta liela daļa no mākslas filmām "Krasts" un "Emīla nedarbi". Kuldīgā un tās apkārtnē uzņemtas kinofilmas - "Kuldīgas freskas", "Atspulgs ūdenī", "Kara ceļu mantinieki", "Ceplis", "Tereona galva", "Ezera sonāte". Vecais rātsnams atrodas Baznīcas ielā 5. No XVII gs. saglabājušās pagraba velvētās telpas, kur bija pilsētas cietums. Pilsētas rāte izveidota jau XIV gadsimta sākumā. 1368. gadā Rātei piešķirtas tiesības ņemt no pilsoņiem nodokļus. Rāte sastāvēja no [[birģermeistars|birģermeistara]], [[fogts|fogta]], 5 rātsvīriem un darbveža. Pēc restaurācijas ēka nodota kultūras nama rīcībā. Pretī vecajam rātsnamam laukuma malā atradās Kauna stabs, pie kura sodīti nepaklausīgie iedzīvotāji. == Vecākā dzīvojamā ēka Kuldīgā == Baznīcas ielā 7 atrodas vecākā ēka Kuldīgā. Tā celta 1670. gadā, pārbūvēta XVIII gadsimtā, tā piederējusi kādam rātskungam. Šī nama grezni kalto vēja rādītāju ar mītiska [[vienradzis|vienradža]] tēlu un gadu skaitļiem "1670" un "1742" var aplūkot Sv. Katrīnas baznīcā. Bijusī hercoga galma aptiekas ēka Baznīcas ielā 10 taisnstūrveida divstāvu celtne ar pagrabu, [[manteļskurstenis|manteļskursteni]] un [[mansards|mansarda]] jumtu, ir arhitektūras un vēstures piemineklis. Ēka 1986. gadā tika atjaunota. XVII gadsimtā te atradās hercoga galma aptieka. [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijas]] priekšvakarā namā dzīvoja ievērojamais revolucionārās kustības dalībnieks [[Jānis Millers]]. == Vecās dzirnavas == No virspilskunga namiņa pāri aizsprostam atrodas vecās [[dzirnavas]]. Te Alekšupītes ūdeņi krīt no 4,15 m augstuma. Tas ir augstākais dabiskais ūdenskritums Kurzemē. Tā platums ir 8 m. Dzirnavas minētas visvecākajos dokumentos par Kuldīgu. Uzskata, ka tās celtas kopā ar pili. Hercoga laikos pils dzirnavās gatavots [[šaujamais pulveris]]. Dzirnavas atjaunoja 1807. gadā, un no 1820. līdz 1838. gadam te darbojās papīrdzirnavas. Padomju laikā vecajās dzirnavās bija iekārtotas sadzīves pakalpojumu kombināta mehāniskās darbnīcas. Pa kreisi no dzirnavām - Ventas tilts. == Skulptūru dārzs ordeņpils vietā == Pils dzirnavas, pilssarga namiņš un vecais pilsētas parks Pils ielas labajā pusē atrodas bijušās ordeņa komtura pils vietā jeb Rumbas kalnā. Līdz mūsu dienām no pils ir saglabājušies krusta ailes fragmenti, kas ir vecākās mūra celtņu paliekas Kurzemē. Tagad šeit tēlniece [[Lūcija Rezevska]], Kuldīgas goda pilsone, izveidojusi skulptūru parku, kurā apskatāmi 15 viņas darinātie akmens un bronzas mākslas darbi. == Kuldīgas novada muzejs == Kopš 1940. gada muzejs atrodas Kuldīgā, Pils ielā 5, ēkā, kas gadsimta sākumā atvesta no Liepājas, kur to 19. gadsimta beigās projektējis Liepājas pilsētas arhitekts [[Pauls Makss Berči]]. Kaut gan tiešu pierādījumu trūkst, joprojām dzīva ir leģenda par to, ka ēka ir bijusi Krievijas paviljons izstādē [[Parīze|Parīzē]] 1900. gadā. Muzejā atspoguļota Kuldīgas novada vēsture no vissenākajiem laikiem līdz 20. gadsimtam. Ik gadus rīkojot ekspedīcijas uz kādu novada pagastu, muzeja fondos savākts bagāts materiālu klāsts. Pašlaik muzejā glabājas aptuveni 79 000 vienības ar [[arheoloģija|arheoloģijas]], [[etnogrāfija|etnogrāfijas]] , [[numismātika|numismātikas]] un citām kolekcijām. Kuldīgas muzejā ir viena no plašākajām [[vārpstiņa|vārpstiņu]] kolekcijām Latvijā. Apkopoti materiāli par novada kultūras darbinieku dzīvi un darbu. [[Category:Kuldīga]] [[de:Kuldīga]] [[en:Kuldīga]] [[eo:Kuldiga]] [[et:Kuldīga]] [[lt:Kuldyga]] [[nds:Kuldiga]] [[nl:Kuldīga]] 5327 49662 2006-06-09T14:46:34Z Jānis U. 198 '''Sēnes''' (''fungi'', ''mycota'') ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts. Sēnes nav ne [[augi]], ne [[dzīvnieki]]. Atšķirībā no augiem, sēnes nesatur [[hlorofils|hlorofilu]], tādēļ nespēj pašas sev saražot nepieciešamās barības vielas. Šajā aspektā tās vairāk atgādina dzīvniekus, jo pārtiek no jau gatavām citu organismu saražotām organiskajām vielām. Taču sēnēm nav ne [[nervs|nervu]], ne orgānu sistēmas, un tām nepiemīt spēja pārvietoties, kas raksturīga [[dzīvnieki|dzīvniekiem]]. Turklāt sēnes vairojas ar mikroskopisku reproduktīvo vienību palīdzību, kuras sauc par [[sporas|sporām]]. Sporas pēc savas uzbūves ir daudz vienkāršākas nekā [[ola|olas]] vai [[sēklas]] un lielākoties sastāv tikai no vienas [[šūna|šūnas]]. Ar vārdu "sēne" bieži saprot tikai sēnes virszemes reproduktīvo daļu jeb [[augļķermenis|augļķermeni]]. Taču, līdzīgi kā [[ābols]] vai [[ķirbis]], sēne ir tikai daļa no vesela organisma. Daudzu sēņu uzbūve ir ārkārtīgi smalka un to dzīves cikli ir vieni no vissarežģītākajiem uz mūsu planētas. Precīzs, dabā sastopamo sēņu sugu skaits nav zināms. Šobrīd dokumentēti vairāk kā 70,000 dažādu sēņu sugu, taču to kopējais skaits uz mūsu planētas tiek lēsts vismaz ap 100,000. Latvijā sastopamas vairāk kā 4000 dažādu sēņu sugu. Sēņu klasifikācija pilnībā vēl nav izstrādāta. Ir organismu grupas, kuras dažādi autori liek vai pie sēnēm, vai pie [[protisti|protistiem]]. Ir liela sēņu grupa [[Deuteromycetes]], apm. 15000 sugu, kuru taksonomiskais stāvoklis nav skaidrs. Tāpat nav skaidrs, kur likt [[ķērpji|ķērpjus]], jo tie nav īsti [[organismi]], bet simbiotiskas grupas, kas sastāv no sēņu un aļģu saaugumiem. Šajā klasifikācijā tie ir pielikti pie sēnēm, jo sēnes ir neatņemams ķērpju elements. Fotosintezējošie komponenti var būt dažādi, gan prokariotiskās [[zilaļģes]], gan eikariotiskās [[zaļaļģes]]. Mēdz būt gadījumi, kad vienā ķērpju sugā var būt dažādu sugu [[aļģes]]. Pie tam lielākā aļģu daļa dzīvo arī brīvā veidā. Savukārt ķērpjus veidojošās sēnes brīvā veidā nav sastopamas. Tās ir vai nu [[bazīdijsēnes]], vai nu [[asku sēnes]], bet ne sēņu kombinācijas. *Valsts: Fungi (Sēnes) *Nodalījums: Basidiomycota ([[Bazīdijsēnes]]) *Nodalījums: Ascomycota ([[Asku sēnes]]) *Nodalījums: Zygomycota ([[Zigomicētes]]) *Nodalījums: Chytridiomycota ([[Hitridiomicētes]]) *Nodalījums: Glomeromycota ([[Glomeromicētes]]) *Nodalījums: Lichenes ([[Ķērpji]]) *Grupa: [[Deuteromycetes]] (Nepilnīgi pazīstamo sēņu grupa) [[bioloģija|Bioloģijas]] zinātnes nozari, kas pēta sēnes, sauc par [[mikoloģija|mikoloģiju]]. ==Ēdamās sēnes== ==Neēdamās sēnes== ==Indīgās un halucinogēnās sēnes== {{stub}} [[Category:Sēnes]] [[Category:Mikoloģija]] [[bn:&#2476;&#2509;&#2479;&#2494;&#2457;&#2503;&#2480; &#2459;&#2494;&#2468;&#2494;]] [[ca:Bolet]] [[da:Svampe]] [[de:Pilze]] [[eo:Fungo]] [[en:Fungi]] [[es:Fungi]] [[fr:Champignon]] [[it:Fungo]] [[ja:&#33740;&#39006;]] [[la:Fungi]] [[hu:Gomba]] [[nl:Paddestoel]] [[pl:Grzyby]] [[pt:Cogumelo]] [[ru:грибы]] [[fi:sienet]] [[sv:Svampar]] [[tr:Mantar]] [[wa:tchampion]] [[zh:&#33740;&#31867;]] 5329 14827 2005-06-03T07:36:45Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5330 14828 2005-06-03T07:37:32Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5331 39732 2006-04-11T02:47:51Z 210.128.247.147 +en: <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Jaunjelgava'''</font><br>Aizkraukles rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Jaunjelgava.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Jaunjelgava gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2441 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Friedrichstadt''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1647.g <tr><td>Rajons<td>[[Aizkraukles rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Jaunjelgava]] [[et:Jaunjelgava]] 5332 14830 2005-06-03T07:46:49Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5333 14831 2005-06-03T07:47:13Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5334 48063 2006-05-29T14:53:10Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Jēkabpils'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Jekabpils.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Jekabpils gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>26956 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Jakobstadt'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Jekabpilis''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1670.g <tr><td>Rajons<td>[[Jēkabpils rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.jekabpils.lv www.jekabpils.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas|Jekabpils]] [[de:Jēkabpils]] [[en:Jēkabpils]] [[et:Jēkabpils]] [[lt:Jekabpilis]] [[pt:Jēkabpils]] 5335 14833 2005-06-03T07:58:34Z Feens 37 Avots - et.wikipedia {{6.2 pants}} Avots - et.wikipedia {{6.2 pants}} 5336 14834 2005-06-03T08:03:39Z Juris 164 5337 14835 2005-06-03T08:04:28Z Juris 164 5338 14836 2005-06-03T08:12:09Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5339 14837 2005-06-03T08:12:38Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5340 51871 2006-06-25T04:16:21Z YurikBot 213 robot Modifying: [[pl:Jūrmala]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Jūrmala'''</font><br>republikas pilsēta </caption> Jūrmala ir [[Latvija|Latvijas]] lielākā kūrortpilsēta. Atrodas apmēram 25 kilometrus no [[Rīga|Rīgas]]. Platība 100 kvadrātkilometri. Jūrmala 32 km garumā stiepjas gar [[Rīgas Jūras Līcis|Rīgas Jūras Līča]] krastu. <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Jurmala.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Jurmala gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>55452 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1959.g <tr><td>Rajons<td>- <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.jurmala.lv www.jurmala.lv] </table> [[Image:Jūrmala, jūlijs 2005.jpg|thumb|Jūrmala 2005. gada jūlijā]] [[Category:Latvijas pilsētas|Jurmala]] [[ca:Jurmala]] [[da:Jurmala]] [[de:Jūrmala]] [[en:Jūrmala]] [[et:Jūrmala]] [[fi:Jūrmala]] [[fr:Jurmala]] [[lt:Jūrmala]] [[nl:Jūrmala]] [[no:Jūrmala]] [[pl:Jūrmala]] [[pt:Jūrmala]] [[ru:Юрмала]] [[sv:Jūrmala]] 5342 14840 2005-06-03T08:46:41Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5343 14841 2005-06-03T08:47:08Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5344 52209 2006-06-27T15:58:28Z Erestrebian 581 fr... <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kalnciems'''</font><br>Jelgavas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Kalnciems.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Kalnciems gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2555 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1991.g <tr><td>Rajons<td>[[Jelgavas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Kalnciems]] [[fr:Kalnciems]] [[lt:Kalnciemas]] 5347 14845 2005-06-03T19:43:55Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5348 14846 2005-06-03T19:44:54Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5349 48248 2006-05-30T17:32:08Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kandava'''</font><br>Tukuma rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Kandava.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Kandava gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>3816 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Kandau''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1917.g <tr><td>Rajons<td>[[Tukuma rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kandava.lv www.kandava.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Kandava]] [[lt:Kandava]] 5350 14848 2005-06-03T20:19:35Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5351 14849 2005-06-03T20:20:05Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5352 48566 2006-05-31T15:15:53Z Sss 937 '''Kārsava''' ir pilsēta [[Latgale]]s austrumos, netālu no [[Krievija]]s robežas. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Kārsava'''</font><br>Ludzas rajons |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Latvija Karsava.png|187px|]] | align=center | [[Image:Karsava gerb.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2004) | 2570 |- | Citi nosaukumi | [[vācu valoda|vācu]] - '''Karsau''' |- | Pilsēta | no 1928.g |- | Rajons | [[Ludzas rajons]] |- | Mājaslapa | [???] |} [[Category:Latvijas pilsētas|Karsava]] {{stub}} [[et:Kārsava]] [[lt:Karsava]] 5353 14851 2005-06-03T20:28:10Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5354 14852 2005-06-03T20:28:37Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5355 47536 2006-05-26T13:18:26Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Krāslava'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Kraslava.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Kraslava gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>10958 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Kreslau''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1923.g <tr><td>Rajons<td>[[Krāslavas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kraslava.lv/ www.kraslava.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Krāslava]] [[lt:Kraslava]] 5356 14854 2005-06-03T20:40:51Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5357 14855 2005-06-03T20:41:36Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5358 14856 2005-06-03T21:49:17Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5359 14857 2005-06-03T21:49:56Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5360 48569 2006-05-31T15:33:47Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ķegums'''</font><br>Ogres rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Kegums.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Kegums gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2474 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Keggum''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1993.g <tr><td>Rajons<td>[[Ogres rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kegums.lv/ www.kegums.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas|Kzegums]] [[et:Ķegums]] [[lt:Kegumas]] 5361 14859 2005-06-03T21:56:24Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5362 14860 2005-06-03T21:57:00Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5363 51300 2006-06-19T12:36:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Lielvārde]], [[en:Lielvārde]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Lielvārde'''</font><br>Ogres rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Lielvarde.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Lielvarde gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>7646 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Lennewarden'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Lielvardė''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1992.g <tr><td>Rajons<td>[[Ogres rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.lielvarde.lv/ www.lielvarde.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Lielvārde]] [[en:Lielvārde]] [[et:Lielvārde]] [[lt:Lielvardė]] 5364 14862 2005-06-03T22:06:50Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5365 14863 2005-06-03T22:07:21Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5366 14864 2005-06-03T22:18:15Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5367 14865 2005-06-03T22:18:44Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5368 48823 2006-06-02T10:28:12Z Sss 937 Līgatne- pilsēta Vidzemē, Cēsu rajonā. Atrodas pie Gaujas upes. Apdzīvotā vieta sākusi veidoties 19.gs. sākumā pēc papīrfabrikas izveidošanas. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Līgatne'''</font><br>Cēsu rajons |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Latvija Ligatne.png|187px|]] | align=center | [[Image:Ligatne gerb.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2004) | 1364 |- | Citi nosaukumi | [[vācu valoda|vācu]] - '''Ligat''' |- | Pilsēta | no 1993.g |- | Rajons | [[Cēsu rajons]] |- | Mājaslapa | [???] |} [[Category:Latvijas pilsētas|Ligatne]] [[et:Līgatne]] [[en:Līgatne]] [[lt:Lygatnė]] 5369 14867 2005-06-03T22:26:03Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5370 14868 2005-06-03T22:27:10Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5371 47414 2006-05-25T14:22:46Z Sss 937 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Limbaži'''</font><br>rajona centrs |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Latvija Limbazi.png|187px|]] | align=center | [[Image:Limbazi gerb.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2004) | 8934 |- | Citi nosaukumi | [[vācu valoda|vācu]] - '''Lemsal'''<br>[[igauņu valoda|igauņu]] - '''Lemsalu''' |- | Pilsēta | no 1385.g |- | Rajons | [[Limbažu rajons]] |- | Mājaslapa | http://www.elimbazi.lv |} '''Limbaži''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Limbažu rajons|Limbažu rajona]] centrs. {{stub}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[de:Limbaži]] [[en:Limbaži]] [[et:Limbaži]] [[fi:Limbaži]] [[lt:Limbažiai]] [[nds:Limbazi]] 5372 14870 2005-06-03T22:39:09Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5373 14871 2005-06-03T22:39:39Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5374 51393 2006-06-20T08:08:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[en:Līvāni]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Līvāni'''</font><br>Preiļu rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Livani.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Livani gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>9587 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Livenhof'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Lyvanai''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1926.g <tr><td>Rajons<td>[[Preiļu rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.livani.lv www.livani.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas|Livani]] [[de:Līvāni]] [[en:Līvāni]] [[et:Līvāni]] [[lt:Lyvanai]] 5375 14873 2005-06-03T22:47:41Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5376 14874 2005-06-03T22:48:07Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5377 48621 2006-06-01T12:30:26Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Lubāna'''</font><br>Madonas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Lubana.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Lubana gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1974 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Luban''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1992.g <tr><td>Rajons<td>[[Madonas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Lubāna]] [[lt:Lubana]] 5378 14876 2005-06-03T22:59:40Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5379 14877 2005-06-03T23:00:13Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5380 47537 2006-05-26T13:25:01Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ludza'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Ludza.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Ludza gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>10247 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[krievu valoda|krievu]] - '''Люцин''' (Ļucin)<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Lutsen''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1777.g <tr><td>Rajons<td>[[Ludzas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.ludza.lv www.ludza.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Ludza]] [[en:Ludza]] [[lt:Ludza]] 5381 42311 2006-04-29T02:47:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Χλώριο]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Hlors, Cl, 17</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>35,453 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>3.214 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>171,6 K (-101,5&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>239,11 K (-34,04&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Hlors''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Cl un atomskaitli 17. Hlors ir halogēns. Brīvā veidā hlors ir toksiska, korozīva, relatīvi viegli sašķidrināma gāze, kas sastāv no divatomu molekulām Cl<sub>2</sub>. Brīvā veidā dabā hlors ir sastopams dažās vulkāniskajās gāzēs. Savienojumu veidā hlors ir sastopams galvenokārt hlorūdeņražskābes ([[sālsskābe|sālsskābes]]) [[sāļi|sāļu]] (hlorīdu) veidā, gan nogulumos cietā veidā, gan arī izšķīduši jūras ūdenī. Hloram ir iespējamas oksidācijas pakāpes no -1 (hlorīdos) līdz +7 (perhlorātos). Hlors ir tipisks [[nemetāli|nemetāls]]. Pozitīvas oksidācijas pakāpes hloram ir galvenokārt savienojumos ar [[skābeklis|skābekli]] un [[fluors|fluoru]]. ==Hlora savienojumi ar skābekli.== Savienojumi, kur hlora vērtība ir mazāka par +5, parasti ir visai nestabili un ātri sadalās. (Hlorapskābe, hlorpaskābe un to sāļi). Hlorskābe (HClO<sub>3</sub>) un perhlorskābe (HClO<sub>4</sub>), un to sāļi ir stabilāki un paši nesabrūk. Tos lieto par oksidētājiem raķešu degvielās un sprāgstvielās. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Halogēni]] [[af:Chloor]] [[ar:كلور]] [[bg:Хлор]] [[ca:Clor]] [[cs:Chlór]] [[da:Klor]] [[de:Chlor]] [[el:Χλώριο]] [[en:Chlorine]] [[eo:Kloro]] [[es:Cloro]] [[et:Kloor]] [[fa:کلر]] [[fi:Kloori]] [[fr:Chlore]] [[gl:Cloro (elemento)]] [[he:כלור]] [[hu:Klór]] [[io:Kloro]] [[is:Klór]] [[it:Cloro]] [[ja:塩素]] [[ko:염소 (원소)]] [[lt:Chloras]] [[mi:Hau māota]] [[nl:Chloor]] [[nn:Klor]] [[no:Klor]] [[oc:Clòr]] [[pl:Chlor]] [[pt:Cloro]] [[ro:Clor]] [[ru:Хлор]] [[sh:Hlor]] [[simple:Chlorine]] [[sk:Chlór]] [[sl:Klor]] [[sr:Хлор]] [[sv:Klor]] [[th:คลอรีน]] [[tr:Klor]] [[uk:Хлор]] [[vi:Clo]] [[zh:氯]] 5382 51109 2006-06-18T20:38:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ھىدروخلور كىسلاتاسى]] '''Sālsskābe''' (hlorūdeņražskābe) (HCl) ir stipra, neorganiska, [[skābeklis|skābekli]] nesaturoša [[skābe]]. Sālsskābe ir hlorūdeņraža HCl šķīdums ūdenī. HCl ieg'ust, sadedzinot ūdeņradi vai kā blakus produktu, hlorējot organiskus savienojumus. 1. Iegūšana no Cl2 un H2 Izejvielas. Cl2 un H2. Tās iegūst elektrolizējot sārmmetālu un sārmzemjmetālu elementu hlorīdus. Process. Ūdeņradi ņem 2% pārākumā. Reakcija H2+Cl2rodas 2HCl noris pēc radikāļmehānisma, un, lai izvairītos no eksplozijas abas gāzes sajauc tikai deglī. Reakcija noris 600...800C temperatūrā. Sadedzināšanas krāšņu jauda ir ap 30 hlora diennaktī. {{stub}} [[Category:Ķīmija|Salsskabe]] [[Category:Skābes]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[bg:Солна киселина]] [[ca:Àcid clorhídric]] [[cs:Kyselina chlorovodíková]] [[da:Saltsyre]] [[de:Salzsäure]] [[el:Υδροχλωρικό οξύ]] [[en:Hydrochloric acid]] [[es:Ácido clorhídrico]] [[fi:Suolahappo]] [[fr:Acide chlorhydrique]] [[he:חומצת מימן כלורי]] [[it:Acido cloridrico]] [[ja:塩酸]] [[ko:염산]] [[la:Acidum hydrochloricum]] [[nl:Zoutzuur]] [[nn:Saltsyre]] [[no:Saltsyre]] [[pl:Kwas solny]] [[pt:Ácido clorídrico]] [[ru:Соляная кислота]] [[sl:Klorovodikova kislina]] [[sr:Хлороводонична киселина]] [[sv:Saltsyra]] [[th:กรดไฮโดรคลอริก]] [[ug:ھىدروخلور كىسلاتاسى]] [[uk:Хлоридна кислота]] [[zh:盐酸]] 5383 51084 2006-06-18T18:56:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ئاممىياك گازى]] [[image:ammonia.png|right|Amonjaks]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Amonjaks</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>NH<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>17,03 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>0,6813 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>195,42 K (-78,27&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>240,74 K (-33,49&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Amonjaks''' (NH<sub>3</sub>) ir smirdīga, relatīvi viegli sašķidrināma [[gāze]]. Šķīdumā tas veido amonija jonu NH<sub>4</sub><sup>+</sup>. Amonjaku iegūst tiešā reakcijā starp [[slāpeklis|slāpekli]] un [[ūdeņradis|ūdeņradi]]. Amonjaks ir galvenā visu slāpekļa savienojumu rūpnieciskā izejviela. Reaģējot ar [[skābe|skābēm]] un skābajiem oksīdiem, amonjaks veido amonija sāļus. Nozīmīgākie amonija sāļi ir [[amonija sulfāts]] ((NH<sub>4</sub>)<sub>2</sub>SO<sub>4</sub>) un [[amonija nitrāts]] (NH<sub>4</sub>NO<sub>3</sub>), kurus lieto kā minerālmēslus (slāpekļa mēslojums). Katalītiski oksidējot amonjaku iegūst [[slāpekļskābe|slāpekļskābi]]. Amonjakam vienkārši degot gaisā veidojas slāpeklis un ūdens. Amonjaks reaģē arī ar daudziem organiskajiem savienojumiem, veidojot slāpekļorganiskos savienojumus (ar halogēnogļūdeņražiem veido [[amīni|amīnus]], ar halogēnkarbonskābēm veido [[aminoskābe]]s, ar [[formaldehīds|formaldehīdu]] veido [[urotropīns|urotropīnu]] (heksametilēntetramīnu)). Šķidru amonjaku analītiskajā ķīmijā dažreiz lieto par neūdens polāru šķīdinātāju. Tajā šķīst [[sārmu metāli]]. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[bg:Амоняк]] [[bs:Amonijak]] [[ca:Amoníac]] [[cs:Amoniak]] [[cy:Amonia]] [[da:Ammoniak]] [[de:Ammoniak]] [[en:Ammonia]] [[eo:Amoniako]] [[es:Amoníaco]] [[et:Ammoniaak]] [[fa:آمونیاک]] [[fi:Ammoniakki]] [[fr:Ammoniac]] [[he:אמוניה]] [[hr:Amonijak]] [[io:Amoniako]] [[it:Ammoniaca]] [[ja:アンモニア]] [[mk:Амонијак]] [[ms:Ammonia]] [[nl:Ammoniak]] [[nn:Ammoniakk]] [[no:Ammoniakk]] [[pl:Amoniak]] [[pt:Amoníaco]] [[ru:Аммиак]] [[simple:Ammonia]] [[sk:Amoniak]] [[sl:Amonijak]] [[sr:Амонијак]] [[sv:Ammoniak]] [[th:แอมโมเนีย]] [[tr:Amonyak]] [[ug:ئاممىياك گازى]] [[uk:Амоніак]] [[zh:氨]] 5384 14882 2005-06-04T11:15:01Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5385 14883 2005-06-04T11:15:34Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5386 50578 2006-06-14T20:06:05Z 87.14.109.148 de fr <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Madona'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Madona.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Madona gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>9456 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Madohn''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1926.g <tr><td>Rajons<td>[[Madonas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.madona.lv www.madona.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Madona]] [[et:Madona]] [[fr:Madona]] [[lt:Maduona]] 5387 14885 2005-06-04T11:23:39Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5388 14886 2005-06-04T11:24:05Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5389 48642 2006-06-01T15:48:01Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Mazsalaca'''</font><br>Valmieras rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Mazsalaca.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Mazsalaca gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2412 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[igauņu valoda|igauņu]] - '''Väike-Salatsi'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Salisburg''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1928.g <tr><td>Rajons<td>[[Valmieras rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.mazsalaca.lv www.mazsalaca.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Mazsalaca]] [[et:Mazsalaca]] [[lt:Mazsalaca]] 5390 14888 2005-06-04T11:31:29Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5391 14889 2005-06-04T11:31:58Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5392 52717 2006-07-01T05:07:31Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Acide sulfurique]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Sērskābe</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>H<sub>2</sub>SO<sub>4</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>98,08 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1,84 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>283 K (10&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>610 K (337&deg;C)</td></tr> <tr> </table> [[Image:Serskabes_kimiska_struktura.png|thumb|right|200px|Sērskābes ķīmiskā struktūra.]] '''Sērskābe''' ([[Ūdeņradis|H]]<sub>2</sub>[[Sērs|S]][[Skābeklis|O]]<sub>4</sub>) ir stipra, neorganiska [[skābe]]. To iegūst, šķīdinot [[ūdens|ūdenī]] sērskābes anhidrīdu SO<sub>3</sub>. (Parasti gan lieto atšķaidītu sērskābi, lai neveidotos sērskābes migla no ūdens tvaikiem). Sērskābes sāļus sauc par [[sulfāti]]em. Sērskābe reaģē ar lielāko daļu citu skābju sāļu. Sērskābe ir arī nozīmīga [[skābais lietus|skābā lietus]] sastāvdaļa. Sērskābes [[hidratācija]] ir eksotermiska, tas nozīmē, ka, šķīdinot sērskābi ūdenī, izdalās [[siltums]]; iegāžot ūdeni koncentrētā sērskābē, tas var sākt vārīties un izšķaidīt sērskābi apkārt, tāpēc atšķaidot sērskābi, to vajag liet ūdenī, nevis otrādi. Ja sērskābē izšķīdina sērskābes anhidrīdu, iegūst '''oleumu''' (kūpošā sērskābe), to lieto daudzu organisko vielu [[nitrēšana]]i. Otrs izplatīts sērskābes iegūšanas veids ir šāds: * Pirīta FeS<sub>2</sub> dedzināšana 4 FeS<sub>2</sub> + 11 O<sub>2</sub> --> 2 Fe<sub>2</sub>O<sub>3</sub> + 8 SO<sub>2</sub> * SO<sub>2</sub> katalītiska reakcija ar O<sub>2</sub> vanādija (V) oksīda klātbūtnē: 2 SO<sub>2</sub> + O<sub>2</sub> --> 2 SO<sub>3</sub> * Sēra (VI) oksīda reakcija ar ūdeni vai atšķaidītu sērskābes šķīdumu: SO<sub>3</sub> + H<sub>2</sub>O --> H<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> Koncentrētu sērskābi izmanto kā ūdensatņēmēju vielu, jo tā aktīvi saista ūdens molekulas, veidojot dažāda satura hidrātus. [[Category:Ķīmija|Serskabe]] [[Category:Skābes]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[bg:Сярна киселина]] [[ca:Àcid sulfúric]] [[cs:Kyselina sírová]] [[da:Svovlsyre]] [[de:Schwefelsäure]] [[en:Sulfuric acid]] [[es:Ácido sulfúrico]] [[fi:Rikkihappo]] [[fr:Acide sulfurique]] [[gl:Ácido sulfúrico]] [[he:חומצה גופרתית]] [[hu:Kénsav]] [[id:Asam sulfat]] [[is:Brennisteinssýra]] [[it:Acido solforico]] [[ja:硫酸]] [[ko:황산]] [[ms:Asid sulfurik]] [[nds:Swefelsüür]] [[nl:Zwavelzuur]] [[nn:Svovelsyre]] [[no:Svovelsyre]] [[pl:Kwas siarkowy]] [[pt:Ácido sulfúrico]] [[ru:Серная кислота]] [[sk:Kyselina sírová]] [[sl:Žveplova kislina]] [[sv:Svavelsyra]] [[th:กรดกำมะถัน]] [[uk:Сульфатна кислота]] [[vi:Axít sulfuric]] [[zh:硫酸]] 5393 14891 2005-06-04T11:43:27Z Yyy 146 [[Category:Ķīmija]] 5394 51000 2006-06-18T13:58:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:كالىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Kālijs, K, 19</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>39,0983 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>856 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>336,53 K (63,38&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1032 K (759&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Kālijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu K un atomskaitli 19. Kālijs ir pieskaitāms pie [[sārmu metāli|sārmu metāliem]]. Kālijs dabā brīvā veidā nav sastopams, tapēc, ka reaģē ar gaisa skābekli (veidojot oksīdu (K<sub>2</sub>O)) un ūdeni (veidojot [[kālija hidroksīds|hidroksīdu]] (KOH))). (paaugstinātā temperatūrā reaģē arī ar slāpekli (veidojot nitrīdu)). Dabā kālijs ir sastopams galvenokārt hlorīdu un sulfātu veidā, kā arī alumosilikātos (kālija [[laukšpats]]). Brīvā veidā kāliju iegūst elektrolizējot tā savienojumu - parasti hlorīda vai hidroksīda kausējumus. Kālijs savienojumos var būt tikai vienvērtīgs (+1). {{commons|Potassium|Kālijs}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Sārmu metāli]] [[af:Kalium]] [[ar:بوتاسيوم]] [[bg:Калий]] [[ca:Potassi]] [[cs:Draslík]] [[cy:Potasiwm]] [[da:Kalium]] [[de:Kalium]] [[en:Potassium]] [[eo:Kalio]] [[es:Potasio]] [[et:Kaalium]] [[fi:Kalium]] [[fr:Potassium]] [[gl:Potasio (elemento)]] [[he:אשלגן]] [[hr:Kalij]] [[hu:Kálium]] [[io:Kalio]] [[is:Kalín]] [[it:Potassio]] [[ja:カリウム]] [[ko:칼륨]] [[ku:Qelye]] [[la:Kalium]] [[lt:Kalis]] [[mi:Konurehu]] [[mk:Калиум]] [[nl:Kalium]] [[nn:Kalium]] [[no:Kalium]] [[oc:Potassi]] [[pl:Potas]] [[pt:Potássio]] [[ru:Калий]] [[sh:Kalij]] [[simple:Potassium]] [[sk:Draslík]] [[sl:Kalij]] [[sr:Калијум]] [[sv:Kalium]] [[th:โพแทสเซียม]] [[tr:Potasyum]] [[ug:كالىي]] [[uk:Калій]] [[vi:Kali]] [[wa:Potassiom]] [[zh:钾]] 5395 14893 2005-06-04T12:01:12Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5396 14894 2005-06-04T12:01:49Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5397 47418 2006-05-25T14:58:11Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Olaine'''</font><br>Rīgas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Olaine.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Olaine.gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>12849 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Uolainė''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1967.g <tr><td>Rajons<td>[[Rīgas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.olaine.lv www.olaine.lv] <tr><td>Pilsētas teritorija<td>682,4 ha </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] Olaines vēsture cieši saistīta ar Rīgas un sena Eiropas nozīmes tirdzniecības un pasta ceļa tuvumu. Pilsētas vēsture nav mērāma gadsimtu garumā - tikai 17. gadsimtā Misas pietekas - Olaines upītes - ielokā tika uzcelta baznīca, draudze ieguva Olaines vārdu. Mūsdienās Olaines vārdu ir pārņēmusi pilsēta, bet vēsturiskais centrs kļuvis par Jaunolaini. Olaines kā apdzīvotas vietas veidošanās aizsākās 1939. gadā līdz ar kūdras ieguves nozares attīstību - kūdras purvos un kūdras brikešu fabrikā strādājošie veidoja kūdras rūpnīcas ciemata iedzīvotāju lielāko daļu. Pašlaik Olaines teritorija atrodas netālu no vēsturiskās Vidzemes un Kurzemes robežas un aizņem 6,8 km2, pilsētā dzīvo apmēram 13 tūkstoši iedzīvotāju. Par pilsētas attīstības aizmetņiem var sākt runāt kopš 1956. gada, kad Olainē tika uzsākta jaunu rūpnīcu celtniecība. 1959. gadā valdība nolēma likvidēt līmes fabriku Rīgā un pārcelt tās jaunbūvētos korpusus uz Olaini. Papildus tam tika pieņemts valdības lēmums par Plastmasas pārstrādes rūpnīcas būvi Olainē. 1963. gadā kūdras rūpnīcas strādnieku ciemats kļuva par Olaines pilsētciematu un saglabāja šo statusu līdz 1967. gada 20. februārim, kad 332 ha lielā teritorija ar 7000 iedzīvotāju ieguva pilsētas tiesības. 1967. gada20. februāri olainieši uzskata par pilsētas dzimšanas dienu. 60. - 80. gadi ir Olaines izaugsmes laiks. Jau aktīvi darbojās vairākas ražotnes - Plastmasu pārstrādes rūpnīca, Ķīmisko reaktīvu rūpnīca, eksperimentālā līmes rūpnīca, vienlaikus notiek ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas celtniecība. Interesanti, ka šajā laikā Olainē darbojās Latvijā vienīgā iestāde alkoholisma piespiedu ārstēšanai - Olaines darba profilaktorijs. Būtiskas izmaiņas pilsētai atnesa 90. gadu sākums. Visi Olaines uzņēmumi bija iesaistīti PSRS rūpniecības kompleksā un to ražošanas apjomi pieauga līdz pat 1990. gadam. Pēc 1991. gada ražošana lielākajos uzņēmumos apsīka. Mainoties ekonomiskajai un politiskajai situācijai, strauji attīstījās privātais sektors. 1991. gadā Olaines teritorija tika divkārt paplašināta, lai nodrošinātu individuālo apbūvi un rekreācijas zonu. Līdz 1991. gadam Olainē darbojās vairākas rūpnīcas: plastmasu pārstrādāšanas rūpnīca, ķīmisko reaktīvu rūpnīca, eksperimentālā līmes un želantīna rūpnīca, ķīmiski-farmaceitiskā rūpnīca. Pašlaik Olaine kļūst sakoptāka, attīstās infrastruktūra - sistemātiski tiek darīts viss, lai iedzīvotāji justos droši, lai apzinātos Olaini kā savas mājas un mūsdienīgu Latvijas pilsētu. Materiāls no www.olaine.lv [[en:Olaine]] [[et:Olaine]] [[lt:Uolainė]] 5398 14896 2005-06-04T12:08:49Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5399 14897 2005-06-04T12:09:22Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5400 48984 2006-06-03T14:03:31Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pāvilosta'''</font><br>Liepājas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Pavilosta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Pavilosta_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1271 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Paulshafen''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1991.g <tr><td>Rajons<td>[[Liepājas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.pavilosta.lv www.pavilosta.lv] </table> '''Pāvilosta''' ir neliela ostas [[pilsēta|pilsētiņa]] [[Latvija|Latvijas]] rietumos pie [[Sakas upe|Sakas upes]] ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] 240 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]] (180 km taisnā līnijā), 54 km (40 km) uz ziemeļiem no [[Liepāja|Liepājas]], 70 km (60 km) uz dienvidiem no [[Ventspils]] un 80 [[jūras jūdze|jūras jūdzes]] (apm. 150 km) uz austrumiem no [[Gotlande|Gotlandes]] salas. Pāvilostas koordinātes ir 56°53' N / 21°13' E. ===Vēsture=== 1879. gada 16. maijā Upesmuižas [[barons]] Otto fon Lilienfelds (''Otto Friedrich von Lilienfeld''), vēloties izveidot ostu, Sakas upes grīvā svinīgā ceremonijā iemūrēja loču mājas pamatakmeni un tajā pašā dienā iesvētīšanas ceremonijā nākamā pilsēta tika nokristīta barona brāļa, [[Kurzeme|Kurzemes]] gubernatora Pāvila fon Lilienfelda (''Paul von Lilienfeld'' arī ''Павел Федерович Лилиенфелд'') par ''Paulshafen'' jeb Pāvilostu. Barons nākamās pilsētas teritorijā iznomā apbūves gabalus, taču viņa apbūves plāns sākumā īstenojas lēni. Desmit gadu laikā tiek uzbūvētas vien desmit mājas. Ostu izmanto tikai daži zvejnieki, trīs nelieli muižas [[burinieks|burinieki]] un [[velkonis]], kas ar Upesmuižas precēm apgādā Liepājas tirgu. Pāvilostas attīstībai jaunu impulsu deva [[Liepāja|Liepājas]] kara ostas būvniecības uzsākšana 1893. gadā. No Pāvilostas apkārtnes uz Liepāju pa jūru tika vesti būvniecībai nepieciešamie akmeņi. Sakas upes grīva tika pielāgota akmeņu pārkraušanai un Pāvilostā no tuvas un tālas apkārtnes ieradās ostas celtnieki, strādnieki, krāvēji, jūrnieki, namdari un tirgoņi. Kad akmeņi vairs netika transportēti, Pāvilostā jau bija attīstījusies kuģniecība, zvejniecība, tirdzniecība un kuģubūve. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Pāvilostā pastāvēja trīs kuģubūvētavas, kurās būvēja nelielus buru kuģus - vienmastu "malkas jančus", kā arī divmastu [[gafelšoneris|gafelšonerus]] tālākiem reisiem. Šajā laikā Pāvilostā tika uzbūvēti 15 kuģi. Pēc kara kuģu būvniecība vairs netika atjaunota. Pasaules kara laikā Pāvilostas motorlaivas un kuģi tika gan nogremdēti, gan pārdoti, gan konfiscēti. Pēc kara Pāvilostā no 26 [[motorlaiva|motorlaivām]] bija palikušas tikai 2, no 26 buriniekiem - 4. Ostas tirdzniecība apsīka. Par ostas galvenajiem izmantotājiem un ciemata ekonomisko pamatu kļuva zvejnieki, kuru lomus uzpircēji un 1930. gadā dibinātais zvejnieku kooperatīvs pārdeva [[Aizpute|Aizputē]], [[Skrunda|Skrundā]] un [[Saldus|Saldū]]. 1940. gadā, sākoties padomju okupācijai, zvejnieki piespiedu kārtā tika apvienoti artelī, kuram 1947. gadā tika dots nosaukums "Dzintarjūra". 1944./1945. gadā, vairoties no atkārtotas padomju varas, vairāki zvejnieki, līdzi ņemot ģimenes un draugus, motorlaivās aizbēga uz [[Zviedrija|Zviedriju]]. Līdz 1949. gadam, kad artelis iegādājās pirmos [[zvejas kuģis|zvejas kuģus]], Pāvilostā zvejoja ar motorlaivām. 1951. gadā artelis pārtapa par zvejnieku kolhozu (z/k) "Dzintarjūra", kas 1975. gadā tika pievienots Liepājas z/k "Boļševiks", kļūstot par tā Pāvilostas nodaļu. 70. gadu beigās - kolhoza ziedu laikos Pāvilostā ir ap 20 zvejas [[traleris|traleru]]. 1990. gadā z/k "Boļševiks" tika pārdēvēts par zvejnieku kopsaimniecību "Kursa", kuras Pāvilostas nodaļa 1994. gadā atdalījās, izveidojot a/s "Pāvilosta", kuras rīcībā šobrīd ir divi zvejas kuģi. Vairums, ar a/s "Pāvilosta" nesaistīti, zvejnieki šobrīd atkal zvejo ar motorlaivām. Lai arī 1913. gadā Pāvilostai piešķīra sašaurinātas pilsētas pašvaldības tiesības un 1930. gadā [[Saeima|Saeimas]] Pašvaldību komisija nobalsoja par pilsētas tiesību piešķiršanu Pāvilostai, līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Pāvilosta administratīvā izpratnē bija Sakas [[pagasts|pagasta]] bieži apdzīvota vieta. 1945.-1949. gadā Pāvilosta bija ciems Sakas pagastā, 1950.-1951. gadā - ciems, 1952.-1961. gadā strādnieku ciemats, 1961.-1969. gads - pilsētciemats, 1970.-1991. gads - ciemats. Pilsētas tiesības Pāvilosta ieguva 1991. gada 28. novembrī. [[Category:Latvijas pilsētas|Pavilosta]] [[et:Pāvilosta]] [[lt:Paviluosta]] 5401 51263 2006-06-19T09:07:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:رۇبىدىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Rubīdijs, Rb, 37</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>85,4678 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>1532 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>312,46 K (39,31&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>961 K (961&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Rubīdijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Rb un atomskaitli 37. Rubīdijs ir pieskaitāms pie sārmu metāliem. Rubīdijs dabā nav sastopams brīvā veidā, tapēc, ka ir ļoti ķīmiski aktīvs (var uzliesmot [[gaiss|gaisā]])(intensīvi reaģē ar gaisa [[skābeklis|skābekli]], [[ūdens|ūdeni]], [[Oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīdu]], tāpat, kā visi pārējie sārmu metāli). Rubīdijs ir sastopams dažos minerālos. Tāpat, kā visi sārmu metāli, rubīdijs var būt tikai vienvērtīgs. {{commons|Rubidium|Rubīdijs}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Sārmu metāli]] [[Category:Metāli]] [[af:Rubidium]] [[bg:Рубидий]] [[ca:Rubidi]] [[cs:Rubidium]] [[cy:Rwbidiwm]] [[de:Rubidium]] [[en:Rubidium]] [[eo:Rubidio]] [[es:Rubidio]] [[et:Rubiidium]] [[fi:Rubidium]] [[fr:Rubidium]] [[gl:Rubidio (elemento)]] [[he:רובידיום]] [[hr:Rubidij]] [[hu:Rubídium]] [[io:Rubidio]] [[is:Rúbidín]] [[it:Rubidio]] [[ja:ルビジウム]] [[ko:루비듐]] [[ku:Rûbîdyûm]] [[la:Rubidium]] [[lt:Rubidis]] [[nl:Rubidium]] [[nn:Rubidium]] [[no:Rubidium]] [[oc:Rubidi]] [[pl:Rubid]] [[pt:Rubídio]] [[ru:Рубидий]] [[simple:Rubidium]] [[sl:Rubidij]] [[sr:Рубидијум]] [[sv:Rubidium]] [[th:รูบิเดียม]] [[tr:Rubidyum]] [[ug:رۇبىدىي]] [[uk:Рубідій]] [[wa:Rubidiom]] [[zh:铷]] 5402 14900 2005-06-04T12:20:46Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5403 14901 2005-06-04T12:21:13Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5404 48895 2006-06-02T13:14:31Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Piltene'''</font><br>Ventspils rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Piltene.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Piltene_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1776 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Pilten''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1557.g <tr><td>Rajons<td>[[Ventspils rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> '''Piltene''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Ventspils rajons|Ventspils rajonā]]. {{stub}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Piltene]] [[en:Piltene]] [[lt:Piltenė]] 5405 53366 2006-07-03T05:09:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Sezyum]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Cēzijs, Cs, 55</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>132,90545 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>1879 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>301,59 K (28,44&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>944 K (671&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Cēzijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Cs un atomskaitli 55. Cēzijs ir pieskaitāms pie [[sārmu metāli|sārmu metāliem]], tāpēc dabā brīvā veidā nav sastopams, jo intensīvi reaģē ar gaisa [[skābeklis|skābekli]] un [[ūdens|ūdeni]]. Cēzijs reaģē ar [[ledus|ledu]] temperatūrās virs 116 K. Dabā cēzijs ir sastopams dažos minerālos. Savienojumos cēzijam var būt tikai vērtība +1. Cēzija hidroksīds (CsOH) ir ļoti stiprs sārms, un tas šķīdina stiklu. Cēzijs ir [[elektronegativitāte|viselektropozitīvākais]] elements un visizteiktākais sārmu metāls. {{commons|caesium|Cēzijs}} [[Category:Ķīmiskie elementi|Cezijs]] [[Category:Sārmu metāli|Cezijs]] [[bg:Цезий]] [[bs:Cezij]] [[ca:Cesi]] [[cs:Cesium]] [[de:Caesium]] [[en:Caesium]] [[eo:Cezio]] [[es:Cesio]] [[et:Tseesium]] [[fi:Cesium]] [[fr:Césium]] [[gl:Cesio (elemento)]] [[he:צסיום]] [[hr:Cezij]] [[hu:Cézium]] [[id:Sesium]] [[io:Cesio]] [[is:Sesín]] [[it:Cesio (elemento)]] [[ja:セシウム]] [[ko:세슘]] [[ku:Sezyûm]] [[lt:Cezis]] [[nl:Cesium]] [[nn:Cesium]] [[no:Cesium]] [[pl:Cez]] [[pt:Césio]] [[ru:Цезий]] [[simple:Caesium]] [[sl:Cezij]] [[sr:Цезијум]] [[sv:Cesium]] [[th:ซีเซียม]] [[tr:Sezyum]] [[ug:سېزىي]] [[uk:Цезій]] [[wa:Ceziom]] [[zh:铯]] 5406 52490 2006-06-30T04:44:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Fransiyum]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, atomnumurs</td> <td>Francijs, Fr, 87</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>223 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>1870 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>300 K (27&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>950 K (677&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Francijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Fr un atomnumuru 87. Francijs ir [[sārmu metāli|sārmu metāls]]. Visi francija izotopi ir [[radioaktivitāte|radioaktīvi]], un dabā tas nelielos daudzumos ir sastopams urāna rūdās. Pieņem, ka francijam ir līdzīgas ķīmiskās īpašības, kā citiem sārmu metāliem. Stabilākā izotopa <sup>223</sup>Fr [[pussabrukšanas periods]] ir 22 minūtes. {{Commons|Francium|Francijs}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Sārmu metāli]] [[ca:Franci]] [[cs:Francium]] [[cy:Ffransiwm]] [[de:Francium]] [[en:Francium]] [[eo:Francio (elemento)]] [[es:Francio]] [[et:Frantsium]] [[fi:Frankium]] [[fr:Francium]] [[gl:Francio (elemento)]] [[he:פרנציום]] [[hr:Francij]] [[hu:Francium]] [[io:Francio]] [[is:Fransín]] [[it:Francio]] [[ja:フランシウム]] [[ko:프랑슘]] [[ku:Fransiyûm]] [[lt:Francis]] [[nl:Francium]] [[nn:Francium]] [[no:Francium]] [[pl:Frans (pierwiastek)]] [[pt:Frâncio]] [[ru:Франций]] [[sl:Francij]] [[sr:Францијум]] [[sv:Francium]] [[th:แฟรนเซียม]] [[tr:Fransiyum]] [[uk:Францій]] [[wa:Franciom]] [[zh:钫]] 5407 14905 2005-06-04T12:46:04Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5408 14906 2005-06-04T12:46:36Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5409 16832 2005-07-16T17:49:07Z 81.198.51.192 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pļaviņas'''</font><br>Aizkraukles rajons, Latvija, LV-5120 </caption><tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Plavinas.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Plavinas_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji <td>3811 (2004. g. maijs) <tr><td>Platība: <td>7 km2 <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=1 cellspacing=0> <tr><td>Attālums no Rīgas 123 km (autoceļš A6), no Aizkraukles 35 km (autoceļi A6, P87). </table> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=1 cellspacing=0> <tr><td>Dzelzceļa stacija Pļaviņas 112 km no Rīgas (līnijā Rīga - Krustpils). </table> <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Stockmannshof''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1927.g <tr><td>Rajons<td>[[Aizkraukles rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[ http://www.plavinas.lv/ ] </table> <table><br><br> ---- &nbsp;&nbsp;&nbsp;Pļaviņas atrodas vietā, kur Austrumlatvijas ledāja mēles kušanas ūdeņi pārrāva Sēlijas paugurvalni, izveidojot senleju. Pļaviņas atrodas šīs senlejas malā 8 km garā joslā Daugavas labajā krastā – Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejas galā, pilsētas gals iestiepjas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā Aiviekstes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā. <br><br> &nbsp;&nbsp;&nbsp;Tagadējo Pļaviņu un bij. Stukmaņu muižas apkaime bijusi apdzīvota jau ap 3.gs., par to liecina arheoloģiskie izrakumi Lokstenes pilskalnā, kā arī izrakumi 6 km no Pļaviņam Oliņkalna pilkalnā. Ziņas par Pļaviņām ir no Polijas – Zviedrijas kara laika (1600.-1629.g.), kad pie Aiviekste ietekas Daugavā atradusies zviedru kara nometne un uzceltas skanstis. Šie zviedru laika nocietinājumi ir saglabājušies līdz mūsu dienām. <br><br> &nbsp;&nbsp;&nbsp;Pļaviņas robežojas rietumos ar Klintaines pagastu, ziemeļos ar Aiviek­stes pagastu, dienvidos aiz Aiviekstes ir Jēkabpils rajona Krustpils pa­gasts, aiz Daugavas - Sēlpils pagasts. Pilsētu šķērso autoceļš A6 Rīga -Pāternieki, kuram aiz pilsētas ziemeļu robežas uzbūvēts apvedceļš. Sākas autoceļi P37 uz Gulbeni un P78 uz Ērgļiem. Pļaviņas šķērso arī dzelzceļa līnija Rīga - Krustpils un Sākas dzelzceļa līnija uz Gulbeni. </table> ---- [[Category:Latvijas pilsētas|Plavinas]] [[et:Pļaviņas]] 5410 46136 2006-05-20T17:49:36Z Yyy 146 cat ''Sīkākus datus par to, kas ir sārmu metāli, var atrast galvenajā rakstā par [[sārmu metāli|sārmu metāliem]]''. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[Category:Metāli]] [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[en:Alkali metals]] [[ru:Category:&#1065;&#1077;&#1083;&#1086;&#1095;&#1085;&#1099;&#1077; &#1084;&#1077;&#1090;&#1072;&#1083;&#1083;&#1099;]] 5411 42227 2006-04-28T14:15:15Z Knakts 848 '''Ideāla gāze''' ir gāze, kuras tilpumu V, spiedienu p un absolūto temperatūru T, nemainoties gāzes masai saista sakarība: ((p*V)/T)=const. Šī sakarība ir ideālās gāzes stāvokļa vienādojums, jeb Klapeirona vienādojums. Visas vielas gāzveida stāvoklī ir reālas gāzes un tām šis vienādojums ir pareizs tikai tuvināti, tomēr tas ir pietiekami precīzs praktiski visām retinātām gāzēm, ja to temperatūra ir tālu no kondensēšanās (iztvaikošanas) temperatūras. Konstanti (const) Klapeirona vienādojumā ērti noteikt tad, ja gāzes daudzums ir viens [[mols]], jo zināms, ka 1 mol jebkuras gāzes absolūtajā temperatūrā T<sub>0</sub>=273,15 K (0 C) un normālā spiedienā p<sub>0</sub>=1,013*10<sup>5</sup> Pa vienmēr aizņem tilpumu V<sub>0</sub>=0,0224 m<sup>3</sup> (22,4 [[litrs|l]]). Šajos apstākļos ((p<sub>0</sub>*V<sub>0</sub>)/T<sub>0</sub>)=R, kur konstanti R=8,314 J/(mol*K) sauc par gāzu universālo konstanti. Jebkuros citos apstākļos vienam molam gāzes, ja tās tilpums ir V<sub>M</sub>, spiediens p un temperatūra T, ideālās gāzes stāvokļa vienādojums ((p*V<sub>M</sub>)/T)=R. Pieņem, ka ideālās gāzes molekulas ir ar neievērojamu tilpumu, to sadursmes ir pilnībā elastīgas un nepastāv nekādi starpmolekulārie spēki. [[Category:Fizika]] [[Category:Termodinamika]] [[Category:Ķīmija]] [[cs:Ideální plyn]] [[de:Ideales Gas]] [[en:Ideal gas]] [[eo:Ideala gaso]] [[fa:گاز ایده‌آل]] [[fi:Ideaalikaasu]] [[fr:Gaz parfait]] [[he:גז אידאלי]] [[it:Gas ideale]] [[ja:理想気体]] [[ko:이상 기체]] [[lt:Idealios dujos]] [[nl:Ideaal gas]] [[no:Ideell gass]] [[pl:Gaz doskonały]] [[pt:Gás perfeito]] [[ru:Идеальный газ]] [[sk:Ideálny plyn]] [[sl:Idealni plin]] [[sv:Perfekt klassisk gas]] [[zh:理想氣體]] 5412 14910 2005-06-04T13:34:19Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5413 14911 2005-06-04T13:34:54Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5414 47545 2006-05-26T15:27:03Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Preiļi'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Preili.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Preili_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>8605 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Prely'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Preiliai''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1928.g <tr><td>Rajons<td>[[Preiļu rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.preili.lv www.preili.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Preiļi]] [[lt:Preiliai]] 5415 53298 2006-07-02T20:04:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[ku:Gaz]] '''Gāze''' ir vielas [[agregātstāvoklis]]. Gāzēm ir mazs [[blīvums]], maza [[viskozitāte]], to [[tilpums|tilpumu]] nosaka trauka tilpums, kur tās atrodas. Gāzēm nav noteiktas formas. ==Apskaties arī šos== *[[Ideāla gāze]] *[[gaiss]] [[Category:Fizika]] [[ar:غاز]] [[bg:Газ]] [[bs:Plin]] [[ca:Gas]] [[cs:Plyn]] [[da:Gas]] [[de:Gas]] [[en:Gas]] [[eo:Gaso]] [[es:Gas]] [[et:Gaas]] [[fa:گاز]] [[fi:Kaasu]] [[fr:Gaz]] [[gl:Gas]] [[he:גז]] [[hr:Plin]] [[hu:Gáz]] [[id:Gas]] [[io:Gaso]] [[it:Gas]] [[ja:気体]] [[ko:기체]] [[ku:Gaz]] [[lt:Dujos]] [[mk:Гас]] [[ms:Gas]] [[nl:Gas (natuurkunde)]] [[nn:Gass]] [[no:Gass]] [[pl:Gaz]] [[pt:Gás]] [[ru:Газ (агрегатное состояние)]] [[sh:Gas]] [[simple:Gas]] [[sk:Plyn]] [[sl:Plin]] [[sv:Gas]] [[th:แก๊ส]] [[tr:Gaz]] [[zh:气体]] 5416 14914 2005-06-04T13:55:48Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5417 14915 2005-06-04T13:57:17Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5418 48568 2006-05-31T15:24:11Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Priekule'''</font><br>Liepājas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Priekule.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Priekule_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2584 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Preekuln''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1928.g <tr><td>Rajons<td>[[Liepājas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://priekule.lkdc.lv/ priekule.lkdc.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Priekule]] [[lt:Priekulė]] 5419 14917 2005-06-04T14:32:27Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5420 14918 2005-06-04T14:33:03Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5421 50553 2006-06-14T16:38:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Rēzekne]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rēzekne'''</font><br>republikas pilsēta </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Rezekne.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Rezekne_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>37223 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Rzeżyca'''<br>[[krievu valoda|krievu]] - '''Режица''' (Režica)<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Rositten'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Rėzeknė''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1773.g <tr><td>Rajons<td>- <tr><td>Mājaslapa<td>[http://rezekne.risc.lv/index.php rezekne.risc.lv/index.php] </table> {{commons|Rēzekne}} [[Category:Latvijas pilsētas|Rezekne]] [[ca:Rēzekne]] [[de:Rēzekne]] [[en:Rēzekne]] [[eo:Rezekne]] [[et:Rēzekne]] [[fr:Rezekne]] [[lt:Rėzeknė]] [[nl:Rēzekne]] [[no:Rēzekne]] [[pl:Rzeżyca]] [[ru:Резекне]] [[sv:Rēzekne]] 5422 14920 2005-06-04T14:42:41Z Feens 37 Avots - en.wikipedia.org {{6.2 pants}} Avots - en.wikipedia.org {{6.2 pants}} 5423 14921 2005-06-04T14:43:09Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5424 14922 2005-06-04T15:27:56Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5425 14923 2005-06-04T15:28:27Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5426 48545 2006-05-31T11:58:31Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rūjiena'''</font><br>Valmieras rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Rujiena.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Rujiena_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>3679 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[igauņu valoda|igauņu]] - '''Ruhja'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Rujen''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1920.g <tr><td>Rajons<td>[[Valmieras rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.rujiena.lv www.rujiena.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas|Rujiena]] [[et:Ruhja]] [[lt:Rūjiena]] 5427 14925 2005-06-04T15:35:53Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5428 14926 2005-06-04T15:36:28Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5429 48648 2006-06-01T16:09:13Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sabile'''</font><br>Talsu rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Sabile.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Sabile_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1601 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Zabbeln''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1917.g <tr><td>Rajons<td>[[Talsu rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.sabile.lv www.sabile.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[en:Sabile]] [[et:Sabile]] [[lt:Sabilė]] 5430 14928 2005-06-04T15:44:07Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5431 14929 2005-06-04T15:45:20Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5432 48550 2006-05-31T12:26:29Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Salacgrīva'''</font><br>Limbažu rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Salacgriva.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Salacgriva_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>6011 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[igauņu valoda|igauņu]] - '''Salatsi'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Salismünde''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1928.g <tr><td>Rajons<td>[[Limbažu rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.salacgriva.lv www.salacgriva.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Salatsi]] [[pl:Salacgrīva]] [[lt:Salacgryva]] 5433 52819 2006-07-01T11:11:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Halogeen]] '''Halogēni''' ir [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskās tabulas]] 7 grupas elementi. Tie visi ir aktīvi nemetāli. Halogēni ir: [[fluors]], [[hlors]], [[broms]] un [[jods]]. Dažreiz pie halogēniem pieskaita arī [[astats|astatu]]. Halogēni brīvā veidā veido divatomu [[molekula]]s. Brīvā veidā normālos apstākļos fluors un hlors ir gāzes, broms ir šķidrums un jods (un astats) ir cietas vielas. Palielinoties atommasai, to ķīmiskā aktivitāte samazinās (samazinās halīdu stabilitāte). Reaģējot ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]], halogēni var veidot '''halogēnūdeņražskābes''' (fluorūdeņražskābe, [[hlorūdeņražskābe]], bromūdeņražskābe un jodūdeņražskābe). Palielinoties halogēnu atommasai samazinās šo skābju stabilitāte. Halogēni var veidot arī skābekli saturošas skābes (izņemot fluoru). Halogēniem ir iespējamas daudz oksidācijas pakāpes (salīdzinot ar citu grupu elementiem), tapēc var veidoties daudz skābju. Šīs skābes vispārīgā gadījumā ir mazāk stabilas par attiecīgajām halogēnūdeņražskābēm un to stabilitāte palielinoties halogēnu atommasai lielākoties palielinās. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Halogēni|*]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[ar:هالوجين]] [[ast:Halóxenu]] [[bg:Халоген]] [[ca:Halogen]] [[cs:Halogen]] [[cy:Halogen]] [[da:Halogen]] [[de:Halogene]] [[en:Halogen]] [[eo:Halogeno]] [[es:Halógeno]] [[et:Halogeen]] [[fa:هالوژن]] [[fi:Halogeeni]] [[fo:Halogen]] [[fr:Halogène]] [[he:הלוגן]] [[hu:Halogén]] [[is:Halógen]] [[it:Alogeni]] [[ja:第17族元素]] [[ko:할로젠]] [[la:Halogenica]] [[lt:Halogenas]] [[ms:Halogen]] [[nl:Halogeen]] [[nn:Halogen]] [[no:Halogen]] [[pl:Fluorowce]] [[pt:Halogênio]] [[ru:Галогены]] [[sh:Halogeni elementi]] [[simple:Halogen]] [[sk:Halogén]] [[sl:Halogen]] [[sr:Халогени елементи]] [[sv:Halogen]] [[th:แฮโลเจน]] [[tr:Halojen]] [[vi:Halôgen]] [[zh:卤素]] 5434 14932 2005-06-04T15:53:18Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5435 14933 2005-06-04T15:54:04Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5436 14934 2005-06-04T15:59:28Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5437 14935 2005-06-04T15:59:56Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5438 51853 2006-06-25T00:47:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Saldus]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Saldus'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Saldus.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Saldus_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>12707 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Frauenburg''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1917.g <tr><td>Rajons<td>[[Saldus rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.saldus.lv www.saldus.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Saldus]] [[et:Saldus]] [[lt:Saldus]] 5439 14937 2005-06-04T16:12:02Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5440 14938 2005-06-04T16:12:55Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5441 46576 2006-05-21T08:30:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[en:Saulkrasti]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Saulkrasti'''</font><br>Rīgas rajons |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Latvija Saulkrasti.png|187px|]] | align=center | [[Image:Saulkrasti_gerb.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2004) | 5697 |- | Citi nosaukumi | [[vācu valoda|vācu]] - '''Neubad''' |- | Pilsēta | no 1991.g |- | Rajons | [[Rīgas rajons]] |- | Mājaslapa | [http://www.saulkrasti.lv www.saulkrasti.lv] |} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Saulkrasti]] [[en:Saulkrasti]] [[et:Saulkrasti]] 5442 14940 2005-06-04T16:18:50Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5443 14941 2005-06-04T16:19:33Z Feens 37 Avots - http://valka.lv/i.php?id=96 {{6.2 pants}} Avots - http://valka.lv/i.php?id=96 {{6.2 pants}} 5444 48633 2006-06-01T14:17:35Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Seda'''</font><br>Valkas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Seda.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Seda_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1744 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Sedde''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1991.g <tr><td>Rajons<td>[[Valkas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Seda]] [[lt:Seda]] 5445 14943 2005-06-04T16:33:43Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5446 14944 2005-06-04T16:34:13Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5447 47322 2006-05-24T13:58:19Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sigulda'''</font><br>Rīgas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Sigulda.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Sigulda_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>10668 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Segewold''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1928.g <tr><td>Rajons<td>[[Rīgas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.sigulda.lv www.sigulda.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Sigulda]] [[en:Sigulda]] [[et:Sigulda]] [[lt:Sigulda]] [[pl:Sigulda]] [[sv:Sigulda]] 5448 14946 2005-06-04T16:50:52Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5449 14947 2005-06-04T16:51:24Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5450 48565 2006-05-31T15:04:41Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Skrunda'''</font><br>Kuldīgas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Skrunda.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Skrunda_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>3989 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Schrunden''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1996.g <tr><td>Rajons<td>[[Kuldīgas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.skrunda.lv www.skrunda.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Skrunda]] [[lt:Skrunda]] 5451 14949 2005-06-04T16:55:59Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5452 14950 2005-06-04T16:56:52Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5453 48142 2006-05-29T19:16:45Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Smiltene'''</font><br>Valkas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Smiltene.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Smiltene_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>6092 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Smilten''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1920.g <tr><td>Rajons<td>[[Valkas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.smiltene.lv www.smiltene.lv] <tr><td>Ziņu portāls<td>[http://www.smiltenite.lv www.smiltenite.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Smiltene]] [[et:Smiltene]] [[lt:Smiltenė]] 5454 14952 2005-06-04T17:03:36Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5455 14953 2005-06-04T17:04:02Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5456 48891 2006-06-02T13:07:25Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Staicele'''</font><br>Limbažu rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Staicele.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Staicele_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2014 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Staizel''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1992.g <tr><td>Rajons<td>[[Limbažu rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.staicele.lv www.staicele.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Staicele]] [[lt:Staicelė]] 5457 14955 2005-06-04T17:09:21Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5458 14956 2005-06-04T17:09:53Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5459 48620 2006-06-01T12:22:45Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Stende'''</font><br>Talsu rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Stende.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Stende_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1907 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Stenden''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1991.g <tr><td>Rajons<td>[[Talsu rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Stende]] [[lt:Stendė]] 5460 14958 2005-06-04T17:22:39Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5461 14959 2005-06-04T17:23:29Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5462 48645 2006-06-01T16:03:21Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Strenči'''</font><br>Valkas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Strenci.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Strenci_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1496 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Stackeln''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1928.g <tr><td>Rajons<td>[[Valkas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.strenci.lv/ www.strenci.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Strenči]] [[lt:Strenčiai]] 5463 14961 2005-06-04T17:30:16Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5464 14962 2005-06-04T17:30:43Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5465 48624 2006-06-01T12:49:07Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Subate'''</font><br>Daugavpils rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Subate.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Subate_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1222 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Subbath''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1917.g <tr><td>Rajons<td>[[Daugavpils rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Subate]] [[lt:Subatė]] 5466 14964 2005-06-04T17:36:55Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5467 14965 2005-06-04T17:37:24Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5468 47535 2006-05-26T13:13:11Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Talsi'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Talsi.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Talsi_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>11856 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Talsen''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1917.g <tr><td>Rajons<td>[[Talsu rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.talsi.lv www.talsi.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Talsi]] [[en:Talsi]] [[lt:Talsai]] 5469 14967 2005-06-04T17:44:54Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5470 14968 2005-06-04T17:45:01Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5471 45128 2006-05-14T12:53:32Z 85.206.193.51 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tukums'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Tukums.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Tukums_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>19722 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Tuckum''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1795.g <tr><td>Rajons<td>[[Tukuma rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.tukums.lv www.tukums.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Tukums]] [[en:Tukums]] [[lt:Tukumas]] [[sv:Tukums]] 5472 14970 2005-06-04T17:51:20Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5473 14971 2005-06-04T17:51:52Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5474 49397 2006-06-06T20:51:35Z Marcis1974 922 [[Image:Valdemarpils-Jpg.jpg|250px|thumb|Valdemārpils|left]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Valdemārpils'''</font><br>Talsu rajons |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Latvija Valdemarpils.png|187px|]] | align=center | [[Image:Valdemarpils_gerb.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2004) | 2757 |- | Citi nosaukumi | '''Sasmaka'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Saßmacken''' |- | Pilsēta | no 1917.g |- | Rajons | [[Talsu rajons]] |- | Mājaslapa | [???] |} '''Valdemārpils''' ir mazpilsēta [[Kurzeme]]s ziemeļos, [[Talsi|Talsu]] rajonā. Pilsēta atrodas Sasmakas ezera krastā. Pirmo reizi Sasmakas vārds rakstos minēts 1582. g. Ciemā ir 10 mājas, un tajā dzīvo līdz 100 cilvēku. Sasmakas ciems izlēņots muižkungam Johanam Soiem (Manteifelim Sēgem). 1834. g. iedzīvotāju skaits sasniedz 600. Kurzemes guberņas administrācija ciemam piešķir miesta statusu, kas iedzīvotājiem nodrošina plašākas sociālās brīvības, atšķirīgu nodokļu sistēmu un pašvaldības tiesības. 1866. g. Krievijas valdība pabeidz pagastu izveidošanas reformu, un Sasmakas miestu no visām pusēm ietver [[Ārlava]]s pagasts, kas turpmāk nosaka abu administratīvo vienību ciešās saites. Vēstures avotos par Sasmakas pilsētas sākumu uzrādīts 1917. g. Godinot K. Valdemāra (1825 – 1891) piemiņu, 1926. g. Sasmaku pārdēvē par Valdemārpili. [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Valdemārpils]] [[en:Valdemārpils]] [[lt:Valdemarpilis]] 5475 14973 2005-06-04T18:04:21Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5476 14974 2005-06-04T18:04:53Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5477 48053 2006-05-29T13:50:29Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Valka'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Valka.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Valka_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>6547 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[igauņu valoda|igauņu]] - '''Läti-Valga'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Walk''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1584.g <tr><td>Rajons<td>[[Valkas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.valka.lv/ www.valka.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[de:Valka]] [[et:Valka]] [[en:Valka]] [[lt:Valka]] 5478 14976 2005-06-04T18:21:13Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5479 14977 2005-06-04T18:21:46Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5480 46633 2006-05-21T09:58:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Valmiera]] '''Valmiera''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], lielākā pilsēta [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] centrs. Valmiera atrodas 100 km no [[Rīga|Rīgas]] un 50 km no [[Igaunija|Igaunijas]] robežas. Pilsētai cauri plūst [[Gauja|Gaujas upe]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Valmiera'''</font><br>rajona centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Valmiera.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Valmiera_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>27515 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Wolmar''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1323.g <tr><td>Rajons<td>[[Valmieras rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.valmiera.lv/ www.valmiera.lv] </table> Valmieras novads ir viens no vissenāk apdzīvotajiem Latvijas reģioniem. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka cilvēki te ir dzīvojuši jau pirms 9000 gadiem. Pati pilsēta hronikās pirmo reizi ir pieminēta 1323. gadā, bet, iespējams, faktiskā pilsētas dibināšana bijusi vismaz 40 gadu pirms tam, kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs uzcēla pili (''Wolmar'') un [[katoļu baznīca|katoļu baznīcu]] [[Gauja]]s krastos. Valmiera bija [[Hanza]]s pilsēta no 14. līdz 16. gadsimtam, un tas pilsētas dzīvē ienesa būtisku tirdzniecības pieaugumu un pilsētas attīstības uzplaukumu. {{stub}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[de:Valmiera]] [[en:Valmiera]] [[et:Valmiera]] [[lt:Valmiera]] [[nds:Valmiera]] [[nl:Valmiera]] [[pl:Valmiera]] [[ru:Валмиера]] [[sv:Valmiera]] 5481 14979 2005-06-04T18:28:49Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5482 14980 2005-06-04T18:29:13Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5483 48247 2006-05-30T17:12:27Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Vangaži'''</font><br>Rīgas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Vangazi.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Vangazi_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>4109 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Wangasch''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1991.g <tr><td>Rajons<td>[[Rīgas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.vangazi.lv/ www.vangazi.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Vangaži]] [[lt:Vangažiai]] 5484 14982 2005-06-04T18:35:03Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5485 14983 2005-06-04T18:35:37Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5486 14984 2005-06-04T18:35:52Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Varakļāni'''</font><br>Madonas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Varaklani.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Varaklani_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2251 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Warkland''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1928.g <tr><td>Rajons<td>[[Madonas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Varakļāni]] 5487 14985 2005-06-04T18:42:48Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5488 14986 2005-06-04T18:43:18Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5489 49589 2006-06-09T03:19:41Z 213.205.66.107 fotografijas '''Ventspils''' ir [[osta]]s pilsēta [[Latvija|Latvijas]] ziemeļrietumos, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] krastā. Pilsētas nosaukums nācis no [[Venta|Ventas upes]], kas plūst cauri pilsētai. Hronikās pirmoreiz minēta 1290. gadā. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ventspils'''</font><br>republikas pilsēta </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Ventspils.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Ventspils_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>44 130 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Windau''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1378.g <tr><td>Rajons<td>- <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.ventspils.lv www.ventspils.lv] </table> Ventspils ir nozīmīga kā neaizsalstoša osta, kurā tiek pārkrauts liels daudzums [[nafta]]s, [[kālijs|kālija]] un citu resursu [[tranzīts|tranzītā]] no [[Krievija]]s uz rietumiem. Tranzīts ir galvenais pilsētas ieņēmumu avots, kas ir ļāvis pilsētai ļoti strauji attīstīties pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Pilsētas mērs kopš 1990.-to gadu sākuma ir [[Aivars Lembergs]], kurš ir viens no Latvijas pazīstamākajiem politiķiem. Pilsētas uzplaukums tiek lielā mērā saistīts ar Lemberga personību. ==Ārējās saites== *[http://www.travel-images.com/ventspils.html Ventspils - fotografijas] {{stub}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[be:Вэнтспілс]] [[ca:Ventspils]] [[da:Ventspils]] [[de:Ventspils]] [[en:Ventspils]] [[es:Ventspils]] [[et:Ventspils]] [[fi:Ventspils]] [[fr:Ventspils]] [[lt:Ventspilis]] [[nds:Ventspils]] [[nl:Ventspils]] [[no:Ventspils]] [[pl:Ventspils]] [[ru:Вентспилс]] [[sv:Ventspils]] 5490 14988 2005-06-04T18:57:05Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5491 14989 2005-06-04T18:57:31Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5492 48570 2006-05-31T15:41:12Z Sss 937 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Viesīte'''</font><br>Jēkabpils rajons |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Latvija Viesite.png|187px|]] | align=center | [[Image:Viesite_gerb.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2004) | 2918 |- | Citi nosaukumi | [[vācu valoda|vācu]] - '''Eckengrafen''' |- | Pilsēta | no 1928.g |- | Rajons | [[Jēkabpils rajons]] |- | Mājaslapa | [http://www.viesite.lv www.viesite.lv] |} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Viesīte]] [[en:Viesīte]] [[lt:Viesytė]] 5493 14991 2005-06-04T19:04:31Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5494 14992 2005-06-04T19:04:35Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5495 48632 2006-06-01T14:08:17Z Sss 937 '''Viļaka''' ir mazpilsēta [[Latgale|Latgalē]], [[Balvu rajons|Balvu rajonā]]. Pilsētas tiesības no 1945. gada. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Viļaka'''</font><br>Balvu rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Vilaka.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Vilaka_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1787 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Marienhausen''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1945.g <tr><td>Rajons<td>[[Balvu rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> {{stub}} == Ārējas saites == *[http://jonins.mii.lu.lv/L_pils01/Vilaka/default.htm Viļaka attēlos] *[http://www.tournet.lv/page.php?id=136 Tournet.lv informācija par Viļaku] *[http://tourism.rdc.lv/high_lv/balvi/vilaka/index.html Apceļo Latgali] - par Viļaku [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Viļaka]] [[lt:Viliaka]] 5496 14994 2005-06-04T19:12:27Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5497 14995 2005-06-04T19:12:58Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5498 48253 2006-05-30T19:27:14Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Viļāni'''</font><br>Rēzeknes rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Vilani.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Vilani_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>3764 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Welonen'''<br>[[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - '''Vilianai''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1928.g <tr><td>Rajons<td>[[Rēzeknes rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Viļāni]] [[en:Viļāni]] [[lt:Vilianai]] 5499 14997 2005-06-04T19:21:47Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5500 14998 2005-06-04T19:22:18Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5501 48623 2006-06-01T12:38:01Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Zilupe'''</font><br>Ludzas rajons </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Zilupe.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Zilupe_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1890 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Rosenau''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1931.g <tr><td>Rajons<td>[[Ludzas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.zilupe.junik.lv/ www.zilupe.junik.lv] </table> [[Category:Latvijas pilsētas]] [[et:Zilupe]] [[lt:Zilupė]] 5503 15001 2005-06-04T23:26:32Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5504 15002 2005-06-04T23:27:21Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5505 53439 2006-07-03T14:06:44Z Gragox 965 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Abrene'''<br></font>'''pilsēta [[Latvija|Latvijā]] (1933-1944)'''<br>pievienota Krievijas Federācijai </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Abrene.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Abrene_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>6615 <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Jaunlatgale'''(1920-1938)<br> '''Пыталово''' (Pitalova)<br>(līdz 1920?, pēc 1944) <tr><td>Pilsēta<td>no 1933.g <tr><td>Tagad<td>[[Krievija]]<br>[[Pleskavas apgabals]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> Domājams Abrenes vietā senāk ir bijusi sena latgaļu pils, kas minēta [[Tālava|Tālavas]] dalīšanas dokumentā. 1933. gadā Latvijas valdība piešķir Abrenei pilsētas tiesības un kā ģērboni dod laimes simbolu - sešus pakavus. 1944. gadā Abreni kopā ar Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmalas, Gauru un Augšpils pagastiem pievieno [[Krievijas FPSR]]. 2005. gadā pilsētā dzīvo 6615 iedzīvotāji. [[Category:Latvijas bijušās pilsētas]] [[bg:Питалово]] [[de:Pytalowo]] [[en:Pytalovo]] [[eo:Pitalovo]] [[et:Põtalovo]] [[hr:Pitalovo]] [[ko:피탈로보]] [[nl:Pytalovo]] [[ru:Пыталово]] [[sr:Питалово]] 5506 15004 2005-06-04T23:41:42Z Feens 37 Avots - http://www.ngw.nl/int/lat/gostini.htm {{6.2 pants}} Avots - http://www.ngw.nl/int/lat/gostini.htm {{6.2 pants}} 5507 29259 2006-02-07T12:02:22Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Gostiņi'''</font><br>'''pilsēta [[Latvija|Latvijā]] (1933-1956)'''<br>pievienota [[Pļaviņas|Pļaviņām]] </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Plavinas.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Gostini_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Trentelberga, Dankari, Glazmanka, Zarnu miests''' <tr><td>Rajons<td>[[Aizkraukles rajons]] </table> [[Category:Latvijas bijušās pilsētas]] 5508 15006 2005-06-04T23:51:32Z Feens 37 Avots - http://www.ngw.nl/int/lat/griva.htm {{6.2 pants}} Avots - http://www.ngw.nl/int/lat/griva.htm {{6.2 pants}} 5509 16691 2005-07-14T10:43:43Z Juzeris 23 kat. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Grīva'''</font><br>'''pilsēta [[Latvija|Latvijā]] (1917-1956)'''<br>pievienota [[Daugavpils|Daugavpilij]] </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Daugavpils.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Griva_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Jeruzaleme''' <tr><td>Rajons<td>[[Daugavpils rajons]] </table> [[Category:Latvijas bijušās pilsētas]] 5510 15008 2005-06-05T00:09:01Z Feens 37 Avots - http://www.ngw.nl/int/lat/latvia.htm {{6.2 pants}} Avots - http://www.ngw.nl/int/lat/latvia.htm {{6.2 pants}} 5511 15009 2005-06-05T00:12:43Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5512 50157 2006-06-12T08:44:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Кукенойс]] '''Koknese''' ir apdzīvota vieta [[Latvija|Latvijā]], [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajonā]]. Rakstos pirmoreiz minēta ap 1200. gadu. No 1277. gada līdz 17. gs. beigām tai bija pilsētas tiesības. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Koknese'''</font><br>'''pilsēta [[Livonija|Livonijā]] (1277-17.gs beigas)'''<br>[[Kokneses pagasts]] </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Koknese.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Koknese_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2906 <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Kukenois'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Kokenh(a)usen'''<br>[[poļu valoda|poļu]] - '''Kokenhuza''' <tr><td>Rajons<td>[[Aizkraukles rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.koknese.lv/ www.koknese.lv] </table> {{stub}} [[Category:Hanzas pilsētas]] [[Category:Latvijas bijušās pilsētas]] [[be:Кукенойс]] [[de:Koknese]] [[en:Koknese]] [[et:Koknese]] [[nds:Kokenhusen]] 5513 36346 2006-03-24T17:23:39Z 193.219.4.31 '''Sahāra''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[pasaule|pasaulē]]. Ar savu izmēru tas krietni vien pārspēj pārējos tuksnešus. Tas stiepjas vairāk nekā 5000 km platumā no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] līdz [[Sarkanā jūra|Sarkanajai jūrai]] un aizņem vairāk nekā ceturto daļu no visa [[Āfrika| Āfrikas]] kontinenta. Sahāras tuksneša nosaukums cēlies no arābu nosaukuma "tuksnesis". [[Image:Sahara satellite.jpg|thumb|300px|Sahāras tuksnesis no kosmosa]] == Smilšu jūras == Dažas Sahāras tuksneša daļas veido desmitiem un simtiem km garas ceļojošas '''smilšu kāpas'''. Šos smilšu masīvus sauc par '''ergiem''' un šajos apvidos daudzas kāpas pārsniedz 200 metru augstumu. Pasaulē augstākās smilšu kāpas atrodamas Sahāras tuksneša [[ Alžīrija|Alžīrijas daļā]]. Tās sasniedz pat 465 m augstumu. == Akmeņi un kalni== Smiltis klāj tikai apmēram piekto daļu no visa Sahāras tuksneša. Daļu tuksneša veido plakani oļiem klāti [[līdzenums|līdzenumi]], kuru nosaukums - '''regi'''. Tuksneša zemākais punkts atrodas 132 m zem [[jūras līmenis|jūras līmeņa]], bet lielāko daļu Sahāras tuksneša veido akmeņainas [[augstiene|augstienes]] - '''hamādas'''. Sahāras augstākā virsone [[Čada|Čadā]], [[Tībestī kalniene|Tībestī kalnienē]], sasniedz pat 3415 m augstumu. [[Category:Ģeogrāfija]] [[an:Disierto d'o Sajara]] [[bg:Сахара]] [[ca:Sàhara]] [[cs:Sahara]] [[da:Sahara]] [[de:Sahara]] [[en:Sahara]] [[eo:Saharo]] [[es:Desierto del Sahara]] [[et:Sahara]] [[fi:Sahara]] [[fr:Désert du Sahara]] [[ga:An Sahára]] [[gl:Deserto do Sáhara]] [[he:מדבר סהרה]] [[id:Sahara]] [[io:Sahara]] [[is:Sahara]] [[it:Deserto del Sahara]] [[ja:サハラ砂漠]] [[ko:사하라 사막]] [[lt:Sachara]] [[mk:Сахара]] [[nl:Sahara]] [[pih:Sahara]] [[pl:Sahara]] [[pt:Deserto do Saara]] [[ru:Пустыня Сахара]] [[simple:Sahara Desert]] [[sl:Sahara]] [[sr:Сахара]] [[sv:Sahara]] [[ta:சஹாரா]] [[th:ทะเลทรายซาฮารา]] [[wa:Sara]] [[zh:撒哈拉沙漠]] 5514 15012 2005-06-05T13:42:47Z Feens 37 Avots - http://www.ngw.nl/int/lat/krustpil.htm {{6.2 pants}} Avots - http://www.ngw.nl/int/lat/krustpil.htm {{6.2 pants}} 5515 16686 2005-07-14T10:40:29Z Juzeris 23 izmainiju kat. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Krustpils'''</font><br>'''pilsēta [[Latvija|Latvijā]] (1920-1964)'''<br>pievienota [[Jēkabpils|Jēkabpilij]] </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Jekabpils.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Krustpils_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Kryżborg'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Kreutzburg''' <tr><td>Rajons<td>[[Jēkabpils rajons]] </table> [[Category:Latvijas bijušās pilsētas]] [[pl:Kryżborg]] 5516 15014 2005-06-05T14:03:12Z Feens 37 Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} Avots - http://ifs.auce.lv/Latv_pils_gerb/ {{6.2 pants}} 5517 15015 2005-06-05T14:03:46Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5518 16690 2005-07-14T10:42:43Z Juzeris 23 precizēju kat. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ķemeri'''</font><br>'''pilsēta [[Latvija|Latvijā]] (1928-1959)'''<br>iekļauta [[Jūrmala|Jūrmalā]] </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Kemeri.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Kemeri_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Kemmern''' </table> [[Category:Latvijas bijušās pilsētas|Kzemeri]] 5519 15017 2005-06-05T14:22:33Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5520 15018 2005-06-05T20:36:08Z Feens 37 Avots - http://www.ngw.nl/int/lat/lejascie.htm {{6.2 pants}} 5521 53438 2006-07-03T13:58:40Z Gragox 965 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Lejasciems'''</font><br>'''pilsēta [[Latvija|Latvijā]] (1928-1939)'''<br>tagad [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]] </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Lejasciems.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Lejasciems_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1986 (pagastā) <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Aahof''' <tr><td>Rajons<td>[[Gulbenes rajons]] </table> Lejasciems atrodas netālu no divām upēm - [[Tirza|Tirzas]] un [[Gauja|Gaujas]], kas senāk kalpoja kā svarīgi ūdensceļi. 1928. gadā Lejasciems tiek pasludināts par pilsētu un apmēram desmit gadus vēlāk Lejasciemam piešķir arī ģērboni - Gauju kuras krastos atrodas zelta lauki. Bet Lejasciems neaug un 1939. gadā zaudē pilsētas tiesības. [[Category:Latvijas bijušās pilsētas]] 5522 15020 2005-06-05T15:20:22Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5523 15021 2005-06-05T15:20:18Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5524 52261 2006-06-28T10:48:04Z 84.155.182.142 Grozījums apzīmējumam vācu valodā '''Rauna''' ir apdzīvota vieta [[Latvija|Latvijā]], [[Cēsu rajons|Cēsu rajonā]], pagasta centrs. No 14. līdz 18. gs. tai bija pilsētas tiesības. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rauna'''</font><br>'''pilsēta [[Livonija|Livonijā]] (14.-18.gs)'''<br>tagad [[Raunas pagasts|Raunas pagastā]] </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Rauna.png|187px|]]<td align=center>[[Image:jautajums.png|87px|]] </table> <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Ronneburg''' <tr><td>Rajons<td>[[Cēsu rajons]] </table> {{stub}} [[Category:Latvijas bijušās pilsētas]] 5525 47670 2006-05-27T10:19:14Z Feens 37 Izmetu Rīgas Jūrmala ir Jūrmalas pilsētas bijušais nosaukums. - nav tiesa <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rīgas Jūrmala'''</font><br>'''pilsēta [[Latvija|Latvijā]] (1920-1946)'''<br>iekļauta [[Rīga|Rīgā]] </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija_Jurmala.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Jurmala_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Riga-Strand''' </table> [[Category:Latvijas bijušās pilsētas|Rigas Jurmala]] 5526 15024 2005-06-05T20:13:13Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5527 16683 2005-07-14T10:38:28Z Juzeris 23 precizēju kat. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sēlpils'''</font><br>'''pilsēta [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]<br>(1621.g-18.gs sākums)'''<br>tagad [[Sēlpils pagasts|Sēlpils pagastā]] </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Selpils.png|187px|]]<td align=center>[[Image:jautajums.png|87px|]] </table> <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Selburg''' </table> [[Category:Latvijas bijušās pilsētas|Selpils]] 5528 15026 2005-06-05T20:39:16Z Feens 37 Avots - http://www.ngw.nl/int/lat/sloka.htm {{6.2 pants}} Avots - http://www.ngw.nl/int/lat/sloka.htm {{6.2 pants}} 5529 16680 2005-07-14T10:37:12Z Juzeris 23 kat. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sloka'''</font><br>'''pilsēta [[Latvija|Latvijā]] (1785-1959)'''<br>iekļauta [[Jūrmala|Jūrmalā]] </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Jurmala.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Sloka_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Schlock''' </table> [[Category:Latvijas bijušās pilsētas]] 5531 15029 2005-06-05T21:03:15Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5532 29298 2006-02-07T12:05:09Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris '''Straupe''' ir apdzīvota vieta [[Latvija|Latvijā]], [[Cēsu rajons|Cēsu rajonā]]. No 1356. gada līdz 17. gadsimtam tai bija pilsētas tiesības. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Straupe'''</font><br>'''pilsēta [[Livonija|Livonijā]] (1356.-17.gs)'''<br>tagad [[Straupes pagasts|Straupes pagastā]] </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Latvija Straupe.png|187px|]]<td align=center>[[Image:jautajums.png|87px|]] </table> <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Roop''' <tr><td>Rajons<td>[[Cēsu rajons]] </table> {{stub}} [[Category:Hanzas pilsētas]] [[Category:Latvijas bijušās pilsētas]] 5536 49379 2006-06-06T16:07:35Z Yyy 146 wikify++ '''Amīni''' ir [[ogļūdeņradis|ogļūdeņražu]] atvasinājumi, kuru [[molekula|molekulās]] viens vai vairāki ogļūdeņraža atlikumi ir saistīti ar aminogrupu. Tos var definēt arī kā [[amonjaks|amonjaka]] atvasinājumus, kuru molekulās viens vai vairāki [[ūdeņradis|ūdeņraža]] [[atoms|atomi]] ir aizvietoti ar ogļūdeņraža atlikumu. Amīnu vispārīgā formula ir R-NH<sub>2</sub>. Amīni ir vienkāršākie [[organiskās vielas|organiskie savienojumi]], kas satur '''aminogrupu''' -NH<sub>2</sub>. Tā sastāv no [[slāpeklis|slāpekļa]] atoma, kas kovalenti saistīts ar 2 [[ūdeņradis|ūdeņraža]] atomiem. Aminogrupā, tāpat, kā amonjaka molekulā, slāpeklim ir nedalītais [[elektrons|elektronu]] pāris, kas var piesaistīt [[protons|protonu]], tapēc savienojumi, kas satur aminogrupu ir [[bāze|bāzes]]. Aminogrupai piesaistot protonu veidojas amīnija jons -NH<sub>3</sub><sup>+</sup>. ==Amīnu iedalījums== Amīnus var iedalīt: *pēc ogļūdeņraža atlikuma veida: :piesātinātie (etilamīns), :nepiesātinātie, :aromātiskie (anilīns); *pēc aminogrupu skaita molekulā: :amīni (monoamīni) (satur vienu aminogrupu) (anilīns), :diamīni (satur divas aminogrupas) (heksāndiamīns), :poliamīni (satur daudz aminogrupu); *pēc tā, cik H atomu NH<sub>3</sub> molekulā aizvietoti ar ogļūdeņražu atlikumiem: :pirmējie amīni (aizvietots viens H atoms) (anilīns), :otrējie amīni (aizvietoti divi H atomi) (dimetilamīns), :trešējie amīni (aizvietoti visi 3 H atomi) (N,N-dimetilanilīns). ==Amīnu izomērija== Vienai un tajai pašai molekulformulai var būt [[izomēri]] [[ogleklis|oglekļa]] atomu virknē un ar atšķirīgu amonogrupas atrašanās vietu molekulā (tāpat kā [[spirti]]em). Iespējama arī [[izomēri]]ja starp pirmējiem, otrējiem un trešējiem amīniem (dimetilamīns un etilamīns). Nepiesātinātajiem amīniem varētu būt arī izomērija uz [[nitrili|nitriliem]]. ==Nosaukumi== Nosaukumus parasti veido, pievienojot garākā ogļūdeņraža atlikuma nosaukumam izskaņu ''-amīns''. Amīnus, kuros ir vairākas aminogrupas, sauc par diamīniem, triamīniem, utt., nosaukuma beigās norādot aminogrupas atrašanās vietas. Otrējos un trešējos amīnus nosauc, lietojot burtu N, īsākos aizvietotājus nosauc kā garākā aizvietotāja aizvietotājus (piem. N,N-dimetiletilamīns). ==Amīnu iegūšana== *Reducējot [[nitrosavienojumi|nitrosavienojumus]] (reducē nitrogrupu ar atomāru H); :Šādā veidā iegūst [[anilīns|anilīnu]] (no [[nitrobenzols|nitrobenzola]]): C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>NO<sub>2</sub> + 3H<sub>2</sub> --> C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>NH<sub>2</sub> + 2H<sub>2</sub>O *[[halogēnogļūdeņraži|halogēnogļūdeņražu]] reakcijā ar amonjaku (veidojas amīnija halīds). :Šādā veidā var iegūt mazmolekulāro alifātiskos amīnus: CH<sub>3</sub>Cl + NH<sub>3</sub> --> CH<sub>3</sub>NH<sub>3</sub>Cl ==Amīnu īpašības== Palielinoties [[molekulmasa]]i palielinās [[Viršanas temperatūra|viršana]]s un [[kušanas temperatūra|kušana]]s temperatūras (tāpat kā visām [[organiskās vielas|organiskajām vielām]]). Šīs temperatūras tomēr ir ievērojami augstākas nekā [[ogļūdeņraži]]em un [[ēteri]]em ar līdzīgu molekulmasu, bet zemākas nekā spirtiem un [[karbonskābes|karbonskābēm]]. Starp aminogrupā amīnu molekulās var izveidoties [[ūdeņraža saite]], tā palielina kušanas un viršanas temperatūras, kā arī šķīdību [[ūdens|ūdenī]], jo ūdeņraža saite var veidoties arī starp amīna aminogrupu un ūdens molekulu). Amīni parasti ir ar nepatīkamu aromātu. Amīni ir [[organiskās bāzes]], un reaģē ar skābēm, veidojot amīnija [[sāļi|sāļus]]. Tie ir amonija sāļu analogi. Amīnija sāļu šķīdība ūdenī parasti ir labāka nekā pašu amīnu šķīdība ūdenī. Amīnu bāziskums ir atkarīgs no aizvietotāju elektrofilitātes un nukleofilitātes. ==Nozīmīgākie amīni== Nozīmīgākie amīni ir: *[[anilīns]] (fenilamīns) C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>NH<sub>2</sub>, *[[heksāndiamīns]] H<sub>2</sub>N-C<sub>6</sub>H<sub>12</sub>NH<sub>2</sub>, *[[N,N-dimetilanilīns]] C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>N(CH<sub>3</sub>)<sub>2</sub>, *[[amfetamīns]] (1-fenilpropilamīns-2) C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>CH<sub>2</sub>CHNH<sub>2</sub>CH<sub>3</sub>. {{aminosav}} [[Category:Ķīmija|Amini]] [[Category:Organiskā ķīmija|Amini]] [[de:Amine]] [[en:Amine]] [[es:Amina]] [[fr:Amine (chimie)]] [[he:&#1488;&#1502;&#1497;&#1503;(&#1499;&#1497;&#1502;&#1497;&#1492;)]] [[nl:Amine]] [[ja:&#12450;&#12511;&#12531;]] [[pl:Amina]] [[pt:Amina]] [[sv:Amin]] [[vi:Amin]] [[zh:&#33018;&#31867;]] 5537 15035 2005-06-06T10:21:31Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums]] 5538 15036 2005-06-06T10:22:54Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] 5540 33589 2006-03-12T18:24:25Z Wenom 702 {| border=1 width=300 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right style="margin-left:1em;margin-bottom:1em" |- |colspan=2| |- !colspan=2 bgcolor=#ff0000| '''{{{Nosaukums}}}''' |- | width=40%|Laiks||{{{Laiks}}} |- |Karadarbības vieta||{{{Vieta}}} |- |Kara beigas||{{{Beigas}}} |- |Kara rezultāts||{{{Rezultāts}}} |- |colspan=2| {| border=1 width=300 cellpadding=2 cellspacing=0 |- !colspan=2 bgcolor=#ff7777|'''Karojošās puses''' |- | width=50%|{{{Puse1}}} | width=50%|{{{Puse2}}} |- !colspan=2 bgcolor=#ffdddd|'''Galvenās kaujas''' |- |colspan=2 bgcolor=#ffffff|<center>{{{Kaujas}}}</center> |- !colspan=2 bgcolor=#ffdddd|'''Galvenās personas''' |- |colspan=2 bgcolor=#ffffff|<center>{{{Personas}}}</center> |- !colspan=2 bgcolor=#ffdddd|'''Kara upuri''' |- |colspan=2 bgcolor=#ffffff|<center>{{{Upuri}}}</center> |- |} |} 5541 52809 2006-07-01T10:16:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Guerra Livona]] '''Livonijas karš''' ([[Krievija|Krievijas]] vēsturē - '''Ливонская война''', [[Igaunija|Igaunijas]] vēsturē - '''Liivi sõda''', [[Zviedrija|Zviedrijas]] vēsturē - daļa no '''25-årskriget mot Ryssland''' ('''Divdesmitpiecgadu karš ar Krieviju'''), [[Polija|Polijas]] vēsturē - '''I, II wojna o Inflanty''' ('''Pirmais un Otrais karš par Inflantiju''')) - bruņots konflikts 16.gadsimtā par kontroli pār [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] austrumu piekrasti. {{Karš infobox| Nosaukums=Livonijas karš| Laiks='''1558 - 1583'''| Vieta=[[Livonija]],<br>[[Krievija]],<br>[[Polija-Lietuva]]| Beigas=[[Jamas-Zapoļskas miers]]<br>[[Pļusas pamiers]]| Rezultāts=1) [[Livonija|Livonijas]] bojāeja;<br>2) [[Krievija]] zaudē teritoriju;<br>3) [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistes]] nodibināšanās.| Puse2=[[Krievija]]| Puse1=1.posms - <br>[[Livonija]]<br>2.posms - <br>[[Zviedrija]]<br>[[Polija-Lietuva]]<br>[[Dānija]]| Kaujas=[[Ērģemes kauja]]<br>[[Čašņiku kauja]]<br>[[Pleskavas aplenkums]]| Personas=[[Stefans Batorijs]] (Polija-Lietuva)<br>[[Ivans IV]] (Ivans Bargais) (Krievija)<br>[[Gothards Ketlers]] (Livonija)<br>[[Magnuss]] ([[Dānija]])<br> }} [[Image:Siege of Narva 1558.jpg|thumb|300px|[[Ivans Bargais]] ieņem [[Narva|Narvu]] 1558.gadā. (1838.gada gravīra)]] [[Image:Jan Matejko-Batory pod Pskowem.jpg|thumb|300px|[[Stefans Batorijs]] pie [[Pleskava|Pleskavas]]. ([[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna)]] ==Valstu stāvoklis pirms kara== <big>[[Livonija|Livonijas]] stāvoklis</big>:<br>Livonijas konfederācija 16.gs vidū bija novājināta šādu iemeslu dēļ: *savstarpējās cīņās starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[bīskapija|bīskapijām]] (sevišķi [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]) samazinājās konfederācijas spēja pretoties ārējiem ienaidniekiem; *ekonomisku un politisku iemeslu dēļ sākās [[Hanza|Hanzas savienības]] noriets; *no 1517.gada [[Vācija|Vācijā]] ([[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijā]]) izplatījās [[reformācija]], kas izraisīja karu starp [[luterticība|luterticīgajām]] un [[katolisms|katoļu]] vācu valstīm, tāpēc tām bija maza interese par norisēm perifērijas vācu valstīs. <big>[[Krievija|Krievijas]] stāvoklis</big>:<br>Krievija relatīvi nostiprina savas pozīcijas. 1547.gadā par Krievijas pirmo [[Krievijas cari|caru]] kļuva [[Ivans IV]] (saukts arī par Ivanu Bargo, Jāni Briesmīgo) - enerģisks, bet despotisks Krievijas valdnieks. Pakļaujot [[Kazaņas haniste|Kazaņas]] un [[Astrahaņas haniste|Astrahaņas hanisti]], cars iekaroja [[Volga|Volgas]] tirdzniecības ceļu uz austrumiem. <big>[[Zviedrija|Zviedrijas]] stāvoklis</big>:<br>Pēc [[Kalmāras ūnija|Kalmāras ūnijas]] izjukšanas 1523.gadā, Zviedrija pamazām kļuva par Eiropas lielvalsti, nostiprinot savas pozīcijas [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] baseinā. <big>[[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] stāvoklis</big>:<br>16.gs ir Polijas-Lietuvas uzplaukuma laiks. Pamatojoties uz reliģisko toleranci, valsts izvairījās no asiņainiem ticības kariem. [[Lietuva]], kura atradās [[personālūnija|personālūnijā]] ar [[Polija|Poliju]], konkurēja ar Krieviju par [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]] mantinieces lauriem. ==Kara cēloņi== [[16. gadsimts|16. gadsimtā]] [[Krievija]] vēlējās iegūt pieeju [[Baltijas jūra|Baltijas jūrai]], lai varētu izveidot tiešu satiksmi ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]. Krieviju no Baltijas jūras atdalīja [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] izveidojusies [[Livonijas konfederācija]]. ==Kara gaita== Livonijas karš sākās ar krievu karaspēka iebrukumu Livonijā. Jau 1558. gadā krieviem izdodas ieņemt [[Narva|Narvu]] un [[Tērbata|Tērbatu]]. 1560. gada 2. augustā krievi sakauj [[Livonijas ordenis|ordeņa]] spēkus [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]] un ieņem [[Viljandi|Vīlandes cietoksni]]. Kara otrais posms sākās 1561. gadā, pēc Livonijas konfederācijas sairšanas, kad Krievija uzsāka cīņu ar Poliju-Lietuvu un Zviedriju, kuras pieteica savas pretenzijas uz t.s. [[Livonijas mantojums|Livonijas mantojumu]]. Karā, Polijas- Lietuvas pusē iesaistījās arī Dānija. ==Kara rezultāts== Livonijas karš beidzās 1583.gadā ar Krievijas sakāvi. Kara rezultātā Latvijas teritorija tika sadalīta divās hercogistēs: Daugavas vienā krastā tika izveidota Kurzemes-Zemgales hercogiste, bet otrā krastā Pārdaugavas hercogiste.{{stub}} ==Ārējās saites== * [http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning.%20Part%20One%201554-1562.htm Zalomona Heninga Kurzemes un Livonijas hronika (1594) (angļu tulkojums) - 1.daļa], [http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning%20Part%20Two%201562-1577.htm 2.daļa], [http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning%20Part%20Three%201577-1590.htm 3.daļa]. [[Category:Kari]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Krievijas vēsture]] [[Category:Lietuvas vēsture]] [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Baltkrievijas vēsture]] [[Category:Igaunijas vēsture]] [[be:Лівонская вайна]] [[bg:Ливонска война]] [[de:Livländischer Krieg]] [[en:Livonian War]] [[es:Guerra Livona]] [[et:Liivi sõda]] [[fi:Liivin sota]] [[ja:リヴォニア戦争]] [[lt:Livonijos karas]] [[nl:Lijflandse Oorlog]] [[pl:Wojny inflanckie]] [[ru:Ливонская война]] 5542 42550 2006-04-30T10:34:40Z Juzeris 23 +kat. <table border=0 cellpadding=3 cellspacing=2 width=90%> <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''[[Livonija|Livonijas]] laika nosaukums'''<td>'''Mūsdienu nosaukums'''<td>'''Pilsētas tiesības no''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Dorpat'''<td>[[Tartu]]<td>1224.g (dib) <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Fellin'''<td>[[Viljandi]]<td>1283.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Goldingen'''<td>[[Kuldīga]]<td>1378.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Hapsal'''<td>[[Hāpsalu]]<td>1294.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Hasenpoth'''<td>[[Aizpute]]<td>1378.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Kokenhusen'''<td>[[Koknese]]<td>14.gs <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Lemsal'''<td>[[Limbaži]]<td>1378.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Narwa'''<td>[[Narva]]<td>1256.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Pernau'''<td>[[Pērnava]]<td>1251.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Pilten'''<td>[[Piltene]]<td>1557.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Reval'''<td>[[Tallina]]<td>1248.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Riga'''<td>[[Rīga]]<td>1225.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Ronenburg'''<td>[[Rauna]]<td>14.gs <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Roop'''<td>[[Straupe]]<td>1356.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Weißenstein'''<td>[[Paide]]<td>1291.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Wenden'''<td>[[Cēsis]]<td>1323.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Wesenberg'''<td>[[Rakvere]]<td>1302.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Windau'''<td>[[Ventspils]]<td>1323.g <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''Wolmar'''<td>[[Valmiera]]<td>1323.g </table> [[Category:Livonija|*]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Igaunijas vēsture]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 5546 18644 2005-08-27T08:39:44Z Yyy 146 cat '''Vilhelms Firstenbergs''' (''Wilhelm von Fürstenberg'') (dzimis 1499.gadā, miris 1564. gadā) bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs. Dzimis [[Vestfālene|Vestfālenē]]. Bērnībā ieradies Livonijā. Bijis Ašerādenas ([[Aizkraukle|Aizkraukles]]) (1524-1535), Dinaburgas ([[Daugavpils]]) (1535-1554) un Fellinas ([[Viljandi]]) (1554-1557) komturs. Ievēlēts par mestru kā pretpoļu partijas pārstāvis. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākuma, kad [[krievi]] bija ieņēmuši [[Narva|Narvu]] un [[Tartu|Tērbatu]], atstāja mestra amatu [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]] un devās uz savu pili Fellinā. Pēc Fellinas krišanas 1560.gadā tika sagūstīts un izvests uz [[Krievija|Krieviju]], kur mira 1564.gadā. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Heinrihs fon Gālens]] |width="40%" align="center"|[[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]]<br>1557. gada septembris - 1559. gada septembris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Gothards Ketlers]] |} [[Category:Latvijas vēsture]] 5547 15043 2005-06-08T21:41:12Z Feens 37 Vilhelms Firstenbergs pārdēvēju par Vilhelms fon Firstenbergs #REDIRECT [[Vilhelms fon Firstenbergs]] 5548 15044 2005-06-08T21:43:55Z Feens 37 Livonijas ordeņa ģerbonis no et.wikipedia.org Livonijas ordeņa ģerbonis no et.wikipedia.org 5550 15046 2005-06-09T15:03:56Z Juris 164 5551 15047 2005-06-09T15:44:46Z Juris 164 5553 43617 2006-05-06T22:04:59Z Feens 37 '''Riteņbraukšana''' ir [[sporta veids]], kurā sportisti ar [[velosipēds|velosipēdu]] veic noteiktu distanci. Riteņbraukšana iedalās trīs galvenos virzienos - [[šosejas riteņbraukšana|šosejas]], [[kalnu riteņbraukšana|kalnu ]] un [[BMX]]. Riteņbraukšana ir ļoti populārs sporta veids [[Centrāleiropa]]s valstīs, kur uz populārākajām sacensībām pulcējas līdzjutēju miljoni. [[Category:Riteņbraukšana|*]] 5554 29228 2006-02-07T11:57:37Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy Šosejas riteņbraukšana ir vispopulārākais un visvecākais riteņbrauksanas novirziens. Sportisti tiek iedalīti trīs daļās- sprinteri, kalninieki un atsevišķo startu piekritējos. Uz populārām sacensībām ierodas miljoniem skatītāju, lai tikai redzētu savu favorītus. Vispopulārākās riteņbraukšanas sacensībās pasaulē ir [[Tour de France]], [[Giro d`Italia]] un [[Vuelta a España]]. Šajās sacensībās dalībniekiem jāveic posmi apkārt šīm valstīm. Pie daļības tiek tikai pasaules labakie riteņbraucēji. Dalībniekiem javeic posmi pa līdzenumiem, kalniem, kā arī posmi ar atsevišķiu startu. Latvijas populārākie riteņbraucēji bija un ir [[Romans Vainšteins]], Raivis Piziks, Raivis Belohvoščiks, Andris Naudžus, Kaspars Ozers [[Category:Sports]] 5555 15050 2005-06-09T20:22:08Z Feens 37 Šosejas pārdēvēju par Šosejas riteņbraukšana #REDIRECT [[Šosejas riteņbraukšana]] 5556 20975 2005-10-15T05:26:42Z Yyy 146 cat * [[Category:Vēsture]] 5557 39329 2006-04-08T21:25:48Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Guerre de Treize Ans]] '''Trīspadsmitgadu karš''' ([[poļu valoda|poliski]] - ''Wojna trzynastoletnia''), saukts arī par '''Pilsētu karu''' - bruņots konflikts no 1454.gada līdz 1466.gadam, iesākumā starp [[Prūsijas konfederācija|Prūsijas konfederāciju]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] valsti, vēlākajā gaitā starp [[Polija|Poliju]] un Vācu ordeni. Kara rezultātā Polija ieguva pieeju pie [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]], bet Vācu ordeņa valsts atzina sevi par Polijas [[vasalis|vasali]]. {{Karš infobox| Nosaukums=Trīspadsmitgadu karš| Laiks='''1454 - 1466'''| Vieta=[[Prūsija]]| Beigas=[[Otrais Tornas līgums]]| Rezultāts=1) [[Prūsija|Prūsijas]] rietumdaļu iekļauj [[Polija|Polijā]],<br>2) [[Vācu ordenis]] atzīst sevi par Polijas vasali.| Puse1=[[Prūsijas konfederācija]]<br>[[Polija]]| Puse2=[[Vācu ordenis]]| Kaujas=[[Hoinices kauja]]<br>[[Švecinas kauja]]| Personas=[[Ludvigs fon Erlihshauzens]] (Ordenis)<br>[[Frīdrihs II]] (Brandenburga)<br>[[Kazimirs IV]] (Polija)| }} ====Stāvoklis pirms kara==== XV gs. [[Prūsija|Prūsijas]] pilsētas strauji auga, bet to politiskā ietekme bija niecīga, jo visa politiskā vara bija Ordeņa rokās. 1440.gada 21.februārī Prūsijas pilsētu pārstāvji nodibina [[Prūsijas konfederācija|Prūsijas konfederāciju]]. Galvenās pilsētas šajā organizācijā bija [[Danciga]] (Gdaņska), [[Elbinga]] (Elblonga) un [[Torna]] (Toruņa). Gandrīz uzreiz sākās politiskas nesaskaņas ar Ordeņa [[lielmestrs|lielmestru]]. 1452.gadā Prūsijas konfederācija lūdz [[Frīdrihs III|Frīdrihu III]] ([[Svētās Romas impērija|Svētās Romas imperatoru]] būt par vidutāju konfliktā ar Ordeni. 1453.gada 5.decembrī imperators aizliedza konfederāciju un pavēlēja paklausību Vācu ordenim. Šajā situācijā konfederāti lūdza atbalstu Polijas karalim [[Kazimirs IV|Kazimiram IV]], kurš atbalstu apstiprināja. 1454.gada 4.februārī Prūsijas konfederācija nosūtīja formālu nepakļaušanās dokumentu lielmestram [[Ludvigs fon Erlihshauzens|Ludvigam fon Erlihshauzenam]]. ====Kara gaita==== =====Kara sākums===== 6.februārī sākās Prūsijas pilsētu sacelšanās, un drīz gandrīz visa Prūsija (izņemot [[Marienburga|Marienburgas]], Štūmas (''Stuhm,Sztum'') un Marienverderas (''Marienwerder,Kwidzyn'') pilis) bija sacelšanās dalībnieku rokās. Lielākā daļa no ieņemtajām pilīm tūlīt tika nojauktas. 1454.gada 10.februārī konfederāti sūtīja oficiālu delegāciju uz Polijas galvaspilsētu [[Krakova|Krakovu]], lai lūgtu Polijas karali Kazimiru IV iekļaut Prūsiju Polijas sastāvā. 1454.gada 6.martā karalis deklarēja Prūsiju par Polijas sastāvdaļu, apstiprinot plašas pilsētu tiesības. Polija izsūtīja oficiālu kara pieteikumu ordenim, kurš bija atpakaļejoši datēts ar 22.februāri. [[Category:Vēsture]] [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Vācijas vēsture]] [[cs:Třináctiletá válka]] [[en:Thirteen Years' War]] [[fr:Guerre de Treize Ans]] [[pl:Wojna trzynastoletnia]] [[ru:Тринадцатилетняя война]] 5558 37437 2006-03-28T18:54:42Z Valju 744 * [[Category:Pilsētas]] [[da:Kategori:Hanse]] [[de:Kategorie:Hanse]] [[et:Hansa Liit]] [[fr:Catégorie:Hanse]] [[ja:Category:ハンザ同盟]] [[nl:Categorie:Hanzestad]] 5559 15054 2005-06-10T11:17:19Z Juris 164 5560 42551 2006-04-30T10:36:17Z Juzeris 23 +kat. <table border=0 cellpadding=4 cellspacing=2 width=90%> <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Pilsētas tiesības'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2004)'''<td>'''Apriņķis (''Maakond'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Elva]] (''Elva'')<td>1938.g<td>5877<td>[[Tartu apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Hāpsalu]] (''Haapsalu'')<td>1294.g<td>11 876<td>[[Lēnes apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Jegeva]] (''Jõgeva'')<td>1938.g<td>6384<td>[[Jegevas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Jehvi]] (''Jõhvi'')<td>1938.g<td>11 600<td>[[Ida-Viru apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kallaste]] (''Kallaste'')<td>1938.g<td>1183<td>[[Tartu apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Keila]] (''Keila'')<td>1938.g<td>9394<td>[[Harju apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kerdla]] (''Kärdla'')<td>1938.g<td>3736<td>[[Hījumā apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kilingi-Nemme]] (''Kilingi-Nõmme'')<td>1938.g<td>2183<td>[[Pērnavas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kivieli]] (''Kiviõli'')<td>1946.g<td>7082<td>[[Ida-Viru apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kohtla-Jerve]] (''Kohtla-Järve'')<td>1946.g<td>46 364<td>[[Ida-Viru apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kunda]] (''Kunda'')<td>1938.g<td>3798<td>[[Lēne-Viru apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kuresāre]] (''Kuressaare'')<td>1563.g<td>14 898<td>[[Sāremā apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Loksa]] (''Loksa'')<td>?.g<td>3482<td>[[Harju apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Mārdu]] (''Maardu'')<td>1991.g<td>16 648<td>[[Harju apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Meizakila]] (''Mõisaküla'')<td>1938.g<td>1102<td>[[Viljandi apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Mustvē]] (''Mustvee'') <td>1938.g<td>1676<td>[[Jegevas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Narva]] (''Narva'')<td>1256.g<td>67 355<td>[[Ida-Viru apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Narva-Jēsū]] (''Narva-Jõesuu'')<td>?.g<td>2822<td>[[Ida-Viru apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Paide]] (''Paide'')<td>1291.g<td>9725<td>[[Jerves apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Paldiski]] (''Paldiski'')<td>1783.g<td>4224<td>[[Harju apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Peltsamā]] (''Põltsamaa'')<td>1926.g<td>4761<td>[[Jegevas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Pelva]] (''Põlva'')<td>1993.g<td>6500<td>[[Pelvas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Pērnava]] (''Pärnu'')<td>1251.g<td>44 568<td>[[Pērnavas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Pisi]] (''Püssi'')<td>1993.g<td>1840<td>[[Ida-Viru apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Rakvere]] (''Rakvere'')<td>1302.g<td>16 851<td>[[Lēne-Viru apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Saue]] (''Saue'')<td>1994.g<td>5016<td>[[Harju apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Sillamē]] (''Sillamäe'')<td>1957.g<td>16 806<td>[[Ida-Viru apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Sindi]] (''Sindi'')<td>1938.g<td>4077<td>[[Pērnavas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Sūre-Jāni]] (''Suure-Jaani'')<td>1938.g<td>1268<td>[[Viljandi apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Tallina]] (''Tallinn'')<td>1248.g<td>396 375<td>[[Harju apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Tamsalu]] (''Tamsalu'')<td>1996.g<td>2605<td>[[Lēne-Viru apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Tapa]] (''Tapa'')<td>1926.g<td>6607<td>[[Lēne-Viru apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Tartu]] (''Tartu'')<td>1224.g<td>101 297<td>[[Tartu apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Tarva]] (''Tõrva'')<td>1992.g<td>3130<td>[[Valgas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Tiri]] (''Türi'')<td>1926.g<td>6174<td>[[Jerves apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Valga]] (''Valga'')<td>1584.g<td>14 055<td>[[Valgas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vehma]] (''Võhma'')<td>1993.g<td>1562<td>[[Viljandi apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Veru]] (''Võru'')<td>1784.g<td>14 675<td>[[Veru apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Viljandi]] (''Viljandi'')<td>1238.g<td>20 422<td>[[Viljandi apriņķis]] </table> *Visām pilsētām iedzīvotāju skaits 2004.gada sākumā. *Abja-Paluoja (''Abja-Paluoja''), Aegvīdu (''Aegviidu''), Antsla (''Antsla''), Jervakandi(''Järvakandi''), Karksi-Nuja(''Karksi-Nuia''), Kehra (''Kehra''), Kohila (''Kohila''), Kohtla-Nemme (''Kohtla-Nõmme''), Lavasāre (''Lavassaare''), Lihula (''Lihula''), Merjamā (Märjamaa), Otepē (Otepää), Pernu-Jāgupi (''Pärnu-Jaagupi''), Rapla (''Rapla''), Repina (''Räpina''), Totsi (''Tootsi''), Vendra (''Vändra'') formāli ir pilsētas, tomēr tām nav pašvaldību tiesību. [[Category:Igaunijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[de:Liste der Städte in Estland]] [[en:List of towns in Estonia]] [[eo:Listo de urboj de Estonio]] [[et:Eesti linnade loend]] [[fi:Luettelo Viron kaupungeista]] [[nds:Städer in Estland]] [[pt:Lista de cidades na Estónia]] 5561 52311 2006-06-29T04:35:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Brom]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Broms, Br, 35</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>79,904 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>3119 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>265,8 K (-7,3&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>332 K (58,8&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Broms''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Br un atomskaitli 35. Broms ir [[halogēni|halogēns]]. Dabā broms ir sastopams bromūdeņražskābes sāļu - bromīdu veidā. Broms ir vienīgais [[nemetāli|nemetāls]], kas istabas temperatūrā ir šķidrums. Bromam ir iespējamas oksidācijas pakāpes no -1 līdz +7. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Halogēni]] [[af:Broom]] [[ar:بروم]] [[bs:Brom]] [[ca:Brom]] [[cs:Brom]] [[da:Brom]] [[de:Brom]] [[en:Bromine]] [[eo:Bromo]] [[es:Bromo]] [[et:Broom]] [[fi:Bromi]] [[fr:Brome]] [[he:ברום]] [[hr:Brom]] [[hu:Bróm]] [[io:Bromo]] [[is:Bróm]] [[it:Bromo]] [[ja:臭素]] [[ko:브로민]] [[la:Bromum]] [[lt:Bromas]] [[mi:Pūkane]] [[nl:Broom]] [[nn:Brom]] [[no:Brom]] [[oc:Bròm]] [[pl:Brom]] [[pt:Bromo]] [[ro:Brom]] [[ru:Бром]] [[simple:Bromine]] [[sk:Bróm]] [[sl:Brom]] [[sr:Бром]] [[sv:Brom]] [[th:โบรมีน]] [[tr:Brom]] [[uk:Бром]] [[vi:Brôm]] [[zh:溴]] 5562 34826 2006-03-19T13:04:55Z YurikBot 213 robot Adding: bg, ko, simple <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, atomnumurs</td> <td>Jods, I, 53</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>126,90447 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>4940 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>386,85 K (113,7&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>457,4 K (184,3&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Jods''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu I un atomnumuru 53. Jods ir [[halogēni|halogēns]]. Jods dabā ir sastopams jodīdu veidā. Brīvā veidā jods ir cieta kristāliska viela, kas šķīst [[etanols|etilspirtā]] un sērogleklī. Savienojumos jodam var būt oksidēšanas pakāpes no -1 līdz +7 (tāpat kā lielākajai daļai halogēnu). Jods reaģē ar daudziem metāliem veidojot jodūdeņražskābes sāļus - jodīdus. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Halogēni]] [[bg:Йод]] [[ca:Iode]] [[cs:Jód]] [[da:Jod]] [[de:Iod]] [[en:Iodine]] [[eo:Jodo]] [[es:Yodo]] [[et:Jood]] [[fa:ید]] [[fi:Jodi]] [[fr:Iode]] [[he:יוד]] [[hu:Jód]] [[io:Iodo]] [[is:Joð]] [[it:Iodio]] [[ja:ヨウ素]] [[ko:아이오딘]] [[lt:Jodas]] [[nl:Jodium]] [[no:Jod]] [[oc:Iòde]] [[pl:Jod]] [[pt:Iodo]] [[ru:Иод]] [[simple:Iodine]] [[sl:Jod]] [[sr:Јод]] [[sv:Jod]] [[th:ไอโอดีน]] [[uk:Йод]] [[zh:碘]] 5563 50299 2006-06-13T03:20:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Astat]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Astats, At, 85</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>210 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>??? kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>575 K (302&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>610 K (337&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Astats''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu At un atomskaitli 85. Astats ir [[radioaktivitāte|radioaktīvs]] un dabā niecīgos daudzumos ir sastopams urāna rūdās. Astats ir smagākais [[halogēni|halogēns]]. Visi astata izotopi ir radioaktīvi, stabilākā izotopa 210At [[pussabrukšanas periods]] ir 8,1 stunda. Astatu parasti iegūst bombardējot bismutu ar alfa daļiņām. Astats ir atklāts 1931. gadā. Ir aprēķināts, ka Zemes garozā tād daudzums ir 25g [[Image:Astats.jpg|Astats|thumb]] [[Category:Ķīmiskie elementi]]. [[Category:Halogēni]] [[bs:Astatin]] [[ca:Àstat]] [[cs:Astat]] [[da:Astat]] [[de:Astat]] [[en:Astatine]] [[eo:Astato]] [[es:Astato]] [[et:Astaat]] [[fi:Astatiini]] [[fr:Astate]] [[he:אסטטין]] [[hr:Astat]] [[hu:Asztácium]] [[io:Astatino]] [[is:Astat]] [[it:Astato]] [[ja:アスタチン]] [[ko:아스타틴]] [[lt:Astatas]] [[nl:Astatium]] [[nn:Astat]] [[no:Astat]] [[oc:Astat]] [[pl:Astat]] [[pt:Astato]] [[ru:Астат]] [[simple:Astatine]] [[sk:Astát]] [[sl:Astat]] [[sr:Астат]] [[sv:Astat]] [[th:แอสทาทีน]] [[uk:Астат]] [[zh:砹]] 5564 15059 2005-06-11T08:00:18Z Yyy 146 Magnēzijs pārdēvēju par Magnijs #REDIRECT [[Magnijs]] 5565 52598 2006-06-30T11:59:42Z YurikBot 213 robot Adding: cs, ja, no, sr [[Igaunija]]s pilsētas. [[Category:Igaunija]] [[Category:Eiropas Savienības pilsētas]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[be:Катэгорыя:Гарады Эстоніі]] [[bg:Категория:Градове в Естония]] [[cs:Kategorie:Estonská města]] [[da:Kategori:Estiske byer]] [[de:Kategorie:Ort in Estland]] [[en:Category:Municipalities of Estonia]] [[es:Categoría:Localidades de Estonia]] [[et:Kategooria:Eesti linnad]] [[fi:Luokka:Viron kaupungit]] [[fr:Catégorie:Ville d'Estonie]] [[it:Categoria:Città dell'Estonia]] [[ja:Category:エストニアの都市]] [[ko:분류:에스토니아의 도시]] [[nl:Categorie:Stad in Estland]] [[no:Kategori:Byer i Estland]] [[pl:Kategoria:Miasta Estonii]] [[pt:Categoria:Cidades da Estónia]] [[ru:Категория:Города Эстонии]] [[sr:Категорија:Градови у Естонији]] [[sv:Kategori:Orter i Estland]] 5566 15061 2005-06-11T09:06:04Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5567 15062 2005-06-11T09:07:21Z Feens 37 No et.wikipedia.org No et.wikipedia.org 5568 52686 2006-07-01T02:26:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Elva (Estland)]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Elva'''</font><br>Tartu apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Elva.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Elva suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>5877 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1938.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Tartu apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.elva.ee www.elva.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[de:Elva]] [[en:Elva, Estonia]] [[et:Elva]] [[it:Elva (Estonia)]] [[nl:Elva (Estland)]] 5569 15064 2005-06-11T09:24:24Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5570 15065 2005-06-11T09:24:44Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5571 46693 2006-05-21T13:34:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Haapsalu]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Haapsalu'''</font><br>Lēnes apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Hapsalu.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Haapsalu suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>11 876 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Hapsal''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1294.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Lēnes apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.haapsalu.ee www.haapsalu.ee] </table> '''Hāpsalu''' ir ostas pilsēta [[Igaunija|Igaunijas]] rietumkrastā. Pilsētas vēsture sniedzas 1279. gadā, kad tā tika izvēlēta par [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapijas]] galvaspilsētu. {{stub}} [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[cs:Haapsalu]] [[de:Haapsalu]] [[en:Haapsalu]] [[et:Haapsalu]] [[fi:Haapsalu]] [[fr:Haapsalu]] [[it:Haapsalu]] [[nl:Haapsalu]] [[ro:Haapsalu]] [[sv:Haapsalu]] 5572 15067 2005-06-11T09:35:25Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5573 15068 2005-06-11T09:35:38Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5574 49931 2006-06-10T19:47:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Jõgeva]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Jõgeva'''</font><br>Jegevas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Jegeva.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Jogeva suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>6384 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1938.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Jegevas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.jogevalv.ee/ www.jogevalv.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[de:Jõgeva]] [[en:Jõgeva]] [[es:Jõgeva]] [[et:Jõgeva]] [[nl:Jõgeva]] [[ro:Jõgeva]] 5576 15071 2005-06-11T09:40:31Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5577 15072 2005-06-11T09:41:32Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5578 51494 2006-06-21T00:52:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Jõhvi]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Jõhvi'''</font><br>Ida-Viru apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Jehvi.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Johvi suuvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>11 600 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1938.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Ida-Viru apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.johvilv.ee/ www.johvilv.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[cs:Jõhvi]] [[en:Jõhvi]] [[es:Jõhvi]] [[et:Jõhvi]] [[fi:Jõhvi]] [[lt:Jyhvis]] [[mo:Йыхви]] [[nl:Jõhvi]] [[pl:Jõhvi]] [[ro:Jõhvi]] [[ru:Йыхви]] 5579 15074 2005-06-11T09:55:26Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5580 15075 2005-06-11T09:55:44Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5581 18918 2005-09-03T15:27:55Z 217.159.199.143 en: <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kallaste'''</font><br>Tartu apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Kallaste.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Kallaste suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1183 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1938.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Tartu apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kallaste.ee/ www.kallaste.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[et:Kallaste]] [[en:Kallaste]] 5582 15077 2005-06-11T10:03:35Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5583 15078 2005-06-11T10:03:51Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5584 46891 2006-05-22T06:24:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Keila]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Keila'''</font><br>Hatju apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Keila.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Keila suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>9394 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1938.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Harju apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://web.keila.ee/ web.keila.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[en:Keila]] [[es:Keila]] [[et:Keila]] [[fi:Keila (Viro)]] [[it:Keila]] [[mo:Кейла]] [[pl:Keila]] [[ro:Keila]] 5585 15080 2005-06-11T10:15:19Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5586 15081 2005-06-11T10:15:41Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5587 46895 2006-05-22T06:49:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Kärdla]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kärdla'''</font><br>Hījumā apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Kerdla.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Kardla suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>3736 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1938.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Hījumā apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kardla.ee/ www.kardla.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[cs:Kärdla]] [[en:Kärdla]] [[es:Kärdla]] [[et:Kärdla]] [[fi:Kärdla]] [[no:Kärdla]] [[sv:Kärdla]] 5588 15083 2005-06-11T10:22:59Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5589 15084 2005-06-11T10:23:19Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5590 15085 2005-06-11T10:23:36Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kilingi-Nõmme'''</font><br>Pērnavas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Kilingi-Nemme.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Kilingi Nomme suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2183 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1938.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Pērnavas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kilingi.ee/ www.kilingi.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[et:Kilingi-Nõmme]] 5591 52292 2006-06-29T02:04:53Z Escarbot 1016 robot Adding: be, cs, eo, gl, hr, hu, ja, la, nn, no, sk, sr, tr, vi '''Organiskā ķīmija''' ir ķīmijas nozare, kas pēta [[organiskās vielas]]. Sīkākus datus par organisko ķīmiju var atrast rakstā [[organiskā ķīmija]]. [[Category:Ķīmija]] [[be:Катэгорыя:Арганічная хімія]] [[ca:Categoria:Química orgànica]] [[cs:Kategorie:Organická chemie]] [[da:Kategori:Organisk kemi]] [[de:Kategorie:Organische Chemie]] [[en:Category:Organic chemistry]] [[eo:Kategorio:Organika kemio]] [[fr:Catégorie:Chimie organique]] [[gl:Category:Química orgánica]] [[hr:Kategorija:Organska kemija]] [[hu:Kategória:Szerves kémia]] [[id:Kategori:Kimia organik]] [[io:Category:Organika kemio]] [[ja:Category:有機化学]] [[ko:분류:유기화학]] [[la:Categoria:Chemica Organica]] [[nl:Categorie:Organische chemie]] [[nn:Kategori:Organisk kjemi]] [[no:Kategori:Organisk kjemi]] [[pl:Kategoria:Chemia organiczna]] [[ru:Категория:Органическая химия]] [[sk:Kategória:Organická chémia]] [[sl:Kategorija:Organska kemija]] [[sr:Категорија:Органска хемија]] [[sv:Kategori:Organisk kemi]] [[tr:Kategori:Organik kimya]] [[uk:Категорія:Органічна хімія]] [[vi:Thể loại:Hóa hữu cơ]] [[zh:Category:有机化学]] 5592 42722 2006-04-30T15:50:44Z Yyy 146 rvv Šajā kategorijā ir apkopoti raksti par konkrētām organiskajām vielām. [[Category:Organiskā ķīmija]] [[ar:تصنيف:مركبات عضوية]] [[bg:Категория:Органични съединения]] [[ca:Categoria:Compostos orgànics]] [[da:Kategori:Organisk forbindelse]] [[de:Kategorie:Organische Verbindung]] [[en:Category:Organic compounds]] [[fr:Catégorie:Composé organique]] [[io:Category:Organika kompozajo]] [[id:Kategori:Senyawa organik]] [[nl:Categorie:Organische verbinding]] [[pt:Categoria:Compostos orgânicos]] [[ru:Категория:Органические вещества]] [[zh:Category:有机化合物]] 5593 15088 2005-06-11T10:34:16Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5594 15089 2005-06-11T10:35:13Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5595 46435 2006-05-21T05:31:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Kivielis]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kiviõli'''</font><br>Ida-Viru apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Kivieli.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Kivioli suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>7082 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1946.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Ida-Viru apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kivioli.ee/ www.kivioli.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[et:Kiviõli]] [[lt:Kivielis]] 5596 15091 2005-06-11T10:45:04Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5597 15092 2005-06-11T10:46:17Z Feens 37 No en.wiki No en.wiki 5598 49932 2006-06-10T20:06:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Kohtla-Järve]] Igaunijas pilsēta Kohtla-Jerve ir [[Ida-Viru]] apriņķa galvaspilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir ceturtā lielākā pilsēta [[Igaunija|Igaunijā]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kohtla-Järve'''</font><br>Ida-Viru apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Kohtla-Jerve.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Kohtla-jarve suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>46 364 <tr><td>Platība<td>41.77 km² <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1946.g <tr><td>Pilsētas mērs<td>[[Jevgēņijs Sovolovs]] <tr><td>Apriņķis<td>[[Ida-Viru]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kjlv.ee/ www.kjlv.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[da:Kohtla-Järve]] [[de:Kohtla-Järve]] [[en:Kohtla-Järve]] [[es:Kohtla-Järve]] [[et:Kohtla-Järve]] [[fi:Kohtla-Järvi]] [[fr:Kohtla-Järve]] [[lt:Kohtla Jarvė]] [[mo:Кохтла-Ярве]] [[nl:Kohtla-Järve]] [[ro:Kohtla-Järve]] [[ru:Кохтла-Ярве]] 5599 15094 2005-06-11T10:56:00Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5600 15095 2005-06-11T10:56:20Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5601 49934 2006-06-10T20:16:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Kunda]], [[nl:Kunda]], [[sv:Kunda]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kunda'''</font><br>Lēne-Viru apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Kunda.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Kunda coat of arms.svg|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>3798 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1938.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Lēne-Viru apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kunda.ee/ www.kunda.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[cs:Kunda]] [[de:Kunda]] [[en:Kunda]] [[et:Kunda]] [[fi:Kunda]] [[lt:Kunda]] [[nl:Kunda]] [[ro:Kunda]] [[sk:Kunda]] [[sv:Kunda]] 5602 15097 2005-06-11T11:08:11Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5603 15098 2005-06-11T11:08:31Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5604 51251 2006-06-19T08:24:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Kuressaare]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kuressaare'''</font><br>Sāremā apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Kuresare.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Kuressaare vapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>14 898 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[PSRS|padomju]] - '''Kingisseppa'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Arensburg''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1563.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Sāremā apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kuressaare.ee/uus/ www.kuressaare.ee/uus/] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[cs:Kuressaare]] [[da:Kuressaare]] [[de:Kuressaare]] [[en:Kuressaare]] [[es:Kuressaare]] [[et:Kuressaare]] [[fi:Kuressaari]] [[fr:Kuressaare]] [[lt:Kuresarė]] [[nl:Kuressaare]] [[no:Kuressaare]] [[pl:Kuressaare]] [[sv:Kuressaare]] 5605 15100 2005-06-11T11:20:30Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5606 15101 2005-06-11T11:20:54Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5607 37498 2006-03-29T09:47:49Z 194.54.161.150 Interwiki <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Loksa'''</font><br>Harju apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Loksa.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Loksa suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>3482 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no ?.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Harju apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.artaxis.ee/loksa www.artaxis.ee/loksa] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[en:Loksa]] [[et:Loksa]] [[ru:Локса]] 5608 15103 2005-06-11T11:27:50Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5609 15104 2005-06-11T11:28:09Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5610 49968 2006-06-10T23:21:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Maardu]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Maardu'''</font><br>Harju apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Mardu.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Maarduvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>16 648 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1991.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Harju apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://maardu.intral.ee/ maardu.intral.ee/] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[de:Maardu]] [[en:Maardu]] [[es:Maardu]] [[et:Maardu]] [[lt:Maardu]] [[mo:Маарду]] [[nl:Maardu]] [[ro:Maardu]] [[ru:Маарду]] 5611 49527 2006-06-08T11:17:00Z 81.198.52.35 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>Formaldehīds, metanāls</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>HCOOH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>30,03 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1083 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>156 K (-117&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>253,9 K (-19,3&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Formaldehīds''' (metanāls) (HCOH) ir gāze ar asu smaku. Tas ir vienkāršākais [[aldehīdi|aldehīds]]. Formaldehīds veidojas kurināmā nepilnīgas sadegšanas procesos. Formaldehīds labi šķīst ūdenī, un tādu šķīdumu sauc par formalīnu. (Lai tajā šķīdumā formaldehīds mazāk polimerizētos, formalīnam liek klāt arī metanolu). ==Īpašības== *Formaldehīds var oksīdēties ar gaisa skābekli, veidojot [[skudruskābe|skudruskābi]]. *Reaģējot ar amonjaku var veidot [[urotropīns|urotropīnu]] (heksametilēntetramīnu), kas ir [[heksogēns|heksogēna]] izejviela. *Formaldehīds ir daudzu termoreaktīvo polimēru izejviela. (fenolformaldehīda, karbamīdformaldehīda un melamīnformaldehīda sveķiem). *Formaldehīds nogalina lielāko daļu baktēriju, tapēc to lieto bioloģisko paraugu saglabāšanai. (formalīna veidā) *Formaldehīds var polimerizēties veidojot polimēru. To polimēru var pēc tam depolimerizēt. Formaldehīdu parasti piegādā vai nu formalīna vai arī poliformaldehīda veidā. Formaldehīds ir ar izteiktu stipru smaku un tas ir izplatīts iekštelpu gaisa piesārņotājs (klasificēts kā GOS). Formaldehīds ir kancerogēns, indīgs, alerģisks un kodīgs. To bieži lieto dažādu plaša patēriņa preču ražošanā, piemēram, tekstilrūpniecībā kā pretburzīšanās līdzekli, celtniecības materiālos, piemēram, ķīmiski apstrādātos kokmateriālos, kā arī dažādu plastmasu un citu ķīmisko vielu ražošanā. Formaldehīds ir plaši sastopams līmēs un apdares materiālos. Telpās formaldehīda izgarojumu galvenie avoti ir finieris, skaidu plāksnes, audumi, daži putu izolācijas materiāli, stiklašķiedra, tepiķi un to līme, dažas krāsasm un grīdas apdares materiāli. Formaldehīds ir arī automašīnu izplūdes gāžu sastāvā. Dažas nagu lakas un stiprinātāji arī satur formaldehīdu. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[cs:Formaldehyd]] [[da:Formaldehyd]] [[de:Formaldehyd]] [[el:Φορμαλδεΰδη]] [[en:Formaldehyde]] [[es:Formaldehído]] [[fi:Formaldehydi]] [[fr:Méthanal]] [[he:פורמלין]] [[id:Formaldehida]] [[it:Formaldeide]] [[ja:ホルムアルデヒド]] [[ko:폼알데하이드]] [[la:Methanal]] [[nl:Formaldehyde]] [[no:Formaldehyd]] [[pl:Aldehyd mrówkowy]] [[pt:Formaldeído]] [[ru:Формальдегид]] [[su:Formaldehida]] [[sv:Formaldehyd]] [[vi:Fomanđêhít]] [[zh:甲醛]] 5612 15107 2005-06-11T12:09:12Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5613 15108 2005-06-11T12:11:44Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5614 51233 2006-06-19T06:39:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Mustvee]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Mustvee'''</font><br>Jegevas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Mustve.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Mustvee suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1676 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1938.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Jegevas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.mustveelv.ee/ www.mustveelv.ee/] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[et:Mustvee]] [[nl:Mustvee]] [[ro:Mustvee]] 5615 15110 2005-06-11T12:25:28Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5616 15111 2005-06-11T12:26:04Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5617 15112 2005-06-11T12:26:23Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Mõisaküla'''</font><br>Viljandi apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Meizakila.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Moisakyla suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1102 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1938.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Viljandi apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.moisakyla.ee/ www.moisakyla.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[et:Mõisaküla]] 5618 15113 2005-06-11T12:37:49Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5619 15114 2005-06-11T12:38:10Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5620 49985 2006-06-11T00:42:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:纳尔瓦]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Narva'''</font><br>Ida-Viru apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Narva.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Narva suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>67 355 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Narwa''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1256.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Ida-Viru apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.narva.ee/ www.narva.ee] </table> '''Narva''' ir [[Igaunija|Igaunijas]] pilsēta pie [[Krievija|Krievijas]] robežas. Pilsētai cauri plūst [[Narva (upe)|Narvas upe]], kas ietek [[Peipuss|Peipusa ezerā]]. Narvā ir dzimis populārais šahists [[Pauls Keress]]. 95% no pilsētas iedzīvotājiem ir [[krievi]]. {{stub}} [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[cs:Narva]] [[da:Narva]] [[de:Narva (Stadt)]] [[en:Narva]] [[et:Narva]] [[fi:Narva]] [[fr:Narva]] [[it:Narva]] [[lt:Narva]] [[mo:Нарва]] [[nds:Narva]] [[nl:Narva]] [[no:Narva]] [[pl:Narwa]] [[ro:Narva]] [[ru:Нарва (город)]] [[sv:Narva]] [[zh:纳尔瓦]] 5621 15116 2005-06-11T12:43:09Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5622 15117 2005-06-11T12:43:29Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5623 39012 2006-04-08T06:10:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Narva Jiesu]], [[ru:Нарва-Йыэсуу]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Narva-Jõesuu'''</font><br>Ida-Viru apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Narva Jesu.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Narva Joesuu suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2822 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no ?.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Ida-Viru apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.njlv.ee/ www.njlv.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[de:Narva-Jõesuu]] [[en:Narva-Jõesuu]] [[et:Narva-Jõesuu]] [[lt:Narva Jiesu]] [[mo:Нарва-Йыесуу]] [[ro:Narva-Jõesuu]] [[ru:Нарва-Йыэсуу]] 5624 15119 2005-06-11T12:55:37Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5625 15120 2005-06-11T12:55:59Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5626 51244 2006-06-19T07:53:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Paide]], [[de:Paide]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Paide'''</font><br>Jerves apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Paide.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Paide suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>9725 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Weissenstein''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1291.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Jerves apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.paide.ee/ www.paide.ee] </table> '''Paide''' ir pilsēta [[Igaunija|Igaunijā]], [[Jerves apriņķis|Jerves apriņķī]]. {{stub}} [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[cs:Paide]] [[de:Paide]] [[en:Paide]] [[et:Paide]] [[fa:پایده]] [[nl:Paide]] [[ro:Paide]] 5627 15122 2005-06-11T13:27:10Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5628 15123 2005-06-11T13:27:28Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5629 48696 2006-06-02T04:56:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Paldiski]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Paldiski'''</font><br>Harju apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Paldiski.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Paldiski suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>4224 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[krievu valoda|krievu]] - '''Балтийский Порт''' (''Baltijskij Port'')<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Baltischport'''<br>[[zviedru valoda|zviedru]] - '''Rågervik''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1783.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Harju apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.paldiski.ee/ www.paldiski.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[de:Paldiski]] [[en:Paldiski]] [[es:Paldiski]] [[et:Paldiski]] [[fi:Paldiski]] [[it:Paldiski]] [[no:Paldiski]] [[ro:Paldiski]] [[sv:Paldiski]] 5630 15125 2005-06-11T13:33:34Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5631 15126 2005-06-11T13:33:52Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5632 51751 2006-06-24T14:22:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Põltsamaa]], [[nl:Põltsamaa]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Põltsamaa'''</font><br>Jegevas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Peltsama.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Poltsamaa suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>4761 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1926.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Jegevas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.poltsamaa.ee/ www.poltsamaa.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[de:Põltsamaa]] [[en:Põltsamaa]] [[et:Põltsamaa]] [[fi:Põltsamaa]] [[nl:Põltsamaa]] 5633 15128 2005-06-11T13:39:51Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5634 15129 2005-06-11T13:40:10Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5635 46550 2006-05-21T07:58:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[fiu-vro:Põlva]], [[sv:Põlva]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Põlva'''</font><br>Pelvas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Pelva.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Polva suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>6500 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1993.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Pelvas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.polva.ee/ www.polva.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[et:Põlva]] [[fiu-vro:Põlva]] [[sv:Põlva]] 5636 15131 2005-06-11T14:01:25Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5637 15132 2005-06-11T14:01:51Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5638 45010 2006-05-14T04:28:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[gl:Pärnu]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Pärnu'''</font><br>Pērnavas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Pernava.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Parnu suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>44 568 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[krievu valoda|krievu]] - '''Пернов''' (''Pernov'')<br>[[poļu valoda|poļu]] - '''Parnawa'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Pernau''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1251.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Pērnavas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.parnu.ee/ www.parnu.ee] </table> '''Pērnava''' ir pilsēta [[Igaunija|Igaunijas]] dienvidos, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] krastā. {{stub}} [[Category:Igaunijas pilsētas|Pernava]] [[Category:Hanzas pilsētas|Pernava]] [[cs:Pärnu]] [[da:Pärnu]] [[de:Pärnu]] [[en:Pärnu]] [[eo:Parnu]] [[et:Pärnu]] [[fi:Pärnu]] [[fr:Pärnu]] [[gl:Pärnu]] [[it:Pärnu]] [[lt:Piarnu]] [[nl:Pärnu]] [[pl:Pärnu]] [[ro:Pärnu]] [[ru:Пярну (город)]] [[sv:Pärnu]] 5639 15134 2005-06-11T14:15:21Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5640 15135 2005-06-11T14:15:38Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5641 46539 2006-05-21T07:45:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Piusis]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Püssi'''</font><br>Ida-Viru apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Pisi.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Pyssi suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1840 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1993.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Ida-Viru apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://pyssilv.ee/ pyssilv.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[et:Püssi]] [[lt:Piusis]] 5642 15137 2005-06-11T14:23:05Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5643 15138 2005-06-11T14:23:13Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5647 15139 2005-06-11T14:35:19Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5648 15140 2005-06-11T14:35:41Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5649 50017 2006-06-11T04:58:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Saue]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Saue'''</font><br>Harju apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Saue.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Saue suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>5016 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1994.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Harju apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.saue.ee/ www.saue.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[de:Saue (Stadt)]] [[en:Saue]] [[et:Saue]] [[lt:Saue]] [[nl:Saue]] [[pl:Saue]] [[ro:Saue]] 5650 50003 2006-06-11T03:23:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Rakvere]], [[lt:Rakverė]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rakvere'''</font><br>Lēne-Viru apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Rakvere.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Rakvere suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>16 806 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Wesenberg''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1302.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Lēne-Viru apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.rakvere.ee/ www.rakvere.ee] </table> '''Rakvere''' ir pilsēta [[Igaunija|Igaunijas]] ziemeļos, [[Lēne-Viru apriņķis|Lēne-Viru apriņķī]], 20 km uz dienvidiem no [[Somu līcis|Somu līča]]. {{stub}} [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[ca:Rakvere]] [[de:Rakvere]] [[en:Rakvere]] [[et:Rakvere]] [[fi:Rakvere]] [[lt:Rakverė]] [[nl:Rakvere]] [[ro:Rakvere]] [[sv:Rakvere]] 5651 15143 2005-06-11T14:48:38Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5652 15144 2005-06-11T14:48:59Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5653 15145 2005-06-28T16:36:03Z Juzeris 23 izlaboju kat. Japāņu valodā vārds "'''cunami'''" (&#27941; &#27874; vai &#27941; &#28010;) nozīmē "ostas vilnis". Šis vārds izsaka zvejnieku pieredzi, kas, būdami [[jūra|jūrā,]] neko neparastu nepamana, bet, atgriežoties krastā, atrod savus [[ciems|ciemus]] milzīgu viļņu nopostītus. Cunami ir seismiski jūras viļņi, kurus rada zemūdens vai piekrastes [[zemestrīce|zemestrīces]], reizēm arī [[vulkāns|vulkānu]] izvirdumi un [[noslīdenis|noslīdeņi]]. Radušos milzu viļņu [[garums]] var sasniegt desmitiem un pat simtiem [[kilometrs|kilometru]], ātrums - no 50 līdz 1000 kilometru stundā. Atklātā jūrā šādi viļņi sasniedz augstumu no 1 centimetra līdz 5 [[metrs|metriem]]. Precīzus cunami izmērus atklātā jūrā gan neviens vēl nav noteicis, jo no [[kuģis|kuģa]] ļoti lielus viļņus nav iespējams pamanīt - ūdens virsma paceļas un iegrimst ļoti lēni. Taču piekrastē šo viļņu augstums var sasniegt 10 metrus, bet šauros līčos un upju grīvās to augstums var pārsniegt pat 50 metrus. [[Category:Dabas stihijas]] [[af:Tsoenami]] [[ar:&#1578;&#1587;&#1608;&#1606;&#1575;&#1605;&#1610;]] [[bg:&#1062;&#1091;&#1085;&#1072;&#1084;&#1080;]] [[be:&#1062;&#1091;&#1085;&#1072;&#1084;&#1110;]] [[ca:Tsunami]] [[cs:Tsunami]] [[cy:Tsunami]] [[da:Tsunami]] [[de:Tsunami]] [[en:Tsunami|Tsunami]] [[et:Tsunami]] [[es:Tsunami]] [[eo:Cunamo]] [[fa:&#1594;&#1585;&#1740;&#1575;&#1604;&#1607;]] [[fr:Tsunami]] [[fy:Tsûnamy]] [[ko:&#51648;&#51652;&#54644;&#51068;]] [[hi:&#2360;&#2370;&#2344;&#2366;&#2350;&#2368;]] [[id:Tsunami]] [[ia:Tsunami]] [[it:Tsunami]] [[he:&#1510;&#1493;&#1504;&#1502;&#1497;]] [[ku:Tsunamî]] [[lt:Cunamis]] [[ms:Tsunami]] [[zh-min-nan:Hái-tiòng]] [[nl:Tsunami]] [[ja:&#27941;&#27874;]] [[jv:Tsunami]] [[no:Tsunami]] [[nn:Flodbølgje]] [[pl:Tsunami]] [[pt:Tsunami (onda)]] [[ro:Tsunami]] [[ru:&#1062;&#1091;&#1085;&#1072;&#1084;&#1080;]] [[scn:Tsunami]] [[sk:Tsunami]] [[fi:Tsunami]] [[sv:Tsunami]] [[th:&#3588;&#3621;&#3639;&#3656;&#3609;&#3626;&#3638;&#3609;&#3634;&#3617;&#3636;]] [[tr:Tsunami]] [[uk:&#1062;&#1091;&#1085;&#1072;&#1084;&#1110;]] [[zh:&#28023;&#21880;]] 5656 50695 2006-06-15T11:43:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Sillamäe]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sillamäe'''</font><br>Ida-Viru apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Sillame.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Sillamae suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>16 806 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1957.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Ida-Viru apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.sillamaelv.ee/ www.sillamaelv.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[de:Sillamäe]] [[en:Sillamäe]] [[et:Sillamäe]] [[lt:Silamiajė]] [[mo:Силламяе]] [[nl:Sillamäe]] [[ro:Sillamäe]] [[ru:Силламяэ]] 5657 15147 2005-06-11T14:57:51Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5658 15148 2005-06-11T14:58:09Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5659 51282 2006-06-19T10:34:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Sindi]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sindi'''</font><br>Pērnavas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Sindi.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Sindi suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>4077 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1938.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Pērnavas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.sindi.parnumaa.ee/ www.sindi.parnumaa.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[en:Sindi]] [[et:Sindi]] [[nl:Sindi]] [[ro:Sindi, Estonia]] 5660 15150 2005-06-11T14:58:58Z Juris 164 5661 15151 2005-06-11T15:00:16Z Juris 164 5662 15152 2005-06-11T15:03:08Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5663 15153 2005-06-11T15:03:28Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5664 51961 2006-06-25T11:34:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Suure-Jaani]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Suure-Jaani'''</font><br>Viljandi apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Sure-Jani.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Suure-Jaani suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1268 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1938.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Viljandi apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.suure-jaani.ee/ www.suure-jaani.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[de:Suure-Jaani]] [[en:Suure-Jaani]] [[et:Suure-Jaani]] [[nl:Suure-Jaani]] 5665 15155 2005-06-11T15:19:42Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5666 15156 2005-06-11T15:22:12Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5667 44307 2006-05-11T19:34:52Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tallinn'''</font><br>valsts galvaspilsēta </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Tallina.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Tallinnsv.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>396 375 <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Lindanise'''<br>[[krievu valoda|krievu]] - '''Колывань''' (''Kolivaņ''), '''Ревель''' (''Reveļ'')<br>[[latviešu valoda|latviešu]] - '''Rēvele'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Reval''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1248.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Harju apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.tallinn.ee/ www.tallinn.ee] </table> [[Image:Tallinn02.jpg|Tallinas vecpilsēta|thumb|250px]] {{commons|Category:Tallinn}} '''Tallina''' (agrāk - '''Rēvele''') ir [[Igaunija|Igaunijas]] galvaspilsēta un galvenā ostas pilsēta. Tā atrodas pašos Igaunijas ziemeļos, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] krastā, 80 km uz dienvidiem no [[Helsinki|Helsinkiem]]. Igaunijas lielākais darījumu un rūpniecības centrs. Pilsētā ir lieliski saglabājusies vecpilsēta ar viduslaiku aizsardzības mūri. Visai ievērojama [[prāmis|prāmju]] kustība maršrutā Tallina - [[Helsinki]]. Visticamākā nosaukuma izcelsmes versija ir tāda, ka Tallinas nosaukums cēlies no ''taani linna'' - dāņu pilsēta. Līdz 1917.gadam Tallinas nosaukums bija '''Rēvele''' pēc apkārtējā novada nosaukuma. ====Vēsture==== 1154.gadā Tallina tika iezīmēta [[arābi|arābu]] kartogrāfa [[Muhameds al Idrisi|Muhameda al Idrisi]] (''Muhammad al-Idrisi'') pasaules kartē. Krievu hronikās pilsētas nosaukums bija '''Kolivaņa''' (Колывань), bet skandināvu - '''Lindanise'''. 1219.gadā pilsētu sagrābj [[dāņi]] karaļa [[Valdemārs II|Valdemāra II]] vadībā. Pēc leģendas kaujā par pilsētu dāņu karalim no debesīm nokrita karogs ar krusta zīmi, pateicoties tam dāņi uzvarēja kaujā. Šādi radās pašreizējais [[Dānija|Dānijas]] karogs (''Dannebrog''). 1227.gadā pilsētu ieņem [[Zobenbrāļu ordenis]]. No 1238. līdz 1346.gadam Tallina līdz ar Ziemeļigauniju ir Dānijas sastāvā. 1285.gadā tā kļūst par [[Hanza|Hanzas]] biedru. 1347.gadā Dānija pārdod Ziemeļigauniju [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]]. No 1561. līdz 1710.gadam Tallina ir [[Zviedrija|Zviedrijas]] sastāvā. No 1710.gada, [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā Tallina kapitulē [[Krievija|krievu]] karaspēkam un tiek iekļauta [[Krievija|Krievijas impērijā]]. Tallina bija [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņas]] centrs. 1918.gada 24.februārī Tallina tiek publicēta [[Iagaunijas Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācija]]. Tallina kļuva par neatkarīgās Igaunijas galvaspilsētu. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Tallina līdz ar visu Igauniju bija [[PSRS|padomju]] (1940-41), pēc tam Vācijas (1941-44), pēc tam atkal padomju okupācijā. Kara begu posmā Tallinu bombardēja padomju aviācija, izraisot postījumus un upurus. No 1940. līdz 1990.gadam Tallina bija [[Igaunijas PSR]] [[PSRS]] sastāvā galvaspilsēta. 1980.gadā Tallinā notika [[Vasaras Olimpiskās spēles|Vasaras Olimpisko spēļu]] [[burāšana|burāšanas]] sacensības. No 1991.gada Tallina atkal ir neatkarīgās Igaunijas galvaspilsēta. ====Iedzīvotāju skaita dinamika==== <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0"> <tr> <th>Gads</th> <th>Iedzīvotāju skaits</th> </tr> <tr><td>15. gs.</td><td>8000</td></tr> <tr><td>1816</td><td>12 000</td></tr> <tr><td>1834</td><td>15 300</td></tr> <tr><td>1851</td><td>24 000</td></tr> <tr><td>1881</td><td>45 900</td></tr> <tr><td>1897</td><td>58 800</td></tr> <tr><td>1925</td><td>119 800</td></tr> <tr><td>1989</td><td>500 000+</td></tr> <tr><td>2000</td><td>340 000</td></tr> <tr><td>2005</td><td>401 694</td></tr> </table> ====Cilvēki==== Tallinā dzimuši: *[[Aleksijs II]] (''Алексий II'') (1929-) - [[Maskava|Maskavas]] patriarhs, [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu pareizticīgo baznīcas]] galva *[[Evalds Āvs]] (''Evald Aav'') (1900–1939) - komponists (viena no pirmajām igauņu operām Vikingi/''Vikerlased'', 1928) *[[Jakobs de la Gardi]] (''Jakob de la Gardie'') (1583-1652) - zviedru karavadonis *[[Jāns Kross]] (''Jaan Kross'') (1920-) - rakstnieks (Ķeizara trakais/''Keisri hull'',1978) *[[Aleksejs Ļvovs]] (''Львов Алексей Фёдорович'') (1798-1870) - krievu komponists (Krievijas impērijas himnas ''Боже, царя храни'' autors) *[[Lenarts Meri]] (''Lennart-Georg Meri'') (1929-2006) - Igaunijas prezidents (1992-2001) *[[Alfrēds Rozenbergs]] (''Alfred Rosenberg'') (1893-1946) - viens no galvenajiem [[nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] ideologiem ==Ārējās saites== *[http://www.travel-images.com/tallinn.html Tallinas fotografijas] [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[Category:Galvaspilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[ar:&#1578;&#1575;&#1604;&#1610;&#1606;]] [[bg:&#1058;&#1072;&#1083;&#1080;&#1085;]] [[be:&#1058;&#1072;&#1083;&#1110;&#1085;]] [[ca:Tallinn]] [[da:Tallinn]] [[de:Tallinn]] [[et:Tallinn]] [[en:Tallinn]] [[es:Talin]] [[eo:Talino]] [[fr:Tallinn]] [[fy:Tallin]] [[ko:&#53448;&#47536;]] [[io:Tallinn]] [[it:Tallinn]] [[he:&#1496;&#1488;&#1500;&#1497;&#1503;]] [[la:Revalia]] [[lt:Talinas]] [[nl:Tallinn]] [[ja:&#12479;&#12522;&#12531;]] [[pl:Tallin]] [[pt:Tallinn]] [[ro:Talin]] [[ru:&#1058;&#1072;&#1083;&#1083;&#1080;&#1085;]] [[uk:&#1058;&#1072;&#1083;&#1083;&#1110;&#1085;]] [[tr:Tallinn]] [[fi:Tallinna]] [[sv:Tallinn]] [[tt:Tallinn]] [[zh:&#22612;&#26519;]] 5668 15158 2005-06-11T15:35:25Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5669 15159 2005-06-11T15:44:10Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5670 50350 2006-06-13T06:24:26Z 213.142.203.212 +interwiki (ru) <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tamsalu'''</font><br>Lēne-Viru apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Tamsalu.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Tamsalu suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2605 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1996.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Lēne-Viru apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.tamsalu.ee/ http://www.tamsalu.ee/] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[et:Tamsalu]] [[ru:Тамсалу]] 5671 15161 2005-06-11T15:46:01Z Juris 164 5672 48910 2006-06-02T16:53:19Z Dainis 876 +Category:Venēra Jau kopš 2. g.t. p.m.ē. [[Babilonija|Babilonijā]] bija pazīstamas piecas [[planētas]] (tai skaitā '''Venēra'''). 3. g.t. p.m.ē. [[Šumeri]] identificēja planētu Venēru nodēvējot to par „Rīta un Vakara zvaigzni” (jo Venēra ir redzama austrumos pirms saullēkta un rietumos pēc saulrieta). [[Senie grieķi]] to nosauca mīlestības dievietes [[Afrodite|Afrodites]] vārdā, bet [[romieši]] šo nosaukumu transformēja ar viņu mitoloģijā atbilstošu dievietes vārdu- Venēra. [[Image:Image002.jpg|right|framed|thumb|Venēra]] Venēra ir otrā [[planēta|planēta]] no [[Saule|Saules]] mūsu [[Saules sitēma|Saules sistēmā]], kas ir viena no zemes grupas [[planēta|planētām]]. Tā ir trešais spilgtākais objekts (spilgtākie ir [[Saule|Saule]] un [[Mēness]]) pie debess sfēras. Venēras [[orbīta]] atrodas zemes iekšējā orbītā, attālums līdz Venērai mainās no 45 līdz 259 milj. kilometru. Tā kā vidējais attālums no Saules līdz Venērai ir 108,2 milj. km, tad Venēra saņem no Saules vismaz divas reizes vairāk saules enerģijas nekā [[Zeme]], turklāt [[siltumnīcas efekts|siltumnīcas efekta]] rezultātā planētas temperatūra pieaug līdz 730k (450°c). [[oglekļa dioksīds|Oglekļa dioksīda]] blīvie mākoņi labi laiž cauri [[Saule|Saules]] redzamo [[gaisma|gaismu]], bet aiztur no planētas atstaroto [[siltums|siltumu]], kā rezultātā planētas [[temperatūra]] krasi pieaug. Venēras [[atmosfēra]] ir klāta ar biezu (no [[sērskābe|sērskābes]] pilieniem, kas radušies saules [[stari|stariem]] iedarbojoties uz atmosfērā esošo [[ogļskābā gāze|ogļskābo gāzi]], [[sērs|sēru]] un ūdens tvaikiem) mākoņu segu, kas pārklāj visu planētu, turklāt atmosfēra griežas ātrāk par pašu planētu (virs Venēras ekvatora 65- 70 kilometru augstumā vējš sasniedz 100 km/s lielu ātrumu, [[planētas ass]] kustības virzienā). [[Atmosfēras spiediens]], gandrīz pilnībā sastāvošs no ogļskābās gāzes, 90 reizes pārsniedz zemes atmosfēras spiedienu, kāds ir Zemes okeānā 900 m dziļumā! Turklāt uz [[planēta|planētas]] virsmas nokrišņu veidā nonāk sērskābes lietus. 1610. [[Galileo Galilejs]] Itālijā pavērsa pret debesīm pirmo [[teleskops|teleskopu]]. Viņš atklāja Venēras fāzes. 1761. gadā [[Lomonosovs]], pētot Venēras pāriešanu Saules diska priekšā, konstatēja, ka uz Venēras ir atmosfēra. Venēras aktīva izzināšana sākās apmēram pirms 40. gadiem pateicoties radio astronomiskajiem novērojumiem un izpētes zondēm.. Lai labāk izpētītu Venēru no 1970. gada tika sūtītas izpētes [[zonde|zondes]] (Venēra, Vega, Pioneer-Venus), ar kuru palīdzību notikta iežu virsmas ķīmiskā sastāva izpēte un dažu virsmas bilžu iegūšana. Uz Venēru tika aizsūtītas vairāk kā 20 ASV un Krievijas zondes, kas ir rekordskaitlis. 1990.g. ASV kosmiskā zonde Magelāns sāka pētīt (kartografēšanas nolūkos) Venēru. Radiolokācijas kartes noskaidroja, ka uz planētas lielākā daļa ir līdzenumi, kuriem pāri slejas lieli klinšu masīvi vairāku kilometru augstumā augstākie ir Maksvela kalni, 11.km augstāki par vidējo planētas virsmas augstumu). Tika iegūtas ziņas par triecienveidojumiem uz planētas virsmas, [[meteorīts|meteorītu]] radītas pēdas. Uz planētas ir daži lieli krāteri ap 3km augsti un 500m plati, bet lielākoties krāteri ir 100m augsti un 2- 3 km diametrā. Salīdzinājumā ar [[Saules sistēma|Saules sistēmu]], Venēras virsma ir diezgan jauna, paši vecākie [[krāteris|krāteri]] ir ap 800 milj. gadus veci. Triecienu rezultātā radušos krāteru izsviestā magma pēc [[meteorīts|meteorīta]] ietriekšanās netiek izsviesta lielā rādiusā, bet gan izkausētā veidā iztek apkārt krāteriem. Venērai ir gandrīz apļveida orbīta, kuru tā apriņķo 225 Zemes diennaktīs. Rotācijas periods Venērai ir 243,019 Zemes diennaktis. Ap savu asi tā griežas orbītas kustības pretējā virzienā. Saullēkts un saulriets uz Venēras ir tikai divas reizes gadā, tādēļ, ka Venēras diennakts ir vienlīdzīga 117 mūsu planētas diennaktīm. Ekvatoriālais diametrs Venērai ir 12104 km. Svars- 4,87∙1024 kg (pēc izmēra un svara Venēra ir tikai nedaudz mazāka par [[Zeme|Zemi]]). Venērai nav dabīgo pavadoņu. Blīvums tai ir 5,24 g/см3. Brīvā kritiena ātrums uz planētas ir 8,87 m/с2. Lēnās rotācijas dēļ Venērai praktiski nav [[magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]]. Orbitālais ātrums Venērai ir 35,0 km/s. {{Saules sistēma}} [[Category:Venēra (planēta)]] [[Category:Planētas]] [[Category:Saules sistēma]] [[af:Venus (planeet)]] [[ar:زهرة (كوكب)]] [[bg:Венера (планета)]] [[br:Gwener (planedenn)]] [[ca:Venus (planeta)]] [[cs:Venuše (planeta)]] [[da:Venus (planet)]] [[de:Venus (Planet)]] [[en:Venus]] [[eo:Venuso]] [[es:Venus (planeta)]] [[et:Veenus]] [[fa:ناهید (سیاره)]] [[fi:Venus]] [[fr:Vénus (planète)]] [[fy:Fenus]] [[ga:Véineas (pláinéad)]] [[gl:Venus (planeta)]] [[gu:શુક્ર (ગ્રહ)]] [[he:נוגה]] [[hr:Venera (planet)]] [[hu:Vénusz (bolygó)]] [[io:Venero]] [[is:Venus (reikistjarna)]] [[it:Venere (astronomia)]] [[ja:金星]] [[ko:금성]] [[ku:Gelawêj (gerstêrk)]] [[la:Venus (planeta)]] [[ms:Zuhrah]] [[mt:Venere (pjaneta)]] [[nl:Venus (planeet)]] [[nn:Planeten Venus]] [[no:Venus]] [[os:Венерæ (планетæ)]] [[pl:Wenus]] [[pt:Vénus]] [[ro:Venus (planetă)]] [[ru:Венера (планета)]] [[scn:Vèniri]] [[simple:Venus (planet)]] [[sk:Venuša (planéta)]] [[sl:Venera (planet)]] [[sr:Венера (планета)]] [[sv:Venus (planet)]] [[th:ดาวศุกร์]] [[tr:Venüs (gezegen)]] [[uk:Венера (планета)]] [[vi:Kim Tinh]] [[zh:金星]] 5673 15163 2005-06-11T16:02:09Z Feens 37 Np et.wikipedia.org Np et.wikipedia.org 5674 15164 2005-06-11T16:02:43Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5675 51978 2006-06-25T13:39:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Tapa (Estland)]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tapa'''</font><br>Lēne-Viru apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Tapa.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Tapa suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>6607 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1926.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Lēne-Viru apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.tapa.ee/ http://www.tapa.ee/] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[de:Tapa (Estland)]] [[en:Tapa, Estonia]] [[et:Tapa]] [[nl:Tapa (Estland)]] 5676 15166 2005-06-11T19:36:09Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Žans Žaks Ruso]] 5677 15167 2005-06-11T19:37:11Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Žans Žaks Ruso]] 5678 15168 2005-06-11T19:37:51Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Žans Žaks Ruso]] 5679 22232 2005-11-12T16:42:28Z 141.70.124.98 {{NowCommons|Image:Tartu_location.png}} [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5680 22231 2005-11-12T16:41:47Z 141.70.124.98 {{NowCommons|Image:Tartu_coatofarms.png}} No et.wiki 5681 43571 2006-05-06T21:08:45Z Feens 37 Bērs nav dzimis Tartu <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tartu'''</font><br>Tartu apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Tartu_location.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Tartu_coatofarms.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>101 297 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[krievu valoda|krievu]] - '''Юрьев''' (''Jurjev''), '''Дерпт''' (''Derbt'')<br>[[latviešu valoda|latviešu]] - '''Tērbata'''<br>[[somu valoda|somu]] - '''Tartto'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Dorpat''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1224.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Tartu apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.tartu.ee/ http://www.tartu.ee/] </table> {{commons|Category:Tartu}} [[Image:Tartu university.jpg|Tartu universitātes ēka|thumb|250px]] '''Tartu''' (agrāk - '''Tērbata''') (''Tartu'') ir otra lielākā [[Igaunija|Igaunijas]] pilsēta. Atrodas dienvidaustrumos pie [[Emajegi]] upes. Ja [[Tallina]] ir Igaunijas politiskais un ekonomiskais centrs, tad Tartu uzskata par Igaunijas intelektuālo un kultūras centru, īpaši tāpēc, ka Tartu sāka darboties pirmā [[universitāte]] Igaunijā. Tartu, kas atrodas 180 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, ir Dienvidigaunijas centrs. ====Vēsture==== Arheoloģijas dati liecina, ka pastāvīga apmetne Tartu vietā bijusi no V gadsimta p. m. ē. Rakstos pirmoreiz minēta 1030. gadā [[Kijevas Krievzeme]]s hronikās, kad [[Jaroslavs Gudrais]] ieņēma Tartu, nosaucot par '''Jurjevu''' (''Юрьев'') un piespiesdams maksāt meslus apkārtējām [[Ugala]]s maztautai. Krievzemes vara turpinājās līdz 1061. gadam, kad Tartu ieņēma pēc hronikas ziņām ''sosoli'' (iespējams, [[Sakala|sakalieši]]). [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] laikā pilsētu ieņēma [[Livonijas ordenis]], tomēr vēlāk pilsētu vairākas reizes ieņēma igauņi. 1224. gadā Tartu ieņēma ordenis, aizstāvot pilsētu, kopā ar savu vienību krita [[Vetseke]]. Turpmāk pilsēta bija pazīstama ar nosaukumu '''Tērbata''' (''Dorpat, Tarbatum'') un bija [[Tartu bīskapija]]s galvaspilsēta. 1262. gadā pilsētu aplenca un izpostīja [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandra Ņevska]] dēls, [[Vladimiras lielkņazs]] [[Dmitrijs Perejaslavskis]]. 1280. gadā Tartu iestājās [[Hanza]]s savienībā. Viduslaikos Tartu ir liels tirdzniecības centrs ar lielākoties [[vācieši|vācu]] iedzīvotājiem. XVI gadsimtā Tartu nokļūst [[Polija|Polijas]] sastāvā, un pilsētā tika nodibināja [[jezuīti|jezuītu]] skolu. 1629. gadā pēc [[zviedru-poļu karš|Zviedru-poļu kara]] Tartu iekļāvās [[Zviedrija]]s sastāvā. 1632. gadā Zviedrijas karalis nodibināja [[Tartu universitāte|Tartu universitāti]] (''Academia Gustaviana''). 1721. gadā pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] Tartu nokļuva [[Krievija]]s sastāvā. Tā ietilpa [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] (galvspilsēta - [[Rīga]]) sastāvā. XIX gadsimtā Tartu universitāte kļuva par ievērojamu [[vācbaltieši|vācbaltiešu]], [[igauņi|igauņu]] un [[latvieši|latviešu]] kultūras centru. 1869. gadā Tartu notika pirmie igauņu dziesmu svētki, bet 1870. gada tiek atklāts pirmais igauņu profesionālais teātris - ''Vanemuine''. Tomēr XIX gadsimta beigās notiek plaša [[rusifikācija]]s kampaņa. 1893. gadā Tērbata tiek nosaukta senajā krievu vārdā par Jurjevu, tiek ieviesta krievu valoda apmācībā. 1920. gada 2. februārī pilsētā tiek noslēgts [[Tartu miera līgums]] starp jauno Igaunijas valsti un [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]], kurā tiek atzīta Igaunijas neatkarība. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Tartu centrs tiek spēcīgi nopostīts. [[PSRS]] laikos Tartu bija ārzemniekiem slēgta pilsēta, jo šeit atradās liela Padomju armijas gaisa spēku bāze. ====Cilvēki==== Tartu vai tās apkārtnē dzimuši: *[[Ādolfs fon Harnaks]] (''Adolf von Harnack'') (1851-1930) - teologs *[[Jāns Kirsipū]] (''Jaan Kirsipuu'') (1969-) - riteņbraucējs *[[Lionels Kizerickis]] (''Lionel Kieseritzky'') (1806-1853) - šahists *[[Karls Ernsts Klauss]] (''Karl Claus'') (1796-1864) - ķīmiķis *[[Leonīds Kuļiks]] (''Леонид Алексеевич Кулик'') (1883-1942) - mineralogs *[[Heinrihs Lencs]] (''Heinrich Lenz'') (1804-1865) - fiziķis *[[Kristīna Šmiguna]] (''Kristina Šmigun'') (1977-) - slēpotāja *[[Erhards Šmits]] (''Erhard Schmidt'') (1876-1959) - matemātiķis {{stub}} [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[bg:Тарту]] [[cs:Tartu]] [[da:Tartu]] [[de:Tartu]] [[en:Tartu]] [[eo:Tartu]] [[et:Tartu]] [[fi:Tartto]] [[fiu-vro:Tarto]] [[fr:Tartu]] [[it:Tartu]] [[ja:タルトゥ]] [[ko:타르투]] [[la:Tarbatum]] [[lt:Tartu]] [[nds:Tartu]] [[nl:Tartu]] [[no:Tartu]] [[pl:Tartu]] [[ro:Tartu]] [[ru:Тарту]] [[sv:Tartu]] [[tr:Tartu]] 5682 15172 2005-06-11T19:53:13Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5683 15173 2005-06-11T19:53:41Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5684 51503 2006-06-21T07:04:42Z 213.175.124.191 '''Eiroskeptiķi''' ir politiska organizācija [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta pirms 2003. gada referenduma par Latvijas iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Eiroskeptiķi par savām prioritātēm uzskata Latvijas neatkarības aizstāvēšanu, un Latvijas tautas un valsts interešu aizsardzību pret [[Brisele]]s diktātu. Eiroskeptiķi ir izstrādājuši Latvijas kā neatkarīgas valsts ekonomisko stratēģiju, kurā parāda argumentus par neatkarības ([[Šveice]]s modeļa) priekšrocībām pār dalību ES. Par savu galveno sasniegumu organizācija uzskata lielo iedzīvotāju skaitu, kas referendumā nobalsoja pret iestāšanos Eiropas Savienībā, par spīti tam, ka finansējums aģitācijai balsot "par" bija daudzkārt lielāks nekā Eiroskeptiķu resursi, kā arī to, ka varasiestādes izvēlējās nerīkot referendumus par jauno [[Eiropas Savienības konstitūcija|ES konstitūciju]] un [[Lats|lata]] nomaiņu uz [[EUR|eiro]]. Organizācijas redzamākie pārstāvji ir [[Normunds Grostiņš]] (priekšsēdētājs), mākslinieks [[Juris Dimiters]], publicists [[Jānis Kučinskis]]. 2004. g. [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiroparlamenta vēlēšanās]] partija ieguva 0,95% balsu. 2005. g. [[Rīgas dome]]s vēlēšanās "Eiroskeptiķi" piedalījās "Dzimtenes" un [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] apvienotajā sarakstā, neiegūstot nevienu mandātu. == Ārējas saites == *[http://www.nato.lv Organizācijas mājas lapa internetā] * J. Kučinska grāmata [http://www.neutrality.lv/janis/ "Jaunā pasaules kārtība un mēs paši"], krieviski [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 5685 50901 2006-06-18T06:03:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Tõrva]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tõrva'''</font><br>Valgas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Tarva.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Torva suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>3130 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1992.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Valgas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.torva.ee/ www.torva.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[en:Tõrva]] [[et:Tõrva]] [[nl:Tõrva]] [[ru:Тырва]] 5687 15177 2005-06-11T20:29:48Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5688 15178 2005-06-11T20:30:10Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5689 28307 2006-02-03T13:47:33Z 193.179.26.19 interwiki <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Türi'''</font><br>Jerves apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Tiri.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Tyri suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>6174 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1926.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Jerves apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.tyri.ee/ www.tyri.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[et:Türi]] [[en:Türi]] [[fi:Türi]] 5690 15180 2005-06-11T20:39:29Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5691 15181 2005-06-11T20:39:50Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5692 52038 2006-06-25T21:05:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Валга]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Valga'''</font><br>Valgas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Valga.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Valga suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>14 055 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Walk''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1584.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Valgas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.valgalv.ee/ www.valgalv.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[de:Valga]] [[en:Valga]] [[eo:Valga]] [[et:Valga]] [[gl:Valga]] [[it:Valga (Estonia)]] [[nl:Valga]] [[pt:Valga (Espanha)]] [[ru:Валга]] 5693 15183 2005-06-11T20:49:46Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5694 15184 2005-06-11T20:50:16Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5695 15185 2005-06-11T20:50:46Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Võhma'''</font><br>Viljandi apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Vehma.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Vohma suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>1562 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1993.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Viljandi apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://vov.matti.ee/vohmalv/ vov.matti.ee/vohmalv] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[et:Võhma]] 5696 15186 2005-06-11T22:47:05Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Hāpsalu]] 5698 47098 2006-05-22T22:02:06Z Knakts 848 Kategorija [[Category:Kontinenti]] [[af:Category:Asië]] [[an:Category:Asia]] [[ar:تصنيف:آسيا]] [[ast:Category:Asia]] [[be:Катэгорыя:Азія]] [[bg:Категория:Азия]] [[ca:Categoria:Àsia]] [[cs:Kategorie:Asie]] [[csb:Kategòrëjô:Azëjô]] [[da:Kategori:Asien]] [[de:Kategorie:Asien]] [[el:Κατηγορία:Ασία]] [[en:Category:Asia]] [[eo:Kategorio:Azio]] [[es:Categoría:Asia]] [[et:Kategooria:Aasia]] [[eu:Category:Asia]] [[fa:Category:آسیا]] [[fi:Luokka:Aasia]] [[fr:Catégorie:Asie]] [[gl:Category:Asia]] [[he:קטגוריה:אסיה]] [[hu:Kategória:Ázsia]] [[id:Kategori:Asia]] [[io:Category:Azia]] [[is:Flokkur:Asía]] [[it:Categoria:Asia]] [[ja:Category:アジア]] [[ka:კატეგორია:აზია]] [[ko:분류:아시아]] [[la:Categoria:Asia]] [[lb:Category:Asien]] [[li:Kategorie:Azië]] [[minnan:Category:A-chiu]] [[ms:Category:Asia]] [[na:Category:Asia]] [[nds:Kategorie:Asien]] [[nl:Categorie:Azië]] [[no:Kategori:Asia]] [[pl:Kategoria:Azja]] [[pt:Categoria:Ásia]] [[ro:Categorie:Asia]] [[ru:Category:Азия]] [[scn:Category:Asia]] [[sk:Kategória:Ázia]] [[sl:Category:Azija]] [[sr:Category:Азија]] [[su:Category:Asia]] [[sv:Kategori:Asien]] [[th:Category:ทวีปเอเชีย]] [[tl:Category:Asya]] [[tr:Category:Asya]] [[zh:Category:亚洲]] 5699 15189 2005-06-12T05:05:41Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5700 15190 2005-06-12T05:06:12Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5701 51375 2006-06-20T06:18:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Viljandi]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Viljandi'''</font><br>Viljandi apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Viljandi.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Viljandi suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>20 422 <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Vilande''', <br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Fellin''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1238.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Viljandi apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.viljandi.ee/ www.viljandi.ee] </table> '''Viljandi''' jeb '''Vilande''' ir pilsēta [[Igaunija|Igaunijā]], [[Viljandi apriņķis|Viljandi apriņķī]]. Tā atrodas 58.37°Z 25.60°A. Rakstos pirmoreiz minēta 1154. gadā, arābu darba "Ģeogrāfija" komentāros kā ''Falamus''. {{stub}} [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[cs:Viljandi]] [[da:Felin (Estland)]] [[de:Viljandi]] [[en:Viljandi]] [[eo:Viljandi]] [[et:Viljandi]] [[fi:Viljandi]] [[nds:Viljandi]] [[nl:Viljandi]] [[no:Viljandi]] [[ru:Вильянди]] 5702 15192 2005-06-12T05:15:03Z Feens 37 No et.wiki No et.wiki 5703 15193 2005-06-12T05:15:25Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5704 52060 2006-06-25T23:40:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Võru]], [[nl:Võru]], [[pl:Võru]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Võru'''</font><br>Veru apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Igaunija Veru.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Voru suurvapp.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>14 675 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Werro''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1784.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Veru apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.vorulinn.ee/ www.vorulinn.ee] </table> [[Category:Igaunijas pilsētas]] [[de:Võru]] [[en:Võru]] [[et:Võru]] [[fi:Võru]] [[fiu-vro:Võro]] [[it:Võru]] [[nl:Võru]] [[pl:Võru]] [[sv:Võru]] 5705 15195 2005-06-12T09:08:40Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Žešova]] 5706 50638 2006-06-15T04:07:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Gato siamés]] '''Siāmas kaķis''' jeb ''siāmietis'' pārstāv vienu no vispazīstamākajām Austrumu jeb Orientālo [[kaķis|kaķu]] šķirnēm. {| border=1 width=250 cellspacing=0 align=right |- |colspan=2 bgcolor=#CCCCFF align=center| ''' Siāmas kaķis'''<br>{{{}}}<br><small>[[Aizsardzības statuss]] : <font color="forestgreen">{{{}}}</small></font> |- |colspan=2|[[Image:Cat1.jpg|250px|center]] |- |colspan=2 bgcolor=#CCCCFF align=center|'''Klasifikācija''' |- |width=30%|[[Valsts (bioloģija)|Valsts]]||[[Dzīvnieki]] ([[Animalia]]) |- | |[[Tips (bioloģija)|Tips]]||[[Hordaiņi]] ([[Chordata]]) |- |[[Klase (bioloģija)|Klase]]||[[Zīdītāji]] ([[Mammalia]]) |- |[[Kārta (bioloģija)|Kārta]]||[[Plēsēji]] ([[Carnivora]]) |- |[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]||[[Kaķu dzimta|Kaķu]] ([[Felidae]]) |- |[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]||[[Kaķu ģints|Kaķu]] ([[Felis]]) |- |[[Suga(bioloģija)|Suga]]||[[Siāmas kaķis]] ({{{}}}) |- |colspan=2 bgcolor=#CCCCFF align=center|Dzīvo |- |colspan=2 align=center|{{{dzīvo}}} |- |colspan=2 bgcolor=#CCCCFF align=center|[[Biotops]] |- |colspan=2 align=center|{{{biotops}}} |- |colspan=2 bgcolor=#CCCCFF align=center|Pārtika |- |colspan=2 align=center|{{{pārtika}}} |- |} Precīzu detaļu par [[šķirne|šķirnes]] izcelšanos nav, bet pastāv uzskats, ka siāmietis cēlies no Dienvidrietumāzijas, un ir Siāmas sakrālā tempļa kaķa pēctecis (no kā arī cēlies tā nosaukums). Pirmo reizi ārpus tās izcelsmes vietas Āzijas šī Siāmas šķirne manīta 1884. gadā, kad britu konsulārģenerālis [[Bangkoka|Bangkokā]] Ouens Gūlds (''Owen Gould'') atveda uz Lielbritāniju Siāmas kaķu pārīti savai māsai Misis Velijai (''Mrs Veley''). Jau nākamajā gadā kaķi tika izrādīti slavenajā Londonas izstāžu zālē ''[[The Crystal Palace]]'', bet vēl pēc gada kāda Misis Viviāna (''Mrs Vyvyan'') ar savu māsu importēja uz [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] jaunu Siāmas kaķu pāri ar visiem mazuļiem. Nākamo gadu laikā tika ievests vēl nedaudz siāmiešu, un jau 1901. gadā jau minētā ģenerāla māsa Velija nodibināja Siāmas kaķu klubu (''Siamese Cat Club''). [[Image:Siamese.jpg|thumb|350px|left|Siāmas kaķis maltītes laikā]] Nemitīgās šķirņu selekcijas rezultātā tūkstošiem paaudžu laikā izveidojušās nu jau 2 siāmiešu apakšgrupas, kuru vizuālās atšķirības ir viegli pamanāmas. Pirmais ir t.s. &ldquo;tradicionālais&rdquo; Siāmas kaķis ar vienmērīgām ķermeņa daļu proporcijām, stūraināku komplekciju un apaļīgāku galvu. Viena no nereti satopamām šķirnes īpatnībām ir saīsināta vai lauzta aste. Otrais – &ldquo;modernais&rdquo; siāmietis, kurš selekcijas rezultātā radīts ļoti slaids, tievām ekstremitātēm, iegarenu Y-veida galvu, garu un spicu purniņu un neproporcionāli lielām ausīm. Šie kaķi ir ekskluzīvi, dārgi un radīti dzīvnieku izstādēm. Abām Siāmas &ldquo;šķirnēm&rdquo; ir ieslīpas mandeļveida acis, kuras nereti šķielē. Visiem siāmiešiem piemīt Austrumu kaķiem raksturīgais runātīgums un skaļā balss, jūtīgums un nepieciešamība pēc uzmanības. Siāmieši bieži gatavi paveikt visneiedomājamākās lietas, lai tikai pievērstu sev saimnieka uzmanību.<br> Siāmiešiem parasti ir krēmkrāsas kažoks, bet to purni, ausis, kājas un aste ir kādu toni tumšāki. Tumšākajiem no Siāmas kaķiem &ldquo;ietonēta&rdquo; ir arī mugura un pēcpuse. Kaķa kažoka tonējumu nosaka siltumjutīgs ferments. Visi mazi Siāmas kaķēni ir gaišas krēmkrāsas, bet pirmo dzīves mēnešu laikā savu krāsojumu maina un paliek vai nu gaišāki vai tumšāki, vai arī maina nokrāsu. Jaunākie selekcionētie, ar Bengālas kaķiem pārotie siāmieši tiek dēvēti par ''&ldquo;Serengeti&rdquo;''. Tomēr ''Serengeti'' nereti nav iespējams pat atšķirt no normāla siāmieša. [[Image:Siamese_dark.jpg|thumb|130px|left|Tumšas nokrāsas tradicionālais Siāmas kaķis]] [[Image:Siamese_dark_2.jpg|thumb|130px|left]] [[Image:Baby_Siamese.jpg|thumb|100px|left|Mēnesi vecs Siāmas kaķēns]] [[Image:Baby_Siamese_2.jpg|thumb|150px|left|Mazs siāmietis]] <br style="clear:both;"> {{stub}} [[Category:Mājdzīvnieki]] [[Category:Kaķi]] [[de:Siamkatze]] [[en:Siamese (cat)]] [[es:Gato siamés]] [[fi:Siamilainen kissa]] [[fr:Siamois (chat)]] [[he:חתול סיאמי]] [[nl:Siamees]] [[pl:Kot syjamski]] [[pt:Gato Siamês]] [[sv:Siames]] 5707 15197 2005-06-12T16:33:14Z Evija T 132 5708 15198 2005-06-12T16:33:37Z Evija T 132 5709 15199 2005-06-12T16:34:02Z Evija T 132 5710 15200 2005-06-12T16:34:25Z Evija T 132 5711 15201 2005-06-12T16:34:39Z Evija T 132 5712 42552 2006-04-30T10:37:06Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Lietuva|Lietuvas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 iedzīvotājiem. <table border=0 cellpadding=4 cellspacing=2 width=90%> <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Pilsētas tiesības'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''Apriņķis (''Apskritis'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Alīta]] (''Alytus'')<td>1581.g<td>70 747<td>[[Alītas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Anīkšči]] (''Anykščiai'')<td>1516.g<td>11 568<td>[[Utenas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Birži]] (''Biržai'')<td>1589.g<td>14 911<td>[[Panevēžas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Druskininki]] (''Druskininkai'')<td>1893.g<td>17 791<td>[[Alītas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Elektrēni]] (''Elektrėnai'')<td>1960.g<td>13 721<td>[[Viļņas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Gargždi]] (''Gargždai'')<td>1792.g<td>15 949<td>[[Klaipēdas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Garļava]] (''Garliava'')<td>1809.g<td>13 809<td>[[Kauņas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Jonava]] (''Jonava'')<td>1864.g<td>34 954<td>[[Kauņas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Jonišķi]] (''Joniškis'')<td>1616.g<td>11 113<td>[[Šauļu apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Jurbarka]] (''Jurbarkas'')<td>1611.g<td>13 102<td>[[Tauraģes apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kauņa]] (''Kaunas'')<td>1408.g<td>374 643<td>[[Kauņas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kēdaiņi]] (''Kėdainiai'')<td>1590.g<td>31 980<td>[[Kauņas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kelme]] (''Kelmė'')<td>1947.g<td>10 626<td>[[Šauļu apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Klaipēda]] (''Klaipėda'')<td>1258.g<td>192 307<td>[[Klaipēdas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kretinga]] (''Kretinga'')<td>1609.g<td>22 236<td>[[Klaipēdas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kuršēni]] (''Kuršėnai'') <td>1581.g<td>13 914<td>[[Šauļu apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lentvare]] (''Lentvaris'')<td>XVII gs<td>11 588<td>[[Viļņas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Marijampole]] (''Marijampolė'')<td>1792.g<td>47 613<td>[[Marijampoles apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Mažeiķi]] (''Mažeikiai'')<td>1895.g<td>41 309<td>[[Telšu apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Naujoji Akmene]] (''Naujoji Akmenė'')<td>1965.g<td>11 922<td>[[Šauļu apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Palanga]] (''Palanga'')<td>1932.g<td>17 796<td>[[Klaipēdas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Panevēža]] (''Panevėžys'')<td>1796.g<td>117 395<td>[[Panevēžas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Pluņģe]] (''Plungė'')<td>1792.g<td>23 381<td>[[Telšu apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Prieni]] (''Prienai'')<td>1609.g<td>11 352<td>[[Kauņas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Radvilišķi]] (''Radviliškis'')<td>1932.g<td>19 914<td>[[Šauļu apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Raseiņi]] (''Raseiniai'')<td>XV gs<td>12 523<td>[[Kauņas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Rokišķi]] (''Rokiškis'')<td>1920.g<td>16 255<td>[[Panevēžas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Šauļi]] (''Šiauliai'')<td>1589.g<td>130 587<td>[[Šauļu apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Šilute]] (''Šilutė'')<td>1952.g<td>21 760<td>[[Klaipēdas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Tauraģe]] (''Tauragė'')<td>1507.g<td>27 662<td>[[Tauraģes apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Telši]] (''Telšiai'')<td>1791.g<td>30 098<td>[[Telšu apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ukmerģe]] (''Ukmergė'')<td>XV.gs<td>28 659<td>[[Viļņas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Utena]] (''Utena'')<td>1924.g<td>33 240<td>[[Utenas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Varēna]] (''Varėna'')<td>1946.g<td>10 304<td>[[Alītas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vilkavišķi]] (''Vilkaviškis'')<td>1660.g<td>13 011<td>[[Marijampoles apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Viļņa]] (''Vilnius'')<td>1387.g<td>542 366<td>[[Viļņas apriņķis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Visagina]] (''Visaginas'')<td>1994.g<td>28 348<td>[[Utenas apriņķis]] </table> [[Category:Lietuvas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[de:Liste der Städte in Litauen]] [[en:List of cities in Lithuania]] [[eo:Listo de urboj de Litovio]] [[fi:Luettelo Liettuan kaupungeista]] [[lt:Lietuvos miestai]] [[pl:Miasta na Litwie]] [[pt:Lista de cidades na Lituânia]] [[ru:Города Литвы]] 5713 15203 2005-06-12T19:05:53Z Feens 37 <center> <div class="boilerplate" id="pd" style="width: 95%; margin: 0 auto; text-align: justify; background: #F1F1DE; padding: 0 10px; border: 1px solid #CC9;"> ''This image depicts a [[Seal (device)|seal]], an [[emblem]], a [[coat of arms]] or a [[Crest (heraldry)|crest]]. It may be ineligible for copyright or in the [[public domain]]. In other cases, it is believed that these images may be exhibited on Wikipedia under the '''[[fair use]]''' provision of United States copyright law.'' </div> </center> 5714 15204 2005-06-12T19:11:24Z Feens 37 Avots - geraldika.ru {{gerb}} Avots - geraldika.ru {{gerb}} 5715 51081 2006-06-18T18:43:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Alytus]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Alytus'''</font><br>apriņķa centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map_Alytus.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Lietuva_Alita.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>69 859 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Olita''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1581.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Alītas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapas<td>[http://www.alytus.org/ www.alytus.org] [http://www.alytus.lt/ www.alytus.lt] </table> '''Alīta''' - pilsēta [[Lietuva]]s dienvidos, pie [[Nemūna|Nemūnas]], 65 km uz dienvidiem no [[Kauņa|Kauņas]] un 108 km uz dienvidrietumiem no [[Viļņa]]s. Apriņķa, rajona, pilsētas pašvaldības centrs. Vislielākā [[Dzūkija]]s pilsēta, 69 859 iedzīvotāji (2005). Pilsētā dzīvo 94,7% [[lietuvieši|lietuviešu]], 2,8% [[krievi|krievu]]. Ir rūpniecības un tirdzniecības skola, Alītas kolēģija, tuberkulozes slimnīca, [[Vincs Kudirka|V. Kudirkas]] rajona centrāla slimnīca, sporta celtnes. Pilsētas godam ir nosaukts viens krāteris [[Marss|Marsā]]. ==Vēsture== Alīta pirmoreiz pieminēta 1377. gadā Vyganda Marburgieša hronikā. 1581. gada 15. jūnijā Alītai tika dotas Magdeburga tiesības. Šis datums ir Alītas pilsētas diena. Caur Alītu uz valsts vidieni gāja krustnešu ceļi. Pagātnē Alīta daudz reižu cietusi no svešām armijām. Daudzkārt to izpostījuši ugunsgrēki un citas nelaimes. Vēstures notikumi pilsētu sadalīja divās daļās: Alītā I, kura pārgāja [[Krievija]]i, un Alītā II, kura pārgāja [[Prūsija]]i. Uzvarējusi karā pret [[Napoleons|Napoleonu]], Krievija okupēja visu Alītu. Taču tikai 1915. gadā šīs abas daļas tika apvienotas vienā pilsētā. == Demogrāfija == [[Image:dzimstiba.jpg|thumb|400px|Alītas pilsētas iedzīvotāju dzimstība 1995 - 2001. g. (1000-im iedzīvotāju)]] {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 ! style="background:#efefef;" | Gads ! style="background:#efefef;" | Iedz. |- | [[1827]] || align="right" | 289 (Alīta I) |- | [[1886]] || align="right" | 926 (Alīta I) un 843 (Alīta II) |- | [[1897]] || align="right" | 1435 (Alīta I) un 2010 (Alīta II) |- | [[1923]] || align="right" | 6322 |- | [[1940]] || align="right" | 9900 |- | [[1959]] || align="right" | 9900 |- | [[1970]] || align="right" | 12 400 |- | [[1979]] || align="right" |28 074 |- | [[1989]] || align="right" | 55 509 |- | [[1990]] || align="right" | 74 746 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 ! style="background:#efefef;" | Gads ! style="background:#efefef;" | Iedz. |- | [[1991]] || align="right" | 76 471 |- | [[1992]] || align="right" | 77 432 |- | [[1993]] || align="right" | 77 574 |- | [[1994]] || align="right" | 77 414 |- | [[1995]] || align="right" | 77 302 |- | [[1996]] || align="right" | 77 354 |- | [[1997]] || align="right" | 77 362 |- | [[1998]] || align="right" | 77 178 |- | [[1999]] || align="right" | 77 338 |- | [[2000]] || align="right" | 72 045 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 ! style="background:#efefef;" | Gads ! style="background:#efefef;" | Iedz. |- | [[2001]] || align="right" | 71 491 |- | [[2002]] || align="right" | 71 611 |- | [[2003]] || align="right" |71 482 |- | [[2004]] || align="right" | 70 717 |- | [[2005]] || align="right" | 69 859 |- |} |} ==Kultūra== Pilsētas centrā ir novadpētniecības muzejs, drāmas teātris, A. Matuša muzejs, pie tilta pār Nemunu piemineklis A. Jozapavičum atjēgties. Alītas mežā ir Dziesmu ieleja un piemineklis Alītas 400-ajai jubilejai. Pie meža arī ir Tautas vēsturiskas atmiņas muzejs, A. Jonīna muzejs. ===Baznīcas=== [[Image:baznycia12.jpg|thumb|right|200px|Svētās Marijas Kristiešu Palīdzības Baznīca]] Alītā ir četras baznīcas: *'''Svēto Sargeņģeļu''', celta 1830 g. *'''Svētā Kazimira''' *'''Svētā Ludviga''', celta 1524 g. *'''Svētās Marijas Kristiešu Palīdzības''', visjaunākā pilsētas baznīca, kura sākta celt 1991 g. ==Rūpniecība== Alītas ziemeļrietumos ir rūpniecības rajons, kurā ir daudz kompāniju - "Snaigė", "Alytaus gelžbetonis", "Alkesta", Alytaus šiluminiai tinklai, Alytaus elektros tinklai, "Alytaus tekstilė", Lietuvos žaliava, "Daisotra" un citas. Austrumu rūpniecības rajonā ir "Alita", "Alytaus chemija", "Alytaus Coca - cola" un citas. Dienvidu rūpniecības rajonā - "Astra". <gallery> Image:alytus1.jpg|Biznesa centrs Image:alytus.png|Alīta Image:piliakalnisa.jpg|Alītas pilskalns Image:asavivaldybe.jpg|Alītas pilsētas rātsnams </gallery> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Alytus]] [[en:Alytus]] [[et:Alytus]] [[fr:Alytus]] [[ko:알리투스]] [[lt:Alytus]] [[nl:Alytus]] [[no:Alytus]] [[pl:Olita]] [[ro:Alytus]] [[ru:Алитус]] [[sv:Alytus]] 5716 48629 2006-06-01T13:02:15Z Sss 937 [[Category:Lietuva]] [[Category:Eiropas Savienības pilsētas]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[bg:Категория:Градове в Литва]] [[be:Катэгорыя:Гарады Летувы]] [[da:Kategori:Litauiske byer]] [[de:Kategorie:Ort in Litauen]] [[et:Category:Leedu linnad]] [[en:Category:Lithuanian towns]] [[es:Categoría:Localidades de Lituania]] [[fr:Catégorie:Ville de Lituanie]] [[ko:분류:리투아니아의 도시]] [[id:Kategori:Kota-kota di Lituania]] [[it:Categoria:Città della Lituania]] [[he:קטגוריה:ליטא: ערים]] [[lt:Category:Lietuvos miestai]] [[lb:Category:Stad (Litauen)]] [[mo:Category:Ораше ын Литуания]] [[nl:Categorie:Stad in Litouwen]] [[ja:Category:リトアニアの都市]] [[no:Kategori:Byer i Litauen]] [[nn:Kategori:Byar i Litauen]] [[pl:Kategoria:Miasta Litwy]] [[pt:Categoria:Cidades da Lituânia]] [[ro:Categorie:Oraşe în Lituania]] [[ru:Категория:Города Литвы]] [[sk:Kategória:Mestá v Litve]] [[sr:Категорија:Градови у Литванији]] [[fi:Luokka:Liettuan kaupungit]] [[sv:Kategori:Litauiska städer]] [[zh:Category:立陶宛城市]] 5717 15207 2005-06-12T19:33:38Z Feens 37 Avots:[http://www.is.lt/anyksciai/] {{gerb}} Avots:[http://www.is.lt/anyksciai/] {{gerb}} 5718 15208 2005-06-12T19:34:01Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5719 51179 2006-06-19T00:41:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Anykščiai]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Anykščiai'''</font><br>Utenas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Aniksci.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Aniksci_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>11 568 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1516.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Utenas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.anyksciai.lt www.anyksciai.lt] </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Anykščiai]] [[en:Anykščiai]] [[fi:Anykščiai]] [[lt:Anykščiai]] [[pl:Onikszty]] [[ru:Аникщяй]] 5720 15210 2005-06-12T19:44:18Z Feens 37 No geraldika.ru {{gerb}} No geraldika.ru {{gerb}} 5721 15211 2005-06-12T19:44:46Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5722 51337 2006-06-19T21:04:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Biržai]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Biržai'''</font><br>Panevēžas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Birzi.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Birzi_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>14 911 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Birże''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1589.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Panevēžas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.birzai.lt www.birzai.lt] </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Biržai]] [[en:Biržai]] [[fr:Biržai]] [[lt:Biržai]] [[nl:Biržai]] [[pl:Birże]] [[ru:Биржай]] 5723 15213 2005-06-12T20:20:05Z Feens 37 No no.wiki No no.wiki 5724 51434 2006-06-20T11:56:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Druskininkai]] '''Druskininki''' ([[lietuviešu valoda|lietuviešu]]: ''Druskininkai'' [[baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Druskieniki''; [[poļu valoda|poļu]]: ''Druskienniki'') ir [[kūrortpilsēta]] [[Lietuva|Lietuvā]] pie [[Nemūna]]s upes, netālu no [[Baltkrievija]]s un [[Polija]]s robežas. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Druskininkai'''</font><br>Alītas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map_Druskininkai.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Litauen_Druskininkai.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>17 791 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Druskienniki'''<br> [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] - '''Druskieniki''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1893.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Alītas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.druskininkai.lt www.druskininkai.lt] </table> {{stub}} [[Image:Druskininkai Orthodox Church.jpg|thumb|left|Druskininku Pareizticīgo baznīca]] [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Druskininkai]] [[en:Druskininkai]] [[lt:Druskininkai]] [[nl:Druskininkai]] [[no:Druskininkai]] [[pl:Druskienniki]] [[ru:Друскининкай]] 5725 15215 2005-06-12T20:29:36Z Feens 37 Avots:[http://www.elektrenai.lt/index/virsus.html] {{gerb}} Avots:[http://www.elektrenai.lt/index/virsus.html] {{gerb}} 5726 51997 2006-06-25T15:23:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Elektrėnai]], [[nl:Elektrėnai]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Elektrėnai'''</font><br>Viļņas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Landkarte_Elektrenai.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Elektreni_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>13 721 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no ?.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Viļņas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.elektrenai.lt/ www.elektrenai.lt] </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Elektrėnai]] [[en:Elektrėnai]] [[fr:Elektrėnai]] [[lt:Elektrėnai]] [[nl:Elektrėnai]] [[ru:Электренай]] 5727 15217 2005-06-12T20:40:31Z Feens 37 {{gerb}} {{gerb}} 5728 15218 2005-06-12T20:40:56Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5729 52803 2006-07-01T09:50:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Gargždai]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Gargždai'''</font><br>Klaipēdas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Gargzdi.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Gargzdi_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>15 949 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1792.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Klaipēdas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Gargždai]] [[en:Gargždai]] [[lt:Gargždai]] [[nl:Gargždai]] [[pl:Gargždai]] [[ru:Гаргждай]] 5730 35440 2006-03-20T00:06:05Z YurikBot 213 robot Adding: he, ja, nl, zh [[Image:Crystal Palace.PNG|thumb|300px|left|&ldquo;Kristāla pils&rdquo; fasāde]] <br> '''''The Crystal Palace''''' (tulk. no angļu val. – &ldquo;kristāla pils&rdquo;) – milzīga stiklā un dzelzī darināta Viktorijas laika celtne, viena no 19. gadsimta Lielbritānijas arhitektūras brīnumiem. Sākotnēji uzcelta 1851. gadā [[Haidparks|Haidparkā]], [[Londona|Londonā]], kā starptautiskās kultūras un industrijas izstādes ''[[The Great Exhibition]]'' centrs, bet vēlāk no jauna uzbūvēta Dienvidlondonā. 1936. gadā to nopostīja ugunsgrēks. <br style="clear:both;"> [[Category:Arhitektūra]] [[Category:Londona]] [[de:Crystal Palace (Gebäude)]] [[en:The Crystal Palace]] [[he:ארמון הבדולח]] [[ja:水晶宮]] [[nl:Crystal Palace (gebouw)]] [[zh:水晶宮]] 5732 15221 2005-06-13T21:00:21Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5733 15222 2005-06-13T21:01:51Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5734 42820 2006-05-01T06:51:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Garliava]], [[lt:Garliava]], [[ru:Гарлява]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Garliava'''</font><br>Kauņas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Garglava.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Garlava_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>13 809 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no ?.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Kauņas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>[???] </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Garliava]] [[lt:Garliava]] [[ru:Гарлява]] 5735 15224 2005-06-13T21:11:01Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5736 15225 2005-06-13T21:11:32Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5737 34816 2006-03-19T13:01:19Z YurikBot 213 robot Adding: et <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Jonava'''</font><br>Kauņas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Jonava.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Jonava_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>34 954 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1864.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Kauņas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.jonava.net/ </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[en:Jonava]] [[et:Jonava]] [[lt:Jonava]] [[ru:Йонава]] 5738 15227 2005-06-13T21:20:26Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 5739 15228 2005-06-13T21:23:14Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5740 51493 2006-06-21T00:42:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Joniškis]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Joniškis'''</font><br>Šauļu apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Joniski.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Joniski_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>11 113 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Janiszki''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1616.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Šauļu apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>??? </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Joniškis]] [[en:Joniškis]] [[lt:Joniškis]] [[nl:Joniškis]] [[pl:Janiszki]] [[ru:Йонишкис]] 5741 15230 2005-06-13T21:35:07Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5742 15231 2005-06-13T21:35:39Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5743 46406 2006-05-21T04:47:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Jurbarkas]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Jurbarkas'''</font><br>Tauraģes apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Jurbarka.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Jurbarka_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>13 102 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Georgenburg''', '''Jurgenburg''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1616.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Tauraģes apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.jurbarkas.lt </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Jurbarkas]] [[en:Jurbarkas]] [[lt:Jurbarkas]] [[ru:Юрбаркас]] 5744 15233 2005-06-13T21:50:40Z Feens 37 No lt.wiki No lt.wiki 5745 51452 2006-06-20T16:29:46Z Redagavimas 634 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kaunas'''</font><br>Apriņķa centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:LietuvaKaunas.png|150px|]]<td align=center>[[Image:KNS CoA.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>374 643 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Kowno'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Kauen''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1317.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Kauņas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.kaunas.lt/ </table> '''Kauņa''' - [[Lietuva]]s otrā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, bija Kovnas guberņas centrs (1842. - 1915.) un Lietuvas Republikas galvaspilsēta (1920. - 1940.). Atrodas pie [[Nere]]s ietekas [[Nemuna|Nemunā]], nozīmīgs rūpniecības, transporta, zinātnes un kultūras centrs. No valsts galvaspilsētas Viļņas Kauņa ir 101 km uz rietumiem, šīs divas pilsētas savieno dzelzceļš un automaģistrāle. Tā ir apriņķa, pilsētas pašvaldības un rajona pašvaldības centrs. ==Vēsture== Pēc leģendas Kauņa dibināta 1030. gadā, tomēr pirmoreiz rakstos minēta 1361. gadā. [[Teitoņu ordenis]] 1362. gadā ieņēma un nopostīja pili, tomēr 1404. gadā lietuvieši pili atguva. 1408. gadā [[Vītauts Lielais]] Kauņai piešķīra [[Magdeburgas tiesības]]. 1441. gadā Kauņa iestājās [[Hanza|Hanzas savienībā]]. [[Polijas dalīšanas|Trešajā Polijas dalīšanā]] 1795. gadā Kauņa nokļuva [[Krievija]]s sastāvā. Kauņa bija viens no [[Novembra sacelšanās|Novembra]] (1830-1831) un [[Janvāra sacelšanās]] (1863-1864) centriem. 1862. gadā cauri pilsētai tika ierīkots dzelzceļš un Kauņa kļuva par dzelzceļa mezglu. 1919. gadā, kad [[Viļņa|Viļņu]] ieņema [[boļševiki|boļševiku]] spēki, Kauņa kļuva par faktisko Lietuvas galvaspilsētu (oficiāli tā tika dēvēta par "pagaidu galvespilsētu"). Kauņa bija Lietuvas galvaspilsēta līdz 1940. gadam, kad Viļņa atkal kļuva par Lietuvas (šoreiz gan [[Lietuvas PSR) galvaspilsētu. ==Ekonomika== Kauņa ir liels rūpniecības centrs. No XV gadsimta Kauņa bija slavens kalēju, kurpnieku, podnieku, šuvēju, audēju, galdnieku, stiklinieku darbiem. XVI gadsimta sākumā pilsētā strādāja ap 40 specialitāšu amatnieki, kuri bija apvienojušies cunftēs. Rūpniecības uzņēmumi parādījās XIX gadsimta vidū. Kauņas pilsētas rūpniecība ir apmēram 20% no visas Lietuvas rūpniecības. Visvairāk Kauņas pilsētā attīstītas šādas rūpniecības nozares: pārtikas produktu un dzērienu rūpniecība, vieglā un tekstilrūpniecība, ķīmijas rūpniecība, poligrāfiskā rūpniecība, farmācija, metālrūpniecība, kokapstrāde un mēbeļu rūpniecība. Informācijas tehnoloģijas un elektronika kļūst par nozīmīgu Kauņas ekonomiskās darbības sfēru. Apmēram pusi no savas produkcijas rūpniecības uzņēmumi tirgo iekšzemē, bet otro pusi eksportē. Visvairāk eksportē audumus, metālizstrādājums, elektroierīces, kokmateriālus un to produktus, mēbeles. Visnozīmīgākie eksporta partneri - [[Eiropas Savienība]], [[Skandināvija]]s valstis, [[Krievija]]. Kauņas pilsētas ekonomikā visvairāk investīcijas ir no [[ASV]] un [[Somija]]s. ==Iedzīvotāji== [[Image:Laisves Aleja in Kaunas.jpg|thumb|400px|Laisvės alėja]] Pēc tautības apmēram 93% pilsētas iedzīvotāju ir [[lietvieši|lietuvieši]], 4% - krievu, citu tautību - 3%. Pilsētā dzīvojošās nacionālās minoritātes (cilvēku skaits): * [[krievi]] - 16 662 * [[ukraiņi]] - 1 906 * [[poļi]] - 1 600 * [[baltkrievi]] - 1 142 * [[ebreji]] - 427 * [[vācieši]] - 378 * [[čigāni]] - 364 * [[latvieši]] - 211 * [[tatāri]] - 200 * [[armēņi]] - 141 * citu tautību - 534 Kauņā vai tās apkārtnē dzimuši: *[[Valds Adamkus]] (''Valdas Adamkus'', 1926-) - politiķis, Lietuvas prezidents (1998 – 2003, 2004-) *[[Emma Goldmane]] (''Emma Goldman'', 1869-1940) - anarhiste *[[Vītauts Landsberģis]] (''Vytautas Landsbergis'', 1932-) - politiķis, Lietuvas prezidents (1990 - 1992) *[[Emanuels Levins]] (''Emmanuel Lévinas'', 1906-1995) - [[Francija|franču]] filozofs *[[Hermanis Minkovskis]] (''Hermann Minkowski'', 1864-1909) - matemātiķis *[[Jāzeps Mediņš]] (1877-1947) - latviešu komponists *[[Arvīds Sabonis]] (''Arvydas Sabonis'', 1964-) - basketbolists ==Muzeji== *[http://www.ciurlionis.lt/index.php M. K. Čurļoņa muzejs] *Velnu muzejs <gallery> Image:KaunoPilis.jpg|Kauņas pils Image:VytautoDid.jpg|Vītauta Dižā baznīca Image:Kowno MilitaryMuseum.jpg|Kara muzeja skvēriņš </gallery> ==Ārējās saites== {{commons|Category:Kaunas}} * [http://foto.sanne.lv/kaunas.html Kauņas fotogrāfijas] * [http://www.kaunas.lt/english/ Pilsētas mājaslapa], angliski [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[bat-smg:Kauns]] [[be:Коўна]] [[bg:Каунас]] [[da:Kaunas]] [[de:Kaunas]] [[en:Kaunas]] [[eo:Kaŭnaso]] [[es:Kaunas]] [[et:Kaunas]] [[fi:Kaunas]] [[fr:Kaunas]] [[he:קאונאס]] [[it:Kaunas]] [[ja:カウナス]] [[ko:카우나스]] [[lt:Kaunas]] [[mk:Каунас]] [[nds:Kaunas]] [[nl:Kaunas]] [[no:Kaunas]] [[pl:Kowno]] [[ru:Каунас]] [[sv:Kaunas]] [[zh:考那斯]] 5746 15235 2005-06-13T22:01:39Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5747 15236 2005-06-13T22:02:00Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5748 51261 2006-06-19T09:02:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Kėdainiai]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kėdainiai'''</font><br>Kauņas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Kedaini.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Kedaini_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>31 980 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Kiejdany''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1590.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Kauņas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.kedainiai.info/ </table> [[Image:Kiejdany wooden church.jpg|thumb|250px|left]] [[Image:Kiejdany zbór.jpg|thumb|baznīca Kēdaiņos|250px|left]] [[Category:Lietuvas pilsētas|Kedaini]] [[de:Kėdainiai]] [[en:Kėdainiai]] [[es:Kėdainiai]] [[et:Kėdainiai]] [[fr:Kėdainiai]] [[lt:Kėdainiai]] [[pl:Kiejdany]] [[ru:Кедайняй]] [[sr:Кедаjњај]] 5749 15238 2005-06-13T22:15:23Z Feens 37 No geraldika.ru {{Gerb}} No geraldika.ru {{Gerb}} 5750 15239 2005-06-13T22:15:48Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5751 51209 2006-06-19T04:15:19Z YurikBot 213 robot Modifying: [[pl:Kielmy (Litwa)]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kelmė'''</font><br>Šauļu apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Kelme.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Kelme_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>10 626 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1947.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Šauļu apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.kelme.lt/ </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Kelmė]] [[en:Kelmė]] [[et:Kelmė]] [[ko:켈메]] [[lt:Kelmė]] [[pl:Kielmy (Litwa)]] [[ru:Кельме]] 5752 52715 2006-07-01T04:59:46Z YurikBot 213 robot Modifying: [[tl:Lungsod ng Klaipėda]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Klaipėda'''</font><br>Apriņķa centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Landkarte Klaipeda.PNG|160px|]]<td align=center>[[Image:Klaipedawappen.jpeg|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>192 307 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[vācu valoda|vācu]] - '''Memel''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1258.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Klaipēdas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.klaipeda.lt/ </table> '''Klaipēda''' - trešais pēc lieluma [[Lietuva|Lietuvas]] pilsēta, pie [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]], liela neaizsalstoša jūrosta. 192 307 iedzīvotāji (2005. g.). Klaipēdai ir pašvaldības statuss. Oficiāla pilsētas diena - 15. janvāra. Ik gadu jūlījā pilsētā atrodas Jūras diena. No galvaspilsētas [[Viļņa|Viļņas]] pilsēta ir 311 km uz ziemeļrietumiem. Klaipēdas pilsēta ir pie vietas, kur saplūst Kuršu lagūna un Baltijas jūra. Lagūnas austrumu pusē ir lielāka pilsētas daļa, centrs un vecpilsēta, bet rietumu pusē, kura ir [[Kuršu nērija|Kuršu nērijā]] - Kopgalis un Smiltīne. Klaipēdā ir divas jūru pārceltuves: vecā (pilsētas centrā) un jaunā (vairāk uz dienvidiem). Arī liela osta un internacionāla jūru pārceltuve. Klaipēdā ir unikāls jūru muzejs un delfinārijs. Vecpilsētā ir Vecā (Pirmā) pārceltuve, Drāmas teātris, un Teātra laukums, Izstāžu celtnes, Pils muzejs, Mazās Lietuvas vēstures muzejs, Evaņģēliku luterāņu baznīca, Etnokultūras centrs, Tirgus laukums. <gallery> Image:Klaipeda port.jpg|Klaipēdas osta Image:Memel historisch.JPG|Senās Mēmeles attēls Image:Tharau.jpeg|Piemineklis Klaipēdā </gallery> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[als:Klaipeda]] [[bat-smg:Klaipieda]] [[bg:Клайпеда]] [[ca:Klaipėda]] [[cs:Klajpeda]] [[da:Klaipėda]] [[de:Klaipėda]] [[en:Klaipėda]] [[eo:Klaipeda]] [[es:Klaipėda]] [[et:Klaipėda]] [[fi:Klaipėda]] [[fr:Klaipėda]] [[fy:Klaipeda]] [[he:קליפדה]] [[id:Klaipeda]] [[it:Klaipėda]] [[ja:クライペダ]] [[jbo:klaipedas]] [[ko:클라이페다]] [[la:Memela]] [[lb:Klaipeda]] [[lt:Klaipėda]] [[mk:Клајпеда]] [[mo:Клайпеда]] [[ms:Klaipėda]] [[nds:Klaipėda]] [[nl:Klaipėda]] [[nn:Klaipėda]] [[no:Klaipėda]] [[pl:Kłajpeda]] [[pt:Klaipėda]] [[ro:Klaipėda]] [[ru:Клайпеда]] [[scn:Klaipeda]] [[sr:Клаипеда]] [[su:Klaipéda]] [[sv:Klaipėda]] [[th:ไคลเพดา]] [[tl:Lungsod ng Klaipėda]] [[tt:Klaipėda]] [[vi:Klaipėda]] [[wa:Klaipeda]] [[zh:克莱佩达]] 5753 15242 2005-06-13T22:31:12Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5754 15243 2005-06-13T22:31:35Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5755 51518 2006-06-21T08:45:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Kretinga]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kretinga'''</font><br>Klaipēdas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva Kretinga.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Kretinga gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>22 236 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Kretynga''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1609.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Klaipēdas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.kretinga.lt/ </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Kretinga]] [[en:Kretinga]] [[ko:크레팅가]] [[lt:Kretinga]] [[nl:Kretinga]] [[pl:Kretynga]] [[ru:Кретинга]] 5756 15245 2005-06-13T22:37:27Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5757 15246 2005-06-13T22:37:53Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5758 45249 2006-05-14T22:06:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Kuršėnai]], [[en:Kuršėnai]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kuršėnai'''</font><br>Šauļu apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva Kurseni.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Kurseni gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>13 914 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1581.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Šauļu apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.kursenai.lt/ </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Kuršėnai]] [[en:Kuršėnai]] [[lt:Kuršėnai]] [[ru:Куршенай]] 5759 15248 2005-06-13T22:47:33Z Feens 37 Avots - http://www.ngw.nl/ {{gerb}} Avots - http://www.ngw.nl/ {{gerb}} 5760 15249 2005-06-13T22:48:02Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5761 45251 2006-05-14T22:27:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Lentvaris]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Lentvaris'''</font><br>Viļņas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva Lentvare.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Lentvare gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>11 588 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no ?.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Viļņas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>??? </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Lentvaris]] [[lt:Lentvaris]] [[pl:Landwarów]] [[ru:Лентварис]] 5762 15251 2005-06-14T09:58:02Z Evija T 132 5763 29061 2006-02-07T11:42:20Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Evija T '''Jūrascūciņa''' ir ''Caviidae'' [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]]s ''Cavia'' [[Ģints (bioloģija)|ģints]] [[grauzēji|grauzējs]]. Par spīti nosaukumam, jūrascūciņām nav nekāda sakara nedz ar [[Cūka|cūkām]], nedz ar [[jūra|jūru]]. Kaut arī pazīstamas vairāk kā 20 dažādu šķirņu, visbiežāk sastopamā ir ''C. Porcellus'' &mdash; parastā jūrascūciņa. [[Image:Guinea_pig.jpg|thumb|300px|left|Garspalvainā jeb Angoras jūrascūciņa]] {| border=1 width=250 cellspacing=0 align=right |- |colspan=2 bgcolor=pink align=center|'''Jūrascūciņa'''<br>'''''Cavia'''''<br><small>[[Aizsardzības statuss]] : <font color="forestgreen">{{{}}}</small></font> |- |colspan=2 |[[Image:Guinea 1.jpg|250px|center]] |- |colspan=2 bgcolor=pink align=center|[[Klasifikācija (bioloģija)|Klasifikācija]] |- |width=30%|[[Valsts (bioloģija)|Valsts]]||[[Dzīvnieki]] ([[Animalia]]) |- |width=30%|[[Tips (bioloģija)|Tips]]||[[Hordaiņi]] ([[Chordata]]) |- |[[Klase (bioloģija)|Klase]]||[[Zīdītāji]] ([[Mammalia]]) |- |[[Kārta (bioloģija)|Kārta]]||[[Grauzēji]] ([[Rodentia]]) |- |[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]||([[Caviidae]]) |- |[[Apakšdzimta (bioloģija)|Apakšdzimta]]||([[Caviinae]]) |- |[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]||([[Cavia]]) |- |[[Suga (bioloģija)|Sugas]]||''Cavia porcellus''<br> ''Cavia aperea''<br> ''Cavia tschudii''<br> ''Cavia guianae''<br> ''Cavia anolaimae''<br> ''Cavia nana''<br> ''Cavia fulgida''<br> ''Cavia magna''<br> ''Cavia intermedia'' |- |colspan=2 bgcolor=pink align=center|Dzīvo |- |colspan=2 align=center|{{{dzīvo}}} |- |colspan=2 bgcolor=pink align=center|[[Biotops]] |- |colspan=2 align=center|{{{biotops}}} |- |colspan=2 bgcolor=pink align=center|Pārtika |- |colspan=2 align=center|{{{pārtika}}} |- |} ===Jūrascūciņas izcelsme=== Pirmie ap 2000. g.p.m.ē. jūrascūciņu pieradināja &mdash; un sāka lietot uzturā &mdash; senie [[inki]], kas apdzīvoja [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] [[Andi|Andu]] reģionu jeb tagadējo [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīvijas]] teritoriju. Šai apvidū vēl aizvien jūrascūciņas gan tiek turētas kā [[Mājdzīvnieki|mājdzīvnieki]], gan lietotas uzturā. Peru jūrascūciņas tiek dēvētas par ''cuy'' (dsk. ''cuyes'') un uzskatītas par virtuves delikatesi, ko parasti gatavo cepot. Ceptas jūrascūciņas garša tiek uzskatīta par līdzīgu [[Trusis|truša]] gaļas garšai. Jūrasūciņām ir vēl kāda loma vietējā kultūrā – tās tiek uzskatītas par spējīgām uzņemt sevī ļaunumu un visas kaites un tiek izmantotas dažādos dziedināšanas [[Rituāls|rituālos]]. ---- ===Jūrascūciņas nosaukuma etimoloģija=== [[Angļi|Angļu]] un [[Holandieši|holandiešu]] jūrnieki un tirgotāji ieveda jūrascūciņas [[Eiropa|Eiropā]], kur eksotiskie mīluļi ātri iemantoja popularitāti. Varbūt tādēļ to nosaukumā parādās vārds &ldquo;jūra&rdquo; &mdash; tās nāk no aizjūras. Kā jūrascūciņas kļuva par &ldquo;cūciņām&rdquo;, nav skaidrs. Piemēram, viena versija vēsta, kas šis nosaukums jūrascūciņām radies, jo tās izdod cūkām līdzīgas skaņas. Arī to miesas uzbūve mazliet līdzīga cūkām – ķermenim neproporcionāli liela galva, apaļš rumpis, u.tml. <br> Lai kāda arī nebūtu šī dzīvnieka nosaukuma [[etimoloģija]], šis &ldquo;cūkas&rdquo; vai &ldquo;cūciņas&rdquo; motīvs parādās arī citās valodās, ne tikai latviešu. Piemēram, [[angļu valoda|angliski]] "jūrascūciņa" ir ''guinea pig'' (&ldquo;Gvinejas cūka&rdquo; &mdash; iespējams, tādēļ, ka no [[Latīņamerika|Latīņamerikas]] uz [[Eiropa|Eiropu]] atbraukušie jūrnieki tirgoja tās par vienu [[Gineja|gineju]], vai varbūt tādēļ, ka no [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] uz Eiropu [[kuģis|kuģi]] parasti devās caur [[Gvineja|Gvineju]] [[Āfrika|Āfrikā]]). [[Vācu valoda|Vāciski]] to sauc ''Meerschweinchen'' (&ldquo;Mazā jūras cūka&rdquo; vai drīzāk kā latv. val. &mdash; &ldquo;jūras cūciņa&rdquo;), [[krievu valoda|krieviski]] &mdash; ''Морская свинка'' (&ldquo;jūras cūciņa&rdquo;), [[franču valoda|franciski]] &mdash; ''Cochon d'Inde'', (&ldquo;Indiāņu cūka&rdquo;), holandieši mēdza saukt to par ''guinees biggetje'' (&ldquo;gvinejiešu sivēns&rdquo;), [[Zviedrija|Zviedrijā]] to sauc ''marsvin'' (no [[latīņu valoda|latīņu val]]. ''mare'' (&ldquo;jūra&rdquo;) un [[zviedru valoda|zviedru]] ''svin'' (&ldquo;cūka&rdquo;)), un [[grieķu valoda|grieķiski]] tās sauc par ''ινδικά χοιρίδια'' (&ldquo;[[Indiāņi|indiāņu]] cūciņas&rdquo;). Jūrascūciņas zinātniskais nosaukums ir ''Cavia porcellus'' (''porcellus'' latīniski = &ldquo;cūciņa&rdquo;). ---- ===Jūrascūciņas anatomija=== Pieaugušas jūrascūciņas garums parasti ir ap 20 [[centimetrs|cm]], svars &mdash; 600-1200 [[grams|grami]] (mātītei) un 800-1800 gr (tēviņam). Jūrascūciņai ir ķermenim proporcionāli īsas kājas un liela galva, apaļš, plecīgs rumpis un mazas, apaļas austiņas. Kā jau visiem [[grauzēji]]em, jūrascūciņai ir gari, asi priekšzobi un astoņi [[Dzeroklis|dzerokļi]] barības sakošļāšanai. Jūrascūciņas oža un dzirde ir izcilas, un šīs tai ir daudz labāk attīstītas [[Maņu orgāni|maņas]] nekā redze. [[Dzīvnieki|Dzīvnieka]] ķermeņa [[termperatūra]] ir augstāka nekā [[cilvēks|cilvēkam]], un tās pulss, līdzīgi kā daudziem citiem maziem [[zīdītāji]]em, ir daudz straujāks (120x/min). <br> Jūrascūciņas vidējais mūža ilgums ir 5-6 gadi, bet labos apstākļos tā var nodzīvot līdz pat 10 [[gads|gadiem]]. ---- ===Jūrascūciņas uzvedība=== [[Image:Guinea_baby_1.jpg|thumb|300px|left|8 stundu vecs jūrascūciņas mazulis]] Kā jau visus zālēdājus, arī jūrascūciņu savvaļā apdraud dažādi [[Plēsēji|plēsēji]], tādēļ saspringta uzmanība, kautrība, bailīgums, nervozitāte ir cūciņai izteikti piemītošas īpašības. Jūracūciņa ir draudzīga un skaļa, bet ļoti piesardzīga. Tā labāk cenšas palikt citu neievērota un, atrodoties uzmanības centrā, var saspringt un kļūt nervoza. Līdzīgi uzvedīsies arī pieradināta jūrascūciņa būrītī mājas apstākļos. Bet savvaļā tā slēpjas garajā zālē un [[ūdens]] un barības meklējumos dodas agri no rīta un vēlu vakarā, kad [[gaisma]]s trūkuma dēļ tā nav tik viegli pamanāma. Jūrascūciņa neveido sev midzeni, bet iemitinās kāda cita dzīvnieka pamestā migā. <br> Tomēr jūrascūciņai nepieciešama kompānija, jo arī savvaļā tās dzīvo baros &mdash; parasti [[Harēms|harēmā]], ko vada 1 vīriešu dzimuma līderis. Vienatnē tā kļūs vientuļa un nomākta, tādēļ turēšanai mājas apstākļos ieteicams iegādāties vismaz 2 zvēriņus. Tiesa, tiem jābūt viena dzimuma, jo jūrascūciņas strauji vairojas. Sieviešu dzimuma cūciņa sasniedz dzimumgatavību 4 nedēļu vecumā, vīriešu &mdash; 5-7 nedēļu vecumā. <br> Jūrascūciņu mazuļi agri kļūst pieauguši. To bioloģiskā attīstība notiek ļoti strauji &mdash; atšķirībā no daudziem citiem [[Zīdītāji|zīdītājiem]], tie piedzimst jau ar spalvu un zobiem un acīm vaļā, un pēc pāris dienām jau sāk lietot uzturā to pašu pārtiku, ko viņu vecāki. ---- ===Ārējās saites=== *[http://www.dinozoo.lv/jurasc.html Raksts par jūrascūciņu "Dino Zoo Centrs" mājaslapā] <br> {{stub}} [[Category:Grauzēji]] [[Category:Mājdzīvnieki]] [[en:Guinea pig]] [[cy:Mochyn cwta]] [[da:Marsvin (gnaver)]] [[de:Hausmeerschweinchen]] [[es:Cuy]] [[eo:Kavio]] [[fr:Cochon d'Inde]] [[gl:Cobaia]] [[he:קביה]] [[io:Kobayo]] [[nl:Huiscavia]] [[ja:テンジクネズミ]] [[pl:Świnka morska]] [[pt:Cobaia]] [[simple:Guinea pig]] [[sl:morski prašiček]] [[fi:Marsu]] [[sv:Marsvin]] 5764 15253 2005-06-14T11:21:03Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kēdaiņi]] 5765 15254 2005-06-14T11:22:10Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kēdaiņi]] 5766 15255 2005-06-14T11:23:04Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kēdaiņi]] 5767 15256 2005-06-14T11:24:38Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Lentvare]] 5768 15257 2005-06-14T11:25:31Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kuršēni]] 5769 15258 2005-06-14T11:27:00Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kuršēni]] 5770 15259 2005-06-14T11:27:57Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kuršēni]] 5771 15260 2005-06-14T11:29:37Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kretinga]] 5772 15261 2005-06-14T11:30:51Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Klaipēda]] 5773 15262 2005-06-14T11:31:24Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Klaipēda]] 5774 15263 2005-06-14T11:32:08Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Klaipēda]] 5775 15264 2005-06-14T11:33:25Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kelme]] 5776 15265 2005-06-14T11:34:47Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kauņa]] 5777 15266 2005-06-14T11:35:16Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kauņa]] 5778 15267 2005-06-14T11:35:21Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kauņa]] 5779 15268 2005-06-14T11:36:42Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Jurbarka]] 5780 15269 2005-06-14T11:37:09Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Jurbarka]] 5781 15270 2005-06-14T11:37:11Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Jurbarka]] 5782 15271 2005-06-14T11:38:20Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Jonišķi]] 5783 15272 2005-06-14T11:38:28Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Jonišķi]] 5784 15273 2005-06-14T11:39:23Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Garļava]] 5785 15274 2005-06-14T11:40:06Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Gargždi]] 5786 15275 2005-06-14T11:41:29Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Elektrēni]] 5787 15276 2005-06-14T11:41:32Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Elektrēni]] 5788 15277 2005-06-14T11:46:03Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Druskininki]] 5789 15278 2005-06-14T11:46:31Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Druskininki]] 5790 15279 2005-06-14T11:53:15Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Birži]] 5791 15280 2005-06-14T11:53:18Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Birži]] 5792 15281 2005-06-14T11:54:08Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Alīta]] 5793 15282 2005-06-14T11:54:41Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Alīta]] 5794 15283 2005-06-14T11:55:39Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Anīkšči]] 5795 46483 2006-05-21T06:40:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:יחידות צבאיות]] '''Armijas vienība''' ir organizācija [[bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]]. Tā var sastāvēt no dažāda skaita kareivju, transporta, kuģu vai gaisa kuģu. Armijas, flotes un gaisa spēki ir organizētas hierarhiski dažādu izmēru grupās funkcionālos, taktiskos un administratīvos nolūkos. Tehniski, ''vienība'' ir homogēna militāra struktūra, tāda kā bataljons vai pulks. Rotas, vadi un nodaļas ir to sastāvdaļas. Brigādes un divīzijas ir augstākas pakāpes formējumi, kuri satur savā sastāvā pulkus un bataljonus. Vēl augstāk hierarhijā atrodas korpusi un armijas, kā arī armiju grupas un frontes. Šie paši augstākie formējumi netiek uzskatīti par homogēniem veidojumiem, un bieži tiek izveidoti tikai taktiskiem un stratēģiskiem mērķiem, attiecīgi tiem padotās vienības saglabā atsevišķas komandstruktūras. == Militārās organizācijas hierarhija == Šeit ir uzskaitītas militārās struktūras, tās var atšķirties dažādās valstīs, bet pārsvarā tomēr tās tiek viedotas pēc britu un amerikāņu modeļa. {| border=1 cellpadding=4 cellspacing=0 align=center style="border-collapse:collapse; border:0 none; vertical-align:top;" frame=void rules=rows |- valign=bottom style="border-bottom:3px double #999;" ! align=left | NATO simbols ! align=left | Nosaukums ! align=left | Cilvēku skaits ! align=left | Pakļauto vienību skaits ! align=left | Komandējošais virsnieks |- valign=top style="border-bottom:1px solid #999;" | align=center | XXXXXX | Karadarbības teātris | daudz | 2+ armiju grupas | [[ģenerālis]] vai [[maršals]] |- valign=top style="border-bottom:1px solid #999;" | align=center | XXXXX | [[armiju grupa]] | daudz | 2+ armies | [[ģenerālis]] vai [[maršals]] |- valign=top style="border-bottom:1px solid #999;" | align=center | XXXX | [[armija]] vai [[sarkanā armija|sarkanās armijas]] fronte | daudz | 2+ korpusi | [[ģenerālis]] vai [[maršals]] |- valign=top style="border-bottom:1px solid #999;" | align=center | XXX | [[korpuss]] vai [[sarkanā armija|sarkanās armijas]] armija | 30,000+ | 2+ divīzijas | [[ģenerālleitnants]] |- valign=top style="border-bottom:1px solid #999;" | align=center | XX | [[divīzija]] | 10,000&ndash;20,000 | 2-4 brigādes | [[ģenerālmajors]] |- valign=top style="border-bottom:1px solid #999;" | align=center | X | [[brigāde]] | 2000&ndash;5000 | 2+ pulki vai<br>3&ndash;6 bataljoni | [[brigādes ģenerālis]] |- valign=top style="border-bottom:1px solid #999;" | align=center | III | [[pulks]] | 2000&ndash;3000 | 3&ndash;4 bataljoni | [[pulkvedis]] |- valign=top style="border-bottom:1px solid #999;" | align=center | II | [[bataljons]] | 300&ndash;1000 | 2&ndash;6 rotas vai 4&ndash;6 eskadroni | [[pulkvežleitnants]] |- valign=top style="border-bottom:1px solid #999;" | align=center | I | [[rota (militāra vienība)|rota]] vai [[eskadrons]] | 100&ndash;300 | 3&ndash;6 vadi | [[kapteinis]] vai [[majors]] |- valign=top style="border-bottom:1px solid #999;" | align=center | &bull;&bull;&bull; | [[vads]] | 30&ndash;40 | 2+ nodaļas vai pusvadi | [[leitnants]] vai [[virsleitnants]] |- valign=top style="border-bottom:1px solid #999;" | align=center | &bull;&bull; | [[pusvads]] vai [[nodaļa (militāra vienība)|nodaļa]] | 8&ndash;12 | 2+ nodaļas vai sekcijas | [[apakšvirsnieks]] (no [[kaprālis|kaprāļa]] līdz [[vecākais virsseržants|vecākajam virsseržantam]]) |- valign=top style="border-bottom:1px solid #999;" | align=center | &bull; | [[nodaļa]] vai [[sekcija]] | 8&ndash;12 | 2+ komandas | [[apakšvirsnieks]] (no [[kaprālis|kaprāļa]] līdz [[vecākais virsseržants|vecākajam virsseržantam]]) |- valign=top style="border-bottom:3px double #999;" | align=center | &Oslash; | [[komanda (militārā vienība)|komanda]] | 4&ndash;5 | n/a | [[apakšvirsnieks]] (no [[kaprālis|kaprāļa]] līdz [[seržants|seržantam]]) |} Pakāpieni var tikt izlaisti šajā hierarhijā: piemēram [[Apvienotā Karaliste|Apvienotājā Karalistē]] pulks un brigāde tiek apvienoti un saukti par brigādi, kamēr bataljons dažās [[ieroču šķiras|ieroču šķirās]] tiek saukts par pulku. Turklāt, tikai militārās lielvalstīs ir augstākā ranga militārās struktūras. Piemēram, mūsdienās [[Kanāda|Kanādā]] augstākā miltārā organizācija ir [[divīzija]], bet [[Latvijas armija|Latvijas armijā]] - zemessardzes [[brigāde]]. [[Armija]], [[armiju grupa]] un [[karadarbības teātris]] ir ļoti lieli formējumi, kuri dažādās valstīs jūtami atšķiras lieluma un hierarhijas pozīcijas ziņā. Dažādas [[ieroču šķira|ieroču šķiras]] un valstis var lietot tradicionālus nosaukumus, bieži radot zināmas neskaidrības. Piemēram britu vai kanādiešu tanku pulks (bataljons) ir sadalīts eskadronos (rotās) un grupās (vados), kamēr amerikāņu kavalērijas eskadrons (bataljons) ir sadalīts grupās (rotās) un vados. ==Skat. arī== * [[Salīdzināti armijas rangi]] * [[Armijas rangs]] * [[Amerikas savienoto valsto armijas struktūra]] * [[Britu armijas struktūra]] * [[Latvijas armija]] [[Category:Militārā organizācija]] [[ca:Unitat militar]] [[da:Militær enhed]] [[de:Formation (Militär)]] [[en:Military unit]] [[fa:یگان]] [[fi:Sotilasyksikkö]] [[he:יחידות צבאיות]] [[is:Deildaskipan herja]] [[ja:近代陸軍の編制]] [[no:Militær organisasjon]] [[sl:Vojaške formacije]] [[zh:军事单位]] 5796 15285 2005-06-14T18:15:08Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5797 48950 2006-06-03T07:28:47Z 62.235.40.63 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Marijampolė'''</font><br>Apriņķa centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map Marijampole.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Mariampole gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>47 613 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[PSRS|padomju]] - '''Kapsukas'''<br>[[poļu valoda|poļu]] - '''Mariampol''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1792.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Marijampoles apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.marijampole.lt/ </table> '''Marijampole''' (1956 - 1989. g. Kapsukas) - [[Lietuva|Lietuvas]] pilsēta, 56 km uz dienvidrietumiem no [[Kauņa|Kauņas]]; Marijampoles apriņķa, pašvaldības centrs un visas Suvaļkijas galvaspilsēta. 47 613 iedzīvotāju (2005. g.). No ziemeļiem uz dienvidiem iet dzelzceļš. Attālums no Lietuvas galvaspilsētas [[Viļņa|Viļņas]] - 139 km, no [[Klaipēda|Klaipēdas]] ostas - 236 km. Marijampole ir septītā pēc lieluma Lietuvas pilsēta, no 1994. g. ir apriņķa centrs. Marijampoles pilsētas platība ir 2050,7 ha. Šešupe pilsētu atdala uz diviem daļam, kuras savieno 6 tilti. Lielākā pilsētas daļa ir upes austrumu krastā. Ir Sv. Ercenģeļa Mīkola baznīca, Sv. Jurģa klosteris, evaņģēliku luterāņu baznīca, apriņķa slimnīca, divas audzināšanas mājas (Sv. Ercenģeļa Mīkola un Sv. Marijas). Pilsētas centrā ir J. Basanaviča laukums. Marijampolē ir 27 valsts mācību iestādes: 7 pirmsskolas, 5 dārzi - skolas, 1 elementārskola, 6 vidusskolas, 1 ģimnāzija, Jaunatnes skola, Pieaugušo mācīšanas centrs, 5 papildas mācības iestādes; Marijampolē ir unikāls "Taura" apgabala partizānu un trimdas muzejs. [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Marijampolė]] [[en:Marijampolė]] [[et:Marijampolė]] [[lt:Marijampolė]] [[nl:Marijampolė]] [[pl:Mariampol]] [[ru:Мариямполе]] 5798 15287 2005-06-14T18:33:09Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5799 15288 2005-06-14T18:34:08Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5800 51656 2006-06-23T17:33:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Mažeikiai]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Mažeikiai'''</font><br>Telšu apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva Mazeiki.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Mazeiki gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>41 309 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Możejki''' <tr><td>Pilsēta<td>no ?.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Telšu apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.mazeikiai.lt/ </table> '''Mažeiķi''' - pilsēta [[Lietuva|Lietuvas]] ziemeļrietumos, 46 km uz ziemeļiem no [[Telši|Telšiem]]; Mažeiķu rajona centrs. Pilsētas dienvidos tek Venta. No diendidaustrumiem uz ziemeļrietumiem iet dzelzceļš. Divas baznīcas - Sv. Jēzus Sirds un Sv. Pranciškus Asīžieša, ir mūzikas, horeogrāfijas, tēlotājmākslas, politehnikas skolas, rajona centrāla slimnīca, bērnu bāreņu un vecvecāku mājas, higiēnas centrs. <gallery> Image:Mazeikiai.Naftininku_gatve.jpg|Naftinieku iela (2006) Image:Mazeikiu_kariu_kapines.jpg|Mažeiķu kareivju kapsētas pilsētas parkā <\gallery> [[Category:Lietuvas pilsētas]] </gallery> [[bat-smg:Mažeikē]] [[de:Mažeikiai]] [[en:Mažeikiai]] [[et:Mažeikiai]] [[lt:Mažeikiai]] [[nl:Mažeikiai]] [[pl:Możejki]] [[ru:Мажейкяй]] 5802 15291 2005-06-14T21:20:18Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5803 15292 2005-06-14T21:21:23Z Feens 37 Avots:http://av.lrs.lt/ItemList.aspx?CatID=1&Start=16 {{Gerb}} Avots:http://av.lrs.lt/ItemList.aspx?CatID=1&Start=16 {{Gerb}} 5804 46690 2006-05-21T12:46:20Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Naujoji Akmenė]], [[en:Naujoji Akmenė]], [[lt:Naujoji Akmenė]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Naujoji Akmenė'''</font><br>Šauļu apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva JAkmene.png|160px|]]<td align=center>[[Image:JAkmene gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>11 922 <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Jaunakmene''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1965.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Šauļu apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.akmene.lt/ </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Naujoji Akmenė]] [[en:Naujoji Akmenė]] [[lt:Naujoji Akmenė]] 5805 15294 2005-06-14T21:29:06Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5806 50636 2006-06-15T03:48:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Palanga]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Palanga'''</font><br>Klaipēdas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map Palanga.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Palanga gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>17 796 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Połąga''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1932.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Klaipēdas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.palanga.lt/ </table> [[Image:GintaroMuziejus.jpg|thumb|250px|Dzintara muzejs Palangā|left]] [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Palanga]] [[en:Palanga]] [[et:Palanga]] [[lt:Palanga]] [[mk:Паланга]] [[pl:Połąga]] [[ru:Паланга]] 5807 15296 2005-06-14T22:01:56Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5808 50570 2006-06-14T18:49:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Panevėžys]] Modifying: [[no:Panevėžys]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Panevėžys'''</font><br>Apriņķa centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map Panevezys.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Paneveza gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>117 395 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Poniewież''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1796.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Panevēžas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.panevezys.lt/ </table> '''Panevēža''' - Aukštaitijas galvaspilsēta, 136 km uz ziemeļrietumiem no [[Viļņa|Viļņas]]. Tā ir viena no dižiem [[Lietuva|Lietuvas]] pilsētām (piektais pēc lieluma - 117 395 iedzīvotāju 2005. g.), atrodošs Ziemeļu Lietuvā, pie Nevēžas upes. Viņa platība ~52 km&sup2;. Panevēža ir apriņķa, pilsētas pašvaldības un rajona pašvaldības centrs. Visnozīmīgākas sabiedrības: elektronikas rūpnīca "Ekranas", alus darītava "Kalnapilis", iesala rūpnīca "Viking Malt", dzirnavas "Malsena", audumi "Linas". Pilsēta ir ērtā ģeogrāfiskā stāvoklī, šeit sakrusto visnozīmīgākas automaģistrāles, ir starptautiska "[[Via Baltica]]" maģistrāle. Līdz neaizsalstošas [[Klaipēda|Klaipēdas]] jūrostas - 240 km. Pilsētu krusto dzelzceļš, ir trīs lidostas. Panevēžas centrā, kreisā Nevēžas krastā ir Kristus Karaļa katedrāle, Sv. Trinitātes baznīca, ortodoksu baznīca, evaņģēliku luterāņu baznīca. Citā krastā - Sv. Petra un Povila baznīca un vecās pilsētas kapsētas. Pilsētā ir daži teātri (ievērojamākais - Panevēžas Joza Miltiņa drāmas teātris), arī vienīgs Lietuvā Leļļu ratu teātris, mākslas galerijas. Pie Nevēžas vecgrāvja ir dekoratīvu skulptūru skvērs. Ir slimnīca, apvienotu veselības pakalpojumu centrs. [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[bg:Паневежис]] [[da:Panevezys]] [[de:Panevėžys]] [[en:Panevėžys]] [[et:Panevėžys]] [[fi:Panevėžys]] [[he:פנבז'יס]] [[it:Panevėžys]] [[lt:Panevėžys]] [[mk:Паневежис]] [[nl:Panevėžys]] [[no:Panevėžys]] [[pl:Poniewież]] [[ru:Паневежис]] [[sv:Panevėžys]] 5809 15298 2005-06-14T22:01:25Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5810 15299 2005-06-14T22:02:18Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5811 50648 2006-06-15T05:33:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Plungė]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Plungė'''</font><br>Telšu apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva Plunge.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Plunge gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>23 381 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Pługiniany''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1792.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Telšu apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.plunge.lt/ </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Plungė]] [[en:Plungė]] [[et:Plungė]] [[ko:플룽게]] [[lt:Plungė]] [[pl:Pługiniany]] [[ru:Плунге]] 5812 15301 2005-06-14T22:19:43Z Feens 37 No en.wiki No en.wiki 5813 15302 2005-06-14T22:20:15Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5814 46551 2006-05-21T07:59:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Prienai]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Prienai'''</font><br>Kauņas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva Plunge.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Prienai.jpg|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>11 352 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1609.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Kauņas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.prienai.lt/ </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Prienai]] [[en:Prienai]] [[lt:Prienai]] 5815 15304 2005-06-14T22:29:54Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5816 15305 2005-06-14T22:30:29Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5817 50925 2006-06-18T07:58:09Z 84.50.157.67 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Radviliškis'''</font><br>Šauļu apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva Radviliski.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Radviliski gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>19 914 <tr><td>Citi nosaukumi<td>- <tr><td>Pilsēta<td>no 1932.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Šauļu apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.radviliskis.lt/ </table> '''Radvilišķi''' - pilsēta [[Lietuva|Lietuvas]] ziemeļos, [[Šauļi|Šauļu]] apriņķī, 21 km uz dienvidaustrumiem no Šauļiem; rajona centrs. 19 914 iedzīvotāju (2005). Nozīmīgs dzelzceļa mezgls. Pilsētas rietumos iet dzelzceļš [[Viļņa]] - Šauļi. Ir Sv. Marijas Dzimšanas baznīca, ortodoksu baznīca, kultūras mājas, pasts, rajona centrāla slimnīca, vecās katoļu kapsētas, ortodoksu kapsētas, pilsētas ziemeļos - kareivju kapsētas. [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Radviliškis]] [[et:Radviliškis]] [[en:Radviliškis]] [[lt:Radviliškis]] 5818 15307 2005-06-14T22:39:41Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5819 15308 2005-06-14T22:40:15Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5820 51768 2006-06-24T16:15:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Raseiniai]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Raseiniai'''</font><br>Kauņas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva Raseini.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Raseini gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>12 523 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Rosienie''' <tr><td>Pilsēta<td>no XV.gs <tr><td>Apriņķis<td>[[Kauņas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.raseiniai.lt/ </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Raseiniai]] [[en:Raseiniai]] [[et:Raseiniai]] [[lt:Raseiniai]] 5821 15310 2005-06-14T22:53:07Z Feens 37 no lt.wiki no lt.wiki 5822 15311 2005-06-14T22:55:19Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5823 26701 2006-01-12T00:50:31Z 83.175.147.178 +pl <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rokiškis'''</font><br>Panevēžas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva Rokiski.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Rokiskio herbas.jpg|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>16 255 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Rakiszki''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1920.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Panevēžas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.rokiskis.lt/ </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Rokiškis]] [[en:Rokiškis]] [[lt:Rokiškis]] [[pl:Rakiszki]] [[ru:Рокишкис]] 5824 15313 2005-06-15T07:43:22Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Marijampole]] 5825 15314 2005-06-15T07:44:01Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Marijampole]] 5826 15315 2005-06-15T07:44:27Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Marijampole]] 5827 15316 2005-06-15T07:45:39Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Mažeiķi]] 5828 15317 2005-06-15T07:45:44Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Mažeiķi]] 5829 15318 2005-06-15T07:46:47Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Naujoji Akmene]] 5830 15319 2005-06-15T07:46:55Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Naujoji Akmene]] 5831 15320 2005-06-15T07:48:06Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Palanga]] 5832 15321 2005-06-15T07:48:15Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Palanga]] 5833 15322 2005-06-15T07:50:09Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Panevēža]] 5834 15323 2005-06-15T07:50:38Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Panevēža]] 5835 15324 2005-06-15T07:51:07Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Panevēža]] 5836 15325 2005-06-15T07:51:12Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Panevēža]] 5837 15326 2005-06-15T07:52:36Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Pluņģe]] 5838 15327 2005-06-15T07:53:12Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Pluņģe]] 5839 15328 2005-06-15T07:53:16Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Pluņģe]] 5840 15329 2005-06-15T07:54:49Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Pluņģe]] 5841 15330 2005-06-15T07:55:36Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Prieni]] 5842 15331 2005-06-15T07:56:26Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Radvilišķi]] 5843 15332 2005-06-15T07:57:03Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Raseiņi]] 5844 15333 2005-06-15T07:57:35Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Raseiņi]] 5845 15334 2005-06-15T07:58:46Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Rokišķi]] 5846 15335 2005-06-15T07:59:31Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Rokišķi]] 5847 15336 2005-06-15T08:51:02Z Juris 164 Putekļu ērcīte salīdzinājumā ar nano mehānismu Putekļu ērcīte salīdzinājumā ar nano mehānismu 5848 39281 2006-04-08T17:22:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Solvind]] [[Saule]] nemitīgi uz visām pusēm izstaro daļiņu plūsmu (protonus, elektronus, He kodolus u.c.), kuru tēlaini sauc par '''Saules vēju'''. Tas skar praktiski visas [[Saules sistēmas]] planētas, arī [[Zeme|Zemi]]. Pēdējo gan aizsargā [[magnētiskais lauks]], un Saules vējš Zemi galvenokārt apliec. Mierīgā (Saules) laikā pēc [[Mariner 2|kosmiskās stacijas Mariner 2 ]] (tā lidoja uz Venēru) datiem starpplanētu telpā Zemes orbītas tuvumā Saules vēja intensitāte bija ~5 protoni/cm3, ātrums 500 km/s, savukārt Saules aktivitātes periodos tā ātrums pieaug līdz 1500 km/s, bet intensitāte - līdz 100 [[protons|protoniem]]/cm3. Viena no Saules vēja redzamajām izpausmēm ir [[komēta|komētu]] "astes". Saule ir pastāvīga zvaigzne, tās starojuma summārā intensitāte variē apmēram 2% robežās. Ja šīs variācijas būtu lielākas, tad "+" gadījumā Zeme drīz pārvērstos nedzīvā [[tuksnesis|tuksnesī]], bet "-" gadījumā - pārklātos ar biezu [[ledus]] kārtu. Zeme ik gadu saņem 751 1015 kilovatstundas Saules enerģijas, redzamās [[gaisma|gaismas]] un infrasarkanais starojums ir visai pastāvīgi, mainīgāki ir īsviļņu (ultravioletais, rentgena, gamma), kā arī [[radiostarojums]]. Viena no Saules aktivitātes izpausmēm ir tās uzliesmojumi, kad dažu minūšu laikā notiek kolosālas jaudas sprādzieni un palielinās rentgenstarojuma intensitāte, radioviļnu plūsma un korpuskulārais starojums, t.s. Saules kosmiskie stari - dažādu elementu [[jons|joni]], [[protons|protoni]], [[elektrons|elektroni]], hēlija kodoli, kuru ātrums ir tuvs [[gaismas ātrums|gaismas ātrumam]]. [[Category:Saule]] [[Category:Astronomija]] [[ca:Vent solar]] [[cs:Sluneční vítr]] [[da:Solvind]] [[de:Sonnenwind]] [[en:Solar wind]] [[es:Viento solar]] [[fi:Aurinkotuuli]] [[fr:Vent solaire]] [[gl:Vento solar]] [[he:רוח השמש]] [[id:Angin matahari]] [[io:Sunala vento]] [[it:Vento solare]] [[ja:太陽風]] [[ko:태양풍]] [[la:Ventus solaris]] [[lt:Saulės vėjas]] [[ms:Angin suria]] [[nl:Zonnewind]] [[no:Solvind]] [[pl:Wiatr słoneczny]] [[ru:Солнечный ветер]] [[scn:Ventu sulari]] [[sk:Slnečný vietor]] [[sl:Sončev veter]] [[sv:Solvind]] [[th:ลมสุริยะ]] [[vi:Gió Mặt Trời]] [[zh:太阳风]] 5849 51389 2006-06-20T07:41:38Z Dainis 876 [[Image:Jupiter.jpg|thumb|Planēta Jupiters]] '''Jupiters''' - [[pēc masa|masas]] 318 x lielāks par [[Zeme|Zemi]], pēc diametra 11 x, ja būtu vēl ~ 10 x lielāks, tad dzīļu [[temperatūra]] būtu piemērota kodolu sintēzes procesiem. Virsmas temperatūra ~ -130oC (140 K). Ir spēcīgs [[magnētiskais lauks]]. Ārējā gāzveida sfēra (atmosfēra?) sastāda 2 % no Jupitera radiusa, satur 77 % [[Ūdeņradis|H]] un 20 % [[Hēlijs|He]], pārējais [[amonjaks]] un [[metāns]]. Dziļāk viela paliek blīvāka, zināmā mērā līdzinoties šķidrumam (attālumi starp molekulām ir tuvi pašu molekulu izmēriem), bet bez robežvirsmas ar atmosfēru; šī sfēra aizņem 22 % no planētas radiusa, bet apmēram pusi no tā - metālizētā ūdeņraža sfēra, kura rada spēcīgo planētas magnētisko lauku. Dzelzs-silikātu kodols aizņem 1/4 daļu no Jupitera radiusa, tā temperatūra sasniedz 25000 K, spiediens 5 milj.MPa. Daži speciālisti turpretī uzskata, ka Jupiteram dzelzs-silikātu kodola vispār nav. Jupiters uzskatāms par kaut ko vidēju starp [[pundurzvaigzne|pundurzvaigznīti]] un Zemes tipa planētām. Jupiteram ir virkne dabisko pavadoņu. Pirmos četrus [[Jupitera pavadoņi|Jupitera pavadoņus]] atklāja jau 1610. gadā [[Galileo Galilejs]]. Starpplanētu kosmiskās zondes atklāja arī Jupitera gredzenu sistēmu, līdzīgu tai, kāda ir ap [[Saturns|Saturnu]], tikai mazāku. {{Saules sistēma}} [[Category:Planētas]] [[Category:Jupiters (planēta)]] [[af:Jupiter (planeet)]] [[als:Jupiter (Planet)]] [[bg:Юпитер (планета)]] [[bn:জুপিটার]] [[bs:Jupiter]] [[ca:Júpiter (planeta)]] [[cs:Jupiter (planeta)]] [[cy:Iau (planed)]] [[da:Jupiter (planet)]] [[de:Jupiter (Planet)]] [[en:Jupiter]] [[eo:Jupitero]] [[es:Júpiter (planeta)]] [[et:Jupiter (planeet)]] [[eu:Jupiter (planeta)]] [[fi:Jupiter]] [[fr:Jupiter (planète)]] [[ga:Iúpatar (pláinéad)]] [[gl:Xúpiter (planeta)]] [[gu:ગુરુ (ગ્રહ)]] [[he:צדק (כוכב לכת)]] [[hr:Jupiter (planet)]] [[hu:Jupiter (bolygó)]] [[id:Jupiter]] [[io:Jupitero]] [[is:Júpíter (reikistjarna)]] [[it:Giove (astronomia)]] [[ja:木星]] [[ko:목성]] [[la:Iuppiter (planeta)]] [[lt:Jupiteris (planeta)]] [[ms:Musytari]] [[mt:Ġove (pjaneta)]] [[nl:Jupiter (planeet)]] [[nn:Planeten Jupiter]] [[no:Jupiter (planet)]] [[pl:Jowisz]] [[pt:Júpiter (planeta)]] [[ro:Jupiter (planetă)]] [[ru:Юпитер (планета)]] [[scn:Giovi]] [[simple:Jupiter (planet)]] [[sk:Jupiter (planéta)]] [[sl:Jupiter (planet)]] [[sr:Јупитер (планета)]] [[sv:Jupiter]] [[ta:வியாழன் (கோள்)]] [[th:ดาวพฤหัสบดี]] [[tl:Jupiter]] [[tr:Jüpiter (gezegen)]] [[uk:Юпітер (планета)]] [[vi:Mộc Tinh]] [[zh:木星]] 5851 20977 2005-10-15T05:27:45Z Yyy 146 cat * [[Category:Karš]] 5852 15341 2005-06-17T18:10:08Z Evija T 132 5853 51006 2006-06-18T14:38:19Z Knakts 848 -kat '''Jūras žagata''' (''Haematopus ostralegus'') ir ''Haematopodidae'' dzimtas [[Bridējputni|bridējputns]]. Jūras žagata ir [[Gājputni|gājputns]]. Tā ziemo Ziemeļāfrikā, Dienvidāzijā un lielākajā [[Eiropa|Eiropas]] dienvidu daļā. [[Īrija|Īrijā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un Eiropas piekrastē iepretim [[Britu salas|Britu salām]] tā uzturas cauru gadu. Neskaitot vairošanās un [[Ligzdošana|ligzdošanas]] laiku, tā ir izteikts bara putns. <br> {| border=1 width=250 cellspacing=0 align=right |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center| '''Jūras žagata'''<br>'''''Haematopus ostralegus'''''<br><small>[[Aizsardzības statuss]] : <font color="forestgreen">{{{}}}</small></font> |- |colspan=2|[[Image:Haematopus_ostralegus.jpg|250px|center]] |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center|'''Klasifikācija''' |- |width=30%|[[Valsts (bioloģija)|Valsts]]||[[Dzīvnieki]] ([[Animalia]]) |- | |[[Tips (bioloģija)|Tips]]||[[Hordaiņi]] ([[Chordata]]) |- |[[Klase (bioloģija)|Klase]]||[[Putnu klase|Putni]] ([[Aves]]) |- |[[Kārta (bioloģija)|Kārta]]||[[Tārtiņveidīgo kārta|Tārtiņveidīgie]] ([[Charadriiformes]]) |- |[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]||[[Jūrasžagatu dzimta]]|[[Jūrasžagatu]] ([[Haematopodidae]]) |- |[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]||([[Haematopus]]) |- |[[Suga(bioloģija)|Suga]]||Jūras žagata (Haematopus ostralegus) |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center|Dzīvo |- |colspan=2 align=center|{{{dzīvo}}} |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center|[[Biotops]] |- |colspan=2 align=center|{{{biotops}}} |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center|Pārtika |- |colspan=2 align=center|{{{pārtika}}} |- |} ===Jūras žagatas izskats un raksturīgās pazīmes=== Savu nosaukumu tā, visticamāk aizguvusi no [[Žagata|žagatas]] tai līdzīgo krāsu dēļ. Jūras žagata ir liela, pamanāma un skaļa. Tai ir melnbalts apspalvojums, sarkanas acis, garš un spēcīgs oranži-sarkans [[Knābis|knābis]], ko tā izmanto [[Gliemis|gliemju]] un [[Molusks|molusku]] pāršķelšanai vai zemes [[Tārps|tārpu]] meklēšanai, un brišanai piemēroti garas, sārtas kājas. <br> Knābju forma variē. Jūras žagata ar platu knābi lietos to, lai piekļūtu gliemim, sadragājot vai atplēšot vaļā tā čaulu, bet žagata ar spicu knābi spēs viegli izrušināt no zemes dažādus tārpus un kukaiņus. <br> Sava melnbaltā apspalvojuma (melno muguru un galvu ar baltajiem spārnu galiem, asti un pavēderi) dēļ jūras žagatu lidojumā nav iespējams sajaukt ar citiem putniem. Jauns putns gan ir brūnganāks, un tam ir balta apkaklīte un pamanāmi blāvāks knābis. Jūras žagatas spalgais, skaļais kliedziens ir tik pat uzkrītošs un atpazīstams, kā tās izskats. <br> ===Ligzdošanas vietas=== Jūras žagata savu [[Ligzda|ligzdu]] veidos uz kailiem akmeņiem un oļiem [[Jūra|jūras]] piekrastē vai grantainas [[Sala|salas]] iekšienē. Katrā ligzdošanas reizē jūras žagatas mātīte izdēs 2 līdz 4 oliņas. <br> [[Latvija|Latvijā]] gar [[Upe|upēm]] un [[Liedags|liedagiem]] katru gadu ligzdo aptuveni 50-80 pāri. 2005. gada maijā viens jūras žagatu pāris piepulcējās [[Lielais ķīris|lielo ķīru]] un zīriņu baram un apmetās ligzdošanai uz [[Preses nams|Preses nama]] jumta [[Rīga|Rīgā]], [[Daugava|Daugavas]] kreisajā krastā, kur izperēja un izaudzināja 2 mazus putnēnus. <br> [[Image:Scholekstereieren.jpg|thumb|150px|left|Ligzda ar oliņām]] [[Image:240px-Haematopus_ostralegus1.jpg|thumb|150px|left|Mazs putnēns]] [[Image:Haematopus_ostralegus2.jpg|thumb|150px|left|Jūras žagata un [[akmeņtārtiņš]]]] <br style="clear:both;"> [[Image:juras_zagata.jpg|thumb|150px|left|Jūras žagata ''(Haematopus ostralegus)'']] <br style="clear:both;"> ===Putna nozīme ekosistēmas pētīšanā=== [[Image:Haematopus_ostralegus_distr.png|thumb|350px|right|Putna izplatība:<br>dzeltens=vasarā<br>zils=ziemā<br>zaļš=cauru gadu]] Jūras žagatu izskats un izturēšanās ir ļoti viegli identificējami. Pēc šo putnu skaita, uzturēšanās un uzvedības var izdarīt nozīmīgus secinājumus par attiecīgā reģiona [[Vide|vides]] veselības stāvokli. Piemēram, ilgstoši pētīta putnu uzvedība barības meklējumos tiek Ziemeļvācijā, [[Nīderlande|Nīderlandē]] un Ziemeļrietumanglijā. <br> ===Jūras žagata kā nacionālais putns=== Jūras žagata ir [[Farēru salas|Farēru salu]] nacionālais putns. [[Image:Faroe_stamp_421_bird_eggs_oystercatcher.jpg|thumb|150px|left|2002. gada izlaiduma Farēru salu marka ar jūras žagatas (''Tjaldur'') attēlu]] [[Image:Faroe stamp 023 oyster catcher.jpg|thumb|200px|left|1977. gada Farēru salu marka]] <br style="clear:both;"> ---- ===Ārējās saites=== *[http://www.putni.lv/ Putni Latvijā un pasaulē] *[http://www.putni.lv/lvp_frames.htm / Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību.] Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti. * [http://www.lob.lv/ Latvijas Ornitoloģijas Biedrība] <br> {{stub}} [[Category:Putni]] [[bg:Стридояд]] [[br:Morbig]] [[cs:Ústřičník velký]] [[cy:Pioden y Môr]] [[da:Strandskade]] [[de:Austernfischer]] [[en:Eurasian Oystercatcher]] [[fi:Meriharakka]] [[fo:Tjaldur]] [[fr:Huîtrier pie]] [[fy:Strânljip]] [[ja:ミヤコドリ]] [[ko:검은머리물떼새]] [[lt:Jūrinė šarka]] [[nl:Scholekster]] [[no:Tjeld]] [[pl:Ostrygojad]] [[sv:Strandskata]] 5854 15343 2005-06-17T21:14:32Z Feens 37 Avots:http://www.geraldika.ru {{Gerb}} 5855 51056 2006-06-18T16:20:38Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Šiauliai]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Šiauliai'''</font><br>Apriņķa centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Map Siauliai.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Sauli gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>130 587 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[jidišs|jidišā]] - '''שאַװל''' (''Šavl'')<br>[[poļu valoda|poļu]] - '''Szawle'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Schaulen''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1589.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Šauļu apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.siauliai.lt/ </table> '''Šauļi''' - pilsēta [[Lietuva|Lietuvas]] dienvidos, 210 km uz ziemeļrietumiem no [[Viļņa|Viļņas]] un 160 km uz austrumiem no [[Klaipēda|Klaipēdas]]. Tā ir ceturtā pēc iedzīvotāju skaitļu Lietuvas pilsēta (130 020 iedz., 2005 m.).Apriņķa, pilsētas pašvaldības un rajona pašvaldības centrs. Pilsētas dienvidos ir liels Rēkīvas ezers, uz ziemeļiem no viņa - Marģu dīķis; pilsētas ziemeļos ir Talšas ezers, vēl uz ziemeļiem - Ginkūnu ezers. Šauļi ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls - no šeit iet ceļi uz [[Rīga|Rīgu]], Viļņu, Kauņu un citus. Pilsētas centrs - Tirgus laukums, drīz kura ir Pilsētas parks. Vislielākais pilsētas parks - Salduves, netālu ir Salduves uzkalns. Citā ezera krastā - vecas kapsētas. Pilsētas dienvidaustrumos ir lidosta, kurā ir [[NATO]] aviācijas spēki. [[Image:Gorakrzyz.jpg|thumb|Krusta kalns pie Šauļiem|250px|left]] [[Image:Szawle katedra.jpg|thumb|Šauļu katedrāle|250px|left]] [[Category:Lietuvas pilsētas|Szauli]] [[bg:Шяуляй]] [[da:Siauliai]] [[de:Šiauliai]] [[en:Šiauliai]] [[es:Šiauliai]] [[et:Šiauliai]] [[fi:Šiauliai]] [[fr:Šiauliai]] [[lt:Šiauliai]] [[mo:Шяуляй]] [[nl:Šiauliai]] [[no:Šiauliai]] [[pl:Szawle]] [[ro:Šiauliai]] [[ru:Шяуляй]] [[sv:Šiauliai]] [[yi:שאַװל]] 5856 15345 2005-06-17T21:16:24Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5857 18102 2005-08-15T03:32:18Z Zwobot 201 robot Modifying: en '''Šilute''' ([[lietuviešu valoda|lietuviešu]]: ''Šilutė'') ir pilsēta [[Klaipēda]]s apriņķī [[Lietuva]]s rietumos, starp Klaipēdu un [[Krievija]]s robežu ([[Kaļiņingrada]]s apgabalu). Pilsēta atrodas maz industrializētā reģionā, kur [[Nemūna]] ietek [[Kuršu joma|Kuršu jomā]]. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Šilutė'''</font><br>Klaipēdas apriņķis |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Map Silute.png|160px|]] | align=center | [[Image:Silute gerb.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 21 760 |- | Citi nosaukumi | [[poļu valoda|poļu]] - '''Szyłokarczma'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Heydekrug''' |- | Pilsēta | no 1952.g |- | Apriņķis | [[Klaipēdas apriņķis]] |- | Mājaslapa | http://silute.kryptis.lt/ |} [[Category:Lietuvas pilsētas|Szilute]] [[de:Šilutė]] [[en:Šilutė]] [[ko:실루테]] [[lt:Šilutė]] [[pl:Szyłokarczma]] 5858 15347 2005-06-17T21:34:53Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5859 15348 2005-06-17T21:35:29Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5860 50783 2006-06-17T07:39:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Tauragė]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Tauragė'''</font><br>Apriņķa centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Taurage.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Taurage gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>27 662 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Taurogi'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Tauroggen''' <tr><td>Pilsēta<td>no ?.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Tauraģes apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.taurage.lt/ </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Tauragė]] [[en:Tauragė]] [[et:Tauragė]] [[lt:Tauragė]] [[nl:Tauragė]] [[pl:Taurogi]] [[ru:Таураге]] 5861 15350 2005-06-17T21:49:13Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5862 15351 2005-06-17T21:49:37Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5863 50894 2006-06-18T05:22:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[bat-smg:Telšē]], [[et:Telšiai]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Telšiai'''</font><br>Apriņķa centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Telsi.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Telsi gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>30 098 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Telsze''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1791.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Telšu apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.telsiai.lt/ </table> ====Cilvēki==== Telšos dzimuši: *[[Gabriels Narutovičs]] (''Gabriel Narutowicz'', 1865 - 1922) - [[Polija|Polijas]] pirmais prezidents. [[Category:Lietuvas pilsētas]] ====Ārējās saites==== *[http://telsiai.info Telšu portāls] *[http://mastis.telsiai.info FK MASTIS-Telšu futbola klubs] *[http://osk.telsiai.info OK Telsiai - Telšu orietēšanās klubs] [[bat-smg:Telšē]] [[de:Telšiai]] [[en:Telšiai]] [[et:Telšiai]] [[lt:Telšiai]] [[nl:Telšiai]] [[pl:Telsze]] [[ru:Тельшяй]] [[tt:Telšiai]] 5864 15353 2005-06-17T21:57:48Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5865 15354 2005-06-17T21:58:18Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5866 51926 2006-06-25T09:45:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Ukmergė]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ukmergė'''</font><br>Viļņas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Ukmerge.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Ukmerge gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>28 659 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Wiłkomierz''' <tr><td>Pilsēta<td>no XV.gs <tr><td>Apriņķis<td>[[Viļņas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.ukmerge.lt/ </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Ukmergė]] [[en:Ukmergė]] [[et:Ukmergė]] [[lt:Ukmergė]] [[pl:Wiłkomierz]] [[ru:Укмерге]] 5867 15356 2005-06-17T22:09:05Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5868 15357 2005-06-17T22:09:36Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5869 50908 2006-06-18T06:45:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Utena]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Utena'''</font><br>Apriņķa centrs </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Utena.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Utena gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>33 240 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Uciana''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1924.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Utenas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.utena.lt/ </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Utena]] [[en:Utena, Lithuania]] [[fr:Utena (ville)]] [[lt:Utena]] [[nl:Utena]] [[pl:Uciana]] [[ro:Utena]] [[ru:Утена]] [[sv:Utena]] 5870 15359 2005-06-17T22:17:55Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5871 15360 2005-06-17T22:18:24Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5872 46637 2006-05-21T10:06:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Varėna]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Varėna'''</font><br>Alītas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Varena.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Varena gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>10 304 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Orany''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1946.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Alītas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.varena.lt </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Varėna]] [[en:Varėna]] [[lt:Varėna]] [[pl:Varėna]] [[ru:Варена]] 5873 15362 2005-06-17T22:27:17Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5874 15363 2005-06-17T22:27:46Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5875 52049 2006-06-25T22:44:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Wiłkowiszki]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Vilkaviškis'''</font><br>Marijampoles apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Vilkaviski.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Vilkaviski gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>13 011 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[poļu valoda|poļu]] - '''Wiłkowyszki''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1660.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Marijampoles apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.vilkaviskis.lt </table> [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Vilkaviškis]] [[lt:Vilkaviškis]] [[pl:Wiłkowiszki]] 5876 15365 2005-06-17T22:43:44Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5877 15366 2005-06-17T22:44:20Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5878 53380 2006-07-03T06:24:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[ku:Vilnius]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Vilnius'''</font><br>Valsts galvaspilsēta </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Vilna.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Vilna gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2003)<td>541 600 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[baltkrievu valoda|baltkrievu]] - '''Вільня'''(''Viļņa'')<br>[[poļu valoda|poļu]] - '''Wilno'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Wilna''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1387.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Viļņas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.vilnius.lt </table> [[Image:GediminasCastle002.jpg|thumb|250px|[[Ģedimins|Ģedimina]] tornis Viļņā - pilsētas simbols]] {{commons|Vilnius}} '''Viļņa''' (''Vilnius'') - pilsēta [[Lietuva|Lietuvas]] dienvidaustrumos, [[Nere (upe)|Neres]] (''Neris'') un Vilneles (''Vilnelė'') upes sateces vietā. Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Pilsēta ar bagātīgu vēsturi, jo ilgus gadsimtus bijusi [[Lietuvas dižkunigaite|Lietuvas dižkunigaites]] galvaspilsēta. No 1579.gada Viļņā darbojas [[Viļņas universitāte|universitāte]]. Viļņu par savu kultūras centru vēsturiski uzskata - [[lietuvieši]], [[poļi]], [[ebreji]] un [[baltkrievi]]. Viļņa slavena ar savu gleznaino vecpilsēu, kura iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. ====Leģenda par pilsētas rašanos==== Pusleģendārais Lietuvas valdnieks [[Šventaraģis]] (''Šventaragis'') bija iemīļojis vietu, kur Vilneles upe ietek Nerē, un pēc savas nāves licis sevi šeit sadedzināt. Kopš tiem laikiem šī vieta saucas Šventaraga ieleja (''Šventaragio slėnis''). Pēc gadiem Lietuvas dižkunigaitis [[Ģedimins]] medījis savas galvaspilsētas [[Traķi|Traķu]] apkārtnē. Miegā pēc medībām viņš sapnī redzēja dzelzs vilku, kurš skaļi gaudojis kalna virsotnē. No rīta, jautādams [[krīvs|krīvam]] [[Lizdeiķis|Lizdeiķim]] (''Lizdeika''), ko tas varētu nozīmēt, tas teicis, ka dzelzs vilks nozīmē, ka šeit izaugs varena pilsēta, kuras slava būs dzirdama kā vilka gaudošana tālu pasaulē. Ģedimins licis šeit dibināt savu jauno galvaspilsētu, bet Lizdeiķis ieguvis vārdu [[Radzivili|Radzivils]] ([[poļu valoda|poļu]] - radzić (''dot padomu'')), nodibinot vienu no ietekmīgākajām Lietuvas augstmaņu dzimtām. ====Vēsture==== Arheoloģiskie izrakumi vēsta, ka Viļņas vecpilsētas kultūras slānis (koka ceļa paliekas) sniedz X-XI gs., bet vissenākie mūrētas ēkas liecinājumi ir no XIII gs. Tie ir [[Mindaugs|Mindauga]] laikos stāvējušas baznīcas (?) pamati, kas tika atrasti XX gs. pašās beigās, pētot Valdnieku pils drupas Katedrāles laukumā. Rakstos Viļņa pirmoreiz pieminēta 1323. gadā, kad [[Ģedimins]] šeit uzceļ koka pili. 1325. gadā Ģedimins to pieminējis par savu galvaspilsētu, kā arī aicinājis [[Hanza|Hanzas]] pilsētu iedzīvotājus apmesties pilsētā. 1387. gadā [[Jagailis]] piešķīra Viļņai pilsētas tiesības. No 1503. līdz 1522. gadam pilsētā tika uzcelti aizsardzības mūri. Viļņa vislielāko uzplaukumu sasniedza [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] karaļa [[Sigismunds I|Sigismunda I]] laikā, kad 1544. gadā Viļņa kļuva par karaļa galma pilsētu. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] nodibināja Viļņas universitāti. 1655. gadā [[Krievija|krievi]] pilsētu ieņēma un nopostīja. Pēc [[Polijas dalīšanas|Trešās Polijas dalīšanas]] Viļņa nokļuva [[Krievija|Krievijas]] sastāvā, un kļuva par [[Viļņas guberņa|Viļņas guberņas]] centru. 1812. gadā pilsētu ieņēma [[Napoleons|Napoleona]] karaspēks. Atkāpjoties Napoleona karaspēks atkal devās caur Viļņu; gan pašā Viļņa, gan tās apkārtnē no bada un augstuma gāja bojā tūkstošiem [[Francija|franču]] kareivju. Pēc 1831. gada [[Novembra sacelšanās Polijā|Novembra sacelšanās]] Viļņas universitāte tika slēgta. Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās Polijā|Janvāra sacelšanās]] sekoja smagas represijas, Krievijas gubernators [[Mihails Muravjovs]] tika iesaukts par "Viļņas kārēju". [[Image:Vilnius 1576.jpg|thumb|250px|Viļņa 1576. gadā]] Saistībā ar Viļņas universitāti, Viļņai bija liela nozīme kā [[poļi|poļu]] kultūras centram - XIX gs. sākumā universitātē darbojās [[filomāti]] (''Filomaci'') - slepena poļu biedrība, kurā kopā ar citiem kultūras darbiniekiem darbojās [[Ādams Mickēvičs]]. XIX gs. vidū XIX gs. beigās un XX gs. sākumā Viļņa bija arī [[baltkrievi|baltkrievu]] galvenais kultūras centrs, šeit tika izdotas pirmās grāmatas mūsdienu baltkrievu valodā, radās pirmās baltkrievu biedrības un avīzes. Viļņa bija arī liels [[ebreji|ebreju]] kultūras centrs, saukts par ''Ziemeļu [[Jaruzaleme|Jeruzalemi]]''. [[1. pasaules karš|1. pasaules kara]] laikā Viļņa nonāk [[Vācija|vācu]] okupācijā. Pēc Vācijas sakāves karā pilsēta vairākkārt mainīja "saimnieku". 1918. gada 16.februārī Viļņā tika proklamēta neatkarīgā Lietuvas valsts. 1918. gada 31. decembrī vācu karaspēks pameta pilsētu, tā paliek poļu pašaizsardzības vienību kontrolē. 1919. gada 5. janvārī pilsētu ieņēma [[Sarkanā armija]], no [[Daugavpils]] tika pārvietota komunistu valdība [[Vincs Mickēvičs-Kapsuks|V.Mickēviča-Kapsuka]] vadībā un 27. februārī tika deklarēta [[Lietuvas-Baltkrievijas PSR]] (saīsināti - ''Litbel'') nodibināšana ar galvaspilsētu Viļņu. [[Poļu-boļševiku karš|Poļu-boļševiku kara]] laikā pilsētu 1919. gada 19. aprīlī ieņēma poļu karaspēks. 1920. gada 14. jūlijā boļševiki pilsētu atguva. Pa to laiku, kad ar boļševiku sakāvi beidzās [[kauja par Varšavu]], Lietuva un Padomju Krievija 1920. gada 12. jūlijā bija noslēgusi miera līgumu, kurā Viļna tika atdota lietuviešiem. 1920. gada 7. oktobrī Lietuva un Polija noslēdza [[Suvalku līgums|Suvalku līgumu]]. Tomēr, saskaņojot rīcību ar [[Juzefs Pilsudskis|J.Pilsudski]], 1920. g. 9. oktobrī pilsētu ieņēma poļu karaspēks [[Lusjens Želigovskis|L.Želigovska]] vadībā ,formāli izdarot [[pučs|puču]] pret Polijas centrālo valdību. Tika nodibināta [[Centrāllietuvas republika]], kura 1922. gadā pēc t.s. [[Viļņas Seims|Viļņas Seima]] lēmuma tika iekļauta Polijā, īstenojot [[Juzefs Pilsudskis|J.Pilsudska]] centienus atjaunot 18.gs beigās bijušās Žečpospoļitas laiku valsti. Lietuva līdz t.s. [[Polijas ultimāts|Polijas ultimātam]] 1938. gadā neatzina Viļņas iekļaušanu Polijā, arī tās konstitūcijā Viļņa bija minēta kā valsts galvaspilsēta, bet [[Kauņa]] (faktiskā valsts galvaspilsēta starp pasaules kariem) bija tikai "pagaidu" galvaspilsēta. Šis t.s. [[Viļņas jautājums]] ļoti bremzēja veiksmīgu reģiona valstu sadarbību, ko prasmīgi izmantoja [[PSRS]]. [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] sākumā, pamatojoties uz [[Moltova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]], pilsētu 1939. gada 19. septembrī ieņēma padomju karaspēks, un pilsēta tika pievienota [[Baltkrievijas PSR]]. 1939. gada 10. oktobrī tika parakstīts līgums starp PSRS un Lietuvu, kurā Viļņas apgabals tika atdots Lietuvai (savukārt Lietuvai bija jāatļauj PSRS izveidot karabāzes Lietuvas teritorijā). 1939. gada 27. oktobrī pilsētā ienāca Lietuvas karaspēks. 1940. gadā Viļņu līdz ar visu Lietuvu okupēja PSRS, un Viļņa kļuva par [[Lietuvas PSR]] galvaspilsētu. Pilsēta atradās vācu okupācijā no 1941. gada 23. jūnija līdz 1944. gada 13. jūlijam. Tika izveidoti vairāki ebreju [[geto]], kuri tika pakāpeniski iznīcināti. 1944. gada 7. jūlijā, tuvojoties padomju armijai, poļu ''[[Armia Krajowa]]'' sāka sacelšanos pret vācu karaspēku ([[Operācija Ostra Brama]]). Kad pilsētu ieņēma padomju karaspēks, sacelšanās dalībnieki tika internēti. Pēc 2.pasaules kara tika pieņemts lēmums par poļu iedzīvotāju deportāciju (t.s. repatriāciju) uz Poliju. 1990. gada 11. martā Lietuvas PSR AP pieņēma neatkarības deklarāciju, bet 1991. gadā padomju karaspēks [[uzbrukums Viļņas televīzijas tornim|uzbruka Viļņas televīzijas tornim]], nogalinot 14 cilvēkus un vairākus simtus ievainojot, kas bija sākums arī [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikam]] [[Latvija|Latvijā]]. ====Cilvēki==== Viļņā dzimuši: *[[Marks Antokoļskis]] (''Марк Матвеевич Антокольский'') (1843-1902) - krievu ebreju tēlnieks ([[Pēteris I|Pētera I]] piemineklis [[Taganroga|Taganrogā]], 1898) *[[Eduards Flēgels]] (''Eduard Flegel'') (1855-1886) - vācu [[Āfrika|Āfrikas]] apceļotājs. Pētīja [[Nigēra (upe)|Nigēras]] baseinu *[[Romēns Garī]] (''Romain Gary'') (1914-1980) - [[Francija|franču]] rakstnieks, kinorežisors (Visa dzīve priekšā, ''La vie devant soi'', 1975, [[Gonkūru prēmija]]) *[[Marija Gimbutiene]] (''Marija Gimbutiene'') (1921-1994) - aizvēstures pētniece (Dievietes civilizācija, ''The Civilization of the Goddess'', 1991) *[[Jaša Heifecs]] (''Jascha Heifetz'') (1901-1987) - izcilākais XX gs. [[vijole|vijoļnieks]] *[[Cēzars Kiī]] (''Цезарь Антонович Кюи'') (1835-1918) - krievu komponists, [[Varenā kopa|Varenās kopas]] (''Могучая кучка'') pārstāvis (opera "Kaukāza gūsteknis", ''Кавказский пленник'', 1858) {{stub}} [[Category:Lietuvas pilsētas|Viļņa]] [[ar:فيلنيوس]] [[bat-smg:Vėlnios]] [[be:Вільня]] [[bg:Вилнюс]] [[ca:Vílnius]] [[cs:Vilnius]] [[da:Vilnius]] [[de:Wilna]] [[en:Vilnius]] [[eo:Vilno]] [[es:Vilna]] [[et:Vilnius]] [[fa:ویلنیوس]] [[fi:Vilna]] [[fr:Vilnius]] [[gl:Vilnius]] [[he:וילנה]] [[hr:Vilnius]] [[hu:Vilnius]] [[id:Vilnius]] [[io:Vilnius]] [[it:Vilnius]] [[ja:ビリニュス]] [[ko:빌뉴스]] [[ku:Vilnius]] [[la:Vilna]] [[lt:Vilnius]] [[mk:Вилниус]] [[mo:Вильнюс]] [[nap:Vilnius]] [[nds:Vilnius]] [[nl:Vilnius]] [[nn:Vilnius]] [[no:Vilnius]] [[oc:Vilnius]] [[os:Вильнюс]] [[pl:Wilno]] [[pt:Vilnius]] [[ro:Vilnius]] [[roa-rup:Vilnius]] [[ru:Вильнюс]] [[simple:Vilnius]] [[sk:Vilnius]] [[sr:Виљнус]] [[sv:Vilnius]] [[th:วิลนีอุส]] [[uk:Вільнюс]] [[zh:维尔纽斯]] [[zh-min-nan:Vilnius]] 5879 15368 2005-06-17T23:02:55Z Feens 37 Geigera skaitītājs Visaginā no pl.wiki Geigera skaitītājs Visaginā no pl.wiki 5880 15369 2005-06-17T23:08:37Z Feens 37 [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] [[User:Feens|Feens]] zīmējis<br> [[GFDL]] 5881 15370 2005-06-17T23:09:00Z Feens 37 Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} Avots:http://www.litva.lt/eng/emblems.htm {{Gerb}} 5882 51373 2006-06-20T06:10:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Visaginas]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Visaginas'''</font><br>Utenas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lietuva_Visagina.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Visagina gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>28 348 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[PSRS|padomju]] - '''Sniečkus''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1994.g <tr><td>Apriņķis<td>[[Utenas apriņķis]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.visaginas.lt/ </table> [[Image:Elektrownia Ignalina.jpg|thumb|250px|Ignalinas [[atomelektrostacija|atomelektrostacijas]] ieeja|left]] [[Image:Visaginas - licznik Geigera.jpg|thumb|100px|[[Geigera skaitītājs]] Visaginā|left]] [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Visaginas]] [[en:Visaginas]] [[lt:Visaginas]] [[nl:Visaginas]] [[pl:Visaginas]] [[ru:Висагинас]] [[sv:Visaginas]] 5883 42941 2006-05-02T05:19:16Z YurikBot 213 robot Modifying: [[nl:Molecuul]] '''Molekula''' ir mazākā [[viela|vielas]] daļiņa, kas saglabā vielas ķīmisko sastāvu un raksturīgās īpašības. Molekula parasti sastāv no diviem vai vairākiem atomiem, kas saistīti ar dalītu elektronu pāri, veidojot ķīmisko saiti. Molekula var sastāvēt no vienādiem atomiem (O2) vai dažādiem atomiem (H2O). Parasti ar vārdu ''molekula'' apzīmē atomu kopumu, kuru kopā tur kovalentā saite, lai arī ir vienatomu molekulas ([[cēlgāzes|cēlgāzēm]]). Lielākā daļa molekulu ir pārāk mazas, lai tās varētu saskatīt ar neapbruņotu aci, jo tās ir veidotas no ierobežota skaita [[atoms|atomu]]. Viena no molekulas īpašībām ir empīriskā formula. Visās [[ūdens]] molekulās ir 2 H atomi un 1 O atoms, [[etanols]] vienmēr satur C, H un O attiecībās 2:6:1, tomēr tas viennozīmīgi nenosaka molekulas struktūru, jo tādas pašas atomu attiecības (empīriskā formula) ir arī dimetilēterim. Molekulas ar vienādām empīriskajām formulām, bet dažādi sakārtotiem atomiem, sauc par [[izomēri|izomēriem]]. {{stub}} [[Category:Ķīmija]] [[Category:Fizika]] [[af:Molekule]] [[als:Molekül]] [[ar:جزيء]] [[bg:Молекула]] [[ca:Molècula]] [[cs:Molekula]] [[da:Molekyle]] [[de:Molekül]] [[el:Μόριο]] [[en:Molecule]] [[eo:Molekulo]] [[es:Molécula]] [[et:Molekul]] [[fi:Molekyyli]] [[fo:Mýl]] [[fr:Molécule]] [[gl:Molécula]] [[he:מולקולה]] [[hr:Molekula]] [[hu:Molekula]] [[id:Molekul]] [[io:Molekulo]] [[is:Sameind]] [[it:Molecola]] [[ja:分子]] [[ko:분자]] [[lt:Molekulė]] [[mk:Молекула]] [[nds:Molekül]] [[nl:Molecuul]] [[nn:Molekyl]] [[no:Molekyl]] [[pl:Cząsteczka]] [[pt:Molécula]] [[ru:Молекула]] [[sh:Molekula]] [[simple:Molecule]] [[sk:Molekula]] [[sl:Molekula]] [[sr:Молекул]] [[su:Molekul]] [[sv:Molekyl]] [[th:โมเลกุล]] [[tl:Molekula]] [[tr:Molekül]] [[uk:Молекула]] [[vi:Phân tử]] [[zh:分子]] 5884 42396 2006-04-29T16:27:22Z Yyy 146 attēls un īpašību tabula <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>tetranitropentaeritrīts</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C(CH2ONO2</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>317,15 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1773 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>141,3&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>nav zināma</td></tr> <tr> </table> [[Image:PETN.png|right|200px]] '''Tetranitropentaeritrīts''' (PETN, C(CH2ONO2)4) ir samērā jutīga sprāgstviela, kuru lieto detonatoriem. Tas ir jutīgāks (nestabilāks) par [[TNT]] un [[tetrils|tetrilu]]. Pentaeritrīts ir ticis lietots par plastisko sprāgstvielu komponentu. To iegūst nitrējot [[pentaeritrīts|pentaeritrītu]] ar [[sērskābe|sērskābes]] un [[slāpekļskābe|slāpekļskābes]] maisījumu. PETN ir slāpekļskābes esteris, tāpat, kā [[nitroglicerīns|nitroglicerīnu]], to dažreiz lieto medicīnā. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Sprāgstvielas]] [[cs:Pentrit]] [[de:Nitropenta]] [[en:PETN]] [[fi:PETN]] [[it:Tetranitrato di pentaeritrite]] [[ja:ペンスリット]] [[sl:Pentrit]] 5885 29350 2006-02-07T12:08:47Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy '''N,N-dimetilanilīns''' (N,N-dimetilfenilamīns) brūngans šķidrums, kuru nitrējot var iegūt [[tetrils|tetrilu]] (N-metil-2,4,6,N-tetranitroanilīnu). Dimetilanilīnam var būt vairāki [[izomēri]], kam metilgrupas ir tieši [[benzols|benzola]] ciklā, bet tie nav N,N izomēri. [[Image:Dimethylaniline.png|right|thumb|N,N-dimetilanilīns]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Ķīmija]] [[en:Dimethylaniline]] 5886 50885 2006-06-18T04:38:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:テトリル]] [[Image:Tetrils.png|right|thumb|240px|2,4,6-trinitrofenil-N-metilnitramīns.]] '''Tetrils''' (2,4,6-trinitrofenil-N-metilnitramīns) [[Ogleklis|C]]7[[Ūdeņradis|H]]5[[Slāpeklis|N]]5[[Skābeklis|O]]8 ir jutīga sprāgstviela, kuru lieto detonatoriem. To iegūst, nitrējot [[N,N-dimetilanilīns|N,N-dimetilanilīnu]] ar [[sērskābe|sērskābes]] un [[slāpekļskābe|slāpekļskābes]] maisījumu. Tetrils ir kristāliska viela ar [[kušanas temperatūra|kušanas temperatūru]] 129oC un [[blīvums|blīvumu]] 1730 kg/m3. [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Sprāgstvielas]] [[de:Tetryl]] [[en:Tetryl]] [[ja:テトリル]] [[nl:Tetryl]] [[pl:Tetryl]] [[ru:Тетрил]] [[sv:Tetryl]] 5887 53445 2006-07-03T14:19:41Z Yyy 146 eh.... <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Fenols</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C6H5OH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>94,11 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1070 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>40,5&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>181,7&deg;C</td></tr> <tr> </table> [[Image:Phenol chemical structure.png|right|200px]] '''Fenols''' (karbolskābe) (C6H5OH) tīrā veidā ir bezkrāsaina kristāliska viela. Ar vārdu ''fenols'' apzīmē arī citus organiskos savienojumus, kur hidroksilgrupa ir tieši saistīta ar aromātisko gredzenu. Fenols ir vienkāršākais fenols. Fenols daļēji šķīst ūdenī un ir vāja skābe (bet stiprāks nekā alifātiskie spirti). Fenolu var iegūt oksidējot [[kumols|kumolu]] (izopropilbenzols). Fenolu lieto par termoreaktīvo polimēru izejvielu. (fenolformaldehīda plastmasām). Nitrējot fenolu var iegūt 2,4,6-trinitrofenolu ([[pikrīnskābe|pikrīnskābi]]). [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[bg:Фенол]] [[ca:Fenol]] [[da:Fenol]] [[de:Phenol]] [[en:Phenol]] [[es:Fenol]] [[fi:Fenoli]] [[fr:Phénol (molécule)]] [[it:Fenolo]] [[ja:フェノール]] [[ko:페놀]] [[nl:Fenol]] [[no:Fenol]] [[pl:Fenol]] [[pt:Fenol]] [[ru:Фенол]] [[sk:Fenol]] [[sv:Fenol]] [[tr:Fenol]] [[zh:苯酚]] 5888 49525 2006-06-08T11:06:51Z 81.198.52.35 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>pikrīnskābe</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C6H2(NO2)3OH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>229.1056 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1763 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>395.65 K (122.5&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>nav zināma</td></tr> <tr> </table> [[Image:Picric acid.png|right|200px|Pikrīnskābe]] '''Pikrīnskābe''' (2,4,6-trinitrofenols, C6H2(NO2)3OH) ir dzeltena, kristāliska viela. Pikrīnskābi var izmantot par sprāgstvielu. Pirms 1. pasaules kara to ļoti plaši lietoja artilērijas šāviņu pildījumam. Pikrīnskābe reaģē ar metāliem veidojot sāļus - pikrātus, tie ir vēl nestabilāki par pašu pikrīnskābi. Pikrīnskābi var iegūt nitrējot [[fenols|fenolu]], benzolu vai acetilsalicilskābi. Pikrīnskābi lietoja arī par dzelteno krāsvielu. [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Sprāgstvielas]] [[cs:Kyselina pikrová]] [[de:Pikrinsäure]] [[en:Picric acid]] [[fr:Acide picrique]] [[it:Acido picrico]] [[ja:ピクリン酸]] [[lt:TNP]] [[nl:Picrinezuur]] [[pl:Kwas pikrynowy]] [[sl:Pikrinska kislina]] [[uk:Пікринова кислота]] 5889 51377 2006-06-20T06:41:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Armée russe]] ====Skat. arī==== *[[Krievijas armijas dienesta pakāpes]] {{stub}} [[Category:Krievijas armija]] [[Category:Armijas]] [[de:Russische Streitkräfte]] [[en:Armed Forces of the Russian Federation]] [[es:Fuerzas Armadas de la Federación Rusa]] [[fi:Venäjän federaation asevoimat]] [[fr:Armée russe]] [[he:צבא הפדרציה הרוסית]] [[it:Forze armate della Federazione Russa]] [[ja:ロシア連邦軍]] [[nl:Strijdkrachten van de Russische Federatie]] [[ru:Вооружённые силы Российской Федерации]] 5890 34895 2006-03-19T13:32:42Z YurikBot 213 robot Modifying: en ====1884.gads-1917.gads==== <TABLE border=1 width="100%"> <TR align=middle> <TD><B>Kategorija</B></TD> <TD><B>Kājnieki</B></TD> <TD><B>[[Kavalērija]]</B></TD> <TD><B>[[Kazaki]]</B></TD> <TD><B>[[Artilērija]]</B></TR> <TR> <TD rowSpan=2>Zemākās pakāpes<br>''Нижние чины''</TD> <TD>[[Ierindnieks]]<br>''Рядовой''</TD> <TD>[[Ierindnieks]]<br>''Рядовой''</TD> <TD>[[Kazaks]]<br>''Казак''</TD> <TD>[[Kanonieris]]<br>''Канонир''</TD></TR> <TD>[[Jefreitors]]<br>''Ефрейтор''</TD> <TD>[[Jefreitors]]<br>''Ефрейтор''</TD> <TD>[[Prikaznijs]]<br>''Приказный''</TD> <TD>[[Bombardieris]]<br>''Бомбардир''</TD></TR> <TR> <TD rowSpan=5>Apakšvirsnieki<br>''Унтер-офицеры''</TD> <TD>[[Jaunākais uteroficieris]]<br>''Младший унтер-офицер''</TD> <TD>[[Jaunākais uteroficieris]]<br>''Младший унтер-офицер''</TD> <TD>[[Jaunākais urjadņiks]]<br>''Младший урядник''</TD> <TD>[[Jaunākais feijerverkers]]<br>''Младший фейерверкер''</TD></TR> <TD>[[Vecākais uteroficieris]]<br>''Старший унтер-офицер''</TD> <TD>[[Vecākais uteroficieris]]<br>''Старший унтер-офицер''</TD> <TD>[[Vecākais urjadņiks]]<br>''Старший урядник''</TD> <TD>[[Vecākais feijerverkers]]<br>''Старший фейерверкер''</TD></TR> <TD>[[Feldfēbelis]]<br>''Фельдфебель''</TD> <TD>[[Vahmistrs]]<br>''Вахмистр''</TD> <TD>[[Vahmistrs]]<br>''Вахмистр''</TD> <TD>[[Feldfēbelis]]<br>''Фельдфебель''</TD></TR> <TD>[[Apakšpraporščiks]]<br>''Подпрапорщик''</TD> <TD>-</TD> <TD>[[Apakšhorunžijs]]<br>''Подхорунжий''</TD> <TD>[[Apakšpraporščiks]]<br>''Подпрапорщик''</TD></TR> <TD>[[Zaurjadpraporščiks]]<br>''Зауряд-прапорщик''</TD> <TD>-</TD> <TD>-</TD> <TD>[[Zaurjadpraporščiks]]<br>''Зауряд-прапорщик''</TD></TR> <TD rowSpan=5>Virsnieki<br>''Обер-офицеры''</TD> <TD>[[Praporščiks]]<br>''Прапорщик''</TD> <TD>[[Kornets]]<br>''Корнет''</TD> <TD>[[Horunžijs]]<br>''Хорунжий''</TD> <TD>[[Praporščiks]]<br>''Прапорщик''</TD></TR> <TD>[[Podporučiks]]<br>''Подпоручик''</TD> <TD>-</TD> <TD>-</TD> <TD>[[Podporučiks]]<br>''Подпоручик''</TD></TR> <TD>[[Poručiks]]<br>''Поручик''</TD> <TD>[[Poručiks]]<br>''Поручик''</TD> <TD>[[Sotņiks]]<br>''Сотник''</TD> <TD>[[Poručiks]]<br>''Поручик''</TD></TR> <TD>[[Štabskapteinis]]<br>''Штабс-капитан''</TD> <TD>[[Štabrotmistrs]]<br>''Штаб-ротмистр''</TD> <TD>[[Apakšjesauls]]<br>''Подъесаул''</TD> <TD>[[Štabskapteinis]]<br>''Штабс-капитан''</TD></TR> <TD>[[Kapteinis]]<br>''Капитан''</TD> <TD>[[Rotmistrs]]<br>''Ротмистр''</TD> <TD>[[Jesauls]]<br>''Есаул''</TD> <TD>[[Kapteinis]]<br>''Капитан''</TD></TR> <TD rowSpan=2>Štāba virsnieki<br>''Штаб-офицеры''</TD> <TD>[[Apakšpulvedis]]<br>''Подполковник''</TD> <TD>[[Apakšpulvedis]]<br>''Подполковник''</TD> <TD>[[Armijas staršina]]<br>''Войсковой старшина''</TD> <TD>[[Apakšpulvedis]]<br>''Подполковник''</TD></TR> <TD>[[Pulkvedis]]<br>''Полковник''</TD> <TD>[[Pulkvedis]]<br>''Полковник''</TD> <TD>[[Pulkvedis]]<br>''Полковник''</TD> <TD>[[Pulkvedis]]<br>''Полковник''</TD></TR> <TD rowSpan=4>Ģenerāļi<br>''Генералы''</TD> <TD>[[Ģenerālmajors]]<br>''Генерал-майор''</TD> <TD>[[Ģenerālmajors]]<br>''Генерал-майор''</TD> <TD>-</TD> <TD>[[Ģenerālmajors]]<br>''Генерал-майор''</TD></TR> <TD>[[Ģenerālleitnants]]<br>''Генерал-лейтенант''</TD> <TD>[[Ģenerālleitnants]]<br>''Генерал-лейтенант''</TD> <TD>-</TD> <TD>[[Ģenerālporučiks]]<br>''Генерал-поручик''</TD></TR> <TD>[[Infantērijas ģenerālis]]<br>''Генерал от инфантерии''</TD> <TD>[[Kavalērijas ģenerālis]]<br>''Генерал от кавалерии''</TD> <TD>-</TD> <TD>[[Ģenerālfeldcehmeisters]]<br>''Генерал-фельдцехмейстер''</TD></TR> <TD>[[Ģenerālfeldmaršals]]<br>''Генерал-фельдмаршал''</TD> <TD>-</TD> <TD>-</TD> <TD>-</TD></TR> </TABLE> [[Category:Krievijas armija]] [[Category:Krievijas armijas dienesta pakāpes|*]] [[en:History of Russian military ranks]] [[zh:俄羅斯軍銜]] 5891 46122 2006-05-20T17:30:19Z Feens 37 +cat. '''Vācbaltieši''' jeb baltvācieši ir [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijā ieceļojušo [[vācieši|vāciešu]] pēcteči. Vācieši sāka ieceļot Latvijas teritorijā sākot ar 13.gs., un vairākus gadsimtus bija valdošais slānis. Sākoties [[2.pasaules karš|2.pasaules karam]], pēc [[Ā.Hitlers|Ā.Hitlera]] aicinājuma praktiski visi izceļoja uz [[Vācija|Vāciju]]. [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Vācbaltieši|*]] 5892 15381 2005-06-18T11:28:12Z Juzeris 23 izlaboju savu kļūdu #REDIRECT [[Vācbaltieši]] 5893 15382 2005-06-18T11:29:44Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ādolfs Hitlers]] 5895 49751 2006-06-09T21:44:05Z Feens 37 [[Image:Čārlzs I.JPG|thumb|Kārlis V]] {{commons|Charles V}} '''Kārlis V''' (''Karl V.''), [[Spānija|Spānijā]] - '''Karloss I''' (''Carlos I'') (* 1500.gada 24. februārī [[Ģente|Ģentē]], † 1558. gada 21. septembrī San Heronimo de Justē (''San Jerónimo de Yuste'') [[Estremadūra|Estremadūrā]]) - [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators (1519-1556), pirmais apvienotās Spānijas karalis (1519-1556), [[Habsburgi|Habsburgu]] dinastijas pārstāvis. Kārlis V bija Habsburga [[Filips Skaistais|Filipa Skaistā]] un [[Huana Trakā|Huanas Trakās]] vecākais dēls. Viens no varenākajiem valdniekiem Eiropā. Tieši vai pastarpināti valdīja mūsdienu Spānijā, [[Beļģija|Beļģijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Itālija|Dienviditālijā]], [[Austrija|Austrijā]], [[Vācija|Vācijā]]. Pārzināja vairākas valodas un uzskatīja sevi par visas kristīgās pasaules svarīgāko valdnieku. Kārļa V laikā [[Ernans Kortess]] un [[Fransisko Pizarro]] iznīcināja attiecīgi [[acteki|Acteku]] impēriju un [[inki|Inku]] impēriju. Pats Kārlis V karoja ar [[Francija|Franciju]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Tomēr, cenšoties iznīdēt Vācijā radušos [[reformācija|reformāciju]], pēc [[Augsburgas miers|Augsburgas miera]] bija spiests atteikties no troņa. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Maksimiliāns I]] | virsraksts = [[Svētās Romas impērijas imperators]] | periods = [[1519]]&ndash;[[1556]] | pēc = [[Ferdinands I]]}} {{Amatu secība | pirms = - | virsraksts = [[Spānijas monarhi|Spānijas karalis]] | periods = [[1519]]&ndash;[[1556]] | pēc = [[Felipe I]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Spānijas vēsture]] [[Category:Itālijas vēsture]] [[Category:Austrijas vēsture]] [[Category:Vācijas vēsture]] [[Category:Spānijas monarhi]] [[Category:Svētās Romas impērijas imperatori]] [[Category:Habsburgi]] [[ca:Carles I d'Espanya]] [[cs:Karel V.]] [[de:Karl V. (HRR)]] [[et:Karl V]] [[en:Charles V, Holy Roman Emperor]] [[es:Carlos I de España]] [[eo:Karlo la 5-a (imperiestro de la Sankta Romia Imperio)]] [[fr:Charles Quint]] [[he:קרל החמישי]] [[it:Carlo V del Sacro Romano Impero]]{{Link FA|it}} [[ja:カール5世 (神聖ローマ皇帝)]] [[lt:Imperatorius Karolis V]] [[nl:Karel V van het Heilige Roomse Rijk]] [[pl:Karol V Habsburg]] [[pt:Carlos I de Espanha]] [[ru:Карл V (император Священной Римской Империи)]] [[fi:Pyhän saksalais-roomalaisen keisarikunnan Kaarle V]] [[sv:Karl V, tysk-romersk kejsare]] [[wa:Tchårlukin]] [[zh:查理五世 (神圣罗马帝国)]] 5896 15384 2005-06-18T19:52:18Z AB 155 5898 31071 2006-02-20T11:30:37Z Feens 37 '''Filips II''' var būt: * [[Filips II (Maķedonija)|Filips II]] (Φιλιππος) (382pmē-336pmē) - [[Maķedonija (senie laiki)|Maķedonijas]] karalis, [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] tēvs * [[Felipe II]], arī '''Filips II''' (Felipe II de Habsburg) (1527-1598) - [[Spānija|Spānijas]] karalis {{disambig}} 5899 42554 2006-04-30T10:38:03Z Juzeris 23 +kat. [[Vācija|Vācijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000. <table border=0 cellpadding=4 cellspacing=2 width=100%> <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Dibināta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''Federālā zeme (''Bundesland'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Āhene]] (''Aachen'')<td>768.g<td>251 104<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ālena]] (''Ahlen'')<td>850.g<td>55 112<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ālene]] (''Aalen'')<td>XIV.gs<td>67 593<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Arnsberga]] (''Arnsberg'')<td>1975.g<td>77 415<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ašafenburga]] (''Aschaffenburg'')<td> [[Senā Roma|Senās Romas]] laikos<td>69 249<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Augsburga]] (''Augsburg'')<td>15.g p.m.ē.<td>261 841<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Bādenbādene]] (''Baden-Baden'')<td>[[Senā Roma|Senās Romas]] laikos<td>54 802<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Bādhomburga]] (''Bad Homburg'')<td>1834.g<td>51 923<td>[[Hesene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Bādzalcuflene]] (''Bad Salzuflen'')<td>XI.gs<td>55 348<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Baireita]] (''Bayreuth'')<td>1194.g<td>74 839<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Bamberga]] (''Bamberg'')<td>902.g<td>70 471<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Bergheima]] (''Bergheim'')<td>1028.g<td>64 082<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Bergišgladbaha]] (''Bergisch Gladbach'')<td>1856.g<td>106 611<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Bergkāmene]] (''Bergkamen'')<td>?.g<td>52 669<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Berlīne]]''' (''Berlin'')<td>1237.g<td>3 398 362<td>[[Berlīne]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Bīlefelde]] (''Bielefeld'')<td>1214.g<td>327 197<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Boholta]] (''Bocholt'')<td>779.g<td>73 872<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Bohuma]] (''Bochum'')<td>XIV.gs<td>387 061<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Bonna]] (''Bonn'')<td>10.g p. m. ē.<td>314 080<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Botropa]] (''Bottrop'')<td>ap 1860.g<td>120 829<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Brandenburga (pilsēta)|Brandenburga]] (''Brandenburg'')<td>929.g<td>75 507<td>[[Brandenburga (zeme)|Brandenburga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Braunšveiga]] (''Braunschweig'')<td>X.gs<td>245 259<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Brēmene]]''' (''Bremen'')<td>788.g<td>546 428<td>[[Brēmene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Brēmerhāfene]] (''Bremerhaven'')<td>1827.g<td>119 688<td>[[Brēmene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Celle]] (''Celle'')<td>1292.g<td>71 105<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Cvikava]] (''Zwickau'')<td>1118.g<td>99 343<td>[[Saksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Darmštate]] (''Darmstadt'')<td>XI.gs<td>139 756<td>[[Hesene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Delmenhorste]] (''Delmenhorst'')<td>1254.g<td>75 740<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Desava]] (''Dessau'')<td>1213.g<td>76 628<td>[[Saksija-Anhalte]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Detmolda]] (''Detmold'')<td>783.g<td>74 853<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Dinslakene]] (''Dinslaken'')<td>1273.g<td>71 632<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Dīrene]] (''Düren'')<td>[[Senā Roma|Senās Romas]] laikos<td>92 956<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Dīsburga]]''' (''Duisburg'')<td>883.g<td>594 254<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Diseldorfa]]''' (''Düsseldorf'')<td>1135.g<td>577 139<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Dormagene]] (''Dormagen'')<td>50.g<td>64 129<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Dorstene]] (''Dorsten'')<td>1177.g<td>80 180<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Dortmunde]]''' (''Dortmund'')<td>880.g<td>594 254<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Drēzdene]]''' (''Dresden'')<td>1206.g<td>480 802<td>[[Saksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Eiskirhene]] (''Euskirchen'')<td>1325.g<td>54 855<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Emdene]] (''Emden'')<td>VIII.gs<td>51 639<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Erftštate]] (''Erftstadt'')<td>1969.g<td>51 606<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Erfurte]] (''Erfurt'')<td>742.g<td>196 718<td>[[Tīringene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Erlangene]] (''Erlangen'')<td>1002.g<td>102 780<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Esene]]''' (''Essen'')<td>845.g<td>576 913<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Eslingene]] (''Esslingen'')<td>777.g<td>92 710<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ešveilere]] (''Eschweiler'')<td>828.g<td>55 888<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Felberte]] (''Velbert'')<td>875.g<td>88 876<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Filingene-Šveningene]] (''Villingen-Schwenningen'')<td>1972.g<td>82 286<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Fīrsene]] (''Viersen'')<td>1970.g<td>76 771<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Fīrte]] (''Fürth'')<td>800.g<td>112 959<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Flensburga]] (''Flensburg'')<td>XIII.gs<td>85 158<td>[[Šlēzviga-Holšteina]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Frankfurte pie Mainas]]''' (''Frankfurt am Main'')<td>749.g<td>648 034<td>[[Hesene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Frankfurte pie Oderas]] (''Frankfurt an der Oder'')<td>1253.g<td>64 399<td>[[Brandenburga (zeme)|Brandenburga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Freiburga]] (''Freiburg'')<td>XII.gs<td>213 920<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Frīdrihshāfene]] (''Friedrichshafen'')<td>1811.g<td>58 005<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Fulda (pilsēta)|Fulda]] (''Fulda'')<td>744.g<td>63 851<td>[[Hesene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Garbsene]] (''Garbsen'')<td>1196.g<td>63 353<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Gelsenkirhene]] (''Gelsenkirchen'')<td>1150.g<td>271 647<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Gepingene]] (''Göppingen'')<td>III.gs<td>58 021<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Gēra]] (''Gera'')<td>995.g<td>104 464<td>[[Tīringene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Gerlica]] (''Görlitz'')<td>1071.g<td>57 097<td>[[Saksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Getingene]] (''Göttingen'')<td>953.g<td>123 570<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Gīsene]] (''Giessen'')<td>775.g<td>74 132<td>[[Hesene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Giterslo]] (''Gütersloh'')<td>?.g<td>96 332<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Gladbeka]] (''Gladbeck'')<td>1919.g<td>77 264<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Greifsvalde]] (''Greifswald'')<td>1248.g<td>51 935<td>[[Meklenburga-Rietumpomerānija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Grefenbroiha]] (''Grevenbroich'')<td>1975.g<td>64 851<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Gumersbaha]] (''Gummersbach'')<td>1109.g<td>53 244<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Hāgene]] (''Hagen'')<td>800.g<td>199 477<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Halle]] (''Halle'')<td>806.g<td>232 452<td>[[Saksija-Anhalte]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Hamburga]]''' (''Hamburg'')<td>834.g<td>1 733 846<td>[[Hamburga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Hamelne]] (''Hameln'')<td>XII gs.<td>58 450<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Hamma]] (''Hamm'')<td>1226.g<td>186 289<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Hānava]] (''Hanau'')<td>1143.g<td>89 938<td>[[Hesene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Hannovere]]''' (''Hannover'')<td>XIII.gs<td>519 143<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Hatingene]] (''Hattingen'')<td>990.g<td>58 076<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Heidelberga]] (''Heidelberg'')<td>1196.g<td>144 703<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Heidenheima]] (''Heidenheim an der Brenz'')<td>85.g<td>50 684<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Heilbronna]] (''Heilbronn'')<td>741.g<td>121 822<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Hemnica]] (''Chemnitz'')<td>1170.g<td>246 655<td>[[Saksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Herforde]] (''Herford'')<td>789.g<td>65 834<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Herne]] (''Herne'')<td>1860.g<td>173 122<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Hertene]] (''Herten'')<td>1872.g<td>65 367<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Hildene]] (''Hilden'')<td>985.g<td>57 036<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Hildesheima]] (''Hildesheim'')<td>815.g<td>102 958<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Hirte]] (''Hürth'')<td>1930.g<td>55 217<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ibenbīrene]] (''Ibbenbüren'')<td>1146.g<td>51 305<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ingolštate]] (''Ingolstadt'')<td>806.g<td>120 598<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Izerlone]] (''Iserlohn'')<td>1150.g<td>98 190<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Jēna]] (''Jena'')<td>1236.g<td>99 270<td>[[Tīringene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kaizerslauterne]] (''Kaiserslautern'')<td>1276.g<td>98 947<td>[[Reinzeme-Pfalca]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Karlsrūe]] (''Karlsruhe'')<td>1715.g<td>284 786<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kasele]] (''Kassel'')<td>913.g<td>193 117<td>[[Hesene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kastroprauksele]] (''Castrop-Rauxel'')<td>1926.g<td>78 587<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kemptene]] (''Kempten im Allgäu'')<td>15.g p. m. ē.<td>61 801<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kerpene]] (''Kerpen'')<td>1975.g<td>64 729<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Koblenca]] (''Koblenz'')<td>9.g<td>107 891<td>[[Reinzeme-Pfalca]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Konstanca]] (''Konstanz'')<td>100.g<td>81 951<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kotbusa]] (''Cottbus'')<td>1156.g<td>115 246<td>[[Brandenburga (zeme)|Brandenburga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Krēfelde]] (''Krefeld'')<td>1105.g<td>239 909<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kukshāfene]] (''Cuxhaven'')<td>1907.g<td>52 873<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Ķelne]]''' (''Köln'')<td>50.g<td>968 822<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ķīle]] (''Kiel'')<td>1233.g<td>235 263<td>[[Šlēzviga-Holšteina]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Landshūte]] (''Landshut'')<td>1204.g<td>60 694<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Langenfelde]] (''Langenfeld'')<td>1948.g<td>58 803<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Leipciga]]''' (''Leipzig'')<td>1015.g<td>492 636<td>[[Saksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lēverkūzene]] (''Leverkusen'')<td>1930.g<td>159 088<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lībeka]] (''Lübeck'')<td>1158.g<td>213 171<td>[[Šlēzviga-Holšteina]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Līneburga]] (''Lüneburg'')<td>956.g<td>73 252<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Līnene]] (''Lünen'')<td>890.g<td>91 911<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lingene]] (''Lingen'')<td>975.g<td>51 577<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lipštate]] (''Lippstadt'')<td>1184.g<td>67 638<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lugvigsburga]] (''Ludwigsburg'')<td>XVIII gs<td>87 703<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lugvigshāfene]] (''Ludwigshafen am Rhein'')<td>1843.g<td>162 514<td>[[Reinzeme-Pfalca]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Magdeburga]] (''Magdeburg'')<td>805.g<td>224 428<td>[[Saksija-Anhalte]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Mainca]] (''Mainz'')<td>13.g<td>187 939<td>[[Reinzeme-Pfalca]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Manheima]] (''Mannheim'')<td>1284.g<td>309 626<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Marburga]] (''Marburg'')<td>1140.g<td>79 300<td>[[Hesene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Marla]] (''Marl'')<td>890.g<td>91 262<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Mendene]] (''Menden'')<td>1276.g<td>58 939<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Menhengladbaha]] (''Mönchengladbach'')<td>974.g<td>264 969<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Mērbuša]] (''Meerbusch'')<td>1970.g<td>55 053<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Mersa]] (''Moers'')<td>1300.g<td>109 167<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Mīlheima]] (''Mülheim'')<td>1093.g<td>172 171<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Mindene]] (''Minden'')<td>798.g<td>83 401<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Minhene]]''' (''München'')<td>1158.g<td>1 246 133<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Minstere]] (''Münster'')<td>793.g<td>272 452<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Neibrandenburga]] (''Neubrandenburg'')<td>1248.g<td>67 394<td>[[Meklenburga-Rietumpomerānija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Neiminstere]] (''Neumünster'')<td>1127.g<td>79 430<td>[[Šlēzviga-Holšteina]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Neinkirhene]] (''Neunkirchen'')<td>1281.g<td>50 432<td>[[Zāra (zeme)|Zāra]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Neisa]] (''Neuss'')<td>16.g p.m.ē.<td>152 975<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Neištate]] (''Neustadt an der Weinstraße'')<td>1254.g<td>54 079<td>[[Reinzeme-Pfalca]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Neiulma]] (''Neu-Ulm'')<td>1814.g<td>51 654<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Neivīde]] (''Neuwied'')<td>1653.g<td>66 901<td>[[Reinzeme-Pfalca]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Nirnberga]]''' (''Nürnberg'')<td>1050.g<td>497 593<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Norderšteta]] (''Norderstedt'')<td>1970.g<td>72 011<td>[[Šlēzviga-Holšteina]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Nordhorna]] (''Nordhorn'')<td>1000.g<td>52 906<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Oberhauzene]] (''Oberhausen'')<td>1862.g<td>220 916<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ofenbaha]] (''Offenbach am Main'')<td>977.g<td>120 640<td>[[Hesene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ofenburga]] (''Offenburg'')<td>1148.g<td>59 108<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Oldenburga]] (''Oldenburg'')<td>1108.g<td>160 347<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Osnabrika]] (''Osnabrück'')<td>780.g<td>165 372<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Pāderborna]] (''Paderborn'')<td>777.g<td>143 096<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Pasava]] (''Passau'')<td>476.g<td>51 091<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Pforcheima]] (''Pforzheim'')<td>90.g<td>120 366<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Plauene]] (''Plauen'')<td>1122.g<td>69 378<td>[[Saksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Potsdama]] (''Potsdam'')<td>933.g<td>145 292<td>[[Brandenburga (zeme)|Brandenburga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Pulheima]] (''Pulheim'')<td>1981.g<td>54 209<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ratingene]] (''Ratingen'')<td>849.g<td>92 306<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Rēgensburga]] (''Regensburg'')<td>179.g<td>129 643<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Reine]] (''Rheine'')<td>838.g<td>76 474<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Reklinghauzene]] (''Recklinghausen'')<td>1017.g<td>122 727<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Remšeida]] (''Remscheid'')<td>XII.gs<td>118 230<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Reitlingena]] (''Reutlingen'')<td>1030.g<td>113 625<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Rīselsheima]] (''Rüsselsheim'')<td>764.g<td>59 911<td>[[Hesene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Rostoka]] (''Rostock'')<td>1161.g<td>196 832<td>[[Meklenburga-Rietumpomerānija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Rozenheima]] (''Rosenheim'')<td>1234.g<td>60 768<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Sanktaugustina]] (''Sankt Augustin'')<td>1969.g<td>56 258<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Špeiere]] (''Speyer'')<td>10.g p.m.ē.<td>50 608 <td>[[Reinzeme-Pfalca]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Štolberga]] (''Stolberg'')<td>XII.gs<td>58 900 <td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Štrālzunde]] (''Stralsund'')<td>XIII.gs<td>57 959 <td>[[Meklenburga-Rietumpomerānija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Štutgarte]]''' (''Stuttgart'')<td>950.g<td>591 687 <td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Švābišgminde]] (''Schwäbisch Gmünd'')<td>1268.g<td>61 379<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Šveinfurte]] (''Schweinfurt'')<td>791.g<td>54 801<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Šverīne]] (''Schwerin'')<td>1160.g<td>96 329<td>[[Meklenburga-Rietumpomerānija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Šverte]] (''Schwerte'')<td>962.g<td>50 757<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Tībingene]] (''Tübingen'')<td>1191.g<td>83 816<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Trīre]] (''Trier'')<td>50.-58.g p.m.ē.<td>100 649<td>[[Reinzeme-Pfalca]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Troisdorfa]] (''Troisdorf'')<td>1952.g<td>75 648<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ulma]] (''Ulm'')<td>854.g<td>75 648<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Unna]] (''Unna'')<td>1032.g<td>69 137<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vaiblingene]] (''Waiblingen'')<td>885.g<td>53 515<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Veclāra]] (''Wetzlar'')<td>897.g<td>52 869<td>[[Hesene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Veimāra]] (''Weimar'')<td>899.g<td>65 112<td>[[Tīringene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vēzele]] (''Wesel'')<td>1065.g<td>61 767<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vilhelmshāfene]] (''Wilhelmshaven'')<td>1869.g<td>84 209<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Villiha]] (''Willich'')<td>1970.g<td>52 100<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vircburga]] (''Würzburg'')<td>689.g<td>134 499<td>[[Bavārija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vīsbādene]] (''Wiesbaden'')<td>6.g<td>272 337<td>[[Hesene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vitene]] (''Witten'')<td>1214.g<td>101 123<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Volfenbītele]] (''Wolfenbüttel'')<td>1118.g<td>54 911<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Volfsburga]] (''Wolfsburg'')<td>1938.g<td>122 800<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vormsa]] (''Worms'')<td>14.g p.m.ē.<td>82 104<td>[[Reinzeme-Pfalca]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vupertāle]] (''Wuppertal'')<td>1929.g <td>363 241<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Zalcgitere]] (''Salzgitter'')<td>1942.g<td>111 622<td>[[Lejassaksija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Zārbrikene]] (''Saarbrücken'')<td>999.g<td>181 779<td>[[Zāra (zeme)|Zāra]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Zīgene]] (''Siegen'')<td>1079.g<td>108 229<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Zindelfingene]] (''Sindelfingen'')<td>1155.g<td>61 686<td>[[Bādene-Virtemberga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Zolingene]] (''Solingen'')<td>965.g<td>165 192<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] </table> [[Category:Vācijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[af:Stede van Duitsland]] [[ang:Getalu burga in Þēodisclande]] [[de:Liste der Städte in Deutschland]] [[en:List of cities in Germany]] [[eo:Listo de urboj de Germanio]] [[fa:فهرست شهرهای آلمان]] [[fi:Luettelo Saksan kaupungeista]] [[fr:Villes d'Allemagne]] [[it:Città della Germania]] [[ja:ドイツの市町村一覧]] [[la:Index urbium (Germaniae)]] [[mk:Листа на градови во Германија]] [[nds:Steder in Düütschland]] [[nl:Lijst van Duitse steden]] [[os:Германы сахарты номхыгъд]] [[pt:Lista de cidades na Alemanha]] [[ru:Города Германии]] [[sr:Списак градова у Немачкој]] 5902 16715 2005-07-14T11:19:14Z Juzeris 23 satura rādītājs {{CategoryTOC}} [[Category:Vikipēdija]] 5905 35067 2006-03-19T14:45:59Z YurikBot 213 robot Adding: ja '''Moins!''' - sveiciens [[latviešu valoda|latviešu valodas]] [[vienkāršruna|vienkāršrunā]] XX.gs vidū. To izmantoja, sasveicinoties tuviem [[vīrietis|vīriešu]] kārtas paziņām. Pamazām izspiedis cits vienkāršrunas sveiciens - [[Itālija|itāļu]] izcelsmes [[Čau!]]. Šāds sveiciens sarunvalodā izplatīts [[Vācija|Ziemeļvācijā]], [[Dānija|Dienviddānijā]] un [[Nīderlande|Austrumnīderlandē]]. Cēlies no [[frīzu valoda|frīzu valodas]] vārdiem ''mooi'' (skaists) un ''moin'' (diena), t.i. frīzu valodā dienas sveiciens bija - ''Moin moin!'' (skaista diena!), kas, laikam ritot, novienkāršojies līdz ''Moin!''. <!--Vai tas nokļuvis Latvijā ar jūrniekiem?--> [[da:Mojn]] [[de:Moin]] [[en:Moin]] [[ja:Moin]] [[nl:Moj]] 5906 15393 2005-06-20T22:18:18Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Moins!]] 5908 15394 2005-06-20T23:26:32Z Feens 37 Berlīne, Brandenburgas vārti, no en.wiki Berlīne, Brandenburgas vārti, no en.wiki 5909 41716 2006-04-25T13:45:47Z 84.189.250.190 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Berlin'''</font><br>Valsts galvaspilsēta<br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Berlin.png|130px|]]<td align=center>[[Image:Coat of arms of Berlin.svg|80px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>3 396 990 <tr><td>Pirmoreiz rakstos<td>no 1244.g <tr><td>Federālā zeme<td>[[Berlīne]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.berlin.de </table> {{commons|Berlin}} [[Image:Berlin Wall graffiti&death strip.jpg|thumb|Berlīnes mūris 1986.gadā|250px]] '''Berlīne''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - '''Berlin''') ir [[Vācija|Vācijas]] [[galvaspilsēta]] un arī valsts lielākā pilsēta, kā arī atsevišķa [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. Ar 3 426 000 iedzīvotājiem tā ir otra lielākā (aiz [[Londona|Londonas]]) pilsēta [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Jāpiezīmē, ka pirms [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] pilsētā bija ap 4 500 000 iedzīvotāju. No 1949.gada līdz 1990.gadam tā bija sadalīta [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos [[Šprē]] un [[Hāvela|Hāvelas]] upju krastos. ====Īsa vēsture==== Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871.gada, kad tā kļuva par [[Vācu impērija|Vācu impērijas]] galvaspilsētu. Tomēr XX.gs vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par [[Trešais Reihs|Trešā Reiha]] galvaspilsētu, kaut arī [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] to ienīda un uzskatīja to par vienu no neglītākajām pilsētām pasaulē. Viņš uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam [[Alberts Špērs|Albertam Špēram]] radīt t.s. ''[[Welthauptstadt Germania]]'' (''Pasaules galvaspilsētu Germāniju''), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945.gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta. Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās - [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija|Francijas]] un [[PSRS]]. Tādējādi pilsēta kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948.gada 26.jūnijā PSRS varas iestādes sāka [[Berlīnes blokāde|Berlīnes blokādi]], pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961.gada 13.augustā tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. Berlīnes mūris krita 1989.gada 9.novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991.gada jūnijā [[Bundestāgs]] nolemj pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no [[Bonna|Bonnas]] uz Berlīni. ====Ievērojamākās vietas==== *''Alexanderplatz'' - Berlīnes centrālais laukums. *Brandenburgas vārti - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas [[eiro]] monētām. *''Neptunbrunnen'' (Neptūna strūklaka) - slavenākā Berlīnes strūklaka. *Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra. *Reihstāga ēka - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne. *''Tiergarten'' - slavenākais Berlīnes parks. *''Unter den Linden'' - Berlīnes centrālā iela. *Uzvaras kolonna - ar Berlīnes simbolu - eņģeli. [[Image:Train station Berlin Friedrichstrasse 5.jpg|Jaunā Berlīnes dzelzceļa stacija naktī|thumb|250px]] ====Filmas par Berlīni==== *[[Berlin: Die Sinfonie der Großstadt]] (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) - rež. [[Valters Rutmans]] (''Walter Ruttmann''). *[[Germania anno zero]] (Vācija - nulles stunda) (1948) - rež. [[Roberto Roselīni]] (''Roberto Rossellini''). *[[Cabaret]] (Kabarē) (1972) - rež. [[Bobs Foss]] (''Bob Fosse''). *[[Berlin Alexanderplatz]] (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) - rež. [[Rainers Verners Fasbinders]] (''Rainer Werner Fassbinder''). *[[Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo]] (Mēs - Zoo stacijas bērni) (1981) - rež. [[Uli Ēdels]] (''Uli Edel''). *[[Der Himmel über Berlin]] (Eņģelis pār Berlīni) (1987) - rež. [[Vims Venderss]] (''Wim Wenders''). *[[Good Bye Lenin!]] (2003) - rež. [[Volfgangs Bekers]] (''Wolfgang Becker''). *[[Der Untergang]] (Sakāve) (2004) - rež. [[Olivers Hiršbīgels]] (''Oliver Hirschbiegel''). ====Cilvēki==== Berlīnē dzimuši: *[[Fridrihs Vilhelms II]] - [[Prūsija]]s karalis. *[[Aleksandrs fon Humbolts]] -zinātnieks. *[[Valters Ratenaus]] -politiķis. *[[Gustavs Štrēzemans]] -politiķis. *[[Valters Gropiuss]] -arhitekts. *[[Erihs fon Manšteins]] -karavīrs. *[[Herberts Markūze]] -filosofs. *[[Marlēna Dītriha]] -aktrise un dziedātāja. <gallery> Image:Berlin-brandenburg-gate.jpg|Brandenburgas vārti Image:Berlin Reichstag.jpg|Reihstāgs Image:Siegessäule 2.JPG|Uzvaras kolonna Image:Berliner Dom bei Nacht.jpg|Berlīnes Doms naktī </gallery> {{Vācijas zemes}} [[Category:Vācijas pilsētas]] [[Category:Galvaspilsētas]] [[Category:Vācijas federālās zemes]] [[af:Berlyn]] [[ang:Berlin]] [[ar:برلين]] [[ast:Berlín]] [[be:Бэрлін]] [[bg:Берлин]] [[bs:Berlin]] [[ca:Berlín]] [[cs:Berlín]] [[cy:Berlin]] [[da:Berlin]] [[de:Berlin]] [[en:Berlin]] [[eo:Berlino]] [[es:Berlín]] [[et:Berliin]] [[fa:برلین]] [[fi:Berliini]] [[fo:Berlin]] [[fr:Berlin]] [[ga:Beirlín]] [[gd:Berlin]] [[gl:Berlín - Berlin]] [[he:ברלין]] [[hu:Berlin]] [[id:Berlin]] [[io:Berlin]] [[is:Berlín]] [[it:Berlino]] [[ja:ベルリン]] [[jv:Berlin]] [[ka:ბერლინი (მხარე)]] [[ko:베를린]] [[ku:Berlîn]] [[la:Berolinum]] [[li:Berlien]] [[lt:Berlynas]] [[mk:Берлин]] [[nds:Berlin]] [[nl:Berlijn]] [[nn:Berlin]] [[no:Berlin]] [[pl:Berlin]] [[pt:Berlim]] [[ro:Berlin]] [[ru:Берлин]] [[sh:Berlin]] [[simple:Berlin]] [[sk:Berlín]] [[sl:Berlin]] [[sr:Берлин]] [[sv:Berlin]] [[th:เบอร์ลิน]] [[tr:Berlin]] [[uk:Берлін]] [[vi:Berlin]] [[zh:柏林]] 5911 45247 2006-05-14T21:56:08Z Redagavimas 634 [[Pilsēta]]s [[Vācija|Vācijā]] [[Category:Vācija|Pilsētas, Vācijas]] [[Category:Eiropas Savienības pilsētas]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[bg:Категория:Градове в Германия]] [[be:Катэгорыя:Гарады Нямеччыны]] [[da:Kategori:Tyske byer]] [[de:Kategorie:Ort in Deutschland]] [[et:Kategooria:Saksamaa linnad]] [[el:Κατηγορία:Πόλεις της Γερμανίας]] [[en:Category:Cities in Germany]] [[es:Categoría:Ciudades de Alemania]] [[eo:Kategorio:Urboj de Germanio]] [[fo:Bólkur:Býar í Týsklandi]] [[fr:Catégorie:Ville d'Allemagne]] [[ko:분류:독일의 도시]] [[io:Category:Urbo en Germania]] [[id:Kategori:Kota-kota di Jerman]] [[he:קטגוריה:גרמניה: ערים]] [[ka:კატეგორია:გერმანიის ქალაქები]] [[lt:Category:Vokietijos miestai]] [[nl:Categorie:Stad in Duitsland]] [[no:Kategori:Byer i Tyskland]] [[nn:Kategori:Byar i Tyskland]] [[pl:Kategoria:Miasta Niemiec]] [[pt:Categoria:Cidades da Alemanha]] [[ro:Categorie:Oraşe în Germania]] [[ru:Категория:Города Германии]] [[simple:Category:Cities in Germany]] [[sv:Kategori:Tysklands städer]] [[vi:Category:Thành phố Đức]] [[zh:Category:德國城市]] 5912 17658 2005-08-09T11:50:15Z Robbot 151 robot Adding: als, fy, lb, mk, mo, ru, scn, sh Modifying: bg, et, fur, sk '''Bolcāno''' ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Bozen'', [[itāļu valoda|itāliski]] - ''Bolzano'', [[ladīnu valoda|ladīniski]] - ''Bulsan''/''Balsan'') ir [[Dienvidtirole|Dienvidtiroles]] galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tajā dzīvo apmēram 100,000 cilvēku. {{stub}} [[af:Bozen]] [[als:Bozen]] [[bg:Болцано]] [[bs:Bocen]] [[ca:Bolzano]] [[cs:Bolzano]] [[de:Bozen]] [[en:Bozen-Bolzano]] [[eo:Boceno]] [[es:Bozen-Bolzano]] [[et:Bolzano]] [[fr:Bolzano]] [[fur:Bolzan]] [[fy:Bozen]] [[hr:Bocen]] [[hu:Bolzano]] [[it:Bolzano]] [[ja:ボルツァーノ]] [[la:Bauzanum]] [[lb:Bozen]] [[lt:Bocenas]] [[mk:Боцен]] [[mo:Болцано]] [[nds:Bozen]] [[nl:Bolzano (stad)]] [[no:Bolzano]] [[pl:Bolzano]] [[pt:Bolzano]] [[rm:Bulsaun]] [[ro:Bolzano]] [[ru:Боцен]] [[scn:Buzzanu]] [[sh:Боцен]] [[simple:Bolzano/Bozen]] [[sk:Bolzano]] [[sl:Bocen]] [[sr:Боцен]] [[sv:Bolzano]] [[zh:波尔查诺]] 5913 15399 2005-06-21T21:50:35Z Feens 37 Brēmenes ģerbonis no en.wiki Brēmenes ģerbonis no en.wiki 5914 15400 2005-06-21T22:02:26Z Feens 37 Brēmene 1900.gadā no de.wiki Brēmene 1900.gadā no de.wiki 5916 15401 2005-06-21T23:22:58Z Feens 37 no en.wiki {{logo}} no en.wiki {{logo}} 5917 39487 2006-04-09T12:06:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Бремен]] '''Brēmene''' ([[vācu valoda|vācu]] - '''Bremen''') - sena ostas pilsēta [[Vācija|Vācijā]] [[Vēzere|Vēzeres]] upes grīvā, netālu no tās ietekas [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. Kopā ar [[Brēmerhāfene|Brēmerhāfeni]] veido atsevišķu Brēmenes [[Vācijas federālās zemes|federālo zemi]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>''' Freie Hansestadt Bremen'''</font><br>Brēmene </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lage der kreisfreien Stadt Bremen in Deutschland.gif|160px|]]<td align=center>[[Image:Bremen coa.jpg|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>546 428 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[franču valoda|franču]] - '''Brême'''<br>[[poļu valoda|poļu]] - '''Brema''' <tr><td>Dibināta<td>no 788.g <tr><td>Federālā zeme<td>[[Brēmene]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.bremen.de </table> {{commons|Bremen}} [[Image:Bremer Stadtmusikanten.jpg|thumb|180px|Brēmenes muzikanti|left]] ==Īsa vēsture== Pilsēta radās 8.gs, kad [[Kārlis Lielais]] ieņēma Vēzeres grīvu un nodibina šeit [[bīskapija|bīskapiju]], lai ieviestu reģionā [[kristietība|kristietību]]. Turpmākos gadsimtus Brēmene bija centrālais punkts kristietības izplatīšanai [[Skandināvija|Skandināvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]. 12.gs pilsēta atbrīvojās no bīskapa varas un kļuva par galveno ostas pilsētu Ziemeļjūras dienvidos. Kad 14.gs sākumā [[Hanza]] no [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] baseina sāka izplatīt savu ietekmi Ziemeļjūrā, Brēmene iesākumā sīvi pretojās, veicot [[pirāti|pirātiskus]] uzbrukumus Hanzas kuģiem, tomēr 1358.gadā [[Lībeka|Lībekā]] pati iestājās šajā savienībā. Tomēr 1427.gadā Brēmene no Hanzas tika izslēgta. Līdz pat 1871.gadam, kad nodibinās [[Vācu impērija]], Brēmene bija atsevišķa [[pilsētvalsts]]. Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] Brēmene, pretēji apkārtējām teritorijām, nokļūst [[ASV]] okupācijas zonā, un lielā mērā pateicoties tam, šodien ir atsevišķa federālā zeme. ==Brēmene slavena ar== *Brēmenes muzikantiem no [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas. *EADS ([[European Aeronautic Defence and Space Company]]) rūpnīcu. *[[Mercedes-Benz]] autorūpnīcu. *[[futbols|futbola]] klubu [[SV Werder Bremen]]. *[[Beck's]] [[alus|alu]]. ==Brēmenē dzimuši== *[[Džeimss Lāsts]] -mūziķis. ==Galerija== <gallery> Image:Weserhb.jpg|Brēmene pār Vēzeres upi Image:Bremen-rathaus.jpg|Brēmenes rātsnams Image:Bremen-dom.jpg|Brēmenes Doms Image:Bremen Roland.jpg|Rolanda statuja Brēmenē Image:Schnoor.JPG|Šnora (''Schnoor'') - vecpilsēta Image:Becks logo.jpg|''Beck's'' alus - dzimis Brēmenē </gallery> {{Vācijas zemes}} [[Category:Vācijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[Category:Vācijas federālās zemes]] [[als:Bremen]] [[ar:بريمن (مدينة)]] [[bg:Бремен]] [[ca:Bremen]] [[cs:Brémy]] [[de:Bremen]] [[en:Bremen (city)]] [[es:Bremen (ciudad)]] [[et:Bremen]] [[fa:برمن]] [[fr:Brême (ville)]] [[is:Bremen]] [[it:Brema (città)]] [[ja:ブレーメン]] [[ko:브레멘]] [[la:Brema]] [[lt:Brėmenas]] [[nds:Bremen]] [[nl:Bremen (stad)]] [[pl:Brema]] [[pt:Bremen]] [[ru:Бремен]] [[sh:Bremen (grad)]] [[simple:Bremen]] [[sk:Brémy]] [[sr:Бремен]] [[sv:Bremen]] [[tr:Bremen]] [[zh:不来梅]] 5918 52731 2006-07-01T06:05:34Z YurikBot 213 robot Adding: cs, el, eu, mk, tl Modifying: id * [[Category:Vācija]] [[ar:تصنيف:ولايات ألمانيا]] [[bg:Категория:Провинции на Германия]] [[ca:Categoria:Estats d'Alemanya]] [[cs:Kategorie:Německé spolkové země]] [[da:Kategori:Tyske delstater]] [[de:Kategorie:Bundesland (Deutschland)]] [[el:Κατηγορία:Ομοσπονδιακά κρατίδια της Γερμανίας]] [[en:Category:States of Germany]] [[es:Categoría:Estados federados de Alemania]] [[eu:Kategoria:Alemaniako estatuak]] [[fa:رده:ایالات آلمان]] [[fi:Luokka:Saksan osavaltiot]] [[fr:Catégorie:Land d'Allemagne]] [[hr:Kategorija:Njemačke pokrajine]] [[id:Kategori:Negara bagian Jerman]] [[it:Categoria:Länder tedeschi]] [[ja:Category:ドイツの地方行政区画]] [[ka:კატეგორია:გერმანიის მხარეები]] [[ko:분류:독일의 주]] [[lt:Kategorija:Vokietijos žemės]] [[mk:Категорија:Сојузни покраини во Германија]] [[nl:Categorie:Deelstaat van Duitsland]] [[nn:Kategori:Tyske delstatar]] [[no:Kategori:Tyske delstater]] [[pl:Kategoria:Podział administracyjny Niemiec]] [[pt:Categoria:Estados da Alemanha]] [[ro:Categorie:Landurile Germaniei]] [[ru:Категория:Земли Германии]] [[simple:Category:States in Germany]] [[sk:Kategória:Nemecké spolkové krajiny]] [[sr:Категорија:Немачке државе]] [[sv:Kategori:Tysklands delstater]] [[tl:Category:Länder ng Alemanya]] [[uk:Категорія:Федеральні землі Німеччини]] [[zh:Category:德國行政區劃]] 5919 44952 2006-05-14T01:41:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Liste over danske byer]], [[pl:Miasta w Danii]] [[Dānija|Dānijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000. <table border=0 cellpadding=4 cellspacing=2 width=100%> <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''Āmte (''Amt'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Esbjerga]] (''Esbjerg'')<td>72 205<td>[[Ribes āmte]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Horsensa]] (''Horsens'')<td>50 074<td>[[Vajles āmte]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kolinga]] (''Kolding'')<td>55 363<td>[[Vajles āmte]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Kopenhāgena]]''' (''København'')<td>1 089 957<td>- <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Odense]] (''Odense'')<td>145 931<td>[[Fīna]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Olborga]] (''Ålborg'')<td>122 219<td>[[Ziemeļjitlande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Orhūsa]] (''Århus'')<td>226 717<td>[[Orhūsas āmte]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ranersa]] (''Randers'')<td>55 780<td>[[Orhūsas āmte]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vajle]] (''Vejle'')<td>51 177<td>[[Vajles āmte]] </table> [[Category:Dānijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[cs:Seznam dánských měst]] [[de:Liste der Städte in Dänemark]] [[en:List of towns in Denmark]] [[eo:Listo de urboj de Danio]] [[fi:Luettelo Tanskan kaupungeista]] [[it:Città danesi]] [[no:Liste over danske byer]] [[pl:Miasta w Danii]] [[pt:Lista de cidades na Dinamarca]] [[ro:Listă de oraşe din Danemarca]] [[sl:Seznam mest na Danskem]] 5920 50154 2006-06-12T08:24:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:127.0.0.1]] [[Datorika|Datorikā]] ar '''localhost''' apzīmē šobrīd lietoto sistēmu. Tā ir atgriezeniskā ierīce, kurai piešķir [[IP adrese|IP adresi]] '''127.0.0.1''' [[IPv4]] adresācijā vai '''::1''' [[IPv6]] adresācijā, un kuru var lietot [[TCP/IP]] lietojumprogrammas, lai sazinātos pašas ar sevi, vai citām uz tā paša datora palaistām lietojumprogrammām. Ja uz jūsu datora ir uzstādīta [[tīmekļa serveris|tīmekļa servera]] programmatūra, ievadot [[tīmekļa pārlūkprogramma|pārlūkprogrammas]] adreses laukā ''http://localhost'' jums atvērsies lapa. Iespēja sazināties ar lokālo mašīnu tādā pašā veidā, kā ar attālinātu resursdatoru, ir ērtā testēšanā, kā arī ļauj sazināties ar dažādiem servisiem uz lokālās mašīnas (piemēram, spēļu serveriem), kuri ir paredzēti kā attālināti. {{stub}} [[Category:Internets]] [[da:Localhost]] [[de:Localhost]] [[en:Localhost]] [[fr:Localhost]] [[it:Localhost]] [[ja:Localhost]] [[nl:Localhost]] [[nn:Localhost]] [[pl:127.0.0.1]] [[ru:127.0.0.1]] [[sv:Localhost]] [[tr:127.0.0.1]] 5921 50577 2006-06-14T19:59:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[af:ECHELON]] '''ECHELON''' tiek uzskatīts par lielāko signālu pārķeršanas un analīzes tīklu elektronisko komunikāciju pārtveršanai. ECHELON, kuru darbina [[UKUSA]] komūna, spēj pārtvert [[radio]] un [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoņu]] sakarus, [[telefons|telefona]] zvanus, [[fakss|faksus]] un [[e-pasts|e-pastus]] jebkurā pasaules vietā. Tiek uzskatīts, ka ECHELON vidēji diennaktī pārtver 3 miljardus informācijas vienību. ECHELON apkalpo [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Kanāda|Kanādas]], [[Austrālija|Austrālijas]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]] specdienesti. {{stub}} [[Category:Kriptogrāfija]] [[Category:Valdību datubāzes]] [[af:ECHELON]] [[cs:Echelon]] [[da:ECHELON]] [[de:Echelon]] [[en:ECHELON]] [[eo:Echelon]] [[es:ECHELON]] [[fi:ECHELON]] [[fr:Echelon]] [[he:אשלון]] [[it:ECHELON]] [[ja:エシュロン]] [[ko:에셜론]] [[lt:ECHELON]] [[nl:ECHELON]] [[no:Echelon]] [[pl:Echelon]] [[pt:Echelon]] [[sv:Echelon (data)]] 5922 15407 2005-06-22T20:26:57Z Feens 37 Dīsburgas ģerbonis Avots:http://www.flaggen-server.de/dland2/duisburg.gif {{gerb}} Dīsburgas ģerbonis Avots:http://www.flaggen-server.de/dland2/duisburg.gif {{gerb}} 5923 15408 2005-06-22T20:34:07Z Feens 37 Duisburgas osta no fr.wiki Duisburgas osta no fr.wiki 5924 15409 2005-06-22T21:21:13Z Feens 37 no en.wiki no en.wiki 5925 15410 2005-06-22T21:24:22Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 5926 15411 2005-06-22T21:27:09Z Feens 37 no de.wiki no de.wiki 5927 52322 2006-06-29T05:39:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Ντούισμπουργκ]] '''Dīsburga''', '''Duisburga''' ([[vācu valoda|vācu]] - '''Duisburg''') - sena pilsēta [[Vācija|Vācijā]], [[Rūras baseins|Rūras baseinā]] pie [[Rūra (upe)|Rūras]] upes ietekas [[Reina|Reinā]]. Mūsdienās liels smagās rūpniecības centrs. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Duisburg'''</font><br>Ziemeļreina-Vestfālene </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lage der Stadt Duisburg in Deutschland.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Vacija_Disburga.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>594 254 <tr><td>Rakstos<td>883.g <tr><td>Federālā zeme<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.duisburg.de </table> {{commons|Duisburg}} [[Image:DuisburgPort.jpg|Dīsburgas osta|thumb|250px|left]] ==== Īsa vēsture ==== Tā kā pilsēta novietota stratēģiski svarīgā vietā, pirmās apmetnes pilsētas teritorijā radās jau 1.gadsimtā. 5.gs [[romieši]] šeit uzceļ [[forts|fortu]]. Pilsēta strauji attīstas, bet ap 1000.gadu [[Reina]] maina savu gultni un pilsēta savā izaugsmē apstājas. Dīsburga iegūst [[brīvpilsēta|brīvpilsētas]] statusu, bet 1666.gadā tiek iekļauta [[Brandenburga|Brandenburgā]] un [[Prūsija|Prūsijā]]. Jaunu impulsu Dīsburgas attīstībā atnes [[rūpnieciskā revolūcija]] un [[akmeņogles|akmeņogļu]] atradņu izstrādnes sākums. Dīsburga ir pilsēta, kurā primāri attīstījās viens no Vācijas smagās rūpniecības flagmaņiem - [[Augusts Tissens|Augusta Tissena]] nodibinātais - ''[[Thyssen AG]]''. Mūsdienās Dīsburga ir viens no Vācijas melnās metalurģijas centriem - šeit iegūst gandrīz pusi no valsts [[čuguns|čuguna]] un [[tērauds|tērauda]] produkcijas. ==== Dīsburga slavena ar ==== *Dīsburgas upes ostu (''Duisport'') - lielāko iekšzemes ostu [[Eiropa|Eiropā]]. *Ziemeļdīsburgas ainavu parku (''Landschaftspark Duisburg-Nord'') - publiski pieejamu pamestu rūpniecības kompleksu. [[Category:Vācijas pilsētas|Disburga]] [[Category:Hanzas pilsētas|Disburga]] [[af:Duisburg]] [[ar:دوسبورغ]] [[de:Duisburg]] [[el:Ντούισμπουργκ]] [[en:Duisburg]] [[eo:Duisburg]] [[es:Duisburgo]] [[et:Duisburg]] [[fi:Duisburg]] [[fr:Duisburg]] [[he:דיסבורג]] [[id:Duisburg]] [[it:Duisburg]] [[ja:デュースブルク]] [[nds:Duisborg]] [[nl:Duisburg]] [[no:Duisburg]] [[pl:Duisburg]] [[pt:Duisburgo]] [[ru:Дуйсбург]] [[simple:Duisburg]] [[sv:Duisburg]] [[tr:Duisburg]] [[zh:杜伊斯堡]] 5928 15413 2005-06-23T10:09:00Z Feens 37 No de.wiki No de.wiki 5929 15414 2005-06-23T11:14:57Z Feens 37 Diseldorfa 1900.gadā no de.wiki Diseldorfa 1900.gadā no de.wiki 5930 52333 2006-06-29T06:31:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:دوسلدورف]] '''Diseldorfa''' ([[vācu valoda|vācu]] - '''Düsseldorf''') - pilsēta [[Vācija|Vācijas]] rietumos pie [[Reina|Reinas]]. [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] federālās zemes galvaspilsēta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Düsseldorf'''</font><br>Ziemeļreinas-Vestfālenes galvaspilsēta </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lage der Stadt Düsseldorf in Deutschland.png|160px|]]<td align=center>[[Image:503px-Wappen Duesseldorf.jpg|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>577 139 <tr><td>Rakstos<td>1135.g <tr><td>Pilsētas tiesības<td>1288.g <tr><td>Federālā zeme<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.duesseldorf.de/ </table> {{commons|Category:Düsseldorf, Germany}} [[Image:Duesseldorf riverside by night 01.jpg|200px|thumb|Diseldorfa naktī|left]] ==== Īsa vēsture ==== Pilsēta radās no maziem zvejnieku ciematiņiem ap VII gs, bet X.gs Diseldorfas (kā ''Düsseldorp'') vārds pirmoreiz minēts rakstos. 1186.gadā Diseldorfa nokļuva [[Berga hercogiste|Berga hercogistes]] (''Herzogtum Berg'') sastāvā, 1280.gadā kļuva par hercogistes centru, bet 1288.gadā ieguva pilsētas tiesības. 1609. gadā pilsēta nokļuva [[Pfalca|Pfalcas]] sastāvā. [[Rūpnieciskā revolūcija|Rūpnieciskās revolūcijas]] laikā pilsētas iedzīvotāju skaits strauji pieauga. Kaut arī [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Diseldorfa tika gandrīz pilnīgi nopostīta, [[Lielbritānija|angļu]] [[okupācija|okupācijas]] varasiestādes tieši Diseldorfu izvēlējās par jaunās Ziemeļreinas-Vestfālenes galvaspilsētu. ==== Diseldorfa slavena ==== *Diseldorfa ir Vācijas [[reklāma|reklāmas]] un [[mode|modes]] "galvaspilsēta". *Tā ir grupas [[Kraftwerk]] dzimtene. *Diseldorfa slavena ar alus paveidu - ''[[Altbier]]'' (vecalu). ==== Cilvēki ==== Diseldorfā dzimuši: *[[Heinrihs Heine]] - dzejnieks. *[[Gustavs Grundgens]] - aktieris. *[[Jurgens Habermāss]] - filosofs. *[[Vims Venders]] - kinorežisors. <gallery> Image:00828r.jpg|Diseldorfa 1900.gadā Image:Duesseldorf Old City Panorama.jpg|Diseldorfas vecpilsēta naktī Image:2003-09 Düsseldorf Medienhafen (4).jpg|''Medienhafen'' rajons Diseldorfā Image:2003-09 Düsseldorf Medienhafen (2).jpg|''Medienhafen'' rajons Diseldorfā </gallery> ====Ārējās saites==== * [http://www.duesseldorf.tk Düsseldorf] [[Category:Vācijas pilsētas]] [[af:Düsseldorf]] [[ar:دوسلدورف]] [[bg:Дюселдорф]] [[bs:Düsseldorf]] [[ca:Düsseldorf]] [[cs:Düsseldorf]] [[da:Düsseldorf]] [[de:Düsseldorf]] [[el:Ντίσελντορφ]] [[en:Düsseldorf]] [[eo:Duseldorfo]] [[es:Düsseldorf]] [[et:Düsseldorf]] [[fa:دوسلدورف]] [[fi:Düsseldorf]] [[fr:Düsseldorf]] [[he:דיסלדורף]] [[hr:Düsseldorf]] [[hu:Düsseldorf]] [[it:Düsseldorf]] [[ja:デュッセルドルフ]] [[ko:뒤셀도르프]] [[ksh:Düsseldorf]] [[la:Dusseldorpium]] [[lt:Diuseldorfas]] [[mk:Диселдорф]] [[nds:Düsseldörp]] [[nl:Düsseldorf]] [[no:Düsseldorf]] [[pl:Düsseldorf]] [[pt:Düsseldorf]] [[ro:Düsseldorf]] [[ru:Дюссельдорф]] [[simple:Düsseldorf]] [[sk:Düsseldorf]] [[sv:Düsseldorf]] [[tr:Düsseldorf]] [[zh:杜塞尔多夫]] 5931 53183 2006-07-02T11:12:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Bakteriofagi]], [[no:Bakteriofager]] '''Bakteriofāgi''' jeb fāgi (gr. ''phagos'' - ēst) ir [[vīruss|vīrusi]], kuri inficē tikai [[baktērija|baktērijas]]. Līdzīgi [[Eikariots|eikariotu]] vīrusiem, tie sastāv no [[Olbaltumviela|proteīnu]] apvalka jeb kapsīdas, kurā ietverta vīrusa ģenētiskā informācija [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] vai [[Ribonukleīnskābe|RNS]] veidā. Bakteriofāgus neatkarīgi viens no otra atklāja [[Frederiks Tvorts]] (Twort) 1915. gadā un [[Fēlikss d’Erells]] (d’Herelle) 1917. gadā. Tāpat kā baktērijas, arī bakteriofāgi ir ļoti plaši izplatīti dabā (augsnē, ūdeņos u.c.). == Bakteriofāgu daudzveidība == Eksistē tūkstošiem dažādu fāgu, tomēr katrs fāgs spēj inficēt tikai vienu vai dažas baktēriju sugas. Domājams, ka katrai baktēriju sugai ir vismaz viens fāgs, kas spēj to inficēt. Bakteriofāgu daudzveidība izpaužas gan strukturāli, gan ģenētiski. Vienkāršākie fāgu uzbūves veidi ir [[ikosaedrs|ikosaedriski]] un pavedienveida, bet eksistē arī sarežģītāki, piemēram, bakteriofāgs T4 sastāv no ikosaedriskas galvas daļas, cauruļveida astes un astes pavedieniem. Mazajiem RNS bakteriofāgiem, kuriem ir tikai četri [[gēns|gēni]], [[genoms]] sastāv no nepilniem četriem tūkstošiem [[nukleotīds|nukleotīdu]], bet DNS bakteriofāga G ģenētiskais materiāls aizņem aptuveni 670 tūkstošus [[bāzes pāris|bāzu pāru]], kas veido apmēram 700 gēnu. Bakteriofāgu ģenētiskās informācijas nesējs var būt RNS (vienpavediena vai divpavedienu) vai DNS (vienpavediena vai divpavedienu), pie kam tās var sastāvēt no viena vai vairākiem fragmentiem un būt lineāras vai cirkulāras formas. == Dzīves cikls == Infekcija sākas, kad fāgs piesaistās pie baktērijas un ievada tajā savu ģenētisko materiālu. Tālākā infekcijas procesa norise ir atkarīga no vīrusa dzīves cikla veida. '''Lītiskie''' fāgi pārņem šūnu savā kontrolē – tie izmanto baktēriju, lai sintezētu vīrusa sastāvdaļas un no tām izveidotu jaunas fāgu daļiņas, bet pēc tam šūnu iznīcina jeb lizē, atbrīvojot jaunos bakteriofāgus apkārtējā vidē. Lītiskais fāgs ir, piemēram, bakteriofāgs T4. Savukārt '''mērenie''' (temperate) fāgi var neizraisīt lītisku infekciju. Daudzi mērenie fāgi ir lizogēni - tie spēj ievietot savu nukleīnskābi baktērijas [[hromosoma|hromosomā]] un replicēties līdz ar to, neizraisot infekciju. Šādu stāvokli sauc par ''profāgu''. Noteiktos apstākļos profāgs var pāriet lītiskajā dzīves ciklā. Šāds dzīves cikls ir, piemēram, bakteriofāgam λ (lambda). Savukārt pavedienveida bakteriofāgs M13 spēj izkļūt no baktērijas šūnas, neiznīcinot to, tāpēc tas arī tiek pieskaitīts pie mērenajiem fāgiem. == Nozīme un pielietojums == Jau neilgi pēc to atklāšanas D’Erells sāka bakteriofāgus izmantot '''bakteriālo infekciju ārstēšanai'''. Tomēr fāgu terapijas panākumi nebija pārliecinoši. Līdz ar [[antibiotikas|antibiotiku]] atklāšanu fāgu terapeitiska izmantošana Rietumos tika pārtraukta, bet bijušajā [[PSRS|Padomju Savienībā]] un Austrumeiropā tos turpināja izmantot. Tomēr līdz ar straujo pret antibiotikām rezistento baktēriju pieaugumu pēdējā laikā fāgu terapijai no jauna sāk pievērst uzmanību. Bakteriofāgiem ir arī liela '''zinātniska nozīme'''. 1952. gadā [[Alfreds Hēršijs]] un [[Marta Čeiza]] (Hershey & Chase), izmantojot bakteriofāgu T2, veica savu slaveno eksperimentu, kurā parādīja, ka vīrusa DNS, nevis proteīns, ir tas, kas iekļūst šūnā un nes ģenētisko informāciju. Mazais RNS bakteriofāgs MS2 bija pats pirmais organisms, kam tika noteikta pilna nukleotīdu secība genomā. Vairāki fāgi (λ, M13 u.c.) tiek izmantoti kā [[klonēšanas vektors|klonēšanas vektori]]. [[Category:Bioloģija]] [[ca:Bacteriòfag]] [[cs:Bakteriofág]] [[da:Bakteriofag]] [[de:Bakteriophage]] [[en:Bacteriophage]] [[eo:Bakteriofaĝo]] [[es:Bacteriófago]] [[fi:Bakteriofagi]] [[fr:Bactériophage]] [[he:בקטריופאג']] [[it:Batteriofago]] [[ja:ファージ]] [[nl:Bacteriofaag]] [[no:Bakteriofager]] [[pl:Bakteriofag]] [[pt:Fago]] [[ru:Бактериофаги]] [[sl:Bakteriofag]] [[sv:Fag]] [[zh:噬菌体]] 5933 52448 2006-06-29T15:07:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Copa América]] '''Copa América''' ir svarīgākais nacionālo izlašu turnīrs [[futbols|futbola]] komandām, kas ietilpst Dienvidamerikas [[CONMEBOL]] federācijā. Tas parasti notiek reizi divos gados, bet šis intervāls nav stingri noteikts. Turnīra dalībvalstis ir [[Brazīlija]], [[Argentīna]], [[Urugvaja]], [[Paragvaja]], [[Čīle]], [[Peru]], [[Ekvadora]], [[Bolīvija]], [[Kolumbija]] un [[Venecuēla]]. == Turnīra vēsture == '''Copa América''' ir vecākais no mūsdienās notiekošajiem [[Futbols|futbola]] turnīriem pasaulē - tas pirmo reizi risinājās [[1916]]. gadā no 2.jūlija līdz 17.jūlijam un bija veltīts [[Argentīna|Argentīnas]] neatkarības 100 gadu jubilejai. Vienlaikus tika izveidota arī [[CONMEBOL]] federācija, un tas notika 9.jūlijā ([[Argentīna|Argentīnas]] neatkarības gadadienā). Turnīrs parasti (bet ne vienmēr) norisinās ik pēc diviem gadiem. Iepriekš šis turnīrs saucās ''Campeonato Sudamericano de Selecciones'' (Dienvidamerikas valstu izlašu čempionāts). Pašreizējo nosaukumu tas ieguva [[1975]]. gadā. No [[1975]]. līdz [[1983]].gadam turnīrs netika rīkots kādā konkrētā valstī - komandas cita ar citu spēlēja gan savā laukumā, gan viesos. Kopš [[1993]].gada turnīrā piedalīties turnīrā katru reizi tiek uzaicinātas arī divas komandas no citām kontinentālajām federācijām. Līdz šim turnīrā kā uzaicinātās vienības startējušas: [[Kostarikas futbola izlase|Kostarika]] ([[Copa América 1997|1997]], [[Copa América 2001|2001]], [[Copa América 2004|2004]]), [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasa]] ([[Copa América 2001|2001]]), [[Japānas futbola izlase|Japāna]] ([[Copa América 1999|1999]]), [[Meksikas futbola izlase|Meksika]] ([[Copa América 1993|1993]], [[Copa América 1995|1995]], [[Copa América 1997|1997]], [[Copa América 1999|1999]], [[Copa América 2001|2001]], [[Copa América 2004|2004]]) un [[ASV futbola izlase|ASV]] ([[Copa América 1993|1993]], [[Copa América 1995|1995]]). [[Kanādas futbola izlase|Kanāda]] tika uzaicināta piedalīties [[Copa América 2001]], taču atteicās drošības apsvērumu dēļ. == Uzvarētāji == #[[image:Flag of Argentina.svg|20px]] [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] un [[image:Flag of Uruguay.svg|20px]] [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]]: pa 14 reizēm #[[image:Flag of Brazil.svg|20px]] [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]]: 7 reizes #[[image:Flag of Paraguay.svg|20px]] [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaja]] un [[image:Flag of Peru_(state).svg|20px]] [[Peru futbola izlase|Peru]]: 2 reizes #[[image:Flag of Bolivia_(state).svg|20px]] [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīvija]] un [[image:Flag of Colombia.svg|20px]] [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]]: 1 reizi == Kopējā statistika == {|cellpadding=3 cellspacing=0 width=100% width=82% border=1 style="border-collapse:collapse"| |- align=center !bgcolor=#efefef width=28%|Izlase !bgcolor=#efefef width=8%|Punkti !bgcolor=#efefef width=8%|Spēles !bgcolor=#efefef width=8%|Uzv. !bgcolor=#efefef width=8%|Neizšķ. !bgcolor=#efefef width=8%|Zaud. !bgcolor=#efefef width=8%|Gūtie vārti !bgcolor=#efefef width=8%|Ielaistie vārti !bgcolor=#efefef width=8%|Starpība !bgcolor=#efefef width=8%|Uzv. % |- align=center bgcolor=#F5FAFF |align=left|[[Image:Flag of Argentina.svg|20px]] [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''353'''||169||107||32||30||415||162||+253||69.6% |- align=center bgcolor=#D0E7FF |align=left|[[Image:Flag of Uruguay.svg|20px]] [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |'''334'''||180||102||28||50||378||203||+175||61.9% |- align=center bgcolor=#F5FAFF |align=left|[[Image:Flag of Brazil.svg|20px]] [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''302'''||161||91||29||41||372||186||+186||62.5% |- align=center bgcolor=#D0E7FF |align=left|[[Image:Flag of Paraguay.svg|20px]] [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaja]] |'''208'''||149||59||31||59||234||262||-28||46.5% |- align=center bgcolor=#F5FAFF |align=left|[[Image:Flag of Chile.svg|20px]] [[Čīles futbola izlase|Čīle]] |'''183'''||159||52||27||80||244||286||-42||38.4% |- align=center bgcolor=#D0E7FF |align=left|[[Image:Flag of Peru (state).svg|20px]] [[Peru futbola izlase|Peru]] |'''163'''||128||44||31||53||188||212||-24||42.4% |- align=center bgcolor=#F5FAFF |align=left|[[Image:Flag of Colombia.svg|20px]] [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] |'''125'''||96||35||20||41||118||165||-47||43.4% |- align=center bgcolor=#D0E7FF |align=left|[[Image:Flag of Bolivia (state).svg|20px]] [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīvija]] |'''80'''||99||19||23||57||93||252||-159||26.9% |- align=center bgcolor=#F5FAFF |align=left|[[Image:Flag of Ecuador (state).svg|20px]] [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadora]] |'''61'''||105||14||19||72||110||291||-181||19.4% |- align=center bgcolor=#D0E7FF |align=left|[[Image:Flag of Mexico.svg|20px]] [[Meksikas futbola izlase|Meksika]] |'''48'''||32||13||9||10||42||39||+3||50.0% |- align=center bgcolor=#F5FAFF |align=left|[[Image:Flag of Costa_Rica.svg|20px]] [[Kostarikas futbola izlase|Kostarika]] |'''11'''||11||3||2||6||12||21||-9||33.3% |- align=center bgcolor=#D0E7FF |align=left|[[Image:Flag of Honduras.svg|20px]] [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasa]] |'''10'''||6||3||1||2||7||5||+2||55.6% |- align=center bgcolor=#F5FAFF |align=left|[[Image:Flag of Venezuela_(state).svg|20px]] [[Venecuēlas futbola izlase|Venecuēla]] |'''10'''||45||1||7||37||29||149||-120||7.4% |- align=center bgcolor=#D0E7FF |align=left|[[Image:Flag of the United States.svg|20px]] [[ASV futbola izlase|ASV]] |'''10'''||6||3||1||2||7||5||+2||55.6% |- align=center bgcolor=#F5FAFF |align=left|[[Image:Flag of Japan.svg|20px]] [[Japānas futbola izlase|Japāna]] |'''1'''||3||0||1||2||3||8||-5||11.1% |} [[Category:Futbols]] [[da:Copa América]] [[de:Copa América]] [[en:Copa América]] [[es:Copa América]] [[et:Copa América]] [[fi:Copa América]] [[fr:Copa America]] [[he:קופה אמריקה]] [[hr:Copa America]] [[it:Copa América]] [[ja:コパ・アメリカ]] [[nl:Copa América]] [[pl:Copa América]] [[pt:Copa América]] [[sv:Copa America]] [[zh:美洲盃]] 5934 15419 2005-06-23T21:42:09Z Viescha 104 5935 15420 2005-06-23T21:42:58Z Viescha 104 5936 15421 2005-06-23T21:59:15Z Viescha 104 5937 15422 2005-06-23T21:59:38Z Viescha 104 5938 15423 2005-06-23T22:00:40Z Viescha 104 5939 15424 2005-06-23T22:03:29Z Viescha 104 5940 15425 2005-06-23T22:04:36Z Viescha 104 5941 15426 2005-06-23T22:06:48Z Viescha 104 5942 15427 2005-06-23T22:08:52Z Viescha 104 5945 15430 2005-06-24T11:55:12Z Viescha 104 5946 15431 2005-06-24T11:58:01Z Viescha 104 5947 15432 2005-06-24T12:55:46Z Juris 164 5948 15433 2005-06-24T12:56:12Z Juris 164 5949 38917 2006-04-08T01:26:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[sh:Lavina]] == Lavīnu veidošanās== Lai rastos '''lavīna''', nepieciešams, lai sakrīt vairāki faktori. Pirmais faktors ir tikko uzsnidzis [[sniegs]]. Jaunais sniegs palielina [[spiediens|spiedienu]] uz veco sniegu. Tikko uzsniguša sniega [[svars]] atkarīgs no [[blīvums|blīvuma]], un 1 kubikmetra [[masa]] var būt no 30 līdz 250 kilogramiem. Protams, svars atkarīgs arī no uzsnigušā sniega daudzuma. [[Image:200px-Nuptse-fromKalarPatar.jpg|right|thumb|Lavīna Himalajos]] Stipras [[sniegavētra|sniegavētras]] laikā pusmetru biezas sniega segas uzsnigšana uzkrāj 500 tonnas sniega uz vienu hektāru. Tiklīdz svaigi uzsnigušais sniegs iebrūk vecajā sniegā, mainās tā izturība. Līdz šim vecais sniegs noturēja vecā sniega svaru. Pārejas periods snigšanas laikā var ilgt vairākas dienas. Jo biezāka izveidojas svaigi uzsnigušā sniega sega, jo lielākas ir lavīnas briesmas. Aprēķini un pierādījumi rāda, ka līdz 30 centimetru bieza sniega kārta vēl neizraisa lavīnu. 50-80 centimetru bieza kārta jau ir bīstama, bet 80-120 centimetru tikko sasnigusī sniega sega draud ar lavīnu. Vislielākās lavīnas briesmas rodas tad, ja sniega sega sasniedz 120 centimetru biezumu. Otrs lavīnu izraisītājs ir [[vējš]]. Izpētīts, ka vietām vējš rada 50% lavīnu. Vējš sapūš svaigo sniegu, izveidot ļoti bīstamas tā sauktās "sniega karnīzes", no kurām var sākt ceļu lavīnas. Trešais lavīnu izraisītājs ir zemes slīpums. Nogāzes ar slīpumu, kas mazāks par 22 grādiem, ir pret lavīnām drošas, tāpat arī apvidi, kur aug biezi meži un augsti koki. Lielas lavīnas briesmas ir nogāzēs, kuru slīpums ir lielāks par 25 grādiem. Šajā gadījumā pat 30 centimetru bieza sniega sega var izraisīt lavīnu, jo 80% no visām lavīnām rodas spēcīgas snigšanas laikā vai tūlīt pēc tās. Kailās 50-60 grādu stāvās nogāzes nav lavīnbīstamas, jo tur uzkrājas neliels daudzums sniega. [[Category:Dabas stihijas]] [[Category:Laikapstākļi]] [[bs:Lavina]] [[ca:Allau]] [[cs:Lavina]] [[da:Lavine]] [[de:Lawine]] [[en:Avalanche]] [[eo:Lavango]] [[es:Alud]] [[eu:Elurrolde]] [[fi:Lumivyöry]] [[fr:Avalanche]] [[is:Snjóflóð]] [[it:Valanga]] [[ja:雪崩]] [[nl:Lawine]] [[nn:Ras]] [[no:Lavine]] [[pl:Lawina]] [[pt:Avalancha]] [[ru:Лавина]] [[sh:Lavina]] [[simple:Avalanche]] [[sk:Lavína]] [[sl:Plaz]] [[sv:Lavin]] [[th:หิมะถล่ม]] [[zh:雪崩]] 5950 50602 2006-06-14T21:39:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Stolni tenis]] Modifying: [[pt:Tênis de mesa]], [[ug:تىكتاك توپ]] '''Galda teniss''' jeb '''pingpongs''' (šis vārds ir [[reģistrēta preču zīme]]) ir otrs populārākais [[Sporta veidi|sporta veids]] pasaulē, kā arī jaunākais no pasaulē pazīstamākajiem veidiem. == Vispārīgs apraksts == Spēle notiek uz taisnstūrveida (2,7 m x 1,5 m) galda ar cietu virsmu, kas parasti ir nokrāsota zaļā vai tumši zilā krāsā. Galdu uz pusēm sadala 15,25 cm augsts tīkls, kas ir paralēls galda īsākajai malai un turpinās vēl 15,25 cm aiz galda malas katrā pusē. Spēlei izmanto raketes, kuru platums parasti ir apmēram 15 cm, kaut gan spēles noteikumos konkrēts atļautais izmērs nav norādīts. Tās izgatavo no finiera, kam abās pusēs pielīmēta gumija. Bumbiņas diametrs ir 40 mm, tā izgatavota no celulozes, tāpēc ir cieta un ļoti viegla. Spēles temps ir ļoti augsts, un sportistiem nepieciešama, iespējams, labāka reakcija kā jebkurā citā sporta veidā. Augstas klases spēlētāji prot bumbiņu sitot iegriezt, padarot tās atlēcienu no galda virsmas grūtāk prognozējamu. Seta uzvarētājs parasti ir tas, kurš pirmais gūst 11 punktus (līdz 2001.gadam, kad tika mainīti starptautiskie noteikumi, bija jāgūst 21 punkts - nereti vēl joprojām šādi tiek spēlēts). Visas starptautiskās spēles, kas tiek organizētas ITTF paspārnē, risinās līdz 11 gūtiem punktiem katrā setā - priekšsacīkstes līdz 3 uzvarētiem setiem, nozīmīgākās spēles līdz četriem. == Piezīmes == *Galda teniss pirmo reizi olimpisko spēļu programmā tika iekļauts [[Vasaras olimpiskās spēles 1988|1988.gadā]]. *Pagājušā gadsimta 70.gados ASV galda tenisisti tika uzaicināti piedalīties turnīrā [[Ķīna|Ķīnā]]. Šis notikums iezīmēja "atkusni" abu valstu attiecībās, un vēlāk Ķīnu apmeklēja arī ASV prezidents [[Ričards Niksons]]. *[[1936]].gadā pasaules čempionātā Prāgā diviem aizsardzības tipa spēlētājiem bija nepieciešama vairāk kā stunda, lai gūtu vienu punktu. *No [[1930]]. līdz [[1950]]. gadam galda teniss [[PSRS]] bija aizliegts, jo atbildīgās amatpersonas uzskatīja, ka šis sporta veids ir bīstams cilvēku acīm. == Ārējās saites == *[http://www.ittf.com/ Starptautiskā Galda tenisa Federācija (ITTF)] *[http://www.ittf.com/museum/ ITTF galda tenisa muzejs] *[http://dmoz.org/Sports/Table_Tennis/ Saites ar dažādiem spēlei veltītiem interneta resursiem] [[Category:Sporta veidi]] <!-- interwiki --> [[ar:تنس الطاولة]] [[bs:Stolni tenis]] [[ca:Tennis de taula]] [[cs:Stolní tenis]] [[da:Bordtennis]] [[de:Tischtennis]] [[el:Πινγκ-πόνγκ]] [[en:Table tennis]] [[eo:Tabloteniso]] [[es:Tenis de mesa]] [[et:Lauatennis]] [[fi:Pöytätennis]] [[fr:Tennis de table]] [[he:טניס שולחן]] [[hr:Stolni tenis]] [[id:Tenis meja]] [[it:Tennis tavolo]] [[ja:卓球]] [[ko:탁구]] [[lt:Stalo tenisas]] [[nl:Tafeltennis]] [[no:Bordtennis]] [[pl:Tenis stołowy]] [[pt:Tênis de mesa]] [[ru:Настольный теннис]] [[simple:Table tennis]] [[sl:Namizni tenis]] [[sv:Bordtennis]] [[ta:டேபிள் டென்னிஸ்]] [[ug:تىكتاك توپ]] [[zh:乒乓球]] 5951 18642 2005-08-27T08:37:42Z Yyy 146 cat * [[Category:Sporta veidi]] 5952 49695 2006-06-09T16:43:36Z Juzeris 23 "[[CONMEBOL]]" pārdēvēju par "[[Dienvidamerikas Futbola Konfederācija]]": saīsinājums nav atpazīstams un pašsaprotams '''CONMEBOL''' jeb '''CSF''' ('''CON'''federación suda'''ME'''ricana de Fút'''BOL''', ''Dienvidamerikas Futbola Konfederācija'') ir galvenā ar [[Futbols|futbolu]] saistītā organizācija [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. Šo organizāciju [[1916]].gada 9.jūlijā nodibināja urugvajietis [[Hektors Rivadavija Gomess]]. [[Argentīna]], [[Urugvaja]], [[Brazīlija]] un [[Čīle]] pēc veiksmīga [[Buenosairesa|Buenosairesā]] notikuša futbola turnīra kļuva par pirmajām tās dalībniecēm. Vēlāk organizācijā iestājās arī [[Paragvaja]] ([[1921]]), [[Peru]] ([[1925]]), [[Bolīvija]] ([[1926]]), [[Ekvadora]] ([[1927]]), [[Kolumbija]] ([[1936]]) un [[Venecuēla]] ([[1952]]). CONMEBOL ir [[FIFA]] locekle un atbild par visām ar profesionālo futbolu saistītajām lietām šajās valstīs. Organizācijas galvenā mītne atrodas [[Asunsjona|Asunsjonā]], Paragvajā. Pašreizējais izpildkomitejas prezidents, kurš šo amatu ieņems līdz [[2006]].gadam, ir Dr. Nikolass Leoss. [[Gajāna]], [[Surinama]] un [[Franču Gviāna]] ''nav'' CONMEBOL locekles - šo valstu federācijas ir iestājušās [[CONCACAF]]. CONMEBOL rīkoto futbola sacensību skaitā ietilpst [[Copa Libertadores|Copa Libertadores de América]] (šis turnīrs ir analoģisks [[UEFA Čempionu Līga|UEFA Čempionu Līgai]]) un [[Copa Sudamericana]] (apmēram tādas pašas nozīmes kā [[UEFA Kauss]]). ==Ārējā saite== *[http://www.conmebol.com/ CONMEBOL oficiālā mājaslapa] [[Category:Futbols]] [[Category:Futbola organizācijas|CONMEBOL]] 5953 53112 2006-07-02T01:52:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:CONCACAF]] '''CONCACAF''' ('''Confederation of North, Central American and Caribbean Association Football''') ir galvenā futbola dzīves organizētāja [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un [[Antiļu salas|Karību salās]]. Organizācijā iestājušās arī trīs [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] neatkarīgās valstis - [[Gajāna]], [[Surinama]] un [[Franču Gviāna]]. CONCACAF tās pašreizējā formā tika nodibināta [[1961]].gadā. Tā ir viena no sešām kontinentālajām federācijām, kas iestājušās [[FIFA]]. CONCACAF galvenie organizatoriskie uzdevumi ir rīkot reģiona valstu izlašu un klubu sacensības, kā arī [[FIFA_Pasaules_Kauss|Pasaules Kausa]] kvalifikācijas turnīrus. ==CONCACAF komandas Pasaules kausā== *[[Pasaules kauss 1962|1962]] - Meksika *[[Pasaules kauss 1966|1966]] - Meksika *[[Pasaules kauss 1970|1970]] - Salvadora, Meksika *[[Pasaules kauss 1974|1974]] - Haiti *[[Pasaules kauss 1978|1978]] - Meksika *[[Pasaules kauss 1982|1982]] - Salvadora, Hondurasa *[[Pasaules kauss 1986|1986]] - Kanāda, Meksika *[[Pasaules kauss 1990|1990]] - Kostarika, ASV *[[Pasaules kauss 1994|1994]] - Meksika, ASV *[[Pasaules kauss 1998|1998]] - Jamaika, Meksika, ASV *[[Pasaules kauss 2002|2002]] - Kostarika, Meksika, ASV ==Turnīri== *[[CONCACAF Zelta kauss]] *[[CONCACAF Sieviešu Zelta kauss]] *[[UNCAF Nāciju Kauss]] *[[Karību Kauss]] *[[CONCACAF Čempionu kauss]] ==Ārējās saites== *[http://www.concacaf.com/ Oficiālā mājaslapa] [[Category:Futbols]] [[Category:Futbola organizācijas]] [[ca:Confederació del Nord, Centreamèrica i el Carib de Futbol Associació]] [[da:CONCACAF]] [[de:Confederation of North and Central American and Caribbean Association Football]] [[en:CONCACAF]] [[es:CONCACAF]] [[et:CONCACAF]] [[eu:CONCACAF]] [[fi:CONCACAF]] [[fr:Confédération nord- et centre-américaine de football association]] [[he:CONCACAF]] [[it:CONCACAF]] [[ja:北中米カリブ海サッカー連盟]] [[nl:CONCACAF]] [[no:CONCACAF]] [[pl:CONCACAF]] [[pt:CONCACAF]] [[sv:CONCACAF]] [[zh:CONCACAF]] 5954 15439 2005-06-24T15:45:48Z Viescha 104 Gajana pārdēvēju par Gajāna #REDIRECT [[Gajāna]] 5956 28267 2006-02-03T01:51:30Z Feens 37 +cat. * [[Category:Dānija]] [[Category:Eiropas Savienības pilsētas]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 5957 15442 2005-06-24T16:41:52Z Juris 164 5958 15443 2005-06-24T16:42:46Z Juris 164 5959 15444 2005-06-24T16:43:05Z Juris 164 5960 15445 2005-06-24T16:43:37Z Juris 164 5961 15446 2005-06-24T16:43:54Z Juris 164 5962 15447 2005-06-24T16:44:14Z Juris 164 5963 41549 2006-04-23T08:08:40Z 62.84.13.24 /* Zibens rašanās */ '''Zibens''' ir milzīga [[elektrons|elektronu]] radīta [[dzirkstele]], kas pārvietojas no vienas vietas uz citu. Elektroni nav redzami, bet, kad zibsnī, tie kustas tik ātri, ka gaiss apkārt tiem kvēlo. == Zibens rašanās == [[Image:250px-LightningToronto.jpg|right|framed|Zibens]] Par zibens kā pirmatnējās dabas parādības rašanos pēdējo 250 gadu laikā izvirzītas apmēram 30 teorijas. Jaunākais skaidrojums par zibens rašanos ir šāds: zibens dabiskās dzirksteles izlādēšanās starp mākoņiem un zemi notiek tad, kad [[elektriskais lauks|elektriskā lauka]] intensitāte ir 20-50kV/m, turklāt potenciālu starpība var sasniegt 500 miljonu [[Volts|voltu]]. Taču lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka nākamais izskaidrojums ir ticamāks. Kad mitrais gaiss ceļas augšup, lielā augstumā izveidojas [[krusa|krusas]] graudi, kas, krītot zemē, sāk kust, bet [[gaisa strāvas]] sadala pozitīvi un negatīvi lādētos pilienos. Izveidojas spēcīgs elektriskais lauks. Zibens ir elektriskā lauka pēkšņa izlādēšanās. Līdz ar to zibens nav nekas cits kā milzīgs [[īssavienojums]]. Zibens var notikt visur, kur veidojas elektriskais lauks: [[vulkānu izvirdumi|vulkānu izvirduma]] dūmu stabos, [[atombumba|atombumbas]] izmēģinājuma sprādziena mākoņos, sniega un smilšu vētrās un pat uz citām planētām. == Zibens veids == Zibeņi pēc veida ir ļoti dažādi. Reti zibens virzās taisnā līnijā. Parasti tas izlokās - zibens ir it kā dažās vietās lauzts un zigzagveidīgs. [[Image:250px-Lightning02.jpg|right |framed|Zarainais zibens]] Dažreiz zibeņi gaisā griežas kā [[skrūve|skrūves]], spēcīga negaisa laikā debesīs parādas skaisti, daudzzaraini. Nonākot zemē, zibens var sakausēt smiltis. Dažriez sakusušas smiltis zibens ceļā izveido vienu vai vairākas caurules. Šīs caurules tiek dēvētas par zibens bultām. To garums dažreiz ir pusmetru un pat vairāk. Ļoti daudz šādu bultu tiek atrastas vietās, kur zemes virsma ir smilšaina un mitra. Ja zibens ir zarains, tad arī smiltīs paliek kausējuma nospiedumi. Tas pierāda, ka zibens ir ļoti karsts. == Zibens spēks == Zibens ilgst tikai 0,2 [[Sekunde|sekundes]]. Šajā laikā dzirkstele starp mākoni un zemi augšup lejup skrien pat vairākus desmit reižu. Tā kā zibens zibsnis ilgst ļoti īsu laiku, tad nav iespējams pamanīt, ka zibens sper ačgārni - no lejas uz augšu. Šādos gadījumos zibens bulta sazarojas augšpusē. Zibeņi parasti nav garāki par 2-3 [[Kilometrs|kilometriem]]. Tomēr ir redzēti arī garāki. Jo stiprāks negaiss, lielāki, blīvāki un tumšāki negaisa mākoņi, jo garāki ir arī zibeņi. [[Image:Lincoln Lightning.jpg|thumb|Zibens uzņemts no [[ASV]] [[aviācijas bāzes kuģis|aviācijas bāzes kuģa]] ''USS Abraham Lincoln''.]] Zibeņu fizikālie rādītāji ir iespaidīgi. [[Strāvas stiprums]] var sasniegt 100 000 [[Ampērs|ampēru]] un strāvas [[spriegums]] - vairākus miljonus voltu, bet zibens strāvas kanāla apkārtmērs ir tikai daži [[Centimerts|centimetri]]. Zibens pārvietojas ar ātrumu 30 000 kilometru stundā, un tā temperatūra sasniedz 30 000 [[Grāds|grādu]]. Katrs zibens [[metrs]] spīd ar tādu pašu spilgtumu kā miljons simtvatīgu spuldžu. Zibens sasildītais gaiss izplešas eksplozīvi, radot pērkonu. == Lodveida zibens == Par lodveida zibeni sauc spīdošu, lodveida formas 10-20 centimetru diametra veidojumu, kas ilgst dažus desmitus sekunžu. Lodveida zibens pārvietojas samēra lēni, lēcienveidīgi, iekšējās [[skaņa|skaņas]] pavadībā un pazūd vai nu nemanot, vai ar spēcīgu [[sprādziens|sprādzienu]]. Negaisa mākoņos lodveida zibens novērots līdz simts reižu biežāk nekā zemes tuvumā. Dzīvojamās ēkās lodveida zibens var iekļūt pa atvērtu logu, elektriskajiem un telefona vadiem. [[Image:180px-Ball Lightning.jpg|left|framed|Lodveida zibens]] Lodveida zibeni uzskata par plazmas parādību, lai gan apmierinoša izskaidrojuma trūkst. Iespējams, ka lodveida zibens ir milzīga elektriskā dzirkstele, kuras rašanās iemesls ir mīklains. Ir arī pieņēmums, ka lodveida zibens ir miniatūra [[Melnais caurums|melnā cauruma]] kopija. [[Category:Laikapstākļi]] [[en:Lightning]] [[ru:Молния]] 5964 52011 2006-06-25T17:44:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Miasta w Szwecji]] [[Zviedrija|Zviedrijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Pilsētas tiesības'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''Lēnis (''Län'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Burosa]] (''Borås'')<td>1622.g<td>63 223<td>[[Rietumjētelandes lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Eskilstūna]] (''Eskilstuna'')<td>1659.g<td>59 016<td>[[Sēdermanlandes lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Ērebrū]] (''Örebro'')<td>1200.g<td>98 573<td>[[Ērebrū lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Gēteborga]]''' (''Göteborg'')<td>1619.g<td>515 252<td>[[Rietumjētelandes lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Halmstāde]] (''Halmstad'')<td>1200.g<td>55 657<td>[[Hallandes lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Helsingborga]] (''Helsingborg'')<td>1085.g<td>91 025<td>[[Skones lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Jenčēpinga]] (''Jönköping'')<td>1284.g<td>83 202<td>[[Jenčēpingas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Jēvle]] (''Gävle'')<td>1446.g<td>68 635<td>[[Jēvleborgas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Kārlstāde]] (''Karlstad'')<td>1584.g<td>57 779<td>[[Vermlandes lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Linčēpinga]] (''Linköping'')<td>1287.g<td>96 732<td>[[Austrumjētelandes lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Lunda]] (''Lund'')<td>990.g<td>76 263<td>[[Skones lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Malme]] (''Malmö'')<td>1250.g<td>261 548<td>[[Skones lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Norčēpinga]] (''Norrköping'')<td>1384.g<td>82 903<td>[[Austrumjētelandes lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Sēdertelje]] (''Södertälje'')<td>1000.g<td>59 977<td>[[Stokholmas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Stokholma]]''' (''Stockholm'')<td>1388.g<td>1 253 309<td>[[Stokholmas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Upsala]] (''Uppsala'')<td>1268.g<td>127 764<td>[[Upsalas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Ūmeo]] (''Umeå'')<td>1622.g<td>74 005<td>[[Vesterbotenas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Vekše]] (''Växjö'')<td>1342.g<td>53 607<td>[[Kronobergas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Vesterosa]] (''Västerås'')<td>990.g<td>107 194<td>[[Vestmanlades lēnis]] </table> [[Category:Zviedrijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[da:Sveriges købstæder]] [[de:Liste der Städte in Schweden]] [[en:List of cities in Sweden]] [[eo:Listo de urboj de Svedio]] [[fi:Luettelo Ruotsin kaupungeista]] [[fr:Villes de Suède]] [[hu:Svéd városok listája]] [[nl:Lijst van grote Zweedse steden]] [[pl:Miasta w Szwecji]] [[pt:Lista de cidades na Suécia]] [[sl:Seznam mest na Švedskem]] [[sv:Lista över orter i Sverige som haft stadsprivilegium]] 5965 28283 2006-02-03T02:06:33Z Feens 37 +cat. [[Category:Zviedrija]] [[Category:Eiropas Savienības pilsētas]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 5966 52417 2006-06-29T12:23:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:קונפדרציית הכדורגל של אוקיאניה]] '''Okeānijas Futbola Konfederācija''' (''Oceania Football Confederation'', saīsināti '''OFC''') ir viena no sešām "kontinentālajām" [[Futbols|futbola]] federācijām. Tā organizē un uzrauga futbola sacensības [[Okeānija|Okeānijā]] un piedāvā šī reģiona valstīm iespēju cīnīties par iekļūšanu [[FIFA Pasaules Kauss|Pasaules kausa]] finālturnīrā. Organizācija tika izveidota [[1966]].gadā, piedaloties [[Austrālija|Austrālijas]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]] un [[Fidži]] futbola federācijām. [[2004]].gada 12.maijā [[Jaunkaledonija]] kļuva par divpadsmito OFC locekli. OFC par pilntiesīgu kontinentālo federāciju kļuva [[1996]].gadā, un tai [[Pasaules Kauss 1998|1998.gada Pasaules kausa]] finālturnīrā tika piešķirta "pusvieta" (labākā reģiona izlase aizvadīja divas spēles ar piektās vietas ieguvēju [[CONMEBOL]] kvalifikācijas grupā, un finālturnīrā iekļuva divu spēļu summā labākā komanda). OFC dalībvalstis piedalās arī [[OFC Nāciju kauss|OFC Nāciju kausā]], kas tiek rīkots reizi divos gados. [[2005]].gada sākumā [[Football Federation Australia|Austrālijas Futbola Federācija]] uzsāka sarunas ar [[Āzijas Futbola Konfederācija|Āzijas Futbola Konfederāciju]], kuru mērķis būtu panākt Austrālijas uzņemšanu šajā organizācijā. Šāds lēmums dotu Austrālijas izlasei iespēju cīnīties par garantētu vietu (bez pārspēles) Pasaules Kausa finālturnīrā. 23.martā AFC vienbalsīgi pieņēma šo piedāvājumu. Pēc tam Austrālija iesniedza oficiālu lūgumu izstāties no OFC, kas tika pieņemts 17.aprīlī. Vēl atlicis sagaidīt [[FIFA]] lēmumu, kam vajadzētu tikt pieņemtam līdz 2005.gada beigām. ==Ārējās saites== * [http://www.oceaniafootball.com Oficiālā OFC mājaslapa] [[Category:Futbols]] [[Category:Futbola organizācijas|OFC]] [[ca:Confederació de Futbol d'Oceania]] [[de:Oceania Football Confederation]] [[en:Oceania Football Confederation]] [[es:Confederación de Fútbol de Oceanía]] [[eu:OFC]] [[fi:OFC]] [[fr:Oceania Football Confederation]] [[he:קונפדרציית הכדורגל של אוקיאניה]] [[it:OFC]] [[ja:オセアニアサッカー連盟]] [[nl:OFC]] [[pl:OFC]] [[pt:Confederação de Futebol da Oceania]] [[sv:OFC]] [[zh:大洋洲足球協會]] 5967 15452 2005-06-24T17:36:13Z Viescha 104 UEFA čempionu līga pārdēvēju par UEFA Čempionu Līga #REDIRECT [[UEFA Čempionu Līga]] 5968 15453 2005-06-24T17:53:55Z Juris 164 5969 15454 2005-06-25T03:47:50Z Yyy 146 [[Category:Ģeogrāfija]] 5970 sysop 15455 2005-06-25T11:13:44Z MediaWiki default 5971 sysop 15456 2005-06-25T11:13:44Z MediaWiki default The database has been automatically locked while the slave database servers catch up to the master 5972 sysop 15457 2005-06-25T11:13:44Z MediaWiki default This is a log of changes to user rights. 5973 sysop 19977 2005-09-21T13:14:54Z Juzeris 23 "There seems to be a problem with your login session;..." => "Ir radusies problēma ar sesijas autentifikāciju; šī darbība ir atcelta, lai novērstu lietotājvārda iespējami ļaunprātīgu izmantošanu...." Ir radusies problēma ar sesijas autentifikāciju; šī darbība ir atcelta, lai novērstu lietotājvārda iespējami ļaunprātīgu izmantošanu. Lūdzu, spied "''back''" un atjaunini iepriekšējo lapu. Tad mēģini vēlreiz. 5974 sysop 15459 2005-06-25T11:13:44Z MediaWiki default SORBS DNSBL 5975 sysop 15460 2005-06-25T11:13:44Z MediaWiki default Your IP address is listed as an open proxy in the [http://www.sorbs.net SORBS] DNSBL. You cannot create an account 5976 sysop 15461 2005-06-25T11:13:44Z MediaWiki default Your IP address is listed as an open proxy in the [http://www.sorbs.net SORBS] DNSBL. 5977 sysop 15462 2005-06-25T11:13:44Z MediaWiki default (SQL query hidden) 5978 sysop 15463 2005-06-25T11:13:44Z MediaWiki default -{}- 5979 49402 2006-06-06T22:22:13Z Boivie 307 jauns bilds [[Image:Table hockey playing.JPG|thumb|right|280px|Galda hokejs]] [[Image:Table hockey ECh Skalica Ladies team final.jpg|thumb|right|280px|Eiropas čempionāts, Skalicā, Slovākijā]] '''Galda hokejs''' ir galda spēle, kas cēlusies no [[Hokejs|hokeja]]. Spēle norisinās uz miniatūra hokeja laukuma ar kustīgām hokejistu figūriņām, kuras vada divi spēlētāji, tādējādi cenšoties gūt vairāk vārtu kā pretinieks. Šai galda spēlei ir daudzi paveidi. Oficiālām sacensībām standarta galda hokeja inventāru izgatavo zviedru uzņēmums Stiga. Reizi divos gados notiek arī galda hokeja pasaules čempionāts, ko organizē Starptautiskā Galda hokeja federācija. Pēdējais no līdz šim notikušajiem pasaules čempionātiem risinājās Rīgā, Latvijā. Turnīrā uzvarēja zviedrs Hanss Estermans. Sacensībās piedalījās spēlētāji no 22 valstīm. Patlaban vadošās valstis šajā sporta veidā ir Zviedrija, Somija, Čehija, Krievija un Norvēģija, Latvijas izlase ieguva 6. vietu. Nākošais pasaules čempionāts notiks 2007. gadā Maskavā. Latvijā galda hokeju organizē Latvijas Galda Hokeja Federācija un vairāki klubi Rīgā, Inčukalnā, Jēkabpilī un Ventspilī. Lielākais turnīrs ir starptautiskais Rīgas kauss, kurš ik gadus notiek gada beigās. == Skatīt arī == *[[Gaisa hokejs]] == Ārējās saites == *[http://www.galdahokejs.lv/lv/latvian.html Galda hokejs Latvijā] *[http://www.trefik.cz/stiga/riga2005 Informācija par 2005. gada Pasaules čempionātu] *[http://www.ithf.info/ Starptautiskā Galda hokeja federācija] *[http://www.stigagames.com/SearchFS.asp?Country_Id=1&Category_Id=1&ProductInfo_Id=8 Stiga] [[Category:Sporta veidi]] [[Category:Fizisku iemaņu galda spēles]] [[en:Table hockey]] [[no:Bordhockey]] [[fi:Pöytäjääkiekko]] [[sv:Bordshockey]] 5980 52771 2006-07-01T08:13:08Z Escarbot 1016 robot Adding: bs, fa, oc, sco, vi, war Modifying: sq [[Image:125px-Spain_flag_large.png|thumb|right|Spānijas karalistes karogs]] * [[Spānija]] [[Category:Eiropas valstis]] [[Category:valstis]] [[af:Kategorie:Spanje]] [[an:Categoría:España]] [[ar:تصنيف:إسبانيا]] [[ast:Categoría:España]] [[be:Катэгорыя:Гішпанія]] [[bg:Категория:Испания]] [[br:Rummad:Spagn]] [[bs:Kategorija:Španija]] [[ca:Categoria:Espanya]] [[cs:Kategorie:Španělsko]] [[csb:Kategòrëjô:Szpańskô]] [[da:Kategori:Spanien]] [[de:Kategorie:Spanien]] [[el:Κατηγορία:Ισπανία]] [[en:Category:Spain]] [[eo:Kategorio:Hispanio]] [[es:Categoría:España]] [[et:Kategooria:Hispaania]] [[eu:Kategoria:Espainia]] [[fa:رده:اسپانیا]] [[fi:Luokka:Espanja]] [[fr:Catégorie:Espagne]] [[ga:Catagóir:An Spáinn]] [[gl:Category:España]] [[he:קטגוריה:ספרד]] [[hr:Kategorija:Španjolska]] [[hu:Kategória:Spanyolország]] [[ia:Categoria:Espania]] [[id:Kategori:Spanyol]] [[io:Category:Hispania]] [[is:Flokkur:Spánn]] [[it:Categoria:Spagna]] [[ja:Category:スペイン]] [[ka:კატეგორია:ესპანეთი]] [[ko:분류:에스파냐]] [[kw:Category:Spayn]] [[la:Categoria:Hispania]] [[lb:Category:Spuenien]] [[li:Kategorie:Spanje]] [[lt:Kategorija:Ispanija]] [[mi:Category:Pāniora]] [[na:Category:Spain]] [[nds:Kategorie:Spanien]] [[nl:Categorie:Spanje]] [[nn:Kategori:Spania]] [[no:Kategori:Spania]] [[oc:Categoria:Espanha]] [[os:Категори:Испани]] [[pl:Kategoria:Hiszpania]] [[pt:Categoria:Espanha]] [[ro:Categorie:Spania]] [[ru:Категория:Испания]] [[scn:Category:Spagna]] [[sco:Category:Spain]] [[simple:Category:Spain]] [[sk:Kategória:Španielsko]] [[sl:Kategorija:Španija]] [[sq:Category:Spanjë]] [[sr:Категорија:Шпанија]] [[sv:Kategori:Spanien]] [[tl:Category:Espanya]] [[tr:Kategori:İspanya]] [[uk:Категорія:Іспанія]] [[vi:Thể loại:Tây Ban Nha]] [[wa:Categoreye:Espagne]] [[war:Category:Espanya]] [[zh:Category:西班牙]] [[zh-min-nan:Category:Se-pan-gâ]] 5981 34556 2006-03-19T09:14:56Z YurikBot 213 robot Adding: fi '''Džeimsa Norisa balva''' (''James Norris Memorial Trophy'') katru gadu tiek piešķirta [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] aizsargam, kurš sezonas laikā demonstrējis vislabāko sniegumu. Balvas ieguvēju ar aptaujas palīdzību nosaka Profesionālā hokeja apskatnieku asociācija (''Professional Hockey Writers' Association''). Šī balva nosaukta par godu [[Džeimss Noriss|Džeimsam Norisam]], kurš bija [[Detroitas Red Wings|Detroitas Red Wings]] komandas īpašnieks no [[1932]]. līdz pat savai nāvei - [[1952]].gadam. To pirmo reizi piešķīra [[1954]].gadā. Pirmais Norisa balvas ieguvējs bija [[Reds Kellijs]], kurš pārstāvēja klubu Detroitas Red Wings. Visvairāk reižu šo balvu ieguvuši [[Bobijs Ors]] (Bostona, astoņas reizes laikā no 1968. līdz 1975.gadam), [[Dags Hārvijs]] (7, Monreāla/Ņujorka, 1955-58 un 1960-62) un [[Rejs Būrks]] (5, Bostona, 1987-88, 1990-91 un 1994). Pašlaik daudzi hokeja līdzjutēji un žurnālisti uzskata, ka Norisa balvu piešķir vienīgi aizsargiem, kas labi spēlē uzbrukumā. Ir izskanējusi doma ieviest speciālu balvu aizsargiem, kas nav uzbrukuma spēles stila piekritēji, bet labi veic savus tiešos pienākumus. Kā piemēri bieži tiek minēti [[Zdeno Čara]], [[Adams Fūts]] un [[Matiass Olunds]], kuri ir savu komandu aizsardzības balsti, bet ar minimālām izredzēm iegūt Norisa balvu savu pieticīgo uzbrukuma rādītāju dēļ. [[Category:Hokejs]] [[Category:Apbalvojumi hokejā]] [[de:James Norris Trophy]] [[en:James Norris Memorial Trophy]] [[fi:James Norris Memorial Trophy]] [[fr:Trophée James Norris]] [[sv:James Norris Memorial Trophy]] 5982 15467 2005-06-25T21:10:23Z Viescha 104 #redirect [[Džeimsa Norisa balva]] 5983 50890 2006-06-18T05:10:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Maurice Richard Trophy]] '''Morisa 'Raķetes' Rišāra balva''' kopš [[1999]].gada katras sezonas beigās tiek piešķirta [[hokejs|hokejistam]], kurš guvis visvairāk vārtu [[NHL]] regulārajā sezonā. Balva nodēvēta par godu [[Monreālas "Canadiens"]] leģendārajam [[uzbrucējs (sports)|uzbrucējam]] [[Moriss Rišārs|Morisam Rišāram]] (1921-2000), kurš piecas sezonas bija NHL labākais vārtu guvējs un 1944-45.gada sezonā kļuva par pirmo hokejistu, kurš sezonā guvis 50 vārtu - viņam tas izdevās 50 spēlēs. == Balvas ieguvēji == *[[2005]] - netika pasniegta *[[2004]]: **[[Džeroms Iginla]], [[Kalgari "Flames"]] **[[Iļja Kovaļčuks]], [[Atlantas "Thrashers"]] **[[Riks Nešs]], [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] *[[2003]] - [[Milans Hejduks]], [[Kolorādo "Avalanche"]] *[[2002]] - [[Džeroms Iginla]], [[Kalgari "Flames"]] *[[2001]] - [[Pāvels Burē]], [[Floridas "Panthers"]] *[[2000]] - [[Pāvels Burē]], [[Floridas "Panthers"]] *[[1999]] - [[Tēmu Selanne]], [[Anaheimas "Mighty Ducks"]] [[Category:Hokejs]] [[Category:Apbalvojumi hokejā]] [[de:Maurice Richard Trophy]] [[en:Maurice 'Rocket' Richard Trophy]] [[es:Trofeo Maurice Richard]] [[fi:Maurice 'Rocket' Richard Trophy]] [[fr:Trophée Maurice Richard]] [[he:גביע מוריס "רוקט" רישאר]] [[it:Maurice 'Rocket' Richard Trophy]] [[nl:Maurice Richard Trophy]] [[sv:Maurice 'Rocket' Richard Trophy]] 5984 52071 2006-06-26T02:25:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:William M. Jennings Trophy]] '''Viljama Dženingsa balva''' (''William M. Jennings Trophy'') katru gadu tiek piešķirta [[Vārtsargs (hokejā)|hokeja vārtsargam]], kurš attiecīgajā sezonā aizvadījis vismaz 25 spēles [[NHL]] un ielaidis vismazāk vārtu. Vērā tiek ņemta tikai regulārās sezonas statistika. Balva nosaukta par godu Viljamam Dženingsam, ilggadējam [[Ņujorkas "Rangers"]] prezidentam un hokeja popularizētājam ASV. To pirmo reizi pasniedza pēc 1981-82.gada sezonas. Līdz 1982.gadam šiem priekšnoteikumiem atbilstošajiem vārtsargiem tika piešķirta [[Vezinas balva]]. [[Category:Hokejs]] [[Category:Apbalvojumi hokejā]] [[de:William M. Jennings Trophy]] [[en:William M. Jennings Trophy]] [[fi:William M. Jennings Trophy]] [[fr:Trophée Williams M. Jennings]] [[it:William M. Jennings Trophy]] [[nl:William M. Jennings Trophy]] [[sv:William M. Jennings Trophy]] 5985 15470 2005-06-25T21:35:05Z Viescha 104 #redirect [[Viljama Dženingsa balva]] 5986 52045 2006-06-25T22:13:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Vezina Trophy]] '''Vezinas balva''' katru gadu tiek piešķirta labākajam [[NHL|Nacionālās Hokeja līgas]] [[Vārtsargs (hokejā)|vārtsargam]], ko nosaka visu līgas klubu ģenerālmenedžeru balsojumā. Līdz 1981-82.gada sezonai šo balvu piešķīra vārtsargam, kurš regulārajā sezonā bija ielaidis vismazāk vārtu. Taču izrādījās, ka šādā gadījumā vārtsargs, kurš spēlē visspēcīgākajā komandā, iegūst jūtamas priekšrocības pār saviem konkurentiem ne tik labās komandās. Kopš tā laika vismazāk vārtus ielaidušajam vārtsargam piešķir [[Dženingsa balva|Dženingsa balvu]]. Balva nosaukta par godu kādreizējam [[Monreālas "Canadiens"]] vārtsargam [[Džordžs Vezina|Džordžam Vezinam]]. [[Žaks Plānts]] (1929-1986) ir šo balvu ieguvis visvairāk reižu - 7, par vienu mazāk ir čeham [[Dominiks Hašeks|Dominikam Hašekam]], kurš Vezinas balvu pēc piešķiršanas kritēriju maiņas saņēmis visbiežāk. [[Category:Hokejs]] [[Category:Apbalvojumi hokejā]] [[de:Vezina Trophy]] [[en:Vezina Trophy]] [[fi:Vezina Trophy]] [[fr:Trophée Vézina]] [[nl:Vezina Trophy]] [[sv:Vezina Trophy]] 5987 15472 2005-06-26T11:27:20Z Juzeris 23 kat., interwiki * [[Category:Sports]] [[Category:Apbalvojumi|Sportā, Apbalvojumi]] [[en:Category:Sports trophies and awards]] 5988 50891 2006-06-18T05:10:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Lester B. Pearson Award]] '''Lestera Pīrsona balvu''' (''Lester B. Pearson Award'') katras sezonas beigās saņem [[NHL|Nacionālās Hokeja līgas]] labākais spēlētājs, kuru nosaka [[NHL Spēlētāju Asociācija]] (NHLPA). Balva nosaukta par godu [[Lesters Pīrsons|Lesteram Pīrsonam]], [[Nobela Miera prēmija|Nobela Miera prēmijas]] laureātam un Kanādas premjerministram laikā no [[1963]]. līdz [[1968]].gadam. Šis ir vienīgais NHL apbalvojums, kas nosaukts kāda politiķa vārdā. No 1982.-1987.gadam Lestera Pīrsona balvu piecas reizes ieguva [[Veins Greckis]]. [[Category:Hokejs]] [[Category:Apbalvojumi hokejā]] [[de:Lester B. Pearson Award]] [[en:Lester B. Pearson Award]] [[fi:Lester B. Pearson Award]] [[fr:Trophée Lester B. Pearson]] [[nl:Lester B. Pearson Award]] [[sv:Lester B. Pearson Award]] 5989 24149 2005-12-06T10:43:51Z YurikBot 213 robot Adding: fi '''Džeka Adamsa balva''' (''Jack Adams Award'') katru gadu tiek piešķirta [[NHL|Nacionālās Hokeja Līgas]] trenerim, kurš devis vislielāko ieguldījumu savas komandas panākumos. Balvas ieguvēju nosaka pēc ''Nacionālās Hokeja līgas Raidsabiedrību Asociācijas'' aptaujas rezultātiem. Balva nosaukta par godu [[Džeks Adamss|Džekam Adamsam]], bijušajam [[Detroitas "Red Wings"]] trenerim un ģenerālmenedžerim. Šo balvu pirmo reizi piešķīra 1974.gadā. [[Category:Hokejs]] [[Category:Apbalvojumi hokejā]] [[de:Jack Adams Award]] [[en:Jack Adams Award]] [[fi:Jack Adams Award]] [[fr:Trophée Jack Adams]] [[sv:Jack Adams Award]] 5990 36764 2006-03-25T13:27:45Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Sabiedrība]] [[ast:Categoría:Deportes]] [[be:Катэгорыя:Спорт]] [[bg:Категория:Спорт]] [[ca:Categoria:Esports]] [[da:Kategori:Sport]] [[de:Kategorie:Sport]] [[el:Κατηγορία:Αθλητισμός]] [[en:Category:Sports]] [[eo:Kategorio:Sporto]] [[es:Categoría:Deporte]] [[et:Kategooria:Sport]] [[fi:Luokka:Urheilu]] [[fr:Catégorie:Sport]] [[fy:Kategory:Sport]] [[hu:Kategória:Sport]] [[id:Kategori:Olahraga]] [[io:Category:Sporti]] [[it:Categoria:Sport]] [[ja:Category:スポーツ]] [[ko:분류:스포츠]] [[la:Categoria:Exercitatio corporis]] [[nl:Categorie:Sport]] [[no:Kategori:Sport]] [[pl:Kategoria:Sport]] [[pt:Categoria:Desporto]] [[ru:Категория:Спорт]] [[simple:Category:Sports]] [[sr:Категорија:Спортови]] [[sv:Kategori:Sport]] [[tl:Category:Palakasan]] [[tr:Kategori:Spor]] [[uk:Категорія:Спорт]] [[zh:Category:体育]] 5991 15476 2005-06-26T11:38:46Z Juzeris 23 kat., interwiki [[Category:Apbalvojumi sportā]] [[en:Category:Ice hockey trophies and awards]] 5992 44253 2006-05-11T14:57:41Z Knakts 848 Kategorija; +en {{catmore}} [[Category:sabiedrība]] [[en:Category:Awards]] 5993 52542 2006-06-30T08:23:54Z YurikBot 213 robot Adding: da, fi, he, ko, zh {{catmore}} [[Category:Sporta veidi]] [[Category:Komandu sporta veidi]] [[Category:Ziemas sporta veidi]] [[Category:Olimpiskie sporta veidi]] [[bg:Категория:Хокей на лед]] [[cs:Kategorie:Lední hokej]] [[da:Kategori:Ishockey]] [[de:Kategorie:Eishockey]] [[en:Category:Ice hockey]] [[fi:Luokka:Jääkiekko]] [[fr:Catégorie:Hockey sur glace]] [[he:קטגוריה:הוקי קרח]] [[ja:Category:アイスホッケー]] [[ko:분류:아이스하키]] [[nl:Categorie:IJshockey]] [[pl:Kategoria:Hokej na lodzie]] [[ru:Категория:Хоккей с шайбой]] [[sk:Kategória:Ľadový hokej]] [[sv:Kategori:Ishockey]] [[zh:Category:冰球]] 5995 52574 2006-06-30T10:26:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Catégorie:Joueur letton de hockey sur glace]], [[hr:Kategorija:Latvijski hokejaši]] Skat. [[Latvijas hokejistu uzskaitījums]]. [[Category:Hokejs Latvijā]] [[Category:Hokejisti pēc valsts]] [[de:Kategorie:Eishockeyspieler (Lettland)]] [[en:Category:Latvian ice hockey players]] [[fr:Catégorie:Joueur letton de hockey sur glace]] [[hr:Kategorija:Latvijski hokejaši]] [[sv:Kategori:Lettiska ishockeyspelare]] 5996 15481 2005-06-26T12:54:51Z Juzeris 23 kat., interwiki [[Category:Hokejisti]] [[en:Category:Ice hockey players by country]] 5997 15482 2005-06-26T13:01:26Z Viescha 104 [[Image:Patrick Roy 1999.jpg|thumb|200px|Viens no pazīstamākajiem hokeja vārtsargiem ir [[Patriks Ruā]].]] '''Hokeja vārtsargs''' ir spēlētājs, kura uzdevums ir neļaut pretinieku komandai gūt vārtus. Spēles laikā vārtsargs pārsvarā atrodas tieši priekšā vārtiem tā saucamajā ''vārtu laukumā''. Tā kā metieni parasti ir spēcīgi un seko cits citam ar nelieliem pārtraukumiem, vārtsargam ir atļauts lietot speciālu ekipējumu, lai izvairītos no savainojumiem. Vārtsargam ir atļauts izmantot dažus spēles paņēmienus, kas ir aizliegti laukuma spēlētājiem. Piemēram, vārtsarga ekipējums drīkst atšķirties no pārējo spēlētāju ekipējuma. Vārtsargam ir arī atļauts tvert ripu vai piespiest to pie ledus, lai tiesnesis pārtrauktu spēli. Ja pretinieku spēlētājs apzināti izraisa sadursmi ar vārtsargu, viņš saņem sodu. [[Category:Hokejs]] 5998 34081 2006-03-16T20:11:24Z 83.27.241.87 [[Hokejs|Hokeja]] spēlētāji. [[Category:Hokejs]] [[Category:Sportisti pēc sporta veida]] [[de:Kategorie:Eishockeyspieler]] [[en:Category:Ice hockey players]] [[pl:Kategoria:Hokeiści]] 5999 15484 2005-06-26T13:07:41Z Juzeris 23 kat., interwiki [[Category:Sportisti]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1057;&#1087;&#1086;&#1088;&#1090;&#1080;&#1089;&#1090;&#1080; &#1087;&#1086; &#1089;&#1087;&#1086;&#1088;&#1090;]] [[en:Category:Sportspeople by sport]] [[it:Categoria:Sportivi]] 6000 52730 2006-07-01T06:02:12Z YurikBot 213 robot Adding: ar, ast, eo, sk, sq Par cilvēkiem, kas saistīti ar [[sports|sportu]]. [[Category:Sports]] [[Category:Cilvēki pēc nodarbošanās]] [[an:Categoría:Esportistas]] [[ar:تصنيف:رياضيون]] [[ast:Categoría:Deportistes]] [[be:Катэгорыя:Спартоўцы]] [[bg:Категория:Спортисти]] [[bs:Kategorija:Sportista]] [[ca:Categoria:Esportistes]] [[cs:Kategorie:Sportovci]] [[da:Kategori:Sportsfolk]] [[de:Kategorie:Sportler]] [[en:Category:Sportspeople]] [[eo:Kategorio:Sportistoj]] [[es:Categoría:Deportistas]] [[et:Kategooria:Sportlased]] [[fi:Luokka:Urheilijat]] [[fr:Catégorie:Sportif]] [[fy:Kategory:Sporter]] [[gl:Category:Deportistas]] [[he:קטגוריה:ספורטאים]] [[hr:Kategorija:Sportaši]] [[hu:Kategória:Sportolók]] [[id:Kategori:Olahragawan]] [[io:Category:Sportisti]] [[it:Categoria:Sportivi]] [[ja:Category:スポーツ選手]] [[ka:კატეგორია:სპორტსმენები]] [[ko:분류:스포츠 선수]] [[lb:Category:Sportler]] [[lt:Kategorija:Sportininkai]] [[nl:Categorie:Sporter]] [[nn:Kategori:Idrettsutøvarar]] [[no:Kategori:Sportsutøvere]] [[pl:Kategoria:Sportowcy]] [[pt:Categoria:Desportistas]] [[ro:Categorie:Sportivi]] [[ru:Категория:Спортсмены]] [[sk:Kategória:Športovci]] [[sl:Kategorija:Športniki]] [[sq:Category:Sportist]] [[sr:Категорија:Спортисти]] [[sv:Kategori:Idrottare]] [[tr:Kategori:Sporcular]] [[uk:Категорія:Спортсмени]] [[zh:Category:运动员]] 6001 43128 2006-05-02T20:05:27Z Knakts 848 Norāde uz nozīmju atdalīšanas lapu - ar veidni {{Otheruses4|hokeja spēlētāja pozīciju|aizsargs (nozīmju atdalīšana)|aizsargs}} Par '''aizsargu''' sauc [[Hokejs|hokeja]] spēlētāju, kura tiešais uzdevums ir labi spēlēt aizsardzībā. Parasti uz ledus kopā ar [[Vārtsargs (hokejā)|vārtsargu]] un trim [[uzbrucējs (hokejā)|uzbrucējiem]] atrodas divi aizsargi. Pēc spēles stila aizsargus nereti iedala divās grupās: aizsardzības tipa (''stay at home'') spēlētāji, kuri galveno vērību pievērš savu tiešo pienākumu pildīšanai un reti pieslēdzas uzbrukumam (tādi ir, piemēram, [[Zdeno Čara]] un [[Kārlis Skrastiņš]]), un uzbrūkošie aizsargi, kas ir vājāki aizsardzībā, taču bieži palīdz uzbrucējiem un gūst vārtus ([[Kriss Prondžers]], [[Sandis Ozoliņš]]). Kā visu laiku labākais [[NHL]] aizsargs visbiežāk tiek minēts [[Bobijs Ors]], kas ne tikai bija lielisks aizsardzībā, bet guva vairāk vārtu kā lielākā daļa uzbrucēju. Katru gadu labākais NHL aizsargs saņem [[Džeimsa Norisa balva|Džeimsa Norisa balvu]]. [[Category:Hokejs]] [[en:Defenceman (ice hockey)]] 6002 44828 2006-05-13T22:18:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[af:Friedrich Nietzsche]] [[Image:Nicse.jpg|right|thumb|Frīdrihs Nīcše, 1882]] '''Frīdrihs Vilhelms Nīcše''' (arī '''Nīče'''; ''Friedrich Wilhelm Nietzsche''; * 1844. gada 15. oktobrī [[Rokene|Rokenē]] [[Saksija|Saksijā]], † 1900. gada 25. augustā [[Veimāra|Veimārā]]) bija izcils [[Vācija|vācu]] [[filozofija|filozofs]], [[filoloģija|filologs]] un [[psiholoģija|psihologs]], uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem 19. gadsimta filozofiem. F. Nīčes ietekme uz 20. gadsimta kultūru – gan filozofiju, gan [[literatūra|literatūru]], [[māksla|mākslu]], dzīvesziņu vispār - ir grūti pārvērtējama. ==Dzīve== Frīdrihs Nīče dzimis luterāņu mācītāja ģimenē. Nīče studējis [[teoloģija|teoloģiju]] un klasisko filoloģiju [[Bonna|Bonnā]]. 1868. gadā uzsākas viņa draudzība ar komponistu [[Rihards Vāgners|Rihardu Vāgneru]], kas ilgst līdz 1876. gadam. Gadu vēlāk kļuvis par klasiskās filoloģijas ārpuskārtas profesoru [[Bāzele]]s Universitātē. Vācu-franču kara laikā (1870-71) Nīče neilgu laiku dienēja par sanitāru vācu armijā; šajā laikā tapis arī darbs "[[Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara]]" (''Die Geburt der Tragödie aus dem Geiste der Musik''). No 1879. gada vājās veselības dēļ F. Nīče darbojās kā "brīvais filozofs", bieži uzturoties Itālijā, kur tapusi arī pazīstamākā F. Nīčes darba "[[Tā runāja Zaratustra]]" (''Also sprach Zaratustra'') pirmā daļa (1883). Laikā līdz 1889. gadam, kad F. Nīčes garīgās veselības stāvoklis strauji pasliktinājās, tika uzrakstīti darbi "Cilvēciskais, pārāk cilvēciskais" (''Menschliches, Allzumenschliches''), "Jautrā zinātne" (''Die fröhliche Wissenschaft''), "Viņpus labā un ļaunā" (''Jenseits von Gut und Böse''), "Morāles ģenealoģija" (''Zur Genealogie der Moral''), "Dievu mijkrēslis" (''Götzen-Dämmerung''), "Antikrists" (''Der Antichrist''), filozofiskā autobiogrāfija "Ecce Homo". F. Nīče miris 1900. gadā – neatveseļojies, dzīves laikā neguvis pelnīto atzinību un ievērību. ==Filozofiskie uzskati== Nīčes filozofija pārdzīvojusi dažnedažādas interpretācijas, dažbrīd tās ir ne mazāk interesantas par pašu avotu. (Savulaik Nīčes filozofiju tendenciozi un eklektiski savu uzskatu "filozofiskam pamatojumam" izmantojuši arī vācu [[nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] radītāji.) Turklāt savos darbos Nīče nereti ir visai pretrunīgs. Runājot par Nīčes filozofiju, parasti min jēdzienus "pārcilvēks", "varasgriba" u.c. Nīče sludina jaunu, spēkpilnu cilvēku, kurš pārvarējis [[kristietība]]s vērtības, gadsimta liekulīgo morāli, pūļa kaislības. Bieži tiek citēts izteikums "Dievs ir miris", taču bieži arī tiek ignorēts izteikuma turpinājums: "mēs esam viņu nogalinājuši – jūs un es! Mēs visi esam viņa slepkavas!" (''Wir haben ihn getötet, – ihr und ich! Wir alle sind seine Mörder!'') {{stub}} == Ārējas saites == *[http://zarathoustra.info Nīcšem veltīts wiki] franču valodā [[Category:Vācu filozofi|Nīcše Frīdrihs]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Nīcše Frīdrihs]] [[af:Friedrich Nietzsche]] [[ar:فريدريك نيتشه]] [[bg:Фридрих Ницше]] [[bn:ফ্রিডরিখ নীটশে]] [[bs:Friedrich Nietzsche]] [[ca:Friedrich Nietzsche]] [[cs:Friedrich Nietzsche]] [[da:Friedrich Nietzsche]] [[de:Friedrich Nietzsche]] [[el:Φρειδερίκος Νίτσε]] [[en:Friedrich Nietzsche]] [[eo:Friedrich Wilhelm Nietzsche]] [[es:Friedrich Wilhelm Nietzsche]] [[et:Friedrich Nietzsche]] [[eu:Friedrich Nietzsche]] [[fa:فریدریش نیچه]] [[fi:Friedrich Nietzsche]] [[fr:Friedrich Nietzsche]] [[fy:Friedrich Nietzsche]] [[gl:Friedrich Nietzsche]] [[he:פרידריך ניטשה]] [[hr:Friedrich Nietzsche]] [[hu:Friedrich Nietzsche]] [[id:Friedrich Nietzsche]] [[ilo:Friedrich Nietzsche]] [[io:Friedrich Nietzsche]] [[it:Friedrich Nietzsche]] [[ja:フリードリヒ・ニーチェ]] [[ko:프리드리히 니체]] [[ku:Friedrich Nietzsche]] [[la:Fridericus Nietzsche]] [[lb:Friedrich Nietzsche]] [[lt:Frydrichas Nyčė]] [[mk:Фридрих Ниче]] [[nl:Friedrich Nietzsche]] [[nn:Friedrich Nietzsche]] [[no:Friedrich Nietzsche]] [[pl:Fryderyk Nietzsche]] [[pt:Friedrich Nietzsche]] [[ro:Friedrich Nietzsche]] [[ru:Ницше, Фридрих Вильгельм]] [[sh:Friedrich Nietzsche]] [[sk:Friedrich Nietzsche]] [[sl:Friedrich Wilhelm Nietzsche]] [[sq:Friedrich Nietzsche]] [[sr:Фридрих Ниче]] [[su:Friedrich Nietzsche]] [[sv:Friedrich Nietzsche]] [[tl:Friedrich Nietzsche]] [[tr:Friedrich Wilhelm Nietzsche]] [[uk:Ніцше Фрідріх]] [[zh:尼采]] 6003 15488 2005-06-26T15:01:03Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Frīdrihs Nīcše]] 6004 15489 2005-06-26T15:01:39Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Frīdrihs Nīcše]] #REDIRECT: [[Frīdrihs Nīcše]] 6005 15490 2005-06-26T15:03:30Z Neonz 33 no angļu vikipēdijas no angļu vikipēdijas 6006 47286 2006-05-24T06:56:06Z 210.72.12.70 no angļu vikipēdijas {{NowCommons|Image:LocationEurope.png}} 6007 15492 2005-06-26T16:05:41Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Frīdrihs Nīcše]] 6008 15493 2005-06-26T17:50:42Z Juzeris 23 disambig info '''Aizsargs''' var būt: * sporta spēlētāja pozīcija, piem., [[aizsargs (hokejā)|aizsargs hokejā]]; * žurnāls [[Aizsargs (žurnāls)|Aizsargs]]; * paramilitārās organizācijas dalībnieks, skat. [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargi]]; * tehnisks aizsardzības līdzeklis, piemēram, kāju aizsargs, skat. [[aizsargs (tehnisks līdzeklis)]]. {{disambig}} 6009 15494 2005-06-26T17:52:38Z Juzeris 23 Aizsargs pārdēvēju par Aizsargs (nozīmju atdalīšana) #REDIRECT [[Aizsargs (nozīmju atdalīšana)]] 6010 15495 2005-06-26T17:53:09Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Aizsargs (nozīmju atdalīšana)]] 6012 15497 2005-06-26T18:17:46Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Frīdrihs Nīcše]] 6013 15498 2005-06-26T18:18:26Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Frīdrihs Nīcše]] 6014 15499 2005-06-26T18:19:07Z Juzeris 23 #REDIRECT [[Frīdrihs Nīcše]] 6015 15500 2005-06-26T18:20:09Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Frīdrihs Nīcše]] 6016 15501 2005-06-26T18:33:56Z Viescha 104 '''Lēdijas Bingas balva''' (''Lady Byng Memorial Trophy'') tiek piešķirta [[NHL]] hokejistam, kurš ticis atzīts par korektāko spēlētāju šajā sezonā. Šo apbalvojumu parasti iegūst hokejisti ar labām līdera dotībām, kas rāda labu sniegumu un spēlē neizmanto rupjus paņēmienus. [[Profesionālā hokeja apskatnieku asociācija]] šīs balvas ieguvēja noteikšanai katras sezonas beigās rīko aptauju. Šo balvu visbiežāk(septiņas reizes) ir ieguvis [[Ņujorkas "Rangers"]] hokejists Frenks Bušē. Slavenais [[Veins Greckis]] lēdijas Bingas balvu ir saņēmis piecreiz. [[Category:Hokejs]] [[Category:Apbalvojumi hokejā]] 6017 38291 2006-04-04T21:15:18Z 80.141.95.109 NowCommons {{NowCommons|Image:Stadtwappen Dortmund.png}} Avots:http://www1.dortmund.de/themen/stadtportrait/templates/project/project_detail.jsp?cid=13870 {{gerb}} 6018 15503 2005-06-26T19:10:57Z Feens 37 Dortmundes vecpilsēta no de.wiki Dortmundes vecpilsēta no de.wiki 6019 15504 2005-06-26T20:07:43Z Feens 37 Dortmundes bibliotēka no de.wiki Dortmundes bibliotēka no de.wiki 6020 15505 2005-06-26T20:09:02Z Feens 37 Avots:http://www.dab.de {{logo}} Avots:http://www.dab.de {{logo}} 6021 51433 2006-06-20T11:45:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Дортмунд]], [[tr:Dortmund]] '''Dortmunde''' ([[vācu valoda|vācu]]: ''Dortmund'') - pilsēta [[Vācija|Vācijas]] rietumos, [[Rūras baseins|Rūras baseinā]], [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vesfālenes]] federālajā zemē. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Dortmund'''</font><br>Ziemeļreina-Vestfālene </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lage der Stadt Dortmund in Deutschland.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Coat of arms of Dortmund.svg|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>594 254 <tr><td>Rakstos<td>880.g (''Throtmanni'') <tr><td>Federālā zeme<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www1.dortmund.de/home/ </table> {{commons|Dortmund}} == Īsa vēsture == Dortmunde (''Throtmanni'') kā mazs ciematiņš pirmoreiz minēts rakstos 880. gadā. 1152. gadā [[Frīdrihs Barbarosa]] uz diviem gadiem izvēlējās Dortmundi par galma pilsētu, kas deva impulsu pilsētas attīstībai. 13. gs. Dortmunde bija [[Hanza|Hanzas]] locekle, bet 1220. gadā tā kļuva par [[Imperiskā brīvpilsēta|Impērisko brīvpilsētu]] (''Freie Reichsstadt'') - tieši pakļautu [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[imperators|imperatoram]]. 1803. gadā Dortmunde savu brīvpilsētas statusu zaudēja, un iekļāvās [[Prūsija|Prūsijā]]. Pamazām tā kļuva par lielpilsētu, kas slavena ar savām [[akmeņogles|akmeņoglēm]], [[tērauds|tēraudu]] un [[alus|alu]]. Dortmunde ir militārā darbinieka [[Vilhelms Kanariss|Vilhelma Kanarisa]] dzimtā pilsēta. Kā vairums Rūras apgabala pilsētu, Dortmunde smagi cieta sabiedroto uzlidojumos [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā. == Dortmunde slavena == *Dortmunde ir viena no zaļākajām Rūras apgabala pilsētām. *Mūsdienās Dortmunde ir viens no Vācijas [[augstās tehnoloģijas|augsto tehnoloģiju]] centriem. *Pilsēta pazīstama ar alus paveidu - ''[[Dortmunder]]''. *Slavena ar [[futbols|futbola]] klubu - ''[[Borussia Dortmund]]''. == Galerija == <gallery> Image:Dortmund-Kupferstich-Merian.png|Dortmunde 1647.gadā Image:Dortmund_stadt_u_landesbibliothek.jpg|Dortmundes pilsētas bibliotēka Image:DAB.png|Alus [[DAB]] - dzimis Dortmundē Image:Dortmund-alter-markt-reinoldikirche.jpg|Dortmundes vecpilsēta </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.dortmund.de/ Pilsētas mājaslapa] [[Category:Vācijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[ar:دورتموند]] [[ca:Dortmund]] [[da:Dortmund]] [[de:Dortmund]] [[el:Ντόρτμουντ]] [[en:Dortmund]] [[eo:Dortmund]] [[es:Dortmund]] [[et:Dortmund]] [[fi:Dortmund]] [[fr:Dortmund]] [[he:דורטמונד]] [[it:Dortmund]] [[ja:ドルトムント]] [[ko:도르트문트]] [[la:Tremonia]] [[lt:Dortmundas]] [[nds:Düörpm]] [[nl:Dortmund]] [[no:Dortmund]] [[pl:Dortmund]] [[pt:Dortmund]] [[ru:Дортмунд]] [[simple:Dortmund]] [[sr:Дортмунд]] [[sv:Dortmund]] [[th:ดอร์ทมุนด์]] [[tr:Dortmund]] [[vi:Dortmund]] [[zh:多特蒙德]] 6022 15507 2005-06-26T20:28:46Z Feens 37 Drēzdenes ģerbonis no de.wiki Drēzdenes ģerbonis no de.wiki 6023 15508 2005-06-26T21:04:02Z Feens 37 Drēzdene naktī no en.wiki Drēzdene naktī no en.wiki 6024 15509 2005-06-26T22:41:52Z Feens 37 Cvingers no de.wiki Cvingers no de.wiki 6025 15510 2005-06-26T22:45:46Z Feens 37 Brīla terase no de.wiki Brīla terase no de.wiki 6026 15511 2005-06-26T22:49:02Z Feens 37 Dievmātes baznīca Drēsdenē no de.wiki Dievmātes baznīca Drēsdenē no de.wiki 6027 15512 2005-06-26T22:50:57Z Feens 37 Zilais Brīnums Drēzdenē no de.wiki Zilais Brīnums Drēzdenē no de.wiki 6028 52521 2006-06-30T07:29:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Dresden]] '''Drēzdene''' ([[vācu valoda|vācu]]: ''Dresden'') - pilsēta [[Vācija|Vācijas]] austrumos pie [[Elba|Elbas]] upes, [[Saksija|Saksijas]] federālās zemes galvaspilsēta. Ievērojams kultūras, ekonomikas un tūrisma centrs. Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika nopostīta gaisa uzlidojumos, un pēc 1945. gada tā ir praktiski uzcelta no jauna. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Dresden'''</font><br>Saksijas galvaspilsēta </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Karte Dresden in Deutschland.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Dresden Stadtwappen.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>480 802<br>ap 800 000 (aglom.) <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[čehu valoda|čehu]] - '''Drážďany'''<br>[[franču valoda|franču]] - '''Dresde'''<br>[[itāliešu valoda|itāļu]] - '''Dresda'''<br>[[poļu valoda|poļu]] - '''Drezno'''<br>[[sorbu valoda|sorbu]] - '''Drežďany''' <tr><td>Rakstos<td>1206.g <tr><td>Pilsēta<td>1216.g <tr><td>Federālā zeme<td>[[Saksija]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.dresden.de </table> {{commons|Category:Dresden%2C_Germany}} == Īsa vēsture == Radusies [[sorbi|sorbu]] zvejnieku ciemata vietā 13. gs. sākumā. No 1485. gada [[Saksijas kūrfirsts|Saksijas kūrfirsta]] rezidences pilsēta. Saksijas kūrfirsts [[Augusts II|Frīdrihs Augusts I]], kļūdams par [[Polija|Polijas]] karali, veica daudzus pārbūves darbus pilsētā, aicinot arhitektus un māksliniekus no visas [[Eiropa|Eiropas]]. Pārbūves rezultātā Drēzdene ieguva iesauku ''[[Florence]] pie Elbas''. Drēzdenē tika izveidotas vienas no pirmajām [[porcelāns|porcelāna]] ražotnēm Eiropā. 1806. gadā Drēzdene kļuva par [[Saksijas karaliste|Saksijas karalistes]] galvaspilsētu, bet 1871. gadā iekļāvās Vācijas valstī. 1849. gadā pilsētā notika t.s. [[Maija sacelšanās Drēzdenē|Maija sacelšanās]]. 20. gadsimta sākumā Drēzdene bija slavena ar savu [[optika|optikas]] un [[tabaka|tabakas]] rūpniecību. [[2.pasaules karš|2. pasaules kara]] beigu posmā, no 1945. gada 13. līdz 15. februārim [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos iznīcināja pilsētu. Bez pasaules nozīmes kultūras vērtībām gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju, kuru precīzs skaits nav zināms, jo pilsēta bija pilna ar bēgļiem (arī [[latvieši|latviešu]]) no austrumiem. Tā kā pilsētā nebija militārās rūpniecības, ir viedoklis (piemēram, no [[Ginters Grass|Gintera Grasa]] puses), ka šo uzlidojumu var uzskatīt par [[kara noziegums|kara noziegumu]]. Pēckara gados, [[VDR]] laikā, daļa no pilsētas senajām celtnēm tika atjaunotas. Arī pēc Vācijas apvienošanās turpinās atjaunošanas darbi. Piemēram, 2004. gadā tika pabeigta Drēzdenes dievmātes katedrāles ārējā atjaunošana, kuras krusta izveidi finansēja Lielbritānija kā simbolisku samierināšanās zīmi. Pēdējos gados Drēzdene kļūst par Vācijas [[informācijas tehnoloģijas|informācijas ternoloģiju]] centru - vācu [[Silīcija ieleja|Silīcija ieleju]]. == Drēzdene slavena == *Ar Drēsdenes [[baroks|baroka]] arhitektūru. Kaut arī daudz vērtību gājušas bojā, daudzas celtnes ir atjaunotas - [[Drēzdenes Dievmātes baznīca]], [[Cvingers]], [[Zempera Opera]], ''Albertinum'', Galma baznīca. *[[Zempera Opera]] ir viens no slavenākajiem Eiropas operteātriem. XIX.gs piedzīvojis vairāku [[Rihards Štrauss|Riharda Štrausa]] (piemēram, ''Salome'') un [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] (piemēram, ''Tanheizers'') pasaules pirmatskaņojumus. *Drēzdenes gleznu galerijā ir atrodami daudzu pasaulslavenu gleznotāju darbi, to vidū - [[Rafaēls]] (viņa ''Siksta Madonna''), [[Džordžone]], [[Ticiāns]], [[Dīrers]], [[Rubenss]]. *Tilts pār Elbu - "Zilais Brīnums" (''Blaues Wunder'') ir XIX.gs inženierbūves meistardarbs. *Meisenes porcelāns. *Drēzdenē ir pasaulē lielākā un vecākā [[dzenrats|dzenratu]] kuģu flote. *Caurspīdīgā Rūpnīca (''Gläserne Manufaktur'') - 2002.gadā uzcelta ''[[Volksvagen]]'' rūpnīca. == Cilvēki == Drēzdenē dzimuši: *[[Frīdrihs Augusts I]] - [[Saksija|Saksijas]] kūrfirsts un [[Polija|Polijas]] karalis. *[[Nikolajs fon Cincendorfs]] - [[Brāļu draudzes|Brāļu draudžu]] pamatlicējs. *[[Erihs Kestners]] - rakstnieks. == Galerija == <gallery> Image:Dresden Augustusbrücke Altstadt 1900.jpg|Drēzdene 1900.gadā Image:Bruhlsche Terrasse.jpg|Brīla terase ar nepabeigto Dievmātes baznīcu Image:DresdenZwinger.jpg|Cvingers Image:Semperoper, Dresden, Sep 1999.jpg|Zempera Opera Image:Frauenkirche Dresden August 2004.jpg|Drēzdenes Dievmātes baznīca Image:Dresden.blauesWunder.Raddampfer.wmt.jpg|Kuģis ar dzenratu zem Zilā Brīnuma Image:Dresden1.jpg|Drēzdene naktī </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.dresden.de/ Oficiālā pilsētas mājaslapa] [[Category:Saksijas pilsētas|Drezdene]] [[af:Dresden]] [[bg:Дрезден]] [[bs:Dresden]] [[ca:Dresden]] [[cs:Drážďany]] [[da:Dresden]] [[de:Dresden]] [[el:Δρέσδη]] [[en:Dresden]] [[eo:Dresdeno]] [[es:Dresde]] [[et:Dresden]] [[fa:درسدن]] [[fi:Dresden]] [[fr:Dresde]] [[he:דרזדן]] [[hr:Dresden]] [[hu:Drezda]] [[id:Dresden]] [[it:Dresda]] [[ja:ドレスデン]] [[ko:드레스덴]] [[la:Dresda]] [[lt:Drezdenas]] [[nds:Dresden]] [[nl:Dresden]] [[nn:Dresden]] [[no:Dresden]] [[pl:Drezno]] [[pt:Dresden]] [[ro:Dresda]] [[ru:Дрезден]] [[scn:Dresda]] [[sh:Dresden]] [[simple:Dresden]] [[sl:Dresden]] [[sr:Дрезден]] [[sv:Dresden]] [[uk:Дрезден]] [[zh:德累斯顿]] 6029 15514 2005-06-27T07:28:01Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Drēzdene]] #REDIRECT: [[Drēzdene]] 6030 15515 2005-06-27T07:37:37Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Svētā Romas impērija]] #REDIRECT: [[Svētā Romas impērija]] 6031 38903 2006-04-08T00:34:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:King Arthur]], [[nrm:Rouai Èrthu]] [[Image:Arturs.jpg|right|framed|Karalis Arturs]] '''Karalis Arturs''' ([[angļu valoda|angļu]]: ''King Arthur'') ir nozīmīga figūra [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] [[mitoloģija|mitoloģijā]], leģendārs vadonis, kurš apvienoja Angliju zem savas varas. Mūsdienās pastāv diskusijas, vai Arturs kā reāla vēsturiska figūra vispār ir eksistējis. {{stub}} [[Category:Ķeltu mitoloģija]] [[cy:Brenin Arthur]] [[da:Kong Arthur]] [[de:Artus]] [[el:Βασιλιάς Αρθούρος]] [[en:King Arthur]] [[eo:Reĝo Arturo]] [[es:Rey Arturo]] [[fi:Kuningas Arthur]] [[fr:Roi Arthur]] [[gl:Rei Artur]] [[he:המלך ארתור]] [[hr:Kralj Artur]] [[hu:Arthur király]] [[it:King Arthur]] [[ja:アーサー王]] [[kw:Arthur Gernow]] [[nl:Koning Arthur]] [[no:Arthur av britene]] [[nrm:Rouai Èrthu]] [[pl:Król Artur]] [[pt:Rei Artur]] [[ru:Король Артур]] [[simple:King Arthur]] [[sv:Kung Artur]] [[uk:Король Артур]] [[zh:亚瑟王]] 6032 15517 2005-06-27T07:48:52Z Neonz 33 no grāmatas "The Book of Knowledge, The Grolier Society, 1911" (pārpublicēts no angļu vikipēdijas) no grāmatas "The Book of Knowledge, The Grolier Society, 1911" (pārpublicēts no angļu vikipēdijas) 6033 46264 2006-05-21T01:34:02Z YurikBot 213 robot Modifying: [[yi:שאך (שפיל)]] [[Image:ChessSet.jpg|thumb|Šaha figūras. No kreisās: baltais karalis, melnais tornis un dāma, baltais bandinieks, melnais zirdziņš un baltais laidnis]] '''Šahs''' ir [[galda spēle]] un sporta veids, ko spēlē divi cilvēki. To spēlē uz kvadrātveida galdiņa, kas sastāv no 8 rindām un 8 kolonām, kopumā veidojot 64 lauciņus divās krāsās (tumšā un gaišā). Katrs spēlētājs sāk spēli ar 16 [[Šaha figūra|figūrām]], kas katra var tikt kustināta un nokaut pretinieka figūras savādākā veidā. Sākot spēli, spēlētāja rīcībā ir astoņi [[Bandinieks (šahs)|bandinieki]], divi [[Zirdziņš (šahs)|zirdziņi]], divi [[Laidnis (šahs)|laidņi]], divi [[Tornis (šahs)|torņi]], viens [[Karalis (šahs)|karalis]] un viena [[Dāma (šahs)|dāma]]. Viens spēlētājs spēlē ar gaišām figūrām ("baltās") figūras, otrs - ar tumšām ("melnās"). Spēli sāk tas spēlētājs, kurš spēlē ar baltajiem. Spēles uzdevums ir ielikt otram spēlētājam [[Mats (šahs)|matu]]. Matrs ir tāds stāvoklis šahā, kad karalis ir zem sitiena un no šī uzbrukuma vairs nevar izvairīties. [[Image:Cb start large.png|thumb|Šaha sākumstāvoklis]] Pazīstami šahisti no [[Latvija|Latvijas]]: *[[Mihails Tāls]] *[[Aleksejs Širovs]] *[[Hermanis Matisons]] *[[Edvīns Ķeņģis]] *[[Jānis Klovāns]] {{stub}} == Ārējās saites == {{commons|chess}} * [http://www.latchess.lv Latvijas šaha vortāls] * [http://www.ficgs.com FICGS] - bezmaksas korespondencšaha serveris [[Category:Šahs|*]] {{Link FA|ar}} {{Link FA|de}} {{Link FA|en}} {{Link FA|es}} [[af:Skaak]] [[ar:شطرنج]] [[bg:Шахмат]] [[bn:দাবা]] [[br:Echedoù]] [[bs:Šah]] [[ca:Escacs]] [[cs:Šachy]] [[da:Skak]] [[de:Schach]] [[el:Σκάκι]] [[en:Chess]] [[eo:Ŝako]] [[es:Ajedrez]] [[et:Male]] [[eu:Xake]] [[fa:شطرنج]] [[fi:Shakki]] [[fr:Jeu d'échecs]] [[gl:Xadrez]] [[he:שחמט]] [[hr:Šah]] [[hu:Sakk]] [[ia:Chacos]] [[id:Catur]] [[io:Shako]] [[is:Skák]] [[it:Scacchi]] [[ja:チェス]] [[jbo:caxmati]] [[ka:ჭადრაკი]] [[kn:ಚದುರಂಗ (ಆಟ)]] [[ko:체스]] [[la:Scacci]] [[lb:Schach]] [[lt:Šachmatai]] [[nl:Schaken]] [[nn:Sjakk]] [[no:Sjakk]] [[pl:Szachy międzynarodowe]] [[pt:Xadrez]] [[ro:Şah (joc)]] [[ru:Шахматы]] [[sd:شطرنج]] [[sh:Šah]] [[simple:Chess]] [[sk:Šach (hra)]] [[sl:Šah]] [[sq:Shahu]] [[sr:Шах (игра)]] [[sv:Schack]] [[ta:செஸ்]] [[tr:Satranç]] [[tt:Satranç]] [[uk:Шахи]] [[vi:Cờ vua]] [[yi:שאך (שפיל)]] [[zh:國際象棋]] 6034 15519 2005-06-27T08:24:41Z Neonz 33 no angļu vikipēdijas no angļu vikipēdijas 6035 50500 2006-06-14T11:19:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:Súng máy]] [[Image:Maxim wczesny.jpg|thumb|250px|Pirmais [[Maksims (ložmetējs)|Maksima]] ložmetējs]] [[Image:Mg42.jpg|thumb|250px||Ložmetējs [[MG-42]] "Kaulu zāģis"]] '''Ložmetējs''' ir automātiskais strēlnieku šaujamierocis, kas spēj izšaut [[lode|lodes]] lielā ātrumā. Ložmetēji ir lielāki par [[mašīnpistole|mašīnpistolēm]] un [[automātiskā šautene|automātiskajām šautenēm]] (automātiem), bet mazāki par [[automātiskais lielgabals|automātiskajiem lielgabaliem]]. {{stub}} [[Category:Šaujamieroči]] [[ca:Metralladora]] [[cs:Kulomet]] [[da:Maskingevær]] [[de:Maschinengewehr]] [[en:Machine gun]] [[es:Ametralladora]] [[eu:Metrailadore]] [[fa:مسلسل]] [[fi:Konekivääri]] [[fr:Mitrailleuse]] [[he:מקלע]] [[it:Mitragliatrice]] [[ja:機関銃]] [[ko:기관총]] [[nl:Machinegeweer]] [[no:Maskingevær]] [[pl:Karabin maszynowy]] [[pt:Metralhadora]] [[ru:Пулемёт]] [[sh:Mitraljez]] [[simple:Machine gun]] [[sk:Guľomet]] [[sl:Mitraljez]] [[sv:Kulspruta]] [[vi:Súng máy]] [[zh:机枪]] 6036 15521 2005-06-27T08:52:59Z Neonz 33 no angļu vikipēdijas no angļu vikipēdijas 6041 15523 2005-06-27T14:42:14Z AB 155 6042 32723 2006-03-06T11:23:51Z Yyy 146 cat [[Image:Felipe_III.JPG|thumb|Felipe III]] [[Category:Spānijas monarhi]] 6045 15526 2005-06-27T21:07:17Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Amerikas Savienotās Valstis]] 6046 15527 2005-06-27T21:07:57Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Amerikas Savienotās Valstis]] 6047 15528 2005-06-27T21:08:32Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Amerikas Savienotās Valstis]] 6048 15529 2005-06-27T21:10:42Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Apvienotā Karaliste]] 6049 15530 2005-06-27T21:11:21Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Apvienotā Karaliste]] 6050 15531 2005-06-27T21:11:52Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Apvienotā Karaliste]] 6051 15532 2005-06-27T21:23:27Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Austrija]] 6052 15533 2005-06-27T21:24:54Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Austrija]] 6053 15534 2005-06-27T21:26:10Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Austrija]] 6054 15535 2005-06-27T21:26:45Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Austrija]] 6055 15536 2005-06-27T21:30:12Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Albānija]] 6056 15537 2005-06-27T21:30:57Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Albānija]] 6057 15538 2005-06-27T21:33:24Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Albānija]] 6058 15539 2005-06-27T21:33:52Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Albānija]] 6059 52008 2006-06-25T17:37:41Z YurikBot 213 robot Modifying: [[id:Daftar kota di Finlandia]] [[Somija|Somijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000. <table border=0 cellpadding=4 cellspacing=2 width=100%> <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Pilsētas tiesības'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''Lēnis (''lääni''/''län'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Espo]] (''Espoo / Esbo'')<td>1972.g<td>229 527<td>[[Dienvidsomijas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Helsinki]]''' (''Helsinki / Helsingfors'')<td>1550.g<td>558 457<td>[[Dienvidsomijas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Jiveskile]] (''Jyväskylä'')<td>1837.g<td>85 026<td>[[Rietumsomijas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Joensū]] (''Joensuu'')<td>1848.g<td>53 388<td>[[Austrumsomijas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kotka]] (''Kotka'')<td>1878.g<td>54 616<td>[[Dienvidsomijas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kuopio]] (''Kuopio'')<td>1782.g<td>89 104<td>[[Austrumsomijas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lahti]] (''Lahti / Lahtis'')<td>1905.g<td>98 826<td>[[Dienvidsomijas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lapēnranta]] (''Lappeenranta / Villmanstrand'')<td>1649.g<td>59 276<td>[[Dienvidsomijas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Oulu]] (''Oulu / Uleåborg'')<td>1605.g<td>129 998<td>[[Oulu lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Pori]] (''Pori / Björneborg'')<td>1558.g<td>76 772<td>[[Rietumsomijas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Tampere]] (''Tampere / Tammerfors'')<td>1779.g<td>202 687<td>[[Rietumsomijas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Turku]] (''Turku / Åbo'')<td>XII.gs<td>175 945<td>[[Rietumsomijas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vantā]] (''Vantaa / Vanda'')<td>1974.g<td>188 362<td>[[Dienvidsomijas lēnis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vāsa]] (''Vaasa / Vasa'')<td>1606.g<td>57 014<td>[[Rietumsomijas lēnis]] </table> [[Category:Somijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[cs:Seznam finských měst]] [[en:List of cities and towns in Finland]] [[eo:Listo de urboj de Finnlando]] [[et:Soome linnade loend]] [[fi:Luettelo Suomen kaupungeista]] [[hu:Finnországi városok listája]] [[id:Daftar kota di Finlandia]] [[it:Lista delle città della Finlandia]] [[pl:Miasta w Finlandii]] [[pt:Lista de cidades na Finlândia]] [[ro:Listă de municipii din Finlanda]] [[sk:Zoznam miest vo Fínsku]] [[sl:Seznam mest na Finskem]] [[sv:Alfabetisk lista över Finlands städer]] 6060 28280 2006-02-03T02:03:26Z Feens 37 +cat. [[Category:Somija]] [[Category:Eiropas Savienības pilsētas]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 6061 15542 2005-06-27T21:36:35Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Andora]] 6062 15543 2005-06-27T21:40:01Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Andora]] 6063 15544 2005-06-27T21:42:33Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Andora]] 6064 15545 2005-06-27T21:47:12Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Andora]] 6065 15546 2005-06-27T21:49:21Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Andora]] 6066 15547 2005-06-27T21:54:21Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Baltkrievija]] 6067 15548 2005-06-27T22:01:50Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Baltkrievija]] 6068 15549 2005-06-27T22:03:31Z Juzeris 23 pa #REDIRECT [[Baltkrievija]] 6069 15550 2005-06-27T22:04:15Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Baltkrievija]] 6070 15551 2005-06-27T22:07:39Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Baltkrievija]] 6071 15552 2005-06-27T22:19:44Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Baltkrievija]] 6072 15553 2005-06-27T22:26:19Z Viescha 104 {| class="toccolours" style="float:right; margin:0 0 0.5em 1em;" |- style="text-align:center;" |colspan="2"|<div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:100px; margin:0 auto;">[[Image:{{{Logo}}}|100px|Logo]]</div> |- |'''Dibināšanas gads'''||[[{{{Founded}}}]] |- |'''[[FIFA]] kopš'''||[[{{{FIFA affiliation}}}]] |- |style="padding-right:1em;"|'''{{{Region}}} kopš'''||[[{{{Region affiliation}}}]] |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Prezidents'''<br />{{{President}}} |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Izlases treneris'''<br />{{{Coach}}} |- |} 6073 15554 2005-06-27T22:28:42Z Viescha 104 {{logo}} 6074 52743 2006-07-01T06:55:16Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Latvijas-futbola-federacija.gif | Founded = 1921 | FIFA affiliation = 1922 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1992 | President = [[Guntis Indriksons]] | Coach = [[Jurijs Andrejevs]] ([[2004]]-) }} '''Latvijas Futbola Federācija''' ('''LFF''') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Latvija|Latvijā]]. Tā organizē Latvijas čempionātu futbolā (gan [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]], gan zemāko līgu turnīrus), [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa izcīņu]], kā arī to pārstāv [[Latvijas futbola izlase]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]]. LFF iestājās [[FIFA]] 1922.gadā, bet tika no tās izslēgta pēc Latvijas iekļaušanas [[PSRS]]. Atkārtota iestāšanās notika 1992.gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. ==Prezidenti== * [[Vladimirs Ļeskovs]] (1990-1995) * [[Modris Supe]] (1995-1996) * [[Guntis Indriksons]] (kopš 1996) ==Apbalvojumi== Katru gadu LFF pēc žurnālistu veiktās aptaujas apbalvo Latvijas labāko futbolistu. Šī nominācija pastāv kopš 2000. gada. (''Skatīt [[Latvijas gada labākais futbolists]]'') ==Ārējās saites== * [http://www.lff.lv Oficiālā mājaslapa] [[Category:Futbols Latvijā]] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[en:Latvian Football Federation]] [[fr:Fédération de Lettonie de football]] [[nl:Letse voetbalbond]] 6075 53300 2006-07-02T20:07:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[os:Чехийы сахарты номхыгъд]], [[ru:Города Чехии]], [[uk:Список міст Чехії]] [[Čehija|Čehijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000. <table border=0 cellpadding=4 cellspacing=2 width=100%> <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Dibināta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''Apgabals (''kraj'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Brno]] (''Brno'')<td>1243.g<td>377 406<td>[[Dienvidmorāvijas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Česke Budejovice]] (''České Budějovice'')<td>1265.g<td>97 530<td>[[Dienvidčehijas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Dečīna]] (''Děčín'')<td>1059.g<td>52 521<td>[[Ūstu apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Frīdekmīsteka]] (''Frýdek-Místek'')<td>1943.g<td>61 584<td>[[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Havīržova]] (''Havířov'')<td>1955.g<td>85 829<td>[[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Homutova]] (''Chomutov'')<td>1252.g<td>51 054<td>[[Ūstu apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Hradeckrālove]] (''Hradec Králové'')<td>1225.g<td>97 427<td>[[Hradeckrāloves apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Jihlava]] (''Jihlava'')<td>1250.g<td>50 818<td>[[Visočinas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Karlovi Vari]] (''Karlovy Vary'')<td>1350.g<td>53 585<td>[[Karlovi Varu apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Karvina]] (''Karviná'')<td>1327.g<td>65 441<td>[[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kladno]] (''Kladno'')<td>XIV.gs<td>71 272<td>[[Centrālčehijas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Libereca]] (''Liberec'')<td>1348.g<td>99 416<td>[[Liberecas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Mosta]] (''Most'')<td>1238.g<td>68 254<td>[[Ūstu apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Olomouca]] (''Olomouc'')<td>X.gs<td>102 792<td>[[Olomoucas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Opava]] (''Opava'')<td>XII.gs<td>61 514<td>[[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ostrava]] (''Ostrava'')<td>1267.g<td>317 136<td>[[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Pardubice]] (''Pardubice'')<td>1340.g<td>90 853<td>[[Pardubices apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Plzeņa]] (''Plzeň'')<td>1295.g<td>165 531<td>[[Plzeņas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Prāga]]''' (''Praha'')<td>IX.gs<td>1 154 508<td>Prāgas <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Teplice]] (''Teplice'')<td>XII.gs<td>50 972<td>[[Ūstu apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Ūsti pie Labas]] (''Ústí nad Labem'')<td>XIII.gs<td>95 556<td>[[Ūstu apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Zlīna]] (''Zlín'')<td>1332.g<td>81 066<td>[[Zlīnas apgabals]] </table> [[Category:Čehijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi|Cehija]] [[cs:Seznam českých měst]] [[de:Liste der Städte in Tschechien]] [[en:List of cities in the Czech Republic]] [[eo:Listo de urboj de Ĉeĥio]] [[fi:Luettelo Tšekin kaupungeista]] [[fr:Villes de République tchèque]] [[nl:Lijst van grote Tsjechische steden]] [[os:Чехийы сахарты номхыгъд]] [[pl:Miasta Czech]] [[pt:Lista de cidades na República Checa]] [[ru:Города Чехии]] [[uk:Список міст Чехії]] 6076 28266 2006-02-03T01:50:47Z Feens 37 +cat. {{Commons|Category:Cities in the Czech Republic}} [[Category:Čehija]] [[Category:Eiropas Savienības pilsētas|Czehija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts|Czehija]] [[bg:Категория:Градове в Чехия]] [[cs:Kategorie:Česká města]] [[da:Kategori:Tjekkiske byer]] [[de:Kategorie:Ort in Tschechien]] [[en:Category:Cities and towns in the Czech Republic]] [[eo:Kategorio:Urboj de Ĉeĥio]] [[es:Categoría:Localidades de la República Checa]] [[fr:Catégorie:Ville de Tchéquie]] [[ko:분류:체코의 도시]] [[is:Flokkur:Borgir í Tékklandi]] [[it:Categoria:Città della Repubblica Ceca]] [[he:קטגוריה:צ'כיה: ערים]] [[hu:Kategória:Csehország települései]] [[nl:Categorie:Stad in Tsjechië]] [[ja:Category:チェコの都市]] [[pl:Kategoria:Miasta Czech]] [[pt:Categoria:Cidades da República Checa]] [[ro:Categorie:Oraşe în Republica Cehă]] [[ru:Категория:Города Чехии]] [[sv:Kategori:Tjeckiska städer]] [[uk:Категорія:Міста Чехії]] [[zh:Category:捷克城市]] 6077 52454 2006-06-29T16:31:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Protoi]] '''Protons''' ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim [[kvarks|kvarkiem]] (diviem [[u kvarks|u kvarkiem]] un viena [[d kvarks|d kvarka]]) un parasti atrodas [[atoms|atoma]] centrā. [[Ernests Rezerfords]] noteica, ka protona [[masa]] ir apmēram 1800 reižu lielāka par [[elektrons|elektrona]] masu. Visbiežāk sastopamā [[ūdeņradis|ūdeņraža]] [[atoms|atoma]] [[izotops|izotopa]] [[atoma kodols|kodols]] ir viens protons. Citu atomu kodoli sastāv no protoniem un [[neitrons|neitroniem]], kurus kopā tur [[stiprais kodolspēks]] ([[gluons|gluoni]]). Protonu skaits kodolā nosaka atoma [[ķīmiskās īpašības]] un to, kurš [[ķīmiskais elements]] tas ir. Protona [[lādiņš]] ir +1, [[masa]] 938,272 029(80) [[MeV]]/[[gaismas ātrums|c]]2, spins 1/2, elektriskais lādiņš 1,602 176 53(14) &times; 10&minus;19 [[kulons|C]]. Ūdeņraža [[jons]] (H+) sastāv no viena protona, tapēc ķīmijā to bieži sauc par protonu. Reakcijas, kurās tiek pievienots ūdeņraža jons, sauc par protonēšanas reakcijām. {{stub}} [[Category:Fizika]] [[af:Proton]] [[ar:بروتون]] [[bg:Протон]] [[br:Proton]] [[bs:Proton]] [[ca:Protó]] [[cs:Proton]] [[da:Proton]] [[de:Proton]] [[el:Πρωτόνιο]] [[en:Proton]] [[eo:Protono]] [[es:Protón]] [[eu:Protoi]] [[fa:پروتون]] [[fi:Protoni]] [[fr:Proton]] [[ga:Prótón]] [[gl:Protón]] [[he:פרוטון]] [[hr:Proton]] [[hu:Proton]] [[ia:Proton]] [[id:Proton]] [[io:Protono]] [[is:Róteind]] [[it:Protone]] [[ja:陽子]] [[ko:양성자]] [[la:Proton]] [[ln:Proton]] [[lt:Protonas]] [[mk:Протон]] [[ms:Proton]] [[nds:Proton]] [[nl:Proton (deeltje)]] [[nn:Proton]] [[no:Proton]] [[pl:Proton]] [[pt:Próton]] [[ro:Proton]] [[ru:Протон]] [[scn:Prutoni]] [[sh:Proton]] [[simple:Proton]] [[sk:Protón]] [[sl:Proton]] [[sr:Протон]] [[su:Proton]] [[sv:Proton]] [[ta:புரோத்தன்]] [[th:โปรตอน]] [[tr:Proton]] [[uk:Протон]] [[vi:Proton]] [[zh:質子]] 6078 48472 2006-05-31T08:12:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[ln:Netron]] '''Neitrons''' ir atoma kodolā esošās [[elementārdaļiņas|daļiņas]], kas ir bez lādiņa. Neitrona lādiņš ir 0, bet masa ir gandrīz vienāda ar protona masu - 1,675 * 10-27g. [[Category:Fizika]] [[af:Neutron]] [[ar:نيوترون]] [[bg:Неутрон]] [[br:Neutron]] [[bs:Neutron]] [[bug:Neutron]] [[ca:Neutró]] [[cs:Neutron]] [[de:Neutron]] [[el:Νετρόνιο]] [[en:Neutron]] [[eo:Neŭtrono]] [[es:Neutrón]] [[fi:Neutroni]] [[fr:Neutron]] [[gl:Neutrón]] [[he:נייטרון]] [[hr:Neutron]] [[hu:Neutron]] [[id:Neutron]] [[io:Neutrono]] [[is:Nifteind]] [[it:Neutrone]] [[ja:中性子]] [[ko:중성자]] [[la:Neutron]] [[ln:Netron]] [[lt:Neutronas]] [[mk:Неутрон]] [[nds:Neutron]] [[nl:Neutron]] [[nn:Nøytron]] [[no:Nøytron]] [[pl:Neutron]] [[pt:Nêutron]] [[ro:Neutron]] [[ru:Нейтрон]] [[sh:Neutron]] [[simple:Neutron]] [[sk:Neutrón]] [[sl:Nevtron]] [[sr:Неутрон]] [[sv:Neutron]] [[th:นิวตรอน]] [[uk:Нейтрон]] [[zh:中子]] 6079 51184 2006-06-19T01:16:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Ion]] '''Joni''' ir elektriski lādētas [[elementārdaļiņas|daļiņas]], kas rodas, ja vielas [[atoms|atomi]] vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus [[elektrons|elektronus]]. Ja atoms zaudē vienu vai vairākus elektronus, veidojas pozitīvais jons jeb '''[[Katjons|katjons]]'''. Ja atoms pievieno vienu vai vairākus elektronus, veidojas negatīvais jons jeb '''[[Anjons|anjons]]'''. Ja atoms vai atomu grupa zaudē vai pievieno vienu elektronu, veidojas vienvērtīgais jons; ja atoms vai atomu grupa zaudē vairākus elektronus, veidojas vairākvērtīgais jons. {{stub}} [[Category:Ķīmija]] [[Category:Fizika]] [[bg:Йон]] [[ca:Ió (àtom)]] [[cs:Ion]] [[da:Ion (kemi)]] [[de:Ion]] [[en:Ion]] [[eo:Jono]] [[es:Ion]] [[et:Ioon]] [[fa:یون]] [[fi:Ioni]] [[fo:Ion]] [[fr:Ion]] [[he:יון]] [[hr:Ion]] [[hu:Ion]] [[id:Ion]] [[io:Iono]] [[is:Jón (efnafræði)]] [[it:Ione]] [[ja:イオン]] [[ko:이온]] [[la:Ion]] [[lt:Jonas (dalelė)]] [[ms:Ion]] [[nds:Ion]] [[nl:Ion (deeltje)]] [[nn:Ion]] [[no:Ion]] [[pl:Jon]] [[pt:Íon]] [[ro:Ion]] [[ru:Ион]] [[simple:Ion]] [[sk:Ión]] [[sl:Ionizacijska energija]] [[sr:Јон]] [[sv:Jon]] [[th:ไอออน]] [[tl:Iono]] [[uk:Іон (фізичний)]] [[vi:Ion]] [[zh:离子]] [[zh-yue:離子]] 6080 15561 2005-06-28T08:57:49Z Tail 13 Elementu periodiskā tabula pārdēvēju par Ķīmisko elementu periodiskā tabula #REDIRECT [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] 6081 42651 2006-04-30T12:26:53Z Juzeris 23 precizēju kat. {{catmore}} [[Category:Zviedrija|Karaļi]] [[Category:Karaļi]] 6082 52496 2006-06-30T05:50:36Z YurikBot 213 robot Adding: de, ko, nl, ru, vi, zh * [[Category:Futbols]] [[Category:Sporta organizācijas]] [[de:Kategorie:Fußballverband]] [[en:Category:Football (soccer) governing bodies]] [[es:Categoría:Entes rectores de fútbol]] [[fr:Catégorie:Fédération de football]] [[ja:Category:サッカー運営団体]] [[ko:분류:축구 협회]] [[nl:Categorie:Voetbalbond]] [[no:Kategori:Fotballforbund]] [[pt:Categoria:Órgãos dirigentes do futebol internacional]] [[ru:Категория:Футбольные организации]] [[sv:Kategori:Fotbollsförbund]] [[vi:Thể loại:Các liên đoàn bóng đá quốc gia]] [[zh:Category:足球組織]] 6083 35749 2006-03-20T04:40:30Z Digital1 583 /* Tornado pazīmes */ '''Tornado''' ir spēcīga [[viesuļvētra]], kura izskatās kā rotējošs, piltuvjveidīgs [[mākonis]]. Vārds "tornado" ir no [[spāņu valoda|spāņu]] vai [[portugāļu valoda|portugāļu]] valodas [[darbības vārds|darbības vārda]] ''tornar'', kas nozīmē "griezties". Tornado var rasties jebkurā pasaules vietā, pats slavenākais reģions ir [[Amerika]]s centrālā un dienvidu daļa, kas pazīstama kā "[[Tornado aleja]]". Citviet pasaulē to sauc par ''trombiem'' vai ''smerčiem'', bet tornado, kas rodas virs ūdens, sauc par ūdens stabu. [[Image:200px-Tornado.jpg|right|framed|tornado]] == Tornado rašanās == Tornado rodas [[pērkona negaiss|pērkona negaisa]] laikā, parasti - no spēcīgiem pērkona negaisiem, lai gan tie dažreiz var notikt arī viesuļvētras laikā. Uzskata, ka tie rodas tad, kad vēsās gaisa straumes satiekas ar siltajām gaisa straumēm, piespiežot siltajam gaisam pēkšņi celties uz augšu. Tornado, [[zibens]] un dažreiz arī [[krusa]] tiek saistīta ar pērkona negaisu. Vairākums tornado rodas mezociklona astē. [[Doplera radars|Doplera radara]] [[ekrāns|ekrānā]] tornado ir iespējams pamanāms kā "āķa [[atbalss]]". Tornado izraisītie bojājumi ir saistīti ar lielo vēja ātrumu un vēja nestajām atlūzām. Ir izmērīts, ka vējš tornado iekšienē var būt līdz pat 480 km/h. Tornado sezona [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti ir no marta līdz oktobrim, lai gan tornado var izveidoties jebkurā laikā. Tie parasti rodas pēcpusdienā vai vakarā: apmēram 80 % no visiem tornado rodas starp pēcpusdienu un pusnakti. Tornado var arī būt gandrīz vai neredzams, tos var pamanīt tikai pēc atlūzām pie [[piltuve|piltuves]] pamatnes. Naktī tornado nevar pamanīt, lai gan ir novērots, ka dažreiz tornado it kā spīd tad, kad ir zibens aktivitāte. Hola novērojumi liecina, ka tornado iekšienē ir celuārs veidojums. Daži tornado satāv no vairākām mini piltuvēm. Tornado skaitās tikai tad, kad ir kontakts starp zemi un mākoņiem. == Ūdens stabi == [[Image:200px-Waterspout NOAA.jpg|left|framed|Ūdens stabs]] Ūdens stabs ir tornado, kurš rodas virs ūdens, parasti tie nav saistīti ar pērkonu negaisu. Lai gan ūdens stabi ir kā nelieli tornado, tos nesauc par tornado, ja vien tie nenokļūst līdz sauszemei. Tie ir mazāki un vājāki nekā „Tornado alejas” viesuļvētras, tomēr tie var būt diezgan bīstami. Ūdens stabs var apgāzt nelielas laivas, sabojāt kuģus vai arī nodarīt bojājumus, ja sasniedz sauszemi. == Tornado pazīmes == Nav divu vienādu tornado. Un nav tādu tornado, kuri uzvestos tāpat kā citi. Ir gadījumi, kad tornado ir izpostījis vienu un to pašu pilsētu vairākus gadus pēc kārtas. Bet tomēr paziņot uz kurieni tornado pārvietosies ir vienkārši neiespējami. Ne katrs pērkona [[negaiss]] vai viesuļvētra izraisa tornado. Par laimi, tam ir vajadzīgi vairāki komponenti ([[vējš]], [[temperatūra]], [[spiediens]], [[mitrums]], utt.), lai rastas pat neliels tornado. Un tomēr katru gadu [[ASV]] notiek apmēram 1000 tornado. No visiem tornado, kas rodas ASV lielākā daļa ir [[F0]] un [[F1]] tornado. Paši spēcīgākie un iznīcinošākie tornado ir [[F5]](pēc [[Fudžitas-Pīrsona tornado skala|Fudžitas-Pīrsona tornado skalas]]), taču tie notiek ļoti reti. [[Category:Dabas stihijas]] 6085 15566 2005-06-28T14:33:13Z Juris 164 6086 15567 2005-06-28T14:33:23Z Juris 164 6087 40589 2006-04-16T09:33:47Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eo:Gavrilo Princip]] '''Gavrilo Princips''' (Гаврило Принцип) (1894.gada 25.jūlijs – 1918.gada 28.aprīlis) bija [[Bosnija|Bosnijas]] [[serbi|serbu]] nacionālists, kurš 1914. gada 28. jūnijā [[Sarajeva|Sarajevā]] nogalināja [[Austrija|Austrijas]] kroņprinci [[Francis Ferdinands|Franci Ferdinandu]] un viņa sievu grāfieni Sofiju. Šis atentāts izraisīja [[Austroungārija|Austroungārijas]] pretreakciju pret [[Serbija|Serbiju]] un aizsāka [[Pirmais Pasaules karš|Pirmo Pasaules karu]]. Princips bija Serbu [[separātisms|separātistu]] grupas "Jaunā Bosnija" (''Mlada Bosna'') un [[Melnā Roka|Melnās Rokas]] (''Crna Ruka'') dalībnieks, kas pieprasīja Bosnijas pievienošanu Serbijai. [[Image:200px-Gavrilloprincip.jpg|right|framed|thumb|Gavrilo Princips]] == Slepkavība == 1914.gada 28. jūnijā Princips piedalījās slepkavībā Sarajevā. Ģenerālis Oskars Potioreks, [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] gubernators, uzaicināja [[Austrija|Austrijas]] kroņprinci Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju noskatīties viņa karavīru manevrus. Francis Ferdinands zināja, ka tas var būt bīstami. Svētdien neilgi pirms 10:00. karaliskais pāris ieradās ar [[vilciens|vilcienu]] Sarajevā. Priekšējā mašīnā bija Fahims Čurčics, Sarajevas mērs un Dr. Gerde, pilsētas policijas direktors. Francis Ferdinands un Sofija bija otrajā mašīnā ar Oskaru Potioreku un grāfu fon Farahu. Mašīnas augša bija noņemta, lai pūlis varētu labi apskatīt savus okupantus - Franci Ferdinandu un viņa sievu. Pulksten 10:10, kad sešu mašīnu karavāna pabrauca garām centrālajam policijas iecirknim, Nedelko Čabrinovičs meta [[rokas granāta|rokas granātu]] uz kroņprinča mašīnas pusi. Pēc tam, kad Čabrinoviča granāta netrāpīja pa kroņprinča mašīnu, viņam un pieciem citiem teroristiem, ieskaitot Principu, neizdevās pietuvoties kroņprinča mašīnai lielā pūļa dēļ. Sāka likties, ka uzbrukums ir izgāzies. Tomēr Francis Ferdinands nolēma doties uz slimnīcu un apciemot Čabrinoviča bumbas upurus. Lai nebrauktu cauri pilsētas centram, Ģenerālis Oskars Potioreks nolēma, ka karaļpāra mašīnai vajadzētu braukt gar Apelas krastmalu līdz Sarajevas slimnīcai. Taču Potioreks aizmirsa pateikt vadītājam Francim Urbanam par šo lēmumu. Pa ceļam uz slimnīcu Urbans nogriezās pa labi uz Franča Jozefa ielu. Princips bija aizgājis līdz tuvākajam veikalam, lai nopirktu sviestmaizi, nolēmis padoties, kad viņš pamanīja Ferdinanda mašīnu pabraucam viņam garām un nogriežamies uz nepareizo pusi. Sapratis kļūdu, vadītājs nospieda bremzes un sāka braukt atpakaļ. Darot to, viņš lēni virzījās uz gaidošā Principa pusi. Princips pakāpās soli uz priekšu, izvilka savu pistoli un no apmēram 1,52 metru attāluma izšāva uz mašīnā esošajiem cilvēkiem. Francim Ferdinandam trāpīja kaklā un Sofijai - vēderā. Sofija, kura, kā izrādījās, bija stāvoklī, uzreiz nomira. Ferdinands, kurš, neticēdams, ka viņa ir mirusi, mēģināja viņu pamodināt, apmēram pēc piecām minūtēm noģība un drīz vien nomira. == Notveršana un apcietinājums == [[Image:200px-Princip arrested.jpg|thumb|right|framed|Gavrilo Princips tiek arestēts mirkli pēc atentāta]] Princips mēģināja izdarīt pašnāvību, sākumā iedzerot [[cianīds|cianīdu]] un pēc tam nošaujoties, bet viņš nepaspēja norīt indi, un pistole tika izsista viņam no rokas. Tā kā viņš bija par jaunu, lai viņam piespriestu [[nāves sods|nāves sodu]] (viņam bija tikai 19 gadi), viņam piesprieda 20 gadu cietumsodu. Cietumā viņš tika turēts nožēlojamos apstākļos, ko vēl vairāk pasliktināja notiekošais karš. Viņš nomira no [[tuberkoloze|tuberkolozes]] 1918. gada 28. aprīlī Terezinā. Pistole, kuru izmantoja Princips, bija Brauniņa [[pusautomātiskā pistole]] M 1910 ar 7.65×17mm (.32 ACP) kalibru. Tā nesen tika atrasta kāda Austrijas Jezuītu ģimenes mājā un tagad ir izstādīta Vīnes Militārās Vēstures muzejā. [[Category:Terorisms]] [[Category:Ievērojami serbi]] [[Category:Serbijas vēsture]] [[Category:Bosnijas vēsture]] [[Category:Austrijas vēsture]] [[Category:Eiropas vēsture]] [[Category:Pirmais pasaules karš]] [[bg:Гаврило Принцип]] [[bs:Gavrilo Princip]] [[ca:Gavrilo Princip]] [[cs:Gavrilo Princip]] [[da:Gavrilo Princip]] [[de:Gavrilo Princip]] [[en:Gavrilo Princip]] [[eo:Gavrilo Princip]] [[es:Gavrilo Princip]] [[eu:Gavrilo Princip]] [[fi:Gavrilo Princip]] [[fr:Gavrilo Princip]] [[he:גברילו פרינציפ]] [[hr:Gavrilo Princip]] [[id:Gavrilo Princip]] [[it:Gavrilo Princip]] [[ja:ガブリロ・プリンチプ]] [[jv:Gavrilo Princip]] [[ko:가브릴로 프린치프]] [[nl:Gavrilo Princip]] [[no:Gavrilo Princip]] [[pl:Gawriło Princip]] [[pt:Gavrilo Princip]] [[ru:Принцип, Гаврило]] [[scn:Gavrilo Princip]] [[simple:Gavrilo Princip]] [[sk:Gavrilo Princip]] [[sl:Gavrilo Princip]] [[sr:Гаврило Принцип]] [[sv:Gavrilo Princip]] [[tr:Gavrilo Princip]] [[uk:Гаврило Принцип]] [[zh:加夫里若·普林西普]] 6090 19343 2005-09-09T16:53:54Z Āpsis 245 K {{catmore}} [[Category:Katastrofas]] [[Category:Zemes parādības]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[bg:Категория:Природни бедствия]] [[en:Category:Natural hazards]] [[ja:Category:&#33258;&#28982;&#28797;&#23475;]] 6091 17117 2005-07-25T17:09:01Z Juzeris 23 /* Īsi formulēta tēma */ Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas lietotāji balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem, utt. u.t.j.pr. Balsošanas rezultātā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Wikipedia:Administrācija|administratori]], bet balsošanā var piedalīties jebkurš Vikipēdijas lietotājs. (Tomēr aicinām [[Special:Userlogin|reģistrēties]] pirms balsošanas.) Balsošana nav obligāta, bet vēlama. Savu balsi var mainīt līdz balsošanas beigu termiņam. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. == Balsošanas termiņš == Balsošana notiek divas nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Pie balsojuma norāda sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas beigām pievienojiet norādi '''BALSOJUMS SLĒGTS'''. == Formāts un formulējums == Piemērs: === Īsi formulēta tēma === '''Precīzs un skaidrs jautājums''' (Sākuma terminš: 2005.g '''28.jūnijs, 22:00'''; beigu termiņš: 2005.g '''12.jūlijs, 22:00'''; skat. [[Talk:Tēma|diskusiju]] pie raksta par [[tēma|tēmu]]). '''BALSOJUMS SLĒGTS''' '''Piekrītu''': # [[Lietotājs1]] --19:17, 28 jūnijā, 2005 (UTC) # [[Lietotājs4]] --19:17, 28 jūnijā, 2005 (UTC) # [[Lietotājs5]] --19:17, 28 jūnijā, 2005 (UTC) '''Noraidu''': # [[Lietotājs2]] --19:17, 28 jūnijā, 2005 (UTC) # [[Lietotājs3]] --19:17, 28 jūnijā, 2005 (UTC) '''Atturos''': # [[Lietotājs9]] --19:17, 28 jūnijā, 2005 (UTC) ==== Komentāri ==== Galīgi nepamatots ierosinājums. --[[Lietotājs7]] 17:09, 25 jūlijs 2005 (UTC) ''Piemēra beigas.'' == Balsojuma izveidošana == Balsojumu var izveidot jebkurš lietotājs šajā lapā. ---- == Šobrīd aktuālā balsošana == * [[Wikipedia:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Generalitat de Catalunya]] [[Category:Vikipēdija|Balsošana]] 6093 15572 2005-06-28T22:03:18Z Feens 37 Gavrila Princips pārdēvēju par Gavrilo Princips #REDIRECT [[Gavrilo Princips]] 6095 15573 2005-06-29T07:04:06Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Pirmais pasaules karš]] 6096 15574 2005-06-29T07:05:16Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Pirmais pasaules karš]] 6097 15575 2005-06-29T07:06:08Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Otrais pasaules karš]] 6098 15576 2005-06-29T20:30:52Z Tail 13 kolu pieliku... '''Pasaules karš''' var būt: * [[Pirmais pasaules karš]] vai * [[Otrais pasaules karš]]. {{disambig}} 6099 15577 2005-06-29T07:11:04Z Juzeris 23 Pasaules karš pārdēvēju par Pasaules karš (nozīmju atdalīšana) #REDIRECT [[Pasaules karš (nozīmju atdalīšana)]] 6100 28300 2006-02-03T09:43:43Z 217.30.179.128 Interwiki, :de, :en, :fi, :fr, :sk [[image:Chrispronger.jpg|thumb|Prondžers [[Ziemas olimpiskās spēles 1998|1998.gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].]] '''Kriss Prondžers''' (''Chris Pronger'') ir [[1974]].gada [[11.oktobris|11.oktobrī]] [[Kanāda|Kanādā]] dzimis hokejists, kurš spēlē [[Aizsargs (hokejā)|aizsarga]] pozīcijā un patlaban skaitās [[Edmontonas "Oilers"]] komandas īpašums. Savas [[NHL]] karjeras laikā Prondžers ir saņēmis daudzus apbalvojumus, tādēļ pamatoti tiek uzskatīts par vienu no labākajiem līgas aizsargiem. Krisu Prondžeru [[1993]].gada [[NHL drafts|NHL draftā]] ar kopējo otro numuru izvēlējās [[Hārtfordas "Whalers"]]. Nākamajā sezonā viņš "Whalers" sastāvā aizvadīja 81 spēli un tika iekļauts sezonas labāko NHL debitantu izlasē. Taču ārpus laukuma viņš iekūlās dažādās nepatikšanās - tika arestēts par braukšanu dzērumā un iesaistījās kādā kautiņā. Pēc otrās Hārtfordā aizvadītās sezonas viņš [[1995]].gadā tika aizmainīts uz Sentluisu pret [[Brendans Šenehens|Brendanu Šenehenu]]. Sentluisas komandas galvenais treneris tolaik bija [[Maiks Kīnans]], kuram raksturīgs savdabīgs trenēšanas stils, kuram daži spēlētāji pakļaujas labāk, citi - ne tik labi. Bieži tiek uzsvērts, ka tieši Kīnanam bijusi liela loma Krisa Prondžera audzināšanā un sagatavošanā pieaugušo hokejam, jo tieši Sentluisā hokejists sācis progresēt visstraujāk. Pēc 2004./05. gada sezonas [[NHL lokauts 2004|NHL lokauta]] Prondžers tika aizmainīts uz Edmontonas "Oilers", kas par aizsargu atdeva trīs spēlētājus - [[Ēriks Brūers|Ēriku Brūeru]], [[Džefs Voivitka|Džefu Voivitku]] un [[Dags Linčs|Dagu Linču]]. Darījums notika, jo Sentluisas "Blues" nācās iekļauties jaunajos noteikumos par [[Algu griesti|algu griestiem]]. "Oilers" ar Prondžeru ir noslēgts ilgtermiņa līgums uz pieciem gadiem par 6,25 miljoniem dolāru gadā. K. Prondžers ir divreiz piedalījies [[NHL Visu zvaigžņu spēle|NHL Visu zvaigžņu spēlē]], pa vienai reizei saņēmis [[Norisa balva|Norisa balvu]] un [[Hārta balva|Hārta balvu]]. Kanādas izlases sastāvā piedalījies [[Ziemas olimpiskās spēles 1998|Nagano]] (4.vieta) un [[Ziemas olimpiskās spēles 2002|Soltleiksitijas]] (zelts) olimpiskajās spēlēs. K. Prondžers tiek uzskatīts par vienu no labākajiem NHL aizsargiem viņa aizsardzības un arī uzbrukuma prasmju dēļ. ==Ārējās saites== *Krisa Prondžera statistika - [http://www.tsn.ca/nhl/teams/player_bio.asp?player_id=681&hubName=STL tsn.ca] *Raksts par K. Prondžeru un olimpiskajām spēlēm Nagano - [http://www.canoe.ca/SlamNaganoHockeyMenArchive/feb1_nhoc.html Slam! Sports] [[Category:Kanādas hokejisti|Prondžers, Kriss]] [[de:Chris Pronger]] [[en:Chris Pronger]] [[fi:Chris Pronger]] [[fr:Chris Pronger]] [[sk:Chris Pronger]] 6101 42618 2006-04-30T11:51:52Z Juzeris 23 izmainīju kat. [[Category:Hokejs Kanādā]] [[Category:Hokejisti pēc valsts]] 6102 15580 2005-06-29T12:05:21Z Viescha 104 6103 23062 2005-11-26T04:18:20Z YurikBot 213 robot Adding: eo, es, ja, sv Modifying: ro '''Krievijas pilsoņu karš''' notika no 1918. līdz 1922. gadam. Pēc panākumiem [[Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijā]] jaunā [[Krievija|Krievijas]] ([[Boļševiki|Boļševiku]]) valdība izstājās no [[1. pasaules karš|1. pasaules kara]], noslēdzot [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] ar [[Vācija|Vāciju]], kas tika ratificēts 1918. gada 6. martā. Šis miera līgums bija vienīgā izeja Krievijai, jo pēc vācu ofensīvas 1918. gada februārī, Krievijas armijā bija zudusi jebkāda disciplīna (janvārī tā bija reorganizēta un pārsaukta par "Darbļaužu un zemnieku [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]"). Pēc šī miera līguma noslēgšanas aktivizējās pret boļševikiem noskaņotas grupas Krievijā un ārpus tās, cīņai pret jauno režīmu. Piemēram, [[Vinstons Čērčils]] deklarēja, ka boļševisms ir "jāizravē tā saknē". Pilsoņu karš pamatā beidzās jau 1920. gadā ar boļševiku uzvaru, lai gan atsevišķos reģionos pretestība turpinājās līdz pat 1922. gadam. {{stub}} [[Category:Kari]] [[Category:Krievijas vēsture]] [[de:Russischer Bürgerkrieg]] [[en:Russian Civil War]] [[eo:Rusia enlanda milito]] [[es:Guerra Civil Rusa]] [[fi:Venäjän sisällissota]] [[fr:Guerre civile russe]] [[he:מלחמת האזרחים ברוסיה]] [[it:Guerra civile russa]] [[ja:ロシア内戦]] [[nds:Russ'sche Börgerorlog]] [[nl:Russische Burgeroorlog]] [[ro:Războiul Civil Rus]] [[ru:Гражданская война в России]] [[sv:Ryska inbördeskriget]] 6104 52533 2006-06-30T07:58:17Z YurikBot 213 robot Adding: ar, ca, it, lb Modifying: cs [[Category:Āzijas vēsture]] [[Category:Eiropas vēsture]] [[Category:Krievija]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] [[ar:تصنيف:تاريخ روسيا]] [[be:Катэгорыя:Гісторыя Расеі]] [[bg:Категория:История на Русия]] [[ca:Categoria:Història de Rússia]] [[cs:Kategorie:Dějiny Ruska]] [[da:Kategori:Ruslands historie]] [[de:Kategorie:Russische Geschichte]] [[en:Category:History of Russia]] [[eo:Kategorio:Historio de Rusio]] [[es:Categoría:Historia de Rusia]] [[fi:Luokka:Venäjän historia]] [[fr:Catégorie:Histoire de Russie]] [[it:Categoria:Storia della Russia]] [[ja:Category:ロシアの歴史]] [[ko:분류:러시아의 역사]] [[la:Categoria:Historia Russiae]] [[lb:Category:Russesch Geschicht]] [[nl:Categorie:Geschiedenis van Rusland]] [[os:Категори:Уæрæсейы истори]] [[pl:Kategoria:Historia Rosji]] [[pt:Categoria:História da Rússia]] [[ru:Категория:История России]] [[sk:Kategória:Dejiny Ruska]] [[sv:Kategori:Rysslands historia]] [[uk:Категорія:Історія Росії]] [[vi:Thể loại:Lịch sử Nga]] [[zh:Category:俄罗斯历史]] 6105 36675 2006-03-25T12:07:08Z Juzeris 23 kat. (-vēsture, +v. pēc reģiona) {{catmore}} [[Category:Āzija|Azijas vesture]] [[Category:Vēsture pēc reģiona|Azijas vesture]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1048;&#1089;&#1090;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103; &#1085;&#1072; &#1040;&#1079;&#1080;&#1103;]] [[de:Kategorie:Asiatische Geschichte]] [[en:Category:Asian history]] [[es:Categoría:Historia de Asia]] [[ko:Category:&#50500;&#49884;&#50500;&#51032; &#50669;&#49324;]] [[nl:Categorie:Geschiedenis van Azië]] [[pl:Kategoria:Historia Azji]] [[ru:Category:&#1048;&#1089;&#1090;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103; &#1040;&#1079;&#1080;&#1080;]] [[zh:Category:&#20122;&#27954;&#21382;&#21490;]] 6106 42324 2006-04-29T04:24:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[da:Nordeuropa]] '''Ziemeļeiropa''' ir [[Eiropa|Eiropas]] ziemeļu daļa. Ziemeļeiropā ietilpst: * [[Skandināvijas valstis]] ([[Zviedrija]], [[Norvēģija]], [[Dānija]], [[Somija]] un [[Islande]]) * [[Baltijas valstis]] ([[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Igaunija]]) * [[Apvienotā Karaliste]] * [[Īrija]] * citas teritorijas ([[Krievija|Krievijas]] ziemeļdaļa, [[Vācija|Vācijas]] ziemeļdaļa, [[Polija|Polijas]] ziemeļdaļa, [[Nīderlande]]) {{stub}} [[Category:Eiropa]] [[ar:أوروبا الشمالية]] [[cs:Severní Evropa]] [[da:Nordeuropa]] [[de:Nordeuropa]] [[en:Northern Europe]] [[fi:Pohjois-Eurooppa]] [[fr:Europe du Nord]] [[hu:Észak-Európa]] [[is:Norður-Evrópa]] [[ja:北ヨーロッパ]] [[ka:ჩრდილოეთი ევროპა]] [[ko:북유럽]] [[nl:Noord-Europa]] [[no:Nord-Europa]] [[pl:Europa Północna]] [[ro:Europa de Nord]] [[ru:Северная Европа]] [[sl:Severna Evropa]] [[sv:Nordeuropa]] [[zh:北歐]] 6107 50533 2006-06-14T15:13:41Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.129.159|81.198.129.159]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris [[Slovākija|Slovākijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000. <table border=0 cellpadding=4 cellspacing=2 width=100%> <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Dibināta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''Apgabals (''Kraj'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Banska Bistrica]] (''Banská Bystrica'')<td>1255.g<td>82 336<td>[[Banskobistricas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Bratislava]]''' (''Bratislava'')<td>IX.gs<td>423 737<td>[[Bratislavas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Košice]] (''Košice'')<td>1230.g<td>236 563<td>[[Košices apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Martina]] (''Martin'')<td>1284.g<td>60 817<td>[[Žilinas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Nitra]] (''Nitra'')<td>IX.gs<td>86 329<td>[[Nitras apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Poprada]] (''Poprad'')<td>1256.g<td>57 431<td>[[Prešovas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Prešova]] (''Prešov'')<td>1247.g<td>94 718<td>[[Prešovas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Prievidza]] (''Prievidza'')<td>1325.g<td>52 987<td>[[Trenčinas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Trenčina]] (''Trenčin'')<td>XI.gs<td>58 278<td>[[Trenčinas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Trnava]] (''Trnava'')<td>1211.g<td>69 785<td>[[Trnavas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Žilina]] (''Žilina'')<td>1312.g<td>85 985<td>[[Žilinas apgabals]] </table> [[Category:Slovākijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[cs:Seznam slovenských měst]] [[de:Liste der Städte in der Slowakei]] [[en:List of towns in Slovakia]] [[fr:Villes de Slovaquie]] [[hu:Szlovákiai városok listája]] [[pl:Miasta na Słowacji]] [[pt:Lista de cidades na Eslováquia]] [[ro:Listă de oraşe din Slovacia]] 6108 19815 2005-09-18T23:41:04Z Feens 37 +cat [[Category:Slovākija]] [[Category:Eiropas Savienības pilsētas]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 6109 51867 2006-06-25T03:32:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[sl:Črna roka (Srbija)]] '''Melnā Roka''' ([[Serbu valoda|Serbu]]: ''Црна Рука''/''Crna Ruka''), arī '''Apvienošanās vai Nāve''' ([[Serbu valoda|Serbu]]: ''Уједињење или смрт''/''Ujedinjenje ili Smrt'') - [[serbi|serbu]] [[nacionālisms|nacionālistu]] nelegāla militāra organizācija. Radās 1910.gadā, apvienojoties serbu virsniekiem, kuri 1903.gadā piedalījās asiņainā [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]], kura rezultātā tika nogalināts pēdējais [[Obrenoviči|Obrenoviču]] dinastijas [[Serbija]]s karalis [[Aleksandars Obrenovičs]], bet varu ieguva konkurējošās dinastijas pārstāvis [[Petars Karadžordževičs]]. Organizācijas mērķis bija panākt visu serbu apvienošanu vienā valstī, izmantojot jebkurus līdzekļus. Tā bija dziļi konspirēta organizācija, kuras biedri savstarpēji nebija pazīstami. Melnās Rokas vadītājs bija Serbijas armijas ģenerālštāba izlūkošanas vadītājs [[Dragutins Dimitrijevičs]]. Organizācijā bija arī [[Belgrada|Belgradas]] žandarmērijas priekšnieks, ģenerālštāba priekšnieka vietnieks un citas ietekmīgas militārpersonas. Tā kā 1908.gadā [[Austroungārija]] bija [[aneksija|anektējusi]] [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]], organizācijas tuvākais mērķis bija pretoties austriešu klātbūtnei Bosnijā. Izmantojot izdevību, ka Austroungārijas troņmantinieks [[Francis Ferdinands]] 1914.gadā 28.jūnijā bija plānojis apmeklēt [[Sarajeva|Sarajevu]], Melnā Roka organizēja atentātu, iesaistot Bosnijas nelegālās organizācijas [[Jaunā Bosnija]] (''Mlada Bosna'') biedrus. Ir viedoklis, ka Francis Ferdinands tika izraudzīts par atentāta mērķi, jo bija labvēlīgi noskaņots pret Austroungārijas slāvu iedzīvotājiem. Iegūstot varu, Francis Ferdinands varētu noskaņot slāvu iedzīvotājus lojāli Austroungārijai, kas neietilpa Melnās Rokas plānos. Kaut arī, pēc dažu vēsturnieku domām, Serbijas valdības vadītājs [[Nikola Pašičs]] zināja par atentāta gatavošanu un bija pret to, viņam nebija reālas varas, lai traucētu atentāta norisi. Liktenīgu sakritību dēļ atentāts izdevās, un tā rezultātā 1914.gada 26.jūlijā sākās [[1.pasaules karš]]. Pēc tam, kad Austroungārijas karaspēks kara gaitā ieņēma Serbiju, Melnā Roka pamazām zaudēja ietekmi valdošajās aprindās, un pēc tā līdera Dragutina Dimitrijeviča sodīšanas ar nāvi par nodevību 1917.gada 11.jūnijā, faktiski beidza pastāvēt, bet serbu militāraju vidū sāka dominēt konkurējoša organizācija - [[monarhija|monarhistiskā]] [[Baltā Roka]] (''Bela Ruka''). == Skatīt arī == * [[Gavrilo Princips]] [[Category:Serbijas vēsture]] [[Category:Terorisms]] [[cs:Černá ruka]] [[de:Schwarze Hand]] [[en:Black Hand]] [[ja:黒手組]] [[nl:Zwarte Hand (Bosnië)]] [[pl:Czarna Ręka]] [[simple:Black Hand]] [[sk:Čierna ruka]] [[sl:Črna roka (Srbija)]] [[sr:Црна рука]] [[sv:Svarta handen]] 6110 15588 2005-06-30T00:30:28Z Feens 37 redirekts #redirect [[Melnā Roka]] 6111 15589 2005-06-30T00:30:34Z Feens 37 redirekts #redirect [[Melnā Roka]] 6112 15590 2005-06-30T00:30:43Z Feens 37 redirekts #redirect [[Melnā Roka]] 6113 39508 2006-04-09T13:50:42Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Bela Ruka]] '''Baltā Roka''' (''Bela Ruka'') - slepena, neoficiāla monarhistiska militāra organizācija [[Serbija|Serbijā]] vēlāk [[Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste|Serbu, Horvātu un Slovēņu karalistē]] (no 1929.gada - Dienvidslāvijas karaliste). Organizācijai lielākā ietekme valstī bija starp abiem [[Pasaules karš|Pasaules kariem]]. Baltā Roka tika pretnostatīta citai organizācijai, sauktai par [[Melnā Roka|Melno Roku]], un to radīja [[pulkvedis]] [[Petars Živkovičs]] ar prinča [[Aleksandars Karadžordževičs|Aleksandara Karadžordževiča]] (vēlākā [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] karaļa Aleksandara I) ziņu 1912. gadā. Živkovičs, līdz ar [[Melnā Roka|Melno roku]], bija iesaistīts arī 1903. gada [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] pret Serbijas karali [[Aleksandars Obrenovičs|Aleksandaru Obrenoviču]]. Pec Melnās Rokas izjukšanas pēc [[Saloniku process|Saloniku procesa]] (''Solunski proces''), Baltā Roka ieguva noturīgu kontroli pār jauno un ambiciozo princi Aleksandaru. 1921. gadā Živkovičs tika iecelts par Pils gvardes komandieri, un palielināja savu ietekmi galmā. 1929. gadā Karalis Aleksandrs I, kopā ar Baltās rokas virsniekiem, organizēja valsts apvērsumu, lai apspiestu nestabilo parlamentu, un cīnītos pret nacionālo spriedzi reģionos (īpaši [[Horvātija|Horvātijā]]). Živkovičs, jau ģenerālis, tika iecelts par premjerministru. 1931. gadā karalis atjaunoja dažas konstitucionālās tiesības, pēc tam kad viņa reformas bija izgāzušās. Živkovičs zaudēju savu amatu 1932. gadā, pēc vairākām [[paraugprāva|paraugprāvām]] pret [[nacionālisms|nacionālistu]] grupām un [[komunisti|komunistiem]]. Baltās rokas locekļi tika turēti aizdomās par dalību troņmantnieka prinča [[Dzordže Kardžordževičs|Džordžes]] atstādināšanā no mantošanas tiesībām 1909.gadā, Aleksandara iecelšanā par [[reģents|reģentu]] karaļa [[Petars I|Petara I]] valdīšanas laikā, kā arī 1941.gada 27. marta valsts apvērsumā, kura laikā tronī tika iecelts [[Aleksandars II Karadžordževičs]], nostādot [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] kara stāvoklī ar [[Vācija|Vāciju]]. Pēc [[Josips Brozs Tito|Josipa Broza Tito]] vadīto komunistu uzvaras, Baltās Rokas locekļi tika vai nu sodīti ar nāvi vai devās trimdā. [[Category:Serbijas vēsture]] [[Category:Dienvidslāvijas vēsture]] [[en:Bela Ruka]] 6116 50538 2006-06-14T15:19:52Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.20.23|81.198.20.23]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ragana ''Šis ir Vikipēdijas raksts par Dž. K. Roulingas grāmatu sēriju. Ja vēlaties sīkāk lasīt par tās galveno varoni Hariju Poteru, sk. [[Harijs Poters (tēls)]].''<br> [[Image:Harry Potter and the Philosopher's Stone.jpg|thumb|left|230px|Pirmās oriģinālvalodā izdotās grāmatas vāks (bērnu izdevums). Londona: ''Bloomsbury Publishing'', 1997.]] '''Harijs Džeimss Poters''' (dz. 1980. g. 31. jūlijā) ir [[Briti|britu]] rakstnieces [[Džoanna Ketlīna Roulinga|Džoannas Ketlīnas Roulingas ]](''Joanne Kathleen Rowling'') fantāzijas grāmatu sērijas galvenais tēls. Pirmo grāmatu šajā sērijā, "Harijs Poters un filozofu akmens" (''&ldquo;Harry Potter and the Philosopher's Stone&rdquo;''), publicēja [[izdevniecība]] ''Bloomsbury Publishing'' [[Londona|Londonā]] 1997. gadā, bet darbība tajā risinās 1991. gadā. Latviski šo darbu 2001. gadā [[Ingus Josts|Ingus Josta]] tulkojumā klajā laida [[apgāds]] &ldquo;[[Jumava]]&rdquo;. Latvijā izdotajām grāmatām izmantotas ASV izdevniecības ''&ldquo;Scholastic&rdquo;'' Harija Potera sērijas vāku ilustrācijas (sk. zemāk).<br> Tematiski grāmatu mērķauditorija varētu būt vidēja vecuma un vecāki bērni, tomēr, kā to apliecina miljoniem pārdoto eksemplāru visā pasaulē, šie darbi spēj piesaistīt visu vecumu lasītājus. Pēc Dž. K. Roulingas grāmatām tiek uzņemtas arī filmas, no kurām pirmā uz Lielā ekrāna parādījās 2001. g., bet priekšpēdējo (sk. ''[http://us.imdb.com/ Internet Movie Database]'' [http://us.imdb.com/title/tt0417741/ ierakstu par ''Harry Potter and the Half-Blood Prince'']) plānots demonstrēt 2008. gadā. Ne par pēdējo &mdash; septīto &mdash; grāmatu, nedz arī tās ekranizāciju pagaidām plašāk nekas vēl nav zināms.<br> Kā to apgalvo pati autore, stāsta par burvju zēnu ideju viņa radusi, braucot vilcienā no [[Mančestera|Mančesteras]] uz Londonu. Kādā intervijā televīzijas kanālam ''BBC World'' viņa stāsta, ka rakstīšanas process bieži risinājies dažādās kafejnīcās, malkojot kafiju. Tā kā rakstniece tolaik &mdash; 1990. gadu vidū &mdash; bija tikko šķīrusies no sava vīra, ar mazu bērnu uz rokām un bez naudas, apstākļi rakstīšanai bijuši divtik grūti. Viņai nācies staigāt pa pilsētas ielām ar raudošu bērniņu ratos, un, kad tas beidzot norimis un iemidzis, mesties tuvējā kafejnīcā, lai turpinātu rakstīt.<br> Presē klīst baumas, ka rakstnieces ieņēmumi no grāmatām, kā arī honorāri no filmām un citām ar Harija Potera zīmi saistītām precēm padarījuši viņu bagātāku par [[Elizabete_II|Karalieni Elizabeti II]] ''(Queen Elizabeth II)'', tomēr kādā no 2003. g. sniegtajām intervijām Roulinga to noliedz. Karalienes Elizabetes II bagātība novērtēta 280 000 000 [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] [[Lielbritānijas sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņās]].<br> <br style="clear:both;"> ---- ===Stāsts=== Grāmatas sarakstītas trešās personas stāstījumā, bet teicēja klātbūtne nav jūtama. Tā kā grāmatu [[protagonists]] ir Harijs, notiekošais lielā mērā atainots no viņas redzespunkta.<br> Katra grāmata aptver [[Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskola|Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā]] (''Hogwarts School of Witchcraft and Wizardry)'' pavadītu 1 mācību gadu, kur Harijs un viņa skolasbiedri mācās pielietot burvestības, pagatavot maģiskas tinktūras un eliksīrus, un spēlēt [[Kalambols|Kalambolu]]. Harijam nemitīgi jāpārvar dažādas grūtības, mācoties sadzīvot ar savu nejauko audžuģimeni un ienaidniekiem skolā, un viņam konstanti jācīnas par savu dzīvību, konfrontējoties ar ļauno burvi Lordu Voldemortu un tā sabiedrotajiem.<br> ---- ===Galvenie tēli=== [[Harijs Poters (tēls)|Harijs Poters]] ''(Harry Potter)''<br> '''Harija labākie draugi'''<br> * Hermione Grendžera ''(Hermione Granger)'' * Rons Vīzlijs ''(Ron Weasley)''<br> '''Harija skolotāji'''<br> * Baltuss Dumidors ''(Albus Dumbledore)'' &mdash; Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolas direktors * Minerva Maksūra ''(Minerva McGonagall)'' &mdash; Cūkkārpas arodskolas pārzine * Rubeuss Hagrids ''(Rubeus Hagrid)'' * Severuss Strups ''(Severus Snape) * Zibiņš ''(Flitwick)'' * Asnīte ''(Sprout)'', u.c.<br> '''Harija skolasbiedri'''<br> * Nevils Lēniņš '' (Neville Longbottom)'' * Čo Čanga ''(Cho Chang)'' * Andželīna Džonsone ''(Angelina Johnson)'' * Drako Malfojs ''(Draco Malfoy)'' * Vinsents Krabe ''(Vincent Crabbe)'' * Gregorijs Goils ''(Gregory Goyle)'' * Pansija Pārkinsone ''(Pansy Parkinson)'', u.c.<br> '''Cūkkārpas pils spoki'''<br> * Vaidu Vaira ''(Moaning Myrtle)'' * Pīvzs ''(Peeves)'' * Gandrīz-Bezgalvas-Niks ''(Nearly Headless Nick)'', u.c.<br> '''Citi Cūkkārpas iemītnieki'''<br> * mājas elfs Dobijs (Dobby) * Resnās Kundzes ''(The Fat Lady)'' portrets * kentaurs Firencī ''(Firenze)'', u.c.<br> '''Rona ģimene'''<br> * Artūrs Vīzlijs ''(Arthur Weasley)'' &mdash; tēvs * Mollija Vīzlija ''(Molly Weasley)'' &mdash; māte * Džinnija Vīzlija ''(Ginny Weasley)'' * Džordžs Vīzlijs ''(George Weasley)'' * Freds Vīzlijs ''(Fred Weasley)'' * Persijs Vīzlijs ''(Percy Weasley)''<br> '''Harija audžuģimene'''<br> * Dūdijs Dērslijs ''(Dudley Dursley)'' &mdash; Harija brālēns * Vernons Dērslijs ''(Vernon Dursley)'' &mdash; tēvocis * Petūnija Dērslija ''(Petunia Dursley)'' &mdash; tante<br> '''Harija mirušie vecāki'''<br> * Džeimss Poters ''(James Potter)'' * Lilija Potere ''(Lily Potter)''<br> ---- ===Izdotās grāmatas=== [[Image:HP un Filozofu akmens.jpg|140px|thumb|left|&ldquo;Harijs Poters un Filozofu akmens&rdquo;]] [[Image:HP un Noslepumu kambaris.jpg|140px|thumb|left|&ldquo;Harijs Poters un Noslēpumu kambaris&rdquo;]] [[Image:HP un Azkabanas gusteknis.jpg|140px|thumb|left|&ldquo;Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis&rdquo;]] [[Image:HP un Uguns bikeris.jpg|140px|thumb|left|&ldquo;Harijs Poters un Uguns biķeris&rdquo;]] [[Image:HP un Feniksa ordenis.jpg|140px|thumb|left|&ldquo;Harijs Poters un Fēniksa ordenis&rdquo;]] [[Image:HP un Jautasinu Princis.jpg]] <br style="clear: left"/> # &ldquo;Harijs Poters un Filozofu akmens&rdquo; (2001) #* tulk. Ingus Josts #: ''(Harry Potter and the Philosopher's Stone''; [[ASV]] - ''Harry Potter and the Sorcerer's Stone, 1997)''; # &ldquo;Harijs Poters un Noslēpumu kambaris&rdquo; (2001) #* tulk. I. Josts #: ''(Harry Potter and the Chamber of Secrets, 1998)''; # &ldquo;Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis&rdquo; (2001) #* tulk. I. Josts #: ''(Harry Potter and the Prisoner of Azkaban, 1999)''; # &ldquo;Harijs Poters un Uguns biķeris&rdquo; (2002) #* tulk. I. Josts un [[Ieva Kolmane]] #: ''(Harry Potter and the Goblet of Fire, 2000)''; # &ldquo;Harijs Poters un Fēniksa ordenis&rdquo; (2003) #* tulk. I. Josts, I. Kolmane, [[Sabīne Ozola]] un [[Māra Poļakova]] #: ''(Harry Potter and the Order of the Phoenix, 2003)''; # &ldquo;Harijs Poters un Jauktasiņu princis&rdquo; (2006) #* tulk. I. Josts, Sabīne Ozola un Māra Poļakova #: ''(Harry Potter and the Half-Blood Prince, 2005)''.<br> Kopā plānots izdot 7 grāmatas par Hariju Poteru, un katra no tām aprakstīs vienu no 7 Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā pavadītajiem gadiem.<br> ---- ===Uzņemtās filmas=== [[Image:HP & The Philosopher's Stone movie.jpg|130px|thumb|left|Filmas &ldquo;Harijs Poters un Filozofu akmens&rdquo; plakāts (angļu val.)]] [[Image:HP & the Chamber of Secrets movie.jpg|130px|thumb|left|&ldquo;Harijs Poters un Noslēpumu kambaris&rdquo;]] [[Image:HP & the Prisoner of Azkaban movie.jpg|130px|thumb|left|&ldquo;Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis&rdquo;]] [[Image:HP & the Goblet of Fire movie teaser.jpg|130px|thumb|left|&ldquo;Harijs Poters un Uguns biķeris&rdquo; (promo plakāts)]] <br style="clear: left"/> # &ldquo;Harijs Poters un Filozofu akmens&rdquo; ''(Harry Potter and the Philosopher's Stone)'' #* Uz ekrāna: 16. novembris, 2001 #* Režisors: [[Kristofers Kolambuss|Kriss (Kristofers) Kolambuss]] ''(Chris Columbus)'' # &ldquo;Harijs Poters un Noslēpumu kambaris&rdquo; ''(Harry Potter and the Chamber of Secrets)'' #* Uz ekrāna: 15. novembris, 2002 #* Režisors: Kriss Kolambuss # &ldquo;Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis&rdquo; ''(Harry Potter and the Prisoner of Azkaban)'' #* Uz ekrāna: 31.maijs, 2004 #* Režisors: [[Alfonso Kuarons]] ''(Alfonso Cuarón)'' # &ldquo;Harijs Poters un Uguns biķeris&rdquo; ''(Harry Potter and the Goblet of Fire)'' #* Uz ekrāna: 18. novembris, 2005 #* Režisors: [[Maiks Ņūels]] ''(Mike Newell)'' # &ldquo;Harijs Poters un Fēniksa ordenis&rdquo; ''(Harry Potter and the Order of the Phoenix)'' #* Uz ekrāna: plānots 2007. g. pavasarī vai rudenī #* Režisors: ''David Yates''<br> Katra ekranizācija kļuvusi par &ldquo;kases grāvēju&rdquo; &mdash; piem., filma &ldquo;Harijs Poters un filozofu akmens&rdquo; ASV ar $317 557 891 ienākumiem ierindojusies 16. vietā turienes finansiāli veiksmīgāko kinoprojektu sarakstā, bet vispasaules topā &mdash; 3. vietā ar $968 600 000 ieņēmumiem.<br> ---- ===Galveno lomu atveidotāji=== {| border="1" cellpadding="4" cellspacing="0" align="left" style="background:#FAFAD2;" | Harijs Poters || [[Daniels Redklifs]] || ''(Daniel Radcliffe)'' |- | Hermione Grendžera || Emma Vatsone || ''(Emma Watson)'' |- | Rons Vīzlijs || Rūperts Grints || ''(Rupert Grint)'' |- | Baltuss Dumidors || pirmajās divās filmās &mdash; [[Ričards Hariss]],<br> turpmākajās &mdash; Maikls Gembons || ''(Richard Harris)'' <br> ''(Michael Gambon)'' |- | Minerva Maksūra || [[Megija Smita]] || ''(Maggie Smith)'' |- | Rubeuss Hagrids || Robijs Koltreins || ''(Robbie Coltrane)'' |- | Severuss Strups || Alans Rikmens || ''(Alan Rickman)'' |- | Zibiņš || Vorviks Deiviss || ''(Warwick Davis)'' |- | Asnīte || Mirjama Mārgoilsa || ''(Miriam Margoyles)'' |- | Nevils Lēniņš || Metjū Luiss || ''(Matthew Lewis)'' |- | Andželīna Džonsone || Daniele Tabora || ''(Danielle Tabor)'' |- | Drako Malfojs || Toms Feltons || ''(Tom Felton)'' |- | Vinsents Krabe || Džeimss Veilets || ''(James Waylett)'' |- | Gregorijs Goils || Džošua Herdmens || ''(Joshua Herdman)'' |- | Pansija Pārkinsone || Katrīna Nikolsone || ''(Kathrine Nicholson)'' |- | Vaidu Vaira || Šērlija Hendersone || ''(Shirley Henderson)'' |- | Gandrīz-Bezgalvas-Niks || Džons Klīzs || ''(John Cleese)'' |- | Resnā Kundze || Elizabete Spriga || ''(Elizabeth Spriggs)'' |- | Artūrs Vīzlijs || Marks Viljamss || ''(Mark Williams)'' |- | Mollija Vīzlija || Džūlija Voltersa || ''(Julie Walters)'' |- | Džinnija Vīzlija || Bonija Raita || ''(Bonnie Wright)'' |- | Džordžs Vīzlijs || Olivers Felps || ''(Oliver Phelps)'' |- | Freds Vīzlijs || Džeimss Felps || ''(James Phelps)'' |- | Persijs Vīzlijs || Kriss Renkins || ''(Chris Rankin)'' |- | Dūdijs Dērslijs || Harijs Melings || ''(Harry Melling)'' |- | Vernons Dērslijs || Ričards Grifitss || ''(Richard Griffiths)'' |- | Petūnija Dērslija || Fiona Šova || ''(Fiona Shaw)'' |- | Lūcijs Malfojs || Džeisons Aizeks || ''(Jason Isaacs)'' |} <br style="clear:both;"> ---- ===Harijs Poters un [[intertekstualitāte]]=== Grāmatas ir tikušas pielīdzinātas daudziem pasaulē slaveniem darbiem, tostarp, [[Klaivs Steiplzs Lūiss|K.S. Lūisa]] ''(C. S. Lewis)'' &ldquo;[[Narnijas hronikas|Narnijas hronikām]]&rdquo; ''(The Chronicles of Narnia)'', [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] ''(J. R. R. Tolkien)'' &ldquo;Gredzenu pavēlniekam&rdquo; ''(The Lord of the Rings)'', u.c. Roulingas darbos apspēlētā tēma par Harija dzīvi tālā internātskolā un ļaunajiem radiniekiem un aizbildņiem mājās (Dērslijiem) dažiem lasītājiem var atgādināt [[Roalds Dāls|Roalda Dāla]] ''(Roald Dahl)'' darbus. Vēl daži uzskata, ka grāmatas par Poteru pielīdzināmas &ldquo;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&ldquo; ''(Star Wars)'' filmām, jo arī to galvenais varonis Lūka Debessgājējs ''(Luke Skywalker)'' līdz noteiktam vecumam, kad uzzina par savu likteni cīnīties pret ļauno, mitinās kopā ar savu tanti un onkuli; bez tam Lords Voldemorts ''(Lord Voldemort)'' līdzinās Zvaigžņu karu ļaunajam tēlam ''Emperor Palpatine'', u.c. Daudz līdzību manāms ar Tolkīna slavenajiem fantastikas žanra darbiem. Abu autoru grāmatās ir Tumšais lords un labs, vecs un vieds burvis - &ldquo;Gredzenu pavēlniekā&rdquo; un &ldquo;Hobitā&rdquo; tas ir Gendalfs ''(Gandalf)'', bet &ldquo;Harijā Poterā&rdquo; - Baltuss Dumidors ''(Albus Dumbledore)''; tāpat arī abu rakstnieku stāstos parādās goblini, maģiski gredzeni un apmetņi, kam piemīt spēja valkātāju padarīt neredzamu, u.tml. Runājot par intertekstualitāti, jāmin Harija Potera pasaku vides saistība ar reālo pasauli, kas parādās vairākās detaļās &mdash; piemēram, dažādu garšu zirnīši ''Bertie Bott's Every Flavour Beans'', ar ko našķojas mazie burvji, iedvesmoja [[Kalifornija|Kalifornijas]] saldumu ražotājus ''Jelly Belly'' radīt un laist apgrozībā īstu tāda paša nosaukuma produktu. {{stub}} ==Ārējās saites== * [http://www.kurbijkurne.lv/ www.kurbijkurne.lv] - forums par Hariju Poteru. [[Category:Literatūra]] [[Category:Filmas]] [[af:Harry Potter]] [[ar:هاري بوتر (سلسلة)]] [[zh-min-nan:Há-lih Phá-thò]] [[bg:Хари Потър]] [[ca:Harry Potter]] [[cs:Harry Potter]] [[cy:Harri Potter]] [[da:Harry Potter]] [[de:Harry Potter]] [[et:Harry Potter (romaanisari)]] [[en:Harry Potter]] [[es:Harry Potter]] [[eo:Harry POTTER]] [[fa:هری پاتر]] [[fr:Harry Potter]] [[gl:Harry Potter]] [[ko:해리 포터]] [[hr:Harry Potter]] [[io:Harry Potter]] [[id:Harry Potter]] [[is:Harry Potter]] [[it:Harry Potter]] [[he:הארי פוטר]] [[la:Harrius Potter]] [[lt:Harry Potter]] [[li:Harry Potter]] [[hu:Harry Potter]] [[lb:Harry Potter]] [[ms:Harry Potter]] [[nl:Harry Potter]] [[ja:ハリー・ポッター]] [[no:Harry Potter]] [[nn:Harry Potter]] [[nds:Harry Potter]] [[pl:Harry Potter]] [[pt:Harry Potter (série)]] [[ru:Гарри Поттер (сказка)]] [[sco:Harry Potter]] [[scn:Harry Potter]] [[simple:Harry Potter]] [[sk:Harry Potter]] [[sl:Harry Potter]] [[sq:Harry Potter]] [[sr:Хари Потер]] [[ta:ஹரி போட்டர்]] [[fi:Harry Potter]] [[sv:Harry Potter]] [[th:แฮร์รี่ พอตเตอร์]] [[vi:Harry Potter]] [[tr:Harry Potter]] [[yi:האַרי פּאָטטער]] [[zh:哈利·波特]] 6117 15595 2005-06-30T12:49:17Z Juris 164 6118 15596 2005-06-30T12:49:31Z Juris 164 6119 15597 2005-06-30T12:49:42Z Juris 164 6120 15598 2005-06-30T12:49:52Z Juris 164 6121 15599 2005-06-30T12:50:02Z Juris 164 6122 15600 2005-06-30T12:50:15Z Juris 164 6123 15601 2005-06-30T12:50:36Z Juris 164 6124 15602 2005-06-30T12:50:41Z Juris 164 6125 44276 2006-05-11T16:09:45Z Knakts 848 Vai nu apvienot, vai vienkārši dzēst. {{Apvienot|raksts=Harijs Poters}} Kā to apgalvo pati autore, britu rakstniece Dž. K. Roulinga ''([[:en:J.K. Rowling|J.K. Rowling]])'', stāsta par burvju zēnu [[Harijs Poters|Hariju Poteru]] ideju viņa radusi, braucot vilcienā no [[Mančestera|Mančesteras]] uz [[Londona|Londonu]]. Kādā intervijā televīzijas kanālam ''[[:en:BBC World|BBC World]]'' viņa stāsta, ka rakstīšanas process bieži risinājies dažādās kafejnīcās, malkojot kafiju. Tā kā rakstniece tolaik &mdash; 1990. gadu vidū &mdash; bija tikko šķīrusies no sava vīra, ar mazu bērnu uz rokām un bez naudas, apstākļi rakstīšanai bijuši divtik grūti. Viņai nācies staigāt pa pilsētas ielām ar raudošu bērniņu ratos, un, kad tas beidzot norimis un iemidzis, mesties tuvējā kafejnīcā, lai turpinātu rakstīt.<br> 6126 50701 2006-06-15T16:16:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[fy:Titanic]] '''Titāniks''' ([[Angļu valoda|Angļu]]: ''Titanic'') bija otrais no superlaineru trio, kas tika uzbūvēti, lai dominētu transatlantijas ceļojumu biznesā. Kuģis piederēja ''White Star Line'' un tika uzbūvēts Harlanda un Volfa kuģu būvētavā. Izlaišanas laikā Titāniks bija lielākais pasažieru tvaikonis pasaulē. Savā pirmajā braucienā, 1912. gada 14. aprīlī, svētdienas vakarā 23:40 (pēc kuģa laika), Titāniks saskrējās ar [[aisbergs|aisbergu]] un nogrima pēc divām stundām un četrdesmit minūtēm pirmdienas rītā 2:20.[[Image:180px-Titanic-New York Herald front page.jpeg|right|thumb|framed|[[avīze|Avīzes]] virsraksts par Titānika nogrimšanu]] Bojā gāja 1500 cilvēku, tā bija viena no lielākajām miera laika jūras katastrofām un arī pati slavenākā. Titānika uzbūvēšanai tika izmantotas tā laika modernākās tā laika tehnoloģijas un tādēļ tika uzskatīts, ka tas ir „nenogremdējams”. Kuģa nogrimšana daudzus šokēja, jo, neskatoties uz pieredzējušo apkalpi un moderno aprīkojumu, kuģis nogrima ar lieliem cilvēku zaudējumiem. == Celtniecība == Titāniks bija ''White Star Line'' piederošs [[okeāna laineris]], kuru uzbūvēja [[Belfāsta|Belfāstā]], [[Īrija|Īrijā]], Harlanda un Volfa kuģu būvētavā, lai tas sacenstos ar ''Cunard Line'' kuģiem "Luzitānija" un "Mauritānija". Titāniks bija paradzēts kā lielākais un greznākais kuģis, kāds jebkad uzbūvēts. Titānika, kura būvēšanu sponsorēja amerikānis J.P. Morgans, būvēšana sākās 1909. gada 31. martā, kuģa korpuss tika pabeigts 1911. gada 31.maijā, pilnībā kuģis tika pabeigts 1912. gada 31. martā.[[Image:240px-Titanic belford.gif|right|thumb|framed|Titāniks kuģubūvētavā]] Titāniks bija 269 metrus garš un 28 metrus plats, kuģa tonnāža bija 46,328 tonnas, un augstums no iegrimes līnijas līdz laivu klājam bija 18 metri. Titānikam bija divi četrcilindru tvaika dzinēji un viena zema spiediena Pārsona turbīna, tas darbināja trīs dzenskrūves. Pavisam bija 29 boileri, kurus sildīja 159 ogļu krāsnis un tas palīdzēja kuģim sasniegt 23 mezglu (43km/h) ātrumu stundā. Tikai trīs no četriem 19 metrus augstajiem skursteņiem darbojās, ceturtais skurstenis kalpoja kā ventilācija un tika pievienots tikai tāpēc, lai kuģis izskatītos iespaidīgāks. Kuģis varēja uzņemt pavisam 3 547 pasažierus un apkalpi. Tam laikam, kuģis bija nepārspēts tā greznībā.Uz kuģa bija peldbaseins, sporta zāle, turku pirts, bibliotēka un skvoša laukums. Pirmās klases istabas bija dekorētas ar koka paneļiem, dārgām mēbelēm un elegantām dekorācijām. Uz kuģa bija trīs lifti pirmās klases pasažieriem un kā jauninājums bija arī lifts otrās klases pasažieriem. Titāniks tika uzskatīts par kuģu arhitektūras un tehnoloģijas sasniegumu virsotni. Žurnāls ''Ship Builders'' uzskatīja, ka Titāniks ir „praktiski nenogremdējams". Titāniks bija sadalīts 16 ūdens noturošās starpsienās ar durvīm, kuras aizvērtas turēja magnētiska bulta, kas aizvērtos, ja parautu slēdzi, kas atradās uz komandtiltiņa; starpsienas tomēr nesniedzās līdz augšējam klājam (tās sniedzās tikai līdz E-klājam).Titāniks varētu noturēties uz ūdens pat tad, ja aplūstu divi vidējo starpsienu bloki un četri priekšējie starpsienu bloki (ja vairāk, tad kuģis sāktu grimt). == Liktenīgais ceļojums == Trešdien,1912. gada 10 aprīlī kuģis uzsāka savu liktenīgo ceļojumu no Sauthemptonas, Anglijā uz Ņujorku, kuģa kapteinis bija kapteinis Edvars J. Smits. Kad Titāniks pameta savu vietu, propeleru radītā [[turbulence]] izraisīja to, ka laineris ''New York'' izkustējās no savas pietauvošanās vietas un bīstami tuvu pietuvojās Titānikam, tikai 1 metru un 20 centimetru attālumā no kuģa borta, pirms velkonis paspēja aizvilkt laineri ''New York'' atpakaļ. Dēļ tā kuģa attiešana aizkavējās par stundu. Šķērsojis [[Lamanša šaurums|Lamanša šaurumu]] Titāniks piestāja [[Francija|Francijā]], kur tika uzņemti vēl pasažieri un nākamajā dienā Kvīnstaunā, Īrijā, pirms sāka ceļu uz Ņujorku ar 2 223 pasažieriem uz klāja.[[Image:240px-Titanic-2 April 1912.gif|riht|thumb|framed|Titāniks dodas savā pirmajā braucienā.]] Titānikam bija trīs klāji, kas sadalīja pasažierus pa klasēm.Trešā klase sastāvēja no sīkām kajītēm pašā zemākajā klājā, tajos parasti dzīvoja imigranti, kuri devās uz ASV cerībā labāku dzīvi. Otrās klases kajītes un istabas bija tādas pašas kā pirmās klases kajītes uz citiem kuģiem. Pirmā klase bija kuģa luksus daļa. == [[Katastrofa]] == Svētdienas naktī, 14. aprīlī, [[temperatūr]]a bija nokritusies tuvu pie nulles un okeāns bija rāms. Kapteinis Smits, saņēmis brīdinājumu par manītiem aisbergiem tajā rajonā, izmainīja Titānika kursu nedaudz uz dienvidiem. Tajā svētdienā pulkstens 13:45, tika saņemta ziņa no tvaika kuģa America, kurā brīdināja, ka Titānikam uz priekšu pa kursu ir liels [[aisbergs]], bet ziņojums tā arī nenonāca līdz [[komandtiltiņš|komandtiltiņam]]. Vēlāk tajā vakarā, citi ziņojumi tika saņemti par aisbergiem, šoreiz tikai no kuģa Mesaba, šis ziņojums arī nenokļuva līdz komandtiltiņam. 23:40 braucot uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, novērotāji Frediriks Flīts un Redžinalds Lī pamanīja lielu aisbergu tieši priekšā kuģim. Flīts paziņoja trauksmi un pa telefonu piezvanīja tiltiņam un pateica:”Aisbergs tieši priekšā” Pirmais virsnieks Mērdoks pavēlēja griezt pa labi apstādināt dzinēju un braukt uz atpakaļu. Sadursme bija neizbēgama, un aisbergs aizskāra kuģa labo sānu. Ūdensdrošās durvis tika aizvērtas tiko ūdens sāka piepildīt pirmos piecus blokus, par vienu vairāk nekā bija vajadzīgs, lai kuģis noturētos peldus. Piecu ūdensdrošo bloku masa pilna ar ūdeni nolieca kuģa priekšgalu uz priekšu tā atļaujot ūdenim appludināt citus blokus. Kapteinis Smits, kuru jau bija brīdinājuši par triecienu, ieradās komandtiltiņā un pavēlēja pilnīgu dzinēju apstādināšanu. Veicot inspekciju bija skaidrs, ka kuģis grimst, un neilgi pēc pusnakts tika sagatavotas glābšanas laivas un palīgā sauciens tika izsūtīts. Pirmā glābšanas laiva tika nolaista, septītā laiva, 00:40 no rīta un tajā atradās tikai 28 cilvēki. Titānikam bija 20 [[glābšanas laivas]], kurās varēja satilpt 1178 pasažieri. Lai arī nebija pietiekami daudz laivu, lai tajās satilptu visi pasažieri, Titanikam tomēr bija vairāk laivu nekā bija noteikts Britu Kuģniecības Reglamentā. Tajā laikā glābšanas laivu skaits bija atkarīgs no kuģa tonnāžas, nevis no pasažieru skaita. Pirmās un otrās klases pasažieriem bija vienkārša pieeja glābšanas laivām, bet trešās klases pasažieriem tas izrādījās grūtāk. Daudziem izrādījās bija grūti tikt ārā no apakšējiem klājiem līdz glābšanas laivām. Nepalīdzot trešās klases pasažieriem, komandas locekļi aizslēdza vārtus un gaidīja pavēli, lai varētu palaist pasažierus uz augšējiem klājiem. Operātori Džeks Filips un Harolds Braids bija aizņemti ar [[CQD]] signāla sūtīšanu. Daži kuģi atbildēja, ieskaitot Mount Temple, Frankfurt un Titānika māsas kuģis Olympic,bet neviens no tiem nebija pietiekami tuvu, lai paspētu laicīgi. Tuvākais kuģis bija Cunard Line kuģis Carpathia, tas atradās 93 km attālumā un varēja ierasties pēc četrām stundām – par vēlu, lai nonaktu līdz Titānikam laicīgi. Vienīgā zemes bāze, kura saņema signālu no Titānika bija Raisa raga stacija Ņūfaundlendā. No tiltiņa bija redzams kuģis. Kugis neatbildēja, ceturtais virsnieks Bokshols mēģināja signalēt kuģim ar Morzes lampu un pēc tam signalēja ar raķetēm, bet kuģis tā arī neatbildēja. Kuģis Californian, kurš bija apstājies netālu uz nakti dēļ ledus, redzēja tālumā gaismas. Kuģa Californian operators bija aizgājis gulēt. Pirms aiziešanas gulēt operators mēģināja brīdināt Titāniku par tuvumā esošajiem aisbergiem, bet viņam pārgurušais Titānika operators Džeks Filips atbildēja:"Shut up, shut up, I am busy".Kad kuģa Californian virsnieki pirmo reizi ieraudzīja kuģi, tie mēģināja signalēt kuģim ar savu Morzes lampu, bet ta arī nesaņēma atbildi.[[Image:240px-Carlb-newfoundland-iceberg-2002.jpg|right|framed|thumb|Aisbergs netālu no Ņufaundlendas]] Sākumā pasažieri nemaz nesteidzās pamest šķietami drošo kuģi un neizrādot nekādas pazīmes, ka zinātu kas viņiem draud un negribīgi sēdās glābšanas laivās. Rezultātā, lielakā daļa laivu tika nolaistas ūdenī pustukšas; viena laiva, kura bija paradzēta priekš 40 cilvēkiem tika nolaista ūdenī tikai ar 12 cilvēkiem uz klāja.Ar pavēli glābšanas laivu piepildīšanu „sievietām un bērniem pa priekšu”, Otrais virsnieks Laigtolers, kurš piepildīja laivas labaja borta pusē, atļāva vīriem pacelties uz laivām tikai kā airētājus un nekādu citu iemeslu dēļ nelaida uz laivas.Pirmais oficieris Mērdoks, kurš pielādēja laivas kreisaja pusē laida vīriešus uz laivas tikai tad, ja sievietes kļuva histēriskas.Jo vairāk sāka parādīties kuģa stūre , jo cilvēki sāka kļūt nervozāki un daļa laivu tika nolaistas pilnīgi piepildītas. Ap 2:05 visa priekšējā daļa bija jau zem ūdens un visas glābšanas laivas bija nolaistas. Ap 2:10 no rīta aizmugurēja daļa pacēlās uz augšu un varēja saskatīt visus trīs dzenskrūves un ap 2:17 ūdens bija jau sasniedzi laivu klāju.Notikumi sāka risināties lielā ātrumā, kad divas pēdējās glābšanas laivas noslīdēja no klāja, viena apgāzusies, otra līdz pusei piepildīta ar ūdeni. Neilgi pēc tam, priekšējas skurstenis sagāzās, sadragājot daļu no komandtiltiņa un saspiežot cilvēkus, kuri atradās ūdenī. Uz klāja cilvēki skrēja uz aizmuguri un lēca pāri bortam cerībā, ka viņi sasniegs glābšanas laivas. Kuģa pakaļgals lēni pacēlās uz augšu un viss, kas nebija pieskrūvēts pie grīdas iegāzās ūdenī.Kamēr pakaļgals lēnām pacēlās, elektriskajā sistēmā beigu beigās notika īssavienojums un visas gaismas izslēdzās. Neilgi pēc tam korpuss neizturēja spiedienu un izraisīja to, ka Titāniks pārlūza uz pusēm pie diviem pēdējiem skursteņiem, un priekšgals pilnībā nogrima.Pakaļgals iztaisnojās un pēc tam pacēlās vertikāli. Pēc dažiem mirkļiem, ap 2:20, tas arī nogrima. No visiem 2 223 cilvēkiem izdzīvoja tikai 706 cilvēki, 1517 cilvēki gāja bojā. Lielais bojā gājušo skaits bija dēļ tā, ka upuri cieta no hipotermijas, jo ūdens temperatūra bija tikai −2 °C (28 °F). Tikai divas no 18 glābšanas laivām atgriezās pēc cietušajiem. Glābšanas laiva 4 izglāba piecus cilvēkus, no kuriem divi pēc tam nomira. Apmēram pēc stundas atgriezās glābšanas laiva 14 un izglāba četrus cilvēkus, no kuriem viens pēc tam nomira. Citiem izdevās uzrāpties uz glābšanas laivām, kuras bija noskalotas noklāja. Pēc tam tika izvirzīti vairāki argumenti, ka vairākas laivas atgriezās, taču lielākā daļu izdzīvojušo bija nobijušies, ka laivas apgāzis tie, kas mēģinās ierāpties laivās vai arī, ka virpulis, kuru radījis Titāniks nogrimstot, lai gan beigās izrādījās, ka virpulis nemaz nebija tik spēcīgs. Kuģim iegrimstot, tā divas korpusa daļas nogrima pavisam dažādos veidos.Priekšgals nogrima apmēram 609 metrus zem ūdens un nosēdās uz pamatnes lēni un diezgan maigi. Savukārt pakaļgals diezgan smagi atsitās pret okeāna pamatni un korpusu sarāva gabalos tajā vēl esošais [[gaiss]]. == Glābšana == Gandrīz pēc divām stundām kuģis [[Karpatija|Carpathia]] ieradās savākt izdzīvojušos.[[Image:240px-Titanic-lifeboat.gif|right|thumb|framed|Glābšanas laivas.]] Pēc dažam stundām visi izdzīvojušie tika izglābti. Uz kuģa klāja tika veikts aizlūgums par cilvēkiem, kuri gāja bojā un ap 8:50 no rīta Carpathia devās uz Ņujorku. Kad tika apkopoti dati par zaudētajām dzīvībām White Star Līnija noalgoja kuģi MacKay-Bennett , lai savāktu līķus. Pavisam tika atrasti 338 bojā gājušie. == Katastrofas atbalss un sekas == Kad ziņas nonāca atklātībā liela daļa cilvēku bija šokēti par to, ka Titāniks nogrima ar lieliem cilvēku upuriem neskatoties uz tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kuri tika izmantoti kuģī. Avīzes bija pārpildītas ar stāstiem un aprakstiem par notikuso katastrofu. Sauthemptonas cilvēki bija dziļi iespaidoti. Pēc avīzes Hampshire Chronicle 1912. gada 20. apriļa izdevuma, apmēram 1 000 vietējās ģimenes bija smagi iespaidoti. Gandrīz vai ikviena ģimene Kapellas rajonā bija zaudējusi vairāk par vienu ģimenes locekli. Pirms izglābtie vispār nokļuva līdz Ņujorkai, izmeklētāji nolēma noskaidrot, kas notika ar Titāniku un vai varēja kaut kā to novērst. Amerikas Savienoto Valstu Senāts ierosināja izmeklēšanu par Titanika katastrofu 19. aprīlī, dienu pēc tam, kad Carpathia bija ieradusies Ņujorkā ar izdzīvojušajiem.Izmeklēšanas vadītājs, Senātors Viljams Aldens Smits, gribēja apkopot liecības no pasažieriem un apkalpes, kamēr viņi vēl visu skaidri atcerās. Smitam arī vajadzēja iztaujāt Angļu pilsoņi, kamēr viņi vēl ir Amerikā. Izmeklēšana ilga līdz 25. maijam. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka daudzi drošības noteikumi tika pārkāpti. Tika noskaidrots, ka kuģis Californian nesniedza pietiekamu palīdzību Titānikam. Tika noskaidrots, ka Titāniks atradies tikai 31 km attālumā, un nonāca pie slēdziena, kapteinim vajadzēja pamodināt operatoru. == Titānika atrašana == [[Image:180px-Titanic-bow seen from MIR I submersible.jpeg|left|framed|thumb|Titānika priekšgals, nofotogrāfēts no batiskafa.]]Pati doma atrast ,un pat izcelt to ārā no ūdens, Titāniku radās neilgi pēc kuģa nogrimšanas.Neviens no mēģinājumiem nevainagojās ar panākumiem, līdz 1985. gada 1.septembrī Amerikāņu un Franču misija, kuru vadīja Žans – Luiss Mišels un Dr. Roberts Balards, no Vūdholas Okeanogrāfijas Institūta, atrada kuģa vraku. To atrada uz dienvidaustrumiem no Ņufaundlendas (41° 43′ 55″ Z 49° 56′ 45″ R) ,guļam 3,800 metru dziļumā, par 22km tālāk no tās vietas, kura tika uzskatīta par Titānika nogrimšanas vietu. Nozīmīgākais atklājums, kuru izdarīja komanda, bija tas, ka kuģis bija pārlūzis uz pusēm, priekšgals atradās 600m tālāk no pakaļgala un pie tam pagriezies uz pretējo pusi. Līdz tam bija strīdi par to vai kuģis pārlūza vai nepārlūza, taču izmeklēšanā tika noteikts, ka kuģis nenogrimis veselā stāvoklī. Līdz atklājumam tika uzskatīts, ka kuģis nepārlūza. Priekšgals ir ieracies 18 metrus dziļi okeāna pamatnē.Turklāt korpusa daļas ir ieliektas, jo ūdens, kas atradās iekšpusē izlīdzināja spiedienu, kurš visu laiku palielinājās, kamēr kuģis grima. Pakaļgals bija ļoti sliktā stāvoklī. Kad pakaļgals grima, ūdens spieda ārā gaisu,tas savukārt saārdīja korpusu un klāju. Ātrums ar kādu kuģis ietricās okeāna pamatā izraisīja vēl lielākus bojājumus. Vrakam apkārt ir liels lauks(2.6 km²), kurā ir pilns ar atlūzām – kuģa daļām, mēbelēm, galda piederumiem un personiskām mantām.Mīkstākus materiālus tādus kā koks un paklāji sagremoja jūras organismi. Tas pats notika ar cilvēku līķiem. Sākumā, vēsturnieki uzskatīja, ka aisberga trieciens kuģim izveidoj lielu plaisu tā korpusā. Tā kā daļa, kurā ietriecās aisbergs bija zem ūdens, zinātnieki izmantoja sonāru, un noskaidroja to, ka aisbergs ielieca korpusu, tā ka ūdens varēja iekļūt kuģī.[[Image:Iceberg-and-titanic.PNG|right|thumb|framed|]]Veicot ieniršanu ar speciālu robotu tika izceltas dažas Titānika detaļas. Detaļu analīze parādīja to, ka dzels no, kura bija taisīts Titāniks aukstā ūdenī kļūst neelatstīgs un trausls.Turklāt, izrādījās, ka kniedes, kas sturēja kopā plātnes, bija trauslākas nekā tika izskatīts. Nav zināms vai stiprāka dzelzs varētu glābt kuģi. Dzelzs paraugs, kuru izcēla no ūdens, saturēja lielu daudzumu sēra un fosfora. Liela fosfora koncentrācija izveido plaisas, bet sērs izraisa reakciju ar dzelzi un veido dzelzs sulfīdu, kas padara dzelzi mazāk izturīgu. Dr. Balards un viņa komanda neizvilka nekādus priekšmetus no tās vietas, jo uzskatīja to par kapu apgānīšanu. Tomēr pēc starptautiskajiem jūras likumiem, priekšmetu izcelšansa ir obligāta, lai pieteiktu tiesības uz atradumu. Nākamajos gados notika vairakas tiesas prāvas, lai noteiktu kam pieder izceltie priekšmeti un vraka atrašanās vietu. 1994. gadā Titāniks, Inc. tika paziņotas tiesības uz izcelšanu un vraka atrašanās vietu. Apmēram 6000 priekšmeti tika izcelti. Daudzi no tiem ir izlikti apskatei Grinvičas Nacionālajā Jūras muzejā. == Pašreizējais vraka stāvoklis == Daudzi zinātnieki, ieskaitot Robertu Balardu, ir norūpējušies, ka tūristu apmeklējumi batiskafos un priekšmetu izcelšana paātrina vraka dēdēšanu. Zemūdens mikrobi sāka sagremot Titānika metālu, jau tad kad tas nogrima, taču dēļ bojājumiem, kurus radījuši apmeklētāji, Nacionāla Okeāna un Atmosfēras Administrācija apgalvo, ka korpuss var sabrukt nākamajos 50 gados. [[Category:Katastrofas]] [[Category:Kuģi]] [[Category:Vēsture]] [[af:RMS Titanic]] [[ar:تيتانيك]] [[bg:Титаник]] [[bs:Titanic]] [[ca:Titànic]] [[cs:Titanic]] [[da:Titanic (skib)]] [[de:Titanic]] [[en:RMS Titanic]] [[eo:Titanic]] [[es:RMS Titanic]] [[et:Titanic]] [[fi:RMS Titanic]] [[fr:Titanic]] [[fy:Titanic]] [[gl:RMS Titanic]] [[he:טיטניק]] [[hr:Titanic]] [[hu:Titanic]] [[id:RMS Titanic]] [[io:Titanic]] [[it:RMS Titanic]] [[ja:タイタニック]] [[ko:타이타닉 호]] [[lt:Titanikas]] [[ms:RMS Titanic]] [[nl:RMS Titanic]] [[no:RMS Titanic]] [[pl:RMS Titanic]] [[pt:RMS Titanic]] [[ru:Титаник]] [[simple:RMS Titanic]] [[sk:Titanic]] [[sl:RMS Titanic]] [[sr:Титаник]] [[sv:Titanic]] [[th:อาร์เอ็มเอสไททานิก]] [[yi:טיטאניק]] [[zh:泰坦尼克号]] 6129 34915 2006-03-19T13:46:30Z YurikBot 213 robot Adding: sk [[Image:Trans_Europe_Express.jpg|thumb|Kraftwerk [[Trans-Europe Express]] albums (1977). No kreisās: [[Volfgangs Flūrs]], [[Karls Bartoss]], [[Florians Šneiders]] un [[Ralfs Hūters]].]] '''Kraftwerk''' ([[Vācu valoda|vācu valodā]] "[[spēkstacija]]") ir [[Vācija|Vācijas]] [[avangards|avangarda]] mūzikas grupa, kas ir devusi lielu ieguldījumu [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] attīstībā. Grupu 1970. gadā nodibināja [[Florians Šneiders]] un [[Ralfs Hūters]], bet plašāk pazīstama tā kļuva kā kvartets, kurā muzicēja arī [[Volfgangs Flūrs]] un [[Karls Bartoss]]. == Diskogrāfija == ===Studijas [[albums|albumi]]=== * ([[1970]]) ''[[Tone Float]]'' - ([[Organisation]]) * ([[1971]]) ''[[Kraftwerk (albums)|Kraftwerk]]'' * ([[1972]]) ''[[Kraftwerk 2]]'' * ([[1973]]) ''[[Ralf und Florian]]'' * ([[1974]]) ''[[Autobahn (albums)|Autobahn]]'' 4. vieta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] ([[1975]]. gada izlaidums) * ([[1975]]) ''[[Radio-Activity]]'' - (vācu nosaukums: ''Radio-Aktivität'') * ([[1977]]) ''[[Trans-Europe Express]]'' - (vācu nosaukums: ''Trans-Europa Express'') * ([[1978]]) ''[[The Man Machine]]'' - (vācu nosaukums: ''Die Mensch Maschine'') 9. vieta Apvienotajā Karalistē ([[1982]]. gada izlaidums) * ([[1981]]) ''[[Computer World]]'' - (vācu nosaukums: ''Computerwelt'') 15. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[1986]]) ''[[Electric Cafe]]'' * ([[1991]]) ''[[The Mix]]'' - (jauni veco dziesmu ieraksti) 15. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[2000]]) ''[[Expo 2000 (albums)|Expo 2000]]'' 27. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[2003]]) ''[[Tour de France Soundtracks]]'' 21. vieta Apvienotajā Karalistē, 1. vieta [[Vācija|Vācijā]] * ([[2005]]) ''[[Der Katalog]]'' ===[[Koncertieraksts|Koncertieraksti]]=== * ([[2005]]) ''[[Minimum-Maximum]]'' 29. vieta Apvienotajā Karalistē ===[[Singli]]=== * ([[1973]]) "Comet Melody" (oriģinālais nosaukums: "Kohoutek-Kometenmelodie") * ([[1974]]) "[[Autobahn (dziesma)|Autobahn]]" 11. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[1975]]) "Comet Melody 2" (oriģinālais nosaukums: "Kometenmelodie 2") * ([[1976]]) "Radioactivity" * ([[1977]]) "Trans-Europe Express" * ([[1977]]) "Showroom Dummies" * ([[1978]]) "The Robots" * ([[1978]]) "The Model" * ([[1978]]) "Neon Lights" 53. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[1981]]) "Pocket Calculator" 39. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[1981]]) "Computer Love" (dubulta A puse ar "The Model" Apvienotajā Karalistē) 1. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[1983]]) "Showroom Dummies" 25. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[1983]]) "Tour de France" 22. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[1984]]) "Tour de France" pārizdevums 24. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[1986]]) "Musique Non Stop" 82. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[1987]]) "The Telephone Call" 89. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[1991]]) "The Robots" - (jauna versija no ''[[The Mix]]'') 20. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[1991]]) "Radioactivity" - (jauna versija no ''[[The Mix]]'') 43. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[1999]]) "Tour De France" pārizdevums 61. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[1999]]) "Expo 2000" - (decembra singls [[World Expo]] izstādei [[Hannovere|Hannoverē]], Vācijā) 27. vieta Apvienotajā Karalistē ([[2000]]. gada izdevums) * ([[2003]]) "Tour de France 2003" 20. vieta Apvienotajā Karalistē * ([[2004]]) "Aerodynamik" 33. vieta Apvienotajā Karalistē == Ārējās saites == * [http://www.kraftwerk.com Kraftwerk.com] - oficiālā Kraftwerk tīmekļa vietne {{stub}} [[Category:Elektroniskās mūzikas grupas]] [[Category:Vācijas mūzikas grupas]] [[da:Kraftwerk]] [[de:Kraftwerk (Band)]] [[en:Kraftwerk]] [[es:Kraftwerk]] [[fi:Kraftwerk]] [[fr:Kraftwerk]] [[it:Kraftwerk]] [[ja:クラフトワーク]] [[ko:크라프트베르크]] [[lt:Kraftwerk]] [[mk:Kraftwerk]] [[nl:Kraftwerk]] [[no:Kraftwerk]] [[pl:Kraftwerk]] [[pt:Kraftwerk]] [[ro:Kraftwerk]] [[ru:Kraftwerk]] [[sk:Kraftwerk]] [[sv:Kraftwerk]] [[zh:發電廠樂團]] 6130 51119 2006-06-18T21:18:27Z YurikBot 213 robot Modifying: [[th:เพลงชาติอินเดีย]] '''Jana Gana Mana''' ir [[Indija]]s [[himna]]. == Vārdi == === Devanagari rakstībā === <blockquote> &#2332;&#2344; &#2327;&#2339; &#2350;&#2344; &#2309;&#2343;&#2367;&#2344;&#2366;&#2351;&#2325; &#2332;&#2351; &#2361;&#2375;<br> &#2349;&#2366;&#2352;&#2340; &#2349;&#2366;&#2327;&#2381;&#2351;&#2357;&#2367;&#2343;&#2366;&#2340;&#2366;<br> &#2346;&#2306;&#2332;&#2366;&#2348; &#2360;&#2367;&#2344;&#2381;&#2343;&#2369; &#2327;&#2369;&#2332;&#2352;&#2366;&#2340; &#2350;&#2352;&#2366;&#2336;&#2366;<br> &#2342;&#2381;&#2352;&#2366;&#2357;&#2367;&#2396; &#2313;&#2340;&#2381;&#2325;&#2354; &#2348;&#2306;&#2327;&#2366;<br> &#2357;&#2367;&#2344;&#2381;&#2343;&#2381;&#2351; &#2361;&#2367;&#2350;&#2366;&#2330;&#2354; &#2351;&#2350;&#2369;&#2344;&#2366; &#2327;&#2306;&#2327;&#2366;<br> &#2313;&#2330;&#2381;&#2331;&#2354; &#2332;&#2354;&#2343;&#2367; &#2340;&#2352;&#2306;&#2327;&#2366;<br> &#2340;&#2357; &#2358;&#2369;&#2349; &#2344;&#2366;&#2350;&#2375; &#2332;&#2366;&#2327;&#2375;<br> &#2340;&#2357; &#2358;&#2369;&#2349; &#2310;&#2358;&#2368;&#2359; &#2350;&#2366;&#2306;&#2327;&#2375;<br> &#2327;&#2366;&#2361;&#2375; &#2340;&#2357; &#2332;&#2351;&#2327;&#2366;&#2341;&#2366;<br> &#2332;&#2344; &#2327;&#2339; &#2350;&#2306;&#2327;&#2354;&#2342;&#2366;&#2351;&#2325; &#2332;&#2351; &#2361;&#2375;<br> &#2349;&#2366;&#2352;&#2340; &#2349;&#2366;&#2327;&#2381;&#2351;&#2357;&#2367;&#2343;&#2366;&#2340;&#2366;<br> &#2332;&#2351; &#2361;&#2375;, &#2332;&#2351; &#2361;&#2375;, &#2332;&#2351; &#2361;&#2375;<br> &#2332;&#2351; &#2332;&#2351; &#2332;&#2351; &#2332;&#2351; &#2361;&#2375;!<br> </blockquote> ===Transliterācija=== <blockquote> Jana Gana Mana Adhinayaka jaya hai,<br> Bharata bhagyavidhata.<br> Punjaba, Sindh, Gujarata, Maratha,<br> Dravida, Utkala, Banga,<br> Vindhya, Himachala, Yamuna, Ganga,<br> Uchchala jaladhi taranga<br> Tava shubha naamey jaagey,<br> Tava shubha aashisha maangey,<br> Gahe tava jayagatha.<br> Jana gana mangaladhayaka jaya hai<br> Bharat bhagyavidhata.<br> Jaya hai, Jaya hai, Jaya hai,<br> Jaya jaya jaya jaya hai!<br> Ahraha tava ahvana pracharit<br> Rita shani tava udaravani <br> Hindu, Baudha,shikh, jaina, parasik mausalman kristani purab pachim ase tava singhasana pase prem hara ko gunthe Jana gana aikyavidhayaka jaya he Bharat bhagyavidhata. Jaya hai, Jaya hai, Jaya hai, Jaya jaya jaya jaya hai! </blockquote> ===Bengāļu valodā=== <blockquote> <font size=5> &#2460;&#2472;&#2455;&#2467;&#2478;&#2472;-&#2437;&#2471;&#2495;&#2472;&#2494;&#2527;&#2453; &#2460;&#2527; &#2489;&#2503; &#2477;&#2494;&#2480;&#2468;&#2477;&#2494;&#2455;&#2509;&#2479;&#2476;&#2495;&#2471;&#2494;&#2468;&#2494;!<br> &#2474;&#2462;&#2509;&#2460;&#2494;&#2476; &#2488;&#2495;&#2472;&#2509;&#2471;&#2497; &#2455;&#2497;&#2460;&#2480;&#2494;&#2463; &#2478;&#2480;&#2494;&#2464;&#2494; &#2470;&#2509;&#2480;&#2494;&#2476;&#2495;&#2524; &#2441;&#2468;&#2509;&#8205;&#8204;&#2453;&#2482; &#2476;&#2457;&#2509;&#2455;<br> &#2476;&#2495;&#2472;&#2509;&#2471;&#2509;&#2479; &#2489;&#2495;&#2478;&#2494;&#2458;&#2482; &#2479;&#2478;&#2497;&#2472;&#2494; &#2455;&#2457;&#2509;&#2455;&#2494; &#2441;&#2458;&#2509;&#2459;&#2482;&#2460;&#2482;&#2471;&#2495;&#2468;&#2480;&#2457;&#2509;&#2455;<br> &#2468;&#2476; &#2486;&#2497;&#2477; &#2472;&#2494;&#2478;&#2503; &#2460;&#2494;&#2455;&#2503;, &#2468;&#2476; &#2486;&#2497;&#2477; &#2438;&#2486;&#2495;&#2488; &#2478;&#2494;&#2455;&#2503;,<br> &#2455;&#2494;&#2489;&#2503; &#2468;&#2476; &#2460;&#2527;&#2455;&#2494;&#2469;&#2494;&#2404;<br> &#2460;&#2472;&#2455;&#2467;&#2478;&#2457;&#2509;&#2455;&#2482;&#2470;&#2494;&#2527;&#2453; &#2460;&#2527; &#2489;&#2503; &#2477;&#2494;&#2480;&#2468;&#2477;&#2494;&#2455;&#2509;&#2479;&#2476;&#2495;&#2471;&#2494;&#2468;&#2494;!<br> &#2460;&#2527; &#2489;&#2503;, &#2460;&#2527; &#2489;&#2503;, &#2460;&#2527; &#2489;&#2503;, &#2460;&#2527; &#2460;&#2527; &#2460;&#2527;, &#2460;&#2527; &#2489;&#2503;&#2405;<br> </font> </blockquote> ===English translation=== <blockquote> Thou art the ruler of the minds of all people, dispenser of India's destiny.<br> Thy name rouses the hearts of Punjab, Sindh, Gujarat and Maratha, of the Dravida and the Orissa (Utkalla) and Bengal;<br> It echoes in the hills of the Vindyas and Himalayas, mingles in the music of Jamuna and Ganga and is chanted by the waves of the Indian Sea.<br> They pray for thy blessings and sing thy praise. The saving of all people waits in thy hand, thou dispenser of India's destiny.<br> Victory, victory, victory to thee. </blockquote> [[Category:Indija]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[de:Jana Gana Mana]] [[en:Jana Gana Mana]] [[es:Jana-Gana-Mana]] [[et:Jana-Gana-Mana]] [[fi:Jana-Gana-Mana]] [[fr:Jana-Gana-Mana]] [[gu:જન ગણ મન]] [[hi:जन गण मन]] [[hu:Indiai himnusz]] [[id:Jana-Gana-Mana]] [[it:Jana Gana Mana]] [[ja:インドの国歌]] [[kn:ಭಾರತದ ರಾಷ್ಟ್ರ ಗೀತೆ]] [[lt:Jana Gana Mana]] [[mr:जन गण मन]] [[ms:Jana-Gana-Mana]] [[nl:Jana-Gana-Mana]] [[pl:Hymn Indii]] [[pt:Hino nacional da Índia]] [[ro:Jana-Gana-Mana]] [[sa:जन गण मन]] [[simple:Jana Gana Mana]] [[sl:Jana-Gana-Mana]] [[sr:Ђана Гана Мана]] [[sv:Jana-Gana-Mana]] [[ta:ஜன கண மன]] [[th:เพลงชาติอินเดีย]] [[vi:Jana Gana Mana]] 6131 15609 2005-06-30T16:51:10Z Neonz 33 no angļu vikipēdijas no angļu vikipēdijas 6132 15610 2005-06-30T17:24:28Z Tail 13 komats un Hārdijs-> Hardijs. Ja man par "Hardiju" nav taisnība, mainiet atpakaļ, neesmu pilnībā droša '''NSRD''' ('''Nebijušu Sajūtu Restaurēšanas Darbnīca''') bija [[Latvija|Latvijas]] [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupa, kuru [[1982]]. gadā nodibināja [[Hardijs Lediņš]] un [[Juris Boiko]]. Grupa pastāvēja līdz 1989. gadam, un tajā bez abiem dibinātājiem ir darbojušies arī [[Imants Žodžiks]], [[Aigars Sparāns]], [[Dace Šēnberga]], [[Inguna Černova]], [[Mārtiņš Rutkis]]. {{stub}} [[Category:Elektroniskās mūzikas grupas]] [[Category:Latvijas mūzikas grupas]] 6133 15611 2005-06-30T17:18:53Z Neonz 33 #REDIRECT: [[NSRD]] #REDIRECT: [[NSRD]] 6135 44761 2006-05-13T20:41:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[gl:Guerra]] [[Image:Nagasakibomb.jpg|thumb|Atombumbas sprādziens virs Nagasaki Otrā Pasaules kara laikā]] '''Karš''' ir plaša [[konfilkts|konflikta]] stāvoklis starp [[valsts|valstīm]], organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī [[civiliedzīvotājs|civiliedzīvotājiem]]. Karš ir pretējs [[miers|mieram]], kas savukārt nozīmē kara neesamību. [[Category:Karš|*]] {{stub}} [[ar:حرب]] [[bg:Война]] [[bn:যুদ্ধ]] [[ca:Guerra]] [[cs:Válka]] [[da:Krig]] [[de:Krieg]] [[el:Πόλεμος]] [[en:War]] [[eo:Milito]] [[es:Guerra]] [[et:Sõda]] [[fi:Sota]] [[fr:Guerre]] [[gl:Guerra]] [[he:מלחמה]] [[hr:Rat]] [[hu:Háború]] [[id:Perang]] [[is:Stríð]] [[it:Guerra]] [[ja:戦争]] [[ka:ომი]] [[la:Bellum]] [[lb:Krich]] [[lt:Karas]] [[ms:Peperangan]] [[nds:Orlog]] [[nl:Oorlog]] [[nn:Krig]] [[no:Krig]] [[nrm:Dgèrre]] [[pl:Wojna]] [[pt:Guerra]] [[ro:Război]] [[ru:Война]] [[simple:War]] [[sk:Vojna]] [[sl:Vojna]] [[sv:Krig]] [[th:สงคราม]] [[uk:Війна]] [[wa:Guere]] [[zh:战争]] 6136 15613 2005-06-30T19:22:37Z 80.81.33.206 Šādi ir pēc Endzelīna #REDIRECT: [[Karš]] 6137 50016 2006-06-11T04:44:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[la:Bellum Frigidum]] '''Aukstais karš''' ir kaujas stāvoklis starp [[valsts|valstīm]], kad nenotiek reāla [[karadarbība]], bet notiek cīņa ar pretējo pusi ar ekonomiskām un politiskām darbībām, [[spiegošana|spiegošanu]], kā arī [[karš|karos]] atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem. Par '''"auksto karu"''' parasti dēvē stāvokli, kas izveidojās pasaulē pēc [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] starp [[ASV]] un tās sabiedrotajiem un [[PSRS]] un tās [[satelītvalsts|satelītvalstīm]]. Šo periodu raksturo asa abu lielvalstu politiskā, ekonomiskā, zinātniskā un sacensība bruņošanās jomā. To sauc par "auksto karu", jo konflikts nenoveda pie tiešas karadarbības starp abām lielvarām. Aukstais karš ilga no 1947. gada līdz PSRS sabrukumam 1991. gadā. [[Image:Cold War Map 1980.png|thumb|300px|Pasaules sadalījums divās nometnēs]] {{stub}} [[Category:Vēsture]] [[ar:حرب باردة]] [[bg:Студена война]] [[bs:Hladni rat]] [[ca:Guerra freda]] [[cs:Studená válka]] [[cy:Y Rhyfel Oer]] [[da:Den kolde krig]] [[de:Kalter Krieg]] [[el:Ψυχρός πόλεμος]] [[en:Cold War]] [[eo:Malvarma milito]] [[es:Guerra Fría]] [[fi:Kylmä sota]] [[fr:Guerre froide]] [[gl:Guerra fría]] [[he:המלחמה הקרה]] [[hr:Hladni rat]] [[hu:Hidegháború]] [[id:Perang Dingin]] [[io:Kolda milito]] [[it:Guerra Fredda]] [[ja:冷戦]] [[ko:냉전]] [[la:Bellum Frigidum]] [[lt:Šaltasis karas]] [[ms:Perang Dingin]] [[nds:Koolt Krieg]] [[nl:Koude Oorlog]] [[nn:Den kalde krigen]] [[no:Den kalde krigen]] [[nrm:Fraide Dgèrre]] [[pl:Zimna wojna]] [[pt:Guerra Fria]] [[ro:Războiul Rece]] [[ru:Холодная война]] [[sh:Hladni rat]] [[simple:Cold War]] [[sk:Studená vojna]] [[sl:Hladna vojna]] [[sr:Хладни рат]] [[sv:Kalla kriget]] [[th:สงครามเย็น]] [[tl:Digmaang Malamig]] [[tr:Soğuk Savaş]] [[uk:Холодна війна]] [[vi:Chiến tranh Lạnh]] [[zh:冷战]] 6138 15615 2005-06-30T19:33:24Z 80.81.33.206 pēc Endzelīna :) #REDIRECT: [[Aukstais karš]] 6140 15617 2005-07-01T07:55:07Z Neonz 33 Ar vārdu '''Prūsija''' ([[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]]: ''Prūsai''; [[Vācu valoda|Vācu]]: ''Preußen'' jeb ''Preussen''; [[Poļu valoda|Poļu]]: ''Prusy''; [[Latīņu valoda|Latīņu]]: ''Borussia'') var apzīmēt sekojošas lietas: * [[Prūši|Prūšu]] ([[Balti|Baltu]] tautas) agrāk apdzīvoto teritoriju (mūsdienās - [[Lietuva|Lietuvas]] dienviddaļa, [[Krievija|Krievijai]] piederošais [[Kaļiņingradas apgabals]] un [[Polija|Polijas]] ziemeļaustrumi) * [[Vācu ordeņa valsts|Vācu ordeņa valsti]] * Polijas kroņa zemes, ko sauc par [[Karaliskā Prūsija|Karalisko Prūsiju]] * [[Hohencolerni|Hohencolernu]] dinastijas pārvaldīto [[Polija|Polijas]] vasaļvalsti [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]] * Visas [[Hohencolerni|Hohencolernu]] dinastijas pārvaldītās zemes * Neatkarīgu valsti no [[17. gadsimts|17. gadsimta]] līdz [[1871]]. gadam (skat. [[Prūsija (valsts)]]) * Lielāko [[Vācija|Vācijas]] teritoriālo vienību no 1871. līdz [[1945]]. gadam Prūsijas nosaukums ir radies no Baltu tautas Prūšu nosaukuma. [[Prūsijas hercogiste]] bija [[Polija|Polijas]] vasaļvalsts līdz [[1660]]. gadam, bet [[Karaliskā Prūsija]] palika Polijas sastāvā līdz [[1772]]. gadam. Prūsijai bija vadošā loma [[Vācu impērija|Vācu impērijas]] radīšanā 1871. gadā. <!-- Garo rakstu par Prūsijas valsti vajadzētu rakstīt šķirklī "Prūsija (valsts)" --> [[Category:Prūsija]] [[cs:Prusko]] [[da:Preussen]] [[de:Preußen]] [[en:Prussia]] [[es:Prusia]] [[eo:Prusio]] [[fr:Prusse]] [[id:Prusia]] [[is:Prússland]] [[it:Prussia]] [[he:&#1508;&#1512;&#1493;&#1505;&#1497;&#1492;]] [[lt:Pr&#363;sija]] [[nl:Pruisen]] [[ja:&#12503;&#12525;&#12452;&#12475;&#12531;]] [[no:Preussen]] [[nds:Preußen]] [[pl:Prusy]] [[pt:Prússia]] [[ru:&#1055;&#1088;&#1091;&#1089;&#1089;&#1080;&#1103;]] [[simple:Prussia]] [[sl:Prusija]] [[fi:Preussi]] [[sv:Preussen]] [[zh:&#26222;&#39791;&#22763;]] 6141 38913 2006-04-08T01:14:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Kuurinmaa]] '''Kurzeme''' jeb '''Kursa''' ir kultūrvēsturisks novads [[Latvija|Latvijā]], kas aptver mūsdienu [[Liepājas rajons|Liepājas]], [[Ventspils rajons|Ventspils]], [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas]], [[Talsu rajons|Talsu]] rajonus, kā arī daļu no [[Saldus rajons|Saldus]] un [[Tukuma rajons|Tukuma]] rajoniem. 13. gadsimtā to apdzīvoja [[kurši]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] un [[Livonija]]s sabrukšanas 1561. gadā Kurzeme un [[Zemgale]] pārtapa [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. 1795. gadā Kurzeme tika pievienota [[Krievija]]i un kļuva par [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. Kopš 1919. gada Kurzeme ietilpst Latvijas teritorijā, kas 1940.-1991. bija [[PSRS]] sastāvdaļa. Ļoti smagi Kurzeme cieta abos [[pasaules karš|pasaules karos]] – zemi izlaupīja un izpostīja. [[2. pasaules karš|2. pasaules karā]] ilgstoša kara darbība notika dienvidu daļā. 1944.-1945. vācu karaspēka grupa tika bloķēta “[[Kurzemes katls|Kurzemes katlā]]”. {{stub}} {{Latvijas novadi}} [[Category:Latvijas novadi]] [[da:Kurland]] [[de:Kurland]] [[en:Courland]] [[eo:Kurlando]] [[es:Curlandia]] [[et:Kurzeme]] [[fi:Kuurinmaa]] [[fr:Courlande]] [[hu:Kurzeme]] [[ja:クールラント]] [[ko:쿠를란트]] [[lt:Kuršas]] [[nl:Koerland]] [[no:Kurland]] [[pl:Kurlandia]] [[ru:Курляндия]] [[sv:Kurland]] 6142 15619 2005-07-01T08:05:58Z Neonz 33 <br clear="all" /> {| align="center" id="toc" cellspacing="0" |- ! bgcolor="#ccccff" align="center" | [[Latvija|Latvijas]] novadi |- | align="center" style="font-size: 90%;" | [[Augšzeme]] | [[Kurzeme]] | [[Latgale]] | [[Vidzeme]] | [[Zemgale]] |} 6143 20634 2005-10-08T13:29:30Z Yyy 146 cat '''Sēļu valoda''' ir izmirusi [[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu valodu saimes]] [[Baltu valodas|Baltu valodu grupas]] valoda. Sēļu valodā runāja [[sēļi]], kas līdz [[15. gadsimts|15. gadsimtam]] apdzīvoja [[Latvija|Latvijas]] dienvidaustrumus un [[Lietuva|Lietuvas]] ziemeļaustrumos. [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] sēļu apdzīvotās zemes tika iekļautas [[Livonijas konfederācija|Livonijas konfederācijas]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Sēļu valodas pēdas ir saglabājušās bijušo sēļu apdzīvoto teritoriju izloksnēs. [[Category:Baltu valodas]] [[Category:Izmirušas valodas]] [[Category:Valodas]] 6144 39896 2006-04-11T20:20:17Z Feens 37 '''Kuršu valoda''' bija [[Baltu valodas|baltu]] valoda, ko runāja [[baltu|balti]] cilts [[kurši]], kas apdzīvoja teritorijas, kas atrodas mūsdienu [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Lietuva]]s dienvidziemeļos. Daļa valodnieku kuršu valodu uzskata par [[austrumbalti|austrumbaltu]], daļa - par [[rietumbalti|rietumbaltu]] valodu. Kuršu valodu nedrīkst jaukt ar t.s. [[kursenieki|kursenieku]] [[kursenieku valoda|valodu]], kurā vēl 20. gadsimtā runāja daļa [[Kuršu kāpa]]s iedzīvotāju. == Teksti == [[Simons Grunavs|Grunava]] tēvreize atrodama Prūšu hronikā (1526), tomēr tiek uzskatīts, ka tā pierakstīta senajā latviešu vai pat kuršu valodā. Katrā ziņā tajā ir saskatāmas kuršu valodas pēdas. ''nossen thewes cur thu es delbas'' ''sweytz gischer tho wes wardes'' ''penag munis tholbe mystlastilbi'' ''tolpes prahes girkade delbeszine tade symmes semmes worsunii'' ''dodi mommys an nosse igdemas mayse'' ''unde gaytkas pames mumys nusze noszeginu'' ''cadmes pametam musen prettane kans'' ''newede munis lawnā padomā'' ''swalbadi munis nowusse loyne'' == Sventājas grāmatas == 1560. gadā [[Johans Funks]] pēc [[Prūsija]]s hercoga Albrehta rīkojuma apsekoja [[Grobiņa]]s novada baznīcas un savā ziņojumā par [[Sventāja]]s (tag. Lietuvā) luterāņu baznīcas inventāru citu priekšmetu starpā minēja divas rakstītas un pergamentā iesietas grāmatas kuršu valodā. Vienā no tām bijuši evanģēliji kopā ar epistulām, kā arī "Passio Domini" ("Tā Kunga ciešanas"), otrā - [[katehisms]]. Diemžēl pašas grāmatas nav atrastas. Tomēr to apraksts pilnībā sakrīt ar 1586.g. [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]] latviešu valodā izdoto katehismu un 1587.g. izdoto "Evanģēliji un epistulas". == Lingvistiskās īpatnības == Kuršu valodā saglabāti senie baltu savienojumi ''an, en, in, un'' (piem., ''Palanga, Kandava, Venta, Būtinge, Alsunga, Dundaga, Skrunda,''), kā arī divskanis ''ei'', piem., ''deina, peins'' (latv. ''diena, piens''). Raksturīgas izskaņas ''ale, ele'' ,piem., ''Kretingale, Nogale'', ''Sabele'' (latv.''Sabile'' arī ''Kabile'') {{stub}} [[Category:Baltu valodas]] [[Category:Valodas]] [[af:Koers]] [[de:Kurische Sprache]] [[en:Curonian language]] [[fr:Curonien]] [[lt:Kuršių kalba]] [[nl:Koers (taal)]] [[pl:Język kuroński]] 6145 46652 2006-05-21T10:29:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[da:Zemgale]], [[hu:Zemgale]] Modifying: [[sv:Semgallen]] '''Zemgale''' ir kultūrvēsturisks novads [[Latvija|Latvijā]], kas aptver tagadējos [[Jelgavas rajons|Jelgavas]], [[Dobeles rajons|Dobeles]] un [[Bauskas rajons|Bauskas]] rajonus, kā arī daļu no [[Saldus rajons|Saldus]], [[Tukuma rajons|Tukuma]] un [[Rīgas rajons|Rīgas]] rajoniem. 13. gadsimtā Zemgali apdzīvoja [[zemgaļi]]. {{stub}} {{Latvijas novadi}} [[Category:Latvijas novadi]] [[da:Zemgale]] [[de:Semgallen]] [[en:Zemgale]] [[hu:Zemgale]] [[it:Semgallia]] [[lt:Žiemgala]] [[no:Zemgale]] [[pl:Semigalia]] [[sv:Semgallen]] 6146 15623 2005-07-01T08:56:25Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Kurzeme]] #REDIRECT: [[Kurzeme]] 6147 43131 2006-05-02T20:07:36Z Knakts 848 Norāde uz nozīmju atdalīšanas lapu - ar veidni {{Otheruses4|organizāciju "Aizsargi"|aizsargs (nozīmju atdalīšana)|aizsargs}} '''Aizsargi''' bija paramilitāra brīvprātīgo organizācija pirmskara [[Latvija|Latvijā]], kuras uzdevums bija palīdzēt valsts drošības iestādēm uzturēt valstī mieru, drošību un kārību. Aizsargi bija galvenie [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] tiešie izpildītāji. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.historia.lv/alfabets/A/AI/aizsargi/dok/satversme.htm Latvijas Aizsargu I kongresā pieņemtais aizsargu satversmes projekts.] [[Category:Latvijas vēsture]] 6148 15625 2005-07-01T11:20:22Z Neonz 33 * [[Guntis Ulmanis]] - Latvijas prezidents (1993 - 1999) * [[Kārlis Ulmanis]] - pazīstams pirmskara [[Latvija|Latvijas]] politiķis, pirmais Latvijas [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] {{disambig}} 6149 15626 2005-07-01T11:20:43Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Ulmanis (nozīmju atdalīšana)]] #REDIRECT: [[Ulmanis (nozīmju atdalīšana)]] 6150 49770 2006-06-10T09:19:14Z Sss 937 '''Gaiziņkalns''' ir augstākais punkts [[Latvija|Latvijā]], kas sasniedz 312 metrus [[virs jūras līmeņa]]. Tas atrodas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]]. {{stub}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[et:Gaiziņkalns]] [[lt:Gaizinkalnis]] [[no:Gaiziņkalns]] [[pl:Gaizinkalns]] 6151 35076 2006-03-19T14:52:31Z YurikBot 213 robot Adding: et, no, pl, sv, tr '''Munameģis''' ([[igauņu valoda|igauņu valodā]]: ''Suur Munamägi'') ir augstākais punkts [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] - tā augstums ir 318 metrus [[virs jūras līmeņa]]. [[Image:Suur Munamägi.jpg|thumb|Munameģis]] {{stub}} [[Category:Igaunijas ģeogrāfija]] [[de:Suur Munamägi]] [[en:Suur Munamägi]] [[et:Suur Munamägi]] [[fi:Suur Munamägi]] [[no:Suur Munamägi]] [[pl:Suur Munamägi]] [[pt:Suur Munamägi]] [[sv:Suur Munamägi]] [[tr:Suur Munamägi]] 6152 52509 2006-06-30T06:43:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Catégorie:Géographie de l'Estonie]] {{catmore}} [[Category:Eiropas ģeogrāfija]] [[Category:Igaunija]] [[de:Kategorie:Geographie (Estland)]] [[en:Category:Geography of Estonia]] [[fr:Catégorie:Géographie de l'Estonie]] [[ko:분류:에스토니아의 지리]] 6153 52510 2006-06-30T06:44:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:Thể loại:Địa lý Latvia]] {{catmore}} [[Category:Eiropas ģeogrāfija]] [[Category:Latvija|Geografija]] [[de:Kategorie:Geographie (Lettland)]] [[en:Category:Geography of Latvia]] [[es:Categoría:Geografía de Letonia]] [[fi:Luokka:Latvian maantiede]] [[fr:Catégorie:Géographie de la Lettonie]] [[ko:분류:라트비아의 지리]] [[nl:Categorie:Geografie van Letland]] [[ru:Категория:География Латвии]] [[sk:Kategória:Geografia Lotyšska]] [[sv:Kategori:Lettlands geografi]] [[vi:Thể loại:Địa lý Latvia]] 6154 15631 2005-07-01T12:14:01Z Juzeris 23 raksts, uz kuru saite ir gandrīz katras lapas apašējā joslā > pāradresācija #REDIRECT [[Vikipēdija]] 6156 51191 2006-06-19T02:16:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:كالتىسىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Kalcijs, Ca, 20</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>40,078 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>1550 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1115 K (842&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1757 K (1484&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Kalcijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ca un atomskaitli 20. Kalcijs ir [[sārmzemju metāli|sārmzemju metāls]]. Dabā tas ir sastopams tikai savienojumu veidā ([[kaļķakmens]] (kalcija karbonāts), ģipšakmens (kalcija sulfāts) un [[dolomīts]]). Brīvā veidā kalcijs ir mīksts [[metāls]], kas aktīvi reaģē ar gaisa [[skābeklis|skābekli]] un [[ūdens|ūdeni]]. Brīvā veidā kalciju var iegūt elektrolizējot hlorīda kausējumu. Tāpat, kā visi sārmzemju metāli, kalcijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs. Kalcijs ietilpst gandrīz visās neorganiskajās saistvielās (ģipsis, kaļķi, [[cements]]). {{commons|calcium|Kalcijs}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Sārmzemju metāli]] [[af:Kalsium]] [[ar:كالسيوم]] [[bg:Калций]] [[ca:Calci]] [[cs:Vápník]] [[da:Calcium]] [[de:Calcium]] [[en:Calcium]] [[eo:Kalcio]] [[es:Calcio]] [[et:Kaltsium]] [[fi:Kalsium]] [[fr:Calcium]] [[gl:Calcio (elemento)]] [[he:סידן]] [[hr:Kalcij]] [[hu:Kalcium]] [[id:Kalsium]] [[io:Kalcio]] [[is:Kalsín]] [[it:Calcio (metallo)]] [[ja:カルシウム]] [[jbo:bogjinme]] [[ko:칼슘]] [[ku:Kalsiyûm]] [[la:Calcium]] [[lt:Kalcis]] [[mi:Konupūmā]] [[mk:Калциум]] [[ms:Kalsium]] [[nl:Calcium]] [[nn:Kalsium]] [[no:Kalsium]] [[oc:Calci]] [[pl:Wapń]] [[pt:Cálcio]] [[ru:Кальций]] [[sh:Kalcij]] [[simple:Calcium]] [[sl:Kalcij]] [[sr:Калцијум]] [[su:Kalsium]] [[sv:Kalcium]] [[ta:கால்சியம்]] [[th:แคลเซียม]] [[tr:Kalsiyum]] [[ug:كالتىسىي]] [[uk:Кальцій]] [[vi:Canxi]] [[zh:钙]] 6157 52679 2006-07-01T01:58:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Stronsiyum]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Stroncijs, Sr, 38</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>87,62 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>2630 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1050 K (777&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1655 K (1382&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Stroncijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Sr un atomskaitli 38. Stroncijs ir [[sārmzemju metāli|sārmzemju metāls]]. Stroncijs aktīvi reaģē ar gaisa [[skābeklis|skābekli]] un tapēc brīvā veidā dabā nav sastopams. Stroncijs ir sastopams galvenokārt [[karbonāti|karbonātu]] un sulfātu ([[celestīns]]) veidā. Stroncijs liesmu iekrāso sarkanā krāsā, šādiem mērķiem pirotehnikā lieto stroncija nitrātu. Stroncijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs. {{commons|Strontium|Stroncijs}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Sārmzemju metāli]] [[bg:Стронций]] [[ca:Estronci]] [[cs:Stroncium]] [[de:Strontium]] [[el:Στρόντιο]] [[en:Strontium]] [[eo:Stroncio]] [[es:Estroncio]] [[et:Strontsium]] [[fi:Strontium]] [[fr:Strontium]] [[gl:Estroncio (elemento)]] [[he:סטרונציום]] [[hr:Stroncij]] [[hu:Stroncium]] [[io:Stroncio]] [[is:Strontín]] [[it:Stronzio]] [[ja:ストロンチウム]] [[ko:스트론튬]] [[ku:Stronsiyûm]] [[la:Strontium]] [[lt:Stroncis]] [[nl:Strontium]] [[nn:Strontium]] [[no:Strontium]] [[oc:Estronci]] [[pl:Stront]] [[pt:Estrôncio]] [[ru:Стронций]] [[sl:Stroncij]] [[sr:Стронцијум]] [[sv:Strontium]] [[th:สตรอนเชียม]] [[tr:Stronsiyum]] [[ug:سترونتسىي]] [[uk:Стронцій]] [[zh:锶]] 6159 51437 2006-06-20T12:18:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:بارىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Bārijs, Ba, 56</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>137,327 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>3510 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1000 K (727,2&deg;C) </td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2143 K (1870&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Bārijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ba un atomskaitli 56. Bārijs ir sārmzemju metāls. Bārijs ir ķīmiski aktīvs, tāpēc dabā nav sastopams brīvā veidā, bet galvenokārt [[karbonāti|karbonātu]] un sulfātu veidā. Bārija karbonāts un sulfāts ir visai mazšķīstošas vielas. Šķīstošie bārija savienojumi ir indīgi. Bārijs liesmu iekrāso zaļā krāsā, tāpēc tā savienojumus lieto pirotehnikā. Bārija sulfāts ir blīva, balta, mazšķīstoša viela, to lieto, lai absorbētu rentgenstarus un baltajā krāsā. Bārijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs. {{commons|barium|Bārijs}} [[Category:Ķīmiskie elementi|Barijs]] [[Category:Sārmzemju metāli]] [[ar:باريوم]] [[bg:Барий]] [[bs:Barijum]] [[ca:Bari (element)]] [[cs:Baryum]] [[de:Barium]] [[el:Βάριο]] [[en:Barium]] [[eo:Bario]] [[es:Bario]] [[et:Baarium]] [[fi:Barium]] [[fr:Baryum]] [[gl:Bario (elemento)]] [[he:בריום]] [[hr:Barij]] [[hu:Bárium]] [[io:Bario]] [[is:Barín]] [[it:Bario]] [[ja:バリウム]] [[ko:바륨]] [[ku:Baryûm]] [[la:Barium (chemica)]] [[lb:Barium]] [[lt:Baris]] [[mi:Konu-okehu]] [[nl:Barium]] [[nn:Barium]] [[no:Barium]] [[pl:Bar (pierwiastek)]] [[pt:Bário]] [[ru:Барий]] [[simple:Barium]] [[sl:Barij]] [[sr:Баријум]] [[sv:Barium]] [[th:แบเรียม]] [[tr:Baryum]] [[ug:بارىي]] [[uk:Барій]] [[vi:Bari]] [[zh:钡]] 6160 52493 2006-06-30T05:26:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Radyum]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Rādijs, Ra, 88</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>226 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>5000 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>973 K (700&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2010 K (1737&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Rādijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ra un atomskaitli 88. Rādiju dažreiz pieskaita pie [[sārmzemju metāli|sārmzemju metāliem]]. Visi rādija izotopi ir [[radioaktivitāte|radioaktīvi]]. Nelielos daudzumos rādijs ir sastopams [[urāns (elements)|urāna]] rūdās. Rādijs izstaro visu veidu radioaktīvo starojumu, tāpēc galvenais tā pielietojums ir radioaktīvā starojuma avotos. Rādija vērtība savienojumos ir +2, tāpat kā visiem pārējiem sārmzemju metāliem. {{commons|radium|Rādijs}} [[Category:Ķīmiskie elementi|Radijs]] [[Category:Sārmzemju metāli]] [[ar:راديوم]] [[bg:Радий]] [[ca:Radi (element)]] [[cs:Radium]] [[da:Radium]] [[de:Radium]] [[en:Radium]] [[eo:Radiumo]] [[es:Radio (elemento)]] [[et:Raadium]] [[fi:Radium]] [[fr:Radium]] [[gl:Radio (elemento)]] [[he:רדיום]] [[hr:Radij]] [[hu:Rádium]] [[id:Radium]] [[io:Radiumo]] [[is:Radín]] [[it:Radio (elemento)]] [[ja:ラジウム]] [[ko:라듐]] [[ku:Radyûm]] [[lt:Radis]] [[mi:Konuruke]] [[nl:Radium]] [[nn:Radium]] [[no:Radium]] [[pl:Rad (pierwiastek)]] [[pt:Rádio (elemento químico)]] [[ru:Радий]] [[simple:Radium]] [[sl:Radij]] [[sr:Радијум]] [[sv:Radium]] [[ta:ரேடியம்]] [[th:เรเดียม]] [[tr:Radyum]] [[uk:Радій]] [[zh:镭]] 6161 53360 2006-07-03T04:42:02Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fa:مس]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Varš, Cu, 29</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>8920 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1357.6 K </td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2840 K</td></tr> <tr> </table> '''Varš''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Cu un atomskaitli 29. Varš dabā ir sastopams brīvā veidā, tomēr lielāko daļu vara iegūst no sulfīdu un oksīdu rūdām. Varš ir sarkanīgs metāls ar ļoti labu elektrovadītspēju un siltumvadītspēju. Vara sakausējumus ar citiem metāliem parasti sauc par bronzām. Vara sakausējumu ar [[cinks|cinku]] sauc par misiņu. Parasti ar vārdu ''bronza'' saprot [[alva|alvas]] bronzu, bet var būt arī [[berilijs|berilija]] un citu metālu bronzas. Varš savienojumos var būt vienvērtīgs vai divvērtīgs. Varš ir visai inerts metāls. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[af:Koper]] [[ar:نحاس]] [[bg:Мед (елемент)]] [[bs:Bakar]] [[ca:Coure]] [[cs:Měď]] [[cy:Copr]] [[da:Kobber]] [[de:Kupfer]] [[el:Χαλκός]] [[en:Copper]] [[eo:Kupro]] [[es:Cobre]] [[et:Vask]] [[fa:مس]] [[fi:Kupari]] [[fr:Cuivre]] [[gl:Cobre (elemento)]] [[he:נחושת]] [[hr:Bakar (element)]] [[hu:Réz]] [[id:Tembaga]] [[io:Kupro]] [[is:Kopar]] [[it:Rame]] [[ja:銅]] [[jbo:tunka]] [[ko:구리]] [[ku:Mis]] [[kw:Kober]] [[la:Cuprum]] [[lb:Koffer]] [[li:Koper]] [[lt:Varis]] [[mi:Konukura]] [[mk:Бакар]] [[ms:Kuprum]] [[nds:Kopper]] [[nl:Koper (element)]] [[nn:Kopar]] [[no:Kobber]] [[oc:Coire]] [[pl:Miedź]] [[pt:Cobre]] [[ro:Cupru]] [[ru:Медь]] [[sh:Bakar]] [[simple:Copper]] [[sk:Meď]] [[sl:Baker]] [[sr:Бакар (хемијски елемент)]] [[sv:Koppar]] [[th:ทองแดง]] [[tr:Bakır]] [[ug:مىس]] [[uk:Мідь]] [[vi:Đồng (nguyên tố)]] [[zh:铜]] [[zh-yue:銅]] 6162 47073 2006-05-22T21:22:37Z Knakts 848 Pārnesu NATO kategoriju no raksta par ASV uz ASV kategoriju {{catmore}} {{NATO}} [[Category:Valstis]] [[Category:Ziemeļamerikas valstis]] [[af:Kategorie:Verenigde State]] [[bg:Категория:САЩ]] [[zh-min-nan:Category:Bí-kok]] [[be:Катэгорыя:ЗША]] [[da:Kategori:USA]] [[de:Kategorie:USA]] [[en:Category:United States]] [[es:Categoría:Estados Unidos]] [[eo:Kategorio:Usono]] [[fr:Catégorie:États-Unis]] [[hr:Category:SAD]] [[ko:분류:미국]] [[io:Category:Usa]] [[ka:კატეგორია:აშშ]] [[la:Categoria:Civitates Americae Unitae]] [[hu:Kategória:Amerikai Egyesült Államok]] [[nl:Categorie:Verenigde Staten]] [[nds:Kategorie:USA]] [[ja:Category:アメリカ合衆国]] [[nb:Kategori:USA]] [[nn:Kategori:Sambandsstatane]] [[pt:Categoria:Estados Unidos da América]] [[ru:Категория:США]] [[sl:Category:Združene države Amerike]] [[sv:Kategori:USA]] [[vi:Category:Hoa Kỳ]] [[uk:Категорія:Сполучені Штати Америки]] [[zh:Category:美国]] 6163 15640 2005-07-02T11:18:34Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Sīklietotne]] 6165 52478 2006-06-30T01:08:36Z Escarbot 1016 robot Adding: az, el, sl Removing: be, et Modifying: es, hu, nl [[Category:Vikipēdija]] [[af:Kategorie:NouCommons]] [[ar:تصنيف:NowCommons]] [[az:Kateqoriya:İndi Commonsda olan şəkillər]] [[bg:Категория:Вече в Commons]] [[cs:Kategorie:Soubory na Commons]] [[de:Kategorie:NowCommons]] [[el:Κατηγορία:Εικόνες στο Wikimedia Commons]] [[en:Category:Images on Wikimedia Commons]] [[eo:Kategorio:Nun en komunejo]] [[es:Categoría:Wikipedia:Imágenes en Commons]] [[fi:Luokka:NowCommons]] [[fr:Catégorie:Désormais sur Commons]] [[he:קטגוריה:תמונות מוויקישיתוף]] [[hu:Kategória:Törlésre váró képek]] [[is:Flokkur:Nú á Commons]] [[it:Categoria:NowCommons]] [[ja:Category:コモンズと重複しているメディア]] [[ko:분류:위키미디어 공용과 중복]] [[lb:Category:Elo op Commons]] [[lt:Kategorija:Jau Commons]] [[ms:Kategori:Gambar Commons]] [[nl:Categorie:Wikipedia:NuCommons]] [[nn:Kategori:No på Commons]] [[no:Kategori:NowCommons]] [[pl:Kategoria:Grafiki przeniesione do Commons]] [[ro:Categorie:Acum la commons]] [[ru:Категория:Изображения, перенесённые в Викисклад]] [[sk:Kategória:NowCommons]] [[sl:Kategorija:SedajZbirka]] [[sr:Категорија:NowCommons]] [[sv:Kategori:NowCommons]] [[th:หมวดหมู่:มีที่คอมมอนส์]] [[tr:Kategori:Wikimedia Commonsa taşınmış resimler]] [[uk:Категорія:NowCommons]] [[vi:Thể loại:Cũng có sẵn ở Wikimedia Commons]] [[wa:Categoreye:NowCommons]] [[zh:Category:与维基共享资源重复的图像]] 6166 sysop 18273 2005-08-19T23:24:54Z MediaWiki default v 6167 sysop 15644 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Added group $2 6168 sysop 15645 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default All pages ($1 namespace) 6169 sysop 15646 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default All non-articles 6170 sysop 15647 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default All pages (not in $1 namespace) 6171 sysop 15648 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Display pages starting at: 6172 sysop 15649 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default This user is already a bureaucrat 6173 sysop 15650 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default This user is already a steward 6174 sysop 15651 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default This user is already an administrator 6175 sysop 52898 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Atļaujas kļūda 6176 sysop 52899 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Šī darbība ir pieejama tikai lietotājiem ar "$2" atļauju. Sk. $1. 6177 sysop 15656 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default changed 6178 sysop 15657 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Changed group $2 6179 sysop 18363 2005-08-22T11:40:30Z Juzeris 23 "Confirm E-mail address" > "Apstiprini e-pasta adresi" Apstiprini e-pasta adresi 6180 sysop 40217 2006-04-13T17:39:00Z Juzeris 23 Vikipēdija Kads, iespejams, tu pats, no IP adreses $1 ir registrejis Vikipedijas lietotaja vardu "$2" ar so e-pasta adresi. Lai apstiprinatu, ka so lietotaja vardu esi izveidojis tu pats, un aktivizetu e-pasta izmantosanu Vikipedija, atver so saiti sava interneta parluka: $3 Ja tu *neesi* registrejis sadu lietotaja vardu, nespied uz saites. Si apstiprinajuma kods deriguma termins ir $4. 6181 sysop 18364 2005-08-22T11:41:19Z Juzeris 23 "Something went wrong saving your confirmation." > "Notikusi kāda kļūme ar tava apstiprinājuma saglabāšanu." Notikusi kāda kļūme ar tava apstiprinājuma saglabāšanu. 6182 sysop 18365 2005-08-22T11:42:29Z Juzeris 23 "Invalid confirmation code. The code may have expired." > "Nederīgs apstiprināšanas kods. Iespējams, beidzies tā termiņš." Nederīgs apstiprināšanas kods. Iespējams, beidzies tā termiņš. 6183 sysop 18366 2005-08-22T11:43:00Z Juzeris 23 "Your e-mail address has now been confirmed." > "Tava e-pasta adrese tagad ir apstiprināta." Tava e-pasta adrese tagad ir apstiprināta. 6184 sysop 18367 2005-08-22T11:43:41Z Juzeris 23 "Mail a confirmation code" > "Nosūtīt apstiprināšanas kodu" Nosūtīt apstiprināšanas kodu 6185 sysop 18369 2005-08-22T11:44:40Z Juzeris 23 "Could not send confirmation mail. Check address for invalid characters." > "Nevarējām nosūtīt apstiprināšanas e-pastu. Pārbaudi, vai adresē nav kāds nepareizs simbols." Nevarējām nosūtīt apstiprināšanas e-pastu. Pārbaudi, vai adresē nav kāds nepareizs simbols. 6186 sysop 18371 2005-08-22T11:45:58Z Juzeris 23 "Confirmation e-mail sent." > "Apstiprināšanas e-pasts nosūtīts." Apstiprināšanas e-pasts nosūtīts. 6187 sysop 40216 2006-04-13T17:37:34Z Juzeris 23 Vikipēdija E-pasta adreses apstiprinajums no Vikipedijas 6188 sysop 18374 2005-08-22T11:49:27Z Juzeris 23 "Your e-mail address has been confirmed. You may now log in and enjoy the wiki." > "Tava e-pasta adrese ir apstiprināta. Tagad vari doties iekšā ar savu lietotājvārdu un pilnvērtīgi izmantot wiki..." Tava e-pasta adrese ir apstiprināta. Tagad vari doties iekšā ar savu lietotājvārdu un pilnvērtīgi izmantot wiki iespējas. 6189 sysop 18376 2005-08-22T11:52:58Z Juzeris 23 "This wiki requires that you validate your e-mail address..." > "Šajā wiki ir nepieciešams apstiprināt savu e-pasta adresi, lai izmantotu e-pasta funkcijas. Spied uz zemāk esošās pogas, lai uz tavu.." Šajā wiki ir nepieciešams apstiprināt savu e-pasta adresi, lai izmantotu e-pasta funkcijas. Spied uz zemāk esošās pogas, lai uz tavu e-pasta adresi nosūtītu apstiprināšanas e-pastu. Tajā būs saite ar kodu; spied uz tās saites vai atver to savā interneta pārlūkā, lai apstiprinātu tavas e-pasta adreses derīgumu. 6190 sysop 15669 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default $1 minor edits 6191 sysop 15670 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default all 6192 sysop 52915 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Izveidot rakstu 6193 sysop 15672 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default created 6194 sysop 15673 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Delete and move 6195 sysop 15674 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Deleted to make way for move 6196 sysop 15675 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default ==Deletion required== The destination article "[[$1]]" already exists. Do you want to delete it to make way for the move? 6197 sysop 15676 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default [deleted] 6198 sysop 16217 2005-07-05T15:49:16Z Juzeris 23 "Destination filename" > "Vajadzīgais faila nosaukums" Vajadzīgais faila nosaukums 6199 sysop 52920 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Apstiprinājuma e-pasts tika nosūtīts uz norādīto e-pasta adresi. Lai varētu saņemt citus ''meilus'', izpildi vēstulē norādītās instrukcijas, lai apstiprinātu, ka šī tiešām ir tava e-pasta adrese. 6200 sysop 16221 2005-07-05T15:57:22Z Juzeris 23 "izmantojot" > "ar" Izmainīt šo failu ar ārēju programmu 6201 sysop 16222 2005-07-05T15:59:44Z Juzeris 23 "See the [http://meta.wikimedia.org/wiki/Help:External_editors setup instructions] for more information." > "Skat. [m:Help:External_editors|instrukcijas] Meta-Wiki, lai iegūtu vairāk informācijas." Skat. [[m:Help:External_editors|instrukcijas]] Meta-Wiki, lai iegūtu vairāk informācijas. 6202 sysop 26571 2006-01-10T11:49:57Z Juzeris 23 "E-mail" > "E-pasts" E-pasts 6203 sysop 40271 2006-04-13T19:16:30Z Juzeris 23 "Your e-mail address was authenticated on $1." > "Tava e-pasta adrese tika apstiprināta $1." Tava e-pasta adrese tika apstiprināta $1. 6204 sysop 40269 2006-04-13T19:10:51Z Juzeris 23 "Confirm your e-mail address" > "Apstiprināt tavu e-pasta adresi" Apstiprināt tavu e-pasta adresi 6205 sysop 40268 2006-04-13T19:09:42Z Juzeris 23 "Your e-mail address is <strong>not yet authenticated</strong>...." Tava e-pasta adrese <strong>vēl nav apstiprināta</strong> un zemāk norādītās iespējas nav pieejamas. 6206 sysop 52923 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Dear $WATCHINGUSERNAME, the {{SITENAME}} page $PAGETITLE has been $CHANGEDORCREATED on $PAGEEDITDATE by $PAGEEDITOR, see $PAGETITLE_URL for the current version. $NEWPAGE Editor's summary: $PAGESUMMARY $PAGEMINOREDIT Contact the editor: mail: $PAGEEDITOR_EMAIL wiki: $PAGEEDITOR_WIKI There will be no other notifications in case of further changes unless you visit this page. You could also reset the notification flags for all your watched pages on your watchlist. Your friendly {{SITENAME}} notification system -- To change your watchlist settings, visit {{fullurl:{{ns:special}}:Watchlist/edit}} Feedback and further assistance: {{fullurl:{{ns:help}}:Contents}} 6207 sysop 17250 2005-07-29T10:53:15Z MediaWiki default See $1 for all changes since your last visit. 6208 sysop 15687 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default {{SITENAME}} Notification Mailer 6209 sysop 15688 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default This is a new page. 6210 sysop 15689 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Mark all pages visited 6211 sysop 15690 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default {{SITENAME}} page $PAGETITLE has been $CHANGEDORCREATED by $PAGEEDITOR 6212 sysop 19958 2005-09-21T08:54:34Z Juzeris 23 saīsināju "saturs bija..." saturs bija: "$1" (vienīgais autors: [[Special:Contributions/$2|$2]]) 6213 sysop 15692 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Aperture 6214 sysop 15693 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Author 6215 sysop 52924 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default biti komponentē 6216 sysop 15695 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Brightness 6217 sysop 15696 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default CFA pattern 6218 sysop 15697 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Color space 6219 sysop 15698 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default sRGB 6220 sysop 15699 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default FFFF.H 6221 sysop 15700 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Meaning of each component 6222 sysop 15701 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default does not exist 6223 sysop 15702 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Y 6224 sysop 15703 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Cb 6225 sysop 15704 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Cr 6226 sysop 15705 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default R 6227 sysop 15706 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default G 6228 sysop 15707 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default B 6229 sysop 15708 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Image compression mode 6230 sysop 52925 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Saspiešanas veids 6231 sysop 15710 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Uncompressed 6232 sysop 15711 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default JPEG 6233 sysop 15712 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Contrast 6234 sysop 15713 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Normal 6235 sysop 15714 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Soft 6236 sysop 15715 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Hard 6237 sysop 15716 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Copyright holder 6238 sysop 15717 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Custom image processing 6239 sysop 15718 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Normal process 6240 sysop 15719 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Custom process 6241 sysop 15720 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default File change date and time 6242 sysop 15721 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Date and time of digitizing 6243 sysop 15722 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Date and time of data generation 6244 sysop 15723 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Device settings description 6245 sysop 15724 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Digital zoom ratio 6246 sysop 15725 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Exif version 6247 sysop 15726 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Exposure bias 6248 sysop 15727 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Exposure index 6249 sysop 15728 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Exposure mode 6250 sysop 15729 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Auto exposure 6251 sysop 15730 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Manual exposure 6252 sysop 15731 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Auto bracket 6253 sysop 15732 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Exposure Program 6254 sysop 15733 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Not defined 6255 sysop 15734 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Manual 6256 sysop 15735 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Normal program 6257 sysop 15736 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Aperture priority 6258 sysop 15737 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Shutter priority 6259 sysop 15738 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Creative program (biased toward depth of field) 6260 sysop 15739 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Action program (biased toward fast shutter speed) 6261 sysop 15740 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Portrait mode (for closeup photos with the background out of focus) 6262 sysop 15741 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Landscape mode (for landscape photos with the background in focus) 6263 sysop 15742 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Exposure time 6264 sysop 15743 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default File source 6265 sysop 15744 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default DSC 6266 sysop 15745 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Flash 6267 sysop 15746 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Flash energy 6268 sysop 15747 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Supported Flashpix version 6269 sysop 15748 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default F Number 6270 sysop 15749 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Lens focal length 6271 sysop 15750 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Focal length in 35 mm film 6272 sysop 15751 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Focal plane resolution unit 6273 sysop 15752 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Focal plane X resolution 6274 sysop 15753 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Focal plane Y resolution 6275 sysop 15754 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Scene control 6276 sysop 15755 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default None 6277 sysop 15756 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Low gain up 6278 sysop 15757 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default High gain up 6279 sysop 15758 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Low gain down 6280 sysop 15759 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default High gain down 6281 sysop 15760 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Altitude 6282 sysop 15761 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Altitude reference 6283 sysop 15762 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Name of GPS area 6284 sysop 15763 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default GPS date 6285 sysop 15764 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Bearing of destination 6286 sysop 15765 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Reference for bearing of destination 6287 sysop 15766 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Distance to destination 6288 sysop 15767 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Reference for distance to destination 6289 sysop 15768 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Latitude destination 6290 sysop 15769 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Reference for latitude of destination 6291 sysop 15770 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Longitude of destination 6292 sysop 15771 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Reference for longitude of destination 6293 sysop 15772 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default GPS differential correction 6294 sysop 15773 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Magnetic direction 6295 sysop 15774 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default True direction 6296 sysop 15775 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Measurement precision 6297 sysop 15776 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Direction of image 6298 sysop 15777 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Reference for direction of image 6299 sysop 15778 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Latitude 6300 sysop 15779 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default North latitude 6301 sysop 15780 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default South latitude 6302 sysop 15781 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default North or South Latitude 6303 sysop 15782 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default Longitude 6304 sysop 15783 2005-07-03T13:08:53Z MediaWiki default East longitude 6305 sysop 15784 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default West longitude 6306 sysop 15785 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default East or West Longitude 6307 sysop 15786 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Geodetic survey data used 6308 sysop 15787 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Measurement mode 6309 sysop 15788 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default 2-dimensional measurement 6310 sysop 15789 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default 3-dimensional measurement 6311 sysop 15790 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Name of GPS processing method 6312 sysop 15791 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Satellites used for measurement 6313 sysop 15792 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Speed of GPS receiver 6314 sysop 15793 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Kilometres per hour 6315 sysop 15794 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Miles per hour 6316 sysop 15795 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Knots 6317 sysop 15796 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Speed unit 6318 sysop 15797 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Receiver status 6319 sysop 15798 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Measurement in progress 6320 sysop 15799 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Measurement interoperability 6321 sysop 15800 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default GPS time (atomic clock) 6322 sysop 15801 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Direction of movement 6323 sysop 15802 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Reference for direction of movement 6324 sysop 15803 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default GPS tag version 6325 sysop 15804 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Image title 6326 sysop 52926 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default augstums 6327 sysop 15806 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Unique image ID 6328 sysop 52927 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default platums 6329 sysop 15808 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default ISO speed rating 6330 sysop 15809 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Offset to JPEG SOI 6331 sysop 15810 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Bytes of JPEG data 6332 sysop 15811 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Light source 6333 sysop 15812 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Unknown 6334 sysop 15813 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Daylight 6335 sysop 22121 2005-11-09T22:47:10Z MediaWiki default Cloudy weather 6336 sysop 15815 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Shade 6337 sysop 15816 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Daylight fluorescent (D 5700 – 7100K) 6338 sysop 15817 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Day white fluorescent (N 4600 – 5400K) 6339 sysop 15818 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Cool white fluorescent (W 3900 – 4500K) 6340 sysop 15819 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default White fluorescent (WW 3200 – 3700K) 6341 sysop 15820 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Standard light A 6342 sysop 15821 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Standard light B 6343 sysop 15822 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Standard light C 6344 sysop 15823 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Fluorescent 6345 sysop 15824 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default D55 6346 sysop 15825 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default D65 6347 sysop 15826 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default D75 6348 sysop 15827 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default D50 6349 sysop 15828 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default ISO studio tungsten 6350 sysop 15829 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Other light source 6351 sysop 15830 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Tungsten (incandescent light) 6352 sysop 15831 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Flash 6353 sysop 15832 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Fine weather 6354 sysop 15833 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Camera manufacturer 6355 sysop 15834 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default $1 6356 sysop 15835 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Manufacturer notes 6357 sysop 15836 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Maximum land aperture 6358 sysop 15837 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Metering mode 6359 sysop 15838 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Unknown 6360 sysop 15839 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Average 6361 sysop 15840 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default CenterWeightedAverage 6362 sysop 15841 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Other 6363 sysop 15842 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Spot 6364 sysop 15843 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default MultiSpot 6365 sysop 15844 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Pattern 6366 sysop 15845 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Partial 6367 sysop 15846 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Camera model 6368 sysop 15847 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default $1 6369 sysop 15848 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Optoelectronic conversion factor 6370 sysop 15849 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Orientation 6371 sysop 15850 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Normal 6372 sysop 15851 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Flipped horizontally 6373 sysop 15852 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Rotated 180° 6374 sysop 15853 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Flipped vertically 6375 sysop 15854 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Rotated 90° CCW and flipped vertically 6376 sysop 17252 2005-07-29T10:53:16Z MediaWiki default Rotated 90° CW 6377 sysop 17253 2005-07-29T10:53:16Z MediaWiki default Rotated 90° CW and flipped vertically 6378 sysop 15857 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Rotated 90° CCW 6379 sysop 15858 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Pixel composition 6380 sysop 15859 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default RGB 6381 sysop 15860 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default YCbCr 6382 sysop 15861 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Valind image height 6383 sysop 15862 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Valid image width 6384 sysop 15863 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Data arrangement 6385 sysop 15864 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default chunky format 6386 sysop 15865 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default planar format 6387 sysop 15866 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Chromaticities of primarities 6388 sysop 15867 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Pair of black and white reference values 6389 sysop 15868 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Related audio file 6390 sysop 15869 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Unit of X and Y resolution 6391 sysop 15870 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default inches 6392 sysop 15871 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default centimetres 6393 sysop 15872 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Number of rows per strip 6394 sysop 15873 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Number of components 6395 sysop 15874 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Saturation 6396 sysop 15875 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Normal 6397 sysop 15876 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Low saturation 6398 sysop 15877 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default High saturation 6399 sysop 15878 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Scene capture type 6400 sysop 15879 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Standard 6401 sysop 15880 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Landscape 6402 sysop 15881 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Portrait 6403 sysop 15882 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Night scene 6404 sysop 15883 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Scene type 6405 sysop 15884 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default A directly photographed image 6406 sysop 15885 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Sensing method 6407 sysop 15886 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Undefined 6408 sysop 15887 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default One-chip color area sensor 6409 sysop 15888 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Two-chip color area sensor 6410 sysop 15889 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Three-chip color area sensor 6411 sysop 15890 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Color sequential area sensor 6412 sysop 15891 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Trilinear sensor 6413 sysop 15892 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Color sequential linear sensor 6414 sysop 15893 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Sharpness 6415 sysop 15894 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Normal 6416 sysop 15895 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Soft 6417 sysop 15896 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Hard 6418 sysop 15897 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Shutter speed 6419 sysop 15898 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Software used 6420 sysop 15899 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default $1 6421 sysop 15900 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Spatial frequency response 6422 sysop 15901 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Spectral sensitivity 6423 sysop 15902 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Bytes per compressed strip 6424 sysop 15903 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Image data location 6425 sysop 15904 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Subject area 6426 sysop 15905 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Subject distance 6427 sysop 15906 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Subject distance range 6428 sysop 15907 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Unknown 6429 sysop 15908 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Macro 6430 sysop 15909 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Close view 6431 sysop 15910 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Distant view 6432 sysop 15911 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Subject location 6433 sysop 15912 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default DateTime subseconds 6434 sysop 15913 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default DateTimeDigitized subseconds 6435 sysop 15914 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default DateTimeOriginal subseconds 6436 sysop 15915 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Transfer function 6437 sysop 15916 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default User comments 6438 sysop 15917 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default White Balance 6439 sysop 15918 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Auto white balance 6440 sysop 15919 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Manual white balance 6441 sysop 15920 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default White point chromaticity 6442 sysop 52928 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Horizontālā izšķirtspēja 6443 sysop 15922 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Color space transformation matrix coefficients 6444 sysop 15923 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Y and C positioning 6445 sysop 15924 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Subsampling ratio of Y to C 6446 sysop 52929 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Vertikālā izšķirtspēja 6447 sysop 52933 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Notikusi vai nu ārējās autentifikācijas datubāzes kļūda, vai arī tev nav atļauts izmainīt savu ārējo kontu. 6448 sysop 15927 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default $1KB, MIME type: <code>$2</code> 6449 sysop 26575 2006-01-10T11:59:57Z Juzeris 23 "Files" > "Faili" Faili 6450 sysop 15930 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Trusted users able to block users and delete articles 6451 sysop 15931 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Administrator 6452 sysop 15932 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Anonymous users 6453 sysop 15933 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Anonymous 6454 sysop 15934 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default The bureaucrat group is able to make sysops 6455 sysop 15935 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Bureaucrat 6456 sysop 15936 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default General logged in users 6457 sysop 15937 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default User 6458 sysop 15938 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Full access 6459 sysop 15939 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Steward 6460 sysop 15940 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default grouprights level 6461 sysop 15941 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default User groups 6462 sysop 15942 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Add group 6463 sysop 15943 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default A group of that name already exists 6464 sysop 15944 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Edit group 6465 sysop 15945 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Group description (max 255 characters):<br /> 6466 sysop 15946 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Group name: 6467 sysop 15947 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default If the name or description starts with a colon, the remainder will be treated as a message name, and hence the text will be localised using the MediaWiki namespace 6468 sysop 15948 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Existing groups 6469 sysop 15949 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Existing groups: 6470 sysop 15950 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Manage group rights 6471 sysop 15951 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Please specify a valid group name 6472 sysop 15952 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default ID || Name || Description || Rights 6473 sysop 16223 2005-07-05T16:01:12Z Juzeris 23 "Earliest" > "Senākās" Senākās 6474 sysop 16224 2005-07-05T16:01:59Z Juzeris 23 "Latest" > "Jaunākās" [izmaiņas] Jaunākās 6475 sysop 40290 2006-04-13T19:39:20Z Juzeris 23 all > visas visas 6476 sysop 15956 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Destination title is of a special type; cannot move pages into that namespace. 6477 sysop 15957 2005-07-03T13:08:54Z MediaWiki default Transwiki import 6478 sysop 15958 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default No transwiki import sources have been defined and direct history uploads are disabled. 6479 sysop 52974 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default E-pasta adrese nevar tikt apstiprināta, jo izskatās nederīga. Lūdzu ievadi korekti noformētu e-pasta adresi, vai arī atstāj to lauku tukšu. 6480 sysop 16138 2005-07-04T15:58:39Z Juzeris 23 "Invert selection" > "Izvēlēties pretēji" Izvēlēties pretēji 6481 sysop 40304 2006-04-13T20:07:39Z Juzeris 23 "IP Address or username" > "IP adrese vai lietotājvārds" IP adrese vai lietotājvārds 6482 sysop 40303 2006-04-13T20:06:25Z Juzeris 23 bloķēšanas termiņi 2 stundas:2 hours,1 diena:1 day,3 dienas:3 days,1 nedēļa:1 week,2 nedēļas:2 weeks,1 mēnesis:1 month,3 mēneši:3 months,6 mēneši:6 months,1 gads:1 year,uz nenoteiktu laiku:infinite 6483 sysop 40300 2006-04-13T20:03:52Z Juzeris 23 Cits laiks Cits laiks 6484 sysop 40298 2006-04-13T20:02:47Z Juzeris 23 "other" > "cits" cits 6485 sysop 52989 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default '''Warning''': This file may contain malicious code, by executing it your system may be compromised.<hr /> 6486 sysop 15968 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Metadata 6487 sysop 15969 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Wikipedia:Metadata 6488 sysop 16177 2005-07-05T06:38:55Z Juzeris 23 "Move log" > "Pārvietošanas reģistrs" Pārvietošanas reģistrs 6489 sysop 16179 2005-07-05T06:40:57Z Juzeris 23 "Below is a list of page moved." > "Lapu pārvietošanas (pārdēvēšanas) reģistrs." Lapu pārvietošanas (pārdēvēšanas) reģistrs. 6490 sysop 16173 2005-07-05T06:33:57Z Juzeris 23 "Reason" > "Iemesls" Iemesls 6491 sysop 16136 2005-07-04T15:56:16Z Juzeris 23 "Namespace:" > "Lapas veids:" Lapas veids: 6492 sysop 52996 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default <strong>Norādi e-pasta adresi, lai lietotu šīs iespējas.</strong> 6493 sysop 18475 2005-08-23T19:14:13Z Juzeris 23 "No file by this name exists, you can [$1 upload it]" > "Ar šādu nosaukumu nav neviena faila, tu vari [$1]." Ar šādu nosaukumu nav neviena faila, tu vari [$1]. 6494 sysop 15977 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default [$1] 6495 sysop 15978 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default [$1 watching user/s] 6496 sysop 40222 2006-04-13T17:47:49Z Juzeris 23 "Your password is too short. It must have at least $1 characters." > "Tava parole ir pārāk īsa. Tajā jābūt vismaz $1 zīmēm." Tava parole ir pārāk īsa. Tajā jābūt vismaz $1 zīmēm. 6497 sysop 26572 2006-01-10T11:54:44Z Juzeris 23 "* E-mail (optional): Enables others to contact you..." > "* E-pasts (nav obligāti jānorāda): Ļauj citiem sazināties ar tevi, izmantojot tavu lietotāja lapu vai lietotāja diskusiju lapu, tev nekur..." * E-pasts (nav obligāti jānorāda): Ļauj citiem sazināties ar tevi, izmantojot tavu lietotāja lapu vai lietotāja diskusiju lapu, tev nekur neatklājot savu identitāti. 6498 sysop 53008 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Šo adresi lieto arī lai sūtītu paziņojumus pa e-pastu, ja tādi ir nodefinēti. 6499 sysop 17264 2005-07-29T10:53:16Z MediaWiki default * Real name (optional): if you choose to provide it this will be used for giving you attribution for your work. 6500 sysop 53013 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Drukāt 6501 sysop 16137 2005-07-04T15:57:13Z Juzeris 23 "all" > "visi" (lapas veids) visi 6502 sysop 15986 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Renamed group $2 to $3 6503 sysop 15987 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Restricted special pages 6504 sysop 16180 2005-07-05T06:42:40Z Juzeris 23 "revert" > "atcelt" atcelt 6505 sysop 53031 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default [Starpviki saišu iekļaušana ir atspējota.] 6506 sysop 53032 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default [Atvaino, neizdevās ienest veidni $1.] 6507 sysop 53033 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default [Atvaino, URL adrese ir pārāk gara.] 6508 sysop 15992 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Search full text 6509 sysop 15993 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Source and destination titles are the same; can't move a page over itself. 6510 sysop 15994 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Set steward flag 6511 sysop 19095 2005-09-05T09:38:07Z MediaWiki default Please see the $1 for further information. 6512 sysop 16139 2005-07-04T16:00:18Z Juzeris 23 "Show changes" > "Parādīt izmaiņas" Parādīt izmaiņas 6513 sysop 23912 2005-12-02T04:05:35Z MediaWiki default * navigation ** mainpage|mainpage ** portal-url|portal ** currentevents-url|currentevents ** recentchanges-url|recentchanges ** randompage-url|randompage ** helppage|help ** sitesupport-url|sitesupport 6514 sysop 16218 2005-07-05T15:50:14Z Juzeris 23 "Source filename" > "Augšuplādējamais fails" Augšuplādējamais fails 6515 sysop 26577 2006-01-10T12:03:16Z Juzeris 23 wiki > html Sīkbildes (<i>thumbnail</i>) izmērs: 6516 sysop 53044 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Paziņot pa e-pastu arī par maznozīmīgiem rakstu labojumiem 6517 sysop 53045 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Atklāt manu e-pasta adresi paziņojumu vēstulēs 6518 sysop 53046 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Paziņot pa e-pastu par izmaiņām manā diskusiju lapā 6519 sysop 53047 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Paziņot pa e-pastu par rakstu izmaiņām 6520 sysop 40277 2006-04-13T19:26:04Z Juzeris 23 "Use external diff by default" > "Pēc noklusējuma izmantot ārēju programmu izmaiņu parādīšanai" Pēc noklusējuma izmantot ārēju programmu izmaiņu parādīšanai 6521 sysop 40275 2006-04-13T19:24:35Z Juzeris 23 lapu izmainīšanai Pēc noklusējuma izmantot ārēju programmu lapu izmainīšanai 6522 sysop 53050 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Rādīt uzraudzītāju skaitu 6523 sysop 16140 2005-07-04T16:03:34Z Juzeris 23 "Show which changes you made to the text. [alt-d]" > "Parādīt, kā esi izmainījis tekstu. [alt-d]" Parādīt, kā esi izmainījis tekstu. [alt-d] 6524 sysop 16009 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Try exact match 6525 sysop 42856 2006-05-01T11:58:27Z Juzeris 23 "Undelete one edit" > "Atjaunot vienu versiju" Atjaunot vienu versiju 6526 sysop 16011 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default The upload directory ($1) is not writable by the webserver. 6527 sysop 16219 2005-07-05T15:55:17Z Juzeris 23 "[$1 Upload a new version of this file]" > "[$1 Augšuplādēt] citu šī faila versiju" [$1 Augšuplādēt] citu šī faila versiju 6528 sysop 37343 2006-03-28T06:13:37Z MediaWiki default This file contains HTML or script code that may be erroneously be interpreted by a web browser. 6529 sysop 53071 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Šis fails satur vīrusu! Sīkāk: $1 6530 sysop 16015 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default User rights management 6531 sysop 16016 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Edit user groups 6532 sysop 16017 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Available groups: 6533 sysop 16018 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Select groups you want the user to be removed from or added to. Unselected groups will not be changed. You can deselect a group with CTRL + Left Click 6534 sysop 16019 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Member of: 6535 sysop 16020 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Changed group membership from $1 to $2 6536 sysop 16021 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Manage user groups 6537 sysop 25932 2006-01-01T13:41:54Z MediaWiki default Enter a username: 6538 sysop 16023 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Add 6539 sysop 16025 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Delete 6540 sysop 16026 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default User \ Topic 6541 sysop 16027 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default User $1 6542 sysop 16029 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default Check this box if you really mean it! 6543 sysop 16030 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default <th>#</th><th>Topic</th><th>Range</th><th>Action</th> 6544 sysop 16031 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default My validation overview 6545 sysop 16032 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default No 6546 sysop 16033 2005-07-03T13:08:55Z MediaWiki default $1 of $2 6547 sysop 16034 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default Revisions for $1 6548 sysop 16035 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default See the validation statistics for "$1" <a href="$2">here</a> 6549 sysop 16036 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default Revision 6550 sysop 16037 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default Your ratings have been stored! 6551 sysop 16038 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default Revision #$1 6552 sysop 16039 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default Revision of $1 6553 sysop 16040 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default details 6554 sysop 16041 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default Show my validations 6555 sysop 16042 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default Time 6556 sysop 16043 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default Project:Validation topics 6557 sysop 16044 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default Validation overview of user $1 6558 sysop 16045 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default Validation of "$1" 6559 sysop 16047 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default Change this text <a href="{{SERVER}}{{localurl:MediaWiki:Val_votepage_intro}}">here</a>! 6560 sysop 16048 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default <b>Never, <i>ever</i>, change something here without <i>explicit</i> community consensus!</b> 6561 sysop 16049 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default Yes 6562 sysop 16050 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default is 6563 sysop 16051 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default iz 6564 sysop 53077 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Nepieciešamā ''MediaWiki'' versija: $1. 6565 sysop 53078 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Lai lietotu šo lapu, nepieciešama ''MediaWiki'' versija $1. Sk. [[Special:versija]]. 6566 sysop 53081 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Apskates 6567 sysop 40289 2006-04-13T19:37:23Z Juzeris 23 all > visas visas 6568 sysop 40288 2006-04-13T19:37:16Z Juzeris 23 all > visas visas 6569 sysop 23903 2005-12-02T02:30:47Z MediaWiki default * E-mail notification is enabled. 6570 sysop 16058 2005-07-03T13:08:56Z MediaWiki default * Pages which have been changed since you last visited them are shown in '''bold''' 6571 sysop 16322 2005-07-08T07:19:26Z Juzeris 23 "Hide" > "Paslēpt" Paslēpt 6572 sysop 16321 2005-07-08T07:18:40Z Juzeris 23 "$1 my edits." > "$1 manus labojumus." $1 manus labojumus. 6573 sysop 16323 2005-07-08T07:19:43Z Juzeris 23 "Show" > "Parādīt" Parādīt 6574 sysop 53097 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Tavs domēns 6575 24224 2005-12-08T12:56:20Z 212.184.29.34 [[Category:Eiropas valstis]] [[als:Kategorie:Russland]] [[an:Category:Rusia]] [[ar:تصنيف:روسيا]] [[ast:Categoría:Rusia]] [[be:Катэгорыя:Расея]] [[bg:Категория:Русия]] [[br:Rummad:Rusia]] [[bs:Category:Rusija]] [[ca:Categoria:Rússia]] [[cs:Kategorie:Rusko]] [[csb:Kategòrëjô:Ruskô]] [[cv:Категори:Раççей]] [[da:Kategori:Rusland]] [[de:Kategorie:Russland]] [[el:Κατηγορία:Ρωσία]] [[en:Category:Russia]] [[eo:Kategorio:Rusio]] [[es:Categoría:Rusia]] [[et:Kategooria:Venemaa]] [[fa:Category:روسیه]] [[fi:Luokka:Venäjä]] [[fr:Catégorie:Russie]] [[gl:Category:Rusia]] [[he:קטגוריה:רוסיה]] [[hr:Kategorija:Rusija]] [[hu:Kategória:Oroszország]] [[id:Kategori:Rusia]] [[io:Category:Rusia]] [[is:Flokkur:Rússland]] [[it:Categoria:Russia]] [[ja:Category:ロシア]] [[ka:კატეგორია:რუსეთი]] [[kk:Category:Ресей]] [[ko:분류:러시아]] [[ku:Kategorî:Rûsya]] [[kv:Category:Россия]] [[la:Categoria:Russia]] [[lb:Category:Russland]] [[lt:Kategorija:Rusija]] [[mk:Категорија:Русија]] [[mo:Category:Русия]] [[na:Category:Russia]] [[nds:Kategorie:Russland]] [[nl:Categorie:Rusland]] [[nn:Kategori:Russland]] [[no:Kategori:Russland]] [[os:Категори:Уæрæсе]] [[pl:Kategoria:Rosja]] [[pt:Categoria:Rússia]] [[ro:Categorie:Rusia]] [[ru:Категория:Россия]] [[sh:Category:Rusija]] [[sk:Kategória:Rusko]] [[sl:Category:Rusija]] [[sr:Категорија:Русија]] [[sv:Kategori:Ryssland]] [[ta:Category:ரஷ்யா]] [[th:Category:ประเทศรัสเซีย]] [[tl:Category:Rusya]] [[tr:Kategori:Rusya]] [[tt:Törkem:Räsäy]] [[uk:Категорія:Росія]] [[uz:Category:Rosiya]] [[vi:Thể loại:Nga]] [[wa:Categoreye:Rûsseye]] [[yi:Category:רוסלאַנד]] [[zh:Category:俄罗斯]] [[zh-min-nan:Category:Lō·-se-a]] 6576 16080 2005-07-04T00:18:00Z Neonz 33 no vācu vikipēdijas no vācu vikipēdijas 6577 16082 2005-07-04T00:26:28Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Fidels Kastro Russ]] #REDIRECT: [[Fidels Kastro Russ]] 6578 16083 2005-07-04T00:27:00Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Fidels Kastro Russ]] #REDIRECT: [[Fidels Kastro Russ]] 6579 16085 2005-07-04T01:09:01Z Neonz 33 Polija-Lietuva (1619). No angļu vikipēdijas. Polija-Lietuva (1619). No angļu vikipēdijas. 6580 52498 2006-06-30T05:51:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Categorie:Voetbal in Letland]] Modifying: [[en:Category:Football in Latvia]] [[Category:Futbols]] [[Category:Sports Latvijā]] [[en:Category:Football in Latvia]] [[fr:Catégorie:Football letton]] [[nl:Categorie:Voetbal in Letland]] [[pt:Categoria:Futebol da Letônia]] 6581 18929 2005-09-03T18:43:50Z Zwobot 201 robot Adding: sv '''Zellis''' ([[Vācu valoda|Vācu]]: ''Geselle'') bija kvalificēts algots strādnieks [[viduslaiki|viduslaikos]], kas beidzis [[cunfte|cunftes]] noteiktu apmācību. Zellis drīkstēja strādāt tikai [[Meistars|meistara]] vadībā. Kad zellis bija noteiktu laiku nostrādājis pie meistara un apguvis amata prasmi, viņš pats varēja kļūt par meistaru. {{stub}} [[Category:Viduslaiki]] [[de:Geselle]] [[en:Journeyman]] [[sv:Gesäll]] 6582 16090 2005-07-04T01:40:22Z Neonz 33 '''Vetseke''' (miris [[1224]]. gada augustā [[Tērbata|Tērbatā]]), pazīstams arī kā '''Vjačko''', bija [[Koknese|Kokneses]] valdnieks 13. gadsimta sākumā. Pēc tautības [[līvs|līvs]], [[pareizticība|pareizticīgais]]. Bija pakļauts [[Polockas kņaziste|Polockas kņazam]], bet 1205. gadā Koknesi iekaro [[Zobenbrāļu ordenis]] un 1207. gadā Vetseke kļust par bīskapa [[Bīskaps Alberts|Alberta]] vasali. 1208. gadā Vetsekem rodas nesaskaņas ar Alberta vasali - Danielu no Lielvārdes pils. Daniels organizēja vācu bruņinieku nakts uzbrukumu Kokneses pilij, izlaupīja to un pašu Vetseki ieslēdza važās. Lai neizraisītos sarežģījumi ar Polocku, Alberts gan pavēlēja atbrīvot Vetseki, bet Koknesē novietoja vācu bruņinieku nodaļu. Vetseke ar saviem karavīriem uzbruka bruņiniekiem, tos iznīcināja un pili nodedzināja, bet, baidīdamies no vācu turpmākās vardarbības, devās uz Krievzemi. Kritis cīņā pret vācu krustnešiem, aizstāvot igauņu pili [[Tartu]], kur vadīja palīgā atsūtītos novgorodiešu karavīrus. [[Category:Latvijas vēsture]] 6583 16091 2005-07-04T01:40:44Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Vetseke]] #REDIRECT: [[Vetseke]] 6584 46624 2006-05-21T09:41:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Трайдзень]], [[lt:Traidenis]] '''Traidens''', pazīstams arī kā '''Traidenis''', bija [[Lietuva|Lietuvas]] valdnieks no 1270. līdz 1282. gadam, ar sēdekli [[Ķērnava|Ķērnavā]]. Sakāva [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] 1270. gadā [[Karūzas kauja|Karūzas kaujā]] un 1279. gadā [[Aizkraukles kauja|Aizkraukles kaujā]]. Pēc tās noslēdz sadarbības līgumu ar [[zemgaļi|zemgaļu]] valdnieku [[Nameisis|Nameisi]]. {{stub}} [[Category:Lietuvas valdnieki]] [[be:Трайдзень]] [[en:Traidenis]] [[lt:Traidenis]] 6585 16095 2005-07-04T01:52:41Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Traidens]] #REDIRECT: [[Traidens]] 6586 45661 2006-05-16T21:17:13Z 85.206.195.229 : ''Šis ir raksts par somugru tautu līviem. Par rokgrupu Līvi skat. rakstu [[Līvi (rokgrupa)]].'' '''Līvi''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Livones''; [[Vācu valoda|vācu]]: ''Liven''; [[Senkrievu valoda|senkrievu]]: ''либь'') ir [[Baltija|Baltijas]] [[Somugri|somugru]] tauta. Rakstītajos vēstures avotos minēti, sākot ar [[XI gadsimts|XI gadsimtu]]. XIII gadsimta sākumā līvus pakļāva [[Zobenbrāļu ordenis]]. {{stub}} [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Somugri]] [[de:Liven]] [[en:Livonian people]] [[et:Liivlased]] [[fi:Liiviläiset]] [[ko:리보니아인]] [[lt:Lyviai]] 6587 16097 2005-07-04T02:03:19Z Neonz 33 Par '''lībiešiem''' sauc * Somugru tautu, skat. [[līvi]] * Arābu tautu, skat. [[lībieši (arābi)]] {{disambig}} 6588 16098 2005-07-04T02:03:41Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Lībieši (nozīmju atdalīšana)]] #REDIRECT: [[Lībieši (nozīmju atdalīšana)]] 6589 16102 2005-07-04T09:25:00Z Neonz 33 '''Atzele''', pazīstama arī kā '''Atzalis''', '''Adzele''', bija [[latgaļi|latgaļu]] valsts, minēta [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]]. [[1111]]. gadā Atzelē iebruka [[Novgorodas kņaziste|Novgorodas]] kņazs [[Mstislavs Vladimirovičs]], bet cieta sakāvi. [[1180]]. gadā pret Atzeli vērsās Novgorodas kņaza [[Mstislavs Drošsirdīgais|Mstislava Drošsirdīgā]] karaspēks. [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā to pakļāva [[Zobenbrāļu ordenis]]. Atzelē ietilpa seši novadi - Gaujene, Alūksne, Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene, un tās teritorija pletās līdz pat [[Mude|Mudes]] upei. {{stub}} [[Category:Latvijas vēsture]] 6590 16103 2005-07-04T09:25:20Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Atzele]] #REDIRECT: [[Atzele]] 6591 16104 2005-07-04T09:25:43Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Atzele]] #REDIRECT: [[Atzele]] 6592 46396 2006-05-21T04:34:44Z YurikBot 213 robot Adding: als, be, br, is, ka, simple, sk, sq, sr, tr '''I gadsimts''' ilga no [[1]]. līdz [[100]]. gadam. == Notikumi == * [[Kristietība|Kristietības]] sākums * [[Romas impērija|Romas impērijas]] izplešanās * [[Vezuvs|Vezuva]] izvirduma laikā tiek iznīcināta [[Pompeji|Pompeju]] pilsēta * [[Budisms]] sasniedz [[Ķīna|Ķīnu]] * [[Tacits]] piemin aistus ([[balti|baltus]]) un suionus ([[zviedri|zviedrus]]) * [[Roma|Romā]] tiek uzcelts [[Kolizejs]] * [[Goti]] apmetas Ziemeļpolijā == Nozīmīgas personas == * [[Jēzus Kristus]] * [[Plīnijs Vecākais]] * [[Tacits]] * [[Nērons]] == Desmitgades un gadi == {| border="0" cellpadding="5" |'''[[0-tie p.m.ē.]]''' |[[9 p.m.ē.]] |[[8 p.m.ē.]] |[[7 p.m.ē.]] |[[6 p.m.ē.]] |[[5 p.m.ē.]] |[[4 p.m.ē.]] |[[3 p.m.ē.]] |[[2 p.m.ē.]] |[[1 p.m.ē.]] | |-style="background: #ffeedd" |style="background: #ffddcc"|'''[[0-tie]]''' |style="background: #ffffff"| |[[1]] |[[2]] |[[3]] |[[4]] |[[5]] |[[6]] |[[7]] |[[8]] |[[9]] |-style="background: #ffeedd" {{DecadeYears|1|#ffddcc|#ffeedd}} |-style="background: #ffeedd" {{DecadeYears|2|#ffddcc|#ffeedd}} |-style="background: #ffeedd" {{DecadeYears|3|#ffddcc|#ffeedd}} |-style="background: #ffeedd" {{DecadeYears2|4|#ffddcc|#ffeedd}} |-style="background: #ffeedd" {{DecadeYears2|5|#ffddcc|#ffeedd}} |-style="background: #ffeedd" {{DecadeYears2|6|#ffddcc|#ffeedd}} |-style="background: #ffeedd" {{DecadeYears2|7|#ffddcc|#ffeedd}} |-style="background: #ffeedd" {{DecadeYears2|8|#ffddcc|#ffeedd}} |-style="background: #ffeedd" {{DecadeYears3|9|#ffddcc|#ffeedd}} |- {{DecadeYears3|10|#ffddcc|#ffeedd}} |} [[Category:Gadsimti]] [[Category:I gadsimts]] [[af:1ste eeu]] [[als:1. Jahrhundert]] [[be:1 стагодзьдзе]] [[bg:1 век]] [[br:Iañ kantved]] [[bs:1. vijek]] [[ca:Segle I]] [[cs:1. století]] [[da:1. århundrede]] [[de:1. Jahrhundert]] [[el:1ος αιώνας]] [[en:1st century]] [[eo:1-a jarcento]] [[es:Siglo I]] [[et:1. sajand]] [[fi:Ensimmäinen vuosisata]] [[fo:1. øld]] [[fr:Ier siècle]] [[fy:1e ieu]] [[gl:Século I]] [[he:המאה ה-1]] [[hr:1. stoljeće]] [[hu:1. század]] [[id:Abad ke-1]] [[io:1ma yar-cento]] [[is:1. öldin]] [[it:I secolo]] [[ja:1世紀]] [[jv:Abad kaping 1]] [[ka:I საუკუნე]] [[ko:1세기]] [[kw:1sa kansblydhen]] [[la:Saeculum 1]] [[lb:1. Joerhonnert]] [[li:Ierste iew]] [[lt:I amžius]] [[mk:1 век]] [[nl:1e eeuw]] [[nn:1. århundret]] [[no:1. århundre]] [[pl:I wiek]] [[pt:Século I]] [[ro:Secolul I]] [[ru:I век]] [[scn:Sèculu I]] [[simple:1st century]] [[sk:1. storočie]] [[sl:1. stoletje]] [[sq:Shekulli I]] [[sr:1. век]] [[sv:000-talet]] [[tr:1. yüzyıl]] [[tt:1. yöz]] [[uk:1 століття]] [[zh:1世纪]] 6593 16114 2005-07-04T10:03:39Z Neonz 33 |style="background: {{{2}}}"|'''[[{{{1}}}0-tie]]''' |style="background: {{{3}}}"|[[{{{1}}}0]] |[[{{{1}}}1]] |[[{{{1}}}2]] |[[{{{1}}}3]] |[[{{{1}}}4]] |[[{{{1}}}5]] |[[{{{1}}}6]] |[[{{{1}}}7]] |[[{{{1}}}8]] |[[{{{1}}}9]] 6594 16112 2005-07-04T10:02:07Z Neonz 33 |style="background: {{{2}}}"|'''[[{{{1}}}0-tie]]''' |style="background: {{{3}}}"|[[{{{1}}}0]] |[[{{{1}}}1]] |[[{{{1}}}2]] |[[{{{1}}}3]] |[[{{{1}}}4]] |[[{{{1}}}5]] |[[{{{1}}}6]] |[[{{{1}}}7]] |[[{{{1}}}8]] |[[{{{1}}}9]] 6595 16113 2005-07-04T10:02:51Z Neonz 33 |style="background: {{{2}}}"|'''[[{{{1}}}0-tie]]''' |style="background: {{{3}}}"|[[{{{1}}}0]] |[[{{{1}}}1]] |[[{{{1}}}2]] |[[{{{1}}}3]] |[[{{{1}}}4]] |[[{{{1}}}5]] |[[{{{1}}}6]] |[[{{{1}}}7]] |[[{{{1}}}8]] |[[{{{1}}}9]] 6596 48869 2006-06-02T12:13:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Tàcit]] [[Image:Gaius Cornelius Tacitus.jpg|thumb|Gajs Kornēlijs Tacits]] '''Pūblijs''' jeb '''Gajs Kornēlijs Tacits''' ([[56]] - [[117]]) ([[latīņu valoda|latīņu]]: ''Publius Cornelius Tacitus'' jeb ''Gaius Cornelius Tacitus'') bija [[Romieši|romiešu]] [[orators]], [[jurists]] un [[senators]], kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem [[vēsturnieks|vēsturniekiem]]. Viņa pazīstamākie darbi ir "Vēsture" (''Historiae'') un "Annāles" (''Annalium ab excessu divi Augusti''). {{stub}} [[Category:Romas impērija]] [[bg:Тацит]] [[bn:কর্নেলিয়ুস তাকিতুস]] [[ca:Tàcit]] [[cs:Tacitus]] [[da:Tacitus]] [[de:Publius Cornelius Tacitus]] [[en:Tacitus]] [[eo:Tacito (verkisto)]] [[es:Tácito]] [[et:Tacitus]] [[eu:Publio Kornelio Tazito]] [[fi:Tacitus]] [[fr:Tacite]] [[he:טקיטוס (היסטוריון)]] [[hu:Tacitus]] [[ia:Tacito]] [[it:Publio Cornelio Tacito]] [[ja:タキトゥス]] [[ko:타키투스]] [[la:Cornelius Tacitus]] [[nl:Publius Cornelius Tacitus]] [[no:Tacitus]] [[pl:Publiusz Korneliusz Tacyt]] [[pt:Publius Cornelius Tacitus]] [[ro:Gaius Cornelius Tacitus]] [[ru:Публий Корнелий Тацит]] [[sr:Тацит]] [[sv:Publius Cornelius Tacitus]] [[uk:Таціт]] [[zh:塔西佗]] 6597 16116 2005-07-04T10:25:18Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Gajs Kornēlijs Tacits]] #REDIRECT: [[Gajs Kornēlijs Tacits]] 6598 16117 2005-07-04T10:26:44Z Neonz 33 Gajs Kornēlijs Tacits. No angļu vikipēdijas. Gajs Kornēlijs Tacits. No angļu vikipēdijas. 6599 16119 2005-07-04T10:27:58Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Gajs Kornēlijs Tacits]] #REDIRECT: [[Gajs Kornēlijs Tacits]] 6600 16121 2005-07-04T10:28:59Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Gajs Kornēlijs Tacits]] #REDIRECT: [[Gajs Kornēlijs Tacits]] 6601 47325 2006-05-24T14:15:23Z Sss 937 Vidzemi raksturo izteiksmīgi dabas objekti: [[Gauja]] – garākā [[Latvija]]s upe (460 km), [[Gaiziņš]] – Latvijas augstākais kalns (311,6m virs j.līm.), [[Gūtmaņala]] – Latvijas lielākā ala (500 m3, 10 m augsta, 12 m plata, 18,8 m dziļa). Vidzemē Baltijas jūras piekrastes ainavu bagātina smilšakmens klintis Mantiņos, akmeņaini līcīši Vitrupē un smilšainās Jūrmalas un Saulkrastu pludmales. Iekšzemē ūdens tūristus vilina līkumotā Gauja. Pārgājieniem vienatnē vai kopā ar ģimeni ļoti piemērota ir Gaujas senleja. Ievērojams dabas tūrisma objekts ir Gaujas nacionālais parks, kas bija pirmais nacionālais parks Latvijā. Senlatviešu pilskalni, viduslaiku pilis, smilšakmens alas, skulptūru dārzs ir atrodami gleznainajos pakalnos pie Gaujas upes. Iespaidīgā dižliepa atgādinās par romantisko Turaidas Rozes leģendu. Sportiska dzīvesveida piekritējiem patiks daudzās labiekārtotās slēpošanas trases, bobsleja un kamaniņu trase, kas atrodamas Siguldā. Amatas upes krasti pārsteigs ar daudziem smilšakmens klinšu atsegumiem - Zvārtes iezis Amatas senielejā ir viens no augstākajiem smilšakmens atsegumiem Latvijā. [[Ērgļi|Ērgļu]] (Ērģeļu) klintis ir varenākās klintis Gaujas krastā. Senās Hanzas savienības pilsētas [[Valmiera]], [[Cēsis]] un [[Limbaži]] piedāvā apskatīt bagātīgo arhitektūras un kultūras pieminekļu klāstu. Cēsu Livonijas Ordeņa viduslaiku pilsdrupās notiek gadskārtēji klasiskās mūzikas festivāli. Ārašu Ezerpils rekonstrukcija aicina iejusties 9.gadsimta gaisotnē, savukārt [[Valmiera]] uzaicina interesentus uz Roka Festivālu, kurā piedalās gan vietējie, gan ārzemju mūziķi. Vienīgais Latvijas šaursliežu bānītis dzelzceļa līnijā [[Gulbene]]-[[Alūksne]] ir unikāls, joprojām funkcionāls tehniskās vēstures piemineklis. {{stub}} {{Latvijas novadi}} [[Category:Latvijas novadi]] [[Category:Vidzeme]] [[et:Vidzeme]] [[lt:Vidžemė]] [[no:Vidzeme]] [[pl:Liwlandia]] 6602 47740 2006-05-27T16:35:59Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/87.226.44.179|87.226.44.179]], atjaunoju versiju, ko saglabāja YurikBot '''Latgale''' ir kultūrvēsturisks novads [[Latvija|Latvijā]]. Atšķirībā no pārējās Latvijas, kur vadošā ticība ir [[luterānisms]], Latgalē dominējošā ir [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu]] baznīca. {{stub}} {{Latvijas novadi}} [[Category:Latvijas novadi]] [[de:Lettgallen]] [[en:Latgale]] [[et:Latgale]] [[fr:Latgale]] [[hu:Latgale]] [[lt:Latgala]] [[nl:Letgallen]] [[no:Latgale]] [[pl:Łatgalia]] [[ru:Латгалия]] [[sv:Lettgallen]] 6603 16130 2005-07-04T12:27:26Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Cēsis]] #REDIRECT: [[Cēsis]] 6604 16132 2005-07-04T12:48:37Z Neonz 33 '''Vendi''' bija etniska grupa [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Latvija|Latvijā]]. [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] ([[13. gadsimts]]) rakstīts, ka vendi, kas padzīti no [[Venta|Ventas]] upes grīvas, mitinājušies senajā kalnā pie [[Rīga|Rīgas]], no kurienes viņi atkal padzīti, un tie aizgājuši uz [[Cēsis|Cēsīm]]. Pēc arheoloģisko izrakumu ziņām, vendi piederējuši pie [[somugri|somugru]] ciltīm. Iespējams, ka vendi radušies sajaucoties [[Kurzeme|Kurzemes]] [[līvi|līviem]] un [[kurši|kuršiem]]. Vendi pilnībā asimilējušies [[latvieši|latviešos]] [[16. gadsimts|16. gadsimtā]]. [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Somugri]] [[en:Vends]] 6605 16133 2005-07-04T12:49:04Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Vendi]] #REDIRECT: [[Vendi]] 6606 29389 2006-02-07T12:11:01Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neonz '''Venno''' ([[latīņu valoda|latīņu]]: ''Wenno'', ''Wynno''; [[vidusaugšvācu valoda|vidusaugšvācu]]: ''Winne'') (? - [[1209]]), pazīstams arī kā '''Vinno''', bija pirmais [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestrs ([[1202]] - [[1209]]). Viņu kopā ar ordeņa priesteri Johanu 1209. gada vasarā [[Rīga|Rīgā]] ar cirvi nogalināja ordeņa brālis [[Vikberts no Sēstas]] (''Soest''), ar kuru bija radušās domstarpības ordeņa iekšējās disciplīnas jautājumos. Viņa laikā tika ierīkotas pirmās ordeņa pilis Latvijā - [[Rīga|Rīgā]], [[Sigulda|Siguldā]] un [[Cēsis|Cēsīs]]. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>- |width="40%" align="center"|[[Zobenbrāļu Ordeņa mestri|Zobenbrāļu Ordeņa mestrs]]<br>1202 - 1209 |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Folkvins]] |} [[Category:Zobenbrāļu Ordeņa mestri]] [[en:Wenno]] 6607 16143 2005-07-04T16:11:58Z Juris 164 6608 52075 2006-06-26T06:09:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:地震]] '''Zemestrīce''' ir zemes virsmas trīcēšana un drebēšana. Zemestrīces parasti rodas [[litosfēras plātnes|litosfēras plātņu]] sadures vietās. Spriegums palielinās, līdz viena no plātnēm beidzot gūst virsroku. Notiek straujš [[trieciens]], kas izraisa zemestrīci. Šādas plātņu sadures parasti notiek 5-15 km dziļumā. Šo zemestrīces cilmvietas centrālo punktu sauc par [[hipocentru]]. Punktu uz Zemes virsas tieši virs hipocentra sauc par [[epicentru]]. Zemestrīces izraisītās svārstības Zemes slāņos sauc par [[seismiskie viļņi|seismiskajiem viļņiem]]. Spēcīgākie viļņi ir hipocentrā, bet, izplatīdamies tālāk, tie pavājinās. == Seismisko viļņu pieraksts == Zemestrīces pētī [[seismologi]]. Aparātu, kuru viņi izmanto seismisko viļnu izraisīto grunts svārstību mērīšanai, sauc par [[seismogrāfs|seismogrāfu]]. Tas sastāv no rotējoša [[cilindrs|cilindra]] [[atspere|atsperē]] pakārtas inertas [[masa|masas]], pie kuras piestiprināts pašrakstītājs. Zemestrīces laika cilindrs vibrē, bet pašrakstītājs uz lentes zīmē līniju, ko sauc par seismogrammu. == Zemestrīču prognozēšana == Seismologi cenšas prognozēt, kur un kad var notikt zemestrīces, lai cilvēki tām sagatavotos. Dažreiz zemestrīci var novērst, iežos iesūknējot [[ūdens|ūdeni]], lai atbrīvotu saķērušās plātnes. Arī neliels [[sprādziens]] var iekustināt plātnes, pirms spriegums ir sasniedzis pieļaujomo lielumu. == Zemestrīču mērīšana == Zemestrīču [[spēks|spēka]] mērīšanai kalpo divas skalas. Pēc [[Rihtera skala|Rihtera skalas]] mērī seismisko viļņu stiprumu, bet pēc [[Merkalli sakla|Merkalli skalas]] nosaka, kadu iespaidu zemestrīce atstājusi uz cilvēkiem un ēkām. Vāja zemestrīce liela pilsētā, kur ir daudz ēku un cilvēku, var izraisīt nopietnākas sekas nekā ļoti spēcīga zemestrīce mazapdzīvotos apvidos. == Lielākās zināmās zemestrīces vēsturē == *[[Šansi zemestrīce]] (1556.gads) *[[Lisabonas zemestrīce]](1755.gads) *[[Ņumadrides zemestrīce]](1811.gads) *[[Sanfrancisko zemestrīce]] (1906.gads) *[[Lielā Kanto zemestrīce]] (1923.gads) *[[Kamčatkas zemestrīces]] (1737. un 1952. gads) *[[Lielā Čīles zemestrīce]] (1960. gads) *[[Lielās Piektdienas zemestrīce]] (1964.gads) *[[Taškentas zemestrīce]] (1976. gads) *[[Armēnijas zemestrīce]] (1988.gads) *[[Lomas Prietas zemestrīce]] (1989.gads) *[[Nortridžas zemestrīce]] (1994.gads) *[[Lielā Hanšiņas zemestrīce]] (1995.gads) *[[Indijas okeāna zemestrīce]] (2004.gads) *[[Sumatras zemestrīce]] (2005.gads) [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Dabas stihijas]] [[af:Aardbewing]] [[ar:زلزال]] [[be:Землятрус]] [[bg:Земетресение]] [[bn:ভূমিকম্প]] [[bs:Potres]] [[ca:Terratrèmol]] [[cs:Zemětřesení]] [[cv:Çĕр чĕтренĕвĕ]] [[cy:Daeargryn]] [[da:Jordskælv]] [[de:Erdbeben]] [[en:Earthquake]] [[eo:Tertremo]] [[es:Sismo]] [[et:Maavärin]] [[eu:Lurrikara]] [[fa:زمین‌لرزه]] [[fi:Maanjäristys]] [[fr:Tremblement de terre]] [[gl:Terremoto]] [[gu:ધરતીકંપ]] [[he:רעידת אדמה]] [[hr:Potres]] [[hu:Földrengés]] [[id:Gempa bumi]] [[io:Ter-tremo]] [[is:Jarðskjálfti]] [[it:Terremoto]] [[ja:地震]] [[ko:지진]] [[lb:Äerdbiewen]] [[lt:Žemės drebėjimas]] [[ms:Gempa bumi]] [[nl:Aardbeving]] [[nn:Jordskjelv]] [[no:Jordskjelv]] [[pl:Trzęsienie ziemi]] [[pt:Terremoto]] [[ro:Cutremur]] [[ru:Землетрясение]] [[scn:Tirrimotu]] [[sh:Potres]] [[simple:Earthquake]] [[sk:Zemetrasenie]] [[sl:Potres]] [[sr:Земљотрес]] [[sv:Jordbävning]] [[th:แผ่นดินไหว]] [[tl:Lindol]] [[tr:Deprem]] [[ug:يەر تەۋرەش]] [[uk:Землетрус]] [[vi:Động đất]] [[wa:Tronnmint d' tere]] [[zh:地震]] [[zh-min-nan:Tē-tāng]] [[zh-yue:地震]] 6609 52516 2006-06-30T06:59:22Z YurikBot 213 robot Adding: als, an, ar, csb, cv, el, eu, fa, fi, ga, gl, he, hr, hu, is, lb, lmo, mk, nn, oc, os, ro, sh, simple, sk, sl, sr, tl, zh-min-nan '''Ģeoloģija''' ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi. :''Sīkākus datus par ģeoloģiju var atrast galvenajā rakstā par '''[[ģeoloģija|ģeoloģiju]]'''.'' [[Category:Zinātne]] [[af:Kategorie:Geologie]] [[als:Kategorie:Geologie]] [[an:Categoría:Cheolochía]] [[ar:تصنيف:جيولوجيا]] [[ast:Categoría:Xeoloxía]] [[be:Катэгорыя:Геалёгія]] [[bg:Категория:Геология]] [[ca:Categoria:Geologia]] [[cs:Kategorie:Geologie]] [[csb:Kategòrëjô:Geòlogijô]] [[cv:Категори:Геологи]] [[da:Kategori:Geologi]] [[de:Kategorie:Geologie]] [[el:Κατηγορία:Γεωλογία]] [[en:Category:Geology]] [[eo:Kategorio:Geologio]] [[es:Categoría:Geología]] [[et:Kategooria:Geoloogia]] [[eu:Kategoria:Geologia]] [[fa:رده:زمین‌شناسی]] [[fi:Luokka:Geologia]] [[fr:Catégorie:Géologie]] [[ga:Catagóir:Geolaíocht]] [[gl:Category:Xeoloxía]] [[he:קטגוריה:גאולוגיה]] [[hr:Kategorija:Geologija]] [[hu:Kategória:Geológia]] [[id:Kategori:Geologi]] [[io:Category:Geologio]] [[is:Flokkur:Jarðfræði]] [[it:Categoria:Geologia]] [[ja:Category:地質学]] [[ko:분류:지질학]] [[la:Categoria:Geologia]] [[lb:Category:Geologie]] [[lmo:Category:Geulugía]] [[lt:Kategorija:Geologija]] [[mk:Категорија:Геологија]] [[nl:Categorie:Geologie]] [[nn:Kategori:Geologi]] [[no:Kategori:Geologi]] [[oc:Categoria:Geologia]] [[os:Категори:Геологи]] [[pl:Kategoria:Geologia]] [[pt:Categoria:Geologia]] [[ro:Categorie:Geologie]] [[ru:Категория:Геология]] [[sh:Category:Geologija]] [[simple:Category:Geology]] [[sk:Kategória:Geológia]] [[sl:Kategorija:Geologija]] [[sr:Категорија:Геологија]] [[sv:Kategori:Geologi]] [[th:หมวดหมู่:ธรณีวิทยา]] [[tl:Category:Heolohiya]] [[tr:Kategori:Jeoloji]] [[uk:Категорія:Геологія]] [[zh:Category:地质学]] [[zh-min-nan:Category:Tē-chit-ha̍k]] 6610 28373 2006-02-05T09:50:55Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/193.219.94.176|193.219.94.176]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 84.237.135.191 '''Kvarcs''' ir viens no visplašāk izplatītajiem [[minerāli]]em. Tas ietilpst lielākajā daļā iežu - gan magmatiskajos, gan metamorfajos, gan [[nogulumieži|nogulumiežos]]. Kvarcs ir izturīgs pret dēdēšanu (iežu noārdīšanos), tāpēc [[smiltis]] pārsvarā sastāv no kvarca graudiņiem, jo visi pārējie minerāli tur ir noārdījušies, palicis tikai kvarcs. Pēc krāsas izšķir daudzus kvarca paveidus : caurspīdīgs kvarcs - kalnu kristāls, rožains - rožu kvarcs, dzeltens - citrīns, violets - ametists, zaļš - prazems, balts - piena kvarcs, pelēks - dūmu kvarcs, melns - morions, dzeltens vai brūngansarkans ar vizuļojošu [[vizla]]s vai hematīta zvīņu ieslēgumiem - avanturīts, slēptkristālisks, bieži šķiedrainas uzbūves puscaurspīdīgs, bezkrāsains, pelēcīgs vai iezilgans - halcedons, pelēks, brūngans necaurspīdīgs halcedona paveids ar mālu un organisko vielu daļiņu piejaukumu - krams, dzeltens, brūngani dzeltens, sarkans vai oranžs halcedons - serdoliks, zaļš, sarkani plankumains vai lāsains halcedons -heliotrops, atsevišķās joslās nokrāsots halcedons dažādās krāsās - ahāts vai onikss, ābeļzaļš halcedons - hrizoprāzs, utt. ===Fizikālās īpašības=== *''Agregāti'' - blīvi un irdeni, graudaini, slēptkristāliski agregāti, garozas, kristāli un to drūzas. *''Krāsa'' - ļoti dažāda, atkarīga no piemaisījumiem, visbiežāk kvarcs ir bezkrāsains, sastopams arī pienbaltā, pelēcīgā, rožainā, dzeltenā, violetā, melnā, zaļganā krāsā. *''Spīdums'' - stiklains, dažreiz taukains. *''Cietība'' - 7 *''Lūzums'' - gliemežnīcas *''Skaldnība'' - nav *''Blīvums'' - 2,5 - 2,8 ===Izmantošana=== Kvarcu izmanto ļoti daudzās jomās - optiskajā rūpniecībā, precīzo aparātu būvē, [[keramika|keramikā]], [[elektrotehnika|elektrotehnikā]], [[metalurģija|metalurģijā]], laboratorijas trauku ražošanai, būvmateriālu rūpniecībā, juvelierizstrādājumu izgatavošanai, un citur. [[Category:Ģeoloģija]] 6611 16154 2005-07-04T20:03:59Z Juris 164 6612 19600 2005-09-12T09:23:58Z Juzeris 23 mazliet vairāk info, attēli, commons '''Lava''' (jeb '''magma''') ir šķidrs [[akmens]], kas lielākoties atrodas dziļākajā [[Zeme]]s [[Zemes garoza|garozā]]. Tās temperatūra ir 650 līdz 1200°C un augstā spiediena dēļ tā mēdz izlauzties virs zemes [[vulkāns|vulkānu]] izvirdumos. [[Image:Aa med.jpg|thumb|Lava [[Havaju salas|Havaju salās]]]] [[Image:Volcano q.jpg|thumb|left|Vulkāna izvirdums [[ASV]]]] {{commons|volcano}} {{stub}} [[Category:Vulkanoloģija]] [[Category:Petroloģija]] [[af:Magma]] [[da:Magma]] [[de:Magma]] [[et:Magma]] [[en:Magma]] [[es:Magma]] [[fa:تفتال (زمین‌شناسی)]] [[fr:Magma (géologie)]] [[he:מאגמה]] [[ko:마그마]] [[lb:Magma]] [[ms:Magma]] [[nl:Magma]] [[ja:マグマ]] [[no:Magma]] [[pl:Magma]] [[th:หินหนืด]] 6613 16157 2005-07-04T20:12:57Z Feens 37 redirekts #redirect [[Lina]] 6614 16159 2005-07-04T21:27:03Z Feens 37 Esenes ģerbonis no de.wiki Esenes ģerbonis no de.wiki 6615 52637 2006-06-30T15:23:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Эссен]] Modifying: [[en:Essen]] '''Esene''' ([[vācu valoda|vācu]] - '''Essen''') - pilsēta [[Vācija|Vācijā]], [[Rūras apgabals|Rūras apgabalā]] [[Rūra|Rūras]] upes krastos. Dibināta jau 845.gadā, tomēr uzplaukumu piedzīvojusi tikai XIX. gs, kad sākās [[dzelzs]] rūdas un [[akmeņogles|akmeņogļu]] ieguve. Esene ir pazīstamākās vācu rūpnieku dinastijas [[Krupi|Krupu]] dzimtā pilsēta. Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] pilsēta pamazām kļuvusi par ievērojamu modernās [[māksla|mākslas]] centru. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Essen'''</font><br>Ziemeļreina-Vestfālene </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lage der Stadt Essen in Deutschland.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Wappenessen gr.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>574 913 <tr><td>Dibināta<td>845.g <tr><td>Federālā zeme<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.essen.de </table> {{commons|Essen}} ====Esene slavena ar==== *Esenes katedrālē atrodas imperatora [[Otto III]] kronis un vecākā saglabājusies [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] skulptūra pasaulē (990.gads).[http://www.bistum-essen.de/dom/goma.htm] *Esenē atrodas ''Villa Hügel'' - Krupa ģimenes māja; mūsdienās muzejs un izstāžu zāle. *Esenē ir Folkvanga muzejs (''Museum Folkwang'') - ievērojams XIX. - XX. gs mākslas muzejs (ekspozīcijā [[Ogists Rodēns|Rodēns]], [[Pjērs-Ogists Renuārs|Renuārs]], [[Vincents van Gogs|van Gogs]], [[Pols Sezāns|Sezāns]], [[Pols Gogēns|Gogēns]], [[Marks Šagāls|Šagāls]], [[Salvadors Dalī|Dalī]] utt.). ==Galerija== <gallery> Image:Essen-Kupferstich-Merian.png|Esene 1647.gadā Image:Stadtbibliothek Essen.jpg|Esenes pilsētas bibliotēka Image:Museum Folkwang Front 1.jpg|Folkvanga muzeja ieeja </gallery> <gallery> Image:Villa Hügel erster Stock.jpg|''Villa Hügel'' interjers Image:Aalto-Theater 02.jpg|[[Alvars Ālto|Ālto]] projektētā Esenes opera Image:Drei Ringe von Krupp.jpg|Krupa kompānijas [[logo]] </gallery> [[Category:Vācijas pilsētas]] [[ar:إسن]] [[ca:Essen]] [[de:Essen]] [[el:Έσσεν]] [[en:Essen]] [[eo:Essen]] [[es:Essen]] [[et:Essen]] [[fi:Essen]] [[fr:Essen]] [[he:אסן]] [[id:Essen, Nordrhein-Westfalen]] [[it:Essen]] [[ja:エッセン]] [[la:Assindia]] [[nds:Essen]] [[nl:Essen (Duitsland)]] [[no:Essen]] [[pl:Essen]] [[pt:Essen]] [[ru:Эссен]] [[simple:Essen]] [[sv:Essen]] [[tl:Essen, Alemanya]] [[tr:Essen]] [[zh:埃森]] 6616 16161 2005-07-04T21:30:40Z Feens 37 redirekts #redirect [[Esene]] 6617 16166 2005-07-04T22:03:51Z Feens 37 #redirect [[Apvienotā Karaliste]] 6618 42545 2006-04-30T10:29:50Z Juzeris 23 +Category:Pilsētu uzskaitījumi [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000. <table border=0 cellpadding=4 cellspacing=2 width=100%> <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Pilsēta kopš'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''Valsts daļa''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Belfāsta]] (''Belfast'')<td>1888.g<td>274 770<td>[[Ziemeļīrija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Birmingema]]''' (''Birmingham'')<td>1086.g<td>984 333<td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Bredforda]] (''Bredford'')<td>1897.g<td>299 310<td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Bristole]]''' (''Bristol'')<td>XI.gs<td>430 713<td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Edinburga]]''' (''Edinburgh'')<td>XI.gs<td>435 791<td>[[Skotija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Glāzgova]]''' (''Glasgow'')<td>VI.gs<td>610 268<td>[[Skotija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Halla]] (''Kingston upon Hull'')<td>1299.g<td>302 296<td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kārdifa]] (''Cardiff'')<td>1905.g<td>302 139<td>[[Velsa]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Koventrija]] (''Coventry'')<td>1345.g<td>308 313<td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lestera]] (''Leicester'')<td>ap 50.g<td>339 239<td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Līdsa]]''' (''Leeds'')<td>1893.g<td>455 123<td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Liverpūle]]''' (''Liverpool'')<td>1207.g<td>468 945<td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Londona]]''' (''London'')<td>I.gs<td>7 421 209<td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Mančestra]] (''Manchester'')<td>1853.g<td>395 515<td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Plimuta]] (''Plymouth'')<td>1928.g<td>247 297<td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Stoka pie Trentas]] (''Stoke-on-Trent'')<td>1925.g<td>260 419<td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>'''[[Šefīlda]]''' (''Sheffield'')<td>1893.g<td>447 047<td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Sanderlenda]] (''Sunderland'')<td>1992.g<td><td>[[Anglija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Volverhemptona]] (''Wolverhampton'')<td>2000.g<td>252 791<td>[[Anglija]] </table> [[Category:Apvienotās Karalistes pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[cy:Rhestr dinasoedd y Deyrnas Unedig]] [[de:Liste der Städte im Vereinigten Königreich]] [[en:City status in the United Kingdom]] [[fi:Luettelo Yhdistyneen kuningaskunnan kaupungeista]] [[fr:Statut des cités au Royaume-Uni]] [[it:Status di city nel Regno Unito]] [[pt:Lista de cidades no Reino Unido]] [[ru:Статус города]] [[uk:Список міст Великобританії]] [[zh:自治城市]] 6620 16175 2005-07-05T06:34:52Z Juzeris 23 Lielbritānijas pilsētu uzskaitījums pārdēvēju par Apvienotās Karalistes pilsētu uzskaitījums: [[Apvienotā Karaliste]] #redirect [[Apvienotās Karalistes pilsētu uzskaitījums]] 6622 52426 2006-06-29T12:54:24Z YurikBot 213 robot Adding: ar, be, da, de, en, eo, es, et, fi, fr, id, it, ja, ka, ko, lt, nl, no, pl, pt, ru, sr, sv [[Category:Apvienotā Karaliste|Pilsētu uzskaitījums]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[ar:تصنيف:مدن المملكة المتحدة]] [[be:Катэгорыя:Гарады Вялікабрытаніі]] [[da:Kategori:Det Forenede Kongeriges byer]] [[de:Kategorie:Ort in Großbritannien]] [[en:Category:Cities in the United Kingdom]] [[eo:Kategorio:Urboj de Britio]] [[es:Categoría:Localidades del Reino Unido]] [[et:Kategooria:Suurbritannia linnad]] [[fi:Luokka:Yhdistyneen kuningaskunnan kaupungit]] [[fr:Catégorie:Ville du Royaume-Uni]] [[id:Kategori:Kota di Britania Raya]] [[it:Categoria:Città del Regno Unito]] [[ja:Category:イギリスの都市]] [[ka:კატეგორია:დიდი ბრიტანეთის ქალაქები]] [[ko:분류:영국의 도시]] [[lt:Kategorija:Jungtinės Karalystės miestai]] [[nl:Categorie:Stad in het Verenigd Koninkrijk]] [[no:Kategori:Byer i Storbritannia]] [[pl:Kategoria:Miasta Wielkiej Brytanii]] [[pt:Categoria:Cidades do Reino Unido]] [[ru:Категория:Города Великобритании]] [[sr:Категорија:Градови у Уједињеном Краљевству]] [[sv:Kategori:Orter i Storbritannien]] 6623 34831 2006-03-19T13:06:25Z YurikBot 213 robot Adding: hr Modifying: es '''Jimu''' (&#31070;&#27494;&#22825;&#30343;; ''Jinmu Tenn&#333;'') bija [[Japāna]]s imperators, kas 7. gadsimtā pirms mūsu ēras dibināja Japānas valsti. {{stub}} [[Category:Japānas imperatori]] [[ar:جينمو تينو]] [[de:Jimmu]] [[en:Emperor Jimmu]] [[es:Emperador Jinmu]] [[fi:Jimmu]] [[fr:Jimmu]] [[hr:Jimmu Tenno]] [[it:Jimmu imperatore del Giappone]] [[ja:神武天皇]] [[ko:진무 천황]] [[nl:Jinmu]] [[pl:Jinmu]] [[pt:Jinmu]] [[sv:Jimmu Tenno]] [[zh:神武天皇]] 6624 16202 2005-07-05T11:02:08Z Juzeris 23 kat. [[Category:Japāna]] 6625 16225 2005-07-05T16:09:41Z Juzeris 23 eksperimentēju *[[Aizsargs (nozīmju atdalīšana)]] *[[Austrālija]] *[[Lc]] *[[Lpp]] *[[Lībieši (nozīmju atdalīšana)]] *[[Pasaules karš (nozīmju atdalīšana)]] *[[Salvadora]] *[[Ulmanis (nozīmju atdalīšana)]] [[Category:Vikipēdija|Saites uz nozīmju atdalīšanas lapām]] [[Category:Nozīmju atdalīšana|*]] 6627 16236 2005-07-05T23:03:34Z Feens 37 Frankfurtes katedrāle no en.wiki Frankfurtes katedrāle no en.wiki 6628 16237 2005-07-05T23:08:11Z Feens 37 Deutsche Bank logo no en.wiki {{logo}} Deutsche Bank logo no en.wiki {{logo}} 6629 44827 2006-05-13T22:17:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[uz:Frankfurt am Main]] :''Skat. arī [[Frankfurte pie Oderas]].'' '''Frankfurte pie Mainas''' ([[vācu valoda|vācu]] - '''Frankfurt am Main''') - pilsēta [[Vācija|Vācijā]], [[Maina|Mainas]] upes krastos. Gadsimtiem bijusi Vācijas politiskais, tirdzniecības un finanšu centrs. Pilsētas iesaukas - ''Bankfurt'' vai ''Mainhattan''. Frankfurte ir [[Johans Volfgangs fon Gēte|Gētes]] un [[Rotšīldi|Rotšīldu]] dzimtā pilsēta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Frankfurt am Main'''</font><br>Hesene </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Karte frankfurt am main in deutschland.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Wappen-frankfurt.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>648 034<br>ap 5 milj. (aglom.) <tr><td>Rakstos<td>749.g <tr><td>Federālā zeme<td>[[Hesene]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.frankfurt.de </table> {{commons|Frankfurt am Main}} == Īsa vēsture == 749.gadā [[Kārlis Lielais]] pirmoreiz sasauc Franfurtē impērijas sapulci un baznīcas [[sinode|sinodi]], bet no 855.gada līdz pat 1791.gadam pilsētā tiek vēlēti vācu [[imperators|imperatori]]. No 1562.gada imperatori Frankfurtē tika arī kronēti, līdz tam tas notika [[Āhene|Āhenē]]. No 1150.gada Frankfurtē notika impērijas gadatirgi (''messe''), bet no 1478.gada tika rīkoti arī grāmatu gadatirgi. Pati pilsēta no 1372.gada līdz pat 1866.gadam, kad to anektē Prūsija, bija Imperatora brīvpilsēta (''Reichsstadt''). Frankfurtē pēc [[1848.gada revolūcija Vācijā|1848.gada revolūcijas]] sanāca pirmais parlaments vācu zemē t.s. [[Frankfurtes parlaments]] (''Nationalversammlung''), kuru 1849.gadā atcēla Prūsijas karalis. XX.gs 30-ajos gados Frankfurtes universitātē radās t.s. [[Frankfurtes skola]] - viens no ietekmīgākajiem [[filosofija|filosofijas]] un [[socioloģija|socioloģijas]] virzieniem XX.gadsimtā ([[Teodors Adorno]], [[Herberts Markūze]], [[Ērihs Fromms]] u.c.). Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] Frankfurte kļuva par [[ASV]] okupācijas zonas administratīvo centru, un 1949.gadā ar vienas balss pārsvaru zaudēja balsojumā par [[VFR]] galvaspilsētu (par galvaspilsētu izvēlējās [[Bonna|Bonnu]]). == Frankfurte pie Mainas slavena ar == *Viduslaikos Frankfurtē tika vēlēti, bet Frankfurtes katedrālē kronēti vācu karaļi. *Tā ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem. Šeit atrodas [[Eiropas Centrālā banka]], kā arī lielāko Vācijas komercbanku (''[[Deutsche Bank]]'', ''[[Dresdner Bank]]'' un ''[[Commerzbank]]'') galvenie biroji; Frankfurtes birža ir lielākā Vācijā un viena no lielākajām pasaulē. *Pilsētas centrā ir [[debesskrāpji|debesskrāpju]] rajons - reta parādība [[Eiropa|Eiropā]]. ''Commerzbank-Tower'' līdz 2004.gadam bija augstākā celtne Eiropā (tagad augstākā ir ''Триумф-Палас'' dzīvojamā māja [[Maskava|Maskavā]]). *Frankfurtes starptautiskā lidosta ir viena no trijām lielākajām Eiropā. *Frankfurtes grāmatu tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē. *Kulinārijā slavena ar Frankfurtes desiņām. == Galerija == <gallery> Image:Römer, Frankfurt.jpg|''Römer'', Frankfurtes vecais rātsnams Image:Frankfurt cathedral.jpg|Frankfurtes katedrāle Image:Sonnenuntergang Frankfurt.jpg|Frankfurte saulrietā Image:Deutsche-Bank-Frankfurt-am-Main.jpg|''Deutsche Bank'' galvenais birojs Image:Commerzbank Tower in Frankfurt.jpg|''Commerzbank'' galvenais birojs Image:DB logo.gif|''Deutsche Bank'' logo </gallery> [[Category:Vācijas pilsētas]] [[af:Frankfurt am Main]] [[als:Frankfurt am Main]] [[ar:فرانكفورت]] [[ast:Frankfurt]] [[bg:Франкфурт на Майн]] [[bs:Frankfurt]] [[ca:Frankfurt del Main]] [[cs:Frankfurt nad Mohanem]] [[cy:Frankfurt]] [[da:Frankfurt am Main]] [[de:Frankfurt am Main]] [[el:Φρανκφούρτη]] [[en:Frankfurt]] [[eo:Frankfurto ĉe Majno]] [[es:Fráncfort]] [[et:Frankfurt]] [[fa:فرانکفورت]] [[fi:Frankfurt am Main]] [[fr:Francfort-sur-le-Main]] [[gl:Fráncfort - Frankfurt am Main]] [[he:פרנקפורט]] [[hr:Frankfurt na Majni]] [[id:Frankfurt]] [[is:Frankfurt]] [[it:Francoforte sul Meno]] [[ja:フランクフルト・アム・マイン]] [[ka:ფრანკფურტ-ამ-მაინი]] [[ko:프랑크푸르트]] [[ku:Frankfurt]] [[lt:Frankfurtas prie Maino]] [[nds:Frankfort an'n Main]] [[nl:Frankfurt am Main]] [[nn:Frankfurt am Main]] [[no:Frankfurt am Main]] [[pl:Frankfurt nad Menem]] [[pt:Frankfurt am Main]] [[ro:Frankfurt]] [[ru:Франкфурт-на-Майне]] [[simple:Frankfurt]] [[sk:Frankfurt nad Mohanom]] [[sl:Frankfurt na Majni]] [[sr:Франкфурт на Мајни]] [[sv:Frankfurt am Main]] [[th:แฟรงค์เฟิร์ต]] [[uz:Frankfurt am Main]] [[vi:Frankfurt am Main]] [[zh:法兰克福]] 6630 16245 2005-07-06T07:41:33Z Juzeris 23 no en: {{GFDL}} no en: {{GFDL}} 6631 16248 2005-07-06T07:53:21Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Frankfurte pie Mainas]] 6632 16249 2005-07-06T07:54:06Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Frankfurte pie Mainas]] 6633 16250 2005-07-06T07:54:32Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Frankfurte pie Mainas]] 6634 16252 2005-07-06T08:02:22Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Frankfurte pie Mainas]] 6635 42366 2006-04-29T11:14:30Z YurikBot 213 robot Modifying: [[el:Σεισμός 2004 Ινδικού ωκεανού]] 2004. gada 26. decembrī, pulksten 07:58:53 (00:58:53 pēc Griničas laika zonas), Indijas okeānā notika zemūdens [[zemestrīce]], kura zinātniekiem pazīstama kā '''Sumatras – Adamānas zemestrīce'''. Zemestrīce izraisīja [[cunami]], kura bija viena no moderno laiku vēstures postošākajām [[katastrofa|katastrofām]], nogalinot 265 000 cilvēkus. [[Image:350px-2004-tsunami.jpg|right|thumb|framed|Cunami Taizemē]] Tika izvirzītas vairākas versijas par zemestrīces stiprumu, variējot no 9,0 līdz 9,3 ballēm (tādā gadījumā tā ir otrā spēcīgākā zemestrīce, kuru reģistrējis [[seismogrāfs]]), lai gan pašreiz apgalvo, ka zemestrīces stiprums bija 9,15 balles. 2005. gada maijā zinātnieki paziņoja, ka pati zemestrīce ilgusi apmēram desmit minūtes, kamēr parasti zemestrīces risinās dažas sekundes; tas izraisīja to, ka visa planēta pārvietojās pa dažiem centimetriem ([http://edition.cnn.com/2005/TECH/science/05/19/sumatra.quake/index.html CNN]). Tā arī izraisīja zemestrīces citos planētas attālos apgabalos, ieskaitot [[Aļaska|Aļasku]] ([http://sciencenow.sciencemag.org/cgi/content/full/2005/520/1 žurnāls Science]). Zemestrīce notika Indijas okeānā uz ziemeļiem no [[Simuēla sala|Simuēlas salas]], kas atrodas uz ziemeļiem no [[Indonēzija|Indonēzijas]]. Cunami, kura viļņi bija pat 30 metrus augsti, iznīcināja Indonēzijas, Dienvidindijas, [[Šrilanka|Šrilankas]], [[Taizeme|Taizemes]] un citu valstu krastus. Cunami izraisīja postījumus un nāvi pat tik tālu kā [[Āfrika|Āfrikas]] krastos, kas atradās līdz 8 000 km no tā [[epicentrs|epicentra]]. Cunami laikā bojā gāja vismaz 200 000 līdz 310 000 cilvēku. Indonēzijā 2005. gada februārī tika atrasti apmēram 500 cilvēku līķu dienā, un tika uzskatīts, ka skaita pieaugums varētu turpināties vēl līdz jūnijam. Iespējams, īstais bojā gājušo skaits nekad netiks uzzināts, jo liela daļa cilvēku tika ieskaloti okeānā. Sanitārie dienesti brīdināja, ka bojā gājušo skaits var arī palielināties izpostītajos apgabalos iespējamo [[epidēmijas|epidēmiju]] dēļ. == Zemestrīces raksturojums == Sākumā tika paziņots, ka zemestrīce bija 6,8 balles spēcīga pēc [[Rihtera skala|Rihtera skalas]]. [[Klusā okeāna Cunami brīdinājumu centrs (PTWC)]], noteica, ka zemestrīce bijusi 8,5 balles spēcīga. [[ASV Ģeologijas centrs (USGS)]] sākumā paziņoja, ka tā bijusi 8,1 balles spēcīga, bet pēc rūpīgākas analīzes ziņoja, ka tā bijusi stiprāka - 8,5, 8,9 un beigās pat 9,0 balles. 2005. gada februārī daži zinātnieki paziņoja, ka zemestrīces spēks bijis 9,3 balles. Lai gan Klusā okeāna Cunami brīdinājumu centrs piekrita šim paziņojumam, ASV Ģeoloģijas centrs joprojām apgalvo, ka zemestrīce bija 9,0 balles spēcīga. Pašlaik zemestrīces stiprums tiek vērtēts ar 9,15 ballēm pēc Rihtera skalas. Zemestrīces [[hipocentrs]] atradās 3,316°Z, 95,854°A (3° 19′ Z, 95° 51,24′ A), apmēram 160 km uz rietumiem no [[Sumatra|Sumatras]] 30 km dziļumā. Pašu zemestrīci (neskaitot cunami) varēja sajust pat [[Bangladeša|Bangladešā]], [[Indija|Indijā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Taizeme|Taizemē]], [[Singapūra|Singapūrā]] un [[Maldivu salas|Maldivu salās]]. Kopš 1900. gada vienīgās zemestrīces ar lielāku spēku bija 1960.gadā notikusī [[Lielā Čīles zemestrīce]] (9,5 balles), 1964. gada notikusī [[Lielās Piektdienas zemestrīce]] (9,2 balles). Katra no šīm zemestrīcēm izraisīja cunami Klusajā okeānā, bet bojā gājušo skaits nebija tik milzīgs, tikai daži tūkstoši - iespējams, tāpēc, ka šajā reģionā iedzīvotāju blīvums ir ievērojami zemāks. ==Tektoniskās plātnes == Ģeogrāfiskā mērogā zemestrīce bija neparasti liela. Apmēram 1200 km gara lūzuma līnija pārvietojās apmēram par 15 metriem gar [[subdukcijas zona|subdukcijas zonu]], kur [[Indijas plātne]] paiet zem [[Birmas plātne|Birmas plātnes]]. Pārvietošanās nenotika uzreiz, bet gan divās fāzēs, kuru periodus atdalīja dažas minūtes. Seismogrāfiskie dati norāda uz to, ka pirmajā fāzē radās [[lūzums]], kurš bija apmēram 400 km garš, 100 km plats un atradās 30 km dziļumā. Lūzums pārvietojās ar ātrumu 2 km/s jeb 7200 km/h, sākoties pie [[Acehas sala|Acehas salas]] krastiem un pārvietojās uz ziemeļrietumiem. Apmēram 100 sekunžu pauze bija iestājusies, pirms lūzums pārvietojās Adamanu un Nikobāru salu virzienā. [[Image:2004 Indonesia Tsunami Complete.gif|right|framed|thumb|Cunami pārvietošanās animācija]] Indijas plātne ir Indijas–[[Austrālija]]s plātnes daļa, kura atrodas zem [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] un [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] un pārvietojas ar ātrumu 6 cm/gadā. Indijas plātne satiekas ar Birmas plātni Zundas lūzumā. Šajā punktā Indijas plātne paiet zem Birmas plātnes, uz kuras atrodas [[Nikobāru salas]], [[Adamānu salas]] un [[Sumatra]]s ziemeļi. Indijas plātne slīd dziļāk un dziļāk zem Birmas plātnes, līdz ieži izkūst un radītā spiediena ietekmē iznāk ārā caur vulkānu atverēm. Okeāna pamatne pacēlās pa vairākiem metriem, kas izkustināja apmēram 30 km3 ūdens masas un izsauca postošo cunami. Cunami neradās no viena punkta avota, kā parasti nepareizi attēlots ilustrācijās, bet gan gar visu 1200 km lūzuma līniju. Indijas okeāna pamatnes pacelšanās būtiski palielināja okeāna tilpumu, kas palielināja ūdens līmeni par 0,1 mm. ==Pēcgrūdieni un citas zemestrīces== Tika ziņots par daudziem pēcgrūdieniem, kuru epicentri bija Adamanu un Nikobāru salu rajonā un kas sekoja nākamajās dienās. Lielākais pēcgrūdiens bija 8,7 balles spēcīgs. Pārējie pēcgrūdieni bija 6,6 bales spēcīgi un turpinājās nākamās dažas dienas. 2004. gadā tikai trīs dienas pirms lielās zemestrīces notika 8,1 balles spēcīga zemestrīce, kuras epicentrs bija pie [[Jaunzēlande]]s rietumu krasta. Tas ir diezgan neparasti, jo zemestrīces ar spēku 8,0 balles parasti rodas tikai vidēji vienreiz gadā. Daži seismologi uzskatīja, ka šī zemestrīce varēja būt lielās zemestrīces [[katalizators]], jo šī zemestrīce atradās uz tās pašas lūzuma plātnes. ==Zemestrīces spēks == Zemestrīces atbrīvotā enerģija bija vienāda ar 4,3 [[eksadžouls|eksadžouliem]]. Šis enerģijas daudzums ir vienlīdzīgs ar 100 gigatonnām TNT vai arī ar enerģijas daudzumu, ko ASV patērē sešos mēnešos. Tas izraisīja to, ka Zemes virsma pārvietojās par 20–30 cm, līdzīgi kā [[Mēness]] izsauc [[paisums|paisumu]] un [[bēgums|bēgumu]]. Trieciena viļņus varēja just gandrīz pa visu planētu, piemēram, [[Oklahoma|Oklahomā]] tika novērota 3 mm vertikālā kustība. Tiek uzskatīts, ka visa Zemes virsa ir pacēlusies pa vienu centimetru. Lielās masas pārvietošanās un masīvās enerģijas atbrīvošanās rezultātā tika ietekmēta Zemes rotācija. Noteiktu skaitļu vēl nav, bet teorētiskie modeļi apgalvo, ka dienas garums saīsinājās par 2,68 mikrosekundēm (2,68 [[µs]]) (apmēram viena miljardā daļa no dienas). ==Cunami raksturojums== Pēkšņā vertikālās pamatnes izkustēšanās par dažiem metriem izkustināja milzīgu ūdens masu, kas arī izsauca cunami. Cunami, kurš izraisa postījumus tālu no savas rašanās vietas, dažreiz sauc par "telecunami", un to visdrīzāk parasti izsauc pamatnes vertikālā kustība, nevis horizontālā kustība. Cunami seklā ūdenī uzvedas citādi nekā dziļā ūdenī. Dziļā ūdenī cunami veido nelielu vilni, kurš parasti pārvietojas ar ātrumu no 500 līdz 1000 km/h; seklā ūdenī tuvu krastam, cunami palēnina ātrumu līdz pat 10 km/h un izveido lielos, iznīcinošos vilņus. Zinātnieki, kuri pētija postījumus Acehas salā, secināja, ka vilnis sasniedza no 24 līdz 30 metru augstumu. Ar [[satelīts|satelīta]] palīdzību tika noteikts cunami viļņa augstums atklātā okeānā, tā maksimums bija 60 cm. Tas bija pirmais šāda veida novērojums. Šos novērojumus nevarēja tomēr izmantot, lai brīdinātu cilvēkus, jo satelīti nebija veidoti šim mērķim un tiem vajadzēja vairākas stundas, lai izanalizētu datus. Paša cunami viļņa [[enerģija]] bija apmēram 5 [[megatonna|megatonnas]]. Tas ir apmēram divas reizes vairāk enerģijas kā visu izmantoto sprāgstvielu enerģija [[Otrais pasaules karš|Otrajā Pasaules karā]] kopā (ieskaitot abas atombumbas). Daudzās vietās vilnis iestiepās pat 2 km iekšzemē. ==Brīdināšana == Neskatoties uz to, ka no cunami rašanās brīža līdz brīdim, kad tas sasniedza krastu, pagāja vairākas stundas, cilvēki bija pārsteigti par cunami; Indijas okeānā nav cunami brīdināšanas sistēmas. Brīdināšana par cunami nav vienkārša, jo dziļā ūdeni viļņi ir ļoti nelieli un, lai tos novērotu, vajag izveidot veselu sensoru tīklu. Sensoru uzstādīšana ir vēl lielāka problēma. Pārsteigti bija arī zinātnieki, jo sākotnējais zemestrīces stipruma vērtējums bija 8,1 balle. Iespējamība, ka zemestrīce ir bijusi spēcīgāka, tika izvirzīta tikai tad, kad cunami bija jau sasniedzis krastu. Cunami parasti rodas Klusajā okeānā, jo tur atrodas tektoniski visaktīvākais rajons uz Zemes - "Uguns gredzens" -, un efektīva cunami brīdināšanas sistēma tur jau ir izveidota. Lai gan "Uguns gredzens" iestiepjas arī Indijas okeānā, vietā, kur notika zemestrīce, nebija cunami brīdināšanas sistēmas, jo tur cunami notiek ļoti reti; pēdējais nopietnais cunami notika 1883. gadā, kad uzsprāga [[Krakatau vulkāns]]. ==Postījumi un bojā gājušie== Pavisam bojā gāja 265 000 cilvēku, desmitiem tūkstošu pazuda un apmēram miljons palika bez mājām. Sākumā pēc zemestrīces tika paziņots, ka bojā gājuši tikai daži simti cilvēku, taču nosauktie skaitļi strauji palielinājās ik dienas. ==Ietekmētās valstis == Zemestrīce un cunami ietekmēja vairākas dienvidaustrumu Āzijas valstis, ieskaitot Indonēziju, Šrilanku, Indiju, Taizemi, Maldīvu salas, Somāliju, Malaiziju un citas valstis. Cunami skartajā reģionā tajā laika atpūtās daudzu valstu iedzīvotāji, it īpaši no Austrālijas un dažām Eiropas valstīm. No tādām valstīm kā [[Zviedrija]] un [[Vācija]] šajā katastrofā gāja bojā vairāk nekā 500 iedzīvotāju. == Video == [http://www.asiantsunamivideos.com Cunami video] [[Category:Ģeogrāfija]] [[ar:زلزال المحيط الهندي 2004]] [[be:Землятрус ля Суматры 2004]] [[bg:Земетресение в Индийския океан (26 декември 2004)]] [[ca:Tsunami de l'Oceà Índic]] [[cy:Tsunami Cefnfor India 2004]] [[da:Jordskælvet i Det Indiske Ocean 2004]] [[de:Seebeben im Indischen Ozean 2004]] [[el:Σεισμός 2004 Ινδικού ωκεανού]] [[en:2004 Indian Ocean earthquake]] [[eo:Hinda-Oceana Tertremo en 2004]] [[es:Terremoto del Océano Índico de 2004]] [[et:2004. aasta India ookeani maavärin]] [[fa:زلزله‌ی ۲۰۰۴ میلادی در اقیانوس هند]] [[fi:Vuoden 2004 Intian valtameren maanjäristys]] [[fr:Tremblement de terre du 26 décembre 2004]] [[gl:Terremoto do Océano Índico 2004]] [[he:רעידת האדמה באוקיינוס ההודי (2004)]] [[hi:हिंद महासागर सूनामी चेतावनी प्रणाली तंत्र]] [[id:Gempa bumi Samudra Hindia 2004]] [[it:Maremoto dell'Oceano Indiano]] [[ja:スマトラ島沖地震]] [[kn:೨೦೦೪ ಹಿ೦ದೂ ಮಹಾಸಾಗರದ ಭೂಕ೦ಪ]] [[ko:2004년 인도양 지진 해일 사태]] [[ms:Gempa bumi 26 Disember 2004]] [[nl:Aardbeving Indische Oceaan 2004]] [[no:Jordskjelvet i Indiahavet 2004]] [[pl:Trzęsienie ziemi na Oceanie Indyjskim, 2004]] [[pt:Terramoto do Índico de 2004]] [[ro:Cutremurul din Oceanul Indian din 2004]] [[ru:Землетрясение в Индийском океане в 2004 году]] [[sl:Potres v Indijskem oceanu (2004)]] [[sr:Цунами у Индијском океану 2004.]] [[sv:Jordbävningen i Indiska oceanen 2004]] [[th:แผ่นดินไหวในมหาสมุทรอินเดีย พ.ศ. 2547]] [[uk:Землетрус в Індонезії 2004]] [[zh:2004年印度洋大地震]] [[zh-min-nan:2004 nî Ìn-tō·-iûⁿ tōa tē-tāng]] 6636 16255 2005-07-06T10:49:30Z Juris 164 6637 16256 2005-07-06T10:50:16Z Juris 164 6638 16257 2005-07-06T10:50:39Z Juris 164 6639 16258 2005-07-06T10:51:50Z Juris 164 6640 32083 2006-02-27T07:00:10Z 210.72.12.70 {{NowCommons|Image:2004 Indonesia Tsunami Complete.gif}} 6641 16263 2005-07-06T11:20:39Z Feens 37 redirekts #redirect [[Dīsburga]] 6642 16264 2005-07-06T11:20:44Z Feens 37 redirekts #redirect [[Dīsburga]] 6643 16265 2005-07-06T11:22:03Z Feens 37 redirekts #redirect [[Drēzdene]] 6644 16267 2005-07-06T11:26:00Z Feens 37 #redirect [[Diseldorfa]] 6645 16268 2005-07-06T11:26:05Z Feens 37 pāradres. #redirect [[Diseldorfa]] 6646 16269 2005-07-06T11:27:01Z Feens 37 pāradr. #redirect [[Brēmene]] 6647 16270 2005-07-06T11:27:54Z Feens 37 pāradr. #redirect [[Berlīne]] 6649 16275 2005-07-06T12:08:52Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Stīvs Džobss]] 6650 16276 2005-07-06T12:09:55Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Stīvs Džobss]] 6651 50887 2006-06-18T04:44:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Suuri chileläinen maanjäristys]], [[it:Grande Terremoto Cileno]] '''Lielā Čīles zemestrīce''', kura notika 1960. gada 22. maijā, ir spēcīgākā novērotā zemestrīce. Tā notika 19:11 pēc [[Griniča|Griničas]] laika, tās spēks bija 9.5 balles pēc [[rihtera skala|Rihtera skalas]] un tā notika [[Čīle|Čīles]] dienvidu daļā. Iepriekšējā dienā 100 km uz ziemeļiem bija notikušas vairākas zemestrīces, kuru spēks bija 8.0 balles. Zemestrīces epicentrs atradās [[Valdivija|Valdivijā]], apmēram 700 km uz dienvidiem no [[Santjago]]. Zemestrīce izraisīja cunami, kurš šķērsoja Kluso okeānu un izpostīja Havaju salas, kā arī Dienvidamerikas krastus. Zemestrīcē un [[cunami]] bojā gāja apmēram 3000 cilvēki. Neskatoties uz to, ka zemestrīce bija ļoti spēcīga, lielākā daļa cilvēku gāja bojā cunami laikā. [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Zemestrīces]] [[Category:Čīle]] [[bg:Чилийско земетресение]] [[de:Großes Chile-Erdbeben]] [[en:Great Chilean Earthquake]] [[es:Terremoto de Valdivia de 1960]] [[fi:Suuri chileläinen maanjäristys]] [[fr:Tremblement de terre de 1960 au Chili]] [[it:Grande Terremoto Cileno]] [[ja:チリ地震]] [[pl:Trzęsienie ziemi w Chile, 1960]] [[pt:Grande Terremoto do Chile]] 6652 16281 2005-07-06T16:33:02Z Juris 164 6653 16282 2005-07-06T16:33:18Z Juris 164 6654 16283 2005-07-06T16:33:39Z Juris 164 6655 51200 2006-06-19T03:18:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Karfreitagsbeben]] '''Lielās Piektdienas [[zemestrīce|zemestrīce]]''' (arī saukta par '''Lielo [[Aļaska|Aļaskas]] zemestrīci''') notika 1964. gada 27. martā un bija spēcīgākā zemestrīce [[ASV]] vēsturē. Zemestrīces, kuras laikā gāja bojā 131 cilvēks, epicentrs atradās Prinča Viljama šaurumā, un tās spēks bija 9,2 balles.[[Image:200px-Good Friday Earthquake 1964 03 28 loc.jpg|right|thumb|framed|Lielās Piektdienas zemestrīces epicentra atrašanās vieta. ]] == Zemestrīce == Pulksten 17:36 (3:36 no rīta pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]]), lūzuma līnija, kas atradās netālu no Koledžas fjorda Prinča Viljama šaurumā starp Klusā Okeāna un Ziemeļamerikas plātnēm, negaidīti sāka pārvietoties. Zemestrīce turpinājās trīs vai piecas minūtes. Okeāna pamatne izskustējās un izraisīja [[cunami]], kas noveda pie liela upuru skaitu un īpašumu bojajumiem. Zemes vertikālā pārvietošanās par 11,5 metriem ietekmēja zemes virsmu 250 000 km² platībā. Gāja bojā 131 cilvēks. Pašā zemestrīcē gāja bojā deviņi cilvēki, 106 cunami laikā un 16 no cunami citur. Bojājumi tika lēsti ap $300 000 000 (1964. gada dolāros; 2005. gada dolāros tas būtu aptuveni 1,8 miljardi dolāru). == Ankoridžas rajons == [[Image:180px-AlaskaQuake-FourthAve.jpg|right|thumb|framed|Iela Ankoridžā]] Vislielākie bojājumi bija Ankoridžā, 120 km uz ziemeļrietumiem no epicentra. Zemestrīces rezultātā gāja bojā deviņi cilvēki. Ankoridžā nebija cunami, taču pilsēta smagi cieta, jo tās daļas bija būvētas uz māla pamatnes un tur notika zemes nogruvums. ===Citur Aļaskā=== Lielākā daļa pilsētu, kas atrodas Prinča Viljama šaurumā, it īpaši galvenās [[osta|ostas]], bija smagi izpostītas seismiskās aktivitātes, cunami un ugunsgrēku dēļ. Valdezas pilsēta bija pilnībā iznīcināta, un pēc tam to pārvietoja par 4 km uz rietumiem. Dažas inuītu apmetnes, kuras atradās tuvu jūrai, tika pilnībā iznīcinātas. ===Citur=== [[Kalifornija|Kalifornijā]] cunami rezultātā gāja bojā 12 cilvēki. Cieta dažas pilsētas gar ASV piekrasti, kā arī [[Havaju salas]]. Nenozīmīgi bojājumi maziem kuterīšiem, laivām tika nodarīti pat [[Losandželosa|Losandželosā]]. [[Image:180px-AlaskaQuake-Tire.jpg|left|thumb|framed|Koka dēlis, kuru cunami iztriecis caur mašīnas riepai.]] [[Category:Aļaska]] [[Category:Zemestrīces]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[af:Goeie Vrydag-aardbewing]] [[de:Karfreitagsbeben]] [[en:Good Friday Earthquake]] [[fi:Pitkäperjantain maanjäristys]] [[he:רעידת יום שישי הטוב]] [[hu:Nagypénteki földrengés]] [[ja:アラスカ地震]] [[no:Langfredagsjordskjelvet i Alaska]] [[pl:Trzęsienie wielkopiątkowe]] 6656 16291 2005-07-06T21:38:00Z Feens 37 Hamburgas osta no de.wiki Hamburgas osta no de.wiki 6657 16294 2005-07-06T23:02:42Z Feens 37 No en.wiki No en.wiki 6658 26738 2006-01-12T20:10:53Z Feens 37 '''Hamburga''' ([[vācu valoda|vācu]] - '''Hamburg''') - sena ostas pilsēta un [[Vācijas fedrālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijā]], [[Elba|Elbas]] upes grīvā, netālu no tās ietekas [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. Otra lielākā (aiz [[Berlīne|Berlīnes]]) Vācijas pilsēta un Vācijas lielākā osta. Veido atsevišķu Hamburgas [[Vācijas federālās zemes|federālo zemi]]. [[Johanness Brāmss|Brāmsa]] dzimtā pilsēta. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Freie und Hansestadt Hamburg'''</font><br>federālā zeme </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Hamburg.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Hamburga_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>1 733 846<br>ap 4 milj. (aglom.) <tr><td>Dibināta<td>834.g <tr><td>Federālā zeme<td>[[Hamburga]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.hamburg.de </table> {{commons|Hamburg}} == Īsa vēsture == Hamburga radās 9.gs sākumā, bet 834.gadā šeit tika nodibināta [[bīskapija]], un tās pirmais bīskaps [[Ansgars]] tiek godināts par Ziemeļvalstu [[apustulis|apustuli]]. Tomēr 845.gadā [[vikingi|vikingu]] kuģu flote uzbrūk pilsētai un to noposta. Divus gadus pēc tam tiek nodibināta kopēja Hamburgas-[[Brēmene|Brēmenes]] bīskapija, bet kad 1030.gadā, 1066.gadā un 1072.gadā [[poļi]] uzbrūk pilsētai, bīskapija tiek pārcelta uz Brēmeni. 1241.gadā Hamburga kopā ar [[Lībeka|Lībeku]] nodibina savienību, ko uzskata par [[Hanza|Hanzas]] sākumu. XVI.gs 20-ajos gados Hamburga pāriet [[protestantisms|protestantismā]], un uzņem daudz bēgļu no [[Nīderlande|Nīderlandes]] un [[Francija|Francijas]]. 1768.gadā, kad pilsēta atrodas [[Dānija|Dānijas]] pakļautībā, tai tiek piešķirts [[Impērijas brīvpilsēta|Impērijas brīvpilsētas]] statuss. Ļoti strauji Hamburga attīstas XIX.gs beigās, kad iedzīvotāju skaits četrkāršojas. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Hamburga tiek ļoti stipri nopostīta, pēc dažu pētnieku domām civiliedzīvotāju upuru skaits no sabiedroto aviācijas uzlidojumiem ir lielāks kā [[Drēzdene|Drēzdenes]] bombardēšanā. == Hamburga slavena == *Hamburga ir viena no lielākajām ostām pasaulē (2.lielākā [[Eiropa|Eiropā]] (aiz [[Roterdama|Roterdamas]]) un 9.lielākā pasaulē). *Hamburga ir Vācijas masu mēdiju biznesa galvaspilsēta, šeit bāzējas trīs lielākās Vācijas izdevniecības - ''Axel Springer Verlag'' , ''Gruner Jahr'' un ''Heinrich Bauer Verlag''. *Hamburgā savu karjeru sāka [[Bītli]]. *Rēperbānis ir iela Hamburgā - pazīstams [[sarkano lukturu rajons|sarkano lukturu]] un izklaides rajons. == Galerija == <gallery> Image:Hamburg Jungfernstieg (1890-1900).jpg|Hamburga ap 1900.gadu Image:Hamburg.Rathaus.jpeg|Hamburgas rātsnams Image:St Katharinen Hamburg (1).jpg|Sv.Katrīnas baznīca Image:HH4.jpg|Skats uz Hamburgas ostu </gallery> {{Vācijas zemes}} [[Category:Vācijas federālās zemes]] [[Category:Vācijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[ar:&#1607;&#1575;&#1605;&#1576;&#1608;&#1585;&#1594;]] [[bg:&#1061;&#1072;&#1084;&#1073;&#1091;&#1088;&#1075;]] [[bs:Hamburg]] [[ca:Hamburg]] [[cs:Hamburk]] [[da:Hamborg]] [[de:Hamburg]] [[en:Hamburg]] [[eo:Hamburgo]] [[es:Hamburgo]] [[fa:&#1607;&#1575;&#1605;&#1576;&#1608;&#1585;&#1711; (&#1570;&#1604;&#1605;&#1575;&#1606;)]] [[fi:Hampuri]] [[fr:Hambourg]] [[he:%D7%94%D7%9E%D7%91%D7%95%D7%A8%D7%92]] [[hu:Hamburg (tartomány)]] [[id:Hamburg]] [[it:Amburgo]] [[ja:&#12495;&#12531;&#12502;&#12523;&#12463;]] [[ko:&#54632;&#48512;&#47476;&#53356;]] [[ku:Hamburg]] [[la:Hamburgum]] [[nds:Hamborg]] [[nl:Hamburg]] [[nn:Hamburg]] [[no:Hamburg]] [[pl:Hamburg]] [[pt:Hamburgo]] [[ru:&#1043;&#1072;&#1084;&#1073;&#1091;&#1088;&#1075;]] [[simple:Hamburg]] [[sk:Hamburg]] [[sv:Hamburg]] 6659 16296 2005-07-06T23:11:03Z Feens 37 pāradres. #redirect [[Hamburga]] 6664 16329 2005-07-08T11:21:40Z Evija T 132 6668 16335 2005-07-08T12:29:17Z Evija T 132 6669 16336 2005-07-08T12:31:28Z Evija T 132 6670 16337 2005-07-08T12:31:40Z Evija T 132 6671 16338 2005-07-08T12:31:57Z Evija T 132 6672 16339 2005-07-08T12:32:34Z Evija T 132 6673 16340 2005-07-08T12:32:48Z Evija T 132 6674 16341 2005-07-08T12:43:06Z Evija T 132 6675 16342 2005-07-08T12:43:27Z Evija T 132 6676 16343 2005-07-08T12:43:49Z Evija T 132 6677 16344 2005-07-08T12:44:39Z Evija T 132 6678 47453 2006-05-25T21:16:08Z Knakts 848 +kat '''Ārstnieciskais baldriāns''' ''(Valeriana officinalis)'' ir [[baldriānu dzimta|baldriānu dzimtai]] ''(Valerianaceae)'' piederošs [[ārstniecības augi|ārstniecības augs]]. Tam piemīt sedatīvas jeb nomierinošas un spazmolītiskas jeb savelkošas un [[spazmas|spazmas]] mazinošas īpašības. Tautā baldriāns galvenokārt pazīstams kā dabisks nomierinošs līdzeklis. Baldriāns ir daudzgadīgs ziedaugs. [[Image:Valeriana officinalis1.jpg|thumb|400px|left|''Valeriana officinalis'']] ---- ====Auga nosaukuma izcelsme==== Baldriāna dzimtas latīniskais nosaukums &mdash; ''Valerianaceae'' &mdash; cēlies no darbības vārdiem ''&ldquo;valere&rdquo;'', kas nozīmē &ldquo;būt veselam&rdquo; un ''&ldquo;valero&rdquo;'' – &ldquo;būt stipram&rdquo;. Vēl kāda versija norāda uz baldriāna saikni ar [[romieši|romiešu]] imperatoru Valeriānu ''(Publius Licinius Valerianus, 253-260 A.D.)''. Iespējams, augs ticis nodēvēts imperatora vārdā, bet tik pat labi iespējams, ka abi &mdash; gan augs, gan imperators &mdash; savus latīniskos vārdus guvuši tieši savu īpašību dēļ. ---- ====Sugas apraksts==== Baldriāns ir liels, aptuveni 40-170 cm garš [[lakstaugi|lakstaugs]] ar taisnu, rievainu un dobu stublāju, kas augšdaļā nedaudz zaro. Tā čemurveidīgās ziedkopās sakārtotie sīkie ziediņi ir baltā, maigi rozā vai gaiši violetā krāsā.<br> Augu ļoti atpazīstamu dara tā spēcīgā un specifiskā saknes smarža, bet ziediem un lapām šīs saldenās smaržas tikpat kā nav. Tomēr, ja baldriāna laksts tiks noplūkts un izkaltēts, tas atpazīstami smaržos.<br> Baldriāns zied no jūnija līdz septembrim; tā auglis &mdash; brūns riekstiņš ar lidmatiņiem.<br> ---- ====Auga izplatība un biotipi==== Latvijā šis augs ir bieži sastopams visā valsts teritorijā. Baldriāns aug mitrās, pat purvainās pļavās, grāvmalās un krūmājos, ūdens un purvāju tuvumā. ---- ====Auga ārstnieciskās īpašības==== Baldriāns kopš izseniem laikiem pazīstams kā sedatīvs līdzeklis. Tas mazina baiļu sajūtu, nemieru, satraukumu un [[bezmiegs|bezmiegu]].<br> Baldriāns arī mazina [[kuņģis|kuņģa]] un [[zarnas|zarnu]] spazmas, veicina kuņģa, zarnu un [[žults]] dziedzeru sekrēciju, paplašina [[asinsvadi|asinsvadus]] un pazemina [[asinsspiediens|asinsspiedienu]]. Auga preparātus iesaka lietot arī sievietēm [[grūtniecība|grūtniecības]] [[toksikoze|toksikozes]] gadījumā vai [[klimaktērijs|klimaktērija]] laikā.<br> Viduslaikos to lietoja arī [[epilepsija|epilepsijas]] ārstēšanā, tomēr mūsdienu medicīna šādu lietojumu vairs neatzīst.<br> ---- ====Ārstniecisko preparātu pagatavošana==== Baldriāna [[droga|drogas]] gatavo no tā saknēm un sakneņiem, tomēr [[tautas medicīnā|tautas medicīnā]] tēju un uzlējumu pagatavošanai un vannas peldēm izmanto arī auga ziedus, galvenokārt &mdash; kaltētus.<br> Auga saknes tiek ievāktas septembra beigās un oktobra sākumā. Tad tās attīra no [[augsne|augsnes]] paliekām, skalo, sasmalcina un žāvē ap 30-40&deg;C grādu temperatūrā. Lai pagatavotu baldriāna sakņu tēju, iesaka lietot 1 tējkaroti kaltējuma uz 1 glāzi ūdens un vārīt 10 minūtes. Tomēr iespējams šīs proporcijas, kā arī vārīšanas ilgumu variēt, atkarībā no devas vēlamā stipruma, lietotāja vecuma vai lietošanas konkrētā mērķa.<br> Auksta baldriāna uzlējuma pagatavošanai izmanto proporciju 1 ēdamkarote drogu uz 1 glāzi ūdens, ko lieto pēc 24 stundām, nokāšot un atkārtoti dzerot 1 dienas laikā.<br> Lai pagatavotu nomierinošu peldi, jāaplej 8-10 ēdamkarotes drogu ar 1 litru verdoša ūdens. Šādam maisījumam jāļauj ievilkties vismaz 3 stundas, tad jāizkāš un jāpievieno vannas ūdenim.<br> Kaltētas baldriāna drogas var uzglabāt līdz pat 3 gadiem.<br> ---- ====Baldriāna iedarbība uz kaķiem==== Baldriāns ļoti īpatnēji iedarbojas uz visiem kaķveidīgajiem [[dzīvnieki|dzīvniekiem]] &mdash; mazajiem [[mājas kaķis|mājas kaķiem]] un lielajiem savvaļas ([[lauva|lauvām]], [[puma|pumām]], [[tīģeris|tīģeriem]], u.c.), un tā iedarbība uz šiem dzīvniekiem nav sedatīva, bet gan ir spēcīgi uzbudinoša. Kaķis mēģinās piekļūt kaltētām drogām, izrakt baldriāna sakni, apēst baldriāni saturošu tableti (piem., Polijā ''&ldquo;Labofarm&rdquo;'' ražoto ''&ldquo;Antistress&rdquo;'') un ostīt baldriāna tinktūru. Vairumam kaķu baldriāns ir kā [[eiforija|eiforiju]] radoša [[narkotika]], kam nav iespējams pretoties. Pēc uzbudinājuma perioda, kad dzīvnieks ir iztrakojies, seko dziļš, stundām ilgs [[miegs]].<br> Līdzīgu ietekmi uz [[kaķu dzimta|kaķu dzimtas]] dzīvniekiem atstāj arī [[kaķumētra]] ''(Nepeta cataria)''. ---- ====Ārējās saites==== * [http://www.latvijasdaba.lv/ Sugu enciklopēdija '&ldquo;Latvijas daba'&rdquo;] * [http://latvijas.daba.lv/ '&ldquo;Latvijas dabas'&rdquo; kopskats] [[Category:Ārstniecības augi|Baldrians, arstnieciskais]] [[Category:baldriānu dzimtas augi]] [[ca:Valeriana]] [[cs:Kozlík lékařský]] [[de:Echter Baldrian]] [[en:Valerian (plant)]] [[eo:Valeriano]] [[es:Valeriana officinalis]] [[fr:Valériane officinale]] [[it:Valeriana officinalis]] [[nl:Echte valeriaan]] [[no:Legevendelrot]] [[pl:Kozłek lekarski]] [[sv:Läkevänderot]] [[uk:Валеріана лікарська]] 6679 50960 2006-06-18T10:05:39Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ug:سىنك]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Cinks, Zn, 30</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>7140 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>692.68 K (419.53oC)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1180 K (907oC)</td></tr> <tr> </table> '''Cinks''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Zn un atomskaitli 30. Cinks ir amfotērs [[metāls]]. Cinks ir samērā aktīvs metāls, tapēc dabā nav sastopams brīvā veidā. Cinku iegūst reducējot oksīdu un sulfīdu rūdas. Savienojumos cinkam var būt vērtība +1 vai +2 (lielākoties). {{commons|Zinc}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[af:Sink]] [[ar:خارصين]] [[ast:Cinc]] [[bg:Цинк]] [[bs:Cink]] [[ca:Zinc]] [[cs:Zinek]] [[cy:Sinc]] [[da:Zink (grundstof)]] [[de:Zink]] [[en:Zinc]] [[eo:Zinko]] [[es:Zinc]] [[et:Tsink]] [[fa:روی (فلز)]] [[fi:Sinkki]] [[fr:Zinc]] [[he:אבץ]] [[hr:Cink]] [[hu:Cink]] [[id:Seng]] [[io:Zinko]] [[is:Sink]] [[it:Zinco]] [[ja:亜鉛]] [[ko:아연]] [[ku:Çînko]] [[la:Zincum]] [[lt:Cinkas]] [[mi:Konutea]] [[nl:Zink (element)]] [[nn:Sink]] [[no:Sink]] [[oc:Zinc]] [[pl:Cynk]] [[pt:Zinco]] [[ro:Zinc]] [[ru:Цинк]] [[sh:Cink]] [[simple:Zinc]] [[sk:Zinok]] [[sl:Cink]] [[sr:Цинк]] [[sv:Zink]] [[th:สังกะสี]] [[tr:Çinko]] [[ug:سىنك]] [[uk:Цинк]] [[vi:Kẽm]] [[zh:锌]] 6680 52733 2006-07-01T06:08:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Selenyum]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Selēns, Se, 34</td></tr> <tr><td>[[Atommasa]]</td><td>78,69 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>4390 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>494 K (221&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>958 K (685&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Selēns''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Se un atomskaitli 34. Selēns ir [[nemetāls]]. Dabā sastopams selenīdu veidā, kā piemaisījums sulfīdu rūdām. Selēnu ražo no [[varš|vara]] rafinēšanas blakusproduktiem. Lai arī selēns brīvā veidā nav pārāk toksisks, daži tā savienojumi ir visai indīgi. Savienojumos selēnam var būt vērtība -2 un +6. Selēns var veidot selēnskābi (H2SeO4) (analogs [[sērskābe|sērskābei]]), kas ir stipra skābe. Selēnu agrāk lietoja par pusvadītāju, taču tam nav diezko labas īpašības. Selēnu lieto [[stikls|stikla]] ražošanā, atkrāsošanai. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Selenium]] [[ca:Seleni]] [[cs:Selen]] [[da:Selen]] [[de:Selen]] [[el:Σελήνιο]] [[en:Selenium]] [[eo:Seleno]] [[es:Selenio]] [[et:Seleen]] [[fa:سلنیوم]] [[fi:Seleeni]] [[fr:Sélénium]] [[he:סלניום]] [[hr:Selenij]] [[hu:Szelén]] [[io:Selenio]] [[is:Selen]] [[it:Selenio]] [[ja:セレン]] [[ko:셀레늄]] [[la:Selenium]] [[lt:Selenas]] [[nl:Seleen]] [[nn:Selen]] [[no:Selen]] [[oc:Selèni]] [[pl:Selen]] [[pt:Selênio]] [[ru:Селен]] [[sl:Selen]] [[sr:Селен]] [[sv:Selen]] [[th:ซีลีเนียม]] [[tr:Selenyum]] [[ug:سېلېن]] [[uk:Селен]] [[zh:硒]] 6681 53383 2006-07-03T06:43:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Tellür]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Telūrs, Te, 52</td></tr> <tr><td>[[Atommasa]]</td><td>127,60 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>6240 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>722,66 K (449,51&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1261 K (988&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Telūrs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Te un atomskaitli 52. Telūrs ir nemetāls. Dabā telūrs parasti ir sastopams telurīdu veidā, lai gan var būt sastopams arī brīvā veidā. Savienojumos telūram var būt vērtības -2 un +6. Tāpat, kā [[selēns]], telūrs arī ir pusvadītājs. Telūru galvenokārt lieto sakausējumiem (ar [[svins|svinu]], [[dzelzs|dzelzi]] vai [[varš|varu]]). {{commons|tellurium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ca:Tel·luri]] [[cs:Tellur]] [[de:Tellur]] [[en:Tellurium]] [[eo:Teluro]] [[es:Telurio]] [[et:Telluur]] [[fi:Telluuri]] [[fr:Tellure]] [[he:טלור]] [[hr:Telurij]] [[hu:Tellúr]] [[io:Telurio]] [[is:Tellúr]] [[it:Tellurio]] [[ja:テルル]] [[ko:텔루륨]] [[lt:Telūras]] [[nl:Telluur]] [[nn:Tellur]] [[no:Tellur]] [[oc:Telluri]] [[pl:Tellur]] [[pt:Telúrio]] [[ru:Теллур]] [[sl:Telur]] [[sr:Телур]] [[sv:Tellur]] [[th:เทลลูเรียม]] [[tr:Tellür]] [[ug:تېللۇر]] [[uk:Телур]] [[vi:Telua]] [[zh:碲]] 6682 50778 2006-06-17T05:00:28Z Yyy 146 ++ <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Polonijs, Po, 84</td></tr> <tr><td>[[Atommasa]]</td><td>209 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>9196 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>527 K (254&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1235 K (962&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Polonijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Po un atomskaitli 84. Visi polonija izotopi ir radioaktīvi. Dabā polonijs ir sastopams urāna rūdās. Poloniju lieto par radiācijas avotu. {{commons|polonium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ast:Poloniu]] [[ca:Poloni]] [[cs:Polonium]] [[da:Polonium]] [[de:Polonium]] [[en:Polonium]] [[eo:Polonio]] [[es:Polonio]] [[et:Poloonium]] [[fa:پولونیوم]] [[fi:Polonium]] [[fr:Polonium]] [[gl:Polonio (elemento)]] [[he:פולוניום]] [[hr:Polonij]] [[hu:Polónium]] [[io:Polonio]] [[is:Pólon]] [[it:Polonio]] [[ja:ポロニウム]] [[ko:폴로늄]] [[ku:Polonyûm]] [[lt:Polonis]] [[nl:Polonium]] [[nn:Polonium]] [[no:Polonium]] [[oc:Polòni]] [[pl:Polon]] [[pt:Polônio]] [[ru:Полоний]] [[simple:Polonium]] [[sr:Полонијум]] [[sv:Polonium]] [[th:พอโลเนียม]] [[uk:Полоній]] [[zh:钋]] 6683 16357 2005-07-09T07:32:12Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Munameģis]] 6684 16358 2005-07-09T07:32:49Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Munameģis]] 6685 52088 2006-06-26T10:01:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[ta:ஆல்க்கைன்]] '''Alkīni''' ir nepiesātināti [[ogļūdeņraži]], kas satur vienu trīskāršo saiti. Alkīni var pievienot [[ūdens|ūdeni]] veidojot karbonilsavienojumus. Alkīni ir vēl reaģētspējīgāki par [[alkēni]]em. Visnozīmīgākais un pazīstamākais alkīns ir etīns jeb [[acetilēns]]. [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Ķīmija]] [[ar:ألكاين]] [[ca:Alquí]] [[da:Alkyn]] [[de:Alkine]] [[en:Alkyne]] [[eo:Alkino]] [[es:Alquino]] [[et:Alküünid]] [[fi:Alkyyni]] [[fr:Alcyne]] [[he:אלקין]] [[it:Alchini]] [[ja:アルキン]] [[la:Alkinum]] [[nl:Alkyn]] [[pl:Alkin]] [[pt:Alcino]] [[ru:Алкины]] [[sr:Алкин]] [[su:Alkuna]] [[sv:Alkyn]] [[ta:ஆல்க்கைன்]] [[uk:Алкіни]] [[zh:炔]] 6686 16362 2005-07-09T09:07:25Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Mātes plate]] 6687 16363 2005-07-09T09:11:22Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Mātes plate]] 6689 16371 2005-07-10T10:49:51Z Feens 37 redirekts #redirect [[Tartu]] 6691 43605 2006-05-06T21:59:25Z Juzeris 23 precizēju kat., -kat.:Bioloģija '''Parastā vīgrieze''' ''(Filipendula ulmaria)'' ir [[rožu dzimta|rožu dzimtai]] ''(Rosaceae)'' piederošs, bieži sastopams, bet ļoti vērtīgs [[ārstniecības augi|ārstniecības augs]]. Kopš seniem laikiem pazīstamas tās daudzās ārstnieciskās īpašības, un senie [[druīdi]] to uzskatīja par sakrālu augu.<br> Vīgrieze izceļas ar spēcīgo, saldi [[medus|medaino]] smaržu, turklāt vienlīdz labi smaržo gan tā ziedi, gan laksti. Tādēļ vīgriezes nereti tiek izmantotas, darinot [[vīns|vīnu]] un [[alus|alu]], bet, lai kādu telpu padarītu smaržīgu, tās mēdz kaisīt uz grīdas. <br> [[Image:Filipendula-ulmaria.JPG|thumb|400px|left|''Filipendula ulmaria'']] ====Auga nosaukuma izcelsme==== Tieši šīs saldenās smaržas dēļ, piemēram, angļu valodā vīgriezi dēvē par ''&ldquo;Meadowsweet&rdquo;'' (~ &ldquo;pļavusaldme&rdquo; no ''&ldquo;meadow&rdquo;'' = pļava + ''&ldquo;sweet&rdquo;'' = salds). Bet tās latīniskā nosaukuma izcelsme ir mazliet neskaidra. ''&ldquo;Ulmaria&rdquo;'' tulkojumā no latīņu valodas nozīmē &ldquo;gobai līdzīgs&rdquo;, tomēr skaidrs, ka patiesībā vīgriezei ar [[goba|gobu]] ''(Ulmus)'' maz kopīga. Kā citas ''Filipendula'' sugas var minēt: ''F. kamtschatica'', ''F. multijuga'', ''F. palmata'', ''F. purpurea'', ''F. rubra'', ''F. vestita'' un ''F. vulgaris''.<br> ---- ====Sugas apraksts==== Parastā vīgrieze ir daudzgadīgs [[lakstaugi|lakstaugs]], garumā aptuveni 50-150 cm, ar taisnu, kailu un nereti iesārtu vai violetu stublāju, plūksnaini saliktām smailām lapām un 5 dzeltenbaltām vainaglapām. Smalkie, krēmbaltie ziedi nevienādās, kuplās un skarainās ziedkopās rotā stublāja galotni. Vīgrieze zied no jūnija līdz agram septembrim. Tās auglis &mdash; someņu kopauglis.<br> '''''NB!''''' Ļoti līdzīga parastajai vīgriezei ir [[lielziedu vīgrieze]] ''(F. vulgaris)'', kura atšķirama pēc platākām, mazāk plūksnās sakārtotām lapām, 6 vainaglapām, lielākiem ziediņiem un mazliet atšķirīgas smaržas. Lielziedu vīgrieze tiek uzskatīta par retāku un vērtīgāku ārstniecības augu nekā parastā vīgrieze.<br> ---- ====Auga izplatība un biotipi==== Atsevišķās vietās parastā vīgrieze atrodama gan aukstajos [[Ziemeļi|ziemeļos]], gan siltajos [[Dienvidi|dienvidos]] un kalnainajos [[Austrumi|austrumos]]. Tā ir plaši izplatīta [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], ieviesta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un aug visā [[Latvija|Latvijas]] teritorijā. Tās [[biotips|biotipi]] ir ļoti dažādi: sausākas un mitras pļavas, ēnaini meži un saulaini izcirtumi, upju, grāvju, ezeru un citu ūdenstilpņu krasti un purvāji un to malas.<br> ---- ====Auga ārstnieciskās īpašības==== Vīgriezei piemīt daudz dziedinošu īpašību. Līdzīgi kā [[ārstnieciskais baldriāns]] ''(Valeriana officinalis)'', tā ir nomierinoša, mazina sāpes un spazmas un pazemina asinsspiedienu; līdzīgi kā [[Divšķautņu asinszāle|asinszāle]] ''(Hypericum perforatum)'', tā attīra asinis un visu organismu, stiprina asinsvadus un aptur asiņošanu, mazina iekaisumus un dziedē brūces. Vīgrieze ir ļoti noderīga saaukstēšanās, gripas vai angīnas gadījumā &mdash; tās ziedu novārījums izraisa svīšanu, mazina galvassāpes un temperatūru un dziedē rīkles iekaisumu un klepu, turklāt augs satur arī [[salicileļļa|salicileļļu]] un [[A vitamīns|A]] un [[C vitamīns|C vitamīnus]], tādēļ vīgriezi mēdz dēvēt par &ldquo;dabisko [[aspirīns|aspirīnu]]&rdquo;. Vīgrieze ir diurētiska, un to izmanto [[nierakmeņi|nierakmeņu]] un [[ascīts|ascīta ]] gadījumos. Augs arī mazina tūsku, tādēļ no vīgriežu lapām savulaik veidoja kompreses un lika gan cilvēkiem, gan [[zirgs|zirgiem]] pie satūkušām kājām un sasitumiem. Agrāk vīgriezi uzskatīja par zirgiem labu barību un pat par vērtīgām zālēm pret dažādām lopu kaitēm.<br> ---- ====Ārstniecisko preparātu pagatavošana==== No vīgriezes ziediem var pagatavot, piemēram: * stipru tēju pret saaukstēšanos – pagatavošanai izmanto proporcijas 15 gramu drogu uz 1 l verdoša ūdens; * aukstu uzlējumu pret saaukstēšanos &mdash; izmanto 1 tējkaroti drogu uz glāzi auksta ūdens, maisījumu pirms lietošanas noturot 8 stundas; * nomierinošu novārījumu &mdash; ņem 1 tējkaroti ziedu uz glāzi ūdens, slēgtā traukā karsē ūdens peldē 15 minūtes, bet pēc tam notur 45 minūtes un izkāš; šādu novārījumu lieto pa 2 ēdamkarotēm pirms katras ēdienreizes; * ārstniecisku ziedi pret apdegumiem un ādas kaitēm &mdash; sajaucot drogas ar vazelīnu attiecībā 1:3. Ļoti spēcīgas drogas var pagatavot arī no vīgriezes saknēm, un šīs drogas mazākā koncentrācijā tālāk izmanto līdzīgi kā vīgriezes ziedus.<br> Vīgriezi, tāpat kā asinszāli, nav ieteicams lietot ilgstoši un lielās devās.<br> ---- ====Ārējās saites==== * [http://www.latvijasdaba.lv/ Sugu enciklopēdija '&ldquo;Latvijas daba'&rdquo;] * [http://latvijas.daba.lv/ '&ldquo;Latvijas dabas'&rdquo; kopskats] [[Category:Rožu dzimtas augi|Vigrieze, parasta]] [[Category:Ārstniecības augi|Vigrieze, parasta]] [[cs:Tužebník jilmový]] [[da:Almindelig Mjødurt]] [[de:Echtes Mädesüß]] [[en:Meadowsweet]] [[fi:Mesiangervo]] [[fr:Reine-des-prés]] [[nl:Moerasspirea]] [[no:Mjødurt]] [[sv:Älggräs]] [[uk:Гадючник в'язолистий]] 6692 16401 2005-07-11T16:58:51Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ārstnieciskais baldriāns]] 6693 16402 2005-07-11T16:59:41Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Parastā vīgrieze]] 6694 16403 2005-07-11T17:02:24Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Viļņa]] 6695 16404 2005-07-11T17:02:51Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Viļņa]] 6696 16405 2005-07-11T17:02:56Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Viļņa]] 6697 16406 2005-07-11T17:03:41Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Viļņa]] 6698 16408 2005-07-11T17:10:55Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Visagina]] 6699 16409 2005-07-11T17:11:30Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Visagina]] 6700 16410 2005-07-11T17:12:04Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Vilkavišķi]] 6701 16411 2005-07-11T17:12:32Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Vilkavišķi]] 6702 16412 2005-07-11T17:13:39Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Varēna]] 6703 16413 2005-07-11T17:14:01Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Varēna]] 6704 16414 2005-07-11T17:14:48Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Utena]] 6705 16415 2005-07-11T17:15:20Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ukmerģe]] 6706 16416 2005-07-11T17:15:52Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ukmerģe]] 6707 16417 2005-07-11T17:20:56Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Telši]] 6708 16418 2005-07-11T17:21:15Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Telši]] 6709 16419 2005-07-11T17:21:44Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Tauraģe]] 6710 16420 2005-07-11T17:21:57Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Tauraģe]] 6711 16421 2005-07-11T17:22:36Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Tauraģe]] 6712 17462 2005-08-05T04:56:27Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 207.241.10.2, atjaunoju uz iepriekšējo versiju, ko saglabāja Juzeris #REDIRECT [[Šilute]] 6713 16423 2005-07-11T17:23:42Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Šilute]] 6714 16424 2005-07-11T17:24:02Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Šilute]] 6715 16425 2005-07-11T17:24:39Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Šauļi]] 6716 16426 2005-07-11T17:25:34Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Šauļi]] 6717 16427 2005-07-11T17:41:00Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Šauļi]] 6718 16428 2005-07-11T17:41:26Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Šauļi]] 6719 49923 2006-06-10T19:25:21Z 201.232.168.107 '''Sistemātika''' (gr. ''systēmatikos'' uz [[sistēma|sistēmu]] attiecīgs) - [[bioloģija|bioloģijas]] nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu ([[augi|augu]], [[dzīvnieki|dzīvnieku]], [[mikroorganisms|mikroorganismu]]) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga [[taksons|taksonos]]) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība. Organismu sistematizēšanas un klasificēšanas teorētiskos jautājumus aplūko sistemātikas nozare - [[taksonomija]]. Praktiski sistemātika izveido [[organismu klasifikācija|organismu klasifikācijas]] [[bioloģiskā nomenklatūra|bioloģiskās nomenklatūras]] principus (zooloģiskā nomenklatūra, botāniskā nomenklatūra). Var uzskatīt, ka klasificēšanas pamatus ir licis sengrieķu filozofs [[Platons]], kurš izveidoja mācību par „idejām”. [[Aristotelis]], viens no Platona mācekļiem, mēģināja sadalīt [[dzīvnieki|dzīvniekus]] pa grupām, balstoties uz dzīvnieku atbilstību tai, vai citai „idejai”, kuru raksturoja konkrēts īpašību kopums. Nespēdams izveidot pilnvērtīgu klasifikācijas sistēmu, viņš tomēr ieviesa divas svarīgas taksonomijas kategorijas: „[[suga|sugu]]”, t.i. gandrīz identisku formu kopību, un „[[dzimta|dzimtu]]” – līdzīgu sugu grupu. Neņemot vērā trūkumus, viņa darbus plaši izmantoja nākamās sistemātiķu paaudzes. Sistemātika turpināja attīstīties [[renesanse|renesanses]] laikmetā. 16. gadsimtā [[Edvards Vottons|Edvarda Vottona]] kritiskā pieeja, atdalot mītisku un izdomātu dzīvnieku aprakstus no reāliem dzīvniekiem, ienesa jaunas vēsmas un atstāja iespaidu uz [[Konrāds Gensers|Konrāda Gensera]] darbību. Blakus daudziem rakstiem Gensers publicēja savu klasisko „Dzīvnieku vēsturi” (''Historia animalium''), kur tos sakārtoja alfabēta secībā, apvienojot radniecīgās formas atsevišķās grupās. Katra [[suga]] priekš tā laika bija samērā precīzi aprakstīta, un viss materiāls tika sastādīts ar enciklopēdisku rūpību. Tomēr, apspriežot dažādus jautājumus, Gesners izdalītās dzīvnieku grupas savā starpā nesalīdzināja. Ar visu to, viņš tekstā iekļāva savus oriģinālos novērojumus, ko nedarīja viņa priekšgājēji, un nodemonstrēja to, cik vērtīgi ir papildināt aprakstus ar kvalitatīviem attēliem. [[Uliss Aldrovandi]] publicēja 14 lielus dzīvniekiem veltītus sējumus, parādot to, ka dažas no lielajām grupām var sadalīt apakšgrupās, iekļaujot aprakstos datus par organismu iekšējo uzbūvi. 16. gs. vidū [[Pjērs Belons]] pirmo reizi dzīvnieku klasifikācijai izmanto [[salīdzinošā anatomija|salīdzinošo anatomiju]]. Viens no lielākajiem 17.gs. biologiem bija [[Džons Rejs]]. 1670. gadā viņš piedāvāja pirmo dabisko augu klasifikāciju. Rejs ieviesa jēdzienu par [[viendīgļlapji|viendīgļlapjiem]] un [[divdīgļlapji|divdīgļlapjiem]]. Rejs skaidri noteica atšķirību starp [[ģints|ģinti]] un [[suga|sugu]], un noformulēja līdzīgu īpašību koncepciju kā pamatu radniecīgu saišu noteikšanai starp dabiskām organismu grupām. Būtiska nozīme sistemātikas attīstībā bija 18.gs. vidū publicētajiem [[Georgs Buffons|Georga Buffona]] darbiem. Viņa teorijas, neskatoties uz visiem to trūkumiem, izrādījās visai noderīgas nākamajām biologu paaudzēm. Buffons parādīja, ka lielas grūtības sistemātikā rodas radniecīgi attālu dzīvnieku ārējās līdzības dēļ. Modernās sistemātikas pamatu ielika [[Kārlis Linnejs|Kārļa Linneja]] darbs „Dabas sistēma” (''Systema Naturae''). Tā desmitajā izdevumā 1758. gadā tika iedibināta tādu taksonomisko kategoriju [[hierarhija]], kā [[valsts]], [[klase]], [[kārta]], [[ģints]], [[suga]]. Mēs vēl tagad lietojam ne tikai Linneja radīto binominālo nomenklatūru, bet arī daudzus viņa ieviestos zinātniskos terminus. Ne visas viņa aprakstītās 4200 dzīvnieku un 10000 augu sugas atrodas tajās grupās, kurās viņš tās ielika, bet pašas grupas ir saglabājušās. Linnejs noteica dabisko pamatvienību – [[suga|sugu]] – kā klasifikācijas atbalsta punktu, bet tāpat, kā Rejs un citi, uzskatīja sugu sastāvu augstākos taksonos kā laikā nemainīgu lielumu. Tikai 19.gs. pēc [[Žans Lamarks|Žana Lamarka]] un [[Čārlzs Darvins|Čarlza Darvina]] [[evolūcijas teorija|evolūcijas teoriju]] rašanās, nostiprinājās dzīvības formu vēsturiskā mainīguma koncepcija. Šī evolūcijas mācība kopā ar tajā pašā laikā [[Johans Gregors Mendelis|Johana Gregora Mendeļa]] atklāto [[iedzimtības likums|iedzimtības likumu]] kalpoja par pamatu sistemātikas pārtapšanai par mūsdienīgu zinātni. [[Category:Bioloģija]] *[[eo:Sistematiko]] 6721 16466 2005-07-13T16:05:47Z Juzeris 23 kat. [[Category:Vācijas mūzika]] 6722 16483 2005-07-13T17:06:40Z Juzeris 23 precizēju kat. [[Category:Vācija|Mūzika, Vācijas]] [[Category:Mūzika pēc valsts]] 6723 52519 2006-06-30T07:12:16Z YurikBot 213 robot Adding: csb, nds-nl, oc, zh-yue {{catmore}} [[Category:Eiropas valstis]] [[af:Kategorie:Duitsland]] [[als:Kategorie:Deutschland]] [[ang:Category:Þēodiscland]] [[ar:تصنيف:ألمانيا]] [[ast:Categoría:Alemaña]] [[be:Катэгорыя:Нямеччына]] [[bg:Категория:Германия]] [[bs:Kategorija:Njemačka]] [[ca:Categoria:Alemanya]] [[cs:Kategorie:Německo]] [[csb:Kategòrëjô:Miemieckô]] [[cv:Категори:Германи]] [[da:Kategori:Tyskland]] [[de:Kategorie:Deutschland]] [[el:Κατηγορία:Γερμανία]] [[en:Category:Germany]] [[eo:Kategorio:Germanio]] [[es:Categoría:Alemania]] [[et:Kategooria:Saksamaa]] [[eu:Kategoria:Alemania]] [[fa:رده:آلمان]] [[fi:Luokka:Saksa]] [[fo:Bólkur:Týskland]] [[fr:Catégorie:Allemagne]] [[gl:Category:Alemaña]] [[he:קטגוריה:גרמניה]] [[hr:Kategorija:Njemačka]] [[hu:Kategória:Németország]] [[id:Kategori:Jerman]] [[io:Category:Germania]] [[is:Flokkur:Þýskaland]] [[it:Categoria:Germania]] [[ja:Category:ドイツ]] [[ka:კატეგორია:გერმანია]] [[ko:분류:독일]] [[kw:Category:Almayn]] [[la:Categoria:Germania]] [[lb:Category:Däitschland]] [[li:Kategorie:Duutsland]] [[lt:Kategorija:Vokietija]] [[mk:Категорија:Германија]] [[na:Category:Germany]] [[nds:Kategorie:Düütschland]] [[nds-nl:Categorie:Duutslaand]] [[nl:Categorie:Duitsland]] [[nn:Kategori:Tyskland]] [[no:Kategori:Tyskland]] [[oc:Categoria:Alemanha]] [[os:Категори:Герман]] [[pl:Kategoria:Niemcy]] [[pt:Categoria:Alemanha]] [[ro:Categorie:Germania]] [[ru:Категория:Германия]] [[scn:Category:Girmania]] [[sh:Category:Nemačka]] [[simple:Category:Germany]] [[sk:Kategória:Nemecko]] [[sl:Kategorija:Nemčija]] [[sq:Category:Gjermania]] [[sr:Категорија:Немачка]] [[sv:Kategori:Tyskland]] [[ta:பகுப்பு:ஜெர்மனி]] [[tl:Category:Alemanya]] [[tr:Kategori:Almanya]] [[uk:Категорія:Німеччина]] [[vi:Thể loại:Đức]] [[zh:Category:德国]] [[zh-min-nan:Category:Tek-kok]] [[zh-yue:Category:德國]] 6724 51823 2006-06-24T22:44:56Z Feens 37 pareizāka kategorija [[Category:Komponisti]] 6725 16475 2005-07-13T16:28:12Z Juzeris 23 kat. [[Category:Komponisti]] 6726 42591 2006-04-30T11:24:18Z Juzeris 23 izmainīju kat. Pazīstami [[poļi]]: Zinātnieki: *[[Stefans Banahs]] *[[Marija Kirī]] *[[Marians Rejevskis]] Politiķi: *[[Mareks Belka]] *[[Zbigņevs Bžezinskis]] *[[Aleksandrs Kvasņevskis]] *[[Lehs Valensa]] Uzņēmēji: *[[Jans Beļeckis]] *[[Jans Kulčiks]] Militārpersonas: *[[Juzefs Bems]] Sportisti: *[[Zbigņevs Boneks]] Mākslinieki: *[[Ādams Mickēvičs]] *[[Česlavs Milošs]] *[[Zbigņevs Preisners]] *[[Frederiks Šopēns]] *[[Andžejs Vajda]] [[Category:Poļi|*]] [[Category:Personu uzskaitījumi pēc tautības|Poli]] [[Category:Ar Poliju saistīti uzskaitījumi|Poli]] 6728 16481 2005-07-13T17:04:29Z Juzeris 23 kat. [[Category:Polija|Mūzika, Polijas]] [[Category:Mūzika pēc valsts]] 6729 16482 2005-07-13T17:05:05Z Juzeris 23 kat. [[Category:Mūzika]] 6730 52462 2006-06-29T19:51:50Z Escarbot 1016 robot Adding: be, bs, el, sr Modifying: id [[Upe]]s [[Vācija|Vācijā]] [[Category:Vācijas ģeogrāfija|Upes]] [[Category:Eiropas upes]] [[be:Катэгорыя:Рэкі Нямеччыны]] [[bg:Категория:Реки в Германия]] [[bs:Kategorija:Rijeke u Njemačkoj]] [[cs:Kategorie:Německé řeky]] [[de:Kategorie:Fluss in Deutschland]] [[el:Κατηγορία:Ποταμοί της Γερμανίας]] [[en:Category:Rivers of Germany]] [[es:Categoría:Ríos de Alemania]] [[et:Kategooria:Saksamaa jõed]] [[fa:رده:رودهای آلمان]] [[fi:Luokka:Saksan joet]] [[fr:Catégorie:Cours d'eau d'Allemagne]] [[id:Kategori:Sungai di Jerman]] [[it:Categoria:Fiumi della Germania]] [[ko:분류:독일의 강]] [[lt:Kategorija:Vokietijos upės]] [[nl:Categorie:Rivier in Duitsland]] [[no:Kategori:Elver i Tyskland]] [[pl:Kategoria:Rzeki Niemiec]] [[pt:Categoria:Rios da Alemanha]] [[ro:Categorie:Râuri în Germania]] [[ru:Категория:Реки Германии]] [[simple:Category:Rivers in Germany]] [[sk:Kategória:Rieky v Nemecku]] [[sr:Категорија:Реке Немачке]] [[sv:Kategori:Vattendrag i Tyskland]] 6731 16489 2005-07-13T17:53:48Z Juzeris 23 kat. [[Category:Vācija|Geografija]] [[Category:Ģeogrāfija pēc valsts]] 6733 52290 2006-06-28T23:29:21Z Escarbot 1016 robot Adding: cs, de, fr, hu, ko, pl, tr '''Neorganiskā ķīmija''' ir [[ķīmija|ķīmijas]] nozare, kas pēta neorganiskos savienojumus. ''Sīkākus datus par neorganisko ķīmiju var atrast rakstā [[neorganiskā ķīmija]].'' [[Category:Ķīmija]] [[ar:تصنيف:كيمياء غير عضوية]] [[ca:Categoria:Química inorgànica]] [[cs:Kategorie:Anorganická chemie]] [[de:Kategorie:Anorganische Chemie]] [[en:Category:Inorganic chemistry]] [[fr:Catégorie:Chimie inorganique]] [[hu:Kategória:Szervetlen kémia]] [[ko:분류:무기화학]] [[pl:Kategoria:Chemia nieorganiczna]] [[ru:Категория:Неорганическая химия]] [[tr:Kategori:İnorganik kimya]] [[uk:Категорія:Неорганічна хімія]] [[zh:Category:无机化学]] 6734 16530 2005-07-13T19:53:37Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] 6735 16534 2005-07-13T20:02:48Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] 6736 16535 2005-07-13T20:03:26Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] 6737 16536 2005-07-13T20:03:57Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] 6738 16537 2005-07-13T20:06:00Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] 6739 16538 2005-07-13T20:06:25Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] 6740 16539 2005-07-13T20:07:01Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] 6741 16540 2005-07-13T20:07:21Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] 6742 16541 2005-07-13T20:08:02Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] 6743 16542 2005-07-13T20:08:24Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] 6744 16543 2005-07-13T20:09:31Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] 6745 38979 2006-04-08T04:26:48Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eo:Dmitrij Mendeleev]] '''Dmitrijs Mendeļejevs''' ([[krievu valoda|krieviski]]: ''Дми́трий Ива́нович Менделе́ев''; dzimis 1834.g. februārī, miris 1907.g. 2.februārī) bija [[Krievija|krievu]] [[ķīmija|ķīmiķis]], kas kļuva pazīstams kā viens no diviem zinātniekiem, kas izveidoja [[ķīmiskais elements|ķīmisko elementu]] [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodisko sistēmu]]. Atšķirībā no citiem tabulas veidotājiem, viņam izdevās paredzēt vēl neatklāto elementu īpašības. Vairākos gadījumos viņš pat riskēja apšaubīt atzīto [[atommasa|atommasu]] pareizību, pamatojoties uz to, ka tie neatbilda periodiskajam likumam, un to apstiprināja vēlāka pārbaude. [[Image:Medeleeff_by_repin.jpg|thumb|Dmitrijs Mendeļejevs]] {{stub}} [[Category:Krievu ķīmiķi|Mendeļejevs, Dmitrijs]] [[ar:ديميترى مندليف]] [[bg:Димитрий Менделеев]] [[cs:Dmitrij Ivanovič Mendělejev]] [[da:Dmitrij Mendelejev]] [[de:Dimitri Iwanowitsch Mendelejew]] [[el:Ντμίτρι Μεντελέγιεφ]] [[en:Dmitri Mendeleev]] [[eo:Dmitrij Mendeleev]] [[es:Dimitri Mendeleyev]] [[et:Dmitri Mendelejev]] [[fi:Dmitri Mendelejev]] [[fr:Dmitri Mendeleïev]] [[ga:Dmítrí Meindeiléiv]] [[gl:Dmitri Mendeleiev]] [[he:דמיטרי מנדלייב]] [[hr:Dmitrij Ivanovič Mendeljejev]] [[id:Dmitri Mendeleev]] [[io:Dmitri Mendeleev]] [[it:Dmitri Mendeleev]] [[ja:ドミトリ・メンデレーエフ]] [[ka:მენდელეევი, დიმიტრი]] [[ko:드미트리 멘델레예프]] [[la:Demetrius Mendeleev]] [[lt:Dmitrijus Mendelejevas]] [[nl:Dmitri Mendelejev]] [[no:Dmitrij Mendelejev]] [[os:Менделеев, Иваны фырт Дмитрий]] [[pl:Dmitrij Mendelejew]] [[pt:Dmitri Ivanovich Mendeleyev]] [[ro:Dimitri Mendeleev]] [[ru:Менделеев, Дмитрий Иванович]] [[sk:Dmitrij Ivanovič Mendelejev]] [[sl:Dimitrij Ivanovič Mendelejev]] [[sr:Дмитриј Иванович Мендељејев]] [[sv:Dmitrij Ivanovitj Mendelejev]] [[th:ดมีทรี เมนเดลีฟ]] [[tr:Dmitri Mendeleev]] [[tt:Dmitri Mendeleyev]] [[uk:Менделєєв Дмитро Іванович]] [[vi:Dmitri Ivanovich Mendeleev]] [[wa:Dmitriy Ivanovitch Mendeleyev]] [[zh:季米特里·门捷列夫]] 6746 16546 2005-07-13T20:28:10Z Juzeris 23 PĀ #REDIRECT [[Dmitrijs Mendeļejevs]] 6747 16547 2005-07-13T20:28:43Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Dmitrijs Mendeļejevs]] 6748 16548 2005-07-13T20:29:30Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Dmitrijs Mendeļejevs]] 6749 16549 2005-07-13T20:30:23Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Dmitrijs Mendeļejevs]] 6750 16550 2005-07-13T20:30:48Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Dmitrijs Mendeļejevs]] 6751 16551 2005-07-13T20:31:08Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Dmitrijs Mendeļejevs]] 6752 16552 2005-07-13T20:36:34Z Juzeris 23 veidne dzimšanas/miršanas datu kategorizēšanai [[Category:{{{dz}}} dzimuši|{{{vārds}}}]] [[Category:{{{m}}} miruši|{{{vārds}}}]] 6756 36411 2006-03-24T23:19:28Z Feens 37 [[Category:XIX gadsimts]] 6759 36425 2006-03-24T23:33:11Z Feens 37 [[Category:XX gadsimts]] 6762 16572 2005-07-13T21:03:18Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Siāmas kaķis]] 6765 36412 2006-03-24T23:20:46Z Feens 37 [[Category:XX gadsimts]] 6768 36399 2006-03-24T22:54:57Z Feens 37 [[Category:XIX gadsimts]] 6773 36415 2006-03-24T23:25:25Z Feens 37 [[Category:XX gadsimts]] 6776 36386 2006-03-24T22:31:29Z Feens 37 [[Category:XIX gadsimts]] 6779 36403 2006-03-24T23:00:15Z Feens 37 [[Category:XIX gadsimts]] 6780 16595 2005-07-14T06:43:39Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Rēzekne]] 6781 16596 2005-07-14T06:44:20Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Rēzekne]] 6782 16597 2005-07-14T06:44:51Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Rēzekne]] 6783 16598 2005-07-14T06:45:37Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Zilupe]] 6784 16599 2005-07-14T06:46:21Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Viļāni]] 6785 16600 2005-07-14T06:47:11Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Viļaka]] 6786 16601 2005-07-14T06:48:45Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Viesīte]] 6787 16602 2005-07-14T06:49:22Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ventspils]] 6788 16607 2005-07-14T07:20:57Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Varakļāni]] 6789 16608 2005-07-14T07:21:38Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ventspils]] 6790 16609 2005-07-14T07:22:03Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Vangaži]] 6791 16610 2005-07-14T07:22:31Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Valmiera]] 6792 16614 2005-07-14T07:33:28Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Valka]] 6793 16622 2005-07-14T09:24:43Z Juzeris 23 izlaboju pāradresāciju #REDIRECT [[Valdemārpils]] 6794 16616 2005-07-14T09:15:24Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Valdemārpils]] 6795 16617 2005-07-14T09:15:54Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Valdemārpils]] 6796 16618 2005-07-14T09:18:30Z Juzeris 23 pā #REDIRECT [[Valdemārpils]] 6797 16619 2005-07-14T09:19:02Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Talsi]] 6798 16623 2005-07-14T09:26:02Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Subate]] 6799 16624 2005-07-14T09:26:30Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Strenči]] 6800 16625 2005-07-14T09:28:23Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Stende]] 6801 16626 2005-07-14T09:30:07Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Staicele]] 6802 16627 2005-07-14T09:30:45Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Smiltene]] 6803 16628 2005-07-14T09:32:44Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Skrunda]] 6804 16629 2005-07-14T09:33:27Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Sigulda]] 6805 16630 2005-07-14T09:34:32Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Seda]] 6806 16631 2005-07-14T09:35:23Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Saulkrasti]] 6807 16632 2005-07-14T09:35:45Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Saulkrasti]] 6808 16633 2005-07-14T09:36:44Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Saulkrasti]] 6809 16634 2005-07-14T09:37:33Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ventspils]] 6810 16635 2005-07-14T09:39:04Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Saldus]] 6811 16636 2005-07-14T09:40:03Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Salaspils]] 6812 16637 2005-07-14T09:41:46Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Salacgrīva]] 6813 16638 2005-07-14T09:42:07Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Salacgrīva]] 6814 16639 2005-07-14T09:42:55Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Sabile]] 6815 16640 2005-07-14T09:43:31Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Rūjiena]] 6816 16641 2005-07-14T09:44:12Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Rūjiena]] 6817 16642 2005-07-14T09:44:44Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Rīga]] 6818 16643 2005-07-14T09:46:10Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Rīga]] 6819 16644 2005-07-14T09:46:58Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Priekule]] 6820 16645 2005-07-14T09:47:24Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Preiļi]] 6821 16646 2005-07-14T09:48:03Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Pļaviņas]] 6822 16647 2005-07-14T09:48:39Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Piltene]] 6823 16648 2005-07-14T09:49:15Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Pāvilosta]] 6824 16649 2005-07-14T09:49:57Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ogre]] 6825 16650 2005-07-14T09:50:32Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Mazsalaca]] 6826 16651 2005-07-14T09:51:10Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Mazsalaca]] 6827 16652 2005-07-14T09:51:44Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Madona]] 6828 16653 2005-07-14T09:52:14Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ludza]] 6829 16654 2005-07-14T09:52:35Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ludza]] 6830 16655 2005-07-14T09:53:03Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Lubāna]] 6831 16656 2005-07-14T09:53:31Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Līvāni]] 6832 16657 2005-07-14T09:53:56Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Limbaži]] 6833 16658 2005-07-14T09:54:20Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Limbaži]] 6834 16659 2005-07-14T09:54:49Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Līgatne]] 6835 16660 2005-07-14T09:55:19Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Liepāja]] 6836 16661 2005-07-14T09:55:41Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Liepāja]] 6837 16662 2005-07-14T09:57:31Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Liepāja]] 6838 16663 2005-07-14T09:58:00Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Liepāja]] 6839 44540 2006-05-13T11:36:48Z Juzeris 23 /* 19.gadsimts */ +saite '''[[Liepāja]]s vēsture''' == 17.gadsimts == 1625. Kurzemes hercogs Frīdrihs, atrodoties Grobiņas pilī, 18.martā dāvā pilsētas tiesības Liepājai un 20.martā tās robežu apstiprināšanas rakstu. 1626. Polijas karalis Sigismunds III apstiprina pilsētas tiesību dokumentu. 1638. Liepājā ir ap 1000 iedzīvotāju. 1646. Nodibināta Liepājas Lielā (tirgotāju) ģilde. Pilsētā plosās mēris. 1661. Pilsētā izveidots sardzes dienests; mēra epidēmija. 1671. Līdz ar pilsētas privilēģijām latviešu tautības iedzīvotāji Liepājā ir kļuvuši par pilsētas zemniekiem jeb kambarniekiem. Viņu ir 471. 1675. Tagadējā vietā esošās t.s. trešās Sv.Annas baznīcas koka būve tiek apmūrēta ar ķieģeļiem. 1680. Liepājas pilsētas skolas skolotājs Georgs Krīgers sastāda "Pirmo Kurzemes horizontam aprēķināto kalendāru". To nodrukā Dancigā. G.Krīgeram tas 1686.gadā atnes "Kurzemes astronoma" slavu. 1690. Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs apstiprina Liepājas muitas noteikumus. 1699. Uzbūvēts birģermeistara Joahima Šrēdera nams (Bāriņu ielā 33), kurā 1700.gadā esot uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII.Liepājas iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir ļoti raibs. Kā jau ostas pilsētā, ir daudz ienācēju – amatnieki un tirgotāji – no Ziemeļvācijas, Polijas, Lietuvas, Holandes, Zviedrijas, Šveices. 1696. Rudens vētras sadauza 14 kuģus, kas noenkuroti jūrā pie pilsētas. 1697. 26.augustā pilsēta noslēdz līgumu ar Kurzemes hercogu par ostas būvi; Ventspils kokgriezējs N.Sefrenss izgatavo altāri Liepājas Sv.Annas baznīcai; ceļā uz Rietumeiropu Liepājā uzturas Krievijas cars Pēteris I, apmetoties Hoijeres viesnīcā Kungu ielā 24. == 18.gadsimts == 1700. Liepājas rāte jeb maģistrāts tiek paplašināts ar otru birģermeistaru; Ziemeļu kara notikumu gaitā rudenī pilsētu okupē zviedru karaspēks, palikdams te līdz 1709.gadam. Šajā laikā uzbūvē nocietinājumus, t.s. skanstis; Kurzemē un arī Liepājā plosās otrā lielā mēra epidēmija. 1703. Ziemā tiek pabeigti galvenie Liepājas ostas izbūves darbi. 1705. Liepājā ierodas pirmais akadēmiski izglītotais ārsts Melhiors Fišers (miris 1710.g. lielā mēra laikā). Pirms viņa par pilsētas ārstiem strādāja dziednieki, bārddziņi u.tml. (mūsdienu izpratnē – feldšeri). 1708. Dzimis vecākais Liepājas vēsturnieks Kārlis Ludvigs Tečs. 1710. Kurzemē izceļas trešā mēra epidēmija. Liepājā janvārī un februārī nomirst 900 vācu draudzes locekļu; tiek izdoti jauni Liepājas tirdzniecības noteikumi. 1716. Liepājā ierodas Krievijas cars Pēteris I, viņš apmetas rātsnamā. 1725. Pabeidz ostas kanāla rakšanu. Tā platums ir 43 – 65 metri. 1737. Izbūvēts mols un kopumā pabeigti Liepājas ostas būvdarbi. 1742. Sākta Liepājas ev.lut. vācu draudzes Sv.Trīsvienības baznīcas būve. 1757. Pirmo reizi pilsētas vēsturē liepājnieki bauda skatuves mākslas brīnumu – Liepājā ierodas ceļojošās teātra trupas. Izrādes notiek bagātā tirgotāja Benjamina Drēzinga ārpilsētas mājā, sauktā par Drēzinga pili (Dresings Palais). 1758. Tiek pabeigta un iesvētīta Liepājas Sv.Trīsvienības baznīca. 1769. Liepājas ostas kanāls tiek padziļināts līdz 4,3 metru dziļumam. 1777. Pēc Sv.Annas baznīcas mācītāja J.A.Grundta ierosinājuma dibināta Liepājas pilsētas bibliotēka. 1779. Sv.Trīsvienības baznīca iegūst jaunas ērģeles – meistara H.A.Konciusa darināto 38 reģistru instrumentu. 1792. Pilsēta atsakās no viduslaiku paraduma – publiskiem nāves sodiem. Liepājnieki pēdējo reizi redz briesmīgāko no sodiem – salaušanu uz rata, kad tiek sodīti četri slepkavas. 1794. Kurzemē iebrūk poļu konfederāti un ieņem Liepāju. Maijā pilsētai jāzvēr uzticība Polijas republikai. 9.septembrī Liepājā ierodas krievu jātnieku nodaļa un kazaki. Kurzemes hercogistes dienas ir skaitītas. 1795. Kurzemes – Zemgales hercogiste kļūst par Krievijas impērijas Kurzemes guberņu. 26.jūlijā Sv.Trīsvienības baznīcā notiek svinīga uzticības zvērēšana carienei Katrīnai II. Liepājai nonākot Krievijas pārvaldījumā, pilsētā ir 456 dzīvojamie nami, 453 cita rakstura celtnes. Liepājā dzīvo 848 ģimenes, pavisam 4548 cilvēki. 1798. Par Liepājas tirgotāju A.Vites un L.Hikes atstātajiem līdzekļiem atver bāriņu namu un skolu, kas pastāv līdz 1915.gadam. 1799. Liepājā pastāv 33 dažādi amati. == 19.gadsimts == 1804. Pabeigta pilsētas vācu teātra ēkas būve Malkas un Kungu ielas stūrī. Nojaukta 1923.gadā. 1808. Liepāju apmeklē Krievijas cars Aleksandrs I. Zivju ielā 7 atvērta pilsētas meiteņu skola. 1809. Ledus iešanas laikā tiek sagrauts vecais tilts pār ostu. 1810. Liepāju apmeklē Zviedrijas karalis Gustavs IV Ādolfs. 1812. Jūlijā Liepājā ienāk Napoleona karaspēka Makdonalda franču – prūšu korpusa daļas. Tās okupē Kurzemi līdz decembrim. Pāri ostas kanālam ierīkots peldošais koka tilts. 1817. Kurzemē atceļ dzimtbūšanu. 1821. Uzbūvēts Liepājas ostas mūra loču tornis. 1823. D.F.Zagers nodibina Liepājā pirmo grāmatu spiestuvi. 1824. Iznāk Liepājas pirmais laikraksts "Libausches Wochenblatt". 1825. Liepājā nodibina krājkasi – pirmo šāda veida kredītiestādi Krievijas impērijā. 1830. Pabeigta jaunā koka tilta būve pār Liepājas ostas kanālu; izstrādāts projekts par dzelzceļa izbūvi no Liepājas caur Rucavu, Darbēniem un Kretingu uz Jurbarku. To dzīvē neīsteno. 1833. Dibināta Sērensena eļļas spiestuve. 1834. Liepājā, atgriežoties no Berlīnes, ierodas Krievijas cars Nikolajs I. Pilsētas ielās parādās gāzes laternas, kurās izmanto no akmeņoglēm iegūto gāzi. 1841. Atklāj Liepājas – Grobiņas šoseju. 1843. Alkšņu birzī (tag.Raiņa parks) sāk pilsētas jeb Aleksandra parka izveidi. 1846. Nodibināta Liepājas augstākā meiteņu skola. 1847. Liepājnieks Hermanis veic Sv.Trīsvienības baznīcas ērģeļu paplašināšanu līdz 77 reģistriem. 1855. Krimas kara laikā Liepājas ostā ienāk vairāki angļu karakuģi un aizved no neaizsargātās ostas Liepājas tirgotājiem piederošus 8 kuģus; pilsētā liels sīknaudas trūkums. Lai to novērstu, Liepājas krājkase izlaiž papīra maiņas zīmes 50, 75 kap. un 1 rbļ. vērtībā. Papīra sīknaudas izdošana turpinās līdz 1863.gadam. 1860. Pēc Lielās ģildes eltermaņa K.G.S.Ūliha ieteiktā projekta Liepājas jūrmalā atklāj "kungu un dāmu peldiestādi". Liepājā ierodas Krievijas troņmantnieks un citi ķeizariskās ģimenes locekļi un apgūst jaunatklātās peldvietas jaukumus. 1861. Sākas Liepājas ostas padziļināšana. 1862. Miesnieku cunfte uz Jaunā tirgus (tag.Rožu laukums) uzbūvē gaļas skārni. 1865. Liepājas proģimnāzija pārveidota par sešu klašu pilna kursa ģimnāziju ar jūrniecības klasi. 1868. Sāk darboties Liepājas lielā bāka; Pētera ielā 11 uzbūvēta sinagoga. 1870. Sāk veidot Liepājas jūrmalas parka apstādījumus; atklāj siltā jūras ūdens vannu iestādi – Nikolaja peldiestādi. 1871. Atklāta dzelzceļa līnija Liepāja – Viļņa. 1873. Dzelzceļš caur Mažeiķiem un Jelgavu savieno Liepāju ar Rīgu un Daugavpili. 1875. Uzbūvēta Kūrmāja (arhitekts P.M.Berči) ar viesnīcu, restorānu, teātra izrāžu un koncertu zāli. 1876. Atklāta dzelzceļa līnija uz Romniem Poltavas guberņā; Kūrmājas prospektā 3 atvērta Liepājas jūrskola. 1877. Iznāk pirmais laikraksts latviešu valodā "Liepājas Pastenieks"; uzbūvē "Ramzay & Co" alus darītavu; vācu teātra telpās notiek pirmās izrādes latviešu valodā. 1878. Notiek pirmās Pilsētas domes vēlēšanas. 1879. Pabeigta dzelzceļa tilta būve pāri ostas kanālam. 1880. Nodibina Liepājas Latviešu labdarības biedrību; Dānijas pavalstnieks A.Kīlers nodibina eļļas spiestuvi. 1881. Uzbūvēts izgriežamais dzelzs tilts pāri ostas kanālam; nodibināta Liepājas biržas sabiedrība. 1882. Sāk iznākt K.Ukstiņa rediģētais sabiedriski politiskais nedēļas laikraksts "[[Latvietis (laikraksts)|Latvietis]]"; nodibināta drāšu un naglu rūpnīca "Bekers un komp."; darbu uzsāk Liepājas gāzes fabrika. 1884. Uzcelta Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka Vilhelmīnes ielā 4 (arhitekts P.M.Berči). 1885. Uzsāk darbu inženiera K.Štrupa mašīnbūves fabrika un čugunlietuve. 1886. Uzsāk darbu zviedru firmas korķu fabrika "Vikanders un Larsons", Liepājas pilsētas slimnīca pārceļas uz jaunuzcelto ēku Dārtas ielā (arhitekts P.M.Berči). 1887. Zāģeru laukumā uzcelta Liepājas biržas ēka (arhitekts P.M.Berči). 1889. Iesvētīta Bārenbuša (Līvas) kapsēta; pabeigta apgabaltiesas ēkas celtniecība Rožu ielā 6. 1890. Uzsākts jauns posms Liepājas ostas tehniskajā modernizācijā un akvatorija padziļināšanā, kas ilga līdz 1904.gadam; uzsākta Liepājas kara ostas cietokšņa būve. 1893. Pabeigta Sv.Annas baznīcas ceturtā pārbūve, dievnams iegūst pašreizējo izskatu. 1894. Uzsākta Sv.Jāzepa katoļu baznīcas pārbūve. 1897. Visā Latvijā notiek plaši jaunstrāvnieku aresti, Liepājas cietumā ieslodzījumā no 27.jūnija līdz 14.augustam atrodas advokāts J.Pliekšāns (Rainis). 1899. Liepājā atklāj līdzstrāvas elektrostaciju; pilsēta pirmā Baltijā iegūst elektrisko tramvaju. Atklāj Liepājas – Aizputes dzelzceļu. Atver sieviešu ģimnāziju (līdz tam – augstākā meiteņu skola). == 20.gadsimts == 1900. Pabeigta Sv.Jāzepa katedrāles pārbūve tagadējā izskatā. 1902. Atklāj "Pilsētas peldu iestādi" (arhitekts P.M.Berči). 1905. No janvāra līdz oktobrim notiek Liepājas strādnieku streiki, demonstrācijas, mītiņi. 1906. Atklāta tiešā pasažieru kuģu satiksme ar Ameriku. 1907. Dibināts Liepājas latviešu dramatiskās biedrības teātris; atklāta Virsnieku saieta pils kara ostā. 1910. Jaunais tirgus no tagadējā Rožu laukuma tiek pārcelts uz pārbūvēto Pētera tirgus teritoriju. 1914. Iesvētīta Liepājas sieviešu ģimnāzijas ēka; pabeigta Liepājas vācu teātra ēkas celtniecība. 2.augustā ar vācu kreiseru apšaudi Liepāja tiek ierauta Pirmā pasaules kara notikumos. 1915. Liepāju okupē ķeizariskās Vācijas karaspēks. Pilsētai tiek atļauts kā parādzīmes izlaist savas naudas zīmes. Liepāju apmeklē Vilhelms II. 1918. Proklamēta Latvijas Republika. Novembrī tiek izveidota Liepājas Pagaidu saimnieciskā komisija, kas pārņem pilsētas valdi; sāk iznākt laikraksts "Kurzemes Vārds". 1919. No 6.janvāra līdz 27.jūnijam Liepājā uzturas Latvijas Pagaidu valdība. Liepājas pilsētas pašvaldības pirmās demokrātiskās vēlēšanas. 1920. Oktobrī Liepājā ierodas Rainis un Aspazija; atklāts Valsts Liepājas tehnikums; Liepāja kļūst par apriņķa administratīvo centru. 1922. J.Bokums atver harmoniju fabriku; dibināta Liepājas Tautas konservatorija; nodibināta Liepājas opera. 1924. Atver Pilsētas muzeju; Ziemeļu kapsētā atklāj pieminekli Latvijas brīvības cīņās kritušajiem varoņiem. 1925. Notiek plašas Liepājas 300 gadu jubilejas svinības. 1926. Atver Liepājas Mākslas amatniecības skolu. 1927. Darbību uzsāk Liepājas filharmonija. 1928. Kūrmājas dārzā atklāj pārbūvēto koncertestrādi, notiek I Lejaskurzemes dziesmu svētki; savu darbību uzsāk Latviešu vīru koru biedrības "Dziedonis" Liepājas koris. 1929. Nodod ekspluatācijai Liepājas – Glūdas dzelzceļu; iesvēta Centrālo kapsētu. 1931. Izveido brīvostu. 1932. Atklāj Liepājas – Alsungas dzelzceļu; atklāj jaunu maiņstrāvas elektrisko centrāli; atver Liepājas komercinstitūtu. 1933. Darbu uzsāk Liepājas Cukurfabrika. 1934. Iesvēta Jaunliepājas luterāņu baznīcu (arhitekts J.Strandmans, būve uzsākta 1914.gadā). 1935. Liepājas kara ostas darbnīcās izgatavo pirmo lidmašīnu; atklāj armijas ekonomiskā veikala jaunceltni; atklāj jauno Liepājas Latviešu biedrības namu. 1937. Uzsākta regulāra gaisa satiksme starp Liepāju un Rīgu; Liepājas krājkase un lombards pāriet jaunuzceltajā ēkā Baznīcas ielā 4/6. 1938. Pēc bijušās "Pēterpils viesnīcas" pārbūves atklāj jauno Pilsētas viesnīcu; iesvēta un atklāj 28.janvāra Draudzīgā aicinājuma pamatskolu (arhitekts K.Bikše). 1939. Notiek vācu tautības iedzīvotāju repatriācija caur Liepājas ostu. Liepājā ierodas pirmās padomju karaspēja daļas. 1940. Sākas pirmais padomju okupācijas gads. Notiek lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizācija. 1941. Turpinās saimnieciskās un sabiedriskās dzīves sovjetizācija. 14.–15.jūnijs: staļiniskās deportācijas. 23.–29. jūnijs: Otrā pasaules kara aizstāvēšanās cīņas Liepājā, pilsētu ieņem vācu karaspēks. 15.–17.decembris: Šķēdes kāpās tiek noslepkavota vairāk nekā puse no Liepājas ebrejiem. 1942. Liepājā uzsāk formēt brīvprātīgo bataljonu kārtības sargu dienestam, bataljons dodas uz Austrumu fronti. 1943. Notiek Kurzemes novada 5.dziesmu svētki. 1944. Iesvēta Krusta kapsētu; oktobrī – lieli padomju aviācijas uzlidojumi. Izveidojas t.s. Kurzemes katls. Līdz novembra beigām uz Vāciju izbrauc 128 tūkstoši vācu karavīru, 10 tūkstoši latviešu karavīru, 30 tūkstoši latviešu un 5 tūkstoši vācu civiliedzīvotāju. 1945. Beidzas Otrais pasaules karš. Vācu okupāciju nomaina padomju okupācija. Darbu atjauno rūpnīca "Sarkanais metalurgs" un vēl 11 pilsētas uzņēmumi. Atklāj Liepājas Pedagoģisko skolu. 1950. Darbu uzsāk augstākā mācību iestāde – Liepājas Skolotāju institūts. Tiek slēgta Liepājas opera. Uz iebraucēju rēķina strauji pieaug pilsētas iedzīvotāju skaits. 1951. Liepājas tirdzniecības osta tiek slēgta saimnieciskai darbībai. Turpmāk to izmanto PSRS militārajiem mērķiem. 1954. Liepājas zvejnieki sāk zvejot Atlantijā. 1956. Atjauno tirdzniecības ostu. 1962. Rūpnīcā "Sarkanais metalurgs" pabeidz jaunā martencena pamatu likšanu. 1964. Uzbūvē koncertestrādi "Pūt, vējiņi!"; ekspedīcijas zvejas flotes bāzes vietā izveido jaunu uzņēmumu – Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzi. 1965. Sākas dienvidrietumu mikrorajona celtniecība. 1967. Sākas pilsētas gāzes vada būve; Liepājas tirdzniecības ostu pilnīgi atdod PSRS jūras kara flotei. Rudens vētra nodara lielus postījumus Liepājas parkam un jūrmalai. 1970. Rūpnīcā "Sarkanais metalurgs" darbu sāk jaunā velmētava "350/250". 1972. Tekstilgalantērijas kombinātā "Lauma" uzsāk darbu pirmās 105 lenšu aušanas stelles. 1974. Atvērts platformāta kinoteātris "Liepāja". 1975. Tiek atvērta jaunuzceltā Liepājas Metalurgu kultūras pils un sporta komplekss. 1977. Liepāja tiek apbalvota ar Oktobra revolūcijas ordeni. 1979. Sākas mācības jaunuzceltajā 7.vidusskolā. 1985. Uzsāk mikrorajona "Ezerkrasts 3" būvi. 1986. Atklāj jauno pilsētas Centrālo slimnīcu. 1987. Mācības sākas jaunuzceltajā 8.vidusskolā. Novembrī notiek pirmā lielā grupas "Helsinki 86" organizētā akcija pie Ziemeļu kapiem, tā pārvēršas demonstrācijā, kuru izklīdina. 1988. Notiek Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. Tajā piedalās 39 liepājnieki. 1989. Mācības sākas jaunajā 15.vidusskolas ēkā; nodibina Politiski represēto klubu. 1990. 16.februārī virs Liepājas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. 1991. Atjaunota Liepājas tirdzniecības osta. 1997. Latvijas Republikas Saeima pieņem Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumu.¦ [[Category:Liepāja]] 6840 16667 2005-07-14T10:20:45Z Juzeris 23 kat., catmore {{catmore}} [[Category:Latvijas pilsētas]] 6841 16669 2005-07-14T10:22:30Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Lielvārde]] 6842 16670 2005-07-14T10:22:59Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ķegums]] 6843 16671 2005-07-14T10:23:58Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kuldīga]] 6844 16673 2005-07-14T10:25:57Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Krāslava]] 6845 16674 2005-07-14T10:26:24Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kārsava]] 6846 16675 2005-07-14T10:27:28Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kandava]] 6847 16677 2005-07-14T10:33:51Z Juzeris 23 kat. [[Category:Latvijas pilsētas|*]] 6848 16695 2005-07-14T10:46:11Z Juzeris 23 kat. [[Category:Latvija|Novadi]] 6849 16701 2005-07-14T10:48:59Z Juzeris 23 kat. [[Category:Latvijas novadi]] 6850 16708 2005-07-14T11:04:10Z Juzeris 23 kat. [[Category:Latvijas novadi]] 6851 16712 2005-07-14T11:16:27Z Juzeris 23 kat. [[Category:Latvijas novadi]] 6852 16717 2005-07-14T11:21:11Z Juzeris 23 kat. [[Category:Latvijas novadi]] 6853 29342 2006-02-07T12:08:28Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris '''Latvija''' var būt: *[[Latvija|Latvijas Republika]], *RAF automašīnu modelis [[Latvija (automobilis)|Latvija]], *laikraksts "[[Latvija (izdevums)|Latvija]]", kas tika izdots 2.pasaules kara laikā. {{disambig}} 6854 16724 2005-07-14T11:38:02Z Juzeris 23 izlaboju kategoriju [[Category:Latvijas novadi]] 6855 16726 2005-07-14T14:50:04Z RickK 200 Ādolfs Hitlers Ādolfs Hitlers 6857 52523 2006-06-30T07:36:27Z YurikBot 213 robot Adding: ar, de, is, ko, nl ''Halogēni ir aktīvi 7 grupas nemetāli. Sīkākus datus par halogēniem var atrast galvenajā rakstā par [[halogēni|halogēniem]].'' [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ar:تصنيف:هالوجينات]] [[de:Kategorie:Halogen]] [[en:Category:Halogens]] [[is:Flokkur:Halógenar]] [[ko:분류:할로젠]] [[nl:Categorie:Halogeen]] [[nn:Kategori:Halogen]] 6858 46139 2006-05-20T17:51:30Z Yyy 146 cat ''Sīkāku informāciju par sārmzemju metāliem var atrast galvenajā rakstā par [[sārmzemju metāli|sārmzemju metāliem]]. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[Category:Metāli]] [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ar:تصنيف:فلزات قلوية ترابية]] [[de:Kategorie:Erdalkalimetall]] [[en:Category:Alkaline earth metals]] [[is:Flokkur:Jarðalkalímálmar]] [[ko:분류:알칼리 토금속]] [[nl:Categorie:Aardalkalimetaal]] [[nn:Kategori:Jordalkalimetall]] [[ru:Категория:Щелочноземельные металлы]] 6859 16771 2005-07-16T08:26:15Z Juzeris 23 Bors (ķīmisks elements) pārdēvēju par Bors (ķīmiskais elements): tā precīzāk #redirect [[Bors (ķīmiskais elements)]] 6861 16779 2005-07-16T08:49:45Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] 6862 38227 2006-04-04T15:10:06Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.19.10|81.198.19.10]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris [[Category:Ķīmija]] 6863 16782 2005-07-16T09:07:36Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Otrais pasaules karš]] 6864 51692 2006-06-24T05:08:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:金屬]] [[Image:Hot metalwork.jpg|right|thumb|Karsts metāls]] '''Metāli''' ir dažu [[periodiskā tabula|elementu]] brīvās formas. Metāli relatīvi labi vada siltumu un elektrību. Metālu sakausējumi ir nozīmīgi konstrukciju materiāli. Ķīmiskajos savienojumos metāliem var būt tikai pozitīvas vērtības, atšķirībā no [[nemetāli|nemetāliem]], kam var būt arī negatīvas vērtības. Lielākā daļa metālu brīvā veidā nav stabili un oksidējas (korodē), veidojot stabilākus savienojumus. Metāliem parsti tiek pievienoti citi metāli lai uzlabotu to izturību un citas īpašības. Ja metālu pakļauj lielai fiziskai slodzei, tam ir vērojamas īpašības, respektīvi, ja tas ir ciets, tas salūzt (tērauds), ja mīksts( svins, alumīnijs), tad tas locās, deformējas. {{stub}} [[Category:Metāli]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[Category:Ķīmija]] [[ar:فلز (توضيح)]] [[bg:Метал]] [[ca:Metall]] [[cs:Kov]] [[da:Metal]] [[de:Metall]] [[el:Μέταλλα]] [[en:Metal]] [[eo:Metalo]] [[es:Metal]] [[et:Metallid]] [[fi:Metalli]] [[fr:Métal]] [[he:מתכת]] [[hr:Metali]] [[hu:Fémek]] [[id:Logam]] [[is:Málmur]] [[it:Metallo]] [[ja:金属]] [[ko:금속]] [[ku:Lajwerd]] [[la:Metallum]] [[lb:Metall]] [[lt:Metalai]] [[ms:Logam]] [[nds:Metall]] [[nl:Metaal]] [[nn:Metall]] [[no:Metall]] [[pl:Metale (chemia)]] [[pt:Metal]] [[ro:Metal]] [[ru:Металлы]] [[sh:Metal (hemija)]] [[simple:Metal]] [[sl:Kovina]] [[sr:Метал (хемија)]] [[sv:Metall]] [[ta:உலோகம்]] [[th:โลหะ]] [[tl:Metal]] [[tr:Metal (kimya)]] [[ug:مېتلا]] [[uk:Метали]] [[vi:Kim loại]] [[zh:金属]] [[zh-yue:金屬]] 6866 36967 2006-03-26T11:37:27Z Dekaels 268 Par '''trimdas latviešiem''' tradicionāli tiek saukti galvenokārt [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]] dzīvojošie latvieši, lielākā daļa no kuriem bēga no Latvijas [[Otrais pasaules karš|2. pasaules kara]] beigās lai izvairītos no [[Padomju Savienība]]s režīma represijām. [[Category:Latvija]] 6867 51088 2006-06-18T19:18:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ئارگون]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Argons, Ar, 18</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>39,948 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>1,784 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>83,8 K (-189,35&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>87,3 K (-185,85&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Argons''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ar un atomskaitli 18. Argons ir pieskaitāms pie [[cēlgāzes|cēlgāzēm]]. Argons dabā ir sastopams brīvā veidā, gaisa sastāvā. Argons neveido stabilus ķīmiskos savienojumus. Tīrā veidā argons ir bezkrāsaina gāze. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Cēlgāzes]] [[af:Argon]] [[ar:أرغون (عنصر)]] [[bg:Аргон]] [[bs:Argon]] [[ca:Argó]] [[cs:Argon]] [[cy:Argon]] [[da:Argon]] [[de:Argon]] [[en:Argon]] [[eo:Argono]] [[es:Argón]] [[et:Argoon]] [[fi:Argon]] [[fr:Argon]] [[gl:Argon (elemento)]] [[he:ארגון (יסוד)]] [[hr:Argon]] [[hu:Argon]] [[id:Argon]] [[io:Argono]] [[is:Argon]] [[it:Argon]] [[ja:アルゴン]] [[ko:아르곤]] [[la:Argon]] [[lt:Argonas]] [[mi:Argon]] [[ms:Argon]] [[nl:Argon]] [[nn:Argon]] [[no:Argon]] [[oc:Argon]] [[pl:Argon]] [[pt:Árgon]] [[ru:Аргон]] [[sh:Argon]] [[simple:Argon]] [[sk:Argón]] [[sl:Argon]] [[sr:Аргон]] [[sv:Argon]] [[th:อาร์กอน]] [[ug:ئارگون]] [[uk:Аргон]] [[vi:Agon]] [[zh:氩]] 6868 34382 2006-03-19T04:09:33Z YurikBot 213 robot Adding: nl '''Alkadiēni''' (tos dažreiz sauc arī par '''diēniem''') ir nepiesātināti [[ogļūdeņraži]], kuru molekulas satur divas dubultsaites. Tie ir monomēri elastomēru (gumiju) ieguvei. Nozīmīgākie alkadiēni ir 1,3-butadiēns un 2-metil-1,3-butadiēns (izoprēns). Alkadiēnus iedala kumulētajos (allēni; dubultsaites ir viena aiz otras; samērā ķīmiski aktīvi savienojumi), konjugētajos (starp dubultsaitēm vidū ir piesātinātā saite; gumiju izejvielas) un nekonjugētajos (starp dubultsaitēm ir vairāk kā viena vienkāršā saite; nav nozīmīga praktiska pielietojuma). [[Category:Organiskā ķīmija]] [[ar:دايين]] [[de:Polyene]] [[en:Diene]] [[fr:Diène]] [[nl:Alkadieen]] [[pl:Dien]] [[ru:Диены]] [[sr:Диен]] [[sv:Dien]] 6869 52854 2006-07-01T14:39:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Arsenik]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Arsēns, As, 33</td></tr> <tr><td>[[Atommasa]]</td><td>74.92160 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>5727 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1090 K (817&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>887 K (614&deg;C) (sublimējas)</td></tr> <tr> </table> '''Arsēns''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu As un atomskaitli 33. Arsēns lielākoties dabā ir sastopams savienojumu veidā. Daudzi arsēna savienojumi ir visai toksiski. Savienojumos arsēnam iespējamas vērtības no -3 līdz +5. Arsēna savienojumi ir lietoti par dažāda veida [[inde|indēm]]. Tos lietoja [[insekticīds|insekticīdiem]] un joprojām lieto koksnes piesūcināšanai, lai pasargatu no trupēšanas (elektrības stabiem). {{commons|Arsenic}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Arseen]] [[ar:زرنيخ]] [[bg:Арсен]] [[bs:Arsen]] [[ca:Arsènic]] [[cs:Arsen]] [[cy:Arsenig]] [[da:Arsen]] [[de:Arsen]] [[en:Arsenic]] [[eo:Arseno]] [[es:Arsénico]] [[et:Arseen]] [[fa:آرسنیک]] [[fi:Arseeni]] [[fr:Arsenic]] [[he:ארסן]] [[hr:Arsen]] [[hu:Arzén]] [[id:Arsen]] [[io:Arseno]] [[is:Arsen]] [[it:Arsenico]] [[ja:ヒ素]] [[ko:비소]] [[la:Arsenicum]] [[lt:Arsenas]] [[nl:Arsenicum]] [[nn:Arsen]] [[no:Arsen]] [[oc:Arsenic]] [[pl:Arsen]] [[pt:Arsênio]] [[ro:Arsenic]] [[ru:Мышьяк]] [[sc:Arsènicu]] [[simple:Arsenic]] [[sl:Arzen]] [[sr:Арсен]] [[sv:Arsenik]] [[th:สารหนู]] [[tr:Arsenik]] [[ug:ئارسېن]] [[uk:Арсен]] [[zh:砷]] 6870 53140 2006-07-02T08:01:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Antimon]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Antimons, Sb, 51</td></tr> <tr><td>[[Atommasa]]</td><td>121,760 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>6697 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>903,78 K (630,63&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1860 K (1587&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Antimons''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Sb un atomskaitli 51. Dabā sastopams galvenokārt [[sulfīdi|sulfīda]] veidā, lai arī var būt sastopams brīvā veidā. Antimonu lieto galvenokārt sakausējumiem, tai skaitā sakausējumiem ar [[svins|svinu]], lai palielinātu tā mehānisko izturību. Savienojumos antimonam var būt vērtības no -3 līdz +5. {{commons|Antimony}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ar:كحل]] [[bs:Antimon]] [[ca:Antimoni]] [[cs:Antimon]] [[de:Antimon]] [[en:Antimony]] [[eo:Antimono]] [[es:Antimonio]] [[et:Antimon]] [[fi:Antimoni]] [[fr:Antimoine]] [[he:אנטימון]] [[hr:Antimon]] [[hu:Antimon]] [[io:Antimonio]] [[is:Antimon]] [[it:Antimonio]] [[ja:アンチモン]] [[ko:안티모니]] [[ku:Stîbyûm]] [[lb:Antimon]] [[lt:Stibis]] [[nl:Antimoon]] [[nn:Antimon]] [[no:Antimon]] [[oc:Antimòni]] [[pl:Antymon]] [[pt:Antimônio]] [[ru:Сурьма]] [[sk:Antimón (nerast)]] [[sl:Antimon]] [[sr:Антимон]] [[sv:Antimon]] [[th:พลวง]] [[tr:Antimon]] [[ug:سۈرمە]] [[uk:Сурма]] [[zh:锑]] 6873 16877 2005-07-18T11:04:54Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Taizeme]] 6874 16878 2005-07-18T11:06:38Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Taizeme]] 6876 52546 2006-06-30T08:32:15Z YurikBot 213 robot Adding: bs, fa, ga, kw, oc {{catmore}} [[Category:Eiropas valstis]] [[af:Kategorie:Ysland]] [[ast:Categoría:Islandia]] [[be:Катэгорыя:Ісьляндыя]] [[bg:Категория:Исландия]] [[bs:Kategorija:Island]] [[ca:Categoria:Islàndia]] [[cs:Kategorie:Island]] [[da:Kategori:Island]] [[de:Kategorie:Island]] [[el:Κατηγορία:Ισλανδία]] [[en:Category:Iceland]] [[eo:Kategorio:Islando]] [[es:Categoría:Islandia]] [[et:Kategooria:Island]] [[fa:رده:ایسلند]] [[fi:Luokka:Islanti]] [[fo:Bólkur:Ísland]] [[fr:Catégorie:Islande]] [[ga:Catagóir:An Íoslainn]] [[gl:Category:Islandia]] [[he:קטגוריה:איסלנד]] [[hu:Kategória:Izland]] [[id:Kategori:Islandia]] [[io:Category:Islando]] [[is:Flokkur:Ísland]] [[it:Categoria:Islanda]] [[ja:Category:アイスランド]] [[ko:분류:아이슬란드]] [[kw:Category:Island]] [[la:Categoria:Islandia]] [[lb:Category:Island]] [[lt:Kategorija:Islandija]] [[na:Category:Iceland]] [[nds:Kategorie:Island]] [[nl:Categorie:IJsland]] [[nn:Kategori:Island]] [[no:Kategori:Island]] [[oc:Categoria:Islàndia]] [[pl:Kategoria:Islandia]] [[pt:Categoria:Islândia]] [[ro:Categorie:Islanda]] [[ru:Категория:Исландия]] [[scn:Category:Islandia]] [[simple:Category:Iceland]] [[sk:Kategória:Island]] [[sl:Kategorija:Islandija]] [[sr:Категорија:Исланд]] [[sv:Kategori:Island]] [[tr:Kategori:İzlanda]] [[zh:Category:冰島]] 6877 50211 2006-06-12T11:29:22Z 134.100.120.75 -nonsense [[Image:Fm sidmug.jpg|Sida aizturēšanas attēls|thumb]] '''Sids Višess''' (1957-1979) bija [[Anglija|angļu]] [[pankroks|pankroka]] mūziķis un grupas [[Sex Pistols]] dalībnieks. Viņš nomira 21 gada vecumā no [[narkotikas|narkotiku]] pārdozēšanas. <div style="float: left; margin: 1em 1em 0 0; padding: 0.5em; background: #fffff4; border: 1px solid #ddddbb; width: 250px;"> '''Sids Višess:''' <small> ''Dari vājāku viņu pompozo autoritāti, atsakies no viņu morāles standartiem, padari Anarhiju un nekārtību par savu atšķirības zīmi, izraisi tik daudz haosa un apjukuma, cik vien iespējams, bet neļauj sevi saņemt ciet dzīvu.'' :''[[1977]]'' </small></div> ==Diskogrāfija== ===Sids Višess=== * ''My Way/Something Else/C&#8217;mon Everybody'' (1979, 12&#8221;, Barclay, Barclay 740 509) * ''Sid Sings'' (1979, LP, Virgin, V2144) * ''Live'' (1980, LP, Creative Industry Inc., JSR 21) * ''Vicious Burger'' (1980, LP, UD-6535, VD 6336) * ''Love Kills N.Y.C.'' (1985, LP, Konexion, KOMA 788020) * ''The Sid Vicious Experience &#8211; Jack Boots and Dirty Looks'' (1986, LP, Antler 37) * ''The Idols With Sid Vicious'' (1993, CD, Last Call Records, LC22289) * ''Never Mind the Reunion Here&#8217;s Sid Vicious'' (1997, CD) * ''Sid Dead Live'' (1997, CD, Anagram, PUNK 86) * ''Sid Vicious Sings'' (1997, CD) * ''Vicious & Friends'' (1998, CD, Dressed To Kill Records, Dress 602) * ''Better (to provoke a reaction than to react to a provocation)'' (1999, CD, Almafame, YEAAH6) * ''Probably His Last Ever Interview'' (2000, CD, OZIT, OZITCD62) * ''Better'' (2001, CD) * ''Vive Le Rock'' (2003, 2CD) * ''Too Fast To Live...'' (2004, CD) * ''Naked & Ashamed'' (7&#8221;, Wonderful Records, WO-73) * ''Sid Live At Max&#8217;s Kansas City'' (LP, JSR 21) * ''Sid Vicious'' (LP, Innocent Records, JSR 21) * ''Sid Vicious McDonald Bros. Box'' (3CD, Sound Solutions, 003) ===Sids un Nensija=== * ''Love Kills'' (1986, LP, MCA, MCG 6011) ===''Sid Vicious & Friends''=== * ''(Don&#8217;t You Gimme) No Lip/(I&#8217;m Not Your) Steppin&#8217; Stone'' (1989, 7&#8221;, SCRATCH 7) * ''Sid Vicious & Friends'' (1998, CD, Cleopatra, #251, ASIN: B0000061AS) ===Sids Višess/[[Edijs Kohrans]]=== * ''Sid Vicious v&#8217;s Eddie Cochran &#8211; The Battle Of The Rockers'' (LP, Jock, LP 6) ===Sids Višess/[[Elviss Preslijs]]=== * ''Cult Heroes'' (1993, CD) ===[[Vicious White Kids]]=== * ''The Vicious White Kids'' (1987, LP, Ritchie 1) * ''Vicious White Kids'' (2001, CD, Sanctuary, CMRCD372) ===[[Sex Pistols]]=== ==Filmogrāfija== * ''Sex Pistols Number One'' (1976, ohj. Derek Jarman) * ''Jubilee'' (1978, ohj. Derek Jarman) * ''Will Your Son Turn into Sid Vicious?'' (1978) * ''The Great Rock&#8216;n&#8217;Roll Swindle'' (1979, ohj. Julien Temple, VHS, Virgin Films) * ''The Punk Rock Movie'' (1979, ohj. Don Letts) * ''Dead On Arrival'' (1981, ohj. Lech Kowalski) * ''The Filth And The Fury'' (2000, ohj. Julien Temple, VHS/NTSC) ==Bibliogrāfija== * Anna Beverlija, ''The Sid Vicious Family album'' (1980, Virgin Books) * Džeralds Kouls, ''Sid And Nancy'' (1986, Methuen) * Alekss Kokss un Abbe Vūls, ''Sid And Nancy'' (1986, Faber and Faber) * Kīts Beitsons un Alans Pārkers, ''Sid&#8217;s Way'' (1991, Omnibus Press) * Toms Stokdeils, ''Sid Vicious. They Died Too Young'' (1995, Parragon) * Malkolms Bats, ''Sid Vicious. Rock&#8216;n&#8217;Roll Star'' (1997, Plexus) * Deivids Daltons, ''El Sid'' (1998, St. Martin&#8217;s Griffin) * Sids Višess, ''Too Fast To Live...Too Young to Die'' (1999, Retro Publishing) * Alans Pārkers, ''Vicious. Too Fast To Live...'' (2004, Creation Books) [[Category:Britu mūziķi|Višess, Sids]] [[Category:Pankroks|Višess, Sids]] [[an:Sid Vicious]] [[ast:Sid Vicious]] [[be:Сыд Вішэс]] [[bg:Сид Вишъс]] [[br:Sid Vicious]] [[bs:Sid Vicious]] [[ca:Sid Vicious]] [[cs:Sid Vicious]] [[cy:Sid Vicious]] [[da:Sid Vicious]] [[de:Sid Vicious]] [[ee:Sid Vicious]] [[el:Σιντ Βίσιους]] [[en:Sid Vicious]] [[eo:Sid Vicious]] [[es:Sid Vicious]] [[et:Sid Vicious]] [[fi:Sid Vicious]] [[fiu-vro:Viciousõ Sid]] [[fr:Sid Vicious]] [[fy:Sid Vicious]] [[ga:Sid Vicious]] [[gd:Sid Vicious]] [[gl:Sid Vicious]] [[he:סיד וישס]] [[hr:Sid Vicious]] [[ht:Sid Vicious]] [[hu:Sid Vicious]] [[ia:Sid Vicious]] [[id:Sid Vicious]] [[io:Sid Vicious]] [[it:Sid Vicious]] [[ja:シド・ヴィシャス]] [[ko:시드 비셔스]] [[ks:Sid Vicious]] [[la:Sid Vicious]] [[li:Sid Vicious]] [[mt:Sid Vicious]] [[nah:Sid Vicious]] [[nds:Sid Vicious]] [[nl:Sid Vicious]] [[nn:Sid Vicious]] [[no:Sid Vicious]] [[nv:Sid Vicious]] [[pl:Sid Vicious]] [[pt:Sid Vicious]] [[rm:Sid Vicious]] [[ro:Sid Vicious]] [[ru:Сид Вишес]] [[sh:Sid Vicious]] [[simple:Sid Vicious]] [[sk:Sid Vicious]] [[sl:Sid Vicious]] [[sr:Сид Вишис]] [[sv:Sid Vicious]] [[tl:Sid Vicious]] [[tr:Sid Vicious]] [[uk:Сід Вішез]] [[zh:席德·维瑟斯]] [[zh-min-nan:Sid Vicious]] 6879 53470 2006-07-03T16:48:33Z 213.175.124.191 '''Helmuts Balderis''' (dzimis 1952. gada 31. jūlijā [[Rīga|Rīgā]]) savulaik bija [[Latvija|Latvijas]] un [[PSRS]] [[hokejs|hokeja]] [[uzbrucējs (hokejā)|uzbrucējs]] Nr.19. Viens no labākajiem Latvijas un bijušās PSRS uzbrucējiem. Bērnībā nodarbojies ar [[daiļslidošana|daiļslidošanu]], bet pēcāk pievērsies hokejam. Izcēlās citu hokejistu vidū ar augstu slidošanas līmeni, starta ātrumu un lielisku tehniku. Profesionālo karjeru uzsācis [[Rīgas Dinamo]], kur nospēlējis no 1968. līdz 1977. gadam, pēc tam pārgājis uz [[Maskavas "CSKA"]], kur no 1977. un 1979. gadā izcīnījis PSRS čempionu titulu. No 1980. gada līdz 1985. atgriezies Rīgas Dinamo. 1985. gadā pameta hokeju. PSRS čempionātā aizvadījis 462 spēles, kurās guvis 333 vārtus. No 1985. līdz 1989. gadam bija spēlētājs un treneris [[Japāna|Japānā]]. 1989. gadā atgriezies profesionālajā hokejā, kad PSRS atļāva spēlētājiem spēlēt [[NHL]]. Kļuvis par vecāko draftēto hokejistu NHL (36 gadi) un vecāko hokejistu, kurš guvis pirmos vārtus NHL (37 gadi). 1989./1990. gada sezonā spēlējis NHL komandā [[Minesotas "North Stars"]], kur 26 spēlēs nopelnīti 9 (3+6) rezultativitātes punkti. Pēc sezonas NHL solījis pamest hokeju. Tomēr neskatoties uz to, sportiskās karjeras noslēgumā spēlējis arī [[RASMS]] komandā, kā arī vairākās [[Latvijas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] komandās [[HK Vecmeistars]], [[Latvijas Zelts]], [[HK Essamika]] līdz pat 45 gadu vecumam. Trīskārtējs Eiropas un pasaules čempions (1978., 1979., 1983. gadā), pasaules čempionāta sudraba medaļu ieguvējs (1976.), pasaules čempionāta bronzas godalgas ieguvējs (1977.). [[Ziemas olimpiskās spēles|Ziemas olimpisko spēļu]] sudraba medaļas ieguvējs (1980.). Piedalījies PSRS izlases sastāvā [[Kanādas Kausa izcīņa|Kanādas Kausa izcīņā]] (1979.). PSRS izlases rindās pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs nospēlējis 54 spēles, kurās gūti 33 vārti. Karjeras izskaņā 1992. gadā nospēlējis 2 spēles pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] sastāvā. Bijis Latvijas izlases treneris no 1992. līdz 1994. gadam, kopā izlasi vadot 34 spēles, arī ģenerālmenedžeris. Līdzdarbojies [[Latvijas Hokeja federācija|Latvijas Hokeja federācijā]], kur šobrīd ir valdes priekšsēdētāja vietnieks, viceprezidents. Savulaik bija "[[Rīgas Sporta pils]]" īpašnieks, direktors, arī [[Rīgas Dome]]s deputāts. == Sasniegumi == * 1971: Eiropas junioru čempionāta labākais vārtu guvējs * 1977: Pasaules čempionāta labākais uzbrucējs, PSRS čempions, PSRS gada hokejists (MVP), Rezultatīvākais PSRS čempionāta hokejists * 1978: Pasaules čempions * 1979: Pasaules čempions, PSRS čempions * 1983: Pasaules čempions, rezultatīvākais PSRS čempionāta hokejists * 1988: Uzņemts IIHF slavas zālē == Karjeras statistika == {| BORDER="0" CELLPADDING="3" CELLSPACING="0" ID="Table3" |- ALIGN="center" bgcolor="#e0e0e0" ! ALIGN="center" colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! ALIGN="center" rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! ALIGN="center" colspan="5" | Regulārā sezona ! ALIGN="center" rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! ALIGN="center" colspan="5" | Izslēgšanas kārta |- ALIGN="center" bgcolor="#e0e0e0" ! ALIGN="center" | Sezona ! ALIGN="center" | Komanda ! ALIGN="center" | Līga ! ALIGN="center" | S ! ALIGN="center" | V ! ALIGN="center" | RP ! ALIGN="center" | P-ti ! ALIGN="center" | SM ! ALIGN="center" | S ! ALIGN="center" | V ! ALIGN="center" | RP ! ALIGN="center" | P-ti ! ALIGN="center" | SM |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1967-68 | ALIGN="center" | [[Dinamo Rīga]] | ALIGN="center" | [[PSRS]] 2. līga | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1968-69 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS 3. līga | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1969-70 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS 3. līga | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | 12 | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1970-71 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS 2. līga | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | 10 | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1971-72 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS 2. līga | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | 14 | ALIGN="center" | 9 | ALIGN="center" | 23 | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1972-73 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS 2. līga | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | 27 | ALIGN="center" | 15 | ALIGN="center" | 42 | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | ?? |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1973-74 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS | ALIGN="center" | 24 | ALIGN="center" | 9 | ALIGN="center" | 6 | ALIGN="center" | 15 | ALIGN="center" | 13 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1974-75 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS | ALIGN="center" | 36 | ALIGN="center" | 34 | ALIGN="center" | 14 | ALIGN="center" | 48 | ALIGN="center" | 20 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1975-76 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS | ALIGN="center" | 36 | ALIGN="center" | 31 | ALIGN="center" | 14 | ALIGN="center" | 45 | ALIGN="center" | 18 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1976-77 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS | ALIGN="center" | 35 | ALIGN="center" | 40 | ALIGN="center" | 23 | ALIGN="center" | 63 | ALIGN="center" | 57 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1977-78 | ALIGN="center" | [[Maskavas CSKA]] | ALIGN="center" | PSRS | ALIGN="center" | 36 | ALIGN="center" | 17 | ALIGN="center" | 17 | ALIGN="center" | 34 | ALIGN="center" | 30 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1978-79 | ALIGN="center" | Maskavas CSKA | ALIGN="center" | PSRS | ALIGN="center" | 41 | ALIGN="center" | 24 | ALIGN="center" | 24 | ALIGN="center" | 48 | ALIGN="center" | 53 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1979-80 | ALIGN="center" | Maskavas CSKA | ALIGN="center" | PSRS | ALIGN="center" | 42 | ALIGN="center" | 26 | ALIGN="center" | 35 | ALIGN="center" | 61 | ALIGN="center" | 21 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1980-81 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS | ALIGN="center" | 44 | ALIGN="center" | 26 | ALIGN="center" | 24 | ALIGN="center" | 50 | ALIGN="center" | 28 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1981-82 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS | ALIGN="center" | 41 | ALIGN="center" | 24 | ALIGN="center" | 19 | ALIGN="center" | 43 | ALIGN="center" | 48 | ALIGN="center" | 9 | ALIGN="center" | 15 | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 20 | ALIGN="center" | 2 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1982-83 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS | ALIGN="center" | 40 | ALIGN="center" | 32 | ALIGN="center" | 31 | ALIGN="center" | 63 | ALIGN="center" | 39 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1983-84 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS | ALIGN="center" | 39 | ALIGN="center" | 24 | ALIGN="center" | 15 | ALIGN="center" | 39 | ALIGN="center" | 18 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1984-85 | ALIGN="center" | Dinamo Rīga | ALIGN="center" | PSRS | ALIGN="center" | 39 | ALIGN="center" | 31 | ALIGN="center" | 20 | ALIGN="center" | 51 | ALIGN="center" | 52 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1989-90 | ALIGN="center" | [[Minesotas North Stars]] | ALIGN="center" | [[NHL]] | ALIGN="center" | 26 | ALIGN="center" | 3 | ALIGN="center" | 6 | ALIGN="center" | 9 | ALIGN="center" | 2 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1991-92 | ALIGN="center" | [[HK Rīga]] | ALIGN="center" | [[Latvija]] | ALIGN="center" | 7 | ALIGN="center" | 23 | ALIGN="center" | 18 | ALIGN="center" | 41 | ALIGN="center" | 27 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1992-93 | ALIGN="center" | [[Latvijas Zelts]] | ALIGN="center" | Latvija | ALIGN="center" | 22 | ALIGN="center" | 76 | ALIGN="center" | 66 | ALIGN="center" | 142 | ALIGN="center" | 16 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1994-95 | ALIGN="center" | [[Essamka Ogre]] | ALIGN="center" | Latvija | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1995-96 | ALIGN="center" | Essamka Ogre | ALIGN="center" | Latvija | ALIGN="center" | 30 | ALIGN="center" | 18 | ALIGN="center" | 36 | ALIGN="center" | 54 | ALIGN="center" | ?? | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- | ALIGN="center" | -- |} [[Category:Latvijas hokejisti|Balderis, Helmuts]] [[Category:Latvijas politiķi|Balderis, Helmuts]] [[de:Helmut Balderis]] [[en:Helmuts Balderis]] [[fi:Helmut Balderis]] 6880 16919 2005-07-20T09:10:09Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Vaira Vīķe-Freiberga]] 6881 16920 2005-07-20T09:10:40Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ventspils]] 6882 16921 2005-07-20T09:11:17Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Daugavpils]] 6883 16922 2005-07-20T09:14:38Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Vaira Vīķe-Freiberga]] 6886 51303 2006-06-19T13:14:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Wales]] '''Velsa''' ([[velsiešu valoda|velsiešu valodā]]: ''Cymru'') ir [[ķelti|ķeltu]] zeme, viena no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] četrām daļām (pārējās ir [[Anglija]], [[Skotija]] un [[Ziemeļīrija]]). Velsa atrodas [[Lielbritānija]]s dienvidrietumos un robežojas ar Angliju austrumos, [[Bristoles kanāls|Bristoles kanālu]] dienvidos, [[Sentdžordža kanāls|Sentdžordža kanālu]] rietumos un [[Īrijas jūra|Īrijas jūru]] ziemeļos. [[Image:Map of Wales within the United Kingdom.png|right|150px]] [[Image:Little Orme from Llandudno Promenade.jpg|thumb|left|''Little Orme'' no ''Llandudno'' promenādes]] {{stub}} [[Category:Velsa|*]] [[af:Wallis]] [[als:Wales]] [[ar:ويلز]] [[bg:Уелс]] [[br:Kembre]] [[ca:Gal·les]] [[cs:Wales]] [[cy:Cymru]] [[da:Wales]] [[de:Wales]] [[en:Wales]] [[eo:Kimrio]] [[es:Gales]] [[et:Wales]] [[eu:Gales]] [[fi:Wales]] [[fr:Pays de Galles]] [[ga:An Bhreatain Bheag]] [[gd:A'Chuimrigh]] [[gl:Gales - Cymru]] [[he:ויילס]] [[hr:Wales]] [[ht:Gal]] [[hu:Wales]] [[id:Wales]] [[it:Galles]] [[ja:ウェールズ]] [[ka:უელსი]] [[ko:웨일스]] [[ku:Wales]] [[kw:Kembra]] [[la:Cambria]] [[ln:Ekólo Wali]] [[lt:Velsas]] [[nds:Wales]] [[nl:Wales]] [[nn:Wales]] [[no:Wales]] [[nrm:Galles]] [[oc:País de Gallas]] [[pl:Walia]] [[pt:País de Gales]] [[rm:Valisa]] [[ro:Ţara Galilor]] [[ru:Уэльс]] [[sco:Wales]] [[simple:Wales]] [[sk:Wales]] [[sl:Wales]] [[sr:Велс]] [[sv:Wales]] [[th:เวลส์]] [[tr:Galler]] [[zh:威爾士]] [[zh-min-nan:Cymru]] 6887 16942 2005-07-20T19:55:45Z Tail 13 Sid Vicious pārdēvēju par Sids Višess: Lapas nosaukums bija angļu valodā. #redirect [[Sids Višess]] 6889 29496 2006-02-07T12:28:23Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris [[Mūzikas žanrs]], kas radās amerikas afro-amerikāņiem apvienojot [[gospeļu]] elementus un [[R&B]] elementus. [[Category:Mūzika]] 6892 31575 2006-02-24T13:40:01Z Jānis U. 198 '''Multiplikācija''' ir secīgi sakārtotu [[zīmējums|zīmējumu]] vai [[figūra|figūru]] filmēšana pa [[kadrs|kadram]], lai panāktu [[ilūzija|ilūziju]],ka uzņemšanas brīdī nekustīgi objekti kustas. Dažreiz lieto arī jēdzienu '''animācija'''. [[Category:Kultūra]] [[Category:Kino]] [[bs:Animacija]] [[cs:Animovaný film]] [[de:Animation]] [[en:Animation]] [[et:Animatsioon]] [[es:Animación]] [[eo:animacio]] [[fa:پویانمایی]] [[fr:Animation]] [[gl:Cine de animación]] [[ko:애니메이션]] [[it:Cartone animato]] [[he:אנימציה]] [[hu:Animáció]] [[mk:Анимација]] [[nl:Animatie]] [[ja:アニメーション]] [[pl:Film animowany]] [[pt:Animação]] [[ru:Мультипликация]] [[fi:Animaatio]] [[sv:Animering]] [[th:แอนิเมชัน]] [[zh:动画]] 6894 52504 2006-06-30T06:20:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[nds-nl:Categorie:Fraankriek]], [[pms:Categoria:Fransa]], [[zh-yue:Category:法國]] {{catmore}} [[Category:Eiropas valstis]] [[af:Kategorie:Frankryk]] [[an:Categoría:Franzia]] [[ar:تصنيف:فرنسا]] [[ast:Categoría:Francia]] [[be:Катэгорыя:Францыя]] [[bg:Категория:Франция]] [[bs:Kategorija:Francuska]] [[ca:Categoria:França]] [[cs:Kategorie:Francie]] [[da:Kategori:Frankrig]] [[de:Kategorie:Frankreich]] [[el:Κατηγορία:Γαλλία]] [[en:Category:France]] [[eo:Kategorio:Francio]] [[es:Categoría:Francia]] [[et:Kategooria:Prantsusmaa]] [[eu:Kategoria:Frantzia]] [[fa:رده:فرانسه]] [[fi:Luokka:Ranska]] [[fr:Catégorie:France]] [[ga:Catagóir:An Fhrainc]] [[gl:Category:Francia]] [[he:קטגוריה:צרפת]] [[hr:Kategorija:Francuska]] [[hu:Kategória:Franciaország]] [[id:Kategori:Perancis]] [[io:Category:Francia]] [[is:Flokkur:Frakkland]] [[it:Categoria:Francia]] [[ja:Category:フランス]] [[ka:კატეგორია:საფრანგეთი]] [[ko:분류:프랑스]] [[kw:Category:Pow Frynk]] [[la:Categoria:Francia]] [[lb:Category:Frankräich]] [[li:Kategorie:Frankriek]] [[lt:Kategorija:Prancūzija]] [[na:Category:France]] [[nds:Kategorie:Frankriek]] [[nds-nl:Categorie:Fraankriek]] [[nl:Categorie:Frankrijk]] [[nn:Kategori:Frankrike]] [[no:Kategori:Frankrike]] [[oc:Categoria:França]] [[os:Категори:Франц]] [[pl:Kategoria:Francja]] [[pms:Categoria:Fransa]] [[pt:Categoria:França]] [[ro:Categorie:Franţa]] [[ru:Категория:Франция]] [[scn:Category:Francia]] [[sh:Category:Francuska]] [[simple:Category:France]] [[sk:Kategória:Francúzsko]] [[sl:Kategorija:Francija]] [[sr:Категорија:Француска]] [[sv:Kategori:Frankrike]] [[th:หมวดหมู่:ประเทศฝรั่งเศส]] [[tl:Category:France]] [[tr:Kategori:Fransa]] [[uk:Категорія:Франція]] [[vi:Thể loại:Pháp]] [[zh:Category:法国]] [[zh-min-nan:Category:Hoat-kok]] [[zh-yue:Category:法國]] 6895 21601 2005-10-26T02:49:40Z 80.185.46.254 <div class="noprint" style="clear: right; border: solid #aaa 1px; margin: 0 0 1em 1em; font-size: 90%; background: #f9f9f9; width: 250px; padding: 4px; spacing: 0px; text-align: left; float: right;"> <div style="float: left;"> [[Image:Commons-logo.svg|50px|none|Commons]] </div> <div style="margin-left: 60px;">[[Wikimedia Commons]] ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.: <div style="margin-left: 10px;">'''''[[Commons:{{{1}}}|{{PAGENAME}}]]'''''</div> </div> </div> 6896 18796 2005-08-29T20:13:23Z Neonz 33 noformējums [[Image:Commons-logo-en.png|right|100px]] '''Wikimedia Commons''' (arī ''Commons'' vai ''Wikicommons'') ir brīvi pieejamu attēlu, skaņu failu un citu multimēdiju failu krātuve. Tas ir ''[[Wikimedia Foundation]]'' projekts un šajā krātuvē augšuplādētie faili, tieši tāpat kā lokāli augšuplādēti faili, ir izmantojami visos ''Wikimedia'' serveros, ieskaitot visu valodu Vikipēdijas, ''Wikibooks'' un ''Wikinews''. Šādas centrālas failu krātuves izveidošanas pamatojums bija vēlme samazināt darbu dubultošanos starp ''Wikimedia'' projektiem un dažādu valodu versijām, lai nebūtu viens un tas pats fails jāaugšuplādē katrā serverī atsevišķi. == Ārējas saites == * [http://commons.wikimedia.org/ Wikimedia Commons] [[Category:Vikipēdija|Commons]] 6899 40703 2006-04-16T17:32:11Z Juzeris 23 precizēju kat. [[Reliģijas filozofija|Reliģijas filozofijā]] un [[teoloģija|teoloģijā]] '''ļaunuma problēma''' ir problēma, kuras pamatā ir grūtības savienot ļaunuma vai ciešanu eksistenci pasaulē ar viszinoša, visspēcīga un absolūti laba [[dievs|dieva]] eksistenci. Ļaunuma problēmas pamatā ir pieņēmums, ka pilnībā labs dievs nebūu radījis pasauli, kurā ir ļaunums, vai arī nepieļautu ļaunuma netraucētu eksistenci un ka viszinošam un visspēcīgam dievam būtu jāspēj pārveidot pasaule atkarībā no saviem nodomiem. Tā kā ļaunums acīmredzami eksistē, jāpieņem, ka dievs ir paredzējis tā eksistenci, tāpēc vai nu nav pilnībā labs, vai arī nav pilnībā viszinošs, vai arī - visspēcīgs. Ja turklāt pieņem, ka, ja dievs eksistē, tam jābūt pilnībā labam, viszinošam un visspēcīgam, tad no ļaunuma eksistences izriet, ka dievs neeksistē. Šo problēmu mēdz dēvēt arī par [[Epikūrs|Epikūra]] paradoksu vai Epikūra mīklu (lai arī tā īsti nav [[paradokss]] vai [[mīkla]], bet [[premisa|premisu]] loģiska novešana līdz absurdam iznākumam, tā pierādot sākotnējās premisas nepatiesumu), jo uzskata, ka Epikūrs bija pirmais, kurš ar to nodarbojās. Epikūrs secināja, ka ļaunuma eksistence nav savienojama ar dievu eksistenci. ==Skat. arī== * [[Elles problēma]] [[Category:Kristīgā filozofija|Launuma problēma]] [[Category:Reliģija|Launuma problēma]] [[en:Problem of evil]] [[eo:Paradokso de Epikuro]] [[es:Problema del mal]] [[pl:Problem zła]] [[sv:Epikuros paradox]] [[zh:伊壁鸠鲁悖论]] 6900 20458 2005-10-03T12:12:01Z Yyy 146 Vikipēdijā atrodamie raksti par reliģiju. ''Sīkākus datus par reliģiju var atrast rakstā '''[[reliģija]]'''.'' [[Category:Kultūra]] [[Category:Sabiedrība]] [[ar:&#1578;&#1589;&#1606;&#1610;&#1601;:&#1583;&#1610;&#1575;&#1606;&#1575;&#1578;]] [[ast:Category:Relixón]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1056;&#1077;&#1083;&#1080;&#1075;&#1080;&#1103;]] [[ca:Categoria:Religió]] [[da:Kategori:Religion]] [[de:Kategorie:Religion]] [[el:&#922;&#945;&#964;&#951;&#947;&#959;&#961;&#943;&#945;:&#920;&#961;&#951;&#963;&#954;&#949;&#943;&#945;]] [[ko:Category:&#51333;&#44368;]] [[en:Category:Religion]] [[eo:Kategorio:Religio]] [[es:Category:Religión]] [[pt:categoria:Religião]] [[fr:Catégorie:Religion]] [[hr:Category:Religija]] [[io:Category:Religii]] [[it:Categoria:Religione]] [[ja:Category:&#23447;&#25945;]] [[kw:Category:Cryjyans]] [[hu:Kategória:Vallás]] [[nl:Categorie:Religie]] [[no:Kategori:Religion]] [[pl:Kategoria:Religie]] [[ru:Category:&#1056;&#1077;&#1083;&#1080;&#1075;&#1080;&#1103;]] [[sk:Kategória:Nábo&#382;enstvo]] [[fi:Luokka:Uskonto]] [[sv:Kategori:Religion]] [[th:Category:&#3624;&#3634;&#3626;&#3609;&#3634;]] [[tr:Category:Din]] [[uk:Категорія:Релігія]] [[vi:Category:Tôn giáo]] [[zh:Category:&#23447;&#25945;]] [[zh-min-nan:Category:Chong-k&#224;u]] 6901 43712 2006-05-07T12:16:18Z Juzeris 23 izlaboju kat. <!-- Lūdzu, nedzēs un nemaini šo paziņojumu, līdz diskusija nav atrisināta--> <div class="boilerplate metadata" id="vfd" style="margin: 0 5%; padding: 0 7px 7px 7px; background: #EDF1F1; border: 1px solid #999999; text-align: left; font-size:95%;"> '''Ir ierosināta diskusija par šī raksta dzēšanu atbilstoši Vikipēdijas [[:en:Wikipedia:Deletion policy|dzēšanas vadlīnijām]][[Template:Delete|.]]'''<br /> Lūdzu, balsojiet un apspriediet šo tēmu. Skat. '''[[Talk:{{PAGENAME}}|šī raksta diskusijas lapu]]'''.<br /> Jūs varat rediģēt un izmainīt šo rakstu, bet lūdzam nedzēst lapas saturu, neievietot to citā lapā un nepārvietot to, kā arī nedzēst šo paziņojumu, kamēr notiek diskusija..</div> <includeonly>[[Category:Lapas, kas izvirzītas dzēšanai]]</includeonly> <!-- Paziņojuma beigas, esat laipni aicināti rediģēt raksta turpmāko daļu --> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas uzturēšanas veidnes|Delete]]</noinclude> 6902 43713 2006-05-07T12:16:27Z Juzeris 23 izlaboju kat. <!-- Lūdzu, nedzēs un nemaini šo paziņojumu, līdz diskusija nav atrisināta--> <div class="boilerplate metadata" id="vfd" style="margin: 0 5%; padding: 0 7px 7px 7px; background: #EDF1F1; border: 1px solid #999999; text-align: left; font-size:95%;"> '''Ir ierosināta diskusija par šī raksta dzēšanu atbilstoši Vikipēdijas [[:en:Wikipedia:Deletion policy|dzēšanas vadlīnijām]][[Template:Delete|.]]'''<br /> Lūdzu, balsojiet un apspriediet šo tēmu. Skat. '''[[Wikipedia:Balsošana/{{PAGENAME}}|šī raksta apspriešanas lapu]]''' Vikipēdijas Balsošanas lapā.<br /> Jūs varat rediģēt un izmainīt šo rakstu, bet lūdzam nedzēst lapas saturu, neievietot to citā lapā un nepārvietot to, kā arī nedzēst šo paziņojumu, kamēr notiek diskusija..</div> <includeonly>[[Category:Lapas, kas izvirzītas dzēšanai]]</includeonly> <!-- Paziņojuma beigas, esat laipni aicināti rediģēt raksta turpmāko daļu --> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas uzturēšanas veidnes|Dzēst]]</noinclude> 6903 17106 2005-07-25T16:27:36Z Juzeris 23 kat. [[Category:Vikipēdija|Dzēst]] 6905 35143 2006-03-19T15:20:42Z YurikBot 213 robot Modifying: en "'''Patiesi ticīgā sindroms'''" (''the true-believer syndrome'') ir termins, ko ieviesa M. Lemers Kīns (''M. Lamar Keene''), lai aprakstītu iracionālu ticību pārdabiskajam. M. Lemers Kīns ir izbijis [[gaišredzība|gaišreģis]], kurš atzina, ka krāpies. Šis sindroms ir pašapmāna forma, pēc kuras ticīgais turpina ticēt pat pēc tam, kad viņam piedāvāti neapgāžami pierādījumi, ka fenomenam ir dabiski cēloņi. Šo terminu pārsvarā izmanto skeptiķi, runājot par dažādu pārdabisku parādību (karošu liekšana ar gara spēku, brīnumaina dziedināšana utt.) eksistenci un ticību tām; šo terminu neizmanto zinātniskajā literatūrā, un tas nav saistīts ar [[psihopatoloģija|psihopatoloģiju]]. Patiesi ticīgā sindroma piemērs ir gadījums ar "[[Gadījums ar "Karlosu" Austrālijā|Karlosu]]" [[Austrālija|Austrālijā]] (burvju mākslinieks Hosē Alvaress izlikās, ka viņā iemājojis 2000 gadu vecs gars, un šo informāciju nekritiski tālāk pauda masu mediji, lai arī tā bija nepatiesa un vienkārši pārbaudāma; daudzi "Karlosam" turpināja ticēt arī tad, kad viņš atzina, ka krāpies - viņa mērķis bija parādīt, cik cilvēkus viegli apmānīt). [[Category:Populārā psiholoģija]] [[en:True-believer syndrome]] [[lt:Tikro tikėtojo sindromas]] 6906 17133 2005-07-25T17:48:53Z Juzeris 23 piekrītu, +numerācija Uzskatu, ka šī lapa ([http://lv.wikipedia.org/wiki/Generalitat_de_Catalunya]) būtu dzēšama, jo tajā nav ne vārda latviski. '''Vai, jūsuprāt, šī lapa būtu jādzēš?''' (Sākuma termiņš: 2005. gada '''25. jūlijs, 20:00'''; beigu termiņš: 2005. gada '''30. jūlijs, 20:00'''.) '''Uzskatu, ka tā jādzēš:''' #--[[User:Tail|Tail]] 16:53, 25 jūlijs 2005 (UTC) #--[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 17:48, 25 jūlijs 2005 (UTC) '''Uzskatu, ka tā nav jādzēš:''' '''Atturos:''' 6909 17119 2005-07-25T17:10:31Z Juzeris 23 kat. [[Category:Psiholoģija]] [[Category:Pseidozinātne]] 6910 17123 2005-07-25T17:19:02Z Juzeris 23 kat. [[Category:Zinātne]] 6911 43038 2006-05-02T15:16:17Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Kramis|Kramis]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail {{Astoņu portālu saites}} {{catmore}} [[Category:Daba]] [[Category:Kultūra]] [[af:Kategorie:Wetenskap]] [[an:Category:Zenzias]] [[ast:Categoría:Ciencies]] [[bg:Категория:Наука]] [[br:Category:Siañs]] [[ca:Categoria:Ciència]] [[cs:Kategorie:Věda]] [[csb:Kategòrëjô:Ùczba]] [[de:Kategorie:Wissenschaft]] [[da:Kategori:Videnskab]] [[el:Κατηγορία:Επιστήμη]] [[en:Category:Science]] [[eo:Kategorio:Scienco]] [[es:Categoría:Ciencias]] [[et:Kategooria:Teadused]] [[fi:Luokka:Tiede]] [[fr:Catégorie:Sciences]] [[hu:Kategória:Tudomány]] [[io:Category:Cienci]] [[ja:Category:科学]] [[ka:კატეგორია:მეცნიერება]] [[ko:분류:과학]] [[kw:Category:Scyens]] [[nds:Kategorie:Wetenschop]] [[nl:Categorie:Wetenschap]] [[nn:Kategori:Vitskapar]] [[no:Kategori:Vitenskap]] [[pl:Kategoria:Nauka]] [[pt:Categoria:Ciências]] [[ru:Категория:Наука]] [[sk:Kategória:Veda]] [[sl:Category:Naravoslovje]] [[sv:Kategori:Vetenskap]] [[tl:Category:Agham]] [[vi:Category:Khoa học]] [[zh:Category:科学]] 6913 51556 2006-06-21T19:17:20Z Escarbot 1016 robot Adding: als, ar, bg, ca, da, de, eo, fi, fo, fr, he, ht, io, ja, la, li, lt, mo, nah, nds, nl, nn, os, pl, pt, ro, ru, sk, sl, sv, tr, uk, ur, vi, zh, zh-min-nan Modifying: cs, el, sr, th Šī ir pašreiz Vikipēdijā izmantotās kategoriju hierarhijas augstākā kategorija. [[Special:Categories|Visas kategorijas]] alfabētiskajā secībā. [[Category:Vikipēdija]] [[als:Kategorie:!Hauptkategorie]] [[ar:تصنيف:التصنيف الرئيسي]] [[bg:Категория:Основни]] [[ca:Categoria:Principal]] [[cs:Kategorie:Hlavní strana]] [[da:Kategori:Kategorier]] [[de:Kategorie:!Hauptkategorie]] [[el:Κατηγορία:Θεμελιώδης]] [[en:Category:Categories]] [[eo:Kategorio:Ĉio]] [[es:Categoría:Índice de categorías]] [[fi:Luokka:Pääluokat]] [[fo:Bólkur:Bólkar]] [[fr:Catégorie:Principale]] [[he:קטגוריה:קטגוריות]] [[ht:Category:Rasin]] [[hu:Kategória:Kategóriák]] [[io:Category:Chefa kategorii]] [[is:Flokkur:Efnisflokkar]] [[it:Categoria:Categorie]] [[ja:Category:主要カテゴリ]] [[ko:분류:분류]] [[la:Categoria:Omnia]] [[li:Kategorie:Alles]] [[lt:Kategorija:Kategorijos]] [[mo:Category:Категорий]] [[nah:Categoría:Categoría]] [[nds:Kategorie:Hööftkategorie]] [[nl:Categorie:Alles]] [[nn:Kategori:Kategoriar]] [[os:Категори:Æппæт]] [[pl:Kategoria:Strona główna]] [[pt:Categoria:Página principal]] [[ro:Categorie:Categorii]] [[ru:Категория:Всё]] [[sk:Kategória:Základné kategórie]] [[sl:Kategorija:Temeljna]] [[sr:Категорија:Основне категорије]] [[sv:Kategori:Topp]] [[th:หมวดหมู่:มูลฐาน]] [[tr:Kategori:Ana kategoriler]] [[uk:Категорія:Головна]] [[ur:Category:زمرہ القاعدہ]] [[vi:Thể loại:Tất cả]] [[zh:Category:頁面分類]] [[zh-min-nan:Category:Ki-chân]] 6914 36786 2006-03-25T14:01:31Z Dekaels 268 izlaboju veidni <div style="clear:both;margin:0 3px .8em 3px"> <p style="font-variant: small-caps; text-align: center; margin-top: 0; margin-bottom:.2em; font-size: 105%;"><!-- Šīm vajadzētu būt pamatkategorijām --> [[:Category:Sabiedrība|Sabiedrība]] | [[:Category:Kultūra|Kultūra]] | [[:Category:Māksla|Māksla]] | [[:Category:Ģeogrāfija|Ģeogrāfija]] | [[:Category:Vēsture|Vēsture]] | [[:Category:Zinātne|Zinātne]] | [[:Category:Tehnoloģija|Tehnoloģija]] | [[:Category:Latvija|Latvija]]</p></div> 6915 17139 2005-07-25T18:02:50Z Juzeris 23 kat. [[Category:Zeme]] [[Category:Akadēmiskās disciplīnas]] [[Category:Zinātne]] 6916 17140 2005-07-25T18:03:23Z Juzeris 23 kat. [[Category:Saules sistēmas planētas]] 6917 17141 2005-07-25T18:03:50Z Juzeris 23 kat. [[Category:Planētas]] [[Category:Saules sistēma]] 6918 17142 2005-07-25T18:05:16Z Juzeris 23 kat. [[Category:Astronomiski objekti]] [[Category:Zinātne par planētām]] 6920 17147 2005-07-25T20:02:43Z Tail 13 Autorikšas Mumbajā - no en.wikipedia.org. Autorikšas Mumbajā - no en.wikipedia.org. 6921 28517 2006-02-06T21:54:27Z Feens 37 [[Category:Indija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 6923 17162 2005-07-26T07:18:23Z Juzeris 23 latviski [[User:{{{1}}}|{{{1}}}]] ([[User talk:{{{1}}}|diskusija]]&nbsp;&bull;&nbsp;[[Special:Contributions/{{{1}}}|devums]]) 6925 17168 2005-07-26T11:15:42Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[NSDAP]] 6926 17169 2005-07-26T11:18:02Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[NSDAP]] 6927 17170 2005-07-26T11:20:07Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[NSDAP]] 6928 17171 2005-07-26T11:21:21Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[NSDAP]] 6929 19326 2005-09-09T15:55:48Z Āpsis 245 K [[Category:Zinātne]] 6930 17174 2005-07-26T12:47:57Z Juzeris 23 kat. [[Category:Lietuvas dižciltīgie]] [[Category:Lietuvieši pēc nodarbošanās]] 6931 17175 2005-07-26T12:48:48Z Juzeris 23 kat. [[Category:Lietuvieši]] [[Category:Tautības pēc nodarbošanās]] 6932 17176 2005-07-26T12:49:24Z Juzeris 23 kat. [[Category:Lietuva]] [[Category:Cilvēki pēc tautības]] 6933 23757 2005-11-30T23:57:06Z YurikBot 213 robot Adding: an, ar, ast, be, bg, ca, cs, da, de, en, eo, es, et, fi, fr, gl, he, hu, id, io, it, ja, ko, lb, lt, mk, mo, na, nds, nl, nn, no, os, pl, pt, ro, ru, scn, simple, sk, sl, sr, sv, th, tl, tr, uk, vi, wa, zh [[Category:Eiropas Savienības dalībvalstis]] [[Category:Eiropas valstis]] [[Category:Baltijas valstis]] [[Category:Baltijas jūra]] [[an:Category:Lituania]] [[ar:تصنيف:لتوانيا]] [[ast:Categoría:Lituania]] [[be:Катэгорыя:Летува]] [[bg:Категория:Литва]] [[ca:Categoria:Lituània]] [[cs:Kategorie:Litva]] [[da:Kategori:Litauen]] [[de:Kategorie:Litauen]] [[en:Category:Lithuania]] [[eo:Kategorio:Litovio]] [[es:Categoría:Lituania]] [[et:Kategooria:Leedu]] [[fi:Luokka:Liettua]] [[fr:Catégorie:Lituanie]] [[gl:Category:Lituania]] [[he:קטגוריה:ליטא]] [[hu:Kategória:Litvánia]] [[id:Kategori:Lituania]] [[io:Category:Lituania]] [[it:Categoria:Lituania]] [[ja:Category:リトアニア]] [[ko:분류:리투아니아]] [[lb:Category:Litauen]] [[lt:Kategorija:Lietuva]] [[mk:Категорија:Литванија]] [[mo:Category:Литуания]] [[na:Category:Lithuania]] [[nds:Kategorie:Litauen]] [[nl:Categorie:Litouwen]] [[nn:Kategori:Litauen]] [[no:Kategori:Litauen]] [[os:Категори:Литва]] [[pl:Kategoria:Litwa]] [[pt:Categoria:Lituânia]] [[ro:Categorie:Lituania]] [[ru:Категория:Литва]] [[scn:Category:Lituania]] [[simple:Category:Lithuania]] [[sk:Kategória:Litva]] [[sl:Category:Litva]] [[sr:Категорија:Литванија]] [[sv:Kategori:Litauen]] [[th:Category:ประเทศลิทัวเนีย]] [[tl:Category:Lithuania]] [[tr:Kategori:Litvanya]] [[uk:Категорія:Литва]] [[vi:Thể loại:Lát Vi]] [[wa:Categoreye:Litwaneye]] [[zh:Category:立陶宛]] 6934 52481 2006-06-30T01:59:54Z Escarbot 1016 robot Adding: fa, kw, oc [[Category:Eiropas Savienības dalībvalstis]] [[Category:Eiropas valstis]] [[Category:Baltijas valstis]] [[Category:Baltijas jūra]] [[af:Kategorie:Estland]] [[ast:Categoría:Estonia]] [[be:Катэгорыя:Эстонія]] [[bg:Категория:Естония]] [[bs:Kategorija:Estonija]] [[ca:Categoria:Estònia]] [[cs:Kategorie:Estonsko]] [[da:Kategori:Estland]] [[de:Kategorie:Estland]] [[en:Category:Estonia]] [[eo:Kategorio:Estonio]] [[es:Categoría:Estonia]] [[et:Kategooria:Eesti]] [[fa:رده:استونی]] [[fi:Luokka:Viro]] [[fiu-vro:Category:Eesti]] [[fr:Catégorie:Estonie]] [[gl:Category:Estonia]] [[he:קטגוריה:אסטוניה]] [[hr:Kategorija:Estonija]] [[hu:Kategória:Észtország]] [[id:Kategori:Estonia]] [[io:Category:Estonia]] [[it:Categoria:Estonia]] [[ja:Category:エストニア]] [[ka:კატეგორია:ესტონეთი]] [[ko:분류:에스토니아]] [[kw:Category:Estoni]] [[lb:Category:Estland]] [[lt:Kategorija:Estija]] [[mk:Категорија:Естонија]] [[mo:Category:Естония]] [[na:Category:Estonia]] [[nds:Kategorie:Estland]] [[nl:Categorie:Estland]] [[nn:Kategori:Estland]] [[no:Kategori:Estland]] [[oc:Categoria:Estònia]] [[os:Категори:Эстони]] [[pl:Kategoria:Estonia]] [[pt:Categoria:Estónia]] [[ro:Categorie:Estonia]] [[ru:Категория:Эстония]] [[sh:Category:Estonija]] [[simple:Category:Estonia]] [[sk:Kategória:Estónsko]] [[sl:Kategorija:Estonija]] [[sr:Категорија:Естонија]] [[sv:Kategori:Estland]] [[tr:Kategori:Estonya]] [[uk:Категорія:Естонія]] [[zh:Category:爱沙尼亚]] 6935 17179 2005-07-26T12:53:45Z Juzeris 23 kat. [[Category:Ziemeļeiropa]] 6936 17180 2005-07-26T12:54:36Z Juzeris 23 kat. [[Category:Eiropas reģioni]] 6937 36470 2006-03-25T00:15:08Z Feens 37 [[Category:Eiropa]] 6939 52499 2006-06-30T06:00:31Z YurikBot 213 robot Adding: ar, eu, fiu-vro, frp, fy, hr, ln, mi, nds-nl, scn, se, sh, sr, th, wa, zh-yue [[Category:kontinenti]] [[af:Kategorie:Europa]] [[an:Categoría:Europa]] [[ang:Category:Europa]] [[ar:تصنيف:أوروبا]] [[ast:Categoría:Europa]] [[be:Катэгорыя:Эўропа]] [[bg:Категория:Европа]] [[br:Rummad:Europa]] [[bs:Kategorija:Evropa]] [[ca:Categoria:Europa]] [[co:Category:Europa]] [[cs:Kategorie:Evropa]] [[csb:Kategòrëjô:Eùropa]] [[cv:Категори:Европа]] [[cy:Categori:Ewrop]] [[da:Kategori:Europa]] [[de:Kategorie:Europa]] [[el:Κατηγορία:Ευρώπη]] [[en:Category:Europe]] [[eo:Kategorio:Eŭropo]] [[es:Categoría:Europa]] [[et:Kategooria:Euroopa]] [[eu:Kategoria:Europa]] [[fa:رده:اروپا]] [[fi:Luokka:Eurooppa]] [[fiu-vro:Category:Õuruupa]] [[fo:Bólkur:Evropa]] [[fr:Catégorie:Europe]] [[frp:Category:Eropa]] [[fy:Kategory:Jeropa]] [[ga:Catagóir:An Eoraip]] [[gl:Category:Europa]] [[he:קטגוריה:אירופה]] [[hr:Kategorija:Europa]] [[ht:Category:Ewòp]] [[hu:Kategória:Európa]] [[id:Kategori:Eropa]] [[io:Category:Europa]] [[is:Flokkur:Evrópa]] [[it:Categoria:Europa]] [[ja:Category:ヨーロッパ]] [[ko:분류:유럽]] [[kw:Category:Europa]] [[la:Categoria:Europa]] [[lb:Category:Europa]] [[li:Kategorie:Europa]] [[ln:Category:Eropa]] [[mi:Category:Ūropi]] [[mk:Категорија:Европа]] [[mo:Category:Еуропа]] [[ms:Kategori:Eropah]] [[mt:Category:Ewropa]] [[na:Category:Uirope]] [[nds:Kategorie:Europa]] [[nds-nl:Categorie:Europa]] [[nl:Categorie:Europa]] [[nn:Kategori:Europa]] [[no:Kategori:Europa]] [[oc:Categoria:Euròpa]] [[os:Категори:Европæ]] [[pl:Kategoria:Europa]] [[pt:Categoria:Europa]] [[qu:Categoría:Iwrupa]] [[ro:Categorie:Europa]] [[roa-rup:Category:Evropa]] [[ru:Категория:Европа]] [[scn:Category:Europa]] [[se:Category:Eurohpá]] [[sh:Category:Evropa]] [[sk:Kategória:Európa]] [[sl:Kategorija:Evropa]] [[sr:Категорија:Европа]] [[sv:Kategori:Europa]] [[sw:Category:Ulaya]] [[th:หมวดหมู่:ทวีปยุโรป]] [[tl:Category:Europa]] [[tr:Kategori:Avrupa]] [[uk:Категорія:Європа]] [[vi:Thể loại:Châu Âu]] [[wa:Categoreye:Urope]] [[zh:Category:欧洲]] [[zh-min-nan:Category:Au-chiu]] [[zh-yue:Category:歐洲]] 6940 17196 2005-07-26T16:58:36Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Zirgs]] 6941 20089 2005-09-23T20:09:46Z Feens 37 #REDIRECT [[Kristofors Kolumbs]] 6942 20090 2005-09-23T20:10:32Z Feens 37 #REDIRECT [[Kristofors Kolumbs]] 6943 20091 2005-09-23T20:10:32Z Feens 37 #REDIRECT [[Kristofors Kolumbs]] 6944 20092 2005-09-23T20:11:10Z Feens 37 #REDIRECT [[Kristofors Kolumbs]] 6950 sysop 17251 2005-07-29T10:53:16Z MediaWiki default inches 6951 sysop 17254 2005-07-29T10:53:16Z MediaWiki default $1 metres 6952 sysop 17256 2005-07-29T10:53:16Z MediaWiki default $1 dpc 6953 sysop 17257 2005-07-29T10:53:16Z MediaWiki default $1 dpi 6954 sysop 17267 2005-07-29T10:53:17Z MediaWiki default - 6955 sysop 26574 2006-01-10T11:58:08Z Juzeris 23 "(Preview)" > "(Priekšskats)" (Priekšskats) 6956 sysop 23914 2005-12-02T04:05:35Z MediaWiki default ; $4$5 : [$2 $1] 6957 sysop 25124 2005-12-22T07:25:52Z MediaWiki default <div id="mw_trackbacks"> Trackbacks for this article:<br /> $1 </div> 6958 sysop 17274 2005-07-29T10:53:17Z MediaWiki default The trackback was successfully deleted. 6959 sysop 23916 2005-12-02T04:05:35Z MediaWiki default ; $4$5 : [$2 $1]: <nowiki>$3</nowiki> 6960 sysop 17276 2005-07-29T10:53:17Z MediaWiki default Trackback 6961 sysop 17277 2005-07-29T10:53:17Z MediaWiki default ([$1 Delete]) 6962 sysop 26584 2006-01-10T12:12:44Z Juzeris 23 "Always" > "Vienmēr" Vienmēr 6963 sysop 26587 2006-01-10T12:17:18Z Juzeris 23 īsāk (ceru, ka nav nesaprotami) Kā pārlūkā 6964 sysop 26586 2006-01-10T12:13:51Z Juzeris 23 "Never" > "Nekad" Nekad 6965 sysop 18480 2005-08-23T19:22:54Z Juzeris 23 "Unused categories" > "Neizmantotas kategorijas" Neizmantotas kategorijas 6966 sysop 18481 2005-08-23T19:24:23Z Juzeris 23 "The following category pages exist although no other article or category make use of them." > "Šīs kategorijas eksistē, tomēr nevienā rakstā vai kategorijās tās nav izmantotas." Šīs kategorijas eksistē, tomēr nevienā rakstā vai kategorijās tās nav izmantotas. 6967 sysop 17285 2005-07-29T10:53:17Z MediaWiki default See the validation statistics for "$1" <a href="$2">here</a> 6969 47734 2006-05-27T15:35:49Z Yyy 146 ++ <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums </td> <td>urotropīns, heksametilēntetramīns</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>(CH2)6N4</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>140,19 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1270 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>270&deg;C ([[sublimācija|sublimējas]])</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>-</td></tr> <tr> <td>Šķīdība ūdenī</td><td>85,3 g/100 ml (25 °C)</td></tr> <tr> </table> [[Image:Hexamine.png|right]] '''Urotropīns''' (heksametilēntetramīns) ((CH2)6N4) ir balta, kristāliska viela kas kūst (sublimējas) pie 270&deg;C. Tas ir cikliskais [[amīni|amīns]]. Urotropīns satur 6 metilēngrupas, kas saista savā starpā 4 slāpekļa atomus. To iegūst, [[amonjaks|amonjakam]] reaģējot ar [[formaldehīds|formaldehīdu]]. Analītiskajā ķīmijā to lieto kā buferšķīdumu komponentu. Citur to lieto par korozijas inhibitoru un [[heksogēns|heksogēna]] izejvielu. Urotropīns ir arī galvenā (ja ne vienīgā) ''sausā spirta'' (kurināmais) sastāvdaļa. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[bg:Уротропин]] [[cs:Urotropin]] [[de:Urotropin]] [[en:Hexamine]] [[fr:Méthénamine]] [[ja:ヘキサメチレンテトラミン]] [[lt:Heksaminas]] [[nl:Hexamine]] [[ru:Гексаметилентетрамин]] 6970 42121 2006-04-28T06:53:27Z Yyy 146 īpašību tabula [[Image:Cyclotrimethylenetrinitramine-structure.png|right|200px|Heksogēna struktūrformula]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Heksogēns</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C3H6N6O6</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>222,117 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1820 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>205,5&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>nav zināma</td></tr> <tr> </table> '''Heksogēns''' (C3H6N6O6) (RDX) (ciklotrimetilēn-NNN-triamīns) (iespējami vēl citi nosaukumi) ir samērā jutīga [[sprāgstviela]], kuru iegūst, nitrējot [[urotropīns|urotropīnu]]. Tīrā veidā heksogēns ir balta, kristāliska viela. Sprāgstvielās to parasti sajauc ar citām vielām, lai uzlabotu stabilitāti. Heksogēnu iegūst, nitrējot urotropīnu ar [[slāpekļskābe|slāpekļskābi]] (vai nu vienkārši tīru koncentrētu slāpekļskābi, vai arī ar slāpekļskābes un [[acetanhidrīds|acetanhidrīda]] maisījumu). Tā kā urotropīns ir acidofobs, nitrēšanas procesā nevar lietot [[sērskābe|sērskābi]]. [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Sprāgstvielas]] [[bg:Хексоген]] [[cs:Hexogen]] [[de:Hexogen]] [[en:RDX]] [[es:RDX]] [[fi:Heksogeeni]] [[fr:RDX]] [[it:Ciclotrimetilentrinitroammina]] [[ja:RDX]] [[lt:Heksogenas]] [[nl:Cyclotrimethyleentrinitramine]] [[pl:Heksogen]] [[pt:RDX]] [[ru:Гексоген]] [[sl:Heksogen]] [[sv:Hexogen]] [[uk:Гексоген]] [[zh:黑索金]] 6971 53395 2006-07-03T09:37:50Z YurikBot 213 robot Modifying: [[es:Tautiška giesmė]] '''Lietuvas valsts himna''' ir [[Vincs Kudirka|Vinca Kudirkas]] (1858. - 1899.) 1898. gadā uzrakstītais dzejolis "Tautiska dziesma" (''Tautiška giesmė''). Vincs Kudirka ir arī Lietuvas himnas mūzikas autors. Himnas vārdi [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]] ir šādi: '''Lietuva, Tėvyne mūsų,''' (''Lietuva, Tēvija mūsu,'')<br> '''Tu didvyrių žeme,''' (''Tu varoņu zeme,'')<br> '''Iš praeities Tavo sūnūs''' (''No pagātnes Tavie dēli'')<br> '''Te stiprybę semia.''' (''Lai sev spēku smeļ.'') '''Tegul Tavo vaikai eina''' (''Lai Tavi bērni iet'')<br> '''Vien takais dorybės,''' (''Pa tikuma ceļiem vien,'') <br> '''Tegul dirba Tavo naudai''' (''Lai darbojas Tavam labumam'') <br> '''Ir žmonių gėrybei.''' (''Un ļaužu labklājībai.''). '''Tegul saulė Lietuvoj''' (''Lai saule Lietuvā'') <br> '''Tamsumas prašalina,''' (''Tumsas varu aizraida,'') <br> '''Ir šviesa, ir tiesa''' (''Gaisma un taisnīgums'') <br> '''Mūs žingsnius telydi.''' (''Lai vada mūsu gaitas.'') '''Tegul meilė Lietuvos''' (''Lai mīlestība Lietuvai'') <br> '''Dega mūsų širdyse,''' (''Deg mūsu sirdīs,'') <br> '''Vardan tos Lietuvos''' (''Tās Lietuvas vārdā'') <br> '''Vienybė težydi!''' (''Vienotība lai zied!'') == Ārējās saites == http://www.elona.nl/lt/kita/himnas.php [[Category:Lietuva]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[ast:Tautiska Giesme]] [[bat-smg:Lietovuos himnos]] [[be:Tautiška Giesmė]] [[bg:Химн на Литва]] [[cs:Litevská hymna]] [[de:Tautiška Giesmė]] [[en:Tautiška giesmė]] [[es:Tautiška giesmė]] [[et:Lietuva, tėvyne mūsų]] [[fi:Tautiška giesmė]] [[fr:Tautiška giesmė]] [[he:המנון ליטא]] [[hr:Tautiska Giesme]] [[id:Tautiska Giesme]] [[it:Tautiška Giesmė]] [[ja:リトアニアの国歌]] [[ko:리투아니아의 국가]] [[lt:Lietuvos himnas]] [[ms:Tautiska Giesme]] [[nl:Tautiška giesmė]] [[nn:Tautiška giesmė]] [[no:Tautiška Giesmė]] [[pl:Hymn Litwy]] [[pt:Hino nacional da Lituânia]] [[ro:Tautiška Giesmė]] [[ru:Гимн Литвы]] [[sv:Tautiska Giesme]] [[uk:Tautiška Giesmė]] 6973 18701 2005-08-27T14:36:25Z Yyy 146 cat '''Taksonomija''' (gr. ''taxis'' – izvietojums noteiktā kārtībā + ''nomos'' – likums) nodarbojas ar dzīvo [[organismu klasifikācija|organismu klasifikācijas]] metodoloģiju. Tās uzdevums ir sadalīt dzīvos organismus grupās – [[taksons|taksonos]] un izvietot tās tādā kārībā, kas atspoguļo to [[hierarhija|hierarhiju]] (no vienkāršākajiem līdz sarežģītākajiem) un radniecības pakāpi (sugu, ģinšu, dzimtu utt. līmenī) pamatojoties uz savstarpējās līdzības pakāpi. Eksistē vairākas metodes, kas nosaka organismu grupas relatīvo stāvokli kopējā sistēmā. Filoģenētiskā metode nosaka radniecīgās saites ar [[salīdzinošā anatomija|salīdzinošās anatomijas]] un [[paleontoloģija|paleontoloģijas]] palīdzību. Ģenētiskā metode nosaka radniecības pakāpi salīdzinot organismu [[DNS]] ģenētiskā līmenī. Vēl ir kladistiskā u.c. metodes. Terminu „taksonomija” 1813. gadā ieviesa šveiciešu botāniķis [[Augustīns Dekandols]]. Ilgu laiku to lietoja kā sinonīmu terminam „[[sistemātika]]”. 20.gs. 60.-70. gados taksonomiju sāka uzskatīt par sistemātikas nozari, kas aplūko sistematizēšanas un klasificēšanas teorētiskos jautājumus. Tagad taksonomijas atziņas izmanto kā [[bioloģija|bioloģijā]], tā arī citās zinātnes nozarēs, kas nodarbojas ar hierarhiski organizētiem, diskrētiem objektiem (piem., [[numerālā taksonomija]], [[matemātiskā lingvistika]] u.c.). [[Category:Taksonomija]] [[Category:Bioloģija]] [[bg:Таксономия]] [[de:Taxonomie]] [[en:Taxonomy]] [[eo:Taksonomio]] [[fr:Taxinomie]] [[fy:Taksonomy]] [[he:%D7%98%D7%A7%D7%A1%D7%95%D7%A0%D7%95%D7%9E%D7%99%D7%94]] [[hu:Rendszertan]] [[ja:分類学]] [[nl:Taxonomie]] [[ru:Таксономия]] [[simple:Taxonomy]] [[sl:Taksonomija]] [[sv:Systematik]] [[vi:Ph%C3%A2n lo%E1%BA%A1i h%E1%BB%8Dc]] [[th:อนุกรมวิธาน]] [[zh-cn:生物分类学]] [[zh-tw:生物分類學]] 6974 46882 2006-05-22T04:35:57Z YurikBot 213 robot Modifying: [[zh:羅徹斯特 (紐約州)]] '''Ročestera''' ([[angļu valoda|angļu]]: ''Rochester'') ir pilsēta [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 2000. gadā Ročesterā bija 219 773 iedzīvotāju un tā ir Ņujorkas štata trešā lielākā pilsēta (aiz [[Ņujorka (pilsēta)|Ņujorkas]] un [[Bufalo]]). == Ārējas saites == *[http://www.ci.rochester.ny.us/ City of Rochester] oficiālā mājaslapa [[Category:Ņujorka]] [[Category:ASV pilsētas]] [[bg:Рочестър (Ню Йорк)]] [[de:Rochester (New York)]] [[en:Rochester, New York]] [[eo:Roĉestro (Nov-Jorkio)]] [[es:Rochester (Nueva York)]] [[fr:Rochester (New York)]] [[hr:Rochester, New York]] [[id:Rochester, New York]] [[ja:ロチェスター]] [[nl:Rochester (New York)]] [[pl:Rochester (Nowy Jork)]] [[pt:Rochester]] [[ru:Рочестер (США)]] [[simple:Rochester, New York]] [[sv:Rochester, New York]] [[uk:Рочестер (Нью-Йорк)]] [[zh:羅徹斯特 (紐約州)]] 6975 17334 2005-08-02T07:27:05Z Juzeris 23 nodzēsu info, izveidoju [[Category:Kļūdainas kategorijas]] Pareizā kategorija ir <nowiki>[[Category:ASV pilsētas]]</nowiki>. [[Category:Kļūdainas kategorijas]] 6976 42896 2006-05-01T20:53:31Z 84.50.157.67 [[Category:Pilsētas]] [[Category:Ģeogrāfija pēc valsts]] [[Category:Kategorijas pēc valsts]] [[be:Катэгорыя:Гарады краін]] [[et:Kategooria:Linnad]] [[en:Category:Cities by country]] [[fa:Category:شهرها بر حسب کشور]] [[ko:분류:나라별 도시]] [[id:Kategori:Kota-kota menurut negara]] [[he:קטגוריה:ערים של מדינות]] [[nl:Categorie:Stad naar land]] [[ja:Category:各国の都市]] [[ru:Категория:Города по странам]] [[zh:Category:各國城市]] 6977 17332 2005-08-02T07:14:21Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ročestera]] 6978 17335 2005-08-02T07:27:41Z Juzeris 23 kat. [[Category:Vikipēdija]] 6979 19265 2005-09-08T16:37:15Z Āpsis 245 K & intervikiji * [[Category:Ģeogrāfija]] [[be:Category:&#1043;&#1072;&#1088;&#1072;&#1076;&#1099;]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1043;&#1088;&#1072;&#1076;&#1086;&#1074;&#1077;]] [[ca:Categoria:Ciutats]] [[cs:Kategorie:M&#283;sta]] [[da:Kategori:Byer]] [[de:Kategorie:Ort]] [[el:&#922;&#945;&#964;&#951;&#947;&#959;&#961;&#943;&#945;:&#928;&#972;&#955;&#949;&#953;&#962;]] [[en:Category:Cities]] [[eo:Kategorio:Urbo]] [[fr:Catégorie:Ville du monde]] [[he:&#1511;&#1496;&#1490;&#1493;&#1512;&#1497;&#1492;:&#1506;&#1512;&#1497;&#1501;]] [[it:Categoria:Città]] [[ja:Category:&#37117;&#24066;]] [[ka:კატეგორია:ქალაქები]] [[ko:Category:&#46020;&#49884;]] [[nl:Categorie:Stad]] [[no:Kategori:Byer]] [[pl:Kategoria:Miasta]] [[pt:Categoria:Cidades]] [[ro:Categorie:Ora&#351;e]] [[ru:Category:&#1043;&#1086;&#1088;&#1086;&#1076;]] [[simple:Category:Cities]] [[sk:Category:Mestá]] [[sr:Category:&#1043;&#1088;&#1072;&#1076;&#1086;&#1074;&#1080;]] [[sv:Kategori:Städer]] [[tr:Category:&#350;ehirler]] [[tt:T%C3%B6rkem:%C5%9E%C3%A4h%C3%A4r]] <!--- the only way how tt: works now - saved to have a reference to document ---> [[yi:Category:&#1513;&#1496;&#1488;&#1463;&#1496;]] [[zh:Category:&#22478;&#24066;]] 6980 47485 2006-05-25T22:15:02Z Knakts 848 kat Rasaskrēsliņš ''(Alchemilla)'' ir daudzgadīgs [[rožu dzimta|Rožu dzimtai]] piederošs [[ārstniecības augi|ārstniecības augs]], ko lielākoties izmanto [[ginekoloģija|ginekoloģisku]] saslimšanu ārstēšanai un [[profilakse]]i. Šis augs ir arī nozīmīga [[pārtika]]s sastāvdaļa vairākām ''Lepidoptera'' ([[tauriņš|tauriņu]]) sugām. ---- [[Image:Alchemilla alpina.JPG|thumb|470px|right|''Alchemilla alpina'']] ====Auga nosaukuma izcelsme==== Auga [[botānika|botāniskajam]], [[latīņu valoda|latīniskajam]] nosaukumam ''&ldquo;Alchemilla&rdquo;'' ir tieša saikne ar vārdu &ldquo;[[alķīmija]]&rdquo; – senāk ticēja, ka augam piemītot maģiskas dziedināšanas spējas. Bet latviski ''Alchemilla'' augu dēvē par '''rasaskrēsliņu''' vai '''raspodiņu''', un arī šim tēlainajam nosaukumam ir ļoti vienkāršs un praktisks skaidrojums. Agrās rīta stundās raspodiņa lielās lapas patiešām atgādina ar [[rasa|rasu]] pildītus podiņus – pilienu pa pilienam rasa satek pa kausveidīgās lapas gropītēm un uzkrājas pašā tās viducī. Vēl [[latviešu valoda|latviešu valodā]] ''Alchemilla'' pazīstama kā &ldquo;'''cūku roze'''&rdquo; un &ldquo;'''rasene'''&rdquo;.<br> ---- ====Dažas no rasaskrēsliņa sugām==== Kopā pasaulē pazīstams aptuveni 300 dažādu rasaskrēsliņa sugu, bet Latvijā vispazīstamākais ir '''parastais rasaskrēsliņš''' ''(Alchemilla vulgaris)''. ; {| |- valign=top | *''Alchemilla abyssinica'' *''Alchemilla acutiloba'' *''Alchemilla alpina'' *''Alchemilla arvensis'' *''Alchemilla conjuncta'' *''Alchemilla elisabethae'' *''Alchemilla ellenbeckii'' *''Alchemilla epipsila'' *''Alchemilla erythropoda'' *''Alchemilla faeroensis'' *''Alchemilla filicaulis'' *''Alchemilla fulgens'' | *''Alchemilla glabra'' *''Alchemilla glaucescens'' *''Alchemilla glomerulans'' *''Alchemilla gracilis'' *''Alchemilla hoppeana'' *''Alchemilla incisa'' *''Alchemilla japonica'' *''Alchemilla lapeyrousii'' *''Alchemilla minima'' *''Alchemilla mollis'' *''Alchemilla monticola'' *''Alchemilla pallens'' | *''Alchemilla pentaphylla'' *''Alchemilla plicatula'' *''Alchemilla rigida'' *''Alchemilla sericata'' *''Alchemilla sericea'' *''Alchemilla speciosa'' *''Alchemilla subcrenata'' *''Alchemilla tytthantha'' *''Alchemilla venosa'' *''Alchemilla vetteri'' *''Alchemilla vulgaris'' *''Alchemilla xanthochlora'' |} ---- ====Sugas apraksts==== Rasaskrēsliņš ir daudzgadīgs, aptuveni 30-50 cm garš [[lakstaugs]] ar zarainiem stāviem vai guļošiem [[laksti]]em, zaļām, [[daiva]]inām [[lapa|lapām]] un zaļgandzelteniem, [[čemurs|čemurainās]] [[skara|skarās]] augošiem [[ziedi]]em. Rasaskrēsliņš zied no jūnija līdz jūlijam. Tam piemīt viegli rūgtens aromāts. ---- ====Auga izplatība un biotipi==== Rasaskrēsliņš visbiežāk sastopams [[mērenā klimata josla|mērenā klimata]] un [[subarktika|subarktiskos reģionos]] [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet atsevišķas sugas atrodamas arī [[Āfrika|Āfrikas]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] kalnājos. Lielākā daļa (77%) rasaskrēsliņa sugu ir izplatītas [[pļava|pļavās]]; Latvijas pļavās visbiežāk sastopams parastais rasaskrēsliņš. ---- ====Auga ārstnieciskās īpašības==== Ārstniecībā ''Alchemilla vulgaris'' jeb parastais rasaskrēsliņš lielākoties pazīstams kā [[ginekoloģija|ginekoloģisks]] līdzeklis – tas regulē [[menstruācijas|menstruāciju]] ciklu, mazina [[asiņošana|asiņošanu]] un [[menstruālie krampji|menstruālos krampjus]], un [[menopauze|menopauzes]] simptomus vecākām sievietēm. Uzskata, ka rasaskrēsliņš pasargā sievieti no dažādām [[olnīcas|olnīcu]] un [[vagīna]]s saslimšanām. Tomēr augs līdz arī pie [[nieres|nieru]] un [[aknas|aknu]] slimībām, [[kuņģa čūla]]s, [[tūska|tūskām]], [[caureja]]s un [[zarnas|zarnu]] iekaisuma. Rasaskrēsliņu kā ārstniecisku līdzekli izmanto pat [[cukura diabēts|cukura diabēta]] gadījumā. No rasaskrēsliņa [[drogas|drogām]] gatavota [[tēja]] ir organismu attīroša un stiprinoša, un stimulē [[apetīte|apetīti]]. Līdzīgi kā [[asinszāle]] ''(Hypericum)'' un [[parastā vīgrieze]] ''(Filipendula ulmaria)'' rasaskrēsliņš attīra [[asinis]], aptur asiņošanu, dziedē [[iekaisums|iekaisumus]] un [[brūce]]s. Tas arī aktivizē dažādu [[dziedzeris|dziedzeru]] ([[siekalas|siekalu]], [[asaras|asaru]] un [[sviedri|sviedru]]) darbību un ir lielisks [[atkrēpošana]]s līdzeklis.<br> ---- ====Ārstniecisko preparātu pagatavošana==== Rasaskrēsliņa drogu pagatavošanai ievāc gan auga ziedus (pilnzieda laikā), gan lapas (augusta beigās) un žāvē līdz 45&deg;C temperatūrā. Lai pagatavotu rasaskrēsliņa tēju, 1 ēdamkaroti drogu aplej ar 1 glāzi vāroša ūdens un notur vai vēl vāra 10-20 min.<br> ---- ====Citas pielietojuma īpatnības==== Rasaskrēsliņu izmanto arī [[smaržvielas|smaržvielu]] un [[krāsvielas|krāsvielu]] pagatavošanā.<br> ---- ====Ārējās saites==== * [http://www.latvijasdaba.lv/ Sugu enciklopēdija '&ldquo;Latvijas daba'&rdquo;] * [http://latvijas.daba.lv/ '&ldquo;Latvijas dabas'&rdquo; kopskats] [[Category:ārstniecības augi]] [[Category:rožu dzimtas augi]] [[da:Løvefod]] [[de:Frauenmantel]] [[en:Alchemilla]] [[fa:پای شیر]] [[lt:Rasakila]] [[sv:Daggkåpor]] 6981 17345 2005-08-02T10:40:01Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Rasaskrēsliņš]] 6982 17346 2005-08-02T10:44:24Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Rasaskrēsliņš]] 6983 17347 2005-08-02T10:45:23Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Rasaskrēsliņš]] 6984 17348 2005-08-02T10:47:14Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Rasaskrēsliņš]] 6986 17357 2005-08-02T15:30:20Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ungārija]] 6987 17359 2005-08-02T15:35:24Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Ungārija]] 6989 18706 2005-08-27T15:34:32Z Yyy 146 '''Organismu klasifikācija.''' Uz mūsu planētas, Zemes, ir vairāk kā 2 000 000 visdažādāko dzīvības formu. Un lai cilvēki spētu aptvert visu šo formu daudzveidību tās top zinātniski sistematizētas un sakārtotas noteiktā kārtībā. Katrai dzīvības formai tiek dots unikāls nosaukums, kas atbilst [[bioloģiskā nomenklatūra|bioloģiskās nomenklatūras]] principiem. Visi organismi, vadoties no radniecības pakāpes, tiek apvienoti grupās, kuras savukārt top apvienotas augstāka ranga grupās, veidojot dažādas pakāpes radniecības līmeņus jeb taksonomiskās vienības. Organismu klasifikācija ir vienota gan mūsdienās dzīvojošajiem, gan arī izmirušajiem organismiem. Tā pamatā sastāv no šādām taksonomiskajām vienībām: * [[Impērija (bioloģiskā)|Impērija]] (imperium) * [[Valsts (bioloģiskā)|Valsts]] (regnum) * [[Tips]], [[Nodalījums]] (phylum, divisio) * [[Klase]] (classis) * [[Kārta]] (ordo) * [[Dzimta]] (familia) * [[Ģints]] (genus) * [[Suga]] (species) Bet reizēm ir nepieciešams iestarpināt papildus vienības. Īpaši tas ir raksturīgs kukaiņiem, jo kukaiņu klasē ir jāiespiež vairāk par 1 000 000 sugu t.i. vairāk nekā visi pārējie organismi kopā. Klasifikācijas piemērs, kurā ir atainojas dažādas papildus taksonomiskās vienības (izceltas pamatvienības): *'''Impērija:''' Eukaryota *'''Valsts: ''' Metazoa *Apakšvalsts: Eumetazoa *Virstips: Bilateria *'''Tips:''' Coelomata *Apakštips: Protostomia *Triba: Articulata *Virsklase: Arthropoda *'''Klase:''' Tracheata *Apakšklase: Opistogoneata *Infraklase: Hexapoda *Virskārta Pterygota *Sekcija: Holometabola *'''Kārta:''' Coleoptera *Apakškārta: Polyphaga *Sērija: Staphyliniformia *Virsdzimta: Hydrophiloidea *'''Dzimta:''' Hydrophilidae *Apakšdzimta Georissinae *'''Ģints:''' Georissus *Apakšģints: Neogeorissus *'''Suga:''' Georissus (Neogeorissus) japonicus Satô, 1979 Ir jāatzīmē, ka dažādiem autoriem organismu klasifikācijas var būtiski atšķirties. Tāpat laika gaitā mainoties uzskatiem par organismu radniecību mainās arī organismu klasifikācijas. Visi dzīvie organismi iedalās divās vai trijās lielās grupās, jeb impērijās. Tomēr tas ir diskutējams jautājums. Daudzi speciālisti apšauba vīrusu pieskaitīšanu pie dzīviem organismiem, jo tajos nenotiek [[vielmaiņa|vielmaiņas]] procesi. Tāpat var būt diskutējams jautājums par prokariotu sadalīšanu divās atsevišķās impērijās. Pagaidām apstāsimies pie visu dzīvo organismu sadalīšanas trīs atšķirīgās grupās: *Impērija Virus — [[Vīrusi]] *Impērija Prokaryote — [[Prokarioti]] *Impērija Eukaryote — [[Eikarioti]] *Valsts Animalia — [[Dzīvnieki]] *Valsts Fungi — [[Sēnes]] *Valsts Plantae — [[Augi]] *Valsts Protista (Protozoa) — [[Vienšūņi]] (Protisti) Tomēr jāatceras tas, ka vīrusi būtiski atšķiras no pārējām impērijām, kuru savstarpējās atšķirības nav tik lielas. [[Category:Bioloģija]] [[bg:Класификацията на организмите]] [[de:Systematik (Biologie)]] [[en:Scientific classification]] [[eo:Biologia klasado]] [[fi:Tieteellinen luokittelu]] [[fr:Classification scientifique]] [[ja:生物の分類]] [[pl:Klasyfikacja biologiczna]] [[sv:Vetenskapligt namn]] [[uk:Біологічна класифікація]] 6991 52385 2006-06-29T10:49:29Z YurikBot 213 robot Adding: af, ar, ast, ba, bg, bn, bs, ca, cs, cy, da, de, el, en, eo, es, et, eu, fa, fi, fr, ga, gl, he, hr, hu, id, ilo, io, is, it, ja, jv, ka, ko, la, lt, mk, ms, nds, nl, no, pl, ps, pt, ro, ru, scn, simple, sk, sl, sq, sr, sv, ta, th, tr, '''Platons''' ([[Grieķu valoda|grieķu valodā]] &Pi;&lambda;&#940;&tau;&omega;&nu;) bija nozīmīgs [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] [[filozofija|filozofs]], [[Sokrāts|Sokrāta]] māceklis, [[Aristotelis|Aristoteļa]] skolotājs, rakstnieks un [[Atēnu akadēmija]]s dibinātājs. {{stub}} 2.Platons Vienu no augstākajām virsotnēm ne tikai sengrieķu filosofjā, bet arī cilvēces filosofiskās domas attīstības vēsturē kopumā iezīmē Platona (427.-347. g. pr. Kr.) "gudrības meklējumi". Platons ir Sokrata skolnieks. Tāpat kā Sokratam, filosofija viņam nav tikai abstrakta teoretizēšana, tā saplūst ar pašu dzīvi tās virzībā uz gaismu un patiesību. Platons, tāpat kā Sokrats, filosofiskiem meklējumiem piedēvē dziļi ētisku jēgu; flosofēt viņa izpratnē nozīmē tapt labākam un darīt labākus un gudrākus arī citus. Platons cēlies no slavenas Atēnu aristokrātu dzimtas. Viņa īstais vārds ir Aristokls. Platons ir iesauka, kuru viņš iegūst savu plato plecu un varenā auguma dēļ un nozīmē "platais". Viņa tēva senču vidū ir valdnieks Kodrs, mātes dzimta savukārt saistīta ar leģendāro reformatoru Solonu. Kopš bērnu dienām Platons guvis labu izglītību. Gan audzināšana ģimenē, gan arī plašie sakari Atēnu aristokrātu aprindās orientēja viņu uz sabiedriski politisku darbību. Taču šajā jomā drīz vien krājās arī rūgta pieredze. Intrigas, vardarbība, korupcija radīja dziļu nepatiku pret pastāvošajām sabiedriskās dzīves un valsts organizācijas formām. Neizdzēšamu rūgtumu filosofa dvēselē atstāja viņa skolotāja Sokrata notiesāšana uz nāvi. Sokrata nāve izraisīja tik lielu dvēseles satricinājumu, ka Platons no politiskās dzīves aizgāja. Pēc viņa domām, lai politika varētu kalpot universālam taisnīgumam un ikviena cilvēka labumam, vispirms jārod tai neapstrīdams pamatojums. To, uzskata Platons, varētu sniegt vienīgi īsta filosofija, Platona filosofiskās pārdomas iemiesojušās visai plašā literārajā mantojumā. Līdz mūsu dienām nonākuši 42 dialogi un 13 vēstules, Zinātnieku vidū nepastāv īsta vienprātība, vai visi Platonam piedēvētie darbi patiešām pieder viņa spalvai. Taču nav šaubu, ka lielākā dala no tiem ir Platona pārdomu un meklējumu rezultāts. Plašāk pazīstami ir dialogi "Menons", "Dzīres", "Valsts" . Dialogos atklājas Platona laikmeta sabiedriskās dzīves un filosofisko meklējumu plaša panorāma. Darbojošos personu vidū sastopami daudzi Platona laikabiedri - filosofi, politiskie darbinieki, Atēnās plaši pazīstami tirgotāji un amatnieki. Tomēr galvenais varonis ir Platona skolotājs Sokrats. Nenoliedzami - no Platona darbiem mēs varam gūt ziņas par Sokrata dzīvi un filozofiskajiem uzskatiem, taču lielākoties ar Sokrata muti runā pats autors. Platons seko savam skolotājam. Reizē viņš turpina to kultūras tradīciju, kura laika gaitā veidojusies Senajā Grieķijā. Arī Platons tiecas gara acīm izlauzties cauri barjerai, kuru cilvēka priekšā veido mainīgās lietas un cilvēka iedibinātās attiecības, vēlmes un ilūzijas, maldi un iekāres. Viņa skatienam paveras fantastiska, žilbinoša pasaule - tīro formu, ideju pasaule. Cita joma, kurā, pēc Platona domām, jūtama mūžības elpa, ir matemātika. Matemātikas likumi, matemātisko operāciju rezultāti senā grieķa uztverē ir kaut kas neapšaubāms, absolūts. Matemātisko jēdzienu un likumu priekšā ir jāatkāpjas arī sofistiem centienos apšaubīt jebkuru par absolūtu uzskatītu atziņu. "Ģeometrija ir mūžīgi esošā izziņa," saka Platons. Visi matemātiskie jēdzieni, sākot no punkta un beidzot ar sarežģītām līnijām, laukumiem un tilpumiem, ir pilnīgi veidojumi, kādus nekur nevar atrast ar jutekļiem tveramajā pasaulē. Tiem savā būtībā līdzīgi ir arī attiecību jēdzieni, piemēram, "līdzīgs" "vienāds". Platons savā filosofijā iepriekš dotās un viņa ieskatā nemainīgās atziņas apzīmē ar dažādiem jēdzieniem. Sākotnēji viņš runā par esošo, skatu, redzamo, vēlāk par ideju, eidosu un formu. Visai bieži jēdzienu "ideja" lieto, lai apzīmētu visu tikai prātam tveramo realitāti, kas ir pretstats jutekliskajai pasaulei un paceļas pāri tai, pāri laikam un pārmaiņu straumei. Tomēr ideja nav vienkārši doma. Ideja ir tas, kas rada iespēju būt domai. Tā ir atbrīvota no visa jutekliskā, tā ir primārā esamība šā vārda visīstākajā nozīmē. Ideja ir lietas būtībā, tas, kas katru lietu padara par to, kas tā ir. Platons lieto vārdu "paradigma", t. i., paraugs, piemērs, līdz ar to uzsverot, ka ideja kā absolūtais pirmtēls nosaka, kādai ir jābūt katrai lietai. Augstākajām idejām līdzās atrodas tādas pamatidejas kā esamība, miers, kustība, identitāte, atšķirība, rangu zemāk – vienlīdzība, nevienlīdzība, līdzīgums, nelīdzīgums. Vēl zemāk šajā hierarhijā novietoti matemātiskie objekti. Kā jau tika noskaidrots, paša Platona uztverē reālo lietu un parādību pasaule ir tikai ēnu un atspulgu valstība - par to izteiksmīgi liecināja ari citētā "alas" līdzība. Īstenā, t, i., ideju pasaule paceļas pāri mainīgajai, laika plūdumam pakļautajai cilvēciskajai realitātei. Pretstatā tai ideju pasaule ir mūžīga un nemainīga. Pēc viņa domām, patiesība - dziļi slēpta - jau mīt cilvēkā. Tā tikai jāprot ieraudzīt. Un ieraudzīt to var, vienīgi skatoties gara acīm. Mūžīgā, nemainīgā, dievišķā patiesības gaisma cilvēkam paveras tikai tad, ja viņu savā varā pilnībā ir pārņēmušas visvarenākās jūtas - mīlestība, mīlestības dievs Erots. Risinot jautājumu par cilvēka iespējām tuvoties formu un ideju valstībai, Platons izstrādā savdabīgu izziņas teoriju. Tā ir mācība par atcerēšanos jeb anamnesis. Pēc Platona domām, jebkura izziņa ir dvēseles atmiņas par idejām, kuras tā vēroja, pirms tika savienota ar ķermeni. Ir nepieciešama piepūle, sevis sagatavošana, lai gara acīm skatītu ideju patiesību. Filosofijas attīstības gaita ir apstiprinājusi Platona teorijas patiesīgumu. Reālais izziņas process balstās uz atziņām, paradigmām, postulātiem, pasaules skatījuma formām, kas katrai cilvēku paaudzei, katrai kultūrai ir dotas it kā gatavā veidā. Ja nebūtu šādu gatavu apziņas veidojumu, cilvēkiem nebūtu iespējams orientēties pasaulē, sazināties citam ar citu. Mēs varam saprast kādu lietu vai parādību tikai tāpēc, ka jau iepriekš, t. i., a priori, mums ir dotas kādas universālas atziņu formas, mums piemīt īpašs pasaules skatījuma un pārdzīvojuma veids. Šādi apziņas veidojumi, protams, nemīt mitoloģiskā padebešu valstībā, arī "idejas" nav iedzimtas šā vārda bioloģiskā izpratnē. Tās mīt mūsu galvās. Tās nav arī pārvēsturiskas un mūžīgas, bet gan, būdamas relatīvi noturīgas, mainās vēstures un laika ritējumā, iezīmējot katras kultūras un laikmeta specifiskos vaibstus. Platona mācība ir atstājusi iespaidu uz Rietumu kultūru vēl kādā ļoti būtiskā aspektā, kas saistīts ar kristietiskās pasaules redzējuma specifiku. Nīče pat izsakās, ka "kristietība ir platonisms vienkāršajai tautai". Visupirms - Platons pirmo reizi Rietumu filosofijas vēsturē konsekventi sašķeļ realitāti šaipasaulē un viņpasaulē. Platonam viņpasaule ir abstraktu formu un ideju valstība, kristietībai - personificēta Dieva valstība. Ar Platonu būtībā aizsākas virziens, kuru filosofijas vēsturē mēdz dēvēt par ideālismu. Gadsimtu gaitā nozīmīgumu nav zaudējušas arī Platona atziņas par sabiedriskās dzīves organizācijas principiem, kurus viņš izklāsta darbā "Valsts". Tieši divdesmitajā gadsimtā tajā atklājas daži iepriekš nepamanīti un nenovērtēti motīvi. Nākas uzklausīt visatšķirīgākos šā darba vērtējumus. Atbilstoši dvēseles uzbūvei arī valsti, pēc Platona domām, veido trīs elementi - trīs šķiras: 1) zemnieki, amatnieki un tirgotāji, 2) sargi, 3) valdnieki. Pirmo šķiru veido cilvēki, kuros dominē vēlmes; šiem cilvēkiem nepieciešams ieaudzināt pieticību un kārtības mīlestību, lai tie kļūtu par cienījamiem sabiedrības locekļiem. Otrā šķira sastāv no cilvēkiem, kuru dvēselēs valda kaisme un nesalaužama griba. Viņu uzdevums būt sargiem, kareivjiem. Trešā šķira ir cilvēki, kurus savā varā pārņēmis prāts un mīlestība. Viņi spēj tuvoties mūžīgi nemainīgajam "labumam", vērot to.Ir pilnīgi skaidrs, ka šo patiesības alcēju uzdevums ir darīt to zināmu arī citiem, veidot sabiedrisko dzīvi atbilstoši augstākā labuma principiem. Savā dialogā "Politiķis" sākumā Platons (427.-347. g. p. m. ē.), izmantodams formāli dialektiskus paņēmienus, nonāk pie ironiska secinājuma, ka politika ir māksla izrīkot un vadīt daudzus īpaša paveida dzīvniekus - sauszemes iemītniekus, kājāmgājējus, bez ragiem, divkājainus un gludus. Tomēr dialogā izklāstīto pārdomu tālākā gaita noved pie stingrākas un pārdomātākas politikas noteiksmes. Politika - tā pirmkārt ir spekulatīva zinātne, kuras uzdevums ir pilsoņu audzināšana. Vēl vairāk - tā ir māksla vadīt cilvēku kopienas attīstību. Politikas mākslu Platons salīdzina ar audēja mākslu. Tātad politiķa māksla pastāv visdažādāko interešu un tieksmju apvienošanā vienā sabiedriskā "audeklā", šādi sasniedzot vispārēju vienotību un laimi. Tas ir visnotaļ svarīgi, jo, kā zināms, viena no grieķu politiskās domas raksturīgākajām īpašībām ir tās kosmoloģisms. Grieķu kosmoss ir vienots, starp tā sastāvdaļām valda absolūta harmonija, un pēc šā parauga tiek risināti visi galvenie filosofiskie jautājumi. Šī paša iemesla dēļ Platona Visuma trejādā struktūra (augstākā, ideju jeb pirmtēlu valstība; pasaules dvēsele, kas aptver jūtošo lietu pasauli; un ķermeniskā, jutekliski tveramo, lietu pasaule) tiek pārnesta gan uz cilvēka dvēseles uzbūvi (saprātīgā, afektīvā un iekārojošā dvēseles da)a), gan uz sabiedrības sadalījumu kārtās (valdnieku, karotāju jeb sargu un amatnieku kārta). Kādas īpašības, saskaņā ar Platonu, raksturo īstenu valdnieku? Pirmkārt, lai valdnieks spētu izdziedināt pastāvošo valsti no visām kaitēm un iedibināt labu pārvaldi, kas vienīgā spēj darīt cilvēkus laimīgus, valsts varai ir "jāsaplūst ar filosofiju", un tamdēļ) vai nu filosofam ir jākļūst par valdnieku, vai arī valdniekam - par filosofu. Platons uzskata, ka filosofs ir vienīgais, kurš spēj izzināt patiesās zināšanas - zināšanas par labo. Vienkāršie ļaudis ir nolemti klīšanai pa mūžīgi mainīgo lietu un viedokļu pasauli, kas ir tikai mirdzošās ideju pasaules līdzība, blāva kopija. Tamdēļ viņi līdzinās aklajiem, kuri, dzīvodami alā, nekad nav redzējuši dienas gaismu. Turpretī filosofs pazīst nevis viedokļus, bet gan esamību un patiesību, to, kas ir mūžīgi idents pats ar sevi. Viņš cenšas izzināt visu esamību kopumā, neaizmirstot ne par vienu no tās daļām. Filosofam raksturīgs patiesīgums, konsekventa atteikšanās no meliem. Tikai filosofs spēj izvest cilvēkus no alas tumsības, kur tie spēj atšķirt nevis pašas lietas, bet gan vienīgi nožēlojamas to ēnas un atspulgus, tuvinot viņus īstenām zināšanām. Jo tikai filosofam ir atvēlēta apjēgsme par augstāko ideju - ideju par labumu labuma kā galējo "robežu", kā "visa pareizā un skaistā pirmcēloni", no kura "ir atkarīga patiesība un saprāts". Tādējādi par pārvaldes principu Platons uzskata politiskā prāta kundzību, gudrības suverenitāti, t. i., sofokrātiju (gudrības varu). Valdniekam filosofam, pirmkārt, būtu jāparūpējas par savu pilsoņu audzināšanu. Otrkārt, nepieciešams iedibināt tādu kārtību, kurā pati kopienas iekārta un tās pilsoņu īpašumtiesības (vispirms sargu kareivju īpašumtiesības) netraucētu nedz viņu augstās tikumības izpausmēm, nedz sabiedrisko pienākumu pildīšanai, nedz arī atbilstošas tikumiskas attieksmes izrādīšanai pret visiem citiem cilvēkiem. Tamdēļ karavīriem Platona ideālajā valstī vispār ir liegts jebkāds īpašums, visiem viņu dzīves apstākļiem un kārtībai būtu jānorobežo tie no privātā īpašuma postošās ietekmes. Vēl vairāk, šādā valstī visi vīriešu kārtas sargi tiek uzskatīti par visu bērnu tēviem, savukārt visas pie sargu šķiras piederīgās sievietes - par visu šīs šķiras vīriešu kopīgām sievām. Īpašuma, sievu un bērnu kopībai Platona mācībā ir milzīga loma, jo vienīgi šie faktori palīdz sasniegt patiesu valsts vienotību, tātad - arī tās labklājību. "Vai vispār ir iespējams lielāks ļaunums valstij nekā tas, kurš ved pie tās vienotības zaudēšanas un sadalīšanās neskaitāmās dalās? Un - vai pastāv kāds lielāks labums valstij nekā tas, kurš to saista kopā un veicina tās vienotību?" Atteikšanās no privātīpašuma izslēdz īpašuma radītos konfliktus gan starp sargiem, kareivjiem, gan ari amatnieku vidū. Šādas valsts pastāvēšana ir tēlota visai rožainās krāsās, tās galvenais princips ir taisnīgums kā cieņa pret sociālo un funkcionālo hierarhiju (valstī un valsts labā katrs pilda savas funkcijas). Platona ideālās valsts teoriju bieži mēdz saukt par utopiju, pirmo utopiju politiskās domas vēsturē, un tā tiek salīdzināta ar sociālistiskām un komunistiskām teorijām. Un tomēr, neskatoties uz dažu tajā pausto ideju fantastisko un nereālo raksturu, Platona valsts tomēr nav utopija. Pirmkārt, daudzi no "Valstī" aprakstītajiem faktiem patiešām ir bijuši reāli vērojami grieķu vēstures gaitā. "Valstī" un "Politiķī" Platons apgalvoja, ka politiskās zināšanas nav atkarīgas no likumiem, un pat pamatoja nepieciešamību patiesam politiķim atteikties no likumiem, jo tie ir neelastīgi un nespēj pielāgoties visām cilvēka dzīves detaļām. "Likumi", kā jau to liecina nosaukums, ir dialogs par valsts iekšējo iekārtojumu un likumdošanas kopējo būtību. Un, lai gan par vispārējo tiesību iedibināšanas principu cilvēku sabiedrībā arī šeit tiek pasludināts universāls politiskais prāts, "Likumos" nav atrodams gudrā filosofa valdnieka tēls, kas iekārto valsti saskaņā ar apcerē atklātām mūžīgām idejām. Šeit Platons toties sniedz visas cilvēka dzīves vissīkāko detalizāciju un reglamentāciju. "Valstī" jaušamo rigorismu ar prasībām pēc sargu īpašuma kopības, laulības saišu valstiskošanas, stingri noteiktas audzināšanas kārtības Platons "Likumos" noved līdz galējībai, pārvēršot par likuma patiesu absolūtismu. Likums pats ir absolūtais prāts, kas izsver visas cilvēciskās jūtas. Cilvēks un viņa dzīve ir nepilnīgi, pakļauti nejaušību varai. Tamdēļ likumam, kurš atspoguļo kosmosa pareizo un mūžīgo kustību, ir jāvada cilvēku rīcība visās tās izpausmēs, tam ir jāievieš viņu dzīvē kārtība un tikumība. Tomēr viņa pēdējo politisko darbu pesimisms nemazina Platona politiskās filosofijas nozīmi, jo viņš bija tas, kurš: • atklāja cilvēkam sociālo un politisko pasauli, pievēršot skatu ne tikai kosmosa un dabas pasaules harmonijai, bet arī cilvēka iedibinājumu un institūciju pasaulei; • skaidri nodalīja politisko jomu no sākotnējā filosofiski kosmogonisko mācību kopuma; • radīja to konceptuālo ierāmējumu, kurš ilgu laiku būs noteicošs politikas teorijas attīstībai. [[af:Plato]] [[ar:أفلاطون]] [[ast:Platón]] [[ba:Платон]] [[bg:Платон]] [[bn:প্লেটো]] [[bs:Platon]] [[ca:Plató]] [[cs:Platón]] [[cy:Plato]] [[da:Platon]] [[de:Platon]] [[el:Πλάτων]] [[en:Plato]] [[eo:Platono]] [[es:Platón]] [[et:Platon]] [[eu:Platon]] [[fa:افلاطون]] [[fi:Platon]] [[fr:Platon]] [[ga:Platón]] [[gl:Platón]] [[he:אפלטון]] [[hr:Platon]] [[hu:Platón]] [[id:Plato]] [[ilo:Plato]] [[io:Platon]] [[is:Platon]] [[it:Platone]] [[ja:プラトン]] [[jv:Plato]] [[ka:პლატონი]] [[ko:플라톤]] [[la:Plato]] [[lt:Platonas]] [[mk:Платон]] [[ms:Plato]] [[nds:Platon]] [[nl:Plato (filosoof)]] [[no:Platon]] [[pl:Platon]] [[ps:افلاطون]] [[pt:Platão]] [[ro:Platon]] [[ru:Платон]] [[scn:Platoni]] [[simple:Plato]] [[sk:Platón]] [[sl:Platon]] [[sq:Platoni]] [[sr:Платон]] [[sv:Platon]] [[ta:பிளேட்டோ]] [[th:เพลโต]] [[tr:Platon]] [[uk:Платон]] [[vi:Platon]] [[wa:Platon]] [[zh:柏拉图]] 6992 43133 2006-05-02T20:10:07Z Dekaels 268 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/217.199.126.2|217.199.126.2]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 81.48.166.104 '''Enciklopēdija''' ir rakstisks [[zināšanas|zināšanu]] apkopojums. Enciklopēdijas var būt vispārīgas, saturot rakstus par daudzām dažādām nozarēm, vai arī specializēties kādā no tām - piemēram, [[medicīna]]s enciklopēdijas. Doma par visu pasaules zināšanu apkopošanu vienuviet radās jau senajā pasaulē. Viens šāds apkopojums ir [[Aleksandrijas bibliotēka]]. Daudzi senatnes rakstnieki (piemēram, [[Aristotelis]]) centās izsmeļoši aprakstīt zināšanas visās nozarēs. Viens no nozīmīgākajiem enciklopēdistiem bija [[Plīnijs Vecākais]], kas uzrakstīja "[[Dabas Vēsture|Dabas Vēsturi]]" - 37 sējumu [[daba]]s aprakstu, kas bija plaši izplatīts [[Eiropa|Eiropā]] līdz pat [[viduslaiki]]em. {{stub}} [[Category:Enciklopēdijas]] [[af:Ensiklopedie]] [[als:Enzyklopädie]] [[ar:موسوعة]] [[bg:Енциклопедия]] [[bn:বিশ্বকোষ]] [[br:Holloueziadur]] [[ca:Enciclopèdia]] [[cs:Encyklopedie]] [[csb:Encyklopedijô]] [[da:Encyklopædi]] [[de:Enzyklopädie]] [[el:Εγκυκλοπαίδεια]] [[en:Encyclopedia]] [[eo:Enciklopedio]] [[es:Enciclopedia]] [[et:Entsüklopeedia]] [[fa:دانش‌نامه]] [[fi:Tietosanakirja]] [[fo:Alfrøði]] [[fr:Encyclopédie]] [[gl:Enciclopedia]] [[he:אנציקלופדיה]] [[hi:विश्वज्ञानकोष]] [[hr:Enciklopedija]] [[ht:Ansiklopedi]] [[hu:Enciklopédia]] [[ia:Encyclopedia]] [[id:Ensiklopedi]] [[it:Enciclopedia]] [[ja:百科事典]] [[ko:백과사전]] [[la:Encyclopaedia]] [[lb:Enzyklopedie]] [[li:Encyclopedie]] [[lt:Enciklopedija]] [[mk:Енциклопедија]] [[mo:Енчиклопедие]] [[ms:Ensiklopedia]] [[mt:Enċiklopedija]] [[nds:Nokieksel]] [[nl:Encyclopedie]] [[no:Encyklopedi]] [[pl:Encyklopedia]] [[pt:Enciclopédia]] [[ro:Enciclopedie]] [[ru:Энциклопедия]] [[sc:Entziclopedia]] [[simple:Encyclopedia]] [[sk:Encyklopédia]] [[sl:Enciklopedija]] [[sr:Енциклопедија]] [[sv:Encyklopedi]] [[th:สารานุกรม]] [[tl:Ensiklopedya]] [[tt:Énsíklopédí]] [[uk:Енциклопедія]] [[vi:Bách khoa toàn thư]] [[wa:Eciclopedeye]] [[yi:ענציקלאָפּעדיע]] [[zh:百科全书]] [[zh-min-nan:Pek-kho-choân-su]] 6993 48539 2006-05-31T11:14:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[bg:SGML]] '''Valoda SGML''' ([[angļu valoda|angļu valodā]]: '''Standard Generalized Markup Language''') ir [[metavaloda]], kurā apraksta dokumentu marķēšanas valodas. {{stub}} [[Category:Iezīmēšanas valodas]] [[bg:SGML]] [[ca:Standard Generalized Markup Language]] [[de:SGML]] [[en:Standard Generalized Markup Language]] [[eo:SGML]] [[es:SGML]] [[fi:SGML]] [[fr:SGML]] [[fy:SGML]] [[gl:SGML]] [[it:SGML]] [[ja:Standard Generalized Markup Language]] [[ko:SGML]] [[lt:SGML]] [[nl:Standard Generalized Markup Language]] [[nn:SGML]] [[no:SGML]] [[pl:SGML]] [[pt:SGML]] [[ru:SGML]] [[sk:Standard Generalized Markup Language]] [[sv:SGML]] [[zh:SGML]] 6994 17435 2005-08-04T12:32:09Z Juzeris 23 novikipēdoju, fmt, kat., interwiki '''Platība''' ir jēdziens, kas apraksta [[plakne]]s lielumu. ==Vienības== *[[kvadrātmetrs]] (atvasināta no [[SI sistēma]]s pamatvienības - [[metrs|metra]]) *[[ārs]] = 100 kvadrātmetri (10&times;10 metri) *[[hektārs]] = 10 000 kvadrātmetri (100&times;100 metri) *[[kvadrātkilometrs]] = 1 000 000 kvadrātmetri (1000&times;1000 metri) ==Aprēķinu formulas== *[[Taisnstūris|Taisnstūra]] [[laukums]]: [[platums]] &times; [[garums]] *[[Trijstūris|Trijstūra]] laukums: [[½]] &times; [[pamats]] &times; [[augstums]] *[[Riņķis|Riņķa]] laukums: [[pi|&pi;]] &times; [[radiuss|r]]&sup2; *[[Sfēra]]s laukums: 4 &times; [[pi|&pi;]] &times; r&sup2; [[Category:Platība]] [[bg:Площ]] [[be:Плошча]] [[ca:Àrea]] [[da:Areal]] [[de:Fläche]] [[et:Pindala]] [[el:Έκταση]] [[en:area]] [[eo:Areo]] [[fo:Vídd]] [[fr:Superficie]] [[ko:면적]] [[hr:Površina]] [[is:Flatarmál]] [[ka:ფართობი]] [[la:Area]] [[lt:Plotas]] [[mg:Velarantany]] [[nl:Oppervlakte]] [[ja:面積]] [[no:Areal]] [[nn:Flatevidd]] [[pl:Powierzchnia]] [[pt:Área]] [[ru:Площадь]] [[simple:Area]] [[sl:Površina]] [[fi:Pinta-ala]] [[sv:Ytmått]] [[ta:பரப்பளவு]] [[th:พื้นที่]] [[zh:面积]] 6995 17421 2005-08-04T11:12:03Z Evija T 132 Divšķautņu asinszāle Divšķautņu asinszāle 6996 17422 2005-08-04T11:12:30Z Evija T 132 Divšķautņu asinszāle 02 Divšķautņu asinszāle 02 6997 17423 2005-08-04T11:13:07Z Evija T 132 Divšķautņu asinszāle 03 Divšķautņu asinszāle 03 6998 17427 2005-08-04T11:50:27Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Enciklopēdija]] 6999 17429 2005-08-04T11:52:27Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Aristotelis]] 7002 52368 2006-06-29T09:32:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:분류:면적]] [[Category:Fizikāli lielumi]] [[en:Category:Area]] [[ko:분류:면적]] 7003 52681 2006-07-01T02:14:10Z YurikBot 213 robot Adding: eo, fi, hr, hu, io, it, lt, pl, ru, sk, sv, uk Modifying: ca [[Category:Fizika]] [[Category:Mērīšana]] [[be:Катэгорыя:Фізычныя велічыні]] [[bg:Категория:Физични величини]] [[ca:Categoria:Magnituds físiques]] [[cs:Kategorie:Fyzikální veličiny]] [[de:Kategorie:Physikalische Größe]] [[en:Category:Physical quantity]] [[eo:Kategorio:Fizika kvanto]] [[es:Categoría:Magnitudes físicas]] [[fi:Luokka:Suureet]] [[fr:Catégorie:Quantité physique]] [[hr:Kategorija:Fizikalne veličine]] [[hu:Kategória:Fizikai mennyiségek]] [[io:Category:Fizikal quanteso]] [[it:Categoria:Grandezze fisiche]] [[ja:Category:物理量]] [[ko:분류:물리량]] [[lt:Kategorija:Fizikiniai dydžiai]] [[pl:Kategoria:Wielkości fizyczne]] [[pt:Categoria:Grandezas físicas]] [[ru:Категория:Физические величины]] [[sk:Kategória:Fyzikálne veličiny]] [[sl:Kategorija:Fizikalne količine]] [[sv:Kategori:Fysikaliska storheter]] [[uk:Категорія:Фізичні величини]] [[vi:Thể loại:Đại lượng vật lý]] [[zh:Category:物理量]] 7004 49780 2006-06-10T10:02:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Ascomycota]] '''Asku sēnes''' pieder pie augstāko [[sēnes|sēņu]] grupas ar labi attīstītu daudzšūnu [[micēlijs|micēliju]]. Asku sēnēm raksturīga īpašu vairošanās orgānu – [[aski|asku]] veidošanās, kuros dzimumprocesa rezultātā endogēni izveidojas asku sporas, visbiežāk astoņas. Vienkāršākajām asku sēnēm (piemēram – [[rauga sēnes|rauga sēnēm]]) [[augļķermeņi]] neveidojas, bet aski veidojas no atsevišķām [[veģetatīvās šūnas|veģetatīvajām šūnām]], vai arī tieši uz micēlija. Augstāk attīstītajām asku sēnēm aski veidojas īpašos augļķermeņos. Daudzas asku sēnes vairojas arī bezdzimumiski ar [[konīdijas|konīdijām]], kas attīstās uz īpašām [[hifas|hifām]] – konīdijnesējiem. Asku sēņu attīstības laikā var būt dažādi periodi, kad tās vairojas dzimumiski ar askiem, vai bezdzimumiski ar konīdijām. Botāniskās nomenklatūras starptautiskajā kodeksā, izņēmuma kārtā, drīkst dot, blakus [[suga|sugas]] pamatnosaukumam, arī konoidālās stadijas sugas nosaukumu. Asku sēnes ir plaši izplatītas visos ģeogrāfiskajos reģionos un var augt uz visdažādākajiem [[substrāts|substrātiem]]. Tās var būt gan [[saprofīti]], gan [[parazīti]]. Saprofīti ņem aktīvu dalību dabā organisko vielu [[mineralizācija|mineralizācijā]], īpaši [[celuloze|celulozi]] saturošo augu sadalīšanā. Parazītiskās asku sēnes parazitē gan uz [[augi|augiem]] un [[sēnes|sēnēm]], gan uz [[dzīvnieki|dzīvniekiem]], arī uz [[cilvēks|cilvēku]], izsaucot nopietnas saslimšanas. Asku sēnēm ir arī liela ekonomiskā nozīme, kā dažādu svarīgu vielu ([[antibiotikas]], [[vitamīni]], [[fermenti]]) avotiem. Rauga sēnes plaši izmanto arī [[pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]]. [[Zinātne|Zinātnē]] tos izmanto bioķīmiskajos un ģenētiskajos pētījumos. Asku sēņu nodalījumā ir virs 3200 ģinšu un 30 000 sugu. Latvijā konstatētas apm. 640 sugas un 230 ģintis. Asku sēņu nodalījumu iedala 6 klasēs: *Nodalījums: Ascomycota (Asku sēnes) **Klase: Discomycetes ([[Diskomicētas]]) **Klase: Hemiascomycetes ([[Hemiaskomicētas]]) **Klase: Laboulbeniomycetes ([[Labulbeniomicētas]]) **Klase: Loculoascomycetes ([[Lokuloaskomicētas]]) **Klase: Plectomycetes ([[Plektomicētas]]) **Klase: Pyrenomycetes ([[Pirenomicētas]]) [[Category:sēnes]] [[cs:Vřeckovýtrusné houby]] [[de:Schlauchpilze]] [[en:Ascomycota]] [[eo:Askofungoj]] [[es:Ascomycetes]] [[fr:Ascomycota]] [[hu:Tömlősgombák]] [[it:Ascomycota]] [[ja:子嚢菌門]] [[lt:Aukšliagrybūnai]] [[nl:Ascomyceten]] [[pl:Workowce]] [[ro:Ascomycota]] [[wa:Ascomicete]] 7005 49705 2006-06-09T17:05:48Z Knakts 848 '''Micēlijs''' jeb '''sēņotne''' ir sēņu organisma paslēptā daļa, kas var atrasties zem [[sūnas|sūnām]], zem koku mizas, vai vienkārši zemē. Tas ir smalks tīklveida veidojums, veidots no ļoti smalkām pavedienveida [[hifas|hifām]], kas izplešas tālu prom no sēnes [[augļķermenis|augļķermeņa]]. Micēlijs var būt vienšūnas jeb ''rizomicēlijs'' (zemākajām sēnēm) vai daudzšūnu (augstākajām sēnēm). Micēlijs kalpo gan kā barības uzsūcējs, gan arī priekš [[veģetatīvā vairošanās|veģetatīvās vairošanās]]. Primitīvākajām sēnēm micēlija var arī nebūt. Sēņu organisms galvenokārt attīstās no [[sporas|sporām]], kas labvēlīgos apstākļos izdīgst un izveido micēliju. Izejot no centra micēlijs sazarojas radiāli ar daudziem atzarojumiem. Labvēlīgos apstākļos jebkurā vietā virs micēlija var izveidoties jauni augļķermeņi. Nelabvēlīgos apstākļos barības vielu trūkuma vai pārmērīga sausuma dēļ [[sēnes]] virszemes daļa neattīstās un daļēji sāk atmirt arī micēlijs. Vispirms sāk atmirt centrā esošais micēlijs, pamazām virzoties uz malu. Reizēm gadās, ka micēlijs atmirst radiāli ļoti vienmērīgi, un dzīvotspējīga sēņotne paliek tikai ārējā malā. Šādos gadījumos, iestājoties labvēlīgiem apstākļiem, sēņotne izveido augļķermeņus, kas sakārtoti gredzenveida aplī. Visbiežāk šādus „gredzenus” veido [[lauka atmatene]]. Gredzenu lielums var būt dažāds, parasti 2-3 metri diametrā, bet reizēm var sasniegt vairākus desmitus metru. Sēņotājiem - iesācējiem der atcerēties, ka, sēņojot, sēnes ir jāgriež ar nazi nevis jāplēš ar rokām, lai nesabojātu sēņu micēliju. Tad arī nākamajā gadā tur salasīs bagātīgu sēņu ražu. Bet, ja viņš grib vākt sēnes, neizejot no mājas, tad viņam jāiegādājas (jānopērk) sēņu (parasti [[šampinjoni|šampinjonu]] vai [[austersēnes|austersēņu]]) micēlijs [[komposts|kompostā]], un vienmēr mājās būs svaigas sēnes. [[Category:Mikoloģija]] [[cs:Mycelium]] [[de:Myzel]] [[en:Mycelium]] [[eo:Micelio]] [[fr:Mycélium]] [[nl:Zwamvlok]] [[sv:Mycel]] [[wa:Miceliom]] 7006 17455 2005-08-04T21:12:18Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Micēlijs]] 7008 17473 2005-08-05T10:17:33Z PeterisP 26 #REDIRECT [[Valodniecība]] 7009 17474 2005-08-05T10:24:40Z PeterisP 26 , '''Datorlingvistika''' ir starpdisciplīnu nozare, kas nodarbojas ar dabīgo valodu modelēšanu. Praktiskie galamērķi ir [[mašīntulkošana]], pareizrakstības un gramatikas pārbaudes rīki, runas sintēze un atpazīšana, automatizēta tekstu korpusu valodnieciskā apstrāde, un informācijas automātiska 'izvilkšana' no tekstiem un tās apkopošana. {{Stub}} [[Category:Valodniecība]] [[bg:&#1050;&#1086;&#1084;&#1087;&#1102;&#1090;&#1098;&#1088;&#1085;&#1072; &#1083;&#1080;&#1085;&#1075;&#1074;&#1080;&#1089;&#1090;&#1080;&#1082;&#1072;]] [[de:Computerlinguistik]] [[en:Computational linguistics]] [[es:Lingüística computacional]] [[fr:Linguistique informatique]] [[gl:Linguaxe De Computadora]] [[it:Linguistica computazionale]] [[nl:Computationele taalkunde]] [[ja:&#12467;&#12531;&#12500;&#12517;&#12540;&#12479;&#30340;&#35328;&#35486;&#23398;]] [[pl:Lingwistyka komputerowa]] [[ru:&#1052;&#1072;&#1090;&#1077;&#1084;&#1072;&#1090;&#1080;&#1095;&#1077;&#1089;&#1082;&#1072;&#1103; &#1083;&#1080;&#1085;&#1075;&#1074;&#1080;&#1089;&#1090;&#1080;&#1082;&#1072;]] [[fi:Kieliteknologia]] [[zh:&#35745;&#31639;&#26426;&#35821;&#35328;&#23398;]] 7010 17495 2005-08-05T16:55:56Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[urotropīns]] 7011 17520 2005-08-06T19:03:44Z Juzeris 23 {{ll|{{{2}}}}}: {{lang|{{{1}}}|{{{3}}}}} 7013 17522 2005-08-06T19:06:44Z Juzeris 23 "poļu:" {{langWithName|pl|poļu|''{{{1}}}}}'' 7014 17523 2005-08-06T19:09:31Z Juzeris 23 <span lang="{{{1}}}" xml:lang="{{{1}}}">{{{2}}}</span> 7016 17527 2005-08-06T19:14:50Z Juzeris 23 latviski [[{{{1}}} valoda|{{{1}}}]] 7017 17526 2005-08-06T19:14:15Z Juzeris 23 #redirect [[template:Language link]] 7020 50700 2006-06-15T15:27:18Z Sss 937 '''Jelgavas pils''' atrodas 40 km uz dienvidiem no [[Rīga]]s, autoceļa Rīga-[[Jelgava]] labajā pusē uz šauras pussalas starp [[Lielupe|Lielupi]] un tās atteku [[Driksna|Driksnu]]. [[Image:Pils Jelgava.jpg|500px|left|]] Slavenā [[Krievija]]s galma [[arhitekts|arhitekta]] [[Frančesko Bartolomeo Rastrelli]] (1700-1771) celtā [[pils]] ir viena no nedaudzajām [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes - Zemgales hercogistes]] (1562-1772) galvaspilsētas ēkām, kas saglabājusies no 1944. gadā sagrautās pilsētas. Pils vēsture aizsākās 1737. gadā, kad pēc [[Kurzemes hercogi|Ketleru dinastija]]s pēdējā hercoga [[Ferdinands Ketlers|Ferdinanda]] nāves par jauno Kurzemes - Zemgales valdnieku ievēlēja [[Ernests Johans Bīrons|Ernestu Johanu Bīronu]] (1690-1772) - Krievijas ķeizarienes [[Anna Ivanovna|Annas Ivanovnas]] favorītu. Lai pasvītrotu hercogu dinastijas maiņu Kurzemē, Ernests Johans nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences - 14. gs. celtās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pils vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij. 1738. gada 14. jūnijā tika likts jaunās pils pamatakmens un uzsākti būvdarbi. Pils celtniecība norisinājās divos posmos: 1738.-1740.g. un 1763.-1772.g. 1740. gada rudenī visi trīs pils korpusi bija uzmūrēti un centrālajiem jau uzsākti iekštelpu apdares darbi. Pārtraukums pils būvdarbos iestājās pēc hercoga Ernesta Johana aresta 1740. g. 20. novembrī [[Pēterburga|Pēterburgā]] un tam sekojošās trimdas. No Jelgavas uz Pēterburgu aizveda hercogam konfiscētos būvmateriālus, apdares materiālus, [[krāsns|krāsnis]], logus un daudzus citus priekšmetus, kurus Rastrelli izmantoja Pēterburgā, piļu celtniecībā. Pēc hercoga [[restitūcija]]s 1762. gadā varēja uzsākt pils atjaunošanu un būvdarbu pabeigšanu. 1764. gada pavasarī finansiālās grūtības un darba spēka trūkums bija par pamatu tam, ka tikai 1772. gada 8. decembrī hercogs Ernsts Johans varēja pārcelties dzīvot savā jaunajā rezidencē, bet pils [[iekšējā apdare]] turpinājās vēl ilgi pēc tam. 1795. gadā Kurzemes - Zemgales hercogiste beidza pastāvēt. Tā tika pievienota [[Krievijas impērija]]i kā [[Kurzemes guberņa]]. Pilī iekārtoja gubernatora rezidenci un izvietoja guberņas administratīvās iestādes. 1798. gada martā pēc Krievijas cara lūguma Jelgavas pilī apmetās [[Francija]]s karalis [[Ludviķis XVIII]] ar [[galms|galmu]], bet, mainoties politiskajai situācijai, 1800. gada beigās franču emigranti bija spiesti Krieviju atstāt. Otro reizi Francijas karalis [[inkognito]] kā [[Lilles grāfs]] uzturējās pilī no 1804. gada beigām līdz 1807. gada rudenim. Pēc tam pilī atkal iekārtojās Kurzemes gubernators. Līdz pat 1915. gadam pilī izvietojās guberņas administratīvais centrs. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] tā nonāca Latvijas valsts īpašumā. 1937. gadā ēkā izvietoja [[Latvijas lauksaimniecības kamera|Latvijas lauksaimniecības kameru]] un aizbūvēja Rietumu puses atvērumu ar jaunizveidojamās [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s (šobrīd [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|LLU]]) laboratorijas korpusu. Šobrīd pilī izvietota LLU administrācija un četras no deviņām Latvijas Lauksaimniecības universitātes fakultātēm. Savas pastāvēšanas vēsturē pils vairākkārt degusi. 1788. gadā nodega Ziemeļu korpuss un puse no centrālā korpusa. 1805. gadā un 1816. gadā Ziemeļu korpuss izdega atkārtoti.1919. gadā pili pilnīgi nodedzināja [[Pāvels Bermonts-Avalovs|Bermonta-Avalova]] vadītās armijas karavīri. Vislielākie postījumi ēkai nodarīti [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad 1944. gada jūlija beigās pili sagrāva. Tā rezultātā šodien redzams tikai pils ārējais apveids, pēc 1963. gada rekonstrukcijas. Jau 1740. gadā pils [[cokolstāvs|cokolstāvā]] iekārtoja atsevišķas telpas hercogu [[kapenes|kapeņu]] vajadzībām un uz tām pārvietoja mirušo valdnieku [[sarkofāgs|sarkofāgus]] no iepriekšējās, 1583. gada celtās un 1738. gadā nojauktās [[baznīca|baznīciņas]] pagraba [[velve]]s. 1820. gadā kapenes ierīkoja Dienvidaustrumu skvēra cokolstāvā, kur tās atrodas arī šodien. Pavisam kapenēs apbedīti 24 [[Kurzemes hercogi|Ketleru]] un 6 [[Kurzemes hercogi|Bīronu dinastijas]] pārstāvji. Apbedījumi 21 metāla sarkofāgā un 9 koka zārkos attiecas uz laika posmu no 1569. gada līdz 1791. gadam. 1973. gadā [[Rundāles pils]] muzejs uzsāka kapeņu [[inventarizācija|inventarizāciju]] un [[restaurācija|restaurāciju]], bet kopš 1992. gada vasaras tās atvērtas apmeklētājiem. == Avots == *[http://home1.ef.lu.lv/Members/01v0368/jelgpils.html Jelgavas pils] [[Category:Jelgava|Pils]] [[Category:Pilis Latvijā]] [[lt:Jelgavos pilis]] 7025 17540 2005-08-07T07:28:06Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kurzemes hercogiste]] 7026 17543 2005-08-07T07:42:06Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kurzemes hercogi]] 7027 17544 2005-08-07T07:42:21Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Kurzemes hercogi]] 7028 17546 2005-08-07T07:47:34Z Juzeris 23 kat. [[Category:Latvijas pilsētas]] 7029 17548 2005-08-07T07:54:10Z Juzeris 23 kat., interwiki [[Category:Pilis|Latvija]] [[Category:Latvija]] [[en:Category:Castles in Latvia]] 7031 47500 2006-05-25T22:28:53Z Knakts 848 kat '''Divšķautņu asinszāle''' ''(Hypericum perforatum)'' ir [[asinszāļu dzimta|asinszāļu dzimtai]] ''(Hypericum)'' piederošs [[ārstniecības augi|ārstniecības augs]], ko lieto pret dažādām, ar [[asinsrite|asinsrites]] darbību saistītām kaitēm, [[sāpes|sāpēm]] un [[krampji|krampjiem]], [[bezmiegs|bezmiegu]] un [[depresija|depresiju]], un citiem [[veselība|veselības]] traucējumiem.<br> Lai arī dažviet ''Hypericum perforatum'' tiek īpaši kultivēta kā vērtīgs ārstniecības augs, daudzi jau gadsimtiem to uzskata par indīgu [[nezāle|nezāli]]. [[lopi|Lopiem]] šis augs ir ļoti kaitīgs un tā apēšana var novest līdz [[centrālās nervu sistēma|centrālās nervu sistēmas]] traucējumiem, spontānam [[aborts|abortam]] un pat [[nāve|nāvei]].<br> [[Image:Hypericum perforatum1.jpg|thumb|250px|left|''Hypericum perforatum'']] <br> ==== Auga nosaukuma izcelsme ==== [[Image:Hypericum perforatum.jpg|thumb|80px|right]] Dzimtas bioloģiskais nosaukums ''&ldquo;hypericum&rdquo;'' cēlies no [[grieķu valoda|grieķu valodas]] vārdiem ''&ldquo;hyper&rdquo;'' (= &ldquo;virs&rdquo;) un ''&ldquo;eikon&rdquo;'' (&ldquo;ikona&rdquo;, &ldquo;attēls&rdquo;, &ldquo;bilde&rdquo;) un saistīts ar seno tradīciju [[Jānis Kristītājs|Sv. Jāņa Kristītāja]] dienā, t.i., 24. jūnijā, kad tiek svinēti arī [[vasaras saulgrieži]], pakārt ziedošos augus mājās virs kāda attēla, lai aizdzītu prom ļaunumu un ļaunos garus. No šīs paražas arī cēlies auga [[angļu valoda|angliskais]] nosaukums &mdash; ''&ldquo;St. John's Wort&rdquo;'' jeb &ldquo;Svētā Jāņa ārstniecības zāle&ldquo;. Sugas nosaukumā ietvertais vārds ''&ldquo;perforatum&rdquo;'' norāda uz mazajiem caurumiņiem asinszāles lapās, ko var labi aplūkot, paceļot un turot augu pret gaismu.<br> [[Image:Hypericum perforatum02.jpg|thumb|200px|left|Divšķautņu asinszāle]] ==== Sugas apraksts ==== Divšķautņu asinszāle ir daudzgadīgs, 30-100 cm garš [[lakstaugi|lakstaugs]] ar augšdaļā zarotu [[stublājs|stublāju]], iegarenām [[lapa|lapām]] un dzelteniem, skarās sakārtotiem [[zieds|ziediem]]. Asinszāle zied no [[jūlijs|jūlija]] līdz [[septembris|septembrim]]. Tās ziedu [[auglis]] ir [[pogaļa]].<br> ==== Auga izplatība un biotipi ==== Ārstnieciskā asinszāle aug [[Eiropa|Eiropā]] un [[Amerika|Amerikā]]. Bieži sastopama [[pļava|pļavās]], [[mežs|mežos]] un pie [[tīrums|tīrumiem]].<br> <br style="clear:both;"> ==== Auga ārstnieciskās īpašības ==== Pirmkārt &mdash; to liecina jau šī auga [[latviešu valoda|latviskais]] nosaukums &mdash; asinszāli lieto asinsrites sistēmas uzlabošanai un ar asinsriti saistītu [[slimības|slimību]], piem., [[anēmija]]s ārstēšanai. Asinszāle attīra [[asinis]] [[organisms|organismā]], un aptur [[asiņošana|asiņošanu]], to lieto arī pie [[menstruācijas|menstruāciju]] traucējumiem. [[Droga]]i piemīt spēcīgas antiseptiskas un pretiekaisuma īpašības; to izmanto iekšķīgi [[kuņģis|kuņģa]] un [[zarnu trakts|zarnu trakta]] iekaisumu gadījumos, [[kuņģa čūla]]s, [[aknas|aknu]] un [[aizkuņģa dziederis|aizkuņģa dziedzera]] saslimšanas gadījumos, kā arī ārīgi &mdash; dažādu [[mutes dobums|mutes dobuma]] [[gļotāda]]s iekaisumu ārstēšanai.<br> Otrkārt, asinszāle ir pazīstams ārstnieciskais līdzeklis [[depresija]]s ārstēšanai. Pēdējā laikā [[Eiropa|Eiropā]], it īpaši &mdash; [[Vācija|Vācijā]] to izmanto kā alternatīvu ķīmiski sintizētajiem [[antidepresants|antidepresantiem]]. Asinszāles drogas palīdz pret [[bezmiegs|bezmiegu]], [[spriedze|spriedzi]], dažādām [[neiroze|neirozēm]].<br> Vēl asinszāli lieto pret [[sāpes|sāpēm]], piem. &mdash; stiprām [[galvassāpes|galvassāpēm]], un [[krampji]]em.<br> Asinszāle esot efektīvs līdzeklis organisma [[šūnas|šūnu]] atjaunošanai un pat [[HIV]]/[[AIDS]] profilaksei. ==== Ārstniecisko preparātu pagatavošana ==== Drogu pagatavošanai izmanto auga ziedus un galotnes, ko ievāc tā ziedēšanas laikā un žāvē līdz 35&deg;C t ēnā.<br> Asinszāles [[tēja|tējas]] pagatavošanai izmanto 1 ēdamkaroti drogu, ko: * aplej ar 1 glāzi vāroša ūdens un notur * vai aplej ar 1 glāzi ūdens un vāra 10-20 min.<br> Asinszāli nedrīkst lietot neierobežotā daudzumā. ==== Dažas citas no ''Hypericum'' sugām ==== [[Latvija|Latvijā]] izplatītas 3 asinszāļu sugas: * divšķautņu asinszāle - ''Hypericum perforatum''; * '''plankumainā''' jeb '''četršķautņu asinszāle''' &mdash; ''Hypericum maculatum'' jeb '' Hypericum quadrangulum''; * un reti sastopamā, valstī aizsargājamā '''pūkainā asinszāle''' &mdash; ''Hypericum hirsutum''.<br> [[pasaule|Pasaulē]] kopumā ir ap 400 asinszāles dzimtei piederošu sugu. Dzimtes augi sastopami gandrīz visur, neskaitot [[tropi|tropiskās]] [[zemiene|zemienes]], [[tuksnesis|tuksnešus]] un [[arktika|arktiskos]] reģionus.<br> [[Image:Hypericum.flower.750pix.jpg|thumb|130px|left|''Hypericum calycinum'' krūms &mdash; audzē daiļdārzniecībā]] Daži ''Hypericum'' dzimtes hibrīdi, piemēram, t.s. ''Hypericum &quot;Hidcote&quot;'' jeb ''Hypericum calycinum'' (sk. attēlu) vai ''Hypericum moserianum'', tiek kultivēti kā [[dekoratīvie augi]] [[dārzkopība|dārzkopībā]]. Toties daudzas citas dzimtei piederošas sugas tiek uzskatītas par kaitīgām, [[tīrums|tīrumus]] un [[dārzs|dārzus]] postošām [[nezāle|nezālēm]]. <br style="clear:both;"> ==== Ārējās saites ==== * [http://www.latvijasdaba.lv/ Sugu enciklopēdija '&ldquo;Latvijas daba'&rdquo;] * [http://latvijas.daba.lv/ '&ldquo;Latvijas dabas'&rdquo; kopskats] [[Category:asinszāļu dzimtas augi]] [[Category:ārstniecības augi]] [[da:Prikbladet Perikon]] [[de:Johanniskraut]] [[en:St John's wort]] [[eo:Hiperiko punktita]] [[es:Hypericum perforatum]] [[fi:Mäkikuisma]] [[fr:Millepertuis perforé]] [[ja:%E3%82%BB%E3%83%B3%E3%83%88%E3%83%BB%E3%82%B8%E3%83%A7%E3%83%BC%E3%83%B3%E3%82%BA%E3%83%BB%E3%83%AF%E3%83%BC%E3%83%88]] [[nl:Sint Janskruid]] [[pl:Dziurawiec]] [[sv:Johannesört]] 7032 17551 2005-08-07T14:41:25Z Evija T 132 #REDIRECT [[Divšķautņu asinszāle]] 7033 17552 2005-08-07T14:42:52Z Evija T 132 Pāradresācija #REDIRECT [[Divšķautņu asinszāle]] 7034 17553 2005-08-07T14:45:26Z Evija T 132 Pāradresācija #REDIRECT [[Parastā vīgrieze]] 7035 17554 2005-08-07T14:46:41Z Evija T 132 Pāradresācija #REDIRECT [[Ārstnieciskais baldriāns]] 7038 44083 2006-05-10T07:34:17Z Feens 37 +cat '''Vizma Belševica''' ([[1931]].g. [[31. maijs|31. maijā]], [[Rīga|Rīgā]] - [[2005]].g. [[6. augusts|6. augustā]]) bija [[Latvija|latviešu]] [[dzejnieks|dzejniece]], [[rakstnieks|rakstniece]] un [[tulkotājs|tulkotāja]]. Vairākkārt nominēta [[Nobela prēmija]]i literatūrā, Vizma Belševica ir saņēmusi dažādus citus apbalvojumus, piemēram, [[Spīdolas balva|Spīdolas balvu]] par grāmatām "Bille" un "Bille dzīvo tālāk". 1990.g. 6. decembrī ievēlēta par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda locekli. Vizma Belševica ir viena no nedaudzajiem latviešu literātiem, kas ir kļuvuši atpazīstami arī ārvalstīs. Vizma dzimusi strādnieku ģimenē. Viņas vecāki, Jānis Belševics and Ieva Belševica, dzimusi Cīrule, dzīvoja Rīgā, [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]], bet Vizma lielu daļu bērnības pavadīja pie radiniekiem [[Ugāle|Ugālē]]. Arī viņas dēli, [[Klāvs Elsbergs|Klāvs]] un [[Jānis Elsbergs|Jānis Elsbergi]], kļuvuši par pazīstamiem literātiem. == Bibliogrāfija (nepilnīga) == * "Visu ziemu šodien pavasaris" (1955) dzejas krājums * "Zemes siltums" (1959) dzejas krājums * "Ķikuraga stāsti" (1965) proza * "Jūra deg" (1966) dzejas krājums * "Gadu gredzeni" (1969) dzejas krājums * "Madaras" (1976) dzejas krājums * "Nelaime mājās" proza * "Kamola tinēja" (1981) * "Dzeltu laiks" (1987) dzejas krājums * "Ievzieduaukstums" (1988) * "Bille. Triloģija" (autobiogrāfisks romāns) ** "Bille" (1992 ASV, 1995 Latvijā) ** "Bille un karš" (sākotnēji "Bille dzīvo tālāk") (1996) ** "Billes skaistā jaunība" (1999) * "Par saknēm būt: Dzejas izlase" (1996) * "Lauzta sirds uz goda dēļa: Stāsti" (1997) * "Raksti, 1.sējums" (1999) * "Atdzeja" [[Category:Latviešu rakstnieki|Belsevica, Vizma]] [[Category:Latviešu valodā rakstošie|Belsevica, Vizma]] [[Category:Latviešu tulkotāji|Belsevica, Vizma]] [[de:Vizma Belševica]] [[en:Vizma Belševica]] [[sv:Vizma Belševica]] 7039 17562 2005-08-07T19:11:11Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Vizma Belševica]] 7041 17567 2005-08-07T19:44:38Z Juzeris 23 drukas kļūda Priecājamies, ka eksperimentē ar Vikipēdiju. Tavs eksperiments izdevās un tagad ir nodzēsts. Lūdzu, izmanto [[Wikipedia:Smilšu kaste|smilšu kasti]] turpmākiem eksperimentiem, jo citur veiktie eksperimenti tiek ātri aizvākti. Ja vēlies uzzināt ko vairāk par iespējām darboties Vikipēdijā, skat. [[Wikipedia:Pamācība (Rediģēšana)|pamācību]]. Paldies. 7047 39964 2006-04-12T07:56:54Z 84.50.157.67 [[Category:Krievija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[ar:تصنيف:مدن روسيا]] [[bg:Категория:Градове в Русия]] [[be:Катэгорыя:Гарады Расеі]] [[ca:Categoria:Ciutats de Rússia]] [[cs:Kategorie:Ruská města]] [[da:Kategori:Russiske byer]] [[de:Kategorie:Ort in Russland]] [[et:Kategooria:Venemaa linnad]] [[el:Κατηγορία:Πόλεις της Ρωσίας]] [[en:Category:Cities and towns in Russia]] [[es:Categoría:Localidades de Rusia]] [[eo:Kategorio:Urboj de Rusio]] [[fa:Category:شهرهای روسیه]] [[fr:Catégorie:Ville de Russie]] [[gl:Category:Cidades de Rusia]] [[ko:분류:러시아의 도시]] [[id:Kategori:Kota-kota di Rusia]] [[it:Categoria:Città della Russia]] [[he:קטגוריה:רוסיה: ערים]] [[la:Categoria:Urbes Russiae]] [[lb:Category:Stad (Russland)]] [[nl:Categorie:Stad in Rusland]] [[ja:Category:ロシアの都市]] [[mo:Category:Ораше ын Русия]] [[no:Kategori:Byer i Russland]] [[nn:Kategori:Byar i Russland]] [[os:Category:Уæрæсейы сахартæ]] [[pl:Kategoria:Miasta Rosji]] [[pt:Categoria:Cidades da Rússia]] [[ro:Categorie:Oraşe în Rusia]] [[ru:Категория:Города России]] [[sk:Kategória:Mestá v Rusku]] [[sl:Category:Ruska mesta]] [[sr:Категорија: Градови у Русији]] [[fi:Luokka:Venäjän kaupungit]] [[sv:Kategori:Rysslands städer]] [[uk:Категорія:Міста Росії]] [[zh:Category:俄羅斯城市]] 7049 17614 2005-08-08T18:32:30Z Saulite 217 7050 17618 2005-08-08T18:46:22Z Saulite 217 7052 19215 2005-09-07T17:11:42Z Juzeris 23 izlaboju pēc Tail ieteikuma <div class="noprint" style="clear: right; border: solid #aaa 1px; margin: 0 0 1em 1em; font-size: 90%; background: #f9f9f9; width: 250px; padding: 4px; spacing: 0px; text-align: left; float: right;"> <div style="float: left;">[[Image:Commons-logo.png|50px|none|Commons:Category]]</div> <div style="margin-left: 60px;">[[Wikimedia Commons]] ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.: <div style="margin-left: 10px;">'''''[[Commons:Category:{{{1}}}|{{PAGENAME}}]]'''''</div> </div> </div> 7053 52678 2006-07-01T01:41:46Z YurikBot 213 robot Adding: an, ar, az, be, bg, cs, eo, eu, gl, ja, li, ru, scn, sr, tr, uk, vi [[Category:Mākslas veidi]] [[an:Categoría:Pintura]] [[ar:تصنيف:رسم]] [[az:Kateqoriya:Rəsm]] [[be:Катэгорыя:Жывапіс]] [[bg:Категория:Живопис]] [[cs:Kategorie:Malířství]] [[de:Kategorie:Malerei]] [[el:Κατηγορία:Ζωγραφική]] [[en:Category:Painting]] [[eo:Kategorio:Pentrado]] [[es:Categoría:Pintura]] [[eu:Kategoria:Margoak]] [[fr:Catégorie:Peinture]] [[gl:Category:Pintura]] [[io:Category:Pikto]] [[it:Categoria:Pittura]] [[ja:Category:絵画]] [[li:Kategorie:Sjilderkuns]] [[nl:Categorie:Schilderkunst]] [[no:Kategori:Malerkunst]] [[pl:Kategoria:Malarstwo]] [[pt:Categoria:Pintura]] [[ru:Категория:Живопись]] [[scn:Category:Pittura]] [[sr:Категорија:Сликарство]] [[tr:Kategori:Resim]] [[uk:Категорія:Живопис]] [[vi:Thể loại:Hội họa]] [[zh:Category:繪畫]] 7055 52676 2006-07-01T01:40:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Kategorija:Slikari]] {{commonscat|Painters}} [[Category:Glezniecība]] [[Category:Mākslinieki pēc nozares]] [[Category:Cilvēki pēc nodarbošanās]] [[an:Categoría:Pintors]] [[ast:Categoría:Pintores]] [[bg:Категория:Художници]] [[ca:Categoria:Pintors]] [[cs:Kategorie:Výtvarníci]] [[da:Kategori:Malere]] [[de:Kategorie:Maler]] [[el:Κατηγορία:Ζωγράφοι]] [[en:Category:Painters]] [[eo:Kategorio:Pentristoj]] [[es:Categoría:Pintores]] [[et:Kategooria:Kunstnikud]] [[fi:Luokka:Taidemaalarit]] [[fr:Catégorie:Peintre]] [[he:קטגוריה:ציירים]] [[hr:Kategorija:Slikari]] [[io:Category:Piktisti]] [[it:Categoria:Pittori]] [[ja:Category:画家]] [[ka:კატეგორია:მხატვრები]] [[ko:분류:화가]] [[li:Kategorie:Sjèlder]] [[nl:Categorie:Kunstschilder]] [[no:Kategori:Malere]] [[pl:Kategoria:Malarze]] [[pt:Categoria:Pintores]] [[ro:Categorie:Pictori]] [[ru:Категория:Художники]] [[sl:Kategorija:Slikarji]] [[sv:Kategori:Konstnärer]] [[tr:Kategori:Ressamlar]] [[uk:Категорія:Художники]] [[zh:Category:画家]] [[zh-min-nan:Category:Ōe-ka]] 7056 48208 2006-05-30T12:48:51Z 84.144.72.200 '''Sanktpēterburga''' ([[krievu valoda|krievu]]: Санкт-Петербург) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], tās [[Eiropa|Eiropas]] daļas ziemeļrietumos pie [[Ņeva|Ņevas]] ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] [[Somu līcis|Somu līcī]]. Federālā apgabala un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] centrs. Otra lielākā (aiz [[Maskava|Maskavas]]) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Санкт-Петербург'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Saint Petersburg In Europe.png|167px|]] | align=center | [[Image:Coat of Arms of Saint Petersburg large (2003).png|150px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 4 039 745 |- | Dibināta | 1703.g |- | Citi nosaukumi | '''Petrograda (Петроград)'''<br>(1914 - 1924)<br>'''Ļeņingrada (Ленинград)'''<br>(1924 - 1991)<br>'''Peterburi''' ([[igauņi|igauņu]])<br>'''Pietari''' ([[somi|somu]]) |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | federālas nozīmes pilsēta |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://gov.spb.ru/ gov.spb.ru] |} {{commons|Category:Saint_Petersburg}} No 1712.gada līdz 1918.gada Sanktpēterburga bija Krievijas galvaspilsēta. No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija '''Petrograda''' (Петрогра́д), no 1924. līdz 1991. - '''Ļeņingrada''' (Ленингра́д), savukārt sarunvalodā pilsētu bieži dēvē par '''Piķeru''' (Питер). Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Pēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropeiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. No dibināšanas līdz pat [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijai]] bija Krievijas politiskais un kultūras centrs un [[cars|cara]] galma rezidences vieta. Pēc [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] ievēlēšanas par Krievijas prezidentu, var runāt par Sanktpēterburgas politiskās ietekmes palielināšanos, jo daudzas pašreizējās Krievijas augstākās amatpersonas ir dzimušas vai studējušas pilsētā. [[Image:Sankt Petersburg Dekabristenplatz 2005 c.jpg|thumb|Vara Jātnieks - pilsētas simbols|150px|left]] ====Vēsture==== Krievijas cars [[Pēteris I]], [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] rezultātā ieguvis Krievijai pieeju pie Baltijas jūras, 1703.gadā pavēlēja celt pilsētu [[Zviedrija|zviedriem]] atņemtajās teritorijās. Jau 1712.gadā Sanktpēterburga kļuva par Krievijas galvaspilsētu. Pēteris I attaicināja [[Eiropa|Eiropas]] arhitektus un inženierus, kas piedalījās pilsētas radīšanā. 1825.gadā Sanktpēterburgas Senāta laukumā notika [[Dekabristu sacelšanās]]. 1881.gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas cars [[Aleksandrs II]]. [[1905.gada revolūcija|1905.gada revolūcijas]] notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9.janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija ([[Asiņainā svētdiena]]). Sākoties [[1.pasaules karš|1.pasaules karam]], pilsēta tika nosaukta par Petrogradu, lai izvairītos no vecā nosaukuma vāciskuma. Kad, sākoties [[1917.gada revolūcija Krievijā|1917.gada revolūcijai]], cars [[Nikolajs II]] [[Pleskava|Pleskavā]] atsakas no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļūst par [[Pagaidu valdība Krievijā|Pagaidu valdības]] rezidenci, kuru 1917.gada 25.oktobrī gāza [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] lojālie spēki, kas bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākums. 1918.gada 5.martā, pamatojoties uz to, ka [[balto spēki]] ir tuvu Sanktpēterburgai, Krievijas galvaspilsētu pārceļ uz [[Maskava|Maskavu]]. 1924.gada 24.janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvē par Ļeņingradu. 1934.gada 1.decembrī Ļeņingradā notika [[boļševiki|boļševiku]] darbinieka [[Sergejs Kirovs|Kirova]] slepkavība, kas bija signāls [[Staļina terors|Staļina terora]] sākšanai. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā pilsēta no 1941.gada 8.septembra līdz 1944.gada 18.janvārim bija [[Ļeņingradas blokāde|blokādē]]. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira no 0,5 līdz 1,5 miljona pilsētas iedzīvotāju. 1991.gadā iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums. ====Ievērojamākās vietas==== *Pils laukums ar Ziemas pili - bijusī cara ziemas rezidence, tagad ievērojams mākslas muzejs - Ermitāža *Pētera-Pāvila cietoksnis - Krievijas caru kapa vietas *Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) - Sanktpēterburgas simbols *Ņevas prospekts - centrālā iela *Īzaka katedrāle *Paceļamie tilti pār Ņevu *Pēterburgas pilis ====Cilvēki==== Sanktpēterburgā dzimuši: *[[Aleksandrs Bloks]] - dzejnieks *[[Josifs Brodskis]] - dzejnieks *[[Viktors Cojs]] - mūziķis *[[Mihails Čehovs]] - teātra režisors *[[Peters Faberžē]] - juvelieris *[[Aleksandrs Frīdmans]] - matemātiķis *[[Boriss Grebenščikovs]] - mūziķis *[[Georgs Kantors]] - matemātiķis *[[Aleksandrs Kolčaks]] - admirālis *[[Mihails Kutuzovs]] - karavadonis *[[Jurijs Lotmans]] - semiotiķis *[[Vasilijs Ļeontjevs]] - ekonomists *[[Vladimirs Nabokovs]] - rakstnieks *[[Anna Pavlova]] - baletdejotāja *[[Vladimirs Putins]] - politiķis *[[Eina Renda]] - filozofe *[[Nikolajs Rērihs]] - mākslinieks *[[Aleksandrs Rodčenko]] - mākslinieks *[[Dmitrijs Šostakovičs]] - mūziķis *[[Vladimirs Vernadskis]] - zinātnieks *[[Mihails Zoščenko]] - rakstnieks Lai arī daudzi izcili krievu kultūras pārstāvji ([[Anna Ahmatova]], [[Pēteris Čaikovskis]], [[Fjodors Dostojevskis]], [[Aleksandrs Puškins]] kā daži no tiem) nav dzimuši Sanktpēterburgā, tomēr šo cilvēku dzīve cieši saistīta ar pilsētu. [[Category:Krievijas pilsētas]] [[Category:Sanktpēterburga]] [[an:San Petersburgo]] [[bg:Санкт Петербург]] [[ca:Sant Petersburg]] [[cs:Petrohrad]] [[cy:St Petersburg]] [[da:Sankt Petersborg]] [[de:Sankt Petersburg]] [[et:Peterburi]] [[el:Αγία Πετρούπολη]] [[en:Saint_Petersburg]] [[als:Sankt-Petersburg]] [[es:San Petersburgo]] [[eo:Sankt-Peterburgo]] [[fa:سن پترزبورگ]] [[fr:Saint-Pétersbourg]] [[gl:San Petersburgo - Санкт-Петербург]] [[ko:상트페테르부르크]] [[io:St Peterburg]] [[id:St. Petersburg]] [[it:San Pietroburgo]] [[he:סנקט פטרבורג]] [[la:Petropolis]] [[lt:Sankt Peterburgas]] [[mo:Санкт-Петербург]] [[nl:Sint-Petersburg]] [[nds:Sankt Petersborg]] [[ja:サンクトペテルブルク]] [[no:St. Petersburg]] [[nn:St. Petersburg]] [[os:Бетырбух]] [[pl:Sankt Petersburg]] [[pt:São Petersburgo]] [[ro:Sankt Petersburg]] [[ru:Санкт-Петербург]] [[sh:Sankt Peterburg]] [[scn:San Pietruburgu]] [[sk:Petrohrad]] [[sl:Sankt-Peterburg]] [[sr:Санкт Петерзбург]] [[fi:Pietari (kaupunki)]] [[sv:Sankt Petersburg]] [[tl:Sankt-Peterburg]] [[tt:Sankt-Peterburg]] [[uk:Санкт-Петербург]] [[wa:Sint Petersbork]] [[zh:圣彼得堡]] 7057 51783 2006-06-24T17:23:58Z YurikBot 213 robot Modifying: [[zh:新西伯利亞]] '''Novosibirska''' - pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenuma]] dienvidaustrumos pie [[Oba|Obas]] upes. Krievijas trešā lielākā pilsēta (aiz [[Maskava|Maskavas]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]]). Lielākā pilsēta [[Sibīrija|Sibīrijā]], apgabala un federālā apgabala centrs. Liels militārās rūpniecības, zinātnes un izglītības centrs. Šeit atrodas daudzas no labākajām Krievijas augstskolām un pētniecības institūtiem. Novosibirska ir lidotāja [[Aleksandrs Pokriškins|Aleksandra Pokriškina]] dzimtā pilsēta. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Новосибирск'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Novosibirska Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Novosibirska gerb.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 381 222 |- | Dibināta | 1893.g |- | Pilsēta no | 1903.g |- | Citi nosaukumi | '''Новая Деревня''' (1893-1894)<br>'''Александровский''' (1894-1895)<br>'''Новониколаевский''' (1895-1903)<br>'''Новониколаевск''' (1903-1925) |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Novosibirskas apgabals]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Sibīrijas federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://www.novo-sibirsk.ru/ www.novo-sibirsk.ru] |} {{commons|Category:Novosibirsk}} ====Īsa vēsture==== Novosibirska ir ļoti jauna pilsēta. 1893.gadā, būvējot [[Transsibīrijas maģistrāle|Transsibīrijas maģistrāli]], uzcēla tiltu pār Obas upi, un tilta tuvumā radās ciematiņš. 1917.gadā pilsētā bija jau 107 129 iedzīvotāji. 1925.gadā Novosibirska kļūst par Sibīrijas novada galvaspilsētu. Novosibirskas nozīme vēl vairāk pieaug, kad 1930to gadu sākumā tiek izbūvēts [[Turkestānas - Sibīrijas dzelzceļš]]. 1957.gadā [[PSRS]] varas iestādes nolemj izveidot ZA Sibīrijas nodaļu, un tiek sākta t.s. Akadēmiskās pilsētiņas (''Академгородок'') celtniecība. [[Image:Novosib 1.png|thumb|Novosibirskas Novadpētniecības muzejs|thumb|250px|left]] [[Category:Krievijas pilsētas]] [[ca:Novosibirsk]] [[cs:Novosibirsk]] [[da:Novosibirsk]] [[de:Nowosibirsk]] [[el:Νοβοσιμπίρσκ]] [[en:Novosibirsk]] [[eo:Novosibirsk]] [[es:Novosibirsk]] [[et:Novosibirsk]] [[fi:Novosibirsk]] [[fr:Novosibirsk]] [[he:נובוסיבירסק]] [[io:Novosibirsk]] [[it:Novosibirsk]] [[ja:ノヴォシビルスク]] [[jbo:novosiBIRSK]] [[ko:노보시비르스크]] [[la:Novosibirscum]] [[nl:Novosibirsk]] [[pl:Nowosybirsk]] [[pt:Novosibirsk]] [[ro:Novosibirsk]] [[ru:Новосибирск]] [[sv:Novosibirsk]] [[uk:Новосибірськ]] [[zh:新西伯利亞]] 7059 22771 2005-11-22T11:54:20Z Viesturs.b 350 #redirect [[Lietuvas himna]] 7060 37974 2006-04-02T15:39:41Z Tail 13 '''Roberto Fiore''' ir vadošais [[Itālija|Itālijas]] un [[Eiropa|Eiropas]] [[neofašisms|neofašistu]] politiķis, Itālijas partijas ''Forza Nuova'' līderis un [[Eiropas Nacionālā fronte|Eiropas Nacionālās frontes]] ģenerālsekretārs. Viņš ir [[Jūlijs Evola|Jūlija Evolas]] sekotājs. Kā ''Terza Posizione'' līderis, pēc 1980. gada sprādzieniem Boloņas vilciena stacijā, kuros gāja bojā 85 un tika ievainoti 200 cilvēki, 1980-tajos gados Fiore kļuva par Itālijā vismeklētāko noziedzinieku. Tāpēc lielāko daļu 80-to gadu viņš pavadīja trimdā [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], kur viņš kļuva par labu [[Niks Grifins|Nika Grifina]] draugu. 1990-tajos gados Fiore atgriezās Itālijā un ienāca aktīvajā politikā kā ''Forza Nuova'' līderis, kas tagad ir kļuvusi par [[Benito Musolini]] mazmeitas [[Alesandra Musolini|Alesandras Musolini]] partijas [[Alternativa Sociale]] sastāvdaļu. [[Category:Itālijas politiķi|Fiore, Roberto]] [[en:Roberto Fiore]] [[it:Roberto Fiore]] 7061 38062 2006-04-02T20:06:01Z Feens 37 '''''Alternativa Sociale''''' ir galēji labēju politiska partiju koalīcija [[Itālija|Itālijā]], kuru 2003.gadā izveidoja [[Benito Musolini]] mazmeita [[Alesandra Musolini]] pēc viņas aiziešanas no ''[[Alleanza Nazionale]]'', kas atkāpās no [[fašisms|fašisma]] principiem. Apvienojoties ar divām citām nacionālistu grupām - ''[[Fronte Sociale Nazionale]]'' un [[Roberto Fiore|Roberto Fiores]] vadīto ''[[Forza Nuova]]'' - partija guva zināmus panākumus [[2004. gada Eiroparlamenta vēlēšanas|2004. gada Eiroparlamenta vēlēšanās]], iegūstot vienu deputāta vietu. Šī partija atbalsta itāļu [[nacionālisms|nacionālismu]] un ir kritiska pret [[Džanfranko Fini]] atkāpšanos no fašisma un tuvināšanos nacionālkonservatīvismam. [[Category:Itālija]] [[de:Alternativa Sociale]] [[en:Alternativa Sociale]] [[it:Alternativa Sociale]] [[nl:Alternativa Sociale]] 7062 17663 2005-08-09T16:43:56Z 159.148.62.17 #REDIRECT: [[Alternativa Sociale]] 7063 29086 2006-02-07T11:45:43Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy '''Siltums''' ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās [[temperatūra|temperatūrās]]. [[SI]] vienība siltuma mērīšanai ir [[džouls]]. Siltums plūst starp reģioniem, kas neatrodas termiskā līdzsvarā - no reģioniem ar augstāku temperatūru uz vietām ar zemāku temperatūru. Visiem ķermeņiem (matērijai) ir zināms daudzums iekšējās enerģijas, kas ir saistīts ar to [[atoms|atomu]] vai [[molekula|molekulu]] haotisko kustību. Ja divi ķermeņi ar dažādām temperatūrām ir termiskā saskarsmē, tie apmainīsies ar iekšējo enerģiju, līdz temperatūras izlīdzināsies. Enerģijas daudzums, kas tiks nodots, arī ir '''siltums'''. ===Siltuma apmaiņa=== Siltuma pāreja telpā var notikt 3 dažādos veidos: *siltuma vadīšana. Tā ir siltuma izplatīšanās cietā ķermenī, šķidrumā vai gāzē. Šajā gadījumā molekulas nepārvietojas. *konvekcija Tā ir siltuma izplatīšanās šķidrumā vai gāzē, pārvietojoties vides molekulām. Šeit siltumu pārnes sasilušās vides molekulas. *siltuma starošana. Tā ir siltuma izplatīšanās telpā ar [[infrasarkanais starojums|infrasarkanajiem stariem]]. Tos izstaro jebkuru ķermeņu, kas ir siltāki par 0K molekulas. Šis ir vienīgais siltuma pārneses vieds, kas darbojas vakuumā. Parasti darbojas visi šie siltuma pārneses mehānismi, bet kāds no tiem ir pārsvarā. {{stub}} [[Category:Fizika]] [[ca:Calor]] [[cs:Teplo]] [[da:Termisk energi]] [[de:Wärme]] [[el:Θερμότητα]] [[en:Heat]] [[es:Calor]] [[eo:Varmo]] [[fa:گرما]] [[fr:Chaleur]] [[gl:Calor]] [[gu:ઉષ્મા]] [[he:חום (פיזיקה)]] [[ko:열]] [[it:Calore]] [[nl:Warmte]] [[ja:熱]] [[pl:Ciepło]] [[pt:Calor]] [[simple:Heat]] [[sl:Toplota]] [[fi:Lämpö]] [[sv:Värmemängd]] 7064 50554 2006-06-14T16:45:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[pt:Login]] '''Iežurnāle''' ir darbība, ar kuras palīdzību lietotājam tiek atļauta piekļuve kādai informācijas sistēmai. Tās gaitā lietotājam parasti ir jāievada savs lietotājvārds un parole, reizēm tas notiek automātiski, lai atvieglotu darbu. Jaunāko laiku tehnika ļauj pazīt iežurnalējamo lietotāju pēc pirksta nospieduma, balss u.tml. Iežurnāle atšķiras no vienkāršas datora ieslēgšanas vai "ieiešanas" [[tīmekļa vietne|tīmekļa vietnē]] jeb brīvas lapu pārlūkošanas. Lai varētu iežurnalēties, ir jābūt iepriekš reģistrējušamies (jāpiesakās pie administratora, jākļūst par vietnes vai sistēmas lietotāju, jāuzzina savi pienākumi un tiesības). Pēc darba vai apmeklējuma beigām lietotājam ir pienākums izžurnalēties, lai tādējādi novērstu [[informācijas sistēmu drošība|sistēmas drošības]] pārkāpumus. Lietotāju veiktās darbības seansa laikā (t.i., no iežurnāles līdz izžurnālei, bet tīmekļa vietņu gadījumā – arī neiežurnalējušos lietotāju darbības) bieži vien tiek iegrāmatotas jeb žurnalētas īpašā [http://termini.lv/index.php?term=log&lang=EN žurnāla datnē], kuru vēlāk var analizēt administrators vai [[vietņvedis]]. Terminā "iežurnāle" ir vispārināti divi jēdzieni: * 'iežurnalē'''šanās'''' (lietotājs iežurnalējas) un * 'iežurnalē'''šana'''' (sistēma iežurnalē lietotāju). Angļu lietvārds "''login''" (sinonīms – "''logon''", [http://encarta.msn.com/dictionary_1861739480/logon.html]) var nozīmēt divas atšķirīgas lietas: * iežurnāli (darbību); * lietotājvārdu, kuru izmanto, lai iežurnalētos. Darbības vārdi "''to log on''" un "''to log in''" ir sinonīmi, to pašu var teikt par "''to log out''" un "''to log off''". [[Category:informācijas tehnoloģijas]] [[Category:internets]] [[de:Login]] [[en:Login]] [[id:Log masuk]] [[ja:ログイン]] [[pl:Login]] [[pt:Login]] [[ru:Логин]] [[vi:Đăng nhập]] 7065 17691 2005-08-10T15:25:32Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Iežurnāle]] 7068 45645 2006-05-16T19:47:08Z 131.111.8.96 fix cs: da: fi: lb: +tr: nn: mk: hu: cy: ast: -io: '''Augi''' jeb '''augu valsts''' ir viena no dzīvo [[organismi|organismu]] valstīm. Svarīgākās īpašības, ar kurām augi atšķiras no citiem organismiem ir spēja [[autotrofā barošanās|baroties autotrofi]], t.i. spēja sintezēt visas eksistencei nepieciešamās organiskās vielas no neorganiskajām, balstoties uz [[Saule]]s gaismas enerģijas izmantošanu, kā arī ar cietiem [[šūnapvalki|šūnapvalkiem]], kas izveidoti pārsvarā no [[celuloze|celulozes]]. Augi veic [[fotosintēze|fotosintēzes]] procesu, kura rezultātā top sintezēta gandrīz visa [[biosfēra|biosfērai]] nepieciešamā organisko vielu [[biomasa]], kā arī uzturēts dzīvībai nepieciešamais [[atmosfēra|atmosfēras]] ķīmiskais sastāvs. Augi ir primārais pārtikas un enerģijas avots gandrīz visām pārējām dzīvības formām uz [[Zeme|Zemes]]. Daži augi izmanto arī [[heterotrofā barošanās|heterotrofo barošanos]] ([[saprofīti]] un [[parazīti]]). Ir zināmas apmēram 300 000 uz Zemes dzīvojošu augu sugas. Tradicionāli augi tika iedalīti zemākajos un augstākajos augos. Pie augstākajiem augiem pieder sauszemes daudzšūnu augi ar attīstītu divdzimumu vairošanos. Pie zemākajiem augiem piederēja [[aļģes]], [[ķērpji]], [[sēnes]], [[baktērijas]] un [[vīrusi]]. Izpētot tos šūnu un molekulārajā līmenī, tika konstatēts, ka vīrusi ir pilnīgi no visiem organismiem atšķirīga grupa, kurai ar augiem nav nekā kopēja. Pētot zemāko augu vienšūņus tika atklāts, ka zemākajiem vienšūņiem, atšķirībā no augstākajiem, nav [[kodols|kodola]] un visi šūnu organismi tika sadalīti [[prokarioti|prokariotos]] un [[eikarioti|eikariotos]]. Pie prokariotiem tika pieskaitītas visas [[baktērijas]] un [[zilaļģes]]. Augi tika definēti, kā eikarioti. Salīdzinot fotosintezējošos augus ar sēnēm, tika konstatēts, ka atšķirība starp tiem ir ļoti liela un sēnes iedalīja atsevišķā [[valsts|valstī]]. Izpētot ķērpjus, konstatēja, ka tie nemaz nav [[organismi]], bet organismu kopa, jeb precīzāk sēņu un aļģu [[simbioze]]. Tādā veidā zemāko augu grupā palika tikai aļģes. Bet ar to viss nebeidzās. Salīdzinot vienšūnu aļģes ar [[dzīvnieku valsts]] [[vienšūņi|vienšūņiem]], tika konstatēts, ka morfoloģiski tie ir ļoti līdzīgi, un nav loģiski tos sadalīt atsevišķās valstīs. Tāpēc nolēma izveidot vēl vienu valsti – [[protisti|protistus]], apvienojot tajā visus eikariotiskos vienšūņus. Bet ko darīt ar daudzšūnu aļģēm un zemākajām sēnēm? Īstas skaidrības nav. Vieni tos pievieno protistiem, citi visus protistus sadala starp augiem, sēnēm un dzīvniekiem. Pārējie nevar īsti izšķirties par aļģu statusu. Tāpēc, kamēr ir šāds stāvoklis, pagaidām par augiem uzskatīsim tikai augstākos augus. Sauszemes augi ir [[autotrofi organismi]], kas [[minerālvielas]] un [[ūdens|ūdeni]] uzsūc pārsvarā no [[augsne|augsnes]], bet fotosintēzes process notiek virs zemes. Tāpēc arī augu uzbūve ir pakārtota šiem abiem procesiem. Visvienkāršākie mūsdienu sauszemes augi ir [[sūnas]], kautrām vēl nav īstu [[saknes|sakņu]], [[stumbrs|stumbra]] un [[lapas|lapu]], bet sakņu funkcijas pilda [[rizoīdi]] – ķermeņa virsmas šūnu izaugumi. Stumbru un lapas aizvieto ložņājošs [[laponis]]. Pēc savas uzbūves un [[ekoloģija|ekoloģijas]] sūnām ir līdzība ar aļģēm. Pārējiem augiem, jeb [[vasas augi|vasas augiem]] jau ir izveidojies stumbrs ar lapām, kā arī sazarotu sakņu sistēma. Vienkāršākie augi vairojas ar [[sporas|sporām]], bet attīstītākie ar [[sēklas|sēklām]]. Šīs īpatnības arī nosaka augu klasifikāciju. * Valsts: Plantae (Augi) ** Apakšvalsts: [[Bryophytes]] ([[Pirmsvasas augi]] jeb [[sūnas]]) *** Nodalījums: [[Anthocerotophyta]] ([[antoceroti]]) *** Nodalījums: [[Bryophyta]] ([[lapu sūnas]]) *** Nodalījums: [[Hepatophyta]] ([[aknu sūnas]]) ** Apakšvalsts: [[Pteridophytes]] ([[Sporaugi]] jeb [[paparžveidīgie]]) *** Nodalījums: [[Lycopodiophyta]] ([[Staipekņi]]) *** Nodalījums: [[Kosveidīgie|Equisetophyta]] ([[Kosveidīgie]]) *** Nodalījums: [[Pteridophyta]] ([[Papardes]]) *** Nodalījums: [[Psilotophyta]] ([[Psiloti]]) *** Nodalījums: [[Ophioglossophyta]] ([[Čūskmēlītes]]) ** Apakšvalsts: [[Spermatophytes]] ([[Sēklaugi]]) *** Nodalījums: (†) [[Pteridospermatophyta]] ([[Sēklpapardes]]) *** Nodalījums: [[Pinophyta]] ([[Priedes]]) *** Nodalījums: [[Cycadophyta]] ([[Cikadejas]]) *** Nodalījums: [[Ginki|Ginkgophyta]] ([[Ginki]]) *** Nodalījums: [[Gnetophyta]] ([[Gneti]]) *** Nodalījums: [[Segsēkļi|Magnoliophyta]] ([[Segsēkļi]] jeb [[Segsēkļi|magnolijaugi]]) (†) – izmirušu augu grupa. [[Category:Augi|*]] [[ast:Plantae]] [[ms:Tumbuhan]] [[zh-min-nan:Si&#781;t-bu&#781;t]] [[bg:&#1056;&#1072;&#1089;&#1090;&#1077;&#1085;&#1080;&#1103;]] [[ca:Planta]] [[cs:Rostliny]] [[cy:Planhigyn]] [[da:Planteriget]] [[de:Pflanzen]] [[et:Taimed]] [[en:Plant]] [[es:Plantae]] [[eo:Plantoj]] [[fr:Plante]] [[fur:Plantis]] [[ga:Planda]] [[gl:Planta]] [[it:Piante]] [[la:Planta]] [[lb:Planzeräich]] [[lt:Augal&#371; karalyst&#279;]] [[hu:Növény]] [[mk:Растенија]] [[nah:Kilitl]] [[nl:Planten]] [[no:Planter]] [[nn:Plante]] [[nds:Plant]] [[pl:Ro&#347;liny]] [[pt:Plantae]] [[ru:&#1056;&#1072;&#1089;&#1090;&#1077;&#1085;&#1080;&#1103;]] [[simple:Plant]] [[sk:Rastliny]] [[sl:Rastline]] [[fi:Kasvi]] [[sv:Växter]] [[vi:Th&#7921;c v&#7853;t]] [[tr:Plantae]] [[uk:Рослини]] [[he:&#1510;&#1502;&#1495;]] [[bn:&#2441;&#2470;&#2509;&#2477;&#2495;&#2470;]] [[th:&#3614;&#3639;&#3594;]] [[zh:&#26893;&#29289;]] [[ja:&#26893;&#29289;]] [[ko:&#49885;&#47932;]] 7070 17731 2005-08-11T13:26:24Z Juzeris 23 kat. [[Category:Studentu organizācijas]] 7071 17740 2005-08-11T14:56:00Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns]] 7072 17742 2005-08-11T14:57:40Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns]] 7073 17743 2005-08-11T14:58:41Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns]] 7074 44410 2006-05-12T19:06:02Z Shikai shaw 72 fix interwiki {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''東京都, Tōkyō-to'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Japan Tokyo large.png|160px|]] | align=center | [[Image:PrefSymbol-Tokyo.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 8 372 440<br> 36 769 213 (aglom.) |- | Dibināta | 1457. gads |- | Citi nosaukumi | '''Edo''' (līdz 1868. gadam) |- | Reģions | [[Kanto]] |- | Prefektūra | Tokio prefektūra |- | Mājaslapa | http://www.metro.tokyo.jp/ |} {{commons|Category:Tokyo}} [[Image:Tokyo Skyline.jpg|thumb|right|250px|Tokija]] '''Tokija''', tulkojumā "Austrumu galvaspilsēta" (東京都, ''Tōkyō-to'') - lielpilsēta un atsevišķa [[Japānas prefektūras|prefektūra]] [[Japāna|Japānas]] centrālajā daļā, [[Honšu sala|Honšu salā]] pie [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[Tokijas līcis|Tokijas līča]]. Galvenais Japānas politiskais, ekonomiskais, finanšu un kultūras centrs. Viena no globālas nozīmes pasaules pilsētām. Tokijas aglomerāciju var uzskatīt par lielāko pilsētu pasaulē. Administratīvi Tokija nav pilsēta, bet valsts prefektūra. Austrumtokija iedalās 23 speciālajos rajonos (''tokubetsu-ku''), katrs ar savu pašvaldību, bet Rietumtokija - 26 atsevišķās pilsētās (''shi''), pēc tiesībām pielīdzinātām citām Japānas pilsētām. Administratīvi Tokijā ietilpst arī piekrastes salas, pat 1850 km attālumā no piekrastes. Tokija ir pasaulē lielākā vienas pilsētas ekonomika, tās [[IKP]] ir lielāks kā [[Kanāda|Kanādai]] (8. ekonomika pasaulē). Tokijā ir labi attīstīta sabiedriskā transporta sistema, kaut arī maksimumstundās sabiedriskais transports parasti ir pārpildīts, jo ikdienas iedzīvotaju plūsma ir ārkārtīgi liela - trijos centrālajos Tokijas rajonos iedzīvotaju skaits naktī ir 300 000, bet dienā - virs 2 miljoniem. Līdz 2006. gadam Tokija 14 gadus pēc kārtas bija pasaules dārgākā pilsēta. ====Vēsture==== Pilsēta dibināta 1457, gadā, kad [[daimjo]] (''daimyō'') Ota Dokans uzcēla Edo pili. 1590. gadā Edo pili [[šoguns]] [[Tokugava Iejasu]] (''Tokugawa Ieyasu'') izvēlējās par savu rezidenci, un Edo kļuva par Japānas faktisko galvaspilsētu. Tomēr [[Japānas imperators|imperatora]] rezidence palika [[Kioto]]. [[Edo periods|Edo perioda]] laikā pilsēta vairākkārtīgi gandrīz pilnīgi nodega. Jau XVIII gadsimtā Edo iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljonu. 1869. gadā [[Meidži periods|Meidži perioda]] sākumā 17 gadus vecais imperators [[Meidži]] atjaunoja imperatora varu, pārcēlās uz Edo un pārsauca to par Tokiju. Tomēr Tokija kļuva par galvaspilsētu tikai ''de facto'', imperators nekad formāli nav akceptējis galvaspilsētas pārcelšanu uz Tokiju. 1923. gadā notika [[Lielā Kanto zemestrīce]], kura gandrīz pilnībā nopostīja Tokiju, jo izcēlās daudzi ugunsgrēki. Pēc aplēsēm zemestrīcē gāja bojā vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju. Lielus postijumus Tokijai nodarīja arī Sabiedroto uzlidojumi [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā un pilsētas bombardēšana ar [[degbumbas|degbumbām]], kuras iznīcināja veselus kvartālus. 1964. gadā Tokijā notika [[Vasaras Olimpiskās spēles]]. ====Cilvēki==== Tokijā dzimuši: *[[Kobo Abe]] (安部公房, ''Abe Kōbō'') (1924-1993) - rakstnieks *[[Šidzuka Arakava]] (荒川 静香, ''Arakawa Shizuka'') (1981-) - daiļslidotāja *[[Džoana Fonteina]] (''Joan Fontaine'') (1917-) - [[ASV]] aktrise *[[Olīvija de Hevilenda]] (''Olivia de Havilland'') (1916-) - [[ASV]] aktrise *[[Šigeru Jošida]] (吉田 茂, ''Yoshida Shigeru'') (1878-1967) - politiķis *[[Hideki Jukava]] (湯川 秀樹, ''Yukawa Hideki'') (1907-1981) - fiziķis, Nobela prēmija *[[Takeši Kitano]] (北野 武, ''Kitano Takeshi'') (1947-) - televīzijas komiķis, kinorežisors *[[Masaši Taširo]] (田代 まさし, ''Tashiro Masashi'') (1956-) - televīzijas komiķis *[[Akira Kurosava]] (黒澤 明, ''Kurosawa Akira'') (1910-1998) - kinorežisors *[[Masako]] (雅子皇太子妃殿下, ''Masako kōtaishihi denka'') (1963-) - Japānas kroņprincese *[[Jukio Mišima]] (三島由紀夫, ''Mishima Yukio'') (1925-1970) - rakstnieks *[[Nacume Soseki]] (夏目 漱石, ''Natsume Sōseki''), (1867-1916) - rakstnieks *[[Joko Ono]] (''Yoko Ono Lennon'') (1933-) - [[ASV]] māksliniece *[[Jasudžiro Odzu]] (小津 安二郎, ''Ozu Yasujirō'') (1903-1963) - kinorežisors *[[Rjuiči Sakamoto]] (坂本 龍一, ''Sakamoto Ryūichi'') (1952-) - mūziķis *[[Aja Ueto]] (上戸 彩, ''Ueto Aya'') (1985-) - aktrise *[[Līva Ulmane]] (''Liv Ullmann'') (1938-) - [[Norvēģija|norvēģu]] aktrise [[Category:Japānas pilsētas]] [[an:Tokio]] [[ar:طوكيو]] [[bg:Токио]] [[ca:Tòquio]] [[cs:Tokio]] [[cy:Tokyo]] [[da:Tokyo]] [[de:Tokio]] [[el:Τόκιο]] [[en:Tokyo]] [[eo:Tokio]] [[es:Tokio]] [[et:Tōkyō]] [[eu:Tokio]] [[fi:Tokio]] [[fr:Tōkyō]] [[gl:Toquio - 東京]] [[he:טוקיו]] [[id:Tokyo]] [[io:Tokio]] [[is:Tókýó]] [[it:Tokyo]] [[ja:東京]] [[ka:ტოკიო]] [[ko:도쿄]] [[ku:Tokyo]] [[la:Tocio]] [[li:Tokio]] [[mk:Токио]] [[mo:Токё]] [[ms:Tokyo]] [[nds:Tokio]] [[nl:Tokio]] [[no:Tokyo]] [[os:Токио]] [[pl:Tokio]] [[pt:Tóquio]] [[ro:Tokio]] [[ru:Токио]] [[scn:Tokiu]] [[sco:Tokyo]] [[sh:Tokyo]] [[simple:Tokyo]] [[sl:Tokio]] [[sr:Токио]] [[sv:Tokyo]] [[th:โตเกียว]] [[tr:Tokyo]] [[vi:Tokyo]] [[zh:东京]] [[zh-min-nan:Tang-kiaⁿ]] [[zh-yue:東京]] 7075 26535 2006-01-10T09:16:03Z 193.110.165.70 '''GPU''' ([[angļu valoda|angļu]]: ''graphic processing unit'') ir '''grafikas''' jeb '''grafiskais procesors''' - personālā datora vai spēļu konsoles grafiskās kartes mikroprocesors. Šis termins radās 1999. gadā, kad GeForce 256, kurā tika visi 3d bloki - Vertex, Pixel savienoti vienā. Pirms tam vienīgās 3D kartes bija 3dfx Voodoo un Voodoo 2, bet nVidia iegādājās 3dfx kompāniju ar visiem patentiem, un kļuva par monopolistiem. Vēlāk parādījās arī ATI. ;Vertex: Grafiskais bloks, kas atbild par poligonu novietošanu un par objektiem. ;Pixel: Grafiskais bloks, kas atbild par tekstūrām un multi-texturing. {{stub}} [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[de:Grafikprozessor]] [[en:Graphics processing unit]] [[ko:GPU]] [[it:GPU]] [[he:&#1502;&#1506;&#1489;&#1491; &#1490;&#1512;&#1508;&#1497;]] [[ja:Graphics Processing Unit]] [[pl:GPU]] [[zh:GPU]] 7076 49501 2006-06-08T07:55:41Z Neonz 33 kategorijas '''Centrālais procesors''' ([[angļu valoda|angļu]]: ''central Processing Unit, CPU'', [[krievu valoda|krievu]]: ''центральный процессор, ЦП''), bieži vien saukts vienkārši par '''procesoru''', ir [[procesors]], kas datu apstrādes gaitā veic instrukciju interpretāciju un vada citu [[dators|datora]] bloku darbību. Centrālais procesors sastāv no vadības bloka, aritmētiski loģiskā bloka un atmiņas. Personālajos datoros centrālo procesoru parasti veido, izmantojot vienu [[mikroprocesors|mikroprocesoru]]. {{stub}} == Raksturojošie lielumi == <!-- pie šī ir jāpiestrādā, balstījos uz to, kas jau bija --> Svarīgākie centrālo procesoru raksturojošie lielumi ir taktsfrekvence, konveijera dziļums, kešatmiņas apjoms, tranzistoru izmērs, kristālvirsmas izmērs, ligzdas tips un atbalstītās tehnoloģijas. === Taktsfrekvence === Taktsfrekvence, ko mēra hercos, tika uzskatīta par visnozīmīgāko rādītāju, tomēr mūsdienās izrādās ka svarīgākais ir pareiza proporcija visos rādītājos. Kā labs piemērs ir AMD Athlon 64 ar 1.8 Ghz, kas ir ātrdarbīgāks nekā ''vecais labais'' Intel, kas ar veseliem 3.06 GHz nevar turēt līdz nieka 1.8 GHz. Ja runā par dārgo galu, tad AMD FX-57 ir īsts gigants un visus Intel Extreme Edition noliek pie vietas un atkal FX-57 ar 2.6 GHz ir sakāvis 4.0 GHz EE. === Konveijera dziļums === Konveijera dzilums nozīmē, cik procesi var būt vienlaicīgi apstrādē, protams, katrs savā gatavības formā. Šeit ir atkal tā problēma, ka pārāk dziļš konveijers ir par lielu un daudzas taktis tiek laistas pa tukšo (ja programmā ir sazarojums, konvejieru nākas iztukšot (pabeigt visus iesāktos procesus) un ja konvejiers ir garāks, stipri sazarotām programmām tas ir neefektīvāk). Intel izrāda savu varu, ieliekot 32 konvejiera rindas, bet patiesībā tas ir absolūti lieki un palēnina citus procesus. AMD ar savām 14 rindām ir nošāvuši divus zaķus - konvejieris nestāv tukšs un tiek atvēlēta vieta svarīgākām lietām, kā piemēram, L1. === Kešatmiņa === L1 ir [[CPU cache|kešatmiņa]], kas noder, lai ātri piegādātu atkārtoti nepieciešamo informāciju. Nav daudz, ko teikt - jo vairāk, jo labāk. L1 ir pirmā līmeņa kešatmiņa, kas parasti strādā ar procesora kodola frekvenci, L2 ir otrā līmeņa kešatmiņa, un tā var būt lēnāka. == Ārējas saites == Procesoru ražotāju mājaslapas: *[http://www.amd.com/ Advanced Micro Devices] *[http://www.intel.com/ Intel Semiconductor] *[http://www-03.ibm.com/chips/ IBM Microelectronics] *[http://www.amcc.com/ AMCC] *[http://www.freescale.com/ Freescale] (agrāk [[Motorola]]s kompānija) *[http://www.arm.com/ ARM] *[http://www.mips.com/ MIPS Technologies] *[http://www.ti.com/home_p_allsc TI Semiconductors] *http://www.tomshardware.com/ *http://www.anandtech.com/ *http://www.overclockersclub.com/ *http://www.gamezero.com/team-0/articles/math_magic/micro/index.html Informācija par procesoru uzbūvi [[Category:Datoru aparatūra]] [[Category:Datoru arhitektūra]] [[ar:وحدة المعالجة المركزية]] [[bg:Централен процесор]] [[bs:Procesor]] [[ca:Processador]] [[cs:Procesor]] [[sr:Процесор]] [[da:Central Processing Unit]] [[de:Hauptprozessor]] [[en:Central Processing Unit]] [[eo:Procezilo]] [[es:CPU]] [[fa:پردازنده]] [[fr:Processeur]] [[he:מעבד]] [[hr:Procesor]] [[hu:CPU]] [[id:CPU]] [[it:CPU]] [[la:Processor centralis]] [[lt:Procesorius]] [[lv:Procesors]] [[ms:Unit Pemproses Pusat]] [[nl:Processor]] [[no:CPU]] [[pl:Procesor]] [[pt:Unidade Central de Processamento]] [[ru:Центральный процессор]] [[sk:CPU]] [[sl:Procesor]] [[fi:Suoritin]] [[sv:CPU]] [[vi:CPU]] [[th:หน่วยประมวลผลกลาง]] [[ko:중앙 처리 장치]] [[ja:CPU]] 7077 17765 2005-08-12T12:14:50Z Evija T 132 Rakstam par Divšķautņu asinszāli Rakstam par Divšķautņu asinszāli 7078 17777 2005-08-12T18:34:48Z 159.148.62.17 mediji reizēm partiju sauc šādi #REDIRECT: [[Nacionālā Spēka Savienība]] 7079 17803 2005-08-13T23:52:02Z 62.84.13.249 Vietņvedis jeb tīmekļa pārzinis ir [[tīmekļa vietne]]s veidotājs un/vai uzturētājs. Ar vietņvedību var nodarboties kā ar pilnu, pastāvīgu amatu, kā amatpienākumu daļu vai kā vaļasprieku. ---- * [http://termini.lv/index.php?term=vietņvedis&lang=LV «Vietņveža» definīcija datorterminu vārdnīcā]. [[Category:informācijas tehnoloģijas]] [[Category:internets]] [[Category:globālais tīmeklis]] 7080 50372 2006-06-13T07:46:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Bizmut]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Bismuts, Bi, 83</td></tr> <tr><td>[[Atommasa]]</td><td>208,98040 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>9780 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>544,7 K (271,5&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1837 K (1564&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Bismuts''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Bi un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 83. Bismuts dabā nav sastopams brīvā veidā, to iegūst no sulfīdu un oksīdu rūdām. Bismuts ir smags [[metāls]], un tas ir mazāk toksisks kā [[svins]]. Bismutu lieto sakausējumiem, tai skaitā viegli kūstošiem sakausējumiem. Bismuta savienojumus lieto stikla glazūrām, jo bismuta oksīds labi saistās ar stiklu. Savienojumos bismutam var būt vērtība +3 un +5. {{commons|Bismuth}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ca:Bismut]] [[cs:Bismut]] [[da:Bismuth]] [[de:Bismut]] [[en:Bismuth]] [[eo:Bismuto]] [[es:Bismuto]] [[et:Vismut]] [[fi:Vismutti]] [[fr:Bismuth]] [[he:ביסמוט]] [[hr:Bizmut]] [[hu:Bizmut]] [[io:Bismuto]] [[is:Bismút]] [[it:Bismuto]] [[ja:ビスマス]] [[ko:비스무트]] [[ku:Bîzmût]] [[la:Bisemutum]] [[lt:Bismutas]] [[nl:Bismut]] [[nn:Vismut]] [[no:Vismut]] [[oc:Bismut]] [[pl:Bizmut]] [[pt:Bismuto]] [[ru:Висмут]] [[simple:Bismuth]] [[sr:Бизмут]] [[sv:Vismut]] [[th:บิสมัท]] [[uk:Вісмут]] [[vi:Bitmut]] [[zh:铋]] 7081 53116 2006-07-02T03:55:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Srebro]], [[sk:Striebro]] Modifying: [[ug:كۈمۈش]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Sudrabs, Ag, 47</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>10490 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1234,93 K (961,78oC)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2435 K (2162oC)</td></tr> <tr> </table> '''Sudrabs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ag un atomskaitli 47. Dabā sudrabs ir sastopams brīvā veidā un savienojumos ar [[sērs|sēru]] un [[hlors|hloru]]. Sudrabs ir [[metāls]] ar vislabāko elektrovadītspēju un siltumvadītspēju. Savienojumos sudrabam var būt vērtība +1 un +2. Lielākajā daļā savienojumu sudrabam ir vērtība +1.Sudrabam piemīt daudzas brīnišķīgas īpašības, kādēļ to izmanto ļoti daudzās nozarēs. Visi zinām juvelierizstrādājumus, monētas, arī fotogrāfiju, kurā izmantoja un izmanto sudrabu. Pateicoties tādām īpašībām kā augsta elektro- un siltumvadītspēja, atstarošana, gaismjūtīgums u.c., sudrabs tiek izmantots elektronikā, elektrotehnikā, precīzajā mašīnbūvē, raķešbūvē un medicīnā. Sudraba tīrradņi ir ļoti reti, daudz retāki nekā zelta. Toties tie, kas ir, var svērt simtus kg. Sudrabs kūst pie 960.5 °C. Sudraba tīrības pakāpe var sniegties līdz 99.9999%. Pulējiet savu sudrabu, tam piemīt vislielākā atstarošanas spēja! Sudrabs ir cietāks par zeltu, bet mīkstāks par varu Kāpēc sudrabs ar laiku paliek tumšs? Tā ir reakcija ar gaisā esošo sērūdeņradi, sēru un ozonu. Sudrabs ir metāls, kas vislabāk vada siltumu un elektrību [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ar:فضة]] [[ast:Plata]] [[bg:Сребро]] [[ca:Plata]] [[cs:Stříbro]] [[cy:Arian (elfen)]] [[da:Sølv]] [[de:Silber]] [[en:Silver]] [[eo:Arĝento]] [[es:Plata]] [[et:Hõbe]] [[fi:Hopea]] [[fr:Argent]] [[ga:Airgead (dúil)]] [[gd:Airgead (dùil)]] [[he:כסף (יסוד)]] [[hr:Srebro]] [[hu:Ezüst]] [[id:Perak]] [[io:Arjento]] [[is:Silfur]] [[it:Argento]] [[ja:銀]] [[jbo:rijno]] [[ko:은]] [[ku:Zîv]] [[la:Argentum]] [[lb:Sëlwer]] [[li:Zèlver]] [[lt:Sidabras]] [[mi:Kawata]] [[nds:Sülver]] [[nl:Zilver]] [[nn:Sølv]] [[no:Sølv]] [[oc:Argent]] [[pl:Srebro]] [[pt:Prata]] [[ro:Argint]] [[ru:Серебро]] [[scn:Argentu]] [[sh:Srebro]] [[simple:Silver]] [[sk:Striebro]] [[sl:Srebro]] [[sr:Сребро]] [[sv:Silver]] [[ta:வெள்ளி]] [[th:เงิน]] [[tr:Gümüş]] [[tt:Kömeş]] [[ug:كۈمۈش]] [[uk:Срібло]] [[vi:Bạc]] [[zh:銀]] [[zh-yue:銀]] 7082 52286 2006-06-28T22:13:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:طلا]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Zelts, Au, 79</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>19300 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1337,33 K (1064,18oC)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3129 K (2856oC)</td></tr> <tr> </table> '''Zelts''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Au un atomskaitli 79. Dabā zelts ir sastopams galvenokārt brīvā veidā, jo tas ir ķīmiski inerts. Zelts ir dzeltenas krāsas metāls ar ļoti labu korozijas izturību. Zelta savienojumi ir visai nestabili. Savienojumos zeltam var būt vērtība +1 un +3. Ekstremālos apstākļos var veidoties arī savienojumi, kur zeltam ir vērtība +5 (zelta pentafluorīds) vai -1 (cēzija aurīds). Negatīvas vērtības ir metāliem ļoti netipiskas. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Goud]] [[ar:ذهب]] [[ast:Oru]] [[ay:Quri]] [[bg:Злато]] [[ca:Or]] [[cs:Zlato]] [[cy:Aur]] [[da:Guld]] [[de:Gold]] [[en:Gold]] [[eo:Oro]] [[es:Oro]] [[et:Kuld]] [[fa:طلا]] [[fi:Kulta]] [[fr:Or]] [[gd:Òr]] [[he:זהב]] [[hi:सोना]] [[hr:Zlato]] [[hu:Arany]] [[id:Emas]] [[io:Oro]] [[is:Gull]] [[it:Oro]] [[ja:金]] [[jbo:solji]] [[ko:금]] [[ku:Zêr]] [[la:Aurum]] [[lb:Gold]] [[li:Goud]] [[lt:Auksas]] [[mk:Злато]] [[ms:Emas]] [[nl:Goud]] [[nn:Gull]] [[no:Gull]] [[nrm:Or]] [[oc:Aur]] [[pl:Złoto]] [[pt:Ouro]] [[ro:Aur]] [[ru:Золото]] [[sh:Zlato]] [[simple:Gold]] [[sk:Zlato]] [[sl:Zlato]] [[sr:Злато]] [[sv:Guld]] [[ta:தங்கம்]] [[th:ทองคำ]] [[tl:Ginto]] [[tr:Altın]] [[ug:ئالتۇن]] [[uk:Золото]] [[vi:Vàng]] [[zh:金]] [[zh-yue:金]] 7083 17813 2005-08-14T05:47:44Z Yyy 146 #REDIRECT [[Alkadiēni]] 7084 50208 2006-06-12T11:17:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Вуглеводні]] '''Ogļūdeņraži''' ir [[organiskās vielas|organiski savienojumi]], kas satur tikai [[ogleklis|oglekli]] un [[ūdeņradis|ūdeņradi]]. Ogļūdenraži parasti ir nepolāras, ūdenī nešķīstošas vielas. To agregātstāvoklis [[normāli apstākļi(ķīmijā)|normālos apstākļos]] ir atkarīgs no [[molmasa|molekulmasas]]. Ogļūdeņraži ar 4-5 oglekļa atomiem molekulā ir [[gāze]]s, 4-5 līdz ~20 oglekļa atomiem molekulā ir [[šķidrums|šķidrumi]], un, ja ir vairāk oglekļa atomu, tad tie ir cietas vielas. Ogļūdeņražus iedala [[piesātinātie ogļūdeņraži|piesātinātajos]] (kur visi oglekļa atomi ir sp3 hibridizācijā) un [[nepiesātinātie ogļūdeņraži|nepiesātinātajos]] (kur daļa vai visi oglekļa atomi ir sp2 vai sp hibridizācijā). Ogļūdeņraži ir galvenā [[nafta|naftas]] sastāvdaļa. ===Ogļūdeņražu iedalījums=== *Piesātinātie ogļūdeņraži :[[Alkāni]] :[[Cikloalkāni]], tos bieži vien apskata kopā ar alkāniem *Nepiesātinātie ogļūdeņraži :[[Alkēni]] :[[Alkīni]] :[[Alkadiēni]] *[[Arēni]] jeb aromātiskie ogļūdeņraži Cikloalkēnus un cikloalkīnus parasti īpaši neizdala un apskata attiecīgi pie alkēniem un alkīniem. Arēni būtībā arī ir nepiesātinātie ogļūdeņraži, taču tiem ir atšķirīgas ķīmiskās īpašības, tapēc tos nodala atsevišķi. [[Category:Organiskā ķīmija]] [[ar:هيدروكربون]] [[bg:Въглеводород]] [[ca:Hidrocarbur]] [[cs:Uhlovodík]] [[da:Kulbrinte]] [[de:Kohlenwasserstoffe]] [[en:Hydrocarbon]] [[eo:Hidrokarbono]] [[es:Hidrocarburo]] [[et:Süsivesikud]] [[fa:هیدروکربن]] [[fi:Hiilivety]] [[fr:Hydrocarbure]] [[gl:Hidrocarburo]] [[he:פחמימן]] [[hr:Ugljikovodici]] [[id:Hidrokarbon]] [[io:Hidrokarbido]] [[it:Idrocarburi]] [[ja:炭化水素]] [[ko:탄화수소]] [[lt:Angliavandenilis]] [[ms:Hidrokarbon]] [[nl:Koolwaterstof]] [[nn:Hydrokarbon]] [[no:Hydrokarbon]] [[pl:Węglowodór]] [[pt:Hidrocarboneto]] [[ru:Углеводороды]] [[simple:Hydrocarbon]] [[sr:Угљоводоник]] [[su:Hidrokarbon]] [[sv:Kolväte]] [[th:ไฮโดรคาร์บอน]] [[tr:Hidrokarbon]] [[uk:Вуглеводні]] [[vi:Hyđrocacbon]] [[zh:烃]] 7085 18087 2005-08-14T20:11:26Z Tail 13 Par '''normāliem apstākļiem''' parasti uzskata apstākļus, kur [[temperatūra]] ir 20oC un [[spiediens]] ir 1 [[atmosfēra]] (760 mm [[dzīvsudrabs|Hg]], ~101 kPa). ==Skat. arī== [[Atmosfēras spiediens]] <BR> [[Istabas temperatūra]] [[Category:Ķīmija]] [[ar:ظروف ضغط وحرارة قياسية]] [[ca:Condicions normals de pressió i temperatura]] [[de:Standardbedingung]] [[el:Κανονικές Συνθήκες Πίεσης και Θερμοκρασίας]] [[en:Standard conditions for temperature and pressure]] [[es:Condiciones normales de presión y temperatura]] [[et:Normaaltingimused]] [[fr:Conditions normales de température et de pression]] [[is:Staðalaðstæður]] [[it:Condizioni normali]] [[ja:標準状態]] [[pl:Warunki standardowe]] [[ru:Нормальные условия]] [[sr:Нормални услови]] [[sv:Standardtryck och -temperatur]] [[zh:标准状况]] [[he:תנאים סטנדרטיים של טמפרטורה ולחץ]] 7086 17822 2005-08-14T06:51:52Z Yyy 146 Šajā kategorijā ir apkopoti raksti par ķīmisko elementu oglekli un tā neorganiskajiem savienojumiem. ''Sīkāku informāciju par oglekli var atrast rakstā [[ogleklis]]''. [[Category:Neorganiskā ķīmija]] 7087 47484 2006-05-25T22:13:58Z Knakts 848 kat '''Segsēkļi''' jeb '''magnolijaugi (Magnoliophyta)''' ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā [[augi|augu valsts]] grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300000 sugu). Tie piemērojas visdažādākajiem klimatiskajiem apstākļiem. Segsēkļi dzīvo gan [[tundra|tundrā]], gan [[tuksnesis|tuksnesī]], gan augstu [[kalni|kalnos]]. Tie ir piemērojušies arī dzīvei ūdenī. Segsēkļi kalpo par galveno barības bāzi gan [[dzīvnieki|dzīvniekiem]], gan [[cilvēks|cilvēkiem]]. Visas galvenās cilvēku audzējamās kultūras pieder segsēkļiem. Raksturīga šo augu pazīme ir [[zieds]]. [[Megasporofili]] tajā ir pārveidoti par augļlapām, kas saaugot veido auglenīcu, kuras paplašinātajā apakšējā daļā (sēklotnē) ieslēgti sēklaizmetņi, bet augšdaļā atrodas drīksna, kas uztver putekšņus (mikrosporas). Uz drīksnas putekšņi dīgst un veido dīgļstobru, kas sasniedz sēklaizmetņa atveri - mikropili. Pēc apaugļošanās no sēklotnes attīstās [[auglis]] ar sēklām, kuras veidojas no sēklaizmetņa. Segsēkļu dzimumvairošanās raksturīgākā pazīme ir divkāršā apaugļošanās. Apaugļošanās ir nepieciešama gan sēklas dīgļa, gan arī sēklas barības audu attīstībai. Ģeneratīvā šūna dalās, un izveido 2 spermijus. Viens saplūst ar olšūnas kodolu, otrs – ar dīgļsomas sekundāro kodolu. No apaugļotās olšūnas (zigotas) attīstās sēklas dīglis, no dīgļsomas sekundārā kodola – endosperms (sēklas barības audi). Magnolijaugus ir pieņemts dalīt 2 klasēs: divdīgļlapjos un viendīgļlapjos. Kaut arī nav kādas vienas konkrētas īpašības, kas atšķirtos divdīgļlapjiem un viendīgļlapjiem, bet atšķirību veido īpašību kopums, tomēr sistemātiķi diezgan viegli nosaka piederību vienai vai otrai klasei. Grūtības rodas tikai nosakot ūdensrožu ([[Nymphaeales]]) rindas pārstāvju piederību, jo tie atrodas apmēram pa vidu starp divdīgļlapjiem un viendīgļlapjiem. *Nodalījums: Magnoliophyta (Segsēkļi jeb magnolijaugi) **Klase: [[Dicotyledoneae]] ([[Magnoliopsida]]) ([[divdīgļlapji]] jeb [[Magnoliopsidi]]) **Klase: [[Monocotyledoneae]] ([[Liliopsidae]]) ([[viendīgļlapji]] jeb [[Liliopsidi]]) ===Saites=== *[[Zieda formula]] [[Category:augi]] 7089 52557 2006-06-30T09:20:49Z YurikBot 213 robot Adding: bs, eu, fa, oc, pms, zh-yue ''Sīkākus datus par Itāliju var atrast rakstā [[Itālija]].'' [[Category:Eiropas valstis]] [[af:Kategorie:Italië]] [[als:Kategorie:Italien]] [[an:Categoría:Italia]] [[ar:تصنيف:إيطاليا]] [[ast:Categoría:Italia]] [[be:Катэгорыя:Італія]] [[bg:Категория:Италия]] [[bs:Kategorija:Italija]] [[ca:Categoria:Itàlia]] [[cs:Kategorie:Itálie]] [[cy:Categori:Yr Eidal]] [[da:Kategori:Italien]] [[de:Kategorie:Italien]] [[el:Κατηγορία:Ιταλία]] [[en:Category:Italy]] [[eo:Kategorio:Italio]] [[es:Categoría:Italia]] [[et:Kategooria:Itaalia]] [[eu:Kategoria:Italia]] [[fa:رده:ایتالیا]] [[fi:Luokka:Italia]] [[fr:Catégorie:Italie]] [[ga:Catagóir:An Iodáil]] [[gl:Category:Italia]] [[he:קטגוריה:איטליה]] [[hr:Kategorija:Italija]] [[hu:Kategória:Olaszország]] [[id:Kategori:Italia]] [[io:Category:Italia]] [[is:Flokkur:Ítalía]] [[it:Categoria:Italia]] [[ja:Category:イタリア]] [[ka:კატეგორია:იტალია]] [[ko:분류:이탈리아]] [[kw:Category:Itali]] [[la:Categoria:Italia]] [[lb:Category:Italien]] [[lt:Kategorija:Italija]] [[mt:Category:Italja]] [[na:Category:Italy]] [[nds:Kategorie:Italien]] [[nl:Categorie:Italië]] [[nn:Kategori:Italia]] [[no:Kategori:Italia]] [[oc:Categoria:Itàlia]] [[os:Категори:Итали]] [[pl:Kategoria:Włochy]] [[pms:Categoria:Italia]] [[pt:Categoria:Itália]] [[ro:Categorie:Italia]] [[ru:Категория:Италия]] [[scn:Category:Italia]] [[sh:Category:Italija]] [[sk:Kategória:Taliansko]] [[sl:Kategorija:Italija]] [[sr:Категорија:Италија]] [[sv:Kategori:Italien]] [[ta:பகுப்பு:இத்தாலி]] [[th:หมวดหมู่:ประเทศอิตาลี]] [[tl:Category:Italya]] [[tr:Kategori:İtalya]] [[uk:Категорія:Італія]] [[vi:Thể loại:Ý]] [[zh:Category:意大利]] [[zh-min-nan:Category:Italia]] [[zh-yue:Category:意大利]] 7090 52762 2006-07-01T07:49:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Kategorija:Ukrajina]], [[eu:Kategoria:Ukraina]], [[fa:رده:اوکراین]] ''Sīkākus datus par Ukrainu var atrast rakstā [[Ukraina]]''. [[Category:Eiropas valstis]] [[ar:تصنيف:أوكرانيا]] [[ast:Categoría:Ucrania]] [[be:Катэгорыя:Украіна]] [[bg:Категория:Украйна]] [[bs:Kategorija:Ukrajina]] [[ca:Categoria:Ucraïna]] [[cs:Kategorie:Ukrajina]] [[da:Kategori:Ukraine]] [[de:Kategorie:Ukraine]] [[el:Κατηγορία:Ουκρανία]] [[en:Category:Ukraine]] [[eo:Kategorio:Ukrainio]] [[es:Categoría:Ucrania]] [[et:Kategooria:Ukraina]] [[eu:Kategoria:Ukraina]] [[fa:رده:اوکراین]] [[fi:Luokka:Ukraina]] [[fr:Catégorie:Ukraine]] [[gl:Category:Ucraína]] [[he:קטגוריה:אוקראינה]] [[hr:Kategorija:Ukrajina]] [[hu:Kategória:Ukrajna]] [[id:Kategori:Ukraina]] [[io:Category:Ukrainia]] [[is:Flokkur:Úkraína]] [[it:Categoria:Ucraina]] [[ja:Category:ウクライナ]] [[ka:კატეგორია:უკრაინა]] [[ko:분류:우크라이나]] [[la:Categoria:Ucraina]] [[lb:Category:Ukraine]] [[lt:Kategorija:Ukraina]] [[mo:Category:Украина]] [[na:Category:Ukraine]] [[nds:Kategorie:Ukraine]] [[nl:Categorie:Oekraïne]] [[nn:Kategori:Ukraina]] [[no:Kategori:Ukraina]] [[pl:Kategoria:Ukraina]] [[pt:Categoria:Ucrânia]] [[ro:Categorie:Ucraina]] [[ru:Категория:Украина]] [[simple:Category:Ukraine]] [[sk:Kategória:Ukrajina]] [[sl:Kategorija:Ukrajina]] [[sr:Категорија:Украјина]] [[sv:Kategori:Ukraina]] [[tr:Kategori:Ukrayna]] [[uk:Категорія:Україна]] [[wa:Categoreye:Oucrinne]] [[zh:Category:烏克蘭]] 7091 52389 2006-06-29T11:04:34Z YurikBot 213 robot Adding: ar, ast, be, bg, br, ca, cs, da, de, en, eo, es, et, fi, fr, ga, gl, he, hr, hu, ia, id, io, it, ja, ka, ko, la, lt, na, nl, nn, no, oc, pl, pt, ro, ru, simple, sk, sl, sr, sv, ta, tl, tr, vi, zh, zh-min-nan {{catmore}} [[Category:Dienvidamerikas valstis]] [[Category:valstis]] [[ar:تصنيف:برازيل]] [[ast:Categoría:Brasil]] [[be:Катэгорыя:Бразылія]] [[bg:Категория:Бразилия]] [[br:Rummad:Brazil]] [[ca:Categoria:Brasil]] [[cs:Kategorie:Brazílie]] [[da:Kategori:Brasilien]] [[de:Kategorie:Brasilien]] [[en:Category:Brazil]] [[eo:Kategorio:Brazilo]] [[es:Categoría:Brasil]] [[et:Kategooria:Brasiilia]] [[fi:Luokka:Brasilia]] [[fr:Catégorie:Brésil]] [[ga:Catagóir:An Bhrasaíl]] [[gl:Category:Brasil]] [[he:קטגוריה:ברזיל]] [[hr:Kategorija:Brazil]] [[hu:Kategória:Brazília]] [[ia:Categoria:Brasil]] [[id:Kategori:Brasil]] [[io:Category:Brazil]] [[it:Categoria:Brasile]] [[ja:Category:ブラジル]] [[ka:კატეგორია:ბრაზილია]] [[ko:분류:브라질]] [[la:Categoria:Brasilia]] [[lt:Kategorija:Brazilija]] [[na:Category:Brazil]] [[nl:Categorie:Brazilië]] [[nn:Kategori:Brasil]] [[no:Kategori:Brasil]] [[oc:Categoria:Brasil]] [[pl:Kategoria:Brazylia]] [[pt:Categoria:Brasil]] [[ro:Categorie:Brazilia]] [[ru:Категория:Бразилия]] [[simple:Category:Brazil]] [[sk:Kategória:Brazília]] [[sl:Kategorija:Brazilija]] [[sr:Категорија:Бразил]] [[sv:Kategori:Brasilien]] [[ta:பகுப்பு:பிரேசில்]] [[tl:Category:Brazil]] [[tr:Kategori:Brezilya]] [[vi:Thể loại:Brasil]] [[zh:Category:巴西]] [[zh-min-nan:Category:Pa-se]] 7092 18063 2005-08-14T10:14:52Z Yyy 146 #REDIRECT [[Tīmekļa vietne]] 7093 18069 2005-08-14T14:14:39Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Vietņvedis]] 7094 18073 2005-08-14T17:23:13Z Cilveks2 224 7096 18086 2005-08-14T20:08:36Z Tail 13 Normāli apstākļi(ķīmijā) pārdēvēju par Normāli apstākļi (ķīmijā): pirms iekavām jāliek tukšums #redirect [[Normāli apstākļi (ķīmijā)]] 7097 47442 2006-05-25T20:53:30Z Knakts 848 kat '''Divdīgļlapji''' jeb '''magnoliopsidi (Magnoliopsida)''' ir plašākā [[segsēkļi|segsēkļu klase]], kuru raksturo vairāku īpašību kopums: * [[Dīglis|Dīglim]] ir divas [[dīgļlapas]], * [[Dīgļsakne]] izaug par galveno [[sakne|sakni]], no kuras atiet sānsaknes; visbiežāk ir [[mietsakne|mietsaknes]] sistēma, * [[Lapas]] vienkāršas vai saliktas, ar tīklveida dzīslojumu, * [[Zieds|Zieda]] daļu skaits dalās ar 5, retāk ar 4, * [[Stumbrs]], augam augot, paresninās, jo vadaudu kūlīši ir vaļēji – ar [[kambijs|kambiju]], kas nodrošina stumbra vai saknes sekundāro augšanu. Tomēr ir jāatzīmē, ka ir arī izņēmumi. Piemēram, [[mazpurenītes|mazpurenītēm]] ir tikai viena dīgļlapa, [[ceļtekas|ceļtekām]] lokveida dzīslojums u.t.t. Magnoliopsidi bieži vien satur dažādas specifiskas, atsevišķām dzimtām raksturīgas vielas ([[alkaloīdi|alkaloīdus]], [[glikozīdi|glikozīdus]], [[ēteriskās eļļas]], [[vitamīni|vitamīnus]] u.c.), tāpēc tos bieži vien lieto [[medicīna|medicīnā]], kā [[ārstnieciskie augi|ārstnieciskus augus]]. Klasē ir daudz dažādu [[endēmiskās sugas|endēmisku sugu]]. Magnoliopsidu klasē ir apm. 200 000 sugu un 280 dzimtu; Latvijā konstatētas 90 dzimtas un virs 1325 sugu. Šo klasi dala 7 apakšklasēs: (Šeit iekļautas tikai Latvijā izplatītās dzimtas). Klase: Dicotyledoneae (Magnoliopsida) (divdīgļlapji jeb Magnoliopsidi) *1. apakšklase: Magnoliidae ([[Magnoliju apakšklase]]) ***[[Ūdensrožu dzimta]] (Nymphaeaceae) ***[[Raglapju dzimta]] (Ceratophyllaceae) ***[[Aristolohiju dzimta]] (Aristolochiaceae) *2. apakšklase: Ranunculidae ([[Gundegu apakšklase]]) ***[[Gundegu dzimta]] (Ranunculaceae) ***[[Bārbeļu dzimta]] (Berberidaceae) ***[[Magoņu dzimta]] (Papaveraceae) *3. apakšklase: Hamamelididae ([[Burvjlazdu apakšklase]]) ***[[Purvmiršu dzimta]] (Myricaceae) ***[[Bērzu dzimta]] (Betulaceae) ***[[Lazdu dzimta]] (Corylaceae) ***[[Dižskābaržu dzimta]] (Fagaceae) ***[[Gobu dzimta]] (Ulmaceae) ***[[Kaņepju dzimta]] (Cannabaceae) ***[[Nātru dzimta]] (Urticaceae) *4. apakšklase: Caryophyllidae ([[Neļķu apakšklase]]) ***[[Vītolu dzimta]] (Salicaceae) ***[[Sūreņu dzimta]] (Polygonacee) ***[[Naktsziežu dzimta]] (Nyctaginaceae) ***[[Portulaku dzimta]] (Portulacaceae) ***[[Neļķu dzimta]] (Caryophyllaceae) ***[[Balandu dzimta]] (Chenopodiaceae) ***[[Amarantu dzimta]] (Amaranthaceae) ***[[Sīkeglīšu dzimta]] (Elatinaceae) ***[[Limoniju dzimta]] (Plumbaginaceae, syn. Limoniaceae) *5. apakšklase: Dilleniidae ([[Dilēniju apakšklase]]) ***[[Asinszāļu dzimta]] (Guttiferae, syn. Hypericaceae) ***[[Vijolīšu dzimta]] (Violaceae) ***[[Klinšrožu dzimta]] (Cistaceae) ***[[Ķirbju dzimta]] (Cucurbitaceae) ***[[Krustziežu dzimta]] (Cruciferae, syn. Brassicaceae) ***[[Rezēdu dzimta]] (Resedaceae) ***[[Malvu dzimta]] (Malvaceae) ***[[Liepu dzimta]] (Tiliaceae) ***[[Timēliju dzimta]] (Thymelaeaceae) ***[[Ēriku dzimta]] (Ericaceae) ***[[Ziemciešu dzimta]] (Pyrolaceae) ***[[Visteņu dzimta]] (Empetraceae) ***[[Prīmulu dzimta]] (Primulaceae) *6. apakšklase: Rosidae ([[Rožu apakšklase]]) ***[[Santalkoku dzimta]] (Santalaceae) ***[[Lorantu dzimta]] (Loranthaceae) ***[[Raseņu dzimta]] (Droseraceae) ***[[Biezlapju dzimta]] (Crassulaceae) ***[[Akmeņlauzīšu dzimta]] (Saxifragaceae) ***[[Ērkšķogu dzimta]] (Grossulariaceae) ***[[Atāleņu dzimta]] (Parnassiaceae) ***[[Hortenziju dzimta]] (Hydrangeaceae) ***[[Rožu dzimta]] (Rosaceae) ***[[Tauriņziežu dzimta]] (Leguminosae; syn. Papilionaceae; syn. Fabaceae) ***[[Zaķskābeņu dzimta]] (Oxalidaceae) ***[[Gandreņu jeb gerāniju dzimta]] (Geraniaceae) ***[[Linu dzimta]] (Linaceae) ***[[Eiforbiju dzimta]] (Euphorbiaceae) ***[[Ziepenīšu dzimta]] (Polygalaceae) ***[[Kļavu dzimta]] (Aceraceae) ***[[Balzamīņu dzimta]] (Balsaminaceae) ***[[Celastru dzimta]] (Celastraceae) ***[[Pabērzu dzimta]] (Rhamnaceae) ***[[Vīnkoku dzimta]] (Vitaceae) ***[[Eleagnu dzimta]] (Elaeagnaceae) ***[[Vējmietiņu dzimta]] (Lythraceae) ***[[Ezerriekstu dzimta]] (Trapaceae) ***[[Naktssveču dzimta]] (Onagraceae) ***[[Halorāgu dzimta]] (Haloragaceae) ***[[Skujeņu dzimta]] (Hippuridaceae) ***[[Kizilu dzimta]] (Cornaceae) ***[[Arāliju dzimta]] (Araliaceae) ***[[Čemurziežu dzimta]] (Umbelliferae, syn. Apiaceae) ***[[Olīvu dzimta]] (Oleaceae) *7. apakšklase: Asteridae ([[Asteru apakšklase]]) ***[[Genciānu dzimta]] (Gentianaceae) ***[[Puplakšu dzimta]] (Menyanthaceae) ***[[Oleandru dzimta]] (Apocynaceae) ***[[Asklēpiju dzimta]] (Asclepiadaceae) ***[[Rubiju dzimta]] (Rubiaceae) ***[[Kāpnīšu dzimta]] (Polemoniaceae) ***[[Tīteņu dzimta]] (Convolvulaceae) ***[[Viju dzimta]] (Cuscutaceae) ***[[Ūdenslapju dzimta]] (Hydrophyllaceae) ***[[Skarblapju dzimta]] (Boraginaceae) ***[[Verbēnu dzimta]] (Verbenaceae) ***[[Ūdenīšu dzimta]] (Callitrichaceae) ***[[Lūpziežu dzimta]] (Labiatae, syn. Lamiaceae) ***[[Nakteņu dzimta]] (Solanaceae) ***[[Cūknātru dzimta]] (Scrophulariaceae) ***[[Brūnkāšu dzimta]] (Orobanchaceae) ***[[Pūsleņu dzimta]] (Lentibulariaceae) ***[[Ceļteku dzimta]] (Plantaginaceae) ***[[Kaprifoliju dzimta]] (Caprifoliaceae) ***[[Bezslavīšu dzimta]] (Adoxaceae) ***[[Baldriānu dzimta]] (Valerianaceae) ***[[Dipsaku dzimta]] (Dipsacaceae) ***[[Pulkstenīšu dzimta]] (Campanulaceae) ***[[Lobēliju dzimta]] (Lobeliaceae) ***[[Kurvjziežu dzimta]] (Compositae, syn. Asteraceae) [[bg:Двусемеделни]] [[ca:Magnoliopsida]] [[cs:Nižší dvouděložné]] [[cy:Deugotyledon]] [[da:Tokimbladede]] [[de:Einfurchenpollen-Zweikeimblättrige]] [[en:Magnoliopsida]] [[es:Magnoliopsida]] [[eo:Dukotiledonaj plantoj]] [[fr:Dicotylédone]] [[ko:쌍떡잎식물]] [[it:Magnoliopsida]] [[he:דו־פסיגיים]] [[lt:Dviskilčiai]] [[nl:Tweezaadlobbigen]] [[ja:双子葉植物]] [[pl:Dwuliścienne]] [[pt:Dicotiledónea]] [[ru:Двудольные]] [[sr:Дикотиледон]] [[fi:Kaksisirkkaiset]] [[sv:Tvåhjärtbladiga]] [[th:Magnoliopsida]] [[tr:İkiçenekliler]] [[uk:Дводольні]] [[zh:双子叶植物]] [[Category:Augi]] 7099 18135 2005-08-16T17:09:44Z Neonz 33 7100 18139 2005-08-16T17:23:56Z Neonz 33 šis laikam būtu dzēšams, kļūdījos ar vārda uzrakstīšanu pirmajā reizē #REDIRECT: [[Alebrands]] 7101 18138 2005-08-16T17:22:49Z Neonz 33 '''Alebrands''' ([[latīņu valoda|latīņu valodā]]: ''Alebrandus'', ''Alabrandus''; 12./13. gs.), pazīstams arī kā '''Alabrands''', '''Alobrands''', bija katoļu garīdznieks un viens no pirmajiem misionāriem [[Livonija|Livonijā]]. Viņš bija aktīvs kristīgās misijas un Rīgas bīskapa [[Alberts I|Alberta]] politikas īstenotājs. {{stub}} [[Category:Livonija]] 7102 18140 2005-08-16T17:24:06Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Alebrands]] #REDIRECT: [[Alebrands]] 7103 18141 2005-08-16T17:26:35Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Alebrands]] #REDIRECT: [[Alebrands]] 7104 29464 2006-02-07T12:25:57Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neonz '''Andrejs no Velves''' ([[latīņu valoda|latīniski]]: ''Andreas de Velven''; [[vācu valoda|vāciski]]: ''Andreas von Felben'', ''Andrês von Stîrlant, Stîre, Stîrland, Stuerlant''; [[senkrievu valoda|senkrievu]]: ''Андреяшь''), pazīstams arī kā '''Velves Andreas''', '''Andrēass no Felbenes''', '''Štīrijas Andrejs''', '''Andrejs no Felves''' - [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs (1241 - 1246?, 1250 - 1252). Viņa valdīšanas laikā ordenis atkārtoti pakļauj [[Sāmsala|Sāmsalu]] un [[Zemgale|Zemgali]], kā arī pirmoreiz iebrūk [[Žemaitija|Žemaitijā]]. Viņa laikā arī tiek zaudēts karš [[Novgorodas kņaziste|Novgorodai]], kad 1242. gadā ordenis tiek izdzīts no Novgorodas un Pleskavas zemēm. {{stub}} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Groningenas Dītrihs]] |width="40%" align="center"|[[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]]<br>1250 - 1252 |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Sainas Eberhards]] |} [[Category:Livonijas Ordeņa mestri]] 7105 18144 2005-08-16T17:41:31Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Andrejs no Velves]] #REDIRECT: [[Andrejs no Velves]] 7106 18145 2005-08-16T17:42:14Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Andrejs no Velves]] #REDIRECT: [[Andrejs no Velves]] 7107 18146 2005-08-16T17:43:34Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Andrejs no Velves]] #REDIRECT: [[Andrejs no Velves]] 7108 18147 2005-08-16T17:44:49Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Andrejs no Velves]] #REDIRECT: [[Andrejs no Velves]] 7109 18158 2005-08-17T06:43:09Z Juzeris 23 mazais burts '''Silvestra žēlastība''' ([[Vācu valoda|vācu valodā]]: ''Sylvestersche Gnade'') - [[1457]]. gada 6. februārī [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapa]] piešķirta privilēģija vasaļiem [[Livonija|Livonijā]]. {{stub}} == Ārējās saites == * Silvestra žēlastības teksts - [http://www.historia.lv/alfabets/S/si/silvestra_zel/teksts/vacu.htm viduslejasvācu valodā], [http://www.historia.lv/alfabets/S/si/silvestra_zel/teksts/latv.htm latviešu valodā] [[Category:Livonija]] 7110 18180 2005-08-18T18:34:39Z Neonz 33 [[Category:Livonija]] 7111 18185 2005-08-18T18:45:47Z Neonz 33 * [[Venno]] (1204 - 1209) * [[Folkvins]] (1209 - 1236) == Skatīt arī == * [[Livonijas Ordeņa mestri]] [[Category:Zobenbrāļu Ordeņa mestri|*]] 7112 29316 2006-02-07T12:06:42Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neonz '''Folkvins''' ([[vidusaugšvācu valoda|vidusaugšvācu]]: ''Volkewîn'', ''Volkwîn''; [[latīņu valoda|latīņu]]: ''Wolquinus'', ''Volquinus'') (? - 1236. gada 22. septembris), pazīstams arī kā '''Folkvīns''', bija Hesenes sakšu augstmanis, otrais [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestrs (1209 - 1236). Kritis [[Saules kauja|Saules kaujā]]. {{stub}} {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Venno]] |width="40%" align="center"|[[Zobenbrāļu Ordeņa mestri|Zobenbrāļu Ordeņa mestrs]]<br>1209 - 22.09.1236. |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Hermans Balke]]<br>(kā [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]]) |} [[Category:Zobenbrāļu Ordeņa mestri]] [[en:Volquin]] 7113 18184 2005-08-18T18:43:37Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Folkvins]] #REDIRECT: [[Folkvins]] 7114 43339 2006-05-03T21:39:20Z 84.189.237.143 {{NowCommons|Image:Nazi Swastika.svg}} A Nazi en:swastika. Created by CGS in the GIMP and uploaded to en: September 1, 2003, 10:42 7115 51345 2006-06-19T21:28:21Z Feens 37 Selassie par Selasije [[Image:Benito Mussolini.jpg|thumb|200pix|Musolīni]] '''Benito Musolīni''' ([[itāļu valoda|itāļu]]: ''Benito Mussolini'', pilnajā vārdā ''Benito Amilcare Andrea Musolīni'') (dzimis [[1883]]. gada [[29. jūlijs|29. jūlijā]], miris [[1945]]. gada [[28. aprīlis|28. aprīlī]]) bija [[Itālija|Itālijas]] premjerministrs un diktators no [[1922]]. līdz [[1943]]/45. gadam. Izmantojot savu harizmu, kontroli pār masu medijiem, kā arī savu politisko pretinieku apspiešanu, viņš radikāli pārveidoja līdz tam pastāvējošo Itālijas valsts iekārtu un izveidoja pirmo [[fašisms|fašistu]] valsti. Viņš iesaistījās [[2. pasaules karš|2. pasaules karā]] [[NSDAP|nacistiskās]] [[Vācija|Vācijas]] pusē, kas noveda pie [[Sabiedrotie|Sabiedroto]] iebrukuma Itālijā un viņa gāšanas. 1945. gada 28. aprīlī, pēc nāvessoda izpildes, Musolīnī līķis aiz kājām tika pakārts Milānā publiskai apskatei. Iespējams šī notikuma iespaidā [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]], deva pavēli savu līķi sadedzināt, lai izvairītos no līdzīga likteņa. [[2004]]. gada novembra itāļu televīzijas aptaujā viņš tika atzīts par 34. diženāko itāli vēsturē. Musolīni ir arī Latvijas [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. == Sociālists == [[Image:Benito_mussolini.jpg|thumb|left|200px|Musolīni aresta kartiņa Šveicē]] Musolīni savu politisko karjeru sāka kā sociālists, kas nav pārsteidzoši, ņemot vērā ka Amilcare un Andrea (viņa pārējie vārdi) ir doti par godu pazīstamiem itāļu sociālistiem. Lai izvairītos no iesaukšanas itāļu armijā, Musolini bēga uz [[Šveice|Šveici]] (kur tika aizturēts par klaidonību), un vēlāk uz [[Austroungārija|Austroungāriju]], kur no 1909. gada viņš strādāja sociālistu avīzē. Pēc atgriešanās Itālijā, viņš sāka strādāt par redaktoru itāļu sociālistu lielākajā avīzē ''Avanti!'' (Uz priekšu!). == Fašists == Daļa revolucionāro sindikālistu 1914. gadā pameta sociālistus strīdā par Itālijas iesaistīšanos [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Šī grupa 1914. gada oktobrī izveidoja ''Fasci d'azione rivoluzionaria internazionalista'', kurai pievienojās arī Musolīni. Viņš uzskatīja ka karš stiprinās relatīvi nesen (1870. gadā) izveidoto [[Itālijas karaliste|Itālijas karalisti]]. Musolini tika iesaukts armijā, un tika ievainots metot granātu. Itālija karā laikā piedzīvoja vairākas smagas sakāves, un gaidītās uzvaras triumfa vietā, valsts pēc kara pārdzīvoja smagu krīzi, kā arī pieaugošu sociālistu un komunistu aktivitāti. Fašistu politiskā partija tika izveidota 1919. gada pavasarī. 1921. gadā Musolīni tika ievēlēts parlamentā. Komunistu, sociālistu un anarhistu iebiedēšanai, no armijas veterāniem tika iezveidotas paramilitāras fašistu vienības. Valstī valdošie politiķi nespēja nostabilizēt situāciju, un fašisti šķita pieņemama alternatīva kārtības ieviešanai. Pēc leģendām apvītā ''Marcia su Roma'' (Marša uz Romu), 1922. gada 28. oktobrī karalis [[Vittorio Emanuele III]] uzaicināja Musolīni kļūt par premjerministru. Pretāji leģendai, Musolīni nekļuva par premjerministru Marša uz Romu dēļ. Lai nodrošinātu stabilitāti valstī, karalim bija jāizvēlas starp sociālistiem vai fašistiem, un viņš izvēlējās fašistus. Vittorio Emanuele III palika armijas virspavēlnieks, un saglabāja tiesības atlaist premjerministru (ko arī izdarīja 1943. gadā). == Premjerministrs == Pirmajos varas gados Mussolīni vadīja koalīcijas valdību kurā iekļāvās arī nacionālisti, liberāļi un populisti. Viņš nostiprināja valsts kontroli, un veicināja valsts un fašistiskās partijas institūciju saplūšanu. Fašistu paramilitārās vienības tika integrētas Itālijas bruņotajos spēkos. Izmantojot varas dotās priekšrocības, lai traucētu citām partijām, 1924. gada aprīļa vēlēšanās fašistu partija ieguva vairākumu parlamentā. Sociālistu deputāta Džakomo Mateotti, kurš bija aicinājis anulēt vēlēšanas, slepkavība, izraisīja nopietnu Musolīnī valdības krīzi. Taču vājā opozīcijas un karaļa reakcija deva signālu Musolīni, ka viņa pozīcijas nav apdraudētas. == Diktators == 1925. gada 3. janvāra runā, Musolīni uzņēmās atbildību par Mateotti slepkavību, vienlaikus nodibinot faktisku fašistu diktatūru, un izbeidzot pēdējās politiskās brīvības paliekas, pabeidzot Fašisma un Valsts saplūšanu. Lai arī fašismam trūka konkrētas definīcijas un programmas, tas izveidoja jaunu politiski-ekonomisko sistēmu kura vēlāk kalpoja par paraugu [[Hitlers|Hitleram]] un citām autoritārajām valstīm (Spānija, Rumānija, u.c. arī Latvija) kuras nestabilajos 30ajos gados centās atrast alternatīvu liberālajam kapitālismam un padomju komunismam. Fašisms apvienoja korporāciju intereses, totalitārismu, nacionālismu un antikomunismu tādā valsts iekārtā kuras mērķis bija apvienot visas šķiras kapitālistiskā sistēmā. Taču, šis bija jauns kapitālisms, tāds kurā valsts kontrolēja svarīgākās ražošanas nozares. Papildus, fašisms apvienoja [[Romas impērija|Romas impērijas]] pagātnes slavu ar topošās fašistu Romas impērijas sapni. == Iekarotājs == Musolīni ārpolitika bija agresīvi nacionālistiska, ar mērķi, vismaz daļēji, atjaunot seno Romas impēriju. Pirmais solis bija padarīt [[Vidusjūra|Vidusjūru]] par ''Mare nostrum'' (mūsu jūru). 1923. gadā Musolīni centās iegūt Korfu salu. Drīz [[Albānija|Albānijā]] tika izveidota Itālijai paklausīga valdība. Tika pastiprināta itāļu kontrole pār [[Lībija|Lībiju]], kas kopš 1912. gada bija itāļu kolonija. Grieķu salā Lerosā, tika izveidota liela karaflotes bāze. 1935. gadā Stresas konferencē, Musolīni piedalījās anti-Hitlera koalīcijas izveidošanā kuras mērķis bija aizsargāt [[Austrija|Austrijas]] neatkarību. Faktiski gan Musolīni to darīja tikai tāpēc, ka pats vēlējās palielināt Itālijas ietekmi šajā valstī. 1935. gadā Itālija iebruka [[Etiopija|Etiopijā]]. Kara laikā itāļi pārkāpa lielu daļu līdz tam pieņemto kara normu - tika lietoti ķīmiskie ieroči, vairākas reizes bombardētas Sarkanā Krusta hospitāļi, terorizēti un slepkavoti mierīgie iedzīvotāji. Sagūstītie etiopiešu kareivji tika dzīvi izmesti no lidmašīnām. Pēc Etiopijas imperatora [[Haile Selasije I]] došanās trimdā, un galīgas valsts iekarošanas, 1936. gada maijā Musolīni pasludināja, ka ir izveidota [[Itālijas impērija]]. [[Image:Mussolini.jpg|thumb|right|200px|Lielais karotājs]] Īpaši jāatzīmē itāļu reakcija uz 1937. gada februārī [[Adisabeba|Adisabebā]] notikušo atentāta mēģinājumu pret itāļu komandieri Graziani parādes laikā. Uzreiz pēc bumbas sprādziena apmēram trīsdesmit klātesošie etiopieši tika uzdurti uz mietiem, un fašistu melnkrekli uzsāka pilsētas iedzīvotāju spīdzināšanu un slepkavošanu. Viņi arī nodedzināja mājas ar visiem iedzīvotājiem un organizēja masu apšaušanas. Rezultātā, pasliktinājās Musolīni attiecības ar demokrātiskajām rietumvalstīm un viņš sāka tuvināties Hitleram. 1936. gada 25. oktobrī tika parakstīts Itālijas-Vācijas draudzības līgums. Pēc tā parakstīšanas, Musolīni runāja par jaunas ''ass'' izveidošanu, ap kuru turpmāk griezīsies visas Eiropas valstis. Šajā ''ass'' valstu aliansē Musolīni, neskatoties uz ilgāku atrašanos pie varas, bija vājākais partneris, un viņam nācās sekot nacistu politikai. Piemēram, kopējot nacistu likumus, Itālijā tika pieņemti anti-semītiski likumi. Pirmais kopējais abu valstu projekts bija atbalsts [[Fransisko Franko|Franko]] dumpiniekiem 1936-1939. gada [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]]. Musolīni uz Spāniju nosūtīja vairākus desmitus tūkstošus kareivju ar bruņutehniku. Musolīni arī vairs nevarēja pretoties tam, ka Hitlers 1938. gadā aneksē Austriju, un 1939. gadā sadala un aneksē [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]]. Itālijas un Vācijas alianse, ko Musolīni sauca par ''Tērauda paktu'' tika noslēgta 1939. gada maijā. == Otrais pasaules karš == Bija jūtama liela kara tuvošanās, un Musolīni paziņoja par saviem nodomiem aneksēt [[Malta|Maltu]], [[Korsika|Korsiku]] un [[Tunisija|Tunisiju]]. Viņš runāja par jaunas Romas impērijas izveidošanu kura ietvertu Lībiju, [[Ēģipte|Ēģipti]] un [[Kenija|Keniju]]. 1939. gada aprīlī, pēc īsa kara, tika aneksēta Albānija. Pēc Vācijas uzbrukuma Polijai, un Otrā pasaules kara sākuma, Musolīni tomēr izlēma pasludināta ka Itālija ir "nekarojoša" valsts, lai viltīgi nogaidītu kura no karā iesaistītajām pusēm uzvarēs. Vācu armijai jau tuvojoties [[Parīze|Parīzei]], Musolīni pieteica karu [[Francija|Francijai]] un [[Lielbritānija|Lielbritānijai]]. 1940. gada 28. oktobrī itāļi uzbruka [[Grieķija|Grieķijai]], taču grieķi pretojās tik veiksmīgi, ka itāļi zaudēja pat 1/3 Albānijas. Lai glābtu savu ass partneri no apkaunojuma, Hitlers uzbruka un iekaroja Grieķiju. Sekojot Hitleram, Musolīni 1941. gada jūnijā pieteica karu [[PSRS]] un decembrī arī [[ASV]]. == Sagrāve == 1943. gada 25. jūlijā, pēc ass valstu sakāves Ziemeļāfrikā, zaudējumiem karā ar PSRS, un Angļu-amerikāņu desanta Sicīlijā, lielākā daļa Mussolīni līdzgaitnieku Fašistu Lielajā Padomē vainoja viņu Itālijas neveiksmēs. Tajā pašā dienā Vittorio Emanuele III paziņoja Musolīni, ka viņš tiek atcelts no premjerministra amata. Izejot no karaļa pils, Musolīni tika arestēts, un nogādāts uz vientuļu viesnīcu kalnos. Par Itālijas premjerministru tika iecelts [[Maršals Bodolio|maršals Bodolio]] kurš paziņoja ka "kopā ar mūsu ģermāņu sabiedrotajiem, karš tiek turpināts". Taču slepenība tika uzsāktas sarunas ar Sabiedrotajiem par Itālijas padošanos. 45 dienas vēlāk, 8. septembrī, Bodolio parakstīja pamieru ar Sabiedrotajiem, un baidoties no vāciešu atriebības, kopā ar karali aizbēga no [[Roma]]s. Itālijas armija tika atstāta bez turpmākās darbības pavēlēm, un sabruka - daļa kareivju devās mājās, citi padevās Sabiedrotajiem, daļa sāka partizānu cīņu pret vāciešiem, bet citi turpināja karot kopā ar vāciešiem. [[Image:Mussolini e Petacci a Piazzale Loreto, 1945.jpg|thumb|right|200px|Musolīni beigas]] Lai arī vācu armija jau atradās Itālijā, tā tagad pārņēma pilnīgu kontroli pār Itāliju, un Itāliju kļūva par okupētu valsti. Musolīni no gūsta atbrīvoja vācu specvienības kareivji, kas vientuļo kalna viesnīcu sasniedza ar planieriem. Viņš Ziemeļitālijā nodibināja Itālijas Sociālo Republiku (Repubblica Sociale Italiana), taču faktiski Musolīni bija tikai vāciešu marionete, un to lieliski saprata. Šajā laikā Musolīni sarakstīja grāmatu "Mans ceļs uz varu un tās zaudēšana". Pēdējās kara dienās Musolīni plānoja bēgt uz netālo [[Šveice|Šveici]]. Taču 1945. gada 27. aprīlī viņu, kopā ar tuvākajiem līdzgaitniekiem, aizturēja partizāni un nākošajā dienā nošāva. == Informācija internetā == *[http://www.comandosupremo.com/ Par Musolīni un Itālijas kariem] *[http://www.duce.it Par Musolīni] [[Category:Fašisms|Musolīni, Benito]] [[Category:Itālijas vēsture|Musolīni, Benito]] [[af:Benito Mussolini]] [[ar:بينيتو موسوليني]] [[bg:Бенито Мусолини]] [[bs:Benito Mussolini]] [[ca:Benito Mussolini]] [[cs:Benito Mussolini]] [[cy:Benito Mussolini]] [[da:Benito Mussolini]] [[de:Benito Mussolini]] [[el:Μπενίτο Μουσολίνι]] [[en:Benito Mussolini]] [[eo:Benito Mussolini]] [[es:Benito Mussolini]] [[et:Benito Mussolini]] [[eu:Benito Mussolini]] [[fi:Benito Mussolini]] [[fr:Benito Mussolini]] [[ga:Benito Mussolini]] [[gl:Benito Mussolini]] [[he:בניטו מוסוליני]] [[hr:Benito Mussolini]] [[hu:Benito Mussolini]] [[id:Benito Mussolini]] [[io:Benito Mussolini]] [[is:Benito Mussolini]] [[it:Benito Mussolini]] [[ja:ベニート・ムッソリーニ]] [[jv:Benito Mussolini]] [[ka:მუსოლინი, ბენიტო]] [[ko:베니토 무솔리니]] [[la:Mussolini]] [[lt:Benitas Musolinis]] [[mk:Бенито Мусолини]] [[nl:Benito Mussolini]] [[nn:Benito Mussolini]] [[no:Benito Mussolini]] [[pl:Benito Mussolini]] [[pms:Benito Mussolini]] [[pt:Benito Mussolini]] [[ro:Benito Mussolini]] [[ru:Муссолини, Бенито]] [[scn:Benito Mussolini]] [[sh:Benito Mussolini]] [[simple:Benito Mussolini]] [[sk:Benito Mussolini]] [[sl:Benito Mussolini]] [[sr:Бенито Мусолини]] [[sv:Benito Mussolini]] [[ta:பெனிற்ரோ முசோலினி]] [[tr:Benito Mussolini]] [[uk:Беніто Муссоліні]] [[zh:贝尼托·墨索里尼]] 7116 18193 2005-08-18T19:42:59Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Benito Musolīni]] #REDIRECT: [[Benito Musolīni]] 7117 51863 2006-06-25T02:36:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Гердер, Иоганн Готфрид]] [[Image:herders.jpg|thumb|200px|right|Johans Gotfrīds fon Herders]] '''Johans Gotfrīds fon Herders''' (dzimis [[1744]]. gada [[25. augusts|25. augustā]] Morungenā, Prūsijā, miris [[1803]]. gada [[18. decembris|18. decembrī]] Veimārā) bija [[vācieši|vācu]] dzejnieks, kritiķis, [[teoloģija|teologs]] un [[filozofija|filozofs]], kas ir pazīstams ar to, ka viņa uzskati ir ietekmējuši plašāk pazīstamus autorus, piemēram, [[Gēte|Gēti]]. Herders ir arī pazīstams kā viens no [[romantisms|romantisma]] pamatlicējiem. Studējis teoloģiju [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]]. No [[1764]] līdz [[1769]] - skolotājs [[Rīgas Domskola|Rīgas Domskolā]]. Šajā laikā viņš iepazīstas ar [[latvieši|latviešu]] tautasdziesmām, kas būtiski ietekmēja viņa tālāko teoriju veidošanos. Publicējis darbus par vēsturi, filozofiju un literatūras kritiku, kā arī latviešu tautas dziesmas vācu valodā (dažādu tautu dziesmu kopojumā ''“Stimmen der Völker in Liedern”'' [[1778]]). Aizstāvēdams humānisma idejas, Herders asi nosodīja vācu krustnešu iebrukumu Latvijā [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] un latviešu zemnieku apspiešanu. Atzinīgi vērtēja [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] darbus. == Bibliogrāfija == * ''Fragmente über die neuere deutsche Literatur'', Rīga, 1766-67. * ''Abhandlung über den Ursprung der Sprache'' (1772) * ''Von deutscher Art und Kunst. Einige fliegende Blätter'' (1773) * ''Auszug aus einem Briefwechsel über Ossian und die Lieder alter Völker'' (1773) * ''Volkslieder nebst untermischten anderen Stücken'' (1778/79) * ''Ideen zur Philosophie der Geschichte der Menschheit'' (1784/91) * ''Briefe zu Beförderung der Humanität; zehn Sammlungen (1791-1797)'' * ''Terpsichore'', Lībeka, 1795 * ''Christliche Schriften'', Rīga, 1796-1799 * ''Metakritik zur Kritik der reinen Vernunft'', Leipciga, 1799. * ''Kalligone'', Leipciga, 1800. {{Commons|Johann Gottfried Herder}} [[Category:Vācu bruņniecība|Herders, Johans Gotfrīds fon]] [[Category:Vācu rakstnieki|Herders, Johans Gotfrīds fon]] [[Category:Vācu filozofi|Herders, Johans Gotfrīds fon]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Herders, Johans Gotfrīds fon]] [[be:Ёган Готфрыд Гердэр]] [[bn:ইয়োহান গটফ্রিট হের্ডার]] [[cs:Johann Gottfried Herder]] [[de:Johann Gottfried Herder]] [[en:Johann Gottfried Herder]] [[es:Johann Gottfried Herder]] [[fi:Johann Gottfried von Herder]] [[fr:Johann Gottfried von Herder]] [[nl:Johann Gottfried von Herder]] [[no:Johann Gottfried von Herder]] [[pl:Johann Gottfried Herder]] [[pt:Johann Gottfried von Herder]] [[ru:Гердер, Иоганн Готфрид]] [[sk:Johann Gottfried von Herder]] [[sv:Johann Gottfried Herder]] 7118 18201 2005-08-18T21:15:58Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Johans Gotfrīds Herders]] #REDIRECT: [[Johans Gotfrīds Herders]] 7119 18202 2005-08-18T21:20:37Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Johans Gotfrīds Herders]] #REDIRECT: [[Johans Gotfrīds Herders]] 7120 35232 2006-03-19T15:51:14Z YurikBot 213 robot Adding: de [[Image:Rahowa.jpg|200px|right|thumbnail|RaHoWa - no kreisās: Karls Aleksanders, Džordžs Burdi, Džons Latvis, Džims Džonss un Greiems Stolcs.]] '''RaHoWa''' ir nu jau izjukusi [[rokmūzika|rokmūzikas]] grupa no [[Kanāda|Kanādas]]. Grupas nosaukums ir saīsinājums no '''Ra'''cial '''Ho'''ly '''Wa'''r (Svētais rasu karš [[Angļu valoda|angļu valodā]]). Grupa tika izdota uz Resistance Records ierakstu leibla, kas kalpo kā rekrutēšanas un propogandas rīks balto rasistu organizācijas World Church of the Creator rokās. Grupa izjuka, kad tās dibinātājs un līderis Džordžs Burdi tika ievietots cietumā par uzbrukumu kādam antirasistu kustības dalībniekam, pēc cietumā pavadītiem 4 mēnešiem viņš pamet rasistu kustību un vēlāk aprecas ar indiāņu cilmes sievieti un dibina alternatīvā roka grupu Novacosm == Sastāvs == * Džordžs Burdi (vokāls, ģitāra) * [[Džons Latvis]] (ģitāra) * Greiems Stolcs (ritmģitāra) * Karls Aleksanders (sintizators) * Džims Džonss (bass) == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''Declaration of War'' (1993) * ''Cult of the Holy War'' (1995) === Singli === * ''The Rain Will Come Again'' (White Pride World Wide Vol. 3) * ''Final Call'' (White Pride World Wide Vol. 3) * ''When The Boats Come In'' (Project Tribute - The Flame That Never Dies) [[Category:Mūzika]] [[de:Rahowa]] [[en:RaHoWa (band)]] 7121 18206 2005-08-18T22:06:25Z Neonz 33 No angļu vikipēdijas No angļu vikipēdijas 7122 18208 2005-08-18T22:08:43Z Neonz 33 #REDIRECT: [[RaHoWa]] #REDIRECT: [[RaHoWa]] 7123 18357 2005-08-22T00:01:46Z 80.81.57.38 '''Džons Latvis''' ir latviešu izcelsmes mūziķis no [[Kanāda|Kanādas]], kas ir plašāk pazīstams ar savu darbību rokgrupā [[RAHOWA]]. 2005. gadā viņš bija ieradies [[Latvija|Latvijā]] un kļuva par [[Nacionālā Spēka Savienība|Nacionālā Spēka Savienības]] biedru. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://jonlatvis.tripod.com/ Džona Latvja mājas lapa] 7124 18210 2005-08-18T22:13:40Z Neonz 33 #REDIRECT: [[RaHoWa]] #REDIRECT: [[RaHoWa]] 7125 51760 2006-06-24T15:49:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Német Nemzeti Demokrata Párt]] '''Vācijas Nacionāldemokrātiskā Partija''' ([[vācu valoda|vācu]]: ''Nationaldemokratische Partei Deutschlands'', NPD) ir galēji labēja [[nacionālisms|nacionālistu]] politiskā partija [[Vācija|Vācijā]], kas dibinātā 1960-tajos gados kā [[Vācu Impērijas partija|Vācu Impērijas partijas]] (''Deutsche Reichspartei'', DRP) pēctece. Tās pašreizējais vadītājs ir [[Udo Foigts]]. 2004. gada reģionālajās vēlēšanās [[Saksija|Saksijā]] partija ieguva 9,12% balsu, kas tai deva 12 deputātu vietas Saksijas reģionālajā parlamentā - landtāgā. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.npd.de NPD tīmekļa vietne (vāciski)] [[Category:Eironacionālistu partijas]] [[Category:Vācijas politiskās partijas]] [[de:Nationaldemokratische Partei Deutschlands]] [[en:National Democratic Party of Germany]] [[es:NPD]] [[fa:حزب دموکرات ملی آلمان]] [[fr:Nationaldemokratische Partei Deutschlands]] [[hu:Német Nemzeti Demokrata Párt]] [[ja:ドイツ国家民主党]] [[nl:Nationaldemokratische Partei Deutschlands]] [[no:Nationaldemokratische Partei Deutschlands]] [[pl:Narodowodemokratyczna Partia Niemiec]] [[ru:Национал-демократическая партия Германии]] [[sv:Tysklands Nationaldemokratiska Parti]] 7126 52726 2006-07-01T05:35:45Z YurikBot 213 robot Adding: be, de, es, fr, he, it, ko, nl, os, pl, pt, ru, sv [[Category:Padomju Savienība]] [[Category:Komunisti]] [[be:Катэгорыя:Савецкія палітыкі]] [[bg:Категория:Съветски политици]] [[de:Kategorie:Politiker (Sowjetunion)]] [[en:Category:Soviet politicians]] [[es:Categoría:Políticos de la Unión Soviética]] [[fr:Catégorie:Personnalité politique d'URSS]] [[he:קטגוריה:מדינאים ופוליטיקאים סובייטים]] [[it:Categoria:Politici sovietici]] [[ja:Category:ソビエト連邦の政治家]] [[ko:분류:소비에트 연방의 정치인]] [[nl:Categorie:Sovjet-Russisch politicus]] [[os:Категори:Советон Цæдисы политиктæ]] [[pl:Kategoria:Radzieccy politycy]] [[pt:Categoria:Políticos da União Soviética]] [[ru:Категория:Политики СССР]] [[sv:Kategori:Sovjetiska politiker]] 7127 52345 2006-06-29T06:58:50Z Escarbot 1016 robot Adding: el, fa, ko, nl, pl, sl [[Category:Politiķi pēc politiskās orientācijas]] [[Category:Komunisms]] [[Category:Sociālisti]] [[Category:Cilvēki pēc pārliecības]] [[ca:Categoria:Comunistes]] [[el:Κατηγορία:Κομμουνιστές]] [[en:Category:Communists]] [[et:Kategooria:Kommunistid]] [[fa:رده:کمونیست‌ها]] [[fr:Catégorie:Communiste]] [[ko:분류:공산주의자]] [[nl:Categorie:Communist]] [[pl:Kategoria:Komuniści]] [[sl:Kategorija:Komunisti]] [[sv:Kategori:Kommunister]] 7128 18240 2005-08-19T15:33:51Z Juzeris 23 kat., interwiki [[Category:Politiķi]] [[bg:Категория:Политици по политическа ориентация]] [[en:Category:Politicians by political orientation]] 7129 33152 2006-03-09T06:02:34Z Zwobot 201 robot Modifying: en '''Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība''' ('''LNNK''') bija politiska organizācija [[Latvija|Latvijā]] no 1988. gada līdz 1990. gadu vidum. LNNK tika dibināta 1988. gadā kā latviešu nacionālistu kustība. Atšķirībā no [[Latvijas Tautas Fronte|Latvijas Tautas Frontes]], kas tolaik iestājās par Latvijas autonomiju [[PSRS]] sastāvā, LNNK jau tolaik iestājās par Latvijas neatkarību. Starp toreizējiem LNNK līderiem minami [[Einars Repše]], [[Andrejs Krastiņš]] un [[Juris Dobelis]]. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, LNNK tika pārreģistrēta kā nacionāli konservatīva politiska partija. [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] 1993. gadā tā ieguva 15 deputātu vietas [[Saeima|Saeimā]] un bija ietekmīga opozīcijas partija. 1994. gadā LNNK uzvarēja pašvaldību vēlēšanās [[Rīga|Rīgā]], taču pēc tam tās popularitāte kritās. LNNK pārstāvim Andrejam Krastiņam 5. Saeimas laikā starp [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] un [[Māris Gailis|Māra Gaiļa]] valdību tika uzticēts veidot valdību, tomēr tā neguva Saeimas vairākuma atbalstu. [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā LNNK zaudēja pusi no deputātu vietām Saeimā, un drīz tā apvienojās ar partiju [[Tēvzemei un Brīvībai]], izveidojot jaunu partiju - [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]. == Vēlēšanu statistika == <table border="1" cellspacing="0" cellpadding="2"> <tr> <th>Vēlēšanas</th> <th>Nodotās balsis</th> <th>Procenti balsu</th> <th>Deputātu vietas</th> </tr> <tr> <td>[[5. Saeimas vēlēšanas]] (1993)</td> <td align="right">149&nbsp;347</td> <td align="right">13,4%</td> <td align="right">15</td> </tr> <tr> <td>[[6. Saeimas vēlēšanas]] (1995)1</td> <td align="right">60&nbsp;352</td> <td align="right">6,3%</td> <td align="right">8</td> </tr> </table> <small>1 Kopā ar [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] == Skatīt arī == * [[Konservatīvisms]] * [[Latvijas politika]] * [[Nacionālisms]] [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[de:Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība]] [[en:Latvian National Independence Movement]] 7130 18245 2005-08-19T15:50:35Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība]] #REDIRECT: [[Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība]] 7131 18246 2005-08-19T15:51:09Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība]] #REDIRECT: [[Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība]] 7132 18247 2005-08-19T15:52:20Z Juzeris 23 pāradresācija #REDIRECT [[Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība]] 7133 18248 2005-08-19T15:58:01Z Neonz 33 '''Tēvzemei un Brīvībai''' bija politiska partija [[Latvija|Latvijā]] no 1993. līdz 1997. gadam, kad tā apvienojās ar [[LNNK]] un izveidoja jaunu partiju - [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]. {{stub}} == Vēlēšanu statistika == <table border="1" cellspacing="0" cellpadding="2"> <tr> <th>Vēlēšanas</th> <th>Nodotās balsis</th> <th>Procenti balsu</th> <th>Deputātu vietas</th> </tr> <tr> <td>[[5. Saeimas vēlēšanas]] (1993)</td> <td align="right">59&nbsp;855</td> <td align="right">5,4%</td> <td align="right">6</td> </tr> <tr> <td>[[6. Saeimas vēlēšanas]] (1995)</td> <td align="right">114&nbsp;050</td> <td align="right">11,9%</td> <td align="right">14</td> </tr> </table> == Skatīt arī == * [[Konservatīvisms]] * [[Latvijas politika]] * [[Nacionālisms]] [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 7134 18249 2005-08-19T15:58:35Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)]] #REDIRECT: [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)]] 7135 18256 2005-08-19T16:09:37Z Juzeris 23 izlaboju pāradresāciju #redirect [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] 7136 52871 2006-07-01T16:33:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:TB]] '''TB''' vai '''tb''' ir saīsinājums, kas var būt: *[[Terabaits]], mērvienība *[[Terbijs]] ('''Tb''', [[ķīmiskais elements]]) *[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]], politiska partija {{disambig}} [[de:TB]] [[en:TB]] [[eo:Tb]] [[it:TB]] [[ja:TB]] [[ko:TB]] [[pl:Tb]] [[sr:Tb]] 7137 18260 2005-08-19T16:13:34Z Juzeris 23 Lpp pārdēvēju par LPP: lai būtu vienādi #redirect [[LPP]] 7138 18262 2005-08-19T16:15:03Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Nacionālā Spēka Savienība]] #REDIRECT: [[Nacionālā Spēka Savienība]] 7140 sysop 18275 2005-08-19T23:24:55Z MediaWiki default expires $1 7141 sysop 18276 2005-08-19T23:24:55Z MediaWiki default infinite 7142 sysop 18277 2005-08-19T23:24:55Z MediaWiki default The blocklist is empty. 7143 sysop 18278 2005-08-19T23:24:55Z MediaWiki default /^(.*?)([a-zA-Z\x80-\xff]+)$/sD 7144 sysop 18478 2005-08-23T19:19:34Z Juzeris 23 "Most linked to pages" > "Lapas, uz kurām ir visvairāk norāžu" Lapas, uz kurām ir visvairāk norāžu 7145 sysop 40291 2006-04-13T19:39:55Z Juzeris 23 all > visas visas 7146 sysop 18472 2005-08-23T19:08:22Z Juzeris 23 "one deleted edit" > "vienu dzēsto versiju" vienu dzēsto versiju 7147 sysop 18288 2005-08-19T23:24:55Z MediaWiki default px 7148 52515 2006-06-30T06:59:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Germanyum]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Germānijs, Ge, 32</td></tr> <tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>72,64 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>5323 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1211,4 K (938,25oC)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3106 K (2833oC)</td></tr> <tr> </table> '''Germānijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ge un atomskaitli 32. Germānijs ir cieta, kristāliska viela, un tīrā veidā tas ir pusvadītājs, tāpat kā [[silīcijs]]. Sākumā (1950.-1970. gados) germāniju pusvadītājiem lietoja vairāk nekā silīciju, jo silīciju ir nepieciešams vairāk attīrīt (pieļaujama mazāka piemaisījumu koncentrācija), taču, ja ir pieejams pietiekoši tīrs silīcijs, tam ir labākas elektriskās īpašības. Dabā germānijs nav sastopams brīvā veidā, bet ir sastopams sulfīdu rūdās un kā piemaisījums citu metālu rūdām. Savienojumos germānijam var būt vērtības +4 un -4. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Germanium]] [[ar:جرمانيوم]] [[bs:Germanijum]] [[ca:Germani]] [[cs:Germanium]] [[de:Germanium]] [[el:Γερμάνιο]] [[en:Germanium]] [[eo:Germanio (elemento)]] [[es:Germanio]] [[et:Germaanium]] [[fi:Germanium]] [[fr:Germanium]] [[he:גרמניום]] [[hr:Germanij]] [[hu:Germánium]] [[io:Germanio]] [[is:German]] [[it:Germanio]] [[ja:ゲルマニウム]] [[ko:저마늄]] [[ku:Germanyûm]] [[la:Germanium]] [[lt:Germanis]] [[nl:Germanium]] [[nn:Germanium]] [[no:Germanium]] [[oc:Germani]] [[pl:German]] [[pt:Germânio]] [[ru:Германий]] [[sl:Germanij]] [[sr:Германијум]] [[sv:Germanium]] [[th:เจอร์เมเนียม]] [[tr:Germanyum]] [[ug:گېرمانىي]] [[uk:Германій]] [[zh:锗]] 7149 53365 2006-07-03T05:08:37Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ku:Pîl (metal)]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Alva, Sn, 50</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>118,71 g/mol</td></tr> <tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>7265 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>505,08 K (231,93oC)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2875 K (2602oC)</td></tr> <tr> </table> '''Alva''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Sn un atomskaitli 50. Alva ir samērā viegli kūstošs metāls, kuru lieto galvenokārt dažādos viegli (lodalva) un grūti ([[bronza]]) kūstošos sakausējumos. Alva dabā nav sastopama brīvā veidā, bet ir sastopama savienojumos oksīdu rūdā. Savienojumos alvai var būt vērtības +2 un +4. Savienojumi, kur alvai vērtība ir +4, ir stabilāki. Alvas hlorīds (SnCl4), atšķirībā no daudziem citiem metālu hlorīdiem, [[normāli apstākļi (ķīmijā)|normālos apstākļos]] ir šķidrums. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ar:قصدير]] [[ast:Estañu]] [[bg:Калай]] [[ca:Estany (element)]] [[cs:Cín]] [[cy:Tun]] [[da:Tin]] [[de:Zinn]] [[el:Κασσίτερος]] [[en:Tin]] [[eo:Stano]] [[es:Estaño]] [[et:Tina]] [[fi:Tina]] [[fr:Étain]] [[he:בדיל]] [[hr:Kositar]] [[hu:Ón]] [[id:Timah]] [[io:Stano]] [[is:Tin]] [[it:Stagno]] [[ja:スズ]] [[ko:주석 (원소)]] [[ku:Pîl (metal)]] [[kw:Sten]] [[la:Stannum]] [[lt:Alavas]] [[nds:Tinn]] [[nl:Tin (element)]] [[nn:Grunnstoffet tinn]] [[no:Tinn (grunnstoff)]] [[oc:Estanh]] [[pl:Cyna]] [[pt:Estanho]] [[ru:Олово]] [[simple:Tin]] [[sl:Kositer]] [[sr:Калај]] [[sv:Tenn]] [[th:ดีบุก]] [[tr:Kalay]] [[ug:قەلەي]] [[uk:Олово]] [[zh:锡]] [[zh-yue:錫]] 7150 50357 2006-06-13T06:48:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[ar:رصاص]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Svins, Pb, 82</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>207,2 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>11340 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>600,61 K (327,46oC)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2022 K (1749oC)</td></tr> <tr> </table> [[Image:Pb,82.jpg|right|250px|Svins]] '''Svins''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Pb un atomskaitli 82. Svins ir toksisks smagais [[metāls]] ar relatīvi labu [[korozija|korozijas]] izturību. Brīvā veidā svins dabā ir sastopams ļoti reti. Svins veidojas arī daudzu [[radioaktivitāte|radioaktīvo]] izotopu sabrukšanas procesā. Lielu daļu svina iegūst no sulfīdu rūdas, ir sastopamas arī karbonātu un sulfātu rūdas (svina [[sulfāti|sulfāts]] ir mazšķīstošs). Lielu daļu svina iegūst arī, pārstrādājot nolietotus svina izstrādājumus. Viens no nozīmīgākajiem svina pielietojumiem ir akmulatoros. Svinam savienojumos var būt vērtības +2 un +4. Svina savienojumus (galvenokārt tetraetilsvinu) arī izmantoja, lai degvielai palielinātu oktānskaitli, kā arī lai tā tik ātri naizgarotu, taču svins piesārņo dabu, nosēžās uz augiem, kurus vēlāk uzņemam barībā, kā arī piesārņo pēcsadegšanas katalizatoru. Lai palielinātu oktānskaitli, mūsdienās lieto citas degvielas piedevas, piem. [[MTB]]. Tetraetilsvinu vēl joprojām mēdz lietot par piedevu aviācijas benzīnam. Svina oksīdu (PbO) lieto arī svina [[stikls|stikla]] (kristālstikla paveids) ražošanai. Šie stikli labi lauž gaismu un absorbē [[rentgenstari|rentgenstarus]], tapēc tos lieto optiskajās ierīcēs un [[kineskops|kineskopu]] priekšējiem stikliem. Svina oksīds ir viens no [[PZT]] pjezoelektriskās keramikas komponentiem. Agrāk svina oksīdu lietoja arī [[keramika]]s glazūrām, taču tām ir slikta ķīmiskā izturība un svins šķīst ārā, nonākot apkārtējā vidē. === Īpašības === Svins ir samērā mīksts, bet smags metāls ar zilgani pelēku spīdumu, kas gaisā oksidējas un pārklājas ar blīvu svina oksīda aizsrgkārtiņu. Dabā svins atrodas tādu rūdu veidā, no kurām to relatīvi vienkārši var iegūt, rūdu apdedzinot un tad apstrādājot ar ogli. Taču svina saturs iežos ir neliels, līdz ar to svinu var pieskaitīt pie mazizplatītiem elementiem. Svinu plaši izmanto akumulatoru, munīcijas, arī cauruļvadu un blīvju izgatavošanā, kā arī dažādās ierīcēs aizsardzībai pret radioaktīvo starojumu. Svina izmantošanas iespējas tehnikā ir novedušas pie tā, ka lieli svina daudzumi nokļūst apkārtējā vidē. Atmosfērā atrodas ap 180 000 t svina. Taču autotransports ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem avotiem piesārņojumam ar svinu. Ņemot vērā, ka gaisa masas pārvietojas lielos attālumos, nav pārsteidzoši, ka pēdējā laikā pat no industriālajiem reģioniem vistālākajos apgabalos ir konstatētas pieaugošas svina koncentrācijas (Grenlandes ledū līdz 2 mg/kg, Barguzinas biosfēras rezervātā 1,2 mg/kg, Abramova ledājā 0,2 mg/kg). Veselības aizsardzības apsvērumu dēļ svina lietošana jau ir samazināta daudzu produktu, piemēram, krāsu, keramikas izstrādājumu, cauruļvadu blīvju ražošanā. Notiek pāreja uz bezsvina benzīna izmantošanu. Svins var iedarboties uz gandrīz visiem cilvēka orgāniem. Visvārīgākā ir nervu sistēma, sevišķi bērniem: zūd reakcijas ātrums, rodas nespēks ekstremitātēs (pirkstos, plaukstas locītavās, potītēs), notiek izmaiņas asins sastāvā (anēmija), cieš arī nieres un reproduktīvā sistēma. Kā to rāda vesela rinda pētījumu, svins intensīvi uzkrājas augos, stādījumos un kokos, kas aug tiešā autoceļu tuvumā. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ar:رصاص]] [[bg:Олово]] [[ca:Plom]] [[cs:Olovo]] [[da:Bly]] [[de:Blei]] [[en:Lead]] [[eo:Plumbo]] [[es:Plomo]] [[et:Plii]] [[fi:Lyijy]] [[fr:Plomb]] [[gl:Chumbo (elemento)]] [[he:עופרת]] [[hr:Olovo (element)]] [[hu:Ólom]] [[id:Timbal]] [[is:Blý]] [[it:Piombo]] [[ja:鉛]] [[ko:납]] [[ku:Sirb]] [[lt:Švinas]] [[mi:Matā (konganuku)]] [[nl:Lood (element)]] [[nn:Bly]] [[no:Bly]] [[oc:Plomb]] [[pl:Ołów]] [[pt:Chumbo]] [[ru:Свинец]] [[sh:Olovo]] [[simple:Lead]] [[sl:Svinec]] [[sr:Олово]] [[sv:Bly]] [[th:ตะกั่ว]] [[tr:Kurşun]] [[uk:Свинець]] [[vi:Chì]] [[zh:铅]] 7151 18303 2005-08-20T08:51:16Z Yyy 146 pāradresācija uz [[jons]] #REDIRECT [[Jons]] 7152 18304 2005-08-20T08:52:37Z Yyy 146 pāradresācija uz [[jons]] #REDIRECT [[Jons]] 7153 51167 2006-06-18T23:33:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:گاللىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Gallijs, Ga, 31</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>69,723 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>5910 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>302,9146 K (29,7646oC)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2477 K (2204oC)</td></tr> <tr> </table> '''Gallijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ga un atomskaitli 31. Brīvā veidā gallijs dabā nav sastopams, jo ir samērā ķīmiski aktīvs. Arī gallija rūdas koncentrētā veidā nav īpaši izplatītas, tapēc galliju lielākoties iegūst no citu metālu rūdu piemaisījumiem. Gallijs ir viens no visvieglāk kūstošajiem [[metāls|metāliem]]. Savienojumos gallijam parasti ir vērtība +3. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Gallium]] [[ar:جاليوم]] [[bg:Галий]] [[bs:Galijum]] [[ca:Gal·li]] [[cs:Gallium]] [[de:Gallium]] [[en:Gallium]] [[eo:Galiumo]] [[es:Galio]] [[et:Gallium]] [[fi:Gallium]] [[fr:Gallium]] [[he:גליום]] [[hr:Galij]] [[hu:Gallium]] [[io:Galio]] [[is:Gallín]] [[it:Gallio (elemento)]] [[ja:ガリウム]] [[ko:갈륨]] [[ku:Galyûm]] [[la:Gallium]] [[lt:Galis]] [[nl:Gallium]] [[nn:Gallium]] [[no:Gallium]] [[oc:Galli]] [[pl:Gal]] [[pt:Gálio]] [[ru:Галлий]] [[simple:Gallium]] [[sk:Gálium]] [[sl:Galij]] [[sr:Галијум]] [[sv:Gallium]] [[th:แกลเลียม]] [[tr:Galyum]] [[ug:گاللىي]] [[uk:Галій]] [[zh:镓]] 7154 52582 2006-06-30T11:01:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:İndiyum]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Indijs, In, 49</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>114,818 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>7310 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>429,75 K (156,60oC)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2345 K (2072oC)</td></tr> <tr> </table> '''Indijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu In un atomskaitli 49. Indijs dabā galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums [[cinks|cinka]] rūdām. Indijs ir samērā mīksts [[metāls]]. To galvenokārt lieto viegli kūstošiem sakausējumiem (sakausējums ar [[gallijs|galliju]] normālos apstākļos ir šķidrums, turklāt tas ir mazāk toksisks par [[dzīvsudrabs|dzīvsudrabu]]). Indijam savienojumos parasti ir vērtība +3. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ar:إنديوم]] [[ca:Indi (element)]] [[cs:Indium]] [[da:Indium]] [[de:Indium]] [[en:Indium]] [[eo:Indiumo]] [[es:Indio (elemento)]] [[et:Indium]] [[fi:Indium]] [[fr:Indium]] [[gl:Indio (elemento)]] [[he:אינדיום]] [[hr:Indij]] [[hu:Indium]] [[io:Indio]] [[is:Indín]] [[it:Indio]] [[ja:インジウム]] [[ko:인듐]] [[ku:Îndiyûm]] [[la:Indium]] [[lt:Indis]] [[nl:Indium]] [[nn:Indium]] [[no:Indium]] [[oc:Indi]] [[pl:Ind]] [[pt:Índio (elemento químico)]] [[ru:Индий]] [[sl:Indij]] [[sr:Индијум]] [[sv:Indium]] [[th:อินเดียม]] [[tr:İndiyum]] [[ug:ئىندىي]] [[uk:Індій]] [[zh:铟]] 7155 53371 2006-07-03T05:35:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Talyum]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Tallijs, Tl, 81</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>204,3833 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>11850 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>577 K (304oC)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1746 K (1473oC)</td></tr> <tr> </table> '''Tallijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Tl un atomskaitli 81. Tallijs ir samērā aktīvs [[metāls]] un reaģē ar [[gaiss|gaisa]] [[skābeklis|skābekli]]. Talliju iegūst galvenokārt no [[varš|vara]], [[cinks|cinka]] un citu metālu sulfīdu rūdām. Tallijs un tā savienojumi ir visai indīgi. Tallija sulfātu dažuviet lieto kā žurku [[inde|indi]]. Savienojumos tallijam parasti ir vērtība +3. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ca:Tal·li]] [[cs:Thallium]] [[de:Thallium]] [[el:Θάλλιο]] [[en:Thallium]] [[eo:Talio]] [[es:Talio]] [[et:Tallium]] [[fi:Tallium]] [[fr:Thallium]] [[he:תליום]] [[hr:Talij]] [[hu:Tallium]] [[io:Talio]] [[is:Þallín]] [[it:Tallio]] [[ja:タリウム]] [[ko:탈륨]] [[ku:Talyûm]] [[lt:Talis]] [[nl:Thallium]] [[nn:Thallium]] [[no:Thallium]] [[oc:Talli]] [[pl:Tal]] [[pt:Tálio]] [[ru:Таллий]] [[sr:Талијум]] [[sv:Tallium]] [[th:แทลเลียม]] [[tr:Talyum]] [[uk:Талій]] [[vi:Tali]] [[zh:铊]] 7156 18943 2005-09-04T04:34:03Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Kriptons, Kr, 36</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>83,798 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>3,749 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>115,79 K (-157,36&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>119,93 K (-153,22&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Kriptons''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Kr un atomskaitli 36. Kriptons ir [[cēlgāzes|cēlgāze]]. Dabā kriptons ir sastopams brīvā veidā gaisā (mazos daudzumos), no kā to arī iegūst (frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu). Kriptons ir ķīmiski ļoti inerts elements. Kriptons var veidot savienojumus ar [[fluors|fluoru]] un [[klatrāts|klatrātus]] ar ūdeni (atsevišķi atomi ietverti ledus kristāliskajā režģī). [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Cēlgāzes]] [[bg:&#1050;&#1088;&#1080;&#1087;&#1090;&#1086;&#1085;]] [[ca:Criptó]] [[cs:Krypton]] [[de:Krypton]] [[en:Krypton]] [[eo:Kriptono]] [[es:Kriptón]] [[et:Krüptoon]] [[fi:Krypton]] [[fr:Krypton]] [[he:&#1511;&#1512;&#1497;&#1508;&#1496;&#1493;&#1503;]] [[io:Kriptono]] [[is:Krypton]] [[it:Kripton (elemento)]] [[ja:&#12463;&#12522;&#12503;&#12488;&#12531;]] [[la:Crypton]] [[ms:Kripton]] [[nl:Krypton]] [[no:Krypton]] [[oc:Cripton]] [[pl:Krypton (pierwiastek)]] [[pt:Criptônio]] [[ru:&#1050;&#1088;&#1080;&#1087;&#1090;&#1086;&#1085;]] [[sl:Kripton]] [[sr:&#1050;&#1088;&#1080;&#1087;&#1090;&#1086;&#1085;]] [[sv:Krypton]] [[uk:&#1050;&#1088;&#1080;&#1087;&#1090;&#1086;&#1085;]] [[zh:&#27690;]] 7157 51520 2006-06-21T09:04:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:كسېنون]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Ksenons, Xe, 54</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>131,293 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>5,894 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>161,4 K (-111,7&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>165,03 K (-108,12&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Ksenons''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Xe un atomskaitli 54. Ksenons ir [[cēlgāzes|cēlgāze]]. Tāpat kā citas cēlgāzes, tas ir sastopams brīvā veidā gaisā. Ksenons ir samērā smaga, ķīmiski inerta gāze. Ksenons vēsturiski bija pirmā cēlgāze, kurai tika iegūti ķīmiskie savienojumi. Ir iegūti vairāk nekā 80 ksenona savienojumi, galvenokārt ar [[fluors|fluoru]] un [[skābeklis|skābekli]], taču tie ir samērā nestabili. Ksenons pats par sevi nav toksisks, taču tā savienojumi ir spēcīgi oksidētāji. Nozīmīgākais ksenona pielietojums ir gāzizlādes spuldzēm. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Cēlgāzes]] [[ar:زينون]] [[bg:Ксенон]] [[ca:Xenó]] [[cs:Xenon]] [[da:Xenon]] [[de:Xenon]] [[en:Xenon]] [[eo:Ksenono]] [[es:Xenón]] [[et:Ksenoon]] [[fi:Ksenon]] [[fr:Xénon]] [[gl:Xenon (elemento)]] [[he:קסנון]] [[hr:Ksenon]] [[hu:Xenon]] [[id:Xenon]] [[io:Xenono]] [[is:Xenon]] [[it:Xeno]] [[ja:キセノン]] [[ko:제논 (원소)]] [[lb:Xenon]] [[lt:Ksenonas]] [[ms:Xenon]] [[nl:Xenon]] [[nn:Xenon]] [[no:Xenon]] [[oc:Xenon]] [[pl:Ksenon]] [[pt:Xenônio]] [[ru:Ксенон]] [[simple:Xenon]] [[sl:Ksenon]] [[sr:Ксенон]] [[sv:Xenon]] [[th:ซีนอน]] [[ug:كسېنون]] [[uk:Ксенон]] [[vi:Xenon]] [[zh:氙]] 7158 52495 2006-06-30T05:38:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Radon]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Radons, Rn, 86</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>222 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>??? kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>202 K (-71&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>211,3 K (-61,7&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Radons''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Rn un atomskaitli 86. Radons ir smaga, radioaktīva [[cēlgāzes|cēlgāze]]. Radons veidojas dažādu radioaktīvo elementu (tai skaitā [[rādijs|rādija]]) radioaktīvās sabrukšanas procesā. Radons ir ķīmiski inerts un galvenie pielietojumi ir saistīti ar tā radioaktivitāti. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Cēlgāzes]] [[ar:رادون]] [[bg:Радон]] [[ca:Radó]] [[cs:Radon]] [[da:Radon]] [[de:Radon]] [[en:Radon]] [[eo:Radono]] [[es:Radón]] [[et:Radoon]] [[fa:رادون]] [[fi:Radon]] [[fr:Radon]] [[gl:Radon (elemento)]] [[he:רדון]] [[hr:Radon]] [[hu:Radon]] [[id:Radon]] [[io:Radono]] [[is:Radon]] [[it:Radon]] [[ja:ラドン]] [[ko:라돈]] [[lt:Radonas]] [[ms:Radon]] [[nl:Radon (element)]] [[nn:Radon]] [[no:Radon]] [[oc:Radon]] [[pl:Radon (pierwiastek)]] [[pt:Radônio]] [[ru:Радон]] [[simple:Radon]] [[sl:Radon]] [[sr:Радон]] [[sv:Radon]] [[th:เรดอน]] [[tr:Radon]] [[uk:Радон]] [[zh:氡]] 7159 18335 2005-08-21T19:37:35Z Neonz 33 <br style="clear: both;" /> {| class="toccolours" border="1" cellpadding="4" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;" 7160 18336 2005-08-21T19:38:02Z Neonz 33 |} <br style="clear: both;" /> 7161 18337 2005-08-21T19:39:51Z Neonz 33 |- style="text-align: center;" | width="30%" |Priekštecis:<br />''' {{{pirms}}} ''' | width="40%" style="text-align: center;" |''' {{{virsraksts}}} '''<br />{{{periods}}} | width="30%" |Pēctecis:<br />''' {{{pēc}}} ''' 7162 18352 2005-08-21T21:58:17Z Neonz 33 [[Category:Latvijas politiķi]] 7163 18403 2005-08-22T12:42:18Z Tail 13 Ugandas karoga attēls no en.wikipedia.org. Ugandas karoga attēls no en.wikipedia.org. 7164 51736 2006-06-24T11:18:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Флаг Уганды]] [[Image:800px-Uganda flag large.png|thumb|250px|right]] '''Ugandas Republikas karogs''' sastāv no sešām vienāda platuma joslām, kas, sākot no augšas, ir melna, dzeltena, sarkana, melna, dzeltena un sarkana. Karoga centrā atrodas balts disks, uz kura attēlots nacionālais simbols - [[dzērve]]. Tiek uzskatīts, ka trīs krāsas simbolizē [[Āfrika|Āfrikas]] tautas (melnā), Āfrikas sauli (dzeltenā) un afrikāņu brālību (sarkanā - afrikāņus vienojošo asiņu krāsa). [[Category:Nacionālie karogi|Uganda]] [[Category:Ugandas kultūra]] [[de:Flagge Ugandas]] [[en:Flag of Uganda]] [[es:Bandera de Uganda]] [[et:Uganda lipp]] [[fi:Ugandan lippu]] [[he:דגל אוגנדה]] [[it:Bandiera dell'Uganda]] [[ja:ウガンダの国旗]] [[nl:Vlag van Oeganda]] [[pl:Flaga Ugandy]] [[pt:Bandeira do Uganda]] [[ru:Флаг Уганды]] [[sv:Ugandas flagga]] 7165 18408 2005-08-22T12:44:37Z Tail 13 Ugandas republikas karogs pārdēvēju par Ugandas Republikas karogs: Valstu nosaukumos visi vārdi rakstāmi ar lielajiem burtiem ("Ugandas Republika"). #redirect [[Ugandas Republikas karogs]] 7166 20978 2005-10-15T05:28:19Z Yyy 146 cat {{catmore}} [[Category:Ģeogrāfija]] 7167 32385 2006-03-02T01:24:38Z Qurqa 486 {{catmore}} [[Category:Uganda]] 7168 20970 2005-10-15T05:22:03Z Yyy 146 cat ''Sīkākai informācijai skat. rakstu [[Ruanda]].'' [[Category:Ruanda]] 7169 31998 2006-02-26T11:46:08Z Tail 13 '''Laiks''' ir ātrums, ar kādu notiek izmaiņas. Laiku uzskata par ceturto [[dimensija|dimensiju]] (blakus trim [[telpa|telpas]] dimensijām), un parasti to iedala [[pagātne|pagātnē]], [[tagadne|tagadnē]] un [[nākotne|nākotnē]]. [[SI]] laika pamatvienība ir [[sekunde]] (s). [[Klasiskā fizika|Klasiskajā fizikā]] laiks ir mainīgs lielums, kas (blakus telpai) nepieciešams, lai precīzi nodefinētu priekšmeta vai kustības pozīciju. Šis pieņēmums ir saskaņā ar [[Imanuels Kants|Kanta]] filozofiskajām idejām, kurās laiks un telpa tiek uzskatīti par nepieciešamiem jebkurai cilvēka pieredzes uztveršanai. [[Relativitātes teorija|Relativitātes teorijā]] laiks ir atkarīgs no [[novērotājs (fizikā)|novērotāja]], un dažādiem novērotājiem notikumi "A" un "B" var norisināties vienlaicīgi, A pirms B vai B pirms A atkarībā no novērotāja. Tikai tad, ja divus notikumus saista cēloņsakarība, visi novērotāji vienu notikumu redz kā "cēloni" un otru kā "sekas". Arī procesa ilgums atkarīgs no novērotāja (skat. [[Dvīņu paradokss]]). Relativitātes teorijā laiks ir no telpas neatdalāma dimensija, tāpēc šīs teorijas ietvaros jāstrādā ar jēdzienu "[[laiktelpa]]". Pastāv arī [[ģeoloģiskais laiks]] (ģeoloģiskās ēras, kas tiek mērītas miljonos gadu), [[gramatiskie laiki]] utt. Par "laiku" sarunvalodā mēdz dēvēt arī [[laikapstākļi|laikapstākļus]]. ==Citāti== "Laiks ir tas, kas neļauj visam notikt vienlaicīgi. Telpa ir tā, kas neļauj visam notikt ar mani." ([[Džons Ārčibalds Vīlers]]) ==Laika vienības== * [[sekunde]] * [[minūte]] * [[stunda]] * [[diena]] * [[nedēļa]] * [[mēnesis]] * [[gada ceturksnis]] * [[gads]] * [[dekāde]] * [[gadsimts]] * [[tūkstošgade]] [[Category:Laiks]] [[Category:Fizika]] [[bg:Време]] [[be:Час]] [[ca:Temps]] [[cs:Čas]] [[da:Tid]] [[de:Zeit]] [[et:Aeg]] [[el:Χρόνος]] [[en:Time]] [[es:Tiempo]] [[eo:Tempo]] [[fr:Temps]] [[fy:Tiid]] [[gl:Tempo]] [[ko:시간]] [[hi:काल]] [[io:Tempo]] [[is:Tími]] [[it:Tempo]] [[he:זמן]] [[la:Tempus]] [[lb:Zäit]] [[nl:Tijd]] [[nds:Tiet]] [[ja:時間]] [[no:Tid]] [[nn:Tid]] [[pl:Czas (fizyka)]] [[pt:Tempo]] [[ru:Время (физика)]] [[simple:Time]] [[sk:Čas]] [[sl:Čas]] [[fi:Aika]] [[sv:Tid]] [[vi:Thời gian]] [[zh:时间]] 7170 20960 2005-10-15T05:07:05Z Yyy 146 cat {{catmore}} [[Category:Fizika]] 7171 31175 2006-02-21T11:24:46Z Yyy 146 cat {{catmore}} [[Category:Mitoloģija]] 7172 18421 2005-08-22T17:04:43Z Tail 13 Gvinejas-Bisavas karoga attēls no en.wikipedia.org. Gvinejas-Bisavas karoga attēls no en.wikipedia.org. 7173 51734 2006-06-24T11:11:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Флаг Гвинеи-Бисау]] [[Image:Guinea_bissau_flag_large.png|thumb|right|250px]] '''Gvinejas-Bisavas Republikas karogs''' tika pieņemts 1973. gadā pēc tam, kad nācija ieguva neatkarību no [[Portugāle|Portugāles]]. Karogā dominē tradicionālās [[Āfrika|afrikāņu]] krāsas – zelta, zaļa un sarkana, kā arī [[Āfrikas Melnā Zvaigzne]]. Karoga dizains lielā mērā aizgūts no [[Gana|Ganas]] karoga dizaina. Krāsām ir tā pati nozīme: sarkanā simbolizē [[moceklis|mocekļu]] asinis, zaļā – mežus, bet zelta – [[minerāls|minerālu]] bagātību. [[Category:Gvineja-Bisava]] [[Category:Nacionālie karogi]] [[af:Vlag van Guinee-Bissau]] [[de:Flagge Guinea-Bissaus]] [[en:Flag of Guinea-Bissau]] [[es:Bandera de Guinea-Bissau]] [[he:דגל גינאה ביסאו]] [[it:Bandiera della Guinea-Bissau]] [[ja:ギニアビサウの国旗]] [[ms:Bendera Guinea-Bissau]] [[nl:Vlag van Guinee-Bissau]] [[pl:Flaga Gwinei Bissau]] [[pt:Bandeira da Guiné-Bissau]] [[ru:Флаг Гвинеи-Бисау]] [[sv:Guinea-Bissaus flagga]] 7174 18423 2005-08-22T17:19:21Z Tail 13 Laosas karogs no en.wikipedia.org. Laosas karogs no en.wikipedia.org. 7175 51735 2006-06-24T11:17:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[lo:ທຸງຊາດລາວ]] [[Image:Laos_flag_large.png|right|thumb|250px]] '''[[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas]] karogs''' tika pieņemts 1975. gada 2. decembrī. Karogs sastāv no trim horizontālām joslām. Vidējā – zilā josla ir divreiz platāka nekā katra no ārējām sarkanajām joslām. Karoga vidū ir balts disks, kura diametrs ir 80% no zilās joslas augstuma. Karoga attiecība ir 2:3. Sarkanā krāsa karogā simbolizē asinis, kas izlietas cīņā par neatkarību, bet zilā – valsts pārticību. Baltais disks simbolizē [[mēness|mēnesi]] pār [[Mekonga|Mekongas upi]], kā arī valsts vienotību zem [[komunisms|komunistu]] valdības. No 1952. gada līdz karaliskās valdības krišanai 1975. gadā valstij bija sarkans karogs ar baltu trijgalvainu [[zilonis|ziloni]] (dievu [[Eravans|Eravanu]]) vidū. Uz ziloņa atrodas lietussargs, savukārt pats zilonis stāv uz pjedestāla ar pieciem līmeņiem. Baltais zilonis ir bieži sastopams karalisks simbols [[Āzija|Dienvidaustrumāzijā]], un tā trīs galvas simbolizē trīs bijušās karalistes, no kurām veidojās valsts, – Vjentjanu, Luangprabangu un Kšenkungu. Arī lietussargs ir karaļa simbols [[budisms|budistu]] [[kosmoloģija|kosmoloģijā]]. Pjedestāls simbolizēja likumus, uz kuriem balstījās valsts. [[Category:Laosa]] [[Category:Nacionālie karogi|Laosa]] [[de:Flagge von Laos]] [[en:Flag of Laos]] [[es:Bandera de Laos]] [[et:Laose lipp]] [[fi:Laosin lippu]] [[fr:Drapeau du Laos]] [[he:דגל לאוס]] [[id:Bendera Laos]] [[it:Bandiera del Laos]] [[lo:ທຸງຊາດລາວ]] [[ms:Bendera Laos]] [[nl:Vlag van Laos]] [[pl:Flaga Laosu]] [[pt:Bandeira do Laos]] [[sv:Laos flagga]] [[th:ธงชาติลาว]] 7176 52575 2006-06-30T10:32:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[ar:تصنيف:لاوس]], [[fa:رده:لائوس]], [[lo:Category:ປະເທດລາວ]] {{catmore}} [[Category:Valstis]] [[ar:تصنيف:لاوس]] [[bg:Категория:Лаос]] [[ca:Categoria:Laos]] [[cs:Kategorie:Laos]] [[da:Kategori:Laos]] [[de:Kategorie:Laos]] [[en:Category:Laos]] [[eo:Kategorio:Laoso]] [[es:Categoría:Laos]] [[et:Kategooria:Laos]] [[fa:رده:لائوس]] [[fi:Luokka:Laos]] [[fr:Catégorie:Laos]] [[he:קטגוריה:לאוס]] [[id:Kategori:Laos]] [[io:Category:Laos]] [[is:Flokkur:Laos]] [[it:Categoria:Laos]] [[ja:Category:ラオス]] [[ko:분류:라오스]] [[lo:Category:ປະເທດລາວ]] [[lt:Kategorija:Laosas]] [[nl:Categorie:Laos]] [[nn:Kategori:Laos]] [[no:Kategori:Laos]] [[pl:Kategoria:Laos]] [[pt:Categoria:Laos]] [[ro:Categorie:Laos]] [[ru:Категория:Лаос]] [[sl:Kategorija:Laos]] [[sr:Категорија:Лаос]] [[sv:Kategori:Laos]] [[th:หมวดหมู่:ประเทศลาว]] [[zh:Category:寮國]] 7177 18427 2005-08-22T17:49:34Z Tail 13 {{catmore}} 7178 47201 2006-05-22T23:28:41Z Knakts 848 kat {{catmore}} [[Category:Āfrika]] [[Category:Āzija]] 7179 18431 2005-08-22T20:57:12Z Neonz 33 Krāsaina Hitlera bilde no angliskās Vikipēdijas. Krāsaina Hitlera bilde no angliskās Vikipēdijas. 7180 18434 2005-08-22T21:29:47Z Neonz 33 #REDIRECT: [[NSDAP]] #REDIRECT: [[NSDAP]] 7181 18435 2005-08-22T21:31:21Z Neonz 33 #REDIRECT: [[NSDAP]] #REDIRECT: [[NSDAP]] 7182 18445 2005-08-22T22:45:00Z Neonz 33 '''Lamekins''' ([[latīņu valoda|latīniski]]: ''Lammechinus rex''), pazīstams arī kā '''Lameķis''', '''Lamiķis''', bija [[Venta (upe)|Ventas]] lejteces [[kurši|kuršu]] (Rietumkursas) valdnieks [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā. Vēstures avotos minēts [[1230]]. gadā, kad noslēdza konversijas un oblācijas līgumu līgumu ar pāvesta legātu [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]]. Pēc šī dokumenta var secināt, ka Lamekina valsts atradusies ap Ventu, galvenokārt uz rietumiem no tās un aptvēra trīs [[1253]]. gada Kursas dalīšanā minētās zemes - [[Bandava|Bandavu]], [[Ventava|Ventavu]] un [[Piemare|Piemari]]. Viņa valsts bija iedalīta zemēs ([[latīņu valoda|latīņu]] ''trrae''), kas savukārt sastāvēja no kiligundām un ciemiem. == Informācijas avoti == * [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lamekins/encik/lamekins_lkv.htm Lamekins], Latviešu konversācijas vārdnīca. 14.sējums, 27569.-27572.sleja. == Ārējās saites == * [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balduins_no_alnas/dok/1230.12.28.latv.htm Ventas lejteces kuršu līgums ar Romas pāvesta legātu Balduīnu no Alnas.] (tulkojums latviešu valodā) [[Category:Latvijas vēsture]] 7183 18446 2005-08-22T22:46:39Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Lamekins]] #REDIRECT: [[Lamekins]] 7184 18447 2005-08-22T22:47:24Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Lamekins]] #REDIRECT: [[Lamekins]] 7185 29421 2006-02-07T12:23:17Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neonz * [[Latvijas atzīšana de facto|Latvijas atzīšana ''de facto'']] * [[Latvijas atzīšana de iure|Latvijas atzīšana ''de iure'']] {{disambig}} 7186 31654 2006-02-24T20:37:38Z Feens 37 '''Andrievs Niedra''' (dzimis [[1871]]. gada [[8. februāris|8. februārī]], miris [[1942]]. gada [[25. septembris|25. septembrī]]) - mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks. [[1918]]. gadā ignorēdams [[Tautas padome|Tautas padomi]] stājās sakaros ar vācu muižniekiem un ģenerāli [[Rīdigers fon der Golcs|fon der Golcu]], kas pēc [[Liepājas pučs|Liepājas puča]] uzdeva viņam sastādīt [[Niedras valdība|valdību]]. [[1924]]. gadā notiesāts par valsts nodevību. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.historia.lv/alfabets/N/ni/niedra/encik/niedra_le.htm Latvju enciklopēdijas raksts] [[Category:Latvijas politiķi|Niedra, Andrievs]] [[Category:Latvijas vēsture|Niedra, Andrievs]] [[et:Andrievs Niedra]] 7187 18451 2005-08-23T01:14:06Z Tail 13 Jemenas karogs no angļu Vikipēdijas. Jemenas karogs no angļu Vikipēdijas. 7188 40854 2006-04-17T02:21:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Yemens flagga]] [[Image:Yemen_flag_large.png|thumb|right|250px]] '''[[Jemena|Jemenas]] Republikas karogs''' tika pieņemts 1990. gada 22. maijā, tajā pašā dienā, kad apvienojās Ziemeļjemena un Dienvidjemena. Arī šo divu valstu karogos parādījās sarkanās, baltās un melnās joslas raksts. Šīs krāsas arābu valstu karogiem ir raksturīgas – tās atrodamas arī [[Ēģipte|Ēģiptes]], [[Sīrija|Sīrijas]], [[Irāka|Irākas]] utt. karogos. Pēc oficiālā apraksta sarkanā krāsa simbolizē mocekļu asinsizliešanu un vienotību, baltā – gaišu nākotni, bet melnā – tumšo pagātni. [[Category:Jemena]] [[Category:Nacionālie karogi|Jemena]] [[de:Flagge des Jemen]] [[en:Flag of Yemen]] [[es:Bandera de Yemen]] [[et:Jeemeni lipp]] [[fr:Drapeau du Yémen]] [[he:דגל תימן]] [[it:Bandiera yemenita]] [[ja:イエメンの国旗]] [[nl:Vlag van Jemen]] [[pt:Bandeira do Iémen]] [[sv:Yemens flagga]] 7189 18453 2005-08-23T01:33:23Z Tail 13 Afganistānas karogs no angļu Vikipēdijas. Afganistānas karogs no angļu Vikipēdijas. 7190 52807 2006-07-01T10:06:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[ar:تصنيف:يمن]], [[bs:Kategorija:Jemen]], [[fa:رده:یمن]] {{catmore}} [[Category:Āzijas valstis]] [[Category:valstis]] [[ar:تصنيف:يمن]] [[ast:Categoría:Yemen]] [[bg:Категория:Йемен]] [[bs:Kategorija:Jemen]] [[ca:Categoria:Iemen]] [[cs:Kategorie:Jemen]] [[de:Kategorie:Jemen]] [[en:Category:Yemen]] [[eo:Kategorio:Jemeno]] [[es:Categoría:Yemen]] [[et:Kategooria:Jeemen]] [[fa:رده:یمن]] [[fi:Luokka:Jemen]] [[fr:Catégorie:Yémen]] [[gl:Category:Iemen]] [[he:קטגוריה:תימן]] [[id:Kategori:Yaman]] [[io:Category:Yemen]] [[it:Categoria:Yemen]] [[ja:Category:イエメン]] [[ko:분류:예멘]] [[lt:Kategorija:Jemenas]] [[nl:Categorie:Jemen]] [[nn:Kategori:Jemen]] [[no:Kategori:Jemen]] [[pl:Kategoria:Jemen]] [[pt:Categoria:Iémen]] [[ro:Categorie:Yemen]] [[ru:Категория:Йемен]] [[sl:Kategorija:Jemen]] [[sr:Категорија:Јемен]] [[sv:Kategori:Yemen]] [[zh:Category:也门]] 7191 50921 2006-06-18T07:43:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Флаг Афганистана]] [[Image:Afghanistan_flag_large.png|thumb|250px]] '''[[Afganistāna|Afganistānas Islama Republikas]] karogu''' pieņēma pārejas valdība 2002.-2004. gadā. Šis [[karogs]] ir līdzīgs tam, ko Afganistānā izmantoja [[monarhija|monarhijas]] laikā starp 1930. un 1973. gadu. Karogs sastāv no trim joslām – melnas, sarkanas un zaļas. Šīs krāsas parādījušās lielākajā daļā Afganistānas karogu pēdējo 20 gadu laikā. Centrālā emblēma ir klasiskā Afganistānas emblēma ar [[mošeja|mošeju]], kuras lūgšanu niša pavērsta [[Meka|Mekas]] virzienā. Pirmstalibana laika un Ziemeļu Sadraudzības karogā parādījās tā pati emblēma, taču joslas bija zaļa, balta un melna. Pirms XX gadsimta Afganistānai bija pilnīgi melns karogs. [[Category:Afganistāna]] [[Category:Nacionālie karogi|Afganistāna]] [[ca:Bandera de l'Afganistan]] [[cs:Afghánská vlajka]] [[da:Afghanistans flag]] [[de:Flagge Afghanistans]] [[en:Flag of Afghanistan]] [[es:Bandera de Afganistán]] [[et:Afganistani lipp]] [[fi:Afganistanin lippu]] [[he:דגל אפגניסטן]] [[it:Bandiera afghana]] [[ja:アフガニスタンの国旗]] [[ko:아프가니스탄의 국기]] [[nl:Vlag van Afghanistan]] [[no:Afghanistans flagg]] [[pl:Flaga Afganistanu]] [[pt:Bandeira do Afeganistão]] [[ro:Steagul Afganistanului]] [[ru:Флаг Афганистана]] [[sv:Afghanistans flagga]] [[zh:阿富汗国旗]] 7192 52357 2006-06-29T08:40:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[oc:Categoria:Afganistan]], [[vi:Thể loại:Afghanistan]] {{catmore}} [[Category:Valstis]] [[af:Kategorie:Afghanistan]] [[ar:تصنيف:أفغانستان]] [[ast:Categoría:Afganistán]] [[bg:Категория:Афганистан]] [[ca:Categoria:Afganistan]] [[cs:Kategorie:Afghánistán]] [[cv:Категори:Афганистан]] [[da:Kategori:Afghanistan]] [[de:Kategorie:Afghanistan]] [[en:Category:Afghanistan]] [[eo:Kategorio:Afganio]] [[es:Categoría:Afganistán]] [[et:Kategooria:Afganistan]] [[fa:رده:افغانستان]] [[fi:Luokka:Afganistan]] [[fr:Catégorie:Afghanistan]] [[gl:Category:Afganistán]] [[he:קטגוריה:אפגניסטן]] [[hr:Kategorija:Afganistan]] [[id:Kategori:Afganistan]] [[io:Category:Afganistan]] [[is:Flokkur:Afganistan]] [[it:Categoria:Afghanistan]] [[ja:Category:アフガニスタン]] [[ko:분류:아프가니스탄]] [[lb:Category:Afghanistan]] [[lt:Kategorija:Afganistanas]] [[mo:Category:Афганистан]] [[na:Category:Afganistan]] [[nl:Categorie:Afghanistan]] [[nn:Kategori:Afghanistan]] [[no:Kategori:Afghanistan]] [[oc:Categoria:Afganistan]] [[os:Категори:Афгъанистан]] [[pl:Kategoria:Afganistan]] [[ps:Category:افغانستان]] [[pt:Categoria:Afeganistão]] [[ro:Categorie:Afganistan]] [[ru:Категория:Афганистан]] [[simple:Category:Afghanistan]] [[sl:Kategorija:Afganistan]] [[sq:Category:Afganistani]] [[sr:Категорија:Авганистан]] [[sv:Kategori:Afghanistan]] [[tr:Kategori:Afganistan]] [[uk:Категорія:Афганістан]] [[vi:Thể loại:Afghanistan]] [[zh:Category:阿富汗]] 7193 18458 2005-08-23T01:53:59Z Tail 13 Luksemburgas karogs no angļu Vikipēdijas. Luksemburgas karogs no angļu Vikipēdijas. 7194 18459 2005-08-23T01:59:08Z Tail 13 Luksemburgas kuģu karogs no angļu Vikipēdijas. Luksemburgas kuģu karogs no angļu Vikipēdijas. 7195 50664 2006-06-15T07:48:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:ルクセンブルクの国旗]] [[Image:Luxembourg_flag_large.png|thumb|250px|right]] '''[[Luksemburga (valsts)|Luksemburgas Lielhercogistes]] karogs''' sastāv no trim horizontālām līnijām – sarkanas, baltas un zilas. To pirmoreiz sāka lietot apmēram 1845.-1848. gadā un oficiāli pieņēma 1972. gada 23. jūnijā. Luksemburgas [[karogs|karoga]] krāsas pirmoreiz sāka lietot ap 1830. gadu [[Beļģijas revolūcija|Beļģijas revolūcijas]] laikā. Tās, iespējams, pārņemtas no [[Limburgas province|Limburgas provinces]] vairoga, vienīgi fons nomainīts uz sudraba ar zilām svītrām. Trīskrāsaino horizontālo karoga dizainu noteica 1845. gada 12. jūnijā, taču tikai 1972. gada 23. jūnijā tika pieņemts likums, kurā bija raksturots Luksemburgas karogs. Šis likums, piemēram, noteica, ka zilajai krāsai karogā jābūt gaišai, lai karogs atšķirtos no [[Nīderlande|Nīderlandes]] karoga (tas izskatās tāpat, tikai zilā krāsa ir tumša). [[Image:Roudeléiw.gif|thumb|250px|right]] Luksemburgā reģistrētajiem kuģiem jāizmanto karogs "Sarkanais lauva", kas ļauj izvairīties no to iespējamas noturēšanas par Nīderlandes kuģiem. Šim karogam fonā ir desmit baltas un zilas svītras, bet priekšplānā – sarkans lauva ar dzeltenu mēli un kroni. [[Category:Luksemburgas Lielhercogiste]] [[Category:Nacionālie karogi|Luksemburga]] [[bg:Национално знаме на Люксембург]] [[de:Flagge Luxemburgs]] [[en:Flag of Luxembourg]] [[es:Bandera de Luxemburgo]] [[fr:Drapeau du Luxembourg]] [[he:דגל לוקסמבורג]] [[hu:Luxemburg zászlaja]] [[it:Bandiera lussemburghese]] [[ja:ルクセンブルクの国旗]] [[lb:Lëtzebuerger Fändel]] [[nl:Vlag van Luxemburg]] [[pl:Flaga Luksemburga]] [[pt:Bandeira do Luxemburgo]] [[sv:Luxemburgs flagga]] 7200 18474 2005-08-23T19:12:30Z Juzeris 23 "Permalink" > "Pastāvīgā saite" Pastāvīgā saite 7201 18476 2005-08-23T19:14:32Z Juzeris 23 "augšuplādēt to" augšuplādēt to 7202 18482 2005-08-23T19:28:28Z Juzeris 23 "($1 bots)" > "($1 botus)" ($1 botus) 7203 30473 2006-02-17T10:22:31Z 217.198.224.13 [[Image:Ribentrops_Molotovs.jpg|250px|right|thumb|Molotovs paraksta neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un Padomju Savienību. Aiz viņa stāv Ribentrops un Staļins.]] '''Molotova-Ribentropa pakts''', pazīstams arī kā '''Hitlera-Staļina pakts''', '''Ribentropa-Molotova pakts''', '''Nacistu-Padomju pakts''', kura oficiālais nosaukums bija ''Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS'', oficiāli bija [[neuzbrukšanas līgums]] starp [[Vācija|Vāciju]] un [[PSRS]]. To [[1939]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Maskava|Maskavā]] parakstīja PSRS Ārlietu tautas komisārs [[Vjačeslavs Molotovs]] un Vācijas Ārlietu ministrs [[Joahims fon Ribentrops]]. Neuzbrukšanas līgums bija spēkā līdz [[1941]]. gada [[22. jūnijs|22. jūnijam]], kad Vācija uzbruka PSRS. Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja slepenu papildprotokolu, kas sadalīja [[Somija|Somiju]], [[Igaunija|Igauniju]], [[Latvija|Latviju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Rumānija|Rumāniju]] PSRS un Vācijas [[interešu sfēra|interešu sfērās]]. Pakta rezultātā šajās valstīs iebruka abu lielvalstu karaspēki - Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija un Rumānija bija spiestas atdot PSRS daļu savas teritorijas. {{stub}} [[Category:Eiropas vēsture]] [[bg: &#1055;&#1072;&#1082;&#1090; &#1056;&#1080;&#1073;&#1077;&#1085;&#1090;&#1088;&#1086;&#1087;-&#1052;&#1086;&#1083;&#1086;&#1090;&#1086;&#1074;]] [[be:&#1055;&#1072;&#1082;&#1090; &#1052;&#1086;&#1083;&#1072;&#1090;&#1072;&#1074;&#1072;-&#1056;&#1099;&#1073;&#1073;&#1101;&#1085;&#1090;&#1088;&#1086;&#1087;&#1072;]] [[de:Hitler-Stalin-Pakt]] [[en:Molotov-Ribbentrop Pact]] [[el:&#915;&#949;&#961;&#956;&#945;&#957;&#959;&#963;&#959;&#946;&#953;&#949;&#964;&#953;&#954;&#972; &#931;&#973;&#956;&#966;&#969;&#957;&#959; &#956;&#951; &#917;&#960;&#943;&#952;&#949;&#963;&#951;&#962;]] [[es:Pacto Molotov-Ribbentrop]] [[fi:Molotov-Ribbentrop-sopimus]] [[fr:Pacte Molotov-Ribbentrop]] [[it:Patto Molotov-Ribbentrop]] [[ja:&#29420;&#12477;&#19981;&#21487;&#20405;&#26465;&#32004;]] [[nl:Molotov-Ribbentroppact]] [[no:Molotov-Ribbentrop-pakten]] [[he:הסכם ריבנטרופ-מולוטוב]] [[pl:Pakt_Ribbentrop-Mo%C5%82otow]] [[pt:Pacto Ribbentrop-Molotov]] [[ro:Pactul Molotov-Ribbentrop]] [[ru:&#1057;&#1086;&#1074;&#1077;&#1090;&#1089;&#1082;&#1086;-&#1075;&#1077;&#1088;&#1084;&#1072;&#1085;&#1089;&#1082;&#1080;&#1077; &#1076;&#1086;&#1075;&#1086;&#1074;&#1086;&#1088;&#1099; 1939]] [[sl:Pakt Hitler-Stalin]] [[sv:Molotov-Ribbentroppakten]] [[zh:&#33487;&#24503;&#20114;&#19981;&#20405;&#29359;&#26465;&#32422;]] 7204 18484 2005-08-23T20:38:50Z Neonz 33 Molotova-Rībentropa pakta parakstīšana, no angļu Vikipēdijas Molotova-Rībentropa pakta parakstīšana, no angļu Vikipēdijas 7205 30572 2006-02-18T11:27:33Z Juzeris 23 izlaobju pāradresāciju #REDIRECT: [[Molotova-Ribentropa pakts]] 7206 30576 2006-02-18T11:28:14Z Juzeris 23 izlaboju pāradresāciju #REDIRECT: [[Molotova-Ribentropa pakts]] 7207 30575 2006-02-18T11:28:06Z Juzeris 23 izlaboju pāradresāciju #REDIRECT: [[Molotova-Ribentropa pakts]] 7208 30574 2006-02-18T11:27:54Z Juzeris 23 izlaboju pāradresāciju #REDIRECT: [[Molotova-Ribentropa pakts]] 7209 18491 2005-08-23T23:30:52Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Jūlijs Cēzars]] #REDIRECT: [[Jūlijs Cēzars]] 7210 30573 2006-02-18T11:27:44Z Juzeris 23 izlaboju pāradresāciju #REDIRECT [[Molotova-Ribentropa pakts]] 7211 18508 2005-08-24T20:40:31Z Juzeris 23 nozīmju atdalīšana :''Menuet ir pāradresācija uz šejieni. Lai uzzinātu par citām nozīmēm, skat. [[menuets (nozīmju atdalīšana)]].'' '''MenuetOS''' ('''MeOS''', '''Menuet''') ir [[operacionālā sistēma]] [[IBM PC savietojams|IBM PC savietojamiem]] datoriem, kas tiek izplatīta zem [[GPL]] licenzes. Šī sistēma izceļas ar to, ka tā ir sarakstīta [[asamblervaloda|asamblervalodā]] un satilpst vienā [[diskete|disketē]]. Sistēmā iekļauta [[grafiskā lietotāja saskarne]], [[WAV]] atskaņotājs, teksta redaktors, [[asamblers]], vienkāršs [[TCP/IP]] steks un dažas spēles. Šī sistēma ir lielisks piemērs, kas parāda, cik vienkārša savā uzbūvē var būt operacionālā sistēma. Tāpat tā ir noderīga dažādiem eksperimentiem. Sistēmai ir monolīts preemptīvs [[kodols (datorikā)|kodols]], kurā jau iekļauti video draiveri. == Ārējās saites == * [http://www.menuetos.org MenuetOS.org] * [http://menuet.narod.ru/ Krievijas MenuetOS lapa] * [http://menuet.homelinux.net/ MenuetWiki] * [http://www.menuetos.net/ MenuetOS 64] - pārrakstīta versija x86-64 arhitektūrai [[Category:Operacionālās sistēmas]] [[de:MenuetOS]] [[en:MenuetOS]] [[fr:Menuet OS]] [[pl:MenuetOS]] [[pt:MenuetOS]] [[zh:MenuetOS]] 7212 18496 2005-08-24T16:45:55Z Neonz 33 #REDIRECT: [[MenuetOS]] #REDIRECT: [[MenuetOS]] 7213 18498 2005-08-24T16:49:57Z Neonz 33 #REDIRECT: [[MenuetOS]] #REDIRECT: [[MenuetOS]] 7214 52652 2006-06-30T20:42:54Z YurikBot 213 robot Adding: an, ar, ast, bs, id, is, pl, zh-min-nan Modifying: ko Šī kategorija satur rakstus par '''[[operacionālā sistēma|operacionālajām sistēmām]]'''. [[Category:Sistēmprogrammatūra]] [[an:Categoría:Sistemas operatibos]] [[ar:تصنيف:نظم تشغيل]] [[ast:Categoría:Sistemes operativos]] [[be:Катэгорыя:Апэрацыйныя сыстэмы]] [[bg:Категория:Операционни системи]] [[bs:Kategorija:Operativni sistemi]] [[ca:Categoria:Sistemes operatius]] [[cs:Kategorie:Operační systémy]] [[da:Kategori:Styresystemer]] [[de:Kategorie:Betriebssystem]] [[en:Category:Operating systems]] [[eo:Kategorio:Operaciumoj]] [[es:Categoría:Sistemas operativos]] [[fr:Catégorie:Système d'exploitation]] [[hu:Kategória:Operációs rendszerek]] [[id:Kategori:Sistem operasi komputer]] [[is:Flokkur:Stýrikerfi]] [[it:Categoria:Sistemi operativi]] [[ja:Category:オペレーティングシステム]] [[ko:분류:운영 체제]] [[lt:Kategorija:Operacinės sistemos]] [[nl:Categorie:Besturingssysteem]] [[no:Kategori:Operativsystemer]] [[pl:Kategoria:Systemy operacyjne]] [[pt:Categoria:Sistemas operativos]] [[ru:Категория:Операционные системы]] [[sk:Kategória:Operačné systémy]] [[sl:Kategorija:Operacijski sistemi]] [[sv:Kategori:Operativsystem]] [[uk:Категорія:Операційні системи]] [[vi:Thể loại:Hệ điều hành]] [[zh:Category:操作系统]] [[zh-min-nan:Category:Chok-gia̍p hē-thóng]] 7215 23782 2005-12-01T11:15:20Z YurikBot 213 robot Adding: bg, ko, nl, ru {{catmore}} [[Category:Programmatūra]] [[be:Катэгорыя:Сыстэмныя праграмы]] [[bg:Категория:Системен софтуер]] [[en:Category:System software]] [[ko:분류:시스템 소프트웨어]] [[nl:Categorie:Systeemsoftware]] [[ru:Категория:Системное программное обеспечение]] [[zh:Category:系统软件]] 7216 52719 2006-07-01T05:09:30Z YurikBot 213 robot Adding: ar, eo, he, oc, sv {{catmore}} [[Category:datorzinātne]] [[ar:تصنيف:برمجة]] [[ast:Categoría:Software]] [[bg:Категория:Софтуер]] [[ca:Categoria:Programari]] [[cs:Kategorie:Software]] [[csb:Kategòrëjô:Soft-wôra]] [[de:Kategorie:Software]] [[en:Category:Software]] [[eo:Kategorio:Programaro]] [[es:Categoría:Software]] [[fr:Catégorie:Logiciel]] [[gl:Category:Software]] [[he:קטגוריה:תוכנה]] [[hu:Kategória:Szoftver]] [[it:Categoria:Software]] [[ja:Category:ソフトウェア]] [[ko:분류:소프트웨어]] [[nl:Categorie:Software]] [[oc:Categoria:Logicial]] [[pl:Kategoria:Oprogramowanie]] [[pt:Categoria:Programas de computador]] [[ro:Categorie:Software]] [[ru:Категория:Программное обеспечение]] [[simple:Category:Software]] [[sl:Kategorija:Programska oprema]] [[sv:Kategori:Datorprogram]] [[th:หมวดหมู่:ซอฟต์แวร์]] [[tr:Kategori:Yazılım]] [[uk:Категорія:Програмне забезпечення]] [[vi:Thể loại:Phần mềm]] [[zh:Category:软件]] [[zh-min-nan:Category:Nńg-thé]] 7217 52759 2006-07-01T07:40:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Litvanyaca]] {{valoda|name=Lietuviešu valoda|nativename=lietuvių kalba |familycolor=lawngreen |states=[[Lietuva]] un 18 citās valstīs |region=[[Ziemeļeiropa]] ([[Austrumeiropa]], [[Baltijas valstis]]) |speakers=4 miljoni|rank= - |family=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu valodu saime]]<br>&nbsp;[[Baltu valodas|Baltu valodu grupa]] |nation=[[Lietuva]], [[Eiropas Savienība]] |agency=– |iso1=lt|iso2=lit|sil=LIT}} '''Lietuviešu valoda''' (''lietuvių kalba'') ir [[Lietuva|Lietuvas]] oficiālā [[valoda]], kurā runā aptuveni 4 miljoni cilvēku (pamatā [[lietuvieši]]). Tā pieder pie [[Baltu valodas|baltu valodu]] grupas un ir radniecīga [[latviešu valoda|latviešu valodai]]. ==Alfabēts== Lietuviešu valodas alfabētā ir 32 burti: '''Aa Ąą Bb Cc Čč Dd Ee Ęę Ėė Ff Gg Hh Ii Įį Yy Jj Kk Ll Mm Nn Oo Pp Rr Ss Šš Tt Uu Ųų Ūū Vv Zz Žž''' == Ārējas saites == * [http://www.letonika.lv/lvlt/ Latviešu-lietuviešu vārdnīca] [[Category:Baltu valodas]] [[Category:Lietuva]] {{stub}} [[af:Litaus]] [[ar:لغة لتوانية]] [[bg:Литовски език]] [[ca:Lituà]] [[cs:Litevština]] [[da:Litauisk (sprog)]] [[de:Litauische Sprache]] [[el:Λιθουανική γλώσσα]] [[en:Lithuanian language]] [[eo:Litova lingvo]] [[es:Idioma lituano]] [[et:Leedu keel]] [[fi:Liettuan kieli]] [[fr:Lituanien]] [[he:ליטאית]] [[hr:Litavski jezik]] [[hu:Litván nyelv]] [[id:Bahasa Lituania]] [[it:Lingua lituana]] [[ja:リトアニア語]] [[kw:Lithywanek]] [[la:Lingua Lithuana]] [[li:Litauws]] [[lt:Lietuvių kalba]] [[mk:Литвански јазик]] [[nl:Litouws]] [[nn:Litauisk språk]] [[no:Litauisk språk]] [[pl:Język litewski]] [[pt:Língua lituana]] [[ro:Limba lituaniană]] [[ru:Литовский язык]] [[se:Liettuvagiella]] [[sl:Litovščina]] [[sr:Литвански језик]] [[sv:Litauiska]] [[tr:Litvanyaca]] [[ug:لىتۋا تىلى]] [[zh:立陶宛语]] 7218 50131 2006-06-12T05:42:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:20. Waffen-Grenadier-Division der SS (estnische Nr. 1)]] '''20. ieroču SS grenadieru divīzija (igauņu Nr. 1)''' ([[Vācu valoda|Vācu]]: ''20.Waffen-Grenadier-Division der SS (estnische Nr. 1)'') bija [[igauņi|igauņu]] militārs formējums [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. {{stub}} == Skatīt arī == * [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)]] * [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]] [[Category:Otrais pasaules karš]] [[de:20. Waffen-Grenadier-Division der SS (estnische Nr. 1)]] [[en:20th Waffen Grenadier Division of the SS (1st Estonian)]] [[fr:20e Division SS de Grenadier (1re Estonienne)]] [[it:20. Waffen-Grenadier-Division der SS]] [[pl:20. Dywizja Grenadierów SS (1. estońska)]] 7219 18527 2005-08-25T21:40:46Z Neonz 33 #REDIRECT: [[20. ieroču SS grenadieru divīzija (igauņu Nr. 1)]] #REDIRECT: [[20. ieroču SS grenadieru divīzija (igauņu Nr. 1)]] 7220 18530 2005-08-25T21:41:42Z Neonz 33 #REDIRECT: [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)]] #REDIRECT: [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)]] 7221 44180 2006-05-10T16:06:26Z 195.13.144.40 Vārds '''holokausts''' ir cēlies no [[grieķu valoda|grieķu valodas]] vārda ''holokauston'', kas apzīmē sadedzinātu upurējumu. Kopš 19. gadsimta vidus šo vārdu ir lietojuši, apzīmējot liela mēroga [[katastrofa|katastrofas]] un slaktiņus. Visplašākajā nozīmē ar vārdu &quot;holokausts&quot; saprot masveida [[ebreji|ebreju]] (un arī [[čigāni|čigānu]], [[poļi|poļu]] un citu grupu) iznīcināšanu, ko [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā ([[1939]]-[[1945]]) veica [[nacisti]]. Vēsturnieku vidū dominē viedoklis, ka holokaustā tika nogalināti apmēram 6 miljoni ebreju. {{stub}} [[be:&#1043;&#1072;&#1083;&#1072;&#1082;&#1086;&#1089;&#1090;]] [[bn:&#2489;&#2482;&#2507;&#2453;&#2488;&#2509;&#2463;]] [[cs:Holocaust]] [[da:Holocaust]] [[de:Holocaust]] [[en:Holocaust (disambiguation)]] [[eo:Holoka&#365;sto]] [[es:Holocausto]] [[fi:Holokausti]] [[fr:Holocauste]] [[he:&#1492;&#1513;&#1493;&#1488;&#1492;]] [[it:Olocausto]] [[ja:&#12507;&#12525;&#12467;&#12540;&#12473;&#12488;]] [[ko:&#50976;&#45824;&#51064; &#45824;&#54617;&#49332;]] [[nb:Holocaust]] [[nds:Shoah]] [[nl:Holocaust]] [[nn:Holocaust]] [[no:Holocaust]] [[pl:Holocaust]] [[pt:Holocausto]] [[ro:Holocaust]] [[ru:&#1061;&#1086;&#1083;&#1086;&#1082;&#1086;&#1089;&#1090;]] [[simple:Holocaust]] [[sl:Holokavst]] [[sv:Förintelsen]] 7222 46353 2006-05-21T03:29:22Z YurikBot 213 robot Modifying: [[zh:沃尔夫冈·阿马多伊斯·莫扎特]] [[Image:Mozart drawing by Doris Stock 1789.jpg|thumb|Volfgangs Amadejs Mocarts 1789]] '''Volfgangs Amadejs Mocarts''' ([[vācu valoda|vācu]]: ''Wolfgang Amadeus Mozart''), dzimis 1756.g. 27.janvārī, miris 1791.g. 5.decembrī. Bija izcils [[Austrija|austriešu]] [[komponists]]. Lai gan nodzīvojis tikai 36 gadus, šai laikā uzrakstījis ļoti daudz [[skaņdarbs|skaņdarbu]]: apmēram 50 [[simfonija|simfoniju]], 19 [[opera|operu]], [[sonāte|sonātes]], [[kvartets|kvartetus]], [[kvintetus|kvintetus]], [[Rekviēms|Rekviēmu]] un daudzus citus dažadus skaņdarbus kopumā ap 626. == Biogrāfija == '''Mocarta bērnība''' Mocarts ir dzimis [[Zalcburga|Zalcburgā]]. Viņa tēvs [[Leopolds Mocarts]] bija [[vijolnieks]], [[komponists]], [[ērģelnieks]], un vadīja [[orķestris|orķestri]] Zalcburgas [[firsts|firsta]] [[galms|galmā]], viņš bija arī sava dēla pirmais [[pedagogs]]. Jau no četru gadu vecuma Volfgangs spēlējis [[klavesīns|klavesīnu]], mēģinājis arī sacerēt [[mūzika|mūziku]]. Sešu gadu vecumā zēns jau izpildīja virtuozus, sarežģītus skaņdarbus. Tā kā apkārtējie nebeidza apbrīnot zēna dotības, tēvs nolēma Volfgangu kopā ar viņa māsu vest ceļojumā. Pirmais [[koncerttūre, koncertturneja|koncertceļojums]] bija triumfāls un ilga trīs [[gads|gadus]]. Mocartu ģimene apmeklēja [[Minhene|Minheni]], [[Vīne|Vīni]] , [[Parīze|Parīzi]], [[Londona|Londonu]], [[Amsterdama|Amsterdamu]], [[Hāga|Hāgu]], [[Ženēva|Ženēvu]]. Mazais virtuozs spēlēja sarežģītus skaņdarbus gan uz klavesīna, gan uz [[vijole|vijoles]] un [[ērģeles|ērģelēm]]. Lai uzjautrinātos, [[klausītāji]] lika zēnam spēlēt uz [[taustiņi|taustiņiem]], kas bija apklāti ar [[lakats|lakatu]] vai arī izpildīt sarežģītas [[pasāža|pasāžas]] ar vienu [[pirksts|pirkstu]]. Parīzē Volfgangs uzrakstīja savas pirmās sonātes vijolei un [[klavieres|klavierēm]], bet Londonā - simfonijas. Pēc atgriešanās Zalcburgā, tēvs turpināja mācīt zēnam [[kompozīcija|kompozīciju]], līdztekus tam, Volfgangs apguva arī [[matemātika|aritmētiku]], [[vēsture|vēsturi]], [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]] un [[valoda|valodas]]. 11 gadu vecumā Mocarts sarakstīja savu pirmo operu. 14 gadu vecumā Volfgangs ar tēvu devās otrajā koncertceļojumā - uz [[Itālija|Itāliju]], apmeklējot [[Roma|Romu]], [[Milāna|Milānu]], [[Florence|Florenci]]. Milānas [[operteātris]] pasūtīja Mocartam operu, kuru vēlāk izrādīja ar lieliem panākumiem. Itālijā pavadītajā laikā jaunais komponists ievērojami paplašināja savas zināšanas un guva izcilus panākumus. [[Itālieši|Itāliešus]] arī pārsteidza Volfganga neticami smalkā [[dzirde]] un ģeniāla [[atmiņa]]. Noklausījies Romas [[Siksta kapela|Siksta kapelā]] [[daudzbalsīgs|daudzbalsīgu]] [[koris|kora]] skaņdarbu "[[Mizerere]]", Mozarts to iegaumēja un, pārnācis mājās, to precīzi pierakstīja. Šis skaņdarbs bija [[baznīca|baznīcas]] īpašums un par [[notis|nošu]] iznešanu no [[kapela|kapelas]] draudēja bargs [[sods]], bet Mocarts nebija notis ne iznesis, ne parrakstījis, viņš tās bija iegaumējis! Tomēr, neskatoties uz gūtajiem panākumiem, viņam neizdevās Itālijā atrast darbu un nācās atgriezties mājās - Zalcburgā. Bet arī dzimtā [[pilsēta]] nenovērtēja Mocarta [[talants|talantu]]. '''Grūtie brīži Mocarta dzīvē''' 22 gadu vecumā Volfgangs kopā ar māti devās uz Parīzi cerībā uz labāku dzīvi, tomēr arī šeit [[brīnumbērns|brīnumbērnu]] jau bija aizmirsuši. Mocarts dzīvoja pieticīgā [[viesnīca|viesnīcas]] numurā, pelnīdams līdzekļus, par grašiem pasniedzot mūzikas [[stunda|stundas]]. Parīzes brauciena laikā Mocarts radīja piecas izcilas klavesīna sonātes. Pēc atgriešanās Zalcburgā Mocarta dzīve kļuva vēl grūtāka. Viņu dažādi centās pazemot Zalcburgas [[grāfs]] [[Koloredo]], pie kura Mocarts bija spiests strādāt. Volfgangs nespēja ar to samierināties un 1781. gadā beidzot atstāja darbu Zalcburgā un devās uz Vīni, kur nodzīvoja līdz mūža galam. '''Mocarta talanta uzplaukums''' Vīnē iesākās Mocarta dzīves pēdējais gadu desmits - viņa talanta uzplaukuma [[laiks]]. Pēc [[Vīnes Vācu teātris|Vīnes Vācu teātra]] pasūtījuma Mocarts uzrakstīja [[komiskā opera|komisko operu]] "[[Bēgšana no Seraja]]". Izcilu meistarību Mocarts sasniedza trijās nākamajās operās - "[[Figaro kāzas]]", "[[Dons Žuans]]" un "[[Burvju flauta]]". Šo operu mūzikas melodiskums un [[skaistums]] izraisīja sajūsmu. Šajos gados Mocarts sasniedza meistarības kalngalus arī [[instrumentālā mūzika|instrumentālajā mūzikā]], uzrakstīja savas labākās simfonijas. 1786. gadā Mocarts tikās ar [[Jozefs Haidns|Jozefu Haidnu]]. Haidna ietekme jūtama Mocarta kvartetos un [[trio]]. Pamatos laimīgi izveidojās arī Mocarta ģimenes dzīve, par viņa sievu kļuva [[Konstance Vēbere]]. Tomēr jaunrades sasniegumu pilnajai komponista dzīvei bija arī otra puse, viņš arvien dziļāk stiga trūkumā, nemitīgais [[darbs]] izsmēla komponista spēkus. Pēdējais Mocarta skaņdarbs bija Rekviēms, kuru bija pasūtījis [[grāfs Valzega]], kurš ar Rekviēmu gribējis godināt savas mirušās sievas piemiņu, to uzdodot par savu skaņdarbu. Mocarts par to neko nezināja. Viņam šķita, ka šo mūziku viņš raksta pats sev. Rekviēmu Mocarts sacerēja, jau slims būdzms, tas atņēma [[autors|autoram]] pēdējos spēkus. Viņš vairs nevarēja būt klāt savas pēdējās operas "Burvju flauta" [[izrāde|izrādē]], viņš domās sekoja līdzi operas darbības norisei un mūzikai, turēdams rokās [[pulkstenis|pulksteni]]. Mocarts mira 1791. gada [[ziema|ziemā]]. Komponists tika apglabāts kopējā [[kaps|kapā]], kura precīza atrašanās vieta vēl nav zināma. [[Category:Austriešu komponisti|Mocarts, Volfgangs Amadejs]] [[af:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[an:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[ar:فولفغانغ أماديوس موتسارت]] [[ast:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[bg:Волфганг Амадеус Моцарт]] [[bs:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[ca:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[cs:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[cy:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[da:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[de:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[el:Βόλφγκανγκ Αμαντέους Μότσαρτ]] [[en:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[eo:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[es:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[et:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[eu:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[fa:ولفگانگ آمادئوس موتزارت]] [[fi:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[fr:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[fy:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[ga:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[gd:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[gl:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[he:וולפגנג אמדאוס מוצרט]] [[hi:मोटज़ार्ट]] [[hr:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[hu:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[id:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[ilo:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[io:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[is:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[it:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[ja:ヴォルフガング・アマデウス・モーツァルト]] [[jbo:vulfygan.amade,us.motsart]] [[jv:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[kn:ವುಲ್ಫ್‌ಗ್ಯಾಂಗ್ ಅಮೆಡಿಯುಸ್ ಮೊಟ್ಜಾರ್ಟ್]] [[ko:볼프강 아마데우스 모차르트]] [[ku:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[kw:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[la:Wolfgangus Amadeus Mozart]] [[lb:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[li:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[lt:Volfgangas Amadėjus Mocartas]] [[mk:Волфганг Амадеус Моцарт]] [[ms:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[nah:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[nds:Mozart]] [[nl:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[nn:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[no:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[oc:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[pl:Wolfgang Amadeusz Mozart]] [[pt:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[ro:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[ru:Моцарт, Вольфганг Амадей]] [[scn:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[sco:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[sh:Volfgang Amadeus Mocart]] [[simple:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[sk:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[sl:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[sq:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[sr:Волфганг Амадеус Моцарт]] [[sv:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[sw:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[ta:வொல்ஃப்கேங்க் அமதியுஸ் மோட்ஸார்ட்]] [[th:โวล์ฟกัง อะมาเดอุส โมซาร์ท]] [[tl:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[tr:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[uk:Моцарт Вольфґанґ Амадей]] [[vi:Wolfgang Amadeus Mozart]] [[zh:沃尔夫冈·阿马多伊斯·莫扎特]] 7223 53292 2006-07-02T19:27:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[ku:Alfabe]] [[Image:Phoenizisches alphabet.jpg|thumb|200px|Feniķiešu alfabēts]]'''Alfabēts''' ir pilnīgs standartizēts burtu vai rakstu zīmju komplekts, kas katra aptuveni apzīmē kādas runātas valodas [[fonēma|fonēmu]]. Lielākajai daļai pasaules valodu tiek lietots [[latīņu alfabēts]]. Vārds ''alfabēts'' ir radies no grieķu alfabēta pirmajiem burtiem - [[alfa]] un [[beta]]. Kā lielāko daļu visu izgudrojumu pasaulē, arī alfabētu izgudrot piespieda prakse, dzīves nepieciešamība. Par nozīmīgāko faktoru alfabēta izgudrošanā uzskatāma tirdzniecības attīstība [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Par to liecina vietas, kur atrasti pirmie rakstītu tekstu piemēri un to saturs. Viena no nozīmīgākajām Vidusjūras austrumu piekrastes [[Osta|ostām]] bija [[Ugarita]] (''Ras Shamra'') - mūsdienu Sīrijas teritorijā. Tās [[tirdzniecība]]s apgrozījums (osta specializējās [[Ierocis|ieroču]] un dažādu metāla izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā) strauji auga un pārvaldīt tirdzniecības operācijas kļuva arvien grūtāk. Tādēļ tirdzniecības starpnieki ap 1700.-1500.g. p.m.ē. izgudroja zīmju sistēmu, ar kuras palīdzību veikt pierakstus par tirdzniecības darījumiem. Tiesa, rakstītu tekstu piemēri bija zināmi arī pirms Ugaritas izgudrojuma. Taču šinī gadījumā pirmo reizi tika izstrādāta unificēta zīmju sistēma, ar kuras palīdzību varēja tikt sagatavoti teksti ar dažādu saturu. Neatkarīgi no teksta satura, zīmju sistēma, ar kuras palīdzību teksts ticis sagatavots, vienmēr bija viena un tā pati. Ugaritas teksti, kas tika pierakstīti ar pašu izgudroto sistēmu, bija vietējā semītu valodā, tādēļ to nereti dēvē par ziemeļsemītu sistēmu. Alfabēta izgudrošana bija milzīgs solis uz priekšu, salīdzinājumā ar pastāvošajām runas tekstu pierakstīšanas sistēmām, piemēram,[[ Ēģipte]]s [[Hieroglifi|hieroglifiem]]. Ugaritas sistēma ļāva ievērojami samazināt runas pierakstīšanai nepieciešamo daudzumu - mazāk par 30 zīmēm. Savukārt, tālāk uz dienvidiem - [[Feniķija|Feniķijā]] un [[Palestīna|Palestīnā]] - ziemeļsemītu alfabēts tika pilnveidots, sākot to pierakstīt lineārā sistēmā, citiem vārdiem, pa rindiņām. Tas ļāva atteikties no agrāk pielietojamiem hieroglifiem un [[Ķīļu zīmes|ķīļu zīmēm]] (kuneformām), ko bija izgudrojuši, kā uzskata vairums pētnieku, vēl [[šumeri]] pirms kādiem 5000 gadiem. {{stub}} [[Category:Valodniecība]] [[Category:Alfabēti]] [[af:Alfabet]] [[als:Alphabet]] [[ar:أبجدية]] [[ast:Alfabetu]] [[be:Алфавіт]] [[bg:Азбука]] [[br:Lizherenneg]] [[ca:Alfabet]] [[cs:Abeceda]] [[cv:Алфавит]] [[da:Alfabet]] [[de:Alphabet]] [[el:Αλφάβητο]] [[en:Alphabet]] [[eo:Alfabeto]] [[es:Alfabeto]] [[et:Tähestik]] [[eu:Alfabeto]] [[fi:Aakkoset]] [[fr:Alphabet]] [[gl:Alfabeto]] [[he:אלפבית]] [[hu:Ábécé]] [[id:Alfabet]] [[is:Stafróf]] [[it:Alfabeto]] [[ja:アルファベット]] [[ka:ანბანი]] [[ko:음소 문자]] [[ku:Alfabe]] [[kw:Lytherennek]] [[la:Abecedarium]] [[lad:Alefbet]] [[lt:Abėcėlė]] [[ms:Aksara]] [[nl:Alfabet]] [[nn:Alfabet]] [[no:Alfabet]] [[nrm:Alphabet]] [[pl:Alfabet]] [[pt:Alfabeto]] [[ro:Alfabet]] [[ru:Алфавит]] [[scn:Alfabbetu]] [[simple:Alphabet]] [[sk:Abeceda]] [[sl:Abeceda]] [[sq:Alfabeti]] [[sv:Alfabet]] [[ta:நெடுங்கணக்கு]] [[th:อักษร]] [[tl:Alpabeto]] [[to:Ko e motu'alea]] [[tr:Alfabe]] [[uk:Алфавіт]] [[zh:字母]] 7224 47347 2006-05-24T20:03:31Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/62.84.16.209|62.84.16.209]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 24.168.146.78 {{Budisms}} '''Budisms''' ir [[reliģija]] un [[filozofija]], kas izveidojās V gadsimtā p.m.ē. [[Indija|Indijā]] un ir balstīta uz [[Sidhārta Gautama|Sidhārtas Gautamas]] (Budas) mācību. Vēlāk tas izplatījās arī Centrālāzijā, [[Šrilanka|Šrilankā]], [[Tibeta|Tibetā]], kā arī [[Ķīna|Ķīnā]], [[Koreja|Korejā]] un [[Japāna|Japānā]]. Budismam ir aptuveni 350 miljoni sekotāju. Budisma praktizēšanas mērķis ir izbeigt cikliskās eksistences ([[samsāra|samsāras]]) ciešanas, atmodinot cilvēkā īstās patiesības redzējumu un ļaujot sasniegt apskaidrību - [[nirvāna|nirvānu]]. To var sasniegt neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai kastas, lai arī pats Buda sākotnēji neļāva sievietēm kļūt par budisma mūķenēm un pēcāk lika viņām pildīt vairāk priekšrakstu. Lai sasniegtu nirvānu, ir jārīkojas atbilstoši [[karma|karmiskajiem]] likumiem - jārīkojas pareizi, jāizvairās no kaitējošas rīcības, jāatbrīvo un jāvingrina apziņa. Budisma morāle balstās uz nekaitēšanu un mērenību. Kaut arī budisms nenoliedz pārdabisku būtņu esamību (un apspriež tādas savos rakstos), tas nepiedēvē tām ne pasaules radīšanu, ne cilvēku pestīšanu, ne tiesāšanu. Tās var ietekmēt pasaules notikumus (tāpat kā cilvēki var ietekmēt notiekošo), tāpēc dažas budisma mācības saistās ar tām rituālos. ==Budisma svētie raksti== Budistu svētie raksti ir [[tripitaka]] ([[sanskrits|sanskritā]] “trīs grozi”) jeb tipitaka ([[pāli valoda|pāli valodā]]). Pazīstamākā versija – pāli kanons no teravādas skolas. Uz palmu lapām rakstītie raksti pēc kategorijām tika turēti trīs grozos. Kategorijas: (1) ētikas kodekss, kam jāseko mūkiem un mūķenēm, (2) stāsti par Budas dzīvi un mācību un (3) komentāri. ==Budisma attīstībā nozīmīgākās sanāksmes== 1. padome (3 mēn. pēc Gautamas nāves). Tajā postulēja, ka viss, ko mācījis Gautama, ir absolūts, nemaināms un nepaplašināms. Tika sadalīta Budas mācība, un dažādas mūku grupas to iemācījās no galvas. 2. padome (aptuveni 100 gadus pēc Gautamas nāves). Tajā neapsprieda [[darma|darmu]], bet gan mūku uzvedības principus; vieni uzskatīja, ka otri pienācīgi nepilda budisma rituālus, bet otri – ka Buda nav paredzējis burtisku nosacījumu izpildi. Sākotnējās budistu skolas bieži strīdējās par doktrīnu, taču dalījās tikai tad, ja atšķīrās prakse. Šajā laikā sāka pierakstīt doktrīnu. 3. padome (III gs. pr. Kr.). To organizēja imperators [[Ašoka]], izveidojot oficiālu ortodoksiju, pēc tam to padarīja par savas impērijas oficiālo reliģiju. 4. padome (I gs.). To organizēja imperators [[Kaniška]], to saista ar mahājānas budisma parādīšanos. Teravādas budisms to neatzīst un dažkārt sauc par “ķecerīgo mūku padomi”. [[Image:Buda.jpg|left|thumb|Akmens statuja, kurā attēlots [[Buda]]]] ==Teravādas un mahājānas budisms== Pastāv divi budisma pamatvirzieni - [[teravādas budisms|teravādas]] un [[mahājānas budisms]]. Teravādas budisms tiek saukts par "Mazajiem ratiem" (hinajāna), bet mahājānas budisms - "Lielajiem ratiem". Teravādas budisms ir vecākais budisma virziens, tas ir konservatīvs un vienkāršs, savukārt mahājānas budismā ir sarežģītāki rituāli, raksti un nosacītu svēto ([[bodisatva|bodisatvu]]) sistēma. Dažkārt blakus min arī [[tantriskais budisms|tantrisko budismu]], kam daudz kas kopīgs ar mahājānas budismu, bet kas postulē, ka apskaidrību var sasniegt ļoti īsā – vienas dzīves vai pat tikai triju gadu – laikā. To praktizē, piemēram, Tibetā. Lielākā daļa budistu ir mahājānas budisma piekritēji, viņu mītnes zemes ir [[Nepāla]], [[Tibeta]], [[Vjetnama]], [[Ķīna]], [[Japāna]] un [[Koreja]]. Teravādas budisms ir vairāk izplatīts dienvidos - [[Šrilanka|Šrilankā]], [[Mjanma|Mjanmā]], [[Taizeme|Taizemē]], [[Laosa|Laosā]] un [[Kambodža|Kambodžā]]. Savā dzimtenē Indijā budisms ilgu laiku bija otršķirīga reliģija un tikai tagad piedzīvo atdzimšanu. Ķīnā un tās okupētajā Tibetā, kā arī Vjetnamā, Laosā un Kambodžā budisma pastāvēšana ir apdraudēta, savukārt rietumos budismam parādās arvien lielāks skaits piekritēju. ==Cēlais astoņposmu ceļš== Senākajā astoņposmu ceļa aprakstā teikts, ka tam ir trīs posmi. Visas trīs tā daļas - tikumība, meditācija un gudrība - ir jāievēro vienlaicīgi. ===Cēlā astoņposmu ceļa posmi=== * Pareiza ticība * Pareizi lēmumi * Pareiza valoda * Pareiza darbība * Pareizs dzīvesveids * Pareizi centieni * Pareiza domāšana * Pareiza apcere ==Četras cildenās patiesības== * Dzīve pasaulē nevar būt šķirta no ciešanām. * Ciešanas rodas no kaislībām un vēlmēm, kas cilvēku piesaista [[samsāra]]s ciklam. * Pārstāt vēlēties nozīmē pārstāt ciest. * No vēlmēm var atbrīvoties, sekojot Cēlajam astoņposmu ceļam, kuru ir atradis un parādījis Buda. [[Category:Budisms]] [[Category:Reliģija]] [[af:Boeddhisme]] [[als:Buddhismus]] [[ar:&#1576;&#1608;&#1584;&#1610;&#1577;]] [[bg:&#1041;&#1091;&#1076;&#1080;&#1079;&#1098;&#1084;]] [[bn:&#2476;&#2508;&#2470;&#2509;&#2471;&#2471;&#2480;&#2509;&#2478;]] [[br:Boudaegezh]] [[ca:Budisme]] [[cs:Buddhismus]] [[da:Buddhisme]] [[de:Buddhismus]] [[el:Βουδισμός]] [[en:Buddhism]] [[et:Budism]] [[es:Budismo]] [[eo:Budhismo]] [[fa:&#1576;&#1608;&#1583;&#1575;&#1711;&#1585;&#1575;&#1740;&#1740;]] [[fi:Buddhalaisuus]] [[fr:Bouddhisme]] [[he:&#1489;&#1493;&#1491;&#1492;&#1497;&#1494;&#1501;]] [[hr:Budizam]] [[ia:Buddhismo]] [[id:Buddha]] [[io:Buddhismo]] [[is:Búddismi]] [[it:Buddhismo]] [[ja:&#20175;&#25945;]] [[jbo:bu'ojda]] [[ko:&#48520;&#44368;]] [[li:Boeddhisme]] [[mn:&#1041;&#1091;&#1076;&#1076;&#1080;&#1079;&#1084;]] [[ms:Agama Buddha]] [[nds:Buddhismus]] [[nl:Boeddhisme]] [[no:Buddhisme]] [[pl:Buddyzm]] [[pt:Budismo]] [[ro:Budism]] [[ru:&#1041;&#1091;&#1076;&#1076;&#1080;&#1079;&#1084;]] [[simple:Buddhism]] [[sl:Budizem]] [[sr:&#1041;&#1091;&#1076;&#1080;&#1079;&#1072;&#1084;]] [[sv:Buddhism]] [[th:&#3614;&#3619;&#3632;&#3614;&#3640;&#3607;&#3608;&#3624;&#3634;&#3626;&#3609;&#3634;]] [[tpi:Budisim]] [[tr:Budizm]] [[vi:Phật giáo]]{{Link FA|vi}} [[uk:&#1041;&#1091;&#1076;&#1076;&#1080;&#1079;&#1084;]] [[zh:&#20315;&#25945;]] [[zh-min-nan:Hu&#781;t-k&#224;u]] 7225 52334 2006-06-29T06:34:02Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eu:Joule (unitatea)]] '''Džouls''' (simbols '''J''', arī saukts par '''ņūtonmetru''' vai '''vatsekundi''') ir [[darbs|darba]], [[enerģija|enerģijas]] un [[siltums|siltuma daudzuma]] mērvienība [[SI]]. Tā ir šādi nosaukta par godu fiziķim [[Džeimss Preskots Džouls|Džeimsam Preskotam Džoulam]] (1818-1889). 1 džouls ir darbs, ko 1 [[ņūtons|ņūtonu]] liels spēks veic 1 [[metrs|metru]] garā ceļa posmā. <math>1J=1N*m</math> {{stub}} [[Category:Fizika]] [[bg:Джаул]] [[ca:Joule]] [[cs:Joule]] [[da:Joule]] [[de:Joule]] [[en:Joule]] [[eo:Ĵulo]] [[es:Julio (unidad)]] [[eu:Joule (unitatea)]] [[fi:Joule]] [[fr:Joule]] [[gl:Joule (unidade)]] [[he:ג'ול]] [[hu:Joule]] [[id:Joule]] [[it:Joule]] [[ja:ジュール]] [[ko:줄]] [[lb:Joule]] [[ms:Joule]] [[nl:Joule]] [[nn:Joule]] [[no:Joule]] [[pl:Dżul]] [[pt:Joule]] [[ro:Joule]] [[ru:Джоуль]] [[simple:Joule]] [[sk:Joule]] [[sl:Joule]] [[sr:Џул]] [[sv:Joule]] [[th:จูล]] [[tr:Joule]] [[uk:Джоуль]] [[zh:焦耳]] 7226 46491 2006-05-21T06:48:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Mswati III]] '''Msvati III''' ([[svazu valoda|svazu]]: '''Mswati III''', īstais vārds '''Makhosetive''', dzimis 1968.g 19.aprīlī) ir [[Svazilenda]]s karalis, kas ieies vēsturē ar savu slaveno seksa aizliegumu, kura nolūks bija [[AIDS]] izplatības ierobežošana. 2001.gada 9.septembrī Msvati aizliedza nodarboties ar seksu sievietēm, kas vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Tiesa, arī viņš pats esot pārkāpis šo aizliegumu, par ko godīgi nomaksājis pašnoteiktu sodu: 1 govi (kas šajā valstī ir diezgan liela vērtība). 2005. gada 19.augustā Msvati šo aizliegumu atcēla, kas no sieviešu puses tika vētraini nosvinēts, tūkstošiem puskailām svazilendietēm izejot gājienā. [[Category:Svazilenda]] [[Category:Monarhi]] [[de:Mswati III.]] [[en:Mswati III of Swaziland]] [[es:Mswati III de Swazilandia]] [[et:Mswati III]] [[fi:Mswati III]] [[fr:Mswati III du Swaziland]] [[gl:Mswati III de Suacilandia]] [[id:Mswati III dari Swaziland]] [[ja:ムスワティ3世]] [[ko:음스와티 3세]] [[nl:Mswati III]] [[pl:Mswati III]] [[sr:Краљ Мсвати III]] [[sv:Mswati III]] [[zh:姆斯瓦蒂三世]] 7227 51448 2006-06-20T14:20:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Chasseur de mines]] [[Image:M-03 namejs.jpg|thumb|right|340px|Latvijas Jūra spēku mīnu meklētājs [[M-03 "Namejs"]]]] '''Mīnu meklētājs''' ir karakuģis, kas paredzēts ienaidnieka izvietoto [[jūras mīna|jūras mīnu]] meklēšanai un iznīcināšanai. Atšķirībā no [[mīnu traleris|mīnu traleriem]], kas paredzēti noteiktu apgabalu attīrīšanai no vienkāršāku mīnu laukiem, mīnu meklētāji ir piemērotāki atsevišķu, daudz sarežģītākas konstrukcijas mīnu atklāšanai un neitralizēšanai. Latvijas [[Jūras spēki|Jūras spēku]] bruņojumā šobrīd ir viens "Lindau" klases mīnu meklētājs - [[M-03 "Namejs"]]. [[2005]]. gada augustā tika noslēgts līgums starp Latvijas un [[Nīderlande|Nīderlandes]] Aizsardzības ministrijām, kas paredz piecu "Alkmaar" klases mīnu meklētāju iegādi par 57 miljoniem [[eiro]]. [[Category:Kuģu tipi]] [[de:Minenjagdboot]] [[en:Minehunter]] [[fr:Chasseur de mines]] [[nl:Mijnenjager]] [[pl:Niszczyciel min]] 7228 50639 2006-06-15T04:18:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Dragueur de mines]] '''Mīnu traleris''' ir karakuģis, kas paredzēts ienaidnieka izvietoto [[jūras mīna|jūras mīnu]] meklēšanai un iznīcināšanai. Atšķirībā no [[mīnu meklētājs (kuģis)|mīnu meklētājiem]], kas ir speciāli aprīkoti sarežģītu atsevišķu mīnu atklāšanai un iznīcināšanai, mīnu tralerus parasti lietu, lai attīrītu lielākus apgabalus no relatīvi vienkāršākas uzbūves mīnu laukiem. Latvijas [[Jūras spēki|Jūras spēku]] bruņojumā šobrīd ir divi "Kondor" klases mīnu traleri - [[M-01 "Viesturs"]] un [[M-02 "Imanta"]]. [[Category:Kuģu tipi]] [[de:Minensuchboot]] [[en:Minesweeper (ship)]] [[es:Dragaminas]] [[fr:Dragueur de mines]] [[he:שולת מוקשים]] [[it:Cacciamine]] [[ja:掃海艇]] [[nl:Mijnenveger (vaartuig)]] [[nn:Minesveipar]] [[pl:Trałowiec]] [[ru:Тральщик]] [[sh:Minolovac]] [[sl:Minolovec]] 7229 18565 2005-08-27T03:10:35Z Neonz 33 Latvijas Jūras spēku mīnu meklētājs M-03 "Namejs". Foto no virtualliepaja.lv. Ievietots šeit ar autora piekrišanu. Latvijas Jūras spēku mīnu meklētājs M-03 "Namejs". Foto no virtualliepaja.lv. Ievietots šeit ar autora piekrišanu. 7230 18567 2005-08-27T03:13:10Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Mīnu meklētājs (kuģis)]] #REDIRECT: [[Mīnu meklētājs (kuģis)]] 7231 18570 2005-08-27T03:41:01Z Neonz 33 [[Image:M-03 namejs.jpg|thumb|right|340px|Latvijas Jūra spēku mīnu meklētājs M-03 "Namejs"]] '''M-03 ''Namejs''''' ir Latvijas [[Jūras spēki|Jūras spēku]] [[Mīnu kuģu eskadra|Mīnu kuģu eskadras]] [[Lindau klases mīnu meklētāji|Lindau]] (tips 331) klases [[mīnu meklētājs (kuģis)|mīnu meklētājs]]. {{stub}} [[Category:Jūras spēku kuģi]] 7232 18571 2005-08-27T03:41:22Z Neonz 33 #REDIRECT: [[M-03 "Namejs"]] #REDIRECT: [[M-03 "Namejs"]] 7233 52618 2006-06-30T12:51:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Kadmiyum]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Kadmijs, Cd, 48</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>112,411 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>8650 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>594,22 K (321,07&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1040 K (767&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Kadmijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Cd un atomskaitli 48. Kadmijs ir samērā mīksts, toksisks [[metāls]]. Kadmija rūdas galvenokārt ir sastopamas, kā piemaisījumi [[cinks|cinka]] rūdām. Savienojumos kadmijam parasti ir vērtība +2. Kadmija sulfīdu(CdS) dažreiz lieto par dzelteno pigmentu. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ar:كادميوم]] [[ca:Cadmi]] [[cs:Kadmium]] [[da:Cadmium]] [[de:Cadmium]] [[el:Κάδμιο]] [[en:Cadmium]] [[eo:Kadmio]] [[es:Cadmio]] [[et:Kaadmium]] [[fi:Kadmium]] [[fr:Cadmium]] [[he:קדמיום]] [[hr:Kadmij]] [[hu:Kadmium]] [[io:Kadmio]] [[is:Kadmín]] [[it:Cadmio]] [[ja:カドミウム]] [[ko:카드뮴]] [[ku:Kadmiyûm]] [[la:Cadmium]] [[lt:Kadmis]] [[nl:Cadmium]] [[nn:Kadmium]] [[no:Kadmium]] [[oc:Cadmi]] [[pl:Kadm]] [[pt:Cádmio]] [[ru:Кадмий]] [[simple:Cadmium]] [[sl:Kadmij]] [[sr:Кадмијум]] [[sv:Kadmium]] [[th:แคดเมียม]] [[tr:Kadmiyum]] [[ug:كادمىي]] [[uk:Кадмій]] [[vi:Cadmi]] [[zh:镉]] 7234 51241 2006-06-19T07:12:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Gas noble]] '''Cēlgāzes''' ir [[Elementu periodiskā tabula|periodiskā tabula]] VIII-A grupas elementi. Šie ir ķīmiski visinertākie elementi un vai nu neveido savienojumus nemaz, vai arī to veidotie savienojumi ir nestabili. Cēlgāzes parasti ir sastopamas dabā brīvā veidā ([[gaiss|gaisa]] sastāvā). Cēlgāzem ir raksturīgi ļoti mazi starpatomu iedarbības spēki, tapēc tās ir [[gāze|gāzes]] ar ļoti zemu [[viršanas temperatūra|viršanas]] un [[kušanas temperatūra|kušanas temperatūru]]. Cēlgāzes ir: [[hēlijs]], [[neons]], [[argons]], [[kriptons]], [[ksenons]] un [[radons]]. Radons ir radioaktīvs. Cēlgāzēm ir pilnībā aizpildītas ''s'' un ''p'' orbitāles, tapēc tās ir ķīmiski inertas. Palielinoties [[atommasa|atommasai]], palielinās reaģētspēja (tapēc, ka tad ārējie [[elektrons|elektroni]] atrodas tālāk no kodola un ir piesaistīti ar mazākiem pievilkšanas spēkiem). Cēlgāzes tīrā veidā iegūst pārtvaicējot sašķidrinātu gaisu vai dabasgāzi. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Cēlgāzes|*]] [[ar:غاز نبيل]] [[ast:Gas noble]] [[bg:Благороден газ]] [[ca:Gas noble]] [[cs:Inertní plyn]] [[da:Ædelgas]] [[de:Edelgas]] [[en:Noble gas]] [[eo:Nobla gaso]] [[es:Gas noble]] [[et:Väärisgaasid]] [[fi:Jalokaasu]] [[fo:Tey Óvirknu Loftevnini]] [[fr:Gaz noble]] [[he:גז אציל]] [[hr:Plemeniti plinovi]] [[hu:Nemesgáz]] [[id:Gas mulia]] [[is:Eðallofttegund]] [[it:Gas nobili]] [[ja:第18族元素]] [[ko:비활성 기체]] [[lt:Inertinės dujos]] [[ms:Gas nadir]] [[nds:Eddelgas]] [[nl:Edelgas]] [[nn:Edelgass]] [[no:Edelgass]] [[pl:Gaz szlachetny]] [[pt:Gás nobre]] [[ru:Инертные газы]] [[simple:Noble gas]] [[sl:Žlahtni plin]] [[sr:Племенити гас]] [[sv:Ädelgas]] [[th:ก๊าซมีตระกูล]] [[tr:Soygaz]] [[vi:Khí hiếm]] [[zh:稀有气体]] 7235 52613 2006-06-30T12:44:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[bg:Категория:Благородни газове]], [[cs:Kategorie:Inertní plyny]], [[ko:분류:비활성 기체]] ''Sīkākus datus par cēlgāzēm var atrast rakstā [[cēlgāzes]].'' [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ar:تصنيف:غازات نبيلة]] [[bg:Категория:Благородни газове]] [[cs:Kategorie:Inertní plyny]] [[de:Kategorie:Edelgas]] [[en:Category:Noble gases]] [[fr:Catégorie:Gaz rare]] [[is:Flokkur:Eðalgös]] [[ko:분류:비활성 기체]] [[nl:Categorie:Edelgas]] [[nn:Kategori:Edelgassar]] [[ru:Категория:Благородные газы]] 7236 23823 2005-12-01T16:42:21Z YurikBot 213 robot Adding: os, se, sh, simple, vi, zh-min-nan [[Category:Eiropas valstis]] [[an:Category:Suezia]] [[ar:تصنيف:سويد]] [[ast:Categoría:Suecia]] [[be:Катэгорыя:Швэцыя]] [[bg:Категория:Швеция]] [[ca:Categoria:Suècia]] [[cs:Kategorie:Švédsko]] [[csb:Kategòrëjô:Szwedzkô]] [[da:Kategori:Sverige]] [[de:Kategorie:Schweden]] [[el:Κατηγορία:Σουηδία]] [[en:Category:Sweden]] [[eo:Kategorio:Svedio]] [[es:Categoría:Suecia]] [[et:Kategooria:Rootsi]] [[fi:Luokka:Ruotsi]] [[fo:Bólkur:Svøríki]] [[fr:Catégorie:Suède]] [[gl:Category:Suecia]] [[he:קטגוריה:שבדיה]] [[hr:Kategorija:Švedska]] [[hu:Kategória:Svédország]] [[id:Kategori:Swedia]] [[io:Category:Suedia]] [[is:Flokkur:Svíþjóð]] [[it:Categoria:Svezia]] [[ja:Category:スウェーデン]] [[ka:კატეგორია:შვეცია]] [[ko:분류:스웨덴]] [[la:Categoria:Suecia]] [[lb:Category:Schweden]] [[lt:Kategorija:Švedija]] [[na:Category:Sweden]] [[nds:Kategorie:Sweden]] [[nl:Categorie:Zweden]] [[nn:Kategori:Sverige]] [[no:Kategori:Sverige]] [[os:Категори:Швеци]] [[pl:Kategoria:Szwecja]] [[pt:Categoria:Suécia]] [[ro:Categorie:Suedia]] [[ru:Категория:Швеция]] [[sco:Category:Sweden]] [[se:Category:Ruoŧŧa]] [[sh:Category:Švedska]] [[simple:Category:Sweden]] [[sk:Kategória:Švédsko]] [[sl:Category:Švedska]] [[sr:Категорија:Шведска]] [[sv:Kategori:Sverige]] [[tr:Kategori:İsveç]] [[uk:Категорія:Швеція]] [[vi:Thể loại:Thụy Điển]] [[wa:Categoreye:Suwede]] [[zh:Category:瑞典]] [[zh-min-nan:Category:Sverige]] 7239 18682 2005-08-27T11:19:10Z Juzeris 23 pāradresācija [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] #REDIRECT [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] 7240 18683 2005-08-27T11:19:44Z Juzeris 23 pāradresācija [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] #REDIRECT [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] 7241 18684 2005-08-27T11:20:39Z Juzeris 23 pāradresācija [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] #REDIRECT [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] 7242 18686 2005-08-27T11:23:08Z Juzeris 23 kat. [[Category:Komponisti pēc tautības]] 7243 18704 2005-08-27T14:53:29Z Yyy 146 *[[Eikariots|Eikarioti]] - Visi daudzšūnu organismu un daļa vienšūnas organismu. *[[Prokariots|Prokarioti]] - Baktērijas un vēl daži organismi. ==Skatīt arī.== *[[Organismu klasifikācija]] {{stub}} [[Category:Bioloģija]] 7244 18708 2005-08-27T16:12:14Z Yyy 146 #REDIRECT [[FTP]] 7245 43431 2006-05-05T11:20:40Z 85.115.100.2 '''Operatīvā atmiņa''' (RAM) (''Random Access Memory'') ir datoru atmiņa, kurai procesors spēj piekļūt tieši, tas ir - izpildīt tur esošās programmas vai apstrādāt tur esošos datus. [[Procesors]] tieši spēj piekļūt tikai operatīvajai atmiņai un [[ROM|lasāmatmiņai]], tāpēc pirms apstrādes vai izpildes citu veidu atmiņu saturs vispirms jāielādē operatīvajā atmiņā. Operatīvajai atmiņai parasti raksturīga labāka ātrdarbība nekā diskiem, taču tās saturs pēc elektrības atslēgšanas izdziest. Dažreiz, attiecībā uz vecākām skaitļošanas sistēmām, lieto jēdzienu brīvpieejas atmiņa, kā pretstatu virknes pieejas atmiņai, jo tai ir iespējams piekļūt jebkādā secībā (virknes pieejas atmiņa būtu magnētiskā lenta, kur lai nolasītu datus, kas atrodas lentas otrā galā būtu vispirms jāpārtin visa lenta). Datoros lietotā operatīvā atmiņa pamatā ir veidota no silīcija mikroshēmām. Ir divi galvenie atmiņas veidi: *statiskā atmiņa (SRAM, static RAM)(informācija tiek saglabāta [[trigeris|trigeros]]), tai ir mazāka ietilpība, lielākas izmaksas, bet labāka ātrdarbība, to lieto par [[CPU cache|CPU kešu]] (''cache''). *dinamiskā atmiņa (DRAM, dynamic RAM)(informācija tiek saglabāta [[kondensators|kondensatorā]]), tai ir lielāka ietilpība, jo lai saglabātu vienu bitu informācijas pietiek ar vienu tranzistoru (SRAM vajadzēja 6), tapēc tai ir mazākas izmaksas, taču tā ir lēnāka un tajai ir nepieciešamas speciāla atmiņas atjaunošana (''refresh''). DRAM lieto kā galveno datora atmiņu. {{stub}} [[Category:Datoru aparatūra]] [[Category:Datoru arhitektūra]] [[ar:ذاكرة الوصول العشوائي]] [[bg:RAM]] [[ca:RAM (Informàtica)]] [[cs:RAM]] [[da:Ram]] [[de:Random Access Memory]] [[en:Random access memory]] [[es:Memoria RAM]] [[fi:Keskusmuisti]] [[fr:Mémoire vive]] [[gl:RAM]] [[he:זיכרון גישה אקראית]] [[hr:RAM]] [[hu:RAM]] [[id:Memori akses acak]] [[it:RAM]] [[ja:Random Access Memory]] [[ko:램]] [[la:RAM]] [[nl:Random Access Memory]] [[no:RAM]] [[pl:Pamięć o dostępie swobodnym]] [[pt:Memória RAM]] [[ru:RAM]] [[simple:Random access memory]] [[sl:Bralno pisalni pomnilnik]] [[sr:RAM]] [[sv:RAM]] [[th:แรม]] [[tr:RAM]] [[zh:随机存取记忆体]] 7246 37688 2006-03-31T01:29:58Z 84.189.77.4 interwiki de; sh '''Patruļkuģis''' ir neliels [[karakuģis]], kas tiek izmantots krasta apsardzes mērķiem. Tas var būt valsts [[kara flote|kara flotes]], [[krasta apsardze|krasta apsardzes]] vai pat [[policija|policijas]] spēku sastāvā. Tos izmanto robežapsardzības mērķiem, lai cīnītos pret nelegālajiem imigrantiem, kontrabandu, u.c. Tāpat tos mēdz izmantot glābšanas operācijās. Patruļkuģi parasti ir aptuveni 30 metru gari un to bruņojumā parasti ir viens lielgabals, kas var tikt papildināts ar vairākiem ložmetējiem. Parasti tos darbina dīzeļmotors, lai gan ir arī patruļkuģi, kurus darbina gāzes turbīnas. Latvijas [[Jūras spēki|Jūras spēku]] [[Patruļkuģu eskadra|Patruļkuģu eskadras]] sastāvā ir četri patruļkuģi. [[Category:Kuģu tipi]] [[de:Patrouillenboot]] [[en:Patrol boat]] [[it:Vedetta (nave)]] [[ja:巡視船]] [[sh:Patrolni čamac]] [[sr:Патролни чамац]] 7247 18718 2005-08-27T21:31:36Z Neonz 33 [[de:Kategorie:Schiffstyp]] [[en:Category:Ship types]] [[fr:Catégorie:Bateau]] [[it:Categoria:Tipi di navi]] [[nl:Categorie:Scheepstype]] [[no:Kategori:Båttyper]] [[pt:Categoria:Classes de navios]] [[ru:Категория:Типы судов и кораблей]] [[sv:Kategori:Fartyg]] [[Category:Ūdens transports]] 7248 52793 2006-07-01T09:26:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Kategorie:Vodní doprava]], [[pl:Kategoria:Żegluga]], [[sv:Kategori:Sjöfart]] [[Category:Transports]] [[ca:Categoria:Transport aquàtic]] [[cs:Kategorie:Vodní doprava]] [[da:Kategori:Søfart]] [[de:Kategorie:Schifffahrt]] [[en:Category:Water transport]] [[fr:Catégorie:Transport maritime]] [[ja:Category:水運]] [[ko:분류:해상 교통]] [[nl:Categorie:Scheepvaart]] [[no:Kategori:Sjøfart]] [[pl:Kategoria:Żegluga]] [[ru:Категория:Водный транспорт]] [[sv:Kategori:Sjöfart]] [[zh:Category:水路運輸]] 7249 23795 2005-12-01T13:47:12Z YurikBot 213 robot Adding: eu, hr, io, ja, ko, os, sk, zh {{catmore}} [[Category:Tehnika]] [[be:Катэгорыя:Транспарт]] [[bg:Категория:Транспорт]] [[ca:Categoria:Transport]] [[cs:Kategorie:Doprava]] [[da:Kategori:Transport]] [[de:Kategorie:Transport & Verkehr]] [[en:Category:Transportation]] [[es:Categoría:Transporte]] [[et:Kategooria:Transport]] [[eu:Category:Garraioak]] [[fi:Luokka:Liikenne]] [[fr:Catégorie:Transport]] [[ga:Rang:Iompar]] [[hr:Kategorija:Promet]] [[hu:Kategória:Közlekedés]] [[id:Kategori:Transportasi]] [[io:Category:Transporto e cirkulo]] [[it:Categoria:Trasporto]] [[ja:Category:交通]] [[ko:분류:교통]] [[lb:Category:Transport]] [[nl:Categorie:Vervoer]] [[nn:Kategori:Transport]] [[no:Kategori:Transport]] [[os:Категори:Транспорт]] [[pl:Kategoria:Transport]] [[pt:Categoria:Meios de transporte]] [[ro:Categorie:Transport]] [[ru:Категория:Транспорт]] [[sk:Kategória:Doprava]] [[sl:Category:Promet]] [[sv:Kategori:Transportväsen]] [[th:Category:การขนส่ง]] [[tl:Category:Transportasyon]] [[uk:Категорія:Транспорт]] [[zh:Category:交通]] [[zh-min-nan:Category:Kau-thong]] 7250 19526 2005-09-11T11:34:05Z Juzeris 23 samazināju attēlu, jo tas tiek attēlots izkropļots, ja lielāks par oriģinālo izmēru '''Jūras spēki''' ir Latvijas [[Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] [[kara flote]]. [[Image:JS gerbonis.gif|thumb|131px|Latvijas Jūras spēku ģērbonis]] Pildot Nacionālo Bruņoto spēku likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki: * nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību; * veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu; * nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību; * koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā; * meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina; * Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā. {{stub}} == Vēsture == === Pirmās Republikas Kara flote (1919 - 1940) === Par Latvijas Kara flotes dibināšanas datumu uzskata [[1919]]. gada [[10. augusts|10. augustu]], kad pie [[Latvijas armija|Latvijas armijas]] Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa. Tā kā jaunajai Latvijas valstij savu karakuģu nebija, [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] (1918 - 1920) laikā karadarbībā tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi. [[1921]]. gada [[12. jūnijs|12. jūnijā]] ūdenī tika nolaists pirmais jaunās kara flotes kuģis "Virsaitis", kas vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas. Latvijas Kara flote tika likvidēta [[1940]]. gadā pēc [[PSRS]] okupācijas. Liela daļa kuģu, kā arī modernās zemūdenes tika iznīcinātas, bet pārējie kuģi tika nogremdēti [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnoties zem PSRS karoga. === Otrās Republikas Jūras spēki (pēc 1991) === Latvijas Jūras spēkus sāka veidot [[1991]]. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1991. gada [[11. aprīlis|11. aprīlī]] notika svinīga karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš [[1992]]. gada [[20. maijs|20. maija]] panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi. Turpmākajos gados to skaits pakāpeniski palielinās. [[1995]]. gada [[11. aprīlis|11. aprīlī]] svinīgos apstākļos Jūras spēki atguva brīnumainā kārtā saglabājušos Pirmās Republikas Kara flotes karogu. [[1998]]. gadā tika izveidota apvienota [[Igaunija|Igaunijas]], [[Latvija|Latvijas]] un [[Lietuva|Lietuvas]] karakuģu vienība [[BALTRON]]. == Struktūra == Latvijas Jūras spēkus ietilpst šādas karakuģu vienības: * [[Mīnu kuģu eskadra]] ** [[Mīnu kuģu divizions]] ** [[MKE ūdenslīdēju komanda]] ** [[Mīnu kuģu eskadras Apgādes kuģi|Apgādes kuģi]] * [[Patruļkuģu eskadra]] ** [[1.Patruļkuģu divizions]] ** [[2.Patruļkuģu divizions]] == Bruņojums == === [[Mīnu traleris|Mīnu traleri]] === Latvijas Jūras spēku sastāvā ir divi [[Kondor klases mīnu traleri|Kondor]] klases mīnu traleri - [[M-01 "Viesturs"]] un [[M-02 "Imanta"]]. === [[Mīnu meklētājs (kuģis)|Mīnu meklētāji]] === Šobrīd Jūras spēku sastāvā ir viens [[Lindau klases mīnu meklētāji|Lindau]] klases mīnu meklētājs - [[M-03 "Namejs"]]. [[2005]]. gada augustā tika parakstīts līgums par piecu [[Alkmaar klases mīnu meklētāji|Alkmaar]] klases mīnu meklētāju iegādi no [[Nīderlande|Nīderlandes]]. === [[Patruļkuģis|Patruļkuģi]] === Jūras spēku Patruļkuģu eskadras sastāvā šobrīd ir četri patruļkuģi. === Citi kuģi === Patruļkuģu eskadras sastāvā bez patruļkuģiem ietilpst arī 8 krasta apsardzes kuģi un kuteri, kā arī viens hidrogrāfijas kuģis. == Ārējās saites == * [http://www.navy.mil.lv Latvijas Jūras spēku oficiālā tīmekļa vietne] {{Nacionālie bruņotie spēki}} [[Category:Latvijas Jūras spēki]] [[Category:Kara flotes]] 7251 18726 2005-08-27T22:03:59Z Neonz 33 Latvijas Jūras spēku ģērbonis Latvijas Jūras spēku ģērbonis 7252 19523 2005-09-11T11:25:27Z Juzeris 23 pareizrakstība <br clear="all" /> {| class="toccolours" style="margin: 0 2em 0 2em;" align="center" ! align="center" style="background:#ccccff" width="100%" | <div style="float:left;width:50px;">&nbsp;</div> [[Nacionālie bruņotie spēki]] || [[Image:Latvia_flag_large.png|50px|Latvijas karogs]] |- | align="center" colspan="2" | [[Image:Gaisa speku karogs averss.jpg|50px|Gaisa spēku karoga averss]] [[Gaisa spēki]] | [[Image:Kara kuga karogs.gif|50px|Jūras spēku Kara kuģa karogs]] [[Jūras spēki]] | [[Sauszemes spēki]] |} 7253 18732 2005-08-27T22:21:27Z Neonz 33 Latvijas Jūras spēku kara kuģa karogs Latvijas Jūras spēku kara kuģa karogs 7254 18734 2005-08-27T22:25:53Z Neonz 33 Latvijas Gaisa spēku karoga aversa puse Latvijas Gaisa spēku karoga aversa puse 7255 49924 2006-06-10T19:27:16Z Neonz 33 '''Gaisa spēki''' ir [[Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] struktūrvienība, kas: [[Image:S4020306.JPG|thumb|150px|Latvijas Gaisa spēku meklēšanas un glābšanas helikopters [[Mi-8]] (Rūdolfa Petrova fotogrāfija)]] * Nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību; * Nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību; * Piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā, kā arī cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos; * Veic gaisa transporta uzdevumus; * Sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās. {{stub}} [[Image:S4020318.JPG|thumb|200px|Latvijas Gaisa spēku meklēšanas un glābšanas helikopters [[Mi-8]] (Rūdolfa Petrova fotogrāfija)]] == Ārējās saites == * [http://www.af.mil.lv Latvijas Nacionālo Bruņoto Gaisa spēku oficiālā tīmekļa vietne] {{Nacionālie bruņotie spēki}} [[Category:Gaisa spēki]] 7256 18740 2005-08-28T05:55:53Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[RAM]] 7257 18741 2005-08-28T05:58:28Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Telefons]] 7261 18753 2005-08-29T06:03:34Z Neonz 33 Johans Sebastians Bahs. No angļu vikipēdijas. Johans Sebastians Bahs. No angļu vikipēdijas. 7262 18755 2005-08-29T06:07:19Z Neonz 33 Ludvigs van Bēthovens. No angļu Vikipēdijas. Ludvigs van Bēthovens. No angļu Vikipēdijas. 7263 18757 2005-08-29T06:12:37Z Neonz 33 Rihards Vāgners. No angļu Vikipēdijas. Rihards Vāgners. No angļu Vikipēdijas. 7265 49672 2006-06-09T15:00:53Z Redagavimas 634 iw [[Category:Eiropas galvaspilsētas]] [[Category:Latvijas pilsētas]] [[Category:Ostas pilsētas]] [[pl:Kategoria:Ryga]] [[en:Category:Riga]] 7266 52402 2006-06-29T11:49:18Z YurikBot 213 robot Adding: ar, cs, da, fiu-vro, ko, sq, vi, zh [[Category:Galvaspilsētas]] [[Category:Eiropa]] [[ar:تصنيف:عواصم أوروبا]] [[be:Катэгорыя:Сталіцы Эўропы]] [[cs:Kategorie:Hlavní města Evropy]] [[da:Kategori:Hovedstæder i Europa]] [[de:Kategorie:Hauptstadt in Europa]] [[en:Category:Capitals in Europe]] [[eo:Kategorio:Ĉefurboj de Eŭropo]] [[fiu-vro:Category:Õuruupa pääliinaq]] [[ka:კატეგორია:ევროპის დედაქალაქები]] [[ko:분류:유럽 안의 수도]] [[mo:Category:Капитале еуропене]] [[nn:Kategori:Hovudstader i Europa]] [[no:Kategori:Hovedsteder i Europa]] [[pl:Kategoria:Stolice państw Europy]] [[pt:Categoria:Capitais da Europa]] [[ro:Categorie:Capitale europene]] [[sq:Category:Kryeqytetet e Evropës]] [[sv:Kategori:Europas huvudstäder]] [[uk:Категорія:Столиці Європи]] [[vi:Thể loại:Thủ đô châu Âu]] [[zh:Category:歐洲首都]] 7267 42023 2006-04-28T04:21:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[tl:Roald Amundsen]] [[Image:Roalds Amundsens.jpg|thumb|Roalds Amundsens]] '''Roalds Amundsens''' (dzimis [[1872]]. gada [[16. jūlijs|16. jūlijā]], miris [[1928]]. gada [[18. jūnijs|18. jūnijā]]) bija [[norvēģi|norvēģu]] polārpētnieks. Viņš vadīja [[Antarktīda|Antarktīdas]] ekspedīciju ([[1910]]-[[1912]]), kas bija pirmā cilvēku ekspedīcija, kas sasniegusi [[Dienvidpols|Dienvidpolu]]. {{stub}} [[Category:Polārpētnieki]] [[ast:Roald Amundsen]] [[bs:Roald Amundsen]] [[ca:Roald Amundsen]] [[cs:Roald Amundsen]] [[cy:Roald Amundsen]] [[da:Roald Amundsen]] [[de:Roald Amundsen]] [[el:Ρόαλντ Αμούνδσεν]] [[en:Roald Amundsen]] [[eo:Roald Amundsen]] [[es:Roald Amundsen]] [[et:Roald Amundsen]] [[eu:Roald Amundsen]] [[fi:Roald Amundsen]] [[fr:Roald Amundsen]] [[fy:Roald Amundsen]] [[gl:Roald Amundsen]] [[he:רואלד אמונדסן]] [[hr:Roald Amundsen]] [[hu:Roald Amundsen]] [[id:Roald Amundsen]] [[is:Roald Amundsen]] [[it:Roald Amundsen]] [[ja:ロアルド・アムンゼン]] [[jv:Roald Amundsen]] [[ko:로알 아문센]] [[la:Rodoaldus Amundsen]] [[li:Roald Amundsen]] [[lt:Roaldas Amundsenas]] [[nah:Roald Amundsen]] [[nl:Roald Amundsen]] [[nn:Roald Amundsen]] [[no:Roald Amundsen]] [[os:Амундсен, Руал]] [[pl:Roald Amundsen]] [[pt:Roald Amundsen]] [[ro:Roald Amundsen]] [[ru:Амундсен, Руаль]] [[scn:Roald Amundsen]] [[sco:Roald Amundsen]] [[sh:Roald Amundsen]] [[simple:Roald Amundsen]] [[sk:Roald Amundsen]] [[sl:Roald Amundsen]] [[sr:Роалд Амундсен]] [[sv:Roald Amundsen]] [[th:โรอัลด์ อะมุนด์เซน]] [[tl:Roald Amundsen]] [[tr:Roald Amundsen]] [[uk:Амундсен Руал]] [[wa:Roald Amundsen]] [[zh:罗尔德·亚孟森]] 7268 18764 2005-08-29T06:26:42Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Roalds Amundsens]] #REDIRECT: [[Roalds Amundsens]] 7269 18765 2005-08-29T06:28:34Z Neonz 33 Roalda Amundsena fotogrāfija no kāda 1912. gada žurnāla. Ņemta no angļu Vikipēdijas. Roalda Amundsena fotogrāfija no kāda 1912. gada žurnāla. Ņemta no angļu Vikipēdijas. 7274 50979 2006-06-18T11:32:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:Stuttgart]] '''Štutgarte''' ([[vācu valoda|vācu]]: ''Stuttgart'') ir pilsēta [[Vācija|Vācijas]] dienvidos, [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] federālās zemes galvaspilsēta. Filosofa [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Georga Hēgeļa]], rakstnieka [[Vilhelms Haufs|Vilhelma Haufa]] un Vācijas bijušā prezidenta [[Rihards Vaiczekers|Riharda Vaiczekera]] dzimtā pilsēta. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Stuttgart'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Karte Stuttgart in Deutschland.png|187px|]] | align=center | [[Image:L 2 stuttgartwappen.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 591 687 |- | Dibināta | ap 950.g |- | Citi nosaukumi | '''Stoccarda''' ([[itālieši|itāliešu]]) |- | Federālā zeme | [[Bādene-Virtemberga]] |- | Mājaslapa | [http://www.stuttgart.de/ www.stuttgart.de] |} {{commons|Stuttgart}} Pilsēta, kurā 1885.gadā [[Gotlībs Daimlers]] radīja pasaules pirmo [[automašīna|automašīnu]]. Arī mūsdienās liels autobūves centrs. Šeit atrodas ''[[DaimlerChrysler]]'' un ''[[Porsche]]'' galvenie biroji. Štutgarte ir arī ''[[Robert Bosch GmbH]]'' mītnes vieta. Pilsētas ekonomikas vēsture ir saistīta ar leģendārajiem vācu rūpniekiem [[Gotlībs Daimlers|Gotlību Daimleru]], [[Roberts Maibahs|Robertu Maibahu]], [[Roberts Bošs|Robertu Bošu]] un [[Ferdinands Porše|Ferdinandu Porši]]. Štutgartē atrodas [[Eiropa|Eiropas]] un [[Āfrika|Āfrikas]] [[ASV]] militāro spēku štābs ([[EUCOM]]). [[Image:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|thumb|250px|left|''Schloßplatz'', Štutgarte]] ====Īsa vēsture==== Pilsētas nosaukums cēlis no vārda ''Stutengarten'' - ''zirgu ferma''. Štutgarti ap 950.gadu nodibina [[Švābija|Švābijas]] hercogs [[Liudolfs]], un izmantoja par zirgaudzētavu. Ap 1300.gadu Štutgarte kļūst par [[Virtemberga|Virtembergas]] [[grāfiste|grāfistes]] centru, bet no 1496.gada - Virtembergas [[hercogiste|hercogistes]] galvaspilsētu. Kad [[Napoleons]] likvidē [[Svētā Romas impērija|Svēto Romas impēriju]], Štutgarte kļūst par Virtembergas karalistes galvaspilsētu. [[1848.gada revolūcija Vācijā|1848.gada revolūcijas]] laikā Štutgartē patvērās atlaistā [[Frankfurtes parlaments|Frankfurtes parlamenta]] deputātu radikālā daļa. 1871.gadā Virtembergas autonomā karaliste iekļāvās Vācijas impērijā. 1920.gadā, [[Kapa pučs|Kapa puča]] laikā, Štutgartē darbojās [[Veimāras republika|Veimāras republikas]] valdība. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā pilsētas centrs tika gandrīz pilnīgi nopostīts Sabiedroto uzlidojumos. 1945.gadā Sabiedroto okupācijas administrācija izveidoja apvienoto Bādenes-Virtembergas federālo zemi, kuras galvaspilsēta - Štutgerte, tika izraudzīta [[referendums|referendumā]]. 1946.gadā [[ASV]] [[ASV Valsts sekretārs|Valsts sekretārs]] [[Džeimss F.Bairns]] runā Štutgartes valsts operā deklarēja [[Maršala plāns|Māršala plāna]] koncepciju. 1977.gadā Štutgartē notika [[RAF]] prāva. kas noveda pie t.s. [[Vācu Rudens]] notikumiem. ====Galerija==== <gallery> Image:Stuttgart Schlossplatz.jpg|Štutgartes Jaunā pils Image:Stuttgart-Rathaus.jpg|Štutgartes rātsnams Image:Kunstmuseum-stuttgart-2004.jpg|Štutgartes Mākslas muzejs Image:Württembergisches Staatstheater II.JPG|Virtembergas Valsts opera Image:Mercedes-Benz.png|''Mercedes-Benz'' radies Štutgartē Image:Porsche logo.png|''Porsche'' radies Štutgartē Image:Bosch.gif|''Bosch'' radies Štutgartē </gallery> [[Category:Vācijas pilsētas|Sztutgarte]] [[af:Stuttgart]] [[als:Stuttgart]] [[ar:شتوتغارت]] [[bg:Щутгарт]] [[bs:Stuttgart]] [[ca:Stuttgart]] [[cs:Stuttgart]] [[da:Stuttgart]] [[de:Stuttgart]] [[el:Στουτγκάρδη]] [[en:Stuttgart]] [[eo:Stutgarto]] [[es:Stuttgart]] [[et:Stuttgart]] [[eu:Stuttgart]] [[fa:اشتوتگارت]] [[fi:Stuttgart]] [[fr:Stuttgart]] [[he:שטוטגרט]] [[hr:Stuttgart]] [[hu:Stuttgart]] [[id:Stuttgart]] [[it:Stoccarda]] [[ja:シュトゥットガルト]] [[ka:შტუტგარტი]] [[ko:슈투트가르트]] [[ku:Stuttgart]] [[la:Stuttgartum]] [[lt:Štutgartas]] [[mk:Штутгарт]] [[nl:Stuttgart]] [[no:Stuttgart]] [[pl:Stuttgart]] [[pt:Stuttgart]] [[ro:Stuttgart]] [[ru:Штутгарт]] [[sh:Stuttgart]] [[simple:Stuttgart]] [[sl:Stuttgart]] [[sv:Stuttgart]] [[th:สตุตการ์ต]] [[tr:Stuttgart]] [[vi:Stuttgart]] [[zh:斯图加特]] 7275 18791 2005-08-29T19:36:09Z Juzeris 23 pāradresācija #redirect [[Minhene]] 7276 52858 2006-07-01T14:45:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[pdc:München]] Modifying: [[tl:Lungsod ng München]] '''Minhene''' ([[vācu valoda|vācu]] - '''München''') - pilsēta [[Vācija|Vācijas]] dienvidos, pie [[Izāra|Izāras]] upes. Pēc iedzīvotāju skaita trešā (aiz [[Berlīne|Berlīnes]] un [[Hamburga|Hamburgas]]) pilsēta [[Vācija|Vācijā]]. [[Bavārija|Bavārijas]] galvaspilsēta. Ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''München'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Karte muenchen in deutschland.png|187px|]] | align=center | [[Image:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 246 133 |- | Dibināta | 1158.g |- | Citi nosaukumi | '''Munich''' ([[angļu valoda|angļu]] un [[franču valoda|franču]])<br>'''Mnichov''' ([[čehu valoda|čehu]])<br>'''Monachium''' ([[latīņu valoda|latīņu]] un [[poļu valoda|poļu]])<br>'''Monaco di Baviera''' ([[itāliešu valoda|itāliešu]]) |- | Federālā zeme | [[Bavārija]] |- | Mājaslapa | [http://www.muenchen.de/ www.muenchen.de] |} {{commons|München}} ==== Īsa vēsture ==== [[Image:Munich skyline.jpg|thumb|250px|left|Minhene: ''Frauenkirche'' un Rātsnama tornis]] Pilsētu 1158.gadā dibināja [[Saksija|Saksijas]] hercogs [[Heinrihs Lauva]]. Pēc pusgadsimta tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1180.gadā Bavāriju līdz ar Minheni iegūst [[Otto I fon Vittelsbahs]]. [[Vittelsbahi]] valda Bavārijā līdz 1918.gadam. 1255.gadā Minhene kļūst par [[Augšbavārija|Augšbavārijas]] galvaspilsētu. 1632.gadā, [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā, Minheni ieņem [[zviedri]], bet 1705.gadā - [[Habsburgi]]. 1759.gadā Minhenē tiek nodibināta Bavārijas Zinātņu Akadēmija. 1806.gadā Minhene kļūst par [[Bavārijas karaliste]]s galvaspilsētu, bet divdesmit gadus vēlāk uz Minheni pārceļ Landshūtas universitāti. Bavārijas karaļi [[Ludvigs I]] un [[Miksimiliāns II]] būtiski pārbūvē pilsētu. Pēc [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] Minhenē īsu laiku eksistē [[komunisti|komunistu]] vadīta [[Bavārijas Padomju Republika]] (''Münchner Räterepublik''). Par spīti tam, starp pasaules kariem Minhene pamazām kļūst par [[nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] atbalsta centru. 1923.gadā [[Ādolfs Hitlers]], kopā ar atbalstītājiem noorganizē t.s. [[Alus pučs|Alus puču]], neveiksmīgi mēģinot gāzt [[Veimāras republika|Veimāras republiku]]. Minhenē atradās [[NSDAP]] galvenā mītne. 1938.gadā pilsētā tika noslēgtas [[Minhenes vienošanās]] par [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]] sadalīšanu. Pilsēta smagi cieta [[2.pasaules karš|2.pasaules kara laikā]], tomēr tika atjaunota, saglabājot ielu tīklu un pilsētas raksturu. 1972.gadā Minhenē tika rīkotas vasaras [[Olimpiskās spēles]], kuru laikā [[palestīnieši|palestīniešu]] [[terorisms|teroristi]] no organizācijas [[Melnais Septembris]] sagrāba par ķīlniekiem [[Izraēla|Izraēlas]] sportistus, kuri tika nogalināti. ==== Ekonomika ==== Viens no Vācijas ekonomikas centriem. Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām: *[[Allianz AG]] - lielākā Vācijā un viena no lielākajām pasaulē finanšu kompānija. *[[BMW]] - viens no pasaules vadošajiem auto un moto ražošanas uzņēmumiem. *[[HypoVereinsbank]] - liela banka, [[Latvija|Latvijā]] kā [[HVB banka]]. *[[MAN]] - kravas auto u.c. iekārtu ražošana. *[[Münchener Rück]] - pasaules lielākā [[pārapdrošināšana|pārapdrošināšanas]] kompānija. *[[Siemens]] - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija. Minhene ir pasaulslavens [[alus]] darīšanas centrs. Lielākās alus darītavas ir [[Löwenbräu]], [[Augustiner]], [[Paulaner]]. ==== Kultūra ==== Minhenē ir vairāki ievērojami muzeji: *Vecā Pinakotēka ([[Rubenss]], [[Rafaels]], [[Ticiāns]], [[Tintoretto]], [[Rembrants]], [[Albrehts Dīrers]] utt.) *Jaunā Pinakotēka *Modernā Pinakotēka ([[Kandinskis]], [[Klē]], [[Pikaso]], [[Dalī]], [[Magrits]], [[Varhols]] utt.) *[[Zilais Jātnieks|Zilā Jātnieka]] nams. *Vācu muzejs Minhenē ir [[Gētes institūts|Gētes instutūta]] galvenā mītne. Viena no Minhenes tradīcijām ir ikgadējie alus svētki (kops 1810.gada) - ''Oktoberfest'', kuri katru gadu notiek septembra beigās, oktobra sākumā un kurus apmeklē ap 6 miljonu cilvēku no visas pasaules. ==== Cilvēki ==== Minhenē dzimuši: *[[Ludvigs II]] - Bavārijas karalis. *[[Sisī]] - [[Austroungārija]]s ķēniņiene. *[[Rihards Štrauss]] - komponists. *[[Karls Haushofers]] - [[ģeopolitika|ģeopolitiķis]]. *[[Makss Šēlers]] - filozofs. *[[Francs Marks]] - gleznotājs. *[[Lions Feihtvangers]] - rakstnieks. *[[Ernsts Rems]] - [[SA]] vadītājs. *[[Karls Orfs]] - komponists. *[[Heinrihs Millers]] - [[gestapo]] vadītājs. *[[Heinrihs Himlers]] - [[SS]] vadītājs. *[[Karls Hartmans]] - komponists. *[[Klauss Manns]] - rakstnieks. *[[Eva Brauna]] - [[Hitlers|Hitlera]] sieva. *[[Francs Jozefs Štrauss]] - politiķis. *[[Verners Hercogs]] - filmu režisors. *[[Andreass Bāders]] - [[RAF]] terorists. *[[Francs Bekenbauers]] - futbolists. [[Category:Vācijas pilsētas]] [[af:München]] [[ar:ميونخ]] [[ast:Munich]] [[bg:Мюнхен]] [[bs:Minhen (grad)]] [[ca:Munic]] [[cs:Mnichov]] [[da:München]] [[de:München]] [[el:Μόναχο]] [[en:Munich]] [[eo:Munkeno]] [[es:Múnich]] [[et:München]] [[eu:Munich]] [[fa:مونیخ]] [[fi:München]] [[fr:Munich]] [[gl:Múnic - München]] [[he:מינכן]] [[hr:München]] [[hu:München]] [[id:München]] [[it:Monaco di Baviera]] [[ja:ミュンヘン]] [[ka:მიუნხენი]] [[ko:뮌헨]] [[ku:München]] [[la:Monacum]] [[lt:Miunchenas]] [[mk:Минхен]] [[nap:Monaco 'e Baviera]] [[nds:München]] [[nl:München]] [[nn:München]] [[no:München]] [[pdc:München]] [[pl:Monachium]] [[pt:Munique]] [[ro:München]] [[ru:Мюнхен]] [[sh:Minhen]] [[simple:Munich]] [[sk:Mníchov]] [[sl:München]] [[sr:Минхен]] [[sv:München]] [[ta:மியூனிக்]] [[th:มิวนิก]] [[tl:Lungsod ng München]] [[tr:Münih]] [[ug:ميۇنخېن]] [[uk:Мюнхен]] [[vi:München]] [[zh:慕尼黑]] 7277 18790 2005-08-29T19:36:07Z Juzeris 23 Stuttgart pārdēvēju par Štutgarte: latviski #redirect [[Štutgarte]] 7278 18797 2005-08-29T20:16:29Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Vācijas Nacionāldemokrātiskā Partija]] #REDIRECT: [[Vācijas Nacionāldemokrātiskā Partija]] 7279 18798 2005-08-29T20:17:28Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Vācijas Nacionāldemokrātiskā Partija]] #REDIRECT: [[Vācijas Nacionāldemokrātiskā Partija]] 7280 40461 2006-04-15T09:04:56Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:New Force]] [[Image:Forza Nuova.png|right]] '''Forza Nuova''' ([[Itaļu valoda|itāliski]] - '''Jaunais spēks''') ir [[neofašisms|neofašistu]] politiska partija [[Itālija|Itālijā]], [[Eiropas Nacionālā Fronte|Eiropas Nacionālās Frontes]] dalīborganizācija, ko [[1997]]. gadā izveidoja [[Roberto Fiore]] un [[Masimo Morsello]]. Kustība ir [[Jūlijs Evola|Jūlija Evolas]] ideju sekotāja. Tā ietilpst [[Alternativa Sociale]] koalīcijā, kurā tā, iespējams, ir visektrēmiskākā no visām organizācijām. {{stub}} [[Category:Itālijas politika]] [[de:Forza Nuova]] [[en:New Force]] [[it:Forza Nuova]] [[nl:Forza Nuova]] 7281 18800 2005-08-29T20:25:15Z Neonz 33 Itālijas partijas "Forza Nuova" logotips. Itālijas partijas "Forza Nuova" logotips. 7283 44142 2006-05-10T08:24:53Z Feens 37 '''Johans Gotlībs Fihte''' (''Johann Gottlieb Fichte'', 1762-1814) bija vācu klasiskās [[filozofija|filozofijas ]] pārstāvis, viens no vācu [[ideālisms|ideālisma]] aizsācējiem un [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] sekotājs. Fihtes filozofija balstīta uz Kanta [[transcendentālais ideālisms|transcendentālā ideālisma]] mācību, un Fihtes filozofiju savukārt tālāk attīstīja [[Frīdrihs Vilhelms Jozefs fon Šellings|Šellings]] un [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Hēgelis]]. Šie četri vācu filozofi ataino to garīgās dzīves ievirzi, kas valdīja [[Vācija|Vācijā]] no XVIII gs. beigām līdz XIX gs. 30-tajiem gadiem. ==Nozīmīgākie darbi== [[Image:Johann Gottlieb Fichte.jpg|thumb|Johans Gotlībs Fihte]] *''Grundlage der gesamten Wissenschaftslehre'' (Zinātņu mācība) (1794/95,1802) *''Ueber den Begriff der Wissenschaftslehre'' (Par zinātnieka misiju) (1794) *''Grundlage des Naturrechts'' (Dabisko tiesību pamati) (1796) *''System der Sittenlehre'' (Tikumu mācības sistēma) (1798) *''Die Bestimmung des Menschen'' ([[Cilvēka sūtība]]) (1800) *''Die Anweisung zum seligen Leben, oder auch die Religionslehre'' (Ceļš uz laimīgu dzīvi) (1806) Darbs „Cilvēka sūtība” tiek uzskatīts par labāko ievadu Fihtes filozofijā. Šis darbs sastāv no 3 grāmatām. Pirmajā grāmatā „Šaubas” Fihte norāda, ka izmantot citu zināšanas un padarīt tās par savām neko nedod, viss svešais ir jāatmet un pašam viss jāizpēta. Otrajā grāmatā „Zināšana” notiek dialogs starp Es un Garu, kas palīdz saprast, kas ir kas, kā rodas priekšmeti, lietas, vai tie vispār pastāv, ka tie ir tikai attēls mūsos pašos un arī īpašības tiem piedēvējam mēs paši. Trešajā grāmatā „Ticība” viņš pārdomās atklāj, ka „tieši ticība ir tā, kas apstiprina zināšanas un paceļ skaidrības un pārliecības līmenī to, kas bez tās būtu vienīgi maldi. Tā nav zināšanas, bet gribas lēmums piešķirt zināšanām īstu nozīmi”. ==Filozofiskās idejas== Visbiežāk Fihte par centrālo atzīst darbības principu. Darbība ietver sevī gan darbošanos, gan rezultātu; tie nav atdalīti viens no otra ne laika, ne cēloņsakarības ziņā – tie ir komplekss veselums, kas izpaužas kā produktīva darbība. Darbība, kas ir nejauša, nederīga, kurai labāk būtu bijis nenotikt, arī ir produktīva, jo tā kaut ko radījusi. Vāci klasiskajā filozofijā noteicošais ir cilvēka prāts. Cilvēks var paļauties uz morālo likumu sevī ([[Imanuels Kants|Kants]]), uz Absolūtu (Fihte), uz absolūtā gara-saprātīgo attīstību sevī ([[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Hēgelis]]). Fihte atsakās no Kanta „lietas par sevi”. Atšķirība ir jau prāta izpratnē. Kantam teorētiskais prāts izzina un praktiskais prāts caur gribu realizē sevi morālos aktos, bet Fihte spriež par izzinoši gribošu prātu. Tas ir aktīvāks, spēcīgāks (jo ir atbrīvojies no "lietas par sevi") un valdonīgāks. Fihte uzskata, ka vērtīgākais zinātnē ir tās sistēmiskums. Zinātnes mācība ir jāsāk ar vienu pilnīgi ticamu un drošu apgalvojumu, uz ko balstīsies visas sistēmas patiesīgums. Sistēma pati par sevi nerada patiesīgumu. Fihte pamatā liek: „Jāsāk ar to, ka Es esmu. Es esmu Es.” Pašapziņas aktā Es apgūst pats sevi. Jau Kanta filozofijā iezīmējas praktiskā prāta motīvs, Fihte tam seko un, pasakot: „Es esmu” -, atstāj vietu gan garīgajam, gan teorētiskajam Es. Es pirmām kārtām ir absolūtais Es, pirmprincips, kad Es pats rada sevi garīgajā rosībā un vēro to. Fihte loģiski izveido ne-Es, kas stāv pretī Es. Fihtes sistēmā nav dabas filozofijas, kaut gan tās eksistenci viņš nenoliedz. Fihte zinātnes mācības pamatā liek absolūto Es, kas pats no sevis izrietina darbību. Absolūtais Es tiek saprasts kā brīvs savā rosības spēkā. Fihtes sistēmas otrā tēze pretstatā Es ievieš ne-Es, kas pēc savas ārējās funkcijas ir Es ierobežojošais princips. Cilvēks atšķir sevi no ārējās pasaules, izdala sevi no apkārtējās vides un apjēdz savas aktivitātes spēku. Cilvēks ir iespējams tikai darbībā, sevis apliecināšanā un pasaules radīšanā. Trešā Fihtes pamattēze ir Es un ne-Es savienošanās, taču ne-Es iedarbība uz Es ir iespējama tikai tad, ja tas atrodas pasīvā stāvoklī. Analizējot uztveres procesu, Fihte izmanto Kanta izstrādāto principu, ka mēs nevaram izzināt to, ko paši nesam radījuši. Absolūtais Es: 1) realitāte, kas sakārto izziņas procesu, 2) ideāls, kas vajadzīgs tikumības teorijai kā regulatīva ideja. Viens no galvenajiem motīviem, kas savalda brīvo, rosīgo, ar spēcīgu gribu apveltīto cilvēku, ir ētika. Fihte aplūko morālo likumu nevis kā prāta faktu, bet kā brīvības izpausmi. Kanta kategoriskajā imperatīvā ietilpst nepieciešamība darboties saskaņā ar sirdsapziņu (ja es esmu brīvs, tad man ir pienākums, nevis no pienākuma izpildīšanas izriet mana brīvība). Fihtes ētika ir sociāla. Ir jāuzņemas atbildība par citiem. Īstenā tikumība pastāv aktīvā darbībā un citu izglītošanā. Cilvēka griba pēc savas iedabas ir laba, ļaunais slēpjas nevis gribā, bet cilvēka inertumā, pasivitātē, dabiskajā rutīnā. Slinkums ir visu netikumu pamats (pretstats aktivitātei). Darbībai ir absolūta nozīme ne tikai izziņā - tai piemīt augstākā ētiskā vērtība. Sirdsapziņa atklāj mūsu darbības saikni ar absolūto brīvību, tā nevar kļūdīties, jo tieši apzinās mūsu tīro, sākotnējo Es. [[Romantisms|Romantiķi]] Fihtes filozofiju sākotnēji kritizēja, uzskatot, ka viņš pārāk maz vērības velta [[ģēnijs|ģēnijam]], savdabīgajam un neatkārtojamajam. Prāts ir vienāds visiem cilvēkiem, tāpēc ir iespējama tikai viena patiesība, un viena tipa uzvedība, ko atzīt par tikumisko. [[Category:Ideālisma filozofija|Fihte, Johans Gotlībs]] [[Category:Vācu filozofi|Fihte, Johans Gotlībs]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Fihte, Johans Gotlībs]] [[bs:Johann Gottlieb Fichte]] [[cs:Gottlieb Fichte]] [[de:Johann Gottlieb Fichte]] [[en:Johann Gottlieb Fichte]] [[eo:Johann Gottlieb Fichte]] [[es:Johann Gottlieb Fichte]] [[fi:Johann Gottlieb Fichte]] [[fr:Johann Gottlieb Fichte]] [[he:יוהאן גוטליב פיכטה]] [[hr:Johann Gottlieb Fichte]] [[hu:Johann Gottlieb Fichte]] [[it:Johann Gottlieb Fichte]] [[ja:ヨハン・ゴットリープ・フィヒテ]] [[ko:요한 고틀리프 피히테]] [[lt:Johanas Gotlybas Fichtė]] [[nl:Johann Gottlieb Fichte]] [[no:Johann Gottlieb Fichte]] [[pl:Johann Gottlieb Fichte]] [[pt:Johann Fichte]] [[ro:Johann Gottlieb Fichte]] [[ru:Фихте, Иоганн Готлиб]] [[sk:Johann Gottlieb Fichte]] [[sv:Johann Gottlieb Fichte]] 7284 21205 2005-10-20T08:49:41Z Yyy 146 cat {{catmore}} [[Category:Filozofija]] 7285 37982 2006-04-02T15:46:25Z Tail 13 Šajā kategorijā iekļauti Vikipēdijas raksti par vācu filozofiem. [[Category:Filozofi pēc tautības]] 7286 49560 2006-06-08T19:48:23Z Zulea 972 '''Mu isamaa, mu õnn ja rõõm''' ([[latviešu valoda|latviski]]: ''Mana tēvzeme, mana laime un prieks'') ir [[Igaunija|Igaunijas Republikas]] [[valsts himna]]. Tās vārdus ir sarakstījis [[Johans Voldemārs Jansens]] (''Johann Voldemar Jannsen'') un melodiju 1848. gadā uzrakstīja komponists [[Fredriks Paciuss]]. Pirmo reizi šī himna tika atskaņota Igaunijas Dziesmusvētkos 1869. gadā un ātri kļuva par Igaunijas nacionālās atmodas simbolu. Šī dziesma kā himna ar nosaukumu "[[Maamme]]" tiek lietota arī [[Somija|Somijas Republikā]]. == Himnas vārdi == "'''Mu isamaa, mu õnn ja rõõm'''" Mu isamaa, mu õnn ja rõõm,<br> Kui kaunis oled sa!<br> Ei leia mina iial tääl<br> See suure laia ilma pääl, Mis mul nii armas oleks ka<br> Kui sa, mu isamaa!<br> Sa oled mind ju sünnitand<br> Ja üles kasvatand;<br> Sind tänan mina alati<br> Ja jään sul truuks surmani!<br> Mul kõige armsam oled sa,<br> Mu kallis isamaa! Su üle Jumal valvaku,<br> Mu armas isamaa!<br> Ta olgu sinu kaitseja<br> Ja võtku rohkest' õnnista' Mis iial ette võtad sa,<br> Mu kallis isamaa!" == Himnas vārdi Latviski :== '''Mana tēvzeme, mana laime un prieks''' Mans prieks un mana laimība Tu esi,Tēvija!<br> Nekas nav plašā Pasaulē ,<br> Ko tā var mīlēt dvēsele,<br> Kā Tevi mana mīļākā,<br> Tu dārgā Tēvija!<br> Es esmu tavā klēpī piedzimis<br> Un arī uzaudzis.<br> Tev vienmēr būšu pateicīgs,<br> Līdz nāves stundai uzticīgs:<br> Man esi (visu) svētākā,<br> Tu,dārgā Tēvija!<br> Lai Tevi vienmēr sargā Dievs,<br> Tu,mīļa Tēvija!<br> Lai laimi dod tev bagāti<br> Un svētī visu žēlīgi,<br> Ko vien tu (darīt)nodomā,<br> Tu,dārgā Tēvija!<br> [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[Category:Igaunija]] [[af:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[be:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[cs:Estonská hymna]] [[cy:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[de:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[en:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[eo:Nacia himno (Estonio)]] [[es:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[et:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[fi:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[fiu-vro:Mu esämaa, mu õnn ja rõõm]] [[fr:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[ga:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[hu:Észt himnusz]] [[it:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[ja:エストニアの国歌]] [[lt:Estijos himnas]] [[nl:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[no:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[pl:Hymn Estonii]] [[pt:Hino nacional da Estônia]] [[ro:Mu isamaa]] [[ru:Гимн Эстонии]] [[sk:Estónska hymna]] [[sr:Химна Естоније]] [[sv:Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]] [[tr:Estonya Ulusal Marşı]] 7288 18891 2005-09-02T15:25:58Z Tail 13 Automašīna pārdēvēju par Wikipedia:Joki/Automašīna Mūžīgais dzinējs. Man ir radusīs ideja,kā izgatavot mūžīgo dzinēju un man vaidzētu konsultantu. Es vēlētos rast atbildes uz šādiem jautājumiem: 1.Vai par mūžīgā dzinēja izgudrošanu pasniedz nobela prēmiju? 2.Vai man passam tas ir jaaizgatavo,ko es varu iesaakt ar ideju? 3.Cik lielai ir jaabuut taa jaudi,izmeeram (KAADI IR NOTEIKUMI)? Atbildi suutiet uz e-meil audi323@inbox.lv vai uzrakstiet lapas nosaukumu kur es to varu izlasiit.Vai atbildiet sseit. 7290 18932 2005-09-03T22:06:43Z 66.174.76.206 #REDIRECT [[Nāciju Līga]] 7291 18969 2005-09-04T13:02:59Z Bumbieriitis 244 lido lido 7292 18971 2005-09-04T13:03:58Z Bumbieriitis 244 7293 52706 2006-07-01T04:13:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Kategoria:Errumania]], [[fa:رده:رومانی]], [[oc:Categoria:Romania]] {{catmore}} [[Category:Eiropas valstis]] [[ar:تصنيف:رومانيا]] [[ast:Categoría:Rumanía]] [[be:Катэгорыя:Румынія]] [[bg:Категория:Румъния]] [[bs:Kategorija:Rumunija]] [[ca:Categoria:Romania]] [[cs:Kategorie:Rumunsko]] [[da:Kategori:Rumænien]] [[de:Kategorie:Rumänien]] [[en:Category:Romania]] [[eo:Kategorio:Rumanio]] [[es:Categoría:Rumania]] [[et:Kategooria:Rumeenia]] [[eu:Kategoria:Errumania]] [[fa:رده:رومانی]] [[fi:Luokka:Romania]] [[fr:Catégorie:Roumanie]] [[gl:Category:Romanía]] [[he:קטגוריה:רומניה]] [[hr:Kategorija:Rumunjska]] [[hu:Kategória:Románia]] [[io:Category:Rumania]] [[is:Flokkur:Rúmenía]] [[it:Categoria:Romania]] [[ja:Category:ルーマニア]] [[ka:კატეგორია:რუმინეთი]] [[ko:분류:루마니아]] [[lb:Category:Rumänien]] [[lt:Kategorija:Rumunija]] [[mo:Category:Ромыния]] [[na:Category:Romania]] [[nds:Kategorie:Rumänien]] [[nl:Categorie:Roemenië]] [[nn:Kategori:Romania]] [[no:Kategori:Romania]] [[oc:Categoria:Romania]] [[pl:Kategoria:Rumunia]] [[pt:Categoria:Roménia]] [[ro:Categorie:România]] [[ru:Категория:Румыния]] [[scn:Category:Rumania]] [[simple:Category:Romania]] [[sk:Kategória:Rumunsko]] [[sl:Kategorija:Romunija]] [[sr:Категорија:Румунија]] [[sv:Kategori:Rumänien]] [[ta:பகுப்பு:ருமேனியா]] [[tl:Category:Romania]] [[tr:Kategori:Romanya]] [[uk:Категорія:Румунія]] [[wa:Categoreye:Roumaneye]] [[yi:קאַטעגאָריע:רומעניע]] [[zh:Category:罗马尼亚]] 7294 18989 2005-09-04T16:28:05Z Bumbieriitis 244 7295 18990 2005-09-04T16:40:39Z Bumbieriitis 244 7296 48512 2006-05-31T09:46:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Rosekruciánství]] '''Rožkrustieši''' jeb '''rozenkreiceri''' ([[vācu valoda|vācu]] ''Rosenkreuzer'', no ''Rose'' 'roze' un ''Kreuz'' 'krusts') ir slepena [[teozofija|teozofiska]] brālība, kuras darbības uzplaukuma posmu saista ar 15.-17. gadsimtu. Brālības nosaukums cēlies no viņu izmantotā Rozes krusta simbola, kuru izmanto arī dažos [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] rituālos. [[Roze]] simbolizē augšāmcelšanos, savukārt [[krusts]] &ndash; atpestīšanu. Daudzi uzskata, ka mūsdienu rožkrustieši nav saistīti ar 17. gadsimta Rozes krusta brālību, lai arī seko tās mācībai. Rožkrustiešu mācības pamatā ir trīs anonīmi teksti – ''Fama fraternitatis oder Entdekkung der Brüderschaft des hochlöblichen Ordens des Rosen Creutzes'' (1614), ''Confessio fraternitatis oder Bekanntnus der löblichen Brüderschaft des hochgeehrten Rosen Creutzes'' (1615) un ''Chymische Hochzeit des Christiani Rosencreutz'' (1616). ==Aizsākumi== [[Image:templeofrosycross.png|thumb|250px|right|Rozes krusta templis, ''Teophilus Schweighardt Constantiens'', 1618]] Saskaņā ar leģendu Rožkrustiešu ordeni nodibināja [[Vācija|vācu]] svētceļnieks [[Kristians Rozenkreics]] (''Christian Rosenkreuz'', 1378-1484) 1407. gadā. Viņš bija mācījies [[Palestīna|Palestīnā]] vairāku [[okultisms|okultisma]] skolotāju vadībā. Viņa dzīves laikā ordenis nedrīkstēja būt liels – atļauti bija ne vairāk kā astoņi biedri. Kad Rozenkreics 1484. gadā nomira, ordeņa darbība apsīka, lai atjaunotos 17. gs. sākumā. Mūsdienu rožkrustieši šo leģendu vērtē dažādi – daži to uzskata par patiesību, savukārt citi domā, ka Rozenkreics ir bijis kādas slavenas vēsturiskas personas pseidonīms (bieži tiek minēts [[Frensiss Bēkons]]). Tiek uzskatīts, ka Rozenkreics, iespējams, bijusi fiktīva persona. Pēc mazāk zināmas leģendas, kas meklējama brīvmūrnieku literatūrā, rožkrustiešu ordenis ticis dibināts 46. gadā, kad kādu [[Aleksandrija]]s [[gnosticisms|gnosticisma]] gudro vārdā Ormuss un viņa sešus sekotājus kristietībai pievērsa [[Jēzus]] māceklis [[Sv. Marks|Marks]]. Tādējādi izveidojās rožkrustiešu kustība, kas sevī apvienoja primitīvu [[kristietība|kristietību]] ar [[Senā Ēģipte|ēģiptiešu]] mistērijām. Šīs leģendas patiesīgums nozīmētu, ka Rozenkreics bijis tikai iniciēts un kļuvis par Lielmeistaru jau pastāvošā ordenī, nevis bijis tā dibinātājs. Cita versija vēsta, ka rožkrustiešu mācības sākums meklējams jau mistēriju skolās Senajā [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Pirmā bija Ozirisa skola (1500 p.m.ē.), kurā varēja mācīties tikai izredzētie stingras slepenības režīmā un speciāli būvētās celtnēs, arī piramīdās. Tajās notika praktiskās nodarbības sevis un pasaules izzināšanā, iesvētību ceremonijas un mistiski [[rituāls|rituāli]]. Laika gaitā mācība sāka izplatīties ārpus Ēģiptes robežām. Grieķu filozofs [[Pitagors]] lielu daļu zināšanu ieguva Ēģiptē. Atgriezies [[Senā Grieķija|Grieķijā]], viņš nodibināja okultās [[Pitagoriešu skola|Pitagoriešu skolu]], kas nodarbojās ar misticisma filozofiju. Arī Grieķijā mācības noslēpums tika uzticēts tikai nedaudziem – tiem, kuri spēja izturēt ilgstošus pārbaudījumus. Mūsu ēras 3. gadsimtā ordeņa idejas un mācība izplatījās [[Itālija|Itālijā]], bet 8. gadsimtā – [[Francija|Francijā]], [[Anglija|Anglijā]], [[Vācija|Vācijā]] un citur. Vēlākajos gadsimtos, pateicoties [[Templiešu ordenis|templiešiem]] un [[alķīmija|alķīmiķiem]], ordeņa mācību jau pazina visā [[Eiropa|Eiropā]] un [[Austrumi|Austrumzemēs]]. ==Vēsture== [[Image:Fama.jpg|thumb|left|''Fama Fraternitatis'' (1614)]] Organizācija, ko 17. gs. pazina kā Rožkrustiešu biedrību (''Rosenkreuzer''), visdrīzāk bija grupa indivīdu ar līdzīgiem viedokļiem par noteiktām lietām. Nav nekādu liecību, kas vēstītu, ka notikušas jebkādas sanāksmes vai ka pastāvējušas amatpersonas. Tā laika rožkrustiešu kustības darbu autori bija morāli un reliģiski reformatori, kas galvenokārt izmantoja [[ķīmija|ķīmiju]] (alķīmiju) un citas zinātnes, lai paustu savu viedokli. Viņu darbiem piemita mistiska vai okulta nokrāsa. Tomēr iespējams arī, ka [[viduslaiki|viduslaikos]] mācības vairāku iemeslu dēļ notika slepeni. Pirmkārt, tika uzskatīts, ka cilvēki vēl nav gatavi saņemt slepenās zināšanas un ka tās, bez izpratnes pielietotas, varētu nodarīt neatgriezenisku ļaunumu cilvēcei. Otrkārt, būtisks šķērslis mācības atklātai paušanai bija arī [[inkvizīcija]]. Tomēr tieši 17. gadsimtā Rozes krusta ordenis sevi pieteica ar vairākiem atklātiem manifestiem. ''Fama Fraternitatis'' (1614),''Confessio Fraternitatis'' (1615) un ''Chymische Hochzeit des Christiani Rosencreutz'' ("Kristiāna Rozenkreica ķīmiskās kāzas", 1616) publicēšana izraisīja interesi visā Eiropā, kā rezultātā darbi tika izdoti atkāroti. Par šo tematu tika uzrakstīti arī daudzi pamfleti, kuros tika pausta kā pozitīva, tā negatīva attieksme un kuru autori bieži vien nezināja neko par manifestu autoru īstajiem nodomiem. Saskaņā ar vēstures avotiem iespējams, ka pirmais darbs manuskripta veidā tika uzrakstīts jau ap 1610. gadu. Pētījumi liecina, ka visus trīs dokumentus, kā arī Rožkrustiešu ordeņa ideju, iespējams, radījis teologs [[Johans Valentīns Andrea]] (''Johann Valentin Andrea'', 1586-1654), lai arī oficiāli apstiprināts tikai tas, ka viņš ir "Ķīmisko kāzu autors" (vēlāk viņš pats darbu nosauc par ''ludibrium'' jeb (aptuveni) muļķīgu rotaļu). Rožkrustiešu darbu autori pārsvarā deva priekšroku [[luterānisms|luterānismam]], nevis [[katoļticība|Romas katolicismam]]. ==Cilvēki, kuriem bijusi liela ietekme uz Rožkrustiešu ordeni vai kurus uzskata par rožkrustiešiem== '''Pirms Rožkrustiešu manifesta''' * [[Ramons Lulls]] (''Ramon Llull''), [[Portugāles Deniss]] (''Denis of Portugal''), [[Portugāles Elizabete]], [[Leonardo da Vinči]] (''Leonardo da Vinci''), [[Heinriks Korneliuss Agripa]] (''Heinrich Cornelius Agrippa''), [[Paracelzs]] (''Paracelsus''), [[Fransuā Rablē]] (''François Rabelais''), [[Nostradamuss]] (''Nostradamus''), [[Migels Serveto]] (''Miguel Serveto''), [[Džons Dī]] (''John Dee''), [[Džordāno Bruno]] (''Giordano Bruno''). '''17. un 18. gadsimtā''' * [[Frensiss Bēkons]] (''Francis Bacon''), [[Viljams Šekspīrs]] (''William Shakespeare''), [[Mihaels Maiers]] (''Michael Maier''), [[Jākobs Bēme]] (''Jacob Boehme''), [[Renē Dekarts]] (''René Descartes''), [[Blēzs Paskāls]] (''Blaise Pascal''), [[Īzaks Ņūtons]] (''Isaac Newton''), [[Gotfrīds Vilhelms Leibnics]] (''Gottfried Leibniz''), [[Johans Sebastians Bahs]] (''Johann Sebastian Bach''), [[Bendžamins Franklins]] (''Benjamin Franklin''), [[Johans Volfgangs fon Gēte]] (''Johann Wolfgang von Goethe''), [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] (''Wolfgang Amadeus Mozart''), [[Ludvigs van Bēthovens]] (''Ludwig van Beethoven''). '''19. un 20. gadsimtā''' * [[Viktors Igo]] (''Victor Hugo''), [[Paskāls Beverlijs Randolfs]] (''Paschal Beverly Randolph''), [[Francs Hartmans]] (''Franz Hartmann''), [[Viljams Vinns Vestskots]] (''William Wynn Westcott''), [[Semuels Laidels Makgregors Maters]] (''Samuel Liddell MacGregor Mathers''), [[Rūdolfs Šteiners]] (''Rudolf Steiner''), [[Makss Heindels]] (''Max Heindel''), [[Arnolds Krumms-Hellers]] (''Arnold Krumm-Heller''), [[Hārvijs Spensers Lūiss]] (''Harvey Spencer Lewis''), [[Džordžs Aleksandrs Salivans]] (''George Alexander Sullivan''), [[Hermanis Hese]] (''Hermann Hesse''). '''Latvijā''' * [[Vaira Vīķe-Freiberga]]. ==Ārējās saites== ===Organizācijas=== *[http://www.rosicrucian.org/ AMORC USA] *[http://www.amorc.org/ AMORC Directory of Grand Lodges] *[http://www.arcgl.org/ Ancient Rosae Crucis (The), ARC] *[http://www.crc-rose-croix.org/ Cénacle de la Rose+Croix (CR+C France)] *[http://www.crcsite.org/crc.htm Confraternity of Rose Cross] *[http://www.rosecroix.com/ Divine Source RoseCroix] *[http://www.esotericgoldendawn.com/ Esoteric Order of the Golden Dawn (The)] *[http://www.soul.org/ Fraternitas Rosae Crucis (The)] *[http://www.gnostique.net/studies/okrc.htm Kabbalistic Order of the Rosy Cross] *[http://www.lectoriumrosicrucianum.org/ Lectorium Rosicrucianum] *[http://www.rosicrucian-order.com/ Rose Cross Order] *[http://www.rosicrucianfellowship.org/ Rosicrucian Fellowship (The)] *[http://www.rosicrucianfellowship.org/foreign/index.htm Rosicrucian Fellowship (The) - International Website] *[http://www.rosicrucians.org/ Rosicrucian Salon] *[http://www.sria.uk.net/ Societas Rosicruciana in Anglia] *[http://www.sria.org/ Societas Rosicruciana in America] *[http://sric-canada.org/ Societas Rosicruciana in Canada] *[http://www.sricf-ca.org/ Societas Rosicruciana in Civitatibus Foederatis] *[http://www.svmmvmbonvm.org/ SVMMVM BONVM Organization (The)] *[http://www.rosycross.org/ World-Wide Rosicrucian Fraternity] ===Tempļi=== *[http://www.alchemylab.com/christian_rosenkreutz.htm Christian Rosenkreutz] *[http://grailstar.4t.com/rosie.htm Rosie: Speculum Sophicum Rhodo-Stauroticum] ===Pētījumi=== *[http://svmmvmbonvm.org/crc/rosenkreuz4.html Christian Rosenkreuz and the Order of Rosicrucians] *[http://svmmvmbonvm.org/crc/historyrose.htm Manifestations of the Neo-Rosicrucian Current] *[http://svmmvmbonvm.org/crc/crcislam.htm On the Islamic Origin of the Rose-Croix] *[http://svmmvmbonvm.org/crc/bacon.htm Sir Francis Bacon and The Rosy Cross] *[http://svmmvmbonvm.org/crc/rcindex.html The Father CRC Archive] *[http://svmmvmbonvm.org/crc/rosenkreuz.htm The Founder of Rosicrucianism] *[http://svmmvmbonvm.org/crc/crcsteiner.htm The Mission of Christian Rosenkreutz] *[http://svmmvmbonvm.org/crc/preface.htm Who are the Rosicrucians?] ===Citi resursi=== *[http://www.newadvent.org/cathen/13193b.htm CATHOLIC ENCYCLOPEDIA: Rosicrucians] *[http://www.americanreligion.org/cultwtch/rosicruc.html CULTWATCH: Rosicrucians] *[http://www.levity.com/alchemy/rosicros.html The Alchemy Web Site: Rosicrucianism] [[Category:Brālības]] [[Category:Misticisms]] [[Category:Nedēļas raksti]] {{Link FA|pt}} [[cs:Rosekruciánství]] [[da:Rosenkreutzerne]] [[de:Rosenkreuzer]] [[en:Rosicrucian]] [[eo:Rozkrucismo]] [[es:Rosacruz]] [[et:Roosiristlased]] [[fr:Rose-Croix]] [[hu:Rózsakeresztesek]] [[it:Rosa Croce]] [[ja:薔薇十字団]] [[nl:Rozenkruisers]] [[no:Rosenkorsordenen]] [[pl:Różokrzyż]] [[pt:Rosa-cruz]] [[ru:Орден розенкрейцеров]] [[sv:Rosencreuzarna]] 7297 19036 2005-09-04T21:51:12Z Āpsis 245 [[Category:Bioloģija]] [[ang:Category:Déor]] [[an:Category:Animals]] [[ast:Categoría:Animales]] [[bg:Категория:Животни]] [[be:Катэгорыя:Жывёлы]] [[ca:Categoria:Animals]] [[cs:Kategorie:Živočichové]] [[da:Kategori:Dyr]] [[de:Kategorie:Tiere]] [[en:Category:Animals]] [[es:Categoría:Animales]] [[fr:Catégorie:Animal]] [[ko:분류:동물]] [[hu:Kategória:Állatok]] [[io:Category:Animali]] [[it:Categoria:Animali]] [[nah:Category:Yolkatl]] [[nl:Categorie:Dier]] [[ja:Category:動物]] [[no:Kategori:Dyr]] [[pt:Categoria:Animais]] [[ru:Категория:Животные]] [[uk:Категорія:Тварини]] [[zh:Category:动物]] 7298 19008 2005-09-04T20:13:22Z Āpsis 245 [[Category:Dzīvnieki]] [[an:Category:Animals domesticos]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1044;&#1086;&#1084;&#1072;&#1096;&#1085;&#1080; &#1083;&#1102;&#1073;&#1080;&#1084;&#1094;&#1080;]] [[en:Category:Pets]] [[es:Categoría:Mascotas]] [[ja:Category:&#12506;&#12483;&#12488;]] [[no:Kategori:Kjæledyr]] [[sv:Kategori:Sällskapsdjur]] 7299 51025 2006-06-18T15:07:43Z Knakts 848 kat [[Category:zīdītāji]] [[da:Kategori:Gnavere]] [[de:Kategorie:Nagetiere]] [[en:Category:Rodents]] [[es:Categoría:Roedores]] [[fr:Catégorie:Rongeur]] [[ko:분류:설치류]] [[it:Categoria:Roditori]] [[la:Categoria:Rodentia]] [[nl:Categorie:Knaagdier]] [[pt:Categoria:Roedores]] 7300 51024 2006-06-18T15:07:00Z Knakts 848 kat [[Category:zīdītāji]] [[bg:Категория:Котки]] [[ca:Categoria:Felins]] [[cs:Kategorie:Kočkovití]] [[de:Kategorie:Katzen]] [[en:Category:Felines]] [[es:Categoría:Felinos]] [[eo:Kategorio:Felisedoj]] [[fr:Catégorie:Félidé]] [[ko:분류:고양이과]] [[nl:Categorie:Katachtige]] [[nb:Kategori:Kattedyr]] [[pt:Categoria:Felinos]] [[ru:Category:Кошачьи]] [[sk:Kategória:Mačkovité šelmy]] 7302 45561 2006-05-16T12:59:13Z Knakts 848 Kategorija [[Category:Sabiedrība]] [[bg:Категория:Хора]] [[zh-min-nan:Category:Jîn-bu̍t]] [[ca:Categoria:Biografies]] [[da:Kategori:Personer]] [[de:Kategorie:Person]] [[et:Kategooria:Inimesed]] [[en:Category:People]] [[es:Categoría:Biografías]] [[fr:Catégorie:Personnage]] [[gl:Category:Personalidades]] [[is:Flokkur:Fólk]] [[it:Categoria:Persone]] [[ku:Kategorî:Kes]] [[la:Categoria:Homines]] [[lt:Category:Biografijos]] [[hu:Kategória:Személyek]] [[nl:Categorie:Persoon]] [[nds:Kategorie:Person]] [[ja:Category:人物]] [[no:Kategori:Personer]] [[pl:Kategoria:Biografie]] [[pt:Categoria:Pessoas]] [[ro:Categorie:Biografii]] [[ru:Категория:Персоналии]] [[simple:Category:People]] [[sr:Category:Биографије]] [[fi:Luokka:Henkilöt]] [[sv:Kategori:Personer]] [[th:Category:บุคคล]] [[tr:Kategori:Kişi]] [[uk:Категорія:Персоналії]] [[zh:Category:人物]] 7303 43291 2006-05-03T14:52:09Z Dainis 876 [[Category:Cilvēki pēc nodarbošanās]] [[Category:Kosmonautika]] [[bg:Категория:Космонавти]] [[ca:Categoria:Astronautes]] [[da:Kategori:Astronauter]] [[de:Kategorie:Raumfahrer]] [[en:Category:Astronauts]] [[fr:Catégorie:Spationaute]] [[nl:Categorie:Ruimtevaarder]] [[ja:Category:宇宙飛行士]] [[no:Kategori:Astronauter]] [[pl:Kategoria:Astronauci]] [[pt:Categoria:Astronautas e cosmonautas]] [[ru:Категория:Космонавты]] [[sl:Category:Kozmonavti]] [[fi:Luokka:Astronautit]] [[th:Category:นักบินอวกาศ]] [[zh:Category:宇航员]] 7304 19328 2005-09-09T15:59:58Z Āpsis 245 K [[Category:Cilvēki pēc nodarbošanās]] [[bg:Категория:Актьори и актриси]] [[da:Kategori:Skuespillere]] [[de:Kategorie:Schauspieler]] [[en:Category:Actors]] [[es:Categoría:Actores]] [[eo:Kategorio:Aktoroj]] [[fr:Catégorie:Actrice]] [[ko:분류:배우]] [[hu:Kategória:Színészek]] [[it:Categoria:Attori]] [[nl:Categorie:Acteur]] [[ja:Category:俳優]] [[no:Kategori:Skuespillere]] [[nn:Kategori:Skodespelarar]] [[pt:Categoria:Atores]] [[ru:Категория:Актёры]] [[simple:Category:Actors]] [[sr:Category:Глумци]] [[fi:Luokka:Näyttelijät]] [[sv:Kategori:Skådespelare]] [[zh:Category:演员]] 7305 19337 2005-09-09T16:28:51Z Āpsis 245 K [[Category:Cilvēki pēc nodarbošanās]] [[Category:Zinātne]] [[bg:Категория:Учени]] [[be:Катэгорыя:Вучоныя]] [[ca:Categoria:Científics]] [[da:Kategori:Videnskabsfolk]] [[de:Kategorie:Wissenschaftler]] [[en:Category:Scientists]] [[es:Categoría:Científicos]] [[eo:Kategorio:Sciencistoj]] [[fr:Catégorie:Scientifique]] [[ko:분류:과학자]] [[ku:Kategorî:Zanyar]] [[nl:Categorie:Wetenschapper]] [[ja:Category:科学者]] [[no:Kategori:Vitenskapsmenn]] [[pl:Kategoria:Naukowcy]] [[pt:Categoria:Cientistas]] [[ru:Категория:Учёные]] [[sv:Kategori:Vetenskapspersonligheter]] [[th:Category:นักวิทยาศาสตร์]] [[tr:Kategori:Bilim Adamları]] [[zh:Category:科学家]] 7306 23780 2005-12-01T10:56:07Z YurikBot 213 robot Adding: af, be, bs, cs, cv, cy, el, et, gl, he, hr, is, lt, nn, ro, sh, sr, sv Modifying: es [[Category:Ģeogrāfija]] [[af:Kategorie:Rivier]] [[als:Kategorie:Flüss]] [[be:Катэгорыя:Рэкі]] [[bg:Категория:Реки]] [[bs:Category:Rijeke]] [[ca:Categoria:Rius]] [[cs:Kategorie:Řeky]] [[cv:Категори:Юханшывсем]] [[cy:Category:Afonydd]] [[da:Kategori:Vandløb]] [[de:Kategorie:Fluss]] [[el:Κατηγορία:Ποταμοί]] [[en:Category:Rivers]] [[eo:Kategorio:Riveroj]] [[es:Categoría:Ríos]] [[et:Kategooria:Jõed]] [[fa:Category:رودها]] [[fi:Luokka:Joet]] [[fr:Catégorie:Cours d'eau]] [[gl:Category:Ríos]] [[he:קטגוריה:נהרות]] [[hr:Kategorija:Rijeke]] [[hu:Kategória:Folyók]] [[id:Kategori:Sungai]] [[io:Category:Fluvii]] [[is:Flokkur:Ár (landform)]] [[it:Categoria:Fiumi]] [[ja:Category:河川]] [[ko:분류:강]] [[la:Categoria:Flumina]] [[lt:Kategorija:Upės]] [[nds:Kategorie:Fluss]] [[nl:Categorie:Rivier]] [[nn:Kategori:Elvar]] [[no:Kategori:Elver]] [[pl:Kategoria:Rzeki]] [[pt:Categoria:Rios]] [[ro:Categorie:Râuri]] [[ru:Категория:Реки]] [[sh:Category:Rijeke]] [[sk:Kategória:Rieky]] [[sl:Category:Reke]] [[sr:Категорија:Реке]] [[sv:Kategori:Floder]] [[th:Category:แม่น้ำ]] [[uk:Категорія:Ріки]] [[vi:Thể loại:Sông]] [[zh:Category:河流]] 7307 52554 2006-06-30T09:12:37Z YurikBot 213 robot Adding: an, ang, ar, be, cs, et, eu, ga, gl, he, hr, hu, ku, lb, lt, os, pap, rm, ro, scn, simple, sr, tl, tpi, tr, uk, vi, zh-min-nan [[Category:Ģeogrāfija]] [[an:Categoría:Islas]] [[ang:Category:Īeg]] [[ar:تصنيف:جزر]] [[be:Катэгорыя:Астравы]] [[bg:Категория:Острови]] [[ca:Categoria:Illes]] [[cs:Kategorie:Ostrovy a souostroví]] [[da:Kategori:Øer]] [[de:Kategorie:Insel]] [[el:Κατηγορία:Νησιά]] [[en:Category:Islands]] [[eo:Kategorio:Insuloj]] [[es:Categoría:Islas]] [[et:Kategooria:Saared]] [[eu:Kategoria:Uharteak]] [[fi:Luokka:Saaret]] [[fo:Bólkur:Oyggjar]] [[fr:Catégorie:Île]] [[ga:Catagóir:Oileáin]] [[gl:Category:Illas e arquipélagos]] [[he:קטגוריה:איים]] [[hr:Kategorija:Otoci]] [[hu:Kategória:Szigetek]] [[id:Kategori:Pulau]] [[is:Flokkur:Eyjar]] [[it:Categoria:Isole]] [[ja:Category:島]] [[ko:분류:섬]] [[ku:Kategorî:Girav]] [[la:Categoria:Insula]] [[lb:Category:Inselen]] [[lt:Kategorija:Salos]] [[nds:Kategorie:Insel]] [[nl:Categorie:Eiland]] [[nn:Kategori:Øyar]] [[no:Kategori:Øyer]] [[os:Категори:Сакъадæхтæ]] [[pap:Category:Isla]] [[pl:Kategoria:Wyspy]] [[pt:Categoria:Ilhas]] [[rm:Category:Insla]] [[ro:Categorie:Insule]] [[ru:Категория:Острова]] [[scn:Category:Isuli]] [[simple:Category:Islands]] [[sk:Kategória:Ostrovy]] [[sl:Kategorija:Otoki]] [[sr:Категорија:Острва]] [[sv:Kategori:Öar]] [[th:หมวดหมู่:เกาะ]] [[tl:Category:Mga pulo]] [[tpi:Category:Ailan]] [[tr:Kategori:Adalar]] [[uk:Категорія:Острови]] [[vi:Thể loại:Đảo]] [[zh:Category:岛屿]] [[zh-min-nan:Category:Tó-sū]] 7308 19335 2005-09-09T16:17:33Z Āpsis 245 K [[Category:Politika]] [[Category:Cilvēki pēc nodarbošanās]] [[bg:Категория:Политици]] [[ca:Categoria:Polítics]] [[da:Kategori:Politikere]] [[de:Kategorie:Politiker]] [[en:Category:Politicians]] [[es:Categoría:Políticos]] [[fr:Catégorie:Personnalité politique]] [[ko:분류:정치인]] [[io:Category:Politikisti]] [[id:Kategori:Politikus]] [[it:Categoria:Politici]] [[nl:Categorie:Politicus]] [[ja:Category:政治家]] [[no:Kategori:Politikere]] [[pl:Kategoria:Politycy]] [[pt:Categoria:Políticos]] [[ru:Категория:Политики]] [[fi:Luokka:Poliitikot]] [[sv:Kategori:Politiker]] [[th:Category:นักการเมือง]] [[tr:Kategori:Siyaset Adamları]] [[zh:Category:政治人物]] 7309 sysop 52913 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default User [[User:$1|$1]] ([[User talk:$1|talk]]) deleted this page after you started editing with reason: : ''$2'' Please confirm that really want to recreate this page. 7310 sysop 19080 2005-09-05T09:38:05Z MediaWiki default Warning: This page has been deleted after you started editing! 7311 sysop 52937 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Fails ar šādu nosaukumu jau eksistē, mēģini kādu citu nosaukumu. [[Image:$1|thumb|center|$1]] 7312 sysop 19082 2005-09-05T09:38:06Z MediaWiki default A file with this name exists already in the shared file repository; please go back and upload this file under a new name. [[Image:$1|thumb|center|$1]] 7313 sysop 40265 2006-04-13T19:05:43Z Juzeris 23 "Summary:" > "Informācija par failu:" Informācija par failu: 7314 sysop 52978 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Šis fails ir lielāks nekā serveris ņem pretī. 7315 sysop 52979 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Licence 7316 sysop 19086 2005-09-05T09:38:06Z MediaWiki default login 7317 sysop 19087 2005-09-05T09:38:06Z MediaWiki default You must $1 to view other pages. 7318 sysop 19090 2005-09-05T09:38:06Z MediaWiki default None selected 7319 sysop 40254 2006-04-13T18:42:45Z Juzeris 23 "Prefix index" > "Meklēt pēc virsraksta pirmajiem burtiem" Meklēt pēc virsraksta pirmajiem burtiem 7320 sysop 19094 2005-09-05T09:38:07Z MediaWiki default Recreate 7321 sysop 19096 2005-09-05T09:38:07Z MediaWiki default file description page 7322 sysop 53054 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Recreate the page despite it has been deleted 7323 sysop 31987 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default This article has been deleted. The reason for deletion is shown in the summary below, along with details of the users who had edited this page before deletion. The actual text of these deleted revisions is only available to administrators. 7324 sysop 53066 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default atjaunināti kopš pēdējā apmeklējuma 7325 sysop 53080 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Skatīt $1? 7326 sysop 19108 2005-09-05T09:38:07Z MediaWiki default View deleted pages 7327 sysop 19109 2005-09-05T09:38:07Z MediaWiki default $1 bot edits. 7328 34715 2006-03-19T12:14:21Z YurikBot 213 robot Adding: pt Modifying: de, sv '''GEM''' ('''G'''raphical '''E'''nvironment '''M'''anager) - [[Digital Research]] veidota [[logu sistēma]], kas sākotnēji darbojās [[CP/M]] [[Operacionālā sistēma|operacionālajā sistēmā]] uz [[Intel 8088]] un [[Motorola 68000]] [[mikroprocesors|mikroprocesoriem]]. Vēlāk sistēma tika pielāgota arī [[DOS]] sistēmai. Līdz pat [[Microsoft Windows]] 3.0 iznākšanai, tā bija diezgan populāra vide, kas par zemāku cenu piedāvāja analogu vai pat labāku funkcionalitāti. GEM ir pazīstama arī kā [[Atari ST]] sērijas, kā arī vairāku [[Amstrad]] ražoto PC-savietojamo datoru noklusētā [[grafiskā lietotāja saskarne]]. Tāpat GEM par kodolu izmantoja arī vairākas DOS programmas, no kurām pazīstamākā ir [[Ventura Publisher]]. Mūsdienās GEM pirmkods ir izlaists zem [[GNU]] Vispārējās Publiskās licenzes un tā attīstība notiek [[FreeGEM]] projekta ietvaros. {{stub}} [[Category:Atari ST]] [[Category:DOS]] [[de:Graphical Environment Manager]] [[en:Graphical Environment Manager]] [[fr:Graphical environment manager]] [[hr:GEM]] [[hu:GEM]] [[pt:GEM]] [[sv:GEM (data)]] 7329 19127 2005-09-06T03:08:55Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Graphical Environment Manager]] #REDIRECT: [[Graphical Environment Manager]] 7330 19128 2005-09-06T03:09:54Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Graphical Environment Manager]] #REDIRECT: [[Graphical Environment Manager]] 7331 52475 2006-06-30T00:04:47Z YurikBot 213 robot Adding: es, eu, fi, ko, nl, pl, ru, zh {{catmore}} [[Category:Operacionālās sistēmas]] [[en:Category:DOS on IBM PC compatibles]] [[es:Categoría:DOS]] [[eu:Kategoria:DOS]] [[fi:Luokka:DOS]] [[ko:분류:도스]] [[nl:Categorie:DOS op de IBM PC-compatibel]] [[pl:Kategoria:DOS]] [[ru:Категория:DOS]] [[zh:Category:DOS]] 7332 53136 2006-07-02T07:35:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[is:Microsoft Windows]] Modifying: [[th:ไมโครซอฟท์ วินโดวส์]] '''Microsoft Windows''' ir [[Microsoft]] radīta [[operētājsistēma]] personālajiem datoriem un serveriem. [[1985]]. gadā [[Microsoft]] izstrādāja operētājsistēmu ''Windows'' kā papildinājumu [[MS-DOS]]. Tā bija kā atbilde uz tolaik parādījošos, jauno, kompānijas [[Apple]] datorsistēmu - [[Apple Macintosh]], kurā jau tika izmantota [[GUI|grafiskā lietotāja saskarne]] ([[GUI]]). Microsoft Windows galu galā ir kļuvusi par dominējošo [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] personālajiem datoriem. {{stub}} == Versijas == === 16 bitu operētājsistēmas === * Windows 1.0 (1985) * Windows 2.0 (1987) === Hibrīda 16/32 bitu operētājsistēmas === * Windows 3.0 (1990) * Windows 3.1 (1992) * Windows for Workgroups 3.1 (1992) * Windows for Workgroups 3.11 (1993) === Hibrīda 16/32 bitu operētājsistēmas === * Windows 95 (1995) * Windows 95 OSR (1996) * Windows 95 OSR2 (1997) * Windows 98 (1998) * Windows 98 Second Edition (1999) * Windows Me (2000) === 32 bitu operētājsistēmas === * Windows NT 3.1 (1993) * Windows NT 3.5 (1994) * Windows NT 3.51 (1995) * Windows NT 4.0 (1996) * Windows 2000 (2000) * Windows XP (2001) * [[Windows Server 2003]] (2003) * Windows CE === 64 bitu operētājsistēmas === * Windows XP Itanium edition (2002) * Windows XP Professional x64 edition (2005) * Windows Server 2003 64-bit (2005) == Ārējās saites == * [http://www.microsoft.com/windows/ Microsoft oficiālā Windows tīmekļa vietne] [[Category:Microsoft Windows]] [[Category:Operacionālās sistēmas]] [[ar:مايكروسوفت ويندوز]] [[ast:Microsoft Windows]] [[bg:Windows]] [[bs:Microsoft Windows]] [[ca:Microsoft Windows]] [[cs:Microsoft Windows]] [[da:Microsoft Windows]] [[de:Microsoft Windows]] [[el:Microsoft Windows]] [[en:Microsoft Windows]] [[eo:Vindozo]] [[es:Microsoft Windows]] [[et:Microsoft Windows]] [[eu:Microsoft Windows]] [[fa:ویندوز]] [[fi:Microsoft Windows]] [[fr:Microsoft Windows]] [[gl:Windows]] [[he:חלונות]] [[hi:माइक्रोसॉफ़्ट विन्डोज़]] [[hr:Microsoft Windows]] [[hu:Microsoft Windows]] [[id:Windows]] [[is:Microsoft Windows]] [[it:Microsoft Windows]] [[ja:Microsoft Windows]] [[jbo:Windows]] [[ko:마이크로소프트 윈도]] [[ku:Microsoft Windows]] [[lb:Microsoft Windows]] [[lt:Microsoft Windows]] [[ms:Microsoft Windows]] [[nds:Microsoft Windows]] [[nl:Microsoft Windows]] [[nn:Microsoft Windows]] [[no:Microsoft Windows]] [[pl:Microsoft Windows]] [[pt:Windows]] [[ro:Microsoft Windows]] [[ru:Windows]] [[sh:Microsoft Windows]] [[simple:Microsoft Windows]] [[sk:Microsoft Windows]] [[sl:Microsoft Windows]] [[sr:Мајкрософт Виндоус]] [[sv:Microsoft Windows]] [[ta:வின்டோஸ்]] [[th:ไมโครซอฟท์ วินโดวส์]] [[tr:Microsoft Windows]] [[uk:Microsoft Windows]] [[uz:Microsoft Windows]] [[vi:Microsoft Windows]] [[zh:Microsoft Windows]] [[zh-min-nan:Microsoft Windows]] [[zh-yue:Microsoft Windows]] 7334 52705 2006-07-01T04:08:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Kategorie:Ruští chemici]], [[pl:Kategoria:Rosyjscy chemicy]], [[zh:Category:俄国化学家]] Šajā kategorijā atrodami Vikipēdijas raksti par krievu ķīmiķiem. [[Category:Ķīmiķi pēc tautības]] [[cs:Kategorie:Ruští chemici]] [[en:Category:Russian chemists]] [[ja:Category:ロシアの化学者]] [[ko:분류:러시아의 화학자]] [[pl:Kategoria:Rosyjscy chemicy]] [[ru:Категория:Химики России]] [[zh:Category:俄国化学家]] 7335 53364 2006-07-03T05:00:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Campionato di calcio lettone]] '''Latvijas futbola Virslīga''' ir [[Latvija|Latvijas]] [[futbols|futbola]] čempionātā augstākā divīzija. Turnīru organizē [[Latvijas Futbola federācija]]. == Turnīrs == Virslīgā ir 8 klubi, kas sezonas laikā savā starpā tiekas četras reizes - divas reizes mājās, divas reizes viesos, kas kopā sastāda 28 spēles. Sezonas beigās komanda, kas paliek pēdējā vietā, automātiski izkrīt uz 1. līgu un tās vietu ieņem 1. līgas uzvarētājkomanda. Savukārt komanda, kas paliek priekšpēdējā vietā, tiekas divās pārspēlēs par palikšanu Virslīgā ar 1. līgas 2. vietas ieguvēju. == Virslīgas klubi (2006) == * [[Image:FHKLiepajasMetalurgs.jpg|20px|FHK Liepājas Metalurgs]] [[FHK Liepājas Metalurgs]] * [[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]] * [[Image:FKVentspils.jpg|20px|FK Ventspils]] [[FK Ventspils]] * [[Image:DinaburgFC.jpg|20px|Dinaburg FC]] [[Dinaburg FC]] * [[Image:FKRiga.jpg|20px|FK Rīga]] [[FK Rīga]] * [[Image:FKJurmala.jpg|20px|FK Jūrmala]] [[FK Jūrmala]] * [[Image:FCDitton.jpg|20px|FC Ditton]] [[FC Ditton]] * [[Image:RSKDizvanagi.jpg|20px|RSK Dižvanagi]] [[RSK Dižvanagi]] == Virslīgas uzvarētāji == <table border="1" cellpadding="3" cellspacing="0"> <tr style="background:#efefef"> <th>Sezona</th> <th>Čempions</th> <th>Uzvaras kopā*</th> <th>Piezīmes</th> <th>Vicečempions</th> </tr> <tr align="center"> <td>1927</td> <td>Olimpija (Liepāja)</td> <td>1 (1)</td> <td>&nbsp;</td> <td>RFK</td> </tr> <tr align="center"> <td>1928</td> <td>Olimpija (Liepāja)</td> <td>2 (2)</td> <td>&nbsp;</td> <td>RFK</td> </tr> <tr align="center"> <td>1929</td> <td>Olimpija (Liepāja)</td> <td>3 (3)</td> <td>Bez zaudējumiem</td> <td>RFK</td> </tr> <tr align="center"> <td>1930</td> <td>RFK</td> <td>1 (4)</td> <td>&nbsp;</td> <td>Olimpija (Liepāja)</td> </tr> <tr align="center"> <td>1931</td> <td>RFK</td> <td>2 (5)</td> <td>&nbsp;</td> <td>Olimpija (Liepāja)</td> </tr> <tr align="center"> <td>1932</td> <td>ASK</td> <td>1 (1)</td> <td>&nbsp;</td> <td>Riga Wanderer</td> </tr> <tr align="center"> <td>1933</td> <td>Olimpija (Liepāja)</td> <td>4 (4)</td> <td>&nbsp;</td> <td>RFK</td> </tr> <tr align="center"> <td>1934</td> <td>RFK</td> <td>3 (6)</td> <td>&nbsp;</td> <td>Riga Wanderer</td> </tr> <tr align="center"> <td>1935</td> <td>RFK</td> <td>4 (7)</td> <td>&nbsp;</td> <td>Olimpija (Liepāja)</td> </tr> <tr align="center"> <td>1936</td> <td>Olimpija (Liepāja)</td> <td>5 (5)</td> <td>Bez zaudējumiem</td> <td>ASK</td> </tr> <tr align="center"> <td>1937-38</td> <td>Olimpija (Liepāja)</td> <td>6 (6)</td> <td>&nbsp;</td> <td>RFK</td> </tr> <tr align="center"> <td>1938-39</td> <td>Olimpija (Liepāja)</td> <td>7 (7)</td> <td>&nbsp;</td> <td>ASK (Rīga)</td> </tr> <tr align="center"> <td>1939-40</td> <td>RFK</td> <td>5 (8)</td> <td>Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji</td> <td>Olimpija (Liepāja)</td> </tr> <tr align="center"> <td>1940-41</td> <td>-</td> <td>-</td> <td>Turnīrs tika pārtraukts dēļ [[PSRS]] okupācijas</td> <td>-</td> </tr> <tr align="center"> <td>1942</td> <td>ASK (Rīga)</td> <td>2 (2)</td> <td>Bez zaudējumiem</td> <td>Olimpija (Liepāja)</td> </tr> <tr align="center"> <td>1943</td> <td>ASK (Rīga)</td> <td>3 (3)</td> <td>Bez zaudējumiem,<br /> arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji</td> <td>Olimpija (Liepāja)</td> </tr> <tr align="center"> <td>1944</td> <td>-</td> <td>-</td> <td>Turnīrs tika pārtraukts dēļ [[PSRS]] okupācijas</td> <td>-</td> </tr> <tr align="center"> <td>1992</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> <td>1 (2)</td> <td>Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji</td> <td>RAF</td> </tr> <tr align="center"> <td>1993</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> <td>2 (3)</td> <td>&nbsp;</td> <td>Olimpija (Rīga)</td> </tr> <tr align="center"> <td>1994</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> <td>3 (4)</td> <td>Bez zaudējumiem</td> <td>RAF</td> </tr> <tr align="center"> <td>1995</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> <td>4 (5)</td> <td>Bez zaudējumiem,<br /> arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji</td> <td>[[Dinaburg FC|Vilan D]]</td> </tr> <tr align="center"> <td>1996</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> <td>5 (6)</td> <td>&nbsp;</td> <td>Daugava (Rīga)</td> </tr> <tr align="center"> <td>1997</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> <td>6 (7)</td> <td>Bez zaudējumiem,<br /> arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji</td> <td>Daugava (Rīga)</td> </tr> <tr align="center"> <td>1998</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> <td>7 (8)</td> <td>Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji</td> <td>[[Image:FHKLiepajasMetalurgs.jpg|20px|FHK Liepājas Metalurgs]] [[FHK Liepājas Metalurgs]]</td> </tr> <tr align="center"> <td>1999</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> <td>8 (9)</td> <td>&nbsp;</td> <td>[[Image:FHKLiepajasMetalurgs.jpg|20px|FHK Liepājas Metalurgs]] [[FHK Liepājas Metalurgs]]</td> </tr> <tr align="center"> <td>2000</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> <td>9 (10)</td> <td>Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji</td> <td>[[Image:FKVentspils.jpg|20px|FK Ventspils]] [[FK Ventspils]]</td> </tr> <tr align="center"> <td>2001</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> <td>10 (11)</td> <td>Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji</td> <td>[[Image:FKVentspils.jpg|20px|FK Ventspils]] [[FK Ventspils]]</td> </tr> <tr align="center"> <td>2002</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> <td>11 (12)</td> <td>Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji</td> <td>[[Image:FKVentspils.jpg|20px|FK Ventspils]] [[FK Ventspils]]</td> </tr> <tr align="center"> <td>2003</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> <td>12 (13)</td> <td>&nbsp;</td> <td>[[Image:FHKLiepajasMetalurgs.jpg|20px|FHK Liepājas Metalurgs]] [[FHK Liepājas Metalurgs]]</td> </tr> <tr align="center"> <td>2004</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> <td>13 (14)</td> <td>&nbsp;</td> <td>[[Image:FHKLiepajasMetalurgs.jpg|20px|FHK Liepājas Metalurgs]] [[FHK Liepājas Metalurgs]]</td> </tr> <tr align="center"> <td>2005</td> <td>[[Image:FHKLiepajasMetalurgs.jpg|20px|FHK Liepājas Metalurgs]] [[FHK Liepājas Metalurgs]]</td> <td>1 (1)</td> <td>&nbsp;</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]</td> </tr> <tr> <td colspan=5 style=background:#efefef><small>'''* Virslīgas čempioni (Latvijas čempioni)'''</small></td> </tr> </table> == Ārējās saites == * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] * [http://blogs.7x24.lv/blog/futbols/ Latvijas futbols] - tīmekļa žurnāls par Latvijas futbola aktualitātēm, kur galvenokārt tiek rakstīts par virslīgas jaunumiem. [[Category:Futbols Latvijā]] [[de:Virsliga]] [[en:Virsliga]] [[fr:Championnat de Lettonie de football]] [[it:Campionato di calcio lettone]] [[nl:Virsliga]] [[zh:拉脫維亞足球甲級聯賽]] 7336 19152 2005-09-06T14:21:30Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latvijas futbola Virslīga]] #REDIRECT: [[Latvijas futbola Virslīga]] 7337 19153 2005-09-06T14:23:40Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latvijas Futbola Federācija]] #REDIRECT: [[Latvijas Futbola Federācija]] 7338 52289 2006-06-28T23:26:56Z Escarbot 1016 robot Adding: pt [[Category:Ķīmija]] [[en:Category:Chemists by nationality]] [[fr:Catégorie:Chimiste par nationalité]] [[ko:분류:나라별 화학자]] [[pt:Categoria:Químicos por nacionalidade]] [[sk:Kategória:Chemici podľa štátu]] [[sl:Kategorija:Kemiki po narodnosti]] 7339 19169 2005-09-07T00:38:55Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Viktors Juščenko]] #REDIRECT: [[Viktors Juščenko]] 7340 19171 2005-09-07T00:42:48Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Neatkarīgo Valstu Savienība]] 7345 51720 2006-06-24T09:52:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[nrm:Mentha piperita]] '''Piparmētra''' ''(Mentha x piperita)'' ir daudzgadīgs, kultivēts [[Lūpziežu dzimta]]s ''(Labiatae)'' un [[mētru ģints]] ''(Mentha)'' [[ārstniecības augi|ārstniecības augs]], kas jau kopš senseniem laikiem plaši pazīstams visā [[pasaule|pasaulē]]. Kaut arī ārstnieciski piparmētra ir ļoti vērtīgs augs, kas palīdz pret daudz un dažādām kaitēm, to izmanto ne tikai [[medicīna|medicīnā]] un [[farmācija|farmācijā]]. Piparmētras sastāvā esošā [[ēteriskās eļļas|ēteriskā eļļa]] satur [[mentols|mentolu]] (~50%). Tieši savas atsvaidzinošās iedarbības un patīkamās, svaigās garšas dēļ šo augu izmanto arī [[pārtika]]s un [[parfimērija]]s [[rūpniecība|rūpniecībā]]. Piemēram – [[zobu pasta|zobu pastu]], [[košļājamā gumija|košļājamo gumiju]] un sūkājamo [[ledene|ledeņu]] [[ražošana|ražošanā]].<br> [[Image:Peppermint and Corsican mint plant.jpg|thumb|400px|left|''Mentha x piperita'' un ''Mentha requienii'' (mazās lapiņas)]] ==== Dažas citas no mētru ģints un Lūpziešu dzimtas sugām ==== Kultivētā piparmētra (angliski &mdash; ''&quot;peppermint&quot;'') ir [[ūdens mētra]]s ''(Mentha aquatica,'' angliski &mdash; ''&quot;watermint&quot;)'' un reti sastopamās [[krūzmētra]]s ''(Mentha spicata,'' angliski &mdash; ''&quot;spearmint&quot;)'' [[suga|sugu]] [[hibrīds]] &mdash; tikai viena no daudzajām, mētru [[ģints|ģintij]] piederošajām sugām. Vēl [[Latvija|Latvijā]] sastopamas [[tīruma mētra]] ''(Mentha arvensis)'' un [[staltā mētra]] ''(Mentha x gentilis)'', reti atrodama [[garlapu mētra]] ''(Mentha longifolia)'' un [[mieturu mētra]] ''(Mentha x verticillata)''.<br> Savukārt, no Lūpziežu dzimtas Latvijā populāras ir [[baltā panātre]] ''(Lamium album L.)'' un [[sārtā panātre]] ''(Lamium purpureum L.)'', [[īstā kaķumētra]] ''(Nepeta cataria L.)'' un [[parastā smaržmētra ]] ''(Clinopodium vulgare L.)'', [[sirds mātere]] ''(Leonurus cardiaca L.)'' un [[parastā raudene]] ''(Origanum vulgare L.)'', un vēl daudz citu sugu.<br> [[pasaule|Pasaulē]] izplatītas daudz dažādu sugu, kas atšķiras vienlīdz gan pēc ārējā izskata, gan [[ķīmiskais sastāvs|ķīmiskā sastāva]] (''e.g.'', [[mentols|mentola]] satura auga [[ēteriskā eļļa|ēteriskajā eļļā]]). ==== Sugas apraksts ==== ''Mentha piperita'' ir daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs. Tā stāvā, zarainā, zaļā [[stublājs|stublāja]] garums sasniedz 30-80 cm, iegareno, smailo, panātrēm ''(e.g., ''[[Baltā panātre]], ''Lamium album L.)'' līdzīgo [[lapa|lapu]] garums &mdash; 3-8 cm, bet platums &mdash; līdz 2,5 cm. Piparmētras [[zieds|ziedi]] &mdash; gaiši violetas, cilindriskas, vārpveidīgas [[ziedkopa|ziedkopas]] stublāja un [[zars|zaru]] galā. Piparmētra zied no [[jūlijs|jūlija]] līdz [[augusts|augustam]]. [[Auglis]] &mdash; brūns riekstiņš [[skaldauglis|skaldauglī]].<br> Piparmētra izceļas ar spēcīgu mētru smarzu.<br> Piparmētrai raksturīgi gari, ložņājoši sakneņi un stīgas, ar kurām augu viegli pavairot. ==== Auga izplatība un biotipi ==== Latvijā šo kultivēto piparmētru kā vērtīgu ārstniecības augu plaši audzē [[dārzs|dārzos]] un pat [[plantācija|plantācijās]]. Atsevišķi eksemplāri mēdz augt dārzu tuvumā nezālienēs, bet izteikti [[savvaļa|savvaļā]] Latvijā piparmētras neaug. ==== Auga ārstnieciskās īpašības ==== Piparmētra ir viens no tiem [[augs|augiem]], kas medicīnā izceļas ar ļoti plašu pielietojumu. Šo augu bieži lieto [[saaukstēšanās]] un [[gripa]]s gadījumos, pret [[kakls|kakla]] [[sāpēs|sāpēm]] un [[bronhīts|bronhītu]]. Atkarībā no [[deva]]s un pagatavošanas veida, drogu var izmantot gan kā tonizējošu, gan arī kā [[nervi|nervus]] nomierinošu līdzekli. Zināms, ka piparmētra aktivizē un nostiprina [[cilvēks|cilvēka]] [[smadzenes|smadzeņu]] darbību un stimulē garīgās spējas. Patīkamās, atsvaidzinošās [[garša]]s dēļ piparmētru ierasti lieto pret sliktu dūšu, [[vemšana|vemšanu]], vēdera sāpēm un uzpūšanos, gāzu uzkrāšanos, kā arī ēstrgribas rosināšanai. Pipramētra veicina [[žults]] izdalīšanos; to var lietot arī kā vieglu diurētisku līdzekli. ''Mentha piperita'' uzlabo arī [[asinsrite|asinsriti]]. Bez tam, piparmētrai piemīt dezinficējoša iedarbība un to nereti izmanto ārīgi [[iekaisums|iekaisumu]], sasitumu un [[brūce|brūču]] [[dziedēšana|dziedēšanā]]. Ārīgi piparmētru vēl izmanto, lai pagatavotu dažādas dziedinošas un sāpes remdējošas [[komprese]]s, nomierinošas aromātiskas peldes, u.c. Uzskata, ka piparmētrai piemīt [[audzējs|pretaudzēju]] aktivitāte. ==== Ārstniecisko preparātu pagatavošana ==== Piparmētru [[tēja]]s pagatavošanai izmanto auga lapas, kuras parasti novāc sausā laikā piparmētras ziedēšanas sākumā (novāc visus lakstus, vēlāk atdalot lapiņas no stumbra. Pēc piparmētru ražas novākšanas lapiņas ilgstoši var uzglabāt žāvētā vai saldētā veidā). Lai pagatavotu tēju, svaigas vai žāvētas lapiņas aplej ar vārošu ūdeni un ļauj ievilkties.;;;; ==== Piparmētra pārtikas ražošanā ==== [[Kulinārija|Kulinārijā]] plaši un daudzpusīgi izmanto svaigas un žāvētas piparmētru lapas, kā arī stublāju galotnes. Piparmētru pievieno ēdieniem, gatavojot saknes, dārzeņus un salātus, [[gaļa]]s un [[zivis|zivju]] ēdienus, zupas, mērces, konservus. [[Angļi]], piemēram, tradicionāli pievieno piparmētru [[jērs|jēra]] gaļas ēdieniem. Izplatīta ir arī piprmētru mērce ''(Mint Sauce)'', kas gatavota no žāvētām vai svaigām piparmētru lapām, [[etiķis|etiķa]], [[cukurs|cukura]] un [[sāls]] un kas labi &ldquo;sader&rdquo; kopā ar gaļas ēdieniem. [[Latvieši]], savukārt, pievienotu piparmētru &ldquo;smagiem ēdieniem&rdquo; &mdash; skābētiem ēdieniem, zirņu zupām, u.tml., jo augam piemīt arī īpatnība mazināt gāzu uzkrāšanos gremošanas traktā un sāta sajūtu. ''Mentha piperita'' ir neatņemama sastāvdaļa [[garšvielas|garšvielu]] maisījumos. Piparmētra ir lieliska piedeva saldajiem ēdieniem un to izmanto ievārījumu, kompotu un želeju pagatavošanā. Svaigas auga lapiņas noder arī dažādu veidu ēdienu garnēšanai (piem., pasniedzot gaļas ēdienus vai [[saldējums|saldējumu]]).<br> Piparmētras izcelsmes vieta ir [[Eirāzija]]s kontinents, bet mūsdienās piparmētra pazīstama visā [[pasaule|pasaulē]] un komerciālos nolūkos to masveidā audzē [[ASV]], [[Ēģipte|Ēģiptē]] un citur. Piem., [[Japāna|Japānā]] audzētā piparmētra ir galvenais avots mentola komerciālajā ražošanā pasaulē.<br> Iespējams, daudzi piparmētru asociēs nevis ar tās ārstnieciskajām īpašībām un pielietojumu medicīnā, bet gan ar košļājamo gumiju un konfekšu [[bizness|biznesu]]. Kopš [[19.gs.]] beigām – [[20.gs.]] sākuma, kad ASV parādījās pirmās modernās [[zobu pasta]]s, košļājamās gumijas un mentola konfektes, šo produktu popularitāte, šķiet, tikai pieaug. Mūsdienās ~ 45% piparmētru ražas tiek patērēts tieši košļājamo gumiju un konfekšu ar mentola garšu ražošanā. ==== Piparmētra parfimērijas ražošanā ==== [[Parfimērija]]s [[rūpniecība|rūpniecībā]] piparmētru izmanto elpas atsvaidzinātāju, antiseptiksu mutes dobuma skalotāju, zobu pastu, sejas un ķermeņa [[kosmētika]]s, aromātisku eļļu, vannas līdzekļu u.c. produktu ražošanā. ==== Ārējās saites ==== * [http://www.latvijasdaba.lv/ Sugu enciklopēdija '&ldquo;Latvijas daba'&rdquo;] * [http://latvijas.daba.lv/ '&ldquo;Latvijas dabas'&rdquo; kopskats] * [http://www.mintstills.com/ ''American Mint''] &mdash; saite uz lapu [[angļu valoda|angļu valodā]], kas sniedz vēsturisku ieskatu piparmētru eļļas ražošanā {{stub}} [[Category:lūpziežu dzimtas augi]] [[Category:ārstniecības augi]] [[ar:نعناع]] [[da:Peber-Mynte]] [[de:Pfefferminze]] [[en:Peppermint]] [[eo:Pipromento]] [[fr:Menthe poivrée]] [[hu:Borsmenta]] [[is:Piparminta]] [[ja:ペパーミント]] [[nl:Pepermunt (plant)]] [[nrm:Mentha piperita]] [[pl:Mięta pieprzowa]] [[sv:Pepparmynta]] [[tr:Nane]] 7346 19182 2005-09-07T10:02:58Z Juzeris 23 redirect [[Piparmētra]] #redirect [[Piparmētra]] 7347 19183 2005-09-07T10:03:09Z Evija T 132 Redirekts #REDIRECT [[Piparmētra]] 7348 19184 2005-09-07T10:03:33Z Juzeris 23 redirect [[Piparmētra]] #redirect [[Piparmētra]] 7350 19187 2005-09-07T11:10:47Z Āpsis 245 K:Zinātnieki,Filozofija & intervikiji [[Category:Zinātnieki]] [[Category:Filozofija]] [[ast:Category:Filósofos]] [[bg:Категория:Философи]] [[be:Катэгорыя:Філёзафы]] [[ca:Categoria:Filòsofs]] [[da:Kategori:Filosoffer]] [[de:Kategorie:Philosoph]] [[el:Κατηγορία:Φιλόσοφοι]] [[en:Category:Philosophers]] [[es:Categoría:Filósofos]] [[eo:Kategorio:Filozofoj]] [[fr:Catégorie:Philosophe]] [[ko:분류:철학자]] [[io:Category:Filozofi]] [[it:Categoria:Filosofi]] [[la:Categoria:Philosophi]] [[nl:Categorie:Filosoof]] [[ja:Category:哲学者]] [[no:Kategori:Filosofer]] [[nn:Kategori:Filosofar]] [[pl:Kategoria:Filozofowie]] [[pt:Categoria:Filósofos]] [[ru:Категория:Философы]] [[sk:Kategória:Filozofi]] [[fi:Luokka:Filosofit]] [[sv:Kategori:Filosofer]] [[th:Category:นักปรัชญา]] [[tr:Kategori:Felsefeciler]] [[uk:Категорія:Філософи]] 7351 19189 2005-09-07T11:22:27Z Āpsis 245 K:Matemātika,Zinātnieki & intrvikiji [[Category:Matemātika]] [[Category:Zinātnieki]] [[bg:Категория:Математици]] [[be:Катэгорыя:Матэматыкі]] [[ca:Categoria:Matemàtics]] [[cs:Kategorie:Matematikové]] [[da:Kategori:Matematikere]] [[de:Kategorie:Mathematiker]] [[et:Kategooria:Matemaatikud]] [[el:Κατηγορία:Μαθηματικοί]] [[en:Category:Mathematicians]] [[es:Categoría:Matemáticos]] [[eo:Kategorio:Matematikistoj]] [[fr:Catégorie:Mathématicien]] [[io:Category:Matematiki]] [[is:Flokkur:Stærðfræðingar]] [[it:Categoria:Matematici]] [[he:קטגוריה:מתמטיקאים]] [[ko:분류:수학자]] [[la:Categoria:Mathematici]] [[hu:Kategória:Matematikusok]] [[nl:Categorie:Wiskundige]] [[ja:Category:数学者]] [[no:Kategori:Matematikere]] [[pl:Kategoria:Matematycy]] [[pt:Categoria:Matemáticos]] [[ro:Categorie:Matematicieni]] [[ru:Категория:Математики]] [[sk:Kategória:Matematici]] [[sl:Category:Matematiki]] [[sv:Kategori:Matematiker]] [[th:Category:นักคณิตศาสตร์]] [[tr:Kategori:Matematikçiler]] [[uk:Категорія:Математики]] [[zh:Category:数学家]] 7352 19193 2005-09-07T11:35:56Z Āpsis 245 [[Category:Fizika]] [[Category:Zinātnieki]] [[an:Category:Fesicos]] [[bg:Категория:Физици]] [[be:Катэгорыя:Фізыкі]] [[ca:Categoria:Físics]] [[cs:Kategorie:Fyzikové]] [[da:Kategori:Fysikere]] [[de:Kategorie:Physiker]] [[en:Category:Physicists]] [[es:Categoría:Físicos]] [[fr:Catégorie:Physicien]] [[ko:분류:물리학자]] [[id:Kategori:Fisikawan]] [[it:Categoria:Fisici]] [[hu:Kategória:Fizikusok]] [[nl:Categorie:Natuurkundige]] [[ja:Category:物理学者]] [[no:Kategori:Fysikere]] [[pl:Kategoria:Fizycy]] [[pt:Categoria:Físicos]] [[ru:Категория:Физики]] [[sl:Category:Fiziki]] [[fi:Luokka:Fyysikot]] [[sv:Kategori:Fysiker]] [[th:Category:นักฟิสิกส์]] [[vi:Category:Nhà vật lý]] [[tr:Kategori:Fizikçiler]] [[uk:Категорія:Фізики]] [[zh:Category:物理学家]] 7353 43705 2006-05-07T11:59:21Z Juzeris 23 izmainīju kat. Šīs lapas mērķis ir uzskaitīt un demonstrēt lielāko daļu no latviešu Vikipēdijas veidnēm. Tā ir pēdējo reizi atjaunota 2006.gada 2.maijā. Piemēru ailē nav iekļautas tās veidnes, kuras ir vai nu pārāk milzīgas, vai arī pēc savas būtības sabojā šo lapu (lai gan ir normāli izmantojamas rakstos), kā arī nav iekļautas veidnes, kas iekļautas projektā [[Wikipedia:Babel]]. Šī saraksta atjaunošanai vai papildināšanai var noderēt [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special%3ARecentchanges&namespace=10 šī lapa], kurā redzamas pēdējās izmaiņas tikai veidnēs, kā arī [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special%3AAllpages&from=&namespace=10 šī lapa], kurā automātiski uzskaitītas visas latviešu valodas Vikipēdijas veidnes. [[Category:Vikipēdijas veidnes|*]] {| border="1" align="center" | !Veidne !Kā tas aptuveni izskatās |- |{{[[Template:-]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:-|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:6.2 pants]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:6.2 pants|Kur sastopama dabā]]) |{{6.2 pants}} |- |{{[[Template:Āfrika]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Āfrika|Kur sastopama dabā]]) |{{Āfrika}} |- |{{[[Template:Aizmetnis]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Aizmetnis|Kur sastopama dabā]]) |{{Aizmetnis}} |- |{{[[Template:Album infobox]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Album infobox|Kur sastopama dabā]]) |{{Album infobox}} |- |{{[[Template:All messages]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:All messages|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:All system messages]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:All system messages|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:Amatu secība]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Amatu secība|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:Aminosav]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Aminosav|Kur sastopama dabā]]) |{{Aminosav}} |- |{{[[Template:Amsk]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Amsk|Kur sastopama dabā]]) |{{Amsk}} |- |{{[[Template:Aprīļa kalendārs]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Aprīļa kalendārs|Kur sastopama dabā]]) |{{Aprīļa kalendārs}} |- |{{[[Template:Aprīļa kalendārs 2006]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Aprīļa kalendārs 2006|Kur sastopama dabā]]) |{{Aprīļa kalendārs 2006}} |- |{{[[Template:Aprīļa kalendārs 2006 dati]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Aprīļa kalendārs 2006 dati|Kur sastopama dabā]]) |{{Aprīļa kalendārs 2006 dati}} |- |{{[[Template:Apvienot]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Apvienot|Kur sastopama dabā]]) |{{Apvienot}} |- |{{[[Template:Arābu līga]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Arābu līga|Kur sastopama dabā]]) |{{Arābu līga}} |- |{{[[Template:ASEAN]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:ASEAN|Kur sastopama dabā]]) |{{ASEAN}} |- |{{[[Template:Astoņu portālu saites]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Astoņu portālu saites|Kur sastopama dabā]]) |{{Astoņu portālu saites}} |- |{{[[Template:ASV štati]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:ASV štati|Kur sastopama dabā]]) |{{ASV štati}} |- |{{[[Template:Audio]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Audio|Kur sastopama dabā]]) |{{Audio}} |- |{{[[Template:Autortiesību problēmas]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Autortiesību problēmas|Kur sastopama dabā]]) |{{Autortiesību problēmas}} |- |{{[[Template:BadJPEG]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:BadJPEG|Kur sastopama dabā]]) |{{BadJPEG}} |- |{{[[Template:Brazīlijas štati]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Brazīlijas štati|Kur sastopama dabā]]) |{{Brazīlijas štati}} |- |{{[[Template:Budisms]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Budisms|Kur sastopama dabā]]) |{{Budisms}} |- |{{[[Template:CategoryTOC]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:CategoryTOC|Kur sastopama dabā]]) |{{CategoryTOC}} |- |{{[[Template:Catmore]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Catmore|Kur sastopama dabā]]) |{{Catmore}} |- |{{[[Template:Coatofarms]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Coatofarms|Kur sastopama dabā]]) |{{Coatofarms}} |- |{{[[Template:Commons]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Commons|Kur sastopama dabā]]) |{{Commons}} |- |{{[[Template:Commonscat]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Commonscat|Kur sastopama dabā]]) |{{Commonscat}} |- |{{[[Template:Copyvio]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Copyvio|Kur sastopama dabā]]) |{{Copyvio}} |- |{{[[Template:DecadeYears]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:DecadeYears|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:DecadeYears2]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:DecadeYears2|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:DecadeYears3]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:DecadeYears3|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:Delete]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Delete|Kur sastopama dabā]]) |{{Delete}} |- |{{[[Template:Dienvidslāvijas kari]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Dienvidslāvijas kari|Kur sastopama dabā]]) |{{Dienvidslāvijas kari}} |- |{{[[Template:DIRMARK]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:DIRMARK|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:Disambig]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Disambig|Kur sastopama dabā]]) |{{Disambig}} |- |{{[[Template:Dramaturģija]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Dramaturģija|Kur sastopama dabā]]) |{{Dramaturģija}} |- |{{[[Template:Dzeja]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:DzejaKur sastopama dabā]]) |{{Dzeja}} |- |{{[[Template:Dzēst]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Dzēst|Kur sastopama dabā]]) |{{Dzēst}} |- |{{[[Template:Dzīvnieki infobox]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Dzīvnieki infobox|Kur sastopama dabā]]) |{{Dzīvnieki infobox}} |- |{{[[Template:Eiropa]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Eiropa|Kur sastopama dabā]]) |{{Eiropa}} |- |{{[[Template:Eiropa partija infobox]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Eiropa partija infobox|Kur sastopama dabā]]) |{{Eiropa partija infobox}} |- |{{[[Template:EMspektrs]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:EMspektrs|Kur sastopama dabā]]) |{{EMspektrs}} |- |{{[[Template:ES valstis]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:ES valstis|Kur sastopama dabā]]) |{{ES valstis}} |- |{{[[Template:Esoteric]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Esoteric|Kur sastopama dabā]]) |{{Esoteric}} |- |{{[[Template:EU image]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:EU image|Kur sastopama dabā]]) |{{EU image}} |- |{{[[Template:F1 trase]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:F1 trase|Kur sastopama dabā]]) |{{F1 trase}} |- |{{[[Template:Fantastika]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Fantastika|Kur sastopama dabā]]) |{{Fantastika}} |- |{{[[Template:Filma]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Filma|Kur sastopama dabā]]) |{{Filma}} |- |{{[[Template:Flagicon]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Flagicon|Kur sastopama dabā]]) |{{Flagicon}} |- |{{[[Template:Fn]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Fn|Kur sastopama dabā]]) |{{Fn}} |- |{{[[Template:Fnb]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Fnb|Kur sastopama dabā]]) |{{Fnb}} |- |{{[[Template:Gerb]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Gerb|Kur sastopama dabā]]) |{{Gerb}} |- |{{[[Template:GFDL]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:GFDL|Kur sastopama dabā]]) |{{GFDL}} |- |{{[[Template:Gnunote]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Gnunote|Kur sastopama dabā]]) |{{Gnunote}} |- |{{[[Template:Grmit]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Grmit|Kur sastopama dabā]]) |{{Grmit}} |- |{{[[Template:Hinduisms]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Hinduisms|Kur sastopama dabā]]) |{{Hinduisms}} |- |{{[[Template:Infobox Country]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Infobox Country|Kur sastopama dabā]]) |{{Infobox Country}} |- |{{[[Template:Infobox OS]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Infobox OS|Kur sastopama dabā]]) |{{Infobox OS}} |- |{{[[Template:Infobox Software]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Infobox Software|Kur sastopama dabā]]) |{{Infobox Software}} |- |{{[[Template:Interwikiconflict]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Interwikiconflict|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:Inuse]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Inuse|Kur sastopama dabā]]) |{{Inuse}} |- |''{{[[Template:Inuseuntil]]}}''<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Inuseuntil|Kur sastopama dabā]]) |{{Inuseuntil}} |- |{{[[Template:Itālijas administratīvais iedalījums]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Itālijas administratīvais iedalījums|Kur sastopama dabā]]) |{{Itālijas administratīvais iedalījums}} |- |{{[[Template:Itālijas reģioni]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Itālijas reģioni|Kur sastopama dabā]]) |{{Itālijas reģioni}} |- |{{[[Template:Karš infobox]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Karš infobox|Kur sastopama dabā]]) |{{Karš infobox}} |- |{{[[Template:Kastes beigas]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Kastes beigas|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:Kastes sākums]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Kastes sākums|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:Kategorija]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Kategorija|Kur sastopama dabā]]) |{{Kategorija}} |- |''{{[[Template:Kauja]]}}''<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Kauja|Kur sastopama dabā]]) |{{Kauja}} |- |{{[[Template:Kauja infobox]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Kauja infobox|Kur sastopama dabā]]) |{{Kauja infobox}} |- |{{[[Template:Kontinenti]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Kontinenti|Kur sastopama dabā]]) |{{Kontinenti}} |- |{{[[Template:Lang]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Lang|Kur sastopama dabā]]) |{{Lang}} |- |{{[[Template:Lang-pl]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Lang-pl|Kur sastopama dabā]]) |{{Lang-pl}} |- |{{[[Template:LangWithName]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:LangWithName|Kur sastopama dabā]]) |{{LangWithName}} |- |{{[[Template:Language link]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Language link|Kur sastopama dabā]]) |{{Language link}} |- |{{[[Template:Latvijas novadi]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Latvijas novadi|Kur sastopama dabā]]) |{{Latvijas novadi}} |- |{{[[Template:Latvijas politiskā partija infobox]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Latvijas politiskā partija infobox|Kur sastopama dabā]]) |{{Latvijas politiskā partija infobox}} |- |{{[[Template:Link FA]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Link FA|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:Literatūra]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Literatūra|Kur sastopama dabā]]) |{{Literatūra}} |- |{{[[Template:Litveidi]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Litveidi|Kur sastopama dabā]]) |{{Litveidi}} |- |{{[[Template:Lived]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Lived|Kur sastopama dabā]]) |{{Lived}} |- |''{{[[Template:Ll]]}}''<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Ll|Kur sastopama dabā]]) |{{Ll}} |- |{{[[Template:Logo]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Logo|Kur sastopama dabā]]) |{{Logo}} |- |{{[[Template:Lrj]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Lrj|Kur sastopama dabā]]) |{{Lrj}} |- |{{[[Template:Maija kalendārs]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Maija kalendārs|Kur sastopama dabā]]) |{{Maija kalendārs}} |- |{{[[Template:Maija kalendārs 2006]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Maija kalendārs 2006|Kur sastopama dabā]]) |{{Maija kalendārs 2006}} |- |{{[[Template:Maija kalendārs 2006 dati]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Maija kalendārs 2006 dati|Kur sastopama dabā]]) |{{Maija kalendārs 2006 dati}} |- |''{{[[Template:Maksla]]}}''<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Maksla|Kur sastopama dabā]]) |{{Maksla}} |- |{{[[Template:Māksla]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Māksla|Kur sastopama dabā]]) |{{Māksla}} |- |{{[[Template:Marta kalendārs]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Marta kalendārs|Kur sastopama dabā]]) |{{Marta kalendārs}} |- |{{[[Template:Marta kalendārs 2006]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Marta kalendārs 2006|Kur sastopama dabā]]) |{{Marta kalendārs 2006}} |- |{{[[Template:Marta kalendārs 2006 dati]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Marta kalendārs 2006 dati|Kur sastopama dabā]]) |{{Marta kalendārs 2006 dati}} |- |{{[[Template:Modernisms]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Modernisms|Kur sastopama dabā]]) |{{Modernisms}} |- |{{[[Template:NA-70]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:NA-70|Kur sastopama dabā]]) |{{NA-70}} |- |{{[[Template:Nāciju sadraudzība]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Nāciju sadraudzība|Kur sastopama dabā]]) |{{Nāciju sadraudzība}} |- |{{[[Template:Nacionālie bruņotie spēki]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Nacionālie Bruņotie spēki|Kur sastopama dabā]]) |{{Nacionālie Bruņotie spēki}} |- |{{[[Template:Nacionālā futbola federācija]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Nacionālā futbola federācija|Kur sastopama dabā]]) |{{Nacionālā futbola federācija}} |- |{{[[Template:NATO]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:NATO|Kur sastopama dabā]]) |{{NATO}} |- |{{[[Template:NBA]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:NBA|Kur sastopama dabā]]) |{{NBA}} |- |{{[[Template:Nedraksts]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Nedraksts|Kur sastopama dabā]]) |{{Nedraksts}} |- |{{[[Template:Nedēļas dienas]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Nedēļas dienas|Kur sastopama dabā]]) |{{Nedēļas dienas}} |- |{{[[Template:Nepieciešama atsauce]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Nepieciešama atsauce|Kur sastopama dabā]]) |{{Nepieciešama atsauce}} |- |{{[[Template:Note]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Note|Kur sastopama dabā]]) |{{Note}} |- |{{[[Template:NowCommons]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:NowCommons|Kur sastopama dabā]]) |{{NowCommons}} |- |{{[[Template:NVS]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:NVS|Kur sastopama dabā]]) |{{NVS}} |- |''{{[[Template:Olimps]]}}''<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Olimps|Kur sastopama dabā]]) |{{Olimps}} |- |{{[[Template:Otheruses4]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Otheruses4|Kur sastopama dabā]]) |{{Otheruses4}} |- |{{[[Template:Pēdējās izmaiņas]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Pēdējās izmaiņas|Kur sastopama dabā]]) |{{Pēdējās izmaiņas}} |- |{{[[Template:Polijas novadi]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Polijas novadi|Kur sastopama dabā]]) |'''n/a''' |- |{{[[Template:Polijas vēsture]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Polijas vēsture|Kur sastopama dabā]]) |{{Polijas vēsture}} |- |{{[[Template:Polijas vojevodistes]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Polijas vojevodistes|Kur sastopama dabā]]) |{{Polijas vojevodistes}} |- |{{[[Template:Portalpar]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Portalpar|Kur sastopama dabā]]) |{{Portalpar}} |- |{{[[Template:POV]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:POV|Kur sastopama dabā]]) |{{POV}} |- |{{[[Template:Prerequisites footer]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Prerequisites footer|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:Prerequisites header]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Prerequisites header|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:Programmatūra infobox]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Programmatūra infobox|Kur sastopama dabā]]) |{{Programmatūra infobox}} |- |{{[[Template:Promotional photos]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Promotional photos|Kur sastopama dabā]]) |{{Promotional photos}} |- |{{[[Template:Proza]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Proza|Kur sastopama dabā]]) |{{Proza}} |- |{{[[Template:Qif]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Qif|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:PSRS]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:PSRS|Kur sastopama dabā]]) |{{PSRS}} |- |{{[[Template:Ref]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Ref|Kur sastopama dabā]]) |{{Ref}} |- |{{[[Template:River]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:River|Kur sastopama dabā]]) |{{River}} |- |{{[[Template:Saules sistēma]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Saules sistēma|Kur sastopama dabā]]) |{{Saules sistēma}} |- |{{[[Template:Sengrlit]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Sengrlit|Kur sastopama dabā]]) |{{Sengrlit}} |- |{{[[Template:Shortcut]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Shortcut|Kur sastopama dabā]]) |{{Shortcut}} |- |{{[[Template:Sitesupportpage]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Sitesupportpage|Kur sastopama dabā]]) |{{Sitesupportpage}} |- |{{[[Template:Skandināvu mitoloģija]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Skandināvu mitoloģija|Kur sastopama dabā]]) |{{Skandināvu mitoloģija}} |- |{{[[Template:Stub]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Stub|Kur sastopama dabā]]) |{{Stub}} |- |{{[[Template:Switch]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Switch|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:Šaujamierocis]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Šaujamierocis|Kur sastopama dabā]]) |{{Šaujamierocis}} |- |{{[[Template:TALKSPACE]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:TALKSPACE|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |{{[[Template:Tauta]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Tauta|Kur sastopama dabā]]) |{{Tauta}} |- |{{[[Template:Tēmas]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Tēmas|Kur sastopama dabā]]) |{{Tēmas}} |- |{{[[Template:Test]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Test|Kur sastopama dabā]]) |{{Test}} |- |{{[[Template:Turcijas provinces]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Turcijas provinces|Kur sastopama dabā]]) |{{Turcijas provinces}} |- |{{[[Template:Tutorial]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Tutorial|Kur sastopama dabā]]) |{{Tutorial}} |- |{{[[Template:UK-ROI TV channel infobox]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:UK-ROI TV channel infobox|Kur sastopama dabā]]) |{{UK-ROI TV channel infobox}} |- |{{[[Template:User]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:User|Kur sastopama dabā]]) |{{User}} |- |{{[[Template:Vācijas zemes]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Vācijas zemes|Kur sastopama dabā]]) |{{Vācijas zemes}} |- |{{[[Template:Valoda]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Valoda|Kur sastopama dabā]]) |{{Valoda}} |- |{{[[Template:Vidlit]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Vidlit|Kur sastopama dabā]]) |{{Vidlit}} |- |{{[[Template:Warcraft]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Warcraft|Kur sastopama dabā]]) |{{Warcraft}} |- |{{[[Template:Wikivar]]}}<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Wikivar|Kur sastopama dabā]]) |n/a |- |''{{[[Template:Xxx]]}}''<br>([[Special:Whatlinkshere/Template:Xxx|Kur sastopama dabā]]) |{{Xxx}} |} 7354 19208 2005-09-07T16:59:08Z Āpsis 245 [[Category:Filozofi]] 7356 19213 2005-09-07T17:09:03Z Āpsis 245 [[Category:Filozofi]] [[en:Enlightenment philosophers]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1060;&#1080;&#1083;&#1086;&#1089;&#1086;&#1092;&#1080; &#1085;&#1072; &#1055;&#1088;&#1086;&#1089;&#1074;&#1077;&#1097;&#1077;&#1085;&#1080;&#1077;&#1090;&#1086;]] 7359 36838 2006-03-25T16:31:28Z Feens 37 {{Astoņu portālu saites}} [[de:Kategorie:Gesellschaft]] [[en:Category:Society]] [[es:Categoría:Sociedad]] [[ko:분류:사회]] [[kw:Category:Cowethas]] [[hu:Kategória:Társadalom]] [[ja:Category:社会]] [[fi:Luokka:Yhteiskunta]] [[sv:Kategori:Samhälle]] 7360 36740 2006-03-25T13:01:41Z Dekaels 268 [[Category:Sabiedrība]] [[Category:Zinātne]] [[be:Катэгорыя:Эканоміка]] [[bg:Категория:Икономика]] [[cs:Kategorie:Ekonomie]] [[da:Kategori:Økonomi]] [[de:Kategorie:Wirtschaft]] [[el:Κατηγορία:Οικονομικά]] [[en:Category:Economics]] [[eo:Kategorio:Ekonomio]] [[es:Categoría:Economía]] [[fr:Catégorie:Économie]] [[hr:Category:Ekonomija]] [[hu:Kategória:Közgazdaságtan]] [[id:Kategori:Ekonomi]] [[io:Category:Ekonomiko]] [[it:Categoria:Economia]] [[ja:Category:経済学]] [[ko:분류:경제학]] [[la:Categoria:Oeconomia]] [[nds:Kategorie:Weertschop]] [[nl:Categorie:Economie]] [[no:Kategori:Økonomi]] [[pl:Kategoria:Ekonomia]] [[pt:Categoria:Economia]] [[ru:Категория:Экономика]] [[sk:Kategória:Ekonómia a ekonomika]] [[sr:Категорија:Економија]] [[sv:Kategori:Ekonomi]] [[th:Category:เศรษฐศาสตร์]] [[uk:Категорія:Економіка]] [[zh:Category:经济学]] 7361 50758 2006-06-16T19:50:46Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/195.244.142.147|195.244.142.147]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Dekaels {{Astoņu portālu saites}} {{catmore}} [[Category:Kultūra]] [[be:Катэгорыя:Мастацтва]] [[br:Category:Arz]] [[ca:Categoria:Art]] [[cs:Kategorie:Umění]] [[da:Kategori:Kunst]] [[de:Kategorie:Kunst]] [[el:Κατηγορία:Τέχνες]] [[en:Category:Arts]] [[eo:Kategorio:Arto]] [[es:Categoría:Arte]] [[fi:Luokka:Taide]] [[fr:Catégorie:Art]] [[fy:Kategory:Keunst]] [[hu:Kategória:Művészet]] [[io:Category:Arti]] [[is:Flokkur:Listir]] [[it:Categoria:Arte]] [[ja:Category:芸術と文化]] [[ka:კატეგორია:ხელოვნება]] [[kw:Category:Art]] [[la:Categoria:Ars]] [[li:Kategorie:Kuns]] [[nl:Categorie:Kunst]] [[no:Kategori:Kunst]] [[pl:Kategoria:Sztuka]] [[pt:Categoria:Arte]] [[ru:Категория:Искусство]] [[sv:Kategori:Konst]] [[tr:Kategori:Sanat]] [[uk:Категорія:Мистецтво]] [[vi:Category:Nghệ thuật]] [[yi:Category:קונסט]] [[zh:Category:艺术]] [[zh-min-nan:Category:Gē-su̍t]] 7362 19241 2005-09-07T21:24:36Z Āpsis 245 K & intervikiji [[Category:Zinātnieki]] [[Category:Ķīmija]] [[bg:Категория:Химици]] [[da:Kategori:Kemikere]] [[de:Kategorie:Chemiker]] [[et:Kategooria:Keemikud]] [[als:Kategorie:Chemiker]] [[en:Category:Chemists]] [[es:Categoría:Químicos]] [[eo:Kategorio:Personoj (Kemio)]] [[fr:Catégorie:Chimiste]] [[ko:분류:화학자]] [[io:Category:Kemii]] [[id:Kategori:Kimiawan]] [[it:Categoria:Chimici]] [[la:Categoria:Chemici]] [[hu:Kategória:Kémikusok]] [[nl:Categorie:Scheikundige]] [[ja:Category:化学者]] [[no:Kategori:Kjemikere]] [[pl:Kategoria:Chemicy]] [[pt:Categoria:Químicos]] [[ru:Категория:Химики]] [[sk:Kategória:Chemici]] [[sl:Category:Kemiki]] [[fi:Luokka:Kemistit]] [[sv:Kategori:Kemister]] [[zh:Category:化学家]] 7363 19242 2005-09-07T21:33:29Z Āpsis 245 K & intervikiji [[Category:Matemātika]] [[bg:Категория:Геометрия]] [[ca:Categoria:Geometria]] [[cs:Kategorie:Geometrie]] [[da:Kategori:Geometri]] [[de:Kategorie:Geometrie]] [[el:Κατηγορία:Γεωμετρία]] [[en:Category:Geometry]] [[es:Categoría:Geometría]] [[eo:Kategorio:Geometrio]] [[fr:Catégorie:Géométrie]] [[ko:분류:기하학]] [[io:Category:Geometrio]] [[id:Kategori:Geometri]] [[is:Flokkur:Rúmfræði]] [[it:Categoria:Geometria]] [[he:קטגוריה:גאומטריה]] [[hu:Kategória:Geometria]] [[nl:Categorie:Meetkunde]] [[ja:Category:幾何学]] [[no:Kategori:Geometri]] [[pl:Kategoria:Geometria]] [[pt:Categoria:Geometria]] [[ru:Категория:Геометрия]] [[sl:Category:Geometrija]] [[ta:Category:வடிவியல்]] [[vi:Category:Hình học]] [[tr:Kategori:Geometri]] [[uk:Категорія:Геометрія]] [[zh:Category:几何学]] 7364 19247 2005-09-07T22:25:55Z Āpsis 245 K & intervikiji [[Category:Astronomija]] [[Category:Daba]] [[an:Category:Estrelas]] [[bg:Категория:Звезди]] [[ca:Categoria:Estrelles]] [[de:Kategorie:Stern]] [[en:Category:Stars]] [[es:Categoría:Estrellas]] [[fr:Catégorie:Étoile]] [[io:Category:Stelo]] [[id:Kategori:Bintang]] [[it:Categoria:Stelle]] [[la:Categoria:Stellae]] [[nl:Categorie:Ster]] [[ja:Category:恒星]] [[pl:Kategoria:Gwiazdy]] [[pt:Categoria:Estrelas]] [[ru:Категория:Звёзды]] [[sk:Kategória:Hviezdy]] [[sv:Kategori:Stjärnor]] [[th:Category:ดาวฤกษ์]] [[uk:Категорія:Зірки]] [[zh:Category:恒星]] 7365 19332 2005-09-09T16:08:57Z Āpsis 245 K [[Category:Cilvēki pēc nodarbošanās]] [[Category:Tehnika]] [[bg:Категория:Изобретатели]] [[ca:Categoria:Inventors]] [[cs:Kategorie:Vynálezci]] [[da:Kategori:Opfindere]] [[de:Kategorie:Ingenieur, Erfinder, Konstrukteur]] [[en:Category:Inventors]] [[es:Categoría:Inventores]] [[fr:Catégorie:Inventeur]] [[ko:분류:발명가]] [[it:Categoria:Inventori]] [[la:Categoria:Inventores]] [[nl:Categorie:Uitvinder]] [[ja:Category:発明家]] [[nb:Kategori:Oppfinnere]] [[pt:Categoria:Inventores]] [[fi:Luokka:Keksijät]] 7366 50795 2006-06-17T09:33:20Z Dainis 876 Category:Tehnoloģijas->Tehnoloģija [[Category:Tehnoloģija]] [[ast:Category:Teunoloxía]] [[be:Category:&#1058;&#1101;&#1093;&#1085;&#1072;&#1083;&#1105;&#1075;&#1110;&#1110;]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1058;&#1077;&#1093;&#1085;&#1086;&#1083;&#1086;&#1075;&#1080;&#1103;]] [[ca:Categoria:Tecnologia]] [[da:Kategori:Teknologi]] [[de:Kategorie:Technik]] [[el:&#922;&#945;&#964;&#951;&#947;&#959;&#961;&#943;&#945;:&#932;&#949;&#967;&#957;&#959;&#955;&#959;&#947;&#943;&#945;]] [[en:Category:Technology]] [[es:Categoría:Tecnología]] [[eo:Kategorio:Teknologio]] [[fr:Catégorie:Technologie]] [[io:Category:Teknologio]] [[ja:Category:&#25216;&#34899;]] [[nds:Kategorie:Technik]] [[nl:Categorie:Techniek]] [[no:Kategori:Teknologi]] [[pt:Categoria:Tecnologia]] [[ru:Category:Техника]] [[sl:Category:Tehnika]] [[tl:Category:Inghenyeriya]] [[tr:Category:Teknoloji]] [[uk:Category:Техніка]] [[vi:Category:K&#7929; thu&#7853;t]] [[zh:Category:工程技术]] 7367 51039 2006-06-18T15:29:34Z Knakts 848 kat [[Category:Biologi]] [[Category:zooloģija]] [[cs:Kategorie:Zoologové]] [[de:Kategorie:Zoologe]] [[en:Category:Zoologists]] [[fr:Catégorie:Zoologiste]] [[sv:Kategori:Zoologer]] 7368 19253 2005-09-07T23:27:02Z Āpsis 245 K & intervikiji [[Category:Zinātne]] [[an:Category:Lingüistica]] [[ast:Category:Llingüística]] [[be:Катэгорыя:Мовазнаўства]] [[bg:Категория:Лингвистика]] [[zh-min-nan:Category:Gí-giân-ha̍k]] [[ca:Categoria:Lingüística]] [[cs:Kategorie:Lingvistika]] [[da:Kategori:Sprogforskning]] [[de:Kategorie:Linguistik]] [[el:Κατηγορία:Γλωσσολογία]] [[en:Category:Linguistics]] [[es:Categoría:Lingüística]] [[eo:Kategorio:Lingvistiko]] [[fr:Catégorie:Linguistique]] [[fy:Kategory:Taalkunde]] [[io:Category:Linguistiko]] [[it:Categoria:Linguistica]] [[ja:Category:言語学]] [[ka:კატეგორია:ენათმეცნიერება]] [[csb:Kategòrëjô:Lingwistika]] [[la:Categoria:Ars grammatica]] [[nl:Categorie:Taalkunde]] [[hu:Kategória:Nyelvészet]] [[no:Kategori:Lingvistikk]] [[nn:Kategori:Lingvistikk]] [[os:Категори:Æвзагзонынад]] [[pl:Kategoria:Językoznawstwo]] [[pt:Categoria:Linguística]] [[ru:Категория:Лингвистика]] [[simple:Category:Linguistics]] [[sl:Category:Jezikoslovje]] [[sv:Kategori:Språkvetenskap]] [[th:Category:ภาษาศาสตร์]] [[vi:Category:Ngôn ngữ học]] [[tr:Kategori:Dil bilimi]] [[uk:Категорія:Мовознавство]] [[zh:Category:语言学]] 7369 24120 2005-12-05T13:50:31Z 213.175.91.220 [[Category:Zinātne]] [[ast:Categoría:Universidaes]] [[da:Kategori:Danske universiteter]] [[de:Kategorie:Universität]] [[el:Κατηγορία:Ανώτατα Εκπαιδευτικά Ιδρύματα]] [[en:Category:Colleges and universities]] [[eo:Kategorio:Universitato]] [[es:Categoría:Universidades]] [[fr:Catégorie:Université]] [[hu:Kategória:Felsőoktatási intézmények]] [[ja:Category:大学]] [[ko:분류:대학교]] [[la:Categoria:Universitates]] [[nl:Categorie:Universiteit]] [[no:Kategori:Universiteter i Danmark]] [[pt:Categoria:Instituições de ensino superior]] [[ru:Категория:Университеты]] [[th:Category:สถาบันอุดมศึกษา]] [[zh:Category:大学]] 7370 19256 2005-09-07T23:42:55Z Āpsis 245 K & intervikiji [[Category:Zinātne]] [[Category:Reliģija]] [[bg:Категория:Теология]] [[cs:Kategorie:Teologie]] [[de:Kategorie:Theologie]] [[en:Category:Theology]] [[fr:Catégorie:Théologie]] [[ko:분류:신학]] [[nl:Categorie:Theologie]] [[ru:Категория:Теология]] 7371 49708 2006-06-09T17:06:11Z Knakts 848 kat: pietiek ar mikoloģiju {{catmore}} [[Category:Mikoloģija]] [[ca:Categoria:Fungi]] [[de:Kategorie:Pilze]] [[en:Category:Fungi]] [[eo:Kategorio:Fungoj]] [[es:Categoría:Hongos]] [[fi:Luokka:Sienet]] [[fr:Catégorie:Champignon (noms vernaculaires)]] [[ja:Category:菌類]] [[ko:분류:균류]] [[nl:Categorie:Schimmel]] [[pl:Kategoria:Grzyby]] [[ru:Категория:Грибы]] [[sv:Kategori:Svampar]] [[zh:Category:真菌]] 7372 19266 2005-09-08T17:09:53Z Juzeris 23 "User creation log" > "Jauno lietotāju reģistrs" Jauno lietotāju reģistrs 7373 19613 2005-09-13T16:06:10Z Juzeris 23 izveidots => reģistrēts Reģistrēts lietotājvārds [[User:$1|$1]] ([[User talk:$1|diskusija]] | [[Special:Contributions/$1|$3]]) 7374 19268 2005-09-08T17:16:09Z Juzeris 23 "This is a log of recent user creations" > "Jauno lietotājvārdu reģistrs" Jauno lietotājvārdu reģistrs 7375 19269 2005-09-08T17:18:52Z Juzeris 23 "User rename log" > "Lietotāju pārdēvēšanas reģistrs" Lietotāju pārdēvēšanas reģistrs 7376 19270 2005-09-08T17:20:08Z Juzeris 23 "This is a log of changes to user names" > "Lietotājvārdu maiņas reģistrs" Lietotājvārdu maiņas reģistrs 7377 19301 2005-09-08T21:16:38Z Feens 37 Hannoveres ģerbonis no de.wiki Hannoveres ģerbonis no de.wiki 7378 53186 2006-07-02T11:32:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Hanovra]] '''Hannovere''' ([[vācu|vācu valoda]] - '''Hannover''') - pilsēta [[Vācija|Vācijā]], [[Leine|Leines]] upes krastos. [[Lejassaksija|Lejassaksijas]] federālās zemes galvaspilsēta. [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] karaļa [[Džordžs II|Džordža II]], [[angļi|angļu]] [[astronomija|astronoma]] [[Viljams Heršels|Viljama Heršela]], [[karikatūra|karikatūrista]] [[Vilhelms Bušs|Vilhelma Buša]] un [[filosofija|filosofes]] [[Hanna Ārente|Hannas Ārentes]] dzimtā pilsēta. Mūsdienās pazīstama kā lielu starptautisku izstāžu centrs, no kurām pazīstamākā ir [[CeBIT]]. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Hannover'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Hannover-Position.png|187px|]] | align=center | [[Image:Hannover wappen.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 519 143 |- | Pilsēta | no XIII.gs |- | Federālā zeme | [[Lejassaksija]] |- | Mājaslapa | [http://www.hannover.de/ www.hannover.de] |} ==Īsa vēsture== Pilsēta izauga XIII.gs zvejnieku ciemata vietā. 1636.gadā kļuva par [[Hannoveres kūrfirstes|Hannoveres kūrfirstes]] centru. No 1814. līdz 1866.gadam bija neatkarīgās [[Hannoveres karaliste|Hannoveres karalistes]] galvaspilsēta. Hannoveres valdnieki 1714.gadā kļuva arī par [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] karaļiem, un līdz 1837.gadam Lielbritānijas karalis bija arī Hannoveres valdnieks. Hannovere smagi cieta [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā - bojā gāja 2/3 no pilsētas apbūves. [[Image:Hannover Skyline.jpg|thumb|Hannovere no putna lidojuma|250px|left]] {{commons|Hannover, Germany}} ====Cilvēki==== Hannoverē dzimuši: * [[Kurts Šviterss]] (''Kurt Schwitters'') (1887-1948) - mākslinieks [[Category:Vācijas pilsētas]] [[als:Hannover]] [[ar:هانوفر]] [[ast:Hannover]] [[bg:Хановер]] [[ca:Hannover]] [[cs:Hannover]] [[da:Hannover]] [[de:Hannover]] [[el:Αννόβερο]] [[en:Hanover]] [[eo:Hanovro]] [[es:Hanóver]] [[et:Hannover]] [[fa:هانوور]] [[fi:Hannover]] [[fr:Hanovre]] [[gl:Hannóver - Hannover]] [[he:הנובר]] [[hu:Hannover]] [[is:Hannover]] [[it:Hannover]] [[ja:ハノーファー]] [[ka:ჰანოვერი]] [[ko:하노버]] [[ku:Hannover]] [[la:Hannoveria]] [[lt:Hanoveris]] [[nds:Hannober]] [[nl:Hannover (stad)]] [[nn:Hannover]] [[no:Hannover]] [[pl:Hanower]] [[pt:Hanôver]] [[ro:Hanovra]] [[ru:Ганновер]] [[simple:Hanover]] [[sl:Hannover]] [[sv:Hannover]] [[th:ฮันโนเวอร์]] [[tr:Hannover]] [[vi:Hannover]] [[zh:漢諾威]] 7379 19305 2005-09-08T22:35:16Z Feens 37 redirekts #redirect [[Hannovere]] 7380 19306 2005-09-08T22:35:27Z Feens 37 redirekts #redirect [[Hannovere]] 7381 19307 2005-09-08T22:35:53Z Feens 37 redirekts #redirect [[Hannovere]] 7382 19308 2005-09-08T22:36:04Z Feens 37 redirekts #redirect [[Hannovere]] 7383 49270 2006-06-05T15:59:18Z 82.51.114.9 '''Kaja''' ('''Kayah''') (īstajā vārdā Kataržina Rūjensa (''Katarzyna Rooijens'') (dzimusi 1967.gada 5.novembrī [[Bjalistoka|Bjalistokā]], [[Polija|Polijā]]) - [[poļi|poļu]] modele un [[popmūzika|popmūzikas]] dziedātāja. Sadarbojusies ar [[pasaules mūzika|pasaules mūzikas]] (''world music'') zvaigznēm [[Sezārija Evora|Sezāriju Evoru]] un [[Gorans Bregovičs|Goranu Bregoviču]]. Diskogrāfija:<br> *1995 ''Kamień'' *1998 ''Zebra'' *1999 ''Kayah & Bregović'' *2000 ''Jakajakayah'' *2003 ''StereoTyp'' *2005 ''The Best & The Rest'' [[Category:Poļu popmūziķi|Kaja]] [[de:Kayah]] [[pl:Kayah]] [[it:Kayah]] 7384 19310 2005-09-08T22:55:17Z Feens 37 redirekts #redirect [[Kaja]] 7385 52653 2006-06-30T20:55:35Z Feens 37 izdzēsu, skat diskusiju '''Dzimumloceklis''' ir [[vīrietis|vīriešu]] [[dzimumorgāns]]. {{stub}} [[Category:Anatomija]] [[af:Penis]] [[als:Penis]] [[bg:Пенис]] [[ca:Penis]] [[cs:Penis]] [[da:Penis]] [[de:Penis]] [[en:Penis]] [[eo:Peniso]] [[es:Pene]] [[et:Suguti]] [[fi:Siitin]] [[fr:Pénis]] [[gd:Bod]] [[he:פין]] [[hr:Penis]] [[id:Penis]] [[ii:ꑳꍂ]] [[ilo:Buto]] [[is:Reður]] [[it:Pene]] [[ja:陰茎]] [[jbo:pinji]] [[ko:남근]] [[lt:Varpa (lytinis organas)]] [[ms:Zakar]] [[nl:Penis]] [[nn:Penis]] [[no:Penis]] [[pl:Prącie]] [[pt:Pênis]] [[ro:Penis]] [[ru:Половой член]] [[simple:Penis]] [[sk:Pohlavný úd]] [[sl:Penis]] [[su:Sirit]] [[sv:Penis]] [[tl:Titi]] [[tr:Penis]] [[uk:Пеніс]] [[vi:Dương vật]] [[zh:阴茎]] 7388 19318 2005-09-09T14:47:02Z Āpsis 245 K & intervikiji [[Category:Astronomija]] [[bg:Категория:Астрономически обекти]] [[en:Category:Astronomical objects]] [[fr:Catégorie:Objet céleste]] [[ko:분류:천체]] [[io:Category:Astronomial objekto]] [[it:Categoria:Oggetti astronomici]] [[hu:Kategória:Égitestek]] [[ja:Category:天体]] [[ru:Категория:Астрономические объекты]] [[th:Category:วัตถุทางดาราศาสตร์]] [[zh:Category:天体]] 7389 19320 2005-09-09T15:16:28Z Āpsis 245 K & intervikiji [[Category:Politiķi]] [[Category:Eiropa]] [[en:Category:Politicians of European nations]] 7392 19339 2005-09-09T16:30:12Z Āpsis 245 [[Category:Cilvēki|Nodarbošanās]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1061;&#1086;&#1088;&#1072; &#1087;&#1086; &#1079;&#1072;&#1085;&#1103;&#1090;&#1080;&#1077;]] [[de:Kategorie:Personen nach Beruf]] [[en:Category:People by occupation]] [[nl:Categorie:Persoon naar beroep]] [[ko:분류:직업별 인물]] [[no:Kategori:Personer etter beskjeftigelse]] [[pt:Categoria:Pessoas por ocupação]] [[zh:Category:&#20154;&#29289; (&#20381;&#32887;&#26989;&#21312;&#20998;)]] 7394 19354 2005-09-09T20:56:39Z Āpsis 245 K & intervikiji [[Category:Pilsētas]] [[be:Category:&#1057;&#1090;&#1072;&#1083;&#1110;&#1094;&#1099;]] [[ca:Categoria:Capitals nacionals]] [[de:Kategorie:Hauptstadt]] [[en:Category:Capitals]] [[eo:Kategorio:Cxefuboj]] [[id:Kategori:Ibukota dunia]] [[ka:&#4313;&#4304;&#4322;&#4308;&#4306;&#4317;&#4320;&#4312;&#4304;:&#4307;&#4308;&#4307;&#4304;&#4325;&#4304;&#4314;&#4304;&#4325;&#4308;&#4305;&#4312;]] [[nl:Categorie:Hoofdstad]] [[no:Kategori:Hovedsteder]] [[pl:Kategoria:Stolice]] [[pt:Categoria:Capitais]] [[ru:Category:&#1057;&#1090;&#1086;&#1083;&#1080;&#1094;&#1099; &#1075;&#1086;&#1089;&#1091;&#1076;&#1072;&#1088;&#1089;&#1090;&#1074;]] 7396 53158 2006-07-02T09:00:58Z Lielais Rolands 592 [[Attēls:Janis_Vikelis.jpg|thumb|Jānis Vīķelis]] '''Jānis Vīķelis''' (dzimis [[1945]]. gada [[24. jūnijs|24. jūnijā]] [[Smiltene|Smiltenē]], miris [[2005]]. gada [[27. decembris|27. decembrī]] [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvija|Latvijas]] politiķis, [[Nacionālā Spēka Savienība|Nacionālā Spēka Savienības]] biedrs. Bijis [[Rīga|Rīgas]] domes deputāts no [[1994]]. līdz [[1997]]. gadam, kur ievēlēts no [[Latviešu Zemnieku savienība|Latviešu Zemnieku savienības]] saraksta. No [[1998]]. līdz [[2003]]. gadam - partijas [[Helsinki-86]] priekšsēdētājs. Līdz pat savai nāves dienai bija NSS Rīgas nodaļas padomnieks un Rīgas domes Labklājības departamenta Galvenais speciālists. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms=[[Romāns Jaunušāns]] | virsraksts = [[Helsinki-86|Helsinki-86 priekšsēdētājs]] | periods=[[2000]]&ndash;[[2003]] | pēc = [[Aigars Prūsis]] (kā [[NSS]] priekšsēdētājs) }} {{kastes beigas}} [[Category:Latvijas politiķi|Vīķelis, Jānis]] 7397 50640 2006-06-15T04:20:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Europäische Nationale Front]] '''Eiropas Nacionālā Fronte''' ('''ENF''') ir [[Eiropa|Eiropas]] [[nacionālisms|nacionālistu]] organizāciju koordinējoša struktūra. Tās pašreizējais vadītājs jeb ģenerālsekretārs ir [[Roberto Fiore]]. {{stub}} == Dalīborganizācijas == * [[Narodowe Odrodzenie Polski]] (Polija) * [[Forza Nuova]] (Itālija) * [[Nacionālā Spēka Savienība]] (Latvija) * [[Noua Dreapta]] (Rumānija) * [[Narodni Sjednoceni]] (Čehija) * [[Nationale Alliantie]] (Nīderlande) * [[La Falange]] (Spānija) * [[England First]] (Lielbritānija) [[Category:Politika]] [[de:Europäische Nationale Front]] [[en:European National Front]] [[es:Frente Nacional Europeo]] 7398 19373 2005-09-10T08:33:32Z Āpsis 245 K & intervikiji [[Category:Programmatūra]] [[bg:Категория:Свободен софтуер]] [[ca:Categoria:Programari lliure]] [[cs:Kategorie:Svobodný software]] [[de:Kategorie:Freie Software]] [[en:Category:Free software]] [[es:Categoría:Software libre]] [[eo:Kategorio:Libera programaro]] [[fr:Catégorie:Logiciel libre]] [[gl:Category:Software libre]] [[is:Flokkur:Frjáls hugbúnaður]] [[it:Categoria:Software libero]] [[he:קטגוריה:תוכנה חופשית]] [[lb:Category:Fräi Software]] [[hu:Kategória:Szabad szoftverek]] [[nl:Categorie:Vrije software]] [[ja:Category:フリーソフトウェア]] [[pt:Categoria:Software livre]] [[ru:Категория:Свободное программное обеспечение]] [[th:Category:ซอฟต์แวร์เสรี]] [[vi:Category:Phần mềm tự do]] [[tr:Kategori:Özgür yazılım]] [[uk:Категорія:Вільне програмне забезпечення]] [[zh:Category:自由软件]] 7401 52721 2006-07-01T05:20:24Z YurikBot 213 robot Adding: af, ar, bg, et, fa, fo, fy, gl, hr, li, os, sk, sl, sr, tr, uk, zh-yue [[Category:kontinenti]] [[af:Kategorie:Suid-Amerika]] [[ar:تصنيف:أمريكا الجنوبية]] [[be:Катэгорыя:Паўднёвая Амэрыка]] [[bg:Категория:Южна Америка]] [[ca:Categoria:Amèrica del Sud]] [[cs:Kategorie:Jižní Amerika]] [[da:Kategori:Sydamerika]] [[de:Kategorie:Südamerika]] [[en:Category:South America]] [[eo:Kategorio:Sudameriko]] [[es:Categoría:América del Sur]] [[et:Kategooria:Lõuna-Ameerika]] [[fa:رده:آمریکای جنوبی]] [[fi:Luokka:Etelä-Amerikka]] [[fo:Bólkur:Suðuramerika]] [[fr:Catégorie:Amérique du Sud]] [[fy:Kategory:Súd-Amearika]] [[gl:Category:América do sur]] [[hr:Kategorija:Južna Amerika]] [[id:Kategori:Amerika Selatan]] [[io:Category:Sud-Amerika]] [[it:Categoria:America meridionale]] [[ja:Category:南アメリカ]] [[ka:კატეგორია:სამხრეთი ამერიკა]] [[ko:분류:남아메리카]] [[la:Categoria:America Meridionalis]] [[li:Kategorie:Zuud-Amerika]] [[mk:Категорија:Јужна Америка]] [[nds:Kategorie:Süüdamerika]] [[nl:Categorie:Zuid-Amerika]] [[nn:Kategori:Sør-Amerika]] [[no:Kategori:Sør-Amerika]] [[os:Категори:Хуссар Америкæ]] [[pl:Kategoria:Ameryka Południowa]] [[pt:Categoria:América do Sul]] [[ro:Categorie:America de Sud]] [[ru:Категория:Южная Америка]] [[sk:Kategória:Južná Amerika]] [[sl:Kategorija:Južna Amerika]] [[sr:Категорија:Јужна Америка]] [[sv:Kategori:Sydamerika]] [[tr:Kategori:Güney Amerika]] [[uk:Категорія:Південна Америка]] [[zh:Category:南美洲]] [[zh-yue:Category:南美洲]] 7402 19404 2005-09-10T12:31:17Z Yyy 146 Pāradresācija #REDIRECT [[Etanols]] 7403 19405 2005-09-10T12:32:23Z Yyy 146 Pāradresācija #REDIRECT [[Etanols]] 7404 19406 2005-09-10T12:33:52Z Yyy 146 Pāradresācija #REDIRECT [[Etanols]] 7405 19408 2005-09-10T12:37:05Z Āpsis 245 [[Category:Politiķi]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1055;&#1088;&#1077;&#1079;&#1080;&#1076;&#1077;&#1085;&#1090;&#1080;]] [[de:Kategorie:Staatspräsident]] [[en:Category:Presidents]] [[ko:분류:대통령]] [[zh:Category:&#24635;&#32479;]] 7406 19416 2005-09-10T17:53:03Z Āpsis 245 K & intervikiji [[Category:Dabas stihijas]] [[en:Category:Earthquakes]] [[es:Categoría:Terremotos]] [[be:&#1050;&#1072;&#1090;&#1101;&#1075;&#1086;&#1088;&#1099;&#1103;:&#1047;&#1077;&#1084;&#1083;&#1103;&#1090;&#1088;&#1091;&#1089;&#1099;]] [[ja:Category:&#22320;&#38663;]] [[nl:Categorie:Aardbeving]] [[pl:Kategoria:Trz&#281;sienia ziemi]] [[zh:category:地震]] 7407 47171 2006-05-22T23:04:09Z Knakts 848 Kategorijas {{catmore}} [[Category:Dienvidamerikas valstis]] [[Category:valstis]] [[be:Катэгорыя:Чылі]] [[de:Kategorie:Chile]] [[en:Category:Chile]] [[es:Categoría:Chile]] [[fr:Catégorie:Chili]] [[ko:분류:칠레]] [[io:Category:Chili]] [[id:Kategori:Chili]] [[it:Categoria:Cile]] [[la:Categoria:Chilia]] [[na:Category:Chile]] [[nl:Categorie:Chili]] [[ja:Category:チリ]] [[pt:Categoria:Chile]] [[ru:Категория:Чили]] [[sv:Kategori:Chile]] [[zh:Category:智利]] 7408 52691 2006-07-01T02:55:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:분류:우크라이나의 대통령]] [[Category:Ukraina]] [[Category:Ukrainas politiķi]] [[en:Category:Presidents of Ukraine]] [[ko:분류:우크라이나의 대통령]] [[nl:Categorie:President van Oekraïne]] [[ru:Категория:Президенты Украины]] [[uk:Категорія:Президенти України]] 7409 51637 2006-06-22T22:32:48Z Feens 37 līdzīgi [[Category:Ukraina]] [[Category:Ukrainas politiķi]] 7411 46177 2006-05-20T22:26:22Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Mvaivodz|Mvaivodz]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Āpsis [[Category:Latvija]] [[Category:Mūzika]] 7412 47150 2006-05-22T22:50:17Z Knakts 848 Kategorija [[Category:vēsture]] [[Category:valstu uzskaitījumi]] [[bg:Категория:Исторически държави]] [[ca:Categoria:Països desapareguts]] [[da:Kategori:Tidligere riger, stater, protektorater, kolonier og lande]] [[de:Kategorie:Staat (historisch)]] [[et:Kategooria:Ajaloolised riigid]] [[en:Category:Former countries]] [[fr:Catégorie:Ancien pays]] [[ko:분류:옛 나라]] [[io:Category:Ex-stati]] [[id:Kategori:Bekas negara]] [[he:קטגוריה:מדינות לשעבר]] [[nl:Categorie:Historisch land]] [[nb:Kategori:Historiske stater]] [[pt:Categoria:Países antigos]] [[ro:Categorie:State dispărute]] [[ru:Category:Исчезнувшие государства]] [[sr:Category:Бивше државе]] [[fi:Luokka:Historialliset valtiot]] [[sv:Kategori:Ej längre existerande riken och länder]] [[vi:Category:Cựu quốc gia]] [[zh:Category:已不存在的國家]] 7413 19490 2005-09-10T23:09:40Z Feens 37 ==[[SmejMoon]]== Latviešu Vikipēdijas pašos sākumos [http://smejmoon.lv Smejmoon] acīmredzot ir piedalījies Vikipēdijas veidošanā vai vismaz izmēģinājis to. Šī lapa būtu uzskatāma par lietotāja lapu, tāpēc piekrītu, ka '''dzēst''', jo lietotāju lapas ieteicams veidot tam nolūkam paredzētajā vietā. Jāpiebilst, ka vienīgās izmaiņas no attiecīgās IP adreses ir izdarītas vien [[SmejMoon|šajā lapā]] ar norādi uz viņa lapu un [[latviešu burti]]em[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvie%C5%A1u_burti&diff=prev&oldid=1851], kas arī ir dzēšams raksts. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 20:53, 10 septembrī, 2005 (UTC) :Pievienojos--[[User:Feens|Feens]] 23:09, 10 septembrī, 2005 (UTC) 7414 19468 2005-09-10T20:54:14Z Feens 37 Ķelnes ģerbonis no de.wiki Ķelnes ģerbonis no de.wiki 7415 53226 2006-07-02T14:08:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Kelnas]] '''Ķelne''' ([[vācu valoda|vācu]] - '''Köln''') - pilsēta [[Vācija|Vācijas]] rietumos, [[Reina|Reinas]] krastos. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinā-Vestfālenē]]. Ekonomikas, kultūras, izglītības un reliģiskais centrs. Viena no senākajām Vācijas pilsētām, jo dibināta jau [[Senā Roma|Senās Romas]] laikos. Ķelne ir [[odekolons|odekolona]] dzimtene ([[franču valoda|franciski]] ''eau de cologne'' - ''Ķelnes ūdens''). Šeit dzimuši Romas imperatora [[Nērons|Nērona]] māte [[Agripina]], mūziķis [[Žaks Ofenbahs]], rakstnieks [[Heinrihs Bells]], politiķi [[Augusts Bēbelis]] un [[Konrads Adenauers]]. Mūsu dienās pazīstama ar savu [[katedrāle|katedrāli]], ''Kölsch'' alu, un kā Vācijas plašsaziņas līdzekļu centrs (pilsētā atrodas [[WRD]] radio un [[RTL]] televīzijas galvenās mītnes). [[Image:CologneSkylineAtNight.jpg|thumb|Ķelnes centrs naktī|250px|left]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Köln'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Lage der Stadt Köln in Deutschland.png|120px|]] | align=center | [[Image:Coat of arms of Cologne.svg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 968 822 |- | Dibināta | 50.g |- | Citi nosaukumi | '''Kölle'''(vietējā dialektā)<br>'''Cologne''' ([[angļu valoda|angliski]] un [[franču valoda|franciski]])<br>'''Colonia Agrippina''' ([[latīņu valoda|latīniski]])<br>'''Keulen''' ([[nīderlandiešu valoda|nīderlandiski]])<br>'''Colonia''' ([[spāņu valoda|spāniski]] un [[itāļu valoda|itāliski]]) |- | Federālā zeme | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | Mājaslapa | [http://www.stadt-koeln.de/ www.stadt-koeln.de] |} ==Īsa vēsture== 39.gadā [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltij [[ubiji|ubijiem]] (''Ubii''), tika atļauts apmesties Reinas kreisajā krastā, Romas teritorijā, kur tie nodibina apmetni ''Oppidum Ubiorum''. 50.gadā Romas imperators [[Klaudijs]] savas sievas Agripinas dzimtajai apmetnei piešķīra pilsētas (''colonia'') tiesības un nosauca to par ''Colonia Claudia Ara Agrippinensis'' (''Colonia Agrippinensis''). 90.gadā ''Colonia Agrippinensis'' kļuva par Romas Lejasģermānijas provinces (''Germania Inferior'') centru ar 45 000 iedzīvotāju. Ķelnē jau 313.gadā bija bīskaps, bet 785.gadā tā kļuva par arhibīskapa rezidenci. [[Ķelnes arhibīskaps]] bija viens no septiņiem [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] elektoriem. Tomēr 1288.gadā Ķelnes pilsoņi arhibīskapu patriec no pilsētas. Par arhibīskapijas centru kļūst [[Bonna]], bet Ķelne faktiski kļūst par brīvpilsētu. Ķelne bijusi [[Hanza|Hanzas]] savienības pilsēta. 1815.gadā Ķelne tiek iekļauta [[Prūsija|Prūsijā]]. 1880.gadā tiek pabeigta katedrāles celtniecība (sākta 1248.gadā). [[2.pasaules karš|2.pasaules kara laikā]] Ķelne gandrīz pilnībā tiek nopostīta Sabiedroto vairākkārtēju uzlidojumu laikā. {{commons|Cologne}} [[Category:Vācijas pilsētas|Kzelne]] [[Category:Hanzas pilsētas|Kzelne]] [[af:Keulen]] [[als:Köln]] [[ar:كولونيا]] [[bg:Кьолн]] [[bs:Köln]] [[ca:Colònia (Alemanya)]] [[cs:Kolín nad Rýnem]] [[da:Köln]] [[de:Köln]] [[el:Κολωνία]] [[en:Cologne]] [[eo:Kolonjo]] [[es:Colonia (Renania del Norte-Westfalia)]] [[et:Köln]] [[fa:کلن]] [[fi:Köln]] [[fr:Cologne]] [[he:קלן]] [[id:Köln]] [[it:Colonia (Germania)]] [[ja:ケルン]] [[ko:쾰른]] [[ksh:Kölle]] [[ku:Köln]] [[la:Colonia Agrippina]] [[lb:Köln]] [[li:Kölle]] [[lt:Kelnas]] [[mk:Келн]] [[nl:Keulen]] [[nn:Köln]] [[no:Köln]] [[pl:Kolonia (miasto)]] [[pt:Colônia (Alemanha)]] [[ro:Köln]] [[ru:Кёльн]] [[scn:Culonia]] [[simple:Cologne]] [[sk:Kolín nad Rýnom]] [[sl:Köln]] [[sr:Келн]] [[sv:Köln]] [[th:โคโลญ]] [[tl:Lungsod ng Cologne]] [[tr:Köln]] [[vi:Köln]] [[zh:科隆]] 7416 19491 2005-09-10T23:12:48Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ķelne]] 7417 19492 2005-09-10T23:13:11Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ķelne]] 7418 19493 2005-09-10T23:13:14Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ķelne]] 7419 19494 2005-09-10T23:13:14Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ķelne]] 7420 51430 2006-06-20T11:41:40Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sv:Maksim Litvinov]] '''Maksims Ļitvinovs''' (''Максим Максимович Литвинов'') (dzimis 1876.gada 17.jūlijā [[Belostoka|Belostokā]], [[Krievija|Krievijas impērijā]]; miris 1951.gada 31.decembrī [[Maskava|Maskavā]], [[PSRS]]), īstajā vārdā '''Meirs Genohs Vallahs-Finkelšteins''') - [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis. Viens no [[boļševiki|boļševiku]] partijas dibinātājiem, PSRS ārlietu darbinieks. [[Image:Maxim_litvinov_official.jpg|thumb|Maksims Ļitvinovs]] ==Īsa biogrāfija== Dzimis Belostokā (tagad [[Polija|Polijā]]) ebreju baņķieru ģimenē. 1898.gadā iestājās nelegālajā [[Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku Partija|KSDSP]]. 1900.gadā KSDSP [[Kijeva|Kijevas]] komitejas loceklis, 1901.gadā tiek arestēts, bet 1902.gadā izbēg no cietuma un dodas uz [[Šveice|Šveici]], kur piedalās boļševiku avīzes "Iskra" veidošanā. 1903.gadā atgriežas Krievijā, bet pēc [[1905.gada revolūcija|1905.gada revolūcijas]] sakāves atkal ir emigrācijā [[Londona|Londonā]], kur darbojas starptautiskajā strādnieku kustībā. Pēc [[1917.gada revolūcija|1917.gada revolūcijas]] Krievijā [[Vladimirs Ļeņins]] nozīmē Ļitvinovu par padomju valdības pārstāvi [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], tomēr 1918.gadā Lielbritānijas valdība arestē Ļitvinovu un apmaina pret boļševiku arestēto britu diplomātu [[Roberts Lokarts|Lokartu]]. 1920.gadā - [[Krievija|Krievijas]] pārstāvis [[Igaunija|Igaunijā]]. 1930.gadā [[Josifs Staļins]] ieceļ Ļitvinovu par Ārlietu Tautas komisāru, resp. PSRS ārlietu ministru. 1933.gadā Ļitvinovs veiksmīgi panāk PSRS atzīšanu no [[ASV]] puses un PSRS uzņemšanu [[Nāciju Līga|Nāciju Līgā]]. Maskējoties ar cīņu par mieru un kolektīvo drošību, Ļitvinovam veiksmīgi izdodas noslēpt no Rietumeiropas sabiedriskās domas Staļina represiju apmērus un motīvus. 1939.gadā, PSRS tuvinoties [[Vācija|Vācijai]], Ļitvinovs gan savas ārpolitiskās orientācijas, gan etniskās izcelsmes dēļ tiek nomainīts ar [[Vajčeslavs Molotovs|V.Molotovu]]. No 1941.gada līdz 1943.gadam - PSRS sūtnis ASV. No 1956.gada - pensijā. [[Category:PSRS vēsture|Lzitvinovs, Maksims]] [[Category:PSRS politiķi|Lzitvinovs, Maksims]] [[Category:Polijā dzimuši|Lzitvinovs, Maksims]] [[de:Maxim Maximowitsch Litwinow]] [[en:Maxim Litvinov]] [[ja:マクシム・リトヴィノフ]] [[nl:Maksim Litvinov]] [[pl:Maksim Litwinow]] [[ru:Литвинов, Максим Максимович]] [[sv:Maksim Litvinov]] 7422 20952 2005-10-15T04:58:29Z Yyy 146 cat * [[Category:Vēsture]] 7423 19505 2005-09-11T10:17:38Z 80.232.252.141 redirekts #redirect [[Maksims Ļitvinovs]] 7424 19506 2005-09-11T10:18:19Z 80.232.252.141 redirekts #redirect [[Maksims Ļitvinovs]] 7425 19507 2005-09-11T10:18:52Z 80.232.252.141 redirekts #redirect [[Maksims Ļitvinovs]] 7426 19508 2005-09-11T10:20:59Z 80.232.252.141 redirekts #redirect [[Maksims Ļitvinovs]] 7427 45305 2006-05-15T05:59:49Z Feens 37 * [[Category:Senā Roma]] 7428 19519 2005-09-11T11:21:12Z Juzeris 23 Template:Nacionālie Bruņotie spēki pārdēvēju par Template:Nacionālie bruņotie spēki: Ppareizrakstība. Skat: http://www.google.com/search?q=Nacion%C4%81lie+bru%C5%86otie+sp%C4%93ki #redirect [[Template:Nacionālie bruņotie spēki]] 7429 36931 2006-03-26T08:53:20Z 84.189.238.200 {{NowCommons|Image:Wappen leipzig.PNG}} Lepcigas ģerbonis no de.wiki [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Wa-4c-130x147.jpg] 7430 36930 2006-03-26T08:52:54Z 84.189.238.200 {{NowCommons|Image:Karte Leipzig in Deutschland.png}} Leipciga kartē no en.wiki [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Leipzig_in_Germany.png] 7431 34391 2006-03-19T04:16:00Z YurikBot 213 robot Adding: cs, fa '''Anaksimandrs''' (610.-609.p.m.ē.-547.p.m.ē.) bija [[Mīlētas skola|Milētas skolas]] [[filozofija|filozofs]], [[Taless|Talesa]] māceklis. Par viņa dzīvi un darbību zināms ļoti maz. Taless apgalvoja, ka visa esošā kopīgais pirmpamats ir ''arhē'', kas esot ūdens, savukārt Anaksimandrs uzskatīja, ka tas ir apeirons (neierobežotais, nenoteiktais), no kā viss rodas un kur pazūd, un kas visu rada pats no sevis. Antīkajos vēstures avotos Anaksimandrs attēlots kā prasmīgs [[astronomija|astronomijas]] un [[ģeogrāfija|ģeogrāfijas]] pētnieks. Tiek uzskatīts, ka tieši viņš [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] ieviesis tādus astronomiskus instrumentus kā [[saules pulkstenis]], kā arī pirmo debesu [[globuss|globusu]]. Iespējams, viņš bijis pirmās zināmās pasaules ģeogrāfiskās [[karte|kartes]] autors. {{stub}} [[Category:Antīkās Grieķijas filozofi]] [[Category:Pirmssokrātiķi]] [[ar:أناكسيماندر]] [[bg:Анаксимандър]] [[bs:Anaksimandar]] [[ca:Anaximandre de Milet]] [[cs:Anaximandros]] [[da:Anaximander]] [[de:Anaximander]] [[el:Αναξίμανδρος]] [[en:Anaximander]] [[eo:Anaksimandro]] [[es:Anaximandro]] [[eu:Anaximandros]] [[fa:آناکسیماندر ملطی]] [[fi:Anaksimandros]] [[fr:Anaximandre]] [[gl:Anaximandro de Mileto]] [[he:אנכסימנדרוס]] [[hr:Anaksimandar]] [[hu:Anaximandrosz]] [[id:Anaximander]] [[is:Anaxímandros]] [[it:Anassimandro]] [[ja:アナクシマンドロス]] [[la:Anaximander]] [[nl:Anaximandros]] [[nn:Anaximander]] [[no:Anaximander]] [[pl:Anaksymander]] [[pt:Anaximandro de Mileto]] [[ro:Anaximandru]] [[ru:Анаксимандр]] [[sk:Anaximandros]] [[sl:Anaksimander]] [[sr:Анаксимандар]] [[sv:Anaximander]] [[tr:Anaksimandros]] [[zh:阿那克西曼德]] 7432 52778 2006-07-01T08:31:47Z YurikBot 213 robot Modifying: [[th:ไลพ์ซิก]] '''Leipciga''' ([[vācu valoda|vācu]] - '''Leipzig''') - pilsēta [[Vācija|Vācijas]] austrumdaļā, pie [[Veise Elstere|Veise Elsteres]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta [[Saksija|Saksijā]] (pirms [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] Leipcigā bija ap 750 000 iedzīvotāju). Ekonomikas, kultūras, izglītības un tirdzniecības centrs. Jau viduslaikos Leipciga bija slavena ar savu gadatirgu. Leipcigai ir liela nozīme Vācijas zinātnes un kultūras vēsturē, jo kopš 1407.gada šeit atrodas viena no ievērojamākām Vācijas universitātēm, kurā darbojušies daudzi vācu zinātnes un kultūras dižgari. Kopš 1912.gada Leipcigā atrodas Vācijas Nacionālā bibliotēka (''Deutsche Bücherei''). Sens grāmatrūpniecības centrs. Leipcigā dzimuši: [[Gotfrīds Leibnics]], [[Rihards Vāgners]], [[Klāra Šūmane]], [[Kārlis Lībknehts]], [[Makss Bekmans]], [[Valters Ulbrihts]]. Leipcigā dažādos laikos dzīvojuši: [[Johans Sebastians Bahs]], [[Johans Volfgangs fon Gēte]], [[Verners Heizenbergs]], [[Fēlikss Mendelsons-Bartoldi]], [[Augusts Mēbiuss]], [[Frīdrihs Nīče]], [[Vilhelms Ostvalds]], [[Roberts Šūmans]]. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Leipzig'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Karte Leipzig in Deutschland.png|187px|]] | align=center | [[Image:Coat of arms of Leipzig.svg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 492 636 |- | Rakstos | 1015.g |- | Citi nosaukumi | '''Lipsk''' ([[sorbu valoda|sorbu]] un [[poļu valoda|poļu]])<br>'''Lipsko''' ([[čehu valoda|čehu]])<br>'''Lipsia''' ([[latīņu valoda|latīņu]] un [[itāļu valoda|itāļu]]) |- | Federālā zeme | [[Saksija]] |- | Mājaslapa | [http://www.leipzig.de/ www.leipzig.de] |} [[Image:Leipziger Rathaus (Frontansicht).jpg|thumb|Vecais Leipcigas rātsnams|250px|left]] == Īsa vēsture == Pirmoreiz rakstos 1015.gadā, bet tirgus un pilsētas tiesības ieguvusi 1165.gadā. 1409.gadā nodibinot Leipcigas universitāti, pilsēta kļuva par Vācijas grāmatizdošanas un kultūras centru. 1813.gadā Leipcigas apkārtnē notika [[Leipcigas kauja]], saukta arī par Tautu kauju, starp [[Napoleons|Napoleona]] un t.s. [[Sestā koalīcija|Sestās koalīcijas]] spēkiem. 1838.gadā Leipcigā tika atklāts pirmā tālsatiksmes dzelzceļa līnija Vācijā (Leipciga - [[Drēzdene]]), un Leipciga turmākajos gados kļūst par lielu dzelzceļa mezglu. 1863.gada 23.maijā Leipcigā [[Ferdinands Lasalls|Ferdinanda Lasalla]] vadībā tika nodibināta [[ADAV]] (''Allgemeiner Deutscher Arbeiterverein'') - pirmā strādnieku politiskā organizācija Vācijā. 1933.gadā pilsētā notika [[Leipcigas process]] pret [[Reistāgs|Reihstāga]] ēkas iespējamiem dedzinātājiem. Pilsēta smagi cieta 2.pasaules kara beigu posmā Sabiedroto uzlidojumos. Atšķirībā no vairuma Austrumvācijas pilsētām, pilsētu 1945.gada 20.aprīlī ieņēma [[ASV]] armija, bet, pamatojoties uz noslēgto vienošanos, Leipciga nonāca [[PSRS]] okupācijas zonā. 1898.gadā Leipcigā izcēlās t.s. [[Pirmdienas demonstrācijas]], kuras bija sākums [[Vācijas atkalapvienošanās|Vācijas atkalapvienošanai]]. {{commons|Leipzig}} [[Category:Saksijas pilsētas]] [[af:Leipzig]] [[bg:Лайпциг]] [[bs:Leipzig]] [[ca:Leipzig]] [[cs:Lipsko]] [[cv:Лейпциг]] [[cy:Leipzig]] [[da:Leipzig]] [[de:Leipzig]] [[el:Λειψία]] [[en:Leipzig]] [[eo:Leipzig]] [[es:Leipzig]] [[et:Leipzig]] [[fa:لایپزیگ]] [[fi:Leipzig]] [[fr:Leipzig]] [[gl:Leipzig]] [[he:לייפציג]] [[hr:Leipzig]] [[hu:Lipcse]] [[id:Leipzig]] [[io:Leipzig]] [[it:Lipsia]] [[ja:ライプツィヒ]] [[ko:라이프치히]] [[la:Lipsia]] [[lt:Leipcigas]] [[nap:Lipsia]] [[nl:Leipzig]] [[nn:Leipzig]] [[no:Leipzig]] [[pl:Lipsk]] [[pt:Leipzig]] [[ro:Lipsca]] [[ru:Лейпциг]] [[scn:Lipsia]] [[simple:Leipzig]] [[sl:Leipzig]] [[sq:Leipzig]] [[sr:Лајпциг]] [[sv:Leipzig]] [[th:ไลพ์ซิก]] [[vi:Leipzig]] [[zh:萊比錫]] 7433 19532 2005-09-11T18:32:16Z Āpsis 245 K [[Category:Fiziķi]] [[Category:Itālijas cilvēki]] 7435 19536 2005-09-11T18:50:02Z Āpsis 245 K [[Category:Zinātnieki]] [[Category:Astronomija]] 7436 19537 2005-09-11T18:51:03Z Feens 37 redirekts #redirect [[Leipciga]] 7437 19538 2005-09-11T18:51:15Z Feens 37 redirekts #redirect [[Leipciga]] 7438 19539 2005-09-11T18:51:20Z Feens 37 redirekts #redirect [[Leipciga]] 7439 19540 2005-09-11T18:51:21Z Feens 37 redirekts #redirect [[Leipciga]] 7440 52372 2006-06-29T09:39:28Z YurikBot 213 robot Adding: af, be, cy, el, eu, fi, ko, lt, oc, su, ta, th, tl, uk [[Category:Zinātne]] [[Category:Sabiedrība]] [[af:Kategorie:Antropologie]] [[an:Categoría:Antropolochía]] [[ar:تصنيف:علم الإنسان]] [[ast:Categoría:Antropoloxía]] [[be:Катэгорыя:Антрапалёгія]] [[bg:Категория:Антропология]] [[bs:Kategorija:Antropologija]] [[ca:Categoria:Antropologia]] [[cs:Kategorie:Antropologie]] [[csb:Kategòrëjô:Antropòlogijô]] [[cy:Categori:Anthropoleg]] [[da:Kategori:Antropologi]] [[de:Kategorie:Anthropologie]] [[el:Κατηγορία:Ανθρωπολογία]] [[en:Category:Anthropology]] [[eo:Kategorio:Antropologio]] [[es:Categoría:Antropología]] [[et:Kategooria:Antropoloogia]] [[eu:Kategoria:Antropologia]] [[fi:Luokka:Antropologia]] [[fr:Catégorie:Anthropologie]] [[he:קטגוריה:אנתרופולוגיה]] [[hr:Kategorija:Antropologija]] [[id:Kategori:Antropologi]] [[io:Category:Antropologio]] [[is:Flokkur:Mannfræði]] [[it:Categoria:Antropologia]] [[ja:Category:人類学]] [[ko:분류:인류학]] [[lb:Category:Anthropologie]] [[lt:Kategorija:Antropologija]] [[mk:Категорија:Антропологија]] [[mt:Category:Antropoloġija]] [[nl:Categorie:Antropologie]] [[no:Kategori:Antropologi]] [[oc:Categoria:Antropologia]] [[pl:Kategoria:Antropologia]] [[pt:Categoria:Antropologia]] [[ro:Categorie:Antropologie]] [[ru:Категория:Антропология]] [[scn:Category:Antropoluggia]] [[sk:Kategória:Antropológia]] [[sl:Kategorija:Antropologija]] [[sr:Категорија:Антропологија]] [[su:Kategori:Antropologi]] [[sv:Kategori:Antropologi]] [[ta:பகுப்பு:மானிடவியல்]] [[th:หมวดหมู่:มานุษยวิทยา]] [[tl:Category:Antropolohiya]] [[tr:Kategori:Antropoloji]] [[uk:Категорія:Антропологія]] [[vi:Thể loại:Nhân chủng học]] [[zh:Category:人类学]] 7441 36455 2006-03-24T23:56:30Z Feens 37 [[Category:ASV]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] 7442 36453 2006-03-24T23:55:06Z Feens 37 [[Category:ASV cilvēki]] [[Category:Politiķi pēc valsts]] 7443 36504 2006-03-25T00:47:46Z Feens 37 [[Category:ASV]] [[Category:Cilvēki pēc valsts]] 7444 19546 2005-09-11T19:06:37Z Āpsis 245 K [[Category:ASV štati]] 7445 19547 2005-09-11T19:06:58Z Āpsis 245 [[Category:ASV štati]] 7446 19548 2005-09-11T19:11:16Z Āpsis 245 K [[Category:Valodas]] 7447 52696 2006-07-01T03:14:31Z YurikBot 213 robot Adding: af, eu, fa, fi, gl, jbo, mt, nn, oc, ro, scn, sk, sl, sr, sv, tl, tr, vi [[Category:Zinātne]] [[af:Kategorie:Sielkunde]] [[ast:Categoría:Psicoloxía]] [[bg:Категория:Психология]] [[br:Rummad:Psikoloji]] [[bs:Kategorija:Psihologija]] [[ca:Categoria:Psicologia]] [[cs:Kategorie:Psychologie]] [[csb:Kategòrëjô:Psychòlogijô]] [[da:Kategori:Psykologi]] [[de:Kategorie:Psychologie]] [[el:Κατηγορία:Ψυχολογία]] [[en:Category:Psychology]] [[eo:Kategorio:Psikologio]] [[es:Categoría:Psicología]] [[et:Kategooria:Psühholoogia]] [[eu:Kategoria:Psikologia]] [[fa:رده:روانشناسی]] [[fi:Luokka:Psykologia]] [[fr:Catégorie:Psychologie]] [[ga:Catagóir:Síceolaíocht]] [[gl:Category:Psicoloxía]] [[he:קטגוריה:פסיכולוגיה]] [[hr:Kategorija:Psihologija]] [[hu:Kategória:Pszichológia]] [[id:Kategori:Psikologi]] [[io:Category:Psikologio]] [[is:Flokkur:Sálfræði]] [[it:Categoria:Psicologia]] [[ja:Category:心理学]] [[jbo:Category:menske]] [[ko:분류:심리학]] [[lb:Category:Psychologie]] [[lt:Kategorija:Psichologija]] [[mk:Категорија:Психологија]] [[mt:Category:Psikoloġija]] [[nl:Categorie:Psychologie]] [[nn:Kategori:Psykologi]] [[no:Kategori:Psykologi]] [[oc:Categoria:Psicologia]] [[pl:Kategoria:Psychologia]] [[pt:Categoria:Psicologia]] [[ro:Categorie:Psihologie]] [[ru:Категория:Психология]] [[scn:Category:Psicoluggia]] [[sk:Kategória:Psychológia]] [[sl:Kategorija:Psihologija]] [[sr:Категорија:Психологија]] [[sv:Kategori:Psykologi]] [[tl:Category:Sikolohiya]] [[tr:Kategori:Psikoloji]] [[uk:Категорія:Психологія]] [[vi:Thể loại:Tâm lý học]] [[zh:Category:心理学]] 7448 19551 2005-09-11T19:23:04Z Āpsis 245 K [[Category:Bioloģija]] 7449 19552 2005-09-11T19:26:48Z Āpsis 245 K [[Category:Cilvēki pēc nodarbošanās]] 7450 19553 2005-09-11T19:30:10Z Āpsis 245 K [[Category:Zinātne]] 7451 19555 2005-09-11T19:49:53Z Āpsis 245 K [[Category:Garīdznieki]] 7452 47079 2006-05-22T21:27:30Z Knakts 848 kategorija [[Category:ģeogrāfija]] 7453 19558 2005-09-11T19:56:14Z Āpsis 245 K [[Category:Cilvēki pēc pārliecības]] 7454 19560 2005-09-11T20:02:21Z 62.84.25.168 '''Fraternitas Lettica''' ir pirmā un vienīgā [[latvieši|latviešu]] [[studentu korporācijas|studentu korporācija]], kas dibināta [[Maskava|Maskavā]]. Oficiālais dibināšanas gads 1902., bet saknes meklējamas Maskavas Latviešu Lasāmos Vakaros, kas iesākti 1870. gadā un vēlā Maskavas Latviešu Studentu Lasāmos Vakaros, kas sākti 1883. gadā. ==Ārējās saites== *[http://www.lettica.org/ www.lettica.org] [[Category:Studentu korporācijas]] 7455 52593 2006-06-30T11:31:03Z YurikBot 213 robot Adding: ar, gl, lt, pt, sh, sk, sl, sr, tr, wa Modifying: pl [[Category:Zinātne]] [[ar:تصنيف:علم الأرصاد الجوية]] [[be:Катэгорыя:Мэтэаралёгія]] [[bg:Категория:Метеорология]] [[ca:Categoria:Meteorologia]] [[cs:Kategorie:Meteorologie]] [[da:Kategori:Meteorologi]] [[de:Kategorie:Meteorologie]] [[el:Κατηγορία:Μετεωρολογία]] [[en:Category:Meteorology]] [[eo:Kategorio:Meteologio]] [[es:Categoría:Meteorología]] [[et:Kategooria:Meteoroloogia]] [[fi:Luokka:Meteorologia]] [[fr:Catégorie:Météorologie]] [[ga:Catagóir:Meitéareolaíocht]] [[gl:Category:Meteoroloxía]] [[he:קטגוריה:מטאורולוגיה]] [[hu:Kategória:Meteorológia]] [[id:Kategori:Meteorologi]] [[io:Category:Meteorologio]] [[is:Flokkur:Veðurfræði]] [[it:Categoria:Meteorologia]] [[ja:Category:気象学]] [[ko:분류:기상학]] [[lt:Kategorija:Meteorologija]] [[mk:Категорија:Метеорологија]] [[nl:Categorie:Meteorologie]] [[nn:Kategori:Meteorologi]] [[no:Kategori:Meteorologi]] [[pl:Kategoria:Meteorologia i fizyka atmosfery]] [[pt:Categoria:Meteorologia]] [[ro:Categorie:Meteorologie]] [[ru:Категория:Метеорология]] [[scn:Category:Mitiuruluggia]] [[sh:Category:Meteorologija]] [[sk:Kategória:Meteorológia]] [[sl:Kategorija:Meteorologija]] [[sr:Категорија:Метеорологија]] [[sv:Kategori:Meteorologi]] [[th:หมวดหมู่:อุตุนิยมวิทยา]] [[tr:Kategori:Meteoroloji]] [[uk:Категорія:Метеорологія]] [[vi:Thể loại:Khí tượng học]] [[wa:Categoreye:Meteyo]] [[zh:Category:气象学]] 7456 19563 2005-09-11T20:21:26Z Āpsis 245 K [[Category:Cilvēki]] 7457 36481 2006-03-25T00:23:02Z Feens 37 [[Category:NVS]] 7458 52651 2006-06-30T20:29:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:분류:광학]], [[tr:Kategori:Optik]] [[Category:Fizika]] [[bg:Категория:Оптика]] [[ca:Categoria:Òptica]] [[cs:Kategorie:Optika]] [[da:Kategori:Optik]] [[de:Kategorie:Optik]] [[en:Category:Optics]] [[eo:Kategorio:Optiko]] [[es:Categoría:Óptica]] [[et:Kategooria:Optika]] [[fi:Luokka:Optiikka]] [[fr:Catégorie:Optique]] [[gl:Category:Óptica]] [[he:קטגוריה:אופטיקה]] [[io:Category:Optiko]] [[is:Flokkur:Ljósfræði]] [[ja:Category:光学]] [[ko:분류:광학]] [[lt:Kategorija:Optika]] [[nl:Categorie:Optica]] [[nn:Kategori:Optikk]] [[pl:Kategoria:Optyka]] [[pt:Categoria:Óptica]] [[ro:Categorie:Optică]] [[ru:Категория:Оптика]] [[sk:Kategória:Optika]] [[sl:Kategorija:Optika]] [[sr:Категорија:Оптика]] [[sv:Kategori:Optik]] [[tr:Kategori:Optik]] [[uk:Категорія:Оптика]] [[vi:Thể loại:Quang học]] [[zh:Category:光學]] 7459 19569 2005-09-11T20:42:13Z Āpsis 245 K [[Category:Garīdznieki]] 7460 19571 2005-09-11T20:47:12Z Āpsis 245 K [[Category:Cilvēki pēc nodarbošanās]] [[Category:Reliģija]] 7461 43695 2006-05-07T11:29:44Z Juzeris 23 kat. {| align="center" border="1" cellspacing="1" cellpadding="3" style="border: 1px solid #000; background: #fff; border-collapse: collapse; margin: .5em 2.5%" | align="center" style="color: #fff; background: #000" | <big>'''IESPĒJAMS AUTORTIESĪBU PĀRKĀPUMS'''</big> |- | <!--[[Image:Copyright.png|right|64px]]--> Teksts, kas bija iepriekš lasāms šajā lapā, iespējams, ir autortiesību pārkāpums no šāda avota: : {{{url}}} |- | Šī lapa tagad ir piereģistrēta [[Wikipedia:Autortiesību problēmas|autortiesību problēmu lapā]]. '''Lūdzu, neatjaunojiet šo rakstu.''' Ja ir saņemta atļauja izmantot šo materiālu saskaņā ar ''[[w:Wikipedia:Text of the GNU Free Documentation License|GNU Free Documentation License]]'' vai arī jūs esat šā teksta autortiesību īpašnieks, lūdzu, norādiet to [[Talk:{{PAGENAME}}|šīs lapas diskusiju lapā]], kā arī [[Wikipedia:Autortiesību problēmas|autortiesību problēmu lapas]] attiecīgajā sadaļā. Ņemiet vērā, ka ar autortiesībām aizsargāta materiāla pievienošana, ja tam '''nav''' saņemta īpaša autortiesību turētāja atļauja, var būt valsts likumu un mūsu [[Wikipedia:Autortiesības|vadlīniju]] pārkāpums. Lietotāji, kuri vairākkārt pārkāpj šādus principus, var būt uz laiku "atstādināti" no lapu rediģēšanas. Jebkurā gadījumā, pat ja šis konkrētais raksts tiešām ir autortiesību pārkāpums, mēs vēl joprojām priecātos par '''oriģināla''' materiāla pievienošanu. Ja nav saņemta atļauja izmantot šo tekstu, lūdzu, pārrakstiet šo rakstu, vismaz daļēji, šajā [[{{PAGENAME}}/Pagaidu versija|pagaidu apakšlapā]] vai arī piekrītiet, ka šī lapa tiek dzēsta. '''Lūdzu, nepievienojiet atkārtoti to pašu materiālu''', jo tas tiks dzēsts. Ja Vikipēdija vēlāk saņemtu atļauju izmantot šo rakstu, tad tas tiktu atjaunots. Ja pievienojat materiālu šajā [[{{PAGENAME}}/Pagaidu versija|pagaidu apakšlapā]], lūdzu, informējiet par to šīs lapas [[Talk:{{PAGENAME}}|diskusiju lapā]]. Ja vien pagaidu apakšlapā netiek izveidots raksta aizmetnis, šī lapa tiks dzēsta nedēļu pēc ieraksta fiksēšanas [[Wikipedia:Autortiesību problēmas|autortiesību problēmu]] lapā. Iepriekšējais lapas saturs ir pieejams šīs lapas <span class="plainlinks">[{{SERVER}}{{localurl:{{PAGENAME}}|action=history}} hronoloģijas]</span> lapā. |- |} <includeonly>[[Category:Iespējami autortiesību pārkāpumi]]</includeonly> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas uzturēšanas veidnes|Copyvio]]</noinclude> 7463 19580 2005-09-12T08:00:45Z Juzeris 23 redirect [[Selonija]] #REDIRECT [[Selonija]] 7464 19581 2005-09-12T08:02:25Z Juzeris 23 redirect [[Fraternitas Lettica]] #redirect [[Fraternitas Lettica]] 7465 19582 2005-09-12T08:04:30Z Juzeris 23 redirect [[Studentu korporācijas]] #redirect [[Studentu korporācijas]] 7466 19583 2005-09-12T08:05:49Z Juzeris 23 redirect [[Selonija]] #redirect [[Selonija]] 7467 19585 2005-09-12T08:23:01Z Juzeris 23 redirect [[Atsevišķā studentu rota]] #redirect [[Atsevišķā studentu rota]] 7468 19586 2005-09-12T08:24:54Z Juzeris 23 redirect [[Atsevišķā studentu rota]] #redirect [[Atsevišķā studentu rota]] 7469 19590 2005-09-12T08:30:07Z Juzeris 23 redirect [[Latvijas Neatkarības bataljons]] #redirect [[Latvijas Neatkarības bataljons]] 7471 19594 2005-09-12T08:37:23Z Juzeris 23 redirect [[Lina]] #redirect [[Lina]] 7472 19595 2005-09-12T08:38:17Z Juzeris 23 redirect [[Lina]] #redirect [[Lina]] 7473 19596 2005-09-12T08:39:06Z Juzeris 23 redirect [[Lina]] #redirect [[Lina]] 7474 19599 2005-09-12T08:53:21Z Juzeris 23 redirect [[Lava]] #redirect [[Lava]] 7480 53141 2006-07-02T08:05:26Z YurikBot 213 robot Modifying: [[zh:安達魯西亞自治區]] {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0.5em 0 1em 1em; background: #ffffff; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+'''Comunidad Autónoma de<br/><big><big>Andalucía</big></big>''' |- | bgcolor="#ffffff" align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 |- | align=center style="border: 1px #aaaaaa solid;" | [[Image:Flag es-andalucía 300px.png|250px]] |- | align=center | [[Andal&#363;zijas karogs]] |} |- | align=center colspan=2 | <small>''[[Moto]]: Dominator Hercules Fundator Andalucía por sí, para España y la humanidad<br/>(Andal&#363;zija sev, Spānijai un cilvēcei)''</small> |- | bgcolor="#c6c6c6" align="center" colspan="2" | [[Image:Locator map of Andalusia.png]] |- | [[Galvaspilsēta]] || [[Seviļa]] |- | [[Platība]]<br/>&nbsp;&ndash; Kopējā<br/>&nbsp;&ndash; % Spānijas | [[List of Spanish autonomous communities by area|Ierindota 2.vietā]]<br/>&nbsp;[[1 E10 m²|87 268]] [[square kilometre|km&sup2;]]<br/>&nbsp;17,2% |- | [[Iedzīvotāju skaits]]<br/>&nbsp;&ndash; Kopējais(2003)<br/>&nbsp;&ndash; % Spānijas<br/>&nbsp;&ndash; [[Blīvums]] | [[List of Spanish autonomous communities by population|Ierindota 1.vietā]]<br/>&nbsp;7 478 432<br/>&nbsp;17,9%<br/>&nbsp;85,70/km&sup2; |- | [[Demonym]]<br/>&nbsp;&ndash; [[English language|English]]<br/>&nbsp;&ndash; [[Spanish language|Spanish]] |<br/>&nbsp;Andalusian<br/>&nbsp;''andaluz, andaluza'' |- | Autonomijas statūti|| [[11. janvārī]], [[1982]] |- | [[Cortes Generales|Parlamentārā<br/>pārstāvība]]<br/>&nbsp;&ndash; [[Spanish Congress|Vietas Kongresā]]<br/>&nbsp;&ndash; [[Spanish Senate|Vietas senātā]] | valign=bottom | &nbsp;62<br/>&nbsp;8 |- | valign=top | [[List of Andalusian Presidents|President]] | [[Manuels Čaves Gonzalezs]] ([[Spanish_Socialist_Workers%27_Party|PSOE]]) |- | align=center colspan=2 | [http://www.juntadeandalucia.es Junta de Andalucía] |} '''Andalūzija''' ([[Spāņu valoda|spāņu val.]] ''Andalucía'') ir viena no septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem, no kā sastāv [[Spānija]]. Ziemeļos Andalūzija robežojas ar [[Estremadūra|Estremadūru]] un [[Kastīlija-Lamanča|Kastīliju-Lamanču]], austrumos - ar [[Mursija|Mursiju]], dienvidos - ar [[Vidusjūra|Vidusjūru]], [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[Gibraltārs|Gibraltāru]], rietumos - ar [[Portugāle|Portugāli]]. Andalūzijai ir astoņas provinces: *[[Almerija]], *[[Kadisa]], *[[Kordova]], *[[Granāda]], *[[Uelva]], *[[Haena]], *[[Malaga]], *[[Seviļa]]. Vēsturiski visnozīmīgākās Andalūzijas pilsētas ir [[Granāda]], [[Kordova]] un [[Seviļa]]. 1928. gadā [[Salvadors Dalī]] un [[Luiss Bunjuels]] uzņēma [[sirreālisms|sirreālisma]] īsfilmu "[[Andalūzijas suns]]". [[Category:Spānijas apgabali]] [[an:Andaluzía]] [[ar:منطقة الأندلس الذاتية الحكم]] [[ast:Andalucía]] [[bg:Андалусия]] [[ca:Andalusia]] [[cs:Andalusie]] [[cy:Andalucía]] [[da:Andalusien]] [[de:Andalusien]] [[en:Andalusia]] [[eo:Andaluzio]] [[es:Andalucía]] [[et:Andaluusia]] [[eu:Andaluzia]] [[fa:اندلس]] [[fi:Andalusia]] [[fr:Andalousie]] [[gl:Andalucía]] [[he:אנדלוסיה]] [[hr:Andaluzija]] [[hu:Andalúzia]] [[ia:Andalusia]] [[id:Andalusia]] [[it:Andalusia]] [[ja:アンダルシア州]] [[ka:ანდალუსია]] [[kw:Andalousi]] [[la:Vandalitia]] [[lad:Andalusia]] [[lb:Andalusien]] [[nl:Andalusië]] [[nn:Andalucía]] [[no:Andalucía]] [[oc:Andalosia]] [[pl:Andaluzja]] [[pt:Andaluzia]] [[ro:Andaluzia]] [[ru:Андалусия]] [[simple:Andalusia]] [[sr:Корисник:Славен Косановић/Андалузија]] [[sv:Andalusien]] [[tl:Andalucía]] [[uk:Андалузія]] [[zh:安達魯西亞自治區]] 7481 19624 2005-09-14T19:45:18Z Tail 13 redirect #REDIRECT [[Francs Kafka]] 7482 19625 2005-09-14T20:30:04Z Juzeris 23 redirect [[Francs Kafka]] #redirect [[Francs Kafka]] 7483 19669 2005-09-16T07:33:51Z Tail 13 {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0.5em 0 1em 1em; background: #ffffff; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+'''Comunidad Autónoma de<br/><big>Aragón</big>''' |- | bgcolor="#ffffff" align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center style="border: 1px #aaaaaa solid;" | [[Image:Es-aragon.png|250px]] |- | align=center | [[Aragonas karogs]] |} |- | bgcolor="#c6c6c6" align="center" colspan="2" | [[Image:Locator map of Aragon.png]] |- | [[Galvaspilsēta]] || [[Saragosa]] |- | [[Platība]]<br/>&nbsp;&ndash; Kopējā<br/>&nbsp;&ndash; % Spānijas | [[Ierindota 4.vietā]]<br/>&nbsp;[[1 E10 m²|47 719]] [[km²]]<br/>&nbsp;9,4% |- | [[Iedzīvotāju skaits]]<br/>&nbsp;&ndash; Kopējais (2003)<br/>&nbsp;&ndash; % Spānijas<br/>&nbsp;&ndash; [[Blīvums]] | [[Ierindota 11.vietā]]<br/>&nbsp;1 217 514<br/>&nbsp;2,9%<br/>&nbsp;25,51/km² |- | Autonomijas statūti|| [[16. Augustā]], [[1982]] |- | [[ISO 3166-2]] || AR |- | [[Parlamentārā<br/>pārstāvība]]<br/>&nbsp;&ndash; [[Spānijas kongress|Vietas kongresā]]<br/>&nbsp;&ndash; [[Spānijas senāts|Vietas senātā]] | valign=bottom |&nbsp;13<br/>&nbsp;2 |- | valign=top | [[Prezidents]] || [[Marselīno Iglesiass Rikou]] ([[Spānijas sociālistiskā strādnieku partija|SSSP]]) |- | align=center colspan=2 | [http://www.aragob.es Aragonas valdības Interneta lapa] |} [[Category:Spānijas apgabali]] 7484 27993 2006-01-28T23:21:42Z 82.223.73.138 svg flag {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0.5em 0 1em 1em; background: #ffffff; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+Comunidad Autónoma del Principado de<br/><big><big>'''Asturias</big></big>''' |- | bgcolor="#ffffff" align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center width=148 | [[Image:Flag of Asturias.svg|300px|Astūrijas karogs]] |- | align=center width=148 | [[Astūrijas karogs]] |} |- | bgcolor="#c6c6c6" align="center" colspan="2" | [[Image:Locator map of Asturias.png]] |- | [[Galvaspilsēta]] | [[Ovjedo]] |- | [[Platība]]<br/>&nbsp;&ndash; Kopējā<br/>&nbsp;&ndash; % Spānijas | [[Ierindota 10. vietā]]<br/>&nbsp;[[1 E10 m²|10 604]] [[km²]]<br/>&nbsp;2,1% |- | [[Iedzīvotāju skaits]]<br/>&nbsp;&ndash; Kopējais(2003)<br/>&nbsp;&ndash; % Spānijas<br/>&nbsp;&ndash; [[Blīvums]] | [[Ierindota 12. vietā]]<br/>&nbsp;1 056 789<br/>&nbsp;2,5%<br/>&nbsp;99,65/km² |- | Autonomijas statūti | [[1982]]. gada [[11. janvārī]] |- | [[Parlamentārā<br/>pārstāvība]]<br/>&nbsp;&ndash; [[Spānijas kongress|Vietas kongresā]]<br/>&nbsp;&ndash; [[Spānijas senāts|Vietas senātā]] | valign=bottom |&nbsp;8<br/>&nbsp;2 |- | valign=top | [[Prezidents]] | [[Visente Alberto Alvaress Aresess]] ([[Spānijas sociālistiskā strādnieku partija|SSSP]]) |- | align=center colspan=2 | [http://www.princast.es/ Astūrijas valdības Interneta lapa] |- | [[Himna]] | [[Asturias, patria querida]] ("Astūrija, mīļotā tēvzeme") |} [[Category:Spānijas apgabali]] 7485 19680 2005-09-16T11:46:29Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Sālsskābe]] 7486 48612 2006-06-01T11:12:45Z Latvia United 746 /* Bāzes */ [[Image:Logaritms.png|right|thumb|300px|Logaritma funkcijas ar dažādām bāzēm. <span style="color:red">Sarkanās</span> funkcijas logaritms ir ar bāzi e (ln). <span style="color:green">Zaļās</span> funkcijas logaritms ir ar bāzi 10 (lg) un <span style="color:purple">purpurkrāsas</span> funkcija ir logaritms ar bāzi 1,7.]] '''Logaritms''' ir [[matemātiska operācija]], kas ir pretēja [[kāpināšana|kāpināšanai]]. Skaitļa '''''x''''' logaritms ar bāzi '''''b''''' ir skaitlis '''''n'''''. ''bn = x'' un to parasti pieraksta šādi: :<math>\!\, \log_b x = n </math> Piemēram, :<math> \log_3 (81) = 4 \ </math> :<math>3^4 = 3 \times 3 \times 3 \times 3 = 81 . \,\!</math> Skaitļus ''b'' (logaritma bāze) un ''x'' (skaitlis), var ņemt kā veselus, tā daļskaitļus, bet tiem ir jābūt pozitīviem, lai logaritmi būtu reāli skaitļi (nevis [[Imaginārie skaitļi|imagināri]]). Paši logaritmi var būt gan pozitīvi (ja skaitļi ir lielāki par 1, vai negatīvi (ja skaitļi ir starp 0 un 1). Ja par logaritmu bāzēm ņem skaitļus, kas ir lielāki par 1, tad lielākajam skaitlim ir arī lielākais logaritms. __TOC__ == Bāzes == Visizplatītākās logaritma bāzes ir 10, 2 un matemātiskā konstane [[e (matemātiskā konstante)|e ≈ 2.71828 18284 59045 23536 02874 71352]]. *[[naturālais logaritms]] (log[[e (matemātiskā konstante)|e]]), logaritms kuru visplašāk izmanto [[matemātiskā analīze|matemātiskajā analīzē]]. *[[decimālais logaritms]] (log10), logaritms kuru visplašāk izmanto [[inženierija|inženierzinātnes]] nozarēs. *[[binārais logaritms]] (log2), logaritms kuru visplašāk lieto [[informācijas teorija|informācijas teorijā]] un apzīmējot [[Intervāls (mūzika)|mūzikas intervālus]] (mūzikas teorija). * logaritms, kura bāze ir lielāka par 0 (b > 0) === Citi apzīmējumi === Bieži naturālais logoritms ''loge(x)'' ir apzīmēts ar "ln" - ''ln(x)''. Līdzīgi ir arī ar decimālo logaritmu ''log10(x)'', bieži tas tiek apzīmēts ar "lg" - ''lg(x)''. Dažādās matemātiskajās iercīcēs logaritmi ir apzīmēti dažādi, bet tomēr ļoti līdzīgi. *Daudzās programmšanas valodās, piemēram, [[C++]], [[Java]], [[Fortran]] un [[BASIC]] logaritms ir apzīmēts ar "LOG" vai "log" un tas attiecās uz naturālo logaritmu ''(loge)''. *Lielākoties uz kalkulatoriem logaritms, kas ir apzīmēts ar "LOG" attiecās uz decimālo logaritmu ''(log10)'' un logaritms, kas ir apzīmēts ar "LN" attiecās uz naturālo logaritmu ''(loge)''. ===Bāzu maiņa=== Ļoti svarīga logaritmu īpašība ir tā, ka logaritmu ar bāzi '''''b''''' var atrast to izsakot par logaritmu dalījumu ar citu bāzi '''''k''''': : <math> \log_b(x) = \frac{\log_k(x)}{\log_k(b)} </math> Lielākoties tas ir svarīgi un ērti matemātiskajām ierīcēm (tajā skaitā [[kalkulators|kalkulatoriem]]), jo tajos visizplatītākie logaritmi ir ar bāzēm [[e (matemātiskā konstante)|e]] (ln) un 10 (lg). Tas nozīmēt to, ka <math>\!\, \log_3(5)</math> var izteikt par <math> \log_3(5) = \frac{\ln(5)}{\ln(3)} </math>. == Logaritmu izmantošana == Logaritmu izmantošana ir lietderīga tajos uzdevumos, vienādojumos, kur pakāpe ir nezināma. Logaritmi ir viegli atvasināmi, tādēļ tos daudz lieto integrāļu risināšanā. Logaritms ir viena no trim svarīgākajām darbībām. ''bn = x'' vienādojumā '''''b''''' var izteikt ar sakni, '''''n''''' ar logaritmu un '''''x''''' ar pakāpi. :<math>\!\, b = \sqrt[n]{x} </math> :<math>\!\, n = \log_b x </math> :<math>\!\, x = b^n </math> ===Zinātnē un inženierijā=== *[[Ķīmija|Ķīmijā]] visplāšāk tiek lietots negatīvs decimālais logaritms, kas raksturo ūdeņraža jonu koncentrāciju ([[pH]]). Ūdeņraža jonu koncentrācija neitrālā ūdenī 25 °C ir 10<sup>-7 ''(-log1010-7)'', tādējādi [[pH]] ir 7. *Mērot [[zemestrīce|zemestrīču]] intensitāti ar [[Rihtera skala|Rihtera skalu]] tiek izmantoti decimālie logaritmi. ===Vieglāki logaritmu aprēķini=== Zinot to, ka logaritma rezultāts ir pakāpe, mēs varam koncentrēties uz pakāpju īpašībām, t. i., ja bāzes ir vienādas, tad noteiktas darbības var darīt šādi: {| style="border:1px solid" align="center" |- align="center" ! Darbības ar skaitļiem !! Darbības ar pakāpēm !! Darbības ar logaritmiem |- align="center" | <math> \!\, a b </math> || <math> \!\, A + B </math> || <math> \!\, \log(a b) = \log(a) + \log(b) </math> |- align="center" | <math> \!\, a / b </math> || <math> \!\, A - B </math> || <math> \!\, \log(a / b) = \log(a) - \log(b) </math> |- align="center" | <math> \!\, a ^ b </math> || <math> \!\, A b </math> || <math> \!\, \log(a ^ b) = b \log(a) </math> |- align="center" | <math> \!\, \sqrt[b]{a} </math> || <math> \!\, A / b </math> || <math> \!\, \log(\sqrt[b]{a}) = \frac{\log(a)}{b} </math> |} == Īpašības == [[Image:Decimallogoritma tabula.jpg|right|thumb|300px|Decimālā logaritma tabula.]] *Reizinājuma logaritms (pie jebkuras bāzes ''a'') ir vienāds ar reizinātāju logarimu summu (pie tās pašas bāzes): :<math>\!\, \log_a xy = \log_a x + \log_a y </math> *Dalījuma logaritms ir vienāds ar dalāmā un dalītāja logaritmu starpību: :<math>\!\, \log_a {x \over y} = \log_a x - \log_a y </math> *Pakāpes logaritms ir vienāds ar kāpinātāju, kas reizināts ar kāpināmā skaitļa logaritmu: :<math>\!\, \log_a x^m = m\log_a x </math> :<math>\log_a \sqrt[n] {b} = \frac{1}{n} \log_a b</math> *Skaitļu logaritmi, ja skaitlis ir vienāds ar bāzi, vienmēr ir 1 :<math>\!\, \log_a a = 1 </math> *Skaitļa 1 logaritms pie jebkuras bāzes ir vienāds ar 0 :<math>\!\, \log_a 1 = 0 </math> :<math>\!\, \log_a b = {1 \over \log_b a}</math> :<math>\!\, \log_a b = {\log_c b \over \log_c a} </math> Logaritmu aprēķināšanai lietoja tabulas un logaritmiskos lineālus, taču ar kabatas kalkulatoru ieviešanu šo rīku izmantošana vairs nav aktuāla. [[Category:Matemātika]] [[bg:Логаритъм]] [[ca:Logaritme]] [[cs:Logaritmus]] [[da:Logaritme]] [[de:Logarithmus]] [[en:Logarithm]] [[eo:Logaritmo]] [[es:Logaritmo]] [[fi:Logaritmi]] [[fr:Logarithme]] [[gl:Función logaritmo]] [[he:לוגריתם]] [[hu:Logaritmus]] [[id:Logaritma]] [[io:Logaritmo]] [[it:Logaritmo]] [[ja:対数]] [[ko:로그]] [[la:Logarithmus]] [[nl:Logaritme]] [[no:Logaritme]] [[pl:Logarytm]] [[pt:Logaritmo]] [[ro:Logaritm]] [[ru:Логарифм]] [[sk:Logaritmus]] [[sl:Logaritem]] [[sr:Логаритам]] [[sv:Logaritm]] [[tr:Logaritma]] [[zh:对数]] 7487 43954 2006-05-09T20:56:46Z Knakts 848 Kategorija; trijstūru īpašie gadījumi; izkārtojums. '''Trīsstūris''' (trijstūris) ir plaknes [[figūra]], kuru norobežo trīs [[taisne]]s. Trijstūrus iedala: * '''šaurleņķa trijstūros''' - trijstūra visi leņķi ir šauri (mazāk kā <math>90^\circ</math>); * '''[[taisnleņķa trijstūris|taisnleņķa trijstūros]]''' - viens no trijstūra leņķiem ir taisns (<math>90^\circ</math>) * '''platleņķa trijstūros''' - viens no leņķiem ir plats (vairāk kā <math>90^\circ</math>). [[Image:Triangle rectangle amb altura - Right-angled triangle with height.png|thumb|left|Šaurleņķa trijstūris]] [[Image:Triangolo-Ottuso.png|thumb|none|Platleņķa trijstūris]]<br /> == Īpašības == Jebkuram trijstūrim visu leņķu summa ir vienāda ar <math>180^\circ</math>. == Īpašie gadījumi == '''Vienādsānu trijstūris''' - trijstūris, kura (vismaz) divas malas ir vienādas. '''Vienādmalu trijstūris''' - trijstūris, kura visas malas ir vienāda garuma. [[Image:Triangle.Isosceles.png|thumb|left|Vienādsānu trijstūris]] [[Image:Triangolo-Equilatero.png|thumb|left|Vienādmalu trijstūris]] [[Category:Ģeometrija]] [[ar:مثلث]] [[ca:Triangle]] [[co:Triangulu]] [[cs:Trojúhelník]] [[da:Trekant]] [[de:Dreieck]] [[en:Triangle]] [[eo:Triangulo]] [[es:Triángulo]] [[et:Kolmnurk]] [[fi:Kolmio]] [[fr:Triangle]] [[gl:Triángulo]] [[he:משולש]] [[id:Segi tiga]] [[io:Triangulo]] [[is:Þríhyrningur]] [[it:Triangolo]] [[ja:三角形]] [[ko:삼각형]] [[li:Driehook]] [[lt:Trikampis]] [[nl:Driehoek (meetkunde)]] [[no:Trekant]] [[pl:Trójkąt (geometria)]] [[pt:Triângulo]] [[ru:Треугольник]] [[sl:Trikotnik]] [[sv:Triangel]] [[th:รูปสามเหลี่ยม]] [[tr:Üçgen]] [[uk:Трикутник]] [[vi:Tam giác]] [[zh:三角形]] 7488 20184 2005-09-25T04:45:12Z Yyy 146 '''Aromātiskie ogļūdeņraži''' (arēni) ir ogļūdeņraži, kas satur benzola ciklu. Tos iedala monocikliskos (satur vienu [[benzols|benzola]] gredzenu) un policikliskos (satur vairākus benzola gredzenus). Šajos ciklos esošās saites ir stiprākas nekā ekvivalentas vienkāršo un dubultsaišu kombinācijas, tapēc šos ogļūdeņražus izdala atsevišķi. ==Ogļūdeņraži== ===Monocikliskie=== *[[Benzols]] *[[Toluols]] *[[Stirols]] *[[Ksilols]] ===Policikliskie=== Ar kondensētiem cikliem: :*[[Naftalīns]] :*[[Benzpirēns]] Ar izolētiem cikliem :*[[Bifenils]] ==Ogļūdeņražu atvasinājumi== *[[Hlorbenzols]] *[[Benzaldehīds]] *[[Benzoskābe]] *[[Ftalskābe]] *[[Nitrobenzols]] *[[TNT]] *[[Anilīns]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[de:Aromaten]] [[en:Aromatic hydrocarbon]] [[es:Hidrocarburo aromático]] [[fr:Hydrocarbure aromatique]] [[nl:Aromatische verbinding]] [[ja:芳香族炭化水素]] [[pl:Węglowodór aromatyczny]] [[ru:Арены]] [[sv:Aromatiska kolväten]] [[zh:芳烃]] 7489 19702 2005-09-16T15:59:15Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Aromātiskie ogļūdeņraži]] 7490 50325 2006-06-13T04:54:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Бензойная кислота]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Benzoskābe</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C6H5COOH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>122,12 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1320 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>395 K (122&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>522 K (249&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Benzoskābe''' (C6H5COOH) ir aromātiska [[karbonskābes|karbonskābe]]. Benzoskābi plaši lieto par konservantu (Tīrā veidā '''E210''', kā [[sāļi]] - E211, E212 un E213). Tīrā veidā benzoskābe ir balta, kristāliska viela. Dabā benzoskābe ir sastopama dažos augos, sintētiski to var iegūt oksidējot [[benzaldehīds|benzaldehīdu]]. Viens no nozīmīgākajiem benzoskābes atvasinājumiem ir [[salicilskābe]] (2-hidroksilbenzoskābe). ===Skatīt arī=== *[[Karbonskābes]] *[[Aromātiskie ogļūdeņraži]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[bg:Бензоена киселина]] [[de:Benzoesäure]] [[en:Benzoic acid]] [[es:Ácido benzoico]] [[fr:Acide benzoïque]] [[it:Acido benzoico]] [[ja:安息香酸]] [[ko:벤조산]] [[nl:Benzoëzuur]] [[pl:Kwas benzoesowy]] [[pt:Ácido benzóico]] [[ru:Бензойная кислота]] [[sk:Kyselina benzoová]] [[sv:Bensoesyra]] [[zh:苯甲酸]] 7491 50356 2006-06-13T06:46:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Živa]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Dzīvsudrabs, Hg, 80</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>200,59 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>13534 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>234,32 K (-38,83&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>629,88 K (356,73&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Dzīvsudrabs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Hg un atomskaitli 80. Dzīvsudrabs ir samērā inerts [[metāls]] ar viszemāko kušanas temperatūru, normālos apstākļos dzīvsudrabs ir šķidrums. Dabā dzīvsudrabs ievērojamos daudzumos ir sastopams oksīda veidā. (Minerāls [[cinobrs]]). Dzīvsudrabs veido sakausējumus ar ļoti daudziem metāliem, ieskaitot [[zelts|zeltu]], [[alumīnijs|alumīniju]] un [[sudrabs|sudrabu]], bet ne ar [[dzelzs|dzelzi]]. Savienojumos dzīvsudrabam parasti ir vērtība +1 vai +2, ļoti retos gadījumos var būt arī +3. Dzīvsudrabu rūpnieciski iegūst iegūst no [[cinobrs|cinobra]] rūdas. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ar:زئبق]] [[bg:Живак]] [[ca:Mercuri (element)]] [[cs:Rtuť]] [[da:Kviksølv]] [[de:Quecksilber]] [[el:Υδράργυρος]] [[en:Mercury (element)]] [[eo:Hidrargo]] [[es:Mercurio (elemento)]] [[et:Elavhõbe]] [[eu:Merkurio (elementua)]] [[fi:Elohopea]] [[fr:Mercure (chimie)]] [[gl:Mercurio (elemento)]] [[he:כספית]] [[hr:Živa]] [[hu:Higany]] [[io:Merkurio]] [[is:Kvikasilfur]] [[it:Mercurio (elemento)]] [[ja:水銀]] [[jbo:margu]] [[ko:수은]] [[ku:Zîbeq]] [[la:Hydrargyrum]] [[lt:Gyvsidabris]] [[mi:Konuoi]] [[ms:Raksa]] [[nl:Kwik]] [[nn:Kvikksølv]] [[no:Kvikksølv]] [[oc:Mercuri]] [[pl:Rtęć]] [[pt:Mercúrio (elemento químico)]] [[ru:Ртуть]] [[simple:Mercury (element)]] [[sk:Ortuť (nerast)]] [[sl:Živo srebro]] [[sr:Жива]] [[sv:Kvicksilver]] [[th:ปรอท]] [[tr:Cıva]] [[uk:Ртуть]] [[vi:Thủy ngân]] [[zh:汞]] 7492 19732 2005-09-16T22:04:43Z Feens 37 Nirnbergas ģerbonis no de.wiki [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Wappen_nuernberg.png] Nirnbergas ģerbonis no de.wiki [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Wappen_nuernberg.png] 7493 19738 2005-09-16T23:23:07Z Feens 37 Nirnbergas vecpilsēta no en.wiki [http://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/e/e1/Nuernberg-fronfeste-und-kettensteg-v-O.jpg] Nirnbergas vecpilsēta no en.wiki [http://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/e/e1/Nuernberg-fronfeste-und-kettensteg-v-O.jpg] 7494 51788 2006-06-24T17:52:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Νυρεμβέργη]] '''Nirnberga''' ([[vācu valoda|vācu]] - '''Nürnberg''') - pilsēta [[Vācija|Vācijā]], [[Bavārija|Bavārijā]], pie Pegnicas upes. Pēc iedzīvotāju skaita otrā (aiz [[Minhene|Minhenes]]) pilsēta Bavārijā. Ekonomikas un tūrisma centrs. Pazīstama ar idillisko vecpilsētu, kas atjaunota pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]], kā arī ar savu kulināriju ([[piparkūkas]], [[desiņas]]). [[Vāclavs IV|Vāclava IV]], [[Ādams Krafts|Ādama Krafta]], [[Martins Behaims|Martina Behaima]], [[Albrehts Dīrers|Albrehta Dīrera]], [[Johans Pahēlbels|Johana Pahēlbela]] un [[Makss Grundigs|Maksa Grundiga]] dzimtā pilsēta. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Nürnberg'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Karte nuernberg in deutschland.png|187px|]] | align=center | [[Image:Wappen nuernberg.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 497 593 |- | Dibināta | 1050.g |- | Citi nosaukumi | '''Nuremberg''' ([[angļu valoda|angļu]] un [[franču valoda|franču]])<br>'''Norimberk''' ([[čehi|čehu]]) |- | Federālā zeme | [[Bavārija]] |- | Mājaslapa | [http://www.nuernberg.de/ www.nuernberg.de] |} {{commons|Nuremberg}} ==== Īsa vēsture ==== [[Image:Nuernberg-fronfeste-und-kettensteg-v-O.jpg|thumb|250px|left|Nirnbergas vecpilsētas skats]] [[Viduslaiki|Viduslaikos]] viena no svarīgākajām [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] pilsētām, jo Nirnbergas pils bija impērijas [[reihstāgs|reihstāga]] vieta. 1219.gadā tā kļuva par [[Impērijas brīvpilsēta|Impērijas brīvpilsētu]]. 15. un 16.gs Nirnberga ir vācu [[Renesanse|Renesanses]] centrs. 1525.gadā pilsētā nostiprinās [[protestantisms]]. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]] pie Nirnbergas notiek sīvas cīņas starp [[Zviedrija|zviedru]] karaļa [[Gustavs Ādolfs II|Gustava Ādolfa II]] un [[Albrehts fon Vallenšteins|Vallenšteina]] spēkiem. Pēc kara pilsēta panīkst, izaugsme atjaunojas tikai sākoties industriālajai revolūcijai. 1835.gadā starp Nirnbergu un [[Fīrte|Fīrti]] sāk kursēt pirmais dzelzceļs Vācijā. Pēc [[nacisms|nacistu]] nākšanas pie varas Nirnberga kļuva par ikgadējo [[NSDAP]] kongresu vietu. Šim mērķim tika uzcelts gigantisks komplekss, kurš daļēji saglabājies mūsdienās. Pilsēta smagi cieta 2.pasaules karā, tomēr tās vecpilsēta ir atjaunota. No 1945. līdz 1949.gadam Nirnbergā notika t.s. [[Nirnbergas prāva]]. ====Galerija==== <gallery> Image:Nuernberg merian.JPG|Nirnberga ap 1652.gadu Image:Nuremberg City Hall West Facade f sw.jpg|Nirnbergas rātsnams Image:Nuremberg Duererhaus f n.jpg|Dīrera māja Image:Reichsparteitagsgelaende Kongresshalle Schnitt 36.JPG|Nacistu kongresu nams </gallery> [[Category:Vācijas pilsētas]] [[bg:Нюрнберг]] [[da:Nürnberg]] [[de:Nürnberg]] [[el:Νυρεμβέργη]] [[en:Nuremberg]] [[eo:Nurenbergo]] [[es:Núremberg]] [[et:Nürnberg]] [[fi:Nürnberg]] [[fr:Nuremberg]] [[gl:Nuremberg - Nürnberg]] [[he:נירנברג]] [[id:Nürnberg]] [[it:Norimberga]] [[ja:ニュルンベルク]] [[ka:ნიურნბერგი]] [[ko:뉘른베르크]] [[la:Norimberga]] [[mk:Нирнберг]] [[nds:Namberch]] [[nl:Neurenberg]] [[no:Nürnberg]] [[pl:Norymberga]] [[pt:Nuremberga]] [[ro:Nürnberg]] [[ru:Нюрнберг]] [[sk:Norimberg]] [[sl:Nürnberg]] [[sr:Нирнберг]] [[sv:Nürnberg]] [[th:เนิร์นแบร์ก]] [[zh:纽伦堡]] 7495 19740 2005-09-16T23:46:43Z Feens 37 redirekts #redirect [[Nirnberga]] 7496 19741 2005-09-16T23:46:59Z Feens 37 redirekts #redirect [[Nirnberga]] 7497 19742 2005-09-16T23:47:14Z Feens 37 redirekts #redirect [[Nirnberga]] 7498 19744 2005-09-17T00:13:43Z Feens 37 redirekts #redirect [[Nirnberga]] 7499 19749 2005-09-17T13:58:29Z Feens 37 Štutgartes ģerbonis no de.wiki [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:L_2_stuttgartwappen.gif] Štutgartes ģerbonis no de.wiki [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:L_2_stuttgartwappen.gif] 7500 19750 2005-09-17T14:47:26Z Feens 37 Porsche logo no en.wiki [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Porsche_logo.png] Porsche logo no en.wiki [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Porsche_logo.png] 7501 19751 2005-09-17T14:48:43Z Feens 37 Mercedes Benz logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Mercedes-Benz.png] Mercedes Benz logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Mercedes-Benz.png] 7502 19753 2005-09-17T16:51:36Z Feens 37 Bosch logo no kompānijas mājaslapas [http://www.bosch.de/start/content/language1/html/index.htm] {{logo}} Bosch logo no kompānijas mājaslapas [http://www.bosch.de/start/content/language1/html/index.htm] {{logo}} 7503 19754 2005-09-17T17:16:31Z Feens 37 Štutgartes Jaunā pils no en.wiki [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Stuttgart_Schlossplatz.jpg] Štutgartes Jaunā pils no en.wiki [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Stuttgart_Schlossplatz.jpg] 7504 19756 2005-09-17T18:02:26Z Feens 37 redirekts #redirect [[Štutgarte]] 7505 19762 2005-09-17T20:26:11Z Feens 37 Prāgas ģerbonis no en.wiki [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Prague_coat_of_arms.png] Prāgas ģerbonis no en.wiki [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Prague_coat_of_arms.png] 7506 19766 2005-09-17T22:55:16Z Feens 37 redirekts #redirect [[Prāga]] 7507 19767 2005-09-17T22:55:28Z Feens 37 redirekts #redirect [[Prāga]] 7508 19768 2005-09-17T22:55:38Z Feens 37 redirekts #redirect [[Prāga]] 7509 51778 2006-06-24T17:02:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Nichel]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Niķelis, Ni, 28</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>58,6934 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>8908 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1728 K (1455&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3186 K (2913&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Niķelis''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ni un atomskaitli 28. Dabā niķelis galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums dzelzsrūdām. Niķelis ir korozijas izturīgs metāls, kuru lieto pārklājumiem (lai aizsargātu pret koroziju) un dzelzs sakausējumos (nerūsējošais tērauds). Savienojumos niķelim parasti ir oksidācijas pakāpe +2. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Nikkel]] [[ar:نيكل]] [[bg:Никел]] [[ca:Níquel]] [[cs:Nikl]] [[da:Nikkel]] [[de:Nickel]] [[el:Νικέλιο]] [[en:Nickel]] [[eo:Nikelo]] [[es:Níquel]] [[et:Nikkel]] [[fi:Nikkeli]] [[fr:Nickel]] [[gl:Níquel (elemento)]] [[he:ניקל]] [[hr:Nikal]] [[hu:Nikkel]] [[id:Nikel]] [[io:Nikelo]] [[is:Nikkel]] [[it:Nichel]] [[ja:ニッケル]] [[ko:니켈]] [[ku:Nîkel]] [[lt:Nikelis]] [[mi:Konukōreko]] [[nl:Nikkel]] [[nn:Nikkel]] [[no:Nikkel]] [[oc:Niquèl]] [[pl:Nikiel]] [[pt:Níquel]] [[ro:Nichel]] [[ru:Никель]] [[simple:Nickel]] [[sk:Nikel]] [[sl:Nikelj]] [[sr:Никл]] [[sv:Nickel]] [[th:นิกเกิล]] [[tr:Nikel]] [[ug:نىكېل]] [[uk:Нікель]] [[vi:Niken]] [[zh:镍]] 7511 50996 2006-06-18T13:32:59Z YurikBot 213 robot Adding: ar, bg, br, bs, da, el, eo, es, et, fi, fo, gl, he, hu, ja, ka, mk, no, pt, ro, simple, sr, ta, th, tr, uk Modifying: sl <span class="FA" id="{{{1}}}" style="display:none;" /> <noinclude></noinclude> [[ar:قالب:Link FA]] [[bg:Шаблон:Link FA]] [[br:Patrom:Liamm PuB]] [[bs:Šablon:Link FA]] [[ca:Plantilla:Enllaç AD]] [[da:Skabelon:Link FA]] [[de:Vorlage:Link FA]] [[el:Πρότυπο:Link FA]] [[en:Template:Link FA]] [[eo:Ŝablono:LigoElstara]] [[es:Plantilla:Destacado]] [[et:Mall:Link FA]] [[fi:Malline:Link FA]] [[fo:Fyrimynd:Link FA]] [[fr:Modèle:Lien AdQ]] [[gl:Template:Link FA]] [[he:תבנית:Link FA]] [[hu:Sablon:Link FA]] [[it:Template:Link AdQ]] [[ja:Template:Link FA]] [[ka:თარგი:Link FA]] [[mk:Шаблон:Link FA]] [[no:Mal:Link UA]] [[os:Шаблон:Link FA]] [[pl:Szablon:Link FA]] [[pt:Predefinição:Link FA]] [[ro:Format:Legătură AF]] [[ru:Шаблон:Link FA]] [[simple:Template:Link FA]] [[sl:Predloga:Povezava z izbranimi]] [[sr:Шаблон:Link FA]] [[sv:Mall:UA]] [[ta:வார்ப்புரு:Link FA]] [[th:แม่แบบ:Link FA]] [[tr:Şablon:Link FA]] [[uk:Шаблон:Link FA]] [[vi:Tiêu bản:Liên kết chọn lọc]] [[zh:Template:Link FA]] 7512 19775 2005-09-18T07:43:43Z Juzeris 23 no en: no en: 7513 52709 2006-07-01T04:29:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Kobalt]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Kobalts, Co, 27</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>58,933200 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>8900 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1768 K (1495&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3200 K (2927&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Kobalts''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Co un atomskaitli 27. Kobalts ir ciets, sudrabbalts, feromagnētisks [[metāls]]. Kobalts dabā galvenokārt ir sastopams polimetālisko rūdu sastāvā. Kobaltu lieto korozijas izturīgiem sakausējumiem un kobalta oksīdu lieto par lillā un zilo stiklu krāsvielu. Savienojumos kobaltam parasti ir vērtība +2. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Kobalt]] [[ar:كوبالت]] [[ca:Cobalt]] [[cs:Kobalt]] [[da:Kobolt]] [[de:Kobalt]] [[el:Κοβάλτιο]] [[en:Cobalt]] [[eo:Kobalto]] [[es:Cobalto]] [[et:Koobalt]] [[fi:Koboltti]] [[fr:Cobalt]] [[gl:Cobalto (elemento)]] [[he:קובלט]] [[hr:Kobalt]] [[hu:Kobalt]] [[id:Kobalt]] [[io:Kobalto]] [[is:Kóbolt]] [[it:Cobalto]] [[ja:コバルト]] [[ko:코발트]] [[ku:Kobalt]] [[la:Cobaltum]] [[lt:Kobaltas]] [[nl:Kobalt]] [[nn:Kobolt]] [[no:Kobolt]] [[oc:Cobalt]] [[pl:Kobalt]] [[pt:Cobalto]] [[ru:Кобальт]] [[simple:Cobalt]] [[sl:Kobalt]] [[sr:Кобалт]] [[sv:Kobolt]] [[th:โคบอลต์]] [[tr:Kobalt]] [[ug:كوبالت]] [[uk:Кобальт]] [[vi:Coban]] [[zh:钴]] 7514 52820 2006-07-01T11:13:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Mangan]], [[tr:Mangan]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Mangāns, Mn, 25</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>54,938049 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>7210 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1519 K (1246&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2334 K (2061&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Mangāns''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Mn un atomskaitli 25. Mangāns dabā galvenokārt ir sastopams oksīda veidā (minerāls [[piroluzīts]] (MnO2)). Mangāns ir pelēcīgs, trausls [[metāls]]. Savienojumos mangānam var būt vērtība no +1 līdz +7, lai arī +1 ir ļoti maz izplatīts. Savienojumus, kuros mangānam ir vērtība +7 lieto par oksidētājiem (kālija permanganāts KMnO4). {{commons|manganese|Mangāns}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[af:Mangaan]] [[ar:منجنيز]] [[ca:Manganès]] [[cs:Mangan]] [[da:Mangan]] [[de:Mangan]] [[en:Manganese]] [[eo:Mangano]] [[es:Manganeso]] [[et:Mangaan]] [[fa:منگنز]] [[fi:Mangaani]] [[fr:Manganèse]] [[he:מנגן]] [[hr:Mangan]] [[hu:Mangán]] [[id:Mangan]] [[io:Mangano]] [[is:Mangan]] [[it:Manganese]] [[ja:マンガン]] [[ko:망가니즈]] [[ku:Manganez]] [[lt:Manganas]] [[nl:Mangaan]] [[nn:Mangan]] [[no:Mangan]] [[oc:Manganès]] [[pl:Mangan]] [[pt:Manganês]] [[ro:Mangan]] [[ru:Марганец]] [[simple:Manganese]] [[sk:Mangán]] [[sl:Mangan]] [[sr:Манган]] [[sv:Mangan]] [[th:แมงกานีส]] [[tr:Mangan]] [[ug:مانگان]] [[uk:Марганець]] [[vi:Mangan]] [[zh:锰]] 7515 51896 2006-06-25T06:47:03Z Eriksrudzitis 858 [[Image:Eriksadamsons.jpg|thumb|200px|Eriks Ādamsons]] '''Eriks Ādamsons''' (1907-1946) bija nozīmīgs [[XX gs]] latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā [[dzeja|dzejnieks]] un [[novele|novelists]]. Par viņa nozīmīgāko darbu tiek uzskatīts noveļu krājums "[[Smalkās kaites]]" (1937). Ādamsons nodarbojās arī ar tulkošanu (viņš prata [[krievu valoda|krievu]], [[vācu valoda|vācu]], [[angļu valoda|angļu]] un [[franču valoda|franču]] valodas). Ādamsons nomira no plaušu [[tuberkuloze]]s. ==Literārā darbība== Ādamsona darbus bieži uzskata par [[ornamentālisms|ornamentālisma]] literatūru, jo autors smalki apraksta detaļas. Tiem raksturīga arī [[groteska]] un [[ironija]]. Ādamsona dzeju mēdz stilistiski saistīt ar [[dekadence|dekadenci]], [[baroks|baroku]], [[rokoko]] vai [[jūgendstils|jūgendstilu]]; tai raksturīgs estētiskums un manierīgums, dažkārt arī [[erotika]]. Tematiskā ziņā tā ir eksotiska (aprakstītas vai pieminētas dažādas zemes un kultūras – piemēram, dzejoļos "Tlantlakvakapatli", "Nāves koks", "Balāde par sapņu dūmu"). Ādamsons priekšroku dod klasiskajām dzejas formām, kā [[elēģija|elēģijai]] vai [[balāde]]i. [[Proza|Prozā]] Ādamsona nozīmīgākais darbs ir noveļu krājums "Smalkās kaites". Katrā no novelēm aprakstīta kāda varoņa [[neiroze|neirotiska]] psiholoģiska īpatnība. Ādamsona stilu raksturo, piemēram, šāds fragments no noveles "Bada spēle": ''..Juris ne brīdi vairs nevarēja savaldīties – lauza maizes klaipus, koda sieru, strēba ķilku sulu, ēda lielos gurķus. Īsā laikā viņš apēda divas olas, puskilogramu baltmaizes, 100 grammus siera, pusbundžu šprošu, daudzas ķilkas, divus skābus gurķus. Bet ar visu to vēl nenieka nepietika. Juris steidzīgi, ar izmisumu, ar asarām, ar gavilēm, bez sāta, bez mēra, bez kauna turpināja apmierināt izsalkumu, pilns baiļu, ka to dara vēl pārāk atturīgi un nepilnīgi. Pie tam viņš smēķēja papirosu pēc papirosa un dzēra glāzi pēc glāzes remdenā dzeltānā alus un asi dedzinošā un reizē nejauki saldā, ūdenī atšķaidītā spirta, kaut gan pilns neizprotama uztraukuma dusmojās, ka dzērieni un papirosi maitāja un padarīja rūgtus ēdienus, kurus beidzot viņš gribēja izbaudīt līdz augstākai iespējamībai.'' Eriks Ādamsons uzrakstīja tikai vienu [[romāns|romānu]] – "Sava ceļa gājējs". Starp autoriem, no kuriem rakstnieks, iespējams, ietekmējies, var minēt [[Oskars Vailds|Oskaru Vaildu]], [[Knuts Hamsuns|Knutu Hamsunu]] un [[Šarls Bodlērs|Šarlu Bodlēru]]. ==Būtiskākie darbi== *"Sudrabs ugunī" (1932, dzeja) *"[[Smalkās kaites]]" (1937, noveles) *"Ģerboņi" (1937, dzeja) *"Saules pulkstenis" (1941, dzeja) *"Lielais spītnieks" (1942, noveles) *"Sava ceļa gājējs" (1943-1944, romāns) *"Sapņu pīpe" (1951, dzeja; krājums publicēts Stokholmā jau pēc autora nāves) [[Image:Smalkaskaites1937.jpg|thumb|200px|left|Erika Ādamsona noveļu krājuma "Smalkās kaites" vāks ("Valters un Rapa", 1937)]] [[Image:Lielaisspitnieks1942.jpg|thumb|200px|left|Erika Ādamsona noveļu krājuma "Lielais spītnieks" vāks ("Zelta ābele", 1942)]] {{stub}} [[Category:Latviešu rakstnieki|Adamsons, Eriks]] [[Category:Latviešu valodā rakstošie|Adamsons, Eriks]] 7516 19797 2005-09-18T21:26:46Z Feens 37 Bratislavas ģerbonis no en.wiki [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Bratis.Erb1.jpg] Bratislavas ģerbonis no en.wiki [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Bratis.Erb1.jpg] 7517 21204 2005-10-20T08:49:11Z Yyy 146 cat Šeit atrodami Vikipēdijas raksti par dāņu fiziķiem. [[Category:Fiziķi]] 7518 19806 2005-09-18T23:15:07Z Feens 37 Sv.Mihaila vārti Bratislavas vecpilsētā no de.wiki [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Ba-michaelertor.jpg] Sv.Mihaila vārti Bratislavas vecpilsētā no de.wiki [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Ba-michaelertor.jpg] 7519 51364 2006-06-19T23:27:30Z Feens 37 +cilvēki '''Bratislava''' - [[Slovākija|Slovākijas]] galvaspilsēta un lielākā pilsēta valsts rietumos pie [[Donava|Donavas]] upes [[Mazie Karpati|Mazo Karpatu]] piekājē. Atrodas pie valsts robežas ar [[Ungārija|Ungāriju]] un [[Austrija|Austriju]] 50 km no [[Vīne|Vīnes]]. [[Image:Bratislava old town from castle hill.jpg|thumb|230px|left|Bratislavas vecpilsēta]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Bratislava'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Map_slovakia_bratislava.png|167px|]] | align=center | [[Image:Bratis.Erb1.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 423 737 |- | Rakstos | ap 907.g |- | Citi nosaukumi | '''Pozsony''' ([[ungāri|ungāru]])<br>'''Pressburg''' ([[vācieši|vācu]])<br>'''Prešporok''' ([[slovāki|slovāku]] līdz 1919.g) |- | Apgabals (''kraj'') | [[Bratislavas apgabals|Bratislavas]] |- | Mājaslapa | [http://www.bratislava.sk/ www.bratislava.sk] |} {{commons|Bratislava}} Mūsdienu nosaukumu ieguvusi tikai 1919.gadā, izveidojoties [[Čehoslovākija|Čehoslovākijai]], nosaukuma izcelsme - neskaidra. Slovākijas ekonomikas, politikas un kultūras centrs. Lielākais uzņēmums: ''[[Volkswagen]]'' automobiļu rūpnīca. ==== Īsa vēsture ==== Sava stratēģiski nozīmīgā novietojuma dēļ Bratislavas teritorija apdzīvota no aizvēsturiskiem laikiem, tomēr pirmoreiz rakstos pieminēta kā [[Lielmorāvija|Lielmorāvijas]] cietoksnis 907.gadā. Šajā gadā to ieņem [[ungāri]], kuri nosauc to par Požoņu (''Pozsony''). Bratislava ietilpst Ungārijas valstī vairāk kā 1000 gadu (līdz 1918.gadam). 13.gs pilsētā ieceļo vācu kolonisti, nosaucot pilsētu par Presburgu (''Pressburg''). 1291.gadā Bratislavai piešķir pilsētas tiesības. No 1541.gadam līdz 1784.gadam Bratislava bija Ungārijas karalistes galvaspilsēta un ungāru karaļu kronēšanas vieta. 18.gadsimtā Bratislava izveidojas par slovāku nacionālās kustības centru. No 1919.gada iekļaujas Čehoslovākijā, iegūstot savu pašreizējo nosaukumu. No 1939. līdz 1945.gadam neatkarīgās Slovākijas galvaspilsēta, pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] - atkal Čehoslovākijā. Kad 1969.gadā Čehoslovākija kļuva par federatīvu republiku, Bratislava kļūst par Slovākijas republikas galvaspilsētu, bet 1993.gadā par neatkarīgās Slovākijas galvaspilsētu. ====Cilvēki==== Bratislavā dzimuši: *[[Johans Nepomuks Hummels]] (''Johann Nepomuk Hummel'', 1778-1837) - komponists *[[Volfgangs fon Kempelens]] (''Wolfgang von Kempelen'', 1734-1804) - izgudrotājs *[[Francs Šmits]] (''Franz Schmidt'', 1874-1939) - komponists ====Galerija==== <gallery> Image:Bratislava in 16th century.jpg|Bratislava 16.gs Image:Bratislava Castle.jpg|Bratislavas pils naktī Image:Bratislava castle inside.jpg|Bratislavas pils iekšpagalms Image:Bratislava-Dom-sv-Martina.jpg|Sv.Mārtiņa katedrāle Image:Ba-michaelertor.jpg|Bratislavas vecpilsēta Image:Petržalka apartment blocks in Bratislava.jpg|Donava pie Bratislavas </gallery> [[Category:Slovākijas pilsētas]] [[ar:براتيسلافا]] [[bg:Братислава]] [[bs:Bratislava]] [[ca:Bratislava]] [[cs:Bratislava]] [[da:Bratislava]] [[de:Bratislava]] [[el:Μπρατισλάβα]] [[en:Bratislava]] [[eo:Bratislavo]] [[es:Bratislava]] [[et:Bratislava]] [[fi:Bratislava]] [[fr:Bratislava]] [[he:ברטיסלאבה]] [[hr:Bratislava]] [[hu:Pozsony]] [[id:Bratislava]] [[it:Bratislava]] [[ja:ブラチスラヴァ]] [[ko:브라티슬라바]] [[la:Bratislava]] [[lt:Bratislava]] [[nds:Preßburg]] [[nl:Bratislava]] [[no:Bratislava]] [[pl:Bratysława]] [[pt:Bratislava]] [[ro:Bratislava]] [[ru:Братислава]] [[sh:Bratislava]] [[simple:Bratislava]] [[sk:Bratislava]] [[sl:Bratislava]] [[sr:Братислава]] [[sv:Bratislava]] [[th:บราติสลาวา]] [[tr:Bratislava]] [[uk:Братислава]] [[zh:布拉迪斯拉发]] 7520 19814 2005-09-18T23:39:29Z Feens 37 #redirect [[Bratislava]] 7521 19812 2005-09-18T23:38:44Z Feens 37 #redirect [[Bratislava]] 7522 19813 2005-09-18T23:38:56Z Feens 37 redirekts #redirect [[Bratislava]] 7523 19881 2005-09-19T20:59:44Z Markizs 159 <!-- Infobox Country -->{| class="infobox" border="1" cellpadding="4" style="width: 20em; font-size: 95%;" |+ style="font-size: medium;" | '''{{{iekšējais_nosaukums}}}''' |- | align="center" colspan="2" | {| style="background: none; text-align: center;" |- style="vertical-align: middle;" | style="border: 0;" | [[Image:{{{karoga_bilde}}}|125px|{{{pierastais_nosaukums}}} Karogs]] | style="border: 0;" | [[Image:{{{ģerboņa_bilde}}}|110px|{{{pierastais_nosaukums}}} Ģērbonis]] |- style="font-size: smaller;" | style="border: 0;" | ([[{{{pierastais_nosaukums}}}_karogs|Par kargu]]) | style="border: 0;" | ([[{{{pierastais_nosaukums}}}_ģērbonis|Par ģērboni]]) |}} |- align="center" | colspan="2" style="background:#ffffff;" | [[Image:{{{karte}}}|290px|{{{pierastais_nosaukums}}} atrašanās vieta]] |- | '''[[Galvaspilsēta]]''' | {{{galvaspilsēta}}}<br /> |- | '''[[{{{pierastais_nosaukums}}}_demogrāfija|Lielākā&nbsp;pilsēta]]''' | {{{lielākā_pilsēta}}} |- | '''[[Oficiālā valoda|Oficiālās&nbsp;valodas]]''' | {{{oficialas_valodas}}} |- | style="white-space: nowrap;" | '''[[Valsts iekārta]]''' <br /> {{{līderu_tituli}}} | style="white-space: nowrap;" | {{{valsts_iekārta}}} <br />{{{līderu_vārdi}}} |- | style="white-space: nowrap;" | '''{{{suverenitātes_veids}}}''' <br /> {{{suverenitātes_notikumi}}} | {{{suverenitātes_datumi}}} |- | '''[[Valstu saraksts pēc platības|Platība]]'''<br />&nbsp;&bull; Kopā: <br />&nbsp;&bull; Ūdens: (%) | &nbsp;<br />[[{{{platība}}} m²|{{{area}}}&nbsp;km&sup2;]]&nbsp;([[Valstu saraksts pēc platības|{{{platības_rangs}}}]])<br />{{{ūdens_procents}}} |- | style="white-space: nowrap;" | '''[[Valstu saraksts pēc iedzīvotāju skaita|Iedzīvotāju skaits]]'''<br />&nbsp;&bull; [[As of {{{population_estimate_year}}}|{{{population_estimate_year}}}]] est.<br />&nbsp;&bull; [[As of {{{population_census_year}}}|{{{population_census_year}}}]] census<br />&nbsp;&bull; [[Population density|Density]] | &nbsp;<br />{{{population_estimate}}} ([[List of countries by population|{{{population_estimate_rank}}}]])<br />{{{population_census}}}<br />{{{population_density}}}/km&sup2; ([[List of countries by population density|{{{population_density_rank}}}]]) |- | style="white-space: nowrap;" | '''[[IKP]]''' ([[PPP]])<br />&nbsp;&bull; Kopā<br />&nbsp;&bull; Uz vienu iedzīvotāju | [[{{{IDK_PPP_year}}} gadā|{{{IKP_PPP_gads}}}]] novērtējums<br />{{{IKP_PPP}}} ([[Valstis pēc IKP (PPP)|{{{IKP_PPP_rangs}}}]])<br />{{{IKP_PPP_uz_vienu}}} ([[Valstis pēc IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju|{{{IKP_PPP_uz_vienu_rangs}}}]]) |- | '''[[Valūta]]''' | style="white-space: nowrap;" | {{{valūta}}} (<code>[[ISO 4217|{{{valūtas_kods}}}]]</code>) |- | '''[[Laika zona]]'''<br />&nbsp;&bull; Vasarā&nbsp; | {{{laika_zona}}} ([[Coordinated Universal Time|UTC]]{{{utc_nobīde}}})<br />{{{laika_zone_vasara}}} ([[Coordinated Universal Time|UTC]]{{{utc_nobīde_vasara}}}) |- | '''[[Interneta domēns]]''' | {{{domēns}}} |- | '''[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]''' | <code>+{{{tālsarunu_kods}}}</code> |- | colspan="2" | <small>{{{footnotes}}}</small> |} 7525 19853 2005-09-19T19:27:50Z Feens 37 Luhanskas apgabals pārdēvēju par Luganskas apgabals #redirect [[Luganskas apgabals]] 7526 19858 2005-09-19T19:44:37Z Feens 37 Černihivas apgabals pārdēvēju par Černigivas apgabals #redirect [[Černigivas apgabals]] 7527 19865 2005-09-19T20:14:05Z Feens 37 Kirovohradas apgabals pārdēvēju par Kirovogradas apgabals #redirect [[Kirovogradas apgabals]] 7528 19877 2005-09-19T20:49:20Z Feens 37 Rivnas apgabals pārdēvēju par Rivnes apgabals #redirect [[Rivnes apgabals]] 7529 42563 2006-04-30T10:43:02Z Juzeris 23 +kat. [[Ukraina|Ukrainas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''Apgabals (''область'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Alčevska]] (''Алчевськ'')<td>116 874<td>[[Luganskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Berdjanska]] (''Бердянськ'')<td>118 284<td>[[Zaporižjas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Bilacerkva]] (''Біла Церква'')<td>199 163<td>[[Kijevas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Čerkasi]] (''Черкаси'')<td>297 568<td>[[Čerkasu apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Černigiva]] (''Чернігів'')<td>307 684<td>[[Černigivas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Černivci]] (''Чернівці'')<td>236 250<td>[[Černivcu apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Dniprodzeržinska]] (''Дніпродзержинськ'')<td>248 575<td>[[Dnipropetrovskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Dnipropetrovska]]''' (''Дніпропетровськ'')<td>1 032 822<td>[[Dnipropetrovskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Doņecka]]''' (''Донецьк'')<td>987 331<td>[[Doņeckas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Eipatorija]] (''Эвпаторія'')<td>105 223<td>[[Krimas Autonomā Republika]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Gorlivka]] (''Горлівка'')<td>278 550<td>[[Doņeckas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Harkiva]]''' (''Харків'')<td>1 430 885<td>[[Harkivas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Hersona]] (''Херсон'')<td>320 477<td>[[Hersonas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Hmeļņicka]] (''Хмельницький'')<td>256 734<td>[[Hersonas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Ivanofrankivska]] (''Ивано-Франківськ'')<td>217 546<td>[[Ivanofrankivskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Kerča]] (''Керч'')<td>152 195<td>[[Krimas Autonomā Republika]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Kijeva]]''' (''Київ'')<td>2 514 227<td>[[Kijeva]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Kirovograda]] (''Кіровоград'')<td>249 454<td>[[Kirovogradas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Kramatorska]] (''Краматорськ'')<td>176 107<td>[[Doņeckas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Kremečuka]] (''Кременчук'')<td>232 742<td>[[Poltavas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Krivijriga]]''' (''Кривий Ріг'')<td>652 380<td>[[Dnipropetrovskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Luganska]]''' (''Луганськ'')<td>452 000<td>[[Luganskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Lucka]] (''Луцьк'')<td>213 661<td>[[Volīnijas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Lisičanska]] (''Лисичанськ'')<td>111 600<td>[[Luganskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Ļviva]]''' (''Львів'')<td>717 803<td>[[Ļvivas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Makijivka]] (''Макіївка'')<td>376 610<td>[[Doņeckas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Mariupole]]''' (''Маріуполь'')<td>481 626<td>[[Doņeckas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Melitopole]] (''Макіївка'')<td>156 685<td>[[Zaporižjas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Mikolajiva]]''' (''Миколаїв'')<td>510 840<td>[[Mikolajivas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Nikopole]] (''Нікополь'')<td>130 347<td>[[Dnipropetrovskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Odesa]]''' (''Одеса'')<td>1 001 558<td>[[Odesas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Pavlograda]] (''Павлоград'')<td>115 932<td>[[Dnipropetrovskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Poltava]] (''Полтава'')<td>317 847<td>[[Poltavas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Rivne]] (''Рівне'')<td>255 106<td>[[Rivnes apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Sevastopole]] (''Севастополь'')<td>332 956<td>[[Sevastopole]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Severodoņecka]] (''Сэверодонецьк'')<td>116 992<td>[[Luganskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Simferopole]] (''Сімферополь'')<td>342 485<td>[[Krimas Autonomā Republika]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Slovjanska]] (''Словьянськ'')<td>120 859<td>[[Doņeckas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Sumi]] (''Суми'')<td>294 456<td>[[Sumu apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Ternopiļa]] (''Тернопіль'')<td>235 676<td>[[Ternopiļas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Užgoroda]] (''Ужгород'')<td>117 878<td>[[Aizkarpatu apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Viņņicja]] (''Вінниця'')<td>352 115<td>[[Viņņicjas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Zaporižja]]''' (''Запоріжжя'')<td>796 217<td>[[Zaporižjas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Žitomira]] (''Житомир'')<td>282 192<td>[[Žitomiras apgabals]] </table> [[Category:Ukrainas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[de:Liste der Städte in der Ukraine]] [[en:List of cities in Ukraine]] [[eo:Listo de urboj de Ukrainio]] [[fr:Villes d'Ukraine]] [[ja:ウクライナの都市の一覧]] [[lb:Lëscht vun den ukrainesche Stied]] [[pt:Lista de cidades na Ucrânia]] [[ru:Города Украины]] [[uk:Міста України (в алфавітному порядку)]] 7530 26178 2006-01-05T21:53:31Z Haralds Hansens 199 Bilde [[Image:Opel Vectra C.jpg|right|thumb|Automašīna]] '''Automašīna''' ir ar riteņiem aprīkots transporta līdzeklis, ko uz priekšu dzen tajā montēts [[motors]]. Izšķir vairākus automašīnu veidus kā [[vieglais auto|vieglie auto]], [[autobuss|autobusi]], [[mikroautobuss|mikroautobusi]], [[kravas auto]]. Automašīnās ir sēdeklis vadītājam, kā arī var būt sēdeklis vienam vai vairākiem pasažieriem. [[Category:Automašīnas]] [[Category:Tehnika]] [[bg:Автомобил]] [[ca:Automòbil]] [[cs:Automobil]] [[da:Bil]] [[de:Automobil]] [[es:Automóvil]] [[eo:Aŭtomobilo]] [[fa:خودرو]] [[fr:Automobile]] [[gl:Automóbil]] [[ko:자동차]] [[id:Mobil]] [[it:Autovettura]] [[he:מכונית]] [[la:Autocinetum]] [[ms:Kereta]] [[na:Auto]] [[nv:Chidí]] [[nl:Auto]] [[ja:自動車]] [[no:Bil]] [[os:Хæдтулгæ]] [[pl:Samochód]] [[pt:Automóvel]] [[ro:Automobil]] [[ru:Автомобиль]] [[simple:Car]] [[sk:Automobil]] [[sl:Avtomobil]] [[su:Otomotif]] [[fi:Auto]] [[sv:Bil]] [[th:รถ]] [[tr:Otomobil]] [[uk:Автомобіль]] [[zh:汽车]] 7532 50797 2006-06-17T09:41:40Z Dainis 876 Category:Tehnika->Transportlīdzekļi; noņēmu tekstu, jo tas dublējas ar rakstu [[automašīna]] [[Category:Transportlīdzekļi]] 7538 52544 2006-06-30T08:30:49Z YurikBot 213 robot Adding: br, cv, fa, oc, sh, udm, vi [[Category:Eiropas valstis]] [[Category:Eiropas Savienības dalībvalstis]] [[an:Categoría:Ongría]] [[ar:تصنيف:مجر]] [[ast:Categoría:Hungría]] [[be:Катэгорыя:Вугоршчына]] [[bg:Категория:Унгария]] [[br:Rummad:Hungaria]] [[bs:Kategorija:Mađarska]] [[ca:Categoria:Hongria]] [[cs:Kategorie:Maďarsko]] [[cv:Категори:Венгри]] [[da:Kategori:Ungarn]] [[de:Kategorie:Ungarn]] [[el:Κατηγορία:Ουγγαρία]] [[en:Category:Hungary]] [[eo:Kategorio:Hungario]] [[es:Categoría:Hungría]] [[et:Kategooria:Ungari]] [[fa:رده:مجارستان]] [[fi:Luokka:Unkari]] [[fo:Bólkur:Ungarn]] [[fr:Catégorie:Hongrie]] [[gl:Category:Hungría]] [[he:קטגוריה:הונגריה]] [[hr:Kategorija:Mađarska]] [[hu:Kategória:Magyarország]] [[id:Kategori:Hongaria]] [[io:Category:Hungaria]] [[is:Flokkur:Ungverjaland]] [[it:Categoria:Ungheria]] [[ja:Category:ハンガリー]] [[ka:კატეგორია:უნგრეთი]] [[ko:분류:헝가리]] [[kw:Category:Hungari]] [[la:Categoria:Hungaria]] [[lb:Category:Ungarn]] [[lt:Kategorija:Vengrija]] [[mk:Категорија:Унгарија]] [[mo:Category:Унгария]] [[na:Category:Hungary]] [[nds:Kategorie:Ungarn]] [[nl:Categorie:Hongarije]] [[nn:Kategori:Ungarn]] [[no:Kategori:Ungarn]] [[oc:Categoria:Ongria]] [[os:Категори:Венгри]] [[pl:Kategoria:Węgry]] [[pt:Categoria:Hungria]] [[ro:Categorie:Ungaria]] [[ru:Категория:Венгрия]] [[se:Category:Ungár]] [[sh:Category:Mađarska]] [[simple:Category:Hungary]] [[sk:Kategória:Maďarsko]] [[sl:Kategorija:Madžarska]] [[sq:Category:Hungaria]] [[sr:Категорија:Мађарска]] [[sv:Kategori:Ungern]] [[th:หมวดหมู่:ประเทศฮังการี]] [[tr:Kategori:Macaristan]] [[udm:Категория:Венгрия]] [[uk:Категорія:Угорщина]] [[vi:Thể loại:Hungary]] [[zh:Category:匈牙利]] 7539 19947 2005-09-20T22:14:44Z Feens 37 Feens ziimeejis, izmantojot [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Karte_Ukraine.png] Feens ziimeejis, izmantojot [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Karte_Ukraine.png] 7540 19950 2005-09-20T22:27:36Z Feens 37 No [http://geraldika.ru/vector/296]<br> {{gerb}} 7541 50231 2006-06-12T12:44:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:דניפרופטרובסק]] Modifying: [[eo:Dnipropetrovsko]] '''Dnipropetrovska''' ([[ukraiņi|ukraiņu]] - ''Дніпропетровськ''), arī '''Dņepropetrovska''' - pilsēta [[Ukraina|Ukrainas]] centrālajā daļā pie [[Dņepra|Dņepras]] (Dnipro) upes. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā (aiz [[Kijeva|Kijevas]] un [[Harkiva|Harkivas]]) pilsēta Ukrainā. Apgabala centrs un liels rūpniecības centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Дніпропетровськ'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Dnipropetrovska Ukr.png|167px|]] | align=center | [[Image:Dnipropetrovska gerb.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 032 822 |- | Dibināta | 1776.g |- | Citi nosaukumi | '''Dņepropetrovska'''/'''Днепропетровск''' ([[krievi|krievu]]) - no 1926.gada<br>'''Jekaterinoslava'''/'''Екатеринослав''' ([[krievi|krievu]]) - līdz 1796.g, 1802.g - 1926.g<br>'''Novorosijska'''/'''Новороссийск''' ([[krievi|krievu]]) - 1796.g - 1802.g |- | Apgabals (''область'') | [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas]] |- | Mājaslapa | [http://gorod.dp.ua/ gorod.dp.ua] |} Pilsēta nosaukta [[boļševiki|boļševiku]] funkcionāra [[Georgijs Petrovskis|G.Petrovska]] vārdā. Pazīstama kā [[kosmiskā rūpniecība|kosmiskās rūpniecības]] centrs. Šeit kopš XX.gs vidus atrodas rūpnīca "Južmaš" - [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|starpkontinentālo ballistisko raķešu]] un [[mākslīgais Zemes pavadonis|mākslīgo Zemes pavadoņu]] ražošanas uzņēmums. Pilsētā atrodas vairākas [[metalurģija|metaluģiskās]] un mašīnbūves rūpnīcas. Sava stratēģiski svarīgā rūpnieciskā potenciāla dēļ spēlējusi lielu politisko lomu gan [[PSRS]] ( [[PSKP CK]] bija t.s. Dņepropetrovskas klans), gan neatkarīgajā [[Ukraina|Ukrainā]]. No Dnipropetrovskas nākuši tādi politiķi kā [[Leonīds Brežņevs]], [[Leonīds Kučma]], [[Jūlija Timošenko]]. ====Īsa vēsture==== 1776.gadā ar Krievijas impērijas Azovas [[guberņa|guberņas]] ģenerālgubernatora pavēli tiek dibināta pilsēta, kuru par godu [[cars|carienei]] [[Jekaterina II|Jekaterinai II]] nosauc par Jekaterinoslavu. Tā kļūst par jaundibinātās guberņas centru. No XIX.gs 80-ajiem gadiem sākas strauja metalurģiskās un metālapstrādes rūpniecības attīstība. [[Pilsoņu karš Krievijā|Pilsoņu kara laikā]] Jekaterinoslava ir cīņu arēna starp vairākiem ienaidniekiem ([[boļševiki|boļševikiem]], [[Antons Deņikins|Deņikina armiju]], [[Nestors Mahno|Mahno karaspēku]] u.c.) - pilsēta astoņas reizes tiek ieņemta no dažādiem karaspēkiem. 1926.gadā Jekarinoslavu pārdēvē par Dnipropetrovsku boļševiku funkcionāra G.Petrovska vārdā viņam vēl dzīvam esot. No 1941.gada 25.augusta līdz 1943.gada 25.oktobrim pilsēta ir [[Vācija|vācu]] okupācijā, bet jau 1944.gadā sākta gigantiskas rūpnīcas "Južmaš" celtniecība. 1995.gadā pilsētā sāk darboties [[metro]]. ====Cilvēki==== Dnipropetrovskā dzimuši: *[[Jeļena Blavatska]] - [[teosofija|teosofijas]] pamatlicēja. *[[Jevgeņijs Vučetičs]] - padomju tēlnieks. *[[Aleksandrs Galičs]] - krievu dziesminieks. *[[Vadims Sidurs]] - krievu tēlnieks. *[[Iļja Kabakovs]] - krievu gleznotājs. *[[Jūlija Timošenko]] - ukraiņu politiķe. [[Category:Ukrainas pilsētas]] [[de:Dnipropetrowsk]] [[en:Dnipropetrovsk]] [[eo:Dnipropetrovsko]] [[fi:Dnepropetrovsk]] [[fr:Dnipropetrovsk]] [[he:דניפרופטרובסק]] [[ja:ドニプロペトロフシク]] [[ko:드니프로페트로우시크]] [[lt:Dniepropetrovskas]] [[nl:Dnjepropetrovsk]] [[pl:Dniepropietrowsk]] [[pt:Dnipropetrovsk]] [[ru:Днепропетровск]] [[sv:Dnepropetrovsk]] [[uk:Дніпропетровськ]] [[zh:第聂伯罗彼得罗夫斯克]] 7544 20023 2005-09-22T08:55:40Z Neonz 33 '''HTML valodas būtība''' [[HTML]] (hiperteksta aizzīmēšanas valoda, angļu val.) valoda ir aizzīmēšanas valoda, kas veido visus mājaslapu elementus, arī tādus, kuri netika aprakstīti iepriekšējās nodaļās, un to noformējumu. Mājaslapas var veidot, izmantojot dažādus [[HTML]] dokumentu redaktorus, piemēram, Frontpage 2000, tomēr HTML valodas pārzināšana dod plašākas iespējas tīmekļmeistaram. HTML valodas zinātājam ir iespējams veidot un modificēt [[HTML]] dokumentus, izmantojot jebkuru teksta redaktoru un galvenais – programmēt [[HTML]] dokumentos elementu ģenerēšanu, izmantojot programmēšanas valodu Javascript vai kādu no serveru puses (server side) programmām. HTML dokumenta kodu jeb pašu HTML valodas tekstu var redzēt [[Pārlūkprograma|Pārlūkprogramai]] izpildot komandas ''View –> Source''. Pārlūkprogramma Internet Explorer faila koda apskatīšanai (View–>Source) lieto programmu [[NOTEPAD]]. Tas ļauj uzreiz izdarīt izmaiņas faila kodā un tās saglabāt izmantojot to pašu NOTEPAD logu, ja lapa atrodas uz lokālā datora. Pārlūkrogramma [[Netscape]], pārlādējot failu var to ielādēt no bufera mapes ‘Cashe’. Lai tas nenotiktu, vēlams par jaunu uzdot [[URL]] (adresi) un atvērt to kā jaunu url. == Skatīt arī == * [[HTML valodas sintakse]] [[Category:HTML]] 7545 50058 2006-06-11T07:46:31Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.175.87.34|213.175.87.34]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Knakts [[HTML]] valodas elementus, kas apraksta kādu no šiem elementiem, sauc par birkām jeb tagiem (tags). Taga sākumu vienmēr norāda zīme < un beigas norāda zīme >. Tātad, viss, kas atrodas aiz zīmes < līdz nākamajai zīmei > ir HTML valodas tags. Katra elementa apzīm. nāk no kāda angļu vārda. Piemēram, Bold – &lt;B> nozīmē treknrakstu, Paragraph – &lt;P> nozīmē jaunu rindkopu utt. Ievērojot šo sakarību, tagu nozīmi ir vieglāk saprast un atcerēties. Dažiem tagiem ir to noslēdzošie tagi. Tie norāda attiecīgā taga darbības beigas. Noslēdzošais tags sākas ar </ un beidzas tāpat, ar >. Piemēram, &lt;B> – treknraksts &lt;/B> – treknraksta beigas. Dažiem tagiem noslēdzošais tags var nebūt: rinda <&lt;BR> Jauna rinda. Tags &lt;BR> nozīmē rindas lauzumu, kas ir atribūts pats par sevi. Tagu darbības zonas var savstarpēji pārklāties: &lt;B>'''Treknrakstā'''&lt;I>'''''treknrakstā un arī slīprakstā'''''&lt;/B>''slīprakstā''&lt;/I>parasts. Tagiem ir piemērojami dažādi atribūti, kas apraksta dotā elementa īpašības. Atribūtam parasti ir vērtība, kuru norāda aiz = zīmes. Piemēram, &lt;HR COLOR='RED'> nozīmē horizontālo līniju ar atribūtu – krāsa sarkana. Atribūts var būt bez vērtības, piemēram, SELECTED, kas nozīmē izvēlēts. Pārlūki, attēlojot HTML valodas tekstus, ignorē tekstu lauzumu rindās un vairāku secīgu atstarpju rakstzīmju lietojumu. Teksta lauzumu rindās marķē ar tagu &lt;BR> un vairākas secīgas atstarpju rakstzīmes vienkopus ir jākodē ar &nbsp; . HTML valodas teksts ir lasāms un saprotams. To var uzrakstīt ar jebkuru teksta redaktoru. HTML kods neprasa nekādu kompilēšanu vai citas apstrādes. Atverot doto failu ar pārlūku, tas interpretēs HTML valodu un tās interpretāciju attēlos savā logā. HTML koda teksts nav reģistra jutīgs. Tas nozīmē, ka ikviens programmētājs var lietot sintaksi &lt;BR> vai &lt;br> vai &lt;Br>, un pārlūki tos interpretēs vienādi. [[Category:datorzinātne]] 7550 19997 2005-09-21T22:40:34Z Feens 37 Harkivas ģerbonis no uk.wiki [http://uk.wikipedia.org/wiki/%D0%97%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8F:Kharkiv.png] Harkivas ģerbonis no uk.wiki [http://uk.wikipedia.org/wiki/%D0%97%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8F:Kharkiv.png] 7551 19999 2005-09-21T22:49:40Z Feens 37 Harkiva, [http://lv.wikipedia.org/wiki/User:Feens Feens] ziimeejis, izmantojot [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Karte_Ukraine.png] Harkiva, [http://lv.wikipedia.org/wiki/User:Feens Feens] ziimeejis, izmantojot [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Karte_Ukraine.png] 7552 50397 2006-06-13T09:11:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:哈爾科夫]] '''Harkiva''' ([[ukraiņi|ukraiņu]] - ''Харків''), arī '''Harkova''' - pilsēta [[Ukraina|Ukrainas]] ziemeļaustrumos, [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabala centrs]]. Pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā (aiz [[Kijeva|Kijevas]]) pilsēta Ukrainā. Liels rūpniecības un izglītības centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Харків'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Harkiva Ukr.png|167px|]] | align=center | [[Image:Kharkiv.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 430 885 |- | Dibināta | 1654.g |- | Citi nosaukumi | '''Harkova'''/'''Харьков''' ([[krievi|krievu]]) |- | Apgabals (''область'') | [[Harkivas apgabals|Harkivas]] |- | Mājaslapa | [http://www.kharkov.ua/ www.kharkov.ua] |} {{commons|Kharkiv}} Slavena ar savu universitāti, kura dibināta 1806.gadā un ar savu mašīnbūves un militāro rūpniecību. Pilsēta no XX.gs pirmās puses ir viena no [[PSRS]] [[tanks|tanku]] ražošanas vietām. Piemēram, Harkivā tika radīts labākais PSRS tanks [[2.pasaules karš|2.pasaules karā]] - [[T-34]]. Pilsētas centrālais laukums - Neatkarības laukums ir lielākais centrālais pilsētas laukums [[Eiropa|Eiropā]] un otrs lielākais pasaulē (aiz Tjanaņmenas laukuma [[Pekina|Pekinā]]). [[Image:Charkow001.jpg|thumb|left|200px|Harkivas universitāte]] ====Īsa vēsture==== Pilsēta dibināta 1654.gadā, kļuva par [[guberņa|guberņas]] centru. 1806.gadā šeit nodibina vienu no [[Krievija|Krievijas impērijas]] universitātēm. 19.gs beigās strauji attīstās rūpniecība. No 1917.gada līdz 1934.gadam Harkiva ir [[Ukrainas PSR]] galvaspilsēta. Pilsētas iedzīvotāju skaits sevišķi strauji pieaug [[Lielais bads Ukrainā|Lielā Bada]] laikā, kad izmisušie zemnieki galvaspilsētā meklē patvērumu. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā pilsēta gandrīz pilnīgi tiek nopostīta, jo kara laikā pilsētu divreiz ieņem [[Vācija|vācu]] karaspēks un tajā notiek sīvas ielu cīņas. ====Cilvēki==== Harkivā dzimuši: *[[Simons Kuzņecs]] - [[ASV]] ekonomists. *[[Vladimirs Tatļins]] - mākslinieks. *[[Nikolajs Tihonovs]] - [[PSRS|padomju]] politiķis. [[Category:Ukrainas pilsētas]] [[ar:خاركوف]] [[bg:Харков]] [[cs:Charkiv]] [[da:Kharkiv]] [[de:Charkiw]] [[en:Kharkiv]] [[eo:Ĥarkov]] [[et:Harkiv]] [[fi:Harkova]] [[fr:Kharkiv]] [[he:חרקוב]] [[ja:ハリコフ]] [[ko:하르키우]] [[la:Charcovia]] [[lt:Charkovas]] [[nl:Charkov]] [[pl:Charków]] [[pt:Carcóvia]] [[ru:Харьков]] [[sv:Charkiv]] [[tr:Kharkov]] [[uk:Харків]] [[zh:哈爾科夫]] 7553 28100 2006-01-31T22:33:30Z Feens 37 * [[Category:Ukraina]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[it:Categoria:Città dell'Ucraina]] 7554 20002 2005-09-21T23:10:36Z Feens 37 redirekts #redirect [[Dnipropetrovska]] 7555 20003 2005-09-21T23:10:48Z Feens 37 redirekts #redirect [[Dnipropetrovska]] 7556 51582 2006-06-22T08:34:14Z Dainis 876 2 jauni pavadoņi - piešķirti nosaukumi '''Plutons''' ir devītā, tālākā [[planēta]] no [[Saule|Saules]] un pati mazākā planēta [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]. To [[1930]]. gadā atklāja amerikāņu [[astronomija|astronoms]] [[Klaids Tombo]]. Plutona lielākais pavadonis ir [[Harons]]. == Atklāšana == [[Image:Pluto and charon.jpg|thumb|Plutons un tā pavadonis Harons]] Pati doma par to, ka varētu eksistēt vēl kāda planēta, radās atklājot novirzes [[Neptūns|Neptūna]] un [[Urāns (planēta)|Urāna]] [[orbīta|orbītās]], kurus varēja izskaidrot tikai ar attālu masīvu planētu. Ar planētas meklēšanu aktīvi nodarbojās [[Persivals Lovels]] (''Percival Lowell''), kurš nodibināja Lovela observatoriju. Meklējumi bija bez rezultātiem un tika apstādināti pēc Lovela nāves [[1916]]. gadā. Likteņa ironija ir tāda, ka fotouzņēmumos vajadzēja būt Plutonam - taču tas tika norakstīts kā fotodefekts. Meklējumus atsāka [[1929]]. gadā un uz tiem norīkoja jaunu astronomu Klaidu Tombo. Apmēram pēc gada, 1930. gadā, Tombo atklāja jaunu planētu, kura izskatījās kā 15. lieluma [[zvaigzne]]. Planētu atklāja, salīdzinot fotouzņēmumus no 23. līdz 29. janvārim. Neilgi pēc Plutona atklāšanas noskaidrojās, ka planētas [[masa]] ir pārāk maza, lai vispār kaut kā iespaidotu Neptūna un Urāna orbītas. Radās doma, ka planētu [[trajektorija]]s kļūdainība ir vainojama kāda lielāka, masīvāka un neatklāta "planēta X". Tika veikti planētas meklējumi, taču bez rezultātiem. Vēlāk izradījās, ka kļūda izzūd, ja vienādojumā tiek ievietota noprecizēta Neptūna masa. == Fizikālās īpašības == Plutona vidējais attālums līdz Saulei ir 5,913 miljardi [[km]] vai 39,53 [[astronomiskā vienība|av]], taču orbītas lielās [[ekscentricitāte]]s dēļ attālums mainās no 4,425 līdz 7,375 miljardiem km (29,6 - 49,3 av) Saules gaisma līdz Plutonam nonāk apmēram piecās [[stunda|stundās]]. Plutona orbīta ir neparasta ar to, ka daļa atrodas tuvāk Saulei nekā Neptūna orbīta. Rezultātā sanāk tā, ka [[perihēlijs|perihēlijā]] Plutons ir priekšpēdējā planēta, pēc attāluma no Saules (tā tas bija no [[1979]]. gada 7. februāra līdz [[1999]]. gadam). Taču Plutona un Neptūna orbītas nekrustojas, jo Plutona orbītas slīpums pret [[ekliptika|ekliptiku]] ir 17,150. [[1990]].-to gadu vidū kosmiskais [[Habla teleskops]] ieguva pirmos Plutona virsmas uzņēmumus, kuros redzami tumši un gaiši plankumi. Plutona orbītas sasvere ir 122,50, tādējādi Plutons tāpat kā Urāns rotē "guļot uz sāniem". Plutona [[rādiuss]] ir 1137±8 km, apmēram 2/3 [[Mēness]] rādiusa. Planētai ir retināta [[atmosfēra]], kuras biezums un blīvums mainās atkarībā no Saules tuvuma. Atmosfēru atklāja [[1988]]. gadā, kad tas bija priekšā zvaigznei. Visdrīzāk, ka atmosfēra pastāv tikai perihēlija tuvumā, un, attālinoties no [[Saules gāze]]s, kas veido atmosfēru, tā sasalst. Atmosfēru veido [[azots]] kopā ar [[ogleklis|oglekļa]] [[oglekļa monoksīds|monoksīdu]] un [[metāns|metānu]]. Atmosfēras spiediens tiek vērtēts kā daži desmiti [[mikrobārs|mikrobāri]] līdz dažiem mikrobāriem. Plutona virsma fotogrāfijās izskatās sarkanīga, kas, iespējams, norāda uz [[organisks savienojums|organisku savienojumu]] bāzes, kuros ietilpst azots, [[metāns]] un [[oglekļa oksīds]]. Planētas [[atstarotājspēja]] mainās no 0,3 līdz 0,5. Habla iegūtajos uzņēmumos ir redzamas polārās segas, visdrīzāk no sasaluša azota. Tumšākie apgabali visdrīzāk ir metāna slānis. Planētas kodols visdrīzāk varētu būt no [[silikāts|silikātiem]] un tas, iespējams, ir diezgan liels – ar rādiusu līdz 885 km, jo tas izskaidrotu planētas diezgan lielo blīvumu - 2,1 [[g]]/[[cm³]]. Planētas masa ir apmēram 1,27×1022 kg. Brīva kritiena paātrinajums uz Plutona ir 0,66 m/s². Plutons saņem apmeram 1600 reižu mazāk Saules gaismas nekā [[Zeme]]. Temperatūra uz planētas virsmas mainās no 37 līdz 63 °K (siltāki parasti ir tumšie apgabali). == Pavadoņi == Plutonam pašlaik ir zināmi trīs pavadoņi. Lielākais no tiem ir ir [[Harons]], tā diametrs ir nedaudz mazāks par pusi no paša Plutona diametra, un masu attiecība ir 1:10; daži astronomi sistēmu Plutons-Harons sauc par '''dubultplanētu sistēmu'''. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Harons ir vienīgais Plutona pavadonis, bet 2005. gada maijā ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]] tika atklāti vēl divi pavadoņi, kuriem piešķīra pagaidu apzīmējumu S/2005 P1 un S/2005 P2. To diametrs ir aptuveni 100-150 km. 2006. gada jūnijā tiem tika piešķirts oficiāls nosaukums Nikte (''Nix'') un Hidra (''Hydra''). == Ārējas saites == {{commons|Pluto}} *[http://www.liis.lv/astron/IE_version/AstroAz/Saulsist/milzuplanunplut.htm#Plutons Plutons] LIIS projekts "Astronomija tīklā" *[http://ww1.lu.lv/zinas/479.html "Plutons dabūs trūkties"] raksts [[Latvijas Universitāte|LU]] mājaslapā {{Saules sistēma}} [[Category:Planētas]] [[Category:Saules sistēma]] [[ar:بلوتو]] [[bg:Плутон (планета)]] [[bs:Pluton]] [[ca:Plutó (planeta)]] [[cs:Pluto (planeta)]] [[cy:Plwto]] [[da:Pluto (planet)]] [[de:Pluto (Planet)]] [[et:Pluuto]] [[el:Πλούτωνας (πλανήτης)]] [[en:Pluto]] [[es:Plutón (planeta)]] [[eo:Plutono]] [[eu:Pluton]] [[fr:Pluton (planète)]] [[ga:Plútón (pláinéad)]] [[gl:Plutón (planeta)]] [[gu:પ્લૂટો (ગ્રહ)]] [[ko:명왕성]] [[hr:Pluton (planet)]] [[io:Plutono]] [[id:Pluto]] [[it:Plutone (astronomia)]] [[he:פלוטו (כוכב לכת)]] [[kn:ಪ್ಲುಟೊ]] [[la:Pluto (planeta)]] [[lt:Plutonas (planeta)]] [[hu:Plútó (bolygó)]] [[ms:Pluto]] [[nl:Pluto (planeet)]] [[ja:冥王星]] [[no:Pluto (planet)]] [[nn:Planeten Pluto]] [[pl:Pluton (planeta)]] [[pt:Plutão]] [[ro:Pluto (planetă)]] [[ru:Плутон (планета)]] [[scn:Plutoni]] [[simple:Pluto (planet)]] [[sk:Pluto (planéta)]] [[sl:Pluton (planet)]] [[sr:Плутон (планета)]] [[fi:Pluto (planeetta)]] [[sv:Pluto (planet)]] [[th:ดาวพลูโต]] [[vi:Diêm Vương Tinh]] [[tr:Plüton (gezegen)]] [[uk:Плутон (планета)]] [[zh:冥王星]] {{Link FA|fr}} 7557 20017 2005-09-22T08:05:14Z Juzeris 23 pārkopēju attiecīgo diskusijas fragmentu no [[User talk:Juzeris]] Manuprāt šis raksts neatbilst [http://lv.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Pam%C4%81c%C4%ABba_%28%C5%85em_v%C4%93r%C4%81%29 Wikipedia:Pamācība (Ņem vērā)] 2.2 punktam. Pie tam [http://lv.wikipedia.org/wiki/Futbola_klubu_uzskait%C4%ABjums] minēts kopā ar Arsenal untml. Arī google neatradu neko par šo komandu. Ierosinu dzēst (vismaz no izcilāko futbola klubu saraksta noteikti)--[[User:Feens|Feens]] 06:10, 22 septembrī, 2005 (UTC) :[[FC rEvolution'05 Riga]] ir raksts par sevi ("cīnījušies mūsu rindās", "Ar vienīgo rezultatīvo sitienu no mūsu pārstāvjiem", "mūsu komanda piedalījās turnīrā" u.c.), kas nav Vikipēdijā pieņemams, turklāt komandas nozīmīgums tiešām ir niecīgs, salīdzinot ar tiem "grandiem", kas ir uzskaitīti tajā [[Futbola klubu uzskaitījums|futbola klubu uzskaitījumā]], pat arī salīdzinot ar [[FK Skonto]], [[FK Ventspils]], u.c. Latvijas virslīgas klubiem. Tāds teksts iederētos kluba mājaslapā. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 08:03, 22 septembrī, 2005 (UTC) 7558 20019 2005-09-22T08:42:39Z Juzeris 23 redirect [[Latvijas Universitāte]] #redirect [[Latvijas Universitāte]] 7560 47692 2006-05-27T11:48:23Z Feens 37 ==Tabulas formā== {| border="1" celspacing="1" |- | width="100%" align="center" colspan="10" |<tt>'''+0:''' Netiek lietots</tt> |- | width="100%" align="center" colspan="10" |<tt>'''+1:''' [[ASV]], [[Kanāda|CA]], [[Angilja|AI]], [[Antigva un Barbuda|AG]], [[Amerikāņu Samoa|AS]], [[Barbadosa|BB]], [[Bahamas|BS]], [[Britu Virdžīnijas salas|VG]], [[ASV Virdžīnu salas|VI]], [[Kaimanu salas|KY]], [[Bermudu salas|BM]], [[Grenada|GD]], [[Tērksa un Kaikosa|TC]], [[Monserata|MS]], [[Ziemeļmariānu salas|MP]], [[Guama|GU]], [[Sentlūsija|LC]], [[Dominika|DM]], [[Sentvinsenta un Grenadīnas|VC]], [[Puertoriko|PR]], [[Dominikana|DO]], [[Trinidada un Tobago|TT]], [[Sentkitsa un Nevisa|KN]], [[Jamaika|JM]]</tt> |- | width="10%" align="center" |<tt>'''+20:''' [[Ēģipte|EG]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+210:''' --<br> '''+211:''' --<br> '''+212:''' [[Maroka|MA]], ''[[Rietumsahāra|EH]]''<br> '''+213:''' [[Alžīrija|DZ]]<br> '''+214:''' --<br> '''+215:''' --<br> '''+216:''' [[Tunisija|TN]]<br> '''+217:''' --<br> '''+218:''' [[Lībija|LY]]<br> '''+219:''' --</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+220:''' [[Gambija|GM]]<br> '''+221:''' [[Senegāla|SN]]<br> '''+222:''' [[Mauritānija|MR]]<br> '''+223:''' [[Mali|ML]]<br> '''+224:''' [[Gvineja|GN]]<br> '''+225:''' [[Kotdivuāra|CI]]<br> '''+226:''' [[Burkina Faso|BF]]<br> '''+227:''' [[Nigēra|NE]]<br> '''+228:''' [[Togo|TG]]<br> '''+229:''' [[Benina|BJ]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+230:''' [[Maurīcija|MU]]<br> '''+231:''' [[Libērija|LR]]<br> '''+232:''' [[Sjerraleone|SL]]<br> '''+233:''' [[Gana|GH]]<br> '''+234:''' [[Nigērija|NG]]<br> '''+235:''' [[Čada|TD]]<br> '''+236:''' [[Centrālāfrika|CF]]<br> '''+237:''' [[Kamerūna|CM]]<br> '''+238:''' [[Kaboverde|CV]]<br> '''+239:''' [[Santome un Prinsipi|ST]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+240:''' [[Ekvatoriālā Gvineja|GQ]]<br> '''+241:''' [[Gabona|GA]]<br> '''+242:''' [[Kongo (valsts)|CG]]<br> '''+243:''' [[Kongo DR|CD]]<br> '''+244:''' [[Angola|AO]]<br> '''+245:''' [[Gvineja-Bisava|GW]]<br> '''+246:''' [[Britu Indijas okeāna teritorija|IO]]<br> '''+247:''' [[Debesbraukšanas sala|AC]]<br> '''+248:''' [[Seišelas|SC]]<br> '''+249:''' [[Sudāna|SD]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+250:''' [[Ruanda|RW]]<br> '''+251:''' [[Etiopija|ET]]<br> '''+252:''' [[Somālija|SO]]<br> '''+253:''' [[Džibuti|DJ]]<br> '''+254:''' [[Kenija|KE]]<br> '''+255:''' [[Tanzānija|TZ]]<br> '''+256:''' [[Uganda|UG]]<br> '''+257:''' [[Burundi|BI]]<br> '''+258:''' [[Mozambika|MZ]]<br> '''+259:''' --</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+260:''' [[Zambija|ZM]]<br> '''+261:''' [[Madagaskara|MG]]<br> '''+262:''' [[Rejunjona|RE]]<br> '''+263:''' [[Zimbabve|ZW]]<br> '''+264:''' [[Namībija|NA]]<br> '''+265:''' [[Malāvija|MW]]<br> '''+266:''' [[Lesoto|LS]]<br> '''+267:''' [[Botsvāna|BW]]<br> '''+268:''' [[Svazilenda|SZ]]<br> '''+269:''' [[Komoras|KM]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+27:''' [[Dienvidāfrika|ZA]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+28:''' Netiek lietots</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+290:''' [[Sv.Helēnas sala|SH]]<br> '''+291:''' [[Eritreja|ER]]<br> '''+292:''' --<br> '''+293:''' --<br> '''+294:''' --<br> '''+295:''' --<br> '''+296:''' --<br> '''+297:''' [[Aruba|AW]]<br> '''+298:''' [[Farēru Salas|FO]]<br> '''+299:''' [[Grenlande|GL]]</tt> |- | width="10%" align="center" |<tt>'''+30:''' [[Grieķija|GR]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+31:''' [[Nīderlande|NL]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+32:''' [[Belģija|BE]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+33:''' [[Francija|FR]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+34:''' [[Spānija|ES]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+350:''' [[Gibraltārs|GI]]<br> '''+351:''' [[Portugāle|PT]]<br> '''+352:''' [[Luksemburga (valsts)|LU]]<br> '''+353:''' [[Īrija|IE]]<br> '''+354:''' [[Islande|IS]]<br> '''+355:''' [[Albānija|AL]]<br> '''+356:''' [[Malta|MT]]<br> '''+357:''' [[Kipra|CY]]<br> '''+358:''' [[Somija|FI]]<br> '''+359:''' [[Bulgārija|BG]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+36:''' [[Ungārija|HU]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+370:''' [[Lietuva|LT]]<br> '''+371:''' [[Latvija|LV]]<br> '''+372:''' [[Igaunija|EE]]<br> '''+373:''' [[Moldova|MD]]<br> '''+374:''' [[Armēnija|AM]]<br> '''+375:''' [[Baltkrievija|BY]]<br> '''+376:''' [[Andora|AD]]<br> '''+377:''' [[Monāko|MC]]<br> '''+378:''' [[Sanmarino|SM]]<br> '''+379:''' [[Vatikāns|VA]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+380:''' [[Ukraina|UA]]<br> '''+381:''' [[Serbija un Melnkalne|CS]]<br> '''+382:''' --<br> '''+383:''' --<br> '''+384:''' --<br> '''+385:''' [[Horvātija|HR]]<br> '''+386:''' [[Slovēnija|SI]]<br> '''+387:''' [[Bosnija un Hercogovina|BA]]<br> '''+388:''' [[Eiropas telefonijas numuru kopums|EU]]<br> '''+389:''' [[Maķedonija|MK]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+39:''' [[Itālija|IT]]</tt> |- | width="10%" align="center" |<tt>'''+40:''' [[Rumānija|RO]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+41:''' [[Šveice|CH]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+420:''' [[Čehija|CZ]]<br> '''+421:''' [[Slovākija|SK]]<br> '''+422:''' --<br> '''+423:''' [[Lihtenšteina|LI]]<br> '''+424:''' --<br> '''+425:''' --<br> '''+426:''' --<br> '''+427:''' --<br> '''+428:''' --<br> '''+429:''' --</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+43:''' [[Austrija|AT]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+44:''' [[Apvienotā Karaliste|UK]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+45:''' [[Dānija|DK]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+46:''' [[Zviedrija|SE]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+47:''' [[Norvēģija|NO]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+48:''' [[Polija|PL]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+49:''' [[Vācija|DE]]</tt> |- | width="10%" align="center" |<tt> '''+500:''' [[Folklendu salas|FK]]<br> '''+501:''' [[Beliza|BZ]]<br> '''+502:''' [[Gvatemala|GT]]<br> '''+503:''' [[Salvadora (valsts)|SV]]<br> '''+504:''' [[Hondurasa|HN]]<br> '''+505:''' [[Nikaragva|NI]]<br> '''+506:''' [[Kostarika|CR]]<br> '''+507:''' [[Panama|PA]]<br> '''+508:''' [[Sentpjēra and Mikelona|PM]]<br> '''+509:''' [[Haiti|HT]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+51:''' [[Peru|PE]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+52:''' [[Meksika|MX]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+53:''' [[Kuba|CU]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+54:''' [[Argentīna|AR]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+55:''' [[Brazīlija|BR]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+56:''' [[Čīle|CL]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+57:''' [[Kolumbija|CO]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+58:''' [[Venecuela|VE]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+590:''' [[Gvadelupe|GP]]<br> '''+591:''' [[Bolīvija|BO]]<br> '''+592:''' [[Gvajāna|GY]]<br> '''+593:''' [[Ekvadora|EC]]<br> '''+594:''' [[Franču Gvijāna|GF]]<br> '''+595:''' [[Paragvaja|PY]]<br> '''+596:''' [[Martinika|MQ]]<br> '''+597:''' [[Suriname|SR]]<br> '''+598:''' [[Urugvaja|UY]]<br> '''+599:''' [[Nīderlandes Antiļas|AN]]</tt> |- | width="10%" align="center" |<tt>'''+60:''' [[Malaizija|MY]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+61:''' [[Austrālija|AU]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+62:''' [[Indonēzija|ID]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+63:''' [[Filipīnas|PH]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+64:''' [[Jaunzēlande|NZ]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+65:''' [[Singapūra|SG]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+66:''' [[Taizeme|TH]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+670:''' [[Austrumtimora|TL]]<br> '''+671:''' --<br> '''+672:''' [[Antarktīda|AQ]]<br> '''+673:''' [[Bruneja|BN]]<br> '''+674:''' [[Nauru|NR]]<br> '''+675:''' [[Jaungvineja|PG]]<br> '''+676:''' [[Tonga|TO]]<br> '''+677:''' [[Zālamana salas|SB]]<br> '''+678:''' [[Vanuatu|VU]]<br> '''+679:''' [[Fidži|FJ]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+680:''' [[Palau|PW]]<br> '''+681:''' [[Volisa un Futūna|WF]]<br> '''+682:''' [[Kuka salas|CK]]<br> '''+683:''' [[Niue|NU]]<br> '''+684:''' --<br> '''+685:''' [[Samoa|WS]]<br> '''+686:''' [[Kiribati|KI]]<br> '''+687:''' [[Jaunkaledonija|NC]]<br> '''+688:''' [[Tuvalu|TV]]<br> '''+689:''' [[Franču Polinēzija|PF]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+690:''' [[Tokelau|TK]]<br> '''+691:''' [[Mikronēzija|FM]]<br> '''+692:''' [[Māršala salas|MH]]<br> '''+693:''' --<br> '''+694:''' --<br> '''+695:''' --<br> '''+696:''' --<br> '''+697:''' --<br> '''+698:''' --<br> '''+699:''' --</tt> |- | width="100%" align="center" colspan="10" |<tt>'''+7:''' [[Krievija|RU]], [[Kazahstāna|KZ]]</tt> |- | width="10%" align="center" |<tt> '''+800:''' [[Universālais starptautiskais bezmaksas telefona numurs|XT]]<br> '''+801:''' --<br> '''+802:''' --<br> '''+803:''' --<br> '''+804:''' --<br> '''+805:''' --<br> '''+806:''' --<br> '''+807:''' --<br> '''+808:''' [[Dalītās maksas serviss|XS]]<br> '''+809:''' --</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+81:''' [[Japāna|JP]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+82:''' [[Dienvidkoreja|KR]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+83:''' Netiek lietots</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+84:''' [[Vjetnama|VN]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+850:''' [[Ziemeļkoreja|KP]]<br> '''+851:''' --<br> '''+852:''' [[Hongkonga|HK]]<br> '''+853:''' [[Makao|MO]]<br> '''+854:''' --<br> '''+855:''' [[Kambodža|KH]]<br> '''+856:''' [[Laosa|LA]]<br> '''+857:''' --<br> '''+858:''' --<br> '''+859:''' --</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+86:''' [[Ķīnas tautas republika|CN]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+870:''' [[Inmarsat|XN]]<br> '''+871:''' [[Inmarsat|XE]]<br> '''+872:''' [[Inmarsat|XF]]<br> '''+873:''' [[Inmarsat|XI]]<br> '''+874:''' [[Inmarsat|XW]]<br> '''+875:''' --<br> '''+876:''' --<br> '''+877:''' --<br> '''+878:''' [[Universālās privātas komunikācijas|XP]]<br> '''+879:''' --</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+880:''' [[Bangladeša|BD]]<br> '''+881:''' [[Globālā Mobilā Satelītu Sistēma|XG]]<br> '''+882:''' [[Internacionālie tīkli (valsts kods)|XV]]<br> '''+883:''' --<br> '''+884:''' --<br> '''+885:''' --<br> '''+886:''' [[Ķīnas republika (Taivāna)|TW]]<br> '''+887:''' --<br> '''+888:''' --<br> '''+889:''' --</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+89:''' Netiek lietots</tt> |- | width="10%" align="center" |<tt>'''+90:''' [[Turcija|TR]] <BR> ('''+90 392:''' [[Ziemeļkipras Turku Republika|TRNC]])</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+91:''' [[Indija|IN]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+92:''' [[Pakistāna|PK]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+93:''' [[Afganistāna|AF]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+94:''' [[Šrilanka|LK]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+95:''' [[Mjanma|MM]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+960:''' [[Maldivas|MV]]<br> '''+961:''' [[Libāna|LB]]<br> '''+962:''' [[Jordānija|JO]]<br> '''+963:''' [[Sīrija|SY]]<br> '''+964:''' [[Irāka|IQ]]<br> '''+965:''' [[Kuveita|KW]]<br> '''+966:''' [[Saudi Arābija|SA]]<br> '''+967:''' [[Jemena|YE]]<br> '''+968:''' [[Omāna|OM]]<br> '''+969:''' --</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+970:''' [[Palestīna|PS]]<br> '''+971:''' [[apvienotie Arābu Emirāti|AE]]<br> '''+972:''' [[Izraela|IL]]<br> '''+973:''' [[Bahreina|BH]]<br> '''+974:''' [[Katara|QA]]<br> '''+975:''' [[Butāna|BT]]<br> '''+976:''' [[Mongolija|MN]]<br> '''+977:''' [[Nepāla|NP]]<br> '''+978:''' --<br> '''+979:''' [[International premium rate service|XR]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt>'''+98:''' [[Irāna|IR]]</tt> | width="10%" align="center" |<tt> '''+990:''' --<br> '''+991:''' [[ITPCS|XC]]<br> '''+992:''' [[Tadžikistāna|TJ]]<br> '''+993:''' [[Turkmenistāna|TM]]<br> '''+994:''' [[Azerbaidžāna|AZ]]<br> '''+995:''' [[Gruzija|GE]]<br> '''+996:''' [[Kirgizstāna|KG]]<br> '''+997:''' --<br> '''+998:''' [[Uzbekistāna|UZ]]<br> '''+999:''' [[Telecommunications for Disaster Relief|X?]]</tt> |} ==Izvērstā formā== ===1. zona &ndash; Ziemeļamerikas numerācijas Plāns === [http://www.nanpa.com/ nanpa.com] [[Ziemeļamerikas numerācijas plāns[|NANPA]] teritorijām (''North American Numbering Plan Area'') ir piešķirti tālsarunu kodi, tā ja tās būtu Amerika Savienotajās Valstīs. Zemāk minētie kodi +1-XXX formātā norāda teritorijas kodu +1 NAMPA formātā --Nevis kā atsevišķu valsts kodu. Piemēram valsts kods Guamai ir +1 ar sekojošu teritorijas kodu 671--nevis +671. *+1 [[ASV]] **iekļaujot ASV teritorijas [[Okeānija|Okeānijā]]: ***+1-671 [[Guama]] ***+1-670 [[Ziemeļmarianas salas]] ***+1-684 [[Amerikāņu Samoa]] *+1 [[Kanāda]] *+1-441 [[Bermudas]] *Daudzas, bet ne visas, [[Karību nācijas]], ar kodiem: **+1-264 [[Angilja]] **+1-268 [[Antigva un Barbuda]] **+1-242 [[Bahamas]] **+1-246 [[Barbadosa]] **+1-284 [[Britu Virdžīnijas salas]] **+1-345 [[Kaimanu salas]] **+1-767 [[Dominika]] **+1-809 and +1-829 [[Dominikānas Republika]] **+1-473 [[Grenāda]] **+1-876 [[Jamaika]] **+1-664 [[Montserata]] **+1-787 and +1-939 [[Puertoriko]] **+1-869 [[Sentkitsa un Nevisa]] **+1-758 [[Sentlūsija]] **+1-784 [[Sentvinsenta un Grenadīnas]] **+1-868 [[Trinidada un Tobago]] **+1-649 [[Tērksa un Kaikosa]] **+1-340 [[ASV Virdžīnijas salas]] === 2. zona &ndash; Pārsvarā [[Āfrika]] === *20 &ndash; [[Ēģipte]] *210 &ndash; nepiešķirts *211 &ndash; nepiešķirts *212 &ndash; [[Maroka]] *213 &ndash; [[Alžīrija]] *214 &ndash; nepiešķirts *215 &ndash; nepiešķirts *216 &ndash; [[Tunisija]] *217 &ndash; nepiešķirts *218 &ndash; [[Lībija]] *219 &ndash; nepiešķirts *220 &ndash; [[Gambija]] *221 &ndash; [[Senegāla]] *222 &ndash; [[Mauritānija]] *223 &ndash; [[Mali]] *224 &ndash; [[Gvineja]] *225 &ndash; [[Kotdivuāra]] *226 &ndash; [[Burkina Faso]] *227 &ndash; [[Nigēra]] *228 &ndash; [[Togo]] *229 &ndash; [[Benina]] *230 &ndash; [[Maurīcija]] *231 &ndash; [[Libēria]] *232 &ndash; [[Sjerraleone]] *233 &ndash; [[Gana]] *234 &ndash; [[Nigērija]] *235 &ndash; [[Čada]] *236 &ndash; [[Centrālāfrikas Republika]] *237 &ndash; [[Camerūna]] *238 &ndash; [[Kabovarde]] *239 &ndash; [[Sa~o Tomé and Pri'ncipe]] *240 &ndash; [[Ekvatoriālā Gvineja]] *241 &ndash; [[Gabona]] *242 &ndash; [[Kongo (valsts)|Kongo Republika]] (Brazavila) *243 &ndash; [[Kongo Demokrātiskā Republika]] (Kinšasa, senāk pazīstama kā [[Zaira]]) *244 &ndash; [[Angola]] *245 &ndash; [[Gvineja-Bisau]] *246 &ndash; [[Britu Indijas okeāna teritorija]] *247 &ndash; [[Debesbraukšanas sala]] *248 &ndash; [[Seišelas]] *249 &ndash; [[Sudāna]] *250 &ndash; [[Ruanda]] *251 &ndash; [[Etiopija]] *252 &ndash; [[Somālija]] (tiek lietots arī [[Somalilenda|Somalilendā]]) *253 &ndash; [[Džibuti]] *254 &ndash; [[Kenija]] *255 &ndash; [[Tanzānija]] *256 &ndash; [[Uganda]] *257 &ndash; [[Burundi]] *258 &ndash; [[Mozambika]] *259 &ndash; [[Zanzibāra]] - ''nekad nav ticis ieviests - skatīt 255 Tanzānija'' *260 &ndash; [[Zambija]] *261 &ndash; [[Madagaskara]] *262 &ndash; [[Rejunjona]] *263 &ndash; [[Zimbabve]] *264 &ndash; [[Namībija]] *265 &ndash; [[Malāvi]] *266 &ndash; [[Lesoto]] *267 &ndash; [[Botsvana]] *268 &ndash; [[Svazilenda]] *269 &ndash; [[Komoras]] and [[Majota]] *27 &ndash; [[Dienvidāfrika]] *28x &ndash; nepiešķirts *290 &ndash; [[Sv.Helēnas sala]] *291 &ndash; [[Eritreja]] *292 &ndash; nepiešķirts *293 &ndash; nepiešķirts *294 &ndash; nepiešķirts *295 &ndash; vairs netiek lietots (bija piešķirts [[Sanmarino]], skatīt +378) *296 &ndash; nepiešķirts *297 &ndash; [[Aruba]] *298 &ndash; [[Farēru salas]] *299 &ndash; [[Grenlande]] === 3. zona &ndash; [[Eiropa]] === *3 &ndash; ([[1996]]. gadā ierosināts kā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] valsts kods [http://europa.eu.int/en/record/green/gp9611/]) *30 &ndash; [[Grieķija]] *31 &ndash; [[Nīderlande]] *32 &ndash; [[Beļģija]] *33 &ndash; [[Francija]] *34 &ndash; [[Spānija]] *350 &ndash; [[Gibraltārs]] *351 &ndash; [[Portugāle]] *352 &ndash; [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] *353 &ndash; [[Īrijas Republika]] *354 &ndash; [[Islande]] *355 &ndash; [[Albānija]] *356 &ndash; [[Malta]] *357 &ndash; [[Kipra]] ''Turcijas okupētā teritorija ir pieejama ar [[Turcija|Turcijas]] valsts kodu 90'' *358 &ndash; [[Somija]] *359 &ndash; [[Bulgārija]] *36 &ndash; [[Ungārija]] *37 &ndash; vairs netiek lietots (bija piešķirts [[Austrumvācija|Austrumvācijai]], šajā teritorijā tagad izmanto [[Vācija|Vācijas]] valsts kodu 49) *370 &ndash; [[Lietuva]] *371 &ndash; [[Latvija]] *372 &ndash; [[Igaunija]] *373 &ndash; [[Moldova]] *374 &ndash; [[Armēnija]] *375 &ndash; [[Baltkrievija]] *376 &ndash; [[Andora]] *377 &ndash; [[Monāko]] *378 &ndash; [[Sanmarīno]] *379 &ndash; [[Vatikāns]] *38 &ndash; vairs netiek lietots (bija piešķirts [[Dienvidslāvija|Dienvislāvijai]] pirms tās sadalīšanās) *380 &ndash; [[Ukraina]] *381 &ndash; [[Serbija un Melnkalne]] *382 &ndash; nepiešķirts *383 &ndash; nepiešķirts *384 &ndash; nepiešķirts *385 &ndash; [[Horvātija]] *386 &ndash; [[Slovēnija]] *387 &ndash; [[Bosnija un Hercegovina]] *388 &ndash; [[Eiropas telefonijas numuru kopums]] - Europe-wide services *389 &ndash; [[Maķedonija]] *39 &ndash; [[Itālija]] === 4. zona &ndash; [[Eiropa]] === *40 &ndash; [[Rumānija]] *41 &ndash; [[Šveice]] *42 &ndash; vairs netiek lietots (bija piešķirts [[Čehoslovākija]]i ) *420 &ndash; [[Čehija]] *421 &ndash; [[Slovākija]] *422 &ndash; nepiešķirts *423 &ndash; [[Lihtenšteina]] *424 &ndash; nepiešķirts *425 &ndash; nepiešķirts *426 &ndash; nepiešķirts *427 &ndash; nepiešķirts *428 &ndash; nepiešķirts *429 &ndash; nepiešķirts *43 &ndash; [[Austrija]] *44 &ndash; [[Apvienotā Karaliste]] *45 &ndash; [[Dānija]] *46 &ndash; [[Zviedrija]] *47 &ndash; [[Norvēģija]] *48 &ndash; [[Polija]] *49 &ndash; [[Vācija]] === 5. zona &ndash; [[Meksika]], [[Centrālamerika|centrālā]] un [[Dienvidamerika]] kā arī [[Vestindija]] === *500 &ndash; [[Folklendu salas]] *501 &ndash; [[Beliza]] *502 &ndash; [[Gvatemala]] *503 &ndash; [[Salvadora (valsts)|Salvadora]] *504 &ndash; [[Hondurasa]] *505 &ndash; [[Nikaragva]] *506 &ndash; [[Kostarika]] *507 &ndash; [[Panama]] *508 &ndash; [[Sentpjēra and Mikelona]] *509 &ndash; [[Haiti]] *51 &ndash; [[Peru]] *52 &ndash; [[Meksika]] *53 &ndash; [[Kuba]] *54 &ndash; [[Argentīna]] *55 &ndash; [[Brazīlija]] *56 &ndash; [[Čīle]] *57 &ndash; [[Kolumbija]] *58 &ndash; [[Venecuela]] *590 &ndash; [[Gvadelupe]] *591 &ndash; [[Bolīvija]] *592 &ndash; [[Gajāna]] *593 &ndash; [[Ekvadora]] *594 &ndash; [[Gviāna]] *595 &ndash; [[Paragvaja]] *596 &ndash; [[Martinika]] *597 &ndash; [[Suriname]] *598 &ndash; [[Urugvaja]] *599 &ndash; [[Nīderlandes Antiļas]] === 6. zona &ndash; Dienvidu klusais okeāns un [[Okeānija]] === *60 &ndash; [[Malaizija]] *61 &ndash; [[Austrālija]] , ieskaitot sekojošās ārējās teritorijas: [[Ziemassvētku Sala]] and [[Kokosu Salas]] *62 &ndash; [[Indonēzija]] *63 &ndash; [[Filipīnas]] *64 &ndash; [[Jaunzēlande]] *65 &ndash; [[Singapūra]] *66 &ndash; [[Taizeme]] *670 &ndash; [[Austrumtimora]] - senāk šis kods bija piešķirts Ziemeļmarianas salām. Tagad iekļauts [Ziemeļamerikas numerācijas plāns[|NANPA]] kā kods +1-670 (Skat augstāk 1. zonā ) *671 &ndash; senāk šis kods bija piešķirts [[Guama]]i - Tagad iekļauts [Ziemeļamerikas numerācijas plāns[|NANPA]] kā kods +1-671 (Skat augstāk 1. zonā ) *672 &ndash; Austrālijas ārējās teritorijas, izņemot Ziemassvētku un Kokosa salas, piemēram [[Austrālijas Anktartiskā teritorija]], [[Norfolkas sala]] *673 &ndash; [[Bruneja]] *674 &ndash; [[Nauru]] *675 &ndash; [[Jaungvineja]] *676 &ndash; [[Tonga]] *677 &ndash; [[Zālamana salas]] *678 &ndash; [[Vanuatu]] *679 &ndash; [[Fidži]] *680 &ndash; [[Palau]] *681 &ndash; [[Volisa un Futūna]] *682 &ndash; [[Kuka salas]] *683 &ndash; [[Niue]] *684 &ndash; senāk šis kods bija piešķirts [[Austrumsamoa|Amerikāņu Samoa]]. Tagad iekļauts [Ziemeļamerikas numerācijas plāns[|NANPA]] kā kods +1-684 (Skat augstāk 1. zonā ) *685 &ndash; [[Samoa|Rietumsamoa]] *686 &ndash; [[Kiribati]] *687 &ndash; [[Jaunkaledonija]] *688 &ndash; [[Tuvalu]] *689 &ndash; [[Franču Polinēzija]] *690 &ndash; [[Tokelau]] *691 &ndash; [[Mikronēzija]] *692 &ndash; [[Māršala salas]] *693 &ndash; nepiešķirts *694 &ndash; nepiešķirts *695 &ndash; nepiešķirts *696 &ndash; nepiešķirts *697 &ndash; nepiešķirts *698 &ndash; nepiešķirts *699 &ndash; nepiešķirts === 7. zona &ndash; Krievija un tās apkaime (bijusī [[Padomju Savienība]]) === *7 &ndash; [[Krievija]], [[Kazahstāna]]. === 8. zona &ndash; [[Austrumāzija]] un speciālie servisa kodi === *800 &ndash; Universālais starptautiskais bezmaksas telefona numurs ([[UIFN]]) *801 &ndash; nepiešķirts *802 &ndash; nepiešķirts *803 &ndash; nepiešķirts *804 &ndash; nepiešķirts *805 &ndash; nepiešķirts *806 &ndash; nepiešķirts *807 &ndash; nepiešķirts *808 &ndash; Dalītās maksas serviss *809 &ndash; nepiešķirts *81 &ndash; [[Japāna]] *82 &ndash; [[Dienvidkoreja]] *83x &ndash; nepiešķirts *84 &ndash; [[Vjetnama]] *850 &ndash; [[Ziemeļkoreja]] *851 &ndash; nepiešķirts *852 &ndash; [[Hongkonga]] *853 &ndash; [[Makao]] *854 &ndash; nepiešķirts *855 &ndash; [[Kambodža]] *856 &ndash; [[Laosa]] *857 &ndash; nepiešķirts *858 &ndash; nepiešķirts *859 &ndash; nepiešķirts *86 &ndash; [[Ķīnas Tautas Republika]] *870 &ndash; ''[[Inmarsat]]'' "SNAC" serviss *871 &ndash; ''Inmarsat'' ([[Atlantijas okeāns|Austrumatlantija]]) *872 &ndash; ''Inmarsat'' ([[Klusais okeāns]]) *873 &ndash; ''Inmarsat'' ([[Indijas okeāns]]) *874 &ndash; ''Inmarsat'' ([[Atlantijas okeāns|Rietumatlantija]]) *875 &ndash; reservēts Jūras Mobīlajam Servisam *876 &ndash; reservēts Jūras Mobīlajam Servisam *877 &ndash; reservēts Jūras Mobīlajam Servisam *878 &ndash; [[Universālās privātas komunikācijas]] serviss *879 &ndash; rezervēts <nowiki>mobilajai/jūras</nowiki> lietošanai *880 &ndash; [[Bangladeša]] *881 &ndash; [[Globālā Mobilā Satelītu Sistēma]] *882 &ndash; [[Internacionālie tīkli (valsts kods)]] *883 &ndash; nepiešķirts *884 &ndash; nepiešķirts *885 &ndash; nepiešķirts *886 &ndash; [[Ķīnas Republika]] (Taivāna) ''Kods nav oficiāli piešķirts, ITU sarakstā skaitās kā 'rezervēts'.'' *887 &ndash; nepiešķirts *888 &ndash; nepiešķirts *889 &ndash; nepiešķirts *89x &ndash; nepiešķirts === 9. zona &ndash; Rietum un dienvid [[Āzija]], [[Tuvie Austrumi]] === *90 &ndash; [[Turcija]] **90 392 &ndash; [[Ziemeļkipras Turku Republika]] *91 &ndash; [[Indija]] *92 &ndash; [[Pakistāna]] *93 &ndash; [[Afganistāna]] *94 &ndash; [[Šrilanka]] *95 &ndash; [[Mjanma]] *960 &ndash; [[Maldivas]] *961 &ndash; [[Libāna]] *962 &ndash; [[Jordānija]] *963 &ndash; [[Sīrija]] *964 &ndash; [[Irāka]] *965 &ndash; [[Kuveita]] *966 &ndash; [[Saudi Arābija]] *967 &ndash; [[Jemena]] *968 &ndash; [[Omāna]] *969 &ndash; bija piešķirts Jemenas Tautas Demokrātiskajai Republikai - tagad apvienots zem 967 [[Jemena]] (Senāk Jemenas Arābu Republika) *970 &ndash; rezervēts [[Palestīna]]i *971 &ndash; [[Apvienotie Arābu Emirāti]] *972 &ndash; [[Izraela]] *973 &ndash; [[Bahreina]] *974 &ndash; [[Katara]] *975 &ndash; [[Butāna]] *976 &ndash; [[Mongolija]] *977 &ndash; [[Nepāla]] *978 &ndash; nepiešķirts - sākotnēji piešķirts Dubajai, tagad tā ir zem 971 *979 &ndash; International Premium Rate Service - sākotnēji piešķirts Abu Dabi, tagad tā ir zem 971 *98 &ndash; [[Irāna]] *990 &ndash; nepiešķirts *991 &ndash; International Telecommunications Public Correspondence Service trial (ITPCS) *992 &ndash; [[Tadžikistāna]] *993 &ndash; [[Turkmenistāna]] *994 &ndash; [[Azerbaidžāna]] *995 &ndash; [[Gruzija]] *996 &ndash; [[Kirgizstāna]] *997 &ndash; nepiešķirts *998 &ndash; [[Uzbekistāna]] *999 &ndash; nepiešķirts Nulle (0) nav piešķirts nevienam. [[Category:Ģeogrāfija]] [[ar:رمز هاتف دولي]] [[cs:Seznam mezinárodních směrových čísel]] [[cy:Rhestr côdau galw gwledydd]] [[da:International telefonkode]] [[de:Ländervorwahlliste sortiert nach Nummern]] [[el:Κατάλογος κωδικών κλήσεων χωρών]] [[en:List of country calling codes]] [[es:Lista de códigos telefónicos]] [[fo:Telefon landakotur]] [[fr:Liste des indicatifs téléphoniques internationaux par indicatif]] [[ga:Liosta glaochód idirnáisiúnta]] [[gl:Lista de códigos telefónicos internacionais]] [[ko:국제전화 나라번호]] [[is:Listi yfir landsnúmer]] [[it:Prefissi telefonici internazionali]] [[he:רשימת קידומות טלפון בחיוג בינלאומי]] [[lt:Šalių telefonų kodai]] [[mt:Lista ta' kodiċi telefoniċi]] [[nl:Landnummer]] [[nds:Internatschonale Telefoonvörwahl]] [[ja:国際電話番号の一覧]] [[no:Landsnumre for telefon]] [[os:Бæстæты телефонон префиксты номхыгъд]] [[pl:Kod telefoniczny]] [[pt:Lista de códigos telefónicos]] [[ru:Список телефонных префиксов стран]] [[sl:Nacionalna klicna koda]] [[sr:Листа државних позивних бројева]] [[sv:Landsnummer]] [[wa:Djivêye des indicatifs telefonikes eternåcionås]] [[zh:国际电话区号列表]] 7562 20035 2005-09-22T12:40:41Z Juzeris 23 redirect [[ASV Virdžīnu salas]] #redirect [[ASV Virdžīnu salas]] 7563 20036 2005-09-22T12:43:24Z Juzeris 23 redirect [[Bermudu salas]] #redirect [[Bermudu salas]] 7564 20037 2005-09-22T12:47:34Z Juzeris 23 redirect [[Sentlūsija]] #redirect [[Sentlūsija]] 7565 20038 2005-09-22T12:48:50Z Juzeris 23 redirect [[Dominikana]] #redirect [[Dominikana]] 7566 20040 2005-09-22T12:52:24Z Juzeris 23 redirect [[Mauritānija]] #redirect [[Mauritānija]] 7567 20042 2005-09-22T12:53:34Z Juzeris 23 redirect [[Libērija]] #redirect [[Libērija]] 7568 20043 2005-09-22T12:55:00Z Juzeris 23 redirect [[Centrālāfrika]] #redirect [[Centrālāfrika]] 7569 20044 2005-09-22T12:55:49Z Juzeris 23 redirect [[Kamerūna]] #redirect [[Kamerūna]] 7570 20045 2005-09-22T12:57:02Z Juzeris 23 #redirect [[Kaboverde]] 7571 20046 2005-09-22T12:58:25Z Juzeris 23 redirect [[Santome un Prinsipi]] #redirect [[Santome un Prinsipi]] 7572 20047 2005-09-22T12:59:48Z Juzeris 23 redirect [[Kongo]] #redirect [[Kongo]] 7573 20048 2005-09-22T13:00:34Z Juzeris 23 redirect [[Kongo DR]] #redirect [[Kongo DR]] 7575 20052 2005-09-22T13:07:33Z Juzeris 23 redirect [[Gvineja-Bisava]] #redirect [[Gvineja-Bisava]] 7576 20056 2005-09-22T13:21:02Z Juzeris 23 redirect [[Malāvija]] #redirect [[Malāvija]] 7577 20057 2005-09-22T13:21:56Z Juzeris 23 redirect [[Botsvāna]] #redirect [[Botsvāna]] 7578 20058 2005-09-22T13:23:04Z Juzeris 23 redirect [[Komoru salas]] #redirect [[Komoru salas]] 7579 20059 2005-09-22T13:24:27Z Juzeris 23 redirect [[Fēru salas]] #redirect [[Fēru salas]] 7580 20060 2005-09-22T13:26:57Z Juzeris 23 redirect [[Īrija]] #redirect [[Īrija]] 7581 20062 2005-09-22T13:31:24Z Juzeris 23 redirect [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]] #redirect [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]] 7582 20064 2005-09-22T13:33:37Z Juzeris 23 redirect [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]] #redirect [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]] 7583 20065 2005-09-22T13:34:23Z Juzeris 23 redirect [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]] #redirect [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]] 7585 20087 2005-09-23T20:06:28Z Feens 37 Kristofers Kolumbs pārdēvēju par Kristofors Kolumbs: Kolumba vārds #redirect [[Kristofors Kolumbs]] 7586 20093 2005-09-23T20:15:29Z Feens 37 redirekts #redirect [[Austrumsamoa]] 7587 20094 2005-09-23T20:16:48Z Feens 37 redirekts #redirect [[Britu Virdžīnu salas]] 7588 20095 2005-09-23T20:24:49Z Feens 37 redirekts #redirect [[Seišelu salas]] 7589 20096 2005-09-23T20:27:40Z Feens 37 redirekts #redirect [[Monako]] 7590 20097 2005-09-23T20:28:29Z Feens 37 redirekts #redirect [[Bosnija un Hercegovina]] 7591 20098 2005-09-23T20:31:28Z Feens 37 redirekts #redirect [[Venecuēla]] 7592 20099 2005-09-23T20:32:24Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gvadelupa]] 7593 36241 2006-03-23T23:17:37Z Feens 37 #redirect [[Gajāna]] 7594 49709 2006-06-09T17:06:45Z Juzeris 23 izlaboju pāradr. #redirect [[Franču Gviāna]] 7595 20102 2005-09-23T20:38:08Z Feens 37 redirekts #redirect [[Surinama]] 7596 20103 2005-09-23T20:40:44Z Feens 37 redirekts #redirect [[Papua-Jaungvineja]] 7597 20105 2005-09-23T20:47:06Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ķīna]] 7598 20106 2005-09-23T20:52:24Z Feens 37 redirekts #redirect [[Maldīvija]] 7599 20107 2005-09-23T20:53:17Z Feens 37 redirekts #redirect [[Saūda Arābija]] 7600 20108 2005-09-23T20:54:22Z Feens 37 redirekts #redirect [[Izraēla]] 7601 20109 2005-09-23T21:01:19Z Feens 37 redirekts #redirect [[Majote]] 7602 20110 2005-09-23T21:03:07Z Feens 37 redirekts #redirect [[Īrija]] 7603 42628 2006-04-30T12:02:34Z Juzeris 23 precizēju kat. Valstis, kurām nav savu [[bruņotie spēki|bruņoto spēku]]: * [[Andora]] - aizsardzību nodrošina [[Francija]] un [[Spānija]]. * [[Kostarika]] - konstitūcija aizliedz armiju. * [[Haiti]] - dumpinieki pieprasa armijas atjaunošanu. Nacionālajai policijai ir dažas militārās vienības. * [[Islande]] - Islandi aizsargā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] vadītie [[Islandes aizsardzības spēki]] * [[Kiribati]] - aizsardzībā palīdzību sniedz [[Austrālija]] un [[Jaunzēlande]]. * [[Lihtenšteina]] - aizsardzībā un ārlietās to pārstāv [[Šveice]]. * [[Māršala salas]] - par aizsardzību atbild [[Amerikas Savienotās Valstis]]. * [[Mikronēzija]] - par aizsardzību atbild [[Amerikas Savienotās Valstis]]. * [[Monako]] - par aizsardzību atbild [[Francija]]. * [[Nauru]] - par aizsardzību atbild [[Austrālija]]. * [[Palau]] - par aizsardzību atbild [[Amerikas Savienotās Valstis]]. * [[Panama]] - Dažām institūcijām, kas nodrošina sabiedrisko kārtību, ir ierobežotas bruņoto spēku funkcijas. Panamas kanāla aizsardzību bruņota konflikta gadījumā var pārņemt [[Amerikas Savienotās Valstis]] * [[Sanmarino]] - par aizsardzību atbild [[Itālija]]. * [[Vatikāns]] - par aizsardzību atbild [[Itālija]]. [[Šveices gvarde]] darbojas kā [[policija]]. [[Category:Militārā organizācija|*]] [[Category:Valstu uzskaitījumi|Brunotie speki]] [[en:List of countries without armed forces]] [[ja:軍隊を保有していない国家の一覧]] [[sl:Seznam držav brez oboroženih sil]] 7604 20120 2005-09-23T22:56:49Z Feens 37 harkovas universitāte no pl.wiki harkovas universitāte no pl.wiki 7605 20123 2005-09-23T23:07:24Z Feens 37 #redirect [[Harkiva]] 7606 20125 2005-09-23T23:41:01Z Feens 37 Feens ziimeejis, izmantojot [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Karte_Ukraine.png] Feens ziimeejis, izmantojot [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Karte_Ukraine.png] 7607 20126 2005-09-23T23:41:39Z Feens 37 Odesas ģerbonis no uk.wiki [http://uk.wikipedia.org/wiki/%D0%97%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8F:Odesa_emblem.gif] Odesas ģerbonis no uk.wiki [http://uk.wikipedia.org/wiki/%D0%97%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8F:Odesa_emblem.gif] 7608 43725 2006-05-07T14:30:58Z 147.251.205.130 + cs '''Odesa''' ([[ukraiņi|ukraiņu]] - ''Одеса'') - pilsēta [[Ukraina|Ukrainas]] dienvidrietumos pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]], [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabala centrs]]. Visos pastāvēšanas laikos bijusi svarīga jūras osta. Kurortpilsēta. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Одеса'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Odesa Ukr.png|167px|]] | align=center | [[Image:Odesa emblem.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 001 558 |- | Dibināta | 1794.g |- | Apgabals (''область'') | [[Odesas apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://www.city.odessa.ua/ www.city.odessa.ua] |} {{commons|Category:Odessa}} Odesai vēsturiski ir Dienvideiropas ostas pilsētas raksturs ar būtisku [[ebreji|ebreju]], [[armēņi|armēņu]] un [[grieķi|grieķu]] u.c. minoritāšu ietekmi pilsētas dzīvē. Tā visos laikos bijusi mūziķu, jūrnieku un kontrabandistu pilsēta. Slavena ar savu "Odesas humoru". [[Image:Odessa stairs.jpg|thumb|250px|left|Potjomkina kāpnes]] [[Sergejs Eizenšteins]] filmā [[Bruņukuģis Potjomkins]] ir padarījis slavenu vienu no Odesas arhitektūras elementiem - Potjomkina (kādreiz Rišeljē) kāpnes. Arī mūsdienās Odesas ekonomika balstās uz ostām un tūrismu. Šeit atrodas lielākais tirgus Austrumeiropā. Daudzām pilsētas leģendām apvīts Odesas rajons - ''Moldavanka'', bet pazīstamākā iela - ''Deribasovskaja''. ====Īsa vēsture==== Ostas pilsētu dibina [[Krievija|Krievijas]] [[cars|cariene]] [[Jekaterina II]], lai nodrošinātu Krievijas tirdzniecību ar Eiropas zemēm. Pilsēta strauji aug un 1894.gadā ir ceturtā lielākā Krievijas impērijā (aiz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]], [[Maskava|Maskavas]] un [[Varšava|Varšavas]]). No 1816. līdz 1879.gadam Odesai ir brīvpilsētas statuss un Odesa kļūst ļoti raiba pēc sava nacionālā sastāva. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā pilsētu bombardē [[Apvienotā Karaliste|angļu]] un [[Francija|franču]] kara flote. XIX.gs beigās Odesa kļūst par ebreju kultūras centru, 37% no iedzīvotājiem ir ebreji. Tomēr bieži ir [[ebreju grautiņi]] (1821, 1859, 1871, 1881, 1905), tāpēc daudzi Odesas ebreji dodas uz [[Palestīna|Palestīnu]] un Odesa kļūst par [[cionisms|cionisma]] centru. [[1905.gada revolūcija|1905.gada revolūcijas]] laikā ostā notiek [[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]. [[Pilsoņu karš Krievijā|Pilsoņu kara]] laikā Odesu okupē dažādi spēki šādā secībā - [[Ukrainas Centrālā Rada (1917-1918)|Centrālās Radas]] karaspēks, [[Francija|franču]] karaspēks, [[Sarkanā armija]], [[Baltā armija]], līdz 1920.gadā atkal Sarkanā armija. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara laikā]] par Odesu noritēja sīvas cīņas, un no 1941. līdz 1944.gadam tā ir [[Vācija|vācu]] un [[Rumānija|rumāņu]] armiju okupācijā. ====Galerija==== <gallery> Image:Odessa theatre.jpg|Odesas opera Image:Odessa008.jpg|Odesas pasažieru osta Image:Odessa dworzec.jpg|Odesas dzelzceļa stacija Image:Odessa 2.jpg|Odesas iela </gallery> ====Cilvēki==== Odesā dzimuši: *[[Anna Ahmatova]] - dzejniece. *[[Izāks Bābels]] - rakstnieks. *[[Georgijs Gamovs]] - kodolfiziķis. *[[Emīls Gilelss]] - pianists. *[[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs]] - rakstnieks. *[[Svjatoslavs Rihters]] - pianists. *[[Dāvids Oistrahs]] - vijolnieks. *[[Leonīds Utjosovs]] - mūziķis. *[[Mihails Žvaņeckis]] - humorists. [[Category:Ukraina]] [[Category:Ukrainas pilsētas]] [[bg:Одеса]] [[cs:Oděsa]] [[da:Odessa]] [[de:Odessa]] [[el:Οδησσός]] [[en:Odessa]] [[es:Odesa]] [[fr:Odessa]] [[he:אודסה]] [[io:Odessa]] [[la:Odessus]] [[lt:Odesa]] [[nl:Odessa]] [[ja:オデッサ (都市)]] [[no:Odessa]] [[pl:Odessa]] [[pt:Odessa]] [[ru:Одесса]] [[sl:Odesa]] [[fi:Odessa]] [[sv:Odessa]] [[uk:Одеса]] 7610 51972 2006-06-25T12:33:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Krom]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Hroms, Cr, 24</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>51,9961 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>7150 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2180 K (1907&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2944 K (2671&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Hroms''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Cr un atomskaitli 24. Hroms ir ciets un korozijas izturīgs [[metāls]], kuru lieto [[dzelzs]] sakausējumu pārklāšanai (hromēšana) un sakausējumiem (nerūsošais tērauds). Dabā hroms var būt sastopams brīvā veidā, taču lielāko daļu hroma iegūst no rūdas. Savienojumos hromam var būt vērtības +2, +3, +4, +5 un +6. +4 un +5 ir mazizplatītas. Hroma 3 oksīds ir cieta, zaļa viela, kuru lieto par abrazīvu. Hroma 6 savienojumi (hromskābe un tās [[sāļi]]) relatīvi labi šķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir toksiski. {{commons|chromium|hroms}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[af:Chroom]] [[ar:كروم]] [[ca:Crom]] [[cs:Chróm]] [[da:Krom]] [[de:Chrom]] [[en:Chromium]] [[eo:Kromo]] [[es:Cromo]] [[et:Kroom]] [[fa:کروم]] [[fi:Kromi]] [[fr:Chrome]] [[gl:Cromo (elemento)]] [[he:כרום]] [[hr:Krom]] [[hu:Króm]] [[io:Kromio]] [[is:Króm]] [[it:Cromo]] [[ja:クロム]] [[ko:크로뮴]] [[ku:Krom]] [[la:Chromium]] [[lt:Chromas]] [[mi:Konukita]] [[nl:Chroom]] [[nn:Krom]] [[no:Krom]] [[oc:Cròm]] [[pl:Chrom]] [[pt:Cromo]] [[ru:Хром]] [[simple:Chromium]] [[sk:Chróm]] [[sl:Krom]] [[sr:Хром]] [[sv:Krom]] [[th:โครเมียม]] [[tr:Krom]] [[ug:خروم]] [[uk:Хром]] [[zh:铬]] 7611 53246 2006-07-02T14:44:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Vanadyum]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Vanādijs, V, 23</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>50,9415 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>6000 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2183 K (1910&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3680 K (3407&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Vanādijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu V un atomskaitli 23. Vanādijs nav sastopams dabā brīvā veidā, lielāko daļu vanādija iegūst no polimetāliskajām rūdām. Vanādiju parasti lieto tērauda sakausējumiem (kopā ar [[hroms|hromu]]. Vanādija oksīdu lieto par katalizatoru. Savienojumos vanādijam var būt vērtības +2, +3, +4 un +5. {{commons|vanadium|vanādijs}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[af:Vanadium]] [[ar:فانديوم]] [[bg:Ванадий]] [[ca:Vanadi]] [[cs:Vanad]] [[da:Vanadium]] [[de:Vanadium]] [[en:Vanadium]] [[eo:Vanado]] [[es:Vanadio]] [[et:Vanaadium]] [[fa:وانادیوم]] [[fi:Vanadiini]] [[fr:Vanadium]] [[gl:Vanadio (elemento)]] [[he:ונדיום]] [[hr:Vanadij]] [[hu:Vanádium]] [[io:Vanadio]] [[is:Vanadín]] [[it:Vanadio]] [[ja:バナジウム]] [[ko:바나듐]] [[ku:Vanadyûm]] [[la:Vanadium]] [[lb:Vanadium]] [[lt:Vanadis]] [[nl:Vanadium]] [[nn:Vanadium]] [[no:Vanadium]] [[oc:Vanadi]] [[pl:Wanad]] [[pt:Vanádio]] [[ru:Ванадий]] [[simple:Vanadium]] [[sk:Vanád]] [[sl:Vanadij]] [[sr:Ванадијум]] [[sv:Vanadin]] [[th:วาเนเดียม]] [[tr:Vanadyum]] [[ug:ۋانادىي]] [[uk:Ванадій]] [[vi:Vanađi]] [[zh:钒]] 7612 48289 2006-05-31T01:10:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[ar:تيتانيوم]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Titāns, Ti, 22</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>47,867 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>4506 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1941 K (1668&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3560 K (3287&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Titāns''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ti un atomskaitli 22. Dabā titāns nav sastopams brīvā veidā, taču ir sastopams rūdās, un kā piemaisījums citu metālu rūdām. Titāns ir viegls, izturīgs un korozijas izturīgs [[metāls]]. Titānu nevar iegūt ar pirometalurģiskām metodēm (reducējot ar oglekli paaugstinātā temperatūrā), tapēc, ka tas tad reaģē ar gaisu. Titānu iegūst no hlorīda, kuru pēc tam attīra un reducē inertu gāzu atmosfērā ar [[magnijs|magniju]], tas ir dārgi. Titāna dioksīdu lieto par balto pigmentu (krāsai). Titāna hlorīds istabas temperatūrā ir šķidrums. Savienojumos titānam parasti ir vērtība +4, lai arī var būt +3. {{commons|titanium|titāns}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[af:Titaan]] [[ar:تيتانيوم]] [[bg:Титан (елемент)]] [[ca:Titani]] [[cs:Titan]] [[da:Titanium]] [[de:Titan (Element)]] [[el:Τιτάνιο]] [[en:Titanium]] [[eo:Titano (elemento)]] [[es:Titanio]] [[et:Titaan]] [[fi:Titaani]] [[fr:Titane]] [[gl:Titanio (elemento)]] [[he:טיטניום]] [[hr:Titanij]] [[hu:Titán (elem)]] [[id:Titanium]] [[io:Titanio]] [[is:Títan]] [[it:Titanio]] [[ja:チタン]] [[ko:타이타늄]] [[ku:Tîtanyûm]] [[la:Titanium]] [[lt:Titanas]] [[nl:Titanium]] [[nn:Grunnstoffet titan]] [[no:Titan (grunnstoff)]] [[oc:Titani]] [[pl:Tytan (pierwiastek)]] [[pt:Titânio]] [[ru:Титан (элемент)]] [[sh:Titanij]] [[simple:Titanium]] [[sl:Titan (element)]] [[sr:Титанијум]] [[sv:Titan (grundämne)]] [[th:ไทเทเนียม]] [[uk:Титан (хімічний елемент)]] [[vi:Titan]] [[zh:钛]] 7613 20159 2005-09-24T14:16:07Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[organiskās vielas]] 7614 34470 2006-03-19T08:02:38Z YurikBot 213 robot Adding: fr {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em" | Nosaukums | Benzpirēns |- | Ķīmiskā formula | C20H12 |- | [[Molmasa]] | 252,31 g/mol |- | [[Blīvums]] | 1240 kg/m3 |- | [[Kušanas temperatūra]] | 179&deg;C |- | [[Viršanas temperatūra]] | 495&deg;C |- |} [[Image:Benzo a pyrene.png|thumb|right|Benzpirēns]] '''Benzpirēns''' (C20H12) pieder pie policikliskajiem [[Aromātiskie ogļūdeņraži|arēniem]]. Arēni uzbūves ziņā var būt ļoti dažādi un sarežģīti. Policikliskajiem arēniem ir divi vai vairāki [[benzols|benzola]] gredzeni. Policikliskos arēnus iedala divās grupās: * Policikliskie arēni ar izolētiem cikliem. * Policikliskie arēni ar kondensētiem cikliem. Benzpirēns pieder pie kondensētiem cikliem. Visu policiklisko arēnu uzbūve un īpašības ir līdzīgas benzolam. Palielinoties benzola gredzenu skaitam [[molekula|molekulā]], samazinās savienojuma stabilitāte. Ķīmiskās un fizikālās īpašības:<br> Benzpirēns ir dzeltena viela ar kušanas temperatūru 1790 &deg;C, tā šķīdumiem raksturīga zaļa fluorescence. Benzpirēns pieder pie kancerogēniem savienojumiem (izraisa ļaundabīgo audzēju veidošanos). To, ka šādi savienojumi cilvēkiem izraisa vēža veidošanos, pirmo reizi atklāja [[Londona]]s Sv. Bartolomeva hospitāļa ķirurgs P. Potts 1775. gadā. Viņš novēroja, ka ar ļaundabīgiem audzējiem bieži slimo [[skursteņslauķis|skursteņslauķi]]. Benzpirēnu uzskata par apkārtējās vides indi. Benzpirēns rodas, sadegot dažādiem organiskiem savienojumiem, tādiem kā automobiļu [[degviela]]i, [[nafta]]i un dažādiem atkritumiem, tas veidojas mežu ugunsgrēku laikā, sastopams cigarešu dūmos, un pat ceptā gaļā, kad ceptā gaļa tiek vairākas reizes uzsildīta un kad eļļa tiek izmantota vairākkārt. Kūpinātās zivīs, kaut arī niecīgā daudzumā, vienmēr ir aromātiskie ogļūdeņraži, viens no tiem ir benzpirēns. Novelkot zivīm ādu, lielākā daļa benzpirēna tiek atdalīta. Benzpirēna kancerogēnās darbības mehānisms vēl nav pilnīgi noskaidrots. [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[de:Benzo(a)pyren]] [[en:Benzopyrene]] [[es:Benzopireno]] [[fr:Benzopyrène]] [[it:Benzopirene]] [[pl:Benzopiren]] [[ru:Бензпирен]] 7615 20172 2005-09-24T20:44:45Z Schlossberg 106 7616 42564 2006-04-30T10:43:44Z Juzeris 23 +kat. [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''Apgabals (''вобласць'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Babruiska]] (''Бабруйск'')<td>220 517<td>[[Magiļevas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Baranaviči]] (''Баранавiчы'')<td>168 772<td>[[Brestas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Barisava]] (''Барысаў'')<td>150 371<td>[[Minskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Bresta]] (''Брэст'')<td>300 715<td>[[Brestas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Gomeļa]]''' (''Гомель'')<td>480 951<td>[[Gomeļas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Grodna]] (''Гродна'')<td>317 365<td>[[Grodnas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Magiļeva]] (''Магілёў'')<td>365 888<td>[[Magiļevas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Mazira]] (''Мазыр'')<td>112 137<td>[[Gomeļas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Minska]]''' (''Мінск'')<td>1 742 124<td> atsevišķa municipalitāte <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Navapolacka]] (''Наваполацк'')<td>100 885<td>[[Vicebskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Pinska]] (''Пінск'')<td>130 777<td>[[Brestas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Saligorska]] (''Салігорск'')<td>101 614<td>[[Minskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Vicebska]] (''Віцебск'')<td>342 077<td>[[Vicebskas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Vorša]] (''Ворша'')<td>125 347<td>[[Vicebskas apgabals]] </table> [[Category:Baltkrievijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[be:Сьпіс гарадоў Беларусі]] [[de:Liste der Städte in Weißrussland]] [[en:List of cities in Belarus]] [[fi:Luettelo Valko-Venäjän kaupungeista]] [[ja:ベラルーシの都市の一覧]] [[lt:Baltarusijos didžiausi miestai]] [[pt:Lista de cidades na Bielorrússia]] [[ru:Города Белоруссии]] [[uk:Список міст Білорусі]] 7617 28263 2006-02-03T01:47:42Z Feens 37 +cat. * [[Category:Baltkrievija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 7618 20188 2005-09-25T05:03:25Z Yyy 146 Benzpirēna struktūrformula, no en wiki Benzpirēna struktūrformula, no en wiki 7619 43708 2006-05-07T12:08:23Z Juzeris 23 precizēju kat. '''Vikipēdija''' ir enciklopēdija, nevis vārdnīca. Rakstus, kuros ir tikai nodefinēts kāds jēdziens labāk būtu izvietot [http://lv.wiktionary.org vikivārdnīcā]. [[Category:Vikipēdija|Kas Vikipēdija nav]] [[ar:ويكيبيديا:ويكيبيديا ليست]] [[bg:Уикипедия:Какво не е Уикипедия]] [[ca:Viquipèdia:Allò que la Viquipèdia no és]] [[da:Wikipedia:Hvad Wikipedia ikke er]] [[de:Wikipedia:Was Wikipedia nicht ist]] [[en:Wikipedia:What Wikipedia is not]] [[el:Τι δεν είναι η Βικιπαίδεια]] [[es:Wikipedia:Lo que Wikipedia no es]] [[fr:Wikipédia:Ce que Wikipédia n'est pas]] [[ko:위키백과:위키백과에 대한 오해]] [[he:ויקיפדיה:מה הויקיפדיה איננה]] [[csb:Wiki:Czim Wikipedijô nie je]] [[lb:Wikipedia:Wat Wikipedia net ass]] [[li:Wikipedia:Wat is Wikipedia neet]] [[hu:Wikipédia:Mi nem való a Wikipédiába]] [[nl:Wikipedia:Wat Wikipedia niet is]] [[nds:Wikipedia:Wat Wikipedia is un wat se nich is]] [[ja:Wikipedia:ウィキペディアは何でないか]] [[no:Wikipedia:Hva Wikipedia ikke er]] [[pl:Wikipedia:Czym Wikipedia nie jest]] [[pt:Wikipedia:O que a Wikipédia não é]] [[ro:Wikipedia:Ce nu este Wikipedia]] [[ru:Википедия:Чем не является Википедия]] [[simple:Wikipedia:What Wikipedia is not]] [[sk:Wikipédia:Čo Wikipédia nie je]] [[sl:Wikipedija:Kaj Wikipedija ni]] [[sr:Википедија:Шта Википедија није]] [[fi:Wikipedia:Mikä Wikipedia ei ole]] [[sv:Wikipedia:Vad Wikipedia inte är]] [[th:วิกิพีเดีย:อะไรที่ไม่ใช่วิกิพีเดีย]] [[vi:Wikipedia:Những gì không phải là Wikipedia]] [[tr:Vikipedi:Vikipedi ne değildir]] [[zh:Wikipedia:不适合维基百科的文章]] 7620 20193 2005-09-25T05:44:08Z Yyy 146 #REDIRECT [[Sārms]] 7621 20194 2005-09-25T05:46:16Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Sāļi]] 7622 44953 2006-05-14T01:50:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[gl:Óxido]] '''Oksīdi''' ir elementu binārie savienojumi ar [[skābeklis|skābekli]]. Gandrīz visi [[ķīmiskais elements|ķīmiskie elementi]] spēj veidot oksīdus. Oksīdus iedala: *Skābie - spēj reaģēt ar [[bāze|bāzēm]] veidojot [[sāļi|sāļus]], var reaģēt ar [[ūdens|ūdeni]] veidojot [[skābe]]s, šajos oksīdos elementam parasti ir liela oksidācijas pakāpe. ([[sērs|S]]O2, [[sērs|S]]O3, [[ogleklis|C]]O2, [[hroms|Cr]]O3) *Bāziskie - Spēj reaģēt ar skābēm veidojot sāļus, var reaģēt ar ūdeni veidojot hidroksīdus, šajos oksīdos elementam parasti ir maza oksidācijas pakāpe. ([[nātrijs|Na]]2O, [[Kālijs|K]]2O2, [[kalcijs|Ca]]O) *Amfotērie - var reaģēt gan ar skābēm, gan arī ar bāzēm, abos gadījumos veidojot sāļus ([[alumīnijs|Al]]2O3, [[cinks|Zn]]O) *''neitrālie'' (nav pārliecības par termina piemērotību) - Nereaģē ne ar skābēm, ne bāzēm. ([[ogleklis|C]]O) Oksīdu kristālrežģos vai molekulās skābekļa atomi savā starpā NAV saistīti. Skābeklis var veidot arī ''peroksīdus'', ''superperoksīdus'' un ''ozonīdus''. Par ''peroksīdiem'' sauc tādus savienojumus, kuros divi skābekļa atomi ir ķīmiski saistīti savā starpā. Peroksīdus uzskata par ūdeņraža peroksīda H2O2 sāļiem, jo tam piemīt vājas skābes īpašības. ''Superperoksīdi'' satur superoksīdjonu O2. ''Ozonīdi'' satur ozonīdjonu O3. Oksīdus veido gandrīz visi ķīmiskie elementi. [[Category:Ķīmija]] [[bg:Оксид]] [[ca:Òxid]] [[cs:Oxid]] [[de:Oxide]] [[en:Oxide]] [[eo:Oksido]] [[es:Óxido]] [[et:Oksiid]] [[fi:Oksidi]] [[fr:Oxyde]] [[gl:Óxido]] [[he:תחמוצת]] [[it:Ossido]] [[ja:酸化物]] [[mk:Оксид]] [[nl:Oxide]] [[nn:Oksid]] [[pl:Tlenek]] [[pt:Óxido]] [[ru:Оксиды]] [[sk:Oxid]] [[sl:Oksid]] [[sr:Оксид]] [[sv:Oxider]] [[uk:Оксид]] [[zh:氧化物]] 7624 20205 2005-09-25T07:36:05Z Juzeris 23 redirect [[Benzpirēns]] #redirect [[Benzpirēns]] 7625 20208 2005-09-25T08:01:09Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Sērskābe]] 7627 52725 2006-07-01T05:34:24Z YurikBot 213 robot Adding: ar, el, eu, fa, ko, ku, lb, nn, oc, os, tr Socioloģisko pētijumu metodes [[Category:Zinātne]] [[ar:تصنيف:علم الاجتماع]] [[ast:Categoría:Socioloxía]] [[be:Катэгорыя:Сацыялёгія]] [[bg:Категория:Социология]] [[ca:Categoria:Sociologia]] [[cs:Kategorie:Sociologie]] [[da:Kategori:Sociologi]] [[de:Kategorie:Soziologie]] [[el:Κατηγορία:Κοινωνιολογία]] [[en:Category:Sociology]] [[eo:Kategorio:Sociologio]] [[es:Categoría:Sociología]] [[et:Kategooria:Sotsioloogia]] [[eu:Kategoria:Soziologia]] [[fa:رده:جامعه‌شناسی]] [[fi:Luokka:Sosiologia]] [[fr:Catégorie:Sociologie]] [[gl:Category:Socioloxía]] [[he:קטגוריה:סוציולוגיה]] [[hu:Kategória:Szociológia]] [[id:Kategori:Sosiologi]] [[io:Category:Sociologio]] [[it:Categoria:Sociologia]] [[ja:Category:社会学]] [[ka:კატეგორია:სოციოლოგია]] [[ko:분류:사회학]] [[ku:Kategorî:Civaknasî]] [[lb:Category:Soziologie]] [[lmo:Category:Suçjulogía]] [[lt:Kategorija:Sociologija]] [[mk:Категорија:Социологија]] [[mt:Category:Soċjoloġija]] [[nds:Kategorie:Soziologie]] [[nl:Categorie:Sociologie]] [[nn:Kategori:Sosiologi]] [[no:Kategori:Sosiologi]] [[oc:Categoria:Sociologia]] [[os:Категори:Æхсæнад]] [[pl:Kategoria:Socjologia]] [[pt:Categoria:Sociologia]] [[ro:Categorie:Sociologie]] [[ru:Категория:Социология]] [[sk:Kategória:Sociológia]] [[sl:Kategorija:Sociologija]] [[sr:Категорија:Социологија]] [[su:Kategori:Sosiologi]] [[sv:Kategori:Sociologi]] [[th:หมวดหมู่:สังคมวิทยา]] [[tr:Kategori:Sosyoloji]] [[uk:Категорія:Соціологія]] [[vi:Thể loại:Xã hội học]] [[zh:Category:社会学]] 7631 20226 2005-09-26T18:06:51Z Tail 13 Vīrietis un sieviete - no angļu wiki. Vīrietis un sieviete - no angļu wiki. 7633 20228 2005-09-26T19:05:53Z Feens 37 Minskas ģerbonis no be.wiki [http://be.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D1%8B%D1%8F%D0%B2%D0%B0:BelarusMinskCoatOfArms.png] Minskas ģerbonis no be.wiki [http://be.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D1%8B%D1%8F%D0%B2%D0%B0:BelarusMinskCoatOfArms.png] 7634 20230 2005-09-26T19:45:42Z Tail 13 Cilvēku izcelsme - no angļu viki. Cilvēku izcelsme - no angļu viki. 7635 20231 2005-09-26T19:59:45Z Feens 37 Minska Baltkrievijā, autors-Feens, GFDL Minska Baltkrievijā, autors-Feens, GFDL 7636 49979 2006-06-11T00:09:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Minszk]] '''Minska''' ([[baltkrievi|baltkrievu]] - ''Мінск'' vai ''Менск'') - pilsēta [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] centrālajā daļā pie [[Svislača|Svislačas]] upes, Baltkrievijas galvaspilsēta. Ekonomikas, kultūras un politiskais centrs. [[NVS]] Izpildu komitejas mītnas pilsēta. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Мінск/Менск'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Minska Balt.png|167px|]] | align=center | [[Image:BelarusMinskCoatOfArms.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 742 124 |- | Rakstos | 1067.g |- | Pilsētas tiesības | 1499.g |- | Apgabals (''вобласць'') | atsevišķa municipalitāte |- | Mājaslapa | [http://www.minsk.gov.by/ www.minsk.gov.by] |} {{Commons|Category:Minsk}} [[Image:Victory-square.jpg|250px|left|thumb|Uzvaras laukums naktī]] ====Īsa vēsture==== Pirmoreiz rakstos pieminēta 1067.gadā kā kaujas vieta starp diviem [[senkrievi|senkrievu]] [[kņazs|kņaziem]]. No XIV.gs attīstās kā viena no [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistes]] pilsētām. 1499.gadā iegūst [[Magdeburgas tiesības]]. 1793.gadā, saistībā ar [[Polijas Otrā dalīšana|Polijas Otro dalīšanu]], nonāk [[Krievija|Krievijas]] sastāvā, kļūstot par [[guberņa|guberņas]] centru. XIX.gs pilsēta strauji aug, jo kļūst par dzelzceļa līniju [[Maskava]]-[[Bresta]] un [[Liepāja]]-[[Romni]] mezglu. 1918.gada 25.martā Minskā tiek deklarēta [[Baltkrievijas Tautas Republika]], bet 1919.gada 1.janvārī - [[Baltkrievijas PSR]]. Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] Minska iekļaujas Baltkrievijas PSR sastāvā. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Minska gandrīz pilnībā tiek nopostīta. 1991.gadā tā kļūst par neatkarīgās Baltkrievijas galvaspilsētu. ====Cilvēki==== Minskā vai tās apkārtnē dzimuši: *[[Aleksandrs Glebs]] (''Аляксандр Глеб'') (1981-) - futbolists (''[[Arsenal]]'') *[[Janka Kupala]] (''Янка Купала'') (1882-1942) - dzejnieks *[[Luijs B. Maijers]] (''Louis B. Mayer'') (1882-1957) - [[ASV]] kino producents *[[Zālmans Šazars]] (''Zalman Shazar'') (1889-1974) - [[Izraēla|Izraēlas]] prezidents (1963‑1973) *[[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станіслаў Станіслававіч Шушкевіч'') (1934-) - politiķis *[[Jakovs Zeldovičs]] (''Яков Борисович Зельдович'') (1914-1987) - atomfiziķis [[Category:Baltkrievijas pilsētas]] [[ar:مينسك]] [[be:Менск]] [[bg:Минск]] [[ca:Minsk]] [[cs:Minsk]] [[da:Minsk]] [[de:Minsk]] [[el:Μινσκ]] [[en:Minsk]] [[eo:Minsko]] [[es:Minsk]] [[et:Minsk]] [[eu:Minsk]] [[fa:مینسک]] [[fi:Minsk]] [[fr:Minsk]] [[gl:Minsk - Мінск]] [[he:מינסק]] [[hr:Minsk]] [[hu:Minszk]] [[id:Minsk]] [[io:Minsk]] [[it:Minsk]] [[ja:ミンスク]] [[ko:민스크]] [[la:Minscum]] [[lt:Minskas]] [[mo:Минск]] [[nl:Minsk]] [[nn:Minsk]] [[no:Minsk]] [[pl:Mińsk]] [[pt:Minsk]] [[ro:Minsk]] [[ru:Минск]] [[simple:Minsk]] [[sk:Minsk]] [[sl:Minsk]] [[sq:Minsk]] [[sr:Минск]] [[sv:Minsk]] [[tr:Minsk]] [[uk:Мінськ]] [[vi:Minsk]] [[yi:מינסק]] [[zh:明斯克市]] 7637 48523 2006-05-31T10:15:46Z YurikBot 213 robot Modifying: [[pl:Miasta Rosji]] Visas [[Krievija|Krievijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 500 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''federācijas subjekts <br>(''субъект Федерации'')'''<td>'''federālais apgabals <br>(''федеральный округ'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Astrahaņa]]''' (Астрахань)<td>502 533<td>[[Astrahaņas apgabals]]<td>[[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Barnaula]]''' (Барнаул)<td>599 579<td>[[Altaja novads]]<td>[[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Čeļabinska]]''' (Челябинск)<td>1 062 919<td>[[Čeļabinskas apgabals]]<td>[[Urālu federālais apgabals|Urālu]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Habarovska]]''' (Хабаровск)<td>578 303<td>[[Habarovskas novads]]<td>[[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Irkutska]]''' (Иркутск)<td>586 695<td>[[Irkutskas apgabals]]<td>[[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Iževska]]''' (Ижевск)<td>631 038<td>[[Udmurtija]]<td>[[Pievolgas federālais apgabals|Pievolgas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Jaroslavļa]]''' (Ярославль)<td>606 730<td>[[Jaroslavļas apgabals]]<td>[[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Jekaterinburga]]''' (Екатеринбург)<td>1 287 573<td>[[Sverdlovskas apgabals]]<td>[[Urālu federālais apgabals|Urālu]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Kazaņa]]''' (Казань/Qazan)<td>1 104 738<td>[[Tatarstāna]]<td>[[Pievolgas federālais apgabals|Pievolgas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Krasnodara]]''' (Краснодар)<td>649 851<td>[[Krasnodaras novads]] <td>[[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Krasnojarska]]''' (Красноярск)<td>907 451<td>[[Krasnojarskas novads]] <td>[[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Ļipecka]]''' (Липецк)<td>515 615<td>[[Ļipeckas apgabals]] <td>[[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Maskava]]''' (Москва)<td>10 381 222<td>[[federālas nozīmes pilsēta]]<td>[[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Naberežnije Čelni]]''' (Набережные Челны/Yar Çallı)<td>518 896<td>[[Tatarstāna]]<td>[[Pievolgas federālais apgabals|Pievolgas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Novokuzņecka]]''' (Новокузнецк)<td>539 616<td>[[Kemerovas apgabals]]<td>[[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Novosibirska]]''' (Новосибирск)<td>1 381 222<td>[[Novosibirskas apgabals]]<td>[[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Ņižņijnovgoroda]]''' (Нижний Новгород)<td>1 284 164<td>[[Ņižņijnovgorodas apgabals]]<td>[[Pievolgas federālais apgabals|Pievolgas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Omska]]''' (Омск)<td>1 129 281<td>[[Omskas apgabals]]<td>[[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Orenburga]]''' (Оренбург)<td>550 204<td>[[Orenburgas apgabals]]<td>[[Pievolgas federālais apgabals|Pievolgas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Penza]]''' (Пенза)<td>512 602<td>[[Penzas apgabals]]<td>[[Pievolgas federālais apgabals|Pievolgas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Perma]]''' (Пермь)<td>982 419<td>[[Permas novads]]<td>[[Pievolgas federālais apgabals|Pievolgas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Rjazaņa]]''' (Рязань)<td>520 173<td>[[Rjazaņas apgabals]]<td>[[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Rostova pie Donas]]''' (Ростов-на-Дону)<td>1 074 482<td>[[Rostovas apgabals]]<td>[[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Samāra]]''' (Самара)<td>1 134 730<td>[[Samāras apgabals]]<td>[[Pievolgas federālais apgabals|Pievolgas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Sanktpēterburga]]''' (Санкт-Петербург)<td>4 039 745<td>[[federālas nozīmes pilsēta]]<td>[[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Saratova]]''' (Саратов)<td>863 725<td>[[Saratovas apgabals]]<td>[[Pievolgas federālais apgabals|Pievolgas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Tjumeņa]]''' (Тюмень)<td>519 119<td>[[Tjumeņas apgabals]]<td>[[Urālu federālais apgabals|Urālu]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Toljati (pilsēta)|Toljati]]''' (Тольятти)<td>718 486<td>[[Samāras apgabals]]<td>[[Pievolgas federālais apgabals|Pievolgas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Ufa]]''' (Уфа/Өфө)<td>1 033 338<td>[[Baškortostāna]] <td>[[Pievolgas federālais apgabals|Pievolgas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Uļjanovska]]''' (Ульяновск)<td>640 680<td>[[Uļjanovskas apgabals]]<td>[[Pievolgas federālais apgabals|Pievolgas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Vladivostoka]]''' (Владивосток)<td>587 022<td>[[Piejūras novads]]<td>[[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Volgograda]]''' (Волгоград)<td>1 010 320<td>[[Volgogradas apgabals]]<td>[[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Voroņeža (pilsēta)|Voroņeža]]''' (Воронеж)<td>840 582<td>[[Voroņežas apgabals]]<td>[[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] </table> [[Category:Krievijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[cs:Seznam ruských měst]] [[de:Liste der Städte in Russland]] [[en:List of cities in Russia]] [[eo:Listo de urboj de Rusio]] [[fr:Villes de Russie]] [[hr:Popis gradova u Rusiji]] [[ko:러시아의 도시]] [[lb:Lëscht vun de russesche Stied]] [[nl:Lijst van steden in Rusland]] [[pl:Miasta Rosji]] [[pt:Lista de cidades na Rússia]] [[ru:Города России]] [[sr:Списак градова у Русији]] [[uk:Список міст Росії]] 7638 20251 2005-09-27T16:38:29Z Feens 37 No ru.wiki - [[http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:Gerb_chelyabinsk_city.png] No ru.wiki - [[http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:Gerb_chelyabinsk_city.png] 7639 50056 2006-06-11T07:42:58Z YurikBot 213 robot Modifying: [[uk:Тюрингія]] '''Tīringene''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Freistaat Thüringen'') - [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijas]] centrālajā daļā. Robežojas ar [[Lejassaksija|Lejassaksijas]], [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]], [[Saksija|Saksijas]], [[Bavārija|Bavārijas]] un [[Hesene|Hesenes]] federālajām zemēm. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Freistaat Thüringen'''</font><br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Thueringen.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Coat of arms of Thuringia.svg|87px|]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta<td>[[Erfurte]] <tr><td>Teritorija<td>16 171 km² <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2 392 000 <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>148 cilv./km² <tr><td>Reģioni (''Regierungsbezirk'')<td>- <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.thueringen.de </table> {{commons|Category:Thuringia}} [[Image:Dolmar kuehndorf.jpg|thumb|Tīringenes ainava|left|250px]] Iedalās 17 rajonos (''Landkreis'') un 6 neatkarīgās pilsētās (''kreisfreien Städte''). Lielākās pilsētas : [[Erfurte]], [[Jēna]], [[Gēra]], [[Veimāra]] Lielākās upes: [[Leine]], [[Zāle (upe)|Zāle]], [[Vera]] Kalni un augstienes: [[Harcs]] (''Harz''), [[Rēns]] (''Rhön''), [[Tīringenes Mežs]] (''Thüringer Wald'') [[Category:Vācijas federālās zemes]] {{Vācijas zemes}} [[af:Thuringen]] [[ar:تورنغن]] [[bg:Тюрингия]] [[bs:Tiringija]] [[ca:Turíngia]] [[cs:Durynsko]] [[da:Thüringen]] [[de:Thüringen]] [[en:Thuringia]] [[eo:Turingio]] [[es:Turingia]] [[et:Tüüringi]] [[eu:Turingia]] [[fa:تورینگن]] [[fi:Thüringen]] [[fr:Thuringe]] [[gl:Turinxia]] [[he:תורינגיה]] [[hr:Tirinška]] [[hu:Türingia]] [[id:Thüringen]] [[it:Turingia]] [[ja:テューリンゲン州]] [[jv:Thüringen]] [[ka:თიურინგია]] [[ko:튀링겐 주]] [[la:Thuringia]] [[lt:Tiuringija]] [[mk:Тирингија]] [[nds:Thüringen]] [[nl:Thüringen (deelstaat)]] [[no:Thüringen]] [[pl:Turyngia]] [[pt:Turíngia]] [[ro:Turingia]] [[ru:Тюрингия]] [[sh:Tiringija]] [[simple:Thuringia]] [[sk:Durínsko]] [[sr:Тирингија]] [[sv:Thüringen]] [[tr:Thuringia]] [[uk:Тюрингія]] [[zh:图林根]] 7641 20256 2005-09-27T17:50:02Z Evija T 132 Rakstam par Sanderlendu Rakstam par Sanderlendu 7642 20257 2005-09-27T17:55:35Z Evija T 132 Rakstam par Sanderlendu Rakstam par Sanderlendu 7643 42790 2006-05-01T00:28:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Sunderland]] '''Sanderlenda''' (angliski &mdash; ''Sunderland'') ir industriāla [[pilsēta]] ar [[osta|ostu]] [[Anglija]]s [[Ziemeļaustrumi|Ziemeļaustrumos]], [[Ziemeļjūra]]s krastā. [[Image:Sunderland dot.png|thumb|170px|right|Sanderlenda Lielbritānijas kartē]] Līdzās tādām pilsētām, kā [[Ņūkāsla pie Tainas]], [[Geitsheda]], [[Dienvidtainsaida]] un [[Ziemeļtainsaida]], Sanderlenda pieder ''Tyne and Wear'' metropolītiskajai [[grāfiste]]i.<br> Līdz [[1974]]. gadam Sanderlenda bija neliela, [[Daremas grāfiste]]i piederoša pilsēta ar savu [[pašpārvalde|pašpārvaldi]].<br> Patreiz Sanderlendu apdzīvo aptuveni 280 000 [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]. Tās [[platība]] &mdash; 137 km2.<br> Sanderlenda, kurai pilsētas statuss tika pieškirts [[1992]]. gadā, ir viena no [[Lielbritānija]]s visātrāk augošajām pilsētām ar straujāko [[ekonomiskā attīstība|ekonomisko attīstību]].<br> Pēc [[populācija]]s un platības, Sanderlande ir arī lielākā Lielbritānijas pilsēta starp [[Edinburga|Edinburgu]] [[Skotija|Skotijā]] un [[Līdsa|Līdsu]]. Tā atrodas aptuveni 442 [[km]] no [[Londona]]s, 322 km no [[Birmingema]]s, 187 km no Edinburgas un 126 km no [[Jorka]]s.<br> Cauri pilsētai plūst ''Wear'' [[upe]]. Ar šo faktu skaidrojama arī pilsētas nosaukuma [[izcelsme]] &mdash; [[vārds]] &ldquo;Sanderlenda&rdquo; cēlies no vārda ''&ldquo;Soender-land&rdquo;'' un tulkojumā nozīmē &ldquo;zeme, kuru sadala upe&rdquo;.<br> Uz ''Wear'' upes [[kuģis|kuģi]] tika celti jau kopš vismaz [[1346]]. gada, un [[18.gs.]] vidū Sanderlenda, visticamāk, bija valsts lielākā [[kuģbūvniecība]]s pilsēta.<br> ''Wearmouth Bridge'' [[tilts]] pāri upei tika uzcelts [[1796]]. gadā.<br> [[Image:Wearmouth Bridge 001.jpg|thumb|left|Pirmais tilts pār upi]] [[Image:Wearmouth bridge.jpg|thumb|left|Pašreizējais tilts pār upi &mdash; celts 1929. gadā]] <br style="clear:both;"> Sanderlenda ir pazīstama ar kuģu būvniecību, [[stikla māksla|stikla mākslu]] un [[ražošana|ražošanu]], [[premjerlīga]]s [[futbols|futbola]] komandu ''([[Sunderland A.F.C.]])'' un [[Sanderlendas universitāte|universitāti]] ''(University of Sunderland)'', kas [[2001]]. gadā tika nodēvēta par &ldquo;labāko jauno universitāti Anglijā&rdquo; ''([[&ldquo;The Guardian&rdquo;]])'' un &ldquo;Lielbritānijas labāko jauno universitāti pētniecības veikšanai&rdquo; ''([[&ldquo;The Times&rdquo;]])''.<br> Pilsētā, upes [[ziemeļi|ziemeļu]] [[krasts|krastā]], atrodas slavenais [[Nacionālais Stikla Centrs]] ''(National Glass Centre)'' un jaunuzceltais [[Gaismas stadions]] ''(Stadium of Light)''. Futbola [[stadions|stadiona]] vietā vēl [[1994]]. gadā atradās [[ogļraktuves]] – pēdējās visā industriālajā pilsētā. Netālu no upes krasta atrodas arī slavenā [[Sv. Pētera baznīca (Sanderlenda)|Sv. Pētera baznīca]] ''(St. Peter's church)'', kas ir viena no vissenākajām mūra baznīcām visā Lielbritānijā. Gar otru &mdash; [[dienvidi|dienvidu]] krastu &mdash; stiepjas universitātes [[studentu kopmītnes|studentu kopmītņu]] [[komplekss|kompleksi]]. Pilsētas centrā atrodas arī [[Sanderlendas muzejs ar Ziemas dārziem]] ''(Sunderland Museum and Winter Garden)''.<br> [[Image:Winter Garden Sunderland.jpg|thumb|180px|left|Sanderlendas muzejs ar Ziemas dārziem]] <br style="clear:both;"> ====Ārējās saites==== * [http://www.sunderland.com/ www.sunderland.com] &mdash; Saites uz ''University of Sunderland'', SAFC, ''City of Sunderland Portal'', ''Sunderland arc'', ''Sunderland Echo'', ''Sunderland Housing'', ''City of Sunderland College'', ''Port of Sunderland'', ''Sunderland NHS Portal'' [[Category:Apvienotās Karalistes pilsētas]] <!--Interwiki--> [[de:Sunderland (Durham)]] [[en:Sunderland]] [[fi:Sunderland]] [[fr:Sunderland]] [[it:Sunderland]] [[nl:Sunderland]] [[no:Sunderland, Tyne and Wear]] [[pl:Sunderland (miasto)]] [[simple:Sunderland]] [[sv:Sunderland]] [[tr:Sunderland]] 7644 20259 2005-09-27T18:09:05Z Evija T 132 Redirekts #REDIRECT [[Sanderlenda]] 7645 20260 2005-09-27T18:11:27Z Evija T 132 Redirekts #REDIRECT [[Sanderlenda]] 7646 20262 2005-09-27T19:20:59Z Feens 37 Čeļabinska Krievijā, autors Feens, GFDL Čeļabinska Krievijā, autors Feens, GFDL 7648 53394 2006-07-03T09:37:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Chelyabinsk]] '''Čeļabinska''' ([[krievi|krievu]] - ''Челябинск'' ) - pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Urāli|Dienvidurālu]] austrumu nogāzēs pie [[Miasa|Miasas]] upes, [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabala]] centrs. Liels militārās rūpniecības cetrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Челябинск'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Celabinska Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Gerb chelyabinsk city.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 062 919 |- | Dibināta | 1736.g |- | Pilsētas tiesības | 1787.g |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Čeļabinskas apgabals]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Urālu federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://www.chelyabinsk.ru/ www.chelyabinsk.ru] |} [[Image:Tschelthea.jpg|250px|thumb|Čeļabinskas Operas un baleta teātris|left]] ====Īsa vēsture==== Dibināta 1736.gadā, kad Miasas upes krastā uzceļ krievu cietoksni - Čeļebi (''Челеби'') (no [[tjurki|tjurku valodas]]), lai aizsargātu [[Orenburga|Orenburgu]]. 1744.gadā cietoksni ieņem [[Jemeļjans Pugačevs|Jemeļjana Pugačeva]] karaspēks. 1787.gadā Čeļabinskai piešķir pilsētas tiesības. 1890-ajos gados pilsēta sāk strauji attīstīties saistībā ar [[Transsibīrijas maģistrāle|Transsibīrijas maģistrāles]] izbūvi. 1918.gada maijā Čeļabinskā notika incidents, kurš noveda pie [[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]] dumpja. Vēl vienu impulsu pilsētas attīstībai deva [[2.pasaules karš]], kad no [[PSRS]] rietumu apgabaliem šeit tika pārceltas lielas militārās rūpnīcas - kara gados Čeļabinska ir [[tanks|tanku]] [[T-34]] un reaktīvo ieroču t.s. [[Katjuša|Katjušu]] ražošanas centrs. ====Cilvēki==== Čeļabinskā dzimuši: *[[Lera Averbaha]] (''Лера Авербах'', ''Lera Auerbach'', 1973-) - komponiste *[[Sergejs Gončars]] (''Сергей Викторович Гончар'', 1974-) - hokejists *[[Sergejs Makarovs]] (''Сергей Михайлович Макаров'', 1958-) - hokejists *[[Gaļina Starovoitova]] (''Галина Васильевна Старовойтова'', 1946-1998) - politiķe. *[[Jevgēņijs Svešņikovs]] (1950-) - krievu izcelsmes latviešu šahists [[Category:Krievijas pilsētas|Czelzabinska]] [[bg:Челябинск]] [[cs:Čeljabinsk]] [[de:Tscheljabinsk]] [[en:Chelyabinsk]] [[eo:Ĉelabinsk]] [[es:Cheliábinsk]] [[et:Tšeljabinsk]] [[fi:Tšeljabinsk]] [[fr:Tcheliabinsk]] [[hr:Čeljabinsk]] [[it:Chelyabinsk]] [[ja:チェリャビンスク]] [[ko:첼랴빈스크]] [[nl:Tsjeljabinsk]] [[pl:Czelabińsk]] [[pt:Chelyabinsk]] [[ru:Челябинск]] [[sr:Чељабинск]] [[sv:Tjeljabinsk]] 7651 20272 2005-09-28T17:43:03Z Feens 37 Jekaterinburga Krievijā, zīmējis Feens, GFDL 7652 48690 2006-06-02T04:29:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:葉卡捷琳堡]] '''Jekaterinburga''' ([[krievi|krievu]] - ''Екатеринбург'' ) - pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Urāli|Urālu]] centrālajā daļā pie [[Iseta|Isetas]] upes. [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] centrs. Lielākā pilsēta Urālos. Dzelzceļa mezgls. Liels mašīnbūves cetrs. Lielākā rūpnīca - ''Uralmaš''. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Екатеринбург'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Jekaterinburga Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Ekaterinburg-gerb.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 287 573 |- | Dibināta | 1723.g |- | Citi nosaukumi | '''Sverdlovska''' (Свердловск)<br>(1924-1991) |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Sverdlovskas apgabals]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Urālu federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://www.ekburg.ru/ www.ekburg.ru] |} {{commons|Yekaterinburg}} ====Īsa vēsture==== Jekaterinoburgu dibinājis krievu valstvīrs, [[etnogrāfija|etnogrāfs]] un [[vēsture|vēsturnieks]] [[Vasilijs Tatiščevs]] vietā, kur tiek celta [[metalurģija|metalurģiskā]] rūpnīca. Pilsēta tika nosaukta [[Pēteris I|Pētera I]] sievas un nākamās carienes [[Jekaterina I|Jekaterinas I]] vārdā. XVIII.gs bez metalurģiskajām rūpnīcām Jekaterinburgā attīstās arī [[dārgakmeņi|dārgakmeņu]], [[pusdārgakmeņi|pusdārgakmeņu]] kā arī [[zelts|zelta]] apstrāde. 1918.gada 17.jūlijā Jekaterinburgā tiek nogalināti pēdējais Krievijas cars [[Nikolajs II]] un viņa ģimene. 1920ajos gados Jekaterinburga kļūst par lielu rūpniecības centru, jo tiek uzbūvēta rūpnīca ''Uralmaš'', tolaik lielākā [[Eiropa|Eiropā]]. No 1924.gada līdz 1991.gadam pilsētas nosaukums ir Sverdlovska par godu [[PSRS|padomju]] valstsvīram [[Jakovs Sverdlovs|J.Sverdlovam]]. 1960.gada 1.maijā virs Jekterinburgas tiek notriekta [[ASV]] izlūklidmašīna [[U-1]] ar pilotu [[Frensiss Pauels|Frensisu Pauelu]], kurš padodas gūstā un tiek samainīts pret padomju spiegu [[Rūdolfs Ābels|Rūdolfu Ābelu]]. [[Image:Ekaterinburg.jpg|thumb|250px|Jekaterinburgas centrā|left]] ====Cilvēki==== Jekaterinburgā vai tās apkārtnē dzimuši: *[[Pāvels Dacjuks]] - hokejists. *[[Nikolajs Habibuļins]] - hokejists. *[[Aleksejs Jašins]] - hokejists. *[[Nikolajs Kuzņecovs]] - diversants. *[[Pavļiks Morozovs]] - [[Pionieri (PSRS)|pionieris]]. [[Category:Krievijas pilsētas]] [[bg:Екатеринбург]] [[cs:Jekatěrinburg]] [[cv:Екатеринбург]] [[da:Jekaterinburg]] [[de:Jekaterinburg]] [[en:Yekaterinburg]] [[eo:Jekaterinburg]] [[es:Ekaterimburgo]] [[et:Jekaterinburg]] [[fi:Jekaterinburg]] [[fr:Iekaterinbourg]] [[hr:Ekaterinburg]] [[it:Ekaterinburg]] [[ja:エカテリンブルク]] [[ko:예카테린부르크]] [[la:Catharinoburgum]] [[lt:Jekaterinburgas]] [[nl:Jekaterinenburg]] [[nn:Jekaterinburg]] [[no:Jekaterinburg]] [[pl:Jekaterynburg]] [[pt:Yekaterinburg]] [[ru:Екатеринбург]] [[sv:Jekaterinburg]] [[uk:Єкатеринбург]] [[zh:葉卡捷琳堡]] 7653 20278 2005-09-28T20:03:06Z Feens 37 #redirect [[Jekaterinburga]] 7655 20282 2005-09-28T21:51:30Z Feens 37 Kazaņas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Kazancoa.jpg] Kazaņas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Kazancoa.jpg] 7656 20283 2005-09-28T22:01:29Z Feens 37 Kazaņa Krievijā, Feens zīmējis, license - GFDL Kazaņa Krievijā, Feens zīmējis, license - GFDL 7657 20286 2005-09-28T22:48:20Z Feens 37 Kazaņas Kremlis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Kazankremlinnew.jpg] Kazaņas Kremlis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Kazankremlinnew.jpg] 7658 44910 2006-05-14T00:24:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:קאזאן]] '''Kazaņa''' ([[krievi|krievu]] - ''Казань'', [[tatāri|tatāru]] - ''Qazan'') - pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Volga|Volgas]] vidustecē, kreisajā krastā pie Kazankas upes ietekas. [[Tatarstāna|Tatarstānas]] galvaspilsēta. Sena universitātes pilsēta. Galvenais tatāru kultūras centrs. Kazaņas [[kremlis]] iekļauts [[UNESCO Pasaules Mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā]]. Kazaņā atrodas lielākā [[mošeja]] Krievijā, kā arī viena no [[Pareizticība|pareizticīgo]] un arī [[Katoļticība|katoļu]] vispielūgtākajām [[svētbilde|svētbildēm]] - [[Kazaņas Dievmātes svētbilde]]. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Казань/Qazan'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Kazana Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Kazancoa.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 104 738 |- | Dibināta | 1177.g |- | Citi nosaukumi | '''Хусан''' ([[čuvaši|čuvašu]]) |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Tatarstāna]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Pievolgas federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://www.kazan.org.ru/ www.kazan.org.ru] |} [[Image:Kazankremlinnew.jpg|Kazaņas kremlis|thumb|left|510px]] {{commons|%D0%9A%D0%B0%D0%B7%D0%B0%D0%BD%D1%8C}} ====Īsa vēsture==== Ir dažādi viedokļi par to, kad dibināta Kazaņa. Izplatītākā versija ir, ka pilsētu dibinājuši [[Volgas bulgāri]] 1177.gadā kā [[Volgas Bulgārija|Volgas Bulgārijas]] robežcietoksni. XIII-XIV. gs Kazaņa bija no [[Zelta Orda|Zelta Ordas]] atkarīgās [[Kazaņas kņaziste|Kazaņas kņazistes]] galvaspilsēta. 1399.gadā [[Maskava|Maskavas]] kņazs [[Jurijs Dmitrijevičs]] pilsētu noposta. Pēc Zelta Ordas sabrukuma, 1438.gadā Kazaņa kļuva par neatkarīgās [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanistes]] galvaspilsētu. 1552.gadā Krievijas [[cars]] [[Ivans IV]] noposta pilsētu un pievieno Kazaņas hanisti Krievijai. No 1708.gada Kazaņa ir [[guberņa|guberņas]] centrs. 1774.gadā pilsētu nodedzina [[Jemeļjans Pugačevs|Jemeļjana Pugačeva]] karaspēks. 1804.gadā nodibina Kazaņas universitāti. No 1920. līdz 1990.gadam Kazaņa ir [[Tatārijas APSR]] galvaspilsēta. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Kazaņā izvieto daudzus rūpniecības uzņēmumus no [[PSRS]] rietumu apgabaliem. Kopš 1990.gada Kazaņa ir Tatarstānas galvaspilsēta. ====Cilvēki==== Kazaņā vai tās apkārtnē dzimuši: *[[Gavrila Deržavins]] (Гаврила Державин) (1743-1816) - dzejnieks *[[Vladimirs Koteļņikovs]] - matemātiķis *[[Aleksandrs Lurija]] - psihologs *[[Fjodors Šaļapins]] - dziedātājs *[[Jevgeņijs Švarcs]] - rakstnieks, dramaturgs [[Category:Krievijas pilsētas]] [[bg:Казан]] [[cs:Kazaň]] [[cv:Хусан]] [[de:Kasan]] [[el:Καζάν]] [[en:Kazan]] [[eo:Kazan]] [[es:Kazán]] [[et:Kaasan]] [[fa:قازان]] [[fi:Kazan]] [[fr:Kazan]] [[he:קאזאן]] [[hr:Kazan]] [[it:Kazan]] [[ja:カザン]] [[ka:ყაზანი]] [[ko:카잔]] [[la:Casan]] [[lt:Kazanė]] [[mo:Казан]] [[nl:Kazan]] [[nn:Kazan]] [[no:Kazan]] [[os:Хъазан]] [[pl:Kazań]] [[pt:Kazan]] [[ro:Kazan]] [[ru:Казань]] [[simple:Kazan]] [[sl:Kazan]] [[sv:Kazan]] [[tt:Qazan]] 7659 20288 2005-09-28T22:53:07Z Feens 37 redirekts #redirect [[Kazaņa]] 7660 20316 2005-09-29T20:49:52Z Feens 37 Novosibirska Krievijā, autors Feens, GFDL Novosibirska Krievijā, autors Feens, GFDL 7662 20318 2005-09-29T21:20:56Z Feens 37 Novosibirskas ģerbonis no oficiālās mājaslapas - [http://www.novo-sibirsk.ru/index/section/226] {{gerb}} Novosibirskas ģerbonis no oficiālās mājaslapas - [http://www.novo-sibirsk.ru/index/section/226] {{gerb}} 7663 20319 2005-09-29T21:32:24Z Feens 37 Novosibirskas iela no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:NSK-Krayevedchesky_muzej.JPG] Novosibirskas iela no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:NSK-Krayevedchesky_muzej.JPG] 7664 20321 2005-09-29T21:38:38Z Feens 37 redirekts #redirect [[Novosibirska]] 7666 20348 2005-10-01T11:37:55Z Tail 13 uzrakstīju aizmetni [[Image:Cartier.png|thumb|200px|Žaka Kartjē portrets. Gleznojis Teofils Hamels 1839. gadā.]] '''Žaks Kartjē''' (''Jacques Cartier'', 1491-1557) bija [[Francija|franču]] pētnieks, ko uzskata par vienu no galvenajiem [[Kanāda]]s (precīzāk - Kanādas austrumu iekšzemes, kuru vēlāk pirmo sāka apdzīvot [[Eiropa|eiropieši]]) atklājējiem. Kartjē pazīstams ar savu izcilo kuģošanas prasmi. {{stub}} [[Category:Franču jūrasbraucēji|Kartjē, Žaks]] 7667 30436 2006-02-16T05:51:02Z 194.8.40.247 izlabots URL uz LAB mājas lapu [[Image:Orion constellation map.png|thumb|300px|Orions zvaigžņu kartē]] [[Image:Uranometria orion.jpg|thumb|300px|Sens Oriona zvaigznāja attēlojums (''United States Naval Observatory Library'' attēls)]] '''Zvaigznājs''' ir [[zvaigzne|zvaigžņu]] grupa, kuras zvaigznes ar neapbruņotu aci šķiet savstarpēji saistītas. Objektīvi tās nav saistītas un ir tikai cilvēka ieraudzīts raksts. Vēsturiski debess sfēras dalījums zvaigznājos un zvaigznāju nosaukumi katrā kultūrā ir atšķirīgi. Piemēram, senlatviešiem ir bijuši savi zvaigznāju nosaukumi. Taču ir tādi zvaigznāji, kas ir kopīgi daudzām kultūrām, piemēram, [[Orions]]. Labi pazīstamie zvaigznāji nereti neatbilst "oficiālajam" zvaigznāju dalījumam un nosaukumiem. Piemēram, mums tik labi zināmais [[Sietiņš]] ir daļa no [[Vērša zvaigznājs|Vērša zvaigznāja]] - un atrodas Vērša lāpstiņā; [[Lielie Greizie Rati]] ir daļa no [[Lielā Lāča zvaigznājs|Lielā Lāča zvaigznāja]] - ratu 'rokturis' ir Lielā Lāča aste, bet rati - tikai neliela daļa no Lielā Lāča 'muguras'. Izsenis cilvēki pievērsuši lielu uzmanību 12 [[zodiaka zvaigznājs|zodiaka zvaigznājiem]]. Zodiaka zvaigznāji atrodas zodiaka joslā. Tā kā Zeme gada laikā veic pilnu apgriezienu ap savu asi, tad arī visa debesu sfēra - zvaigznāji un zvaigznes - gada laikā škietami veic pilnu apgriezienu ap novērotāju. Jāatzīmē, ka astronomiski zodiaka zvaigznāji nav izvietoti tā, kā to idealizēti parāda astroloģija. Katrs zodiaka zvaigznājs aizņem dažādu debesu sfēras laukumu, zodiaka zvaigznāju vidū ir lieli un labi saskatāmi, kā arī pavisam nelieli un ļoti grūti saskatāmi zvaigznāji. Savukārt astroloģiskā izpratnē katrs zodiaka zvaigznājs aizņem precīzi 30 grādu loku, 12 zvaigznājiem kopā veidojot 360 grādus jeb vienu astronomiskā gada ciklu. Mūsdienās visa debesu sfēra "oficiāli" ir sadalīta 88 zvaigznājos ar nosaukumiem [[latīņu valoda|latīņu valodā]]. Minētie nosaukumi tiek izmantoti [[zvaigžņu karte|zvaigžņu kartēs]] un [[atlants|atlantos]]. Zvaigžņu kartēs un atlantos parasti izmanto saīsinātus zvaigznāju latīniskos nosaukumus, bet atsevišķas zvaigznāju zvaigznes apzīmē vai nu ar plaši pazīstamiem zvaigžņu nosaukumiem (piemēram, Altairs, Denebs, Rīgels), vai ar saīsinātu zvaigznāja nosaukumu un grieķu alfabēta burtu. Grieķu alfabēta burtus zvaigznāja zvaigznēm piešķir pēc to redzamā spožuma. Visspožākā zvaigzne ir "alfa", nākamā spožākā "beta" utt. ===Mūsdienu zvaigznāju saraksts=== {| ! Zvaigznājs!! Saīsinājums!! Ģenitīvs!! Nosaukuma autors!! Tulkojums/nozīme!! |- | [[Andromeda (constellation)|Andromeda]] || And || Andromedae || ancient ([[Ptolemy]])||Andromeda - etiopiešu princese |- | [[Antlia (constellation)|Antlia]] || Ant || Antliae || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Apus (constellation)|Apus]] || Aps || Apodis || [[1603]], ''[[Uranometria]]'', created by [[Pieter Dirkszoon Keyser|Keyser]] and [[Frederick de Houtman|de Houtman]] |- | [[Aquarius (constellation)|Aquarius]] || Aqr || Aquarii || ancient ([[Ptolemy]])||Ūdensvīrs |- | [[Aquila (constellation)|Aquila]] || Aql || Aquilae || ancient ([[Ptolemy]])||Ērglis |- | [[Ara (constellation)|Ara]] || Ara || Arae || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Aries (constellation)|Aries]] || Ari || Arietis || ancient ([[Ptolemy]])||Auns |- | [[Auriga (constellation)|Auriga]] || Aur || Aurigae || ancient ([[Ptolemy]])||Vedējs |- | [[Boötes (constellation)|Boötes]] || Boo || Boötis || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Caelum (constellation)|Caelum]] || Cae || Caeli || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Camelopardalis (constellation)|Camelopardalis]] || Cam || Camelopardalis || [[1624]], [[Jakob Bartsch|Bartsch]]|| |- | [[Cancer (constellation)|Cancer]] || Cnc || Cancri || ancient ([[Ptolemy]])||Vēzis |- | [[Canes Venatici (constellation)|Canes Venatici]] || CVn || Canum Venaticorum || [[1690]], ''Firmamentum Sobiescianum'', [[Johannes Hevelius|Hevelius]] |- | [[Canis Major (constellation)|Canis Major]] || CMa || Canis Majoris || ancient ([[Ptolemy]])||Lielais Suns |- | [[Canis Minor (constellation)|Canis Minor]] || CMi || Canis Minoris || ancient ([[Ptolemy]])||Mazais Suns |- | [[Capricornus (constellation)|Capricornus]] || Cap || Capricorni || ancient ([[Ptolemy]])|| |- | [[Carina (constellation)|Carina]] || Car || Carinae || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]], split from [[Argo Navis]] |- | [[Cassiopeia (constellation)|Cassiopeia]] || Cas || Cassiopeiae || ancient ([[Ptolemy]])||Kasiopeja - etiopiešu ķēniņiene |- | [[Centaurus (constellation)|Centaurus]] || Cen || Centauri || ancient ([[Ptolemy]])|| |- | [[Cepheus (constellation)|Cepheus]] || Cep || Cephei || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Cetus (constellation)|Cetus]] || Cet || Ceti || ancient ([[Ptolemy]])||Cefejs - etiopiešu ķēniņš |- | [[Chamaeleon (constellation)|Chamaeleon]] || Cha || Chamaeleontis || [[1603]], ''[[Uranometria]]'', created by [[Pieter Dirkszoon Keyser|Keyser]] and [[Frederick de Houtman|de Houtman]] |- | [[Circinus (constellation)|Circinus]] || Cir || Circini || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Columba (constellation)|Columba]] || Col || Columbae || [[1679]], [[Augustin Royer|Royer]], split from [[Canis Major]] |- | [[Coma Berenices (constellation)|Coma Berenices]] || Com || Comae Berenices || [[1603]], ''[[Uranometria]]'', split from Leo |- | [[Corona Australis (constellation)|Corona Australis]] || CrA || Coronae Australis || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Corona Borealis (constellation)|Corona Borealis]] || CrB || Coronae Borealis || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Corvus (constellation)|Corvus]] || Crv || Corvi || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Crater (constellation)|Crater]] || Crt || Crateris || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Crux (constellation)|Crux]] || Cru || Crucis || [[1603]], ''[[Uranometria]]'', split from Centaurus||Dienvidu Krusts |- | [[Cygnus (constellation)|Cygnus]] || Cyg || Cygni || ancient ([[Ptolemy]])||Gulbis |- | [[Delphinus (constellation)|Delphinus]] || Del || Delphini || ancient ([[Ptolemy]])||Delfīns |- | [[Dorado (constellation)|Dorado]] || Dor || Doradus || [[1603]], ''[[Uranometria]]'', created by [[Pieter Dirkszoon Keyser|Keyser]] and [[Frederick de Houtman|de Houtman]] |- | [[Draco (constellation)|Draco]] || Dra || Draconis || ancient ([[Ptolemy]])||Pūķis |- | [[Equuleus (constellation)|Equuleus]] || Equ || Equulei || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Eridanus (constellation)|Eridanus]] || Eri || Eridani || ancient ([[Ptolemy]])||Eridana - mītiska upe |- | [[Fornax (constellation)|Fornax]] || For || Fornacis || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Gemini (constellation)|Gemini]] || Gem || Geminorum || ancient ([[Ptolemy]])||Dvīņi |- | [[Grus (constellation)|Grus]] || Gru || Gruis || [[1603]], ''[[Uranometria]]'', created by [[Pieter Dirkszoon Keyser|Keyser]] and [[Frederick de Houtman|de Houtman]] |- | [[Hercules (constellation)|Hercules]] || Her || Herculis || ancient ([[Ptolemy]])||Herkuless - mītisks grieķu varonis |- | [[Horologium (constellation)|Horologium]] || Hor || Horologii || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Hydra (constellation)|Hydra]] || Hya || Hydrae || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Hydrus (constellation)|Hydrus]] || Hyi || Hydri || [[1603]], ''[[Uranometria]]'', created by [[Pieter Dirkszoon Keyser|Keyser]] and [[Frederick de Houtman|de Houtman]] |- | [[Indus (constellation)|Indus]] || Ind || Indi || [[1603]], ''[[Uranometria]]'', created by [[Pieter Dirkszoon Keyser|Keyser]] and [[Frederick de Houtman|de Houtman]] |- | [[Lacerta (constellation)|Lacerta]] || Lac || Lacertae || [[1690]], ''Firmamentum Sobiescianum'', [[Johannes Hevelius|Hevelius]] |- | [[Leo (constellation)|Leo]] || Leo || Leonis || ancient ([[Ptolemy]])||Lauva |- | [[Leo Minor (constellation)|Leo Minor]] || LMi || Leonis Minoris || [[1690]], ''Firmamentum Sobiescianum'', [[Johannes Hevelius|Hevelius]] |- | [[Lepus (constellation)|Lepus]] || Lep || Leporis || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Libra (constellation)|Libra]] || Lib || Librae || ancient ([[Ptolemy]])||Svari |- | [[Lupus (constellation)|Lupus]] || Lup || Lupi || ancient ([[Ptolemy]])||Vilks |- | [[Lynx (constellation)|Lynx]] || Lyn || Lyncis || [[1690]], ''Firmamentum Sobiescianum'', [[Johannes Hevelius|Hevelius]] |- | [[Lyra (constellation)|Lyra]] || Lyr || Lyrae || ancient ([[Ptolemy]])||Lira |- | [[Mensa (constellation)|Mensa]] || Men || Mensae || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Microscopium (constellation)|Microscopium]] || Mic || Microscopii || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Monoceros (constellation)|Monoceros]] || Mon || Monocerotis || [[1624]], [[Jakob Bartsch|Bartsch]] |- | [[Musca (constellation)|Musca]] || Mus || Muscae || [[1603]], ''[[Uranometria]]'', created by [[Pieter Dirkszoon Keyser|Keyser]] and [[Frederick de Houtman|de Houtman]] |- | [[Norma (constellation)|Norma]] || Nor || Normae || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Octans (constellation)|Octans]] || Oct || Octantis || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Ophiuchus (constellation)|Ophiuchus]] || Oph || Ophiuchi || ancient ([[Ptolemy]])||Čūsknesis |- | [[Orion (constellation)|Orion]] || Ori || Orionis || ancient ([[Ptolemy]])||Orions - mītisks grieķu mednieks |- | [[Pavo (constellation)|Pavo]] || Pav || Pavonis || [[1603]], ''[[Uranometria]]'', created by [[Pieter Dirkszoon Keyser|Keyser]] and [[Frederick de Houtman|de Houtman]] |- | [[Pegasus (constellation)|Pegasus]] || Peg || Pegasi || ancient ([[Ptolemy]])||Pegazs - spārnots zirgs |- | [[Perseus (constellation)|Perseus]] || Per || Persei || ancient ([[Ptolemy]])||Persejs |- | [[Phoenix (constellation)|Phoenix]] || Phe || Phoenicis || [[1603]], ''[[Uranometria]]'', created by [[Pieter Dirkszoon Keyser|Keyser]] and [[Frederick de Houtman|de Houtman]] |- | [[Pictor (constellation)|Pictor]] || Pic || Pictoris || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Pisces (constellation)|Pisces]] || Psc || Piscium || ancient ([[Ptolemy]])||Zivis |- | [[Piscis Austrinus (constellation)|Piscis Austrinus]] || PsA || Piscis Austrini || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Puppis (constellation)|Puppis]] || Pup || Puppis || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]], split from [[Argo Navis]] |- | [[Pyxis (constellation)|Pyxis]] || Pyx || Pyxidis || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Reticulum (constellation)|Reticulum]] || Ret || Reticuli || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Sagitta (constellation)|Sagitta]] || Sge || Sagittae || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Sagittarius (constellation)|Sagittarius]] || Sgr || Sagittarii || ancient ([[Ptolemy]])||Strēlnieks |- | [[Scorpius (constellation)|Scorpius]] || Sco || Scorpii || ancient ([[Ptolemy]])||Skorpions |- | [[Sculptor (constellation)|Sculptor]] || Scl || Sculptoris || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Scutum (constellation)|Scutum]] || Sct || Scuti || [[1690]], ''Firmamentum Sobiescianum'', [[Johannes Hevelius|Hevelius]] |- | [[Serpens (constellation)|Serpens]] || Ser || Serpentis || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Sextans (constellation)|Sextans]] || Sex || Sextantis || [[1690]], ''Firmamentum Sobiescianum'', [[Johannes Hevelius|Hevelius]] |- | [[Taurus (constellation)|Taurus]] || Tau || Tauri || ancient ([[Ptolemy]])||Vērsis |- | [[Telescopium (constellation)|Telescopium]] || Tel || Telescopii || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]] |- | [[Triangulum (constellation)|Triangulum]] || Tri || Trianguli || ancient ([[Ptolemy]]) |- | [[Triangulum Australe (constellation)|Triangulum Australe]] || TrA || Trianguli Australis || 1603 ''[[Uranometria]]'', created by [[Pieter Dirkszoon Keyser|Keyser]] and [[Frederick de Houtman|de Houtman]] |- | [[Tucana (constellation)|Tucana]] || Tuc || Tucanae || 1603 ''[[Uranometria]]'', created by [[Pieter Dirkszoon Keyser|Keyser]] and [[Frederick de Houtman|de Houtman]] |- | [[Ursa Major (constellation)|Ursa Major]] || UMa || Ursae Majoris || ancient ([[Ptolemy]])||Lielais Lācis |- | [[Ursa Minor (constellation)|Ursa Minor]] || UMi || Ursae Minoris || ancient ([[Ptolemy]])||Mazais Lācis |- | [[Vela (constellation)|Vela]] || Vel || Velorum || [[1763]], [[Nicolas Louis de Lacaille|Lacaille]], split from [[Argo Navis]] |- | [[Virgo (constellation)|Virgo]] || Vir || Virginis || ancient ([[Ptolemy]])||Jaunava |- | [[Volans (constellation)|Volans]] || Vol || Volantis || [[1603]], ''[[Uranometria]]'', created by [[Pieter Dirkszoon Keyser|Keyser]] and [[Frederick de Houtman|de Houtman]] |- | [[Vulpecula (constellation)|Vulpecula]] || Vul || Vulpeculae || [[1690]], ''Firmamentum Sobiescianum'', [[Johannes Hevelius|Hevelius]] |} ===Saites=== [http://www.lab.lv/index.php?pid=403 Zvaigžņu un zvaigznāju karte Latvijas Astronomijas biedrības mājas lapā] {{stub}} [[Category:Astronomija]] [[af:Sterrebeeld]] [[bg:&#1057;&#1098;&#1079;&#1074;&#1077;&#1079;&#1076;&#1080;&#1077;]] [[ca:Constel·lació]] [[cs:Souhvězdí]] [[de:Sternbild]] [[da:Stjernebillede]] [[en:Constellation]] [[et:Tähtkuju]] [[es:Constelación]] [[eo:Konstelacio]] [[fa:پیکرهای آسمانی]] [[fr:Constellation]] [[gu:નક્ષત્ર]] [[hr:zviježđe]] [[ko:&#48324;&#51088;&#47532;]] [[io:Stelaro]] [[id:Rasi bintang]] [[it:Costellazione]] [[he:קבוצת כוכבים]] [[la:Sidus]] [[nl:Sterrenbeeld]] [[ja:&#26143;&#24231;]] [[nn:Stjernebilete]] [[pl:Gwiazdozbiór]] [[pt:Constelação]] [[ru:Созвездие]] [[scn:Custiddazzioni]] [[sl:Ozvezdje]] [[fi:Tähdistö]] [[sv:Stjärnbild]] [[th:&#3585;&#3621;&#3640;&#3656;&#3617;&#3604;&#3634;&#3623;]] [[vi:Chòm sao]] [[zh:&#26143;&#24231;]] 7668 29243 2006-02-07T11:58:10Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail '''Metafizika''' jeb pirmfilozofija (''philosophia prima'') ir [[filozofija]]s nozare, kas nodarbojas "pirmo principu" un "esības" ([[ontoloģija]]s) jautājumiem. Vārds "metafizika" radās nejauši. Kad [[Aristotelis|Aristoteļa]] skolnieki kārtoja viņa sacerējumus, 14 grāmatas ar apcerējumiem par pirmcēloņiem, kas pēc Aristoteļa nāves palika neapstrādāti, tika novietoti aiz traktātiem par [[fizika|fiziku]] un tika apzīmēti kā “nākamie aiz fizikas”; Nikolajs Damaskis (peripētiķis, 1.gs.m.ē.) viņu citē, minot šo nosaukumu. Vārds "metafizika", kas pārnestā nozīmē apzīmē pašu “pirmfilozofijas” saturu (pēc Aristoteļa), norāda uz tā izzināšanu, kas atrodas ārpus fizikas parādību robežām. {{stub}} [[Category:Filozofija]] 7670 52718 2006-07-01T05:09:28Z YurikBot 213 robot Adding: fi, fr, io, ko, ru Šķīdinātāji ir šķidrumi, kurus lieto vielu šķīdināšanai. [[Category:Ķīmija]] [[en:Category:Solvents]] [[fi:Luokka:Liuottimet]] [[fr:Catégorie:Solvant]] [[io:Category:Solvo-kapabla]] [[ko:분류:용매]] [[ru:Категория:Растворители]] 7673 20353 2005-10-01T15:16:15Z Evija T 132 Rakstam par Artēmiju Faulu Rakstam par Artēmiju Faulu 7674 20354 2005-10-01T15:16:47Z Evija T 132 Rakstam par Artēmiju Faulu Rakstam par Artēmiju Faulu 7675 20355 2005-10-01T15:19:31Z Evija T 132 Rakstam par Artēmiju Faulu Rakstam par Artēmiju Faulu 7676 20356 2005-10-01T15:57:48Z Evija T 132 Artēmijs Fauls Artēmijs Fauls 7677 24410 2005-12-11T18:05:02Z Evija T 132 /* Galvenie tēli */ ''Šis ir Vikipēdijas raksts par Oīna Kolfera grāmatu sēriju. Ja vēlaties sīkāk lasīt par tās galveno varoni Artēmijs Faulu, sk. [[Artēmijs Fauls (tēls)]].''<br> [[Image:Artemisfowl.jpg|thumb|left|230px|Pirmās oriģinālvalodā izdotās grāmatas vāks. ''Miramax Books'', 2002.]] '''Artēmijs Fauls II''' ir [[īri|īru]] rakstnieka [[Oīns Kolfers|Oīna Kolfera]] ''(Eoin Colfer)'' fantāzijas grāmatu sērijas &ldquo;Artēmijs Fauls&rdquo; galvenais tēls.<br> Artēmijs, kuram pirmajās grāmatās ir tikai 12 gadu, ir kriminālo aprindu [[ģēnijs]], intelektuāls [[erudīts]] un [[brīnumbērns]]. Viņš ir bagātās un prominentās īru Faulu dinastijas pārstāvis un kopā ar savu tēvu, Artēmiju senioru, māti Andželīnu un diviem Sulaiņiem, Domovoju un Džuljetu, mitinās smalkajā Faulu muižā. Artēmija vārds cēlies no [[grieķi|grieķu]] medību dievietes [[Artemīda]]s vārda. Sērijas trešajā grāmatā Artēmijs atzīst, ka viņam dots [[sieviete]]s vārds, bet piebilst, ka tas ir arī pasaules lieliskākā [[mednieks|mednieka]] vārds.<br> Grāmatu sērija pielīdzināta tādai bērnu fantastikas klasikai, kā [[Džoanna Ketlīna Roulinga|Dž.K. Roulingas]] &ldquo;[[Harijs Poters|Harijam Poteram]]&rdquo; un [[Roalds Dāls|Roalda Dāla]] &ldquo;[[Raganas|Raganām]]&rdquo;. Tomēr Kolfera grāmatas no &ldquo;tradicionālām&rdquo; vai &ldquo;tradicionālākām&rdquo; bērnu grāmatām atšķiras ar to, ka neviens no šiem īru rakstnieka radītajiem tēliem nav izteikti &ldquo;labs&rdquo; un &ldquo;gaišs&rdquo; tēls. Pats Artēmijs Fauls, piemēram, ir visai cietsirdīgs, bet ārkārtīgi &ldquo;slīpēts&rdquo; un gudrs, mazgadīgs kriminālo aprindu ģēnijs, kura galvenais mērķis un vadmotīvs parasti ir [[nauda]]...vai [[zelts]]. [[latviešu valoda|Latviski]] grāmatas par Artēmiju Faulu no [[angļu valoda]]s tulkojusi [[Ieva Kolmane]]. Tās klajā laiž [[apgāds]] &ldquo;[[Jumava]]&rdquo;.<br> ---- ===Galvenie tēli=== '''Cilvēki''':<br> [[Artēmijs Fauls (tēls)|Artēmijs Fauls Otrais]] (''Artemis Fowl''), [[protagonists]]<br> *Artēmijs Fauls Pirmais (''Artemis Fowl the First''), viņa tēvs<br> *Andželīna Faula (''Angeline Fowl''), viņa māte<br> *Domovojs Sulainis (''Domovoi Butler''), viņa miessargs<br> *Džuljeta Sulaine (''Juliet Butler''), Sulaiņa māsa<br> *Džons Spiro (''Jon Spiro''), [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[noziedzinieks]]<br> '''Pasaku tēli''':<br> *Kapteine Hollija Kniepa (''Holly Short''), pirmā sieviete &mdash; [[RŪĶi|RŪĶu]] kapteine<br> *Foals, kentaurs (''Foaly''), atbildīgais par RŪĶu tehnoloģijām<br> *Jūliuss Sakne (''Julius Root''), RŪĶu komandieris<br> *Mulčs Rakums (''Mulch Diggums''), punduris-kleptomāns ar regulāru gāzu uzkrāšanos zarnu traktā<br> *Opāla Koboji (''Opal Koboi''), trešās grāmatas [[antagonists|antagoniste]], nekrietna [[laumiņa]], kura vadīja Bvakellu sacelšanos. Foala ienaidniece, kas divriez viņu apvedusi ap stūri.<br> ---- ===Izdotās grāmatas=== [[Image:Artemijs Fauls.jpg|140px|thumb|left|&ldquo;Artēmijs Fauls&rdquo;]] [[Image:Artemijs Fauls Incidents Arktika.jpg|140px|thumb|left|&ldquo;Artēmijs Fauls. Incidents Arktikā&rdquo;]] [[Image:Artemijs Fauls Muzibas Kods.jpg|140px|thumb|left|&ldquo;Artēmijs Fauls un Mūžības kods&rdquo;]] <br style="clear: left"/> # &ldquo;Artēmijs Fauls&rdquo; ([[2001]]) #* tulk. [[Ieva Kolmane]] #: ''(Artemis Fowl, 2001)''; # &ldquo;Artēmijs Fauls. Incidents Arktikā&rdquo; ([[2003]]) #* tulk. I. Kolmane #: ''(Artemis Fowl: The Arctic Incident, [[2002]])''; # &ldquo;Artēmijs Fauls un Mūžības kods&rdquo; (2003) #* tulk. I. Kolmane #: ''(Artemis Fowl: The Eternity Code, 2003)''; #''(The Artemis Fowl Files, 2004)''; #''(Artemis Fowl: The Opal Deception, [[2005]])''; #''(Artemis Fowl: The Last Colony)'' &mdash; plānots izdot [[2006]]. gada beigās vai [[2007]]. g. sākumā. ==Ārējās saites== http://www.eoincolfer.com// - Oīna Kolfera oficiālā mājaslapa, kuras autors un veidotājs &mdash; pats rakstnieks. [[Category:Literatūra]] [[da:Artemis Fowl]] [[de:Artemis Fowl]] [[fr:Artemis Fowl]] [[he:ארטמיס פאול]] [[nl:Artemis Fowl]] [[pt:Artemis Fowl]] [[sv:Artemis Fowl]] 7678 27948 2006-01-28T06:33:25Z Yyy 146 "[[Halogēnogļūdeņradis]]" pārdēvēju par "[[Halogēnogļūdeņraži]]": vielu klases lai ir daudzkaitlī (aldehīdi, ogļūdeņraži) '''Halogēnogļūdeņraži''' ir [[organiskas vielas]], kuru [[molekula|molekulā]] viens vai vairāki [[ūdeņradis|ūdeņraža]] [[atoms|atomi]] ir aizvietoti ar [[halogēni|halogēnu]] atomiem. Halogēnogļūdeņražus var uzskatīt par [[ogļūdeņraži|ogļūdeņražu]] funkcionālajiem atvasinājumiem. Ja ar halogēnu atomiem aizvieto pilnīgi visus ūdeņraža atomus (attiecīgajā molekulā), viela kļūst nedegoša. Halogēnogļūdeņraži parasti ir samērā toksiskas vielas ([[tetrahlorogleklis]], [[hloroforms]], [[dihloretāns]]), vai arī ir kaitīgi apkārtējai videi (freoni, haloni). ''Interwiki en, ved uz rakstu, kur ir aprakstīti tikai halogēnalkāni, tur eksistē atsevišķs raksts, kas attiecas uz halogēnarēniem.'' [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[de:Halogenalkan]] [[en:Halogenalkane]] [[it:Alogenuri alchilici]] [[nl:Halogeenalkaan]] [[ru:&#1043;&#1072;&#1083;&#1086;&#1075;&#1077;&#1085;&#1086;&#1072;&#1083;&#1082;&#1072;&#1085;&#1099;]] [[de:Freon]] [[nl:Freon]] [[no:Freon]] [[pl:freon]] [[sv:Freon]] [[da:CFC-gas]] [[de:Fluorchlorkohlenwasserstoffe]] [[es:CFC]] [[eo:Fluorklorkarbonhidrogena&#309;oj]] [[fr:Chlorofluorocarbone]] [[nl:Chloorfluorkoolstofverbinding]] [[ja:&#12501;&#12525;&#12531;&#39006;]] [[sv:CFC]] [[nl:halonen]] [[de:Halon]] 7679 20360 2005-10-01T16:24:43Z Yyy 146 redirect #REDIRECT [[Ogļūdeņraži]] 7680 53128 2006-07-02T06:01:17Z YurikBot 213 robot Modifying: [[no:Kategori:Alkaner]] '''Piesātinātie ogļūdeņraži''' ir [[ogļūdeņraži]], kam visi oglekļa atomi ir SP3 hibridizācijā, tas ir, tajos nav nepiesātināto saišu, un tapēc tie neiesaistās pievienošanas reakcijās. Piesātinātie ogļūdeņraži iedalās '''alkānos''' un '''cikloalkānos'''. Cikloalkānu īpašības (izņemot atsevišķus mazmolekulārus savienojumus) būtiski neatšķiras no atbilstošo alkānu īpašībām, tapēc bieži vien ar jēdzienu piesātinātie ogļūdeņraži saprot tieši alkānus. Alifātiskie (taisnas virknes) ogļūdeņraži ir ķīmiski visai stabili un reaģē visai smagos apstākļos (paaugstinātā temperatūrā (nitrēšana, oksidēšana (it īpaši))). Šos savienojumus var [[halogenēšana|halogenēt]] apstarojot ar ultravioleto radiāciju. Cikloalkāni ar lieliem (un nesaspriegtiem) cikliem arī ir stabili. Cikloaklāni ar maziem un saspriegtiem cikliem (ciklopropāns, ciklobutāns) ir ķīmiski aktīvāki. Degviela, kas satur tikai piesātinātos ogļūdeņražus labāk glabājas (mazāk bojājas uzglabāšanas laikā). Alkānu vispārīgā ķīmiskā formula ir CnH2n+2. Sākot ar n=4 alkāniem ir iespējami izomēri. Līdz n=4 alkāni ir gāzes, tālāk ir šķidrumi un cietas vielas. '''Alkānu nosaukumi:''' *[[Metāns]] - CH4 - Dabasgāzes galvenā sastāvdaļa. *[[Etāns]] - C2H6 *[[Propāns]] - C3H8 *[[Butāns]] - C4H10 *[[Pentāns]] - C5H12 *[[Heksāns]] - C6H14 - nepolārs šķīdinātājs *[[Heptāns]] - C7H16 *[[Oktāns]] - C8H18 *[[Nonāns]] - C9H20 *[[Dekāns]] - C10H22 [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Ķīmija]] {{Link FA|de}} [[ar:ألكان]] [[bg:Алкан]] [[ca:Alcà]] [[cs:Alkan]] [[da:Alkan]] [[de:Alkane]] [[el:Αλκάνια]] [[en:Alkane]] [[eo:Alkano]] [[es:Alcano]] [[et:Alkaanid]] [[fi:Alkaani]] [[fr:Alcane]] [[he:אלקאן]] [[it:Alcani]] [[ja:アルカン]] [[ko:알케인]] [[la:Alkanum]] [[mk:Алкан]] [[nl:Alkaan]] [[nn:Alkan]] [[no:Kategori:Alkaner]] [[pl:Alkan]] [[pt:Alcano]] [[ru:Алканы]] [[sk:Alkán]] [[sr:Алкан]] [[su:Alkana]] [[sv:Alkan]] [[ta:ஆல்க்கேன்]] [[th:อัลเคน]] [[tr:Alkanlar]] [[vi:Ankan]] [[zh:烷烃]] 7681 20364 2005-10-01T16:40:13Z Yyy 146 Piesātinātie ogļūdeņraži pārdēvēju par Alkāni: nav liela starpība... #redirect [[Alkāni]] 7682 20367 2005-10-01T16:47:02Z Yyy 146 double redirect #REDIRECT [[Alkāni]] 7684 20377 2005-10-02T12:26:04Z Alus 296 Šajā kategorijā raksti par tēmām un personībām kristietībā. [[Category:Reliģijas]] [[af:Kategorie:Christendom]] [[ang:Category:Crístendóm]] [[ar:تصنيف:مسيحية]] [[ast:Categoría:Cristianismu]] [[be:Катэгорыя:Хрысьціянства]] [[bg:Категория:Християнство]] [[ca:Categoria:Cristianisme]] [[cs:Kategorie:Křesťanství]] [[cy:Category:Cristnogaeth]] [[da:Kategori:Kristendom]] [[de:Kategorie:Christentum]] [[el:Κατηγορία:Χριστιανισμός]] [[en:Category:Christianity]] [[eo:Kategorio:Kristanismo]] [[es:Categoría:Cristianismo]] [[et:Kategooria:Kristlus]] [[fi:Luokka:Kristinusko]] [[fr:Catégorie:Christianisme]] [[he:קטגוריה:נצרות]] [[hr:Category:Kršćanstvo]] [[hu:Kategória:Kereszténység]] [[ia:Category:Christianismo]] [[id:Kategori:Kristen]] [[io:Category:Kristanismo]] [[it:Categoria:Cristianesimo]] [[ja:Category:キリスト教]] [[ka:კატეგორია:ქრისტიანობა]] [[li:Kategorie:Christendom]] [[ms:Category:Kristian]] [[nds:Kategorie:Christendom]] [[nl:Categorie:Christendom]] [[nn:Kategori:Kristendom]] [[no:Kategori:Kristendom]] [[pl:Kategoria:Chrześcijaństwo]] [[pt:Categoria:Cristianismo]] [[ro:Categorie:Creştinism]] [[ru:Категория:Христианство]] [[simple:Category:Christianity]] [[sl:Category:Krščanstvo]] [[sr:Категорија:Хришћанство]] [[sv:Kategori:Kristendom]] [[th:Category:คริสต์ศาสนา]] [[uk:Категорія:Християнство]] [[vi:Category:Kitô giáo]] [[wa:Categoreye:Crustinnisse]] [[zh:Category:基督教]] [[zh-min-nan:Category:Ki-tok-kàu]] 7685 20381 2005-10-02T12:48:50Z Alus 296 Raksti par kristīgām konfesijām / denominācijām [[Category:Kristietība]] [[de:Kategorie:Christliche Konfession]] [[en:Category:Christian denominations]] [[es:Categoría:Denominaciones cristianas]] [[la:Categoria:Ecclesiae]] [[nl:Categorie:Christelijke kerk]] [[pt:Denominações cristãs]] 7686 20382 2005-10-02T12:59:54Z Alus 296 [[Category:Kristīgās konfesijas, denominācijas]] [[de:Kategorie:Katholische Kirche]] 7687 20383 2005-10-02T13:04:40Z Alus 296 [[Category:Katoliskā Baznīca]] [[de:Kategorie:Römisch-Katholische Kirche]] [[en:Category:Roman Catholic Church]] [[sv:Kategori:Romersk-katolska kyrkan]] 7688 20384 2005-10-02T13:20:59Z Alus 296 [[Category:Romas katoliskā Baznīca]] [[de:Kategorie:Kloster und Orden (römisch-katholisch)]] [[en:Category:Roman Catholic orders and societies]] [[es:Categoría:Órdenes religiosas]] [[fr:Catégorie:Ordre religieux]] [[it:Categoria:Ordini religiosi cattolici]] [[nl:Categorie:Kloosterorde]] [[nb:Kategori:Katolske ordener]] [[pt:Categoria:Ordens e congregações religiosas católicas]] 7690 20387 2005-10-02T13:36:38Z Alus 296 [[Category:Ordeņi un kopienas (Romas katoļu)]] [[de:Kategorie:Jesuitenorden]] [[en:Category:Jesuit]] [[nl:Categorie:Jezuïtisme]] 7691 51151 2006-06-18T22:30:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[la:Iesuitae]] [[Image:ihs-sj-w.jpg|right]] '''Jēzus Sadraudzība''' ([[latīņu valoda|latīniski]] ''Societas Jesu'', saīsinājums ''SJ'') ir [[Romas Katoļu baznīca]]s [[klēriķis|regulārklēriķu]] ordenis, kas izveidojās no domu biedru grupas [[Ignācijs no Lojolas|Ignācija no Lojolas]] vadībā. Kanoniski ordenis tika apstiprināts 1540. gada 27. septembrī [[Roma|Romā]]. Vārds "jezuīti" sākotnēji tika lietots kā palama, tikai vēlāk to pārņēma pats ordenis. Šobrīd ar nepilniem 20 000 biedru Jēzus Sadraudzība ir lielākais katoļu ordenis un darbojas 127 pasaules valstīs. Jezuītu priesteri un brāļi pamatā darbojas dažādās izglītības nozarēs. == Literatūra == * ''Jezuīti 20. gadsimtā'', Rīga, 2005. ISBN 9984-19-567-8 == Saites == * [http://www.sj.lv/ Lietuvas - Latvijas jezuītu province] * [http://www.sjweb.info/ Ordeņa kūrija Romā] {{stub}} [[Category:Jezuītu ordenis]] [[ca:Companyia de Jesús]] [[cs:Tovaryšstvo Ježíšovo]] [[da:Jesuiterordenen]] [[de:Jesuiten]] [[en:Society of Jesus]] [[eo:Jezuitoj]] [[es:Compañía de Jesús]] [[fi:Jesuiitat]] [[fr:Compagnie de Jésus]] [[he:ישועים]] [[hr:Isusovci]] [[hu:Jezsuiták]] [[id:Yesuit]] [[it:Compagnia di Gesù]] [[ja:イエズス会]] [[ko:예수회]] [[la:Iesuitae]] [[lt:Jėzuitai]] [[nl:Jezuïeten]] [[no:Jesuittordenen]] [[pl:Jezuici]] [[pt:Companhia de Jesus]] [[ro:Ordinul iezuit]] [[ru:Иезуиты]] [[sk:Spoločnosť Ježišova]] [[sl:Jezuiti]] [[sv:Jesuitorden]] [[tl:Society of Jesus]] [[uk:Єзуїти]] [[vi:Dòng Tên]] [[zh:耶稣会]] [[zh-min-nan:Iâ-so·-hōe]] 7692 20390 2005-10-02T15:11:51Z Alus 296 [[Category:Jezuītu ordenis]] [[de:Kategorie:Jesuit]] [[en:Category:Jesuits]] [[fr:Catégorie:Jésuite]] [[la:Categoria:Iesuitae]] [[nb:Kategori:Jesuitter]] [[pl:Kategoria:Jezuici]] [[pt:Categoria:Jesuítas]] 7693 50129 2006-06-12T05:35:49Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eu:Inazio Loiolakoa]] [[Image:Ignatius Loyola.jpg|thumbnail|right|249px|Ignācijs no Lojolas]] '''Ignācijs no Lojolas''', pilnā vārdā '''Injigo Lopess de Onjass i Lojola''' (spāņu ''Íñigo López de Oñaz y Loyola'', * 1491 Lojolā, Aspeitijas tuvumā, † 31.07.1556 Romā). Romas katoliskās Baznīcas [[Jezuīti|Jezuītu ordeņa]] galvenais dibinātājs un tā pirmais ģenerālpriekšnieks. {{stub}} [[Category:Jezuītu personības]] [[Category:Baski]] [[be:Ігнацы Лаёла]] [[bs:Ignacije Loyola]] [[cs:Ignác z Loyoly]] [[da:Ignatius Loyola]] [[de:Ignatius von Loyola]] [[en:Ignatius of Loyola]] [[eo:Ignaco Lojola]] [[es:Ignacio de Loyola]] [[et:Ignatius Loyola]] [[eu:Inazio Loiolakoa]] [[fi:Ignatius Loyola]] [[fr:Ignace de Loyola]] [[hr:Ignacije Loyola]] [[hu:Loyolai Szent Ignác]] [[id:Ignatius Loyola]] [[it:Sant'Ignazio di Loyola]] [[ja:イグナチオ・デ・ロヨラ]] [[ko:이냐시오 로욜라]] [[nl:Ignatius van Loyola]] [[no:Ignatius av Loyola]] [[pl:Ignacy Loyola]] [[pt:Inácio de Loyola]] [[ru:Лойола, Игнатий де]] [[sk:Ignác z Loyoly]] [[sl:Sveti Ignacij Lojolski]] [[sr:Игњатије Лојола]] [[sv:Ignatius av Loyola]] [[zh:依纳爵]] 7695 34532 2006-03-19T08:51:26Z YurikBot 213 robot Adding: it, ja, ru [[Image:CinnabarUSGOV.jpg|thumb|220px|Cinobrs]] '''Cinobrs''' ir sarkans minerāls, [[Dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] rūda. Tas sastāv galvenokārt no Hg (II) sulfīda HgS. Cinobrs ir nozīmīga dzīvsudraba izejviela, to lieto arī par sarkano pigmentu. Cinobra rūda ir indīga un kaitīga cilvēka veselībai. Lieli nozīmīgi cinobra krājumi ir atrasti tikai nedaudzās vietās. Pašreiz lielāki krājumi atrodas [[Ķīna|Ķīnā]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Itālija|Itālijā]]. Latvijā cinobrs nav sastopams.' {{stub}} [[Category:Ģeoloģija]] [[de:Zinnober]] [[en:Cinnabar]] [[es:Cinabrio]] [[fr:Cinabre]] [[he:צינובר]] [[it:Cinabro]] [[ja:辰砂]] [[lt:Cinoberis (mineralas)]] [[nl:Vermiljoen]] [[pl:Cynober]] [[pt:Cinábrio]] [[ru:Киноварь]] [[sk:Rumelka]] [[zh:朱砂]] 7697 20402 2005-10-02T21:02:56Z Alus 296 IHS-logo used by jesuits IHS-logo used by jesuits 7699 48045 2006-05-29T10:54:35Z Knakts 848 +en {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 0.5em; width: 242px; border: #99B3FF solid 1px; clear: right" |- | style="text-align: center" | '''[[Wikipedia:Babel]]''' |- | {{User {{{1}}}}} |- | {{User {{{2}}}}} |- | {{User {{{3}}}}} |- | {{User {{{4}}}}} |- | {{User {{{5}}}}} |- | style="text-align: center" | [[:Category:Lietotāju valodas|Meklēt lietotāju valodas]] |} <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes|Babel-5]] [[en:Template:Babel-5]] </noinclude> 7700 21344 2005-10-22T13:23:30Z Yyy 146 <div style="float:left;border:solid #6ef7a7 1px;margin:1px;"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#c5fcdc;"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#6ef7a7;text-align:center;font-size:14pt;" lang="en">'''[[korejiešu valoda|ko]]'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em;">이 사용자는 '''[[:Category:User ko|한국어]]'''가 '''[[:Category:User ko-M|모국어]]'''입니다. [[Category:User ko|{{PAGENAME}}]][[Category:User ko-M|{{PAGENAME}}]]</td> </tr></table></div> 7701 48029 2006-05-29T10:37:02Z Knakts 848 Lietojums, saites, kat. <div style="float:left;border:solid #99B3FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#E0E8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#99B3FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[angļu valoda|en]]-1''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | This user is able to contribute with a '''[[:Category:User en-1|basic]]''' level of '''[[:Category:User en|English]]'''. |}</div> <includeonly> [[Category:User en|{{PAGENAME}}]] [[Category:User en-1|{{PAGENAME}}]] </includeonly> <noinclude> <br /><br /><br /> == Lietojums == Šī veidne tavu lapu automātiski pievienos kategorijām: * [[:Category:User en]] * [[:Category:User en-1]] == Skaties arī == * [[Template:User en-2|Nākamais līmenis]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|User en-1]] [[en:Template: User en-1]] </noinclude> 7702 46847 2006-05-22T00:01:01Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #C0C8FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#F0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#C0C8FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Krievu valoda|ru]]-1''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Этот участник владеет '''[[:Category:User ru|русским языком]]''' на '''[[:Category:User ru-1|начальном уровне]]'''. [[Category:User ru|{{PAGENAME}}]][[Category:User ru-1|{{PAGENAME}}]] |}</div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User ru-1]]</noinclude> 7703 46854 2006-05-22T00:07:25Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #99B3FF 1px;margin:1px"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#E0E8FF"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#99B3FF;text-align:center;font-size:14pt">'''[[japāņu valoda|ja]]-1'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em">この利用者は'''[[:Category:User ja-1|簡単]]'''な'''[[:Category:User ja|日本語]]'''を話します。[[Category:User ja|{{PAGENAME}}]][[Category:User ja-1|{{PAGENAME}}]]</td> </tr></table></div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User ja-1]]</noinclude> 7704 20414 2005-10-03T06:41:08Z Juzeris 23 redirect [[Trīsstūris]] #redirect [[Trīsstūris]] 7705 20415 2005-10-03T06:41:44Z Juzeris 23 redirect [[Trīsstūris]] #redirect [[Trīsstūris]] 7706 20431 2005-10-03T09:12:12Z Alus 296 '''Anglikānisms''' (no [[Latīņu valoda|latīņu]] ''anglicanus'') apzīmē [[Anglikāņu Baznīca|Angljas Baznīcas]] ticības, tradīcijas un reliģiskās dzīves kopumu. {{stub}} [[Category:Kristietība]] [[ca:Anglicanisme]] [[de:Anglikanismus]] [[es:Anglicanismo]] [[eo:Anglikanismo]] [[fr:Anglicanisme]] [[he:אנגליקניות]] [[ia:Anglicanismo]] [[it:Anglicanesimo]] [[pl:Anglikanizm]] [[ru:Англиканство]] 7710 20457 2005-10-03T12:06:14Z Yyy 146 pāradresācija uz oksīds #REDIRECT [[oksīds]] 7711 20473 2005-10-03T15:02:42Z Yyy 146 Atomspēku mikroskopa blokshēma, pārzīmēju no en wiki. Atomspēku mikroskopa blokshēma, pārzīmēju no en wiki. 7714 20485 2005-10-03T22:28:09Z Tail 13 Eriks Ādamsons (pati ieskenēju). Eriks Ādamsons (pati ieskenēju). 7715 20486 2005-10-03T22:30:19Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Hermanis Hese]] 7716 20487 2005-10-03T22:37:28Z Tail 13 Erika Ādamsona noveļu krājuma "Smalkās kaites" vāks, 1937. gads (pati ieskenēju). Erika Ādamsona noveļu krājuma "Smalkās kaites" vāks, 1937. gads (pati ieskenēju). 7717 20488 2005-10-03T22:44:58Z Tail 13 Erika Ādamsona noveļu krājuma "Lielais spītnieks" vāks (pati ieskenēju). Erika Ādamsona noveļu krājuma "Lielais spītnieks" vāks (pati ieskenēju). 7719 20491 2005-10-03T23:01:30Z Tail 13 nozīmju atdalīšanas lapa ("Ādamsons") * [[Eriks Ādamsons]], latviešu rakstnieks * [[Jānis Ādamsons]], politiķis {{disambig}} 7720 20492 2005-10-03T23:03:20Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Eriks Ādamsons]] 7721 20493 2005-10-03T23:05:09Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Eriks Ādamsons]] 7722 51412 2006-06-20T10:20:54Z 213.175.124.191 Termins "'''cilvēktiesības'''" apzīmē ikvienam [[cilvēks|cilvēkam]] piemītošas visaptverošas [[tiesības]], kas nav atkarīgas no [[jurisdikcija]]s vai lokalizējošiem faktoriem, piemēram, [[tautība]]s. Šīs tiesības nevar piešķirt, ierobežot, apmainīt vai pārdot (piemēram, cilvēkam nav tiesību sevi pārdot [[verdzība|verdzībā]]). [[Filozofija|Filozofijā]] un [[politika|politikā]] cilvēktiesību saturs ir strīdu objekts, savukārt [[jurisprudence|jurisprudencē]] cilvēktiesības reglamentē [[ANO|Apvienoto Nāciju]] starptautiskie juridiskie dokumenti. Lielāko daļu cilvēktiesību var ierobežot vai pat neievērot [[karš|kara]] apstākļos (izņemot svarīgākās cilvēktiesības - tiesības uz [[dzīvība|dzīvību]] un brīvību no verdzības, tiesības tikt sodītam tikai pēc tiem [[likums|likumiem]], kas bijuši spēkā [[noziegums|nozieguma]] izdarīšanas brīdī, tiesības netikt pakļautam [[spīdzināšana]]i). Parasti cilvēktiesības iedala divās kategorijās: negatīvās cilvēktiesības ("tiesības būt brīvam no") un pozitīvās cilvēktiesības ("tiesības uz"). Cilvēktiesību kontekstā kontroversāls ir [[kultūra]]s relatīvisma jautājums. Piemēram, var argumentēt: "Politiskā līdzdalība nav afrikāņu kultūras sastāvdaļa. Kādas jums tiesības sacīt, ka tai tādai būtu jābūt?" Līdzīgi var runāt arī par [[reliģija|reliģiskām]] atšķirībām: "Mūsu reliģijā laulības vienmēr tikušas slēgtas saskaņā ar ģimeņu vienošanos; kāpēc lai mēs pārtrauktu šo praksi?" ==Skat. arī== * [[Vārda brīvība]] * [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]] ==Ārējās saites== * [http://www.vcb.lv/index.php?open=info&it=cilvektiesibas Valsts Cilvēktiesību biroja mājas lapa] * [http://www.politika.lv/index.php?id=100520&lang=lv Sadaļa "Cilvēktiesības" portālā politika.lv] * [http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/vispcd.htm ANO Ģenerālās Asamblejas pasludinātās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas teksts] * [http://www.humanrights.lv/frames_l.htm?menu/doc_l.htm Cilvēktiesību dokumenti] latviešu valodā LU Cilvēktiesību institūta mājaslapā * [http://www.humanrights.org.lv/html/lv/index.html Latvijas Cilvēktiesību centrs] {{stub}} [[Category:Cilvēktiesības]] [[ar:حقوق الإنسان]] [[zh-min-nan:Jîn-kôan]] [[cs:Lidská práva]] [[da:Menneskerettighederne]] [[de:Menschenrechte]] [[en:Human rights]] [[es:Derechos humanos]] [[fr:Droits de l'Homme]] [[id:Hak Asasi Manusia]] [[is:Mannréttindi]] [[it:Diritti umani]] [[he:זכויות האדם]] [[lt:Žmogaus teisės]] [[nl:Rechten van de Mens]] [[ja:人権]] [[no:Menneskerettigheter]] [[pl:Prawa człowieka]] [[pt:Direitos humanos]] [[ru:Права человека]] [[sk:Ľudské práva]] [[fi:Luonnonoikeusteoria]] [[sv:De mänskliga rättigheterna]] [[zh:人权]] 7723 22165 2005-11-10T11:04:37Z Miaow Miaow 315 +interwiki; category needed {{catmore}} [[bg:Категория:Човешки права]] [[ca:Categoria:Drets humans]] [[cs:Kategorie:Lidská práva]] [[de:Kategorie:Menschenrechte]] [[en:Category:Human rights]] [[es:Categoría:Derechos humanos]] [[fr:Catégorie:Droits humains]] [[is:Flokkur:Mannréttindi]] [[it:Categoria:Diritti umani]] [[he:קטגוריה:זכויות אדם]] [[nl:Categorie:Mensenrechten]] [[ja:Category:人権]] [[no:Kategori:Menneskerettigheter]] [[pl:Kategoria:Ochrona praw człowieka]] [[pt:Categoria:Direitos humanos]] [[ru:Категория:Права человека]] [[sk:Kategória:Ľudské práva]] [[tl:Category:Karapatang pantao]] [[uk:Категорія:Права людини]] 7727 20508 2005-10-04T10:51:25Z X 301 Kurzemes un Zemgales hercogiste. (German Wikipedia) Kurzemes un Zemgales hercogiste. (German Wikipedia) 7729 46603 2006-05-21T09:05:23Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:St. Peter's Church, Monkwearmouth]] '''Sv. Pētera baznīca''' (''St. Peter's church''), kas atrodas [[Sanderlenda|Sanderlendā]], ''Wear'' [[upe]]s [[ziemeļi|ziemeļu]] krastā, [[Anglija]]s ZA, ir [[anglosakši|anglosakšu]] [[baznīca]] un viena no vissenākajām mūra baznīcām visā [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. Tā celta m.ē. [[674]].g., un tās tornis un rietumu siena vēl aizvien saglabājušies. Baznīcu rotā arī vienas no senākajām [[vitrāža|vitrāžām]] Anglijā — tās [[7.gs.]] darinājuši [[Eiropa]]s meistari. "Pēterbaznīca" atrodas [[UNESCO]] [[Pasaules Mantojumu saraksts|Pasaules Mantojumu sarakstā]]. ==Skat. arī== [[Anglikānisms]] ==Ārējas saites== *[http://freespace.virgin.net/stephen.hartshorne/index.html ''Monkwearmouth'' draudze] *[http://www.bedesworld.co.uk/information-organizations-stpeters.php ''Bedes World''] [[Category:Kristietība]] [[Category:Baznīcas]] [[en:St. Peter's Church, Monkwearmouth]] 7730 39221 2006-04-08T14:36:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Sananvapaus]], [[vi:Tự do ngôn luận]] '''Vārda brīvība''' ir vienas no pamattiesībām, ko paredz [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija]]. Plašākā nozīmē ar to saprot tiesības brīvi un publiski jebkādā veidā paust viedokli vai ierosināt darbību, šo tiesību izmantošanas procesā tiekot aizsargātam no jebkādiem centieniem šī viedokļa paušanu nepieļaut. Vārda brīvība sevī iekļauj [[cenzūra]]s aizliegumu. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 29. pantā minēts, ka, realizējot savas tiesības paust viedokli, cilvēkam jāpakļaujas likumā noteiktiem ierobežojumiem, kuru nolūks ir nodrošināt citu personu tiesības un brīvības, kā arī morāli, sabiedrisko kārtību un vispārējo labklājību, turklāt šo tiesību un brīvību izmantošana nedrīkst būt pretrunā ar [[ANO]] mērķiem un principiem. Starptautiskajās tiesībās vārda brīvības ierobežojumiem jāatbilst trim punktiem: 1) šiem ierobežojumiem jābūt paredzētiem pēc likuma, 2) ierobežojumu mērķim jābūt likumīgam, 3) ierobežojumiem jābūt nepieciešamiem (t.i., proporcionāliem) šī mērķa sasniegšanai. Par likumīgiem mērķiem uzskata, piemēram, citu personu tiesību un [[reputācija]]s aizsargāšanu, [[nacionālā drošība|nacionālās drošības]], [[sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]], veselības un morāles aizsargāšanu. ==Citāti== * "Gēbelss atbalstīja tiesības paust viedokli, ja tas viņam patika. Tāpat arī Staļins. Ja jūs esat par vārda brīvību, tad jūs esat par tiesībām paust tieši tos uzskatus, kurus nicināt. Citādi jūs neesat par vārda brīvību." ([[Noums Čomskis]], 1992) {{stub}} [[Category:Cilvēktiesības]] [[ar:حرية الرأي والتعبير]] [[da:Ytringsfrihed]] [[de:Meinungsfreiheit]] [[en:Freedom of speech]] [[es:Libertad de expresión]] [[et:Sõnavabadus]] [[fi:Sananvapaus]] [[fr:Liberté d'expression]] [[he:חופש הביטוי]] [[it:Libertà di parola]] [[ja:表現の自由]] [[ko:표현의 자유]] [[nl:Vrijheid van meningsuiting]] [[nn:Ytringsfridom]] [[no:Ytringsfrihet]] [[pl:Wolność słowa]] [[pt:Liberdade de expressão]] [[ru:Свобода слова]] [[simple:Freedom of speech]] [[sk:Sloboda slova]] [[sv:Yttrandefrihet]] [[vi:Tự do ngôn luận]] [[zh:言論自由]] 7732 36263 2006-03-23T23:25:50Z Feens 37 #redirect [[Livonija]] 7733 20518 2005-10-04T19:13:39Z Feens 37 redirekts #redirect [[Jelgava]] 7734 20521 2005-10-04T19:26:56Z Feens 37 Ņižņijnovgorodas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Nizhny_novgorod_coat_of_arms_gnomz007.png] Ņižņijnovgorodas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Nizhny_novgorod_coat_of_arms_gnomz007.png] 7735 39795 2006-04-11T09:53:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Cenzūra]] '''Cenzūra''' ir varas izmantošana, lai kontrolētu vai ierobežotu [[vārda brīvība|vārda brīvību]]. Šo varu parasti realizē [[valsts]], kāda ietekmīga cilvēku grupa vai organizācija. Cenzūra ir ikviens mēģinājums aizliegt [[informācija]]s, viedokļu vai izpausmes veidu brīvību, piemēram, ierobežojot [[māksla|mākslu]] vai [[vulgārisms|vulgārismu]] lietojumu valodā. Parasti to pielieto, lai kontrolētu publiskas darbības, bieži – pasludinot šīs darbības par krimināli sodāmām. Cenzūras objekts var būt jebkas, sākot no vārda līdz pat veselai idejai. Teorētiskais cenzūras mērķis ir stabilizēt vai uzlabot sabiedrību, pār kuru cenzoram ir vara. Cenzūra var būt tieša – piemēram, ja likums aizliedz publicēt vai izplatīt noteiktu informāciju, kā [[Austrālija|Austrālijā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] vai [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republikā]], kur aizliegts aplūkot atsevišķas [[Internets|Interneta]] lappuses, – vai netieša (piemēram, ja cilvēkiem ir bail paust savu viedokli, jo, to darot, viņi riskētu ar dzīvību, darbavietu, vietu sabiedrībā, akadēmisko statusu utt.; skat., piemēram, [[Makārtijisms]]). Cenzūra ir raksturīga [[diktatūra|diktatūrām]] un citām autoritārām politiskām sistēmām, kā arī atsevišķiem reliģiskiem grupējumiem. Pastāv arī uzskats, ka cenzūrā ietilpst citi ideju vai viedokļu ierobežošanas veidi, piemēram, [[propaganda]], [[masu mediji|masu mediju]] ietekmēšana, nepareizas vai nepilnīgas informācijas sniegšana, jo šīs metodes neļauj cilvēkiem saņemt pilnīgu un precīzu informāciju, kas savukārt ierobežo cilvēku atvērtību jaunām idejām un viedokļiem. Līdzīgā kārtā par cenzūras formu mēdz uzskatīt arī "vārda brīvības zonas" (''free speech zones'') – publiskās vietās speciāli nodalītas teritorijas, kurās politiskie aktīvisti drīkst paust savu viedokli ([http://en.wikipedia.org/wiki/Free_speech_zone]). Arī [[politkorektums|politkorektumu]] uzskata par cenzūras paveidu, jo tas nozīmē informācijas izmainīšanu, lai tā atbilstu noteiktiem oficiāliem uzskatiem. Pastāvīgi lietots, politkorektums var kļūt arī par pašcenzūras formu. Cenzūra ir bieži sastopama [[antiutopija|antiutopiskajos]] romānos aprakstīto valsts režīmu iezīme. Sevišķi plaši tās sekas aprakstītas [[Rejs Bredberijs|Reja Bredberija]] romānā "[[451 grāds pēc Fārenheita]]". ==Citāti== * "Cenzūra ir dzīvs apliecinājums tam, ka šīs pasaules varenie spēj pārvaldīt tikai apstulbotus vergus, nevis brīvas tautas." ([[Johans Nestrojs]]) * "Vācu cenzori — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — aitasgalvas — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — —." ([[Heinrihs Heine]], ''Ideen. Das Buch Le Grand'', XII nodaļa) [[Category:Vārda brīvība]] [[cs:Cenzura]] [[da:Censur]] [[de:Zensur (Informationskontrolle)]] [[en:Censorship]] [[es:Censura]] [[fr:Censure]] [[he:צנזורה]] [[io:Censuro]] [[it:Censura]] [[ja:検閲]] [[ko:검열]] [[lt:Cenzūra]] [[nl:Censuur (informatie)]] [[pl:Cenzura]] [[pt:Censura]] [[ru:Цензура]] [[simple:Censorship]] [[sk:Cenzúra]] [[sv:Censur]] [[uk:Цензура]] [[zh:檢查制度]] 7736 20523 2005-10-04T19:46:31Z Tail 13 [[Category:Cilvēktiesības]] 7737 20524 2005-10-04T20:12:51Z Feens 37 Ņižņijnovgoroda Krievijā, autors Feens, GFDL Ņižņijnovgoroda Krievijā, autors Feens, GFDL 7738 53287 2006-07-02T19:13:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Nizhny Novgorod]] '''Ņižņijnovgoroda''' - sena pilsēta [[Krievija|Krievijas]] [[Eiropa|Eiropas]] daļā, pie [[Oka|Okas]] ietekas [[Volga|Volgā]]. Krievijas ceturtā lielākā pilsēta. Apgabala un federālā apgabala centrs. Liels mašīnbūves un sens tirdzniecības centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Нижний Новгород'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:NNovgoroda_Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Nizhny novgorod coat of arms gnomz007.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 284 164 |- | Dibināta | 1221.g |- | Pilsēta no | ?.g |- | Citi nosaukumi | '''Gorkija''' (''Горький'') (1932-1991) |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Pievolgas federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://www.admcity.nnov.ru/ www.admcity.nnov.ru] |} {{commons|%D0%9D%D0%B8%D0%B6%D0%BD%D0%B8%D0%B9_%D0%9D%D0%BE%D0%B2%D0%B3%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B4}} No 1932. līdz 1991.gadam pilsētas nosaukums bija Gorkija par godu [[krievi|krievu]] rakstniekam [[Maksims Gorkijs|Maksimam Gorkijam]], kurš šeit dzimis. No rūpniecības uzņēmumiem vispazīstamākais ir autobūves uzņēmums [[GAZ]]. Vēsturiski pazīstama kā visslavenākā Krievijas gadatirgus vieta. ====Vēsture==== Pilsētu stratēģiski svarīgā vietā 1221.gadā nodibina [[Vladimira|Vladimiras]] [[lielkņazs]] [[Jurijs Vsevolodovičs]]. Pilsēta ātri kļūst par svarīgu tirdzniecības centru. No 1350.gada Ņižņijnovgoroda ir [[Ņižņijnovgorodas - Suzdaļas kņazistes]] centrs, bet 1392.gadā [[Vasilijs I]] Ņižņijnovgorodu pievieno [[Maskavas kņaziste|Maskavas kņazistei]]. [[Vasilijs IV]], izbūvējot [[kremlis|kremli]], pārvērš Ņižņijnovgorodu par stipru cietoksni cīņai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]]. 1612.gadā Ņižņijnovgoroda ir centrs cīņai pret [[poļi|poļiem]], kuri okupē [[Maskava|Maskavu]]. Šeit [[Miņins un Požarskis|Miņina un Požarska]] vadībā tiek organizēts karaspēks, kurš padzen poļus no Maskavas. No 1817.gada līdz [[boļševiki|boļševiku]] uzvarai pilsētā katru gadu notika Ņižņijnovgorodas gadatirgus - viens no lielākajiem pasaule. [[PSRS|Padomju]] laikā pilsēta bija slēgta ārzemniekiem. No 1980. līdz 1986.gadam uz Ņižņijnovgorodu (toreiz Gorkiju) no Maskavas tika izsūtīts zinātnieks un [[disidents]] [[Andrejs Saharovs]]. [[Image:Nischni Nowgorod von der Wolga aus.jpg|Ņižņijnovgoroda no Volgas|thumb|250px|left]] ====Ņižņijnovgorodā dzimuši==== *[[Vladimirs Aškenazi]] - mūziķis. *[[Nikolajs Bulgaņins]] - politiķis. *[[Maksims Gorkijs]] - rakstnieks. *[[Nikolajs Lobačevskis]] - matemātiķis. *[[Pjotrs Ņesterovs]] - aviators. *[[Jakovs Sverdlovs]] - politiķis. *[[Aleksandrs Uļjanovs]] - revolucionārs. [[Category:Krievijas pilsētas|Nzizznzijnovgoroda]] [[be:Ніжні Ноўгарад]] [[bg:Нижни Новгород]] [[cs:Nižnij Novgorod]] [[cv:Чулхула]] [[da:Nizjnij Novgorod]] [[de:Nischni Nowgorod]] [[en:Nizhny Novgorod]] [[eo:Niĵnij Novgorod]] [[es:Nizhny Nóvgorod]] [[et:Nižni Novgorod]] [[fi:Nižni Novgorod]] [[fr:Nijni-Novgorod]] [[hr:Nižnji Novgorod]] [[hu:Nyizsnij Novgorod]] [[io:Nizhny Novgorod]] [[ja:ニジニ・ノヴゴロド]] [[ko:니즈니노브고로드]] [[la:Novogardia Inferior]] [[lt:Nižnij Novgorodas]] [[nds:Nischni Nowgorod]] [[nl:Nizjni Novgorod]] [[nn:Nizjnij Novgorod]] [[no:Nizjnij Novgorod]] [[pl:Niżny Nowogród]] [[pt:Nizhny Novgorod (cidade)]] [[ro:Nizhny Novgorod]] [[ru:Нижний Новгород]] [[sl:Nižni Novgorod]] [[sv:Nizjnij Novgorod]] [[uk:Нижній Новгород]] [[zh:下諾夫哥羅德]] 7739 20527 2005-10-04T21:03:10Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ņižņijnovgoroda]] 7740 41218 2006-04-20T06:40:00Z Feens 37 '''Dziga Vertovs''' ([[Krievu valoda|krievu]] ''Дзига Вертов'')( dzimis 1896.gada 2.janvārī [[Belostoka|Belostokā]], [[Krievija|Krievijas impērijā]] (tagad Bjalistoka, [[Polija|Polijā]]); miris 1954.gada 12.februārī [[Maskava|Maskavā]]) - [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] [[dokumentālais kino|dokumentālā kino]] režisors, scenārists un kino teorētiķis. Īstajā vārdā - Deniss Kaufmans (''Денис Аркадьевич Кауфман''). [[Image:UNDEFINED-0.jpg|thumb|"Cilvēks ar kinokameru" sākuma kadri|220px]] Studējis Bjalistokas konservatorijā, bet no 1916.gada [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]] neiroloģijas institūtā. Piedalījies [[boļševiki|boļševiku]] [[propaganda|propagandas]] dokumentālo filmu radīšanā, tomēr līdzīgi [[Lēnija Rīfenštāle|Lēnijai Rīfenštālei]] tiek uzskatīts par vienu no dokumentālā kino klasiķiem, kura jaunievedumi būtiski bagātinājuši kinovalodu. Ievērojamākie darbi: *"Kinoacs" / ''Киноглаз (Жизнь врасплох)'' - 1924.gads *"Cilvēks ar kinokameru" / ''Человек с киноаппаратом'' - 1929.gads [[Category:Ebreju kinorežisori|Vertovs, Dziga]] [[Category:Polijā dzimuši|Vertovs, Dziga]] [[Category:Dokumentālais kino|Vertovs, Dziga]] [[Category:Padomju kinorežisori|Vertovs, Dziga]] [[cs:Dziga Vertov]] [[de:Dsiga Wertow]] [[en:Dziga Vertov]] [[eo:Dziga Vertov]] [[es:Dziga Vertov]] [[fr:Dziga Vertov]] [[hu:Dziga Vertov]] [[ja:ジガ・ヴェルトフ]] [[pl:Dziga Wiertow]] [[ru:Вертов, Дзига]] 7741 20532 2005-10-04T22:23:50Z Feens 37 redirekts #redirect [[Dziga Vertovs]] 7742 20533 2005-10-04T22:23:56Z Feens 37 redirekts #redirect [[Dziga Vertovs]] 7743 20534 2005-10-04T22:23:57Z Feens 37 redirekts #redirect [[Dziga Vertovs]] 7744 20535 2005-10-04T22:24:36Z Feens 37 Cilvēks ar kinokameru sākuma kadrs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:UNDEFINED-0.jpg] Cilvēks ar kinokameru sākuma kadrs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:UNDEFINED-0.jpg] 7749 20566 2005-10-05T17:50:11Z Feens 37 Omskas ģerbonis no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:Omsk_Coa.jpg] Omskas ģerbonis no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:Omsk_Coa.jpg] 7750 20567 2005-10-05T17:52:55Z Feens 37 Omska Krievijā, autors Feens, GFDL Omska Krievijā, autors Feens, GFDL 7751 20568 2005-10-05T18:17:52Z Feens 37 Omskas centrā Omskas centrā 7752 52294 2006-06-29T02:51:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:鄂木斯克]] '''Omska''' - pilsēta [[Krievija|Krievijā]] [[Sibīrija|Sibīrijas]] otra lielākā pilsēta (aiz [[Novosibirska|Novosibirskas]]), pie [[Oma|Omas]] ietekas [[Irtiša|Irtišā]]. Apgabala centrs. Krievijas Impērijas laikā bijusi Rietumsibīrijas guberņas centrs, tomēr [[PSRS]] laikā mazliet zaudēja savu nozīmi, salīdzinot ar Novosibirsku. Sibīrijas [[kazaki|kazaku]] un [[musulmaņi|musulmaņu]] centrs. [[Image:Lyubmosk3.R.jpg|thumb|left|Omskas centrs]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Омск'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Omska_Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Omsk Coa.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 129 281 |- | Dibināta | 1716.g |- | Pilsēta no | 1782.g |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Omskas apgabals]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Sibīrijas federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://www.omsk.ru/ www.omsk.ru] |} {{commons|Omsk}} ====Vēsture==== Omsku nodibina cara [[Pēteris I|Pētera I]] sūtīta vienība, kas pie Irtišas upes uzceļ koka cietoksni ciņai pret [[kazahi|kazahiem]]. XIX.gs Omska bija Rietumsibīrijas galvenais centrs. Pilsētas attīstība strauji paātrinās, kad 1890.gadā Omskai cauri izbūvē [[Transsibīrijas maģistrāle|Transsibīrijas maģistrāli]]. [[Pilsoņu karš Krievijā|Pilsoņu kara]] laikā Omska bija [[admirālis|admirāļa]] [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] rezidence. ====Cilvēki==== Omskā dzimuši: *[[Mihails Vrubelis]] (Михаил Врубель) (1856-1910) - gleznotājs [[Category:Krievijas pilsētas]] [[cs:Omsk]] [[cv:Омск]] [[da:Omsk]] [[de:Omsk]] [[en:Omsk]] [[eo:Omsk]] [[es:Omsk]] [[et:Omsk]] [[fi:Omsk]] [[fr:Omsk]] [[he:אומסק]] [[it:Omsk]] [[ja:オムスク]] [[ko:옴스크]] [[nl:Omsk]] [[nn:Omsk]] [[no:Omsk]] [[os:Омск]] [[pl:Omsk]] [[pt:Omsk]] [[ro:Omsk]] [[ru:Омск]] [[sl:Omsk]] [[sv:Omsk]] [[uk:Омськ]] [[zh:鄂木斯克]] 7759 40007 2006-04-12T13:05:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Glycéraldéhyde]], [[it:Gliceraldeide]] [[Image:D-glyceraldehyde Fischer b.png|right|frame|D-[[izomēri|izomērs]]]] '''Glicerīnaldehīds''' (HOCH2-CHOH-COH) ir [[ogļhidrāti|ogļhidrāts]], kas satur 3 oglekļa atomus (trioze). Tā ir vienkāršākā aldoze. Tas ir salda, kristāliska viela, kas ir ogļhidrātu vielmaiņas starpprodukts. Glicerīnaldehīdam ir iespējami 2 optiskie [[izomēri]], un tas ir viena no vienkāršākajām vielām ar optiskajiem izomēriem. Glicerīnaldehīdu var iegūt, oksidējot [[glicerīns|glicerīnu]]. [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Ķīmija]] [[de:Glycerinaldehyd]] [[en:Glyceraldehyde]] [[fr:Glycéraldéhyde]] [[it:Gliceraldeide]] [[ja:グリセルアルデヒド]] 7760 29722 2006-02-08T08:57:52Z Yyy 146 /* Mērvienību daudzkārtņi */ - 2^10 '''SI''' jeb '''Starptautiskā mērvienību sistēma''' ([[franču valoda|franču]]: ''Système International d'Unités'') ir izplatītākā mērvienību sistēma. Tā tika izveidota no MKS sistēmas (metrs-kilograms-sekunde), nevis no vecākās CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmas. SI sistēmas mērvienību definīcijas dažkārt tiek precizētas. SI sistēmu mēdz saukt arī par '''metrisko sistēmu''' (pēc garuma mērvienības [[metrs|metra]] nosaukuma). == Mērvienību pieraksts == *Simbolus pieraksta ar mazajiem burtiem (piem. [[metrs|m]], [[sekunde|s]]), izņemot tos, kas ir atvasināti no kāda cilvēka vārda (piem. [[paskāls|Pa]], [[kelvins|K]]). [[litrs|Litru]] mēdz apzīmēt gan ar mazo burtu, gan arī ar lielo, jo mazo "l" var viegli sajaukt ar ciparu "1". *Pēc simbola neliek punktu. *Simbolus vēlams rakstīt ar taisniem burtiem (ne [[kursīvs|kursīvā]]), lai nesajauktu ar matemātiskajiem mainīgajiem (''v'' - ātrums, ''m'' - masa). *Starp skaitli un simbolu vēlams likt atstarpi (izņēmums ir [[leņķis|leņķa]] mērvienības) *Atvasināto mērvienību simboliem, kas veidoti, sareizinot vairākas pamatmērvienības, starp atsevišķām mērvienībām liek vidū punktu (·), piem., N·m (ņūtonmetri). Divu vienību dalījumu apraksta vai nu ar slīpsvītru (/) vai arī lieto negatīvu [[kāpināšana|kāpinātāju]]. ==Mērvienības== SI lieto 7 pamatmērvienības un vairākas atvasinātās mērvienības. Mērvienībām var likt klāt daudzkārtņus (metrs, kilometrs, milimetrs, kur kilo- un mili- ir daudzkārtņi). ===Pamatmērvienības=== {| class="wikitable" ! colspan="5" | <big>SI Pamatmērvienības</big> |- |'''Nosaukums''' |'''Simbols''' |'''Īpašība''' |'''Definīcija''' |- |[[kilograms]] |'''kg''' |[[masa]] |--- |- |[[sekunde]] |'''s''' |[[laiks]] |--- |- |[[metrs]] |'''m''' |[[garums]] |--- |- |[[ampērs]] |'''A''' |[[strāva]] |--- |- |[[kelvins]] |'''K''' |[[temperatūra]] |--- |- |[[Mols]] |'''mol''' |[[vielas daudzums]] |--- |- |[[kandela]] |'''cd''' |[[gaismas intensitāte]] |--- |- |} ===Bezdimensionālas atvasinātās mērvienības=== SI [[leņķis|leņķu]] mērvienības ([[radiāns]] un [[steradiāns]]) ir bezdimensionālas attiecības, kas veidotas dalot divas vienādas mērvienības. {| class="wikitable" ! colspan="5" | <big>SI bezdimensionālās mērvienības</big> |- |'''Nosaukums''' |'''Simbols''' |'''Īpašība''' |'''Definīcija''' |- |[[radiāns]] |'''rad''' |[[leņķis]] |Leņķa mērvienība ir leņķis, kādu veido riņķa līnijas loks, kura garums ir vienāds ar riņķa līnijas rādiusu. Riņķa līnijā ir <math>2\pi</math> radiāni. |- |[[steradiāns]] |'''sr''' |[[telpas leņķis]] |--- |- |} ===Atvasinātās mērvienības=== Saliekot kopā vairākas pamatmērvienības, var mērīt citas īpašības. Dažām šādām mērvienībām ir īpaši nosaukumi. {| class="wikitable" ! colspan="5" | <big>SI atvasinātās mērvienības</big> |- |'''Nosaukums''' |'''Simbols''' |'''Īpašība''' |'''Izteikts pamatmērvienībās''' |- |'''[[hercs]]''' |'''Hz''' |[[frekvence]] |s&#8722;1 |- |'''[[Ņūtons]]''' |'''N''' |[[spēks]] |m&middot;kg&middot;s&#8722;2 |- |'''[[Džouls]]''' |'''J''' |[[enerģija]] |N m = m2&middot;kg&middot;s&#8722;2 |- |'''[[vats]]''' |'''W''' |[[jauda]] |J/s = m2&middot;kg&middot;s&#8722;3 |- |'''[[paskāls]]''' |'''Pa''' |[[spiediens]], [[spriegums (mehānikā)]] |N/m2 = m&#8722;1&middot;kg&middot;s&#8722;2 |- |'''[[lūmens]]''' |'''lm''' |[[gaismas plūsma]] |cd&middot;sr = m2&middot;m&#8722;2&middot;cd = cd |- |'''[[lukss]]''' |'''lx''' |[[apgaismojums]] |lm/m2 = m2&middot;m&#8722;4&middot;cd = m&#8722;2&middot;cd |- |'''[[kulons]]''' |'''C''' |[[elektriskais lādiņš]] |s&middot;A |- |'''[[volts]]''' |'''V''' |[[spriegums]] |W/A = J/C = m2&middot;kg&middot;s&#8722;3&middot;A&#8722;1 |- |'''[[oms]]''' |'''&#937;''' |[[elektriskā pretestība]] |V/A = m2&middot;kg&middot;s&#8722;3&middot;A&#8722;2 |- |'''[[farads]]''' |'''F''' |[[kapacitāte]] | C/V = m&#8722;2&middot;kg&#8722;1&middot;s4&middot;A2 |- |'''[[vēbers]]''' |'''Wb''' |[[magnētiskā plūsma]] |m2&middot;kg&middot;s&#8722;2&middot;A&#8722;1 |- |'''[[tesla]]''' |'''T''' |[[magnētiskās plūsmas blīvums]] |Wb/m2 = kg&middot;s&#8722;2&middot;A&#8722;1 |- |'''[[henrijs]]''' |'''H''' |[[induktivitāte]] | Wb/A = m2&middot;kg&middot;s&#8722;2&middot;A&#8722;2 |- |'''[[Sīmenss]]''' |'''S''' |[[vadāmība]] | &Omega;&#8722;1 = m&#8722;2&middot;kg&#8722;1 s3&middot;A2 |- |'''[[bekerels]]''' |'''Bq''' |[[Radioaktivitāte]] (sabrukšanas laika vienībā) |s-1 |- |'''[[grejs]]''' |'''Gy''' |Jonizējošās radiācijas [[absorbēšanas doza]] |J/kg=m2·s-2 |- |'''[[zīverts]]''' |'''Sv''' |Jonizējošās radiācijas [[ekvivalentā doza]] |J/kg=m2·s-2 |- |'''[[Celsija grāds]]''' |'''&deg;C''' |[[termodinamiskā temperatūra]] |K (0 &deg;C = 273.15 K, 0 K = &#8722;273.15 &deg;C) |- |'''[[molaritāte]]''' |'''<i>M</i>''' |[[koncentrācija]] |mol/L (moli vielas/litri šķīduma) |} ===Pieņemtās mērvienības (nav atvasinātas)=== {| class="wikitable" ! colspan="5" | <big>Ārpus SI mērvienības, kuras ir pieņemtas lietošanai kopā ar SI mērvienībām</big> |- |'''Nosaukums''' |'''Simbols''' |'''Īpašība''' |'''Atbilstošā SI mērvienība''' |- |[[minūte]] |'''min''' |[[laiks]] |1 min = 60 [[sekunde|s]] |- |[[stunda]] |'''h''' |[[laiks]] |1 h = 60 min = 3600 s |- |[[diena]] |'''d''' |[[laiks]] |1 d = 24 h = 1440 min = 86400 s |- |[[leņķa grāds]] |'''&deg;''' |[[leņķis]] |1&deg; = (&pi;/180) [[radiāns|rad]] |- |[[leņķa minūte]] |'''&prime;''' |[[leņķis]] |1&prime; = (1/60)&deg; = (&pi;/10800) rad |- |[[leņķa sekunde]] |'''&Prime;''' |[[leņķis]] |1&Prime; = (1/60)&prime; = (1/3600)&deg; = (&pi;/648000) rad |- |[[litrs]] |'''l''' vai '''L''' |[[tilpums]] |0,001 [[kubikmetrs|m3]] |- |[[tonna]] |'''t''' |[[masa]] |1 t = 103 [[kilograms|kg]] |- |} ==Mērvienību daudzkārtņi== Mērvienību daudzkārtņus lieto, lai nebūtu jāraksta ļoti gari skaitļi (piem., 1 000 000 W var uzrakstīt kā 1 MW). Daudzkārtņus neapvieno. 1/1000000 kg definē kā miligramu, nevis kā mikrokilogramu. Daudzkārtņus parasti nelieto kopā ar laika mērvienībām un ar leņķa grādiem. Parasti tos nelieto arī kopā ar [[temperatūra]]s mērvienībām. {| class="wikitable" |+ SI daudzkārtņi |- ! 10n ! Daudzkārtnis ! Simbols ! Decimālais ekvivalents |- | 1024 | [[jota]] | Y | 1 000 000 000 000 000 000 000 000 |- | 1021 | [[zeta]] | Z | 1 000 000 000 000 000 000 000 |- | 1018 | [[eksa]] | E | 1 000 000 000 000 000 000 |- | 1015 | [[peta]] | P | 1 000 000 000 000 000 |- | 1012 | [[tera]] | T | 1 000 000 000 000 |- | 109 | [[giga]] | G | 1 000 000 000 |- | 106 | [[mega]] | M | 1 000 000 |- | 103 | [[kilo]] | k | 1 000 |- | 102 | [[hekto]] | h | 100 |- | 101 | [[deka]] | da | 10 |- | 100 | ''nav'' | ''nav'' | 1 |- | 10−1 | [[deci]] | d | 0,1 |- | 10−2 | [[centi]] | c | 0,01 |- | 10−3 | [[mili]] | m | 0,001 |- | 10−6 | [[mikro]] | µ | 0,000 001 |- | 10−9 | [[nano]] | n | 0,000 000 001 |- | 10−12 | [[piko]] | p | 0,000 000 000 001 |- | 10−15 | [[femto]] | f | 0,000 000 000 000 001 |- | 10−18 | [[ato]] | a | 0,000 000 000 000 000 001 |- | 10−21 | [[zepto]] | z | 0,000 000 000 000 000 000 001 |- | 10−24 | [[jokto]] | y | 0,000 000 000 000 000 000 000 001 |} ==Informācijas mērvienības un to daudzkārtņi== Mazākā informācijas daudzuma mērvienība ir '''bits''' (b), kam var būt vērtība vai nu 0 vai 1. parasti lieto arī lielāku vienību - '''baits''' (B), kurā ietilpst 8 biti. Datu pārraides ātrumu mēra bitos sekundē (b/s) vai baitos sekundē (B/s). Ļoti bieži informācijas pārraides kanālu datu caurlaides spēju izsaka b/s, Kb/s vai Mb/s (biti, kilobiti vai megabiti sekundē). Datu glabāšanas iekārtu ierakstīšanas un nolasīšanas ātrumus parasti izsaka B/s (parasti tomēr KB/s un MB/s). Šeit 1Mb=1000Kb=1000000b un 1MB=1000KB=1000000B (bāze ir 103=1000). Datu uzglabāšanas sistēmām ilgu laiku tika lietotas mērvienības ar bāzi 210=1024 un datoru programmas joprojām datu nesēju ietilpību mēra šādā veidā. 1999. gadā šo mērvienību daudzkārtņiem tika standartizēti nosaukumi: {| class="wikitable" |- ! Nosaukums ! Simbols ! 210 |- | kibi | Ki | 1010=1024 |- | mebi | Mi | 1020=1,048,576 |- | gibi | Gi | 1030=1,073,741,824 |- | tebi | Ti | 1040=1,099,511,627,776 |} == Ārējas saites == * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=49578&rel_doc=on LR Ministru Kabineta Noteikumi par fizikālo lielumu mērvienībām, to latviskajiem nosaukumiem un rakstību] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=42562 LR Likums Par mērījumu vienotību] [[Category:Fizika]] [[Category:Mērvienības]] [[af:SI]] [[ar:&#1606;&#1592;&#1575;&#1605; &#1583;&#1608;&#1604;&#1610; &#1604;&#1604;&#1608;&#1581;&#1583;&#1575;&#1578;]] [[bg:&#1052;&#1077;&#1078;&#1076;&#1091;&#1085;&#1072;&#1088;&#1086;&#1076;&#1085;&#1072; &#1089;&#1080;&#1089;&#1090;&#1077;&#1084;&#1072; &#1077;&#1076;&#1080;&#1085;&#1080;&#1094;&#1080;]] [[bs:SI sistem]] [[ca:Sistema internacional]] [[cs:Soustava SI]] [[da:SI]] [[de:Internationales Einheitensystem]] [[en:SI]] [[es:Sistema Internacional de Unidades]] [[eo:Sistemo Internacia de Unuoj]] [[fi:Kansainvälinen yksikköjärjestelmä]] [[fr:Système international d'unités]] [[ko:SI &#45800;&#50948;&#44228;]] [[jbo:treci'e]] [[id:SI (satuan ukur)]] [[ia:Systema International de Unitates]] [[is:SI]] [[it:Sistema Internazionale di unità di misura]] [[he:SI]] [[lt:Matavimo vienetas]] [[lb:SI-Eenheetesystem]] [[hu:SI mértékegységrendszer]] [[mr:आंतरराष्ट्रीय गणना पद्धती]] [[nl:SI]] [[ja:&#22269;&#38555;&#21336;&#20301;&#31995;]] [[nb:SI-systemet]] [[nn:SI-systemet]] [[pl:Uk&#322;ad SI]] [[pt:Sistema Internacional de Unidades]] [[ro:SI]] [[ru:&#1057;&#1048;]] [[simple:SI]] [[sk:SI]] [[sl:Mednarodni sistem enot]] [[sr:&#1057;&#1048;]] [[su:SI]] [[fi:Kansainvälinen yksikköjärjestelmä]] [[sv:SI]] [[th:&#3627;&#3609;&#3656;&#3623;&#3618;&#3648;&#3629;&#3626;&#3652;&#3629;]] [[vi:SI]] [[uk:&#1052;&#1110;&#1078;&#1085;&#1072;&#1088;&#1086;&#1076;&#1085;&#1072; &#1089;&#1080;&#1089;&#1090;&#1077;&#1084;&#1072; &#1057;&#1030;]] [[zh:&#22269;&#38469;&#21333;&#20301;&#21046;]] 7761 20696 2005-10-09T12:44:49Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Kliņģerīte]] 7762 20643 2005-10-08T16:26:39Z Juzeris 23 redirect [[SI]] #redirect [[SI]] 7763 20644 2005-10-08T16:27:11Z Juzeris 23 redirect [[SI]] #redirect [[SI]] 7764 20645 2005-10-08T16:27:55Z Juzeris 23 redirect [[SI]] #redirect [[SI]] 7765 36260 2006-03-23T23:24:47Z Feens 37 #redirect [[Kliņģerīte]] 7766 51347 2006-06-19T21:34:49Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/83.21.57.158|83.21.57.158]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Juzeris Visas [[Polija|Polijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 iedzīvotājiem (2005.gadā). {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=80% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2005) | '''Vojevodiste (''województwo'')''' |- | [[Belhatova]] (Bełchatów) | 62 896 | [[Lodzas vojevodiste]] |- | [[Bendzina]] (Będzin) | 58 236 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Beļsko-Bjala]] (Bielsko-Biała) | 176 515 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Bidgošča]] (Bydgoszcz) | 366 452 | [[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste]] |- | [[Bitoma]] (Bytom) | 189 186 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Bjala Podļaska]] (Biała Podlaska) | 57 541 | [[Ļubļinas vojevodiste]] |- | [[Bjalistoka]] (Białystok) | 291 855 | [[Podļasjes vojevodiste]] |- | [[Čenstohova]] (Częstochowa) | 248 125 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Dombrova Gurņiča]] (Dąbrowa Górnicza) | 130 601 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Elblonga]] (Elbląg) | 127 558 | [[Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste]] |- | [[Elka]] (Ełk) | 55 769 | [[Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste]] |- | '''[[Gdaņska]]''' (Gdańsk) | 461 865 | [[Pomoržes vojevodiste]] |- | [[Gdiņa]] (Gdynia) | 253 730 | [[Pomoržes vojevodiste]] |- | [[Gloguva]] (Głogów) | 71 686 | [[Lejassilēzijas vojevodiste]] |- | [[Gļivice]] (Gliwice) | 198 835 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Gņezno]] (Gniezno) | 70 269 | [[Lielpolijas vojevodiste]] |- | [[Gožova Veļkopoļska]] (Gorzów Wielkopolski) | 124 430 | [[Ļubušas vojevodiste]] |- | [[Grudzjondza]] (Grudziądz) | 99 486 | [[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste]] |- | [[Helma]] (Chełm) | 68 043 | [[Ļubļinas vojevodiste]] |- | [[Hožova]] (Chorzów) | 113 430 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Inovroclava]] (Inowrocław) | 77 527 | [[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste]] |- | [[Jastšembe Zdroja]] (Jastrzębie Zdrój) | 95 830 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Javožna]] (Jaworzno) | 96 541 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Jeleņa Gura]] (Jelenia Góra) | 87 310 | [[Lejassilēzijas vojevodiste]] |- | [[Kališa]] (Kalisz) | 108 759 | [[Lielpolijas vojevodiste]] |- | [[Katovice]] (Katowice) | 317 316 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Kelce]] (Kielce) | 208 598 | [[Sventokšiskas vojevodiste]] |- | [[Kendzežina-Kozle]] (Kędzierzyn-Koźle) | 65 636 | [[Opoles vojevodiste]] |- | [[Koņina]] (Konin) | 81 258 | [[Lielpolijas vojevodiste]] |- | [[Košalina]] (Koszalin) | 107 450 | [[Rietumpomoržes vojevodiste]] |- | '''[[Krakova]]''' (Kraków) | 755 050 | [[Mazpolijas vojevodiste]] |- | [[Legionova]] (Legionowo) | 50 768 | [[Mazovijas vojevodiste]] |- | [[Legņica]] (Legnica) | 106 033 | [[Lejassilēzijas vojevodiste]] |- | [[Lešno]] (Leszno) | 63 585 | [[Lielpolijas vojevodiste]] |- | '''[[Lodza]]''' (Łódź) | 768 755 | [[Lodzas vojevodiste]] |- | [[Lomža]] (Łomża) | 63 723 | [[Podļasjes vojevodiste]] |- | [[Ļubina]] (Lubin) | 77 532 | [[Lejassilēzijas vojevodiste]] |- | [[Ļubļina]] (Lublin) | 360 044 | [[Ļubļinas vojevodiste]] |- | [[Meleca]] (Mielec) | 60 993 | [[Piekarpatu vojevodiste]] |- | [[Mislovice]] (Mysłowice) | 75 281 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Novi Sonča]] (Nowy Sącz) | 84 376 | [[Mazpolijas vojevodiste]] |- | [[Olština]] (Olsztyn) | 171 803 | [[Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste]] |- | [[Opole]] (Opole) | 127 676 | [[Opoles vojevodiste]] |- | [[Ostrolenka]] (Ostrołęka) | 53 740 | [[Mazovijas vojevodiste]] |- | [[Ostrova Veļkopoļska]] (Ostrów Wielkopolski) | 72 898 | [[Lielpolijas vojevodiste]] |- | [[Ostroveca Sventokšiska]] (Ostrowiec Świętokrzyski) | 73 989 | [[Sventokšiskas vojevodiste]] |- | [[Pabjaņice]] (Pabianice) | 70 542 | [[Lodzas vojevodiste]] |- | [[Pekari Slonski]] (Piekary Śląskie) | 59 757 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Pila]] (Piła) | 75 532 | [[Lielpolijas vojevodiste]] |- | [[Pjotrkova Tribunaļska]] (Piotrków Trybunalski) | 80 128 | [[Lodzas vojevodiste]] |- | [[Plocka]] (Płock) | 127 474 | [[Mazovijas vojevodiste]] |- | '''[[Poznaņa]]''' (Poznań) | 570 352 | [[Lielpolijas vojevodiste]] |- | [[Pruškova]] (Pruszków) | 54 851 | [[Mazovijas vojevodiste]] |- | [[Pšemisla]] (Przemyśl) | 67 013 | [[Piekarpatu vojevodiste]] |- | [[Raciborža]] (Racibórz) | 58 464 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Radoma]] (Radom) | 226 794 | [[Mazovijas vojevodiste]] |- | [[Ribņika]] (Rybnik) | 142 510 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Ruda Slonska]] (Ruda Śląska) | 146 189 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Sedlce]] (Siedlce) | 76 772 | [[Mazovijas vojevodiste]] |- | [[Simjanovice Slonska]] (Siemianowice Śląskie) | 73 121 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Slupska]] (Słupsk) | 98 608 | [[Pomoržes vojevodiste]] |- | [[Sosnoveca]] (Sosnowiec) | 227 295 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Stalova Vola]] (Stalowa Wola) | 66 495 | [[Piekarpatu vojevodiste]] |- | [[Starahovice]] (Starachowice) | 53 738 | [[Sventokšiskas vojevodiste]] |- | [[Stargarda Ščeciņska]] (Stargard Szczeciński) | 71 224 | [[Rietumpomoržes vojevodiste]] |- | [[Suvalki]] (Suwałki) | 69 222 | [[Podļasjes vojevodiste]] |- | '''[[Ščecina]]''' (Szczecin) | 413 658 | [[Rietumpomoržes vojevodiste]] |- | [[Švetohlovice]] (Świętochłowice) | 55 600 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Švidņica]] (Świdnica) | 60 351 | [[Lejassilēzijas vojevodiste]] |- | [[Tarnobžega]] (Tarnobrzeg) | 50 459 | [[Piekarpatu vojevodiste]] |- | [[Tarnova]] (Tarnów) | 117 799 | [[Mazpolijas vojevodiste]] |- | [[Tarnovski Gori]] (Tarnowskie Góry) | 60 938 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Tčeva]] (Tczew) | 60 133 | [[Pomoržes vojevodiste]] |- | [[Tihi]] (Tychy) | 131 696 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Tomašova Mazovecka]] (Tomaszów Mazowiecki) | 67 197 | [[Lodzas vojevodiste]] |- | [[Toruņa]] (Toruń) | 208 717 | [[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste]] |- | [[Valbžiha]] ( Wałbrzych) | 127 431 | [[Lejassilēzijas vojevodiste]] |- | '''[[Varšava]]''' (Warszawa) | 1 651 676 | [[Mazovijas vojevodiste]] |- | [[Vloclaveka]] (Włocławek) | 120 339 | [[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste]] |- | '''[[Vroclava]]''' (Wrocław) | 634 893 | [[Lejassilēzijas vojevodiste]] |- | [[Zabže]] (Zabrze) | 192 177 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Zamosca]] (Zamość) | 66 034 | [[Ļubļinas vojevodiste]] |- | [[Zaverce]] (Zawiercie) | 53 159 | [[Silēzijas vojevodiste]] |- | [[Zeļona Gura]] (Zielona Góra) | 118 433 | [[Ļubušas vojevodiste]] |- | [[Zgeža]] (Zgierz) | 58 036 | [[Lodzas vojevodiste]] |- | [[Žešova]] (Rzeszów) | 174 228 | [[Piekarpatu vojevodiste]] |- | [[Žori]] (Żory) | 63 174 | [[Silēzijas vojevodiste]] |} [[Category:Polijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[de:Liste der Städte in Polen]] [[en:List of cities in Poland]] [[es:Localidades de Polonia]] [[fr:Les plus grandes villes de Pologne]] [[nl:Lijst van grote Poolse steden]] [[pl:Miasta w Polsce]] [[ro:Listă de oraşe din Polonia]] [[sl:Seznam poljskih mest]] 7769 28340 2006-02-04T05:41:49Z Yyy 146 cat... '''Latviešu valodas gramatika''' ir [[latviešu valoda]]s vārdu uzbūves, vārdu formu maiņu, vārdu saistījumu un teikuma uzbūves sistēma. Valodas [[gramatika]]s normu ievērošana raksturo [[literārā valoda|literāro valodu]]. Gramatiku pētī un normē [[valodniecība]]. Gramatika aptver, piemēram, [[fonētika|fonētiku]], [[morfoloģija|morfoloģiju]] un [[sintakse|sintaksi]]. ==Lielo burtu lietošana nosaukumos== Nosaukumus var iedalīt: <BR> #tiešajos nosaukumos (piemēram, ''[[Latviešu valodas institūts]]''), <BR> #simboliskajos nosaukumos, ko parasti liek pēdiņās (piemēram, ''"[[Diena (laikraksts)|Diena]]"''). Tiešajiem nosaukumiem parasti ir raksturotājdaļa (raksturīgās pazīmes apzīmējums) un nomenklatūrdaļa, kas nosauc tipu (piemēram, ''apvienība'', ''fonds'', ''institūts''). Nosaukumi var būt vienkārši vai salikti jeb vairākpakāpju (piemēram, ''Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Baltu valodu katedra''). Parasti ar lielo burtu jāraksta tikai pirmais vārds, savukārt vairākpakāpju nosaukumiem – katras pakāpes pirmais vārds. Ja pirmais vārds ir vietvārds vai īpašvārds, ar lielo burtu jāraksta arī nākamais vārds (ja tas ir raksturotājvārds, nevis nomenklatūras vārds), tāpat arī, ja pirmais vārds ir "starptautiskais". Nomenklatūras vārdus ar lielo sākumburtu neraksta, izņemot gadījumus, kad tie nozīmīgu organizāciju nosaukumos atrodas tieši pēc vietvārda (piemēram, ''[[Latvijas Universitāte]]'', ''[[Latvijas Republikas Saeima]]''). Visi patstāvīgie vārdi ar lielo burtu rakstāmi: * valstu, augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju, kā arī starptautisku organizāciju nosaukumos (''[[Latvijas Republika]]'', ''Latvijas Republikas Saeima'', ''[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]''), * [[Vietvārdi|vietvārdos]] (''[[Tuvie Austrumi]]''), * [[Astranomija|astronomiskos]] nosaukumos (''[[Piena Ceļš]]'', ''[[Lielie Greizie Rati]]''), * laikrakstu un žurnālu nosaukumos (''"[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]"''), * pseidonīmos un pievārdos (''Rutku Tēvs''). Pirmais vārds ar lielo burtu jāraksta: * organizāciju, iestāžu, firmu, saimniecību nosaukumos (''[[Valsts valodas centrs]]''), * goda un apbalvojumu nosaukumos (''[[Spīdolas stipendiāts]]''), * grāmatu un mākslas darbu nosaukumos (''"[[Karš un miers]]"''), * daudzos ģeogrāfiskajos nosaukumos (''[[Adrijas jūra]]''), * svētku un atceres dienu nosaukumos (''[[Varoņu piemiņas diena]]''). Ar lielo burtu jāraksta arī: * visi vārdi ordeņu nosaukumos, izņemot nomenklatūras vārdu (''[[Triju Zvaigžņu ordenis]]''), * vārds "valsts" aiz īpašvārda (''[[Latvijas Valsts prezidente]]''). [[Category:Latviešu valoda]] [[Category:Valodniecība]] 7771 20677 2005-10-09T00:44:15Z Tail 13 Reklāma "Obsession" no angļu Vikipēdijas. UZ DARBU ATTIECAS AUTORTIESĪBAS. Reklāma "Obsession" no angļu Vikipēdijas. UZ DARBU ATTIECAS AUTORTIESĪBAS. 7772 41141 2006-04-19T18:14:55Z 85.226.227.129 Removing image, this image is a suspected copyright violation and will soon be deleted from the [[Commons:]]. '''Reklāma''' ir darbība vai materiāls, kura pamatmērķis ir pārliecināt vai rosināt cilvēkus patērēt noteiktu produktu, pakalpojumu, popularizēt kādu ideju vai indivīdu. Parasti reklāmas mērķis ir radīt [[pieprasījums|pieprasījumu]]; citi mērķi var būt tēla uzlabošana, [[informācija]]s sniegšana par produktu utt. Reklāmas bieži sastopamas [[masu saziņas līdzekļi|masu saziņas līdzekļos]] ([[televīzija|televīzijā]], [[radio]], [[avīze|avīzēs]] un [[žurnāls|žurnālos]]), kā arī dažādās publiskās vietās – reklāmu stendos, uz transporta līdzekļiem, veikalu skatlogos utt. Nozīmīga loma reklāmu biznesā ir arī [[Internets|Internetam]]. [[Image:EncycBrit1913.jpg|thumb|300px|1911. gada ''Encyclopædia Britannica'' reklāma, publicēta žurnālā ''National Geographic Magazine'' 1913. gada maijā]] Reklāmas uzdevums ir radīt pieprasījumu pēc kādas preces, tāpēc reklāmām raksturīga produkta pozitīvo īpašību izcelšana vai pārspīlēšana un negatīvo īpašību noklusēšana. Veiksmīga reklāma var radīt tik lielu [[zīmols|zīmola]] atpazīstamību, ka zīmola nosaukumu sāk lietot kā sugas vārdu – piemēram, ''skočs'' (no "Scotch") vai ''kola'' (no "Coca-Cola"). Dažkārt nosaukums kļūst tik bieži lietots, ka tam vairs nav zīmola funkciju vai aizsardzības likumdošanā – piemēram, [[aspirīns]] (no "Aspirin"). Pēc likuma "reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi", tā "nedrīkst mazināt sabiedrības uzticēšanos reklāmai, un tai jāatbilst godīgas konkurences principiem", un tajā "atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas" ([http://www.likumi.lv/doc.php?id=163]). ==Vēsture== Sākotnēji visizplatītākā reklāmas forma bija citu cilvēku ieteikumi, taču komerciāla rakstura ziņas un vēlēšanu kampaņas reklāmas ir atrastas pat [[Pompeji|Pompeju]] drupās. Modernā reklāma attīstījās līdz ar [[drukāšana]]s attīstību XV un XVI gadsimtā. XVII gs. sāka parādīties reklāmas [[Anglija]]s avīzēs, un gadsimta laikā reklāma kļuva ļoti populāra. Nepieciešamība pēc reklāmas auga, XIX gadsimtā attīstoties [[ekonomika]]i. 1843. gadā Volnijs Palmers Filadelfijā izveidoja pirmo reklāmu aģentūru. Sākotnēji reklāmu aģentūras nodarbojās tikai ar reklāmlaukumu tirgošanu, taču XX gs. sāka pārņemt atbildību arī par reklāmu saturu. ==Reklāmas pamatprinicipi== Reklāmas pamatprincipi ir: * reklāmai jāspēj saistīt patērētāja uzmanību; * tai jāspēj radīt un noturēt patērētāja interese par produktu; * patērētājam šī jātiecas piepildīt vēlmi iegūt produktu vai rīkoties kā citādi atbilstoši reklāmdevēja nolūkiem. Reklāmai jābūt: * vienkāršai (lai patērētājs to spētu bez pūlēm saprast), * oriģinālai (lai tā saistītu patērētāja uzmanību daudzu citu vidū), * pievilcīgai (ar [[skaistums|skaistumu]], [[humors|humoru]], patērētājam tuvām izjūtām, uzskatāmu pamatojumu produkta kvalitātei), * realizētai piemērotā vietā un laikā, * atkārtotai. Reklāmai jāizceļas uz konkurentu fona un jārosina patērētājs uz noteiktu rīcību. ==Reklamēšanas metodes== * Atkārtošana (nodrošina plašu atpazīstamību). * Norādes uz produkta popularitāti patērētāju vidē (ar cerību, ka patērētāji produktu sāks lietot "pūļa efekta" dēļ). * "Dalīšanās pieredzē" (par produkta labajām īpašībām stāsta eksperti vai citi patērētāji). * Spiediens (aicinājums iegādāties produktu, kamēr tas vēl pieejams). * Emociju izmantojums (glaimošana, iežēlināšana, baiļu radīšana utt.). * Asociācijas (centieni asociēt produktu ar kaut ko tīkamu, piemēram, glītiem modeļiem, skaistiem skatiem utt.). * [[Sauklis|Saukļi]]. * Šokēšana. * Slēptie vēstījumi (parasti – radot asociācijas ar kaut ko seksuālu). ==Reklāmu izvietošanas vietas un veidi== Reklāmas var izvietot: * [[televīzija|televīzijā]], * [[radio]], * [[kino]] (pirms kinoseansiem), * [[avīze|avīzēs]] un [[žurnāls|žurnālos]] (šeit reklāmai viegli sasniegt mērķauditoriju, jo žurnāli gandrīz vienmēr paredzēti noteiktam cilvēku lokam), * publiskās vietās, * tirdzniecības vietās (nozīmīga reklamēšanās vieta, jo tieši tur notiek izvēle), * [[Internets|Internetā]] (reklāmkarogi, uznirstošie logi jeb ''pop-ups''). Citi reklāmu veidi: * interaktīvās reklāmas (it sevišķi Internetā), * [[mēstule]]s (''spam''), * [[skrejlapa]]s, * pārdošana pa [[telefons|telefonu]] vai produktu piedāvāšana uz ielas vai mājās (nevēlama, jo tiek uzskatīta par pārāk agresīvu), * kaut ko [[sponsorēšana|sponsorējot]]. Reklāmas iespējams izvietot gandrīz jebkur. Arī uzlīmes uz dārzeņiem vai augļiem uzskatāmas par reklāmu, tāpat kā jebkas, par ko reklāmdevējs maksā, lai nodotu patērētājam reklāmas ziņojumu. ==Ierobežojumi== [[Latvija]]s likumdošana paredz, ka reklāmās nav pieļaujama [[karš|kara]] vai [[vardarbība]]s [[propaganda]], [[diskriminācija]]s paušana, cilvēku nezināšanas izmantošana utt. Īpaši nosacījumi saistīti ar reklāmām, kuru mērķauditorija ir bērni. Dažkārt noteikta vieda reklāmas tiek aizliegtas "sabiedrības interesēs". Bieži šāda vieda aizliegumi saistīti ar [[tabaka]]s produktu reklāmām. Piemēram, Latvijas Republikas Saeima 1996. gadā pieņēma likumu, ka "tabakas izstrādājumu reklāmai jāinformē pircēji par smēķēšanas kaitīgumu, un šādai informācijai ir jāaizņem vismaz pieci procenti no reklāmas platības", turklāt aizliegts "tabakas izstrādājumu reklāmā attēlot personas smēķējot", "reklāmas nolūkos izsniegt (piegādāt) tabakas izstrādājumus bez maksas", kā arī reklamēt tabakas izstrādājumus noteiktās vietās ([http://www.likumi.lv/doc.php?id=41774]). Eiropas Parlaments un Padome 2003. gadā pieņēma direktīvu, kas aizliedz tabakas reklamēšanu drukātajos masu saziņas līdzekļos, radio un Internetā, kā arī tabakas uzņēmumiem sponsorēt pārrobežu pasākumus un aktivitātes. [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm ar šiem noteikumiem saistītie tiesību akti bija jāievieš līdz 2005. gada 31. jūlijam ([http://europa.eu.int/rapid/pressReleasesAction.do?reference=MEMO/05/274&format=HTML&aged=0&language=EN&guiLanguage=fr]). ==Seksualitātes izmantošana reklāmu veidošanā== [[Image:Obsession ad.jpg|thumb|250px|left|Kalvina Kleina parfīma "Obsession" reklāma]] [[Seksualitāte|Seksualitāti]] uzskata par vienu no efektīvākajiem [[mārketings|mārketinga]] rīkiem. Pēcreklāmas pārdošanas pētījumi rāda, ka tās izmantošana nodrošina tūlītēju, turklāt noturīgu interesi par produktu. Seksualitātes izmantošana reklāmās gan saistīta arī ar zināmu risku, jo ar [[dzimumattiecības|dzimumattiecībām]] saistīti daudzi [[tabu]]. Seksualitātes izmantošana var būt gan ļoti atklāta, gan nemanāma, no atkātiem seksuāliem aktiem līdz [[kosmētika]]s lietošanai seksuāli pievilcīgo ķermeņa daļu izcelšanai. Šis pēdējais veids sastopams visos masu saziņas līdzekļu veidos. Šādi izmantoti tiek ne tikai ar attēlu saistītie masu saziņas līdzekļi; arī [[balss|balsis]] mēdz izvēlēties pēc to seksuālā pievilcīguma. Seksualitātes izmantošanu reklāmās bieži kritizē. Konservatīvi noskaņoti cilvēki, it sevišķi dažu [[reliģija|reliģiju]] pārstāvji, bieži to uzskata par nepieklājīgu un nevēlamu. Daudzi dzimumu līdztiesības atbalstītāji savukārt norāda, ka šādas reklāmas degradē [[sieviete]]s, padarot tās par seksa objektiem (sievietes reklāmās biežāk parādās seksuālā kontekstā nekā vīrieši). Pēdējā laikā seksualitāti kā reklāmas līdzekli it sevišķi izmanto [[smaržas|smaržu]] un [[apģērbs|apģērba]], sevišķi džinsu, reklāmās. Tajās izmantoti provokatīvi attēli, kuru uzdevums ir radīt seksuālu uzbudinājumu, šokēt vai likt cilvēkiem izjust savas slēptās seksuālās vēlmes. Reklāmās, it sevišķi tajās, kurās reklamēti dažādi aksesuāri, arvien biežāk parādās arī [[homoseksualitāte|homoerotiskas]] tēmas. ==Skat. arī== * [[Mārketings]] [[Category:Mārketings]] [[cs:Reklama]] [[da:Reklame]] [[de:Werbung]] [[el:Διαφήμιση]] [[en:Advertising]] [[eo:Reklamo]] [[es:Publicidad]] [[fi:Mainonta]] [[fr:Publicité]] [[he:פרסום]] [[id:Iklan]] [[ja:広告]] [[lt:Reklama]] [[nl:Reclame]] [[no:Reklame]] [[pl:Reklama]] [[pt:Publicidade]] [[ro:Publicitate]] [[simple:Advertising]] [[sl:Oglaševanje]] [[sv:Reklam]] [[zh:廣告]] 7774 49456 2006-06-07T21:40:21Z Feens 37 iz****kslinieki par mūziķi '''Sāra Konora''' (''Sarah Connor''), īstajā vārdā '''Sāra Terenci''' (''Sarah Terenzi'') (dzimusi '''Leve''' (''Lewe''), 1980. gada 13. jūnijā [[Delmenhorste|Delmenhorstē]], [[Lejassaksija|Lejassaksijā]]) ir [[Vācija|vācu]] dziedātāja. Sākusi dziedāt 15 gadu vecumā. 2001. gadā iznāk pirmais singls "Let's Get Back To Bed, Boy", kas aizkļūst līdz Vācijas singlu topa 2. vietai. Latvijas ''airplay'' topā aizkļūst līdz 15. vietai. Popularitāti Eiropā iegūst ar singlu "From Sarah With Love", kas Vācijā vien tiek pārdots 750&nbsp;000 eksemplāru. 2004. gadā ieguvusi "World Music Award" kā vispopulārākā vācu dziedātāja pasaulē. == Diskogrāfija == === Singli === *''Let' Get Back To Bed- Boy!'' ([[2001]], #2 Vācijā) *''French Kissing'' (2001, #26 Vācijā) *''From Sarah With Love'' (2001, #1 Vācijā, Top10 arī Austrijā, Šveicē, Beļģijā, Somijā, Holandē) *''One Nite Stand'' ([[2002]], #5 Vācijā) *''Skin On Skin'' (2002) *''He's Unbelievable'' ([[2003]], #16 Vācijā) *''Bounce'' (2003, USA [[2004]], #12 Vācijā, #14 Lielbritānijā, #54 ASV) *''Music Is The Key'' (2003, #1 Vācijā) *''Just One Last Dance'' (2004, #1 Vācijā) *''Living To Love You'' (2004, #1 Vācijā) *''From Zero To Hero'' ([[2005]], #1 Vācijā) Christmas in my heart (2005, #4 Vācijā) === Albumi === *''Green Eyed Soul'' (2001) *''Unbelievable'' (2002) *''Key To My Soul'' (2003) *''A Night To Remember (DVD)'' (2003) *''Naughty But Nice'' (2005) *''Christmas In My Heart'' (2005) [[Category:Mūziķi|Konora, Sara]] [[de:Sarah Connor]] [[en:Sarah Connor (musician)]] [[es:Sarah Connor]] [[fi:Sarah Connor]] [[id:Sarah Connor]] [[nl:Sarah Connor]] [[pl:Sarah Connor]] 7775 36267 2006-03-23T23:27:04Z Feens 37 #redirect [[Sāra Konora]] 7776 36268 2006-03-23T23:27:26Z Feens 37 #redirect [[Sāra Konora]] 7778 42592 2006-04-30T11:25:14Z Juzeris 23 izmainīju kat. Visas [[Polija|Polijas]] upes, kuras garākas par 200 km. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=100% |- | '''Upe''' | '''Ietek''' | '''Kopējais garums (km)''' | '''Garums Polijā (km)''' | '''Kopējais baseins (km2)''' | '''Baseins Polijā (km2)''' |- | [[Bobra]] (Bóbr) | [[Odra]] | 272 | 270 | 5876 | 5830 |- | [[Brda]] (Brda) | [[Visla]] | 238 | 238 | 4627 | 4627 |- | [[Drvenca]] (Drwęca) | [[Visla]] | 207 | 207 | 5344 | 5344 | |- | [[Dunajeca]] (Dunajec) | [[Visla]] | 274 | 247 | 6804 | 4852 |- | [[Lina]] (Łyna) | [[Pregoļa]] | 264 | 190 | 7126 | 5719 |- | [[Nareva]] (Narew) | [[Visla]] | 484 | 448 | 75 175 | 53 873 |- | [[Neise]] (Nysa Łużycka) | [[Odra]] | 252 | 198 | 4297 | 2197 |- | [[Noteca]] (Noteć) | [[Varta]] | 388 | 388 | 17 330 | 17 330 |- | '''[[Odra]]''' (Odra) | [[Baltijas jūra]] | 903 | 742 | 118 861 | 106 056 |- | [[Pilica]] (Pilica) | [[Visla]] | 319 | 319 | 9273 | 9273 |- | [[Prosna]] (Prosna) | [[Varta]] | 217 | 217 | 4925 | 4925 |- | '''[[Rietumu Buga]]''' (Bug) | [[Nareva]] | 772 | 587 | 39 420 | 19 284 |- | [[Sana (upe)|Sana]] (San) | [[Visla]] | 443 | 443 | 16 861 | 14 390 |- | '''[[Varta]]''' (Warta) | [[Odra]] | 808 | 808 | 54 529 | 54 529 |- | [[Vepša]] (Wieprz) | [[Visla]] | 443 | 443 | 16 861 | 14 390 |- | '''[[Visla]]''' (Wisła) | [[Baltijas jūra]] | 1047 | 1047 | 194 424 | 168 699 |- | [[Visloka]] (Wisłok) | [[Sana]] | 205 | 205 | 3528 | 3528 |- | [[Vkra]] (Wkra) | [[Nareva]] | 249 | 249 | 5322 | 5322 |} Upju sistēma: [[Baltijas jūra]] :*[[Pregoļa]] ::*[[Lina]] (kr.) :*[[Visla]] ::*[[Drvenca]] (kr.) ::*[[Brda]] (kr.) ::*[[Nareva]] (lb.) :::*[[Vkra]] (lb.) :::*[[Rietumu Buga]] (kr.) ::*[[Pilica]] (kr.) ::*[[Vepša]] (lb.) ::*[[Sana (upe)|Sana]] (lb.) :::*[[Visloka]] (kr.) ::*[[Dunajeca]] (lb.) :*[[Odra]] ::*[[Varta]] (lb.) :::*[[Noteca]] (lb.) :::*[[Prosna]] (kr.) ::*[[Neise]] (kr.) ::*[[Bobra]] (kr.) [[Category:Polijas upes|*]] [[Category:Upju uzskaitījumi]] [[Category:Ar Poliju saistīti uzskaitījumi|Upes]] [[en:List of rivers of Poland]] [[pl:Rzeki Polski]] 7779 47473 2006-05-25T21:40:00Z Knakts 848 +kat '''Kliņģerīte''' ir [[ārstniecības augs]]. == Auga raksturojums == Kliņģerītes ir viengadīgs asteru dzimtas augs. Veido 40-50 cm augstu lapu rozeti ar ziedstublāju. Stublājs augšdaļā ar īsiem cietiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Lapas vienkāršas, veselas, iegarenas, olveidīgas vai lancetiskas. Ziedi platos kurvīšos tumši vai gaiši oranždzelteni vai citrondzelteni. Ir varietātes ar pildītiem ziediem. Ziedēt sāk jūnijā, zied līdz vēlam rudenim. Augļi (sēklas) dažāda veida, sirpjveidīgi vai gredzenveidīgi sēkleņi. Audzē galvenokārt kā krāšņumaugu un ārstniecības augu, izmanto arī kā garšaugu. == Uzturvērtība un izmantošana == Ziedlapiņās daudz karotīna — 7,6-31,3 mg%, arī likopīns, citroksantīns, ēteriskās eļļas, gļotvielas (4%), organiskās skābes, triterpēni, bioflavonoīdi. Kliņģerīšu lapās sastopama rūgtviela kalendīns, saponīni, miecvielas (6,4%). Sēklās ir augu eļļa, alkaloīdi. Augam izteiktas fitoncīdu īpašības. Ir pretaudzēju aktivitāte. Uzturā izmanto galvenokārt ziedlapiņas. Kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri lieto kulinārijā mīklu iekrāsošanai. To izšķīdina karstā eļļā, pievieno dažādiem mīklas izstrādājumiem, var arī kliņģerīšu ziedlapiņas pavārīt pienā un pēc tam pienu pievienot mīklai. Dažās zemēs kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri izmanto sviesta un siera iekrāsošanai, sevišķi sviests tad iegūst tīkamu nokrāsu un aromātu. Ziedus vai tikai ziedlapiņas izmanto ziedu salātos (ar kresēm, rudzupuķēm, gurķeni u.c.) un ēdienu dekorēšanai. Kokteiļiem pievieno ledus kubikos iesaldētus klinģerīšu ziedus. Ļoti plaši kliņģerītes, kliņģerīšu tēju, tinktūru, sulu ziedi, tabletes izmanto medicīnā. Ar tiem ārstē čūlas, gastrītu, kolītus . Klinģerītes veicina ēstgribu un gremošanu. Tējas izmanto kā sviedrēšanas un atkrēpošanas līdzekli, saaukstēšanās gadījumos, pret krampjiem, galvassāpēm un reiboņiem. Ārīgi lieto kliņģerīšu lapas vai sulu, ja ir augoņi, ekzēmas, arī vasaras raibumu un kārpu iznīdēšanai. Kliņģerīšu iedarbība ir antiseptiska, baktericīda, sāpju remdinoša. Kliņģerīšu preparāti pazemina arteriālo asinsspiedienu, sekmē žults sekrēciju. Tas ir viens no vecākajiem un populārākajiem ārstniecības augiem tautas medicīnā. Novākšana. Vāc izplaukušus ziedus vai tikai ziedlapiņas. Lieto svaigas vai kaltētas. Ziemai uzglabā kaltētā vai sasaldētā veidā. Jo biežāk vāc ziedus, jo vairāk tos veģetācijas sezonā var iegūt. {{Stub}} [[Category: ārstniecības augi]] [[Category: kurvjziežu dzimtas augi]] [[bg:Невен]] [[de:Ringelblume]] [[en:Marigold]] [[es:Calendula officinalis]] [[fr:Souci officinal]] [[it:Calendula]] [[lt:Medetka]] [[hu:Körömvirág]] [[nl:Tuingoudsbloem]] [[sq:Kalendula mjekësore]] [[fi:Tarhakehäkukka]] [[sv:Ringblomma]] 7780 53221 2006-07-02T13:48:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Botswanas flagg]], [[sr:Застава Боцване]] [[Image:Botsvana karogs.png|thumb|300px]] '''[[Botsvāna]]s Republikas karogs''' tika pieņemts 1966. gada 30. septembrī. [[Karogs]] ir gaiši zils ar melnu horizontālu joslu ar baltām apmalēm karoga vidū. Joslu attiecība ir 9:1:4:1:9. Zilā krāsa simbolizē ūdeni, it īpaši lietu, kas saistīts ar Botsvānas ģerbonī redzamo moto "Pula" ("Lai līst!"). Melnā un baltās joslas simbolizē harmoniju starp [[rase|rasēm]], kā arī ir atsauce uz valsts ģerbonī redzamajām [[zebra|zebrām]]. [[Category:Botsvāna]] [[Category:Nacionālie karogi]] [[cs:Botswanská vlajka]] [[de:Flagge Botsuanas]] [[en:Flag of Botswana]] [[es:Bandera de Botsuana]] [[et:Botswana lipp]] [[fi:Botswanan lippu]] [[fr:Drapeau du Botswana]] [[he:דגל בוטסואנה]] [[it:Bandiera del Botswana]] [[ja:ボツワナの国旗]] [[nl:Vlag van Botswana]] [[no:Botswanas flagg]] [[pl:Flaga Botswany]] [[pt:Bandeira do Botswana]] [[ru:Флаг Ботсваны]] [[sr:Застава Боцване]] [[sv:Botswanas flagga]] 7781 20704 2005-10-09T13:47:06Z Tail 13 "[[Sarah Connor]]" pārdēvēju par "[[Sāra Konora]]": Latviskoju vārdu. #redirect [[Sāra Konora]] 7783 20708 2005-10-09T13:53:24Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Botsvāna]] 7784 20712 2005-10-09T17:44:25Z Tail 13 Mikelandželo freska no angļu wiki. Mikelandželo freska no angļu wiki. 7785 30099 2006-02-11T16:27:17Z Tail 13 /* Dievi sengrieķu mitoloģijā */ Dažādos reliģiskajos pasaules uzskatos '''dievs''' ir pārdabiska būtne vai augstāka vara, kam piemīt īpašs spēks. Atkarībā no [[reliģija]]s dievs var būt viens vai tie var būt vairāki, taču ar vārdu "dievs" (sevišķi tad, ja tas rakstīts ar lielo burtu) parasti saprot kādas [[monoteisms|monoteistiskas reliģijas]] vienīgo dievu. Bieži vienu (vai vienīgo) dievu uzskata par [[Zeme]]s vai [[pasaule]]s radītāju. Monoteistiskās reliģijās dievs parasti ir pilnībā labs, viszinošs un visspēcīgs. Parasti dievi ir arī nemirstīgi. Bieži ar dieviem saista tādas dabas parādības kā [[zibens|zibeni]], [[plūdi|plūdus]], [[vētra]]s. Bieži uzskata, ka dievs vai dievi nosaka cilvēka [[liktenis|likteni]], kā arī ka tie ir [[morāle]]s normu avots (lai arī pašu dievu bieži uzskata par stāvošu pāri morāles normām). Latviešu valodā vārds "dievs" jāraksta ar lielo burtu, ja ar to domāts kādas monoteistiskas reliģijas dievs (piemēram, Dievs [[kristietība|kristietībā]], [[jūdaisms|jūdaismā]], [[islāms|islāmā]] vai atsevišķos [[hinduisms|hinduisma]] atzaros) vai arī ja šis vārds ir attiecīgā dieva vārds (piemēram, Dievs latviešu mitoloģijā). [[Politika|Politikā]], sevišķi [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Eiropa|Eiropā]], uzskatīja, ka tiesības valdīt nāk no Dieva. Cilvēki, kas netic dieva vai dievu eksistencei, ir [[ateisms|ateisti]] vai [[agnosticisms|agnostiķi]]. Uzskatu, ka dievs radīja pasauli, taču tālākajā pasaules ritējumā neiejaucas, sauc par [[deisms|deismu]]. Pastāv reliģijas, kurās netiek postulēta dievu eksistence (piemēram, [[budisms]]). [[Panteisms]] ir uzskats, ka daba ir dieva iemiesojums. [[Disteisms]] ir uzskats, ka dievs pastāv, bet ir ļauns (skat. [[Ļaunuma problēma]]). ==Dievs latviešu mitoloģijā== ''Sīkākai informācijai skatīt rakstu '''[[Latviešu mitoloģija]]'''.'' [[balti|Baltu]] tautu Dieva nosaukums (lietuviešu ''Dievas'', prūšu ''Deiws'') nozīmē "debesis". [[dainas|Dainās]] Dievs rūpējas par labu ražu, ir ētiskās kārtības noteicējs, soda ļaunos. Kopā ar [[Laima|Laimu]] Dievs ir arī likumdevējs, spēka un gudrības avots ("Tev, Dieviņ, spēks, varīte,/ Tev gudrais padomiņš."). Atsevišķās dainās teikts, ka Dievam nav ne tēva, ne mātes, ne sievas, ne bērnu, taču parasti viņš darbojas kopā ar Laimu (formula "Nedod Dievs, nedod Laima"). Dažkārt Laimu aizvieto [[Māra]], [[Dēkla]] vai [[Saule (latviešu mitoloģijā)|Saule]]. Dainās attēlotas Dieva un Saules ķildas saistībā ar [[Dieva dēli (latviešu mitoloģijā)|Dieva dēlu]] un [[Saules meitas|Saules meitu]] precībām. Tā kā Dievs valda pār visu pasauli, viņu lūdz ne vien cilvēki, bet arī dzīvnieki un pat nedzīvi priekšmeti. [[Pasaka|Pasakās]] un [[teika|teikās]] Dievs parasti attēlots sacensībā ar [[Velns|Velnu]]. Dievs parasti attēlots kā attapīgs, savukārt Velns - vientiesīgs. Vēlākajos laikos ([[dzimtbūšana]]s periodā) sacerētajās pasakās velns iegūst pārcilvēcisku spēku (sprauž matos ecēšas) un ir muižkungs vai vagars, savukārt Dievs ir apspiesto un nelaimīgo aizgādnis, kas parādās veca vecīša un ceļavīra izskatā. Tādā izskatā viņš lūdz kādu pakalpojumu un tie, kas pret viņu ir laipni, saņem dāsnu atalgojumu. ==Uzskati par Dievu jūdaismā, kristietībā un islāmā== [[Image:God2-Sistine Chapel.png|thumb|400px|[[Mikelandželo]] [[freska]] [[Siksta kapela|Siksta kapelā]]. Tajā attēlots, kā Dievs (pa labi) rada [[Ādams|Ādamu]].]] [[Jūdaisms|Jūdaismā]], [[kristietība|kristietībā]] un [[islāms|islāmā]] Dievs ir būtne, kas radīja pasauli un tās likumus. Šajās reliģijās Dievs ir svēts (nošķirts no grēka), absolūti taisnīgs, suverēns (viņa gribai nav iespējams stāties pretī), visspēcīgs, viszinošs, absolūti labs un visuresošs. Jūdaistiem, kristiešiem un musulmaņiem Dievs ir personisks, tam piemīt griba un personība. Daudzi viduslaiku racionālisma filozofi tomēr uzskatījā, ka Dievs nebūtu jāuztver kā personisks Dievs un ka šādi Dieva apraksti ir vien metaforas. Kristietībā personiska dieva ideja ir ļoti svarīga, jo ļauj runāt par [[Trīsvienība|Trīsvienību]]. ==Dieva definīcija pēc Bībeles== [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]] [[Mozus]] Dievu apraksta šādi: ''Tas Kungs, Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.'' (Otrā Mozus 34:6-7) Vecajā Derībā Dievs un Viņa darbība nav pilnībā izskaidrota, iespējams, tas saistīts ar Otrās Mozus grāmatas 33:20: "Manu vaigu tu nedrīksti redzēt, jo cilvēks nevar Mani redzēt, palikdams pie dzīvības." Šajā [[Bībele]]s daļā Dievs arī netiek aprakstīts kā visspēcīgs, viszinošs vai absolūti labs. Dievs un Viņa darbība nav sistemātiski aprakstīti arī [[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]]. Jāņa 1:5 rakstīts: "..Dievs ir gaisma, un viņā nav it nekādas tumsības." Jāņa 4:8 savukārt rakstīts: "..Dievs ir mīlestība." Jaunajā Derībā Dieva darbība tomēr aprakstīta skaidrāk, jo tajā postulēts, ka Dievs sazinājies ar cilvēkiem caur [[Jēzus Kristus|Jēzu]]. ==Dievi sengrieķu mitoloģijā== ''Sīkākai informācijai skatīt rakstu '''[[Sengrieķu mitoloģija]]'''.'' [[Image:Gaia (Greek Mythology).jpg|thumb|200px|[[Gaja]], zemes dieviete grieķu mitoloģijā]] Vēstures avotos visi [[Grieķija|grieķu]] dievi aprakstīti kā izskatā līdzīgi cilvēkiem; retās [[himēra|himēriskās]] būtnes (piemēram, [[sfinksa]]) pēc izcelsmes ir no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] vai [[Anatolija]]s. Par grieķu dieviem ir dzimšanas [[mīts|mīti]], taču tie nenoveco. Dievus ir gandrīz neiespējami ievainot, un tie ir imūni pret slimībām, spējīgi kļūt neredzami, vienā mirklī pārvarēt milzīgus attālumus, kā arī runāt caur cilvēkiem ar vai bez viņu ziņas. Katram dievam ir atšķirīgs izskats, [[ģenealoģija]], intereses, personība un pārraudzības joma, taču tie visi sakņojas atsevišķos lokālos mītu variantos, kas dažkārt ir pretrunīgi. Grieķu dievi pieder pie lielas daudzu paaudžu ģimenes, kuras vecākie locekļi radīja pasauli. Divpadsmit vispazīstamākie ([[Olimps|Olimpa]]) dievi ir tie, kuri (pēc episkām poēmām) grieķiem parādījušies personiski "varoņu laikmetā". Šie dievi veica brīnumus, iemācīja grieķiem atsevišķas noderīgas prasmes, parādīja, kā dievi pielūdzami, stājās auglīgās dzimumattiecībās ar cilvēkiem utt. Grieķiem bija vesels dievu panteons, un katrs dievs tika saistīts ar noteiktiem dzīves aspektiem - piemēram, [[Afrodīte]] bija seksuālās iekāres dieviete. Daži dievi bija lokāli vai tika pielūgti tikai atsevišķu svētku laikā (piemēram, [[Adonīss]]). Lielas [[rituāls|rituālu]] vietas un lielākie [[templis|tempļi]] bija veltīti tikai nelielam dievu lokam – pamatā Olimpa dieviem. Daudzos reģionos vai ciematos pastāvēja specifiski kulti, kuru centrā bija [[nimfa]]s, mazāk svarīgas dievības vai citur mazpazīstami varoņi. Grieķiem nozīmīgākie dievi bija Olimpa dievi – [[Zevs]] (visnozīmīgākais dievs un Olimpa valdnieks), [[Poseidons]] (valdīja pār okeāniem), [[Aīds]] (valdīja pār [[pazeme|pazemi]] un mirušajiem), [[Atēna]] (gudrības, mākslas, iekšējā skaistuma, izglītības un kara dieviete), [[Arejs]] (kara un varoņu dievs), [[Artemīda]] (medību, dzīvnieku, auglības un [[šķīstība]]s dieviete), [[Hēfaists]] (uguns, amatnieku un ieroču dievs), [[Apollons]] (dejas, mūzikas, dziedināšanas, loka šaušanas un saprāta dievs), [[Hermejs]] (ceļotāju, ganu, mierinājuma dievs, kā arī dievu vēstnesis), [[Afrodīte]] (mīlestības, seksualitātes, ārējā skaistuma un pievilcības dieviete), [[Hēra]] (laulības, ziedojumu un uzticības dieviete), [[Hestija]] (māju, ģimenes un pavarda dieviete), [[Dēmetra]] (zemes, ziedu un augu, pārtikas, laulības saglabāšanas un zemkopības dieviete), [[Dionīss]] (vīna un seksualitātes dievs). ==Dievi romiešu mitoloģijā== [[Image:Birthvenus.jpg|thumb|400px|[[Sandro Botičelli]] "Venēras dzimšana"]] ''Sīkākai informācijai skatīt rakstu '''[[Romiešu mitoloģija]]'''.'' Lielākā daļa romiešu mītu par dieviem tika aizgūti no grieķiem, taču romiešiem bija augsti attīstīta rituālu sitēma un daudz vēsturisku mītu par [[Roma]]s dibināšanu, kuros figurēja kā cilvēki, tā dievi. Agrīnā romiešu mitoloģija sastāvēja no dievu savstarpējo attiecību un grupu aprakstiem; stāsti par dieviem parādījās vēlīnajā [[Republika]]s laikā, kad romiešu dzejnieki sāka nopietni ietekmēties no grieķu piemēra. Nozīmīgi romiešu dievi bija [[Jupīters]] (dievu valdnieks), [[Marss]] (sākotnēji zemkopības, vēlāk kara dievs), [[Jūnona]] (dievu valdniece), [[Minerva]] (gudrības dieviete), [[Neptūns]] (jūras dievs), [[Venēra]] (mīlas dieviete), [[Diāna]] (mēness un medību dieviete), [[Apollons]] (saules un mūzikas dievs). ==Dievi senskandināvu mitoloģijā== ''Sīkākai informācijai skatīt rakstu '''[[Senskandināvu mitoloģija]]'''.'' [[Image:Ardre Odin Sleipnir.jpg|thumb|300px|[[Odins]] jāj uz [[Sleipnirs|Sleipnira]] (VIII gs.)]] Senskandināvu mitoloģijā galvenā dievu grupa ir [[āsi]]. Šajā grupā ietilpst daudzi svarīgākie dievi, piemēram, [[Odins]] (galvenais dievs, kara un gudrības dievs), [[Friga]] (galvenā dieviete), [[Tors]] (pērkona un kaujas dievs), [[Baldrs]] (nevainības un skaistuma dievs) un [[Tīrs]] (kauju un varonības dievs). Skandināvu mītos minēta arī otra dievu grupa – [[vāni]]. [[Njords]] (kuģošanas dievs) un viņa bērni, [[Freirs]] (auglības un mīlas dievs) un [[Freija]] (mīlas un iekāres dieviete) ir nozīmīgākie vāni, kas kā ķīlnieki pievienojas āsiem pēc kara starp āsiem un vāniem. Vāni pamatā saistīti ar auglību un zemkopību, savukārt āsi – ar varu un karu. Āsi un vāni ir neparasts senskandināvu mitoloģijas aspekts, jo citās mitolģijās parādās "vecākā" un "jaunākā" dievu paaudze, savukārt āsi un vāni ir vienas paaudzes dievi, kas karo, slēdz līgumus u.tml. Pastāv uzskats, ka vāni ir senākas izcelsmes, tāpēc šo dievu panteonu karš varētu būt reliģisku nesaskaņu atainojums. Ievērojamais reliģiju vēsturnieks [[Mirča Eliade]] piedāvāja teoriju, ka šīs dievu panteonu attiecības varētu būt vecāka indoeiropiešu mīta par konfliktiem starp debesu un zemes dievībām variants. Āsi saglabāja mūžīgu jaunību, ēdot nevīstošās jaunības un nemirstības dievietes [[Iduna]]s ābolus, taču viņus varēja nokaut. Tika paredzēts, ka gandrīz visi dievi mirs [[Ragnarjoka]]s kaujā. ==Skat. arī== * [[Agnosticisms]] * [[Ateisms]] * [[Deisms]] * [[Dieva eksistence]] * [[Hinduisms]] * [[Islāms]] * [[Jūdaisms]] * [[Kristietība]] * [[Mitoloģija]] * [[Panteisms]] * [[Paradīze]] * [[Teisms]] ==Ārējās saites== * [http://ai1.mii.lu.lv/tautasdz/dievs.htm Latviešu tautasdziesmas, kurās pieminēts Dievs] [[Category:Reliģija]] [[af:God]] [[ca:Déu]] [[cs:Bůh]] [[da:Gud]] [[de:Gott]] [[en:God]] [[eo:Dio]] [[es:Dios]] [[et:Jumal]] [[fr:Dieu]] [[he:אלוהים]] [[hu:Isten]] [[ia:Deo]] [[ig:Chineke]] [[is:Guð]] [[it:Dio]] [[ja:神]] [[ko:하느님]] [[ms:Tuhan]] [[nl:God]] [[no:Gud]] [[pl:Bóg]] [[pt:Deus]] [[ru:Бог]] [[simple:God]] [[sl:bog]] [[sr:Бог]] [[sv:Gud]] [[tl:Diyos]] [[zh:神]] 7787 30179 2006-02-13T00:25:52Z Juzeris 23 +en: [[Image:Cukurs_pie_C-6bis.jpg|thumb|right|Herberts Cukurs pie paškonstruētā pikējošā bumbvedēja [[Cukurs C-6bis]] (1940)]] '''Herberts Cukurs''' (1900, [[Liepāja|Liepājā]] - 1965, [[Montevideo]]) - latviešu aviators un [[Arāja komanda|Arāja komandas]] dalībnieks. 1930-tajos gados kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no [[Latvija|Latvijas]] uz [[Gambija|Gambiju]] un [[Japāna|Japānu]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienējis t.s. Arāja komandā, kas veica represijas pret [[ebreji|ebrejiem]]. Lai arī nav atrasti neapgāžami pierādījumi, ka [[SD]] tehniskais virsnieks Cukurs bijis tieši iesaistīts represijās, 1965. gadā viņu bez tiesas sprieduma [[atentāts|atentātā]] [[Urugvaja|Urugvajā]] nogalināja [[Izraēla|Izraēlas]] slepenā dienesta [[MOSSAD]] aģenti. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.cukurs.lv Herbertam Cukuram veltīta mājas lapa] [[be:Гербэртс Цукурс]] [[en:Herberts Cukurs]] 7788 20726 2005-10-09T22:23:46Z Neonz 33 Herberts Cukurs pie paškonstruētā pikējošā bumbvedēja Cukurs C-6bis. Attēls no viņa dēla Ričarda Cukura kolekcijas. Herberts Cukurs pie paškonstruētā pikējošā bumbvedēja Cukurs C-6bis. Attēls no viņa dēla Ričarda Cukura kolekcijas. 7789 20732 2005-10-10T08:09:47Z Feens 37 * [[Java (motocikls)]] - [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]] [[motocikls|motociklu]] [[zīmols]]. * [[Java (sala)]] - sala [[Indonēzija|Indonēzijā]]. * [[Java (valoda)]] - objektorientēta programmēšanas valoda {{disambig}} 7790 20734 2005-10-10T08:46:02Z Feens 37 Rostovas pie Donas ģerbonis no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:Rostov-on-Don-coat.png] Rostovas pie Donas ģerbonis no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:Rostov-on-Don-coat.png] 7791 20735 2005-10-10T08:47:21Z Feens 37 Rostova pie Donas Krievijā, autors Feens, GFDL Rostova pie Donas Krievijā, autors Feens, GFDL 7792 20736 2005-10-10T09:03:07Z Feens 37 Rostova pie Donas no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Rostovondon1.jpg] Rostova pie Donas no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Rostovondon1.jpg] 7793 48354 2006-05-31T03:22:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:顿河畔罗斯托夫]] '''Rostova pie Donas''' - pilsēta [[Krievija|Krievijas]] [[Eiropa|Eiropas]] daļas dienvidrietumos, netālu no [[Dona|Donas]] ietekas [[Azovas jūra|Azovas jūrā]] un [[Ukraina|Ukrainas]] robežas. Federālā apgabala un apgabala centrs. Liels rūpniecibas centrs ([[kombaini]], [[helikopteri]]) un ostas pilsēta. Pilsēta ar vēsturisku [[armēņi|armēņu]] minoritāti. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Ростов-на-Дону'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:RostovaD_Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Rostov-on-Don-coat.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 074 482 |- | Dibināta | 1761.g |- | Pilsēta no | 1797.g |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Rostovas apgabals]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Dienvidu federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://www.rostov-gorod.ru/ www.rostov-gorod.ru] |} [[Image:Rostovondon1.jpg|thumb|left|250px|Rostovas pie Donas centrālā tirgus ieeja]] ====Vēsture==== Jau [[senie laiki|senajos]] laikos Donas grīvā [[sengrieķi|grieķi]] nodibina apmetni '''Tanaīsu''' (''Τάναϊς''), pašreizējās [[Azova|Azovas]] pilsētas vietā. Tomēr Rostovas pie Donas vēsture sākas tikai 1761.gadā, kad [[krievi]] nodibina [[cietoksnis|cietoksni]], ko nosauc [[Rostova|Rostovas]] mitropolīta Dmitrija vārdā. 1778.gadā [[Krima|Krimas]] armēņi, kuri pēc [[Jekterina II|Jekaterinas II]] pavēles tiek nometināti pie pilsētas, nodibina apmetni '''Jaunā Nahičevāna'''; tā kļūst par pilsētas sastāvdaļu XX.gs sākumā. XIX.gs pilsēta izveidojas par lielu rūpniecības centru un otru lielāko (aiz [[Odesa|Odesas]]) Krievijas ostu [[Melnā jūra|Melnās jūras]] baseinā. [[Pilsoņu karš Krievijā|Pilsoņu kara]] laikā Rostova pie Donas vairākas reizes pāriet dažādu naidīgu spēku rokās. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Rostova pie Donas tiek gandrīz pilnīgi nopostīta, jo pilsētas ielās notiek intensīva karadarbība. ====Cilvēki==== Rostovā pie Donas dzimuši: *[[Georgijs Fļerovs]] - kodolfiziķis. *[[Aleksandrs Kaidanovskis]] - aktieris. *[[Aleksandrs Laktionovs]] - gleznotajs. *[[Vladimirs Petļakovs]] - aviokonstruktors. *[[Viktors Poņedeļņiks]] - futbolists. *[[Sabīne Špīlreina]] - [[psihoanalīze|psihoanalītiķe]]. [[Category:Krievijas pilsētas]] [[bg:Ростов на Дон]] [[cs:Rostov na Donu]] [[de:Rostow am Don]] [[en:Rostov-on-Don]] [[eo:Rostov-na-Donu]] [[es:Rostov del Don]] [[et:Rostov Doni ääres]] [[fi:Rostov-na-Donu]] [[fr:Rostov-sur-le-Don]] [[id:Rostov na Donu]] [[ja:ロストフ・ナ・ドヌ]] [[ko:로스토프나도누]] [[nl:Rostov aan de Don]] [[pl:Rostów nad Donem]] [[ru:Ростов-на-Дону]] [[sr:Ростов на Дону]] [[sv:Rostov-na-Donu]] [[uk:Ростов-на-Дону]] [[zh:顿河畔罗斯托夫]] 7794 51944 2006-06-25T10:53:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Leifas Eriksonas]] [[Image:Authentic Viking recreation.jpg|right|thumb|250px|Vikingu apmetnes vieta Lansomedouzā, Ņūfaundlendā]] [[Image:Viking at MN Capitol.jpg|thumb|250px|right|Piemineklis Leifam Eriksonam]] '''Leifs Eriksons''' (''Leifr Eiríksson'', 980 - 1020) bija islandiešu atklājējs un pirmais zināmais eiropietis, kurš atklāja [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], precīzāk, tās ziemeļaustrumu piekrastes daļu – [[Ņūfaundlendas sala|Ņūfaundlendas salu]], [[Labradoras pussala|Labradoras pussalu]] un [[Bafina zeme|Bafina zemi]] mūsdienu [[Kanāda|Kanādā]]. Mūsdienās uzskata, ka Leifs ir dzimis ap 980. gadu [[Islande|Islandē]]. Viņš bija [[Eriks Rudais|Eirika Rudā]] (''Eiríkr rauði'') – cilvēka, kurš bija ārpus likuma Norvēģijā un Islandē, kura tēvs Torvalds Isvaldsons (''Þorvaldr Ásvaldsson''), arī bija ārpus likuma Norvēģijā - otrais dēls. Leifa māte bija Torshilde (''Þjóðhildr''). [[Grenlande|Grenlandē]], kurai viņš pats ir devis nosaukumu, Eiriks ir dibinājis divas normāņu kolonijas – Rietumu apmetni un Austrumu apmetni. Cik ir zināms, Eirikam bija divi brāļi, Torvalds un Torsteins, kā arī māsa [[Freidisa]] (''Freydís Eiríksdóttir''). Leifs apprecēja sievieti vārdā Torguna (''Þórgunnr'') un viņiem bija viens dēls – Torkels Leifsons (''Þorkell Leifsson''). Esot Norvēģijā, Leifs pieņēma [[kristietība|kristietību]] tāpat kā daudzi normaņi tajā laikā. Uz [[Norvēģija|Norvēģiju]] viņš devās kalpot norvēģu karalim [[Olafs Trigvasons|Olafam Trigvasonam]]. Kad Leifs atgriezās Grenlandē, viņs nopirka kuģi no Bjarni Herjolfsena lai dotos ekspedīcijā uz zemi, kuru Bjarni bija atklājis - šodien šī zeme ir zināma kā kontinets Ziemeļamerika. Sāgā “Par grenlandiešiem” ir stāstīts, ka Leifs burāja pa Bjarni veikto riņķveida maršrutu ap 1000. gadu, tikai pretējā virzienā. Pirmā zeme, kuru viņš sasniedza bija klāta guļošām akmens plātnēm (sensk. ''Hellur''), tāpēc viņš to nosauca par Hellulandi, mūsdienās šo salu sauc par [[Bafina Zeme|Bafina Zemi]]. Nākamā zeme, līdz kurai viņš nokļuva bija ar kokiem apaugusi zemiene un baltu smilšu kāpām klātu piekrasti. To viņš nosauca par Marklandi (t.i. Mežu zemi), tagad pazīstamu kā [[Labradora]]s pussalu. Kad Leifs un viņa biedri atstāja Marklandi un uzgāja nākamo zemi, viņi šeit izveidoja apmetni, uzceļot te dažas mājas. Šeit bija laba zeme, maigs klimats, daudz zivju upēs un ziema nebija auksta. Šajā vietā viņi pārlaida ziemu. Sāgas stāsta, ka viens no Leifa vīriem, Tirkīrs, iespējams ka vācietis, atrada vīnogas un tāpēc šo zemi Leifs nosauca par Vinlandi. Atgriežoties no ceļojuma, pie Islandes krastiem, Leifs izglāba vikingu vārdā Torīrs un viņa biedrus – tā Leifs izpelnījās iesauku "Leifs Laimīgais" (''Leifr hinn heppni''). Pēc atklājumiem, dāņu arheologa [[Helge Ingsteds|Helges Ingsteda]] vadītajos izrakumos 1950.-1960. gados, ir pieņemts uzskatīt ka Leifa un viņa biedru apmetne Vinlandē ir atradusies mūsdienu [[Ņūfaundlenda]]s ciemata - [[Lansomedouzas]] (''L’Anse aux Meadows'') apkaimē. 1949. gada 9 oktobrī pie [[Minesotas štats|Minesotas štata]] municipalitātes Senpolas pilsētā Leifam Eiriksonam tika uzstādīts piemineklis. {{commons|Leifr Eiríksson}} [[Category:Skandināvu jūrasbraucēji]] [[br:Leifr Eiríksson]] [[bs:Leif Ericsson]] [[ca:Leif Eriksson]] [[cs:Leif Eriksson]] [[cy:Leif Ericsson]] [[da:Leif den Lykkelige]] [[de:Leif Eriksson]] [[en:Leif Ericson]] [[eo:Leifr Eiríksson]] [[es:Leif Eriksson]] [[et:Leif Eiriksson]] [[eu:Leif Ericsson]] [[fi:Leif Eriksson]] [[fr:Leif Ericson]] [[he:לייף אריקסון]] [[hr:Leif Ericsson]] [[id:Leif Eriksson]] [[io:Leifr Eiríksson]] [[is:Leifur heppni]] [[ja:レイフ・エリクソン]] [[jv:Leif Ericsson]] [[ko:레이프 에이릭손]] [[la:Leivus Erici filius]] [[lt:Leifas Eriksonas]] [[nl:Leif Eriksson]] [[nn:Leiv Eiriksson]] [[no:Leiv Eiriksson]] [[pl:Leif Eriksson]] [[pt:Leif Eriksson]] [[ru:Эриксон, Лейф]] [[sco:Leif Ericsson]] [[sk:Leif Eriksson]] [[sl:Leif Erikson]] [[sr:Лејф Ериксон]] [[sv:Leif Eriksson]] [[tl:Leif Erikson]] [[uk:Еріксон Лейф]] [[zh:萊弗·艾瑞克森]] 7797 20746 2005-10-10T16:47:43Z Juzeris 23 redirect [[Leifs Eriksons]] #redirect [[Leifs Eriksons]] 7798 20747 2005-10-10T16:51:13Z Juzeris 23 redirect [[Leifs Eriksons]] #redirect [[Leifs Eriksons]] 7799 20748 2005-10-10T16:52:53Z Juzeris 23 redirect [[Leifs Eriksons]] #redirect [[Leifs Eriksons]] 7800 20749 2005-10-10T16:57:24Z Juzeris 23 redirect [[Leifs Eriksons]] #redirect [[Leifs Eriksons]] 7801 20750 2005-10-10T16:58:21Z Juzeris 23 redirect [[Leifs Eriksons]] #redirect [[Leifs Eriksons]] 7802 20751 2005-10-10T17:00:33Z Juzeris 23 redirect [[Leifs Eriksons]] #redirect [[Leifs Eriksons]] 7803 20752 2005-10-10T17:01:15Z Juzeris 23 redirect [[Leifs Eriksons]] #redirect [[Leifs Eriksons]] 7804 20753 2005-10-10T17:03:14Z Juzeris 23 redirect [[Leifs Eriksons]] #redirect [[Leifs Eriksons]] 7805 20754 2005-10-10T17:04:20Z Juzeris 23 redirect [[Leifs Eriksons]] #redirect [[Leifs Eriksons]] 7806 20755 2005-10-10T17:05:30Z Juzeris 23 redirect [[Leifs Eriksons]] #redirect [[Leifs Eriksons]] 7807 20756 2005-10-10T17:08:13Z Juzeris 23 redirect [[Leifs Eriksons]] #redirect [[Leifs Eriksons]] 7808 48850 2006-06-02T11:32:29Z YurikBot 213 robot Modifying: [[pt:Sedativo]] '''Trankvilizatori''' ir plaša medikamentu grupa, kurā ietilpst preperāti ar nomierinošu iedarbību. Iedalījums: * Līdzekļi, kas atslābina skeleta muskulatūru (benzodiazepīna atvasinājumi u.c.); * Līdzekļi, kas maz ietekmē skeleta muskulatūru ("dienas trankvilizatori"). Pie benzodiazepīna atvasinājumiem pieder: * [[Bromazepāms]] * [[Diazepāms]] * [[Fenazepāms]] * [[Hlordiazepoksīds]] * [[Ketazolāms]] * [[Klonazepāms]] * [[Klorazepāts]] * [[Klotiazepāms]] * [[Metaklazepāms]] * [[Nitrazepāms]] * [[Nordazepāms]] * [[Oksazepāms]] * [[Oksazolāms]] * [[Prazepāms]] * [[Trialozāms]] * [[Temazapāms]] * [[Tetrazepāms]] [[Category:Ķīmija]] [[de:Tranquilizer]] [[en:Sedative]] [[fi:Sedatiivi]] [[fr:Sédatif]] [[ja:抗不安薬]] [[no:Sedativ]] [[pt:Sedativo]] [[ru:Транквилизатор]] [[simple:Sedative]] [[zh:安眠药]] 7809 36488 2006-03-25T00:38:03Z Feens 37 '''Uldis Ģērmanis''' (dzimis [[1915]]. gada [[4. oktobris|4. oktobrī]], miris [[1997]]. gada [[19. decembris|19. decembrī]]) - vēsturnieks un rakstnieks. [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] vēstures maģistrs ([[1943]]), Stokholmas Universitātes vēstures doktors ([[1974]]), [[LZA]] ārzemju loceklis ([[1992]]). Specializējies jaunāko laiku, it sevišķi [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] un [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] vēsturē. {{stub}} == Bibliogrāfija == * ''Pa aizputinātām pēdām'' * ''Latviešu tautas piedzīvojumi'' (1959) * ''Zili stikli, zaļi ledi'' (1968) * ''Tā lieta pati nekritīs'' (1971) * ''Oberst Vācietis und die lettischen Schützen im Weltkrieg un in der Oktoberrevolution'' (1974) * ''Tālu tālumā, lielā plašumā'' (1977) * ''Zināšanai'' (1985) * ''Divi portreti'' * ''Laikmeta liecības'' (1988) * ''Pakāpies tornī'' (1992) * ''Ceļā uz Latviju. Raksti par mūsu vēsturi'' (1993) ISBN 9187711406 [[Category:Latviešu vēsturnieki]] 7810 52528 2006-06-30T07:48:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Categoría:Historiadores]], [[eo:Kategorio:Historiistoj]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Zinātnieki]] [[ast:Categoría:Historiadores]] [[be:Катэгорыя:Гісторыкі]] [[bg:Категория:Историци]] [[ca:Categoria:Historiadors]] [[cs:Kategorie:Historikové]] [[da:Kategori:Historikere]] [[de:Kategorie:Historiker]] [[en:Category:Historians]] [[eo:Kategorio:Historiistoj]] [[es:Categoría:Historiadores]] [[eu:Kategoria:Historialariak]] [[fr:Catégorie:Historien]] [[hu:Kategória:Történészek]] [[it:Categoria:Storici]] [[ko:분류:역사가]] [[la:Categoria:Historici]] [[lb:Category:Historiker]] [[nl:Categorie:Historicus]] [[pl:Kategoria:Historycy]] [[pt:Categoria:Historiadores]] [[ru:Категория:Историки]] [[sk:Kategória:Historici]] [[sl:Kategorija:Zgodovinarji]] [[sr:Категорија:Историчари]] [[sv:Kategori:Historiker]] [[uk:Категорія:Історики]] [[vi:Thể loại:Sử gia]] [[zh:Category:历史学家]] 7812 51182 2006-06-19T01:01:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Jungletten]] '''Jaunlatvieši''' ir termins, ko attiecina uz pirmās [[Latviešu tautas atmoda|latviešu tautas atmodas]] intelektuāļiem, kas darbojās no [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 50-tajiem līdz 80-tajiem gadiem. 19. gadsimta vidū, pateicoties ekonomiskajām pārmaiņām un dzimtbūšanas atcelšanai, notika straujāka izglītības un kultūras attīstība. Tika atvērtas vairākas pagastskolas un arī draudzes skolas. Jaunlatviešu kustība radās un pastāvēja 19. gadsimta 50. - 60. gados. Tā bija latviešu progresīvās inteliģences kustība, kura galvenokārt cīnījās par latviešu nacionālās identitātes apzināšanu un saglabāšanu. 1856. gadā, vienīgajā Baltijas guberņas augstskolā Tērbatā, mācījās deviņi latviešu studenti, tajā skaitā - K. Valdemārs, K. Barons, J. Alunāns. Ap viņiem tad arī veidojās šī kustība, kura lielu ieguldījumu deva latviešu nacionālās pašapziņas veidošanā. Jaunlatvieši rūpējās par tautas izglītību, kultūru un latviešu valodas attīstību. Reālajā dzīvē jaunlatvieši centās atrisināt galveno visas tautas kopīgo problēmu - atbrīvoties no vācu virskundzības. Lai to paveiktu bija jāveic trīs galvenie uzdevumi: jāizveido sava kultūra, kura būtu brīva no vācu muižnieku un garīdznieku ietekmes, saimnieciski jākļūst neatkarīgiem un jāiegūst juridiskā līdztiesība. Tika uzsvērts, ka latviešiem ir jāmācās. Saistībā ar izglītību jāatzīmē K. Valdemāra nopelns, dibinot Ainažu jūras skolu. Būtiskākais jaunlatviešu ieguldījums bija kultūras jomā - literatūrā valodniecībā, teātra un tēlotāja mākslā, folkloristikā un mūzikā. Jaunlatviešu idejas tautā nestas ar tā laika preses izdevumiem - ,,Mājas Viesi", ,,Sētu, Dabu, Pasauli" un ar laikraksta ,,Pēterburgas Avīzes" starpniecību. Nosaukumu - jaunlatvieši - pirmo reizi lieto vācu mācītājs G. Braše, kurš izlasot Jura Alunāna dzejoļu krājumu ,,Dziesmiņas", saskata tā antifeodālo raksturu un autoram piedēvē jaunlatvieša vārdu ar to domājot nemiernieku, dumpinieku. {{stub}} [[Category:Latvijas vēsture]] [[de:Jungletten]] [[en:Young Latvians]] 7813 20771 2005-10-11T12:36:04Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Jaunlatvieši]] #REDIRECT: [[Jaunlatvieši]] 7814 29072 2006-02-07T11:43:34Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neonz Par '''latviešu tautas atmodu''' dēvē trīs atšķirīgus, bet ideoloģiski radniecīgas [[latvieši|latviešu]] nacionālās kustības: * [[Pirmā atmoda]] - [[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] vadīta kustība no 1850-tajiem līdz 1880-tajiem gadiem * [[Otrā atmoda]] - kustība, kas noveda pie [[Latvija|Latvijas]] neatkarības iegūšanas [[1918]]. gadā * [[Trešā atmoda]] - kustība, kas noveda pie Latvijas neatkarības atjaunošanas [[1991]]. gadā {{stub}} [[Category:Latvijas vēsture]] [[en:Latvian National Awakening]] 7815 20773 2005-10-11T12:46:16Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latviešu tautas atmoda]] #REDIRECT: [[Latviešu tautas atmoda]] 7816 42341 2006-04-29T07:34:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[ar:قنبرة الماء]] '''Akmeņtārtiņš''' ''(Arenaria interpres)'' ir [[Sloku dzimta]]s [[Tārtiņveidīgo kārta|Tārtiņveidīgo kārtas]] ''(Charadriiformes)'' [[bridējputns]]. Sastopamas divas akmeņtārtiņa [[pasuga]]s.<br> [[Image:800px-Steinwaelzer.jpg|thumb|350px|left|Akmeņtārtiņš ''(Arenaria interpres)'']] ===Akmeņtārtiņa nosaukuma izcelsme un raksturīgās pazīmes=== Akmeņtārtiņš ir vidēja lieluma [[putns]] ar spēcīgu [[kakls|kaklu]] un [[knābis|knābi]], ko tas prasmīgi pielieto [[barība]]s meklējumos [[jūra]]s vai [[okeāns|okeāna]] [[piekraste|piekrastē]].<br> Visticamāk, arī putna nosaukums saistīts ar tā barības meklējumu īpatnībām. Putns skraida pa piekrasti, apseko [[pludmale]]s [[olis|oļus]], [[akmens|akmeņus]], [[jūraszāle]]s un [[dūņas]], un &ldquo;apgāž&rdquo; vai pārcilā tos, meklējot tur paslēpušos [[bezmugurkaulnieks|bezmugurkaulniekus]]. Vēl precīzāk to ilustrē putnu angliskais nosaukums &mdash; ''&ldquo;turnstone&rdquo;'', ko varētu aptuveni tulkot kā &ldquo;akmeņvēlējs&rdquo;. Akmeņtārtiņš ir izteikts [[piekraste]]s putns, kas dos priekšroku drīzāk akmeņainām, ne smilšainām pludmalēm, un pie [[ūdens]] nereti sastopams kopā ar [[Jūras šņibītis|Jūras šņibīti]] ''(Calidris maritima)''. <br> ===Akmeņtārtiņa izskats=== [[Image:Arenaria_interpres_plumage.jpg|thumb|300px|right|Akmeņtārtiņi piekrastes oļos]] [[Image:Arenaria_interpres_flock.jpg|300px|right]] Piekrastē putns &mdash; parasti tie ir vairāki bariņā &mdash; uz savām garājām, sarkanajām [[kāja|kājām]] pārvietojas ļoti ātri. Ja reiz iztraucēts, tas pacelsies [[spārni|spārnos]], lai pēc mirkļa turpat vai mazliet tālāk atkal noslaistos un turpinātu skraidīšanu un barības meklējumus. Akmeņtārtiņš labprāt biedrosies ar saviem [[suga]]s brāļiem, kuru palīdzība var lieti noderēt &mdash; piemēram, ja kāds akmens būs vienam putnam par smagu, to pārvelt palīgā nāks arī citi.<br> Akmeņtārtiņu ne vienmēr izdosies uzreiz pamanīt. Lai arī tam ir salīdzinoši košs [[apspalvojums]], ko viegli saskatīt putna [[lidojums|lidojuma]] laikā &mdash; baltas svītras uz [[mugura]]s, spārniem un [[aste]]s &mdash; putns ir [[kamoflāža]]s jeb maskēšanās meistars pludmalē. Tur putna raibais tērps pazūd un saplūst ar raibajiem piekrastes oļiem un akmeņiem.<br> Akmeņtārtiņa ietērps [[vairošanās]] laikā ir krāšņš &mdash; melnbalta galviņa, kastaņbrūnas krāsas mugura, balta apakšdaļa un sarkanas kājas. Toties tā ziemas &ldquo;tērps&rdquo; ir daudz pieticīgāks &mdash; brūna augšdaļa un balta lejasdaļa un [[vēders]].<br> ===Akmeņtārtiņa mājvieta un migrēšanas vietas=== Akmeņtārtiņš ir [[gājputns]]. Galvenokārt tas apdzīvo [[polārā zona|polārās zonas]] &mdash; [[Eirāzija]]s (t.sk. [[Eiropa]]s [[ziemeļi|ziemeļu]] daļu un īpaši [[Skandināvija|Skandināviju]]) un [[Amerika]]s arktiskās piekrastes, arī [[Grenlande|Grenlandi]]. Bet ziemot putns dodas gar jūru un okeānu piekrastēm, un reizēm tā tālie ziemošanas [[ceļojums|ceļojumi]] aizsniedz pat [[Dienvidāfrika]]s un [[Austrālija]]s [[krasts|krastus]]. [[Migrēšana]]s laikā nelielā skaitā tas sastopams arī [[Latvija]]s [[piejūras zona|piejūras zonās]] &mdash; [[Kolka|Kolkā]], [[Mazirbe|Mazirbē]], [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Jaunķemeri|Jaunķemeros]], [[Pape|Papē]], [[Ainaži|Ainažos]], u.c.<br> Uz Eiropu ligzdot-ziemot dodas 15-25 000 pāru; aptuveni 64 000 pāru šai laikā sastopami pie [[Lielbritānija]]s krastiem un 5 000 pie [[Īrija]]s.<br> ===Citi interesanti fakti=== Akmeņtārtiņš, pretēji citiem bridējputniem, nesmādēs arī rakņāšanos [[atkritumi|atkritumos]]. Zināms, ka akmeņtārtiņs spējīgs apēst visneiedomājamākās [[lieta]]s, tai skaitā, pamieloties ar [[cilvēks|cilvēka]] [[līķis|līķi]] vai [[kokosrieksts|kokosriekstu]].<br> ---- ===Ārējās saites=== *[http://www.putni.lv/ Putni Latvijā un pasaulē] *[http://www.putni.lv/lvp_frames.htm / Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību.] Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti. * [http://www.lob.lv/ Latvijas Ornitoloģijas Biedrība] <br> [[Image:Ruddy turnstone.jpg|150px|left]] [[Category:Putni]] [[ar:قنبرة الماء]] [[bg:Камъкообръщач]] [[cs:Kameňáček pestrý]] [[de:Steinwälzer]] [[en:Turnstone]] [[et:Kivirullija]] [[fi:Karikukko]] [[fr:Tournepierre à collier]] [[ja:キョウジョシギ]] [[lt:Akmenė (paukštis)]] [[nl:Steenloper]] [[pl:Kamusznik]] [[sv:Roskarl]] 7817 20780 2005-10-11T15:09:02Z Evija T 132 Rakstam par akmeņtārtiņu Rakstam par akmeņtārtiņu 7821 20786 2005-10-11T17:12:16Z Evija T 132 Akmeņtārtiņš Akmeņtārtiņš 7822 20788 2005-10-11T17:31:08Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Akmeņtārtiņš]] 7823 20789 2005-10-11T17:32:09Z Evija T 132 redirect #REDIRECT [[Jūras žagata]] 7824 20803 2005-10-12T15:31:41Z Evija T 132 Jūras šņibītis Jūras šņibītis 7825 51011 2006-06-18T14:40:33Z Knakts 848 -kat '''Jūras šņibītis''' ''(Calidris maritima)'' ir neliels [[Tārtiņveidīgo kārta|Tārtiņveidīgo kārtas]] ''(Charadriiformes)'' [[Sloku dzimta]]s [[piekraste]]s [[putns]].<br> {| border=1 width=250 cellspacing=0 align=right |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center| '''Jūras šņibītis'''<br>'''''Calidris maritima'''''<br><small>[[Aizsardzības statuss]] : <font color="forestgreen">{{{}}}</small></font> |- |colspan=2|[[Image:Biegus morski.jpg|250px|center]] |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center|'''Klasifikācija''' |- |width=30%|[[Valsts (bioloģija)|Valsts]]||[[Dzīvnieki]] ([[Animalia]]) |- | |[[Tips (bioloģija)|Tips]]||[[Hordaiņi]] ([[Chordata]]) |- |[[Klase (bioloģija)|Klase]]||[[Putnu klase|Putni]] ([[Aves]]) |- |[[Kārta (bioloģija)|Kārta]]||[[Tārtiņveidīgo kārta|Tārtiņveidīgie]] ([[Charadriiformes]]) |- |[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]||[[Sloku dzimtas]]|[[Sloku]] ([[Scolopacidae]]) |- |[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]||([[Calidris]]) |- |[[Suga(bioloģija)|Suga]]||Jūras šņibītis (Calidris maritima) |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center|Dzīvo |- |colspan=2 align=center|{{{dzīvo}}} |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center|[[Biotops]] |- |colspan=2 align=center|{{{biotops}}} |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center|Pārtika |- |colspan=2 align=center|{{{pārtika}}} |- |} ===Jūras šņibīša izskats=== Pieaugušam putnam ir dzeltenas kājas un vidēja izmēra tievs un spics knābis, kura krāsa pie pamata ir dzeltena, bet tālāk &mdash; tumša. [[Ķermenis|Ķermeņa]] apspalvojums ir virspusē tumšs ar viegli violetu nokrāsu, bet zemāk &mdash; balts. Krūtiņa ir gaiši pelēcīga, astes gals &mdash; melns.<br> [[Image:Calidris_maritima_jcwf2.jpg|180px|left|Jūras šņibītis]] ===Jūras šņibīša uzturs un barības meklējumi=== Šņibītis ir sabiedrisks putns, kas uzturas mazos bariņos ar saviem [[suga|sugasbrāļiem]] un nereti biedrojas arī ar [[akmeņtārtiņš|akmeņtārtiņu]] ''(Arenaria interpres)'', meklējot [[barība|barību]] akmeņainajās, klinšainajās piekrastēs. Pārsvarā šnibītis pārtiek no [[insekts|insektiem]] un [[molusks|moluskiem]], kā arī dažiem [[augu valsts]] pārstāvjiem. <br style="clear:left;"> ===Šņibīša mājvieta, migrēšanas un ligzdošanas vietas=== Jūras šņibīša [[ligzdošana]]s vietas ir [[ziemeļi|ziemeļu]] [[tundra]]s arktikās [[sala]]s [[Kanāda|Kanādā]] un [[Grenlande]]s un Ziemeļrietumeiropas piekrastes zonas. Putnam patīk akmeņaini [[jūra]]s vai [[okeāns|okeāna]] krasti. [[Ligzda|Ligzdu]] šņibītis būvē uz zemes &mdash; vai nu uz neliela [[akmens|akmeņu]] paaugstinājuma vai arī piekrastes [[nogāze|nogāzēs]]. [[Tēviņš]] atrod un iezīmē vairākas vietas, bet [[mātīte]] izvēlas vienu no tām un izdēj 3 līdz 4 oliņas. Galvenās rūpes par [[cālēns|cālēnu]] [[perēšana|perēšanu]] un pieskatīšanu uzņemas tēviņš. Mazie sevi pabaro paši.<br> [[Image:Calidris_maritima_jcwf.jpg|180px|left]] <br style="clear:left;" Jūras šņibītis ir [[gājputns]] &mdash; vēlīns [[migrētājs]], kas [[ziema|ziemā]] dodas uz [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] klinšainajiem bezledus krastiem. Dažu šņibīšu migrēšanas ceļi uz [[dienvidiem|dienvidiem]] gan neved tālāk par [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnu]] [[ASV]] vai [[Portugāle]]s ziemeļiem.<br> [[Latvija|Latvijā]] jūras šņibītis uzskatāms par reti sastopamu caurceļotāju vai ziemotāju. Putns novērots vien dažas reizes pie [[Liepāja]]s, [[Pape]]s, [[Kolka]]s, [[Daugava]]s grīvas, u.c.<br> ===Jūras šņibīša apdraudētības statuss=== [[Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību|Konvencijā par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību]] noteikts, ka jūras šņibītis pieder pie [[ES]] [[īpaši aizsargājamo putnu sugas|īpaši aizsargājamo putnu sugām]].<br> ---- ===Ārējās saites=== *[http://www.putni.lv/ Putni Latvijā un pasaulē] *[http://www.putni.lv/lvp_frames.htm / Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību.] Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti. * [http://www.lob.lv/ Latvijas Ornitoloģijas Biedrība] <br> {{aizmetnis}} [[Category:putni]] [[cy:Pibydd Du]] [[de:Meerstrandläufer]] [[en:Purple Sandpiper]] [[et:Merirüdi]] [[fi:Merisirri]] [[fr:Bécasseau violet]] [[lt:Jūrinis bėgikas]] [[nl:Paarse strandloper]] [[no:Fjæreplytt]] [[pl:Biegus morski]] [[sv:Skärsnäppa]] 7826 20805 2005-10-12T16:08:08Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Jūras šņibītis]] 7830 20819 2005-10-13T08:02:22Z Feens 37 Samāras opera no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Opera_samara.jpg] Samāras opera no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Opera_samara.jpg] 7831 20820 2005-10-13T08:03:29Z Feens 37 Samāras ģerbonis no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:Gerb_Samara.jpg] Samāras ģerbonis no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:Gerb_Samara.jpg] 7832 45769 2006-05-17T22:49:57Z Feens 37 Samara Krievijā, autors Feens, GFDL 7833 42947 2006-05-02T05:35:59Z Feens 37 '''Samāra''' (Самара) - pilsēta [[Krievija|Krievijas]] [[Eiropa|Eiropas]] daļā [[Volga|Volgas]] kreisajā krastā pie [[Samāra (upe)|Samāras]] upes ietekas. Apgabala centrs. Liels rūpniecības centrs ([[lidmašīnas]] ([[TU]]), [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] ([[Sojuz]])). {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Самара'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Samara_Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Gerb Samara.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 134 730 |- | Dibināta | 1586.g |- | Pilsēta no | 1780.g |- | Citi nosaukumi | '''Kuibiševa (Куйбышев)'''<br>(1935 - 1990) |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Samāras apgabals]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Pievolgas federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://city.samara.ru/ city.samara.ru] |} {{commons|Category:Samara}} [[Image:Opera samara.jpg|thumb|250px|Samāras [[opera]]|left]] ====Vēsture==== Dibinājis [[cars]] [[Fjodors Joanovičs]] kā cietoksni Volgas krastā militāro un [[muita|muitas]] funkciju veikšanai. Pilsēta turpmāk attīstās kā tirdzniecības centrs. 1670.gadā Samāru ieņem [[Stepans Razins|Stepana Razina]] karaspēks, bet 1773.gadā tā ir pirmā pilsēta, kas pāriet [[Jemeļjans Pugačevs|Jemeļjana Pugačeva]] pusē. XIX.gs Samāra kļūst par lielu [[labība|labības]] tirdzniecības centru. 1935.gadā pilsēta tiek pārdēvēta par Kuibiševu - [[PSRS|padomju]] saimnieciskā darbinieka Valeriana Kuibiševa vārdā. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā, kad notiek [[kauja par Maskavu]], Kuibiševa kļūst par [[PSRS]] rezerves galvaspilsētu, šeit tiek uzbūvēts [[Staļins|Staļina]] [[bunkurs]] un pārvietotas daudzas valsts iestādes. Kara laikā attīstās militārā rūpniecība (kaujas [[lidmašīna|lidmašīnu]] [[IL-2]] ražošana). 1990.gadā pilsēta tiek pārdēvēta senajā nosaukumā par Samāru. ====Cilvēki==== Samārā dzimuši: *[[Mihails Fradkovs]] - Krievijas premjerministrs. ==Ārējās saites== *http://www.pausenberger.com/samara.html - Samāra fotogrāfijās *http://my.samara.ru/~samara/cityfotos/ - Samāra fotogrāfijās [[Category:Krievijas pilsētas]] [[bg:Самара (Русия)]] [[cs:Samara]] [[de:Samara]] [[en:Samara, Russia]] [[fi:Samara]] [[ja:サマーラ]] [[ko:사마라 (사마라 주)]] [[nl:Samara (stad)]] [[pl:Samara]] [[pt:Samara]] [[ru:Самара]] [[uk:Самара]] 7834 20824 2005-10-13T08:12:46Z Feens 37 redirekts #redirect [[Samāra]] 7835 20825 2005-10-13T08:12:55Z Feens 37 redirekts #redirect [[Samāra]] 7836 50196 2006-06-12T10:44:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Випромінювання інфрачервоне]] '''Infrasarkanais starojums''' ir [[elektromagnētiskie viļņi]] ar viļņa garumu 700 nm līdz 1 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm). Viļņa garums ir lielāks nekā [[redzamā gaisma|redzamajai gaismai]], bet mazāks nekā [[radioviļņi]]em (mikroviļņi). Infrasarkano starojumu bieži sauc arī par siltumstariem, jo ķermeņi istabas temperatūrā izstaro enerģiju galvenokārt ar šādu viļņu garumu. {{EMspektrs}} {{stub}} [[Category:Fizika]] [[bg:Инфрачервено излъчване]] [[ca:Infraroig]] [[cs:Tepelné záření]] [[da:Infrarød stråling]] [[de:Infrarotstrahlung]] [[en:Infrared]] [[eo:Infraruĝa radiado]] [[es:Radiación infrarroja]] [[et:Infrapunakiirgus]] [[fa:فروسرخ]] [[fi:Infrapunasäteily]] [[fr:Infrarouge]] [[gl:Radiación infravermella]] [[he:תת אדום]] [[id:Inframerah]] [[io:Infrereda]] [[it:Radiazione infrarossa]] [[ja:赤外線]] [[ms:Inframerah]] [[nl:Infrarood]] [[nn:Infraraud stråling]] [[no:Infrarød stråling]] [[pl:Podczerwień]] [[pt:Radiação infravermelha]] [[ru:Инфракрасное излучение]] [[simple:Infrared]] [[sk:Infračervené žiarenie]] [[sl:Infrardeče valovanje]] [[sv:Infraröd strålning]] [[tr:Kızılötesi]] [[uk:Випромінювання інфрачервоне]] [[vi:Hồng ngoại]] [[zh:红外线]] 7837 20834 2005-10-13T10:00:06Z Yyy 146 redirect #REDIRECT [[infrasarkanais starojums]] 7838 48507 2006-05-31T09:25:20Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:OPML]] '''OPML''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Outline Processor Markup Language'') ir [[XML]] formāts, kas satur hierarhisku, sakārtotu noteiktu elementu sarakstu. Šobrīd visplašāk to izmanto, lai veiktu apmaiņu ar [[RSS protokols|RSS]] barotņu sarakstiem starp [[ziņu agregators|ziņu agregatoriem]]. {{stub}} [[Category:XML standarti]] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[de:OPML]] [[en:OPML]] [[es:OPML]] [[fr:Outline Processor Markup Language]] [[hu:OPML]] [[ko:OPML]] [[pl:OPML]] [[ru:OPML]] 7840 20841 2005-10-13T11:17:57Z Neonz 33 * [[Restorānu servisa skola]] * [[RSS protokols]] {{disambig}} 7841 31024 2006-02-19T19:21:02Z Tail 13 <br clear=all> {| style="margin:0 auto;" class="toccolours" align=center |align=center| '''[[Gaisma|Elektromagnētiskais spektrs]]''' [[Gamma stari]] | [[Rentgenstari]] | [[Ultravioletais starojums]] | [[Redzamā gaisma]] | [[Infrasarkanais starojums]] | [[Mikroviļņi]] | [[Radioviļņi]] |} 7842 20849 2005-10-13T17:15:16Z Tail 13 No angļu wiki. No angļu wiki. 7843 38801 2006-04-07T18:33:51Z Feens 37 šādi būs labāk [[Category:Dzīvnieki]] 7845 47883 2006-05-28T15:39:40Z Juzeris 23 precizēju kat., +kat. "UNESCO saraksts" Vietas [[Polija|Polijā]], kuras iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]: [[Image:Polija_UNESCO.png|thumb|280px]] {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=60% |- | '''Nr.''' | '''Vieta''' | '''Iekļaušanas gads''' | '''Vojevodiste''' |- | 1. | [[Aušvicas nāves nometne]] | 1979 | [[Mazpolijas vojevodiste]] |- | 2. | [[Belovežas gārša]] | 1979 | [[Podļases vojevodiste]] (daļa [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) |- | 3. | [[Kalvārija Zebžidovska]] | 1999 | [[Mazpolijas vojevodiste]] |- | 4. | [[Krakova|Krakovas]] vecpilsēta | 1978 | [[Mazpolijas vojevodiste]] |- | 5. | [[Dienvidmazpolijas koka baznīcas]] | 2003 | [[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas]] un [[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu vojevodistes]] |- | 6. | [[Miera baznīcas]] Javorā un [[Švidņica|Švidņicā]] | 2001 | [[Lejassilēzijas vojevodiste]] |- | 7. | [[Mužakovska parks]] pie [[Neise|Neises]] | 2004 | [[Ļubušas vojevodiste]] (daļa [[Vācija|Vācijā]]) |- | 8. | [[Malborka|Teitoņu ordeņa pils Malborkā]] | 1997 | [[Pomoržes vojevodiste]] |- | 9. | [[Toruņa|Toruņas]] vecpilsēta | 1997 | [[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste]] |- | 10. | [[Varšava|Varšavas]] vecpilsēta | 1980 | [[Mazovijas vojevodiste]] |- | 11. | [[Veļička|Veļičkas sāls raktuves]] | 1978 | [[Mazpolijas vojevodiste]] |- | 12. | [[Zamosca|Zamoscas]] vecpilsēta | 1992 | [[Ļubļinas vojevodiste]] |} [[Category:Polija|UNESCO]] [[Category:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Polija]] 7846 20863 2005-10-14T07:49:56Z 213.175.91.220 redirect #REDIRECT [[infrasarkanais starojums]] 7847 20876 2005-10-14T10:19:47Z Yyy 146 redirect #REDIRECT [[Oglekļa dioksīds]] 7848 20877 2005-10-14T10:20:43Z Yyy 146 redirect #REDIRECT [[oglekļa dioksīds]] 7849 52840 2006-07-01T12:33:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Metanol]] '''Metanols''' (metilspirts, CH3OH), ir vienkāršākais [[spirti|spirts]]. Tas ir indīgs, degošs šķidrums, kuru agrāk ieguva koksnes sausās pārtvaices procesā, tapēc to dažreiz sauc arī par koka spirtu. Metanols ir nozīmīga izejviela [[formaldehīds|formaldehīda]], [[MTB]] un citu vielu ražošanai. Mūsdienās metanolu lielākoties ražo no [[sintēzes gāze]]s (to iegūst no [[akmeņogles|akmeņoglēm]], [[nafta|naftas]], [[dabasgāze|dabasgāzes]], oglekli saturošiem atkritumiem, utt)(satur [[Ogļskābā gāze|CO]] un [[Ūdeņradis|H2]]). [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[bg:Метанол]] [[bs:Metanol]] [[cs:Methanol]] [[da:Metanol]] [[de:Methanol]] [[el:Μεθανόλη]] [[en:Methanol]] [[eo:Metanolo]] [[es:Metanol]] [[et:Metanool]] [[eu:Metanol]] [[fi:Metanoli]] [[fr:Méthanol]] [[he:מתנול]] [[hu:Metanol]] [[it:Metanolo]] [[ja:メタノール]] [[ko:메탄올]] [[la:Methanol]] [[lb:Methanol]] [[nl:Methanol]] [[nn:Metanol]] [[no:Metanol]] [[pl:Alkohol metylowy]] [[pt:Metanol]] [[ru:Метанол]] [[sv:Metanol]] [[th:เมทานอล]] [[tr:Metanol]] [[uk:Метанол]] [[zh:甲醇]] 7850 20885 2005-10-14T10:55:45Z Yyy 146 redirect #REDIRECT [[spirti]] 7851 42653 2006-04-30T12:27:28Z Yyy 146 izomēri <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>izopropilspirts, 2-propanols</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CH3)2CHOH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>60,10 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>780 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>185 K (-88&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>355 K (82&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Izopropanols''' (2-propanols, (CH3)2CHOH) ir vienkāršākais otrējais [[spirts]]. Tas labi šķīst ūdenī (veido azeotropo maisījumu ar 67,7% spirta saturu), un to lieto kā šķīdinātāju. Izopropanolu lielākoties iegūst, hidratējot [[propēns|propēnu]]. Izopropanolu ir iespējams oksidēt par [[acetons|acetonu]]. Izopropanols ir viens no diviem propanola izomēriem, otrs izomērs ir [[propanols]]. [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[de:2-Propanol]] [[en:Isopropyl alcohol]] [[ja:イソプロパノール]] [[ru:Изопропиловый спирт]] 7852 20887 2005-10-14T11:05:49Z Yyy 146 #REDIRECT [[metanols]] 7853 20888 2005-10-14T11:06:48Z Yyy 146 redirect #REDIRECT [[izopropanols]] 7854 30604 2006-02-18T14:26:30Z Yyy 146 ++ <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>nātrija sārms, nātrija hidroksīds</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>NaOH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>40 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>2100 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>596 K (323&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>1663 K (1390&deg;C)</td></tr> <tr> </table> [[Image:Sodium hydroxide.jpg|right|250px]] '''Nātrija hidroksīds''' (nātrija sārms, NaOH) ir pieejamākais stiprais [[sārms]]. Tā ir cieta, higroskopiska viela (uzsūc [[ūdens|ūdeni]]). Nātrija hidroksīds ļoti labi šķīst ūdenī, un drusku sliktāk šķīst [[etanols|etanolā]] un [[metanols|metanolā]], tas nešķīst [[dietilēteris|ēterī]] un citos nepolāros šķīdinātājos. Nātrija hidroksīdu iegūst NaCl šķīduma [[elektrolīze|elektrolīzē]] vai metāliskam [[nātrijs|nārijam]] reaģējot ar [[ūdens|ūdeni]]. Nātrija sārms ir nozīmīga [[ziepes|ziepju]] ražošanas izejviela. Tas izraisa [[alumīnijs|alumīnija]] un tā sakausējumu koroziju. Nātrija hidroksīds lēnām reaģē ar [[silīcija dioksīds|silīcija dioksīdu]], veidojot nātrija silikātu. Nātrija hidroskīds var izraisīt silikātstikla koroziju. ===Skatīt arī=== *[[Nātrijs]] *[[Nātrija hlorīds]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[Category:Ķīmija]] [[de:Natriumhydroxid]] [[en:Sodium hydroxide]] [[es:hidróxido sódico]] [[fr:Hydroxyde de sodium]] [[it:Idrossido di sodio]] [[nl:Natriumhydroxide]] [[ja:&#27700;&#37240;&#21270;&#12490;&#12488;&#12522;&#12454;&#12512;]] [[pl:Wodorotlenek sodu]] [[fi:Natriumhydroksidi]] [[sv:Natriumhydroxid]] [[zh:&#27682;&#27687;&#21270;&#38048;]] 7855 46814 2006-05-21T23:16:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:水楊酸]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>salicilskābe, 2-hidroksibenzoskābe</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C6H4OHCOOH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>138,12 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1440 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>159&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>211&deg;C (pie 2666Pa)</td></tr> <tr> </table> [[Image:Salicylic acid chemical structure.png|right|250px]] '''Salicilskābe''' (C6H4OHCOOH) ir bezkrāsaina, kristāliska hidroksil[[karbonskābe]]. Salicilskābes molekula satur divas reaģētspējīgas funkcionālās grupas - hidroksilgrupu un karboksilgrupu, tās abas var veidot esterus. Pazīstamākais ir [[esteri]]s, kur [[etiķskābe]] ir noreaģējusi ar hidroksilgrupu - [[acetilsalicilskābe]] jeb aspirīns. ===Skatīt arī=== *[[Benzoskābe]] *[[Karbonskābes]] *[[Aromātiskie ogļūdeņraži]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[bg:Салицилова киселина]] [[da:Salicylsyre]] [[de:Salicylsäure]] [[en:Salicylic acid]] [[es:Ácido salicílico]] [[fr:Acide salicylique]] [[it:Acido salicilico]] [[ja:サリチル酸]] [[nl:Salicylzuur]] [[pl:Kwas salicylowy]] [[ru:Салициловая кислота]] [[zh:水楊酸]] 7856 20891 2005-10-14T11:26:10Z Yyy 146 redirect #REDIRECT [[karbonskābes]] 7857 38710 2006-04-07T03:13:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[sq:Sarina]] [[Image:Sarin.png|right|frame|Zarīns]] '''Zarīns''' ((CH3)2CHOPF(O)CH3) ir ļoti spēcīga inde. Tas sākotnēji tika sintezēts ķīmiskajiem ieročiem. Istabas temperatūrā zarīns ir bezkrāsains šķidrums ar relatīvi lielu tvaika spiedienu. Zarīnu var lietot arī binārajiem ķīmiskajiem ieročiem, tā komponenti ir metilfosfonildifluorīds un [[izopropanols|izopropanola]] un izopropilamīna maisījums. Zarīns pirmo reizi tika sintezēts 1938. gadā [[Vācija|Vācijā]], un to bija paredzēts lietot karā, taču tas netika darīts. Zarīnu lietoja [[Irāna]]s-[[Irāka]]s karā 20. gs. 80. gados. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[de:Sarin]] [[en:Sarin]] [[eo:Sarino]] [[fi:Sariini]] [[fr:Sarin]] [[he:סארין]] [[it:Sarin]] [[ja:サリン]] [[nl:Sarin]] [[pl:Sarin]] [[pt:Sarin]] [[ru:Зарин (химическое оружие)]] [[sl:Sarin]] [[sq:Sarina]] [[sv:Sarin]] [[zh:沙林]] 7858 42031 2006-04-28T04:34:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Tetraidrofurano]], [[ja:テトラヒドロフラン]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Tetrahidrofurāns</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C4H8O</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>72,11 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>886 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>164,75 K (-108,4&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>339,15 K (66&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Tetrahidrofurāns''' (THF, C4H8O) ir heterociklisks organisks savienojums. Tas ir viens no vispolārākajiem [[ēteri]]em. THF vat iegūt, hidrogenējot [[furāns|furānu]]. THF ir nozīmīgs šķīdinātājs organisko vielu sintēzēm. THF labi šķīst ūdenī. [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[de:Tetrahydrofuran]] [[en:Tetrahydrofuran]] [[fr:Tétrahydrofurane]] [[it:Tetraidrofurano]] [[ja:テトラヒドロフラン]] [[nl:Tetrahydrofuraan]] [[pl:Tetrahydrofuran]] [[zh:四氢呋喃]] 7859 20894 2005-10-14T11:45:59Z Yyy 146 redirect #REDIRECT [[THF]] 7861 51222 2006-06-19T06:09:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:二硫化碳]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>Sērogleklis, Oglekļa disulfīds</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CS2</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>76,1 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1260 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>-112&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>46&deg;C</td></tr> <tr> </table> '''Sērogleklis''' (CS2) ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums. To lieto par šķīdinātāju. Sērogleklis viegli iztvaiko istabas temperatūrā, un tā tvaiki ir smagāki par gaisu un to maisījums ar gaisu ir sprādzienbīstams. Rūpnieciski sēroglekli iegūst tiešā reakcijā starp [[sērs|sēru]] un [[ogleklis|oglekli]]. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[Category:Ogleklis]] [[cs:Sirouhlík]] [[de:Kohlenstoffdisulfid]] [[en:Carbon disulfide]] [[es:Disulfuro de carbono]] [[ja:二硫化炭素]] [[nl:Koolstofdisulfide]] [[pl:Dwusiarczek węgla]] [[tr:Karbondisülfür]] [[zh:二硫化碳]] 7862 20897 2005-10-14T11:52:55Z Yyy 146 redirect #REDIRECT [[Sērogleklis]] 7863 20898 2005-10-14T11:54:56Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[RAM]] 7864 50401 2006-06-13T09:19:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Chloroform]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>hloroforms, trihlormetāns</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CHCl3</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>119,4 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1480 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>-64&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>62&deg;C</td></tr> <tr> </table> [[Image:Trichlórmetán.jpg|right|thumb|Hloroforms]] '''Hloroforms''' (trihlormetāns, CHCl3) ir slikti degošs šķīdinātājs. Tas ir bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar raksturīgu smaržu. Hloroformu var iegūt pārdestilējot [[metāns|metāna]] [[hlorēšana]]s produktus. Gaisā, gaismas iedarbībā, hloroforms oksidējas par [[fosgēns|fosgēnu]], lai aizkavētu šo reakciju, tam liek klāt [[etanols|etanolu]]. Hloroforms ir ticis lietots kā vispārējās [[anestēzija]]s līdzeklis. Hloroformu, kur ūdeņradis ir aizvietots ar deitēriju (ūdeņraža smago izotopu), lieto [[KMR]] spektroskopijā kā šķīdinātāju. ===Skatīt arī=== *[[Organiskās vielas]] *[[Halogēnogļūdeņraži]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[cs:Chloroform]] [[da:Kloroform]] [[de:Chloroform]] [[en:Chloroform]] [[es:Cloroformo]] [[fi:Kloroformi]] [[fr:Chloroforme]] [[he:כלורופורם]] [[it:Cloroformio]] [[ja:クロロホルム]] [[nl:Chloroform]] [[pl:Chloroform]] [[pt:Clorofórmio]] [[ru:Хлороформ]] [[sk:Trichlórmetán]] [[sv:Kloroform]] [[tr:Kloroform]] [[uk:Хлороформ]] [[zh:氯仿]] 7865 49508 2006-06-08T08:32:23Z Neonz 33 kat. '''Semantiskais tīmeklis''' ir projekts ar mērķi piešķirt [[Globālais tīmeklis|tīmeklī]] esošajiem dokumentiem mašīnām saprotamu nozīmi (skat. [[semantika]]). Globālā tīmekļa radītāja [[Tims Bērners-Lī|Tima Bērnera-Lī]] vadībā, [[Globālā tīmekļa komiteja|Globālā tīmekļa komiteja]] šobrīd strādā pie Globālā tīmekļa papildināšanas ar jauniem standartiem, [[iezīmju valoda|iezīmju valodām]] un datu apstrādes rīkiem. Semantiskā tīmekļa pamatā ir [[Resursu aprakstīšanas satvars]] (''RDF - Resource Description Framework''), kas izmanto [[XML]] datu pierakstam, un [[URI]] resursu identifikācijai. == Komponentes == * [[XML]] * [[XML Schema]] - valoda, kas ļauj ierobežot XML dokumentu struktūru. * [[RDF]] - vienkāršs datu modelis subjektu (resursu) aprakstīšanai. RDF var tikt pierakstīts XML formātā. * [[RDF Schema]] - ontoloģija, kas ļauj aprakstīt RDF resursu klases un īpašības. * [[OWL]] == Skatīt arī == * [[Tīmekļa sindikācija]] == Ārējās saites == * [http://semweb.mii.lu.lv/wiki/Semantiskais_webs Semantiskā tīmekļa viki] * [http://www.w3.org/2001/sw/ Globālā tīmekļa konsorcija Semantiskā tīmekļa iniciatīva] [[Category:Globālais tīmeklis]] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[Category:Semantiskais tīmeklis|*]] [[de:Semantic Web]] [[en:Semantic Web]] [[es:web sem&aacute;ntica]] [[eo:Semantika Reto]] [[fa:وب معنایی]] [[fr:Web s&eacute;mantique]] [[gl:Web Semántica]] [[it:Web semantico]] [[ja:Semantic Web]] [[lt:Semantinis tinklas]] [[nl:Semantisch web]] [[ru:&#x421;&#x435;&#x43c;&#x430;&#x43d;&#x442;&#x438;&#x447;&#x435;&#x441;&#x43a;&#x430;&#x44f; &#x43f;&#x430;&#x443;&#x442;&#x438;&#x43d;&#x430;]] [[zh:&#35821;&#20041;&#32593;]] 7866 20916 2005-10-14T16:53:59Z Juzeris 23 "[[Souls (mūzikas žanrs)]]" pārdēvēju par "[[Soulmūzika]]": Skat [[Talk:Soulmūzika|diskusiju]], nav bijis neviena iebilduma. #REDIRECT [[Soulmūzika]] 7868 51007 2006-06-18T14:38:51Z Knakts 848 -kat '''Lielais ķīris''' ''(Larus ridibundus)'' ir neliela izmēra [[kaija]] ([[Tārtiņveidīgo kārta]], [[Kaiju dzimta]]), kas minitās lielākajā daļā [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s, kā arī [[Kanāda]]s [[austrumi|austrumu]] piekrastē. Vairums [[populācija]]s ir [[gājputns|gājputni]], kas ziemot dodas tālāk uz [[dienvidi]]em, bet daži [[putns|putni]], kas apdzīvo Eiropas maigāka [[klimats|klimata]] daļas, ir arī to pastāvīgie iemītnieki.<br> [[Image:Larus ridibundus.jpg|thumb|300px|left|Lielais ķīris ''(Larus ridibundus)'']] Šī kaija ir aptuveni 38-44 [[cm]] gara ar 94-105 cm gariem [[spārni]]em. Tā mitinās kolonijās [[niedrājs|niedrājos]] vai [[purvs|purvos]], vai [[ezers|ezeru]] [[sala|saliņās]], un veido [[ligzda]]s uz cietas pamatnes. Kā lielākā daļa kaiju, lielais ķīris ir bara putns. Tomēr tā nav [[jūra]]s putns un reti kad novērojama virs [[ūdens]] tālu no krasta.<br> Lielais ķīris ir drosmīgs putns, kas nebaidās [[cilvēks|cilvēka]] tuvuma un ir viegli piebarojams. Ķīris neatteiksies parakāties pa pilsētas atkritumiem vai &ldquo;pamedīt&rdquo; [[bezmugurkaulnieks|bezmugurkaulniekus]] nopļautos [[labība]]s laukos.<br> Lidojumā viegli pamanīt putna balto [[spārni|spārnu]] [[kontūra]]s. [[vasara|Vasarā]] pieaugušam putnam galva ir [[šokolāde]]s brūnā krāsā (ne melna, kaut arī putna [[angļu valoda|angliskais]] nosaukums ir ''&ldquo;black-headed gull&rdquo;'' &mdash; &ldquo;melngalvas kaija&rdquo;), gaiši pelēks [[ķermenis]], melni spārnu gali, sarkans [[knābis]] un [[kāja]]s. [[ziema|Ziemā]] putns ir gaišā tērpā.<br> Šīs [[suga]]s pārstāvim nepieciešami 2 [[gads|gadi]], lai sasniegtu briedumu.<br> Lielais ķīris ir ļoti trokšņains, skaļš un &ldquo;kašķīgs&rdquo; putns &mdash; šo iespaidu vēl pastiprina fakts, ka konkrētie putni parasti uzturas baros.<br> Jau vairākus gadus pēc kārtas lielie ķīri kopā ar zīriņiem kā [[ligzdošana]]s vietu ir iecienījuši [[Preses nams|Preses nama]] jumtu [[Rīga|Rīgā]], [[Daugava]]s kreisajā krastā. ---- ===Ārējās saites=== *[http://www.putni.lv/ Putni Latvijā un pasaulē] *[http://www.putni.lv/lvp_frames.htm / Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību.] Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti. * [http://www.lob.lv/ Latvijas Ornitoloģijas Biedrība] <br> [[Image:Mouette rieuse.jpg|thumb|200px|left|Lielie ķīri]] [[Image:Rudagalvio kiro kiausiniai.jpg|thumb|200px|left|Lielo ķīru ligzda]] [[Category:putni]] [[bg:Речна чайка]] [[ca:Gavina riallera]] [[cs:Racek chechtavý]] [[cy:Gwylan Benddu]] [[da:Hættemåge]] [[de:Lachmöwe]] [[en:Black-headed Gull]] [[fi:Naurulokki]] [[fr:Mouette rieuse]] [[fy:Kob]] [[it:Larus ridibundus]] [[ja:ユリカモメ]] [[lt:Rudagalvis kiras]] [[nl:Kokmeeuw]] [[nn:Hettemåse]] [[no:Hettemåke]] [[pl:Mewa śmieszka]] [[sk:Čajka smejivá]] [[sv:Skrattmås]] [[zh:红嘴鸥]] 7869 20923 2005-10-14T17:32:33Z Evija T 132 Lielais ķīris Lielais ķīris 7870 20924 2005-10-14T17:33:24Z Evija T 132 Lielais ķīris 2 Lielais ķīris 2 7871 20925 2005-10-14T17:35:48Z Evija T 132 Lielais ķīris 3 Lielais ķīris 3 7872 20926 2005-10-14T17:38:31Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Lielais ķīris]] 7873 20929 2005-10-14T18:21:38Z Tail 13 {{catmore}} 7874 20930 2005-10-14T18:24:51Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Sinonīms]] 7875 20939 2005-10-14T23:27:23Z Tail 13 Gaja no angļu wiki. Gaja no angļu wiki. 7876 20941 2005-10-14T23:53:11Z Tail 13 Botičelli "Venēras dzimšana". Botičelli "Venēras dzimšana". 7877 20942 2005-10-15T00:21:02Z Tail 13 Odins jāj uz Sleipnira - no angļu wiki Odins jāj uz Sleipnira - no angļu wiki 7879 52380 2006-06-29T10:37:06Z YurikBot 213 robot Adding: bs, fa, he, id, kw, vi, zh Modifying: hr ''Sīkāk skatīt galveno rakstu [[Baltkrievija]]'' [[Category:Eiropas valstis]] [[ast:Categoría:Bielorrusia]] [[be:Катэгорыя:Беларусь]] [[bg:Категория:Беларус]] [[bs:Kategorija:Bjelorusija]] [[ca:Categoria:Bielorússia]] [[cs:Kategorie:Bělorusko]] [[da:Kategori:Hviderusland]] [[de:Kategorie:Weißrussland]] [[el:Κατηγορία:Λευκορωσία]] [[en:Category:Belarus]] [[eo:Kategorio:Belorusio]] [[es:Categoría:Bielorrusia]] [[et:Kategooria:Valgevene]] [[fa:رده:بلاروس]] [[fi:Luokka:Valko-Venäjä]] [[fr:Catégorie:Biélorussie]] [[he:קטגוריה:בלארוס]] [[hr:Kategorija:Bjelorusija]] [[id:Kategori:Belarus]] [[io:Category:Bielorusia]] [[it:Categoria:Bielorussia]] [[ja:Category:ベラルーシ]] [[ka:კატეგორია:ბელარუსი]] [[ko:분류:벨라루스]] [[kw:Category:Belarussi]] [[la:Categoria:Ruthenia Alba]] [[lb:Category:Wäissrussland]] [[lt:Kategorija:Baltarusija]] [[mo:Category:Беларус]] [[na:Category:Belarus]] [[nds:Kategorie:Wittrussland]] [[nl:Categorie:Wit-Rusland]] [[no:Kategori:Hviterussland]] [[pl:Kategoria:Białoruś]] [[pt:Categoria:Bielorrússia]] [[ro:Categorie:Belarus]] [[ru:Категория:Белоруссия]] [[sh:Category:Belorusija]] [[sk:Kategória:Bielorusko]] [[sl:Kategorija:Belorusija]] [[sr:Категорија:Белорусија]] [[sv:Kategori:Vitryssland]] [[tr:Kategori:Beyaz Rusya]] [[uk:Категорія:Білорусь]] [[vi:Thể loại:Belarus]] [[zh:Category:白俄羅斯]] 7880 52708 2006-07-01T04:20:49Z YurikBot 213 robot Adding: ar, bs, eo, et, fa, fi, he, is, oc, pl, pt, ro, sr, tr Modifying: en ''Sīkāk - skatīt rakstu [[Ruanda]]'' [[Category:Valstis]] [[ar:تصنيف:رواندا]] [[bg:Категория:Руанда]] [[bs:Kategorija:Ruanda]] [[ca:Categoria:Rwanda]] [[cs:Kategorie:Rwanda]] [[da:Kategori:Rwanda]] [[de:Kategorie:Ruanda]] [[en:Category:Rwanda]] [[eo:Kategorio:Ruando]] [[es:Categoría:Ruanda]] [[et:Kategooria:Rwanda]] [[fa:رده:رواندا]] [[fi:Luokka:Ruanda]] [[fr:Catégorie:Rwanda]] [[gl:Category:Ruanda]] [[he:קטגוריה:רואנדה]] [[id:Kategori:Rwanda]] [[io:Category:Ruanda]] [[is:Flokkur:Rúanda]] [[it:Categoria:Ruanda]] [[ja:Category:ルワンダ]] [[ko:분류:르완다]] [[nl:Categorie:Rwanda]] [[nn:Kategori:Rwanda]] [[no:Kategori:Rwanda]] [[oc:Categoria:Rwanda]] [[pl:Kategoria:Rwanda]] [[pt:Categoria:Ruanda]] [[ro:Categorie:Ruanda]] [[ru:Категория:Руанда]] [[rw:Category:Rwanda]] [[sl:Kategorija:Ruanda]] [[sr:Категорија:Руанда]] [[sv:Kategori:Rwanda]] [[tr:Kategori:Ruanda]] [[zh:Category:盧安達]] 7881 20990 2005-10-15T05:43:20Z Yyy 146 ''Sīkāk skatīt rakstu [[Mongolija]]'' [[Category:Valstis]] 7882 45404 2006-05-15T13:17:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:UV]] '''Ultravioletais starojums''' ir [[elektromagnētiskie viļņi]] ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā [[redzamā gaisma|redzamajai gaismai]], bet garāks nekā [[rentgendtari|rentgenstariem]]. Pēc viļņu garuma UV starus iedala tuvajos (380 - 200 nm) un tālajos (200 - 10 nm), jeb vakuuma UV staros, jo tos absorbē gaiss. Fotomateriāli (fotofilma) un [[fotodiode]]s ir jutīgi pret UV starojumu. {{EMspektrs}} [[Category:Fizika]] [[cs:Ultrafialové záření]] [[da:Ultraviolet lys]] [[de:Ultraviolettstrahlung]] [[en:Ultraviolet]] [[eo:Ultraviola radiado]] [[es:Radiación ultravioleta]] [[fi:Ultraviolettisäteily]] [[fr:Ultraviolet]] [[gl:Ultravioleta]] [[he:על סגול]] [[id:Ultraungu]] [[io:Ultreviolea]] [[it:Radiazione ultravioletta]] [[ja:紫外線]] [[ko:자외선]] [[lt:UV]] [[ms:Ultraungu]] [[nds:Ultraviolett]] [[nl:Ultraviolet licht]] [[pl:Ultrafiolet]] [[pt:Radiação ultravioleta]] [[ru:Ультрафиолетовое излучение]] [[simple:Ultraviolet]] [[sk:Ultrafialové žiarenie]] [[sl:Ultravijolično valovanje]] [[sv:Ultraviolett strålning]] [[ta:புற ஊதா கதிர்]] [[tr:Ultraviyole]] [[vi:Tia cực tím]] [[zh:紫外线]] 7883 52047 2006-06-25T22:33:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Fyrhörning]] [[Image:Četrstūris.svg|right|thumb|Neregulārs četrstūris]] [[Image:Trapezoid.svg|right|thumb|Trapece]] '''Četrstūris''' ir plaknes figūra, kuru norobežo četras malas. Četrstūra [[leņķis|leņķu]] summa ir 360 grādi. Četrstūru iedalījums: *[[Trapece]] - četrstūris, kam divas malas ir savstarpēji paralēlas :*Taisnleņķa trapece - trapece, kurai ir divi taisni leņķi :*Vienādsānu trapece - trapece, kuras sānu malas ir ar vienādu garumu, un kuras pamata leņķi ir vienādi :*[[Paralelograms]] - četrstūris, kuram visas malas ir pa pāriem paralēlas ::*[[Rombs]] - paralelograms, kuram visas malas ir vienāda garuma ::*[[Taisnstūris]] - paralelograms, kam visi leņķi ir 90 grādi :::*[[Kvadrāts]] - taisnstūris, kam visas malas ir vienādas, vai rombs, kuram visi leņķi vienādi (90 grādi). [[Category:Ģeometrija]] [[ar:رباعي الأضلاع]] [[ca:Quadrilàter]] [[cs:Čtyřúhelník]] [[de:Viereck]] [[en:Quadrilateral]] [[es:Cuadrilátero]] [[fi:Nelikulmio]] [[fr:Quadrilatère]] [[gl:Cuadrilátero]] [[he:מרובע]] [[hr:Četverokut]] [[hu:Négyszög]] [[io:Quadrilatero]] [[it:Quadrilatero]] [[ja:四角形]] [[ko:사각형]] [[li:Veerhook]] [[nl:Vierhoek]] [[pl:Czworokąt]] [[pt:Quadrilátero]] [[ru:Четырёхугольник]] [[sh:Četverokut]] [[sl:Četverokotnik]] [[sv:Fyrhörning]] [[ta:நாற்கரம்]] [[th:รูปสี่เหลี่ยม]] [[uk:Чотирикутник]] [[vi:Tứ giác]] [[zh:四邊形]] 7884 52754 2006-07-01T07:25:16Z Yyy 146 interwiki ~~~~~~~ <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Glikoze</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C6H12O6</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>180,16 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1540 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>~150&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>- &deg;C (sadalās)</td></tr> <tr> </table> [[Image:Glucose.png|right|thumb|Glikoze (cikliskā forma)]] [[Image:Glucose Fisher to Haworth.gif|right|thumb|Glikozes pāreja no acikliskās formas uz ciklisko]] '''Glikoze''' (vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs [[ogļhidrāti|ogļhidrāts]]. Glikoze ir aldoheksoze (satur [[aldehīds|aldehīda]] grupu un 6 [[ogleklis|oglekļa]] atomus). Šķīdumā glikoze veido piroanozes gredzenu (6 locekļu [[heterocikls]]), kas ir stabilākā heksožu forma. Cikliskā forma šķīdumā ir līdzsvarā ar aciklisko (lineāro) formu, pie [[pH]]=7 acikliskās formas īpatsvars ir 0,0026%. Glikozei ir divi spoguļ[[izomēri]] L-glikoze un D-glikoze; dzīvajos organismos ir sastopama tikai D-glikoze. Glikoze ir nozīmīgs dzīvo organismu enerģijas avots. Dabā glikoze brīvā veidā ir sastopama dažādos augļos. Disaharīds [[maltoze]] sastāv no divām glikozes molekulām. Disaharīds [[saharoze]] sastāv no glikozes un [[fruktoze]]s un ir sastopams cukurbietēs un cukurniedrēs. Polisaharīds [[celuloze]] ir glikozes polimērs un ir sastopams visās augu šķiedrās. Rūpnieciski glikozi galvenokārt iegūst, fermentējot [[ciete|cieti]]. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[be:Глюкоза]] [[bg:Глюкоза]] [[bs:Glukoza]] [[ca:Glucosa]] [[cs:Glukosa]] [[da:Glukose]] [[de:Traubenzucker]] [[el:Γλυκόζη]] [[en:Glucose]] [[eo:Glukozo]] [[es:Glucosa]] [[et:Glükoos]] [[fi:Glukoosi]] [[fr:Glucose]] [[he:גלוקוז]] [[id:Glukosa]] [[it:Glucosio]] [[ja:グルコース]] [[ko:포도당]] [[lt:Gliukozė]] [[mk:Глукоза]] [[nl:Glucose]] [[nn:Glukose]] [[no:Glukose]] [[pl:Glukoza]] [[pt:Glicose]] [[ro:Glucoză]] [[ru:Глюкоза]] [[simple:Glucose]] [[sk:Glukóza]] [[su:Glukosa]] [[sv:Glukos]] [[th:กลูโคส]] [[tr:Glukoz]] [[uk:Глюкоза]] [[zh:葡萄糖]] 7885 53245 2006-07-02T14:43:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[da:Japansk (sprog)]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD><big>japāņu valoda<br/>'''日本語, Nihongo'''</big></th></tr> <tr><td>Lieto<td>[[Japāna]] <tr><td>Runātāju skaits<td>ap 127 miljoniem (9.vieta pasaulē) <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]] -<br/>[[Japāna]]. <tr><td>Rakstība<td>[[japāņu rakstība]] <tr><td>Literatūra<td>5. - 6. gs. <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - ja, jpn;<br/>[[SIL]] - JPN <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[izolēta valoda]] </table> '''Japāņu valoda''' (日本語 ''ņihongo'') ir viena no pasaules izplatītākajām valodām (~127 miljoni lietotāju). Tā ir [[Japāna]]s valsts valoda un tās nozīme pasaulē ir saistīta ar augsto Japānas ekonomikas attīstības līmeni. Japāņu valoda ir izolēta valoda, pastāv teorijas ka tā varētu būt saistīta ar [[korejiešu valoda|korejiešu valodu]] vai altajiešu valodām, taču politisku iemeslu dēļ šīs teorijas nav populāras. [[Category:Valodas]] [[Category:Izolētas valodas]] [[Category:Japāna|Valoda]] [[ar:لغة يابانية]] [[ast:Xaponés]] [[bg:Японски език]] [[br:Japaneg]] [[bs:Japanski jezik]] [[ca:Japonès]] [[cs:Japonština]] [[cy:Japaneg]] [[da:Japansk (sprog)]] [[de:Japanische Sprache]] [[en:Japanese language]] [[eo:Japana lingvo]] [[es:Idioma japonés]] [[et:Jaapani keel]] [[eu:Japoniera]] [[fa:زبان ژاپنی]] [[fi:Japanin kieli]] [[fr:Japonais]] [[ga:Seapáinis]] [[gl:Lingua xaponesa]] [[he:יפנית]] [[hi:जापानी भाषा]] [[hr:Japanski jezik]] [[hu:Japán nyelv]] [[ia:Lingua japonese]] [[id:Bahasa Jepang]] [[io:Japoniana linguo]] [[is:Japanska]] [[it:Lingua giapponese]] [[ja:日本語]] [[ka:იაპონური ენა]] [[ko:일본어]] [[kw:Nihonek]] [[la:Lingua Iaponica]] [[lad:Idioma japonezo]] [[li:Japans]] [[lt:Japonų kalba]] [[mk:Јапонски јазик]] [[ms:Bahasa Jepun]] [[nl:Japans]] [[nn:Japansk språk]] [[no:Japansk språk]] [[pl:Język japoński]] [[pt:Língua japonesa]] [[ro:Limba japoneză]] [[ru:Японский язык]] [[sh:Japanski jezik]] [[simple:Japanese language]] [[sl:Japonščina]] [[sr:Јапански језик]] [[sv:Japanska]] [[th:ภาษาญี่ปุ่น]] [[tr:Japonca]] [[tt:Yapon tele]] [[ug:ياپون تىلى]] [[vi:Tiếng Nhật Bản]] [[zh:日语]] [[zh-min-nan:Ji̍t-pún-oē]] [[zh-yue:日語]] 7886 53352 2006-07-03T04:03:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Zirkonyum]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Cirkonijs, Zr, 40</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>91,224 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>6520 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2128 K (1855&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>4682 K (4409&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Cirkonijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Zr un atomskaitli 40. Cirkonijs ir korozijas izturīgs [[metāls]]. To iegūst galvenokārt no minerāla [[cirkons|cirkona]]. Savienojumos cirkonijam parasti ir vērtība +4, lai arī var būt +3 un +2. Cirkonija oksīds ir nozīmīgs ugunsturīgo materiālu komponents. [[Category:ķīmiskie elementi]] [[bs:Cirkonijum]] [[ca:Zirconi]] [[cs:Zirkonium]] [[de:Zirkonium]] [[en:Zirconium]] [[eo:Zirkonio]] [[es:Circonio]] [[et:Tsirkoonium]] [[fi:Zirkonium]] [[fr:Zirconium]] [[he:זירקוניום]] [[hr:Cirkonij]] [[hu:Cirkónium]] [[id:Zirkonium]] [[io:Zirkonio]] [[is:Sirkon]] [[it:Zirconio]] [[ja:ジルコニウム]] [[ko:지르코늄]] [[ku:Zîrkonyûm]] [[la:Zirconium]] [[lb:Zirkonium]] [[lt:Cirkonis]] [[nl:Zirkonium]] [[nn:Zirkonium]] [[no:Zirkonium]] [[oc:Zircòni]] [[pl:Cyrkon (pierwiastek)]] [[pt:Zircônio]] [[ru:Цирконий]] [[simple:Zirconium]] [[sl:Cirkonij]] [[sr:Цирконијум]] [[sv:Zirkonium]] [[th:เซอร์โคเนียม]] [[tr:Zirkonyum]] [[ug:سىركونىي]] [[uk:Цирконій]] [[zh:锆]] 7887 51217 2006-06-19T05:39:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:نىئوبىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Niobijs, Nb, 41</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>92,90638 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>8570 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2750 K (2477&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>5017 K (4744&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Niobijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Nb un atomskaitli 41. Niobijs dabā nav sastopams brīvā veidā, jo ļoti viegli oksidējas. Niobiju iegūst no minerāla [[niobīts|niobīta]]. Niobiju lieto dažādiem sakausējumiem. Savienojumos tam var būt vērtības +2, +3 un +5. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[ca:Niobi]] [[cs:Niob]] [[de:Niob]] [[el:Νιόβιο]] [[en:Niobium]] [[eo:Niobio]] [[es:Niobio]] [[et:Nioobium]] [[fi:Niobium]] [[fr:Niobium]] [[he:ניאוביום]] [[hr:Niobij]] [[hu:Nióbium]] [[io:Niobio]] [[is:Níóbín]] [[it:Niobio]] [[ja:ニオブ]] [[ko:나이오븀]] [[ku:Niyobyûm]] [[la:Niobium]] [[lt:Niobis]] [[nl:Niobium]] [[nn:Niob]] [[no:Niob]] [[oc:Niòbi]] [[pl:Niob]] [[pt:Nióbio]] [[ru:Ниобий]] [[sl:Niobij]] [[sr:Ниобијум]] [[sv:Niob]] [[th:ไนโอเบียม]] [[tr:Niobyum]] [[ug:نىئوبىي]] [[uk:Ніобій]] [[zh:铌]] 7888 51211 2006-06-19T04:56:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:مولبېدىن]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Molibdēns, Mo, 42</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>95,94 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>10280 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2896 K (2623&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>4912 K (4639&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Molibdēns''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Mo un atomskaitli 42. Molibdēnu galvenokārt iegūst, reducējot tā sulfīdu MoS2. Molibdēnu pamatā lieto sakausējumiem ar dzelzi. Savienojumos molibdēnam var būt vērtības +2, +3, +4, +5 un +6. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[ar:موليبدنم]] [[ca:Molibdè]] [[cs:Molybden]] [[de:Molybdän]] [[en:Molybdenum]] [[eo:Molibdeno]] [[es:Molibdeno]] [[et:Molübdeen]] [[fi:Molybdeeni]] [[fr:Molybdène]] [[he:מוליבדן]] [[hr:Molibden]] [[hu:Molibdén]] [[io:Molibdeno]] [[is:Mólýbden]] [[it:Molibdeno]] [[ja:モリブデン]] [[ko:몰리브데넘]] [[ku:Molîblden]] [[la:Molybdenum]] [[lt:Molibdenas]] [[nl:Molybdeen]] [[nn:Molybden]] [[no:Molybden]] [[oc:Molibdèn]] [[pl:Molibden]] [[pt:Molibdênio]] [[ru:Молибден]] [[sl:Molibden]] [[sr:Молибден]] [[sv:Molybden]] [[th:โมลิบดีนัม]] [[tr:Molibden]] [[ug:مولبېدىن]] [[uk:Молібден]] [[zh:钼]] 7890 50909 2006-06-18T06:45:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ئۇران (مېتلا)]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Urāns, U, 92</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>238,02891 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>19100 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1405,3 K (1132,2&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>4404 K (4131&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Urāns''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu U un atomskaitli 92. Urāns ir smags, [[radioaktivitāte|radioaktīvs]] metāls. Dabā tas ir sastopams dažādu savienojumu veidā. Urāns ir pieskaitāms pie aktinīdiem. Nozīmīgākie urāna pielietojumi ir saistīti ar tā radioaktivitāti. Savienojumos urānam var būt vērtības +4 un +6. Uranilacetātu UO2(CH3COO)2 lieto [[analītiskā ķīmija|analītiskajā ķīmijā]] [[nātrijs|nātrija]] pierādīšanai. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[Category:Aktinīdi]] [[als:Uran]] [[ar:يورانيوم]] [[bg:Уран (елемент)]] [[ca:Urani]] [[cs:Uran (prvek)]] [[da:Uran]] [[de:Uran]] [[el:Ουράνιο]] [[en:Uranium]] [[eo:Uranio]] [[es:Uranio]] [[et:Uraan]] [[fa:اورانیوم]] [[fi:Uraani]] [[fr:Uranium]] [[he:אורניום]] [[hr:Uranij]] [[hu:Urán]] [[id:Uranium]] [[io:Uranio]] [[it:Uranio]] [[ja:ウラン]] [[ko:우라늄]] [[lb:Uran]] [[lt:Uranas (chemija)]] [[nl:Uranium]] [[nn:Uran]] [[no:Uran]] [[pl:Uran (pierwiastek)]] [[pt:Urânio]] [[ru:Уран (элемент)]] [[simple:Uranium]] [[sk:Urán (prvok)]] [[sl:Uran]] [[sr:Уранијум]] [[sv:Uran]] [[ta:யுரேனியம்]] [[th:ยูเรเนียม]] [[tl:Uranio]] [[tr:Uranyum]] [[ug:ئۇران (مېتلا)]] [[uk:Уран (хімічний елемент)]] [[zh:鈾]] 7891 21015 2005-10-15T10:15:40Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Aldehīdi]] 7892 42596 2006-04-30T11:28:11Z Juzeris 23 kat. Polijas vēsturisko karaļu saraksts. <th> Valdnieks <th> Tituls <th> Laiks <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> agrīnā [[Pjastu dinastija]]<td><td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Meško I]] (Mieszko I) <td>kņazs<td>ap 962.gads - 992.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Boļeslavs I (Polija)|Boļeslavs I]] (Bolesław I Chrobry)<td>kņazs, karalis (1025)<td>992.gads - 1025.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Meško II]] (Mieszko II Lambert)<td>karalis<td>1025.gads - 1031.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Bezprims]] (Bezprym)<td>kņazs<td>1031.gads - 1032.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Meško II]] (Mieszko II Lambert)<td>kņazs <td>1032.gads - 1034.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kazimirs I (Polija)|Kazimirs I]] (Kazimierz I Odnowiciel)<td>kņazs<td>1039.gads - 1058.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Boļeslavs II (Polija)|Boļeslavs II]] (Bolesław II Śmiały)<td>kņazs, karalis (1076 - 1079)<td>1058.gads - 1079.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vladislavs I (Polijas kņazs)|Vladislavs I]] (Władysław I Herman)<td>kņazs<td>1079.gads - 1102.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Zbigņevs]] (Zbigniew)<td>lielkņazs<td>1102.gads - 1106.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Boļeslavs III (Polija)|Boļeslavs III]] (Bolesław III Krzywousty)<td>lielkņazs<td>1106.gads - 1138.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> sadrumstalotība<td><td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vladislavs II (Polijas kņazs)|Vladislavs II]] (Władysław II Wygnaniec)<td>lielkņazs<td>1138.gads - 1146.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Boļeslavs IV (Polija)|Boļeslavs IV]] (Bolesław IV Kędzierzawy)<td>lielkņazs<td>1146.gads - 1173.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Meško III]] (Mieszko III Stary)<td>lielkņazs<td>1173.gads - 1177.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kazimirs II]] (Kazimierz II Sprawiedliwy)<td>kņazs<td>1177.gads - 1194.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Lešeks I]] (Leszek Biały)<td>kņazs<td>1194.gads - 1202.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vladislavs III (Polijas kņazs)|Vladislavs III]] (Władysław III Laskonogi)<td>kņazs<td>1202.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Lešeks I]] (Leszek Biały)<td>kņazs<td>1202.gads - 1210.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Meško IV]] (Mieszko IV Plątonogi)<td>kņazs<td>1210.gads - 1211.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Lešeks I]] (Leszek Biały)<td>kņazs<td>1211.gads - 1227.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vladislavs III (Polijas kņazs)|Vladislavs III]] (Władysław III Laskonogi)<td>kņazs<td>1227.gads - 1228.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Konrāds I (Polija)|Konrāds I]] (Konrad I Mazowiecki)<td>kņazs<td>1229.gads - 1232.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Henriks I]] (Henryk I Brodaty)<td>kņazs<td>1232.gads - 1238.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Henriks II]] (Henryk II Pobożny)<td>kņazs<td>1238.gads - 1241.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Konrāds I (Polija)|Konrāds I]] (Konrad I Mazowiecki)<td>kņazs<td>1241.gads - 1243.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Boļeslavs V]] (Bolesław V Wstydliwy)<td>kņazs<td>1243.gads - 1279.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Lešeks II]] (Leszek II Czarny)<td>kņazs<td>1279.gads - 1288.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Henriks IV]] (Henryk IV Probus)<td>kņazs<td>1288.gads - 1290.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Pšemisls II]] (Przemysł II)<td>kņazs, karalis (1295 - 1296)<td>1290.gads - 1296.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> [[Bohēmija|Bohēmijas]] [[Pšemislu dinastija]] <td><td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vāclavs II]] (Wacław II)<td>kņazs, karalis (1300 - 1305)<td>1291.gads - 1305.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vāclavs III]] (Wacław III)<td>karalis<td>1305.gads - 1306.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> [[Pjastu dinastija]] <td><td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vladislavs I (Polijas karalis)|Vladislavs I]] (Władysław I Łokietek)<td>kņazs, karalis (1320 - 1333)<td>1306.gads - 1333.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kazimirs III]] (Kazimierz III Wielki)<td>karalis<td>1333.gads - 1370.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> [[Anžū dinastija]] <td><td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Lajošs I|Ludviks]] (Ludwik Węgierski)<td>karalis<td>1370.gads - 1382.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Jadviga]] (Jadwiga)<td>karalis<td>1384.gads - 1399.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> [[Jagaiļu dinastija]] <td><td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Jagailis|Vladislavs II]] (Władysław II Jagiełło)<td>karalis<td>1386.gads - 1434.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vladislavs III (Polijas karalis)|Vladislavs III]] (Władysław III Warneńczyk)<td>karalis<td>1434.gads - 1444.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Kazimirs IV]] (Kazimierz IV Jagiellończyk)<td>karalis<td>1447.gads - 1492.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Jans I]] (Jan I Olbracht)<td>karalis<td>1492.gads - 1501.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Aleksandrs (Polijas karalis)|Aleksandrs]] (Aleksander Jagiellończyk)<td>karalis<td>1501.gads - 1506.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Sigismunds I]] (Zygmunt I Stary)<td>karalis<td>1506.gads - 1548.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Sigismunds II Augusts]] (Zygmunt II August)<td>karalis<td>1548.gads - 1572.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> vēlētie karaļi <td><td> <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Anrī III|Henriks Valuā]] (Henryk Walezy)<td>karalis<td>1573.gads - 1575.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Stefans Batorijs]] (Stefan Batory)<td>karalis<td>1576.gads - 1587.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Sigismunds III]] (Zygmunt III Waza)<td>karalis<td>1587.gads - 1632.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Vladislavs IV]] (Władysław IV Waza)<td>karalis<td>1632.gads - 1648.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Jans II Kazimirs]] (Jan II Kazimierz)<td>karalis<td>1648.gads - 1668.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Mihals Višņoveckis]] (Michał Korybut Wiśniowiecki)<td>karalis<td>1669.gads - 1673.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Jans III]] (Jan III Sobieski)<td>karalis<td>1674.gads - 1696.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Augusts II]] (August II Mocny)<td>karalis<td>1697.gads - 1706.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Staņislavs Leščinskis]] (Stanisław Leszczyński)<td>karalis<td>1704.gads - 1709.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Augusts II]] (August II Mocny)<td>karalis<td>1709.gads - 1733.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Staņislavs Leščinskis]] (Stanisław Leszczyński)<td>karalis<td>1733.gads - 1736.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Augusts III]] (August III)<td>karalis<td>1733.gads - 1763.gads <tr bgcolor=#DDEEFF> <td>[[Staņislavs Poņatovskis]] (Stanisław August Poniatowski)<td>karalis<td>1764.gads - 1795.gads <tr bgcolor=#DDFFDD> <td> karaļvalsts bojāeja <td><td> [[Category:Polija]] [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Valdnieku uzskaitījumi]] [[Category:Ar Poliju saistīti uzskaitījumi]] [[de:Liste der Herzöge und Könige von Polen]] [[en:List of Polish monarchs]] [[fr:Liste des souverains de Pologne]] [[hu:Lengyelország uralkodóinak listája]] [[it:Elenco di monarchi polacchi]] [[ja:ポーランド君主一覧]] [[nl:Lijst van heersers van Polen]] [[pl:Władcy Polski]] [[sv:Lista över Polens statsöverhuvuden]] [[zh:波兰君主列表]] 7893 21027 2005-10-15T13:45:37Z Juzeris 23 redirect [[Sanktpēterburga]] #redirect [[Sanktpēterburga]] 7894 21028 2005-10-15T13:45:45Z Juzeris 23 redirect [[Sanktpēterburga]] #redirect [[Sanktpēterburga]] 7895 21029 2005-10-15T13:46:50Z Juzeris 23 redirect [[Sanktpēterburga]] #redirect [[Sanktpēterburga]] 7896 21030 2005-10-15T13:48:15Z Juzeris 23 redirect [[Sanktpēterburga]] #redirect [[Sanktpēterburga]] 7897 21031 2005-10-15T13:49:22Z Juzeris 23 redirect [[Sanktpēterburga]] #redirect [[Sanktpēterburga]] 7898 21032 2005-10-15T14:46:45Z Feens 37 redirekts #redirect [[Sanktpēterburga]] 7900 21042 2005-10-15T17:56:28Z Feens 37 redirekts #redirect [[Sanktpēterburga]] 7902 42170 2006-04-28T07:53:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[ar:كرة قدم أمريكية]] '''Amerikāņu futbols''', ko [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] pazīst vienkārši ar vārdu '''futbols''', ir komandu [[Sports|sporta]] spēle. Komandu uzdevums ir nogādāt bumbu iezīmētā zonā aiz pretinieku komandas gala līnijas, tādējādi gūstot punktus. Tas notiek, spēlētājiem nesot bumbu rokās, piespēlējot vai padodot to komandas biedriem. Punktus var gūt dažādos veidos - ar bumbu rokās ieskrienot gala zonā, veiksmīgi piespēlējot to spēlētājam aiz gala līnijas, ar kājas spērienu raidot bumbu starp vārtu stabiem. Uzvar komanda, kam, spēlei beidzoties, ir visvairāk punktu. ==Spēles noteikumi== Amerikāņu futbolā komandu uzdevums ir noteiktā laikā gūt vairāk punktus nekā pretiniekiem. ===Laukums un spēlētāji=== [[Image:AmFBfield.png|right|frame|Amerikāņu futbola laukums - skaitļi norāda attālumu jardos līdz tuvākajai gala zonai.]] Spēle risinās uz taisnstūra formas laukuma, kas ir 120 [[Jards|jardus]] (110 [[Metrs|metrus]]) garš un 53 1/3 jardus (49 metrus) plats. Netālu no katra laukuma gala ir ''vārtu līnija''; tās abas atrodas 100 jardu attālumā viena no otras. Punktu gūšanas zona jeb tā saucamā ''[[gala zona]]'' turpinās 10 jardus aiz vārtu līnjām - līdz laukuma gala līnijām. Katras gala zonas beigās ir divi ''vārtu stabi'', kas viens no otra atrodas 18 1/2 pēdu attālumā. Tos 10 pēdu augstumā no zemes savieno pārliktnis. Vienlaikus uz laukuma atrodas 11 katras komandas spēlētāji. Katram no tiem ir konkrēts uzdevums, līdz ar to komandas sastāv no trim spēlētāju vienībām: [[Uzbrūkošais sastāvs|uzbrucējiem]], [[Aizsardzības sastāvs|aizsargiem]] un [[Speciālais sastāvs|speciālā sastāva spēlētājiem]]. [[NFL]] līgā spēlētājiem piešķir numurus atkarībā no pozīcijas (piemēram, saspēles vadītājiem jāizvēlas numuri no 1 līdz 19). ===Spēles ilgums=== [[Image:2006_Pro_Bowl_tackle.jpg|thumb|right|275px|2006.gada ''[[Pro Bowl]]'' spēles epizode]] Parasti futbola spēles laiks sadalīts četrās 15 minūšu garās ceturtdaļās (augstskolu spēlēs ceturtdaļa ilgst 12 minūtes), un pēc otrās ceturtdaļas komandas dodas puslaika pārtraukumā. Spēles laiks noteiktos gadījumos tiek uz brīdi apturēts; līdz ar to spēle nereti ilgst vairāk kā trīs stundas. Ja NFL spēlē pēc četrām ceturtdaļām ir neizšķirts rezultāts, komandas aizvada 15 minūšu pagarinājumu, kas risinās līdz pirmajam gūtajam punktam (vienalga, kādā veidā tas noticis). ===Spēles norise=== Komandai, kas ieguvusi tiesības uzbrukt, tiek doti četri mēģinājumi jeb tā sauktās '''[[Izspēle (amerikāņu futbolā)|izspēles]]''', kurās bumba jānogādā par 10 jardiem tuvāk pretējās komandas gala zonai. Ja tas izdodas, komanda atkārtoti iegūs '''pirmās izspēles''' tiesības - citiem vārdiem, četras jaunas izspēles nākamajiem 10 jardiem. Ja uzbrūkošajai komandai četru izspēļu laikā neizdodas pavirzīties par 10 jardiem uz priekšu, tai tiek atņemta bumba un tiesības turpināt uzbrukumu. Izņemot spēles pirmā un otrā puslaika sākumu un pirmo izspēli pēc punktu gūšanas, katra izspēle sākas ar tā saucamo '''[[Atspēle (amerikāņu futbolā)|atspēli]]'''. Abas komandas izvietojas viena otrai pretī pie [[Cīņas līnija|cīņas līnijas]] (vieta laukumā, no kurienes uzsāk izspēli). Uzbrūkošās komandas [[Centra uzbrucējs (amerikāņu futbolā)|centra uzbrucējs]] atmuguriski starp kājām piespēlē bumbu, kas līdz tam atradusies uz zemes, savam komandas biedram, kas vairākumā gadījumu ir komandas [[Saspēles vadītājs (amerikāņu futbolā)|saspēles vadītājs]]. Bumbu atļauts pārvietot divējādi: * Skrienot ar bumbu rokās. Bumbas nesējam atļauts to atdot tieši rokās savam komandas biedram. * Piespēlējot bumbu komandas biedram. Uzbrūkošajai komandai katrā izspēlē atļauta viena piespēle uz priekšu, kas obligāti jāizdara, metējam atrodoties aiz cīņas līnijas. Piespēles uz sāniem vai aizmuguri atļauts izdarīt neierobežoti daudz reižu, taču amerikāņu futbolā, pretēji regbijam, tās tiek izmantotas ļoti reti. Izspēle beidzas šādos gadījumos: * Spēlētājs, kuram ir bumba, tiek nogāzts zemē (vai citādi apturēts atkarībā no tiesneša lēmuma). * Uz priekšu piespēlēta bumba izlido ārpus laukuma vai skar zemi, pirms to noķēris kāds no spēlētājiem. To sauc par '''[[Nepabeigta piespēle|nepabeigtu piespēli]]'''. Nākamā izspēle tiek sākta turpat, kur iepriekšējā. * Bumba vai spēlētājs ar to atstāj laukumu. * Kāda no komandām gūst punktus. * Tiek fiksēti konkrēti noteikumu pārkāpumi (pāragrs starts u.tml.). [[Tiesnesis (amerikāņu futbolā)|Tiesnesis]] nepieciešamības gadījumā ar svilpes signālu paziņo spēlētājiem par izspēles beigām. Ja komanda iegūst tiesības uz pirmo izspēli, TV skatītāji un stadionā esošie cilvēki par to tiek informēti ar paziņojumu "1st and 10" (''1. un 10'') — pirmā izspēle, atlikuši 10 jardi. Ja, piemēram, komanda šajā izspēlē iegūst trīs jardus, sekos paziņojums "2nd and 7." ===Punktu gūšana=== Komandas var gūt punktus šādos veidos: * '''[[Piezemējums]]''' (apzīmē ''TD'') dod 6 punktus. Spēlētājam ar bumbu rokās jāieskrien gala zonā vai, atrodoties tajā, jāsaņem piespēle. ** Pēc piezemējuma izdarīšanas komandai tiek dota viena izspēle papildpunkta (retāk - divu) gūšanai. Bumba tiek novietota 3 (NFL līgā divu) jardu attālumā no gala līnijas, no kurienes jāizsāk izspēle. Ja komanda izvēlas raidīt bumbu vārtos, veiksmīga mēģinājuma gadījumā tā iegūst 1 punktu. Ja tā vietā veiksmīgi izdodas bumbu piespēlēt vai ar to ieskriet gala zonā (tāpat kā izdarot piezemējumu), tiek piešķirti 2 punkti. Ja aizsardzībā esošā komanda aptur izspēli, iegūst bumbu un to nogādā pāri visam laukumam uz uzbrūkošās komandas gala zonu, tā iegūst 2 punktus (šis noteikums nav spēkā NFL). * '''Gūti vārti''' (''FG'') dod 3 punktus. Bumba jāraida jebkurā augstumā starp vārtu stabiem un virs pārliktņa. Parasti šo iespēju izmanto ceturtajā izspēlē, ja līdz vārtiem ir pietiekoši tuvu un nav citu iespēju gūt punktus. * Tā saucamā '''''[[Safety (amerikāņu futbolā)|safety]]''''' situācija dod 2 punktus. Tos iegūst aizsardzībā esošā komanda, ja uzbrucēji kļūdās un tiek apturēti paši savas komandas gala zonā vai bumba no gala zonas atstāj laukumu, kā arī pēc noteiktiem pārkāpumiem, ko gala zonā izdara uzbrūkošā komanda. [[Image:AmericanFootballTraining.jpg|thumb|right|275px|Amerikāņu futbolisti treniņā]] ===Sitieni ar kāju=== Katra puslaika sākumā, kā arī pēc piezemējumu izdarīšanas un vārtu gūšanas, bumba ar kājas spērienu no 30 (NFL) vai 35 (augstskolu spēlēs) jardu līnijas tiek raidīta pretējās komandas gala zonas virzienā. Tur to noķērušais spēlētājs cenšas ar bumbu aizskriet tik tālu uz priekšu, cik vien iespējams (''kick return''). No vietas, kur viņš tiek apturēts, viņa komanda iegūst tiesības uzsākt uzbrukumu ar pirmo izspēli. Ja spēlētājs nevēlas pārvietoties ar bumbu (piemēram, ja vairāki pretinieki jau atrodas tiešā tuvumā, gatavi viņu nogāzt), viņš ar rokas pavicināšanu signalizē par t.s. ''fair catch''. Tad pretiniekiem nav atļauts viņu jebkādā veidā traucēt vai nogāzt. Ja bumba tiek noķerta tikai gala zonā, spēlētājs to var vai nu censties nogādāt tālāk uz priekšu, vai tā vietā ar ceļgalu skart zemi gala zonā (''touchback''). Viņa komanda automātiski iegūst pirmo izspēli, bumbai esot uz 20 jardu līnijas. ===Pārkāpumi=== Noteikumu pārkāpumi parasti tiek sodīti ar cīņas līnijas pārvietošanu vienā vai otrā virzienā par labu komandai, pret kuru pārkāpums izdarīts. Atsevišķi pārkāpumi (traucēta piespēles saņemšana, rupja spēle) automātiski dod jaunu pirmo izspēli uzbrūkošajai komandai. Ja pārkāpums tiek izdarīts spēles laikā, tiesnesis uzmet laukumā dzeltenu karodziņu, lai signalizētu, ka bijis pārkāpums, taču spēli ļauj turpināt līdz izspēles beigām. Pēc tam cietušajai komandai ir iespēja izvēlēties - pieņemt pārkāpumu (un par to pienākošos sodu) vai atstāt spēkā izspēles iznākumu. Ja, piemēram, par spīti pārkāpumam, ir izdevies piezemējums, ir tikai loģiski izvēlēties piezemējuma ieskaitīšanu. [[Category:Sporta veidi]] [[ar:كرة قدم أمريكية]] [[bg:Американски футбол]] [[bs:Američki nogomet]] [[ca:Futbol americà]] [[cs:Americký fotbal]] [[da:Amerikansk fodbold]] [[de:American Football]] [[en:American football]] [[eo:Usona piedpilko]] [[es:Fútbol americano]] [[fi:Amerikkalainen jalkapallo]] [[fr:Football américain]] [[ga:Peil Mheiriceánach]] [[he:פוטבול]] [[hr:Američki nogomet]] [[hu:Amerikai futball]] [[it:Football americano]] [[ja:アメリカンフットボール]] [[ko:미식축구]] [[nl:American football]] [[no:Amerikansk fotball]] [[pl:Futbol amerykański]] [[pt:Futebol americano]] [[ru:Американский футбол]] [[sh:Američki fudbal]] [[simple:American football]] [[sk:Americký futbal]] [[sr:Амерички фудбал]] [[sv:Amerikansk fotboll]] [[th:อเมริกันฟุตบอล]] [[zh:美式橄欖球]] 7904 27647 2006-01-24T20:07:58Z Zwobot 201 robot Adding: sv, th, tr '''''Cygwin''''' ir [[Brīvprogrammatūra|bezmaksas programmu]] kopums, ko sākotnēji izstrādāja kompānija ''[[Cygnus Solutions]]'', lai nodrošinātu ''[[Microsoft Windows]]'' sistēmu spēju daļēji darboties līdzīgi ''[[Unix|UNIX]]'' sistēmām. Pārsvarā projekts ir vērsts uz ''[[POSIX]]'' sistēmu (piemēram, ''[[Linux]]'', ''[[BSD]]'') programmu pārnešanu un darbināšanu ''Windows'' vidē. ''Cygwin'' programmas vislabāk darbojas ''[[Windows NT]]'', ''[[Windows 2000]]'', ''[[Windows XP]]'' un ''[[Windows Server 2003]]'' operētājsistēmās, dažas - arī uz ''[[Windows 95]]'' un ''[[Windows 98]]''. ''Cygwin'' patlaban galvenokārt uztur ''[[Red Hat]]'' kompānijas darbinieki. == Ārējās saites == *[http://www.cygwin.com ''Cygwin'' mājaslapa] *[http://www.cygwin.com/faq/ ''Cygwin'' visbiežāk uzdotie jautājumi] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] {{stub}} [[da:Cygwin]] [[de:Cygwin]] [[en:Cygwin]] [[eo:Cigvino]] [[es:Cygwin]] [[fi:Cygwin]] [[fr:Cygwin]] [[he:Cygwin]] [[it:Cygwin]] [[ja:Cygwin]] [[nl:Cygwin]] [[no:Cygwin]] [[pl:Cygwin]] [[pt:Cygwin]] [[ru:Cygwin]] [[sk:Cygwin]] [[sv:Cygwin]] [[th:Cygwin]] [[tr:Cygwin]] [[uk:Cygwin]] [[zh:Cygwin]] 7905 46720 2006-05-21T16:15:00Z Viescha 104 [[Sports|Sportā]] jēdziens '''algu griesti''' tiek lietots, lai apzīmētu noteiktu naudas daudzumu, ko sporta komandas drīkst tērēt savu spēlētāju algām. Var tikt noteikti algu griesti katram spēlētājam atsevišķi vai visai komandai kopumā, vai abi. Vairākas profesionālās līgas noteikušas obligātus algu griestus, lai samazinātu kopējās izmaksas un izlīdzinātu komandu spēkus (bagātākās komandas nevarētu kļūt neuzvaramas tādēļ, ka var atļauties noalgot visus labākos spēlētājus). Algu griesti parasti ir viens no jautājumiem, par kuru spēlētāju [[Arodbiedrība|arodbiedrībām]] un komandu īpašniekiem ir visgrūtāk vienoties. Algu griestu noteikums pastāv šādās līgās: * [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]] sporta spēļu līgās: [[NHL|Nacionālajā Hokeja Līgā]], [[NFL|Nacionālajā Futbola Līgā]] un [[NBA|Nacionālajā Basketbola Asociācijā]], kā arī daļā zemāko līgu dažādos sporta veidos. * [[Anglija|Anglijas]] spēcīgākajās [[Regbijs|regbija]] līgās. Vairākas Eiropas [[Futbols|futbola]] līgas arī ir apspriedušas ideju par algu griestu noteikšanu. [[en:Salary cap]] [[Category:Sports]] 7907 21075 2005-10-16T18:02:39Z Feens 37 Ufa Krievijā, autors Feens, GFDL Ufa Krievijā, autors Feens, GFDL 7908 53399 2006-07-03T10:22:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Ufa (Rusia)]] '''Ufa''' (Уфа, [[baškīri|baškīru]] - Өфө) - pilsēta [[Krievija|Krievijas]] [[Eiropa|Eiropas]] daļas dienvidaustrumos, [[Urāli|Urālu]] priekškalnēs pie [[Ufa (upe)|Ufas]] upes ietekas [[Belaja|Belajā]]. [[Baškortostāna|Baškortostānas]] galvaspilsēta. Liels naftas rūpniecības centrs. [[Baškīri|Baškīru]] kultūras centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Уфа/Өфө'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Ufa_Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Ufa gerb.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 033 338 |- | Dibināta | 1574.g |- | Pilsēta no | 1586.g |- | Citi nosaukumi | '''Öfä''' ([[tatāri|tatāru]])<br>'''Ĕпхӳ''' ([[čuvaši|čuvašu]]) |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Baškortostāna]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Pievolgas federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://www.ufacity.info/ www.ufacity.info] |} {{commons|Уфа}} [[Image:Salavat.jpg|thumb|200px|[[Salavats Julajevs|Salavata Julajeva]] piemineklis - pilsētas simbols|left]] ====Vēsture==== Dibināta kā [[Krievija|krievu]] cietoksnis 1574.gadā [[nogajieši|nogajiešu]] nocietinājuma ''Turatau'' vietā pēc tam, kad Krievija bija ieņemusi [[Kazaņa|Kazaņu]]. Pilsēta no 1586.gada. No 1802.gada - [[guberņa|guberņas]] centrs. No 1922.gada - Baškīrijas APSR galvaspilsēta. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā pilsētā tika izvietoti daudzi uzņēmumi no [[PSRS]] rietumiem. No 1991.gada - Baškortostānas galvaspilsēta. ====Cilvēki==== Ufā dzimuši: *[[Sergejs Dovlatovs]] - rakstnieks *[[Mihails Ņesterovs]] - gleznotājs *[[Zemfira]] - mūziķe [[Category:Krievijas pilsētas]] [[bg:Уфа]] [[ca:Ufà]] [[cs:Ufa]] [[cv:Ĕпхӳ]] [[de:Ufa (Stadt)]] [[en:Ufa]] [[eo:Ufa]] [[es:Ufa (Rusia)]] [[et:Ufa]] [[fi:Ufa]] [[fr:Oufa]] [[hr:Ufa]] [[ja:ウファ]] [[ko:우파 (도시)]] [[nl:Oefa]] [[os:Уфа]] [[pl:Ufa]] [[pt:Ufa]] [[ro:Ufa]] [[ru:Уфа]] [[sv:Ufa]] [[tr:Ufa]] 7911 21087 2005-10-17T15:49:13Z Viescha 104 NBA līgas logo NBA līgas logo 7912 21089 2005-10-17T16:08:36Z Viescha 104 šis te būs katra NBA kluba šķirkļa lapā {| style="margin:auto; border:1px solid #8888AA; width:100%; text-align:center; clear:both;" | style="text-align:center; background:#CCCCFF; width100%;" | '''[[Nacionālā Basketbola Asociācija]]'''<br> '''[[2005-06 NBA season|2005-06]]''' | style="text-align:center; width:25px;" | [[image:nba.png|25px]] |- |- !align=center|'''Austrumu konference''' |- !align=center|<small>'''Atlantijas divīzija:''' [[Bostonas "Celtics"]] | [[Ņūdžersijas "Nets"]] | [[Ņujorkas "Knicks"]] | [[Filadelfijas "76ers"]] | [[Toronto "Raptors"]] |- !align=center|<small>'''Centrālā divīzija:''' [[Čikāgas "Bulls"]] | [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | [[Detroitas "Pistons"]] | [[Indiānas "Pacers"]] | [[Milvoki "Bucks"]] |- !align=center|<small>'''Dienvidaustrumu divīzija:''' [[Atlantas "Hawks"]] | [[Šarlotes "Bobcats"]] | [[Maiami "Heat"]] | [[Orlando "Magic"]] | [[Vašingtonas "Wizards"]] |- !align=center|'''Rietumu konference''' |- !align=center|<small>'''Ziemeļrietumu divīzija:''' [[Denveras "Nuggets"]] | [[Minesotas "Timberwolves"]] | [[Portlendas "Trail Blazers"]] | [[Sietlas "SuperSonics"]] | [[Jūtas "Jazz"]] |- !align=center|<small>'''Klusā okeāna divīzija:''' [[Goldensteitas "Warriors"]] | [[Losandželosas "Clippers"]] | [[Losandželosas "Lakers"]] | [[Fīniksas "Suns"]] | [[Sakramento "Kings"]] |- !align=center|<small>'''Dienvidrietumu divīzija:''' [[Dalasas "Mavericks"]] | [[Hjūstonas "Rockets"]] | [[Memfisas "Grizzlies"]] | [[Ņūorleānas/Oklahomas "Hornets"]] | [[Sanantonio "Spurs"]] |}<noinclude> [[hr:template:NBA]] </noinclude> 7913 30694 2006-02-18T17:14:48Z 81.198.246.46 Peldešanas federācija Latvijā pastāv jau 100 gadus un šogad tai apritēja 100 gadu jubileja. Sacensībās pārsvarā tiek izmantoti 4 galvenie stili - Krauls, jeb brīvais stils, Brass, Delfīns un peldēšana uz muguras. Tā prasa daudz spēka un izturības. [[Category:Sporta veidi]] 7914 50521 2006-06-14T13:44:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[cy:Comiwnyddiaeth]] '''Komunisms''' &mdash; [[marksisms|marksismā]] nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”. Ar šo vārdu apzīmē arī citus sabiedriskās iekārtas bez privātīpašuma redzējumus, kā arī ideoloģiju un kustību, kas tiecas šādu sabiedrību uzbūvēt. ==Agrīnais komunisms== Privātā īpašuma noliegšanas idejas atrodamas jau [[Bībele|Bībelē]], piemēram - aprakstot apustuļu vadītās kristiešu kopienas dzīvi. 16. gadsimts komunisma vēsturē iezimējās ar kristīga komunisma vīzijas, kādas ir &mdash; [[Tomass Mors|Tomasa Mora]] "Utopija" un [[Tomazo Kampanella|Tomazo Kampanellas]] "Saules pilsēta". 18.&mdash;19. gs. mijā "Utopiskais sociālisms" ([[Roberts Ovens]]) aktīvi uzsāka komunistisko kopienu radīšanu uz laicīgā pamata. Terminu "komunisms" 1840. g. ieviesa [[Gudvins Barmbijs]]. ==Klasiskais marksisms== Līdz šim laikam visietekmīgāko komunisma strāvojumu radīja [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]], kuru zīmīgākie darbi šai ziņā ir "Komunistiskās partijas manifests" (1848) un "Kapitāls" (3 sējumi &mdash; 1867., 1885., 1894.). ==Anarhokomunisms== Kreisajam [[anarhisms|anarhismam]] mērķis arī ir bezšķiru sabiedrība, tomēr tas skeptiskāk attiecas pret valstiskumu, kuru tradicionālais marksisms uzskata par nepieciešamu vēl ilgāku laiku pēc sabiedrības pārejas no kapitālisma uz sociālismu. Redzamākie teorētiķi - [[Pjotrs Kropotkins]]. ==20. gs. komunisma teorētiskie un praktiskie virzieni== *[[Revizionisms]] ([[Eduards Bernšteins]], [[Kārlis Kautskis]]) *[[Austromarksisms]] *[[Ļeninisms]] **[[Spartaka grupa]] **[[Staļinisms]] **[[Trockisms]] **[[Maoisms]] un citi antirevizionisma strāvojumi ([[hodžaisms]], [[čučhe]]) **Vēlīnais padomju bloka marksisms (oficiālais; [[Ģerģs Lukāčs|Lukāčs]], [[Ēvalds Iļjenkovs|Iļjenkovs]], [[Milovans Džilass|Džilass]]) *[[Titoisms]] *[[Neomarksisms]] **[[Strukturālais marksisms]] ([[Luijs Altisērs|Altisērs]], [[Antonio Gramši|Gramši]]) **[[Eksistenciālais marksisms]] ([[Žans-Pols Sartrs|Sartrs]], [[Moriss Merlo-Pontī|Merlo-Pontī]]) **[["Praxis" skola]] **[[Frankfurtes skola]] ([[Herberts Markūze|Markūze]], [[Jirgens Hābermass|Hābermass]]) ***[[Freidomarksisms]] ([[Erihs Fromms|Fromms]]) *[[Eirokomunisms]] ==Saites== *Daudzvalodu [http://www.marxists.org Marksistu Interneta arhīvs] *Daudzvalodu [http://www.anarkismo.net/index.php anarhokomunistu portāls] *[http://www.broadleft.org Pasaules kreiso partiju katalogs], angliski *[http://www.latsocpartija.lv Latvijas Sociālistiskā partija], latviski un krieviski {{stub}} [[Category:Politika]] [[ar:شيوعية]] [[ast:Comunismu]] [[be:Камунізм]] [[bg:Комунизъм]] [[bs:Komunizam]] [[ca:Comunisme]] [[cs:Komunismus]] [[cy:Comiwnyddiaeth]] [[da:Kommunisme]] [[de:Kommunismus]] [[el:Κομμουνισμός]] [[en:Communism]] [[eo:Komunismo]] [[es:Comunismo]] [[et:Kommunism]] [[eu:Komunismo]] [[fa:کمونیسم]] [[fi:Kommunismi]] [[fr:Communisme]] [[ga:Cumannachas]] [[gl:Comunismo (política)]] [[he:קומוניזם]] [[hr:Komunizam]] [[hu:Kommunizmus]] [[id:Komunisme]] [[io:Komunismo]] [[it:Comunismo]] [[ja:共産主義]] [[ko:공산주의]] [[lb:Kommunismus]] [[ln:Komynisimɛ]] [[lt:Komunizmas]] [[mk:Комунизам]] [[ms:Komunisme]] [[nds:Kommunismus]] [[nl:Communisme]] [[nn:Kommunisme]] [[no:Kommunisme]] [[pl:Komunizm]] [[pt:Comunismo]] [[ro:Comunism]] [[ru:Коммунизм]] [[scn:Cumunismu]] [[sh:Komunizam]] [[simple:Communism]] [[sk:Komunizmus]] [[sl:Komunizem]] [[sr:Комунизам]] [[st:Bokominisi]] [[sv:Kommunism]] [[ta:பொதுவுடமை]] [[th:ลัทธิคอมมิวนิสต์]] [[tr:Komünizm]] [[ug:كوممذنعزم]] [[uk:Комунізм]] [[vi:Chủ nghĩa cộng sản]] [[zh:共产主义]] [[zh-min-nan:Kiōng-sán-chú-gī]] 7917 42379 2006-04-29T13:45:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:夏洛特山猫队]] {| style="margin:5px; border:1px solid #8888AA;" align=right cellpadding=3 cellspacing=3 width=280 |- align="center" bgcolor="#ffa500" |colspan=2| '''Šarlotes "Bobcats"''' |- align="center" bgcolor="#eeeeee" || '''Dibināts''' || [[2004]] |- align="center" || '''Stadions''' || [[Charlotte Bobcats Arena]] |- align="center" bgcolor="#eeeeee" || '''Vēsture''' || '''Šarlotes "Bobcats"''' <br> ([[2004]]-pašlaik) |- align="center" || '''Komandas krāsas''' || Oranža, zila, melna, sudraba |- align="center" bgcolor="#eeeeee" || '''NBA čempioni''' || 0 |- align="center" || '''Konferences čempioni''' || 0 |- align="center" bgcolor="#eeeeee" || '''Divīzijas uzvarētāji''' || 0 |- align="center" || '''Īpašnieks''' || [[Bobs Džonsons]] |- align="center" bgcolor="#eeeeee" || '''Galvenais treneris''' || [[Bērnijs Bikerstafs]] |- align="center" || '''Talismans''' || "Rufus Lynx" |} '''Šarlotes "Bobcats"''' ir [[ASV|amerikāņu]] [[Basketbols|basketbola]] komanda, kas spēlē [[NBA]] līgā kopš [[2004]]-[[2005|05]].gada sezonas. Organizācijas galvenā mītne atrodas [[Šarlote|Šarlotes]] pilsētā ([[Ziemeļkarolīna]]). == Vēsture == Šarlotes "[[Ņūorleānas "Hornets"|Hornets]]" pārceļoties uz [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]] [[2002]].-[[2003|03]]. gada sezonā, pilsētas vadība un NBA pārstāvji vienojās pilsētā izveidot jaunu NBA komandu, kas piedalītos turnīrā, sākot ar [[2004]]-[[2005|05]].gada sezonu. Pieteicās vairāki potenciālie īpašnieki, tai skaitā grupa, ko vadīja [[Bostonas "Celtics"]] savulaik slavenais basketbolists [[Larijs Bērds]]. Galu galā šajā cīņā uzvarēja miljardieris [[Roberts L. Džonsons]], kurš tādējādi kļuva par vienu no retajiem melnādainajiem - ASV sporta komandu īpašniekiem. Komanda spēlē NBA Austrumu konferences Dienvidaustrumu divīzijā kopā ar [[Maiami "Heat"]], [[Orlando "Magic"]], [[Atlantas "Hawks"]] un [[Vašingtonas "Wizards"]]. "Bobcats" [[paplašināšanās drafts]] notika otrdien [[2004]].gada [[22 jūnijs|22.jūnijā]], kurā komandu papildināja gan pieredzējuši spēlētāji kā [[Predrags Drobņaks]], gan jauni spēlētāji, piemēram, [[Terons Smits]]. Komanda arī veica darījumu ar [[Losandželosas "Clippers"]], lai iegūtu otrās izvēles tiesības [[NBA Drafts 2004|2004.gada NBA draftā]], kur izvēlējās [[Emeka Okafors|Emeku Okaforu]], [[NBA Gada debitants|NBA Gada debitanta]] balvas ieguvēju 2005.gadā. Savu pirmo spēli 2004.gada [[4 novembris|4.novembrī]], kurā "Bobcats" tikās ar Vašingtonas "Wizards", komanda zaudēja ar 103-96. Pirmo uzvaru pastāvēšanas vēsturē komanda izcīnīja pār [[Orlando "Magic"]] 111-100 tā paša gada [[6 novembris|6.novembrī]]. [[23 novembris|23. novembrī]] ar 91-89 uzvarot [[Detroitas "Pistons"]], "Bobcats" kļuva par pirmo jaunpienācēju kopš [[1971]].gada, kas savā debijas sezonā uzvarējusi tābrīža NBA čempionvienību. ==Ievērojami spēlētāji== ==='''Iekļauti [[Basketbola Slavas zāle|Basketbola Slavas zālē]]:'''=== Nav ==='''Spēlētāji, kuru numuri iemūžināti:'''=== Nav ==Ārējās saites== *[http://www.nba.com/bobcats/ Oficiālā mājaslapa] {{NBA}} [[Category:Sports]] [[Category:Basketbola komandas]] [[Category:NBA komandas]] [[ar:تشارلوت بوبكاتس]] [[de:Charlotte Bobcats]] [[en:Charlotte Bobcats]] [[es:Charlotte Bobcats]] [[fi:Charlotte Bobcats]] [[fr:Bobcats de Charlotte]] [[he:שארלוט בובקאטס]] [[id:Charlotte Bobcats]] [[it:Charlotte Bobcats]] [[ja:シャーロット・ボブキャッツ]] [[pl:Charlotte Bobcats]] [[pt:Charlotte Bobcats]] [[sv:Charlotte Bobcats]] [[th:ชาล็อต บ็อบแคทส์]] [[zh:夏洛特山猫队]] 7918 39456 2006-04-09T06:07:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Ampelmännchen]], [[pl:Ampelmännchen]] [[Vācija|Vācijā]] par ampelmaņiem (''Ampelmännchen'') sauc gājēju [[luksofors|luksoforos]] redzamās cilvēka figūriņas. 1961.gadā [[VDR]] mākslinieks Karls Peglavs (''Karl Peglau'') radīja ampelmaņu Austrumvācijas versiju. Māksliniekam bija bažas, ka [[komunisti|komunistu]] valdība šos attēlus neapstiprinās, jo tie liksies pārāk [[buržuāzija|buržuāziski]] (cepures dēļ). Pēc [[Vācijas apvienošanās 1990.gadā]] bija plāni unificēt visas gājēju pāreju zīmes visā Vācijā, bet iedzīvotāju iebildumu dēļ tas nenotika. Tagad šis cilvēciņs ir kļuvis par vienu no Austrumvācijas un t.s. [[ostaļģija|ostaļģijas]] simboliem. 2005.gada janvārī tika nolemts ieviest šīs figūriņas arī [[Rietumberlīnē]]. <gallery> Image:Ampelmaenner.jpg|Austrumvācijas ampelmaņi Image:Traffic light - female (aka).jpg|Ampelmaņa [[sieviete|sieviešu]] forma Image:East Berlin traffic lights3.jpg|Austrumvācijas ampelmaņi kā suvenīri </gallery> [[Category:Vācija]] [[de:Ampelmännchen]] [[en:Ampelmännchen]] [[fi:Ampelmännchen]] [[fr:Ampelmännchen]] [[ia:Ampelmännchen]] [[ja:アンペルマン]] [[nl:Ampelmännchen]] [[pl:Ampelmännchen]] [[sv:Ampelmann]] 7919 21108 2005-10-17T19:53:07Z Feens 37 "[[Austrumberlīnes ampelmaņi]]" pārdēvēju par "[[Austrumvācijas ampelmaņi]]" #REDIRECT [[Austrumvācijas ampelmaņi]] 7922 21118 2005-10-18T18:33:10Z Feens 37 Volgograda Eiropā no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Volgograd_in_europe.png] Volgograda Eiropā no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Volgograd_in_europe.png] 7923 21119 2005-10-18T18:34:27Z Feens 37 Volgogradas ģerbonis no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:%D0%93%D0%B5%D1%80%D0%B1_%D0%B3%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%B0_%D0%92%D0%BE%D0%BB%D0%B3%D0%BE%D0%B3%D1%80%D0%B0%D0%B4%D0%B0. Volgogradas ģerbonis no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:%D0%93%D0%B5%D1%80%D0%B1_%D0%B3%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%B0_%D0%92%D0%BE%D0%BB%D0%B3%D0%BE%D0%B3%D1%80%D0%B0%D0%B4%D0%B0.gif] 7924 21120 2005-10-18T18:35:47Z Feens 37 Mātes-dzimtenes piemineklis Volgogradā no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Rodina_mat.jpg] Mātes-dzimtenes piemineklis Volgogradā no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Rodina_mat.jpg] 7925 52379 2006-06-29T10:26:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[sk:Volgograd]] '''Volgograda''' (Волгоград) - pilsēta [[Krievija|Krievijas]] [[Eiropa|Eiropas]] daļas dienvidaustrumos, [[Volga|Volgas]] lejteces labajā krastā [[stepe|stepes]] zonā 100 kilometru garumā. Liels [[mašīnbūve|mašīnbūves]] centrs. [[Image:Rodina mat.jpg|thumb|250px|Piemineklis Mamaja kurgānā - pilsētas simbols|left]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Волгоград'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Volgograd in europe.png|167px|]] | align=center | [[Image:Gerb Volgograd.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 010 320 |- | Dibināta | 1555.g |- | Pilsēta no | 1780.g |- | Citi nosaukumi | '''Caricina/Царицын'''<br>(līdz 1925)<br>'''Staļingrada/Сталинград''' (1925 - 1961) |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Volgogradas apgabals]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Dienvidu federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://www.volgadmin.ru/ www.volgadmin.ru] |} {{commons|Category:Volgograd}} ====Vēsture==== Apmetne zināma no 1555.gada. 1589.gadā pirmreiz minēta rakstos kā Caricina. Tā iesākumā atradās upes kreisajā krastā. XVII gs sākumā pilsēta nodeg. 1606.gadā pilsētu ieņem Volgas [[kazaki]]. No 1667. līdz 1972.gadam pilsētas garnizons pāriet [[Stepans Razins|Stepana Razina]] pusē. 1880.gadā Caricinā uzceļ lielu [[nafta|naftas]] pārstrādes rūpnīcu, pilsētā attīstās rūpniecība. [[Pilsoņu karš Krievijā|Pilsoņu kara]] laikā pilsētā un tās pievārtē notika sīvas kaujas starp [[boļševiki|boļševiku]] un [[Antons Deņikins|Deņikina]] karaspēku. 1925.gadā pilsētu pārsauc par Staļingradu, jo [[Josifs Staļins|Staļins]] Pilsoņu kara laikā uzturējās šajā pilsētā. Tika veikta pilsētas [[industrializācija PSRS|industrializācija]]. Šeit tika uzbūvēta pirmā [[traktors|traktoru]] rūpnīca [[PSRS]]. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] vēsturē Volgograda iegājusi [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujas]] - pirmās lielās [[vērmahts|vērmahta]] sakāves dēļ. 1961.gadā [[Ņikita Hruščevs|Hruščeva]] iesāktās daļējās destaļinizācijas rezultātā pilsētu pārsauca mākslīgi izveidota vārdā par Volgogradu. [[Category:Krievijas pilsētas]] [[bg:Волгоград]] [[cs:Volgograd]] [[cv:Волгоград]] [[da:Volgograd]] [[de:Wolgograd]] [[el:Βόλγογκραντ]] [[en:Volgograd]] [[eo:Volgogrado]] [[es:Volgogrado]] [[et:Volgograd]] [[fi:Volgograd]] [[fr:Volgograd]] [[gl:Volgogrado - Волгоград]] [[he:וולגוגרד]] [[hr:Volgograd]] [[id:Volgograd]] [[it:Volgograd]] [[ja:ヴォルゴグラード]] [[ko:볼고그라드]] [[nl:Wolgograd]] [[nn:Volgograd]] [[no:Volgograd]] [[pl:Wołgograd]] [[pt:Volgogrado]] [[ru:Волгоград]] [[sk:Volgograd]] [[sl:Stalingrad]] [[sr:Волгоград]] [[sv:Volgograd]] [[vi:Volgograd]] [[zh:伏尔加格勒]] 7928 21131 2005-10-18T21:51:25Z Neonz 33 Johans Gotfrīds fon Herders. No angļu Vikipēdijas. Johans Gotfrīds fon Herders. No angļu Vikipēdijas. 7930 21145 2005-10-19T10:17:14Z Feens 37 redirekts #redirect [[Volgograda]] 7931 21146 2005-10-19T10:17:25Z Feens 37 redirekts #redirect [[Volgograda]] 7932 21147 2005-10-19T10:17:28Z Feens 37 redirekts #redirect [[Volgograda]] 7933 21148 2005-10-19T10:17:37Z Feens 37 redirekts #redirect [[Volgograda]] 7934 21149 2005-10-19T10:17:42Z Feens 37 redirekts #redirect [[Volgograda]] 7935 21150 2005-10-19T10:17:47Z Feens 37 redirekts #redirect [[Volgograda]] 7936 21151 2005-10-19T10:17:53Z Feens 37 redirekts #redirect [[Volgograda]] 7937 21152 2005-10-19T10:18:00Z Feens 37 redirekts #redirect [[Volgograda]] 7938 21508 2005-10-23T16:55:47Z Feens 37 Ulmaņa prezidentūras leģitimitāte ir diskutabla (Čakste - piemērotāks) [[Image:Cakste.jpg|150px|thumb|right|Latvijas pirmais valsts prezidents [[Jānis Čakste]]]] '''Prezidents''' ir daudzu organizāciju, uzņēmumu, universitāšu un valstu līdera tituls. Vārds ir cēlies no [[latīņu valoda|latīņu valodas]] vārdiem ''Prae'' (priekš) un ''Sedere'' (sēdēt), tātad latviski to varētu tulkot kā ''Priekšsēdētāju''. Cita starpā, "prezidents" ir [[Republika|republiku]] valdnieks, ko parasti ievēl tauta vai izvēlas [[parlaments]] vai [[elektorātu kolēģija]], lai gan šādu titulu mēdz izmantot arī [[diktators|diktatori]]. {{stub}} == Skatīt arī == * [[Latvijas Valsts prezidenti]] [[Category:Tituli]] [[bg:Президент]] [[zh-min-nan:Chóng-thóng]] [[ca:President]] [[cs:Prezident]] [[da:Præsident]] [[de:Präsident]] [[en:President]] [[el:Πρόεδρος]] [[es:Presidente]] [[eo:Prezidento]] [[fr:Président]] [[gl:Presidente]] [[ko:대통령]] [[it:Presidente]] [[ka:პრეზიდენტი]] [[la:Praesidens]] [[lt:Prezidentas]] [[nl:President]] [[ja:大統領]] [[no:President]] [[pl:Prezydent]] [[pt:Presidente]] [[ru:Президент]] [[simple:President]] [[fi:Presidentti]] [[sv:President]] [[th:ประธานาธิบดี]] [[uk:Президент]] 7939 21162 2005-10-19T11:24:46Z Fordonka 323 PD, Wislok upe Beščados]] PD, Wislok upe Beščados]] 7940 21167 2005-10-19T12:31:57Z Neonz 33 7941 21168 2005-10-19T12:33:28Z Neonz 33 7942 21172 2005-10-19T12:59:08Z Neonz 33 [[Image:Karlis Ulmanis.jpg|150px|thumb|right|Pirmais Latvijas premjerministrs - [[Kārlis Ulmanis]]]] '''Premjerministrs''' ir valsts izpildvaras [[valdība|valdības]] vadītājs. Parlamentārajās sistēmas, arī [[Latvija|Latvijā]], premjerministra postenis parasti ir amats ar vislielāko varu, kurpretim [[prezidents|prezidenta]] vara ir visai ierobežota un tam piemīt pamatā reprezentatīvās funkcijas. Premjerministrs var vienlaicīgi ieņemt arī citus ministru posteņus, piemēram, [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā [[Vinstons Čērčils]] bija arī [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] [[Aizsardzības ministrs]]. Dažādās valstīs premjerministriem ir dažādi oficiālie tituli. Latvijā premjerministru sauc par "Ministru prezidentu". {{stub}} == Skatīt arī == * [[Latvijas Ministru prezidenti]] [[Category:Tituli]] [[ca:Primer ministre]] [[cs:Předseda vlády]] [[da:Statsminister]] [[de:Premierminister]] [[en:Prime Minister]] [[et:Peaminister]] [[es:Primer Ministro]] [[fa:نخست‌وزیر]] [[fr:Premier ministre]] [[he:ראש ממשלה]] [[hu:Miniszterelnök]] [[is:Forsætisráðherra]] [[id:Perdana Menteri]] [[ka:პრემიერ-მინისტრი]] [[ko:총리]] [[zh-min-nan:Siú-siòng]] [[nl:Premier]] [[nb:Premierminister]] [[pl:Premier]] [[pt:Primeiro-ministro]] [[simple:Prime Minister]] [[sl:Ministrski predsednik]] [[fi:Pääministeri]] [[sv:Premiärminister]] [[th:นายกรัฐมนตรี]] [[vi:Thủ tướng]] 7943 21176 2005-10-19T14:12:39Z Tail 13 redirect; kāds lietotājs te bija ievietojis tos pašus attēlus, ko rakstā "Gdaņska" #REDIRECT [[Gdaņska]] 7946 21178 2005-10-19T16:23:27Z Juzeris 23 pāradresācija #redirect [[Londona]] 7950 31860 2006-02-25T15:38:32Z Yyy 146 cat Sitamais instruments ar regulējamu [[skaņa]]s augstumu. Kapara puslodes formā. [[Category:Mūzika]] 7953 52746 2006-07-01T07:02:01Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eo:Józef Piłsudski]] '''Juzefs Pilsudskis''' (''Józef Piłsudski'') (dzimis 1867.gada 5.decembrī Zalavā (''Zalavas'') [[Krievija|Krievijas impērijā]] (tagad [[Lietuva|Lietuvā]]), miris 1935.gada 12.maijā, [[Varšava|Varšavā]], [[Polija|Polijā]]) - [[poļi|poļu]] revolucionārs, valstsvīrs, karavadonis, pirmais neatkarīgās [[Polija|Polijas]] valsts vadītājs (1918 - 1922) un [[diktators]] (1926 - 1935), Polijas armijas dibinātājs. [[Image:Jozef Pilsudski1.jpg|150px|thumb|right|Juzefs Pilsudskis]] ====Jaunība==== Dzimis nabadzīgā [[šļahta|šļahtiču]] ģimenē Zalavā (toreiz [[Krievija|Krievijā]], tagad [[Lietuva|Lietuvas]] teritorijā) uz ziemeļaustrumiem no [[Viļņa|Viļņas]] netālu no [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] robežas. Skolu apmeklējis [[Viļņa|Viļņā]]. 1885.gadā sāka studijas [[Harkiva|Harkivas]] universitātē, bet tika atskaitīts politisku iemeslu dēļ. 1887.gadā, iespējams nepatiesi, arestēts saistībā ar [[Aleksandrs III|Aleksandra III]] slepkavības mēģinājumu, kurā piedalījās arī [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] brālis Aleksandrs, un nosūtīts uz pieciem gadiem [[katorga|katorgā]]. ====Polijas Sociālistiskā partija==== Pēc atbrīvošanas 1892.gadā iestājās [[Polijas Sociālistiskā partija|Polijas Sociālistiskajā partijā]] (PSP) (''Polska Partia Socjalistyczna''). Darbojās PSP Lietuvas sekcijā, kura bāzējās Viļņā. 1900.gadā atkal arestēts. Simulēja garīgi slimo, tika pārvests uz psihiatrisko slimnīcu [[Pēterburga|Pēterburgā]], no kuras izbēga. 1904.gadā, sākoties [[krievu-japāņu karš|krievu-japāņu karam]] dodas uz [[Japāna|Japānu]], lai organizētu [[poļu leģions|poļu leģionus]] no gūstā saņemtajiem Krievijas armijas poļiem ciņai par Polijas neatkarību. Tajā pašā gadā Pilsudskis atgriezās Polijā, kur dibināja kaujas grupas, kuras nodarbojās ar [[ekspropriācija|ekspropriācijām]] - banku un pasta vilcienu aplaupīšanām partijas finansiālām vajadzībām. Pazīstāmākā pasta vagona aplaupīšana notika 1908.gadā Viļņas apkārtnē ( guvums - 200 812 rubļi 61 kapeika). ====1.pasaules karš==== Neilgi pirms [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] Pilsudskis poļu apdzīvotajos [[Austroungārija|Austroungārijas]] reģionos organizēja militāras grupas, kuras, sākoties karam, tika pārveidotas par [[poļu leģioni|poļu leģioniem]], kuri Pilsudska vadībā cīnījās Austroungārijas armijā pret Krievijas karaspēku. 1917.gada jūlijā Pilsudskis un viņa leģioni atteicās dod zvērestu vācu ķeizaram, par ko tika ieslodzīts [[Magdeburga|Magdeburgas]] cietoksnī, bet leģioni izformēti. Tomēr 1918.gada 8.novembrī, sakarā ar neveiksmēm frontē, vācu varas iestādes atbrīvoja Pilsudski, un viņš triumfāli atgriezās [[Varšava|Varšavā]]. 1918.gada 11.novembrī [[Polijas Reģentu padome]] iecēla Pilsudski par pagaidu Valsts Priekšnieku (Naczelnik Państwa). ====Poļu-boļševiku karš==== 1919.gada februārī ar sadursmēm [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] teritorijā sākās [[Poļu-boļševiku karš]]. 1919.gada 19.aprīlī poļu karaspēks ieņema [[Viļņa|Viļņu]], bet 1919.gada augustā - [[Minska|Minsku]]. Noslēdzot savienību ar [[Simons Petļura|Simona Petļuras]] spēkiem, Pilsudska karaspēks uzbruka [[Kijeva|Kijevai]], kuru ieņema 7.maijā. Tomēr 1919.gada vasarā sākās [[boļševiki|boļševiku]] atbildes ofensīva [[Mihails Tuhačevskis|Tuhačevska]] vadībā, kuras galvenā trieciena virziens bija Varšava. Sākās [[kauja par Varšavu]] Pilsudska vadībā, vēlāk nosaukta par ''Brīnumu pie Vislas''. Kaujas rezultātā boļševiku armija tika sakauta un bija spiesta atkāpties. Poļu armija ieņēma plašas [[Lietuva|Lietuvas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] un [[Ukraina|Ukrainas]] teritorijas (arī [[Daugavpils|Daugavpili]] [[Latvija|Latvijā]]). 1920.gadā Pilsudskis Daugavpilī tikās ar ģenerāli [[Jānis Balodis|Balodi]], lai apspriestu par cīņu pret boļševikiem. Pamatojoties uz 1921.gada 18.martā [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līgumu]] tika noteikta robeža starp Poliju un Krieviju. ====Demisija==== 1921.gada 17.marta konstitūcija būtiski ierobežoja valsts galvas funkcijas. 1922.gada 14.decembrī Pilsudskis nodeva varu pirmajam Polijas valsts prezidentam [[Gabriels Narutovičs|Gabrielam Narutovičam]]. Pēc Narutoviča slepkavības tā paša gada 16.decembrī un prezidenta [[Staņislavs Voicehovskis|Staņislava Voicehovska]] ievēlēšanas, Pilsudskis kļuva par Polijas armijas ģenerālštāba priekšnieku. 1923.gada maijā no amata demisionēja. ====[[Maija apvēsums Polijā|Maija apvērsums]]==== Haotiskā iekšpolitika bija labvēlīga, lai Pilsudskis atgrieztos pie varas. 1926.gada maijā Rembertovas apkaimē ar kara ministra [[Luciāns Želigovskis|Želigovska]] atbalstu tika koncentrētas armijas daļas, kuras 12.maijā devās uz Varšavu un trīs dienu ielu cīņās veica apvērsumu. 31.maijā Pilsudskis tika ievēlēts par Polijas prezidentu, tomēr atteicās no šī posteņa, bet kļuva par kara ministru un armijas ģenerālinspektoru, kaut arī faktiski bija valsts vadītājs, nodibinot t.s. [[sanācijas režīms Polijā|sanācijas režīmu]]. ====1926-1935==== Tika ierobežota parlamenta vara, politiskie pretinieki tika vajāti juridiskiem un ārpusjuridiskiem līdzekļiem. Jaunā 1935.gada konstitūcija nostiprināja [[autoritārisms|autoritāro]] iekārtu. Ārpolitiski Pilsudskim izdevās formāli normalizēt attiecības ar [[PSRS]] un Vāciju (neuzbrukšanas pakti attiecīgi 1932.gadā un 1934.gadā). Ļoti saspīlētas saglabājās attiecības ar [[Lietuva|Lietuvu]] [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] dēļ. Tomēr apzinoties Polijas vājumu atrodoties starp agresīviem kaimiņiem, Pilsudskis meklēja sadarbības iespējas ar [[Francija|Franciju]] un [[Lielbritānija|Lielbritāniju]]. Miris 1935.gada 12.maijā Varšavā. Apglabāts [[Krakova|Krakovā]] blakus Polijas karaļiem, bet sirds - pie mātes kapa [[Viļņa|Viļņā]]. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = - | virsraksts = [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]] (Naczelnik Państwa)| periods = [[1918]]&ndash;[[1922]] | pēc = [[Gabriels Narutovičs]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Polijas prezidenti|Pilsudskis, Juzefs]] [[Category:Poļu militārpersonas|Pilsudskis, Juzefs]] [[Category:Lietuvā dzimuši|Pilsudskis, Juzefs]] {{Link FA|pl}} [[cs:Józef Piłsudski]] [[de:Józef Piłsudski]] [[en:Józef Piłsudski]] [[eo:Józef Piłsudski]] [[es:Józef Piłsudski]] [[fi:Józef Piłsudski]] [[fr:Józef Piłsudski]] [[he:יוזף פילסודסקי]] [[it:Józef Piłsudski]] [[ja:ユゼフ・ピウスツキ]] [[lt:Juzefas Pilsudskis]] [[nl:Józef Piłsudski]] [[no:Józef Piłsudski]] [[pl:Józef Piłsudski]] [[pt:Józef Piłsudski]] [[ro:Józef Piłsudski]] [[ru:Пилсудский, Юзеф]] [[sr:Јозеф Клеменс Пилсудски]] [[sv:Józef Piłsudski]] [[uk:Пілсудський Юзеф]] [[zh:毕苏斯基]] 7954 48143 2006-05-29T19:25:35Z Valju 744 Igauņu valoda (''eesti keel'') pieder [[somugru valodu grupa]]i. Igauņu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,1 miljonam cilvēku. Vairums to (aptuveni 950 000) dzīvo [[Igaunija|Igaunijā]], kur tā ir vienīgā valsts valoda. [[Category:Valodas]] [[af:Esties]] [[ar:لغة إستونية]] [[id:Bahasa Estonia]] [[ms:Bahasa Estonia]] [[bs:Estonski jezik]] [[bg:Естонски език]] [[ca:Estonià]] [[cs:Estonština]] [[de:Estnische Sprache]] [[el:Εσθονική γλώσσα]] [[en:Estonian language]] [[es:Idioma estonio]] [[eo:Estona lingvo]] [[eu:Estoniera]] [[fr:Estonien]] [[gl:Lingua estoniana]] [[ko:에스토니아어]] [[io:Estoniana linguo]] [[it:Lingua estone]] [[he:אסטונית]] [[kw:Estonek]] [[la:Lingua Estonica]] [[lt:Estų kalba]] [[li:Estisch]] [[hu:Észt nyelv]] [[mk:Естонски јазик]] [[mo:Лимбa ecтoнэ]] [[nl:Estisch]] [[ja:エストニア語]] [[no:Estisk språk]] [[nn:Estisk språk]] [[pl:Język estoński]] [[pt:Língua estoniana]] [[ro:Limba estonă]] [[ru:Эстонский язык]] [[se:Esttegiella]] [[sl:Estonščina]] [[sr:Естонски језик]] [[fi:Viron kieli]] [[sv:Estniska]] [[tr:Estonca]] [[zh:爱沙尼亚语]] 7955 53392 2006-07-03T09:06:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Cesis (distretto)]] [[Image:Latvia-Cesis.png|right|250px]] Cēsu rajons ir administratīvā iedalījuma vienība vidzemē. Iedzīvotāju skaits 57,7 tūkst. (2005.g). Cēsu rajons robežojas ar [[rīgas rajons|Rīgas rajonu]], [[limbažu rajons|Limbažu rajonu]], [[valmieras rajons|Valmieras rajonu]], [[valkas rajons|Valkas rajonu]], [[gulbenes rajons|Gulbenes rajonu]], [[madonas rajons|Madonas rajonu]] un [[ogres rajons|Ogres rajonu]]. Trešais lielākais rajons [[Latvija|Latvijā]]. Pilsētas - [[Cēsis]] un [[Līgatne]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Cesu]] [[en:Cēsis District]] [[fr:Cesu rajons]] [[it:Cesis (distretto)]] [[lt:Cėsio rajonas]] [[nl:Cēsis (district)]] [[ro:Judeţul Cesu]] 7957 21267 2005-10-21T16:43:19Z Juzeris 23 redirect [[Krakova]] #redirect [[Krakova]] 7958 21268 2005-10-21T16:44:07Z Juzeris 23 redirect [[Gdaņska]] #redirect [[Gdaņska]] 7959 21269 2005-10-21T16:44:20Z Juzeris 23 redirect [[Vroclava]] #redirect [[Vroclava]] 7960 21271 2005-10-21T16:46:55Z Juzeris 23 redirect [[Toruņa]] #redirect [[Toruņa]] 7961 21272 2005-10-21T16:47:08Z Juzeris 23 redirect [[Poznaņa]] #redirect [[Poznaņa]] 7962 21273 2005-10-21T16:49:31Z Juzeris 23 redirect [[Čenstohova]] #redirect [[Čenstohova]] 7963 21274 2005-10-21T16:50:06Z Juzeris 23 redirect [[Kelce]] #redirect [[Kelce]] 7964 21275 2005-10-21T16:50:32Z Juzeris 23 redirect [[Zamosca]] #redirect [[Zamosca]] 7965 27827 2006-01-26T12:53:04Z Yyy 146 cat '''Pokaiņu mežs''' ir mežs [[Dobele]]s rajonā, kuram piedēvē enerģētiskas un dziedējošas īpašības. {{stub}} [[Category:Latvija]] 7967 50398 2006-06-13T09:15:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Hafnij]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Hafnijs, Hf, 72</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>178,49 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>13310 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2506 K (2233&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>4876 K (4603&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Hafnijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Hf un atomskaitli 72. Hafnijs ir korozijas izturīgs [[metāls]]. Hafnija karbīdam un nitrīdam ir ļoti augstas kušanas temparatūras. Hafnija savienojumi dabā parasti ir sastopami [[cirkonijs|cirkonija]] rūdās. Smalki sasmalcināts metāls ir pirofors (aizdegas gaisā). Hafnijs savienojumos var būt četrvērtīgs. {{commons|Hafnium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[ca:Hafni]] [[cs:Hafnium]] [[da:Hafnium]] [[de:Hafnium]] [[en:Hafnium]] [[eo:Hafnio]] [[es:Hafnio]] [[et:Hafnium]] [[fi:Hafnium]] [[fr:Hafnium]] [[he:הפניום]] [[hr:Hafnij]] [[hu:Hafnium]] [[io:Hafnio]] [[is:Hafnín]] [[it:Afnio]] [[ja:ハフニウム]] [[ko:하프늄]] [[ku:Hafniyûm]] [[lb:Hafnium]] [[lt:Hafnis]] [[nl:Hafnium]] [[nn:Hafnium]] [[no:Hafnium]] [[pl:Hafn]] [[pt:Háfnio]] [[ru:Гафний]] [[sl:Hafnij]] [[sr:Хафнијум]] [[sv:Hafnium]] [[th:แฮฟเนียม]] [[uk:Гафній]] [[zh:铪]] 7968 50377 2006-06-13T08:02:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Tantal (element)]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Tantals, Ta, 73</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>180,9479 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>16690 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>3290 K (3017&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>5731 K (5458&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Tantāls''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ta un atomskaitli 73. Tas ir korozijas izturīgs [[metāls]] un ir sastopams minerālā [[tantalīts|tantalītā]]. Tantalu lieto galvenokārt elektrolītiskajiem [[kondensators|kondensatoriem]], jo uz tantala virsmas veidojas plānāka [[oksīds|oksīda]] kārtiņa, kā uz [[alumīnijs|alumīnija]], tapēc ir iespējams izgatavot tāda paša izmēra kondensatoru ar lielāku ietilpību. Savienojumos tantalam var būt vērtība +5. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[ca:Tàntal]] [[cs:Tantal]] [[de:Tantal]] [[el:Ταντάλιο]] [[en:Tantalum]] [[eo:Tantalo]] [[es:Tántalo (elemento)]] [[et:Tantaal]] [[fi:Tantaali]] [[fr:Tantale (chimie)]] [[he:טנטלום]] [[hr:Tantal (element)]] [[hu:Tantál]] [[io:Tantalo]] [[is:Tantal]] [[it:Tantalio]] [[ja:タンタル]] [[ko:탄탈럼]] [[ku:Tantal]] [[lt:Tantalas]] [[nl:Tantalium]] [[nn:Tantal]] [[no:Tantal]] [[pl:Tantal (pierwiastek)]] [[pt:Tantálio]] [[ru:Тантал (элемент)]] [[sl:Tantal (element)]] [[sr:Тантал]] [[sv:Tantal]] [[th:แทนทาลัม]] [[uk:Тантал (хімічний елемент)]] [[vi:Tantali]] [[zh:钽]] 7969 46625 2006-05-21T09:45:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Trapéz]] [[Image:Trapece.png|frame|right|Patvaļīga trapece]] '''Trapece''' ir [[četrstūris]], kam divas malas ir savstarpēji paralēlas (Attēlā redzama trapece <math>ABCD</math>). Paralēlās malas sauc par trapeces '''pamatiem''' un parasti zīmē kā trapeces augšējo un apakšējo malu. Attiecīgi abas pārējās malas sauc par trapeces '''sānu malām''' jeb sāniem. Trapeces '''augstums''' ir attālums starp tās pamatiem (attēlā: <math>BM</math> un <math>CN</math>) Trapeces '''viduslīnija''' ir nogrieznis, kas savieno trapeces sānu malu viduspunktus (attēlā: <math>KL</math>). == Īpašības == Trapeces '''laukumu''' <math>L</math> var aprēķināt, zinot tās pamatu garumus un augstumu: <math>L = \frac{a + b}{2} \cdot h</math>. Trapeces viduslīnija (<math>KL</math>) ir paralēla pamatiem un tās garums ir: <math>KL = \frac{a + b}{2}</math>. Līdz ar to redzams, ka trapeces laukumu iespējams izteikt arī ar viduslīniju: <math>L = KL \cdot h</math> == Īpašie gadījumi == === Vienādsānu trapece === [[Image:TrapeceVS.png|frame|right|Vienādsānu trapece.]] Trapeces sānu malas (parasti tās, kuras nav paralēlas) ir vienāda garuma (attēlā malas <math>AB</math> un <math>CD</math>). Vienādsānu trapecē parādās daudz vienādu un līdzīgu trijstūru, tāpēc tai piemīt vairākas papildu īpašības, kas nepiemīt patvaļīgai trapecei. * Trapeces diagonāles ir vienādas: <math>AC = BD</math>. * Pamata pieleņķi ir vienādi (gan abi apakšējie, gan abi augšējie): <math>\angle BAD = \angle CDA</math>; <math>\angle ABC = \angle DCB</math>. * Trapeces "gala trijstūru" pamatus var izteikt ar trapeces pamatiem: <math>AM = DN = \frac{b - a}{2}</math>. * Līdz ar to - ja no trapeces pamata atņem viena trijstūra pamatu, atlikušā nogriežņa garumu var izteikt kā: <math>MD = b - \frac{b - a}{2} = \frac{a + b}{2}</math>.<br /> Redzams, ka šis garums ir vienāds ar trapeces viduslīnijas garumu, tāpēc veidojas paralelograms <math>KLDM</math> (ar visām paralelogramam piemītošajām īpašībām). Protams, tas pats ar otru pamata nogriezni <math>AN</math>. === Taisnleņķa trapece === (Vismaz) viena no trapeces sānu malām ir perpendikulāra pamatiem. === [[Paralelograms]] === Trapece, kas ir gan vienādsānu, gan taisnleņķa. Daļa matemātiķu paralelogramu par trapeci neuzskata, tāpēc trapeci definē kā četrstūri, kuram ''tieši'' divas malas ir savstarpēji paralēlas. [[Image:Taisnleņķa trapece.png|thumb|left|Taisnleņķa trapece]] [[Image:Parallelogram.jpg|thumb|left|Paralelograms]] [[Category:Ģeometrija]] [[bg:Трапец]] [[da:Trapez (matematik)]] [[de:Trapez (Geometrie)]] [[en:Trapezoid]] [[es:Trapecio (figura)]] [[et:Trapets]] [[fr:Trapèze]] [[he:טרפז]] [[hu:Trapéz]] [[it:Trapezio (geometria)]] [[lt:Trapecija]] [[nl:Trapezium]] [[pl:Trapez]] [[pt:Trapézio (geometria)]] [[ru:Трапеция]] [[sv:Fyrhörning]] [[ta:சரிவகம்]] [[zh:梯形]] 7970 48711 2006-06-02T05:26:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Paral·lelogram]] [[Image:Parallelogram.jpg|right|thumb|Paralelograms]] '''Paralelograms''' ir [[četrstūris]], kam malas ir pa pāriem paralēlas. Paralelogramu īpašie gadījumi: *[[Rombs]] - paralelograms, kam visas malas ir vienāda garuma; *[[Taisnstūris]] - paralelograms, kam visi leņķi ir vienādi; *[[Kvadrāts]] - [[četrstūris]], kas reizē ir gan rombs, gan taisnstūris (tā visi leņķi ir vienādi un tāpat arī visas malas). [[Category:Ģeometrija]] [[bg:Успоредник]] [[ca:Paral·lelogram]] [[cs:Rovnoběžník]] [[da:Parallelogram]] [[de:Parallelogramm]] [[en:Parallelogram]] [[es:Paralelogramo]] [[fi:Suunnikas]] [[fr:Parallélogramme]] [[he:מקבילית]] [[hu:Paralelogramma]] [[it:Parallelogramma]] [[ja:平行四辺形]] [[nl:Parallellogram]] [[no:Parallellogram]] [[pl:Równoległobok]] [[pt:Paralelogramo]] [[ru:Параллелограмм]] [[sv:Parallellogram]] [[ta:இணைகரம்]] [[zh:平行四边形]] 7971 51841 2006-06-24T23:59:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[bn:রঞ্জন রশ্মি]] [[Image:Roentgen-Roehre.png|right|thumb|Rentgenlampa]] '''Rentgenstari''' ir [[elektromagnētiskie viļņi]] ar viļņa garumu, kas mazāks, kā [[ultravioletais starojums|ultravioletajam starojumam]], bet lielāks, kā [[gamma stari|gamma stariem]]. Tomēr cieto rengenstaru viļņa garumi var būt līdzīgi kā dažu gamma staru viļņa garumi. Šādos gadījumos par gamma stariem sauc to starojumu, kas rodas [[radioaktivitāte|radioaktīvās]] sabrukšanas rezultātā, bet starojumu, kuru var iegūt no elementārdaļiņu paātrinātāja - par rentgenstariem. Rentgenstaru viļņa garums ir robežās no 10 [[nm]] līdz 100 [[SI|p]][[metrs|m]] (atbilstošās [[frekvence|frekvences]] ir 30 [[SI|P]][[hercs|Hz]] līdz 3 [[SI|E]][[hercs|Hz]]). Tos sauc par mīkstajiem rentgenstariem un tos var iegūt ar rentgenlampām. Rentgenstarus ar mazāku viļņa garumu sauc par cietajiem rengenstariem, un to iegūšanai ir nepieciešams elementārdaļiņu paātrinātājs. To viļņu garumi pārklājas ar gamma staru viļņu garumiem. Rentgenstarus lieto medicīnā, lai apskatītos vai nav lauzti kauli. (Dažāda blīvuma audi rentgenstarus absorbē dažādi). Rentgenstarus lieto arī rentgendifraktometrijai, lai noteiktu [[kristāls|kristālu]] struktūru. {{EMspektrs}} [[Category:Fizika]] [[bg:Рентгеново лъчение]] [[bn:রঞ্জন রশ্মি]] [[cs:Rentgenové záření]] [[da:Røntgenstråling]] [[de:Röntgenstrahlen]] [[en:X-ray]] [[eo:Ikso-radioj]] [[es:Rayos X]] [[eu:X izpi]] [[fi:Röntgensäteily]] [[fr:Rayon X]] [[gl:Raios X]] [[gu:ક્ષ-કિરણો]] [[he:קרני רנטגן]] [[hu:Röntgensugárzás]] [[id:Sinar-X]] [[it:Raggi X]] [[ja:X線]] [[ko:엑스선]] [[ms:Sinar-X]] [[nl:Röntgenstraling]] [[nn:Røntgenstråling]] [[no:Røntgenstråling]] [[pl:Promieniowanie rentgenowskie]] [[pt:Raios X]] [[ru:Рентгеновское излучение]] [[simple:X-ray]] [[sk:Röntgenové žiarenie]] [[sv:Röntgenstrålning]] [[ta:ஊடுகதிர் அலைகள்]] [[vi:Tia X]] [[zh:X射线]] 7972 21299 2005-10-22T10:34:41Z Yyy 146 no en wiki *[[Template:Babel-1]] *[[Template:Babel-2]] *[[Template:Babel-3]] *[[Template:Babel-4]] *[[Template:Babel-5]] *[[Template:Babel-6]] *[[Template:Babel-7]] *[[Template:Babel-8]] 7973 48040 2006-05-29T10:48:12Z Knakts 848 +en {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 0.5em; width: 242px; border: #99B3FF solid 1px; clear: right" |- | style="text-align: center" | '''[[Wikipedia:Babel]]''' |- | {{User {{{1}}}}} |- | style="text-align: center" | [[:Category:Lietotāju valodas|Meklēt lietotāju valodas]] |} <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes|Babel-1]] [[en:Template:Babel-1]] </noinclude> 7974 48041 2006-05-29T10:48:48Z Knakts 848 +en {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 0.5em; width: 242px; border: #99B3FF solid 1px; clear: right" |- | style="text-align: center" | '''[[Wikipedia:Babel]]''' |- | {{User {{{1}}}}} |- | {{User {{{2}}}}} |- | style="text-align: center" | [[:Category:Lietotāju valodas|Meklēt lietotāju valodas]] |} <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes|Babel-2]] [[en:Template:Babel-2]] </noinclude> 7975 48042 2006-05-29T10:49:28Z Knakts 848 +en {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 0.5em; width: 242px; border: #99B3FF solid 1px; clear: right" |- | style="text-align: center" | '''[[Wikipedia:Babel]]''' |- | {{User {{{1}}}}} |- | {{User {{{2}}}}} |- | {{User {{{3}}}}} |- | style="text-align: center" | [[:Category:Lietotāju valodas|Meklēt lietotāju valodas]] |} <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes|Babel-3]] [[en:Template:Babel-3]] </noinclude> 7976 48044 2006-05-29T10:54:05Z Knakts 848 +en {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 0.5em; width: 242px; border: #99B3FF solid 1px; clear: right" |- | style="text-align: center" | '''[[Wikipedia:Babel]]''' |- | {{User {{{1}}}}} |- | {{User {{{2}}}}} |- | {{User {{{3}}}}} |- | {{User {{{4}}}}} |- | style="text-align: center" | [[:Category:Lietotāju valodas|Meklēt lietotāju valodas]] |} <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes|Babel-4]] [[en:Template:Babel-4]] </noinclude> 7977 48036 2006-05-29T10:42:27Z Knakts 848 kat. +en {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 0.5em; width: 242px; border: #99B3FF solid 1px; clear: right" |- | style="text-align: center" | '''[[Wikipedia:Babel]]''' |- | {{User {{{1}}}}} |- | {{User {{{2}}}}} |- | {{User {{{3}}}}} |- | {{User {{{4}}}}} |- | {{User {{{5}}}}} |- | {{User {{{6}}}}} |- | style="text-align: center" | [[:Category:Lietotāju valodas|Meklēt lietotāju valodas]] |} <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes|Babel-6]] [[en:Template:Babel-6]] </noinclude> 7978 48037 2006-05-29T10:43:00Z Knakts 848 kat. +en {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 0.5em; width: 242px; border: #99B3FF solid 1px; clear: right" |- | style="text-align: center" | '''[[Wikipedia:Babel]]''' |- | {{User {{{1}}}}} |- | {{User {{{2}}}}} |- | {{User {{{3}}}}} |- | {{User {{{4}}}}} |- | {{User {{{5}}}}} |- | {{User {{{6}}}}} |- | {{User {{{7}}}}} |- | style="text-align: center" | [[:Category:Lietotāju valodas|Meklēt lietotāju valodas]] |} <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes|Babel-7]] [[en:Template:Babel-7]] </noinclude> 7979 48038 2006-05-29T10:44:26Z Knakts 848 kat. +en {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 0.5em; width: 242px; border: #99B3FF solid 1px; clear: right" |- | style="text-align: center" | '''[[Wikipedia:Babel]]''' |- | {{User {{{1}}}}} |- | {{User {{{2}}}}} |- | {{User {{{3}}}}} |- | {{User {{{4}}}}} |- | {{User {{{5}}}}} |- | {{User {{{6}}}}} |- | {{User {{{7}}}}} |- | {{User {{{8}}}}} |- | style="text-align: center" | [[:Category:Lietotāju valodas|Meklēt lietotāju valodas]] |} <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes|Babel-8]] [[en:Template:Babel-8]] </noinclude> 7980 46912 2006-05-22T07:20:49Z Yyy 146 /* fr - Français ([[franču valoda|franciski]]) */ Lietotāju valodu ''templates'' (vai ''veidnes''). Lai būtu līdzīgi kā citu valodu vikipēdijās. Veidne ''babel'' ir definēta apmēram šādā formā: <nowiki>{{babel-x|...}}</nowiki>, kur x - valodu skaits, kuru ir paredzēts norādīt (pašlaik (2005.nov.05) x var būt no 1 līdz 9 (ieskaitot), pēc tam aiz | ... vietā liek iekšā attiecīgās valodu veidnes qq-x, kur qq - valodas kods (piem. lv, en) un x - valodas prasmes līmenis. (Jo lielāks x, jo lielāks līmenis). Pašlaik pieejamās valodu veidnes (saites uz tām veidnēm) ir redzamas šajā lapā zemāk. ==Valodu saraksts== ===bg - Български ([[Bulgāru valoda|bulgāriski]])=== *[[Template:user bg-1]] *[[Template:user bg-2]] *[[Template:user bg-3]] *[[Template:user bg-4]] *[[Template:user bg]] ===cs – Čeština ([[Čehu valoda|čehiski]])=== *[[Template:user cs-1]] *[[Template:user cs-2]] *[[Template:user cs-3]] *[[Template:user cs-4]] *[[Template:user cs]] ===da - Dansk ([[Dāņu valoda|dāniski]])=== *[[Template:user da-1]] *[[Template:user da-2]] *[[Template:user da-3]] *[[Template:user da-4]] *[[Template:user da]] ===de - Deutsch ([[vācu valoda|vāciski]])=== *[[Template:user de-1]] *[[Template:user de-2]] *[[Template:user de-3]] *[[Template:user de-4]] *[[Template:user de]] ===en - English ([[angļu valoda|angliski]])=== *[[Template:user en-1]] *[[Template:user en-2]] *[[Template:user en-3]] *[[Template:user en-4]] *[[Template:user en]] ===eo - Esperanto ([[esperanto]])=== *[[Template:user eo-1]] *[[Template:user eo-2]] *[[Template:user eo-3]] *[[Template:user eo-4]] ===es - Español ([[spāņu valoda|spāniski]])=== *[[Template:user es-1]] *[[Template:user es-2]] *[[Template:user es-3]] *[[Template:user es-4]] *[[Template:user es]] ===fr - Français ([[franču valoda|franciski]])=== *[[Template:user fr-1]] *[[Template:user fr-2]] *[[Template:user fr-3]] *[[Template:user fr-4]] *[[Template:user fr]] ===ga - Gaeilge ([[īru valoda|īru valodā]])=== *[[Template:user ga-1]] *[[Template:user ga-2]] *[[Template:user ga-3]] *[[Template:user ga-4]] *[[Template:user ga]] ===is - Íslenska ([[islandiešu vloda|islandiešu valodā]])=== *[[Template:user is-1]] *[[Template:user is-2]] *[[Template:user is-3]] *[[Template:user is-4]] *[[Template:user is]] ===ja - 日本語 ([[japāņu valoda|japāniski]])=== *[[Template:user ja-1]] *[[Template:user ja-2]] *[[Template:user ja-3]] *[[Template:user ja-4]] *[[Template:user ja]] ===ko - 한국어 ([[korejiešu valoda|korejiešu valodā]])=== *[[Template:user ko-1]] *[[Template:user ko-2]] *[[Template:user ko-3]] *[[Template:user ko-4]] *[[Template:user ko]] ===lt - Lietuvių ([[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]])=== *[[Template:user lt-1]] *[[Template:user lt-2]] *[[Template:user lt-3]] *[[Template:user lt]] ===lv - Latviešu ([[latviešu valoda|latviski]])=== *[[Template:user lv-1]] *[[Template:user lv-2]] *[[Template:user lv-3]] *[[Template:user lv-4]] *[[Template:user lv-0]] *[[Template:user lv]] ===no - Norsk ([[norvēģu valoda|norvēģu valodā]])=== *[[Template:user no-1]] *[[Template:user no-2]] *[[Template:user no-3]] *[[Template:user no-4]] *[[Template:user no]] ===pl - Polski ([[poļu valoda|poliski]])=== *[[Template:user pl-1]] *[[Template:user pl-2]] *[[Template:user pl-3]] *[[Template:user pl-4]] *[[Template:user pl]] ===ro - Română ([[rumāņu valoda|rumāniski]])=== *[[Template:user ro-1]] *[[Template:user ro-2]] *[[Template:user ro-3]] *[[Template:user ro-4]] *[[Template:user ro]] ===ru - Русский ([[krievu valoda|krieviski]])=== *[[Template:user ru-1]] *[[Template:user ru-2]] *[[Template:user ru-3]] *[[Template:user ru-4]] *[[Template:user ru]] ===sl - Slovenščina ([[Slovēņu valoda|slovēniski]])=== *[[Template:user sl-1]] *[[Template:user sl-2]] *[[Template:user sl-3]] *[[Template:user sl-4]] *[[Template:user sl]] ===sv - Svenska ([[Zviedru valoda|zviedriski]])=== *[[Template:user sv-1]] *[[Template:user sv-2]] *[[Template:user sv-3]] *[[Template:user sv-4]] *[[Template:user sv]] ===yi - ייִדיש ([[jidišs|jidišā]])=== *[[Template:user yi-1]] *[[Template:user yi-2]] *[[Template:user yi-3]] *[[Template:user yi-4]] *[[Template:user yi]] {{stub}} [[Category:Vikipēdija|Babel]] [[ar:ويكيبيديا:بابل]] [[ast:Uiquipedia:Babel]] [[bg:Уикипедия:Babel]] [[br:Wikipedia:Babel]] [[ca:Viquipèdia:Babel]] [[cs:Wikipedie:Babylón]] [[cy:Wicipedia:Babel]] [[da:Wikipedia:Babel]] [[de:Wikipedia:Babel]] [[als:Wikipedia:Babel]] [[en:Wikipedia:Babel]] [[es:Wikipedia:Babel]] [[eo:Vikipedio:Babel]] [[fa:Wikipedia:Babel]] [[fr:Wikipédia:Babel]] [[ga:Vicipéid:Baibéal]] [[gl:Wikipedia:Babel]] [[ko:위키백과:바벨]] [[id:Wikipedia:Babel]] [[is:Wikipedia:Babel]] [[it:Wikipedia:Babel]] [[li:Wikipedia:Babel]] [[ln:Wikipédia:Babel]] [[hu:Wikipédia:Bábel]] [[mi:Wikipedia:Babel]] [[na:Wikipedia:Babel]] [[nl:Wikipedia:Babel]] [[nds:Wikipedia:Babel]] [[ja:Wikipedia:バベル]] [[mk:Википедија:Вавилон]] [[no:Wikipedia:Babel]] [[nn:Wikipedia:Babel]] [[pl:Wikipedia:Wieża Babel]] [[pt:Wikipedia:Babel]] [[ro:Wikipedia:Babel]] [[ru:Википедия:Вавилон]] [[sq:Wikipedia:Babel]] [[scn:Wikipedia:Babeli]] [[simple:Wikipedia:Babel]] [[sk:Wikipédia:Babylon]] [[sl:Wikipedija:Babilon]] [[sr:Википедија:Шаблони/Језичке кутијице]] [[fi:Wikipedia:Babylon]] [[sv:Wikipedia:Babel]] [[tr:Vikipedi:Babil]] [[uk:Вікіпедія:Вавілон]] [[zh:Wikipedia:巴別]] 7981 47969 2006-05-28T22:01:28Z Knakts 848 Saites <div style="float:left;border:solid #6ef7a7 1px;margin:1px;"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#c5fcdc;" | style="width:45px;height:45px;background:#6ef7a7;text-align:center;font-size:14pt;" | '''[[Angļu valoda|en]]''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em;" | This user is a '''[[:Category:User en-N|native]]''' speaker of '''[[:Category:User en|English]]'''. |} </div> <includeonly> [[Category:User en|{{PAGENAME}}]] [[Category:User en-N|{{PAGENAME}}]] </includeonly> <noinclude> <br /><br /><br /> == Lietojums == Šī veidne tavu lapu automātiski pievienos kategorijām: * [[:Category:User en]] * [[:Category:User en-N]] == Skaties arī == * [[Template:User en-4|Iepriekšējais līmenis]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|User en]] [[en:Template:User en]] </noinclude> 7982 47963 2006-05-28T21:55:46Z Knakts 848 Iekļaujamās kat. <div style="float:left;border:solid #6EF7A7 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#C5FCDC" | style="width:45px;height:45px;background:#6EF7A7;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[latviešu valoda|lv]]''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Šim lietotājam '''[[:Category:User lv|latviešu valoda]]''' ir '''[[:Category:User lv-N|dzimtā valoda]]'''. |}</div> <includeonly> [[Category:User lv|{{PAGENAME}}]] [[Category:User lv-N|{{PAGENAME}}]] </includeonly> <noinclude> <br /><br /><br /> == Lietojums == Šī veidne tavu lapu automātiski pievienos kategorijām: * [[:Category:User lv]] * [[:Category:User lv-N]] == Skaties arī == * [[Template:User lv-4|Iepriekšējais līmenis]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|User lv]] [[en:Template:User lv]] </noinclude> 7983 48028 2006-05-29T10:35:27Z Knakts 848 Lietojums, saites, kat. <div style="float:left;border:solid #77E0E8 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#D0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#77E0E8;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Angļu valoda|en]]-2''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | This user is able to contribute with an '''[[:Category:User en-2|intermediate]]''' level of '''[[:Category:User en|English]]'''. |}</div> <includeonly> [[Category:User en|{{PAGENAME}}]] [[Category:User en-2|{{PAGENAME}}]] </includeonly> <noinclude> <br /><br /><br /> == Lietojums == Šī veidne tavu lapu automātiski pievienos kategorijām: * [[:Category:User en]] * [[:Category:User en-2]] == Skaties arī == * [[Template:User en-1|Iepriekšējais līmenis]] * [[Template:User en-3|Nākamais līmenis]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|User en-2]] [[en:Template: User en-2]] </noinclude> 7984 48027 2006-05-29T10:33:20Z Knakts 848 Lietojums; saites <div style="float:left;border:solid #99B3FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#E0E8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#99B3FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Angļu valoda|en]]-3''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | This user is able to contribute with an '''[[:Category:User en-3|advanced]]''' level of '''[[:Category:User en|English]]'''. |}</div> <includeonly> [[Category:User en|{{PAGENAME}}]] [[Category:User en-3|{{PAGENAME}}]] </includeonly> <noinclude> <br /><br /><br /> == Lietojums == Šī veidne tavu lapu automātiski pievienos kategorijām: * [[:Category:User en]] * [[:Category:User en-3]] == Skaties arī == * [[Template:User en-2|Iepriekšējais līmenis]] * [[Template:User en-4|Nākamais līmenis]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|User en-3]] [[en:Template:User en-3]] </noinclude> 7985 48026 2006-05-29T10:31:32Z Knakts 848 Lietojums; saites <div style="float:left;border:solid #CCCC00 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#FFFF99" | style="width:45px;height:45px;background:#FFFF00;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Angļu valoda|en]]-4''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | This user speaks '''[[:Category:User en|English]]''' at a '''[[:Category:User en-4|near-native]]''' level. |}</div> <includeonly> [[Category:User en|{{PAGENAME}}]] [[Category:User en-4|{{PAGENAME}}]] </includeonly> <noinclude> <br /><br /><br /> == Lietojums == Šī veidne tavu lapu automātiski pievienos kategorijām: * [[:Category:User en]] * [[:Category:User en-4]] == Skaties arī == * [[Template:User en-3|Iepriekšējais līmenis]] * [[Template:User en|Nākamais līmenis]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|User en-4]] [[en:Template:User en-4]] </noinclude> 7986 47965 2006-05-28T21:57:33Z Knakts 848 Iekļ. kat. <div style="float:left;border:solid #C0C8FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#F0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#C0C8FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[latviešu valoda|lv]]-1''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Šis lietotājs '''[[:Category:User lv|latviešu valodu]]''' prot '''[[:Category:User lv-1|pamatlīmenī]]'''. |}</div> <includeonly> [[Category:User lv|{{PAGENAME}}]] [[Category:User lv-1|{{PAGENAME}}]] </includeonly> <noinclude> <br /><br /><br /> == Lietojums == Šī veidne tavu lapu automātiski pievienos kategorijām: * [[:Category:User lv]] * [[:Category:User lv-1]] == Skaties arī == * [[Template:User lv-0|Iepriekšējais līmenis]] * [[Template:User lv-2|Nākamais līmenis]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|User lv-1]] [[en:Template: User lv-1]] </noinclude> 7987 47966 2006-05-28T21:58:02Z Knakts 848 Iekļ. kat. <div style="float:left;border:solid #77E0E8 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#D0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#77E0E8;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[latviešu valoda|lv]]-2''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Šis lietotājs '''[[:Category:User lv|latviešu valodu]]''' prot '''[[:Category:User lv-2|vidējā līmenī]]'''. |}</div> <includeonly> [[Category:User lv|{{PAGENAME}}]] [[Category:User lv-2|{{PAGENAME}}]] </includeonly> <noinclude> <br /><br /><br /> == Lietojums == Šī veidne tavu lapu automātiski pievienos kategorijām: * [[:Category:User lv]] * [[:Category:User lv-2]] == Skaties arī == * [[Template:User lv-1|Iepriekšējais līmenis]] * [[Template:User lv-3|Nākamais līmenis]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|User lv-2]] [[en:Template: User lv-2]] </noinclude> 7988 47967 2006-05-28T21:58:28Z Knakts 848 Iekļ. kat. <div style="float:left;border:solid #99B3FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#E0E8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#99B3FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Latviešu valoda|lv]]-3''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Šis lietotājs '''[[:Category:User lv|latviešu valodu]]''' prot '''[[:Category:User lv-3|padziļinātā līmenī]]'''. |}</div> <includeonly> [[Category:User lv|{{PAGENAME}}]] [[Category:User lv-3|{{PAGENAME}}]] </includeonly> <noinclude> <br /><br /><br /> == Lietojums == Šī veidne tavu lapu automātiski pievienos kategorijām: * [[:Category:User lv]] * [[:Category:User lv-3]] == Skaties arī == * [[Template:User lv-2|Iepriekšējais līmenis]] * [[Template:User lv-4|Nākamais līmenis]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|User lv-3]] [[en:Template:User lv-3]] </noinclude> 7989 47968 2006-05-28T21:58:45Z Knakts 848 Iekļ. kat. <div style="float:left;border:solid #CCCC00 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#FFFF99" | style="width:45px;height:45px;background:#FFFF00;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[latviešu valoda|lv]]-4''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Šis lietotājs '''[[:Category:User lv|latviešu valodu]]''' pārzina '''[[:Category:User lv-4|gandrīz kā dzimto valodu]]'''. |}</div> <includeonly> [[Category:User lv|{{PAGENAME}}]] [[Category:User lv-4|{{PAGENAME}}]] </includeonly> <noinclude> <br /><br /><br /> == Lietojums == Šī veidne tavu lapu automātiski pievienos kategorijām: * [[:Category:User lv]] * [[:Category:User lv-4]] == Skaties arī == * [[Template:User lv-3|Iepriekšējais līmenis]] * [[Template:User lv|Nākamais līmenis]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|User lv-4]] [[en:Template:User lv-4]] </noinclude> 7990 46842 2006-05-21T23:57:22Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #99B3FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#D0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#77E0E8;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[krievu valoda|ru]]-2''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Этот участник '''[[:Category:User ru-2|хорошо]]''' знает '''[[:Category:User ru|русский язык]]'''. [[Category:User ru|{{PAGENAME}}]][[Category:User ru-2|{{PAGENAME}}]] |}</div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User ru-2]]</noinclude> 7991 46843 2006-05-21T23:58:18Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #99B3FF 1px;margin:1px"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#E0E8FF"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#99B3FF;text-align:center;font-size:14pt">'''[[krievu valoda|ru]]-3'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em">Этот участник '''[[:Category:User ru-3|свободно]]''' владеет '''[[:Category:User ru|русским языком]]'''. [[Category:User ru|{{PAGENAME}}]][[Category:User ru-3|{{PAGENAME}}]]</td> </tr></table></div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User ru-3]]</noinclude> 7992 46844 2006-05-21T23:59:09Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #CCCC00 1px;margin:1px"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#FFFF99"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#FFFF00;text-align:center;font-size:14pt">'''[[krievu valoda|ru]]-4'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em">Этот участник владеет '''[[:Category:User ru|русским]]''' как '''[[:Category:User ru-4|родным]]'''.[[Category:User ru|{{PAGENAME}}]][[Category:User ru-4|{{PAGENAME}}]]</td> </tr></table></div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User ru-4]]</noinclude> 7993 46846 2006-05-22T00:00:13Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #6EF7A7 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#C5FCDC" | style="width:45px;height:45px;background:#6EF7A7;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[krievu valoda|ru]]''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | '''[[:Category:User ru|Русский язык]]''' для данного участника является '''[[:Category:User ru-N|родным]]'''.[[Category:User ru|{{PAGENAME}}]][[Category:User ru-N|{{PAGENAME}}]] |}</div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User ru]]</noinclude> 7994 47964 2006-05-28T21:56:57Z Knakts 848 Iekļaujamās kat. <div style="float:left;border:solid #FFB3B3 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#FFE0E8" | style="width:45px;height:45px;background:#FFB3B3;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[latviešu valoda|lv]]-0''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Šis lietotājs '''[[:Category:User lv|latviešu valodu]]''' '''[[:Category:User lv-0|neprot]]''' (vai saprot ar ievērojamām grūtībām). |}</div> <includeonly> [[Category:User lv|{{PAGENAME}}]] [[Category:User lv-0|{{PAGENAME}}]] </includeonly> <noinclude> <br /><br /><br /> == Lietojums == Šī veidne tavu lapu automātiski pievienos kategorijām: * [[:Category:User lv]] * [[:Category:User lv-0]] == Skaties arī == * [[Template:User lv-1|Nākamais līmenis]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|User lv-0]] </noinclude> 7995 46826 2006-05-21T23:35:16Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #C0C8FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#F0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#C0C8FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[vācu valoda|de]]-1''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Dieser Benutzer hat '''[[:Category:User de-1|grundlegende]] [[:Category:User de|Deutschkenntnisse]]'''. [[Category:User de|{{PAGENAME}}]] [[Category:User de-1|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User de-1]]</noinclude> 7996 46833 2006-05-21T23:50:19Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #77E0E8 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#D0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#77E0E8;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Vācu valoda|de]]-2''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Dieser Benutzer hat '''[[:Category:User de-2|fortgeschrittene]]''' '''[[:Category:User de|Deutschkenntnisse]]'''.[[Category:User de|{{PAGENAME}}]] [[Category:User de-2|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User de-2]]</noinclude> 7997 46838 2006-05-21T23:52:58Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #99B3FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#E0E8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#99B3FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Vācu valoda|de]]-3''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Dieser Benutzer hat '''[[:Category:User de-3|sehr gute]]''' '''[[:Category:User de|Deutschkenntnisse]]'''. [[Category:User de|{{PAGENAME}}]] [[Category:User de-3|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User de-3]]</noinclude> 7998 46839 2006-05-21T23:53:24Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #FFFF99 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#FFFF99" | style="width:45px;height:45px;background:#FFFF00;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Vācu valoda|de]]-4''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Dieser Benutzer hat '''[[:Category:User de-4|mit einem Muttersprachler vergleichbare]] [[:Category:User de|Deutschkenntnisse]]'''. [[Category:User de|{{PAGENAME}}]] [[Category:User de-4|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User de-4]]</noinclude> 7999 46813 2006-05-21T23:15:54Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #6EF7A7 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#C5FCDC" | style="width:45px;height:45px;background:#6EF7A7;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[vācu valoda|de]]''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Dieser Benutzer spricht '''[[:Category:User de|Deutsch]]''' als '''[[:Category:User de-N|Muttersprache]]'''. [[Category:User de|{{PAGENAME}}]] [[Category:User de-N|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User de]]</noinclude> 8000 46817 2006-05-21T23:22:56Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #C0C8FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#F0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#C0C8FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[franču valoda|fr]]-1''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Cet utilisateur peut contribuer avec un niveau '''[[:Category:User fr-1|élémentaire]]''' de '''[[:Category:User fr|français]]'''. [[Category:User fr|{{PAGENAME}}]] [[Category:User fr-1|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User fr-1]]</noinclude> 8001 46819 2006-05-21T23:24:15Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #77E0E8 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#D0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#77E0E8;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[franču valoda|fr]]-2''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Cet utilisateur peut contribuer avec un niveau '''[[:Category:User fr-2|moyen]]''' en '''[[:Category:User fr|français]]'''. [[Category:User fr|{{PAGENAME}}]] [[Category:User fr-2|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User fr-2]]</noinclude> 8002 46822 2006-05-21T23:31:59Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #99B3FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#E0E8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#99B3FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[franču valoda|fr]]-3''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Cet utilisateur peut contribuer avec un niveau '''[[:Category:User fr-3|avancé]]''' de '''[[:Category:User fr|français]]'''. [[Category:User fr|{{PAGENAME}}]] [[Category:User fr-3|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User fr-3]]</noinclude> 8003 21550 2005-10-25T08:27:55Z Yyy 146 interwiki [[Category:Vikipēdija]] [[als:Kategorie:Benutzer nach Sprache]] [[ar:تصنيف:المستخدمين حسب اللغات]] [[ast:Categoría:Usuarios por idioma]] [[br:Rummad:Wikipedourien dre o yezhoù]] [[ca:Categoria:Usuaris per idioma]] [[cs:Kategorie:Wikipedisté podle jazyka]] [[cy:Category:Ieithoedd defnyddwyr]] [[da:Kategori:Wikipedianere efter sprogkundskaber]] [[de:Kategorie:Benutzer nach Sprache]] [[en:Category:User languages]] [[es:Categoría:Usuarios por idioma]] [[eo:Kategorio:Vikipediistoj laŭ lingvo]] [[fr:Catégorie:Wikipédiens par langue]] [[ga:Rang:Teangacha na n-úsáideoirí]] [[ko:분류:언어별 사용자]] [[ht:Category:Lang User]] [[id:Kategori:Bahasa-bahasa pengguna]] [[it:Categoria:Utenti per lingua]] [[csb:Kategòrëjô:Jãzëczi brëkòwników]] [[la:Categoria:Linguae usorum]] [[hu:Kategória:Felhasználók nyelvei]] [[mi:Category:Wikipedia multilingual coordination]] [[mn:Category:Babel]] [[na:Category:Wikipedia:Babel]] [[nl:Categorie:Babel]] [[nds:Kategorie:Brukers na Spraak]] [[ja:Category:言語別の利用者]] [[no:Kategori:Wikipedia-brukere etter språk]] [[pl:Kategoria:Babel]] [[pt:Categoria:Usuários línguas]] [[ru:Категория:User languages]] [[scn:Category:User languages]] [[simple:Category:Users by language]] [[sk:Kategória:Redaktori podľa jazykov]] [[sl:Category:Uporabniški jeziki]] [[sr:Категорија:Језичке кутијице]] [[fi:Luokka:Käyttäjien kielet]] [[tl:Category:Mga tagagamit ayon sa wika]] [[th:Category:ผู้ใช้แยกตามภาษา]] [[tr:Kategori:Konuşabildikleri diller göre Vikipedistler]] [[uk:Категорія:User languages]] [[wa:Categoreye:Lingaedjes des uzeus]] [[zh:Category:用户语言]] 8004 52779 2006-07-01T08:37:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[am:Category:User lv]], [[eo:Kategorio:Vikipediisto lv]], [[nl:Categorie:Gebruiker lv]] [[Category:Lietotāju valodas|lv]] [[am:Category:User lv]] [[be:Катэгорыя:User lv]] [[de:Kategorie:User lv]] [[en:Category:User lv]] [[eo:Kategorio:Vikipediisto lv]] [[fr:Catégorie:Utilisateur lv]] [[ja:Category:User lv]] [[ko:분류:사용자 lv]] [[nl:Categorie:Gebruiker lv]] [[pl:Kategoria:User lv]] [[zh:Category:Lv 使用者]] 8005 48254 2006-05-30T21:28:33Z Knakts 848 interwiki [[Category:User lv]] [[am:Category:User lv-N]] [[en:Category:User lv-N]] 8006 52776 2006-07-01T08:27:43Z YurikBot 213 robot Adding: af, als, ar, ast, be, bg, br, ca, chr, cs, csb, cy, da, de, en, eo, es, et, fa, fi, fo, fr, fy, ga, gn, he, hu, id, it, ja, ka, kk, la, li, lt, mi, mn, na, nap, nds, nl, no, oc, pl, pt, ru, scn, sco, sk, sl, sr, sv, th, tl, tr, uk, wa, [[Category:Lietotāju valodas|en]] [[af:Kategorie:Gebruiker en]] [[als:Kategorie:User en]] [[ar:تصنيف:مستخدمين en]] [[ast:Categoría:Usuarios por idioma - Inglés]] [[be:Катэгорыя:User en]] [[bg:Категория:Потребител en]] [[br:Rummad:Implijer en]] [[ca:Categoria:Usuaris per idioma - English]] [[chr:Category:User en]] [[cs:Kategorie:User en]] [[csb:Kategòrëjô:Brëkòwnik en]] [[cy:Categori:User en]] [[da:Kategori:Brugere en]] [[de:Kategorie:User en]] [[en:Category:User en]] [[eo:Kategorio:Vikipediisto en]] [[es:Categoría:Usuarios por idioma - Inglés]] [[et:Kategooria:User en]] [[fa:رده:User en]] [[fi:Luokka:User en]] [[fo:Bólkur:Brúkari en]] [[fr:Catégorie:Utilisateur en]] [[fy:Kategory:Meidogger en]] [[ga:Catagóir:Úsáideoir en]] [[gn:Categoría:User en]] [[he:קטגוריה:User en]] [[hu:Kategória:User en]] [[id:Kategori:User en]] [[it:Categoria:Utenti en]] [[ja:Category:User en]] [[ka:კატეგორია:მომხმარებელი en]] [[kk:Category:User en]] [[ko:분류:사용자 en]] [[la:Categoria:Usor en]] [[li:Kategorie:Gebroeker en]] [[lt:Kategorija:User en]] [[mi:Category:User en]] [[mn:Category:User en]] [[na:Category:User en]] [[nap:Categoria:Utenti en]] [[nds:Kategorie:User en]] [[nl:Categorie:Gebruiker en]] [[no:Kategori:Bruker en]] [[oc:Categoria:Utilisator en]] [[pl:Kategoria:User en]] [[pt:Categoria:Usuário en]] [[ru:Категория:User en]] [[scn:Category:User en]] [[sco:Category:User en]] [[sk:Kategória:User en]] [[sl:Kategorija:Uporabnik en]] [[sr:Категорија:User en]] [[sv:Kategori:Användare en]] [[th:หมวดหมู่:User en]] [[tl:Category:User en]] [[tr:Kategori:User en]] [[uk:Категорія:User en]] [[wa:Categoreye:Uzeus en]] [[yi:קאַטעגאָריע:באַניצער en]] [[zh:Category:En 使用者]] 8007 52775 2006-07-01T08:22:54Z YurikBot 213 robot Adding: af, als, ast, be, ca, cs, csb, cv, da, de, en, es, fi, fr, fy, ga, he, hu, id, it, ja, ko, la, lb, li, mi, na, nds, nl, no, pl, pt, ru, scn, sco, sk, sl, sr, sv, th, tr, uk, zh [[Category:User en]] [[af:Kategorie:Gebruiker en-2]] [[als:Kategorie:User en-2]] [[ast:Categoría:Usuarios por idioma - Inglés mediu]] [[be:Катэгорыя:User en-2]] [[ca:Categoria:Usuaris per idioma - English-2]] [[cs:Kategorie:User en-2]] [[csb:Kategòrëjô:Brëkòwnik en-2]] [[cv:Категори:User en-2]] [[da:Kategori:Brugere en-2]] [[de:Kategorie:User en-2]] [[en:Category:User en-2]] [[es:Categoría:Usuarios por idioma - Inglés intermedio]] [[fi:Luokka:User en-2]] [[fr:Catégorie:Utilisateur en-2]] [[fy:Kategory:Meidogger en-2]] [[ga:Catagóir:Úsáideoir en-2]] [[he:קטגוריה:User en-2]] [[hu:Kategória:User en-2]] [[id:Kategori:User en-2]] [[it:Categoria:Utenti en-2]] [[ja:Category:User en-2]] [[ko:분류:사용자 en-2]] [[la:Categoria:Usor en-2]] [[lb:Category:User en-2]] [[li:Kategorie:Gebroeker en-2]] [[mi:Category:User en-2]] [[na:Category:User en-2]] [[nds:Kategorie:User en-2]] [[nl:Categorie:Gebruiker en-2]] [[no:Kategori:Bruker en-2]] [[pl:Kategoria:User en-2]] [[pt:Categoria:Usuário en-2]] [[ru:Категория:User en-2]] [[scn:Category:User en-2]] [[sco:Category:User en-2]] [[sk:Kategória:User en-2]] [[sl:Kategorija:Uporabnik en-2]] [[sr:Категорија:User en-2]] [[sv:Kategori:Användare en-2]] [[th:หมวดหมู่:User en-2]] [[tr:Kategori:User en-2]] [[uk:Категорія:User en-2]] [[zh:Category:En-2 使用者]] 8008 52784 2006-07-01T08:50:24Z YurikBot 213 robot Adding: als, ar, ast, be, bg, br, bs, ca, cs, cy, da, de, en, eo, es, fa, fi, fr, he, hu, ja, kk, lad, lt, mn, nds, nl, no, pl, pt, ru, sk, sl, sr, sv, th, tr, uk, uz, wa, zh [[Category:Lietotāju valodas|ru]] [[als:Kategorie:User ru]] [[ar:تصنيف:مستخدم ru]] [[ast:Categoría:Usuarios por idioma - Rusu]] [[be:Катэгорыя:User ru]] [[bg:Категория:Потребител ru]] [[br:Rummad:Implijer ru]] [[bs:Kategorija:User ru]] [[ca:Categoria:Usuaris per idioma - русский язык]] [[cs:Kategorie:User ru]] [[cy:Categori:User ru]] [[da:Kategori:Brugere ru]] [[de:Kategorie:User ru]] [[en:Category:User ru]] [[eo:Kategorio:Vikipediisto ru]] [[es:Categoría:Usuarios por idioma - Ruso]] [[fa:رده:User ru]] [[fi:Luokka:User ru]] [[fr:Catégorie:Utilisateur ru]] [[he:קטגוריה:User ru]] [[hu:Kategória:User ru]] [[ja:Category:User ru]] [[kk:Category:User ru]] [[ko:분류:사용자 ru]] [[lad:Category:User ru]] [[lt:Kategorija:User ru]] [[mn:Category:User ru]] [[nds:Kategorie:User ru]] [[nl:Categorie:Gebruiker ru]] [[no:Kategori:Bruker ru]] [[pl:Kategoria:User ru]] [[pt:Categoria:Usuário ru]] [[ru:Категория:User ru]] [[sk:Kategória:User ru]] [[sl:Kategorija:Uporabnik ru]] [[sr:Категорија:User ru]] [[sv:Kategori:Användare ru]] [[th:หมวดหมู่:User ru]] [[tr:Kategori:User ru]] [[uk:Категорія:User ru]] [[uz:Category:User ru]] [[wa:Categoreye:Uzeus ru]] [[zh:Category:Ru 使用者]] 8009 21356 2005-10-22T13:50:16Z Yyy 146 [[Category:User ru]] 8010 21357 2005-10-22T13:51:28Z Yyy 146 [[Category:User en]] 8011 21358 2005-10-22T13:52:05Z Yyy 146 [[Category:User lv]] 8012 21362 2005-10-22T13:54:48Z Yyy 146 [[Category:User lv]] 8013 46853 2006-05-22T00:06:55Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #6EF7A7 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#C5FCDC" | style="width:45px;height:45px;background:#6EF7A7;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Japāņu valoda|ja]]''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | この利用者は'''[[:Category:User ja|日本語]]'''を'''[[:Category:User ja-N|母語]]'''としています。 [[Category:User ja|{{PAGENAME}}]] [[Category:User ja-N|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User ja]]</noinclude> 8014 52782 2006-07-01T08:42:42Z YurikBot 213 robot Adding: af, als, ar, ast, be, bg, br, bs, ca, chr, cs, da, de, en, eo, es, fa, fi, fr, fy, ga, gn, he, hu, id, is, it, ja, ka, kk, lad, lt, mn, na, nds, nl, no, pl, pt, qu, ru, scn, sl, sr, sv, th, tl, tr, uk, uz, wa, zh, zh-yue [[Category:Lietotāju valodas|ja]] [[af:Kategorie:Gebruiker ja]] [[als:Kategorie:User ja]] [[ar:تصنيف:مستخدمين ja]] [[ast:Categoría:Usuarios por idioma - Xaponés]] [[be:Катэгорыя:User ja]] [[bg:Категория:Потребител ja]] [[br:Rummad:Implijer ja]] [[bs:Kategorija:User ja]] [[ca:Categoria:Usuaris per idioma - 日本語]] [[chr:Category:User ja]] [[cs:Kategorie:User ja]] [[da:Kategori:Brugere ja]] [[de:Kategorie:User ja]] [[en:Category:User ja]] [[eo:Kategorio:Vikipediisto ja]] [[es:Categoría:Usuarios por idioma - Japonés]] [[fa:رده:User ja]] [[fi:Luokka:User ja]] [[fr:Catégorie:Utilisateur ja]] [[fy:Kategory:Meidogger ja]] [[ga:Catagóir:Úsáideoir ja]] [[gn:Categoría:User ja]] [[he:קטגוריה:User ja]] [[hu:Kategória:User ja]] [[id:Kategori:User ja]] [[is:Flokkur:Notandi ja]] [[it:Categoria:Utenti ja]] [[ja:Category:User ja]] [[ka:კატეგორია:მომხმარებელი ja]] [[kk:Category:User ja]] [[ko:분류:사용자 ja]] [[lad:Category:User ja]] [[lt:Kategorija:User ja]] [[mn:Category:User ja]] [[na:Category:User ja]] [[nds:Kategorie:User ja]] [[nl:Categorie:Gebruiker ja]] [[no:Kategori:Bruker ja]] [[pl:Kategoria:User ja]] [[pt:Categoria:Usuário ja]] [[qu:Categoría:Ruwaq:ja]] [[ru:Категория:User ja]] [[scn:Category:User ja]] [[sl:Kategorija:Uporabnik ja]] [[sr:Категорија:User ja]] [[sv:Kategori:Användare ja]] [[th:หมวดหมู่:User ja]] [[tl:Category:User ja]] [[tr:Kategori:User ja]] [[uk:Категорія:User ja]] [[uz:Category:User ja]] [[wa:Categoreye:Uzeus ja]] [[zh:Category:Ja 使用者]] [[zh-yue:Category:User ja]] 8015 21367 2005-10-22T14:04:17Z Yyy 146 [[Category:User ja]] 8016 21368 2005-10-22T14:06:09Z Yyy 146 [[Category:User ja]] 8017 27942 2006-01-28T02:53:52Z Russ 297 [[Category:Lietotāju valodas|ko]] [[ko:분류:사용자 ko]] 8018 21370 2005-10-22T14:07:10Z Yyy 146 [[Category:User ko]] 8019 52774 2006-07-01T08:22:32Z YurikBot 213 robot Adding: af, als, ast, be, ca, cs, csb, cv, da, de, en, es, fi, fr, fy, ga, he, hu, id, it, ja, ko, la, li, mi, na, nds, nl, no, pl, pt, ru, scn, sco, sk, sl, sr, sv, th, tr, uk, zh [[Category:User en]] [[af:Kategorie:Gebruiker en-3]] [[als:Kategorie:User en-3]] [[ast:Categoría:Usuarios por idioma - Inglés avanzáu]] [[be:Катэгорыя:User en-3]] [[ca:Categoria:Usuaris per idioma - English-3]] [[cs:Kategorie:User en-3]] [[csb:Kategòrëjô:Brëkòwnik en-3]] [[cv:Категори:User en-3]] [[da:Kategori:Brugere en-3]] [[de:Kategorie:User en-3]] [[en:Category:User en-3]] [[es:Categoría:Usuarios por idioma - Inglés avanzado]] [[fi:Luokka:User en-3]] [[fr:Catégorie:Utilisateur en-3]] [[fy:Kategory:Meidogger en-3]] [[ga:Catagóir:Úsáideoir en-3]] [[he:קטגוריה:User en-3]] [[hu:Kategória:User en-3]] [[id:Kategori:User en-3]] [[it:Categoria:Utenti en-3]] [[ja:Category:User en-3]] [[ko:분류:사용자 en-3]] [[la:Categoria:Usor en-3]] [[li:Kategorie:Gebroeker en-3]] [[mi:Category:User en-3]] [[na:Category:User en-3]] [[nds:Kategorie:User en-3]] [[nl:Categorie:Gebruiker en-3]] [[no:Kategori:Bruker en-3]] [[pl:Kategoria:User en-3]] [[pt:Categoria:Usuário en-3]] [[ru:Категория:User en-3]] [[scn:Category:User en-3]] [[sco:Category:User en-3]] [[sk:Kategória:User en-3]] [[sl:Kategorija:Uporabnik en-3]] [[sr:Категорија:User en-3]] [[sv:Kategori:Användare en-3]] [[th:หมวดหมู่:User en-3]] [[tr:Kategori:User en-3]] [[uk:Категорія:User en-3]] [[zh:Category:En-3 使用者]] 8021 21381 2005-10-23T02:51:23Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas|de]] 8022 21380 2005-10-23T02:50:50Z Yyy 146 [[Category:User de]] 8023 46851 2006-05-22T00:05:24Z Knakts 848 kategorija <div style="float:left;border:solid #6EF7A7 1px;margin:1px"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#C5FCDC"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#6EF7A7;text-align:center;font-size:14pt">'''sl'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em">Uporabnik govori '''[[:Category:User sl|slovenski jezik]] kot [[:Category:User sl-N|prvi jezik]]'''.[[Category:User sl|{{PAGENAME}}]][[Category:User sl-N|{{PAGENAME}}]]</td> </tr></table></div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User sl]]</noinclude> 8024 21384 2005-10-23T03:11:51Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas|sl]] 8025 21385 2005-10-23T03:12:16Z Yyy 146 [[Category:User sl]] 8026 21387 2005-10-23T03:16:34Z Yyy 146 <div style="float:left;border:solid #77E0E8 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#D0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#77E0E8;text-align:center;font-size:14pt" | '''da-2''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Denne brugers kendskab til '''[[:Category:User da|dansk]]''' er på '''[[:Category:User da-2|mellemniveau]]'''.''[[Category:User da|{{PAGENAME}}]][[Category:User da-2|{{PAGENAME}}]] |}</div> 8027 21388 2005-10-23T03:17:01Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas|da]] 8028 46820 2006-05-21T23:29:36Z Knakts 848 Kategorija; saite <div style="float:left;border:solid #6ef7a7 1px;margin:1px;"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#c5fcdc;"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#6ef7a7;text-align:center;font-size:14pt;">'''[[Norvēģu valoda|no]]'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em;">Denne brukeren har '''[[:Category:User no|norsk]]''' som '''[[:Category:User no-N|morsmål]]''', og behersker '''bokmål'''.[[Category:User no|{{PAGENAME}}]][[Category:User no-N|{{PAGENAME}}]]</td> </tr></table></div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User no]]</noinclude> 8029 21391 2005-10-23T03:21:24Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas|no]] 8030 21392 2005-10-23T03:22:18Z Yyy 146 [[Category:User no]] 8031 46852 2006-05-22T00:06:10Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #77E0E8 1px;margin:1px"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#D0F8FF"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#77E0E8;text-align:center;font-size:14pt">'''sv-2'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em">Denna användare har kunskaper på '''[[:Category:User sv-2|mellannivå]]''' i '''[[:Category:User sv|svenska]]'''. [[Category:User sv|{{PAGENAME}}]][[Category:User sv-2|{{PAGENAME}}]]</td> </tr></table></div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User sv-2]]</noinclude> 8032 21395 2005-10-23T03:26:32Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas|sv]] 8033 21396 2005-10-23T03:27:00Z Yyy 146 [[Category:User sv]] 8034 21397 2005-10-23T03:28:10Z Yyy 146 [[Category:User da]] 8035 21400 2005-10-23T07:18:34Z Yyy 146 [[Category:User ru]] 8036 50895 2006-06-18T05:36:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ۋولفرام]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Volframs, W, 74</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>183,84 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>19250 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>3695 K (3422&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra|Viršanas temperatūra]] </td><td>5828 K (5555&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Volframs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu W un atomskaitli 74. Volframs ir viens no cietākajiem un grūtkūstošākajiem [[metāls|metāliem]]. Dabā volframs ir sastopams oksīdu rūdās. Volframu lieto kvēlspuldžu kvēldiegiem un sakausējumiem. Volframa karbīds (W2C, WC ir ļoti cieta viela. Savienojumos volframam var būt vērtības no +2 līdz +6. {{commons|Tungsten|Volframs}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[ar:تنجستن]] [[ca:Tungstè]] [[cs:Wolfram]] [[da:Wolfram]] [[de:Wolfram]] [[en:Tungsten]] [[eo:Volframo]] [[es:Wolframio]] [[et:Volfram]] [[fi:Volframi]] [[fr:Tungstène]] [[he:טונגסטן]] [[hr:Volfram]] [[hu:Volfrám]] [[io:Wolframo]] [[is:Volfram]] [[it:Tungsteno]] [[ja:タングステン]] [[ko:텅스텐]] [[ku:Tûngsten]] [[lb:Wolfram]] [[lt:Volframas]] [[nl:Wolfraam]] [[nn:Wolfram]] [[no:Wolfram]] [[pl:Wolfram]] [[pt:Tungstênio]] [[ru:Вольфрам]] [[sk:Volfrám]] [[sl:Volfram]] [[sr:Волфрам]] [[sv:Volfram]] [[th:ทังสเตน]] [[tr:Volfram]] [[ug:ۋولفرام]] [[uk:Вольфрам]] [[zh:钨]] 8037 21413 2005-10-23T08:26:35Z Feens 37 "[[Glogova]]" pārdēvēju par "[[Gloguva]]": poļu ó latvisko kā u #REDIRECT [[Gloguva]] 8038 51232 2006-06-19T06:38:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:پاللادىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Pallādijs, Pd, 46</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>106,42 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>12023 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1828,05 K (1554,9&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3236 K (2963&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Pallādijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Pd un atomskaitli 46. Pallādijs ir relatīvi mīksts dārgmetāls, un to iegūst no [[varš|vara]] un [[niķelis|niķeļa]] rūdām, tas var būt sastopams arī brīvā veidā. Pallādijs ir vieglāk kūstošais un mazāk blīvais platīna grupas metāls. Pallādiju galenokārt lieto par katalizatoru, šis metāls arī spēj absorbēt lielu daudzumu [[ūdeņradis|ūdeņraža]] (900 reizes lielāku tilpumu par paša metāla tilpumu). Savienojumos pallādijam var būt vērtības +2, +3, +4 un ļoti reti (nestabilos savienojumos) +6. {{commons|palladium|Pallādijs}} [[Category:ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[ar:بالاديوم]] [[bg:Паладий]] [[ca:Pal·ladi]] [[cs:Palladium]] [[de:Palladium]] [[en:Palladium]] [[eo:Paladio]] [[es:Paladio]] [[et:Pallaadium]] [[fi:Palladium]] [[fr:Palladium (chimie)]] [[he:פלדיום]] [[hr:Paladij]] [[hu:Palládium]] [[io:Paladio]] [[is:Palladín]] [[it:Palladio (elemento)]] [[ja:パラジウム]] [[ko:팔라듐]] [[ku:Palladyûm]] [[la:Palladium]] [[lt:Paladis]] [[nl:Palladium (element)]] [[nn:Palladium]] [[no:Palladium]] [[oc:Palladi]] [[pl:Pallad]] [[pt:Paládio]] [[ru:Палладий (элемент)]] [[sl:Paladij]] [[sr:Паладијум]] [[sv:Palladium]] [[th:แพลเลเดียม]] [[ug:پاللادىي]] [[uk:Паладій]] [[zh:钯]] 8040 46849 2006-05-22T00:03:53Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #C0C8FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#F0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#C0C8FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Poļu valoda|pl]]-1''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Ten użytkownik posługuje się '''[[:Category:User pl|językiem polskim]]''' na poziomie '''[[:Category:User pl-1|podstawowym]]'''.[[Category:User pl|{{PAGENAME}}]][[Category:User pl-1|{{PAGENAME}}]] |}</div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User pl-1]]</noinclude> 8041 21443 2005-10-23T10:39:12Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas|pl]] 8042 21442 2005-10-23T10:37:38Z Yyy 146 [[Category:User pl]] 8043 46837 2006-05-21T23:51:56Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #77E0E8 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#D0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#77E0E8;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Spāņu valoda|es]]-2''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Este usuario puede contribuir con un nivel '''[[:Category:User es-2|intermedio]]''' de '''[[:Category:User es|español]]'''. [[Category:User es|{{PAGENAME}}]] [[Category:User es-2|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User es-2]]</noinclude> 8044 21446 2005-10-23T12:21:03Z Yyy 146 [[Category:user en]] 8045 21447 2005-10-23T12:21:44Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas|es]] 8046 21448 2005-10-23T12:22:56Z Yyy 146 [[Category:User es]] 8048 53320 2006-07-02T21:58:51Z YurikBot 213 robot Adding: frp, nrm, pdc, zh-yue '''Amerikas Savienotās Valstis''', saukta arī &mdash; '''Savienotās Valstis''', '''ASV''' (angļu valodā &mdash; ''the United States of America'', ''USA'', ''US'') ir [[federatīva republika]] centrālajā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] austrumos un [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] rietumos. Tai ir sauszemes robežas ar [[Kanāda|Kanādu]] ziemeļos un [[Meksika|Meksiku]] dienvidos. ASV ietilpst arī [[Aļaska]] un [[Havaju salas]]. Mazāk nekā 400 [[gads|gados]] valsts no mežonīgas zemes, ko apdzīvoja tās nedaudzie iezemieši, kļuvusi par [[pasaule|pasaules]] spēcīgāko [[lielvalsts|lielvalsti]]. ASV [[austrumi|austrumos]] atrodas [[Apalaču kalni]], [[rietumi|rietumos]] - [[Klinšu kalni]], bet vidusdaļā lielāko [[teritorija|teritoriju]] aizņem [[Lielie līdzenumi]]. Lielie [[ogles|ogļu]], [[nafta|naftas]] un citu [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumi, kā arī plašā [[imigrācija]] [[19. gadsimts|19. gs.]] un [[20 gadsimts|20 gs.]] sākumā veicināja strauju [[rūpniecība|rūpniecības]] un [[tirdzniecība|tirdzniecības]] uzplaukumu. Šodien amerikāņu [[ražojumi]] un [[kultūra]] ir pazīstama visā pasaulē. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''United States of America'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:ASV karogs.png|125px|Amerikas Savienoto Valstu karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:ASV gerbonis.png|125px|Amerikas Savienoto Valstu ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Amerikas Savienoto Valstu karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Amerikas Savienoto Valstu ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:ASV vieta.png]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]]<td>nav, faktiski [[angļu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Vašingtona]] <tr><td>Lielākās pilsētas<td>[[Ņujorka]]<br>[[Losandželosa]]<br>[[Čikāga]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Džordžs Volkers Bušs]] <tr><td>[[Platība]]<td>9 631 418 km² <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā (2004)<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>293 271 500<br/>49/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>No [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] 1776.gada 4.jūlijā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[ASV dolārs]]/USD <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] -5 līdz -11 <tr><td>[[Valsts himna]]<td>[[The Star-Spangled Banner]] <tr><td>[[Augšējā līmeņa domēns]]<td>.GOV,.EDU,.MIL,.US,.UM <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+1 </table> ==Politiskais iedalījums== '''ASV''' iedalās 50 štatos (''state''), vienā federālajā apgabalā (''Federal District'') un 14 salu teritorijās (''insular area''). Skat. [[ASV politiskais iedalījums]]. {{stub}} [[Category:Federatīvas republikas]] [[Category:ASV|*]] [[af:Verenigde State]] [[als:USA]] [[am:አሜሪካ]] [[an:Estatos Unitos]] [[ang:Geānlǣht Rīcu American]] [[ar:الولايات المتحدة الأمريكية]] [[ast:Estaos Xuníos d'América]] [[az:Amerika Birləşmiş Ştatları]] [[be:Злучаныя Штаты Амэрыкі]] [[bg:Съединени американски щати]] [[bn:মার্কিন যুক্তরাষ্ট্র]] [[br:Stadoù-Unanet Amerika]] [[bs:Sjedinjene Američke Države]] [[ca:Estats Units d'Amèrica]] [[chr:ᎠᎺᎢ]] [[cs:Spojené státy americké]] [[cv:Америкăри Пĕрлешӳллĕ Штатсем]] [[cy:Unol Daleithiau America]] [[da:USA]] [[de:Vereinigte Staaten]] [[dv:އެމެރިކާ]] [[el:Ηνωμένες Πολιτείες της Αμερικής]] [[en:United States]] [[eo:Usono]] [[es:Estados Unidos de América]] [[et:Ameerika Ühendriigid]] [[eu:Amerikako Estatu Batuak]] [[fa:ایالات متحده‌ امریکا]] [[fi:Yhdysvallat]] [[fr:États-Unis d'Amérique]] [[frp:Ètats-Unis d’Amèrica]] [[fy:Feriene Steaten fan Amearika]] [[ga:Stáit Aontaithe Mheiriceá]] [[gd:Na Stàitean Aonaichte]] [[gl:Estados Unidos de América - United States of America]] [[gu:સંયુક્ત રાજ્ય અમેરિકા]] [[he:ארצות הברית]] [[hi:संयुक्त राज्य अमेरिका]] [[hr:Sjedinjene Američke Države]] [[ht:Etazini]] [[hu:Amerikai Egyesült Államok]] [[ia:Statos Unite de America]] [[id:Amerika Serikat]] [[ilo:Estados Unidos iti America]] [[io:Usa]] [[is:Bandaríkin]] [[it:Stati Uniti d'America]] [[iu:ᐊᒥᐊᓕᑲ]] [[ja:アメリカ合衆国]] [[jbo:mergu'e]] [[ka:ამერიკის შეერთებული შტატები]] [[km:សហរដ្ឋ]] [[ko:미국]] [[ks:संयुक्त राज्‍य अमेरिका]] [[ku:Dewletên Yekbûyî yên Amerîkayê]] [[kw:Statys Unys]] [[la:Civitates Foederatae Americae]] [[lb:Vereenegt Staate vun Amerika]] [[li:Vereinegde State van Amerika]] [[lt:JAV]] [[mk:Соединети Американски Држави]] [[ml:യു.എസ്‌.എ.]] [[mo:Стателе Уните але Америчий]] [[mr:अमेरिकेची संयुक्त संस्थाने]] [[ms:Amerika Syarikat]] [[mt:Stati Uniti]] [[my:အမေရိကန္‌ပ္ရည္‌ေထာင္‌စု]] [[nah:Altépetl Osehsepanoaseh Americac]] [[nds:USA]] [[nl:Verenigde Staten]] [[nn:USA]] [[no:Amerikas forente stater]] [[nrm:Êtats Unnis d'Améthique]] [[nv:Wááshindoon bikéyah ałhidadiidzooígíí]] [[oc:Estats Units d'America]] [[os:Америкæйы Иугонд Штаттæ]] [[pdc:Amerikaa]] [[pl:Stany Zjednoczone]] [[ps:د امريکا متحده ايالات]] [[pt:Estados Unidos da América]] [[rm:Stadis Unids da l'America]] [[ro:Statele Unite ale Americii]] [[ru:Соединённые Штаты Америки]] [[rw:Leta Zunze Ubumwe z’Amerika]] [[sa:संयुक्त राज्‍य अमेरिका]] [[scn:Stati Uniti]] [[sco:Unitit States]] [[se:Amerihká ovttastuvvan stáhtat]] [[sh:Sjedinjene Američke Države]] [[simple:United States]] [[sk:Spojené štáty]] [[sl:Združene države Amerike]] [[sq:Shtetet e Bashkuara]] [[sr:Сједињене Америчке Државе]] [[sv:USA]] [[ta:ஐக்கிய அமெரிக்க நாடுகள்]] [[tg:Иёлоти Муттаҳидаи Амрико]] [[th:สหรัฐอเมริกา]] [[tl:Estados Unidos]] [[tpi:Yunaitet Stets]] [[tr:Amerika Birleşik Devletleri]] [[ug:ئامېرىكا قوشما شتاتلىرى]] [[uk:Сполучені Штати Америки]] [[ur:ریاستہائے متحدہ امریکہ]] [[uz:Amerika Qo`shma Shtatlari]] [[vec:Stati Unìi d'Amèrica]] [[vi:Hoa Kỳ]] [[wa:Estats Unis]] [[yi:פאראייניקטע שטאטן פון אמעריקע]] [[yo:Orílẹ̀-Èdè Amẹ́ríkà]] [[za:Meijgoz]] [[zh:美國]] [[zh-min-nan:Bí-kok]] [[zh-yue:美國]] 8049 21513 2005-10-23T21:43:36Z Feens 37 redirekts #redirect [[Sanktpēterburga]] 8050 21514 2005-10-23T21:44:40Z Feens 37 redirekts #redirect [[Sanktpēterburga]] 8051 31876 2006-02-25T16:00:26Z Yyy 146 cat * [[Category:Lietuva]] 8052 21518 2005-10-23T21:54:24Z Feens 37 redirekts #redirect [[Juzefs Pilsudskis]] 8053 21519 2005-10-23T21:54:45Z Feens 37 redirekts #redirect [[Juzefs Pilsudskis]] 8054 21523 2005-10-24T09:40:10Z Feens 37 Polijas prez. Gabriels Narutovičs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Narutovich.jpg] Polijas prez. Gabriels Narutovičs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Narutovich.jpg] 8055 53198 2006-07-02T12:32:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Gabriel Narutowicz]] '''Gabriels Narutovičs''' (''Gabriel Narutowicz'') (dzimis 1865.gada 17.martā [[Telši|Telšos]] (''Telšiai'') [[Krievija|Krievijas impērijā]] (tagad [[Lietuva|Lietuvā]]), miris [[atentāts|atentātā]] 1922.gada 16.decembrī, [[Varšava|Varšavā]], [[Polija|Polijā]]) - [[poļi|poļu]] inženieris, valstsvīrs. [[Image:Gabriel Narutowicz.png|150px|thumb|right|Gabriels Narutovičs]] Dzimis Telšos, mūsdienu Lietuvas teritorijā. Mācījies [[Liepāja|Liepājā]]. No 1908.gada - [[profesors]] [[Cīrihes Tehniskā Augstskola|Cīrihes Tehniskajā Augstskolā]] (''Eidgenössische Technische Hochschule Zürich'') [[Šveice|Šveicē]] un vadījis daudzu hidroelektrostaciju būvi [[Eiropa|Rietumeiropā]]. Pēc [[Polija|Polijas]] neatkarības atgūšanas 1918.gadā atgriezās Polijā un veica sabiedrisko darbu (1920 - 21) un ārlietu (1922) ministra pienākumus. 1922.gada 9.decembrī Polijas parlaments ievēl Narutoviču par Polijas pirmo prezidentu ar kreiso, centristu, zemnieku un minoritāšu partiju atbalstu. Tas izraisīja protestus no labējo nometnes, jo prezidents tika ievēlēts ar [[ebreji|ebreju]] partiju atbalstu. 1922.gada 11.decembrī Narutovičs tika [[inaugurācija|inaugurēts]] par Polijas prezidentu. 1922.gada 16.decembrī apmeklējot mākslas izstādi Varšavā, Narutoviču nošāva [[antisemītisms|antisemītiski]] noskaņots gleznotājs, mākslas profesors un kritiķis Eligiušs Ņevjadomskis (''Eligiusz Niewiadomski''), kuram tika piespriests nāvessods. Narutoviča brālis Staņislavs (''Stanislovas Narutavičius'') bija viens no Lietuvas neatkarības deklarācijas parakstītājiem. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Juzefs Pilsudskis]] | virsraksts = [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]]| periods = [[1922]] | pēc = [[Staņislavs Voicehovskis]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Polijas prezidenti|Narutoviczs, Gabriels]] [[Category:Lietuvā dzimuši|Narutoviczs, Gabriels]] [[bg:Габриел Нарутович]] [[de:Gabriel Narutowicz]] [[en:Gabriel Narutowicz]] [[he:גבריאל נרוטוביץ']] [[it:Gabriel Narutowicz]] [[pl:Gabriel Narutowicz]] 8056 21528 2005-10-24T10:14:42Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gabriels Narutovičs]] 8057 21529 2005-10-24T10:14:46Z Feens 37 redirekts #redirect [[Gabriels Narutovičs]] 8060 46850 2006-05-22T00:04:25Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #6ef7a7 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#c5fcdc" | style="width:45px;height:45px;background:#6ef7a7;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Poļu valoda|pl]]''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | '''[[:Category:User pl|Język polski]]''' jest '''[[:Category:User pl-N|językiem ojczystym]]''' tego użytkownika.[[Category:User pl|{{PAGENAME}}]][[Category:User pl-N|{{PAGENAME}}]] |}</div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User pl]]</noinclude> 8061 21549 2005-10-25T08:22:04Z Yyy 146 [[Category:User pl]] 8064 21609 2005-10-26T16:26:23Z Yyy 146 cat '''Plaukstdators''', jeb PDA (Personālais Digitālais Asistents) ir plaukstā turamas ierīces, kuras sākotnēji tika izmantotas kā piezīmju grāmatiņas un/vai dienas kārtības plānotāji, taču ar gadiem ieguva plašāku pielietojumu. Vienkāršs PDA parasti sevī ietver pulksteni, kalendāru ar plānotāju, darbu sarakstu, piezīmju blociņu un vienkāršu kalkulatoru. Mūsdienīgi PDA var tikt pieslēgti internetam, izmantojot bezvadu, vadu vai mobilo tālruņu tehnoloģijas. Kā priekšrocība jāmin arī datu sinhronizācijas iespēja ar personālo datoru (PC). Mūsdienīgs plaukstdators parasti ir spējīgs kalpot arī kā mūzikas/video atskaņotājs, diktofons, attālinātās kontroles pults (piem. TV), spēļu konsole, GPS uztvērējs, mobilais tālrunis, portatīvais TV u.c. [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] 8066 21571 2005-10-25T18:43:41Z Feens 37 Staņislavs Voicehovskis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Stanislaw_Wojciechowski.jpg] Staņislavs Voicehovskis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Stanislaw_Wojciechowski.jpg] 8067 38033 2006-04-02T18:39:06Z Tail 13 '''Staņislavs Voicehovskis''' (''Stanisław Wojciechowski'') (dzimis 1869.gada 15.martā [[Kališa|Kališā]] (''Kalisz'') [[Krievija|Krievijas impērijā]] (tagad [[Polija|Polijā]]), miris 1953.gada 9.aprīlī, Golombkos (''Gołąbki'') pie [[Varšava|Varšavas]], [[Polija|Polijā]]) - [[poļi|poļu]] lauksaimnieks, valstsvīrs. [[Image:Stanislaw Wojciechowski.jpg|150px|thumb|right|Staņislavs Voicehovskis]] Dzimis senā Polijas vidienas pilsētā Kališā. Pēc nostāstiem, kuriem nav apstiprinājuma, mācījies [[Pētera kadēmija|Pētera akadēmijā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. Kopā ar [[Juzefs Pilsudskis|Pilsudski]] ir viens no [[Polijas Sociālistiskā partija|Polijas Sociālistiskās partijas]] dibinātājiem. Vēlāk darbojies [[Polijas Pjastu Zemnieku Savienība|Polijas Pjastu Zemnieku Savienībā]] (''Polskie Stronnictwo Ludowe Piast''). Nodarbojās ar lauksaimniecības kooperācijas jautājumiem, par ko vairākas publikācijas. 1922. gadā ievēlēts par Polijas prezidentu. Pēc 1926.gada [[Maija apvērsums Polijā|Maija apvērsuma]] atcelts no amata. Aizgāja no sabiedriskās dzīves, turpināja strādāt Varšavas Lauksaimniecības universitētē. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Gabriels Narutovičs]] | virsraksts = [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]]| periods = [[1922]]&ndash;[[1926]] | pēc = [[Ignācijs Moscickis]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Polijas prezidenti|Voicehovskis, Stanzislavs]] [[Category:Polijā dzimuši|Voicehovskis, Stanzislavs]] [[de:Stanisław Wojciechowski]] [[en:Stanisław Wojciechowski]] [[pl:Stanisław Wojciechowski]] 8068 21574 2005-10-25T19:25:29Z Feens 37 redirekts #redirect [[Staņislavs Voicehovskis]] 8069 21575 2005-10-25T19:25:42Z Feens 37 redirekts #redirect [[Staņislavs Voicehovskis]] 8070 21580 2005-10-25T19:47:35Z Feens 37 Ignācijs Moscicikis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Ignacy_Moscicki.jpg] Ignācijs Moscicikis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Ignacy_Moscicki.jpg] 8071 41862 2006-04-27T12:32:30Z Yyy 146 +en: '''ASP''' - '''Active Server Page''' - '''Servera Aktīvā Lapa''' ASP ir HTML valodas lapa, kas ietver vienu vai vairākas mazas iegultas programmas (skriptus) un kas tiek apstrādāta globālā tīmekļa serverī pirms attiecīgo lappusi nosūta lietotājam. Servera aktīvā lappuse ir līdzīga saskarnes CGI lietojumprogrammai, kurā visas iekļautās programmas, kas tiek izpildītas serverī, parasti veido lietotājam piemērotas lappuses. === Ārējās saites === * [http://planet-source-code.com/vb/scripts/BrowseAllCategories.asp?lngWId=4 Ļoti daudz ASP skriptu piemēri un gatavi skripti, iedalīti 25 kategorijās.] {{stub}} [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[ar:ASP]] [[ca:ASP]] [[da:Active Server Pages]] [[de:Active Server Pages]] [[en:Active Server Pages]] [[es:Active Server Pages]] [[fi:ASP]] [[fr:Active server pages]] [[he:Active Server Pages]] [[hu:Active Server Pages]] [[it:Active Server Pages]] [[ja:Active Server Pages]] [[nl:Active Server Pages]] [[no:Active Server Pages]] [[pt:ASP]] [[ru:ASP]] [[sv:Active Server Pages]] [[th:ภาษาเอเอสพี]] [[tr:ASP]] [[zh:Active Server Pages]] 8072 50585 2006-06-14T20:37:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Ignacy Mościcki]] '''Ignācijs Moscickis''' (''Ignacy Mościcki'') (dzimis 1867.gada 1.decembrī Mežanuvā (''Mierzanów''), netālu no [[Plocka|Plockas]], [[Krievija|Krievijas impērijā]] (tagad [[Polija|Polijā]]), miris 1946.gada 2.oktobrī, Versuā (''Versoix'') pie [[Ženēva|Ženēvas]], [[Šveice|Šveicē]]) - [[Polija|poļu]] [[ķīmija|ķīmiķis]], valstsvīrs. [[Image:Ignacy Moscicki.jpg|150px|thumb|right|Ignācijs Moscickis]] Dzimis [[1863.gada sacelšanās Polijā|1863.gada sacelšanās]] dalībnieka ģimenē. Pēc skolas beigšanas [[Varšava|Varšavā]] iestājās [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikumā]], kur apguva ķīmiju. Darbojās [[studentu korporācija|studentu korporācijā]] ''Welecja''. Iesaistījās pagrīdes politiskajā organizācijā ''[[Proletariat]]''. Izstrādāja diplomdarbu profesora [[K.Ā.Bišofs|K.Ā.Bišofa]] vadībā, bet nepaguva to aizstāvēt, jo atklājās Moscicka saistība ar [[atentāts|atentāta]] gatavošanu pret [[ģenerālgubernators|ģenerālgubernatoru]] un Moscickim nācās 1892.gadā bēgt uz [[Londona|Londonu]]. Kopš 1896.gada - asistents [[Freiburga|Freiburgas]] universitātē (''Albert-Ludwigs-Universität'') [[Šveice|Šveicē]], kur patentējis [[slāpekļskābe|slāpekļskābes]] iegūšanas tehnoloģiju. Pēc neatkarīgās Polijas nodibināšanās no 1920. līdz 1926.gadam pasniedza [[Ļvova|Ļvovas]] Politehnikumā. No 1925.gada Politehnikuma rektors. [[Tarnova|Tarnovā]] dibinājis lielu ķīmisko rūpnīcu (''Państwowa Fabryka Związków Azotowych''), šis pilsētas rajons Moscickim par godu nosaukts par Moscici (''Mościce''). Pēc [[Maija apvērsums Polijā|Maija apvērsuma]] [[Nacionālā Asambleja Polijā|Nacionālā asambleja]] par prezidentu ievēlēja [[Pilsudskis|Pilsudski]], bet viņš atteicās no šī amata, bet rekomendēja Moscicki. Pēc Pilsudska nāves Moscickis bija [[Sanācijas režīms|Sanācijas režīma]] mērenā spārna pārstāvis, pretstatā [[maršals|maršalam]] [[Edvards Ridzs-Smiglijs|Ridzam-Smiglijam]]. Moscickis ieņēma prezidenta amatu līdz pat [[Vācija|Vācijas]] iebrukumam 1939.gada septembrī. Kad arī [[PSRS]] uzbruka Polijai, Moscickis bija spiests bēgt uz [[Rumānija|Rumāniju]], kur 1939.gada 25.septembrī uzticēja prezidenta pilnvaras Polijas sūtnim [[Roma|Romā]] ģenerālim Boļeslavam Veņavam-Dlugoševskim. 1939.gada decembrī apmetās Šveicē, kur nodzīvoja visus [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] gadus. 1993.gadā Moscicka [[pīšļi]] tika pārvesti uz Varšavu. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Staņislavs Voicehovskis]] | virsraksts = [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]]| periods = [[1926]]&ndash;[[1939]] | pēc = [[Boļeslavs Beruts]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Polijas prezidenti|Moscickis, Ignācijs]] [[Category:Poļu ķīmiķi|Moscickis, Ignācijs]] [[Category:Polijā dzimuši|Moscickis, Ignācijs]] [[de:Ignacy Mościcki]] [[en:Ignacy Mościcki]] [[et:Ignacy Mościcki]] [[he:איגנצי מושצ'יצקי]] [[pl:Ignacy Mościcki]] [[ru:Мосьцицкий, Игнацы]] 8073 21597 2005-10-25T20:54:54Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ignācijs Moscickis]] 8074 21598 2005-10-25T20:55:02Z 80.232.252.141 redirekts #redirect [[Ignācijs Moscickis]] 8075 21599 2005-10-25T20:55:11Z 80.232.252.141 redirekts #redirect [[Ignācijs Moscickis]] 8076 50216 2006-06-12T11:42:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:PhpBB]] [[Image:PhpBB2-defaultinst.png|thumb|200 px|phpBB 2.0.x standarta instalācija]] ''phpBB'' ir ļoti populāra [[Brīvprogrammatūra|bezmaksas]] [[Atklātais pirmkods|atklātā pirmkoda]] [[Interneta diskusijas|interneta diskusiju]] organizācijas sistēma, kas izmanto [[PHP]] programmēšanas valodu un atbalsta daudzas [[DBVS|datu bāzu vadības sistēmas]], tai skaitā ''[[MySQL]]'', ''[[PostgreSQL]]'', ''[[Microsoft SQL Server|MSSQL]]'', ''[[Microsoft Access]]'' un arī ''[[Oracle datu bāze|Oracle]]''. {{stub}} ==Ārējās saites== *[http://www.phpbb.com/ ''phpBB'' mājaslapa] *[http://area51.phpbb.com/ ''phpBB' Izstrādes zona] (ieskats nākamajā gaidāmajā programmas versijā) [[Category:programmatūra]] [[cs:PhpBB]] [[de:PhpBB]] [[en:PhpBB]] [[es:PhpBB]] [[fi:PhpBB]] [[fr:PhpBB]] [[he:PhpBB]] [[it:PhpBB]] [[ja:PhpBB]] [[ko:PhpBB]] [[lt:Phpbb]] [[nl:PhpBB]] [[no:PhpBB]] [[pl:PhpBB]] [[pt:PhpBB]] [[ru:PhpBB]] [[simple:PhpBB]] [[sv:PhpBB]] [[th:PhpBB]] [[zh:PhpBB]] 8083 21627 2005-10-28T07:34:19Z 80.232.210.110 udens garsigs 8084 46087 2006-05-20T10:20:52Z 159.148.202.14 /* Komandas un piloti (2006) */ '''Formula 1''' ir autosporta sacīkstes. Pirmās "Formula 1" sacīkstes notika 1950. gada 13.maijā. 2005. gadā konstruktoru kausu ieguva ''Renault'' komanda, bet čempions bija ''Renault'' komandas pirmais pilots [[Fernando Alonso]]. 2006. gadā pirmo reizi kopš 2002. gada Vācijas GP sacīkstē piedalījās 11 komandas un 22 formulas. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Piemēram, tad brauca [[Ferrari]], [[McLaren]], [[Williams]], [[Renault]], [[Sauber]], [[Toyota]], [[Jordan]], [[BAR]], [[Jaguar]], [[Minardi]] un [[Arrows]]. Tagad brauc [[Ferrari]], [[McLaren]], [[Williams]], [[Renault]], [[BMW Sauber]], [[Toyota]], [[MF1]], [[Honda]], [[Red Bull]], [[Scuderia Toro Rosso]], kā arī [[Super Aguri F1]], kura izmanto 2002. gada [[Arrows]] formulas. Tieši [[Arrows]] komanda toreiz nobankrotēja. Pirms [[Super Aguri F1|Aguri]] šīs šasijas izmantoja arī [[Minardi]]. == Komandas un piloti (2004)== {| border="2" cellpadding="2" cellspacing="0" style="margin: 0; border: 1px #CCCCCC solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |- style="background: #CCCCCC;" ! Komanda ! Konstruktors ! Šasija ! Dzinējs ! Riepas ! Numurs ! Pilots ! Numurs ! Trešais pilots ! Testpiloti |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] Scuderia [[Ferrari]] [[Marlboro]] ! rowspan=2 | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | rowspan=2 | F2004 | rowspan=2 | [[Ferrari]] | rowspan=2 align="center" | [[Bridgestone|B]] | align="right" | 1 | [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[Mihaēls Šūmahers]] | rowspan=2 align="center" | | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=2 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Luka Badoers]] |- | align="right" | 2 | [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Rubenss Baričello]] |- | rowspan=4 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[BMW]].[[WilliamsF1]] Team ! rowspan=4 | [[WilliamsF1|Williams]] | rowspan=4 | FW26 | rowspan=4 | [[BMW]] | rowspan=4 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 3 | [[Image:Flag of Colombia.svg|25x15px]] [[Huans Pablo Montoija]] | rowspan=4 align="center" | | rowspan=4 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=4 | [[Image:Flag of Spain.svg|25x15px]] [[Marks Ženē]] <br />[[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Antonio Piconija]] |- | align="right" | 4 | [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[Ralfs Šūmahers]] |- | align="right" | 4 | [[Image:Flag of Spain.svg|25x15px]] [[Marks Ženē]] |- | align="right" | 4 | [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Antonio Piconija]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[West]] [[McLaren]] [[Mercedes]] ! rowspan=2 | [[Team McLaren|McLaren]] | rowspan=2 | MP4-19<br>MP4-19B | rowspan=2 | [[Mercedes]] | rowspan=2 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 5 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Deivids Kulthārds]] | rowspan=2 align="center" | | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=2 | [[Image:Flag of Austria.svg|25x15px]] [[Aleksandrs Vurcs]] <br />[[Image:Flag of Spain.svg|25x15px]] [[Pedro de la Rosa]] |- | align="right" | 6 | [[Image:Flag of Finland.svg|25x15px]] [[Kimi Raikonens]] |- | rowspan=3 | [[Image:Flag of France.svg|25x15px]] [[Mild Seven]] [[Renault]] F1 Team ! rowspan=3 | [[Renault F1|Renault]] | rowspan=3 | R24 | rowspan=3 | [[Renault]] | rowspan=3 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 7 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Jarno Trulli]] | rowspan=3 align="center" | | rowspan=3 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=3 | [[Image:Flag of France.svg|25x15px]] [[Franks Montaņī]] |- | align="right" | 7 | [[Image:Flag of Canada.svg|25x15px]] [[Žaks Vilnēvs]] |- | align="right" | 8 | [[Image:Flag of Spain.svg|25x15px]] [[Fernando Alonso]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Lucky Strike]] [[BAR]] [[Honda]] ! rowspan=2 | [[BAR]] | rowspan=2 | 006 | rowspan=2 | [[Honda]] | rowspan=2 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 9 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Džensons Batons]] | rowspan=2 align="right" | 35 | rowspan=2 align="left" | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Entonijs Deividsons]] | rowspan=2 align="left" | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Entonijs Deividsons]] |- | align="right" | 10 | [[Image:Flag of Japan.svg|25x15px]] [[Takuma Sato]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of Switzerland.svg|25x15px]] [[Credit Suisse]] [[Sauber]] [[Petronas]] ! rowspan=2 | [[Sauber]] | rowspan=2 | C23 | rowspan=2 | [[Petronas]] | rowspan=2 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 11 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Džankarlo Fizikella]] | rowspan=2 align="right" | 36 | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=2 align="left" | [[Image:Flag of Switzerland.svg|25x15px]] [[Nīls Jani]] |- | align="right" | 12 | [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Felipe Massa]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[HSBC]] [[Jaguar]] Racing ! rowspan=2 | [[Jaguar Racing|Jaguar]] | rowspan=2 | R5 | rowspan=2 | [[Cosworth]] | rowspan=2 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 14 | [[Image:Flag of Australia.svg|25x15px]] [[Marks Vēbers]] | rowspan=2 align="right" | 37 | rowspan=2 align="left" | [[Image:Flag of Sweden.svg|25x15px]] [[Bjorns Virdheims]] | rowspan=2| [[Image:Flag of Sweden.svg|25x15px]] [[Bjorns Virdheims]] |- | align="right" | 15 | | [[Image:Flag of Austria.svg|25x15px]] [[Kristians Klīns]] |- | rowspan=4 | [[Image:Flag of Japan.svg|25x15px]] [[Panasonic]] [[Toyota]] Racing ! rowspan=4 | [[Toyota]] | rowspan=4 | TF104 | rowspan=4 | [[Toyota]] | rowspan=4 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 16 | [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Kristiano da Matta]] | rowspan=4 align="right" | 38 | rowspan=4 align="left" | [[Image:Flag of Australia.svg|25x15px]] [[Raiens Brisko]]<br>[[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Rikardo Zonta]] | rowspan=4 | [[Image:Flag of Australia.svg|25x15px]] [[Raiens Brisko]] |- | align="right" | 16 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Jarno Trulli]] |- | align="right" | 16/17 | [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Rikardo Zonta]] |- | align="right" | 17 | [[Image:Flag of France.svg|25x15px]] [[Olivjē Panī]] |- | rowspan=3 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Jordan]] [[Ford]] ! rowspan=3 | [[Jordan]] | rowspan=3 | EJ14 | rowspan=3 | [[Ford]] | rowspan=3 align="center" | [[Bridgestone|B]] | align="right" | 18 | [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[Niks Haidfelds]] | rowspan=3 align="right" | 39 | rowspan=3 align="left" | [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[Timo Gloks]]<br>[[Image:Flag of the Netherlands.svg|25x15px]] [[Roberts Dūrnboss]] | rowspan=3 | [[Image:Flag of the Netherlands.svg|25x15px]] [[Roberts Dūrnboss]] |- | align="right" | 19 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Džordžo Pantano]] |- | align="right" | 19 | [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[Timo Gloks]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Minardi]] Cosworth ! rowspan=2 | [[Minardi]] | rowspan=2 | PS04 | rowspan=2 | [[Cosworth]] | rowspan=2 align="center" | [[Bridgestone|B]] | align="right" | 20 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Džanmarija Bruni]] | rowspan=2 align="right" | 40 | rowspan=2 align="left" | [[Image:Flag of Belgium.svg|25x15px]] [[Bazs Leinderss]] | rowspan=2 | [[Image:Flag of Belgium.svg|25x15px]] [[Bazs Leinderss]]<br>[[Image:Flag of Portugal.svg|25x15px]] [[Tjāgo Monteiro]] |- | align="right" | 21 | [[Image:Flag of Hungary.svg|25x15px]] [[Žolts Baumgartners]] |} == Komandas un piloti (2005)== {| border="2" cellpadding="2" cellspacing="0" style="margin: 0; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |- style="background: #CCCCCC;" ! Komanda ! Konstruktors ! Šasija ! Dzinējs ! Riepas ! Numurs ! Pilots ! Numurs ! Trešais pilots ! Testpiloti |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] Scuderia [[Ferrari]] [[Marlboro]] ! rowspan=2 | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | rowspan=2 | F2004M<br>F2005 | rowspan=2 | Ferrari | rowspan=2 align="center" | [[Bridgestone|B]] | align="right" | 1 | [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[Mihaēls Šūmahers]] | rowspan=2 align="center" | | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=2 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Luka Badoers]] <br /> [[Image:Flag of Spain.svg|25x15px]] [[Marks Ženē]] |- | align="right" | 2 | [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Rubenss Baričello]] |- | rowspan=3 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Lucky Strike]] BAR [[Honda]] ! rowspan=3 | [[British American Racing|BAR]] | rowspan=3 | 007 | rowspan=3 | [[Honda]] | rowspan=3 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 3 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Džensons Batons]] | rowspan=3 align="center" | | rowspan=3 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=3 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Entonijs Deividsons]] <br />[[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Enrike Bernoldi]] |- | align="right" | 4 | [[Image:Flag of Japan.svg|25x15px]] [[Takuma Sato]] |- | align="right" | 4 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Entonijs Deividsons]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of France.svg|25x15px]] [[Mild Seven]] [[Renault]] F1 Team ! rowspan=2 | [[Renault F1|Renault]] | rowspan=2 | R25 | rowspan=2 | Renault | rowspan=2 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 5 | [[Image:Flag of Spain.svg|25x15px]] [[Fernando Alonso]] | rowspan=2 align="center" | | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=2 | [[Image:Flag of France.svg|25x15px]] [[Franks Montaņī]] |- | align="right" | 6 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Džankarlo Fizikella]] |- | rowspan=3 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[BMW]].WilliamsF1 Team ! rowspan=3 | [[WilliamsF1|Williams]] | rowspan=3 | FW27 | rowspan=3 | [[BMW]] | rowspan=3 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 7 | [[Image:Flag of Australia.svg|25x15px]] [[Marks Vēbers]] | rowspan=3 align="center" | | rowspan=3 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=3 | [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Antonio Piconija]]<br> [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[Niko Rosbergs]] |- | align="right" | 8 | [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[Niks Haidfelds]] |- | align="right" | 8 | [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Antonio Piconija]] |- | rowspan=4 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] Team McLaren [[Mercedes-Benz|Mercedes]] ! rowspan=4 | [[Team McLaren|McLaren]] | rowspan=4 | MP4-20 | rowspan=4 | [[Mercedes-Benz|Mercedes]] | rowspan=4 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 9 | [[Image:Flag of Finland.svg|25x15px]] [[Kimi Raikonens]] | rowspan=4 align="right" | 35 | rowspan=4 align="left" | [[Image:Flag of Spain.svg|25x15px]] [[Pedro de la Rosa]]<br>[[Image:Flag of Austria.svg|25x15px]] [[Aleksandrs Vurcs]] | rowspan=4 | [[Image:Flag of Austria.svg|25x15px]] [[Aleksandrs Vurcs]] |- | align="right" | 10 | [[Image:Flag of Colombia.svg|25x15px]] [[Huans Pablo Montoija]] |- | align="right" | 10 | [[Image:Flag of Austria.svg|25x15px]] [[Aleksandrs Vurcs]] |- | align="right" | 10 | [[Image:Flag of Spain.svg|25x15px]] [[Pedro de la Rosa]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of Switzerland.svg|25x15px]] Sauber [[Petronas]] ! rowspan=2 | [[Sauber]] | rowspan=2 | C24 | rowspan=2 | [[Petronas]] | rowspan=2 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 11 | [[Image:Flag of Canada.svg|25x15px]] [[Žaks Vilnēvs]] | rowspan=2 align="center" | | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav'' |- | align="right" | 12 | [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Felipe Massa]] |- | rowspan=3 | [[Image:Flag of Austria.svg|25x15px]] [[Red Bull]] Racing ! rowspan=3 | [[Red Bull Racing|Red Bull]] | rowspan=3 | RB1 | rowspan=3 | [[Cosworth]] | rowspan=3 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 14 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Deivids Kulthārds]] | rowspan=3 align="right" | 37 | rowspan=3 align="left" | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Vitantonio Liuci]]<br>[[Image:Flag of Austria.svg|25x15px]] [[Kristians Klīns]]<br>[[Image:Flag of the United States.svg|25x15px]] [[Skots Spīds]] | rowspan=3 align="left" | [[Image:Flag of the United States.svg|25x15px]] [[Skots Spīds]] |- | align="right" | 15 | | [[Image:Flag of Austria.svg|25x15px]] [[Kristians Klīns]] |- | align="right" | 15 | | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Vitantonio Liuci]] |- | rowspan=3 | [[Image:Flag of Japan.svg|25x15px]] [[Panasonic]] [[Toyota]] Racing ! rowspan=3 | [[Toyota F1|Toyota]] | rowspan=3 | TF105<br>TF105B | rowspan=3 | Toyota | rowspan=3 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 16 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Jarno Trulli]] | rowspan=3 align="right" | 38 | rowspan=3 align="left" | [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Rikardo Zonta]]<br>[[Image:Flag of France.svg|25x15px]] [[Olivjē Panī]] | rowspan=3 align="left" | [[Image:Flag of France.svg|25x15px]] [[Olivjē Panī]] |- | align="right" | 17 | [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[Ralfs Šūmahers]] |- | align="right" | 17 | [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Rikardo Zonta]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Jordan Grand Prix|Jordan]] Toyota ! rowspan=2 | [[Jordan Grand Prix|Jordan]] | rowspan=2 | EJ15 | rowspan=2 | [[Toyota F1|Toyota]] | rowspan=2 align="center" | [[Bridgestone|B]] | align="right" | 18 | [[Image:Flag of Portugal.svg|25x15px]] [[Tjāgo Monteiro]] | rowspan=2 align="right" | 39 | rowspan=2 align="left" | [[Image:Flag of the Netherlands.svg|25x15px]] [[Roberts Dūrnboss]]<br>[[Image:Flag of France.svg|25x15px]] [[Franks Montaņī]]<br>[[Image:Flag of Denmark.svg|25x15px]] [[Nikolass Kjēza]]<br>[[Image:Flag of Japan.svg|25x15px]] [[Sakons Jamamoto]] | rowspan=2 align="left" | [[Image:Flag of the Netherlands.svg|25x15px]] [[Nikijs Pastorelli]] |- | align="right" | 19 | [[Image:Flag of India.svg|25x15px]] [[Narains Kartikejans]] |- | rowspan=3 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Minardi]] Cosworth ! rowspan=3 | [[Minardi]] | rowspan=3 | PS04B<br>PS05 | rowspan=3 | [[Cosworth]] | rowspan=3 align="center" | [[Bridgestone|B]] | align="right" | 20 | [[Image:Flag of Austria.svg|25x15px]] [[Patriks Frīzahers]] | rowspan=3 align="right" | 40 | rowspan=3 align="left" | [[Image:Flag of Israel.svg|25x15px]] [[Čanoks Nisanī]]<br>[[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Enriko Tokačello]] | rowspan=3 align="left" | [[Image:Flag of Israel.svg|25x15px]] [[Čanoks Nisanī]] |- | align="right" | 20 | [[Image:Flag of the Netherlands.svg|25x15px]] [[Roberts Dūrnboss]] |- | align="right" | 21 | [[Image:Flag of the Netherlands.svg|25x15px]] [[Kristians Albērss]] |} == Komandas un piloti (2006)== {| border="2" cellpadding="2" cellspacing="0" style="margin: 0; border: 1px #CCCCCC solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |- style="background: #CCCCCC;" ! Komanda ! Konstruktors ! Šasija ! Dzinējs ! Riepas ! Numurs ! Pilots ! Numurs ! Trešais pilots ! Testpiloti |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of France.svg|25x15px]] [[Mild Seven]] [[Renault]] F1 Team ! rowspan=2 | [[RenaultF1|Renault]] | rowspan=2 | R26 | rowspan=2 | [[Renault]] | rowspan=2 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 1 | [[Image:Flag of Spain.svg|25x15px]] [[Fernando Alonso]] | rowspan=2 align="center" | | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=2 | [[Image:Flag of Finland.svg|25x15px]] [[Heikki Kovalainens]] |- | align="right" | 2 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Džankarlo Fizikella]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Team McLaren]] [[Mercedes-Benz|Mercedes]] ! rowspan=2 | [[Team McLaren|McLaren]] | rowspan=2 | MP4-21 | rowspan=2 | [[Mercedes-Benz|Mercedes]] | rowspan=2 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 3 | [[Image:Flag of Finland.svg|25x15px]] [[Kimi Raikonens]] | rowspan=2 align="center" | | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=2 | [[Image:Flag of Spain.svg|25x15px]] [[Pedro de la Rosa]] <br />[[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Garijs Pafets]] |- | align="right" | 4 | [[Image:Flag of Colombia.svg|25x15px]] [[Huans Pablo Montoija]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] Scuderia [[Ferrari]] [[Marlboro]] ! rowspan=2 | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | rowspan=2 | F2006 | rowspan=2 | [[Ferrari]] | rowspan=2 align="center" | [[Bridgestone|B]] | align="right" | 5 | [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[Mihaēls Šūmahers]] | rowspan=2 align="center" | | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=2 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Luka Badoers]] <br />[[Image:Flag of Spain.svg|25x15px]] [[Marks Ženē]] |- | align="right" | 6 | [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Felipe Massa]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of Japan.svg|25x15px]] [[Panasonic]] [[Toyota]] Racing ! rowspan=2 | [[Toyota F1|Toyota]] | rowspan=2 | TF106 | rowspan=2 | [[Toyota]] | rowspan=2 align="center" | [[Bridgestone|B]] | align="right" | 7 | [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[Ralfs Šūmahers]] | rowspan=2 align="center" | | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav'' | rowspan=2 | [[Image:Flag of France.svg|25x15px]] [[Olivjē Panī]]<br> [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Rikardo Zonta]] |- | align="right" | 8 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Jarno Trulli]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[WilliamsF1]] Team ! rowspan=2 | [[WilliamsF1|Williams]] | rowspan=2 | FW27 | rowspan=2 | [[Cosworth]] | rowspan=2 align="center" | [[Bridgestone|B]] | align="right" | 9 | [[Image:Flag of Australia.svg|25x15px]] [[Marks Vēbers]] | rowspan=2 align="right" | 35 | rowspan=2 align="left" | [[Image:Flag of India.svg|25x15px]] [[Narains Kartikejans]]<br> [[Image:Flag of Austria.svg|25x15px]] [[Aleksandrs Vurcs]] | rowspan=2 align="left" | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Endijs Prio]] |- | align="right" | 10 | [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[Niko Rosbergs]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of Japan.svg|25x15px]] [[Lucky Strike]] [[Honda F1]] Racing ! rowspan=2 | [[Honda F1|Honda]] | rowspan=2 | RA106 | rowspan=2 | [[Honda]] | rowspan=2 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 11 | [[Image:Flag of Brazil.svg|25x15px]] [[Rubenss Baričello]] | rowspan=2 align="right" | 36 | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav noskaidrots'' | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav noskaidrots'' |- | align="right" | 12 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Džensons Batons]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of Austria.svg|25x15px]] [[Red Bull]] Racing ! rowspan=2 | [[Red Bull Racing|Red Bull]] | rowspan=2 | RB2 | rowspan=2 | [[Ferrari]] | rowspan=2 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 14 | [[Image:Flag of the United Kingdom.svg|25x15px]] [[Deivids Kulthārds]] | rowspan=2 align="right" | 37 | rowspan=2 align="left" | [[Image:Flag of the Netherlands.svg|25x15px]] [[Roberts Dūrnboss]] | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav noskaidrots'' |- | align="right" | 15 | | [[Image:Flag of Austria.svg|25x15px]] [[Kristians Klīns]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[BMW Sauber]] F1 Team ! rowspan=2 | [[Sauber]] | rowspan=2 | F1.06 | rowspan=2 | [[BMW]] | rowspan=2 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 16 | [[Image:Flag of Germany.svg|25x15px]] [[Niks Haidfelds]] | rowspan=2 align="right" | 38 | rowspan=2 align="left" | [[Image:Flag of Poland.svg|25x15px]] [[Roberts Kubica]] | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav noskaidrots'' |- | align="right" | 17 | [[Image:Flag of Canada.svg|25x15px]] [[Žaks Vilnēvs]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of Russia.svg|25x15px]] [[MF1 Racing]] ! rowspan=2 | [[MF1 Racing|MF1]] | rowspan=2 | M16 | rowspan=2 | [[Toyota]] | rowspan=2 align="center" | [[Bridgestone|B]] | align="right" | 18 | [[Image:Flag of Portugal.svg|25x15px]] [[Tjāgo Monteiro]] | rowspan=2 align="right" | 39 | rowspan=2 align="left" | [[Image:Flag of the Netherlands.svg|25x15px]] [[Nikijs Pastorelli]] | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav noskaidrots'' |- | align="right" | 19 | [[Image:Flag of the Netherlands.svg|25x15px]] [[Kristians Albērss]] |- | rowspan=2 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Scuderia Toro Rosso]] ! rowspan=2 | [[Scuderia Toro Rosso|Toro Rosso]] | rowspan=2 | STR01 | rowspan=2 | [[Cosworth]] | rowspan=2 align="center" | [[Michelin|M]] | align="right" | 20 | [[Image:Flag of Italy.svg|25x15px]] [[Vitantonio Liuci]] | rowspan=2 align="right" | 40 | rowspan=2 align="left" | [[Image:Flag of Switzerland.svg|25x15px]] [[Nīls Jani]] | rowspan=2 align="center" | <font size="1">''nav noskaidrots'' |- | align="right" | 21 | [[Image:Flag of the United States.svg|25x15px]] [[Skots Spīds]] |- | rowspan=3 | [[Image:Flag of Japan.svg|25x15px]] [[Super Aguri F1]] ! rowspan=3 | [[Super Aguri F1|Aguri]] | rowspan=3 | SA106 | rowspan=3 | [[Honda]] | rowspan=3 align="center" | [[Bridgestone|B]] | align="right" | 22 | [[Image:Flag of Japan.svg|25x15px]] [[Takuma Sato]] | rowspan=3 align="right" | 41 | rowspan=3 align="center" | <font size="1">''nav noskaidrots'' | rowspan=3 align="center" | <font size="1">''nav noskaidrots'' |- | align="right" | 23 | [[Image:Flag of Japan.svg|25x15px]] [[Judži Ide]] |- | align="right" | 23 | [[Image:Flag of France.svg|25x15px]] [[Franks Montaņī]] |} [[Category:Sports]] [[Category:Formula 1]] [[af:Formule Een]] [[ar:فورميلا واحد]] [[bg:Формула 1]] [[bs:Formula 1]] [[ca:Fórmula 1]] [[cs:Formule 1]] [[da:Formel 1]] [[de:Formel 1]] [[el:Φόρμουλα 1]] [[en:Formula One]] [[eo:Formulo Unu]] [[es:Fórmula 1]] [[et:Vormel 1]] [[eu:1 Formula]] [[fa:فرمول یک]] [[fi:Formula 1]] [[fr:Formule 1]] [[ga:Foirmle a hAon]] [[gl:Fórmula 1]] [[he:פורמולה 1]] [[hr:Formula 1]] [[hu:Forma–1]] [[id:Formula Satu]] [[it:Formula 1]] [[ja:フォーミュラ1]] [[ko:포뮬라 원]] [[lb:Formel 1]] [[lt:Formulė 1]] [[ms:Formula Satu]] [[nl:Formule 1]] [[nn:Formel 1]] [[no:Formel 1]] [[pl:Formuła 1]] [[pt:Fórmula 1]] [[ro:Formula 1]] [[ru:Формула-1]] [[simple:Formula One]] [[sl:Formula 1]] [[sq:Formula 1]] [[sr:Формула 1]] [[sv:Formel 1]] [[ta:பார்முலா 1]] [[tr:Formula Bir]] [[uk:Формула 1]] [[vi:Công thức 1]] [[zh:一级方程式赛车]] 8085 51094 2006-06-18T19:42:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[bg:BASIC]] '''''BASIC''''' (saīsinājums no angļu '''''B'''eginner's '''A'''ll-purpose '''S'''ymbolic '''I'''nstruction '''C'''ode'') ir augsta līmeņa [[Programmēšanas valoda|programmēšanas valodu]] saime. Sākotnēji radīta kā viegli lietojama programmēšanas valoda, tā 20.gs. 80.gados kļuva plaši izplatīta mājas lietotāju vidū un šo popularitāti saglabājusi līdz pat šai dienai. == Vēsture== BASIC valodu [[1963]].gadā izstrādāja Dārtmutas universitātes profesori Džons Kemenijs (1926&ndash;1993) un Tomass Kurcs (1928&ndash;). Astoņi principi, kas tika ņemti vērā BASIC veidošanā, bija: # Lai valoda būtu vienkārša, iesācējam viegli lietojama # Vispārīgiem uzdevumiem lietojama valoda # Pietiekami sarežģītu iespēju nodrošināšana lietpratējiem, tai pašā laikā vienkārša iesācējiem # Interaktivitāte # Skaidri saprotami kļūdu paziņojumi # Spēja ātri darbināt mazas programmas # Nepieprasīt no lietotāja obligāti pārzināt datortehniku # Nelikt lietotājam iedziļināties OS == Piemēri == Ļoti vienkārša programma: 10 PRINT "Hello, world!" 20 END Vienkārša programma, kas prot nolasīt un izmantot lietotāja ievadīto informāciju: 10 INPUT "Tavs vārds: "; U$ 20 PRINT "Sveiki, "; U$ 25 REM 30 INPUT "Cik zvaigznītes tu vēlies redzēt? "; N 35 S$ = "" 40 FOR I = 1 TO N 50 S$ = S$ + "*" 55 NEXT I 60 PRINT S$ 65 REM 70 INPUT "Vai vēlies vēl? "; A$ 80 IF LEN(A$) = 0 THEN GOTO 70 90 A$ = LEFT$(A$, 1) 100 IF (A$ = "Y") OR (A$ = "y") THEN GOTO 30 110 PRINT "Uz redzēšanos, "; 120 FOR I = 1 TO 200 130 PRINT U$; " "; 140 NEXT I 150 PRINT [[Category:Programmēšanas valodas]] [[ar:بيسيك]] [[bg:BASIC]] [[bs:BASIC (programski jezik)]] [[ca:BASIC]] [[cs:BASIC]] [[da:BASIC]] [[de:BASIC]] [[en:BASIC]] [[eo:BASIC (programlingvo)]] [[es:BASIC]] [[et:BASIC]] [[eu:BASIC]] [[fi:BASIC]] [[fr:BASIC]] [[he:BASIC]] [[hr:BASIC]] [[hu:BASIC programozási nyelv]] [[id:BASIC]] [[is:BASIC (forritunarmál)]] [[it:BASIC]] [[ja:BASIC]] [[ko:베이직]] [[lt:BASIC]] [[ms:BASIC]] [[nl:BASIC]] [[nn:BASIC]] [[no:BASIC]] [[pl:BASIC]] [[pt:BASIC]] [[ro:BASIC]] [[ru:Бейсик]] [[sk:BASIC (programovací jazyk)]] [[sl:BASIC (programski jezik)]] [[sr:Бејзик]] [[sv:BASIC]] [[th:ภาษาเบสิก]] [[tr:BASIC]] [[uk:Бейсік (мова програмування)]] [[vi:BASIC]] [[zh:BASIC]] 8086 21633 2005-10-28T10:48:00Z Viescha 104 {| class="toccolours" cellspacing=1 style="float:right;margin:7px;width:250px;font-size:90%;" |+ style="font-size:larger;"|'''{{{Nosaukums}}}''' |- |width="85px"|'''Atrašanās vieta''' | {{{Atrodas}}} |- | colspan=2 align="center" | {{{Shēma}}} |- | '''Sacensības''' | {{{Sac}}} |- | '''Apļa garums''' | {{{Garums_km}}} [[Kilometrs|kilometri]] |- | '''Pagriezieni''' | {{{Pagr}}} |- | '''Apļa rekords''' | {{{Rek_laiks}}} ({{{Rek_pilots}}}, {{{Rek_komanda}}}, {{{Rek_gads}}}) |} 8087 33700 2006-03-13T09:24:12Z SpeedKing 402 {{F1 trase| Nosaukums = Hungaroring | Atrodas = [[Budapešta]], [[Ungārija]] | Shēma = [[Image:Hungaroring.jpg|230px]] | Sac = [[Formula 1]]; [[GP2]] | Garums_km = 4.381 | Pagr = 16 | Rek_laiks = 1'19.071 | Rek_pilots = [[Mihaels Šūmahers]] | Rek_komanda = [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | Rek_gads = [[2004]] }} '''Hungaroringa''' ir [[Formula 1]] sacīkšu trase, kas atrodas [[Ungārija|Ungārijā]] netālu no [[Budapešta|Budapeštas]]. Tajā norisinās [[Ungārijas Lielā balva|Ungārijas GP]] izcīņa. Tajā [[1986]].gadā tika sarīkots pirmās Formula 1 [[Grand Prix sacīkstes]] aiz t.s. "[[Dzelzs priekškars|dzelzs priekškara]]". Trasi vislabāk raksturo šādi vārdi: karsta, sausa, putekļaina. Tā ir vienīgā trase F1 kalendārā, kurā nekad sacīkšu laikā nav lijis lietus, ja neskaita [[Sakhira|Sakhiru]], kas atrodas tuksneša vidū. Trase parasti ir netīra un putekļaina, jo tiek reti izmantota un atrodas smilšainā ielejā netālu no Budapeštas, kas savukārt nozīmē, ka tajā nosēžas daudz pilsētas putekļu un netīrumu. Parasti trases, kas tiek izmantotas reti, sacīkšu nedēļas nogales laikā kļūst ātrākas, jo tiek "piebrauktas" ar gumiju, taču šeit tā parasti nenotiek, jo trase ļoti ātri atkal kļūst netīra. Šī ir viena no trasēm, kur braucēji, kas kvalifikācijas sacensībās trasē dodas vieni no pēdējiem, var iegūt jūtamas priekšrocības pār pārējiem. Sacīkšu laikā apdzīšanas manevri notiek reti, kam par iemeslu ir trases nelielais platums, daudzie līkumi un fakts, ka novirzīšanās no ideālās trajektorijas nozīmē iebraukšanu lēnā un putekļainā trases daļā. Daudziem cilvēkiem Ungārijas GP tāpēc asociējas ar neinteresantām, akadēmiskām sacīkstēm. Hungaroringa daudzu uztverē līdzinās [[Monako trase|Monako trasei]] tās daudzo šauro līkumu dēļ. 2003.gadā starta-finiša taisne tika pagarināta par apmēram 200 metriem un samazināts arī pirmā līkuma rādiuss, lai piedāvātu labākas apdzīšanas iespējas. Šis mēģinājums padarīt sacīkstes interesantākas gan tiek uzskatīts par neveiksmīgu. == Ārējās saites == * [http://www.hungaroring.hu/hungaroring_en Oficiālā mājaslapa] * [http://www.f1db.com/f1/page/Hungaroring Vēsture un statistika] * [http://maps.google.ca/maps?ll=47.582302,19.251351&spn=0.013998,0.029273&t=k&hl=en Trases satelītuzņēmums, ko piedāvā Google Maps] == Skatīt arī == * [[Formula 1 trases]] [[Category:Formula 1 trases]] [[Category:Ungārijas Lielā balva]] [[ca:Circuit d'Hungaroring]] [[de:Hungaroring]] [[en:Hungaroring]] [[es:Hungaroring]] [[it:Hungaroring]] [[ja:ハンガロリンク]] [[sv:Ungerns Grand Prix]] 8088 52374 2006-06-29T09:55:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Circuit Paul Ricard]], [[sv:Circuit Paul Ricard]] '''Pola Rikāra trase''' atrodas [[Lekasteljē]], [[Francija|Francijā]] (netālu no [[Marseļa|Marseļas]]). Tā tika uzbūvēta [[1969]].gadā, un to finansēja uzņēmējs [[Pols Rikārs]]. Tolaik trase tika uzskatīta par vienu no modernākajām un drošākajām autosporta būvēm pasaulē. 20.gadsimta 70. un 80.gados šī trase "izaudzināja" tā laika labākos franču autobraucējus, un tajā regulāri tika izcīnīta [[Francijas Lielā balva]]. [[1986]].gadā treniņu laikā avarēja un gāja bojā Formula 1 braucējs [[Elio de Andželiss]], un, lai izvairītos no līdzīgu avāriju atkārtošanās, trase tika pārbūvēta. Pārbūves laikā ''Mistral'' taisne tika saīsināta, un tika likvidēti asie līkumi, kur notika avārija. Deviņdesmitajos gados trases popularitāte kritās, un tajā sacentās vienīgi Francijas čempionāta dalībnieki un motobraucēji. Pēc Pola Rikāra nāves trasi [[1999]].gadā iegādājās [[Bernijs Eklstons]]. Tagad trase ir pārveidota par augsta līmeņa treniņu un testu kompleksu. ---- Trase: Trases raksturīgākā iezīme ir ''Mistral'' taisne. Pilns trases garums ir apmēram 5,8 kilometri. 1986.gadā trase tika saīsināta līdz 3,8 kilometriem. [[Category:Formula 1 trases]] [[en:Circuit Paul Ricard]] [[es:Circuito Paul Ricard]] [[fr:Circuit Paul Ricard]] [[ja:ポール・リカール]] [[sv:Circuit Paul Ricard]] 8089 48540 2006-05-31T11:26:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[eo:Sailor Moon]] '''Sailor Moon''' ([[japāņu valoda|japāņu val]]. Bishōjo senshi Sērā Mūn, jeb tiešā tulkojumā Skaistā Jaunā cīnītāja Sailor Mūna), tiešākajā tulkojumā latviski 'Sailor Moon' nozīmē Jūrnieku Mēness. Taču sauksim to vienkārši par 'SailorMoon' '''Sailor Moon''' ir nosaukums slavenam stāstam, kuru oriģināli izdomāja manga māksliniece, '''Naoko Takeuchi'''. Šim slavenajam stāstam sekoja anime(multfilmu), mūziklu, video spēļu un seriāla veidošanas. Skaidrāka informācija sekos drīz!!! [[Category:Anime]] [[de:Sailor Moon]] [[en:Sailor Moon]] [[eo:Sailor Moon]] [[es:Sailor Moon]] [[fi:Sailor Moon]] [[fr:Sailor Moon]] [[hr:Bishoujo senshi sailor moon]] [[it:Sailor Moon]] [[ja:美少女戦士セーラームーン]] [[lt:Sailor Moon]] [[ms:Sailor Moon]] [[nl:Sailor Moon]] [[no:Sailor Moon]] [[pl:Czarodziejka z Księżyca]] [[pt:Sailor Moon]] [[ru:Сейлор Мун]] [[simple:Sailor Moon]] [[sv:Sailor Moon]] [[th:เซเลอร์มูน]] [[zh:美少女战士]] 8092 21652 2005-10-29T09:10:20Z Feens 37 Stokholmas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Sterik.gif] Stokholmas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Sterik.gif] 8093 21657 2005-10-29T10:34:17Z Feens 37 redirekts #redirect [[Stokholma]] 8094 21658 2005-10-29T10:34:24Z Feens 37 redirekts #redirect [[Stokholma]] 8095 47507 2006-05-25T22:38:00Z Knakts 848 kat '''Kosveidīgie''' iedalās četrās klasēs, no kurām līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena. Kosveidīgos raksturo [[sporofīts|sporofīta]] [[monopodiālā zarošanās]] un sānzaru mieturveida sakārtojums. Arī lapas sakārtotas [[mieturs|mieturos]]. Stumbram un zariem krasi izteikti posmi un mezgli. Lapas reducētas no vidēja izmēra līdz sīkām, tām ir tikai viena dzīsla. [[Sporangiji]] atrodas uz [[sporofils|sporofila]] – pārveidota sānzara. Kosveidīgie ir kā vienādsporu, tā arī dažādsporu [[augi]]. Kokveidīgie pārstāvji ir pilnīgi izmiruši, mūsdienās saglabājušies tikai [[lakstaugi]]. *Nodalījums: Equisetophyta (Kosveidīgie) **Klase: (†) [[Hyenopsida]] ([[Hienijas]]) **Klase: (†) [[Sphenophyllopsida]] ([[Ķīļlapji]], jeb [[Sfenofiļi]]) **Klase: (†) [[Calamitopsida]] ([[Kalamīti]]) **Klase: [[Kosas|Equisetopsida]] ([[Kosas]]) (†) - Izmirusi klase. [[Category:augi]] 8096 51652 2006-06-23T12:12:51Z 85.130.39.114 -bg - removed '''The Flowers of Romance''' ir vienas no spilgtākās personības [[Sīlenda]]s [[mūzika|mūzikā]] [[Tony Blackplait]] [[projekts]]. Viņš tiek dēvēts arī par visvairāk [[ASV]] vajāto personu Sīlendas [[rokenrols|rokmūzikā]]. Toni pazīstams ar saviem [[anarhisms|anarhistiskajiem]] uzskatiem, kurus paudis vairākās [[grāmata|grāmatā]]s, [[video]][[filma|filmā]]s un, protams, savā slavenākajā projektā – [[grupa|grupā]] The Flowers of Romance. The Flowers of Romance dibināta tālajā [[1999]]. gadā un ir viena no populārākajām, vecākajām, nozīmīgākajām Sīlendas grupām. Melnajās ādās ģērbtie anarhisti, kā The Flowers of Romance mēdz dēvēt Sīlendā, ierakstījuši un izdevuši vairāk nekā divi albumu un snieguši koncertus [[Somija|Somijā]] (mūzikas [[festivāla|festivālā]] «[[Ruisrock]]» kopā ar komentārus neprasošām mūzikas zvaigznēm [[Deivid Bovi|Deividu Boviju]] un [[Nik Keiv|Niku Keivu]]), [[Zviedrija|Zviedrijā]], vairākas reizes arī [[Latvija|Latvijā]] (tostarp «[[Trinstok]]ā» un «[[Putnudiena|Putnudienā]]»), ASV, [[Rumānija|Rumānijā]], [[Francija|Francijā]] un daudzās citās pasaules valstīs. [[1991]]. gadā The Flowers of Romance emigrēja uz ASV, bet vēlāk atgriezās. Divdesmit pastāvēšanas gados grupā mainījušies neskaitāmi dalībnieki un viņu muzicēšanas stils svārstījies no enerģiska [[pankroks|pankroka]] līdz pusakustiskajam [[tautas dziesma|folk]]rokam. Neskaitāmas The Flowers of Romance dziesmas ieņēmušas pirmās vietas dažādos Sīlendas topos, viņu ieraksti ir vieni no pirktākajiem valstī. [[1996]]. gadā grupa saņēma «[[Radio France]]» balvu kā labākā Rietumeiropas grupa. The Flowers of Romance tika izveidota [[1999]]. gadā un tajā bez Tony Blackplait vai šajā projektā - Blackplait vēl spēlē [[Al Vainola]] – solo [[ģitāra]], [[Tuuliki Leinpere]] – [[vijole]], [[Anti Pathique]] – [[bass]], [[Henry Leppnurm]] – [[sitamie instrumenti]]. Lielākā daļa dalībnieku darbojas arī grupā The Flowers of Romance. Savu mūziku grupa pieskaita ''punk/[[new romantic]]'' scēnai, jauku akcentu piedod vijoles izmantošana. Šo grupu varētu salīdzināt ar nesen [[Depo]] redzēto Arvīdu un mūrsitējiem. Arī šeit, kaut grupas saknes meklējamas punk nesagaidīsiet scēnai raksturīgo skatuves [[huligānisms|huligānismu]], grupas skatuves tēls ir gana solīds, arī mūzika nav trakulīga, tiešām vairāk viss atbilst [[1980]]-to gadu new romantic scēnas korektumam un [[romantisms|romantismam]] gan mūzikā, gan skatuves tēlā. Šogad grupa laidusi klajā savu pirmo [[albums|albumu]] Sue Catwoman. == Sastāvs == *[[Tony Blackplait]] – dziesma *[[Al Vainola]] – ģitāra *[[Ed Edinburgh]] – bass *[[Tuuliki Leinpere]] – vijole *[[Pexte]] – sitamie instrumenti == Diskogrāfija == * [[Sue Catwoman (EP)|Sue Catwoman]] (2004, EP, MFM Aufzeichnungen) * [[Sue Catwoman (CD)|Sue Catwoman]] (2004, CD, The Flowers Of Romance) == Ārējās saites == :[http://www.theflowersofromance.tk Oficiālā weblapa] [[Category:Mūzika]] 8097 47505 2006-05-25T22:36:15Z Knakts 848 kat '''Kosu klasi''' ('''Equisetopsida''') jeb '''kosas''' pārstāv viena kārta, viena dzimta un viena ģints - Equisetum. Pasaulē pazīstamas 16 sugas un 19 hibrīdsugas, no kurām Latvijā aug 10 sugas un 3 hibrīdsugas. Daudzas kosu sugas ir kosmopolītiskas, kas izplatītas lielās platībās [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Āfrika|Āfrikā]], kā arī daudzās salās. Kosas ir daudzgadīgi lakstaugi. Augsnē kosas attīsta sakneņus, no kuriem atzarojas daudz sīku sakņu. Sakneņi pārziemo, dažām kosu sugām (ziemzaļām) ziemo arī stublājs. Atsevišķām kosu sugām veidojas arī bumbuļi kā rezerves barības vielu krātuves. Stublāji stāvi, ar dobiem posmiem, galvenokārt zaroti. Lapas pa 3—30, sakārtotas [[mieturs|mieturos]], saaugot veido zobainas makstis ap stublāju mezgliem. [[Sporas]] attīstās [[sporofīts|sporofītu]] sastatos (vārpās) stublāju galos. Kosām raksturīga paaudžu maiņa. Vairojas ar sporām un veģetatīvi ar sakneņiem. Mitros, mālainos tīrumos aug tīruma kosa, mežmalās un pļavās — pļavas kosa, purvainās vietās — purva kosa, mežos — meža kosa, bet ūdeņos — upes kosa. Tīrumos augošās kosas ir nezāles. Ja tās ir pļavu zelmenī, siens kļūst mazvērtīgs. Atsevišķas kosu sugas (purva kosa, upes kosa) mājdzīvniekiem pat indīgas. Ar kosām krāso dziju, pulē koku, tīra traukus u.c. Virszemes dzinumi pa lielākai daļai cieti, asi, jo stublāja [[epiderma|epidermā]] daudz [[silīcija dioksīds|silīcija dioksīda]]. Kosās ir [[kalcijs]] (līdz 10%), [[kālijs]], [[akonītskābe]] ([[ekvisetskābe]]), [[askorbīnskābe]] (0,15%), [[karotīns]] (5 mg %), [[sveķi]], [[miecvielas]], [[skābeņskābe]], [[ābolskābe]], [[rūgtvielas]] u. c. Tautas medicīnā kosas lieto iekšējās asiņošanas apturēšanai, locītavu reimatisma, astmas, artēriju sklerozes, plaušu un kaulu tuberkulozes, urīnpūšļa un nieru iekaisuma ārstēšanā u.c. Lielā kosa un meldru kosa ir iekļauti Latvijas aizsargājamo augu sarakstā. Kosu klasifikācija: *Klase Equisetopsida **Kārta Equisetales ***Dzimta Equisetaceae ****Ģints Equisetum *Equisetum arvense L. (1753) ('''tīruma kosa''') *Equisetum bogotense Kunth. (1816) *Equisetum diffusum D. Don. (1825) *Equisetum fluviatile L. (1753) ('''upes kosa''') *Equisetum giganteum L. (1759) *Equisetum hyemale L. (1753) ('''ziemzaļā kosa''') *Equisetum laevigatum A. Braun (1844) *Equisetum myriochaetum Cham. & Schlecht. (1830) *Equisetum palustre L. (1753) ('''purva kosa''') *Equisetum pratense Ehrh. (1784) ('''pļavas kosa''') *Equisetum ramosissimum Desf. (1799) ('''zarainā kosa''') *Equisetum rinihuense Kunkel (1964) *Equisetum scirpoides Michx. (1803) ('''meldru kosa''') *Equisetum sylvaticum L. (1753) ('''meža kosa''') *Equisetum telmateia Ehrh. (1783) ('''lielā kosa''') *Equisetum variegatum Schleicher ex F.Weber & D.Mohr (1807) ('''raibā kosa''') *Equisetum x alsaticum (H.P.Fuchs & Geissert) *Equisetum x bowmanii C.N.Page (1989) ''E. sylvaticum x telmateia'' *Equisetum x dubium Dostal ''E. arvense x telmateia'' *Equisetum x dycei C.N.Page (1981) ''E. fluviatile x palustre'' *Equisetum x ferrissii Clute (1904) ''E.ssp. affine x laevigatum'' *Equisetum x font-queri Rothm. (1944) ''E. palustre x telmateia'' *Equisetum x hybridum Huter ''E. arvense x variegatum'' *Equisetum x litorale Kuehlew. ex Rupr (1845) ''E. arvense x fluviatile'' ('''krastmalas kosa''') *Equisetum x meridionale (Milde) Chiov. ''E. ramosissimum x variegatum'' *Equisetum x mildeanum Rothm. (1944) ''E. pratense x sylvaticum'' *Equisetum x montellii Hiitonen (1933) ''E. arvense x pratense'' *Equisetum x moorei Newm. (1856) ''E. hyemale x ramosissimum'' ('''Mora kosa''') *Equisetum x naegelianum W. Koch ex Rothm. (1944) ''E. ramossissimum x variegatum'' *Equisetum x nelsonii (A. A. Eat.) Schaffn. (1926) ''E. laevigatum x variegatum'' *Equisetum x rothmaleri C. Page (1973) ''E. arvense x palustre'' *Equisetum x schaffneri J. Milde (1861) ''E. giganteum x myriochaetum'' *Equisetum x trachyodon (A. Braun) Koch (1839) ''E. hyemale x variegatum'' ('''skarbā kosa''') *Equisetum x wallichianum C. Page (1975) ''E. arvense x diffusum'' *Equisetum x willmotii C.N.Page (1995) ''E. fluviatile x telmateia'' ==== Ārējās saites ==== * [http://latvijas.daba.lv/augi_senes/kosas/'&ldquo; Kosu dzimta Latvijā'&rdquo;] * [http://raksti.daba.lv/referaati/2001/ILuce/'&ldquo; Upes kosas ekoloģija'&rdquo;] [[Category:kosu klases augi]] 8098 42570 2006-04-30T10:52:20Z Juzeris 23 -kat. "Norvēģija", +kat. "Pils. uzsk." [[Norvēģija|Norvēģijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2004)'''<td>'''Filke (''fylke'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Bergena]] (Bergen)<td>237 430<td>[[Huralanna]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Drammena]] (Drammen)<td>56 688<td>[[Buskerūda]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Fredrikstada]] (Fredrikstad)<td>69 867<td>[[Estfolla]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Oslo]]''' (Oslo)<td>521 886<td>Oslo <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Krisjānsanna]] (Kristiansand)<td>75 280<td>[[Vestagdera]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Sandnesa]] (Sandnes)<td>56 668<td>[[Rūgalanna]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Stavangera]] (Stavanger)<td>112 405<td>[[Rūgalanna]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Šīena]] (Skien)<td>50 507<td>[[Tēlemarka]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Trondheima]] (Trondheim)<td>154 351<td>[[Sertrennelāga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Tromse]] (Tromsø)<td>61 897<td>[[Tromsa]] </table> [[Category:Norvēģijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8099 42581 2006-04-30T10:57:38Z Juzeris 23 precizēju kat. * [[Category:Norvēģija|Pilsētas]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 8100 53363 2006-07-03T04:48:20Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Platine]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Platīns, Pt, 78</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>195,084 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>21450 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2041,4 K (1768,3&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>4098 K (3825&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Platīns''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Pt un atomskaitli 78. Platīns ir samērā smags, korozijas izturīgs [[metāls]]. Platīns dabā galvenokārt ir sastopams brīvā veidā. Platīns ir dārgs metāls, ~2 līdz 3 reizes dārgāks par [[zelts|zeltu]]. Ļoti daudziem procesiem platīnu lieto par katalizatoru. Savienojumos platīnam var būt oksidācijas pakāpes +2, +3 un +4. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[ar:بلاتين]] [[ca:Platí]] [[cs:Platina]] [[da:Platin]] [[de:Platin]] [[el:Λευκόχρυσος]] [[en:Platinum]] [[eo:Plateno]] [[es:Platino]] [[et:Plaatina]] [[fi:Platina]] [[fr:Platine]] [[gl:Pt (elemento)]] [[he:פלטינה]] [[hr:Platina]] [[hu:Platina]] [[ia:Platino]] [[id:Platina]] [[io:Platino]] [[is:Platína]] [[it:Platino]] [[ja:白金]] [[ko:백금]] [[ku:Platîn]] [[lb:Platin]] [[lt:Platina]] [[nl:Platina]] [[nn:Platina]] [[no:Platina]] [[oc:Platin]] [[pl:Platyna]] [[pt:Platina]] [[ru:Платина]] [[simple:Platinum]] [[sl:Platina]] [[sr:Платина]] [[sv:Platina]] [[th:แพลทินัม]] [[tr:Platin]] [[uk:Платина]] [[zh:铂]] 8102 21757 2005-10-30T14:31:34Z Yyy 146 cat ==Svārstības== Svārstības - kustība, kad ķermenis periodiski novirzās gan uz vienu, gan uz otru pusi.<br> Piemēri:<br> a) šūpoles (šūpojoties šūpolēs varam novērot svārstības)<br> b) atspere (iekarot atsperē ķermeni, varam atvirzīt to no sākuma stāvokļa un tad ķermenis tieksies atgriezties sākuma stāvoklī - rezultātā var novērot svārstības)<br> <br> Svārstības var iedalīt [[mehāniskās svārtības|mehāniskajās]] un [[elektriskās svārstības|elektriskajās]] svārstībās. ==Viļņi== Viļņi - svārstības, kuras izplatās telpā [[laiks|laika]] gaitā. [[Category:Fizika]] 8103 21758 2005-10-30T14:32:05Z Yyy 146 cat Svārstību kustība ir ļoti plaši izplatītas dabā.<br> '''Svārstības''' - kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem. (Ja kustība atkārtojas precīzi, tad tādu kustību sauc par ''periodisku kustību''.)<br> <br> Ir divu veidu mehāniskās svārstības: #'''[[Brīvās svārstības]]''' - svārstības, kuras [[sistēma|sistēmā]] rodas [[iekšējie spēki|iekšējo spēku]] iedarbībā pēc tam, kad tā tiek izvirzīta no līdzsvara stāvokļa. Brīvo svārstību piemēri: a) pie atsperes piestiprināta ķermeņa svārstības (atsperes svārsts) b) diegā pakārta ķermeņa (svārsta) svārstības #'''[[Uzspiestās svārstības]]''' - svārstības, ko veic ķermeņi periodiski mainīgu [[ārējie spēki|ārējo spēku]] iedarbībā. ===Svārstību kustības dinamika=== '''Ķermeņa kustības vienādojums, ja ķermenis svārstās elastības spēka ietekmē'''<br> Ķermeņa paātrinājuma projekcija a ir tieši proporcionāla tā koordinātai x, kas ņemta ar pretēju zīmi.<br> <math>a=-(k/m)*x</math>, kur a - paātrinājuma projekcija uz x asi; k - atsperes stinguma koeficients; m - [[masa]].<br> '''Matemātiskā svārsta kustības vienādojums'''<br> [[brīvās svārstības|Matemātiskā svārsta]] gadījumā <math>a=-(g/l)*s</math>, kur g - brīvās krišanas paātrinājums; l - diega garums; s - loka garums. ===Harmoniskās svārstības=== [[Harmoniskās svārstības]] - fizikāla lieluma periodiskas maiņas atkarība no [[laiks|laika]], kuras norisinās pēc sinusa vai kosinusa likuma. ===Lielumi=== #[[Periods]]<br> #[[Frekvence]]<br> #[[Amplitūda]]<br> [[Category:Fizika]] 8105 21760 2005-10-30T14:32:57Z Yyy 146 cat '''Sistēma''' ([[fizika|fizikā]]) - ķermeņu grupa, kuru kustību pēta [[mehānika]]. [[Category:Fizika]] 8106 21761 2005-10-30T14:33:25Z Yyy 146 cat '''Ārējie spēki''' - spēki, ar kādiem ārpus [[sistēma]]s esošie ķermeņi darbojas uz [[sistēma]]s ķermeņiem. [[Category:Fizika]] 8107 21762 2005-10-30T14:33:59Z Yyy 146 cat '''Brīvās svārstības''' - [[svārstības un viļņi|svārstības]], kuras [[sistēma|sistēmā]] rodas [[iekšējie spēki|iekšējo spēku]] iedarbībā pēc tam, kad tā tiek izvirzīta no līdzsvara stāvokļa. ===Brīvo svārstību rašanās nosacījumi=== Lai [[sistēma|sistēmā]] varētu izraisīties brīvās svārstības, nepieciešami divi nosacījumi:<br> #Izvirzot ķermeni no līdzsvara stāvokļa, [[sistēma|sistēmā]] jārodas [[spēks|spēkam]], kurš vērsts uz līdzsvara stāvokli un tādējādi cenšas atgriezt ķermeni līdzsvara stāvoklī. #[[berze|Berzei]] sistēmā jābūt pietiekami mazai, pretējā gadījumā svārstības ātri norimst vai pat vispār nerodas. Nerimstošas svārstības iespējamas tikai tad, ja nav berzes. ===Matemātiskais svārsts=== Matemātiskais svārsts - svārsta modelis, kurā ir [[materiāls punkts]], kas pakārts neizstiepjamā, nesveramā diegā. [[Category:Fizika]] 8108 49178 2006-06-04T20:38:49Z Hashar 27 robot Adding: [[ta:அண்டெஸ்]] '''Andi''' (''Andes''), '''Andu Kordiljera''' - [[Kordiljeri|Kordiljeru]] kalnu sistēmas Andu garums 9000 km, platums centrālajā daļā 800 km. Andi ir hinīnkoku, kokaīnkrūmu, [[kartupeļi|kartupeļu]] u.c. saimnieciski derīgu augu dzimtene. Lielākie nacionālie parki: Navelvapi, Losglasjeresas, Lanina parks. Andu sarežģītā kroku kalnu sistēma izveidojusies alpīnajā krokojumā. Tektoniskie procesi, kas sākušies krīta periodā, turpinās arī kvartārā, galvenokārt rietumu daļā; par to liecina [[vulkānisms]] un stiprās [[zemestrīce]]s. Karību Andos ir vasarzaļie tropiskie meži un krūmāji, [[Čīle]]s [[Argentīna]]s Andos - sausie mūžzaļie meži un krūmāji, bet uz dienvidiem no 38. dienvidu paralēles - mitrie mūžzaļie un jauktie meži. [[Category:Ģeogrāfija]] [[ar:أنديز]] [[be:Анды]] [[bg:Анди]] [[ca:Andes]] [[cs:Andy]] [[da:Andesbjergene]] [[de:Anden]] [[en:Andes]] [[eo:Andoj]] [[es:Andes]] [[et:Andid]] [[eu:Andeak]] [[fi:Andit]] [[fr:Cordillère des Andes]] [[gl:Andes]] [[he:הרי האנדים]] [[ia:Andes]] [[is:Andesfjöll]] [[it:Ande]] [[ja:アンデス山脈]] [[ko:안데스 산맥]] [[la:Andes]] [[lt:Andai]] [[mk:Анди]] [[nl:Andes (gebergte)]] [[nn:Andes]] [[no:Andes]] [[pl:Andy]] [[pt:Cordilheira dos Andes]] [[ru:Анды]] [[scn:Andi]] [[simple:Andes]] [[sk:Andy]] [[sl:Andi]] [[sr:Анди]] [[sv:Anderna]] [[ta:அண்டெஸ்]] [[th:เทือกเขาแอนดีส]] [[tr:And Dağları]] [[uk:Анди]] [[zh:安地斯山脈]] 8109 48158 2006-05-29T21:21:44Z Feens 37 Visas [[Nīderlande|Nīderlandes]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''province<br>(''province'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Almere]] (Almere)<td>176 432<td>[[Flevolande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Amersforta]] (Amersfoort)<td>134 490<td>[[Utrehta (province)|Utrehta]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Amsterdama]]''' (Amsterdam)<td>741 636<td>[[Ziemeļholande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Apeldorna]] (Apeldoorn)<td>156 257<td>[[Gelderlande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Arnhema]] (Arnhem)<td>141 674<td>[[Gelderlande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Breda]] (Breda)<td>167 673<td>[[Ziemeļbrabante]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Dordrehta]] (Dordrecht)<td>119 260<td>[[Dienvidholande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Groningena(pilsēta)|Groningena]] (Groningen)<td>275 380<td>[[Groningena (province)|Groningena]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Ede]] (Ede)<td>209 620<td>[[Gelderlande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Eindhovena]] (Eindhoven)<td>209 620<td>[[Ziemeļbrabante]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Emmena]] (Emmen)<td>108 449<td>[[Drente]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Enshede]] (Enschede)<td>167 673<td>[[Overeisela]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Hāga]]''' (Den Haag / 's-Gravenhage)<td>474 292<td>[[Dienvidholande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Hārlema (pilsēta)|Hārlema]] (Haarlem)<td>147 590<td>[[Ziemeļholande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Hārlemermēra]] (Haarlemmermeer)<td>132 734<td>[[Ziemeļholande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Hertegenbosa]] ('s-Hertogenbosch)<td>134 520<td>[[Overeisela]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Leidene]] (Leiden)<td>119 713<td>[[Dienvidholande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Māstrihta]] (Maastricht)<td>122 378<td>[[Limburga]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Nijmēgena]] (Nijmegen)<td>158 732<td>[[Gelderlande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Roterdama]]''' (Rotterdam)<td>598 199<td>[[Dienvidholande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Tilburga]] (Tilburg)<td>199 613<td>[[Ziemeļbrabante]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Utrehta(pilsēta)|Utrehta]] (Utrecht)<td>275 380<td>[[Utrehta (province)|Utrehta]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Zānstade]] (Zaanstad)<td>140 085<td>[[Ziemeļholande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Zotermēra]] (Zoetermeer)<td>115 845<td>[[Dienvidholande]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Zvolle]] (Zwolle)<td>111 805<td>[[Overeisela]] </table> [[Category:Nīderlandes pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi|Niderlandes]] 8110 28274 2006-02-03T01:58:11Z Feens 37 * [[Category:Nīderlande]] [[Category:Pilsētas pēc valsts|Nizderlande]] 8111 42573 2006-04-30T10:53:23Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Beļģija|Beļģijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2006)'''<td>'''reģions'''<td>'''province''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Antverpene]]''' (Antwerpen)<td>463 256<td>[[Flandrija]]<td>[[Antverpenes province|Antverpene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Brige]] (Brugge)<td>116 618<td>[[Flandrija]]<td>[[Rietumflandrija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Brisele]]''' (Brussel / Bruxelles)<td>1 013 925<td>galvaspilsētas<td>- <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Ģente]] (Gent)<td>233 111<td>[[Flandrija]]<td>[[Austrumflandrija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Lježa (pilsēta)|Lježa]] (Liege)<td>181 715<td>[[Valonija]]<td>[[Lježa (province)|Lježa]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Namīra (pilsēta)|Namīra]] (Namur)<td>106 539<td>[[Valonija]]<td>[[Namīra (province)|Namīra]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Šarleruā]] (Charleroi)<td>199 898<td>[[Valonija]]<td>[[Eno]] </table> [[Category:Beļģijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8112 28259 2006-02-03T01:43:49Z Feens 37 +cat * [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[Category:Beļģija]] 8113 29117 2006-02-07T11:48:31Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy '''Uzspiestās svārstības''' - svārstības, ko veic ķermeņi periodiski mainīgu [[ārējie spēki|ārējo spēku]] iedarbībā.<br> <br>Šīs svārstības nenorimst, kamēr darbojas [[ārējie spēki|ārējais spēks]].<br> <br>''Piemērs: šūpoļu iešūpināšana ar periodiskiem grūdieniem.'' [[Category:Fizika]] 8114 29044 2006-02-07T11:40:28Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy '''Harmoniskās svārstības''' - fizikāla lieluma maiņas atkarība no [[laiks|laika]], kuras norisinās pēc sinusa vai kosinusa likuma.<br> <br> ''Paātrinājums'' ir koordinātas otrais atvasinājums pēc [[laiks|laika]].<br> <math>a=x''=-kx/m</math><br> ''Amplitūda'' - ķermeņa vislielākās novirzes no līdzsvara stāvokļa modulis.<br><br> [[Category:Fizika]] 8116 29444 2006-02-07T12:24:37Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 213.21.210.212 '''Periods''' - ir mazākais [[laiks|laika]] intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas. [[fizika|Fizikā]] periodu parasti apzīmē ar latīņu burtu T un mērvienība tai ir [[sekunde]].<br> <br> Perioda apgriezto lielumu sauc par [[frekvence|frekvenci]]. Sk. [[frekvence]] [[Category:Fizika]] 8117 21767 2005-10-30T14:37:48Z Yyy 146 cat '''Frekvence''' - [[svārstības un viļņi|svārstību]] skaits [[laiks|laika]] vienībā, piemēram, svārstību skaits [[sekunde|sekundē]].<br> <br> Ja viena [[svārstības un viļņi|svārstība]] notiek [[laiks|laikā]] T, tad svārstību skaitu vienā [[sekunde|sekundē]] nosaka šādi: [nī]=1/T<br> <br> Starptautiskajā vienību sistēmā ([[SI|SI]]) svārstību frekvence ir vienāda ar vienu vienību, ja [[sekunde|sekundē]] notiek viena [[svārstības un viļņi|svārstība]]. Šo vienību par godu [[Vācija|vācu]] fiziķim [[Heinrihs Hercs|Heinriham Hercam]] sauc par hercu (Hz).<br> <br> Frekvence ir apgriezts lielums [[periods|periodam]].<br> <br> Sk. vēl [[cikliskā frekvence]] jeb [[cikliskā frekvence|leņķisko frekvenci]] [[Category:Fizika]] 8118 21768 2005-10-30T14:38:22Z Yyy 146 cat '''Amplitūda''' - ķermeņa vislielākās novirzes no līdzsvara stāvokļa modulis. Parasti amplitūdu mēra [[garums|garuma]] mērvienībās. [[SI]] sistēmā garuma pamatvienība ir [[metrs]]. [[Category:Fizika]] 8121 21769 2005-10-30T14:39:09Z Yyy 146 cat '''Cikliskā frekvence''' (jeb leņķiskā frekvence) - ir svārstību skaits nevis [[sekunde|sekundē]], bet gan <math>2pi</math> sekundēs. [[fizika|Fizikā]] parasti ciklisko frekvenci apzīmē ar [[Grieķija|grieķu]] burtu <math>omega</math> un tā mērvienība [[SI]] sistēmā ir [[radiāns|radiāni]] [[sekunde|sekundē]].<br> <br> Sk. #[[frekvence]] #[[periods]] #[[svārstības un viļņi|svārstības]] [[Category:Fizika]] 8125 31835 2006-02-25T15:23:33Z Yyy 146 cat ~~ ... Koma: # Cilvēka stāvoklis, kad viņš nereaģē uz apkārtējās vides un būtņu kairinājumu. # [tautā] Smags alkohola reibums [[Category:Bioloģija]] 8128 21792 2005-10-31T16:05:57Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Globālā Tīmekļa Konsorcijs]] #REDIRECT: [[Globālā Tīmekļa Konsorcijs]] 8130 40603 2006-04-16T10:56:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:RDF]] '''Resursu aprakstīšanas satvars''' ([[Angļu valoda|Angļu]]: ''Resource Description Framework'', ''RDF'') ir [[metadati|metadatu]] [[modelis|modeļa]] [[specifikācija|specifikāciju]] kopa, kas parasti izpaužas kā [[XML]] aplikācija. RDF specifikāciju kopu uztur [[Globālā tīmekļa konsorcijs]]. RDF metadatu modelis ir balstīts uz ideju, ka tiek izteikti [[apgalvojums|apgalvojumi]] par [[resurss|resursiem]] formā "subjekts-predikāts-objekts". Subjekts ir resurss, "lieta", kas tiek aprakstīta. Predikāts ir aprakstāmais resursa aspekts. Objekts ir konkrētajā aspektā ar subjektu saistītais resurss vai vērtība. Resursu aprakstīšanas mehānisms ir Globālā tīmekļa konsorcija [[Semantiskais tīmeklis|Semantiskā tīmekļa]] iniciatīvas pamatā. Tas ļautu automatizētai [[programmatūra|programmatūrai]] saglabāt, apmainīties un izmantot metadatus par Globālajā tīmeklī atrodamajiem resursiem, kas savukārt ļautu lietotājiem izmantot tos ar lielāku efektivitāti un noteiktību. {{stub}} == Aplikācijas == * [[RSS protokols]] == Skatīt arī == * [[Semantiskais tīmeklis]] == Ārējās saites == * [http://www.w3.org/RDF/ Globālā tīmekļa konsorcija RDF mājaslapa] [[Category:Semantiskais tīmeklis]] [[Category:XML]] [[da:Resource Description Framework]] [[de:Resource Description Framework]] [[en:Resource Description Framework]] [[es:Marco de descripción de recursos]] [[fi:RDF]] [[fr:Resource Description Framework]] [[he:RDF]] [[it:RDF]] [[ja:Resource Description Framework]] [[ko:RDF]] [[nl:Resource Description Framework]] [[pl:RDF]] [[pt:RDF]] [[ru:Resource Description Framework]] [[sv:RDF, Resource Description Framework]] [[zh:RDF]] 8131 21799 2005-10-31T19:00:54Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Resursu aprakstīšanas satvars]] #REDIRECT: [[Resursu aprakstīšanas satvars]] 8132 21800 2005-10-31T19:01:44Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Resursu aprakstīšanas satvars]] #REDIRECT: [[Resursu aprakstīšanas satvars]] 8133 21801 2005-10-31T19:04:22Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Tims Bērners-Lī]] #REDIRECT: [[Tims Bērners-Lī]] 8134 51909 2006-06-25T08:10:40Z YurikBot 213 robot Modifying: [[it:Copenaghen]] '''Kopenhāgena''' (København) - pilsēta [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] rietumu krastā pie [[Ērezunda šaurums|Ērezunda šauruma]] (Øresund) [[Zēlandes sala|Zēlandes salas]] (Sjælland) rietumos. [[Dānija|Dānijas]] [[galvaspilsēta]] un lielākā pilsēta. Tilts pār Ērezundu savieno Kopenhāgenu ar [[Malme|Malmi]] [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Dānijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs. [[Image:The Little Mermaid 4.jpg|Mazā nāriņa - viens no Kopenhāgenas simboliem|thumb|200px|left]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''København'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:DenmarkCopenhagenMunicipality.png|160px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2004) | 502 204<br>1 089 957 (aglom.) |- | Rakstos no | 1043.g |- | Pilsēta no | 1254.g |- | Citi nosaukumi | '''Copenhagen''' ([[angļu valoda|angļu]])<br>'''Kopenhagen''' ([[vācu valoda|vācu]])<br>'''Köpenhamn''' ([[zviedru valoda|zviedru]]) |- | āmte (''amt'') | - |- | Mājaslapa | [http://www3.kk.dk/ www3.kk.dk] |} {{commons|Category:Copenhagen}} ====Vēsture==== Pilsētas nosaukums cēlies no seno [[dāņi|dāņu]] - ''Købmandshavn'' (''tirgotāju osta''). Pilsētu dibinājis Dānijas karalis [[Svens I]], un līdz XII gs vidum tā bija neliels zvejnieku ciematiņš. 1157.gadā [[bīskaps]] [[Absalons]] nocietina pilsētu un tā kļūst par tirdzniecības ostu. Pilsēta attīstījās un kļuva bagāta pateicoties [[siļķe|siļķu]] tirdzniecībai. Tā kā pilsēta atradās stratēģiski nozīmīgā vietā, kura ļāva kontrolēt visu tirdzniecību starp Baltijas un [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]], pilsētai vairākkārtīgi uzbruka [[Hanza|Hanzas]] karaspēks. 1658-59. gados pilsēta piedzīvo vairakus zviedru aplenkumus, bet 1801.gadā pie pilsētas notiek [[Kopenhāgenas kauja]] starp [[Lielbritānija|angļu]] un dāņu flotēm. 1807.gadā angļi vēlreiz bombardē pilsētu, izraisot postījumus. Np 1940.gada 9.aprīļa līdz 1945.gada 4.maijam pilsēta ir [[Vācija|vācu]] okupācijā. ====Ievērojamākās vietas==== *Amalienborgas pils - Dānijas karaļu rezidence. *Kristiānija - [[kontrkultūra|kontrkultūras]] centrs. *Mazā Nāriņa - [[Hanss Kristians Andersens|Andersena]] pasakas tēls ostā - pilsētas simbols. *Strēgeta (Strøget) - gājēju zona pilsētas centrā. *Tivoli parks - viens no senākajiem izklaides parkiem pasaulē. ====Cilvēki==== Kopenhāgenā dzimuši: *[[Martins Andersens-Nekse]] (Martin Andersen-Nexø) (1869-1954) - rakstnieks. *[[Nīlss Bors]] (Niels Henrik David Bohr) (1885-1962) - zinātnieks. *[[Karls Dreijers]] (Carl Theodor Dreyer) (1889-1968) - kinorežisors. *[[Ādams Ēlenšlēgers]] (Adam Gottlob Oehlenschläger) (1779-1850) - dzejnieks. *[[Pauls Elvstrēms]] (Paul Bert Elvstrøm) (1928-) - burātājs. *[[Kristians Hansens]] (Christian Frederik Hansen) (1756-1845) - arhitekts. *[[Teofils fon Hansens]] (Theophil von Hansen) (1813-1891) - arhitekts. *[[Pēters Hēgs]] (Peter Høeg) (1957-) - rakstnieks. *[[Arne Jakobsens]] (Arne Jacobsen) (1902-1971) - arhitekts. *[[Serens Kjerkegors]] (Søren Kierkegaard) (1813-1855) - filozofs. *[[Valdemārs Poulsens]] (Valdemar Poulsen) (1869-1942) - izgudrotājs. *[[Larss fon Trīrs]] (Lars von Trier) (1956-) - kinorežisors. *[[Jerns Ucons]] (Jørn Utzon) (1918-) - arhitekts. [[Category:Dānijas pilsētas]] [[an:Copenaguen]] [[ar:كوبنهاغن]] [[be:Капэнгаген]] [[bg:Копенхаген]] [[br:Kopenhagen]] [[bs:Kopenhagen]] [[ca:Copenhaguen]] [[cs:Kodaň]] [[csb:Kòpenhaga]] [[cv:Копенгаген]] [[da:København]] [[de:Kopenhagen]] [[el:Κοπεγχάγη]] [[en:Copenhagen]] [[eo:Kopenhago]] [[es:Copenhague]] [[et:Kopenhaagen]] [[eu:Kopenage]] [[fi:Kööpenhamina]] [[fo:Keypmannahavn]] [[fr:Copenhague]] [[ga:Cóbanhávan]] [[gl:Copenhaguen - København]] [[he:קופנהגן]] [[hr:Kopenhagen]] [[hu:Koppenhága]] [[id:Kopenhagen]] [[io:København]] [[is:Kaupmannahöfn]] [[it:Copenaghen]] [[ja:コペンハーゲン]] [[ka:კოპენჰაგენი]] [[kl:København]] [[ko:코펜하겐]] [[la:Hafnia]] [[lb:Kopenhagen]] [[lt:Kopenhaga]] [[nds:Kopenhagen]] [[nl:Kopenhagen]] [[nn:København]] [[no:København]] [[pl:Kopenhaga]] [[pt:Copenhaga]] [[ro:Copenhaga]] [[ru:Копенгаген]] [[sa:कोपनहागन]] [[sh:Kopenhagen]] [[simple:Copenhagen]] [[sk:Kodaň]] [[sl:Kobenhaven]] [[sr:Копенхаген]] [[sv:Köpenhamn]] [[th:โคเปนเฮเกน]] [[tr:Kopenhag]] [[ug:كوپېنھاگېن]] [[vo:Köbenhavn]] [[zh:哥本哈根]] 8136 43809 2006-05-08T14:05:36Z 80.233.242.145 [[Image:Sun god Ra.svg|Saules dievs Ra|thumb]] '''Ra''' ir saules dievs [[Senā Ēģipte|Seno ēģiptiešu]] mitoloģijā. Ra svētais dzīvnieks ir [[piekūns]]. Sākotnēji Ra ir bijis [[Hēliopole|Hēliopoles]] vietējais dievs, taču 3.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Ra kults izplatījās visā senajā Ēģiptē. Laika gaitā notiekot [[sinkrētisms|sinkretizācijai]] Ra saplūda ar citiem saules dieviem - [[Atums|Atumu]], [[Amons|Amonu]] un [[Hors|Horu]]. Visplašāk Ra ir pazīstams ka Amons-Ra. Ēģiptieši domāja ka pa dienu Ra laivā ceļo pa Debesu Nīlu, pa nakti pa pazemes Nīlu. Tur Ra bija kaķa izskatā. Katru reizi viņam uzbrūk čūska, un tā katru reizi tā tiek nogalināta. Bet ja taa nogalinās Ra, tad saule nekad vairs neatspīdēs, un pasaules gals būs klāt. {{stub}} [[Category:Senās Ēģiptes vēsture]] 8139 29462 2006-02-07T12:25:53Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens Par Senajiem laikiem (3000 gt.p.m.ē līdz 500 g. m.ē.) tiek saukts [[vēsture|vēstures]] periods no [[rakstiba|rakstības]] izveidošanās līdz [[Senā Roma|Senās Romas]] sabrukumam. No [[eiropocentrisms|eiropocentrisma]] viedokļa būtiskākās Seno laiku civilizācijas: *[[Senā Ēģipte]] *[[Divupe]] *[[Senā Grieķija]] *[[Senā Roma]] [[Category:Vēsture]] 8143 21853 2005-11-02T14:35:24Z Tail 13 Bulgakova foto no en.wiki.org. Bulgakova foto no en.wiki.org. 8144 50190 2006-06-12T10:11:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Булгаков Михайло Опанасович]] [[Image:Bulgakov.jpg|thumb|right|200px|Mihails Bulgakovs]] '''Mihails Bulgakovs''' (''Михаил Афанасьевич Булгаков''; * 1891. g. 15. maijā (3. maijā pēc vecā kalendāra) [[Kijeva|Kijevā]], † 1940. gada 10. martā [[Maskava|Maskavā]]) tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem rakstniekiem XX gs. literatūrā. Viņš rakstīja [[romāns|romānus]], [[luga]]s un [[stāsts|stāstus]], kā arī darbojās publicistikā. Viņa slavenākais darbs ir romāns "[[Meistars un Margarita]]", ko uzskata par vienu no nozīmīgākajiem romāniem krievu – un arī pasaules – literatūrā. Starp citiem ievērojamiem Bulgakova darbiem jāmin garais stāsts "Suņa sirds", romāni "Teātra romāns" un "Baltā gvarde". Daudzi Bulgakova darbi tulkoti arī latviešu valodā. Īpaši jāmin [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] "Meistara un Margaritas" tulkojums, kuru uzskata par konģeniālu. == Biogrāfija== ===Bērnība un jaunība=== Bulgakovs dzimis Kijevā, tagadējā [[Ukraina|Ukrainā]] (tolaik – [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]) kā vecākais dēls [[teoloģija]]s profesora ģimenē. Bulgakova tēvs strādāja Kijevas Garīgajā akadēmijā, kā arī bija grāmatu cenzors reliģiskos jautājumos. Ģimenē kopā bija septiņi bērni. Bulgakovam bija četras māsas (Nadežda, Vera, Jeļena un Varvara) un divi brāļi (Nikolajs un Ivans). Bulgakovs mācījās Pirmajā Kijevas vidusskolā (1900-09). Šajā laikā par viņa mīļākajiem autoriem kļuva [[Nikolajs Gogolis]], [[Aleksandrs Puškins]], [[Fjodors Dostojevskis]] un [[Čārlzs Dikenss]]. Pēc tam viņš studēja medicīnu Kijevas universitātē (1909-16), kuru pabeidza ar izcilību. No 1916.-1918. gadam viņš darbojās kā ārsts Smoļenskas guberņas Nikoļskas ciemā. Savu pieredzi šajā laikā viņš aprakstīja stāstu ciklā "Jauna ārsta piezīmes". 1918.-1819. gadā Bulgakovs darbojās kā ārsts Kijevā. Viņš pieredzēja vācu okupāciju un pēcāk sarkanās armijas okupāciju. Šajā laikā Bulgakovs cieta no atkarības no [[morfijs|morfija]] (pēc ar difteriju slima bērna ārstēšanas viņam sākās vispārēja ķermeņa saindēšanās, kas izpaudās kā sāpīga nieze, tāpēc ārsts viņam parakstīja morfiju), taču to pārvarēja ar kāda sava kolēģa palīdzību. ===Pilsoņu kara gadi un Vladikaukāzs=== 1919. gadā februārī Bulgakovu mobilizēja Ukrainas Tautas Republikas armija, no kuras viņš dezertēja. Tā paša gada augustā kā kara ārstu viņu mobilizēja sarkanā armija, savukārt no oktobra līdz decembrim viņš bija "brīvprātīgo armijas" jeb "baltās armijas" sastāvā (vai nu tika saņemts gūstā, vai arī pats uz to pārgāja). Brīvprātīgo armijas sastāvā Bulgakovu pārcēla uz Vladikaukāzu, kur viņš strādāja kara hospitālī. Bulgakovs dezertēja un palika Vladikaukāzā ar nodomu emigrēt uz rietumiem (sākumā doties uz Odesu, tad uz Konstantinopoli, bet pēc tam uz rietumiem). Kad par braucienu jau bija samaksāts, viņš ārkārtīgi smagi saslima ar izkaisīto tīfu un aizbraukt neizdevās. Vladikaukāzā Bulgakovs palika līdz pat 1921. gada vidum. Pēc slimības Bulgakovs pameta mediķa praksi un sāka nodoties rakstīšanai. Viņa literārā darbībā sākās Vladikaukāzā, kur viņš sāka strādāt "Mākslas apakšnodaļā" – organizācijā, kuras uzdevums teorētiski bija atbalstīt literātus un māksliniekus, rīkot lekcijas utt. Bulgakovs darbojās arī kādā laikrakstā (rakstīja par kultūru), lasīja lekcijas par [[Puškins|Puškinu]] un [[Čehovs|Čehovu]], sāka rakstīt arī stāstus un uzrakstīja 5 lugas, no kurām vienu iestudēja vietējais teātris (par šīm lugām pats Bulgakovs vēlāk izteicās visai sarkastiski un no tām saglabājusies tikai viena – "Mullas dēli"). Par Vladikaukāzā pavadītajiem gadiem Bulgakovs vēlāk uzrakstīja darbu "Piezīmes uz manšetēm". ===Maskava un darbs periodikā=== 1921. gada septembrī Bulgakovs pārcēlās uz Maskavu, kur sāka strādāt Tautas izglītības komisariāta Politiskās izglītības galvenās pārvaldes Literatūras nodaļā. Literatūras nodaļa drīz tika slēgta finanšu grūtību dēļ, un Bulgakovs sāka darboties periodikā (rakstīja feļetonus – izvērstus apskatus par aktuāliem notikumiem). 1922.-1923. gadā viņš rakstīja laikrakstam "Nakanuņe" (Berlīnē), pēc tam – arī avīzei "Gudok". Kopumā Bulgakovs publicējās 16 žurnālos un avīzēs un šajā laikā uzrakstīja apmēram 300 feļetonu, tomēr cieta ārkārtīgu nabadzību. Lielākā daļa feļetonu bija par Maskavas dzīvi, taču atsevišķi arī par Ļeņingradu un Kijevu. Starp nozīmīgākajiem feļetoniem jāmin "Galvaspilsēta bloknotā" (1922; feļetons 9 daļās) un "Sarkanā sala" (1924; uz šī feļetona pamata Bulgakovs vēlāk uzrakstīja tāda paša nosaukuma lugu). Almanahā "Ņedra" Bulgakovs publicēja stāstus "Sātaniāda" un "Liktenīgās olas". "Sātaniādā" (1925) attēlots klerks, kurš gigantiskajā birokrātiskajā sistēmā zaudē savu identitāti un dzīvi. 1925. gadā Bulgakovs uzrakstīja stāstu "Suņa sirds", taču kratīšanas laikā to kopā ar Bulgakova dienasgrāmatām konfiscēja čeka. ===Sadarbība ar Maskavas Dailes teātri un vēstules valdībai=== Sākot ar 1925. gadu, Bulgakovs sadarbojās ar Maskavas Dailes teātri. Viņš uzrakstīja daudzas lugas, kas guva plašu publikas atsaucību. Ap 1926. gadu viņu jau uzskatīja par gluži pazīstamu literātu – viņš bija publicējis trīs nelielus stāstu krājumus. 1928. gadā trijos Maskavas teātros tika iestudētas trijas viņa lugas – "Zojas dzīvoklis", "Sarkanā sala" un "Turbinu dienas" –, no kurām pēdējā bija viņa romāna "Baltā gvarde" dramatisks uzvedums. Izrāde tika uzņemta ar sajūsmu, lai arī kritika pēla iecietīgo baltgvardu attēlojumu. 1929. gadā luga tika aizliegta, 1932. – atkal atļauta. Divdesmito gadu otrajā pusē Bulgakova darbus sāka publicēt arvien mazāk – daudzas viņa lugas aizliedza ("Zojas dzīvoklis", "Sarkanā sala", "Skrējiens"). 1929. gadā viņš [[Maksims Gorkijs|Maksimam Gorkijam]] rakstīja: "Visas manas lugas ir aizliegtas; nekur vairs nedrukā ne vienas vienīgas manas rindiņas; man nav gatavu darbu, un ne no viena avota nesaņemu ne kapeiku honorāra; uz maniem iesniegumiem neatbild neviena iestāde, neviens cilvēks..." 1930. gada 28. martā Bulgakovs uzrakstīja vēstuli [[PSRS]] valdībai<sup>1</sup>. Tajā viņš rakstīja: "Pašlaik esmu iznīcināts," – un lūdza atļauju emigrēt vai darbu kādā teātrī par štata režisoru (vai statistu, vai skatuves strādnieku – Bulgakovs rakstīja, ka viņam draud "nabadzība, iela un bojāeja"). 1930. gada 18. aprīlī viņam piezvanīja [[Staļins]] personīgi un īsā telefonsarunā ieteica pieteikties Dailes teātrī. 1930. gada 5. maijā Bulgakovs Staļinam rakstīja otro vēstuli, uz kuru atbildi nesaņēma, taču pēc kuras (10. maijā) Bulgakovam tika piešķirta režisora palīga vieta Maskavas Dailes teātrī, kur viņš no 1931.-1934. gadam bija štata darbinieks. Lai arī viņa oficiālais amata nosaukums bija "režisora palīgs", viņš faktiski pildīja citus pienākumus – organizēja lugu pārrakstīšanu, slēdza līgumus ar autoriem utt. Šajā laikā viņš arī vienu reizi nospēlēja epizodisku lomu teātra izrādē (bija tiesnesis izrādē "Pikvika kluba piezīmes"). <sup>1</sup> <small>Viņa sieva Ļubova Bulgakova, kā arī speciālisti gan atzinuši, ka pašlaik pieejamā vēstules versijas varētu būt kāda cita cilvēka sacerēta. </small> ===Darbs Maskavas Lielajā teātrī un mūža noslēgums=== 1934. gadā Bulgakovs no Maskavas Dailes teātra aizgāja un sāka strādāt Maskavas Lielajā teātrī, kur darbojās līdz pat 1938. gadam. Šajā teātrī viņš bija libretists un uzrakstīja 4 operu libretus. Paralēli viņš joprojām arī rakstīja, piemēram, lugu par [[Moljērs|Moljēru]], Moljēra dzīvesstāstu [[Gorkijs|Gorkija]] izdotajai sērijai "Ievērojamu cilvēku dzīve", kā arī drāmu "Pēdējās dienas" ("Puškins", 1934-1935). Bulgakovs uzrakstīja arī lugu par Staļina jaunību, taču to aizliedza pats Staļins. 1936.-1937. gadā Bulgakovs atsāka darbu pie "Teātra romāna", kurā izmantoja gūto priekšstatu par teātra dzīvi. Darbs netika pabeigts. Rokrakstā autors tam bija devis vēl vienu nosaukumu – "Nelaiķa piezīmes". Savu nozīmīgāko darbu - romānu "Meistars un Margarita" – Bulgakovs rakstīja no 1927.-1940. gadam. Darbu neļāva izdot, jo Bulgakovs atteicās izdarīt tajā izmaiņas, ko pieprasīja valsts iestādes. Tekstu Bulgakovs turpināja pilnveidot līdz pat nāvei (pēdējās izmaiņas tika izdarītas divas nedēļas pirms viņa nāves). Romāns cenzētā formā pirmoreiz padomju laikā tika publicēts 1966.-1967. gadā. Bulgakovs bija precējies trīs reizes. Viņš nopietni saslima 1939. gada rudenī (nieru skleroze, kam sekoja redzes zudums) un nomira Maskavā 1940. gada 10. martā. ==Literārā darbība== Sākotnēji Bulgakovs kļuva pazīstams tieši kā dramaturgs – viņa lugas tika iestudētas daudzos Maskavas teātros un guva milzīgu publikas atzinību. Viņa lugas augstu vērtēja arī Josifs Staļins, kas iespējams, saistāms arī ar faktu, ka Bulgakova darbus gan vēlāk aizliedza, taču pret viņu pašu nekādas represijas neveica. Bulgakovs gan viņa režīmu nekad neatbalstīja un vairākos darbos to izsmēja. Bulgakova pirmie darbi tomēr ir stāsti ("Jauna ārsta piezīmes") un romāns "Baltā gvarde". Divdesmito gadu vidū viņš sāka atzinīgi vērtēt [[Herberts Džordžs Velss|Herberta Džordža Velsa]] darbus un uzrakstīja vairākus stāstus ar [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] elementiem, kā "Liktenīgās olas" (1924) un "Suņa sirds" (1925). "Suņa sirdi" PSRS publicēja tikai 1987. gadā, taču tas lasītājiem bija jau pazīstams, pateicoties [[samizdats|samizdatam]]. Arī Bulgakova nozīmīgākais darbs, romāns "Meistars un Margarita", ar samizdata palīdzību bija pieejams jau labu laiku pirms tā oficiālā pirmpublicējuma 1966.-1967. gadā. Darbība romānā risinās trīs līmeņos: pirmkārt, vēsturiskā darbība, kas risinās [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], kur [[Poncijs Pilāts]] uz nāvi nosoda [[Jēzus Kristus|Ješuu]], otrkārt, darbība rakstīšanas laika vidē Maskavā, kur dzīvo Margarita un Meistars, kurš uzrakstījis romānu par Pilātu, treškārt, darbība fantastiskajā līmenī – Maskavā ierodas [[sātans]] ar savu svītu. ==Bibliogrāfija (nepilnīga)== ===Romāni=== * "Baltā gvarde" (''Белая гвардия'', 1924, romāns; pirmās divas daļas publicētas 1924.-1925. g., pilnā apjomā – 1927. (1. daļa) un 1929.g. (otrā un trešā daļa) [[Parīze|Parīzē]]; [[PSRS]] pirmoreiz 1966. g., latviešu valodā – 1972. gadā Eižena Rauhvargera tulkojumā) * "De Moljēra kunga dzīve" (''Жизнь господина де Мольера'', 1933, romāns; publicēts 1962.g. PSRS, latviešu valodā – 1972. g. Eižena Rauvargera tulkojumā) * "Teātra romāns" (''Театральный роман'', 1938, romāns; pirmoreiz publicēts 1965. gadā žurnālā "Novij mir", latviešu valodā – 1984. g. Ārijas Elksnes tulkojumā) * "[[Meistars un Margarita]]" (''Мастер и Маргарита'', romāns; pabeigts 1940.g., pirmoreiz – ļoti cenzētā formā – parādās padomju izdevumā "Moskva" 1966.-1967. gadā; 1969. g. Frankfurtē pie Mainas tiek izdots pilnībā ar atzīmēm par padomu cenzūras svītroto, pēc kā PSRS tiek izdots romāna pilnais variants (1973.g.); latviešu valodā – 1978. g. Ojāra Vācieša tulkojumā) ===Stāsti=== * "[[Piezīmes uz manšetēm]]" (''Записки на манжетах'', 1922, garais stāsts; Bulgkova dzīves laikā pilnībā publicēts netika, pilnā variantā pirmpublikācija – 1987.g.; latviešu valodā nav tulkots) * "Čičikova piedzīvojumi" (''Похождения Чичикова'', 1922, garais stāsts; publicēts 1922.g. "Nakanuņe"; latviešu valodā nav tulkots) * "Sātaniāde" (''Дьяволиада'', 1923, garais stāsts; publicēts 1924. g. žurnālā "Ņedra"; latviešu valodā nav tulkots) * "[[Liktenīgās olas]]" (''Роковые яйца'', 1925, garais stāsts; publicēts 1925.g. žurnālā "Ņedra"; latviešu valodā – turpinājumos žurnālā "Latvis" anonīmā tulkojumā 1929.g., 2005.g. Maijas Kudapas tulkojumā) * "[[Jauna ārsta piezīmes]]" (''Записки юного врача'', 1925-26, stāsti; pirmoreiz publicēti žurnālos "Krasnaja panorama" un "Medicinskij rabotņik", kā vienots krājums – 1963.g.; latviešu valodā – 1972.g. un 1984.g. Silvijas Rauhvargeres un Eižeina Rauhvargera tulkojumā) * "[[Suņa sirds]]" (''Собачье сердце'', 1925, garais stāsts; drīz pēc pabeigšanas stāstu kratīšanas laikā konfiscēja čeka; pirmpublicējums – 1987.g. žurnālā "Znamja"; latviešu valodā publicēts žurnālā "Avots") * "Morfijs" (''Морфий'', 1926, stāsts; latviešu valodā 1984.g. Eižena Rauhvargera tulkojumā) ===Lugas=== * "[[Turbinu dienas]]" (''Дни Турбиных'', 1925, luga; pirmiestudējums 1926.g., pirmpublicējums 1955.g.) * "Zojas dzīvoklis" (''Зойкина квартира'', 1925, komēdija; pirmiestudējums 1926.g.) * "Skrējiens" (''Бег'', 1926, drāma) * "Sarkanā sala" jeb "Asinssarkanā sala" (''Багровый остров'', 1926, komēdija; pirmiestudējums 1928.g.) * "Moljērs" jeb "Svētuļu jūgs" (''Мольер'' jeb ''Кабала святош'', 1929, drāma; pirmiestudējums 1936.g.) * "Svētlaime" (''Блаженство'', 1934) * "Ivans Vasiļjēvičs" (''Иван Васильевич'', 1935, lugs; Bulgakova dzīves laikā iestudēta netika) * "Pēdējās dienas" jeb "Puškins" (''Последние дни'' jeb ''Пушкин'', 1935; Bulgakova dzīves laikā iestudēta netika, pirmpublicējums 1955.g.) * "Batumi" (''Батуми'', 1939, drāma; veltīta Staļinam; Bulgakova dzīves laikā iestudēta netika) ==Ārējās saites== * [http://bulgakow.chkebelski.de/index_e.html Lapa par Bulgakovu angliski, vāciski un krieviski] * [http://www.bulgakov.ru/ Lapa par Bulgakovu krieviski] * [http://www.poets.org/viewmedia.php/prmMID/15201 Annas Ahmatovas dzejolis, veltīts Bulgakovam - angliski] [[Category:Krievu rakstnieki|Bulgakovs, Mihails]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Bulgakovs, Mihails]] [[Category:Nedēļas raksti|Bulgakovs, Mihails]] [[bg:Михаил Булгаков]] [[cs:Michail Bulgakov]] [[de:Michail Afanasjewitsch Bulgakow]] [[el:Μιχαήλ Μπουλγκάκοφ]] [[en:Mikhail Bulgakov]] [[eo:Miĥail Bulgakov]] [[es:Mijaíl Bulgákov]] [[et:Mihhail Bulgakov]] [[fi:Mihail Bulgakov]] [[fr:Mikhaïl Boulgakov]] [[he:מיכאיל בולגקוב]] [[hr:Mihail Bulgakov]] [[hu:Mihail Afanaszjevics Bulgakov]] [[it:Michail Bulgakov]] [[ja:ミハイル・ブルガーコフ]] [[ka:ბულგაკოვი, მიხაილ]] [[lt:Michailas Bulgakovas]] [[nl:Michail Boelgakov]] [[no:Mikhail Bulgakov]] [[pl:Michaił Bułhakow]] [[ro:Mihail Bulgakov]] [[ru:Булгаков, Михаил Афанасьевич]] [[sk:Michail Bulgakov]] [[sr:Михаил Булгаков]] [[sv:Michail Bulgakov]] [[udm:Булгаков, Михаил Афанасьевич]] [[uk:Булгаков Михайло Опанасович]] 8145 32978 2006-03-07T16:46:08Z Dekaels 268 Šajā kategorijā atrodami Vikipēdijas raksti par krievu raksniekiem. [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 8147 21860 2005-11-02T16:22:32Z Tail 13 redirect #REDIRECT [[Mihails Bulgakovs]] 8149 48303 2006-05-31T01:39:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[ar:لدويك العزر زامنهوف]] '''Ludviks Zamenhofs''' (''Ludwik Zamenhof'') (dzimis 1859.gada 15.decembrī [[Bjalistoka|Bjalistokā]] [[Krievija|Krievijas impērijā]] (tagad [[Polija|Polijā]]), miris 1917.gada 14.aprīlī, [[Varšava|Varšavā]]) - ārsts, [[poliglots]], [[esperanto]] radītājs. [[Image:Zamenhof.gif|150px|thumb|right|Ludviks Zamenhofs]] Tā kā Zamenhofs piedzima [[krievi|krieva]] un [[ebreji|ebrejietes]] ģimenē, viņa dzimtās valodas bija [[krievu valoda|krievu]] un [[jidišs]]. Bērnībā Zamenhofs apguva arī [[poļu valoda|poļu]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]. Vērodams dzimtās Bjalistokas trīs lielāko kopienu - poļu, krievu un ebreju savstarpējos konfliktus, jau agrīnā jaunībā Zamenhofs nonāca pie atziņas, ka [[mākslīgā valoda|mākslīga valoda]], kura nebūtu dzimtā nevienam no runātājiem, varētu palīdzēt atrisināt savstarpējos konfliktus. Mācoties ģimnāzijā [[Varšava|Varšavā]] Zamenhofs apguva arī [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[latīņu valoda|latīņu]] un [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodu]]. 1878.gadā (19 gadu vecumā) radās pirmie "universālās valodas" (''Lingwe uniwersala'') modeļi. 1885.gadā Zamenhofs pabeidz studijas universitātē un sāk strādāt par acu ārstu Varšavā. 1887.gadā Zamenhofs publicē darbu - ''Lingvo internacia. Antaŭparolo kaj plena lernolibro'' un paraksta to kā ''Doktoro Esperanto'', kas kļūst par jaunās valodas nosaukumu. Atlikušo mūžu strādā par ārstu, paralēli tulkodams pasaules literatūru esperanto valodā. Miris 1917.gadā Varšavā, apglabāts Varšavas ebreju kapos. [[Japāņi|Japāņu]] [[Oomoto]] [[reliģija]] uzskata Zamenhofu par [[dievs|dievu]]. Zamenhofa vārdā nosaukta [[mazā planēta]], ielas daudzās pasaules pilsētās. {{Commons|Ludwik Lejzer Zamenhof}} [[Category:Esperanto|Zamenhofs, Ludviks]] [[Category:Polijā dzimuši|Zamenhofs, Ludviks]] [[als:Ludwik Lejzer Zamenhof]] [[ar:لدويك العزر زامنهوف]] [[br:Ludwik Lejzer Zamenhof]] [[ca:Ludwik Lejzer Zamenhof]] [[cs:Ludvík Lazar Zamenhof]] [[da:Ludwik Lejzer Zamenhof]] [[de:Ludwik Lejzer Zamenhof]] [[el:Λουδοβίκος Λάζαρος Ζαμένχοφ]] [[en:L. L. Zamenhof]] [[eo:L. L. Zamenhof]] [[es:Ludwik Zamenhof]] [[fa:لودويك لازاروس زامنهوف]] [[fi:L. L. Zamenhof]] [[fr:Ludwik Lejzer Zamenhof]] [[gl:L. L. Zamenhof]] [[he:אליעזר לודביג זמנהוף]] [[hr:Lazar Ludvig Zamenhof]] [[hu:Lazaro Ludoviko Zamenhof]] [[ia:Ludovico Lazaro Zamenhof]] [[id:L.L. Zamenhof]] [[io:Ludwig Zamenhof]] [[it:Ludwik Lejzer Zamenhof]] [[ja:ルドヴィコ・ザメンホフ]] [[ko:라자루스 루드비크 자멘호프]] [[la:L. L. Zamenhof]] [[nl:Lejzer Zamenhof]] [[nn:L.L. Zamenhof]] [[no:Ludwik Lejzer Zamenhof]] [[pl:Ludwik Zamenhof]] [[pt:Ludwik Lejzer Zamenhof]] [[ru:Заменгоф, Людовик Лазарь]] [[simple:Ludovic Lazarus Zamenhof]] [[sk:Ludwik Lejzer Zamenhof]] [[sl:Ludwik Lazarus Zamenhof]] [[sr:Лудвиг Лазар Заменхоф]] [[sv:Ludwig Zamenhof]] [[vo:Ludvig Zamenhof]] [[zh:柴门霍夫]] 8150 21870 2005-11-02T23:09:21Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ludviks Zamenhofs]] 8151 21871 2005-11-02T23:09:28Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ludviks Zamenhofs]] 8152 21872 2005-11-02T23:09:38Z Feens 37 redirekts #redirect [[Ludviks Zamenhofs]] 8156 52514 2006-06-30T06:55:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Charles Dickens]], [[oc:Charles Dickens]] '''Čārlzs Džons Hafams Dikenss''' (''Charles John Huffam Dickens''; * 1812. g. 7. februārī, † 1870. g. 9. jūnijā) bija angļu rakstnieks, daudzu nozīmīgu un pazīstamu romānu autors ("[[Dāvids Koperfīlds]]", "[[Olivers Tvists]]", "[[Pikvika kluba piezīmes]]" utt.). Viņu mēdz uzskatīt par izcilāko [[Karaliene Viktorija|Viktorijas]] laika rakstnieku. Dikenss rakstīja arī stāstus. Viņam bija liela nozīme romāna turpinājumos popularizēšanā. ==Biogrāfija== [[Image:CDickens.jpg|thumb|300px|Čārlzs Dikenss]] Dikenss piedzima Portsmutā, Anglijā, Džona Dikensa ģimenē. Viņa tēvs bija sīks ierēdnis, kas kalpoja Portsmutas dokos. Kad Dikensam bija pieci gadi, ģimene pārcēlās uz Četemu Kentā, kad viņam bija desmit – uz [[Londona|Londonu]]. Bērnībā viņš daudz laika pavadīja brīvā dabā un bieži lasīja, turklāt īpaši bija iecienījis [[Tobiass Smolets|Tobiasa Smoleta]] un [[Henrijs Fīldings|Henrija Fīldinga]] [[pikareskais romāns|pikareskos romānus]]. Viņa ģimene bija vidēji pārtikusi, un Dikenss kādu brīdi izglītojās privātā skolā un pat uzrakstīja traģēdiju "Misnars, Indijas sultāns" (''Misnar, the Sultan of India''), taču tas mainījās, kas viņa tēvs, iztērējis pārāk daudz naudas sava sociālā stāvokļa uzturēšanai, nokļuva Māršelsijas parādu cietumā. Dikensam bija jāsāk strādāt 12 gadu vecumā, un viņš uzsāka darbu apavu ziedes fabrikā, kur strādāja 10 stundas dienā. Dikensa uzdevums bija līmēt etiķetes uz apavu ziedes trauciņiem. 1825. gadā Dikenss sāka mācīties Velingtonhausas Akadēmijā, bet 1827. gada maijā sāka strādāt par rakstvedi advokāta kantorī (ar iespējām vēlāk kļūt par juristu), taču jurisprudence viņam nepatika un viņš kļuva par reportieri. Dikenss rakstīja par politiku un darba sakarā daudz ceļoja. No 1831.-1834. gadam viņš bija parlamenta reportieris. 1832. gadā Dikenss apsvēra iespēju kļūt par reportieri, taču slimības dēļ neieradās uz noklausīšanos Kovengārdenas teātrī. 1833. gadā Dikenss publicēja savu pirmo stāstu, ''A Dinner at Poplar Walk'', gadu vēlāk - kļuva par ''The Morning Chronicle'' reportieri un savus stāstu publicēja jau vairākos periodikas izdevumos. 1836. gadā Dikenss apkopoja savus iepriekšpublicētos stāstus savā pirmajā grāmatā, "Boza stāsti un apraksti" (''Sketches by Boz''). Pēc dažiem mēnešiem viņš apprecēja Ketrīnu Hogārtu, ar kuru bija iepazinies pirms diviem gadiem. Tajā pašā laikā viņš sāka arī turpinājumos publicēt "Pikvika kluba piezīmes". Tas guva sensacionālus panākumus un padarīja autoru slavenu. Darbu "Boza stāsti un apraksti" izdeva atkārtoti. Dikenss pameta ''The Morning Chronicle'' un kļuva par ''Bentley's Miscellany'' redaktoru. 1837. gada janvārī piedzima pirmais no Dikensa 10 bērniem. Jūlijā viņš pirmoreiz devās ceļojumā uz kontinentālo [[Eiropa|Eiropu]]. ''Bentley's Miscellany'' turpinājumos sāka publicēt romānu "Olivers Tvists", vēlāk – arī romānu "Nikolass Niklbijs". 1839. gadā Dikenss pameta redaktora amatu ''Bentley's Miscellany'' un pēc gada sāka turpinājumos izdot romānu "Senlietu tirgotava" (''The Old Curiosity Shop'') izdevumā ''Master Humphrey's Clock''. 1842. gadā Dikenss devās pusgadu ilgā ceļojumā pa [[ASV]], gadu vēlāk sērijās publicēja romānu "Martins Čezlvits" un (decembrī) stāstu ''A Christmas Carol''. 1844. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Itālija|Itāliju]], kur pavadīja gadu. Atgriezies Londonā, viņš režisēja izrādi ''Every Man in His Humour'' un tajā arī tēloja. 1846. gadā viņš brīdi dzīvoja [[Šveice|Šveicē]], brīdi – [[Parīze|Parīzē]]. 1849. gadā turpinājumos sāka publicēt romānu "Dāvids Koperfīlds". Pēc gada Dikenss nodibināja un bija redaktors žurnālam ''Household Words''. 1855. gadā viņš uz pusgadu pārcēlās uz Parīzi. 1858. gadā Dikenss izšķīrās no savas sievas. Vēl pēc gada viņš nodibināja izdevumu ''All the Year Round''. 1865. gadā Dikenss cieta vilciena katastrofā, kur guva nelielus ievainojumus. 1870. gada janvārī viņš veica pēdējo lasījumu sēriju Londonā. 9. martā viņu pieņēma karaliene Viktorija. 9. jūnijā Dikenss Godshilā nomira no asinsizplūduma smadzenēs. ==Literārā darbība== Lielākā daļa Dikensa nozīmīgāko romānu pirmoreiz tika publicēti turpinājumos periodikā. Tas nodrošināja šo darbu plašu pieejamību un ietekmēja arī Dikensa stilu – viņš, piemēram, mēdza pabeigt nodaļas ar kādu līdz galam neatrisināta vai vēl gaidāma notikuma ieskicēšanu. Jāpiezīmē, ka bieži sastopamais apgalvojums, ka Dikensam maksāja par uzrakstīto vārdu skaitu, nav patiess. Dikensa darbu tematika ir diezgan plaša; viņš bieži aprakstīja sociālo sistēmu, nabadzīgāko tautas slāņu dzīvi, Viktorijas laika sabiedrības iezīmes. "[[Pikvika kluba piezīmes]]" bija pirmais Dikensa darbs, kurš guva ārkārtīgu atzinību un kļuva ļoti plaši pazīstams. No lielākās daļas citu populāro Dikensa romānu tas atšķiras ar savu vieglumu un humoru; šajā darbā Dikenss neapraksta lielas traģēdijas (izņemot atsevišķas vietas, kur tas darīts pēc "stāsts stāstā" principa) vai smagus sadzīves apstākļus. Tajā manāmas [[pikareskais romāns|pikareskā romāna]] iezīmes, strauja situāciju un personāžu maiņa. Viens no spilgtākajiem romāna varoņiem ir Semjuels Vellers (tieši šis tēls bija romāna milzīgās popularitātes pamatā – parādījās "Sema Vellera joku grāmatas" u.tml.). "[[Dāvids Koperfīlds]]" ir viens no populārākajiem Dikensa romāniem, un tieši tajā autors visvairāk izmantojis dažādus autobiogrāfiskus faktus. Uzskata, ka mistera Mikobera tēlā Dikenss attēlojis savu tēvu, kurš dzīvoja pāri saviem līdzekļiem. ==Būtiskākie darbi== * "[[Pikvika kluba piezīmes]]" (''The Pickwick Papers'', 1836-1837; romāns) * "[[Olivers Tvists]]" (''Oliver Twist'', 1837–1839; romāns) * "Nikolass Niklbijs" (''Nicholas Nickleby'', 1838–1839; romāns) * "Senlietu tirgotava" (''The Old Curiosity Shop'', 1840–1841; romāns) * "Mārtins Čezlvits" (''Martin Chuzzlewit'', 1843-1844; romāns) * "Dombijs un dēls" (''Dombey and Son'', 1846–1848; romāns) * "[[Dāvids Koperfīlds]]" (''David Copperfield'', 1849–1850; romāns) * "Saltais nams" (''Bleak House'', 1852–1853; romāns) * "Stāsts par divām pilsētām" (''A Tale of Two Cities'', 1859; romāns) * "Lielās cerības" (''Great Expectations'', 1860–1861; romāns) ==Ārējās saites== * [http://www.gutenberg.org/browse/authors/d#a37 Čārlza Dikensa darbi angļu valodā ''Project Gutenberg'' ietvaros] * [http://www.charlesdickensonline.com/ Lapa par Dikensu angļu valodā; tajā atrodami attēli no Dikensa darbiem, manuskriptu attēli utt.] [[Category:Angļu rakstnieki|Dikenss, Čārlzs]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Dikenss, Czarlzs]] [[ar:تشارلز ديكنز]] [[bs:Charles Dickens]] [[ca:Charles Dickens]] [[cs:Charles Dickens]] [[cy:Charles Dickens]] [[da:Charles Dickens]] [[de:Charles Dickens]] [[en:Charles Dickens]] [[eo:Charles Dickens]] [[es:Charles Dickens]] [[et:Charles Dickens]] [[fi:Charles Dickens]] [[fr:Charles Dickens]] [[gd:Charles Dickens]] [[gl:Charles Dickens]] [[he:צ'ארלס דיקנס]] [[hr:Charles Dickens]] [[id:Charles Dickens]] [[io:Charles Dickens]] [[is:Charles Dickens]] [[it:Charles Dickens]] [[ja:チャールズ・ディケンズ]] [[ka:დიკენსი, ჩარლზ]] [[ko:찰스 디킨스]] [[lt:Charles Dickens]] [[ms:Charles Dickens]] [[nl:Charles Dickens]] [[no:Charles Dickens]] [[oc:Charles Dickens]] [[pl:Karol Dickens]] [[pt:Charles Dickens]] [[ro:Charles Dickens]] [[ru:Диккенс, Чарльз]] [[simple:Charles Dickens]] [[sk:Charles Dickens]] [[sq:Charles Dickens]] [[sr:Чарлс Дикенс]] [[sv:Charles Dickens]] [[tr:Charles Dickens]] [[zh:查尔斯·狄更斯]] 8157 44357 2006-05-12T06:36:38Z Feens 37 '''Brisele''' (Brussel/Bruxelles) - pilsēta [[Beļģija|Beļģijas]] centrālajā daļā. Beļģijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta. Beļģijas daļas - [[Flandrija|Flandrijas]] galvaspilsēta, kaut arī pati pilsēta administratīvi neatrodas Flandrijā, bet veido atsevišķu Beļģijas daļu - '''galvaspilsētas reģionu''' ar divām valsts valodām - [[franču valoda|franču]] un [[flāmu valoda|flāmu]]. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Brussel / Bruxelles'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:BelgiumBrussels.png|160px|]] | align=center | [[Image:Belgium brussels iris.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | ap 143 000<br> 1 019 022 (aglom.) |- | Rakstos no | 979.g |- | Pilsēta no | 1229.g |- | Citi nosaukumi | '''Brussels''' ([[angļu valoda|angļu]])<br>'''Brüssel''' ([[vācu valoda|vācu]])<br>'''Brussele''' ([[valoņi|valoņu]]) |- | reģions | galvaspilsētas |- | province | - |- | Mājaslapa | [http://www.bruxelles.be/ www.bruxelles.be] |} {{commons|Category:Brussel - Bruxelles}} [[Image:Luc_Viatour_Hotel_de_ville_Bruxelles_1.JPG|thumb|right|250px|Briseles rātsnams naktī]] [[Image:Manneke pis 2 Sept2005.jpg|thumb|150px|left|''Manneken Pis'' strūklaka - viens no Briseles simboliem]] Pašā Briseles municipalitātē ir tikai apmēram 143 000 iedzīvotāju, tomēr visā Briseles aglomerācijā, kas faktiski ir viena pilsēta, ir vairāk kā miljons iedzīvotāju. Brisele bieži tiek uzskatīta par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] galvaspilsētu, jo divas no trijām galvenajām ES instutūcijām atrodas Briselē - [[Eiropas Komisija]] un [[Eiropas Savienības Padome]]. Brisele ir arī [[NATO]] galvenās mītnes vieta, kā arī [[Rietumeiropas Savienība|Rietumeiropas Savienības]] un [[EUROCONTROL]] galvenās mītnes vieta. ====Vēsture==== 979.gadā [[Lejaslotringa|Lejaslotringas]] grāfs Kārlis uzceļ cietoksni. XII gs pilsēta kļūst par lielu pieturas punktu ceļā no [[Brige|Briges]] uz [[Ķelne|Ķelni]]. 1695.gadā pilsētu ieņem un noposta [[Francija|Francijas]] karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] karaspēks. 1830.gadā Briselē sākas [[Beļģijas revolūcija]] pret [[Nīderlande|Nīderlandes]] varu, un 1831.gadā kļūst par Beļģijas galvaspilsētu. 1940.gada 10.maijā Briseli bombardē [[Vācija|vācu]] aviācija. ====Ievērojamākās vietas==== *''Atomium'' - 103 metrus augsta [[dzelzs]] [[atoms|atoma]] skulptūra - viens no Briseles simboliem. Uzstādīta [[EXPO-58]] laikā. *Lielais laukums (Grand-Place/Grote Markt) - centrālais vecpilsētas laukums ar rātsnamu un [[ģilde|ģilžu]] namiem. *''Manneken Pis'' - strūklaka, kas attēlo čurājošu puisēnu, viens no pilsētas simboliem. *''La Monnaie/De Munt'' - Briseles [[opera]]. ====Cilvēki==== Briselē dzimuši: *[[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]] (''Albert I'') (1875-1934) - Beļģijas karalis (1909-1934) *[[Alberts II (Beļģija)|Alberts II]] (''Albert II'') (1934-) - Beļģijas karalis (1993-) *[[Pjērs Alešinskis]] (''Pierre Alechinsky'') (1927-) - mākslinieks *[[Boduēns I]] (''Baudouin I'') (1930-1993) - Beļģijas karalis (1951-1993) *[[Jans Brēgels Vecākais]] (''Jan Brueghel de Oude'') (1568-1625) - gleznotājs *[[Žaks Brels]] (''Jacques Brel'') (1929-1978) - franču dziedātājs *[[Žans-Klods van Damme]] (''Jean-Claude Van Damme'') (1960-) - aktieris *[[Pjērs Deliņs]] (''Pierre Deligne'') (1944-) - matemātiķis *[[Erže]] (''Hergé'') (1907-1983) - komiksu mākslinieks *[[Lāra Fabiāna]] (''Lara Fabian'') (1970-) - dziedātāja *[[Andrē Frankvēns]] (''André Franquin'') (1924-1997) - komiksu mākslinieks *[[Jans Baptists van Helmonds]] (''Jan Baptist van Helmont'') (1580-1644) - ķīmiķis *[[Odrija Hepberna]] (''Audrey Hepburn'') (1929–1993) - aktrise *[[Edgars P. Jakobss]] (''Edgar P. Jacobs'') (1904-1987) - komiksu mākslinieks *[[Margarita Jursenāra]] (''Marguerite Yourcenar'') (1903-1987) - [[Francija|franču]] rakstniece *[[Hulio Kortāsars]] (''Julio Cortázar'') (1914-1984) - [[Argentīna|argentīnišu]] rakstnieks *[[Anrī Lafontēns]] (''Henri La Fontaine'') (1854-1943) - jurists, 1913.gada Nobela Miera prēmija *[[Leopolds II]] (''Léopold II'') (1835-1909) - Beļģijas karalis (1865-1909) *[[Leopolds III]] (''Léopold III'') (1901-1983) - Beļģijas karalis (1934-1951) *[[Klods Levī-Stross]] (''Claude Lévi-Strauss'') (1908-) - [[Francija|franču]] antropologs *[[Braiens Molko]] (''Brian Molko'') (1972-) - dziedātājs *[[Pols Otlē]] (''Paul Otlet'') (1868-1944) - bibliogrāfs *[[Pejo]] (''Peyo'') (1928-1992) - komiksu mākslinieks *[[Žozefs Plato]] (''Joseph Plateau'') (1801-1883) - fiziķis *[[Pols-Anrī Spāks]] (''Paul-Henri Spaak'') (1899-1972) - politiķis *[[Totss Tīlemanss]] (''Toots Thielemans'') (1922-) - džeza mūziķis *[[Filips Tiss]] (''Philippe Thys'') (1890-1971) - riteņbraucējs *[[Emīls Vandervelde]] (''Emile Vandervelde'') (1866-1938) - politiķis *[[Vezālijs]] (''Vesalius'') (1514-1564) - anatoms == Ārējās saites == * [http://www.ilotsacre.be/ Briselē centrā] [[Category:Beļģijas pilsētas]] [[af:Brussel]] [[id:Brusel]] [[ms:Brussels]] [[bg:&#1041;&#1088;&#1102;&#1082;&#1089;&#1077;&#1083;]] [[cs:Brusel]] [[cy:Brwsel]] [[da:Bruxelles]] [[de:Brüssel]] [[el:Βρυξέλλες]] [[et:Brüssel]] [[en:Brussels]] [[es:Bruselas]] [[eo:Bruselo]] [[eu:Brusela]] [[fr:Bruxelles]] [[gd:Bruiseal]] [[gl:Bruxelas]] [[io:Bruxel]] [[it:Bruxelles]] [[he:&#1489;&#1512;&#1497;&#1505;&#1500;]] [[ko:브뤼셀]] [[ku:Bruksel]] [[la:Bruxellae]] [[lb:Bréissel]] [[lt:Briuselis]] [[li:Brussel]] [[hu:Brüsszel]] [[mk:Брисел]] [[nl:Brussel]] [[ja:&#12502;&#12522;&#12517;&#12483;&#12475;&#12523;]] [[jv:Brusel]] [[no:Brussel]] [[nds:Brüssel]] [[pl:Bruksela]] [[pt:Bruxelas]] [[ro:Bruxelles]] [[ru:&#1041;&#1088;&#1102;&#1089;&#1089;&#1077;&#1083;&#1100;]] [[simple:Brussels]] [[sl:Bruselj]] [[sr:&#1041;&#1088;&#1080;&#1089;&#1077;&#1083;]] [[fi:Bryssel]] [[sv:Bryssel]] [[tr:Brüksel]] [[uk:&#1041;&#1088;&#1102;&#1089;&#1077;&#1083;&#1100;]] [[wa:Brussele]] [[zh:&#24067;&#40065;&#22622;&#23572;]] 8158 46419 2006-05-21T05:11:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[nrm:Janvyi]] '''Janvāris''' ir [[gads|gada]] pirmais mēnesis. Janvārī ir 31 [[diena]], tas ir viens no 7 mēnešiem, kuros ir 31 diena. [[Category:Laiks]] [[af:Januarie]] [[an:Chinero]] [[ang:Æfterra Gēola]] [[ar:يناير]] [[ast:Xineru]] [[be:Студзень]] [[bg:Януари]] [[br:Genver]] [[bs:Januar]] [[ca:Gener]] [[co:Ghjennaghju]] [[cs:Leden]] [[csb:Stëcznik]] [[cv:Кăрлач]] [[cy:Ionawr]] [[da:Januar]] [[de:Januar]] [[el:Ιανουάριος]] [[en:January]] [[eo:Januaro]] [[es:Enero]] [[et:Jaanuar]] [[eu:Urtarril]] [[fa:ژانویه]] [[fi:Tammikuu]] [[fo:Januar]] [[fr:Janvier]] [[fur:Zenâr]] [[fy:Jannewaris]] [[ga:Eanáir]] [[gl:Xaneiro]] [[he:ינואר]] [[hr:Siječanj]] [[hu:Január]] [[ia:Januario]] [[id:Januari]] [[ie:Januar]] [[ilo:Enero]] [[io:Januaro]] [[is:Janúar]] [[it:Gennaio]] [[ja:1月]] [[jv:Januari]] [[ka:იანვარი]] [[kn:ಜನವರಿ]] [[ko:1월]] [[ku:Rêbendan]] [[kw:Mys Genver]] [[la:Ianuarius]] [[lb:Januar]] [[li:Jannewarie]] [[lt:Sausis]] [[mi:Kohi-tātea]] [[mr:जानेवारी]] [[ms:Januari]] [[nap:Jennaro]] [[nl:Januari]] [[nn:Januar]] [[no:Januar]] [[nrm:Janvyi]] [[oc:Genièr]] [[pl:Styczeń]] [[pt:Janeiro]] [[ro:Ianuarie]] [[ru:Январь]] [[sc:Ghennarzu]] [[scn:Jinnaru]] [[sco:Januar]] [[se:Ođđajagimánnu]] [[simple:January]] [[sk:Január]] [[sl:Januar]] [[sq:Janari]] [[sr:Јануар]] [[su:Januari]] [[sv:Januari]] [[ta:ஜனவரி]] [[te:జనవరి]] [[th:มกราคม]] [[tl:Enero]] [[tpi:Janueri]] [[tr:Ocak]] [[tt:Ğínwar]] [[uk:Січень]] [[ur:جنوری]] [[vi:Tháng một]] [[vo:Yanul]] [[wa:Djanvî]] [[zh:1月]] 8161 30131 2006-02-12T08:05:19Z 81.198.32.16 /* Sastāvs */ '''Līvi''' ir viena no visu laiku ievērojamākajām [[Latvija|Latvijas]] [[rokmūzika|rokgrupām]]. To [[1976]]. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidoja ģitārists [[Juris Pavītols]]. {{stub}} == Sastāvs == === Pašreizējais sastāvs === * [[Ainars Virga]] ([[ģitāra]], [[balss]]) ([[1986]]-šodiena) * [[Jānis Grodums]] (bass, balss) (1976-šodiena) * [[Guntars Mucenieks]] ([[ērģeles]], piebalss) * [[Māris Zīlmanis]] ([[bungas]]) ([[2004]]) * [[Edijs Šnipke]] (ģitāra, piebalss) ([[2005]]) === Sākotnējais sastāvs === * [[Ēriks Ķiģelis]] (ģitāra, balss) (1976-[[1986]]) * [[Juris Pavītols]] (ģitāra) * [[Jānis Grodums]] (bass) (1976-šodiena) * [[Vilnis Krieviņš]] (bungas) * [[Juris Jakovļevs]] (skaņu režisors) === Citi dalībnieki === * [[Rodrigo Fomins]] (balss) * [[Dainis Virga]] (bungas) * [[Aivars Brīze]] (balss) * [[Tomass Kleins]] (ģitāra, balss) == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''Aprīļa pilieni'' ([[1985]]) * ''Līvi'' ([[1988]]) * ''Karogi'' ([[1994]]) * ''K.M.K.V.P.'' ([[1996]]) * ''Viva'' ([[1998]]) * ''2001'' ([[2001]]) * ''Pāri visam'' ([[2004]]) === Koncertieraksti === * ''Līvi dzīvi'' (1994) * ''Spoku koks'' (1994) === Izlases === * ''Bailes par ziņģēm'' ([[1997]]) * ''Līvi Zelts I'' ([[2002]]) == Bibliogrāfija == * ''Vāvere K. Neimane S. Līvi.'' - Rīga: Tandems, 1997. - 74 lpp. == Ārējās saites == * [http://www.livi.lv/ Oficiālā mājaslapa] [[Category:Latvijas mūzikas grupas]] 8162 52242 2006-06-28T08:05:51Z 86.200.238.188 /* Ārējās saites */ '''Iron Maiden''' ir [[Lielbritānija|britu]] [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupa no [[Londona|Londonas]]. [[1975]]. gadā [[basģitārists|basģitārista]] [[Stīvs Hariss|Stīva Harisa]] dibinātā grupa ir viena no visu laiku vieksmīgākajām grupām šajā [[žanrs|žanrā]], kas visā pasaulē ir pārdevusi vairāk nekā 60 miljonus ierakstu. Līdz šim grupa ir izlaidusi trīspadsmit studijas albumus, četras labāko dziesmu izlases, astoņus koncertierakstus. {{stub}} == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''Iron Maiden'' (1980) * ''Killers'' (1981) * ''The Number of the Beast'' (1982) * ''Piece of Mind'' (1983) * ''Powerslave'' (1984) * ''Somewhere in Time'' (1986) * ''Seventh Son of a Seventh Son'' (1988) * ''No Prayer for the Dying'' (1990) * ''Fear of the Dark'' (1992) * ''The X Factor'' (1995) * ''Virtual XI'' (1998) * ''Brave New World'' (2000) * ''Dance of Death'' (2003) === Koncertieraksti === * ''Maiden Japan'' (1981) * ''Beast Over Hammersmith'' (1983) * ''Live After Death'' (1985) * ''A Real Live One'' (1993) * ''A Real Dead One'' (1993) * ''Live at Donington'' (1993) * ''Rock In Rio'' (2002) * ''Death on the Road'' (2005) === Izlases === * ''Best of the Beast'' (1996) * ''Ed Hunter'' (1999) * ''Edward the Great'' (2002) * ''The Essential Iron Maiden'' (2005) == Ārējās saites == * [http://www.ironmaiden.com/ Oficiālā mājaslapa] * [http://www.ironmaiden.org/ Oficiālais ziņojumu dēlis] *[http://phantom.oftheopera.free.fr/ Phantom Of The opera - Everything about Iron Maiden] [[Category:Britu mūzikas grupas]] [[bg:Iron Maiden]] [[br:Iron Maiden]] [[cs:Iron Maiden]] [[da:Iron Maiden]] [[de:Iron Maiden]] [[el:Iron Maiden]] [[en:Iron Maiden]] [[es:Iron Maiden]] [[fi:Iron Maiden]] [[fr:Iron Maiden]] [[gl:Iron Maiden]] [[he:איירון מיידן]] [[hr:Iron Maiden]] [[hu:Iron Maiden]] [[id:Iron Maiden]] [[io:Iron Maiden]] [[is:Iron Maiden]] [[it:Iron Maiden]] [[ja:アイアン・メイデン]] [[lt:Iron Maiden]] [[nl:Iron Maiden]] [[no:Iron Maiden]] [[pl:Iron Maiden]] [[pt:Iron Maiden]] [[ro:Iron Maiden]] [[ru:Iron Maiden]] [[sk:Iron Maiden]] [[sl:Iron Maiden]] [[sr:Ајрон Мејден]] [[sv:Iron Maiden]] [[tr:Iron Maiden]] [[uk:Iron Maiden (гурт)]] 8163 52472 2006-06-29T22:15:15Z Escarbot 1016 robot Adding: an, be, bs, eu, fa, kw, oc [[Category:Eiropas valstis]] [[Category:Eiropas Savienības dalībvalstis]] [[af:Kategorie:Denemarke]] [[an:Categoría:Dinamarca]] [[ast:Categoría:Dinamarca]] [[be:Катэгорыя:Данія]] [[bg:Категория:Дания]] [[bs:Kategorija:Danska]] [[ca:Categoria:Dinamarca]] [[cs:Kategorie:Dánsko]] [[csb:Kategòrëjô:Dëńskô]] [[cv:Категори:Дани]] [[da:Kategori:Danmark]] [[de:Kategorie:Dänemark]] [[el:Κατηγορία:Δανία]] [[en:Category:Denmark]] [[eo:Kategorio:Danio]] [[es:Categoría:Dinamarca]] [[et:Kategooria:Taani]] [[eu:Kategoria:Danimarka]] [[fa:رده:دانمارک]] [[fi:Luokka:Tanska]] [[fo:Bólkur:Danmark]] [[fr:Catégorie:Danemark]] [[gl:Category:Dinamarca]] [[he:קטגוריה:דנמרק]] [[hr:Kategorija:Danska]] [[hu:Kategória:Dánia]] [[id:Kategori:Denmark]] [[io:Category:Dania]] [[is:Flokkur:Danmörk]] [[it:Categoria:Danimarca]] [[ja:Category:デンマーク]] [[ka:კატეგორია:დანია]] [[ko:분류:덴마크]] [[kw:Category:Denmark]] [[la:Categoria:Dania]] [[lb:Category:Dänemark]] [[lt:Kategorija:Danija]] [[na:Category:Denmark]] [[nds:Kategorie:Däänmark]] [[nl:Categorie:Denemarken]] [[nn:Kategori:Danmark]] [[no:Kategori:Danmark]] [[oc:Categoria:Danemarc]] [[pl:Kategoria:Dania]] [[pt:Categoria:Dinamarca]] [[ro:Categorie:Danemarca]] [[ru:Категория:Дания]] [[sh:Category:Danska]] [[sk:Kategória:Dánsko]] [[sl:Kategorija:Danska]] [[sr:Категорија:Данска]] [[sv:Kategori:Danmark]] [[tr:Kategori:Danimarka]] [[zh:Category:丹麥]] 8165 36076 2006-03-22T20:29:14Z Juzeris 23 +kalendārs {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''Marts''' ir [[gads|gada]] trešais [[mēnesis]]. Martā ir 31 diena. [[Category:Laiks]] [[af:Maart]] [[an:Marzo]] [[ang:Hrēþmōnaþ]] [[ar:مارس]] [[ast:Marzu]] [[be:Сакавік]] [[bg:Март]] [[br:Meurzh]] [[bs:Mart]] [[ca:Març]] [[cs:Březen]] [[csb:Strumiannik]] [[cv:Пуш]] [[cy:Mawrth]] [[da:Marts]] [[de:März]] [[el:Μάρτιος]] [[en:March]] [[eo:Marto]] [[es:Marzo]] [[et:Märts]] [[eu:Martxo]] [[fa:مارس]] [[fi:Maaliskuu]] [[fo:Mars]] [[fr:Mars (mois)]] [[fur:Març]] [[fy:Maart]] [[ga:Márta]] [[gl:Marzo]] [[he:מרץ]] [[hr:Ožujak]] [[hu:Március]] [[ia:Martio]] [[id:Maret]] [[ie:Marte]] [[ilo:Marso]] [[io:Marto]] [[is:Mars (mánuður)]] [[it:Marzo]] [[ja:3月]] [[jv:Maret]] [[ka:მარტი]] [[kn:ಮಾರ್ಚಿ]] [[ko:3월]] [[ku:Adar]] [[kw:Mys Merth]] [[la:Martius]] [[lb:Mäerz]] [[li:Miert]] [[lt:Kovas]] [[mi:Poutū-te-rangi]] [[mr:मार्च]] [[ms:Mac]] [[nap:Màrzo]] [[nl:Maart]] [[nn:Månaden mars]] [[no:Mars]] [[oc:Març]] [[pl:Marzec]] [[pt:Março]] [[ro:Martie]] [[ru:Март]] [[sc:Martzu]] [[scn:Marzu]] [[sco:Mairch]] [[se:Njukčamánnu]] [[simple:March]] [[sk:Marec]] [[sl:Marec]] [[sq:Marsi (muaj)]] [[sr:Март]] [[su:Maret]] [[sv:Mars]] [[ta:மார்ச்]] [[th:มีนาคม]] [[tl:Marso]] [[tpi:Mas]] [[tr:Mart]] [[tt:Mart]] [[uk:Березень]] [[ur:مارچ]] [[vi:Tháng ba]] [[vo:Mäzul]] [[wa:Måss (moes)]] [[zh:3月]] 8166 46263 2006-05-21T01:32:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[nrm:Avri]] {| style="float:right;" |- |{{Aprīļa kalendārs}} |} '''Aprīlis''' ir [[gads|gada]] ceturtais [[mēnesis]]. Aprīlī ir 30 dienas. [[Category:Laiks]] [[af:April]] [[an:Abril]] [[ang:Ēastermōnaþ]] [[ar:إبريل]] [[ast:Abril]] [[be:Красавік]] [[bg:Април]] [[br:Ebrel]] [[bs:April]] [[ca:Abril]] [[cs:Duben]] [[csb:Łżëkwiôt]] [[cv:Ака]] [[cy:Ebrill]] [[da:April]] [[de:April]] [[el:Απρίλιος]] [[en:April]] [[eo:Aprilo]] [[es:Abril]] [[et:Aprill]] [[eu:Apiril]] [[fa:آوریل]] [[fi:Huhtikuu]] [[fo:Apríl]] [[fr:Avril]] [[fur:Avrîl]] [[fy:April]] [[ga:Aibreán]] [[gl:Abril]] [[he:אפריל]] [[hr:Travanj]] [[hu:Április]] [[ia:April]] [[id:April]] [[ie:April]] [[ilo:Abril]] [[io:Aprilo]] [[is:Apríl]] [[it:Aprile]] [[ja:4月]] [[jv:April]] [[ka:აპრილი]] [[kn:ಎಪ್ರಿಲ್]] [[ko:4월]] [[ku:Avrêl]] [[kw:Mys Ebrel]] [[la:Aprilis]] [[lb:Abrëll]] [[li:April]] [[lt:Balandis]] [[mi:Paenga-whāwhā]] [[mr:एप्रिल]] [[ms:April]] [[nap:Abbrile]] [[nl:April]] [[nn:April]] [[no:April]] [[nrm:Avri]] [[oc:Abril]] [[pl:Kwiecień]] [[pt:Abril]] [[ro:Aprilie]] [[ru:Апрель]] [[scn:Aprili]] [[sco:Aprile]] [[se:Cuoŋománnu]] [[simple:April]] [[sk:Apríl]] [[sl:April]] [[sq:Prilli]] [[sr:Април]] [[sv:April]] [[ta:ஏப்ரல்]] [[te:ఏప్రిల్]] [[th:เมษายน]] [[tl:Abril]] [[tpi:Epril]] [[tr:Nisan]] [[tt:Äpril]] [[uk:Квітень]] [[ur:اپريل]] [[vi:Tháng tư]] [[vo:Prilul]] [[wa:Avri]] [[zh:4月]] 8167 36948 2006-03-26T09:38:07Z Juzeris 23 +kalendārs {| style="float:right;" |- |{{Maija kalendārs}} |} '''Maijs''' ir [[gads|gada]] piektais [[mēnesis]]. Maijā ir 31 diena. [[Category:Laiks]] [[af:Mei]] [[ang:Þrimilcemōnaþ]] [[ar:مايو]] [[an:Mayo]] [[ast:Mayu]] [[bg:Май]] [[be:Травень]] [[bs:Maj]] [[ca:Maig]] [[cv:Çу]] [[cs:Květen]] [[cy:Mai]] [[da:Maj]] [[de:Mai]] [[en:May]] [[et:Mai]] [[el:Μάιος]] [[es:Mayo]] [[eo:Majo]] [[eu:Maiatz]] [[fa:مه]] [[fo:Mai]] [[fr:Mai]] [[fy:Maaie]] [[fur:Mai]] [[ga:Bealtaine]] [[gl:Maio]] [[ko:5월]] [[hi:मई]] [[hr:Svibanj]] [[io:Mayo]] [[id:Mei]] [[ia:Maio]] [[ie:May]] [[is:Maí]] [[it:Maggio]] [[he:מאי]] [[jv:Mei]] [[kn:ಮೇ]] [[ka:მაისი]] [[csb:Môj]] [[kw:Mys Me]] [[ku:Gulan]] [[la:Maius]] [[lt:Gegužė]] [[lb:Mee]] [[li:Mei]] [[hu:Május]] [[mi:Haratua]] [[mr:मे]] [[ms:Mei]] [[nap:Majo]] [[nl:Mei]] [[ja:5月]] [[no:Mai]] [[nn:Mai]] [[oc:Mai]] [[pl:Maj]] [[pt:Maio]] [[ro:Mai]] [[ru:Май]] [[se:Miessemánnu]] [[sco:Mey]] [[sq:Maji]] [[scn:Maiu]] [[simple:May]] [[sk:Máj]] [[sl:Maj]] [[sr:Мај]] [[fi:Toukokuu]] [[sv:Maj]] [[tl:Mayo]] [[tt:May]] [[th:พฤษภาคม]] [[vi:Tháng năm]] [[tpi:Me]] [[tr:Mayıs]] [[uk:Травень]] [[ur:مئ]] [[vo:Mayul]] [[wa:May]] [[zh:5月]] 8168 46428 2006-05-21T05:22:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[als:Juni]] '''Jūnijs''' ir [[gads|gada]] sestais [[mēnesis]]. Jūnijā ir 30 dienas. Jūnijs ir pirmais [[vasara|vasaras]] mēnesis. [[Category:Laiks]] [[af:Junie]] [[als:Juni]] [[an:Chunio]] [[ang:Sēremōnaþ]] [[ar:يونيو]] [[ast:Xunu]] [[be:Чэрвень]] [[bg:Юни]] [[br:Mezheven]] [[bs:Juni]] [[ca:Juny]] [[cs:Červen]] [[csb:Czerwińc]] [[cv:Çĕртме]] [[cy:Mehefin]] [[da:Juni]] [[de:Juni]] [[el:Ιούνιος]] [[en:June]] [[eo:Junio]] [[es:Junio]] [[et:Juuni]] [[eu:Ekain]] [[fa:ژوئن]] [[fi:Kesäkuu]] [[fo:Juni]] [[fr:Juin]] [[fur:Zugn]] [[fy:Juny]] [[ga:Meitheamh]] [[gl:Xuño]] [[he:יוני]] [[hr:Lipanj]] [[hu:Június]] [[ia:Junio]] [[id:Juni]] [[ie:Junio]] [[io:Junio]] [[is:Júní]] [[it:Giugno]] [[ja:6月]] [[jv:Juni]] [[ka:ივნისი]] [[kn:ಜೂನ]] [[ko:6월]] [[ku:Pûşper]] [[kw:Mys Metheven]] [[la:Iunius]] [[lb:Juni]] [[li:Juni]] [[lt:Birželis]] [[mi:Pipiri]] [[ml:ജൂണ്‍]] [[mr:जून]] [[ms:Jun]] [[nap:Giùgno]] [[nl:Juni]] [[nn:Juni]] [[no:Juni]] [[oc:Junh]] [[pl:Czerwiec]] [[pt:Junho]] [[ro:Iunie]] [[ru:Июнь]] [[scn:Giugnu]] [[sco:Juin]] [[se:Geassemánnu]] [[simple:June]] [[sk:Jún]] [[sl:Junij]] [[sq:Qershori]] [[sr:Јун]] [[sv:Juni]] [[ta:ஜூன்]] [[te:జూన్]] [[th:มิถุนายน]] [[tl:Hunyo]] [[tpi:Jun]] [[tr:Haziran]] [[tt:Yün]] [[uk:Червень]] [[ur:جون]] [[vi:Tháng sáu]] [[vo:Yunul]] [[wa:Djun]] [[zh:6月]] 8169 29171 2006-02-07T11:53:23Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy '''Jūlijs''' ir [[gads|gada]] septītais [[mēnesis]]. Jūlijā ir 31 diena. [[Category:Laiks]] [[af:Julie]] [[ang:Mǣdmōnaþ]] [[ar:يوليو]] [[an:Chulio]] [[ast:Xunetu]] [[bg:Юли]] [[be:Ліпень]] [[ca:Juliol]] [[cv:Утă]] [[cs:Červenec]] [[cy:Gorffennaf]] [[da:Juli]] [[de:Juli]] [[en:July]] [[et:Juuli]] [[el:Ιούλιος]] [[es:Julio]] [[eo:Julio]] [[fa:ژوئیه]] [[fo:Juli]] [[fr:Juillet]] [[fy:July]] [[fur:Lui]] [[ga:Iúil]] [[ko:7월]] [[hr:Srpanj]] [[io:Julio]] [[id:Juli]] [[ie:Juli]] [[is:Júlí]] [[it:Luglio]] [[he:יולי]] [[jv:Juli]] [[ka:ივლისი]] [[csb:Lëpinc]] [[la:Iulius]] [[lt:Liepa]] [[lb:Juli]] [[li:Juli]] [[hu:Július]] [[mi:Hōngongoi]] [[mr:जुलै]] [[ms:Julai]] [[nl:Juli]] [[ja:7月]] [[no:Juli]] [[oc:Julhet]] [[pl:Lipiec]] [[pt:Julho]] [[ro:Iulie]] [[ru:Июль]] [[sco:Julie]] [[sq:Korriku]] [[scn:Giugnettu]] [[simple:July]] [[sl:Julij]] [[sr:Јул]] [[fi:Heinäkuu]] [[sv:Juli]] [[tl:Hulyo]] [[tt:Yül]] [[th:กรกฎาคม]] [[vi:Tháng bảy]] [[tpi:Julai]] [[tr:Temmuz]] [[uk:Липень]] [[ur:جولائ]] [[wa:Djulete]] [[zh:7月]] 8170 44792 2006-05-13T21:10:20Z Feens 37 +citas nozīmes ''Šis ir raksts par gada mēnesi. Skat. [[Augusts (atšķirīgas nozīmes)|citas nozīmes]].'' '''Augusts''' ir [[gads|gada]] astotais mēnesis, un augustā ir 31 diena. [[Category:Laiks]] [[af:Augustus]] [[als:August]] [[an:Agosto]] [[ang:Wēodmōnaþ]] [[ar:أغسطس]] [[ast:Agostu]] [[be:Жнівень]] [[bg:Август]] [[br:Eost]] [[bs:August]] [[ca:Agost]] [[ceb:Agosto]] [[cs:Srpen]] [[csb:Zélnik]] [[cv:Çурла]] [[cy:Awst]] [[da:August]] [[de:August]] [[el:Αύγουστος]] [[en:August]] [[eo:Aŭgusto]] [[es:Agosto]] [[et:August]] [[eu:Abuztu]] [[fa:اوت]] [[fi:Elokuu]] [[fo:August]] [[fr:Août]] [[fur:Avost]] [[fy:Augustus]] [[ga:Lúnasa]] [[gl:Agosto]] [[he:אוגוסט]] [[hr:Kolovoz]] [[hu:Augusztus]] [[ia:Augusto]] [[id:Agustus]] [[ie:August]] [[io:Agosto]] [[is:Ágúst]] [[it:Agosto]] [[ja:8月]] [[jv:Agustus]] [[ka:აგვისტო]] [[kn:ಆಗಸ್ಟ್]] [[ko:8월]] [[ku:Gelawêj (meh)]] [[kw:Mys Est]] [[la:Augustus (mensis)]] [[lb:August]] [[li:Augustus (maond)]] [[lt:Rugpjūtis]] [[mi:Here-turi-kōkā]] [[mr:ऑगस्ट]] [[ms:Ogos]] [[nap:Aùsto]] [[nl:Augustus (maand)]] [[nn:August]] [[no:August]] [[oc:Agost]] [[pl:Sierpień]] [[pt:Agosto]] [[ro:August]] [[ru:Август]] [[scn:Austu]] [[sco:August]] [[se:Borgemánnu]] [[simple:August]] [[sk:August]] [[sl:Avgust]] [[sq:Gushti]] [[sr:Август]] [[su:Agustus]] [[sv:Augusti]] [[ta:ஆகஸ்டு]] [[te:ఆగష్టు]] [[th:สิงหาคม]] [[tl:Agosto]] [[tpi:Ogas]] [[tr:Ağustos]] [[tt:August]] [[uk:Серпень]] [[ur:اگست]] [[vi:Tháng tám]] [[vo:Gustul]] [[wa:Awousse]] [[zh:8月]] 8171 21928 2005-11-05T07:43:58Z Yyy 146 '''Septembris''' ir [[gads|gada]] devītais [[mēnesis]]. Septembrī ir 30 dienas. [[Category:Laiks]] [[af:September]] [[als:September]] [[ang:Háligmónaþ]] [[ar:سبتمبر]] [[an:Setiembre]] [[ast:Setiembre]] [[bg:Септември]] [[be:Верасень]] [[ca:Setembre]] [[cs:Září]] [[cy:Medi]] [[da:September]] [[de:September]] [[en:September]] [[et:September]] [[el:Σεπτέμβριος]] [[es:Septiembre]] [[eo:Septembro]] [[fa:سپتامبر]] [[fr:Septembre]] [[fy:Septimber]] [[fur:Setembar]] [[ga:Meán Fómhair]] [[gl:Setembro]] [[ko:9월]] [[hr:Rujan]] [[io:Septembro]] [[id:September]] [[ie:Septembre]] [[is:September]] [[it:Settembre]] [[he:ספטמבר]] [[jv:September]] [[ka:სექტემბერი]] [[csb:Séwnik]] [[la:September]] [[lt:Rugsėjis]] [[lb:September]] [[li:September]] [[hu:Szeptember]] [[mr:सप्टेंबर]] [[ms:September]] [[nl:September]] [[ja:9月]] [[nn:September]] [[no:September]] [[oc:Setembre]] [[pl:Wrzesień]] [[pt:Setembro]] [[ro:Septembrie]] [[ru:Сентябрь]] [[sq:Shtatori]] [[simple:September]] [[sk:September]] [[sl:September]] [[fi:Syyskuu]] [[sv:September]] [[sr:Септембар]] [[tl:Setyembre]] [[tt:Sentäber]] [[th:กันยายน]] [[vi:Tháng chín]] [[tr:Eylül]] [[uk:Вересень]] [[ur:ستمبر]] [[vo:Setul]] [[wa:Setimbe]] [[zh:9月]] 8172 46541 2006-05-21T07:46:20Z YurikBot 213 robot Adding: [[als:Oktober]], [[nrm:Octobre]] '''Oktobris''' ir [[gads|gada]] desmitais [[mēnesis]]. Oktobrī ir 31 diena. Oktobra pēdējā svētdienā notiek pāreja atpakaļ uz ziemas laiku (~3 no rīta). [[Category:Laiks]] [[af:Oktober]] [[als:Oktober]] [[an:Otubre]] [[ang:Winterfylleþ]] [[ar:أكتوبر]] [[ast:Ochobre]] [[be:Кастрычнік]] [[bg:Октомври]] [[br:Here]] [[bs:Oktobar]] [[ca:Octubre]] [[ceb:Oktubre]] [[cs:Říjen]] [[csb:Rujan]] [[cv:Юпа]] [[cy:Hydref]] [[da:Oktober]] [[de:Oktober]] [[el:Οκτώβριος]] [[en:October]] [[eo:Oktobro]] [[es:Octubre]] [[et:Oktoober]] [[eu:Urri]] [[fa:اکتبر]] [[fi:Lokakuu]] [[fo:Oktober]] [[fr:Octobre]] [[fur:Otubar]] [[fy:Oktober]] [[ga:Deireadh Fómhair]] [[gl:Outubro]] [[he:אוקטובר]] [[hr:Listopad]] [[hu:Október]] [[ia:Octobre]] [[id:Oktober]] [[ie:Octobre]] [[ilo:Octobre]] [[io:Oktobro]] [[is:Október]] [[it:Ottobre]] [[ja:10月]] [[jv:Oktober]] [[ka:ოქტომბერი]] [[kn:ಅಕ್ಟೋಬರ್]] [[ko:10월]] [[ku:Kewçêr]] [[kw:Mys Hedra]] [[la:October]] [[lb:Oktober]] [[li:Oktober]] [[lt:Spalis]] [[mi:Whiringa-ā-nuku]] [[mr:ऑक्टोबर]] [[ms:Oktober]] [[nap:Ottovre]] [[nl:Oktober]] [[nn:Oktober]] [[no:Oktober]] [[nrm:Octobre]] [[oc:Octobre]] [[pl:Październik]] [[pt:Outubro]] [[ro:Octombrie]] [[ru:Октябрь]] [[scn:Uttùviru]] [[sco:October]] [[se:Golggotmánnu]] [[simple:October]] [[sk:Október]] [[sl:Oktober]] [[sq:Tetori]] [[sr:Октобар]] [[sv:Oktober]] [[ta:அக்டோபர்]] [[te:అక్టోబర్]] [[th:ตุลาคม]] [[tl:Oktubre]] [[tpi:Oktoba]] [[tr:Ekim]] [[tt:Öktäber]] [[uk:Жовтень]] [[ur:اکتوبر]] [[vi:Tháng mười]] [[vo:Tobul]] [[wa:Octôbe]] [[war:Oktubre]] [[zh:10月]] 8173 35173 2006-03-19T15:33:46Z YurikBot 213 robot Adding: te '''Novembris''' ir [[gads|gada]] vienpadsmitais [[mēnesis]]. Novembrī ir 30 dienas. [[Category:Laiks]] [[af:November]] [[als:November]] [[an:Nobiembre]] [[ang:Blōtmōnaþ]] [[ar:نوفمبر]] [[ast:Payares]] [[be:Лістапад]] [[bg:Ноември]] [[br:Du]] [[bs:Novembar]] [[ca:Novembre]] [[ceb:Nobiyembre]] [[cs:Listopad]] [[csb:Lëstopadnik]] [[cv:Чӳк]] [[cy:Tachwedd]] [[da:November]] [[de:November]] [[el:Νοέμβριος]] [[en:November]] [[eo:Novembro]] [[es:Noviembre]] [[et:November]] [[eu:Azaro]] [[fa:نوامبر]] [[fi:Marraskuu]] [[fo:November]] [[fr:Novembre]] [[fur:Novembar]] [[fy:Novimber]] [[ga:Samhain]] [[gl:Novembro]] [[he:נובמבר]] [[hr:Studeni]] [[hu:November]] [[ia:Novembre]] [[id:November]] [[ie:Novembre]] [[ilo:Noviembre]] [[io:Novembro]] [[is:Nóvember]] [[it:Novembre]] [[ja:11月]] [[jv:November]] [[ka:ნოემბერი]] [[kn:ನವೆಂಬರ್]] [[ko:11월]] [[ku:Sermawez]] [[kw:Mys Du]] [[la:November]] [[lb:November]] [[li:November]] [[lt:Lapkritis]] [[mi:Whiringa-ā-rangi]] [[mr:नोव्हेंबर]] [[ms:November]] [[nap:Nuvembre]] [[nl:November]] [[nn:November]] [[no:November]] [[oc:Novembre]] [[pl:Listopad]] [[pt:Novembro]] [[ro:Noiembrie]] [[ru:Ноябрь]] [[scn:Nuvèmmiru]] [[sco:November]] [[se:Skábmamánnu]] [[simple:November]] [[sk:November]] [[sl:November]] [[sq:Nëntori]] [[sr:Новембар]] [[sv:November]] [[ta:நவம்பர்]] [[te:నవంబర్]] [[th:พฤศจิกายน]] [[tl:Nobyembre]] [[tpi:Novemba]] [[tr:Kasım]] [[tt:Nöyäber]] [[uk:Листопад]] [[ur:نومبر]] [[vi:Tháng mười một]] [[vo:Novul]] [[wa:Nôvimbe]] [[war:Nobyembre]] [[zh:11月]] 8174 46337 2006-05-21T03:05:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[ln:Sánzá ya zómi na míbalé]] '''Decembris''' ir [[gads|gada]] divpadsmitais mēnesis. Decembrī ir 31 diena, decembris ir ziemas pirmais mēnesis. [[Category:Laiks]] [[af:Desember]] [[als:Dezember]] [[an:Abiento]] [[ang:Gēolmōnaþ]] [[ar:ديسمبر]] [[ast:Avientu]] [[be:Сьнежань]] [[bg:Декември]] [[br:Kerzu]] [[bs:Decembar]] [[ca:Desembre]] [[ceb:Disyembre]] [[cs:Prosinec]] [[csb:Gòdnik]] [[cv:Раштав]] [[cy:Rhagfyr]] [[da:December]] [[de:Dezember]] [[el:Δεκέμβριος]] [[en:December]] [[eo:Decembro]] [[es:Diciembre]] [[et:Detsember]] [[eu:Abendu]] [[fa:دسامبر]] [[fi:Joulukuu]] [[fo:Desember]] [[fr:Décembre]] [[fur:Dicembar]] [[fy:Desimber]] [[ga:Nollaig]] [[gl:Decembro]] [[he:דצמבר]] [[hr:Prosinac]] [[hu:December]] [[ia:Decembre]] [[id:Desember]] [[ie:Decembre]] [[ilo:Deciembre]] [[io:Decembro]] [[is:Desember]] [[it:Dicembre]] [[ja:12月]] [[jv:Desember]] [[ka:დეკემბერი]] [[kn:ಡಿಸೆಂಬರ್]] [[ko:12월]] [[ku:Berfanbar]] [[kw:Mys Kevardhu]] [[la:December]] [[lb:Dezember]] [[li:December]] [[ln:Sánzá ya zómi na míbalé]] [[lt:Gruodis]] [[mi:Hakihea]] [[mr:डिसेंबर]] [[ms:Disember]] [[nap:Dicembre]] [[nl:December]] [[nn:Desember]] [[no:Desember]] [[oc:Decembre]] [[pam:Disiembri]] [[pl:Grudzień]] [[pt:Dezembro]] [[ro:Decembrie]] [[ru:Декабрь]] [[scn:Dicèmmiru]] [[sco:December]] [[se:Juovlamánnu]] [[simple:December]] [[sk:December]] [[sl:December]] [[sq:Dhjetori]] [[sr:Децембар]] [[sv:December]] [[sw:Desemba]] [[ta:டிசம்பர்]] [[te:డిసెంబర్]] [[th:ธันวาคม]] [[tl:Disyembre]] [[tpi:Disemba]] [[tr:Aralık]] [[tt:Dekäber]] [[uk:Грудень]] [[ur:دسمبر]] [[vi:Tháng mười hai]] [[vo:Dekul]] [[wa:Decimbe]] [[war:Disyembre]] [[zh:12月]] 8175 46359 2006-05-21T03:39:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[nrm:Févri]] '''Februāris''' ir [[gads|gada]] otrais [[mēnesis]]. Februāris ir gada īsākais mēnesis, un parasti tajā ir 28 dienas. [[garais gads|Garajā gadā]] februārī ir 29 dienas. [[Category:Mēneši]] [[af:Februarie]] [[an:Frebero]] [[ang:Solmōnaþ]] [[ar:فبراير]] [[ast:Febreru]] [[be:Люты]] [[bg:Февруари]] [[br:C'hwevrer]] [[bs:Februar]] [[ca:Febrer]] [[ceb:Pebrero]] [[cs:Únor]] [[csb:Gromicznik]] [[cv:Нарăс]] [[cy:Chwefror]] [[da:Februar]] [[de:Februar]] [[el:Φεβρουάριος]] [[en:February]] [[eo:Februaro]] [[es:Febrero]] [[et:Veebruar]] [[eu:Otsail]] [[fa:فوریه]] [[fi:Helmikuu]] [[fo:Februar]] [[fr:Février]] [[fur:Fevrâr]] [[fy:Febrewaris]] [[ga:Feabhra]] [[gl:Febreiro]] [[he:פברואר]] [[hr:Veljača]] [[hu:Február]] [[ia:Februario]] [[id:Februari]] [[ie:Februar]] [[ilo:Febrero]] [[io:Februaro]] [[is:Febrúar]] [[it:Febbraio]] [[ja:2月]] [[jv:Februari]] [[ka:თებერვალი]] [[kn:ಫೆಬ್ರವರಿ]] [[ko:2월]] [[ku:Reşemî]] [[kw:Mys Whevrer]] [[la:Februarius]] [[lb:Februar]] [[li:Fibberwarie]] [[lt:Vasaris]] [[mi:Hui-tanguru]] [[mr:फेब्रुवारी]] [[ms:Februari]] [[nap:Frevaro]] [[nl:Februari]] [[nn:Februar]] [[no:Februar]] [[nrm:Févri]] [[oc:Febrièr]] [[pam:Pebreru]] [[pl:Luty]] [[pt:Fevereiro]] [[ro:Februarie]] [[ru:Февраль]] [[sc:Frearzu]] [[scn:Frivaru]] [[sco:Februar]] [[se:Guovvamánnu]] [[simple:February]] [[sk:Február]] [[sl:Februar]] [[sq:Shkurti]] [[sr:Фебруар]] [[su:Pébruari]] [[sv:Februari]] [[ta:பிப்ரவரி]] [[te:ఫిబ్రవరి]] [[th:กุมภาพันธ์]] [[tl:Pebrero]] [[tpi:Februeri]] [[tr:Şubat]] [[tt:Febräl]] [[uk:Лютий]] [[ur:فروری]] [[vi:Tháng hai]] [[vo:Febul]] [[wa:Fevrî]] [[war:Pebrero]] [[zh:2月]] 8176 51264 2006-06-19T09:08:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:رودىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Rodijs, Rh, 45</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>102,90550 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>12410 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2237 K (1964&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3968 K (3695&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Rodijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Rh un atomskaitli 45. Rodijs ir platīna grupas [[metāls]], un tam ir laba korozijas izturība. Rodiju iegūst no dažādu metālu rūdām, kas tur ir sastopams kā piemaisījums. Rodiju lieto galvenokārt sakausējumiem ar [[platīns|platīnu]] un [[pallādijs|pallādiju]], lai uzlabotu to mehāniskās īpašības. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[ar:روديوم]] [[ca:Rodi]] [[cs:Rhodium]] [[de:Rhodium]] [[el:Ρόδιο]] [[en:Rhodium]] [[eo:Rodio]] [[es:Rodio]] [[et:Roodium]] [[fi:Rodium]] [[fr:Rhodium]] [[he:רודיום]] [[hr:Rodij]] [[hu:Ródium]] [[io:Rodio]] [[is:Ródín]] [[it:Rodio]] [[ja:ロジウム]] [[ko:로듐]] [[ku:Rodyûm]] [[la:Rhodium]] [[lt:Rodis]] [[nl:Rhodium]] [[nn:Rhodium]] [[no:Rhodium]] [[oc:Ròdi]] [[pl:Rod (pierwiastek)]] [[pt:Ródio]] [[ru:Родий]] [[sl:Rodij]] [[sr:Родијум]] [[sv:Rodium]] [[th:โรเดียม]] [[ug:رودىي]] [[uk:Родій]] [[zh:铑]] 8181 21963 2005-11-06T09:45:42Z Feens 37 redirekts #redirect [[Brisele]] 8182 21964 2005-11-06T09:45:49Z Feens 37 redirekts #redirect [[Brisele]] 8183 21965 2005-11-06T09:45:57Z Feens 37 redirekts #redirect [[Brisele]] 8187 42575 2006-04-30T10:54:34Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Francija|Francijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 200 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''departaments'''<td>'''reģions''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Bordo]] (Bordeaux)<td>231 844<td>[[Žironda]]<td>[[Akvitānija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Lille]] (Lille)<td>228 328<td>[[Padekalē]]<td>[[Ziemeļi]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Liona]]''' (Lyon)<td>472 371<td>[[Rona (departments)|Rona]]<td>[[Rona-Alpi]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Marseļa]]''' (Marseille)<td>794 811<td>[[Bušdirona]]<td>[[Provansa-Alpi-Rivjēra]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Monpeljē]] (Montpellier)<td>248 252<td>[[Ero]]<td>[[Langedoka-Rusiljona]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Nante]] (Nantes)<td>277 269<td>[[Atlantijas Luāra]]<td>[[Luāras Zemes]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Nica]] (Nice)<td>338 620<td>[[Piejūras Alpi]]<td>[[Provansa-Alpi-Rivjēra]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Parīze]]''' (Paris)<td>2 138 551<td>[[Parīze]]<td>[[Ildefransa]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Renna]] (Rennes)<td>209 375<td>[[Ila un Vilēna]]<td>[[Bretaņa]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Strasbūra]] (Strasbourg)<td>274 845<td>[[Lejasreina]]<td>[[Elzasa]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Tulūza]]''' (Toulouse)<td>433 055<td>[[Augšgaronna]]<td>[[Dienvidi-Pireneji]] </table> [[Category:Francijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8188 43345 2006-05-03T21:56:27Z 84.50.157.67 * [[Category:Francija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[ca:Categoria:Ciutats de França]] [[et:Kategooria:Prantsusmaa linnad]] [[en:Category:Cities in France]] [[fr:Catégorie:Ville de France]] [[id:Kategori:Kota di Perancis]] [[ko:분류:프랑스의 도시]] [[ja:Category:フランスの都市]] [[lt:Kategorija:Prancūzijos miestai]] [[sl:Category:Francoska mesta]] 8189 42577 2006-04-30T10:55:41Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Spānija|Spānijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 200 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''province'''<td>'''autonomais novads''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Akoruņa]] (A Coruña)<td>236 007<td>[[Akoruņas province]]<td>[[Galīsija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Alikante]] (Alicante/Alacant)<td>327 014<td>[[Alikantes province]]<td>[[Valensija (novads)|Valensija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Badalona]] (Badalona)<td>222 413<td>[[Barselonas province]]<td>[[Katalonija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Barselona]]''' (Barcelona)<td>1 570 369<td>[[Barselonas province]]<td>[[Katalonija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Bilbao]] (Bilbao/Bilbo)<td>349 270<td>[[Biskajas province]]<td>[[Basku Zeme]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Elče]] (Elche/Elx)<td>227 546<td>[[Alikantes province]]<td>[[Valensija (novads)|Valensija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Fuenlavrada]] (Fuenlabrada)<td>202 088<td>[[Madrides province]]<td>[[Madride (novads)|Madride]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Granada]] (Granada)<td>248 942<td>[[Granadas province]]<td>[[Andalūzija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Hihona]] (Gijón/Xixón)<td>252 573<td>[[Astūrijas province]]<td>[[Astūrija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Kartahena]] (Cartagena)<td>201 974<td>[[Mursijas province]]<td>[[Mursija (novads)|Mursija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Kordova]] (Córdoba)<td>311 186<td>[[Kordovas province]]<td>[[Andalūzija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Laspalmasa]] (Las Palmas de Gran Canaria)<td>365 414<td>[[Laspalmasas province]]<td>[[Kanāriju salas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Madride]]''' (Madrid)<td>3 102 630<td>[[Madrides province]]<td>[[Madride (novads)|Madride]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Malaga]]''' (Málaga)<td>557 872<td>[[Malagas province]]<td>[[Andalūzija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Mostolesa]] (Móstoles)<td>212 502<td>[[Madrides province]]<td>[[Madride (novads)|Madride]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Mursija]]''' (Murcia)<td>410 364<td>[[Mursijas province]]<td>[[Mursija (novads)|Mursija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Ospitaleta]] (L'Hospitalet de Llobregat)<td>258 268<td>[[Barselonas province]]<td>[[Katalonija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Palma de Maljorka]] (Palma de Mallorca)<td>378 883<td>[[Baleāru province]]<td>[[Baleāru salas]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Saragosa]]''' (Zaragoza)<td>635 504<td>[[Saragosas province]]<td>[[Aragona]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Seviļa]]''' (Sevilla)<td>686 635<td>[[Seviļas province]]<td>[[Andalūzija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Valensija (Spānija)|Valensija]]''' (Valencia)<td>769 891<td>[[Valensijas province]]<td>[[Valensija (novads)|Valensija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Valjadolida]] (Valladolid)<td>315 856<td>[[Valjadolidas province]]<td>[[Kastīlija-Leona]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Vigo]] (Vigo)<td>286 580<td>[[Pontevedras province]]<td>[[Galīsija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Vitorija]] (Vitoria/Gasteiz)<td>224 774<td>[[Alavas province]]<td>[[Basku Zeme]] </table> [[Category:Spānijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8190 28107 2006-01-31T22:42:55Z Feens 37 * [[Category:Spānija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 8191 42578 2006-04-30T10:56:52Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Itālija|Itālijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 200 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''reģions''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Bari]] (Bari)<td>303 050<td>[[Apūlija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Boloņa]] (Bologna)<td>367 171<td>[[Emīlija-Romanja]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Dženova]]''' (Genova)<td>585 817<td>[[Ligūrija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Florence]] (Firenze)<td>347 196<td>[[Toskāna]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Katānija]] (Catania)<td>307 335<td>[[Sicīlija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Mesīna]] (Messina)<td>237 960<td>[[Sicīlija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Milāna]]''' (Milano)<td>1 156 913<td>[[Lombardija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Neapole]]''' (Napoli)<td>981 287<td>[[Kampānija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Paduja]] (Padova)<td>205 248<td>[[Veneto]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Palermo]]''' (Palermo)<td>669 590<td>[[Sicīlija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Roma]]''' (Roma)<td>2 643 771<td>[[Lacio]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Trieste]] (Trieste)<td>204 379<td>[[Friuli-Venēcija Džūlija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Turīna]]''' (Torino)<td>846 495<td>[[Pjemonta]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Venēcija]] (Venezia)<td>259 127<td>[[Veneto]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Verona]] (Verona)<td>247 083<td>[[Veneto]] </table> [[Category:Itālijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8192 28101 2006-01-31T22:35:11Z Feens 37 * [[Category:Itālija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 8193 42579 2006-04-30T10:57:01Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Ungārija|Ungārijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''meģe''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Bēkēščaba]] (Békéscsaba)<td>65 956<td>[[Bēkēšas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Budapešta]]''' (Budapest)<td>1 708 087<td>[[Budapeštas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Debrecena]] (Debrecen)<td>204 826<td>[[Hajdū-Biharas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Dunaūjvāroša]] (Dunaújváros)<td>53 396<td>[[Fejēras meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Egera]] (Eger)<td>56 303<td>[[Hevešas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Ērda]] (Érd)<td>59 242<td>[[Peštas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Ģēra]] (Győr)<td>129 009<td>[[Ģēras-Mošonas-Šopronas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Kapošvāra]] (Kaposvár)<td>66 947<td>[[Šomoģas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Kečkemēta]] (Kecskemét)<td>106 061<td>[[Bāčas-Kiškunas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Miškolca]] (Miskolc)<td>179 430<td>[[Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Naģkaniža]] (Nagykanizsa)<td>51 383<td>[[Zalas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Ņīreģhāza]] (Nyíregyháza)<td>116 809<td>[[Sabolčas-Satmāras-Beregas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Pēča]] (Pécs)<td>156 661<td>[[Baraņas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Segeda]] (Szeged)<td>160 609<td>[[Čongrādas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Sēkešfehērvāra]] (Székesfehérvár)<td>103 772<td>[[Fejēras meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Solnoka]] (Szolnok)<td>75 998<td>[[Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Sombathēja]] (Szombathely)<td>80 210<td>[[Vašas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Šoprona]] (Sopron)<td>55 623<td>[[Ģēras-Mošonas-Šopronas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Tatabāņa]] (Tatabánya)<td>71 527<td>[[Komāromas-Estergomas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Vesprēma]] (Veszprém)<td>60 387<td>[[Vesprēmas meģe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Zalaegersega]] (Zalaegerszeg)<td>60 919<td>[[Zalas meģe]] </table> [[Category:Ungārijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8194 37652 2006-03-30T10:58:20Z Adam78 748 – self-link * [[Category:Ungārija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[be:Катэгорыя:Гарады Вугоршчыны]] [[bg:Категория:Градове в Унгария]] [[ca:Categoria:Ciutats d'Hongria]] [[cs:Kategorie:Maďarská města]] [[da:Kategori:Ungarske byer]] [[de:Kategorie:Ort in Ungarn]] [[et:Kategooria:Ungari linnad]] [[en:Category:Cities, towns and villages in Hungary]] [[eo:Kategorio:Komunumoj de Hungario]] [[eo:Kategorio:Urboj de Hungario]] [[es:Categoría:Localidades de Hungría]] [[fr:Catégorie:Ville de Hongrie]] [[hu:Kategória:Magyarország települései]] [[id:Kategori:Kota-kota di Hongaria]] [[ja:Category:ハンガリーの都市]] [[ko:분류:헝가리의 도시]] [[mo:Category:Ораше ын Унгария]] [[no:Kategori:Byer i Ungarn]] [[nl:Categorie:Stad in Hongarije]] [[nl:Categorie:Plaats in Hongarije]] [[pl:Kategoria:Miejscowości Węgier]] [[pt:Categoria:Cidades da Hungria]] [[os:Категори:Венгрийы сахартæ]] [[ro:Categorie:Oraşe în Ungaria]] [[ru:Категория:Города Венгрии]] [[simple:Category:Cities in Hungary]] [[sk:Kategória:Maďarské mestá]] [[sl:Category:Madžarska mesta]] [[sr:Category:Градови у Мађарској]] [[fi:Luokka:Unkarin kaupungit]] [[sv:Kategori:Ungerska städer]] [[zh:category:匈牙利城市]] 8198 42580 2006-04-30T10:57:11Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Rumānija|Rumānijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 200 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''žudecs''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Brašova]] (Braşov)<td>276 088<td>[[Brašovas žudecs]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Breila]] (Brăila)<td>213 569<td>[[Breilas žudecs]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Bukareste]]''' (Bucureşti)<td>1 877 155<td>- <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Galaca]] (Galaţi)<td>294 087<td>[[Galacas žudecs]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Jasi]] (Iaşi)<td>318 012<td>[[Jasu žudecs]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Kluža-Napoka]] (Cluj-Napoca)<td>316 748<td>[[Klužas žudecs]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Konstanca]] (Constanţa)<td>303 399<td>[[Konstancas žudecs]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Krajova]] (Craiova)<td>304 162<td>[[Dolžas žudecs]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Oradja]] (Oradea)<td>203 840<td>[[Bihoras žudecs]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Ploješti]] (Ploieşti)<td>228 851<td>[[Prahovas žudecs]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Timišoara]] (Timişoara)<td>315 053<td>[[Timišas žudecs]] </table> [[Category:Rumānijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8199 28277 2006-02-03T02:00:36Z Feens 37 +cat. * [[Category:Rumānija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 8203 22079 2005-11-08T21:13:50Z Feens 37 Karols Adameckis no pl.wiki - [http://pl.wikipedia.org/wiki/Grafika:Karol_adamiecki.jpg] Karols Adameckis no pl.wiki - [http://pl.wikipedia.org/wiki/Grafika:Karol_adamiecki.jpg] 8204 38006 2006-04-02T18:20:49Z Tail 13 '''Karols Adameckis''' (Karol Adamiecki) (dzimis 1866.gada 18.martā [[Dombrova Gurņiča|Dombrova Gurņičā]], [[Krievija|Krievijā]], tagad [[Polija|Polijā]], miris 1933.gada 16.maijā [[Varšava|Varšavā]], [[Polija|Polijā]]) - [[poļi|poļu]] [[ekonomika|ekonomists]] un [[vadībzinātne|vadībzinātnes]] (menedžmenta) teorētiķis. [[Image:Karol adamiecki.jpg|thumb|200px|Karols Adameckis]] Mācījies [[Lodza|Lodzā]], pēc tam studējis [[Pēterburga|Pēterburgā]]. Pētījis galvenokārt [[metalurģija|metalurģiskos]] uzņēmumus. Galvenais darbs: ''O zasadach organizacji pracy zbiorowej'', kur attīstījis mācību par vadības harmoniju, kura sastāv no trīs komponentēm: *izvēles harmonija - visiem ražošanas līdzekļiem jābūt savstarpēji salāgotiem, lai paātrinātu produkcijas ražošanas ātrumu. *darbības harmonija - laika koordinācijas un plānošanas svarīgums. *gara harmonija - saliedētas komandas izveides svarīgums. Adamecka vārdā nosaukta ekonomikas universitāte [[Katovice|Katovicē]] - ''Akademia Ekonomiczna im. Karola Adamieckiego w Katowicach''. [[Category:Polijā dzimuši|Adameckis, Karols]] [[Category:Poļu ekonomisti|Adameckis, Karols]] [[en:Karol Adamiecki]] [[pl:Karol Adamiecki]] 8205 22081 2005-11-08T21:55:38Z Feens 37 redirekts #redirect [[Karols Adameckis]] 8206 22082 2005-11-08T21:56:11Z Feens 37 redirekts #redirect [[Karols Adameckis]] 8207 22083 2005-11-08T21:56:24Z Feens 37 redirekts #redirect [[Karols Adameckis]] 8208 22084 2005-11-08T21:57:59Z Feens 37 redirekts #redirect [[Karols Adameckis]] 8209 35077 2006-03-19T14:52:34Z YurikBot 213 robot Adding: es, ja, zh Modifying: it '''Motörhead''' ir [[Lielbritānija|britu]] [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupa, kuru [[1975]]. gadā nodibināja bijušais [[Hawkwind]] basģitārists [[Lemijs Kilmisters]]. Lai gan grupas stilu parasti raksturo kā smago metālu, [[Pankmetāls|pankmetālu]] vai ''Speed metal'', Kilminsters neatzīst šīs birkas, un grupas stilu raksturo kā [[Rokenrols|rokenrolu]]. {{stub}} [[Category:Britu mūzikas grupas]] [[Category:Smagā metāla grupas]] [[da:Motörhead]] [[de:Motörhead]] [[en:Motörhead]] [[es:Motörhead]] [[fi:Motörhead]] [[fr:Motörhead]] [[he:מוטורהד]] [[it:Motörhead]] [[ja:モーターヘッド]] [[nl:Motörhead]] [[pl:Motörhead]] [[pt:Motörhead]] [[sv:Motörhead]] [[zh:摩托头]] 8210 22087 2005-11-08T23:18:51Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Motörhead]] #REDIRECT: [[Motörhead]] 8211 29366 2006-02-07T12:10:14Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neonz '''Raimonds Bitenieks''' (dzimis [[1944]]. gada [[15. maijs|15. maijā]] [[Liepāja|Liepājā]]) ir viens no Trešās atmodas aizsācējas kustības [[Helsinki-86]] dibinātājiem, [[Nacionālā Spēka Savienība|Nacionālā Spēka Savienības]] Ārējo sakaru koordinators. [[1983]]. gada [[4. septembris|4. septembrī]] kopā ar meitu [[Eva Biteniece|Evu]] un liepājniekiem Jāni un Agri Vansovičiem ar pašbūvētu laiku nesekmīgi mēģina nelegāli nokļūt [[Zviedrija|Zviedrijā]], nolūkā, lai izveidotu sakarus ar Rietumeiropā dzīvojošajiem latviešiem un veidotu pretošanās kustību okupācijas varai Latvijā. Par to viņam tiek piespriests divu gadu cietumsods. [[1986]]. gadā Bitenieks kopā ar [[Linards Grantiņš|Linardu Grantiņu]] un [[Mārtiņš Bariss|Mārtiņu Barisu]] nodibina cilvēktiesību aizstāvības grupu [[Helsinki-86]]. Šī grupa sastāda un iesniedz dokumentus [[LPSR]] un starptautiskajām organizācijām par latviešu tautas traģisko stāvokli [[PSRS]] okupācijas jūgā. Gada beigās Bitenieks tiek arestēts un ieslodzīts, līdz viņu atbrīvo [[1987]]. gadā. 1987. gada nogalē [[VDK]] represiju dēļ spiests emigrēt no [[Latvija|Latvijas]]. Kopš tā laika dzīvo un strādā [[Vācija|Vācijā]]. [[1996]]. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. [[Category:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri|Bitenieks, Raimonds]] 8217 42584 2006-04-30T10:59:06Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Īrija|Īrijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''province''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Golveja]] (Galway / Gaillimh)<td>70 686<td>[[Konahta]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Dublina]]''' (Dublin / Baile Átha Cliath)<td>1 024 027<td>[[Lenstera]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Korka]] (Cork / Corcaigh)<td>188 907<td>[[Manstera]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Limerika]] (Limerick /Luimneach)<td>90 054<td>[[Manstera]] </table> [[Category:Īrijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi|Irija]] 8218 28271 2006-02-03T01:55:26Z Feens 37 +cat. * [[Category:Īrija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts|Izrija]] 8219 42585 2006-04-30T10:59:14Z Juzeris 23 +kat. [[Portugāle|Portugāles]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''apgabals (''distrito'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Agualva-Kasema]] (Agualva-Cacém)<td>93 982<td>[[Lisabonas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Amadora]] (Amadora)<td>178 858<td>[[Lisabonas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Aveira]] (Aveiro)<td>54 162<td>[[Aveiras apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Bareira]] (Barreiro)<td>51 280<td>[[Lisabonas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Braga]] (Braga)<td>121 394<td>[[Bragas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Funšala]] (Funchal)<td>98 039<td>[[Madeira]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Koimbra]] (Coimbra)<td>106 582<td>[[Koimbras apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Lisabona]]''' (Lisboa)<td>517 802<td>[[Lisabonas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Loriša]] (Loures)<td>66 231<td>[[Lisabonas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Odivelaša]] (Odivelas)<td>54 624<td>[[Lisabonas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Portu]] (Porto)<td>249 633<td>[[Portu apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Setubala]] (Setúbal)<td>117 110<td>[[Setubalas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Vilanova di Gaja]] (Vila Nova de Gaia)<td>70 811<td>[[Portu apgabals]] </table> [[Category:Portugāles pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8220 28276 2006-02-03T01:59:46Z Feens 37 +cat. * [[Category:Portugāle]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 8221 42586 2006-04-30T10:59:25Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Grieķija|Grieķijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000 iedzīvotājiem 2005.gadā. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=80% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2005) | '''Perifērija (''περιφέρειες'')''' |- | '''[[Atēnas]]''' (Αθήνα) | 729 137 | [[Atika]] |- | [[Iraklija]] (Ηράκλειο) | 137 154 | [[Krēta]] |- | [[Kaliteja]] (Καλλιθέα) | 107 767 | [[Atika]] |- | [[Larisa]] (Λάρισα) | 128 758 | [[Tesālija]] |- | [[Patras]] (Πάτρα) | 163 360 | [[Rietumgrieķija]] |- | [[Peristeri]] (Περιστέρι) | 137 659 | [[Atika]] |- | [[Pireja]] (Πειραιάς) | 172 429 | [[Atika]] |- | [[Saloniki]] (Θεσσαλονίκη) | 354 290 | [[Centrālā Maķedonija]] |- |} [[Category:Grieķijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8222 42351 2006-04-29T08:21:52Z Juzeris 23 precizēju kat. * [[Category:Grieķija|Pilsētas]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 8223 sysop 26570 2006-01-10T11:48:47Z Juzeris 23 "Enable e-mail from other users" > "Atļaut saņemt e-pastus no citiem lietotājiem." Atļaut saņemt e-pastus no citiem lietotājiem. 8224 sysop 40255 2006-04-13T18:44:50Z Juzeris 23 "Display pages with prefix:" > "Parādīt lapas ar šādu virsraksta sākumu:" Parādīt lapas ar šādu virsraksta sākumu: 8225 sysop 22113 2005-11-09T22:47:09Z MediaWiki default Category 8226 sysop 22114 2005-11-09T22:47:09Z MediaWiki default Clear the cache of this page? $1 8227 sysop 22115 2005-11-09T22:47:09Z MediaWiki default OK 8228 sysop 26578 2006-01-10T12:04:51Z Juzeris 23 "No preference" > "Vienalga" Vienalga 8229 sysop 26579 2006-01-10T12:06:03Z Juzeris 23 "Date and time" > "Datums un laiks" Datums un laiks 8230 sysop 22119 2005-11-09T22:47:10Z MediaWiki default → 8231 sysop 22120 2005-11-09T22:47:10Z MediaWiki default download 8232 sysop 22122 2005-11-09T22:47:10Z MediaWiki default RGB 8233 sysop 40266 2006-04-13T19:06:34Z Juzeris 23 "Ignore any warnings" > "Ignorēt visus brīdinājumus" Ignorēt visus brīdinājumus 8234 sysop 22125 2005-11-09T22:47:10Z MediaWiki default Importing $1 8235 sysop 22126 2005-11-09T22:47:10Z MediaWiki default No import file was uploaded. 8236 sysop 22127 2005-11-09T22:47:10Z MediaWiki default Upload of import file failed; perhaps the file is bigger than the allowed upload size. 8237 sysop 52975 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Pārlēkt uz: 8238 sysop 52976 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default navigācija 8239 sysop 52977 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default meklēt 8240 sysop 22131 2005-11-09T22:47:11Z MediaWiki default MIME search 8241 sysop 25928 2006-01-01T13:41:52Z MediaWiki default MIME type: 8242 sysop 40240 2006-04-13T18:21:25Z Juzeris 23 "Articles with the most categories" > "Raksti ar visvairāk kategorijām" Raksti ar visvairāk kategorijām 8243 sysop 40243 2006-04-13T18:23:32Z Juzeris 23 "Most linked to images" > "Attēli, uz kuriem ir visvairāk saišu" Attēli, uz kuriem ir visvairāk saišu 8244 sysop 40242 2006-04-13T18:22:58Z Juzeris 23 "Most linked to categories" > "Kategorijas, uz kurām ir visvairāk saišu" Kategorijas, uz kurām ir visvairāk saišu 8245 sysop 40241 2006-04-13T18:22:11Z Juzeris 23 "Articles with the most revisions" > "Raksti, kuriem ir visvairāk iepriekšēju versiju" Raksti, kuriem ir visvairāk iepriekšēju versiju 8246 sysop 22137 2005-11-09T22:47:11Z MediaWiki default $1 categories 8247 sysop 22138 2005-11-09T22:47:11Z MediaWiki default {{int:newarticletext}} 8248 sysop 22139 2005-11-09T22:47:11Z MediaWiki default {{int:noarticletext}} 8249 sysop 40259 2006-04-13T18:48:03Z Juzeris 23 "$1 revisions" > "$1 versijas" $1 versijas 8250 sysop 22142 2005-11-09T22:47:11Z MediaWiki default Redirecting to [[$1]]... 8251 sysop 31413 2006-02-22T19:58:07Z Juzeris 23 "Redirect page" > "Pāradresācijas lapa" Pāradresācijas lapa 8252 sysop 31980 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default <strong>Sorry! We could not process your edit due to a loss of session data. Please try again. If it still doesn't work, try logging out and logging back in.</strong> 8253 sysop 53049 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Rādīt pārlēkšanas saites 8254 sysop 26569 2006-01-10T11:47:31Z Juzeris 23 "User ID:" > "Lietotāja ID:" Lietotāja ID: 8255 sysop 22155 2005-11-09T22:47:11Z MediaWiki default Unwatched pages 8256 sysop 26568 2006-01-10T11:46:27Z Juzeris 23 "Username:" > "Lietotājvārds:" Lietotājvārds: 8257 sysop 22158 2005-11-09T22:47:11Z MediaWiki default Maximum number of $1 topics reached 8258 sysop 22159 2005-11-09T22:47:11Z MediaWiki default No topics defined 8259 sysop 22160 2005-11-09T22:47:11Z MediaWiki default You have no topics defined which can be rated. Go to [[Special:Validate]], and have an administrator run the "Manage" function to add at least one topic and point range. 8260 sysop 40257 2006-04-13T18:47:09Z Juzeris 23 "Wanted categories" > "Sarkanas kategorijas" Sarkanas kategorijas 8261 sysop 53094 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default $1×$2 8262 48415 2006-05-31T05:32:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[ka:ბლოკი, ალექსანდრე]] '''Aleksandrs Bloks''' (''Александр Александрович Блок'') ir viens no izcilākajiem dzejniekiem [[krievu literatūra | krievu literatūras]] vēsturē, nereti uzskatīts par otru lielāko krievu dzejnieku līdzās [[Aleksandrs Puškins | Aleksandram Puškinam]]. Bloks dzimis 1880. gada 16. novembrī [[Pēterburga | Pēterburgā]], miris 1921. gada 7. augustā [[Petrograda | Petrogradā]]. Bloks bijis pazīstams arī kā dramaturgs. == Biogrāfija == [[Image:Alexander Blok.jpeg|thumb|250px|Aleksandrs Bloks]] Bloka tēvs bijis [[jurisprudence | jurisprudences]] profesors [[Varšava | Varšavas]] Universitātē; Bloka vecāki šķīrušies neilgi pēc kāzām, Bloks audzis mātes ģimenē izteikti intelektuālā gaisotnē - pie sava vectēva, Pēterburgas Universitātes rektora, botāniķa A. Beketova, tuvs ģimenes draugs bijis slavenais ķīmiķis [[Dmitrijs Mendeļejevs]]. Mācoties ģimnāzijā, Bloks sapņojis kļūt par aktieri, piedalījies [[amatierteātris | amatierteātra]] izrādes, apmeklējis aktieru kursus, līdz kāds pieredzējis aktieris skaidri paziņojis, ka Blokam šai nodarbei nepieciešamā talanta nav. Ģimnāzijā Bloks sācis rakstīt arī pirmos dzejoļus. 1898. gadā Bloks uzsācis studijas Pēterburgas Universitātes juridiskajā fakultātē, bet 1901. gadā pārgājis uz [[filoloģija | filoloģijas]] fakultāti, kuru beidzis 1906. gadā. 1903. gadā Bloks apprecējies ar D. Mendeļejeva meitu Ļubovu Mendeļejevu, taču ģimenes dzīve veidojusies saspringta un abpusēji sāpīga; īpaša loma šajās attiecībās bijusi arī Bloka draugam, izcilajam krievu dzejniekam un prozaiķim [[Andrejs Belijs | Andrejam Belijam]]. 1904. gadā tiek izdots pirmais Bloka dzejoļu krājums "[[Dzejoļi par Daiļo Dāmu]]" (''Стихи о Прекрасной Даме'') - spilgts [[simbolisms | simbolisma]] dzejas paraugs. 1905. gada revolūciju Bloks atbalstījis: līdz ar lielāko daļu krievu inteliģences viņš tiešām uzskatījis, ka valstī nepieciešamas gan radikālas sociālas, gan ne mazāk radikālas kulturālas pārmaiņas. Šajā laikā mainījusies arī līdz šim izteikti individuālistisku motīvu un [[dekadence | dekadences]] un [[misticisms | misticisma]] noskaņu piesātinātā Bloka daiļrade, viņš, pievērsies, piemēram, tautas un inteliģences atšķirtības tēmai utml. Tāpat pozitīva bijusi Bloka attieksme pret demokrātisko 1917. gada [[Februāra revolūcija | Februāra revolūciju]]. Pēc tās Bloks darbojies izdevniecībā ''Всемирная литература'', bijis viens no Lielā teātra direktoriem. Savukārt Bloka attieksme pret komunistisko [[Okotbra revolūcija | Oktobra revolūciju]] ir neskaidra. Uzskata, ka tā pausta poēmā "Divpadsmit" (1918) (''Двенадцать''), taču šis darbs ticis un joprojām tiek interpretēts dažādi - gan kā jauno režīmu atbalstošs, gan kā to nosodošs. Šīs poēmas iespaidā daļa Bloka draugu no viņa novēršas, uzskatīdami, ka Bloks nodevis krievu kultūras tradicionālās vērtības, pārdevies barbariskajam komunistiskajam režīmam. Bloks mirst 41 gadu vecs 1921. gada 7. augustā. Kā viņa pāragrās nāves cēlonis tiek minēta smaga depresija un radošā krīze, kā pamatā vilšanās revolūcijā un jaunajā režīmā, personiskie pārdzīvojumi. Tiesa, daļa Bloka dzīves un daiļrades pētnieku gan uzskata, ka nāves cēlonis bijis jaunībā iegūta, neizārstēta venēriska slimība. == Literārā darbība == [[Image:460px-Bloktheatre.jpg|thumb|250px|Aleksandra Bloka grāmatas "Teātris" titullapa]] Bloka daiļradi būtiski ietekmējuši izcilā krievu filosofa [[Vladimirs Solovjovs | Vladimira Solovjova]] darbi, galvenokārt Solovjova t.s. [[Sofija | ''Sofijas'']] koncepcija (Sofija pareizticīgās baznīcas tradīcijā ir dievišķās gudrības un ideālās mīlestības iemiesojums skaistas sievietes tēlā). Tāpat Bloks ietekmējies no [[viduslaiki | viduslaiku]] kultūras (dāmas kulta), sengrieķu filosofa [[Platons | Platona]] mācību par reālo un ideālo pasauli. Literatūrā būtiskākie Bloka ietekmētājie ir tolaik ne pārāk plaši pazīstamie 19. gs. krievu dzejnieki [[Fjodors Tjučevs]], [[Arkādijs Fets]] u.c. Bloka pirmajā daiļrades posmā līdz aptuveni 1906. gadam dominē simbolisma literatūrai raksturīgais individuālisms, misticisms, sapņainība, vizionārisms, transcendentās pasaules atklāsme, Bloka dramaturģijā brīžiem sastopamas pat [[sirreālisms | sirreālisma]] elementi; tāpat līdzīgi kā citu simbolistu darbi arī Bloka dzeja ir ļoti muzikāla, skanīga, formas ziņā izsmalcināta. Īpaši bieži Bloka dzejā sastopams platoniskas mīlestības apdvests, dievišķots un dievināts t.s. daiļās dāmas tēls, kas Bloku savā ziņā pietuvina klasiksā [[romantisms | romantisma]] tadīcijai un nošķir no citiem krievu simbolistiem un dekadentiskās literatūras pārstāvjiem. Pēc 1905. gada revolūcijas Bloks vairāk pievēršas tēmām, kas saistītas ar sabiedrības problēmām, tautas un inteliģences atšķirtību, Krievijas nākotni. Bloks bijis viens no retajiem krievu dzejniekiem, kas jau dzīves laikā ieguvuši pelnītu literatūras klasiķa statusu. Ar pirmo krājumu "Dzejoļi Daiļajai Dāmai" un īso lugu "Balagāniņš" (''Балаганчик'') iegūto slavu Bloks nostiprina ar dzejoļu krājumiem "Brīvās domas" (1907) (''Вольные мысли''), "Zeme sniegā" (1908)(''Земля в снегу'') u.c. == Bloks un latviešu literatūra == Līdzās citiem nozīmīgiem krievu [[modernisms | modernisma]] dzejniekiem Bloks ietekmējis arī latviešu literatūru. Piemēram, ar Bloku sarakstījies (1906, 1916) viens no latviešu modernisma aizsācējiem, dzejnieks [[Valdemārs Dambergs]]; domājams, tieši Bloka dzeja rosinājusi Dambergu pievērsties simbolismam. Ar Bloku personiski 1906. gadā iepazinies jaunais dzejnieks [[Kārlis Jēkabsons]]. No [[Andrejs Kurcijs | Andreja Kurcija]] sagatavota [[parindenis | parindeņa]] Bloks 1915. gadā krievu valodā izcili atdzejo [[Vilis Plūdonis | Viļa Plūdoņa]] "Rekviēmu", kas paredzēts [[Vladimirs Brjusovs | Vladimira Brjusova]] gatavotajam latviešu dzejas krājumam. Lielu ietekmi Bloks atstājis uz [[Jānis Ziemeļnieks | Jāņa Ziemeļnieka]] dzeju, it īpaši attiecībā uz dievišķotās, noslēpumainās sievietes tēlu Ziemeļnieka dzejā. == Ārējās saites == * [http://www.litera.ru/stixiya/authors/blok.html Materiāli par Bloku un Bloka dzeja krievu valodā] * [http://www.silverage.ru/poets/blok_poet.html Bloka dzeja un dramaturģija krievu valodā] * [http://az.lib.ru/b/blok_a_a/ Materiāli par Bloku un Bloka darbi Moškova bibliotēkā] [[Category:Krievu rakstnieki|Bloks, Aleksandrs]] [[Category:Krievijā dzimuši|Bloks, Aleksandrs]] [[Category:Simbolisma rakstnieki|Bloks, Aleksandrs]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Bloks, Aleksandrs]] [[bg:Александър Блок]] [[cs:Alexander Alexandrovič Blok]] [[de:Alexander Alexandrowitsch Blok]] [[en:Alexander Blok]] [[eo:Aleksandro Blok]] [[et:Aleksandr Blok]] [[ka:ბლოკი, ალექსანდრე]] [[nl:Aleksandr Blok]] [[pl:Aleksander Błok]] [[ro:Alexandr Blok]] [[ru:Блок, Александр Александрович]] [[uk:Блок Олександр Олександрович]] 8263 42077 2006-04-28T05:34:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[sq:Surrealizmi]] '''Sirreālisms''' ([[franču valoda|franču]] ''surréalisme'' - 'pārreālisms' jeb 'virsreālisms') - modernistiskās mākslas virziens, kas aptver [[literatūra|literatūru]], [[glezniecība|glezniecību]], [[tēlniecība|tēlniecību]], [[kino]]. Sirreālisma pākslinieki nodarbojās ar "pārreālo", t.i., gara pasauli, kas atrodas līdzās ierastajai realitātei. Līdzīgi kā [[dadaisms|dadaisti]], arī sirreālisti uzskatīja, ka [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] šausmu cēlonis ir [[industriālā revolūcija]] un racionālais prāts, tāpēc glābiņš jāmeklē iracionālajā [[sapnis|sapņu]] pasaulē. Sirreālisms radās [[Francija|Francijā]], kur tas attīstījās no aktīvās dadaisma kustības, taču izplatījās uz visdažādākajām valstīm, ieskaitot [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]], [[Argentīna|Argentīnu]], [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Japāna|Japānu]] utt. Par sirreālisma beigām pastāv dažādi viedokļi - ka tas beidzās līdz ar [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]], līdz ar [[Andrē Bretons|Andrē Bretona]] nāvi, ka tas pastāv joprojām u.tml. 1969. gadā [[Žans Žistērs]] publicēja darbu "Ceturtais dziedājums", kurā pasludināja sirreālismu par mirušu. ==Sirreālisma raksturojums== [[Image:MagrittePipe.jpg|thumb|300px|[[Renē Magrits|Renē Magrita]] glezna ''Ceci n'est pas une pipe'' ("Šī nav pīpe", 1928/29)]] Sirreālisms vērsts uz šai realitātei līdzāspastāvošu citu realitāti, kurā nozīmīgākais ir gars. Nozīmīgākie šī mākslas virziena ietekmes avoti ir: * [[primitīvā māksla]] kā tādas pašizpausmes forma, kuru neietekmē prāts, * [[viduslaiki|viduslaiku kultūra]], kurā lielāka nozīme ir garīgajam, nevis fiziskajam, * [[alķīmija]], * [[Hieronīms Boss|Hieronīma Bosa]] glezniecība, kurā simboliski saplūst patiesi pastāvošais ar iedomāto, * [[vācu romantisms]], kas pievēršas indivīda gara dzīvei, intuitīvisma filozofija, kas nodarbojas ar neapzināto, * [[Hēgeļa dialektika]], * [[Isidors Dikoss]] jeb grāfs Lotreamons (viņam pieder sirreālistu bieži atkārtotā rinda "skaists kā negaidīta šujmašīnas un lietussarga tikšanās uz operāciju galda"), * [[Artūrs Rembo]], * [[intuitīvisms|intuitīvisma filozofija]], * [[marksisma dialektika]], * [[psihoanalīze]] (pats [[Zigmunds Freids|Freids]] gan sirreālistus kritizēja, sacīdams, ka viņu vairāk interesējot nevis viņu [[bezapziņa]], bet gan apziņa - ar to viņš pauda, ka automātismu, ko sirreālisti uzskatīja par bezapziņas paudēju, ietekmēja viņu "es" un tāpēc būtu kļūda sirreālisma mākslu uzskatīt par bezapziņas produktu). Sirreālisti zināmā [[psihoanalīze|psihoanalīzes]] un [[Anrī Bergsons|Anrī Bergsona]] filosofijas iespaidā uzsver [[bezapziņa|bezapziņas]] nozīmi īstena mākslas darba radīšanā, visai radikāli noliedz mākslas racionālismu, loģiku. ==Vēsture== Vārdu "sirreālisms" pirmoreiz minēja [[Gijoms Apolinērs]] (1880-1918) 1917. gadā baleta "Parāde" programmiņas piezīmēs, kur viņš sirreālismu nosauc par "jaunā gara" (''esprit nouveau'') manifestāciju sērijas sākumpunktu, kā arī lugā "Tirēsija krūtis" (tā tika uzvesta 1917.g., un to uzskata par vienu no pirmajām sirreālisma lugām). Tajā šis vārds parādās lugas apakšvirsrakstā ("Sirreālistiska drāma divos cēlienos ar prologu") un prologā, kur šis jēdziens skaidrots (Apolinērs rosina atgriezties pie dabas, bet to neatdarināt, kas arī, viņaprāt, izsaka sirreālisma būtību). Vislielākā loma sirreālisma attīstības vēsturē ir Andrē Bretonam, kurš iepriekš bija arī Parīzes dadaistu grupas vadītājs. Arī daudzi citi nozīmīgi sirreālisti sākotnēji bijuši dadaisti, piemēram, [[Filips Supo]], [[Pols Eliārs]], [[Luijs Aragons]], [[Žaks Prevērs]] utt. Nozīmīgākā sirreālisma atšķirība no dadaisma ir pastiprinātā interese par cilvēka bezapziņu un it sevišķi tās izpausmes sapņos. Pats Bretons bija studējis [[medicīna|medicīnu]] un [[psihiatrija|psihiatriju]]. ==Sirreālisms literatūrā== [[Image:La Revolution Surrealiste cover.jpg|thumb|200px|Žurnāla ''La Révolution Surréaliste'' pirmā numura vāks (1924. gada decembris)]] Sirreālisms radies [[Francija|Francijā]] 20. gs. divdesmitajos gados, kā literatūras virzienam tam pamatā [[dadaisms]], lai gan sirreālisma elementi atrodami arī iepriekšējo laiku literatūrā. Par sirreālisma pamatlicējiem literatūrā uzskatāmi franču dzejnieki [[Andrē Bretons]] (1924. gadā publicējis "[[Sirreālisma manifests|Sirreālisma manifestu]]", izstrādājis t.s. automātiskās rakstīšanas tehniku), [[Pols Eliārs]], [[Luijs Aragons]]. Spilgtas sirreālisma iezīmes nepārprotami saskatāmas arī [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] īsajā prozā. Bretons uzskatīja, ka pirmais sirreālisma darbs ir "Magnētiskie lauki" (''Les Champs Magnétiques'', 1921), kas bija viņa un Filipa Supo kopdarbs, taču jau pirms tam Bretons, Supo un Aragons žurnālā ''Littérature'' bija publicējuši ar [[automātisma rakstīšanas metode]]s palīdzību tapušus darbus, kā arī sapņu aprakstus. Liela nozīme sirreālisma literatūras attīstībā bija tieši no dadaistiem pārņemtajai "automātiskajai raksīšanas metodei", kuras mēķis bija atainot uz papīra cilvēka gara plūdumu bez saprāta ietekmes, morāliem vai estētiskiem apsvērumiem utt. Sirreālisma mākslas radīšanā svarīgs bija arī gadījums (piemēram, sirreālisti mākslas radīšanai izmantoja spēli, kurā katram kas jāuzraksta vai jāuzzīmē uz papīra, tad tas jāpadod tālāk un jāatkārto utt.) un bezapziņa, jo tajos izpaudās sirreālisma "gara pasaule". Būtiskākais literatūrā bija tieši nepastarpināts pārdzīvojums un spilgtas emocijas, tāpēc bieži sastopama parātība bija ārkārtīgs sajūtu sakāpinājums. Sirreālisma autori dažkārt simulēja psihiskas slimības vai ārprāta murgus, tā it kā pietuvojoties neapzinātajam un izvairoties no saprāta kontroles, lai arī šajos gadījumos par mērķis nebija aptumšots gara stāvoklis, bet gan nepastarpinātā veidā radušies mākslasdarbi (''Vienīgā atšķirība starp ārprātīgo un mani ir tā, ka es neesmu ārprātīgs.'' - [[Salvadors Dalī]]). [[Latviešu literatūra|Latviešu literatūrā]] sirreālisma iezīmes atrodamas [[Alija Baumane|Alijas Baumanes]], [[Velta Sniķere|Veltas Sniķeres]], [[Juris Helds|Jura Helda]], [[Edvīns Raups|Edvīna Raupa]] un citu autoru [[dzeja|dzejā]], [[Jānis Einfelds|Jāņa Einfelda]] [[proza|prozā]]. Jāpiezīmē, ka pirmie sirreālisti literatūru nicināja, jo uzskatīja, ka tajā nav iespējams iztikt bez saprāta klātbūtnes (viņi apgalvoja, ka nodarbojoties ar "ne-literatūru"). ==Sirreālisms mākslā== [[Image:Elephants.jpg|thumb|left|300px|Salvadora Dalī gleznas "Ziloņi" (1948) reprodukcija]] Arī mākslā sirreālisms pamatā rodas Francijā. Pazīstamākie sirreālisma mākslas pārstāvji ir [[Salvadors Dalī]], [[Renē Magrits]], [[Makss Ernsts]], taču spēcīgas sirreālisma iezīmes vērojamas jau holandiešu mākslinieku [[Hieronīms Boss|Hieronīma Bosa]] (ap 1450-1516) un [[Pīters Brēgels Vecākais|Pītera Brēgela Vecākā]] (1525-1569) darbos. Andrē Bretons ārkārtīgi augstu vērtēja [[Pablo Pikaso]] darbus, taču Pikaso sirreālisma kustībai nepievienojās. Paralēli automātiskajai rakstīšanai sirreālisma ietvaros radās arī tādas metodes kā automātiskā zīmēšana, automātiskā gleznošana, nospiedumu tehnika jeb [[dekalkomānija]], zīmuļa švīkāšana pa lapu, kas atrodas uz nelīdzenas virsmas u.tml. ==Sirreālisms kino== [[Luijs Bunjuels]] tiek uzskatīts par visredzamāko sirreālisma pārstāvi. Viņa 1928.gadā kopā ar Dalī veidotā filma "[[Andalūzijas suns]]" (''Un chien andalou'') ir sirreālisma klasika. No Austrumeiropas autoriem redzamākais pārstāvis ir [[Čehija|čehu]] multiplikātors [[Jans Švankmaijers]]. Pastāv uzskats, ka kinorežisora [[Deivids Linčs|Deivida Linča]] filmas zināmā mērā ir sirreālistiskas. Sirreālisma iezīmes [[kino]] specifikas dēļ tiek visai plaši izmantoti ļoti daudzu režisoru daiļradē. ==Ārējās saites== * [http://satori.lv/?src=raksts&ho=K&st=5&item=88 Andrē Bretona "Sirreālisma manifesta" fragmenti portālā Satori.lv] * [http://www.artcyclopedia.com/history/surrealism.html Sirreālisms mākslā] * [http://www.tcf.ua.edu/Classes/Jbutler/T340/SurManifesto/ManifestoOfSurrealism.htm Andrē Bretona sirreālisma manifests angļu valodā] * [http://pers-www.wlv.ac.uk/~fa1871/whatsurr.html Andrē Bretona lekcija "Kas ir sirreālisms?" angļu valodā] {{modernisms}} [[Category:Mākslas virzieni|Sirreālisms]] [[Category:Literatūras virzieni|Sirreālisms]] [[Category:Modernisms]] [[bg:Сюрреализъм]] [[bs:Nadrealizam]] [[ca:Surrealisme]] [[cs:Surrealismus]] [[da:Surrealisme]] [[de:Surrealismus]] [[el:Υπερρεαλισμός]] [[en:Surrealism]] [[eo:Superrealismo]] [[es:Surrealismo]] [[et:Sürrealism]] [[fa:فراواقع‌گرایی]] [[fi:Surrealismi]] [[fr:Surréalisme]] [[gl:Surrealismo]] [[he:סוריאליזם]] [[hr:Nadrealizam]] [[hu:Szürrealizmus]] [[it:Surrealismo]] [[ja:シュルレアリスム]] [[ko:초현실주의]] [[lt:Siurrealizmas]] [[mk:Надреализам]] [[nl:Surrealisme]] [[no:Surrealisme]] [[pl:Surrealizm]] [[pt:Surrealismo]] [[ro:Suprarealism]] [[ru:Сюрреализм]] [[sk:Surrealizmus]] [[sl:Nadrealizem]] [[sq:Surrealizmi]] [[sr:Надреализам]] [[sv:Surrealism]] [[zh:超现实主义]] 8264 22174 2005-11-10T13:46:08Z Feens 37 A.Bloks no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Blok_somov.jpg] A.Bloks no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Blok_somov.jpg] 8266 38670 2006-04-07T00:27:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[sl:Dadaizem]] '''Dadaisms''' (vārda ''dada'' [[etimoloģija]] neskaidra) - virziens 20. gs. pirmās puses (aptuveni 1916.g.-1922./23.g.) [[literatūra|literatūrā]] (galvenokārt [[dzeja|dzejā]]), [[tēlotāja māksla|tēlotājā mākslā]], [[teātris|teātrī]] un [[grafiskais dizains|grafiskajā dizainā]] (dadaismam raksturīgs dažādu mākslas formu [[sinkrētisms]]). Dadaismu raksturo [[nihilisms]], apzināta iracionalitāte, ilūziju zaudējums, [[cinisms]] un pastāvošo mākslas principu noraidījums. Dadaisma mākslinieki vērsās pret cilvēces saprātu (tas izraisījis [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules karu]], tātad tam nevar uzticēties) un līdz ar to arī pret vārdu kā šī saprāta izpausmes formu (''Es nevēlos nevienu vārdu, ko izdomājuši citi. Visus vārdus ir izdomājuši citi. (..) Vārds, mani kungi, ir nozīmīga sabiedriska problēma.'' - [[Hugo Balls]]). Dadaisms uzskatāms par pirmo patiešām starptautisko mākslas virzienu, jo emigrantu grupas, kurās dadaisms izveidojās, bija izteikti multinacionālas, turklāt dadaistu grupas dažādās valstīs sadarbojās. Daudzi dadaisti atbalstīja [[komunisms|komunismu]] un [[anarhija|anarhiju]]. ==Dadaisms literatūrā== ===Vēsture=== [[Image:Tristan Tzara.jpg|frame|Viens no dadaisma pamatlicējiem - Tristans Carā 1919. gadā]] Dadaisms aizsākās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1916. gada februārī [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]], kur tolaik kā bēgļi uzturējās daudzi dažādu tautību rakstnieki un mākslinieki. Par dadaisma aizsācējiem uzskatāmi vācieši [[Hugo Balls]] (1886-1927), [[Rihards Hīlzenbeks]] (1892-1974) un [[Hanss Arps]] (1886-1966), kā arī rumānis [[Tristans Carā]] (1896-1963). Cīrihes grupa 1916. gada februāra sākumā izveidoja klubu "[[Kabarē Voltērs]]", kurā organizēja dzejas lasījumus, teātra priekšnesumus, mūziku utt. Priekšnesumiem bija raksturīgs dramatiskums un mākslas formu apvienojums (piemēram, dzejas lasījums, ko pavada bungu sišana, paralēlas uzstāšanās, teātris u.tml.). Kluba darbība izraisīja skandālu, tāpēc tajā pašā gadā tas tika slēgts. [[Image:Marcel Duchamp Mona Lisa LHOOQ.jpg|thumb|left|200px|Marsela Dišāna parodijas par [[Leonardo]] gleznu "Mona Liza" reprodukcija. Gleznas nosaukums ir "L.H.O.O.Q.".]] Pastāvēja arī citas dadaistu grupas, piemēram, [[Ņujorka]]s grupa, kuras sastāvā bija [[Marsels Dišāns]] (1887-1968) un [[Frānsiss Pikābija]] (1879-1953), [[Berlīne]]s grupa, kuras sastāvā bija [[Georgs Gross]] un [[Hannovere]]s grupa, kurā darbojās tikai viens cilvēks - [[Kurts Šviterss]] (viņš izveidoja tā saucamos "skaņu dzejoļus"). Dadaisma [[Parīze]]s grupa pastiprināti pievērsās tieši literatūrai. Izteikts šīs grupas līderis bija [[Andrē Bretons]] (1896-1966), kurš izdeva arī žurnālu "Literatūra" (tam bija 33 numuri no 1919. līdz 1924. gadam; savu žurnālu ("Bārdainā sirds"), ieradies Parīzē, izdeva arī Carā, taču tam bija tikai viens numurs). Parīzes grupa izveidoja "automātiskās rakstīšanas metodi", ko vēlāk plaši izmantoja [[sirreālisms|sirreālisti]], - rakstīt nedomājot. Kā uzskata daļa angļu un amerikāņu literatūrzinātnieku un kulturologu, dadaisma ietekme vērojama [[Ezra Paunds|Ezras Paunda]] un [[Tomass Eliots|Tomasa Eliota]] dzejā un [[Makss Ernsts|Maksa Ernsta]] un [[Renē Magrits|Renē Magrita]] mākslas darbos. Dadaisms daļēji ir [[sirreālisms|sirreālisma]] pamatā; daudzi sirreālisma aizsācēji sākotnēji bijuši dadaisti, piemēram, [[Andrē Bretons]], [[Filips Supo]], [[Pols Eliārs]], [[Luijs Aragons]] u.c. ===Vārda ''dada'' izcelsme=== Pastāv uzskats, ka vārds ''dada'' pēc sākotnējas ieceres nenozīmē pilnīgi neko nevienā pasaules valodā, tādējādi atbilstot dadaistu dzejas haotiskajam, nihilistiskajam, izaicinoši bezjēdzīgajam raksturam. Tomēr iespējams, ka vārds radies, rumāņiem Tristanam Carā un [[Marsels Janko|Marselam Janko]] bieži atkārtojot vārdus ''da, da'', kas rumāņu valodā nozīmē "jā', jā". Savukārt citi uzskata, ka vārds nejauši atrasts kādā franču - vācu vārdnīcā: franču valodā tas apzīmē bērnu rotaļu zirdziņu. Pats Carā esot apgalvojis, ka vārds kādā [[Āfrika|Āfrikas]] valodā apzīmējot govs asti. ===Raksturojums=== Dadaisma [[poētika|poētikai]] raksturīga kolāžas tehnika, nejaušības principa ievērošana, tradicionālās poētikas radikāls noliegums. Dadaisma dzejolis var sastāvēt no semantiski nesaistītām, kontekstā bezjēdzīgām avīžu rindām, nejauši apziņā ienākušām frāzēm vai, kā Hugo Ballam, no skaņu kopām bez jebkādas nozīmes. ==Dadaisms mākslā== Daļa dzejnieku - dadaistu darbojošies arī mākslā. To vidū minami Kurts Šviterss, Frānsiss Pikābija, Hanss Arps. Atsevišķi minami tādi mākslinieki kā [[Hanna Hoha]], gleznotāja un skulptore [[Sofija Teubere-Arpa]], gleznotājs Marsels Dišoms, gleznotājs un arhitekts Marsels Janko un citi. Tāpat kā dadaisma dzejai, arī mākslai (glezniecībai, skulptūrai) raksturīgs [[kolāža]]s, rotaļas princips, haotisms, [[eklektisms]]. ==Ārējās saites== * [http://www.lib.uiowa.edu/dada/index.html Starptautiskais dadas arhīvs] * [http://www.peak.org/~dadaist/Art/index.html Dadaisms mākslā] * [http://dev.null.org/dadaengine/ Dadas tekstu ģenerators] * [http://www.391.org/manifestos/hugoball_dadamanifesto.htm Hugo Balla dadaisma manifests] * [http://www.391.org/manifestos/tristantzara_dadamanifesto.htm Tristana Carā dadaisma manifests] {{modernisms}} [[Category:Literatūras virzieni|Dadaisms]] [[Category:Mākslas virzieni|Dadaisms]] [[Category:Modernisms]] [[bg:Дадаизъм]] [[ca:Dada]] [[cs:Dadaismus]] [[da:Dadaisme]] [[de:Dadaismus]] [[el:Ντανταϊσμός]] [[en:Dada]] [[eo:Dadaismo]] [[es:Dadaísmo]] [[et:Dadaism]] [[fa:دادائیسم]] [[fi:Dada]] [[fr:Dadaïsme]] [[gl:Dadaísmo]] [[he:דאדא]] [[hr:Dadaizam]] [[io:Dadaismo]] [[it:Dadaismo]] [[ja:ダダイスム]] [[ko:다다이즘]] [[lt:Dadaizmas]] [[nl:Dadaïsme]] [[no:Dadaisme]] [[pl:Dadaizm]] [[pt:Dadaísmo]] [[ro:Dadaism]] [[ru:Дадаизм]] [[sk:Dadaizmus]] [[sl:Dadaizem]] [[sr:Дадаизам]] [[sv:Dadaism]] [[tr:Dadaizm]] [[zh:达达主义]] 8268 22188 2005-11-10T18:32:07Z Tail 13 Bloka attēls no de.wiki. Bloka attēls no de.wiki. 8269 22189 2005-11-10T18:33:33Z Tail 13 Bloka grāmatas titullapa no en.wiki. Bloka grāmatas titullapa no en.wiki. 8270 22191 2005-11-10T18:44:54Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Aleksandrs Bloks]] 8273 22198 2005-11-11T09:51:52Z Yyy 146 [[Category:User ru]] 8280 48772 2006-06-02T07:44:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[la:Historia Poloniae]] {{Polijas vēsture}} Polijas un poļu vēsture ir ļoti bagāta ar notikumiem. Vēsturiski Polija bijusi gan Eiropas lielvalsts (XVI - XVII gs), gan ilgus gadus (no 1795.gada līdz 1918.gadam) Polija neeksistēja vispār, līdz, pamatojoties uz [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] rezultātiem, atkal ieguva neatkarību. Polijas valsts rašanās centrs ir [[Varta|Vartas]] upes baseins X gs vidū, kad 966.gadā [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pirmais karalis [[Meško I]] pieņēma [[katolisms|katolismu]] un nodibināja kontroli pār Polijas teritoriju. XII. gs bija [[feodālisms|feodālās]] sadrumstalotības periods, kad Polijas teritorijā eksistēja gandrīz pilnīgi neatkarīgas kņazistes. [[Image:Rzeczpospolita.png|thumb|150px|Polija-Lietuva uzplaukuma laikā|left]] 1320.gadā karalis [[Vladislavs I (Polijas karalis)|Vladislavs I]] atkal apvienoja valsti. [[Jagelloni|Jagellonu]] valdīšanas laikā Polija noslēdza [[personālūnija|personālūniju]] ar [[Lietuva|Lietuvu]], un pēc [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] valsts izveidošanās 1569.gadā kļuva par Eiropas lielvaru. Valsts īpatnība bija tās iekārta - [[muižnieku demokrātija]] ar ievēlējamu karali. Sākot no XVII gs vidus, cīņā ar [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Krievija|Krieviju]] valsts novājinās, un nonāk apkārtējo valstu ietekmē. 1791.gadā Polijā tiek pieņemta pirmā rakstītā konstitūcija Eiropā. Trīs [[Polijas dalīšanas|dalīšanās]] (1772., 1793. un 1795.gadā) Polija pazūd no pasaules kartes kā neatkarīga valsts uz 123 gadiem. Tā tiek sadalīta starp [[Krievija|Krieviju]], [[Prūsija|Prūsiju]] un [[Austrija|Austriju]]. Notiek daudzas [[kari Polijas vēsturē|poļu sacelšanās]], bet valsts atjaunojas pēc tikai pēc 1.Pasaules kara [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] vadībā. 1926.gada maijā Pilsudskis [[pučs|puča]] rezultātā nodibina [[autoritārisms|autoritāru]] režīmu. [[Image:Rzeczpospolita_1920.png|thumb|150px|Polija starp pasaules kariem|left]] [[2.pasaules karš]] Eiropā sākas ar Vācijas iebrukumu Polijā 1939.gada 1.septembra rītā. 17.septembrī, pamatojoties uz [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]], [[PSRS]] iebrūk Polijā no austrumiem, un līdz 6.oktobrim abi agresori ir okupējuši valsti. Cīņai par neatkarību poļi izveido [[Polijas pagrīdes valsts|Polijas pagrīdes valsti]] ar paralēlām pārvaldes struktūrām. 1944.gadā Polija tiek atjaunota kā neatkarīga valsts (faktiski PSRS satelītvalsts). Austrumu teritorijas paliek PSRS sastāvā, bet, pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferenču]] lēmumiem, Polijai piešķir Vācijas austrumu teritorijas un daļu no [[Austrumprūsija|Austrumprūsijas]]. 1978.gada 16.oktobrī polis Karols Vojtila kļūst par [[pāvests|pāvestu]] [[Jānis Pāvils II|Jāni Pāvilu II]], bet 1980.gada septembrī [[Gdaņska|Gdaņskā]] tiek nodibināta arodapvienība [[Solidaritāte (organizācija)|Solidaritāte]]. Šie divi fakti tiek vērtēti kā [[sociālisms|sociālisma]] norieta sākums Austrumeiropā. Pamatojoties uz [[Apaļais galds Polijā|Apaļā galda]] lēmumiem 1989.gadā Polijā notiek brīvas vēlēšanas. 1999.gadā Polija iestājās [[NATO]], bet 2004.gada 1.maijā - [[ES]]. ====Skat. arī==== *[[Kari Polijas vēsturē]] *[[Polijas prezidenti]] *[[Polijas valdnieku uzskaitījums]] [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polija]] [[Category:Eiropas vēsture]] [[cs:Dějiny Polska]] [[de:Geschichte Polens]] [[en:History of Poland]] [[es:Historia de Polonia]] [[fr:Histoire de la Pologne]] [[ga:Stair na Polainne]] [[he:היסטוריה של פולין]] [[it:Storia della Polonia]] [[ja:ポーランドの歴史]] [[ko:폴란드의 역사]] [[la:Historia Poloniae]] [[lt:Lenkijos istorija]] [[nl:Geschiedenis van Polen]] [[no:Polens historie]] [[pl:Historia Polski]] [[pt:História da Polónia]] [[ru:История Польши]] [[sv:Polens historia]] [[uk:Історія Польщі]] [[zh:波兰历史]] 8281 48123 2006-05-29T16:56:00Z 83.24.16.133 changed all international links: 'set' instead of 'group theory' Ar vārdu '''kopa''' [[matemātika|matemātikā]] saprot dažādu objektu apvienojumu pēc kaut kādām noteiktām šo objektu pazīmēm, ar kuru palīdzību var noteikt, vai brīvi izraudzīts objekts pieder pie aplūkojamās kopas vai arī nepieder pie tās.<br><br> Objekti, no kuriem sastāv kopa, sauc par '''kopas elementiem'''.<br><br> Kopas apzīmē ar [[alfabēts|alfabēta]] lielajiem burtiem, bet kopas elementus - ar mazajiem burtiem.<br><br> Piemēri:<br> '''C''' - komplekso skaitļu kopa,<br> '''R''' - [[reālo skaitļu kopa]],<br> '''Q''' - racionālo skaitļu kopa,<br> '''Z''' - veselo skaitļu kopa,<br> '''N''' - naturālo skaitļu kopa.<br><br> Ja kopas elementu skaits pārsniedz jebkuru naturālu skaitli, tad kopu sauc par '''bezgalīgu'''.<br> Ja kopas elementu skaitu var izteikt ar kādu naturālu skaitli, tad kopu sauc par '''galīgu'''.<br><br> Ja nav iespējams dot visu kādas kopas elementu sarakstu, tad norāda kopīgo īpašību, kāda piemīt šīs kopas elementiem un nepiemīt nevienam citam objektam.<br><br> '''Tukša kopa''' - kopa, kurā nav neviena elementa.<br> Ja kādas kopas A visi elementi pieder arī pie kopas B, tad saka, ka kopa A ir kopas B '''apakškopa'''.<br><br> ==Skatīt vēl== *[[Darbības ar kopām]] *[[Ierobežotas kopas]] [[Category:Matemātika]] [[ar:مجموعة]] [[bg:Множество]] [[bn:সেট]] [[cs:Množina]] [[de:Menge (Mathematik)]] [[et:Hulk]] [[en:Set]] [[es:Conjunto]] [[eo:Aro]] [[fa:مجموعه]] [[fr:Ensemble]] [[ko:집합]] [[io:Ensemblo]] [[it:Insieme (insiemistica)]] [[he:קבוצה (מתמטיקה)]] [[lt:Aibė]] [[hu:Halmaz]] [[nl:Verzameling]] [[ja:集合]] [[no:Mengde]] [[pt:Conjunto]] [[ro:Mulţime]] [[ru:Множество]] [[sq:Bashkësitë]] [[sk:Množina]] [[sl:Množica]] [[fi:Joukko]] [[sv:Mängd]] [[uk:Множина]] [[zh:集合]] 8282 50748 2006-06-16T16:59:08Z YurikBot 213 robot Modifying: [[lt:Dviskiautis ginkmedis]] '''Ginku''' jeb '''Ginkgophyta''' nodalījumu pārstāv ginku (Ginkgoopsida) klase. Tās pārstāvji ir zināmi jau no [[perms|perma perioda]] sākuma. [[Mezozojs|Mezozoja ērā]] no [[triass|triasa]] līdz [[jura|juras perioda]] beigām šīs klases augi bija plaši izplatīti visās pasaules daļās, pat tagadējos ziemeļu polārajos apgabalos. [[Krīta periods|Krīta perioda]] beigās un it īpaši [[terciārs|terciāra]] laikā klases pārstāvji sāka izmirt. Vēl samērā nesen ginks bija izplatīts arī [[Eiropa|Eiropā]], bet līdz ar [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] iestāšanos tas no Eiropas pazuda. Mūsdienās ir saglabājusies viena relikta ģints (Ginkgo), kuras pārstāvji zināmi jau no triasa. Vienīgais mūsdienu reliktais pārstāvis ir divdaivu ginks (Ginkgo biloba). Divdaivu ginks ir diezgan paliels koks 20-30m augstumā un ap 3m diametrā. Jaunie koki veido piramidālu vainagu. Sānu zari savienoti ar stumbru gandrīz taisnā leņķī. Stumbra pamatmasu, līdzīgi [[skuju koki|skuju kokiem]], veido [[koksne]]. [[Serde]] samērā neattīstīta. [[Miza]] diezgan plāna. Atšķirībā no skuju kokiem, ginks neveido [[sveķi|sveķus]]. Dzinumi ir divējādi: garvasas ar retām lapām un īsvasas ar 5-7 lapu pušķi galā. Lapas ir vēdekļveida ar [[dihotoms dzīslojums|dihotomu dzīslojumu]] un garu kātu. Garvasu lapas biežāk dalītas divās daivās, bet īsvasu lapas ir veselas, ar viļņainu augšmalu. Rudenī ginks met lapas. Ginks ir divmāju koks. Tā vīrišķie un sievišķie reproduktīvie orgāni veidojas uz dažādiem kokiem. Dārznieki gan iemanās piepotēt vīrišķos un sievišķos dzinumus uz viena koka. Labvēlīgos apstākļos tie sāk veidot [[sporas]] un [[sēklas]] apmēram 25-30 gadu vecumā. Līdz tam laikam nav iespējams noteikt koka dzimumu. Vīrišķie [[čiekurs|čiekuri]] ([[strobili]]) veidojas lapu žāklēs īsvasu galotnēs. [[Mikrosporofils]] sastāv no tieva kātiņa, kuram galā ir [[sora]]. Sora parasti sastāv no diviem nokareniem [[mikrosporangiji|mikrosporangijiem]], kas atveras ar garenisku plaisu. Arī sievišķie čiekuri (strobili) veidojas lapu žāklēs īsvasu galotnēs. Katrā čiekurā ir tikai 2 [[sēklaizmetnis|sēklaizmetņi]], kas atrodas dihotomiski zarota kāta galā. Tāpat, kā [[cikadejas]], ginks apaugļojas ar [[spermatozoīdi|spermatozoīdiem]]. Spermatozoīdi ir kustīgi, un pārvietojas [[citoplazma|citoplazmā]] ar spirāliski sakārtotu [[vicas|vicu]] palīdzību. Šī īpatnība atšķir ginkus un cikadejas no citu [[augi|augu]] [[apaugļošanās]] veidiem. To 1896. gadā atklāja japāņu pētnieks [[S. Hiraze]]. No sievišķā čiekura 2 sēklaizmetņiem par sēklu parasti attīstās tikai viens. Nogatavojušās ginka sēklas apvalka ārējā kārta ([[sarkotesta]]) ir sulīga, bet iekšējā ([[sklerotesta]]) – cieta. Dabā ginka sēklas saglabā dīgtspēju apmēram gadu, ja tās atrodas pietiekoši mitrā [[substrāts|substrātā]]. Savvaļā ginks aug Rietumķīnas kalnos, bet plaši tiek kultivēts [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Japāna|Japānā]] tempļu birzīs. Vietējie iedzīvotāji ginku augļus lieto arī pārtikā. Eiropā ginkus uzskatīja par izmirušiem, līdz 1690 gadā holandiešu ārsts Engelberts Kempfers tos atklāja Japānā. 1712. gadā viņš šo sugu aprakstīja ar nosaukumu Ginkgo, kas [[japāņu valoda|japāņu valodā]] nozīmē „sudraba aprikoze”. Sugas zinātnisko nosaukumu Ginkgo biloba deva [[Kārlis Linnejs]] 1771. gadā. 18. gs. ginku sāka audzēt dažādos Eiropas [[botāniskais dārzs|botāniskajos dārzos]] – sākumā [[Holande|Holandē]]; 1754. gadā tas nokļuva [[Anglija|Anglijā]]; 1780. gadā [[Francija|Francijā]]. 1784. gadā tas aizceļoja uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. 20. gs. sākumā ginks, kā dekoratīvs apstādījumu augs parādījās arī [[Rīga|Rīgā]]. [[G. Kufalts|G. Kufalta]] stādītais ginks kanāla apstādījumos iepretī [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātei]] aug vēl joprojām. [[Image:Ginkgo_biloba_in_Riga.jpg|thumb|250px|Georga Kufalta stādītais ginks iepretī Latvijas universitātei.]] Ginkus plaši izmanto pilsētu apstādījumos, jo tie ir samērā izturīgi pret dažādiem nelabvēlīgiem apstākļiem: zemām temperatūrām, sausumu, [[piesārņojums|piesārņojumu]], [[slimības|slimībām]], kaitēkļiem un pat [[radiācija|radiāciju]] (koks izdzīvoja apm. 1 km. no atomsprādziena epicentra [[Hirosima|Hirosimā]]). Apstādījumiem ir izaudzētas vairākas dekoratīvās formas. Ginks plaši top izmantots arī kā [[ārstniecības augi|ārstniecisks augs]]. Tam ir vairākas ārstnieciskas īpašības: 1. uzlabo [[asins]] cirkulāciju, īpaši mikrocirkulāciju [[kapilāri|kapilāros]] un palīdz galvas traumu gadījumos, 2. tam ir [[antioksidanti|antioksidantu]] īpašības, 3. mazina asins sabiezēšanu, kas ir par cēloni dažādām sirds – asinsvadu, elpošanas ceļu u.c. slimībām, kā arī centrālās nervu sistēmas traucējumiem. Ārstniecībā izmanto ginku lapas un sēklas, taisa dažādus uzlējumus. Medicīnā ginkus izmanto dažādu medicīnisko preparātu pagatavošanai. ==== Ārējās saites ==== * [http://www.tvnet.lv/women/printArticle.php?id=3134817'&ldquo; Divdaivu ginka ārstnieciskās īpašības'&rdquo;] [[Category:Augi]] [[ar:جنكو]] [[bg:Гинко]] [[ca:Ginkgo]] [[cs:Jinan dvoulaločný]] [[da:Tempeltræ]] [[de:Ginkgo]] [[en:Ginkgo]] [[eo:Ginko]] [[es:Ginkgo]] [[et:Hõlmikpuu]] [[fi:Neidonhiuspuut]] [[fr:Ginkgo biloba]] [[he:גינקגו דו אונתי]] [[it:Ginkgo biloba]] [[ja:イチョウ]] [[ko:은행나무]] [[lt:Dviskiautis ginkmedis]] [[nl:Ginkgo biloba]] [[no:Tempeltre]] [[pl:Miłorząb dwuklapowy]] [[pt:Ginkgo]] [[ru:Гинкго]] [[sk:Ginko dvojlaločné]] [[sr:Гинко]] [[sv:Ginkgo]] [[th:แปะก๊วย]] [[tr:Mabet ağacı]] [[zh:银杏]] 8283 22242 2005-11-12T22:55:42Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Latvijas PSR]] #REDIRECT: [[Latvijas PSR]] 8284 22245 2005-11-13T08:02:21Z 81.198.51.208 afrika ir loti liels kontinets ar savstarpeju lielumu r aziju 8285 22261 2005-11-13T13:36:49Z 80.70.17.136 cat Divas [[kopu_teorija|kopas]] A un B sauc par '''vienādām''' un raksta A=B, ja tās sastāv no vieniem un tiem pašiem elementiem (elementu secība abās kopās var būt atšķirīga).<br> ''Piemērs:'' [[kopu_teorija|Kopas]] X={1,3,5,7,9} un Y={7,1,5,9,3} ir vienādas, jo tās sastāv no vieniem un tiem pašiem skaitļiem.<br> [[kopu_teorija|Kopas]] A un B ir vienādas tad un tikai tad, ja A [[kopu_teorija|kopa]] ietilpst B [[kopu_teorija|kopā]] un B [[kopu_teorija|kopa]] ietilpst A [[kopu_teorija|kopā]].<br><br> Divas [[kopu_teorija|kopas]] sauc par '''ekvivalentām''' un raksta A~B, ja katram [[kopu_teorija|kopas]] A elementam a ir piekārtots viens un tikai viens [[kopu_teorija|kopas]] B elements b un turklāt katrs [[kopu_teorija|kopas]] B elements b ir piekārtots vienam un tikai vienam [[kopu_teorija|kopas]] A elementam. No tā izriet, ka divas kopas var būt ekvivalentas tad un tikai tad, ja tām ir vienāds elementu skaits.<br><br> Par divu [[kopu_teorija|kopu]] A un B '''šķēlumu''' sauc tādu [[kopu_teorija|kopu]] C, kas sastāv no visiem tiem elementiem, kuri pieder gan pie [[kopu_teorija|kopas]] A, gan arī pie [[kopu_teorija|kopas]] B. Ja divām [[kopu_teorija|kopām]] nav kopīgu elementu, tad to šķēlums ir [[kopu_teorija|tukša kopa.]]<br> ''Piemērs:'' Ja A={1,3,5,7} un B={5,7,9}, tad C={5,7}.<br><br> Par divu [[kopu_teorija|kopu]] A un B '''apvienojumu''' sauc tādu [[kopu_teorija|kopu]] C, kas sastāv no visiem tiem elementiem, kuri pieder vismaz vienai no dotajām [[kopu_teorija|kopām]].<br> ''Piemērs:'' Ja A={2,4,6,8} un B={4,8,10}, tad C={2,4,6,8,10}<br><br> Par divu [[kopu_teorija|kopu]] A un B '''starpību''' sauc tādu [[kopu_teorija|kopu]] C, kas sastāv no visiem tiem [[kopu_teorija|kopas]] A elementiem, kuri nepieder pie [[kopu_teorija|kopas]] B.<br> ''Piemērs:'' Ja A={1,2,3,4,5,6} un B={2,4,6,8,10}, tad C={1,3,5}<br><br> Par divu [[kopu_teorija|kopu]] A un B '''Dekarta reizinājumu''' sauc tādu [[kopu_teorija|kopu]] C, kuras elementi ir visi iespējamiem [[kopu_teorija|kopu]] A un B elementu sakārtotie pāri (a;b), kur a ir A [[kopu_teorija|kopas]] elementi, bet b ir B [[kopu_teorija|kopas]] elementi<br> ''Piemērs:'' Ja A={2,4,6} un B={1,3,5}, tad AxB={(2;1), (4;1), (6;1), (2;3), (4;3), (6;3), (2;5), (4;5), (6;5)} [[Category:Matemātika]] 8286 22262 2005-11-13T13:37:32Z 80.70.17.136 cat [[kopu_teorija|Kopa]] X ir '''ierobežota no augšas''', ja eksistē tāds reāls skaitlis M, ka visiem šīs [[kopu_teorija|kopas elementiem]] x ir spēkā nevienādība x<M.<br> [[kopu_teorija|Kopa]] X ir '''ierobežota no apakšas''', ja eksistē tāds reāls skaitlis m, ka visiem šīs [[kopu_teorija|kopas elementiem]] ir spēkā nevienādība x>m.<br> Ja [[kopu_teorija|kopa]] X ir ierobežota no augšas un arī ierobežota no apakšas, tad [[kopu_teorija|kopu]] sauc par '''ierobežotu'''.<br> Ja [[kopu_teorija|kopa]] X ir ierobežota, tad eksistē tāds pozitīvs skaitlis a, ka visiem šīs [[kopu_teorija|kopas elementiem]] x ir spēkā nevienādība |x|<a.<br><br> '''Suprēms''' - mazākais no visiem skaitļiem, kuri ir lielāki (vai vienādi) par jebkuru kādas [[kopu_teorija|kopas elementu]].<br> '''Infīms''' - lielākais no visiem skaitļiem, kuri ir mazāki (vai vienādi) par jekuru kādas [[kopu_teorija|kopas elementu]].<br><br> Ja [[kopu_teorija|kopa]] ir ierobežota no augšas, tad tai eksistē suprēms. Ja [[kopu_teorija|kopa]] ir ierobežota no apakšas, tad tai eksistē infīms. [[Category:Matemātika]] 8287 27794 2006-01-26T12:22:37Z Yyy 146 cat Abava - [[Venta]]s labā krasta pieteka.<br> Garums: 129 km.<br> Kritums - 51m (0.4 m/km).<br> Iztek no Ālandes ezera.<br> Ietek [[Venta|Ventā]].<br> Kreisā krasta pietekas - Viesate, Amula, Imula, Īvande, Vēdzele.<br> Labā krasta pietekas - Kārone.<br> Zivis - asari, ālanti, raudas, līdakas, sapali, vimbas.<br><br> Abava sākumā iztaisnota, vēlāk tek pa senleju. Dažviet dolomītu krāces, lielākā - Abavas rumba - ir plaši pazīstama. No ūdenstūristu viedokļa Abava ir diezgan interesanta, lai gan ir daudz vienmuļu posmu. Krasti daudzviet aizauguši ar krūmiem, apkārtnē meži, pļavas ar govīm un ozoliem. Lejpus Kandavas augstu upei pāri ir pārvilktas 2 slīpas troses, kuras vietējie izmanto kā pārceltuvi. Pie tuvākās mājas saimnieka par santīmiem var dabūt āķi un atļauju stieples lietot. Tā ir laba izklaide jauniešiem, pie kam turpat var apmesties un uzsliet teltis nakšņošanai. [[Category:Latvijas upes]] 8292 22267 2005-11-13T17:58:10Z Feens 37 redirekts #redirect [[Polija]] 8293 22268 2005-11-13T18:04:55Z Feens 37 Veidojis [http://lv.wikipedia.org/wiki/User:Feens Feens], izmantojot ES oficiālo Polijas karti, GNU. Veidojis [http://lv.wikipedia.org/wiki/User:Feens Feens], izmantojot ES oficiālo Polijas karti, GNU. 8294 47885 2006-05-28T15:40:27Z Juzeris 23 +kat. "uzskaitījumi", {{catmore}}, {{commonscat}}, interwiki {{catmore}} {{Commonscat|UN World Heritage Sites}} [[Category:Kultūra]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Uzskaitījumi]] [[cs:Kategorie:Seznam světového dědictví]] [[da:Kategori:Verdensarvsområder]] [[de:Kategorie:Weltkulturerbe]] [[en:Category:World Heritage Sites]] [[eo:Kategorio:Monda Kulturheredaĵo de UNESKO]] [[fr:Catégorie:Patrimoine mondial de l'UNESCO]] [[he:קטגוריה:אתרי מורשת עולמית]] [[hu:Kategória:Világörökség]] [[id:Kategori:Warisan Dunia UNESCO]] [[it:Categoria:Patrimoni dell'umanità]] [[ko:분류:세계유산]] [[lb:Category:Weltierfschaften]] [[nl:Categorie:Werelderfgoed]] [[ja:Category:世界遺産]] [[nn:kategori:verdsarv]] [[no:Kategori:Verdensarven]] [[pl:Kategoria:Obiekty z listy dziedzictwa UNESCO]] [[pt:Categoria:Patrimônio Mundial da UNESCO]] [[sk:Kategória:Lokality Svetového dedičstva]] [[ru:Категория:Всемирное наследие]] [[sl:Kategorija:Kraji svetovne dediščine]] [[sv:Kategori:Världsarv]] [[vi:Thể loại:Di sản thế giới]] [[zh:Category:世界遗产]] [[zh-min-nan:Category:Sè-kài Ûi-sán]] 8295 22278 2005-11-13T20:14:13Z Feens 37 Veļičkas ģerbonis no pl.wiki - [http://pl.wikipedia.org/wiki/Grafika:Wieliczka_Herb.PNG] Veļičkas ģerbonis no pl.wiki - [http://pl.wikipedia.org/wiki/Grafika:Wieliczka_Herb.PNG] 8296 22279 2005-11-13T20:18:24Z Feens 37 Veļička Polijas kartē no pl.wiki - [http://pl.wikipedia.org/wiki/Grafika:Wieliczka_Mapa.PNG] Veļička Polijas kartē no pl.wiki - [http://pl.wikipedia.org/wiki/Grafika:Wieliczka_Mapa.PNG] 8297 52069 2006-06-26T01:54:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Wieliczka]] '''Veļička''' (Wieliczka) - pilsēta Polijas dienvidos, [[Mazpolijas vojevodistes|Mazpolijas vojevodistē]], netālu no [[Krakova|Krakovas]]. Ievērojama ar [[sāls]] raktuvēm - vienām no senākajām pasaulē. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Veļička'''<br>'''Wieliczka''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Wieliczka Mapa.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Wieliczka Herb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>18 590 <tr><td>Citi nosaukumi<td>'''Groß Salze''' ([[vācu valoda|vācu]]) <tr><td>Pilsēta<td>no 1289.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.wieliczka.gmina.pl/ www.wieliczka.gmina.pl] <tr><td>'''[[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''<td>no 1978.gada (raktuves) </table> {{Commons|Wieliczka}} [[Image:Wieliczka.jpg|thumb|left|200px|Pazemes baznīca]] ====Veļičkas sāls raktuves UNESCO pasaules mantojuma sarakstā==== 1978.gadā Veļičkas sālsraktuves iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Raktuves iekļautas sarakstā, jo: Veļičkas-Bohņas sālsraktuves darbojas no XIII gs. Izvietotas deviņos dažādos līmeņos, raktuvju kopējais garums ir apmēram 300 km. Raktuvju galerijās atrodas daudzi mākslas darbi, altāri un skulptūras, veidoti no sāls. Pastaiga pa sālsraktuvēm ir aizraujošs ceļojums senas kalnrūpniecības pagātnē. ====Ārējās saites==== *[http://www.salt-mine.pl Veļičkas sālsraktuvju tūrisma taka (poliski, angliski, vāciski, krieviski)] *[http://www.muzeum.wieliczka.pl/ Sāls ieguves muzejs Veļičkā (poliski, angliski)] [[Category:Polijas pilsētas|Velziczka]] [[Category:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Velzicka]] [[de:Wieliczka]] [[en:Wieliczka]] [[fr:Wieliczka]] [[it:Wieliczka]] [[nl:Wieliczka]] [[pl:Wieliczka]] [[ro:Wieliczka]] 8298 52476 2006-06-30T00:25:35Z YurikBot 213 robot Adding: bs, fa, mk, oc {{Commons|Category:Czech Republic}} [[Category:Eiropas valstis|Czehija]] [[ar:تصنيف:تشيك]] [[ast:Categoría:República Checa]] [[be:Катэгорыя:Чэхія]] [[bg:Категория:Чехия]] [[bs:Kategorija:Češka]] [[ca:Categoria:Txèquia]] [[cs:Kategorie:Česko]] [[csb:Kategòrëjô:Czeskô Repùblika]] [[da:Kategori:Tjekkiet]] [[de:Kategorie:Tschechien]] [[el:Κατηγορία:Τσεχία]] [[en:Category:Czech Republic]] [[eo:Kategorio:Ĉeĥio]] [[es:Categoría:República Checa]] [[et:Kategooria:Tšehhi]] [[eu:Kategoria:Txekia]] [[fa:رده:جمهوری چک]] [[fi:Luokka:Tšekki]] [[fr:Catégorie:Tchéquie]] [[ga:Catagóir:An tSeic]] [[gl:Category:Chequia]] [[he:קטגוריה:צ'כיה]] [[hr:Kategorija:Češka]] [[hu:Kategória:Csehország]] [[io:Category:Chekia]] [[is:Flokkur:Tékkland]] [[it:Categoria:Repubblica Ceca]] [[ja:Category:チェコ]] [[ka:კატეგორია:ჩეხეთი]] [[ko:분류:체코]] [[lb:Category:Tschechien]] [[lt:Kategorija:Čekija]] [[mk:Категорија:Чешка]] [[na:Category:Republik Czechia]] [[nl:Categorie:Tsjechië]] [[nn:Kategori:Tsjekkia]] [[no:Kategori:Tsjekkia]] [[oc:Categoria:Republica Chèca]] [[os:Категори:Чехи]] [[pl:Kategoria:Czechy]] [[pt:Categoria:República Checa]] [[ro:Categorie:Republica Cehă]] [[ru:Категория:Чехия]] [[simple:Category:Czech Republic]] [[sk:Kategória:Česko]] [[sl:Kategorija:Češka]] [[sq:Category:Çekia]] [[sr:Категорија:Чешка Република]] [[sv:Kategori:Tjeckien]] [[tl:Category:Czechia]] [[tr:Kategori:Çek Cumhuriyeti]] [[uk:Категорія:Чехія]] [[zh:Category:捷克]] 8299 22286 2005-11-14T04:53:13Z Feens 37 redirekts #redirect [[Veļička]] 8300 22288 2005-11-14T04:53:42Z Feens 37 #redirect [[Veļička]] 8301 22733 2005-11-22T07:37:14Z 84.237.135.191 Tīkla Internet protokols, kas pieder pie protokolu [[TCP/IP]] saimes un ko izmanto attālai piekļuvei tīkla resursiem un termināļu emulēšanai. Šo protokolu bieži lieto, lai nodibinātu sakarus ar ziņojumdēļa sistēmu un lieldatoriem. Telnet klients atver vienkāršu TCP konekciju uz attālināto serveri. Telnet klientu var lietot arī lai piekļūtu [[POP3]] pasta severiem. (ja nav pieejams cits pasta klients). [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] 8303 41675 2006-04-24T19:17:41Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/85.15.195.9|85.15.195.9]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail '''Simbolisms''' (sengrieķu ''symbolon'' - 'zīme') - modernistiskās mākslas virziens 19. gs. otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā. Simbolisms aptver [[literatūra|literatūru]], [[glezniecība|glezniecību]], [[tēlniecība|tēlniecību]], tas ietekmējis arī [[mūzika|mūziku]]. == Simbolisms literatūrā == ===Vēsture=== [[Image:Netsurf17 - Paul Verlaine.png|right|frame| Viens no simbolisma pamatlicējiem - Pols Verēns]] Simbolisms sākotnēji radās [[Francija|Francijā]] 19. gs. 70.-80. gados kā noliedzoša reakcija uz tolaik dominējošo [[reālisms|reālismu]] un [[naturālisms|naturālismu]]. Simbolisma pirmsākumi franču [[dzeja|dzejā]] meklējami jau [[Šarls Bodlērs|Šarla Bodlēra]] (1821-1867) daiļradē, it īpaši krājumā "[[Ļaunuma puķes]]" (1857), kur laikmetam neraksturīgi skartas seksualitātes, nāves, grēka, ļaunuma, melu un citas tēmas. Tāpat par vienu no simbolisma priekštečiem uzskata amerikāņu autoru [[Edgars Alans Po|Edgaru Alanu Po]] (1809-1849), no kura ietekmējies un kura darbus savā laikā tulkojis arī Bodlērs. Vēlākai simbolisma attīstībai neapšaubāmi izcili svarīga nozīme ir vācu filosofa [[Frīdrihs Nīče|Frīdriha Nīčes]] (1844-1900) darbiem un uzskatiem. 1886. gadā Parīzes laikrakstā ''Le Figaro'' dzejnieks [[Žans Moreass]] publicējis simbolisma manifestu, kur uzsvēris, ka mākslas augstākais uzdevums ir ar [[simbols|simbolu]] starpniecību atklāt ikdienišķajai pieredzei slēpto ideālo ([[ideja|ideju]]) pasauli. Spilgti un mākslinieciski ļoti augstvērtīgi simbolisms izveidojās un attīstījās 19. gs. beigās [[Krievija|Krievijā]], galvenokārt lielā franču simbolisma ietekmē. Krievu simbolisma izveidē liela loma bija dzejniekam [[Valērijs Brjusovs|Valērijam Brjusovam]], kurš 1894.-95. gadā izdeva antoloģiju "Krievu simbolisti", kurā, maskējoties zem dažādiem pseidonīmiem, publicēja it kā daudzu jaunu dzejnieku - simbolistu darbus. Simbolisms uzskatāms, iespējams, pat par pašu ietekmīgāko modernisma literatūras sākotnes virzienu. ===Nozīmīgākie autori=== Literatūras vēsturē plašākie un nozīmīgākie ir divi simbolisma nacionālie virzieni - franču un krievu. Kā jau minēts, sākotnēji simbolisms izveidojas franču literatūrā. Par nozīmīgākajiem franču simbolistiem uzskatāmi Šarls Bodlērs, [[Pols Verlēns]], [[Stefans Malarmē]], [[Pols Valerī]], [[Arturs Rembo]], [[Lotreamons]]. Kā nozīmīgākie krievu simbolisti minami Valērijs Brjusovs, [[Dmitrijs Merežkovskis]], [[Vladimirs Solovjovs]], [[Konstantīns Baļmonts]], [[Fjodors Sologubs]], [[Aleksandrs Bloks]], [[Andrejs Belijs]], [[Zinaīda Hipiusa]], [[Vjačeslavs Ivanovs]]. Kā izcili simbolisti pasaules literatūras vēsturē minami austrieši [[Rainers Marija Rilke]] un [[Hugo fon Hofmanstāls]], vācietis [[Stefans George]], beļģi [[Moriss Meterlinks]] un [[Pols Verharns]], polis [[Staņislavs Pšibiševskis]], daļēji arī anglis [[Oskars Vailds]]. ===Raksturojums=== Galvenā simbolisma iezīme ir uzskats, ka literatūrai (pamatā - dzejai) jāatklāj kādas augstākas, transcendentas pasaules esība, kas manifestējas dažādos daudznozīmīgos, grūti tveramos un analizējamos tēlos - simbolos. (Sal. ar [[Platons|Platona]] filosofiskajiem uzskatiem.) Simbolisms bieži deklarē mākslu kā būtībā pravietisku, māksliniekam piešķirot priestera, pareģa u.tml. lomu. Zīmīgi, ka daudzi simbolisti runā par mākslu kā [[reliģija|reliģiju]]. Tradicionāli šī "augstākā pasaule, realitāte" nozīmē tradicionālo [[romantisms|romantisma]] opozīciju (labs - ļauns, garīgs - fizisks, ideāls - materiāls, skaists - neglīts u.c.) pārvarēšanu un sintēzi. Šeit liela nozīme Nīčes [[filozofija]]i. Simbolisms pievēršas fiziskajai pasaulei kā augstāku spēku atklājējai, jutekliskai pasaules izjūtai, dziņām un kaislībām, aktualizē nakts [[estētika|estētiku]], savā ziņā daļa simbolistu reabilitē ļaunumu. Simbolismam nozīmīgs ir [[mīts]] un mītiskais, ne-racionālais, fantastiskais. Simbolisms izceļas arī kā [[kultūra]]s mantojuma vērtētājs un kritizētājs; simbolisms ir izteikti intelektuāls virziens, tas aktualizē romantisma priekšstatos radušos elitārās mākslas koncepciju. Dzejā simbolisti īpašu uzmanību pievērsa tās [[Dzejas forma|formai]], tādēļ literatūrzinātnes un literatūras vēstures tradīcijā simbolisma dzeja, bieži pārspīlējot, raksturota kā izteikti formālistiska. Lai gan nevar noliegt tiešām lielo formas nozīmi simbolisma dzejā (no kā izriet, piemēram, tās īpašā muzikalitāte), jāatzīst, ka ne mazāk būtisks ir saturiskais aspekts. ===Simbolisms latviešu literatūrā=== Latviešu literatūrā simbolisms grūti nošķirams no [[neoromantisms|neoromantisma]] un citiem 20. gs. sākuma latviešu [[modernisms|modernisma]] novirzieniem un strāvojumiem. Latviešu simbolisms nesaraujami saistīts ar tā saukto [[dekadence]]s kustību un tās "tēvu" un sākotnējo vadoni [[Viktors Eglītis|Viktoru Eglīti]]. Tomēr simbolisma pirmsākumi latviešu literatūrā meklējami [[Jānis Poruks|Jāņa Poruka]] daiļrades modernistiskajā daļā (īsais [[proza]]s darbs "Čūskas", filosofiskā [[poēma]] "Nebijušais un divi vientuļi"). Par izcili spožu un mākslinieciski ļoti augstvērtīgu simbolisma dzejas paraugu uzskatāms [[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] krājums "[[Biķeris]]" (1907). Simbolisma literatūru pārstāv arī Viktora Eglīša 1907. gada dzejas krājums "Elēģijas", kas tomēr ne tuvu nesasniedz Virzas dzejas līmeni. Atsevišķi kā savdabīgs simbolisma pārstāvis būtu jāmin [[Rainis]] (piemēram, viņa poēma "[[Ave sol!]]". Tāpat arī [[Fricis Bārda]] ar lielu daļu savas daiļrades būtu uzskatāms par simbolistu, tiesa, īpatnu, dzejā Rilkem tuvojošos autoru. Simbolisma ietekme atrodama arī [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]], [[Vilis Plūdonis|Viļa Plūdoņa]], [[Kārlis Štrāls|Kārļa Štrāla]], [[Haralds Eldgasts|Haralda Eldgasta]] un citu autoru darbos. Latviešu simbolisms veidojas spēcīgā krievu literatūras ietekmē (Brjusovs, Baļmonts u.c.), taču neapšaubāmi liela nozīme ir arī tulkojumiem no franču un vācu valodām (Meterlinks, Verlēns, Pšibiševskis u.c.). Grūti pārvērtējama nozīme Frīdriha Nīčes filosofijai, it īpaši Viļa Plūdoņa meistarīgi tulkotajam un jau 1908. gadā izdotajam darbam "[[Tā runāja Zaratustra]]". Lielu ietekmi atstāj arī norvēģu [[Henrihs Ibsens|Henriha Ibsena]] un [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] daiļrade. ==Simbolisms mākslā== [[Image:Odilon Redon 003.jpg|thumb|right|200px|Odiljona Redona glezna "Violetas Heimanes portrets" (1910)]] Arī mākslā simbolisms kā virziens radās 19. gs. otrajā pusē. Simbolisma pirmsākumi meklējami [[Viljams Bleiks|Viljama Bleika]] (1757-1827), [[Džovanni Piranezi]] (1720-78), [[Johans Heinrihs Fisli|Johana Heinriha Fisli]] (1741-1825), [[Fransisko de Goija]]s (1746-1828), [[Kaspars Dāvids Frīdrihs|Kaspara Dāvida Frīdriha]] darbos. Simbolisms pievērsās mākslinieka un cilvēka vispār iekšējās dzīves atklāsmei, mistiskajam, noslēpumainajam un mītiskajam, nāvei un iznīcībai. Kā izcilākie mākslinieki - simbolisti minami vācietis [[Arnolds Bēklins]], austrietis [[Gustavs Klimts]], francūži [[Gistavs Moro]] un [[Odiljons Redons]]; skulptūrā simbolismu pārstāv francūzis [[Ogists Rodēns]]. ==Citāti== * "Saule par sevi ir tumšs attēls, un gaisma ir Dieva ēna." (Neoplatoniķis sers [[Tomass Brauns]]) * "Ir daba templis, kur no dzīviem pīlāriem Redz dažreiz neizprastus vārdus kupli zeļam. Starp simboliem tur cilvēks mūžam ceļo, Un maigām acīm ilgi viņā raugās tie..." ([[Šarls Bodlērs]]) ==Ārējās saites== * [http://artchive.com/ftp_site.htm Simbolisma māksla] * [http://satori.lv/?src=raksts&ho=K&st=5&item=147 Rainera Marijas Rilkes dzeja portālā Satori.lv] * [http://satori.lv/?src=raksts&ho=K&st=5&item=327 Artura Rembo darbs "Strādnieki. Metropolitēns. Demokrātija." portālā Satori.lv] * [http://satori.lv/?src=raksts&ho=K&st=5&item=165 Pola Valerī "Kapsēta pie jūras" portālā Satori.lv] * [http://rainer-maria-rilke.de/ Rainera Marijas Rilkes dzeja vācu valodā] {{modernisms}} [[Category:Mākslas virzieni|Simbolisms]] [[Category:Literatūras virzieni|Simbolisms]] [[cs:Symbolismus]] [[da:Symbolisme (stilperiode)]] [[de:Symbolismus (Malerei)]] [[el:Συμβολισμός]] [[en:Symbolism (arts)]] [[nl:Symbolisme]] [[tr:Sembolizm (sanat)]] 8307 50288 2006-06-13T02:38:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Мальборк]] '''Malborka''' (''Malbork'') - pilsēta [[Polija|Polijas]] ziemeļos, [[Pomoržes vojevodiste|Pomoržes vojevodistē]] pie [[Visla|Vislas]] attekas Nogatas. Slavena ar savu [[gotika|gotisko]] pili. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Malbork''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Malbork location map.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Malbork coa.jpeg|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>38 655 <tr><td>Citi nosaukumi<td>[[latīņu valoda|latīņu]] - '''Civitas Beatae Virginis'''<br>[[vācu valoda|vācu]] - '''Marienburg''' <tr><td>Pilsēta<td>no 1286.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Pomoržes vojevodiste|Pomoržes]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.malbork.pl/ www.malbork.pl] <tr><td>'''[[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''<td>no 1997.gada </table> {{commons|Malbork}} [[Image:Marienburg_2004_Panorama.jpg|thumb|Malborkas pils panorāma|left|500px]] ====Vēsture==== Biežāk vēsturiski pazīstama ar [[vācieši|vācu]] nosaukumu '''Marienburga'''. Pilsētas vēsture ir cieši saistīta ar pils - [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] rezidences, vēsturi. No 1309.gada, kad Vācu ordeņa mītnes vieta tika pārcelta no [[Venēcija|Venēcijas]] uz Marienburgu, līdz [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujai]] pils bija Prūsijas ordeņa valsts politiskais centrs - [[lielmestrs|lielmestru]] dzīvesvieta. Pēc [[Trīspadsmitgadu karš|Trīspadsmitgadu kara]] Malborka nokļūst Polijas valstī, bet pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas dalīšanām]] - atkal Prūsijā. Šajā periodā pils pamazām kļūst dzīvošanai nederīga. XIX gs. sākta pils restaurācija, kas ar dažādu intensitāti veikta līdz [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] sākumam. [[Nacisms|Nacistu]] laikā pils bija simbols "teitoņu garam" un šeit bieži notika dažādi svētki un piemiņas pasākumi. Pils ievērojami cieta 2.pasaules kara laikā, bet pēc kara, kad Austrumprūsijas dienviddaļa nokļuva Polijā, tā tika atjaunota. Restaurācijas darbi turpinās arī mūsdienās. ====Malborkas pils UNESCO pasaules mantojuma sarakstā==== 1997.gadā Malborkas pili iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], jo tā ir lielākā, labi saglabātā [[ķieģeļu gotika|ķieģeļu gotikas]] aizsardzības būve pasaulē (kompleksa kopējā platība - 210 000 &nbsp;m²), kas uzskatāmi raksturo Vācu ordeņa [[krustneši|krustnešu]] arhitektūru. Pils ir sava laika modernās restaurācijas tehnikas un filozofijas paraugs, daudzi no izmantotajiem restaurācijas principiem kļuvuši par aksiomām. ====Ārējās saites==== *[http://www.zamek.malbork.pl/ Malborkas pils muzejs (poliski, angliski, vāciski)] [[Category:Polijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] [[Category:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts]] [[Category:Viduslaiku pilis]] [[cs:Malbork]] [[da:Malbork]] [[de:Malbork]] [[en:Malbork]] [[et:Malbork]] [[fi:Malbork]] [[fr:Malbork]] [[nl:Malbork]] [[pl:Malbork]] [[ro:Malbork]] [[ru:Мальборк]] [[sk:Malbork]] [[sv:Malbork]] [[uk:Мальборк]] 8308 22320 2005-11-14T20:17:43Z Feens 37 redirekts #redirect [[Malborka]] 8309 22321 2005-11-14T20:17:59Z Feens 37 redirekts #redirect [[Malborka]] 8310 22324 2005-11-14T20:20:27Z Feens 37 redirekts #redirect [[Malborka]] 8311 22325 2005-11-14T20:22:23Z Feens 37 redirekts #redirect [[Malborka]] 8312 22326 2005-11-14T20:22:37Z Feens 37 redirekts #redirect [[Malborka]] 8317 52500 2006-06-30T06:03:11Z YurikBot 213 robot Adding: bs, eu, fa, hr, kw, mk, simple, sq, th {{Commons|Category:Finland}} [[Category:Eiropas valstis]] [[ar:تصنيف:فنلندا]] [[ast:Categoría:Finlandia]] [[be:Катэгорыя:Фінляндыя]] [[bg:Категория:Финландия]] [[bs:Kategorija:Finska]] [[ca:Categoria:Finlàndia]] [[cs:Kategorie:Finsko]] [[csb:Kategòrëjô:Fińskô]] [[da:Kategori:Finland]] [[de:Kategorie:Finnland]] [[el:Κατηγορία:Φινλανδία]] [[en:Category:Finland]] [[eo:Kategorio:Finnlando]] [[es:Categoría:Finlandia]] [[et:Kategooria:Soome]] [[eu:Kategoria:Finlandia]] [[fa:رده:فنلاند]] [[fi:Luokka:Suomi]] [[fo:Bólkur:Finnland]] [[fr:Catégorie:Finlande]] [[ga:Catagóir:An Fhionlainn]] [[gl:Category:Finlandia]] [[he:קטגוריה:פינלנד]] [[hr:Kategorija:Finska]] [[hu:Kategória:Finnország]] [[id:Kategori:Finlandia]] [[io:Category:Finlando]] [[is:Flokkur:Finnland]] [[it:Categoria:Finlandia]] [[ja:Category:フィンランド]] [[ka:კატეგორია:ფინეთი]] [[ko:분류:핀란드]] [[kw:Category:Pow Finn]] [[la:Categoria:Finnia]] [[lb:Category:Finnland]] [[lt:Kategorija:Suomija]] [[mk:Категорија:Финска]] [[na:Category:Finland]] [[nds:Kategorie:Finnland]] [[nl:Categorie:Finland]] [[nn:Kategori:Finland]] [[no:Kategori:Finland]] [[os:Категори:Финлянди]] [[pl:Kategoria:Finlandia]] [[pt:Categoria:Finlândia]] [[ro:Categorie:Finlanda]] [[ru:Категория:Финляндия]] [[scn:Category:Finlandia]] [[se:Category:Suopma]] [[simple:Category:Finland]] [[sk:Kategória:Fínsko]] [[sl:Kategorija:Finska]] [[sq:Category:Finlandë]] [[sr:Категорија:Финска]] [[sv:Kategori:Finland]] [[th:หมวดหมู่:ประเทศฟินแลนด์]] [[tl:Category:Finland]] [[tr:Kategori:Finlandiya]] [[zh:Category:芬蘭]] 8318 49658 2006-06-09T14:37:03Z Jānis U. 198 Aski - tvertnes, kurās [[sēnes|sēnēm]] un [[ķērpji|ķērpjiem]] attīstās [[sporas]]. Parasti vienā askā attīstās 8 sporas, reti vairāk. Aski var būt ar uzbiezinātiem apvalkiem, cilindriski, maisveidīgi utt. [[Category:Mikoloģija]] 8320 49704 2006-06-09T17:05:05Z Knakts 848 Tad atstājam sēņu kategorijai tieši sēņu iedalījumu Konīdijas - sīkas sēņu [[šūnas]], kuras atdalās no īpašu [[hifas|hifu]] - konīdijnesēju galiem. Dažreiz konīdijas veidojas īpašās tvertnēs - [[piknīdijas|piknīdijās]]. [[Category:Mikoloģija]] 8321 49651 2006-06-09T14:30:46Z Jānis U. 198 '''Rizoīdi''' - īpaši tievi pavedienveidīgi izaugumi, ar kuru palīdzību [[augi]], kam nav [[saknes|sakņu]], nostiprinās [[substrāts|substrātā]], uzņem no tā [[ūdens|ūdeni]] un [[barības vielas]]. [[Ķērpji]]em rizoīdi ir [[laponis|lapoņa]] apakšpusē, kur dažreiz veido biezu filcveidīgu savijumu. [[Sūnas|Sūnām]] tos visvairāk sastop stumbra lejasdaļā, bet, ja stumbri guļoši, - stumbra apakšējā pusē (īpaši lapainajām [[aknu sūnas|aknu sūnām]]). Daudzos gadījumos rizoīdi saista atsevišķus sūnu stumbrus vienā velēnā, tā veicinot [[atmosfēra]]s putekļu un nokrišņu uzkrāšanos un izmantošanu. [[Sfagni]]em rizoīdi sastopami tikai attīstības sākumā, bet ļoti ātri atmirst reizē ar apakšējo stumbra daļu, un pēc tam ūdeni un barības vielas tie uzņem ar lapām un stumbra [[epiderma]]s šūnām. [[Category:Botānika]] 8322 48904 2006-06-02T14:41:31Z Keps 758 Papildus teksts, nelielas strukturālas izmaiņas '''Divupe''' jeb '''Mezopotāmija''' ir vissenākā un līdz ar to arī pirmā [[civilizācija]], kurai bija augsti attīstīta [[kultūra]]. Īstā divupiešu izcelsme vēl joprojām nav noskaidrota, taču pirmās liecības par šīs civilizācijas esamību iesniedzas 4000 gadu tālā pagātnē pirms mūsu ēras. Divupe atradās mūsdienu [[Irāka|Irākā]], starp [[Tigra|Tigru]] un [[Eifrata|Eifratu]]. Starp šīm divām upēm zeme bija ļoti auglīga, tāpēc divupieši visvairāk nodarbojās ar lauksaimniecību, veica apjomīgus [[irigācija|irigācijas]] darbus.Tā nebija norobežota ar tuksnešiem un kalnu joslu kā [[Senā Ēģipte]], tāpēc tās vēsturi veido nepārtraukta iebrukumu virkne. Neskatoties uz to, ar Divupi saistīta arī Bībeles leģenda par Ēdenes dārzu. ==Divupes izveidošanās priekšnosacījumi== [[Image:Fertile Crescent map.png|thumb|200px|"Ražīgais sirpis"]]Mezopotāmijas, tāpat kā citu vēsturiski agrīno civilizāciju uzplaukums izskaidrojams ar sevišķi labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Abas upes un tās pietekas nodrošināja ērtas kontaktu un [[Transports|transporta]] iespējas plašā reģionā. Lekno zemi starp upēm jau kopš senos laikos dēvēja par "ražīgo sirpi", vai "ražīgo pusmēnesi" Šis loks stiepjas no Ēģiptes ziemeļaustrumu virzienā caur [[Palestīna|Palestīnu]], [[Levants|Levantu]], [[Anatolija|Anatoliju]], līdz pat [[Irāna]]s kalniem [[Kaspijas jūra|Kaspijas]] dienvidos, ietverot Mezopotāmiju. Nonākot šajā apvidū cilvēki atrada priekšā daudz derīgu augu. Piemēram, [[Turcija]]s dienvidu daļā brīvā dabā auga savvaļas [[mieži]]. Savukārt,[[ Jordāna]]s ielejā kuplā skaitā, neviena nekultivēti zēla [[kvieši]]. Pa [[Sīrija]]s mežiem ziloņi klaiņojuši vēl ap 1000.g. p.m.ē. Tādēļ nav nekas neparasts, ka ražas novākšana [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] sākusies jau ap 9500.g. p.m.ē,, lai gan mērķtiecīga graudaugu kultivēšana aizsākusies vēlāk. Katrā ziņā pirmajiem pastāvīgajiem šī auglīgā reģiona iedzīvotājiem bija jāpieliek pavisam nedaudz pūļu, lai ievērojami pilnveidotu savu uzturu. Aprēķini liecina, ka ap 2500.g. p.m.ē. Mezopotāmijas dienvidu daļā tika iegūtas ražas, kas salīdzināmas ar labākajiem mūsdienu [[Kanāda]]s kviešu laukiem. Tomēr mūsdienās Mezopotāmijas reģiona klimats ir mazāk labvēlīgs, nekā tas bija antīko civilizāciju laikā. Rietumos no Mezopotāmijas plešas bezgalīgie [[Sīrija]]s tuksneša smiltāji. Pirms tūkstoš un vairāk gadiem, kad saule šeit tik nežēlīgi vēl nesvilināja, reģiona klimats bija maigāks. Tuksnešu un stepju rajoni aizņēma mazākas platības un nebija tik nemīlīgi kā mūsdienās. Kādreiz leknais Divupes līdzenums mūsdienās ir stipri noplicināts - zemes ražīgums ir dramatiski krities. Liela daļa senatnē rūpīgi koptās irigācijas sistēmas mūsdienās ir [[Degradācija|degradējusi]], upju gultnes un kādreizējie mākslīgie kanāli daudzviet aizauguši un pārpurvojušies. Tikai [[Arheoloģija|arheoloģiskie]] izrakumi vēl liecina, ka pirms daudziem gadsimtiem šeit pleties viens no ekonomiski un kultūras ziņā visaugstāk attīstītajiem reģioniem uz Zemes.Taču mazāk labvēlīgie klimatiskie apstākļi varētu būt vainojami tajā tikai daļēji, jo, lai gan mūsdienās lietus šajā reģionā ir samērā reta parādība, ūdens no abām upēm, kas plūst no kalniem ziemeļos un austrumos, lauku [[apūdeņošana]]i joprojām ir pietiekamā daudzumā. Pienācīgi apstrādāti un apūdeņoti lauki arī tagad dod labas ražas. ==Mezopotāmijas valstis== Mezopotāmiju mēdz dēvēt par civilizācijas šūpuli. Savā ilgajā attīstības vēsturē Mezopotāmija pasaulei devusi vairākas dižas pilsētas un valstis. === Pilsētvalstis Divupē === [[Image:Ur3.JPG|thumb|200px|Senās Divupes pilsētas]] Ap 5000.g. p.m.ē., zemkopju ciematos jau sāka parādīties [[zemkopība]]s produkcijas pārpalikums - galvenais priekšnosacījums, lai sāktos [[darba dalīšana]], padziļinātos [[specializācija]] un [[kooperācija]] un rezultātā civilizācijas attīstība turpinātos jaunā līmenī. Tā, daļa Mezopotāmijas iedzīvotāju varēja atteikties no lauksaimniecības kā galvenā nodarbošanās veida un pilnībā apgūt [[Amatniecība|amatniecību]]. Savukārt līdz ar amatniecības attīstību aizsākās pilsētu veidošanās process. Tā ceturtajā gadu tūkstotī p.m.ē. šeit jau bija izveidojusies virkne pilsētu. Lielākās no tām sākumā bija [[Erida]] (Eridu) un [[Ereka]] (Erech vai Urūka). ===Divupes valstis=== Gadsimtu gaitā Divupes pilsētas attīstījās, konkurēja savā starpā, līdz dažas no tām kļuva par valstu [[Galvaspilsēta|galvaspilsētām]]. Tā, dažādos laika posmos uzplauka, sasniedza varenību un piedzīvoja norietu dažādas valstis. Tās bija [[Šumera]], [[Asīrija]] un [[Babilonija]]. Līdz ar šo valstu dzīves cikliem mainījās arī Divupes liktenis. Savu augstāko ekonomiskās un kultūras attīstības pakāpi Divupe sasniedza Babilonijas valdnieka [[Nebukadnecars II|Nebukadnecara II]] laikā (valdīja 605-562 p.m.ē.). Taču pēc viņa nāves Mezopotāmijā sākās dažādu dinastiju un valdnieku maiņas, šajā reģionā turpināja ieplūst jaunas tautas un ciltis. Tomēr arī vēl līdz pat agrīniem viduslaikiem šis joprojām bija viens no plaukstošākajiem [[Vidējie Austrumi|Vidējo]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģioniem. ==Divupes pagrimums== Bronzas laikmeta civilizācijām sasniedzot augstu attīstības pakāpi, pieaugot iedzīvotāju skaitam, daudzkārt intensīvāka kļuva arī resursu izmantošana, līdz to atdevi ne tikai vairs nebija iespējams palielināt, bet tā sāka samazināties. To veicināja arī klimata izmaiņas – paaugstinoties gada vidējai temperatūrai ne tikai [[stepe]]s pārvērtās [[Tuksnesis|tuksnešos]], bet arī upēs samazinājās ūdens pieplūde, to baseinu platība saruka un līdzšinējo iedzīvotāju skaitu nodrošināt ar pārtiku vairs nebija iespējams. Mezopotāmijā uzturēt sarežģīto upju saimniecību arī kļuva arvien grūtāk daudzo karu dēļ ar iebrucējiem, kuri arvien lielākā skaitā plūda no izkaltušajiem stepju rajoniem uz piemērotākām zemēm. Pilnīgs Mezopotāmijas civilizācijas pagrimums sākās pēc postošā [[Mongoļi|mongoļu]] iebrukuma [[Mazāzija|Mazāzijā]] un [[Bagdāde]]s izpostīšanas 1258.g. Mezopotāmijas politekonomiskā sistēma, kura dažādās modifikācijās saglabāja lielākā vai mazākā mērā savu integrētību pie visdažādākajām varām un valdniekiem, arvien vairāk zaudēja savu spožumu. Arī rūpīgi izveidotā apūdeņošanas kanālu sistēma degradēja un tas jūtami ietekmēja galveno reģiona saimniecības nozari - [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Rezultātā Mezopotāmijas iedzīvotāju dzīves līmenis arvien vairāk kritās, it īpaši [[Osmaņu turki|Osmaņu turku]] un [[Safavīdu dinastija|Savafīdu]] [[Persieši|persiešu]] valdīšanas laikā 16.-18. gadsimtā. Netieši tas liecina par mazāk acīmredzamu taču ilgstošāku faktoru ietekmi. Proti, [[tehnoloģija]]s un jaunievedumi dažādās jomās ļāva cilvēkiem pielāgoties dzīvei citā vidē arī tālu ārpus Mezopotāmijas, zemēs, kuras pirms vairākiem simtiem gadu tika uzskatītas par nelabvēlīgām. Līdz ar to upju ieleju civilizācijas pamazām zaudēja savas kādreizējās priekšrocības. Laika gaitā tās izrādījās novājinātas ne tikai iekšējo nesaskaņu un valdnieku savstarpējo cīņu par varu dēļ, bet arī pārāk šaurās [[specializācija]]s dēļ, paļaujoties uz atsevišķiem dabas faktoriem. Līdz ar to nākas secināt, ka konkrētām [[organizācija]]s un [[inovācija]]s formām konkrētā vidē ir savas vēsturiskās un fiziskās robežas. Ja vēl senie [[grieķi]] Mezopotāmiju saistīja ar leģendu par [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārzu]], tad mūsdienās šis pasaules reģions vismazāk atgādina paradīzi. Šobrīd liela Divupes daļa, it īpaši abu upju augštecē, ir karsta, visai neveselīga vieta ar smilšainiem, neauglīgiem klajumiem. Šo teritoriju dēvē par ''al-Jazirah'', kas arābu valodā nozīmē “sala”. Vienīgie tās iedzīvotāji ir klejojoši nomadi. Pateicoties dabīgajiem upju sanešiem relatīvi pārtikusi ir tikai Divupes centrālā daļa. Tomēr abu upju lejastecē plešas purvainas zemienes, bet pirms tūkstošiem gadu rūpīgi koptie kanāli sen pārklājušies dūņām un aizauguši ar meldriem un krūmājiem un vairs gandrīz nekas šeit neatgādina seno šī teiksmainā reģiona vēsturi. == Divupiešu izgudrojumi == '''Ritenis''' Izgudrots laikā starp 3500. un 3250. gadu p.m.ē. Šie [[Ritenis|riteņi]] bija efektīvi pielietojami, izturīgi un stabili, to vienīgais trūkums bija tāds, ka tie bija ļoti smagi. '''Arkls''' Izgudrots laikā ap 3500 gadu p.m.ē. Ar arklu varēja apsēt laukus daudz ātrāk un vieglāk. '''Rakstība''' Viens no svarīgākajiem izgudrojumiem pasaules vēsturē. Pirmās rakstības iezīmes bija piktogrāfiskais raksts. Tas ir izgudrots un sākts pielietot apmēram 3000. gadā p.m.ē. Attēliem kļūstot abstraktākiem, izveidojās arī ķīļraksts. '''Eposs''' Pirmā episkā poēma sarakstīta ap 2000 gadu p.m.ē. Tajā ir stāstīts par Urūkas valdnieku Gilgamešu. ==Reliģija== [[Image:Zikurata_modelis.jpg|frame|right|Zikurāta modelis]] Divupē pastāvēja daudzdievība. Valdnieki tika uzskatīti par dievišķām būtnēm. Dievi tika godināti tempļos - [[Zikurāts|Zikurātos]]. Cilvēks netika uzskatīts par dievišķu būtni, bet gan par dievu vergu. Dievības Divupē: *Ans - dievs-tēvs *Enlils - vēju un negaisu dievs, debesu un zemes dievs *Inanna - auglības un mīlestības dieviete, arī kara un ķildu dieviete *Enki - pazemes pasaules, gudrības un saldūdens dievs u. c. [[Category:Vēsture]] [[Category:Ģeogrāfija]] {{Link FA|tl}} [[ar:بلاد ما بين النهرين]] [[ast:Mesopotamia]] [[bg:Месопотамия]] [[bs:Mezopotamija]] [[ca:Mesopotàmia]] [[cs:Mezopotámie]] [[da:Mesopotamien]] [[de:Mesopotamien]] [[el:Μεσοποταμία]] [[en:Mesopotamia]] [[eo:Mezopotamio]] [[es:Mesopotamia]] [[et:Mesopotaamia]] [[fa:بین‌النهرین]] [[fi:Mesopotamia]] [[fr:Mésopotamie]] [[gl:Mesopotamia]] [[he:ארם נהריים]] [[hr:Mezopotamija]] [[hu:Mezopotámia]] [[id:Mesopotamia]] [[is:Mesópótamía]] [[it:Mesopotamia]] [[ja:メソポタミア]] [[ko:메소포타미아]] [[ku:Mezopotamya]] [[lt:Mesopotamija]] [[nl:Mesopotamië]] [[no:Mesopotamia]] [[pl:Mezopotamia]] [[pt:Mesopotâmia]] [[ru:Междуречье]] [[sk:Mezopotámia]] [[sl:Mezopotamija]] [[sr:Месопотамија]] [[sv:Mesopotamien]] [[th:เมโสโปเตเมีย]] [[tl:Mesopotamya]] [[tr:Mezopotamya]] [[uk:Межиріччя]] [[vi:Lưỡng Hà]] [[zh:美索不达米亚]] 8325 49649 2006-06-09T14:29:59Z Jānis U. 198 '''Laponis''' - nediferencēts vai vāji diferencēts [[augi|augu]] (piem. [[aknu sūnas|aknu sūnu]]) vai [[ķērpji|ķērpju]] ķermenis. Pēc uzbūves un formas lapoņus iedala vairākos veidos: *'''Heteromērs laponis''' sastāv no vairākiem skaidri norobežotiem slāņiem: Virsējās [[miza]]s, [[gonīdiju slānis|gonīdiju slāņa]], [[serde]]s un apakšējās mizas. *'''Homeomērs laponis''' ir bez norobežotiem šūnu slāņiem. Homeomērā laponī apmēram vienmērīgi savijas [[gonīdijas]] un [[sēnes]] [[hifas]]. *'''Krevveida laponis''' - laponis kreves vai miziņas veidā. Tā apakšpuse ir cieši saaugusi ar [[substrāts|substrātu]]. *'''Krūmveida laponis''' - laponis, kas aug perpendikulāri pret substrātu zarainu krūmiņu veidā. *'''Lapveida laponis''' - ķērpju laponis, kam apakšpusē ir [[rizoīdi]], ar kuriem tas pieaug pie substrāta. *'''Hipofleodisks laponis''' - krevu ķērpju laponis, kas attīstās substrātā un līdz ar to nav saskatāms. *'''Endolītisks laponis''' - laponis, kurš attīstās akmeņos. [[Category:Botānika]] 8326 46478 2006-05-21T06:31:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[da:Metadata]] '''Metadati''' (no [[grieķu valoda|grieķu]] ''meta'' + [[latīņu valoda|latīņu]] ''data'') jeb "dati par datiem" ir informācija, kas apraksta kādu citu [[dati|datu]] kopu. Populārs piemērs ir [[Bibliotēka|bibliotēkas]] [[Bibliotēkas katalogs|kataloga]] kartiņa, kas satur informāciju par noteiktas grāmatas saturu un atrašanās vietu. Šajā gadījumā šī kartiņa satur datus par grāmatā atrodamajiem datiem. {{stub}} == Skatīt arī == * [[RDF]] * [[Semantiskais tīmeklis]] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[ar:ميتاداتا]] [[cs:Metadata]] [[da:Metadata]] [[de:Metadaten]] [[en:Metadata]] [[eo:Meta-dateno]] [[es:Metadato]] [[et:Metaandmed]] [[fi:Metatieto]] [[fr:Métadonnée]] [[hu:Metaadat]] [[it:Metadata]] [[ja:メタデータ]] [[nl:Metadata]] [[no:Metadata]] [[pl:Metadane]] [[pt:Metadados]] [[ru:Метаданные]] [[sv:Metadata]] [[th:เมทาดาตา]] [[vi:Metadata]] 8327 42369 2006-04-29T11:42:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:URI]] Modifying: [[pl:Uniform Resource Identifier]] '''Vienotais resursu identifikators''' jeb '''URI''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Uniform Resource Identificator'') ir [[Internets|Interneta]] protokolu elements, kas sastāv no īsas simbolu virknes, kas atbilst noteiktai [[sintakse|sintaksei]]. Šī simbolu virkne sastāda adresi, pēc kuras pieejams [[resurss]]. URI ir viens no galvenajiem [[Globālais tīmeklis|globālā tīmekļa]] pamatiem. {{stub}} [[Category:Internets]] [[de:Uniform Resource Identifier]] [[en:Uniform Resource Identifier]] [[es:URI]] [[fi:URI]] [[fr:Uniform Resource Identifier]] [[gl:URI]] [[he:URI]] [[it:Uniform Resource Identifier]] [[ja:Uniform Resource Identifier]] [[ko:URI]] [[nl:Uniform Resource Identifier]] [[pl:Uniform Resource Identifier]] [[ru:URI]] [[zh:统一资源标志符]] 8328 22363 2005-11-15T21:32:47Z Neonz 33 #REDIRECT: [[URI]] #REDIRECT: [[URI]] 8329 44738 2006-05-13T20:08:04Z Ignored 924 [[Image:Gnu-galva.png|thumb|GNU galva - oficiālais simbols]] '''GNU''', kas rekursīvs saīsinājums no '''''G'''NU '''n'''e [[UNIX|'''U'''NIX]]'' ('''''G'''NU '''n'''ot [[UNIX|'''U'''NIX]]''), ir bezmaksas [[operacionālā sistēma]], kas ir veidota pēc UNIX sistēmas līdzības, taču nesatur UNIX kodu. GNU sistēma, savienojumā ar [[Linux]] kodolu, ir viena no pasaulē populārākajām operacionālajām sistēmām (skat. [[GNU/Linux]]). Par GNU sistēmas projektu [[1983]]. gadā paziņoja [[Ričards Stalmans]], [[1984]]. gadā sākās sistēmas izstrāde. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.gnu.org/ Oficiālā GNU mājaslapa] [[Category:GNU]] [[Category:Operacionālās sistēmas]] [[Category:UNIX]] [[af:GNU]] [[ar:GNU]] [[bg:ГНУ]] [[bs:GNU]] [[ca:GNU]] [[cs:GNU]] [[da:GNU]] [[de:GNU-Projekt]] [[en:GNU]] [[et:GNU]] [[es:GNU]] [[eo:GNU]] [[eu:GNU]] [[fa:گنو]] [[fr:GNU]] [[gl:GNU]] [[ko:GNU]] [[hr:GNU]] [[id:GNU]] [[ia:Gnu]] [[ilo:GNU]] [[is:GNU]] [[it:GNU]] [[he:גנו (מערכת הפעלה)]] [[ku:GNU]] [[hu:GNU]] [[mk:ГНУ]] [[ms:GNU]] [[nl:GNU]] [[ja:GNU]] [[no:GNU (prosjekt)]] [[nn:GNU]] [[pl:GNU]] [[pt:Projecto GNU]] [[ro:GNU]] [[ru:GNU]] [[sq:GNU]] [[simple:GNU]] [[sl:GNU]] [[sr:ГНУ]] [[fi:GNU]] [[sv:GNU]] [[tl:GNU]] [[th:กนู]] [[vi:Dự án GNU]] [[tr:GNU]] [[uk:GNU]] [[zh:GNU]] 8330 22365 2005-11-15T21:45:22Z Neonz 33 [[GNU]] simbols, no oficiālās mājaslapas [[GNU]] simbols, no oficiālās mājaslapas 8331 22879 2005-11-23T17:04:40Z 80.233.238.3 /* Himnas vārdi */ '''"The Star-Spangled Banner"''' ir [[ASV|Amerikas Savienoto Valstu]] [[valsts himna]]. Himnas vārdus 1814. gadā sarakstījis [[Frensiss Skots]] (''Francis Scott''), redzot kā tika bombardēts [[Makhenrija forts]] - [[Baltimora|Baltimorā]], [[Merilenda|Merilendas]] štatā. Šī himna agrāk ir bijusi ļoti labi zināma kā patriotiska [[ASV]] dziesma, taču [[Anglija|Anglijā]] tajā laikā to dziedāja krogos, kā parastu "dzērājdziesmu" - "[[To Anacreon in Heaven]]". 1889. gadā to oficiālai lietošanai pieņēma Savienoto Valstu [[flote]] un 1916. gadā arī [[Baltais Nams]]. 1931. g. 3. martā [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] Rezolūcijā to pasludināja par ASV valsts himnu. Himnai ir četri panti, bet mūsdienās pamatā lieto tikai vienu. == Himnas vārdi == :'''I''' :''Oh, say can you see by the dawn's early light'' :''What so proudly we hailed at the twilight's last gleaming?'' :''Whose broad stripes and bright stars through the perilous fight,'' :''O'er the ramparts we watched were so gallantly streaming?'' :''And the rocket's red glare, the bombs bursting in air,'' :''Gave proof through the night that our flag was still there.'' :'''Piedziedājums''' :''Oh, say does that star-spangled banner yet wave'' :''O'er the land of the free and the home of the brave?'' :'''II''' :''On the shore, dimly seen through the mists of the deep,'' :''Where the foe's haughty host in dread silence reposes,'' :''What is that which the breeze, o'er the towering steep,'' :''As it fitfully blows, half conceals, half discloses?'' :''Now it catches the gleam of the morning's first beam,'' :''In full glory reflected now shines in the stream'' :'''Piedziedājums''' :'''Tis the star-spangled banner! Oh long may it wave'' :''O'er the land of the free and the home of the brave.'' :'''III''' :''And where is that band who so vauntingly swore'' :''That the havoc of war and the battle's confusion,'' :''A home and a country should leave us no more!'' :''Their blood has washed out their foul footsteps' pollution.'' :''No refuge could save the hireling and slave'' :''From the terror of flight and the gloom of the grave'' :'''Piedziedājums''' :''And the star-spangled banner in triumph doth wave'' :''O'er the land of the free and the home of the brave.'' :'''IV''' :''Oh! thus be it ever, when freemen shall stand'' :''Between their loved home and the war's desolation!'' :''Bles't with victory and peace, may the heav'n rescued land'' :''Praise the Power that hath made and preserved us a nation.'' :''Then conquer we must, when our cause it is just,'' :''And this be our motto: "In God is our trust."'' :'''Piedziedājums''' :''And the star-spangled banner in triumph shall wave'' :''O'er the land of the free and the home of the brave.'' [[Category:ASV]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[ar:ذي ستار سبنغلد بانر]] [[bg:The Star-Spangled Banner]] [[ca:The Star-Spangled Banner]] [[cs:Americká hymna]] [[da:The Star-Spangled Banner]] [[de:The Star-Spangled Banner]] [[et:Ameerika Ühendriikide hümn]] [[en:The Star_Spangled Banner]] [[es:The Star-Spangled Banner]] [[eo:The Star-Spangled Banner]] [[fr:The Star-Spangled Banner]] [[id:The Star-Spangled Banner]] [[is:The Star-Spangled Banner]] [[it:The Star-Spangled Banner]] [[he:המנון ארצות הברית]] [[lb:The Star-Spangled Banner]] [[hu:Az Amerikai Egyesült Államok himnusza]] [[ms:The Star-Spangled Banner]] [[nl:The Star-Spangled Banner]] [[ja:アメリカ合衆国の国歌]] [[no:The Star-Spangled Banner]] [[nn:The Star-Spangled Banner]] [[pl:Hymn Stanów Zjednoczonych Ameryki]] [[pt:Hino nacional dos Estados Unidos da América]] [[simple:The Star-Spangled Banner]] [[sk:The Star-Spangled Banner]] [[fi:The Star-Spangled Banner]] [[sv:The Star-Spangled Banner]] [[vi:The Star-Spangled Banner]] [[tr:The Star-Spangled Banner]] [[zh:美国国歌]] 8332 22387 2005-11-16T13:31:22Z Viesturs.b 350 8333 48367 2006-05-31T03:53:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:La Marseillaise]] '''"La Marseillaise"''' (Marseljēza) ir [[Francija|Francijas Republikas]] nacionālā [[himna]]. Himnas mūziku un vārdus sacerēja [[Klods Jozefs Ružē de Lisls]] (Claude Joseph Rouget de Lisle), [[Strasbūra|Strasbūrā]], 1792. gada 25. aprīlī. Tās sākotnējais nosaukums bija '''"Chant de guerre de l'Armée du Rhin"'''. Himna ir saistīta ar Francijas Revolūciju, un agrāk tā bija revolucionāru himna. 1917. gadā Marseljēzu par savu nacionālo himnu pieņēma [[Krievija]], taču ar citiem vārdiem. Krieviskais nosaukums bija "[[Отречемся от старого мира]]". == Himnas vārdi franču valodā == :''Couplet I'' :Allons enfants de la Patrie, :Le jour de gloire est arrivé ! :Contre nous de la tyrannie, :L'étendard sanglant est levé, ''(bis)'' :Entendez-vous dans les campagnes :Mugir ces féroces soldats ? :Ils viennent jusque dans vos bras :Égorger vos fils et vos compagnes ! ::''Refrain'' ::Aux armes, citoyens, ::Formez vos bataillons, ::Marchons, marchons ! ::Qu'un sang impur ::Abreuve nos sillons ! :''Couplet II'' :Que veut cette horde d'esclaves :De traîtres, de rois conjurés ? :Pour qui ces ignobles entraves :Ces fers dès longtemps préparés ? ''(bis)'' :Français, pour nous, ah ! quel outrage :Quels transports il doit exciter ? :C'est nous qu'on ose méditer :De rendre à l'antique esclavage ! :''Refrain'' :''Couplet III'' :Quoi ces cohortes étrangères ! :Feraient la loi dans nos foyers ! :Quoi ! ces phalanges mercenaires :Terrasseraient nos fils guerriers ! ''(bis)'' :Grand Dieu ! par des mains enchaînées :Nos fronts sous le joug se ploieraient :De vils despotes deviendraient :Les maîtres des destinées. :''Refrain'' :''Couplet IV'' :Tremblez, tyrans et vous perfides :L'opprobre de tous les partis :Tremblez ! vos projets parricides :Vont enfin recevoir leurs prix ! ''(bis)'' :Tout est soldat pour vous combattre :S'ils tombent, nos jeunes héros :La France en produit de nouveaux, :Contre vous tout prêts à se battre :''Refrain'' :''Couplet V'' :Français, en guerriers magnanimes :Portez ou retenez vos coups ! :Épargnez ces tristes victimes :À regret s'armant contre nous ''(bis)'' :Mais ces despotes sanguinaires, :Mais ces complices de Bouillé :Tous ces tigres qui, sans pitié :Déchirent le sein de leur mère ! :''Refrain'' :''Couplet VI'' :Amour sacré de la Patrie, :Conduis, soutiens nos bras vengeurs :Liberté, Liberté chérie, :Combats avec tes défenseurs ! ''(bis)'' :Sous nos drapeaux que la victoire :Accoure à tes mâles accents, :Que tes ennemis expirants :Voient ton triomphe et notre gloire ! :''Refrain'' :''Couplet VII'' :Nous entrerons dans la carrière :Quand nos aînés n'y seront plus, :Nous y trouverons leur poussière :Et la trace de leurs vertus ''(bis)'' :Bien moins jaloux de leur survivre :Que de partager leur cercueil, :Nous aurons le sublime orgueil :De les venger ou de les suivre ! :''Refrain'' == Himnas vārdi angļu valodā == :''Verse I'' :Arise children of our fatherland, :[For] the day of glory has arrived! :Against us, tyranny, :Has raised its bloody flag, (1) :Do you hear in the fields :The howling of these fearsome soldiers? :They are coming into your midst (2) :To slit the throats of your sons and wives! ::''Chorus'' ::To arms, citizens! ::Form your battalions! ::(We) march, (we) march! ::Let impure blood (of our enemies) ::Soak the furrows (of our fields) :''Verse II'' :What does this horde of slaves want, :Of traitors and conspiratorial kings? :For whom these vile chains :These long-prepared irons? :Frenchmen, for us, ah! What outrage :What methods must be taken? :It is us they dare plan :To return to the old slavery! :''Chorus'' :''Verse III'' :What! These foreign cohorts! :They would make laws in our courts! :What! These mercenary phalanxes :Would cut down our warrior sons :Good Lord! By chained hands :Our brow would yield under the yoke :The vile despots would have themselves be :The masters of destiny :''Chorus'' :''Verse IV'' :Tremble, tyrants and traitors :The shame of all good men :Tremble! Your parricidal schemes :Will receive their just reward :Against you we are all soldiers :If they fall, our young heroes :France will bear new ones :Ready to join the fight against you :''Chorus'' :''Verse V'' :Frenchmen, as magnanimous warriors :Bear or hold back your blows :Spare these sad victims :That they regret taking up arms against us :But not these bloody despots :These accomplices of Bouillé :All these tigers who mercilessly :Ripped out their mothers' wombs :''Chorus'' :''Verse VI'' :Sacred patriotic love :Lead [and] support our avenging arms :Liberty, cherished liberty :Fight [back] with your defenders :Under our flags, let victory :Hurry to your manly tone :So that your enemies, in their last breath [before death] :See your triumph and our glory! :''Chorus'' :''Verse VII'' :We shall enter the career (3) :When our elders will no longer be there :There we shall find their ashes [lit. dust] :And the mark of their virtues :[We are] Much less jealous of surviving them :Than of sharing their coffins :[For] We shall have the sublime pride :Of avenging or joining [lit. following] them :''Chorus'' [[Category:Francija]] [[af:Marseillaise]] [[bg:Марсилеза]] [[bs:La Marseillaise]] [[ca:La Marsellesa]] [[cs:Francouzská hymna]] [[cv:Франци республикин гимнĕ]] [[da:Marseillaisen]] [[de:Marseillaise]] [[el:Η Μασσαλιώτιδα (εθνικός ύμνος)]] [[en:La Marseillaise]] [[eo:Marseljezo]] [[es:La Marsellesa]] [[et:Marseljees]] [[fa:سرود مارسییز]] [[fi:Marseljeesi]] [[fr:La Marseillaise]] [[he:המנון צרפת]] [[hr:Marseljeza]] [[hu:Francia himnusz]] [[id:La Marseillaise]] [[it:La Marseillaise]] [[ja:フランスの国歌]] [[ko:프랑스의 국가]] [[lb:La Marseillaise]] [[nl:Marseillaise]] [[no:Marseillaisen]] [[oc:La Marseillaise]] [[pl:Hymn Francji]] [[pt:Hino nacional da França]] [[ro:La Marseillaise]] [[ru:Марсельеза]] [[sh:Marseljeza]] [[simple:La Marseillaise]] [[sl:Marseljeza]] [[sr:Марсељеза]] [[sv:Marseljäsen]] [[tr:Fransa Ulusal Marşı]] [[uk:Державний гімн Франції]] [[vi:La Marseillaise]] [[zh:馬賽曲]] 8334 44087 2006-05-10T07:46:16Z Feens 37 +cat '''Edvarts Virza''' (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis 1883. gada 27. decembrī, miris 1940. gada 1. martā) - viens no nozīmīgākajiem 20. gs. latviešu rakstniekiem - dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs. == Biogrāfija == Virza dzimis pārtikušā, patriarhālos un konservatīvos uzskatos balstītā saimnieka ģimenē [[Emburga]]s ([[Salgale]]s [[pagasts|pagasta]] Rāceņos, bijis vecākais bērns ģimenē. Lasīt Virza iemācījies jau piecu gadu vecumā; mācījies Salgales pagasta skolā, vēlāk [[Bauska]]s pilsētas skolā, kuru pabeidz 1901. gadā. 1901. gadā Virzas ģimene pārceļas uz [[Billītes|Billītēm]] tagadējā [[Sidrabene]]s pagastā. 1902. gadā Virza sāk mācības [[Rīga]]s pasta - telegrāfa skolā, no kuras drīz izstājas. No 1904. līdz 1905. gadam Virza uzturas [[Maskava|Maskavā]], kur klausās lekcijas [[jurisprudence|jurisprudencē]] un [[tautsaimniecība|tautsaimniecībā]]. No 1905. gada Virza dzīvo Billītēs, aktīvi raksta dzeju, [[Viktors Eglītis|Viktora Eglīša]] mudināts, apgūst franču valodu, lai iepazītos ar franču moderno dzeju un atdzejotu to latviski. 1906. gadā parādās pirmās Virzas dzejoļu publikācijas žurnālā "[[Dzelme]]", bet 1907. gadā tiek izdots viņa pirmais, visai skandolozais, izteikti modernistiskais dzejas krājums "[[Biķeris]]". 1915. gadā, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, Virzas ģimene dodas bēgļu gaitās, šī gada vasarā nejauši tiek nošauta Virzas māte. Bēgļu gaitas Virza spēcīgi attēlojis tēlojumu krājumā "[[Zaļā Zemgale]]" (1923). 1916. gadā Virza tiek mobilizēts, no 1917. līdz 1918. gadam darbojies [[Petrograda]]s Latviešu nacionālajā padomē. 1918. gadā demobilizējies, darbojies dažādos preses izdevumos Latvijā. 1920. gadā apprecējies ar dzejnieci [[Elza Stērste|Elzu Stērsti]]. Pēc tam divus gadus Virza bijis [[Latvijas Preses birojs|Latvijas Preses biroja]] vadītājs [[Parīze|Parīzē]]. No 1923. līdz 1940. gadam bijis laikraksta "[[Brīvā Zeme]]" literārās nodaļas vadītājs. Kādu laiku 30. gados bijis arī [[Dailes teātris|Dailes teātra]] direktors; no 1934. līdz 1936. gadam bijis [[Izglītības ministrija]]s mākslas nodaļas vadītājs. Virza miris 1940. gada 1. martā Rīgā. == Literārā darbība == 1907. gada debijas krājums "Biķeris" ir kas radikāli jauns latviešu literatūrā. "Biķeris" uzskatāms ne tikai par pirmo erotiskās dzejas krājumu, bet arī par pirmo nopietno un mākslinieciski augstvērtīgu [[simbolisms|simbolisma]] dzejas paraugu latviešu literatūrā. Šis krājums rada asu reakciju lielā daļā tā laika vairumā pilsoniski un konservatīvi noskaņotajos lasītājos. "Biķera" dzejas pasaule ir spēcīgas, bieži pat dēmoniskas kaisles, baudkāres, erotikas piesātināta. == Darbi == === Dzejas krājumi === * "[[Biķeris]]" (1907) * "[[Dievišķīgās rotaļas]]" (1919) * "[[Laikmets un lira]]" (1923) * "Skaidrība" (1927) * "Dzejas un poēmas" (1933) * "Pēdējās dzejas" (1941, pēc autora nāves) === Atsevišķi izdotās poēmas === * "Hercogs Jēkabs" (1924?) * "Karalis Nameitis" (1924) === Proza === * "Zaļā Zemgale" (1923) * "[[Straumēni]]" (1933) === Publicistika === * "Laikmeta dokumenti" (1920) * "Zem karoga" (1935) * "Jaunā junda" (1936) === Atdzejojumi === * [[Emils Verharns|Emila Verharna]] "Dzīves sejas" (1920) * "Franču lirika 19. gadsimtā" (1921) * "Franču renesanses lirika" (1930) {{stub}} [[Category:Latviešu rakstnieki|Virza, Edvarts]] [[Category:Latviešu valodā rakstošie|Virza, Edvarts]] 8335 29805 2006-02-08T20:37:54Z Jānis U. 198 Pirmsvēsture un agrīnā [[Indija]]. Senākās zināmās cilvēku pēdas ir akmens apmetnes Bhimbetkā, Madhya Pradesh štatā, kas ir aptuveni 9000 gadus vecas. No 2600.g. p.m.ē. līdz 1900.g. p.m.ē. uzplauka [[Indas Ielejas kultūra]], kas ir viena no senākajām zināmajām [[kultūra|kultūrām]]. Ap 1500. g. p.m.ē. Indijā iebruka [[ārieši|āriešu]] ciltis no [[Centrālāzija]]s. Šo divu kultūru mijiedarbība radīja [[Hinduisms|Hinduismu]]. Pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē. Indijā izveidojās daudzas augsti attīstītas karaļvalstis. Uzplauka [[māksla]], [[matemātika]], [[astroloģija]], [[filozofija]] un [[tehnika]]. Radās [[budisms|budisma]] un [[džainisms|džainisma]] [[reliģija]]s. 326 g. p.m.ē. [[Maķedonijas Aleksandrs]] iekaroja ziemeļrietumu Indiju. [[Category:Vēsture]] 8336 22412 2005-11-16T20:20:56Z Feens 37 redirekts #redirect [[Mērilenda]] 8337 22419 2005-11-16T22:09:18Z Tail 13 "[[La Marseillaise]]" pārdēvēju par "[[Marseljēza]]": Latviskais franču himnas nosaukums #REDIRECT [[Marseljēza]] 8338 42352 2006-04-29T08:24:05Z Juzeris 23 precizēju kat. '''"Ύμνος πρός την Ελευθερίαν"''' ([[latviešu valoda|latviski]]: "Slavinājums Brīvībai") ir [[Grieķija|Grieķijas Republikas]] nacionālā [[valsts himna|himna]]. Tas būtībā ir dzejolis, kuru 1823. gadā sarakstījis [[Dionīsijs Solomoss]] (''Dionýsios Solomós'') un šis dzejolis ir 158 pantu garš. 1865. gadā pirmie divi panti tika oficiāli pasludināti par [[valsts]] himnu. Himnas [[mūzika|mūziku]] sacerēja [[Nikolajs Mantzaross]] (''Nikolaos Mantzaros''). Šī himna ir arī [[Kipra|Kipras Republikas]] oficiālā himna. == Himnas vārdi grieķu valodā == :'''Ύμνος εις την Ελευθερίαν''' :Σε γνωρίζω από την κόψη, :του σπαθιού την τρομερή, :Σε γνωρίζω από την όψη, :που με βια μετρά[ει] τη[ν] γη. :Απ' τα κόκαλα βγαλμένη, :των Ελλήνων τα ιερά, :Και σαν πρώτα ανδρειωμένη [''vai'' -μένοι], :χαίρε, ω χαίρε Ελευθεριά. :Εκεί μέσα εκατοικούσες :πικραμένη, εντροπαλή, :κι' ένα στόμα ακαρτερούσες, :Ελα πάλι, να σου πή. :Αργειε νάλθη εκείνη η μέρα :και ήταν όλα σιωπηλά, :γιατί τάσκιαζε η φοβέρα :Και τα πλάκωνε η σκλαβιά. :Δυστυχής! Παρηγοριά :μόνη σου έμενε να λες :περασμένα μεγαλεία :Και διηγώντας τα να κλαις. :Και ακαρτέρι, και ακαρτέρι :φιλελεύθερη λαλιά, :ένα εκτύπαε τ' άλλο χέρι :από την απελπισία, :Κι έλεες: πότε α! Πότε βγάνω! :το κεφάλι από τς ερμιές; :Και αποκρίνοντο από πάνω :κλάψες, άλυσες, φωνές. :Τότε εσήκωνες το βλέμμα :μες στα κλάματα θολό, :και εις το ρούχο σου έσταζ' αίμα, :πλήθος αίμα Ελληνικό. :Με τα ρούχα αιματωμένα :ξέρω ότι έβγαινες κρυφά :να γυρεύης εις τα ξένα :άλλα χέρια δυνατά. :Μοναχή το δρόμο επήρες, :εξανάλθες μοναχή :δεν είν' εύκολες οι θύρες, :εάν η χρεία τες κουρταλή. :Φεύγει οπίσω το ποδάρι :και ολογλήγορο πατεί :η την πέτρα η το χορτάρι :που τη δόξα σου ενθυμεί. :Ταπεινότατη σου γέρνει :η τρισάθλια κεφαλή, :σαν πτωχού που θυροδέρνει :κι είναι βάρος του η ζωή. :Ναι αλλά τώρα αντιπαλεύει :κάθε τέκνο σου με ορμή :που ακατάπαυστα γυρεύει :η τη νίκη η τή θανή :Απ΄ τα κόκαλα βγαλμένη :των Ελλήνων τα ιερά :και σαν πρώτα ανδρειωμένη, :Χαίρε, ω χαίρε, Eλευθεριά == Himnas vārdi angļu valodā == :I shall always recognise you :By the dreadful sword you hold, :As the earth, with searching vision, :You survey, with spirit bold. :Twas the Greeks of old whose dying :Brought to birth our spirit free. :Now, with ancient valour rising, :Let us hail you, oh Liberty! :Now with ancient valor rising, :Let us hail Liberty, :Now with ancient valor rising, :Let us hail, oh Liberty. [[Category:Grieķija|Himna]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[bg:Ύμνος πρός την Ελευθερίαν]] [[de:Imnos pros tin Eleftherian]] [[el:Ύμνος εις την Ελευθερίαν]] [[en:Hymn to Freedom]] [[es:Imnos pros tin Eleftherian]] [[fr:Imnos pros tin Eleftherian]] [[he:המנון יוון]] [[hr:Imnos pros tin Eleftherian]] [[hu:Görög himnusz]] [[it:Imnos pros tin Eleftherian]] [[ja:自由への賛歌]] [[ko:그리스의 국가]] [[nl:Imnos pros tin Eleftherian]] [[no:Hymne til friheten]] [[pl:Imnos pros tin Eleftherian]] [[pt:Hino nacional da Grécia]] [[ro:Imnos pros tin Eleftherian]] [[ru:Гимн свободе]] [[sv:Hymnos pros tin Elephtherian]] 8339 36257 2006-03-23T23:23:45Z Feens 37 #REDIRECT [[Grieķijas himna]] 8340 52623 2006-06-30T13:02:08Z YurikBot 213 robot Adding: be, bs, eu, fa, kw, oc [[Category:Eiropas valstis]] [[af:Kategorie:Noorweë]] [[an:Categoría:Noruega]] [[ar:تصنيف:نروج]] [[ast:Categoría:Noruega]] [[be:Катэгорыя:Нарвэгія]] [[bg:Категория:Норвегия]] [[bs:Kategorija:Norveška]] [[ca:Categoria:Noruega]] [[cs:Kategorie:Norsko]] [[csb:Kategòrëjô:Norweskô]] [[da:Kategori:Norge]] [[de:Kategorie:Norwegen]] [[el:Κατηγορία:Νορβηγία]] [[en:Category:Norway]] [[eo:Kategorio:Norvegio]] [[es:Categoría:Noruega]] [[et:Kategooria:Norra]] [[eu:Kategoria:Norvegia]] [[fa:رده:نروژ]] [[fi:Luokka:Norja]] [[fo:Bólkur:Noreg]] [[fr:Catégorie:Norvège]] [[gl:Category:Noruega]] [[he:קטגוריה:נורווגיה]] [[hr:Kategorija:Norveška]] [[hu:Kategória:Norvégia]] [[id:Kategori:Norwegia]] [[io:Category:Norvegia]] [[is:Flokkur:Noregur]] [[it:Categoria:Norvegia]] [[ja:Category:ノルウェー]] [[ka:კატეგორია:ნორვეგია]] [[ko:분류:노르웨이]] [[kw:Category:Norgagh]] [[la:Categoria:Norvegia]] [[lb:Category:Norwegen]] [[lt:Kategorija:Norvegija]] [[na:Category:Norway]] [[nds:Kategorie:Norwegen]] [[nl:Categorie:Noorwegen]] [[nn:Kategori:Noreg]] [[no:Kategori:Norge]] [[oc:Categoria:Norvègia]] [[pl:Kategoria:Norwegia]] [[pt:Categoria:Noruega]] [[ro:Categorie:Norvegia]] [[ru:Категория:Норвегия]] [[sco:Category:Norrowey]] [[se:Category:Norga]] [[sk:Kategória:Nórsko]] [[sl:Kategorija:Norveška]] [[sr:Категорија:Норвешка]] [[sv:Kategori:Norge]] [[tr:Kategori:Norveç]] [[wa:Categoreye:Norvedje]] [[zh:Category:挪威]] [[zh-min-nan:Category:Norge]] 8341 22472 2005-11-17T21:56:13Z Viesturs.b 350 8342 39962 2006-04-12T07:47:38Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eo:Franz Schubert]] [[Image:Franz_Schubert.jpg|thumb|Francis Šūberts]] '''Francis Šūberts''' ([[vācu valoda|vācu]]: ''Franz Schubert'') dzimis 1797. gadā, miris 1828 gadā. [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] laikabiedrs. Viņš nodzīvoja tikai 31 gadu un mira pašā jaunrades spēku plaukumā. Šūberts rakstīja vienkāršu un sirsnīgu mūziku, bet reizēm ierosmi deva arī revolūcijas idejas. Šajā laikā progresīvāko cilvēku protests izpaudās [[māksla|mākslā]], radot jaunu virzienu - [[romantisms|romantismu]]. Šūberts bija viens no pirmajiem komponistiem - romantiķiem. == Biogrāfija == '''Šūberta bērnība''' Šūberts dzimis [[Vīne|Vīnes]] priekšpilsētā [[Lihtentāle|Lihtentālē]]. Viņa tēvs bija skolotājs, ģimenē mīlēja [[mūzika|mūziku]], tēvs un brāļi spēlēja dažādus instrumentus. Tēvs jau agri sāka mācīt Francim [[vijole|vijoli]], un klavierspēli. Tā kā zēnam bija lieliska [[balss]], viņš dziedāja [[baznīca|baznīcas]] [[koris|korī]] un no 11 gadu vecuma mācījās [[konvikts|konviktā]] - skolā, kur tika sagatavoti baznīcu dziedātāji. Konvikts labvēlīgi ietekmēja zēna attīstību, skolas [[orķestris|orķestrī]] viņš spēlēja pirmo vijoļu grupā, dažreiz diriģēja. Šajā laikā Šūberts sāka sacerēt mūziku, veselu [[gads|gadu]] viņš mācījās pie [[galms|galma]] komponista [[Saljēri]]. '''Šūberta daiļrade''' Nepabeidzis mācības, Šūberts izstājās no konvikta, trīs gadus strādāja par skolotāja palīgu, tomēr aizraušanās ar mūziku nezuda. Radās tādas izcilas [[dziesma|dziesmas]], kā "[[Grietiņa pie ratiņa]]" un "[[Meža ķēniņš]]" ar [[Johans Volfgangs Gēte|Gētes]] vārdiem, [[sonāte|sonātes]], [[simfonija|simfonijas]]. Šūberts nolēma veltīt dzīvi mūzikai un pameta skolotāja darbu, tādējādi zaudējot jebkādus ienākumus. Vairākus gadus Šūberts mitinājās pie saviem biedriem, kuri arī bija radoši cilvēki. Šūberts kļuva par šī jauno cilvēku pulciņa [[dvēsele|dvēseli]]. Tikšanās reizēs draugi iepazinās ar [[literatūra|literatūru]], [[dzeja|dzeju]], mūziku, dedzīgi strīdējās. Dažkārt tikšanās tika veltītas Šūberta mūzikai, iegūstot nosaukumu "šūbertiādes". Visu laiku Šūberts neatlaidīgi strādāja. Viņš sacerēja mūziku neparasti ātri, atsevišķās dienās viņš radīja līdz pat 10 atsevišķu dziesmu, bieži vien viņam nepietika nošu papīra. Tā kā muzikālās idejas radās pat miegā, tad komponists no [[brilles|brillēm]] nešķīrās pat [[nakts|naktī]], lai pamostoties tās uzreiz varētu pierakstīt. Šajā laikā Šūberts radīja divus ievērojamus darbus - "[[Nepabeigto simfoniju]]" un dziesmu ciklu "[[Skaistā dzirnavniece]]". '''Šūberta mūža noriets''' Šūberta pēdējo desmit dzīves gadu skaņdarbu loks bija ļotii plašs un daudzveidīgs. Viņš rakstīja simfonijas, sonātes [[klavieres|klavierēm]], [[kvartets|kvartetus]], [[kvintets|kvintetus]], [[trio]], [[mesa|mesas]], [[opera|operas]], daudz dziesmu un citu skaņdarbu. Taču komponista dzīves laikā viņa skaņdarbi tika reti izpildīti un liela daļa tā arī palika rokrakstā. Netika uzvesta neviena Šūberta opera, orķestris neatskaņoja nevienu viņa simfoniju. Komponista labāko darbu - Septītās un Astotās simfonijas [[notis]] tika atrastas tikai daudzus gadus pēc komponista nāves, bet dziesmas ar Gētes vārdiem, kuras Šūberts nosūtīja [[dzejnieks|dzejniekam]], neguva viņa ievērību. Neskatoties uz pastāvīgo naudas trūkumu, Šūberts nevēlējās kalpot ne firstam [[Esterhāzi]], ne galmā. Viņš bija nabags, izsalcis, nelaimīgs, taču neatkarīgs un nekas nekavēja viņu sacerēt mūziku. Tomēr pamazām vīnieši iepazina Šūberta mūziku, kura pati atrada ceļu uz viņu sirdīm. Te liela loma bija tā laika ievērojamajam dziedonim [[Johans Mihaels Fogls|Johanam Mihaelam Foglam]], kurš izpildīja Šūberta dziesmas, komponistam pašam spēlējot [[pavadījums|pavadījumus]]. Nenodrošinātība un mūžīgās neveiksmes smagi ietekmēja Šūberta [[veselība|veselību]]. Jaunrade parasīja milzīgu [[spēks|spēku]] un [[enerģija|enerģiju]], bet to jo dienas kļuva mazāk. Agrāk Šūberts radīja galvenokārt gaišus un līksmus skaņdarbus, bet gadu pirms nāves sacerēja dziesmas ar kopēju virsrakstu "[[Ziemas ceļš]]". [[Image:Zentralfriedhof Vienna - Schubert.jpg|thumb|Šūberta kaps Vīnes kapsētā]] 1828. gadā Šūberta draugi noorganizēja vienīgo komponista skaņdarbu koncertu viņa dzīves laikā, tam bija lieli panākumi. Šūberts turpināja sacerēt mūziku, taču mūža gals pienāca negaidīts. Viņš saslima ar [[tīfs|tīfu]] un 1828. gada [[rudens|rudenī]] nomira. Šūberts apgalabāts Vīnes kapsētā un uz viņa pieminekļa ir vārdi: ::::::: ''Nāve apbedījusi te brīnišķu dārgumu,'' ::::::: ''bet vēl krāšņākas cerības.'' [[Category:Austriešu komponisti|Szuberts Francis]] {{Link FA|pt}} [[bg:Франц Шуберт]] [[ca:Franz Schubert]] [[cs:Franz Schubert]] [[da:Franz Schubert]] [[de:Franz Schubert]] [[el:Φραντς Σούμπερτ]] [[en:Franz Schubert]] [[eo:Franz Schubert]] [[es:Franz Schubert]] [[fa:فرانتز شوبرت]] [[fi:Franz Schubert]] [[fr:Franz Schubert]] [[he:פרנץ שוברט]] [[hr:Franz Schubert]] [[hu:Franz Schubert]] [[it:Franz Schubert]] [[ja:フランツ・シューベルト]] [[ka:შუბერტი, ფრანც]] [[ko:프란츠 슈베르트]] [[mk:Франц Шуберт]] [[nl:Franz Schubert]] [[no:Franz Schubert]] [[pl:Franz Schubert]] [[pt:Franz Schubert]] [[ru:Шуберт, Франц]] [[sl:Franz Schubert]] [[sr:Франц Шуберт]] [[sv:Franz Schubert]] [[th:ฟรานซ์ ปีเตอร์ ชูเบิร์ต]] [[tr:Franz Schubert]] [[zh:弗朗茨·舒伯特]] 8343 22486 2005-11-17T23:14:07Z Feens 37 Bādmuskava Vācijā no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Bad_Muskau_Karte.png] Bādmuskava Vācijā no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Bad_Muskau_Karte.png] 8344 40496 2006-04-15T16:14:22Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:Fürst-Pückler-Park Bad Muskau]] '''Firsta Piklera parks''', arī '''Mužakovska parks''' ([[Vācija|vācu]] - ''Fürst-Pückler-Park'' arī ''Park von Muskau'', ''Muskauer Park'', [[Polija|poļu]] - ''Park Mużakowski'') - lielākais un slavenākais [[angļu stila parks]] [[Vācija|Vācijā]] un [[Polija|Polijā]]. Atrodas robežupes [[Neise|Neises]] abos krastos, Vācijā - [[Saksija|Saksijā]] un Polijā - [[Ļubušas vojevodiste|Ļubušas vojevodistē]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Fürst-Pückler-Park'''<br>'''Park Mużakowski'''</caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Bad Muskau Karte.png|187px]] </table> <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.muskauer-park.de/ www.muskauer-park.de] <tr><td>'''[[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''<td>no 2004.gada </table> {{commons|Fürst-Pückler-Park}} [[Image:Park Muzakowski4.jpg|Firsta Piklera parka ainava|thumb|left|200px]] Parka centrs atrodas Bādmuskavā (''Bad Muskau'') - Vācijā, tomēr 2/3 no parka teritorijas kopš 1945.gada atrodas Polijā. Parka kopējā teritorija - 559,9 ha. Parku no 1815. līdz 1844.gadam izveidoja [[firsts]] Hermanis fon Piklers-Muskavs (''Hermann von Pückler-Muskau'') (1785-1871) - vācu augstmanis un apkārtējo zemju īpašnieks. Dzīves pirmajā pusē kalpodams kā militārpersona, pēc pensionēšanās viņš devās uz [[Anglija|Angliju]], kur interesējās par ainavu arhitektūru. Atgriežoties dzimtajā Bādmuskavā (toreiz Muskavā), viņš finansēja ainavu parka izveidi. Parka izbūvi vadīja izcils ainavu arhitekts Eduards Pecolds (''Eduard Petzold''). Parkā saglabājušās vairākas [[klasicisms|klasicisma]] celtnes - Vecā un Jaunā pils, Oranžērija un citas. 2004.gadā parks iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], kā lieliski saglabājies ainavu parks, kura izveide ietekmējusi ainavu arhitektūras attīstību visā Eiropā, sevišķi pilsētās. [[Category:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts]] [[Category:Ainavu arhitektūra]] [[de:Fürst-Pückler-Park Bad Muskau]] [[en:Park von Muskau]] [[pl:Park Mużakowski]] [[sv:Muskauparken]] 8345 22491 2005-11-17T23:54:38Z Feens 37 redirekts #redirect [[Firsta Piklera parks]] 8346 22492 2005-11-17T23:54:44Z Feens 37 redirekts #redirect [[Firsta Piklera parks]] 8347 22493 2005-11-17T23:54:49Z Feens 37 redirekts #redirect [[Firsta Piklera parks]] 8348 22494 2005-11-17T23:56:30Z Feens 37 redirekts #redirect [[Firsta Piklera parks]] 8349 22495 2005-11-17T23:56:35Z Feens 37 redirekts #redirect [[Firsta Piklera parks]] 8350 22498 2005-11-18T01:25:33Z Tail 13 Dikensa attēls no en.wiki. Dikensa attēls no en.wiki. 8351 22514 2005-11-18T07:47:52Z Viesturs.b 350 8352 51176 2006-06-19T00:10:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[is:Joseph Haydn]], [[simple:Joseph Haydn]], [[sr:Јозеф Хајдн]] [[Image:Joseph Haydn.jpg|thumb|Jozefs Haidns]] '''(Francis) Jozefs Haidns''' ([[vācu valoda|vācu]]: ''(Franz) Joseph Haydn'') (viņu biežāk sauca par Franci nekā par Jozefu) - dižais [[Austrija|austriešu]] komponists. Tāpat kā [[Mihails Gļinka|Gļinkas]], [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] un [[Pēteris Čaikovskis|Čaikovska]] [[mūzika]], arī Haidna skaņdarbi kļuvuši par visas pasaules tautu īpašumu. Haidns nodzīvoja ilgu mūžu, viņš bija [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]], Bēthovena un jaunā [[Francis Šūberts|Šūberta]] laikabiedrs. Viņš uzrakstījis daudz skaņdarbu: vairāk nekā 100 [[simfonija|simfoniju]], pāri par 70 [[stīgu kvartets|stīgu kvartetu]], 52 [[klavieres|klavieru]] [[sonāte|sonātes]], vairāk nekā 30 [[opera|operu]] un daudz citu skaņdarbu dažādiem instrumentiem. Nozīmīgākās šajā mantojumā ir simfonijas, kvarteti, un klavieru sonātes. Haidnu mēdz dēvēt par simfonijas un kvarteta "tēvu". Kaut gan jau līdz Haidnam bija uzrakstīts ne mazums sonātu, simfoniju, un kvartetu, tomēr tikai Haidna daiļradē šie žanri kļūst klasiski. Savā mūzikā Haidns plaši izmantojis tautas melodijas. Viņa skaņdarbi ir gaiši, dzīvespriecīgi, saskanīgi un līdzsvaroti formas ziņā. Tādējādi ir pamats Haidna mūziku uzskatīt par [[klasiskā mūzika|klasisku]]. Tākā Haidna dzīve pagāja [[Vīne|Vīnes]] tuvumā un pašā Vīnē, viņu sauc par [[Vīnes klasiķi]]. Augsto godu - Vīnes klasiķa nosaukumu - ieguva arī divi izcili Haidna jaunākie laikabiedri - Mocarts un Bēthovens. == Biogrāfija == '''Haidna bērnība un jaunība''' Jozefs Haidns dzimis [[Rorava|Roravas]] ciemā, [[Lejasaustrija|Lejasaustrijā]], netālu no [[Slovākija|Slovākijas]] un [[Ungārija|Ungārijas]] robežas. Viņa tēvs bija vienkāršs [[amatniecība|amatnieks]] - gatavoja [[ritenis|riteņus]], [[rati|ratus]], [[kariete|karietes]]. Brīvajā laikā Haidna namiņā pulcējās mūzikas cienītāji, lai padziedātu, padejotu, bet, galvenais, paklausītos, kā dzied viesmīlīgais mājastēvs, pats sevi pavadīdams uz [[arfa|arfas]]. Tēva muzikalitāti, viņa viesmīlību pret mūziku mantoja arī bērni. Mazais Jozefs jau piecu gadu vecumā pievērsa sev mūziķu uzmanību. Viņam bija lieliska [[dzirde]], [[atmiņa]] un [[ritms|ritma]] izjūta. Viņa skanīgā, sudrabainā [[balss]] visus sajūsmināja. Savu izcilo muzikālo dotību dēļ zēns iekļuva vispirms nelielās [[Hainburga|Hainburgas]] pilsētiņas [[baznīca|baznīcas]] [[koris|korī]], pēc tam Vīnes [[Sv. Stefana katedrāle|Sv. Stefana katedrāles]] kora [[kapela|kapelā]]. Tas bija ievērojams notikums Haidna dzīvē, jo viņam nebija citas iespējas iegūt muzikālo izglītību. Dziedāšana korī Haidnam kļuva par ļoti labu, bet arī par vienīgo [[skola|skolu]]. Zēna dotības ātri atraisījās, un viņam sāka uzticēt grūtas [[solopartija|solopartijas]]. Baznīcas koris bieži uzstājās pilsētas svētkos. Taču cik daudz laika bija jāziedo dziedāšanai [[dievkalpojums|dievkalpojumos]] un mēģinājumos! Tā bija smaga slodze mazajiem dziedoņiem. Jozefs bija saprātīgs, ātri uztvēra visu jauno. Viņš prata atlicināt laiku pat [[vijole|vijoles]] un [[klavihords|klavihorda]] spēlei un guva ievērojamus panākumus. Vienīgi viņa mēģinājumi sacerēt mūziku nerada nekādu atbalstu. Deviņos kora kapelā pavadītajos gados viņš guva no tās vadītāja tikai divas mācību stundas! Kad Haidnam iestājās [[balss lūzums]] un viņš vairs nevarēja dziedāt korī, viņu bez liekām ceremonijām atlaida. Sākās jaunekļa patstāvīgā dzīve, likstu un grūtību, bet, pats galvenais, nepārtraukta, neatlaidīga darba pilna. Lai nenomirtu badā, jauneklis strādāja jebkuru mūziķa darbu: par smieklīgu samaksu pasniedza mūzikas stundas, spēlēja vijoli dzīrēs, bet reizēm vienkārši uz [[lielceļš|lielceļiem]]. Viņš sacerēja pēc pasūtījuma dažus savus pirmos lielos skaņdarbus. Starp tiem bija muzikālā [[komēdija]] ar komisko nosaukumu "[[Jaunais klibais velns]]", kvarteti (skaņdarbi divām vijolēm, altam un čellam), simfonijas. Taču visi tie bija gadījuma darbi. Haidns saprata: lai kļūtu par komponistu, vajag daudz un neatlaidīgi mācīties. Tādēļ, lai cik grūti viņam klājās, viņš turpināja mācīties. Tā kā Haidnam nebija līdzekļu, ko maksāt slavenajam [[Itālija|itāliešu]] pedagogam, komponistam un dziedonim [[Nikolo Porpors|Nikolo Porporam]], viņš kļuva par tā pavadītāju, vienlaikus izpildīdams arī [[sulainis|sulaiņa]] pienākumus. Tādējādi viņš guva tiesības izmantot Porporas vērtīgos norādījumus kompozīcijā. '''Esterhāzi kapela''' 1761. gadā bagātais [[Ungārija|ungāru]] firsts [[Esterhāzi]] uzaicināja jauno, taču Vīnē jau diezgan plaši pazīstamo komponistu par kapelas vadītāju. Tā Vīnes tuvumā, nelielajā ungāru pilsētiņā [[Eizenštate|Eizenštatē]], bet vasarās Esterhāzi [[pils|pilī]] ārpus pilsētas Haidns kapelmeistara ([[diriģents|diriģenta]]) darbā aizvadīja trīsdesmit mūža gadus. Kapelmeistaram bija jāvada orķestris un dziedātāji. Pēc firsta pasūtījuma Haidnam nācās arī komponēt simfonijas, opras, kvartetus un citus skaņdarbus. Nereti kaprīzais firsts pavēlēja jau līdz nākamajai [[diena|dienai]] uzrakstīt jaunu skaņdarbu. Arī te Haidnu glāba viņa [[talants]] un darba mīlestība. Cita pēc citas radās operas un simfonijas, piemēram, simfonija "[[Lācis]]", "[[Bērnu simfonija]]", "[[Skolotājs]]". Vadot kapelu, komponists varēja dzīvā izpildījumā dzirdēt savas [[kompozīcija|kompozīcijas]]. Tādējādi viņš spēja labot visu, kas pietiekami labi neskanēja, un iegaumēt to, kas izdevās sevišķi veiksmīgi. Gadiem ejot, Haidna meistarība sasniedza pilnību. Viņa mūzika aizvien sajūsmināja daudzos Esterhāzi viesus, kas pārplūdināja firsta pilis. Komponista vārds kļuva plaši pazīstams arī aiz viņa dzimtenes robežām - [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]], [[Krievija|Krievijā]]. Sešas Haidna simfonijas, kuras 1786. gadā tika atskaņotas [[Parīze|Parīzē]], ieguva "[[Parīzes simfonijas|Parīzes simfoniju]]" nosaukumu. Tomēr Haidns nedrīkstēja bez firsta atļaujas ne izbraukt ārpus firsta [[muiža|muižas]] [[robeža|robežām]], ne iespiest savus skaņdabus, ne arī vienkārši kādam tos uzdāvināt. Firstam nepatika kapelmeistara prombūtne. Viņš bija pieradis, ka Haidns kopā ar citiem kalpiem noteiktā laikā priekšistabā gaidīja viņa rīkojumus. Šādos brīžos komponists sevišķi asi izjuta savu atkarību. "Kas es esmu - kapelmeistars vai [[kapeldīners]]?" ar rūgtumu viņš rakstīja saviem draugiem. Cik īsi bija mirkļi, kad izdevās izrauties un pabūt Vīnē, sastapties ar paziņām, draugiem! Cik daudz deva prieku tikšanās ar Mocartu, kuru viņš tā mīlēja! Aizraujošās sarunas mijās ar kvartetu spēli, kur Haidns izpildīja vijoles, bet Mocarts [[alts|alta]] partiju. Ar sevišķu patiku Mocarts spēlēja Haidna kvartetus. Šai žanrā lielas komponists uzskatīja sevi par Haidna skolnieku. Taču šādas tikšanās bija gaužām retas. Kā stāsta, reiz uzturēšanās [[vasara|vasaras]] pilī bija ieilgusi līdz pat vēlam [[rudens|rudenim]]. Uznācis aukstums, bet līdz ar to arī slimības. Esterhāzi pils [[purvs|purvainā]] apkārtne pastāvīgi izraisīja saslimšanu ar [[malārija|malāriju]]. Slimību novārdzinātie mūziķi, pārdzīvoja arī atšķirtību no savām ģimenēm. Viņiem bija aizliegts vasaras mēnešos tikties ar saviem tuviniekiem. Firsts ne par ko nelikās zinis. Tad Haidns atrada īpatnēju veidu, kā nevērīgajam saimniekam to atgādināt. Viņš uzrakstīja simfoniju, kura vēlāk ieguva "[[Atvadu simfonijas]]" nosaukumu. Simfonijas izpildīšanas laikā mūziķi cits pēc cita nodzēsa [[svece|sveces]] pie savām pultīm un atstāja [[orķestris|orķestri]]. Beidzot palika tikai divi vijolnieki (viens no tiem - pats Haidns), kuri nobeiguši skaņdarbu', arī nopūta savas sveces un atstāja [[skatuve|skatuvi]]. Firsts šo mājienu saprata un "visžēlīgi" atļāva pārcelties uz Eizenštati. Kalpa atkarība neļāva Haidnam atstāt dienestu. Tajos laikos mūziķim bija iespējams strādāt tikai galma kapelās vai vadīt baznīcas kori. Līdz Haidnam vēl neviens komponists nebija uzdrīkstējies kļūt neatkarīgs. Arī Haidns neriskēja atstāt pastāvīgo darba vietu. '''Haidna dzīves un jaunrades pēdējais periods''' 1791. gadā, kad Haidnam bija jau turpat 60 gadu, nomira vecais firsts Esterhāzi. Viņa mantinieks, kas īpaši nemīlēja mūziku, atlaida kapelu. Tomēr arī viņam glaimoja, ka slavenais komponists skaitās par viņa kapelmeistaru. Tādēļ jaunais Esterhāzi bija spiests piešķirt Haidnam tādu [[pensija|pensiju]], lai "viņa kalps" nemeklētu darbu citur. Haidns bija laimīgs. Beidzot viņš bija brīvs un neatkarīgs. Viņš pieņēma piedāvājumu braukt koncertēt uz Angliju. Haidns Angliju apmeklēja divas reizes. Šais gados komponists uzrakstīja savas slavenās "[[Londonas simfonijas]]". Viņa talants sasniedza vislielāko uzplaukumu. Dziļāk un izteiksmīgāk skanēja viņa mūzika, tās saturs kļuva nopietnāks, orķestra krāsas - bagātākas un daudzveidīgākas. Kaut gan Haidns bija ļoti aizņemts, viņš tomēr atrada laiku, lai noklausītos daudz jaunas mūzikas. Sevišķi dziļi viņu ietekmēja viņa vecākā laikabiedra [[Vācija|vācu]] komponista [[Gotfrīds Frīdrihs Hendelis|Hendeļa]] oratorijas. Hendeļa mūzikas iespaids bija tik dziļš, ka atgriezies Vīnē, Haidns uzrakstīja divas oratorijas - "[[Pasaules radīšana]]" un "[[Gadalaiki]]". Neilgi pirms tam, atceļā no [[Londona|Londonas]] braukdams cauri [[Bonna|Bonnai]], Haidns iepazinās ar jauno Bēthovenu. Atgriezies Vīnē, viņš mācīja Bēthovenam kompozīciju. Šīs tikšanās un sarunas kļuva it kā par [[stafete|stafeti]], ko Haidns nodeva nākamajam diženajam komponistam. Sava mūža pēdējos gadus komponists pavadīja Vīnes nomalē, nelielā namiņā. Kluso, vientuļo mājokli apmeklēja komponista talanta cienītāji. Sarunās tika skarta pagātne. Sevišķi labprāt Haidns atcerējās savu jaunību - smagu, ne vien darba, bet arī drosmīgu, neatlaidīgu meklējumu pilnu. Haidns nomira 1809. gadā un tika apglabāts Vīnē. Vēlāk viņa mirstīgās atliekas pārveda uz Eizenštati, kur viņš bija pavadījis daudzus savas dzīves gadus. [[Category:Austriešu komponisti|Haidns Jozefs]] [[ar:جوزيف هايدن]] [[bs:Joseph Haydn]] [[ca:Franz Joseph Haydn]] [[cs:Joseph Haydn]] [[cy:Josef Haydn]] [[da:Joseph Haydn]] [[de:Joseph Haydn]] [[el:Φραντς Γιόζεφ Χάυντν]] [[en:Joseph Haydn]] [[eo:Joseph Haydn]] [[es:Joseph Haydn]] [[et:Joseph Haydn]] [[fi:Joseph Haydn]] [[fr:Joseph Haydn]] [[gl:Franz Joseph Haydn]] [[he:יוזף היידן]] [[hr:Joseph Haydn]] [[hu:Joseph Haydn]] [[is:Joseph Haydn]] [[it:Joseph Haydn]] [[ja:フランツ・ヨーゼフ・ハイドン]] [[ka:ჰაიდნი, იოზეფ]] [[ko:요제프 하이든]] [[lt:Jozefas Haidnas]] [[nl:Joseph Haydn]] [[no:Joseph Haydn]] [[pl:Joseph Haydn]] [[pt:Joseph Haydn]] [[ru:Гайдн, Франц Йозеф]] [[simple:Joseph Haydn]] [[sl:Joseph Haydn]] [[sr:Јозеф Хајдн]] [[sv:Joseph Haydn]] [[th:โยเซฟ เฮย์เด้น]] [[tl:Joseph Haydn]] [[tr:Franz Joseph Haydn]] [[uk:Гайдн Франц Йозеф]] [[zh:弗朗茨·约瑟夫·海顿]] 8354 50683 2006-06-15T10:31:23Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:Friedenskirche (Jauer)]] '''Miera baznīcas''' (''Kościoły pokoju'') [[Švidņica|Švidņicā]] (Sv.Gara baznīca) un netālu esošajā Javorā (''Jawor'') (Sv.Trīsvienības baznīca) - vēsturiskas koka ([[fahtverks|fahtverka]]) [[luterticība|luterāņu]] baznīcas [[Polija|Polijā]], [[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas vojevodistē]]. Baznīca Švidņicā ir lielākā koka baznīca [[Eiropa|Eiropā]] (garums - 44 m, platums - 30,5 m, laukums - 1090 m², ietilpība - 7000 cilvēku (3000 sēdvietas)). <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kościoły pokoju'''</caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Landkarte Schweidnitz.png|187px]] </table> <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kosciolpokoju.pl/ www.kosciolpokoju.pl]<br>[http://www.jawor.pl/miasto/zabytki_k_pokoju.php www.jawor.pl/miasto/] <tr><td>'''[[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''<td>no 2001.gada </table> {{Commons|Świdnica}} {{Commons|Jawor}} [[Image:Swidnica-kosc-pokoju1.jpg|Miera baznīcas Švidņicā interjers|thumb|left|200px]] Baznīcu nosaukums cēlies no tā, ka tās tika uzceltas XVII gs. vidū pēc [[Vestfāles miers|Vestfāles miera]] noslēgšanas, kad Eiropā ieviešas reliģiskās tolerances principi. Pārsvarā luteriskā [[Silēzija]] tajā laikā bija [[katolisms|katoliskās]] [[Hābsburgu impērija|Hābsburgu impērijas]] sastāvā. Baznīcas ir īpašas arī ar to, ka tās ir luterāņu baznīcas, kuru interjerā drīzāk izpaužas katolisma principi. Mūsdienās baznīcas tiek uzturētas arī no [[Vācija|Vācijas]] budžeta līdzekļiem, jo luterticīgo skaits draudzēs ir visai neliels. 2001.gadā baznīcas tika iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] kā Eiropas vēstures un reliģiskās iecietības, kā arī koka arhitektūras pieminekļi. [[Category:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts]] [[Category:Koka arhitektūra]] [[de:Friedenskirche (Jauer)]] [[en:Church of Peace]] [[pl:Kościoły pokoju]] [[sv:Fredskyrkorna i Jawor och Świdnica]] 8355 22520 2005-11-18T11:39:17Z Feens 37 redirekts #redirect [[Miera baznīcas]] 8356 22521 2005-11-18T11:39:23Z Feens 37 redirekts #redirect [[Miera baznīcas]] 8358 22527 2005-11-18T19:21:38Z Viesturs.b 350 8359 22530 2005-11-18T19:43:11Z Viesturs.b 350 [[Image:Clarinet.jpg|thumb|Klarnete]] {{stub}} [[Category:Nepabeigti raksti]] 8360 22532 2005-11-18T20:11:57Z Viesturs.b 350 8361 52722 2006-07-01T05:21:02Z YurikBot 213 robot Adding: csb, eu, fa, oc [[Category:Eiropas valstis]] [[ar:تصنيف:سلوفاكيا]] [[ast:Categoría:Eslovaquia]] [[be:Катэгорыя:Славаччына]] [[bg:Категория:Словакия]] [[bs:Kategorija:Slovačka]] [[ca:Categoria:Eslovàquia]] [[cs:Kategorie:Slovensko]] [[csb:Kategòrëjô:Słowackô]] [[da:Kategori:Slovakiet]] [[de:Kategorie:Slowakei]] [[en:Category:Slovakia]] [[eo:Kategorio:Slovakio]] [[es:Categoría:Eslovaquia]] [[et:Kategooria:Slovakkia]] [[eu:Kategoria:Eslovakia]] [[fa:رده:اسلوواکی]] [[fi:Luokka:Slovakia]] [[fo:Bólkur:Slovakia]] [[fr:Catégorie:Slovaquie]] [[gl:Category:Eslovaquia]] [[he:קטגוריה:סלובקיה]] [[hr:Kategorija:Slovačka]] [[hu:Kategória:Szlovákia]] [[id:Kategori:Slowakia]] [[io:Category:Slovakia]] [[it:Categoria:Slovacchia]] [[ja:Category:スロバキア]] [[ko:분류:슬로바키아]] [[lb:Category:Slowakei]] [[lt:Kategorija:Slovakija]] [[na:Category:Slovakia]] [[nds:Kategorie:Slowakei]] [[nl:Categorie:Slowakije]] [[nn:Kategori:Slovakia]] [[no:Kategori:Slovakia]] [[oc:Categoria:Eslovaquia]] [[os:Категори:Словаки]] [[pl:Kategoria:Słowacja]] [[pt:Categoria:Eslováquia]] [[ro:Categorie:Slovacia]] [[ru:Категория:Словакия]] [[simple:Category:Slovakia]] [[sk:Kategória:Slovensko]] [[sl:Kategorija:Slovaška]] [[sr:Категорија:Словачка]] [[sv:Kategori:Slovakien]] [[tr:Kategori:Slovakya]] [[uk:Категорія:Словаччина]] [[zh:Category:斯洛伐克]] 8362 51140 2006-06-18T22:13:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[id:Ekspresionisme]] '''Ekspresionisms''' (no [[latīņu valoda|lat. val.]] ''expressio'' – 'izteiksme') ir mākslas kustība, kas radās XX gs. sākumā [[Vācija|Vācijā]]. Ekspresionisma mākslai raksturīga realitātes izkropļošana ar nolūku radīt emocionālu efektu un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas; tai raksturīgas intensīvas (bieži – negatīvas, satraucošas, bailes raisošas) emocijas. Tiek uzskatīts, ka ekspresionisms vismaz daļēji uzskatāms par pretstatu [[impresionisms|impresionismam]]. Par nozīmīgākajiem māksliniekiem ekspresionistiem uzskata [[Georgs Kaizers|Georgu Kaizeru]], [[Ernsts Tollers|Ernstu Tolleru]], [[Vasilijs Kandinskis|Vasiliju Kandinski]], [[Oskars Kokoška|Oskaru Kokošku]], [[Frīdrihs Vilhelms Mūrnavs|Frīdrihu Vilhelmu Mūrnavu]] un citus. Dažus [[arnolds Šēnbergs|Arnolda Šēnberga]] skaņdarbus mēdz aprakstīt kā ekspresionisma mākslai piederošus (atonalitātes lietojums). Ekspresionisms – pēc dažādiem kritērijiem – ilga no aptuveni 1905. gada līdz aptuveni 1925. gadam. Visspilgtāk tas izpaudās vācu mākslā, taču ekspresionistu darbi tapa arī ārpus [[Eiropa]]s ([[Krievija|Krievijā]] un [[ASV]]). ==Vēsture== Kā literāru terminu vārdu "ekspresionisms" lietoja ju XIX gs., taču vācu literatūrkritikā šis termins ienāca pēc tam, kad 1901. gadā franču gleznotājs Hervē (''Hervé'') to bija lietojis, lai aprakstītu Van Goga, Sezāna un Matisa darbus. Ar šo jēdzienu vācu literatūrā sāka apzīmēt noteiktu literatūras tipu, kam bija raksturīga sacelšanās (pret "veselo saprātu", tradīcijām u.tml.), izkropļota realitāte un inovativitāte. [[Image:Nolde.masks.jpg|thumb|200px|left|''Die Brücke'' pārstāvja Emīla Noldes glezna "Maskas III" (1911)]] Ekspresionisma attīstības pamatā bija divas mākslinieku grupas – ''Die Brücke'' ("[[Tilts (mākslinieku grupa)|Tilts]]") [[Drēzdene|Drēzdenē]] (dibināta 1905. gadā) un ''Der Blaue Reiter'' ("[[Zilais jātnieks]]") [[Minhene|Minhenē]] (dibināta 1911. gadā). ==="Tilts"=== Sākotnēji grupu ''Die Brücke'' izveidoja daži [[arhitektūras) studenti, taču vēlāk tiem pievienojās arī citi mākslinieki (piemēram, [[Emīls Nolde]]). Grupas nosaukums nāk no [[Frīdrihs Nīcše|Frīdriha Nīcšes]] darba "[[Tā runāja Zaratustra]]" vietas, kurā autors runā par cilvēces potenciālu kļūt par evolucionāru "tiltu" uz labāku nākotni un pārcilvēku. ''Die Brücke'' biedri vēlējās kļūt par tiltu starp tradicionālo vācu [[jaunromantisms|jaunromantisma]] glezniecību un nākotnes mākslu. Viņi attīstīja vienotu stilu, kam bija raksturīgas spilgtas krāsas, emocionāla spriedze, satriecoši tēli un [[primitīvisms|primitīvisma]] mākslas iezīmes. Sākotnēji darbu tematikas pamatā bija pilsēta, kuru mākslinieki ar izkropļotām figūrām un krāsām attēloja kā svešu, naidīgu vidi, taču vēlāk darbu tematika paplašinājās. Grupa izjuka 1913. gadā mākslinieku uzskatu atšķirīguma dēļ. ==="Zilais jātnieks"=== Grupa ''Der Blaue Reiter'' tika izveidota kā protests pret [[Vasilijs Kandinskis|Vasilija Kandinska]] gleznas "Pastarā tiesa" izslēgšanu no izstādes (Kandinskis bija arī viens no grupas dibinātājiem). Grupas nozīmīgākie biedri bija Kandinskis un [[Francs Marks]]. Tas nosaukums saistīts ar Kandinska mīlestību uz zilo krāsu un Marka patiku pret zirgiem. Kandinskis uzskatīja, ka zilais ir garīguma krāsa un ka, jo tumšāks tas ir, jo vairāk modina cilvēka tieksmi uz mūžīgo (skat. viņa darbu "Par garīgo mākslā", 1911). Viņš 1903. gadā bija arī uzgleznojis darbu ar šādu nosaukumu (''Der Blaue Reiter''). ''Der Blaue Reiter'' savā attīstībā virzījās uz [[abstraktais ekspresionisms|abstrakto ekspresionismu]]. Tā izjuka, sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], kad Kandinskis atgriezās [[Krievija|Krievijā]]. Viņš vēlāk aizsāka [[abstrakcionisms|abstrakcionisma]] virzienu mākslā, jo uzskatīja, ka emociju raisīšanai pietiek tikai ar krāsu un formu. ==Ekpresionisma raksturojums== [[Image:463px-The Scream.jpg|thumb|250px|[[Norvēģija|Norvēģu]] gleznotāja [[Edvards Munks|Edvarda Munka]] glezna "Kliedziens" (1893). Edvards Munks bija viens no nozīmīgākajiem ekspresionisma priekštečiem, un gleznu "Kliedziens" uzskata par ekspresionisma darbu tajā attēloto modernā cilvēka eksistenciālo šausmu dēļ.]] Ekspresionisma mākslā tēlojuma vienīgais objekts ir autora iekšējais pārdzīvojums. Ekspresionisms atsakās no īstenības atdarināšanas un stingri vēršas pret dabas kopēšanu; galvenais tā mērķis ir mainīt pasauli. Pēc ekspresionistu domām, mākslai nav jābūt skaistai, tai vienīgi jādod māksliniekam iespēja sevi pašizteikt. Mākslinieks ekspresionisma mākslā līdzinās pravietim, kam piemīt spēja saskatīt lietu īsto būtību. Ekspresionisma ienaidnieki ir industrializētā sabiedrība, kurā vairs nav vietas cilvēkam, un mietpilsoniskā ikdiena, kurā nav iespējama gara attīstība. Par ekspresionisma pretstatu uzskatāms [[impresionisms]], jo tas ir vērsts uz ārējo, mirkļa tvērumu, savukārt ekspresionistus interesē tas, kas ir iekšējs, būtisks un mūžīgs. ==Ietekmes== Ekspresionisma priekšteči literatūrā ir [[Franks Vēdekinds]] ("Pavasara atmošanās"), [[Augusts Strindbergs]] ("Tēvs", triloģija "Ceļš uz Damasku"), [[Rainers Marija Rilke]]. Ekspresionisti ietekmējās arī no [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]], [[Valts Vitmens|Valta Vitmena]] un [[Arturs Rembo|Artura Rembo]] darbiem. Tēlotājā mākslā ekspresionisti daudz interesējās par [[primitīvisms|primitīvismu]], [[viduslaiki|viduslaiku]] mākslu, [[Vinsents Van Gogs|Vinsenta Van Goga]], [[Pols Gogēns|Pola Gogēna]] un [[Edvards Munks|Edvarda Munka]] daiļradi; ekspresionisms ietekmējās arī no tādiem mākslas virzieniem kā [[fovisms]], [[simbolisms]] un [[postimpresionisms]]. Filozofiskā ziņā šim virzienam tuva ir [[Frīdrihs Nīcše|Nīcšes]] filozofija, psiholoģiskā - [[Zigmunds Freids|Freida]] uzskati par [[seksualitāte|seksualitāti]] (piemēram, Arnolta Bronnena lugā "Patricīds"). Pirms Pirmā pasaules kara vācu un austriešu teātri visbiežāk tika uzvestas tieši Augusta Strindberga lugas, un ekspresionisti ietekmējās no viņa "sapņu lugām" – "Uz Damasku" (''Till Damaskus'', 1898-1904), "Sapņu spēle" (''Ett drömspel'', 1902) un "Spoku sonāte" (''Spöksonaten'', 1907). Ekspresionisms būtiski ietekmēja vēlāko literatūru, īpaši caur [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] (kas pats gan nebūtu uzskatāms par ekspresionistu) un [[Bertolts Brehts|Bertolta Brehta]] darbiem. No ekspresionisma ietekmējušies, piemēram, [[Frīdrihs Dirrenmats]], [[Eižens Jonesko]], [[Makss Frišs]], [[Semjuels Bekets]]. Ekspresionismam ir arī liela nozīme veselu mākslas virzienu, piemēram, avangarda teātra vai absurda drāmas izveidē. ==Ekspresionisms literatūrā== Literatūrā ekspresionisms visspilgtāk izpaužas [[dzeja|dzejā]] un [[dramaturģija|dramaturģijā]]. Ekspresionisma literatūra ir spilgta un koncentrēta. Autoram svarīgi lasītājā radīt trauksmes sajūtu, tiek atainota deformēta pasaule un galējas emocijas (no šausmām līdz ekstāzei). Nozīmīgākie ekspresionisma autori ir [[Georgs Kaizers]], [[Ernsts Tollers]], [[Gotfrīds Benns]], [[Georgs Trākls]], [[Francis Verfels]], [[Valters Hāzenklēvers]], [[Reinhards Zorge]], [[Karls Šternheims]], vēlīnajā ekspresionismā – arī [[Bertolts Brehts]] un [[Arnolts Bronnens]]. Starp pirmajām ekspresionisma lugām jāmin [[Oskars Kokoška|Oskara Kokoškas]] darbs "Slepkava, sieviešu cerība" (''Mörder, Hoffnung der Frauen'', 1907). Ekspresionismā drāma ir līdzeklis kādas noteiktas idejas paušanai, tāpēc lugām raksturīgs shematiskums un fragmentārisms, kā arī vispārināta vide un patoss. Personas nav raksturi, bet gan kādas idejas, pazīmes vai funkcijas atveids. Ekspresionisma dramaturģijas tematika, valoda un skatuviskais risinājums mēdz būt pārspīlēti, groteski. Atsevišķās lugās skaidri parādās vēlākajai [[absurda drāma|absurda drāmai]] raksturīgs sižets vai tā pavērsieni. Dažkārt (kā tas raksturīgs "sapņu lugām") izteicieni, kas domāti pārnestā nozīmē, kļūst par dramatiskās darbības daļu (piemēram, Oskara Kokoškas lugā "Ījabs", kurā galvenajam tēlam burtiski tiek "uzlikti ragi" u.tml.). Latviešu literatūrā ekspresionisma iezīmes parādās [[Pēteris Ērmanis|Pētera Ērmaņa]], [[Andrejs Kurcijs|Andreja Kurcija]], [[Linards Laicens|Linarda Laicena]], [[Jānis Sudrabkalns|Jāņa Sudrabkalna]] darbos. ==Ekspresionisms kinematogrāfijā== [[Image:NosferatuShadow.jpg|thumb|300px|Kadrs no F.V. Mūrnava filmas "Nosferatu"]] Kinematogrāfijā ekspresionisti lietoja simbolismu un mizanscēnu, lai radītu spēcīgāku iespaidu un piešķirtu filmai dziļāku nozīmi. Klasiskas ekspresionisma filmas ir "[[Doktora Kaligari kabinets]]" (''Das Kabinett des Doktor Caligari'', 1919) Roberta Vīnes (''Robert Wiene'') režijā, kura veidota klasiskā ekspresionisma teātra estētikā, un "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]" (''Nosferatu, eine Symphonie des Grauens'', 1922) Frīdriha Vilhelma Mūrnava (''Friedrich Wilhelm Murnau'') režijā. Ekspresionisma kino plaši lietotas ģeometriskas formas, neparasts gaismas un ēnu izmantojums, lai panāktu vēlamo efektu par minimālu budžetu (pēckara Vācijā šis jautājums bija sevišķi aktuāls). Filmu tematikā dominēja ārprāts, nodevība, pārdabiskais u.tml. Reālisma trūkums gan ir tikai agrīnā ekspresionisma kino neatņemama sastāvdaļa. Nozīmīgs vēlīnā ekspresionisma kino režisors ir [[Frics Langs]] ("Metropole", "M"). Ekspresionisma kino ietekmēja [[šausmu filma|šausmu filmu]] žanra un ''[[film noir]]'' rašanos. {{modernisms}} [[Category:Literatūras virzieni]] [[Category:Mākslas virzieni]] [[Category:Modernisms]] [[Category:Nedēļas raksti]] [[bs:Ekspresionizam]] [[cs:Expresionismus]] [[da:Ekspressionisme]] [[de:Expressionismus]] [[el:Εξπρεσιονισμός]] [[en:Expressionism]] [[eo:Ekspresionismo]] [[es:Expresionismo]] [[fa:هیجان‌نمایی]] [[fi:Ekspressionismi]] [[fr:Expressionnisme]] [[gl:Expresionismo]] [[he:אקספרסיוניזם]] [[hr:Ekspresionizam]] [[hu:Expresszionizmus]] [[id:Ekspresionisme]] [[it:Espressionismo]] [[ja:表現主義]] [[ko:표현주의]] [[lt:Ekspresionizmas]] [[nl:Expressionisme]] [[no:Ekspresjonisme]] [[pl:Ekspresjonizm]] [[pt:Expressionismo]] [[ro:Expresionism]] [[sk:Expresionizmus]] [[sl:Ekspresionizem]] [[sr:Експресионизам]] [[sv:Expressionism]] [[uk:Експресіонізм]] [[zh:表现主义]] 8363 42589 2006-04-30T11:17:45Z Juzeris 23 +kat. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=100% |- | '''Nosaukums''' | '''Raksturojums''' | '''2005.gada vēlēšanas (%)''' | '''Seima deputāti (no 460)''' | '''Senāta deputāti (no 100)''' | '''Eiroparlamenta deputāti (no 54)''' |- | '''[[Likums un taisnīgums]]'''<br>''Prawo i Sprawiedliwosc, PiS'' | konservatīva partija | 27,0% | 155 | 49 | 7 ([[UEN]]) |- | [[Pilsoņu platforma]]<br>''Platforma Obywatelska, PO'' | liberāla partija | 24,1% | 133 | 34 | 15 ([[EPP]]) |- | [[Polijas Republikas Pašaizsardzība]]<br>''Samoobrona Rzeczypospolitej Polskiej, SO'' | izolacionistiska, eiroskeptiska partija | 11,4% | 56 | 3 | 6 (daļa [[PES]], daļa - neatkarīgie) |- | [[Demokrātiskā kreiso savienība]]<br>''Sojusz Lewicy Demokratycznej, SLD'' | sociāldemokrātiska partija | 11,3% | 55 | - | 5 ([[PES]]) |- | [[Polijas ģimeņu līga]]<br>''Liga Polskich Rodzin, LPR'' | konsevatīva, nacionālistiska partija | 8,0% | 34 | 7 | 10 ([[IND/DEM]]) |- | [[Polijas zemnieku partija]]<br>''Polskie Stronnictwo Ludowe, PSL'' | agrāra partija | 7,0% | 25 | 2 | 4 (1-[[EPP-ED]], 3-[[UEN]]) |- | [[Demokrātiskā partija - demokrāti.pl]]<br>''Partia Demokratyczna - demokraci.pl'' | sociāli liberāla partija | 2,5% | - | - | 4 ([[ELDR]]) |- | [[Polijas sociāldemokrātija]]<br>''Socjaldemokracja Polska, SDPL'' | kreisi socialdemokrātiska partija | 3,9% | - | - | 3 ([[PES]]) |- |} '''treknināta''' - pozīcijas partija [[Category:Polijas politiskās partijas|*]] [[Category:Ar Poliju saistīti uzskaitījumi|Politiskās partijas]] [[Category:Politisko partiju uzskaitījumi|Polija]] 8364 22546 2005-11-19T08:51:40Z Viesturs.b 350 '''Leģitimitāte''' ([[franču valoda|franču]]: ''légitimité'') nozīmē varas likumīgums pēc starptautiskajām tiesībām, valsts likumdošanas vai sabiedrības attieksmes. 8365 22548 2005-11-19T09:05:22Z Viesturs.b 350 {{Babel-1|fr-1}} 8366 50910 2006-06-18T06:52:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[sk:Kde domov můj]] [[Image:Skroup-Anthem.jpg|thumb|F. Škrupa dziesmas notis '''Kde domov můj''']] '''Kde domov můj?''' ([[latviešu valoda|latviski]]: ''Kur ir manas mājas?'') ir [[Čehija|Čehijas Republikas]] [[valsts himna]]. Šī himna tika sarakstīta jau 1860. [[gads|gadā]], taču sākta oficiāli lietot pēc Čehijas neatkarības atgūšanas 1993. gadā. To ir sarakstījuši [[komponists]] [[Františeks Škrups]] (''František Škroup'') un [[dramaturgs]] [[Jozefs Kajetans Tīls]] (''Josef Kajetán Tyl'') kā daļu no komēdijas ''"Fidlovačka aneb žádný hněv a žádná rvačka"''. Dziesmai oriģināli bija vairāki panti, taču pašlaik kā himna tiek lietots tikai pirmais pants. Pārējie panti gadu gaitā ir vai nu pazuduši, vai arī aizmirsti. == Himna čehu valodā == :1. :Kde domov můj, kde domov můj? :Voda hučí po lučinách, :bory šumí po skalinách, :v sadě skví se jara květ, :zemský ráj to na pohled, :A to je ta krásná země, :země česká, domov můj, :země česká, domov můj. :2. :Kde domov můj kde domov můj? :V kraji znáš-li bohumilém :duše útlé v těle čilém :mysl jasnou vznik a zdar :a tu sílu vzdoru zmar :to je Čechů slavné plémě :mezi Čechy domov můj :mezi Čechy domov můj! == Himnas tulkojums angļu valodā == :1 :Where is my home, where is my home? :Water roars across the meadows, :Pinewoods rustle among crags, :The garden is glorious with spring blossom, :Paradise on earth it is to see. :And this is that beautiful land, :The Czech land, my home, :The Czech land, my home. :2 :Where is my home, where is my home? :If, in a heavenly land, you have met :Tender souls in agile frames, :Of clear mind, vigorous and prospering, :And with a strength that frustrates all defiance, :That is the glorious race of Czechs, :Among Czechs (is) my home, :Among Czech, my home. [[Category:Čehija]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[be:Kde domov můj]] [[bg:Химн на Чехия]] [[bs:Kde domov můj]] [[ca:Kde domov muj]] [[cs:Česká hymna]] [[cy:Kde domov muj?]] [[de:Kde domov můj]] [[en:Kde domov můj]] [[eo:Kde domov můj]] [[es:Kde domov můj?]] [[fi:Kde domov můj]] [[fr:Kde domov můj?]] [[he:המנון צ'כיה]] [[hr:Kde domov můj]] [[hu:Cseh himnusz]] [[id:Kde domov muj]] [[it:Kde domov můj]] [[ja:チェコの国歌]] [[ms:Kde domov muj]] [[nl:Kde domov můj]] [[nn:Kde domov můj]] [[pl:Hymn Czech]] [[pt:Hino nacional da República Checa]] [[sh:Himna Češke Republike]] [[sk:Kde domov můj]] [[sl:Kje je moj dom]] [[sr:Химна Чешке Републике]] [[sv:Kde domov můj]] [[vi:Kde domov můj]] 8367 51055 2006-06-18T16:13:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[az:İstiqlal Marşı]] '''İstiklâl Marşı''' ([[latviešu valoda|latviski]]: ''Neatkarības maršs'') ir [[Turcija|Turcijas Republikas]] [[valsts himna]]. Tā oficiāli tika apstiprināta 1921. gada 12. martā. Pirms tika pieņemta valsts himna tika rīkots apjomīgs konkurss visas Turcijas mērogā. Valdībā tika iesniegti '''724''' dzejoļi. Un tika izvēlēts 10 pantu dzejolis "İstiklâl Marşı", kuru bija sacerējis [[dzejnieks]] [[Mehmets Akifs Ersojs]] (''Mehmet Akif Ersoy''). Pēc tam tika rīkots vēl viens [[konkurss]], lai varētu izveidot šim dzejolim melodiju. Konkursā piedalījās 24 komponisti, no tiem tika izvēlēta komponista [[Ali Rifats Sagatai|Ali Rifata Sagatai]] (''Ali Rıfat Çağatay'') kompozīcija. Ar šo kompozīciju himna tika lietota līdz 1930. gadam. Vēlāk šo kompozīciju aranžēja Turcijas Simfoniskā Orķestra diriģents [[Osmans Zeki Ungors]] (''Osman Zeki Üngör''). Pašlaik oficiāli tiek dziedāti tikai pirmie divi panti. Šī himna, kā valsts himna tiek lietota arī [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republikā]]. == Himnas vārdi turku valodā == :Korkma, sönmez bu şafaklarda yüzen al sancak; :Sönmeden yurdumun üstünde tüten en son ocak. :O benim milletimin yıldızıdır parlayacak; :O benimdir, o benim milletimindir ancak. :Çatma, kurban olayım çehreni ey nazlı hilal! :Kahraman ırkıma bir gül! ne bu şiddet bu celal? :Sana olmaz dökülen kanlarımız sonra helal, :Hakkıdır, Hakk'a tapan, milletimin istiklal! :Ben ezelden beridir hür yaşadım, hür yaşarım. :Hangi çılgın bana zincir vuracakmış? Şaşarım; :Kükremiş sel gibiyim, bendimi çiğner aşarım; :Yırtarım dağları, enginlere sığmam, taşarım. :Garbın afakını sarmışsa çelik zırhlı duvar, :Benim iman dolu göğsüm gibi serhaddim var. :Ulusun, korkma! Nasıl böyle bir imanı boğar. :"Medeniyyet!" dediğin tek dişi kalmış canavar? :Arkadaş! Yurduma alçakları uğratma sakın! :Siper et gövdeni, dursun bu hayasızca akın. :Doğacaktır sana vaadettiği günler Hakk'ın; :Kimbilir, belki yarın, belki yarından da yakın. :Bastığın yerleri "toprak" diyerek geçme, tanı! :Düşün, altında binlerce kefensiz yatanı. :Sen şehit oğlusun, incitme, yazıktır atanı; :Verme, dünyaları alsan da bu cennet vatanı. :Kim bu cennet vatanın uğruna olmaz ki feda? :Şüheda fışkıracak toprağı sıksan, şüheda! :Canı, cananı, bütün varımı alsın da Hüda, :Etmesin tek vatanımdan beni dünyada cüda. :Ruhumun senden, ilahi, şudur ancak emeli; :Değmesin mabedimin göğsüne na-mahrem eli! :Bu ezanlar ki şahadetleri dinin temeli, :Ebedi yurdumun üstünde benim inlemeli :O zaman vecd ile bin secde eder varsa taşım; :Her cerihamdan, ilahi, boşanıp kanlı yaşım, :Fışkırır ruh-i mücerret gibi yerden na'aşım; :O zaman yükselerek arşa değer belki başım! :Dalgalan sen de şafaklar gibi ey şanlı hilal; :Olsun artık dökülen kanlarımın hepsi helal! :Ebediyyen sana yok, ırkıma yok izmihlal. :Hakkıdır, hür yaşamış bayrağımın hürriyet; :Hakkıdır, Hakk'a tapan milletimin istiklal! == Himnas tulkojums angļu valodā == :Fear not! For the crimson flag that proudly waves in these dawns, shall never fade, :Before the last fiery hearth that is ablaze within my nation burns out. :For it is the star of my nation, and it will forever shine; :It is mine; and solely belongs to my valiant nation. :Frown not, I beseech you, oh thou coy crescent, :But smile upon my heroic nation! Why the anger, why the rage? :Our blood we shed for you will not be worthy otherwise; :For freedom is the absolute right of my God-worshipping nation. :I have been free since the beginning and forever will be so. :What madman shall put me in chains! I defy the very idea! :I'm like the roaring flood; powerful and independent, :I'll tear apart mountains, exceed the heavens and still gush out! :The lands of the West may be armored with walls of steel, :But I have borders guarded by the mighty chest of a believer. :Recognize your innate strength, my friend! And think: how can this fiery faith ever be killed, :By that battered, single-fanged monster you call "civilization"? :My friend! Leave not my homeland to the hands of villainous men! :Render your chest as armor and your body as trench! Stop this disgraceful rush! :For soon shall come the days of divine promise... :Who knows? Perhaps tomorrow? Perhaps even sooner! :View not the soil you tread on as mere earth, recognize it! :And think about the shroudless thousands who lie so nobly beneath you. :You're the noble son of a martyr, take shame, hurt not your ancestor! :Unhand not, even when you're promised worlds, this paradise of a homeland. :What man would not die for this heavenly piece of land? :Martyrs would gush out were one to just squeeze the soil! Martyrs! :May God take all my loved ones and possessions from me if He will, :But may He not deprive me of my one true homeland for the world. :Oh glorious God, the sole wish of my pain-stricken heart is that, :No infidel's hand should ever touch the bosom of my sacred temple. :These [[adhan]]s, and these [[shahadah]]s that my hearing is accustomed to, are the base of my religion, :And may their noble sound last loud and wide over my eternal homeland. :For only then, shall my tombstone -if there is one- lay its forehead on the earth (like in [[salah]]) a thousand times in ecstasy, :And tears of fiery blood shall gush out of my every wound, :And precisely so shall my corpse gush out from the earth like an eternal spirit, :And perhaps only then, shall my head ascend and at long last reach the heavens. :So flap and wave like the bright dawning sky, oh thou glorious crescent, :So that our every last drop of blood may finally be worthy! :Neither you nor my nation shall ever be extinguished! :For freedom is the absolute right of my ever-free flag; :For freedom is the absolute right of my God-worshipping nation! [[Category:Turcija]] [[az:İstiqlal Marşı]] [[bg:Химн на Турция]] [[cs:Turecká hymna]] [[de:İstiklâl Marşı]] [[en:İstiklâl Marşı]] [[es:İstiklâl Marşı]] [[fi:İstiklâl Marşı]] [[fr:İstiklâl Marşı]] [[hr:İstiklâl Marşı]] [[hu:Török himnusz]] [[id:Istiklâl Marsi]] [[ja:独立行進曲]] [[ko:터키의 국가]] [[nl:İstiklâl Marşı]] [[nn:İstiklâl Marşı]] [[no:Istiklâl Marsi]] [[pl:Hymn Turcji]] [[pt:Hino nacional da Turquia]] [[sq:İstiklâl Marşı]] [[sr:Химна Турске]] [[sv:İstiklâl Marşı]] [[tk:İstiklâl Marşı]] [[tr:Türkiye Ulusal Marşı]] [[tt:İstiklâl Marşı]] [[vi:Istiklâl Marsi]] 8368 46144 2006-05-20T18:25:32Z Knakts 848 +Kategorija '''Dienvidmazpolijas koka baznīcas''' - [[Karpati|Karpatu]] priekškalnu ciematiņos ir lieliski saglabājušās senās koka arhitektūras pieminekļi - sīko draudžu baznīcas. Sešas no tām 2003.gadā iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Drewniane kościoły Południowej Małopolski'''</caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL_koka_baznicas.png|187px]] </table> <tr><td>Mājaslapa<td>[http://szlak.wrotamalopolski.pl/ szlak.wrotamalopolski.pl] <tr><td>'''[[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''<td>no 2003.gada </table> {{commons|Hacz%C3%B3w}} [[Image:Stary_kosciol_w_Haczowie.jpg|thumb|left|140px|Koka baznīca Hažovā]] Koka baznīcas saglabājušās no vismaz XVI gs. Tās veidotas [[guļbūve|guļbūves]] tehnikā un lieliski iederas Karpatu ainavā. Šo baznīcu arhitektūra sakņojas [[rutēņi|rutēņu]] tautas mākslas tradīcijā, un diezgan līdzīga stila celtnes sastopamas arī citur Karpatos ([[Ukraina|Ukrainā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Ungārija|Ungārijā]] un [[Rumānija|Rumānijā]]). Baznīcas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāli koka arhitektūras paraugi, ar vēlmi vēlāk tur iekļaut koka baznīcas no citiem Karpatu apgabaliem. ====Baznīcu UNESCO sarakstā uzskaitījums==== *Erceņģeļa Mihaila baznīca (''Kościół par. p.w. św. Michała Archanioła w Binarowej'') - Binarovā (''Binarowa''). Atrodas aptuveni 40 km uz austrumiem no [[Novi Sonča|Novi Sončas]]. Celta ap 1500.gadu. *Visu svēto baznīca (''Kościół par. p.w. Wszystkich Świętych w Bliznie'') - Bļiznē (''Blizne''). Atrodas aptuveni 30 km uz dienvidiem no [[Žešova|Žešovas]]. Celta XV gs. vidū. *Erceņģeļa Mihaila baznīca (''Kościół par. p.w. św. Michała Archanioła w Dębnie'') - Denbnā (''Dębno''). Atrodas aptuveni 60 km uz dienvidiem no [[Žešova|Žešovas]]. Celta XV gs. otrajā pusē. * Dievmātes Debesbraukšanas un Erceņģeļa Mihaila baznīca (''Kościół p.w. Wniebowzięcia Matki Boskiej i Świętego Michała Archanioła w Haczówie'') Hačovā (''Haczów''). Atrodas aptuveni 40 km uz dienvidiem no [[Žešova|Žešovas]]. Celta XV gs. vidū. *Sv. Leonarda baznīca (''Kościół p.w. św. Leonarda w Lipnicy Murowanej'') Ļipņicā Murovanā (''Lipnica Murowana''). Atrodas aptuveni 40 km uz austrumiem no [[Krakova|Krakovas]]. Celta XV gs. beigās. * Apustuļu Filipa un Jēkaba baznīca (''Kościół śś. Filipa i Jakuba Apostołów w Sękowej'') Senkovā (''Sękowa''). Atrodas aptuveni 70 km uz dienvidiem no [[Tarnova|Tarnovas]]. Celta ap 1520 gadu. ====Ārējās saites==== *[http://www.man.poznan.pl/~marcinp/pages/drewniane/drewniane.html Polijas koka baznīcas (poliski)] [[Category:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts]] [[Category:Koka arhitektūra]] [[Category:Baznīcas]] 8369 22562 2005-11-19T15:07:20Z Feens 37 Feens zīmējis, izmantojot Screen2 un Halibutt zīmējumu. Image made by Screen2 or Halibutt, based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either Feens zīmējis, izmantojot Screen2 un Halibutt zīmējumu. Image made by Screen2 or Halibutt, based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. [[GNU]] 8370 31875 2006-02-25T16:00:22Z Yyy 146 cat * [[Category:Arhitektūra]] 8372 37444 2006-03-28T19:11:36Z Tail 13 <br clear=all> {| style="margin:0 auto;" class="toccolours" align=center |align=center| '''[[Modernisms]]''' [[Abstrakcionisms]] | [[Dadaisms]] | [[Ekspresionisms]] | [[Fovisms]] | [[Futūrisms]] | [[Imažisms]] | [[Impresionisms]] | [[Kubisms]] | [[Simbolisms]] | [[Sirreālisms]] |} 8373 50478 2006-06-14T08:33:01Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Valkas rajons'''</font> </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:ValkasRajonaKarte.gif|200px]]<td align=center>[[Image:Valka_gerb.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>32930 <tr><td>Rajona platība<td>2440 km<sup>2</sup> <tr><td>Iedzīvotāju blīvums (2004)<td>14,1 cilv./km<sup>2</sup> . <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.valka.lv/ www.valka.lv] </table> [[Image:Latvia-Valka.png|right|250px]] [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] Ģeogrāfiski '''Valkas rajons''' atrodas [[Latvija|Latvijas]] ziemeļaustrumos, vēsturiskā [[vidzeme|Vidzemes]] reģionā. Robežojas ar [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajonu]], [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajonu]], [[Cēsu rajons|Cēsu rajonu]], [[Valmieras rajons|Valmieras rajonu]] un [[Igaunija|Igaunijas Republiku]]. Rajona administratīvais centrs [[Valka]]. Lielākā upe - [[Gauja]]. Rajona kopējais iedzīvotāju skaits ir 32930 (dati uz 01.01.2004.g., tas ir rajonā dzīvo 1,4% no [[Latvija|Latvijas]] iedzīvotājiem). Darbaspējīgo iedzīvotāju skaits rajonā ir 19605, tas ir 59,5 no iedzīvotāju kopskaita. No kopējā iedzīvotāju skaita 7480 ir pensijas vecumā, tas ir 22,7 % , bērni līdz 18 gadu vecumam ir 5845, tas ir 17,7%. ===Pilsētas Valkas rajonā:=== *[[Smiltene]] *[[Valka]] *[[Strenči]] *[[Seda]] ===Pagasti Valkas rajonā:=== *[[Blomes pagasts]] *[[Brantu pagasts]] *[[Ērģemes pagasts]] *[[Ēveles pagasts]] *[[Jērcēnu pagasts]] *[[Kārķu pagasts]] *[[Grundzāles pagasts]] *[[Launkalnes pagasts]] *[[Plāņu pagasts]] *[[Smiltenes pagasts]] *[[Palsmanes pagasts]] *[[Valkas pagasts]] *[[Variņu pagasts]] *[[Zvārtavas pagasts]] *[[Bilskas pagasts]] *[[Trikātas pagasts]] *[[Vijciema pagasts]] {{lrj}} [[ca:Comtat de Valkas]] [[de:Valkas rajons]] [[en:Valka District]] [[et:Valkas rajons]] [[fr:Valkas rajons]] [[it:Valka (distretto)]] [[lt:Valkos rajonas]] [[no:Valkas fylke]] 8374 27803 2006-01-26T12:29:29Z Yyy 146 cat Teritorija: 76 km2 Iedzīvotāji: 1054 Lielākās apdzīvotās vietas: Blome == '''Ģeogrāfiskais stāvoklis''' == Blome (pagasta centrs) atrodas [[Valkas rajons|Valkas rajonā]] 8km no [[Smiltene|Smiltenes]], 25km no[[Valmiera|Valmieras]] un 36km no [[Cēsis|Cēsīm]]. Pagastu šķērso autoceļi: Smiltene-Valmiera un Smiltene-Liepa-Cēsis. == Kultūras un dabas objekti == Krēsliņu senkapi (Zelta kalniņs) Riņģu saiešanas nams, Blomes muiža, Blomes- Siļķītes pamatskolas ēka (1881), [[Ķikuļu Jēkabs|Ķikuļu Jēkaba]] piemiņas ansamblis (1977.g.), piemiņas zīme “Vārpas” ( tēlnieks O. Feldsbergs). Dabas objekti: Riņģu dižozols (apkm.-8,6m), Kreiļu dižozols, Kreiļu dižkadiķis, Garoziņas dižpriede, Dukuļu dižegle, Pelītes dižvīksna, Brandavu priede, Pasaku ozols. Nigra veido gleznaino Steģu gravu ar dolomīta atsegumiem un Kāļu gravu, Mutulīte- Jeberleju. [[Category:Latvija]] 8375 44086 2006-05-10T07:45:36Z Feens 37 +cat '''Ķikuļa Jēkabs''' (1740-1777) bija [[audējs]], ievērojams [[hernhūtisms|hernhūtietis]], dzīvojis netālu no [[Smiltene]]s Blomu kroņa muižas Ķikuļa mājās. Tēvs Mārcis un māte Anna. 1768. gadā Jēkabs apprecējies - sieva Ģedu ar kuru laulībā piedzimuši četri bērni: meitas Zuzanna un Liene, dēli Dāvids un Pēteris. Zemnieku nemieru laikā 1777. gada rudenī divi zemnieki - Žagatas Lauris un Bisnieka Pēteris - nokļuva [[Pēterburga|Pēterburgā]]. Viņus apcietināja un sodīja, bet aizvestie iesniegumi ir saglabājušies, tie ir divi sūdzību raksti un divas dziesmas. Šos dokumentus rakstījis Jēkabs. Viena dziesma ir veltījums ķeizarienei, otra - “Viena [[Vidzeme]]s cietumnieku bēdu dziesma, iekš lielām bēdām un bailēm šinī 1777.gadā taisīta”. Ķikuļa Jēkabu apcietināja. Pratināšanas protokoli nav atrasti, bet pēc ģenerālgubernatora ziņojuma noprotams, ka Jēkabs savus biedrus nenodeva, atbildību par dziesmām un sūdzību rakstiem uzņēmās viens pats. Pēc kādas baznīcas grāmatas secināms, ka Jēkabs gājis bojā cietumā vai spaidu darbos. Šīs divas dziesmas ir pirmie līdz šim zināmie latviešu rakstītie laicīga satura dzejdarbi. ==Citāti== "..Un solās mūsu kājas, rokas nocirst, Ka mums būs mūsu tēva zemi aizmirst. Dievs tiešām redzēs Vidzemītes bēdas Un atspirgšanu dos tiem, kam sirds ēdās." "..Par savu tēva zem’ un savām kājām, Par saviem draugiem tuviem un par tāliem.." "..Jo šinī kādā mūsu Vidzemītē Bez bēdām nav neviena dvēselīte. Mūszemes valdniek gauži dusmo, Pār mūsu bēdu dienām viņi līksmo." [[Category:Latviešu rakstnieki|Kzikulu Jekabs]] [[Category:Latviešu valodā rakstošie|Kzikulu Jekabs]] {{stub}} 8376 22595 2005-11-20T04:12:58Z Hégésippe Cormier 101 [[Category:User de]] [[Category:User de]] 8377 22596 2005-11-20T04:13:51Z Hégésippe Cormier 101 [[Category:User en]] [[Category:User en]] 8378 22597 2005-11-20T04:15:27Z Hégésippe Cormier 101 [[Category:User de]] [[Category:User de]] 8379 22598 2005-11-20T04:15:47Z Hégésippe Cormier 101 [[Category:User de]] [[Category:User de]] 8380 22599 2005-11-20T04:16:04Z Hégésippe Cormier 101 [[Category:User de]] [[Category:User de]] 8381 22600 2005-11-20T04:16:49Z Hégésippe Cormier 101 [[Category:Lietotāju valodas]] [[Category:Lietotāju valodas|fr]] 8382 22601 2005-11-20T04:17:15Z Hégésippe Cormier 101 [[Category:User fr]] [[Category:User fr]] 8383 22602 2005-11-20T04:17:23Z Hégésippe Cormier 101 [[Category:User fr]] [[Category:User fr]] 8384 22603 2005-11-20T04:18:19Z Hégésippe Cormier 101 [[Category:User fr]] [[Category:User fr]] 8385 46811 2006-05-21T23:11:16Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #6ef7a7 1px;margin:1px;"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#c5fcdc;" | style="width:45px;height:45px;background:#6ef7a7;text-align:center;font-size:14pt;" | '''[[Franču valoda|fr]]''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em;" | Cet utilisateur a pour '''[[:Category:User fr-N|langue maternelle]]''' le '''[[:Category:User fr|français]]'''.[[Category:User fr|{{PAGENAME}}]][[Category:User fr-N|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User fr]]</noinclude> 8387 52875 2006-07-01T16:47:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Intermeco]] '''Intermeco''' ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[valsts himna]]. Himna tika pieņemta 1998. gada 10. februārī līdz ar jauna karoga pieņemšanu. Himnu ir sarakstījis [[Dušans Šestičs]] (''Dušan Šestić''), taču šai himnai nav vārdu. [[Category:Bosnija un Hercegovina]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[bs:Intermeco]] [[ca:Intermeco]] [[cs:Bosenskohercegovská hymna]] [[de:Intermeco]] [[en:Intermeco]] [[eo:Intermeco]] [[es:Intermeco]] [[fi:Intermeco]] [[fr:Intermeco]] [[hr:Intermeco]] [[id:Intermeco]] [[ms:Intermeco]] [[nl:Intermeco]] [[pl:Hymn Bośni i Hercegowiny]] [[pt:Hino nacional da Bósnia-Herzegovina]] [[ro:Intermeco]] [[sr:Химна Босне и Херцеговине]] [[sv:Intermeco]] 8388 22608 2005-11-20T08:41:37Z Viesturs.b 350 8389 22617 2005-11-20T10:41:37Z Feens 37 Kalvārijas Zebžidovskas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Kalwaria_Zebrzydowska_herb.JPG] Kalvārijas Zebžidovskas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Kalwaria_Zebrzydowska_herb.JPG] 8390 22618 2005-11-20T10:45:25Z Feens 37 Kavārijas Zabžidovskas Diavmātes svētbilde no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Matka_Boska_kalwaryjska.jpg] Kavārijas Zabžidovskas Diavmātes svētbilde no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Matka_Boska_kalwaryjska.jpg] 8391 22619 2005-11-20T10:58:24Z Feens 37 Feens zīmējis, izmantojot Screen2 un Halibutt zīmējumu. Image made by Screen2 or Halibutt, based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either Feens zīmējis, izmantojot Screen2 un Halibutt zīmējumu. Image made by Screen2 or Halibutt, based on a contour map by the latter. Images can be made available for use under other copyleft licenses on a case by case basis via direct contact with either of the authors. Note that the license demands that either of the authors be mentioned. [[GNU]] 8392 51875 2006-06-25T04:51:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Kalwaria Zebrzydowska]] '''Kalvārija Zebžidovska''' (Kalwaria Zebrzydowska) - pilsēta [[Polija|Polijas]] dienvidos, [[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas vojevodistē]], apmēram 20 km. uz dienvidrietumiem no [[Krakova|Krakovas]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kalwaria Zebrzydowska'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:PL KalvarijaZ vieta.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Kalwaria Zebrzydowska herb.jpg|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2003)<td>4484 <tr><td>Pilsēta<td>no 1617.g <tr><td>Vojevodiste<td>[[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kalwariazeb.pl/ www.kalwariazeb.pl] <tr><td>'''[[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''<td>no 1999.gada </table> [[Image:Matka Boska kalwaryjska.jpg|thumb|Kalvārijas Zabžidovskas Dievmāte (XVI gs.)|150px|left]] Slavena kā ievērojama svētvieta - otra slavenākā Polijā pēc [[Čenstohova|Čenstohovas]]. Svētvietā ietilpst [[bazilika]], [[franciskāņi|franciskāņu]] [[klosteris]] un svētceļu parks ar daudzām [[kapela|kapelām]], [[krucifikss|krucifiksiem]] un citiem objektiem. 1999.gadā komplekss tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] kā lieliski saglabāts XVII gs. [[manierisms|manierisma]] laikmeta reliģiskais komplekss. ====Ārējās saites==== {{Commons|Kalwaria Zebrzydowska}} *[http://www.kalwaria.ofm.pl/ www.kalwaria.ofm.pl] - Kalvārijas Zabžidovskas klostera un sanktuārija mājaslapa (7 valodās). [[Category:Polijas pilsētas]] [[Category:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts]] [[Category:Katoļu svētvietas]] [[de:Kalwaria Zebrzydowska]] [[en:Kalwaria Zebrzydowska]] [[it:Kalwaria Zebrzydowska]] [[nl:Kalwaria Zebrzydowska]] [[pl:Kalwaria Zebrzydowska]] [[ro:Kalwaria Zebrzydowska]] [[sv:Kalwaria Zebrzydowska]] 8393 22621 2005-11-20T11:15:00Z Feens 37 * 8394 31881 2006-02-25T16:04:05Z Yyy 146 cat * [[Category:Viduslaiki]] 8395 22625 2005-11-20T11:19:12Z Feens 37 redirekts #redirect [[Kalvārija Zebžidovska]] 8397 53410 2006-07-03T11:13:06Z YurikBot 213 robot Modifying: [[el:Ινδός (αστερισμός)]] '''Inda''' ir [[Pakistāna]]s lielākā upe. Tā ir [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] baseina upe. Indas izteka meklējama [[Tibeta]]s kalnienes dienvidu daļā. Tā plūst pa klinšainām aizām, ir krāčaina un strauja. Līdzenumā upe kļūst lēna. Indiešu zemnieki to izmanto lauku apūdeņošanai. Lielākā karstumā iztvaiko daudz ūdens. Indas zemiene ir ļoti auglīga. *Tuvākā osta pie Indas: [[Karači]] *Mēneša vidējais nokrišņu daudzums: No 24 un augstāk *Indas normālā gaisa temperatūra: no -16º līdz +24º un augstāk *Gada nokrišņu daudzums : ~ 100 - 200 *Indas tuvumā audzē: **Liellopus **Cukurniedres **Kokvilnu *Derīgie izrakteņi: Gāze *Tuvākās jūras: **[[Arābijas jūra]] **[[Sarkanā jūra]] *Tuvākie līči: **Omānas līcis **Persijas līcis **Adanas līcis *Tuvākās lielieplakas: **Arābijas **Somālijas [[Category:Upes]] [[be:Інд]] [[bg:Инд]] [[ca:Indus]] [[cs:Indus]] [[da:Indus]] [[de:Indus]] [[el:Ινδός (αστερισμός)]] [[en:Indus River]] [[eo:Induso]] [[es:Río Indo]] [[et:Indus]] [[fi:Indus]] [[fr:Indus]] [[he:נהר האינדוס]] [[hi:सिन्धु नदी]] [[it:Indo]] [[ja:インダス川]] [[ko:인더스 강]] [[lt:Indas]] [[mr:सिंधु नदी]] [[nl:Indus (rivier)]] [[no:Indus]] [[pl:Indus]] [[pt:Indo]] [[ru:Инд (река)]] [[sa:सिन्‍धु नदी]] [[sd:سنڌو]] [[sk:Indus]] [[sv:Indus]] [[ta:சிந்து நதி]] [[vi:Sông Ấn Độ]] [[zh:印度河]] 8398 46474 2006-05-21T06:26:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Hymn Malediwów]] '''Gavmii mi ekuverikan matii tibegen kuriime salaam''' ir [[Maldīvija|Maldīvijas Republikas]] [[valsts himna]]. Tās vārdus sarakstījis [[Muhameds Džamels Didi]] (''Mohamed Jameel Didi''). Melodiju ir komponējis Šrilankiešu komponists [[Pandits Vanakuvatavaduge Dons Amaradeva]] (''Pandit Wannakuwattawaduge Don Amaradeva'') 1972. gadā. == Himnas vārdi maldīviešu valodā == :&#1956;&#1958;&#1927;&#1962;&#1929;&#1961; &#1929;&#1960;&#1927;&#1964;&#1926;&#1962;&#1928;&#1964;&#1923;&#1960;&#1926;&#1958;&#1922;&#1968; &#1929;&#1958;&#1932;&#1961; &#1932;&#1960;&#1924;&#1964;&#1934;&#1964;&#1922;&#1968; &#1926;&#1962;&#1923;&#1961;&#1929;&#1964; &#1936;&#1958;&#1933;&#1959;&#1929;&#1968; :&#1956;&#1958;&#1927;&#1962;&#1929;&#1961; &#1924;&#1958;&#1920;&#1962;&#1922;&#1968; &#1934;&#1960;&#1922;&#1958;&#1920;&#1964;&#1940;&#1966; &#1931;&#1962;&#1954;&#1959; &#1926;&#1962;&#1923;&#1958;&#1929;&#1962;&#1922;&#1968; &#1926;&#1962;&#1923;&#1961;&#1929;&#1964; &#1936;&#1958;&#1933;&#1959;&#1929;&#1968; :&#1956;&#1958;&#1927;&#1962;&#1929;&#1961; &#1922;&#1960;&#1949;&#1959;&#1922;&#1958;&#1921;&#1968; &#1945;&#1962;&#1923;&#1962;&#1929;&#1960;&#1932;&#1959;&#1927;&#1964;&#1926;&#1962; &#1924;&#1967;&#1933;&#1958;&#1922;&#1968;&#1924;&#1958;&#1927;&#1960; &#1932;&#1960;&#1924;&#1964;&#1934;&#1964;&#1922;&#1968; :&#1927;&#1958;&#1927;&#1962;&#1931;&#1959;&#1922;&#1958;&#1926;&#1958;&#1922;&#1968; &#1933;&#1960;&#1924;&#1960;&#1934;&#1964;&#1922;&#1968; &#1927;&#1964;&#1928;&#1959;&#1931;&#1960;&#1931;&#1958;&#1927;&#1958;&#1921;&#1968; &#1926;&#1962;&#1923;&#1961;&#1929;&#1964; &#1936;&#1958;&#1933;&#1959;&#1929;&#1968; <br> :&#1922;&#1958;&#1936;&#1968;&#1923;&#1959; &#1922;&#1958;&#1936;&#1961;&#1924;&#1959; &#1926;&#1959;&#1929;&#1960;&#1940;&#1959;&#1924;&#1962;&#1934;&#1964; &#1923;&#1958;&#1929;&#1968;&#1938;&#1958;&#1926;&#1958;&#1921;&#1968; &#1920;&#1960;&#1929;&#1964;&#1922;&#1965;<br> :&#1930;&#1964;&#1927;&#1968;&#1936;&#1959; &#1923;&#1958;&#1932;&#1959;&#1927;&#1960; &#1920;&#1962;&#1931;&#1959; &#1927;&#1964;&#1926;&#1961;&#1930;&#1964;&#1922;&#1962;&#1929;&#1962;&#1922;&#1968; &#1926;&#1962;&#1923;&#1961;&#1929;&#1964;&#1936;&#1958;&#1933;&#1959;&#1929;&#1968;<br> :&#1930;&#1958;&#1946;&#1968;&#1923;&#1959; &#1949;&#1958;&#1923;&#1958;&#1930;&#1968; &#1934;&#1958;&#1927;&#1962;&#1929;&#1958;&#1921;&#1968; &#1927;&#1964;&#1920;&#1967;&#1931;&#1958;&#1927;&#1960;&#1931;&#1964;&#1927;&#1968;&#1928;&#1960; &#1924;&#1958;&#1932;&#1958;&#1933;&#1962;&#1922;&#1958;&#1921;&#1968;<br> :&#1938;&#1960;&#1926;&#1968;&#1923;&#1959;&#1934;&#1964; &#1929;&#1958;&#1932;&#1960;&#1928;&#1964;&#1923;&#1960; &#1925;&#1964;&#1922;&#1968;&#1932;&#1958;&#1926;&#1962;&#1922;&#1968; &#1927;&#1958;&#1937;&#1962;&#1934;&#1958;&#1927;&#1960; &#1926;&#1962;&#1923;&#1961;&#1929;&#1964; &#1936;&#1958;&#1933;&#1959;&#1929;&#1968;<br> :&#1931;&#1960;&#1928;&#1964;&#1920;&#1961;&#1922;&#1968;&#1934;&#1964;&#1922;&#1958;&#1922;&#1968; &#1929;&#1966;&#1925;&#1962;&#1928;&#1962;&#1922;&#1968; &#1927;&#1964;&#1931;&#1960;&#1932;&#1960;&#1924;&#1964; &#1926;&#1962;&#1923;&#1961;&#1929;&#1964; &#1936;&#1958;&#1933;&#1959;&#1929;&#1968;<br> <br> :&#1929;&#1960;&#1922;&#1960;&#1928;&#1958;&#1922;&#1968;&#1926;&#1958;&#1929;&#1959; &#1929;&#1958;&#1931;&#1958;&#1922;&#1960;&#1927;&#1968;&#1940;&#1958;&#1932;&#1959; &#1933;&#1960;&#1924;&#1960;&#1934;&#1964;&#1922;&#1968; &#1929;&#1960;&#1954;&#1959;&#1933;&#1958;&#1929;&#1962;&#1934;&#1959;<br> :&#1931;&#1960;&#1922;&#1960;&#1934;&#1964;&#1922;&#1968; &#1920;&#1960;&#1932;&#1959;&#1929;&#1958;&#1932;&#1958;&#1926;&#1962;&#1922;&#1968; &#1932;&#1960;&#1924;&#1962;&#1922;&#1968;&#1927;&#1964;&#1931;&#1960;&#1934;&#1964;&#1922;&#1968; &#1926;&#1962;&#1923;&#1961;&#1929;&#1964; &#1936;&#1958;&#1933;&#1959;&#1929;&#1968;<br> :&#1931;&#1961;&#1922;&#1959;&#1927;&#1960; &#1928;&#1964;&#1923;&#1960;&#1922;&#1968;&#1922;&#1958;&#1921;&#1968; &#1920;&#1964;&#1940;&#1966;&#1920;&#1960;&#1932;&#1962;&#1922;&#1968; &#1920;&#1962;&#1923;&#1962;&#1929;&#1958;&#1932;&#1968; &#1927;&#1958;&#1931;&#1959;&#1926;&#1962;&#1923;&#1958;&#1929;&#1962;&#1922;&#1968;<br> :&#1936;&#1961;&#1931;&#1959; &#1928;&#1958;&#1930;&#1959;&#1932;&#1964;&#1923;&#1960;&#1926;&#1958;&#1922;&#1968;&#1929;&#1958;&#1932;&#1961; &#1932;&#1960;&#1924;&#1964;&#1934;&#1964;&#1922;&#1968; &#1926;&#1962;&#1923;&#1961;&#1929;&#1964; &#1936;&#1958;&#1933;&#1959;&#1929;&#1968;<br> :&#1931;&#1958;&#1927;&#1962;&#1933;&#1958;&#1932;&#1962;&#1934;&#1964; &#1927;&#1958;&#1924;&#1962;&#1923;&#1959; &#1954;&#1960;&#1927;&#1968;&#1938;&#1958;&#1932;&#1959; &#1929;&#1958;&#1932;&#1960;&#1928;&#1964;&#1923;&#1960; &#1927;&#1958;&#1924;&#1958;&#1931;&#1958;&#1921;&#1968;<br> :&#1927;&#1958;&#1927;&#1962;&#1931;&#1959;&#1922;&#1958;&#1928;&#1962;&#1922;&#1968; &#1927;&#1964;&#1931;&#1960; &#1920;&#1964;&#1940;&#1966;&#1931;&#1962;&#1954;&#1959; &#1926;&#1962;&#1923;&#1958;&#1929;&#1962;&#1922;&#1968; &#1926;&#1962;&#1923;&#1961;&#1929;&#1964; &#1936;&#1958;&#1933;&#1959;&#1929;&#1968; == Himnas transliterācija latīņu alfabētā == :Gaumee mi ekuverikan matee tibegen kureeme salaam, :Gaumee bahun gina heyo du'aa kuramun kureeme salaam. :Gaumee nishaanang hurmataa eku bo lambai tibegen :Audaanakan libigen e vaa dida-ak kureeme salaam. :Nasraa nasiibaa kaamyaabu-ge ramzakang himenee :Fessaa rataai hudaa ekii fenumun kuriime salaam. :Fakhraa sharaf gavmang e hoodai devvi batalunna' :Zikraage mativeri lhentakun adugai kuriime salaam. :Divehiinge ummay kuri arai silmaa salaamatugai :Divehiinge nan molu vun edai tibegen kuriime salaam. :Minivankamaa madaniyyataa libigen mi 'aalamugai :Dinigen hitaamatakun tibun edigen kuriime salaam. :Dinaai verinnang heyo hitun hurmay adaa kuramun :Siidaa vafaaterikan matii tibegen kuriime salaam. :Davlatuge aburaa 'izzataa mativeri vegen abada' :Audaana vun edi heyo du'aa kuramun kuriime salaam. == Himnas tulkojums angļu valodā == :We salute you in this national unity. :We salute you, with many good wishes in the national tongue, :Bowing the head in respect to the national symbol. :We salute the flag that has such might ; :It falls into the sphere of victory, fortune and success :With its green and red and white together, and therefore we salute it. :To those heroes who sought out honour and pride for the nation :We give salute today in auspicious verses of remembrance. :May the nation of the Maldivian Islanders advance under guard and protection :And the name of the Maldivian Islanders become great. :Thus we pledge as we salute. :We wish for their freedom and progress in this world :And for their freedom from sorrows, and thus we salute. :With full respect and heartfelt blessing towards religion and our leaders, :We salute you in uprightness and truth. :May the State ever have auspicious honour and respect. :With good wishes for your continuing might, we salute you. [[Category:Maldīvija]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[de:Gavmii mi ekuverikan matii tibegen kuriime salaam]] [[en:Gaumii salaam]] [[es:Gavmii mi ekuverikan matii tibegen kuriime salaam]] [[fi:Gaumii salaam]] [[nl:Gavmii mi ekuverikan matii tibegen kuriime salaam]] [[pl:Hymn Malediwów]] [[pt:Hino nacional das Maldivas]] [[ro:Gavmii mi ekuverikan matii tibegen kuriime salaam]] 8402 38038 2006-04-02T18:46:35Z Feens 37 [[Image:Manutd.jpg|thumb|100px|komandas mājas uniforma]] '''''Manchester United Football Club''''' - [[futbols|futbola]] klubs no [[Mančestra|Mančestras]] [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. ====Hronoloģija==== Dibināts 1878. gadā (toreizējais nosaukums ''Newton Heath''). 1902. gadā tika pārdēvēts par ''Manchester United'' un ieguva savus tradicionālos- sarkanbaltsarkanos formastērpus. 1908. gadā pirmo reizi uzvarēja Anglijas Futbola Līgas pirmajā divīzijā (toreiz augstākā līga Anglijā). 1968. ieguva Eiropas kausu. 1991. gadā ieguva Kausu Ieguvēju kausu, bet 1992. gadā - UEFA superkausu. 1999. gadā dramatiskā cīņā uzvarēja Eiropas čempionu līgā. ====Leģendārākie treneri==== *[[Mets Basbijs]], treneris no 1945. līdz 1969. gadam. *[[Alekss Fergusons]], treneris no 1986. gada līdz šim brīdim ====Sasniegumi==== ''Manchester United'' ir viens no pasaules vadošajiem futbola klubiem. Pasaules slavu tas ieguva trenera Meta Basbija vadībā, kad tas kļuva leģendārs ar savu nemainīgo uzbrukuma stila futbolu. Mančesteras klubā ir spēlējuši daudzi leģendāri futbolisti, tostarp [[Bobijs Čarltons]], [[Džordžs Bests]], [[Ēriks Kantonā]], [[Peters Šmeihels]], [[Deivids Bekhems]] u.c. '''Tituli''': *15 reizes uzvarējis Anglijas Futbola augstākajā divīzijā. *11 reizes ieguvis Anglijas Futbola Asociācijas kausu *2 izcīnīti Eiropas kausi. *1 reizi iegūts Interkontinentālais kauss, UEFA Superkauss un Futbola līgas kauss. ''Izmantoti 2004. gada dati'' {{stub}} [[Category:Futbola klubi]] [[ar:مانشستر يونايتد]] [[bg:Манчестър Юнайтед]] [[ca:Manchester United Football Club]] [[cs:Manchester United FC]] [[da:Manchester United]] [[de:Manchester United F.C.]] [[et:Manchester United]] [[es:Manchester United Football Club]] [[eo:Manchester United]] [[eu:Manchester United]] [[fr:Manchester United Football Club]] [[gl:Manchester United F.C.]] [[ko:맨체스터 유나이티드]] [[lv:Manchester United F.C.]] [[id:Manchester United F.C.]] [[it:Manchester United F.C.]] [[he:מנצ'סטר יונייטד]] [[nl:Manchester United FC]] [[ja:マンチェスター・ユナイテッド]] [[no:Manchester United]] [[pl:Manchester United]] [[pt:Manchester United FC]] [[ru:Манчестер Юнайтед]] [[simple:Manchester United F.C.]] [[sl:Manchester United FC]] [[fi:Manchester United FC]] [[sv:Manchester United FC]] [[th:สโมสรฟุตบอลแมนเชสเตอร์ยูไนเต็ด]] [[vi:Manchester United]] [[tr:Manchester United F.C.]] [[zh:曼联足球俱乐部]] 8404 44085 2006-05-10T07:44:56Z Feens 37 +cat '''Alfreds Dziļums''' (1907.g. 2. maijā, [[Rīga|Rīgā]] - 1976.g. 30.jūnijā) bija [[Latvija|latviešu]] [[rakstnieks]]. Ir saņēmis vairākus apbalvojumus. [[Category:Latviešu rakstnieki|Dziļums, Alfreds]] [[Category:Latviešu valodā rakstošie|Dziļums, Alfreds]] 8405 22672 2005-11-21T17:38:23Z Jānis U. 198 Privātā fotogrāfija, kuru nododu brīvai izmantošanai. Privātā fotogrāfija, kuru nododu brīvai izmantošanai. 8406 22677 2005-11-21T18:49:55Z Ewillss 381 valkas rajons sadalīt pa pagastiem valkas rajons sadalīt pa pagastiem 8408 22680 2005-11-21T19:03:19Z Ewillss 381 Valkas Rajona Karte ar pagastu sadalījumu Valkas Rajona Karte ar pagastu sadalījumu 8411 22690 2005-11-21T21:09:32Z Jānis U. 198 Personīgs fotoattēls, brīvai lietošanai. Personīgs fotoattēls, brīvai lietošanai. 8412 22746 2005-11-22T08:33:28Z Viesturs.b 350 #REDIRECT [[Baltkrievijas himna]] 8418 22797 2005-11-22T15:26:13Z Viesturs.b 350 #REDIRECT [[Maldīvijas himna]] 8420 36237 2006-03-23T23:15:57Z Feens 37 #REDIRECT [[Bosnijas un Hercegovinas himna]] 8421 22715 2005-11-22T07:08:32Z Viesturs.b 350 "[[Maldīvijas Republikas himna]]" pārdēvēju par "[[Maldīvijas himna]]" #REDIRECT [[Maldīvijas himna]] 8423 22719 2005-11-22T07:10:12Z Viesturs.b 350 "[[Bosnijas un Hercegovinas Republikas himna]]" pārdēvēju par "[[Bosnijas un Hercegovinas himna]]" #REDIRECT [[Bosnijas un Hercegovinas himna]] 8424 22722 2005-11-22T07:14:23Z Viesturs.b 350 "[[Mu isamaa, mu õnn ja rõõm]]" pārdēvēju par "[[Igaunijas himna]]" #REDIRECT [[Igaunijas himna]] 8425 22725 2005-11-22T07:17:15Z Viesturs.b 350 "[[Ύμνος πρός την Ελευθερίαν]]" pārdēvēju par "[[Grieķijas himna]]" #REDIRECT [[Grieķijas himna]] 8426 22766 2005-11-22T10:41:49Z Viesturs.b 350 #REDIRECT [[Amerikas Savienoto Valstu himna]] 8427 22737 2005-11-22T07:42:26Z Viesturs.b 350 #REDIRECT [[Somijas himna]] 8428 52430 2006-06-29T13:13:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[ga:Maamme]] [[Image:Vårt land - front page.jpg|thumb|180px|Somijas himnas zviedru versijas (Vårt land) notis. 1863. gads]] '''Maamme/Vårt land''' ir [[Somija|Somijas Republikas]] [[valsts himna]]. Somijā jau ļoti sen ir divas oficiālās valodas - [[somu valoda|somu]] un [[zviedru valoda|zviedru]] un daļa iedzīvotāju ir [[Somijas zviedri]], tāpēc arī himna ir divās valodās - somu "Maamme" un zviedru "Vårt land". Himnas [[mūzika|mūziku]] radijis [[Vācija|vācietis]] [[Frederiks Paciuss]] (''Fredrik Pacius'') un vārdus sarakstījis Somijas zviedrs [[Johans Ludvigs Runebergs]] (''Johan Ludvig Runeberg''). Pirmo reizi tā tika atskaņota 1848. gada 13. maijā. Orģinālie vārdi tika sarakstīti jau 1846. gadā, taču netika nodrukāti līdz pat 1848. gadam. Dzejolis bija 11 pantu garš. Daudzi somi labprāt vēlētos, lai Somijas valsts himna tiktu mainīta uz Somijas zviedru komponista [[Jans Sibēliuss|Jana Sibēliusa]] ''[[Finlandia]]'', jo visbiežāk Somijā tiek dziedāta [[zviedrija|zviedru]] versija un viņi nav apmierināti ar to, ka himna netiek dziedāta somiski. Šīs himnas melodija tiek lietota arī [[Igaunija|Igaunijas Republikas]] himnā. == Himnas vārdi somu valodā "Maamme" == :Oi maamme, Suomi, synnyinmaa! :Soi sana kultainen! :Ei laaksoa, ei kukkulaa, :ei vettä rantaa rakkaampaa :kuin kotimaa tää pohjoinen. :Maa kallis isien. :Sun kukoistukses kuorestaan, :kerrankin puhkeaa. :Viel lempemme saa nousemaan, :sun toivos, riemus loistossaan. :Ja kerran laulus synnyinmaa, :korkeimman kaiun saa. == Himnas vārdi zviedru valodā "Vårt land" == :Vårt land, vårt land, vårt fosterland, :ljud högt, o dyra ord! :Ej lyfts en höjd mot himlens rand, :ej sänks en dal, ej sköljs en strand, :mer älskad än vår bygd i nord, :än våra fäders jord! :Din blomning, sluten än i knopp, :Skall mogna ur sitt tvång; :Se, ur vår kärlek skall gå opp :Ditt ljus, din glans, din fröjd, ditt hopp. :Och högre klinga skall en gång :Vår fosterländska sång. == Himnas vārdi angļu valodā == :Our land, our land, our fatherland, :Sound loud, O name of worth! :No mount that meets the heaven's band, :No hidden vale, no wavewashed strand, :Is loved, as is our native North, :Our own forefathers' earth. :Thy blossom, in the bud laid low, :Yet ripened shall upspring. :See! From our love once more shall grow :Thy light, thy joy, thy hope, thy glow! :And clearer yet one day shall ring :The song our land shall sing. [[Category:Somija]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[be:Maamme]] [[cs:Finská hymna]] [[cy:Maamme/Vårt land]] [[da:Maamme]] [[de:Maamme]] [[en:Maamme]] [[eo:Vårt land/Maamme]] [[es:Maamme]] [[et:Maamme]] [[fi:Maamme]] [[fr:Maamme]] [[ga:Maamme]] [[he:המנון פינלנד]] [[hr:Maamme/Vårt land]] [[hu:Finn himnusz]] [[is:Maamme]] [[it:Maamme]] [[ja:フィンランドの国歌]] [[ko:핀란드의 국가]] [[nl:Maamme (Vårt land)]] [[nn:Vårt land, vårt land, vårt fosterland]] [[pl:Hymn Finlandii]] [[pt:Hino nacional da Finlândia]] [[ro:Maamme]] [[ru:Гимн Финляндии]] [[sv:Vårt land]] 8429 22743 2005-11-22T08:32:31Z Viesturs.b 350 "[[Baltkrievijas Republikas himna]]" pārdēvēju par "[[Baltkrievijas himna]]" #REDIRECT [[Baltkrievijas himna]] 8431 22749 2005-11-22T08:37:49Z Viesturs.b 350 "[[O Canada]]" pārdēvēju par "[[Kanādas himna]]" #REDIRECT [[Kanādas himna]] 8432 22751 2005-11-22T08:38:57Z Viesturs.b 350 "[[Jana Gana Mana]]" pārdēvēju par "[[Indijas himna]]" #REDIRECT [[Indijas himna]] 8433 22758 2005-11-22T09:56:48Z Tail 13 "[[ASV, Amerikas Savienoto Valstu himna]]" pārdēvēju par "[[Amerikas Savienoto Valstu himna]]": Atkārtošanās lapas virsrakstā #REDIRECT [[Amerikas Savienoto Valstu himna]] 8434 22759 2005-11-22T10:05:34Z Tail 13 #REDIRECT [[Amerikas Savienoto Valstu himna]] 8436 22769 2005-11-22T11:52:51Z Viesturs.b 350 "[[Tautiška giesmė]]" pārdēvēju par "[[Lietuvas himna]]" #REDIRECT [[Lietuvas himna]] 8437 22773 2005-11-22T12:59:28Z Viesturs.b 350 #REDIRECT [[Krievijas himna]] 8438 24372 2005-12-11T14:57:16Z 87.110.14.15 '''Госуда́рственный гимн Росси́йской Федера́ции''' ir [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[valsts himna]]. Tās tekstu ir sarakstījis [[Sergejs Mihalkovs]] un mūziku komponējis [[Aleksandrs Aleksandrovs]]. Šī himna tika pieņemta [[2000]]. gadā līdz ar jaunievēlēto Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Pirmo reizi šī himna tika atskaņota gadu mijā starp 2000. un 2001. gadu un tā aizvietoja veco Krievijas himnu - "[[Патриотическая Песня]]". Saskaņā ar Krievijas likumdošanu, visām valdības pārvaldītajām televīzijas kompānijām, Krievijas himna ir jāatskaņo divreiz dienā. == Himnas vārdi krievu valodā == Россия &mdash; священная наша держава,<br> Россия &mdash; любимая наша страна.<br> Могучая воля, великая слава &mdash;<br> Твоё достоянье на все времена! ''Припев''<br> Славься, Отечество наше свободное,<br> Братских народов союз вековой,<br> Предками данная мудрость народная!<br> Славься, страна! Мы гордимся тобой! От южных морей до полярного края<br> Раскинулись наши леса и поля.<br> Одна ты на свете! Одна ты такая &mdash;<br> Хранимая Богом родная земля! ''Припев'' Широкий простор для мечты и для жизни.<br> Грядущие нам открывают года.<br> Нам силу даёт наша верность Отчизне.<br> Так было, так есть и так будет всегда! ''Припев'' == Himnas vārdi angļu valodā == Russia&mdash;our sacred State,<br> Russia&mdash;our beloved country.<br> A mighty will, a great glory &mdash;<br> Is your legacy for all time! ''Chorus''<br> Be glorious, our free Fatherland, <br> Fraternal peoples, a union for the ages, <br> Common wisdom handed down by our forbears<br> Be glorious, our country! We pride ourselves in you. From the southern seas to the arctic circle <br> our forests and fields spread before you<br> You are unique in the world, you are without compare<br> The land of my birth protected by God. ''Chorus'' Open spaces for dreams and for living<br> Are opened for us by the coming years<br> Our strength is given to us by faith in our Fatherland<br> Thus it was, so it is and always will be! ''Chorus'' [[Category:Krievija]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[be:Гімн Расейскай Фэдэрацыі]] [[cy:Gimn Rossiyskaya Federatsiya]] [[de:Hymne der Russischen Föderation]] [[en:National Anthem of Russia]] [[et:Venemaa hümn]] [[es:Himno de la Federación Rusa]] [[fr:Chanson patriotique]] [[ko:러시아의 국가]] [[hr:Himna Ruske Federacije]] [[id:Gimn Rossiyskaya Federatsiya]] [[it:Inno della Federazione Russa]] [[he:המנון הפדרציה הרוסית]] [[hu:Orosz himnusz]] [[ka:რუსეთის ჰიმნი]] [[ms:Gimn Rossiyskaya Federatsiya]] [[nl:Gimn Rossijskoj Federatsii]] [[ja:ロシアの国歌]] [[no:Hymne til den russiske føderasjonen]] [[nn:Hymne til den russiske føderasjonen]] [[pl:Hymn Państwowy Federacji Rosyjskiej]] [[ru:Гимн России]] [[sl:Himna Ruske federacije]] [[fi:Venäjän federaation hymni]] [[sv:Vårt heliga Ryssland]] [[tl:Gosudarstvennyj gimn Rossijskoj Federacii]] [[th:เพลงชาติรัสเซีย]] [[vi:Gimn Rossiyskoy Federatsii]] 8439 45002 2006-05-14T04:14:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Симбіоз]] Simbioze: abpusēji labvēlīgas starpsugu attiecības, kam piemīt parazītisma elementi, piemēram, [[ķērpji]] (apzīmē ar ++). [[Category:Bioloģija]] [[be:Сымбіёз]] [[bg:Симбиоза]] [[cs:Symbióza]] [[da:Symbiose]] [[de:Symbiose]] [[en:Symbiosis]] [[eo:Simbiozo]] [[es:Simbiosis]] [[fi:Symbioosi]] [[fr:Symbiose]] [[he:סימביוזה]] [[hu:Szimbiózis]] [[is:Samlífi]] [[it:Simbiosi (ecologia)]] [[ja:共生]] [[lt:Simbiozė]] [[mk:Симбиоза]] [[nl:Symbiose]] [[pl:Symbioza]] [[pt:Simbiose]] [[ru:Симбиоз]] [[simple:Symbiosis]] [[sv:Symbios]] [[uk:Симбіоз]] [[zh:共生]] 8440 22779 2005-11-22T13:23:00Z Viesturs.b 350 #REDIRECT [[Zviedrijas himna]] 8441 49848 2006-06-10T14:50:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Du gamla, Du fria]] '''Du gamla, Du fria''' ir [[Zviedrija|Zviedrijas Karalistes]] nacionālā "dziesma". Zviedrijas konstutūcija neparedz valsts himnu, kā tādu. ''Du gamla, Du fria'' tiek lietota, piemēram, sporta notikumos un tā ir pasaulē ļoti pazīstama. Himna sastāv no 4 pantiem, bet parasti tiek dziedāti tikai pirmie divi. Sporta notikumos, līdzīgi kā [[Amerikas Savienoto Valstu himna|Amerikas Savienoto Valstu himnai]], tiek dziedāts tikai pirmais pants. Šai himnai vārdus ir sarakstījis Ričards Daibeks (''Richard Dybeck'') un melodija ir ņemta no kādas tautasdziesmas. == Vārdi zviedru valodā == :'''1''' :Du gamla, Du fria, Du fjällhöga nord :Du tysta, Du glädjerika sköna! :Jag hälsar Dig, vänaste land uppå jord, :Din sol, Din himmel, Dina ängder gröna. :'''2''' :Du tronar på minnen från fornstora dar, :då ärat Ditt namn flög över jorden. :Jag vet att Du är och förblir vad du var. :Ja, jag vill leva jag vill dö i Norden. :'''3''' :Jag städs vill dig tjäna mitt älskade land, :din trohet till döden vill jag svära. :Din rätt, skall jag värna, med håg och med hand, :din fana, högt den bragderika bära. :'''4''' :Med Gud skall jag kämpa, för hem och för härd, :för Sverige, den kära fosterjorden. :Jag byter Dig ej, mot allt i en värld :Nej, jag vill leva jag vill dö i Norden. == Vārdi angļu valodā == :'''1''' :Thou ancient, thou free, thou mountainous North :In beauty and peace our hearts beguiling :I greet thee, thou loveliest land on the earth :Thy sun, thy skies, thy meadows green :'''2''' :Thy throne rests on memories from great days of yore :When all round the world thine name honoured was :I know that you are and you will be as you were :Oh, I would live and I would die in the North :'''3''' :Forever I shall serve thee my beloved country, :until death I owe thee my fidelity. :Thy right I will protect with mind and with hand, :thy banner, feats of bravery carry :'''4''' :With God I shall fight, for home and for bliss, :for Sweden, the dear fatherland. :For nothing, in the world, I would trade thee. :No, I would live and I would die in the North [[Category:Zviedrija]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[cs:Švédská hymna]] [[cv:Швеци патшалăхĕн гимнĕ]] [[da:Du gamla, Du fria]] [[de:Du gamla, Du fria]] [[en:Du gamla, Du fria]] [[eo:Du gamla, du fria]] [[es:Du gamla, du fria]] [[fi:Du gamla, Du fria]] [[fr:Du gamla, Du fria]] [[he:המנון שבדיה]] [[hu:Svéd himnusz]] [[is:Du gamla, du fria]] [[it:Du gamla, du fria]] [[ja:スウェーデンの国歌]] [[li:Du gamla, du fria]] [[nl:Du gamla, Du fria]] [[nn:Du gamla, du fria]] [[no:Du gamla, du fria]] [[pl:Hymn Szwecji]] [[pt:Hino nacional da Suécia]] [[ro:Du gamla, Du fria]] [[ru:Гимн Швеции]] [[sl:Du gamla, Du fria]] [[sv:Du gamla, du fria]] [[zh:你古老的光荣的北国山乡]] 8442 22783 2005-11-22T13:52:54Z Viesturs.b 350 #REDIRECT [[Norvēģijas himna]] 8443 48691 2006-06-02T04:32:37Z YurikBot 213 robot Modifying: [[th:สมเด็จพระบรมราชินีนาถเอลิซาเบธที่ 2 แห่งสหราชอาณาจักร]] {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Karaliene Elizabete II''' |- | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Acthequeen.jpg|200px]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Pie varas''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1952. gada 6. februāris - mūsdienas |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Kronēšana''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1953. gada 2. jūnijs |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Priekšgājējs''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Džordžs VI]] <br> (''George VI'') |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Tiešais mantinieks''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Čārlzs, Velsas princis]] <br> (''Charles, Prince of Wales'') |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Vīrs''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Princis Filips, Edinburgas hercogs]] <br> (''Prince Philip, Duke of Edinburgh'') |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Mantinieki''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Čārlzs, Velsas princis]] <br> (''Charles, Prince of Wales'') <br> [[Anna, karaliskā princese]] <br> (''Anne, Princess Royal'') <br> [[Endrjū, Jorkas hercogs]] <br> (''Andrew, Duke of York'') <br> [[Edvards, Veseksas grāfs]] <br> (''Edward, Earl of Wessex'') |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Karaliskais nams''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Vindzoras pils]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Tēvs''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Dzordžs VI]] <br> (''George VI'') |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Māte''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | ''Elizabeth Bowes-Lyon'' |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dzimusi''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1926. gada 21. aprīlis<br /> [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]] |} [[Category:Apvienotās Karalistes monarhi]] [[bg:Елизабет II (Обединено кралство)]] [[bs:Elizabeta II.]] [[ca:Elisabet II del Regne Unit]] [[cs:Alžběta II.]] [[cy:Elisabeth II o'r Deyrnas Unedig]] [[da:Elizabeth 2. af Storbritannien]] [[de:Elizabeth II. (Commonwealth)]] [[en:Elizabeth II of the United Kingdom]] [[eo:Elizabeto la 2-a (Britio)]] [[es:Isabel II del Reino Unido]] [[et:Elizabeth II]] [[fi:Elisabet II]] [[fr:Élisabeth II du Royaume-Uni]] [[ga:Eilís II na Ríochta Aontaithe]] [[gl:Isabel II do Reino Unido]] [[he:אליזבת השנייה מלכת הממלכה המאוחדת]] [[hr:Elizabeta II.]] [[id:Elizabeth II dari Britania Raya]] [[io:Elizabeth 2ma]] [[is:Elísabet II]] [[it:Elisabetta II del Regno Unito]] [[ja:エリザベス2世 (イギリス女王)]] [[ko:영국의 엘리자베스 2세]] [[kw:Elisabeth II a'n Rywvaneth Unys]] [[la:Elizabeth II Regni Uniti Regina]] [[lt:Elžbieta II]] [[mk:Елизабета II]] [[ms:Elizabeth II]] [[nl:Elizabeth II van het Verenigd Koninkrijk]] [[nn:Elizabeth II av Storbritannia]] [[no:Elisabeth II av Storbritannia]] [[nrm:Lîzabé II du Rouoyaume Unni]] [[pl:Elżbieta II Windsor]] [[pt:Isabel II do Reino Unido]] [[ro:Elisabeta a II-a a Regatului Unit]] [[ru:Елизавета II (королева Великобритании)]] [[scn:Elisabetta II d'Inghilterra]] [[sco:Elizabeth II o the Unitit Kinrick]] [[simple:Elizabeth II of the United Kingdom]] [[sk:Alžbeta II. (Spojené kráľovstvo)]] [[sr:Краљица Елизабета II]] [[sv:Elizabeth II av Storbritannien]] [[th:สมเด็จพระบรมราชินีนาถเอลิซาเบธที่ 2 แห่งสหราชอาณาจักร]] [[tl:Elizabeth II ng United Kingdom]] [[vi:Elizabeth II của Anh]] [[zh:伊丽莎白二世 (英国)]] [[zh-min-nan:Liân-ha̍p Ông-kok ê tē II ê Elizabeth]] 8444 42583 2006-04-30T10:57:58Z Juzeris 23 precizēju kat. '''Ja, vi elsker dette landet''' ir [[Norvēģija|Norvēģijas karalistes]] [[valsts himna]]. Tās vārdus ir sarakstījis [[Bjornsterns Bjornsons]] (''Bjørnstjerne Bjørnson'') starp 1859. un 1868. gadu un melodiju sacerēja viņa brālēns [[Rikards Nordrāks]] (''Rikard Nordraak''). Pirmoreiz tā tika publiski izpildīta 1864. gada 17. maijā. Šis notikums bija saistīts ar Norvēģijas konstitūcijas 50. gadadienu. Parasti tiek dziedāts tikai pirmais un divi pēdējie panti. == Himnas vārdi norvēģu un angļu valodā == 1. Ja, vi elsker dette landet, Yes, we love this country som det stiger frem, as it rises forth, furet, værbitt over vannet, rocky, weathered, above the sea, med de tusen hjem. with those thousand homes. Elsker, elsker det og tenker Loving, loving it and thinking på vår far og mor about our father and mother og den saganatt som senker and the saga night that sends drømme på vår jord. dreams to our earth. Og den saganatt som senker, And the saga night that sends, senker drømme på vår jord. sends dreams to our earth. 2. Dette landet Harald berget This country Harald saved med sin kjemperad, with his giant fleet, dette landet Håkon verget this country Håkon protected medens Øyvind kvad; whilst Øyvind sung; Olav på det landet malte Olav painted the country korset med sitt blod, with a cross of his blood, fra dets høye Sverre talte from its heights Sverre spoke Roma midt imot. up against Rome. 3. Bønder sine økser brynte Farmers their axes sharpened hvor en hær dro frem, as the army came, Tordenskiold langs kysten lynte, Tordenskiold around the coastline thundered så den lystes hjem. so that we could see it back home. Kvinner selv stod opp og strede Even women stood up and fought som de vare menn; as if they were men; andre kunne bare grede, others could only cry men det kom igjen! but that soon would end! 4. Visstnok var vi ikke mange, Sure, we were not many men vi strakk dog til, but we were enough, da vi prøvdes noen gange, when they challenged us og det stod på spill; and it was at stake; ti vi heller landet brente we rather let our country burn enn det kom til fall; than be defeated; husker bare hva som hendte just remember what happened ned på Fredrikshald! at Fredrikshald! 5. Hårde tider har vi døyet, Hard times we have coped with, ble til sist forstøtt; were at last disowned; men i verste nød blåøyet but in the worst suffer, blue-eyed frihet ble oss født. freedom was to us born. Det gav faderkraft å bære It gave (us) father's strength to carry hungersnød og krig, famine and war, det gav døden selv sin ære - it gave death itself its honour - og det gav forlik. and it gave compromise. 6. Fienden sitt våpen kastet, The enemy threw away his weapon, opp visiret for, up the visor went, vi med undren mot ham hastet, we, in wonder, to him hasted, ti han var vår bror. because he was our brother. Drevne frem på stand av skammen Driven onto stand by the shame gikk vi søderpå; we went to the south; nu vi står tre brødre sammen, now we three brothers stand united, og skal sådan stå! and shall stand like that! 7. Norske mann i hus og hytte, Norwegian man in house and cottage, takk din store Gud! thank your great God! Landet ville han beskytte, He would protect the country, skjønt det mørkt så ut. even though it looked dark. Alt hva fedrene har kjempet, And as the fathers have fought, mødrene har grett, and the mothers have wept, har den Herre stille lempet the Lord has quietly moved så vi vant vår rett. so we won our rights. 8. Ja, vi elsker dette landet, Yes, we love this country som det stiger frem, as it looms up, furet, værbitt over vannet, rocky and weathered, above the sea, med de tusen hjem. with its thousand homes. Og som fedres kamp har hevet And as the fathers' struggle has raised det av nød til seir, it from poverty to victory, også vi, når det blir krevet, even so will we, when demanded, for dets fred slår leir. for its peace to stay. [[Category:Norvēģija|Himna]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[bg:Химн на Норвегия]] [[cs:Norská hymna]] [[da:Ja, vi elsker dette landet]] [[de:Ja, vi elsker dette landet]] [[en:Ja, vi elsker dette landet]] [[eo:Ja, vi elsker dette landet]] [[es:Ja, vi elsker dette landet]] [[et:Ja, vi elsker dette landet]] [[fi:Ja, vi elsker dette landet]] [[fr:Ja, vi elsker dette landet]] [[hr:Ja, vi elsker dette landet]] [[hu:Norvég himnusz]] [[is:Ja, vi elsker dette landet]] [[it:Ja, vi elsker dette landet]] [[ja:ノルウェーの国歌]] [[nl:Ja, vi elsker dette landet]] [[nn:Ja, vi elsker dette landet]] [[no:Ja, vi elsker dette landet]] [[pl:Hymn Norwegii]] [[pt:Hino nacional da Noruega]] [[ro:Ja, vi elsker dette landet]] [[ru:Гимн Норвегии]] [[sl:Ja, vi elsker dette landet]] [[sv:Ja, vi elsker dette landet]] [[vi:Ja, vi elsker dette landet]] 8445 22800 2005-11-22T15:36:33Z Viesturs.b 350 #REDIRECT [[Dānijas karaliskā himna]] 8446 27821 2006-01-26T12:49:31Z Yyy 146 cat Nelson Rolihlahla Mandela, (Dzimis [[18 jūlijā]], [[1918]]), Pirmais demokrātiski ievēlētais prezidents [[Dienvidāfrikas republika|Dienvidāfrikas Republikā]] {{stub}} [[Category:Vēsture]] 8447 22808 2005-11-22T16:45:12Z Viesturs.b 350 #REDIRECT [[Dānijas valsts himna]] 8448 51399 2006-06-20T08:36:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Der er et Yndigt Land]] '''Der er et Yndigt Land''' ir [[Dānija|Dānijas Karalistes]] [[valsts himna]]. Dānijai ir divas himnas - valsts un [[Dānijas karaliskā himna|karaliskā]], kuru izpilda notikumos, kuri ir saistīti ar karalisko ģimeni. Vārdus 1819. gadā sacerēja [[Ādams Olenšlēgers]] (''Adam Oehlenschläger''). Mūziku sakomponēja [[H.E. Krojers]] (''H.E. Krøyer''). == Himnas teksts dāņu valodā == :Der er et yndigt land, :det står med brede bøge :nær salten østerstrand :Det bugter sig i bakke, dal, :det hedder gamle Danmark :og det er Frejas sal :Der sad i fordums tid :de harniskklædte kæmper, : udhvilede fra strid :Så drog de frem til fjenders mén, :nu hvile deres bene : bag højens bautasten :Det land endnu er skønt, :ti blå sig søen bælter, :og løvet står så grønt :Og ædle kvinder, skønne mø'r :og mænd og raske svende :bebo de danskes øer :Hil drot og fædreland! :Hil hver en danneborger, :som virker, hvad han kan! :Vort gamle Danmark skal bestå, :så længe bøgen spejler :sin top i bølgen blå [[Category:Dānija]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[bs:Der er et yndigt land]] [[cs:Dánská hymna]] [[cv:Дани патшалăхĕн гимнě]] [[da:Der er et yndigt land]] [[de:Der er et yndigt land]] [[en:Der er et yndigt land]] [[eo:Der er et yndigt land]] [[es:Der er et Yndigt Land]] [[et:Der er et yndigt land]] [[fi:Der er et Yndigt land]] [[fr:Der er et yndigt land]] [[hr:Der er et yndigt land]] [[hu:Dán himnusz]] [[is:Der er et yndigt land]] [[ja:デンマークの国歌]] [[nds-nl:Der er et yndigt land]] [[nl:Der er et yndigt land]] [[nn:Der er et yndigt land]] [[no:Der er et yndigt land]] [[pl:Hymn Danii]] [[pt:Hino nacional da Dinamarca]] [[ro:Der er et Yndigt Land]] [[ru:Гимн Дании]] [[sk:Der er et yndigt land]] [[sv:Der er et yndigt land]] 8449 44912 2006-05-14T00:26:55Z YurikBot 213 robot Modifying: [[da:Kong Christian stod ved højen Mast]] '''Kong Christian''' ir Dānijas Karalistes karaliskā himna. Pieņemta 1780. gadā un ir viena no visvecākajām himnām pasaulē. To sakomponējis [[Dītlevs Ludvigs Rogerts]] (''Ditlev Ludvig Rogert''). [[Der er et Yndigt Land]] ir Dānijas valsts himna. ''Kong Kristian'' tiek atskaņota tikai karaliskās ģimenes klātbūtnē. Parasti tiek pielietots tikai pirmais pants. == Himnas vārdi dāņu valodā == :Kong Christian stod ved højen mast :i røg og damp; :hans værge hamrede så fast, :at gotens hjelm og hjerte brast. :Da sank hvert fjendtligt spejl og mast :i røg og damp. :Fly, skreg de, fly, hvad flygte kan! :hvo står for Danmarks Kristian :hvo står for Danmarks Kristian :i kamp? :Niels Juel gav agt på stormens brag. :Nu er det tid. :Han hejsede det røde flag :og slog på fjenden slag i slag. :Da skreg de højt blandt stormens brag: :Nu er det tid! :Fly, skreg de, hver, som véd et skjul! :hvo kan bestå mod Danmarks Juel :hvo kan bestå mod Danmarks Juel :i strid? :O, Nordhav! Glimt af Wessel brød :din mørke sky. :Da ty'de kæmper til dit skød; :thi med ham lynte skræk og død. :Fra vallen hørtes vrål, som brød :den tykke sky. :Fra Danmark lyner Tordenskjold; :hver give sig i himlens vold :hver give sig i himlens vold :og fly! :Du danskes vej til ros og magt, :sortladne hav! :Modtag din ven, som uforsagt :tør møde faren med foragt :så stolt som du mod stormens magt, :sortladne hav! :Og rask igennem larm og spil :og kamp og sejer før mig til :og kamp og sejer før mig til :min grav! == Himnas vārdi angļu valodā == :King Kristian stood by the lofty mast :In mist and smoke; :His sword was hammering so fast, :Through Gothic helm and brain it passed; :Then sank each hostile hulk and mast, :In mist and smoke. :"Fly!" shouted they, "fly, he who can! :Who braves of Denmark's Kristian, :Who braves of Denmark's Kristian, :In battle?" :Nils Juel gave heed to the tempest's roar, :Now is the hour! :He hoisted his blood-red flag once more, :And smote upon the foe full sore, :And shouted loud, through the tempest's roar, :"Now is the hour!" :"Fly!" shouted they, "for shelter fly! :Of Denmark's Juel who can defy, :Of Denmark's Juel who can defy, :The power?" :North Sea! a glimpse of Wessel rent :Thy murky sky! :Then champions to thine arms were sent; :Terror and Death glared where he went; :From the waves was heard a wail, that rent :Thy murky sky! :From Denmark thunders Tordenskiol', :Let each to Heaven commend his soul, :Let each to Heaven commend his soul, :And fly! :Path of the Dane to fame and might! :Dark-rolling wave! :Receive thy friend, who, scorning flight, :Goes to meet danger with despite, :Proudly as thou the tempest's might, :Dark-rolling wave! :And amid pleasures and alarms, :And war and victory, be thine arms, :And war and victory, be thine arms, :My grave! [[Category:Dānija]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[da:Kong Christian stod ved højen Mast]] [[de:Kong Kristian stod ved højen mast]] [[en:Kong Kristian]] [[es:Kong Kristian]] [[fi:Kong Kristian]] [[ja:デンマークの王室歌]] [[nl:Kong Kristian]] [[nn:Kong Christian stod ved højen mast]] [[no:Kong Christian stod ved højen mast]] [[ro:Kong Kristian]] 8450 45931 2006-05-19T06:25:39Z 194.19.224.149 [[1979]] gada [[25 decembris|25 decembrī]] pamatojoties uz [[Padomju savienība|PSRS]] – [[Afganistāna|Afganistānas]] [[1978]] parakstīto līgumu Padomju Savienība sāka ievest savu karaspēku 3 galvenajos virzienos : Kuška-Šindad-Kandahara, Termez-Kundz-Kabula un Horog-Faizabada. [[Kabula|Kabulas]], Kandaharas un Bahramas lidostās tika izsēdināts desants. Oficiālā versija padomju karaspēka ieciešanai bija ārzemju karaspēka iebrukuma draudu novēršana, bet ātri vien Padomju karaspēks tika iesaistīts afgāņu pilsoņu karā un kļuva par aktīvu tā dalībnieku.[[Image:Evstafiev-afghan-apc-passes-russian.jpg|thumb|200px|left|Padomju karaspēks Afganistānā]] [[1979]] gada [[27 decembris|27 decembrī]] Padomju Specvienības (specnaz - спецподразделения ) uzbrukumā ieņēma esošā prezidenta [[Amins|Amina]] pili Topai-Tadžbek . Aminu nogalināja, un padomju spiediena rezultātā pie varas nāca partija Parčam (Парчам "Знамя”) ar [[Babraks Karmals|Babraku Karmalu]] priekšgalā. Periodā no 1979. gada 25. decembrīm līdz 1989. gada 2. februārim padomju karaspēka kontingentā, kas atradās Afganistānā, dienestu izgāja 620 000 karavīru no kuriem Padomju un apvienotajos spēkos bija 525 200, no kuriem 62 900 virsnieku, papildus robežsardzē un citās VDK (Valsts Drošības Komiteja - КГБ) vienībās 90 000 cilvēku, kā arī iekšlietu ministrijas un milicijas (милиции МВД СССР) 5 000 cilvēku. Kopējais bojāgājušo skaits Padomju savienības spēkos (nogalināti, miruši no ievainojumiem, gājuši bojā nelaimes gadījumos) bija 15 051 cilv. Visā konflikta gaitā bez vēsts pazuda un nokļuva gūstā 417 kareivji no kuriem 130 tika atbrīvoti un atgriezās PSRS. Afgāņu pusē bojā gāja apmēram miljons cilvēku, lielākā daļa no tiem civiliedzīvotāji. Padomju iebrukuma dēļ, ASV un virkne rietumvalstu boikotēja [1980]] gada [[Vasaras Olimpiskās spēles]] [[Maskava|Maskavā]]. [[Category:Vēsture]] 8451 42154 2006-04-28T07:31:30Z Yyy 146 '''Sprāgstvielas''' ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika periodā. Šeit ir aprakstītas ķīmiskās sprāgstvielas. Sprādzienu ir iespējams izraisīt arī ar fizikālām metodēm, piem. karsējot ūdeni noslēgtā traukā (tvaika katls), kodolreakcijas, utt. Sprāgstvielas iedala pēc to sadalīšanās ātruma: *brizantās spragstvielas (sadalās ļoti strauji)([[TNT]], [[heksogēns]], [[tetrils]], utt.) *pulveri (sadalās relatīvi lēni) (šaujampulveris (visi paveidi), lielākā daļa cieto raķešdegvielu) Var iedalīt arī pēc ķīmiskā sastāva: *Oksidētāja un degvielas maisījumi: :*Melnais šaujampulveris (sastāv no ogles, [[sērs|sēra]] un [[kālija nitrāts]] :*[[Amonjaks#Amonija nitrāts|Amonija nitrāta]] bāzētās sprāgstvielas :*Šķidrā [[skābeklis|skābekļa]] bāzētās sprāgstvielas *Tīras ķīmiskās vielas: :*[[Nitroglicerīns]], galvenais [[dinamīts|dinamīta]] komponents :*[[TNT]] trinitrotoluols, relatīvi stabila sprāgstviela :*Nitroceluloze, galvenā mūsdienu šaujampulveru sastāvdaļa :*[[Heksogēns]], daudzu plastisko sprāgstvielu galvenais komponents Pie sprāgstvielām pieskaitāms ir arī [[šaujampulveris]] (piem., sastāvs: [[salpetris]], [[sērs]] un [[ogle]]. Sēra un salpetra masu attiecībai jābūt 1:3, bet ogles jāņem 11 % no kopējās sēra un salpetra masas). Izmantojot dažādas kvalitātes izejvielas, mainās arī sprāgstvielas jauda. [[Category:Sprāgstvielas|*]] [[bg:Взривни вещества]] [[ca:Explosiu]] [[cs:Výbušnina]] [[da:Sprængstof]] [[de:Sprengstoff]] [[en:Explosive material]] [[es:Explosivo]] [[fr:Explosif]] [[id:Bahan peledak]] [[it:Esplosivo]] [[he:חומר נפץ]] [[lt:Sprogstamosios medžiagos]] [[nl:Explosief]] [[ja:火薬]] [[pl:Materiał wybuchowy]] [[pt:Explosivo]] [[ru:Взрывчатые вещества]] [[sl:Eksplozivi]] [[fi:Räjähde]] [[sv:Sprängämne]] [[zh:炸藥]] 8452 22818 2005-11-22T17:54:08Z Viesturs.b 350 "[[Dievs, svētī Latviju]]" pārdēvēju par "[[Latvijas Republikas Valsts Himna]]" #REDIRECT [[Latvijas Republikas Valsts Himna]] 8453 22824 2005-11-22T18:05:38Z Viesturs.b 350 #REDIRECT [[Polijas himna]] 8456 35233 2006-03-19T15:51:29Z YurikBot 213 robot Adding: da, sk, vi Modifying: bg, fi '''Mazurek Dąbrowskiego''' ir [[Polija|Polijas Republikas]] [[valsts himna]]. To ir sarakstījis [[Jozefs Vibickis]] (''Józef Wybicki''), 1797. gadā. Šī himna, kā valsts himna ir bijusi ne tikai Polijā, bet arī [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Himna poļu un angļu valodā == {| | Jeszcze Polska nie zginęła, | Poland has not yet perished |- | Kiedy my żyjemy. | so long as we shall live. |- | Co nam obca przemoc wzięła, | What foreign aggression has seized, |- | Szablą odbierzemy. | we'll take back with the sabre. |- | | |- | | |- | ''Marsz, marsz, Dąbrowski,'' | ''March, march, Dąbrowski,'' |- | ''Z ziemi włoskiej do Polski,'' | ''from Italy to Poland,'' |- | ''Za twoim przewodem'' | ''We shall follow you and'' |- | ''Złączym się z narodem.'' | ''Return to our people.'' |- | | |- | | |- | Przejdziem Wisłę, przejdziem Wartę, | We'll cross the Wisła, we'll cross the Warta, |- | Będziem Polakami, | We shall ever be Poles, |- | Dał nam przykład Bonaparte, | Bonaparte has shown us the way — |- | Jak zwyciężać mamy. | How to prevail. |- | | |- | | |- | ''Marsz, marsz, Dąbrowski...'' | ''March, march, Dąbrowski...'' |- | | |- | | |- | Jak Czarniecki do Poznania | As Czarniecki crossed the sea |- | Po szwedzkim zaborze, | And returned to Poznań |- | Dla ojczyzny ratowania | After the Swedish invasion |- | Wrócim się przez morze. | To redeem the country. |- | | |- | | |- | ''Marsz, marsz, Dąbrowski...'' | ''March, march, Dąbrowski...'' |- | | |- | | |- | Już tam ojciec do swej Basi | A father says to his Basia, |- | Mówi zapłakany: | As he spares a tear: |- | "Słuchaj jeno, pono nasi | "Listen, now, can you hear our men |- | Biją w tarabany." | Beating the kettle-drums?" |- | | |- | | |- | ''Marsz, marsz, Dąbrowski...'' | ''March, march, Dąbrowski...'' |} [[Category:Polija]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[ar:نشيد وطني بولندي]] [[bg:Химн на Полша]] [[cs:Polská hymna]] [[da:Mazurek Dąbrowskiego]] [[de:Mazurek Dąbrowskiego]] [[en:Dąbrowski's Mazurka]] [[eo:Mazurek Dąbrowskiego]] [[es:Mazurek Dąbrowskiego]] [[fi:Mazurek Dąbrowskiego]] [[fr:Mazurek Dąbrowskiego]] [[ga:Mazurek Dąbrowskiego]] [[hr:Mazurek Dąbrowskiego]] [[hu:Lengyel himnusz]] [[it:Mazurek Dąbrowskiego]] [[ja:ポーランドの国歌]] [[lb:Mazurek Dabrowskiego]] [[lt:Lenkijos himnas]] [[nl:Mazurek Dąbrowskiego]] [[pl:Hymn Polski]] [[pt:Hino nacional da Polônia]] [[ro:Mazurek Dąbrowskiego]] [[ru:Гимн Польши]] [[sk:Mazurek Dąbrowskiego]] [[sl:Mazurka Dombrovskega]] [[sv:Mazurek Dąbrowskiego]] [[vi:Mazurek Dabrowskiego]] 8459 38944 2006-04-08T02:27:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[sh:Litar]] '''Litrs''' ir [[tilpums|tilpuma]] mērvienība, ko apzīmē ar "L" vai "l". Litrs nav [[SI]] vienība (SI tilpuma mērvienība ir [[kubikmetrs]]). ==Attiecība pret citām tilpuma mērvienībām== 1 kubikmetrs = 1000 kubikdecimetri = 1 000 000 kubikcentimetri = 1000 litri = 10 000 decilitri <BR> 1 kubikdecimetrs = 1000 kubikcentimetri = 1 litrs = 10 decilitri <BR> 1 hektalitrs = 10 dekalitri = 100 litri = 1000 decilitri <BR> 1 litrs = 10 decilitri = 1000 mililitri [[Category:Mērvienības]] [[ast:Llitru]] [[bg:Литър]] [[br:Litr]] [[ca:Litre]] [[cs:Litr]] [[de:Liter]] [[el:Λίτρο]] [[en:Litre]] [[eo:Litro]] [[es:Litro]] [[eu:Litro]] [[fa:لیتر]] [[fi:Litra]] [[fr:Litre]] [[gl:Litro]] [[hu:Liter]] [[id:Liter]] [[is:Lítri]] [[it:Litro]] [[ja:リットル]] [[ko:리터]] [[lb:Liter]] [[lt:Litras]] [[nl:Liter]] [[nn:Liter]] [[no:Liter]] [[pl:Litr]] [[pt:Litro]] [[ru:Литр]] [[sco:Litre]] [[sh:Litar]] [[simple:Litre]] [[sk:Liter]] [[sl:Liter]] [[sr:Литар]] [[su:Léter]] [[sv:Liter]] [[th:ลิตร]] [[tr:Litre]] [[uk:Літр (одиниця виміру)]] [[vi:Lít]] [[zh:升]] 8460 26928 2006-01-14T22:43:11Z Jānis U. 198 Fotosintēze (photosynthesis) ir : [[Gaisma]]s enerģijas pārveidošana ķīmiskajā enerģijā, izmantojot [[ūdens|ūdeni]] un [[Oglekļa dioksīds|ogļskābo gāzi]]. <br> Fotosintēze notiek fotoautotrofajos organismos un tās gala produkti ir organiskās vielas. <br> Fotosintēzē izdalās arī [[skābeklis]]. <br> Fotosintēzes pirmais etaps ir gaismas atkarīgās reakcijas, un otrais etaps - gaismas neatkarīgās reakcijas. [[Category:Bioloģija]] 8461 50833 2006-06-17T15:07:24Z Escarbot 1016 robot Adding: bs '''Volts''' (''V'') ir [[strāva]]s [[spriegums|sprieguma]] mērvienība, tā nosaukta par godu itāļu fiziķim [[Alesandro Volta]]m (1745–1827). Viena volta spriegums rodas, vadītājā plūstošai vienu [[ampērs|ampēru]] (''A'') stiprai strāvai patērējot vienu [[vats|vatu]] (''W'') [[spēks|spēka]]: :1 V = 1 W/A = 1 m<sup>2</sup>·kg·s<sup>–3</sup>·A<sup>–1</sup>, savukārt 1 W = 1 J/s, kur ''J'' apzīmē [[enerģija|enerģiju]] [[džouls|džoulos]], bet ''s'' - [[sekunde|sekundi]]. 1 A = 1 C/s, kur ''C'' apzīmē [[lādiņš|lādiņu]] [[kulons|kulonos]]. Tā kā 1 J = 1 kg&middot;m<sup>2</sup>&middot;s<sup>&minus;2</sup> un 1 C = 1 s&middot;A, tad :1 V = 1 m<sup>2</sup>·kg·s<sup>–3</sup>·A<sup>–1</sup> = 1 J/C. [[Category:Elektrība]] [[Category:Fizika]] [[Category:SI vienības]] [[Category:Mērvienības]] {{stub}} [[bg:Волт]] [[br:Volt]] [[bs:Volt]] [[ca:Volt]] [[cs:Volt]] [[da:Volt]] [[de:Volt]] [[en:Volt]] [[eo:Volto]] [[es:Voltio]] [[et:Volt]] [[eu:Volt]] [[fi:Voltti]] [[fr:Volt]] [[gl:Volt]] [[he:וולט]] [[hr:Volt]] [[id:Volt]] [[is:Volt]] [[it:Volt]] [[ja:ボルト (単位)]] [[ko:볼트]] [[lt:Voltas]] [[nl:Volt]] [[nn:Volt]] [[no:Volt]] [[pl:Wolt]] [[pt:Volt]] [[ru:Вольт]] [[sco:Volt]] [[sh:Volt]] [[sk:Volt]] [[sl:Volt]] [[sr:Волт]] [[sv:Volt]] [[th:โวลต์]] [[tr:Volt]] [[uk:Вольт]] [[zh:伏特]] 8462 22842 2005-11-22T23:17:56Z Tail 13 "[[Penis]]" pārdēvēju par "[[Dzimumloceklis]]": Šāds lapas nosaukums ir vairāk piemērots enciklopēdijai. #REDIRECT [[Dzimumloceklis]] 8465 22848 2005-11-23T00:22:14Z Tail 13 Attēls no en.wiki. ATTĒLU AIZSARGĀ AUTORTIESĪBAS. Informāciju par attēla izmantšanu skat. http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Ac.thequeen.jpg. Attēls no en.wiki. ATTĒLU AIZSARGĀ AUTORTIESĪBAS. Informāciju par attēla izmantšanu skat. http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Ac.thequeen.jpg. 8466 48344 2006-05-31T03:00:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Amper]] '''Ampērs''' ir [[SI]] sistēmas strāvas stipruma mērvienība. Tā ir viena no SI pamatmērvienībām. Ampērs ir tāda pastāvīga strāva, kas, plūstot divos taisnos paralēlos vadītājos ar bezgalīgu garumu un bezgalīgi mazu šķērsgriezumu, kuri ir novietoti 1 [[metrs|metra]] attālumā [[Vakuums|vakuumā]], rada starp šiem vadītājiem mijiedarbības spēku, kas ir vienāds ar 2 x 10<sup>-7</sup> ņūtoniem uz garuma metru. Apraksts: Strāvas stiprumu mēra Ampēros (A) Strāvas spriegumu mēra [[Volts|Voltos]] (V) 1 volts (V) x 1 ampērs (A) = 1 [[vats]] (W) 1000 [[Vats|vati]] (W) = 1 kilovats (KW) Parasti kontaktos ir 220 [[Volts|volti]] (V) Parastais gludeklis tērē ~ 5 ampērus (A), tas aptuveni ir 1110 [[Vats|vati]] (W) vai 1,1 kilovats (KW) [[Category:Mērvienības]] [[ar:أمبير]] [[bg:Ампер]] [[br:Amper]] [[bs:Amper]] [[ca:Ampere]] [[cs:Ampér]] [[da:Ampere]] [[de:Ampere]] [[en:Ampere]] [[eo:Ampero]] [[es:Amperio]] [[et:Amper]] [[eu:Anpere]] [[fi:Ampeeri]] [[fr:Ampère]] [[gl:Ampere]] [[he:אמפר]] [[hr:Amper]] [[id:Ampere]] [[it:Ampere]] [[ja:アンペア]] [[ko:암페어]] [[lb:Ampere (Eenheet)]] [[lt:Amperas]] [[nds:Ampere]] [[nl:Ampère]] [[nn:Ampere]] [[no:Ampere]] [[pl:Amper]] [[pt:Ampère]] [[ru:Ампер]] [[sh:Amper]] [[sk:Ampér]] [[sl:Amper]] [[sq:Amperimetri]] [[sr:Ампер]] [[sv:Ampere]] [[tr:Amper]] [[uk:Ампер]] [[zh:安培]] 8467 50812 2006-06-17T10:26:23Z Escarbot 1016 robot Adding: eu, is, ms, tr '''Vats''' (W) ir [[SI]] sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība. ::1W=1[[Džouls|J]]/1[[sekunde|s]] Arī. 1W=1[[Ampērs|A]]*1[[Volts|V]] Ar spuldzēm un gaismekļiem saistīti saīsinājumi W = vats, spuldzes jaudas mērvienība V = volts, spuldzes darba sprieguma mērvienība E27 = parastais cokols ar vītni E14 = mazais cokols ar vītni Lm = lūmens: spuldzes izstarotās gaismas plūsmas mērvienība MAX = apzīmējums, kas norāda gaismeklī izmantojamās spuldzes maksimālo jaudu R = (prožektora spuldzes) diametrs K = kelvins: gaismas krāsas mērvienība Ra = krāsu izkropļojuma indekss [[Category:Fizika]] [[Category:Mērvienības]] [[bg:Ват]] [[br:Watt]] [[ca:Watt]] [[cs:Watt]] [[da:Watt]] [[de:Watt (Einheit)]] [[en:Watt]] [[eo:Vato (unuo)]] [[es:Vatio]] [[et:Vatt (ühik)]] [[eu:Watt]] [[fi:Watti]] [[fr:Watt]] [[gl:Watt]] [[he:ואט]] [[id:Watt]] [[is:Watt]] [[it:Watt]] [[ja:ワット]] [[ko:와트]] [[ms:Watt]] [[nl:Watt]] [[nn:Watt]] [[no:Watt]] [[pl:Wat]] [[pt:Watt]] [[ru:Ватт]] [[simple:Watt]] [[sk:Watt]] [[sl:Watt]] [[sr:Ват]] [[sv:Watt]] [[tr:Watt]] [[zh:瓦特 (单位)]] 8468 22857 2005-11-23T08:09:26Z Viesturs.b 350 #REDIRECT [[Ukrainas himna]] 8471 22911 2005-11-24T08:44:39Z Viesturs.b 350 '''Ще не вмерла Україна''' ir [[Ukraina|Ukrainas]] [[valsts himna]]. Tās [[mūzika|mūziku]] 1863. gadā sacerēja Mihailo Verbitskis (''Mykhailo Verbytsky''), komponists no [[Rietumukraina|Rietumukrainas]], [[katolicisms|katoļu]] mācītājs. Vārdus (patriotisku dzejoli) sacerēja Pavlo Čubinskis (''Pavlo Chubynsky''), [[Kijeva|Kijevas reģiona]] etnogrāfs. 1917. gadā šī himna kļuva par [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] himnu, taču ši republika pastāvēja ļoti īsu laiku. Neilgi pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas no [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]], 1991. gada 5 decembrī pirmā Ukrainas prezidenta Leonīda Kravčuka (''Leonid Kravchuk'') inaugurācijā tika atskaņota ''Ще не вмерла Україна''. == Himnas vārdi ukraiņu valodā == Ще не вмерла України і слава, і воля,<br> Ще нам, браття молодії, усміхнеться доля.<br> Згинуть наші воріженьки, як роса на сонці,<br> Запануєм і ми, браття, у своїй сторонці. Piedziedājums: Душу, тіло ми положим за нашу свободу.<br> І покажем, що ми, браття, козацького роду.<br> == Himnas vārdi ukraiņu latīņu alfabētā (''Łatynka'') == Šče ne vmerła Ukrajiny i słava, i vola,<br> Šče nam, brattia mołodiji, usmichneťsia dola.<br> Zhynuť naši vorižeńky, jak rosa na sonci,<br> Zapanujem i my, brattia, u svojij storonci.<br> Piedziedājums (divreiz)<br> Dušu, tiło my položym za našu svobodu<br> I pokažem, ščo my, brattia, kozaćkoho rodu.<br> [[Category:Ukraina]] [[Category:Pasaules valstu himnas]] [[be:Ще не вмерла Україна]] [[de:Schtsche ne wmerla Ukrajiny]] [[en:Shche ne vmerla Ukraina]] [[fr:Chtche ne vmerla Ukraïna]] [[hr:Šče ne vmerla Ukrajina]] [[ja:ウクライナの国歌]] [[pl:Hymn Ukrainy]] [[pt:Hino nacional da Ucrânia]] [[sr:Химна Украјине]] [[uk:Державний Гімн України]] [[zh:乌克兰国歌]] 8473 22883 2005-11-23T17:31:24Z Viesturs.b 350 8477 27837 2006-01-26T13:22:07Z Yyy 146 cat [[Category:Latvija]] 8479 51392 2006-06-20T08:07:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Alūksne (okręg)]] [[Image:Latvia-Aluksne.png|right|250px]] '''Alūksnes rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[Vidzeme|Vidzemē]]. Rajona [[platība]] ir 2,243 km² , iedzīvotāju skaits - 25 880 . Tas atrodas [[Latvija|Latvijas]] Ziemeļaustrumos, apmēram 202 km attālumā no galvaspilsētas [[Rīga|Rīgas]]. Rajons Ziemeļu daļā robežojas ar [[Igaunija|Igauniju]] (103.8 km) un Austrumu daļā ar [[Krievija|Krieviju]]. Vēl tas robežojas ar [[Valkas rajons|Valkas rajonu]] (51.7 km), [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajonu]] (98.1 km) un [[Balvu rajons|Balvu rajonu]] (57.4 km). Alūksnes rajona centrs ir [[Alūksne|Alūksnes pilsēta]]. Alūksnes rajonā ir arī [[Ape|Apes pilsēta]], kas atrodas Latvijas ziemeļaustrumu malā pie Igaunijas robežas Vaidavas upes krastā. == Ārējās saites == *[http://www.aluksne.lv Alūksnes pilsētas un rajona mājaslapa] *[http://www.ape.lv Apes pilsētas mājas lapa] {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat d'Aluksnes]] [[en:Alūksne District]] [[fr:Aluksnes rajons]] [[it:Alūksne (distretto)]] [[lt:Alūksnės rajonas]] [[nl:Alūksne (district)]] [[no:Alūksnes fylke]] [[pl:Alūksne (okręg)]] 8480 50673 2006-06-15T08:53:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Gulbene (district)]] [[Image:Latvia-Gulbene.png|right|250px]] '''Gulbenes rajons''' atrodas [[Latvija|Latvijas]] Ziemeļausrumos. Tā iedalījums ir - [[Gulbene|Gulbenes pilsēta]] un 13 pagasti. Gulbenes rajona [[platība]] ir 1 873 km² un iedzīvotāju skaits ir 28 998. Gulbenes rajona administratīvais centrs ir Gulbenes pilsēta. Gulbenes rajons robežojas ar [[valkas rajons|Valkas rajonu]], [[alūksnes rajons|Alūksnes rajonu]], [[balvu rajons|Balvu rajonu]], [[madonas rajons|Madonas rajonu]] un [[cēsu rajons|Cēsu rajonu]]. === Ārējās saites === *[http://www.gulbene.lv Gulbenes pilsētas un rajona mājaslapa] {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Gulbenes]] [[en:Gulbene District]] [[fr:Gulbenes rajons]] [[it:Gulbene (distretto)]] [[lt:Gulbenės rajonas]] [[nl:Gulbene (district)]] [[no:Gulbenes fylke]] 8481 52508 2006-06-30T06:42:45Z YurikBot 213 robot Adding: ast, es, fr, id, no, sv, vi munameģis [[Category:Eiropa]] [[ast:Categoría:Xeografía d'Europa]] [[be:Катэгорыя:Геаграфія Эўропы]] [[ca:Categoria:Geografia d'Europa]] [[de:Kategorie:Geographie (Europa)]] [[en:Category:Geography of Europe]] [[es:Categoría:Geografía de Europa]] [[fa:رده:جغرافیای اروپا]] [[fr:Catégorie:Géographie de l'Europe]] [[id:Kategori:Geografi Eropa]] [[ko:분류:유럽의 지리]] [[nl:Categorie:Geografie van Europa]] [[no:Kategori:Europas geografi]] [[pt:Categoria:Geografia da Europa]] [[ru:Категория:География Европы]] [[sl:Kategorija:Geografija Evrope]] [[sv:Kategori:Europas geografi]] [[vi:Thể loại:Địa lý châu Âu]] [[zh:Category:欧洲地理]] 8482 22940 2005-11-24T18:34:54Z Viesturs.b 350 [[Image:Jamaika_karogs.png|thumb|Jamaikas karogs]] '''Jamaikas karogs''' tika pieņemts [[Jamaika|Jamaikas]] Neatkarības dienā, 1962. gada 6. augustā. Karogam ir trīs krāsas - zaļa, zelta un melna. * Melnā simbolizē jamaikiešu tautas spēku un radošumu. * Zelta simbolizē saulesgaismu un dabas bagātību. * Zaļā simbolizē nākotnes cerības un lauksaimniecības bagātību [[Category:Jamaika]] [[Category:Nacionālie karogi]] 8483 46005 2006-05-19T20:16:59Z Knakts 848 "[[Borat]]" pārdēvēju par "[[Borats Sagdijevs]]" [[Image:Borat.jpg|thumb|300px|Borats Sagdijevs.]] '''Borats Sagdijevs''' ir britu [[komiķis|komiķa]] Sašas Barona Kohena spēlēts [[satīra|satīristisks]] [[kazahs|kazahu]] personāžs. Borats bieži parādās pazīstamajos [[Ali G]] [[Da Ali G show|šovos]], kur parasti [[intervija|intervē]] dažādus cilvēkus, liekot tiem noticēt, ka viņš patiesi ir reportieris no [[Kazahstāna|Kazahstānas]]. Uzdodot netaktiskus un bieži pat [[vulgārs|vulgārus]] jautājumus un veicot darbības, kas [[Rietumu kultūra|rietumu kultūras]] pārstāvjiem liekas neparastas un pat ļoti dīvainas, viņš pamanās izveidot daudz skatītājiem smieklīgas situācijas. Boratam ir daudzas ļoti spilgtas, neparastas [[Personība|personības]] iezīmes. ==Borata viltus personība== ===Ģimene un personīgā dzīve=== Intervijās Borats ļoti bieži piemin savus [[Ģimene|ģimenes]] locekļus. Lai gan dažādos [[sižets|sižetos]] mēdz izskanēt dažādas lietas par kādu no ģimenes locekļiem, tomēr kopējā ideja tiek ieturēta. Viņa māsa esot [[prostitūta|prostitūta]], kas esot [[Kazahstāna|Kazahstānā]] apbalvota ar 2. vai 3. vietu kā "Labākais [[sekss]] mutē". Viņam ir viens jaunāks [[brālis]] Vilo un otrs vecāks, kurš esot [[mentāla slimība|mentāli nevesels]] un esot jātur aiz [[metāla durvis|metāla durvīm]], jo viņam esot "ļoti mazs prāts, bet stipra roka". Borata attiecības ar māti neesot īpaši tuvas, jo māte sakot, ka "viņai būtu labāk paticis, ja kāds cits viņu būtu [[izvarošana|izvarojis]]". Tāpat viņam esot arī [[cūka]] Igors, kuru viņš sakās mīlam, lai gan viņa ģimene un viņš viņu esot apēduši. Viņa sieva esot reiz laukā nošauta, jo kāds mednieks esot viņu noturējis par [[lācis|lāci]], bet Borats pēc tam vēl vairākas reizes tik un tā [[laulība|apprecējies]]. Viņs uztur sakarus ar vismaz vienu draudzeni, mīļāko un prostitūtu. Viņa seksuālā gaume pieļauj [[incests|incesta]] attiecības ar māsu tāpat kā dažādus sakarus ar mājlopiem. ===Uzskati=== Borats ļoti ciena [[Jozefs Staļins|Jozefu Staļinu]], kuru viņš apraksta kā "spēcīgu un ietekmīgu". Boratam ļoti nepatīk [[ebrejs|ebreji]]. Reiz vienā epizodē viņš apmeklēja [[bārs|bāru]] [[Tuskona|Tuskonā]], [[Arizona|Arizonā]], kur viņš dziedāja [[dziesma|dziesmu]] par [[problēma|problēmām]] savā [[valsts|valstī]], bet [[dziesma|dziesmas]] temats drīz vien novirzijās uz ebrejus diskriminējošu [[teksts|tekstu]]. ([http://waxy.org/random/video/Ali_G_-_Throw_the_Jew_Down_the_Well.wmv Throw the Jew Down the Well video] ) Tā vietā, lai Boratu apklusinātu vai izsvilptu, pūlis patiesībā sāka dziedāt līdzi un ar rokām sist līdzi [[ritms|ritmu]], kā Borats to bija norādijis. Tāpat kādā sižetā, kur viņš apmeklēja [[pašaizsardzība|pašaizsardzības]] instruktoru, viņš lūdza viņam padomu, kā aizsargāties no "žīda āķa". Tad borats imitēja uzbrukumu un [[instruktors|instruktoram]] nācās rādit aizsardzības paņēmienus. (Šeit der pieminēt, ka Kohens, kurš spēlē Boratu, pats ir ebrejs). Reiz kādā sižetā par [[vēlēšanas|vēlēšanām]] Borats bija ļoti pārsteigts uzzinot, ka [[ASV|Amerikas savienotajās valstīs]] sievietēm esot tiesības [[balsošana|balsot]]. Tad viņs [[citāts|nocitēja]] 'nozīmības ķēdi' - "[[Dievs]], [[vīrietis]], [[zirgs]], [[suns]], [[sieviete]], [[žurka]]". Boratam arī nepatika pret tumšādainiem cilvēkiem, kurus viņs sauc par "tie ar šokolādes sejām". == Vēsture == Šo tēlu britu komiķis Saša Barons Kohens ir ņēmis kā prototipu kādam [[ārsts|ārstam]], ko viņs reiz ir saticis [[Krievija|Krievijas]] dienvidu reģionos. Borata personāžs parādās katrā [[Da Ali G show| Da Ali G šovā]], kur tas intervē dažādus cilvēkus, kuriem, acīmredzot, nav nekādas nojausmas, ka šovs patiesībā ir [[satīra|satīristisks]]. Borata personāžs ir apmeklējis [[Anglija|Angliju]] un [[ASV]]. Vairums viņa izteikto faktu par [[Kazahstāna|Kazahstānu]] nav patiesi un strādā tikai tāpēc, ka cilvēkiem gan [[Anglija|Anglijā]], gan [[ASV]] nav nekādu zināšanu par [[Kazahstāna|Kazahstānu]]. Tomēr svarīgi ir izmantot esošu valsti, lai cilvēkiem nerastos aizdomas par viltus personāžu. Vairums vārdu, ko Borats saka [[šovs|šovā]] un kuriem vajadzētu būt [[Kazahstāna|Kazahstānas]] valodas izcelsmes, patiesībā ir [[poļu valoda|poļu]]. *Dziękuję - Thank You *Jak się masz - How Are You *Dzień Dobry - Good Day *Przepraszam - Sorry Šo vārdu izmantošana, patiesībā dažkārt ir gandrīz novedusi pie situācijas, kad intervējamais atmasko Boratu. Tāpat arī, kas attiecas uz [[šovs|šova]] un katra [[sižets|sižeta]] sākumā redzamajiem uzrakstiem [[Kirilica|kirilicā]], tie patiesībā ir nesakarīgi savirknēti burti. == The Borat Movie == Borata pilnmetrāžas filma šobrīd ir tapšanas stadijā ([http://www.imdb.com/title/tt0443453/ imdb]). Šī [[dokumentālā filma]] sastāvēs no sižetiem, kuros Borats dosies misijā uz [[ASV]]. ==MTV Europe Music Awards 2005== [[2005]]. gada 3. novembrī Borats bija [[MTV Europe Music Awards|MTV Europe Music Awards 2005]] vadītājs. Neatkāpjoties no viņam ierastās uzvedības un jokiem viņš novadīja visu šovu, kurš pat iekļāva viltus [[Kazahstāna|Kazahstānas]] [[Prezidents|Prezidenta]] piedalīšanos. Pēc šī notikuma [[Kazahstāna|Kazahstānas]] [[Ārlietu ministrija]] bija gatava aktieri sūdzēt tiesā. [[Category:Izklaide]] 8485 22941 2005-11-24T18:50:57Z Viesturs.b 350 {| class="toccolours" style="float: right; margin: 0 0 .5em .5em; width: 27em; font-size: 90%;" cellspacing="5" |- ! colspan="2" style="text-align: center; font-size: larger;" | '''{{{nosaukums}}}''' |- | colspan="2" style="padding: 1em 0; text-align: center;" | {{{skats}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" | '''Izstrādātājs''' | {{{firma}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" | '''Operacionālā sistēma''' | {{{op sis}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Programmatūras veids''' | {{{vei}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Licence''' | {{{lic}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Mājaslapa''' | {{{www}}} |} 8486 22942 2005-11-24T18:59:04Z Viesturs.b 350 8487 46299 2006-05-21T02:15:52Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sv:Microsoft Internet Explorer]] {{Template:Programmatūra infobox|nosaukums = Internet Explorer |skats = [[Image:800px-Internet Explorer 6.png|200pix|thumb|Internet Explorer 6 Windows XP vidē]]|firma = [[Microsoft]]|op sis = [[Microsoft Windows|Windows]]|vei = [[interneta pārlūks]], [[failu pārlūks]]|www = http://www.microsoft.com/windows/ie/|lic = Microsoft Corporation, datorprogramma integrēta operacionālajā sistēmā}} '''Internet Explorer''', saīsināti lieto arī IE vai MSIE, ir [[Microsoft]] Korporācijas vaidota interneta [[pārlūkprogramma]]. Tā jau ir iekļauta [[operacionālā sistēma|operacionālajā sistēmā]] [[Microsoft Windows]]. Uz 2005. gada oktobri Internet Explorer izmantoja apmēram 86% Microsoft Windows litotāju. Pašlaik jaunākā IE versija ir 6, taču jau 2005. gada 27 jūlijā Microsoft laida apgrozībā Internet Explorer 7 [[beta versija|beta versiju]]. [[Category:Programmatūra]] [[Category:Datorprogrammas]] [[ar:إنترنت إكسبلورر]] [[ca:Internet Explorer]] [[cs:Microsoft Internet Explorer]] [[csb:Internet Explorer]] [[da:Internet Explorer]] [[de:Internet Explorer]] [[en:Internet Explorer]] [[es:Internet Explorer]] [[et:Internet Explorer]] [[eu:Internet Explorer]] [[fa:اینترنت اکسپلورر]] [[fi:Internet Explorer]] [[fr:Internet Explorer]] [[gl:Internet Explorer]] [[he:Internet Explorer]] [[hu:Internet Explorer]] [[id:Internet Explorer]] [[it:Internet Explorer]] [[ja:Internet Explorer]] [[ko:인터넷 익스플로러]] [[ku:Internet Explorer]] [[lt:Internet Explorer]] [[ms:Internet Explorer]] [[nl:Microsoft Internet Explorer]] [[nn:Internet Explorer]] [[no:Internet Explorer]] [[pl:Internet Explorer]] [[pt:Internet Explorer]] [[ro:Internet Explorer]] [[ru:Internet Explorer]] [[simple:Internet Explorer]] [[sk:Internet Explorer]] [[sl:Microsoft Internet Explorer]] [[sv:Microsoft Internet Explorer]] [[th:อินเทอร์เน็ตเอ็กซ์พลอเรอร์]] [[tr:Internet Explorer]] [[uk:Internet Explorer]] [[vi:Microsoft Internet Explorer]] [[zh:Internet Explorer]] 8488 23017 2005-11-25T11:16:41Z Ref 400 8489 48078 2006-05-29T15:09:22Z Knakts 848 kat '''UTF-8''' (astoņu bitu unikoda pārveidošanas formāts, ''8-bit Unicode Transformation Format'') ir mainīga platuma [[kodējums]]. Tas var attēlot jebkuru simbolu [[Unikods|unikoda]] standartā un vienlaikus ir savietojams ar [[ASCII]]. Tas ir guvis plašu izplatību e-pastā, [[Globālais tīmeklis|globālajā tīmeklī]] un citos teksta glabāšanas vai pārsūtīšanas lietojumos. UTF-8 izmanto no viena līdz četriem [[baits|baitiem]] (precīzāk, [[oktets|oktetiem]]) uz vienu unikoda simbolu. Piemēram, ikvienam simbolam intervālā no U+0000 līdz U+007F ir vajadzīgs tikai viens baits, t.&nbsp;i., pirmie 128 simboli unikoda tabulā jeb visa ASCII kodu tabula UTF-8 kodējumā tiek attēlota bez izmaiņām. == Apraksts == Standarts UTF-8 ir dokumentēts, piemēram, šeit: * RFC 3629 / STD 63 (2003) UTF-8 koda iegūšanai unikoda simbola numuru pieraksta divnieku skaitīšanas sistēmā, tad zīmīgos bitus sadala vairākās grupās un izveido UTF-8 kodējuma baitus. Simbols, kura unikoda numurs ir mazāks par U+0080 (t. i., mazāks par 128 decimālajā skaitīšanas sistēmā), UTF-8 ir kodējams ar vienu baitu. Šie "priviliģētie" unikoda simboli precīzi atbilst 128 septiņbitu [[ASCII]] simboliem. Visos citos gadījumos ir vajadzīgi divi, trīs vai četri baiti. Visi šādi UTF-8 kodējumā radītie baiti satur bitu '1' vecākajā pozīcijā, lai tie nesajuktu ar septiņbitu ASCII simbolu kodiem. Tālākminētajā tabulā ar 'x' apzīmēti biti un ir attēlots, kā tie jāpārgrupē baitos, lai iegūtu UTF-8. {| style="border-collapse: collapse;" border="1" | style="width: 8em;" | Numuru intervāls<br>[[heksadecimāls]] | style="width: 8em;" | Vērtība<br>[[binārs|bināra]] | style="width: auto;" | [[UTF-16]] (vecākais baits vispirms) | style="width: auto;" | UTF-8 kodējums<br>[[binārs]] | style="width: 25%;" | Piezīmes |- | rowspan="2" | 000000&ndash;00007F | rowspan="2" | 0xxxxxxx | style="text-align: left;" | 00000000&nbsp;0xxxxxxx | 0xxxxxxx | rowspan="2" | ASCII ekvivalents; baiti sākas ar 0-bitu |- | <small>septiņi x</small> | <small>septiņi x</small> |- | rowspan="2" | 000080&ndash;0007FF | rowspan="2" | 00000xxx xxxxxxxx | style="text-align: left;" | 00000xxx xxxxxxxx | style="text-align: left;" | 110xxxxx 10xxxxxx | rowspan="2" align="top" | pirmais baits sākas ar bitiem 110, otrais baits sākas ar 10. |- | <small>trīs x, astoņi x</small> | <small>pieci x, seši x</small> |- | rowspan="2" | 000800&ndash;00FFFF | rowspan="2" | xxxxxxxx xxxxxxxx | style="text-align: left;" | xxxxxxxx xxxxxxxx | style="text-align: left;" | 1110xxxx 10xxxxxx 10xxxxxx | rowspan="2" align="top" | pirmais baits sākas ar bitiem 1110, divi turpmākie baiti sākas ar 10. |- | <small>astoņi x, astoņi x</small> | <small>četri x, seši x, seši x</small> |} Kā ar UTF-8 kodējami tie retie simboli (U+010000–U+10FFFF), kuri atrodas unikoda papildplaknēs, sk. šī raksta [http://en.wikipedia.org/wiki/UTF-8 angļu versiju]. Piemēram, pēdējais burts latviešu alfabētā — ž (unikodā to sauc "mazais latīņu burts z ar karonu") ir ar unikoda numuru U+017E. Sk. [http://www.unicode.org Unicode Code Charts; Latin Extended A], Windows XP operētājsistēmas lietotāji var unikoda burtu numurus atrast arī šādi: '''Start''' -> '''All Programs''' -> '''Accessories''' -> '''System Tools''' -> '''Character Map'''. Mazā ž numura jeb heksadecimālā U+017E binārais pieraksts ir 0000-0001-0111-1110. * Mazā ž numurs U+017E ir intervālā no U+0080 līdz U+07FF — tātad tam atbildīs divi baiti UTF-8 kodējumā. * Izceļam tā binārajā pierakstā vienpadsmit jaunākos bitus — 0000-0'''001-0111-1110'''; sadalām tos divās grupās — vispirms 5 un tad 6 bitus. Tātad — '''00101''' un '''111110'''. * Saskaņā ar augšminēto tabulu izveidojas divi baiti — 110'''00101''' un 10'''111110'''. Tos varam pierakstīt pierastākā, heksadecimālā formā: 0xC5 un 0xB6. Tas arī ir burta ''ž'' pieraksts UTF-8 kodējumā. Līdzīgi arī kirilicas, grieķu, armēņu u. tml. simboli ir kodējami ar diviem UTF-8 baitiem, jo to unikoda numuri ir no 0x0080 līdz 0x07FF. Salīdzinot ar UTF-16 kodējumu, UTF-8 ir īsāks tad, kad jāattēlo [[ASCII]] simboli (t. i., pirmie 32 kontroles simboli, kā arī visi simboli, kuri pieejami uz angļu/amerikāņu datora klaviatūras), jo divu baitu vietā vajadzīgs tikai viens baits. Toties UTF-8 ir garāks par UTF-16, lai pierakstītu ķīniešu, japāņu vai korejiešu rakstzīmes, kuru unikoda numuri ir U+0800 un lielāki, jo tad divu baitu vietā vajadzīgi trīs baiti. Lietojot UTF-16 vai UTF-8 tekstiem kādu saspiešanas [[algoritms|algoritmu]], šīs atšķirības parasti kļūst nebūtiskas. Pārsūtot UTF-8 tekstus pa e-pastu, tam parasti pielieto vēl arī Base64 kodējumu, jo e-pasta protokolā daži no 256 baitiem ir ar speciālu nozīmi. Lai UTF-8 dekodētu, t.&nbsp;i., no UTF-8 baitiem iegūtu atkal unikoda numurus, vispirms sadala baitu plūsmu grupās — ja kāds baits sākas ar 0, tad tas ir ASCII, ja tas sākas ar '110', tad tas ir kopā ar nākošo baitu, ja tas sākas ar '1110', tad tas ir kopā ar nākošiem diviem baitiem. Ja baitu plūsma nav iegūta kā UTF-8 un nav arī ASCII (piemēram, ja tā ir Baltic Windows jeb Cp-1257 kodējumā), tad UTF-8 dekodēšanas procesā parasti tūlīt tiks pamanīta kļūda. Šīs kļūdas var apstrādāt dažādi: # Ievietot šai vietā aizstājējsimbolu(s) (e.g. '?', '&#65533;'), kurš norāda, ka plūsmā ir nepareizi UTF-8 dati. # Ignorēt kļūdainos baitus. # Interpretēt baitus saskaņā ar citu kodējumu (parasti saskaņā ar ISO-8859-1 kodējumu). # Censties kļūdu izlabot un aizstāt baitus ar tādiem, ko var nolasīt kā UTF-8 (šāds dekoderis būtu kļūdains). # Pārtraukt dekodēšanu un izdot kļūdas paziņojumu. == Pielietojumi == UTF-8 kodējumu izmanto Vikipēdijas lapas (t. sk. lapa, kuru šobrīd lasāt), kā arī daudzi citi interneta resursi. Šī Javas programma pārkodē tekstu no Baltic Windows jeb [[Windows-1257 kodējums|Windows-1257]] kodējuma par UTF-8 kodējumu: // Šo izejas failu jānosauc FileEncoding.java import java.io.BufferedReader; import java.io.BufferedWriter; import java.io.FileInputStream; import java.io.FileOutputStream; import java.io.InputStreamReader; import java.io.OutputStreamWriter; /** * Klase, kura pārkodē failu no Cp1257 uz UTF-8; izsaukums izskatās šādi: * java FileEncoding infile outfile */ public class FileEncoding { public static void main(String[] args) throws Exception { FileInputStream fis = new FileInputStream(args[0]); InputStreamReader isr = new InputStreamReader(fis, "Cp1257"); BufferedReader br = new BufferedReader(isr); FileOutputStream fos = new FileOutputStream(args[1]); OutputStreamWriter osw = new OutputStreamWriter(fos, "UTF-8"); BufferedWriter bw = new BufferedWriter(osw); String line; while ((line = br.readLine()) != null) { bw.write(line, 0, line.length()); bw.newLine(); } bw.close(); br.close(); } } {{stub}} [[Category:rakstzīmju kodējums]] [[ar:صيغة التحويل الموحد-8]] [[cs:UTF-8]] [[da:UTF-8]] [[de:UTF-8]] [[el:UTF-8]] [[en:UTF-8]] [[eo:UTF-8]] [[es:UTF-8]] [[fi:Unicode#UTF-8]] [[fr:UTF-8]] [[he:UTF-8]] [[hu:UTF-8]] [[it:UTF-8]] [[ja:UTF-8]] [[ko:UTF-8]] [[lt:UTF-8]] [[nl:UTF-8]] [[nn:UTF-8]] [[no:UTF-8]] [[pl:UTF-8]] [[pt:UTF-8]] [[sk:UTF-8]] [[sl:UTF-8]] [[sv:UTF-8]] [[tr:UTF-8]] [[zh:UTF-8]] 8490 50806 2006-06-17T10:04:41Z Dainis 876 Category:Transporta līdzekļi, Tehnika ->Ūdens transports '''Kuģis''' ir inženiertehniska būve, transportlīdzeklis, kas spējīgs, atrodoties [[ūdens|ūdenī]], droši pārvietoties pa to, nesot uz [[borts|borta]] kravu virs savas [[masa]]s (cilvēkus, iekārtas utt.). Lai kuģis sekmīgi veiktu šo uzdevumu, tam nepieciešamas jūras spēju īpašības, kā piemēram, peldamība, noturība, gājība, vadāmība un t.s. negrimstība. [[Image:Tall ship.jpg|thumb|250px|Kuģis ''Amerigo Vespucci'' [[Ņujorka]]s [[osta|ostā]] 1976. gadā]] Daudzas šīs jūras spēju īpašības apskata kuģa teorijas kursā. Normālā kuģa ekspluatācijā svarīgi nodrošināt tā korpusa ūdensnecaurlaidību un stiprību. Kravas izvietošanai uz kuģa jābūt kravas tilpnēm, kurās tā tiek pasargāta no ārējo [[meteoroloģija|meteoroloģisko]] apstākļu iedarbības. Tāpat jāparedz telpas pasažieriem un komandas locekļiem, telpas kuģa funkciju nodrošināšanai ([[stūres māja]], [[mašīntelpa]], [[karšu māja]], [[radiomāja]] u.c.), kā arī telpas sadzīves vajadzībām. Virs galvenā [[klājs|klāja]] vēl atrodas virsbūves vairākos stāvos, kuras var aizņemt visu kuģa platumu vai tikai tā daļu. Kuģa ekspluatācijas noteikumos paredzēto uzdevumu veikšanai tam nepieciešamas dažādas ierīces: [[stūre]]s ierīce, [[enkurs|enkura]] ierīce, kravas ierīces u.c. Dažādu [[šķidrums|šķidrumu]] un [[gāze|gāzu]] kustību kuģa iekšienē pa cauruļvadiem nodrošina dažādas kuģa sistēmas: balasta, sateču, ugunsdzēsības u.c. Apsildīšanas, ventilācijas un netīro ūdens izvadīšanas sistēmas nodrošina normālus sadzīves apstākļus kuģa komandai un pasažieriem. {{stub}} [[Category:Jūrniecība]] [[Category:Ūdens transports]] [[ar:سفينة]] [[bg:Плавателен съд]] [[ca:Vaixell]] [[cs:Loď]] [[cy:Llong]] [[da:Skib]] [[de:Schiff]] [[el:Πλοίο]] [[en:Ship]] [[eo:Ŝipo]] [[es:Barco]] [[et:Laev]] [[fi:Laiva]] [[fr:Navire]] [[he:אנייה]] [[id:Kapal]] [[io:Navo]] [[it:Nave]] [[ja:船舶]] [[la:Navis]] [[ms:Kapal]] [[nds:Schipp]] [[nl:Schip]] [[no:Skip]] [[pl:Statek wodny]] [[pt:Navio]] [[sl:Ladja]] [[sr:Брод]] [[sv:Fartyg]] [[zh:船舶]] 8491 23132 2005-11-26T14:49:14Z Tail 13 Kuģa attēls no en.wiki. Kuģa attēls no en.wiki. 8492 50067 2006-06-11T08:07:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[sq:Unicode]] Unikods ir informācijas tehnoloģiju standarts, kurš dod iespēju pierakstīt datorizētai apstrādei piemērotā veidā tekstu visdažādākajās literārajās un zīmju valodās. Tai skaitā Unikods pieļauj vairāku valodu paralēlu izmantošanu tai pašā dokumentā, izmantojot vienotu kodēšanas metodi. Uz unikodu balstītas konkrētās teksta kodēšanas metodes (piemēram, kodējumi [[UTF-8]] un [[UTF-16]]) rada alternatīvu tradicionālajiem simbolu kodējumiem (piemēram, Latvijas internetā izplatītajam ''Baltic Windows'' jeb [[Windows-1257 kodējums|Windows-1257]]), kuri ir ierobežoti savās iespējās un nav savietojami ar daudzvalodības prasībām. Unikods ir kļuvis par pilnīgāko simbolu kodēšanas veidu, kurš palīdz programmatūras internacionalizācijā un lokalizācijā. Unikodu atbalsta daudzas mūsdienīgas tehnoloģijas, piemēram, XML, Javas un Microsoft .NET platformas, kā arī vairākums operētājsistēmu. == Ārējas saites == * [http://www.unicode.org Unikoda konsorcijs] {{stub}} [[Category:rakstzīmju kodējums]] [[als:Unicode]] [[bg:Уникод]] [[bn:ইউনিকোড]] [[br:Unicode]] [[bs:Unikod]] [[ca:Unicode]] [[chr:Unicode]] [[cs:Unicode]] [[da:Unicode]] [[de:Unicode]] [[en:Unicode]] [[eo:Unikodo]] [[es:Unicode]] [[et:Unicode]] [[fi:Unicode]] [[fr:Unicode]] [[gl:Unicode]] [[he:יוניקוד]] [[hi:यूनिकोड]] [[hr:Unicode]] [[hu:Unicode]] [[ia:Unicode]] [[it:Unicode]] [[ja:Unicode]] [[ka:უნიკოდი]] [[kn:ಯುನಿಕೋಡ್]] [[ko:유니코드]] [[ks:यूनिकोड]] [[ku:Unicode]] [[lt:Unicode]] [[ne:युनिकोड]] [[nl:Unicode]] [[nn:Unicode]] [[no:Unicode]] [[pl:Unicode]] [[pt:Unicode]] [[ro:Unicode]] [[ru:Юникод]] [[sh:Unikod]] [[sk:Unicode]] [[sl:Unicode]] [[sq:Unicode]] [[sr:Уникод]] [[sv:Unicode]] [[ta:யுனிகோடு]] [[th:ยูนิโคด]] [[tr:Unicode]] [[uk:Юнікод]] [[vi:Unicode]] [[wa:Unicôde]] [[zh:Unicode]] [[zh-min-nan:Thong-iōng-bé]] 8494 23197 2005-11-26T19:53:16Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Rožkrustieši]] 8495 43129 2006-05-02T20:07:07Z Juzeris 23 "[[Template:Literatura]]" pārdēvēju par "[[Template:Literatūra]]": diakritiskās zīmes {| width="100" border="0" cellspacing="0" cellpadding="0" style="float:right; background-color:#b7b6ba; margin: 0 5px 0 5px; width: 100" ! scope="col" | &nbsp; ! scope="col" | &nbsp; ! scope="col" | &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; &nbsp; | style="background:#b7b6ba;font-size: 200%;" align="center" |'''Literatūra''' | style="width:5px; background-color: #b7b6ba; "|&nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; | align="center" style="background:#b7b6ba"| [[Image:Old book bindings.jpg|200px]] | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#b7b6ba" | '''Literatūra''' | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |align="center" style="font-size: 90%; background-color:#b7b6ba" | [[Daiļliteratūra]] | [[Zinātniskā literatūra]] | [[Publicistika]] | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#ccccff " | '''Daiļliteratūras veidi''' | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- |style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background:#ccccff" | [[Proza]] | [[Dzeja]] | [[Dramaturģija]] | [[Liroepika]] | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- |style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; | style="background:#ccccff;font-size: 120%;" align="center" | '''Daiļliteratūras periodi un virzieni''' | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#ccccff" | [[Antīkā literatūra]] | [[Viduslaiku literatūra]] [[Renesanses literatūra]] | [[Klasicisma literatūra]]| [[Baroka literatūra]] | [[Sentimentālisma literatūra]] | [[Apgaismības literatūra]] | [[Romantisma literatūra]] | [[Gotiskā literatūra]] | [[Reālisma literatūra]] | [[Naturālisma literatūra]] | [[Modernisma literatūra]] | [[Sociālistiskā reālisma literatūra]] | [[Intelektuālā drāma]] | [[Eksistenciālisma literatūra]] | [[Absurda drāma]] | [[Fantastikas literatūra]] | [[Postmodernisma literatūra]] | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; | style="background:#ccccff;font-size: 120%;" align="center" | '''Literatūrzinātne''' | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#ccccff;" |[[Literatūras vēsture]] | [[Literatūras teorija]] |[[Literatūrkritika]] | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- |style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#ccccff;" | '''Pasaules literatūra''' | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#ccccff;"| [[Vācu literatūra]] | [[Krievu literatūra]] | [[Franču literatūra]] | [[Angļu literatūra]] | [[Spāņu literatūra]] | [[Itāliešu literatūra]] | ''[[Pasaules literatūra (saraksts)|Skat. vairāk]]'' | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background-color:#ccccff;"| '''Skat. arī''' | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%;background-color:#ccccff;"| [[Nozīmīgi autori pasaules literatūrā]] | [[Nozīmīgi autori latviešu literatūrā]] | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#b7b6ba;" | | style="width:5px; background-color:#b7b6ba; "| &nbsp; |- |} 8496 49386 2006-06-06T18:42:42Z Tail 13 noliku vietā Garsiju Lorku un Garsiju Markesu; droši vien vēl daži pie nepareiziem burtiem ==A== * [[Aishils]] * [[Dante Aligjēri]] * [[Anna Ahmatova]] * [[Čingizs Aitmatovs]] * [[Ivo Andričs]] * [[Žans Anuijs]] * [[Gabriēle d'Anuncio]] * [[Gijoms Apolinērs]] ==B== * [[Bairons]] * [[Onorē de Balzaks]] * [[Basjo Macuo]] * [[Semjuels Bekets]] * [[Heinrihs Bells]] * [[Gotfrīds Benns]] * [[Roberts Bērnss]] * [[Karena Bliksena]] * [[Aleksandrs Bloks]] * [[Šarls Bodlērs]] * [[Džovanni Bokačo]] * [[Pjērs Bomaršē]] * [[Horhe Luiss Borhess]] * [[Rejs Bredberijs]] * [[Josifs Brodskis]] * [[Mihails Bulgakovs]] ==C, Č== * [[Karels Čapeks]] * [[Antons Čehovs]] ==D== * [[Rubens Dario]] * [[Čārlzs Dikenss]] * [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] * [[Frīdrihs Dirrenmats]] * [[Fjodors Dostojevskis]] * [[Džeroms Klapka Džeroms]] * [[Halīls Džibrāns]] * [[Džeimss Džoiss]] ==E, Ē== * [[Eiripīds]] * [[Umberto Eko]] * [[Tomass Stērns Eliots]] * [[Mihaels Ende]] * [[Ēzops]] ==F== * [[Džons Faulzs]] * [[Henrijs Fīldings]] * [[Viljams Folkners]] * [[Anatols Franss]] * [[Makss Frišs]] ==G== * [[Romēns Garī]] * [[Federiko Garsija Lorka]] * [[Gabriels Garsija Markess]] * [[Johans Volfgangs fon Gēte]] * [[Ginters Grass]] ==H== * [[Omārs Haijams]] * [[Aldouss Hakslijs]] * [[Knuts Hamsuns]] * [[Jaroslavs Hašeks]] * [[Vilhelms Haufs]] * [[Pēters Hēgs]] * [[Heinrihs Heine]] * [[Ernests Hemingvejs]] * [[Hermanis Hese]] * [[Ernests Teodors Amadejs Hofmanis]] * [[Horācijs]] ==I== * [[Henriks Ibsens]] * [[Viktors Igo]] * [[Iļja Ilfs]] ==J== * [[Tūve Marika Jansone]] * [[Viljams Batlers Jeitss]] * [[Venedikts Jerofejevs]] * [[Sergejs Jeseņins]] * [[Eižens Jonesko]] ==K== * [[Francs Kafka]] * [[Georgs Kaizers]] * [[Albērs Kamī]] * [[Lūiss Kerols]] * [[Žans Kokto]] * [[Džozefs Konrads]] * [[Hulio Kortāsars]] * [[Milans Kundera]] ==L, Ļ== * [[Selma Lagerlefa]] * [[Fransuā de Larošfuko]] * [[Ursula Le Gvina]] * [[Astrīda Lindgrēne]] ==M== * [[Antonio Mačado]] * [[Mārtins Makdona]] * [[Stefans Malarmē]] * [[Tomass Manns]] * [[Kristofers Mārlovs]] * [[Gustavs Meirinks]] * [[Prospērs Merimē]] * [[Ādams Mickēvičs]] * [[Alans Aleksandrs Milns]] * [[Česlavs Milošs]] * [[Somersets Moems]] * [[Fransuā Moriaks]] ==N, Ņ== * [[Vladimirs Nabokovs]] * [[Pablo Neruda]] * [[Novaliss]] ==O== * [[O. Henri]] * [[Džordžs Orvels]] * [[Ovīdijs]] ==P== * [[Boriss Pasternaks]] * [[Milorads Pavičs]] * [[Viktors Peļevins]] * [[Jevgeņijs Petrovs]] * [[Šarls Pero]] * [[Luidži Pirandello]] * [[Edgars Alans Po]] * [[Marsels Prusts]] * [[Aleksandrs Puškins]] ==R== * [[Ēriks Marija Remarks]] * [[Arturs Rembo]] * [[Rainers Marija Rilke]] * [[Salmans Rušdi]] ==S, Š== * [[Saadi]] * [[marķīzs de Sads]] * [[Žans Pols Sartrs]] * [[Seneka]] * [[Migels de Servantess Saavedra]] * [[Sofokls]] * [[Vladimirs Sorokins]] * [[Augusts Strindbergs]] * [[Džonatans Svifts]] * [[Viljams Šekspīrs]] * [[Frīdrihs Šillers]] * [[Džordžs Bernards Šovs]] ==T== * [[Rabindranats Tagore]] * [[Ludvigs Tīks]] * [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns]] * [[Ernsts Tollers]] * [[Ļevs Tolstojs]] * [[Ivans Turgeņevs]] * [[Marks Tvens]] ==V== * [[Oskars Vailds]] * [[Pols Valerī]] * [[Lope de Vega]] * [[Vergīlijs]] * [[Pols Verlēns]] * [[Volts Vitmens]] * [[Kurts Vonnegūts]] * [[Virdžīnija Vulfa]] ==Z, Ž== * [[Jevgēņijs Zamjatins]] * [[Emīls Zolā]] * [[Mihails Zoščenko]] * [[Žans Ženē]] * [[Žans Žirodū]] [[Category:Literatūra|*]] [[Category:Personu uzskaitījumi pēc nodarbošanās|Literatura, pasaules]] 8497 23214 2005-11-26T21:56:18Z Dekaels 268 "[[Nozīmīgi autori pasaules literatūrā]]" pārdēvēju par "[[Nozīmīgi autori pasaules literatūrā (saraksts)]]" #REDIRECT [[Nozīmīgi autori pasaules literatūrā (saraksts)]] 8498 47876 2006-05-28T15:16:11Z Juzeris 23 +kat. "uzskaitījumi" *[[Eriks Ādamsons]] *[[Juris Alunāns]] *[[Alberts Bels]] *[[Vizma Belševica]] *[[Rūdolfs Blaumanis]] *[[Māris Čaklais]] *[[Aleksandrs Čaks]] *[[Alfreds Dziļums]] *[[Andrejs Eglītis]] *[[Anšlavs Eglītis]] *[[Ārija Elksne]] *[[Klāvs Elsbergs]] *[[Regīna Ezera]] *[[Andris Kolbergs]] *[[Vilis Lācis]] *[[Visvaldis Lāms]] *[[Māris Melgalvs]] *[[Andrievs Niedra]] *[[Jānis Rainis]] *[[Pāvils Rozītis]] *[[Anna Sakse]] *[[Kārlis Skalbe]] *[[Andrejs Upīts]] *[[Ojārs Vācietis]] *[[Eduards Veidenbaums]] *[[Edvarts Virza]] *[[Māra Zālīte]] *[[Marģeris Zariņš]] *[[Imants Ziedonis]] [[Category:Latviešu rakstnieki|!]] [[Category:Personu uzskaitījumi pēc nodarbošanās|Literatura, latviesu]] 8499 23218 2005-11-26T21:58:39Z Dekaels 268 "[[Nozīmīgi autori latviešu literatūrā]]" pārdēvēju par "[[Nozīmīgi autori latviešu literatūrā (saraksts)]]" #REDIRECT [[Nozīmīgi autori latviešu literatūrā (saraksts)]] 8500 23226 2005-11-26T23:28:18Z Dekaels 268 {| class="toccolours" style="margin:0 auto;" !colspan="2" align="center" style="background:#ccccff"|[[Proza]] |- |colspan="2" align="center"|[[Romāns]] | [[Stāsts]] | [[Novele]] | [[Eseja]] | [[Literārā pasaka]] | [[Miniatūra]] | [[Humoreska]] |} 8501 52450 2006-06-29T15:15:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:散文]] {{Litveidi}} '''Proza''' ([[latīņu valoda|lat. val.]] ''prosa'' - 'tiešs') jeb '''epika''' ([[grieķu valoda|grieķu val.]] ''epikos'' - 'vēstījošs') ir [[literatūra|daiļliteratūras]] veids, kas rakstīts nesaistītā valodā. {{stub}} {{Proza}} [[Category:Literatūra]] [[bs:Proza]] [[cs:Próza]] [[cy:Rhyddiaith]] [[da:Prosa (skriveform)]] [[de:Prosa]] [[en:Prose]] [[es:Prosa]] [[fi:Proosa]] [[fr:Prose]] [[gl:Prosa]] [[he:פרוזה]] [[it:Prosa]] [[ja:散文]] [[mk:Проза]] [[nl:Proza]] [[no:Prosa]] [[pl:Proza]] [[pt:Prosa]] [[ru:Проза]] [[sv:Prosa]] [[wa:Prôze]] [[zh:散文]] [[zh-yue:散文]] 8502 43114 2006-05-02T19:30:20Z Juzeris 23 "[[Template:Dramaturgija]]" pārdēvēju par "[[Template:Dramaturģija]]": diakritiskās zīmes {| class="toccolours" style="margin:0 auto;" !colspan="2" align="center" style="background:#ccccff"|[[Dramaturģija]] |- |colspan="2" align="center"|[[Drāma]] | [[Traģēdija]] | [[Komēdija]] |} 8503 43116 2006-05-02T19:31:49Z Juzeris 23 veidnes saite {{Litveidi}} '''Dramaturģija''' ([[grieķu valoda|grieķu val.]] ''drama'' - 'darbība') ir [[literatūra|daiļliteratūras]] veids. Dramatiski darbi ([[luga]]s) rakstīti sarunu formā un paredzēti iestudēšanai [[teātris|teātrī]]. {{stub}} {{Dramaturģija}} [[Category:Literatūra]] [[Category:Teātris]] [[bg:Драма]] [[cs:Drama]] [[de:Dramatik]] [[el:Δράμα]] [[en:Drama]] [[eo:Dramo]] [[fi:Draama]] [[fr:Drame]] [[fy:Toaniel]] [[ga:Drámaíocht]] [[he:דרמה]] [[hr:Drama]] [[ja:ドラマ]] [[ko:드라마]] [[mk:Драма]] [[nl:Toneel]] [[pl:Dramat]] [[pt:Drama]] [[ru:Драма]] [[sk:Dráma]] [[sv:Drama]] [[uk:Драма]] [[zh:戏剧]] 8504 23233 2005-11-27T00:02:57Z Dekaels 268 {| class="toccolours" style="margin:0 auto;" !colspan="2" align="center" style="background:#ccccff"|[[Dzeja]] |- | align="center"|'''Tradicionālās formas''' |- |colspan="2" align="center"|[[Elēģija]] | [[Romance]] | [[Idille]] | [[Oda]] | [[Himna]] | [[Epigramma]] |- | align="center"|'''Stingrās strofiskās formas''' |- |colspan="2" align="center"|[[Sonets]] | [[Rondo]] | [[Rondele]] | [[Trioleta]] | [[Glosa]] | [[Haiku]] |} 8505 25059 2005-12-21T19:55:06Z Dekaels 268 {{Litveidi}} '''Dzeja''' jeb '''lirika''' ([[grieķu valoda|grieķu val.]] ''lyrikos'' - 'liras pavadībā dziedāts') ir [[literatūra|daiļliteratūras]] veids. Dzeja parasti ir rakstīta saistītā valodā, tai raksturīgs dalījums rindās, valodas [[ritms|ritmiskums]], subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs [[mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi|mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu]] un [[retoriskās figūras|retorisko figūru]] izmantojums. {{stub}} {{Dzeja}} [[Category:Literatūra]] [[af:Poësie]] [[ar:شعر]] [[bg:&#1055;&#1086;&#1077;&#1079;&#1080;&#1103;]] [[cy:Barddoniaeth]] [[da:Lyrik]] [[de:Poesie]] [[en:Poetry]] [[eo:Poezio]] [[es:Poesía]] [[et:Poeesia]] [[fi:Runous]] [[fr:Poésie]] [[fy:Poëzy]] [[ga:Filíocht]] [[gl:Poesía]] [[he:&#1513;&#1497;&#1512;&#1492;]] [[it:Poesia]] [[ja:&#35433;]] [[ko:&#49884; (&#47928;&#54617;)]] [[nl:Poëzie]] [[no:Poesi]] [[pl:Poezja]] [[pt:Poesia]] [[ru:&#1055;&#1086;&#1101;&#1079;&#1080;&#1103;]] [[sa:&#2325;&#2357;&#2367;&#2340;&#2366;]] [[sr:&#1055;&#1086;&#1077;&#1079;&#1080;&#1112;&#1072;]] [[sv:Poesi]] [[th:&#3585;&#3623;&#3637;&#3609;&#3636;&#3614;&#3609;&#3608;&#3660;]] [[tl:Poesiya]] [[tr:&#350;iir]] 8506 23236 2005-11-27T00:22:11Z Dekaels 268 #REDIRECT [[Literatūra]] 8507 25918 2006-01-01T10:23:11Z 84.185.202.169 [[Category:Eiropa]] [[Category:Upes]] [[be:Катэгорыя:Рэкі Эўропы]] [[bg:Категория:Реки в Европа]] [[ca:Categoria:Rius d'Europa]] [[cs:Kategorie:Evropské řeky]] [[da:Kategori:Europæiske vandløb]] [[de:Kategorie:Fluss in Europa]] [[en:Category:Rivers of Europe]] [[eo:Kategorio:Riveroj en Eŭropo]] [[es:Categoría:Ríos de Europa]] [[et:Kategooria:Euroopa jõed]] [[fa:Category:رودهای اروپا]] [[fi:Luokka:Euroopan joet]] [[fr:Catégorie:Cours d'eau d'Europe]] [[id:Kategori:Sungai-sungai di Eropa]] [[ja:Category:ヨーロッパの河川]] [[ko:분류:유럽의 강]] [[la:Categoria:Flumina Europae]] [[lt:Kategorija:Europos upės]] [[mk:Категорија:Реки во Европа]] [[nl:Categorie:Rivier in Europa]] [[no:Kategori:Elver i Europa]] [[pl:Kategoria:Rzeki Europy]] [[pt:Categoria:Rios da Europa]] [[ru:Категория:Реки Европы]] [[sk:Kategória:Rieky v Európe]] [[sl:Category:Evropske reke]] [[sv:Kategori:Europas floder]] [[uk:Категорія:Ріки Європи]] 8509 23305 2005-11-27T16:03:49Z Feens 37 redirekts #redirect [[Parīze]] 8510 23306 2005-11-27T16:04:01Z Feens 37 redirekts #redirect [[Parīze]] 8511 23307 2005-11-27T16:04:17Z Feens 37 redirekts #redirect [[Parīze]] 8512 53185 2006-07-02T11:24:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[tl:Lungsod ng Barcelona]] '''Barselona''' (Barcelona) - pilsēta [[Spānija|Spānijas]] ziemeļaustrumos [[Vidusjūra|Vidusjūras]] krastā. Otra lielākā pilsēta Spānijā, galvenais [[Katalonija|Katalonijas]] ekonomiskais un kultūras centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Barcelona'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Barcelona, Spain location.png|160px|]] | align=center | [[Image:Escut de Barcelona.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 570 369<br> ap 4 700 000 (aglom.) |- | Dibināta | [[Kartāga|kartāgieši]] pēc leģendas,<br>ap 15.g p.m.ē. - romieši |- | Citi nosaukumi | '''Colonia Julia Augusta Faventia Paterna Barcino''' ([[Senā Roma|romiešu laikos]])<br>'''Barcino''' ([[latīņu valoda|latīņu]])<br>'''Bartzelona''' ([[basku valoda|basku]])<br>'''Barcelone''' ([[franču valoda|franču]]) |- | autonomais novads (''comunidad autónoma'') | [[Katalonija]] |- | province (''provincia'') | [[Barselonas province]] |- | Mājaslapa | [http://www.barcelona.es www.barcelona.es] |} {{commons|Category:Barcelona}} [[Image:Sagradafamilia-overview.jpg|thumb|150px|left|''La Sagrada Família'']] Barselona slavena ar savdabīgā arhitekta [[Antonio Gaudi]] darbiem. Pazīstama ar savu [[futbols|futbolkomandu]] - [[FC Barcelona]]. Netālu no Barselonas atrodas ''[[Circuit de Catalunya]]'' - [[Formula 1]] [[Spānijas GP]] trase. ====Vēsture==== Leģenda vēsta, ka Barselonu dibinājis [[Kartāga|kartāgietis]], [[Hannibals|Hannibala]] tēvs [[Hamilkars Barka]], no kā pilsētas nosaukums. tomēr drošas ziņas par pilsētu ir no [[Senā Roma|romiešu]] laikiem, kad Barselona (toreiz '''Barcino''') ietilpa ''[[Hispania Tarraconensis]]'' provincē. V gs. pilsētu ieņem [[vestgoti]], bet VIII gs. sākumā - [[mauri]]. 801.gadā [[Franku impērija|franku]] karalis [[Ludvigs Dievbījīgais]] ieņem pilsētu un izvēlas pilsētu par no [[Karolingi|Karolingiem]] atkarīgās [[Spāņu marka|Spāņu markas]] (''Marca Hispanica'') galvaspilsētu ar [[Barselonas grāfs|Barselonas grāfu]] priekšgalā. 985.gadā [[Al Mansūrs]] noposta pilsētu. Pamazām Barselonas grāfiste kļuva neatkarīga no franku karaļiem, bet 1137.gadā tā dinastiski apvienojās ar [[Aragona|Aragonu]] un Barselona kļūst par apvienotās valsts ievērojamāko pilsētu līdz 1479.gadā Aragonas karalim [[Fernando II]], apprecot [[Kastīlija|Kastīlijas]] karalieni [[Izabella I|Izabellu I]] rodas [[Spānija]], un Barselona zaudē daļu no savas ietekmes. 1450.gadā tiek dibināta Barselonas universitāte. Barselona cieta [[Spānijas mantojuma karš|Spānijas mantojuma karā]], pēc kura stipri tiek ierobežota [[katalāņu valoda|katalāņu valodas]] lietošana. XIX.gs Barselona piedzīvo [[rūpnieciskā revolūcija|rūpniecisko revolūciju]], un Katalonija kļūst par rūpnieciski attīstītāko rajonu Spānijā, bet Barselona strauji aug. XX.gs sākumā nostiprinās [[katalāņi|katalāņu]] [[nacionālisms]]. Tāpat Barselona kļūst par Spānijas strādnieku kustības centru. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Spānijā strādnieku kustība lielā mērā attīstas [[anarhosindikālisms|anarhosindikālisma]] gultnē, un tieši barselona ir [[anarhisms|anarhistu]] centrs. Tāpēc nav brīnums, ka [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]] (1936-39) Barselona ir viena no [[spāņu republikāņi|republikāņu]] galvenajām pilsētām. 1937.gada maijā Barselonā izceļas ielu kaujas starp sabiedrotajiem - anarhistiem un [[komunisti|komunistiem]]. 1937.gada augusta līdz 1938.gada decembrim Barselona ir republikāniskās Spānijas galvaspilsēta, līdz to ieņem [[Fransisko Franko|Franko]] karaspēks. Pēc Franko režīma beigām Barselona kļūst par populāru tūrisma centru. Kaut arī Franko laikā oficiāli aizliegta, novērojama katalāņu valodas vispārēja atdzimšana - pēdējos gadu desmitos tā kļuvusi par Barselonas ikdienas valodu. 1992.gadā Barselonā notika [[Olimpiskās spēles]]. ====Ievērojamākās vietas==== *''La Rambla'' - slavenākā Barselonas iela. *''La Sagrada Família'' - Gaudi celta baznīca (nepabeigta). *''Liceu'' - Barselonas opera. *''Parc Güell'' - Gaudi projektēts parks. ====Cilvēki==== Barselonā dzimuši: *[[Viktorija de los Anhelesa]] (''Victoria de los Ángeles'') (1923-2005) - operdziedātāja. *[[Pompo Fabra]] (''Pompeu Fabra'') (1868-1948) - lingvists. *[[Po Gasols]] (''Pau Gasol'') (1980-) - basketbolists. *[[Monserata Kabaljē]] (''Montserrat Caballé'') (1933-) - dziedātāja. *[[Hosē Karerass]] (''José Carreras'') (1946-) - dziedātājs. *[[Ramons Kazass]] (''Ramon Casas i Carbó'') (1866-1932) - gleznotājs. *[[Ramons Merkaders]] (1914-1978) - [[Trockis|Trocka]] slepkava. *[[Huans Miro]] (''Joan Miró'') (1893-1983) - mākslinieks. *[[Enriks Miraljess]] (''Enric Miralles'') (1955-2000) - arhitekts. *[[Aranta Sančesa-Vikario]] (''Arantxa Sánchez Vicario'') (1971-) - tenisiste. *[[Huans Serats]] (''Joan Manuel Serrat'') (1943-) - dziedātājs. *[[Hoseps Serts]] (''Josep Lluís Sert'') (1902-1983) - arhitekts. *[[Fernando Sors]] (''Fernando Sor'') (1778-1839) - ģitārists. [[Category:Spānijas pilsētas]] [[an:Barzelona]] [[ar:برشلونة]] [[ast:Barcelona]] [[bg:Барселона]] [[ca:Barcelona]] [[cs:Barcelona]] [[da:Barcelona]] [[de:Barcelona]] [[el:Βαρκελώνη]] [[en:Barcelona]] [[eo:Barcelono]] [[es:Barcelona]] [[et:Barcelona]] [[eu:Bartzelona]] [[fa:بارسلون]] [[fi:Barcelona]] [[fr:Barcelone]] [[ga:Barcelona]] [[gl:Barcelona]] [[he:ברצלונה]] [[hu:Barcelona]] [[ia:Barcelona]] [[id:Barcelona]] [[io:Barcelona]] [[is:Barcelona]] [[it:Barcellona]] [[ja:バルセロナ市]] [[ka:ბარსელონა]] [[ko:바르셀로나]] [[la:Barcino]] [[lad:Barselona]] [[lb:Barcelona]] [[lt:Barselona]] [[nds:Barcelona]] [[nl:Barcelona (stad)]] [[nn:Barcelona]] [[no:Barcelona]] [[oc:Barcelona]] [[pl:Barcelona]] [[pt:Barcelona]] [[ro:Barcelona]] [[ru:Барселона]] [[scn:Barcillona catalana]] [[sh:Barcelona]] [[simple:Barcelona]] [[sk:Barcelona]] [[sl:Barcelona]] [[sq:Barcelona]] [[sr:Барселона]] [[sv:Barcelona]] [[th:บาร์เซโลนา]] [[tl:Lungsod ng Barcelona]] [[tr:Barselona]] [[uk:Барселона]] [[zh:巴塞罗那]] 8513 23310 2005-11-27T16:21:38Z Tozijs 408 Admiralitātes enkurs Admiralitātes enkurs 8514 23311 2005-11-27T16:41:36Z Tozijs 408 Holla enkurs Holla enkurs 8515 52728 2006-07-01T05:41:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Ankur]] '''Enkurs''' ir daļa no enkura ierīces. Tas ir kā saite enkurķēdei ar grunti, tā nodrošinot kuģa stāvēšanu uz enkura, kā arī tā atdošanu un pacelšanu. Enkuru masa un to daudzums atkarīgs no kuģa tipa, garuma, platuma, [[borts|borta]] augstuma un tā kuģošanas rajona, un to nosaka Kuģu klasifikācijas un uzraudzības (Reģistra) inspekcija. Jūras kuģi apgādāti ar diviem darba un vienu rezerves enkuru, kuriem ir vienāda masa un tips, kā arī ar vairākiem palīgenkuriem (darba enkura masa no 0,3 līdz 7 t). Lielākais no palīgenkuriem ir stopenkurs, kura masa veido trešdaļu no darba enkura masas. Darba enkurus izmanto, lai noliktu kuģi uz enkura, bet palīgenkurus - lai noņemtu kuģi no sēkļa vai lai kopā ar darba enkuriem noturētu kuģi noteiktā stāvoklī pret [[vējš|vēju]], piemēram, kravas operācijās reidā, lai samazinātu viļņošanos vienā borta pusē. Kuģim aizliegts iziet jūrā, ja enkurklīzēs trūkst kaut viena darba enkura. Ir dažādu veidu kuģu enkuri, no kuriem izplatītākie ir admiralitātes, Holla, Matrosova u.c. Enkuram jāatbilst noteiktām prasībām: 1) jābūt iespējamam to ātri atdot un ērti nostiprināt pārgājienam; 2) tam jāpiemīt lielam turētājspēkam pie mazas masas; 3) tam ātri jāierokas gruntī un viegli no tās jāatbrīvojas. [[Image:Holla.jpg|thumb|200px|Holla enkurs]] '''Holla enkurs''' sastāv no divām lielām [[tērauds|tērauda]] detaļām: kāta un ķepām, kuras atlej kopā ar pamatni. Abas detaļas savieno ar tapu un stoporbultām. Šim enkuram nav štoka un pie pacelšanas to viegli ievilkt [[klīze|klīzē]]. Ķepas piespiežas pie korpusa. Holla enkurs izceļas ar mazu detaļu skaitu un lielu turētājspēku, kurš ir trīs līdz četras reizes lielāks par enkura masu. Lielās spraugas detaļu savienojuma vietās izslēdz ķepu ieķīlēšanās iespēju [[korozija]]s dēļ. Ierokoties gruntī ar abām ķepām, šis enkurs nerada briesmas citiem kuģiem seklā ūdenī un tiek izslēgta iespēja uz tā uztīt enkurķēdi. Holla enkurs ātrās atdošanas un pacelšanas dēļ uz jūras kuģiem ir izplatītākais. [[Image:Admiralitates.gif|thumb|150px|left|Admiralitātes enkurs]] '''Admiralitātes enkurs''' tika plaši pielietots [[burinieks|burinieku]] [[flote|flotē]] tā vienkāršās konstrukcijas un lielā turētājspēka dēļ. Turētājspēks ir četras līdz astoņas reizes lielāks par enkura masu. Šo enkuru ir grūti sagatavot pārgājienam, turklāt seklā ūdenī no grunts slienas ārā viena ķepa, kura ir bīstama citiem kuģiem. Uz ķepas var sapīties enkurķēde, tādēļ uz mūsdienu kuģiem tos izmanto tikai kā stopenkurus. '''Matrosova enkurs''' ir ar divām pagriežamām, platām ķepām, kuras izvietotas tuvu viena otrai, tāpēc enkura turētājspēks, salīdzinot ar tā masu, palielinās 10 līdz 20 reizes. Turētājspēks atkarīgs no grunts. Šo enkuru izgudroja 1944. g. krievu inženieris Matrosovs un šobrīd tas ir izplatīts uz [[upe|upju]] un nelieliem [[jūra]]s kuģiem, jo tā lielais turētājspēks ļauj samazināt tā masu un izgatavot enkuru metinot. Lai nodrošinātu enkura apgāšanos ķepu lejas daļā ir štoks ar flančiem. Lai noturētu kuģi pie [[ledus]], izmanto '''ledus enkuru''', kuram ir viens rags. Enkura svars ļauj to pārnest pa ledu ar rokām. [[Category:Jūrniecība]] [[da:Anker (søfart)]] [[de:Anker]] [[en:Anchor]] [[es:Ancla]] [[et:Ankur]] [[fa:لنگر]] [[fi:Ankkuri]] [[fr:Ancre]] [[he:עוגן]] [[io:Ankro]] [[ja:錨]] [[la:Ancora]] [[nl:Anker (schip)]] [[no:Anker]] [[pl:Kotwica]] [[pt:Âncora]] [[ro:Ancoră]] [[ru:Корабельный якорь]] [[simple:Anchor]] [[sv:Ankare]] [[zh:锚]] 8516 23314 2005-11-27T17:11:34Z Feens 37 Barselonas ģerbonis no ca.wiki - [http://ca.wikipedia.org/wiki/Imatge:Escut_de_Barcelona_%28petit%29.png] Barselonas ģerbonis no ca.wiki - [http://ca.wikipedia.org/wiki/Imatge:Escut_de_Barcelona_%28petit%29.png] 8518 23354 2005-11-28T00:19:18Z Tail 13 {| class="toccolours" style="margin:0 auto;" !colspan="2" align="center" style="background:#ccccff"|[[Fantastika]] |- |colspan="2" align="center"|[[Zinātniskā fantastika]] | [[Fantāzijas literatūra]] | [[Antiutopija]] | [[Alternatīvā vēsture]] | [[Šausmu literatūra]] |} 8519 23360 2005-11-28T01:17:15Z Feens 37 + '''Fantastika''' ([[grieķu valoda|grieķu val.]] ''phantastike'' - 'iztēles spējas') ir daiļliteratūras virziens, kurš aizsākās XIX gadsimtā un nopietni attīstījās XX gadsimta literatūrā. Fantastikas literatūrai visraksturīgākā iezīme ir neparasta darbības vide vai laiks (cita pasaule, nākotne, alternatīva pagātne utt.). Fantastikas darbi parasti sarakstīti [[proza|prozā]], populārākie fantastikas žanri ir [[romāns]] un [[novele]]. Lai arī fantastiku bieži uzskata par [[masu literatūra]]i piederīgu, daudzi fantastikas darbi tiek uzskatīti par literāri augstvērtīgiem (piemēram, [[Džordžs Orvels|Džordža Orvela]] "[[1984]]", [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Džona Ronalda Rūela Tolkīna]] "[[Gredzenu pavēlnieks]]", [[Oldess Hakslijs|Oldesa Hakslija]] "[[Brīnišķīgā jaunā pasaule]]", [[Rejs Bredberijs|Reja Bredberija]] "[[Marsiešu hronikas]]", [[Staņislavs Lems|Staņislava Lema]] "[[Solaris]]", [[brāļi Strugacki|brāļu Strugacku]] "[[Pikniks ceļmalā]]"). {{Fantastika}} [[Category:Literatūras virzieni]] [[de:Fantastik]] [[en:Speculative fiction]] [[et:Ulmekirjandus]] [[fr:Fantastique]] [[hr:Spekulativna fikcija]] [[lt:Fantastika]] [[pl:Fantastyka]] 8520 23353 2005-11-28T00:18:56Z Tail 13 "[[Fantastikas literatūra]]" pārdēvēju par "[[Fantastika]]" #REDIRECT [[Fantastika]] 8524 48386 2006-05-31T04:42:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Peer-to-peer]] P2P ([[angļu valoda|angliski]]: P2P). Pagaidām latviešu valodā šādam vārdu salikumam nav izveidots latviskots nosaukums. Peer to peer sistēmu izmanto jebkura failu apmaiņas sistēma (DC++, BitTorrent, u.c.). Arī vienādranga tīkls. Datortīkls, kur visiem datoriem ir apmēram vienādas funkcijas. Pretstats varētu būt klients-serveris (kur ir klientu datori, kas piekļūst serveru datoriem). P2P visi datori iekļauj gan servera daļu, gan arī klienta daļu. == P2P tīkla darbība == Ir 3 lieli P2P tīklu tipi : Tīrais P2P tīkls: * Pīrs darbojas gan kā klients, gan kā serveris * ''Nav'' centrālā servera * Nav centrālā maršrutētāja (Angļu valodā - Router) Hibrīda P2P tīkls: * Ir centrālais serveris, kas glabā informaciju par katru pīru un atbild uz pieprasījumiem par šo informāciju. Jauktais P2P tīkls: * satur gan tīrā gan hibrīda P2P tīkla iezīmes. == P2P tīkla priekšrocības == Svarīgākais P2P tīkla priekšrocība ir, ka visi klienti piedāvā resursus, ieskaitot datu pārraidi, vietu glabāšanai un datu apstrādi. Tie, kā posmi pievienojas un sistēmas prasības palielinās, kopējā sistēmas kapacitāte arī palielinās. Taču [[klients-serveris]] tīklu arhitektūrai tā nav. Fiksētais serveru skaits neļauj pievienot vairāk klientu, jo tas varētu nozīmēt lēnāku datu pārraides ātrumu visiem lietotājiem. ==P2P tīkla trūkumi== Sādās sistēmās ir grūtāk nodrošināt drošību (piekļuves tiesību ierobežošanu). Klients-serveris tipa sistēmā pietika ierīkot drošibas sistēmu (piem. [[FTP]] [[login]]) serverī vai ierobežotā skaitā serveru. Ar p2p, kur katra sistēma ir serveris, tas ļoti sarežģīti. Parastajiem p2p lietojumiem tas gan nav svarīgi. [[Category:internets]] [[Category:datorzinātne]] [[Category:Datortīkli]] [[ca:D'igual a igual]] [[cs:Peer-to-peer]] [[da:Peer-to-peer]] [[de:Peer-to-Peer]] [[en:Peer-to-peer]] [[eo:Inter-para ŝutado]] [[es:Peer-to-peer]] [[fa:همتا به همتا (رایانه)]] [[fi:Vertaisverkko]] [[fr:Poste à poste]] [[gl:Peer-to-peer]] [[he:קצה לקצה]] [[hu:Peer-to-peer]] [[it:Peer-to-peer]] [[ja:P2P]] [[ko:P2P]] [[lt:P2P]] [[ms:Rakan-ke-rakan]] [[nl:Peer-to-peer]] [[no:Peer-to-peer]] [[pl:P2P]] [[pt:P2P]] [[ru:Одноранговая сеть]] [[sk:Peer-to-Peer]] [[sq:Peer-to-Peer]] [[sv:P2P-nätverk]] [[tr:Peer-to-peer]] [[uk:Peer-to-peer]] [[zh:點對點技術]] 8526 23419 2005-11-28T17:35:13Z Tozijs 408 Klāji. Klāji. 8528 29492 2006-02-07T12:28:14Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens '''Klājs''' nodrošina [[kuģis|kuģa]] telpu sadalīšanu līmeņos pēc augstuma. [[Image:klaji.jpg|thumb|250px|Kuģa klāji]] Pamata [[korpuss|korpusa]] klājiem ir sekojoši nosaukumi (no augšas uz leju): augšējais, otrais, trešais utt. (pēdējo klāju sauc arī par apakšējo klāju), dubultdibena. Uz daudziem kuģiem ir klāji, kuri neiet visā kuģa garumā vai platumā - tās sauc par platformām. Telpu starp ārējo dibenu un otro dibenu sauc par dubultdibenu vai starpdibenu telpu, starp otro dibenu un tuvāko klāju - [[tilpne|tilpni]] jeb rūmi, pārējās starpklāju telpas - starpklājiem jeb tvīndeķiem. Pamata korpusa klāju, līdz kuram izvada visas ūdensdrošās [[starpsiena|starpsienas]], sauc par starpsienu klāju (parasti augšējais, retāk otrais). [[Virsbūve|Virsbūves]] un [[māja (jūrniecība)|mājas]] ar klājiem sadala stāvos, kurus numurē no apakšas uz augšu. Attiecīgi izšķir virsbūves pirmā stāva klāju (baka, vidējās virsbūves vai pūpes klājs), mājas otrā stāva klāju, mājas trešā stāva klāju utt. Bieži šos klājus nosauc pēc tiem paredzētajiem uzdevumiem, piemēram: pastaigu, sporta, apakšējais (pārgājiena) tiltiņš, augšējais ([[navigācija|navigācijas]]) tiltiņš. Telpu izvietojumu kuģa garumā nosaka ar [[branga|brangu]] numuriem (uz [[Krievija|Krievijā]] būvētiem kuģiem tās numurē no priekšgala uz pakaļgalu), bet kuģa platumā - ar [[borts|borta]] nosaukumu (kreisais borts, labais borts). [[Category:Jūrniecība]] 8529 23490 2005-11-29T07:16:38Z 213.175.91.220 cat * [[Category:Tehnika]] 8531 35772 2006-03-20T12:50:11Z 213.175.124.191 '''Lietuvas Nacionāldemokrātu partija''' ('''LNDP''') ir politiska partija [[Lietuva|Lietuvā]]. Tās līderis ir [[Mindaugs Murza]]. 2004. gada Lietuvas parlamenta (Seima) vēlēšanās partija neieguva nevienu deputāta mandātu, taču tā ir pārstāvēta [[Šauļi|Šauļu]] un citās pašvaldībās. Kopš 2005. gada tai ir izveidojusies sadarbība ar Latvijas politisko partiju [[Nacionālā Spēka Savienība]]. 2006. g. 16. martā partijas priekšsēdētājs tika aizturēts Rīgā sakarā ar rīcību nesankcionētā gājienā. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.lndp.lt Oficiālā mājaslapa] [[Category:Lietuvas politiskās partijas]] [[lt:Nacionaldemokratų partija]] 8532 52687 2006-07-01T02:28:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Kategorie:Litauische Partei]] [[Category:Lietuvas politika]] [[Category:Politiskās partijas]] [[de:Kategorie:Litauische Partei]] [[en:Category:Political parties in Lithuania]] [[fr:Catégorie:Parti politique lituanien]] [[lt:Kategorija:Lietuvos partijos]] [[ru:Категория:Политические партии Литвы]] 8533 23437 2005-11-28T19:06:12Z Tozijs 408 Kravas bortu automobilis Kravas bortu automobilis 8534 23439 2005-11-28T19:16:19Z Tozijs 408 Pašizgāzējauto MAZ Pašizgāzējauto MAZ 8535 23440 2005-11-28T19:18:37Z Tozijs 408 Degvielas vedejs Degvielas vedejs 8536 50804 2006-06-17T09:58:53Z Dainis 876 Category:Transportlīdzekļi->Automašīnas '''Kravas auto''' - [[automašīna]], kas paredzēta dažādu apjomīgu gabalkravu, beramkravu un lejamkravu pārvadāšanai. Kravas automobīļus klasificē šādi: *pēc uzdevuma ** vispārīgā uzdevuma automobīļos, ** pašizgāzējos automobīļos, ** speciālajos automobīļos, *pēc motora tipa: ** karburatormotoru, ** dīzeļmotoru, ** gāzģeneratormotoru, ** gāzmotoru, ** gāzturbīnmotoru; *pēc asu skaita: ** divasu, ** trīsasu, ** četrasu automobīļos; *pēc kravnesības: ** mazas kravnesības (līdz 3 t), ** vidējas kravnesības (3...10 t), ** lielas kravnesības (vairāk par 10 t) autombīļos; * pēc masas lieluma uz dzenošajām asīm ** septiņās unificētās saimēs ar 10...130 t masu uz vienu dzenošo asi. ==== Vispārīga uzdevuma automobīļi ==== pie tiem pieder: ''bortu automobīļi'', kuriem ir koka vai metāla kravas kaste un platforma dažādu gabalkravu vai beramkravu pārvadāšanai un kuros kravas aizsargāšanai pret mitrumu un putekļiem izmanto slēgtu kravas kasti vai brezenta tentu. [[Image:Kravas_bortu_automobilis.jpg|Kravas bortu automobīlis ZIL - 130|thumb|left|150px]] ''uzlabotas pārgājības'' trīsasu automobīļi, kuriem visi zemspiediena riepu riteņi ir dzenoši un kurus izmanto tādām pašām vajadzībām kā bortu automobīļus, pie tam papildus apgādā ar tītavu iestigušas mašīnas izvilkšanai uz ceļa. ''vilcējautomobīļi'', kas pēc uzbūves atgādina bortu automobīļus, tikai nav kravas kastes. Izšķir divu tipu vilcējautomobīļus - divasu vai trīsasu balastvilcējus, kam kravas kastes vietā atrodas balasts (smilts, betona bloki vai čuguna lējumi) un aiz kabīnes ir tītava kravas uzvilkšanai uz platformas vai paša balastvilcēja izvilkšanai uz ceļa, un divasu vai trīsasu seglvilcējus, kurus lieto tikai kopā ar puspiekabēm un kuriem kravas kastes vietā ir seglierīce, kas šarnīrveidā savienota ar puspiekabi. ==== Pašizgāzejautomobīļi ==== Tos izmanto dažādu beramkravu (akmeņu, šķembu, smilts, oļu, grants u. tml. pārvadāšanai. [[Image:Pasizgazejauto.jpg|Pašizgāzējauto MAZ|thumb|left|150px]] Šos automobīļus izgatavo uz parasto kravas automobīļu šasijām (retāk - uz speciālām šasijām). Kravas kastes šķērsgriezumā ir taisnstūra, siles vai pusovāla forma, garengriezumā - taisnstūra, siles vai kausa forma. Kravas krišanu uz šofera kabīnes novērš kravas kastes pagarinājums. Pašizgāzējautomobīļus izkrauj, atverot aizvaru kravas kastes lejasdaļā un sagāžot kravas kasti uz labajiem (kreisajiem) sāniem vai aizmuguri. Būvmateriālu karjeros, atklātās raktuvēs un lielu hidrostaciju būvdarbos izmanto lieljaudas pašizgāzējautomobīļus, kuru kravas kastēm ir kausa forma, pie tam nav pakaļējā borta. ==== Speciālie kravas automobīļi ==== Tos izveido uz parasto kravas automobīļu šasijām. Kravas kastes vietā šiem automobīļiem uzmontē tvertnes, maisītājus, cisternas u.tml. [[Image:Degvielas vedejs.jpg|Degvielas vedējs|thumb|left|150px]] Speciālie automobīļi var būt divasu vai trīsasu automobīļi, kā arī autovilcieni (vilcējs plus piekabe vai puspiekabe). Bieži speciālos automobīļus apgādā ar dažādām tehnoloģiskajām palīgiekārtām sūkņiem (cisternu automobīļus), sildītājiem (bituma pārvadāšanas automobīļi) u.c. [[Category:Automašīnas]] [[bg:Камион]] [[da:Lastbil]] [[de:Lastkraftwagen]] [[en:Truck]] [[es:Camión]] [[eo:Kamiono]] [[fr:Camion]] [[id:Truk]] [[it:Autocarro]] [[he:משאית]] [[nl:Vrachtauto]] [[ja:貨物自動車]] [[no:Lastebil]] [[pl:Samochód ciężarowy]] [[pt:Camião]] [[ru:Грузовой автомобиль]] [[fi:Kuorma-auto]] [[sv:Lastbil]] [[vi:Xe tải]] [[zh:载货汽车]] 8537 23449 2005-11-28T22:02:30Z Feens 37 redirekts #redirect [[Barselona]] 8538 23450 2005-11-28T22:02:37Z Feens 37 redirekts #redirect [[Barselona]] 8539 36804 2006-03-25T14:37:38Z Feens 37 Bezpeļņas organizācija — bezpeļņas apkalpošanai, [[labdarība|labdarībai]], produkcijas ražošanai vai citiem mērķiem izveidota organizācija, kuras dalībnieku nolūks nav gūt [[peļņa|peļņu]]. [[Category:Tiesību zinātne]] 8540 24305 2005-12-10T11:41:27Z Feens 37 +en: <big>'''Kari, sacelšanās un nemieri Polijas vēsturē.'''</big> '''līdz XII gs.''' *972.g. pret [[Lauzica|Lauzicu]] ([[Cediņas kauja]]) *1003.-1005.g pret [[Vācija|Vāciju]] *1007.-1013.g pret Vāciju *1015.-1018.g pret Vāciju *1018.g pret [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemi]] *1072.g pret [[Bohēmija|Bohēmiju]] *1109.g pret Vāciju *1146.g pret Vāciju *1156.g pret Vāciju '''XII - XV gs.''' *1241.g kopā ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] pret [[mongoļi-tatāri|mongoļiem]] ([[Legņicas kauja]]) *1326.-1333.g pret Vācu ordeni ([[Plovces kauja]]) *1409.-1411.g, [[Polijas-Lietuvas-Vācu ordeņa karš]], pret Vācu ordeni ([[Grīnvaldes kauja]]) *1439.g pret [[husīti|husītiem]] ([[Grotniku kauja]]) *1444.g ar [[Ungārija|Ungāriju]] pret [[Turcija|Turciju]] ([[Varnas kauja]]) *1454.-1466.g, [[Trīspadsmitgadu karš]], pret Vācu ordeni '''XVI - XVII gs.''' *1558.-1583.g, [[Livonijas karš]] *1577.g, [[Polijas-Gdaņskas karš]] *1588.g, [[Polijas mantojuma karš]], pilsoņu karš *1591.-1593.g, [[Kosiņska sacelšanās]] *1594.-1596.g, [[Naļivaiko sacelšanās]] *1595.-1621.g, [[Moldāvijas magnātu kari]] *1600.-1629.g, [[Polijas-Zviedrijas karš]] *1605.-1618.g, [[Polijas-Krievijas karš]] *1606.-1608.g, [[Zebžidovska sacelšanās]], pilsoņu karš *1618.-1648.g, [[Trīsdesmirgadu karš]] *1625.g, [[Žmailo sacelšanās]] *1629.g, [[Fedoroviča sacelšanās]] *1632.-1634.g, [[Smoļenskas karš]] *1633.-1634.g, [[Polijas-Turcijas karš]] *1637.g, [[Mihnoviča sacelšanās]] *1648.-1654.g, [[Hmeļņicka sacelšanās]]. *1654.-1656.g, [[Polijas-Krievijas karš]] *1655.-1661.g, [[Ziemeļu kari]] *1658.-1667.g, [[Polijas-Krievijas karš]] *1671.-1676.g, [[Polijas-Turcijas karš]] '''XVIII - XIX gs.''' *1700.-1721.g, [[Ziemeļu karš]] *1733.-1738.g, [[Polijas mantojuma karš]], pilsoņu karš *1764.g, [[Baras konfederācija]] *1768.-1774.g, [[Krievijas-Turcijas karš]] *1792.g, [[Polijas-Krievijas karš]] *1794.g, [[Kostjuško sacelšanās]] *1794.g, [[Lielpolijas sacelšanās]] *1806.g, [[Lielpolijas sacelšanās]] *1830.-1831.g, [[Novembra sacelšanās]] *1846.g, [[Krakovas sacelšanās]] *1846.g, [[Lielpolijas sacelšanās]] *1848.g, [[Lielpolijas sacelšanās]] *1863.-1864.g, [[Janvāra sacelšanās]] '''XX - XXI.gs.''' *1914.-1918.g, [[1.pasaules karš]] *1918.-1919.g, [[Polijas-Rietumukrainas karš]] *1918.-1919.g, [[Lielpolijas sacelšanās]] *1919.g, [[Pirmā Silēzijas sacelšanās]] *1919.-1921.g, [[Polijas-Krievijas karš]] *1920.g, [[Otrā Silēzijas sacelšanās]] *1921.g, [[Trešā Silēzijas sacelšanās]] *1939.-1945.g, [[2.pasaules karš]] :*1939.g, [[Septembra kampaņa]] :*1943.g, [[Varšavas geto sacelšanās]] :*1944.g, [[Operācija Vētra]] ::*[[Ļvovas sacelšanās]] ::*[[Varšavas sacelšanās]] ::*[[Viļņas sacelšanās]] (operācija ''Ostra Brama'') *1956.g, [[Poznaņas nemieri]] *1968.g, [[Prāgas pavasaris]] *1970.g, [[1970.gada nemieri]] *2003.g, [[ASV iebrukums Irākā]] [[en:List of Polish wars]] [[Category:Polijas vēsture]] 8541 23516 2005-11-29T11:05:10Z Tail 13 Munka "Kliedziens" no en.wiki. Munka "Kliedziens" no en.wiki. 8544 23541 2005-11-29T14:11:08Z Tail 13 Emīla Noldes gleznas "Maskas III" reprodukcija (1911). Emīla Noldes gleznas "Maskas III" reprodukcija (1911). 8547 23570 2005-11-29T19:31:10Z Tozijs 408 Puspiekarstūre Puspiekarstūre 8548 23571 2005-11-29T19:35:23Z Tozijs 408 Grozāmā vadaptvere. Grozāmā vadaptvere. 8549 29063 2006-02-07T11:42:35Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens '''Stūre''' notur [[kuģis|kuģi]] kursā vai arī to izmaina, t.i. nodrošina kuģa vadāmību. Kuģa pagriešanos vēlamā virzienā panāk, pieliekot tam [[spēka moments|spēka momentu]], kas to pagriezīs ap vertikālo [[ass|asi]]. Pārliekot stūri par dažiem [[grāds|grādiem]] uz vienu vai otru [[borts|borta]] pusi, uz to sāk darboties ūdens [[spediens|spiediena]] spēks. Šis ūdens spiediena spēks rada [[griezes moments|griezes momentu]], kas tad arī pagriež kuģi stūres pārlikšanas virzienā. Stūres pārlikšanai arī nepieciešams spēka moments, kura lielums, t.i. stūres mašīnas jauda, atkarīga no ūdens spiediena spēka uz [[stūres lāpsta|stūres lāpstu]]. Stūre skaitās pasīvais vadāmības līdzeklis, jo lietderīgais spēka moments rodas tikai kuģim esot kustībā. Aktīvie vadāmības līdzekļi nodrošina kuģa vadāmību tam atrodoties miera stāvoklī, jo paši rada nepieciešamo griezes momentu. Pie aktīvajiem vadāmības līdzekļiem pieder: [[aktīvā stūre|aktīvās stūres]], [[spārniņu mehānisma skrūves|spārniņu mehānisma skrūves]], [[sānskrūves|sānskrūves]], [[pagriežamās skrūves kolonnas]]. Jūras kuģa stūres ierīce sastāv no šādām sastāvdaļām: stūres lāpstas, [[ballers|ballera]], [[pinne|pinnes]], stūres pievada, stūres mašīnas, stūres pārvada un vadības pults. [[Image:puspiekarsture.jpg|Puspiekarstūre|thumb|left|150px]] Atkarībā no griešanās ass izvietojuma stūres dalās parastajās un balansētajās. Parastajām stūrēm to griešanās ass iet gar tās malējo malu, bet balansētajām - lāpstas iekšienē. Pašreiz uz kuģiem pielieto [[plūdlīnija|plūdlīnijas]] formas stūres lāpstas, kas sastāv no rāmja, apšūta no abām pusēm ar metāla loksnēm. Rāmi veido horizontālās ribas un vertikālās diafragmas. Tukšo stūres lāpstas telpu aizpilda ar piķi vai putu poliuretānu. Plakanās stūres lāpstas pielieto tikai uz [[nepašgājēju kuģi|nepašgājēju kuģiem]]. Atkarībā no stūres stiprinājuma pie kuģa korpusa tās iedala: iekarinātās (parastās) stūres, piekarstūres, puspiekarstūres, balansētas stūres, pusbalansētās stūres, stūres ar noņemamu stūres vadni (Simplex stūre). '''Parastās stūres''' iekarina stūres vadņa virās ar stūres tapu palīdzību. '''Piekarstūrēm''' nav balstu un tās piestiprinātas vienīgi pie stūres ballera, kas balstās uz gultņiem korpusa iekšienē. '''Puspiekarstūrēm''' ir balsts tās apakšējā daļā (viras ar tapu), un augšējā daļa stiprinās pie ballera. '''Simplex tipa stūres''' lāpstai ir vertikāla caurule, caur kuru iet noņemamais stūres vadnis (ruderposts). Apakšējo stūres vadņa galu stiprina ķīļa pēdā, bet augšējo ar atloka palīdzību pie pakaļvadņa (ahterštēviņa). Stūres lāpsta stiprinās pie kuģa pakaļgala konstrukcijām un savienojas ar balleri, kas tālāk iet korpusa iekšienē caur stūres ailas cauruli (helmporta caurule), virs kuras uzstāda [[blīvslēgs|blīvslēgu]]. Uz ballera galvas stiprina stūres pinni (rumpeli), savienotu ar stūres pievadu, kas savukārt savienots ar stūres mašīnu. Saņemot komandu no stūres vadības pults, caur pārvadu ieslēdzas stūres mašīna, kas iedarbina stūres pievadu un tas nodod griezes momentu uz pinni. Pinne pagriež stūres lāpstu par vajadzīgo tās pārlikšanas leņķi. Stūres lāpstas laukumu izsaka kā daļu no reizinājuma - <math>L*T</math>, kur L - kuģa garums, m; T - kuģa iegrime, m. [[Image:grozama_vadaptvere.jpg|Grozāmā vadaptvere|thumb|200px]] Parasti tas sastāda: *S=(0,016 - 0,019)<math>L*T</math> - [[vienskrūves kuģis|vienskrūvju kuģi]]; *S=(0,013 - 0,019)<math>L*T</math> - [[tankeris|tankeri]]; *S=(0,012 - 0,017)<math>L*T</math> - [[pasažieru kuģi|lieltonnāžas pasažieru kuģi]]; *S=(0,025 - 0,055)<math>L*T</math> - [[zvejas kuģis|zvejas kuģi]]; *S=(0,010 - 0,025)<math>L*T</math> - [[pieņemšanas transporta kuģis|pieņemšanas transporta kuģi]]. Uz daudziem kuģiem (it sevišķi zvejas kuģiem), stūres lāpstas vietā novieto plūdlīnijas formas grozāmu [[vadaptvere|vadaptveri]], kuras ass iet caur dzenskrūves diska centru. Hidrodinamisko īpašību uzlabošanai, lai samazinātu hidrodinamisko momentu uz balleri kuģa priekšgaitā, dažreiz grozāmo vadaptveri aprīko ar stabilizatoru. [[Category:Jūrniecība]] 8552 23577 2005-11-29T21:01:43Z Feens 37 Feens pārveidojis - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Cordoba%2C_Spain_location.png] - [[GNU]] 8553 23578 2005-11-29T21:14:30Z Viesturs.b 350 8554 23579 2005-11-29T21:16:54Z Viesturs.b 350 8555 sysop 52901 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Kļūdains ''paraksta'' kods; pārbaudi HTML (ja tāds ir lietots). 8556 sysop 23582 2005-11-29T21:18:24Z MediaWiki default $1 sec ($2) 8557 sysop 23583 2005-11-29T21:18:24Z MediaWiki default f/$1 8558 sysop 23584 2005-11-29T21:18:24Z MediaWiki default $1 mm 8559 sysop 52990 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Paslēpt papildu detaļas 8560 sysop 52991 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Parādīt papildu detaļas 8561 sysop 23588 2005-11-29T21:18:25Z MediaWiki default EXIF metadata fields listed in this message will be included on image page display when the metadata table is collapsed. Others will be hidden by default. * make * model * datetimeoriginal * exposuretime * fnumber * focallength 8562 sysop 23589 2005-11-29T21:18:25Z MediaWiki default This file contains additional information, probably added from the digital camera or scanner used to create or digitize it. If the file has been modified from its original state, some details may not fully reflect the modified image. 8563 sysop 53014 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Privātuma politika 8564 sysop 53015 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Project:Privātuma politika 8565 23603 2005-11-29T22:17:35Z Feens 37 redirekts #redirect [[Madride]] 8567 23645 2005-11-30T08:59:05Z Feens 37 redirekts #redirect [[Johans Gotlībs Fihte]] 8573 51240 2006-06-19T07:11:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[eo:Granda kormorano]] '''Jūras krauklis''' ''(Phalacrocorax carbo)'' jeb kormorāns ir [[Jūraskraukļu dzimta]]i un [[Pelikānveidīgo kārta]]i piederošs [[jūra]]s [[putns]]. {| border=1 width=250 cellspacing=0 align=right |- |colspan=2 bgcolor=#99CC99 align=center| '''{{{}}}'''<br>'''''Phalacrocorax aristotelis'''''<br><small>[[Aizsardzības statuss]] : <font color="forestgreen">{{{}}}</small></font> |- |colspan=2|[[Image:Phalacrocorax_carbo_%282005_08_28%29.jpg|250px|center]] |- |colspan=2 bgcolor=#99CC99 align=center|'''Klasifikācija''' |- |width=30%|[[Valsts (bioloģija)|Valsts]]||[[Dzīvnieki]] ([[Animalia]]) |- | |[[Tips (bioloģija)|Tips]]||[[Hordaiņi]] ([[Chordata]]) |- |[[Klase (bioloģija)|Klase]]||[[Putnu klase|Putni]] ([[Aves]]) |- |[[Kārta (bioloģija)|Kārta]]||[[Pelikānveidīgo kārta|Pelikānveidīgie]] ([[Pelecaniformes]]) |- |[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]||[[Jūraskraukļu dzimta]]|[[Jūraskraukļu]] ([[Phalacrocoracidae]]) |- |[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]||([[Phalacrocorax]]) |- |[[Suga(bioloģija)|Suga]]||Jūras krauklis (Phalacrocorax carbo) |- |colspan=2 bgcolor=#99CC99 align=center|Dzīvo |- |colspan=2 align=center|{{{dzīvo}}} |- |colspan=2 bgcolor=#99CC99 align=center|[[Biotops]] |- |colspan=2 align=center|{{{biotops}}} |- |colspan=2 bgcolor=#99CC99 align=center|Pārtika |- |colspan=2 align=center|{{{pārtika}}} |- |} [[Image:Kormoran_-_Great_Cormorant_-_Phalacrocorax_carbo.jpg|thumb|380px|left|Jūras krauklis ''(Phalacrocorax carbo)'']] ==== Jūras kraukļa izskats ==== Jūras krauklis ir liels, 77-94 [[cm]] garš putns, ar 121-149 cm izplestu spārnu platumu. Putnam ir pagara aste un dzeltens plankums rīkles daļā. Pieaugušam putnam riesta laikā uz augšstilbiem ir balti plankumi. [[Eiropa]]s ūdeņos jūras krauklis no ''[[Phalacrocorax aristotelis]]'' [[suga]]s atšķiras ar lielāku un masīvāku ķermeni, biezāku, platāku knābi, cekula trūkumu un zaļā toņa trūkumu apspalvojumā. <br style="clear:left;"> ==== Jūras kraukļa mājvieta, migrēšanas un ligzdošanas vietas ==== Putns bieži sastopams viscaur Eiropas, [[Āzija]]s un [[Āfrika]]s [[valsts|valstīs]], kā arī [[Ziemeļamerika]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[piekraste|piekrastē]]. Jūras krauklis ligzdo galvenokārt piekrastē, veidojot [[ligzda]]s uz klintīm vai kokos (nereti ligzdas nokrīt un olas saplīst). Tomēr aizvien vairāk putnu izvēlas ligzdot arī iekšzemē. Ligzdošanas laikā 3-4 oliņas tiek iedētas no zariem vai jūraszālēm veidotās ligzdās. ==== Jūras kraukļa uzturs un barības meklējumi ==== Jūras krauklis barību meklē jūrā un tās grīvās un [[saldūdens]] [[ezers|ezeros]] un [[upe|upēs]]. [[Ziemeļi|Ziemeļos]] dzīvojošie putni migrē uz [[dienvidi]]em un [[ziema|ziemu]] pavada jebkurā piekrastē, kur vien atrodams pietiekami daudz [[zivs|zivju]].<br> Barības meklējumos jūras krauklis var ienirt ļoti dziļi, tomēr bieži tas medīs seklumā. Nereti krauklis izvilks savu lomu [[ūdens]] virspusē. Jūras krauklim garšo daudz dažādu zivju &mdash; piemēram, [[zutis|zuši]]. Zušus jūras krauklis neķers bieži, toties laiks, pavadīts, tos notiesājot, ir iespaidīgs. [[Apvienotā karaliste|Apvienotās karalistes]] ūdeņos jūras krauklis nereti ienirst zem ūdens uz 20-30 sekundes, atelpai atvēlot vien trešdaļu laika, lai tad nirtu atkal. ==== Citi interesanti fakti ==== Kad putns žāvē spārnus, tā kontūras atgādina krustu &mdash; tādēļ dažkārt putns parādās [[viduslaiki|viduslaiku]] [[kristietība|kristīgajā]] [[heraldika|heraldikā]]. [[Image:Storskarv_skansen_juni_2005.jpg|250px|left]] [[Image:Kormoran_D30.jpg|250px|left]] <br style="clear:both;"> ---- ==== Ārējās saites ==== *[http://www.putni.lv/ Putni Latvijā un pasaulē] *[http://www.putni.lv/lvp_frames.htm / Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību.] Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti. * [http://www.lob.lv/ Latvijas Ornitoloģijas Biedrība] <br> {{aizmetnis}} [[Category:putni]] [[bg:Голям корморан]] [[cs:Kormorán velký]] [[cy:Mulfran]] [[da:Skarv]] [[de:Kormoran (Art)]] [[en:Great Cormorant]] [[eo:Granda kormorano]] [[et:Kormoran]] [[fi:Merimetso]] [[fr:Grand Cormoran]] [[fy:Ielguos]] [[ja:カワウ]] [[lt:Didysis kormoranas]] [[nl:Aalscholver]] [[no:Storskarv]] [[pl:Kormoran czarny]] [[sk:Kormorán veľký]] [[sl:Veliki kormoran]] [[sv:Storskarv]] [[zh:普通鸕鶿]] 8574 51246 2006-06-19T08:03:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[eo:Kutima kormorano]], [[fi:Karimetso]] '''''Phalacrocorax aristotelis''''' ir [[Jūraskraukļu dzimta]]i un [[Pelikānveidīgo kārta]]i piederošs [[jūra]]s [[putns]]. {| border=1 width=250 cellspacing=0 align=right |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center| '''{{{}}}'''<br>'''''Phalacrocorax aristotelis'''''<br><small>[[Aizsardzības statuss]] : <font color="forestgreen">{{{}}}</small></font> |- |colspan=2|[[Image:EuropeanShag.jpg|250px|center]] |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center|'''Klasifikācija''' |- |width=30%|[[Valsts (bioloģija)|Valsts]]||[[Dzīvnieki]] ([[Animalia]]) |- | |[[Tips (bioloģija)|Tips]]||[[Hordaiņi]] ([[Chordata]]) |- |[[Klase (bioloģija)|Klase]]||[[Putnu klase|Putni]] ([[Aves]]) |- |[[Kārta (bioloģija)|Kārta]]||[[Pelikānveidīgo kārta|Pelikānveidīgie]] ([[Pelecaniformes]]) |- |[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]||[[Jūraskraukļu dzimta]]|[[Jūraskraukļu]] ([[Phalacrocoracidae]]) |- |[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]||([[Phalacrocorax]]) |- |[[Suga(bioloģija)|Suga]]||Phalacrocorax aristotelis |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center|Dzīvo |- |colspan=2 align=center|{{{dzīvo}}} |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center|[[Biotops]] |- |colspan=2 align=center|{{{biotops}}} |- |colspan=2 bgcolor=#99CCCC align=center|Pārtika |- |colspan=2 align=center|{{{pārtika}}} |- |} [[Image:Phalacrocorax_aristotelis.jpg|thumb|500px|Putns ar ligzdu un mazuļiem|left]] <br style="clear:both;"> ==== Ārējās saites ==== *[http://www.putni.lv/ Putni Latvijā un pasaulē] *[http://www.putni.lv/lvp_frames.htm / Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību.] Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti. * [http://www.lob.lv/ Latvijas Ornitoloģijas Biedrība] <br> {{aizmetnis}} [[Category:putni]] [[ar:غاق]] [[bg:Качулат корморан]] [[cy:Mulfran Werdd]] [[de:Krähenscharbe]] [[en:Common Shag]] [[eo:Kutima kormorano]] [[fi:Karimetso]] [[fr:Cormoran huppé]] [[lt:Kuoduotasis kormoranas]] [[nl:Kuifaalscholver]] [[no:Toppskarv]] [[pl:Kormoran czubaty]] [[sv:Toppskarv]] 8575 23712 2005-11-30T17:41:55Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Jūras krauklis]] 8577 46808 2006-05-21T23:07:21Z Knakts 848 Secība <div style="float:left;border:solid #6ef7a7 1px;margin:1px;"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#c5fcdc;" | style="width:45px;height:45px;background:#6ef7a7;text-align:center;font-size:14pt;" | '''[[Somu valoda|fi]]''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em;" | Tämä käyttäjä puhuu '''[[:Category:User fi|suomea]]''' '''[[:Category:User fi-N|äidinkielenään]]'''.[[Category:User fi|{{PAGENAME}}]][[Category:User fi-N|{{PAGENAME}}]] |}</div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User fi]]</noinclude> 8578 23718 2005-11-30T20:36:16Z Tero Vilkesalo 189 <div style="float:left;border:solid #99B3FF 1px;margin:1px"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#E0E8FF"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#99B3FF;text-align:center;font-size:14pt">'''[[Ungāru valoda|hu]]-3'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em">Ez a szerkesztő '''[[:Category:User hu-3|magas szinten]]''' beszéli a '''[[:Category:User hu|magyar]]''' nyelvet.[[Category:User hu|{{PAGENAME}}]][[Category:User hu-3|{{PAGENAME}}]]</td> </tr></table></div> 8579 23979 2005-12-03T04:00:28Z Yyy 146 <div style="float:left;border:solid #77E0E8 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#D0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#77E0E8;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Nīderlandiešu valoda|nl]]-2''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Deze gebruiker heeft '''[[:Category:User nl-2|gemiddelde kennis]]''' van het '''[[:Category:User nl|Nederlands]]'''. [[Category:User nl|{{PAGENAME}}]][[Category:User nl-2|{{PAGENAME}}]] |}</div> 8580 24839 2005-12-19T16:16:53Z Feens 37 {| border=1 width=250 cellspacing=0 align=right |- |colspan=2 bgcolor=#C0E0B0 align=center| '''{{{nosaukums}}}'''<br>{{{latīņu}}}<br><small>statuss={{{apdraud}}}</small> |- |colspan=2 align=center width=250 px|{{{foto}}} |- |colspan=2 bgcolor=#DAFDDA align=center|[[Klasifikācija (bioloģija)|Klasifikācija]] |- |width=30%|[[Tips (bioloģija)|Tips]]||<center>{{{tips}}}</center> |- |[[Klase (bioloģija)|Klase]]||<center>{{{klase}}}</center> |- |[[Kārta (bioloģija)|Kārta]]||<center>{{{kārta}}}</center> |- |[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]||<center>{{{dzimta}}}</center> |- |[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]||<center>{{{ģints}}}</center> |- |colspan=2 bgcolor=#DAFDDA align=center|Dzīvo |- |colspan=2 align=center|{{{dzīvo}}} |- |colspan=2 bgcolor=#DAFDDA align=center|[[Biotops]] |- |colspan=2 align=center|{{{biotops}}} |- |colspan=2 bgcolor=#DAFDDA align=center|Pārtika |- |colspan=2 align=center|{{{pārtika}}} |- |} 8581 23742 2005-11-30T22:19:48Z Feens 37 matejko glezna "Stančiks" no pl.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Stanczyk_Matejko.JPG] matejko glezna "Stančiks" no pl.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Stanczyk_Matejko.JPG] 8582 23748 2005-11-30T22:49:20Z Feens 37 {| class="toccolours" style="float: right; margin: 0em 0em 1em 1em;" |- | [[Image:Stanczyk_Matejko.jpg|center|125px|Stančiks, Polijas vēstures simbols]] |- style="background: #f99; text-align: center;" | '''[[Polijas vēsture]]''' |- style="text-align: center; font-size: 90%;" | [[Polijas aizvēsture (līdz 966.g)|Līdz 966.g]]<br> [[Polijas vēsture (966.g–1385.g)|966.g–1385.g]]<br> [[Polijas vēsture (1385.g–1569.g)|1385.g–1569.g]]<br> [[Polijas vēsture (1569.g–1795.g)|1569.g–1795.g]]<br> [[Polijas vēsture (1795.g–1918.g)|1795.g–1918.g]]<br> [[Polijas vēsture (1918.g–1939.g)|1918.g–1939.g]]<br> [[Polijas vēsture (1939.g–1945.g)|1939.g–1945.g]]<br> [[Polijas vēsture (1945.g–1989.g)|1945.g–1989.g]]<br> [[Polijas vēsture (1989.g–mūsdienas)|1989.g–mūsdienas]] |- style="background: #fcc; text-align: center;" | |- style="text-align: center; font-size: 90%;" | [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karaļi]]<br> [[Polijas prezidenti|Polijas prezidenti]]<br> [[Kari Polijas vēsturē|Kari un sacelšanās]]<br> [[Polijas māksla|Mākslas vēsture]]<br> |- style="background: #fcc; text-align: center;" | Valstis Polijas teritorijā |- style="text-align: center; font-size: 90%;" | [[Agrīnā Pjastu valsts]]<br> [[Sadrumstalotība Polijā|Sadrumstalotība]]<br> [[Vēlā Pjastu valsts]]<br> [[Jagellonu valsts]]<br> [[Polija-Lietuva]]<br> [[Varšavas hercogiste]]<br> [[Kongresa Polija]]<br> [[Poznaņas lielhercogiste]]<br> [[Krakovas brīvpilsēta]]<br> [[Polijas reģentu valsts]]<br> [[Otrā Polijas republika]]<br> [[Polijas slepenā valsts]]<br> [[Polijas Tautas Republika]]<br> [[Trešā Polijas republika]] |} 8584 51087 2006-06-18T19:10:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[az:İran riyalı]], [[vi:Rial Iran]] [[Image:Iranmoney.jpg|thumb|250px|Irānas 20 000 riālu naudas zīme]] '''Riāls''' ir [[Irāna]]s oficiālā [[nauda]]s vienība. Tas sastāv no 100 dināriem, taču ir tam ir tik neliela vērtība, ka grāmatvedībā riāla daļas nemin. Riālu pirmoreiz ieviesa 1798. gadā. 2005. gada augustā par vienu [[ASV]] [[dolārs|dolāru]] varēja nopirkt gandrīz 8 000 Irānas riālu. [[Category:Nacionālās valūtas]] [[az:İran riyalı]] [[da:Rial]] [[de:Iranischer Rial]] [[en:Iranian rial]] [[fa:ریال]] [[ms:Rial Iran]] [[nl:Iraanse rial]] [[pl:Rial irański]] [[pt:Rial iraniano]] [[sv:Iransk rial]] [[vi:Rial Iran]] 8585 52371 2006-06-29T09:38:33Z YurikBot 213 robot Adding: ca, cs, en, eo, he, hr, id, lt, ms, pl, vi, zh-yue '''Anime''' ([[japāņu valoda|japāniski]]アニメ) ir japāņu [[multiplikācija|animācija]]. Tā ir sastopama TV seriālu un pilnmetrāžas filmu veidā. [[Category:Kultūra]] [[ca:Categoria:Anime]] [[cs:Kategorie:Anime]] [[de:Kategorie:Anime]] [[en:Category:Anime]] [[eo:Kategorio:Animeo]] [[es:Categoría:Anime]] [[fi:Luokka:Anime]] [[fr:Catégorie:Anime]] [[he:קטגוריה:אנימה]] [[hr:Kategorija:Manga i anime]] [[id:Kategori:Anime]] [[is:Flokkur:Anime]] [[it:Categoria:Anime]] [[ja:Category:アニメ作品]] [[ko:분류:일본의 애니메이션]] [[lt:Kategorija:Anime]] [[ms:Kategori:Anime]] [[nl:Categorie:Animatie]] [[no:Kategori:Anime]] [[pl:Kategoria:Anime]] [[pt:Categoria:Anime]] [[ru:Категория:Аниме]] [[sk:Kategória:Anime]] [[sv:Kategori:Anime]] [[vi:Thể loại:Anime]] [[zh:Category:日本動畫]] [[zh-yue:Category:日本動畫]] 8586 46401 2006-05-21T04:43:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[gl:Escrita xaponesa]] Tā ir rakstība, kuru lieto [[Japāņu valoda|japāņu valodā]]. Ir divi fonētiski alfabēti (hiragana un katakana), kā arī hieroglifi (savulaik aizgūti no ķīniešiem)(漢字)(kanji, latviski būtu kandzi vai kandži), dažreiz lieto arī latīņu burtus, lai arī svešvārdus parasti pieraksta katakanā. Japāņu valodas pierakstu ar latīņu alfabēta burtiem sauc par romaji (precīzāk rōmaji) (latviski precīzāk būtu rōmadzi vai rōmadži) (ローマ字), tos lieto galvenokārt saīsinājumiem ([[NATO]], [[metrs|m]]). Garos patskaņus te apzīmē ar garumzīmēm (ā, ī, ū, ē un ō) vai arī šādi â, î, û, ê, un ô. Bieži vien garumzīmes atmet vispār. Visus japāņu valodas vārdus ir iespējams pierakstīt kanā. Pastāv vairākas transkripcijas shēmas no kanas uz latīņu alfabēta burtiem. Pazīstamākā no tām ir Hepberna transkripcija (angliski: ''Hepburn romanization''). Tā sākotnēji tika izveidota, lai varētu izveidot angļu-japāņu vārdnīcu. Šo te lieto ļoti plaši, tai skaitā daudzi latviešu valodā pieejamie raksti par šo tēmu. Šajā rakstā arī ir lietota šī shēma. Vēl eksistē arī 訓令式 (kunrei-shiki) shēma. Tā bija domāta japānā ieksējai lietošanai. Galvenā atšķirība tur ir tā, ka ''shi'', ''chi'' un ''tsu'' tur pieraksta attiecīgi kā ''si'', ''ti'' un ''tu''. ==Kana== Kana (仮名) ir japāņu zilbju alfabēti. Ir katakana (カタカナ) (stūraināki burti) un hiragana (ひらがな) (noapaļotāki burti). Katrs simbols apzīmē vai nu patskani vai arī līdzskani kopā ar patskani. {| style="width: 100%; text-align: center; background: #FFFFFF;" <caption>ひらがな - Rōmaji - カタカナ</caption> |- | colspan="5" bgcolor="#BECFEB" | Bāzes Kana ''(tīras skaņas)'' | colspan="3" bgcolor="#FFC9C9" | Salikteņu skaņas |- bgcolor="#BECFEB" | あ '''''a''''' ア | い '''''i''''' イ | う '''''u''''' ウ | え '''''e''''' エ | お '''''o''''' オ |bgcolor="#D4D4D4"|''(ゃ ya ャ)'' |bgcolor="#D4D4D4"|''(ゅ yu ュ)'' |bgcolor="#D4D4D4"|''(ょ yo ョ)'' |- bgcolor="#E7F5DE" | か '''''ka''''' カ | き '''''ki''''' キ | く '''''ku''''' ク | け '''''ke''''' ケ | こ '''''ko''''' コ | bgcolor="#F3F5DE" | きゃ '''''kya''''' キャ | bgcolor="#F3F5DE" | きゅ '''''kyu''''' キュ | bgcolor="#F3F5DE" | きょ '''''kyo''''' キョ |- bgcolor="#E7F5DE" | さ '''''sa''''' サ | し '''''shi''''' シ | す '''''su''''' ス | せ '''''se''''' セ | そ '''''so''''' ソ | bgcolor="#F3F5DE" | しゃ '''''sha''''' シャ | bgcolor="#F3F5DE" | しゅ '''''shu''''' シュ | bgcolor="#F3F5DE" | しょ '''''sho''''' ショ |- bgcolor="#E7F5DE" | た '''''ta''''' タ | ち '''''chi''''' チ | つ '''''tsu''''' ツ | て '''''te''''' テ | と '''''to''''' ト | bgcolor="#F3F5DE" | ちゃ '''''cha''''' チャ | bgcolor="#F3F5DE" | ちゅ '''''chu''''' チュ | bgcolor="#F3F5DE" | ちょ '''''cho''''' チョ |- bgcolor="#E7F5DE" | な '''''na''''' ナ | に '''''ni''''' ニ | ぬ '''''nu''''' ヌ | ね '''''ne''''' ネ | の '''''no''''' ノ | bgcolor="#F3F5DE" | にゃ '''''nya''''' ニャ | bgcolor="#F3F5DE" | にゅ '''''nyu''''' ニュ | bgcolor="#F3F5DE" | にょ '''''nyo''''' ニョ |- bgcolor="#E7F5DE" | は '''''ha''''' ハ | ひ '''''hi''''' ヒ | ふ '''''fu''''' フ | へ '''''he''''' ヘ | ほ '''''ho''''' ホ | bgcolor="#F3F5DE" | ひゃ '''''hya''''' ヒャ | bgcolor="#F3F5DE" | ひゅ '''''hyu''''' ヒュ | bgcolor="#F3F5DE" | ひょ '''''hyo''''' ヒョ |- bgcolor="#E7F5DE" | ま '''''ma''''' マ | み '''''mi''''' ミ | む '''''mu''''' ム | め '''''me''''' メ | も '''''mo''''' モ | bgcolor="#F3F5DE" | みゃ '''''mya''''' ミャ | bgcolor="#F3F5DE" | みゅ '''''myu''''' ミュ | bgcolor="#F3F5DE" | みょ '''''myo''''' ミョ |- bgcolor="#E7F5DE" | や '''''ya''''' ヤ | &nbsp; | ゆ '''''yu''''' ユ | &nbsp; | よ '''''yo''''' ヨ | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; |- bgcolor="#E7F5DE" | ら '''''ra''''' ラ | り '''''ri''''' リ | る '''''ru''''' ル | れ '''''re''''' レ | ろ '''''ro''''' ロ | bgcolor="#F3F5DE" | りゃ '''''rya''''' リャ | bgcolor="#F3F5DE" | りゅ '''''ryu''''' リュ | bgcolor="#F3F5DE" | りょ '''''ryo''''' リョ |- bgcolor="#E7F5DE" | わ '''''wa''''' ワ | style="color: red;" | '''ゐ''' '''''wi''''' '''ヰ''' | &nbsp; | style="color: red;" | '''ゑ''' '''''we''''' '''ヱ''' | '''を''' '''''wo''''' '''ヲ''' | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; |- bgcolor="#E7F5DE" | &nbsp; | &nbsp; | &nbsp; | &nbsp; | '''ん''' '''''n''''' '''ン''' | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; |- | colspan="5" bgcolor="#BECFEB" | Balsīgie līdzskaņi | colspan="3" bgcolor="#FFC9C9" | Balsīgo līdzskaņu salikteņi |- bgcolor="#E7F5DE" | が '''''ga''''' ガ | ぎ '''''gi''''' ギ | ぐ '''''gu''''' グ | げ '''''ge''''' ゲ | ご '''''go''''' ゴ | bgcolor="#F3F5DE" | ぎゃ '''''gya''''' ギャ | bgcolor="#F3F5DE" | ぎゅ '''''gyu''''' ギュ | bgcolor="#F3F5DE" | ぎょ '''''gyo''''' ギョ |- bgcolor="#E7F5DE" | ざ '''''za''''' ザ | じ '''''ji''''' ジ | ず '''''zu''''' ズ | ぜ '''''ze''''' ゼ | ぞ '''''zo''''' ゾ | bgcolor="#F3F5DE" | じゃ '''''ja''''' ジャ | bgcolor="#F3F5DE" | じゅ '''''ju''''' ジュ | bgcolor="#F3F5DE" | じょ '''''jo''''' ジョ |- bgcolor="#E7F5DE" | だ '''''da''''' ダ | '''ぢ''' '''''ji''''' '''ヂ''' | '''づ''' '''''zu''''' '''ヅ''' | で '''''de''''' デ | ど '''''do''''' ド | bgcolor="#F3F5DE" | '''ぢゃ''' '''''ja''''' '''ヂャ''' | bgcolor="#F3F5DE" | '''ぢゅ''' '''''ju''''' '''ヂュ''' | bgcolor="#F3F5DE" | '''ぢょ''' '''''jo''''' '''ヂョ''' |- bgcolor="#E7F5DE" | ば '''''ba''''' バ | び '''''bi''''' ビ | ぶ '''''bu''''' ブ | べ '''''be''''' ベ | ぼ '''''bo''''' ボ | bgcolor="#F3F5DE" | びゃ '''''bya''''' ビャ | bgcolor="#F3F5DE" | びゅ '''''byu''''' ビュ | bgcolor="#F3F5DE" | びょ '''''byo''''' ビョ |- | colspan="5" bgcolor="#BECFEB" | "P" sērija | colspan="3" bgcolor="#FFC9C9" | "P" salikteņi |- bgcolor="#E7F5DE" | ぱ '''''pa''''' パ | ぴ '''''pi''''' ピ | ぷ '''''pu''''' プ | ぺ '''''pe''''' ペ | ぽ '''''po''''' ポ | bgcolor="#F3F5DE" | ぴゃ '''''pya''''' ピャ | bgcolor="#F3F5DE" | ぴゅ '''''pyu''''' ピュ | bgcolor="#F3F5DE" | ぴょ '''''pyo''''' ピョ |} * ''wo'' bieži vien izrunā kā ''o''. * ''ya'', ''yu'' un ''yo'' latviski attiecīgi būtu ''ja'', ''ju'' un ''jo''; ''ni'' ļoti bieži izrunā kā ''ņi''. * ''shi'', ''chi'' un ''tsu'' varētu pierakstīt arī kā ''ši'', ''či'' un ''cu''. Attiecīgās kombinācijas (''sha'', ''shu'', utt) arī attiecīgi. * ''wi'' un ''we'' mūsdienās tikpat kā vair nelieto (tur, kur tie ir, tos izrunā gandrīz kā ''i'' un ''e'', attiecīgi). * ''n'' ir vienīgais atsevišķais līdzskanis un var tikt izrunāts arī kā ''m'', japāņu valodā vārdi nevar sākties ar ''ん'' vai ''ン''. * ''ji'' un ''zu'' var pierakstīt divos veidos, parasti lieto to, kas ir iegūts modificējot ''shi'' un ''su''. ''ja'', ''ju'' un ''jo'' arī ir iespējami divi varianti, tur arī parasti lieto to, kas ir iegūts modificējot ''shi''. * Ar mazo ''tsu'' var dubultot līdzskani (にっさん - nissan). * Japāņu valodā neizšķir starp ''R'' un ''L'', parasti pieraksta kā ''R'', lai arī izrunāt to var tik pat labi kā ''L''. * Dažreiz ''ha'' izrunā, kā ''wa'' (lietojot kā saikli un atsevišķos vārdos) ===Katakana=== Katakanā parasti pieraksta svešvārdus un vārdus kurus vajag izcelt. * Garos patskaņus katakanā parasti iegūst lietojot simbolu ''ー''. Lai apzīmētu skaņas, kas ir sastopamas citās valodās, te ir daži papildu simboli un kombinācijas. {| border="0" cellspacing="2px" cellpadding="2px" width="100%" |- |bgcolor="#FFFFFF" colspan="8"| |-bgcolor="#E7F5DE" valign=top align="center" |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |イェ ''ye'' |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |-bgcolor="#E7F5DE" valign=top align="center" |bgcolor="#E9E9E9"| |ウィ ''wi'' |bgcolor="#E9E9E9"| |ウェ ''we'' |ウォ ''wo'' |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |-bgcolor="#E7F5DE" valign=top align="center" |<font color=red>(ヷ) ''va''</font> |<font color=red>(ヸ) ''vi''</font> |bgcolor="#E7F5DE" valign="middle" rowspan="2"|ヴ ''vu'' |<font color=red>(ヹ) ''ve''</font> |<font color=red>(ヺ) ''vo''</font> |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |-bgcolor="#E7F5DE" valign=top align="center" |ヴァ ''va'' |ヴィ ''vi'' |ヴェ ''ve'' |ヴォ ''vo'' |bgcolor="#F3F5DE"|ヴャ ''vya'' |bgcolor="#F3F5DE"|ヴュ ''vyu'' |bgcolor="#F3F5DE"|ヴョ ''vyo'' |-bgcolor="#E7F5DE" valign=top align="center" |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |シェ ''she'' |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |-bgcolor="#E7F5DE" valign=top align="center" |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |ジェ ''je'' |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |-bgcolor="#E7F5DE" valign=top align="center" |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |チェ ''che'' |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |-bgcolor="#E7F5DE" valign=top align="center" |bgcolor="#E9E9E9"| |ティ ''ti'' |トゥ ''tu'' |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#F3F5DE"|テュ ''tyu'' |bgcolor="#E9E9E9"| |-bgcolor="#E7F5DE" valign=top align="center" |bgcolor="#E9E9E9"| |ディ ''di'' |ドゥ ''du'' |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#F3F5DE"|デュ ''dyu'' |bgcolor="#E9E9E9"| |-bgcolor="#E7F5DE" valign=top align="center" |ツァ ''tsa'' |ツィ ''tsi'' |bgcolor="#E9E9E9"| |ツェ ''tse'' |ツォ ''tso'' |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#E9E9E9"| |-bgcolor="#E7F5DE" valign=top align="center" |ファ ''fa'' |フィ ''fi'' |bgcolor="#E9E9E9"| |フェ ''fe'' |フォ ''fo'' |bgcolor="#E9E9E9"| |bgcolor="#F3F5DE"|フュ ''fyu'' |bgcolor="#E9E9E9"| |} ===Hiragana=== Hiraganā parasti pieraksta japāņu valodas vārdus, vārdu galotnes (pie hieroglifiem) un palīgvārdus. * Garos patskaņus hiraganā parasti iegūst pieliekot klāt vēl vienu tādu pašu patskani (a, i, u, e un o), vai, dažreiz lai iegūtu ō - おう (''ou'') un ē - えい (''ei''). ==''Kanji''(hieroglifi)== Ar tiem parasti pieraksta lietvārdus un darbības vārdu saknes. Jebkuru japāņu valodas vārdu var pierakstīt kanā, lielākajai daļa vārdu ir arī ''kanji'' forma, bet ne visiem. Hieroglifiem bieži vien ir iespējamas vairākas izrunas, parasti tās ir atkarīgas no konteksta. Izšķir ķīniešu izcelsmes izrunas (''on yomi'')(音読み）un japāņu izcelsmes izrunas (''kun yomi'')(訓読み). Vārdos, kas satur vairākus hieroglifus pēc kārtas, parasti lieto ''on yomi'', vārdos, kas satur vienu pašu hieroglifu vai hieroglifu un kanu, parasti lieto ''kun yomi''. Ir iespējami arī izņēmumi. Lai norādītu paredzēto izrunu, dažkārt lieto '''''furiganu''''', tas ir kana virs hieroglifiem. Kautko līdzīgu lieto arī [[ķīniešu valoda|ķīniešu valodā]], tikai tur parasti lieto latīņu alfabēta burtus. Piem. vārdu "es" var pierakstīt: ''kanji'' (私), hiraganā (わたし), katakanā (ワタシ) vai ''romaji'' (watashi). ==Ārējās saites== en wikipedia :[[:en:Kunrei-shiki]] - ''Kunrei-shiki'' transkripcija :[[:en:Hepburn romanization]] - ''Hepburn'' transkripcija :[[:en:Katakana]] - katakana :[[:en:Hiragana]] - hiragana {{stub}} [[Category:Alfabēti]] [[Category:Japāna|Rakstība]] {{Link FA|de}} {{Link FA|fr}} [[ca:Escriptura japonesa]] [[de:Japanisches Schriftsystem]] [[en:Japanese writing system]] [[eo:Japanaj skribsistemoj]] [[es:Escritura japonesa]] [[fr:Écritures du japonais]] [[gl:Escrita xaponesa]] [[ja:日本語の表記体系]] [[lt:Japonų raštas]] [[pl:Pismo japońskie]] [[sr:Јапанска писма]] 8587 23794 2005-12-01T13:41:48Z Evija T 132 Rakstam par zirgu Rakstam par zirgu 8588 23799 2005-12-01T14:18:22Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Zirgs]] 8589 23800 2005-12-01T14:19:05Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Zirgs]] 8590 23802 2005-12-01T14:35:27Z Evija T 132 Rakstam par Siāmas kaķi Rakstam par Siāmas kaķi 8591 23807 2005-12-01T15:25:35Z Tozijs 408 Borts. Šaurā strīpiņa augšā ir falšborts. Borts. Šaurā strīpiņa augšā ir falšborts. 8592 23818 2005-12-01T15:52:43Z Tail 13 mazliet vikizēju, bet nepievienoju interwiki saites, jo nevarēju atrast atbilstošo angļu valodas lapu [[Image:Borts.jpg|thumb|300px|Borts. Šaurā strīpiņa augšā ir falšborts.]] '''Borts''' ir kuģa sāns. Borts sastāv no ārējās apšuves un karkasējuma. Ārējo apšuvi veido [[tērauds|tērauda]] plātnes. Tās ir atšķirīga biezuma atkarībā no atrašanās vietas. Karkasējumu var veidot pēc dažādām sistēmām. Pie karkasējuma šķērssaistu sistēmas brangas veido no velmētiem vai metinātiem profiliem (bumbuļslokšņprofils, leņķdzelzs) un uzstāda atkarībā no kuģa izmēriem ik pēc 0,5 - 0,8 m. Parasti stringerus (kalsiņus) neuzstāda, bet, ja būves noteikumos tie ir paredzēti, to platumam jābūt vienādam ar brangas profila augstumu. Priekšgalā uzstāda papildus pastiprinājumus, kā brangas, stringerus un platformas. Brangu augšējos galus savieno ar bimsiem (rāmja šķērssaists) ar bimsu kneijām, bet apakšējos galus stiprina pie dibena karkasējuma ar kimeņkneijām. Brangu pie kneijas piemetina sadurvietās. Lai uzlabotu kimeņkneiju stiprību, tās brīvo malu atloka vai pie tās piemetina josliņu. Uz kuģiem ar dubultdibenu kimeņkneiju piemetina pie dubultdibena malējās loksnes (kimeņkalsiņa), bet, ja nav dubultdibena, pie floras. Būvējot uz kuģa vairākus klājus, brangas izvēlas ar dažādu profilu: tilpņu brangas, kā vairāk noslogotas, taisa ar lielāku augstumu, brangas virs starpsienu klāja izgatavo mazāka profila. Uz tankeriem, pie borta karkasējuma šķērssaistu sistēmas, liek reti izvietotus, platus bortu stringerus uz kuriem balstās brangas. Stringerus stiprina pie šķērsstarpsienām ar kneiju palīdzību. Borta karkasējums garensaistu sistēmā sastāv no reti liktām rāmja brangām un bieži liktiem bortu garensaistiem. Rāmja brangas kopā ar florām un rāmja bimsiem veido izturīgu brangu rāmi, kurš nodrošina korpusa šķērsstiprību. Lai nodrošinātu to, ka pasažieri, komanda un klāja krava nekrīt pāri bortam, visiem atklātajiem klājiem ir falšborts vai leijeru (reliņu) aprīkojums. '''Falšbortu''' uzstāda uz zemu izvietotiem klājiem, kuri pakļauti pieliešanai ar ūdeni vētras laikā. Falšborts arī aizsargā no viļņa klāja kravu, tāpēc uz kuģiem, kas bieži pārvadā klāja kravas, piemēram, kokvedējiem, falšbortu taisa izturīgāku un augstāku. Falšborts ir kā borta apšuves tērauda josla ar biezumu 4 - 7 mm un augstumu ne mazāku par 1,1 m (uz kuģiem lielākiem par 40 m). Iekšpusē to nostiprina ar statņiem (kontraforsiem), kuras uzstāda ik pēc divām trijām špacijām. Lai falšborts izturētu viļņu triecienus, kontraforsus, lai palielinātu to stiprību, taisa no profiltērauda vai no tērauda plātnes ar atlocītām malām. Lai palielinātu falšborta stiprību, starp tā statņiem dažreiz metina ribas. Pa tā augšējo malu stiprinās planširs (apmale) no joslas vai speciāla profiltērauda. Uz pasažieru kuģiem planširu no augšas noklāj ar koka brusu. Lai aiz borta novadītu ūdeni, kuru uzņem uz klāja vētras laikā, falšbortā veido lielus izgriezumus - ūdens vārtus. Ja falšbortu cieti savieno ar šīrstreku (borta apšuves augšējā josla) falšbortā, kā tālākajā konstrukcijā no neitrālās ass, parādās lieli spriegumi, kuri var novest pie plaisu parādīšanās. Šo plaisu izplatīšanās pa bortu un klāju var novest pie lielas avārijas. Lai izslēgtu falšbortu no kopējās kuģa lieces, to bieži stiprina tikai pie statņiem, atstājot spraugu starp to un šīrstreku platumā ap 100 mm, kura aizvieto ūdens vārtus. Citās konstrukcijās tiem pašiem mērķiem taisa vertikālus griezumus vai slīdošus savienojumus starp atsevišķām falšborta plātnēm. [[Category:Jūrniecība]] 8594 53381 2006-07-03T06:34:30Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ar:الثورة الفرنسية]] [[Image:Eugène Delacroix - La liberté guidant le peuple.jpg|thumb|250px|[[Eižens Delakruā|Eižena Delakruā]] glezna "Brīvība vada tautu" (1833)]] Jēdziens '''Franču revolūcija''' attiecas uz periodu [[Francija]]s [[vēsture|vēsturē]] no 1789. līdz 1799. gadam, Francijā tika gāzta [[absolūtā monarhija]], radikāli ierobežotas [[Romas Katoļu baznīca]]s tiesības un nodibināta [[republika]]. Lai gan [[demokrātija]]i ilglaicīgi nostiprināties Francijā izdevās tikai 1871. gadā, Franču revolūcija uzskatāma par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Eiropas jauno laiku vēsturē. Revolūcijas rezultātā nodibinātā republika kļuva par modernas valsts un sabiedrības formas modeli, tās konstitūcija paredzēja, piemēram, viedokļa un vārda brīvību, visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, vispārējas vēlēšanu tiesības, darba un profesijas izvēles brīvību un citas tiesības, bez kurām nav iedomājama arī mūsdienu demokrātija. Franču revolūcijas negatīvo pusi iezīmē [[Robespjērs|Robespjēra]] terors. == Revolūcijas cēloņi un sākums == ===Situācija Francijā pirms revolūcijas=== ====Luija XVI nākšana pie varas un Tirgo reformas==== [[Image:Anne Robert Jacques Turgot.jpg|thumb|150px|Annē Robērs Žaks Turgo]] Pēc Francijas karaļa [[Luijs XV|Luija XV]] nāves 1774. gadā pie varas nāca viņa mazdēls [[Luijs XVI]] (1754-1792). Viņš apprecējās ar [[Marija Terēza|Marijas Terēzas]] meitu Mariju Antuaneti, kurai uz Luiju XVI bija visai liela ietekme. Gribēdams ar reformu palīdzību uzlabot valsts ekonomiku, viņš par Francijas finansu ģenerālkontrolieri aicina [[Annē Robērs Žaks Tirgo|Annē Robēru Žaku Tirgo]]. Tirgo vadībā tika veiktas dažādas reformas:amatu un tirdzniecības monopolu, starpprovinču muitas atcelšana, brīva labības tirdzniecība, zemnieku brīvlaišana, priviliģēto kārtu aplikšana ar nodokļiem, kā arī pašvaldības iestāžu atjaunošana. Tirgo 1774. gadā samazināja arī ceļu un tiltu nodevas. 1776. gadā atcēla [[cunfte|cunfšu]] sistēmu un atbrīvo zemniekus no valsts [[klaušas|klaušām]]. Tirgo reformas izraisīja priviliģēto kārtu, parlamenta un baznīcas neapmierinātību un pretestību šīm reformām, un pēc Marijas Antuanetes ierosinājuma Luijs XVI 1776. gadā Tirgo atlaida. ====Nekera politika==== 1777. gadā Luijs XVI finansu ministra amatā uzaicināja [[Žaks Nekers|Žaku Nekeru]]. Nekers neieviesa jaunas reformas, bet centās ievērot taupības politiku. Viņš likvidēja daudz nevajadzīgu amatu, atbalstīja rūpniecību. Izceļoties karam ar [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], Nekers mēģināja iegūt līdzekļus aizņēmumu ceļā. 1781. gadā viņš publiskoja ziņas par valsts budžetu darbā ''"Compte rendu au roi"'', tādējādi tapa atklāti lielie galma izdevumi. Nekers tika atstādināts no amata. Lai novērstu valsts bankrotu, valdība atkārtoti ierosināja ar nodokļiem aplikt arī priviliģētās kārtas. Tomēr 1787. gada [[notabļi|notabļu]] sapulcē šo priekšlikumu noraidīja. 1788. gadā Luijs XVI aicināja valdībā atgriezties Nekeru. Nekers 1789. gadā panāca plašu sabiedrības aprindu pieprasīto [[ģenerālštati|ģenerālštatu]] sasaukšanu, piešķirot [[trešā kārta|trešajai kārtai]] (buržuāzijai, zemniekiem, strādniekiem, amatniekiem utt.) tik pat daudz deputātu (600), cik abām priviliģētajām kārtām (muižniekiem un garīdzniekiem) kopā. Ģenerālštati atklāja savas sēdes 1789. gada 5. maijā [[Versaļā|Versaļā]]. Šo dienu bieži uzskata par Lielās franču revolūcijas sākumu. ===Revolūcijas cēloņi=== Revolūciju tātad izraisīja dažādi faktori: * vāja ekonomiskā situācija (piemēram, grandiozais valsts ārejais parāds un tā dēļ ieviestie smagie nodokļi); * neapmierinātība ar absolūtisma monarhiju, * tiekšanās pēc republikānisma, lielākas brīvības, * [[Apgaismība]]s ideju izplatīšanās, * pārtikas trūkums pirmsrevolūcijas mēnešos, * augstais bezdarba līmenis un augstās maizes cenas, * neapmierinātība ar [[reliģija|reliģisko]] neiecietību, * u.c. ==Ģenerālštatu darbība, Nacionālās sapulces izsludināšana== [[Image:TennisCourtOath.jpg|thumb|350px|Nacionālā sapulce [[Žaks Luijs Davids|Žaka Luija Davida]] skečā "Zvērests tenisa spēles laukumā"]] Nekera noteiktajās ģenerālštata vēlēšanās varēja piedalīties visi 25 gadus vecie vīrieši, kam bija pastāvīga dzīvesvieta un kas bija iekļauti nodokļu maksātāju sarakstos. Vēlēšanu sistēma bija divpakāpju vai atsevišķos gadījumos pat trīspakāpju, tas ir, ģenerālštatu deputātus ievēlēja nevis paši vēlētāji, bet gan to ievēlēti pārstāvji. Ģenerālštatus atklāja 1789. g. 5. maijā Versaļā. Tajos bija 270 muižniecības pārstāvji, 291 garīdzniecības pārstāvis un 578 trešās kārtas pārstāvji, kas pauda galvenokārt buržuāzijas intereses. Pirmās nedēļas gan tika pavadītas strīdos par sanāksmju kārtību - priviliģētās kārtas nepiekrita trešās kārtas prasībai rīkot visām kārtām kopīgas sanāksmes. Galu galā trešās kārtas pārstāvji, juzdami tautas atbalstu, 17. jūnijā pārņēma iniciatīvu. Viņi pasludināja sevi par Nacionālo sapulci, visas nācijas pilnvarotajiem pārstāvjiem - viņi pārstāvēja 96% valsts iedzīvotāju. 20. jūnijā šie pārstāvji, sapulcējušies mūsdienu tenisam līdzīgas [[Jeu de Paume|spēles]] zālē (karalis bija pavēlējis sēžu zāli aizslēgt un apsargāt), zvērēja neizklīst, iekams nebūs izstrādāta [[konstitūcija]]. [[Muižniecība]]s pārstāvji par šādu trešās kārtas kārtas deputātu rīcību iesniedza karalim protestu. 23. jūnijā Luijs XVI paziņoja, ka atceļ trešās kārtas lēmumus, un noteica, ka ģenerālštatos nav apspriežami feodālā un senjoriālā īpašuma jautājumi, kā arī priviliģēto kārtu tiesības un priekšrocības. Tāpat viņš pavēlēja, ka visām trim ģenerālštaots pārstāvētajām kārtām uz sapulcēm jāsanāk atsevišķi. Trešās kārtas deputāti nepakļāvās karaļa pavēlei. Viņiem pievienojās daži liberālās muižniecības pārstāvji, kā arī ievērojama daļa garīdzniecības deputātu, kuri bija cēlušies no trešās kārtas un atbalstīja reformas. Karalis bija spiests noteikt, ka arī priviliģēto kārtu deputātiem jāpievienojas Nacionālajai sapulcei. 9. jūlijā Nacionālā sapulce sevi pasludināja par nacionālo satversmes sapulci. Tas nozīmēja, ka ģenerālštati tika pārveidoti par visu Francijas iedzīvotāju pārstāvniecības iestādi, kas pretendēja uz augstāko varu valstī. 1789. gada vasaras sākumā Francijā izcēlās ap 450 tautas sacelšanos, tās bija vērsti galvenokārt pret pārtikas trūkumu, kas draudēja izvērsties badā. Sacēlušies iedzīvotāji sagrāba labības krājumus un panāca, ka tie tiek novērtēti un pārdoti. Pieauga cīņa pret nodokļiem: daudzi atteicās kārtot maksājumus, grāva nodokļu kantorus. Sākās uzbrukumi [[senjors|senjoru]] pilīm un notika stihiskas strādnieku uzstāšanās pilsētās un sadursmes ar karaspēku. Lai gan trešajā kārtā arī bija iekšējas nesaskaņas, tomēr visas šīs kārtas sociālās grupas vienoti uzstājās pret aristokrātiju un priviliģētajiem un absolūtisma iekārtu. Tika izdoti un plaši izplatīti dažādi politiskie materiāli: brošūras, pamfleti un afišas. Šajos izdevumos, pielāgojot vispārējās apgaismības idejas tā brīža politiskajam stāvoklim, tika formulēta buržuāzijas programma (pilsoņu vienlīdzība, tiesības uz brīvību, monarhijas ierobežošana ar pārstāvniecības iestādēm). == Bastīlijas ieņemšana un tās sekas == [[Image:Prise de la Bastille.jpg|thumb|300px|Bastīlijas ieņemšana]] Luijs XVI, neapmierināts ar Nacionālās sapulces nepaklausību, sāka pulcēt ap [[Parīze|Parīzi]] un Versaļu sev paklausīgo karaspēku. Nacionālajā sapulcē tas izraisīja lielu satraukumu, kas palielinājās, uzzinot, ka Nekers – ministrs, kas tautā bija ļoti populārs, - ticis atlaists no amata un izraidīts no Francijas. Drīz sākās plaši nemieri. To iemesls bija arī pastāvīgais darba trūkums un pārtikas dārdzība. Notika sapulces, no kurām viena no nozīmīgākajām un izšķirošākajām notika Palē Rojāla dārzā. [[Kamils Demulēns]] – advokāts – aicināja tautu sacelties. Šo priekšlikumu ļaudis atbalstīja un pavisam drīz cilvēki izgāja ielās, cēla barikādes, laupīja veikalus (it sevišķi ieroču). 1789. gada 14. jūlijā tauta devās uzbrukumā valsts cietumam [[Bastīlija]]i. Tā savā ziņā bija karaļa varas simbols. Bastīlijas cietumā turēja politiskās lietās apsūdzētos. Bastīlija tika ieņemta un nopostīta līdz pat pamatiem. Lai pūlis nesāktu laupīt un lai atsistu gaidāmos karaļa karaspēka uzbrukumus, Parīzes buržuāzija izveidoja paši savas karaspēka vienības - Nacionālo gvardi. Karalis savam karaspēkam neuzticējās un tāpēc nemaz nepretojās. Karalis piekrita karaspēka atsaukšanai un iecēla Nekeru atpakaļ amatā. Par Parīzes nacionālās gvardes vadītāju kļuva [[Lafajets]], savukārt [[Žans Silvēns Beijī]] kā [[Parīzes komūna]]s pārstāvis kļuva par Parīzes mēru. Parīzes notikumi kļuva par paraugu pārējai Francijai, un drīz vien revolūcija pārņēma visu tās teritoriju: [[Strasbūra|Strasbūrā]], [[Truā]], [[Amjēna|Amjēnā]], [[Ruāna|Ruānā]], [[Šerbūra|Šerbūrā]] izvērsās sadursmes, tika ieņemti rātsnami un cietumi. Augusta beigās visās karalistes pilsētās bija jauni municipālie varas orgāni. Pārsvars tajās piederēja trešās kārtas turīgākajai daļai buržuāzijai. Daudzi Luija XVI galma un aristokrātijas pārstāvji devās emigrācijā. ==Nacionālās sapulces izstrādātā konstitūcija== [[Image:Declaration des Droits de lHomme.jpg|thumb|300px|"Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija"]] Viens no galvenajiem Nacionālās sapulces uzdevumiem bija konstitūcijas izstrādāšana, taču vispirms 1789. gada 26. augustā tika pieņemta "[[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija]]". Deklarācijas pamatidejas bija ietvertas revolūcijas lozungā: "Brīvība, vienlīdzība, brālība". Tajā tika noteiktas cilvēku svarīgākās tiesības un brīvības. Deklarācijas pirmajā pantā bija norādīts: "Cilvēki dzimst tiesībās vienlīdzīgi". Valstij bija jānodrošina cilvēka dabiskās un neatņemamās tiesības. Tika atzīta cilvēku vienlīdzība likuma priekšā, vārda un personas brīvība, tiesības uz īpašumu, drošību un iespēju pretoties apspiestībai. Luijs XVI atteicās apstiprināt šo deklarāciju. Iedzīvotāju vidū tas radīja milzīgu sašutumu un, tautas spiests, karalis apstiprināja sapulces lēmumus. "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijas" principus centās ievērot jaunās konstitūcijas izstrādāšanā. Nacionālā sapulce turpināja pieņemt valstij nozīmīgus lēmumus: atcēla iedalījumu kārtās, muižnieku titula mantošanas tiesības, feodāļa personīgās tiesības (senjoru tiesa, medību tiesības u.c). Taču saglabājās feodālās zemes īpašuma tiesības un zemnieku klaušas muižniekiem. Tika atcelta cunftu likumi, rūpnieciskās ražošanas, tirdzniecības un iekšējās muitas ierobežojumi. Tomēr tika aizliegtas strādnieku apvienības un streiki. Pieņēma vēlēšanu cenza sistēmu. Francijas pilsoņus iedalīja "aktīvajos" un "pasīvajos". "Aktīvie" pilsoņi bija turīgo iedzīvotāju daļa, kura valstij maksāja nodokļus. Šie pilsoņi varēja piedalīties vēlēšanās un arī tikt ievēlēti amatos. "Pasīvajiem" pilsoņiem vēlēšanu tiesību nebija. Likvidēja Francijas feodālo teritoriālo iedalījumu, valsti sadalīja 83 departamentos. Izmaiņas skāra arī baznīcas iekārtu. Baznīcām tika atņemtas to zemes, atcēla garīdznieku privilēģijas un desmitās tiesas nodevu. Algas garīdzniekiem maksāja valsts. Baznīca kļuva neatkarīga no pāvesta, garīdzniekus un bīskapus ievēlēja tauta. Tiesības piedalīties vēlēšanās bija arī protestantiem. Jaunā iekārta neapmierināja dedzīgākos katoļu ticības pārstāvjus. Likumdošanas vara bija Likumdošanas sapulcei, kuru ievēlēja valsts pilsoņi. Karalim bija likumu apstiprināšanas tiesības, taču viņš varēja uz laiku (līdz 4 gadiem) likumu neapstiprināt, tādējādi novilcinot tā stāšanos spēkā. Izpildvara bija karalim, kurš iecēla ministrus, taču ministri bija atbildīgi Likumdošanas sapulcei. Francijas 83 departamentos iedzīvotāji ievēlēja savas amatpersonas, līdz ar to vēl vairāk ierobežojot karaļa varu. Tiesu varu pārstāvēja tautas vēlēti tiesneši. 1791. gada rudenī Nacionālā sapulce pabeidza konstitūcijas izstrādi, kura bija aizsākta jau revolūcijas sākuma gadā. Luijam XVI šī konstitūcija bija vai nu jāpieņem vai jāatsakās no troņa. 1791. gada 13. septembrī karalis parakstīja konstitūciju un tā ieguva likuma spēku. Francija kļuva par [[konstitucionāla monarhija|konstitucionālu monarhiju]]. Notiekošajās Likumdošanas sapulces vēlēšanās Nacionālās sapulces pārstāvji nepiedalījās, tādēļ Likumdošanas sapulcē iekļuva tikai jaunas personas, kas nebija piedalījušās likumdošanas darbā un konstitūcijas izstrādē. Jaunievēlētā Likumdošanas sapulce sāka savu darbību 1791. gada 1. oktobrī. Salīdzinājumā ar feodālo dzimtbūtniecisko iekārtu jaunās konstitūcijas iekārta bija būtisks solis uz priekšu, taču tā neparedzēja visu "Cilvēku un pilsoņu tiesību deklarācijā" izstrādāto principu ieviešanu. Arī pēc konstitūcijas pieņemšanas valsts ekonomiskais stāvoklis turpināja sarežģīties, zemnieku zemes īpašuma jautājumi netika atrisināti, situācija valstī saasinājās. == Likumdošanas sapulce == Likumdošanas sapulce savu darbību uzsāka 1791. g. 1.oktobrī. Valdošā tajā bija tirdzniecības, rūpniecības un zemes īpašnieku buržuāzija. Vadošo ietekmi Likumdošanas sapulcē pakāpeniski ieguva [[Žironda]]s departamenta deputātu grupa. Likumdošanas sapulces locekļu sastāvs, salīdzinot ar Nacionālo sapulci, bija daudz radikālāks. Jau no paša sākuma starp Likumdošanas sapulci un valdnieku Luiju XVI pastāvēja sliktas attiecības. Galvenais nesaskaņu iemesls bija Likumdošanas sapulcē pieņemtie dekrēti pret emigrantiem un "nezvērējušiem" garīdzniekiem. Emigranti mudināja citu valstu valdniekus uz karu pret Franciju. Garīdznieki, neapmierināti ar jauno baznīcas iekārtu, atsacījās zvērēt uzticību konstitūcijai. Likumdošanas sapulce nolēma sodīt ar nāves sodu un īpašuma konfiscēšanu tos emigrantus, kas līdz noteiktam laikam nebūs atgriezušies Francijā, tāpat nolēma sodīt arī "nezvērējušos" garīdzniekus. Luijs XVI nevienu no šiem Likumdošanas sapulces lēmumiem neapstiprināja. == Attiecības ar citām valstīm, karš ar Austriju == Francijas attiecības ar citām valstīm kļuva arvien sliktākas. Revolūcijas sākumā citu valstu valdnieki uz Francijas notikumiem bija raudzījušies vienaldzīgi, taču drīz viņi sāka baidīties, ka revolucionārā kustība neizplatās arī viņu pašu zemēs. Lai to novērstu, valdnieki uzsāka savā starpā sarunas par Franču revolūcijas apspiešanu. Aktīvākie šajās sarunās bija [[Austrija]]s un [[Prūsija]]s valdnieki. Par šīm sarunām un gatavošanos karam bija zināms arī Francijā, sabiedrībā valdīja satraukums, un situāciju pasliktināja aizdomas par paša valdnieka un viņa galminieku nodevīgajiem sakariem ar citām valstīm. Luijs XVI bija spiests aicināt valdībā [[žirondistu|žirondistus]]. Pēc žirondistu ministrijas priekšlikuma, valdnieks ieradās Likumdošanas sapulcē un ierosināja pieteikt Austrijai karu. Priekšlikumu pieņēma. 1792. g. 20. aprīlī Francija pieteica karu Austrijai. Saskaņā ar jau agrāk noslēgto līgumu, Austrijai karā pret Franciju pievienojās Prūsija. Francija karam nebija pietiekami sagatavota un pirmajos mēnešos cieta neveiksmes. Arvien atklātāk sāka runāt par valdnieka un viņa galma nodevīgajiem sakariem ar ienaidnieku. Likumdošanas sapulce nolēma atlaist valdnieka apsardzei nodibināto konstitucionālo gvardi. Nolēma arī pastiprināt sodus "nezvērējušiem" garīdzniekiem. Luijs XVI atteicās šo lēmumu apstiprināt, līdz ar to attiecības starp valdnieku un tautu kļuva vēl saspīlētākas. Ap šo pašu laiku prūšu un austriešu karaspēka virspavēlnieks bija izsludinājis manifestu, kurā franču revolucionāriem tika piedraudēts ar nesaudzīgiem sodiem, viņu māju nodedzināšanu un Parīzes nopostīšanu. Manifests Francijas iedzīvotājos radīja sašutumu. Naktī uz 10. augustu iesākās parīziešu sacelšanās. Ļaužu pūlis uzbruka un ieņēma valdnieka pili. Tomēr Luijs XVI ar savu ģimeni bija atradis patvērumu Likumdošanas sapulces telpās. Valdnieka klātbūtnē sapulce pasludināja viņa varu par pagaidām atceltu, paturot viņu un viņa ģimeni apcietinājumā. Izlemšanu par valsts turpmāko iekārtu atstāja šim nolūkam ievēlētajai sapulci - Nacionālajam konventam. Tādā veidā monarhija, kas Francijā bija pastāvējusi ap 1000 gadu, tika gāzta. ==Nacionālā konventa ievēlēšana. Francijas republikas proklamēšana== 1792. gada 21. septembrī Parīzē atklāja Nacionālā konventa sēdes. Konventu varēja vēlēt visi 21 gada vecumu sasniegušie vīrieši. Konvents sastāvēja no 100 [[jakobīņi|jakobīņu]] deputātiem, žirondistiem bija ievērojami lielāks deputātu skaits. Lielākā daļa deputātu pārsvarā atbalstīja konventa darbīgāko grupu, kas bija vairākumā. Konvents iesāka darbu ar oficiālu monarhijas likvidēšanu. 21. septembri pasludināja par jaunas ēras sākumu Francijas dzīvē – brīvības ceturto un republikas pirmo gadadienu. Francijā ar likumu tika izveidota republikāniska iekārta. Konventa darbības aizsākumi veicināja to, ka 20. septembrī kaujā pie Valmī, pirmo reizi franču spēki apturēja interventu virzīšanos uz priekšu. Nākamajās nedēļās revolucionārā armija pārgāja uzbrukumā - iegāja Beļģijā, sakāva Austrijas karaspēku, ieņēma Vidusreinas rajonus. Konventā kopumā tika ievēlēti 750 locekļi - žirondistiem piederēja 200 mandātu, kas tika ievēlēti no provinces departamentiem. Pie jakobīņiem piederēja [[Dantons]], [[Marats]], [[Robespjērs]], [[Kamils]] u.c. Jakobīņiem piederēja ap 150 mandāti. == Žirondistu un jakobīņu nesaskaņas == 1793. gadā saasinājās cīņas starp žirondistiem un jakobīņiem. Jakobīņi pieprasīja karaļa sodīšanu, bet žirondisti centās viņu aizstāvēt. Sarežģījās valsts saimnieciskais stāvoklis; žirondistu valdība sāka izlaist daudz naudaszīmju, naudas vērtība kritās, cēlās cenas un jau atkal draudēja bads. Jakobīņi vairāk uzmanību veltīja ekonomiskajām, nevis sociālajām reformām. Tomēr jakobīņi drīz sāka izteikties par cenu maksimuma ieviešanu. 4. maijā konvents, neievērojot žirondistu pretošanos, pieņēma likumu par stabilu cenu labībai. Žirondisti sāka tuvoties karaļa varas atjaunošanas piekritējiem. Jakobīņi Parīzē noorganizēja zemāko iedzīvotāju slāņu sacelšanos. Divas reizes ļaužu pūlis ielauzās Konventa ēkā, pieprasot, lai izslēdz galvenos žirondistu vadoņus. 2. jūnijā konvents bija spiests padoties, un 29 žirondistu deputātus arestēja. Vara nonāca jakobīņu rokās. == Jakobīņu nākšana pie varas == Lai nostiprinātu savu stāvokli valstī, jakobīņi apmierināja svarīgās zemnieku prasības un atcēla vēl atlikušās klaušas un maksājumus. Tika nodibināta jauni valsts varas orgāni, kuru priekšgalā nostājās vadošie jakobīņi. Par valdības vadītāju kļuva Maksimiliāns Robespjērs. Līdz revolūcijai viņš bija provinces advokāts, ko pamanīja tikai [[Jakobīņu klubs|jakobīņu klubā]], kur viņš izcēlās ar lielu noteiktības izpausmi. Tikuši pie varas, jakobīņi bez žēlastības izrēķinājās ar saviem politiskajiem pretiniekiem. Saudzēti netika ne monarhisti, ne mērenie republikāņi, ne cilvēki no tautas, kuru vārdā darbojās jakobīņi. Tika pieņemts likums, kas atļāva revolucionārajiem tribunāliem piespriest nāvessodus. Giljotinēti tika bijusī Francijas karaliene Marija Antuanete un karalis Luijs XVI (1793. gada 21. janvārī), tādējādi uz laiku panākot nepretošanos jakobīņu varai. ==Robespjēra gāšana== Robespjēra valdības soļi sastapa daudz pretinieku, tāpēc teroru pielietoja pastiprinātā mērā. Kādreiz Robespjērs konventā bija noturējis draudīgu runu par turpmākajiem sodiem. Tas sabaidīja pašus teroristus. Viņi panāca, ka 1794. gada 27. jūlijā arestēja pašu Robespjēru ar viņa tuvākajiem palīgiem. [[Parīzes komūna]] nostājās viņa pusē un mēģināja to abrīvot; tomēr iedzīvotāju masas šoreiz atteicās Robespjēru aizstāvēt. Nākošajā dienā Robespjērs un viņa tuvākie palīgi tika giljotinēti. [[Category:Francijas vēsture]] [[Category:Revolūcijas]] [[af:Franse Rewolusie]] [[ar:الثورة الفرنسية]] [[ast:Revolución Francesa]] [[bn:ফরাসী বিপ্লব]] [[bs:Francuska revolucija]] [[ca:Revolució Francesa]] [[cs:Velká francouzská revoluce]] [[cy:Y Chwyldro Ffrengig]] [[da:Franske revolution]] [[de:Französische Revolution]] [[el:Γαλλική Επανάσταση]] [[en:French Revolution]] [[eo:Francaj revolucioj]] [[es:Revolución Francesa]] [[et:Suur Prantsuse revolutsioon]] [[eu:Frantziako Iraultza]] [[fa:انقلاب فرانسه]] [[fi:Ranskan suuri vallankumous]] [[fr:Révolution française]] [[gl:Revolución Francesa]] [[he:המהפכה הצרפתית]] [[hr:Francuska revolucija]] [[hu:Nagy francia forradalom]] [[id:Revolusi Perancis]] [[it:Rivoluzione francese]] [[ja:フランス革命]] [[ko:프랑스 혁명]] [[kw:Domhwelans Frynkek]] [[lt:Didžioji Prancūzų revoliucija]] [[nds:Franzöösche Revolutschoon]] [[nl:Franse Revolutie]] [[nn:Den franske revolusjonen]] [[no:Den franske revolusjon]] [[pl:Wielka Rewolucja Francuska]] [[pt:Revolução Francesa]] [[ro:Revoluţia franceză]] [[ru:Великая французская революция]] [[scn:Rivuluzzioni francisi]] [[sh:Francuska revolucija]] [[simple:French Revolution]] [[sk:Francúzska revolúcia]] [[sl:Francoska revolucija]] [[sr:Француска револуција]] [[sv:Franska revolutionen]] [[th:การปฏิวัติฝรั่งเศส]] [[tr:Fransız İhtilali]] [[vi:Cách mạng Pháp]] [[zh:法国大革命]] 8595 23833 2005-12-01T17:40:57Z Tozijs 408 Mašīntelpa Mašīntelpa 8596 23834 2005-12-01T17:42:54Z Tozijs 408 Mašīntelpas kontroles telpa. Mašīntelpas kontroles telpa. 8597 50807 2006-06-17T10:13:20Z Dainis 876 Category:Tehnika->Ūdens transports '''Mašīntelpa''' jeb mašīnrūme ir [[kuģis|kuģa]] telpa, kurā izvietoti galvenie [[dzinējs|dzinēji]], palīgdzinēji, mašīntelpas cauruļvadi, katli, [[rezerves daļas]] un [[mašīna|mašīnu]] inventārs. [[Image:Engine.jpg|thumb|left|370px|Mašīntelpa]] Mašīntelpai (MT) un ar to saistītajai pamata dzīvojamajai [[virsbūve]]i var būt vidējais, starp un aizmugurējais novietojums. Pie vidējā MT novietojuma slodze uz kuģa [[korpuss|korpusu]] no [[krava]]s un ar kravu neaizpildītajām telpām ir vienmērīgāka, atvieglojas kuģa nodiferentēšana (pareizas sēdēšanas dabūšana). Pamata virsbūves vidējais novietojums nodrošina labas novērošanas iespējas kuģa vadītājam, uzlabojas dzīves apstākļi.<br> Tomēr tāds novietojums neļauj racionāli izmantot korpusa [[tilpums|tilpumu]] kravu izvietošanai, jo paši lielākie un ērtākie nodalījumi aizņemti ar mašīnām. Bez tam, nepieciešams lielāks velles līnijas garums un speciāls tunelis priekš tās, kas samazina aizmugures rūmju tilpumu un rada neērtības kravas operāciju laikā.<br> Pie MT aizmugures novietojuma šīs nepilnības tiek novērstas, kas ļauj ievērojami palielināt kuģa derīgo kravnesību un kravas tilpību. Bet pie šī novietojuma pasliktinās kuģa nodiferentēšana: ar tukšām [[tilpne|tilpnēm]] kuģim ir ievērojams diferents uz pakaļgalu, tāpēc, lai nodrošinātu nepieciešamās [[jūra]]s spējas un pareizu korpusa noslodzi balasta reisos jāņem ievērojams daudzums balasta priekšgala un vidējos nodalījumos. Bez tam pie pamata virsbūves aizmugures novietojuma palielinās kuģa vadītāja redzamības ēnas zona.<br> [[Image:Mt_kontr.jpg|thumb|right|320px|Mašīntelpas kontroles telpa]] Tādēļ MT un pamata virsbūves izvietojumu izvēlas atkarībā no kuģa uzdevuma un konkrētiem tā ekspluatācijas apstākļiem. MT vidējais izvietojums raksturīgs vairumam veco kuģu, mūsdienās sastopams pārsvarā uz kuģiem, kuri nepārvadā kravas, un uz dažiem specializētiem kuģiem, piemēram, uz [[ledlauzis|ledlaužiem]] &mdash; [[transporta kuģis|transporta kuģi]]em, refrižerātoriem.<br> MT aizmugures izvietojums ir [[tankeris|tankeriem]], beramkravu kuģiem, konteineru pārvadātājiem, kā arī nelieliem un vidējiem vispārējas nozīmes sauskravas kuģiem. Lielie sauskravas kuģi tiek būvēti ar MT starpnovietojumu, pie kam tā nobīdīta uz pakaļgalu tā, lai aiz tās paliek tikai viena aizmugures tilpne.<br> Pie mašīntelpām pieskaita arī [[dīzeļģenerātoru telpa|dīzeļģenerātoru telpu]], [[katlu māja|katlu māju]] jeb telpu, [[noliktava]]s, [[darbnīca]]s, MT kontroles telpu, MT kapu ([[šahta|šahtu]]), [[skursteņa telpa]]s un [[avārijas mašīntelpa|avārijas MT]]. Tajā izvietots avārijas [[dīzeļģenerātors]] un tā atrodas virs galvenā [[klājs|klāja]].<br> [[Category:Ūdens transports]] [[de:Maschinenraum]] [[en:Engine room]] [[it:Sala macchine]] 8598 52547 2006-06-30T08:34:12Z YurikBot 213 robot Adding: ar, br, eu, fa, fo, gu, he, is, kn, kw, lb, mr, nn, oc, pa, scn, simple, ta, te, th, tl, tr, vi Modifying: ko, lt ''Raksti, kas ir saistīti ar '''[[Indija|Indiju]]'''.'' [[Category:Valstis]] [[ar:تصنيف:هند]] [[ast:Categoría:India]] [[be:Катэгорыя:Індыя]] [[bg:Категория:Индия]] [[br:Rummad:India]] [[ca:Categoria:Índia]] [[cs:Kategorie:Indie]] [[da:Kategori:Indien]] [[de:Kategorie:Indien]] [[el:Κατηγορία:Ινδία]] [[en:Category:India]] [[eo:Kategorio:Barato]] [[es:Categoría:India]] [[et:Kategooria:India]] [[eu:Kategoria:India]] [[fa:رده:هند]] [[fi:Luokka:Intia]] [[fo:Bólkur:India]] [[fr:Catégorie:Inde]] [[gl:Category:India]] [[gu:Category:ભારત]] [[he:קטגוריה:הודו]] [[hi:श्रेणी:भारत]] [[hr:Kategorija:Indija]] [[hu:Kategória:India]] [[id:Kategori:India]] [[io:Category:India]] [[is:Flokkur:Indland]] [[it:Categoria:India]] [[ja:Category:インド]] [[ka:კატეგორია:ინდოეთი]] [[kn:Category:ಭಾರತ]] [[ko:분류:인도]] [[kw:Category:Eynda]] [[la:Categoria:India]] [[lb:Category:Indien]] [[lt:Kategorija:Indija]] [[mr:Category:भारत]] [[na:Category:India]] [[nds:Kategorie:Indien]] [[nl:Categorie:India]] [[nn:Kategori:India]] [[no:Kategori:India]] [[oc:Categoria:Índia]] [[os:Категори:Инди]] [[pa:ਸ਼੍ਰੇਣੀ:ਭਾਰਤ]] [[pl:Kategoria:Indie]] [[pt:Categoria:Índia]] [[ro:Categorie:India]] [[ru:Категория:Индия]] [[scn:Category:India]] [[sh:Category:Indija]] [[simple:Category:India]] [[sk:Kategória:India]] [[sl:Kategorija:Indija]] [[sr:Категорија:Индија]] [[sv:Kategori:Indien]] [[ta:பகுப்பு:இந்தியா]] [[te:Category:భారత దేశము]] [[th:หมวดหมู่:ประเทศอินเดีย]] [[tl:Category:Indya]] [[tr:Kategori:Hindistan]] [[uk:Категорія:Індія]] [[vi:Thể loại:Ấn Độ]] [[wa:Categoreye:Inde]] [[zh:Category:印度]] 8599 35797 2006-03-20T15:24:16Z 81.198.236.196 '''Pirmais Ņūtona likums'''<br><br> Katrs ķermenis paliek mierā vai turpina vienmērīgu taisnlīnijas [[kustība|kustību]] tikmēr, kamēr tam pieliktie [[spēks|spēki]] to neizmaina. Citiem vārdiem - pirmais Ņūtona likums ir '''inerce'''<br><br> Pirms vairāk kā trīssimts gadiem [[Īzaks Ņūtons]] uzrakstīja šo apgalvojumu. Viņš secināja, ka visiem ķermeņiem piemīt inerce.<br> '''[[Inerce]]''' - īpašība, kura piemīt ķermeņiem, kad bez [[ārējie spēki|ārējo spēku]] iedarbības tie nemaina savu stāvokli.<br> Katru [[diena|dienu]] mums nākas sastapties ar inerci un tādēļ šai parādībai mēs nepievēršam lielu uzmanību.<br><br> ''Ķermeņa miera stāvoklis saglabājas tad, ja visi ķermenim pieliktie [[spēks|spēki]] ir savstarpējā [[līdzsvars|līdzsvarā]].'' Šādā gadījumā [[kopspēks]] ir [[nulle]] un ķermeņa [[kustība]] nenotiek.<br><br> ''Kad mierā esošam ķermenim pieliek [[ārējie spēki|ārēju spēku]], ķermenis vairs neatrodas [[līdzsvars|līdzsvarā]] un tas uzsāk [[kustība|kustību]].'' [[ārējie spēki|Ārējo spēku]] ietekmē ķermenis ne tikai uzsāk [[kustība|kustību]], bet arī apstājas.<br><br> ''Inerces dēļ ķermenis vienmēr cenšas saglabāt sākotnējo [[kustība]]s virzienu un [[ātrums|ātrumu]] (miera stāvoklī ķermeņa [[ātrums]] ir vienāds ar [[nulle|nulli]]).''<br><br> '''Inerces mērs ir [[masa]]. Jo lielāka ir ķermeņa [[masa]], jo lielāka ir ķermeņa inerce.''' [[Category:Fizika]] 8600 23841 2005-12-01T19:37:35Z Evija T 132 Rakstam par jūras kraukli Rakstam par jūras kraukli 8601 23849 2005-12-01T20:37:42Z Evija T 132 Rakstam par Jūras žagatu Rakstam par Jūras žagatu 8602 23850 2005-12-01T20:38:42Z Evija T 132 Rakstam par Jūras žagatu Rakstam par Jūras žagatu 8603 27815 2006-01-26T12:43:39Z Yyy 146 cat, stub 1916. gadā Francijas uzbrukums pie Sommas upes, uzbrukums nesekmīgi. Šajā kaujā pirmo reizi tika lietoti tanki. {{stub}} [[category:Vēsture]] 8604 42355 2006-04-29T08:44:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Bitva u Verdunu]] {{Kauja infobox|kauja=Verdenas kauja|attēls=[[Image:German dead at Verdun.jpg|250px]]|paraksts=Vācu kritušie Verdenas kaujā|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1916. gada 21. februāris - 1916. gada 16. decembris|vieta=Verdena, Francija|iznāk=neizšķirts|puse1=[[Francija]]|puse2=[[Vācija]]|karavad1=[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')<BR>[[Robērs Nivells]] (''Robert Nivelle'')|karavad2=[[Ēriks fon Halkenhains]] (''Erich von Falkenhayn'')|spēki1=1916. gada 21. februārī - ap 30 000|spēki2=1916. gada 21. februārī - ap 150 000|zaud1=kopā 377 000–542 000 (no tiem 162 308 nogalināti vai bez vēsts pazuduši)|zaud2=kopā 336 000–434 000 (no tiem ap 100 000 nogalināti)}} '''Verdenas kauja''' bija viena no lielākajām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujām. Tā tika izcīnīta starp [[Vācija|vācu]] un [[Francija|franču]] armijām no 1916. gada 21. februāra līdz 19. decembrim netālu no [[Verdena]]s Ziemeļaustrumfrancijā. Nogalināto skaits pārsniedza ceturtdaļmiljonu un aptuveni pusmiljons tika ievainoti. Tā bija garākā I pasaules kara kauja, kā arī otra asiņainākā tūlīt pēc [[Kauja pie Sommas|kaujas pie Sommas]] (1916). Kaujas pie Sommas sākums 1916. gada 1. jūlijā bija iemesls, kādēļ vāciešiem nācās atsaukt daļu [[artilērija]]s spēku no Verdenas, lai pretotos apvienotajam [[Anglija|angļu]] un franču uzbrukumam ziemeļos. Kaujas beigas iezīmēja franču pēdējā ofensīva, kas sākās 1916. gada 11. decembrī un piespieda vāciešus atkāpties līdz savām sākumpozīcijām. Vācieši Verdenas kaujas kaujas laikā pirmo reizi vēsturē lietoja [[liesmu metēji|liesmu metējus]]. [[Category:Pirmais pasaules karš]] {{Link FA|de}} {{Link FA|he}} {{Link FA|nl}} [[bg:Битката при Вердюн]] [[ca:Batalla de Verdun]] [[cs:Bitva u Verdunu]] [[da:Slaget ved Verdun]] [[de:Schlacht um Verdun]] [[en:Battle of Verdun]] [[es:Batalla de Verdún]] [[fr:Bataille de Verdun]] [[he:קרב ורדן]] [[io:Verdun-batalio]] [[it:Battaglia di Verdun]] [[ja:ヴェルダンの戦い]] [[nl:Slag om Verdun]] [[no:Slaget ved Verdun]] [[pl:Bitwa pod Verdun]] [[pt:Batalha de Verdun]] [[sv:Slaget vid Verdun]] [[zh:凡尔登战役]] 8605 40849 2006-04-17T01:44:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Seconda Battaglia di Ypres]] 1. pasaules karā 1915. gadā Rietumu frontē karadarbība pārvietojās. Sākoties kauja pie [[Ipra|Ipras]] vācu armija izmantoja smacējošās gāzes - [[iprīts|iprītu]], līdz ar to karavīri mira burtiski bez cīņas. Šajā vietā 1 pasaules karā notika 3 kaujas: *1914. gada 31. oktobris - 22. novembris - angļi pilsētu atkaroja no vāciešiem; *1915. gada 15. aprīlis - 22. maijs - vācieši pirmo reizi reitumu frontē lietoja ķīmiskos ieročus un atkaroja pilsētas austrumu daļu. Sākumā lietoja [[hlors|hloru]], bet pēc tam [[iprīts|iprītu]]. *1917. gada 21. jūlijs - 6. novembris - sabiedrotie atkaroja pilsētas austrumu daļu, bija ļoti daudz kritušo. {{stub}} [[Category:Vēsture]] [[Category:Pirmais pasaules karš]] [[de:Flandernschlacht (1915)]] [[en:Second Battle of Ypres]] [[it:Seconda Battaglia di Ypres]] [[nl:Tweede Slag om Ieper]] 8606 sysop 40223 2006-04-13T17:50:31Z Juzeris 23 "Already got an account? $1." > "Tev jau ir lietotājvārds? $1!" Tev jau ir lietotājvārds? $1! 8607 sysop 40224 2006-04-13T17:51:11Z Juzeris 23 "Log in" > "Dodies iekšā" Dodies iekšā 8608 sysop 40219 2006-04-13T17:45:34Z Juzeris 23 "Don't have a login? $1." > "Nav lietotājvārda? $1." Nav lietotājvārda? $1. 8609 sysop 40220 2006-04-13T17:46:05Z Juzeris 23 "Create an account" > "Reģistrējies" Reģistrējies 8610 sysop 23890 2005-12-02T02:30:46Z MediaWiki default {{int:loginend}} 8611 sysop 53096 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Parole bija tukša. Lūdzu mēģini vēlreiz. 8612 sysop 23909 2005-12-02T04:05:34Z MediaWiki default <!-- Text here will be shown below edit and upload forms. --> 8613 23933 2005-12-02T10:00:25Z Tozijs 408 Rādio māja. Rādio māja. 8614 23937 2005-12-02T11:14:20Z Dekaels 268 Vikizēju, palaboju pareizrakstību, stilu utt. [[Image:Radiroom.jpg|right|thumb|300px|Radiomāja]] '''Radiomāja''' nodrošina no sardzes stūrmaņa saņemto ziņojumu ātru pārraidīšanu. Radiomāju izvieto uz pārgājiena tiltiņa klāja, tā ir viena no [[kuģis|kuģa]] vadības telpām. Radiomājā tiek nodrošināta radio sardze. Par radiosakariem uz kuģa atbildīga ir radio komanda (taču līdz ar [[ultraīsviļņi|ultraīsviļņu]] (UĪV) aparatūras ieviešanu aizvien lielāku darbu dara klāja virsnieki, un uz dažiem kuģiem radio virsnieku vairs vispār nav). Radio virsnieks ir atbildīgs kuģa kapteinim par kuģa sakaru aprīkojuma lietošanu un uzturēšanu kārtībā. Daudzos gadījumos viņš nav kuģa īpašnieka, bet gan jūras radio kompānijas algots darbinieks. Šī kompānija izlemj, uz kura kuģa viņš strādās, nodrošina viņa transportu no un uz kuģi un nodrošina paaugstināšanas iespējas. Radio virsnieku skaits uz kuģa ir atkarīgs no radio dienesta likumiem, kas katrai kuģu klasei ir īpaši. Kravas kuģiem ar [[bruto]] [[tonnāža|tonnāžu]] no 1600 bruto reģistra tonnām un lielāku, ja tie ir aprīkoti ar [[radiotelegrāfs|radiotelegrāfa]] automātiskās trauksmes aparatūru, nepieciešams tikai viens radio virsnieks. Ja uz kuģa ir tikai viens radio virsnieks, viņš nodrošina radio sardzi astoņas stundas dienā četros divu stundu periodos. Ja ir divi radio virsnieki, viņi nodrošina sardzi sešpadsmit stundas dienā, divdesmit četru stundu periodā iekļaujot četrus divu stundu pārtraukumus. Ar trim vai vairāk radio virsniekiem radio sardze tiek nodrošināta nepārtraukti divdesmit četras stundas, katram radio virsniekam veicot divas četru stundu sardzes pienākumus ar diviem astoņu stundu pārtraukumiem. Liela daļa no radio virsnieka sardzes pienākumiem ir saistīta ar kuģa darījumu, [[navigācija|navigācijas]] un laikapstākļu ziņojumu, kuģa [[hronometrs|hronometra]] pārbaudes signālu, [[telegramma|telegrammu]] un preses ziņojumu pārraidi un uztveršanu. Daudzi no šiem ziņojumiem tiek pārraidīti ar radiotelegrāfu [[Morzes kods|Morzes kodā]], bet lielākoties tiek lietota [[radiotelefonija|radiotelefoniju]]. Sardzes periodos tiek nodrošināta nepārtraukta sardze starptautiskajā nelaimes frekvencē nelaimes un palīdzības ziņojumu uztveršanai. Klausīšanās tiek intensificēta divos trīs minūšu periodos katru stundu, kad tiek pārtraukti visi sakari, izņemot nelaimes signālus un steidzamus sakarus. Kad radio virsnieks aiziet no sardzes, starptautiskā nelaimes frekvence tiek uzmanīta ar automātisko trauksmes ierīci, kas veidota, lai reaģētu uz starptautiski atpazīstamiem signāliem un iedarbinātu trauksmes zvanus. Uz daudziem kuģiem radio virsnieks strādā kā radio un elektronikas virsnieks un ir atbildīgs par lielu daudzumu elektroniskā aprīkojuma gan uz [[tiltiņš|tiltiņa]], gan [[mašīntelpa|mašīntelpā]] papildus radiomājas aprīkojumam. [[Category:Jūrniecība]] 8616 23950 2005-12-02T13:33:00Z Tail 13 vienkāršoju {| class="toccolours" border="1" cellpadding="4" style="float: right; margin: 0 0 1em 1em; width: 20em; border-collapse: collapse; font-size: 95%; clear: right;" |- !colspan="2" style="text-align: center; background:#B0C4DE"|{{{kauja}}} |- |colspan="2" style="font-size: 90%; text-align: center;"|{{{attēls}}}<br/>{{{paraksts}}} |- | colspan="2" |'''Konflikts''': {{{konfl}}} |- | colspan="2" |'''Laiks''': {{{laiks}}} |- | colspan="2" |'''Vieta''': {{{vieta}}} |- | colspan="2" |'''Iznākums''': {{{iznāk}}} |- !colspan="2" style="text-align: center; background:#B0C4DE"|Puses |- |width="50%"| {{{puse1}}} |width="50%"| {{{puse2}}} |- !colspan="2" style="text-align: center; background:#B0C4DE"|Karavadoņi |- |width="50%"| {{{karavad1}}} |width="50%"| {{{karavad2}}} |- !colspan="2" style="text-align: center; background:#B0C4DE"|Spēki |- |width="50%"| {{{spēki1}}} |width="50%"| {{{spēki2}}} |- !colspan="2" style="text-align: center; background:#B0C4DE"|Zaudējumi |- |width="50%"| {{{zaud1}}} |width="50%"| {{{zaud2}}} |- |colspan="2"| |} 8617 23947 2005-12-02T13:17:36Z Tail 13 "[[Template:Kauja]]" pārdēvēju par "[[Template:Kauja infobox]]": Infobox #REDIRECT [[Template:Kauja infobox]] 8618 23951 2005-12-02T13:35:09Z Tail 13 Vācu kritušie Verdenas kaujā no en.wiki. Vācu kritušie Verdenas kaujā no en.wiki. 8619 51826 2006-06-24T22:58:26Z Feens 37 /* Cilvēki */ {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Helsingin kaupunki<br>Helsingfors stad'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Location of Helsinki in Finland.png|167px|]] | align=center | [[Image:Helsinki.vaakuna.svg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 558 341<br>1 232 118 (aglom.) |- | Dibināta | 1550.g |- | Lēnis (''lääni/län'') | [[Dienvidsomijas lēnis]] |- | Mājaslapa | http://www.hel.fi/ |} {{commons|Category:Helsinki}} [[Image:Suurkirkko Helsinki maaliskuu 2002 IMG 0629.JPG|Helsinki no jūras puses|thumb|250px]] '''Helsinki''' ([[somu valoda|somu]] - ''Helsinki'', [[zviedru valoda|zviedru]] - ''Helsingfors'') ir [[Somija]]s galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta. Galvaspilsētas reģionā (Helsinkos, [[Espo]] un [[Vantā]]) dzīvo apmēram 1,2 miljonu iedzīvotāju. == Vēsture == Līdz Somijas neatkarībai 1917.gadā Helsinki bija pazīstami ar nosaukumu '''Helsingforsa'''. Helsinki tika dibināti pēc [[Zviedrija]]s karaļa [[Gustavs I|Gustava I]] pavēles 1550. gadā pie [[Vantānjoki]] (''Vantaanjoki'') upes grīvas. Sākumā Helsinki bija diezgan neliela pilsēta ar vienkāršiem koka namiem. 1640.gadā zviedru zemes pārvaldnieks Somijā [[Pērs Brāhe]] lika pārvietot Helsinkus tuvāk jūrai. [[Sanktpēterburga]]s dibināšana 1703. gadā ļoti ietekmēja Helsinkus. [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā no 1713. gada līdz 1721. gadam krievu karaspēks okupēja Helsinkus. 1749. gadā tika uzcelts jūras cietoksnis [[Suomenlinna]] (''Suomenlinna'').[[Somu karš|Somu kara]] laikā 1808. gadā krievu karaspēks atkal okupēja Helsinkus. Pēc gada pilsētā izcēlās ugunsgrēks, kas iznīcināja divas trešdaļas no pilsētas. Ugunsgrēkam bija arī pozitīva nozīme, jo tika pārplānots Helsinku centrs. No 1809. gada 1917. gadam Somija ietilpa Krievijā. 1812. gadā Helsinki kļuva par Somijas galvaspilsētu, jo [[cars|caram]] nepatika, ka toreizējā Somijas galvaspilsēta [[Turku]] atradās tik tālu no Sankpēterburgas. Pēc tam izbūvēja Helsinku jauno [[neoklasicisms|neoklasisko]] centru. 1917.gada 4.decembrī Helsinkos tika deklarēta Somijas neatkarība. [[Somijas pilsoņu kars|Somijas pilsoņu kara laikā]] Helsinki bija "sarkano" galvaspilsēta, līdz 1918.gada 13.aprīlī Helsinkus ieņema [[somu jēgeri|somu jēgeru]] spēki. 1975.gadā Hesinkos tika noslēgta [[Helsinku vienošanās]]. ====Cilvēki==== Helsinkos dzimuši: *[[Larss Ālforss]] (''Lars Ahlfors'') (1907-1996) - matemātiķis *[[Tarja Halonena]] (''Tarja Halonen'') (1943-) - politiķe *[[Lauri Ilonens]] (''Lauri Ylönen'') (1979-) - mūziķis *[[Tūve Jansone]] (''Tove Jansson'') (1914-2001) - rakstniece *[[Magnuss Lindbergs]] (''Magnus Lindberg'') (1958-) - komponists *[[Āre Merikanto]] (''Aarre Merikanto'') (1893-1958) - komponists *[[Oskars Merikanto]] (''Oskar Merikanto'') (1868-1924) - komponists *[[Ādolfs Ēriks Nordenšelds]] (''Adolf Erik Nordenskiöld'') (1832-1901) - polārpētnieks *[[Einojuhani Rautavāra]] (''Einojuhani Rautavaara'') (1928-) - komponists *[[Mika Salo]] (''Mika Salo'') (1966-) - Formula 1 pilots *[[Esa-Peka Salonens]] (''Esa-Pekka Salonen'') (1958-) - diriģents *[[Linuss Torvalds]] (''Linus Torvalds'') (1969-) - programmētājs *[[Mika Valtari]] (''Mika Waltari'') (1908-1979) - rakstnieks *[[Ville Valo]] (''Ville Valo'') (1975-) - mūziķis *[[Arturi Ilmari Virtanens]] (''Artturi Ilmari Virtanen'') (1895-1973) - ķīmiķis [[Category:Somijas pilsētas]] [[af:Helsinki]] [[ar:هلسنكي]] [[be:Хэльсынкі]] [[bg:Хелзинки]] [[br:Helsinki]] [[bs:Helsinki]] [[ca:Hèlsinki]] [[cs:Helsinky]] [[da:Helsinki]] [[de:Helsinki]] [[el:Ελσίνκι]] [[en:Helsinki]] [[eo:Helsinko]] [[es:Helsinki]] [[et:Helsingi]] [[fi:Helsinki]] [[fr:Helsinki]] [[ga:Heilsincí]] [[gd:Helsinki]] [[gl:Helsinqui - Helsinki]] [[he:הלסינקי]] [[hr:Helsinki]] [[hu:Helsinki]] [[id:Helsinki]] [[io:Helsinki]] [[is:Helsinki]] [[it:Helsinki]] [[ja:ヘルシンキ]] [[ko:헬싱키]] [[ku:Hêlsînkî]] [[la:Helsingia (Finnia)]] [[lt:Helsinkis]] [[na:Helsinki]] [[nl:Helsinki]] [[nn:Helsingfors]] [[no:Helsingfors]] [[pl:Helsinki]] [[pt:Helsínquia]] [[ro:Helsinki]] [[ru:Хельсинки]] [[se:Helsset]] [[sh:Helsinki]] [[simple:Helsinki]] [[sk:Helsinki]] [[sl:Helsinki]] [[sr:Хелсинки]] [[sv:Helsingfors]] [[th:เฮลซิงกิ]] [[tr:Helsinki]] [[zh:赫尔辛基]] 8621 52843 2006-07-01T12:57:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Milan]] Modifying: [[tl:Lungsod ng Milano]] '''Milāna''' (''Milano'') - pilsēta [[Itālija|Itālijas]] ziemeļos [[Padānas līdzenums|Padānas līdzenuma]] rietumdaļā. Otra lielākā pilsēta Itālijā, [[Lombardija|Lombardijas]] un [[Milānas province|Milānas provinces]] centrs. Ievērojams ekonomikas centrs. Milāna ir [[Pirelli]] un [[Alfa Romeo]] mītnes vieta. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Milano'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Milan dot.png|160px|]] | align=center | [[Image:CoA civ ITA milano.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 156 913<br> ap 4 238 788 (aglom.) |- | Dibināta | [[ķelti]] ar 600.g p.m.ē. |- | Citi nosaukumi | '''Milán''' (vietējā dialektā)<br>'''Mediolanum''' ([[Senā Roma|romiešu laikos]])<br>'''Mailand''' ([[vācu valoda|vācu]])<br>'''Milà''' ([[katalāņu valoda|katalāņu]]) |- | reģions (''regione'') | [[Lombardija]] |- | province (''province'') | [[Milānas province]] |- | Mājaslapa | [http://www.comune.milano.it/ www.comune.milano.it] |} {{commons|Category:Milano}} [[Image:Milano Duomo 1.jpg|left|thumb|200px|Milānas Doms]] Līdzās [[Roma|Romai]], [[Parīze|Parīzei]], [[Londona|Londonai]] un [[Ņujorka|Ņujorkai]] Milāna ir viens no pasaules [[mode|modes]] centriem. Pilsēta ir dzimtene tādiem [[zīmols|zīmoliem]] kā [[Giorgio Armani]], [[Dolce & Gabbana]], [[Prada]] un [[Gianni Versace]]. Sportā pilsēta slavena ar divām [[futbols|futbolkomandām]] ''[[AC Milan]]'' un ''[[Internazionale]]'' (''Inter''). Netālu no Milānas atrodas ''[[Formula 1]]'' [[Moncas trase]], kur notiek [[Itālijas GP]] izcīņa. ====Vēsture==== Tiek uzskatīts, ka Milānu ap 600.g p.m.ē. dibinājuši [[ķelti]], un tās ķeltu nosaukums (''Mid-lan - līdzenuma vidū'') saglabājies cauri gadsimtiem. Ap 222.g p.m.ē. Milānu ieņem [[Senā Roma|romieši]] un nosauc par '''Mediolānu''' (''Mediolanum''). 4.gs, [[bīskaps|bīskapa]] [[Sv.Ambrosijs|Sv.Ambrosija]] un [[imperators|imperatora]] [[Teodosijs I|Teodosija I]] laikā Milāna ir [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijas]] galvaspilsēta. Tajā laikā Milāna ir otrā lielākā pilsēta Eiropā ar 300 000 iedzīvotājiem. 11.gs, pēc [[ostgoti|ostgotu]] un [[langobardi|langobardu]] periodiem, pilsēta atgūst savu nozīmību un vada citas Lombardijas pilsētas cīņā pret [[Svētā Romas impērija|Svēto Romas impēriju]]. [[Renesanse|Renesanses]] laikmetā pilsētā valda savstarpēji konkurējošās [[Sforcas|Sforcu]] un [[Viskonti]] ģimenes, kuras aicina uz pilsētu māksliniekus (to starpā arī [[Leonardo da Vinči]]). Pēc mēģinājumiem dominēt visā Ziemeļitālijā XV gs Milānu pakļauj [[Francija]], bet XVI gs sākumā - [[Spānija]]. XVIII gs. Milāna nonāk [[Austrija|Austrijas]] varā, bet pēc [[Franču revolūcija|Franču revolūcijas]] un [[Napoleons|Napoleona]] karagājieniem Milāna iekļaujas [[Cisalpīnas republika|Cisalpīnas republikas]] sastāvā. Pēc Napoleona sakāves Milāna atkal nokļūst Austrijas sastāvā un ir viens no [[itāļi|itāļu]] [[nacionālisms|nacionālisma]] centriem. [[Otrais Itālijas neatkarības karš|Otrā Itālijas neatkarības kara]] rezultātā Milāna 1859.gadā iekļaujas [[Sardīnijas karaliste|Sardīnijas karalistes]] sastāvā, kura 1861.gadā pārtop par [[Itālijas karaliste|Itālijas karalisti]]. Kā viens no lielākajiem ekonomikas centriem un viena no [[Salo republika|Salo republikas]] galvenajām pilsētām, Milāna smagi cieš [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā sabiedroto bombardēšanu rezultātā. ====Ievērojamas vietas==== *''Biblioteca Ambrosiana'' - seno rokrakstu bibliotēka. *''La Scala'' - pasaulslavens [[opera|operteātris]]. *Milānas Doms (''Duomo'') - [[gotika|gotiskā]] katedrāle. *''Santa Maria delle Grazie'' baznīca - ar [[Leonardo da Vinči]] "Svēto vakarēdienu". *''Via Montenapoleone'' - ''fashion'' veikalu iela. ====Cilvēki==== Milānā dzimuši: *[[Sv.Ambrosijs]] (Sanctus Aurelius Ambrosius) (340–397) - bīskaps *[[Marija Anjēzi]] (Maria Gaetana Agnesi) (1718–1799) - matemātiķe *[[Džuzepe Arčimboldo]] (Giuseppe Arcimboldo) (1527-1593) - gleznotājs *[[Alberto Askari]] (Alberto Ascari) (1918–1955) - autobraucējs *[[Silvio Berluskoni]] (Silvio Berlusconi) (1936-) - politiķis *[[Adriano Čelentano]] (Adriano Celentano) (1938-) - dziedātājs. *[[Luidži Džusāni]] (Luigi Giussani) (1922-2005) - priesteris *[[Karlo Gada]] (Carlo Emilio Gadda) (1893-1973) - rakstnieks *[[Betīno Kraksi]] (Bettino Craxi) (1934-2000) - politiķis *[[Paolo Maldini]] (Paolo Maldini) (1968-) - futbolists *[[Nino Rota]] (Nino Rota) (1911–1979) - komponists *[[Aldo Rossi]] (Aldo Rossi) (1931-1997) - arhitekts *[[Alesandro Manconi]] (Alessandro Manzoni) (1785–1873) - dzejnieks *[[Džuzepe Meaca]] (Giuseppe Meazza) (1910–1979) - futbolists *[[Fančesko Melci]] (Francesco Melzi) (1491/92-1570) - gleznotājs *[[Lukino Viskonti]] (Luchino Visconti) (1906-1976) - kinorežisors [[category:Itālijas pilsētas]] [[af:Milaan]] [[als:Mailand]] [[ar:ميلانو]] [[bg:Милано]] [[ca:Milà (Itàlia)]] [[cs:Milán]] [[da:Milano]] [[de:Mailand]] [[en:Milan]] [[eo:Milano]] [[es:Milán]] [[et:Milano]] [[eu:Milan]] [[fi:Milano]] [[fr:Milan]] [[fur:Milan]] [[he:מילאנו]] [[hu:Milánó]] [[id:Milan]] [[io:Milano]] [[is:Mílanó]] [[it:Milano]] [[ja:ミラノ]] [[ka:მილანი]] [[ko:밀라노]] [[la:Mediolanum]] [[lmo:Milan (citaa)]] [[lt:Milanas]] [[nap:Milano]] [[nl:Milaan (stad)]] [[nn:Milano]] [[no:Milano]] [[pl:Mediolan]] [[pt:Milão]] [[ro:Milano]] [[ru:Милан]] [[scn:Milanu]] [[simple:Milan]] [[sl:Milano]] [[sr:Милано]] [[sv:Milano]] [[ta:மிலன்]] [[th:มิลาน]] [[tl:Lungsod ng Milano]] [[tr:Milano]] [[ug:مىلان]] [[uk:Мілан]] [[zh:米蘭]] 8622 23972 2005-12-03T03:53:32Z Yyy 146 [[Category:User lv]] 8623 23973 2005-12-03T03:56:00Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas]] 8624 23974 2005-12-03T03:56:45Z Yyy 146 [[Category:User fi]] 8625 23975 2005-12-03T03:57:56Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas]] 8626 23976 2005-12-03T03:58:34Z Yyy 146 [[Category:User hu]] 8627 23977 2005-12-03T03:59:08Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas]] 8628 23978 2005-12-03T03:59:43Z Yyy 146 [[Category:User nl]] 8629 23989 2005-12-03T10:18:36Z Tozijs 408 Stūres māja. Stūres māja. 8630 29214 2006-02-07T11:56:01Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens '''Stūres māja''' ir pamata vadības postenis. [[Image:Bridge.jpg|Stūres māja|thumb|250px]] To izvieto uz [[pārgājiena tiltiņš|pārgājiena tiltiņa]]. Tajā tiek uzstādīts stūres rata statnis, [[žirokompass|žirokompasa repīters]] (atkārtotājs), stūres magnētiskais [[kompass]], [[radiolokators]], mašīnas [[telegrāfs]], galvenā [[dzinējs|dzinēja]] distances vadības pults un cits aprīkojums. Lai nodrošinātu riņķveida novērošanu, pārgājiena tiltiņam stūres mājas rajonā ir iznesti spārni, kuri aiziet līdz [[borts|bortiem]]. Bez tam uz stūres mājas jumta ir papildus vadības postenis - augšējais tiltiņš. No tā [[stūrmanis]] vada kuģi manevrējot un šaurumos, kā arī veic [[astronomija|astronomiskos]] novērojumus. Stūres mājā sardzē stāv sardzes stūrmanis un divi [[matrozis|matroži]]: stūres matrozis jeb stūres vīrs ar AB (''able bodied seaman'') kvalifikāciju un novērotājs ar OS (''ordinary seaman'') kvalifikāciju. [[Category:Jūrniecība]] 8631 23996 2005-12-03T13:44:32Z Tail 13 "[[Alfrēds Dziļums]]" pārdēvēju par "[[Alfreds Dziļums]]": Šķiet, vārds pareizi jāraksta "Alfreds". #REDIRECT [[Alfreds Dziļums]] 8632 24006 2005-12-03T20:10:53Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Milāna]] 8633 24007 2005-12-03T20:11:03Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Milāna]] 8634 24008 2005-12-03T20:11:08Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Milāna]] 8635 24009 2005-12-03T20:11:14Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Milāna]] 8636 24010 2005-12-03T20:11:19Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Milāna]] 8637 24011 2005-12-03T20:34:54Z Feens 37 Roma tālijas kartē no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Rome_dot.png] Roma tālijas kartē no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Rome_dot.png] 8639 51266 2006-06-19T09:16:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:رۇتېنىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Rutēnijs, Ru, 44</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>101,07 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>12450 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2607 K (2334&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>4423 K (4150&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Rutēnijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ru un atomskaitli 44. Tas ir platīna grupas [[metāls]] un ir sastopams kā piemaisījums [[platīns|platīna]] rūdām. Rutēniju lieto sakausējumiem ar platīnu, lai palielinātu tā cietību. Rutēnijam ir iespējamas oksidācijas pakāpes no +1 - +8 un -2, izplatītākās ir: +2, +3 un +4. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ar:روذنيوم]] [[ca:Ruteni]] [[cs:Ruthenium]] [[de:Ruthenium]] [[en:Ruthenium]] [[eo:Rutenio]] [[es:Rutenio]] [[et:Ruteenium]] [[fi:Rutenium]] [[fr:Ruthénium]] [[gl:Rutenio (elemento)]] [[he:רותניום]] [[hr:Rutenij]] [[hu:Ruténium]] [[io:Rutenio]] [[is:Rúþen]] [[it:Rutenio]] [[ja:ルテニウム]] [[ko:루테늄]] [[ku:Rûtenyûm]] [[la:Ruthenium]] [[lt:Rutenis]] [[nl:Ruthenium]] [[nn:Ruthenium]] [[no:Ruthenium]] [[oc:Ruteni]] [[pl:Ruten]] [[pt:Rutênio]] [[ru:Рутений]] [[sk:Ruténium]] [[sl:Rutenij]] [[sr:Рутенијум]] [[sv:Rutenium]] [[th:รูทีเนียม]] [[tr:Rutenyum]] [[tt:Ruthenium]] [[ug:رۇتېنىي]] [[uk:Рутеній]] [[zh:钌]] 8640 52599 2006-06-30T12:00:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:İridyum]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Irīdijs, Ir, 77</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>192,217 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>22650 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2719 K (2446&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>4701 K (4428&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Irīdijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ir un atomskaitli 77. Irīdijs ir ciets, trausls platīna grupas [[metāls]] un dabā ir sastopams kā piemaisījums platīna tīrradņiem. Irīdiju lieto karstumizturīgiem sakausējumiem, tam ir ļoti laba korozijas izturība. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ca:Iridi]] [[cs:Iridium]] [[de:Iridium]] [[el:Ιρίδιο]] [[en:Iridium]] [[eo:Iridio]] [[es:Iridio]] [[et:Iriidium]] [[fi:Iridium]] [[fr:Iridium]] [[he:אירידיום]] [[hr:Iridij]] [[hu:Irídium]] [[ia:Iridium]] [[io:Iridio]] [[is:Iridín]] [[it:Iridio]] [[ja:イリジウム]] [[ko:이리듐]] [[ku:Îrîdyûm]] [[lt:Iridis]] [[nl:Iridium (element)]] [[nn:Iridium]] [[no:Iridium]] [[oc:Iridi]] [[pl:Iryd]] [[pt:Irídio]] [[ru:Иридий]] [[simple:Iridium]] [[sl:Iridij]] [[sr:Иридијум]] [[sv:Iridium]] [[th:อิริเดียม]] [[tr:İridyum]] [[uk:Іридій]] [[zh:铱]] 8641 39955 2006-04-12T07:04:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Antonüüm]] '''Antonīmi''' ir vārdi ar pretēju nozīmi. Piem. "melns" un "balts". *Skatīt arī [[sinonīms]] [[Category:Valodniecība]] [[bg:Антоним]] [[ca:Antònim]] [[cs:Antonymum]] [[cv:Антонимсем]] [[da:Antonym]] [[de:Antonym]] [[en:Antonym]] [[eo:Antonimo]] [[es:Antónimo]] [[et:Antonüüm]] [[fa:متضاد (دستور زبان)]] [[fr:Antonymie]] [[gl:Antonimia]] [[id:Antonim]] [[ja:対義語]] [[ka:ანტონიმი]] [[nl:Antoniem]] [[no:Antonym]] [[pl:Antonim]] [[pt:Antônimo]] [[ru:Антонимы]] [[simple:Antonym]] [[sk:Antonymum]] [[sl:Antonim]] [[sv:Antonym]] [[uk:Антонім]] 8642 24045 2005-12-04T11:52:22Z Yyy 146 '''Homonīmi''' ir fonētiski līdzīgi vārdi ar atšķirīgu nozīmi. Piem. "zāle" (tā, kas aug pļavā) un "zāle" (liela telpa). ===Skatīt arī=== *[[sinonīms]] *[[antonīms]] [[Category:Valodniecība]] [[bg:Омоним]] [[da:Homonym]] [[de:Homonym]] [[en:Homonym]] [[es:Homónimo]] [[eo:Homonimo]] [[fr:Homonymie]] [[gl:Homónimo]] [[hu:Homonímia]] [[nl:Homofoon]] [[ja:同音異義語]] [[pl:Homonim]] [[pt:Homónimo]] [[ru:Омоним]] [[sv:Homonym]] [[uk:Омонім]] [[zh:同音词]] 8643 51949 2006-06-25T11:00:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:חלקי הדיבר#שם עצם]] '''Lietvārdi''' jeb '''substantīvi''' ir patstāvīga [[vārdšķira]], kuras [[vārds|vārdi]] nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime"). Izšķir divu veidu lietvārdus - [[sugas vārds|sugas vārdus]], kas apzīmē jebkuru priekšmetu no līdzīgu priekšmetu kopas ("māja", "bērns" u.c.) un [[īpašvārds|īpašvārdus]], kas apzīmē kādu konkrētu priekšmetu (personvārdi, vietvārdi u.c., piemēram, "Jēkabs", "Himalaji"). Lietvārdiem izpaužas trīs [[gramatiskā kategorija|gramatiskās kategorijas]]: * [[dzimtes kategorija]] (mūsdienu latviešu valodā ir sieviešu un vīriešu dzimtes lietvārdi), * [[skaitļa kategorija]] (mūsdienu latviešu valodā - vienskaitlis vai daudzskaitlis), * [[locījuma kategorija]] (mūsdienu latviešu valodā pastāv septiņi locījumi). Lietvārda [[pamatforma]] ir vienskaitļa [[nominatīvs]]. [[Category:Vārdšķiras]] [[bg:Съществително име]] [[br:Anv-kadarn]] [[ca:Substantiu]] [[cs:Podstatné jméno]] [[cv:Япала ячĕ]] [[da:Navneord]] [[de:Substantiv]] [[en:Noun]] [[eo:Substantivo]] [[es:Sustantivo]] [[fi:Substantiivi]] [[fr:Nom]] [[gl:Substantivo]] [[he:חלקי הדיבר#שם עצם]] [[hr:Imenica]] [[is:Nafnorð]] [[it:Sostantivo]] [[ja:名詞]] [[ko:명사 (품사)]] [[la:Nomen (grammatica)]] [[nl:Zelfstandig naamwoord]] [[nn:Substantiv]] [[no:Substantiv]] [[pl:Rzeczownik]] [[pt:Substantivo]] [[ro:Substantiv]] [[ru:Имя существительное]] [[simple:Noun]] [[sv:Substantiv]] [[tr:İsim]] [[uk:Іменник]] [[zh:名詞]] 8644 51689 2006-06-24T04:26:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:חלקי הדיבר]] '''Darbības vārdi''' jeb '''verbi''' ir patstāvīga [[vārdšķira]], kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus (piemēram, "skriet", "ēdu", "zied" u.c.). Darbības vārdus raksturo ļoti daudzas gramatiskās kategorijas: * tiešās - personas, laika, kārtas, izteiksmes kategorijas, * netiešās - dzimtes, skaitļa, locījuma kategorijas (piemīt lokāmajiem [[divdabis|divdabjiem]], * leksiski gramatiskās-pārejamības un nepārejamības, pabeigtības un nepabeigtības kategorijas. Darbības vārdus latviešu valodā iedala 3 [[konjugācija|konjugācijās]]. Darbības vārda [[pamatforma]] ir [[nenoteiksme]] jeb infinitīvs. [[Category:Vārdšķiras]] [[af:Werkwoord]] [[ar:فعل]] [[be:Дзеяслоў]] [[bg:Глагол]] [[br:Verb]] [[ca:Verb]] [[cs:Sloveso]] [[cv:Глагол]] [[da:Udsagnsord]] [[de:Verb]] [[en:Verb]] [[eo:Verbo]] [[es:Verbo]] [[fi:Verbi]] [[fo:Sagnorð]] [[fr:Verbe]] [[gd:Gnìomhair]] [[gl:Verbo]] [[he:חלקי הדיבר]] [[hr:Glagol]] [[it:Verbo]] [[ja:動詞]] [[la:Verbum]] [[nl:Werkwoord]] [[nn:Verb]] [[no:Verb]] [[pl:Czasownik]] [[pt:Verbo]] [[ro:Verb]] [[ru:Глагол]] [[simple:Verb]] [[sv:Verb]] [[uk:Дієслово]] [[zh:动词]] 8645 51245 2006-06-19T07:59:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Pridjevi]] '''Īpašības vārdi''' jeb '''adjektīvi''' patstāvīga [[vārdšķira]], kas nosauc priekšmetu, parādību, procesu pazīmes vai īpašības ("zaļš", "liels", "ašs" u.c.). Īpašības vārdus pēc to nozīmes iedala divās grupās: [[kādības īpašības vārdi|kādības]] jeb kvalitatīvajos (pazīme vai īpašība var piemist lielākā vai mazākā mērā, piemēram, "vecs, vecāks, visvecākais") un [[attieksmes īpašības vārdi|attieksmes]] jeb relatīvajos (pazīmes vai īpašības mērs ir nemainīgs, piemēram, "trīskrāsains") īpašības vārdos. Īpašības vārdus raksturo dažādas gramatiskās kategorijas: [[dzimtes kategorija|dzimte]], [[skaitļa kategorija|skaitlis]], [[locījuma kategorija|locījums]], [[komparācija]] (salīdzināmās pakāpes), noteiktība un nenoteiktība. Īpašības vārda [[pamatforma]] ir vienskaitļa [[nominatīvs]]. [[Category:Vārdšķiras]] [[bg:Прилагателно име]] [[ca:Adjectiu]] [[cs:Přídavné jméno]] [[cv:Паллă ячĕ]] [[da:Tillægsord]] [[de:Adjektiv]] [[en:Adjective]] [[eo:Adjektivo]] [[es:Adjetivo]] [[fa:صفت (دستور زبان)]] [[fr:Adjectif]] [[gd:Buadhair]] [[gl:Adxectivo]] [[hr:Pridjevi]] [[it:Aggettivo]] [[ja:形容詞]] [[nl:Bijvoeglijk naamwoord]] [[nn:Adjektiv]] [[no:Adjektiv]] [[pl:Przymiotnik]] [[pt:Adjetivo]] [[ro:Adjectiv]] [[ru:Имя прилагательное]] [[scn:Aggittivi]] [[simple:Adjective]] [[sv:Adjektiv]] [[th:คำคุณศัพท์]] [[tl:Pang-uri]] [[uk:Прикметник]] [[wa:Addjectif]] [[zh:形容词]] 8646 24051 2005-12-04T12:17:02Z Tozijs 408 Šķidrums ieņem tā trauka formu Šķidrums ieņem tā trauka formu 8647 29210 2006-02-07T11:55:53Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Dekaels '''Vietniekvārdi''' jeb '''pronomeni''' ir [[vārdšķira]], kuras vārdus lieto, lai aizstātu [[nomeni|nomenus]] ([[lietvārds|lietvārdus]], [[īpašības vārds|īpašības vārdus]]). Vietniekvārdi nenosauc priekšmetu, pazīmi vai procesu, bet tikai norāda uz to. Vietniekvārdu skaits atšķirībā no, piemēram, [[darbības vārds|darbības vārdu]] vai [[lietvārds|lietvārdu]] skaita ir ierobežots. Vietniekvārdus pēc to nozīmes un funkcijām iedala: * personu vietniekvārdos (''es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas''), * atgriezeniskajos vietniekvārdos (''sevis''), * piederības vietniekvārdos (''mans, mana, tavs, tava, savs, sava''), * norādāmajos vietniekvārdos (''šis, šī, tas, tā, šāds, šāda, tāds, tāda, viņš, viņa''), * jautājamos vietniekvārdos (''kas, kurš, kura, kāds, kāda''), * attieksmes vietniekvārdos (''kas, kurš, kura, kāds, kāda''), * nenoteiktajos vietniekvārdos (''kas, kurš, kura, kāds, kāda, dažs, daža, cits, cita, kaut kas, kaut kāds, kaut kāda, kaut kurš, kaut kura, diez(in) kas, diez(in) kurš, diez(in) kura, diez(in) kāds, diez(in) kāda, nez(in) kas, nez(in) kāds, nez(in) kāda, nez(in) kurš, nez(in) kura, sazin kas, sazin kurš, sazin kura, sazin kāds, sazin kāda, dažs labs, daža laba, viens otrs, viena otra, jebkas, jebkurš, jebkura, jebkāds, jebkāda''), * noteiktajos vietniekvārdos (''abi, abas, viss, visi, visas, pats, pati, katrs, katra, ikkatrs, ikkatra, ikkurš, ikkura, ikviens, ikviena''), * nolieguma vietniekvārdos (''nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena). [[Category:Vārdšķiras]] [[bg:&#1052;&#1077;&#1089;&#1090;&#1086;&#1080;&#1084;&#1077;&#1085;&#1080;&#1077;]] [[da:Stedord]] [[de:Pronomen]] [[en:Pronoun]] [[es:Pronombre]] [[eo:Pronomo]] [[fa:&#1590;&#1605;&#1740;&#1585;]] [[fo:Persónur (máll.)]] [[nl:Voornaamwoord]] [[ja:&#20195;&#21517;&#35422;]] [[pl:Zaimek]] [[pt:Pronome]] [[ru:&#1052;&#1077;&#1089;&#1090;&#1086;&#1080;&#1084;&#1077;&#1085;&#1080;&#1077;]] [[sv:Pronomen]] [[uk:&#1047;&#1072;&#1081;&#1084;&#1077;&#1085;&#1085;&#1080;&#1082;]] [[wa:Prono]] [[fr:Pronom]] [[zh:&#20195;&#35422;]] 8648 29991 2006-02-10T23:14:53Z Jānis U. 198 [[Image:Piens.jpg|Šķidrums ieņem tā trauka formu.|right]] '''Šķidrums''' ([[viela]]s [[agregātstāvoklis]]) ir [[fluīds]], kura [[tilpums]] ir patstāvīgs pie konstantas [[temperatūra]]s un [[spiediens|spiediena]], un, kura formu parasti nosaka trauks, kurā tas ir iepildīts. Bez tam šķidrums rada spiedienu uz trauka sienām tāpat kā uz jebko tajā iegremdētu, šis spiediens tiek vērsts vienāds uz visām pusēm. Ja šķidrums ir miera stāvoklī vienmērīgā [[gravitācijas lauks|gravitācijas laukā]], spiedienu <math>p</math> jebkurā punktā nosaka ar formulu <math>p=\rho gh</math>, kur <math>\rho</math> ir šķidruma [[blīvums]] (pieņemts par konstantu) un <math>h</math> ir šķidruma staba augstums. Jāievēro, ka šī formula spiedienu uz brīvas virsmas dod vienādu ar nulli, un tas ļauj izskaidrot [[virsmas spriegums|virsmas sprieguma]] parādības. Šķidrumiem ir raksturīgas virsmas sprieguma un [[kapilaritāte]]s parādības, tie parasti izplešas, kad tos karsē, un saraujas, kad atdzesē. Ķermeņiem, kurus iegremdē šķidrumā parādās peldamība. Šķidrumi to attiecīgajos [[vārīšanās]] punktos pārvēršās par [[gāze|gāzēm]] un [[kušana]]s punktos par [[cieta viela|cietām vielām]]. Veicot frakciju [[destilācija|destilāciju]], šķidrumus var atdalīt vienu no otra, jo tie izgaro katrs savā vārīšanās punktā. [[Kohēzija]] starp molekulām šķidrumā nav pietiekoša, lai novērstu iztvaikošanu no brīvās virsmas. [[Stikls]] normālās temperatūrās nav atdzesēts šķidrums, bet cieta viela. [[Category:Fizika]] 8650 24065 2005-12-04T15:17:10Z Evija T 132 Rakstam par jūrascūciņu Rakstam par jūrascūciņu 8651 52558 2006-06-30T09:22:53Z YurikBot 213 robot Adding: be, csb, el, fa, oc, uk, zh-yue ''Raksti, kas saistīti ar [[Japāna|Japānu]].'' [[Category:Valstis]] [[af:Kategorie:Japan]] [[ar:تصنيف:يابان]] [[ast:Categoría:Xapón]] [[be:Катэгорыя:Японія]] [[bg:Категория:Япония]] [[ca:Categoria:Japó]] [[cs:Kategorie:Japonsko]] [[csb:Kategòrëjô:Japòńskô]] [[da:Kategori:Japan]] [[de:Kategorie:Japan]] [[el:Κατηγορία:Ιαπωνία]] [[en:Category:Japan]] [[eo:Kategorio:Japanio]] [[es:Categoría:Japón]] [[et:Kategooria:Jaapan]] [[eu:Kategoria:Japonia]] [[fa:رده:ژاپن]] [[fi:Luokka:Japani]] [[fr:Catégorie:Japon]] [[ga:Catagóir:An tSeapáin]] [[gl:Category:Xapón]] [[he:קטגוריה:יפן]] [[hr:Kategorija:Japan]] [[hu:Kategória:Japán]] [[id:Kategori:Jepang]] [[io:Category:Japonia]] [[is:Flokkur:Japan]] [[it:Categoria:Giappone]] [[ja:Category:日本]] [[ka:კატეგორია:იაპონია]] [[ko:분류:일본]] [[la:Categoria:Iaponia]] [[lb:Category:Japan]] [[lt:Kategorija:Japonija]] [[mk:Категорија:Јапонија]] [[mo:Category:Жапония]] [[ms:Kategori:Jepun]] [[na:Category:Japan]] [[nds:Kategorie:Japan]] [[nl:Categorie:Japan]] [[nn:Kategori:Japan]] [[no:Kategori:Japan]] [[oc:Categoria:Japon]] [[pl:Kategoria:Japonia]] [[pt:Categoria:Japão]] [[ro:Categorie:Japonia]] [[ru:Категория:Япония]] [[scn:Category:Giappuni]] [[sh:Category:Japan]] [[simple:Category:Japan]] [[sk:Kategória:Japonsko]] [[sl:Kategorija:Japonska]] [[sr:Категорија:Јапан]] [[sv:Kategori:Japan]] [[th:หมวดหมู่:ประเทศญี่ปุ่น]] [[tl:Category:Hapon]] [[tr:Kategori:Japonya]] [[uk:Категорія:Японія]] [[vi:Thể loại:Nhật Bản]] [[zh:Category:日本]] [[zh-min-nan:Category:Ji̍t-pún]] [[zh-yue:Category:日本]] 8652 42598 2006-04-30T11:30:17Z Juzeris 23 +kat. [[Šveice|Šveices]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''kantons''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Bāzele]] (Basel)<td>164 475<td>[[Bāzele-pilsēta (kantons)|Bāzele-pilsēta]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Berne]] (Bern)<td>123 018<td>[[Berne (kantons)|Berne]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Cīrihe]] (Zürich)<td>346 182<td>[[Cīrihe (kantons)|Cīrihe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Lozanna]] (Lausanne)<td>118 014<td>[[Vo]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Lucerna]] (Luzern)<td>57 268<td>[[Lucerna (kantons)|Lucerna]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Sanktgallene]] (St.Gallen)<td>72 000<td>[[Sanktgallene (kantons)|Sanktgallene]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Vintertūra]] (Winterthur)<td>91 367<td>[[Cīrihe (kantons)|Cīrihe]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Ženēva]] (Geneva)<td>181 491<td>[[Ženēva (kantons)|Ženēva]] </table> [[Category:Šveices pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi|Sveice]] 8653 52697 2006-07-01T03:14:38Z Escarbot 1016 robot Adding: ar, bg, ca, cs, da, es, et, fi, ja, ko, la, nl, no, pl, rm, ro, ru, sk Modifying: de, en, fr, it, pt, sv * [[Category:Šveice]] [[Category:Pilsētas pēc valsts|Szveice]] [[ar:تصنيف:مدن سويسرا]] [[bg:Категория:Градове в Швейцария]] [[ca:Categoria:Ciutats de Suïssa]] [[cs:Kategorie:Švýcarská města]] [[da:Kategori:Schweiziske byer]] [[de:Kategorie:Ort in der Schweiz]] [[en:Category:Cities in Switzerland]] [[es:Categoría:Localidades de Suiza]] [[et:Kategooria:Šveitsi linnad]] [[fi:Luokka:Sveitsin kaupungit]] [[fr:Catégorie:Ville de Suisse]] [[it:Categoria:Città della Svizzera]] [[ja:Category:スイスの都市]] [[ko:분류:스위스의 도시]] [[la:Categoria:Urbes Helvetiae]] [[nl:Categorie:Stad in Zwitserland]] [[no:Kategori:Byer i Sveits]] [[pl:Kategoria:Miasta Szwajcarii]] [[pt:Categoria:Cidades da Suíça]] [[rm:Category:Citads svizras]] [[ro:Categorie:Oraşe în Elveţia]] [[ru:Категория:Города Швейцарии]] [[sk:Kategória:Mestá vo Švajčiarsku]] [[sv:Kategori:Orter i Schweiz]] 8654 42599 2006-04-30T11:30:24Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Austrija|Austrijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 iedzīvotājiem 2005.gadā. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=80% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2006) | '''Federālā zeme (''Bundesland'')''' |- | [[Fillaha]] (Villach) | 59 174 | [[Karintija]] |- | [[Grāca]] (Graz) | 221 260 | [[Štīrija]] |- | [[Insbruka]] (Innsbruck) | 112 084 | [[Tirole]] |- | [[Klāgenfurte]] (Klagenfurt) | 90 688 | [[Karintija]] |- | [[Linca]] (Linz) | 179 789 | [[Augšaustrija]] |- | [[Velsa (pilsēta)|Velsa]] (Wels) | 58 317 | [[Augšaustrija]] |- | '''[[Vīne]]''' (Wien) | 1 570 976 | [[Vīne (zeme)|Vīne]] |- | [[Zalcburga]] (Salzburg) | 145 394 | [[Zalcburga (zeme)|Zalcburga]] |- |} [[Category:Austrijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8655 28262 2006-02-03T01:46:54Z Feens 37 +cat. * [[Category:Austrija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 8656 42600 2006-04-30T11:30:41Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Moldova|Moldovas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 iedzīvotājiem 2005.gadā. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=80% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2005) | '''Rajons (''Raion'')''' |- | [[Belci]] (Bălţi) | 118 690 | [[Belcu rajons]] |- | '''[[Kišiņeva]]''' (Chişinău) | 635 994 | [[Kišiņeva]] |- | [[Ribņica]] (Rîbniţa) | 55 455 | [[Piedņestra]] |- | [[Tigina]] (Tighina) | 110 175 | [[Tiginas rajons]] |- | [[Tiraspole]] (Tiraspol) | 157 394 | [[Piedņestra]] |- |} [[Category:Moldovas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8657 28273 2006-02-03T01:57:42Z Feens 37 +cat. * [[Category:Moldova]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 8658 24111 2005-12-05T12:08:11Z Tozijs 408 Karšu māja. Karšu māja. 8659 24115 2005-12-05T12:23:31Z Tozijs 408 '''Karšu māja''' ir izvietota blakus stūres mājai. [[Image:Chart.jpg|Karšu māja|thumb|250px]] Karšu mājā glabājas pārgājiena kartes, dažādas [[navigācija|navigācijas]] iekārtas un instrumenti, kā arī speciāls [[stūrmanis|stūrmaņa]] galds priekš darba ar kartēm. Uz daudziem kuģiem karšu māja ir apvienota ar [[stūres māja|stūres māju]] un tās kopā sauc par [[navigācija|navigācijas]] māju. [[Category:Jūrniecība]] 8663 48406 2006-05-31T05:10:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Берут, Болеслав]] '''Boļeslavs Beruts''' (''Bolesław Bierut''), īstajā vārdā Boļeslavs Bernackis (''Bolesław Biernacki''), pēc citām ziņām Boļeslavs Rutkovskis (dzimis 1892.gada 18.aprīlī Ruros Brigidkovskos (''Rury Brigidkowskie'') pie [[Ļubļina|Ļubļinas]], [[Krievija|Krievijas impērijā]] (tagad [[Polija|Polijā]]), miris 1956.gada 12.martā, [[Maskava|Maskavā]], [[PSRS]], (tagad [[Krievija|Krievijā]]), apglabāts [[Varšava|Varšavā]]) - [[Polija|poļu]] [[komunisms|komunistu]] līderis, Polijas galva pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]], [[staļinisms|staļinists]], [[PSRS]] marionete. [[Image:Boleslaw Bierut.jpeg|150px|thumb|right|Boļeslavs Beruts]] Dzimis zemnieku ģimenē. Vidējā izglītība. Strādājis par burtlici. No 1912.gada darbojies [[Polijas Sociālistiskā partija-Levica|Polijas Sociālistiskajā partijā-Levicā]] (''Polska Partia Socjalistyczna - Lewica''), bet no 1918.gada - [[Polijas Komunistiskā partija|Polijas Komunistiskajā partijā]] (''Komunistyczna Partia Polski''). Kad [[Josifs Staļins|Staļins]], sākot ar 1937.gadu, izrēķinājās ar Polijas Komunistisko partiju un visi poļu komunistu līderi tika nogalināti, Beruts izglābās, jo tajā laikā atradās Polijas cietumā. No 1939. līdz 1941.gadam, pēc nepārbaudītām ziņām, Beruts darbojās [[PSRS]] okupētajos Polijas austrumu apgabalos kā [[NKVD]] izmeklētājs. 1943.gadā tika nosūtīts uz [[Varšava|Varšavu]], kur darbojās [[Polijas Strādnieku partija|Polijas Strādnieku partijas]] CK. 1944.gadā kļuva par [[Ļubļinas valdība|Ļubļinas valdības]] galvu. Līdz pat Staļina nāvei ieņēma Polijas valsts augstākos amatus. 1956.gadā tūlīt pēc [[PSKP XX.kongress|PSKP XX.kongresa]], kurā [[Ņikita Hruščevs]] teica runu ar Staļina noziegumu daļēju nosodījumu, Beruts Maskavā piedzīvoja [[infarkts|infarktu]], un pēc pāris nedēļām mira. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Ignācijs Moscickis]] (faktiski) | virsraksts = [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]]<br>(''Prezydent Krajowej Rady Narodowej'',<br>pēc tam ''Prezydent RP'',<br>pēc tam ''Pierwszy Sekretarz KC PZPR''| periods = [[1944]]&ndash;[[1956]] | pēc = [[Edvards Ohabs]] }} {{kastes beigas}} [[Category:Polijā dzimuši|Beruts, Bolzeslavs]] [[Category:Polijas prezidenti|Beruts, Bolzeslavs]] [[de:Bolesław Bierut]] [[en:Bolesław Bierut]] [[nl:Bolesław Bierut]] [[no:Bolesław Bierut]] [[pl:Bolesław Bierut]] [[ru:Берут, Болеслав]] 8664 24179 2005-12-06T23:22:57Z Feens 37 redirekts #redirect [[Boļeslavs Beruts]] 8665 24180 2005-12-06T23:23:01Z Feens 37 #redirect [[Boļeslavs Beruts]] 8666 24181 2005-12-06T23:23:09Z Feens 37 redirekts #redirect [[Boļeslavs Beruts]] 8674 24211 2005-12-07T22:37:52Z Dekaels 268 "[[Afganistānas Padomju savienības konflikts]]" pārdēvēju par "[[Afganistānas karš]]": Pareizais nosaukums. #REDIRECT [[Afganistānas karš]] 8676 51825 2006-06-24T22:55:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Rumbling Hearts]] '''Kimi ga Nozomu Eien''' (pazīstams arī kā: kiminozo, KGNE un 君が望む永遠 (orģinālais nosaukums)) ir anime seriāls, kam bija 14 sērijas, kuru japānā televīzijā rādīja no 2003. gada 5. oktobra līdz 2004. gada 4. janvārim. Šis seriāls bija veidots uz tāda paša nosaukuma 2001. gada datorspēles bāzes. Latvijā televīzijā šis seriāls pagaidām vēl nav rādīts. Pirmās trīs sērijas ir diezgan atšķirīgas no visām pārējām. {{stub}} [[Category:Anime]] [[de:Rumbling Hearts]] [[en:Kimi ga Nozomu Eien]] [[es:Kimi ga Nozomu Eien]] [[fi:Kimi ga Nozomu Eien]] [[ja:君が望む永遠]] [[ru:Беспокойные сердца]] 8677 39206 2006-04-08T13:50:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Cloruro di vinile]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Vinilhlorīds</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CH<sub>2</sub>=CHCl</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>62,5 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>910kg/m<sup>3</sup> (sašķidrināts)</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>119 K (-154&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>259 K (-13&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Vinilhlorīds''' (CH<sub>2</sub>=CHCl) (hloretilēns, hloretēns) ir bezkrāsaina, relatīvi viegli sašķidrināma [[gāze]]. Tas ir monomērs. To lieto par [[polivinilhlorīds|polivinilhlorīda]] izejvielu. Vinilhlorīdu iegūst [[hlorēšana|hlorējot]] [[etilēns|etilēnu]]. Vinilhlorīds ir vienkāršākais nepiesātinātais [[halogēnogļūdeņradis]]. [[Category:Organiskās vielas]] [[ar:فينيل كلوريد]] [[de:Vinylchlorid]] [[en:Vinyl chloride]] [[fr:Chlorure de vinyle]] [[it:Cloruro di vinile]] [[ja:クロロエチレン]] [[nl:Vinylchloride]] [[sv:Vinylklorid]] 8678 24226 2005-12-08T21:31:49Z Tozijs 408 Enkurklīzes Enkurklīzes 8679 24227 2005-12-08T21:35:56Z Tozijs 408 Parastā klīze Parastā klīze 8680 29379 2006-02-07T12:10:39Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens '''Klīze''' ietilpst [[enkurs|enkura]] ierīcēs, [[pietauvošanās ierīce|pietauvošanās ierīcēs]] un [[buksēsanas ierīce|buksēšanas ierīcēs]]. [[Image:2003-sep-05-09-d-06-chains.jpg|Enkurklīzes|thumb|200px]] Enkura ierīcēs ietilpst divu veidu klīzes: enkurklīze un enkurķēdes klīze. Enkurklīze ir caurule caur kuru enkurķēdi izvada no [[klājs|klāja]], uz kura atrodas [[enkurspilve]], aiz [[borts|borta]]. Enkurķēdes klīze ir caurule pa kuru enkurķēdi no klāja, uz kura atrodas enkurspilve, novada [[ķēžu kaste|ķēžu kastē]]. Pietauvošanās galu izlaišanai no [[kuģis|kuģa]] uz krastu (otru kuģi), [[margsiena|margsienā]] ierīko klīzes apaļus vai ovālus izgriezumus ar noapaļotām malām. Tajās vietās, kur nav margsienas, ierīko klāja klīzes ([[Panama|Panamas]] klīzes). Ar Panamas klīzēm jābūt aprīkotiem kuģiem, kuri iet cauri [[Panamas kanāls|Panamas kanālam]]. Panamas klīzēs darba virsmas izliekuma [[rādijs]] daudz lielāks nekā parastajām, tādēļ tās parocīgas darbam ar liela diametra [[tauva|tauvām]]. Pašlaik arvien plašāk pielieto universālās pietauvošanās klīzes un automātiskās klīzes ar grozāmu rāmi un vadveltni. Šāda tipa klīzes pasargā galus no ātras to pārrīvēšanas. [[Image:NF09.jpg|Parastā klīze|thumb|200px|left]] Uz [[velkonis|velkoņiem]] pie [[jūra|jūras]] buksēšanas tauva no [[āķis|āķa]] iet caur pakaļgala buksēšanas klīzi, bīstamas [[sāņsvere|sānsveres]] novēršanai trosei nostiepjoties. Pakaļgala buksēšanas klīzes var būt slēgtās, atverāmās un ar vadveltņiem. Atveramajai klīzei un klīzei ar vadveltņiem ir atveramā plāksnīte. Klīzei ar [[vadveltnis|vadveltņiem]] ir horizontālais vadveltnis un divi vertikālie vadveltņi. [[Category:Jūrniecība]] 8684 24277 2005-12-10T03:58:19Z Tail 13 Georga Kaizera attēls Georga Kaizera attēls 8685 48229 2006-05-30T13:47:00Z Tail 13 [[Image:Kaiser.jpg|thumb|150px|Georgs Kaizers]] '''Frīdrihs Karls Georgs Kaizers''' (''Friedrich Carl Georg Kaiser''; * 1878. gada 25. novembrī [[Magdeburga|Magdeburgā]], [[Vācija|Vācijā]], † 1945. gada 4. jūnijā Askonā, [[Šveice|Šveicē]]) bija viens no ievērojamākajiem vācu [[ekspresionisms|ekspresionisma]] [[dramaturģija|dramaturgiem]]. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem minama triloģija "Korallis", "Gāze I" un "Gāze II". ==Biogrāfija== Georgs Kaizers piedzima Magdeburgā tirgotāja ģimenē, turpat arī studēja tirdzniecību. Pēc tam Kaizers devās strādāt uz [[Argentīna|Argentīnu]], taču slimības dēļ bija spiests atgriezties dzimtenē. Viņa pirmais nozīmīgākais literārais darbs bija luga "[[Kalē pilsoņi]]" (1914), un tai sekoja citas - "No rīta līdz pusnaktij" (1916), "Korallis" (1918) utt. 1938. gadā [[nacisms|nacistu]] [[cenzūra]] viņa darbus aizliedza, un Kaizers meklēja patvērumu Šveicē, kur arī uzrakstīja daudzus no saviem vēlīnajiem darbiem. Viņa pēdējais darbs bija viņa "grieķu drāmu" triloģija "Amfitrions", "Pigmalions" un "Belerofons" (to publicēja pēc autora nāves 1948. gadā). Georgs Kaizers kopumā uzrakstīja vairāk nekā 60 lugas. Latviski Kaizera darbi nav izdoti (pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] daži no tiem gan uzvesti [[Latvija]]s teātros). ==Literārā darbība== Georga Kaizera lugām raksturīga ekspresionisma tematika - piemēram, savā lugu triloģijā "Korallis", "Gāze" un "Gāze II" Kaizers formulē savu laikmeta tvērumu: cilvēks ir tikai tā viņa ķermeņa daļa, kas strādā, darbojas kā mašīna, cilvēciskais cilvēkā nav svarīgs, tāpat arī cilvēka dzīvība ne. Ekspresionisma autori, tostarp Kaizers, uzskata, ka viduvējībai un vienaldzībai jāpretojas, jāizceļ indivīds, nedrīkst samierināties ar dzīvošanu pelēkajā ikdienā. Kaizera pirmās plašu atzinību guvušās lugas "Kalē pilsoņi" pamatā ir vēsturisks notikums, [[Kalē]] aplenkums. Kalē angļu aplenkumu izturēja 11 mēnešus, un pēc tam Anglijas karalis Edvards III lika pilsētas iedzīvotājiem izvēlēties - vai nu visi tās iedzīvotāju tiktu nogalināti, vai arī sešiem cienījamiem Kalē pilsoņiem jāpiekrīt pazemojošam nāvessodam. Lugā Kaizers norāda, ka tie, kuri piekrituši mirt visas pilsētas vārdā, nevis cieš, bet gan kļuvuši par īstiem cilvēkiem, jo ideāla vārdā atteikušies no viduvējības. ==Nozīmīgākie darbi== * "[[Kalē pilsoņi]]" (''Die Bürger von Calais'', luga; 1914) * "No rīta līdz pusnaktij" (''Von morgens bis mitternachts'', luga; 1916) * "Korallis" (''Die Koralle'', luga; 1918) * "[[Gāze I]]" (''Gas I'', luga; 1918) * "[[Gāze II]]" (''Gas II'', luga; 1920) [[Category:Ekspresionisma rakstnieki|Kaizers, Georgs]] [[Category:Vācu rakstnieki|Kaizers, Georgs]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Kaizers, Georgs]] [[Category:Vācieši|Kaizers, Georgs]] [[de:Georg Kaiser]] [[en:Georg Kaiser]] [[fr:Georg Kaiser]] [[ro:Georg Kaiser]] 8686 32192 2006-02-28T14:00:52Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Mākslas virzieni]] 8687 50919 2006-06-18T07:36:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Gottfried Benn]] '''Gotfrīds Benns''' (''Gottfried Benn'', * 1886. gada 2. maijā Mansfeldā, Brandenburgā, † 1956. gada 7. jūlijā [[Berlīne|Berlīnē]]) bija nozīmīgs [[eseja|esejists]] un vācu [[ekspresionisms|ekspresionisma]] [[dzeja|dzejnieks]]. ==Biogrāfija== [[Image:Benn.jpg|thumb|250px|Gotfrīds Benns]] Benns piedzima Mansfeldā [[luterānisms|luterāņu]] mācītāja ģimenē. Viņš Marburgas universitātē studēja [[teoloģija|teoloģiju]] un pēcāk militāro [[medicīna|medicīnu]] Ķeizara Vilhelma akadēmijā Berlīnē. Benna literārā karjera sākās, kad viņš 1912. gadā publicēja nelielu dzejas krājumu ar nosaukumu "Morgs un citi dzejoļi". Savos agrīnajos dzejoļos Benns izlietoja savu medicīnisko pieredzi un terminoloģiju, lai detalizēti attēlotu cilvēka nāvi, miesas sadalīšanos. Armijai Benns pievienojās 1914. gadā, īšu brīdi pavadīja [[Beļģija]]s frontē, tad strādāja par armijas ārstu [[Brisele|Briselē]]. Pēc tam Benns pārcēlās uz Berlīni, kur kļuva par [[dermatoloģija]]s un [[STS|venērisko slimību]] speciālistu. Benns pamazām [[nacisms|nacismu]] sāka uzlūkot kā revolucionāru spēku, kas varētu ekspresionismu padarīt par Vācijas oficiālo mākslu. 1932. gadā Benns tika ievēlēts par Prūsijas Akadēmijas dzejas nodaļas locekli un kļuva par šīs nodaļas galvu 1933. gada februārī. Maijā viņš jauno režīmu aizstāvēja radiorunā. Režīma kultūras politika tomēr izrādījās atšķirīga no Benna cerētās, un jūnijā viņam amats bija jāatstāj. [[Garo nažu nakts]] viņā raisīja šausmas. 1936. gada maijā žurnāls ''Das Schwarze Korps'' viņa ekspresionisma darbus nosauca par [[deģenerātu māksla|deģenerātu mākslu]]. 1938. gadā Nacionālsociālistu autoru asociācija (''Reichsschriftumskammer'') aizliedza Bennam turpmāk rakstīt. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Benns tika nosūtīts uz Austrumvācijas garnizoniem, kur rakstīja dzejoļus un esejas. Pēc kara [[Antante|Sabiedrotie]] viņa darbus aizliedza, jo sākotnēji viņš bija atbalstījis [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]]. Benns nomira 1956. gadā Rietumberlīnē. ==Literārā darbība== Dzejoļu krājums "Morgs un citi dzejoļi" tika publicēts Berlīnē 1912. gadā un izraisīja milzīgu skandālu. 500 eksemplāru metienu izpirka vienas nedēļas laikā, un darbu aizliedza un konfiscēja 1916. gadā. Krājumā parādījās tradicionālu dzejas frāžu grotesks apvienojums ar medicīnas prakses laikā pieredzētā aprakstu. Piemēram, dzejolī "Skaistā jaunība" dzejnieks apraksta slīkoni, kurā iemitinājušies žurkulēni, tā izceļot kontrastu starp dzīvo un mirušo, tradicionāli poētisko ("skaistā jaunība") un pretīgo. Benns raksta par cilvēka slimīgo un vājo miesu, kas ir pretrunā ar ilglaicīgajiem uzskatiem, ka cilvēks ir pārāka būtne. Viņš uzsver atšķirību starp vārdu un realitāti un noliedz tradicionālās vērtības un tabu. ==Ārējās saites== * [http://supervert.com/elibrary/gottfried_benn Gotfrīda Benna dzeja oriģinālvalodā un ar tulkojumu angliski] * [http://www.gottfriedbenn.de/ Gotfrīda Benna sabiedrība (vācu val.)] [[Category:Ekspresionisms|Benns, Gotfrīds]] [[Category:Vācu rakstnieki|Benns, Gotfrīds]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Benns, Gotfrīds]] [[de:Gottfried Benn]] [[en:Gottfried Benn]] [[eo:Gottfried Benn]] [[es:Gottfried Benn]] [[fr:Gottfried Benn]] [[hu:Gottfried Benn]] [[it:Gottfried Benn]] [[nl:Gottfried Benn]] [[no:Gottfried Benn]] [[pl:Gottfried Benn]] [[sv:Gottfried Benn]] 8688 24283 2005-12-10T05:10:44Z 80.70.17.136 pāradresacija #REDIRECT [[Kimi ga Nozomu Eien]] 8689 24284 2005-12-10T05:11:44Z 80.70.17.136 pāradresācija #REDIRECT [[Kimi ga Nozomu Eien]] 8690 24289 2005-12-10T07:40:09Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Georgs Kaizers]] 8691 24290 2005-12-10T07:40:12Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Georgs Kaizers]] 8692 24291 2005-12-10T07:40:16Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Georgs Kaizers]] 8693 24292 2005-12-10T07:40:21Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Georgs Kaizers]] 8694 24293 2005-12-10T07:40:24Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Georgs Kaizers]] 8695 24295 2005-12-10T07:48:00Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gotfrīds Benns]] 8696 24296 2005-12-10T07:48:03Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gotfrīds Benns]] 8697 24297 2005-12-10T07:48:06Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gotfrīds Benns]] 8698 24298 2005-12-10T07:48:08Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gotfrīds Benns]] 8699 24299 2005-12-10T07:48:11Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gotfrīds Benns]] 8701 50322 2006-06-13T04:45:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Osmij]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Osmijs, Os, 76</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>190,23 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>22610 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>3306 K (3033&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>5285 K (5012&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Osmijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Os un atomskaitli 76. Osmijs ir vissmagākais [[metāls]]. Dabā tas ir sastopmas kā piemaisījums [[platīns|platīnam]]. Osmija tetroksīds (OsO<sub>4</sub>) ir toksisks šķidrums. Osmijam ir iespējamas oksidācijas pakāpes no +1 līdz +8, izplatītākās ir +3 un +4. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[bg:Осмий]] [[ca:Osmi]] [[cs:Osmium]] [[da:Osmium]] [[de:Osmium]] [[en:Osmium]] [[eo:Osmio]] [[es:Osmio]] [[et:Osmium]] [[fi:Osmium]] [[fr:Osmium]] [[he:אוסמיום]] [[hr:Osmij]] [[hu:Ozmium]] [[io:Osmio]] [[is:Osmín]] [[it:Osmio]] [[ja:オスミウム]] [[ko:오스뮴]] [[ku:Osmiyûm]] [[lt:Osmis]] [[nl:Osmium]] [[nn:Osmium]] [[no:Osmium]] [[oc:Òsmi]] [[pl:Osm]] [[pt:Ósmio]] [[ru:Осмий]] [[simple:Osmium]] [[sl:Osmij]] [[sr:Осмијум]] [[sv:Osmium]] [[th:ออสเมียม]] [[tr:Osmiyum]] [[uk:Осмій]] [[zh:锇]] 8702 51272 2006-06-19T09:54:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:سكاندىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Skandijs, Sc, 21</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>44,955912 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>2985 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1814 K (1541&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3109 K (2836&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Skandijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Sc un atomskaitli 21. Tas ir ļoti reti satopams metāls un ir satopams dažādos minerālos nelielos daudzumos. Skandiju lieto galvenokārt sakausējumiem ar [[alumīnijs|alumīniju]] un dzīvsudraba spuldzēm (kā piedevu pie gāzu maisījuma, lai uzlabotu gaismas spektrālo sastāvu). Savienojumos skandijam lielākoties ir vērtība +3. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Skandium]] [[ar:سكانديوم]] [[bg:Скандий]] [[ca:Escandi]] [[cs:Skandium]] [[da:Scandium]] [[de:Scandium]] [[en:Scandium]] [[eo:Skandio]] [[es:Escandio]] [[et:Skandium]] [[fi:Skandium]] [[fr:Scandium]] [[gl:Escandio (elemento)]] [[he:סקנדיום]] [[hr:Skandij]] [[hu:Szkandium]] [[io:Skandio]] [[is:Skandín]] [[it:Scandio]] [[ja:スカンジウム]] [[ko:스칸듐]] [[ku:Skandiyûm]] [[la:Scandium]] [[lt:Skandis]] [[nl:Scandium]] [[nn:Scandium]] [[no:Scandium]] [[oc:Escandi]] [[pl:Skand]] [[pt:Escândio]] [[ru:Скандий]] [[sh:Skandij]] [[simple:Scandium]] [[sl:Skandij]] [[sr:Скандијум]] [[sv:Skandium]] [[th:สแคนเดียม]] [[tr:Skandiyum]] [[ug:سكاندىي]] [[uk:Скандій]] [[vi:Scandi]] [[zh:钪]] 8703 24312 2005-12-10T14:00:10Z Tail 13 Gotfrīda Benna attēls Gotfrīda Benna attēls 8704 29396 2006-02-07T12:22:23Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 80.70.17.136 '''Tatarstānas Republika''' ([[tatāru valoda|tatāru val.]] ''Татарстан Республикасы'') ir autonoma republika [[Krievijas Federācija]]s sastāvā. Tās galvaspilsēta ir [[Kazaņa]], oficiālās valodas - [[krievu valoda|krievu]] un [[tatāru valoda|tatāru]], platība - 67 836,2 km², iedzīvotāju skaits - 3 779 265 (pēc 2002. gada datiem). Tatarstānas iedzīvotāju sastāvs ir: tatāri - 51,3%, krievi - 41%, čuvaši - 3%. [[Category:Krievija]] [[be:Татарстан]] [[ca:Tatarstan]] [[cv:Тутарстан]] [[cs:Tatarstán]] [[de:Tatarstan]] [[en:Tatarstan]] [[et:Tatarstani Vabariik]] [[es:Tartaria]] [[eo:Tatarstano]] [[fr:Tatarstan]] [[ko:타타르스탄 공화국]] [[it:Tatarstan]] [[mo:Татарстан]] [[nl:Tatarstan]] [[ja:タタールスタン共和国]] [[pl:Tatarstan]] [[ro:Tatarstan]] [[ru:Татарстан]] [[sr:Татарстан]] [[fi:Tatarstan]] [[sv:Tatarstan]] [[tt:Tatarstan]] [[zh:鞑靼斯坦共和国]] 8706 24331 2005-12-10T22:08:54Z Tozijs 408 Tērauda rituļi Tērauda rituļi 8707 51888 2006-06-25T06:14:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:پولات]] '''Tērauds''' ir [[dzelzs]] sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes, liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml. [[Image:steel_coils_dwnld.jpg|Tērauda rituļi|thumb|250px]] Lai iegūtu tēraudu ar noteiktām mehāniskajām īpašībām, tam pievieno speciālus piemaisījumus t.s. leģējošos elementus, [[hroms|hromu]] (Cr), [[niķelis|niķeli]] (Ni), [[molibdēns|molibdēnu]] (Mo), [[varš|varu]] (Cu), [[titāns|titānu]] (Ti), [[kobalts|kobaltu]] (Co) u.c. Tēraudu, kurš satur vienu vai vairākus leģējošos elementus, sauc par leģētu tēraudu. Tātad tēraudi dalās oglekļa un leģētos tēraudos. Atkarībā no tērauda praktiskās pielietošanas, tas dalās konstruktīvajā (oglekli satur līdz 0,6%) un instrumentālā (oglekļa saturs vairāk par 0,6%) tēraudos. Palielinoties oglekļa saturam tēraudā, palielinās tā stiprība, bet samazinās tā plastiskums un sametināšanas iespējas. Konstruktīvo tēraudu izmanto mašīnu detaļu, mehānismu, kuģu [[korpuss|korpusu]] un citu konstrukciju izgatavošanai. Šiem tēraudiem neliels oglekļa saturs (parasti nepārsniedz 0,3-0,4%) un neliels leģējošo elementu piemaisījums. Atkarībā no konstruktīvā tērauda kvalitātes un tā pielietošanas tos iedala: - oglekļa tērauds parastās kvalitātes (St O, St I,... St 6), - kuģu korpusu būves tērauds (BMCm 3, u.c.), - oglekļa tērauds paaugstinātas kvalitātes (St 08, 10, 15,... 85), - mazleģētais tērauds (09Г 2, 09Г 2C u.c.). Starptautiskā klasifikācijas sabiedrību asociācija iedala tēraudus divās grupās: 1) parastais oglekļa tērauds (''mild steel''); 2) pastiprinātās stiprības tērauds (''high tensile steel'') - pie marķēšanas liek indeksu H. Parastajam oglekļa tēraudam :<math>\sigma_T=235MPa</math> <math>(N/mm^2)</math> paredzētas 4 kategorijas A, B, D, E. Paaugstinātās stiprības tēraudam ar <math>\sigma_T=315MPa</math> - 3 kategorijas A, D, E, piemēram, A32, D32, E32, tēraudam ar <math>\sigma_T=355MPa</math> arī 3 kategorijas, piemēram: A 36, D 36, E 36, bet tēraudam ar <math>\sigma_T=390MPa</math> - 2 kategorijas; D un E, piemēram: D 40, E 40. Vismazākās prasības pret A kategorijas tēraudu, bet vislielākās pret E kategorijas tēraudu. No plašāk pielietojamiem oglekļa instrumentālajiem tēraudiem var atzīmēt, Y7A, Y8, Y8A,..., YI3, no leģētajiem tēraudiem, 9XC, XBГ, PI8 u.c., kurus izmanto griešanas instrumentu (urbjus, frēzes u.c.), mērinstrumentu (kalibri) izgatavošanai. Izgatavo tēraudu ar specifiskām īpašībām, piemēram, nerūsējošais, siltumizturīgais, ar speciālām magnētiskajām un elektriskajām īpašībām. ==Tērauds kuģu būvniecībā== Visplašāk [[kuģis|kuģu]] būvniecībā pielieto [[ogleklis|oglekļa]] tēraudu, dzelzs un oglekļa sakausējumus, kurā oglekļa daudzums nepārsniedz 2%. Bez galvenajām tērauda sastāvdaļām - dzelzs (Fe) un oglekļa (C), tas vēl satur citu elementu piemaisījumus. Parasti jebkurš tērauds satur: [[mangāns|mangānu]] (Mn) - līdz 0,7%, [[fosfors|fosforu]] (P) - līdz 0,01-0,05%, [[sērs|sēru]] (S) - līdz 0,02-0,05%, [[silīcijs|silīciju]] - līdz 0,4%. Ne visus konstruktīvos tēraudus var metināt, tādēļ oglekļa un mazleģētos, tēraudu kuģu būvniecības vajadzībām, izgatavo ar uzlabotām īpašībām, kur oglekļa saturs samazināts līdz - 0,2%, sēra - līdz 0,04%, fosfora - līdz 0,04%. Kuģu korpusu būvei plaši pielieto oglekļa tēraudu VSt3, VMSt3 u.c. mazleģētos tēraudus ar palielinātu stiprību (09Г2, 09Г2C, 10XCHD). Mazleģēto tēraudu ar palielinātu stiprību pielietošana ļauj samazināt kuģa korpusa svaru un palielināt tā kravnesību. Instrumentālo tēraudu pielieto dažādu griešanas, frēzēšanas, štancēšanas un citu instrumentu izgatavošanai. Šie tēraudi raksturojas ar diezgan lielu oglekļa saturu (0,7% un vairāk) un dažos tēraudos ar leģējošo elementu piemaisījumu. Kuģu būvē tēraudu pielieto dažādu lējumu, kalumu, lokšņu un velmējumu (leņķveida, apaļdzelzs, švelleri, planšira u.c.) veidos. Tērauda loksnes lieto kuģa apšuves, [[klājs|klāja]] seguma, [[starpsiena|starpsienu]] u.c. izgatavošanai. Parasti lieto loksnes biezumā 6-30mm, platumā 1,5-2,0m, garumā 6-8m. Izšķir trīs kuģa saistu svarīguma grupas: III grupa - vissvarīgākā saistu grupa, II grupa - vidējā saistu svarīguma grupa, I grupa - mazāk svarīgie saisti Ja kuģa garums L<100m lietderīgi izmantot parasto oglekļa tēraudu <math>\sigma_T=235MPa</math> (BCm3). Ja 100&le;L<160m var izmantot kā parasto oglekļa tēraudu, tā arī paaugstinātās stiprības tēraudu <math>\sigma_T=315MPa</math>. Ja 160m&le;L<240m - paaugstinātas stiprības tēraudu ar <math>\sigma_T=355MPa</math> (09Г2). Ja L&nbsp;&ge;240m - paaugstinātās stiprības tēraudu <math>\sigma_T=390MPa</math> (10XCHD). Lokšņu tērauda biezums <math>\delta=4-50mm</math>, platums b=1,4-3,2m, garums l=6-16m. [[Category:Sakausējumi]] [[Category:Metāli]] [[bg:Стомана]] [[ca:Acer]] [[cs:Ocel]] [[cy:Dur]] [[da:Stål]] [[de:Stahl]] [[el:Χάλυβας]] [[en:Steel]] [[eo:Ŝtalo]] [[es:Acero]] [[et:Teras]] [[fa:فولاد]] [[fi:Teräs]] [[fr:Acier]] [[he:פלדה]] [[id:Baja]] [[it:Acciaio]] [[ja:鋼]] [[lt:Plienas]] [[nl:Staal]] [[nn:Stål]] [[no:Stål]] [[pl:Stal]] [[pt:Aço]] [[ru:Сталь]] [[simple:Steel]] [[sk:Oceľ]] [[sl:Jeklo]] [[sv:Stål]] [[tr:Çelik]] [[ug:پولات]] [[uk:Сталь]] [[zh:钢]] 8708 24336 2005-12-10T22:38:19Z Feens 37 '''Prūsijas konfederācija''' ([[vācu valoda|vāciski]]- ''Preussischer Bund'', [[poļu valoda|poliski]] - Związek Pruski) - 1440.gada 21.februārī nodibināta [[Prūsija|Prūsijas]] pilsētu dižciltīgo un klerikālo iedzīvotāju savienība, lai aizstāvētu ekonomiskās intereses. Galvenās pilsētas - [[Torna]] (tagad Toruņa), [[Danciga]] (tagad Gdaņska), [[Elbinga]] (tagad Elblonga). Kad mierīgiem līdzekļiem tas neizdevās, konfederācija 1454.gada februārī sacēlās pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], pieņemot [[Polija|Polijas]] karaļa [[Kazimirs IV|Kazimira IV]] aizsardzību, karalim garantējot Prūsijas pilsētu privilēģijas. Izcēlās [[Trīspadsmitgadu karš]], kura rezultātā 1466.gadā Prūsijas rietumu daļa iekļāvās Polijā, bet austrumdaļa saglabāja neatkarību kā Polijas vasalis. [[de:Preußischer Bund]] [[en:Prussian Confederation]] [[pl:Związek Pruski]] [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Vācijas vēsture]] 8709 45107 2006-05-14T10:58:16Z Keps 758 '''Vīne''' (''Wien'') ir [[Austrija|Austrijas]] galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas pie [[Donava|Donavas]] upes valsts austrumos. Gadsimtiem bijusi [[Hābsburgu impērija|Hābsburgu impērijas]] galvaspilsēta. Devusi nepārvērtējamu ieguldījumu pasaules kultūrā, it sevišķi [[mūzika|mūzikā]]. Vīnē atrodas [[Apvienoto Nāciju Rūpnieciskās Attīstības organizācija|ANO Rūpnieciskās attīstības organizācijas]] (UNIDO), [[Naftas eksportētājvalstu organizācija|Naftas eksportētājvalstu organizācijas]] (OPEC) un [[ANO Starptautiskā atomenerģijas aģentūra|ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras]] (IAEA) galvenās mītnes. Slavena ar [[klasicisms|klasicisma]] un [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru un savām greznajām [[kafejnīca|kafejnīcām]]. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Wien'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Karte oesterreich wien.png|160px|]] | align=center | [[Image:Wien 3 Wappen.PNG|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 569 316<br> ap 2 067 652 (aglom.) |- | Dibināta | I gs ([[Senā Roma|romieši]]) |- | Citi nosaukumi | '''Vienna''' ([[angļu valoda|angļu]])<br>'''Vídeň''' ([[čehu valoda|čehu]])<br>'''Bécs''' ([[ungāru valoda|ungāru]]) |- | Federālā zeme (''Bundesland'') | Vīne |- | Mājaslapa | [http://www.wien.gv.at/ www.wien.gv.at] |} {{commons|Category:Vienna, Austria}} [[Image:Palacio de schönbrunn 02.jpg|Šēnbrunnas pils Vīnē|thumb|200px|left]] ====Vēsture==== Rakstītā pilsētas vēsture sākas ar [[Senā Roma|romiešu]] cietoksni (''castrum''), ko nodibina viens no [[leģions|leģioniem]] I gs. Ap cietoksni izaug apmetne - '''Vindobona''' (tulkojumā - ''labs vīns''), tomēr līdz pat XI gs Vīne bija neliela pilsētiņa. Kad [[Otons I]] 955.gadā sakāva [[ungāri|ungārus]] [[Lehfeldas kauja|Lehfeldas kaujā]], tika nodibināta [[Austrijas markgrāfiste]] (daļa no mūsdienu [[Lejasaustrija|Lejasaustrijas]], kuru pārvaldīja [[Bābelbergi|Bābelbergu]] dinastija. 1155.gadā Austrijas markgrāfs [[Heinrihs II]] izvēlējās Vīni par Austrijas galvaspilsētu. [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā Vīnes [[hercogs]] [[Leopolds V]] sagūstīja [[Anglija|Anglijas]] karali [[Ričards I|Ričardu I]] (Ričardu Lauvassirdi), un Vīne ieguva milzīgu izpirkuma maksu [[sudrabs|sudrabā]], kas palīdzēja nostiprināt pilsētas statusu. 1221.gadā Vīne ieguva pilsētas tiesības, un drīz kļuva turīga, jo atradās vairāku tirdzniecības ceļu krustojumā un kontrolēja gan Donavas tirdzniecību, gan tirdzniecību ar [[Venēcija|Venēciju]]. 1278.gadā Vīne nonāca toreizējā [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora [[Rūdolfs I|Rūdolfa I]] no [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas īpašumā. Hābsburgi saglabāja savu varu pār Vīni līdz pat 1918.gadam. 1365.gadā nodibina Vīnes universitāti. XIV -XV gs., kad Svētās Romas impērijā dominēja [[Bohēmija|Bohēmijas]] [[Luksemburgi|Luksemburgu]] dinastija, Vīne atradās [[Prāga|Prāgas]] paēnā, tomēr 1438.gadā Hābsburgam [[Alberts II (Vācija)|Albertam II]] kļūstot par imperatoru, Vīne kļūst par Svētās Romas impērijas galvaspilsētu. 1556.gadā Vīne kļūst par impērijas centru, jo Hābsburgi iegūst arī [[Ungārija|Ungārijas]] un [[Bohēmija|Bohēmijas]] kroni. 1529.gadā pilsētu nesekmīgi aplenc [[Turcija|turki]], 1628.gadā to dara otreiz, un tikai ar [[Polija|poļu]] karaļa [[Jans III|Jana III Sobeska]] palīdzību Vīnei izdodas izglābties. Šis notikums kļūst par pagrieziena punktu Eiropas valstu cīņā pret turkiem. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Vīni divreiz (1805. un 1809.g) ieņem [[Napoleons|Napoleona]] karaspēks. Pēc Napoleona sakāves 1814. - 1815.g Vīnē notiek [[Vīnes kongress]], kurā uzvarētāji lemj par jaunajām Eiropas robežām. 1848.gada 13.martā Vīnē izceļas [[1848.gada revolūcija Austrijā|1848.gada revolūcija]], kura ir daļa no t.s. [[Tautu pavasaris|Tautu pavasara]]. XIX. gs ir intensīvas [[industrializācija|industrializācijas]] laiks Vīnē. XX.gs sākumā Vīne ir jūgendstila centrs. Politiskajā dzīvē viens no redzamākajiem pārstāvjiem ir pilsētas galva [[Karls Lugers]], izteikts [[antisemītisms|antisemīts]] un viens no [[Hitlers|Hitlera]] (pēc viņa paša vārdiem) iedvesmotājiem. Pēc [[Austroungārija|Austroungārijas]] sakāves [[1.pasaules karš|1.pasaules karā]] 1918.gada 12.novembrī Vīnē tika proklamēta Vācu-Austrijas (''Deutsch-Österreich'') republika. Līdz pat 1934.gadam pilsētas politikā dominēja [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāti]]. 1934.gada Austrijā izcēlās [[Austrijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]] starp sociāldemokrātisko [[Šucbunds|Šucbundu]] (''Schutzbund'') un konservatīvo [[Heimvērs|Heimvēru]] (''Heimwehr''). Vīnē notika ielu cīņas. Ar policijas un Heimvēra spēku palīdzību, konservatīvais Austrijas kanclers [[Engelberts Dreifuss]] ieguva autoritāru varu ,tomēr 1934.gada 25.jūlijā Dreifusu atentātā nogalināja [[nacisms|nacisti]], un par Austrijas vadītāju kļuva [[Kurts Šusnigs]]. 1938.gadā pēc [[Anšluss|Anšlusa]] Austrija iekļāvās [[Vācija|Vācijas]] sastāvā. 1938.g un 1940.g Vīnē tika noslēgtas [[Vīnes arbitrāžas]]. Pēc Vācijas sakāves [[2.pasaules karš|2.pasaules karā]] Austrija un arī tās galvaspilsēta Vīne, līdzīgi kā Vācija tika sadalīta četrās okupācijas zonās. 1955.gada 15.maijā starp bijušajiem sabiedrotajiem 2.pasaules karā un Austrijas valdību tika parakstīts [[Austrijas Valsts līgums]] (''Österreichischer Staatsvertrag'') par Austrijas [[suverenitāte|suverenitātes]] atjaunošanu. ====Ievērojamākās vietas==== *[[Grābena]] (''Graben'') - viena no ievērojamākajām ielām *[[Hofburga]] (''Hofburg'') - Austrijas imperatoru ziemas rezidence *[[Sv. Stefana katedrāle]] (''Stephansdom'') - Vīnes galvenā baznīca *[[Šēnbrunnas pils]] (''Schloss Schönbrunn'') - Austrijas imperatoru vasaras rezidence *[[Vīnes Pilsētas teātris]] (''Burgtheater'') - ievērojamākaias teātris *[[Vīnes Rings]] (''Ringstraße'') - viena no ievērojamākajām ielām *[[Vīnes Valsts opera]] (''Wiener Staatsoper'') - viens no ievērojamākajiem operteātriem pasaulē ====Cilvēki==== Vīnē dzimuši: *[[Alfrēds Adlers]] (''Alfred Adler'') (1870-1937) - psihologs *[[Albrehts II]] (''Albrecht II.'') (1397-1439) - [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators *[[Kristofers Aleksanders]] (''Christopher Alexander'') (1936-) - arhitekts *[[Emīls Artins]] (''Emil Artin'') (1898-1962) - matemātiķis *[[Hanss Aspergens]] (''Hans Asperger'') (1906-1980) - ārsts *[[Karls Auers]] (''Carl Auer'') (1858-1929) - ķīmiķis *[[Roberts Barani]] (''Robert Bárány'') (1876-1936) - fiziologs *[[Otto Bauers]] (''Otto Bauer'') (1881-1938) - politiķis *[[Albans Bergs]] (''Alban Berg'') (1885-1935) - komponists *[[Bruno Betelheims]] (''Bruno Bettelheim'') (1903-1990 ) - rakstnieks un psihologs *[[Ludvigs Bolcmanis]] (''Ludwig Boltzmann'') (1844-1906) - fiziķis *[[Tomass Brecina]] (''Thomas Brezina'') (1963-) - rakstnieks *[[Hermanis Brohs]] (''Hermann Broch'') (1886-1951) - rakstnieks *[[Martins Bubers]] (''Martin Buber'') (1878-1965) - filozofs *[[Aleksandrs fon Cemlinskis]] (''Alexander von Zemlinsky'') (1871-1942) - komponists *[[Stefans Cveigs]] (''Stefan Zweig'') (1881-1942) - rakstnieks *[[Karls Černijs]] (''Carl Czerny'') (1791-1857) - pianists *[[Mihaela Dorfmeistere]] (''Michaela Dorfmeister'') (1973-) - kalnu slēpotāja *[[Peters Drukers]] (''Peter Drucker'') (1909-2005) - ekonomists *[[Viktors Frankls]] (''Viktor Frankl'') (1905-1997) - psihiatrs *[[Amons Gēts]] (''Amon Göth'') (1908-1946) - kara noziedznieks *[[Tomass Golds]] (''Thomas Gold'') (1920-2004) - astrofziķis *[[Ernsts Gombrihs]] (''Sir Ernst Hans Josef Gombrich'') (1909-2001) - mākslas vēsturnieks *[[Francis Grillparcers]] (''Franz Grillparzer'') (1791-1872) - dzejnieks *[[Frīdrihs Hajeks]] (''Friedrich Hayek'') (1899–1992) - ekonomists *[[Rauls Hausmans]] (''Raoul Hausmann'') (1886-1971) - tēlnieks un rakstnieks *[[Gotfrīds Helnveins]] (''Gottfried Helnwein'') (1948-) - mākslinieks *[[Hugo fon Hofmanstāls]] (''Hugo von Hofmannsthal'') (1874-1929) - literāts *[[Hanss Holeins]] (''Hans Hollein'') (1934-) - arhitekts *[[Frīdensreihs Hundertvasers]] (''Friedensreich Hundertwasser'') (1928–2000) - mākslinieks *[[Ferdinands I]] (''Ferdinand I.'') (1861-1948) - [[Bulgārija|Bulgārijas]] cars *[[Ivans Illičs]] (''Ivan Illich'') (1926-2002) - polemists *[[Francis Jonass]] (''Franz Jonas'') (1899-1974) - [[Austrija|Austrijas]] prezidents *[[Jozefs I]] (''Joseph I.'') (1678-1711) - [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators *[[Jozefs II]] (''Joseph II.'') (1741-1790) - [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators *[[Fritjofs Kapra]] (''Fritjof Capra'') (1939-) - fiziķis *[[Kārlis VI]] (''Karl VI.'') (1685-1740) - [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators *[[Ērihs Kleibers]] (''Erich Kleiber'') (1890-1956) - diriģents *[[Melānija Kleina]] (''Melanie Klein'') (1882-1960) - psihoanalītiķe *[[Tomass Klestils]] (''Thomas Klestil'') (1932-2004) - Austrijas prezidents *[[Gustavs Klimts]] (''Gustav Klimt'') (1862–1918) - gleznotājs *[[Bruno Kraiskis]] (''Bruno Kreisky'') (1911-1990) - Austrijas kanclers *[[Fricis Kraislers]] (''Fritz Kreisler'') (1875-1962) - vijoļnieks un komponists *[[Hanss Krankls]] (''Hans Krankl'') (1953-) - futbolists *[[Klemenss Krauss]] (''Clemens Heinrich Krauss'') (1893-1954) - diriģents *[[Rihards Kūns]] (''Richard Kuhn'') (1900-1967) - bioķīmiķis *[[Hedija Lamara]] (''Hedy Lamarr'') (1913-2000) - aktrise un izgudrotāja *[[Frics Langs]] (''Fritz Lang'') (1890-1976) - kinorežisors *[[Nikijs Lauda]] (''Niki Lauda'') (1949-) - [[Formula 1]] pilots *[[Briāns Laudrups]] (''Brian Laudrup'') (1969-) - [[Dānija|dāņu]] futbolists *[[Pols Lāzersfelds]] (''Paul F. Lazarsfeld'') (19010-1976) - sociologs *[[Lote Lēnja]] (''Lotte Lenya'') (1898-1981) - aktrise *[[Leopolds I]] (''Leopold I.'') (1640-1705) - [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators *[[Leopolds II]] (''Leopold II.'') (1747-1792) - [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators *[[Lancs fon Lībenfelss]] (''Lanz von Liebenfels'') (1874-1954) - rasisma ideologs *[[Gvido fon Lists]] (''Guido von List'') (1848-1919) - mistiķis *[[Konrāds Lorencs]] (''Konrad Lorenz'') (1903–1989) - zoologs *[[Kārlis Lugers]] (''Karl Lueger'') (1844-1910) - politiķis *[[Maksimiliāns I]] (''Maximiliano I'') (1832-1867) - [[Meksika|Meksikas]] imperators *[[Alma Mālere]] (''Alma Mahler'') (1879-1964) - komponiste un gleznotāja *[[Marija Antuanete]] (''Marie Antoinette'') (1755-1793) - [[Francija|Francijas]] karaliene *[[Marija Luīze]] (''Marie Louise'') (1791-1847) - [[Francija|Francijas]] imperatore *[[Marija Terēze]] (''Maria Theresia'') (1717-1780) - valdniece *[[Matiāss]] (''Matthias'') (1557-1619) - [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators *[[Gustavs Meirinks]] (''Gustav Meyrink'') (1868-1932) - rakstnieks *[[Līze Meitnere]] (''Lise Meitner'') (1878-1968) - kodolfiziķe *[[Francis Ksavjers Volfgangs Mocarts]] (''Franz Xaver Wolfgang Mozart'') (1791-1844) - komponists *[[Otto Neirāts]] (''Otto Neurath'') (1882-1945) - ekonomists, filozofs *[[Kristīne Nēstlingere]] (''Christine Nöstlinger'') (1936-) - rakstniece *[[Johans Nestrojs]] (''Johann Nestroy'') (1801-1862) - dramaturgs *[[Volfgangs Pauli]] (''Wolfgang Ernst Pauli'') (1900-1958) - fiziķis *[[Makss Perucs]] (''Max Ferdinand Perutz'') (1914-2002) - biologs *[[Karls Polaņi]] (''Karl Polanyi'') (1886-1964) - ekonomists *[[Juzefs Poņatovskis]] (''Józef Poniatowski'') (1763-1813) - [[Polija|poļu]] ģenerālis *[[Karls Popers]] (''Karl Popper'') (1902–1994) - filozofs *[[Otto Premingers]] (''Otto Preminger'') (1906-1986) - kinorežisors *[[Rūdolfs II]] (''Rudolf II.'') (1552-1612) - [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators *[[Otto Skorceni]] (''Otto Skorzeny'') (1908-1975) - SS virsnieks *[[Arnolds Šēnbergs]] (''Arnold Schönberg'') (1874–1951) - komponists *[[Georgs fon Šēnerers]] (''Georg von Schönerer'') (1842-1921) - politiķis *[[Volfgangs Šīsels]] (''Wolfgang Schüssel'') (1945-) - politiķis *[[Karls Šlehters]] (''Carl Schlechter'') (1874-1918) - šahists *[[Romija Šneidere]] (''Romy Schneider'') (1938-1982) - aktrise *[[Marija Šnella]] (''Maria Schell'') (1926-2005) - aktrise *[[Maksimilians Šnells]] (''Maximilian Schell'') (1930-) - aktieris *[[Artūrs Šniclers]] (''Arthur Schnitzler'') (1862-1931) - rakstnieks *[[Ervīns Šrēdingers]] (''Erwin Schrödinger'') (1887–1961) - fiziķis *[[Makss Šteiners]] (''Max Steiner'') (1888-1971) - komponists *[[Johans Štrauss jaunākais]] (''Johann Strauss'') (1825–1899) - komponists *[[Johans Štrauss vecākais]] (''Johann Strauss'') (1804-1849) - komponists *[[Ērihs fon Štroheims]] (''Erich von Stroheim'') (1885-1957) - aktieris un kinorežisors *[[Francis Šūberts]] (''Franz Schubert'') (1797–1828) - komponists *[[Otto Vāgners]] (''Otto Wagner'') (1841–1918) - arhitekts *[[Antons Vēberns]] (''Anton von Webern'') (1883–1945) - komponists *[[Otto Veiningers]] (''Otto Weininger'') (1880-1903) - filozofs *[[Ludvigs Vitgenšteins]] (''Ludwig Wittgenstein'') (1889–1951) - filozofs *[[Pauls Vitgenšteins]] (''Paul Wittgenstein'') (1887-1961) - pianists *[[Francs Vraņickis]] (''Franz Vranitzky'') (1937-) - politiķis *[[Džo Zavinuls]] (''Joe Zawinul'') (1932-) - džezists *[[Rihards Ādolfs Zigmondi]] (''Richard Adolf Zsigmondy'') (1865-1929) - ķīmiķis *[[Freds Zinnemans]] (''Fred Zinnemann'') (1907-1997) - kinorežisors *[[Emīls Žaks-Dalkrozs]] (''Emile Jaques-Dalcroze'') (1865-1950) - mūzikas pedagogs [[Category:Austrijas pilsētas]] [[Category:Galvaspilsētas]] [[als:Wien]] [[be:Вена]] [[bg:&#1042;&#1080;&#1077;&#1085;&#1072;]] [[ca:Viena]] [[cs:V%C3%ADde%C5%88]] [[cy:Wien]] [[da:Wien]] [[de:Wien]] [[en:Vienna]] [[eo:Vieno (A&#365;strio)]] [[es:Viena]] [[et:Viin]] [[fi:Wien]] [[fr:Vienne (Autriche)]] [[ga:Vín]] [[he:&#1493;&#1497;&#1504;&#1492;]] [[hr:Be%C4%8D]] [[id:Wina]] [[io:Wien]] [[it:Vienna]] [[hu:Bécs]] [[ja:&#12454;&#12451;&#12540;&#12531;]] [[ko:&#48712;]] [[la:Vindobona]] [[lt:Viena]] [[mk:Виена]] [[nds:Wien]] [[nl:Wenen]] [[no:Wien]] [[pl:Wiede&#324;]] [[pt:Viena]] [[ro:Viena]] [[ru:Вена (город)]] [[simple:Vienna]] [[sl:Dunaj]] [[sr:&#1041;&#1077;&#1095;]] [[sv:Wien]] [[vi:Wien]] [[uk:&#1042;&#1110;&#1076;&#1077;&#1085;&#1100;]] [[zh:&#32173;&#20063;&#32013;]] 8710 52494 2006-06-30T05:27:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Kategorija:Evropska Unija]], [[el:Κατηγορία:Ευρωπαϊκή Ένωση]] Modifying: [[ru:Категория:Европейский Союз]] [[Category:Eiropa]] [[Category:Eiropas organizācijas]] [[an:Categoría:Unión Europeya]] [[ar:تصنيف:اتحاد أوروبي]] [[ast:Categoría:Unión Europea]] [[be:Катэгорыя:Эўрапейскі Зьвяз]] [[bg:Категория:Европейски съюз]] [[br:Rummad:Unaniezh Europa]] [[bs:Kategorija:Evropska Unija]] [[ca:Categoria:Unió Europea]] [[cs:Kategorie:Evropská unie]] [[cy:Categori:Yr Undeb Ewropeaidd]] [[da:Kategori:EU]] [[de:Kategorie:Europäische Union]] [[el:Κατηγορία:Ευρωπαϊκή Ένωση]] [[en:Category:European Union]] [[eo:Kategorio:Eŭropa Unio]] [[es:Categoría:Unión Europea]] [[et:Kategooria:Euroopa Liit]] [[eu:Kategoria:Europar Batasuna]] [[fa:رده:اتحادیه اروپا]] [[fi:Luokka:Euroopan unioni]] [[fr:Catégorie:Union européenne]] [[ga:Catagóir:An tAontas Eorpach]] [[he:קטגוריה:האיחוד האירופי]] [[hu:Kategória:Európai Unió]] [[is:Flokkur:Evrópusambandið]] [[it:Categoria:Unione Europea]] [[ja:Category:欧州連合]] [[ka:კატეგორია:ევროპის კავშირი]] [[ko:분류:유럽 연합]] [[ku:Kategorî:Yekîtiya Ewropayê]] [[lb:Category:Europäesch Unioun]] [[lt:Kategorija:Europos Sąjunga]] [[mk:Категорија:Европска Унија]] [[nl:Categorie:Europese Unie]] [[nn:Kategori:EU]] [[no:Kategori:EU]] [[os:Категори:Европæйаг Цæдис]] [[pl:Kategoria:Unia Europejska]] [[pt:Categoria:União Europeia]] [[ro:Categorie:Uniunea Europeană]] [[ru:Категория:Европейский Союз]] [[scn:Category:Unioni europea]] [[sk:Kategória:Európska únia]] [[sl:Kategorija:Evropska unija]] [[sr:Категорија:Европска унија]] [[sv:Kategori:EU]] [[ta:பகுப்பு:ஐரோப்பிய ஒன்றியம்]] [[th:หมวดหมู่:สหภาพยุโรป]] [[tl:Category:Kaisahang Europeo]] [[tr:Kategori:Avrupa Birliği]] [[tt:Törkem:Awrupı Berlege]] [[vi:Thể loại:Liên Minh Châu Âu]] [[zh:Category:欧盟]] 8711 24355 2005-12-11T10:51:25Z Dekaels 268 Roberta Šeklija attēls. Roberta Šeklija attēls. 8712 43986 2006-05-09T22:07:13Z Feens 37 +cat '''Roberts Šeklijs''' (''Robert Sheckley'', dzimis 1928. gada 16. jūlijā, miris 2005. gada 9. decembrī) bija amerikāņu [[fantastika|fantastikas]] rakstnieks. Šeklija darbi bieži izceļas ar īpašu humoru, dažbrīd tajos vērojamas arī absurda iezīmes. == Biogrāfija == [[Image:Sheckley.jpg|right|thumb|200px|Roberts Šeklijs. (Betas Gvinnas (''Beth Gwinn'') foto.)]] Roberts Šeklijs dzimis [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Bruklina|Bruklinā]], bet audzis [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. No 1946. līdz 1948. gadam dienējis [[ASV]] armijā [[Koreja|Korejā]]. 70. gados viņš dzīvojis [[Spānija]]s salā [[Ibiza|Ibizā]], tad atgriezies Ņujorkā, lai kļūtu par žurnāla ''OMNI Magazine'' literāro redaktoru. Līdz savai nāvei Šeklijs dzīvoja [[Portlenda|Portlendā]]. 2005. gada aprīlī, kad Šeklijs atradās vizītē [[Ukraina|Ukrainā]], viņš saslima un tika hospitalizēts. Nedēļu viņa stāvoklis tika raksturots kā ļoti smags, taču tad stāvoklis uzlabojās, un Šeklijs varēja atgriezties ASV. 20. novembrī viņam tika izdarīta smadzeņu operācija, tomēr 9. decembrī Šeklijs slimnīcā 77 gadu vecumā nomira. == Literārā darbība == Savus darbus publicēt Šeklijs sāka 1951. gadā dažādos zinātniskās fantastikas žurnālos. Kopš tā laika viņš sarakstījis vairākus simtus stāstu, desmitiem romānu (vairākus kopā ar [[Rodžers Zelaznijs|Rodžeru Zelazniju]], [[Harijs Harisons|Hariju Harisonu]]). Vairāki viņa darbi ir ekranizēti, vispazīstamākā pēc Šeklija darba motīviem uzņemtā filma ir itāļu ''La decima vittima'' (1965) ar [[Marčello Mastrojāni]] un [[Ursula Andresa|Ursulu Andresu]] galvenajās lomās. Tiek uzskatīts, ka viņa romāns ''Dimension of Miracles'' ietekmējis [[Duglass Adamss|Duglasu Adamsu]], rakstot slaveno "[[Galaktikas ceļvedis stopotājiem|Galaktikas ceļvedi stopotājiem]]". == Ārējās saites == *[http://www.sheckley.com/ Oficiālā mājaslapa] *[http://www.gutenberg.org/browse/authors/s#a2960 Šeklija darbi angļu valodā] *[http://lib.ru/SHEKLY/ Šeklija darbi krievu valodā Moškova bibliotēkā] [[Category:Amerikāņu rakstnieki|Szeklijs, Roberts]] [[Category:Zinātniskās fantastikas rakstnieki|Szeklijs, Roberts]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Szeklijs, Roberts]] [[be:Робэрт Шэклі]] [[bg:Робърт Шекли]] [[cv:Шекли Роберт]] [[de:Robert Sheckley]] [[en:Robert Sheckley]] [[fi:Robert Sheckley]] [[fr:Robert Sheckley]] [[hu:Robert Sheckley]] [[it:Robert Sheckley]] [[ja:ロバート・シェクリイ]] [[pl:Robert Sheckley]] [[ru:Шекли, Роберт]] [[sv:Robert Sheckley]] [[th:โรเบิร์ต เช็คเลย์]] [[uk:Шеклі Роберт]] 8721 53359 2006-07-03T04:35:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Životinjska farma]] '''"Dzīvnieku ferma"''' (1945) ir [[Džordžs Orvels|Džordža Orvela]] [[romāns]], ko uzskata par vienu no nozīmīgākajiem XX gs. [[antiutopija|antiutopiskajiem]] romāniem. Romāns ir veidots politiskas [[alegorija]]s formā un balstīts uz notikumiem, kas norisinājās [[PSRS]] [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] valdīšanas laikā. ==Sižets== '''''Uzmanību!''' Turpmākajā tekstā var tikt atklāti nozīmīgi sižeta pavērsieni!'' Kādā fermā notiek dzīvnieku sacelšanās, un dzīvnieki padzen cilvēkus, lai ieviestu savu kārtību, kuras pamatā būtu vienlīdzība. Drīz vien tomēr varu fermā aizvien vairāk savās rokās koncentrē cūkas, kuras izveido valsts sistēmu, kam ir totalitāra režīma iezīmes ([[propaganda]], ārējā ienaidnieka meklēšana u.tml.). Sākotnēji dzīvnieki formulē septiņus baušļus, kas raksturo jaunās iekārtas utopiskos pamatprincipus. Nozīmīgākais no baušļiem skan: "Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi." Cūkas pamazām baušļus pārveido, tiem pierakstot klāt nosacījumus (piemēram, bauslim par to, ka nedrīkst nogalināt citus dzīvniekus, tiek pievienots "bez iemesla"). Romāna darbībai sasniedzot apogeju, tiek izmainīts pēdējais bauslis, kas jaunajā variantā skan šādi: "Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem." ==Par romānu== Publicēšanas laikā romāns "Dzīvnieku ferma" bija Orvela veiksmīgākais darbs - gada laikā tika pārdoti 25 000 eksemplāru. Sākotnēji Orvels grāmatai bija sagatavojis priekšvārdu, kurā runāja par [[preses brīvība|preses brīvību]] [[Anglija|Anglijā]] (tajā tika apspriesta pašcenžūra); ironiskā kārtā šis priekšvārds pats tika cenzēts. Balstoties uz "Dzīvnieku fermu", veidots ''[[Pink Floyd]]'' albums ''Animals'' (1977). ==Skat. arī== * [[1984 (romāns)]] * [[Brīnišķīgā jaunā pasaule]] * [[Mēs (romāns)]] * [[451 grāds pēc Fārenheita]] ==Ārējās saites== * [http://www.george-orwell.org/Animal_Farm/index.html Romāna teksts oriģinālvalodā] * [http://www.cliffsnotes.com/WileyCDA/LitNote/id-12.html Analīze (angļu val.)] [[Category:Antiutopiski romāni]] [[Category:Džordža Orvela darbi]] [[bs:Životinjska farma]] [[cs:Farma zvířat]] [[da:Kammerat Napoleon]] [[de:Farm der Tiere]] [[en:Animal Farm]] [[es:Rebelión en la granja]] [[fi:Eläinten vallankumous]] [[fr:La Ferme des animaux]] [[he:חוות החיות]] [[hu:Állatfarm]] [[it:La fattoria degli animali]] [[ja:動物農場]] [[ko:동물 농장]] [[nl:Animal Farm]] [[no:Kamerat Napoleon]] [[pl:Folwark zwierzęcy]] [[pt:Animal Farm]] [[ru:Скотный двор (роман)]] [[simple:Animal Farm]] [[sv:Djurfarmen]] [[zh:动物庄园]] 8723 24460 2005-12-12T14:11:00Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/S|S]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens *[[Category:Armēnijas PSR]] *[[Category:Azerbaidžanas PSR]] *[[Category:Baltkrievijas PSR]] *[[Category:Gruzijas PSR]] *[[Category:Igaunijas PSR]] *[[Category:Kazahijas PSR]] *[[Category:Kirgīzijas PSR]] *[[Category:Krievijas FPSR]] *[[Category:Latvijas PSR]] *[[Category:Lietuvas PSR]] *[[Category:Moldāvijas PSR]] *[[Category:Tadžikijas PSR]] *[[Category:Turkmēnijas PSR]] *[[Category:Ukrainas PSR]] *[[Category:Uzbekijas PSR]] [[Category:Padomju Savienība|*]] 8725 24426 2005-12-11T21:39:59Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vīne]] 8726 24427 2005-12-11T21:40:03Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vīne]] 8727 24430 2005-12-11T21:58:58Z Feens 37 Budapeštas ģerbonis no hu.wiki - [http://hu.wikipedia.org/wiki/K%C3%A9p:Budapest_c%C3%ADmere.png] Budapeštas ģerbonis no hu.wiki - [http://hu.wikipedia.org/wiki/K%C3%A9p:Budapest_c%C3%ADmere.png] 8728 24437 2005-12-12T07:33:37Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Budapešta]] 8729 43384 2006-05-04T20:44:39Z Feens 37 [[ASV kongress]] 1948. gadā apstiprināja ārlietu ministra [[Dž.K.Māršals|Dž.K.Māršala]] ierosināto Rietumeiropas valstu saimniecības atjaunošanas un attīstības programmu. Māršala plāna noteikumus pieņēma 17 valstis, tostarp [[Rietumvācija]]. Nākamo četru gadu laikā (1948-1952) ražošanas kopapjoms Eiropas valstīs pieauga par 25% (rūpniecība - 35%, lauksaimniecība - 10%), uzlabojās valstu attiecības. ASV palīdzība (miljoni dolāru) saskaņā ar Māršala plānu: *[[Lielbritānija]]-3176 *[[Francija]]-2706 *[[Itālija]]-1474 *[[Vācija|VFR]]-1374 *[[Nīderlande]]-1079 *[[Grieķija]]-694 *[[Austrija]]-677 *[[Beļģija]]-556 *[[Dānija]]-271 *[[Norvēģija]]-254 *[[Īrija]]-146 *[[Turcija]]-121 *[[Dienvidslāvija]]-109 *[[Zviedrija]]-107 *[[Portugāle]]-50 *[[Islande]]-29 {{stub}} [[Category:Vēsture]] 8730 42601 2006-04-30T11:31:52Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Slovēnija|Slovēnijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 iedzīvotājiem 2005.gadā. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=80% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2005) | '''Kopiena (''Občina'')''' |- | [[Ļubļana]] (Ljubljana) | 225 115 | Ļubļanas |- | [[Maribora]] (Maribor) | 89 056 | Mariboras |- |} [[Category:Slovēnijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8731 28279 2006-02-03T02:02:43Z Feens 37 +cat. * [[Category:Slovēnija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 8736 24484 2005-12-12T22:59:43Z Tozijs 408 Buru kuģis uz enkura Buru kuģis uz enkura 8737 24485 2005-12-12T23:02:25Z Tozijs 408 Līnijkuģis INS Tarangini Līnijkuģis INS Tarangini 8738 24504 2005-12-13T12:33:22Z Evija T 132 mazliet palaboju gramatiku + novikipēdoju '''Burinieks''' jeb buru kuģis ir [[kuģis]], kurš pārvietojas ar [[vējš|vēja]] palīdzību. [[Image:Freiheitu.jpg|Parasts koka kuteris gaitā|thumb|150px]] Vēsturiski buru kuģi bija pamata [[jūras transports|transporta]] līdzekļi, kurus, pirms tika izgatavota pirmā funkcionējošā [[tvaika mašīna]], izmantoja, lai pārvar&#275;tu lielas distances pa ūdeni (piemēram, [[upe|upēm]], [[ezers|ezeriem]], [[okeāns|okeāniem]]). Tie tika izmantoti, lai pārvadātu [[krava|kravu]], pasažierus, [[pasts|pastu]], piegādes utt. Modernajā pasaulē buru kuģi ir mazāk izplatīti, bet tos vēl joprojām izmanto dažās pasaules daļās, piemēram, [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], kā tirdzniecības kuģus. [[Jaunattīstīt&#257;s valstis|Jaunattīstītaj&#257;s valst&#299;s]] mazas [[buru laiva]]s vēl joprojām izmanto [[zvejniecība|zvejniecībā]]. Ir arī daudz lielu tradicionāli tekelētu buru (''tall ship'') mācību kuģu, kuri nodrošina atpūtas burāšanu. Buru kuģus lietoja arī militārām vajadzībām, īpaši [[buru laikmets|buru laikmetā]]. [[spāņi|Spāņu]] konvojiem, kuri veda atpakaļ [[zelts|zeltu]] un [[sudrabs|sudrabu]] no jaunatklātās [[Amerika]]s, vajadzēja aizsardzību pret [[pirāti|pirātiem]] un privātiem kuģiem, kuriem kādas valsts valdība bija devusi atļauju uzbrukt un sagrābt kravu no citas valsts kuģa (''privateer''). Lielas jūras kaujas tika izcīnītas starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Francija|Franciju]], [[Spānija|Spāniju]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]]. Ir daudz buru kuģu tipu, bet visiem kopīgas ir dažas pamata daļas. Katram buru kuģim ir [[korpuss]]; [[takelāža]]; vismaz viens [[masts]], kas tur [[bura|buras]], kuras savukārt dzen kuģi uz priekšu. Balasts nospiež uz leju kuģa dibenu tā, lai vējš kuģi neaiznestu projām. Kādreiz past&#257;v&#275;ja nosacījums, ka tikai peldlīdzeklis ar trīs vai vairāk mastiem var tikt saukts par kuģi, bet viena vai divu mastu peldlīdzekļi j&#257;sauc par [[laiva|laivām]], bet šobrīd šim "nerakst&#299;tajam likumam" tiek pievērsta maza vērība. [[Image:Buruk.jpg|thumb|left|150px|Buru kuģis uz enkura]] [[Komanda]], kura buro ar kuģi, tiek saukta par [[jūrnieks|jūrniekiem]]. Viņi pēc kārtas "nes [[sardze|sardzi]]". Daži buru kuģi lieto tradicionālos [[kuģa zvans|kuģa zvanus]], lai izziņotu [[laiks|laiku]] un regulētu sardzes sistēmu. Okeāna "pārgājieni" ar buru kuģi var aizņemt vairākus [[mēnesis|mēnešus]]. Plaši izplatītas briesmas ir nokļūt [[bezv&#275;jš|bezvējā]] vai tikt aizpūstam no kursa stipras [[vētra|vētras]] dēļ. Spēcīga vētra var iznīcināt kuģi un visu komandu uz tā. Buru kuģi var nest tikai noteiktu daudzumu apgādes savās [[tilpne|tilpnēs]], tāpēc tiem gari [[reiss|reisi]] jāplāno uzmanīgi, paredzot daudzas apstāšanās, lai uzņemtu [[provīzija|provīziju]] un dienās pirms saldūdens iegūšanas iekārtu izgatavošanas &mdash; ar&#299; saldūdeni. Buru kuģi [[19.gs.]] laikā aizvietoja [[tvaikonis]]. Savukārt tvaikoņus ar tvaika mašīnu nomainīja kuģi ar [[tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Mūsdienu kravas kuģis ir ātrāks un uzticamāks nekā buru kuģis, jo tam nav jāpaļaujas uz burām vai vēja untumiem. Tomēr buru kuģus vēl joprojām lieto daudzās [[pasaule]]s daļās gan atpūtai, gan darbam. == Buru kuģu tipi == Minot buru kuģu tipus, tiek lietots ļoti daudz nosaukumu, un daudzi no tiem laika gaitā ir mainījuši savu nozīmi. [[Image:Indk.jpg|thumb|250px|Līnijkuģis INS ''Tarangini'']] * [[barka]] &mdash; vismaz trīs masti; pirmajiem diviem taisnas buras, pēdējam &mdash; slīpas * [[barkentīna]] * [[briga]] &mdash; divi masti, [[taisna bura|taisnas buras]] * [[brigantīna]] &mdash; divi masti * [[karavela]] * [[kliperis]] * [[koge]] &mdash; būvēta no plankām ar vienu mastu un taisnām burām * [[korvete]] * [[kuteris]] * [[fregate]] * [[galeona]] * [[džonka]] * [[kečs]] &mdash; divi masti, bezammasts pirms stūres statņa * [[šoneris]] &mdash; buras izvietotas galvenokārt gar ķīli, bet ne perpendikulāri tam, divi vai vairāk masti, aizmugures masti tikpat augsti, cik [[galvenais masts]] * [[līnijkuģis]] &mdash; liels kara kuģis, trīs (dažreiz četri) masti un [[bugsprits]] * [[slūpjahta]] * [[šebeka]] * [[jolla]] &mdash; divi masti, bezammasts aiz stūres statņa * [[katamarāns]] [[Category:Jūrniecība]] 8740 42602 2006-04-30T11:32:02Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Horvātija|Horvātijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 iedzīvotājiem 2005.gadā. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=100% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2005) | '''Župānija (''Županija'')''' |- | [[Osijeka]] (Osijek) | 88 140 | [[Osijekas-Baranjas župānija]] (''Osječko-baranjska županija'') |- | [[Pula]] (Pula) | 59 078 | [[Istrijas župānija]] (''Istarska županija'') |- | [[Rijeka]] (Rijeka) | 141 172 | [[Primorskas-Goranskas župānija]] (''Primorsko-goranska županija'') |- | [[Slavonski Broda]] (Slavonski Brod) | 60 746 | [[Brodas-Posavinas župānija]] (''Brodsko-posavska županija'') |- | [[Splita]] (Split) | 176 314 | [[Splitas-Dalmācijas župānija]] (''Splitsko-dalmatinska županija'') |- | [[Zadara]] (Zadar) | 71 258 | [[Zadaras župānija]] (''Zadarska županija'') |- | '''[[Zagreba]]''' (Zagreb) | 698 966 | - |- |} [[Category:Horvātijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8741 28268 2006-02-03T01:52:31Z Feens 37 +cat. * [[Category:Horvātija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 8748 24524 2005-12-13T17:31:26Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Antarktīda]] 8750 24526 2005-12-13T22:01:33Z Tozijs 408 Pasaules vēju sistēma Pasaules vēju sistēma 8751 42368 2006-04-29T11:25:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[en:Wind]], [[nrm:Vent]] Uz jebkuru atmosfēras gaisa [[masa|masu]] no augšas uz apakšu darbojas atmosfēras spiediena spēks. Ja dotās gaisa masas perifērijā atmosfēras spiediens vienāds ar centrālo, atmosfēras spiediena spēka vektors būs novirzīts pa vertikāli uz leju un gaisa masa paliks neizkustināta; ja spiediens centrā būs lielāks, atmosfēras spiediena spēka vektors būs novirzīts no vertikāles pazeminātā spiediena virzienā. Parādījusies atmosfēras spiediena spēka vektora horizontālā komponente - bāriskais gradients ne ar ko netiek līdzsvarots un liek izvēlētajai gaisa masai kustēties mazākā atmosfēras spiediena virzienā. Uz gaisa masu kustoties darbojas Zemes griešanās novirzošais spēks - Koriolisa spēks. Šī spēka darbības dēļ gaisa masa novirzās no bāriskā gradienta virziena pa labi ziemeļu puslodē un pa kreisi dienvidu puslodē. Tādā veidā parādās gaisa horizontālā kustība, ko sauc par '''vēju'''. Šeit rodas apvienojoša sakarība starp atmosfēras spiediena sadalījumu un vēja plūsmām. Iemesli, kuri uztur atmosfēras spiediena nevienmērīgu sadalījumu, ir: gaisa nevienmērīga sasilšana un atdzišana virs dažādiem zemeslodes rajoniem, kura nodrošina nevienmērīgu gaisa blīvumu dotajā līmenī; dažāda gaisa temperatūra un mitrums; lejupejošas gaisa strāvas virs atbilstošiem zemeslodes rajoniem, saistītas ar kopējo atmosfēras cirkulāciju. [[Image:Global.jpg|thumb|250px|Pasaules vēju sistēma]] Vēju sadalījums uz zemeslodes ir tieši saistīts ar atmosfēras spiediena sadalījumu. Starp 30°N platumu un ekvatoru, spiediena gradients virzīts no ziemeļiem uz dienvidiem, bet starp 30°S un ekvatoru - uz ziemeļiem. Tā kā dotie apgabali ir pastāvīgi, tad arī vējiem ar vienu virzienu jābūt novērojamiem pastāvīgi visu gadu. Šādus vējus sauc par '''pasātiem'''. Tie ir vēji, kuri pūš ar pastāvīgu spēku 3 - 4 balles, to virziens nav pastāvīgs, bet izmainās zināmās robežās ziemeļu puslodē - ap NO ziemeļaustrumu ceturksnī, bet dienvidu - dienvidaustrumu ceturksnī. Pasātu rajoniem ir raksturīgs galvenokārt skaidrs laiks un neliels nokrišņu daudzums. Bezvēja josla - raksturīgs '''bezvējš'''. To dažreiz pārtrauc vājš, mainīga virziena vējš, bet dažreiz stipras brāzmas un viesuļvētras. Valdošo rietumu vēju apgabali atdalīti no pasātu apgabaliem ar platām augsta spiediena joslām 30 - 35° platumos. Šajās joslās novēro vājus mainīga virziena vējus. Valdošo vēju apgabalos rietumu vējus novēro biežāk un tiem ir lielāks spēks. Pazemināta spiediena apgabaliem 60° platumos īpaši dienvidu puslodē raksturīgi stipri vēji, biežas vētras. Apgabalos ar pretēju spiedienu, parasti ap kontinentiem, novēro '''musonus'''. Indijas okeānā vasaras un ziemas musoni nav vienāda stipruma. Musoni parasti ir 2 līdz 5 balles stipri, bet dažreiz sasniedz vētras spēku. Ziemā musoni pūš no NO - NW, vasarā - SW - S - SO. Musonu maiņas laikā Indijas okeāna ziemeļu daļā bieži novēro tropiskos (viesuļvētru) ciklonus. Ziemas musoni, pūšot no kontinentiem, nes sev līdzi sausu un skaidru laiku, bet vasaras, pūšot no okeāna - mākoņainu un lietainu. Musonu raksturs ir vējiem, kas pūš gar Austrumāzijas krastiem. Klusā okeāna dienvidu daļā musoni aptver apgabalus, kuri pieguļ pie [[Austrālija|Austrālijas]] un Polinēzijas. Atlantijas okeānā musonus novēro Āfrikas rietumu krastos [[Gvineja|Gvinejas]] līcī. Vējus, kuri rodas no vietējiem iemesliem un, kuri aptver nelielas teritorijas, sauc par '''vietējiem'''. Dienā no jūras uz krastu pūš '''jūras brīze''', bet no krasta jūrā - '''krasta brīze'''. Brīzes parast izplatās 40 - 50 km kontinentā un nedaudz tālāk jūrā. Brīzes parādīšanās pamata iemesls ir nevienmērīgā piekrastes zemes virsmas un [[jūra|jūras]] sasilšana, kā rezultātā parādās vietējā gaisa cirkulācija. Aukstu, stipru vēju ar virzienu no piekrastes augstienes uz jūru sauc par '''boru'''. [[Krievija|Krievijā]] šādu parādību novēro Novorosijskas un Novaja Zemļa rajonos, kur vēja ātrums sasniedz 50 - 60 m/sek. Bora sastopama arī Adrijas jūras piekrastē (''Fiume'', ''Triest''), bet vēja ātrums šajā rajonā ievērojami mazāks. Ziemeļrietumu vēju, kas pūš uz Baikāla ezera rietumu krastu ar ātrumu līdz 40 m/sek, sauc par '''sarmu'''. Vēju, līdzīgu borai, novērojamu Provansā, sauc par '''mistrālu'''. Daudz kopēja ar mistrālu ir '''bakinskas ziemelim'''. Tas parasti ir stiprs, sauss, auksts ziemeļu vējš, kas sasniedz ātrumu 20 - 40 m/sek. Neparasti silts un mitrs vējš no horizonta dienvidu ceturkšņiem, kurš pūš pa Vidusjūras centrālo daļu, [[Itālija|Itāliju]] un Dalmāciju un, kuru pavada ievērojama mākoņainība un nokrišņi, tiek saukts par '''siroko'''. Pēc izcelšanās analoģiskus siroko, ļoti karstus dienvidu vējus, [[Spānija|Spānijā]] sauc '''levešs''', Alžīrā, Tunisā - '''samum''', [[Ēģipte|Ēģiptē]] - '''šamsin''', Arābijā, [[Palestīna|Palestīnā]] un Mezopotāmijā - tāpat siroko. [[Category:Jūrniecība]] [[Category:Meteoroloģija]] [[bg:Вятър]] [[ca:Vent]] [[cs:Vítr]] [[da:Vind]] [[de:Wind]] [[el:Άνεμος]] [[en:Wind]] [[eo:Vento]] [[es:Viento]] [[et:Tuul]] [[fi:Tuuli]] [[fr:Vent]] [[gl:Vento]] [[he:רוח]] [[hr:Vjetar]] [[hu:Szél]] [[it:Vento]] [[ja:風]] [[la:Ventus]] [[nl:Wind (meteorologie)]] [[nn:Vind]] [[no:Vind]] [[nrm:Vent]] [[pl:Wiatr]] [[pt:Vento]] [[ru:Ветер]] [[simple:Wind]] [[sr:Ветар]] [[sv:Vind]] [[th:ลม]] [[tr:Rüzgar]] [[uk:Вітер]] [[wa:Vint]] [[zh:風]] 8760 24539 2005-12-14T12:36:36Z Feens 37 NSK logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Nsklogo.jpg] NSK logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Nsklogo.jpg] 8761 24578 2005-12-14T17:17:10Z Feens 37 '''Neue Slowenische Kunst''' ('''NSK''') ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Jaunā slovēņu māksla'') - [[māksla|mākslinieku]] kustība [[Slovēnija|Slovēnijā]], dibināta 1984.gadā Centrālslovēnijas ogļrūpniecības pilsētiņā Trbovļē. Tajā laikā Slovēnija ietilpa [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]]. [[Image:Nsklogo.jpg|NSK logo|thumb|100px]] ====Kustības sastāvdaļas==== *''[[IRWIN]]'' - [[glezniecība|gleznotāju]] grupa *''Jaunais kolektīvisms'' - [[grafika|grafiķu]] grupa *''[[Laibach]]'' - [[industriālā mūzika|industriālās mūzikas]] grupa *''[[Noordung]]'' - [[teātris|teātra]] trupa *''Retrovision'' - video un filmas *''Tīrās un pielietojamās filozofijas departaments'' - [[filozofija|filozofu]] grupa ====Kustības pamatiezīmes==== 1) NSK izmanto XX.gs [[totalitārisms|totalitārisma]] režīmu formas un estētiku. Tas bieži izraisa skandālus un pārmetumus par grupas saistību ar [[neonacisms|neonacistiem]]. Piemēram, 1987.gadā izraisījās skandāls, jo NSK uzvarēja konkursā par Dienvidslāvu Jaunatnes dienas plakātu. NSK bija izmantojuši [[nacisms|nacistu]] mākslinieka [[Rihards Kleins|Riharda Kleina]] gleznojumu nomainot nacistu karogu ar Dienvidslāvijas karogu, bet nacistu [[ērglis|ērgli]] ar [[balodis|balodi]] - miera simbolu. 2) Mākslinieki neparaksta savus darbus, visi darbi ir tiek uzskatīti par kolektīvi veidotiem, tā uzsverot totalitārisma antiindividuālo būtību. 3) Kustība ir politiski aktīva. ====NSK valsts==== Kopš 1991.gada NSK deklarē sevi par [[valsts|valsti]]. Kustība izsniedz [[pase|pases]], izrāda savus darbus NSK [[vēstniecība|vēstniecībās]] (NSK uztur vēstniecības [[Florence|Florencē]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Umaga|Umagā]], [[Horvātija|Horvātijā]]). Izlaiž pastmarkas. ====Ārējās saites==== *[http://homepage.tinet.ie/~peterc/a/nsk.html Apraksts par NSK ideoloģiju (angliski)] *[http://www.ljudmila.org/nsk/index.html NSK valsts mājaslapa] [[de:Neue Slowenische Kunst]] [[en:Neue Slowenische Kunst]] [[pl:Neue Slowenische Kunst]] [[Category:Slovēnijas māksla]] [[Category:Postmodernisms]] 8762 24541 2005-12-14T12:43:28Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Neue Slowenische Kunst]] 8767 29088 2006-02-07T11:45:46Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy UTC ( [[angļu valoda|angļu]] - Universal Time Coordinated ) ir starptautisks, ļoti precīzs un stabils laika noteikšanas standarts, ko izstrādājusi [[ASV]] jūras observatorija. UTC ir plašāk zināms kā abreviatūra [[GMT]] ( [[angļu valoda|angļu]] - Greenwich Meridian Time ) [[Category:Ģeogrāfija]] [[en:UTC]] 8771 24586 2005-12-14T20:40:45Z Feens 37 Bukareste Runānijā no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Bucuresti-localization.png] Bukareste Runānijā no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Bucuresti-localization.png] 8772 24587 2005-12-14T20:41:58Z Feens 37 Bukarestes ģerbonijs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Bucuresti-stema.png] Bukarestes ģerbonijs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Bucuresti-stema.png] 8773 51500 2006-06-21T05:56:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[vo:Bucharest]] '''Bukareste''' ([[rumāņu valoda|rumāniski]] - ''Bucureşti'') - pilsēta [[Rumānija|Rumānijas]] dienvidos pie [[Dimbovica|Dimbovicas]] upes; valsts galvaspilsēta un galvenais politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Tajā ir vairāk nekā 2,1 miljoni iedzīvotāji, un tā ir otra lielākā pilsēta (aiz [[Atēnas|Atēnām]]) [[Balkāni|Balkānos]]. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Bucureşti'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Bucuresti-localization.png|160px|]] | align=center | [[Image:Bucuresti-stema.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 2 082 000<br> 2 354 510 (aglom.) |- | Dibināta | 1456.g (rakstos) |- | Žudecs(''Judeţ'') | - |- | Mājaslapa | [http://www1.pmb.ro/pmb/index.html www1.pmb.ro/pmb/index.html] |} {{commons|Bucureşti}} [[Image:Palatul Parlamentului.jpg|thumb|200px|left|Rumānijas parlamenta ēka]] ====Vēsture==== Pirmoreiz rakstos pieminēta 1456.gadā [[Vlads III Drakula|Vlada III Drakulas]] laikā, un drīz tā kļūst par [[Valahija|Valahijas]] prinču vasaras rezidenci. 1476.gadā pilsētu izlaupa [[Moldāvija|Moldāvijas]] pricis [[Stefans Lielais]], bet 1595.gadā - [[Turcija|turki]]. 1698.gadā Valahijas princis Konstatīns Brenkovjanu]] izvēlas to par Valhijas galvaspilsētu. XVIII - XIX gs. Valahija ir Turcijas, [[Krievija|Krievijas]] un [[Austrija|Austrijas]] savstarpējo politisko un militāro cīņu arēna. Bukareste vairākkārtīgi tiek okupēta. No 1859.gada Bukareste kļūst par apvienotās Valahijas un Moldāvijas galvaspilsētu (to 1861.gadā pārdēvē par Rumāniju). [[1.pasaules karš|1.pasaules kara ]] laikā 1916.gada 16.oktobrī pilsētu ieņem [[Vācija|vācu]] karapēks, bet Rumānijas galvaspilseta tiek parcelta uz [[Jasi|Jasiem]]. 1918.gadā ta atkal kļūst par Rumānijas galvaspilsētu. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā pilsētu bombardē [[ASV]] un [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] aviācija. 1977.gadā pilsētā notiek 7,4 balles (pēc [[Rihtera skala|Rihtera skalas]]) stipra [[zemestrīce]], kurā iet bojā 1500 cilvēku un daudzas vēsturiskas celtnes. [[Nikolae Čaušesku]] valdīsanas laikā daudzi vēsturiskie kvartāli tika nojaukti, vietā uzbūvējot standarta dzīvojamās mājas un gigantisku Republikas pili centrā (tagad [[Parlamenta pils]]). 1989.gadā [[Timišoara|Timišoarā]] sākās masu protesti, kuri turpinājās Bukarestē un noveda pie Čaušesku režīma gāšanas. 1990.gadā sākās masu studentu kustība, saukta par [[Goleniāde|Goleniādi]] ,kuru vardarbīgi pārtrauca varas iestāžu organizētā ogļraču masu kustība (saukta par [[Mineriāde|Minerādi]]). ====Ievērojamākās vietas==== *[[Cišmigiu dārzi]] (''Grădina Cişmigiu'') - parks pilsētas centrā *[[Parlamenta pils]] (''Palatul Parlamentului'') - lielākā ēka [[Eiropa|Eiropā]] *[[Rumāņu Ateneums]] (Ateneu Român) - koncertzāle un filharmonijas ēka ====Cilvēki==== Bukarestē dzimuši: *[[Tudors Argezi]] (''Tudor Arghezi'') (1880-1967) - dzejnieks *[[Nikolae Belčesku]] (''Nicolae Bălcescu'') (1819-1852) - dzejnieks un revolucionārs *[[Jons Duka]] (''Ion Duca'') (1879-1933) - politiķis *[[Mirča Eliade]] (''Mircea Eliade'') (1907-1986) - rakstnieks un mitoloģijas pētnieks *[[Klāra Haskila]] (''Clara Haskil'') (1895-1960) - pianiste *[[Henrijs Koande]] (''Henri Coandă'') (1886–1972) - inženieris *[[Maikls Kretū]] (''Michael Cretu, Curly M.C.'') (1957-) - mūziķis *[[Aleksandra Marija Lara]] (''Alexandra Maria Lara'') (1978-) - aktrise *[[Dinu Lipati]] (''Dinu Lipatti'') (1917–1950) - pianists *[[Gerasims Luka]] (''Gherasim Luca'') (1913-1994) - dzejnieks *[[George Marinesku]] (''Gheorghe Marinescu'') (1863-1938) - neirologs *[[Jakobs Moreno]] (''Jacob L. Moreno'') (1889-1974) - psihoterapeits *[[Adrians Nestase]] (''Adrian Năstase'') (1950-) - politiķis *[[Ilije Nestase]] (''Ilie Năstase'') (1946-) - tenisists *[[Nikolae Paulesku]] (''Nicolae Paulescu'') (1869-1931) - fiziologs, [[insulīns|insulīna]] atklājējs *[[Edvards Robinsons]] (''Edward G. Robinson'') (1893–1973) - aktieris [[Category:Rumānijas pilsētas]] [[ar:بوخارست]] [[bg:Букурещ]] [[ca:Bucarest]] [[cs:Bukurešť]] [[da:Bukarest]] [[de:Bukarest]] [[el:Βουκουρέστι]] [[en:Bucharest]] [[eo:Bukareŝto]] [[es:Bucarest]] [[et:Bukarest]] [[fa:بخارست]] [[fi:Bukarest]] [[fr:Bucarest]] [[he:בוקרשט]] [[hr:Bukurešt]] [[hu:Bukarest]] [[id:Bukarest]] [[io:Bucarest]] [[is:Búkarest]] [[it:Bucarest]] [[ja:ブカレスト]] [[ka:ბუქარესტი]] [[ko:부쿠레슈티]] [[la:Bucaresta]] [[lt:Bukareštas]] [[mo:Букурешть]] [[nl:Boekarest]] [[no:Bucuresti]] [[pl:Bukareszt]] [[pt:Bucareste]] [[rm:Bucaresta]] [[rmy:Bukureshti]] [[ro:Bucureşti]] [[roa-rup:Bucureshti]] [[ru:Бухарест]] [[scn:Bucarest]] [[simple:Bucharest]] [[sk:Bukurešť]] [[sr:Букурешт]] [[sv:Bukarest]] [[tet:Bukareste]] [[tr:Bükreş]] [[ug:بۇخارېست]] [[uk:Бухарест]] [[vo:Bucharest]] [[yi:בוקאַרעשט]] [[zh:布加勒斯特]] 8774 24589 2005-12-14T21:45:56Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bukareste]] 8775 24590 2005-12-14T21:46:04Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bukareste]] 8776 24591 2005-12-14T21:46:09Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bukareste]] 8777 24594 2005-12-15T06:38:08Z Feens 37 "[[Adrians Nastase]]" pārdēvēju par "[[Adrians Nestase]]" #REDIRECT [[Adrians Nestase]] 8779 51046 2006-06-18T15:42:40Z Knakts 848 kat; interwiki '''Gliemeži''' ir pazīstamākie gliemju tipa dzīvnieki. Pasaulē ir zināmas ap 130 000 gliemju sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku valstī gliemju tips ieņem otro vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži un gliemenes, ir apguvuši arī saldūdeņus, un tikai viena klase – gliemeži, ir sastopami arī uz sauszemes. Gliemju tipā ietilpst 3 lielas klases: *Gliemeži (tie, kas rāpo pa sauszemi) *Gliemenes (tādi kā pērļgliemenes un austeres) *Galvkājgliemji (astoņkāji) [[Category:gliemji]] [[de:Schnecken]] [[en:Snail]] [[eo:Heliko]] [[es:caracol]] [[fi:etana]] [[fr:Escargot]] [[io:Heliko]] [[ja:カタツムリ]] [[hu:csiga]] [[ms:siput]] [[nl:Slakken]] [[pdc:Schneck]] [[pt:Caracol]] [[zh:蜗牛]] 8782 42603 2006-04-30T11:32:11Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Bulgārija|Bulgārijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000. <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pilsēta'''<td>'''Iedzīvotāju skaits (2005)'''<td>'''Apgabals (''Oбласт'')''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Burgasa]] (Бургас)<td>196 505<td>[[Burgasas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Plevena]] (Плевен)<td>132 266<td>[[Plevenas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Plovdiva]] (Пловдив)<td>331 294<td>[[Plovdivas apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Ruse]] (Русе)<td>157 204<td>[[Ruses apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> '''[[Sofija]]''' (София)<td>1 059 787<td>[[Sofija]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Stara Zagora]] (Стара Загора)<td>137 422<td>[[Stara Zagoras apgabals]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td> [[Varna]] (Варна)<td>307 346<td>[[Varnas apgabals]] </table> [[Category:Bulgārijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8783 28265 2006-02-03T01:49:48Z Feens 37 +cat. * [[Category:Bulgārija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 8784 24631 2005-12-16T18:15:45Z Feens 37 Sofijas ģerbonis no bg.wiki - [http://bg.wikipedia.org/wiki/%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%BA%D0%B0:Sofia_gerb.png] Sofijas ģerbonis no bg.wiki - [http://bg.wikipedia.org/wiki/%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%BA%D0%B0:Sofia_gerb.png] 8785 52798 2006-07-01T09:38:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[vo:Sofia]] '''Sofija''' ([[bulgāru valoda|bulgāriski]] - София) - pilsēta [[Bulgārija|Bulgārijas]] rietumos [[Vitoša|Vitošas]] piekājē. Valsts galvaspilsēta un galvenais politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''София'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Sofiya location in Bulgaria.png|160px|]] | align=center | [[Image:Sofia gerb.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 1 057 787<br> 1 163 202 (aglom.) |- | Dibināta | 29 g. (rakstos) |- | Citi nosaukumi | '''''Serdica''''' ([[Senā Roma]])<br>'''Triadica''' ([[Bizantija]])<br>'''Sredeca''' ([[Pirmā Bulgārija]])<br>'''''Stralicia''''' ([[krustneši]]) |- | Apgabals(''Област'') | Sofija (''София-град'') |- | Mājaslapa | [http://www.sofia.bg/ www.sofia.bg] |} {{commons|Category:Sofia}} [[Image:SofiaCathedral.jpg|[[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandra Ņevska]] katedrāle Sofijā|thumb|250px|left]] ====Vēsture==== Arheoloģija liecina, ka Sofijas vietā jau VIII gs p.m.ē. bijusi apmetne. 29.gadā [[Senā Roma|romieši]] ieņēma [[trāķieši|trāķiešu]] pilsētu '''Serdiku''' (''Serdica''). Romiešu laikā Serdika bija [[Dakija|Dakijas]] (''Dacia'') provices centrs, bet [[Diokletiāns|Diokletiāna]] un [[Konstantīns Lielais|Konstantīna]] laikā [[Iekšzemes Dakija|Iekšzemes Dakijas]] (''Dacia Mediterranea'') centrs. 342 - 343.g (344.g?) Serdikā notika [[Serdikas koncils]]. 441.gadā pilsētu nopostīja [[huņņi]]. [[Bizantija|Bizantijas]] imperators [[Justiniāns]] pilsētu atjaunoja un nosauca par '''Triadicu'''. 809.gadā pilsētu ieņēma [[bulgāri]] un pārdēvēja to par '''Sredecu'''. 1376.gadā to nosauca par Sofiju ([[grieķu valoda|grieķu]] - ''gudrība''). 1382.gadā Sofiju ieņēma [[Osmāņu impērija|osmāņi]] un tā kļuva par [[Osmāņu impērija]]s provinces [[Rumēlija|Rumēlijas]] centru. 1443.gadā pilsētu nodedzināja [[Polija|poļu]] un [[Ungārija|ungāru]] karaspēks karaļa [[Vladislavs III (Polijas karalis)|Vladislava III]] vadībā. 1878.gadā Sofiju ieņēma [[Krievija|krievu]] karaspēks un 1879.gadā tā kļuva par Bulgārijas galvaspilsētu. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā pilsētu ieņēma [[Padomju armija|padomju karaspēks]]. ====Ievērojamākās vietas==== *Aleksandra Ņevska katedrāle *Vitoška - pilsētas centrālā iela ====Cilvēki==== Sofijā dzimuši: *[[Asens Jordanovs]] (''Асен Йорданов'') (1896-1967) - aviokonstruktors *[[Galērijs]] (''Galerius Maximianus'') (ap 240-311) - [[Senā Roma|Romas]] imperators *[[Ivans Kostovs]] (''Иван Костов'') (1949-) - politiķis *[[Georgijs Markovs]] (''Георги Марков'') (1929-1978) - rakstnieks un disidents *[[Antuaneta Stefanova]] (''Антоанета Стефанова'') - šahiste *[[Hristo Šopovs]] (''Христо Шопов'') (1964-) - aktieris *[[Cvetans Todorovs]] (''Цветан Тодоров'') (1939-) - filozofs [[Category:Bulgārijas pilsētas]] [[an:Sofiya]] [[ar:صوفيا]] [[ast:Sofía]] [[be:Сафія]] [[bg:София]] [[bs:Sofija]] [[ca:Sofia]] [[cs:Sofie]] [[cv:София]] [[da:Sofia]] [[de:Sofia]] [[el:Σόφια]] [[en:Sofia]] [[eo:Sofio]] [[es:Sofía]] [[eu:Sofia]] [[fi:Sofia]] [[fr:Sofia]] [[gd:Sofia]] [[gl:Sofia, Bulgaria]] [[he:סופיה]] [[hr:Sofija]] [[hu:Szófia]] [[id:Sofia]] [[io:Sofiya]] [[it:Sofia]] [[ja:ソフィア (都市)]] [[ko:소피아]] [[la:Serdica]] [[lt:Sofija]] [[mk:Софија]] [[mo:София]] [[nl:Sofia (Bulgarije)]] [[nn:Sofia]] [[no:Sofia]] [[pl:Sofia]] [[pt:Sófia]] [[rmy:Sofiya]] [[ro:Sofia]] [[ru:София]] [[sh:Sofija]] [[sk:Sofia]] [[sq:Sofja]] [[sr:Софија]] [[sv:Sofia (stad)]] [[tr:Sofya]] [[tt:Sofia]] [[ug:سوفىيە]] [[uk:Софія]] [[vo:Sofia]] [[zh:索菲亞]] 8786 24634 2005-12-16T20:19:20Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Sofija]] 8787 24635 2005-12-16T20:19:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Sofija]] 8788 24636 2005-12-16T20:19:33Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Sofija]] 8789 24658 2005-12-16T21:56:17Z Tozijs 408 Saulriets jūrā Saulriets jūrā 8790 24668 2005-12-16T22:06:45Z Tozijs 408 Biskajas līcis Biskajas līcis 8791 52851 2006-07-01T14:04:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Sjø]] [[Image:Saulr.jpg|Saulriets jūrā|thumb|300px]] '''Jūra''' ir liels [[sālsūdens]] izplatījums, kurš saistīts ar [[okeāns|okeānu]] vai liels, parasti sāļš, [[ezers]], kuram trūkst dabīgas izejas, piemēram, [[Kaspijas jūra]] un [[Nāves jūra]]. [[Galilejas jūra]] (Tibērija ezers) ir mazs saldūdens ezers bez dabīgas izejas, bet šo terminu tik un tā pielieto. Sarunvalodā šis termins ir lietots kā okeāna sinonīms, piemēram, ''tropiskā jūra'' vai ''jūras krastā'' vai pat ''jūras ūdens'', attiecinot to uz okeāna ūdeni. Dažreiz lieli ezeri tiek saukti par iekšzemes jūrām, piemēram, [[Lielie ezeri]]. Jūras dalās atklātās un noslēgtās jūrās. == Okeānu jūru saraksts == === [[Klusais okeāns]] === * [[Beringa jūra]] * [[Aļaskas līcis]] * [[Kalifornijas līcis]] * [[Ohotskas jūra]] * [[Japāņu jūra]] * [[Japānas iekšējā jūra]] * [[Austrumķīnas jūra]] * [[Dienvidķīnas jūra]] * [[Sulu jūra]] * [[Sulavesi jūra]] * [[Boholas jūra]] * [[Filipīnu jūra]] * [[Floresas jūra]] * [[Bandas jūra]] * [[Arafuru jūra]] * [[Timoras jūra]] * [[Tasmāna jūra]] * [[Dzeltenā jūra]] ** [[Bohai jūra]] * [[Koraļlu jūra]] * [[Karpentārija līcis]] * [[Rosa jūra]] === [[Atlantijas okeāns]] === [[Image:Bisc.jpg|Biskajas līcis|thumb|300px]] * [[Hudzona līcis]] ** [[Džeimsa līcis]] * [[Bafina jūra]] * [[Sentlorensa līcis]] * [[Karību jūra]] * [[Meksikas līcis]] * [[Sargasu jūra]] * [[Ziemeļjūra]] ** [[Baltijas jūra]] *** [[Botnijas līcis]] * [[Irijas jūra]] * [[Ķeltu jūra]] * [[Vidusjūra]] ** [[Adrijas jūra]] ** [[Egejas jūra]] ** [[Melnā jūra]] *** [[Azovas jūra]] ** [[Jonijas jūra]] ** [[Ligūrijas jūra]] ** [[Tirēnu jūra]] ** [[Sidras līcis]] ** [[Marmora jūra]] ** [[Krētas jūra]] * [[Biskajas līcis]] * [[Gvinejas līcis]] * [[Vedela jūra]] === [[Indijas okeāns]] === * [[Sarkanā jūra]] * [[Adenas līcis]] * [[Persijas līcis]] * [[Omānas līcis]] * [[Arābijas jūra]] * [[Bengālijas līcis]] * [[Siāmas līcis]] * [[Javas jūra]] * [[Lielais Austrālijas līcis]] * [[Sentvinsenta līcis]] * [[Spensera līcis]] === [[Ziemeļu ledus okeāns]] === * [[Barenca jūra]] * [[Karas jūra]] * [[Boforta jūra]] ** [[Amundsena līcis]] * [[Grenlandes jūra]] * [[Čukču jūra]] * [[Laptevu jūra]] * [[Austrumsibīrijas jūra]] * [[Baltā jūra]] === Ieslēgtās jūras === * [[Arāla jūra]] * [[Kaspijas jūra]] * [[Nāves jūra]] * [[Galilejas jūra]] * [[Saltona jūra]] * [[Lielais Sālsezers]] == Ārpuszemes jūras == Mēness jūras (''Lunar maria'') ir plaši bazalta laukumi uz [[Mēness]]. Senie astronomi domāja, ka tās ir ūdens jūras. Ir zināms, ka šķidrs ūdens tālā pagātnē ir bijis uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas, un daži Marsa baseini tiek uzskatīti par izžuvušiem jūras dibeniem. Lielākais ir ''Vastitas Borealis''; citi ietver ''Hellas Planitia'' un ''Argyre Planitia''. Domā, ka šķidrs ūdens ir zem dažu pavadoņu virsmas, visdrīzāk uz [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]]. Uz [[Titāns (pavadonis)|Titāna]] virsmas, domājams, ir šķidri ogļūdeņraži, taču tos būtu precīzāk apzīmēt par ezeriem nevis jūrām. [[Category:Jūrniecība]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[an:Mar]] [[ar:بحر]] [[bg:Море]] [[br:Mor]] [[bs:More (voda)]] [[ca:Mar]] [[cs:Moře]] [[cy:Moroedd]] [[da:Hav]] [[de:Meer]] [[el:Θάλασσα]] [[en:Sea]] [[eo:Maro]] [[es:Mar]] [[et:Meri]] [[fa:دریا]] [[fi:Meri]] [[fr:Mer]] [[gl:Mar]] [[he:ים]] [[hi:सागर]] [[hr:More]] [[hu:Tenger]] [[id:Laut]] [[it:Mare]] [[ja:海]] [[kg:Kalunga]] [[ko:바다]] [[la:Mare]] [[lad:Mar]] [[lb:Mier]] [[lt:Jūra (geografija)]] [[ms:Laut]] [[nds:Meer]] [[nl:Zee]] [[no:Sjø]] [[nrm:Mé]] [[pl:Morze]] [[pt:Mar]] [[ro:Mare]] [[ru:Море]] [[sh:More]] [[simple:Sea]] [[sk:More]] [[sl:Morje]] [[sr:Море]] [[su:Sagara]] [[sv:Hav]] [[ta:கடல்]] [[tk:Deňiz]] [[tl:Dagat]] [[to:Tahi]] [[tr:Deniz]] [[ug:دئثعزع]] [[uk:Море]] [[vi:Biển]] [[wa:Mer]] [[zh:海]] [[zh-min-nan:Hái]] 8792 52299 2006-06-29T03:18:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Ana Ahmatova]] '''Anna Ahmatova''' (Анна Андреевна Ахматова) (dzimusi 1889.gada 23.jūnijā, Boļšojfontanā pie [[Odesa|Odesas]], [[Krievija|Krievijā]] (tagad [[Ukraina|Ukrainā]]), mirusi 1966.gada 5.martā pie [[Maskava|Maskavas]], apglabāta Komarovā pie [[Pēterburga|Pēterburgas]]) - viena no izcilākajām XX gs [[Krievija|krievu]] dzejniecēm. Lielā mērā personificē [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]] - vecās Krievijas galvaspilsētas, likteni XX gadsimtā un ir vienojošs posms starp Krievijas [[Sudraba laikmets|Sudraba laikmeta]] un XX gs otrās puses krievu dzejniekiem. Ahmatovas daiļradē izcila lirika mijas ar sociālu parādību vērtējumu. Dzejā izsekojama uzticība esības tikumiskajiem pamatiem, sievišķība, kā arī 20.gs. krievu tautas traģēdiju izpratne, ko caurstrāvo personiskie pārdzīvojumi. Dzejošanas manierē jūtama nosliece uz klasisko stilu. [[Image:Akhmatova.jpg|Anna Ahmatova 20-ajos gados|thumb|200px]] == Biogrāfija == Ahmatova (īstajā vārdā Anna Gorenko (Анна Горенко)) dzimusi 1889.gada 23.jūnijā netālu no Odesas. Viņas jaunība pagāja [[Carskoje Selo]] (pie Pēterburgas, tagad - Puškina). Mācījās sieviešu ģimnāzijā, pēc tās beigšanas [[Kijeva|Kijevas]] augstāko sieviešu kursu juridiskajā nodaļā (1908-1910). 1910.g. Ahmatova apprecējās ar dzejnieku, [[akmeisms|akmeisma]] ideologu [[Nikolajs Gumiļevs|Nikolaju Gumiļevu]]. Tajā laikā arī viņa bija iekļāvusies akmeistu kustībā. Tajā pašā gadā viņa iestājās Augstākajos vēstures-literatūras kursos. Pirmā Ahmatovas publikācija parādījās 1911.gadā. 1912.g. viņa kopā ar vīru apceļoja [[Itālija|Itāliju]], piedzima viņu dēls [[Ļevs Gumiļevs|Ļevs]] (vēlāk pazīstams vēsturnieks un ģeogrāfs). Tajā pašā gadā iznāca viņas pirmais dzejas krājums ''Вечер'' (Vakars). Turpmākajos gados Ahmatovas dzeju labprāt publicēja dažādos žurnālos. Dzejoļu krājumi ''Чётки'' (Rožu kronis) (1914) un ''Белая стая'' (Baltais bars) (1917) pieder pie mīlas lirikas klasikas. Šiem dzejoļiem piemīt īpatnēja lakoniska forma un muzikalitāte. Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]], 1921.gadā ar nāvi tika sodīts Nikolajs Gumiļevs. Līdz 1924.gadam iznāca divi krājumi, bet pēc 1924.gada līdz pat 1940.gadam Ahmatovas darbus nepublicēja. Ahmatova strādāja Agronomijas institūta bibliotēkā, pētīja seno Pēterburgas arhitektūru un [[Aleksandrs Puškina|Puškina]] dzīvi un daiļradi. Ahmatovai bija ļoti tuva Puškina dzeja un viņa sarakstīja vairākus rakstus par izcilo dzejnieku. 1934.gadā, Ahmatovai klātesot, tiek arestēts viņas draugs un domubiedrs [[Osips Mandelštams]], 1935.gadā pirmoreiz, bet 1938.gadā otrreiz arestē Ahmatovas dēlu Ļevu Gumiļevu. [[2.pasaules karš|2.pasaules karš]] viņu pārsteidza Ļeņingradā. Ahmatovai tiek ļauts publicēties un publiski uzstāties.Dzejniece evakuējās uz Maskavu, vēlāk uz [[Taškenta|Taškentu]]. Ļeņingradā viņa atgriezās 1944.g. 1946.gadā iznāk [[PSKP CK]] lēmums "Par žurnāliem "Zvezda" un "Ļeņingrada"", kur tieši kritizēti Ahmatova un [[Mihails Zoščenko]]. Nostāsti vēsta, ka [[Staļins]] bija nikns uz diviem gadījumiem Ahmatovas tālaika dzīvē - 1945.gada beigās un 1946.gada sākumā Ahmatova divreiz tikās ar [[Jesaja Berlins|Jesaju Berlinu]] (toreiz [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] vēstniecības darbinieku), kā arī kādā uzstāšanās reizē zāle bija veselas 15 minūtes stāvus aplaudējusi Ahmatovai (tā drīkstēja būt tikai Staļinam). 1949.gadā trešoreiz arestē dēlu Ļevu, kuru atbrīvo tikai 1956.gadā, kad Staļins jau bija miris. Pēc Staļina nāves Ahmatovai atkal ļauj publiski uzstāties. 1964.g. apmeklēja [[Itālija|Itāliju]], kur viņai pasniedza literāro prēmiju "Etna-toarmino", bet 1965.g. viņa tika ievēlēta par [[Oksfordas universitāte|Oksfordas universitātes]] goda doktori. Mirusi 1966.gada 5.martā 77 gadu vecumā. Ahmatova atdzejojusi citu tautu dzejniekus, arī [[Rainis|Raiņa]] dzeju (krājums ''Čūsku vārdi''). == Bibliogrāfija == *'''Vakars''' (Вечер, 1912); *'''Rožu kronis''' (Чётки, 1914); *'''Baltais bars''' (Белая стая, 1917); *'''Ceļmallapa''' (Подорожник, 1921); *'''Anno Domini MCMXXI''' (1922); *'''Rekviēms''' (Реквием, 1935–1940, publicēts 1987). Autobiogrāfisks dzejas cikls par 1930.gadu represijām; *'''Niedre''' (Тростник) (1923-1940, atsevišķi nav publicēta) *'''No sešām grāmatām''' (1940, žurnālā "Zvezda"); *'''Nepāris''' (Нечет) (1936-1946, atsevišķi nav publicēta); *'''Ļeņingradas cikls''' (Ленинградский цикл); *'''Dzejoļi 1909–1960''' (1961); *'''Laika skrējiens. Dzejoļi. 1909–1965''' (Бег времени. Стихотворения. 1909–1965, 1965). Daiļradi apkopojoša dzejas izlase; *'''Poēma bez varoņa''' (Поэма без героя, 1940–1965, pilnīgi publicēta 1976); *'''Par Puškinu''' (publ.1977) Literatūrkritiska grāmata. ====Ārējās saites==== *[http://www.akhmatova.ru/index.html Анна Ахматова «Царственное Слово» (krieviski, biogrāfija, darbi)] *[http://www.satori.lv/?src=autori&ho=KA&st=7&item=8 Ahmatovas dzeja portālā ¼ Satori (latviski, atdz. [[Amanda Aizpuriete]])] [[Category:Ukrainā dzimuši|Ahmatova, Anna]] [[Category:Krievu rakstnieki|Ahmatova, Anna]] [[Category:Akmeisms|Ahmatova, Anna]] [[Category:Sanktpēterburga|Ahmatova, Anna]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Ahmatova, Anna]] [[bg:Анна Ахматова]] [[bn:আনা আখ্‌মাতোভা]] [[de:Anna Andrejewna Achmatowa]] [[en:Anna Akhmatova]] [[eo:Anna Aĥmatova]] [[es:Anna Ajmátova]] [[et:Anna Ahmatova]] [[fi:Anna Ahmatova]] [[fr:Anna Akhmatova]] [[he:אנה אחמטובה]] [[hr:Ana Ahmatova]] [[hu:Anna Andrejevna Ahmatova]] [[it:Anna Achmatova]] [[nl:Anna Achmatova]] [[no:Anna Akhmatova]] [[pl:Anna Achmatowa]] [[pt:Anna Akhmatova]] [[ro:Anna Ahmatova]] [[ru:Ахматова, Анна Андреевна]] [[sv:Anna Achmatova]] [[tt:Anna Axmatova]] [[uk:Ахматова Анна Андріївна]] 8793 24692 2005-12-17T01:09:19Z Alkoholikjis 450 Bahtānas Nāves Maršs Bahtānas Nāves Maršs 8794 36636 2006-03-25T11:02:54Z Feens 37 '''Batānas Nāves Maršs''' bija kara noziegums [[Otrais_pasaules_karš|otrā pasaules kara laikā]], ko pastrādāja [[Japāna|Japānas]] armija 1942.gadā [[Filipīnas|Filipīnās]]. Tā bija vardarbīga karagūstekņu pārvietošana, kuras laikā gūstekņi tika visādos veidos pazemoti un spīdzināti, tā dēļ lielākā daļa no viņiem mira. ==Vēsture== 1941. gada beigās Japāna vienlaicīgi iebruka vairākās [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijas]] valstīs, arī [[Filipīnas|Filipīnās]]. Lielākā daļa no Filipīniešu un [[ASV]] spēkiem bija spiesti atkāpties. Ievērojama daļa Sabiedroto spēki palika [[Batānas pussala|Batānas pussalā]]. [[image:bataan.jpg|left|thumb| Karagūstekņu apbedīšana O'Donnell nometnē .]] Apmēram 70 000 filipīniešu un ASV kareivju ģenerāļa [[Edvards Kings jaunākais|Edvarda Kinga jaunākā]] (Edward P. King) vadībā 1942.gada 9.aprīlī padevās japāņiem, kurus komandēja ģenerālis [[Masaharu Homma]] ([[:en:Masaharu Homma|En]]). Tā kā nebija piteikami daudz kravas auto, lai pārvestu karagūstekņus, tie nākamajā dienā tika dzīti nežēlīgā pārgājienā uz 100 km attālo tālo O`Donela (O`Donell) ieslodzīto nometni. Gūstekņi tika sisti, tiem tika liegts ēdiens un ūdens vairākas dienas. Tos, kuri pakrita un atpalika no pārējiem, nonāvēja dažādos veidos: nošaujot, nocērtot galvas vai nodurot. Tika pielietota arī tā saucamā japāņu saules procedūra – gūstekņus turēja aprīļa saulē bez ūdens un bez ķiverēm. Pa to laiku Sabiedroto spēki citur Filipīnās turpināja cīnīties un gūstekņu kolonna, kas virzījās no Batānas, nejauši tika apšaudīta no ASV spēku puses. Pēc tam karagūstekņus sadzina dzelzceļa vagonos, lai veiktu ceļu no [[Sanfernando|Sanfernando]] pilsētas līdz [[Kapasa|Kapasai]] (''Capas''). Daudzi mira no [[malārija|malārijas]], karstuma, ķermeņa izžūšanas un [[dizentērija|dizentērijas]]. Tas pats turpinājās O`Donella nometnē. Aptuveni 10 000 karavīru gāja bojā, tomēr dažiem izdevās aizbēgt. Nometni sasniedza apmēram 54 000 vīru. 1942.gada 6.jūnijā filipīniešu karavīrus [[amnestija|amnestēja]] un tie tika atlaisti, turpretī amerikāņu gūstekņus pārvietoja uz nometni [[Kabatuāna|Kabanatuānā]] (''Cabanatuan''). Pēc Japānas kapitulācijas 1945.gadā, Sabiedrotie notiesāja ģenerāli Hommu un atzina par vainīgu kara noziegumos, to skaitā Batānas nāves pārgājienā un par zvērībām, kas pēc tam turpinājās O`Donella un Kabanatuānas nometnēs. 1946.gada 3.aprīlī Hommu izpildīja nāvessodu. Katru gadu sagūstītie karavīri tiek godināti '''Batānas dienā''' (9.aprīlī). Batānā ir memoriāls par godu bojāgājušo piemiņai. [[Category:Vēsture]] [[Category:Otrais pasaules karš]] [[de:Todesmarsch von Bataan]] [[en:Bataan Death March]] [[ja:バターン死の行進]] [[sl:Bataanski pohod smrti]] 8795 24703 2005-12-17T08:33:06Z Feens 37 #REDIRECT [[Batānas Nāves maršs]] 8796 24702 2005-12-17T08:32:43Z Feens 37 "[[Batānas Nāves Maršs]]" pārdēvēju par "[[Batānas Nāves maršs]]" #REDIRECT [[Batānas Nāves maršs]] 8797 31170 2006-02-21T11:21:36Z Yyy 146 cat * [[Category:Krievija]] 8798 24709 2005-12-17T11:46:38Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Anna Ahmatova]] 8799 24710 2005-12-17T11:46:43Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Anna Ahmatova]] 8800 24711 2005-12-17T11:46:46Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Anna Ahmatova]] 8801 52711 2006-07-01T04:33:17Z YurikBot 213 robot Adding: bg, cs, de, en, eo, es, et, fi, fr, io, it, ka, ko, nl, nn, ro, ru, sl, uk * [[Category:Krievija]] [[bg:Категория:Санкт Петербург]] [[cs:Kategorie:Petrohrad]] [[de:Kategorie:Sankt Petersburg]] [[en:Category:Saint Petersburg]] [[eo:Kategorio:Sankt-Peterburgo]] [[es:Categoría:San Petersburgo]] [[et:Kategooria:Peterburi]] [[fi:Luokka:Pietari]] [[fr:Catégorie:Saint-Pétersbourg]] [[io:Category:St Peterburg]] [[it:Categoria:San Pietroburgo]] [[ka:კატეგორია:სანქტ-პეტერბურგი]] [[ko:분류:상트페테르부르크]] [[nl:Categorie:Sint-Petersburg]] [[nn:Kategori:St. Petersburg]] [[ro:Categorie:Sankt Petersburg]] [[ru:Категория:Санкт-Петербург]] [[sl:Kategorija:Sankt-Peterburg]] [[uk:Категорія:Санкт-Петербург]] 8804 24726 2005-12-17T19:31:29Z Feens 37 * 8805 31872 2006-02-25T15:57:35Z Yyy 146 cat * [[Category:Eiropas upes]] 8806 31871 2006-02-25T15:57:28Z Yyy 146 cat * [[Category:Eiropas vēsture]] 8807 42629 2006-04-30T12:02:45Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 iedzīvotājiem 2005.gadā. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=100% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2005) | '''Valsts daļa''' |- | [[Banja Luka]] (Бања Лука) | 221 106 | [[Serbu republika]] |- | [[Bihača]] (Bihać) | 75 641 | [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] |- | [[Mostara]] (Mostar) | 104 518 | [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] |- | '''[[Sarajeva]]''' (Sarajevo) | 696 731 | [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] |- | [[Tuzla]] (Tuzla) | 142 486 | [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] |- | [[Zenica]] (Zenica) | 164 423 | [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] |- |} [[Category:Bosnijas un Hercegovinas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8808 28264 2006-02-03T01:48:43Z Feens 37 +cat. * [[Category:Bosnija un Hercegovina]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 8809 42630 2006-04-30T12:04:06Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 iedzīvotājiem 2005.gadā. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=100% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2005) | '''Valsts daļa''' |- | '''[[Belgrada]]''' (Београд) | 1 115 186 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Čačaka]] (Чачак) | 75 062 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Džakovica]] (Ђаковица) | 94 069 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Gņilane]] (Гњилане) | 88 268 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Kosovska Mitrovica]] (Косовска Митровица) | 84 736 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Kragujevaca]] (Крагујевац) | 149 273 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Kraļeva]] (Краљево) | 58 140 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Kruševaca]] (Крушевац) | 57 417 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Leskovaca]] (Лесковац) | 63 683 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Nikšiča]] (Никшић) | 65 895 | [[Melnkalne]] |- | [[Niša]] (Ниш) | 173 773 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Novipazara]] (Нови Пазар) | 56 027 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Novisada]] (Нови Сад) | 194 404 | [[Vojevodina]] |- | [[Pančeva]] (Панчево) | 77 200 | [[Vojevodina]] |- | [[Peča]] (Пећ) | 93 161 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Podgorica]] (Подгорица) | 156 985 | [[Melnkalne]] |- | [[Priština]] (Приштина) | 254 021 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Prizrena]] (Призрен) | 159 145 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Smedereva]] (Смедерево) | 63 057 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Sombora]] (Сомбор) | 51 606 | [[Vojevodina]] |- | [[Subotica]] (Суботица) | 99 595 | [[Vojevodina]] |- | [[Šabaca]] (Шабац) | 55 114 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Uroševaca]] (Урошевац) | 94 277 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Užice]] (Ужице) | 55 669 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Vaļeva]] (Ваљево) | 62 470 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Vraņe]] (Врање) | 56 199 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Zreņanina]] (Зрењанин) | 79 410 | [[Vojevodina]] |- |} [[Category:Serbijas un Melnkalnes pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8810 49581 2006-06-08T22:56:24Z Feens 37 * [[Category:Serbija un Melnkalne]] 8811 48227 2006-05-30T13:44:09Z Tail 13 Visas [[Maķedonija (valsts)|Maķedonijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 iedzīvotājiem 2005.gadā. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=80% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2005) |- | [[Bitola]] (Битола) | 86 528 |- | [[Gostivara]] (Гостивар) | 50 974 |- | [[Kumanova]] (Куманово) | 108 471 |- | [[Ohrida]] (Охрид) | 54 908 |- | [[Prilepa]] (Прилеп) | 73 814 |- | '''[[Skopje]]''' (Скопје) | 474 889 |- | [[Tetova]] (Тетово) | 72 944 |- | [[Velesa]] (Велес) | 57 873 |- |} [[Category:Maķedonijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 8812 28272 2006-02-03T01:56:53Z Feens 37 +cat. * [[Category:Maķedonija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 8814 53421 2006-07-03T12:44:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[cv:Албани хулисем]] Visas [[Albānija|Albānijas]] pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 iedzīvotājiem 2005.gadā. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=60% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2005) |- | [[Durresa]] (Durrësi) | 122 034 |- | [[Eļbasana]] (Elbasani) | 100 903 |- | [[Fiera]] (Fieri) | 59 719 |- | [[Korča]] (Korça) | 58 259 |- | [[Škodra]] (Shkodra) | 89 102 |- | [[Tirāna]] (Tirana) | 374 801 |- | [[Vļora]] (Vlora) | 89 528 |- |} [[Category:Albānijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] [[cv:Албани хулисем]] [[de:Liste der Städte in Albanien]] [[en:List of cities in Albania]] [[fi:Luettelo Albanian kaupungeista]] [[fr:Villes d'Albanie]] [[it:Comuni e municipalità dell'Albania]] [[ja:アルバニアの都市の一覧]] [[nds:Städer in Albanien]] [[pl:Miasta Albanii]] [[pt:Lista de cidades na Albânia]] [[ru:Города Албании]] [[sq:Lista e qyteteve të Shqipërisë]] [[sv:Lista över städer i Albanien]] [[uk:Список міст Албанії]] [[zh:阿尔巴尼亚城市列表]] 8815 28120 2006-02-01T00:48:49Z Feens 37 * [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[Category:Albānija]] 8816 24749 2005-12-18T01:11:36Z Feens 37 Belgradas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Beograd-vel-grb.jpg] Belgradas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Beograd-vel-grb.jpg] 8817 24754 2005-12-18T09:29:06Z 81.198.61.201 Surdo pedagoģija ir speciālās pedagoģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar to cilvēku attīstīšanu, mācīšanu un audzināšanu, kam ir dzirdes traucējumi. 8818 36809 2006-03-25T14:39:59Z Feens 37 Tiflopedagoģija - (no grieķu val. typhlos - neredzīgs) - speciālās [[pedagoģija]]s nozare, kas risina vājredzīgu un neredzīgu [[bērns|bērnu]] mācīšanas un [[audzināšana]]s problēmas. [[Category:Pedagoģija]] 8827 24996 2005-12-20T20:33:02Z Feens 37 '''Meško''' ir četru vēsturisku [[Polija|Polijas]] [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas valdnieku vārds: * [[Meško I]] (Mieszko I) (ap 935-25.V.992) - Polijas kņazs * [[Meško II]] (Mieszko II Lambert) (990 - 1034) - Polijas karalis * [[Meško III]] (Mieszko III Stary) (starp 1122 un 1125-13 vai 14.III.1202) - Polijas kņazs * [[Meško IV]] (Mieszko IV Plątonogi) (ap 1130-16.V.1211) - Polijas kņazs {{disambig}} 8830 43742 2006-05-07T16:05:43Z Juzeris 23 saites, izlaboju intewiki [[Image:Potsdam.jpg|right|thumb|250px|Etlijs, Trūmens un Staļins Potsdamas konferencē]] '''Potsdamas konference''' notika 1945. gadā no 17. jūlija līdz 2.augustam [[Potsdama|Potsdamā]], [[Vācija|Vācijā]] (netālu no [[Berlīne]]s). Konferences dalībvalstis bija [[Padomju Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]] un [[Lielbritānija]] - spēcīgākās un lielākās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Sabiedrotie|Sabiedroto]] valstis, kas sakāva [[Ass valstis]]. Postdamas konferencē Sabiedroto valstis pārstāvēja attiecīgo valstu vadītāji - [[PSRS KP]] [[ģenerālsekretārs]] [[Josifs Staļins]], prezidents [[Harijs Trūmens]] un premjerministrs [[Klements Etlijs]]. Konferences mērķis bija izlemt, kā pārvaldīt sakauto nacistisko [[Vācija|Vāciju]]. Tāpat konferences mērķi bija pēckara politiskās sistēmas izveidošana un miera līguma jautājumu apspriešana. ==Konferences rezultāti== * Visu Vācijas aneksēto teritoriju atjaunošana, kuras tika anektētas pēc 1937. gada, [[Austrija]]s atdalīšana no Vācijas. * Vācijas un Austrijas (atsevišķi arī Berlīnes un [[Vīne]]s) sadalīšana četrās (ASV, Lielbritānijas, PSRS un [[Francija]]s) okupācijas zonās. * [[Polija]]s un Vācijas robežu noteikšana ([[Oderas-Neises līnija]]). * Ārpus Vācijas dzīvojušo vāciešu deportācija uz Vāciju. * Vienošanās par [[reparācijas|reparāciju]] maksājumiem. [[Category:Otrais pasaules karš]] [[Category:Vēsture]] [[cs:Postupimská dohoda]] [[de:Potsdame-Konferenz]] [[en:Potsdam Conference]] [[es:Conferencia de Potsdam]] [[fr:Conférence de Potsdam]] [[it:Conferenza di Potsdam]] [[he:ועידת פוטסדאם]] [[nl:Conferentie van Potsdam]] [[ja:ポツダム会談]] [[pl:Konferencja poczdamska]] [[pt:Conferência de Potsdam]] [[ro:Conferinţa de la Potsdam]] [[tr:Potsdam Konferansı]] [[zh:波茨坦会议]] 8831 52842 2006-07-01T12:35:28Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Mieszko I of Poland]] '''Meško I''' (Mieszko I) (ap 935-25.V.992, apglabāts [[Poznaņa|Poznaņas]] katedrālē) - pirmais vēsturiski zināmais [[Polija|Polijas]] valdnieks - [[poļāni|poļānu]] [[kņazs]] no [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas. Pusleģendārā Polijas kņaza [[Semomisls|Semomisla]] (''Siemomysł'') dēls. [[Image:Mieszko1.jpg|thumb|Meško I - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] 965.gadā Meško apprecējās ar [[Bohēmija|Bohēmijas]] karaļa meitu Dubravku, bet pēc tās nāves, ar Odu fon Haldenslēbenu, nolaupot to no [[klosteris|klostera]]. 966.gadā Meško pieņēma [[kristietība|kristietību]]. [[Gņezno]] un [[Poznaņa|Poznaņā]] tika uzceltas pirmās baznīcas Polijā. Ap 962.gadu Meško valdīja [[Lielpolija|Lielpolijā]], [[Kujāvija|Kujāvijā]], [[Mazovija|Mazovijā]] un, iespējams, [[Pomerānija|Pomerānijas]] austrumos. 960os gados Meško I bija iekarojis daļu no [[Pomerānija|Pomerānijas]] rietumdaļas un 990ajos gados - [[Silēzija|Silēziju]] un [[Mazpolija|Mazpoliju]]. Gandrīz visa mūsdienu Polijas teritorija nonāca Meško I rokās. Lielas militārās aktivitātes noritēja gar [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] krastu. 972.gadā Meško sakāva [[markgrāfs|markgrāfu]] Odo [[Cediņas kauja|Cediņas kaujā]] un 976.gadā iekaroja [[Odera|Oderas]] grīvu. 997.gadā tika ieņemta arī [[Gdaņska]]. Ap 992.gadu datēts viens no pirmajiem vēsturiskajiem, visai neskaidrajiem dokumentiem ''Dagome Iudex'', kurā Meško I nodod valsti [[pāvests|Romas pāvestam]]. Miris 992.gada 25.maijā, apglabāts [[Poznaņa|Poznaņas]] katedrālē. Meško I no laulības ar Dubravku bija dēls - nākošais Polijas karalis [[Boļeslavs I (Polija)|Boļeslavs I]], un divas meitas, vecākā no tām (Svetoslava) kļuva vispirms par [[Zviedrija|Zviedrijas]] karaļa [[Ēriks Uzvarētājs|Ērika Uzvarētāja]] sievu Sigrīdu Lepno, bet pēc tam par [[Dānija|Dānijas]] karaļa [[Svens I|Svena I]] sievu Gunhildu, un Danijas karaļa [[Knuts|Knuta]] māti. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Semomisls]] (pusleģendārs) |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas kņazs]]<br>ap 962.gadu - 992.gads |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Boļeslavs I (Polija)|Boļeslavs I]] |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[cs:Měšek I.]] [[de:Mieszko I.]] [[en:Mieszko I of Poland]] [[eo:Mieszko]] [[es:Mieszko I]] [[fr:Mieszko Ier de Pologne]] [[hu:I. Mieszko]] [[it:Mieszko I di Polonia]] [[ja:ミェシュコ1世]] [[nl:Mieszko I]] [[no:Mieszko I av Polen]] [[pl:Mieszko I]] [[pt:Mieszko I]] [[ru:Мешко I]] [[sv:Mieszko I]] [[uk:Мешко I]] [[zh:梅什科一世]] 8832 24800 2005-12-18T22:33:50Z Feens 37 #redirect [[Meško I]] 8833 24802 2005-12-18T22:51:05Z Dekaels 268 Attēls no Potsdamas konferences no en.wiki Attēls no Potsdamas konferences no en.wiki 8834 24997 2005-12-20T20:33:36Z Feens 37 '''Boļeslavs''' ir vairāku vēsturisku [[Polija|Polijas]] un [[Čehija|Čehijas]] valdnieku vārds: '''Polijā:''' * [[Boļeslavs I (Polija)|Boļeslavs I]] (Bolesław I Chrobry) (966/967-1025) - Polijas karalis, ari Čehijas kņazs [[Boļeslavs IV (Čehija)|Boļeslavs IV]] (Boleslav Chrabrý) * [[Boļeslavs II (Polija)|Boļeslavs II]] (Bolesław II Śmiały) (ap 1042-1081/1082) - Polijas karalis * [[Boļeslavs III (Polija)|Boļeslavs III]] (Bolesław III Krzywousty) (1085–1138) - Polijas lielkņazs * [[Boļeslavs IV (Polija)|Boļeslavs IV]] (Bolesław IV Kędzierzawy) (1120/1121-1173) - Polijas lielkņazs * [[Boļeslavs V]] (Bolesław V Wstydliwy) (1226-1279) - Polijas kņazs '''Čehijā:''' * [[Boļeslavs I (Čehija)|Boļeslavs I]] (Boleslav I Ukrutný) (915–967/972) - Čehijas kņazs * [[Boļeslavs II (Čehija)|Boļeslavs II]] (Boleslav II. Pobožný) (?–999) - Čehijas kņazs * [[Boļeslavs III (Čehija)|Boļeslavs III]] (Boleslav III. Ryšavý) (?–1037) - Čehijas kņazs * [[Boļeslavs IV (Čehija)|Boļeslavs IV]] (Boleslav Chrabrý) (966/967-1025) - Čehijas kņazs, arī Polijas karalis [[Boļeslavs I (Polija)|Boļeslavs I]] (Bolesław I Chrobry) {{disambig}} 8835 24814 2005-12-18T23:49:36Z Feens 37 {{Kauja infobox|kauja=Cediņas kauja|attēls=[[Image:Mieszko1.jpg|150px]]|paraksts=Meško I - kaujas uzvarētājs|konfl=cīņa par Oderas grīvu|laiks=972. gada 24. jūnijs|vieta=[[Cediņa]] (Cedynia), Polija|iznāk=Polijas pilnīga uzvara|puse1=[[Polija]]|puse2=[[Lauzica]]|karavad1=[[Meško I]]|karavad2=Markgrāfs Odo|spēki1=ne vairāk kā 4000|spēki2=ne vairāk kā 4000|zaud1=neievērojami|zaud2=pēc hronikas - daudz}} [[Category:Kaujas Polijas vēsturē]] [[Category:Kaujas Vācijas vēsturē]] [[en:Battle of Cedynia]] [[pl:Bitwa pod Cedynią]] [[fr:Bataille de Cedynia]] 8836 24822 2005-12-19T06:45:34Z Feens 37 '''Boļeslavs I''' ir divu valdnieku vārds: * [[Boļeslavs I (Čehija)|Boļeslavs I]] (Boleslav I Ukrutný) (915–967/972) - Čehijas kņazs * [[Boļeslavs I (Polija)|Boļeslavs I]] (Bolesław I Chrobry) (966/967-1025) - Polijas karalis {{disambig}} 8837 52304 2006-06-29T03:46:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Болеслав Храбри]] Modifying: [[en:Boleslav I of Poland]] '''Boļeslavs I''' saukts '''Drosmīgais''' (Bolesław I Chrobry) (966 vai 967-17.VI.1025, apglabāts [[Poznaņa|Poznaņas]] katedrālē) - pirmais [[Polija|Polijas]] karalis. [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. Pirmā vēsturiskā Polijas kņaza [[Meško I]] un [[Čehija|čehu]] princeses Dubravkas dēls. No 992. līdz 1025.gadam valdījis kā [[kņazs]], bet 1025.gadā - kā pirmais Polijas [[karalis]]. [[Image:Boleslaus I.jpg|thumb|Boļeslavs I - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] 984.gadā Boļeslavs I apprecēja Rikdagu - [[Meisene|Meisenes]] [[markgrāfs|markgrāfa]] meitu, pēc tam Judīti - [[Ungārija|Ungārijas]] lielkņaza meitu, pēc tam Enmildu - [[Lužica|Lužicas]] princesi, un beidzot Odu - Meisenes markgrāfa meitu. No Enmildas Boļeslavam piedzima dēls - nākamais Polijas karalis. Boļeslava I meita bija precējusies ar [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]] lielkņazu [[Svjatopolks I|Svjatopolku I]]. Pēc tēva Meško I nāves Boļeslavam I izdevās padzīt no valsts tēva otro sievu Odu un tās dēlus un apvienot valsti. 997.gadā Boļeslavs sūtīja [[Sv.Adalberts|Sv.Adalbertu]] uz [[Prūsija|Prūsiju]] [[kristietība|kristīšanas]] misijā. 999.gadā Boļeslavs anektēja [[Morāvija|Morāviju]], bet 1000. vai 1001.gadā - [[Slovākija|Slovākiju]]. 1000.gadā [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[imperators]] [[Otons III]] devās svētceļojumā uz Sv.Adalberta kapu [[Gņezno]] katedrālē, un piešķīra Boļeslavam I titulu ''Frater et Cooperator Imperii'' (''Impērijas brālis un partneris''). Tad pat Otons III piešķīra Gņezno [[arhibīskapija|arhibīskapijas]] statusu. Pēc Otona III nāves 1002.gadā Boļeslavs I iekaroja Meiseni un Lužicu, bet 1003.-1004.gadā - [[Bohēmija|Bohēmiju]], kļūdams par Čehijas kņazu Boļeslavu IV. Boļeslavs iesaistījas arī Kijevas Krievzemes iekšējās lietās. Viņs palīdzēja iegūt varu savam znotam [[Svjatopolks I|Svjatopolkam I]], kurš kopā ar poļu karaspēku kādu laiku valdīja [[Kijeva|Kijeva]] līdz tika padzīts. Šajā pat laikā Boļeslavs ieguva Polijas īpašumā [[Sarkanā Krievzeme|Sarkano Krievzemi]] ([[Galīcija|Austrumgalīciju]]). Boļeslavs karoja arī pret [[Vācija|vācu]] zemēm, līdz 1018.gada [[Baucenas līgums]] noteica, ka Boļeslavs I iegūst savā īpašumā [[Meisene|Meiseni]] un [[Lužica|Lužicu]]. Boļeslavs I sūtīja karaspēku sava sabiedrotā [[Dānija|Dānijas]] karaļa [[Knuts Lielais|Knuta Lielā]] atbalstam [[Anglija|Anglijas]] iekarošanā. Pēc Svētās Romas imperatora [[Heinrihs II|Heinriha II]] nāves Boļeslavs I 1025.gadā pats kronēja sevi par Polijas karali. {| border="2" align="left" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Meško I]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs (992 — 1025),karalis (1025)<br>'''992 - 1025''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Meško II]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Boļelavs III (Čehija)|Boļeslavs III]] |width="40%" align="center"|[[Čehijas valdnieku uzskaitījums|Čehijas valdnieks]]<br>kņazs (kā Boļeslavs IV)<br>'''1003-1004''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Jaromīrs]] |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Čehijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Čehijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[cs:Boleslav Chrabrý]] [[de:Bolesław I. (Polen)]] [[en:Boleslav I of Poland]] [[eo:Boleslavo la 1-a la Valianta]] [[es:Boleslao I el Bravo]] [[et:Bolesław I Chrobry]] [[fr:Boleslas Ier de Pologne]] [[hu:I. Boleszláv lengyel fejedelem]] [[it:Boleslao I di Polonia]] [[ja:ボレスワフ1世 (ポーランド王)]] [[nl:Bolesław I van Polen]] [[no:Boleslaus I av Polen]] [[pl:Bolesław I Chrobry]] [[pt:Boleslaw I da Polónia]] [[ru:Болеслав I Храбрый]] [[sr:Болеслав Храбри]] [[sv:Boleslaw I]] [[uk:Болеслав Хоробрий]] [[zh:波列斯瓦夫一世]] 8838 24825 2005-12-19T08:07:42Z Feens 37 paradresācija #redirect [[Boļeslavs I (Polija)]] 8839 24826 2005-12-19T08:07:46Z Feens 37 paradresācija #redirect [[Boļeslavs I (Polija)]] 8840 51193 2006-06-19T02:22:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Vaistinė ramunė]] '''Ārstniecības kumelīte''' ''(Matricaria recutita, sin. Matricaria chamomilla)'' ir [[Kurvjziežu dzimta|Kurvjziežu]] jeb asteru dzimtas ''(Compositae sin. Asteraceae)'' [[kumelīšu ģints]] ''(Matricaria)'' [[augi|augs]], ko plaši izmanto [[ārstniecība|ārstniecībā]] un [[skaistumkopšana|skaistumkopšanā]].<br> [[Image:Matricaria recutita.jpg|thumb|left|370px|''Matricaria recutita'']] Tās sinonīmi ir: ''Chamomilla chamomilla'', ''Chamomilla recutita'', ''Matricaria chamomilla'', un ''Matricaria suaveolens''.<br> Citas kumelīšu ģints sugas: * '''maura kumelīte''' ''(Matricaria discoidea)'' * '''nesmaržīgā''' jeb '''tīruma suņkumelīte''' ''(Tripleurosperum perforatum)''. ---- ==== Sugas apraksts ==== [..] [[Image:Koeh-091.jpg|thumb|left|100px|Kumelītes uzbūve]] [[Image:Illustration_Matricaria_chamomilla0.jpg|thumb|left|100px]] ==== Auga ārstnieciskās īpašības ==== Ārstniecības kumelīte tiek izmantota [[medicīna|medicīnā]] kā pretsāpju līdzeklis un kā viegli nomierinošs līdzeklis pret [[bezmiegs|bezmiegu]]. [[Kumelīšu tēja]] būs nomierinoša un nogurumu mazinoša, komprese (piemēram, uz sāpošām [[locītavas|locītavām]] vai pie [[muskuļi|muskuļu]] sastiepumiem) &mdash; sāpes atvieglojoša.<br> Sen zināmas kumelītes dezinficējošās un dziedējošās īpašības. No auga gatavotas kompreses palīdzēs pret dažādām [[āda]]s kaitēm &mdash; [[brūce|brūcēm]] un [[iekaisums|iekaisumiem]], [[izsitumi]]em un uztūkumiem.<br> Kumelīti izmanto arī kā dezinficējošu līdzekli [[mute]]s [[gļotāda]]s skalošanai.<br> No kumelītes iegūst [[eļļa|eļļu]], kuras galvenā aktīvā sastāvdaļa ir [[bisabolols]] un kurai piemīt pretiekaisuma, pretalerģiska un nomierinoša iedarbība. Kumelītes eļļu plaši izmanto arī [[aromaterapija|aromaterapijā]]. ---- ==== Kumelītes izmantošana skaistumkopšanā ==== Kumelīte mīkstina un nomierina ādu, tādēļ no tās gatavotus [[kosmētiskie līdzekļi|kosmētiskos līdzekļus]] izmanto raupjas un sakairinātas ādas kopšanā. [[Pusaudzis|Pusaudžiem]] ar problemātisku sejas ādu iesaka to mazgāt ar atdzesētu kumelīšu novārījumu, jo kumelīte arī attīra ādu un mazina izsitumus.<br> Kumelīšu novārījumu izmanto arī blondu [[mati|matu]] skalošanai.<br> Savukārt no atdzesētas kumelītes tējas vai novārījuma pagatavotas kompreses palīdzēs atpūsties nogurušām [[acis|acīm]] un mazinās pietūkumu ap tām. Tējas kompresei var izmantot arī [[tējas maisiņš|tējas maisiņu]]. ---- [[Image:Cammomile123.jpg|thumb|right|300px|Kumelītes drogas]] ==== Ārstniecisko preparātu pagatavošana ==== Visplašāk pazīstama ārstnieciskās kumelītes [[zāļu tēja]]. Tās pagatavošanai iesaka izmantot 2 tējkarotes kumelīšu [[drogas|drogu]] uz krūzi karsta [[ūdens]]. Pie hroniskām [[vēdersāpes|vēdersāpēm]] šādu tēju iesaka dzert katru rītu tukšā dūšā 2-3 mēnešus.<br> No kumelītes var gatavot novārījumus un kompreses, un [[rūpnieciskā ražošana|rūpnieciski]] &mdash; arī eļļu. ---- ==== Auga izplatība un biotipi ==== Ārstniecības kumelīte sastopama viscaur [[Eiropa|Eiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]]. Parasti &mdash; tuvu [[cilvēks|cilvēku]] iekoptām vietām, ceļmalās, pie [[atkritumu izgāztuve|atkritumu izgāztuvēm]] un apstrādātos laukos kā [[nezāle]]. Arī [[Latvija|Latvijā]] kumelīte ir plaši sastopama. ---- ==== Ārējās saites ==== * [http://www.latvijasdaba.lv/ Sugu enciklopēdija '&ldquo;Latvijas daba'&rdquo;] * [http://latvijas.daba.lv/ '&ldquo;Latvijas dabas'&rdquo; kopskats] * [http://www.camomile.com/ www.camomile.com &mdash; kumelītei veltīta interneta lapa angļu valodā] {{stub}} [[Category:kurvjziežu dzimtas augi]] [[Category:ārstniecības augi]] [[ar:بابونج]] [[cs:Heřmánek pravý]] [[de:Kamille]] [[en:German Chamomile]] [[fi:Kamomillasaunio]] [[fr:Camomille sauvage]] [[gl:Macela]] [[he:בבונג]] [[hu:Orvosi székfű]] [[li:Maoter]] [[lt:Vaistinė ramunė]] [[nds:Kamell]] [[nl:Echte kamille]] [[pl:Rumianek pospolity]] [[sv:Kamomill]] 8842 51711 2006-06-24T08:36:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[da:Emma Watson]] '''Emma Šarlote Duere Vatsone''' (dz. 1990.gada 15. aprīlī [[Oksforda|Oksfordā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]) ir britu aktrise. Viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], bet pēc 5 gadiem atgriezās atpakaļ tur, kur viņa dzīvoja iepriekš. Emma tika nosaukta savas vecmāmiņas vārdā "Emma Šarlote Duere Vatsone". Pasaulē pazīstamu viņu padarīja Hermiones Grendžeras loma filmās par [[Harijs Poters|Hariju Poteru]] (kopš 2001). Emmai šobrīd ir 15 gadi, viņa dzīvo Oksfordā ar savu māti Žaklīni. Viņas vecāki ir šķīrušies. Viņai ir jaunāks brālis Alekss. ==Ārējās saites== * [http://www.ewonline.net/ Emma Watson Online] * [http://www.emmacommunity.com/ Emma Watson Community] [[Category:Angļu kinoaktieri|Vatsone, Emma]] [[bg:Ема Уотсън]] [[da:Emma Watson]] [[de:Emma Watson]] [[en:Emma Watson]] [[es:Emma Watson]] [[fa:اما واتسون]] [[fi:Emma Watson]] [[fr:Emma Watson]] [[he:אמה וטסון]] [[is:Emma Watson]] [[it:Emma Watson]] [[ja:エマ・ワトソン]] [[lt:Emma Watson]] [[nl:Emma Watson]] [[no:Emma Watson]] [[pl:Emma Watson]] [[pt:Emma Watson]] [[sk:Emma Watson]] [[sv:Emma Watson]] [[tr:Emma Watson]] [[zh:艾瑪·瓦特森]] 8844 24860 2005-12-19T19:25:09Z Feens 37 Meško II no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Mieszko_II.jpg] Meško II no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Mieszko_II.jpg] 8845 44927 2006-05-14T00:52:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:II. Mieszko Lambert lengyel fejedelem]] '''Meško II''' (Mieszko II Lambert) (990-10.V.1034, apglabāts [[Poznaņa|Poznaņas]] katedrālē) - [[Polija|Polijas]] karalis un kņazs. [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. Valdījis no 1025.gada līdz 1034.gadam ar pārtraukumu no 1031. līdz 1032.gadam, kad valdnieks bija viņa brālis [[Bezprims]] (Bezprym). [[Image:Mieszko II.jpg|thumb|Meško II - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Meško II bija Polijas karaļa [[Boļeslavs I (Polija)|Boļeslava I]] dēls no laulības ar [[Lužica|Lužicas]] kņaza meitu Enmildu. Bija precējies ar Riksu no [[Lotringa|Lotringas]], no kuras Meško II bija dēls, kurš kļuva par Polijas valdnieku, meita Ģertrūde, kura apprecēja [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]] kņazu [[Izjaslavs|Izjaslavu]]. Meško II bija tiem laikiem labi izglītos - prata lasīt un rakstīt, kā arī [[latīņu valoda|latīņu]] un [[grieķu valoda|grieķu valodu]]. Pirms kļūšanas par karali 1025.gadā, Meško II visticamāk bija [[Krakova|Krakovas]] vietvaldis un esot šeit uzcēlis daudzas baznīcas. No 1028.gada viņš veiksmīgi cīnījās pret [[Vācija|Vāciju]] kopā ar [[Ungārija|ungāriem]]. Tomēr vēlāk valstī sākās jukas. Meško II nebija vecākais dēls ģimenē. Boļeslava I vecākais dēls bija Bezprims no ungāru princeses, tomēr tronis tika Meško I. Abi Meško brāļi aizbēga uz ārzemēm - Otons uz Vāciju, bet Bezprims uz Kijevas Krievzemi. Drīz pēc tam vācu imperators [[Konrāds II]] un Kijevas Kriezemes lielkņazs [[Jaroslavs Gudrais]] vienlaicīgi iebruka Polijā, un Meško I bēga uz [[Bohēmija|Bohēmiju]]. Polijā sāka valdīt Bezprims, kurš gandrīz tūlīt aizsūtīja karaļa kroni un regālijas uz Vāciju. Meško drīz atgriezās, bet bija spiests kļūt par Vācijas imperatora sabiedroto un sadalīt valsti starp saviem radiniekiem. Tālākie notikumi ir ļoti neskaidri. Vēsturnieki uzskata, ka 1034.gadā Meško II tika nogalināts augstmaņu sazvērestībā. Pēc Meško nāves līdz 1039.gadam Polijā valdnieka nebija, jo valstī izcēlās jukas un [[pagānisms|pagānisma]] atdzimšana. Nākamais kņazs, mazgadīgais [[Kazimirs I]] bija spiests doties trimdā. Augstmaņi, mūki un priesteri tika nogalināti, daudzas pilsētas, baznīcas un klosteri nodedzināti. Haosu pastiprināja [[Čehija|čehu]] iebrukums no dienvidiem. Katrā apgabalā valdīja vietējie valdnieki. [[Lielpolija]] ar senajiem Polijas centriem - [[Poznaņa|Poznaņu]] un [[Gņezno]] bija tik izpostīti, ka Polijas valsts centrs pārvietojās uz [[Mazpolija|Mazpolijas]] pilsētu [[Krakova|Krakovu]]. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Boļeslavs I (Polija)|Boļeslavs I]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>karalis<br>'''1025-1031''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Bezprims]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Bezprims]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1032-1034''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Kazimirs I (Polija)|Kazimirs I]] |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Mieszko II. Lambert]] [[en:Mieszko II Lambert]] [[es:Mieszko II]] [[fr:Mieszko II de Pologne]] [[hu:II. Mieszko Lambert lengyel fejedelem]] [[it:Mieszko II di Polonia]] [[pl:Mieszko II Lambert]] [[pt:Mieszko II da Polónia]] [[ru:Мешко II]] [[uk:Мешко II В'ялий]] [[zh:梅什科二世]] 8846 27838 2006-01-26T13:22:41Z Yyy 146 cat * [[Category:Polija]] 8847 50108 2006-06-11T13:43:55Z 213.192.3.1 interwiki * [[Category:Polijas vēsture]] [[cs:Kategorie:Piastovci]] [[de:Kategorie:Piasten]] [[pl:Kategoria:Piastowie]] [[ru:Категория:Пясты]] [[uk:Категорія:П’ясти]] 8848 45275 2006-05-15T04:11:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Bezprym]] '''Bezprims''' (Bezprym) (986/987-1032) - [[Boļeslavs I|Boļeslava I]] pirmais dēls no [[Ungārija|ungāru]] sievas. Tika izslēgts no troņa mantošanas par labu [[Meško II]]. 1031.gadā savienībā ar [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru [[Konrāds II|Konrādu II]] un [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]] lielkņazu [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslavu Gudro]] Bezprims ieguva Polijas troni. Meško II aizbēga uz [[Bohēmija|Bohēmiju]], bet Bezprims aizsūtīja Polijas karaliskās regālijas uz Vāciju. Viņa valdīšana turpinājās īsu laiku, jo 1032.gadā Bezprimu nogalināja, un par Polijas valdnieku atkal kļuva [[Meško II]]. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Meško II]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1031-1032''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Meško II]] |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Bezprym]] [[en:Bezprym]] [[fr:Bezprym]] [[hu:Bezprym]] [[pl:Bezprym]] 8849 27593 2006-01-23T23:36:22Z Feens 37 '''Kazimirs''' ir valdnieku vārds: '''[[Polija|Polijā]]:''' * [[Kazimirs I (Polija)|Kazimirs I]] (Kazimierz I Odnowiciel) (1016-1058) - Polijas kņazs * [[Kazimirs II]] (Kazimierz II Sprawiedliwy) (1138-1194) - Polijas kņazs * [[Kazimirs III]] (Kazimierz III Wielki) (1310-1370) - Polijas karalis * [[Kazimirs IV]] (Kazimierz IV Jagiellończyk) (1427-1492) - Polijas karalis, viņš arī [[Kazimirs I (Lietuva)|Kazimirs I]] Lietuvā. '''[[Lietuva|Lietuvā]]:''' * [[Kazimirs I (Lietuva)|Kazimirs I]] (Kazimieras I Jogailaitis) (1427-1492) - Lietuvas dižkunigaitis, viņš arī [[Kazimirs IV]] Polijā. Skat.arī: *'''[[Sv.Kazimirs]]''' - [[katolisms|katoļu]] svētais, [[Lietuva|Lietuvas]] aizgādnis *[[Frīdrihs Kazimirs]] (Friedrich Casimir) - [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogs]] {{disambig}} 8850 24888 2005-12-19T23:15:57Z Tail 13 Ernsta Tollera attēls Ernsta Tollera attēls 8851 44131 2006-05-10T08:12:11Z Feens 37 +cat '''Ernsts Tollers''' (''Ernst Toller'', * 1893. g. 1. decembrī Samočinā, [[Poznaņa|Poznaņā]], † 1939. g. 22. maijā [[Ņujorka|Ņujorkā]]) bija vācu [[dzeja|dzejnieks]], [[dramaturģija|dramaturgs]], [[politika|politiķis]] un revolucionārs. Daudzi viņa darbi uzskatāmi par piederīgiem [[ekspresionisms|ekspresionisma]] literatūrai. ==Biogrāfija== [[Image:Toller portrait.jpg|thumb|200px|Ernsts Tollers]] Ernsts Tollers piedzima 1893. gadā Samočinā Mendela Tollera, veiksmīga ebreju graudu vairumtirgotāja, ģimenē. 12 gadu vecumā viņu nosūtīja uz internātskolu [[Bidgošča|Brombergā]], ko Tollers vēlāk aprakstīja kā "antiizglītības un militarizācijas skolu". Tollers nemācījās labi, taču viņam izdevās publicēt dažus savus rakstus vietējā avīzē (''Ostdeutsche Rundschau''). 1914. gadā Tollers devās uz [[Francija|Franciju]], kur studēja [[Grenoble|Grenobles]] Universitātē. Sešus mēnešus pēc viņa ierašanās [[Sarajeva|Sarajevā]] tika nogalināts erchercogs [[Francis Ferdinands]]. Kad [[Vācija]] pieteica karu [[Krievija]]i, Tollers atgriezās Vācijā, kur viņu iesauca armijā un 1915. gada martā nosūtīja uz rietumu fronti. Izdzirdējis ziņas, viņš savā dienasgrāmatā ierakstīja: "Es ļoti priecājos beidzot doties uz fronti. Veikt savu pienākumu. Ar savu dzīvību pierādīt to, ko domāju, ka jūtu." Kad Tollers sešus mēnešus bija darbojies [[artilērija]]s vienībā, viņš lūdza, lai viņu pārsūta uz pirmajām līnijām (šo lūgumu viņš izteica tādēļ, ka uzskatīja, ka viņa komandieris viņu diskriminē viņa izcelsmes dēļ). Tollers cīnījās vairākās vietās, tostarp [[Verdenas kauja|Verdenā]]. Slaktiņš, ko viņš pieredzēja ierakumos, viņā raisīja riebumu, un Tollers sāka apšaubīt nacionālistiskās [[propaganda]]s apgalvojumus. Kādā vēstulē viņš rakstīja: "Lielākajai daļai cilvēku nav iztēles. Ja viņi spētu iztēloties citu ciešanas, viņi tā neliktu citiem ciest. Kas gan vācu māti dara atšķirīgu no franču mātes? Saukļi, kas mūs darīja kurlus, lai mēs nedzirdētu patiesību." 1916. gadā Tollers smagi saslima, un viņu nosūtīja uz kādu slimnīcu [[Strasbūra|Strasbūrā]]. Diagnoze bija "fizisks spēku izsīkums un pilnīgs nervu sabrukums". Viņu demobilizēja kā "nepiemērotu aktīvai karaklausībai". Tollers turpināja studēt, nu jau [[Heidelberga|Heidelbergas]] Universitātē, kur iepazinās ar topošo sociologu [[Makss Vēbers|Maksu Vēberu]]. Tollers arī atsāka rakstīt dzeju. Viņš uzskatīja, ka rakstīt politisku dzeju ir viņa kā cilvēka pienākums. Viņš turklāt arī izveidoja Vācu jaunatnes kultūras un politikas līgu, kas aicināja izbeigt karu, tādēļ tika izslēgts no Heidelbergas Universitātes. Tollers devās uz [[Minhene|Minheni]], kur [[Kurts Eisners|Kurtam Eisneram]] palīdzēja organizēt strādnieku streiku, tāpēc tika arestēts un nosūtīts un militāro cietumu. Tolleru apsūdzēja "nodevības mēģinājumā", taču 1918. gada maijā atbrīvoja, un viņš atgriezās vācu armijā. Viņš domāja, ka tiks nosūtīts uz rietumu fronti, taču nokļuva Minhenes Psihiatriskajā klīnikā, kur viņam jau atkal uzstādīja diagnozi "aktīvai karaklausībai nederīgs". Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] gūtās pieredzes viņš bija kļuvis par pārliecinātu [[pacifisms|pacifistu]] un [[sociālisms|sociālistu]]. 1918. gadā viņš bija Minhenes pacifistu kustības galva; pacifisms raksturīgs ekspresionismam, kura filozofiskās pamatnostādnes piešķir augstu vērtību cilvēka dzīvībai (gan bioloģiskajai, gan garīgajai). Par spīti tam Tollers 1918. gadā (pēc kara) piedalījās Bavārijas apvērsumā, kurā Kurts Eisners, Neatkarīgās sociālistu partijas galva, pasludināja [[Minhenes Padomju Republika]]s nodibināšanu. Eisners norādīja, ka šī revolūcija ir atšķirīga no boļševiku revolūcijas un ka valdība aizsargās privātīpašumu. Attiecīgajā laikā sarakstītajos Tollera darbos izpaužas sirdsapziņas konflikts, ko viņā radīja pretruna starp viņa pacifistiskajiem un revolucionārajiem uzskatiem. Kad krita Minhenes Padomju Republika, Tollers savas politiskās darbības dēļ tika apsūdzēts nodevībā. Viņš domāja, ka tiks notiesāts uz nāvi, taču viņa draugi uzsāka starptautisku viņa dzīvības glābšanas kampaņu. Tiesā viņam par labu liecināja [[Makss Vēbers]] un [[Tomass Manns]]. Tollers gan tika atzīts par vainīgu nodevībā, taču tiesnesis ņēma vērā viņa "godprātīgos nolūkus" un viņam piesprieda tikai piecus gadus cietumā. Ieslodzījumā viņš uzrakstīja savu pirmo lugu ''Die Wandlung'' ("Pārvērtība", 1919), kā arī vairākas citas lugas - ''Masse Mensch'' ("Cilvēks masa", 1921), ''Die Maschinenstürmer'' (1922), ''Hinkemann'' (1923), kas tika arī uzvestas visā Vācijā. Pēc iznākšanas no cietuma Tollers turpināja aktīvi piedalīties politiskajā dzīvē un darbojās tādās grupās kā Cilvēktiesību līga un Revolucionāro pacifistu grupa. 1933. gadā par kancleru kļuva [[Ādolfs Hitlers]]. Tā paša gada 1. aprīlī [[Jozefs Gēbelss]] izziņoja ebreju uzņēmumu boikotu un denuncēja Tolleru kā [[Trešais Reihs|Trešā Reiha]] ienaidnieku. Gēbelss paziņoja: ''Divi miljoni vācu karavīru ceļas no kapiem [[Flandrija|Flandrijā]] un [[Holande|Holandē]], lai apsūdzētu žīdu Tolleru par to, ka viņš uzrakstījis: "Heroisma ideāls ir vismuļķīgākais no visiem ideāliem."'' Tajā pašā mēnesī Gēbelss publicēja arī aizliegto autoru sarakstu, kurā bija iekļauti tādi autori kā Tollers, [[Kārlis Markss]], [[Zigmunds Freids]], [[Bertolds Brehts]], [[Ludvigs Renns]] un [[Tomass Manns]]. Kad Hitlera valdība uzsāka sociālistu un komunistu ieslodzīšanu [[koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]], draugi Tolleru pārliecināja atstāt Vāciju. 1933. gadā Tollers devās uz [[Londona|Londonu]], kur pabeidza savu autobiogrāfiju ''I was a German'' ("Es biju vācietis", 1934). Viņš daudz ceļoja un lasīja lekcijas par nepieciešamību apvienoties cīņai pret [[nacionālsociālisms|nacismu]]. Viņš arī rakstīja tādiem preses izdevumiem kā ''The Manchester Guardian'', ''The Observer'', ''The New Statesman'', ''Time & Tide'' un ''The Spectator''. 1936. gadā Tollers devās uz [[ASV]], kur turpināja cīņu ar nacismu, rakstot lugas. 1939. gadā viņš ieslīga dziļā depresijā. Nacisms Eiropā turpināja augt, turklāt Tollers uzzināja, ka viņa māsa un brālis ieslodzīti koncentrācijas nometnēs. 1939. gada 22. maijā Ernsts Tollers savā Ņujorkas viesnīcas istabā izdarīja pašnāvību. ==Literārā darbība== Savā darbā ''Masse Mensch'' (1921) Tollers pievēršas nozīmīgākajai savas dzīvei pretrunai, t.i., starp pacifistiskajiem un sociālistiskajiem uzskatiem. Darbs veltīts proletariātam. Tollers apraksta rakstnieka un proletariāta attiecības kā attiecības starp revolucionāru un intelektuāli, kas sevi nostāda pret vardarbību, kamēr masas atbalsta tās pielietojumu. [[Category:Ekspresionisms|Tollers, Ernsts]] [[Category:Vācu rakstnieki|Tollers, Ernsts]] [[Category:Ebreji|Tollers, Ernsts]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Tollers, Ernsts]] [[Category:Polijā dzimuši|Tollers, Ernsts]] [[ca:Ernst Toller]] [[de:Ernst Toller]] [[en:Ernst Toller]] [[eo:Ernst Toller]] [[es:Ernst Toller]] [[hr:Ernst Toller]] [[nl:Ernst Toller]] [[zh:恩斯特·托勒爾]] 8853 24930 2005-12-20T11:09:21Z SpeedKing 402 LNT vecais logo LNT vecais logo 8854 24931 2005-12-20T11:10:18Z SpeedKing 402 LNT šobrīdējais logo LNT šobrīdējais logo 8855 29577 2006-02-07T14:36:12Z Amjaliks 575 Pielaboju izklājumu, pievienoju saite uz LNT mājas lapu [[Image:Lnt_logo.gif|thumb|right|LNT šobrīdējais logo, tiek izmantots kopš 2000. gada]] [[Image:LNTs.png|thumb|right|LNT vecais logo, izmantots līdz 2000. gadam]] '''LNT''' (Latvijas Neatkarīgā televīzija) ir TV kanāls, kurš izveidots [[1996]]. gadā, apvienojoties kanāliem [[NTV-5]] un [[Picca TV]]. Tā īpašnieks ir [[Andrejs Ēķis]], kuram agrāk piederēja arī [[Kino-52]]. LNT rāda vairākus raidījumus, kā piemēram [[Spicie triki]], [[900 sekundes]], kā arī translē [[Formula 1|Formulas 1 tiešraides]]. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.lnt.lv/ LNT mājas lapa] [[Category:TV]] 8856 52747 2006-07-01T07:03:08Z YurikBot 213 robot Adding: cs, he, hr, id, jbo, ku, pt, sq, th, tr, vi, wa [[Category:Kultūra]] [[Category:Tehnika]] [[ca:Categoria:Televisió]] [[cs:Kategorie:Televize]] [[de:Kategorie:Fernsehen]] [[en:Category:Television]] [[eo:Kategorio:Televido]] [[es:Categoría:Televisión]] [[fi:Luokka:Televisio]] [[fr:Catégorie:Télévision]] [[he:קטגוריה:טלוויזיה]] [[hr:Kategorija:Televizija]] [[hu:Kategória:Televízió]] [[id:Kategori:Televisi]] [[io:Category:Televiziono]] [[is:Flokkur:Sjónvarp]] [[it:Categoria:Televisione]] [[ja:Category:テレビ]] [[jbo:Category:tivni]] [[ko:분류:텔레비전]] [[ku:Kategorî:Televîzyon]] [[la:Categoria:Televisio]] [[nl:Categorie:Televisie]] [[no:Kategori:TV]] [[pl:Kategoria:Telewizja]] [[pt:Categoria:Televisão]] [[ru:Категория:Телевидение]] [[sk:Kategória:Televízia]] [[sq:Category:Televizion]] [[sv:Kategori:TV]] [[th:หมวดหมู่:โทรทัศน์]] [[tr:Kategori:Televizyon]] [[vi:Thể loại:Truyền hình]] [[wa:Categoreye:Televuzion]] [[zh:Category:电视]] [[zh-min-nan:Category:Tiān-sī]] 8857 24949 2005-12-20T13:37:30Z 213.175.91.220 pāradresācija #REDIRECT [[P2P]] 8858 29576 2006-02-07T14:32:34Z Amjaliks 575 Neliels stilistisks labojums '''Picca TV''' ir TV kanāls, kurš izveidots [[1994]]. gadā, bet [[1996]]. gadā, apvienojoties ar [[NTV-5]], pārtapa par [[LNT]]. Tā īpašnieks bija [[Andrejs Ēķis]], kuram agrāk piederēja arī [[Kino-52]]. {{stub}} [[Category:TV]] 8860 24958 2005-12-20T13:54:30Z SpeedKing 402 {| class="infobox" style="width: 250px; font-size: 95%;" |- ! colspan="2" bgcolor="#BFDFFF" style="font-size: larger;" | '''{{{name}}}''' {{Template:UK-ROI TV channel infobox/{{{logo}}}|{{{logofile}}}|{{{logoalt}}}}} |- |width="37%"|Dibināts:||{{{launch}}}{{Template:UK-ROI TV channel infobox/{{{closed}}}|{{{closed date}}}}} |- |Skatītāju procentuālais skaits :|| {{{share}}} ({{{share as of}}} {{{share source}}}) |- |Īpašnieks:||{{{owner}}}{{Template:UK-ROI TV channel infobox/{{{formerly}}}|{{{former names}}}}}{{Template:UK-ROI TV channel infobox/{{{replaced}}}|{{{replaced names}}}}}{{Template:UK-ROI TV channel infobox/{{{sister}}}|{{{sister names}}}}}{{Template:UK-ROI TV channel infobox/{{{timeshift}}}|{{{timeshift names}}}}} |- ! colspan="2" | {{{web|}}} |} 8861 24961 2005-12-20T14:05:24Z 213.175.91.220 Klients-serveris tīkla arhitektūra. Kā pretstats [[P2P]]. Te ir viens vai vairāki serveri, kuriem pieslēdzas liels daudzums klientu. Uz šo principu bālstās daudzi interneta protokoli, piem [[FTP]], [[HTTP]], [[IRC]], [[SMTP]] un citi. Te ir iespējams nodrošināt lietotāju autentifikāciju. Ja klientu skaits palielinās ļoti strauji, palielinās slodze uz serveriem un tīkls zaudē efektivitāti, P2P šī problēma neskar. [[Category:Datortīkli]] 8862 25001 2005-12-20T21:13:18Z Tail 13 "Beovulfa" pirmās lappuses attēls no en.wiki. "Beovulfa" pirmās lappuses attēls no en.wiki. 8863 25005 2005-12-20T21:48:49Z Tail 13 {| class="toccolours" style="margin:0 auto;" !colspan="2" align="center" style="background:#ccccff"|[[Viduslaiku literatūra]] |- | align="center"|'''Agrīno viduslaiku literatūra''' |- |colspan="2" align="center"|[[Tautas eposs]] |- | align="center"|'''Klasisko viduslaiku literatūra''' |- |colspan="2" align="center"|[[Varoņeposs]] | [[Kurtuāzā literatūra]] | [[Pilsētas literatūra]] |} 8864 41765 2006-04-25T19:15:27Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/217.198.224.13|217.198.224.13]], atjaunoju versiju, ko saglabāja YurikBot [[Image:Illuminated Chronicle.jpg|thumb|250px|Ilustrēta viduslaiku manuskripta lappuse]] '''Viduslaiku literatūra''' ir visi literārie darbi, kas uzrakstīti [[viduslaiki|viduslaikos]], t.i., no IV-V gs. ([[Romas impērija]]s sabrukums - 476. g.) līdz XIII-XV gs. Viduslaiku literatūru iedala agrīno viduslaiku literatūrā (IV-V - IX-XII gs.) un klasisko viduslaiku literatūrā (IX-XII - XIII-XV gs.). Rietumeiropā un Centrāleiropā viduslaiku literatūra galvenokārt tapusi [[latīņu valoda|latīņu valodā]], jo tā bija [[katoļu baznīca]]s oficiālā valoda, savukārt baznīca bija gandrīz vienīgais izglītības avots. Atšķirīga situācija bija Austrumeiropā, kur lielās [[Bizantija|Austrumromas impērijas]] un [[Pareizticīgo baznīca]]s ietekmes dēļ dominēja [[grieķu valoda|grieķu]] un [[senslāvu valoda|senslāvu]] valodas. Izņēmums ir arī tautas eposi, kas rakstīti attiecīgās tautas valodā. ==Viduslaiku literatūras raksturojums== Viduslaiku literatūrai raksturīga anonimitāte, jo autora loma šajā laikā tika uzskatīta par maznozīmīgu. Lielākā daļa viduslaikos tapušās literatūras ir reliģiska rakstura un [[teoloģija|teoloģiski]] darbi (piemēram, [[Svētais Anzelms|Sv. Anzelma]], [[Akvīnas Toms|Akvīnas Toma]] utt.), kā arī daudzas [[himna]]s, [[hagiogrāfija]]s ("svēto dzīves"; [[Voradžinas Jēkabs|Voradžinas Jēkaba]] hagiogrāfiju krājums "[[Zelta leģenda]]" (ap 1260) sasniedza tādu popularitāti, ka tiek uzskatīts, ka to lasīja vairāk nekā [[Bībele|Bībeli]]). Dzeju rakstīja, piemēram, [[Asīzes Francisks]] un [[franciskāņi]]. Teoloģijas studenti bieži rakstīja satīriskus četrvārsmu pantus, ko dēvē par [[vagantu dzeja|vagantu jeb goliardu dzeju]]. Vienīgais plaši izplatītais reliģiskās literatūras žanrs, kura darbu autori nebija garīdznieki, bija [[mistēriju lugas]] (tās regulāri uzveda svētku dienās, un tās bieži ilga visu dienu un pat ievilkās naktī). Ne tik izplatīta kā reliģiskā literatūra, taču visai daudzveidīga bija laicīgā literatūra. XI gs. aktuāla kļuva "galma mīlestības" tematika, īpaši [[romāņu valodas|romāņu valodās]] un grieķiski. Viduslaikos populāra bija arī ceļojumu literatūra, kurā bija aprakstītas tālas zemes (bieži vien apraksti bija pārspīlēti vai nepatiesi). Viduslaiku literatūra ietekmējās no visai pretrunīgiem avotiem - pagānu [[mitoloģija]]s, [[kristietība]]s un [[antīkā kultūra|antīkās kultūras]]. ==Agrīno viduslaiku literatūra== [[Image:Beowulf.firstpage.jpeg|thumb|200px|Anglosakšu eposa "Beovulfs" pirmā lappuse]] Agrīno viduslaiku literatūrā bieža parādība ir [[tautas eposs]] (piemēram, [[ķelti|ķeltu]] eposs – "[[Ulādu cikls]]" – VII-VIII gs.; [[anglosakši|anglosakšu]] eposs "[[Beovulfs]]", pierakstīts ap 1000.g., eposa darbība, iespējams, saistāma ar VII-VIII gs.; [[SKandināvija|skandināvu]] dziesmu cikls "[[Vecākā Eda]]", kurš pierakstīts XIII gs. 2. pusē, taču tajā atrodama ļoti sena informācija). ==Klasisko viduslaiku literatūra== Klasisko viduslaiku literatūras žanri ir: * [[varoņeposs]] (piemēram, franču eposs "[[Dziesma par Rolandu]]", pierakstīts ap 1100.g., spāņu "[[Dziesma par manu Sidu]]" (ap 1140.g.), ģermāņu "[[Nībelungu dziesma]]" (notikumi tajā risinās aptuveni V gs., bet pats eposs klasiskajā versijā pierakstīts XII-XIII gs., un pagānu tautu mitoloģijas vietā manāmi spēcīgi kristietiskie elementi); varoņeposa centrā – varonis, kas sevī iemieso sava laika ētiskos ideālus, un, tā kā tolaik norisinājās jaunu valstu veidošanās, tad centrālais varonis bieži bija īstens patriots), * [[kurtuāzā literatūra|kurtuāzā jeb galma literatūra]] (tās centrā – mīla, galvenais varonis – izcils bruņinieks; šim varonim jābūt prasmīgam daudzās jomās un jāprot izklaidēt dāma): ** [[bruņinieku romāns]] (piemēram, "Karaļa Artūra un Apaļā galda" romānu cikls, "Tristans un Izolde", romāni par [[Parsifāls|Parsifālu]] un [[Svētais Grāls|Svēto Grālu]]), ** [[trubadūru lirika]] (autori – [[trubadūrs|trubadūri]] jeb truvēri; dzeja ir profesionāla, ar izsmalcinātu valodu un sarežģītām dzejas formām; parādās "daiļās dāmas" kults, kas apsteidz Jaunavas Marijas kultu; parādās divi virzieni: viena pārstāvji uzskata, ka dzejai jābūt viegli saprotamai ikvienam, bet otra pārstāvji - ka dzejas vērtība slēpjas tajā, ka tā nav vienkārši pieejama, jābūt prasmei arī no uztvērēja puses), * [[pilsētas literatūra|pilsētas jeb pilsoņu literatūra]] (tā parādās vienkāršajā vidē, sākot ar XII gs., un ir vienkāršāka, reālistiskāka un sadzīvei tuvāka): ** [[fablio]] (vēstījumi dzejā ar komisku vai satīrisku nokrāsu), ** [[dzīvnieku romāns|dzīvnieku eposs jeb dzīvnieku romāns]] (piemēram, "Romāns par lapsu kūmiņu"), ** [[alegoriskais romāns]] (piemēram, "Romāns par rozi"; alegorija viduslaikos bija ārkārtīgi populāra, un to lietoja, lai uzsvērtu daiļdarba morāli), ** [[pilsētas dzeja]]: *** [[vagantu dzeja|vagantu jeb goliardu dzeja]], *** [[meistarzangs]] ("meistardziedoņa māksla"). {{vidlit}} [[Category:Literatūras vēsture]] [[Category:Viduslaiku literatūra]] [[Category:Viduslaiki]] [[en:Medieval literature]] [[eo:Mezepoka literaturo]] [[fr:Littérature médiévale]] [[pl:Literatura średniowiecza]] [[ro:Literatură medievală]] [[sl:Srednjeveška književnost]] [[zh:中世纪文学]] 8867 25024 2005-12-21T05:49:58Z SpeedKing 402 8870 25036 2005-12-21T14:20:00Z Alvilsb 463 Vācieša '''[[Oto Lilientāls | Oto Lilientāla]]''' izgatavotais '''[[planieris]]''' ''Derwitzer'' (nosaukums radies no šī planiera izmēģinājuma lidojumu vietas Dervicā pie Brandenburgas) bija pirmais par gaisu smagākais lidaparāts, kurš spēja pacelt cilvēku. Pirmais lidojums notika 1891.gadā, un vēlāk tika sasniegts lidojuma attālums līdz pat 25 metriem. {{stub}} 8871 25057 2005-12-21T19:50:45Z Dekaels 268 {| cellpadding="1" style="float: right; border: 1px solid #8888aa; background: #f7f8ff; padding: 5px; font-size: 85%; margin: 0 15px 0 15px;" | style="background: #ccf; text-align: center;" | '''Literatūras veidi''' |- | [[Proza]] |- | [[Dzeja]] |- | [[Dramaturģija]] |- | [[Liroepika]] |- |} 8872 29273 2006-02-07T12:03:03Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Dekaels {{Litveidi}} '''Liroepika''' ir [[daiļliteratūra]]s veids, kurā apvienotas [[dzeja]]s un [[proza]]s (dažreiz arī [[dramaturģija]]s) iezīmes: tā rakstīta saistītā valodā un ir vēstījoša un sižetiska. Liroepikas žanri ir [[eposs]], [[sāga]], [[balāde]], [[poēma]], [[fabula]]. [[Category:Literatūra]] [[bg:&#1045;&#1087;&#1086;&#1089;]] [[da:Episk]] [[de:Epos]] [[el:&#904;&#960;&#959;&#962;]] [[en:Epic poetry]] [[es:Epopeya]] [[eo:Eposo]] [[fr:Épopée]] [[fi:Eepos]] [[io:Epiko]] [[id:Epos]] [[nl:Epiek]] [[no:Epikk]] [[ja:&#21465;&#20107;&#35433;]] [[pl:Epos]] [[sk:Epos]] [[sl:Ep]] [[sr:&#1045;&#1087;&#1080;&#1082;&#1072;]] [[zh:&#21490;&#35799;]] 8873 25072 2005-12-21T21:09:03Z Dekaels 268 Jana Dāvidsa Hēma gleznas "Klusā daba ar grāmatām" (1628) reprodukcija Jana Dāvidsa Hēma gleznas "Klusā daba ar grāmatām" (1628) reprodukcija 8874 31764 2006-02-25T11:56:48Z Tail 13 '''Teātris''' ([[sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''théatron'' 'skatītāju vietas') ir mākslas veids, kas nodarbojas ar [[dramaturģij]]as darbu ([[luga|lugu]]) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, t.i., dramatisku izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku utt. Teātris ir nesaraujami saistīts ar [[literatūra|literatūru]], jo īpaši - dramaturģiju. == Teātra pirmsākumi == ''Plašākai informācijai skat. rakstu [[Teātra vēsture]].'' ===Senās Grieķijas teātris=== Rietumu teātra pirmsākumi rodami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] ap 600.-200. g. p.m.ē. Domājams, ka [[Senās Grieķijas teātris|sengrieķu teātris]] izveidojies no vīna un auglības dievam [[Dionīss|Dionīsam]] veltītiem festivāliem. Sengrieķu filosofs [[Aristotelis]], kurš dzīvoja 4. gs. p.m.ē., uzskatīja, ka teātris attīstījies no [[ditirambs|ditirambiem]] - kora dziesmām, kas ik gadu dziedātas par godu Dionīsam. Tomēr vēl joprojām nav īsti skaidrs, kā no šiem dziedājumiem attīstījušās klasikās grieķu dramaturģijas un teātra formas - [[satīru drāma]], [[komēdija]] un [[traģēdija]]. Tiek uzskatīts, ka pirmā teātra izrādes Senajā Grieķijā notikusi 534. g. p.m.ē. Lugas autors, kā arī vienīgais aktieris (neskaitot kori), kas atveidoja vairākas personas, bija [[Tespīds]]. Par nozīmīgākajiem sengrieķu dramaturgiem uzskatāmi traģēdiju autori [[Aishils]], [[Sofokls]], [[Eiripīds]] un komēdiju autors [[Aristofans]]. Teātra izrādēs Senajā Grieķijā piedalījās tikai vīrieši, kas nepieciešamības gadījumā tēloja arī sieviešu lomas. Aktiera sabiedriskais statuss bija visai augsts. ===Senās Romas teātris=== Senās Romas teātrim un dramaturģijai bija ļoti liela nozīme [[Eiropa]]s teātra un dramaturģijas attīstībā (it īpaši [[klasicisms|klasicisma]] laikmetā). Tomēr jāatzīst, ka Senās Romas teātris lielā mērā bija ietekmējies no sengrieķu teātra. Liela daļa romiešu dramaturģijas bija sengrieķu darbu lokalizējumi. Tāpat kā Senajā Grieķijā, arī romiešu teātrī visas lomas tēloja tikai vīrieši, taču atšķirībā no Grieķijas romiešu aktieri parasti bija vergi. [[Romas Impērija]]s laikā teātris kļuva aizvien vienkāršāks un brutālāks. Par nozīmīgākajiem Senās Romas dramaturgiem uzskatāmi traģēdiju autors [[Seneka]] un komēdiju autori [[Terencijs]] un [[Plauts]]. ==Skat. arī== * [[Teātra termini (uzskaitījums)]] [[Category:Teātris]] [[bg:Театър]] [[br:Teatr]] [[bs:Scenska umjetnost]] [[ca:Teatre]] [[cs:Divadlo]] [[da:Teater]] [[de:Theater]] [[el:Θέατρο]] [[eo:Teatro]] [[es:Teatro]] [[et:Teater]] [[fa:تئاتر]] [[fi:Teatteri]] [[fr:Théâtre]] [[fur:Teatri]] [[fy:Teater]] [[ga:Drámaíocht]] [[gl:Teatro]] [[he:תיאטרון]] [[hr:Kazalište]] [[hu:Színház]] [[it:Teatro]] [[ja:演劇]] [[ko:연극]] [[ku:Şano]] [[lb:Theater]] [[mk:Театар]] [[nds:Theoter]] [[nl:Theater (voorstelling)]] [[no:Teater]] [[os:Театр]] [[pl:Teatr]] [[pt:Teatro]] [[ro:Teatru]] [[ru:Театр (искусство)]] [[scn:Tiatru]] [[simple:Theater]] [[sk:Divadlo (umenie)]] [[sl:Gledališče]] [[sr:Сценска уметност]] [[sv:Teater]] [[tr:Tiyatro]] [[uk:Драма]] [[zh:戏剧]] 8875 25090 2005-12-21T23:11:59Z Tail 13 Gotiska manuskripta lappuse Gotiska manuskripta lappuse 8876 25103 2005-12-22T05:53:03Z SpeedKing 402 {{country|flagicon|{{{1}}}|size={{{size|}}}}} 8880 sysop 25111 2005-12-22T07:25:52Z MediaWiki default No matching items in log. 8881 sysop 29715 2006-02-07T23:25:00Z Juzeris 23 "atšķirības ar iepriekšējo versiju" > "izmaiņu lapu, lai redzētu, kas jauns" (mazliet "draudzīgāks" teksts paziņojumā par jaunu vēstījumu) izmaiņu lapu, lai redzētu, kas jauns 8882 sysop 25114 2005-12-22T07:25:52Z MediaWiki default This site has restricted the ability to create new pages. You can go back and edit an existing page, or [[Special:Userlogin|log in or create an account]]. 8883 sysop 25115 2005-12-22T07:25:52Z MediaWiki default Page creation limited 8884 sysop 25116 2005-12-22T07:25:52Z MediaWiki default (default) 8885 sysop 25117 2005-12-22T07:25:52Z MediaWiki default Block unregistered users 8886 sysop 25118 2005-12-22T07:25:52Z MediaWiki default Sysops only 8887 sysop 53017 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default You may view and change the protection level here for the page <strong>$1</strong>. 8888 sysop 25120 2005-12-22T07:25:52Z MediaWiki default Unlock move permissions 8889 sysop 31972 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default Your account does not have permission to change page protection levels. Here are the current settings for the page <strong>$1</strong>: 8890 sysop 26564 2006-01-10T11:21:34Z Juzeris 23 "You have $1 ($2)." > "Tev ir $1 (skat. $2)." Tev ir $1 (skat. $2). 8891 53412 2006-07-03T11:29:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[sl:Wetzlar]], [[tr:Wetzlar]] '''Veclāra''' ([[vācu valoda|vācu]]: ''Wetzlar'') - sena pilsēta [[Vācija|Vācijas]] rietumos pie [[Lāna]]s upes. Pazīstama kā leģendārā fotoaparāta ''[[Leica]]'' dzimtene. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Wetzlar'''</font><br>[[Hesene]] |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Karte wetzlar in deutschland.png|160px|]] | align=center | [[Image:Wetzlarer Wappen.jpg|87px|]] |} |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 52 800 |- | Rakstos | 897.g. |- | Pilsētas tiesības | 1180.g. |- | Federālā zeme | [[Hesene]] |- | Mājaslapa | http://www.wetzlar.de/ |} {{commons|Category:Wetzlar, Germany}} [[Image:Wetzlar_Altstadt_2003b.jpg|left|thumb|Veclāras vecpilsēta|150px]] Pirmoreiz rakstos minēta 897.gadā, kad šeit ceļ baznīcu. No 1197.gada līdz 1803.gadam Veclāra bija [[Impērijas brīvpilsēta]] (''Freie Reichsstadt''). Šeit atradās [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[Impērijas Augstākā tiesa]] (''Reichskammergericht''). 1803.gadā pilsēta nokļuva [[Napoleons|Napoleona]] sabiedrotā, Svētās Romas impērijas kanclera Karla fon Dālberga īpašumā. Pēc Napoleona sakāvas pilsēta tika iekļauta [[Prūsija|Prūsijā]]. Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] - [[Hesene|Hesenē]]. 1977.gadā Veclāru apvienoja ar blakusesošo [[Gīsene|Gīseni]] (''Gießen''), izveidojot jaunu pilsētu Lāni, bet šis lēmums bija tik nepopulārs, ka to 1979.gadā atcēla. [[Category: Vācijas pilsētas]] [[af:Wetzlar]] [[als:Wetzlar]] [[bg:Вецлар]] [[ca:Wetzlar]] [[cs:Wetzlar]] [[cy:Wetzlar]] [[da:Wetzlar]] [[de:Wetzlar]] [[el:Βέτσλαρ]] [[en:Wetzlar]] [[eo:Wetzlar]] [[es:Wetzlar]] [[et:Wetzlar]] [[fi:Wetzlar]] [[fr:Wetzlar]] [[gl:Wetzlar]] [[hr:Wetzlar]] [[hu:Wetzlar]] [[ia:Wetzlar]] [[id:Wetzlar]] [[io:Wetzlar]] [[it:Wetzlar]] [[ja:ヴェッツラー]] [[lb:Wetzlar]] [[li:Wetzlar]] [[lt:Veclaras]] [[nds:Wetzlar]] [[nl:Wetzlar]] [[nn:Wetzlar]] [[no:Wetzlar]] [[pl:Wetzlar]] [[pt:Wetzlar]] [[ro:Wetzlar]] [[ru:Ветцлар]] [[simple:Wetzlar]] [[sk:Wetzlar]] [[sl:Wetzlar]] [[sv:Wetzlar]] [[tr:Wetzlar]] [[vi:Wetzlar]] [[wa:Weslår]] [[zh:韦茨拉尔]] 8894 25162 2005-12-22T18:18:43Z SpeedKing 402 8895 25168 2005-12-22T18:23:16Z SpeedKing 402 8896 25171 2005-12-22T18:27:23Z SpeedKing 402 8897 25174 2005-12-22T18:32:45Z SpeedKing 402 8898 25176 2005-12-22T18:36:39Z SpeedKing 402 8899 25180 2005-12-22T18:41:38Z SpeedKing 402 8900 25182 2005-12-22T18:43:43Z SpeedKing 402 8901 48398 2006-05-31T05:05:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:미하엘 슈마허]] '''Mihaēls Šūmahers''' (Michael Schumacher) (dz.1969.gada 3.janvārī, [[Hirte|Hirtē]] (Hürth), [[Vācija|Vācijā]]) - [[Formula 1]] pilots, septiņkārtējs [[Formula 1 pasaules čempionu saraksts|pasaules čempions]]. [[Image:Michael Schumacher-I'm the man (cropped).jpg|thumb|140px|Mihaēls Šūmahers 2005.gada [[ASV GP]]]] Šūmahers piecus pasaules čempiona titulus izcīnījis [[Ferrari (F1)|Ferrari]] komandā, bet divus [[Benetton (F1)|Benetton]] komandā. Šūmahers Formulā 1 iekļuva, pateicoties [[Edijs Džordans|Edijam Džordanam]], bijušajam [[Jordan]] komandas īpašniekam, kurš pieņēma Mihaēlu uz sacīkstēm, kamēr [[Bertrāns Gašo]] sēdēja cietumā par asaru gāzes pielietošanu. Ja nebūtu šī incidenta, iespējams, ka Mihaēls nemaz tik ātri Formulā 1 neparādītos. Pie tam - Edijs Džordans savulaik paziņoja, ka Mihaēls Šūmahers nebija viņa pirmā izvēle. ''"Drīzāk kāda ceturtā vai piektā"'' teica Džordans. ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Mihaēls Šūmahers ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:MS1.gif|1991. gada Jordan Image:MS2.gif|1991. gada Benetton Image:MS3.gif|1992. gada Benetton Image:MS4.gif|1993. gada Benetton Image:MS5.gif|'''1994. gada Benetton''' Image:MS6.gif|'''1995. gada Benetton''' Image:MS7.gif|1996. gada Ferrari Image:MS8.gif|1997. gada Ferrari Image:MS9.gif|1998. gada Ferrari Image:MS10.gif|1999. gada Ferrari Image:MS11.gif|'''2000. gada Ferrari''' Image:MS12.gif|'''2001. gada Ferrari''' Image:MS13.gif|'''2002. gada Ferrari''' Image:MS14.gif|'''2003. gada Ferrari''' Image:MS15.gif|'''2004. gada Ferrari''' Image:MS16.gif|2005. gada Ferrari </gallery> {{commons|Michael Schumacher}} [[Category:Formula 1 piloti|Szumahers, Mihaels]] [[Category:Vācijas sportisti|Szumahers, Mihaels]] [[af:Michael Schumacher]] [[bg:Михаел Шумахер]] [[bs:Michael Schumacher]] [[ca:Michael Schumacher]] [[cs:Michael Schumacher]] [[da:Michael Schumacher]] [[de:Michael Schumacher]] [[en:Michael Schumacher]] [[eo:Michael Schumacher]] [[es:Michael Schumacher]] [[et:Michael Schumacher]] [[fa:مایکل شوماخر]] [[fi:Michael Schumacher]] [[fr:Michael Schumacher]] [[ga:Michael Schumacher]] [[gl:Michael Schumacher]] [[he:מיכאל שומאכר]] [[hr:Michael Schumacher]] [[hu:Michael Schumacher]] [[id:Michael Schumacher]] [[io:Michael Schumacher]] [[it:Michael Schumacher]] [[ja:ミハエル・シューマッハ]] [[ka:შუმახერი, მიხაელ]] [[ko:미하엘 슈마허]] [[nl:Michael Schumacher]] [[no:Michael Schumacher]] [[pl:Michael Schumacher]] [[pt:Michael Schumacher]] [[ro:Michael Schumacher]] [[ru:Шумахер, Михаэль]] [[simple:Michael Schumacher]] [[sl:Michael Schumacher]] [[sq:Michael Schumacher]] [[sr:Михаел Шумахер]] [[sv:Michael Schumacher]] [[ta:மைக்கேல் சூமாக்கர்]] [[th:มิคาเอล ชูมัคเกอร์]] [[tr:Michael Schumacher]] [[zh:迈克尔·舒马赫]] 8902 50573 2006-06-14T19:49:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:Fernando Alonso]] '''Fernando Alonso Diazs''' (Fernando Alonso Díaz) (dz.1981.gada 29.jūlijā, [[Ovjedo]] (Oviedo), [[Spānija|Spānijā]]) - [[Formula 1]] pilots, 2005.gada [[Formula 1 pasaules čempionu saraksts|pasaules čempions]]. [[Image:Alonso usgp 2004 pits.jpg|thumb|140px|Fernando Alonso]] Šis cilvēks ir jaunākais Formulas 1 čempions. Savu pirmo čempiona titulu Fernando izcīnīja 2005. gadā, pateicoties [[McLaren (F1)|McLaren]] komandas neveiksmēm. Līdz šim jaunākais čempions bija [[Emersons Fitipaldi]]. Fernando ir kļuvis par: :* Pirmo [[spāņi|spāni]], kurš ir uzvarējis F1 sacīkstē :* Pirmo spāni, kurš ir izcīnījis F1 ''[[Pole Position]]'' :* Jaunāko F1 sacīkstes uzvarētāju :* Jaunāko F1 pasaules čempionu :* Spāni ar visvairāk izcīnītajiem punktiem arī citam spānim, [[Pedro de la Rosa|Pedro de la Rosam]] pieder viens, bet dalīts rekords: :* Pirmajā sacīkstē izcīnīti punkti Šis sasniegums ir bijis pa spēkam arī tādiem pilotiem, kā [[Žaks Vilnēvs]], [[Kimi Raikonens]], un [[Marks Vēbers]]. Kamēr Alonso ir izcīnījis 247 punktus, vēl punktus ir izcīnījuši šie spāņu piloti: :* [[Pedro de la Rosa]] - 10 punkti :* [[Marks Žene]] - 6 punkti :* [[Čiko Godia]] - 6 punkti :* [[Alfonso De Portago]] - 4 punkti :* [[Luiss Salā]] - 1 punkts ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Fernado Alonso ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:FA1.gif|2001. gada Minardi Image:FA2.gif|2003. gada Renault Image:FA3.gif|2004. gada Renault Image:FA4.gif|'''2005. gada Renault''' </gallery> {{commons|Fernando Alonso}} [[Category:Formula 1 piloti|Alonso, Fernando]] [[Category:Spānijas sportisti|Alonso, Fernando]] [[ast:Fernando Alonso]] [[be:Фэрнанда Алонса]] [[bg:Фернандо Алонсо]] [[ca:Fernando Alonso]] [[cs:Fernando Alonso]] [[da:Fernando Alonso]] [[de:Fernando Alonso]] [[en:Fernando Alonso]] [[eo:Fernando Alonso]] [[es:Fernando Alonso]] [[et:Fernando Alonso]] [[eu:Fernando Alonso]] [[fa:فرناندو آلونسو]] [[fi:Fernando Alonso]] [[fr:Fernando Alonso]] [[gl:Fernando Alonso]] [[he:פרננדו אלונסו]] [[hu:Fernando Alonso]] [[id:Fernando Alonso]] [[io:Fernando Alonso]] [[it:Fernando Alonso]] [[ja:フェルナンド・アロンソ]] [[ka:ალონსო, ფერნანდო]] [[ko:페르난도 알폰소]] [[nl:Fernando Alonso]] [[no:Fernando Alonso]] [[pl:Fernando Alonso]] [[pt:Fernando Alonso]] [[ro:Fernando Alonso]] [[ru:Алонсо, Фернандо Диас]] [[sl:Fernando Alonso]] [[sq:Fernando Alonso]] [[sr:Фернандо Алонсо]] [[sv:Fernando Alonso]] [[vi:Fernando Alonso]] [[zh:费尔南多·阿隆索]] 8903 25432 2005-12-23T21:41:59Z Feens 37 #REDIRECT [[Veclāra]] 8906 25243 2005-12-23T07:12:53Z SpeedKing 402 <div style="float:left;border:solid #77E0E8 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#D0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#77E0E8;text-align:center;font-size:10pt" | '''[[Leet|1337]]-2''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | 7h15 u53r 15 48l3 70 (0n7r18u+3 </br> \/\/i7h 4|\| '''[[:Category:User 1337-2|1|\73rm3d14+3]]''' l3\/3l 0f '''[[:Category:User 1337|1337]]'''.[[Category:User 1337|{{PAGENAME}}]][[Category:User 1337-2|{{PAGENAME}}]] |}</div> 8907 46818 2006-05-21T23:23:48Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #FFB3B3 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#FFE0E8" | style="width:45px;height:45px;background:#FFB3B3;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Vācu valoda|de]]-0''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Dieser Benutzer '''[[:Category:User de-0|hat keine]] [[:Category:User de|Deutschkenntnisse]]''' (oder hat beträchtliche Schwierigkeiten mit der Sprache).[[Category:User de-0|{{PAGENAME}}]] |}</div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User de-0]]</noinclude> 8908 25247 2005-12-23T07:16:28Z SpeedKing 402 <div style="float:left;border:solid #CCCC00 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#FFFF99" | style="width:45px;height:45px;background:#FFFF00;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Pig Latin|pig]]-4''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Isthay useryay eaksspay '''[[:Category:User pig|Igpay Atinlay]]''' atyay ayay '''[[:Category:User pig-4|earnay-ativenay]]''' evellay. [[Category:User pig|{{PAGENAME}}]][[Category:User pig-4|{{PAGENAME}}]] |}</div> 8909 25253 2005-12-23T07:43:59Z SpeedKing 402 8910 25256 2005-12-23T07:58:00Z SpeedKing 402 8911 46848 2006-05-22T00:01:36Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #6EF7A7 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#C5FCDC" | style="width:45px;height:45px;background:#6EF7A7;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Spāņu valoda|es]]''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Este usuario tiene el '''[[:Category:User es|español]]''' como '''[[:Category:User es-N|lengua materna]]'''. [[Category:User es|{{PAGENAME}}]] [[Category:User es-N|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User es]]</noinclude> 8912 25260 2005-12-23T10:13:45Z Yyy 146 [[Category:User es]] 8913 46821 2006-05-21T23:30:10Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #C0C8FF 1px;margin:1px"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#F0F8FF"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#C0C8FF;text-align:center;font-size:14pt">'''[[Norvēģu valoda|no]]-1'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em">Denne brukeren kan litt '''[[:Category:User no-1|norsk]]'''.[[Category:User no|{{PAGENAME}}]][[Category:User no-1|{{PAGENAME}}]]</td> </tr></table></div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User no-1]]</noinclude> 8914 25262 2005-12-23T10:21:04Z Yyy 146 [[Category:User no]] 8915 25263 2005-12-23T10:24:06Z Yyy 146 <div style="float:left;border:solid #C0C8FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#F0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#C0C8FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Dāņu valoda|da]]-1''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Denne bruger har et '''[[:Category:User da-1|grundlæggende]]''' kendskab til '''[[:Category:User da|dansk]]'''.[[Category:User da|{{PAGENAME}}]][[Category:User da-1|{{PAGENAME}}]] |}</div> 8916 25264 2005-12-23T10:24:22Z Yyy 146 [[Category:User da]] 8917 48258 2006-05-30T21:53:41Z Knakts 848 Saites <div style="float:left;border:solid #C0C8FF 1px;margin:1px"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#F0F8FF"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#C0C8FF;text-align:center;font-size:14pt">'''[[Lietuviešu valoda|lt]]-1'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em">Šis vartotojas gali prisidėti prie projekto '''[[:Category:User lt-1|pradedančio lygio]]''' '''[[:Category:User lt|Lietuvių]]''' kalba.</td> </tr></table></div> <includeonly> [[Category:User lt|{{PAGENAME}}]] [[Category:User lt-1|{{PAGENAME}}]] </includeonly> <noinclude> <br /><br /><br /> == Lietojums == Šī veidne tavu lapu automātiski pievienos kategorijām: * [[:Category:User lt]] * [[:Category:User lt-1]] == Skaties arī == * [[Template:User lt-2|Nākamais līmenis]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|User lt-1]] [[en:Template:User lt-1]] [[lt:Šablonas:User lt-1]] </noinclude> 8918 25267 2005-12-23T10:32:27Z Yyy 146 [[Category:User lt]] 8919 25268 2005-12-23T10:32:47Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas]] 8920 25272 2005-12-23T12:30:12Z Viesturs.b 350 "[[Kde domov můj]]" pārdēvēju par "[[Čehijas himna]]" #REDIRECT [[Čehijas himna]] 8922 25292 2005-12-23T17:13:24Z SpeedKing 402 8923 25293 2005-12-23T17:13:35Z SpeedKing 402 8924 25294 2005-12-23T17:13:39Z SpeedKing 402 8925 25298 2005-12-23T17:20:31Z SpeedKing 402 8926 25299 2005-12-23T17:20:36Z SpeedKing 402 8927 25300 2005-12-23T17:20:40Z SpeedKing 402 8928 25301 2005-12-23T17:20:45Z SpeedKing 402 8929 25302 2005-12-23T17:21:13Z SpeedKing 402 8930 25303 2005-12-23T17:21:17Z SpeedKing 402 8931 25304 2005-12-23T17:21:22Z SpeedKing 402 8932 25305 2005-12-23T17:21:27Z SpeedKing 402 8933 25306 2005-12-23T17:21:34Z SpeedKing 402 8934 25307 2005-12-23T17:21:47Z SpeedKing 402 8935 25308 2005-12-23T17:22:00Z SpeedKing 402 8936 25309 2005-12-23T17:22:05Z SpeedKing 402 8937 25310 2005-12-23T17:22:10Z SpeedKing 402 8938 25315 2005-12-23T17:31:28Z SpeedKing 402 8939 25316 2005-12-23T17:32:02Z SpeedKing 402 8940 25317 2005-12-23T17:32:06Z SpeedKing 402 8941 25318 2005-12-23T17:32:11Z SpeedKing 402 8942 43225 2006-05-03T13:12:07Z Feens 37 cat. '''Rubenss Gonzalvess Baričello''' (Rubens Gonçalves Barrichello) (dz.1972.gada 23.maijā, [[Sanpaulu (pilsēta)|Sanpaulu]] (São Paulo), [[Brazīlija|Brazīlijā]]) - [[Formula 1]] pilots Formulā 1 Rubenss Baričello debitēja 1993. gada 14. martā Dienvidāfrikas Republikā, kur viņš aizvadīja savu pirmo sacensību F1. [[Image:Barrichello 2002.jpg|thumb|140px|Rubenss Baričello]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Rubenss Baričello ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:RB1.gif|1993. gada Jordan Image:RB2.gif|1994. gada Jordan Image:RB3.gif|1995. gada Jordan Image:RB4.gif|1996. gada Jordan Image:RB5.gif|1997. gada Stewart Image:RB6.gif|1998. gada Stewart Image:RB7.gif|1999. gada Stewart Image:MS11.gif|2000. gada Ferrari Image:MS12.gif|2001. gada Ferrari Image:MS13.gif|2002. gada Ferrari Image:MS14.gif|2003. gada Ferrari Image:MS15.gif|2004. gada Ferrari Image:MS16.gif|2005. gada Ferrari </gallery> {{commons|Rubens Barrichello}} [[Category:Formula 1 piloti|Bariczello, Rubenss]] [[Category:Brazīlijas sportisti|Bariczello, Rubenss]] {{stub}} [[bg:Рубенс Баричело]] [[cs:Rubens Barrichello]] [[de:Rubens Barrichello]] [[en:Rubens Barrichello]] [[es:Rubens Barrichello]] [[et:Rubens Barrichello]] [[fi:Rubens Barrichello]] [[fr:Rubens Barrichello]] [[gl:Rubens Barrichello]] [[id:Rubens Barrichello]] [[it:Rubens Barrichello]] [[ja:ルーベンス・バリチェロ]] [[nl:Rubens Barrichello]] [[pl:Rubens Barrichello]] [[pt:Rubens Barrichello]] [[ro:Rubens Barrichello]] [[ru:Баррикелло, Рубенс Гонсалвеш]] [[sl:Rubens Barrichello]] [[sv:Rubens Barrichello]] [[zh:魯賓斯·巴里切羅]] 8943 25321 2005-12-23T17:41:17Z SpeedKing 402 8944 25322 2005-12-23T17:41:21Z SpeedKing 402 8945 25323 2005-12-23T17:41:26Z SpeedKing 402 8946 25324 2005-12-23T17:41:31Z SpeedKing 402 8947 25325 2005-12-23T17:41:39Z SpeedKing 402 8948 25326 2005-12-23T17:41:41Z SpeedKing 402 8949 25327 2005-12-23T17:41:46Z SpeedKing 402 8950 51862 2006-06-25T02:03:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Jenson Button]] '''Džensons Aleksandrs Laions Batons''' (Jenson Alexander Lyons Button) (dz.1980.gada 19.janvārī, mazpilsētā Frumā (Frome), [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:Jenson Button.jpg|200px|thumb|Džensons Batons]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Džensons Batons ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:JB1.gif|2000. gada Williams Image:JB2.gif|2001. gada Benetton Image:JB3.gif|2002. gada Renault Image:JB4.gif|2003. gada BAR Image:JB5.gif|2004. gada BAR Image:JB6.gif|2005. gada BAR </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Batons, Dzzensons]] [[Category:Lielbritānijas sportisti|Batons, Dzzensons]] {{stub}} [[bg:Дженсън Бътън]] [[cs:Jenson Button]] [[de:Jenson Button]] [[en:Jenson Button]] [[es:Jenson Button]] [[et:Jenson Button]] [[fi:Jenson Button]] [[fr:Jenson Button]] [[gl:Jenson Button]] [[hu:Jenson Button]] [[id:Jenson Button]] [[it:Jenson Button]] [[ja:ジェンソン・バトン]] [[nl:Jenson Button]] [[pl:Jenson Button]] [[pt:Jenson Button]] [[ro:Jenson Button]] [[ru:Баттон, Дженсон Александр Лионс]] [[sr:Dženson Baton]] [[sv:Jenson Button]] 8951 25332 2005-12-23T18:32:54Z SpeedKing 402 8952 25333 2005-12-23T18:33:32Z SpeedKing 402 8953 25334 2005-12-23T18:34:11Z SpeedKing 402 8954 25335 2005-12-23T18:34:16Z SpeedKing 402 8955 25336 2005-12-23T18:34:21Z SpeedKing 402 8956 25337 2005-12-23T18:34:57Z SpeedKing 402 8957 43260 2006-05-03T13:43:56Z Feens 37 kat. '''Takuma Sato''' (佐藤 琢磨 Satō Takuma) (dz.1977.gada 28.janvārī, [[Tokija|Tokijā]], [[Japāna|Japānā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:Takuma Sato.jpg|thumb|200px|Takuma Sato]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Takuma Sato ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu. <gallery> Image:TS1.gif|2002. gada Jordan Image:JB4.gif|2003. gada BAR Image:JB5.gif|2004. gada BAR Image:JB6.gif|2005. gada BAR </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Sato, Takuma]] [[Category:Japānas sportisti|Sato, Takuma]] [[de:Takuma Sato]] [[en:Takuma Sato]] [[es:Takuma Sato]] [[et:Takuma Satō]] [[fi:Takuma Sato]] [[fr:Takuma Sato]] [[gl:Takuma Sato]] [[id:Takuma Sato]] [[it:Takuma Sato]] [[ja:佐藤琢磨]] [[nl:Takuma Sato]] [[pl:Takuma Sato]] [[pt:Takuma Sato]] [[ro:Takuma Sato]] [[sv:Takuma Sato]] [[zh:佐藤琢磨]] 8958 25339 2005-12-23T18:37:01Z SpeedKing 402 8959 43232 2006-05-03T13:17:57Z Feens 37 '''Entonijs "Skudra" Deividsons''' (Anthony "Ant" Davidson) (dz.1979.gada 18.aprīlī, [[Hemelhemspsteda|Hemelhempstedā]] (Hemel Hempstead), [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]) - [[Formula 1]] pilots. Viņa iesauka - [[Skudra|skudra]] ir radusies dēļ tā, ka viņš ir īss. [[Image:Entonijs.jpg|thumb|200px|Entonijs Deividsons [[Gudvudas festivāls|Gudvudas festivālā]]]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Entonijs Deividsons ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:AD1.gif|2002. gada Minardi Image:JB6.gif|2005. gada BAR </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Deividsons, Entonijs]] [[Category:Lielbritānijas sportisti|Deividsons, Entonijs]] 8960 25342 2005-12-23T18:39:39Z SpeedKing 402 8961 44834 2006-05-13T22:33:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Giancarlo Fisichella]] '''Džankarlo Fizikella''' (Giancarlo Fisichella) (dz.1973.gada 14.janvārī, [[Roma|Romā]] (Roma), [[Itālija|Itālijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:Fizi.jpg|thumb|200px|Džankarlo svin savu uzvaru [[2005]]. gada [[Austrālija|Austrālijas]] GP]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Mihaēls Šūmahers ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:GF1.gif|1997. gada Jordan Image:GF2.gif|1998. gada Benetton Image:GF3.gif|1999. gada Benetton Image:GF4.gif|2000. gada Benetton Image:JB2.gif|2001. gada Benetton Image:TS1.gif|2002. gada Jordan Image:GF5.gif|2003. gada Jordan Image:GF6.gif|2004. gada Sauber Image:FA4.gif|2005. gada Renault </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Fizikella, Dzzankarlo]] [[Category:Itālijas sportisti|Fizikella, Dzzankarlo]] [[bg:Джанкарло Фисикела]] [[cs:Giancarlo Fisichella]] [[de:Giancarlo Fisichella]] [[en:Giancarlo Fisichella]] [[es:Giancarlo Fisichella]] [[et:Giancarlo Fisichella]] [[fi:Giancarlo Fisichella]] [[fr:Giancarlo Fisichella]] [[gl:Giancarlo Fisichella]] [[hu:Giancarlo Fisichella]] [[id:Giancarlo Fisichella]] [[it:Giancarlo Fisichella]] [[ja:ジャンカルロ・フィジケラ]] [[nl:Giancarlo Fisichella]] [[pl:Giancarlo Fisichella]] [[pt:Giancarlo Fisichella]] [[ro:Giancarlo Fisichella]] [[ru:Физикелла, Джанкарло]] [[sl:Giancarlo Fisichella]] [[sv:Giancarlo Fisichella]] [[zh:詹卡洛·费斯切拉]] 8962 25344 2005-12-23T18:46:58Z SpeedKing 402 8963 25345 2005-12-23T18:47:07Z SpeedKing 402 8964 25346 2005-12-23T18:47:58Z SpeedKing 402 8965 25347 2005-12-23T18:48:05Z SpeedKing 402 8966 25348 2005-12-23T18:48:09Z SpeedKing 402 8967 25349 2005-12-23T18:48:44Z SpeedKing 402 8968 49974 2006-06-10T23:39:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Mark Webber]] '''Marks Alans Vēbers''' (Mark Alan Webber) (dz.1976.gada 27.augustā, [[Kvīnbejana|Kvīnbejanā]] (Queenbeyan), [[Austrālija|Austrālijā]] - [[Formula 1]] pilots. [[Image:Marks Vebers.jpg|thumb|200px|Marks Vēbers ''Williams'' komandā]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Marks Vēbers ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:AD1.gif|2002. gada Minardi Image:MW1.gif|2003. gada Jaguar Image:MW2.gif|2004. gada Jaguar Image:MW3.gif|2005. gada Williams </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Vebers, Marks]] [[Category:Austrālijas sportisti|Vebers, Marks]] [[bg:Марк Уебър]] [[cs:Mark Webber]] [[de:Mark Webber]] [[en:Mark Webber]] [[es:Mark Webber]] [[et:Mark Webber]] [[fi:Mark Webber]] [[fr:Mark Webber]] [[ga:Mark Webber]] [[gl:Mark Webber]] [[id:Mark Webber]] [[it:Mark Webber]] [[ja:マーク・ウェバー]] [[nl:Mark Webber]] [[pl:Mark Webber]] [[pt:Mark Webber]] [[ro:Mark Webber]] [[sv:Mark Webber]] 8969 25351 2005-12-23T18:52:42Z SpeedKing 402 8970 25352 2005-12-23T18:52:47Z SpeedKing 402 8971 25353 2005-12-23T18:52:51Z SpeedKing 402 8972 49987 2006-06-11T00:49:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Nick Heidfeld]] [[Image:Nick Heidfeld 2006 Nürburgring.jpg|right|thumb|Nick Heidfeld at Nürburgring, 2006]] '''Niklauss Haidfelds''' (Nicklaus Heidfeld) (dz.1977.gada 10.maijā, [[Monhengladbaha|Monhengladbahā]] (Mönchengladbach), [[Vācija|Vācijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:NiksH.jpg|thumb|Niks Haidfelds jau ''[[Williams]]'' komandā]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Niks Haidfelds ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:NH1.gif|2000. gada Prost Image:NH2.gif|2001. gada Sauber Image:NH3.gif|2002. gada Sauber Image:NH4.gif|2003. gada Sauber Image:NH5.gif|2004. gada Jordan Image:MW3.gif|2005. gada Williams </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Haidfelds, Niks]] [[Category:Vācijas sportisti|Haidfelds, Niks]] [[cs:Nick Heidfeld]] [[de:Nick Heidfeld]] [[en:Nick Heidfeld]] [[es:Nick Heidfeld]] [[et:Nick Heidfeld]] [[fi:Nick Heidfeld]] [[fr:Nick Heidfeld]] [[gl:Nick Heidfeld]] [[id:Nick Heidfeld]] [[it:Nick Heidfeld]] [[ja:ニック・ハイドフェルド]] [[nl:Nick Heidfeld]] [[pl:Nick Heidfeld]] [[pt:Nick Heidfeld]] [[ro:Nick Heidfeld]] [[sv:Nick Heidfeld]] 8973 25355 2005-12-23T19:00:01Z SpeedKing 402 8974 25357 2005-12-23T19:02:05Z SpeedKing 402 8975 25358 2005-12-23T19:02:13Z SpeedKing 402 8976 25359 2005-12-23T19:02:14Z SpeedKing 402 8977 25360 2005-12-23T19:02:18Z SpeedKing 402 8978 46220 2006-05-21T00:41:51Z YurikBot 213 robot Modifying: [[pt:Antonio Pizzonia]] '''Antonio Reginaldo Piconija Jr.''' (Antônio Reginaldo Pizzonia Jr.) (dz.1980.gada 11.septembrī, [[Manausa|Manausā]] (Manaus), [[Brazīlija|Brazīlijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:Antons.jpg|thumb|150px|Piconija ''[[Williams]]'' komandas uniformā]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Niks Haidfelds ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:MW1.gif|2003. gada Jaguar Image:AP1.gif|2004. gada Williams Image:MW3.gif|2005. gada Williams </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Piconija, Antonio]] [[Category:Brazīlijas sportisti|Piconija, Antonio]] [[de:Antonio Pizzonia]] [[en:Antônio Pizzonia]] [[es:Antonio Pizzonia]] [[et:Antonio Pizzonia]] [[fi:Antonio Pizzonia]] [[it:Antonio Pizzonia]] [[ja:アントニオ・ピッツォニア]] [[pl:Antônio Pizzonia]] [[pt:Antonio Pizzonia]] [[sv:Antonio Pizzonia]] 8979 25362 2005-12-23T19:07:35Z SpeedKing 402 8980 51858 2006-06-25T01:02:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:קימי רייקונן]] '''Kimi Matiass Raikonens''' (Kimi Matias Räikkönen) (dz.1979.gada 17.oktobrī, [[Espo]] (Espoo), [[Somija|Somijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:KimiE.jpg|thumb|150px|Kimi [[2004]]. gada [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] GP.]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Kimi Raikonens ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:NH2.gif|2001. gada Sauber Image:KR1.gif|2002. gada McLaren Image:KR2.gif|2003. gada McLaren Image:KR3.gif|2004. gada McLaren Image:KR4.gif|2005. gada McLaren </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Raikonens, Kimi]] [[Category:Somijas sportisti|Raikonens, Kimi]] [[bg:Кими Райконен]] [[ca:Kimi Räikkönen]] [[cs:Kimi Räikkönen]] [[da:Kimi Räikkönen]] [[de:Kimi Räikkönen]] [[en:Kimi Räikkönen]] [[es:Kimi Räikkönen]] [[et:Kimi Räikkönen]] [[fi:Kimi Räikkönen]] [[fr:Kimi Räikkönen]] [[ga:Kimi Räikkönen]] [[gl:Kimi Raikkonen]] [[he:קימי רייקונן]] [[hr:Kimi Räikkönen]] [[hu:Kimi Räikkönen]] [[id:Kimi Räikkönen]] [[it:Kimi Räikkönen]] [[ja:キミ・ライッコネン]] [[ka:რაიკონენი, კიმი]] [[lt:Kimis Raikonenas]] [[nl:Kimi Räikkönen]] [[no:Kimi Räikkönen]] [[pl:Kimi Räikkönen]] [[pt:Kimi Räikkönen]] [[ro:Kimi Räikkönen]] [[ru:Райкконен, Кими Матиас]] [[sl:Kimi Räikkönen]] [[sr:Кими Раиконен]] [[sv:Kimi Räikkönen]] [[vi:Kimi Räikkönen]] [[zh:奇米·雷克南]] 8981 25364 2005-12-23T19:10:18Z SpeedKing 402 8982 25365 2005-12-23T19:10:20Z SpeedKing 402 8983 25366 2005-12-23T19:10:25Z SpeedKing 402 8984 25367 2005-12-23T19:10:29Z SpeedKing 402 8985 52737 2006-07-01T06:34:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Juan Pablo Montoya]] '''Huans Pablo Montoija Roldāns''' (Juan Pablo Montoya Roldán) (dz.1975.gada 20.septembrī, [[Bogota|Bogotā]] (Bogotá), [[Kolumbija|Kolumbijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:HuansPM.jpg|thumb|150px|Huans priecājas]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Huans Pablo Montoija ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:JPM1.gif|2001. gada Williams Image:JPM2.gif|2002. gada Williams Image:JPM3.gif|2003. gada Williams Image:AP1.gif|2004. gada Williams Image:KR4.gif|2005. gada McLaren </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Montoija, Huans Pablo]] [[Category:Kolumbijas sportisti|Montoija, Huans Pablo]] [[bg:Хуан Пабло Монтоя]] [[cs:Juan Pablo Montoya]] [[de:Juan Pablo Montoya]] [[en:Juan Pablo Montoya]] [[es:Juan Pablo Montoya]] [[et:Juan Pablo Montoya]] [[fi:Juan Pablo Montoya]] [[fr:Juan Pablo Montoya]] [[gl:Juan Pablo Montoya]] [[hu:Juan Pablo Montoya]] [[id:Juan Pablo Montoya]] [[it:Juan Pablo Montoya]] [[ja:ファン・パブロ・モントーヤ]] [[nl:Juan Pablo Montoya]] [[pl:Juan Pablo Montoya]] [[pt:Juan Pablo Montoya]] [[ro:Juan Pablo Montoya]] [[ru:Монтойя, Хуан Пабло Ролдан]] [[sl:Juan Pablo Montoya]] [[sr:Хуан Пабло Монтоја]] [[sv:Juan Pablo Montoya]] [[zh:胡安·巴布羅·蒙托亞]] 8986 25369 2005-12-23T19:13:28Z SpeedKing 402 8987 25370 2005-12-23T19:13:31Z SpeedKing 402 8988 25371 2005-12-23T19:13:37Z SpeedKing 402 8989 51388 2006-06-20T07:38:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Alexander Wurz]] '''Aleksandrs Vurcs''' (Alexander Wurz) (dz.1974.gada 15.februārī, [[Vaidhofene|Vaidhovenē]] (Waidhofen), [[Austrija|Austrijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:AlexW.jpg|thumb|150px|Aleksandrs ''[[McLaren]]'' komandas kombinezonā]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Aleksandrs Vurcs ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:AW1.gif|1997. gada Benetton Image:GF2.gif|1998. gada Benetton Image:GF3.gif|1999. gada Benetton Image:GF4.gif|2000. gada Benetton Image:KR4.gif|2005. gada McLaren </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Vurcs, Aleksandrs]] [[Category:Austrijas sportisti|Vurcs, Aleksandrs]] [[bg:Александър Вурц]] [[de:Alexander Wurz]] [[en:Alexander Wurz]] [[es:Alexander Wurz]] [[et:Alexander Wurz]] [[fi:Alexander Wurz]] [[fr:Alexander Wurz]] [[it:Alexander Wurz]] [[ja:アレクサンダー・ヴルツ]] [[nl:Alexander Wurz]] [[pl:Alexander Wurz]] [[pt:Alexander Wurz]] [[sv:Alexander Wurz]] 8990 25373 2005-12-23T19:16:19Z SpeedKing 402 8991 49248 2006-06-05T11:19:15Z Robbot 151 robot Adding: [[nl:Pedro Martinez de la Rosa]] '''Pedro Martinezs de la Rosa''' (Pedro Martínez de la Rosa) (dz.1971.gada 24.februarī, [[Barselona|Barselonā]] (Barcelona), [[Spānija|Spānijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:PedroF.jpg|thumb|150px|Pedro - ''[[McLaren]]'' testpilots]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Pedro de la Rosa ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:PR1.gif|1999. gada Arrows Image:PR2.gif|2000. gada Arrows Image:PR3.gif|2001. gada Jaguar Image:PR4.gif|2002. gada Jaguar Image:KR4.gif|2005. gada McLaren </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Rosa, Pedro de la]] [[Category:Spānijas sportisti|Rosa, Pedro de la]] [[de:Pedro de la Rosa]] [[en:Pedro de la Rosa]] [[es:Pedro Martínez de la Rosa]] [[et:Pedro De la Rosa]] [[fi:Pedro de la Rosa]] [[fr:Pedro de la Rosa]] [[it:Pedro de la Rosa]] [[ja:ペドロ・デ・ラ・ロサ]] [[nl:Pedro Martinez de la Rosa]] [[pl:Pedro de la Rosa]] [[pt:Pedro de la Rosa]] [[sv:Pedro de la Rosa]] 8992 25377 2005-12-23T19:20:27Z SpeedKing 402 8993 25378 2005-12-23T19:20:31Z SpeedKing 402 8994 25379 2005-12-23T19:20:35Z SpeedKing 402 8995 25380 2005-12-23T19:20:43Z SpeedKing 402 8996 50898 2006-06-18T05:52:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Жак Вилнев]] '''Žaks Žozefs Šarls Vilnēvs''' (''Jacques Joseph Charles Villeneuve'', dz. 1971.gada 9.oktobrī, [[Sv.Žannas pilsēta pie Rišerū|Sv.Žannas pilsētā pie Rišerū]] (''St-Jean-sur-Richelieu''), [[Kanāda|Kanādā]]) ir autobraucējs, [[Formula 1]] pilots, 1997. gada [[Formula 1 pasaules čempionu saraksts|pasaules čempions]]. Šosezon Žaks Vilnēvs piedalās Formula 1 sacensībās [[BMW Sauber]] komandas sastāvā. [[Image:Jacques.jpg|thumb|150px|Žaks [[2002]]. gada [[ASV]] GP]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Žaks Vilnēvs ir piedalījies Formulas 1 sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:JV1.gif|1996. gada Williams Image:JV2.gif|'''1997. gada Williams''' Image:JV3.gif|1998. gada Williams Image:JV4.gif|1999. gada BAR Image:JV5.gif|2000. gada BAR Image:JV6.gif|2001. gada BAR Image:JV7.gif|2002. gada BAR Image:JB4.gif|2003. gada BAR Image:FA3.gif|2004. gada Renault Image:JV8.gif|2005. gada Sauber </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Vilnevs, Zzaks]] [[Category:Kanādas sportisti|Vilnevs, Zzaks]] [[bg:Жак Вилньов]] [[ca:Jacques Villeneuve]] [[de:Jacques Villeneuve]] [[en:Jacques Villeneuve]] [[es:Jacques Villeneuve]] [[et:Jacques Villeneuve]] [[fi:Jacques Villeneuve]] [[fr:Jacques Villeneuve]] [[hu:Jacques Villeneuve]] [[id:Jacques Villeneuve]] [[it:Jacques Villeneuve]] [[ja:ジャック・ヴィルヌーヴ]] [[nl:Jacques Villeneuve]] [[pl:Jacques Villeneuve]] [[pt:Jacques Villeneuve]] [[ro:Jacques Villeneuve]] [[sr:Жак Вилнев]] [[sv:Jacques Villeneuve]] [[zh:雅克·维伦纽夫]] 8997 25382 2005-12-23T19:32:17Z SpeedKing 402 8998 25383 2005-12-23T19:32:22Z SpeedKing 402 8999 25384 2005-12-23T19:32:27Z SpeedKing 402 9000 25385 2005-12-23T19:33:05Z SpeedKing 402 9001 25386 2005-12-23T19:33:12Z SpeedKing 402 9002 25387 2005-12-23T19:33:13Z SpeedKing 402 9003 25388 2005-12-23T19:33:19Z SpeedKing 402 9004 25389 2005-12-23T19:33:52Z SpeedKing 402 9005 49866 2006-06-10T15:56:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Felipe Massa]] '''Felipe Massa''' (Felipe Massa) (dz.1981.gada 25.aprīlī, [[Sanpaulu (pilsēta)|Sanpaulu]] (São Paulo), [[Brazīlija|Brazīlijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:Felipis.jpg|thumb|150px|Felipe dala autogrāfus]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Felipe Massa ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:NH3.gif|2002. gada Sauber Image:GF6.gif|2004. gada Sauber Image:JV8.gif|2005. gada Sauber </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Massa, Felipe]] [[Category:Brazīlijas sportisti|Massa, Felipe]] [[bg:Фелипе Маса]] [[br:Felipe Massa]] [[de:Felipe Massa]] [[en:Felipe Massa]] [[es:Felipe Massa]] [[et:Felipe Massa]] [[fi:Felipe Massa]] [[fr:Felipe Massa]] [[ga:Felipe Massa]] [[hu:Felipe Massa]] [[id:Felipe Massa]] [[it:Felipe Massa]] [[ja:フェリペ・マッサ]] [[nl:Felipe Massa]] [[pl:Felipe Massa]] [[pt:Felipe Massa]] [[ro:Felipe Massa]] [[sl:Felipe Massa]] [[sv:Felipe Massa]] [[zh:菲利浦·馬薩]] 9006 43228 2006-05-03T13:14:40Z Feens 37 cat '''Deivids Māršals Kulthārds''' (David Marshall Coulthard) (dz.1971.gada 27.martā, [[Damfrijā un Galovejā]] (Dumfries and Galloway), [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:David.jpg|thumb|200px|Kimi [[2004]]. gada [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] GP.]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Deivids Kulthārds ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:DC1.gif|1994. gada Williams Image:DC2.gif|1995. gada Williams Image:DC3.gif|1996. gada McLaren Image:DC4.gif|1997. gada McLaren Image:DC5.gif|1998. gada McLaren Image:DC6.gif|1999. gada McLaren Image:DC7.gif|2000. gada McLaren Image:DC8.gif|2001. gada McLaren Image:KR1.gif|2002. gada McLaren Image:KR2.gif|2003. gada McLaren Image:KR3.gif|2004. gada McLaren Image:DC9.gif|2005. gada Red Bull </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Kulhards, Deivids]] [[Category:Lielbritānijas sportisti|Kulhards, Deivids]] [[bg:Дейвид Култард]] [[cs:David Coulthard]] [[de:David Coulthard]] [[en:David Coulthard]] [[es:David Coulthard]] [[et:David Coulthard]] [[fi:David Coulthard]] [[fr:David Coulthard]] [[id:David Coulthard]] [[it:David Coulthard]] [[ja:デビッド・クルサード]] [[nl:David Coulthard]] [[pl:David Coulthard]] [[pt:David Coulthard]] [[ro:David Coulthard]] [[ru:Култхард, Дэвид Маршалл]] [[sv:David Coulthard]] [[zh:大衛·庫塔]] 9007 25393 2005-12-23T19:40:57Z SpeedKing 402 9008 25394 2005-12-23T19:41:02Z SpeedKing 402 9009 25395 2005-12-23T19:42:29Z SpeedKing 402 9010 25396 2005-12-23T19:42:34Z SpeedKing 402 9011 25397 2005-12-23T19:42:40Z SpeedKing 402 9012 25398 2005-12-23T19:42:44Z SpeedKing 402 9013 25399 2005-12-23T19:43:11Z SpeedKing 402 9014 25400 2005-12-23T19:43:16Z SpeedKing 402 9015 25401 2005-12-23T19:43:21Z SpeedKing 402 9016 49826 2006-06-10T12:48:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Christian Klien]] '''Kristians Klīns''' (Christian Klien) (dz.1983.gada 7.februārī, [[Hohenemsa|Hohenemsā]] (Hohenems), [[Austrija|Austrijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:Mr Clean.jpg|thumb|200px|Kristians dala autogrāfus]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Kristians Klīns ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:MW2.gif|2004. gada Jaguar Image:DC9.gif|2005. gada Red Bull </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Klins, Kristians]] [[Category:Austrijas sportisti|Klins, Kristians]] [[cs:Christian Klien]] [[de:Christian Klien]] [[en:Christian Klien]] [[es:Christian Klien]] [[et:Christian Klien]] [[fi:Christian Klien]] [[fr:Christian Klien]] [[id:Christian Klien]] [[it:Christian Klien]] [[ja:クリスチャン・クリエン]] [[nl:Christian Klien]] [[pl:Christian Klien]] [[pt:Christian Klien]] [[ro:Christian Klien]] [[sv:Christian Klien]] 9017 50074 2006-06-11T08:30:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:ヴィタントニオ・リウッツィ]] '''Vitantonio Liuci''' (Vitantonio Liuzzi) (dz.1981.gada 6.augustā, [[Lokorotondo]] (Locorotondo), [[Itālija|Itālijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:Liucis.jpg|thumb|200px|Liuci fotosesijā]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Vitantonio Liuci ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:DC9.gif|2005. gada Red Bull </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Liuci, Vitantonio]] [[Category:Itālijas sportisti|Liuci, Vitantonio]] [[de:Vitantonio Liuzzi]] [[en:Vitantonio Liuzzi]] [[es:Vitantonio Liuzzi]] [[et:Vitantonio Liuzzi]] [[fi:Vitantonio Liuzzi]] [[fr:Vitantonio Liuzzi]] [[id:Vitantonio Liuzzi]] [[it:Vitantonio Liuzzi]] [[ja:ヴィタントニオ・リウッツィ]] [[nl:Vitantonio Liuzzi]] [[pl:Vitantonio Liuzzi]] [[pt:Vitantonio Liuzzi]] [[ro:Vitantonio Liuzzi]] [[sv:Vitantonio Liuzzi]] 9018 44883 2006-05-13T23:55:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Jarno Trulli]] '''Jarno Trulli''' (Jarno Trulli) (dz.1974.gada 13.jūlijā, [[Peskāra|Peskārā]] (Pescara), [[Itālija|Itālijā]]) - [[Formula 1]] pilots. ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Jarno Trulli ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:JT1.gif|1997. gada Minardi Image:JT2.gif|1997. gada Prost Image:JT3.gif|1998. gada Prost Image:JT4.gif|1999. gada Prost Image:JT5.gif|2000. gada Jordan Image:JT6.gif|2001. gada Jordan Image:JB3.gif|2002. gada Renault Image:FA2.gif|2003. gada Renault Image:FA3.gif|2004. gada Renault Image:JT7.gif|2004. gada Toyota Image:JT8.gif|2005. gada Toyota </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Trulli, Jarno]] [[Category:Itālijas sportisti|Trulli, Jarno]] [[cs:Jarno Trulli]] [[de:Jarno Trulli]] [[en:Jarno Trulli]] [[es:Jarno Trulli]] [[et:Jarno Trulli]] [[fi:Jarno Trulli]] [[fr:Jarno Trulli]] [[ga:Jarno Trulli]] [[id:Jarno Trulli]] [[it:Jarno Trulli]] [[ja:ヤルノ・トゥルーリ]] [[nl:Jarno Trulli]] [[pl:Jarno Trulli]] [[pt:Jarno Trulli]] [[ro:Jarno Trulli]] [[ru:Трулли, Ярно]] [[sl:Jarno Trulli]] [[sv:Jarno Trulli]] [[zh:雅诺·特鲁利]] 9019 25406 2005-12-23T19:58:03Z SpeedKing 402 9020 25407 2005-12-23T19:58:07Z SpeedKing 402 9021 25408 2005-12-23T19:58:11Z SpeedKing 402 9022 25409 2005-12-23T19:58:17Z SpeedKing 402 9023 25410 2005-12-23T19:58:37Z SpeedKing 402 9024 25411 2005-12-23T19:58:43Z SpeedKing 402 9025 25412 2005-12-23T19:58:44Z SpeedKing 402 9026 25413 2005-12-23T19:58:49Z SpeedKing 402 9027 50005 2006-06-11T03:37:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Ralf Schumacher]] '''Ralfs Šūmahers''' (Ralf Schumacher) (dz. 1975.gada 30. jūnijā [[Hirte|Hirtē]] (Hürth), [[Vācija|Vācijā]]) ir [[Formula 1|Formulas 1]] pilots. [[Image:Ralf Schumacher.jpg|thumb|200px|Ralfs Šūmahers 2005.gada [[ASV GP]]]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Ralfs Šūmahers ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:GF1.gif|1997. gada Jordan Image:RS1.gif|1998. gada Jordan Image:RS2.gif|1999. gada Williams Image:JB1.gif|2000. gada Williams Image:JPM1.gif|2001. gada Williams Image:JPM2.gif|2002. gada Williams Image:JPM3.gif|2003. gada Williams Image:AP1.gif|2004. gada Williams Image:JT8.gif|2005. gada Toyota </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Szumahers, Ralfs]] [[Category:Vācijas sportisti|Szumahers, Ralfs]] [[bg:Ралф Шумахер]] [[cs:Ralf Schumacher]] [[de:Ralf Schumacher]] [[en:Ralf Schumacher]] [[es:Ralf Schumacher]] [[et:Ralf Schumacher]] [[fi:Ralf Schumacher]] [[fr:Ralf Schumacher]] [[ga:Ralf Schumacher]] [[hu:Ralf Schumacher]] [[id:Ralf Schumacher]] [[it:Ralf Schumacher]] [[ja:ラルフ・シューマッハ]] [[ka:შუმახერი, რალფ]] [[nl:Ralf Schumacher]] [[pl:Ralf Schumacher]] [[pt:Ralf Schumacher]] [[ro:Ralf Schumacher]] [[sl:Ralf Schumacher]] [[sv:Ralf Schumacher]] [[zh:拉夫·舒馬赫]] 9028 25416 2005-12-23T20:05:09Z SpeedKing 402 9029 25417 2005-12-23T20:05:15Z SpeedKing 402 9031 31579 2006-02-24T14:09:37Z Jānis U. 198 '''Prece''' ir lieta vai pakalpojums, ko [[tirgotājs]] par attiecīgu samaksu nodod citam [[īpašnieks|īpašniekam]]. 9032 25434 2005-12-23T21:42:11Z Feens 37 "[[Veclara]]" pārdēvēju par "[[Veclāra]]" #REDIRECT [[Veclāra]] 9033 25435 2005-12-23T21:45:22Z Feens 37 Veclāra Vācijā no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Karte_wetzlar_in_deutschland.png] Veclāra Vācijā no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Karte_wetzlar_in_deutschland.png] 9034 25436 2005-12-23T21:46:19Z Feens 37 Veclāras ģerbonis no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Wetzlarer_Wappen.jpg] Veclāras ģerbonis no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Wetzlarer_Wappen.jpg] 9035 27801 2006-01-26T12:27:53Z Yyy 146 cat * [[Category:Formula 1]] 9036 25463 2005-12-23T23:28:03Z Tail 13 "[[Preces]]" pārdēvēju par "[[Prece]]": Lapas nosaukums vienskaitlī #REDIRECT [[Prece]] 9037 43258 2006-05-03T13:41:24Z Feens 37 kat. '''Rikardo Zonta''' (Ricardo Zonta) (dz.1983.gada 7.februārī, [[Kuritiba|Kuritibā]] (Curitiba), [[Brazīlija|Brazīlijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:Lietussargs.jpg|thumb|200px|Zonta vēl ''[[BAR]]'' komandā]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Rikardo Zonta ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:JV4.gif|1999. gada BAR Image:JV5.gif|2000. gada BAR Image:JT6.gif|2001. gada Jordan Image:JT8.gif|2005. gada Toyota </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Zonta, Rikardo]] [[Category:Brazīlijas sportisti|Zonta, Rikardo]] [[cs:Ricardo Zonta]] [[de:Ricardo Zonta]] [[en:Ricardo Zonta]] [[es:Ricardo Zonta]] [[et:Ricardo Zonta]] [[fi:Ricardo Zonta]] [[fr:Ricardo Zonta]] [[it:Ricardo Zonta]] [[ja:リカルド・ゾンタ]] [[pl:Ricardo Zonta]] [[sv:Ricardo Zonta]] 9038 43269 2006-05-03T13:54:04Z Feens 37 kat. '''Tjāgo Vagaroso da Kosta Monteiro''' (Tiago Vagaroso da Costa Monteiro) (dz.1976.gada 24.jūlijā, [[Porto]] (Porto), [[Portugāle|Portugālē]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:TiaM.jpg|thumb|200px|Tjāgo izcīnījis 3.vietu]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Tjāgo Monteiro ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:TM1.gif|2005. gada Jordan </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Monteiro, Tjago]] [[Category:Portugāles sportisti|Monteiro, Tjago]] 9039 25509 2005-12-24T06:59:23Z SpeedKing 402 9040 43247 2006-05-03T13:32:21Z Feens 37 kat. '''Kumars Rams Narains Kartikejans''' (Kumar Ram Narain Karthikeyan) (dz.1977.gada 14.janvārī, [[Čenaja|Čenajā]] (Chennai), [[Indija|Indijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:Kahr.jpg|thumb|200px|Narains ''[[Jordan]]'' krāsās]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Narains Kartikejans ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:TM1.gif|2005. gada Jordan </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Kartikejans, Narains]] [[Category:Indijas sportisti|Kartikejans, Narains]] 9041 43253 2006-05-03T13:38:24Z Feens 37 kat. '''Patriks Frīzahers''' (Patrick Friesacher) (dz.1980.gada 20.septembrī, [[Volfsberga|Volfsbergā]] (Wolfsberg), [[Austrija|Austrijā]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:PFri.jpg|thumb|200px|Patriks ''[[Minardi]]'' bolīdā]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Patriks Frīzahers ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:PF1.gif|2005. gada Minardi </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Frizahers, Patriks]] [[Category:Austrijas sportisti|Frizahers, Patriks]] 9042 25514 2005-12-24T07:06:42Z SpeedKing 402 9043 43259 2006-05-03T13:43:07Z Feens 37 kat. '''Roberts Mihaēls Dūrnboss''' (Robert Michael Doornbos) (dz.1981.gada 23.septembrī, [[Roterdama|Roterdamā]] (Rotterdam), [[Nīderlande|Nīderlandē]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:Jdoor.jpg|thumb|200px|Dūrnboss vēl ''[[Jordan]]'' testos]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Roberts Dūrnboss ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:PF1.gif|2005. gada Minardi </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Durnboss, Roberts]] [[Category:Nīderlandes sportisti|Durnboss, Roberts]] 9044 43241 2006-05-03T13:27:08Z Feens 37 kat. '''Kristians Albērss''' (Christijan Albers) (dz.1979.gada 16.aprīlī, [[Eindhovena|Eindhovenā]] (Eindhoven), [[Nīderlande|Nīderlandē]]) - [[Formula 1]] pilots. [[Image:Albins.jpg|thumb|200px|Albērss ''[[Minardi]]'' komandā]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Kristians Albērss ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:PF1.gif|2005. gada Minardi </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Albers, Kristians]] [[Category:Nīderlandes sportisti|Albers, Kristians]] 9045 25518 2005-12-24T07:16:20Z SpeedKing 402 9046 25524 2005-12-24T07:24:07Z SpeedKing 402 9047 25526 2005-12-24T07:28:09Z SpeedKing 402 9048 25529 2005-12-24T07:34:37Z SpeedKing 402 9049 25536 2005-12-24T08:23:17Z SpeedKing 402 9050 25541 2005-12-24T08:36:50Z SpeedKing 402 9051 25544 2005-12-24T08:40:50Z SpeedKing 402 9052 25552 2005-12-24T09:12:56Z SpeedKing 402 9053 25556 2005-12-24T09:20:35Z SpeedKing 402 9054 25562 2005-12-24T09:54:02Z SpeedKing 402 9055 25564 2005-12-24T09:59:15Z SpeedKing 402 9056 25569 2005-12-24T10:11:40Z SpeedKing 402 9057 25572 2005-12-24T10:20:47Z Yyy 146 pārliku pie Eiropas vēstures Te ir salikti raksti par nacisma ideoloģiju un citi raksti , kas ir saistīti ar nacismu. [[Category:Eiropas vēsture]] 9058 25575 2005-12-24T11:06:23Z SpeedKing 402 9059 25578 2005-12-24T11:12:41Z SpeedKing 402 9060 25580 2005-12-24T11:17:04Z SpeedKing 402 9061 25584 2005-12-24T11:24:36Z SpeedKing 402 9062 25586 2005-12-24T11:26:44Z SpeedKing 402 9063 25589 2005-12-24T11:28:48Z SpeedKing 402 9064 25591 2005-12-24T11:30:50Z SpeedKing 402 9065 25594 2005-12-24T11:32:54Z SpeedKing 402 9066 52082 2006-06-26T07:29:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:DNS]] '''DNS''' (Domain Name System)(''Domēnu Vārdu Sistēma'') ir protokols, kas pārveido vārdiskās adreses (piem. ns.nic.lv) par skaitliskajām IP adresēm (piem. 159.148.60.20 vai 195.244.128.71). {{stub}} [[Category:Internets]] [[ar:خادم إسم النطاق]] [[bg:Domain Name System]] [[bs:DNS]] [[ca:Domain Name System]] [[cs:Domain Name System]] [[da:Domain Name System]] [[de:Domain Name System]] [[en:Domain name system]] [[eo:DNS]] [[es:Domain Name System]] [[eu:Domain Name System]] [[fi:DNS]] [[fr:Domain Name System]] [[gl:Domain Name System]] [[he:Domain Name System]] [[hr:DNS]] [[hu:Domain Name System]] [[id:DNS]] [[it:Domain Name System]] [[ja:Domain Name System]] [[ko:DNS]] [[ms:Sistem Nama Domain]] [[nl:Domain Name System]] [[no:Domain Name System]] [[pl:DNS]] [[pt:Domain Name System]] [[ro:Domain Name System]] [[ru:DNS]] [[sk:Domain Name System]] [[sl:DNS]] [[sq:Sistemi DNS]] [[sv:DNS]] [[th:Domain Name System]] [[tr:DNS]] [[uk:Доменна система імен]] [[vi:Domain Name System]] [[zh:DNS]] 9067 25661 2005-12-25T04:28:39Z Tail 13 Marsela Dišoma gleznas reprodukcija no en.wiki. Marsela Dišoma gleznas reprodukcija no en.wiki. 9069 25707 2005-12-25T21:17:03Z Tail 13 Renē Magrita glezna no en.wiki Renē Magrita glezna no en.wiki 9070 26181 2006-01-06T00:13:24Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.190.2|81.198.190.2]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail Dalī gleznas "Ziloņi" (1948) reprodukcija 9071 25709 2005-12-25T21:30:24Z Tail 13 La Révolution Surréaliste vāks no en.wiki. La Révolution Surréaliste vāks no en.wiki. 9072 50149 2006-06-12T07:57:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[la:Acidum aminicum]] '''Aminoskābes''' ir aizvietotās [[karbonskābes]], kuru [[ogļūdeņraži|ogļūdeņraža]] atlikumā viens vai vairāki [[ūdeņradis|ūdeņraža]] atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH<sub>2<sub>). Tā kā aminoskābes satur [[karboksijgrupa|karboksilgrupu]] (kas ir [[skābums (ķīmija)|skāba]]) un aminogrupu (kas ir [[bāziskums (ķīmija)|bāziska]]), tās var reaģēt gan ar [[skābe|skābēm]], gan ar [[bāze|bāzēm]]. Brīvā veidā, neitrālā vidē, aminoskābju karboksilgrupa ir izreaģējusi ar aminogrupu, veidojot iekšējo [[sāls|sāli]] ([[betaīns|betaīnu]]). Amonoskābes var iedalīt: *pēc aminogrupu skaita (aminoskābes, diaminoskābes, utt), visizplatītākās ir parastās aminoskābes, *pēc aminogrupas atrašanās vietas (1, 2, 3, (pirmais, otrais, trešais, ... [[ogleklis|oglekļa]] atoms skaitot no karboksilgrupas, šos nosauc arī pēc [[grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] burtiem, attiecīgi alfa, beta, gamma, ... aminoskābes). Dzīvo organismu olbaltumvielu sastāvā ir tikai alfa aminoskābes. Aminoskābes ir [[olbaltumviela|olbaltumvielu]] galvenā sastāvdaļa. Dzīvo organismu olbaltumvielas sastāv no alfa aminoskābēm, tas ir, tām aminoskābēm karboksilgrupa un aminogrupa ir piesaistītas pie viena oglekļa atoma. Šādas vielas ir [[izomēri|optiski aktīvas]]. {|Border=1 |+Dzīvo organismu aminoskābes |- |Nosaukums |Saīsinājums |- |[[Alanīns]] |Ala |- |[[Arginīns]] |Arg |- |[[Aspargīns]] |Asn |- |[[Aspargīnskābe]] |Asp |- |[[Cisteīns]] |Cys |- |[[Fenilalanīns]] |Phe* |- |[[Glicīns]] |Gly |- |[[Glutamīns]] |Gln |- |[[Glutamīnskābe]] |Glu |- |[[Histidīns]] |His* |- |[[Izoleicīns]] |Ile* |- |[[Leicīns]] |Leu* |- |[[Lizīns]] |Lys* |- |[[Metionīns]] |Met* |- |[[Prolīns]] |Pro |- |[[Serīns]] |Ser |- |[[Tirozīns]] |Tyr |- |[[Treonīns]] |Thr* |- |[[Triptofāns]] |Try* |- |[[Valīns]] |Val* |} Ar * atzīmētas neaizvietojamās aminoskābes. Rūpnieciski aminoskābes galvenokārt iegūst ar ģenētiski modificētām [[baktērija|baktērijām]]. {{aminosav}} {{amsk}} [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[bg:Аминокиселина]] [[ca:Aminoàcid]] [[cs:Aminokyselina]] [[da:Aminosyre]] [[de:Aminosäuren]] [[en:Amino acid]] [[eo:Aminoacido]] [[es:Aminoácido]] [[et:Aminohapped]] [[fa:اسیدهای آمینه]] [[fi:Aminohappo]] [[fr:Acide aminé]] [[gl:Aminoácido]] [[he:חומצת אמינו]] [[hu:Aminosav]] [[id:Asam amino]] [[io:Amin-acido]] [[it:Amminoacidi]] [[ja:アミノ酸]] [[ko:아미노산]] [[la:Acidum aminicum]] [[lb:Aminosaier]] [[lt:Aminorūgštis]] [[mk:Амино киселина]] [[nl:Aminozuur]] [[nn:Aminosyre]] [[no:Aminosyre]] [[pl:Aminokwas]] [[pt:Aminoácido]] [[ru:Аминокислоты]] [[sl:Aminokislina]] [[sr:Аминокиселина]] [[su:Asam amino]] [[sv:Aminosyra]] [[th:กรดอะมิโน]] [[tr:Aminoasit]] [[uk:Амінокислота]] [[zh:胺基酸]] 9073 52339 2006-06-29T06:47:53Z Haralds Hansens 199 Commons {{Šaujamierocis| |attēls=[[Image:MG42.jpg|250px]] |nosaukums=Maschinengewehr 42 |tips=[[Ložmetējs]] |valsts=[[Vācija]] |laiks=[[Otrais pasaules karš]] |izstrāde=1942 |ražošana=1942-1945 |lietojums=1942-1959 |kari=[[Otrais pasaules karš]] |modifikācijas= MG45/MG42V, MG1, MG2, [[MG-3]] |skaits=400000 |spectips=Vieglais ložmetējs |kalibrs=7.92 mm |stobrs=53.3 cm |munīcija=7.92 x 57 mm |magazīnas=50 vai 250 ložu patronlentes |garums=122 cm |svars=11.57 kg |temps=1100-1200 šāviņi minūtē |lodes pirmātrums=755 m/s |attālums=1000 m }} '''MG-42''' ('''Universal-Maschinengewehr Modell 42''') bija [[Vācija]]s [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ložmetējs]]. Vācu karavīri to dēvēja arī par "kaulu zāģi", "Hitlera zāģi", "dziedošo zāģi" (tā uguns temps bija tik liels, ka nebija izšķirams atsevišķu šāvienu troksnis), savukārt sabiedroto karavīri, galvenokārt briti, - par "špandavu" (daļa ložmetēju tika ražoti [[Špandava|Špandavā]]). MG-42 uzskatāms par vienu no labākajiem Otrā pasaules kara ložmetējiem, un dažkārt tas tiek dēvets pat par vienu no visu laiku labākajiem kājinieku ložmetējiem vispār. == Izstrādes vēsture == [[Nacionālsociālisms|Nacistiskās]] [[Vācija]]s pamatložmetējs, sākoties Otrajam pasaules karam, bija [[MG-34]], bet drīz vien kļuva skaidrs, ka [[MG-34]] nebūt nav piemērots augstas intensitātes karalaika ražošanai, jo tā aizņēma daudz laika un resursu. MG-34 bija arī diezgan nepiemērots lietošanai lauka apstākļos: tā darbaspēju viegli varēja traucēt netīrumi un dubļi. Mēģinājumi izstrādāt jaunu, labāku universālu ložmetēju sākās jau ap 1939. gadu, un 1942. gadā bija gatavs MG-42 projekts, ko izstrādāja Vācijas kompānijas ''Metall'' un ''Lackierwarenfabrik Johannes Grossfuss AG''. Šis ložmetējs tika ražots lielos apjomos tādās kompāniju fabrikās kā ''Grossfuss'', ''Mauser-Werke'', ''Gustloff-Werke'', ''Steyr-Daimler-Puch'' un dažās citās. MG-42 modificētas formas joprojām tiek ražotas daudzās pasaules valstīs. Vācijā, [[Itālija|Itālijā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]] tiek lietoti modificēti MG-42 ložmetēji MG-42/59 un [[MG-3]], kas pielāgoti 7.62 x 51 mm [[NATO]] munīcijai. Dažos reģionos, piemēram, bijušajā [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]], joprojām tiek lietotas oriģinālam atbilstošas formas 7.92 mm kalibram. Kopējais Otra pasaules kara laikā saražoto MG-42 skaits ir vismaz 400 000, un, ņemot vērā, ka tā modifikācijas joprojām tiek ražotas, kopējais MG-42 un tā tiešo pēcteču skaits pasaulē mūsdienās varētu būt tuvu miljonam. == Ražošana == MG-42 projekta pamatā bija dažas vienkāršas idejas: tam bija jābūt universāli izmantojamam, ātram, lēti izgatavojamam, un, cik vien iespējams - izturīgam. Tam bija arī jānodrošina maksimālais pieejamais ugunsspēks, pieņemot relatīvi augstu uguns tempu. Lai būtu iespējama ātra ražošana un relatīvi zemas izmaksas, ''Grossfuss'' izmantoja cik vien iespējams daudz tērauda spiedumus. Atsevišķu veltņu uzmavu un [[stobra kārba|stobra kārbu]] vietā MG-42 izmantoja vienu gabalu uzmavas un stobra kārbas, izspiestus no vienas tērauda loksnes. (Iepriekš, piemēram, ložmetējam MG-34 abus izstrādāja no atsevišķiem tērauda blokiem.) Tas palīdzēja ietaupīt daudz [[tērauds|tērauda]] un laika, un, ieviešot vēl citus ražošanas efektivitātes palielināšanas pasākumus, vispārējas MG-42 izmaksas bija aptuveni 30% zemākas nekā [[MG-34]], un tam vajadzēja par 50% mazāk neapstrādātu izejvielu un darbaspēka nekā [[MG-34]]. MG-42 darbības principi bieži tiek sajaukti ar tiem, ko izstrādāja ''Mauser-Werke'' 1945. gadā un kuri kļuva populāri kā dažādās CETME un ''Heckler & Koch'' šautenes (G3), ložmetēji ([[HK 21e]], [[HK 23e]]) un mašīnpistoles (MP5). Šo sistēmu darbības ir pilnīgi atšķirīgas, lai gan abās lieto divus veltņus starp aizslēga galvu un tā ķermeni. MG-42 stobrs ir kustīgs un atsitas īsu laika sprīdi, būdams pilnīgi noslēgts. Taču HK izstrādājumā stobrs ir nekustīgs un veltņi domāti nevis, lai aizslēgtu stobru, bet, lai palēninātu aizslēga galvu aizmugurējā kustībā pārlādēšanas cikla sākumposmā. Vienīgais ierocis, kas tika ražots lielos apjomos un izmantoja MG-42 raksturīgo noslēgšanu ar veltņiem, ir [[Čehija|Čehijā]] ražotā ''vz.52'' pistole (neskaitot ložmetēju [[MG-3]], kas praktiski ir modificēts MG-42). ==Darbība== [[Image:Mg42ar apkalpi.jpg|thumb|250px|MG-42 un tā apkalpe]] ===Munīcijas padeve=== MG-42 ir īsa atsitiena, automātiskas uguns ložmetējs ar munīcijas padevi no patronlentes. Lai vienkāršotu tā izgatavošanu, izvēles uguns un [[magazīna|magazīnu]] padeves iespējas tika atmestas, un MG-42 varēja tikt barots tikai no kreisās puses. MG-42 munīcijas padeve no patronlentes ir vienkārša un efektīva, un tika lietota kā paraugs daudzām vēlākajām konstrukcijām. Tā lieto vienu iesvārstāmo "roku", kas operē patronlentes padeves knaibles. Gan "roka", gan knaibles ir balstītas uz eņģotās [[stobra kārba]]s padeves vāka. "Rokai" ir izliekta izcilņa sliede, kurā aizslēga balsts brauc turp un atpakaļ, kad stobra kārba ir aizvērta, tādā veidā svārstot "roku" un darbinot padevi. ===Izšaušana=== MG-42 izmanto īsa atsitiena stobru ar [[stobra purns|stobra purna]] atsitiena paātrinātāju, kas izskatā bija mazliet līdzīgs [[MG-34]]. Šis paātrinātājs izmanto stobra purna sprādziena vilni, lai paātrinātu stobra atsitienu, tas apslēpj arī uzliesmojumu. Stobra caurules noslēgšana tiek panākta ar pāri veltņu, kas atradās aizslēga augšā. Kad aizslēgs nonāk tā pašā priekšējā pozīcijā, aizslēga ķermenis, ar tā priekšā noliekušos daļu, paspiež divus veltņus malā un iekšā noslēdzošajās spraugās stobra caurules izcilnī, gūstot stingru noslēgumu starp stobra cauruli un aizslēga augšu. Kad ir izšauts, pēc īsa stobra atsitiena ar aizslēgu noslēgtu pie tā, veltņi tiek iestumti iekšā ar pielāgotiem izcilņiem [[stobra kārba|stobra kārbā]], atlaižot aizslēga galvu no stobra caurules. Stobrs tad tiek apstādināts un aizslēgs turpina virzīties atpakaļ, izstumjot un izmetot izlietotu ietvaru, darbinot lentes barošanu un ietverot jaunu zalvi tās ievietošanai baterijā. MG-42 šauj no atvērta aizslēga, iegūstot ātrāko iespējamo stobra caurules dzesēšanu. Lai paaugstinātu uguns tempu, stobra caurulei jātiek nomainītai diezgan bieži (apmēram pēc katrām 250-300 zalvēm ilgstošas uguns), tā ka ļoti vienkārša un efektīva stobra caurules nomaiņas metode tika izgudrota. Stobra caurule tiek turēta sānis tās uzmavai ar vienkāršu gultni pie stobra purna un ar skavām aizmugurē. Lai izņemtu stobra cauruli vienam ir jāataisa skavas un tā jāpastumj, tā ka aizmugurējā daļa vienkārši tiks atvilkta no uzmavas pa labi. Pēc tam stobra caurule var tikt vienkārši aizstumta aizmugurē un aivietota ar jaunu un vēsu. Tad vienkārši jāievirza skavas atpakaļ un ierocis ir atkal gatavs šaušanai. Stobra caurules nomaiņa var tikt veikta īsā laikā - kādās 6 līdz 10 sekundēs, ļaujot sasniegt praktiski augstu uguns tempu. Katrs ložmetējs tika apgādāts ar 2 vai 3 rezeves stobra caurulēm, kas tika ievietotas speciālā tvertnē. == Izmantošana == [[Image:Waffen SS MG42 gunner.jpg|thumb|250px|Vācu karavīrs ar MG-42]] Katram MG-42 ir viegls, salokāms [[divkājis]], no kura var šaut kā no vieglā ložmetēja. To vēl var izmantot no agrākajiem kājnieku un pretgaisa [[trijkājis|trijkājiem]], kuri tika ražoti priekš [[MG-34]]. Tas tika izdots galvenokārt kājniekiem un reti kad tika redzēts uz transportlīdzekļiem un tankiem, jo [[MG-34]] ar tā barošanas iespējām no abām pusēm un turp - atpaļ stobra caurules izņemšanu, bija vairāk piemērots uzstādīšanai uz tanka. Tankos bija arī mazāk netīrumu kā tranšejās, tāpēc [[MG-34]] šeit darbojās visai labi. MG-42 apkalpe parasti sastāvēja no trim cilvēkiem - strēlnieka, munīcijas lādētāja un uguns koriģētāja. Ierastā MG-42 izmantošanas taktika bija uzturēt nepārtrauktu blīvu uguni līdz intensīvā uguns tempa izraisītai nepieciešamībai nomainīt stobru. ==Ārējās saites== {{commons|MG42}} * [http://www.madamepompadour.com/Waffen/mg42.jpg MG-42 uzbūves shēma (vācu valodā)]] * [http://www.8thinfantrydivision.com/WW2/50Rounds.wmv Šaušanas paraugdemonstrējums (video)] * [http://www.nazarian.no/wep.asp?id=163&group_id=13&country_id=120&lang=0 Par MG-42 (angļu valodā)] [[Category:Ložmetēji]] [[de:Maschinengewehr 42]] [[en:MG42]] [[es:MG42]] [[fi:MG-42]] [[fr:Maschinengewehr 42]] [[ja:グロスフスMG42機関銃]] [[nl:MG42]] [[pl:Karabin maszynowy MG 42]] [[pt:MG42]] [[sv:MG42]] [[tr:MG42]] 9074 25732 2005-12-26T19:28:08Z Creep 473 MG-42 MG-42 9075 25737 2005-12-27T09:24:07Z Ruudy 478 9076 25739 2005-12-27T09:29:34Z Ruudy 478 Photo by Rudolfs Petrovs (c) 2005 Photo by Rudolfs Petrovs (c) 2005 9077 25741 2005-12-27T09:34:24Z Ruudy 478 www.mod.gov.lv www.mod.gov.lv 9078 25742 2005-12-27T09:38:19Z Ruudy 478 9079 25743 2005-12-27T09:39:43Z Ruudy 478 Foto by Rudolfs Petrovs (c) 2005 Foto by Rudolfs Petrovs (c) 2005 9080 25744 2005-12-27T09:40:14Z Ruudy 478 Foto by Rudolfs Petrovs (c) 2005 Foto by Rudolfs Petrovs (c) 2005 9081 25745 2005-12-27T09:43:08Z Ruudy 478 shēma www.mod.gov.lv shēma www.mod.gov.lv 9082 25752 2005-12-27T11:39:24Z Feens 37 '''Sauszemes spēki''' sastāv no Militārās izlūkošanas un Speciālo uzdevumu vienībām, kā arī Kājnieku brigādes. 2003. gadā Sauszemes spēkos tika turpināta iepriekšējā gadā sāktā reforma, kuras pamatuzdevums ir Sauszemes spēku apakšvienību vadības un kontroles sistēmas pilnveidošana un to profesionalizācija. Sauszemes spēki ir nodrošinājuši [[Latvija|Latvijas]] dalību [[starptautiskās miera uzturēšanas operācijas|starptautiskās miera uzturēšanas operācijās]] un uzsākuši Kājnieku brigādes turpmākās attīstības plānošanu. Tā paredzēta kā vienība, kas nodrošinās vispusīgu kaujas sagatavošanu nacionālajiem bataljoniem, kaujas atbalsta un nodrošinājuma vienībām. 2004. gadā Sauszemes spēkos tiks turpināta vienību attīstība saskaņā ar NBS attīstības plāniem un [[NATO]] priekšlikumiem par Alianses militārajām spējām. [[Image:SZS.gif|thumb|400px|Sauzzemes spēku shēma]] ---- Uzdevumi Sauszemes spēku galvenie uzdevumi ir: *nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību; *nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību; *sagatavot karavīrus dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās; *veikt obligātā militārā dienesta karavīru apmācību; *iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus; *piedalīties avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā. [[Image:S4020290 up2.JPG|thumb|300px|NBS karavīrs paraugdemonstrējumu laikā ]] [[Image:Nbs strukturas shema.gif|thumb|400px|NBS shēma ]] {{Nacionālie bruņotie spēki}} 9086 38413 2006-04-05T22:36:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[pt:Guild Wars]], [[ru:Guild Wars]] {{Infobox CVG| title = Guild Wars |image = [[Image:Guildbox.jpg|200px|]] |izstrādātājs = [[ArenaNet]] |izdevējs = [[NCSoft]] |projekta vadītājs = [[Mike O'Brien (spēles izstrādātājs)|Mike O'Brien]] |engine = |iznākšanas datums = [[April 28]], [[2005]] |žanrs = [[Cooperative online role-playing game - Kooperatīva tīmekļa raksturspēle|CORPG]] |spēles režīmi = [[Vienspēlētāja režīms]], [[Daudzspēlētāju režīms]] |vecuma ierobežojumi = [[ESRB]]: pusaudži (13+)<br />[[PEGI]]: 12+ |platforma = [[Microsoft Windows|Windows]] |media = [[CD-ROM|CD]] (2) vai lejupielāde |prasības = [[Intel]] [[Pentium III]] 800MHz [[Central processing unit|CPU]], 256MB [[Random access memory|RAM]], 2GB [[Cietais disks]] vieta, 32MB Radeon 8500 or GeForce 3 Series [[Graphics processing unit|GPU]], 56kbit/s interneta pieslēgums, [[Microsoft Windows|Windows]] 98/ME/2000/XP |input = }} '''''Guild Wars''''' ir [[daudzspēlētāju lomu spēle]] jeb MMORPG, ko veidojuši pieredzējuši izstrādātāji, kuri piedalījušies [[Blizzard Entertainment]]'s spēļu ''[[Diablo (computer game)|Diablo]]'', ''[[Warcraft]]'', ''[[Starcraft]]'' izveidē. Lai gan ''Guild Wars'' bieži pieskaita MMORPG spēļu žanram, [[ArenaNet]] iesaka lietot terminu [[Cooperative online role-playing game|CORPG]] (Cooperative Online Role-Playing Game). Tas norāda uz spēlētāju savstarpējās sadarbības lielo lomu. ''Guild Wars'' atbalsta spēlētāju savstarpējās kaujas [[PvP]] grupās pa astoņiem vai četriem cilvēkiem, tāpat var izmantot botus jeb henchman. Vēl viena atšķirība no vairuma "hack and slash" veida spēlēm ir māku (Skills) sistēma. Tas ko tu māki nosaka tavu vērtību spēlē. Nav tik svarīgi kurš spēles līmenis sasniegts, svarīga ir tava spēlētprasme. Katrs izveidotais varonis var apgūt divas profesijas, katrai no tām ir desmitiem unikālu prasmju, tas paver gandrīz vai bezgalīgas iespējas kombinēšanā. Daudzas prasmes kļūst efektīvākas, ja tās pielieto noteiktā laikā un noteiktā situācijā, kas ļauj ar divdesmitā līmeņa spēlētājiem pieveikt 28 līmeņa pretiniekus. ''Guild Wars'' piedzīvojumu daļa [[PvE]] var aizņemt [http://www.gamespot.com/pc/rpg/guildwars/review.html "vairāk kā 100 stundas"] vienam spēlētāja tēlam, lai gan galvenās misijas izpildi var veikt arī krietni ātrāk. Ģilde pret Ģildi (GvG) cīņas rezultāti nosaka katras ģildes [http://ladder.guildwars.com/ "ranku kopējā tabulā"]. Tāpat pastāvīgi notiek cīņa par valdošo lomu pasaulē starp Ameriku, Eiropu un Koreju. Dominējošā pasaules daļa iegūst tiesības piekļūt spēles papildus līmeņiem. == Ārējās saites == * [http://www.guildwars.com/ Oficiālā ''Guild Wars'' lapa] * [http://www.arena.net/ ArenaNet], ''Guild Wars'' izstrādātāji. * [http://www.TheGameDreams.com/ par ''Guild Wars'' latviešu valodā.] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[Category:Datorspēles]] [[da:Guild Wars]] [[de:Guild Wars]] [[en:Guild Wars]] [[es:Guild Wars]] [[fi:Guild Wars]] [[fr:Guild Wars]] [[it:Guild Wars]] [[nl:Guild Wars]] [[no:Guild Wars]] [[pl:Guild Wars]] [[pt:Guild Wars]] [[ru:Guild Wars]] [[sv:Guild Wars]] [[vi:Guild Wars]] 9087 39149 2006-04-08T11:37:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Procopio]] '''Prokopijs no Cēzarejas''' ([[grieķu valoda|grieķu]] - Προκόπιος Καισαρεύς) (500?-565?) - [[Bizantija|Bizantijas]] vēsturnieks, kura darbi ir viens no svarīgākajiem [[imperators|imperatora]] [[Justiniāns|Justiniāna]] laika pirmavotiem. Piemēram, no Prokopija darbiem mēs varam uzzināt par Justiniāna jaunības laiku, kad tas vēl nebija pie varas, bet atradās militārajā dienestā. Prokopijs dzimis 5.gs. beigās, 6.gs. sākumā [[Cēzareja|Cēzarejā]], [[Palestīna|Palestīnā]]. Jau agrā jaunībā parādīja dotības [[retorika|retorikā]] un rakstīšanā. Kādu laiku praktiski apguva retoriku, strādājot par juristu savā dzimtajā pilsētā, diezgan agri emigrēja uz galvaspilsētu[[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur pasniedza nodarbības daiļrunāšanas mākslā. Papildus Prokopijs bieži piedalījās dažādos tiesas procesos, kur viņa talantu ātri pamana un piedāvā strādāt valsts institūcijās, kur viņš pilda privātā sekretāra un padomdevēja funkcijas ģenerāļa [[Flāvijs Belisārijs|Belisārija]] dienestā. Līdz ar to, viņam ir iespēja daudz ceļot un redzēt notikumus, kas risinās ārpus Konstantinopoles. Esot ģenerāļa Belisārija dienestā, viņš ir piedalās daudzās militārās kampaņās un ir aculiecinieks gan kampaņai [[Itālija|Itālijā]] 536.g., gan kampaņai [[Āfrika|Āfrikā]] 533.g., gan Austrumos – [[Mesopotāmija|Mesopotāmijā]] 527.g., līdz ar to tas dod iespēju daudz objektīvāk aprakstīt notikumus un veikt analīzi, kas balstīta uz personīgu pieredzi. Bez tam, būdams tuvu stāvošs tā laika ievērojamākajam ģenerālim Belisārijam, Prokopijam bija iespēja iepazīties ar Konstantinopoles eliti - cilvēkiem, kas ieņēma vadošos amatus, tā nodrošinot sev viņu labvēlību, draudzību un gūstot informāciju. Prokopija darbi ir "Vēsture par kariem" 8. grāmatās, [[panegīrika|panegīrika]] Justiniāna darbiem, un darbs "Slepenā vēsture". Galvenais Prokopija darbs ir "Vēsture par kariem". Tā grāmatas īsti nav veidotas pēc [[hronika|hronikas]] uzbūves, bet šajās grāmatās Prokopijs katru no kariem apskata no vairākiem skatu punktiem, tā mēģinot panākt objektīvu vērtējumu un analīzi, nevis tikai savu subjektīvo redzējumu. Pirmās divas grāmatas stāsta par kariem ar [[Persija|Persiju]], nākamās divas stāsta par kariem pret [[vandāļi|vandaļiem]] Āfrikā, nākamās trīs satur aprakstus par cīņām pret [[goti|gotiem]] Itālijā. Tā kā šie kari ir risinājušies paralēli viens otram, tad Prokopijs nevarētu būt visos piedalījies, tas nozīmē, ka viņam bija jāpaļaujas uz mutiskiem vai rakstīskiem avotiem, kas viņam ir pieejami, savukārt astotā grāmata, kas izdota atsevišķi, attiecas uz laiku līdz aptuveni 554.g. Šajā grāmatā Prokopijs ir atspoguļojis svarīgākos impērijas notikumus dažādās vietās, kas risinājušies līdz 554.g. [[Category:Bizantija]] [[Category:Antīkie vēsturnieki]] [[cs:Prokopios z Kaisareie]] [[de:Prokopios von Caesarea]] [[el:Προκόπιος]] [[en:Procopius]] [[es:Procopio de Cesarea]] [[fi:Prokopios]] [[fr:Procope de Césarée]] [[it:Procopio]] [[ja:プロコピオス]] [[la:Procopius]] [[nl:Procopius]] [[pl:Prokopiusz z Cezarei]] [[ru:Прокопий Кесарийский]] [[sv:Prokopios]] [[uk:Прокопій Кесарійський]] 9088 25765 2005-12-27T19:59:19Z Juzeris 23 salaboju redirektu #REDIRECT [[Švetohlovice]] 9089 25768 2005-12-28T00:03:04Z Feens 37 "[[Prokopijs]]" pārdēvēju par "[[Prokopijs no Cēzarejas]]" #REDIRECT [[Prokopijs no Cēzarejas]] 9093 49627 2006-06-09T09:24:51Z 193.255.230.227 [[image:Waterloo JPG 1.jpg|thumb|right|'''Vaterlo''' Paugura virsotne un slavenā lauva. "Viņi sabojāja manu kaujas lauku" - ''Velingtons''.|200px]] [[image:Waterloo JPG 2.jpg|thumb|right|'''Vaterlo''' Kāpnes uz slaveno lauvu.|200px]] '''Vaterlo''' (''Waterloo'') ir [[pašvaldība]] [[Beļģija|Beļģijā]] un atrodas [[Valonija|Valonijas]] provincē. 2005.&nbsp;gada 1.&nbsp;janvārī Vaterlo iedzīvotāju skaits bija 29&nbsp;230. Kopējā platība ir 21,03&nbsp;[[kvadrātkilometrs|km&sup2;]], tādējādi, iedzīvotāju blīvums ir 1&nbsp;390,04 iedzīvotāji uz km&sup2;. Ceturtā daļa no šobrīd reģistrētajiem iedzīvotājiem nav beļģi un vairākums no tiem strādā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] galvaspilsētas - [[Brisele|Briseles]] institūcijās. ==Vaterlo kauja== Pilsētas atpazīstamības iemesls, protams, ir slavenā [[Vaterlo kauja]], kas notika 1815.&nbsp;gada 18.&nbsp;jūnijā starp [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citi), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers. Tur atrodas piemiņas zīme lauvas (kas skatās [[Francija|Francijas]] virzienā) statujas formā, pakalna galā ar 216&nbsp;kāpnēm. ==Nosaukuma izcelšanās== Vietas nosaukums, kam ir holandiešu izcelsme, var nozīmēt gan ''kanāls'' (''waterloop'' vai ''waterloos''), vai, iespējams, ''Valtera lopu kūts'', no vārda ''loods'' kā kūts un personas vārda ''Walter'', kas lietots, kā vārds vai uzvārds. == Saites == * [http://www.waterloo.be Waterloo.be] (pašvaldības mājaslapa) * [http://www.stjohns.be St. John's International School] [[Category:Eiropas pilsētas]] [[da:Waterloo (Belgien)]] [[de:Waterloo (Belgien)]] [[en:Waterloo, Belgium]] [[eo:Waterloo]] [[es:Waterloo (Bélgica)]] [[fi:Waterloo]] [[fr:Waterloo (Belgique)]] [[nl:Waterloo]] [[no:Waterloo]] [[pl:Waterloo]] [[ro:Waterloo]] [[sr:Ватерло (Белгија)]] [[sv:Waterloo]] [[wa:Waterlô]] 9094 25800 2005-12-28T21:46:42Z Creep 473 MG-42 MG-42 9095 25806 2005-12-28T22:49:29Z Treisijs 347 '''Reālo skaitļu kopa''' - visu racionālo skaitļu [[kopu teorija|kopas]] un visu iracionālo skaitļu [[kopu teorija|kopas]] apvienojums.<br><br> No tā var secināt, ka visu reālo skaitļu kopas [[kopu teorija|elementi]] ir bezgalīgi decimāldaļskaitļi.<br><br> ''Galvenās reālo skaitļu kopas īpašības:'' # Jebkuriem diviem reāliem skaitļiem x un y ir spēkā viena no izteiksmēm: <math>x=y, x<y vai x>y</math>. Tas nozīmē, ka [[kopu teorija|kopa]] ir '''sakārtota'''. # Reālo skaitļu kopa ir '''bezgalīga'''; tajā nav vismazākā un vislielākā [[kopu teorija|elementa]]. # Reālo skaitļu kopā ir definētas šādas '''darbības''': [[saskaitīšana]], [[atņemšana]], [[reizināšana]], [[dalīšana]] (izņemot dalīšana ar nulli), [[saknes aprēķināšana]] (izņemot pāra pakāpes sakni no negatīva skaitļa). # Starp jebkuriem diviem reāliem skaitļiem atrodas bezgalīgi daudz citu reālu skaitļu; šo īpašību sauc par reālo skaitļu [[kopu teorija|kopas]] '''blīvuma''' īpašību. # Reālo skaitļu kopa ir '''nepārtraukta'''.<br><br> [[matemātika|Matemātikā]] bieži lieto reālo skaitļu kopas [[kopu teorija|apakškopas]] jeb '''intervālus'''. [[Category:Matemātika]] 9098 31819 2006-02-25T15:09:40Z Yyy 146 cat [[matemātika|Matemātikā]] bieži ir nepieciešams zināt, kuri no dotajiem lielumiem ir konstanti skaitļi, bet kuri - mainīgi. Kad skaitliskā vērtība mainās, tad lietderīgi ir arī zināt funkcionālu sakarību starp mainīgajiem lielumiem.<br><br> '''Viena argumenta funkcija''' atbilstība starp [[kopu teorija|kopām]], kur katrai kādas konkrētas [[kopu teorija|kopas]] vērtībai atbilst pēc noteikta likuma citas [[kopu teorija|kopas]] vērtība. [[Matemātika|Matemātikā]] mēdz izmantot šādu funkcijas apzīmējumu: <math>y=f(x)</math><br> Brīvi izraudzītais skaitlis "x" šajā izteiksmē ir '''arguments''', bet tam piekārtotais skaitlis "y" - '''funkcijas vērtība'''.<br><br> [[Kopu teorija|Kopu]], no kuras tiek ņemta funkcijas f argumenta vērtības, sauc par funkcijas '''definīcijas apgabalu''' un ir pieņemts [[matemātika|matemātikā]] apzīmē ar simbolu '''<math>D(f)</math>'''.<br> Savukārt [[kopu teorija|kopu]], kuras [[kopu teorija|elementi]] ir visas funkcijas vērtības <math>f(x)</math> sauc par funkcijas '''vērtību apgabalu''' un apzīmē ar simbolu <math>E(f)</math>.<br> [[Category:Matemātika]] 9101 32979 2006-03-07T16:47:01Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 9103 25830 2005-12-30T04:40:27Z Takuzinis 480 9104 25835 2005-12-30T05:15:08Z Takuzinis 480 9106 25841 2005-12-30T10:05:12Z Linduža 487 Rakstam par grupu Sanctimony Rakstam par grupu Sanctimony 9107 25842 2005-12-30T10:05:28Z Linduža 487 Rakstam par grupu Sanctimony Rakstam par grupu Sanctimony 9108 25843 2005-12-30T10:05:42Z Linduža 487 Rakstam par grupu Sanctimony Rakstam par grupu Sanctimony 9109 25844 2005-12-30T10:05:51Z Linduža 487 Rakstam par grupu Sanctimony Rakstam par grupu Sanctimony 9110 25845 2005-12-30T10:17:34Z Linduža 487 9111 26736 2006-01-12T18:45:24Z Linduža 487 Rakstam par Sanctimony. Attēls ņemts no grupas oficiālās mājaslapas http://www.sanctimony.lv un publicēts Vikipēdijā ar grupas atļauju. {| align="CENTER" class="boilerplate" id="fairuse" style="clear:both; width:80%; background-color:#F1F1DE; border:2px solid #996; padding:5px;" | [[Image:Red copyright.png|50px|Copyright undetermined]] | ''This work is a [[copyright]]ed publicity photograph of a person, product, or event that is '''[[Wikipedia:Cite sources|known]] to have come from a press kit''' or similar source, for the purpose of reuse by the media. It is believed that the use of this photograph to illustrate '''the person, product, or event in question''', in the absence of a free alternative, on the [http://en.wikipedia.org English-language Wikipedia], hosted on servers in the United States by the non-profit [http://wikimediafoundation.org Wikimedia Foundation], qualifies as '''[[fair use]]''' under [[United States copyright law]]. '''Other use of this image, on Wikipedia or elsewhere, may be [[copyright infringement]].''' See [[Wikipedia:Fair use]] and [[Wikipedia:Publicity photos]]. ''Additionally, the copyright holder may have granted permission for use in works such as Wikipedia. However, if they have, this permission likely does ''not'' fall under a free license. As well, commercial third-party reusers of this image should consider whether their use is in violation of the subject's [[personality rights|publicity rights]], if the photograph is of a person.'' ''To the uploader: please add a detailed ''fair use rationale'' as described on [[Wikipedia:Image description page]], as well as the source of the image, the photographer, and copyright information. Additionally, if the copyright holder has granted permission, please provide further details as to the terms.'' |} [[Category:Promotional photos|{{PAGENAME}}]] <noinclude> [[zh:Template:Promophoto]] </noinclude> 9112 25847 2005-12-30T10:31:54Z Linduža 487 '''Sanctimony''' ir [[Latvija]]s [[smagā mūzika|smagās mūzikas]] virziena pārstāvji. Paši [[mūzikas grupa|grupas]] dalībnieki savu [[mūzika]]s stilu dēvē par ''[[death 'n' roll]]''. Grupa pastāv kopš [[1994]]. gada, lai gan šo gadu laikā grupas sastāvs ir mainījies vairākas reizes. [[Image:Sanctimony.jpg|400px|thumb|left|grupa Sanctimony (attēls izmantots no grupas oficiālās mājaslapas ar grupas atļauju)]] == Grupas dalībnieki == * Jānis Boļšaks &mdash; vokāls * Viesturs Grīnbergs &mdash; [[ģitāra]] * Jānis Aizkalns &mdash; ģitāra * Deniss Denisenko &mdash; [[basģitāra|bass]], vokāls * Kārlis Jakubonis &mdash; [[bungas]] <br style="clear: left"/> == Diskogrāfija == [[Image:Sanctimony Devil and Men albuma vaks min.jpg|140px|thumb|left|&ldquo;Devil and Men&rdquo; albuma vāks]] [[Image:Lirix.jpg|140px|thumb|left|&ldquo;Lirix&rdquo;]] [[Image:Eternal Suffering.JPG|140px|thumb|left|&ldquo;Eternal Suffering&rdquo;]] [[Image:When the sun was god.JPG|140px|thumb|left|&ldquo;When The Sun Was God&rdquo;]] <br style="clear: left"/> * '''Devil and men''' ([[2005]], ierakstīts ''[[Sound Division Studio]]'', miksēts ''[[MC Studio]]'', izdots ''[[Platforma Records]]'') : 1. Devil and Men : 2. Lover : 3. Living in Hell : 4. Gone : 5. Super Hero : 6. Being Called Disaster : 7. Criminal : 8. Sounds : 9. Back Down : 10. A Dollar Story : 11. Sinchronicity II : 12. Into the Void * '''Lirix''' ([[2000]], ierakstīts ''[[Phoenix Studio]]''; nav izdots) : 1. God of Victory : 2. Sonata of the Moon : 3. In Sorrow : 4. Eternity * '''Eternal Suffering''' ([[1999]], ierakstīts ''Phoenix Studio'') : 1. Christ Church : 2. The Castle Mound : 3. Autumn : 4. The Lost : 5. Eternal Suffering : 6. The Pray : 7. First Cross : 8. Satan Fallus * '''When The Sun Was God''' ([[1996]], demo, ierakstīts ''Phoenix studio'') : 1. Intro : 2. First Cross : 3. Eternal Suffering : 4. Kas Tie Tādi, Kas Dziedāja : 5. The Castle Mound : 6. March Of The Knight : 7. The Lost == Koncerti == Grupai ir ilgstoša koncertu pieredze gan Latvijā, gan citās [[Eiropa]]s [[valsts|valstīs]] &mdash; [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Polija|Polijā]], un citviet. Sanctimony &ldquo;iesildījusi&rdquo; tādas [[pasaule|pasaulē]] zināmas grupas, kā ''[[Judas Priest]]'', ''[[Whitesnake]]'', ''[[Entombed]]'', ''[[Dismember]]'', uc. == Ārējās saites == * [http://www.sanctimony.lv Grupas oficiālā mājaslapa] [[Category:Latvijas mūzikas grupas]] 9114 42607 2006-04-30T11:33:53Z Juzeris 23 +kat. Visas [[Vācija|Vācijas]] upes, kuras garākas par 200 km. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=100% |- | '''Upe''' | '''Ietek''' | '''Kopējais garums (km)''' | '''Kopējais baseins (km<sup>2</sup>)''' |- | [[Allere]] (Aller) | [[Vēzere]] | 263 | 15 593 |- | [[Altmīle]] (Altmühl) | [[Donava]] | 220 | ? |- | '''[[Donava]]''' (Donau) | [[Melnā jūra]] | 2888 | 817 000 |- | [[Ohrže|Egera]] (Eger) | [[Elba]] | 291 | 5 614 |- | '''[[Elba]]''' (Elbe) | [[Ziemeļjūra]] | 1165 | 148 268 |- | [[Elde]] (Elde) | [[Elba]] | 220 | ? |- | [[Emsa]] (Ems) | [[Ziemeļjūra]] | 371 | 12 648 |- | [[Fulda (upe)|Fulda]] (Fulda) | kopā ar [[Vera|Veru]] veido [[Vēzere|Vēzeri]] | 218 | 6 932 |- | [[Hāfele]] (Havel) | [[Elba]] | 325 | 24 096 |- | '''[[Inna]]''' (Inn) | [[Donava]] | 517 | 25 700 |- | [[Izāra]] (Isar) | [[Donava]] | 286 | 8 971 |- | [[Lāna]] (Lahn) | [[Reina]] | 242 | 5 909 |- | [[Leha]] (Lech) | [[Donava]] | 264 | 4 125 |- | [[Leine]] (Leine) | [[Allere]] | 271 | 6 500 |- | [[Lipe]] (Lippe) | [[Reina]] | 255 | 4 891 |- | '''[[Maina]]''' (Main) | [[Reina]] | 524 | 27 292 |- | '''[[Mozele]]''' (Mosel) | [[Reina]] | 544 | 35 000 |- | [[Neise]] (Lausitzer Neiße) | [[Odera]] | 252 | 4 297 |- | [[Nekāra]] (Neckar) | [[Reina]] | 367 | 14 000 |- | '''[[Odera]]''' (Oder) | [[Baltijas jūra]] | 903 | 118 861 |- | '''[[Reina]]''' (Rhein) | [[Ziemeļjūra]] | 1320 | 252 000 |- | [[Rūra (upe)|Rūra]] (Ruhr) | [[Reina]] | 217 | 4 485 |- | [[Šprē]] (Spree) | [[Hāfele]] | 400 | 10 105 |- | [[Veise Elstera]] (Weiße Elster) | [[Zāle]] | 257 | 5 100 |- | [[Vera]] (Werra) | kopā ar [[Fulda (upe)|Fuldu]] veido [[Vēzere|Vēzeri]] | 292 | 5 496 |- | [[Vēzere]] (Weser) | [[Ziemeļjūra]] | 452 (744) | 46 000 |- | [[Zalcaha]] (Salzach) | [[Inna]] | 225 | 6 700 |- | [[Zāle (upe)|Zāle]] (Saale) | [[Elba]] | 413 | 23 700 |- | [[Zāra (upe)|Zāra]] (Saar) | [[Mozele]] | 246 | 7 431 |- |} Upju sistēma: [[Baltijas jūra]] :*[[Odera]] (Oder)<sup>robežupe</sup> ::*[[Neise]] (Lausitzer Neiße) (kr.)<sup>robežupe</sup> [[Ziemeļjūra]] :*[[Elba]] (Elbe) ::*[[Elde]] (Elde) (lb.) ::*[[Hāfele]] (Havel) (lb.) :::*[[Šprē]] (Spree) (kr.) ::*[[Zāle (upe)|Zāle]] (Saale) (kr.) :::*[[Veise Elstera]] (Weiße Elster) (lb.) ::*[[Ohrže]] (Eger) (kr.) :*[[Vēzere]] (Weser) ::*[[Allere]] (Aller) (lb.) :::*[[Leine]] (Leine) (kr.) ::*[[Fulda (upe)|Fulda]] (Fulda) (satekupe) ::*[[Vera]] (Werra) (satekupe) :*[[Emsa]] (Ems) :*[[Reina]] (Rhein) ::*[[Lipe]] (Lippe) (lb.) ::*[[Rūra (upe)|Rūra]] (Ruhr) (lb.) ::*[[Mozele]] (Mosel) (kr.) :::*[[Zāra (upe)|Zāra]] (Saar) (lb.) ::*[[Lāna]] (Lahn) (lb.) ::*[[Maina]] (Main) (lb.) ::*[[Nekāra]] (Neckar) (lb.) [[Melnā jūra]] :*[[Donava]] (Donau) ::*[[Inna]] (Inn) (lb.) :::*[[Zalcaha]] (Salzach) (lb.) ::*[[Izāra]] (Isar) (lb.) ::*[[Altmīle]] (Altmühl) (kr.) ::*[[Leha]] (Lech) (lb.) [[Category:Vācijas upes|*]] [[Category:Upju uzskaitījumi]] 9115 39451 2006-04-09T05:22:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:アラー川]] '''Allere''' ([[vācieši|vācu]] - ''Aller'') - upe [[Vācija|Vācijā]], [[Saksija-Anhalte|Saksijā-Anhaltē]] un [[Lejassaksija|Lejassaksijā]]. [[Vēzere|Vēzeres]] labā krasta pieteka. Sākas Berdas augstienē. Tek pa Ziemeļvācijas zemieni. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Allere''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Aller Vorsfelde.jpg|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 263 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 15 593 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| ? km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Berdas augstiene |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vēzere]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} ==Lielākā pieteka== * [[Leine]] (''Leine'') - gar. 271 km - kreisais krasts ==Lielākās pilsētas Alleres krastos== * [[Volfsburga]] (''Wolfsburg'') * [[Celle]] (''Celle'') * [[Verdene]] (''Verden'') [[Category:Vācijas upes]] [[de:Aller]] [[en:Aller]] [[fr:Aller (rivière allemande)]] [[ja:アラー川]] [[nl:Aller (rivier)]] [[pl:Aller]] [[sv:Aller]] 9116 25860 2005-12-31T00:02:01Z 81.198.34.79 pāradresācija #redirect [[Allere]] 9117 25861 2005-12-31T00:05:12Z Feens 37 Allere pie Forfeldas no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Aller_Vorsfelde.jpg] Allere pie Forfeldas no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Aller_Vorsfelde.jpg] 9118 25864 2005-12-31T00:19:08Z Feens 37 Egera var būt: *[[Egera (pilsēta)|Egera]] (Eger) - pilsēta [[Ungārija|Ungārijā]]. *Egera (Eger) - [[Heba|Hebas]] (Cheb) pilsētas [[Čehija|Čehijā]] vācu nosaukums. *Egera (Eger) - upe [[Vācija|Vācijā]] un [[Čehija|Čehijā]], skat. [[Ohrže]] {{disambig}} 9119 25865 2005-12-31T00:38:54Z Feens 37 Ohrže pie Karlovi Vari no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Eger-Karlsbad-1.jpg] Ohrže pie Karlovi Vari no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Eger-Karlsbad-1.jpg] 9120 46511 2006-05-21T07:14:39Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ru:Огрже (река)]] '''Ohrže''' ([[vācieši|vācu]] - ''Eger'', [[čehi|čehu]] - ''Ohře'') - upe [[Vācija|Vācijā]] ([[Bavārija|Bavārijā]]) un [[Čehija|Čehijā]]. [[Elba|Elbas]] kreisā krasta pieteka. Sākas Fihtela kalnos. Pēc 35 kilometriem šķērso Vācijas - Čehijas robežu. Tek pa ieplakām Rūdu kalnu piekājē. Lejtecē līdzenumu upe. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Ohrže''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Eger-Karlsbad-1.jpg|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 291 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 5 614 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 1,2 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Fihtela kalni (Fichtelgebirge) |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Elba]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]], [[Čehija]] |} ==Liela pilsēta Ohržes krastos== * [[Karlovi Vari]] (''Karlovy Vary'') - [[Čehija|Čehijā]] [[Category:Vācijas upes]] [[Category:Čehijas upes]] [[cs:Ohře]] [[de:Eger (Fluss)]] [[en:Ohře]] [[pt:Rio Ohře]] [[ru:Огрже (река)]] [[sv:Eger (flod)]] 9121 25867 2005-12-31T00:49:23Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ohrže]] 9122 52460 2006-06-29T19:37:51Z Escarbot 1016 robot Adding: be, pt Modifying: fr [[Category:Eiropas upes|Czehijas upes]] [[Category:Čehija]] [[be:Катэгорыя:Рэкі Чэхіі]] [[bg:Категория:Реки в Чехия]] [[cs:Kategorie:České řeky]] [[de:Kategorie:Fluss in Tschechien]] [[en:Category:Rivers of the Czech Republic]] [[eo:Kategorio:Riveroj en Ĉeĥio]] [[fr:Catégorie:Cours d'eau de République tchèque]] [[it:Categoria:Fiumi della Repubblica Ceca]] [[ko:분류:체코의 강]] [[lt:Kategorija:Čekijos upės]] [[nl:Categorie:Rivier in Tsjechië]] [[no:Kategori:Elver i Tsjekkia]] [[pl:Kategoria:Rzeki Czech]] [[pt:Categoria:Rios da República Checa]] [[ru:Категория:Реки Чехии]] [[sk:Kategória:Rieky v Česku]] [[uk:Категорія:Ріки Чехії]] 9123 48885 2006-06-02T12:47:09Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Elbe (fleuve)]] '''Elba''', '''Laba''' ([[vācieši|vācu]] - ''Elbe'', [[čehi|čehu]] - ''Labe'', [[sorbi|sorbu]] - ''Łobjo'') - upe [[Čehija|Čehijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Sākas Krkonošes kalnos Čehijas ziemeļrietumos 1386 m virs jūras līmeņa, ietek [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. Viens no svarīgākajiem Vācijas ūdensceļiem. Grīvā veido [[estuārs|estuāru]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Elba''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Lauf der Elbe.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 1165 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 148 268 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 22 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Krkonošes kalni |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Ziemeļjūra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Čehija]], [[Vācija]] |} {{commons|Elbe}} [[Image:Koenigstein Elbeblick.jpg|thumb|250px|left|Elba Saksijas Šveicē]] ==Galvenās pietekas== *[[Vltava]] (Vltava) - 430 km - kreisais krasts *[[Ohrže]] (Ohře) - 291 km - kreisais krasts *[[Zāle (upe)|Zāle]] (Saale) - 413 km - kreisais krasts *[[Hāfele]] (Havel) - 325 km - labais krasts *[[Elde]] (Elde) - 220 km - labais krasts ==Lielākās pilsētas Elbas krastos== * [[Hradeckrālove]] (Hradec Králové) - Čehijā * [[Pardubice]] (Pardubice) - Čehijā * [[Ūsti pie Labas]] (Ústí nad Labem) - Čehijā * [[Dečīna]] (Děčín) - Čehijā * '''[[Drēzdene]]''' (Dresden) - Vācijā * [[Desava]] (Dessau) - Vācijā * [[Magdeburga]] (Magdeburg) - Vācijā * '''[[Hamburga]]''' (Hamburg) - Vācijā * [[Kukshāfene]] (Cuxhaven) - Vācijā [[Category:Čehijas upes]] [[Category:Vācijas upes]] [[Category:Eiropas upes]] [[ar:إلبه]] [[be:Лаба]] [[bg:Елба (река)]] [[bs:Elba]] [[ca:Riu Elba]] [[cs:Labe]] [[da:Elben]] [[de:Elbe]] [[en:Elbe]] [[eo:Elbo]] [[es:Río Elba]] [[et:Elbe]] [[fa:البه]] [[fi:Elbe]] [[fr:Elbe (fleuve)]] [[gl:Río Elba]] [[he:אלבה (נהר)]] [[hr:Laba]] [[id:Elbe]] [[is:Saxelfur]] [[it:Fiume Elba]] [[ja:エルベ川]] [[ko:엘베 강]] [[la:Albis]] [[lt:Elbė]] [[nds:Ilv]] [[nl:Elbe]] [[no:Elben]] [[pl:Łaba]] [[pt:Rio Elba]] [[ro:Elba (râu)]] [[ru:Эльба (река)]] [[simple:Elbe]] [[sr:Река Лаба]] [[sv:Elbe]] [[uk:Ельба]] [[zh:易北河]] 9124 25870 2005-12-31T01:51:51Z Feens 37 pāradres. #redirect [[Elba]] 9125 25871 2005-12-31T01:51:56Z Feens 37 pāradres. #redirect [[Elba]] 9126 25872 2005-12-31T01:51:59Z Feens 37 pāradres. #redirect [[Elba]] 9127 44401 2006-05-12T16:09:42Z 82.160.204.208 '''Elde''' ([[vācieši|vācu]] - ''Elde'') - upe [[Vācija|Vācijā]] ([[Meklenburga-Priekšpomerānija|Meklenburgā-Priekšpomerānijā]]). [[Elba|Elbas]] labā krasta pieteka. Līdzenuma upe. Lielu pieteku, kā arī lielu pilsētu pie upes nav. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Elde''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"| |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 220 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| ? km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| ? km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Meklenburgas-Priekšpomerānijas<br>dienvidos |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Elba]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} [[Category:Vācijas upes]] [[de:Elde]] [[pl:Elde]] 9128 25874 2005-12-31T02:19:07Z Feens 37 Emsa no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Emslauf.png] Emsa no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Emslauf.png] 9129 25877 2005-12-31T02:26:30Z Feens 37 '''Emsa''' ([[vācieši|vācu]] - ''Ems'', [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] - ''Eems'' - upe [[Vācija|Vācijas]] ziemeļrietumos. Sākas netālu no [[Pāderborna|Pāderbornas]], ietek [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]], veidojot [[estuārs|estuāru]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Emsa''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Emslauf.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 371 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 12 649 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 3,2 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Teitonburgas mežā |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Ziemeļjūra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} [[Image:Ems Telgte.jpg|Emsa netālu no [[Minstere|Minsteres]]|thumb|250px|left]] ==Lielākās pilsētas Emsas krastos== * [[Reine]] (Rheine) * [[Lingene]] (Lingen) * [[Emdene]] (Emden) [[Category:Vācijas upes]] [[de:Ems]] [[et:Ems]] [[en:Ems]] [[eo:Emso]] [[fr:Ems]] [[ko:엠스 강]] [[io:EMS]] [[he:אמס]] [[nl:Eems]] [[nds:Ems]] [[pl:Ems]] [[sv:Ems (flod)]] 9130 25878 2005-12-31T02:27:17Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Emsa]] 9132 25883 2005-12-31T07:15:30Z Yyy 146 #REDIRECT [[nukleoskābe]] 9133 43250 2006-05-03T13:34:31Z Feens 37 kat. '''Niko Rosbergs''' (Nico Rosberg) (dz.1985.gada 27.jūnijā, [[Vīzbādene|Vīsbādenē]] (Wiesbaden), [[Vācija|Vācijā]] - [[Formula 1]] pilots. Viņa tēvs, [[Keke Rosbergs]] ir [[1982]]. gada Formulas 1 sezonas čempions. Keke arī brauca ar [[Williams]] formulām. [[Image:Niko.jpg|thumb|200px|Niko intervē vācu televīzijas pārstāvji]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Niko Rosbergs ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:NR1.gif|2006. gada Williams (bilde tiks ielikta) </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Rosbergs, Niko]] [[Category:Vācijas sportisti|Rosbergs, Niko]] 9134 25888 2005-12-31T07:44:15Z SpeedKing 402 9135 43261 2006-05-03T13:45:18Z Feens 37 kat. '''Skots Endrjū Spīds''' (Scott Andrew Speed) (dz.1983.gada 24.janvārī, [[Manteka|Mantekā]] (Manteca), [[ASV]] - [[Formula 1]] pilots. Viņš ir pirmais amerikānis, kurš brauc Formulā 1 kopš [[1991]]. gada. [[Image:Scott.jpg|thumb|200px|Skots ietērpies Red Bull Racing drānās]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Skots Spīds ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:SS1.gif|2006. gada Scuderia Toro Rosso (bilde tiks ielikta) </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Spids, Skots]] [[Category:ASV sportisti|Spids, Skots]] 9136 25890 2005-12-31T07:48:12Z SpeedKing 402 9137 33695 2006-03-13T09:04:27Z SpeedKing 402 #REDIRECT [[Judži Ide]] 9138 25893 2005-12-31T07:54:28Z SpeedKing 402 9139 51491 2006-06-21T00:39:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ئىتترىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Itrijs, Y, 39</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>88,90585 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>4472 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1799 K (1526&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3906 K (3336&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Itrijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Y un atomskaitli 39. Itrijs ir sudrabbalts, korozijas izturīgs metāls. To iegūst no retzemju metālu rūdām. Itrija oksīds ir viens no sarkanā luminofora komponentiem, krāsainajiem [[kineskops|kineskopiem]]. Izplatītākā itrija oksidācijas pakāpe ir +3. {{Commons|Yttrium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Metāli]] [[ca:Itri]] [[cs:Yttrium]] [[da:Yttrium]] [[de:Yttrium]] [[en:Yttrium]] [[eo:Itrio]] [[es:Itrio]] [[et:Ütrium]] [[fi:Yttrium]] [[fr:Yttrium]] [[gl:Itrio]] [[he:איטריום]] [[hr:Itrij]] [[hu:Ittrium]] [[io:Yitrio]] [[is:Yttrín]] [[it:Ittrio]] [[ja:イットリウム]] [[ko:이트륨]] [[ku:Îtriyûm]] [[la:Yttrium]] [[lb:Yttrium]] [[lt:Itris]] [[nl:Yttrium]] [[nn:Yttrium]] [[no:Yttrium]] [[oc:Ittri]] [[pl:Itr]] [[pt:Ítrio]] [[ru:Иттрий]] [[simple:Yttrium]] [[sl:Itrij]] [[sr:Итријум]] [[sv:Yttrium]] [[th:อิตเทรียม]] [[ug:ئىتترىي]] [[uk:Ітрій]] [[zh:钇]] 9140 29033 2006-02-07T11:39:02Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy [[Image:CRT_color.png|right|Krāsu kineskops|thumb]] '''Kineskops''' jeb katodstaru lampa ir ierīce, kuru lieto lai atveidotu attēlus televizoros, osciloskopos un datoru ekrāniem. Visām šīm vajadzībām mūsdienās ir pieejamas arī efektīvākas tehnoloģijas. Kineskops sastāv no (parasti) koniskas stikla tvertnes, kurai šaurajā galā ir novietots elektronu lielgabals (attēlā 1) un vadības elektrodi, bet otrā galā virsma ir pārklāta ar luminoforu (4). Kineskopiem parasti ir nepieciešams liels anodspriegums (melnbaltajiem TV parasti bija ap 10 k[[Volts|V]], krāsainajiem - 25-30 kV) [[Category:Tehnika]] [[ca:Tub de raigs catòdics]] [[da:Billedrør]] [[de:Kathodenstrahlröhre]] [[en:Cathode ray tube]] [[es:Tubo de rayos catódicos]] [[fr:Tube cathodique]] [[he:שפופרת קתודית]] [[ko:음극선관]] [[id:Tabung sinar kathoda]] [[it:Tubo catodico]] [[lt:CRT monitorius]] [[nl:Kathodestraalbuis]] [[ja:ブラウン管]] [[no:Bilderør]] [[pl:CRT]] [[pt:Tubo de raios catódicos]] [[sl:Katodna cev]] [[sv:Katodstrålerör]] [[zh:阴极射线管]] [[ru:ЭЛТ-монитор]] 9141 32437 2006-03-03T07:25:09Z Nemo5576 667 pl interwiki [[Category:Karš]] [[Category:Tehnika]] [[bg:&#1050;&#1072;&#1090;&#1077;&#1075;&#1086;&#1088;&#1080;&#1103;:&#1054;&#1088;&#1098;&#1078;&#1080;&#1103;]] [[ca:Categoria:Armes]] [[de:Kategorie:Waffe]] [[da:Kategori:Våben]] [[en:Category:Weapons]] [[eo:Kategorio:Armiloj]] [[es:Categoría:Armamento]] [[fr:Catégorie:Arme]] [[io:Category:Armo]] [[ko:분류:무기]] [[ja:Category:&#27494;&#22120;]] [[la:Categoria:Arma nociva]] [[nl:Categorie:Wapen]] [[no:Kategori:Våpen]] [[pl:Kategoria:Broń]] [[pt:Categoria:Armas]] [[ru:Category:&#1054;&#1088;&#1091;&#1078;&#1080;&#1077;]] [[simple:Category:Weapons]] [[sv:Kategori:Vapen]] [[th:Category:&#3629;&#3634;&#3623;&#3640;&#3608;]] [[uk:Категорія:Зброя]] [[zh:Category:&#27494;&#22120;]] 9142 45939 2006-05-19T09:12:53Z Yyy 146 ++, wikify [[Image:AFM blokshēma.png|400px|right|AFM blokshēma]] '''Atomspēku mikroskops''' ([[Angļu valoda|Angļu]]: ''AFM, atomic force microscope'') ir skenējošais [[mikroskops]], kas tika izgudrots [[1986]]. gadā. Šeit attēlu iegūst pa punktiem, vienu attēla punktu laika vienībā. AFM sistēma sastāv no sviras (cantilever)(garums 100-500 um, platums ~30-50 um, biezums 0,5-5 um) ar asu adatu (tip)(asā gala rādiuss 10-30nm) tās galā un pjezoelektriska skenera (caurule, kas var locīties un mainīt garumu, atkarībā no pieliktā sprieguma). Skeneris var būt sasaistīts vai nu ar apskatāmo paraugu (paraugs kustās zem adatas), vai arī ar cantileveri (adata kustas virs parauga). Cantileveris darbojas kā plakana atspere, un to ir iespējams izgatavot pietiekami mīkstu, lai tas spētu atliekties starpmolekulāro spēku iedarbībā. Šo atliekšanos parasti mēra lietojot lāzera stara atstarošanos no cantilevera augšējās virsmas. X un Y ass virzienos skeneris "zīmē" rakstu, kas sastāv no daudzām paralēlām līnijām, taču z ass virzienā (uz augšu un leju), to vai nu atstāj konstantā augstumā, vai arī kustina uz augšu un leju pēc fotodiodes signāla, lai noturētu to pēc iespējas konstantu. Adatas un parauga virsmas savstarpējie iedarbības spēki parasti ir [[van der Vālsa spēki]], taču var būt arī elektrostatiskā vai magnētiskā pievilkšanās, ķīmiskā adhēzija, vai arī kādi citi spēki. Metodes, kurās bez van der Vālsa spēkiem nosaka citu savstarpējās iedarbības spēkus, parasti nodala atsevišķi. Ir pazīstamas divas virsmas detektēšanas metodes: kontaktmetode (''contact mode'') un dinamiskā kontakta metode (''dynamic contact mode''). *'''Kontaktmetode'''. Šeit adata visu laiku ir saskarē ar virsmu un adatas, un virsmas savstarpējie iedarbības spēki ir visai lieli. Virsma te tiek detektēta pēc adatas atliekšanās. Šī metode tika izgudrota ātrāk, ir vienkāršāka un var nodrošināt lielākus skenēšanas ātrumus, taču nav lietojama mīkstiem materiāliem (var saskrāpēt) un adatas nodilst. Šeit lieto mīkstus ''cantileverus'', kurus parasti izgatavo no [[silīcija nitrīds|silīcija nitrīda]]. *'''Dinamiskā kontkta metode'''. Šo iedala arī sīkāk - bezkontakta metode (non contact mode), kur adata nepieskaras virsmai un punktēšanas metode (''tapping mode''), kur adata virsmai pieskaras tikai svārstību perioda apakšā. Šeit adatas un virsmas savstarpējās iedarbības spēki ir ~ 1000 reizes mazāki. Virsma te tiek detektēta pēc ''cantilevera'' svārstību [[amplitūda]]s samazināšanās. ''Cantilevera'' svārstības tiek nodrošinātas ar pjezoleektriskām vai magnētiskām metodēm. Šeit lieto cietākus ''cantileverus'', kurus izgatavo no [[silīcijs|silīcija]], jo tos var izgatavot ar asākām adatām un augstākām rezonanses [[frekvence|frekvencēm]]. Atšķirībā no optiskā mikroskopa, AFM izšķirtspēja nav atkarīga no [[gaisma]]s [[difrakcija]]s, bet tikai no adatas gala un parauga savstarpējās iedarbības tilpuma. Optiskajā mikroskopā visu attēlu iegūst praktiski acumirklī, AFM nākas noskenēt visus punktus, un tam vajag laiku (cantileverim ir masa), parasti vairākas minūtes. Atšķirībā no SEM, AFM darbībai nav nepieciešams vakuums, tas var darboties arī gaisā vai šķidrumā. AFM ir mazs maksimālais iegūstamā attēla izmērs, to nosaka skenera iespējas. Parasti X un Y ass virzienos tas ir ~100 um, bet Z ass virzienā - drusku zem 10 um. AFM iegūst 3D datus par virsmas reljefu, atšķirībā no optiskā un elektronu mikroskopa, kas iegūst tikai virsmas projekciju. [[Category:Tehnika]] [[cs:Mikroskopie atomárních sil]] [[da:Atomic Force Microscope]] [[de:Rasterkraftmikroskop]] [[en:Atomic force microscope]] [[fa:میکروسکوپ نیروی اتمی]] [[fr:Microscope à force atomique]] [[it:Microscopio a forza atomica]] [[ja:原子間力顕微鏡]] [[nl:Atomic force microscopie]] [[pl:Mikroskop sił atomowych]] [[ru:Сканирующий атомно-силовой микроскоп]] [[vi:Kính hiển vi lực nguyên tử]] [[zh:原子力显微镜]] 9143 53349 2006-07-03T03:48:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:行星]] Planēta ir liels debess ķermenis, kurš riņķo ap [[zvaigzne|zvaigzni]] tās [[gravitācija|gravitācijas]] ietekmē un kurā nenotiek [[zvaigzne|zvaigznēm]] raksturīgi procesi. [[Saules sistēma|Saules sistēmā]] ir deviņas planētas: *[[Merkurs (planēta)|Merkurs]] *[[Venēra (planēta)|Venēra]] *[[Zeme]] *[[Marss (planēta)|Marss]] *[[Jupiters (planēta)|Jupiters]] *[[Saturns (planēta)|Saturns]] *[[Urāns (planēta)|Urāns]] *[[Neptūns (planēta)|Neptūns]] *[[Plutons (planēta)|Plutons]] [[Saules sistēma|Saules sistēmas]] planētas pēc fizikālajām īpašībām iedala [[Zemes grupas planēta|Zemes grupas planētās]] un [[milzu planēta|milzu planētās]]. Skat. arī [[eksoplanēta|eksoplanēta]]. [[Category:Astronomija]] [[af:Planeet]] [[als:Planet]] [[ar:كوكب]] [[ast:Planeta]] [[bg:Планета]] [[bn:গ্রহ]] [[bs:Planete]] [[ca:Planeta]] [[cs:Planeta]] [[da:Planet]] [[de:Planet]] [[el:Πλανήτης]] [[en:Planet]] [[eo:Planedo]] [[es:Planeta]] [[et:Planeet]] [[eu:Planeta]] [[fa:سیاره]] [[fi:Planeetta]] [[fr:Planète]] [[fur:Planet]] [[gl:Planeta]] [[he:כוכב לכת]] [[hr:Planet]] [[hu:Bolygó]] [[ia:Planeta]] [[id:Planet]] [[io:Planeto]] [[is:Reikistjarna]] [[it:Pianeta]] [[ja:惑星]] [[kn:ಗ್ರಹ]] [[ko:행성]] [[ku:Gerstêrk]] [[kw:Planet]] [[la:Planeta]] [[lb:Planéit]] [[lt:Planeta]] [[mk:Планета]] [[ms:Planet]] [[mt:Pjaneta]] [[nap:Chianeta]] [[nds:Planet]] [[nl:Planeet]] [[nn:Planet]] [[no:Planet]] [[nrm:Plianète]] [[pam:Planeta]] [[pl:Planeta]] [[pt:Planeta]] [[ro:Planetă]] [[ru:Планета]] [[scn:Pianeta]] [[sh:Planeta]] [[simple:Planet]] [[sk:Planéta]] [[sl:Planet]] [[sq:Planeti]] [[sr:Планета]] [[sv:Planet]] [[ta:கோள்]] [[th:ดาวเคราะห์]] [[tl:Planeta]] [[tpi:Planet]] [[tr:Gezegen]] [[ug:سەييارە]] [[uk:Планета]] [[vi:Hành tinh]] [[zh:行星]] [[zh-min-nan:He̍k-chheⁿ]] [[zh-yue:行星]] 9144 sysop 25926 2006-01-01T13:41:52Z MediaWiki default This shows only images uploaded by $1. 9145 sysop 43514 2006-05-06T16:36:18Z Juzeris 23 "inclusion" > "izsaukts ar veidni" (parādās veidņu "Whatlinkshere" lapās - jāpamēģina pierast, vai šāds latviskojums negriezīsies ausīs) izsaukts 9147 25954 2006-01-02T09:58:06Z Feens 37 * * [[Category:Eiropas upes]] 9148 25966 2006-01-02T17:44:42Z Feens 37 Fulda var būt: *[[Fulda (pilsēta)|Fulda]] - pilsēta, [[Vācija|Vācijā]] ([[Hesene|Hesenē]]). *[[Fulda (upe)|Fulda]] - upe [[Vācija|Vācijā]] ([[Hesene|Hesenē]]). {{disambig}} 9149 50686 2006-06-15T11:08:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:フルダ川]] '''Fulda''' ([[vācu valoda|vācu]] - ''Fulda'') - upe [[Hesene|Hesenē]], [[Vācija|Vācijā]]. Sākas [[Rēna kalni|Rēna kalnos]] (Rhön). Lejpus [[Kasele|Kaseles]], satekot ar [[Vera|Veru]], veido [[Vēzere|Vēzeri]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Fulda''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Kassel Fulda f s.jpg|250px]] |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|Fulda lejpus Kaseles |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 218 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 6 932 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| ? km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Rēna kalni (Rhön) |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| satekot ar [[Vera|Veru]] veido [[Vēzere|Vēzeri]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} ==Lielākās pilsētas Fuldas krastos== * [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] (Fulda) * [[Kasele]] (Kassel) [[Category:Vācijas upes]] [[da:Fulda (flod)]] [[de:Fulda (Fluss)]] [[en:Fulda River]] [[et:Fulda jõgi]] [[ja:フルダ川]] [[sv:Fulda (flod)]] 9150 25972 2006-01-02T18:26:27Z Feens 37 Hāfele pie Potsdamas no pl.wiki - [http://pl.wikipedia.org/wiki/Grafika:Havel_Potsdam.jpg] Hāfele pie Potsdamas no pl.wiki - [http://pl.wikipedia.org/wiki/Grafika:Havel_Potsdam.jpg] 9151 52586 2006-06-30T11:07:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Río Havel]] '''Hāfele''' ([[vācu valoda|vācu]] - ''Havel'') - upe [[Brandenburga (zeme)|Brandenburgā]], [[Berline|Berlīnē]] un [[Saksija-Anhalte|Saksijā-Anhaltē]], [[Vācija|Vācijā]]. [[Elba|Elbas]] labā krasta pieteka. Sākas [[Mēklenburga|Mēlenburgas]] ezeru rajonā. Tek caur [[Berlīne|Berlīni]], kuras teritorijā uzņem lielāko pieteku - [[Šprē]]. Kanāls savieno ar [[Odera|Oderu]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Hāfele''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Karte des Flusses Havel.gif|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 325 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 24 096 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 2,4 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Mēklenburgas ezeri |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Elba]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} {{commons|Havel}} [[Image:Havel Potsdam.jpg|thumb|left|250px|left|Hāfele pie Potsdamas]] ====Lielākā pieteka==== * [[Šprē]] (Spree) - kreisais krasts ====Lielākās pilsētas Hāfeles krastos==== * '''[[Berlīne]]''' (Berlin) * [[Potsdama]] (Potsdam) * [[Brandenburga (pilsēta)|Brandenburga]] (Brandenburg) [[Category:Vācijas upes]] [[ca:Havel]] [[de:Havel]] [[en:Havel]] [[es:Río Havel]] [[et:Havel]] [[fr:Havel]] [[nl:Havel (rivier)]] [[pl:Hawela]] [[pt:Rio Havel]] [[sr:Хафел]] [[sv:Havel]] 9152 25975 2006-01-02T18:33:13Z Dekaels 268 sākums '''Gramatika''' (sengrieķu ''techné grammatiké'' 'māka lasīt un rakstīt burtus') ir [[valodniecība]]s apakšnozare, kurā ietilpst [[morfoloģija]], [[sintakse]] un [[vārddarināšana]]. Gramatika pēta valodas gramatisko sistēmu ([[morfēma|vārdu sastāvdaļas]], [[vārdforma]]s, [[vārdu savienojums|vārdu savienojumus]], [[teikums|teikumus]], [[teksts|tekstus]] u.c.). Dažreiz arī [[fonētika]] un [[fonoloģija]] tiek uzskatītas par gramatikas apakšnozarēm. Gramatika pēta valodu: * diahroniskā aspektā ([[vēsturiskā gramatika]]), * sinhroniskā aspektā (mūsdienu valodas gramatika). [[Category:Valodniecība]] [[als:Grammatik]] [[bg:Граматика]] [[ca:Gramàtica]] [[cv:Грамматика]] [[cs:Mluvnice]] [[da:Grammatik]] [[de:Grammatik]] [[es:Gramática]] [[eo:Gramatiko]] [[fa:دستور زبان]] [[fr:Grammaire]] [[hr:Gramatika]] [[io:Gramatiko]] [[ia:Grammatica]] [[it:Grammatica]] [[he:דקדוק]] [[ku:Rêziman]] [[nl:Grammatica]] [[nds:Grammatik]] [[ja:文法]] [[no:Grammatikk]] [[nn:Grammatikk]] [[pl:Gramatyka]] [[pt:Gramática]] [[ru:Грамматика]] [[simple:Grammar]] [[sr:Граматика]] [[fi:Kielioppi]] [[sv:Grammatik]] [[th:ไวยากรณ์]] [[tpi:Grama]] [[tr:Dilbilim]] [[uk:Граматика]] [[zh:语法]] 9153 51496 2006-06-21T04:53:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Morfologie (gramatică)]] '''Morfoloģija''' (sengrieķu ''morphē'' 'veids') ir [[valodniecība]]s apakšnozare, [[gramatika]]s daļa, kas pēta [[vārds|vārda]] struktūru ([[morfēma|morfēmisko sastāvu]]), [[vārdforma|vārdformu]], vārda gramatisko nozīmju veidošanu un izteikšanu, vārdformu [[Paradigma (valodniecībā)|paradigmas]] un [[vārdšķira]]s. Morfoloģijas uzmanības centrā ir [[vārds]] un [[vārdforma]]. Šaurākā nozīmē jēdziens "vārds" apzīmē tikai pamatformu (gramatiski neitrālāko formu, piemēram, [[nenoteiksme|nenoteiksmi]] [[darbības vārds|darbības vārdam]]), plašākā nozīmē šis jēdziens iekļauj arī visas pārējās [[gramatiskā forma|gramatiskās formas]] (vārdformas). Vārda struktūru veido vārda mazākās patstāvīgi nozīmīgās sastāvdaļas - [[morfēma]]s ([[priedēklis|priedēkļi]], [[vārda sakne|saknes]], [[piedēklis|piedēkļi]], [[vārda galotne|galotnes]]). Morfēmas nozīme var būt [[leksikoloģija|leksiska]] un morfoloģiska (piemēram, [[vārda sakne]]i) vai arī tikai morfoloģiska (piemēram, [[vārda galotne]]). [[Category:Valodniecība]] [[bg:Морфология]] [[ca:Morfologia]] [[cs:Morfologie (lingvistika)]] [[cv:Морфологи]] [[cy:Morffoleg (gwahaniaethu)]] [[da:Morfologi (lingvistik)]] [[de:Morphologie (Sprache)]] [[en:Morphology (linguistics)]] [[eo:Morfologio]] [[es:Morfología lingüística]] [[et:Morfoloogia]] [[fi:Morfologia]] [[fr:Morphologie (linguistique)]] [[he:מורפולוגיה (בלשנות)]] [[it:Morfologia (grammatica)]] [[ja:形態論]] [[jbo:rafske]] [[ko:형태론]] [[nl:Morfologie (taalkunde)]] [[nn:Morfologi]] [[no:Morfologi (lingvistikk)]] [[pl:Morfologia (językoznawstwo)]] [[pt:Morfologia (lingüística)]] [[ro:Morfologie (gramatică)]] [[ru:Морфология (лингвистика)]] [[sv:Morfologi (lingvistik)]] [[ta:உருபனியல்]] [[uk:Морфологія]] [[zh:構詞學]] 9154 25978 2006-01-02T19:37:09Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Hāfele]] 9155 25981 2006-01-02T19:53:38Z Dekaels 268 [[Category:Valodniecība]] 9156 37730 2006-03-31T13:24:11Z Feens 37 '''Inna''' ([[vācieši|vācu]] - ''Inn'', [[retoromāņi|retoromāņu]] - ''En'') - upe [[Šveice|Šveicē]], [[Austrija|Austrijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. [[Donava|Donavas]] labā krasta pieteka. Sākas Šveicē, [[Graubindene|Graubindenes]] kantonā 2480 m v.j.l. Tek uz austrumiem cauri Austrijai, arī caur [[Tirole|Tiroles]] galvaspilsētu [[Insbruka|Insbruku]]. Pēdējos tecējuma 70 km veido robežu starp Austriju un Vāciju. Daudzi [[HES]]. Ietek [[Donava|Donavā]] pie [[Pasava|Pasavas]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Inna''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Inn river.jpg|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 517 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 25 700 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 25,5 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Graubindene]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Donava]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Šveice]], [[Austrija]], [[Vācija]] |} [[Image:Inn bei Kufstein.jpg|thumb|left|250px|left|Inna pie Kufšteinas]] ====Lielākā pieteka==== * [[Zalcaha]] (Salzach) - labais krasts ====Lielākās pilsētas Innas krastos==== * [[Insbruka]] (Innsbruck) - [[Austrija]] * [[Rozenheima]] (Rosenheim) - [[Vācija]] * [[Pasava]] (Passau) - [[Vācija]] [[Category:Austrijas upes]] [[Category:Šveices upes]] [[Category:Vācijas upes]] [[de:Inn]] [[et:Inn]] [[en:Inn River]] [[eo:Inn]] [[es:Inn]] [[et:Inn]] [[fr:Inn]] [[it:Inn]] [[nl:Inn]] [[pl:Inn]] [[pt:Rio Inn]] [[ru:Инн (река)]] [[sr:Ин]] [[sv:Inn]] 9157 25987 2006-01-02T21:14:01Z Feens 37 [[Category:Eiropas upes|Szveices upes]] 9158 50104 2006-06-11T12:48:23Z 84.60.149.27 '''Izāra''' ([[vācu valoda|vācu]] - ''Isar'') - upe [[Austrija|Austrijā]] un [[Vācija|Vācijā]] ([[Bavārija|Bavārijā]]). [[Donava|Donavas]] labā krasta pieteka. Sākas Austrijas [[Alpi|Alpos]] (1788 m v.j.l.), netālu no Vācijas robežas. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Izāra''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Karte_einzugsbereich_ohne_hydrol_Grenzen.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 295 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 8 971 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 5,1 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Karvendela grēda, [[Alpi]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Donava]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Austrija]], [[Vācija]] |} {{commons|Isar}} [[Image:Isar Wittelsbacher Brücke.jpg|thumb|left|250px|Izāra Minhenē]] ==Lielākās pilsētas Izāras krastos== * '''[[Minhene]]''' (München) * [[Landshūte]] (Landshut) [[Category:Austrijas upes]] [[Category:Vācijas upes]] [[ca:Isar]] [[de:Isar]] [[en:Isar]] [[es:Isar (río)]] [[fr:Isar]] [[hu:Isar]] [[it:Isar]] [[la:Isara]] [[nds:Isar]] [[nl:Isar (rivier)]] [[no:Isar]] [[pl:Izara]] [[pt:Rio Isar]] [[ru:Изар (река)]] [[sv:Isar]] [[uk:Ізар]] [[zh:伊萨尔河]] 9159 25993 2006-01-02T21:43:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Izāra]] 9160 46466 2006-05-21T06:09:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:ラーン川]] '''Lāna''' ([[vācu valoda|vācu]] - ''Lahn'') - upe [[Vācija|Vācijā]], [[Ziemeļreina-Vesfālene|Ziemeļreinā-Vesfālenē]] un [[Hesene|Hesenē]]. [[Reina|Reinas]] labā krasta pieteka. Sākas [[Zauerlande|Zauerlandē]] (Sauerland) 602 m v.j.l. Augštecē līkumo dziļā ielejā. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Lāna''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:2005 - Lahn Gießen - Wetzlar 2.jpg|250px]] |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|Lāna starp Gīseni un Veclāru |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 242 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 5 909 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 1,8 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Zauerlande]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Reina]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} {{commons|Lahn}} ====Lielākās pilsētas Lānas krastos==== * [[Marburga]] (Marburg) * [[Gīsene]] (Gießen) * [[Veclāra]] (Wetzlar) [[Category:Vācijas upes|Lazna]] [[de:Lahn (Fluss)]] [[en:Lahn]] [[fr:Lahn]] [[ja:ラーン川]] [[nl:Lahn]] [[pl:Lahn]] [[pt:Lahn]] [[simple:Lahn]] 9161 25998 2006-01-02T22:05:07Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Lāna]] 9162 26005 2006-01-02T22:17:21Z Feens 37 Leha no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Karte_einzugsbereich_lech.png] Leha no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Karte_einzugsbereich_lech.png] 9163 26006 2006-01-02T22:19:09Z Feens 37 Leha netālu no Vācijas robežas no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Lechbruck_Lech_1.jpg] Leha netālu no Vācijas robežas no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Lechbruck_Lech_1.jpg] 9164 51283 2006-06-19T10:40:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Lech (rzeka)]] '''Leha''' ([[vācu valoda|vācu]] - Lech) - upe [[Austrija|Austrijā]] un [[Vācija|Vācijā]], [[Bavārija|Bavārijā]]. [[Donava|Donavas]] labā krasta pieteka. Sākas [[Forarlberga|Forarlbergā]], Austrijā 1865 m v.j.l. Augštecē tek pa dziļu [[Alpi|Alpu]] ieleju. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Leha''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Karte einzugsbereich lech.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 264 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 4 125 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 3,8 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Forarlberga]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Donava]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Austrija]], [[Vācija]] |} [[Image:Lechbruck Lech 1.jpg|Leha netālu no Vācijas-Austrijas robežas|250px|left|thumb]] ====Liela pilsēta Lehas krastos==== * [[Augsburga]] (Augsburg) [[Category:Austrijas upes]] [[Category:Vācijas upes]] [[de:Lech]] [[en:Lech River]] [[fi:Lech]] [[fr:Lech]] [[hu:Lech]] [[nl:Lech (rivier)]] [[pl:Lech (rzeka)]] [[pt:Rio Lech]] [[sv:Lech]] 9165 26008 2006-01-02T22:33:12Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Leha]] 9166 41865 2006-04-27T13:27:35Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.232.243.142|80.232.243.142]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Evija T Rakstam par kumelīti 9167 26035 2006-01-03T13:38:31Z Tail 13 "[[Planētas]]" pārdēvēju par "[[Planēta]]": Vikipēdijā pieņemts šķirkļa vārdu rakstīt vienskaitlī. #REDIRECT [[Planēta]] 9168 26039 2006-01-03T14:33:24Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Ārstniecības kumelīte]] 9169 26040 2006-01-03T14:35:27Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Ārstniecības kumelīte]] 9170 26041 2006-01-03T14:36:29Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Ārstniecības kumelīte]] 9171 26042 2006-01-03T14:37:15Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Ārstniecības kumelīte]] 9172 26043 2006-01-03T14:38:18Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Ārstniecības kumelīte]] 9173 26044 2006-01-03T14:40:07Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Ārstniecības kumelīte]] 9174 48990 2006-06-03T15:34:18Z Keps 758 Mazliet pierediģēju Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā ietilpst 4 bijušās padomju republikas, ar vidēji attīstītu ekonomiku, samērā zemu, salīdzinājumā ar Eiropas vidējo dzīves līmeni un ar augstu korupcijas līmeni. Austrumeiropā ietilpst [[Ukraina]], [[Baltkrievija]], [[Moldova]], [[Krievija]]s Rietumu daļa tās republikas [[Karēlija]], [[Komi]], [[Tatarstāna]], [[Baškortostāna]], [[Čuvašija]], [[Udmurtija]], [[Mariella]] un [[Kalmikija]]. Kļūdaini, par Austrumeiropas valstīm dažkārt uzskata visas bijušās PSRS ietekmes sfēras (austrumbloka) valstis. [[Category:Eiropa]] 9175 26070 2006-01-03T22:56:17Z Feens 37 "[[Karēlija]]" pārdēvēju par "[[Karēlijas republika]]" '''Karēlijas Republika''' ([[krievu valoda|krieviski]] ''Республика Карелия'', [[karēļu valoda|karēliski]] - ''Karjalan Tazavalla'') ir autonoma republika [[Krievija|Krievijas Federācija]]s sastāvā uz austrumiem no [[Somija]]s. Tās galvaspilsēta ir [[Petrozavodska]], oficiālā valoda - [[krievu valoda|krievu]], platība - 172 400 km², iedzīvotāju skaits - 765 000. Karēlijas nacionālais sastāvs: [[krievi]] - 73,6%, [[karēļi]] ([[somi]]) - 10%, [[baltkrievi]] - 7%, [[vepsi]]. [[Category:Krievija]] [[ca:República de Carèlia]] [[cs:Republika Karélie]] [[de:Republik Karelien]] [[en:Republic of Karelia]] [[eo:Karelio]] [[et:Karjala Vabariik]] [[es:Karelia]] [[fr:Carélie]] [[ko:카렐리야 공화국]] [[he:קרליה (רפובליקה)]] [[nl:Karelië]] [[ja:カレリア共和国]] [[pl:Karelia]] [[ru:Карелия]] [[sr:Карелија]] [[fi:Karjalan tasavalta]] [[sv:Karelska republiken]] [[tt:Kareliä]] [[uk:Республіка Карелія]] [[zh:卡累利阿共和国]] 9178 26071 2006-01-03T22:56:17Z Feens 37 "[[Karēlija]]" pārdēvēju par "[[Karēlijas republika]]": Tā būa pareizāk, jo Karēlija ir arī Somijas daļa #REDIRECT [[Karēlijas republika]] 9180 26294 2006-01-08T03:26:26Z Tail 13 "[[Buda Gautama]]" pārdēvēju par "[[Sidhārta Gautama]]" '''Sidhārta Gautama''' jeb '''Buda''' tiek uzskatīts par [[budisms|budisma]] pamatlicēju. Viņš dzīvoja aptuveni 563.-483. g. p.m.ē [[Indija|Indijā]]. ==Budas dzīve== [[Image:342px-StandingBuddha.JPG|thumb|200px|Stāvošs Buda (Gandāra, I gs. m.ē.)]] [[Image:EmaciatedBuddha.JPG|thumb|left|100px|Buda kā askētiķis (Gandāra, II-III gs. m.ē.)]] Buda dzimis tagadējās [[Nepāla|Nepālas]] teritorijā karaļa ģimenē. Par viņu bija leģenda – viņš kļūšot vai nu par lielu karali vai par lielu svēto, tāpēc tika darīts viss, lai viņš nekļūtu par pēdējo - jaunībā viņu sargāja no ciešanām un neļāva apgūt reliģiskas mācības. 29 gadu vecumā viņš tomēr ieraudzīja “[[Četri skati|Četrus skatus]]” – vecumu, slimību, nāvi un mūku, tādējādi iepazīstot ciešanas un to pārvarēšanu. Buda pameta savu ģimeni un devās dzīvot askētisku dzīvi. No askēzes viņš drīz atteicās, jo tā nelīdzēja, un pievērsās meditācijai. Apskaidrību Buda sasniedza 35 gadu vecumā. Pēc tam viņš teica sprediķi pieciem saviem biedriem, ar kuriem kopā izveidoja pirmo ''sangha'', budistu mūku kopienu. Atlikušos 45 dzīves gadus ceļoja pa Centrālindiju, sludinot savu mācību ļoti dažādiem cilvēkiem - no augstmaņiem līdz [[nepieskaramie|nepieskaramajiem]] (budismā nav kastu). Buda nomira aptuveni 80 gadu vecumā, iespējams - no saindēšanās ar sēnēm. Viņa ķermenis tika sadedzināts un pelni sadalīti starp astoņām klana grupām. Katra grupa savai relikvijai uzcēla greznu akmens krāvumu jeb ''[[stūpa|stūpu]]''. Sākotnējie budisti apgalvoja, ka pirms Sidhārtas Gautamas eksistējuši vēl 24 budas ("buda" ir cilvēks, kurš sasniedzis apskaidrību, savukārt, rakstīts ar lielo burtu, tas apzīmē tieši Gautamu). Daudzi no tiem bijuši arī [[džainisms|džainisti]]. [[Category:Budisms]] [[ca:Siddharta Gautama]] [[cs:Gautama Buddha]] [[de:Siddhartha Gautama]] [[en:Gautama Buddha]] [[eo:Budho]] [[es:Siddhartha Gautama]] [[et:Siddhartha Gautama]] [[fa:&#1587;&#1740;&#1583;&#1575;&#1585;&#1578;&#1575; &#1711;&#1608;&#1578;&#1575;&#1605;&#1575;]] [[gl:Siddharta Gautama]] [[he:&#1490;&#1488;&#1493;&#1496;&#1502;&#1492; &#1489;&#1493;&#1491;&#1492;&#1488;]] [[id:Siddhartha Gautama]] [[it:Buddha]] [[ja:&#37320;&#36838;]] [[ko:&#49437;&#44032;&#47784;&#45768;]] [[ms:Gautama Buddha]] [[nl:Gautama Boeddha]] [[no:Siddharta Gautama]] [[pl:Budda Siakjamuni]] [[pt:Siddhartha Gautama]] [[ro:Gautama Siddhartha]] [[ru:&#1041;&#1091;&#1076;&#1076;&#1072; &#1043;&#1072;&#1091;&#1090;&#1072;&#1084;&#1072;]] [[scn:Gautama Siddhartha]] [[simple:Gautama Buddha]] [[sv:Buddha]] [[ta:கௌதம புத்தர்]] [[tpi:Sidarta]] [[uk:&#1041;&#1091;&#1076;&#1076;&#1072; &#1043;&#1086;&#1090;&#1072;&#1084;&#1072;]] [[vi:Thích Ca Mầu Ni]] [[zh:&#37322;&#36838;&#29279;&#23612;]] 9181 29159 2006-02-07T11:51:02Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail * [[Dao]], burtiski tulkojot, nozīmē "ceļš". tā ir augstākā realitāte; Visuma kārtību noteicošais princips un veids kā dzīvot harmonijā ar visumu. * [[De]]. Tikums, spēks, cilvēka personas garīgā pievilcība. * [[Vuvei]]. Darbība bez darbības, pasivitāte. Daoisma morālo mācību pamatā ir dabas nepiespiestība, vieglums, tas jāatdarina arī cilvēkiem. * Valdīšana neiejaucoties. Politiskajā sfērā pielietota darbība bez darbības. * [[Iņ un jan]]. Senie aktivitātes un pasivitātes principi. ''Jan'' apzīmē aktīvo un vīrišķo enerģiju, bet ''iņ'' - pasīvo un sievišķo. Debesis ir aktīvas, zeme - pasīva. [[Category:Daoisms]] 9183 51705 2006-06-24T07:38:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[ku:Cîhad]] '''Džihāds''' ([[arābu valoda|arābu]] جهاد, kas cēlies no saknes ''jhd'' 'censties, pūlēties, cīnīties') ir plašs un dažādi interpretējams jēdziens [[islāms|islāmā]]. Izšķir t.s. lielo džihādu (''jihad al-akbar''), kas ir cilvēka iekšējā cīņa pret paša trūkumiem un ļaunumu, un mazo džihādu (''jihad al-asgar''), kas ir islāma izplatīšana un aizsargāšana, ja nepieciešams - arī militāri. Islāma teologi izšķir vēl piecus "cīņas Dieva vārdā" (''jihad fi sabilillah'') veidus: sirds/dvēseles džihādu (''jihad bin nafs/qalb''), valodas džihādu (''jihad bil lisan''), spalvas/zināšanu džihādu (''jihad bil qalam/ilm''), rokas džihādu (''jihad bil yad'') un zobena džihādu (''jihad bis saif''). Sirds/dvēsels džihāds ir cilvēka iekšējā cīņa pret ļaunumu, valodas džihāds ir cīņa pret ļaunumu ar rakstiem un runām (sprediķiem, propogandu u.c.), spalvas/zināšanu džihāds ir cīņa pret ļaunumu ar islāma teoloģijas studijām, islāma jurisprudenci un zinātni. Rokas džihāds ir cīņa pret ļaunumu ar rīcību, piemēram, svētceļojumu, rūpēšanos par veciem cilvēkiem utt. Zobena džihāds ir bruņota cīņa Dieva vārdā (''qital fi sabilillah'') jeb svētais karš. {{stub}} [[Category:Islāms]] {{Link FA|ja}} [[ar:جهاد]] [[ca:Jihad]] [[da:Jihad]] [[de:Dschihad]] [[en:Jihad]] [[eo:Ĝihado]] [[es:Yihad]] [[fi:Jihad]] [[fr:Jihad]] [[he:ג'יהאד]] [[id:Jihad]] [[it:Jihad]] [[ja:ジハード]] [[ku:Cîhad]] [[nl:Jihad]] [[no:Jihad]] [[pl:Dżihad]] [[pt:Jihad]] [[ro:Jihad]] [[ru:Джихад]] [[sl:Džihad]] [[sv:Jihad]] [[tr:Cihad]] [[zh:圣战]] 9185 48735 2006-06-02T06:10:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[cv:Зороастризм]] Aptuveni 13. gs p.m.ē. [[Irāna|Irānā]] dzīvoja Zaratustra jeb Zoroastrs. Viņa mācība lielā mērā ietekmēja vēlēkās [[reliģija|reliģijas]] - tā mācīja, ka cilvēkiem jāizvēlas starp pretējiem spēkiem - labo un ļauno. [[Image:Zoroastrisms.png|thumb|Zoroastrisma simbols - Faravahars]] [[Category:Reliģija]] {{Link FA|pl}} [[af:Zoroastrisme]] [[ar:زردشتية]] [[ca:Zoroastrisme]] [[cs:Zoroastrismus]] [[cv:Зороастризм]] [[de:Zoroastrismus]] [[en:Zoroastrianism]] [[eo:Zaratuŝtrismo]] [[es:Zoroastrismo]] [[eu:Zoroastrismo]] [[fa:زرتشتی‌گری]] [[fi:Zarathustralaisuus]] [[fr:Zoroastrisme]] [[he:זורואסטריות]] [[hi:पारसी धर्म]] [[ia:Zoroastrismo]] [[it:Zoroastrismo]] [[ja:ゾロアスター教]] [[ka:ზოროასტრიზმი]] [[ko:배화교]] [[ku:Zerdeştî]] [[lt:Zoroastrizmas]] [[nds:Zoroastrismus]] [[nl:Zoroastrisme]] [[nn:Parsisme]] [[no:Zoroastrisme]] [[pl:Zaratusztrianizm]] [[pt:Zoroastrismo]] [[ru:Зороастризм]] [[simple:Zoroastrianism]] [[sk:Zoroastrizmus]] [[sl:Zoroastrstvo]] [[sr:Зороастризам]] [[sv:Zoroastrism]] [[tr:Zerdüştlük]] [[zh:琐罗亚斯德教]] 9186 26093 2006-01-04T18:13:47Z Meerija 100 9187 40363 2006-04-14T09:30:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:ライネ川]], [[no:Leine (elv)]] '''Leine''' ([[vācu valoda|vācu]] - Leine) - upe [[Vācija|Vācijā]] ([[Tīringene|Tīringenē]] un [[Lejassaksija|Lejassaksijā]]). [[Allere|Alleres]] kreisā krasta pieteka. Sākas Eihfeldes augstienē [[Tīringene|Tīringenē]]. Tek caur [[Harcs|Harca]] rietumu daļu pa dziļu ieleju. Līdz [[Hannovere|Hannoverei]] kuģojama. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Leine''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Hannover_-_Landtag_Leine.jpg|250px]] |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|Leine pie Lejassaksijas landtāga ēkas Hannoverē |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 271 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 6 500 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 1,9 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Eihfeldes augstiene [[Tīringene|Tīringenē]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Allere]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} ====Lielas pilsētas Leines krastos==== * [[Getingene]] (Göttingen) * [[Hannovere]] (Hannover) [[Category:Vācijas upes]] [[da:Leine]] [[de:Leine (Fluss)]] [[en:Leine]] [[fr:Leine]] [[ja:ライネ川]] [[nl:Leine]] [[no:Leine (elv)]] [[pl:Leine]] [[sv:Leine]] 9188 44403 2006-05-12T16:13:56Z 82.160.204.208 '''Lipe''' ([[vācu valoda|vācu]] - Lippe) - upe [[Vācija|Vācijā]] ([[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinā-Vestfālenē]]). [[Reina|Reinas]] labā krasta pieteka. Sākas [[Teitonburgas mežs|Teitonburgas meža]] dienvidrietumos, netālu no [[Pāderborna|Pāderbornas]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Lipe''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Dorsten Lippe.jpg|250px]] |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|Lipe pie Dorstenas |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 255 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 4 891 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| ? km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Teitonburgas mežs|Teitonburgas meža]] dienvidrietumos |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Reina]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} ====Lielas pilsētas Lipes krastos==== * [[Pāderborna]] (Paderborn) * [[Lipštate]] (Lippstadt) * [[Ālena]] (Ahlen) * [[Hamma]] (Hamm) * [[Bergkāmene]] (Bergkamen) * [[Līnene]] (Lünen) * [[Marla]] (Marl) * [[Dorstene]] (Dorsten) * [[Vēzele]] (Wesel) [[Category:Vācijas upes]] [[de:Lippe (Fluss)]] [[el:Λίππε]] [[en:Lippe River]] [[et:Lippe]] [[nl:Lippe (rivier)]] [[pl:Lippe (rzeka)]] 9189 26106 2006-01-05T00:26:54Z 81.198.34.79 pāradresācija #redirect [[Lipe]] 9190 43008 2006-05-02T09:32:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[tl:Reaksyong kimikal]] Par '''ķīmiskām reakcijām''' sauc vienu [[viela|vielu]] pārvēršanos citās vielās. Reaģējot vielu [[molekulas|molekulās]] vai [[kristālrežģis|kristālrežģos]] [[ķīmiskās saites]] irst, [[atomi]] pārgrupējas un tad izveidojas jaunas ķīmiskās saites. Radušās jaunās vielas sauc par [[ķīmiskā reakcija|reakcija]]s produktiem. Norisot ķīmiskajām reakcijām, vai nu izdalās vai arī tiek patērēta [[enerģija]]. Atomi ķīmiskajās reakcijās nezūd un arī nerodas no jauna. [[Category:Ķīmija]] [[ar:تفاعل كيميائي]] [[ca:Reacció química]] [[cs:Chemická reakce]] [[da:Kemisk reaktion]] [[de:Chemische Reaktion]] [[el:Χημική αντίδραση]] [[en:Chemical reaction]] [[es:Reacción química]] [[et:Keemiline reaktsioon]] [[fi:Kemiallinen reaktio]] [[fr:Réaction chimique]] [[he:תגובה כימית]] [[hu:Kémiai reakció]] [[id:Reaksi kimia]] [[io:Kemiala reakto]] [[it:Reazione chimica]] [[ja:化学反応]] [[ko:화학 반응]] [[lt:Cheminė reakcija]] [[mk:Хемиска реакција]] [[nds:Chemische Reaktschoon]] [[nl:Chemische reactie]] [[nn:Kjemisk reaksjon]] [[no:Kjemisk reaksjon]] [[pl:Reakcja chemiczna]] [[pt:Reacção química]] [[ru:Химическая реакция]] [[simple:Chemical reaction]] [[sk:Chemická reakcia]] [[sr:Хемијска реакција]] [[su:Réaksi kimiawi]] [[sv:Kemisk reaktion]] [[tl:Reaksyong kimikal]] [[tr:Tepkime]] [[uk:Хімічна реакція]] [[zh:化学反应]] 9191 42988 2006-05-02T07:53:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:美因河]] '''Maina''' ([[vācu valoda|vācu]] - Main) - upe [[Vācija|Vācijā]] ([[Bavārija|Bavārijā]], [[Bādene-Virtemberga|Bādenē-Virtembergā]] un [[Hesene|Hesenē]]). Lielākā [[Reina|Reinas]] labā krasta pieteka. Veidojas, satekot '''Rotermainai''' (Sarkanajai Mainai) [[Franku Alba|Franku Albā]] un '''Veisermainas''' (Baltajai Mainai) [[Fihtela kalni|Fihtela kalnos]]. Daļa no [[Reina|Reinas]] - Mainas - [[Donava|Donavas]] ūdensceļa. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Maina''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Main river.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 524 (574) km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 27 292 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 5,4 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Franku Alba]] un [[Fihtela kalni]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Reina]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} {{commons|Main}} [[Image:Würzburg Löwenbrücke.jpg|thumb|left|250px|Maina pie Vircburgas]] ====Lielas pilsētas Mainas krastos==== * [[Baireita]] (Bayreuth) (pie Rotermainas) * [[Bamberga]] (Bamberg) * [[Šveinfurte]] (Schweinfurt) * [[Vircburga]] (Würzburg) * [[Ašafenburga]] (Aschaffenburg) * [[Hānava]] (Hanau) * [[Ofenbaha]] (Offenbach am Main) * '''[[Frankfurte pie Mainas]]''' (Frankfurt am Main) * [[Rīselsheima]] (Rüsselsheim) [[Category:Vācijas upes]] [[ca:Main]] [[de:Main]] [[en:Main]] [[eo:Majno (rivero)]] [[es:Río Meno]] [[et:Main]] [[fi:Main]] [[fr:Main (rivière)]] [[hr:Majna]] [[it:Meno]] [[ja:マイン川]] [[nds:Main]] [[nl:Main]] [[no:Main]] [[pl:Men]] [[pt:Rio Meno]] [[ro:Main]] [[ru:Майн (река)]] [[simple:Main]] [[sv:Main]] [[zh:美因河]] 9192 26111 2006-01-05T00:57:19Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Maina]] 9193 39873 2006-04-11T17:40:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Épistasie]] '''Epistāze''' ir dominēšanai līdzīga parādība, ko dažkārt novēro starp dažādu [[gēns|gēnu]] [[alēle|alēlēm]]. Gēnu izpausmi var nomākt gan cits [[dominantais gēns]], gan cits [[recesīvais gēns]]. Piemēram, iespējams krustojums, kurā recesīvais gēns [[homozigota|homozigotā]] neļauj izpausties otra gēna alēļu darbībai. Pelēm [[albīnisms|albīnismu]] - [[pigments|pigmenta]] trūkumu apmatojumā u.c. - nosaka recesīvais gēns ''c''. Homozigotā tas nomāc pigmenta uzkrāšanos. Krustojot melnās peles ar baltajām, pirmās paaudzes īpatņiem ir savvaļas tipa krāsa "aguti", bet otrajā paaudzē notiek skaldīšanās: 9/16 ir aguti, 3/16 melnas un 4/16 baltas. Tādu skaldīšanos nosaka divi gēni - C-c un A-a. Gēna C-c recesīvā alēle homozigotā stāvoklī (cc) nomāc jebkura pigmenta attīstību, t.i., nosaka albīnismu. Gēna A-a dominantā alēle A nosaka "aguti" krāsu - katrs mats ir melns gandrīz visā garumā, tikai netālu no mata gala ir neliela dzeltena josla. Recesīvā alēle homozigotā stāvoklī (aa) nosaka vienmērīgi melnu matu pigmentāciju. [[Category:Bioloģija]] [[Category:Ģenētika]] [[de:Epistase]] [[en:Epistasis]] [[fr:Épistasie]] [[it:Epistasi]] [[sr:Интеракције гена]] 9194 46507 2006-05-21T07:07:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[id:Sungai Moselle]] '''Mozele''' ([[franču valoda|franču]] - Moselle, [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu]] - Musel, [[vācu valoda|vācu]] - Mosel) - upe [[Francija|Francijā]] ([[Lotringa|Lotringā]]), [[Luksemburga (valsts)|Luksemburgā]] un [[Vācija|Vācijā]] ([[Reinzeme-Pfalca|Reinzemē-Pfalcā]]). Lielākā [[Reina|Reinas]] kreisā krasta pieteka. Izteka [[Vogēzi|Vogēzos]]. Tek pa dziļu ieleju. Augštecē (Francijas daļā) upes ieleja ir ievērojams [[ogļu ieguve|ogļu ieguves]] un [[tēraudrūpniecība|tēraudrūpniecības]] rajons. Vācijas daļā [[tūrisms]] un [[vīnkopība]] (''Riesling'', ''Elbling'', ''Mueller-Thurgau'' un ''Kerner'' vīni). {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Mozele''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Wolf mosel.JPG|250px]] |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|Mozeles ieleja lejtecē |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 544 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 35 000 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 9 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vogēzi]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Reina]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Francija]], [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]], [[Vācija]] |} {{commons|Moselle River}} ====Galvenā pieteka==== * [[Zāra (upe)|Zāra]] (Saar) - labais krasts ====Lielas pilsētas Mozeles krastos==== * [[Nansī]] (Nancy) - [[Francija]] * [[Tūla]] (Toul) - [[Francija]] * [[Meca]] (Metz) - [[Francija]] * [[Trīre]] (Trier) - [[Vācija]] * [[Koblenca]] (Koblenz) - [[Vācija]] [[Category:Francijas upes]] [[Category:Luksemburgas upes]] [[Category:Vācijas upes]] [[da:Mosel]] [[de:Mosel]] [[en:Moselle River]] [[eo:Mozelo]] [[es:Mosela]] [[et:Mosel]] [[fr:Moselle (rivière)]] [[hu:Mosel]] [[id:Sungai Moselle]] [[it:Mosella]] [[ja:モーゼル川]] [[la:Mosella]] [[lb:Musel]] [[nl:Moezel (rivier)]] [[no:Mosel]] [[pl:Mozela]] [[pt:Rio Mosela]] [[ro:Mosel]] [[ru:Мозель (река)]] [[simple:Moselle River]] [[sv:Mosel]] [[zh:摩澤爾河]] 9195 26425 2006-01-09T11:41:11Z Tail 13 interviki u.tml. '''Alēles''' ir dažādas viena [[gēns|gēna]] alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju [[fenotips|fenotipisko]] dažādību. Dažādas alēles [[mutaģenēze|mutaģenēzes]] ceļā var pārveidoties cita citā. Homoloģiskajās [[hromosoma|hromosomās]] viena gēna dažādās alēles izvietotas identiskos [[lokuss|lokusos]], un katrā hromosomā ir tikai viena attiecīgā gēna alēle. [[Category:Ģenētika]] [[cs:Alela]] [[de:Allel]] [[en:Allele]] [[es:Alelo]] [[fr:Allèle]] [[gl:Alelo]] [[he:אלל]] [[nl:Allel]] [[ja:対立遺伝子]] [[pl:Allel]] [[pt:Alelo]] [[fi:Alleeli]] [[sv:Allel]] [[uk:Аллель]] [[vi:Allele]] 9196 26116 2006-01-05T01:42:35Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mozele]] 9197 26117 2006-01-05T01:42:43Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mozele]] 9198 51442 2006-06-20T13:32:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Зигота]] '''Zigota''' (no [[grieķu valoda|grieķu]] ''ζυγωτόν'') ir diploidāla [[šūna]], kas izveidojusies, saplūstot divām [[gameta|gametām]]. Tā ir pamats jauna organisma attīstībai. Zigota satur tēva un mātes [[hromosoma|hromosomu]] komplektus un līdz ar to - organisma attīstībai nepieciešamo informāciju. [[Category:Bioloģija]] [[Category:Ģenētika]] [[ar:لاقحة]] [[cs:Zygota]] [[da:Zygote]] [[de:Zygote]] [[en:Zygote]] [[eo:Zigoto]] [[es:Cigoto]] [[fi:Tsygootti]] [[fr:Zygote]] [[io:Zigoto]] [[it:Zigote]] [[ja:受精卵]] [[lt:Zigota]] [[mk:Зигот]] [[nl:Zygote]] [[no:Zygote]] [[pl:Zygota]] [[pt:Zigoto]] [[ru:Зигота]] [[sv:Zygot]] [[tr:Zigot]] 9199 40456 2006-04-15T06:40:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Mutagen]] '''Mutagēni''' (burtiski no [[latīņu valoda|lat. val.]] 'izmaiņu iemesls') ir eksogēni un endogēni fizikāli, ķīmiski un bioloģiski faktori, kas izraisa [[mutācija]]s. Mutagēni izmaina organisma [[ģenētika|ģenētisko]] informāciju (parasti [[DNS]]) un tā palielina mutāciju daudzumu virs dabiskā līmeņa. Mutagēni parasti ir [[ķīmisks savienojums|ķīmiski savienojumi]] vai [[radiācija]]. [[Category:Bioloģija]] [[Category:Ģenētika]] [[cs:Mutagen]] [[da:Mutagen]] [[de:Mutagen]] [[en:Mutagen]] [[fr:Mutagène]] [[nl:Mutageen]] [[pl:Mutagen]] [[sr:Мутаген]] [[sv:Mutagen]] 9200 26431 2006-01-09T11:57:05Z Tail 13 sīkumi '''Iedzimtība''' ir [[organisms|organisma]] un [[šūna|šūnu]] pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā, pazīmju un īpašību ģenētiskā determinācija. [[Category:Bioloģija]] [[Category:Ģenētika]] [[bg:Наследственост]] [[de:Vererbung (Biologie)]] [[en:Heredity]] [[et:Pärilikkus]] [[fr:Hérédité]] [[io:Heredo]] [[he:תורשה]] [[vi:Tính di truyền]] 9201 39791 2006-04-11T09:30:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Kodominacja]] '''Kodominance''' ir viena [[gēns|gēna]] dažādu [[alēle|alēļu]] vienlaicīga izpausme [[heterozigota|heterozigotā]], neviens no [[fenotips|fenotipiem]] nav dominējošs. Dažkārt pirmajā paaudzē pēc krustošanas indivīdam ir vienādi izteiktas abu vecāku pazīmes. Piemēram, ja vienam no vecākiem ir A [[asinsgrupa]], bet otram vecākam B asinsgrupa, bērnam var būt AB asinsgrupa. [[Category:Bioloģija]] [[Category:Ģenētika]] [[en:Dominance relationship]] [[pl:Kodominacja]] 9202 39862 2006-04-11T16:26:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:ネッカー川]] '''Nekāra''' ([[vācu valoda|vācu]] - Neckar) - upe [[Vācija|Vācijā]] ([[Bādene-Virtemberga|Bādenē-Virtembergā]] un [[Hesene|Hesenē]]). [[Reina|Reinas]] labā krasta pieteka. Izteka [[Švarcvalde|Švarcvaldē]], pie [[Filingene-Šveningene|Filingenes-Šveningenes]]. Tek dziļā ielejā. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Nekāra''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Neckar river watershed.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 367 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 14 000 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 4 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Švarcvalde]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Reina]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} {{commons|Category:Neckar}} [[Image:Heidelberg.jpg|Nekāra pie Heidelbergas|thumb|left|250px]] ====Lielas pilsētas Nekāras krastos==== * [[Filingene-Šveningene]] (Villingen-Schwenningen) * [[Tībingene]] (Tübingen) * [[Eslingene]] (Esslingen) * '''[[Štutgarte]]''' (Stuttgart) * [[Lugvigsburga]] (Ludwigsburg) * [[Heilbronna]] (Heilbronn) * [[Heidelberga]] (Heidelberg) * [[Manheima]] (Mannheim) [[Category:Vācijas upes]] [[af:Neckar]] [[ca:Neckar]] [[de:Neckar]] [[en:Neckar]] [[eo:Neckar]] [[es:Río Neckar]] [[et:Neckar]] [[fi:Neckar]] [[fr:Neckar]] [[gl:Río Neckar]] [[he:נקר (נהר)]] [[hu:Neckar]] [[it:Neckar]] [[ja:ネッカー川]] [[nl:Neckar]] [[pl:Neckar]] [[pt:Rio Neckar]] [[ro:Neckar]] [[ru:Неккар (река)]] [[sv:Neckar]] 9203 26125 2006-01-05T02:05:43Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Nekāra]] 9204 26444 2006-01-09T12:50:36Z Tail 13 pamainīju, pielaboju '''Sektu sintoisms''' ir viens no [[sintoisms|sintoisma]] pamatveidiem. Tam pieder 13 grupas, kas izveidojās XIX gs. Sektu sintoisma sektas ir iedalāmas piecās grupās: * tīrais sintoisms (tajā ir uzsvērta padevība valdniekiem un senču godināšana), * konfūciešu sektas ([[konfūcisms|konfūcisma]] un sintoisma apvienojums), * kalnu sektas (kalnu pielūgsme), * šķīstības sekas (tajās uzsvars tika likts uz fizisko un rituālo tīrību), * ticības un dziedināšanas sektas (tām pieder Bundžiro un Maekava Miki dibinātie virzieni, no kuriem pirmais māca ticību vienam dievam un vispārēju mieru un brālību visiem, savukārt otrais māca par slimību un ļaunuma garīgo dabu, iesakot ārstēšanu ar šķīstīšanās rituāliem; kopējais šo grupu piekritēju skaits ir aptuveni 7 miljoni cilvēku). [[Category:Sintoisms]] 9205 46745 2006-05-21T17:45:59Z Ingarix 920 Sintoistiem nav savu apkopotu svēto rakstu. Viņi izmanto mitoloģijas pieraxtus divās grāmatās ''Kodziki'' un ''Nihongi'', kas sarakstītas astota gadsimta sākumā un rituālo lūgšanu apkopojumu ''Engišiki'' kas saraxtīta 927 gadā. Saskaņā ar sintoisma mitoloģiju kami laikmets sākās ar kosmosa izveidošanos no haosa. Galvenais ir Saules kami - Amaterasu-o-mikami. Cilvēku vēstures laikmets sākās tad, kad Saules kami mazdēls Ninigi nonāca zemākajos pasaules apvidos un viņa mazdēls Dzimmu Tenno kļuva par pirmo apvienotās [[Japāna]]s imperatoru. [[Category:Reliģija]] 9206 51737 2006-06-24T11:21:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Pleiotropia]], [[it:Pleiotropia]] '''Plejotropija''' (no [[grieķu valoda|grieķu val.]] ''pleio'' 'daudzas' ''tropo'' 'izmaiņas') ir viena [[gēns|gēna]] spēja izpausties dažādos efektos, viena gēna spēja kontrolēt vairākas [[fenotips|fenotipiskās]] pazīmes. {{stub}} [[Category:Ģenētika]] [[de:Pleiotropie]] [[en:Pleiotropy]] [[es:Pleiotropia]] [[it:Pleiotropia]] [[pl:Plejotropia]] [[pt:Pleiotropia]] 9207 34769 2006-03-19T12:39:07Z YurikBot 213 robot Adding: ar, no '''Hromosoma''' ir [[šūna]]s [[šūnas kodols|kodola]] pašreproducējoša pavedienveida struktūra, kurā ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija. Šūnas dalīšanās laikā hromosomas likumsakarīgi sadalās pa meitšūnām. Hromosomas sastāv no [[DNS]], kas ieslēgta galvenokārt histonu tipa [[olbaltumviela|olbaltumvielu]] apvalkā. Dzimumhromosomas ir dažāda dzimuma pārstāvju atšķirīgās hromosomas. Homoloģiskās hromosomas ir sugas strukturāli un morfoloģiski identiskās hromosomas ar vienādu [[gēns|gēnu]] izvietojumu. [[Mejoze|Mejozē]] starp homoloģiskajām hromosomām notiek konjugācija. X hromosoma nosaka dzimuma atšķirības. Sievietēm ir divas X hromosomas, vīriešiem — viena X un viena Y hromosoma. Ja vienā no sievietes X hromosomu gēniem ir kāds defekts, to kompensē tā paša gēna normālā versija otrajā hromosomā. Pastāv pavisam niecīga varbūtība, ka abās hromosomās būs gēni ar defektiem. Savukārt vīriešiem šādu rezervju nav, jo X hromosoma satur 1098 gēnus, kamēr Y hromosoma — tikai 78 gēnus, turklāt tikai daļai no tiem ir kopijas X hromosomā. Tādējādi sievietēm ir vismaz par 1000 gēniem vairāk nekā vīriešiem, kas padara viņas izturīgākas pret slimībām. Hromosomas ir ļoti tievi un gari pavedieni, kas katrs atsevišķi saskatāmi tikai [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] (gaismas mikroskopā tās visas kopā redz kā blīvas kodola vielas piciņas - [[hromatīns|hromatīnu]]). Kodola dalīšanās laikā hromosomas savijas spirālē, kļūst īsas, resnas un ir saskatāmas gaismas mikroskopā. [[Category:Bioloģija]] [[Category:Ģenētika]] [[ar:كروموسوم]] [[bg:Хромозоми]] [[bn:ক্রোমোজোম]] [[ca:Cromosoma]] [[cs:Chromozóm]] [[cy:Cromosom]] [[da:Kromosom]] [[de:Chromosom]] [[en:Chromosome]] [[es:Cromosoma]] [[fa:رنگین‌تن]] [[fi:Kromosomi]] [[fr:Chromosome]] [[gl:Cromosoma]] [[he:כרומוזום]] [[hu:Kromoszóma]] [[id:Kromosom]] [[it:Cromosoma]] [[ja:染色体]] [[ko:염색체]] [[lt:Chromosoma]] [[mk:Хромозом]] [[nl:Chromosoom]] [[no:Kromosom]] [[pl:Chromosom]] [[pt:Cromossomo]] [[ru:Хромосома]] [[sk:Chromozóm]] [[sv:Kromosom]] [[th:โครโมโซม]] [[tr:Kromozom]] [[zh:染色體]] 9214 26138 2006-01-05T02:55:24Z MMarch 491 9215 26141 2006-01-05T03:09:17Z MMarch 491 9216 26142 2006-01-05T03:10:02Z MMarch 491 9218 52355 2006-06-29T08:36:23Z YurikBot 213 robot Modifying: [[es:Ernesto Guevara]] '''Ernesto Rafels Gevara de la Serna''' (''Ernesto Rafael Guevara de la Serna'', * 1928. gada 14. jūnijā, † 1967. gada 9. oktobrī), plašāk pazīstams kā '''Če Gevara''' vai '''Če''', bija [[Argentīna]]s [[marksisms|marksistu]] revolucionārs un [[Kuba]]s partizānu līderis. ==Biogrāfija== [[Image:443px-CheHigh.jpg|thumb|200px|Če Gevaras slavenākais attēls, autors - Alberto Korda]] Če Gevara bija [[Fidels Kastro|Fidela Castro]] 26. jūlija kustības dalībnieks (Kastro 1959. gadā sagrāba varu Kubā). Kad viņš jau bija strādājis daudzos svarīgos amatos jaunajā valdībā un pēc vairāku rakstu un grāmatu uzrakstīšanas par partizānu kara teoriju, Gevara 1965. gadā pameta Kubu ar nodomu uzsākt revolūciju Kongo-Kinšasā (vēlāk nosaukta par [[Kongo DR|Demokrātisko Kongo Republiku]]) un pēc tam arī [[Bolīvija|Bolīvijā]], kur 1967.gada 8.oktobrī tika notverts CIP militārās operācijas ietvaros. Nākošās dienas pēcpusdienā viņš tika nošauts. Pēc nāves Gevara kļuva par [[sociālistiskā revolūcija|sociālistiskās revolūcijas]] ikonu visā pasaulē. [[Alberto Korda]]s fotogrāfija, kurā redzams Gevara, ir ļoti pazīstama un daudz pārveidota. To uzskata par vienu no XX gs. simboliem. ==== Ārējās saites ==== *[http://www.sancristobal.cult.cu/sitios/che/Galeria1.HTM Če Gevaras fotogrāfijas] *[http://www.sancristobal.cult.cu/sitios/che/Videos.HTM Če Gevaras video] [[Category:Argentīniešu komunisti]] [[Category:Kubiešu komunisti]] [[ar:تشي جيفارا]] [[be:Чэ Ґевара]] [[bg:Че Гевара]] [[bs:Che Guevara]] [[ca:Che Guevara]] [[cs:Che Guevara]] [[cy:Che Guevara]] [[da:Che Guevara]] [[de:Ernesto Che Guevara]] [[el:Ερνέστο Τσε Γκεβάρα]] [[en:Che Guevara]] [[eo:Che Guevara]] [[es:Ernesto Guevara]] [[et:Che Guevara]] [[eu:Txe Gebara]] [[fa:چه گوارا]] [[fi:Che Guevara]] [[fr:Che Guevara]] [[gl:Ernesto Rafael Guevara de la Serna]] [[he:ארנסטו צ'ה גווארה]] [[hr:Che Guevara]] [[hu:Che Guevara]] [[id:Che Guevara]] [[ilo:Che Guevara]] [[is:Che Guevara]] [[it:Che Guevara]] [[ja:チェ・ゲバラ]] [[ka:ჩე გევარა]] [[ko:체 게바라]] [[ku:Ernesto Che Guevara]] [[la:Ernestus Guevara]] [[lt:Če Gevara]] [[mk:Че Гевара]] [[ms:Che Guevara]] [[nl:Che Guevara]] [[nn:Che Guevara]] [[no:Che Guevara]] [[pl:Ernesto Guevara]] [[pt:Che Guevara]] [[qu:Che Guevara]] [[ro:Che Guevara]] [[ru:Че Гевара, Эрнесто]] [[scn:Che Guevara]] [[sh:Che Guevara]] [[sk:Che Guevara]] [[sl:Che Guevara]] [[sr:Че Гевара]] [[sv:Che Guevara]] [[ta:சே குவேரா]] [[th:เช เกวารา]] [[tl:Che Guevara]] [[tr:Ernesto Che Guevara]] [[uk:Ернесто Че Гевара]] [[vi:Che Guevara]] [[war:Che Guevara]] [[zh:切·格瓦拉]] [[zh-min-nan:Che Guevara]] 9219 45352 2006-05-15T09:13:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:Rivaldo]] '''Rivaldo''' (dzimis 1972. gada 19. aprīlī [[Resifi]], [[Pernambuku]] štatā, [[Brazīlija|Brazīlijā]]), īstajā vārdā '''Vitor Borba Fereirra''', ir brazīliešu [[futbols|futbolists]]. Pašlaik spēlē [[Grieķija]]s [[Olympiakos Pireus]] komandā. [[Pelē]] viņu ir iekļāvis 125 visu laiku labāko futbolistu sarakstā. Rivaldo 2002. gadā tika atzīts par vienu no labākajiem un "bīstamākajiem" pasaules futbolistiem. Spēlējis šādos futbola klubos: *''Santa Cruz Futebol Clube'' ([[Brazīlija]]) - 1991 *''Mogi-Mirim'' (Brazīlija) - 1992 *''Sport Club Corinthians Paulista'' (Brazīlija) - 1993-1994 *''Sociedade Esportiva Palmeiras'' (Brazīlija) - 1994-1996 *''Deportivo de La Coruña'' ([[Spānija]]) - 1996-1997 *''FC Barcelona'' (Spānija) - 1997-2002 *''A.C. Milan'' ([[Itālija]]) - 2002-2004 *''Cruzeiro Esporte Clube'' (Brazīlija) - 2004 *''Olympiacos'' ([[Grieķija]]) - 2004-2005 == Balvas == *''[[Ballon d'or européen]]'' : 1999 (''FC Barcelone'') *Pasaules kauss : 2002 (Brazīlija). *[[Copa America]] : 1999 (Brazīlija). *Eiropas kausu ieguvēju kauss : 1997 (''FC Barcelone''), 2003 (''Milan AC''). *Brazīlijas čempions : 1994 (''SC Corinthians''). *Spānijas čempions : 1998, 1999 (''FC Barcelone''). *Grieķijas čempions : 2005 (''Olympiakos''). *Spānijas kauss : 1998 (''FC Barcelone''). *Itālijas kauss : 2003 (''Milan AC''). *Grieķijas kauss : 2005 (''Olympiakos''). [[Category:Futbols]] [[ar:ريفالدو]] [[bg:Ривалдо]] [[de:Rivaldo]] [[en:Rivaldo]] [[es:Rivaldo]] [[fi:Rivaldo]] [[fr:Rivaldo]] [[he:ריבאלדו]] [[it:Rivaldo]] [[ja:リバウド]] [[nl:Rivaldo]] [[pl:Rivaldo]] [[pt:Vitor Borba Ferreira]] [[sl:Rivaldo]] [[sr:Ривалдо]] [[sv:Rivaldo]] [[vi:Rivaldo]] [[zh:里瓦尔多]] 9221 43189 2006-05-03T08:57:01Z YurikBot 213 robot Modifying: [[lt:Šintoizmas]] '''Sintoisms''' jeb "Dievu ceļš" ir [[Japāna|Japānas]] senākā [[reliģija]]. Šīs reliģijas ceremonijas vēršas pie dažādiem gariem jeb kami. Sintoisti tic, ka kami slēpjas jebkurā iespaidīgā [[dabas parādība|dabas parādībā]], piemēram, stiprā [[vējš|vējā]]. [[Category:Reliģija]] [[Image:Shimogamo-Gate-M1629.jpg|Toriju vārti|250px|left|thumb]] [[ar:شنتو]] [[ca:Xintoisme]] [[cs:Šintoismus]] [[da:Shinto]] [[de:Shintō]] [[en:Shinto]] [[eo:Ŝintoismo]] [[es:Shinto]] [[et:Šintoism]] [[fi:Šintolaisuus]] [[fr:Shintoïsme]] [[he:שינטו]] [[hi:शिन्तो धर्म]] [[id:Shinto]] [[it:Shintoismo]] [[ja:神道]] [[ko:신토]] [[lt:Šintoizmas]] [[ms:Shinto]] [[nds:Schintoismus]] [[nl:Shintoïsme]] [[no:Shinto]] [[pl:Shintō]] [[pt:Xintoísmo]] [[ru:Синтоизм]] [[scn:Shintuismu]] [[sh:Šintoizam]] [[simple:Shinto]] [[sv:Shinto]] [[tr:Şinto]] [[ur:Category:شنتو]] [[zh:神道教]] 9222 26164 2006-01-05T20:03:03Z Meerija 100 9223 51905 2006-06-25T07:51:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[ky:Конфуцийчилик]] '''Konfūcisms''' (儒學, {{Audio|Chinese-RuXue(Confucianism).ogg|Rúxué}}) ir [[ētika|ētiska]] un [[filozofija|filozofiska]] uzskatu sistēma, kas cēlusies [[Ķīna|Ķīnā]]. Šo mācību iedibināja [[Konfūcijs]] (tradicionāli 551.-479. g. p. m. ē.), kurš bija slavens gudrais, kā arī nozīmīgs [[Ķīna|ķīniešu]] [[sociālā filozofija|sociālais filozofs]]. Konfūcisms par valsts [[ideoloģija|ideoloģiju]] kļuva [[Haņu dinastija|Haņu dinastijas]] valdīšanas laikā. Konfūcijs neizgudroja jaunus rīcības principus, bet gan apkopoja un attīstīja paražas, kurās liela loma bija [[patriarhāts|patriarhālai]] ģimenei, autoritātei, [[Hierarhija|hierarhijai]]. [[Image:Konfucijs.jpg|thumb|Konfūcijs]] ==Konfūcisma pamatnostādnes== Konfūcijs uzskatīja [[valsts]] veidotājelements ir [[ģimene]]. Ja ir stabila ģimene, būs arī stabila valsts. Lai pārvaldītu valsti, valdieks nedrīkst būt izšķērdīgs, tad [[tauta]] pati viņam sekos. Piespiežot kādu strādāt sev, nedrīkst izsaukt pret sevi naidu, un savā lielumā nedrīkst būt lepns. Tauta valdnieku patiesi cienīs tikai tad, ja viņš nebūs cietsirdīgs. Jāatceras, ka paēdusi, pārtikusi tauta ir viegli vadāma. Konfūcismā nav vietas [[vardarbība|vardarbībai]], turklāt katra cilvēka uzdevums ir [[morāle|morāli]] pilnveidoties. Ideāls ir izglītotais, cildenais un gudrais. Jāapkaro rupjība, skopums un dīkdienība. Konfūcijs uzskatīja, ka esošā Ķīnas sabiedrība ir bez [[dao]], un viņš vēlas iedibināt valstī kārtību, veidojot sabiedrību tā, lai tā būtu kā liela ģimene, kurā valdītu sensenās tradīcijas, mīlestība, uzticība un cieņa. Ceļš, kā atjaunot Ķīnas valsti ir atgriesties pie pagātnes. Konfūcijs atbalsta un aicina atgriesties Ķīnā pie patrirahālām attiecībām. Viņa mācībai ir viens mērķis- no jauna atrast un apliecināt cilvēka dabu. To var sasniegt vienīgi, ja cilvēka atbilst dao ritumam. Pēc Konfūcija domām, dao tuvība dotu iespēju cilvēkā atklāties daudzām spējām un tikumiem. Un lai panāktu to, ka cilvēks kalpotu dao apliecinājumam nevis ritma un kārtības izjaukšanai ir jāiemieso šādās "cildenā vīra" ([[dzjuņdzi]]) īpašības: uzticība, pienākums, taisnīgums, cilvēcība (žeņ). Vissvarīgākā ir žeņ, no kurās seko visi pārējie tikumi. Savukārt cilvēkam piemīt arī galvenie 5 netikumi - viltība, necienīga uzvedība, melīga (bet skaista runāšana), sliktas rīcības iegaumēšana un piekopšana, liekulība. Lai kļūtu par "cildeno vīru" ir nemitīgi jāanalizē savas domas, rīcību un mērķus. Šīs darbības palīdz tuvināt cilvēku ideālam. "Cildenajam vīram" ir sevī jāparvar mazais nenozīmīgais cilvēks (sjaožeņ). "Cildenajam vīram" vienmēr un visur jāpilnveido sevi, poaturot prātā gelveno domu- sevis pilnveidošanu. Cilvēka griba nav orientēta uz subjektīvu mērķu īstenošanu, bet gan uz centieniem iedzīvināt cilvēka un lietu dabai atbilstošu kārtību. Sākotnēji konfūcisms bija ētiska un sociāli psiholoģiska mācība, orientēta uz indivīdu. Tomēr pakāpeniski Konfūcija mācībā arvien vairāk iezīmējās politiska orientācija. Konfūcija atziņas kļust par mācību ierēdnim, valsts pārvaldītājam, kas ar dzelžainu gribu, savu būtni pakļaujot vispārējām interesēm, cenšas apliecināt dabisko kārtību, dao likumu. Konfūcisms cenšas visu cilvēka dzīvi pieskaņot nemainīgam uzvedības reglamentam. Vispārpieņemtas normas nosaka ne tikai dzjuņdzi tikumisko uzvedību, bet arī ģērbšanās veidu un matu sakārtojumu. Laika gaitā, palielinoties konfūcisma ietekmei, ritualizācijas tendence gūst universālu nozīmi, tā aptver visas cilvēcisko attiecību jomas, kļūstot par Ķīnas kūltūras pamatpazīmi. [[Category:Konfūcisms]] [[Category:Ķīna]] [[Category:Reliģija]] [[ar:كونفشيوسية]] [[bg:Конфуцианство]] [[ca:Confucianisme]] [[de:Konfuzianismus]] [[en:Confucianism]] [[eo:Konfuceismo]] [[es:Confucianismo]] [[et:Konfutsianism]] [[fi:Kungfutselaisuus]] [[fr:Confucianisme]] [[gl:Confucionismo]] [[he:קונפוציאניזם]] [[hi:कुन्फ़्यूशियसी धर्म]] [[hu:Konfucianizmus]] [[id:Agama Khonghucu]] [[it:Confucianesimo]] [[ja:儒教]] [[ko:유교]] [[ky:Конфуцийчилик]] [[lt:Konfucianizmas]] [[ms:Konfusianisme]] [[nds:Konfuzianismus]] [[nl:Confucianisme]] [[nn:Konfusianisme]] [[no:Konfusianisme]] [[pl:Konfucjanizm]] [[pt:Confucionismo]] [[ru:Конфуцианство]] [[scn:Cunfucianismu]] [[simple:Confucianism]] [[sk:Konfucianizmus]] [[sl:Konfucionizem]] [[sr:Конфучијанизам]] [[sv:Konfucianism]] [[vi:Nho giáo]] [[zh:儒家]] 9224 38144 2006-04-04T05:33:57Z 210.72.12.70 {{NowCommons|Image:Yin yang.svg}} 9225 46918 2006-05-22T08:28:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Taoism]] [[Image:DaoTao.png|thumb|150px|Ķīniešu hieroglifs "dao" (burtiski "ceļš", taču praktiski ķīniešu filozofijā tā nozīme ir daudz abstraktāka)]] [[Image:Yin yang.svg|150px|Iņ un jan|thumb]] '''Daoisms''' jeb '''taoisms''' ir reliģiski filozofiska uzskatu sistēma, kuras pamatā ir [[Laodzi]] darbs "[[Daodedzin]]". Otrs svarīgākais daoisma darbs ir [[Džuandzi]] "[[Džuandzi (daoisma darbs)|Džuandzi]]". Nozīmīgs daoisma teksts ir arī "[[Idzin]]" ("Pārvērtību grāmata") ko izmanto zīlēšanai. Uzskata, ka daoisms izveidojās IV-III gs. p.m.ē. Līdzās [[konfūcisms|konfūcismam]] daoisms ir viena no divām lielajām [[Ķīna]]s tautas filozofiskajām tradīcijām. Daoisma pamatjēdziens ir "[[dao]]", ko bieži tulko kā "ceļš", lai arī šis jēdziens principā ir nedefinējams un netulkojams. Daoismā dao ir kosmiskās kārtības avots un princips, dzīvības spēka plūdums. Daoisma rituāli sāka veidoties apmēram II gs., ap III gs. daoistu sāka arī pielūgt dievus. Līdz ar IV gs. sākumu Ķīnā saasinājās konflikts starp daoisma un [[mahājānas budisms|mahājānas budisma]] piekritējiem, lai arī viņu uzskati būtībā bija visai līdzīgi - šo abu grupu pārstāvji pat viens otru vajāja, taču ar laiku daļēji apvienojās. Daoismam izplatoties Ķīnā, tas sajaucās ar senākiem uzskatiem – ticībai pieciem elementiem, senču gariem, alķīmijai, burvestībām. Daoisms pats ietekmēja [[dzenbudisms|dzenbudismu]]. Pēc kāda laika atsevišķas daoisma, budisma un konfūciānisma daļas sajaucās, izveidojot neokonfūciānismu. Ķīniešu medicīnas saknes ir daoistiskajā domāšanā, tāpat arī ķīniešu cīņas māksla (piemēram, [[iņ un jan]] princips). Austrumu Haņu dinastijas laikā izveidojās organizēts daoisms ar baznīcām, kam bija noteiktas "dievības", kā Laodzi, "Dzeltenais imperators", "Smaragda imperators" utt. [[Category:Daoisms]] [[Category:Filozofija]] [[Category:Reliģija]] [[ar:طاوية]] [[bg:Даоизъм]] [[ca:Taoisme]] [[da:Taoisme]] [[de:Daoismus]] [[en:Taoism]] [[eo:Taoismo]] [[es:Taoísmo]] [[et:Taoism]] [[eu:Taoismo]] [[fi:Taolaisuus]] [[fr:Taoïsme]] [[gl:Taoísmo]] [[he:טאואיזם]] [[hi:ताओ धर्म]] [[hu:Taoizmus]] [[ia:Taoismo]] [[id:Taoisme]] [[ilo:Taoismo]] [[it:Taoismo]] [[ja:道教]] [[ko:도교]] [[ms:Taoisme]] [[nds:Taoismus]] [[nl:Taoïsme]] [[no:Taoisme]] [[pl:Taoizm]] [[pt:Taoísmo]] [[ro:Taoism]] [[ru:Даосизм]] [[sh:Taoizam]] [[simple:Taoism]] [[sl:Taoizem]] [[sv:Taoism]] [[tr:Taoizm]] [[vi:Đạo giáo]] [[zh:道教]] [[zh-min-nan:Tō-kàu]] 9226 26170 2006-01-05T20:21:15Z Meerija 100 9227 26172 2006-01-05T20:25:24Z Meerija 100 9228 26174 2006-01-05T20:29:09Z Meerija 100 9229 44084 2006-05-10T07:44:21Z Feens 37 +cat '''Māris Čaklais''' (* 1940. gada 16. jūnijā [[Saldus|Saldū]], † 2003. gada 13. decembrī [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu dzejnieks un publicists. Ir izdoti 16 viņa dzejoļu krājumi, 5 [[dzeja]]s izlases, 5 bērnu dzejas izlases, 4 [[eseja|eseju]] un 4 [[proza]]s grāmatas. ==Biogrāfija== M.Čaklais beidzis Saldus vidusskolu, 1964. - [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] Filoloģijas fakultāti. No 1987.g. līdz 1992.g. strādājis par laikraksta "[[Literatūra un Māksla]]" galveno redaktoru, piedalījies "[[Radio Brīvā Eiropa]]" programmas veidošanā. 2000.g. bijis "Literatūras Ekspreša" dalībnieks, arī - žurnāla "[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]" galvenais redaktors. 2000. gada novembrī iecelts par [[Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieku. 2005.gada 13.septembrī [[Lielie Meža kapi|Lielajos Meža kapos]] Mākslinieku kalniņā dzejniekam tika atklāts kapa piemineklis. ==Bibliogrāfija== * "Pirmdiena" (1965, dzeja) * "Kājāmgājējs un mūžība" (1967, dzeja) * "Lapas balss" (1969, dzeja) * "Dzer avotu, ceļiniek" (1969, esejas) * "Zāļu diena" (1972, dzeja) * "Bimm-bamm" (1973, bērnu dzeja) * "Sastrēgumstunda" (1974, dzeja) * "Saule rakstāmgaldā" (1975, esejas) * "Cilvēks, uzarta zeme" (1976, dzeja) * "Strautuguns" (1978, dzeja) * "Minkuparks" (1978, bērnu dzeja) * "Pulksteņu ezers" (1979, dzeja) * "Uz manām trepēm" (1979, dzejas izlase) * "Nozagtā gliemežnīca" (1980, esejas) * "Kurzemes klade" (1982, dzeja) * "Cilvēksauciena attālumā" (1984, dzeja) * "Ķocis" (1984, bērnu dzeja) * "Profesionālis un ziedlapiņas" (1985, esejas) * "Labrīt, Heraklīt!" (1989, dzeja) * "Mīlnieks atgriežas noziegumvietā" (1989, dzeja) * "Aprīļa pilieni" (1990, bērnu dzeja) * "Četri balti krekli" (1991, dzejas izlase) * "Slepeni ugunskuri" (1992, dzeja) * "Izgāja bulvārī brīvība" (1994, dzeja) * "Viņi dejoja vienu vasaru" (1996, dzejas izlase) * "Divi dzīvi zaldātiņi un citas pasakas" (1996, proza) * "Vientuļš riteņbraucējs" (1997, dzeja) * "Spīdola un putnusuņi" (1997, dzejas izlase) * "Impērijas pēdējās kapeikas" (1997, proza) * "Im Ka. Imants Kalniņš laikā un telpā" (1998, proza) * "Uzraksti uz sētas" (1999, bērnu dzeja) * "Mana mājas lapa tavai mājas lapai" (2000, dzeja) * "Desmit mīlas dziesmas Rīgai" (2000, dzeja) * "Dzeguzes balss" (2000, dzejas izlase) * "Laiks iegravē sejas. Uzmetumi memuāriem" (2000, proza) * "Pagaidu latvietis" (2002, dzeja) * "Gaismas kungs jeb Sāga par Gunaru Birkertu" (2002, proza) * "Jautrā govs, skumjā govs" (2002, proza) * "Izaicinājums. Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga" (2003, proza) ==Ārējās saites== *[http://www.mariscaklais.lv Māris Čaklais] [[Category:Latviešu rakstnieki|Czaklais, Maris]] [[Category:Latviešu valodā rakstošie|Czaklais, Maris]] 9237 26202 2006-01-06T08:40:55Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[P2P]] 9241 26243 2006-01-07T00:31:00Z Feens 37 '''Rūra''' var būt: *[[Rūra (upe)|Rūra]] - upe [[Vācija|Vācijā]] ([[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļeinā-Vesfālenē]]) *[[Rūras apgabals|Rūra]] - piektā lielākā [[aglomerācija]] [[Eiropa|Eiropā]], [[Vācija|Vācijas]] rietumos pie Rūras upes {{disambig}} 9242 50568 2006-06-14T18:33:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:ルール川]] Modifying: [[ru:Рур (приток Рейна)]] '''Rūra''' ([[vācu valoda|vācu]] - Ruhr) - upe [[Vācija|Vācijā]] ([[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinā-Vestfālenē]]). [[Reina|Reinas]] labā krasta pieteka. Izteka [[Zauerlande|Zauerlandē]]. No [[Dortmunde|Dortmundes]] tek caur [[Rūras apgabals|Rūras apgabalu]] - lielāko Vācijas rūpniecības rajonu, kuram ir galvenais ūdenstransporta ceļš. Kanāls savieno Rūru ar [[Emsa|Emsu]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Rūra''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Bochum Ruhr.jpg|250px]] |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|Rūra pie Bohumas |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 217 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 4 485 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| ? km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Zauerlande]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Reina]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} {{commons|Ruhr}} ====Lielas pilsētas Rūras krastos==== * [[Arnsberga]] (Arnsberg) * [[Mendene]] (Menden) * [[Eslingene]] (Esslingen) * [[Izerlone]] (Iserlohn) * [[Šverte]] (Schwerte) * '''[[Dortmunde]]''' (Dortmund) * [[Hāgene]] (Hagen) * [[Vitene]] (Witten) * [[Bohuma]] (Bochum) * [[Hatingene]] (Hattingen) * '''[[Esene]]''' (Essen) * [[Mīlheima]] (Mülheim) * [[Oberhauzene]] (Oberhausen) * '''[[Dīsburga]]''' (Duisburg) [[Category:Vācijas upes]] [[da:Ruhr]] [[de:Ruhr (Fluss)]] [[el:Ρουρ]] [[en:Ruhr]] [[es:Río Ruhr]] [[fi:Ruhr]] [[fr:Ruhr (rivière)]] [[ja:ルール川]] [[nl:Ruhr]] [[no:Ruhr]] [[pl:Ruhra]] [[pt:Ruhr]] [[ru:Рур (приток Рейна)]] 9243 26250 2006-01-07T00:57:34Z Feens 37 #redirect [[Rūra (upe)]] 9244 35727 2006-03-20T03:17:08Z YurikBot 213 robot Adding: ca, pt, ru '''Šprē''' ([[vācu valoda|vācu]] - [[Spree]], [[sorbu valoda|sorbu]] - [[Sprowja]]) - upe [[Vācija|Vācijā]] ([[Saksija|Saksijā]], [[Bandenburga|Brandenburgā]] un [[Berlīne|Berlīnē]]). [[Hāfele|Hāfeles]] kreisā krasta pieteka. Izteka [[Lauzicas kalni|Lauzicas kalnos]](''Lausitzer Bergland'') netālu no [[Čehija|Čehijas]] robežas. Tek caur [[Šprēvalde|Šprēvaldi]] - daļēji [[sorbi|sorbu]] apdzīvotu apvidu. Tek cauri [[Berlīne|Berlīnes]] centram. Hāfelē ietek Berlīnes rietumos. Upes nosaukums radies no [[slāvi|slāvu]] cilts [[sprevjāni|sprevjānu]] vārda, kuri šeit dzīvoja VIII gs. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Šprē''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Karte des Flusses Spree.gif|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 400 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 10 105 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| ? km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Lauzicas kalni]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Hāfele]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} {{commons|Spree}} [[Image:Berlin-friedrichshain osthafen 20050922 437.jpg|thumb|left|Šprē Berlīnē]] ====Lielas pilsētas Šprē krastos==== * [[Kotbusa]] (Cottbus) * '''[[Berlīne]]''' (Berlin) [[Category:Vācijas upes|Szprez]] [[ca:Spree]] [[da:Spree]] [[de:Spree]] [[en:Spree]] [[eo:Spree]] [[es:Río Spree]] [[et:Spree]] [[fr:Spree]] [[io:Spree]] [[it:Sprea]] [[ja:シュプレー川]] [[ko:슈프레 강]] [[nl:Spree]] [[no:Spree]] [[pl:Sprewa]] [[pt:Spree]] [[ru:Шпрее (река)]] [[simple:Spree]] [[sk:Spréva]] [[sr:Шпреја]] [[sv:Spree]] 9245 26254 2006-01-07T01:20:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Šprē]] 9246 26255 2006-01-07T01:20:39Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Šprē]] 9247 26260 2006-01-07T01:39:39Z Feens 37 "[[Albānijas pilsētu uzskaitījumms]]" pārdēvēju par "[[Albānijas pilsētu uzskaitījums]]" #REDIRECT [[Albānijas pilsētu uzskaitījums]] 9248 37747 2006-03-31T18:55:07Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.20.23|81.198.20.23]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail [[Image:Forest1.jpg|thumb|250px|Mežs [[Slovēnija|Slovēnijā]]]] '''Mežs''' ir teritorija, kurā ir augsts [[koks|koku]] blīvums ([[ekosistēma]], kuras galvenais [[biomasa]]s producents ir [[kokaudze]]). [[Category:Bioloģija]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[ar:غابة]] [[ast:Viesca]] [[bg:Гора]] [[ca:Bosc]] [[cs:Les]] [[da:Skov]] [[de:Wald]] [[en:Forest]] [[es:Bosque]] [[eo:Arbaro]] [[fr:Forêt]] [[id:Hutan]] [[io:Foresto]] [[it:Foresta]] [[he:יער]] [[ka:ტყე]] [[la:Silva]] [[nah:Cuauhtla]] [[nl:Bos]] [[ja:森林]] [[no:Skog]] [[nn:Skog]] [[pl:Las (biologia)]] [[pt:Floresta]] [[ru:Лес]] [[simple:Forest]] [[sk:Les]] [[sl:Gozd]] [[su:leuweung]] [[sv:Skog]] [[zh:森林]] 9251 43964 2006-05-09T21:47:01Z Feens 37 +cat. [[Image:Charles Sanders Peirce theb3558.jpg|thumb|200px|Čārlzs Pīrss]] '''Čārlzs Senderss Pīrss''' (''Charles Sanders Peirce'', * 1839. g. 10. septembrī Kembridžā, [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], † 1914. g. 19. aprīlī Milfordā, [[Pensilvānija|Pensilvānijā]]) bija amerikāņu [[matemātika|matemātiķis]], [[filozofija|filozofs]] un [[loģika|loģiķis]]. Lai arī pēc izglītības Pīrss bija [[ķīmija|ķīmiķis]] un 30 gadus darbojās kā zinātnieks, patlaban viņu uzskata par filozofu. Ļoti nozīmīgs ir Pīrsa ieguldījums [[semiotika]]s attīstībā, tāpat arī pētniecības metodoloģijā, zinātnes filozofijā, [[epistemoloģija|epistemoloģijā]] un [[metafizika|metafizikā]]. Pīrsu uzskata par modernās semiotikas iedibinātāju. {{stub}} [[Category:Amerikāņu filozofi|Pirss, Carlzs]] [[Category:Semiotika|Pirss, Carlzs]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Pirss, Carlzs]] [[ca:Charles Sanders Peirce]] [[de:Charles S. Peirce]] [[en:Charles Peirce]] [[es:Charles Sanders Peirce]] [[et:Charles Sanders Peirce]] [[fi:Charles S. Peirce]] [[fr:Charles Sanders Peirce]] [[he:צ'ארלס פירס]] [[it:Charles Sanders Peirce]] [[ja:チャールズ・サンダース・パース]] [[lt:Čarlzas Pirsas]] [[nl:Charles Peirce]] [[no:Charles S. Peirce]] [[pl:Charles Sanders Peirce]] [[pt:Charles Sanders Peirce]] [[ro:Charles Peirce]] [[ru:Пирс, Чарльз Сандерс]] [[sk:Charles Sanders Peirce]] [[sv:Charles Peirce]] [[zh:查尔斯·桑德斯·皮尔士]] 9252 31168 2006-02-21T11:19:55Z Yyy 146 cat {{catmore}} [[Category:Reliģija]] 9253 26292 2006-01-08T03:11:15Z Tail 13 Skulptūra, kur attēlots Buda (no en.wiki). Skulptūra, kur attēlots Buda (no en.wiki). 9254 26295 2006-01-08T03:26:26Z Tail 13 "[[Buda Gautama]]" pārdēvēju par "[[Sidhārta Gautama]]": Precīzāk #REDIRECT [[Sidhārta Gautama]] 9256 26298 2006-01-08T03:27:21Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Sidhārta Gautama]] 9257 26299 2006-01-08T03:27:53Z Tail 13 #REDIRECT [[Sidhārta Gautama]] 9259 29806 2006-02-08T20:41:24Z Jānis U. 198 Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā [[elektriskais lādiņš|elektriskā lādiņa]] zīme (piemēram, [[elektrons|elektronam]] ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb [[pozitrons|pozitronam]] ir pozitīvs lādiņš) un citas. [[Fotons|Fotonu]] un [[gravitons|gravitonu]] antidaļiņas ir tas pats, kas daļiņas. {{stub} [[Category:Fizika]] 9260 31824 2006-02-25T15:12:44Z Yyy 146 '''Gluons''' ir [[nesējdaļiņas|nesējdaļiņa]], kura pārnes stipro spēku no viena kvarka uz otru un liek atomu kodolos kvarkiem turēties kopā protonos un neitronos. Gluoni mijiedarbojas savā starpā. [[Category:Fizika]] 9261 31825 2006-02-25T15:13:59Z Yyy 146 cat '''Gravitons''' ir [[nesējdaļiņas|nesējdaļiņa]], kas pārnes gravitācijas spēku starp visām Visuma daļiņām, arī starp pašiem gravitoniem. Neviena no tām vēl nav novērota. [[Category:Fizika]] 9262 27810 2006-01-26T12:40:12Z Yyy 146 cat, stub Skaitļi, kuru kvadrāti ir negatīvi skaitļi. Imaginārā divnieka kvadrāts ir mīnuss četri. Kvadrātsakne no mīnus deviņi ir imaginārais trijnieks. {{stub}} [[Category:Matemātika]] 9263 31858 2006-02-25T15:38:06Z Yyy 146 cat Stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā. Tas satur kopā [[kvarki|kvarkus]] [[protoni|protonos]] un [[neitroni|neitronos]], bet [[atoma kodols|atoma kodolā]] satur protonus un neitronus. Stiprā spēka nesējdaļiņa ([[bozons]]) ir [[gluons]]. [[Category:Fizika]] 9264 31859 2006-02-25T15:38:18Z Yyy 146 cat Teorija, kas fundamentālus [[Visums|Visuma]] [[objekts|objektus]] traktē nevis ka [[punkts|punktus]], bet gan kā sīkas [[stīga]]s vai stīgu [[cilpa]]s. [[Category:Fizika]] 9265 31861 2006-02-25T15:38:45Z Yyy 146 cat [[Tunelis]] vai caurums [[laiktelpa|laiktelpā]], kurš var beigties citā [[Visums|Visumā]] vai citā mūsu Visuma [[telpa|telpā]] ([[laiks|laikā]]). [[Category:Fizika]] 9266 31864 2006-02-25T15:40:57Z Yyy 146 cat Viens no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā. Vējā spēka nesējdaļiņas ([[bozoni]]) ir W+, W-, Z0. Vājais spēks izraisa [[radioaktivitāte|radioaktivitāti]], piemēram tā saukto beta radioaktivitāti [[atoma kodols|atoma kodolos]]. [[Category:Fizika]] 9268 26318 2006-01-08T12:55:30Z Mmarch 501 9269 26321 2006-01-08T13:03:01Z Mmarch 501 9271 28296 2006-02-03T08:07:00Z Amjaliks 575 #redirect [[Jons]] 9272 50886 2006-06-18T04:41:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Hiilitetrakloridi]], [[ru:Тетрахлорметан]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Tetrahlorogleklis</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CCl<sub>4</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>153,82 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1584,2 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>250 K (-22,9&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>350 K (76,8&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Tetrahlorogleklis''' (tetrahlormetāns, CCl<sub>4</sub>) ir bezkrāsas nedegošs šķidrums. Izmanto tauku, eļļu un sveķu šķīdināšanā. Izejviela freonu sintēzē. Lieto degošu šķidrumu dzēšanai. Tīru tetrahloroglekli dažreiz lieto [[KMR]] par šķīdinātāju, jo tas nesatur ūdeņradi. Tetrahloroglekli var iegūt dažādās [[hlorēšana]]s reakcijās, tai skaitā, hlorējot [[metāns|metānu]]. CH<sub>4</sub> + 2Cl<sub>2</sub> --> CCl<sub>4</sub> + 4HCl Lielāko daļu tertahloroglekļa rūpnieciski iegūst, hlorējot [[sērogleklis|sēroglekli]]. CS<sub>2</sub> + 3Cl<sub>2</sub> --> CCl<sub>4</sub> + S<sub>2</sub>Cl<sub>2</sub> Indīgs (aknu inde). Tetrahlorogleklis ir vienkāršākais, pilnībā halogenētais, [[halogēnogļūdeņradis]]. ===Skatīt arī=== *[[Organiskās vielas]] [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[Category:Ogleklis]] [[cs:Tetrachlormethan]] [[da:Tetraklorkulstof]] [[de:Tetrachlormethan]] [[en:Carbon tetrachloride]] [[es:Tetracloruro de carbono]] [[fi:Hiilitetrakloridi]] [[fr:Tétrachlorure de carbone]] [[it:Tetracloruro di carbonio]] [[ja:四塩化炭素]] [[lt:Anglies tetrachloridas]] [[nl:Tetrachloormethaan]] [[pl:Czterochlorek węgla]] [[ru:Тетрахлорметан]] [[sk:Tetrachlórmetán]] 9273 50691 2006-06-15T11:15:44Z Dainis 876 Marss (planēta) '''Keplera likumi''' ir vācu astronoma [[Johanness Keplers|Johannesa Keplera]] atklatās likumsakarības, kas apraksta [[Planēta|planētu]] kustību ap [[zvaigzne|zvaigzni]]. =='''Keplera pirmais likums''' (elipses likums)== <!-- [[Image:kepler-first-law.png|right|150px|Kepler's first law]] --> Planēta kustas ap zvaigzni pa [[elipse|elipsi]], kuras vienā [[fokuss|fokusā]] atrodas zvaigzne. {{-}} =='''Keplera otrais likums''' (vienādo laukumu likums)== <!-- [[Image:kepler-second-law.png|Kepler's second law]] --> Planētas [[rādiusvektors]] vienādos laika sprīžos apraksta vienādus laukumus. {{-}} =='''Keplera trešais likums''' (harmonijas likums)== Divu planētu apriņķošanas periodu kvadrāti attiecas tāpat kā to [[orbīta|orbītu]] lielo pusasu kubi. <math>\frac{T_1^2}{T_2^2} = \frac{a_1^3}{a_2^3}</math>, kur <math>T_1</math> и <math>T_2</math> — divu planētu apriņķošanas periodi ap Sauli, <math>a_1</math> и <math>a_2</math> — to orbītu lielo pusasu garumi. {{-}} ==Vēsture== [[Johanness Keplers]] pēc dāņu astronoma [[Tiho Brahe]]s nāves 1601. gadā sāka pētīt slavenā astronoma ilggadīgos pierakstus, kuros bija precīzi planētu kustību novērojumi. Kad Keplers atzīmēja [[Marss (planēta)|Marsa]] stāvokli noteiktos laika brīžos uz lielas papīra lapas, tad ideāla apļa vietā (kā līdz tam tika uzskatīts) uz lapas iezīmējās elipse. Atzīmējot [[Saule]]s stāvokli attiecībā pret šo elipsi, tā atradās precīzi vienā elipses fokusā. Turpmākā analīze Kepleru noveda pie otrā un trešā likuma. Šos pētījumus viņš publicēja gramatā ''Astronomia Nova'' (Jaunā astronomija), kas tika izdota 1609. gadā. Šo planētu kustības likumu atklašana bija svarīgs solis [[heliocentrisms|heliocentrisma]] attīstībā. [[Category:Astronomija]] [[ar:قوانين كبلر]] [[bg:Закони на Кеплер]] [[ca:Lleis de Kepler]] [[cs:Keplerovy zákony]] [[da:Keplers love]] [[de:Keplersche Gesetze]] [[en:Kepler's laws of planetary motion]] [[es:Leyes de Kepler]] [[eo:Leĝoj de Kepler]] [[eu:Keplerren lege]] [[fr:Lois de Kepler]] [[he:חוקי קפלר]] [[hr:Keplerovi zakoni]] [[hu:Kepler-törvények]] [[ko:케플러 법칙]] [[id:Hukum gerakan planet Kepler]] [[it:Leggi di Keplero]] [[nl:Wetten van Kepler]] [[ja:ケプラーの法則]] [[pl:Prawa Keplera]] [[pt:Leis de Kepler]] [[ro:Legile lui Kepler]] [[ru:Законы Кеплера]] [[sl:Keplerjevi zakoni]] [[uk:Закони Кеплера]] [[zh:开普勒定律]] 9274 26331 2006-01-08T15:32:08Z Feens 37 Baltās Elsteras izteka no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Quelle_Weisse_Elster.JPG] Baltās Elsteras izteka no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Quelle_Weisse_Elster.JPG] 9275 29041 2006-02-07T11:40:10Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens '''Veise Elstera''', '''Baltā Elstera''' ([[vācu valoda|vācu]] - Weiße Elster, [[čehu valoda|čehu]] - Bílý Halštrov) - upe [[Čehija|Čehijā]] un [[Vācija|Vācijā]] ([[Saksija|Saksijā]], [[Tīringene|Tīringenē]] un [[Saksija-Anhalte|Saksijā-Anhaltē]]). [[Zāle (upe)|Zāles]] labā krasta pieteka. Izteka Čehijas galējos rietumos, pēc dažiem kilometriem upe ietek Vācijas teritorijā. Augštēcē kurorti. Ietek [[Zāle (upe)|Zālē]] augšpus [[Halle|Halles]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Veise Elstera''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Quelle Weisse Elster.jpg|250px]] |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|Elsteras izteka |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 257 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 5 100 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| ? km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Fogtlande]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Zāle (upe)|Zāle]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Čehija]], [[Vācija]] |} ====Lielas pilsētas Vaise Elsteras krastos==== * [[Plauene]] (Plauen) * [[Gēra]] (Gera) * '''[[Leipciga]]''' (Leipzig) * [[Halle]] (Halle) [[Category:Vācijas upes]] [[de:Weiße Elster]] [[en:Weiße Elster]] 9277 26344 2006-01-08T17:52:56Z Tail 13 {| class="infobox" style="font-size: 95%; style="float: right; border: 1px solid #8888aa;" ! style="background: #ffeec2;" | [[Image:Dharma_wheel_1.png|30px|Dharma wheel]]<br />[[Budisms]] |- | [[Budisma vēsture]] |- | [[Sidhārta Gautama]] |- | [[Tripitaka]] |- | '''Nozīmīgākās skolas''' |- | [[Teravādas budisms]] |- | [[Mahājānas budisms]] |- | [[Tantriskais budisms]] |- | [[Dzenbudisms]] |- | '''Mācības pamatjēdzieni''' |- | [[Samsāra]] |- | [[Darma]] |- | [[Karma]] |- | [[Nirvāna]] |- | [[Buda]] |- | [[Bodisatva]] |- | [[Cēlais astoņposmu ceļš]] |- | [[Četras cildenās patiesības]] |} 9278 52825 2006-07-01T11:36:46Z YurikBot 213 robot Modifying: [[id:Sejarah agama Buddha]] {{Budisms}} '''Budisma vēsture''' attiecas uz laika posmu no V gs. p.m.ē. līdz mūsdienām. Budisms ir uz [[Sidhārta Gautama|Sidhārtas Gautamas]] (apm. 563.-483. g. p.m.ē.) mācību balstīta filozofiska uzskatu sistēma. Tā izveidojās V gs. p.m.ē. [[Indija|Indijā]]. Budisms ir viena no vecākajām mūsdienās plaši izplatītajām reliģijām. Tās pamatvirzieni ir [[teravādas budisms]], [[mahājānas budisms]] un [[tantriskais budisms]]. Pirmo budistu mūku kopienu izveidoja pats Buda pēc apskaidrības sasniegšanas. ==Budisma attīstībā nozīmīgākās sanāksmes== 1. padome (3 mēn. pēc Gautamas nāves). Tajā postulēja, ka viss, ko mācījis Gautama, ir absolūts, nemaināms un nepaplašināms. Tika sadalīta Budas mācība, un dažādas mūku grupas to iemācījās no galvas. 2. padome (aptuveni 100 gadus pēc Gautamas nāves). Tajā neapsprieda [[darma|darmu]], bet gan mūku uzvedības principus; vieni uzskatīja, ka otri pienācīgi nepilda budisma rituālus, bet otri – ka Buda nav paredzējis burtisku nosacījumu izpildi. Sākotnējās budistu skolas bieži strīdējās par doktrīnu, taču dalījās tikai tad, ja atšķīrās prakse. Šajā laikā sāka pierakstīt doktrīnu. 3. padome (III gs. pr. Kr.). To organizēja imperators [[Ašoka]], izveidojot oficiālu ortodoksiju, pēc tam to padarīja par savas impērijas oficiālo reliģiju. 4. padome (I gs.). To organizēja imperators [[Kaniška]], to saista ar mahājānas budisma parādīšanos. Teravādas budisms to neatzīst un dažkārt sauc par “ķecerīgo mūku padomi”. ==Ģeogrāfiskā izplatība== [[Image:SB3.JPG|left|thumb|200px|Grieķu budistu statuja, viens no pirmajiem Budas atveidiem (I-II gs. m.ē.)]] Ap I gs. budisms ar tirgoņiem un svētceļniekiem izplatījās no Indijas uz apkārtesošajām zemēm. Rietumos tas sasniedza [[Arābija|Arābiju]], austrumos – Dienvidrietumāziju, kur pirmās ziņas par budismu parādījās ap 400. g. p. m. ē. Mahājānas budisma būtisks reģionāls centrs kļuva tagadējā [[Afganistāna]], un no turienes tas izplatījās uz [[Ķīna|Ķīnu]], [[Koreja|Koreju]], [[Mongolija|Mongoliju]] un [[Japāna|Japānu]]. 475. gadā indiešu mūks Bodidarma devās uz Ķīnu un tur izveidoja [[dzenbudisms|Čana]] (ķīniski; japāniski: dzen) skolu. Pirmās tūkstošgades laikā ķīniešu mūki devās svētceļojumos uz Indiju. Kādu brīdi Austrumturkistāna pieslējās nikājas (teravādas) budismam, taču ap 1000. g. tur budismu nomainīja [[islāms]]. Ap 800. gadu vajrajānas jeb tantriskais budisms nokļuva no Indijas [[Tibeta|Tibetā]], kur sākumā pastāvēja līdzās vietējām reliģijām, bet pēc tam tās izspieda. Kāda vajrajānas budisma forma nokļuva arī Japānā, kur to turpina praktizēt arī mūsdienās. Tiek uzskatīts, ka Tibetā ir visprecīzākais mahājānas budisma rakstu kanons. Joprojām notiek strīdi par to, vai tantrisms sākotnēji izveidojās budismā vai [[hinduisms|hinduismā]]. Daudzi uzskata, ka tas sakņojas agrīnajā mahājānas budismā. Citi savukārt uzskata, ka meditatīvas [[Šiva]]s sektas pastāv jau kopš pirmsvēdu laikiem. Vēl citi domā, ka [[tantra]]s pirmsākumi meklējami tieši [[vēdas|vēdās]] un [[upanišadas|upanišadās]]. Mahājānas budisms ievērojami paplašinājās līdz ar nokļūšanu Ķīnā, kad ķīniešu valodā tika iztulkoti jau esošie teksti un radīti jauni, lai piemērotos Austrumāzijas filozofiskajai domai. Daudzi jauni budisma teksti radās arī, izveidojoties Japānas un Korejas budismam. Indijā izplatījās lēni, līdz notika 3. – Ašokas – padome. Pēc tās budisms strauji sāka izplatīties Indijā un citās austrumvalstīs. Ap V gs. tā ietekme samazinājās, lai gandrīz pilnīgi izzustu XII gs. daļēji musulmaņu invāzijas, daļēji – hinduisma atdzimšanas dēļ. Indijā tas tomēr saglabājies, taču Centrālāzijā un [[Indonēzija|Indonēzijā]] to nomainīja islāms. Ķīnā un Japānā tas plaši sajaucās ar [[daoisms|daoismu]], [[sintoisms|sintoismu]] un [[konfūcisms|konfūcismu]]. Tibetā saglabājies tantriskais budisms. Mūsdienās mahājānas budismu daudz praktizē [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]], [[Koreja|Korejā]] un [[Vjetnama|Vjetnamā]], teravādas – [[Birma|Birmā]], [[Kambodža|Kambodžā]], [[Laosa|Laosā]] un [[Taizeme|Taizemē]], vajrajānas – [[Tibeta|Tibetā]], atsevišķās vietās [[Sibīrija|Sibīrijā]] un [[Indija|Indijā]]. [[Category:Budisms]] {{Link FA|vi}} [[en:History of Buddhism]] [[fr:Histoire du bouddhisme]] [[id:Sejarah agama Buddha]] [[nl:Geschiedenis van het boeddhisme]] [[pt:História do budismo]] [[ru:История буддизма]] [[vi:Lịch sử Phật giáo]] [[zh:佛教历史]] 9279 26350 2006-01-08T19:02:49Z Tail 13 Bodisatvas attēls no en.wiki. Bodisatvas attēls no en.wiki. 9280 43331 2006-05-03T21:03:17Z Robbot 151 robot Adding: [[no:Bodhisattva]] {{Budisms}} [[Image:259px-4ArmedAvalokiteshvara.jpg|thumb|left|Četrrokainais bodisatva Avalokitešvara (VIII gs., [[Taizeme]])]] [[Budisms|Budismā]] '''bodisatva''' ([[sanskrits|sanskritā]] ''bodhisattva'', [[pāli valoda|pāli valodā]] ''bodhisatta'') ir būtne, kas palīdz citiem sasniegt apskaidrību ([[nirvāna|nirvānu]]). "Bodisatva" sanskritā nozīmē "viedā būtne". [[Teravādas budisms|Teravādas budismā]] bodisatva cenšas sasniegt apskaidrību, lai pēc tam varētu palīdzēt citiem ar iegūtajām zināšanām. Arī [[Gautama Buda]] pirms apskaidrības sasniegšanas bija bodisatva. [[Mahājānas budisms|Mahājānas budismā]] bodisatvam piemīt [[bodicita]] (iecietīga apņemšanās palīdzēt citiem sasniegt augstāko attīstības stāvokli - pilnīgu apskaidrību). Paliekot [[samsāra]]s pasaulē, bodisatva apņēmies pēc iespējas ātrāk sasniegt apskaidrību un tādējādi varētu mācītu [[darma|darmu]], līdz to sasniegušas visas būtnes. Dažādās budisma tradīcijās ir dažādi uzskati par to, kuri tieši bijuši bodisatvas. [[Category:Budisms]] [[da:Bodhisattva]] [[de:Bodhisattva]] [[en:Bodhisattva]] [[eo:Bodhisatvo]] [[es:Bodhisattva]] [[et:Bodhisatva]] [[fa:بوداسف]] [[fi:Bodhisattva]] [[fr:Bodhisattva]] [[it:Bodhisattva]] [[ja:菩薩]] [[nl:Bodhisattva]] [[no:Bodhisattva]] [[pl:Bodhisattwa]] [[pt:Bodhisattva]] [[ru:Бодхисаттва]] [[sv:Bodhisattva]] [[vi:Bồ Tát]] [[zh:菩萨]] 9281 42090 2006-04-28T05:59:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Sikhism]] '''Sikhismu''' apmēram pirms 500 gadiem [[Pendžaba|Pendžabas]] reģionā [[Indija|Indijā]] radīja vīrs, kurš kļuva plašāk pazīstams ar vārdu [[guru Nānaks]]. Viņš mācīja, ka visām [[reliģija|reliģijām]] piemīt viena būtiskā patiesība un visās reliģijās ir atrodams svētums. Vārds "sikhs" burtiskā tulkojumā nozīmē "skolnieks". [[Image:Khanda.png|'''Khanda simbols''' parāda daudzus sikhu ticējumus. Khanda jeb abpusīgs zobens simbolizē ticību patiesības spēkam. Aplis - mūžība un vienotība. Izliektie zobeni simbolizē karotāja garu.|thumb]] [[Category:Reliģija]] [[ar:سيخية]] [[ca:Sikhisme]] [[cy:Siciaeth]] [[da:Sikhisme]] [[de:Sikhismus]] [[en:Sikhism]] [[eo:Sikismo]] [[es:Sikhismo]] [[et:Sikhism]] [[fa:سیک‌گرایی]] [[fi:Sikhiläisyys]] [[fr:Sikhisme]] [[he:סיקיות]] [[hi:सिख धर्म]] [[hu:Szikhizmus]] [[id:Sikhisme]] [[is:Síkismi]] [[it:Sikhismo]] [[ja:シク教]] [[lt:Sikhizmas]] [[nl:Sikhisme]] [[nn:Sikhismen]] [[no:Sikhisme]] [[pa:ਸਿੱਖੀ]] [[pl:Sikhizm]] [[pt:Sikhismo]] [[ru:Сикхизм]] [[sh:Sikizam]] [[simple:Sikhism]] [[sv:Sikhism]] [[ta:சீக்கியம்]] [[te:సిక్కుమతము]] [[tr:Sihizm]] [[zh:锡克教]] 9282 26369 2006-01-08T20:01:05Z Feens 37 Veras izteka no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Werraquelle.jpg] Veras izteka no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Werraquelle.jpg] 9283 50971 2006-06-18T11:06:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Werra]], [[ja:ヴェラ川]] '''Vera''' ([[vācu valoda|vācu]] - ''Werra'') - upe [[Vācija|Vācijā]] (galvenokārt [[Tīringene|Tīringenē]]) [[Vācija|Vācijā]]. Sākas [[Tīringenes mežs|Tīringenes meža]] dienvidos. Satekot ar [[Fulda|Fuldu]], veido [[Vēzere|Vēzeri]]. Dziļa ieleja ar smilšakmens un kaļakmens atsegumiem. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Vera''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Werraquelle.jpg|250px]] |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|Veras izteka |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 292 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 5 496 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| ? km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Tīringenes mežs]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| satekot ar [[Fulda|Fuldu]] veido [[Vēzere|Vēzeri]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} [[Category:Vācijas upes]] [[de:Werra]] [[en:Werra]] [[et:Werra]] [[fr:Werra]] [[ja:ヴェラ川]] [[pl:Werra]] [[sv:Werra]] 9284 26372 2006-01-08T20:08:58Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vera]] 9285 26373 2006-01-08T20:11:33Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Veise Elstera]] 9286 26374 2006-01-08T20:11:45Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Veise Elstera]] 9288 26376 2006-01-08T21:00:25Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Sidhārta Gautama]] 9289 52066 2006-06-26T01:33:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[nn:Weser]] '''Vēzere''' ([[vācieši|vācu]] - ''Weser'') - upe [[Vācija|Vācijā]]. Sākas, satekot [[Fulda|Fuldai]] un [[Vera|Verai]], ietek [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] pie [[Brēmene|Brēmenes]]. Augštecē tek caur kalnainu apvidu, sauktu [[Vēzerberglande|Vēzerberglandi]] (''Weserbergland''), kur tek pa dziļu ieleju. Lejtecē iztaisnota. Grīvā veido [[estuārs|estuāru]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Vēzere''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Karte_Weserverlauf.png|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 452 (744 kopā ar [[Fulda|Fuldu]]) km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 46 000 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 9,5 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Satekot [[Fulda|Fuldai]] un [[Vera|Verai]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Ziemeļjūra]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} {{commons|Weser}} [[Image:Weserhb.jpg|thumb|250px|left|Vēzere pie Brēmenes]] ==Galvenās pietekas== * [[Allere]] (Aller) (labais krasts) * [[Fulda]] (Fulda) (satekupe) * [[Vera]] (Werra) (satekupe) ==Lielākās pilsētas Vēzeres krastos== * [[Hamelne]] (Hameln) * [[Mindene]] (Minden) * '''[[Brēmene]]''' (Bremen) * [[Brēmerhāfene]] (Bremerhaven) [[Category:Vācijas upes]] [[bg:Везер]] [[ca:Weser]] [[da:Weser]] [[de:Weser]] [[en:Weser River]] [[es:Weser]] [[et:Weser]] [[fr:Weser]] [[it:Weser]] [[ja:ヴェーザー川]] [[ko:베저 강]] [[la:Visurgis]] [[nds:Werser]] [[nl:Wezer]] [[nn:Weser]] [[no:Weser]] [[pl:Wezera]] [[pt:Rio Weser]] [[ru:Везер (река)]] [[simple:Weser]] [[sv:Weser]] [[zh:威悉河]] 9291 26381 2006-01-08T21:32:59Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vēzere]] 9292 26384 2006-01-08T21:46:02Z Tail 13 "Daodedzin" nosaukums ķīniešu valodā no en.wiki. "Daodedzin" nosaukums ķīniešu valodā no en.wiki. 9293 50425 2006-06-13T11:23:13Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sv:Daodejing]] [[Image:237px-Tao-te-ching.png|thumb|120px|"Daodedzin" nosaukums [[ķīniešu valoda|ķīniešu valodā]], Ža Fu Feņa [[kaligrāfija]]]] '''"Daodedzin"''' (''Dào dé jīng'') ir sens [[Ķīna|ķīniešu]] manuskripts. Par tā autoru uzskata [[Laodzi]]. Pašreizējais teksta variants ir no mūsu ēras III gs. Tiek uzskatīts, ka teksta oriģināls ticis uzrakstīts apmēram 600. g. p.m.ē. "Daodedzin" ir viens no būtiskākajiem darbiem ķīniešu [[filozofija|filozofijā]] un [[reliģija|reliģijā]], īpaši [[daoisms|daoismā]], taču arī [[budisms|budismā]], jo kā [[Indija]]s reliģijai tam piemita daudz daoismam līdzīgu koncepciju. Vēlāk līdz ar daoisma un budisma daļēju saplūšanu izveidojās Ķīnas budisms. "Daodedzin" nosaukumu var ļoti aptuveni tulkot kā "Lielā grāmata (''jīng'') par tikumu (''dé'') un ceļu (''dào'')". Par "Daodedzin" saturu nav pilnīgas skaidrības, jo šis darbs uzrakstīts klasiskajā ķīniešu valodā. Attiecīgā laika lasītpratēji pārzināja daudzus klasiskus literārus darbus, no kuriem daudzi gājuši bojā un uz kuriem, bez šaubām, "Daodedzin" netieši atsaucas. Klasiskajā ķīniešu valodā turklāt nav pieturzīmju, tāpēc nav iespējams droši noteikt, kur sākas un kur beidzas teikums. “Daodedzin” tika arī - iespējams, apzināti - lietoti daudzi vispārīgi, neskaidri vai daudznozīmīgi jēdzieni. ==Ārējās saites== * [http://www.hm.tyg.jp/~acmuller/contao/daodejing.html Viens no "Daodedzin" tulkojumiem angļu valodā] * [http://home.pages.at/onkellotus/ "Daodedzin" tulkojums daudzās valodās; navigācija angliski vai vāciski] [[Category:Daoisms]] {{Link FA|de}} [[cs:Tao te ťing]] [[de:Daodejing]] [[en:Tao Te Ching]] [[eo:Daŭdeĝingo]] [[es:Dao De Jing]] [[et:Daodejing]] [[fi:Tao Te Ching]] [[fr:Dao De Jing]] [[gl:Tao Te King]] [[it:Tao Te Ching]] [[ja:老子道徳経]] [[ko:도덕경]] [[nl:Tao Te Ching]] [[no:Tao Te Ching]] [[pl:Tao Te Ching]] [[pt:Tao Te Ching]] [[ru:Дао Дэ Цзин]] [[simple:Tao Te Ching]] [[sv:Daodejing]] [[tr:Tao Te Ching]] [[vi:Đạo Đức kinh]] [[zh:道德经]] 9294 26391 2006-01-08T22:31:28Z Juzeris 23 "[[Bulgārijas pilsētu uzskaitijums]]" pārdēvēju par "[[Bulgārijas pilsētu uzskaitījums]]": drukas kļūda #REDIRECT [[Bulgārijas pilsētu uzskaitījums]] 9295 44130 2006-05-10T08:11:38Z Feens 37 +cat [[Image:Schwitters.jpg|thumb|150|Kurts Šviterss]] '''Kurts Šviterss''' (''Kurt Schwitters''; dzimis 1887. gada 20. jūnijā [[Hanovere|Hanoverē]] [[Vācija|Vācijā]], miris 1948. gada 8. janvārī [[Kendala|Kendalā]] [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]) bija [[Vācija|vācu]] dzejnieks un plaša profila mākslinieks, [[dadaisms|dadaisma]] pārstāvis. Vislabāk Šviterss pazīstams ar t.s. "merciem" (''Merz'') - kolāžām vai skulptūrām, kas izveidotas no dažādiem nejauši izvēlētiem vai atrastiem priekšmetiem. Šajā ziņā Švitersa mākslinieciskā darbība tuva arī [[konstruktīvisms|konstruktīvismam]]. Viens no Švitersa merciem - t.s. "Mercbūve" (''Merzbau'') - viņa mājā Hanoverē aizņēmis veselu istabu, taču ticis iznīcināts pilsētas bombardēšanas laikā [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] 1942. gadā. Tas restaurācija aplūkojama Šprengela muzejā Hanoverē. Kā dzejnieks Šviterss jaunībā ietekmējies no [[ekspresionisms|ekspresionisma]]. 1919. gadā tika publicēts viņa slavenais dzejolis "Annai Blūmai" (''An Anna Blume''; veltīts fiktīvai personai). Šviterss arī izdeva žurnālu "Merz" (1923-1932). [[Category:Vācu mākslinieki|Szviterss, Kurts]] [[Category:Vācu rakstnieki|Szviterss, Kurts]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Szviterss, Kurts]] [[Category:Vācieši|Szviterss, Kurts]] [[de:Kurt Schwitters]] [[en:Kurt Schwitters]] [[fr:Kurt Schwitters]] [[nl:Kurt Schwitters]] [[no:Kurt Schwitters]] [[sv:Kurt Schwitters]] 9296 50944 2006-06-18T09:15:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:杜尚]] [[Image:Marcel Duchamp Mona Lisa LHOOQ.jpg|thumb|200px|Marsela Dišāna parodijas par [[Leonardo]] gleznu "[[Mona Liza]]" reprodukcija. Gleznas nosaukums ir "L.H.O.O.Q.".]] '''Marsels Dišāns''' (''Marcel Duchamp'', * 1887.g. 28. jūlijā, † 1968.g. 2. oktrobrī) bija franču mākslinieks, kura darbi sevišķi ietekmējuši [[dadaisms|dadaisma]] mākslas attīstību. 1915. gadā Dišāns radīja terminu ''ready-made'', ar kuru viņš apzīmēja ikdienišķu priekšmetu, kam mākslinieks piešķir mākslasdarba statusu. Dišāns uzsvēra, ka svarīgi ir izvēlēties priekšmetu, kurš cilvēkus absolūti neinteresē, uz kuru nav nedz patīkami, nedz nepatīkami skatīties. Pirmais Dišāna ''ready-made'' bija solam piestiprināts velosipēda ritenis ("Velosipēda ritenis", 1913). Slavenākais ''ready-made'' darbs ir "Strūklaka" (1917) – keramikas pisuārs, kas apgriezts ačgārni un parakstīts ar pseidonīmu ''R. Mutt''. Dišāns eksperimentējis arī ar svešiem mākslasdarbiem, piemēram, piezīmējot "Monas Lizas" reprodukcijai ūsas un ķīļbārdiņu. [[Category:Dadaisma mākslinieki]] [[Category:Franču mākslinieki]] [[ca:Marcel Duchamp]] [[cs:Marcel Duchamp]] [[de:Marcel Duchamp]] [[el:Μαρσέλ Ντυσάν]] [[en:Marcel Duchamp]] [[eo:Marcel Duchamp]] [[es:Marcel Duchamp]] [[et:Marcel Duchamp]] [[fa:مارسل دوشان]] [[fr:Marcel Duchamp]] [[he:מרסל דושאן]] [[hr:Marcel Duchamp]] [[io:Marcel Duchamp]] [[it:Marcel Duchamp]] [[ja:マルセル・デュシャン]] [[lt:Marselis Diušampas]] [[nl:Marcel Duchamp]] [[no:Marcel Duchamp]] [[pl:Marcel Duchamp]] [[pt:Marcel Duchamp]] [[sv:Marcel Duchamp]] [[tr:Marcel Duchamp]] [[zh:杜尚]] 9297 26402 2006-01-08T23:37:18Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Filozofija]] [[Category:Reliģija]] 9298 26404 2006-01-08T23:42:11Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Ķīna]] [[Category:Reliģijas]] 9299 26405 2006-01-08T23:43:02Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Valstis]] 9300 51988 2006-06-25T14:12:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Чжуан-цзы]] Daoisma grāmatas '''"Džuandzi"''' autors ir [[Džuandzi]]. Tā ir dažādu avotu rakstu apkopojums. Tiek uzskatīts, ka pats Džuandzi uzrakstīja pirmās septiņas nodaļas ("iekšējās" nodaļas), savukārt viņa mācekļi un domubiedri - pārējās. Džuandzi raksta, ka mūsu dzīve un zināšanas ir ierobežotas un ir muļķīgi lietot ierobežoto, lai iepazītu neierobežoto. Piemēram, mūsu valodu ierobežo viena perspektīva, tāpēc nevajadzētu secināt, ka mūsu pašu secinājumi der visām lietām. Džuandzi filozofisko pozīciju uzskata par [[multikulturālisms|multikulturālisma]] un [[plurālisms|plurālisma]] vērtību sistēmu priekšteci. Džuandzi filozofijai raksturīgs arī [[subjektīvisms]] un [[relatīvisms]] (viņš izvairās spriest par to, vai nāve ir laba vai slikta, par to, kas ir skaists u.tml.), kā arī viegls [[holisms]]. Viņa filozofijai bijusi liela ietekme arī [[dzenbudisms|dzenbudisma]] attīstībā. ==Darba fragments ("Kas patīk zivīm")== ''Džuandzi un Huidzi pastaigājās gar Hao ūdenskrituma dambi, kad Džuandzi teica: "Skat, kā mailītes peldas un lēkā, kur vien tām tīk! Tas zivīm patiesi patīk!" ''Huidzi sacīja: "Tu neesi zivs - kā tu vari zināt, kas zivīm patīk?" ''Džuandzi teica: "Tu neesi es, tad kā tu zini, ka es nezinu, kas zivīm patīk?" ''Huidzi teica: "Es neesmu tu, tāpēc nudien nezinu, ko tu zini. No otras puses, tu noteikti neesi zivs - un tas joprojām pierāda, ka tu nezini, kas patīk zivīm!" ''Džuandzi teica: "Atgriezīsimies pie sākotnējā jautājuma, lūdzu. Tu man jautāji, kā es zinu, kas patīk zivīm - tātad tu jau zināju, ka es to zinu, kad uzdevi šo jautājumu. Es to zinu, stāvot šeit Hao krastā."'' [[Category:Daoisms]] [[cs:Zhuangzi]] [[de:Zhuangzi]] [[en:Zhuangzi]] [[eo:Ĝuangzio]] [[es:Zhuangzi]] [[fi:Chuang Tzu]] [[fr:Zhuang Zi]] [[it:Chuang Tzu]] [[ja:荘子]] [[ko:장자]] [[pt:Chuang-Tzu]] [[ru:Чжуан-цзы]] [[sv:Zhuang Zi]] [[tr:Zhuangzi]] [[vi:Trang Tử]] [[zh:庄子]] 9301 52041 2006-06-25T21:27:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Vedad]] Modifying: [[simple:Vedas]] [[Image:Rigveda MS2097.jpg|thumb|300px|Rigvēdas manuskripts devanagari rakstībā, XIX gs. sākums]] '''Vēdas''' ([[sanskrits|sanskritā]] ''वेद'' - 'zināšanas' vai 'patiesība') ir senākie [[hinduisms|hinduisma]] svētie raksti. Sākotnēji tās pastāvēja mutvārdu formā; vecākās vēdu daļas ir no aptuveni 2500.-2000.g. p.m.ē. Tās, iespējams, ir vissenākie svētie raksti. Vēdās atrodama informācija ir par [[astroloģija|astroloģiju]], [[astronomija|astronomiju]], [[rituāls|rituāliem]] utt. Pastāv četri vēdu krājumi - [[Rigvēda]] (lūgšanas un himnas), [[Jadžurvēda]] (ziedošanas pamācības), [[Samavēda]] (skandēšanas grāmata) un [[Atarvēda]] (burvestību un filozofisku pārdomu grāmata). [[Upanišadas]] ir komentāri par vēdās aprakstītajām [[mantra|mantrām]] un rituāliem. Par vēdisko periodu uzskata periodu no 1500.-700. p.m.ē. ([[ārieši|āriešu]] migrācija [[Inda]]s ielejā). Svarīgākā no vēdām ir Rigvēda, viedas gudrības vārsmas. Filozofiskākā vēdu daļa ir to komentāri – upanišadas. Vēdas iedalītas četrās daļās: * [[samhīta]] (mantras un himnas), * [[brahmanas]] (pamācības par rituāliem), * [[aranjākas]] (mācība par meditāciju), * [[upanišadas]]. Vēdas var interpretēt dažādi – reliģiski tajās parādās [[monisms]], [[monoteisms]], [[politeisms]] vai [[henoteisms]] (vairāku dievu pielūgsme, no kuriem viens izteikti ir galvenais). Parādās tiekšanās uz vienu caur dažādām dievībām (elementiem) – [[Agni]] (Uguns), [[Vāju]] (Vējš), [[Indra]] (Lietus, Pērkons, Debesis, Dievu Karalis), no kuriem katrs noteiktās grāmatu daļās (kurām ir dažādi autori) uzskatīts par svarīgāko dievību. [[Rita]] – augstākā kārtība, saistoša visiem dieviem. Kosmosa dzimšana – no “Zeltainās Dzemdes”, [[Sūrja]]s (sensena Saules figūra). Par [[vedānta|vedāntu]] (vēdu pilnīgojumu) sākotnēji sauca upanišadas, vēlāk šo jēdzienu attiecināja uz mācību sistēmām, kas izauga no vēdu skaidrojuma. Līdzās upanišadām viena no svarīgākajām vedāntas grāmatām ir [[Bhagavadgīta]]. {{Hinduisms}} [[Category:Hinduisms]] [[bg:Веди]] [[br:Veda]] [[da:Vedaerne]] [[de:Veda]] [[en:Vedas]] [[eo:Vedoj]] [[es:Vedas]] [[et:Vedad]] [[fi:Veda-kirjat]] [[fr:Veda]] [[he:ודות]] [[hi:वेद]] [[hu:Védák]] [[it:Veda]] [[ja:ヴェーダ]] [[ko:베다]] [[lt:Vedos]] [[nl:Veda's]] [[nn:Veda]] [[pl:Wedy]] [[pt:Vedas]] [[ru:Веды]] [[sa:वेद]] [[simple:Vedas]] [[sl:Vede]] [[sv:Veda]] [[th:คัมภีร์พระเวท]] [[tr:Vedalar]] [[zh:吠陀]] 9302 39147 2006-04-08T11:28:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[nn:Upanisjad]], [[vi:Áo nghĩa thư]] '''Upanišadas''' (no [[devangari]] ''उपनिषद'') ir [[hinduisms|hinduisma]] raksti, kuros pamatā aplūkota [[meditācija]] un [[filozofija]], taču atrodami arī garīgu debašu un strīdu pieraksti, kā arī [[mantra]]s, [[rituāls|rituālu]] norādījumi, pamācības priesteriem, [[joga]]s un meditācijas komentāri, pārdomas par Vienu un tā izpausmēm. Lielākā daļa hinduisma skolu tās uzskata par reliģiskām instrukcijām. Upanišadas ir vēdu interpretācijas, un tās sauc arī par [[vedānta|vedāntu]] ("vēdu beigām"). Vairums speciālistu uzskata, ka agrīnās upanišadas tika pierakstītas pirms [[Buda]]s laika. Upanišadas ir 123 grāmatas, no kurām hinduismā par primārām uzskata 12. "Upanišada" - [[sanskrits|sanskritā]] "upa" ("tuvu"), "ni" ("lejā"), "šad" ("sēdēt") – nozīmē "apsēsties tuvu" Skolotājam, no kura mācies. Upanišadās atrodama informācija par hinduisma pamatprincipiem, ieskaitot ticību pasaules dvēselei [[Brahmans|Brahmanam]] un individuālajai dvēselei [[Ātmans|Ātmanam]]. Brahmans – visu ātmanu apvienojums. Upanišadas izskaidro "aum" jeb "[[om]]" kā dievišķo vārdu, kosmisko vibrāciju, kas ir visa pastāvošā pamatā. Upanišadu izšķirīgās atziņas un pamatjēdzieni: * Brahmans un Ātmans būtībā ir viens; * [[karma]], [[samsāra]] (“plūst kopā”) un [[atdzimšana]]; * mūžīgais pasaules likums jeb [[darma]]. Pasaule upanišadās aprakstīta kā ciešanu pilna un pārejoša, pastāv vēlēšanās pēc pestīšanas jeb [[mokša]]s. Pareizais ceļš ir [[askēze]]. ==Citāts== ''Celies! Mosties! Meklē apgaismota <BR> ''Skolotāja palīdzību un īsteno Sevi. <BR> ''Ass kā asmens ir ceļš <BR> ''Un, saka gudrie, grūti pārvarams.'' <BR> (Nāve runā ar Načiketu Vārda upanišadā) {{Hinduisms}} [[Category:Hinduisms]] [[de:Upanishaden]] [[en:Upanishad]] [[es:Upanishad]] [[fi:Upanishad]] [[fr:Upanishad]] [[he:אופנישדות]] [[hi:उपनिषद् सूची]] [[it:Upanishad]] [[ja:ウパニシャッド]] [[ko:우파니샤드]] [[lt:Upanišados]] [[nl:Upanishad]] [[nn:Upanisjad]] [[pl:Upaniszady]] [[pt:Upanishad]] [[ru:Упанишады]] [[sa:उपनिषद]] [[simple:Upanishad]] [[ta:உபநிடதம்]] [[uk:Упанішади]] [[vi:Áo nghĩa thư]] 9303 31169 2006-02-21T11:20:41Z Yyy 146 cat {{catmore}} [[Category:Reliģija]] 9304 26424 2006-01-09T11:36:38Z Tail 13 "[[Alēles]]" pārdēvēju par "[[Alēle]]": Pēc tradīcijas šķirkļa vārds rakstāms vienskaitlī #REDIRECT [[Alēle]] 9305 43583 2006-05-06T21:41:47Z Juzeris 23 precizēju kat. {{catmore}} [[Category:Bioloģija|Genetika]] 9306 26429 2006-01-09T11:47:38Z Tail 13 "[[Mutagēni]]" pārdēvēju par "[[Mutagēns]]": Šķirkļa vārdam jābūt vsk. #REDIRECT [[Mutagēns]] 9307 26433 2006-01-09T12:00:49Z Tail 13 "[[Kodominēšana]]" pārdēvēju par "[[Kodominance]]": Šķiet, šis ir pareizais termins #REDIRECT [[Kodominance]] 9308 26438 2006-01-09T12:34:35Z Feens 37 "[[Marsels Dišoms]]" pārdēvēju par "[[Marsels Dišāns]]" #REDIRECT [[Marsels Dišāns]] 9309 26442 2006-01-09T12:44:03Z Tail 13 "[[Sintoisma sektas]]" pārdēvēju par "[[Sektu sintoisms]]": Skaidrāk, jo šeit minētās sektas nepārstāv visu sintoismu #REDIRECT [[Sektu sintoisms]] 9310 26445 2006-01-09T12:51:21Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Reliģijas]] 9311 26448 2006-01-09T13:12:03Z Tail 13 "[[Hromosomas]]" pārdēvēju par "[[Hromosoma]]": Vsk. #REDIRECT [[Hromosoma]] 9312 26461 2006-01-09T13:53:24Z Tail 13 "[[Ernesto Če Gevara]]" pārdēvēju par "[[Če Gevara]]": Parasti pilno vārdu min šķirkļa sākumā, savukārt raksta nosaukums ir biežāk lietotais vārda variants #REDIRECT [[Če Gevara]] 9313 26462 2006-01-09T14:14:54Z Tail 13 Če Gevaras attēls no en.wiki. Uz to attiecas autortiesības, taču to drīkst lietot Gevaras piemiņas saglabāšanas nolūkos. Če Gevaras attēls no en.wiki. Uz to attiecas autortiesības, taču to drīkst lietot Gevaras piemiņas saglabāšanas nolūkos. 9315 26472 2006-01-09T17:49:15Z Creep 473 MG-34 MG-34 9316 42615 2006-04-30T11:47:15Z Juzeris 23 precizēju kat., -kat. "sports Latvijā" [[Turīna|Turīnas]] Olimpisko spēļu hokeja turnīra. Latvijas izlases paplašinātais sastāvs 2006. '''Vārtsargi''' *[[Artūrs Irbe]] ("The Red Bulls", [[Zalcburga]], [[Austrija]], D1) *[[Edgars Masaļskis]] ("Ņeftjaņik", [[Aļmetjevska]], [[Krievija]], D2) *[[Ervīns Muštukovs]] (FHK "Liepājas Metalurgs", [[Liepāja]], [[Latvija]]) *[[Sergejs Naumovs]] ("Himik-Voskresensk", [[Voskresenska]], [[Krievija]], D2) *[[Mārtiņš Raitums]] (HK "Rīga 2000", [[Rīga]], Latvija) *[[Dmitrijs Žabotinskis]] (FHK "Liepājas Metalurgs", Liepāja, Latvija) '''Aizsargi''' *Kaspars Astašenko [Hēmenlinnas "HPK" (Somija, D1)] *Oskars Bārtulis [Monktonas "Wild Cats"] *Mihails Bogdanovs ["Liepājas Metalurgs"] *Igors Bondarevs ["Rīga 2000"] *Sergejs Durdins [Danberijas "Trashers" (UHL, ASV)] *Guntis Galviņš [HK "Rīga 2000"] *Vents Feldmanis [FHK "Liepājas Metalurgs"] *Viktors Ignatjevs [Lincas "Black Wings"] *Aleksandrs Jerofejevs [Roanokas ielejas "Vippers" (UHL, ASV)] *Rodrigo Laviņš [Gevles "Brynäs IF" (Zviedrija, D1)] *Sandis Ozoliņš [Anaheimas "Mighty Ducks"] *Georgijs Pujacs ["Rīga 2000"] *Arvīds Reķis [Augsburgas "Panthers" (Vācija, D1)] *Jēkabs Rēdlihs [Bostonas Universitāte (NCAA I, ASV)] *Krišjānis Rēdlihs [Albanijas "River Rats" (AHL, ASV)] *Agris Saviels [Ņižņijnovgorodas "Torpedo" (Krievija, D2)] *Normunds Sējējs [HK "Rīga 2000"] *Kārlis Skrastiņš [Kolorado "Avalanche" (NHL)] *Oļegs Sorokins [Lincas "Black Wings" (Austrija, D1)] *Atvars Tribuncovs ["Mora" IK (Zviedrija, D1)] '''Uzbrucēji''' *Ģirts Ankipāns [HK "Rīga 2000"] *Artis Ābols [HK "Rīga 2000"] *Armands Bērziņš ["Rīga 2000"] *Viktors Bļinovs [Vāsas "Sport" (Somija, D2)] *Edijs Brahmanis [Basingtonas "Wella Bison" (EIHL, Lielbritānija)] *Aigars Cipruss ["Rīga 2000"] *Mārtiņš Cipulis [HK "Rīga 2000"] *Sergejs Čubars [Herlevas "Hornets" (Dānija, D1)] *Lauris Dārziņš [Kelovnas "Rockets" (WHL, Kanāda)] *Kaspars Daugaviņš ["Rīga 2000"] *Vjačeslavs Fanduļs [Čeļabinskas "Traktor" (Krievija, D2)] *Valērijs Fiļimonovs [FHK "Liepājas Metalurgs"] *Vitālijs Galuzo [HK "Rīga 2000"] *Raitis Ivanāns [Hamiltonas "Bulldogs" (AHL, ASV), Monreālas "Canadiens" (NHL)] *Mārtiņš Karsums [Monktonas "Wildcats" (QMJHL, Kanāda)] *Aleksandrs Kerčs ["Vilki OP/LaRocca"] *Aleksandrs Macijevskis [Odenses "Bulldogs" (Dānija, D1)] *Vladimirs Mamonovs [FHK "Liepājas Metalurgs"] *Aleksandrs Ņiživijs [Ņižņijnovgorodas "Torpedo" (Krievija, D2)] *Juris Ozols [FHK "Liepājas Metalurgs"] *Grigorijs Panteļejevs [HC "Martigny" (Šveice, D2)] *Miķelis Rēdlihs [IF "Björklöven" (Zviedrija, D2)] *Vadims Romanovskis ["Torun" THK (Polija, D1)] *Kaspars Saulietis ["Rīga 2000"] *Aleksandrs Semjonovs [Malmes "Redhawks" (Zviedrija, D2)] *Jānis Sprukts [Hēmenlinnas "HPK" (Somija, D1)] *Aleksejs Širokovs [Novokuzņeckas "Metalurg" (Krievija, D1)] *Juris Štāls [Šarlotes "Checkers" (ECHL, ASV)] *Leonīds Tambijevs [EHC "Basel" (Šveice, D1)] *Herberts Vasiļjevs [Krēfeldes "Pinguine" (Vācija, D1)] *Māris Ziediņš [Stoktonas "Thunder" (ECHL, ASV)] [[Category:Latvijas hokejisti|*]] [[Category:Hokejistu uzskaitījumi]] 9317 52438 2006-06-29T14:28:54Z Creep 473 [[Image:MG34.jpg|thumb|right|320px|MG-34]] '''Maschinengewehr-34''' ([[ložmetējs]], 1934. gada modelis) jeb '''MG-34''' ir zināms kā galvenais [[Vērmahts|Vērmahta]] ([[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] [[Vācija]]s armijas) kājnieku atbalsta ierocis [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] 1. pusē, un galvenais transportlīdzekļu (tanku) ložmetējs visā šajā pasaules karā. MG-34 ir vispārzināms arī kā pirmais īsti universālais ložmetējs, kuru varēja izmantot kā vieglo ložmetēju no [[divkājis|divkāja]] priekš ilgstošas apšaudes, mēreno ložmetēju uz [[trijkājis|trijkāja]], kā tanku vai PGA ložmetēju. == Parametri == *Tips: Universālais [[ložmetējs]] *Ražotājvalsts: [[Vācija]] *Gads: 1933 *Kalibrs: 7.92 mm *Svars (uz [[divkājis|divkāja]], tukšs) : 10.5 kg *Stobra garums: 62.7 cm *Kopējais garums: 121.9 cm *Munīcija: 7.92 x 57 mm Mauzer (pazīstams arī kā 7.9 mm vai 8 mm Mauzer) *Padeve: 50, 250 ložu patronlente, 75 ložu dubultdiskveida [[magazīna]] *Uguns temps: 900 šāviņi/min *Lodes pirmātrums: 755 m/s (var atšķirties atkarībā no munīcijas veida) == Izstrādes vēsture == MG-34 tika konstruēts 1930-to gadu sākumā komandā, kuras vadītājs bija ''Louis Stange'' no ''Rheinmetall'', kas bija tā laika vadošā ieroču ražotāja. Pilnīga konstrukcija, pieņemta kalpošanai 1934.gadā, iekļāva daudzas iezīmes no eksperimentālajiem modeļiem, ko veidoja ''Rheinmetall'', ''Mauser-werke'' un citi. Kā bija prasīts no Vācijas armijas, tas bija patiesi universāls ložmetējs, piemērots dažādām lomām. To sāka ražot apmēram 1935.gadā, un tas palika oficiālais Vērmahta ložmetējs līdz 1942.gadam, kad tas tika oficiāli nomainīts ar vairāk uzticamo un lētāko [[MG-42]]. Bet, par spīti tam, MG-34 turpināja kalpot līdz otrā pasaules kara beigām, pārsvarā kā tanku ierocis, jo tas bija labāk piemērots šai lomai kā [[MG-42]]. == Izšaušana == MG-34 ir ar atsitienu strādājošs, izvēles uguns ierocis. Tas izmanto īsa atsitiena stobru ar [[stobra purns|stobra purna]] atsitiena paātrinātāju, kas kalpo arī uzliesmojuma apslēpšanai. Stobra caurules noslēgšana tiek panākta ar rotējošo aizslēga galvu ar pārtrauktajiem vītņu noslēdzošajiem aizspiedņiem, kuri noslēdzās stobra caurules izcilnī. Aizslēga galvai ir veltņu komplekts, kas novietots aiz aizspiedņiem. Šie veltņi tiek lietoti, lai grieztu aizslēga galvas slēgt un atslēgt, kad tās slīd izliektajās gropēs, kas ir iegrieztas [[stobra kārba]]s iekšējās sienās. Veltņi arī darbojas kā aizslēga akselerators, kad aizslēgs atslēdzas, jo notiek starpoperācija ar stobra caurules izcilni. Cauruļveida stobra kārba ir savienota ar stobra caurules uzmavu ar svārstošo spraisli, novietotu stobra kārbas labajā pusē, tā ka stobra kārba var tikt pagriezta uz augšu un pa labi relatīvi stobra caurules uzmavai, tā liekot stobra aizmugurei stāties. Kad stobta kārba tiek atvērta, stobra caurule var tikt vienkārši izņemta no tās uzmavas uz aizmuguri, bet, kad šī caurule ir karsta, ir nepieciešama kaut kāda veida karstuma aizsardzība, līdz ar to MG-34 operatoram vajadzēja izmantot azbesta cimdu, kas bija ieroča standarta piederums. MG-34 parasti tika izdots ar patronlentes barošanu, kas tika darbināta ar spraisli uz aizslēga ķermeņa virsas. Patronlentes barošanu varēja vienkārši uzstādīt, liekot patronlenti ieroča labajā vai kreisajā pusē. Ar speciālu nomaiņas barošanas iekārtu varēja lietot dubultdiskveida 75 patronu [[magazīna]]s. MG-34 bija izvēles uguns, tā režīmus kontrolēja ar dubultu mēlīti. Mēlītes augšējās daļas nospiešana veica atsevišķus šāviņus, kamēr apakšējās daļas nospiešana veica pilnīgi automātisku šaušanu. == Izmantošana == [[Image:MG34-lafette.jpg|thumb|left|280px|MG-34 uz [[trijkājis|trijkāja]]]] Būdams universāls ložmetējs, MG-34 varēja tikt izmantots dažādos apveidos. Kā vieglo ložmetēju, to izmantoja no viegliem, salokāmiem [[divkājis|divkājiem]], kurus varēja uzstādīt gan zem stobra gala, gan zem ieroča smaguma centra, ļaujot gūt labāku stabilitāti vai attiecīgi labāku apšaudāmo lauku. Šajā režīmā MG-34 parasti tik barots no 50 ložu saīsinātām [[alva]]s konusa patronlentes kastēm. Patronlenšu kastes tika piespraustas pie [[stobra kārba]]s un atļāva ieroci pārvietot pielādētu bez draudiem, ka lentei radīsies traucējumi. Ilgstošas uguns lomā, MG-34 tika nostiprināts uz speciāla [[trijkājis|trijkāja]], kas bija ļoti komplicēts un dārgas konstrukcijas, saukts par Lafette-34. Šis trijkājis derēja atklātas vai netiešas uguns misijām, un tika apgādāts ar atsitiena slāpētāju (klusinātāju), speciālu uguns kontroles vienību un optisko tēmekli. Ar speciāla adaptera palīdzību, šis trijkājis tika izmantots arī pretgaisa lomai. Priekš nopietnākām gaisa aizsardzības misijām bija pieejams arī speciāls, viegls PGA trijkājis. Kā tanku ierocis, MG-34 tika apgādāts ar smagāku stobra cauruli un bruņotu šīs caurules apvalku bez ventilācijas caurumiem. == Nobeigums == Kopumā, MG-34 bija izcils ierocis, ar ļoti labu apdari un ciešu pielaidi, bet tas bija arī tā lielākais trūkums - būdams pārāk dārgs un lēni ražojams, MG-34 bija vairāk kā nepiemērots priekš karalaika masu ražošanas. Tas bija arī diezgan jūtīgs uz netīrumiem un sliktiem laikapstākļiem, kas bija parasta parādība Rietumu frontē. Bet lielākā tā priekšrocība bija MG-34 daudzpusība un tas noteica virzienu daudziem vēlākajiem modeļiem. {{commons|MG34 (machinegun)}} [[Category:Ložmetēji]] [[de:MG34 (Maschinengewehr)]] [[en:MG34]] [[es:MG34]] [[fi:MG-34]] [[fr:Maschinengewehr 34]] [[he:MG34]] [[ja:ラインメタル/マウザー・ヴェルケMG34機関銃]] [[nl:MG34]] [[pl:Karabin maszynowy MG 34]] [[pt:MG34]] 9318 27824 2006-01-26T12:51:51Z Yyy 146 cat Elektrisko signālu vadītāju (vadu) komplekts, pa kuru notiek informācijas apmaiņa starp dažādiem datora funkcionālajiem blokiem (procesoriem, atmiņu, pieslēgvietām, ārējo iekārtu vadības ierīcēm u.c.). Personālajos datoros parasti izmanto standartizētās kopnes, ko veido trīs dažādu kopņu apvienojums. Pa tām tiek pārsūtīti dati (datu kopne), informācija par datu atrašanās vietu (adrešu kopne) un vadības informācija (vadības kopne). Kopnes galvenokārt raksturo ar bitu skaitu, ko vienlaicīgi var pārsūtīt pa kopni (izšķir 8, 16, 32 utt. bitu kopnes), un ar maksimālo datu ātrumu, ko norāda MHz. {{stub}} [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] 9320 26485 2006-01-09T19:41:08Z Feens 37 Zalcaha pie Neikirhenes no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Salzach_bei_Neukirchen.jpg] Zalcaha pie Neikirhenes no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Salzach_bei_Neukirchen.jpg] 9321 46648 2006-05-21T10:18:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Salzach]] '''Zalcaha''' ([[vācu valoda|vācu]] - ''Salzach'') - upe [[Austrija|Austrijā]] un [[Vācija|Vācijā]] ([[Bavārija|Bavārijā]]). [[Inna|Innas]] labā krasta pieteka. Sākas Kicbīelas Alpos (Kitzbüheler Alpen), netālu no Austrijas rietumos. Līdz pat XIX gs. upe bija [[sāls]] transporta artērija no kā arī tās nosaukums (''Salz'' - sāls). Aiz [[Zalcburga|Zalcburgas]] veido robežu starp Austriju un Vāciju. Ietek [[Inna|Innā]] netālu no [[Braunava pie Innas|Braunavas]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Zalcaha''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Salzach near werfen 20040828.jpg|320px]] |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"| |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 225 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 8 971 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| ? km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| Kicbīelas grēda (Kitzbüheler Alpen), [[Alpi]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Inna]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Austrija]], [[Vācija]] |} ==Lielākās pilsētas Zalcahas krastos== * [[Zalcburga (pilsēta)|Zalcburga]] (Salzburg) [[Category:Austrijas upes]] [[Category:Vācijas upes]] [[de:Salzach]] [[en:Salzach]] [[eo:Salzach]] [[et:Salzach]] [[it:Salzach]] [[nl:Salzach]] [[sv:Salzach]] 9322 26488 2006-01-09T20:10:57Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Zalcaha]] 9323 26490 2006-01-09T20:21:41Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Veise Elstera]] 9324 47715 2006-05-27T12:35:41Z Alvydas 316 /* Lietuvas Dižkunigaitija (1263-1569) */ [[Image:Lietuva gerbonis.png|thumb|150px|Lietuvas Republikas ģerbonis]] '''Lietuvas vēstures''' pirmsākumi attiecināmi jau uz 10. g.t. p.m.ē., kad teritorijā, kuru mūsdienās aizņem [[Lietuvas Republika]], apmetušies pirmie iedzīvotāji. Ap 2000. gadu p.m.ē. tajā ieradušies [[balti]], mūsdienu lietuviešu priekšteči. Lietuvas vārds ([[latīņu valoda|latīņu valodā]] [[ģenitīvs|ģenitīvā]] ''Lituae'', [[nominatīvs]] tātad būtu ''Litua'') vēstures avotos pirmo reizi minēts 1009. gadā Kvedlinburgas klostera annālēs (ieraksts datēts ar 14. februāri), kur rakstīts par kādu mūku Bruno, kurš gribējis pievērst Lietuvas teritorijā mītošās ciltis [[kristietība]]i, taču ticis nogalināts. ==Lietuvas valsts izveidošanās== Domājams, jau 13. gadsimta pirmajā pusē pastāvējusi Lietuvas zemju apvienība. Vel viens iemesls lietuviešu cilšu konosolidācijai ir [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]], vēlāk [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] veiktā ekspansija tagadējās [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijā. Tā, piemēram, 1236. gadā Zobenbrāļu ordenis iebrūk Lietuvas teritorijā, taču tā karaspēks tieks sagrauts ([[kauja pie Saules]]). Ap šo laiku viens no Lietuvas [[kunigaitis|kunigaišiem]] - [[Mindaugs]] - ir praktiski kļuvis par visas Lietuvas valdnieku ([[dižkunigaitis|dižkunigaiti]] jeb lielkunigaiti, lietuviešu ''didysis kunigaikštis''). 1251. gadā pēc miera līguma ar Livonijas ordeni Mindaugs pieņēma kristietību. Mindaugs kristīšanas iniciators bija Livonijas ordenis, kas cerēja pakļaut Lietuvu kā savu vasaļvalsti. Tomēr pēc pāris gadiem - 1253. gada 6. jūlijā - Mindaugs tika kronēts par Lietuvas karali (ar [[pāvests|pāvesta]] [[Innocents IV|Innocenta IV]] svētību). 1261. gadā pēc 1260. gadā notikišās [[Durbes kauja]]s, kurā [[žemaiši]] bez Mindauga sakāva Livonijas ordeņa karaspēku, Mindaugs atteicās no miera līguma ar Livoniju un atgriezās pie [[pagānisms|pagānisma]]. Faktiski tas nozīmēja arī atteikšanos no karaļa titula, un Mindaugs ir vienīgais Lietuvas karalis Lietuvas vēsturē. ==Lietuvas Dižkunigaitija (1263-1569)== [[Image:Grunwald Wojciech Kossak.jpg|right|thumb|350px|Voiceka Kosaka glezna "Kauja pie Tannenbergas"]] Pēc Mindauga nāves 1263. gadā valstī vairākus gadus valda haoss. Stabilitāti valsts atguva 1269. gadā, kad par dižkunigaiti kļuva [[Traidenis]]. 1316. gadā pēc brāļa Vīteņa nāves dižkunigaiša troni mantojis viņa brālis [[Ģedimins]] (līdz ar to tika iedibināta [[Jagaiļu dinastija|Ģedimina (Jagaiļu) dinastija]]), kura valdīšanas laikā Lietuva nostiprinājās un kļuva vienotāka. Ģedimins arī paplašināja Lietuvas teritoriju, pakļaujot daļu līdz tam [[mongoļi|mongoļu]] kontrolētās [[krievi|krievu]] teritorijas (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]] - līdz pat [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]). Ģedimina valdīšanas laikā par Lietuvas Dižkunigaitijas galvaspilsētu kļuva [[Viļņa]] (1323.g.). Ģedimins miris (pēc leģendas kritis kaujā aizstāvot Veļonas pili) 1341. gadā. Pēc Ģedimina valdīja viņa dēls Jaunutis, bet 1345. g. no viņa varu atnēmuši brāļi [[Aļģirds]] un [[Ķēstutis]]. Ķēstutim tika uzticēta Traķu kunigaitija un Žemaitija, bet Aļģirds valdīja pār Viļņu un Lietuvas krievu zemēm. Aļģirda un Ķēstuša laiki Lietuvai bija vissīvākās cīņas pret krustnešiem periods, kad tie rīkoja biežus un nereti vienlaicīgus uzbrukumus gan no Livonijas, gan no Prūsijas. Par strīda ābolu bija kļuvusi galvenokārt Žemaitija, kas traucēja apvienot krustnešu zemes Baltijā. Pēc Aļģirda nāves (1377) par dižkunigaiti kļuvis viņa dēls [[Jagailis]], kurš pēc 1385. gada [[Krēvas ūnija]]s kristījās un pēc precībām ar Polijas karalieni [[Polijas Jadviga|Jadvigu]] kļuva arī par [[Polija]]s karali (1386). Tādējādi tika nodibināta Lietuvas un Polijas personālūnija, kuras sākummērķis bija spēku apvienošana cīņai pret Vācu un Livonijas ordeņiem. Gadu vēlāk (1387) notika Lietuvas kristīšana, kā viens no Jagaiļa kronēšanas noteikumiem. Žemaitija tika kristīta vēl vēlāk (1413), kad pēc [[Žalgiras kauja]]s tā beidzot nokļuva Lietuvas sastāvā. 1410. gadā Lietuvas karaspēks dižkunigaiša [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] un Polijas karaļa Jagaiļa vadībā [[Žalgiras kauja|Žalgiras kaujā]] (saukta arī par Grunvaldes vai Tannenbergas kauju; lietv. ''Žalgiris'' ir burtisks tulkojums no vācu ''Grünwald'') praktiski iznīcināja [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]]. '''Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaiši''' (iekavās – vārda forma lietuviski) <tr><td>[[Ģedimins]] (Gediminas), ''Vīteņa brālis'' </td><td align="right">1316-1341</td></tr> <tr><td>Jaunutis (Jaunutis), ''Ģedimina dēls''</td><td align="right">1341-1345</td></tr> <tr><td>[[Aļģirds]] (Algirdas), ''Ģedimina dēls''</td><td align="right">1345-1377</td></tr> <tr><td>[[Jagailis]] (Jogaila), ''Aļģirda dēls''</td><td align="right">1377-1381</td></tr> <tr><td>[[Ķēstutis]] (Kęstutis), ''Ģedimina dēls''</td><td align="right">1381-1382</td></tr> <tr><td>[[Jagailis]] (Jogaila), ''Aļģirda dēls''</td><td align="right">1382-1386</td></tr> <tr><td>Skirgailis (Skirgaila), ''Aļģirda dēls, Jagaiļa vietnieks'' </td><td align="right">1386-1392</td></tr> <tr><td>[[Vītauts Dižais]] (Vytautas Didysis), ''Ķēstuša dēls''</td><td align="right">1392-1430</td></tr> <tr><td>Svitrigailis (Švitrigaila), ''Aļģirda dēls''</td><td align="right">1430-1432</td></tr> <tr><td>Sigismunds (Žygimantas Kęstutaitis), ''Ķēstuša dēls''</td><td align="right">1432-1440</td></tr> <tr><td>Kazimirs (Kazimieras Jogailaitis), ''Jagaiļa dēls''</td><td align="right">1440-1492</td></tr> <tr><td>Aleksandrs (Aleksandras), ''Kazimira dēls''</td><td align="right">1492-1506</td></tr> <tr><td>Sigismunds Vecais (Žygimantas Senasis), ''Kazimira dēls''</td><td align="right">1506-1548</td></tr> <tr><td>Sigismunds Augusts (Žygimantas Augustas), ''Sigismunda Vecā dēls''</td><td align="right">1530-1572</td></tr> </table> ==Abu Tautu Republika (1569-1795)== Abu Tautu Republika (lietuviešu ''Abiejų Tautų Respublika''; arī [[Polija-Lietuva]] vai Žečpospoļita; jēdziens ''tauta'' tajos laikos attiecinājās uz bajāriem) tika izveidota 1569. gadā, apvienojot līdz tam personālūnijas attiecībās pastāvējušās valstis: Polijas Karalisti un Lietuvas Dižkunigaitiju. Līgums par vienotas valsts izveidi tika noslēgts 3. jūlijā [[Ļubļina|Ļubļinā]] (t.s. [[Ļubļinas ūnija]]). Tomēr gan Lietuva, gan Polija saglabāja atsevišķu valsts pārvaldes aparātu, valsts kasi un karaspēku, Lietuva joprojām turpināja pastāvēt kā Lietuvas Dižkunigaitija. Abām valstīm kopīgs bija tikai karalis, kas reizē skaitījās arī par Lietuvas dižkunigaiti. Abu Tautu Republikas periodā aizsākās Lietuvas [[polonizācija]]: politiskā elite ([[bajārs|bajāri]]) ikdienā un arī valsts līmenī (1696. gadā poļu valoda kļūst par oficiālo valsts valodu) lietoja praktiski tikai poļu (proti, karaļa galma) valodu. Zināmā loma polonizējot Lietuvu bijusi arī katoļu baznīcai un tās nievajošai attieksmei pret lietuviešu valodu, uzskatot to par "pagānu valodu", ko Dievs nesaprotot. Lietuvas lomu un ietekmi Abu Tautu Republikā negatīvi ietekmēja no Polijas pārņemta Lietuvas politiskā sistēma - vara tajā bija izteikti decentralizēta, pārāk liela nozīme bija bajāriem (to ''[[liberum veto]]'' tiesības [[Seims|Seimā]]), un pārāk vāja bija dižkunigaiša vara. Abu Tautu Republikas politiskā ietekme samazinājās, un 18. gadsimtā tā bija jau pavisam vāja. 1772. gadā notika pirmā valsts [[Polijas-Lietuvas dalīšana|dalīšana]] - [[Krievija]], [[Prūsija]] un [[Austrija]] sadalīja savā starpā daļu tās teritorijas. No Lietuvas tika atdalīta Latgale (''Inflanty Polskie''), Polockas vojevodistes ziemeļdaļa ar pašu pilsētu, gandrīz visa Vitebskas un Mstislavļas vojevodiste un daļa Minskas vojevodistes. 1793. gadā notika otrā dalīšana, bet 1795. gadā - trešā, pēc kuras Abu Tautu Republika pārstāja eksistēt, un Lietuvas Dižkunigaitijas pārējas teritorijas, ieskaitot gandrīz visu etnogrāfisko Lietuvu, tika iekļautas [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. ==Lietuva Krievijas Impērijas sastāvā (1795-1918)== 19. gadsimta sākumā tika uzskatīts, ka pastāv iespēja Lietuvai nodrošināt autonomiju Krievijas Impērijas sastāvā, tomēr šīs cerības nepiepildījās. (Tāpēc 1812. gadā Lietuva ar zināmu sajūsmu uztvēra un sagaidīja Krievijā iebrūkošo Napoleona karaspēku.) Laikā no 1830. līdz 1831. gadam notika pirmā poļu un lietuviešu sacelšanās, taču tā tika apspiesta. 1863. gadā notika vēl viens sacelšanās mēģinājums, kura sekas bija t.s. [[lietuviešu drukas aizliegums]] - aizliegums iespiest grāmatas lietuviski latīņu alfabētā (tas attiecās arī uz tolaik [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā esošo [[Latgale|Latgali]] - un citas pastiprinātas rusifikācijas tendences. Lietuviešu drukas aizliegums ilga līdz pat 1904. gadam. Tomēr grāmatas lietuviski turpināja iespiest t.s. [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] - [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]], kas tolaik bija [[Prūsija]]s sastāvā un kurā dzīvoja ļoti daudz lietuvieši. Mazajā Lietuvā izdotās grāmatas kontrabandas ceļā masveidā nogādāja Lietuvā. 19. gs. astoņdesmitajos gados Lietuvā aizsākās pirmā nacionālā atmoda. Šajā procesā liela nozīme bija diviem laikrakstiem: [[Jons Basanavičs|Jona Basanaviča]] izdotajam "[[Aušra (laikraksts)|Aušra]]" (1883-1886) un [[Vincs Kudirka|Vinca Kudirkas]] rediģētajam "[[Varpas]]" (1889-1905). 1914. gadā sākās [[pirmais pasaules karš]], gadu vēlāk Lietuvas teritoriju pilnībā okupēja [[Vācija]], kas 1917. gadā bija ar mieru atzīt Lietuvas neatkarību - bet ar noteikumu, ka tā iekļaujas ekonomiskā un militārā ūnijā ar Vāciju.Šāda valsts tika pasludināta 1917. gada 11. decembrī, taču 1918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgu neatkarību. ==Lietuva starp Pirmo un Otro pasaules karu== ===Demokrātiskā Lietuva (1918-1926)=== No 1918. līdz 1922. gadam Lietuva izcīnīja karus par savu neatkarību: ar boļševikiem ([[PSRS]]), [[bermontieši]]em un [[Polija|poļiem]]. 1921. gadā Lietuva tika uzņemta [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. 1922. 1. augustā gadā tika pieņemta rietumnieciski liberāla [[konstitūcija]]. Par Lietuvas galvaspilsētu kļuva [[Kauņa]], jo [[Viļņa]] līdz pat 1939. gadam bija Polijas sastāvā. Par pirmo Lietuvas prezidentu jau 1919. gadā bija kļuvis [[Antans Smetona]], un 1922. gadā par otro prezidentu tika ievēlēts [[Aleksandrs Stulginskis]]. 1923. gadā Lietuva atguva [[Klaipēda|Klaipēdu]], kas kopš Pirmā pasaules kara beigām atradās Tautu Savienības pārvaldē. 1926. gadā par prezidentu kļuva [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Kazis Grīņus]]. ===Autoritārais režīms (1926-1940)=== [[Image:Smetona.jpg|right|thumb|200px|Antans Smetona]] Grīņus ierosinātās un daļēji arī īstenotās reformas daļai politiskās elites likās bīstamas un nepieņemamas. 1926. gada 17. decembrī bijušā prezidenta Smetonas vadībā notika valsts apvērsums (t.s. "[[tautinieku apvērsums]]"). Smetona atkal kļuva par prezidentu, atlaida [[Seims|Seimu]] un ieviesa valstī mēreni [[autoritārs režīms|autoritāru režīmu]]. Lietuvas [[ekonomika]] starpkaru posmā bija visnotaļ mazattīstīta, viens no iemesliem - vājā [[industrializacija]]. Galvenie Lietuvas tirdzniecības partneri bija [[Vācija]], [[Lielbritānija]] un [[Padomju Savienība]]. Līdz 1938. gadam Lietuvai un Polijai nebija nekādu diplomātisko attiecību un tās atradās formālā karastāvoklī. 1938. gadā pēc kāda robežincidenta, kurā tika nogalināts kāds poļu kareivis, Polija pieprasīja atjaunot diplomātiskās attiecības (t.s. "Polijas ultimāts"). Lietuvai bija arī jāatsakās no jebkādām pretenzijām uz Viļņu. 1939. gadā [[nacionālsociālisms|nacistiskā]] Vācija pieprasīja, lai Lietuva tai atdod Klaipēdu. Ņemot vērā Vācijas ārkārtīgo militāro pārspēku, Lietuva prasībai pakļāvās. ==Otrais pasaules karš, neatkarības zaudēšana== 1939. gadā Padomju Savienība okupēja Poliju. Šajā pašā gadā Padomju Savienība piespieda Lietuvu noslēgt "draudzības līgumu", saskaņā ar kuru Lietuva atguva Viļņu, bet PSRS ieguva tiesības Lietuvā izveidot savas karabāzes. Saskaņā ar PSRS-Vācijas [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] slepeno papildprotokolu Lietuva bija nonākusi Vācijas ietekmes zonā, taču 1940. gada 15. jūnijā Lietuvu okupēja Padomju Savienība, un tā paša gada 3. augustā Lietuva tiek "uzņemta" Padomju Savienības sastāvā. 1941. gada jūnija deportācijās tiek izsūtīti vairāk nekā 30000 Lietuvas iedzīvotāju. Drīz pēc tam Lietuvā ienāk vācu karaspēks. Vācu okupācijas laikā Lietuvā tika nogalināti aptuveni 45000 lietuviešu un 165000 ebreju. 1944. gadā Lietuva atkal nonāk Padomju Savienības kontrolē. ==Lietuva PSRS sastāvā (1944-1990)== Padomju okupācijas laiks iesākās ar masu represijām un deportācijām. Laikā no 1944. līdz 1953. gadam tika izsūtīti aptuveni 517000 Lietuvas iedzīvotāju. Partizānu karā pret Padomju režīmu gāja bojā aptuveni 36000 cilvēku. Par pirmo [[Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika|Lietuvas Padomju Sociālistiskās Republikas]] vadītāju kļuva [[Lietuvas komunistiskā partija|Lietuvas komunistiskās partijas]] pirmais sekretārs [[Antans Sniečkus]]. Tāpat kā citās PSRS okupētajās teritorijās, tika īstenota piespiedu [[kolektivizācija]] un veikta nepārdomāta [[rūpniecība]]s [[industrializācija]]. 1983. gadā tika pabeigta [[Ignalinas AES|Ignalinas atomelektrostacijas]] būve. ==Atmoda (1988-1990)== Astoņdesmito gadu beigās tāpat kā abās pārējās Baltijas valstīs sākās nacionālās atmodas kustība. 1988. gada 3. jūnijā tika nodibināta organizācija "[[Sąjūdis]]" ("Kustība"), par tās vadītāju kļuva [[Vītauts Landsberģis]]. Sākotnēji šī organizācija iestājās par Lietuvas autonomiju, bet vēlāk jau pieprasīja Lietuvas neatkarību. 1990. gada 11. martā Lietuvas Augstākā Padome pieņēma II Lietuvas valsts atjaunošanas aktu. 15. martā PSRS pieprasīja akta atsaukšanu un, draudot arī ar militāru spēku, ieviesa politiskas un ekonomiskas sankcijas pret Lietuvu. 1991. gada 10. janvārī PSRS spēki ieņēma vairākus nozīmīgus objektus Viļņā, pēc trim dienām - 13. janvārī - tika ieņemts arī televīzijas tornis, nogalinot 14 un ievainojot 700 protestējošo cilvēku. Tomēr rietumvalstu politiskā spiediena rezultātā PSRS bija spiesta šīs akcijas izbeigt, un Lietuvas valdība turpināja darbu. ==Neatkarīgā Lietuvas Republika (1990-)== [[Image:Valdas Adamkus 20041216.jpg|right|thumb|200px|Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus]] Pirmā valsts, kas ''de iure'' atzina Lietuvas neatkarību, bija [[Islande]] (11.02.1991.). 1991. gada 17. septembrī Lietuva tika uzņemta [[ANO]]. 1992. gada 25. oktobrī ar [[referendums|referendumu]] tika pieņemta Lietuvas Republikas konstitūcija. 1992. gadā tika ievēlēts arī Seims. Par Lietuvas prezidentu 1993. gada 25. februārī tika ievēlēts [[Aļģirds Brazausks]]. 1998. gadā par prezidentu kļuva [[Valds Adamkus]], bet 2003. gadā - [[Rolands Pakss]]. Tomēr pēc gada Pakss tika atstādināts no amata, un par prezidentu atkal tika ievēlēts Adamkus. 2004. gada 29. martā Lietuva tika uzņemta [[NATO]], bet 1. maijā - [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. ==Ārējās saites== * [http://www.lietuva.lt/index.php?Lang=5&ItemId=27766 Lietuvas vēstures pārskats (angļu valodā)] * [http://neris.mii.lt/homepage/history/history2.html Lietuvas vēstures hronoloģija (angļu valodā)] * [http://www.kalnieciai.lt/zenius/istorija/europa/lietuva/lietuvos_istorija.html Lietuvas vēstures hronoloģija (lietuviešu valodā)] [[Category:Lietuva]] [[Category:Lietuvas vēsture]] [[Category:Nedēļas raksti]] [[bg:История на Литва]] [[de:Geschichte Litauens]] [[en:History of Lithuania]] [[fr:Histoire de la Lituanie]] [[lt:Lietuvos istorija]] [[nl:Geschiedenis van Litouwen]] [[pt:História da Lituânia]] [[sv:Litauens historia]] 9325 26492 2006-01-09T20:54:20Z Feens 37 Zāle pie Hofas no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Petersgrat_bei_Hof_Bayern.jpg] Zāle pie Hofas no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Petersgrat_bei_Hof_Bayern.jpg] 9326 51657 2006-06-23T17:35:54Z 139.18.147.3 interwiki:it '''Zāle''' ([[vācu valoda|vācu]] - ''[[Saale]]'') - upe [[Vācija|Vācijā]]. [[Elba|Elbas]] kreisā krasta pieteka. Sākas [[Fihtela kalni|Fihtela kalnos]]. No [[Halle|Halles]] kanalizēta (vairākas [[slūžas]]). {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Zāle''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Karte Saale und Mulde.gif|250px]] |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 413 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 23 700 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| 3 km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Fihtela kalni]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Elba]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} {{commons|Saale}} [[Image:Petersgrat bei Hof Bayern.jpg|thumb|left|200px|Zāle pie Hofas]] ====Lielākās pietekas==== * [[Veise Elstera]] (labais krasts) ====Lielākās pilsētas Zāles krastos==== * [[Halle]] (Halle) * [[Jēna]] (Jena) [[Category:Vācijas upes|Zale]] [[da:Saale]] [[de:Saale]] [[en:Saale]] [[es:Saale]] [[et:Saale]] [[fr:Saale]] [[it:Saale]] [[nl:Saale]] [[pl:Soława]] [[ru:Заале (река)]] [[sv:Saale]] 9327 26502 2006-01-09T22:02:17Z Juzeris 23 redirect [[Zāle (upe)]] #redirect [[Zāle (upe)]] 9328 26495 2006-01-09T21:02:48Z Dekaels 268 Antana Smetonas attēls. Antana Smetonas attēls. 9329 26616 2006-01-10T21:35:02Z Feens 37 '''Zāle''' var būt: *[[Zāle (upe)|Zāle]] - upe [[Vācija|Vācijā]] *[[Zāle (augi)|Zāle]] - lakstaugi *[[Zāle (telpa)|Zāle]] - liela telpa ēkā *Zāle - skat. [[Marihuāna]] Skat.arī: *Zāles - skat. [[Medikamenti]] *[[Kārlis Zāle]] - latviešu [[Tēlniecība|tēlnieks]] {{disambig}} 9330 48298 2006-05-31T01:29:20Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Banka]] '''Banka''' ir kredītiestāde, kas piesaista uz laiku brīvos naudas līdzekļus, veic norēķinu un [[kredīts|kredīta]], [[vērtspapīri|vērtspapīru]], [[valūta]]s, naudas apgrozības regulēšanas un vērtību glabāšanas operācijas. Šaurākā nozīmē ar vārdu "banka" saprot [[komercbanka|komercbanku]], kas ir institūcija, kas sniedz finanšu pakalpojumus, īpaši - pieņemot noguldījumus un izsniedzot kredītus, nodrošinot norēķinus. Mūsdienās lielākajā daļā attīstīto valstu (arī [[Latvija|Latvijā]]) ir divpakāpju banku sistēma, kas sastāv no pirmā līmeņa bankas - [[centrālā banka|centrālās jeb emisijas bankas]] - un otrā līmeņa bankām un kredītiestādēm - komercbankām, [[krājbanka|krājbankām]], [[investīciju banka|investīciju bankām]], [[hipotēku banka|hipotēku bankām]], krājaizdevu sabiedrībām, [[apdrošināšana]]s kompānijām, [[pensiju fonds|pensiju fondiem]], [[lombards|lombardiem]] u.tml. Valsts centrālās bankas uzdevumi ir: * emitēt nacionālo valūtu; * īstenot [[monetārā politika|monetāro politiku]], lai nodrošinātu [[cena|cenu]] stabilitāti valstī; * noteikt oficiālo kursu nacionālās naudas apmaiņai pret ārvalstu valūtām; * uzraudzīt komercbanku un citu kredītiestāžu darbību; * pārvaldīt ārējos aktīvus u.c. Centrālā banka nosaka naudas bāzi - apgrozībā laisto naudu un obligātas naudas rezerves. Atsevišķās valstīs ([[Lielbritānija]]) ir vairākas centrālās bankas. Komercbankas veic pasīvās operācijas (naudas līdzekļu piesaistīšana, lai tos izmantotu aktīvo operāciju veikšanai; banku [[pasīvi]] sastāv no piesaistītajiem līdzekļiem un bankas [[kapitāls|kapitāla]]) un aktīvās operācijas (kredītu izsniegšana, vērtspapīru ieguldīšana, spekulācijas ar valūtu; banku [[aktīvi]] ir kredīti, valsts vērtspapīri, [[sertifikāts|sertifikāti]], [[vekselis|vekseļi]], [[akcija]]s u.tml.). ==Latvijas Banka== Latvijas Republikas centrālā banka ir [[Latvijas Banka]]. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī. Latvijas banka pieder Latvijas Valstij, taču nav pakļauta valdībai. Tā darbojas saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku". Latvijas Banku uzrauga [[Saeima]], kas arī ievēl tās prezidentu (uz sešiem gadiem). Bankas gūtā peļņa tiek sadalīta atbilstoši likumam un ieskaitīta valsts kasē. ==Ārējās saites== [http://www.bank.lv/ Latvijas Bankas mājaslapa] [[Category:Ekonomika]] [[Category:Finanšu iestādes]] [[ar:بنك]] [[be:Банк]] [[bg:Банка]] [[bs:Banka]] [[ca:Banc (empresa)]] [[cs:Banka]] [[da:Bank]] [[de:Kreditinstitut]] [[el:Τράπεζα]] [[en:Bank]] [[eo:Banko]] [[es:Banco]] [[fa:بانک]] [[fi:Pankki]] [[fr:Banque]] [[he:בנק]] [[hu:Bank]] [[id:Bank]] [[it:Banca]] [[ja:銀行]] [[ko:은행]] [[lt:Bankas]] [[ms:Bank]] [[nl:Bank (financiële instelling)]] [[no:Bank]] [[pl:Bank]] [[pt:Banco]] [[ru:Банк]] [[simple:Bank]] [[sk:Banka (inštitúcia)]] [[sr:Банка]] [[sv:Bank]] [[th:ธนาคาร]] [[tl:Bangko]] [[to:Pangike]] [[tr:Banka]] [[zh:银行]] 9332 38678 2006-04-07T00:48:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Pengepolitikk]], [[zh:货币政策]] '''Monetārā politika''' ir pasākumu kopums, kuru mērķis ir ietekmēt naudas piedāvājumu un nodrošināt līdzsvaru naudas tirgū. Tās galvenais uzdevums ir veicināt labvēlīgus [[makroekonomika|makroekonomiskos]] apstākļus [[tautsaimniecība]]s ilgtermiņa attīstībai (bieži ar to saprot zemas [[inflācija]]s nodrošināšanu). Monetārās politikas ietvaros nauda ir kontroles līdzeklis, ko lieto, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti. Valsts monetāro politiku realizē valsts [[centrālā banka]] ([[Latvija|Latvijā]] tā ir [[Latvijas Banka]]). Monetārā politika var būt aktivizējoša vai ierobežojoša. Aktivizējošas monetārās politikas rezultātā palielinās [[pieprasījums]], jo samazinās procentu likmes, paaugstinās naudas piedāvājums vai ir atviegloti kredītnoteikumi, savukārt ierobežojošas monetārās politikas rezultātā pieprasījums samazinās, jo pieaug procentu likmes, pazeminās naudas piedāvājums vai ir stingrāki kredītnoteikumi. [[Category:Makroekonomika]] [[de:Geldpolitik]] [[en:Monetary policy]] [[es:Política monetaria]] [[fi:Rahapolitiikka]] [[fr:Politique monétaire]] [[id:Kebijakan moneter]] [[ja:金融政策]] [[nn:Pengepolitikk]] [[no:Pengepolitikk]] [[pl:Polityka pieniężna]] [[ru:Денежно-кредитная политика Центрального банка]] [[zh:货币政策]] 9333 26509 2006-01-09T22:38:02Z Tail 13 {{catmore}} 9334 edit=sysop:move=sysop 43727 2006-05-07T14:45:16Z Juzeris 23 +noinclude kat. [[Image:Pantalone.jpg|130px|left|Pantalone, 1550]] '''Delartiskā komēdija''' ([[itāliešu valoda|itāliešu]] ''commedia dell'arte'' 'profesionālais teātris' jeb 'profesionālā komēdija') jeb '''masku komēdija''' bija improvizācijas [[teātris|teātra]] forma, kura attīstījās XVI gs. [[Itālija|Itālijā]] un uzplaukumu piedzīvoja XVII gs. Ar delartiskās komēdijas rašanos sāka attīstīties profesionālais teātris. Delartiskā komēdija ir balstīta uz improvizāciju; liela nozīme tajā ir arī mūzikai un dejai. Delartiskā komēdija attīstījās no dažādām jau no viduslaikiem pastāvošām lielākoties neprofesionālu aktieru (''giullaresca'') grupām. Teātra mērķauditorija bija ļoti plaša – mazāk talantīgo aktieru apvienības uzstājās ciematos un nelielās pilsētās (laukumos un uz improvizētām skatuvēm), savukārt nozīmīgākās delartiskās komēdijas trupas spēlēja augstmaņu un pat karaļu pilīs. Sākot jau ar XVI gs. vidu, itāliešu aktieru trupas devās uz viesizrādēm [[Francija|Francijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Anglija|Anglijā]]. <div align=right style="font-size:100%;">[[Delartiskā komēdija|'''Lasīt vairāk...''']]</div> <div align=right style="font-size:90%;">''Iepriekšējie raksti: '''[[Ironija]], [[Naudas vēsture]], [[1905. gada revolūcija]], [[Pūķis]]''''' </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|Nedraksts]]</noinclude> 9336 26519 2006-01-10T00:06:37Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Tiesību zinātne]] 9337 edit=sysop:move=sysop 43136 2006-05-02T20:37:34Z Juzeris 23 "[[Template:Temas]]" pārdēvēju par "[[Template:Tēmas]]": diakritiskās zīmes <p style="clear:both; margin-top:-3px; margin-bottom:0; font-variant: small; text-align: center; font-size: 125%;"> '''Kategorijas'''<br> [[:Category:Sabiedrība|Sabiedrība]] | [[:Category:Kultūra|Kultūra]] | [[:Category:Māksla|Māksla]] | [[:Category:Ģeogrāfija|Ģeogrāfija]] | [[:Category:Vēsture|Vēsture]] | [[:Category:Zinātne|Zinātne]] | [[:Category:Tehnoloģija|Tehnoloģija]] | [[:Category:Latvija|Latvija]]</p> 9338 52106 2006-06-26T11:54:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Reszka]] '''Aste''' ir [[dz&#299;vnieks|dz&#299;vnieku]] [[org&#257;ns]]. Bet pa retam ar&#299; [[cilv&#275;ks|cilv&#275;kiem]] ir aste. Hordaiņiem aste parasti ir mugurkaula turpinājums. [[Category:Bioloģija]] [[ca:Cua (anatomia)]] [[cy:Cynffon]] [[da:Hale]] [[de:Schwanz]] [[en:Tail]] [[eo:Vosto]] [[et:Saba]] [[fi:Häntä]] [[fr:Queue (animal)]] [[he:זנב]] [[it:Coda (anatomia)]] [[ja:尾]] [[lt:Uodega]] [[nl:Staart]] [[nn:Hale]] [[pl:Reszka]] [[ru:Хвост]] [[sl:Rep]] [[sv:Svans]] 9339 41668 2006-04-24T16:03:49Z Redagavimas 634 iw {{catmore}} [[Category:Zinātne]] [[af:Kategorie:Geneeskunde]] [[ar:تصنيف:طب]] [[ast:Categoría:Medicina]] [[be:Катэгорыя:Мэдыцына]] [[bg:Категория:Медицина]] [[br:Rummad:Medisinerezh]] [[bs:Category:Medicina]] [[ca:Categoria:Medicina]] [[cs:Kategorie:Lékařství]] [[csb:Kategòrëjô:Medicëna]] [[da:Kategori:Lægevidenskab]] [[de:Kategorie:Medizin]] [[el:Κατηγορία:Ιατρική]] [[en:Category:Medicine]] [[eo:Kategorio:Medicino]] [[es:Categoría:Medicina]] [[et:Kategooria:Meditsiin]] [[fi:Luokka:Lääketiede]] [[fiu-vro:Category:Arstitiidüs]] [[fr:Catégorie:Médecine]] [[gl:Category:Medicina]] [[he:קטגוריה:רפואה]] [[hr:Kategorija:Medicina]] [[hu:Kategória:Orvostudomány]] [[io:Category:Medicino]] [[it:Categoria:Medicina]] [[ja:Category:医学]] [[ka:კატეგორია:მედიცინა]] [[ko:분류:의학]] [[la:Categoria:Medicina]] [[lb:Category:Medezin]] [[lt:Kategorija:Medicina]] [[nds:Kategorie:Medizin]] [[nl:Categorie:Geneeskunde]] [[nn:Kategori:Medisin]] [[no:Kategori:Medisin]] [[os:Категори:Медицинæ]] [[pl:Kategoria:Medycyna]] [[pt:Categoria:Medicina]] [[ro:Categorie:Medicină]] [[ru:Категория:Медицина]] [[sh:Category:Medicina]] [[sk:Kategória:Medicína]] [[sl:Kategorija:Medicina]] [[sr:Категорија:Медицина]] [[sv:Kategori:Medicinsk vetenskap]] [[th:Category:แพทยศาสตร์]] [[tl:Category:Panggagamot]] [[tr:Kategori:Tıp]] [[uk:Категорія:Медицина]] [[vi:Thể loại:Y khoa]] [[zh:Category:医学]] [[zh-min-nan:Category:I-ha̍k]] 9340 26540 2006-01-10T10:24:48Z Tail 13 {{catmore}} 9341 36728 2006-03-25T12:53:04Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Zinātne]] 9343 44474 2006-05-12T22:10:01Z Knakts 848 Pieliku arī kategoriju "sabiedrība". {{catmore}} [[Category:Zinātne]] [[Category:sabiedrība]] 9344 36729 2006-03-25T12:53:33Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Zinātne]] 9345 36730 2006-03-25T12:54:21Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Zinātne]] [[Category:Sabiedrība]] 9346 36731 2006-03-25T12:54:51Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Zinātne]] 9347 36732 2006-03-25T12:55:17Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Zinātne]] 9348 36741 2006-03-25T13:01:54Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Māksla]] [[Category:Tehnika]] [[Category:Kultūra]] 9349 52606 2006-06-30T12:18:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Categoría:Mitoloxía]], [[ms:Kategori:Mitos]] {{catmore}} [[Category:Kultūra]] [[ar:تصنيف:ميثولوجيا]] [[ast:Categoría:Mitoloxía]] [[bg:Категория:Митология]] [[ca:Categoria:Mitologia]] [[cs:Kategorie:Mytologie]] [[cv:Категори:Мифологи]] [[da:Kategori:Mytologi]] [[de:Kategorie:Mythologie]] [[el:Κατηγορία:Μυθολογία]] [[en:Category:Mythology]] [[eo:Kategorio:Mitologio]] [[es:Categoría:Mitología]] [[eu:Kategoria:Mitologia]] [[fr:Catégorie:Mythologie]] [[hr:Kategorija:Mitologija]] [[hu:Kategória:Mitológia]] [[id:Kategori:Mitologi]] [[it:Categoria:Mitologia]] [[ja:Category:神話]] [[ka:კატეგორია:მითოლოგია]] [[ko:분류:신화]] [[ku:Kategorî:Mîtolojî]] [[la:Categoria:Mythologia]] [[lb:Category:Mythologie]] [[lt:Kategorija:Mitologija]] [[ms:Kategori:Mitos]] [[nl:Categorie:Mythologie]] [[os:Категори:Мифологи]] [[pl:Kategoria:Mitologia]] [[pt:Categoria:Mitologia]] [[ro:Categorie:Mitologie]] [[ru:Категория:Мифология]] [[scn:Category:Mituluggia]] [[sk:Kategória:Mytológia]] [[sl:Kategorija:Mitologija]] [[sr:Категорија:Митологија]] [[sv:Kategori:Mytologi]] [[th:หมวดหมู่:ปุราณวิทยา]] [[tr:Kategori:Mitoloji]] [[uk:Категорія:Міфологія]] [[vi:Thể loại:Thần thoại học]] [[zh:Category:神话]] 9350 36746 2006-03-25T13:06:07Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Māksla]] [[Category:Kultūra]] 9351 36761 2006-03-25T13:25:59Z Feens 37 +cat {{catmore}} [[Category:Bioloģija]] [[Category:Sabiedrība]] 9353 26590 2006-01-10T12:27:44Z Juzeris 23 "Cite this article" > "Atsauce uz šo rakstu" Atsauce uz šo rakstu 9354 26591 2006-01-10T12:29:49Z Juzeris 23 "Cite" > "Citēšana" Citēšana 9356 26594 2006-01-10T12:56:46Z Juzeris 23 format., daži atlikušie tulkojumi __NOTOC__ <div style="width: 90%; text-align: center; font-size: 85%; margin: 10px auto;">Saturs: [[#APA style|APA]] | [[#MLA style|MLA]] | [[#MHRA style|MHRA]] | [[#Chicago style|Chicago]] | [[#CBE/CSE style|CSE]] | [[#Bluebook style|Bluebook]] | [[#BibTeX entry|BibTeX]]</div> '''Piezīme:''' Pasniedzēji un profesionāļi lielākoties neuzskata enciklopēdijas par citējamiem uzziņas līdzekļiem. Vikipēdijas rakstus vajadzētu izmantot tikai kā palīginformāciju un kā sākumpunktu tālākiem pētījumiem, nevis kā galveno avotu būtisku faktu pierādīšanai. Kā jebkurā kolektīvi tapušā uzziņas līdzeklī Vikipēdijas saturā iespējamas kļūdas - lūdzu pārbaudiet faktus vairākos avotos un izlasiet mūsu [[:en:Wikipedia:General disclaimer|saistību atrunu]]. <div style="border: 1px solid grey; background: #E6E8FA; width: 90%; padding: 15px 30px 15px 30px; margin: 10px auto;"> == Bibliogrāfiskie dati par rakstu "{{FULLPAGENAME}}" == * Raksta nosaukums: {{FULLPAGENAME}} * Autori: Vikipēdijas lietotāji * Izdevējs: ''{{SITENAME}}, {{MediaWiki:Sitesubtitle}}''. * Pēdējās pārskatīšanas laiks: {{CURRENTDAY}} {{CURRENTMONTHNAME}} {{CURRENTYEAR}} {{CURRENTTIME}} UTC * Raksta iegūšanas laiks: <citation>{{CURRENTDAY}} {{CURRENTMONTHNAME}} {{CURRENTYEAR}} {{CURRENTTIME}} UTC</citation> * Pastāvīgā saite: {{fullurl:{{FULLPAGENAME}}|oldid={{REVISIONID}}}} * Raksta versijas ID: {{REVISIONID}} Lūdzu, neaizmirstiet pārbaudīt jums prasīto atsauču pierakstu. </div> <div class="plainlinks" style="border: 1px solid grey; width: 90%; padding: 15px 30px 15px 30px; margin: 10px auto;"> == Citēšanas varianti rakstam "{{FULLPAGENAME}}" == === [[APA style]] === Vikipēdijas lietotāji ({{CURRENTYEAR}}). {{FULLPAGENAME}}. ''{{SITENAME}}, {{MediaWiki:Sitesubtitle}}''. Iegūts <citation>{{CURRENTTIME}}, {{CURRENTMONTHNAME}} {{CURRENTDAY}}, {{CURRENTYEAR}}</citation> no {{fullurl:{{FULLPAGENAME}}|oldid={{REVISIONID}}}}. === [[The MLA style manual|MLA style]] === "{{FULLPAGENAME}}." ''{{SITENAME}}, {{MediaWiki:Sitesubtitle}}''. {{CURRENTDAY}} {{CURRENTMONTHABBREV}} {{CURRENTYEAR}}, {{CURRENTTIME}} UTC. <citation>{{CURRENTDAY}} {{CURRENTMONTHABBREV}} {{CURRENTYEAR}}, {{CURRENTTIME}}</citation> &lt;{{fullurl:{{FULLPAGENAME}}|oldid={{REVISIONID}}}}&gt;. === [[MHRA Style Guide|MHRA style]] === Vikipēdijas lietotāji, '{{FULLPAGENAME}}', ''{{SITENAME}}, {{MediaWiki:Sitesubtitle}},'' {{CURRENTDAY}} {{CURRENTMONTHNAME}} {{CURRENTYEAR}}, {{CURRENTTIME}} UTC, &lt;{{fullurl:{{FULLPAGENAME}}|oldid={{REVISIONID}}}}&gt; [iegūts <citation>{{CURRENTDAY}} {{CURRENTMONTHNAME}} {{CURRENTYEAR}}</citation>] === [[The Chicago Manual of Style|Chicago style]] === Vikipēdijas lietotāji, "{{FULLPAGENAME}}," ''{{SITENAME}}, {{MediaWiki:Sitesubtitle}},'' {{fullurl:{{FULLPAGENAME}}|oldid={{REVISIONID}}}} (iegūts <citation>{{CURRENTMONTHNAME}} {{CURRENTDAY}}, {{CURRENTYEAR}}</citation>). === [[Council of Science Editors|CBE/CSE style]] === Vikipēdijas lietotāji. {{FULLPAGENAME}} [Internet]. {{SITENAME}}, {{MediaWiki:Sitesubtitle}}; {{CURRENTYEAR}} {{CURRENTMONTHABBREV}} {{CURRENTDAY}}, {{CURRENTTIME}} UTC [citēts <citation>{{CURRENTYEAR}} {{CURRENTMONTHABBREV}} {{CURRENTDAY}}</citation>]. Pieejams: {{fullurl:{{FULLPAGENAME}}|oldid={{REVISIONID}}}}. === [[Bluebook|Bluebook style]] === {{FULLPAGENAME}}, {{fullurl:{{FULLPAGENAME}}|oldid={{REVISIONID}}}} (pēdējoreiz apmeklēts <citation>{{CURRENTMONTHNAME}} {{CURRENTDAY}}, {{CURRENTYEAR}}</citation>). === [[BibTeX]] entry === @misc{ wiki:xxx, author = "{{SITENAME}}", title = "{{FULLPAGENAME}} --- {{SITENAME}}{,} {{MediaWiki:Sitesubtitle}}", year = "{{CURRENTYEAR}}", url = "{{fullurl:{{FULLPAGENAME}}|oldid={{REVISIONID}}}}", note = "[Online; accessed <citation>{{CURRENTDAY}}-{{CURRENTMONTHNAME}}-{{CURRENTYEAR}}</citation>]" } When using the [[LaTeX]] package url (<code>\usepackage{url}</code> somewhere in the preamble), which tends to give much more nicely formatted web addresses, the following may be preferred: @misc{ wiki:xxx, author = "{{SITENAME}}", title = "{{FULLPAGENAME}} --- {{SITENAME}}{,} {{MediaWiki:Sitesubtitle}}", year = "{{CURRENTYEAR}}", url = "'''\url{'''{{fullurl:{{FULLPAGENAME}}|oldid={{REVISIONID}}}}'''}'''", note = "[Online; accessed <citation>{{CURRENTDAY}}-{{CURRENTMONTHNAME}}-{{CURRENTYEAR}}</citation>]" } </div> <!--closing "Citation styles" div--> 9357 26595 2006-01-10T12:59:24Z Juzeris 23 "Page:" > "Raksts:" Raksts: 9358 26596 2006-01-10T13:00:22Z Juzeris 23 "Cite" > "Parādīt atsauci" Parādīt atsauci 9361 26630 2006-01-11T12:22:46Z Feens 37 Zāra pie Metlahas no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Saarschleife.jpg] Zāra pie Metlahas no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Saarschleife.jpg] 9362 42006 2006-04-28T03:58:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Река Сар]] '''Zāra''' ([[vācu valoda|vācu]] - ''Saar'', [[franču valoda|franču]] - ''Sarre'') - upe [[Francija|Francijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. [[Mozele|Mozeles]] labā krasta pieteka. Sākas [[Vogēzi|Vogēzos]]. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Zāra''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Saarschleife.jpg|250px]] |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|Zāra pie Metlahas |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 246 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| 7 431 km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| ? km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vogēzi]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Mozele]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Francija]], [[Vācija]] |} ====Lielākās pilsētas Zāras krastos==== * [[Zārbrikene]] (''Saarbrücken'') [[Category:Vācijas upes|Zara]] [[Category:Francijas upes|Zara]] [[ca:Saar]] [[da:Saar]] [[de:Saar]] [[en:Saar River]] [[es:Río Sarre]] [[fr:Sarre (rivière)]] [[hu:Saar]] [[nl:Saar]] [[pl:Saara (rzeka)]] [[ro:Saar]] [[ru:Саар (река)]] [[sr:Река Сар]] [[sv:Saar]] 9363 31873 2006-02-25T15:57:51Z Yyy 146 cat * [[Category:Eiropas upes]] 9364 26638 2006-01-11T12:36:33Z Feens 37 '''Zāra''' var būt: * [[Zāra (zeme)|Zāra]] (Saarland) - [[Vācija|Vācijas]] [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. * [[Zāra (upe)|Zāra]] (Saar) - upe [[Francija|Francijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. {{disambig}} 9369 50159 2006-06-12T08:51:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Кейстут]] [[Image:Kiejstut.JPG|266px|right|thumb|Ķēstutis]] '''Ķēstutis''' ([[lietuviešu valoda|lietuviešu]] ''Kęstutis''), Lietuvas dižkunigaiša [[Ģedimins|Ģedimina]] dēls (dz. 1297. g. – nogalināts 1382. g. 15. augustā). Laikā no 1341. līdz 1382. gadam Ķēstutis bija [[Traķi|Traķu]] kunigaitijas un Žemaitijas [[kunigaitis]] (mantojis tās no tēva), bet no 1381. līdz 1382. gadam – [[Lietuvas Dižkunigaitija]]s [[dižkunigaitis]]. Kopā ar savu brāli [[Aļģirds|Aļģirdu]] Ķēstutis 1345. g. atņēma Lietuvas Dižkunigaitijas troni viņu jaunākajam brālim [[Jaunutis|Jaunutim]]. Par dižkunigaiti sākotnēji kļuva Aļģirds, kurš izvērsa Lietuvas ekspansiju uz austrumiem, kamēr Ķēstutis organizēja Lietuvas rietumuteritoriju aizsardzību.<br> Laikā no 1342. līdz 1382. gadam atvairījis ~70 [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] un ~30 [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] karagājienus uz Lietuvu. Sarīkojis vairāk nekā 40 pretuzbrukumus uz Prūsiju un Livoniju. 1342. g. padzinis livoniešus no Pleskavas apgabala, 1345. g. nopostījis Ordeņa zemes līdz Rīgai un Cēsīm. Prūsijā nereiz uzbrucis krustnešu pilīm līdz Sembai. 1361. g. karagājienā uz Prūsiju tika sagūstīts un apcietināts Marienburgā. No cietuma izbēdzis. 1370. g. kopā ar Aļģirdu vadījis Lietuvas karaspēku Rūdavas kaujā pie Karalaučiem. Palīdzējis Aļģirdam viņa karagājienos uz Maskavu (1368., 1370., 1372. g.) Bija uzsācis sarunas par iespēju kristīties, kronēties un atjaunot Lietuvas ķēniņvalsti (to Lietuvai piedāvājuši Polijas un Ungarijas karaļi). Diskusijās (1349., 1351., 1358., 1373. g.) kopā ar Aļģirdu piedāvājis, lai idejas iniciatori palīdzētu pievienot Lietuvai baltu zemes valsts Rietumos, bet Vācu ordenis lai tiktu pārcelts uz Krievzemes stepēm cīņai pret tatāriem. Uzcēlis pili savai rezidencei Jaunajos Traķos. Bijis precējies divreiz. No pirmās laulības ir zināms dēls Vaidots, Kauņas pils aizstāvis (1362). Otrā sieva bijusi vārdā Biruta. Pēc leģendas, viņa bijusi vaidelote Palangā, no kurienes Ķēstutis viņu aizvedis ap 1349. g., kad apmeklēja tur esošo svētnīcu. No viņu dēliem par Lietuvas dižkunigaišiem kļuvuši [[Vītauts Dižais|Vītauts]] (dz. ap 1350. g.) un Sigismunds (dz. ap 1365. g.). 1382. gadā Aļģirda dēls [[Jagailis]] ieņēma [[Viļņa|Viļņu]] un Traķus, lai pārņemtu varu Lietuvā. Ķēstutis un viņa dēls [[Vītauts Dižais|Vītauts]] ar karaspēku ieradās Traķos, un tur Jagaiļa nometnē pārrunu laikā Ķēstutis ar Vītautu tika sagūstīti un apcietināti [[Krēva|Krēvā]]. Ķēstutis drīz tika nogalināts, bet Vītautam izdevās izbēgt. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Jagailis]] |width="40%" align="center"|[[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas valdnieks]]<br>dižkunigaitis<br>'''1381-1382''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Jagailis]] |- |} [[Category:Ģedimina dinastija]] [[Category:Lietuvas valdnieki]] [[be:Кейстут]] [[en:Kęstutis]] [[et:Kęstutis]] [[lt:Kęstutis]] [[pl:Kiejstut (książę trocki)]] [[ru:Кейстут]] [[tt:Kęstutis]] [[uk:Кейстут]] 9371 40515 2006-04-15T18:55:27Z Feens 37 Graca-Grāca '''Ludvigs Gumplovičs''' (''Ludwik Gumplowicz'') (* 1838.gada 9.martā [[Krakova|Krakovā]], † 1909.gada 19.augustā [[Grāca|Grācā]]) - [[poļu|poļu]] izcelsmes [[Austrija|austriešu]] [[socioloģija|sociologs]], viens no [[Eiropa|Eiropas]] socioloģijas un [[konfliktu teorija|konfliktu teorijas]] pamatlicējiem. [[Sociāldarvinisms|Sociāldarvinisma]] pārstāvis. Dzimis Krakovā (toreiz [[Austroungārija|Austroungārijā]], tagad [[Polija|Polijā]]). Studējis [[tiesības]] Krakovas un [[Vīne|Vīnes]] universitātēs. No 1875.gada tiesību pasniedzējs, vēlāk [[profesors]] universitātē Grācā. 1909.gadā kopā ar sievu izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]], kad uzzināja, ka ir slims ar [[vēzis (slimība)|vēzi]]. Izvirzīja koncepciju par valsti kā vardarbības mehānismu, kurā konfliktē [[rase|rases]], sociālās grupas un [[tauta|tautas]], kas vēsturiski ved pie [[diktatūra|diktatūras]] un [[anarhija|anarhijas]] savstarpēja maiņas. Ieviesis jēdzienu [[etnocentrisms]]. Ietekmējis Austroungārijas un [[Vācija|Vācijas]] sabiedriskos uzskatus. '''Bibliogrāfija''' *''Race und Staat'' (1875) (Rase un valsts) *''Das allgemeine Staatsrecht'' (1877) (Vispārējās valsts tiesības) *''Der Rassenkampf'' (1883) (Rasu cīņa) *''Grundriss der Sociologie'' (1885) (Socioloģijas pamati) *''System socyologii'' (1887) (Socioloģijas sistēma) - poliski *''Das österreichische Staatsrecht'' (1891) (Austrijas valsts tiesības) *''Geschichte der Staatstheorien'' (1905) (Valsts teorijas vēsture) [[Category:Poļu sociologi|Gumploviczs, Ludvigs]] [[Category:Polijā dzimuši|Gumploviczs, Ludvigs]] [[de:Ludwig Gumplowicz]] [[en:Ludwig Gumplowicz]] [[pl:Ludwik Gumplowicz]] 9374 50141 2006-06-12T07:25:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Гедзімін]] Modifying: [[en:Gediminas of Lithuania]] [[Image:Gedimin grav xvii.jpg|thumb|250px|Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins (18. gs. gravīra)]] '''Ģedimins''' ([[lietuviešu valoda|lietuviešu]] ''Gediminas'' (dz. ap 1275. g. – m. 1341. g.), Lietuvas [[dižkunigaitis]] (1316. - 1341. g.), [[Ģedimina dinastija|Ģedimina]] resp. [[Jagaiļu dinastija]]s aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē. Ģedimina valdīšanas laikā par Lietuvas galvaspilsētu kļuva [[Viļņa]] (1323). Visticamākais, ka Ģedimins bijis Lietuvas dižkunigaiša (no 1293.(1296.) līdz 1316. gadam) [[Vītenis|Vīteņa]] jaunākais brālis. Par dižkunigaiti Ģedimins kļuva 1316. g. pēc Vīteņa nāves. Tieši Ģedimins nostiprināja Lietuvas Dižkunigaitiju un padarīja to par nopietnu, ievērojamu spēku [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]; dažreiz viņš tiek saukts pat par īsteno Lietuvas Dižkunigaitijas dibinātāju. Lai nostiprinātu un paplašinātu savu valsti, kuras patstāvību apdraudēja [[Vācu ordenis]], Ģedimins jau valdīšanas sākumperiodā pakļāva Turovu un Pinsku. 1320. gadā viņa dēls [[Aļģirds]] kļuva par Vitebskas kņazu. Tajā pašā gadā viņš izveidoja aliansi ar Tveras grāfisti. Viņa pakļautībā nonāca arī [[Smoļenska]] (1326), [[Pleskava]] (1322), [[Galīcija]] un [[Volīnija]] (ap 1320. līdz 1324.), [[Kijeva]] (1325). 1325. gadā tika izveidota alianse ar [[Vladislavs I Īsais|Vladislavu I Īso]], [[Polija]]s karali, izdodot savu meitu Aldonu pie vīra Vladislava I dēlam, nākamajam Polijas karalim [[Kazimirs III|Kazimiram III]]. Ap 1330./1331. gadu alianse tika pārtraukta. 1324./1325. gadā Ģedimins izteica vēlmi kristīties, lai apturētu Vācu ordeņa iebrukumus Lietuvā. Tomēr politiskā situācija mainījās, un Ģedimins atteicās no kristīšanās. Domājams, ka Ģedimins nomira no kaujā gūta ievainojuma 1341. gada decembrī, aizstāvot Veļonas pili (pie Nemunas). Valsti viņš atstāja savam dēlam [[Jaunutis|Jaunutim]], tomēr 1345. g. troni pārņēma [[Aļģirds]] (ar vēl viena Ģedimina dēla - [[Ķēstutis|Ķēstuta]] palīdzību). [[Category:Ģedimina dinastija]] [[Category:Lietuvas valdnieki]] [[be:Гедзімін]] [[cs:Gediminas]] [[de:Gediminas]] [[en:Gediminas of Lithuania]] [[et:Gediminas]] [[fr:Gediminas]] [[ja:ゲディミナス]] [[lt:Gediminas]] [[no:Gediminas av Litauen]] [[pl:Giedymin (wielki książę litewski)]] [[ru:Гедимин]] [[uk:Гедимін]] 9375 31874 2006-02-25T15:59:46Z Yyy 146 cat {{catmore}} [[Category:Lietuvas vēsture]] [[Category:Polijas vēsture]] 9377 27572 2006-01-23T20:56:40Z Feens 37 '''Aļģirds''' ([[lietuviešu valoda|lietuviešu]] ''Algirdas''; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija [[Lietuvas Dižkunigaitija]]s [[dižkunigaitis]] laikā no 1345. līdz 1377. gadam. Līdzās viņa tēvam [[Ģedimins|Ģediminam]] Aļģirds tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Lietuvas valdniekiem. Tieši Aļģirda laikā Lietuvas valsts robežas sasniedza pat [[Melnā jūra|Melno jūru]]. Aļģirds nāca pie varas 1345. gadā, kad ar sava brāļa [[Ķēstutis|Kēstuta]] palīdzību atņēma troni viņu abu jaunākajam brālim [[Jaunutis|Jaunutim]]. Aļģirds pakļāva daļu līdz tam brūkošās [[Mongoļu Impērija]]s pārvaldē esošo [[Krievija]]s teritoriju, paplašinot Lietuvas robežas gandrīz līdz pašai [[Maskava]]i. Par vienu no lielākajiem Aļģirda militārajiem panākumiem tiek uzskatīta kauja ar tatāriem (Mongoļu Impēriju) pie [[Dienvidu Buga|Dienvidu Bugas]] pietekas Siņuhas (Синюха) 1362. gadā. Šajā kaujā Mongoļu Impērijas (t.s "Zelta ordas") karaspēks tika sakauts, un Lietuva pakļāva [[Podolija|Podoliju]] un [[Kijeva|Kijevu]]. 1349. gadā izcēlās karš starp Lietuvu un [[Polija|Polijas Karalisti]] ([[Volīnija]]s dēļ). Lai gan poļi iekaroja teritorijas Volīnijas rietumdaļā, lielākā daļa Volīnijas palika Lietuvas kontrolē. Aļģirda valdīšanas laikā Lietuvu pastāvīgi apdraudēja arī [[Vācu ordenis]]. Laikā no 1368. līdz 1372. gadam Aļģirds organizēja trīs karagājienus uz Maskavu (1368., 1370. un 1372. gadā), lai atbaltīstu savu sievastēvu, [[Tvera]]s kņazu Mihailu. Ieņemt Maskavu Aļģirds tomēr nespēja. Aļģirds nomira 1377. gada 24. maijā, valsti atstājot savam dēlam [[Jagailis|Jagailim]]. [[Category:Ģedimina dinastija]] [[Category:Lietuvas valdnieki]] [[be:Альгерд]] [[de:Algirdas]] [[en:Algirdas]] [[et:Algirdas]] [[fr:Olgierd]] [[lt:Algirdas]] [[pl:Olgierd Giedyminowicz]] [[ru:Ольгерд]] [[uk:Ольгерд (князь)]] 9378 26676 2006-01-11T19:23:34Z Dekaels 268 "[[Aļgirds]]" pārdēvēju par "[[Aļģirds]]": Ak, bija kļūda raksta nosaukumā. #REDIRECT [[Aļģirds]] 9379 26685 2006-01-11T20:46:41Z Dekaels 268 Mindauga attēls. Mindauga attēls. 9380 26686 2006-01-11T20:50:02Z Creep 473 9381 52437 2006-06-29T14:25:14Z Creep 473 [[Image:Mg3.jpg|thumb|right|350px|MG-3]] '''MG-3''' ir viens no pasaules populārākajiem universālajiem ložmetējiem. Faktiski, MG-3 ir pārveidota [[MG-42]] versija ([[2. pasaules karš|Otrā pasaules kara]] ēras [[ložmetējs]]), kas pielāgota šaut ar 7.62 mm [[NATO]] lodēm nevis 7.92 mm Mauzera lodēm. == Parametri == *Tips: Universālais [[ložmetējs]] *Ražotājvalsts: [[Vācija]] *Gads: 1968 *Kalibrs: 7.62 mm *Svars: **Uz [[divkājis|divkāja]]: 11.5 kg **Uz [[trijkājis|trijkāja]]: 25 kg *Stobra garums: 56.5 cm *Kopējais garums: 122.5 cm *Munīcija: 7.62 x 51 mm [[NATO]] (.308 Win) *Padeve: 50, 250 ložu patronlente *Uguns temps: 1200 šāviņi/min *Lodes pirmātrums: 820 m/s == Izstrādes vēsture == [[MG-42]] bija pasaules pirmais īsti universālais ložmetējs, kas tika izgatavots un izmantots gan kā vieglais ložmetējs uz [[divkājis|divkājiem]], gan smagais ložmetējs uz [[trijkājis|trijkāja]], gan PGA ložmetējs, gan nostiprināts uz tapskrūves. MG-3 sākās ar MG-42/59 1959.gadā, un kopš 1968.gada MG-3 tiek ražots masveidā. MG-3 tiek eksportēts uz [[Čīle|Čīli]], [[Dānija|Dāniju]], [[Itālija|Itāliju]], [[Pakistāna|Pakistānu]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]], [[Irāna|Irānu]], [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Austrija|Austriju]], [[Portugāle|Portugāli]] un [[Turcija|Turciju]]. MG-3 kloni tika ražoti bijušajā [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un citās valstīs. [[Image:Schnittbild.MG3.jpg|thumb|left|400px|MG-3]] == Tehniskais raksturojums == MG-3 ir no patronlentes barojams un ar gaisu dzesināms ložmetējs. Tam ir mazkustīgs stobrs ar slēdzošo aizslēgu stobra caurules izcilnī ar 2 veltņiem (jāpiezīmē, ka MG-3 lietoja slēgšanu ar veltņiem atšķirībā no HK G3 sērijas ieročiem, kur veltņi bija domāti lai palēninātu aizslēga galvu aizmugurējā kustībā pārlādēšanas cikla sākumposmā). MG-3 ir ātra stobra caurules nomaiņa, kuru nepieciešams mainīt ik pēc 150 šāviņiem ar tā praktisko uguns tempu, kas ir 200-250 lodes minūtē. Ierocis tiek šauts no atvērta aizslēga. Tam ir viens no augstākajiem uguns tempiem tā klasē un tas ir ļoti uzticams (kā to varēja sagaidīt no pēckara izstrādājumiem). {{commons|MG3}} [[Category:Ložmetēji]] [[de:MG3 (Maschinengewehr)]] [[en:Rheinmetall MG3]] [[no:MG-3]] [[pl:Karabin maszynowy MG3]] [[sv:MG3]] [[tr:MG3]] 9382 26689 2006-01-11T21:00:54Z Dekaels 268 [[Image:Mindaugas-ant-zirgo.jpg|right|thumb|Mindaugs uz zirga (attēls no [[Aleksandrs Gvagņins|Aleksandra Gvagņina]] hronikas)]] '''Mindaugs''' ([[lietuviešu valoda|lietuviešu]] ''Mindaugas''; dzimis ap 1203. gadu, miris 1263. gada 12. septembrī) bija [[Lietuva]]s valdnieks gan kā [[dižkunigaitis]] no 1236. gada, gan kā [[karalis]] no 1253. gada. Mindaugs uzskatāms par Lietuvas valsts izveidotāju. Rakstiskos avotos kā Lietuvas valdnieks Mindaugs pirmo reizi minēts 1238. gadā. Tiek uzskatīts, ka par Lietuvas dižkunigaiti Mindaugs kļuvis jau ap 1236. gadu. Mindauga vadībā notika lietuviešu cilšu konsolidācija pret [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], bet pēc 1236. gada [[Saules kauja]]s - [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] atzaru - [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]]. 1248. gadā Mindaugs sūtīja savus brāļadēlus kunigaišus [[Tautvils|Tautvilu]] un Ģedivīdu un to mātes brāli Vīkintu karagājienā pret [[Smoļenskas kņaziste|Smoļenskas kņazisti]]. Lietuviešu karaspēks iebruka arī [[Maskava]]s zemēs un sakāva Maskavas [[kņazs|kņaza]] Mihaila armiju kaujā pie Protvas. Tomēr drīz vien lietuviešu karaspēku sakāva [[Suzdaļas kņaziste]]s karaspēks. Mindaugs pavēlēja sakautajiem kunigaišiem pamest Lietuvu un nosūtīja pret tiem savu karaspēku. Nākamajā gadā Tautvils, Ģedivīds un Vīkints aizbēga uz [[Volīnijas kņaziste|Volīnijas kņazisti]], kuras valdnieks tajā laikā bija Ģedivīda un Vīkinta sievastēvs kņazs Daņils. 1250. gadā Livonijas ordeņa karaspēks vairākas reizes iebruka Mindauga pārvaldītajās teritorijas, un Livonijas ordeni atbalstīja arī Tautvils ar savu karaspēku, ko sagādāja kņazs Daņils. Drīz pēc tam Tautvils kristījās. Šo notikumu rezultātā Mindaugs nolēma pieņemt kristietību, tādējādi atņemot Livonijas ordenim formālo iemeslu iebrukumiem Lietuvā. Livonijas ordenis atbalstīja Mindauga lēmumu, jo cerēja iegūt Lietuvu par savu vasaļvalsti. 1251. gada pavasarī Mindaugu nokristīja [[Andrejs no Širlandas]], Livonijas ordeņa [[mestrs]]. Tajā pašā gadā Livonijas ordenis no Rīgas padzina Tautvilu, kurš pēc tam uzbruka Mindaugam, taču neveiksmīgi, un atkal aizbēga uz Volīniju. 1251. gadā [[pāvests]] [[Innocents IV]] pasludināja, ka Lietuva atrodas [[Svētais Pēteris|Sv. Pētera]] aizgādnībā, un deleģēja [[Kulma]]s [[bīskaps|bīskapu]] kronēt Mindaugu par Lietuvas karali. Mindauga kronēšana notika 1253. gada 6. jūlijā (iespējams, tas notika [[Aglona|Aglonā]]). Mindaugam gan bija jāatdod Livonijas ordenim daļu [[Žemaitija]]s un [[jātvingi|jātvingu]] teritorijas. 1254. gadā Mindaugs noslēdza mieru ar Volīniju un Tautvilu. 1260. gada 13. jūlijā žemaišu karaspēks sakāva Livonijas ordeņa karaspēku [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] - tas bija lielākā ordeņa sagrāve 13. gadsimtā. Pēc šīs kaujas [[balti|baltu]] apdzīvotajās teritorijās sākās plaša mēroga nemieri pret Vācu ordeņa varu. Šo notikumu iespaidots, Mindaugs 1261. gadā pārņēma Žemaitiju savā pakļautībā un atteicās no kristietības un miera ar Livonijas ordeni. 1263. gada rudenī Mindauga karavadonis Treņota kopā ar kunigaiti Daumantu sarīkoja sazvērestību, kuras rezultātā tā paša gada 12. septembrī Mindaugs tika nogalināts. [[Category:Lietuvas valdnieki]] [[be:Міндоўг]] [[de:Mindaugas I. (Litauen)]] [[et:Mindaugas]] [[en:Mindaugas]] [[it:Mindaugas]] [[ja:ミンダウカス]] [[lt:Mindaugas]] [[nl:Mindaugas I van Litouwen]] [[no:Mindaugas I av Litauen]] [[pl:Mendog]] [[ru:Миндовг]] [[uk:Міндовг]] 9383 26691 2006-01-11T21:42:43Z Tail 13 Trīspadsmitā Dalailamas attēls no en.wiki. Trīspadsmitā Dalailamas attēls no en.wiki. 9386 26694 2006-01-11T23:29:18Z Tail 13 uzrakstīju rakstu (plānoju vēl papildināt/pārbaudīt faktus) ''Šis raksts ir par vēsturisko Tibetu. Skat. arī [[Tibetas Autonomais apgabals]], [[Tibetas kalniene]].'' '''Tibeta''' ir reģions [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Apzīmējumu "Tibeta" lieto gan, lai nosauktu vēsturisko un neatkarīgo Tibetas valsti, ko 1950. gadā okupēja [[Ķīnas Tautas Republika]], gan arī, lai nosauktu mūsdienu Ķīnas Tautas Republikas sastāvdaļu ("Tibetas Autonomais apgabals"). Tibetas galvaspilsēta ir [[Lhasa]]. Tibetas iedzīvotāji lielākoties ir budisti, lai arī to skaits ir samazinājies, kopš to iekaroja Ķīna. ==Tibetas statuss== [[Image:Flag of Tibet.gif||thumb|300px|Tibetas karogs pirms 1950. gada. To ieviesa trīspadsmitais [[Dalailama]], un to joprojām lieto Tibetas valdība trimdā, tāpēc Ķīnas Tautas Republika to ir aizliegusi kā [[separātisms|separātisma]] simbolu.]] Ķīnas Tautas Republikas varas leģitimitāte šajā reģionā joprojām ir diskusiju objekts. Kopš 1959. gada Tibetas bijusī valdība četrpadsmitā [[Dalailama]]s vadībā atrodas trimdā Daramsalā, [[Indija|Ziemeļindijā]]. Tā apgalvo, ka Tibeta ir suverēna valsts, kuras robežas sakrīt ar vēsturiskās Tibetas robežām, lai arī pirms 1959. gada tā kontrolēja tikai aptuveni pusi šīs teritorijas. Tibetas valdība apgalvo, ka tibetieši bija neatkarīga nācija: * pirms [[Mongoļu Impērija]]s iebrukuma pirms 700 gadiem; * starp Mongoļu Impērijas sabrukumu 1368. gadā un 1720. gadu, kad Tibetu iekaroja [[Mandžu Impērija]]; * starp Mandžu Impērijas sabrukumu 1912. gadā un Tibetas iekļaušanu ĶTR 1951. gadā. Arī formālās pakļautības laika periodos Tibetai lielā mērā bija pašnoteikšanās tiesības, tāpēc Tibetas valdība trimdā apgalvo, ka pašreizējā Ķīnas Tautas Republikas valdīšana Tibetā ir nelegāla un ka ĶTR motivē tikai Tibetas dabas resursi un stratēģiskā ģeogrāfiskā pozīcija. Tibetas valdība uzskata, ka ĶTR pārkāpj gan Tibetas vēsturisko statusu, gan Tibetas tautas tiesības pašnoteikties. Tā norāda arī uz ĶTR realizēto autokrātisko un "skaldi un valdi" politiku, kā arī [[asimiliācija]]s mēģinājumiem, nosaucot tos par Ķīnas imperiālisma centieniem iznīcināt Tibetas atšķirīgo etnisko sastāvu, kultūru un identitāti, tādējādi to padarot par neatdalāmu Ķīnas sastāvdaļu. Ķīnas Tautas Republika savukārt apgalvo, ka tās vara Tibetā ir leģitīma, jo Tibeta ''de jure'' esot Ķīnas nedalāma sastāvdaļa, kopš to pirms 700 gadiem iekaroja Mongoļu Impērija, - līdzīgi kā citas valstis, kuras tika iekļautas Mongoļu Impērijā attiecīgajā laikā (Dali Karaliste un Tangutu Impērija) un kopš tā laika tiek uzskatītas par Ķīnas sastāvdaļu. ĶTR uzskata, ka visām ķīniešu valdībām ([[Minu dinastija]]s, [[Cinu dinastija]]s, Ķīnas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas), sākot ar [[JUaņu dinastija|Juaņu dinastiju]], bijusi ''de jure'' un ''de facto'' vara pār Tibetu. ĶTR turklāt arī apgalvo, ka pat periodā, ko parasti uzskata par pēdējo Tibetas neatkarības posmu (1912-1951), Ķīnai joprojām bija vara pār Tibetu, jo neviena valsts diplomātiski Tibetu neatzina, turklāt pati Tibeta esot atzinusi Ķīnas tiesības, sūtot delegātus jaunas Ķīnas Republikas konstitūcijas izveidei 1925. gadā, uz Ķīnas Republikas Nacionālo Asambleju 1931. gadā, uz [[Gomindāns|Gomindāna]] Nacionālo Kongresu 1931. gadā, uz Nacionālo Asambleju jaunas ķīniešu konstitūcijas izveidei 1946. gadā un Nacionālo Asambleju jaunas ķīniešu konstitūcijas izveidei arī 1948. gadā. ĶTR turklāt uzskata visas kustības, kuru mērķis ir izbeigt ķīniešu varu Tibetā, sākot ar [[Lielbritānija]]s mēģinājumiem XIX gs. un XX gs. sākumā līdz Tibetas valdībai trimdā patlaban, par garu kampaņu, kuras pamatā ir rietumu imperiālisma centieni iznīcināt ķīniešu integritāti un suverenitāti, tādējādi vājinot Ķīnas pozīciju pasaulē. ĶTR arī apgalvo, ka Tibetas valdības politika pirms 1959. gada bijusi autokrātiska un teokrātiska, un norāda, ka Tibeta atteikusies no Arunakalpradešas, ko Ķīna uzskata par [[Indija]]s okupētu Tibetas daļu. ĶTR tā pamato savu viedokli, ka Tibetas valdībai trimdā nav morālu tiesību uz varu Tibetā. ==Tibetas ģeogrāfija== [[Image:Himalaya composite.jpg|thumb|250px|Tibetas kalniene atrodas starp Himalaju kalniem dienvidos un Taklamakanas līdzenumu ziemeļos]] Tibeta atrodas [[Tibetas kalniene|Tibetas kalnienē]] (Centrālāzijā), kas ir augstākais reģions pasaulē. Tās vidējais augstums ir aptuveni 4950m virs jūras līmeņa. Tibetā atrodas lielākā daļa [[Himalaji|Himalaju kalnu]]. To virsotņu augstums sasniedz 6000-7500m. Augstākā virsotne pasaulē - [[Everests]] - atrodas uz Tibetas un [[Nepāla]]s robežas. Deviņus mēnešus gadā atmosfēra Tibetā ir ļoti sausa. Tās rietumdaļā dominē zema temperatūra, savukārt ziemeļdaļai raksturīgas ļoti augstas temperatūras vasarā un liels aukstums ziemā. Tibetā atrodas Jandzi un Mekongas upju iztekas. Svarīgākā Tibetas upe ir Bramaputra, jo tā ir kuģojama un veido svarīgu austrumu-rietumu transporta ceļu. ==Tibetas vēsture== ''Plašākai informācijai skat. rakstu [[Tibetas vēsture]].'' Spriežot pēc arheoloģiskajiem izrakumiem Tibetā, pirmie iedzīvotāji šajā reģionā parādījās aptuveni 10 000 gadu p.m.ē., kad tur nonāca [[nomadi|nomadu]] ciltis. No VII-XI gs. Tibeta bija salīdzinoši liela impērija, kura dienvidos periodiski sniedzās līdz Bengālijai, bet ziemeļos - līdz Mongolijai. Savu maksimālo platību impērija sasniedza Songtsena Gampo laikā, kad tās robežas iesniedzās arī Ķīnā un iedzīvotāju skaits pārsniedza 40 miljonus. Šajā laikā Tibetā parādījās mahājānas budisms. XIII gs. Tibeta tika iekļauta Mongoļi Impērijā, savukārt XVII gs. piektais Dalailama tika pasludināts par Tibetas karali. Viņš centralizēja politisko varu Tibetā un panāca vienošanos ar Mandžu Impēriju, kas garantēja Tibetas pilnīgu neatkarību. 1904. gadā Lhasu iekaroja Lielbritānija. Pēc diviem gadiem Lielbritānija noslēdza līgumu ar Ķīnu un Tibetu de facto padarīja par savu protektorātu. 1907. gadā līgumu noslēdza Lielbritānija, Ķīna un Krievija; tika atzītas Ķīnas tiesības uz varu Tibetā. Pēc nemieru sākšanās Ķīnā Dalailamam izdevās atgūt varu, un 1913. gadā Tibeta un [[Mongolija]] parakstīja abpusēju līgumu, kurā apliecināja savstarpēju diplomātisku atzīšanu un abu valstu neatkarību no Ķīnas, taču jau 1914. gadā Lielbritānija panāca aptuveni 90 000 kvadrātkilometru Tibetas teritorijas pievienošanu Britu Indijai. Ķīna šo robežu neatzina. 1950. gadā Tibetā iebruka [[Ķīnas Tautas Atbrīvošanas Armija]] un sakāva tibetiešu armiju. 1951. gadā Dalailamas un [[Pančenlama]]s pārstāvji ķīniešu spiediena ietekmē prakstīja līgumu ("Tibetas Mierīgas Atbrīvošanas Plānu"), kas noteica, ka Tibeta jāpārvalda vienotai Ķīnas un Tibetas pārstāvju valdībai. [[Četrpadsmitais Dalailama]] un citi valdības locekļi devās trimdā uz Indiju pēc sacelšanās, kura tika apspiesta 1959. gadā. Lai arī Pančenlama, viens no budistu garīgajiem līderiem, faktiski atradās ķīniešu gūstā, Ķīna apgalvoja, ka viņš vadot Tibetas leģitīmo valdību Dalailamas prombūtnes laikā (Dalailama ir tradicionālais tibetiešu valdības galva). 1965. gadā teritorija, ko no 1912. gadam līdz 1959. gadam pārvaldīja Dalailamas valdība, tika padarīta ar autonomu apgabalu Ķīnas sastāvā. [[Kultūras revolūcija]]s laikā visā Ķīnas Tautas Republikā norisinājās organizēta vandālisma kampaņa, kuras laikā tika iznīcināta liela daļa Tibetas budisma kultūras mantojuma un reliģisko vietu. 1989. gadā nomira Pančenlama, un Dalailama un ĶTR atzina atšķirīgas viņa reinkarnācijas. Lai arī oficiāli Ķīna ir no [[reliģija]]s šķirta valsts, ĶTR atzinusi savas tiesības apstiprināt augsta līmeņa reinkarnācijas saskaņā ar precedentu Cinu dinastijas laikā. ĶTR izvēlētais Pančemlama tika uzaudzināts [[Pekina|Pekinā]] un dažkārt parādās plašsaziņas līdzekļos, savukārt Dalailamas nosauktais Pančenlama un viņa ģimene ir bezvēsts pazuduši. Saskaņā ar Tibetas trimdas valdību viņi ir ieslodzīti, savukārt ĶTR apgalvo, ka viņu aizsardzībai un privātās dzīves neaizskaramībai viņiem ir mainīta identitāte. Tibetiešu trimdinieki uzskata, ka kopš 1950. gada nogalināti aptuveni 1,2 miljoni tibetiešu. Ķīnas Komunistiskā Partija to noliedz. Pēc citiem datiem nogalināti varētu būt aptuveni 400 000 tibetiešu. ==Tibetas kultūra== [[Image:Snow Lions protect the entrance to the Potala Pallace.jpg|thumb|150px|left|Lauva pie ieejas Potalas pilī]] Tibetā ir daudz kultūrvēsturisku piemeinekļu, kas pamatā saistīti ar [[budisms|budisma]] tradīcijām. [[Potalas pils]], Dalailamu vēsturiskā rezidence ir iekļauta [[UNESCO Pasaules kultūras mantojums|''UNESCO'' Pasaules kultūras mantojuma]] sarakstā, tāpat arī [[Norbulinka]], Dalailamu vēsturiskā vasaras rezidence. [[Kultūras revolūcija]]s laikā 1960. gados Ķīnas Tautas Republika plašākas kampaņas ietvaros (viens no mērķiem - iznīcināt pirmsrevolūcijas laika kultūras pieminekļus) izpostīja lielāko daļu kultūrvēsturiski nozīmīgo vietu Tibetā. Tibetieši runā [[tibetiešu valoda|tibetiešu valodā]] un raksta [[tibetiešu rakstība|tibetiešu rakstībā]]. Tibetiešu valoda pieder pie tibetiešu-birmiešu valodu grupas, un tai ir attāla radniecība ar ķīniešu valodu. ==Reliģija Tibetā== [[Image:Mantras caved into rock in Tibet.jpg|thumb|200px|Akmenī iekaltas mantras Tibetā]] Tibeta ir tradicionāls [[Tibetas budisms|Tibetas budisma]] centrs. Tibetas budisms ir [[vajrajānas budisms|vajrajānas budisma]] forma, ko praktizē ne vien Tibetā, bet arī [[Mongolija|Mongolijā]] (kur tā ir viena no pamatreliģijām) un [[Sibīrija|Dienvidsibīrijā]], kur to praktizē [[burjati]]. Tibetas pilsētās ir arī nelielas [[islāms|musulmaņu]] kopienas, kuru aizsācēji ieceļojuši [[Kašmira]]s, [[Ladaka]]s un Centrālāzijas [[turki|turku]] valstīm. Islāma ietekmes Tibetā ienākušas arī no [[Persija]]s. Tibetā ir arī ķīniešu musulmaņu kopiena. ==Tibetas ekonomika== [[Image:In Tibet, yaks are decorated and honored by the families they are part of.jpg|thumb|300px|left|Tibetā ir tradīcija greznot jakus]] Tibetā ir ļoti mazs nokrišņu daudzums un īss augšanas periods, tāpēc vienīgais reģions, kas nopietni nodarbojas ar lauksaimniecību, ir [[Bramaputra]]s ieleja, kur audzē [[mieži|miežus]], [[kvieši|kviešus]], [[kartupeļi|kartupeļus]], [[prosa|prosu]] un [[rāceņi|rāceņus]]. Šajā ielejā atrodas arī gandrīz visas lielās pilsētas, ieskaitot Lhasu. Lielākā daļa pārējās Tibetas ir piemērota tikai ganībām; [[jaks|jaki]], kuri spēj pārciest Tibetas lielo aukstumu, ir galvenie mājlopi, lai arī sastopami arī lieli [[kaza|kazu]] un [[aita|aitu]] ganāmpulki. Tibetai ir lielas [[zelts|zelta]], [[varš|vara]] un radioaktīvo rūdu atradnes. Tibetieši ražo vilnas paklājus, apģērbu, mēbeles, koka traukus, zelta un sudraba rotaslietas. Tibetā nav dzelzceļa. Ceļu kopgarums Tibetā ir aptuveni 22 000 km. Tibetai ir divas komerciāla rakstura lidostas, no kurām svarīgākā atrodas netālu no Lhasas. Kops 1980. gadiem [[tūrisms]] kļuvis par nozīmīgu Tibetas ienākumu avotu, lai arī tūristu ierašanās un pārvietošanās ir ierobežota. [[Category:Ķīna]] [[Category:Strīdīgas teritorijas]] [[Category:Tibeta]] [[ar:تبت]] [[bo:བོད་]] [[br:Tibet]] [[ca:Tibet]] [[cs:Tibet]] [[da:Tibet]] [[de:Tibet]] [[en:Tibet]] [[et:Tiibet]] [[es:Tíbet]] [[eo:Tibeto]] [[fr:Tibet]] [[gd:Tibet]] [[he:טיבט]] [[hi:तिब्बत]] [[id:Tibet]] [[it:Tibet]] [[ja:チベット]] [[ka:ტიბეტი]] [[ko:티베트]] [[lmo:Tibet]] [[lt:Tibetas]] [[nl:Tibet]] [[no:Tibet]] [[pl:Tybet]] [[pt:Tibete]] [[ru:Тибет]] [[sk:Tibet]] [[sl:Tibet]] [[sv:Tibet]] [[vi:Tây Tạng]] [[zh:西藏]] 9387 35496 2006-03-20T00:37:12Z YurikBot 213 robot Adding: ru Spriežot pēc arheoloģiskajiem izrakumiem Tibetā, tās pirmie iedzīvotāji šajā reģionā parādījās aptuveni 10 000 gadu p.m.ē., kad tur nonāca [[nomadi|nomadu]] ciltis. Tā kā tās bija klejotāju ciltis, par pirmajiem pastāvīgajiem Tibetas iedzīvotājiem var runāt, sākot ar laiku pirms aptuveni 2300 gadiem, kad parādījās karalis Njakri Tsampo, kurš izveidoja militāru dinastiju, kas valdīja Tibetas kalnienē. ==VII-XVII gadsimts== Pēc trīsdesmit paaudzēm (VII gs.) varu pārņēma mītisks karalis Songtsens Gampo (dz. apm. 609.-613.g., m. 650.g.). Šajā laikā Tibeta sasniedza savu maksimālo platību, tai bija aptuveni 40 miljoni iedzīvotāju, un tās robežas iesniedzās pat [[Ķīna|Ķīnā]]. Karalis apprecēja divas [[budisms|budistu]] princeses, vienu - ķīnieti, otru - indieti, kā rezultātā Tibetā ienāca [[mahājānas budisms]]. Uz [[Indija|Indiju]] tika sūtīti tibetieši, kas tur apguva [[sanskrits|sanskritu]] un sāka uz tibetiešu valodu tulkot budisma literatūru. VIII gs. beigās uz Tibetu tika ielūgts skolotājs Padmasambava, ko Tibetā pazīst kā guru Rinpoči, un, pateicoties viņam, budisms Tibetā izplatījās. Guru Rinpoče tiek uzskatīts par otro budu. Padmasambava un imperators Trisongs Detsens Tibetā uzcēla daudzus tempļus un klosterus. Starp VII un X gs. Tibeta bija stipra impērija, taču XIII gs. tika iekļauta [[Mongoļu Impērija|Mongoļu Impērijā]]. Tās valdnieki piešķīra pasaulīgās valdīšanas tiesības vienai no Tibetas budisma skolām. Sekoja starpkaraļu periods trīs dinastiju garumā. ==XVII-XIX gadsimts== XVII gs. piektais Dalailama (Lobsangs Gjaco Lielais) tika pasludināts par Tibetas karali. Viņš centralizēja Tibetas politisko spēku, veica Tibetas demilitarizāciju un panāca, ka [[Mandžu Impērija]]s imperators garantē Tibetas pilnīgu neatkarību. Lobsangs Gjaco Lielais arī pārvietoja valdību uz [[Lhasa|Lhasu]], kur uzcēla [[Potalas pils|Potalas pili]]. XVIII gs. sākumā Ķīnas centrālā valdība uz Lhasu nosūtīja savu pinvaroto (ambanu). 1759. gadā notika atsevišķu tibetiešu kopienu sacelšanās, un pēc centrālās valdības lēmuma samazināt karavīru skaitu uz 100 ķīniešu pilnvaroties tika nogalināti. Ķīniešu armija ienāca Tibetā, sakāva dumpiniekus un no jauna ieviesa pilnvaroto sistēmu. ==XX gadsimts== ===Lielbritānijas ietekme=== [[Image:13thdali2.jpg|thumb|200px|Trīspadsmitais Dalailama]] 1904. gadā [[Lielbritānija]] iekaroja Lhasu (armija lielākoties sastāvēja no indiešiem), atverot Tibetas un Britu Indijas robežu. 1906. gadā Lielbritānija noslēdza līgumu ar Ķīnu, kurā atkārtoja savas prasības, tādējādi Tibetu ''de facto'' padarot par savu [[protektorāts|protektorātu]]. 1907. gadā saskaņā ar līgumu starp Lielbritāniju, Ķīnu un [[Krievija|Krieviju]] tika atzītas Ķīnas tiesības valdīt Tibetā. Tiešo Tibetas pārvaldīšanu ar militāru spēku aizsāka [[Ciņu dinastija]]s centrālā valdība 1910. gadā, taču ķīniešu spēkiem nācās atgriezties Ķīnā sakarā ar 1911. gada revolūcijas sacelšanos, tādējādi netieši ļaujot atgūt varu Dalailamam. 1913. gadā Tibeta un [[Mongolija]] parakstīja abpusēju līgumu, kurā apliecināja savstarpēju diplomātisku atzīšanu un abu valstu neatkarību no Ķīnas. 1914. gadā līgumu Indijā noslēdza Ķīnas, Tibetas un Lielbritānijas pārstāvji. To dēvēja par [[Simlas konvencija|Simlas konvenciju]], un tās laikā briti centās Tibetu iedalīt Iekšējā Tibetā (ko iekļautu Ķīnā) un Ārējā Tibetā (kas paliktu autonoma). Tā kā puses nespēja vienoties par šo daļu robežu, briti pieprasīja savas ietekmes līnijas pārcelšanu un sev pievienoja vēl 90 000 kvadrātkilometru tradicionālās Tibetas teritorijas Dienvidtibetā (šī teritorija gandrīz pilnībā sakrīt ar pašreizējo Arunahalpradešas reģionu Indijā), vienlaicīgi atzīstot Ķīnas lēņa valsts tiesības Tibetā un Tibetas [[autonomija|autonomiju]]. Tibetas pārstāvji britu spiediena rezultātā slepeni parakstīja līgumu, taču Ķīnas centrālās valdības pārstāvis paziņoja, ka slepenā teritorijas pievienošana nav pieņemama. Līgumā noteikto robežu par robežu uzskatīja Lielbritānijas un vēlāk neatkarīgās Indijas valdība, savukārt Ķīna uzskata, ka līgumu nav parakstījusi un tāpēc Dienvidtibetas pievienošana Indijai ir nelegāla. Nespēja vienoties par robežu bija viens no [[Ķīnas-Indijas karš|Ķīnas-Indijas kara]] (1962) cēloņiem. Gan Ķīna, gan Lielbritānija zaudēja interesi par Tibetu sakarā ar [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumu un pilsoņu karu Ķīnā, tāpēc trīspadsmitais Dalailama valdīja netraucēti. Šajā laikā Tibetas valdība pārvaldīja reģionu, kura robežas aptuveni sakrīt ar pašreizējām Tibetas Autonomā apgabala robežām. ===Tibetas okupācija un iekļaušana ĶTR sastāvā=== 1950. gadā [[Ķīnas Tautas Atbrīvošanas Armija]] iebruka Tibetā un sakāva tibetiešu armiju. 1951. gadā Dalailamas un [[Pančenlama]]s pārstāvji ķīniešu spiediena ietekmē parakstīja līgumu ("Tibetas Mierīgas Atbrīvošanas Plānu"), kas noteica, ka Tibeta jāpārvalda vienotai Ķīnas un Tibetas pārstāvju valdībai (Tibeta kļuva par Ķīnas "nacionālu autonomu apgabalu"). Tā kā Austrumhamā un Amdo, tāpat kā citās Ķīnas provincēs, tika īstenota zemes reforma, tur 1956. gada jūnijā sākās sacelšanās, kas vēlāk izplatījās arī uz Lhasu (sacelšanās daļējs iemesls bija arī bailes par četrpadsmitā Dalailamas fizisko drošību). Sacelšanos atbalstīja arī [[ASV]] [[CIP]]. Tā tika apspiesta 1959. gadā; trimdinieki apgalvo, ka šīs kampaņas laikā tika nogalināti desmitiem tūkstošu tibetiešu. [[Četrpadmitais Dalailama|Četrpadsmitajam Dalailamam]] izdevās aizbēgt, un viņš un citi valdības locekļi devās trimdā uz Indiju. Neorganizēta pretošanās turpinājās līdz 1969. gadam, kad CIP beidza atbalsīt tibetiešus. Lai arī Pančenlama, viens no budistu garīgajiem līderiem, faktiski atradās ķīniešu gūstā, Ķīna apgalvoja, ka viņš vadot Tibetas leģitīmo valdību Dalailamas prombūtnes laikā (Dalailama ir tradicionālais tibetiešu valdības galva). 1964. gadā Pančenlamu atcēla, jo viņš bija izteicies par labu Dalailamam; tika ieviesta laicīga vara. 1965. gadā teritorija, ko no 1912. gadam līdz 1959. gadam pārvaldīja Dalailamas valdība, tika padarīta par autonomu apgabalu (Tibetas Autonomo apgabalu) Ķīnas sastāvā. Tika ieviesta sekulārā izglītība. ===Tibeta ĶTR sastāvā=== [[Kultūras revolūcija]]s laikā visā Ķīnas Tautas Republikā norisinājās organizēta vandālisma kampaņa, kuras laikā tika iznīcināta liela daļa Tibetas budisma kultūras mantojuma un reliģisko vietu. Tika iznīcināti vairāk nekā 6000 klosteru, tūkstošiem budistu mūku un mūķeņu tika nogalināti vai ieslodzīti. 1978. gadā Pančenlama, kurš 1964. gadā bija ticis ieslodzīts par Ķīnas valdīšanas Tibetā kritizēšanu, tika atjaunots amatā. Viņš vairākkārt oficiāli lūdza Dalailamu atgriezties Tibetā. 1980. gadā Ķīnas Tautas Republika atzina, ka ir kļūdījusies Tibetas pārvaldē un izziņoja reformas. Tibetieši tās uzskatīja par nepietiekamām, un 1987. gada oktobrī norisinājās demonstrācijas pret ķīniešu varu. 1988. gadā pārtrūka sarunas starp ĶTR valdību un Dalailamu. Dalailama atteicās publiski atteikties no Tibetas neatkarības, savukārt Ķīna – piešķirt tai lielāku autonomiju. 1989. gadā nomira Pančenlama, un Dalailama un ĶTR atzina atšķirīgas viņa reinkarnācijas. Lai arī oficiāli Ķīna ir no [[reliģija]]s šķirta valsts, ĶTR atzinusi savas tiesības apstiprināt augsta līmeņa reinkarnācijas saskaņā ar precedentu Cinu dinastijas laikā. ĶTR izvēlētais Pančemlama tika uzaudzināts [[Pekina|Pekinā]] un dažkārt parādās plašsaziņas līdzekļos, savukārt Dalailamas nosauktais Pančenlama un viņa ģimene ir bezvēsts pazuduši. Saskaņā ar Tibetas trimdas valdību viņi ir ieslodzīti, savukārt ĶTR apgalvo, ka viņu aizsardzībai un privātās dzīves neaizskaramībai viņiem ir mainīta identitāte. Tibetiešu trimdinieki uzskata, ka kopš 1950. gada nogalināti aptuveni 1,2 miljoni tibetiešu. Ķīnas Komunistiskā Partija to noliedz. Pēc citiem datiem nogalināti varētu būt aptuveni 400 000 tibetiešu. [[Category:Tibeta]] [[Category:Vēsture]] [[en:History of Tibet]] [[es:Historia del Tíbet]] [[fr:Histoire du Tibet]] [[ru:История Тибета]] [[sq:Historia e Tibetit]] [[zh:西藏历史]] 9388 26696 2006-01-11T23:39:03Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Āzija]] 9389 26698 2006-01-12T00:24:54Z Treisijs 347 Fizikāls lielums ir, piemēram, [[masa]], [[spēks]], [[impulss]], [[spiediens]], [[temperatūra]], [[elektriskā lauka intensitāte]]. Ar šo jēdzienu saprot kādai objektu [[kopu teorija|kopai]] raksturīgu īpašību (piemēram, visiem ķermeņiem ir [[masa]]), kur katram šīs kopas objektam piemīt lielākā vai mazākā mērā (piemēram, dažādiem ķermeņiem ir dažādas [[masa]]s).<br> Fizikālu lielumu vienmēr novērtē ar skaitli šim lielumam pieņemtajās [[SI|vienībās]] (piemēram, [[masa|masu]] mēra [[kg|kilogramos]]). [[Category:Fizika]] 9390 26852 2006-01-14T00:46:17Z Feens 37 {| class="toccolours" |- | width="90" | [[Image:Flag of Germany.svg|67px|Flag of Germany]] ! width="100%" bgcolor="lightsteelblue" style="text-align: center;" | [[Vācijas federālās zemes]] | width="90" | [[Image:Flag of Germany.svg|67px|Coat of arms of Germany]] |- | align="center" colspan="3" | [[Bādene-Virtemberga]] | [[Bavārija]] | [[Berlīne]] | [[Brandenburga (zeme)|Brandenburga]] | [[Brēmene]] | [[Hamburga]] | [[Hesene]] | [[Lejassaksija]] | [[Meklenburga-Priekšpomerānija]] | [[Reinzeme-Pfalca]] | [[Saksija]] | [[Saksija-Anhalte]] | [[Šlēzviga-Holšteina]] | [[Tīringene]] | [[Zāra (zeme)|Zāra]] | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |} <noinclude>[[de:Vorlage:Navigationsleiste Deutsche Bundesländer]][[es:Plantilla:Estados de Alemania]][[fr:Modèle:Länder d'Allemagne]][[hr:Predložak:Njemačke pokrajine]][[lt:Šablonas:Vokietijos žemės]][[nl:Sjabloon:Duitsland deelstaten]][[ru:Шаблон:Земли Германии]][[sr:Шаблон:Немачке државе]]</noinclude> 9391 40172 2006-04-13T10:39:16Z Feens 37 nav taisnība Veclāra ir 11 vietā :) '''Hesene''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Hessen'') - [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijas]] centrālajā daļā. Robežojas ar [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinu-Vestfāleni]], [[Lejassaksija|Lejassaksiju]], [[Tīringene|Tīringeni]], [[Bavārija|Bavāriju]], [[Bādene-Virtemberga|Bādeni-Virtembergu]], un [[Reinzeme-Pfalca|Reinzemi-Pfalcu]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Hessen'''</font><br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Hessen.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Coat of arms of Hesse.svg|87px|]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta<td>[[Vīsbādene]] <tr><td>Teritorija<td>21 100 km² <tr><td>Iedzīvotāji (2001)<td>6 077 826 <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>288 cilv./km² <tr><td>Reģioni (''Regierungsbezirk'')<td>[[Darmštates reģions|Darmštate]], [[Gīsenes reģions|Gīsene]], [[Kaseles reģions|Kasele]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.hessen.de/ </table> {{commons|Category:Hessen}} [[Image:Felsberg (Hesse) 2003-05-18 (1).jpg|thumb|Skats uz Felsbergas pilsētu Hesenē|left|250px]] Iedalās 3 reģionos (''Regierungsbezirk''), 21 rajonā (''Kreis'') un 5 neatkarīgās pilsētās (''kreisfreien Städte''). Visblīvāk apdzīvota zemes dienvidu daļa starp [[Reina|Reinu]] un [[Maina|Mainu]]. Lielākās pilsētas : [[Frankfurte pie Mainas]], [[Vīsbādene]], [[Kasele]], [[Darmštate]] un [[Ofenbaha]]. Lielākās upes: [[Reina]], [[Maina]], [[Fulda]], [[Lāna]]. Kalni un augstienes: [[Rēna kalni]] (''Rhön''), [[Vestervalde]] (''Westerwald''), [[Tauns]] (''Taunus'') [[Category:Vācijas federālās zemes]] {{Vācijas zemes}} [[als:Hessen]] [[bg:Хесен]] [[ca:Hessen]] [[cs:Hesensko]] [[da:Hessen]] [[de:Hessen]] [[et:Hessen]] [[en:Hesse]] [[es:Hesse]] [[eo:Hesio]] [[fa:هسن]] [[fr:Hesse]] [[fy:Hessen]] [[ko:헤센 주]] [[hr:Hessen]] [[id:Hessen]] [[it:Assia]] [[he:הסה]] [[ka:ჰესენი]] [[la:Hassia]] [[li:Hesse]] [[hu:Hessen]] [[nl:Hessen]] [[nds:Hessen]] [[ja:ヘッセン州]] [[no:Hessen]] [[pl:Hesja]] [[pt:Hessen]] [[ro:Hessa]] [[ru:Гессен (земля в Германии)]] [[sv:Hessen]] 9393 51098 2006-06-18T19:57:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[nds-nl:Baden-Württemberg]] '''Bādene-Virtemberga''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Baden-Württemberg'') - [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijas]] dienvidrietumos. Robežojas ar [[Šveice|Šveici]], [[Francija|Franciju]], [[Reinzeme-Pfalca|Reinzemes-Pfalcas]], [[Hesene|Hesenes]], un [[Bavārija|Bavārijas]] federālajām zemēm. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Baden-Württemberg'''</font><br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Baden-Wuerttemberg.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Coat of arms of Baden-Württemberg (lesser).svg|87px|]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta<td>[[Štutgarte]] <tr><td>Teritorija<td>35 751,65 km² <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>10 718 327 <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>300 cilv./km² <tr><td>Reģioni (''Regierungsbezirk'')<td>[[Freiburgas reģions|Freiburga]], [[Karlsrūes reģions|Karlsrūe]], [[Štutgartes reģions|Štutgarte]], [[Tībingenes reģions|Tībingene]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.baden-wuerttemberg.de/ </table> {{commons|Category:Baden-Württemberg}} [[Image:Blick über den Mittleren Schwarzwald 2.JPG|thumb|Švarcvalde|left|250px]] Iedalās 4 reģionos (''Regierungsbezirk''), 35 rajonos (''Kreis'') un 9 neatkarīgās pilsētās (''kreisfreien Städte''). Lielākās pilsētas : [[Štutgarte]], [[Manheima]], [[Karlsrūe]], [[Heidelberga]], [[Heilbronna]]. Lielākās upes: [[Reina]], [[Donava]]. Kalni un augstienes: [[Švarcvalde]] (''Schwarzwald'') [[Category:Vācijas federālās zemes|Badene-Virtemberga]] {{Vācijas zemes}} [[af:Baden-Württemberg]] [[als:Baden-Württemberg]] [[an:Baden-Wurtemberg]] [[ar:بادن-فورتمبيرغ]] [[ast:Baden-Württemberg]] [[bg:Баден-Вюртемберг]] [[bs:Baden-Württemberg]] [[ca:Baden-Wurtemberg]] [[cs:Bádensko-Württembersko]] [[da:Baden-Württemberg]] [[de:Baden-Württemberg]] [[en:Baden-Württemberg]] [[eo:Baden-Virtembergo]] [[es:Baden-Wurtemberg]] [[et:Baden-Württemberg]] [[eu:Baden-Wurttemberg]] [[fa:بادن-وورتمبرگ]] [[fi:Baden-Württemberg]] [[fr:Bade-Wurtemberg]] [[he:באדן-וירטמברג]] [[hr:Baden-Württemberg]] [[hu:Baden-Württemberg]] [[id:Baden-Württemberg]] [[it:Baden-Württemberg]] [[ja:バーデン＝ヴュルテンベルク州]] [[ka:ბადენ-ვიურტემბერგი]] [[ko:바덴뷔르템베르크 주]] [[la:Badenia-Virtembergia]] [[lb:Baden-Württemberg]] [[lt:Badenas-Viurtembergas]] [[mk:Баден-Виртемберг]] [[nds:Baden-Württemberg]] [[nds-nl:Baden-Württemberg]] [[nl:Baden-Württemberg]] [[no:Baden-Württemberg]] [[oc:Bada-Württemberg]] [[pl:Badenia-Wirtembergia]] [[pt:Baden-Württemberg]] [[ro:Baden-Württemberg]] [[ru:Баден-Вюртемберг]] [[sh:Baden-Württemberg]] [[simple:Baden-Württemberg]] [[sk:Bádensko-Württembersko]] [[sr:Баден-Виртемберг]] [[sv:Baden-Württemberg]] [[tr:Baden-Württemberg]] [[uk:Баден-Вюртемберґ]] [[zh:巴登-符腾堡]] 9394 49792 2006-06-10T10:50:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Βαυαρία]] '''Bavārija''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Bayern'') - [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijas]] dienvidaustrumos. Robežojas ar [[Austrija|Austriju]], [[Čehija|Čehiju]], [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]], [[Hesene|Hesenes]], [[Tīringene|Tīringenes]] un [[Saksija|Saksijas]] federālajām zemēm. Viena no visattīstītākajām un kulturāli atšķirīgākajām federālajām zemēm. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Freistaat Bayern'''</font><br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Bayern.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Coat of arms of Bavaria.svg|87px|]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta<td>[[Minhene]] <tr><td>Teritorija<td>70 553 km² <tr><td>Iedzīvotāji (2003)<td>12 400 000 <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>164 cilv./km² <tr><td>Reģioni (''Regierungsbezirk'')<td>[[Augšbavārija]], [[Augšfrankonija]], [[Augšpfalca]], [[Lejasbavārija]], [[Vidusfrankonija]], [[Lejasfrankonija]], [[Švābija]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.bayern.de/ </table> {{commons|Category:Bavaria}} [[Image:Kaerlingerhaus2.jpg|thumb|Bavārijas Alpi|left|250px]] Iedalās 7 reģionos (''Regierungsbezirk''), 71 rajonos (''Kreis'') un 25 neatkarīgās pilsētās (''kreisfreien Städte''). Lielākās pilsētas :[[Minhene]], [[Nirnberga]], [[Augsburga]], [[Rēgensburga]], [[Vircburga]]. Lielākās upes: [[Donava]], [[Maina]], [[Izāra]] Kalni un augstienes: [[Alpi]], [[Bavārijas Mežs]] (''Bayerischer Wald''), [[Fihtela kalni]] (''Fichtelgebirge''), [[Franku Albs]] (''Fränkische Alb''), [[Odenvalde]] (''Odenwald'') [[Category:Vācijas federālās zemes]] {{Vācijas zemes}} [[af:Beiere]] [[als:Bayern]] [[ar:بافاريا]] [[ast:Estáu Llibre de Baviera]] [[bg:Бавария]] [[bs:Bavarska]] [[ca:Baviera]] [[cs:Bavorsko]] [[da:Bayern]] [[de:Bayern]] [[el:Βαυαρία]] [[en:Bavaria]] [[eo:Bavario]] [[es:Baviera]] [[et:Baieri]] [[fa:بایرن]] [[fi:Baijeri]] [[fr:Bavière]] [[gl:Baviera]] [[he:בוואריה]] [[hr:Bavarska]] [[hu:Bajorország]] [[id:Bayern]] [[it:Baviera]] [[ja:バイエルン州]] [[jv:Bayern]] [[ka:ბავარია]] [[ko:바이에른 주]] [[la:Bavaria]] [[lb:Bayern]] [[lt:Bavarija]] [[mk:Баварија]] [[nds:Bayern]] [[nds-nl:Bayern]] [[nl:Beieren]] [[nn:Bayern]] [[no:Bayern]] [[pdc:Bavaari]] [[pl:Bawaria]] [[pt:Baviera]] [[ro:Bavaria]] [[ru:Бавария]] [[scn:Baviera]] [[sh:Bavarska]] [[simple:Bavaria]] [[sk:Bavorsko]] [[sl:Bavarska]] [[sr:Баварска]] [[sv:Bayern]] [[ta:பவேரியா]] [[tr:Bavyera]] [[uk:Баварія]] [[zh:巴伐利亚]] 9395 44680 2006-05-13T18:44:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[mk:Бранденбург]] '''Brandenburga''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Brandenburg'') - [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijas]] austrumos. Robežojas ar [[Polija|Poliju]], [[Meklenburga-Priekšpomerānija|Meklenburgas-Priekšpomerānijas]], [[Saksija|Saksijas]], [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]] un [[Lejassaksija|Lejassaksijas]] federālajām zemēm. Aptver [[Berlīne|Berlīnes]] federālo zemi. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Brandenburg'''</font><br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Brandenburg.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Coat of arms de-brandenburg.png|87px|]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta<td>[[Potsdama]] <tr><td>Teritorija<td>29 477 km² <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2 568 507 <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>87 cilv./km² <tr><td>Reģioni (''Regierungsbezirk'')<td>- <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.brandenburg.de/ </table> {{commons|Category:Brandenburg}} [[Image:Alter Rhin, Am Ortausgang Friesack Richtung Bahnhof , 30.10.2005.JPG|thumb|Brandenburgas ainava|left|250px]] Iedalās 14 rajonos (''Landkreis'') un 4 neatkarīgās pilsētās (''Stadtkreise''). Lielākās pilsētas :[[Potsdama]], [[Kotbusa]], [[Brandenburga (pilseta)|Brandenburga]], [[Frankfurte pie Oderas]]. Lielākās upes: [[Elba]], [[Odera]], [[Hāfele]] Apgabali: [[Šprēvalde]] [[Category:Vācijas federālās zemes]] {{Vācijas zemes}} [[ar:براندنبورغ]] [[bg:Бранденбург (провинция)]] [[ca:Brandeburg]] [[cs:Braniborsko]] [[da:Brandenburg]] [[de:Brandenburg]] [[en:Brandenburg]] [[eo:Brandenburgio]] [[es:Brandeburgo]] [[et:Brandenburg]] [[fa:براندنبورگ]] [[fi:Brandenburg]] [[fr:Brandebourg]] [[he:ברנדנבורג]] [[hr:Brandenburg]] [[hu:Brandenburg]] [[id:Brandenburg]] [[it:Brandeburgo]] [[ja:ブランデンブルク州]] [[ka:ბრანდენბურგი (მხარე)]] [[ko:브란덴부르크 주]] [[lb:Brandenburg]] [[lt:Brandenburgas]] [[mk:Бранденбург]] [[nds:Brannenborg]] [[nl:Brandenburg (deelstaat)]] [[no:Brandenburg]] [[pl:Brandenburgia]] [[pt:Brandemburgo]] [[ro:Brandenburg]] [[ru:Бранденбург]] [[sh:Brandenburg]] [[simple:Brandenburg]] [[sk:Brandenbursko]] [[sr:Бранденбург]] [[sv:Brandenburg (delstat)]] [[tr:Brandenburg]] [[uk:Бранденбурґ]] [[zh:勃兰登堡]] 9396 50899 2006-06-18T05:56:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Jacques Chirac]], [[sl:Jacques Chirac]] [[Image:Chirac ABr62200 cropped.jpeg|thumb|150px|[[Francija]]s prezidents Žaks Širaks]] '''Žaks Širaks''' (''Jacques René Chirac'', * 1932. gada 29. novembrī [[Parīze|Parīzē]]) ir [[Francija|franču]] [[politika|politiķis]]. 1995. un 2002. gadā viņš tika ievēlēts par Francijas prezidentu. Pirms tam viņš bijis arī Francijas lauksaimniecības ministrs, premjerministrs, kā arī Parīzes [[mērs]]. [[Category:Francijas prezidenti]] [[Category:Politika]] [[af:Jacques Chirac]] [[ar:جاك شيراك]] [[ast:Jacques Chirac]] [[bg:Жак Ширак]] [[bs:Jacques Chirac]] [[ca:Jacques Chirac]] [[cs:Jacques Chirac]] [[cy:Jacques Chirac]] [[da:Jacques Chirac]] [[de:Jacques Chirac]] [[en:Jacques Chirac]] [[eo:Jacques Chirac]] [[es:Jacques Chirac]] [[et:Jacques Chirac]] [[eu:Jacques Chirac]] [[fi:Jacques Chirac]] [[fr:Jacques Chirac]] [[ga:Jacques Chirac]] [[gl:Jacques Chirac]] [[he:ז'אק שיראק]] [[hi:ज़्याक सिराक]] [[hr:Jacques Chirac]] [[ia:Jacques Chirac]] [[id:Jacques Chirac]] [[io:Jacques Chirac]] [[it:Jacques Chirac]] [[ja:ジャック・シラク]] [[ko:자크 시라크]] [[la:Iacobus Chiracus]] [[li:Jacques Chirac]] [[lt:Žakas Širakas]] [[nds:Jacques Chirac]] [[nl:Jacques Chirac]] [[nn:Jacques Chirac]] [[no:Jacques Chirac]] [[nrm:Jacques Chirac]] [[pl:Jacques Chirac]] [[ps:ژاک شېراک]] [[pt:Jacques Chirac]] [[ro:Jacques Chirac]] [[ru:Ширак, Жак]] [[scn:Jacques Chirac]] [[simple:Jacques Chirac]] [[sk:Jacques Chirac]] [[sl:Jacques Chirac]] [[sr:Жак Ширак]] [[sv:Jacques Chirac]] [[th:ชาก ชีรัก]] [[tr:Jacques Chirac]] [[vi:Jacques Chirac]] [[zh:雅克·希拉克]] [[zh-min-nan:Jacques Chirac]] 9401 26741 2006-01-12T20:46:13Z Feens 37 '''Brandenburga''' var būt: *[[Brandenburga (zeme)|Brandenburga]] - [[Vācija|Vācijas]] [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] *[[Brandenburga (pilsēta)|Brandenburga]] - pilsēta [[Vācija|Vācijā]] šāda paša nosaukuma [[Vācijas federālās zemes|federālajā zemē]] *[[Brandenburgas markgrāfiste]] - valsts [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvā Skat. arī: *[[Brandenburgas vārti]] [[Berlīne|Berlīnē]] *[[Brandenburgas koncerti]] - [[Johans Sebastians Bahs|J.S.Baha]] skaņdarbi {{disambig}} 9402 52210 2006-06-27T16:25:43Z YurikBot 213 robot Modifying: [[zh:下萨克森]] '''Lejassaksija''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Niedersachsen'') - [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijas]] ziemeļrietumos. Robežojas ar [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Šlēzviga-Holšteina|Šlēzvigas-Holšteinas]], [[Hamburga|Hamburgas]], [[Meklenburga-Priekšpomerānija|Meklenburgas-Priekšpomerānijas]], [[Brandenburga (zeme)|Brandenburgas]], [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]], [[Tīringene|Tīringenes]], [[Hesene|Hesenes]],[[Ziemeļreina-Vesfālene|Ziemeļreinas-Vesfālenes]] federālajām zemēm un [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Niedersachsen'''</font><br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Niedersachsen.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Coat of arms of Lower Saxony.svg|87px|]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta<td>[[Hannovere]] <tr><td>Teritorija<td>47 618 km² <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>8 002 916 <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>168 cilv./km² <tr><td>Reģioni (''Regierungsbezirk'')<td>- <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.niedersachsen.de </table> {{commons|Category:Lower_Saxony}} [[Image:Elze_von_Wittenburg_nach_Sorsum.jpg|thumb|Lejassaksijas ainava|left|250px]] Iedalās 38 rajonos (''Landkreis'') un 8 neatkarīgās pilsētās (''kreisfreien Städte''). Lielākās pilsētas : [[Hannovere]], [[Braunšveiga]], [[Osnabrika]], [[Oldenburga]], [[Getingene]]. Lielākās upes: [[Vēzere]], [[Leine]], [[Emsa]] Kalni un augstienes: [[Harcs]] (''Harz''), [[Teitonburgas Mežs]] (''Teutoburger Wald''), [[Vēzerberglande]] (''Weserbergland'') [[Category:Vācijas federālās zemes]] {{Vācijas zemes}} [[als:Niedersachsen]] [[ar:ساكسونيا السفلى]] [[ast:Baxa Saxonia]] [[bg:Долна Саксония]] [[bs:Donja Saksonija]] [[ca:Baixa Saxònia]] [[cs:Dolní Sasko]] [[da:Niedersachsen]] [[de:Niedersachsen]] [[en:Lower Saxony]] [[eo:Malsupra Saksio]] [[es:Baja Sajonia]] [[et:Alam-Saksi]] [[eu:Saxonia Beherea]] [[fa:نیدرزاکسن]] [[fi:Ala-Saksi]] [[fr:Basse-Saxe]] [[he:סקסוניה התחתונה]] [[hr:Donja Saska]] [[hu:Alsó-Szászország]] [[id:Niedersachsen]] [[it:Bassa Sassonia]] [[ja:ニーダーザクセン州]] [[jv:Niedersachsen]] [[ka:ქვემო საქსონია]] [[ko:니더작센 주]] [[la:Saxonia Inferior]] [[lt:Žemutinė Saksonija]] [[mk:Долна Саксонија]] [[nds:Neddersassen]] [[nds-nl:Nedersaksen]] [[nl:Nedersaksen]] [[no:Niedersachsen]] [[pl:Dolna Saksonia]] [[pt:Baixa Saxônia]] [[ro:Saxonia Inferioară]] [[ru:Нижняя Саксония]] [[sh:Donja Saska]] [[simple:Lower Saxony]] [[sk:Dolné Sasko]] [[sv:Niedersachsen]] [[tr:Niedersachsen]] [[uk:Нижня Саксонія]] [[zh:下萨克森]] 9403 26947 2006-01-15T00:29:35Z Tail 13 ==XVIII gs. otrā puse - XIX gs. vidus== XVIII gs. beigās visa tagadējās Latvijas teritorija tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i, taču vācu muižniecība vēl visu XIX gadsimtu cīnījās par salīdzinošu autonomiju [[Vidzeme|Vidzemei]] un [[Kurzeme]]i. Muižniecības ienākumi ļāva celt pilis, kuru arhitektūrā sākotnēji joprojām dominēja [[baroks]], taču parādījās arī krietni modernākais [[klasicisms]], kurš uzplauka XIX gs. sākumā. Muižniecība nodarbojās arī ar mākslas darbu kolekcionēšanu (izcilākās - Kurzemes hercoga, Rīgas rātskunga kolekcijas). Nozīmīgākie XIX gs. sākuma mākslas centri bija [[Rīga]] un [[Jelgava]], kur jau 1775. gadā bija nodibināta [[Pētera akadēmija]] (vēlāk - Jelgavas ģimnāzija). Rīgā periodiski parādījās ārzemju mākslas izstādes. Pirmā [[Baltija]]s mākslinieku uzstāde notika 1842. gadā [[Melngalvju nams|Melngalvju namā]]. Daudzi mākslinieki brauca izglītoties uz ārzemēm - parasti [[Tērbata|Tērbatu]] vai [[Pēterburga|Pēterburgu]]. Šajā laikā arvien lielāku nozīmi ieguva stājglezniecība, taču mākslā joprojām lielākoties darbojās vācbaltieši. Līdz ar pievienošanos Krievijas Impērijai pastiprinājās krievu mākslā valdošo vēsmu ietekme. Stājglezniecībā XVIII gs. beigās un XIX gs. sākumā saplūda klasicisms un [[romantisms]]; klasicisms kļuva par visa XIX gs. akadēmiskās mākslas pamatu. Klasicisms veicināja aktīvāku pievēršanos mitoloģisku un vēsturisku ainu glezniecībai. XIX gs. bija raksturīga vecmeistaru atdarināšana vai kopēšana. XIX gs. pirmajā pusē glezniecībā aktualizējās arī Vācijā populārais [[bīdermeiera stils]], kam raksturīgas detaļas, pilsoniska romantika, ikdienišķums. Lielu nozīmi šajā laikā ieguva arī ainavu glezniecība, kurā figurēja gan romantizētas svešzemju ainavas, gan glezniecības kanoniem piemērotu vietējo ainavu gleznojumi. Nozīmīgākie šī laika mākslinieki bija animālists [[Johans Heinrihs Baumanis]], zīmētājs un akvarelists [[Johans Kristofs Broce]] un vēsturisku un mitoloģisku ainu gleznotājs [[Johans Lēberehts Eginks]]. ==XIX gs. otrā puse== 1818. gadā [[Kurzeme|Kurzemē]], 1819. gadā [[Vidzeme|Vidzemē]] un 1861. gadā [[Latgale|Latgalē]] tika atcelta [[dzimtbūšana]], kā rezultātā sākās ekonomiska augšupeja, attīstījās pilsētas. Parādījās daudzi jauni celtņu tipi (stacijas, rūpnīcas), tika uzcelts liels daudzums dzīvokļu namu. Latvijas tēlotājā mākslā šajā posmā dominēja [[eklektisms]], kas ietver arī neogotiku, neorenesansi, neobaroku u.tml. 1870. gadā Rīgā tika izveidota Rīgas Mākslas veicināšanas biedrība, kas nodarbojās ar mākslas izstāžu rīkošanu. 1872. gadā Rīgā tika nodibināta Vācu amatnieku biedrības Amatniecības skola, kur varēja apgūt ne vien amatu, bet arī mākslas pamatus, piemēram, zīmēšanu un [[perspektīva|perspektīvu]]; nopietnu mācību iestāžu mākslas jomā Latvijā vēl nebija, izņemot Arhitektūras nodaļu Politehnikumā, ko atklāja 1869. gadā. 1889. gadā tika izveidota Rīgas Arhitektu biedrība. Tieši XIX gs. otrajā pusē sevišķi attīstījās [[arhitektūra]]. Šajā laikā Rīgā tika uzceltas vai pārbūvētas tādas celtnes kā Rīgas Birža (1852-1855, arhitekts - H. J. Bose), [[neogotika]]s stilā pārbūvētais [[Lielā ģilde|Rīgas Lielās ģildes nams]] (1853-1859, arhitekts - K. A. Beine), [[Nacionālā opera|Rīgas Pilsētas teātris]] (mūsdienās - Nacionālā opera; 1860-1863, arhitekts - L. Bonštets), [[Mazā ģilde|Mazās ģildes nams]] (1964-1866, arhitekts - J. D. Felsko), [[Sv. Ģertrūdes baznīca]] (1864-1866, arhitekts - J. D. Felsko), [[Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrāle]] (1875-1884, arhitekts - R. A. Pfūgs), [[Salamonska cirks|Salamonska cirka ēka]] (1886-1889, arhitekts - J. F. Baumanis), kuras kupolā kā būvmateriāls izmantotas dzelceļa sliedes. Pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts bija [[Jānis Frīdrihs Baumanis]]. Latviešu glezniecību šajā laikā ietekmēja krievu mākslas attīstība, jo daudzi mākslinieki izglītojās Pēterburgā. Pēterburgas Mākslas akadēmijā šajā laikā dominēja klasicisma, romantisma un reālisma apvienojums. Tematiski visbiežāk tika gleznoti darbi ar mitoloģiskiem un vēsturiskiem sižetiem. Populārākā bija eļļas tehnika. Šajā laikā parādījās pirmie profesionālie latviešu mākslinieki, no kuriem par nozīmīgākajiem uzskata [[Oto Bērtiņš|Oto Bērtiņu]] un [[Jānis Staņislavs Roze|Jāni Staņislavu Rozi]]. Par būtiskāko gadsimta vidus latviešu mākslinieku uzskatāms [[Kārlis Hūns]], otrs ievērojamākais XIX gs. latviešu mākslinieks ir [[Jūlijs Feders]]. ==XIX gs. beigas un XX gs. sākums== XIX gs. beigās Pēterburgā, kur studēja liela daļa latviešu izcelsmes mākslinieku, tika izveidots pulciņš "[[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|Rūķis]]", kura mērķis bija radīt patstāvīgu latviešu mākslu un kurā iesaistījās tādi nozīmīgi mākslinieki kā [[Janis Rozentāls]], [[Vilhelms Purvītis]], [[Jānis Valters]], [[Jūlijs Madernieks]], [[Ādams Alksnis]], [[Teodors Zaļkalns]], [[Rihards Zariņš]], [[Artūrs Baumanis]]. Šajā laikā arhitektūrā aktualizējās [[jūgendstils]] (Rīgā gandrīz puse tās centra apbūves ir jūgendstila ēkas), kā arī tā paveids [[nacionālais romantisms]], taču joprojām tika celtas atsevišķas eklektisma stila ēkas, piemēram, klasicisma stila [[Nacionālais teātris|Rīgas Pilsētas II teātris]] (tagad Nacionālais teātris), ko pēc A. Reinberga projekta uzcēla 1900.-1902/ gadā, ķieģeļu [[neogotika]]s [[Latvijas Mākslas akadēmija|Biržas komercskola]] (tagadējā Latvijas Mākslas akadēmija), kas tika uzcelta 1902-1905. gadā pēc V. L. Bokslafa projekta, [[neobaroks|neobaroka]] [[Nacionālais mākslas muzejs|Rīgas Pilsētas mākslas muzejs]] (tagad - Nacionālais mākslas muzejs), kas tika uzcelts 1905. gadā pēc Vilhelma Neimaņa projekta. Jūgendstila ietvaros pastiprināta uzmanība tika piešķirta namu iekštelpu veidojumam. Par prioritāti projektēšanā kļuva funkcija un stilistiskā vienotība. Jūgendstilu, it sevišķi dekoratīvo jūgendstilu, raksturo ornamenti, augu un fantastisku dzīvnieku figūras, ģeometriskas formas, apaļi logi, izliektas formas, nacionālajā romantismā - stilizēti etnogrāfiski ornamenti. Bieži jaunajās ēkās bija paredzēts arī [[lifts]]. Jūgendstilā uzcelti daudzi Rīgas īres nami. Slavenākie Rīgas jūgendstila arhitekti ir [[Mihails Eizenšteins]], [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]], [[Reinholds Šmēlings]]. Paralēli jūgendstilam Rīgas arhitektūrā attīstījās arī neoklasicisms. Daudzas [[Mežaparks|Mežaparka]] dzīvojamās mājas celtas, izmantojot gan jūgendstila, gan neoklasicisma paņēmienus. Jūgendstila iezīmes bija manāmas arī glezniecībā paralēli [[reālisms|reālismam]] un [[simbolisms|simbolismam]]. Parādījās arī [[impresionisms|impresionisma]] un [[postimpresionisms|postimpresionisma]] glezniecības elementi. XX gadsimta sākumā parādījās arī pirmie profesionālie latviešu tēlnieki - [[Gustavs Šķilters]], [[Teodors Zaļkalns]] un [[Burkards Dzenis]]. Visi trīs izglītojās [[Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola|Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā]] Pēterburgā. Latviešu agrīnās tēlniecības raksturu lielā mērā noteica [[Matvejs Čižovs|Matveja Čižova]] skola (viņš pasniedza Štiglica skolā), "Rūķis" un [[Ogists Rodēns|Ogista Rodēna]] darbi (visi trīs tēlnieki izglītojās arī [[Parīze|Parīzē]] Rodēna darbnīcā). Tēlnieki nodarbojās ar dabas pētniecību, atainoja raksturīgo, strādāja ar [[bronza|bronzu]] un [[marmors|marmoru]], kā arī cietajiem akmeņiem (piemēram, [[granīts|granītu]]), kurā nav iespējams attēlot sīkas detaļas. Gadsimta sākumā latviešu glezniecība spēcīgi ietekmējās no dažādiem [[Eiropa]]s [[modernisms|modernisma]] virzieniem - [[fovisms|fovisma]], [[kubisms|kubisma]], krievu [[simbolisms|simbolisma]], [[postimpresionisms|postimpresionisma]], nedaudz - [[ekspresionisms|ekspresionisma]] un [[futūrisms|futūrisma]]. Pirmais modernisma parādībām latviešu mākslā pievērsās [[Voldemārs Matvejs]]. ==XX gs. pirmā puse== 1921. gadā tika nodibināta [[Latvijas Mākslas akadēmija]], kas nozīmēja, ka radās iespēja studēt mākslu Latvijā. Paralēli iespēja studēt mākslu bija arī Rīgas Tautas augstskolas Zīmēšanas un gleznošanas studijā, kā arī citās mākslas un amatniecības skolās un studijās. Strauji auga profesionālu mākslinieku skaits, veidojās mākslinieku grupas (piemēram, Rīgas mākslinieku grupa jeb Ekspresionistu grupa, Neatkarīgo mākslinieku vienība, "Zaļā vārna" ut.tml.). Monumentālajā tēlniecībā XX gs. pirmajā pusē darbojās tādi tēlnieki kā [[Kārlis Zāle]], [[Teodors Zaļkalns]] un [[Kārlis Zemdega]]. [[Category:Latvija]] [[Category:Mākslas vēsture]] 9404 26745 2006-01-12T21:27:21Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Māksla]] 9405 29511 2006-02-07T12:30:11Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail '''Johans Heinrihs Baumanis''' (1753-1832) bija XIX gs. sākuma gleznotājs animālists, darbojās tagadējā Latvijas teritorijā. Viņa darbi bija ļoti populāri, atradušies daudzās muižās un birģeru dzīvokļos; tiem raksturīgs [[reālisms]], siltie un tumšie toņi. Viens no nozīmīgākajiem Baumaņa darbiem ir "Tirgotāja Georga Konrāda Nestora portrets". Baumanis dzimis [[Jelgava|Jelgavā]]. Mākslinieka tēvs vēlējās, lai viņš kļūtu par mācītāju, taču Baumanis izvēlējās studēt mākslu. Viņš mācījies Erfurtē pie animālista J.Z. Beka. Baumanis arī pētījis [[latviešu valoda|latviešu valodu]] un medījis. Viņš uzgleznojis vairāk nekā 1700 eļļas gleznas, kuru tematika pamatā aptver medību ainas un dzīvniekus. [[Category:Latvijas mākslinieki|Baumanis, Johans Heinrihs]] 9406 26747 2006-01-12T21:29:57Z Tail 13 ''Skat. vairāk informācijas rakstā [[Latvijas mākslas vēsture]].'' [[category:Māksla]] 9407 26801 2006-01-13T18:43:15Z Tail 13 '''Johans Kristofs Broce''' (1742-1823) bija mākslinieks, vēsturnieks un novadpētnieks, kas darbojās XIX gs. sākumā pašreizējā Latvijas teritorijā. Broces darbiem raksturīga [[klasicisms|klasicisma]] kompozīcija un dekorativitāte. Ainavās izmantojis [[kartuša]]s un [[stafāža|stafāžu]]. Broce dzimis Gerlicā ([[Saksija|Saksijā]]), bet no 1768. gada dzīvoja [[Rīga|Rīgā]]. Viņš studējis [[teoloģija|teoloģiju]] [[Leipciga|Leipcigā]], [[filozofija|filozofiju]] - [[Virtenberga|Virtenbergā]]. Bijis Rīgas Liceja rektors, publicējis daudzus rakstus par [[Baltija]]s un Rīgas vēsturi. Daudz zīmējis (piemēram, Rīgas priekšpilsētas skatus, zemnieku ainas). Viņa [[tautastērps|tautastērpu]] zīmējumi ir nozīmīgs kultūrvēsturisku pētījumu materiāls. Ārkārtīgi vērtīgs ir arī viņa "Dažādu Vidzemes pieminekļu, prospektu, monētu, ģerboņu u.c. krājums" desmit sējumos. [[Category:Latvijas mākslinieki|Broce, Johans Kristofs]] 9408 29497 2006-02-07T12:28:27Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail '''Johans Lēberehts Eginks''' (1784-1867) bija vēstures ainu gleznotājs un portretists, kurš darbojās tagadējā [[Latvija]]s teritorijā XIX gs. sākumā. Viens no slavenākajiem Eginka darbiem ir "Odisejs un Nausikaja" (tajā uzskatāmi savijas [[romantisms|romantisma]] un [[klasicisms|klasicisma]] tradīcijas), ar Latvijas vēsturi visciešāk saistīta glezna "Aleksandrs I dāvina brīvību Baltijas provinču zemniekiem". Eginks dzimis Kurzemē kā aristokrāta ārlaulības dēls (viņa māte bija latviete). Viņš mācījās Jelgavas ģimnāzijā, pēc tam - [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (tur studijas nepabeidza) un Vīnes Mākslas akadēmijā. Ilgu laiku uzturējās [[Itālija|Itālijā]] (saņēma arī [[Aleksandrs I|Aleksandra I]] stipendiju). Itālijā mākslinieks gleznoja daudzfigūru kompozīcijas, kurās dominēja mitoloģiskas vai vēsturiskas ainas. 1828. gadā Eginks kļuva par Romas Sv. Lūkas akadēmijas korespondētājlocekli, bet 1834. gadā - arī par [[Pēterburgas Mākslas akadēmija]]s akadēmiķi. 1837. gadā Eginks pārcēlās uz [[Jelgava|Jelgavu]], kur arī pavadīja atlikušo mūža daļu. Viņš strādāja par zīmēšanas skolotaju, arī - gleznoja altārgleznas pēc baznīcu pasūtījuma un darbojās kā portrtists (kas viņām bija nozīmīgs ienākumu avots), gleznojot bīdermeiera stilā. Eginka darbi aptver plašu mākslas virzienu spektru - no [[romantisms|romantisma]] līdz [[bīdermeiera stils|bīdermeiera stilam]]. [[Category:Latvijas mākslinieki|Eginks, Johans Lēberehts]] 9409 26803 2006-01-13T18:44:16Z Tail 13 '''Oto Bērtiņš''' (* 1818. gadā [[Vecgulbene|Vecgulbenē]], † 1885. gadā [[Jaltā]]) bija latviešu mākslinieks portretists. Bērtiņš piedzima Vecgulbenē. Māksliniecisko izglītību viņš ieguva, mācoties Pēterburgā privāti pie [[Roberts Švēde|Roberta Švēdes]]. 1848. gadā [[Pēterburgas Mākslas akadēmija]] Bērtiņam piešķīra zīmēšanas skolotāja tiesības. No 1850.-1852. gadam viņš mācījās Antverpenes Mākslas akadēmijā. 1865. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmija Bērtiņam piešķīra brīvmākslinieka nosaukumu, 1866. gadā - trešās pakāpes mākslinieka, bet 1867. gadā - pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu. Lielākā daļa mākslinieka darbu bijuši [[portrets|portreti]]. Saglabājusies tikai viena glezna - "Zēna akts". [[Category:Latviešu mākslinieki|Bērtiņš, Oto]] 9410 29517 2006-02-07T12:36:53Z Tail 13 ''Sīkākai informācijai skat. rakstu [[Latvijas mākslas vēsture]].'' [[Category:Latvija]] [[Category:Latviešu mākslas vēsture]] [[Category:Mākslinieki pēc tautības]] 9411 26804 2006-01-13T18:44:57Z Tail 13 '''Jānis Staņislavs Roze''' (* 1823. g. [[Valmiera]]s apriņķa Ķieģeļu pagastā, † 1897. g. [[Rīga|Rīgā]]) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu gleznotājiem. Roze pārsvarā gleznojis [[portrets|portretus]]; tiem raksturīga vienkārša kompozīcija un ļoti precīzas detaļas. Viņš bija pirmais latviešu mākslinieks, kurš [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]] ieguva akadēmiķa nosaukumu (to viņam piešķīra par pašportretu). Roze ieguva brīvmākslinieka nosaukumu Pēterburgas Mākslas akadēmijā, pēc tam ilgu laiku pavadīja [[Parīze|Parīzē]], [[Drēzdene|Drēzdenē]] un [[Minhene|Minhenē]] (tur mācījās pie portretista Jozefa Bernharta), tad atkal atgriezās [[Peterburga|Pēterburgā]], kur sastapās ar [[jaunlatvieši|jaunlatviešiem]] un kļuva par atmodas ideju dedzīgu piekritēju (viņš arī gleznojis [[Krišjānis Valdemārs|Kr. Valdemāra]] un [[Kaspars Biezbārdis|K. Biezbārža]] portretus). 1960. gados Roze atgriezās Rīgā, kur ieguva lielu popularitāti kā portretists. 1874. gadā viņš Rīgā atvēra savu gleznošanas studiju. Drīz viņam tomēr radās finansiālas grūtības, un viņš devās uz [[Francija|Franciju]], no kurienes atgriezās jau smagi slims. Roze nomira Rīgā ļoti trūcīgos apstākļos. No Rozes darbiem saglabājušies galvenokārt portreti, kam raksturīgs reālisms un stingrs zīmējums, silti toņi, tumšs kolorīts. Viens no Rozes izcilākajiem portretiem ir arī agrīnākais zināmais viņa darbs - "Helēnas Cimzes portrets" (1851). Roze tomēr gleznojis arī darbus ar vēsturiskiem sižetiem, piemēram, "Rīgas dibināšana" (1883-4), kas darināti pēc Frīdriha Ludviga Maidela vara grebumiem. [[Category:Latviešu mākslinieki|Roze, Jānis Staņislavs]] 9412 46885 2006-05-22T06:00:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Мекленбург-Западна Померанија]] '''Meklenburga-Priekšpomerānija''', arī '''Meklenburga-Rietumpomerānija''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Mecklenburg-Vorpommern'') - [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijas]] ziemeļaustrumos. Robežojas ar [[Polija|Poliju]], [[Brandenburga (zeme)|Brandenburgas]], [[Lejassaksija|Lejassaksijas]], [[Šlēzviga-Holšteina|Šlēzvigas-Holšteinas]] federālajām zemēm un [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Mecklenburg-Vorpommern'''</font><br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Mecklenburg-Vorpommern.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Kleines Landeswappen Mecklenburg-Vorpommern.png|87px|]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta<td>[[Šverīne]] <tr><td>Teritorija<td>23 170 km² <tr><td>Iedzīvotāji (2001)<td>1 790 000 <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>77 cilv./km² <tr><td>Reģioni (''Regierungsbezirk'')<td>- <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.m-v.de/ </table> {{commons|Category:Mecklenburg-Western Pomerania}} [[Image:ArkonaPeilturm.jpg|thumb|Arkonas rags Rīgenes salā|left|250px]] Iedalās 12 rajonos (''Kreis'') un 6 neatkarīgās pilsētās (''kreisfreien Städte''). Lielākās pilsētas : [[Rostoka]], [[Šverīne]], [[Neibrandenburga]], [[Štrālzunde]], [[Greifsvalde]]. Lielākās upes: [[Odera]], [[Elde]] [[Category:Vācijas federālās zemes]] {{Vācijas zemes}} [[als:Mecklenburg-Vorpommern]] [[ar:ميكلينبورغ-فوربومرن]] [[bg:Мекленбург-Предна Померания]] [[ca:Mecklemburg-Pomerània Occidental]] [[cs:Meklenbursko-Přední Pomořansko]] [[csb:Meklenbùrskô-Przédné Pòmrë]] [[da:Mecklenburg-Vorpommern]] [[de:Mecklenburg-Vorpommern]] [[en:Mecklenburg-Western Pomerania]] [[eo:Meklenburgo-Antaŭpomerio]] [[es:Mecklemburgo-Pomerania Occidental]] [[et:Mecklenburg-Vorpommern]] [[fa:مکلنبورگ-فورپومرن]] [[fi:Mecklenburg-Vorpommern]] [[fr:Mecklembourg-Poméranie occidentale]] [[he:מקלנבורג-מערב פומרניה]] [[hr:Mecklenburg-Zapadno Pomorje]] [[hu:Mecklenburg-Előpomeránia]] [[id:Mecklenburg-Vorpommern]] [[it:Meclenburgo-Pomerania Occidentale]] [[ja:メクレンブルク＝フォアポンメルン州]] [[jv:Mecklenburg-Vorpommern]] [[ka:მეკლენბურგ-წინა პომერანია]] [[ko:메클렌부르크포어포메른 주]] [[la:Megalopolis-Pomerania Citerior]] [[lt:Meklenburgas-Pomeranija]] [[mk:Мекленбург-Западна Померанија]] [[nds:Mekelnborg-Vörpommern]] [[nl:Mecklenburg-Voor-Pommeren]] [[no:Mecklenburg-Vorpommern]] [[pl:Meklemburgia-Pomorze Przednie]] [[pt:Mecklemburgo-Pomerânia Ocidental]] [[ro:Mecklenburg-Pomerania Inferioară]] [[ru:Мекленбург-Передняя Померания]] [[sh:Mecklenburg-Zapadna Pomeranija]] [[simple:Mecklenburg-Western Pomerania]] [[sr:Мекленбург-Западна Померанија]] [[sv:Mecklenburg-Vorpommern]] [[tr:Mecklenburg-Vorpommern]] [[uk:Мекленбурґ – Західна Померанія]] [[zh:梅克伦堡-前波莫瑞]] 9413 26758 2006-01-13T07:21:44Z Feens 37 paradresācija #redirect [[Meklenburga-Priekšpomerānija]] 9414 45662 2006-05-16T22:38:44Z 83.97.26.166 '''Reinzeme-Pfalca''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Rheinland-Pfalz'') - [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijas]] rietumos. Robežojas ar [[Francija|Franciju]], [[Luksemburga (valsts)|Luksemburgu]], [[Belģija|Beļģiju]], [[Ziemeļreina-Vesfālene|Ziemeļreinas-Vesfālenes]], [[Hesene|Hesenes]], [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] un [[Zāra (zeme)|Zāras]] federālajām zemēm. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Rheinland-Pfalz'''</font><br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Rheinland-Pfalz.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Coat of arms of Rhineland-Palatinate.svg|87px|]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta<td>[[Mainca]] <tr><td>Teritorija<td>19 846 km² <tr><td>Iedzīvotāji (2000)<td>3 880 000 <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>196 cilv./km² <tr><td>Reģioni (''Regierungsbezirk'')<td>[[Koblencas reģions|Koblenca]], [[Trīres reģions|Trīre]], [[Reinas Hesene-Pfalca]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.rlp.de/ </table> {{commons|Category:Rhineland-Palatinate}} [[Image:Kroev mosel.JPG|thumb|Reinzemes-Pfalcas ainava (Mozele)|left|250px]] Iedalās 3 reģionos (''Regierungsbezirk''), 24 rajonos (''Kreis'') un 13 neatkarīgās pilsētās (''kreisfreien Städte''). Lielākās pilsētas : [[Mainca]], [[Lugvigshāfene]], [[Koblenca]], [[Trīre]], [[Kaizerslauterne]] Lielākās upes: [[Reina]], [[Mozele]], [[Lāna]] Kalni un augstienes: [[Eifels]] (''Eifel''), [[Reinas Šīferkalni]] (''Rheinisches Schiefergebirge''), [[Tauns]] (''Taunus''), [[Vestervalde]] (''Westerwald'') [[Category:Vācijas federālās zemes]] {{Vācijas zemes}} [[af:Rynland-Palts]] [[als:Rheinland-Pfalz]] [[ar:راينلاند-بفالز]] [[bg:Рейнланд-Пфалц]] [[bs:Rheinland-Pfalz]] [[ca:Renània-Palatinat]] [[cs:Porýní-Falc]] [[da:Rheinland-Pfalz]] [[de:Rheinland-Pfalz]] [[en:Rhineland-Palatinate]] [[eo:Rejnlando-Palatinato]] [[es:Renania-Palatinado]] [[et:Rheinland-Pfalz]] [[fa:راینلاند-فالتز]] [[fr:Rhénanie-Palatinat]] [[he:ריינלנד-פאלץ]] [[hr:Porajnje-Falačka]] [[hu:Rajna-Pfalz]] [[id:Rheinland-Pfalz]] [[it:Renania-Palatinato]] [[ja:ラインラント＝プファルツ州]] [[jv:Rheinland-Pfalz]] [[ka:რაინლანდ-პფალცი]] [[ko:라인란트팔츠 주]] [[lb:Rheinland-Pfalz]] [[lt:Reino kraštas-Pfalcas]] [[nds:Rhienland-Palz]] [[nl:Rijnland-Palts]] [[no:Rheinland-Pfalz]] [[pl:Nadrenia-Palatynat]] [[pt:Renânia-Palatinado]] [[ro:Renania-Palatinat]] [[ru:Рейнланд-Пфальц]] [[simple:Rhineland-Palatinate]] [[sv:Rheinland-Pfalz]] [[tr:Rhineland-Palatinate]] [[uk:Райнланд-Пфальц]] [[zh:莱茵兰-普法尔茨]] 9415 51845 2006-06-25T00:22:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Σαξωνία]], [[sr:Саксонија]] Modifying: [[gl:Saxonia - Sachsen]] '''Saksija''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Sachsen'', [[sorbu valoda|sorbu]] - ''Sakska'') - [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijas]] austrumos. Robežojas ar [[Polija|Poliju]], [[Čehija|Čehiju]], [[Bavārija|Bavārijas]], [[Tīringene|Tīringenes]], [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]] un [[Brandenburga (zeme)|Brandenburgas]] federālajām zemēm. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Freistaat Sachsen'''<br>'''Swobodny Stata Sakska'''</font><br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Sachsen.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Coat of arms of Saxony.svg|87px|]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta<td>[[Drēzdene]] <tr><td>Teritorija<td>18 413 km² <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>4 300 000 <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>234 cilv./km² <tr><td>Reģioni (''Regierungsbezirk'')<td>[[Hemnicas reģions|Hemnica]], [[Drēzdenes reģions|Drēzdene]], [[Leipcigas reģions|Leipciga]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.sachsen.de/ </table> {{commons|Category:Saxony}} [[Image:Soernewitz-von-Bosel-050716.jpg|thumb|Saksijas ainava|left|250px]] Iedalās 3 reģionos (''Regierungsbezirk''), 22 rajonos (''Kreis'') un 7 neatkarīgās pilsētās (''kreisfreien Städte''). Lielākās pilsētas : [[Leipciga]], [[Drēzdene]], [[Hemnica]], [[Cvikava]], [[Plauene]] Lielākās upes: [[Elba]], [[Neise]] Kalni un augstienes: [[Rūdu kalni]] (''Erzgebirge''), [[Elbas Smilšakmens kalni]] (''Elbsandsteingebirge''), [[Lauzicas augstiene]] (''Lausitzer Bergland'') [[Category:Saksija|!]] {{Vācijas zemes}} [[af:Sakse]] [[ar:ساكسونيا]] [[bg:Саксония]] [[bs:Saksonija]] [[ca:Saxònia]] [[cs:Sasko]] [[da:Sachsen]] [[de:Sachsen]] [[el:Σαξωνία]] [[en:Saxony]] [[eo:Saksio]] [[es:Sajonia]] [[et:Saksimaa]] [[fa:زاکسن]] [[fi:Saksi (osavaltio)]] [[fr:Saxe]] [[gl:Saxonia - Sachsen]] [[he:סקסוניה]] [[hr:Saska]] [[hu:Szászország]] [[id:Sachsen]] [[it:Sassonia]] [[ja:ザクセン州]] [[ka:საქსონია]] [[ko:작센 주]] [[la:Saxonia]] [[lt:Saksonija]] [[mk:Саксонија]] [[nds:Sassen (Bundsland)]] [[nl:Saksen (deelstaat)]] [[no:Sachsen]] [[pl:Saksonia]] [[pt:Saxônia]] [[ro:Saxonia]] [[ru:Саксония (федеральная земля)]] [[sh:Saksonija]] [[simple:Saxony]] [[sk:Sasko]] [[sr:Саксонија]] [[sv:Sachsen]] [[tr:Sachsen]] [[uk:Саксонія]] [[zh:萨克森]] 9419 26805 2006-01-13T18:45:40Z Tail 13 '''Konstantīns Pēkšēns''' (1859-1928) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem [[arhitektūra|arhitektiem]]. Viņš projektējis [[Berga bazārs|Berga bazāra]] ēku kompleksu. [[Rīga|Rīgā]] pēc viņa projektiem uzceltas aptuveni 250 ēkas. [[Category:Latviešu mākslinieki|Pēkšēns, Konstantīns]] 9420 26779 2006-01-13T13:50:33Z Creep 473 9421 26780 2006-01-13T13:51:05Z Creep 473 9422 43182 2006-05-03T07:57:45Z Juzeris 23 +en:, -stub, format., komati '''Andris Biedriņš''' (dzimis [[1986]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]], [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]) ir profesionāls [[basketbols|basketbolists]] . Šobrīd viņš spēlē [[Nacionālā Basketbola Asociācija|NBA]] komandā [[Goldensteitas Warriors|Goldensteitas ''Warriors'']]. ''Warriors'' izvēlējās Biedriņu ar 11. numuru [[2004. gada NBA drafts|2004. gada NBA draftā]]. Savā [[debija|debijas]] sezonā Biedriņš spēlēja 30 spēlēs, saņemot [[Spēlētāja efektivitātes rādītājs|spēlētāja efektivitātes rādītāju]] 14,8, gūstot 3,6 punktus un 3,9 [[atlēkušās bumbas]] 12,8 minūtēs vidēji spēlē. Savā debijas sezonā viņš arī bija līgas jaunākais spēlētājs. Pirms došanās uz [[ASV]] viņš spēlēja Rīgas basketbola klubā [[BK Skonto]]. 11 spēlēs [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Eiropa|Eiropas]] līgā (2003-2004) viņš vidēji spēlē guva 18,6 punktus, 8,2 atlēkušās bumbas un 1,82 reizes bloķēja pretinieku metienus. Viņa alga 1,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā padara viņu par jaunāko [[miljonāru]] Latvijā. Nākamajos četros gados viņš saņems pa $ 1 857 360, $ 1 986 960, $ 2 636 695 un $ 3 609 636. == Ārējās saites == *[http://www.nba.com/playerfile/andris_biedrins/ NBA.com: Andris Biedrins Bio] *[http://sports.espn.go.com/nba/players/profile?statsId=3828 ESPN.com: Andris Biedrins] [[Category:Latviešu basketbolisti|Biedriņš, Andris]] [[Category:Golden State Warriors|Biedriņš, Andris]] [[en:Andris Biedriņš]] 9423 47593 2006-05-26T19:49:40Z Mrom 519 {| cellpadding="4" style="width: 20em; float:right; border-style: solid; border-color:grey; border-width: 1px; margin:5px 0 1em 1em; font-size: 90%" |- ! colspan="2" font-size:150%; | <big>'''Prāta Vētra'''</big> |- | colspan="2" style="text-align: center; font-size: 90%;" | [[Image:Brainstorm.jpg|250px]] |- | style="text-align: right;" | '''Izcelsmes vieta:''' || [[Jelgava]], [[Latvija]] |- | style="text-align: right;" | '''Darbības laiks''' || 1989 - pašlaik |- | style="text-align: right;" | '''Dalībnieki''' || [[Renārs Kaupers]], [[Jānis Jubalts]], [[Kaspars Roga]], [[Māris Mihelsons]] |- |} '''Prāta Vētra''' jeb '''"Brainstorm"''' ir šobrīd visveiksmīgākā [[Latvija]]s [[Popmūzika|pop/roka grupa]]. Grupa tika izveidota [[1989. gads|1989. gadā]] [[Jelgava|Jelgavā]], [[Latvija|Latvijā]]. Grupā muzicē [[Renārs Kaupers]] ([[solists]]), [[Jānis Jubalts]] ([[ģitāra]]), [[Māris Mihelsons]] ([[taustiņinstrumenti]]), un [[Kaspars Roga]] ([[bungas]]). Grupas piektais dalībnieks, [[Gundars Mauševics]] ([[basģitāra]]), gāja bojā autoavārijā 2004. gada 23. maijā. Prāta Vētra pavisam kopā ir saņēmusi 21 [[Latvijas mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu]]. Prāta Vētra bija pirmie dalībnieki no Latvijas, kas pārstāvēja valsti [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ierindojoties trešajā vietā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss 2000|Eirovīzijā 2000]], kas norisinājās [[Zviedrija|Zviedrijā]], ar dziesmu ''My Star''. == Diskogrāfija == *''[[Vairāk nekā skaļi]]'' (1993) *''[[Vietu nav]]'' (1994) *''[[Veronika]]'' (1996) *''[[Viss ir tieši tā kā tu vēlies]]'' (1997) *''[[Starp divām saulēm]]'' (1999) *''[[Among The Suns (1999)|Among The Suns]]'' (1999) *''[[Among The Suns (2000)|Among The Suns]]'' (2000) *''[[Izlase '89-'99]]'' (2000) *''[[Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas]]'' (2001) *''[[Online]]'' (2001) *''[[Dienās, kad lidlauks pārāk tāls]]'' (2003) *''[[A Day Before Tomorrow]]'' (2003) *''[[Veronika (2004)]]'' (2004) *''[[Četri krasti]]'' (2005) *''[[Four Shores]]'' (2006) == Saņemtās [[Latvijas mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas]] == #1997. - "Tavas mājas manā azotē" - labākā [[rokmūzika|pop & roka]] dziesma #1997. - "Tavas mājas manā azotē" - radio hits #1998. - "Puse no sirds" - radio hits #1999. - "Lec" - labākā [[rokmūzika|pop & roka]] dziesma #1999. - "Brīvdienas nav manas laimīgās dienas" - radio hits #2000. - "My Star"/"Īssavienojums" - radio hits #2001. - "Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas" - labākā [[rokmūzika|roka]] dziesma #2001. - "Maybe" - labākā [[popmūzika|pop]] dziesma #2001. - "[[Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas]]"/"[[Online]]" - labākais [[popmūzika|pop]] albums #2001. - "Maybe" - labākais mūzikas video #2001. - "Maybe" - radio hits #2003. - "Colder" - labākā [[rokmūzika|roka]] dziesma #2003. - "[[A Day Before Tomorrow]]" - labākais [[rokmūzika|roka]] albums #2003. - "Plaukstas lieluma pavasaris" - labākā [[popmūzika|pop]] dziesma #2003. - "Colder" - labākais mūzikas video #2003. - "Colder" - radio hits #2004. - "Скользкие улицы" - radio hits #2005. - "Četri krasti" - labākā [[rokmūzika|roka]] dziesma #2005. - "[[Četri krasti]]" - labākais [[rokmūzika|roka]] albums #2005. - "Thunder Without Rain" - labākais mūzikas video #2005. - "Četri krasti. Koncerts Mežaparkā" - labākais koncertieraksts video == Ārējās saites == * [http://www.brainstorm.lv/ Oficiālā mājaslapa] [[Category:Latvijas mūzikas grupas]] [[Category:Eirovīzijas dalībnieki]] [[de:Brainstorm (Band)]] [[en:Brainstorm (Latvian band)]] [[fi:Brainstorm]] [[fr:Brainstorm (groupe)]] [[nl:Brainstorm (band)]] [[pl:Brainstorm]] [[ru:Brainstorm]] [[sv:Brainstorm]] [[lt:Brainstorm]] 9424 26806 2006-01-13T18:46:10Z Tail 13 '''Mihails Eizenšteins''' (1867-1921) bija [[jūgendstils|jūgendstila]] [[arhitektūra|arhitekts]], kurš XX gs. sākumā darbojās [[Rīga]]s arhitektūrā. Viņa projektiem raksturīga dekorativitāte, neparastas logailu formas, lieli sieviešu galvu apveidi, spilgtu glazētu ķieģeļu vai keramikas plākšņu ielaidumi, stikla un metāla plāksnītes, lieki augšējie stāvi u.tml. Eizenšteins daudz darbojies Alberta, Strēlnieku un Elizabetes ielu namu projektēšanā. Eizenšteina dēls ir ievērojamais kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]]. [[Category:Latvijas mākslinieki|Eizenšteins, Mihails]] 9425 53283 2006-07-02T18:03:31Z 68.106.34.229 '''Eižens Laube''' (1880-1967) bija latviešu [[arhitektūra|arhitekts]], kurš pamatā darbojās [[tautiskais romantisms|tautiskā romantisma]] stilā. [[Rīga|Rīgā]] ir vairāk nekā 200 Laubes projektētu namu. Savām celtnēm Laube izmantoja dabiskus materiālus - dažādas krāsas ķieģeļus, vietējās akmens šķirnes, metālu, koku. Laubes namu rotājumiem raksturīgs ziedu un ģeometriski motīvi, neparastas [[erkers|erkera]] formas ar rievotām piltuvveida pamatnēm un smailiem noslēgumiem, celtnes parasti vērstas uz augšu, izteiktas vertikālās formas. Laube beidzis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļu, 1907. gadā kļuva par tās docentu. Jau studiju gados viņš sāka strādāt [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]] arhitektūras birojā. Kopā ar Konstantīnu Pēkšēnu viņš projektējis A. Ķeniņa skolu. [[Category:Latviešu mākslinieki|Laube, Eižens]] [[ro:Eižens Laube]] 9428 26818 2006-01-13T20:34:49Z Tail 13 '''Ādams Alksnis''' (1864-1897) bija latviešu mākslinieks, kurš viens no pirmajiem pievērsās zemnieku dzīves atspoguļojumam, kā arī aizsāka [[latviešu mitoloģija]]s tēlu vizuālo attēlošanu ("Skriešanās"). Zīmēšanas pamatus Alksnis apguva Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā, vēlāk iestājās [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]] kā brīvklausītājs (specializējās [[batālā glezniecība|batālajā glezniecībā]]). Viņa izglītība bija nepilnīga, jo finansiālu apstākļu dēļ viņam bieži nācās atgriezties uz mājām piepelnīties. Viņš tomēr pilnībā apguva zīmējumu. Alkšņa plašās teorētiskās zināšanas un interese par jauno mākslā noteica viņa aktīvo darbību [[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|mākslinieku pulciņā "Rūķis"]]. 1892. gadā Alksnis beidza studijas Pēterburgas Mākslas akadēmijā (viņš bija ieguvis trešās pakāpes mākslinieka nosaukumu) un atgriezās [[Rūjiena|Rūjienā]], kur bija uzaudzis. Viņš nomira pēc neveiksmīgi izdarītas operācijas. Alksnis gleznojis portretus, žanra gleznas un ainavu studijas ("Sēdošais zēns", "Tēva portrets", "Ceļā"), arī akvareļus, kur attēlojis ainas no lauku dzīves ("Uz mežu", "Pārceltuve", "Sējējs"), kā arī ainas no latviešu vēstures un mitoloģijas. Alksnis daudz zīmējis, bieži – lauku sadzīves ainas ("Kartupeļu racēji", "Zirgu dzirdīšana"), pasaku tēlus ("Skriešanās", "Ganuzēns un velns"), latviešu vēstures ainas ("Zemgaļu kauja ar krustnešiem", "Izlūki"). Zīmējumi darināti pamatā zīmuļa un ogles tehnikā. [[Category:Latviešu mākslinieki|Alksnis, Ādams]] 9429 26821 2006-01-13T21:07:18Z Tail 13 '''Artūrs Baumanis''' (1867-1904) bija latviešu mākslinieks, pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] dēls. Baumanis mācījās pie [[Jānis Staņislavs Roze|Jāņa Staņislava Rozes]] un Eduarda Riconi (Rīgas pilsētas gleznu galerijas restauratora, pēc izcelsmes itālieša), vēlāk iestājās [[Pēterburgas mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]], kur uzreiz tika ieskaitīts otrajā kursā. Pēc gada viņu pārcēla uz ceturto kursu. Baumanis specializējās vēstures glezniecībā, taču 1892. gadā studijas pameta. Baumanis daudz gleznojis ainas no Latvijas vēstures ("Likteņa zirgs", "Līvu kareivis", "Kūri sadedzina kritušos"), tām raksturīgs reālisms, tāpat kā Baumaņa zīmējumiem. Pirms studijām Pēterburgas Mākslas akadēmijā viņš zīmējis tipāžus ("Ormanis", "Meža zaglis"), pēc tās – romantizētas Latvijas senvēstures ("Kareivja atvadīšanās") un sadzīves ainas ("Mīlas aina", "Krogā"). [[Category:Latviešu mākslinieki|Baumanis, Artūrs]] 9430 26823 2006-01-13T21:59:43Z Tail 13 '''"Rūķis"''' bija [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijas]], Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas un Pēterburgas konservatorijas latviešu studentu pulciņš, ko XIX gs. beigās (ap 1890. gadu) nodibināja Štiglica skolas audzēkņi Riharda Zariņa vadībā. Pulciņā darbojās daudzi mākslinieki, tostarp gleznotāji [[Ādams Alksnis]], [[Janis Rozentāls]], [[Vilhelms Purvītis]], [[Jānis Valters]], [[Artūrs Baumanis]], grafiķis [[Rihards Zariņš]], tēlnieki [[Gustavs Šķilters]] un [[Teodors Zaļkalns]], lietišķās mākslas pārstāvis [[Jūlijs Madernieks]], mūziķis [[Emīls Dārziņš]]. Formāli pulciņš pastāvēja līdz 1910. gadam. Pulciņa "Rūķis" mērķis bija sagatavot patriotiski noskaņotus, modernus un profesionālus māksliniekus. Viens no tā vadītājiem bija Ādams Alksnis; viņš piederēja pie konservatīvajiem pulciņa biedriem, kuri uzskatīja, ka latviešu māksliniekiem jāataino [[Latvija]], ignorējot modernos mākslas strāvojumus. Daudzi citi pulciņa mākslinieki (piemēram, Janis Rozentāls un Jānis Valters) uzskatīja, ka jārada latviska māksla ar mūsdienīgiem paņēmieniem. [[Category:Latviešu mākslas vēsture]] 9431 26824 2006-01-13T22:02:59Z Tail 13 ''Sīkākai informācijai skat. rakstu [[Latvijas mākslas vēsture]].'' [[Category:Mākslas vēsture]] 9432 29240 2006-02-07T11:58:06Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Dekaels '''Jūlijs Madernieks''' (1870-1955) bija latviešu mākslinieks, kurš visplašāk darbojies [[lietišķā māksla|lietišķajā mākslā]], taču bijis arī gleznotājs, [[grafika|grafiķis]], pedagogs un mākslas kritiķis. Madernieks mācījās Rīgas vācu amatniecības skolā, vēlāk - Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolas Dekoratīvās glezniecības nodaļā. Viņš ieguva stipendiju studijām ārzemēs un devās mācīties uz [[Berlīne|Berlīni]], [[Drēzdene|Drēzdeni]] un [[Parīze|Parīzi]]. 1904. gadā Madernieks [[Rīga|Rīgā]] izveidoja savu mākslas studiju, kurā mācījās [[Romāns Suta]], [[Niklāvs Strunke]] un citi ievērojami latviešu mākslinieki. Madernieks bija pirmais latviešu mākslinieks, kurš ieviesa metodisku un organizētu [[zīmēšana]]s pasniegšanu. Mācību pamatā bija [[kompozīcija]]s apgūšana. Viņš darbojās arī stājgrafikā un grāmatu grafikā. Madernieka agrīnajiem darbiem raksturīgas [[jūgendstils|jūgendstila]] iezīmes. Vēlāk gan šīs iezīmes mazinājās, un Madernieks sāka latviešu tautas mākslas pētījumus, īpašu uzmanību pievēršot audumu rakstiem. 1913. gadā iznāca Madernieka zīmējumu krājums "Ornaments", kur atrodami pārsvarā audumu raksti un tapešu rotājumi, parasti – dabas motīvu vai latviešu rakstu interpretācijas. Krājumā apskatīti arī ornamenta un teksta apvienojuma varianti, burtu grafika. "Ornaments" tomēr tika kritizēts par atkāpēm no tautas mākslas materiāla, lai arī uzskatāms par ļoti nozīmīgu darbu latviešu lietišķās mākslas attīstībā. [[Category:Latviešu mākslinieki|Madernieks, Jūlijs]] 9433 51269 2006-06-19T09:24:39Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ru:Саксония-Анхальт]] '''Saksija-Anhalte''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Sachsen-Anhalt'') - [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijas]] centrālajā daļā. Robežojas ar [[Lejassaksija|Lejassaksijas]], [[Brandenburga (zeme)|Brandenburgas]], [[Saksija|Saksijas]] un [[Tīringene|Tīringenes]] federālajām zemēm. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Sachsen-Anhalt'''</font><br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Sachsen-Anhalt.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Coa de-sachsen-anhalt 300px.png|87px|]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta<td>[[Magdeburga]] <tr><td>Teritorija<td>20 447 km² <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>2 580 626 <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>126 cilv./km² <tr><td>Reģioni (''Regierungsbezirk'')<td>- <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.sachsen-anhalt.de </table> {{commons|Category:Saxony-Anhalt}} [[Image:Kyffhaeuser Tilleda.jpg|thumb|Saksijas-Anhaltes ainava|left|250px]] Iedalās 21 rajonā (''Landkreis'') un 3 neatkarīgās pilsētās (''kreisfreien Städte''). Lielākās pilsētas : [[Halle]], [[Magdeburga]], [[Desava]] Lielākās upes: [[Elba]], [[Allere]], [[Zāle (upe)|Zāle]], [[Hāfele]] Kalni un augstienes: [[Harcs]] (''Harz'') [[Category:Vācijas federālās zemes]] {{Vācijas zemes}} [[als:Sachsen-Anhalt]] [[ar:ساكسن-أنهالت]] [[bg:Саксония-Анхалт]] [[bs:Saksonija-Anhalt]] [[ca:Saxònia-Anhalt]] [[cs:Sasko-Anhaltsko]] [[da:Sachsen-Anhalt]] [[de:Sachsen-Anhalt]] [[en:Saxony-Anhalt]] [[eo:Saksio-Anhalto]] [[es:Sajonia-Anhalt]] [[et:Saksi-Anhalt]] [[fa:زاکسن-آنهالت]] [[fi:Saksi-Anhalt]] [[fr:Saxe-Anhalt]] [[he:סקסוניה-אנהלט]] [[hr:Saska-Anhalt]] [[hu:Szász-Anhalt]] [[id:Sachsen-Anhalt]] [[it:Sassonia-Anhalt]] [[ja:ザクセン＝アンハルト州]] [[jv:Sachsen-Anhalt]] [[ka:საქსონია-ანჰალტი]] [[ko:작센안할트 주]] [[lt:Saksonija-Anhaltas]] [[mk:Саксонија-Анхалт]] [[nds:Sassen-Anholt]] [[nl:Saksen-Anhalt]] [[nn:Sachsen-Anhalt]] [[no:Sachsen-Anhalt]] [[pl:Saksonia-Anhalt]] [[pt:Saxônia-Anhalt]] [[ro:Saxonia-Anhalt]] [[ru:Саксония-Анхальт]] [[sh:Saksonija-Anhalt]] [[simple:Saxony-Anhalt]] [[sk:Sasko-Anhaltsko]] [[sv:Sachsen-Anhalt]] [[tr:Sachsen-Anhalt]] [[uk:Саксонія-Ангальт]] [[zh:萨克森-安哈尔特州]] 9434 45479 2006-05-15T21:26:35Z 84.189.246.190 '''Šlēzviga-Holšteina''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Schleswig-Holstein'') - [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijas]] ziemeļos. Robežojas ar [[Dānija|Dāniju]], [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]], [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Meklenburga-Priekšpomerānija|Meklenburgas-Priekšpomerānijas]], [[Lejassaksija|Lejassaksijas]] un [[Hamburga|Hamburgas]] federālajām zemēm. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Schleswig-Holstein'''</font><br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Schleswig-Holstein.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Coat of arms of Schleswig-Holstein.svg|87px|]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta<td>[[Ķīle]] <tr><td>Teritorija<td>15 776 km² <tr><td>Iedzīvotāji (1999)<td>2 777 000 <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>176 cilv./km² <tr><td>Reģioni (''Regierungsbezirk'')<td>- <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.schleswig-holstein.de </table> {{commons|Category:Schleswig-Holstein}} [[Image:Eiderstedt-marshland.jpg|thumb|Eizenštetes tīrelis Ziemeļfrīzijā|left|250px]] Iedalās 11 rajonos (''Kreis'') un 4 neatkarīgās pilsētās (''kreisfreien Städte''). Lielākās pilsētas : [[Ķīle]], [[Lībeka]], [[Flensburga]], [[Neiminstere]], [[Norderšteta]] Lielākās upes: [[Elba]] [[Category:Vācijas federālās zemes|Szlezviga-Holszteina]] {{Vācijas zemes}} [[als:Schleswig-Holstein]] [[ar:شليسفغ-هولشتاين]] [[bg:Шлезвиг-Холщайн]] [[ca:Slesvig-Holstein]] [[cs:Šlesvicko-Holštýnsko]] [[da:Schleswig-Holstein]] [[de:Schleswig-Holstein]] [[en:Schleswig-Holstein]] [[eo:Ŝlesvigo-Holstinio]] [[es:Schleswig-Holstein]] [[et:Schleswig-Holstein]] [[fa:اشلسویگ-هولشتاین]] [[fi:Schleswig-Holstein]] [[fr:Schleswig-Holstein]] [[fy:Sleeswyk-Holstein]] [[he:שלזוויג-הולשטיין]] [[hr:Schleswig-Holstein]] [[hu:Schleswig-Holstein]] [[id:Schleswig-Holstein]] [[it:Schleswig-Holstein]] [[ja:シュレースヴィヒ＝ホルシュタイン州]] [[jv:Schleswig-Holstein]] [[ka:შლეზვიგ-ჰოლშტაინი]] [[ko:슐레스비히홀슈타인 주]] [[la:Sliasvig-Holsatia]] [[lt:Šlėzvigas-Holšteinas]] [[mk:Шлезвиг-Холштајн]] [[nds:Sleswig-Holsteen]] [[nl:Sleeswijk-Holstein]] [[nn:Schleswig-Holstein]] [[no:Schleswig-Holstein]] [[pl:Szlezwik-Holsztyn]] [[pt:Schleswig-Holstein]] [[ro:Schleswig-Holstein]] [[ru:Шлезвиг-Гольштейн]] [[sh:Schleswig-Holstein]] [[simple:Schleswig-Holstein]] [[sv:Schleswig-Holstein]] [[tr:Schleswig-Holstein]] [[uk:Шлезвіґ-Гольштайн]] [[zh:石勒苏益格-荷尔斯泰因]] 9435 29330 2006-02-07T12:07:10Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Dekaels '''Rihards Zariņš''' (1869-1939) bija latviešu [[grafiķis]], [[ekslibris|ekslibra]] pamatlicējs latviešu grafikā. Kopā ar [[Vilis Krūmiņš|Vili Krūmiņu]] viņš radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu; veidojis LR vērtspapīru, [[naudaszīme|naudaszīmju]] un [[monēta|monētu]] metus. Zariņš ir "[[Latvju dainas|Latvju dainu]]" pirmizdevuma pirmā sējuma vāka autors. Viņš veidojis arī [[oforts|ofortus]] ("Dzejnieka kaps"), [[litogrāfija]]s, [[plakāts|reklāmplakātus]], ilustrējis [[pasaka]]s, zīmējis [[karikatūra]]s, gleznojis [[akvarelis|akvareļus]], sastādījis krājumu "Latvju raksti" trijos sējumos, kam ir liela nozīme latviešu tautas [[lietišķā māksla|lietišķās mākslas]] apzināšanā. Nozīmīgs Zariņa daiļradē ir ofortu cikls "Ko Latvijas meži šalc" (tā centrā - [[Kurbads]]), kas veidots pēc latviešu [[teika|teikām]]. Zariņš mācījās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā [[Pēterburga|Pēterburgā]], kur iesaistījās arī pulciņā "[[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|Rūķis]]", pēc tam studēja [[Berlīne|Berlīnē]], [[Minhene|Minhenē]], [[Vīne|Vīnē]] un [[Parīze|Parīzē]]. Atgriezies Pēterburgā, Zariņš strādāja Krievijas Valstspapīru spiestuvē (bija mākslinieks un tehniskais vadītājs), pēc tam devās uz Latviju, kur kļuva par Valsts vērtspapīru spiestuves direktoru, kā arī [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s grafiskās darbnīcas vadītāju. Zariņš veidojis ekslibrus [[Janis Rozentāls|Janim Rozentālam]], [[Vilhelms Purvītis|Vilhelmam Purvītim]], [[Jāzeps Vītols|Jāzepam Vītolam]], [[Jānis Misiņš|Jānim Misiņam]] u.c. Pirmo ekslibri viņš radīja savai nākamajai sievai Evai Sundblatei. Ekslibru centrā bieži atrodas kāda figūra, klusā daba vai ainava, raksturīga izrotāta apmale. Uzraksti veidoti gotu, latīņu vai ''angļu rondo'' stila burtiem. Zariņu interesēja vācu [[renesanse]]s ornamentika, dekoratīvās kompozīcijas, vācu [[romantisms]], [[Karolingi|Karolingu]] laika ornamenti, [[tautiskais romantisms]]. Viņa mākslasdarbi ir ārkārtīgi dekoratīvi, izgreznoti, tajos parādās tādi tēli kā [[nāra]]s, putni, lauztas sirdis, vīnstīgas. Pēc pārliecības Zariņš bijis konservatīvs (atšķirībā no, piemēram, [[Jūlijs Madernieks|Jūlija Madernieka]]), vērsies pret [[modernisms|modernismu]]. [[Category:Latviešu mākslinieki|Zariņš, Rihards]] 9436 51095 2006-06-18T19:47:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Aiguafort]] [[Image:Goya War3.jpg|thumb|200px|[[Fransisko de Goija]]s oforts no sērijas "Kara šausmas"]] '''Oforts''' ir dobspieduma tehniku grupa, kurā zīmējumu [[metāls|metāla]] plātnē iekodina ar [[skābe|skābi]], pēc tam kodinātās vietas noklāj ar krāsu un ar spiedienu iegūst nospiedumu. Parasti mākslinieks noklāj metāla plātni ar [[vasks|vaskam]] līdzīgu masu, kas izturīga pret [[skābe|skābi]], tad tajā ar irbuli iezīmē vēlamo zīmējumu. Pēc tam plātni iegremdē skābē, kas reaģē ar pieejamajām metāla vietām, veidojot zīmējumu. Par ofortu sauc arī šādā tehnikā veidotu mākslasdarbu. [[Category:Iespiedtehnika]] [[Category:Mākslas tehnikas]] [[ca:Aiguafort]] [[cs:Lept]] [[de:Radierung]] [[en:Etching]] [[es:Aguafuerte]] [[fr:Eau-forte]] [[fy:Ets]] [[hr:Bakropis]] [[ja:エッチング]] [[nl:Ets]] [[no:Etsning]] [[pl:Akwaforta]] [[ru:Офорт]] [[sk:Lept]] [[sv:Etsning]] [[uk:Травлення]] 9437 52214 2006-06-27T17:08:21Z YurikBot 213 robot Modifying: [[zh:萨尔]] '''Zāra''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Saarland'') - [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijas]] rietumos. Robežojas ar [[Francija|Franciju]], [[Luksemburga (valsts)|Luksemburgu]] un [[Reinzeme-Pfalca|Reinzemes-Pfalcas]] federālo zemi. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Saarland'''</font><br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Saarland.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Coa de-saarland 300px.png|87px|]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta<td>[[Zārbrikene]] <tr><td>Teritorija<td>2 570 km² <tr><td>Iedzīvotāji (2000)<td>1 080 000 <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>420 cilv./km² <tr><td>Reģioni (''Regierungsbezirk'')<td>- <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.saarland.de </table> {{commons|Category:Saarland}} [[Image:Bosenberg001.jpg|thumb|Zāras ainava|left|250px]] Iedalās 6 rajonos (''Kreis''). Lielākās pilsētas : [[Zārbrikene]] Lielākās upes: [[Mozele]], [[Zāra (upe)|Zāra]] [[Category:Vācijas federālās zemes|Zara]] {{Vācijas zemes}} [[als:Saarland]] [[ar:سارلاند]] [[bg:Саарланд]] [[ca:Sarre]] [[cs:Sársko]] [[da:Saarland]] [[de:Saarland]] [[en:Saarland]] [[eo:Sarlando]] [[es:Sarre]] [[et:Saarimaa]] [[fa:زارلاند]] [[fi:Saarland]] [[fr:Sarre (Land)]] [[he:חבל הסאר]] [[hr:Saarland]] [[hu:Saar-vidék]] [[id:Saarland]] [[it:Saarland]] [[ja:ザールラント州]] [[jv:Saarland]] [[ka:ზაარლანდი]] [[ko:자를란트 주]] [[lt:Saro kraštas]] [[mk:Сар]] [[nds:Saarland]] [[nl:Saarland]] [[nn:Saarland]] [[no:Saarland]] [[pl:Saara]] [[pt:Sarre]] [[ro:Saarland]] [[ru:Саар]] [[sh:Saarland]] [[simple:Saarland]] [[sr:Сарланд]] [[sv:Saarland]] [[tr:Saarland]] [[uk:Саарланд]] [[zh:萨尔]] 9438 50011 2006-06-11T04:12:26Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ksh:Noodrhing-Wäßßfaale]] '''Ziemeļreina-Vestfālene''' - ([[vācu valoda|vāciski]] - ''Nordrhein-Westfalen'') - [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija|Vācijas]] rietumos. Robežojas ar [[Nīderlande|Nīderlandi]],[[Beļģija|Beļģiju]] un [[Lejassaksija|Lejassaksijas]], [[Hesene|Hesenes]] un [[Reinzeme-Pfalca|Reinzemes-Pfalcas]] federālajām zemēm. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Nordrhein-Westfalen'''</font><br>Bundesland </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Germany Laender Nordrhein-Westfalen.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Coa de-nordrhein westfalen 300px.png|87px|]] </table> <tr><td>Galvaspilsēta<td>[[Diseldorfa]] <tr><td>Teritorija<td>34 080 km² <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>18 060 211 <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>530 cilv./km² <tr><td>Reģioni (''Regierungsbezirk'')<td>[[Arnsbergas reģions|Arnsberga]], [[Detmoldas reģions|Detmolda]], [[Diseldorfas reģions|Diseldorfa]], [[Ķelnes reģions|Ķelne]], [[Minsteres reģions|Minstere]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.nrw.de </table> {{commons|Category:North Rhine-Westphalia}} [[Image:Hoheward view southeast.jpg|thumb|Rūras apgabala ainava|left|250px]] Iedalās 5 reģionos (''Regierungsbezirk''), 31 rajonā (''Kreis'') un 23 neatkarīgās pilsētās (''kreisfreien Städte''). Lielākās pilsētas : [[Ķelne]], [[Esene]], [[Dortmunde]], [[Diseldorfa]], [[Dīsburga]] Lielākās upes: [[Reina]], [[Rūra (upe)|Rūra]], [[Lipe]], [[Emsa]], [[Vēzere]] Kalni un augstienes: [[Teitonburgas Mežs]] (''Teutoburger Wald''), [[Eifels]] (''Eifel''), [[Zauerlande]] (''Sauerland''), [[Zīgerlande]] (''Siegerland'') [[Category:Vācijas federālās zemes]] {{Vācijas zemes}} [[af:Noordryn-Wesfalen]] [[als:Nordrhein-Westfalen]] [[ar:نوردراين-فيستفالن]] [[bg:Северен Рейн-Вестфалия]] [[bs:Nordrhein-Westfalen]] [[ca:Renània del Nord-Westfàlia]] [[cs:Severní Porýní-Vestfálsko]] [[da:Nordrhein-Westfalen]] [[de:Nordrhein-Westfalen]] [[el:Βόρεια Ρηνανία-Βεστφαλία]] [[en:North Rhine-Westphalia]] [[eo:Nordrejn-Vestfalio]] [[es:Renania del Norte-Westfalia]] [[et:Nordrhein-Westfalen]] [[eu:Ipar Renania-Westfalia]] [[fa:نوردراین-وستفالن]] [[fi:Nordrhein-Westfalen]] [[fr:Rhénanie-du-Nord-Westphalie]] [[fy:Noardryn-Westfalen]] [[he:נורדריין-וסטפאליה]] [[hr:Sjeverna Rajna-Vestfalija]] [[hu:Észak-Rajna–Vesztfália]] [[id:Nordrhein-Westfalen]] [[it:Nord Reno-Westfalia]] [[ja:ノルトライン＝ヴェストファーレン州]] [[jv:Nordrhein-Westfalen]] [[ka:ჩრდილოეთი რაინ-ვესტფალია]] [[ko:노르트라인베스트팔렌 주]] [[ksh:Noodrhing-Wäßßfaale]] [[la:Rhenania Septentrionalis-Vestfalia]] [[li:Noordrien-Wesfale]] [[lt:Šiaurės Reinas-Vestfalija]] [[mk:Северна Рајна-Вестфалија]] [[nds:Noordrhien-Westfalen]] [[nl:Noord-Rijnland-Westfalen]] [[no:Nordrhein-Westfalen]] [[pl:Nadrenia Północna-Westfalia]] [[pt:Renânia do Norte-Vestfália]] [[ro:Renania de Nord-Westfalia]] [[ru:Северный Рейн-Вестфалия]] [[sh:Sjeverna Rajna-Vestfalija]] [[simple:North Rhine-Westphalia]] [[sr:Северна Рајна-Вестфалија]] [[sv:Nordrhein-Westfalen]] [[tr:Kuzey Ren-Vestfalya]] [[uk:Північний Рейн – Вестфалія]] [[zh:北莱茵-威斯特法伦]] 9439 26850 2006-01-14T00:45:20Z Feens 37 "[[Ziemeļreina-Vesfālene]]" pārdēvēju par "[[Ziemeļreina-Vestfālene]]" #REDIRECT [[Ziemeļreina-Vestfālene]] 9440 26866 2006-01-14T06:39:01Z 80.70.17.136 #REDIRECT [[Aromātiskie ogļūdeņraži]] 9441 50234 2006-06-12T13:16:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Етилен]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>etilēns, etēns</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CH<sub>2</sub>=CH<sub>2</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>28,05 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>?? kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>-169,1&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>-103,7&deg;C</td></tr> <tr> </table> '''Etilēns''' (etēns, CH<sub>2</sub>=CH<sub>2</sub>) ir bezkrāsaina gāze, tas ir vienkāršākais [[nepiesātinātais ogļūdeņradis]]. To iegūst no naftas. To lieto par [[polietilēns|polietilēna]] monomēru (polimerizācija), [[etanols|etanola]] (pievieno [[ūdens|ūdeni]]), [[vinilhlorīds|vinilhlorīda]] (hlorēšana) un etilbenzola (pievieno [[benzols|benzolu]]) izejvielu. Etilēns paātrina augļu nogatavošanos. [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Ķīmija]] [[ar:إثيلين]] [[ca:Etilè]] [[da:Ethen]] [[de:Ethen]] [[el:Αιθένιο]] [[en:Ethylene]] [[eo:Eteno]] [[es:Eteno]] [[fi:Eteeni]] [[fr:Éthylène]] [[he:אתן]] [[it:Etene]] [[ja:エチレン]] [[la:Ethenum]] [[nl:Etheen]] [[pl:Eten]] [[pt:Etileno]] [[ru:Этилен]] [[sv:Eten]] [[tr:Etilen]] [[uk:Етилен]] [[zh:乙烯]] 9443 26874 2006-01-14T07:21:30Z Yyy 146 '''Nepiesātinātie ogļūdeņraži''' ir [[ogļūdeņraži]], kas satur nepiesātinātās saites (dubultsaites un trīskāršās saites). Tie ir nestabilāki un ķīmiski aktīvāki par [[piesātinātie ogļūdeņraži|piesātinātajiem ogļūdeņražiem]]. Tie iesaistās pievienošanas reakcijās. Lai arī [[aromātiskie ogļūdeņraži]] (arēni) satur nepiesātinātās saites, tos tomēr nodala atsevišķi, tapēc, ka tie ir ķīmiski stabilāki. ===Iedalījums=== Nepiesātinātos ogļūdeņražuz iedala pēc nepiesātināto saišu skaita un veida: *[[Alkēni]] - satur vienu divkāršo saiti *[[Alkīni]] - satur vienu trīskāršo saiti *[[Alkadiēni]] - satur divas divkāršās saites Pārējos parasti atsevišķi neizdala. ===Nozīmīgākie nepiesātinātie ogļūdeņraži=== *[[Etilēns]] - vienkāršākais alkēns, lieto par dažādu vielu (polimēri, spirti, halogēnogļūdeņraži) izejvielu *[[Propilēns]] - polipropilēna un šķīdinātāju izejviela *Butadiēns un izoprēns - gumijas izejvielas *[[Acetilēns]] - dažādu vielu (tai skaitā [[etiķskābe]]s) izejviela [[Category:Organiskā ķīmija]] [[ar:هيدروكربون غير مشبع]] [[en:Unsaturated hydrocarbon]] [[es:Hidrocarburo insaturado]] [[ja:不飽和炭化水素]] [[pt:Hidrocarboneto alifático]] [[zh:不饱和烃]] 9444 51284 2006-06-19T10:50:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:تېخنېتسىي]] '''Tehnēcijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Tc un atomskaitli 43. <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Tehnēcijs, Tc, 43</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>98 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>11000 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2430 K (2157&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>4538 K (4265&deg;C)</td></tr> <tr> </table> {{commons|Technetium}} [[Image:Tc,43.jpg|thumb|Tehnēcijs|200px]] Tas ir pelēcīgs, [[radioaktivitāte|radioaktīvs]] metāls. To lieto par beta starojuma avotu. Tehnēciju galvenokārt iegūst atomreaktoros, no [[urāns (elements)|urāna]] 235. Tehnēcijam ir iespējamas oksidācijas pakāpes +2, +4, +5, +6 un +7. Izplatītākie savienojumi ir TcO<sub>2</sub> un Tc<sub>2</sub>O<sub>7</sub>, oksidējošā vidē eksistē ari pertehnāta jons TcO<sub>4</sub><sup>-</sup>. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[af:Tegnesium]] [[ar:تكنيتيوم]] [[ca:Tecneci]] [[cs:Technecium]] [[da:Technetium]] [[de:Technetium]] [[en:Technetium]] [[eo:Teknecio]] [[es:Tecnecio]] [[et:Tehneetsium]] [[fi:Teknetium]] [[fr:Technétium]] [[he:טכנציום]] [[hr:Tehnecij]] [[hu:Technécium]] [[io:Teknecio]] [[is:Teknetín]] [[it:Tecnezio]] [[ja:テクネチウム]] [[ko:테크네튬]] [[ku:Teknesyûm]] [[la:Technetium]] [[lt:Technecis]] [[nl:Technetium]] [[nn:Technetium]] [[no:Technetium]] [[oc:Tecneci]] [[pl:Technet (pierwiastek)]] [[pt:Tecnécio]] [[ru:Технеций]] [[sl:Tehnecij]] [[sr:Техницијум]] [[sv:Teknetium]] [[th:เทคนีเชียม]] [[ug:تېخنېتسىي]] [[uk:Технецій]] [[zh:鍀]] 9445 26887 2006-01-14T11:31:59Z Creep 473 9446 37544 2006-03-29T16:17:44Z Creep 473 "Smagie ieroči" tiek uzskatīti pārāk masīvi, lai dotu labumu kaujas laukā. Jebkurā labi organizētā militārajā operācijā vienmēr ir viena nozīmēta persona, kas rīkojas ar [[Ložmetējs|ložmetēju]] vai līdzīgu ierīci priekš ciešas uguns uz kaujas lauka. Šādu ieroču lietošana ārpus kaujas lauka tiktu uzskatīta par briesmīgu un bezjēdzīgu. Tomēr, šādi ieroči eksistē, un tiek lietoti likuma sargāšanā vienreiz lielā laika sprīdī. Lielākajā daļā darbību, kur šie ieroči ir redzēti, tos lieto militārais personāls, lielas teroristu grupas, un [[Kolumbija|Kolumbijas]] narkotiku karaļi. Viens no šādiem ieročiem ir [[Vācija|Vācijas]] kompānijas ''Heckler und Koch'' izstrādātais '''HK 11'''. [[Image:HK11.jpg|thumb|right|400px|HK 11]] ==Parametri== *Tips: Vieglais [[ložmetējs]] *Ražotājvalsts: [[Vācija]] *Gads: 196x *Kalibrs: 7.62 mm *Svars (pielādēts): 8.5 kg *Munīcija: 7.62 x 51 mm [[NATO]] *Padeve: 100 ložu patronlente *Uguns temps: 850 šāviņi/min *Efektīvais attālums: 100 - 600 m ==Raksturojums== HK 11 ir diezgan rets un dārgs ierocis. Tas ir līdzīgs G3 un nedaudz arī [[HK 21]], savukārt tā pēcteči ir [[HK 11A1]] un [[HK 11e]]. Būdams klasificēts kā vieglais [[ložmetējs]], šis ierocis ir diezgan smags, īpaši kad tiek nests pielādēts ar patronlenti (tas ir lietojams arī no [[magazīna|magazīnām]]). Tā lielais svars apgrūtina manevēšanu, bet toties tas ir kvalitatīvs un stingri būvēts. Ar tā uguns tempu, kas lielāks kā vairumam ložmetēju, tā šāvienu skaņa noteikti pievērsīs uzmanību gan no sabiedrotajiem, gan pretiniekiem. "Smago ieroču" klasē vēl ietilpst FN Minimi, M-249 un M-60. Reizēm šajā "lielo ieroču" klasē iekļauj arī [[HK 13]], HK 21 un [[HK 23]]. [[Category:Ložmetēji]] 9447 29365 2006-02-07T12:09:17Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail '''Gustavs Šķilters''' (1874-1954) ir viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu [[tēlniecība|tēlniekiem]]. Šķilters dzimis kalēja ģimenē. Viņš mācījās [[Salacgrīva]]s draudzesskolā un [[Limbaži|Limbažu]] pilsētas skolā, pēc tam – Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā [[Pēterburga|Pēterburgā]] (to pabeidza 1899. gadā), kur viņu īpaši ietekmēja pedagoga Matveja Čižova daiļrades paņēmieni, vēlāk arī studēja [[Parīze|Parīzē]] (šajā laikā apceļoja arī citas valstis - [[Spānija|Spāniju]], [[Maroka|Maroku]], [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Šveice|Šveici]], [[Vācija|Vāciju]], [[Itālija|Itāliju]]), kur darbojās arī [[Ogists Rodēns|Ogista Rodēna]] darbnīcā. Studijas Rodēna darbnīcā palielināja Šķiltera interesi par ekspresīvo simboliku un [[impresionisms|impresionisma]] izteiksmei raksturīgiem paņēmieniem – piemēram, atsevišķas skulptūras daļas neapstrādāt vai atstāt negludas virsmas. Atgriezies no Parīzes, Šķilters strādāja par plastiskās veidošanas pasniedzēju Štiglica skolā, darbojās arī mākslas kritikā. Šķilters nenodarbojās ar cieto materiālu apstrādi; daudzi viņa darbi atlieti [[bronza|bronzā]], ir arī [[koks|koka]], [[marmors|marmora]] un [[terakots|terakota]] skulptūras. Šķilters darbojās stājtēlniecībā (kur īpaši pievērsās portretiem), veidoja arī dekoratīvas un memoriālas skulptūras. Viņš pievērsās arī vienkāršā darba darītāju atveidiem ("Vecais sētnieks"), kā arī attēloja dažādus psiholoģiskos stāvokļus ("Izmisums", "Skumjas") un izteiksmes ("Dziedātāja meitene", "Niķīgs bērns"). Šķilters daudz atveidojis bērnus ("Dusmīgā", "Guļošs bērns") un vecus cilvēkus ("Vecums"). Sķilters daudz veidojis kailfigūru studijas ("Šķiršanās", "Ilgas"), tām raksturīga liela ekspresivitāte ("Maziņš biju, neredzēju...") un [[jūgendstils|jūgendstilam]] raksturīga romantizācija. Atsevišķu Šķiltera darbu pamatā ir fantastiski motīvi ("Lietuvēns", "Raganas uz piestas"). Sķiltera daiļradi nosacīti iespējams iedalīt trijos posmos: # naturāli impresionistiskais periods, kura laikā Šķilters nodarbojas ar precīzu tēlu atveidi (1898-1912, "Dzīves rudens", "Niķīgs bērns"), # [[simbolisms|simbolisma]] ietekmes parādīšanās Parīzes perioda iespaidā (1912-1920, "Maziņš biju, neredzēju..."), # [[reālisms|reālisma]] tradīcijas iezīmju parādīšanās. [[Category:Latviešu mākslinieki|Šķilters, Gustavs]] 9448 26911 2006-01-14T18:53:02Z Tail 13 '''Teodors Zaļkalns''' (dz. Teodors Grīnbergs, 1876-1972) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tēlniekiem. Zaļkalns mācījās Allažu draudzesskolā, tad Rīgas pilsētas reālskolā. 1893. gadā viņš iestājā Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā [[Pēterburga|Pēterburgā]] (to beidza 1899. gadā reizē ar [[Gustavs Šķilters|Gustavu Šķilteru]]), kur specializējās dekoratīvajā glezniecībā un [[oforts|ofortā]]. Pēc mācībām Zaļkalns devās studēt uz [[Minhene|Minheni]], pēc tam arī uz [[Parīze|Parīzi]] ar mērķi papildināties dekoratīvajā glezniecībā, taču, sastapies ar [[Ogists Rodēns|Ogistu Rodēnu]], nolēma kļūt par [[tēlniecība|tēlnieku]]. Zaļkalns daudz apmeklēja muzejus un īapšu uzmanību pievērsa Ēģiptes akmens tēlniecībai. Atgriezies Pēterburgā, Zaļkalns strādāja K. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmumā, kur veidoja modeļus cilvēku un dzīvnieku figūriņām. Vasarās viņš atgriezās mājās un strādāja galvenokārt ar portretiem (šajā laikā tikās arī ar tādiem māksliniekiem kā [[Janis Rozentāls]] un [[Jūlijs Madernieks]]). 1903. gadā Zaļkalns pārcēlās uz [[Jekaterinburga|Jekaterinburgu]], kur strādāja par mākslas skolotāju. Paralēli viņš arī veidoja portetus un statuetes. 1907. gadā Zaļkalns devās uz [[Itālija|Itāliju]]. Pirmie Zaļkalna darbi bija figurāli veidojumi; viņa agrīnā posma dabiem raksturīgs dabiskums, plastiskas formas ("Bronza"), kompozicionāla vienkāršība (nav vairākfigūru kompozīcijas, neparastu izteiksmju vai pozu), materiāli – [[bronza]] vai [[marmors]]. [[granīts|Granītā]] Zaļkalns veidoja kapu pieminekļus (piemēram, [[obelisks|obeliska]] formas kapakmeni ar tautas ornamentiku, stilizētiem ziediem [[Emīls Dārziņš|Emīlam Dārziņam]]). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Petrogradā Zaļkalns veidoja vairākus māmiņu tēlus, kuriem pozēja latviešu bēgles, piemēram, "Stāvošā māmiņa", "Sēdošā māmiņa", kas ir simboliski tēli. Zaļkalns veidojis arī dzīvnieku tēlus, bijis izcils animālists. Zaļkalna daiļradi var nosacīti iedalīt trijos posmos: # [[impresionisms|impresionistiskais]] posms ("Ludmila"), # [[Ēģipte]]s mākslas ietekmes posms, kurā parādās simboliski tēli, vispārinājums, atsevišķi [[kubisms|kubisma]] paņēmieni (māmiņu tēli), # vēlīnais posms (kapu pieminekļi, piemēram, [[Jānis Poruks|Poruka]] un [[Fricis Bārda|Bārdas]]). Zaļkalns darbojies arī mākslas kritikā. [[Category:Latviešu mākslinieki|Zaļkalns, Teodors]] 9449 26912 2006-01-14T19:05:50Z Tail 13 '''Burkards Dzenis''' (1879-1966) bija latviešu tēlnieks. Dzenis 1897. gadā iestājās Štiglica Centrālajā tehniskās glezniecības skolā, kur mācības beidza 1905. gadā. Ieguvis stipendiju, viņš devās uz [[Parīze|Parīzi]], kur, tāpat kā viņa laikabiedri [[Gustavs Šķilters]] un [[Teodors Zaļkalns]], iepazinās ar [[Ogists Rodēns|Ogista Rodēna]] daiļrades principiem. Dzeņa daiļrades attīstībā nozīmīgu lomu spēlēja materiālu maiņa - viņš pārgāja no [[bronza]]s uz cietajiem materiāliem, viens no pirmajiem latviešu portrettēlniecībā sāka izmantot [[granīts|granītu]] ("A. Saulieša portrets"), kas radīja monumentalitātes iespaidu. Dzenis veidojis arī kapu pieminekļus (piemēram, [[Juris Alunāns|Jurim Alunānam]]). Dzeņa daiļradi maz ietekmēja [[impresionisms]], viņš vairāk nodarbojās ar raksturojuma precizitāti. [[Category:Latviešu mākslinieki|Dzenis, Burkards]] 9451 26917 2006-01-14T20:32:39Z Mrom 519 9452 29461 2006-02-07T12:25:51Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail '''Kārlis Zāle''' (1888-1942) bija latviešu [[tēlniecība|tēlnieks]], kura nozīmīgākie darbi ir [[Brīvības piemineklis]] un [[Brāļu kapi|Brāļu kapu]] memoriālais ansamblis (abi gan ir kopdarbi ar citiem māksliniekiem). Profesionālo izglītību Zāle ieguva Kazaņas mākslas skolā, vēlāk devās uz [[Maskava|Maskavu]], kur strādāja Stepana Erzjas darbnīcā. 1915. gadā viņš devās uz [[Pēterburga|Petrogradu]], kur iestājās Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, bet 1917. gadā – [[Pēterburgas Mākslas akadēmja|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]] (kā brīvklausītājs). 1921. gadā Zāle devās uz [[Berlīne|Berlīni]], kur piedzīvoja [[ekspresionisms|ekspresionisma]] un – tēlniecībā – [[konstruktīvisms|konstruktīvisma]] uzplaukumu. 1923. gadā Zāle atgriezās [[Rīga|Rīgā]] un sāka veidot Brāļu kapu memoriālo ansambli, kuru darināšanai izvēlējās Allažu šūnakmeni. Ansambļa autori ir pats Zāle, kā arī arhitekti [[Andrejs Zeidaks]], [[Pēteris Feders]] un [[Aleksandrs Birzenieks]]. 1927. gadā gatava bija pirmā (arī viena no izteiksmīgākajām) skulptūra – "Ievainotais jātnieks", nākamajā gadā Zāle uzsāka darbu pie otra "Ievainotā jātnieka", kā arī galvenās – Mātes Latvijas skulptūras. Ansamblis tika atklāts 1936. gadā. No 32 piedāvājumiem veidot Brīvības pieminekli tika izvēlēti trīs mākslinieki – Kārlis Zāle, [[Teodors Zaļkalns]] un [[Kārlis Zemdega]]; no šiem trim izvēlējās Zāli. Pieminekļa celtniecība tika uzsākta 1931. gadā. Zāle pieminekli izvēlējās veidot kopā ar arhitektu [[Ernests Štālbergs|Ernestu Štālbergu]]. Pieminekli veido 13 skulpturālas grupas un ciļņi, smailes augstums ir 41m. Skulptūras tika veidotas no dažādiem materiāliem, tostarp Itālijas travertīna un Somijas granīta (gaišpelēks un sārts). Brīvības piemineklis lielā mērā tika uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem. Tā atklāšana bija 1935. gada 18. novembrī. No 1936. līdz 1940. gadam, kā arī no 1941. līdz 1942. gadam Zāle vadīja Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcu. Zāle darinājis arī [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] kapa pieminekli, [[Rainis|Raiņa]] krūšutēlu Nacionālajam teātrim. [[Category:Latviešu mākslinieki|Zāle, Kārlis]] 9453 26940 2006-01-15T00:01:01Z Tail 13 '''Kārlis Zemdega''' (dz. Baumanis, 1894-1963) bija latviešu tēlnieks. Zemdega mācījās Blūma zīmēšanas skolā Rīgā, pēc tam – Mākslas akadēmijā (gan tēlniecību, gan glezniecību). 1927. gadā viņš ar darbu "Jēkaba cīņa ar eņģeli" beidza Tēlniecības meistardarbnīcu [[Konstantīns Rončevskis|Konstantīna Rončevska]] vadībā. Zemdega veidojis [[Rainis|Raiņa]] kapa pieminekli, vairākus piemiņas monumentus [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] kritušajiem un [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] upuriem, skulptūru, kurā attēlots Tālavas taurētājs u.tml. Viņš pārsvarā darinājis monumentālus darbus, nevis portretus vai figurālus tēlus. [[Category:Latviešu mākslinieki|Zemdega, Kārlis]] 9454 27018 2006-01-16T01:33:49Z Tail 13 '''Konstantīns Rončevskis''' (1875-1935) bija poļu izcelsmes mākslinieks, kurš XX gs. sākumā darbojās [[Latvija]]s mākslā. Rončevskis studēja Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļā, vēlāk šajā institūtā strādāja par [[māksla]]s un [[arhitektūra]]s vēstures pasniedzēju. 1905. gadā Rončevskis pievērsās tēlotājmākslas studijām, sākumā mācoties pie [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]], bet vēlāk studējot tēlniecību [[Minhene|Minhenē]] un [[Parīze|Parīzē]]. 1911. gadā Rončevskis atgriezās [[Rīga|Rīgā]], kur strādāja par pasniedzēju Rīgas pilsētas mākslas skolā (sākumā mācīja mākslas vēsturi, vēlāk arī veidošanu). Pirmā pasaules kara laikā viņš lasīja lekcijas [[Maskava|Maskavā]], vēlāk atgriezās Rīgā. 20.-30. gados Rončevskis bija [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s profesors. 1925. gadā Krakovas universitāte piešķīra Rončevskim arhitektūras doktora grādu. Rončevskis publicējis vairākus pētījumus par [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Romas]] arhitektūru. Tēlniecībā viņš prasmīgi veidojis portretus ([[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]], [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]]), kā arī kapu pieminekļus. [[Category:Latvijas mākslinieki|Rončevskis, Konstantīns]] 9455 26948 2006-01-15T00:40:42Z Feens 37 Saīds Kutbs no en.wiki - [[http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Qutb.jpg]] Saīds Kutbs no en.wiki - [[http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Qutb.jpg]] 9456 26950 2006-01-15T01:07:12Z Tail 13 '''Voldemārs Matvejs''' (pseidonīms – Vladimirs Markovs; 1877-1914) bija latviešu mākslinieks un [[modernisms|modernisma]] mākslas teorētiķis. Matvejs mācījās V. Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā. 1902. gadā Matveja glezna "Bērzi saules rietā" tika iekļauta Baltijas ceļojošo izstāžu biedrības ceļojošajā izstādē; Matvejs par to izpelnījās zelta medaļu. 1905. gadā Matvejs iestājās [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]]. Pēterburgā viņš organizēja mākslinieku grupu "Jaunatnes savienība", kuras pamatprincipus izklāstīja rakstos "Krievu secesija" un "Jaunās mākslas principi". Grupa atzina modernisma mākslu ([[fovisms|fovismu]], [[kubisms|kubismu]], [[postimpresionisms|postimpresionismu]]), kā arī [[prerafaelīti|prerafaelītus]] un krievu [[ikona|ikonu]] glezniecību. Matvejs daudz nodarbojās ar primitīvās mākslas pētījumiem (no 1907.-1914. gadam daudz ceļoja, pētīdams etnogrāfiju; vēlāk pētījumu rezultātu apkopoja darbos "Lieldienu salas māksla" un "Nēģeru māksla"). Matvejs rakstījis arī apcerējumus par [[faktūra|faktūru]]. Matvejs gleznojis ainavas ("Dārzs"), [[Pēterburga]]s skatus ("Ziema Pēterburgā"), [[folklora]]s motīvus ("Senatne"), viduslaiku ikonu iedvesmotas gleznas ("Golgāta", "Guldīšana kapā"). [[Category:Latviešu mākslinieki]] 9457 46589 2006-05-21T08:48:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:סאייד קותב]] '''Saīds Kutbs''' ([[arābu valoda|arābu]] - سيد قطب, (Sayyid Qutb)) (*1906.gada 9.oktobrī, [[Ēģipte|Ēģiptē]] - †1966.gada 29.augustā) - viens no ietekmīgākajiem ēģiptiešu [[islāms|islāma]] filozofiem. Kustības [[Brāļi musulmaņi]] teorētiķis. Kutba grāmatas ''Fi zilal al-Qur'an'' ([[Korāns|Korāna]] paēnī) un ''Ma'alim fi-l-Tariq'' (''Ceļastabi'') tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām mūsdienu islāmā. Viens no ''[[Al-Qaeda]]'' līderiem [[Aimans al Zavahiri]] nosaucis Kutbu par savu garīgo skolotāju. [[Image:Qutb.jpg|thumb|Saīds Kutbs]] ====Biogrāfija==== Dzimis Mušā - mazā ciematiņā Ēģiptes vidienē. No 1929.gada līdz 1933.gadam ieguvis [[Eiropa|eiropeisku]] izglītību [[Kaira|Kairā]]. Pēc tam darbojies kā publicists un stāstu rakstnieks. 1939.gadā sāka strādāt par ierēdni Ēģiptes Izglītības ministrijā. No 1948. līdz 1950.gadam studējis [[ASV]], kur ieguvis maģistra grādu [[Kolorādo]] Valsts Izglītības koledžā (tagad Ziemeļkolorado Universitāte). Atgriezies no ASV, izvērsa aktīvu propagandu pret (Kutba vārdiem - primitīvo) rietumniecisko sabiedrību. Kad 1954.gadā izjuka atentāts pret [[Gamals Abdels Nasers|Gamalu Abdelu Naseru]], Saīds Kutbs līdz ar daudziem "Brāļu musulmaņu" organizācijas biedriem tika ieslodzīts. Cietumā Kutbs sarakstīja abus savus visslavenākos darbus - ''Fi zilal al-Qur'an'' (''Korāna paēnī'') - [[Korāns|Korāna]] komentārus, un ''Ma'alim fi-l-Tariq'' (''Ceļastabi'') - politiskā [[islāmisms|islāma]] programmu. 1964.gada beigās Kutbs no cietuma tika atbrīvots. 1965.gada augustā Kutbu arestēja par valsts varas gāšanas mēģinājumu. Tiesā apsūdzība bieži balstījās uz paša Kutba grāmatu ''Ceļastabi'', kurā paustās idejas viņš tiesā apstiprināja. Tiesa Kutbam un vēl sešiem prāvas dalībniekiem piesprieda nāvessodu, kurš tika izpildīts 1965.gada 29.augustā. ====Filozofija==== Līdz ar [[Saīds Maududi|Saīdu Maududi]] un [[Hasans al Banna|Hasanu al Bannu]] Kutbs ir viens no [[islāmisms|islāmisma]] pamatlicējiem. Tiek uzskatīts, ka Kutba uzskati ir teorētiskā bāze islāma [[terorisms|terorismam]], arī [[Al-Qaeda]] aktivitātēm. Daži pētnieki velk paralēles Kutba nozīmei islāmā ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nozīmi rietumu [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātijā]]. Kutba mācības pamatideja ir uzskats, ka visa musulmaņu pasaule mūsdienās dzīvo [[džahīlija|džahīlijā]] ''(Jahiliya (الجاهليّة))'' - garīgajā stāvoklī pirms islāma rašanās, un islāms ir jāievieš no jauna. No tā izriet, ka visas t.s. musulmaņu valstis ir neleģitīmas un pret tām jācīnās nodibinot [[kalifāts|kalifātu]]. [[Category:Politika]] [[Category:Terorisms]] [[Category:Ievērojami ēģiptieši]] [[ar:سيد قطب]] [[de:Sayyid Qutb]] [[en:Sayyid Qutb]] [[eo:Sayyid Qutb]] [[fr:Sayyid Qutb]] [[he:סאייד קותב]] [[nl:Said Qutb]] [[nn:Sayyid Qutb]] 9458 26955 2006-01-15T02:21:44Z Feens 37 Kazimirs I no en.wiki - [[http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Casimir_I.jpg]] Kazimirs I no en.wiki - [[http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Casimir_I.jpg]] 9459 27592 2006-01-23T23:34:33Z Feens 37 '''Kazimirs I''' ir valdnieku vārds: '''[[Polija|Polijā]]:''' * [[Kazimirs I (Polija)|Kazimirs I]] (Kazimierz I Odnowiciel) (1016-1058) - Polijas kņazs '''[[Lietuva|Lietuvā]]:''' * [[Kazimirs I (Lietuva)|Kazimirs I]] (Kazimieras I Jogailaitis) (1427-1492) - Lietuvas dižkunigaitis, viņš arī [[Kazimirs IV]] Polijā. {{disambig}} 9460 26969 2006-01-15T13:37:12Z Feens 37 "[[1991. gada 3. marta referendums]]" pārdēvēju par "[[1991. gada 3. marta aptauja]]": Juridiski precīzāks #REDIRECT [[1991. gada 3. marta aptauja]] 9461 26971 2006-01-15T13:55:51Z Feens 37 Boļeslavs II no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Boleslaus_the_Bold.jpg] Boļeslavs II no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Boleslaus_the_Bold.jpg] 9462 30347 2006-02-15T15:45:25Z 212.16.1.121 '''Boļeslavs II''', arī '''Boļeslavs Drosmīgais''' (''Bolesław II Śmiały'') (ap 1042 - 1081/1082) - [[Polija|Polijas]] kņazs (1058 - 1076) un karalis (1076 - 1079). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. [[Image:Boleslaus the Bold.jpg|thumb|Boļelavs II - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Boļeslavs II bija Polijas kņaza [[Kazimirs I|Kazimira I]] dēls no laulības ar [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]] princesi Dobroņegu. Bija precējies ar Kijevas Krievzemes lielkņaza [[Vladimirs I|Vladimira I]] mazmeitu Višeslavu. Atbalstīja [[pāvests|pāvestu]] [[Gregorijs VII|Gregoriju VII]] cīņā pret [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru. Tomēr 1079.gadā viņš [[Krakova|Krakovā]] lika nogalināt bīskapu Staņislavu Sčepaneku (vēlāk saukts [[Sv. Staņislavs]]), kuru apvainoja valsts nodevībā. Šī notikuma dēļ Boļelavs II bija spiests doties trimdā uz [[Ungārija|Ungāriju]], bet par Polijas valdnieku kļuva Boļeslava brālis [[Vladislavs I]]. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Kazimirs I (Polija)|Kazimirs I]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs, karalis (1076-1079)<br>'''1058-1079''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vladislavs I (Polijas kņazs)|Vladislavs I]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Boleslaw II. (Polen)]] [[en:Bolesław II the Bold]] [[fr:Boleslas II le Généreux]] [[it:Boleslao II di Polonia]] [[pl:Bolesław II Śmiały]] [[ru:Болеслав II Смелый]] [[sv:Boleslav II av Polen]] [[zh:波列斯瓦夫二世]] 9463 29097 2006-02-07T11:46:48Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.231.242.141|84.231.242.141]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens '''Vladislavs''' ir vairāku vēsturisku [[Polija|Polijas]], [[Čehija|Čehijas]] (Bohēmijas), [[Valahija|Valahijas]], [[Serbija|Serbijas]] un [[Neapoles karaliste|Neapoles karalistes]] valdnieku vārds: '''Polijā:''' * [[Vladislavs I (Polijas kņazs)|Vladislavs I]] (Władysław I Herman) (1040-1102) - Polijas kņazs * [[Vladislavs II (Polijas kņazs)|Vladislavs II]] (Władysław II Wygnaniec) (1105–1159) - Polijas lielkņazs * [[Vladislavs III (Polijas kņazs)|Vladislavs III]] (Władysław III Laskonogi) (1165–1231) - Polijas kņazs * [[Vladislavs I (Polijas karalis)|Vladislavs I]] (Władysław I Łokietek)) (1261-1333) - Polijas karalis * [[Vladislavs II (Polijas karalis)|Vladislavs II]] (Władysław II Jagiełło, Jogaila) (1351-1434) - Polijas karalis, arī [[Lietuvas valdnieku saraksts|Lietuvas dižkunigaitis]] '''Jagailis'''. * [[Vladislavs III (Polijas karalis)|Vladislavs III]] (Władysław III Warneńczyk) (1424-1444) - Polijas karalis, arī Ungārijas karalis '''Lāslo I''' (I. László) * [[Vladislavs IV (Polija)|Vladislavs IV]] (Władysław IV Waza) (1595-1648) - Polijas karalis, arī (formāli) [[Krievija|Krievijas]] cars '''Čehijā:''' * [[Vladislavs I (Čehijas kņazs)|Vladislavs I]] (Vladislav I) (?-1125) - Čehijas kņazs * [[Vladislavs II (Čehijas kņazs)|Vladislavs II]] (Vladislav II) (1110–1174) - Čehijas kņazs * [[Vladislavs Jindžihs]] (Vladislav Jindřich) (1160–1222) - Čehijas kņazs * [[Vladislavs I (Čehijas karalis)|Vladislavs I]] (Ladislav Pohrobek) (966/967-1025) - Čehijas karalis, arī Ungārijas karalis '''Lāslo V''' (V. László) * [[Vladislavs II (Čehijas karalis)|Vladislavs II]] (Vladislav Jagellonský) (1456-1516) - Čehijas karalis, arī Ungārijas karalis '''Lāslo II''' (II. László) '''Valahijā:''' * [[Vladislavs I (Valahija)|Vladislavs I]] (Vladislav I) (1364-1377) - Valahijas princis * [[Vladislavs II (Valahija)|Vladislavs II]] (Vladislav al II-lea) - Valahijas princis * [[Vladislavs III (Valahija)|Vladislavs III]] (Vladislav al III-lea) - Valahijas princis '''Serbijā:''' * [[Stefans Vladislavs I]] (Стефан Владислав) - Serbijas karalis (1233-1242) * [[Stefans Vladislavs II]] (Стефан Владислав II) - Serbijas karalis (1316-1325) '''Neapoles karalistē:''' * [[Vladislavs (Neapole)|Vladislavs]] (Ladislas d'Anjou-Durazzo) (1376-1414) - Neapoles karalis {{disambig}} 9464 26983 2006-01-15T19:22:50Z Neonz 33 Jaunā "de facto" standarta RSS ikona, ko izmanto Mozilla Firefox un Internet Explorer. Jaunā "de facto" standarta RSS ikona, ko izmanto Mozilla Firefox un Internet Explorer. 9465 52073 2006-06-26T03:00:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Władysław I Herman]] '''Vladislavs I Hermanis''' (''Władysław I Herman'') (1040-4.VI.1102) - [[Polija|Polijas]] kņazs (1079 - 1102). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. [[Image:Wladyslaw Herman.jpg|thumb|Vladislavs I - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Boļeslavs II bija Polijas kņaza [[Kazimirs I|Kazimira I]] dēls no laulības ar [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]] princesi Dobroņegu, iepriekšējā kņaza [[Boļelavs II (Polija)"Boļeslava II]] brālis. Bija precējies ar [[Čehija|Čehijas]] karaļa [[Vratislavs II|Vratislava II]] meitu Judīti, vēlāk ar [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora [[Heinrihs III|Heinriha III]] meitu Judīti Mariju. Laulībā ar Judīti Vladislavam piedzima dēls [[Zbigņevs]] un [[Boļeslavs III]] - nākošie Polijas lielkņazi, bet ar Judīti Mariju - trīs meitas. Sāka valdīt pēc tam, kad viņa brālis [[Boļeslavs II (Polija)|Boļeslavs II]] devās trimdā uz [[Ungārija|Ungāriju]], kad bija nogalinājis [[Krakova|Krakovas]] bīskapu Staņislavu Ščepanovski ([[Sv. Staņislavs|Sv. Staņislavu]]). Atbalstīja [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru [[Heinrihs IV|Heinrihu IV]]. Apglabāts [[Plocka|Plockā]]. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Boļeslavs II (Polija)|Boļeslavs II]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1079-1102''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Zbigņevs]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Wladyslaw I. Herman]] [[en:Władysław I Herman]] [[fr:Ladislas Ier Herman]] [[hu:I. Ulászló Herman]] [[nl:Władysław I Herman]] [[pl:Władysław I Herman]] [[ru:Владислав I Герман]] [[sv:Vladislav I Herman]] 9466 42495 2006-04-30T05:25:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Zbigniew lengyel fejedelem]] '''Zbigņevs''' (''Zbigniew'') (pēc 1070-1112) - [[Polija|Polijas]] lielkņazs (1079 - 1102). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. Zbigņevs bija Polijas kņaza [[Vladislavs I (Polijas kņazs)|Vladislava I]] vecākais dēls no nezināmas sievietes. Jaunību pavadīja [[klosteris|klosterī]] [[Kvedlingurga|Kvedlinburgā]] (''Quedlinburg''). 1093.gadā augstmaņu aprindas attaicināja Zbigņevu uz Poliju kā pretsparu Vladislava I favorītam Zieceham (''Sieciech''). No 1102.-1106.gadam bija Polijas lielkņazs. 1107.gadā Zbigņeva pusbrālis [[Boļeslavs III (Polijas kņazs)|Boļeslavs III]] patrieca viņu no valsts, un tas meklēja atbalstu pie [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora [[Heinrihs IV|Heinriha IV]]. 1109.gadā Zbigņevs kopā ar imperatoru iebruka Polijā, taču tika sakauts [[Hundsfeldas kauja|Hundsveldas kaujā]]. 1112.gadā Zbigņevs tika atvilināts uz Poliju, kur to padarīja aklu, un viņš drīz mira. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vladislavs I (Polijas kņazs)|Vladislavs I]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>lielkņazs<br>'''1102-1106''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Boļeslavs III (Polija)|Boļeslavs III]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Zbigniew (Polen)]] [[en:Zbigniew of Poland]] [[fr:Zbigniew]] [[hu:Zbigniew lengyel fejedelem]] [[pl:Zbigniew (książę Polski)]] 9467 46188 2006-05-21T00:04:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Aeschylus]], [[scn:Eschilu]] {{sengrlit| atteels=[[Image:Eschyle.jpg|150px]] | paraksts=Aishils}} '''Aishils''' jeb '''Eshils''' ([[sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''Αἰσχύλος''; dzimis 525.g. p.m.ē., miris 456.g. p.m.ē.) bija [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[dramaturgs]], viens no trim izcilākajiem sengrieķu [[traģēdija|traģēdiju]] autoriem (līdzās [[Sofokls|Sofoklam]] un [[Eiripīds|Eiripīdam]]). ==Biogrāfija== Aishils dzimis [[Eleusīna|Eleusīnā]] [[Atika|Atikā]]. Pirmās lugas viņš sarakstījis 498.g. p.m.ē., bet par viņa senāko saglabājušos darbu tiek uzskatīta luga "Lūdzējas" (ap 490.g. p.m.ē.). 490.g. p.m.ē. Aishils piedalījās [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]], bet 480.g. p.m.ē. - [[Salamīnas kauja|Salamīnas kaujā]]. 472. gadā p.m.ē. [[Atēnas|Atēnās]] ikgadējās [[Dionīsijas|Dionīsiju]] teātra sacensībās tika uzvesta un pirmo vietu ieguva Aishila traģēdija "Persieši", kurā atspoguļota paša Aishila kauju pieredze. Aishils nomira 456.g. p.m.ē. Gēlā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kuru bieži apmeklēja pēc tās valdnieka ielūguma. ==Darbi== Aishils sarakstījis aptuveni 90 lugas, no kurām līdz mūsdienām saglabājušās tikai 7: * "Lūdzējas" (ap 490.g. p.m.ē.); * "Persieši" (472.g. p.m.ē.); * "Septiņi pret Tēbām" (467.g. p.m.ē.); * "Orestija" (458.g. p.m.ē.) ** "Agamemnons" ** "Ziedotājas" ** "Labvēlīgās" * "Saistītais Prometejs" (triloģijas pirmā luga, pārējas divas nav saglabājušās). Ir izteikts pieņēmums, ka "Saistītā Prometeja" autors varētu nebūt Aishils un ka šī luga varētu būt tapusi pat 4. gs. p.m.ē. Savukārt 20. gs. 90. gadu sākumā Ēgiptē tika atrasti vēl kādas Aishila lugas fragmenti; šī luga, pazudusi pirms vairāk nekā 2000 gadiem, bijusi daļa no triloģijas par Trojas karu. Aishila traģēdijās uzsvērta morāles un reliģijas nozīme, aplūkota cilvēka vieta pasaulē un tā saistība ar dieviem, likteni. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tieši Aishils ar savu lugu iestudējumiem sengrieķu teātrī ieviesis otro aktieri. [[Category:Sengrieķu rakstnieki]] [[Category:Grieķu valodā rakstošie]] [[an:Esquilo]] [[bg:Есхил]] [[de:Aischylos]] [[el:Αισχύλος]] [[en:Aeschylus]] [[eo:Esĥilo]] [[es:Esquilo]] [[fi:Aiskhylos]] [[fr:Eschyle]] [[he:אייסכילוס]] [[hu:Aiszkhülosz]] [[io:Aeschylus]] [[it:Eschilo]] [[ja:アイスキュロス]] [[ko:아이스퀼로스]] [[la:Aeschylus]] [[lb:Aischylos]] [[lt:Aischilas]] [[nl:Aischylos]] [[no:Aiskhylos]] [[pl:Ajschylos]] [[pt:Ésquilo]] [[ro:Eschil]] [[ru:Эсхил]] [[scn:Eschilu]] [[sk:Aischylos]] [[sr:Есхил]] [[sv:Aischylos]] [[uk:Есхіл]] [[zh:埃斯库罗斯]] 9468 40013 2006-04-12T13:39:34Z Dekaels 268 eksperiments neizdevās :) {| width="150px" style="float: right; border: 1px solid #8888aa; padding: 5px;" | style="background: #ccccff; text-align: center;" | '''[[Sengrieķu literatūra]]''' |- | {{{atteels}}} |- | style="font-size:90%; font-weight:bold; font-style:italic; text-align: center;" | {{{paraksts}}} |- | style="font-size:90%; background-color:#ccccff;" | '''Pirmsākumi (eposs):''' |- | style="font-size:90%" | [[Homērs]] - [[Hēsiods]] |- | style="font-size:90%; background-color:#ccccff;" | '''Dramaturģija''' |- | style="font-size:90%" | [[Aishils]] - [[Sofokls]] - [[Eiripīds]] - [[Aristofāns]] - [[Menandrs]] |- | style="font-size:90%; background-color:#ccccff;" | '''Dzeja''' |- | style="font-size:90%" | [[Alkajs]] - [[Anakreonts]] - [[Arhilohs]] - [[Asklepiāds]] - [[Kallīns]] - [[Meleagrs]] - [[Mimnerms]] - [[Pindars]] - [[Sapfo]] - [[Solons]] - [[Teognīds]] - [[Teokrits]] - [[Tirtajs]] |- |} 9476 52530 2006-06-30T07:56:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Dionisias]] '''Dionīsiji''' bija svētki, kurus [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], it sevišķi [[Atēnas|Atēnās]], rīkoja par godu dievam [[Dionīss|Dionīsam]] (Bakham). To vidū bija decembrī svētītie Mazie Dionīsiji - pārsvarā lauku svētki - un marta beigās svētītie Lielie Dionīsiji, kuru laikā uzveda jaunas lugas. [[Category:Senā Grieķija]] [[en:Dionysia]] [[es:Dionisias]] [[fi:Dionysia]] [[nl:Dionysia]] 9477 27098 2006-01-16T19:08:05Z Feens 37 Boļeslavs III no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Boleslav_III_of_Poland.jpg] Boļeslavs III no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Boleslav_III_of_Poland.jpg] 9478 44703 2006-05-13T19:27:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:III. Boleszláv lengyel fejedelem]] '''Boļeslavs III Greizmutis''' (''Bolesław III Krzywousty'') (1085.g.20.aug., [[Krakova]] - 1138.g.28.okt., [[Sohačeva]] (''Sochaczew'')) - [[Polija|Polijas]] lielkņazs (1106 - 1138). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. [[Image:Boleslav III of Poland.jpg|thumb|Boļeslavs III - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Boļeslavs bija Polijas kņaza [[Vladislavs I (Polijas kņazs)|Vladislava I]] dēls no laulības ar [[Čehija|Čehijas]] karaļa [[Vratislavs II|Vratislava II]] meitu Judīti. Bija precējies ar [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]] lielkņaza [[Svjatopolks II|Svjatopolka II]] meitu Zbislavu (dēls - nākamais Polijas lielkņazs [[Vladislavs II (Polijas kņazs)|Vladislavs II]]) un grāfieni Salomi fon Bergu no [[Švābija|Švābijas]] (6 dēli un 8 meitas, to starpā - Polijas lielkņazs [[Boļeslavs IV (Polija)|Boļeslavs IV]], Polijas kņazi [[Meško III]] un [[Kazimirs II]]). Pēc tēva nāves valdīja [[Mazovija|Mazovijā]], bet 1106.gadā patrieca savu pusbrāli [[Zbigņevs|Zbigņevu]] no [[Krakova|Krakovas]] un pats kļuva par lielkņazu. 1109.gadā sakāva [[Pomerānija|pomerāniešus]] [[Naklo kauja|Naklo kaujā]] un atkal pievienoja [[Pomerānija|Pomerāniju]] Polijai, iegūstot valstij pieeju pie [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]]. Tajā pašā gadā sakāva [[Svētā Romas impērija|Svētas Romas impērijas]] imperatoru [[Heinrihs IV|Heinrihu IV]] un pusbrāli Zbigņevu [[logovas kauja|Glogovas kaujā]] un [[Hundfeldas kauja|Hundsfeldas kaujā]]. 1135.gadā tomēr kļuva par Heinriha IV dēla, imperatora [[Lotārs II|Lotāra II]] [[vasalis|vasali]] ar [[lēnis|lēni]] - Pomerāniju un [[Rīgenes sala|Rīgenes salu]]. 1132. – 1135. ar maziem panākumiem karoja [[Ungārija|Ungārijā]]. Īsi pirms nāves Boļeslavs III izdeva testamentu, sadalot Poliju starp saviem četriem dēliem. Viņš noteica, ka vecākajam dēlam ir virsvadība pār pārējiem, kā arī ka tam pienākas [[Mazpolija|Mazpolijas]] apgabals ar galvaspilsētu Krakovu un Pomerānija. Šis princips drīz vien tika lauzts un Polijā iestājās gandrīz 200 gadu ilgs sadrumstalotības periods, kad Krakovas kņazs bija tikai viens no līdzīgiem kņaziem Polijas teritorijā. Apglabāts [[Plocka|Plockā]] - [[Mazovija|Mazovijas]] vēsturiskajā galvaspilsētā. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Zbigņevs]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>lielkņazs<br>'''1106-1138''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vladislavs II (Polijas kņazs)|Vladislavs II]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Boleslaw III. (Polen)]] [[en:Bolesław III Wrymouth]] [[fr:Boleslas III le Bouche-Torse]] [[he:בולסלאב השלישי עקום הפה]] [[hu:III. Boleszláv lengyel fejedelem]] [[pl:Bolesław III Krzywousty]] [[ru:Болеслав III Кривоустый]] [[sv:Boleslav III]] [[uk:Болеслав III Кривоустий]] [[zh:波列斯瓦夫三世]] 9480 45309 2006-05-15T06:03:07Z Feens 37 +cat {{catmore}} [[Category:Antīkā pasaule]] [[Category:Senie laiki]] 9481 48924 2006-06-02T21:16:57Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.233.242.145|80.233.242.145]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Dekaels {{catmore}} [[Category:Kultūra]] [[Category:Vēsture]] 9482 27115 2006-01-16T22:05:24Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Aishils]] 9483 27119 2006-01-16T22:16:59Z Dekaels 268 Sofokla krūšutēla attēls no en.wiki. Sofokla krūšutēla attēls no en.wiki. 9484 51880 2006-06-25T05:30:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Sofocle]] {{sengrlit| atteels=[[Image:Sophocles bust.jpg|150px]] | paraksts=Sofokls}} '''Sofokls''' ([[sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''Σοφοκλης''; dzimis 497. vai 496.g. p.m.ē., miris 406.g. p.m.ē.) bija [[Senā Grieķija|sengrieķu]] dramaturgs, viens no izcilākajiem sengrieķu [[traģēdija|traģēdiju]] autoriem (līdzās [[Aishils|Aishilam]] un [[Eiripīds|Eiripīdam]]). ==Biogrāfija== Sofokls dzimis [[Atēnas|Atēnu]] tuvumā neilgi pēc [[Maratonas kauja]]s (490.g. p.m.ē.), bet precīzs viņa dzimšanas gads nav zināms. Iespējams, ka Sofokla tēvs Sofils bijis galdnieks vai kalējs, vai zobenkalis, vai arī viņam piederējuši vergi, kas nodarbojušies ar šādiem amatiem. Jaunībā Sofokls uzvarējis cīņu un mūzikas sacensībās, un 480.g. p.m.ē. vadīja zēnu kori Atēnu svinībās par godu uzvarai pret persiešiem [[Salamīnas kauja|Salamīnas kaujā]]. 443./442.g. p.m.ē. Sofokls bija viens no Atēnu mantziņiem (''Hellenotamiai''), no 441. līdz 439.g. p.m.ē. kopā ar [[Perikls|Periklu]] viens no [[stratēgs|stratēgiem]] [[Samosa]]s sacelšanās apspiešanas karā. Sofokls pildīja arī dažādas reliģiskas kulta funkcijas, piemēram, kā priesteris viņš Atēnāsno [[Epidaura]]s ieviesa [[Asklēpijs|Asklēpija]] kultu. Viņš tika arī uzskatīts par starpnieku, caur kuru ar cilvēkiem var runāt dievi. ==Darbi== Sofokls sarakstījis apmēram 123 lugas, no kurām saglabājušās tikai 7: * [[Tēbas|Tēbu]] triloģija: ** "Antigone" (442.g. p.m.ē.), ** "Valdnieks Oidips" (429.-425.g. p.m.ē.), ** "Oidips Kolonā" (401.g. p.m.ē., uzvesta pēc Sofokla nāves); * "Ajakss" (455.-450.g. p.m.ē.); * "Trāķietes" (pirms 442.g. p.m.ē.); * "Elektra" (ap 420.g. p.m.ē.); * "Filoktēts" (409.g. p.m.ē.). Sofokls rakstījis arī [[elēģija]]s, [[paijāns|paijānus]] un arī kādu [[proza]]s darbu par kori. Ir saglabājušies fragmenti no Sofokla elēģijas par [[Hērodots|Hērodotu]]. 19.gs. tika atrasts arī fragments no kādas Sofokla [[satīru drāma]]s. Sofokls 20 vai 24 reizas uzvarējis Atēnu traģēdiju sacensībās un ne reizi nav ieņēmis 3. (t.i., pēdējo) vietu. Iespējams, ka pirmo reizi tas noticis 468.g. p.m.ē. Sofokls sengrieķu [[teāris|teātra]] izrādēs ieviesis trešo aktieri. Atšķirībā no Aishila, Sofokls vairs nav rakstījis sižetiski saistītas tetraloģijas - ir tikai viens izņēmums. [[Category:Sengrieķu rakstnieki]] [[Category:Grieķu valodā rakstošie]] [[ar:سوفوكليس]] [[bg:Софокъл]] [[bs:Sofokle]] [[ca:Sòfocles]] [[cs:Sofoklés]] [[da:Sofokles]] [[de:Sophokles]] [[el:Σοφοκλής]] [[en:Sophocles]] [[eo:Sofoklo]] [[es:Sófocles]] [[et:Sophokles]] [[fi:Sofokles]] [[fr:Sophocle]] [[he:סופוקלס]] [[hr:Sofoklo]] [[hu:Szophoklész]] [[is:Sófókles]] [[it:Sofocle]] [[ja:ソポクレス]] [[ko:소포클레스]] [[la:Sophocles]] [[lt:Sofoklis]] [[nl:Sophokles]] [[no:Sofokles]] [[pl:Sofokles]] [[pt:Sófocles]] [[ro:Sofocle]] [[ru:Софокл]] [[sh:Sofokle]] [[sk:Sofokles]] [[sr:Софокле]] [[sv:Sofokles]] [[uk:Софокл]] [[zh:索福克勒斯]] 9485 27122 2006-01-16T23:29:02Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] [[Category:Senā Grieķija]] 9486 45906 2006-05-18T21:42:15Z Knakts 848 Interwiki [[Category:rakstnieki]] [[ast:Categoría:Escritores por país]] [[bg:Категория:Писатели по националност]] [[ca:Categoria:Escriptors per gentilici]] [[cs:Kategorie:Spisovatelé podle národností]] [[da:Kategori:Forfattere efter nationalitet]] [[en:Category:Writers by nationality]] [[es:Categoría:Escritores por país]] [[fi:Luokka:Kirjailijat maittain]] [[fr:Catégorie:Écrivain par nationalité]] [[ko:분류:나라별 작가]] [[nl:Categorie:Schrijver naar nationaliteit]] [[no:Kategori:Forfattere etter nasjonalitet]] [[pt:Categoria:Escritores por país]] [[ru:Категория:Писатели по странам]] [[sk:Kategória:Spisovatelia podľa štátu]] [[sr:Категорија:Књижевници по националности]] [[sv:Kategori:Författare efter nationalitet]] [[zh:Category:各國作家]] 9487 27140 2006-01-17T00:48:43Z Dekaels 268 Eiripīda krūšutēla attēls no en.wiki. Uz attēlu attiecas autortiesības, skat. http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Euripides.jpg. Eiripīda krūšutēla attēls no en.wiki. Uz attēlu attiecas autortiesības, skat. http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Euripides.jpg. 9488 44100 2006-05-10T07:54:24Z Feens 37 +cat {{sengrlit| atteels=[[Image:Euripides.jpg|150px]] | paraksts=Eiripīds}} '''Eiripīds''' jeb '''Euripīds''' ([[sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''Εὐριπίδης''; dzimis ap 480.g. p.m.ē., miris 406.g. p.m.ē.) bija [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[dramaturgs]], viens no trim izcilākajiem sengrieķu [[traģēdija|traģēdiju]] autoriem (līdzās [[Aishils|Aishilam]] un [[Sofokls|Sofoklam]]). ==Biogrāfija== Tiek uzskatīts, ka Eiripīds dzimis 23. septembrī 480.g. p.m.ē. - dienā, kad notika [[Salamīnas kauja]] pret persiešiem (tajā piedalījās [[Aishils]]). Domājams, viņa ģimene bijusi materiāli augsti nodrošināta un ļoti ietekmīga. Diemžēl par Eiripīda dzīvi ir salīdzinoši maz ziņu. Sākot ar 455.g. p.m.ē. Eiripīds regulāri piedalījās ikgadējās Atēnu traģēdiju sacensībās, pirmo uzvaru viņš izcīnīja 441.g. p.m.ē. Pavisam Eiripīds šajās sacensībās uzvarējis 4 reizes; vislielāko atzinību viņš ieguva tikai pēc nāves. Viņš nomira 406.g. p.m.ē. [[Maķedonija|Maķedonijā]], kur bija ieradies pirms diviem gadiem pēc tās valdnieka uzaicinājuma. ==Darbi== Eiripīds uzrakstījis apmēram 90 lugas, no kurām saglabājušās 16 traģēdijas un viena [[satīru drāma]]. Vēl dažām lugām saglabājušies fragmenti. Eiripīds uzskatāms par modernāko un ietekmīgako no sengrieķu dramaturgiem. Eiripīda traģēdijas: * "Alkestīda" (438.g. p.m.ē.); * "Mēdeja" (431.g. p.m.ē.); * "Heraklīdi" (ap 430.g. p.m.ē.); * "Hipolits" (428.g. p.m.ē.); * "Andromahe" (ap 425.g. p.m.ē.); * "Hekube" (ap 424.g. p.m.ē.); * "Lūdzējas" (ap 423.g. p.m.ē.); * "Elektra" (ap 420.g. p.m.ē.); * "Hērakls" (ap 416.g. p.m.ē.); * "Trojietes" (415.g. p.m.ē.); * "Ifigēnija Tauridā" (ap 414.g. p.m.ē.); * "Ions" (ap 413.g. p.m.ē.); * "Helēna" (412.g. p.m.ē.); * "Feniķietes" (ap 410.g. p.m.ē.); * "Orests" (408.g. p.m.ē.); * "Bakhantes" (405.g. p.m.ē., izrādīta pēc Eiripīda nāves); * "Ifigēnija Aulidā" (405.g. p.m.ē., izrādīta pēc Eiripīda nāves). Eiripīda satīru drāma: * "Kiklopi" (izrādīšanas gads nav zināms). [[Category:Sengrieķu rakstnieki]] [[Category:Grieķu valodā rakstošie]] [[ba:Еврипид]] [[bg:Еврипид]] [[ca:Eurípides]] [[de:Euripides]] [[el:Ευριπίδης]] [[en:Euripides]] [[eo:Eŭripido]] [[es:Eurípides]] [[fi:Euripides]] [[fr:Euripide]] [[he:אוריפידס]] [[hu:Euripidész]] [[it:Euripide]] [[ja:エウリピデス]] [[ko:에우리피데스]] [[la:Euripides]] [[lt:Euripidas]] [[nl:Euripides]] [[no:Evripides]] [[pl:Eurypides]] [[pt:Eurípedes]] [[ru:Еврипид]] [[sr:Еурипид]] [[sv:Euripides]] [[uk:Евріпід]] [[zh:欧里庇得斯]] 9489 27146 2006-01-17T05:03:30Z Yyy 146 [[Category:User ru]] 9490 27148 2006-01-17T07:42:57Z Feens 37 Vladislavs II no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Wladyslaw_II_Wygnaniec.jpg] Vladislavs II no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Wladyslaw_II_Wygnaniec.jpg] 9491 52072 2006-06-26T03:00:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Władysław II van Polen]] '''Vladislavs II Padzītais''' (''Władysław II Wygnaniec'') (1105.g, [[Krakova]] - 1159.g.30.maijs, [[Altenburga]]) - [[Polija|Polijas]] lielkņazs (1138-1146). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. [[Image:Wladyslaw II Wygnaniec.jpg|thumb|Vladislavs II - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Vladislavs bija Polijas lielkņaza [[Boļeslavs III (Polija)|Boļeslava III]] dēls no laulības ar [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]] lielkņaza [[Svjatopolks II|Svjatopolka II]] meitu Zbislavu. Bija precējies ar [[Austrijas markgrāfs|Austrijas markgrāfa]] [[Leopolds III|Leopolda III]] meitu Agnesi fon Bābelbergu (dēls [[Meško IV]] un meita Ričeza - [[Kastīlija|Kastīlijas]] karaļa [[Alfonso VII]] sieva). Pēc tēva nāves valdīja kā Krakovas lielkņazs, bet 1146.gadā devās trimdā uz [[Vācija|Vāciju]], jo jaunākie pusbrāļi to padzina no Polijas. Vladislava II dēls Boļeslavs 1163.gadā sāka valdīt Silēzijā. Laika gaitā Silēzija sadalījās 17 atsevišķās kņazistēs. Pēdējais Pjastu līnijas kņazs Silēzijā mira 1675.gadā. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Boļeslavs III (Polija)|Boļeslavs III]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>lielkņazs<br>'''1138-1146''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Boļeslavs IV (Polija)|Boļeslavs IV]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Wladyslaw II. (Polen)]] [[en:Władysław II the Exile]] [[fr:Ladislas II le Banni]] [[hu:II. Ulászló lengyel fejedelem]] [[nl:Władysław II van Polen]] [[pl:Władysław II Wygnaniec]] 9492 50420 2006-06-13T10:15:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Юстиніан І]] [[Image:Justinian.jpg|thumb|right|220px|Justiniāns I<br>(mozaīka ''San Vitale'' katedrālē, [[Ravenna|Ravennā]])]] [[Image:Byzantium550.png|thumb|250px|Bizantijas impērija ap 550. gadu.<br>Justiniāna I iekarojumi - zaļā krāsā]] {{commons|Justinian I}} '''Justiniāns I''', pazīstams arī kā '''Justiniāns Lielais''' ([[latīnu valoda|latīniski]] - ''Flavius Petrus Sabbatius Justinianus'', [[grieķu valoda|grieķiski]] - ''Μέγας Ιουστινιανός'', * ap 483. gada 11. maijā pie [[Skopje|Skupi]], † 565. gada 14. novembrī [[Konstantinopole|Konstantinopolē]]) - viens no varenākajiem [[Bizantija]]s imperatoriem. Tiek uzskatīts par svēto [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīcā. Justiniāns kļuva par imperatoru 527. gada 1. augustā. Savas valdīšanas laikā organizēja karagājienus, lai atjaunotu vienotu [[Romas impērija|Romas impēriju]]. Atņemot [[ostgoti]]em [[Roma|Romu]], Justiniāns bija tuvu savam mērķim. Justiniāns I pazīstams kā likumdošanas sakārtotājs un t.s. ''[[Corpus Juris Civilis]]'' radītājs, kurš atstājis ievērojamu iespaidu uz likumdošanas principu attīstību Eiropā. Reliģijas jomā uzstājās kā pagānisma, citu reliģiju un kristietības novirzienu apspiedējs. 553. gadā imperatora vadībā notika [[Otrais Konstantinopoles koncils]], kurā tika nosodīts [[ariānisms]], [[nestoriānisms]] un [[monofizītisms]]. Justiniāna valdīšanas laikā 537. gadā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] tika pabeigta tā laika pasaules lielākā baznīca - [[Sv. Sofijas katedrāle]]. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Justīns I]] | virsraksts = [[Bizantijas imperators]] | periods = [[527]]&ndash;[[565]] | pēc = [[Justīns II]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Bizantijas imperatori]] {{Link FA|de}} {{Link FA|nl}} [[ar:جستنيان الأول]] [[bg:Юстиниан I]] [[cs:Justinián I.]] [[da:Justinian 1.]] [[de:Justinian I.]] [[el:Ιουστινιανός A']] [[en:Justinian I]] [[es:Justiniano I]] [[eu:Justinianus I]] [[fi:Justinianus I]] [[fr:Justinien]] [[gl:Xustiniano I]] [[he:יוסטיניאנוס הראשון]] [[hr:Justinijan I. Veliki]] [[hu:I. Justinianus bizánci császár]] [[it:Giustiniano I di Bisanzio]] [[ja:ユスティニアヌス1世]] [[lt:Justinianas Didysis]] [[mk:Јустинијан I]] [[nl:Justinianus I van Byzantium]] [[no:Justinian I den store]] [[pl:Justynian I Wielki]] [[pt:Justiniano I]] [[ro:Iustinian I]] [[ru:Юстиниан I]] [[sk:Justinián I.]] [[sl:Justinijan I.]] [[sr:Јустинијан I]] [[sv:Justinianus]] [[tr:Jüstinianos]] [[uk:Юстиніан І]] [[zh:查士丁尼一世]] 9493 27160 2006-01-17T12:31:17Z Feens 37 Boļeslavs IV no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Boleslaw_IV_Kedzierzawy.jpg] Boļeslavs IV no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Boleslaw_IV_Kedzierzawy.jpg] 9494 44838 2006-05-13T22:37:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:IV. Boleszláv lengyel fejedelem]] '''Boļeslavs IV Sprogainais''' (''Bolesław Kędzierzawy'') (1120/1121 - 1173.g.5.janvāris) - [[Polija|Polijas]] lielkņazs (1142-1173). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. [[Image:Boleslaw IV Kedzierzawy.jpg|thumb|Boļeslavs IV - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Boļeslavs bija Polijas lielkņaza [[Boļeslavs III (Polija)|Boļeslava III]] dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no [[Švābija|Švābijas]]. Bija precējies ar [[Novgoroda|Novgorodas]] kņaza meitu Verhoslavu. Pēc tēva nāves valdīja kā [[Mazovija|Mazovijas]] kņazs. Kad [[Vladislavs II (Polija)|Vladislavs II]] tika padzīts no Polijas, valdīja kā lielkņazs [[Krakova|Krakovā]]. Kaut arī Vladislavs II ar [[Svētā Romas impērija|imperatora]] [[Konrāds III|Konrāda III]] atbalstu centās atgūt varu, tas viņam neizdevās. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vladislavs II (Polijas kņazs)|Vladislavs II]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>lielkņazs<br>'''1146-1173''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Meško III]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Boleslaw IV.]] [[en:Bolesław IV the Curly]] [[fr:Boleslas IV le Frisé]] [[hu:IV. Boleszláv lengyel fejedelem]] [[lt:Boleslovas IV Garbanius]] [[pl:Bolesław IV Kędzierzawy]] [[ru:Болеслав IV Кудрявый]] [[zh:波列斯瓦夫四世]] 9495 27163 2006-01-17T13:29:48Z Feens 37 Meško III no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Mieszko_III_Stary.jpg] Meško III no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Mieszko_III_Stary.jpg] 9496 45265 2006-05-15T02:16:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:III. Mieszko lengyel fejedelem]] '''Meško III Vecais''' (''Mieszko III Stary'') (1121? - 1202.g.13.marts, [[Kališa]]) - [[Polija|Polijas]] lielkņazs (1173-1177,1198-1202). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. [[Image:Mieszko III Stary.jpg|thumb|Meško III - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Meško III bija Polijas lielkņaza [[Boļeslavs III (Polija)|Boļeslava III]] dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no [[Švābija|Švābijas]]. Bija precējies ar [[Ungārija|Ungārijas]] pricesi Elžbetu, vēlāk ar [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]] lielkņaza [[Izjaslavs II|Izjaslava II]] meitu Eidoksiju. Vairāki dēli, no kuriem viens - [[Vladislavs III (Polijas princis)|Vladislavs III]]. Pēc tēva nāves valdīja kā [[Lielpolija|Lielpolijas]] kņazs. Pēc [[Boļeslavs IV (Polija)|Boļeslava IV]] nāves kļuva par Polijas lielkņazu. 1177.gadā Meško III brālis [[Kazimirs III]] kopā ar poļu augstmaņiem padzina Meško III no [[Krakova|Krakovas]]. Meško III ar to nesamierinājās, un līdz savai nāvei vēl četras reizes uz neilgu laiku atguva Krakovas troni. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Boļeslavs IV (Polija)|Boļeslavs IV]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>lielkņazs<br>'''1173-1177''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Kazimirs II]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Mieszko III.]] [[en:Mieszko III the Old]] [[fr:Mieszko III le Vieux]] [[hu:III. Mieszko lengyel fejedelem]] [[it:Mieszko III di Polonia]] [[pl:Mieszko III Stary]] [[ru:Мешко III]] 9497 34837 2006-03-19T13:08:24Z YurikBot 213 robot Modifying: de '''Kazimirs II Taisnīgais''' (''Kazimierz II Sprawiedliwy'') (1138 - 1194.g.5.maijs) - [[Polija|Polijas]] kņazs (1177-1194). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. [[Image:Kazimierz Sprawiedliwy.jpg|thumb|Kazimirs II - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Kazimirs II bija Polijas lielkņaza [[Boļeslavs III (Polija)|Boļeslava III]] jaunākais dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no [[Švābija|Švābijas]]. Bērni - [[Lešeks I]] un [[Konrāds I]]. Piedzima, kad Boļeslavs III jau bija miris, tāpēc viņam netika piešķirta daļa no Polijas zemes. Tomēr no brāļa Henrika ieguva [[Vislica|Vislicas]] zemi, un 1173.gadā kļuva par [[Sandomeža|Sandomežas]] kņazu. Kad sacelšanās rezultātā no Polijas troņa tika padzīts [[Meško III]], Kazimirs II [[Krakova|Krakovā]] kļuva par visas Polijas kņazu. Starp poļu augstmaņiem un garīdzniecību tika panākta vienošanās, ka Kazimirs II un viņa pēcteči mantos Polijas troni. Šo lēmumu apstiprināja arī [[pāvests]] [[Aleksandrs III]], tomēr pagāja vēl gadsimts līdz Krakovas kņazi kļuva par pilntiesīgiem Polijas karaļiem. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Meško III]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1177-1194''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Lešeks I]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Kasimir]] [[en:Kazimierz II the Just]] [[fr:Casimir II le Juste]] [[ja:カジミェシュ2世]] [[pl:Kazimierz II Sprawiedliwy]] [[ru:Казимир II]] 9498 27168 2006-01-17T14:57:17Z Feens 37 '''Lešeks''' ir divu [[Polija|Polijas]] valdnieku vārds: * [[Lešeks I]] (Leszek Biały) (1186/1187-1227) - Polijas kņazs * [[Lešeks II]] (Leszek II Czarny) (1241-1288) - Polijas kņazs {{disambig}} 9500 46454 2006-05-21T05:54:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:I. Leszek lengyel fejedelem]] '''Lešeks I Baltais''' (''Leszek Biały'') (1186/1187 - 1227) - [[Polija|Polijas]] kņazs (1194-1202, 1202-1210, 1211-1227). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. [[Image:Leszek Bialy.jpg|thumb|Lešeks I - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Lešeks I bija Polijas lielkņaza [[Kazimirs II|Kazimira II]] dēls. Dēls - [[Boļeslavs V]]. Gāja bojā cīņā pret [[Pomerānija|Pomerānijas]] kņazu Svjatopolku. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Kazimirs II]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1194-1202''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vladislavs III (Polijas kņazs)|Vladislavs III]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vladislavs III (Polijas kņazs)|Vladislavs III]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1202-1210''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Meško IV]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Meško IV]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1211-1227''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vladislavs III (Polijas kņazs)|Vladislavs III]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Leszek I. (Polen)]] [[en:Leszek I the White]] [[fr:Lech le Blanc]] [[hu:I. Leszek lengyel fejedelem]] [[ja:レシェック1世]] [[pl:Leszek Biały]] 9501 27173 2006-01-17T16:15:34Z Feens 37 Vladislavs III no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Wladyslaw_Laskonogi.jpg] Vladislavs III no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Wladyslaw_Laskonogi.jpg] 9502 46645 2006-05-21T10:14:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:III. Ulászló lengyel fejedelem]] '''Vladislavs III Tievkājis''' (''Władysław III Laskonogi'') (1165? - 1231.g.3.novenbris) - [[Polija|Polijas]] kņazs (1202, 1227-1228). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. [[Image:Wladyslaw Laskonogi.jpg|thumb|Vladislavs III - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Vladislavs III bija Polijas lielkņaza [[Meško III]] dēls. Iesākumā valdīja [[Lielpolija|Lielpolijā]]. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Lešeks I]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1202''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Lešeks I]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Lešeks I]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1227-1228''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Konrāds I (Polija)|Konrāds I]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Wladyslaw III. (Polen)]] [[en:Władysław III Spindleshanks]] [[fr:Ladislas III aux Jambes Grêles]] [[hu:III. Ulászló lengyel fejedelem]] [[pl:Władysław III Laskonogi]] 9503 46490 2006-05-21T06:48:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:IV. Mieszko lengyel fejedelem]] '''Meško IV Kleinkājis''' (''Mieszko IV Plątonogi'') (1130 - 1211.g.16.maijā) - [[Polija|Polijas]] kņazs (1210-121). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. Meško IV bija Polijas kņaza [[Vladislavs II (Polijas kņazs)|Vladislava II]] dēls no laulības ar [[Austrijas markgrāfs|Austrijas markgrāfa]] [[Leopolds III|Leopolda III]] meitu Agnesi fon Bābelbergu. Dēls - [[Boļeslavs IV]]. Np 1163.gada kopā ar brāli Boļeslavu valdīja [[Silēzija|Silēzijā]]. Bija arī [[Bitoma|Bitomas]], [[Osvencima|Osvencimas]] un [[Opole|Opoles]] kņazs. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Lešeks I]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1210-1211''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Lešeks I]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Mieszko IV.]] [[en:Mieszko IV Tanglefoot]] [[fr:Mieszko IV Jambes Mêlées]] [[hu:IV. Mieszko lengyel fejedelem]] [[pl:Mieszko IV Plątonogi]] 9504 33135 2006-03-08T23:49:58Z Feens 37 '''Konrāds''' ir vairāku vēsturisku [[Burgundija|Burgundijas]], [[Čehija|Čehijas]], [[Jeruzalemes karaliste|Jeruzalemes karalistes]], [[Polija|Polijas]], [[Sicīlija|Sicīlijas]], [[Vācija|Vācijas]] un [[Virtemberga|Virtembergas]] valdnieku vārds: '''Burgundijā:''' * [[Konrāds I (Burgundija)|Konrāds I]] (-993) - Burgundijas karalis '''Čehijā:''' * [[Konrāds I (Čehija)|Konrāds I]] (''Konrád I. Brněnský'') (1035–1092) - Čehijas kņazs * [[Konrāds II (Čehija)|Konrāds II]] (?) (''Konrád II. Oda'') - Čehijas kņazs '''Palestīnā:''' * [[Konrāds I (Palestīna)|Konrāds I]] (1140ie-1192) - Jeruzalemes karalis * [[Konrāds II (Palestīna)|Konrāds II]] (1220-1254) - Jeruzalemes karalis, arī vācu karalis Konrāds IV un Sicīlijas karalis Konrāds I * [[Konrāds III (Palestīna)|Konrāds III]] (1252-1268) - Jeruzalemes karalis '''Polijā:''' *[[Konrāds I (Polija)|Konrāds I]] (1187-1247) - Polijas kņazs '''Sicīlijā:''' * [[Konrāds I (Sicīlija)|Konrāds I]] (1228-1254) - Sicīlijas karalis, arī vācu karalis Konrāds IV un Sicīlijas karalis Konrāds I '''Vācijā:''' * [[Konrāds I (Vācija)|Konrāds I]] (''Konrad I., der Jüngere'') (810-918) - vācu karalis * [[Konrāds II (Vācija)|Konrāds II]] (''Konrad II.'') (990-1039) - [[Svētā Romas impērija|imperators]] * [[Konrāds III (Vācija)|Konrāds III]] (''Konrad III.'') (1093–1152) - vācu karalis * [[Konrāds IV (Vācija)|Konrāds IV]] (''Konrad IV.'') (1228-1254) - vācu karalis, arī Jeruzalemes karalis Konrāds II un Sicīlijas karalis Konrāds I '''Virtembergā:''' * [[Konrāds I (Virtemberga)|Konrāds I]] (''Konrad I.'') (XI gs.) - Virtembergas valdnieks * [[Konrāds II (Virtemberga)|Konrāds II]] (''Konrad II.'') (pirms 1110-1143) - Virtembergas valdnieks {{disambig}} 9505 50228 2006-06-12T12:39:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Altmühl]] '''Altmīle''' ([[vācu valoda|vācu]] - ''Altmühl'') - upe [[Vācija|Vācijā]] ([[Bavārija|Bavārijā]]). [[Donava|Donavas]] kreisā krasta pieteka. Sākas [[Frankonija|Vidusfrankonijā]]. Vidustecē pa dziļu ieleju tek caur [[Franku Albs|Franku Albu]]. Kaut arī notika protesti, 1992.gadā tika pabeigts ūdensceļs [[Ziemeļjūra]]-[[Reina]]-[[Maina]]-[[Donava]]-[[Melnā jūra]], kas izmainīja Altmīles lejteci. {| align="right" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #999; border-right-width: 2px; border-bottom-width: 2px; background-color: #CEDAF2" ! colspan="2" style="background-color: #003399" | {| style="background: #003399" align="center" width="100%" | padding=15px| | style="background: #003399" align="center" width="100%" |<font color=white size="4"> '''Altmīle''' | padding=15px| |} |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|[[Image:Panorama altmuehltal6.jpg|250px]] |- |align=center colspan=2 style="padding: 0 0 0 0; background: #FFFFFF"|Altmīles ieleja (''Altmühltal'') |- || Garums || align=center style="background: #f7f8ff"| 220 km |- || Baseins || align=center style="background: #f7f8ff"| ? km<sup>2</sup> |- || Gada notece || align=center style="background: #f7f8ff"| ? km<sup>3</sup> |- || Izteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Frankonija|Vidusfrankonijā]] |- || Ieteka || align=center style="background: #f7f8ff"| [[Donava]] |- || Tek caur|| align=center style="background: #f7f8ff"| [[Vācija]] |} [[Category:Vācijas upes]] [[de:Altmühl]] [[en:Altmühl]] [[fi:Altmühl]] [[fr:Altmühl]] [[hu:Altmühl]] [[nl:Altmühl]] 9512 27235 2006-01-18T07:35:34Z Feens 37 Mazovijas KOnrāds no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Konrad_I_Mazowiecki.jpg] Mazovijas KOnrāds no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Konrad_I_Mazowiecki.jpg] 9513 45379 2006-05-15T11:10:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Konrád lengyel fejedelem]] '''Konrāds I''', '''Mazovijas Konrāds''' (''Konrad I Mazowiecki'') (1187/1188 - 1247.g.31.augusts) - [[Polija|Polijas]] kņazs (1229-1232). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. [[Image:Konrad I Mazowiecki.jpg|thumb|Konrāds I - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Konrāds I bija Polijas lielkņaza [[Kazimirs II|Kazimira II]] jaunākais dēls no laulības ar [[Morāvija|Morāvijas]] princesi Helēnu. Bija precējies ar krievu princesi Helēnu. Pēc tēva nāves 1194.gadā auga pie mātes. 1202.gadā sāka valdīt [[Mazovija|Mazovijā]] un [[Kujāvija|Kujāvijā]]. Cīnīdamies ar [[senprūši|prūšu]] un [[jātvingi|jātvingu]] reidiem Mazovijas teritorijā, Konrāds I atbalstīja [[Dobžinas ordenis|Dobžinas ordeni]]. Tomēr tas nelīdzēja un 1226.gadā Konrāds I uzaicināja uz Mazoviju no [[Ungārija|Ungārijas]] padzīto [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], un piešķira tam [[lēnis|lēnī]] [[Kulmas zeme|Kulmas zemi]]. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vladislavs III (Polijas kņazs)|Vladislavs III]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1229-1232''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Henriks I]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Henriks II]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1241-1243''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Boļeslavs V]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Konrad I. (Polen)]] [[en:Konrad I of Masovia]] [[fr:Conrad Ier de Mazovie]] [[hu:Konrád lengyel fejedelem]] [[pl:Konrad I Mazowiecki]] 9516 27259 2006-01-18T18:54:00Z Juzeris 23 redirect [[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]] #redirect [[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]] 9517 53260 2006-07-02T15:13:21Z 87.110.91.209 '''E-pasts''' ('''Elektroniskais pasts''') ir ziņojumu sastādīšanas, nosūtīšanas un saņemšanas metode, izmantojot [[elektronika|elektroniskās]] sakaru sistēmas. Terminu "e-pasts" attiecina gan uz [[Internets|Interneta]] e-pasta sistēmu, kas balstās uz [[SMTP]] protokolu, gan arī koplietošanas sistēmām, kas atļauj viena uzņēmuma vai organizācijas dalībniekiem apmainīties ar ziņojumiem savā starpā. Bieži vien koplietošanas sistēmas iekšienē izmanto nestandarta protokolus, taču ar dažādu [[vārteja|vārteju]] palīdzību tās ļauj nosūtīt un saņem Interneta e-pastu. Daudzas organizācijas izmanto Interneta protokolus arī iekšējai e-pasta sarakstei. Ziņojumi, kas tiek sūtīti ar e-pasta palīdzību nonāk pie adresāta sekunžu daļu ātrumā. E-pasta stiprā puse ir iespēja nosūtīt [[fails|failus]] uz citas personas e-pasta adresi, izmantojot [[MIME]] (''Multimedia Internet Mail Extension''). Dažas [[e-pasta programmas]], kā piemēram, ''Microsoft Outlook'', ''Eudora'', ''Netscape Messenger'' u.c. ļauj izmantot [[HTML]] valodu ziņojumu izveidošanai. '''E-pasta pirmsākumi Latvija''' Par iespēju sākt izmantot e-pastu jāpateicas ārzemju tautiešiem. 1990. gada jūlijā Pēteris Kļavinš no Austrālijas uzdāvināja Andrejam Spektoram (LU Matemātikas un informātikas institūts) modemu, bet Edvīns Kļavinš Cīrihē vienlaicīgi atvēra kontu firmā, kas nodrošināja e-pasta pakalpojumus. Sākumā tika piešķirta viesa adrese guest@zhmicrog.uucp, ko augusta vidū nomainīja adrese lacplesis@zhmicrog.uucp. Savukārt Mārtiņš Gataviņš palaida atbilstošās programmas, un pirmie mēģinājumi nosūtīt vēstules notika jūlija beigās. Augustā šo iespēju sāka izmantot LU MII zinātnieki. Pats process gan bija sarežģīts: teksts bija jāatnes disketē, kā arī jāierodas pēc atbildes. Tomēr zinātniekiem tas bija gandrīz vienīgais operatīvās sazināšanās līdzeklis ar pasauli, piemēram, pirms kādas konferences. Vēl sarežģītākas darbības veica A.Spektors, jo tolaik pat nesapņojām par automātiskiem starptautiskiem tālsakariem. Kāda jauka telefoniste Tālsakaru centrā tika apmācīta pareizi savienot līnijas. Viņas maiņas laikā (apmēram divas reizes nedēļā) notika e-pasta apmaiņa. Tālsarunas finansēja no MII Lietišķās informātikas daļas zinātniskā budžeta. Tā paša gada septembrī Maskavā izveidoja tīklu Relcom. Sākot ar oktobri, vēstuļu sūtīšana kļuva vieglāka, jo varēja izmantot automātiskos sakarus ar Maskavu. E-pastu nodrošināja firma Dialogs. Šis sakaru kanāls strādāja visu 1991. gadu: varēja jau izmantot vairākas adreses, piemēram, aspekt@lumii.lat.su. No 1992. gada janvāra e-pasta sūtīšana kļuva vēl vieglāka, jo šādus pakalpojumus sāka piedāvāt Rīgas firma LvNet-Teleport. Ilgu laiku LU MII bija nozīmīgākais LvNet-Teleport klients. Firmā LvNet-Teleport jau no 1990. gada rudens notika eksperimenti, un 1991. gada jūlijā tā sāka oficiāli piedāvāt e-pasta pakalpojumus. Vēstuļu sūtīšana notika caur tīklu Relcom, izmantojot iezvanāmo līniju uz Maskavu. 1991. gada novembrī e-pasta sūtīšanas pakalpojumus sāka firma Versija. 1991. gada aprīlī Latvijā darbu uzsāk arī Fidonet tīkls. Tas ir neatkarīgs e-pasta tīkls, bet 1992. gadā rodas iespēja arī Latvijā sūtīt e-pastu no Fidonet uz Internet un otrādi. Tomēr e-pasts vien vēl nav Internet. {{stub}} [[Category:Internets]] [[af:Elektroniese pos]] [[ar:بريد إلكتروني]] [[ast:Corréu lletrónicu]] [[bg:Електронна поща]] [[bs:Email]] [[ca:Correu electrònic]] [[cs:E-mail]] [[da:E-mail]] [[de:E-Mail]] [[en:E-mail]] [[eo:Retpoŝto]] [[es:Correo electrónico]] [[eu:Posta elektroniko]] [[fa:پست الکترونیکی]] [[fi:Sähköposti]] [[fr:Courrier électronique]] [[ga:Ríomhphost]] [[gl:Correo electrónico]] [[he:דואר אלקטרוני]] [[hu:E-mail]] [[id:Surat elektronik]] [[is:Tölvupóstur]] [[it:E-mail]] [[ja:電子メール]] [[ko:전자 우편]] [[ku:E-name]] [[lt:Elektroninis paštas]] [[mk:Електронско писмо]] [[nds:Nettbreef]] [[nl:E-mail]] [[nn:E-post]] [[no:E-post]] [[pl:Poczta elektroniczna]] [[pt:E-mail]] [[rm:E-mail]] [[ro:E-mail]] [[ru:Электронная почта]] [[sh:E-mail]] [[simple:E-mail]] [[sk:E-mail]] [[sl:Elektronska pošta]] [[sr:E-mail]] [[su:Surélék]] [[sv:E-post]] [[ta:மின்னஞ்சல்]] [[th:อีเมล]] [[tl:Elektronikong liham]] [[tr:Elektronik posta]] [[uk:Електронна пошта]] [[vi:Thư điện tử]] [[wa:Emile]] [[yi:בליצבריוו]] [[zh:电子邮件]] [[zh-yue:電郵]] 9519 53247 2006-07-02T14:45:43Z 217.198.224.13 /* Ārējās saites */ '''Tatjana Ždanoka''', [[krievu valoda|krieviski]] ''Татьяна Аркадьевна Жданок'' (1950. g. 8. maijā, [[Rīga|Rīgā]] -) - [[Latvija|Latvijas]] politiķe, [[matemātika|matemātikas]] [[doktors|doktore]]. Politiskās apvienības [[PCTVL]] līdzpriekšsēdētāja, kopš 2004.gada — [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] deputāte ([[Zaļo un Eiropas Brīvās Alianses frakcija|Zaļo un Eiropas Brīvās Alianses frakcijā]]). Pirmā deputāte Eiroparlamentā, kuras dzimtā valoda ir [[krievu valoda|krievu valoda]]. [[Image:TatjanaZdanoka picture.jpg|thumb|250px|Tatjana Ždanoka]] == Biogrāfija == 1972. g. beidza [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] (LVU) fizikas un matemātikas fakultāti, turpināja studijas LVU un [[Monpeljē Universitāte|Monpeljē Universitātē]]. No 1972. līdz 1990. gadam LVU pasniedza matemātiku. 1980. g. ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidātes grādu. Bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] (LKP) biedre. 1988. g. iestājās [[Latvijas Tautas Fronte|Latvijas Tautas Frontē]] (LTF). 1989. g., neapmierināta ar tās [[nacionālisms|nacionālismu]] un [[separātisms|separātismu]], iesaistījās LTF opozicionārās kustības - [[Internacionālā Darbaļaužu fronte|Internacionālās Darbaļaužu frontes]] (Interfrontes) darbībā, kur izrādījās opozīcijā konservatīvākai IF vadībai. 1989. g. ievēlēta par [[Rīgas Tautas deputātu padome|Rīgas Tautas deputātu padomes]] deputāti (līdz 1994). 1990. g. ievēlēta par [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] deputāti (līdz 1993). 1992. g. ieguva matemātikas doktores grādu, kļuva par vienu no [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja|Latvijas Cilvēktiesību komitejas]] dibinātājām. 1993. g. kļuva par vienu no [[Līdztiesība (partija)|kustības "Līdztiesība"]] līderēm un tās [[Saeima|Saeimas]] frakcijas konsultanti (līdz 1997. g.). 1995. g. ievēlēta par Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētāju (līdz 2004). 1996. g. tiesas ceļā panāca sevis atzīšanu par Latvijas pilsoni. Kustībai "Līdztiesība" pārveidojoties par partiju, kļuva par tās priekšsēdētāju. 1997. g. ievēlēta par [[Rīgas Dome|Rīgas domes]] deputāti, bet 1999. g. tiesa atņēma Ždanokai deputātes mandātu par darbošanos LKP pēc 1991. g. 2000. g. viņa pārsūdzēja šo lēmumu, kā arī aizliegumu tikt ievēlētai Saeimā, [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa|Eiropas Cilvēktiesību tiesā]]. 2001. g. kļuva par partijas "Līdztiesība" līderi (kā tās pārstāve Tatjana Ždanoka ir arī [[PCTVL]] apvienības līdzpriekšsēdētāja). [[ANO]] Cilvēktiesību komitejā kā pārstāve panāca uzvaru A. Ignatānes lietā pret Latvijas Republiku. 2004. g. 12. jūnijā ievēlēta par Eiropas Parlamenta deputāti. 2004. g. 17. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa sprieda par labu Ždanokai ar 5 balsīm pret 2. Latvijas valdība šo lēmumu pārsūdzēja tiesas [[Lielā Palāta|Lielajā Palātā]], kas 2006. gada 16. martā lēma par labu LR ar 13 balsīm pret 4. ==Bibliogrāfija== 1980 &mdash; "''Случайные линейные операторы в банаховых пространствах''" 1982 &mdash; "''Задачи-тесты по высшей математике''" (kopā ar М. Hazanu) 1985 &mdash; "''Matemātikas rakstiskā iestājeksāmena uzdevumi 1983-1984''" (kopā ar S. Kroņkalni) 1988 &mdash; "''Matemātikas rakstiskā iestājeksāmena uzdevumi 1987''" (kopā ar P. Zelču) 2004 &mdash; rakstu un interviju krājums "''25 вопросов Татьяне Жданок''" == Ārējās saites == *[http://www.pctvl.lv/index.php?lang=lv&mode=people&submode=leaders&cv_id=2 CV] PCTVL mājaslapā *[http://www.politika.lv/index.php?id=109531&lang=lv Intervija] politika.lv portālā *[http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=archive&submode=year2004&page_id=131 Intervija] PCTVL mājaslapā, krieviski *[http://echo.msk.ru/guests/9495/ Diskusija] radiostacijā "Эхо Москвы" *[http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/?id=153 ECT pirmais spriedums Ždanokas lietā] *[http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=793543&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=1132746FF1FE2A468ACCBCD1763D4D8149 ECT otrais spriedums Ždanokas lietā], angliski, un Ždanokas biroja [http://zapchel.lv/?lang=lv&mode=opinion&page_id=638 atsauksme] uz to *Dr. iur. G. Feldhūnes [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=archive&submode=year2006&page_id=597 2004.] un [http://www.politika.lv/index.php?id=9982 2006.] g. raksti par Ždanokas lietu *[http://www.europarl.eu.int/omk/sipade3?PROG=CRE&L=LV&SORT_ORDER=DA&S_DATE_SITTINGS=%25&S_RANK=%25&LEG_ID=6&AUTHOR_ID=28619 Uzstāšanās Eiroparlamenta sēdēs] [[fr:Tatjana Ždanoka]] [[en:Tatjana Ždanoka]] [[ru:Жданок, Татьяна Аркадьевна]] [[de:Tatjana Ždanoka]] [[Category:Latvijas politiķi|ZZdanoka, Tatjana]] [[Category:Eiroparlamenta deputāti|ZZdanoka, Tatjana]] [[Category:Rīgas Domes deputāti|ZZdanoka, Tatjana]] 9520 46377 2006-05-21T03:57:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:I. Henrik lengyel fejedelem]] '''Henriks I Bārdainais''' (''Henryk I Brodaty'') (1165/1170, [[Gloguva|Gloguvā]] - 1238.g.19.marts, Krosnā Održanskā (''Krosno Odrzańskie'')) - [[Polija|Polijas]] kņazs (1232-1238). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. [[Image:Henryk Brodaty.jpg|thumb|Henriks I - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Henriks I bija Polijas lielkņaza [[Vladislavs II (Polijas kņazs)|Vladislava II]] mazdēls. Bija precējies ar vācu hercogieni Jadvigu (Hedvigu) no [[Bavārija|Bavārijas]] (dēls [[Henriks II]]). Iesākumā valdīja [[Silēzija|Silēzijā]]. No 1232.gada līdz savai nāvei bija arī [[Mazpolija|Mazpolijas]] kņazs. Henrikam izdevās apvienot savā varā Silēziju, Mazpoliju un daļu [[Lielpolija|Lielpolijas]]. 1238.gadā krita kaujā ar [[mongoļi-tatāri|mongoļiem]]. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Konrāds I (Polija)|Konrāds I]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1232-1238''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Henriks II]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Heinrich I. (Polen)]] [[en:Henryk I the Bearded]] [[fr:Henri Ier le Barbu]] [[hu:I. Henrik lengyel fejedelem]] [[ja:ヘンルィク1世]] [[pl:Henryk I Brodaty]] 9521 52595 2006-06-30T11:36:16Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:Heinrich II. (Polen)]] '''Henriks II Dievbijīgais''' (''Henryk II Pobożny'') (1196/1207 - 1241.g.9.aprīlis, [[Legņicas kauja|Legņicas kaujā]]) - [[Polija|Polijas]] kņazs (1238-1241). [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. Henriks II bija Polijas kņaza [[Henriks I|Henrika I]] dēls no laulības ar vācu hercogieni Jadvigu (Hedvigu) no [[Bavārija|Bavārijas]]. Henrika II dēls - [[Henriks III]]. Mantoja troni no tēva. Henrikam II izdevās nostiprināt varu pār Polijas galvenajiem apgabaliem - [[Mazpolija|Mazpoliju]], [[Lielpolija|Lielpoliju]] un [[Silēzija|Silēziju]]. 1239.gadā atbalstīja [[pāvests|pāvestu]] cīņa pret [[Svētā Romas impērija|imperatoru]] [[Frīdrihs II|Frīdrihu II]]. Veiksmīgi aizstāvējās pret [[Brandenburga|Brandenburgu]]. Krita [[Legņicas kauja|Legņicas kaujā]], kur kopā ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] cīnījās pret iebrukušajiem [[mongoļi-tatāri|mongoļiem]]. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Henriks I]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1238-1241''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Konrāds I (Polija)|Konrāds I]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Heinrich II. (Polen)]] [[en:Henryk II the Pious]] [[fr:Henri II le Pieux]] [[hu:II. Henrik lengyel fejedelem]] [[ja:ヘンルィク2世]] [[pl:Henryk II Pobożny]] 9523 52332 2006-06-29T06:31:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Bolesław V van Polen]] Modifying: [[de:Boleslaw V. (Polen)]] '''Boļeslavs V Kautrīgais''' (''Bolesław V Wstydliwy'') (1226.g.21.jūnijs - 1279.g.7.decembris) - [[Polija|Polijas]] kņazs (1243-1279) no [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas. [[Image:Boleslaw V Wstydliwy.jpg|thumb|Boļeslavs V - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Boļeslavs V bija Polijas kņaza [[Lešeks I|Lešeka I]] dēls. Bija precējies ar ungāru princesi Kingu (Kunegundu) - [[Ungārija|Ungārijas]] karaļa [[Bēla IV]] meitu. Esot ieguvis iesauku Kautrīgais, jo tā arī nespēja pierunāt Kingu gulēt ar viņu, kura pretojās reliģiskās audzināšanas dēļ. Boļeslava V laikā tika atjaunota 1241.gadā [[mongoļi-tatāri|mongoļu]] nopostītā [[Krakova|Krakova]]. Boļeslavs V aicināja kolonistus no [[Vācija|vācu]] zemēm, dibinot pilsētas. Arī Krakovai 1257.gadā tika piešķirtas [[Magdeburgas tiesības]]. 1253.gadā kopā ar Krakovas arhibīskapu panāca [[Sv.Staņislavs|Sv.Staņislava]] kanonizāciju. 1264.gadā sakāva [[jātvingi|jātvingus]]. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Konrāds I (Polija)]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1243-1279''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Lešeks II]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Boleslaw V. (Polen)]] [[en:Bolesław V the Chaste]] [[fr:Boleslas V le Pudique]] [[hu:V. Boleszláv lengyel fejedelem]] [[ja:ボレスワフ5世]] [[nl:Bolesław V van Polen]] [[pl:Bolesław V Wstydliwy]] [[ru:Болеслав V Стыдливый]] 9524 27282 2006-01-19T00:14:11Z Feens 37 Lešeks II no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Leszek_Czarny.jpg] Lešeks II no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Leszek_Czarny.jpg] 9525 46453 2006-05-21T05:53:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:II. Leszek lengyel fejedelem]] '''Lešeks II Melnais''' (''Leszek Czarny'') (1241 - 1288.g.30.septembris) - [[Polija|Polijas]] kņazs (1279-1288) no [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas. [[Image:Leszek Czarny.jpg|thumb|Lešeks II - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Lešeks II bija [[Kujāvija|Kujāvijas]] kņaza Kazimira dēls, [[Konrāds I (Polija)|Konrāda I]] mazdēls, [[Vladislavs I (Polijas karalis)|Vladislava I]] brālis. Iesākumā Seradzas, Lenčicas un [[Inovroclava|Inovroclavas]] kņazs. [[Boļeslavs V]] nosauca Lešeku II par savu mantinieku un 1279.gadā viņš kļuva par [[Krakova|Krakovas]] kņazu. Veiksmīgi atvairīja [[lietuvieši|lietuviešu]], [[jātvingi|jātvingu]] un [[rutēņi|rutēņu]] uzbrukumus. Atbalstīja pilsētu [[vācieši|vācu]] iedzīvotājus, nonākot konfliktā ar poļu [[šļahta|šļahtu]] un Krakovas [[arhibīskaps|arhibīskapu]]. 1287.gadā Polijā trešo reizi iebruka [[mongoļi-tatāri]]. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Boļeslavs V]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1279-1288''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Henriks IV]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Leszek II. (Polen)]] [[en:Leszek II the Black]] [[fr:Lech II le Noir]] [[hu:II. Leszek lengyel fejedelem]] [[pl:Leszek Czarny]] 9526 27293 2006-01-19T00:56:05Z Feens 37 <div class="messagebox">[[Image:European flag.svg|left|55px| ]] <div style="margin-left: 60px; text-align: center;">'''This is a copyrighted image from the [[ES]] [http://europa.eu.int web site].''' <br> Reproduction is authorised, provided the source is acknowledged. [http://europa.eu.int/geninfo/legal_notices_en.htm#copyright] </div> 9527 27295 2006-01-19T00:59:00Z Feens 37 Ždanoka no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Tatjana_%C5%BDdanoka_picture.jpg] {{EU image}} 9528 50950 2006-06-18T09:50:40Z YurikBot 213 robot Modifying: [[nah:Pālli]] '''Krāsa''' ir [[gaisma]]s [[frekvence]]s ([[vilnis|viļņa]] garuma) uztveršana; to var pielīdzināt [[skaņa]]s tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana. Tā ir uztvere, kas ir dota cilvēkiem un to nodrošina [[acs]] smalkā uzbūve, kas piegādā [[smadzenes|smadzenēm]] dažādi filtrētu [[redze]]s analīzi (parasti trīs analīzes). Krāsu uztveri nosaka [[bioloģija]] (daži cilvēki jau piedzimstot redz krāsas citādāk vai neatšķir tās vispār). [[Category:Fizika]] [[af:Kleur]] [[ar:لون]] [[ast:Color]] [[ay:Sama]] [[bg:Цвят]] [[bn:বর্ণ (রঙ)]] [[ca:Color]] [[cs:Barva]] [[da:Farve]] [[de:Farbe]] [[en:Color]] [[eo:Koloro]] [[es:Color]] [[fa:رنگ]] [[fi:Väri]] [[fr:Couleur]] [[gl:Cor]] [[he:צבע]] [[hr:Boja]] [[hu:Szín]] [[id:Warna]] [[io:Koloro]] [[it:Colore]] [[ja:色]] [[ko:색]] [[lt:Spalva]] [[nah:Pālli]] [[nds:Klöör]] [[nl:Kleur]] [[nn:Farge]] [[no:Farge]] [[pl:Barwa]] [[pt:Cor]] [[ro:Culoare]] [[ru:Цвет]] [[scn:Culuri]] [[simple:Color]] [[sk:Farba]] [[sl:Barva]] [[sr:Боја]] [[sv:Färg]] [[ta:நிறம்]] [[th:สี]] [[tr:Renk]] [[vi:Màu sắc]] [[wa:Coleur]] [[zh:颜色]] 9529 50847 2006-06-17T19:04:16Z Aleksandrs Kuzmins 859 /* Vēsture */ '''Krievu skolu aizstāvības štābs''' ([[Krievu valoda|krieviski]]: ''Штаб защиты русских школ'') &mdash; kustība Latvijā kopš 2003. g. par valsts finansēto skolu izglītību krievu valodā. Radās kā vairāku organizāciju ([[PCTVL]], [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]], Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija, Latvijas Jaunatnes klubs, Baltkrievu biedrība "Prameņ", Latvijas Ukrainu savienība, Krievu biedrība Latvijā, Latvijas Krievu kopiena, Latvijas Krievu jaunatnes asociācija u.c.) koalīcija, vēlāk tās darbam pievienojās arī pie organizācijām nepiederoši cilvēki, kā arī paplašinājās darbības loks. Nav reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā. Kustības līderi &mdash; [[Jurijs Petropavlovskis]], [[Aleksandrs Kazakovs]] (izraidīts no Latvijas 2004. g. septembrī), [[Genadijs Kotovs]]. Ievērojamākie pedagogi &mdash; pedagoģiskā pamatojuma autori &mdash; [[Jakovs Pliners]], Valērijs Buhvalovs, Bronislavs Zeļcermans. == Vēsture == 1998. gada oktobrī Latvijas [[Saeima]] pieņēma Izglītības likumu, kas paredzēja no 2004. gada 1. septembra ieviest visu valsts finansēto skolu 10. (turpmāk arī 11. un 12.) klasēs izglītību tikai latviešu valodā (kustības terminoloģijā - ''reforma-2004''). Partiju un sabiedrisko organizāciju, kuriem bija iebildumi pret šo reformu, iebildumi palika neievēroti. 2003. gada 22. aprīlī sabiedrisko organizāciju grupa pēc Latvijas Krievu jaunatnes asociācijas priekšlikuma izveidoja Krievu skolu aizstāvības štābu. 2003. gadā štābs ar politiskās apvienības PCTVL un Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (kas arī vēlāk iestājās štābā) atbalstu piedalījās vairāku mītiņu un gājienu rīkošanā (23. maija un 4. septembra pasākumos piedalījās pēc štāba aplēsēm vairāk par 10 000 dalībnieku), noorganizēja apmēram 107 000 parakstu savākšanu krievu skolu atbalstam, pedagogu un vecāku sapulces, informatīvo akciju sēriju, Latvijas skolēnu braucienu uz [[Strasbūra|Strasbūru]]. Valdība veica izmaiņas Izglītības likumā, paredzot, ka latviešu valodā tiks pasniegts ne mazāk kā 60% stundu, bet Saeima nesteidzās grozījumus apstiprināt vai noraidīt. Ievērības vērts ir fakts, ka štābs 20003. g. septembrī aicināja balsot pret iestāšanos ES tā dēļ, ka Eiropas Savienība neveicināja pietiekamā mērā progresu mazākumtautību tiesībās kandidātvalstīs ([[PCTVL]] aicināja balsot par iestāšanos). 2004. gada sākumā štābs vadīja virkni skolu streiku un mītiņu [[Rīga|Rīgā]] &mdash; 22. un 23. janvārī, masveida &mdash; 5. un 11. februārī. Saeima 22. janvārī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredzēja mācības vidusskolā tikai latviešu valodā, izņemot priekšmetus, kas būtu saistīti ar skolēnu identitāti, bet 5. februārī atgriezās pie formulas "ne mazāk par 60 %". 6. martā notika Latvijas Krievu skolu aizstāvju kongress (987 delegāti no 19 pašvaldībām), kas izveidoja sarunu grupu un formulēja štāba prasības. 15.-16. aprīlī notika skolu streiks vairākās Latvijas pilsētās, 1. maijā notika štāba vismasveidīgākais mītiņš (pēc rīkotāju vērtējuma, ap 65 000 dalībnieku, pēc policijas vērtējuma, ap 20 000). 2004. g. 1. septembrī štābs rīkoja vēl vienu masveida mītiņu, 2.-6. septembrī skolu streiku. 12. septembrī uz štāba līdzjutēju datubāzes pamata tika izveidota jaunā sabiedriskā organizācija &mdash; [[Latvijas Krievu Kopienu apvienotais kongress]] (LKKAK, krieviski ОКРОЛ). Pēc valdības vērtējuma, kopš 2004. g. septembra ''reforma-2004'' tiek veiksmīgi ieviesta. Štābs uzskata, ka likuma pildīšana lielā mērā tiek imitēta. Valsts izglītības inspekcija nav rīkojusi mācībvalodas masveida pārbaudes. Štābs turpināja rīkot protesta akcijas (vairāk par 1000 dalībnieku pēc rīkotāju vērtējuma &mdash; 26.02.2005., 16.03.2005., 30.09.2005.) un svētkus (2004. un 2005. gada 11. decembrī), skolēnu aptaujas par reformas gaitu, parakstu vākšanas kampaņas. Štāba darbības sfēra paplašinājās — kopš 2005. g. pavasara (Otrais Latvijas Krievu skolu aizstāvju kongress notika 17. aprīlī) notiek uzstāšanās par krievu valodas oficiālo statusu (pēc Štāba viedokļa - saskaņā ar [[Vispārējā mazākumtautību aizsardzības konvenciju|Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju]]), Pilsonības likuma un izglītības satura kritika, 2005. g. 16. martā &mdash; protesti pret ikgadējiem [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] veterānu un radikālo nacionālistu pasākumiem pie Brīvības pieminekļa. Pasākumi bieži tiek rīkoti kopā ar PCTVL, LKKAK un (svētki) ar [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja|Latvijas Cilvēktiesību komiteju]]. Notika arī tikšanās ar Eiropas cilvēktiesību aizsardzības struktūru ([[Eiropas Padome|Eiropas Padomes]], [[EDSO]]) pārstāvjiem. 2005. gadā [[Satversmes tiesa]] noraidīja galvenos ''reformas-2004'' pretinieku prasījumus, bet atzina par iespējamu bilingvālo izglītību noteikto 60% ietvaros līdz 2007. gadam atsevišķos gadījumos un atcēla aizliegumu valstij līdzfinansēt nelatviešu mācībvalodas privātskolas. == Štāba pamatmērķi pēc tā mājaslapā noteiktā == #vidējās izglītības krievu valodā saglabāšana; #valstij jānodrošina pasniedzēju, kas apmācītu skolēnus krievu valodā, sagatavošana; #latviešu valodā ir pasniedzami: [[latviešu valoda]] un literatūra, [[Latvijas vēsture]] un [[ģeogrāfija]]; #pārējie priekšmeti tiek pasniegti un eksāmeni tajos tiek kārtoti krievu valodā; #panākt, lai valsts nodrošina latviešu valodas kvalitatīvu mācīšanu latviešu valodas un literatūras stundās. == Saites == * [http://www.shtab.lv Štāba mājaslapa, pārsvarā krieviski] * [http://equality.kenga.net Štāba videoarhīvs] * [http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=party&submode=history Štāba darbību hronika, krieviski] * [http://www.rianova.narod.ru/ref.html Pret Štābu kritisks raksts, krieviski] * [http://www.zapchel.lv/?lang=ru&mode=library 3 brošūras ar reformas-2004 kritiku, krieviski] * [http://www.izm.gov.lv/default.aspx?tabID=7&lang=1&id=409 Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis par mazākumtautību izglītības aktualitātēm] * [http://www.politika.lv/index.php?id=108398&lang=lv Diskusija portālā politika.lv] [[ru:Штаб защиты русских школ]] [[Category:Latvijas politika]] 9532 53227 2006-07-02T14:10:35Z 217.198.224.13 /* Vēsture */ '''Latvijas Cilvēktiesību komiteja''' (LCK, [[krievu valoda|kr.]] - ''Латвийский комитет по правам человека, ЛКПЧ'', [[angļu valoda|angl.]] - ''Latvian Human Rights Committee, LHRC'') - 1992. g. dibinātā biedrība [[Latvija|Latvijā]], kas darbojas [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizsardzības jomā, it sevišķi - mazākumtautību, cilvēku tiesiskā statusa, dzīvokļu tiesību jautājumos. Apvieno pārsvarā juristus, kreisos politiķus un žurnālistus. == Vēsture == 1990. g. radās domubiedru grupa ar Vladimiru Bogdanovu un [[Tatjana Ždanoka|Tatjanu Ždanoku]] priekšgalā, un 1992. g. decembrī sāk sniegt bezmaksas tiesisko palīdzību iedzīvotājiem [[Rīga|Rīgā]]. Šī darbība turpinās līdz mūsdienām. Latvijas Cilvēktiesību komiteja no 1994. g. uztur Latvijas [[nepilsoņi|nepilsoņu]] un Latvijas pilsoņu tiesību atšķirību sarakstu. 1995. g. LCK iestājas [[Cilvēktiesību līgu starptautiskā federācija|Cilvēktiesību līgu starptautiskajā federācijā]] (FIDH) un reģistrējas Latvijā. Pēc FIDH pieprasījuma komiteja sagatavo un iesniedz [[ANO]] Cilvēktiesību komitejā alternatīvo ziņojumu par ''Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām'' ievērošanu Latvijā. Uzsākta apmeklētāju datubāzes, kurā ir dati par vairāk nekā 40 000 apmeklējumu, izveide. 1996. g. izplatīts ziņojums "Cilvēktiesības un nepilsoņi Latvijā", kā arī 32 izraidīšanas, šķirot ģimenes, mēģinājumu analīze. Komitejas pārstāvji uzstājas ANO Cilvēktiesību komitejas mazākumtautību darba grupas sesijā. 1997. g. LCK iestājas starptautiskajā ogranizācijā pret rasismu un migrantu atbalstam [[UNITED]]. ANO Cilvēktiesību komitejai nosūtīts ziņojums par mazākumtautību stāvokli Latvijā. Ar [[Eiropas Padome|Eiropas Padomes]] palīdzību radīta 48 sēriju sabiedrības integrācijai veltītā pārraide "Mēs - Mы" televīzijā. 1998. g. Komiteja iesaistās Sabiedrisko organizāciju Koordinācijas padomes darbībā. Tika publicēts komentārs par [[EDSO]] Augstā komisāra mazākumtautību lietās rekomendāciju ievērošanu Latvijā. LCK pārstāvji uzstājas ANO Cilvēktiesibu komitejas mazākumtautību darba grupas sesijā. 1999. g. ar Eiropas padomes, [[USAID]] un "[[Freedom House]]" atbalstu sagatavota radiopārraižu sērija "Saprast" latviešu valodas apmācībai un televīzijas seriāls "Tas notika Rīgā". 2000. g. komitejas līdzpriekšsēdētāji piedalās 3. Pasaules konferencē pret rasismu. Latvijas žurnālistiem tiek rīkots seminārs "Starptautiskie un reģionālie standarti minoritāšu jomā". 2001. g. sadarbībā ar [[Zviedrijas Institūts|Zviedrijas Institūtu]] un [[Sorosa Fonds-Latvija|Sorosa fondu Latvijā]] publicēti bukleti par naturalizācijas nosacījumiem un sociālo palīdzību Rīgā. Ar Eiropas Padomes palīdzību veidota TV pārraide "2+2" (latviešu un krievu preses žurnālistu diskusijas). 2002. g. divās valodās publicēts rakstu cikls par [[Vispārējā mazākumtautību aizsardzības konvencija|''Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju'']]. 2004. g. ievēlēti pašreizējie LCK līdzpriekšsēdētāji &mdash; tiesību maģistrs Aleksejs Dimitrovs, matemātiķe [[Natālija Jolkina]] un (atkārtoti) jurists [[Genadijs Kotovs]]. 2005. g. sabiedrisko organizāciju pārveidoja par biedrību. EDSO apspriedē [[Varšava|Varšavā]] par saistībām cilvēkdimensijā prezentēts ziņojums par situāciju Latvijā. == Ievērojamākās publikācijas == No 1999. līdz 2004. g. LCK izdeva elektronisko [http://www.minelres.lv/MinIssues/title.html biļetenu] angļu valodā "Minority Issues in Latvia" (pirms tam un vēlāk aktuālo notikumu apskates tika regulāri publicētas Latvijas presē). Izdotās brošūras: *1999 &mdash; Human rights and minorities in Latvia *2000 &mdash; Starptautiskie un reģionālie standarti minoritāšu tiesību jomā (arī krieviski) *2002 &mdash; Нам 10 лет *2002 &mdash; Report on the implementation of the Framework Convention for the protection of national minorities in the Republic of Latvia [http://www.minelres.lv/coe/report/Latvia_NGO.htm sk.] *2003 &mdash; Mediju likumdošana, mazākumtautību jautājumi un Latvijas gadījuma izpēte [http://www.pctvl.lv/i/doc/medmaztaut_lv.pdf sk.] *2004 &mdash; Тенденции изменения правового статуса различных групп российских соотечественников, постоянно проживающих в Латвийской Республике *2006 &mdash; Список различий в правах граждан и неграждан Латвии [http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=ellections&submode=razl sk.] == Problēmas, ar kurām visbiežāk griežas pēc LCK palīdzības == *Reģistrācija Iedzīvotāju reģistrā (1992-1996) *Privatizācijas sertifikātu saņemšana (1993-1995) *Latvijas pilsonības atzīšana (1995-1998) *Personu apliecinošo dokumentu saņemšana (1996-2000) *Politiski represētās personas statusa piešķiršana un kompensācijas tām (kopš 1997) *Uzturēšanās atļaujas (kopš 1995) *Dzīvokļu jautājumi (kopš 1997) *Sociālā palīdzība (kopš 1998) == LCK dalība lietu izskatīšanā starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās == *A. Ignatāne pret LR &mdash; ANO Cilvēktiesību komitejā (2001.g) &mdash; [http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/?id=80 lēmums] par labu A.Ignatānei *I. Podkolzina pret LR &mdash; Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2002.g) &mdash; [http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/?id=52 spriedums] par labu I.Podkolzinai *L. Rudova pret LR &mdash; Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2002.g) &mdash; [http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/?id=147 lēmums] par labu LR *L. Kuhareca pret LR &mdash; Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2004.g) &mdash; [http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/?id=183 lēmums] par labu LR *T. Ždanoka pret LR &mdash; Eiropas Cilvēktiesību tiesā &mdash; 2004. g. [http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/?id=153 spriedums] par labu T.Ždanokai ir pārsūdzēts tiesas Lielajā palātā, kura 2006. g. taisīja [http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/index.html?id=199 gala spriedumu] par labu LR. *Ņ. Ševanova pret LR — Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2006.g) &mdash;[http://www.mkparstavis.mfa.gov.lv/lv/?id=74 spriedums] par labu Ņ. Ševanovai == Saites == *[http://www.fidh.org/ FIDH mājaslapa] &mdash; angliski, franciski, spāniski *[http://www.united.non-profit.nl/ UNITED mājaslapa] &mdash; angliski, franciski un vāciski; un pieticīgā [http://united.hrworld.ru/ versija krieviski] *[http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/?id=80 ANO Cilvēktiesību komitejas viedoklis Ignatānes lietā] *[http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/?id=16 Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi un lēmumi lietās pret LR] *[http://www.minelres.lv/MinIssues/title.html Biļetena "Minority Issues in Latvia" arhīvs], angliski *A. Dimitrova raksti portālos [http://www.politika.lv/index.php?id=1243 ''politika.lv''] un [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=opinion&submode=&page_id=369 ''pctvl.lv''] [[ru:Латвийский комитет по правам человека]] 9533 46375 2006-05-21T03:57:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:IV. Henrik lengyel fejedelem]] '''Henriks IV Probuss''' (''Henryk IV Probus'') (1257/1258 - 1290.g.23.jūnijs) - [[Polija|Polijas]] kņazs (1288-1290) no [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas. Lešeks II bija [[Vroclava|Vroclavas]] kņaza Henrika III dēls, [[Henriks II|Henrika II]] mazdēls. 1270.gadā pats kļuva par Vroclavas kņazu, bet 1288.gadā par visas Polijas kņazu. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Lešeks II]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1288-1290''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Pšemisls II]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Heinrich IV. (Schlesien)]] [[en:Henryk IV Probus]] [[fr:Henri IV le Juste]] [[hu:IV. Henrik lengyel fejedelem]] [[ja:ヘンルィク4世]] [[pl:Henryk IV Probus]] 9534 52080 2006-06-26T07:18:20Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:Przemyslaw II. (Polen)]], [[en:Premislas II of Poland]] '''Pšemisls II''' (''Przemysł II'') (1257.g.14.oktobris - 1296.g.8.februāris) - [[Poznaņa|Poznaņas]] (1277–1296), [[Lielpolija|Lielpolijas]] (1279–1296), [[Krakova|Krakovas]] (1290–1291), [[Pomerānija|Pomerānijas]] (1294–1296) kņazs, [[Polija|Polijas]] karalis (1295-1296) no [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas. [[Image:Przemysl II.jpg|thumb|Pšemisls II - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Pšemisls II bija [[Lielpolija|Lielpolijas]] kņaza Pšemisla I dēls laulībā ar Elizabeti - [[Henriks II|Henrika II]] meitu. Bija trīs reizes precējies. Sievas - Ludgarda no [[Meklenburga|Meklenburgas]] (1273, bērnu nebija), Riksa no [[Zviedrija|Zviedrijas]] (karaļa [[Valdemārs I|Valdemāra I]] meita) (1285, meita Elizabete Riksa ), Margareta no [[Brandenburgas markgrāfiste|Brandenburgas]] (1293, bērnu nebija). Meita Elizabete nākotnē kļuva par [[Čehija|Čehijas]] karaļu [[Vāclavs II|Vāclava II]] un [[Rūdolfs I|Rūdolfa I]] sievu. Pamatojoties uz [[Henriks IV|Henrika IV]] pēdējo gribu, Pšemisls II kļuva par Krakovas ([[Mazpolija|Mazpolijas]]) kņazu ,tomēr drīz atdeva to [[Čehija|Čehijas]] karalim [[Vāclavs II|Vāclavam II]]. Ar garīdznieku atbalstu, lai nostiprinātu Polijas vienotību, 1295.gadā [[Gņezno]] kronējās par Polijas karali. 1296.gadā Pšemislu II nolaupīja Brandenburgas augstmaņi un nogalināja. Apglabāts [[Poznaņa|Poznaņas]] katedrālē. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Henriks IV]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs, karalis (1295 - 1296)<br>'''1290-1296''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vāclavs II]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[bg:Пшемисъл II]] [[de:Przemyslaw II. (Polen)]] [[en:Premislas II of Poland]] [[fr:Przemysl II]] [[hu:II. Přemysl lengyel fejedelem]] [[ja:プシェムィスウ2世 (ポーランド王)]] [[pl:Przemysł II]] 9535 50929 2006-06-18T08:09:54Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Venceslaus II of Bohemia]] '''Vāclavs II''' ([[čehu valoda|čehu]] - ''Václav II.'', [[poļu valoda|poļu]] - ''Wacław II Czeski'') (1271.g.17.septembris - 1305.g.21.jūnijs) - [[Bohēmija|Bohēmijas]] karalis (1278-1305), [[Krakova|Krakovas]] kņazs (1291-1305), [[Polija|Polijas]] karalis (1300 - 1305) no [[Pšemisli|Pšemislu]] dinastijas. [[Image:WaclawII.jpg|thumb|Vāclavs II - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Vāclavs II bija Bohēmijas karaļa [[Pšemisls Otakārs II|Pšemisla Otakāra II]] un Kunegundas no [[Čerņigova|Černigovas]] dēls. Bija precējies ar [[Svētā Romas impērija|imperatora]] [[Rūdolfs I|Rūdolfa I]] meitu Judīti (Jutu) (meita - Elizabete (Eliška), dēls - [[Vāclavs III]]) un [[Pšemisls II|Pšemisla II]] meitu Elizabeti. Pēc tēva nāves sāka valdīt septiņu gadu vecumā. Agrīnajos valdīšanas gados Vāclava vietā valdīja [[reģents|reģenti]] - [[Brandenburgas markgrāfiste|Brandenburgas markgrāfs]] Otto un mātes favorīts Caviss fon Falkenšteins. 1290.gadā Vāclavs II sodīja ar nāvi Falkenšteinu un sāka valdīt pats. 1291.gadā daļa Polijas [[šļahta|šļahtas]] uzaicināja Vāclavu II par Polijas valdnieku un 1300.gadā viņš [[Krakova|Krakovā]] kronējās par Polijas karali. Plānoja uzbrukumu [[Austrija|Austrijai]] tomēr nepaguva to realizēt, jo 1305.gadā Vāclavs II mira. Vāclava II laikā strauji attīstījās [[sudrabs|sudraba]] ieguve [[Kutna Hora|Kutna Horas]] raktuvēs. Tur ieguva ap 20 t sudraba gadā. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Pšemisls Otakārs II]] |width="40%" align="center"|[[Čehijas valdnieku uzskaitījums|Čehijas valdnieks]]<br>karalis<br>'''1283-1305''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vāclavs III]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Pšemisls II]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs, karalis (1300-1335)<br>'''1291-1305''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vāclavs III]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pšemisli]] [[Category:Čehijas vēsture]] [[Category:Čehijas valdnieki]] [[cs:Václav II.]] [[de:Wenzel II. (Böhmen)]] [[en:Venceslaus II of Bohemia]] [[eo:Venceslao la 2-a]] [[fr:Venceslas II de Bohême (roi)]] [[hu:II. Vencel cseh király]] [[ja:ヴァーツラフ2世]] [[nl:Wenceslaus II van Bohemen (koning)]] [[pl:Wacław II Czeski]] [[sk:Václav II.]] [[uk:Вацлав II]] [[zh:瓦茨拉夫二世]] 9536 31883 2006-02-25T16:09:19Z Yyy 146 cat * [[Category:Čehija]] 9538 27343 2006-01-20T18:08:05Z Creep 473 9539 52439 2006-06-29T14:31:00Z Creep 473 '''HK 13''' ir [[Vācija|Vācijas]] kompānijas ''Heckler und Koch'' izstrādātais vieglais [[ložmetējs]]. Šī ieroča izstrāde saistās ar 1972. gadu. Tā galvenais uzdevums faktiski ir pret personālu, tomēr šis ierocis ir sastopams ļoti reti, un tā noriets ir sācies jau sen. [[Image:HK13.jpg|thumb|right|500px|HK 13]] == Parametri == *Tips: Vieglais [[ložmetējs]] *Ražotājvalsts: [[Vācija]] *Gads: 1972 *Kalibrs: 5.56 mm *Svars: 6 kg *Munīcija: 5.56 x 45 mm [[NATO]] *Padeve: 20, 30, 40 ložu [[magazīna]]s *Efektīvais attālums: 400 m {| border="1" cellpadding="2" !width="130"|Ierocis !width="90"|Uguns temps !width="80"|Nodarījums !width="50"|''PEN'' !width="50"|Izmērs !width="50"|''SS'' !width="120"|Šaušanas režīms |- |HK 13 |5 |3 |''1-Nil'' |6 |2 |5 |- |HK 13 (uz [[divkājis|divkāja]]) |5 |3 |''1-Nil'' |6 |1 |2 |} == Raksturojums == HK 13 būtībā ir HK 33 triecienšautenes lielstobra versija. To izmēri ir līdzīgi, un tie lieto vienas un tās pašas [[magazīna]]s, un ir aprīkoti ar [[divkājis|divkāji]]. HK 13 pilnveidojums ir [[HK 13e]]. Daudzi HK 13 uzskata par modificētu G3 un HK 41 versiju. Tam pastāv arī zināma līdzība ar [[HK 23]]. HK 13 šauj ar 5.56 mm lodēm. Tas tiek barots no magazīnām, būdams pilnīgi kaujas spējīgs ar standarta stila magazīnām vai speciālām lielāka izmēra magazīnām. Tā uguns temps kā [[Ložmetējs|ložmetējam]] var būt: tēmēts, vidēja tempa un mežonīgs, bet tas ir nespējīgs ilgiem šāviņiem vai ilgām tuvcīņām. 1984.gada jūnijā domājot par pretestību HK 13 un dažiem citiem ieročiem [[Lielbritānija]] sāk ''LSW Comparative Weapon Trials'', tomēr šī programma izgāžas. Tomēr HK 13 ir arī vairāki trūkumi, piemēram, tas veido šķeltas grupas pilnīgi automātiskajā režīmā. {{commons|HK13|}} [[Category:Ložmetēji]] 9540 52645 2006-06-30T20:04:15Z Feens 37 /* [[Bizantija]] */ '''Nedēļas raksts''' ir latviešu Vikipēdijas ''featured article'', un tam būtu jādemonstrē labākais latviešu Vikipēdijas sniegums. ==Procedūra== ===Kritēriji=== * Rakstam jābūt kvalitatīvam, faktu ziņā precīzam, vēlami attēli. * Nepieciešama ievadrindkopa, kurā īsi un vispārīgi raksturota raksta tēma. * Rakstā nedrīkst būt nopietnu gramatikas un stila kļūdu. * Rakstam jābūt relatīvi garam un izsmeļošam. * Tekstam jābūt rakstītam no neitrāla skatpunkta. ===Rakstu izvēle=== Lai ierosinātu kāda raksta nominēšanu par "Nedēļas rakstu": # tā nosaukums jāieraksta sadaļā "Kandidāti", nosaukumu no abām pusēm atdalot ar "===" (t.i., raksta nosaukumu veidojot kā trešā līmeņa virsrakstu); # zem nosaukuma jāpamato raksta atbilstība "Nedēļas raksta" statusam; # jāparakstās. Lai atbalstītu vai noraidītu kādu kandidatūru: # zem raksta jānorāda sava pozīcija ("Atbalstu" vai "Noraidu") trekninātā tekstā ('''bold'''); # vēlams tālākajā tekstā komentēt savu nostāju; # jāparakstās. Atkarībā no diskusijas gaitas un rezultātiem nedēļas rakstu ievieto kāds no administratoriem (vēlams - katras nedēļas svētdienā). Rakstam turklāt pievieno kategoriju "Nedēļas raksti", savukārt citvalodu Vikipēdijās (vismaz angļu) saitēm uz attiecīgo rakstu latviešu Vikipēdijā pievieno atzīmi, ka raksts ir "izceļams" (angļu valodas Vikipēdijā to dara ar veidni <nowiki>{{Link FA|lv}}</nowiki>, ko novieto blakus parastajai saitei). Vēlams nominēt ikvienu vērtīgu rakstu, ieskaitot tādu, kura veidotājs vai līdzveidotājs ir pats nominētājs (lai izvairītos no tā, ka vērtīgs raksts paliek nepamanīts). ==Kandidāti== ===[[FIFA Pasaules kauss]]=== Raksts nav īsti perfekts, bet ir pietiekami labs, turklāt domāju vēl pie tā strādāt. Pirmkārt, sen nav mainīts tas "nedēļas raksts", otrkārt - šis ir šobrīd aktuāls notikums. --[[User:Neonz|neonz]] 17:05, 18 jūnijā, 2006 (UTC) ===[[Bizantija]]=== Raksts ir garš un satur attēlus. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 12:00, 29 jūnijā, 2006 (UTC) :'''pilnībā atbalstu''', tikai pašām lielākajām Vikipēdijām ir tik labi raksti par Bizantiju, kā šis. [[Lietotājs:Mrom|Mrom]] 12:06, 29 jūnijā, 2006 (UTC) ::pievienojos.--[[Lietotājs:Feens|Feens]] 20:04, 30 jūnijā, 2006 (UTC) ===[[Delartiskā komēdija]]=== Īsti apmierināta ar šo rakstu neesmu, taču - īsti nav citu kandidātu, turklāt neviens raksts par teātri vēl nav bijis "fīčerēts". --[[User:Tail|Tail]] 22:54, 30 aprīlī, 2006 (UTC) [[Category:Vikipēdija]] [[ar:ويكيبيديا:صفحات مرشحة كمقالة مختارة]] [[ca:Viquip%C3%A8dia:Proposta_de_distinci%C3%B3_d%27alta_qualitat_d%27un_article]] [[cs:Wikipedie:Nejlepší články]] [[de:Wikipedia:Kandidaten für exzellente Artikel]] [[el:Βικιπαίδεια:Επιλεγμένα άρθρα]] [[en:Wikipedia:Featured article candidates]] [[eo:Vikipedio:Artikolo de la semajno]] [[es:Wikipedia:Candidatos a artículos destacados]] [[fi:Wikipedia:Suositellut sivut]] [[fr:Wikipédia:Proposition articles de qualité]] [[he:ויקיפדיה:מאמרים מומלצים]] [[hu:Wikipédia:Javaslatok kiemelt szócikkekre]] [[is:Wikipedia:Úrvalsgreinar]] [[it:Wikipedia:Articoli in vetrina/Segnalazioni]] [[ja:Wikipedia:秀逸な記事の選考]] [[nl:Wikipedia:Etalage]] [[no:Wikipedia:Kandidater til utvalgte artikler]] [[pl:Wikipedia:Propozycje do Artykułów na medal]] [[pt:Wikipedia:Escolha do artigo em destaque]] [[ru:Википедия:Кандидаты в избранные статьи]] [[ro:Wikipedia:Propuneri pentru articole fructuoase]] [[simple:Wikipedia:Brilliant prose candidates]] [[sl:Wikipedija:Izbrani članki]] [[sv:Wikipedia:Nomineringar till Utvalda artiklar]] [[zh:Wikipedia:特色条目评选]] [[zh-min-nan:Wikipedia:Thê-miâ Chin-chán ê bûn-chiuⁿ]] 9541 52720 2006-07-01T05:15:37Z Escarbot 1016 robot Adding: be, bg, ca, cs, de, en, es, fi, fr, he, hu, ja, nl, no, pl, pt, ru, sv, uk, zh Šajā kategorijā atrodami latviešu Vikipēdijas "Nedēļas raksti", kā arī ar tiem saistītās Vikipēdijas lapas. [[Category:Vikipēdija]] [[be:Катэгорыя:Вікіпэдыя:Выбраныя артыкулы]] [[bg:Категория:Избрани статии]] [[ca:Categoria:Viquipèdia:Articles destacats]] [[cs:Kategorie:Nejlepší články]] [[de:Kategorie:Exzellenter Artikel]] [[en:Category:Wikipedia featured articles]] [[es:Categoría:Wikipedia:Artículos destacados]] [[fi:Luokka:Suositellut sivut]] [[fr:Catégorie:Articles de qualité]] [[he:קטגוריה:ערכים מומלצים]] [[hu:Kategória:Kiemelt cikkek]] [[ja:Category:秀逸な記事]] [[nl:Categorie:Wikipedia:Etalage]] [[no:Kategori:Utvalgte artikler]] [[pl:Kategoria:Artykuły na medal]] [[pt:Categoria:!Artigos destacados]] [[ru:Категория:Википедия:Избранные статьи]] [[sv:Kategori:Wikipedia:Utvalda artiklar]] [[uk:Категорія:Вибрані статті]] [[zh:Category:特色条目]] 9543 37552 2006-03-29T16:26:30Z Creep 473 '''HK 13e''' ir [[HK 13]] pēctecis. To ir izstrādājusi [[Vācija|Vācijas]] kompānija ''Heckler und Koch''. Tas ir vieglais [[ložmetējs]], kura galvenā funkcija ir pretpersonāla. HK 13e pastāv dažādi uzlabojumi, kas to padara kaujas spējīgāku. == Parametri == *Tips: Vieglais [[ložmetējs]] *Ražotājvalsts: [[Vācija]] *Gads: 1982 *Kalibrs: 5.56 mm *Svars: 8 kg *Munīcija: 5.56 x 45 mm [[NATO]] *Padeve: 20, 30 ložu [[magazīna]]s, 100 ložu patronlente *Efektīvais attālums: 400 m {| border="1" cellpadding="2" !width="110"|Ierocis !width="90"|Uguns temps !width="80"|Nodarījums !width="50"|''PEN'' !width="50"|Izmērs !width="50"|''SS'' !width="120"|Šaušanas režīms |- |HK 13e |3/5 |3 |''1-Nil'' |6 |2 |2/4 |- |HK 13e (uz [[divkājis|divkāja]]) |3/5 |3 |''1-Nil'' |6 |1 |1/2 |} == Raksturojums == Salīdzinot ar [[HK 13]], tas ir smagāks, tam ir papildrokturis zem stobra, iekārta priekš 3 ložu šāviņiem, un tas lieto standarta ''STANAG'' [[magazīna]]s. Tas var lietot arī 90 ložu ''MWG'' magazīnas un 100 ložu ''C-Mag''. Zināms, ka 1978.gadā HK iepazīstina pasauli ar tās jauno uzlaboto produktu - vieglo ložmetēju HK 13e, tomēr tā ražošana masveidā sākās ar 1982. gadu. Galvenā HK 13e atšķirība no [[HK 13]] ir tā, ka tam ir lielāks svars un tam ir iespēja šaut ar patronlenti. Šis patronlentes barošanas komplekts sver 1.6 kg un maksā 549$. Šis ierocis ir ļoti līdzīgs [[HK 13]], bet tā iespēja šaut ar patronlenti un dažāda veida magazīnām padara to daudz universālāku un spējīgāku. [[Category:Ložmetēji]] 9544 27368 2006-01-20T20:44:43Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Lietuva]] 9545 27372 2006-01-20T20:59:16Z Dekaels 268 Kurta Švitersa attēls. Kurta Švitersa attēls. 9547 27383 2006-01-20T22:43:16Z Feens 37 Vāclavs III no hu.wiki - [http://hu.wikipedia.org/wiki/K%C3%A9p:Vencel_TK.jpg] Vāclavs III no hu.wiki - [http://hu.wikipedia.org/wiki/K%C3%A9p:Vencel_TK.jpg] 9548 46642 2006-05-21T10:14:40Z YurikBot 213 robot Modifying: [[hu:Vencel magyar király]] '''Vāclavs III''' ([[čehu valoda|čehu]] - ''Václav III.'', [[poļu valoda|poļu]] - ''Wacław III Czeski'', [[ungāru valoda|ungāru]] - ''I. Vencel'') (1289.g.6.oktobris, [[Prāga|Prāgā]] - 1306.g.4.augusts, [[Olomouca|Olomoucā]]) - [[Bohēmija|Bohēmijas]] karalis (1305-1306), [[Ungārija|Ungārijas]] karalis (1301-1306), [[Polija|Polijas]] karalis (1305 - 1306) no [[Pšemisli|Pšemislu]] dinastijas. Pēdējais Pšemislu dinastijas pārstāvis. [[Image:Vencel TK.jpg|thumb|Vāclavs III (Vencels I) senā ungāru miniatūrā]] Vāclavs III bija Bohēmijas karaļa [[Vāclavs II|Vāclava II]] un [[Svētā Romas impērija|imperatora]] [[Rūdolfs I|Rūdolfa I]] meitas Judīties (Jutas) dēls. Bija precējies ar [[Ungārija|Ungārijas]] karaļa [[Endre III|Endres III]] (''Endre'') - pēdējā [[Ārpādi|Ārpādu]] dinastijas karaļa, meitu. 1301.gadā kļuva par Ungārijas karali (12 gadu vecumā), tēvam Vāclavam valdot Bohēmijā un Polijā. Tomēr tajā laikā Ungārijas karaļiem reālas varas gandrīz nebija, visu noteica vietvalži. Vāclavu III atzina tikai Augšungārijas (tagad [[Slovākija]]) un mūsdienu Rietumungārijas vietvaldži. Kad 1303.gadā sacēlās arī šie apgabali, atbalstot [[Kārols Roberts|Kārolu Robertu]] (''Károly Róbert''), Vāclavs II bija spiests doties palīgā savam dēlam. Tomēr, novērtējis situāciju, viņš paņēma savu dēlu atpakaļ uz Bohēmiju, bet Vāclava III vārdā atstāja vietvaldi. 1305.gadā Vāclavs II mira, atstājot sešpadsmitgadīgā Vāclava III varā Ungāriju (formāli), Poliju un Bohēmiju. Novērtējot spēkus, Vāclavs III 1305.gadā atdeva Ungārijas troni [[Otto I]], bet centās saglabāt Polijas troni. 1306.gadā Vāclavs III devās karagājienā uz Polija, bet [[Olomouca|Olomoucā]] tika nogalināts neskaidros apstākļos. Ar Vāclavu III izbeidzās vairāk kā 400 gadu ilgā Pšemislu karaļu dinastijas vēsture. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vāclavs II]] |width="40%" align="center"|[[Čehijas valdnieku uzskaitījums|Čehijas valdnieks]]<br>karalis<br>'''1305-1306''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Karintijas Jindžihs]]<br>(Heinrihs no Karintijas) |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vāclavs II]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br> karalis<br>'''1305-1306''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vladislavs I (Polijas karalis)|Vladislavs I]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Endre III]] |width="40%" align="center"|[[Ungārijas valdnieku uzskaitījums|Ungārijas valdnieks]]<br> karalis<br>'''1301-1305''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Otto I]] |- |} [[Category:Čehijas vēsture]] [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Ungārijas vēsture]] [[Category:Čehijas valdnieki]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Ungārijas valdnieki]] [[Category:Pšemisli]] [[cs:Václav III.]] [[de:Wenzel III. (Böhmen)]] [[en:Wenceslaus III of Bohemia]] [[fr:Venceslas III de Bohême]] [[hu:Vencel magyar király]] [[ja:ヴァーツラフ3世]] [[pl:Wacław III Czeski]] 9549 27393 2006-01-21T00:26:59Z Feens 37 '''Vladislavs I Elkonītis''' (''Władysław I Łokietek'') (1260/1261 - 1333.g.2.marts) - [[Polija|Polijas]] kņazs (1306-1320), Polijas karalis (1320 - 1333) no [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas. Polijas vēsturē iegājis kā valsts atkalapvienotājs. [[Image:Wladyslaw Lokietek.jpg|thumb|Vladislavs I - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] zīmējums]] {{commons|Ladislaus I of Poland}} Vladislavs I bija [[Kujāvija|Kujāvijas]] kņaza Kazimira I dēls un [[Konrāds I (Polija)|Konrāda I]] mazdēls, [[Lešeks I|Lešeka I]] brālis. Bija precējies ar Jadvigu no [[Kališa|Kališas]] (bērni - Stefans, Vladislavs, Kunegunda, Elžbete ([[Ungārija|Ungārijas]] karaļa [[Kārols Roberts|Kārola Roberta]] sieva), [[Kazimirs III]]). Savu iesauku - ''Elkonītis'', ieguvis nelielā auguma dēļ (pēc dažiem avotiem - 130 cm). No 1267.gada mātes aizbildniecībā valdīja [[Kujāvija|Kujāvijā]] un [[Dobžina|Dobžinā]]. Atbalstīja [[Pšemisls II|Pšemislu II]]. Pēc Pšemisla II nāves mēģināja iegūt savā varā arī [[Mazpolija|Mazpoliju]], bet tas neizdevās, jo vietējā [[šļahta]] atbalstīja [[Čehija|Čehijas]] karali [[Vāclavs II|Vāclavu II]]. No 1300. līdz 1304. gadam trimdā, iespējams, [[Ungārija|Ungārijā]]. 1304.gadā ar ungāru un zemāko augstmaņu atbalstu iebruka Mazpolijā un 1306.gadā ieņēma [[Krakova|Krakovu]]. 1314.gadā ieguva savā varā arī [[Lielpolija|Lielpoliju]]. Kaut arī Čehijas karalis [[Jans Lucemburskis]], kurš arī pretendēja uz Polijas troni un [[Vācu ordenis]] kā sabiedrotie iebruka Polijā, Vladislavam I izdevās nosargāt savu varu. 1320.gada 30.janvārī Vladislavs I [[Krakova|Krakovā]] kronējās par Polijas karali. Šis datums tiek uzskatīts par Polijas sadrumstalotības beigām, kaut arī jaunā Polija sastāvēja tikai no Lielpolijas, Mazpolijas un Kujāvijas, bet [[Silēzija]], [[Mazovija]] un [[Pomerānija]] atradās ārpus valsts. Vladislavs I savas valdīšanas laikā veica Polijas likumu kodifikāciju. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vāclavs III]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br> kņazs, karalis (1320 - 1333)<br>'''1306-1333''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Kazimirs III]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Wladyslaw IV. (Polen)]] [[en:Władysław I the Elbow-high]] [[fr:Ladislas Ier de Pologne]] [[ja:ヴワディスワフ1世 (ポーランド王)]] [[pl:Władysław I Łokietek]] [[ru:Владислав Локетек]] [[sv:Vladislav I Lokietek av Polen]] [[zh:瓦迪斯瓦夫一世 (波兰国王)]] 9550 46961 2006-05-22T12:41:23Z 213.175.124.191 revert [[Image:Jakov Pliner.jpg|thumb|J. Pliners]] '''Jakovs Pliners''' , [[krievu valoda|krieviski]] ''Яков Гдальевич Плинер'' (1946. g. 27. decembris, [[Rēzekne]] &mdash; ) &mdash; [[Latvija|Latvijas]] politiķis, [[pedagoģija|pedagoģijas]] doktors. Politiskās apvienības [[PCTVL]] līdzpriekšsēdētājs un [[Saeima|Saeimas]] frakcijas priekšsēdētājs. == Biogrāfija == 1965.-1970. g. studēja [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Pedagoģiskajā Institūtā]] (DPI). 1970. g. beidza DPI. Uzsāka darbu kā ķīmijas un bioloģijas skolotājs, vēlāk direktora vietnieks, direktors [[Talsi|Talsu]] rajona [[Virbi|Virbu]] pamatskolā. 1975. g. iecelts par Talsu rajona izpildkomitejas Izglītības nodaļas vadītāju. 1983. g. sāk strādāt Izglītības ministrijā. Skolu valdes priekšsēdētāja vietnieks, Vidējās izglītības galvenās pārvaldes priekšsēdētāja vietnieks, Inspektoru galvenās pārvaldes priekšsēdētāja vietnieks, pēdējais amats &mdash; ministrijas nacionālo skolu pārvaldes vadītājs. 1993. g. kļūst par privātskolās "Evrika" direktoru, atklātā sabiedriskā fonda "Vecāki &mdash; bērniem" prezidentu. 5. Saeimas vēlēšanās kandidē "[[Saskaņa Latvijai - atdzimšana tautsaimniecībai]]" sarakstā. 1995. g. iestājas [[Tautas Saskaņas partija|Tautas Saskaņas partijā]] (TSP) un kandidē 6. Saeimas vēlēsanās tās sarakstā. 1997. g. iegūst doktora grādu pedagoģijā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], Latvijas čempiona titulu svarcelšanā senioriem un tiek ievēlēts par [[Rīga|Rīgas]] domes deputātu no TSP saraksta. Iegūst [[Valērija Seile|Valērijas Seiles]] balvu pedagoģijā. 1998. g. ievēlēts par 7. Saeimas deputātu no [[PCTVL]] saraksta. Vada PCTVL Izglītības, zinātnes un kultūras sabiedrisko padomi. 1999. g. atstāj "Evrikas" direktora amatu. 2000. g. apbalvots ar [[Kembridža|Kembridžas]] starptautiskā biogrāfiskā centra sudraba medaļu. 2001. g. iegūst Valērijas Seiles balvu [[pedagoģija|pedagoģijā]]. 2002. g. ievēlēts par 8. Saeimas deputātu no PCTVL saraksta. 2003. g. izstājas no TSP, kad tā izstājas no PCTVL, uzņemas jaundibināmās partijas "Brīva izvēle tautu Eiropā" valdes priekšsēdētāja amatu un kļūst par PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētāju. Vēl pirms izstāšanās no TSP kļūst par vienu no [[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] līderiem. 2005. g. - uzņemas atjaunotās PCTVL Izglītības un kultūras padomes vadību. == Grāmatas un brošūras == 1996. g. &mdash; ''Эврика. Демократические начала и сотрудничество в школе'' 1997. g. &mdash; ''Воспитание личности в коллективе'' (kopā ar V. Buhvalovu) 1999. g. &mdash; ''Латвийская школа евроэтнокультурного развития'' (kopā ar V. Buhvalovu) 2000. g. &mdash; ''Проблемы и перспективы интеграции учащихся школ национальных меньшинств в латвийское общество'' (kopā ar V. Buhvalovu) 2001. g. &mdash; ''Педагогическая экспертиза школы: Пособие для методистов, завучей и директоров школ'' (kopā ar V. Buhvalovu, vēlāk izdots arī latviski) 2002. g. &mdash; ''Skolas izglītojošā vide'' (kopā ar V. Buhvalovu)<br> &mdash; ''Grūti audzināmu skolēnu uzvedības korekcija''<br> &mdash; ''Образование: простые &mdash; сложные истины''&hellip; 2004. g. &mdash; ''Антипедагогика реформы русских школ в Латвии'' (kopā ar V. Buhvalovu) 2005. g. &mdash; ''Политическая псевдореформа русских школ - плачевные перспективы'' (kopā ar V. Buhvalovu) 2006. g. &mdash; ''Качество образования в условиях реформы русских школ Латвии'' (kopā ar V. Buhvalovu) == Saites == *[http://www.pctvl.lv/index.php?lang=lv&mode=people&submode=leaders&cv_id=1 CV] PCTVL mājaslapā * Raksts [http://zapchel.lv/?lang=lv&mode=opinion&submode=&page_id=447 "Skaista" ir dzīve Latvijā] *[http://polit.top.lv/?q=Oj5DKUlcVnY3Rz9YRU1SGwQTXUZaV0FCQVhDHA== Divas radiointervijas, krieviski] *[http://rus.delfi.lv/news/press/vesti/article.php?id=13158065 Intervija avīzei "Вести сегодня", krieviski] *[http://www.zapchel.lv/?lang=ru&mode=library Trīs brošūras, krieviski, kopā ar V. Buhvalovu] [[ru:Плинер, Яков Гдальевич]] [[Category:Latvijas politiķi|Pliners, Jakovs]] [[Category:Saeimas deputāti|Pliners, Jakovs]] 9551 50344 2006-06-13T06:18:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Renij]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <tr><td align=center colspan=2><big>'''Rēnijs'''</big></td></tr> <td>Simbols, numurs</td> <td>Re, 75</td></tr> <tr><td align=center colspan=2>[[Image:Re,75-thumb.jpg]]</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>186,207 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>21020 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>3459 K (3186&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>5869 K (5596&deg;C)</td></tr> <tr> </table> {{commons|Category:Rhenium}} '''Rēnijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Re un atomskaitli 75. Tas ir sudrabbalts, smags metāls. Rēniju iegūst no [[molibdēns|molibdēna]] rūdas piemaisījumiem. Rēnijs ir visai dārgs metāls, to lieto galvenokārt sakausējumiem (kurus lieto [[katalizators|katalizatoriem]]). Savienojumos rēnijam ir iespējamas oksidācijas pakāpes no -1 līdz +7, izplatītākās ir +7, +6, +4, +2 un -1. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ca:Reni]] [[cs:Rhenium]] [[de:Rhenium]] [[el:Ρήνιο]] [[en:Rhenium]] [[eo:Renio]] [[es:Renio]] [[et:Reenium]] [[fi:Renium]] [[fr:Rhénium]] [[he:רניום]] [[hr:Renij]] [[hu:Rénium]] [[io:Renio]] [[is:Renín]] [[it:Renio]] [[ja:レニウム]] [[ko:레늄]] [[ku:Renyûm]] [[lt:Renis]] [[nl:Renium]] [[nn:Rhenium]] [[no:Rhenium]] [[oc:Reni]] [[pl:Ren (pierwiastek)]] [[pt:Rênio]] [[ru:Рений]] [[sl:Renij]] [[sr:Ренијум]] [[sv:Rhenium]] [[th:รีเนียม]] [[uk:Реній]] [[zh:铼]] 9552 27404 2006-01-21T08:13:38Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[olbaltumviela]] 9554 46855 2006-05-22T00:08:26Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #99B3FF 1px;margin:1px"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#E0E8FF"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#99B3FF;text-align:center;font-size:14pt">'''eo-1'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em">&#264;i tiu uzanto povas komuniki per '''[[:Category:User eo-1|baza]]''' nivelo de '''[[:Category:User eo|Esperanto]]'''.[[Category:User eo|{{PAGENAME}}]][[Category:User eo-1|{{PAGENAME}}]]</td> </tr></table></div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User eo-1]]</noinclude> 9555 27412 2006-01-21T10:00:23Z Yyy 146 [[Category:User lv]] 9556 27413 2006-01-21T10:01:08Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas]] 9557 27414 2006-01-21T10:01:39Z Yyy 146 [[Category:User eo]] 9559 27421 2006-01-21T13:05:03Z Feens 37 #redirect [[Vladislavs I (Polijas karalis)]] 9560 51889 2006-06-25T06:14:34Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Casimir III of Poland]] '''Kazimirs III''', biežāk '''Kazimirs Lielais''' (''Kazimierz III Wielki'') (1310.g.3.aprīlis - 1370.5.novembris) - [[Polija|Polijas]] karalis (1333-1370) no [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas. Pēdējais, bet viens no ievērojamākajiem Pjastu dinastijas karaļiem. [[Image:Kazimierz III Wielki.jpg|thumb|Kazimirs Lielais - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] zīmējums]] Kazimirs Lielais bija [[Vladislavs I (Polijas karalis)|Vladislava I]] un [[Kališa|Kališas]] Jadvigas dēls. Bija precējies ar [[Lietuva|Lietuvas]] dižkunigaiša [[Ģedimins|Ģedimina]] meitu Aldonu (bērni - Kunigunda ([[Bavārija|Augšbavārijas]] hercoga sieva), Elizabete ([[Pomerānija|Pomerānijas]] kņaza sieva)), Adelheidi no [[Hesene|Hesenes]], Kristīni, Jadvigu no [[Gloguva|Gloguvas]]. Tā kā baznīca nepiekrita laulības šķiršanai ar iepriekšējām sievām, Kazimirs Lielais tika vainots [[daudzsievība|daudzsievībā]]. Kazimirs Lielais ir vienīgais karalis Polijas vēsturē, kurš izpelnījies iesauku Lielais, jo viņa nopelni Polijas valsts izveidē nav pārvērtējami. Ja 1333.gadā, kad Kazimirs Lielais pēc sava tēva nāves kāpa tronī, Polijas valsts reputācija bija minimāla un Kazimirs tika saukta tikai par [[Krakova|Krakovas]] karali, tad 1370.gadā, Kazimiram mirstot, Polijas teritorija bija divreiz palielinājusies un valsts ekonomika bija lieliskā stāvoklī. [[Image:Poland 1341 map.jpg|thumb|Polija 1341. gadā|left]] Kazimirs Lielais reformēja Polijas kriminālo un civilo [[tiesības|tiesību]] sistēmu. Dibināja daudzas pilsētas, cēla pilis, reformēja Polijas armiju. Kazimirs Lielais ir universitātes dibinātājs [[Krakova|Krakovā]]. Ekonomikā Kazimirs stabilizēja valsts finanses un labvēlīgi attiecās pret [[ebreji|ebreju]] [[augļotāji|augļotājiem]], juridiski pielīdzinot ebrejus kristiešiem un atļaujot apmesties uz dzīvi valstī. Tomēr viņš noteica ebreju augļotāju aizdevumu procentu likmes kristiešiem (ne vairāk kā 8% gadā, ja iepriekš bija virs 100%). Kazimirs Lielais, lai nodrošinātu [[šļahta|šlahtas]] atbalstu, piešķira vairākas būtiskas privilēģijas poļu muižniekiem, nodibinot Polijas valsts īpatnējo valsts iekārtu - [[muižnieku demokrātija|muižnieku demokrātiju]]. Tā kā Kazmiram Lielajam nebija vīriešu kārtas pēcnācēju, viņš noteica par savu pēcteci [[Ungārija|Ungārijas]] karali [[Ludviks|Ludviku]]. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vladislavs I (Polijas karalis)|Vladislavs I]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>karalis<br>'''1333-1370''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Ludviks]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[be:Казімір III Вялікі]] [[cs:Kazimír III. Veliký]] [[de:Kasimir III. (Polen)]] [[en:Casimir III of Poland]] [[fr:Casimir III de Pologne]] [[hu:III. Kázmér lengyel király]] [[it:Casimiro III di Polonia]] [[ja:カジミェシュ3世 (ポーランド王)]] [[nl:Casimir III van Polen]] [[pl:Kazimierz III Wielki]] [[ru:Казимир III]] [[uk:Казимир III Великий]] [[zh:卡西米尔三世]] 9561 27424 2006-01-21T13:50:19Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Kazimirs III]] 9564 27447 2006-01-21T17:38:57Z Feens 37 Pjastu ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Orzel_Wladyslaw_Lokietek.jpg] Pjastu ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Orzel_Wladyslaw_Lokietek.jpg] 9565 50321 2006-06-13T04:44:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Piastovci]] '''Pjasti''' ([[poļu valoda|poļu]] - ''Piastowie'', [[vācu valoda|vācu]] - ''Piasten'') - [[poļi|poļu]] pirmā valdnieku dinastija. Valdījuši no neatkarīgas [[Polija|Polijas]] valsts nodibināšanas līdz 1370.gadam. Līdz 1526.gadam valdīja [[Mazovija|Mazovijā]], bet līdz 1675.gadam - [[Silēzija|Silēzijā]]. [[Image:Orzel Wladyslaw Lokietek.jpg|thumb|150px|Pjastu ģerbonis]] Leģenda vēstī, ka Pjasti cēlušies no leģendārā [[Lielpolija|Lielpolijas]] [[poļāni|poļānu]] zemnieka Pjasta, kurš sāka valdīt [[Gņezno]] apkārtnē. Pjasts pirmoreiz pieminēts [[Galls Anonīms|Galla Anonīma]] rakstos 1113.gadā. Ap [[Poznaņa|Poznaņu]] un [[Gņezno]] veidojās pirmā Polijas valsts. Kad Polija XII - XIII gs. piedzīvoja sadrumstalotības periodu, par atsevišķo kņazistu valdniekiem pēc nerakstīta likuma tika atzīti Pjastu dinastijas pārstāvji. Īsu brīdi (1003-1004) Pjastu dinastijas pārstāvis ([[Boļeslavs I (Polija)|Boļeslavs I]]) bijis arī [[Čehija|Čehijas]] karalis. Kaut arī visi Pjasti apzinājās savu radniecību, pats jēdziens ir XVII gs. vēsturnieku radīts, pamatojoties uz Silēzijas vēstures izpēti. ====Vēsturiskie Pjastu dinastijas Polijas valdnieki==== <th bgcolor=#EEEEEE> Valdnieks <th bgcolor=#EEEEEE> Tituls <th bgcolor=#EEEEEE> Valdījis <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Meško I]] (Mieszko I) <td>kņazs<td>~962-992 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Boļeslavs I (Polija)|Boļeslavs I]] (Bolesław I Chrobry)<td>kņazs, karalis (1025)<td>992-1025 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Meško II]] (Mieszko II Lambert)<td>kņazs, karalis (1025-1031)<td>1025-1031, 1032-1034 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Bezprims]] (Bezprym)<td>kņazs<td>1031-1032 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kazimirs I]] (Kazimierz I Odnowiciel)<td>kņazs<td>1039-1058 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Boļeslavs II (Polija)|Boļeslavs II]] (Bolesław II Śmiały)<td>kņazs, karalis (1076 - 1079)<td>1058-1079 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vladislavs I (Polijas kņazs)|Vladislavs I]] (Władysław I Herman)<td>kņazs<td>1079-1102 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Zbigņevs]] (Zbigniew)<td>lielkņazs<td>1102-1106 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Boļeslavs III (Polija)|Boļeslavs III]] (Bolesław III Krzywousty)<td>lielkņazs<td>1106-1138 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vladislavs II (Polijas kņazs)|Vladislavs II]] (Władysław II Wygnaniec)<td>lielkņazs<td>1138-1146 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Boļeslavs IV (Polija)|Boļeslavs IV]] (Bolesław IV Kędzierzawy)<td>lielkņazs<td>1146-1173 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Meško III]] (Mieszko III Stary)<td>lielkņazs<td>1173-1177 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kazimirs II]] (Kazimierz II Sprawiedliwy)<td>kņazs<td>1177-1194 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lešeks I]] (Leszek Biały)<td>kņazs<td>1194-1202, 1202-1210, 1211-1227 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vladislavs III (Polijas kņazs)|Vladislavs III]] (Władysław III Laskonogi)<td>kņazs<td>1202, 1227-1228 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Meško IV]] (Mieszko IV Plątonogi)<td>kņazs<td>1210-1211 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Konrāds I (Polija)|Konrāds I]] (Konrad I Mazowiecki)<td>kņazs<td>1229-1232, 1241-1243 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Henriks I]] (Henryk I Brodaty)<td>kņazs<td>1232-1238 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Henriks II]] (Henryk II Pobożny)<td>kņazs<td>1238-1241 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Boļeslavs V]] (Bolesław V Wstydliwy)<td>kņazs<td>1243-1279 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Lešeks II]] (Leszek II Czarny)<td>kņazs<td>1279-1288 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Henriks IV]] (Henryk IV Probus)<td>kņazs<td>1288-1290 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Pšemisls II]] (Przemysł II)<td>kņazs, karalis (1295 - 1296)<td>1290-1296 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Vladislavs I (Polijas karalis)|Vladislavs I]] (Władysław I Łokietek)<td>kņazs, karalis (1320 - 1333)<td>1306-1333 <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>[[Kazimirs III]] (Kazimierz III Wielki)<td>karalis<td>1333-1370 </td> [[Category:Valdnieku dinastijas]] [[Category:Pjasti|*]] [[bg:Пясти]] [[cs:Piastovci]] [[de:Piasten]] [[en:Piast dynasty]] [[fr:Piast]] [[hu:Piast-dinasztia]] [[it:Piast]] [[ja:ピャスト朝]] [[pl:Piastowie]] [[ru:Пясты]] [[sr:Пјастовићи]] [[uk:П'ясти]] [[zh:皮雅斯特王朝]] 9566 27454 2006-01-21T18:40:32Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pjasti]] 9567 46604 2006-05-21T09:09:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Steppenwolf]], [[nl:Steppenwolf (band)]], [[pt:Steppenwolf]] '''Steppenwolf''' ir [[ASV]] rokgrupa, kas izveidojās [[1967]]. gadā [[Losandželosa|Losandželosā]]. Tā ir vislabāk pazīstama ar savu dziesmu ''Born to Be Wild''. {{stub}} == Diskogrāfija == * ''Steppenwolf'' ([[1968]]) * ''Steppenwolf the Second'' ([[1968]]) * ''At Your Birthday Party'' ([[1969]]) * ''Early Steppenwolf'' ([[1969]]) * ''Monster'' ([[1969]]) * ''Steppenwolf Live'' ([[1970]]) * ''Steppenwolf 7'' ([[1970]]) * ''For Ladies Only'' ([[1971]]) * ''16 Greatest Hits'' ([[1973]]) (Izlase) * ''Slow Flux'' ([[1974]]) * ''Hour of the Wolf'' ([[1975]]) * ''Skullduggery'' ([[1976]]) * ''Paradox'' ([[1984]]) * ''Rock & Roll Rebels'' ([[1987]]) * ''Rise & Shine'' ([[1990]]) == Ārējās saites == * [http://www.steppenwolf.com/ Oficiālā mājaslapa] [[Category:Amerikāņu mūzikas grupas]] [[Category:Rokmūzikas grupas]] [[de:Steppenwolf (Band)]] [[en:Steppenwolf (band)]] [[fi:Steppenwolf]] [[fr:Steppenwolf]] [[nl:Steppenwolf (band)]] [[pl:Steppenwolf]] [[pt:Steppenwolf]] [[simple:Steppenwolf (band)]] [[sv:Steppenwolf]] 9568 49963 2006-06-10T22:47:21Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sr:Лудовик I Анжујски]] '''Lajošs I''', '''Ungārijas Ludviks''' ([[ungāru valoda|ungāru]] - ''I. Lajos'', [[poļu valoda|poļu]] - ''Ludwik Węgierski'') (1326.g.5.martā, [[Višegrada]] - 1382.10.septembrī, [[Trnava]]) - [[Ungārija|Ungārijas]] (1326–1382) un [[Polija|Polijas]] (1370-1382) karalis no [[Anžū dinastija|Anžū]] dinastijas. [[Image:Ludwik Wegierski.jpg|thumb|Lājošs I - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] zīmējums]] Lajošs I bija [[Ungārija|Ungārijas]] karaļa [[Kārols Roberts|Kārola Roberta]] un [[Vladislavs I (Polijas karalis)|Vladislava I]] meitas, [[Kazimirs Lielais|Kazmira Lielā]] māsas Elžbetes dēls. Bija precējies ar [[Svētās Romas impērija|imperatora]] [[Kārlis IV|Kārļa IV]] meitu Margarēti (bērnu nebija) un Elizabeti ([[Bosnija|Bosnijas]] [[bans|bana]] meitu)). No otrās sievas viņam bija trīs meitas - Katrīne, [[Marija (Ungārija)|Marija]] (Ungārijas karaliene) un [[Jadviga]] - Polijas ''karalis''. Pēc tēva nāves 1324.gadā kļuva par Ungārijas karali. Izcīnīja vairākus karus ar [[Venēcija|Venēciju]] par kontroli pār [[Dalmācija|Dalmāciju]]. 1358.gadā pārrunās [[Zadara|Zarā]] piespieda Venēciju atdot vairākas pilsētas, bet 1381.gada kongresā [[Turīna|Turīnā]] - pārējo Dalmāciju. Tā kā Polijas karalim Kazimiram Lielajam nebija vīriešu kārtas pēcnācēju, viņš izvēlējās par troņa mantinieku savu māsasvīru Lajošu I, kā rezultātā nodibinājās [[personālūnija]] starp Ungāriju un Poliju, un Lajošs I kļuva par milzīgas impērijas starp [[Baltijas jūra|Baltijas]], [[Melnā jūra|Melno]] un [[Adrijas jūra|Adrijas jūrām]] valdnieku. Tomēr Polijā Lajošam nācās dot papildus brīvības vietējai [[šļahta|šļahtai]], lai nodrošinātu Polijas troni savai meitai Jadvigai. Ungārijas troni Lajošs I, kuram tāpat kā Kazimiram Lielajam nebija vīriešu kārtas pēcnācēju, atstāja savai meitai Marijai. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Kārols Roberts]] |width="40%" align="center"|[[Ungārijas valdnieku uzskaitījums|Ungārijas valdnieks]]<br>karalis<br>'''1326–1382''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Marija (Ungārija)|Marija]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Kazimirs III]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>karalis<br>'''1370-1382''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Jadviga]] |- |} [[Category:Ungārijas vēsture]] [[Category:Ungārijas valdnieki]] [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Anžū dinastija]] [[be:Людвік I Вялікі]] [[de:Ludwig I. (Ungarn)]] [[en:Louis I of Hungary]] [[fr:Louis Ier de Hongrie]] [[he:לאיוש הראשון מלך הונגריה]] [[hu:I. Lajos]] [[it:Luigi I d'Ungheria]] [[ja:ラヨシュ1世]] [[pl:Ludwik Węgierski]] [[ro:Ludovic I al Ungariei]] [[ru:Людовик I Великий]] [[sk:Ľudovít I. (Uhorsko)]] [[sr:Лудовик I Анжујски]] [[sv:Ludvig I av Ungern]] [[uk:Людвік І Великий]] [[zh:拉约什一世]] 9569 31880 2006-02-25T16:03:53Z Yyy 146 cat * [[Category:Ungārija]] 9570 50419 2006-06-13T10:15:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Hedvig av Polen]] '''Sv. Jadviga''' ([[poļu valoda|poļu]] - ''Jadwiga'', [[ungāru valoda|ungāru]] - ''Hedvig'') (1373.g.18.februārī - 1399.17.jūlijā) - [[Polija|Polijas]] ''karalis'' (1384-1399) no [[Anžū dinastija|Anžū]] dinastijas. Tituls vīriešu dzimtē, jo Polijas tronī nedrīkstēja būt sieviete. No 1386.gada valdīja kopā ar savu vīru - [[Vladislavs II|Vladislavu II]]. [[Image:Matejko Jadwiga.jpg|thumb|Jadviga - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] zīmējums]] Jadviga bija [[Ungārija|Ungārijas]] karaļa [[Lajošs I|Lajoša I]] un [[Bosnija|Bosnijas]] [[bans|bana]] meitas Elizabetes meita. Jadvigas pirmie gadi pagāja Ungārijas galmā [[Budapešta|Budā]], bet jau četru gadu vecumā viņa tika nosūtīta uz [[Austrija|Austrijas]] galmu, jo bija plānotas viņas precības ar Austrijas valdnieku. Pēc Polijas un [[Ungārija|Ungārijas]] karaļa [[Lajošs I|Lajoša I]] nāves, Polijas [[šļahta]] vairs negribēja turpināt [[personālūnija|personālūniju]] ar Ungāriju, tāpēc piedāvāja kļūt par karali Ungārijas karalienes [[Marija (Ungārija)|Marijas]] jaunākajai māsai Jadvigai. Jadvigas māte - Bosnijas Elizabete, kura faktiski valdīja Ungārijā, piekrita. 1384.gadā Jadviga 10 gadu vecumā tika kronēta par Polijas karali. Bija vairāki pretendenti uz Jadvigas roku, bet, Polijai noslēdzot [[Krēvas ūnija|Krēvas ūniju]] ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]], par Jadvigas vīru kļuva Lietuvas lielkņazs [[Jagailis]], pārejot [[katoļticība|katoļticībā]] un pieņemot vārdu Vladislavs. Nodibinājās Polijas karalistes un Lietuvas lielkņazistes personālūnija, un Lietuva pieņēma katoļticību. Polijā valdīja gan Jadviga, gan Vladislavs. Jadviga mira 1399.gadā 25 gadu vecumā pēc neveiksmīgām dzemdībām, un par Polijas vienīgo valdnieku kļuva Vladislavs II. Jadviga savā laikā bija slavena ar savu skaistumu, labo izglītību un labdarību. Jau drīz pēc nāves radās leģendas par Jadvigu un Jadvigas pielūgšana, tomēr tikai 1997.gadā [[pāvests]] [[Jānis Pāvils II]] kanonizēja Jadvigu, un viņa kļuva par Sv.Jadvigu - karalieņu un vienotās [[Eiropa|Eiropas]] aizbildni. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Ludviks]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>karalis<br>no 1386.gada kopā ar Vladislavu II<br>'''1384-1399''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vladislavs II (Polijas karalis)|Vladislavs II]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Anžū dinastija]] [[de:Hedwig I. (Polen)]] [[en:Jadwiga of Poland]] [[fr:Hedwige Ire de Pologne]] [[hu:Hedvig lengyel királynő]] [[it:Edvige di Polonia]] [[nl:Hedwig van Polen]] [[pl:Jadwiga Andegaweńska]] [[sv:Hedvig av Polen]] [[uk:Ядвіґа]] 9571 31882 2006-02-25T16:07:15Z Yyy 146 cat * [[Category:Polijas vēsture]] 9572 27475 2006-01-22T01:27:02Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Lajošs I]] 9573 27477 2006-01-22T01:29:45Z Feens 37 * 9576 51908 2006-06-25T08:07:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[fy:Wrâlddiel]] '''Kontinets''', no [[Lat&#299;nu valoda]]s ''terra continens'' (kopa tur&#275;ta zeme) ir liela sauzemes daļa, at&#353;ķir&#299;b&#257; no [[sala|sal&#257;m]]. Zemesvirsa sast&#257;v tikai no 29% kontinentu, p&#257;r&#275;jo vietu ieņem [[oke&#257;ns|oke&#257;ni]]. [[Category:Ģeogrāfija]] [[af:Lande]] [[an:Continén]] [[ar:قارة]] [[ast:Continente]] [[bg:Континент]] [[bn:মহাদেশ]] [[br:Kevandir]] [[bs:Kontinent]] [[ca:Continent]] [[cs:Kontinent]] [[cv:Континент]] [[cy:Cyfandir]] [[da:Verdensdel]] [[de:Kontinent]] [[el:Ήπειροι]] [[en:Continent]] [[eo:Kontinento]] [[es:Continente]] [[eu:Kontinente]] [[fa:قاره]] [[fi:Maanosa]] [[fr:Continent]] [[fy:Wrâlddiel]] [[ga:Mór-roinn]] [[gl:Continente]] [[he:יבשת]] [[hi:महाद्वीप]] [[hr:Kontinent]] [[hu:Kontinens]] [[ia:Continente]] [[id:Benua]] [[io:Kontinento]] [[is:Heimsálfa]] [[it:Continente]] [[ja:大陸]] [[ka:კონტინენტი]] [[kn:ಖಂಡ]] [[ko:대륙]] [[ks:Bhūgōla]] [[ku:Kîşwer]] [[kw:Brastir]] [[ky:Материк]] [[la:Continens]] [[lb:Kontinent]] [[lt:Žemynai]] [[mk:Континент]] [[mo:Континент]] [[ms:Benua]] [[nds:Eerddeel]] [[nl:Continent]] [[nn:Kontinent]] [[no:Kontinent]] [[nrm:Continnent]] [[pl:Kontynent]] [[pt:Continente]] [[rmy:Kontinento]] [[ro:Continent]] [[ru:Континент]] [[sh:Kontinent]] [[simple:Continent]] [[sk:Svetadiel]] [[sl:Celina]] [[sm:Konitineta]] [[sr:Континент]] [[su:Buana]] [[sv:Världsdel]] [[sw:Bara]] [[ta:கண்டம்]] [[th:ทวีป]] [[to:Konitineta]] [[tpi:Kontinen]] [[tr:Kıta]] [[ug:ئۆزىنى تۇتۇالغان]] [[uk:Материк]] [[wa:Continint]] [[yi:קאנטינענט]] [[zh:洲]] [[zh-min-nan:Tāi-lio̍k]] 9577 27509 2006-01-22T20:05:39Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Sport-Ekspress]] 9578 47602 2006-05-26T20:29:46Z Knakts 848 kat '''Sport-Ekspress''' ([[krievu valoda|krieviski]] - ''Спорт - Экспресс'') - avīze par [[sports|sportu]] krievu valodā. Tiek izdota vairākās valstīs. [[Category:Latvijā izdotie laikraksti]] [[ru:Спорт - Экспресс]] 9579 52005 2006-06-25T16:59:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Vladislav al II-lea al Poloniei]] '''Jagailis''', arī '''Vladislavs II Jagello''' ([[Polija|Polijas]] karalis) - ([[lietuviešu valoda|lietuviešu]] - ''Jogaila'', [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] - ''Ягайла'', [[poļu valoda|poļu]] - ''Władysław II Jagiełło'') (1351, [[Viļņa]] - 1434.g.1.jūnijā, [[Grudeka Jagelonska]] (''Gródek Jagielloński'')) - [[Lietuva|Lietuvas]] [[dižkunigaitis]] (1377-1401), [[Polija|Polijas]] karalis (1386-1434) no [[Jagaiļu dinastija|Jagaiļu]] dinastijas. Līdz 1399.gadam valdīja kopā ar savu sievu - [[Jadviga|Jadvigu]]. [[Image:Wladyslaw Jagiello.jpg|thumb|Jagailis - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] zīmējums]] Jagailis bija [[Lietuva|Lietuvas]] dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] un [[Tvera|Tveras]] lielkņaza meitas Juliānas dēls. Četrreiz precējies - ar Polijas karalieni [[Jadviga|Jadvigu]] (mira dzemdībās), ar [[Kazimirs III|Kazmira III]] mazmeitu Annu no Ceļes ([[Slovēnija|Slovēnijā]]) (meita Jadviga), ar Elizabeti no Pilicas (bērnu nebija) un ar Sofiju no Halšāniem ([[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) (bērni - [[Vladislavs III (Polijas karalis)|Vladislavs III]] un [[Kazimirs IV]]). Pats būdams [[Ģedimina dinastija|Ģedimina dinastijas]] pārstāvis, Jagailis ir [[Jagaiļu dinastija|Jagaiļu dinastijas]] nodibinātājs. 1380.gadā bija [[Zelta Orda|Zelta Ordas]] militārā vadītāja [[Mamajs|Mamaja]] sabiedrotais cīņā pret [[Maskavas kņaziste|Maskavas kņazisti]], tomēr nokavēja uz [[Kuļikovas kauja|Kuļikovas kaujas]] sākumu. Līdz ar [[Krēvas ūnija|Krēvas ūnijas]] noslēgšanu 1385.gadā, Jagailis, apprecot Polijas karalieni [[Jadviga|Jadvigu]], kļūst par Polijas karali Vladislavu II, nodibina Polijas un Lietuvas [[pesonālūnija|personālūniju]] un ievieš Lietuvā [[katoļticība|katoļticību]]. [[Image:Poland under Jagello.jpg|thumb|Polija un Lietuva Jagaiļa laikā|left]] Pēc Jadvigas nāves 1399.gadā, Jagailim bija mazas izredzes noturēties Polijas tronī, tomēr politiski veikli manevrējot, arī slēdzot dinastiskas laulības, Jagailim tomēr izdevās saglabāt savu varu līdz pat savai nāvei t.i. vēl 35 gadus. Jagaiļa valdīšana bieži tiek uzskatīta par Polijas valsts "zelta laika" sākumu. Polija kļuva par [[Eiropa|Eiropas]] lielvaru. Dibinājās jaunas pilsētas, atdzima universitāte [[Krakova|Krakovā]] (arī mūsdienās saukta par Jagaiļa universitāti (''Uniwersytet Jagielloński'')). Militārajā jomā svarīga nozīme bija Polijas un Lietuvas apvienoto spēku uzvarai pār [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]], kura iezīmēja ordeņa spēka norietu Austrumeiropā. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Aļģirds]] |width="40%" align="center"|[[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas valdnieks]]<br>dižkunigaitis<br>'''1377-1381''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Ķēstutis]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Ķēstutis]] |width="40%" align="center"|[[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas valdnieks]]<br>dižkunigaitis<br>'''1382-1392''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vītauts Lielais]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Jadviga]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>karalis<br>līdz 1399.gadam kopā ar Jadvigu<br>'''1384-1399''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vladislavs III (Polijas karalis)|Vladislavs III]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Jagaiļu dinastija]] [[Category:Ģedimina dinastija]] [[Category:Lietuvas valdnieki]] [[be:Ягайла]] [[bg:Владислав II]] [[cs:Vladislav II. Jagello]] [[de:Wladyslaw II. Jagiello]] [[en:Władysław II Jagiełło]] [[eo:Vladislao la 2-a Jagello]] [[et:Jogaila]] [[fr:Ladislas II Jagellon]] [[hu:II. Ulászló lengyel király]] [[it:Ladislao II di Polonia]] [[ja:ヴワディスワフ2世 (ポーランド王)]] [[lt:Jogaila]] [[no:Vladislav II av Polen]] [[pl:Władysław II Jagiełło]] [[ro:Vladislav al II-lea al Poloniei]] [[ru:Ягайло]] [[sv:Vladislav II av Polen]] [[uk:Володислав ІІ Ягайло]] 9580 27526 2006-01-22T22:03:05Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jagailis]] 9582 53192 2006-07-02T12:12:20Z 217.198.224.13 {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds="Līdztiesība"| logo=[[Image:Pctvl.png|200px]] | vad=Kolektīva vadība:<br>līdere [[Tatjana Ždanoka]]<br>priekšsēdētājs [[Vladimirs Buzajevs]]| dib=1993.g| ideo=sociāli mazaizargāto iedzīvotāju, it īpaši mazākumtautību pārstāvība| starpt=| eiroparl=[[Greens/EFA]] 1 deputāte | saeima=opozīcijā, 6 deputāti (no 100)| mini=''nav''| pašvald=koalīcijā:<br>[[Daugavpils]]<br>[[Rēzekne]]<br>[[Salaspils]]<br>[[Seda]]<br>[[Jēkabpils]]<br>[[Ludza]]<br>[[Malta (pagasts)|Malta]]| web=[http://www.pctvl.lv www.pctvl.lv] }} '''"Līdztiesība"''' ir [[Latvija|Latvijas]] politiskā partija. Ietilpst apvienībā [[PCTVL]]. == Vēsture == Dibināta 1993. g. kā sabiedriskā organizācija "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" uz [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] frakcijas "Līdztiesība" pamata. Sākotnējie vadītāji - Tatjana Ždanoka un ekonomikas zinātņu kandidāts [[Sergejs Dīmanis]]. 1993. g. [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] tā ieguva 7 vietas. 1993.-1996. g. vistuvāki "Līdztiesībai" bija laikraksti "Оппонент" un "Трибуна оппонента". 1994. g. municipālajās un 1995. g. [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] "Līdztiesības" pārstāvji kandidēja [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] sarakstā, kas Saeimā ieguva 5 mandātus. 1996. g. organizācija tika pārveidota par partiju; norobežojoties no LSP, tā saglabāja 2 [[Saeima|Saeimas]] deputatus. [[1997. g. Pašvaldību vēlēšanas|1997. g. Pašvaldību vēlēšanās]] "Līdztiesība" ieguva 4 vietas [[Rīgas dome|Rīgas Domē]]. Kopš 1998. g. partija ir apvienības "[[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]]" dalībniece. 2000. g. partija tika pārdēvēta par "Līdztiesību". Kopš 2001. g. partijas līdere (un PCTVL līdzpriekšsēdētāja) ir [[Tatjana Ždanoka]] un priekšsēdētājs &mdash; [[Vladimirs Buzajevs]]. 2003. g. aprīlī bija pieņemta jauna partijas programma, kas paredz atbalstu integrācijai ES un sociāli liberālu pieeju ekonomikas politikai. Kopš 2003. g. rudens "Līdztiesība" un otrā PCTVL dalībniece &mdash; partija "Brīvā izvēle tautu Eiropā" &mdash; darbojas kā [[PCTVL|vienotā organizācija]]. 2006. g. jūnijā PCTVL ietilpstošās partijas pieņēma jaunu vienotu, sociāldemokrātiskāku [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=party&submode=program&page_id=749 programmu]. == Saites == [http://www.pctvl.lv/?lang=lv PCTVL mājaslapa] &mdash; arī krieviski un angliski<br> [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=party&submode=program&page_id=103 "Līdztiesības" 2003. g. programma] [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[ru:Равноправие (партия)]] [[en:Equal Rights (Latvia)]] [[de:Līdztiesība Partija]] 9584 31433 2006-02-22T23:00:01Z 217.198.224.13 #redirect [[Latvijas Tautas fronte]] 9586 27555 2006-01-23T13:53:17Z 81.198.113.191 Vēlos saņemt informāciju par Senegālas republikas karogu 9587 27564 2006-01-23T20:28:13Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jagailis]] 9588 31884 2006-02-25T16:10:18Z Yyy 146 cat * [[Category:Lietuvas vēsture]] 9590 53272 2006-07-02T16:11:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Уладыслаў III Варнэньчык]] '''Vladislavs III Varnietis''', arī '''Lāslo I''' ([[Ungārija|Ungārijas]] karalis) - ([[poļu valoda|poļu]] - ''Władysław III Warneńczyk'', [[ungāru valoda|ungāru]] - ''I. Ulászló'') (1424.g.31.oktobrī - 1444.g.10.novembrī, pie [[Varna|Varnas]]) - [[Polija|Polijas]] karalis (1434-1444) un [[Ungārija|Ungārijas]] karalis (1440-1444) no [[Jagaiļu dinastija|Jagaiļu]] dinastijas. Iesauku ieguvis pēc nāves [[Kauja pie Varnas|kaujā pie Varnas]]. [[Image:Wladyslaw Warnenczyk.jpg|thumb|Vladislavs III - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] zīmējums]] Vladislavs III bija [[Jagailis|Jagaiļa]] un Sofijas no Halšāniem ([[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) dēls. Kļuva par karali jau 10 gadu vecumā, tāpēc jaunais karalis atradās stiprā savas mātes Sofijas ietekmē. 16 gadu vecumā kļuva arī par Ungārijas karali. Sadarbībā ar [[pāvests|pāvestu]] [[Jevgēņijs IV|Jevgēņiju IV]] lauza 1443.gadā noslēgto līgumu ar [[Turcija|Turciju]] un uzbruka, tomēr krita [[kauja pie Varnas|kaujā pie Varnas]], visai armijai piedzīvojot smagu sakāvi. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vladislavs II (Polijas karalis)|Vladislavs II]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>karalis<br>'''1434-1444''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Kazimirs IV]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Alberts]] |width="40%" align="center"|[[Ungārijas valdnieku uzskaitījums|Ungārijas valdnieks]]<br>karalis<br>'''1440-1444''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Lāslo V]] |- |} [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Jagaiļu dinastija]] [[Category:Ungārijas valdnieki]] [[be:Уладыслаў III Варнэньчык]] [[bg:Владислав III]] [[cs:Vladislav III. Jagellonský, zv. Varnenčik]] [[de:Wladyslaw I. (Ungarn)]] [[en:Władysław III of Varna]] [[et:Władysław III]] [[hu:I. Ulászló]] [[nl:Władysław III van Polen]] [[pl:Władysław III Warneńczyk]] [[ru:Владислав III]] [[sv:Vladislav III]] [[zh:瓦迪斯瓦夫三世 (波兰国王)]] 9591 27580 2006-01-23T22:22:29Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vladislavs III (Polijas karalis)]] 9592 52621 2006-06-30T12:54:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Казімір Ягелончык]] '''Kazimirs IV Jagelonietis''', arī '''Kazimirs I''' ([[Lietuva|Lietuvā]]) - ([[lietuviešu valoda|lietuviski]] - ''Kazimieras I Jogailaitis'', [[poļu valoda|poļu]] - ''Kazimierz IV Jagiellończyk'') (1427.g.30.novembrī - 1492.g.7.jūnijā, [[Grodņa|Grodņā]]) - [[Lietuva|Lietuvas]] dižkunigaitis (1440-1492), [[Polija|Polijas]] karalis (1447-1492) no [[Jagaiļu dinastija|Jagaiļu]] dinastijas. [[Image:Kazimierz Jagiellonczyk.jpg|thumb|Kazimirs IV - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] zīmējums]] Vladislavs III bija [[Jagailis|Jagaiļa]] un Sofijas no Halšāniem ([[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) dēls. Bija precējies ar bijušā [[Svētā Romas impērija|imperatora]] [[Albrehts II|Albrehta II]] meitu Elizabeti. Bērni - [[Vladislavs II (Čehijas karalis)|Vladislavs II]], Jadviga ([[Bavārija|Bavārijas]] hercoga sieva), [[Sv.Kazimirs]], [[Jans I]], [[Aleksandrs]], Sofija ([[Albrehts I|Albrehta I]] māte), Elizabete, [[Sigismunds I]], Frederiks, Elizabete, Anna ([[Pomerānija|Pomerānijas]] hercoga sieva), Barbara, Elizabete. Kazimira IV valdīšana iezīmējas ar diezgan naidīgām attiecībām ar imperatoru [[Frīdrihs III|Frīdrihu III]]. Kazimira IV laikā tika uzvarēts [[Trīspadsmitgadu karš]] pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] un Polija ieguva [[Karaļa Prūsija|Karaļa Prūsiju]] un pieeju pie [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]], bet atlikušajā Vācu ordeņa valsts daļā nodibinājās no Polijas atkarīga [[Prūsijas hercogiste]]. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Žigimants]] |width="40%" align="center"|[[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas valdnieks]]<br>dižkunigaitis<br>'''1440-1492''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Aleksandrs]] |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Vladislavs III (Polijas karalis)|Vladislavs III]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>karalis<br>'''1434-1444''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Jans I]] |- |} [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Jagaiļu dinastija]] [[Category:Lietuvas valdnieki]] [[be:Казімір Ягелончык]] [[de:Kasimir IV. (Polen)]] [[en:Kazimierz IV Jagiellon]] [[et:Kazimierz IV]] [[fr:Casimir IV Jagellon]] [[hu:IV. Kázmér lengyel király]] [[lt:Kazimieras Jogailaitis]] [[pl:Kazimierz IV Jagiellończyk]] [[ru:Казимир IV]] [[sv:Kasimir IV]] 9594 52617 2006-06-30T12:51:03Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Casimir I of Poland]] '''Kazimirs I''', arī '''Kazimirs Atjaunotājs''' (''Kazimierz I Odnowiciel'') (26.VIII.1016. - 28.XI.1058) - [[Polija|Polijas]] kņazs. [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pārstāvis. Valdījis no 1039.gada līdz 1058.gadam. [[Image:Casimir I.jpg|thumb|Kazimirs I - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna]] Kazimirs I bija Polijas karaļa [[Meško II]] dēls no laulības ar Riksu no [[Lotringa|Lotringas]]. Bija precējies ar [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemes]] kņaza [[Vladimirs I|Vladimira I]] meitu Dobroņegu, no kuras Kazimiram I bija divi dēli - nākošais Polijas karalis [[Boļeslavs II (Polija)|Boļelavs II]] un nākošais Polijas kņazs [[Vladislavs I]]. Pēc Meško II nāves Polijā sākās anarhija, un Kazimirs I atguva varu tikai 1039.gadā ar [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora [[Heinrihs III|Heinriha III]] un Kijevas Krievzemes lielkņaza [[Jaroslavs I|Jaroslava I]] palīdzību. Centās nostiprināt karaļa varu. Ieviesa feodālas attiecības. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Meško II]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>kņazs<br>'''1039-1058''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Boļeslavs II (Polija)|Boļeslavs II]] |- |} [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Pjasti]] [[de:Kasimir I. (Polen)]] [[en:Casimir I of Poland]] [[et:Kazimierz I]] [[fr:Casimir Ier le Restaurateur]] [[hu:I. Kázmér lengyel fejedelem]] [[it:Casimiro I di Polonia]] [[pl:Kazimierz I Odnowiciel]] [[ru:Казимир I]] [[uk:Казимир I Відновитель]] 9595 27590 2006-01-23T23:32:56Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Kazimirs IV]] 9597 27612 2006-01-24T10:42:42Z 83.35.215.183 [[Category:Spānija]] 9598 27767 2006-01-25T23:58:12Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Kurova]] 9602 49767 2006-06-10T09:15:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Alfabeto greko]] {| class="infobox" style="float:right;" |- |[[Image:Greek alphabet alpha-omega.png|center]] |- | {| style="width: 100%; text-align: center; background: none;" |- ! bgcolor="#ccccff" colspan="6" | Grieķu alfabēts |- | align="left" | Α α [a vai ā] alfa | align="left" | Β β [b] bēta |- | align="left" | Γ γ [g] gamma | align="left" | Δ δ [d] delta |- | align="left" | Ε ε [e] epsilons | align="left" | Ζ ζ [z] zēta |- | align="left" | Η η [ē] ēta | align="left" | Θ θ [th] tēta |- | align="left" | Ι ι [i vai ī] jota | align="left" | Κ κ [k] kapa |- | align="left" | Λ λ [l] lambda | align="left" | Μ μ [m] mī |- | align="left" | Ν ν [n] nī | align="left" | Ξ ξ [ks] ksī |- | align="left" | Ο ο [o] omikrons | align="left" | Π π [p] pī |- | align="left" | Ρ ρ [r] ro | align="left" | Σ σ ς [s] sigma |- | align="left" | Τ τ [t] tau | align="left" | Υ υ [ū] ipsilons |- | align="left" | Φ φ [f] fī | align="left" | Χ χ [h] hi |- | align="left" | Ψ ψ [ps] psi | align="left" | Ω ω [ō] omega |- |} |} '''Grieķu alfabēts''' ir [[alfabēts]], kas tiek lietots [[grieķu valoda]]s pierakstīšanai kopš aptuveni 9.gs. p.m.ē. Tas radies uz [[feniķiešu alfabēts|feniķiešu alfabēta]] pamata, taču grieķu alfabētā atšķirībā no feniķiešu alfabēta tika apzīmēti ne tikai [[līdzskaņi]], bet arī [[patskaņi]]. Grieķu alfabēta burti tika lietoti arī skaitļu apzīmēšanai. No grieķu alfabēta izveidojušies [[latīņu alfabēts]], [[kirilica]], [[koptu alfabēts|koptu]] un citi alfabēti. [[Category:Alfabēti]] [[af:Griekse alfabet]] [[als:Griechisches Alphabet]] [[ast:Alfabetu griegu]] [[bg:Гръцка азбука]] [[br:Lizherenneg ar gresianeg]] [[ca:Alfabet grec]] [[cs:Řecká abeceda]] [[da:Græske alfabet]] [[de:Griechisches Alphabet]] [[el:Ελληνικό αλφάβητο]] [[en:Greek alphabet]] [[eo:Greka alfabeto]] [[es:Alfabeto griego]] [[et:Kreeka tähestik]] [[eu:Alfabeto greko]] [[fa:الفبای یونانی]] [[fi:Kreikkalainen kirjaimisto]] [[fr:Alphabet grec]] [[ga:Aibítir Ghréagach]] [[gl:Alfabeto grego]] [[he:אלפבית יווני]] [[hr:Grčko pismo]] [[hu:Görög ábécé]] [[ia:Alphabeto grec]] [[is:Grískt stafróf]] [[it:Alfabeto greco]] [[ja:ギリシア文字]] [[ko:그리스 문자]] [[la:Abecedarium Graecum]] [[mk:Грчка азбука]] [[nl:Grieks alfabet]] [[nn:Det greske alfabetet]] [[no:Det greske alfabetet]] [[pl:Alfabet grecki]] [[pt:Alfabeto grego]] [[ro:Alfabetul grec]] [[ru:Греческий алфавит]] [[sh:Grčki alfabet]] [[simple:Greek alphabet]] [[sk:Grécka abeceda]] [[sl:Grška abeceda]] [[sq:Alfabeti grek]] [[sv:Grekiska alfabetet]] [[th:อักษรกรีก]] [[uk:Грецька абетка]] [[wa:Alfabet grek]] [[zh:希腊字母]] 9603 49865 2006-06-10T15:52:11Z 83.184.78.96 [[Image:Bolnisi inscription.jpg|thumb|300px|Asomtuvurli rakstības piemērs (5.gs.)]] '''Gruzīnu raksts''' ir fonogrāfisks raksts, ko lieto [[gruzīnu valoda|gruzīnu valodas]], kā arī dažu mazskaitlīgāku ([[mengrelu valoda|mengrelu]], [[lazu valoda|lazu]], [[svanu valoda|svanu]]) valodu pierakstam. To radīja ap 412.gadu p.m.ē. [[gruzīni|gruzīnu]] [[mitraisms|mitraisma]] priesteri. Par raksta paraugu tiek uzskatīti gan [[aramiešu raksts|aramiešu]], gan [[feniķiešu raksts|feniķiešu]] raksti. [[Ibērija (Kaukāzā)|Ibērijas]] cars [[Parnavazs]] 284.gadā p.m.ē. to reformēja, radīdams pirmo gruzīnu raksta formu - '''asomtavruli''' (kapitālrakstu). '''Gruzīnu raksts''' vēsturiski pastāvējis trīs dažādos veidos: *'''asomtavruli''' (kapitālraksts), lietots līdz 9.-10. gs., pēc tam tikai virsrakstos. *'''nushuri''' (mazo burtu raksts), lietots no 9.līdz 10.gs., pēc tam līdz 19.gs. tikai garīgajos tekstos. *'''mhedruli''' (laicīgais raksts), lieto no 11.gs. līdz mūsdienām. Iesākumā '''mhedruli''' bija 38 burti, bet no 19.gs. 60.gadiem - 33 burti. Raksta horizontāli no kreisās puses uz labo. {| border="1" cellspacing="0" cellpadding="8" bgcolor="#AFEFEF" style="font-size:18px; text-align:center;" |- |colspan=17 align=center|'''Mhedruli''' raksts (''transkripcija'') |- | &#4304;(''a'') || &#4305;(''b'') || &#4306;(''g'') || &#4307;(''d'') || &#4308;(''e'') || &#4309;(''v'')|| &#4310;(''z'') || &#4311;(''t'') || &#4312;(''i'') || &#4313;(''ķ'') || &#4314;(''l'') |- | &#4315;(''m'') || &#4316;(''n'') || &#4317;(''o'') || &#4318;(''p'') || &#4319;(''ž'') || &#4320;(''r'') || &#4321;(''s'') || &#4322;(''t'') || &#4323;(''u'') || &#4324;(''p'') || &#4325;(''k'') |- | &#4326;(''&#289;'') || &#4327;(''q''') || &#4328;(''š'') || &#4329;(''č'') || &#4330;(''c'') || &#4331;(''dz'') || &#4332;(''c'') || &#4333;(''č'') || &#4334;(''kh'') || &#4335;(''dž'') || &#4336;(''h'') |} [[Category:Alfabēti]] [[br:Lizherennegoù ar georgeg]] [[de:Georgisches Alphabet]] [[en:Georgian alphabet]] [[eo:Kartvela alfabeto]] [[es:Mxedruli]] [[fi:Georgian aakkoset]] [[fr:Alphabets géorgiens]] [[gl:Alfabeto xeorxiano]] [[it:Alfabeto georgiano]] [[ja:グルジア文字]] [[ka:ქართული ანბანი]] [[no:Georgisk alfabet]] [[os:Гуырдзиаг алфавит]] [[pt:Alfabeto georgiano]] [[ru:Грузинское письмо]] [[sv:Georgiska alfabetet]] [[tr:Gürcü alfabesi]] [[zh:格鲁吉亚语字母]] 9604 48591 2006-06-01T00:45:44Z 87.110.10.111 1. Mūsdienu alfabēts Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž. (Dažreiz alfabētā atsevišķi izšķir Dz, dz, Dž, dž, Ie, ie.) 2. Pirms [[2.pasaules karš|2. pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk [[latvieši klaidā pēc II pasaules kaŗa|trimdā]] un dažu izdevniecību grāmatās un periodiskos iespieddarbos arī Latvijā kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma ir izmantoti burti un digrāfi Ō, ō, Ŗ, ŗ, Ch, ch. Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošana tika pārtraukta 1946. gadā. Tā nelietošanas rezultātā: * dažkārt tiek jaukta platā un šaurā e un ē izruna; * dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija|līdzskaņu mijas]] zudums 2. un 5. deklinācijā; * atšķirt vārdformas "asaru" un "sanitāru" (daudzskaitļa ģenitīvs no vārdiem asara un sanitārs) no "asaŗu" un "sanitāŗu" (daudzskaitļa ģenitīvs no vārdiem asaris un sanitāre) iespējams tikai pēc konteksta; * dažkārt svešvalodu īpašvārdu atveidojumos latviešu runā un rakstībā ŗ tiek nepamatoti cietināts. (Sīkāk skatīt: [[Jānis Kušķis]], [http://www.eraksti.lv/forma.php?gid=78&b=1 «Kā lietot Ŗ, ŗ»] (PDF).) 3. Alfabēta trūkumi. Ar vienu burtu ''o'' tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [uo], patskaņi [o], [ō]. Ar vienu burtu ''e'' tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [ę]. Ar vienu burtu ''ē'' tiek apzīmētas divas skaņas: [ē], [ę:]. Seko: no rakstījuma ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. 4. Alfabēta priekšrocības. Gandrīz katrai latviešu valodas fonēmai ir savs burts. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek [[asimilēšanās (fonētikā)|asimilēta]] pēc zināmām likumsakarībām - gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rac]. [[Category:Alfabēti]] 9605 51860 2006-06-25T01:26:27Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:John I of Poland]] '''Jans I Olbrahts''' (''Jan I Olbracht'') (1459.g.27.decembrī - 1501.g.17.jūnijā) - [[Polija|Polijas]] karalis (1492-1501) no [[Jagaiļu dinastija|Jagaiļu]] dinastijas. [[Image:Jan Olbracht.jpg|thumb|Kazimirs IV - [[Jans Matejko|Jana Matejko]] zīmējums]] Jans I bija [[Kazimirs IV|Kazimira IV]] un [[Svētā Romas impērija|imperatora]] [[Albrehts II|Albrehta II]] meitas Elizabetes dēls. Ieguva labu izglītību mātes un slavenā vēsturnieka [[Jans Dlugošs|Jana Dlugoša]] vadībā. Jans I bija varonīgs karavīrs, bet slikts politiķis. Jana I laikā, lai nodrošinātu karaspēka finasēšanu, Jans I vēl vairāk paplašināja [[šļahta|šļahtas]] tiesības, un lika pamatus [[dzimtbūšana|dzimtbūšanai]] Polijā. Sevi viņš redzēja kā vadoni [[Eiropa|Eiropas]] [[kristietība|kristīgo]] tautu cīņā pret [[Turcija|Turciju]], kura tolaik apdraudēja visus [[Balkāni|Balkānus]]. Laikā, kad viņa brālis [[Vladislavs II (Čehijas karalis)|Vladislavs II]] bija [[Čehija|Čehijas]] un [[Ungārija|Ungārijas]] karalis, tika nolemts kopā ar [[Moldāvija|Moldāvijas]] princi [[Stefans Lielais|Stefanu Lielo]] veikt uzbrukumu Turcijai. Ļoti grūti savākdams 80 000 vīru lielu karaspēku, Jans I devās uz Moldāviju, bet intrigu rezultātā Moldāvijas karaspēks vairs neuzskatīja poļus par sabiedrotajiem un uzbruka. Ar neveiksmi beidzoties [[Sučeva|Sučevas]] aplenkumam, poļu karaspēks bija spiests atkāpties. Neskatoties uz militārajām neveiksmēm, Jans I līdz pat savai nāvei 1501.gadā saglabāja popularitāti Polijā. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Kazimirs IV]] |width="40%" align="center"|[[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas valdnieks]]<br>karalis<br>'''1492-1501''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Aleksandrs (Polijas karalis)|Aleksandrs]] |- |} [[Category:Polijas valdnieki]] [[Category:Jagaiļu dinastija]] [[de:Johann I. (Polen)]] [[en:John I of Poland]] [[hu:I. János Albert lengyel király]] [[pl:Jan I Olbracht]] [[ru:Ян I Ольбрахт]] [[uk:Ян I Ольбрахт]] 9606 30119 2006-02-11T22:32:22Z Amjaliks 575 Аа - [a] ---- Бб - [b] ---- Вв - [v] ---- Гг - [g] ---- Дд - [d] ---- Ее - [je,e] ---- Ёё - [jo] ---- Жж - [ž] ---- Зз - [z] ---- Ии - [i] ---- Йй - [j] ---- Кк - [k] ---- Лл - [l] ---- Мм - [m] ---- Нн - [n] ---- Оо - [o] ---- Пп - [p] ---- Рр - [r] ---- Сс - [s] ---- Тт - [t] ---- Уу - [u] ---- Фф - [f] ---- Хх - [h] ---- Цц - [c] ---- Шш - [š] ---- Щщ - [šč] ---- Ъъ - [cietinājumzīme] ---- Ыы - [cietais i] ---- Ьь - [mīkstinājumzīme, zilbjatdalījumzīme] ---- Ээ - [e] ---- Юю - [ju] ---- Яя - [ja] [[Category:Alfabēti]] 9607 30123 2006-02-11T22:36:56Z Amjaliks 575 #redirect [[:Category:Alfabēti]] 9608 27974 2006-01-28T14:27:35Z Dekaels 268 '''Ukraiņu alfabēts''' tiek lietots [[ukraiņu valoda]]s rakstībā. Ukraiņu alfabēts ir [[kirilica]]s modifikācija. Ukraiņu alfabētā ir 33 burti, kas apzīmē 38 [[fonēma]]s (skaņas). 21 burts apzīmē līdzskaņus (б, в, г, ґ, д, ж, з, к, л, м, н, п, р, с, т, ф, х, ц, ч, ш, щ), 10 - patskaņus (а, е, є, и, і, ї, о, у, ю, я), 1 - daļēju patskani (й). Mīkstinājuma zīme ь neapzīmē kādu fonēmu, bet gan norāda uz iepriekšējā līdzskaņa mīkstinājumu ([[palatizācija|palatizāciju]]). {| border="0" width="100%" cellspacing="0" cellpadding="2" style="text-align:left;border:1px solid #ccc; white-space:nowrap;" |+ style="font-weight:bold;font-size:90%;background:#ccc;" | Ukraiņu alfabēta burti un simboli |- valign="top" style="font-size:90%;background:#ccc;" ! align="left" style="font-weight:normal" | Lielie !! align="left" style="font-weight:normal" | Mazie !! align="left" style="font-weight:normal" | [[Transliterācija|Translit.]] !! align="left" style="font-weight:normal" | Nosaukums !! align="left" style="font-weight:normal" | Izruna ([[IPA]]) |- valign="top" | А || а || a || а /a/ || [a] |- valign="top" | Б || б || b || бе /bɛ/ || [b], [bʲ] |- valign="top" | В || в || v || ве /vɛ/|| [v], [vʲ], [w] |- valign="top" style="background:#eee;" | Г || г || h || ге /ɦɛ/ || [ɦ], [ɦʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | Ґ || ґ || g || ґе /gɛ/|| |[g], [gʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | Д || д || d || де /dɛ/ || [d], |[dʲ] |- valign="top" | Е || е || e || е /ɛ/ || [ɛ] |- valign="top" | Є || є || je || є /jɛ/ || [jɛ] |- valign="top" | Ж || ж || ž || же /ʒɛ/ || [ʒ], [ʒʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | З || з || z || зе /zɛ/ || [z], |[zʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | И || и || y || и /ɪ/|| [ɪ] |- valign="top" style="background:#eee;" | І || і || i || і /i/|| [i] |- valign="top" | Ї || ї || ji || ї /ji/ || [ji] |- valign="top" | Й || й || j || йот /jɔt/, й /ɪj/ || [j] |- valign="top" | К || к || k || ка /ka/ || |[k], |[kʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | Л || л || l || ел /ɛl/|| |[l], |[lʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | М || м || m || ем /ɛm/ || [m], [mʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | Н || н || n || ен /ɛn/ || [n], [nʲ] |- valign="top" | О || о || o || о /ɔ/ || [ɔ] |- valign="top" | П || п || p || пе /pɛ/|| |[p], [pʲ] |- valign="top" | Р || р || r || ер /ɛr/ || [r], [rʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | С || с || s || ес /ɛs/ || [s], [sʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | Т || т || t || те /tɛ/ || [t], [tʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | У || у || u || у /u/ || [u] |- valign="top" | Ф || ф || f || еф /ɛf/ || [f], [fʲ] |- valign="top" | Х || х || x, ch || ха /xa/ || [x], [xʲ] |- valign="top" | Ц || ц || c || це /ʦɛ/ || [ʦ], [ʦʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | Ч || ч || č || че /ʧɛ/ || [ʧ], [ʧʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | Ш || ш || š || ша /ʃa/ || [ʃ], [ʃʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | Щ || щ || šč || ща /ʃʧa/ || [ʃʧ], [ʃʧʲ] |- valign="top" | Ю || ю || ju || ю /ju/ || [ʲu], [ju] |- valign="top" | Я || я || ja || я /ja/ || [ʲa], [ja] |- valign="top" | Ь || ь || ′ || м’який знак /mjaˈkɪj znak/ || [◌ʲ] |- valign="top" style="background:#eee;" | ’ || || || апостроф /aˈpɔstrɔf/ || - (apostrofs) |} [[Category:Alfabēti]] [[de:Ukrainische Sprache#Alphabet]] [[en:Ukrainian alphabet]] [[fr:Alphabet ukrainien]] [[hu:Ukrán ábécé]] [[pt:Alfabeto ucraniano]] [[ru:Украинский алфавит]] [[uk:Українська абетка]] 9610 46233 2006-05-21T01:01:06Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:Armenisches Alphabet]] [[Image:Matenadaran Armenian alphabet.jpg|thumb|250px|Mesropa Maštotsa memoriāls ar armēņu alfabētu]] '''Armēņu alfabēts''' ir [[alfabēts]], kas tiek lietots [[armēņu valoda]]s rakstībā. Armēņu alfabētu 406.g. m.ē. radīja armēņu mūks [[Mesrops Maštotss]], sākotnēji tajā bija 36 zīmes - 7 patskaņiem un 29 līdzskaņiem. Vēlāk, aptuveni 12.gs. tika pievienoti vēl divi burti. Ar armēņu alfabētu apzīmē arī skaitļus. Visticamākais, ka armēņu alfabēta pamatā ir [[grieķu alfabēts]], lai gan iespējams, ka tā izveidošanai izmantota arī sīriešu, feniķiešu vai palavi rakstība. {| | ! Nosaukums || Drukātais burts || [Rakstītais burts || Transkripcija || Izruna || Skaitlis |- align="center" | 1 || aib || ա || Ա || a || a || 1 |- align="center" | 2 || ben || բ || Բ || b || b || 2 |- align="center" | 3 || gim || գ || Գ || g || g || 3 |- align="center" | 4 || da || դ || Դ || d || d || 4 |- align="center" | 5 || jeh || ե || Ե || e || je vārda sākumā, e - vidū|| 5 |- align="center" | 6 || za || զ || Զ || z || z || 6 |- align="center" | 7 || e || է || Է || ē || e || 7 |- align="center" | 8 || et || ը || Ը || ə || e || 8 |- align="center" | 9 || to || թ || Թ || t῾ || t || 9 |- align="center" | 10 || že || ժ || Ժ || ž || ž || 10 |- align="center" | 11 || ini || ի || Ի || i || i || 20 |- align="center" | 12 || ljun || լ || Լ || l || l || 30 |- align="center" | 13 || he || խ || Խ || x || h || 40 |- align="center" | 14 || ca || ծ || Ծ || c || tc || 50 |- align="center" | 15 || ken || կ || Կ || k || k || 60 |- align="center" | 16 || ho || հ || Հ || h || h || 70 |- align="center" | 17 || dza || ձ || Ձ || j || dz || 80 |- align="center" | 18 || ghat || ղ || Ղ || ł || kh || 90 |- align="center" | 19 || če || ճ || Ճ || č || tč || 100 |- align="center" | 20 || men || մ || Մ || m || m || 200 |- align="center" | 21 || ji || յ || Յ || y || j || 300 |- align="center" | 22 || nu || ն || Ն || n || n || 400 |- align="center" | 23 || ša || շ || Շ || š || š || 500 |- align="center" | 24 || vo || ո || Ո || o || vo vārda sākumā, o - vidū || 600 |- align="center" | 25 || ča || չ || Չ || č῾ || č || 700 |- align="center" | 26 || pe || պ || Պ || p || p || 800 |- align="center" | 27 || dže || ջ || Ջ || ǰ || dž || 900 |- align="center" | 28 || ra || ռ || Ռ || ṙ || r (ciets) || 1000 |- align="center" | 29 || se || ս || Ս || s || s || 2000 |- align="center" | 30 || vev || վ || Վ || v || v || 3000 |- align="center" | 31 || tjun || տ || Տ || t || t || 4000 |- align="center" | 32 || re || ր || Ր || r || r || 5000 |- align="center" | 33 || co || ց || Ց || č || c || 6000 |- align="center" | 34 || ijun || ւ || Ւ || w || v || 7000 |- align="center" | 35 || pjur || փ || Փ || p῾ || p || 8000 |- align="center" | 36 || ke || ք || Ք || k῾ || k || 9000 |- align="center" | 37 || o || օ || Օ || ō || o || 10000 |- align="center" | 38 || fe || ֆ || Ֆ || f || f || 20000 |} [[Category:Alfabēti]] [[br:Lizherenneg an armenieg]] [[cs:Arménské písmo]] [[de:Armenisches Alphabet]] [[en:Armenian alphabet]] [[es:Alfabeto armenio]] [[fa:الفبای ارمنی]] [[fr:Alphabet arménien]] [[gl:Alfabeto armenio]] [[it:Alfabeto armeno]] [[ja:アルメニア文字]] [[nl:Armeens alfabet]] [[ru:Армянский алфавит]] [[sl:Armenska abeceda]] 9612 31827 2006-02-25T15:16:45Z Yyy 146 mod # Saskaņa, samērīgums. [[Krāsas|Krāsu]] toņu harmonija. Harmonija [[arhitektūra|arhitektūrā]]. [[Cilvēks|Cilvēka]] iekšējā harmonija. # [[Mūzika|Mūzikā]] - [[skaņas|skaņu]] likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to secība; mācība par [[akordi]]em, to struktūru, attiecībām, un secību. {{disambig}} 9613 40371 2006-04-14T11:25:34Z Viesturs.b 350 Cits citam sekojošu elementu (piem., [[skaņas|skaņu]], [[zilbes|zilbju]], kustību) vienmērīga atkārtošanās noteiktā secībā; vienmērīgums. [[dziesma|Dziesmas]], [[dejas]] ritms. [[Dzejolis|Dzejoļa]] ritms, [[darbs|darba]] ritms. == Ritms mūzikā == '''Ritms ir dažāda ilguma nošu secība.''' [[image:notis.png]] Ritms var būt: ''- vienmērīgs ''- nevienmērīgs Vienmērīgam ritmam raksturīgi vienādi [[nots|nošu]] ilgumi, piemēram [[image:vienmērīgs_ritms.png]]. Vienmērīgi ritmi rada mierīgus, gaišus, nosvērtus [[tēls|tēlus]]. Tomēr, ja skaņdarbs ilgstoši skan tādā ritmā, tas sāk garlaikot. Vienmērīgs ritms saprotams [[tautasdziesmas|tautasdziesmās]], piemēram t. dz. "Velc, pelīte, saldu miegu". Nevienmērīgam ritmam raksturīga dažādu nošu ilgumu maiņa, piemēram [[image:nošu_ilgumum.png]]. Īpaša nozīme ritmam ir deju [[mūzika|mūzikā]]. Katrai [[deja|dejai]] ir savs īpatnējs ritms, kas atklājas [[pavadījums|pavadījumā]] vai [[melodija|melodijā]]. - [[Polka]] - 2/4 taktsmērā; - [[Valsis]] - 3/4 taktsmērā; - [[Mazurka]] - 3/4 taktsmērā; - [[Polonēze]] - 3/4 taktsmērā. Interesantus mūzikas tēlus rada punktētie ritmi. Tie bieži sastopami [[maršs|maršos]] un dejās. Izraisa klausītājos spraigu, enerģisku, aktīvu noskaņojumu. Dažkārt skaņu ilgumi sadalās nevis 2, bet 3 vienādās [[daļa|daļās]]. Tad rodas [[triole]] [[image:triole.png]]. Ja smagā taktsdaļa pārvietojas uz vieglo, tad rodas [[sinkope]] [[image:sinkope.png]] . [[Category:Mūzika]] 9614 35935 2006-03-21T13:22:29Z Jānis U. 198 Kādas norises [[ātrums]]. [[Dziesmas]], [[spēles]], izrādes temps. [[Rūpniecība]]s attīstības tempi. Uzņemt strauju tempu. Skrējiena temps palēlinās. Veikt (ko) trieciena tempā -. -- iespējami ātri. 9615 31866 2006-02-25T15:44:38Z Yyy 146 disambig # [[Mehānika]]s nozare, kas pētī ķermeņu [[kustība|kustību]] atkarībā no [[spēks|spēku]] iedarbības uz tiem. # [[Attīstība]]s gaita, kustības stāvoklis; darbības, kustības spraigums; pretstats: [[statika]]. {{disambig}} 9616 31817 2006-02-25T15:07:18Z Yyy 146 cat [[Fizika]]s nozare, kas pētī [[elektriskais lādiņš|elektrisko lādiņu]] rašanos, pastāvēšanu, kustību un mijiedarbību. {{stub}} [[Category:Fizika]] 9617 44280 2006-05-11T16:22:52Z Knakts 848 +interwiki Parādību kopums, kurās izpaužas [[viela]]s elektrisko un magnētisko īpašību sakars. {{stub}} [[Category:Fizika]] [[af:Elektromagnetisme]] [[ar:كهرومغناطيسية]] [[ca:Electromagnetisme]] [[cs:Elektřina a magnetismus]] [[da:Elektromagnetisme]] [[de:Elektrodynamik]] [[el:Ηλεκτρομαγνητισμός]] [[en:Electromagnetism]] [[eo:Elektromagnetismo]] [[es:Electromagnetismo]] [[fa:الکترومغناطیس]] [[fi:Sähkömagnetismi]] [[fr:Électromagnétisme]] [[gl:Electromagnetismo]] [[he:אלקטרומגנטיות]] [[hu:Elektromágneses kölcsönhatás]] [[ia:Electromagnetismo]] [[id:Elektromagnetisme]] [[is:Rafsegulfræði]] [[it:Elettromagnetismo]] [[ja:電磁気学]] [[ko:전자기학]] [[lb:Elektromagnetismus]] [[nl:Elektromagnetisme]] [[nn:Elektromagnetisme]] [[pl:Elektrodynamika klasyczna]] [[pt:Electromagnetismo]] [[ro:Electricitatea şi magnetismul]] [[ru:Электродинамика]] [[sl:Elektrika in magnetizem]] [[sr:Електромагнетизам]] [[sv:Elektromagnetism]] [[ta:மின்காந்தவியல்]] [[th:ทฤษฎีแม่เหล็กไฟฟ้า]] [[tr:Elektromanyetik Kuvvet]] [[uk:Електродинаміка класична]] [[zh:电磁学]] [[es:Interacción electromagnética]] [[eo:Elektromagneta forto]] [[ja:電磁相互作用]] [[pl:Oddziaływanie elektromagnetyczne]] [[ru:Электромагнитное взаимодействие]] [[sl:Elektromagnetna interakcija]] [[fi:Sähkömagneettinen vuorovaikutus]] [[zh:電磁力]] 9618 31814 2006-02-25T15:03:39Z Yyy 146 cat [[Fizika]]s nozare, kas pētī [[atomi|atomus]], to uzbūvi, īpašības un norises tajos. Atomfizikas kā fizikas nozares pamatlicējs ir [[Alberts Einšteins]], kurš pirmo reizi lauza vispārējo uzskatu par to, ka [[atoma kodols|atoma kodolu]] nevar sadalīt. Sadalot atoma kodolu tiek iegūta milzīga [[enerģija]], šos Einšteina atklājumus sāka izmantot militārās struktūras un tika radīti [[atomieroči]], piemēram [[atombumba]], [[ūdeņraža bumba]], kuru varētu nosaukt arī par modificētu atombumbu. [[Category:Fizika]] 9619 31833 2006-02-25T15:22:05Z Yyy 146 cat, stub '''Kodolfizika''' ir [[atomfizika]]s apakšnozare - nozare, kas pētī [[atoma kodols|atoma kodola]] uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus. {{stub}} [[Category:Fizika]] 9621 48394 2006-05-31T04:59:07Z YurikBot 213 robot Modifying: [[hu:Meteor]] Arī krītošā zvaigzne. Īslaicīga gaismas parādība [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]], kas rodas [[meteoroīds|meteoroīdam]] ar kosmisko ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā. Berzes dēļ meteoru veidojošais ķermenis sakarst un vairākumā gadījumu pilnīgi iztvaiko. Atsevišķos gadījumos tas nokrīt uz [[Zeme|Zemes]] kā [[meteorīts]]. [[Category:Saules sistēma]] [[bg:Метеор]] [[bs:Meteor]] [[ca:Meteor (astronomia)]] [[cs:Meteor]] [[da:Meteor]] [[de:Meteor]] [[en:Meteor]] [[es:Meteoro (astronomía)]] [[et:Meteoor]] [[fi:Meteori]] [[fr:Étoile filante]] [[he:מטאור]] [[hr:Meteor]] [[hu:Meteor]] [[id:Meteor]] [[it:Meteora]] [[ja:流星]] [[ko:유성]] [[nl:Meteoor]] [[no:Meteor]] [[pl:Meteor]] [[pt:Estrela cadente]] [[ro:Meteori]] [[ru:Метеор]] [[sh:Meteor]] [[simple:Meteor]] [[sk:Meteor]] [[sl:Meteor]] [[sr:Метеор]] [[sv:Meteor]] [[th:ดาวตก]] [[tr:Göktaşı]] [[ug:ظاقار يذلتذز]] [[uk:Метеор]] [[vi:Sao băng]] [[zh:流星]] 9627 27722 2006-01-25T16:54:54Z Creep 473 9628 41565 2006-04-23T11:10:59Z Creep 473 '''HK 11A1''' ir tipisks vieglā [[Ložmetējs|ložmetēja]] piemērs, ko var pārnest un apkalpot viena persona. To parasti nelieto tuvā attālumā, telpu kaujās, bet tas lieliski der kā kājnieku atbalsta ierocis. Šis ir diezgan vērtīgs ''Heckler und Koch'' izstrādājums, kas ir apveltīts ar vairākām labām īpašībām tāpat kā tā sencis [[HK 11]]. Faktiski HK 11A1 ir no [[magazīna|magazīnām]] barojama ložmetēja [[HK 21A1]] versija. Tas ir zīmīgi vieglāks, ar īsāku stobru, un tiek barots no tādām pašām 20 ložu magazīnām kā G3 kaujas šautene. [[Image:HK11A1.jpg|thumb|left|400px|HK 11A1]] == Parametri == *Tips: Vieglais [[ložmetējs]] *Ražotājvalsts: [[Vācija]] *Gads: 1971 *Kalibrs: 7.62 mm *Svars: **Bez divkāja un [[magazīna|magazīnām]]: 7.05 kg **Tukša magazīna: 0.28 kg **[[Divkājis]]: 0.58 kg **Stobra caurule: 1.68 kg *Stobra garums: 45 cm *Kopējais garums: 130 cm *Stobra tips: Vītņustobrs (4 gropes ''RH'') *Munīcija: 7.62 x 51 mm [[NATO]] *Padeve: 20 ložu magazīnas *Skats: **Mehāniskais ***Grauds: No nemainīgas pozīcijas ***Tēmēklis: Diskveida ar objektīvu (graduēts 200 līdz 1200 metriem ar 100 m iedaļām) ***Redzeslauka rādiuss: 59 cm **Optiskais: Plaša rādiusa teleskopiskie redzeslauki *Uguns temps : 650 šāviņi/min *Uguns tips: pus/pilnīgi automātisks *Lodes pirmātrums: 800 m/s *Efektīvais attālums: 650 m *Maksimālais efektīvais attālums: 1200 m *Šāviņa enerģija: 3000 J {| border="1" cellpadding="2" !width="130"|Ierocis !width="90"|Uguns temps !width="80"|Nodarījums !width="50"|''PEN'' !width="50"|Izmērs !width="50"|''SS'' !width="120"|Šaušanas režīms |- |HK 11A1 |5 |4 |''2-3-Nil'' |6 |3 |7 |- |HK 11A1 (uz [[divkājis|divkāja]]) |5 |4 |''2-3-Nil'' |6 |1 |4 |} == Darbības principi == HK 11A1 darbojas ar aizslēga galvas aizmugurējās kustības palēnināšanu pārlādēšanas cikla sākumposmā, šaušanu no aizslēgta aizslēga. Tas ir lielstobra, ar gaisu dzesināms (notiek ātra stobra caurules nomaiņa) vieglais [[ložmetējs]], spējīgs šaut pusautomātiski un pilnīgi automātiski. Tas lieto tās pašas 20 ložu [[magazīna]]s ko G3 šautene. Stobra caurules nomaiņa ir ātra un vienkārša. Šis ierocis ir viegli uz lauka izjaucams bez instrumentiem. == Izgatavošana == Auksti kaltā [[dzelzs]] stobra caurule ir ražota no īpašas izturības [[tērauds|tērauda]] un tās kamera un stobra kanāls ir izklāti ar hromu priekš ilga darbības laika. Visas citas metāla detaļas arī ir veidotas no īpaša tērauda, savukārt [[pistoles spals]] un [[laide]] ir veidoti no augstas izturības plastmasas. Vienkāršā darbošanās un ekspluatācija, augstā precizitāte un uzticamība, daudzpusība un vieglā transportēšana padara šo ieroci ideālu priekš bruņotajiem spēkiem. Šobrīd ierocis ir vairāku DA [[Āzija|Āzijas]] valstu bruņojumā ([[Singapūra|Singapūrā]], [[Bangladeša|Bangladešā]], [[Malaizija|Malaizijā]]), ar licenci to ražo [[Grieķija|Grieķijā]]. == Aprīkojums == Mērķēšanas sistēma iekļauj diskveida tēmēkli ar objektīva diametru, kas ir pielāgojams šāviņa novirzei vēja ietekmē un tēmēšanas leņķim. Teleskopiskā vai nakts redze arī var tikt vienkārši pievienota. Vieglais [[divkājis]], kas nodrošina lielāku stabilitāti šaušanai guļus stāvoklī, var tikt piestiprināts un noņemts acumirklī. Veltņu nodrošinātā aizslēga galvas aizmugurējās kustības palēnināšana pārlādēšanas cikla sākumposmā un atsitiena amortizators dod lielu ieguldījumu precizitātē, jo šāvējs izjūt ļoti vāju atsitienu un minimālu [[stobra purns|stobra purna]] celšanos, īpaši pilnīgi automātiskajā režīmā. HK 11A1 vieglais [[ložmetējs]] ir viegls, bet rupjš ierocis, spējīgs dot arī lielāka apmēra ciešu uguni līdz maksimālajam efektivitātes tālumam, kas ir 1200 m, ar augstu precizitāti un uzticamību. Tas ir apgādāts ar nesamo siksnu un pilnīgu lauka-darbības komplektu. [[Category:Ložmetēji]] 9629 39472 2006-04-09T09:37:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:아제르바이잔어 문자]] '''Azerbaidžāņu alfabēts''' tiek lietots [[azerbaidžāņu valoda]]s rakstībā. Mūsdienās oficiālais azerbaidžāņu alfabēts ir [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] modifikācija. Neoficiāli vēl joprojām tiek lietota arī [[PSRS]] laikā ieviestā [[kirilica]]. Līdz 1929. gadam azerbaidžāņi lietoja tikai [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]]. Laikaposmā no 1929. līdz 1938. gadam tika lietots latīņu alfabēts, bet no 1938. līdz 1991. gadam - kirilica. 1991. gadā tika atjaunota rakstība ar latīņu alfabētu. [[Irāna|Irānā]] dzīvojošie azerbaidžāņi vēl mūsdienās izmanto nestandartizētu arābu alfabēta modifikāciju. {| width="80%" |+colspan=5 bgcolor="#ccccff"|'''Azerbaidžāņu alfabētu transliterācijas tabula''' |- ! Arābu ! Latīņu ! Kirilica ! Latīņu ! rowspan="2" |[[IPA]] |- | —1929 || 1929–1939 || 1939–1991 || '''1991—''' |- | ﺍ || A a || А а || '''A a''' || [ɑ:] |- | ﺏ || B в || Б б || '''B b''' || [b] |- | ﺝ || Ç ç || Ҹ ҹ || '''C c''' || [ʤ] |- | چ || C c || Ч ч || '''Ç ç''' || [ʧ] |- | ﺩ || D d || Д д || '''D d''' || [d] |- | style="background-color:pink;" | &nbsp; || E e || Е е || '''E e''' || [ɛ] |- | ﻉ || Ə ə || Ə ə || '''Ə ə''' || [æ] |- | ﻑ || F f || Ф ф || '''F f''' || [f] |- | گ || G g || Ҝ ҝ || '''G g''' || [g'] |- | ﻍ || Ƣ ƣ || Ғ ғ || '''Ğ ğ''' || [ɣ] |- | ﺡ,ﻩ || H h || Һ һ || '''H h''' || [h] |- | ﺥ || X x || Х х || '''X x''' || [x] |- | style="background-color:pink;" | &nbsp; || Ь ь || Ы ы || '''I ı''' || [ɯ] |- | ﻱ || I i || И и || '''İ i''' || [ɪ] |- | ﺝ || Ƶ ƶ || Ж ж || '''J j''' || [ʒ] |- | ﻙ || K k || К к || '''K k''' || [k] |- | ﻕ || Q q || Г г || '''Q q''' || [g] |- | ﻝ || L l || Л л || '''L l''' || [l] |- | ﻡ || M m || М м || '''M m''' || [m] |- | ﻥ || N n || Н н || '''N n''' || [n] |- | ﻭ || O o || О о || '''O o''' || [ɔ] |- | style="background-color:pink;" | &nbsp; || Ɵ ɵ || Ө ө || '''Ö ö''' || [œ] |- | پ || P p || П п || '''P p''' || [p] |- | ﺭ || R r || Р р || '''R r''' || [r] |- | ﺙ,ﺱ,ﺹ || S s || С с || '''S s''' || [s] |- | ﺵ || Ş ş || Ш ш || '''Ş ş''' || [ʃ] |- | ﺕ,ﻁ || T t || Т т || '''T t''' || [t] |- | ﻭ || U u || У у || '''U u''' || [u] |- | ﻭ || Y y || Ү ү || '''Ü ü''' || [y] |- | ﻭ || V v || В в || '''V v''' || [v] |- | ﻱ || J j || Ј ј || '''Y y''' || [j] |- | ﺫ,ﺯ,ﺽ,ﻅ || Z z || З з || '''Z z''' || [z] |- |} [[Category:Alfabēti]] [[en:Azerbaijani alphabet]] [[is:Aserbaídsjanska stafrófið]] [[ko:아제르바이잔어 문자]] [[ru:Азербайджанский алфавит]] 9631 31818 2006-02-25T15:08:47Z Yyy 146 cat == Patskaņu mijas izrunas == ---- ou - [u] ---- au - [o] ---- oi - [ua] ---- ai - [e] ---- oy - [ua] ---- eau - [o] ---- an, en - izveidojas nazālās skaņas - naz. a, kā vārdā Fr'''an'''ce, naz. e kā vārdā '''en'''tre. == Līdzskaņu mijas izrunas == ---- ph - [f] ---- ch - [š], retāk [č] ---- s starp diviem patskaņiem - [z] ---- ie - [ja] ---- == burti no drukas, kurus neizrunā == ---- h, pēdējo līdzskani vārdā, izņemot l,r,c,f. Neizrunā arī pēdējo e, ja uz tā nav uzsvars. ---- == Atšķirīgās burtu izrunas no latv. val. == ---- j - [ž] ---- u - [ju] ---- q - [k] pēc kura patskanis ---- == Piebilde == ---- Visus burtus, uz kuriem likts uzsvars, izrunā tāpat kā patskani bez uzsvara - piem. '''á=a''', tikai atšķirībā no e, kurš, ja vārdā ir pēdējais, neizrunājas, é (ar uzsvaru) izrunājas. ---- [[Category:Francija]] 9632 30120 2006-02-11T22:32:59Z Amjaliks 575 [[Image:Francija.gif]] ---- Aa - [a], a ---- Bb - [b], be ---- Cc - [s], [k] se ---- Ee - [e], ö ---- Ff - [f], ef' ---- Gg - [g], retāk [ž] že ---- Hh - [-], aš ---- Ii - [i], ī ---- Jj - [ž], žī ---- Kk - [k], ka ---- Ll - [l], el' ---- Mm - [m], em' ---- Nn - [n], en' ---- Oo - [o], ou ---- Pp - [p], pē ---- Qq - [k], kū ---- Rr - [r], er ---- Ss - [s], es ---- Tt - [t], tē ---- Uu - [ju], jū ---- Vv - [v], ve ---- Ww - [w], dubleve ---- Xx - [ks], use ---- Yy - [j], igrek ---- Zz - [z], zed [[Category:Alfabēti]] 9633 27745 2006-01-25T20:53:07Z Iksisy 556 a a 9634 27747 2006-01-25T20:58:24Z Iksisy 556 9635 27751 2006-01-25T21:05:28Z Iksisy 556 9637 38914 2006-04-08T01:17:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[sco:Kurów]] '''Kurova''' (''Kurów'') - ciems [[Polija|Polijas]] austrumos, [[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas vojevodistē]] centrs [[Visla|Vislas]] krastos. [[Voicehs Jaruzeļskis|Voiceha Jaruzeļska]] dzimtais ciems. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Kurów'''<br> </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:KurówPoland.png|120px|]]<td align=center>[[Image:Herb Kurowa.png]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://maps.google.com/maps?ll=51.39,22.19&spn=0.02,0.02&t=k Kurovas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>2 811 <tr><td>Vojevodiste<td>[[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.kurow.lubelskie.pl www.kurow.lubelskie.pl] </table> Starp 1431. un 1442. gadu ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. Veidojās kā ādas apstrādes centrs. XVI gs. kļuva par [[kalvinisms|kalvinisma]] centru. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas dalīšanām]] Kurova iekļāvās [[Austrija|Austrijā]], 1809.gadā - [[Varšavas hecogiste|Varšavas hercogistē]], bet 1815.gadā - [[Kongresa Polija|Kongresa Polijā]]. Pēc [[Janvāra sacelšanās]], 1870.gadā zaudēja pilsētas tiesības. {{commons|Kurów}} [[Category:Polijas pilsētas|Kurów]] [[af:Kurów]] [[als:Kurau]] [[am:ኩሩቭ]] [[an:Kurów]] [[ang:Kurów]] [[ar:كوروف]] [[arc:ܟܘܼܪܘܿܘ]] [[ast:Kurów]] [[be:Кураў]] [[bg:Куров]] [[bs:Kurov]] [[ca:Kurów]] [[ceb:Kurów]] [[co:Kurów]] [[cs:Kurów]] [[csb:Kurów]] [[cv:Куров]] [[cy:Kurów]] [[da:Kurów]] [[de:Kurów]] [[el:Κουρόβ]] [[en:Kurów]] [[eo:Kurów]] [[es:Kurów]] [[et:Kurów]] [[eu:Kurow]] [[fa:روستای کورو (لهستان)]] [[fi:Kurów]] [[fiu-vro:Kurów]] [[fr:Kurów]] [[fur:Kurów]] [[fy:Kurów]] [[ga:Kurów]] [[gl:Curóv - Kurów]] [[got:𐌺𐌿𐍂𐍉𐍅]] [[gv:Kurów]] [[he:קורוב]] [[hi:कुरोव]] [[hr:Kurów]] [[hu:Kurów]] [[hy:Կուռով]] [[ia:Kurów]] [[id:Kurów]] [[ilo:Kurów]] [[io:Kurów]] [[is:Kurów]] [[it:Kurów]] [[ja:クルフ]] [[jv:Kurów]] [[ka:კუროვი]] [[ko:쿠루프]] [[ku:Kurów]] [[kw:Kurów]] [[la:Curovia]] [[lad:Kurów]] [[lb:Kurów]] [[li:Kurów]] [[lmo:Kurów]] [[lt:Kuruvas]] [[mg:Kurów]] [[mi:Kurów]] [[mk:Куров (село)]] [[ml:ക്യുറോ]] [[mo:Курув]] [[mr:कुरो, पोलंड]] [[ms:Kurów]] [[mt:Kurów]] [[na:Kurów]] [[nap:Kurów]] [[nds:Kurów]] [[nl:Kurów]] [[nn:Kurów]] [[no:Kurów]] [[oc:Kurów]] [[os:Курув]] [[pl:Kurów (powiat puławski)]] [[pt:Kurów]] [[ro:Kurów]] [[ru:Куров]] [[scn:Kurów]] [[sco:Kurów]] [[sh:Kurov]] [[simple:Kurów]] [[sk:Kurów]] [[sl:Kurów]] [[sq:Kurów]] [[sr:Куров (повјат пулавски)]] [[su:Kurów]] [[sv:Kurów]] [[te:కురోవ్]] [[th:กูรูฟ]] [[tl:Kurów]] [[tr:Kurów]] [[tt:Kurów]] [[udm:Курув]] [[uk:Курів]] [[vec:Kurów]] [[vi:Kurów]] [[vo:Kurów]] [[war:Kurów]] [[yi:קוראָב]] [[zh:库鲁夫市]] [[zh-min-nan:Kurów-chhī]] 9638 27787 2006-01-26T11:37:18Z 213.175.91.220 cat [[Polija]]s mūsdienu teritorija iekļauj sevī vairākus [[Eiropa|Eiropas]] vēsturiskos reģionus: *[[Lielpolija]] *[[Mazovija]] *[[Mazpolija]] *[[Pomerānija]] *[[Prūsija]] *[[Silēzija]] [[Category:Polija]] 9639 43150 2006-05-02T21:12:38Z Juzeris 23 atjaunoju kā bija pirms tam <br clear="all" /> {| align="center" class="toccolours" |- ! width=100% bgcolor="#ccccff" style="padding:0 0 0 50px;" align="center"| [[Polijas novadi]] | width="90px" | [[Image:85px-Herb Polski.png|30px|Polijas ģerbonis]] |- {| style="background:none;" | align="center" style="font-size: 90%; vertical-align: center;" | '''[[Lielpolija]] | [[Mazovija]] | [[Mazpolija]] | [[Pomerānija]] | [[Prūsija]] | [[Silēzija]]''' |} |} 9640 50362 2006-06-13T07:06:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Nagy-Lengyelország]] '''Lielpolija''' ([[poļu valoda|poliski]] - ''Wielkopolska'', [[vācu valoda|vāciski]] - ''Großpolen'', [[latīņu valoda|latīņu]] - ''Polonia Maior'') - vēsturisks [[Eiropa|Eiropas]] reģions [[Polija|Polijas]] rietumdaļā [[Varta|Vartas]] un [[Noteca|Notecas]] upju baseinos. Vēsturiskā galvenā pilsēta - [[Poznaņa]], garīgais centrs - [[Gņezno]]. Nosaukums jāsaprot kā ''Vecā'' Polija, pretēji ''Jaunajai'' Polijai - [[Mazpolija|Mazpolijai]]. Lielpolija ir senās poļu cilts - [[poļāni|poļānu]] areāls un Polijas valsts veidošanās centrs. Arī pirmā poļu karaļu dinastija - [[Pjasti]] ir cēlušies no šī reģiona. Lielpolijas pilsētā Gņezno 966.gadā Polijas karalis [[Meško I]] pieņēma [[kristietība|kristietību]]. XI.gs Polijas valsts centrs pārvietojās uz [[Krakova|Krakovu]] Mazpolijā, tomēr gandrīz visu laiku līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas dalīšanām]] Lielpolija bija lielākā vai mazākā mērā Polijas valsts sastāvdaļa un viens no tās garīgajiem centriem. Poliju sadalot, Lielpolija kļuva par [[Prūsija (valsts)|Prūsijas]] sastāvdaļu, sākumā saglabājot zināmu patstāvību, bet vēlāk iekļaujoties [[Vācija|Vācijā]] un piedzīvojot ģermanizācijas draudus. Tomēr pēc [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]], atkal nodibinoties Polijas valstij, Lielpolija iekļāvās tās sastāvā. Lielpolijas novads mūsdienās ietver sevī Polijas [[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas vojevodisti]] un daļu no [[Ļubušas vojevodiste|Ļubušas]], [[Kujāvijas-Pomoržes vojevodiste|Kujāvijas-Pomoržes]] un [[Lodzas vojevodiste|Lodzas vojevodistes]]. {{Polijas novadi}} [[Category:Polija]] [[de:Großpolen]] [[en:Greater Poland]] [[fr:Grande-Pologne]] [[hu:Nagy-Lengyelország]] [[no:Storpolen]] [[pl:Wielkopolska]] [[ru:Великая Польша]] [[sr:Великопољска]] [[sv:Storpolen]] 9642 31846 2006-02-25T15:30:18Z Yyy 146 cat '''Māstrihtas līgums''' jeb 1992. g. 7. februāra Līgums par Eiropas Savienību (angliski ''Treaty on European Union'') - līgums, ar kuru uz Eiropas Kopienu pamata tika nodibināta [[Eiropas Savienība]]. Līgums ir ES primārais tiesību akts (līgums starp tā dalībvalstīm, kas nodibina noteiktās sadarbības formas). [http://www.ttc.lv/?id=62 ES konstituējošie līgumi] [[Category:Eiropas savienība]] 9643 32343 2006-03-01T19:11:33Z Feens 37 '''Eiropas konstitūcija''' jeb 2004. g. 29. oktobra Romas Līgums par Konstitūciju [[Eiropa|Eiropai]] &mdash; jauna [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] konstituējoša līguma projekts. Lai līgums stātos spēkā, ir nepieciešama tā ratifikācija visās 25 ES dalībvalstīs. 2004.-2005. g. līgums bija ratificēts 12 dalībvalstu parlamentos, to vidū arī [[Latvija]]s [[Saeima|Saeimā]] (2005. g. 2. jūnijā), kā arī [[Spānija|Spānijā]] un [[Luksemburga (valsts)|Luksemburgā]] &mdash; referendumā, tomēr [[Francija|Francijā]] un [[Nīderlande|Nīderlandē]] līgums referendumos tika noraidīts, un, pamatojoties uz šo referendumu rezultātiem, deviņās dalībvalstīs līguma ratifikācija tika atlikta uz nenoteiktu laiku. == Saites == [http://www.eiroinfo.lv/files/ESIC/Konstitucija.pdf Līguma teksts latviešu valodā]<br> [http://www.eiroinfo.lv/pages/ESIC/content_list.jsp?category_id=120&chapter_id=785&content_id=3243 Ratifikācijas gaita]<br> [http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_050602/Balsoj/024.htm Saeimas 02.06.2005. balsojuma rezultāti] 9644 27789 2006-01-26T11:50:11Z Dekaels 268 Grieķu burtu attēls no en.wiki. Grieķu burtu attēls no en.wiki. 9645 27793 2006-01-26T12:21:27Z Dekaels 268 Gruzīnu alfabēta paraugs no en.wiki. Gruzīnu alfabēta paraugs no en.wiki. 9646 27799 2006-01-26T12:26:34Z Yyy 146 [[Category:Sporta veidi]] 9650 27848 2006-01-26T19:30:25Z Iksisy 556 9651 27849 2006-01-26T19:31:04Z Iksisy 556 9652 27850 2006-01-26T19:32:56Z Iksisy 556 9653 27851 2006-01-26T19:33:21Z Iksisy 556 9654 27852 2006-01-26T19:33:46Z Iksisy 556 9655 27853 2006-01-26T19:34:27Z Iksisy 556 9656 27854 2006-01-26T19:34:44Z Iksisy 556 9657 27868 2006-01-26T20:02:39Z Iksisy 556 9662 31842 2006-02-25T15:28:05Z Yyy 146 cat '''Mazovija''' ([[poļu valoda|poliski]] - ''Mazowsze'', [[latīņu valoda|latīņu]] - ''Mazovia'') - vēsturisks [[Eiropa|Eiropas]] reģions [[Polija|Polijas]] centrālajā daļā, [[Visla|Vislas]] vidustecē. Vēsturiskā galvenā pilsēta - [[Plocka]], mūsdienu centrs - [[Varšava]]. Mazovija ir senās poļu cilts - [[mazūri|mazūru]] areāls. Kaut arī Mazūrija mūsdienās ir Polijas valsts centrs, vēsturiski tas ne vienmēr tā bijis. [[Pjasti|Pjastu]] agīnās valsts kodols bija [[Lielpolija]], bet Mazovija tika tai pakļauta. X līdz XII gs. apgabals daudz cieta [[prūši|prūšu]] un [[jātvingi|jātvingu]] uzbrukumos, kas traucēja tās attīstību. Polijas sadrumstalotības laikā Mazovijā nodibinājās neatkarīgas kņazistes Pjastu dinastijas atzaru vadībā, kuras pievienoja Polijas valstij tikai 1526.gadā. Mazovijas īpatnība bija arī lielais dižciltīgo ([[šļahta|šļahtas]]) skaits iedzīvotāju vidū, pat līdz 30% dažos rajonos. Poliju sadalot, Mazovija kļuva par [[Krievija|Krievijas]] sastāvdaļu, sākumā saglabājot zināmu patstāvību, bet vēlāk iekļaujoties Krievijā un piedzīvojot rusifikāciju, tomēr strauji attīstoties ekonomiski. Pēc [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]], atkal nodibinoties Polijas valstij, Mazovija iekļāvās tās sastāvā. Mazovijas novads mūsdienās ietver sevī Polijas [[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas vojevodisti]]. {{Polijas novadi}} [[Category:Polija]] [[de:Masowien]] [[en:Masovia]] [[nl:Mazovië]] [[pl:Mazowsze]] 9664 27894 2006-01-27T10:50:36Z Tail 13 Frīdriha Dirrenmata attēls. Frīdriha Dirrenmata attēls. 9665 44115 2006-05-10T08:02:46Z Feens 37 +cat '''Frīdrihs Dirrenmats''' (''Friedrich Dürrenmatt'', * 1921.g. 5. janvārī, † 1990.g. 14. decembrī) bija [[Šveice|šveiciešu]] [[dramaturģija|dramaturgs]], [[romāns|romānists]] un [[eseja|esejists]], darbojies arī kā teātra režisors un gleznotājs. Starp izcilākajiem Dirrenmata darbiem jāmin lugas "Romuls Lielais" (''Romulus der Große'', 1950), "Vecās dāmas vizīte" (''Der Besuch der alten Dame'', 1956) un "Fiziķi" (''Die Physiker'', 1962). Dirrenmata lugām raksturīga [[groteska]], [[traģifarss]], sakāpināta [[katarse]]; komēdijai raksturīga strauja pāreja uz traģēdiju. Dirrenmata darbi saistāmi ar [[absurda drāma|absurda drāmu]] (autors uzskatīja, ka tīrs traģisms mūsdienās nav iespējams, taču to iespējams sasniegt ar komēdijas palīdzību), taču nav tai pilnībā piederīgi. Daudzu Dirrenmata lugu dramatiskās darbības pamats ir "ļaunākais iespējamais pavērsiens". ==Biogrāfija== [[Image:Friedrich Dürrenmatt.gif|thumb|200px|Frīdrihs Dirrenmats]] Dirrenmats dzimis Konolfingenē ([[Berne]]s kantonā), Šveicē (tēvs - protestantu mācītājs). 1935. gadā, kad viņš bija beidzis mācības Groshēhštetenes vidusskolā, ģimene pārcēlās uz Berni, kur Dirrenmats mācījās Brīvajā ģimnāzijā. 1941. gadā viņš uzsāka [[literatūra]]s un [[filozofija]]s studijas, pēc gada [[Cīrihe|Cīrihē]] iestājās studēt filozofiju, ko vēl pēc gada turpināja darīt Bernē. Mācību laikā Dirrenmats interesējās par [[Francs Kafka|Francu Kafku]] un [[ekspresionisms|ekspresionisma]] dramaturgu [[Georgs Kaizers|Georgu Kaizeru]], filozofiem [[Artūrs Šopenhauers|Artūru Šopenhaueru]] un [[Frīdrihs Nīcše|Frīdrihu Nīcši]], vēlāk - studiju laikā - arī par klasiskajām grieķu un romiešu [[traģēdija|traģēdijām]], [[Aristofāns|Aristofāna]] lugām, [[Franks Vēdekinds|Franku Vēdekindu]], [[Karls Krauss|Karlu Krausu]]; Dirrenmats lasīja arī [[Platons|Platonu]] un [[Sērens Kirkegors|Sērenu Kirkegoru]]. 1945. gadā tika publicēts pirmais Dirrenmata darbs - stāsts "Vecis". Pēc gada viņš apprecējās ar aktrisi Lotiju Geisleri (''Lotti Geissler'') un 1947. gadā pārcēlās uz [[Bāzele|Bāzeli]], kur tika uzvesta viņa luga "Ir rakstīts" (''Es steht geschrieben''); tā, tāpat kā 1948. gada drāma "Aklais" (''Der Blinde''), bija neveiksmīga. 1950. gadā iznāca Dirrenmata pirmais [[kriminālromāns]], "Tiesnesis un viņa bende" (''Der Richter und sein Henker''), savukārt 1952. gadā - pirmais [[proza]]s krājums, "Pilsēta". Dirrenmata pirmie kriminālromāni tika izdoti mīkstvākos un nodrošināja viņam plašu publikas uzmanību un finansiālu veiksmi. Šajā laikā Dirrenmata reputāciju lielā mērā noteica arī viņa radiolugas ("Dubultnieks" u.c.). 1952. gadā [[Minhene|Minhenē]] bija Dirrenmata lugas "Misisipi kunga laulības" (''Die Ehe des Herrn Mississippi'') pirmizrāde. Ar šo darbu Dirrenmats pievērsās savu lugu iestudēšanai un arī vēlākai labošanai. 1954. gadā Dirrenmats par lugu "Eņģelis ierodas Babilonā" saņēma Bernes pilsētas prēmiju literatūrā. Vēlāk Dirrenmatam tika piešķirtas vēl vairākas prēmijas, tostarp Šveices Šillera fonda Lielo prēmija, Austrijas Zinātņu akadēmijas Grillparcera prēmija, Georga Bīhnera literāro prēmija, kā arī citi apbalvojumi, piemēram, Velsas Mākslas padomes Starptautisko rakstnieku balva; Dirrenmats bija arī vairāku universitāšu goda doktors (šos goda nosaukumus viņš gan ieguva dzīves pēdējās dekādēs). 1961. gadā tika publicēts lugu krājums "Kopotas raidlugas". Dirrenmats darbojās arī [[teātris|teātrī]], kur bija arī vairāku savu lugu režisors ("Play Strinberg" 1969. gadā, "Kādas planētas portrets" 1971. gadā, "Fiziķi" 1973. gadā, "Meteors" 1978. gadā, "Avārija" 1979. gadā). 1980. gadā Cīrihē tika izdoti Frīdriha Dirrenmata "Kopoti raksti" 29 sējumos. 1983. gadā nomira Dirrenmata pirmā sieva, un 1984. gadā viņš apprecēja vācu kinožurnālisti un aktrisi Šarloti Kerru (''Charlotte Kerr''). Dzīves beigu posmā rakstnieks daudz gleznoja. Viens no viņa darbu pamatmotīviem bija [[Mīnotaurs]], kurš labirintā gaida [[Tēsejs|Tēseju]]. Dirrenmats nomira 1990. gada 14. decembrī no sirdstriekas. ==Literārā darbība== Visplašāko atzinību Dirrenmats ieguva ar lugām "Vecās dāmas vizīte" un "Fiziķi", kas ieguva lielu popularitāti visā [[Eiropa|Eiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Abām lugām raksturīga aktuāla tematika ("Vecās dāmas vizītē" - nauda un taisnīgums, "Fiziķos" - zinātnes atbildība pasaules priekšā), taču tas nav attiecināms uz visiem Dirrenmata darbiem. Dirrenmata lugās jaušamas [[eksistenciālisms|eksistenciālisma]] iezīmes: bieži liela nozīme ir darba varoņa iekšējai motivācijai rīkoties, un arī dramatiskā attīstība un kritiskais lūzums notiek iekšēji, mainoties varoņa attieksmei pret ārēji notiekošo, kas paliek principiāli nemainīgs vai tuvojas loģiski neizbēgamajām beigām. Dirrenmata darbus ietekmējusi [[Bertolts Brehts|Bertolta Brehta]] daiļrade; viņš lieto arī "atsvešinājuma efektu", kura mērķis ir parādīt, ka luga atspoguļo realitāti - pati tā nav realitāte. Dirrenmats daudz rakstījis par savām lugām un dramatiskajiem paņēmieniem, kurus izmanto. Viņa dramaturģijas kontekstā vērā ņemama ir šī tēze: "Notikums ir galā tad, kad tas piedzīvojis ļaunāko no iespējamiem pavērsieniem." Dirrenmats uzskata, ka dramaturga pienākums ir īstenot nejaušību, kas ir šis pavērsiens. ==Bibliogrāfija (nepilnīga)== * "Ir rakstīts" (''Es steht geschrieben'', 1947, drāma) * "Aklais" (''Der Blinde'',1947, drāma) * "Romuls Lielais" (''Romulus der Große'', 1950, komēdija) * "Tiesnesis un viņa bende" (''Der Richter und sein Henker'', 1952, kriminālromāns) * "Misisipi kunga laulības" (''Die Ehe des Herrn Mississippi'', 1952, komēdija) * "Eņģelis ierodas Babilonā" (''Ein Engel kommt nach Babylon'', 1953, komēdija) * "Hērakls un Augeja staļļi" (''Herkules und der Stall des Augias'', 1954, komēdija) * "Grieķis meklē grieķieti" (''Grieche sucht Griechin'', 1955, komēdija prozā) * "Vecās dāmas vizīte" (''Der Besuch der alten Dame'', 1956, traģikomēdija) * "Avārija" (''Die Panne'', 1956, stāsts) * "Solījums" (''Das Versprechen'', 1958, kriminālromāns) * "Fiziķi" (''Die Physiker'', 1962, komēdija) * "Meteors" (''Der Meteor'', 1966, komēdija) * "''Play Strindberg''" (1969, "Nāves deja" pēc Augusta Strindberga) * "Ahterlo" (''Achterloo'', 1982, komēdija) * "Mīnotaurs" (''Minotaurus'', 1985, balāde) * "Tiesa" (''Justiz'', 1985, kriminālromāns) Latviski izdoti vairāki Dirrenmata darbi. 1995. gadā izdotas lugas "Vecās dāmas vizīte", "Fiziķi", "Meteors" un "Avārija" Ingus Liniņa tulkojumā, kā arī luga "''Play Strindberg''" Pētera Pētersona tulkojumā. [[Category:Šveiciešu rakstnieki|Dirrenmats Frīdrihs]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Dirrenmats Frīdrihs]] [[bs:Friedrich Dürrenmatt]] [[cs:Friedrich Dürrenmatt]] [[de:Friedrich Dürrenmatt]] [[en:Friedrich Dürrenmatt]] [[eo:Friedrich Dürrenmatt]] [[es:Friedrich Dürrenmatt]] [[fr:Friedrich Dürrenmatt]] [[he:פרידריך דירנמאט]] [[hr:Friedrich Dürrenmatt]] [[hu:Friedrich Dürrenmatt]] [[it:Friedrich Dürrenmatt]] [[nl:Friedrich Dürrenmatt]] [[pl:Friedrich Dürrenmatt]] [[pt:Friedrich Dürrenmatt]] [[ro:Friedrich Dürrenmatt]] [[ru:Дюрренматт, Фридрих]] [[tr:Friedrich Dürrenmatt]] [[zh:弗里德里希·迪伦马特]] 9666 32994 2006-03-07T17:22:08Z Juzeris 23 palaboju kategoriju, lai augstākās kategorijās to parādītu pēc alfabēta ''Šajā kategorijā atrodami Vikipēdijas raksti par [[Šveice|šveiciešu]] rakstniekiem.'' [[Category:Rakstnieki pēc tautības|Sveiciesu rakstnieki]] 9667 31845 2006-02-25T15:29:11Z Yyy 146 cat '''Mazpolija''' ([[poļu valoda|poliski]] - ''Małopolska'', [[latīņu valoda|latīņu]] - ''Polonia Minor'') - vēsturisks [[Eiropa|Eiropas]] reģions [[Polija|Polijas]] dievidos [[Visla|Vislas]] augštecē. Vēsturiskā galvenā pilsēta - [[Krakova]]. Nosaukums jāsaprot kā ''Jaunā'' Polija, pretēji ''Vecajai'' Polijai - [[Lielpolija|Lielpolijai]]. Lielpolija ir senās poļu cilts - [[visļāni|visļānu]] areāls. No XI gs. kļuva par Polijas valsts kodolu ar [[Krakova|Krakovu]] kā valsts galvaspilsētu. Poliju sadalot, Mazpolijas lielākā daļa kļuva par [[Austrija|Austrijas]] sastāvdaļu kā daļa no [[Galīcija|Galīcijas]]. Pēc [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]], atkal nodibinoties Polijas valstij, Mazpolija iekļāvās tās sastāvā. Mazpolijas novads mūsdienās ietver sevī Polijas [[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas]], [[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas]], [[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu]] un [[Sventokšiskas vojevodiste|Sventokšiskas vojevodistes]], kā arī no [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistes]] austrumdaļu, [[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas vojevodistes]] dienviddaļu. {{Polijas novadi}} [[Category:Polija]] [[cs:Malopolsko]] [[de:Kleinpolen (Landschaft)]] [[en:Lesser Poland]] [[pl:Małopolska]] [[sv:Małopolska]] [[uk:Малопольща]] 9668 27899 2006-01-27T13:41:53Z 129.13.186.1 #REDIRECT [[&#381;aks Širaks]] 9669 51306 2006-06-19T13:30:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Lisa Marie]], [[fi:Lisa Marie]] '''Liza Marija''' (''Lisa Marie Smith'', * 1968. gada 5. decembrī; Piskatavejā, [[Ņūdžērsija|Ņūdžērsijā]], [[ASV]]) ir [[ASV|amerikāņu]] aktrise un modele. No 1992. gada [[Valentīndiena]]s līdz 2001. gadam viņa bija saderinājusies ar režisoru [[Timu Bērtonu|Tims Bērtons]] un šajā laikā viņa ir filmējusies ļoti daudzās viņa filmās. Viņas pirmajās filmās daudz tika izmantots viņas izteiksmīgais izskats, tomēr viņa ir filmējusies arī nopietnās filmās. == Filmogrāfija == *''Planet of the Apes'' (2001) *''The World of Stainboy'' (2000) (balss) *''The Beat Nicks'' (2000) *''Chasing the Dragon'' (2000) *''If... Dog... Rabbit...'' (1999) *''Sleepy Hollow'' (1999) *''Tail Lights Fade'' (1999) *''Frogs for Snakes'' (1998) *''Breast Men'' (1997) *''Mars Attacks!'' (1996) *''Ed Wood'' (1994) *''Alice'' (1990) == Ārējas saites == * [http://www.imdb.com/name/nm0547273/ Liza Marija, IMDb profils [[Category:Amerikāņu kinoaktieri|Marija, Liza]]] [[de:Lisa Marie]] [[en:Lisa Marie]] [[fi:Lisa Marie]] [[ja:リサ・マリー]] 9670 40819 2006-04-16T23:06:08Z Juzeris 23 izlaboju pāradr. #redirect [[Liza Marija]] 9671 51511 2006-06-21T08:13:52Z 195.122.31.57 ''''''Simpsoni'''''' ir animēts ASV televīzijas šovs kuru radījis Mets Grēnings (Matt Groening). Tas ir visilgstošāk rādītais ASV televīzijas šovs, kā arī pasaulē visilgāk rādītais animētais šovs. Kopš tas 1989. gada 17. decembrī pirmo reizi parādījās FOX kanālā, ir pagājušas jau 17 sezonas un 376 epizodes. Ir jau parakstīts līgums par šova deviņpadsmito sezonu, kas tiks rādīta 2007. un 2008. gados. 2007. gada maijā svinīgi tiks atzīmēta šova 400tā sērija. Paralēli tiek veikts darbs pie pilnmetrāžās multiplikācijas filmas radīšanas, kuras pirmizrāde plānota 2007. gada 27. jūlijā. Šovs ir izteikti satīrisks un izsmej cilvēku dzīves dažādus aspektus, taču galvenokārt parodē "ikdienas amerikāņa" dzīvesveidu, kuru iemieso Simpsonu ģimene. Papildus, tiek izsmieta amerikāņu kultūra, sabiedrība un pat televīzija, it sevišķi FOX Broadcasting, pa kuras kanāliem šovs tiek rādīts. [http://www.thesimpsons.com/ Oficiālā mājaslapa Internetā] {{stub}} 9672 27911 2006-01-27T17:29:56Z Creep 473 9673 37549 2006-03-29T16:23:19Z Creep 473 [[Vācija|Vācijas]] kompānijas ''Heckler und Koch'' izstrādātais vieglais [[ložmetējs]] '''HK 11e''' ir [[HK 11]] pēctecis. Tā pirmsākumi meklējami 1961. gadā ar HK 11. Zināms, ka pašlaik tas ietilpst [[Bangladeša|Bangladešas]] [[armija]]s bruņojumā, un izceļas ar to, ka tam ir iekārta priekš 3 ložu šāviņiem. Tā klasē ietilpst arī vieglais ložmetējs [[HK 13]]. [[Image:HK11e.jpg|thumb|right|500px|HK 11e]] == Parametri == *Tips: Vieglais [[ložmetējs]] *Ražotājvalsts: [[Vācija]] *Gads: 1982 *Kalibrs: 7.62 mm *Svars: 8.15 kg *Stobra garums (bez uzliesmojuma slāpētāja): 45 cm *Kopējais garums: 103 cm *Munīcija: 7.62 x 51 mm [[NATO]] *Padeve: 20 ložu [[magazīna]]s, 50 ložu patronlente *Uguns temps: 800 šāviņi/min *Lodes pirmātrums: 800 m/s *Efektīvais attālums: 1000 m {| border="1" cellpadding="2" !width="130"|Ierocis !width="90"|Uguns temps !width="80"|Nodarījums !width="50"|''PEN'' !width="50"|Izmērs !width="50"|''SS'' !width="120"|Šaušanas režīms |- |HK 11e |3/5 |4 |''2-3-Nil'' |6 |3 |4/7 |- |HK 11e (uz [[divkājis|divkāja]]) |3/5 |3 |''2-3-Nil'' |6 |2 |2/4 |} == Tehniskais raksturojums == ''Heckler und Koch'' 11e ir vieglais [[ložmetējs]], kas ir līdzīgs ar kompānijas izstrādāto G3 šauteni, savukārt vēlākajā modelī HK G8 ir vairākas HK 11e iezīmes. „E” modelis tika izstrādāts, lai to eksportētu uz daudzām pasaules valstīm, tā ka tas tika izgatavots, lai lietotu ne tikai parastās [[magazīna]]s, bet arī 50 ložu patronlentes. Magazīnas bija normāla veida, bet bija arī īsākas papildus versijas. Patronlentes barošanas komplekts priekš HK 11e sver 3.46 kg un maksā 1183$. Tas var tikt barots arī no 30 ložu magazīnām, 50 ložu diskveida vai 80 ložu dubultdiskveida magazīnām. Tas var tikt aprīkots gan ar optisko, gan nakts tēmēkli, kā arī ar vieglu [[divkājis|divkāji]] priekš ilgstošas uguns. Zināms, ka HK 11e ir iespējams izveidot no HK 91. To var izmantot armijā un speciālo uzdevumu vienībās. [[Category:Ložmetēji]] 9678 27932 2006-01-27T21:56:37Z Juzeris 23 redirect [[Divupe]] #redirect [[Divupe]] 9679 34360 2006-03-19T03:50:06Z YurikBot 213 robot Adding: pl '''ASIO''' (Audio Stream Input/Output) ir daudzkanālu [[audio]] datu pārsūtīšanas protokols, ko lieto daudzi audio/[[MIDI|MIDI]] sekvenceru izstrādātāji. Tas atļauj [[programmatūra]]i realizēt plašas daudzkanālu iespējas spējīgām [[skaņas karte|skaņas kartēm]]. ASIO izvērš pamata [[dators|datora]] skaņas kartes iespējas, no kurām vairums spēj nodrošināt tikai [[stereo]] (divu kanālu) audio ievadi un izvadi. ASIO specifikācija nosaka saskarsni ar skaņas karti caur profesionālo skaņas karšu izstrādātāju izstrādātu ASIO dzini, kas iespēj audio/MIDI programmai lietot visas iespējamās skaņas kartes ievades un izvades, kas ļauj lietotātājam noteikt, kuru no ievadēm lietot ierakstam un kuru atskaņošanai, lietojot ar ASIO savietojamu programmu, kas savukārt atļauj lietotājam ierakstīt vairākus celiņus vienlaicīgi. [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[de:Audio Stream Input/Output]] [[en:Audio stream input output]] [[pl:Audio Stream Input/Output]] [[sl:Audio Stream Input Output]] [[sv:ASIO]] 9681 27949 2006-01-28T06:33:25Z Yyy 146 "[[Halogēnogļūdeņradis]]" pārdēvēju par "[[Halogēnogļūdeņraži]]": vielu klases lai ir daudzkaitlī (aldehīdi, ogļūdeņraži) #REDIRECT [[Halogēnogļūdeņraži]] 9684 27962 2006-01-28T12:49:12Z Dekaels 268 "[[Azeru alfabēts]]" pārdēvēju par "[[Azerbaidžāņu alfabēts]]": Tā, šķiet, būs saprotamāk. #REDIRECT [[Azerbaidžāņu alfabēts]] 9686 27984 2006-01-28T19:09:50Z 129.13.186.1 #redirect [[Jānis Čakste]] 9688 28005 2006-01-29T20:46:04Z Tail 13 Šajā kategorijā atrodami Vikipēdijas raksti par brālībām. 9689 31172 2006-02-21T11:22:43Z Yyy 146 cat {{catmore}} [[Category:Reliģija]] [[Category:Vēsture]] 9690 51707 2006-06-24T07:42:19Z Escarbot 1016 robot Adding: hr '''Birmingema''' ([[angļu valoda|angļu valodā]]: ''Birmingham'') - pilsēta [[Anglija|Anglijā]], [[Vestmidlenda|Vestmidlendā]]. Otra lielākā Anglijas pilsēta, nozīmīgs ekonomikas centrs. Vēsturiski viena no galvenajām pilsētām, kurā sākās [[rūpnieciskā revolūcija]]. Šeit savu darbību veica [[Džeimss Vats]] - [[tvaika mašīna|tvaika mašīnas]] izgudrotājs. Daudzi ievērojami tā laika slavenākie izgudrotāji un uzņēmēji ir dzīvojuši Birmingemā. Birmingema tiek uzskatīta par [[smagais metāls|smagā metāla]] mūzikas (''Heavy metal music'') dzimteni, jo tādas grupas kā ''[[Judas Priest]]'' un ''[[Black Sabbath]]'' dzimušas Birmingemā. Birmingema ir arī grupas ''[[Duran Duran]]'' dzimtene. Mūsdienās izceļas ar savu etnogrāfisko raibumu - tikai 70% no iedzīvotājiem ir eiropieši. Populārajā mūzikā Birmingema pazīstama kā grupu ''[[Traffic (grupa)|Traffic]]'', ''[[The Moody Blues]]'', ''[[Judas Priest]]'', ''[[Black Sabbath]]'', ''[[Electric Light Orchestra]]'', ''[[UB40]]'' un ''[[Duran Duran]]'' dzimtene. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Birmingham'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:EnglandBirmingham.png|160px|]] | align=center | |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 986 969<br> 3 240 327 (aglom.) |- | Dibināta | 1086.g (rakstos) |- | Citi nosaukumi | '''Brum''' (iesauka) |- | valsts daļa | [[Anglija]] |- | reģions | [[Vestmidlenda]] (West Midlands) |- | Mājaslapa | [http://www.birmingham.gov.uk/ www.birmingham.gov.uk] |} {{commons|Category:Birmingham}} [[Image:BirminghamUK skyline Centenary Square 700.jpg|Birmingemas centrs|thumb|left]] ====Vēsture==== Kaut arī Birmingema pieminēta jau 1086.gadā [[Pastarās Tiesas grāmata|Pastarās Tiesas grāmatā]], ilgus gadsimtus tā bija visai neievērojams ciematiņš. XVI.gs pilsētiņa mazliet atplauka, jo tuvumā atradās [[dzelzs]] rūdas un [[ogles|ogļu]] atradnes, un Birmingema kļuva par ieroču (zobenu) rūpniecības centru. Tomēr īsti Birmingema sāka attīstīties līdz ar rūpniecisko revolūciju XVIII gs. Apdzīvotās vietas rūpniecība bāzējās uz daudziem maziem uzņēmumiem, nevis lielrūpniecību. No 1760.gada ap un caur Birmingemai izbūvēja sarežģītu kanālu tīklu izejmateriālu piegādei. Pilsētas tiesības Birmingema ieguva tikai 1889.gadā, kad bija kļuvusi par otro lielāko apdzīvoto vietu Anglijā. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara laikā]] Birmingemas centrs cieta uzlidojumos. 50-ajos un 60-ajos gados pilsētas centru apbūvēja ar [[dzelzbetons|dzelzbetona]] celtnēm, tāpēc Birmingema bija slavena ar savu neglīto veidolu un iesauku - ''dzelzbetona džungļi''. ====Cilvēki==== Birmingemā dzimuši: *[[Tonijs Aijomi]] (''Tony Iommi'') (1948-) - ģitārists *[[Martins Barrs]] (''Martin Barre'') (1946-) - mūziķis *[[Edvards Bērns-Džonss]] (''Edward Burne-Jones'') (1833-1898) - gleznotājs *[[Bleizs Beilijs]] (''Blaze Bayley'') (1963-) - mūziķis *[[Nevils Čemberlens]] (''Neville Chamberlain'') (1869–1940) - politiķis *[[Ostins Čemberlens]] (''Austen Chamberlain'') (1863-1937) - politiķis *[[Dzamēlija]] (''Jamelia'') (1981-) - mūziķe *[[Frensiss Geltons]] (''Francis Galton'') (1822–1911) - antropologs *[[Barbara Kārtlenda]] (''Barbara Cartland'') (1901–2000) - rakstniece *[[Džons Kedberijs]] (''John Cadbury'') (1801–1889) - uzņēmējs *[[Deivids Kokss]] (''David Cox'') (1783-1859) - gleznotājs *[[Fils Lainots]] (''Phil Lynott'') (1949-1986) - mūziķis *[[Niks Meisons]] (''Nick Mason'') (1944-) - mūziķis *[[Ozijs Osborns]] (''Ozzy Osbourne'') (1948-) - mūziķis *[[Karls Palmers]] (''Carl Palmer'') (1950-) - mūziķis *[[Alfrēds Redklifs-Brauns]] (''Alfred Radcliffe-Brown'') (1881-1955) - antropologs *[[Naidžels Teilors]] (''John Taylor'') (1960-) - mūziķis *[[Stīvs Vinvūds]] (''Steve Winwood'') (1948-) - mūziķis Birmingemā dzīvojuši: *[[Semjuels Džonsons]] (''Samuel Johnson'') (1709-1784) - rakstnieks *[[Vistans Hjū Odens]] (''Wystan Hugh Auden'') (1907–1973) - dzejnieks *[[Džons Ronalds Rūels Tolkīns]] (''J. R. R. Tolkien'') (1892–1973) - rakstnieks *[[Džeimss Vats]] (''James Watt'') (1736–1819) - izgudrotājs [[Category:Apvienotās Karalistes pilsētas]] [[af:Birmingham (Engeland)]] [[ar:بيرمينغهام]] [[bg:Бирмингам]] [[ca:Birmingham]] [[cs:Birmingham]] [[cy:Birmingham]] [[da:Birmingham]] [[de:Birmingham]] [[en:Birmingham]] [[eo:Birmingham]] [[es:Birmingham]] [[et:Birmingham]] [[fi:Birmingham]] [[fr:Birmingham]] [[ga:Birmingham]] [[he:ברמינגהאם]] [[hr:Birmingham]] [[hu:Birmingham]] [[id:Birmingham]] [[it:Birmingham]] [[ja:バーミンガム]] [[la:Birminghamia]] [[lt:Birmingemas]] [[nl:Birmingham (Engeland)]] [[no:Birmingham]] [[pl:Birmingham]] [[pt:Birmingham]] [[ro:Birmingham]] [[ru:Бирмингем]] [[simple:Birmingham, England]] [[sv:Birmingham]] [[th:เบอร์มิงแฮม]] [[tr:Birmingham]] [[ug:بىرمىنگام]] [[uk:Бірмінгем]] [[zh:伯明翰市]] 9691 28015 2006-01-30T00:54:24Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Birmingema]] 9693 28021 2006-01-30T09:33:08Z Feens 37 Neapole kartē no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Naples_dot.png] Neapole kartē no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Naples_dot.png] 9695 52866 2006-07-01T15:32:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Napoli]] '''Neapole''' (''Napoli'') - pilsēta [[Itālija|Itālijas]] dienvidos pie [[Tirēnu jūra|Tirēnu jūras]] [[Neapoles līcis|Neapoles līča]]. Trešā lielākā pilsēta Itālijā un lielākā Dienviditālijas pilsēta, [[Kampānija|Kampānijas]] un [[Neapoles province|Neapoles provinces]] centrs. Slavena ar savu vēsturi, kultūru un gastronomiju - Neapole ir [[pica]]s dzimtene. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Napoli'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Naples dot.png|160px|]] | align=center | [[Image:Napoli-Stemma.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 983 614<br> ap 3 803 753 (aglom.) |- | Dibināta | [[senie grieķi]] ap VIII gs. p.m.ē. |- | Citi nosaukumi | '''Napule''' (vietējā dialektā)<br>'''Naples''' ([[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]])<br>'''Neapel''' ([[vācu valoda|vācu]]) |- | reģions (''regione'') | [[Kampānija]] |- | province (''province'') | [[Neapoles province]] |- | Mājaslapa | [http://www.comune.napoli.it/ www.comune.napoli.it] |} {{commons|Category:Napoli}} [[Image:Napoli and Vesuvius.jpg|left|thumb|200px|Neapole ar [[Vezuvs|Vezuvu]] fonā]] Pazīstama ar saviem muzejiem - ''Museo Archeologico Nazionale Napoli'' (lieliski [[Senā Roma|romiešu]] mākslas paraugi) un ''Museo di Capodimonte'' ([[Mikalandželo]], [[Karavadžo]], [[Ticiāns]] u.c.). Slavena arī ar pasaulē vecāko darbojošos [[opera|operu]] - ''Teatro di San Carlo'' (1737). Neapole ir viens no [[itāļu]] emigrācijas centriem, neapolieši ir liela daļa no itāļu emigrantiem visā pasaulē. Pazīstama arī kā organizētās noziedzības - [[Kamorra]]s dzimtene. ====Vēsture==== Ap VIII gs. p.m.ē. Neapoli ([[grieķu valoda|grieķu]] - ''Jaunā pilsēta'') nodibina [[Senā Grieķija|sengrieķu]] kolonisti no [[Kūmas (pilsēta)|Kūmām]]. Kaut arī IV gs. p.m.ē. Neapoli iekaroja [[Senā Roma|Roma]], pilsētas grieķu raksturs saglabājās, un Neapole kļuva par vietu, kur mijiedarbojās romiešu un grieķu kultūras. Patīkamā klimata dēļ Neapoles piekraste kļuva par atpūtas vietu daudziem turīgiem romiešiem. Pilsēta ir sens [[kristietība|kristietības]] centrs - leģenda vēsta, ka šeit sprediķojuši [[Sv.Pēteris]] un [[Sv.Pāvils]]. Pēdējais Romas imperators [[Romuls Augusts]] tika nometināts Neapolē, kad [[Odoakrs]] to gāza 476.gadā. Kad [[langobardi]] iekaroja gandrīz visu Itālijas pussalu, Neapole palika uzticīga [[Bizantijas impērija|Bizantijai]]. No 638.gada līdz 1137.gadam Neapole bija neatkarīgas [[Neapoles grāfiste|Neapoles grāfistes]] centrs. 1137.gadā Neapoli ieņem [[Sicīlijas karaliste|Sicīlijas karalistes]] karaspēks [[normāņi|normāņu]] karaļa [[Rodžēro II]] (Rožē II) vadībā, bet 1266.gadā Neapole kļūst par Sicīlijas karalistes galvaspilsētu. 1442.gadā Neapoli ieņem [[Aragona|Aragonas]] karalis [[Alfonso V]] un pats kļūst par Neapoles karali. Turpmākos gadsimtus Neapole un Dienviditālija politiski ir vairāk saistīta ar [[Spānija|Spāniju]], nekā Ziemeļitāliju. 1861.gada 6.septembrī pilsēta ienāk [[Džuzeppe Garibaldi|Garibaldi]] karaspēks un īsi pēc tam pilsēta un visa Dienviditālija kļūst par Itālijas sastāvdaļu. ====Cilvēki==== Neapolē dzimuši: *[[Džovanni Loranco Bernīni]] (Gian Lorenzo Bernini) (1598-1680) - arhitekts *[[Libero Bovio]] (Libero Bovio) (1883-1942) - dzejnieks *[[Eduardo De Filipo]] (Eduardo De Filippo) (1900-1984) - aktieris *[[Enriko De Nikola]] (Enrico De Nicola) (1877-1959) - politiķis *[[Armando Diazs]] (Armando Diaz) (1861–1928) - karavadonis *[[Luka Džordano]] (Luca Giordano) (1632-1705) - gleznotājs *[[Enriko Karuzo]] (Enrico Caruso) (1873–1921) - operdziedonis *[[Benedeto Kroče]] (Benedetto Croce) (1866-1952) - filozofs *[[Rudžero Leonkavallo]] (Ruggero Leoncavallo) (1857-1919) - komponists *[[Džakopo Sanacaro]] (Jacopo Sannazaro) (1458-1530) - dzejnieks *[[Domeniko Skarlati]] (Domenico Scarlatti) (1685–1757) - komponists *[[Džambatista Viko]] (Giambattista Vico) (1668—1744) - filozofs [[category:Itālijas pilsētas]] [[ar:نابولي]] [[bg:Неапол]] [[ca:Nàpols]] [[cs:Neapol]] [[da:Napoli]] [[de:Neapel]] [[en:Naples]] [[eo:Napolo]] [[es:Nápoles]] [[eu:Napoli]] [[fa:ناپل]] [[fi:Napoli]] [[fr:Naples]] [[he:נאפולי]] [[hu:Nápoly]] [[id:Napoli]] [[it:Napoli]] [[ja:ナポリ]] [[ka:ნეაპოლი]] [[ko:나폴리]] [[la:Neapolis]] [[lt:Neapolis]] [[nap:Napule]] [[nl:Napels (stad)]] [[nn:Napoli]] [[no:Napoli]] [[pl:Neapol]] [[pt:Nápoles]] [[ro:Napoli]] [[ru:Неаполь]] [[scn:Nàpuli]] [[simple:Naples]] [[sk:Neapol]] [[sl:Neapelj]] [[sv:Neapel]] [[tr:Napoli]] [[zh:那不勒斯]] 9696 28033 2006-01-30T11:42:45Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Neapole]] 9697 28034 2006-01-30T11:42:52Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Neapole]] 9698 51421 2006-06-20T10:58:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:錢]] [[Image:Moneybillscoins3.jpg|thumb|250px|[[Monēta]]s un [[banknote]]s ([[eiro]], [[Anglija]]s [[mārciņa]]s, [[Dānija]]s [[krona]]s, [[Kanāda]]s [[dolārs|dolāri]])]] '''Nauda''' ir līdzeklis, ar ko var izteikt visu citu [[prece|preču]] un [[pakalpojums|pakalpojumu]] vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai. Parasti to izdod [[valdība]] vai kāda finanšu iestāde ([[banka]]), taču naudas funkcijas īpašos apstākļos (ekonomiskas stabilitātes trūkums, karš, cietums) var pildīt arī plaša patēriņa preces, piemēram, cigaretes vai alkohols. Naudas vērtība atkarīga no tās kā apmaiņas priekšmeta noderīguma, savukārt tas atkarīgs no naudas tirgus vērtības. Naudai var būt pašai par sevi piemītoša vērtība (ja naudas funkcijas pilda kāda prece); izplatīta šādas naudas forma ir valūta ar [[zelts|zelta]] segumu. Nauda, kurai pašai par sevi vērtība nepiemīt, ir salīdzinoši nesens izgudrojums. Šādas naudas vērtību nosaka likums – valdība naudu izdod un ar likumu nosaka, ka šī nauda jāpieņem kā maksāšanas līdzeklis, turklāt prasa, lai šajā nauda tiktu maksāti [[nodokļi]]. Vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad nauda, kam pašai vērtība piemīt (piemēram, zelta seguma veidā), to zaudē (ASV [[dolārs]]) vai tāda, kurai tās nav bijis, to iegūst (t.s. [[Šveices dinārs]]). [[Latvijas Republika]]s nacionālās naudas vienība ir [[lats]], kurā ir 100 [[santīms|santīmu]]. ==Naudas īpašības== Lai apmaiņas līdzekli varētu uzskatīt par naudu, tam jāpiemīt noteiktām īpašībām: * tam jābūt standarta maksājumu līdzeklim, * ar to jāvar noteikt citu preču vai pakalpojumu vērtību (līdz ar to arī [[cena|cenu]]), * tam jābūt vērtību uzkrāšanas līdzeklim, * tai jābūt atpazīstamai (lai naudas saņēmējs to atpazītu kā maksāšanas līdzekli) un vienotai (divu vienādu naudas vienību vērtībai jābūt vienādai vai līdzīgai). Mūsdienu ekonomikas ietvaros tiek uzskatīts, ka naudai vēlamas šādas īpašības: * tās vērtībai jābūt stabilai, * tai jābūt grūti viltojamai, * tai jābūt viegli dalāmai un pārvietojamai, * tai jābūt savstarpēji apmaināmai (vienai naudas vienībai jābūt noteiktai vērtībai attiecībā pret citu naudas vienību), * tai jābūt daudzumā ierobežotai (lai nodrošinātu cenu stabilitāti), * tai jābūt izturīgai (tā nedrīkst bojāties vai ātri nolietoties). ==Naudas funkcijas== Naudai ir noteiktas funkcijas. Nauda ir: * [[apgrozība]]s (maiņas) līdzeklis, * vērtību salīdzināšanas mērs un uzskaites līdzeklis (ļauj salīdzināt cenu), * vērtību uzkrāšanas līdzeklis, * kredītnauda jeb maksāšanas līdzeklis (darījumos, kuros apmaksa jāveic pēc zināma laika perioda). Naudas pamatfunkcija ir atdalīt pirkšanu no pārdošanas, tā atvieglojot maiņu, jo cilvēkam, kurš vēlas iegādāties noteiktu preci vai pakalpojumu, nav nepieciešamības atrast cilvēku, kurš vēlētos šo preci vai pakalpojumu iemainīt pret pircēja piedāvātajiem. ==Skat. arī== * [[Naudas vēsture]] * [[Valūta]] * [[Numismātika]] ==Ārējās saites== * [http://www.bank.lv/lat/main/lvnaud/ Latvijas nauda (Latvijas Bankas mājaslapa)] [[Category:Nauda|*]] {{Link FA|hu}} [[af:Geld]] [[bg:Пари]] [[bn:অর্থ (টাকা)]] [[ca:Diner]] [[cs:Peníze]] [[cy:Arian (economeg)]] [[da:Penge]] [[de:Geld]] [[el:Χρήμα]] [[en:Money]] [[eo:Mono]] [[es:Dinero]] [[et:Raha]] [[fa:پول]] [[fi:Raha]] [[fr:Monnaie]] [[he:כסף (אמצעי תשלום)]] [[hi:पैसे]] [[hr:Novac]] [[hu:Pénz]] [[id:Uang]] [[io:Pekunio]] [[it:Denaro]] [[ja:貨幣]] [[ko:돈]] [[lt:Pinigai]] [[mk:Пари]] [[nl:Geld]] [[no:Penger]] [[pl:Pieniądz]] [[pt:Dinheiro]] [[ru:Деньги]] [[sh:Novac]] [[simple:Money]] [[sl:Denar]] [[sq:Paraja]] [[sr:Новац]] [[sv:Pengar]] [[tl:Salapi]] [[to:Pa'anga]] [[tr:Para]] [[uk:Гроші]] [[vi:Tiền]] [[zh-yue:錢]] 9699 28041 2006-01-30T14:03:09Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Ekonomika]] 9700 28044 2006-01-30T15:23:16Z Tail 13 Gliemežvāku pērlītes, kas Dienvidāfrikā tikušas izmantotas naudas vietā pirms 75 000 gadu (no en.wiki; skat. [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Blombosbeads3.jpg]). Gliemežvāku pērlītes, kas Dienvidāfrikā tikušas izmantotas naudas vietā pirms 75 000 gadu (no en.wiki; skat. [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Blombosbeads3.jpg]). 9701 42242 2006-04-28T19:46:04Z Kudars 762 '''Naudas vēsture''' aptver laika posmu no aptuveni 75 000 g. p.m.ē. līdz mūsdienām. ==Naudas rašanās== [[Image:Blombosbeads3.jpg|thumb|300px|Gliemežvāku pērlītes no Blombosas alas Dienvidāfrikā (apm. 75 000 g. p.m.ē.)]] [[Nauda]]s vēstures aizsākumus datē ar aptuveni 75 000 gadu p.m.ē., kad [[Āfrika|Āfrikā]] tika izmantota protonauda (gliemežvāki). Kultūrās, kurās neprata apstrādāt [[metāls|metālu]], naudas funkcijām izmantoja gliemežvāku vai ziloņkaula rotaslietas, jo tās bija viegli sadalāmas un pārvietojamas, bet grūti viltojamas. Iesākumā naudas funkcijas pildīja prece, kas tika samainīta, izdarot tā saucamo barteru jeb naturālo maiņu. Vēlāk, meklējot ērtākus norēķināšanās veidus, ieviesās tā sauktā prečnauda, kad maksāšanas līdzekļa funkcijas pildīja dažādas plaša patēriņa preces. Tā kā naudai jābūt daudzumā ierobežotai, tad vēsturiski kā nauda tikuši lietoti dažādi priekšmeti, sākot ar dārgmetāliem (kas jau dabiski ir ierobežotā daudzumā), gliemežvākiem un lopiem līdz cigaretēm vai pilnībā mākslīgai naudai (piemēram, banknotēm). [[Amerika]]s indiāņi izmantoja no gliemežvākiem izveidotas pērlītes, indieši – koši krāsotus gliemežvākus, [[Fidži]] salas iedzīvotāji – vaļu zobus, Ziemeļamerikas kolonisti – tabaku, [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salas Japas iedzīvotāji – lielus akmens diskus (to vērtība bija atkarīgā no lieluma; lielākie diametrā sasniedza 12 pēdas un svēra vairākas tonnas), viduslaiku [[Irāka]]s iedzīvotāji – maizi. Ilgstoši kā maksāšanas līdzeklis tika izmantotas garšvielas. ==Metāla monētu ieviešana== [[Image:Epicurian Coin.jpg|thumb|250px|Sena [[Senā Grieķija|grieķu]] monēta]] Vēsturiski visbiežāk kā nauda izmantots metāls. Standarta metāla monētas kā maksājumu līdzeklis parādījās aptuveni VII gs. p.m.ē. Pirmās grieķu monētas bija no [[varš|vara]], pēc tam – no [[dzelzs]], jo šos divus metālus plaši izmantoja ieroču ražošanā. Ap 700 g. p.m.ē. [[Argosa]]s karalis Feidons nomainīja dzelzs monētas pret monētām no [[sudrabs|sudraba]], kas bija salīdzinoši nelietderīgs, tikai dekoratīvs metāls. Šīs monētas plaši izmantoja kā starptautisku maiņas līdzekli līdz pat [[Peloponēsas karš|Peloponēsas karam]], kad tās aizstāja [[Atēnas|Atēnu]] [[drahma]]. Tiek uzskatīts, ka pirmās dārgmetāla monētas, kuru sastāvā bija [[zelts]], tika ieviestas Lidijā, Anatolijā (tās izdeva [[Krēzs]]). Tās tika izgatavotas no dabiska zelta un sudraba sakausējuma (''electrum''). Tās bija vienkārši veidotas, pēc formas līdzinājās pupām un uz tām bija primitīvas zīmes, kas liecināja vai nu par monētas svaru, vai metāla kvalitāti, vai abiem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara, tā atvieglojot tirdzniecību, taču ar to bija saistītas arī zināmas problēmas – monētas tika apgrieztas (no malām nogriežot nelielu dārgmetāla daudzumu) vai sakratītas (tādējādi no monētām atdalījās dārgmetāla putekļi, kas samazināja monētas patieso vērtību), tāpēc lielos darījumos joprojām izmantoja naudas svēršanu. Šīs problēmas atrisināja, ieviešot nelielus iedobumus ap monētas perimetru. Sarežģītāka problēma bija valdnieku centieni gūt materiālu labumu no naudas kalšanas monopola. Ieviešot standartmonētas, valdība rūpīgi noteica monētas svaru un tajā lietotā metāla kvalitāti. Uz monētas uzspieda valdnieka emblēmu, norādot tās izcelsmi. Valdniekiem tomēr bija raksturīgi vēlāk monētā izmantot mazāk dārgmetāla, tā samazinot monētas faktisko vērtību. Tā, piemēram, rīkojās [[Solons]], kad 594. gadā p.m.ē. nāca pie varas Atēnās. Pēcāk toties Atēnu drahmai bija gandrīz nemainīgs sudraba sastāvs (67 graudi augstas kvalitātes sudraba līdz Aleksandra laikam, pēc tam – 65), tāpēc tā kļuva par standarta maksas līdzekli gan [[Senā Grieķija|Grieķijā]], gan lielā daļā [[Āzija]]s un [[Eiropa]]s. Atēnu drahmu turpināja izdot un plaši pielietot pat tad, kad Grieķiju jau bija pakļāvuši romieši. Aptuveni 212. gadā romieši ieviesa savu naudu, kas bija veidota pēc drahmas parauga – sudraba [[denārijs|denāriju]]. Līdz ar to sāka mazināties iepriekšējo – vara monētu – vērtība, tās svars pamazām no vienas mārciņas samazinājās līdz pusuncei. Sudraba denārija un zelta aureja (to ieviesa aptuveni 87. gadā p.m.ē.) vērtība toties gandrīz nemazinājās līdz pat [[Nērons|Nērona]] nākšanai pie varas. Kad par imperatoru kļuva Nērons, tika samazināts dārgmetālu sastāvs kā denārijam, tā aurejam. Tas noveda pie pasliktinātas ekonomiskās situācijas, jo šī rīcība ir praktiski līdzvērtīga pastiprinātai naudas drukāšanai mūsdienās, tā veicinot [[inflācija|inflāciju]]. Lai arī naudas kalšanai parasti izmantoja zeltu un sudrabu, dažkārt tika izmantoti arī citi metāli. Piemēram, [[Sparta|Spartā]] monētas ražoja no dzelzs, lai mudinātu iedzīvotājus neņemt dalību starptautiskajā tirdzniecībā. XVII gs. sākumā [[Zviedrija|Zviedrijā]] trūka dārgmetālu, tāpēc naudu ražoja no vara – nauda bija lielas vara plātnes (50 cm vai vairāk garumā un platumā), uz kurām iespieda zīmes, kas norādīja to vērtību. [[Image:Salzburg thaler 1628.jpg|thumb|250px|Sudraba [[tālers]] (1628)]] No metāla kaltām monētām bija tā priekšrocība, ka to vērtība piemita jau pašam metālam. Problēma bija dažādo monētu līdzāspastāvēšana dažādās Eiropas nācijās. Piemēram, angļu un spāņu tirgotāji zelta monētas mainīja pret lielāku daudzumu sudraba monētu nekā kaimiņvalstu pārstāvji, tāpēc 1670.-1680. gados angļu zelta [[gineja]]s vērtība sāka strauji celties pret angļu sudraba [[krona]]s (''crown'') vērtību un Anglijā ieplūda daudz vairāk zelta nekā jebkurā citā Eiropas nācijā. Starpību jo lielāku vērta tas, ka Āzijas tirgotāji vērtēja sudrabu augstāk nekā zeltu, tāpēc Āzijas zelts strauji plūda uz Eiropu, bet Eiropas sudrabs – uz Āziju. Sistēmu stabilizēt ļāva valsts banku garantijas iemainīt naudu pret zeltu pēc noteikta kursa. Tas tomēr gandrīz noveda pie nacionālas finanšu katastrofas, kad Anglijas bankai krīzes brīdī nācās iemainīt ļoti daudz naudas pret zeltu (situāciju glāba Londonas tirgotāji, kas deva bankai finanšu garantijas). ==Papīrnauda== [[Image:Jiao zi.jpg|thumb|250px|Senās [[Ķīna]]s papīrnauda (Songu dinastija)]] Papīrnaudas aizsākumi meklējami rakstiskos solījumos maksāt noteiktu zelta un sudraba daudzumu vai citas vērtības, kā arī zīmēs, kas liecināja par to īpašniekam piederošajām vērtībām (piemēram, uzkrātiem lauksaimniecības produktiem). Šādi papīrnaudas priekšteči bija sastopami jau [[Mezopotāmija|Senajā Mezopotāmijā]], [[Japāna|Japānā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]] (I gs. m.ē.). Galvenais cēlonis papīrnaudas ieviešanai būtībā bija izejvielu trūkums metāla monētu izgatavošanai. Pirmoreiz papīrnauda parādījusies, šķiet, VII gadsimtā Songu dinastijas laikā [[Ķīna|Ķīnā]], bet ap 960. gadu Ķīnā pirmoreiz tika izdota vispārējā apritē ieviesta papīrnauda, kas sākotnēji tika segta ar metālu uzkrājumiem un kuru lietojums tika teritoriāli un arī laika ziņā ierobežots, līdz Juaņu dinastijas laikā šie ierobežojumi tika atcelti metālu trūkuma dēļ (tika ieviesta nesegta nauda). Papīrnaudas lietojumu, lai cīnītos pret milzīgo [[inflācija|inflāciju]], Ķīnā pārtrauca Miņu dinastijas laikā 1455. gadā. Eiropā pirmās banknotes izdeva [[Stokholma]]s Banka, mūsdienu [[Zviedrijas banka]]s priekštece, 1660. gadā, taču 1664. gadā bankai pietrūka monētu papīrnaudas segšanai, tāpēc banka pārtrauca darbību. 1690. gadā tika izdota pirmā papīrnauda [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], Tas, ka papīrnauda bija ļoti viegli izgatavojama, tās izdevējiem - bankām, valstīm utt. - radīja kārdinājumu dažādās krīzes situācijās (karu vai revolūciju laikos) laist apgrozībā naudu, ko nesedza ne dārgmetāli, ne citas vērtības. Tas izraisīja ne tikai milzīgu inflāciju, bet arī neapmierinātību ar papīrnaudu un neuzticību tai. Šādu naudu izdeva, piemēram, [[Franču revolūcija]]s, [[Amerikas pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] ([[konfederāti|konfederātu]] štatos), [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Papīrnauda parasti tiek izgatavota no īpaša papīra, kura sastāvā dažreiz ir arī [[lini|linu]], [[kokvilna]]s vai citas auduma šķiedras. Lielākoties banknošu papīrs ir elastīgāks par parasto, tas ir arī vairāk vai mazāk izturīgs pret novalkāšanu un mitrumu. 1988. gadā [[Austrālija|Austrālijā]] tika emitētas pirmās [[polimēri|polimēru]] banknotes. Mūsdienās polimēru banknotes lieto arī [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Rumānija|Rumānijā]] un [[Meksika|Meksikā]] ==Nesegta nauda== Drīz vien tika ieviesta arī ar zeltu vai sudrabu nesegta nauda. Pirmoreiz lielos mērogos tas notika [[Francija|Francijā]] XVIII gs. sākumā (lai arī ir ziņas, ka [[Ķīna|Ķīnā]] papīrnauda parādījusies jau daudzus gadsimtus iepriekš). Pēcāk nesegtas naudas izdošana bieži bija īslaicīga – piemēram, [[Napoleons|Napoleona]] karu laikā (1799-1815) Lielbritānijā naudaszīmju apmaiņa pret zeltu tika pārtraukta, kā rezultātā auga zelta monētu vērtība. Nesegtas naudas vērtību nosaka likums, un vēsturē bijuši periodi, kad par atteikšanos pieņemt šo naudu parādu dzēšanai draudējis nāvessods – piemēram, Romā [[Diokleciāns|Diokleciāna]] laikā vai [[Lielā franču revolūcija|pēcrevolūcijas]] periodā Francijā. 1971. gadā [[ASV]] pilnībā pārgāja uz nesegtu naudu. Šajā laikā daudzu ekonomiski attīstīto valstu valūtas bija piesaistītas ASV dolāram, un tas nozīmēja, ka liela daļa rietumu pasaules valūtu ar šo soli kļuva par nenodrošinātu naudu. Pēc pirmā Līča kara toreizējais Irākas prezients Sadams Huseins atcēla Irākas tābrīža nenodrošināto valūtu un nomainīja to pret jaunu valūtu. Lai arī iepriekšējā valūta nebija nodrošināta, tās lietošanu neprasīja centrālā vara un nekas neaizsargāja šīs valūtas vērtību, tā turpināja būt apgrozībā politiski izolētajos Irākas kurdu reģionos. Šo valūtu pazīst kā [[Šveices dinārs|Šveices dināru]], un tā saglabāja savu stabilitāti un vērtību vairāk kā dekādi. Formāli to nomainīja pēc otrā Līča kara. ==Elektroniskā nauda== Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie neskaidras naudas norēķini, kuros tiek izmantotas elektroniskās naudas formas kā, piemēram, kibernauda, kā tiek dēvēti pasaules tīmeklī apgrozītie neskaidras naudas līdzekļi. Kā piemēru šeit var minēt Amerikas Savienotās Valstis, kur jau deviņdesmito gadu beigās neskaidras naudas norēķini sastādīja pusi no visiem norēķiniem par precēm un pakalpojumiem, pie kam šai daļai ir pastāvīga tendence pieaugt. Lielāko daļu neskaidrās naudas norēķinu tirgus sastāda norēķini ar čekiem, kas izrakstāmi konkrētai personai. Tirgus daļa, ko tie aizņem, ir apmēram 70%. ==Naudas vēsture Latvijā== ''Skat. arī rakstu [[Latvijas naudas vēsture]].'' ===Līdz XVI gadsimtam=== Arī [[Latvija]]s teritorijā, tāpat kā citviet, palielinoties cilvēku skaitam un attīstoties sabiedrībai, sākās savstarpējā tirdzniecība, kas sākumā noritēja preču apmaiņas ceļā, bet vēlāk– norēķinoties ar precēm, ko uzskatīja par vērtīgām. Agrajos [[viduslaiki|viduslaikos]] Eiropā parādījās kauri gliemežvāki, kuri jau kādu laiku kalpoja kā norēķinu līdzeklis Āzijā un Āfrikā. Arī Latvijas teritorijā ir atrasti šie gliemežvāki un tiek uzskatīts, ka šeit tie parādījušies 7. un 8. gadsimta mijā. Grieķu monētas, kas uzskatāmas par senākajām Eiropas teritorijā kaltajām monētām, Latvijas teritorijā nav atrastas. Romā kaltās monētas gan ir atrastas, kaut arī nelielos daudzumos un par visticamāko tiek uzskatīts pieņēmums, ka tās šeit atkļuvušas pa tā saukto [[Dzintara ceļš|Dzintara ceļu]], kas veda uz [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]]. Agrie viduslaiki Latvijas teritorijā dēvēti par bezmonētu posmu. Tas gan nenozīmē, ka šeit nenotika nekāda tirdzniecība un nebija nepieciešams norēķinu līdzeklis. Gluži vienkārši šajā laikā kā nauda tika izmantots galvenokārt tīrs sudrabs, piemēram, stienīšos. Šis periods beidzās devītajā gadsimtā, kad Latvijas teritorijā parādījās [[Tuvie austrumi|Tuvo]] un [[Vidējie austrumi|Vidējo austrumu]] [[dirhems|dirhemi]], kas bija kalti no sudraba. Šādu monētu parādīšanās saistīta ar [[vikingi|vikingu]] jūrnieku piestāšanu [[Kursa]]s un [[Zemgale]]s ostās. Vikingi šajā laikā acīmredzot tirgojās ļoti plašos mērogos – ir interesanti tas, ka [[Skandināvija|Skandināvijā]], īpaši [[Gotlande|Gotlandē]], atrasts ārkārtīgs daudzums arābu monētu. Nākamās monētas, kas parādījās Latvijas teritorijā, taču bija apritē vienlaikus ar arābu dirhemiem, bija Eiropas [[denārijs|denāriji]], kurus kopš [[franki|franku]] [[Merovingu dinastija]]s laikiem kala [[Vācija|Vācijā]]. Šīs monētas bija ļoti dažāda izskata, jo naudas kalšanas tiesības nepiederēja ķeizaram vienīgajam – naudu kala ļoti daudz kur, pat klosteros. Latvijā denāri nokļuva ar Gotlandes tirgotāju starpniecību. Sākot ar trīspadsmito gadsimtu Latvijas teritorijā nomainījušās daudzas dažādas valūtas. Trīspadsmitā gadsimta sākumā, 1211. gadā, [[bīskaps Alberts]] atļāva Gotlandes tirgotājiem kalt monētas [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskapijā]]. Līdz ar to Baltijā ieviesās Gotlandes vērtības un svara attiecības sistēma. Latvijas teritorijā par sistēmas pamatvienību tika pieņemta Rīgas sudraba svara mārka (''marca Rigensis'' – 207,82 [[grams|g]]). Vēlāk tika ieviestas sekojošas naudas vērtības attiecības: * 1 [[Rīgas sudraba mārka]] = 48 [[ēre]]s vai 36 [[šiliņš|šiliņi]] = 144 [[ārtings|ārtingi]] vai 432 [[Lībeka]]s [[feniņš|feniņi]] * 1 ēre = 3 ārtingi = 9 Lībekas feniņi * 1 šiliņš = 4 ārtingi = 12 Lībekas feniņi * 1 ārtings = 3 Lībekas feniņi ===Līdz XVIII gadsimtam=== Kad sešpadsmitajā gadsimtā Rīgai piešķīra [[brīvpilsēta]]s statusu, monētas tika kaltas Rīgā un, par spīti sarežģītajiem apstākļiem, rāte turpināja kalt monētas pēc vecajiem [[Livonija]]s paraugiem, par pamatvienību uzskatos mārku. Kad [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā tika nodibināta [[Pārdaugavas hercogiste]], atkal aktualizējās jautājums par vietējās naudas nepieciešamību. Sešpadsmitā gadsimta beigās, 1572. gadā, tika uzsākta šiliņu kalšana. Vēlāk kala arī vērdiņus, markas un pusmārkas. Rīgā, kas nonāca poļu varā, tika nomainīta naudas norēķinu sistēmas pamatvienība. Ja agrāk tā bija Rīgas mārka, tad tagad par to tika noteikts [[dālderis]]. Ieviesās arī citas jaunas monētas – [[grasis|graši]], sešgraši, trīsgraši un pat trīspelheri jeb pusotrgraši. Vienā dālderī bija 35–36 graši. Dažkārt tika kaltas arī zelta desmit dukātu monētas jeb portugāli. Latgalē savukārt apgrozībā bija [[Žečpospoļita]]s nauda – [[timfs|timfi]], [[orts (monēta)|orti]], sešgraši, trīsgraši un trīspelheri. Zviedru valdīšanas laikā sākumā saglabājās Žečpospoļitas monētas, taču vēlāk notika pāreja uz dukātiem. Ap septiņpadsmitā gadsimta vidu parādījās vēl viens naudas veids, kas bija apgrozībā paralēli monētām. Tā bija tā sauktā [[plākšņu nauda]] – lielas, taisnstūrveida vai kvadrātveida vara plāksnes, kuru vērtība bija atkarīga no svara un attiecīgās vara cenas. ===Līdz XX gadsimtam=== Laiku pa laikam plākšņu naudu izgatavoja līdz pat astoņpadsmitā gadsimta beigām, 1786. gadam, kad plāksnes zaudēja naudas nozīmi un kļuva par vienkāršu preci. 18. gadsimtā līdz ar Latvijas teritorijas nonākšanu [[Krievija]]s impērijas sastāvā, Latvijā sāka lietot Krievijas naudu, tomēr tai paralēli joprojām notika norēķini arī ar citās valstis kaltajām monētām. Deviņpadsmitā gadsimta nogalē Krievijas impērijas teritorijā tika veikta naudas reforma, kuras rezultātā līdzšinējo norēķinu sistēmas pamatvienību – sudraba [[rublis|rubli]] – nomainīja zelta rublis. Šis rublis gan tā arī netika izkalts kā monēta, tas kalpoja tikai kā aprēķinu vienība. Toties kala piecu un desmit rubļu monētas. Pirmā papīrnauda Latvijā parādījās arī tai esot Krievijas impērijas sastāvā. Pirmā Krievijā iespiestā papīrnauda bija tā dēvētās asignācijas (no [[franču valoda|franču]] ''assignet''), ko sāka iespiest astoņpadsmitā gadsimta beigās. Deviņpadsmitā gadsimta vidū šīs naudaszīmes nomainīja valsts kredītbiļetes. ===XX un XXI gadsimtā=== [[Image:20 latu (1925).jpg|thumb|250px|20 latu naudaszīme (1925)]] Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Latvijas teritorijā ilgu laiku valdīja haoss, kas izpaudās arī naudas sistēmas nestabilitātē. 1919. gadā [[Latvijas Pagaidu valdība]] nolēma izlaist Latvijas valsts kases zīmes, kas izdodamas rubļos un [[kapeika|kapeikās]]. Līdz ar jaunizdotajām naudaszīmēm spēkā paliek arī iepriekšējās pēc šāda kursa: 1 Latvijas rublis = 1 [[ostrublis]] = 2 [[vācu marka]]s = 1, 5 Krievijas rubļi 1922. gadā sāka izlaist [[lats|latus]] – Latvijas nacionālo valūtu ar dažādām nominālvērtībām. [[Otrais pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā naudas sistēmā atkal iestājās sajukums, kad Latvijas teritorijā tika lietoti gan lati, gan [[reihsmarka]]s, gan [[PSRS]] rubļi. 1941. gadā, iedzīvotājus iepriekš nebrīdinot, tika anulēts lats un par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli Latvijas teritorijā kļuva PSRS rublis. [[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] laikā 1992. gadā tika pieņemts lēmums laist apgrozībā Latvijas rubļus, kas būtu [[Latvijas Banka]]s pagaidu naudaszīme. Pakāpeniski tika atgūtas ārvalstu bankās glabātās valsts zelta rezerves, kas kalpo kā lata stabilitātes garants. 1993. gadā tika laista apgrozībā Latvijas lats, kas 1994. gadā tika piesaistīts piecu pasaulē ekonomiski spēcīgāko valūtu – [[ASV]] [[dolārs|dolāra]], Vācijas markas, [[Japāna]]s [[jēna]]s, [[Lielbritānija]]s [[sterliņu mārciņa]]s un [[Francija]]s [[franks|franka]] – grozam. Sāktā naudas reforma par pilnībā pabeigtu uzskatāma kopš 1998. gada, kad tika emitēta 500 latu naudaszīme, kas bija pēdējā no apgrozībā paredzētajām naudaszīmēm. No 2008. gada paredzēta Latvijas pievienošanās [[Eiropas monetārā savienība|Eiropas monetārajai savienībai]] jeb [[eiro]] zonas valstīm. [[Category:Nauda]] [[Category:Nedēļas raksti]] [[en:History of money]] 9704 28056 2006-01-30T17:43:26Z Janis.iesalnieks 569 Partijas «Visu Latvijai!» lielais logo Partijas «Visu Latvijai!» lielais logo 9705 28057 2006-01-30T17:57:42Z Janis.iesalnieks 569 «Visu Latvijai!» logo - mazs «Visu Latvijai!» logo - mazs 9706 28066 2006-01-30T18:59:55Z Janis.iesalnieks 569 '''«Visu Latvijai!»''' ('''VL''') ir [[nacionālisms|nacionāli]] konservatīva [[politiskā partija]], kas izveidojusies uz nacionālpatriotiskās jauniešu apvienības «Visu Latvijai!» bāzes. {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Visu Latvijai!| logo=[[Image:VL_logo1_160x120.gif|«Visu Latvijai!» logo]]| vad=Raivis Dzintars| dib=2006. g.| ideo=[[nacionālisms]]| starpt=''nav''| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=Kūku pag.| web=[http://www.visulatvijai.lv/ www.visulatvijai.lv]| }} == Partijas aktīvākie biedri == * [[Raivis Dzintars]] * [[Jānis Iesalnieks]] == Ārējā saite == * [http://www.visulatvijai.lv «Visu Latvijai!» mājas lapa] [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 9707 28062 2006-01-30T18:19:46Z Janis.iesalnieks 569 9709 50854 2006-06-17T20:33:32Z Aleksandrs Kuzmins 859 {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" |+ <font size="+1">'''Jānis Iesalnieks'''</font> |- |bgcolor="#efefef" align="center" colspan="2"| [[Image:Janis_Iesalnieks_1.jpg|Jānis Iesalnieks]] |- | '''Amats:''' || Partijas Domes loceklis |- | '''Partija:''' || [[Visu Latvijai|«Visu Latvijai!»]] |} '''Jānis Iesalnieks''' (dzimis 1984. g. 7. jūlijā) ir partijas [[Visu Latvijai|«Visu Latvijai!»]] Domes loceklis. 2002. gadā kā skolas "Lielā cerība" beidzis Ventspils 1. ģimnāziju un iestājies Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Jānis Iesalnieks ir viens no senākajiem aktīvajiem [[Visu Latvijai|«Visu Latvijai!»]] biedriem. Pildījis organizācijas mājas lapas [http://www.visulatvijai.lv www.visulatvijai.lv] redaktora pienākumus, kā arī rakstījis par nacionāli svarīgiem jautājumiem. [[Category:Visu Latvijai|Jānis Iesalnieks]] [[Category:Latvijas politiķi|Iesalnieks, Jānis]] 9710 28070 2006-01-30T21:13:51Z Feens 37 Krasnojarska Krievijā, autors Feens, GFDL Krasnojarska Krievijā, autors Feens, GFDL 9711 48882 2006-06-02T12:34:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:克拉斯諾亞爾斯克]] '''Krasnojarska''' (''Красноярск'') - pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Sibīrija|Austrumsibīrijā]] pie [[Jeņiseja|Jeņisejas]] upes. Sibīrijas trešā lielākā pilsēta (aiz [[Novosibirska|Novosibirskas]] un [[Omska|Omskas]]). [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] centrs. Liels rūpniecības centrs. Viens no pasaules lielākajiem [[alumīnijs|alumīnija]] ražošanas centriem. Pilsēta slavena ar rezervātu ''[[Stolbi]]'' (Stabi) - pilsētas pievārtē esošu apgabalu ar īpatnējām klinšu formām. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Красноярск'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Krasnojarska Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Krasnoyarsk city coa.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 906 949<br>1 009 355 (aglom.) |- | Dibināta | 1628.g |- | Pilsēta no | 1822.g |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Krasnojarskas novads]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Sibīrijas federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.admkrsk.ru/ |} [[Image:Krasnoyarsk railway bridge 2003.jpg|thumb|left|Tilts pār Jeņiseju Krasnojarskā]] ====Vēsture==== Pilsēta veidojās ap [[kazaki|kazaku]] 1628.g dibināto cietoksni. Tas tika saukts par Sarkanajām Klintīm (''Красный Яр''), kuras atradās šajā vietā. Pilsētiņa sāka attīstīties XVIII gs. vidū, sakarā ar pasta ceļa izveidi un tuvējām [[zelts|zelta]] atradnēm. Tā bija arī izsūtījuma vieta. XIX gs. Krasnojarska bija galvenais [[Sibīrijas kazaki|Sibīrijas kazaku]] centrs. 1895.gadā caur pilsētu izbūvē [[Transsibīrijas dzelzceļs|Transsibīrijas dzelzceļu]]. 1900.gadā tilta pār Jeņiseju makets līdz ar [[Eifeļa tornis|Eifeļa torni]] iegūst ''Grand-Prix'' Vispasaules izstādē [[Parīze|Parīzē]]. Pēc [[1917.gada revolūcija|1917.gada revolūcijas]] Krasnojarskā uzceļ daudz rūpnīcu, bet īpaši strauji pilsēta attīstas [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā, jo šeit tiek pārceltas daudzi uzņēmumi no [[PSRS]] rietumu apgabaliem. ====Cilvēki==== Krasnojarskā dzimuši: *[[Viktors Astafjevs]] (Виктор Астафьев) (1924—2001) - rakstnieks *[[Aleksandrs Buškovs]] (Александр Бушков) (1956-) - rakstnieks *[[Dmitrijs Hvorostovskis]] (Дмитрий Хворостовский) (1962-) - operdziedonis *[[Andrejs Makīns]] (Andreï Makine) (1957-) - franču rakstnieks *[[Vasīlijs Surikovs]] (Василий Суриков) (1848—1916) - gleznotājs [[Category:Krievijas pilsētas]] [[cs:Krasnojarsk]] [[de:Krasnojarsk]] [[en:Krasnoyarsk]] [[eo:Krasnojarsk]] [[es:Krasnoyarsk]] [[et:Krasnojarsk]] [[fi:Krasnojarsk]] [[fr:Krasnoïarsk]] [[io:Krasnoyarsk]] [[it:Krasnojarsk]] [[ja:クラスノヤルスク]] [[ko:크라스노야르스크]] [[nl:Krasnojarsk]] [[os:Красноярск]] [[pl:Krasnojarsk]] [[pt:Krasnoyarsk]] [[ru:Красноярск]] [[sr:Краснојарск]] [[sv:Krasnojarsk]] [[zh:克拉斯諾亞爾斯克]] 9712 28074 2006-01-30T22:30:41Z Feens 37 Perma Krievijā, autors Feens, GFDL Perma Krievijā, autors Feens, GFDL 9713 28075 2006-01-30T22:33:02Z Feens 37 Permas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Perm_city.gif] Permas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Perm_city.gif] 9714 42103 2006-04-28T06:25:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Perm (stad)]] '''Perma''' (''Пермь'') - pilsēta [[Krievija|Krievijas]] [[Eiropa|Eiropas]] daļas austrumos pie [[Kama|Kamas]] upes, netālu no [[Urāli|Urāliem]]. [[Permas novads|Permas novada]] centrs. Liels mašīnbūves centrs. Aviācijas dzinēju ražošana. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Пермь'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Perma Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Perm city.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 976 116<br>985 009 (aglom.) |- | Dibināta | 1723.g |- | Pilsēta no | 1781.g |- | Citi nosaukumi | '''Молотов''' (1940-1957) |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Permas novads]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Pievolgas federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.gorodperm.ru/ |} [[Image:Perm ascension church.jpg|thumb|Pilsētas centrs|thumb|left]] ====Vēsture==== 1721.gadā šajā vietā nodibina [[varš|vara]] ieguves rūpnīcu. 1781.gadā dibina pašu pilsētu, kuras nosaukums cēlies no [[vepsu valoda|vepsu]] - ''perja maa'' (''tālā zeme''). No 1796.gada - guberņas centrs. 1781.-98. un 1807.-31.g šeit atradās Urālu rūpnīcu Kalnu pārvalde. No 1846.gada - regulāra ūdenssatiksme pa Kamu. Politisko izsūtījumu vieta, dažādos laikos trimdā šeit bijuši - [[Speranskis]], [[Hercens]], [[Koroļenko]]. Pirmsrevolūcijas laikā Penza bija Urālu transporta, administratīvais un kultūras centrs. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā uz Permu tika evakuēti daudzi rūpniecības uzņēmumi. No 1940. līdz 1957. gadam pilsētas nosaukums bija '''Molotova''' (par godu [[Vjačeslavs Molotovs|Molotovam]]). ====Cilvēki==== Permā dzimuši: *[[Sergejs Djagiļevs]] (Сергей Дягилев) (1872–1929) - baleta darbinieks [[Category:Krievijas pilsētas]] [[bg:Перм]] [[cs:Perm (město)]] [[de:Perm (Stadt)]] [[en:Perm]] [[eo:Permj]] [[es:Perm]] [[et:Perm]] [[fa:پرم]] [[fi:Perm]] [[fr:Perm]] [[gl:Pern, Rusia]] [[hr:Perm (grad)]] [[it:Perm']] [[ja:ペルミ]] [[ko:페름]] [[nl:Perm (stad)]] [[nn:Perm]] [[pl:Perm (miasto)]] [[pt:Perm]] [[ru:Пермь]] [[sl:Perm, Rusija]] [[sr:Перм (град)]] [[sv:Perm (stad)]] [[vi:Pecmi]] 9715 28077 2006-01-30T23:19:12Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Perma]] 9716 49284 2006-06-05T18:51:38Z 217.198.224.13 fakti.lv nestrādā [[Image:Alfreds_rubiks.JPG|thumb|Alfrēds Rubiks]]'''Alfrēds Rubiks''' (1935. g. 24. septembrī, [[Daugavpils]] &mdash;) &mdash; [[Latvija]]s politiķis, [[latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] priekšsēdētājs. Starptautiskās Informatizācijas akadēmijas loceklis. ==Biogrāfija== Tēvs kritis karā Sarkanajā armijā, patēvs dienēja [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. 1954.g. iestājies [[LU|LVU]] Enerģētikas fakultātē. 1954., 1957.—1961. &mdash; strādā Rīgas Energomašīnbūves rūpnīcā, pārtraukumā dienē armijā. 1959. g. kļuvis par [[PSKP]] biedru. 1963. g. absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|RPI]] Mehānikas fakultāti, inženieris. 1962.-1982. g. &mdash; [[komjaunatne|komjaunatnes]], [[PSKP]] darbā. 1976.-1982.g. Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajona izpildkomitejas loceklis 1980. g. beidzis [[Ļeņingrada]]s Augstāko partijas skolu. 1980.-1992. g. &mdash; [[Latvijas PSR|LPSR]], LR Augstākās Padomes deputāts. 1981.-1991. g. &mdash; [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] CK loceklis. 1982.-1984. g. &mdash; LPSR Vietējās rūpniecības ministrs. 1984.-1990.g. [[Rīga]]s pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs. 1989.-1991.g. PSRS Tautas deputāts. 1990.-1991.g. [[PSKP]] CK un tās Politbiroja loceklis, LKP pirmais sekretārs, LPSR un PSRS Konstitūciajs un pilsoņu tiesību komitejas un Sabiedrības glābšanas komitejas priekšsedētājs. 1991. g. augustā &mdash; Latvijas Ārkārtas stāvokļa valsts komitejas priekšsēdētājs. 23. augustā tiek aizturēts, izvirzīta apsūdzība apvērsuma organizēšanā. 1993. g. - tiek ievēlēts [[Saeima|Saeimā]] no kustības "[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]]", kuras biedrs Rubiks ir līdz 1996. g. 1995. g. - notiesāts, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem par darbībām, kas vērstas uz valsts varas gāšanu. Svītrots no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] [[Saeima]]s vēlēšanu saraksta. 1996. g. izvirzīts [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatam, iegūst 5 balsis no 100. 1997. g. novembrī pirms termiņa atbrīvots no cietuma. 1998. g. piedalās [[PCTVL]] izveidošanā. 1999. g. ievēlēts par [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] priekšsēdētāju. Automātiski kļuva par PCTVL līdzpriekšsēdētāju (līdz 2003., kad LSP izstājās no apvienības). Kopš 2003. g. mēnešrakstu "''Latvijas Sociālists''" un "''Социалист Латвии''" apvienotās redakcijas vadītājs. Līdz 2004. g. žurnāla "''Марксизм и современность''" redakcijas padomes loceklis. ==Grāmatas== "''Голосовали цветами''" (Рассказ политзаключенного-кандидата в президенты Латвии) &mdash; Rīga, 1997 (izdots arī Maskavas apgādā "Информпечать" 1999. g. ar nosaukumu "''Отечество &mdash; боль моя''") "''Требyю признать невиновным''" &mdash; Москва: Международные отношения, 2001. &mdash; 638 с. ==Saites== *2005. g. [http://rus.tvnet.lv/news/interviews/index.php?id=125570 intervija], krieviski *[http://www.akm1917.org/doc/kpss2.htm Runa] atjaunotās PSKP CK plēnumā 2004. g., krieviski *[http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/54176 Intervija] "Vakara Ziņām" [[Category:Latvijas politiķi|Rubiks, Alfrēds]] [[Category:Padomju politiķi|Rubiks, Alfrēds]] [[ru:Рубикс, Альфред Петрович]] 9717 29984 2006-02-10T22:34:04Z Feens 37 '''Doņecka''' ([[ukraiņu valoda|ukraiņu]] - ''Донецьк'') - pilsēta [[Ukraina|Ukrainas]] austrumos pie [[Kaļmiusa|Kaļmiusas]] (''Кальміус'') upes. Apgabala centrs. Neformālā [[Donbass|Donbasa]] - [[ogļes|ogļu]] ieguves rajona, galvaspilsēta. Liels rūpniecības centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Донецьк'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Donezk-Ukraine-Map.png|167px|]] | align=center | [[Image:Donetsk gerb.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 980 419<br>1 652 441 (aglom.) |- | Dibināta | 1869.g |- | Citi nosaukumi | '''Juzovka'''/'''Юзовка'''<br>1869-1924<br>'''Staļina'''/'''Сталино'''<br>1924-1961 |- | Apgabals (''область'') | [[Doņeckas apgabals|Doņeckas]] |- | Mājaslapa | http://www.donoda.gov.ua/m1/uk/ |} {{commons|Category:Donetsk}} [[Image:Donezk Zentrum Artjoma.JPG|thumb|left|250px|Doņeckas centrs]] Viena no Ukrainas [[krievi|krievu]] minoritātes centriem. Kaut arī formāli pilsētas iedzīvotāju lielākā daļa ir [[ukraiņi]], Doņeckā pašlaik (2006.gadā) dominē [[krievu valoda]]. ====Vēsture==== Doņecku 1869.gadā dibinājis [[Velsa|velsiešu]] uzņēmējs Džons Hjūzs (''John Hughes''). Krievu valodā - ''Юз'' (''Juz''), no kā Doņeckas senais nosaukums - '''Juzovka'''. Hjūzs dibināja [[metalurģija|metalurģisko]] rūpnīcu [[kazaki|kazaku]] ciema Aleksandrovas vietā, un 1874.gadā šeit tiek iegūts pirmais [[čuguns]]. Visai strauji Doņecka un Donbass kļūst par vienu no [[Krievija|Krievijas]] smagās rūpniecības centriem. 1924.gadā Juzovka tika pārsaukta par '''Staļinu''' (''Сталино''). [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā pilsēta tika gandrīz pilnīgi nopostīta, un pēckara gados atjaunota ar tā laika tipisku apbūvi. 1961.gada pilsēta tika nosaukta par '''Doņecku''' - [[Doņeca|Doņecas]] upes vārdā. ====Cilvēki==== Doņeckā dzimuši: *[[Rinats Ahmetovs]] (''Ринат Ахметов'') (1966-) - uzņēmējs *[[Anatolijs Fomenko]] (''Анатолий Фоменко'') (1945-) - matemātiķis un vēsturnieks *[[Marija Cviguna]] (''Марина Цвигун'') (1960-) - sektante [[Category:Ukrainas pilsētas]] [[da:Donetsk]] [[de:Donezk]] [[en:Donetsk]] [[eo:Donecko]] [[fr:Donetsk]] [[ko:도네츠크 (도네츠크 주)]] [[hr:Donjeck]] [[lt:Doneckas]] [[nl:Donetsk]] [[ja:ドネチク]] [[no:Donetsk]] [[pl:Donieck]] [[pt:Donetsk]] [[ru:Донецк]] [[sr:Доњецк]] [[fi:Donetsk]] [[sv:Donetsk]] [[uk:Донецьк]] 9718 28084 2006-01-31T10:21:41Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Doņecka]] 9719 28085 2006-01-31T10:21:58Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Doņecka]] 9722 28111 2006-01-31T22:57:00Z Feens 37 Turīnas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Italy_torino_coat.png] Turīnas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Italy_torino_coat.png] 9723 28112 2006-01-31T22:58:31Z Feens 37 Turīna Itālijas kartē no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Turin_dot.png] Turīna Itālijas kartē no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Turin_dot.png] 9725 28115 2006-02-01T00:32:27Z Geniu 578 Krakova, PL Taken from Estonian Wikipedia. Autor: Geniu Krakova, PL Taken from Estonian Wikipedia. Autor: Geniu 9726 51289 2006-06-19T11:22:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Torino]] '''Turīna''' (''Torino'') - pilsēta [[Itālija|Itālijas]] ziemeļrietumos [[Po]] upes augštecē. [[Pjemonta|Pjemontas]] un [[Turīnas province|Turīnas provinces]] centrs. Ievērojams ekonomikas centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Torino'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Turin dot.png|160px|]] | align=center | [[Image:Italy torino coat.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 873 123<br>1 688 857 (aglom.) |- | Dibināta | [[Senā Roma|romieši]] ap 28 g. p.m.ē. |- | reģions (''regione'') | [[Pjemonta]] |- | province (''province'') | [[Turīnas province]] |- | Mājaslapa | http://www.comune.torino.it/ |} {{commons|Torino}} [[Image:Mg-k Torino Mole.jpg|left|thumb|180px|''Mole Antonelliana'' naktī]] Vēsturē Turīna pazīstama kā [[Sardīnijas karaliste|Sardīnijas karalistes]] galvaspilsēta - centrs ap kuru XIX.gs izveidojās vienotā Itālijas valsts. Turīna ir slavena kā mūsdienu [[šokolāde|šokolādes]] un [[vermuts|vermuta]] (''[[Martini]]'' un ''[[Cinzano]]'') dzimtene. Slavens autobūves centrs (''[[FIAT]]'' un ''[[Lancia]]''). Tāpat Turīnas zīmoli ir ''[[Lavazza]]'' (kafija), ''[[Kappa]]'' (apģērbi), ''[[Caffarel]]'' (šokolāde), ''[[Alenia Aeronautica]]'' (aeronautika). Turīna ir dzimšanas vieta arī Itālijas [[kino]], [[TV]] un [[telekomunikācijas|telekomunikāciju]] biznesam. Iesākumā iecerēta kā [[sinagoga]], par Turīnas arhitektonisko simbolu kļuvusi ''Mole Antonelliana'', kas attēlota arī uz Itālijas 2 centu monētas. Turīnas baznīcā ''Duomo di San Giovanni'' atrodas slavenais [[Turīnas līķauts]]. ''Museo egizio'' ir otrs slavenākais [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] mākslas muzejs aiz [[Kaira|Kairas]] muzeja. Turīna ir 2006.gada ziemas olimpiādes mājvieta. ====Vēsture==== Senatnē Turīnas apkartnē dzīvoja [[ķelti|ķeltu]] [[taurīni|taurīnu]] (''Taurini'') cilts, bet pilsētas nosaukums cēlies no ķeltu '''Tau''' (''Kalni''). Ap 28.g p.m.ē. [[Senā Roma|romieši]] nodibina militāru nometni - ''Castra Taurinorum''. Pēc Romas krišanas pilsētu ieņem [[langobardi]], pēc tam [[franki]], pēc tam to pārvalda [[arhibīskaps|arhibīskapi]]. XIII gs. beigās Turīnu anektē [[Savojas grāfiste]], un 1563.gadā Turīna kļūst par Savojas galvaspilsētu. 1706.gadā [[Francija|franči]] aplenc pilsētu. Aplenkums ilgst 117 dienas, bet pilsētu ieņemt neizdodas. 1720.gadā Turīna kļūst par [[Sardīnijas karaliste|Sardīnijas karalistes]] galvaspilsētu. XIX.gs Sardīnijas karaliste ir valsts, kuras darbības rezultātā radās mūsdienu apvienotā Itālija. 1861.gadā Turīna kļūst par apvienotās Itālijas galvaspilsētu, tomēr 1865.gadā galvaspilsētu pārceļ uz [[Florence|Florenci]] (no 1870.gada tā ir [[Roma]]). 1899.gadā tiek dibināta FIAT rūpnīca. XX.gs Turīna ir ievērojams strādnieku kustības centrs. ====Cilvēki==== Turīnā dzimuši: *[[Džovanni Anjelli]] (Giovanni Agnelli) (1866-1945) - uzņēmējs *[[Džanni Anjelli]] (Gianni Agnelli) (1921-2003) - uzņēmējs *[[Amadeo Avogadro]] (Amedeo Avogadro) (1776-1856) - zinātnieks *[[Alesandro Bariko]] (Alessandro Baricco) (1958- ) - rakstnieks *[[Kamils Kavūrs]] (Camillo Benso Conte di Cavour) (1810-1861) - politiķis *[[Norberto Bobio]] (Norberto Bobbio) (1909-2004) - filozofs *[[Pjērs Kafarels]] (Pierre Paul Caffarel) (1795-1850) - uzņēmējs *[[Antonio Karpano]] (Antonio Carpano) (1764-1815) - uzņēmējs *[[Sonja Gandi]] (Sonia Gandhi) (1946-) - politiķe *[[Žozefs Lagranžs]] (Joseph Louis Lagrange) (1736-1813) - matemātiķis *[[Džuzeppe Peano]] (Giuseppe Peano) (1858-1932) - komponists [[category:Itālijas pilsētas]] [[af:Turyn]] [[ar:تورينو]] [[be:Турын (горад)]] [[bg:Торино]] [[br:Torino]] [[bs:Torino]] [[ca:Torí]] [[cs:Turín]] [[cv:Турин]] [[cy:Torino]] [[da:Torino]] [[de:Turin]] [[en:Turin]] [[eo:Torino]] [[es:Turín]] [[et:Torino]] [[fi:Torino]] [[fr:Turin]] [[he:טורינו]] [[hr:Torino]] [[hu:Torino]] [[id:Torino]] [[is:Tórínó]] [[it:Torino]] [[ja:トリノ]] [[ko:토리노]] [[la:Taurinum]] [[lb:Turin]] [[lt:Turinas]] [[mr:तोरिनो]] [[nap:Turino]] [[nl:Turijn (stad)]] [[nn:Torino]] [[no:Torino]] [[oc:Turin]] [[pl:Turyn]] [[pms:Turin]] [[pt:Turim]] [[ro:Torino]] [[ru:Турин]] [[simple:Turin]] [[sk:Turín]] [[sl:Torino]] [[sr:Торино]] [[sv:Turin]] [[tr:Torino]] [[uk:Турін]] [[vi:Torino]] [[zh:都靈]] 9727 28119 2006-02-01T00:42:21Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Turīna]] 9728 42157 2006-04-28T07:37:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[bg:Футуризъм]] [[Image:Moma boccioni 03.jpg|thumb|200px|[[Umberto Bočoni]] skulptūra]] '''Futūrisms''' ir mākslas kustība, kas radās XX gs. sākumā [[Itālija|Itālijā]]. Visspilgtāk futūrisms izpaudās tieši Itālijā, taču sekotāji tam bija arī citās valstīs, kuru starpā īpaši minama [[Krievija]] (jo sevišķi – [[Vladimirs Majakovskis]]). Futūrisms ilga no aptuveni 1909.-1939. gadam. ==Vēsture== Par futūrisma sākumpunktu mēdz uzskatīt itāliešu mūziķa [[Feručo Buzoni]] darbu "Jaunas estētikas mūzikā pirmuzmetums", kas tika publicēts 1907. gadā. Futūrisma mākslinieciskās filozofijas [[menifests|manifestu]] pirmais uzrakstīja itāliešu dzejnieks [[Filipo Tomāzo Marineti]], un tas tika publicēts franču žurnālā ''Le Figaro'' 1909. gadā (ar to manifesti kļuva par raksturīgu [[avangardisms|avangarda]] literatūras formu). Manifestā bija uzsvērta futūrisma saistība ar Itāliju. Futūrisms cieši saistīts arī ar politiku (it īpaši – [[fašisms|fašismu]] Itālijā un [[komunisms|komunismu]] Krievijā). Futūristi pieslējās politiski aktīviem virzieniem, kas mudināja uz revolūciju, jo iestājās par pārmaiņām esošajā pasaules kārtībā. Marineti, nozīmīgākais futūrists, bija [[Benito Musolīni]] sekotājs. Futūrisma dzinējspēks bija politisks – Itālija kā valsts izveidojās tikai 1861. gadā, un XX gs. sākumā tā joprojām sociālā, kultūras un administratīvajā ziņā bija mazāk attīstīta nekā pārējā [[Eiropa]]. Viens no Marineti ideāliem bija "ievilkt" Itāliju XX gs. Visi futūristi bija politiski aktīvi – [[anarhija|anarhisti]], daži arī [[marksisms|marksisti]] – un kopā ar Marineti piedalījās demonstrācijās, kurās aicināja Itāliju iesaistīties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] (viņi vairākkārtīgi tika arestēti). 20-tajos un 30-tajos gados sākās t.s. "otrais futūrisms", kas savukārt bija apolitisks un vērsās pret fašismu un tā mākslas politiku. Futūrisms oficiāli beidzās līdz ar Marineti nāvi un Itālijas sakāvi 1944. gadā. ==Raksturojums== Kā mākslas virzienam futūrismam raksturīga agresivitāte, tradīciju un pagātnes (īpaši politiskās un mākslinieciskās) noliegšana, tieksme aplūkot cilvēkus, parādības un procesus ārpus konteksta. Marineti apgalvoja, ka muzejus un kapsētas neesot iespējams atšķirt vienu no otra un ka karš esot vienīgā pasaules higiēna. Futūrisma interešu objekti un ideāli ir ātrums, temps, enerģija, kustība, urbanizācija, industriālā pilsēta, mašīna. Futūristus fascinē nāve, interesē cilvēka tehnoloģiskais triumfs pār dabu, raksturīga arī kara glorificēšana un intensīvs nacionālisms. Ir arī futūrisma manifesti, kas slavina iekāri kā vienu no svarīgākajiem dzīvības un gara dzinējspēkiem. Lielai daļai futūrisma dzejas gan ir diezgan tradicionāla forma, ko atšķirīgu dara vien tehnoloģijas u.tml. tēlu, kā arī terminu izmantojums. ==Futūrisma teorētiskais pamatojums== Marineti izvirzīja vairākus ieteikumus futūrisma rakstniekiem: * darbības vārds jālieto nenoteiksmē (lai tas nepielāgotos lietvārdam), * jāizvairās no īpašības vārdu un apstākļa vārdu lietojuma (nedrīkst ieslīgt niansēs), * katram lietvārdam vajadzīgs dubultnieks (“cilvēks-torpēda”), * jāizvairās no pieturzīmēm teikuma vidū (jo tās bremzē), * jāatbrīvo literatūra no personiskā “es” (literatūrai nedrīkst būt nekāda sakara ar psiholoģiju). Izvilkumi no pirmā futūrisma manifesta: :''3. Līdz šim brīdim literatūrā valdījis domīgs nekustīgums, ekstāze un miegs. Mēs vēlamies, lai valdītu agresīva rīcība, drudžains bezmiegs, skrējēja solis, nāves lēciens, sitiens un pļauka. (..) :''6. Dzejniekam jāiztukšojas ar kaisli, krāšņumu un plašumu, jākāpina pirmatnīgo elementu kaismīgā kvēle. :''7. Brīvība ir tikai cīņā. Neviens darbs nevar būt meistardarbs, ja nav agresīvs savā raksturā. Dzejai jābūt kā vardarbīgam uzbrukumam nezināmiem spēkiem, lai tos satriektu un nospiestu uz ceļiem cilvēka priekšā.'' ([http://www.unknown.nu/futurism/manifesto.html]) ==Futūrisma māksla== [[Image:Santelia01.jpg|thumb|250px|Antonio Santelijas debesskrāpja projekts]] Paralēli literatūrai (Marineti, Majakovskis) futūrisms izpaudās arī citos mākslas veidos - [[arhitektūra|arhitektūrā]] ([[Antonio Santelija]]), [[glezniecība|glezniecībā]] ([[Džīno Severīni]], [[Karlo Karra]]), [[teātris|teātrī]], [[tēlniecība|tēlniecībā]] ([[Umberto Bočoni]]), [[mūzika|mūzikā]] ([[Luidži Rusolo]]) un citur. Tēlotājā mākslā futūrismam raksturīgi centieni attēlot kustību. Futūrisms nodarbojās ar t.s. [[sinetiskais teātris|sintētisko teātri]], kurā darbība norisinājās ārkārtīgi ātri un pēc iespējas tika mazināta indivīda loma (piemēram, skatītājam redzamas vien aktieru pēdas, arī - dialogu trūkums). Futūrisma glezniecība ietekmējusies no [[kubisms|kubisma]] un [[abstrakcionisms|abstrakcionisma]]. Klasisks futūrisma glezniecības paraugs ir [[Džakomo Balla]]s glezna "Sunīša saitē dinamisms" (1912). Mūzikā Luidži Rusolo ieviesa "trokšņu mākslu", t.i., izveidoja ierīces trokšņu radīšanai pēc dabisko trokšņu (metālisku priekšmetu sišana, durvju aizciršanās, pūļa murdoņa) parauga. Atkarībā no iegūtās skaņas šīs ierīces dēvēja par "šņācekļiem", "kaucekļiem", "sprādzekļiem", "skrāpekļiem" utt. ==Ārējās saites== ===Avoti=== * [http://www.unknown.nu/futurism/ Futūrisma manifesti (angļu valodā)] * [http://www.futurism.org.uk/futurism.htm Futūrisma manifesti, literatūra, kā arī informācija par futūrismu (angļu val.)] ===Literatūra=== * [http://www.liis.lv/makslasv/20sak/Futur/Ievads.htm Informācija par futūrismu latviski] [[Category:Avangardisms]] [[Category:Modernisms]] [[bg:Футуризъм]] [[bs:Futurizam]] [[cs:Futurismus]] [[da:Futurisme]] [[de:Futurismus]] [[el:Φουτουρισμός]] [[en:Futurism (art)]] [[eo:Futurismo]] [[es:Futurismo]] [[et:Futurism]] [[fa:فوتوریسم]] [[fi:Futurismi]] [[fr:Futurisme]] [[gl:Futurismo]] [[he:עתידנות]] [[hr:Futurizam]] [[hu:Futurizmus]] [[ia:Futurismo]] [[it:Futurismo]] [[ja:未来派]] [[nl:Futurisme]] [[no:Futurisme]] [[pl:Futuryzm]] [[pt:Futurismo]] [[ro:Futurism]] [[ru:Футуризм]] [[sk:Futurizmus]] [[sl:Futurizem]] [[sr:Футуризам]] [[sv:Futurism]] [[tr:Fütürizm]] [[zh:未来主义]] 9729 28125 2006-02-01T01:43:17Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Literatūra]] [[Category:Māksla]] 9730 28126 2006-02-01T01:43:48Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Literatūra]] [[Category:Māksla]] 9731 28129 2006-02-01T01:54:14Z Tail 13 [[Category:Māksla]] 9732 28131 2006-02-01T10:10:19Z AB 155 9733 32724 2006-03-06T11:24:12Z Yyy 146 cat [[Image:Felipe_IV.jpg|thumb|Felipe IV]] [[Category:Spānijas monarhi]] 9734 28134 2006-02-01T10:17:28Z AB 155 9735 32729 2006-03-06T11:26:40Z Yyy 146 cat [[Image:Karloss_II.jpg|thumb|Karloss II]] [[Category:Spānijas monarhi]] 9736 28136 2006-02-01T10:23:02Z AB 155 9737 32727 2006-03-06T11:25:29Z Yyy 146 cat [[Image:Filips_V.jpg|thumb|Filips V]] [[Category:Spānijas monarhi]] 9738 28138 2006-02-01T10:26:02Z AB 155 9739 32725 2006-03-06T11:24:32Z Yyy 146 cat [[Image:Fernando_VI.JPG|thumb|Fernando VI]] [[Category:Spānijas monarhi]] 9740 28140 2006-02-01T10:28:51Z AB 155 9741 32730 2006-03-06T11:27:05Z Yyy 146 cat [[Image:Karloss_III.jpg|thumb|Karloss III]] [[Category:Spānijas monarhi]] 9742 28142 2006-02-01T10:36:38Z AB 155 9743 32731 2006-03-06T11:27:37Z Yyy 146 cat [[Image:Karloss_IV.jpg|thumb|Karloss IV]] [[Category:Spānijas monarhi]] 9744 32726 2006-03-06T11:25:00Z Yyy 146 cat [[Image:Fernando_VII.jpg|thumb|Fernando VII]] [[Category:Spānijas monarhi]] 9745 28145 2006-02-01T10:47:18Z AB 155 9746 45121 2006-05-14T12:17:03Z Ingarix 920 [[Image:Žozefs_I_Napoleons.jpg|thumb|Žozefs I Napoleons]] [[Napoleons I|Napoleona I]] brālis. Pēc Napoleona iebrukuma [[Spānija|Spānijā]], iecelts par Spānijas karali. [[Category:Spānijas monarhi]] 9747 28147 2006-02-01T10:50:51Z AB 155 9748 32722 2006-03-06T11:23:20Z Yyy 146 cat [[Image:Isabella_II.png|thumb|Isabela II]] [[Category:Spānijas monarhi]] 9749 36802 2006-03-25T14:35:33Z Feens 37 +cat. [[Image:Amadeo_I.jpg|thumb|Amadeo I]] [[Category:Spānijas monarhi]] 9750 32721 2006-03-06T11:21:21Z Yyy 146 cat [[Image:Alfonso_XII.jpg|thumb|Alfonso XII]] Alfonso XII (1857 - 1885), [[Spānija]]s karalis. Dzimis 1857. gada 28. novembrī [[Madride|Madridē]]. 11 gadu vecumā kopā ar māti, [[Izabella II|Izabellu II]], tika izsūtīts trimdā. 1870. gadā, kad māte atteicās no troņa par labu dēlam, Alfonso kļuva par pretendentu uz [[Burbonu dinastija]]s troni. Spānijā ieradās tikai 1874. gadā pēc izglītības iegūšanas Sandherstā ([[Anglija|Anglijā]]). Darbojās, lai izbeigtu dinastiju karus un nodibinātu Spānijā mieru. Alfonso XII nomira Madridē 1885. gada 24. novembrī. Par viņa troņmantnieku kļuva viņa dēls, [[Alfonso XIII]], kas piedzima jau pēc tēva nāves. [[Category:Spānijas monarhi]] 9751 28151 2006-02-01T11:01:00Z AB 155 9752 28152 2006-02-01T11:03:17Z AB 155 9753 52087 2006-06-26T09:36:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Альфонс XIII]] [[Image:Alfonso_XIII.jpg|thumb|Alfonso XIII]] '''Alfonso XIII''' (1886–1941) bija [[Spānija]]s karalis. Dzimis 1886.gada 17.maijā [[Madride|Madridē]], sešus mēnešus pēc sava tēva [[Alfonso XII]] nāves. Līdz 16 gadu vecumam Spāniju pārvaldīja viņa māte [[Marija Kristīna]], [[Austrija]]s erchercogiene. Jaunais karalis ieguva apkārtējo simpātijas ar savu drosmi un draudzīgumu. Viņa popularitāte būtiski pieauga pēc laulībām ar [[Anglija]]s [[karaliene Viktorija|karalienes Viktorijas]] mazmeitu [[Viktorija Jevgēnija|Viktoriju Jevgēniju]]. Tajā pat laikā Alfonso izrādīja savu vienaldzību pret daudzām sociālajām un ekonomiskajām problēmām. Viņa lielākā kļūda bija [[Primo de Rivera]]s [[diktatūra]]s atzīšana 1923.-1929. gados. 1931.gada 14.aprīlī Alfonso pieņēma republikāņu līderu ultimātu un atstāja Spāniju. Alfonso XIII mira 1941.gada 28.februārī [[Roma|Romā]]. [[Category:Burbonu dinastija]] [[Category:Spānijas monarhi]] [[ca:Alfons XIII d'Espanya]] [[da:Alfons 13. af Spanien]] [[de:Alfons XIII.]] [[en:Alfonso XIII of Spain]] [[eo:Alfonso la 13-a (Hispanio)]] [[es:Alfonso XIII de España]] [[et:Alfonso XIII]] [[fi:Alfonso XIII]] [[fr:Alphonse XIII d'Espagne]] [[he:אלפונסו השלושה עשר]] [[hr:Alfons XIII.]] [[it:Alfonso XIII di Spagna]] [[ja:アルフォンソ13世 (スペイン王)]] [[ka:ალფონსო XIII (ესპანეთი)]] [[nl:Alfons XIII van Spanje]] [[pl:Alfons XIII Burbon]] [[pt:Afonso XIII de Espanha]] [[ru:Альфонс XIII]] [[sv:Alfons XIII av Spanien]] [[uk:Альфонс ХІІІ (король Іспанії)]] [[zh:阿方索十三世]] 9754 28155 2006-02-01T11:11:53Z AB 155 9755 32728 2006-03-06T11:25:56Z Yyy 146 cat [[Image:Huans_Karloss_I.jpg|thumb|Huans Karloss I]] [[Category:Spānijas monarhi]] 9758 28163 2006-02-01T13:26:00Z Feens 37 '''Saratova''' (''Саратов'') - pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Volga|Volgas]] labajā krastā. [[Saratovas apgabals|Saratovas apgabala]] centrs. Liels rūpniecības centrs - aviobūve (lidmašīnas ''[[Jak]]''). Vēsturiski [[Volgas vācieši|Volgas vāciešu]] kultūras centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Саратов'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:SaratovLocatie.png|167px|]] | align=center | [[Image:Wapen van Saratov.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 860 796<br> |- | Dibināta | 1590.g |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Saratovas apgabals]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Pievolgas federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.saratovmer.ru/ |} {{commons|Category:Novosibirsk}} [[Image:Saratov Volgabrug.jpg|thumb|Tilts pār Volgu Saratovā|thumb|250px|left]] ====Vēsture==== 1590.gadā Volgas kreisajā krastā [[Boriss Godunovs]] dibina cietoksni. 1675.gadā apmetni pārceļ upes labajā krastā. No 1797.gada - Saratovas guberņas centrs.No XVIII gs. vidus Saratova kļūst par lielu upes ostu. Galvenā tirdzniecība norit ar sāli un zivīm, bet XIX gs. ar labību. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] sākumā no Saratovas uz [[Kazahstāna|Kazahstānu]] un [[Sibīrija|Sibīriju]] tika izvesti visi pilsētas [[Volgas vācieši|vācu]] iedzīvotāji. Līdz 1992.gadam Saratova bija ''slēgtā pilsēta'' (pilsēta, kurā nebija atļauts brīvi ierasties), jo šeit atrodas lielas militārās rūpnīcas. ====Cilvēki==== Saratovā dzimuši: *[[Romāns Abramovičs]] (Роман Абрамович) (1966-) - uzņēmējs *[[Nikolajs Černiševskis]] (Николай Чернышевский) (1828-1889) - filozofs *[[Konstantīns Fedins]] (Константин Федин) (1892-1977) - rakstnieks *[[Jevgēņijs Mironovs]] (Евгений Миронов) (1966-) - aktieris [[Category:Krievijas pilsētas]] [[cs:Saratov]] [[de:Saratow]] [[et:Saratov]] [[en:Saratov]] [[eo:Saratov]] [[fr:Saratov]] [[ko:사라토프]] [[nl:Saratov]] [[ja:サラトフ]] [[os:Саратов]] [[pl:Saratów]] [[pt:Saratov]] [[ru:Саратов]] [[fi:Saratov]] [[sv:Saratov]] 9759 28164 2006-02-01T13:27:29Z Feens 37 °Saratovas tilts no nl.wiki - [http://nl.wikipedia.org/wiki/Afbeelding:Saratov_Volgabrug.jpg] °Saratovas tilts no nl.wiki - [http://nl.wikipedia.org/wiki/Afbeelding:Saratov_Volgabrug.jpg] 9760 28165 2006-02-01T13:28:14Z Feens 37 Saratovas ģerbonis no nl.wiki - [http://nl.wikipedia.org/wiki/Afbeelding:Wapen_van_Saratov.gif] Saratovas ģerbonis no nl.wiki - [http://nl.wikipedia.org/wiki/Afbeelding:Wapen_van_Saratov.gif] 9761 28166 2006-02-01T13:28:59Z Feens 37 Saratova Krievijā no nl.wiki - [http://nl.wikipedia.org/wiki/Afbeelding:SaratovLocatie.png] Saratova Krievijā no nl.wiki - [http://nl.wikipedia.org/wiki/Afbeelding:SaratovLocatie.png] 9763 28181 2006-02-01T18:28:40Z Feens 37 Quito Ekvadora no enwiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Quito_SantoDomingo.jpg] 9765 51256 2006-06-19T08:49:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Quito]] [[image:Santo-Domingo.jpg|thumb|right|300px|Kito]] '''Kito''' (''Quito'') ir [[Ekvadora]]s [[galvaspils&#275;ta]]. Pils&#275;ta atrodas 2850 metru augstum&#257;, net&#257;lu no Pičinčas vulkāna. Kito v&#257;rds n&#257;k no Kito indi&#257;ņu cilts nosaukuma. Kito tika nodibin&#257;ta 1534. gad&#257;. ==Ārējās saites== * [http://www.ecuadors.org/quito/ Informācija par Kito angliski] [[Category:Galvaspilsētas]] [[an:Quito]] [[ar:كيتو]] [[be:Кіта]] [[ca:Quito]] [[cs:Quito]] [[da:Quito]] [[de:Quito]] [[en:Quito]] [[eo:Kito]] [[es:Quito]] [[et:Quito]] [[fi:Quito]] [[fr:Quito]] [[gl:Quito]] [[he:קיטו]] [[hr:Quito]] [[hu:Quito]] [[id:Quito]] [[io:Quito]] [[it:Quito]] [[ja:キト]] [[ko:키토]] [[la:Quito]] [[lt:Kitas]] [[na:Quito]] [[nl:Quito]] [[nn:Quito]] [[no:Quito]] [[pl:Quito]] [[pt:Quito]] [[qu:Quito]] [[ru:Кито]] [[sr:Кито]] [[sv:Quito]] [[tr:Quito]] [[uk:Кіто]] [[zh:基多]] 9766 28174 2006-02-01T17:55:04Z Alexa24 579 Cuenca Ekvadora Cuenca Ekvadora 9768 28177 2006-02-01T17:58:34Z Alexa24 579 Gvajakila Ekvadora Gvajakila Ekvadora 9769 28178 2006-02-01T17:59:21Z Alexa24 579 [[image:Guayas.jpg|thumb|center|400px|Gvajakila Ekvadora]] ==Ārējās saites== * [http://www.ecuadors.org/guayaquil/ Gvajakila Ekvadora] [[Category:Valstis]] 9770 28183 2006-02-01T18:56:12Z Feens 37 '''Voroņeža''' var būt: * [[Voroņeža (pilsēta)|Voroņeža]] (''Воронеж'') - pilsēta [[Krievija|Krievijā]], apgabala centrs * [[Voroņeža (upe)|Voroņeža]] (''Воронеж'') - upe [[Krievija|Krievijā]], [[Dona|Donas]] pieteka {{disambig}} 9771 44914 2006-05-14T00:28:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Voronež]] '''Voroņeža''' (''Воронеж'') - pilsēta [[Krievija|Krievijas]] [[Eiropa|Eiropas]] daļas dienvidos, netālu no [[Ukraina|Ukrainas]]. [[Voroņežas apgabals|Voroņežas apgabala]] centrs. Atrodas [[Voroņeža (upe)|Voroņežas]] upes krastā 8,5 km no tās ieteces [[Dona|Donā]]. Liels [[mašīnbūve|mašīnbūves]] centrs (lidmašīnu [[Tu]] ražošana). Krievijas [[Melnzemes rajons|Melnzemes rajona]] galvenais centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Воронеж'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Voroneza Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Voronezh.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 837 946<br>962 953 (aglom.) |- | Dibināta | 1586.g |- | Pilsēta no | 1779.g |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Voroņežas apgabals]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Centrālais federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.voronezh.ru/ |} ====Vēsture==== Pilsētu 1586.gadā dibināja cars [[Fjodors I]] kā cietoksni pret [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] iebrukumiem. 1695-96.g. cars [[Pēteris I]], sakarā ar [[Azovas kampaņa|Azovas kampaņu]], izvēlējās Voroņežu par Krievijas kara flotes izbūves vietu, un Voroņežu uzskata par Krievijas modernās kara flotas dzimšanas vietu. Petera I laikā Voroņeža kļuva par lielāko pilsētu Krievijas dienvidos. No 1711.gada Voroņeža ir Azovas guberņas, no 1725.gada - Voroņežas provinces, no 1779.gada Voroņežas vietvaldības, bet no 1824.gada - Voroņežas guberņas centrs. Šajā laikā Voroņeža kļuva par Melnzemes rajona galveno pilsētu ar labi attīstītu pārtikas rūpniecību. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Voroņeža cieta lielus postījumus, jo vairāk kā 6 mēnešus frontes līnija gāja pa Voroņežas upi. Pēc [[PSRS]] sabrukuma Voroņežas ekonomiskais stāvoklis krasi pasliktinajās. Pilsētā atrodas Voroņežas universitāte, kurā mācās daudz studentu no ārvalstīm (lielākā daļa no [[Āfrika|Āfrikas]] un [[Āzija|Āzijas]]), jo šeit pirmo gadu studē gandrīz visi ārvalstu studenti, lai apgūtu krievu valodu. Šī iemesla dēļ pēdējos gados palielinājies rasistisku incidentu (arī ar nāves gadījumiem) skaits pilsētā. ====Cilvēki==== Voroņežā dzimuši: *[[Ivans Buņins]] (Иван Бунин) (1870—1953) - rakstnieks *[[Nikolajs Ge]] (Николай Ге) (1831–1894) - gleznotājs *[[Aleksejs Koļcovs]] (Алексей Кольцов) (1808-1842) - dzejnieks *[[Samuils Maršaks]] (Самуил Маршак) (1887—1964) - dzejnieks *[[Andrejs Platonovs]] (Андрей Платонов) (1899—1951) - rakstnieks [[Category:Krievijas pilsētas]] [[bg:Воронеж]] [[cs:Voroněž]] [[de:Woronesch]] [[en:Voronezh]] [[eo:Voroneĵ]] [[et:Voronež]] [[fi:Voronež]] [[fr:Voronej]] [[ko:보로네시]] [[lt:Voronežas]] [[nl:Voronezj]] [[pl:Woroneż]] [[ru:Воронеж]] [[sl:Voronež]] 9772 28186 2006-02-01T20:16:36Z Feens 37 Voroņeža Krievijā, autors Feens, GFDL Voroņeža Krievijā, autors Feens, GFDL 9773 28187 2006-02-01T20:17:35Z Feens 37 Voroņežas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Voronezh.gif] Voroņežas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Voronezh.gif] 9775 51877 2006-06-25T05:20:35Z YurikBot 213 robot Modifying: [[tr:Şangay]] '''Šanhaja''' (上海市/Shànghǎi Shì) - pilsēta [[Ķīna|Ķīnas]] austrumos, [[Jandzi]] upes grīvā [[Austrumķīnas jūra|Austrumķīnas jūras]] krastā. Viena no četrām Ķīnas pilsētam, kurām ir provinces tiesības. Lielākā pasaules pilsēta pēc iedzīvotāju skaita 2005. gadā. Lielākā pasaules osta pēc pārkrautajām kravām 2005. gadā. Milzīgs rūpniecības, transporta, kultūras un izglītības (pilsētā ir 24 universitātes) centrs, kurš, dinamiski attīstoties, kļūst par visas Austrumāzijas centru. 2003.gadā Šanhajā tika atklāts pasaulē pirmais komerciālais vilciens uz magnētiskā laika spilvena ''Transrapid'' (darbojas starp Šanhaju un lidostu - 30 km, ātrums - 430 km/h, laiks ceļā - 7 min. 20 sek.). {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Shànghǎi Shì'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:China-Shanghai.png|167px|]] |} |- | Vārda nozīme | 上 ''shàng'' - pie <br>海 ''hǎi'' - jūras<br>''pilsēta pie jūras'' |- | Iedzīvotāji (2006) | 15 017 783<br>14 871 156(aglom.) |- | Dibināta | [[Suni|Sunu]] dinastijas laikā (ap 1000.g) |- | Province | Šanhaja |- | Mājaslapa | http://www.shanghai.gov.cn/ |} {{commons|Category:Shanghai}} [[Image:Shanghai - Nanjing Road.jpeg|thumb|left|200px|Šanhajas iela]] ====Vēsture==== Pilsētas nosaukums nozīmē ''pie/virs jūras''. [[Sunu dinastija|Sunu dinastijas]] laikā Šanhaja kļūs par jūras ostu. 1557.gadā tiek uzcelti Šanhajas aizsardzības mūri, tomēr līdz pat XIX gs. Sanhaja nebija ne lielākā, ne arī ipaši nozīmīga Ķīnas pilsēta. Tomēr no XIX gs. Šanhaja attīstas ārkārtīgi strauji, jo sava novietojuma dēļ kļūst par tirdzniecības punktu ar Rietumu valstīm. [[Pirmais Opija karš|Pirmā Opija kara]] laikā (1839-1842) Šanhaju okupē [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] karaspēks. Pēc [[Nankinas līgums|Nankinas līguma]] 1842.gadā Šanhaja kļūst par vienu no piecām Ķīnas pilsētam, kurās atļauj tirdzniecību ar Rietumiem. Turmākie līgumi 1843. un 1844.gadā paredz eksteritoriālas tiesības Rietumu valstīm Šanhajā. [[Image:Pudong.JPG|thumb|left|200px|Šanhajas augstceltnes]] [[Taipinu sacelšana]] laikā (1851-1864) pilsēta cieta relatīvi maz. [[Otrais Ķīnas-Japānas karš|Otrā Ķīnas-Japānas kara]] laikā no 1937.gada 13.augusta līdz 9.novembrim notika [[kauja par Šanhaju]] - ielu cīņas par Šanhaju, kurās bija iesaistīti ap 1 000 000 karavīru. Kaujas rezultatā Šanhaju okupē [[Japāna|Japāna]]. Šanhaja atrodas Japānas okupācijā līdz 1945.gadam. Šajā laikā pilsētā atrodas daudz bēgļu no [[Eiropa|Eiropas]] valstīm. 1949.gada 27.maijā pilsētu ieņem Ķīnas [[komunisti|komunistu]] karaspēks. Komunistiskaja Ķīnā Šanhaja kļūst par lielu rūpniecības centru. Daudzas rietumu kompānijas pārtrauc darbu. [[Kultūras revolūcija|Kultūras revolūcijas]] laikā Šanhaja ir viens no tā centriem. Ekonomiskās reformas Šanhajā tiek ieviestas sākot no 1991.gada (vēlāk kā citur Ķīnā), un pilsēta attīstas ļoti strauji. ====Cilvēki==== Šanhajā dzimuši: *[[Džordžs Atkinsons]] (George Atkinson) (1935-2005) - uzņēmējs *[[Džeimss Balards]] (James Graham Ballard) (1930-) - rakstnieks *[[Eilīna Čanga]] (Eileen Chang) (1920–1995) - rakstniece *[[Džoana Čena]] (Joan Chen) (1961-) - aktrise *[[Hu Dzintao]] (Hu Jintao) (1942-) - politiķis *[[Terenss Jangs]] (Terence Young) (1915-1994) - kinorežisors *[[Vons Karvaijs]] (Wong Kar-Wai) (1958-) - kinorežisors *[[Žu Veihueja]] (Zhou Wei Hui) (1973-) - rakstniece [[Category:Ķīnas pilsētas|Szanhaja]] [[an:Shanghai]] [[ar:شانغهاي]] [[bg:Шанхай]] [[bs:Shanghai]] [[ca:Xangai]] [[cs:Šanghaj]] [[da:Shanghai]] [[de:Shanghai]] [[en:Shanghai]] [[eo:Ŝanhajo]] [[es:Shanghai]] [[et:Shanghai]] [[eu:Shanghai]] [[fa:شانگهای]] [[fi:Shanghai]] [[fr:Shanghai]] [[gl:Shanghai - 上海]] [[he:שאנגחאי]] [[hu:Sanghaj]] [[id:Shanghai]] [[is:Sjanghæ]] [[it:Shanghai]] [[ja:上海]] [[ka:შანჰაი]] [[ko:상하이]] [[lt:Šanchajus]] [[ms:Shanghai]] [[nl:Sjanghai]] [[nn:Shanghai]] [[no:Shanghai]] [[pl:Szanghaj]] [[pt:Xangai]] [[ro:Shanghai]] [[ru:Шанхай]] [[sh:Shanghai]] [[simple:Shanghai]] [[sk:Šanghaj]] [[sl:Šanghaj]] [[sr:Шангај]] [[sv:Shanghai]] [[ta:சாங்காய்]] [[th:เซี่ยงไฮ้]] [[tr:Şangay]] [[ug:شاڭخەي]] [[uk:Шанхай]] [[vi:Thượng Hải]] [[zh:上海市]] [[zh-min-nan:Siōng-hái]] [[zh-yue:上海]] 9776 28258 2006-02-03T01:42:42Z Feens 37 * [[Category:Pilsētas pēc valsts|Kzina]] [[Category:Ķīna]] 9777 39656 2006-04-10T16:16:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Kommers]], [[en:Commercium]], [[pl:Komersz]] Komeršs ir svinīgs akts, ko organizē studentu un studenšu [[Akadēmiskās korporācijas|korporācijas]]. Tas sevī parasti ietver svinīgo un oficiālo daļu. Komerša ceremonijas ietver dziedāšanu, svinīgas uzrunas un mielastu. {{stub}} [[de:Kommers]] [[en:Commercium]] [[pl:Komersz]] 9781 28208 2006-02-02T14:20:24Z Erestrebian 581 ma photo ma photo 9782 28211 2006-02-02T14:26:16Z 195.13.137.43 Supertramp ir progresīvā roka/ārtroka grupa, kuru 1969. gadā izveidoja Riks Deiviss (''Rick Davies'') pēc flāmu miljonāra Stenlija Augusta Mīsgesa (''Stanley August Miesgaes'') iniciatīvas. Pirmais mūziķis, kurš tika uzņemts jaunveidojamajā grupā, bija Rodžers Hodžsōns (''Roger Hodgson''). Grupa izlaida divas plates - ''Supertramp'' un ''Indelibly Stamped'' katru savā sastāvā, pamatspēlētājiem grupā esot Rodžeram un Rikam. {{stub}} 9785 41882 2006-04-27T14:55:08Z Eriksrudzitis 858 '''Laimas pulkstenis''' ir viens no [[Rīga|Rīgas]] slavenākajiem simboliem.<br> Tas uzbūvēts 1924. gadā.<br> Laukums pie Laimas pulksteņa ir viena no populārākajām tikšanās vietām gan rīdzinieku, gan [[Rīga|Rīgas]] viesu vidū. {{stub}} [[Category:Rīga]] 9786 28250 2006-02-02T21:39:52Z Feens 37 +cat '''LMT''' - Latvijas Mobilais telefons.<br> Lielākais [[Latvija|Latvijas]] mobilo sakaru operātors. Uzņēmums ir dibināts [[1992|1992. gadā]].<br> Šobrīd LMT pakalpojumus lieto vairāk nekā 800 tūkst. [[Latvija|Latvijas]] iedzīvotāju. == Skaties arī == [http://www.lmt.lv/ LMT mājas lapa] [[Category:Mobilo sakaru operātori]] [[Category:Latvijas uzņēmumi]] 9788 49900 2006-06-10T18:11:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Homero]], [[et:Homeros]] {{sengrlit| atteels=[[Image:Homere.jpg|150px]] | paraksts=Homērs}} '''Homērs''' ([[sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''Ὅμηρος'' no ''ὁ μὴ ὁρῶν'' 'neredzīgais'; dzīvojis ap 8.gs. p.m.ē.) bija [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] dzejnieks, kuru uzskata par [[eposs|eposu]] "[[Iliāda]]" (''Ἰλιάς'') un "[[Odiseja]]" (''Ὀδύσσεια'') autoru. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Homērs bijis akls. Par Homēra dzīvi drošu ziņu nav, un tiek pieļauta iespēja, ka viņš ir izdomāta personība un viņam piedēvētajiem darbiem ir dažādi autori (ticami, ka abi eposi balstījās uz senu mutvārdu tradīciju). Senajā Grieķijā Homēram piedēvēti arī daudzi citi darbi, piemēram, komiskais eposs "Varžu un peļu karš" (''Βατραχομυομαχία''). [[Category:Sengrieķu rakstnieki]] [[Category:Grieķu valodā rakstošie]] [[ar:هوميروس]] [[ast:Homero]] [[ba:Гомер]] [[bg:Омир]] [[bs:Homer]] [[ca:Homer]] [[cs:Homér]] [[da:Homer]] [[de:Homer]] [[el:Όμηρος]] [[en:Homer]] [[eo:Homero]] [[es:Homero]] [[et:Homeros]] [[eu:Homeros]] [[fa:هومر]] [[fi:Homeros]] [[fr:Homère]] [[gl:Homero]] [[he:הומרוס]] [[hr:Homer]] [[hu:Homérosz]] [[id:Homerus]] [[it:Omero]] [[ja:ホメロス]] [[jv:Homeros]] [[ka:ჰომეროსი]] [[ko:호메로스]] [[la:Homerus]] [[li:Homeros]] [[lt:Homeras]] [[mk:Хомер]] [[ms:Homer]] [[nl:Homerus]] [[nn:Homer]] [[no:Homer]] [[pl:Homer]] [[pt:Homero]] [[ro:Homer]] [[ru:Гомер]] [[scn:Omeru]] [[simple:Homer]] [[sk:Homér]] [[sl:Homer]] [[sq:Homeri]] [[sr:Хомер]] [[sv:Homeros]] [[th:โฮเมอร์]] [[tl:Homer]] [[tr:Homeros]] [[uk:Гомер]] [[vi:Homer]] [[zh:荷马]] 9789 35993 2006-03-22T09:08:29Z Xil 273 pievienoju divas saites un izlaboju pāris kļūdas [[Image:332652.jpg|thumb|300px|right| (Foto: Laurijs Svirskis)]] Zaķusalas televīzijas tornis atrodas [[Latvija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]], [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Torņa augstums ir 368 metri un tas ir augstākais Baltijas valstīs un trešais augstākais Eiropā. Torņa celtniecība tika uzsākta 1979. gadā un pabeigta tikai 1986. gadā. == Vēsture == ===Kompromisi=== Ceļš no idejas līdz realizācijai bija ļoti garš. Pirmās dokumentālās liecības par jaunas Rīgas radio un televīzijas stacijas celtniecības nepieclešamību atrodamas jau 1967. gada Latvijas PSR Ministru padomes 30. jūlija lēmumā. Jau tajā laikā bija skaidrs, ka vecā TV stacija, kas atradās bijušajā Jelgavas teātrī [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav piemērota televīzijas vajadzībām. Tehniskajā pamatojumā par torņa celtniecību tika izvirzīti šādi mērķi: * jāpalielina pārraidāmo [[televīzija]]s un [[radio]] programmu skaits no divām līdz četrām, * ievērojami jāpalielina apraides zonas, * jāuzlabo televīzijas un radio apraides kvalitāte, * tornis nepieciešams arī speciālo (valsts nozīmes, militārās, [[civilās aizsardzība]]s u.c.) sakaru nodrošināšanai. Rīgas radio un televīzijas stacijas vadītāja vietnieks Juris Grapmanis, kas tajā laikā pildīja Republikāniskā radiocentra (tagad Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs) galvenā inženiera pienākumus, atceras, kā notika vietas izvēle torņa celtnlecībai. 1972. gada beigās, kad atkal aktualizējās jautājums par televīzijas stacijas celtniecību Rīgā, no [[Maskava]]s Sakaru projektēšanas institūta ieradās galvenais inženieris Škuds un galvenais speciālists Ostrovskis. Pirms viņu atbraukšanas jau bija izraudzītas vairākas vietas, kurās varētu būvēt televīzijas torni, - gan [[Bābelītes ezers|Bābelītes ezera]] apkaimē, gan Baložkalnā, gan [[Ulbroka|Ulbrokā]]. Kad abi Maskavas speciālisti ieradās Rīgā, viņi nekavējoties sāka apbraukāt ieteiktās vietas, bet tālāk par pirmo netika. Pie Bābelites ezera abi kungi izkāpa no mašīnas, aplūkoja apkārtni un teica, ka šī vieta nav piemērota. Viņi uzsvēra, ka televīzijas torni vairs netiekot celti tikai kā tehniskas būves, bet ari kā tūristu objekti ar skatu laukumu un restorānu. Tam jāatrodas Rīgas centrā, un vispiemērotākā vieta, viņuprāt, esot uz kādas salas, kuru viņi redzējuši, braucot no [[lidosta]]s. Tā izrādījās Zaķusala. Juris Grapmanis atceras, ka viņš kopā ar abiem speciālistiem bijis lelūgts uz tikšanos pie tā laika Rīgas galvenā arhitekta Gunāra Asara, kura kabinetā uz grīdas bija uzbūvēts milzīgs Rīgas makets ar divām augstuma dominantēm - viesnīcu Latvija un Preses namu. Lai izveidotos skaists trīsstūris, Asaris bija iespraudis puļķi Zaķusalā. Tā, lūk, izrādījās, ka šo kungu intereses sakritušas un viņi uzreiz atraduši kopīgu valodu. Tikai Asaris teicis, ka jāiepazīstas ar ģeoloģiskajiem datiem, lai noskaidrotu, kādā dziļumā sākas cietais pamats, kas ir svarīgi šādas augstas un smagas celtnes būvniecībā. Bija nepieciešams arī valdības atbalsts. Visus iepriekšminētos kungus un tā laika sakaru ministru Aleksandrovu uzaicināja vizītē Ministru padomes priekšsēdētājs Jurijs Rubenis. Pa ceļam Jurim Grapmanim kāds iespieda rokā mapi ar papīriem, kuru viņš, steigā neapskatījis, ielika portfelī. Rubenim tika izstāstītas visas vēlmes, ka tornim ir jābūt tūristiem pieejamam, labi redzamam no visām pilsētas pusēm, tik izteiksmīgam, lai tas kļūtu par Rīgas simbolu. Rubenis akceptēja gan ideju, gan izvēlēto vietu. Viņš teicis, ka, lai gan [[lietuvieši]] un [[igauņi]] jau ir sākuši būvniecību, toties Latvijā tornis būs oriģinālāks un pamatīgāks. Kad visi bija izgājuši no kabineta, Juris Grapmanis ielūkojies portfelī, lai noskaidrotu, kas tie par papīriem, kas viņam pēdējā brīdī iedoti. Tas izrādījās ģeoloģiskais slēdziens, kurā bija norādīts, ka cietie pamati, uz kuriem var balstīt celtni, atrodas aptuveni 25 metru dziļumā. Tas, protams, bija liels trieciens, kas sadārdzināja un sarežģīja celtniecības gaitu, bet atkāpties vairs nevarēja - valdība jau bija akceptējusi celtniecību ===Torni projektē gruzīnu arhitekts=== Torņa projektēšanai tika piesaistīts jauns gruzīnu arhitekts Nikuradze. Tajā laikā visur - gan [[Lietuva|Lietuvā]], gan [[Igaunija|Igaunijā]], gan Maskavā un [[Berlīne|Berlīnē]] būvēties - bija ļoti līdzīgi dzelzsbetona torņi, kuriem atšķīrās tikai to augšgals. Nikuradze uzskatīja, ka vajadzētu būvēt tērauda torni, jo tādējādi tam varētu piešķirt izteiksmīgu izskatu. Tomēr, lai būtu no kā izvēlēties, tika uzzīmēti pieci projekti, kā arī izgatavoti maketi. Republikāniskā radiocentra direktors Sergejs Lazarevskis, Juris Grapmanis un arhitekts Nikuradze ar visiem torņu variantu projektiem ieradās pie Rīgas galvenā arhitekta Asara. Sekretāre atvainojās, ka galvenais arhitekts varēs pieņemt nedaudz vēlāk jo ieradusies ārzemju delegācija. Pa to laiku visi sāka skatīties projektus un izrādījās, ka īstais torņa zīmējums nav paņemas līdz. Nikuradze ārkārtīgi uztraucies un palūdzis lapu, uz kuras uzskicējis tagadējā torņa siluetu. Asaris nedaudz vēlāk pienēmis tad ilgi un skumīgi skatījies uz visām lielajām skicēm. Juris Grapmanis atceras, ka tas bijis acīm redzami, ka viņš nav apmierināts ar piedāvātajiem projektiem. Tad torņa arhitekte Nikuradze parādījis ar zīmuli uzskicēto tagadējā torņa attēlu, kuru Asaris uzreiz akceptējis, tikai pieprasījis lai torņa kājas jeb balsti būtu atsegti visā to garumā. Sākotnējā variantā siluets bijis slaidāks, bet lai uz torņa varētu izvietot mobilo sakaru [[antenas]], to pārveidoja nedaudz druknāku. ==Informācija citur== :http://www.tvtornis.lv/ :http://www.lvrtc.lv/ [[Category:Rīga]] 9790 28233 2006-02-02T20:20:13Z Digital1 583 Zaķusalas televīzijas tornis Rīga, Latvija. 2005. gada 15. janvāris Zaķusalas televīzijas tornis Rīga, Latvija. 2005. gada 15. janvāris 9792 28251 2006-02-02T21:53:05Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Šanhaja]] 9793 48378 2006-05-31T04:30:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:발트어파]] [[image:Balt vietovard.png|thumb|Baltu vietvārdu izplatība pēc A.Vanaga, V.Toporova un H.Šala]] '''Baltu valodas''' ([[lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[prūšu valoda|prūšu]], [[galindu valoda|galindu]], [[jātvingu valoda|jātvingu]], [[sembu valoda|sembu]] un citas valodas) ir [[indoeiropiešu valodu saime]]s valodas. Mūsdienās pastāv vairs tikai divas baltu valodas - latviešu un lietuviešu. Baltu valodām radniecīgākās indoeiropiešu valodas ir [[slāvu valodas]]. 2.gt.p.m.ē. baltu, slāvu un romāņu ciltis no Itālijas ziemeļiem nonāk Centrāleiropā, bet ir it kā otra versija, ka balti ir nākuši cauri Krievijai no tagad.Afganistānas, apejot tradicionālo indoeiropiešu migrācijas ceļu no Indijas caur Tuvajiem austrumiem. Senbaltu teritorijas līdz [[Lielā tautu staigāšana|Lielajai tautu staigāšanai]] (5.-9.gs.) apdzīvoja teritorijas uz dienvidaustrumiem un austrumiem no [[Baltijas jūra]]s (tagadējās [[Polija]]s piekraste, [[Kaļiņingrada]]s apgabals (Krievija) - t.s. bijusī [[Prūsija]], [[Lietuva]] un daļa [[Latvija]]s), tālāk šīs teritorijas sniedzās līdz apmēram [[Visla]]s upei (Polijā). Uz austrumiem baltu ciltis apdzīvoja teritorijas jaukto koku mežu un krūmāju zonā līdz pat tagadējai [[Maskava]]i. Būtiski baltu valodu dzīves telpu ietekmeja [[Krusta kari]] 13.-14.gs., kuru rezultātā daudzas baltu ciltis tika pakļautas vai izzuda vispār (kā, piemēram, pakāpeniski asimilētie [[prūši]]). Kā īpašs izņēmums jāmin lietuvieši, kas saglabāja neatkarību un piedzīvoja pat uzplaukumu, jo jau 13.gs. bija izveidojuši paši savu valsti, vēlāk pieņēma katoļticību un izveidoja savienību ar Poliju (skat. rakstu "[[Lietuvas vēsture]]"). [[Category:Indoeiropiešu valodas]] [[af:Balties]] [[az:Baltik qrupu]] [[ca:Llengües bàltiques]] [[cs:Baltské jazyky]] [[de:Baltische Sprachen]] [[el:Βαλτικές γλώσσες]] [[en:Baltic languages]] [[eo:Balta lingvaro]] [[es:Lenguas bálticas]] [[et:Balti keeled]] [[fi:Balttilaiset kielet]] [[fr:Langues baltes]] [[he:שפות בלטיות]] [[id:Bahasa Baltik]] [[it:Lingue baltiche]] [[ja:バルト語派]] [[ko:발트어파]] [[lt:Baltų kalbos]] [[nl:Baltische talen]] [[nn:Baltiske språk]] [[no:Baltiske språk]] [[pl:Języki bałtyckie]] [[pt:Línguas bálticas]] [[ro:Limbile baltice]] [[ru:Балтийские языки]] [[se:Baltijalaš gielat]] [[sv:Baltiska språk]] [[uk:Балтійські мови]] [[vi:Nhóm ngôn ngữ gốc Balt]] [[zh:波罗的语族]] 9794 28332 2006-02-03T20:15:54Z Amjaliks 575 [[Socioloģija|Socioloģijā]] ar '''iedzīvotāju skaitu''' apzīmē cilvēku kopumu, kas dzīvo konkrētā [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiskajā]] apgabalā. {{stub}} [[Category:Ģeogrāfija]] [[en:Population]] 9796 51998 2006-06-25T15:59:30Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sr:Релативна атомска маса]] [[Category:Fizika]] [[Category:Ķīmija]] '''Atommasa''' galvenokārt koncentrēta [[Atoms|atoma]] kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10<sup>-15</sup> daļa no atoma tilpuma. Ķīmisko elementu atommasas izsaka atommasas vienībās ''u''. 1 u = 1,6606 * 10<sup>-27</sup> [[Kilograms|kg]] (apmēram atbilst 1/12 daļai no [[ogleklis|C-12]] izotopa atoma masas). Atommasu, kas izteikta atommasas vienībās, sauc par relatīvo atommasu. Relatīvo atommasu apzīmē ar simbolu ''M<sub>r</sub>''. == Daži ķīmiskie elementi == {| |- ! [[:Category:Ķīmiskie elementi|Elements]] !! Relatīvā atommasa |- | [[Ūdeņradis]] || 1,008 |- | [[Skābeklis]] || 15,999 |- | [[Kālijs]] || 39,098 |- | [[Dzelzs]] || 55,84 |- | [[Zelts]] || 196,97 |- | [[Urāns (elements)|Urāns]] || 238,03 |} [[af:Atoommassa]] [[ar:كتلة ذرية]] [[br:Mas atomek]] [[ca:Pes atòmic]] [[cs:Relativní atomová hmotnost]] [[da:Atomvægt]] [[de:Atommasse]] [[el:Ατομικό βάρος]] [[en:Atomic mass]] [[eo:Atompezo]] [[es:Masa atómica]] [[et:Aatommass]] [[fa:جرم اتمی]] [[fi:Atomimassa]] [[fr:Masse atomique]] [[he:משקל אטומי]] [[hu:Atomtömeg]] [[is:Atómmassi]] [[it:Peso atomico]] [[ja:原子量]] [[ko:원자 질량]] [[lb:Atommass]] [[lt:Atominė masė]] [[mk:Атомска маса]] [[nl:Atoommassa]] [[no:Atommasse]] [[pl:Masa atomowa]] [[ro:Masă atomică]] [[ru:Атомная масса]] [[sh:Atomska masa]] [[simple:Atomic mass]] [[sk:Atómová hmotnosť]] [[sl:Atomska teža]] [[sr:Релативна атомска маса]] [[th:มวลอะตอม]] [[uk:Атомна маса]] [[zh:原子量]] 9798 28304 2006-02-03T13:11:26Z Tail 13 Fransisko de Surbarana "Klusā daba" (1633). Fransisko de Surbarana "Klusā daba" (1633). 9799 28318 2006-02-03T17:48:52Z Juzeris 23 "[[Template:Maksla]]" pārdēvēju par "[[Template:Māksla]]": nesaskatu iemeslu rakstīt bez garumzīmes {| width="100" border="0" cellspacing="0" cellpadding="0" style="float:right; background-color:#adab9d; margin: 0 5px 0 5px; width: 100" ! scope="col" | &nbsp; ! scope="col" | &nbsp; ! scope="col" | &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; &nbsp; | style="background:#adab9d;font-size: 200%;" align="center" |'''Māksla''' | style="width:5px; background-color: #adab9d; "|&nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; | align="center" style="background:#adab9d"| [[Image:Zurbaran still life with lemons.jpg|200px]] | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#adab9d" | '''Mākslas veidi''' | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; |align="center" style="font-size: 90%; background-color:#adab9d" | [[Tēlotāja māksla]] | [[Literatūra]] | [[Mūzika]] | [[Teātris]] | [[Kino]] | [[Fotogrāfija]] | [[Deja]] | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#cfcec5 " | '''Tēlotājas mākslas veidi''' | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; |- |style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background:#cfcec5" | [[Glezniecība]] | [[Tēlniecība]] | [[Arhitektūra]] | [[Grafika]] | [[Lietišķā māksla]] | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; |- |style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; | style="background:#cfcec5;font-size: 120%;" align="center" | '''Tēlotājas mākslas periodi un virzieni''' | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#cfcec5" | [[Aizvēsturiskā māksla]] | [[Antīkā māksla]] | [[Bizantijas māksla]] | [[Romānika]] | [[Gotika]] | [[Renesanses māksla]] | [[Baroks]] | [[Rokoko]] | [[Neoklasicisms]] | [[Romantisma māksla]] | [[Reālisma māksla]] | [[Modernisma māksla]] | [[Postmodernisma māksla]] | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; |- |style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#cfcec5;" | '''Pasaules māksla''' | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#cfcec5;"| [[Itālijas māksla]] | [[Spānijas māksla]] | [[Nīderlandes māksla]] | [[Vācijas māksla]] | [[Francijas māksla]] | [[Krievijas māksla]] | ''[[Pasaules māksla (saraksts)|Skat. vairāk]]'' | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background-color:#cfcec5;"| '''Skat. arī''' | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%;background-color:#cfcec5;"| [[Nozīmīgi mākslinieki (saraksts)]] | [[Nozīmīgi latviešu mākslinieki (saraksts)]] | [[Mākslas virzieni (saraksts)]] | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#adab9d;" | | style="width:5px; background-color:#adab9d; "| &nbsp; |- |} 9801 28319 2006-02-03T17:48:52Z Juzeris 23 "[[Template:Maksla]]" pārdēvēju par "[[Template:Māksla]]": nesaskatu iemeslu rakstīt bez garumzīmes #REDIRECT [[Template:Māksla]] 9803 28330 2006-02-03T19:51:27Z Amjaliks 575 #redirect [[GNU Free Documentation License]] 9804 28339 2006-02-04T05:28:44Z Yyy 146 cat~ '''GNU Free Documentation License''' (GNU FDL vai GFDL) - GNU brīvās dokumentācijas licence (neoficiāls, judiski neapstiprināts tulkojums). GFDL ir ''[[Copyleft|copyleft]]'' [[Licence|licence]] priekš bezmaksas satura. Licenci ir izstrādājusi [[Free Software Foundation]] (FSF) priekš [[GNU]] projektiem. Tā būtībā ir analogs [[GNU General Public Licence]], kas ir domāta programmatūrai. Šī brīža GFDL stāvoklis ir versija 1.2, kuras oficiālais teksts angļu valodā ir atrodams [http://www.gnu.org/copyleft/fdl.html šeit]. Licence ir izstrādā priekš lietošanas pamācībām, mācību grāmatām un izziņu materiāliem, ka arī dokumentācijas, kas tiek iekļuda GPL programmatūrā. Tomēr tā var būt pielietota jebkuram rakstu darba, neatkarīgi no tā tēmas. GFDL licencēts tektu drīkst arī tirgot, tomēr tam ir jābūt pieejam formātā, kas nodrošina tā neierobežotas labošanas iespējas. [[Vikipēdija|Vikipēdija]] arī ir licencēta zem GFDL. [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[bg:Лиценз за свободна документация на ГНУ]] [[zh-min-nan:GNU Chū-iû Bûn-kiāⁿ Hí-khó-su]] [[ca:Llicència de documentació lliure de GNU]] [[cs:GNU Free Documentation License]] [[cy:Wicipedia:GNU FDL]] [[da:GNU Free Documentation License]] [[de:GNU-Lizenz für freie Dokumentation]] [[el:Άδεια Ελεύθερης Τεκμηρίωσης GNU]] [[en:GNU Free Documentation License]] [[et:GNU FDL]] [[als:GNU-Lizenz für freie Dokumentation]] [[es:Licencia de documentación libre GNU]] [[eo:GFDL]] [[eu:GNU FDL]] [[fa:GNU FDL]] [[fo:GNU Free Documentation License]] [[fr:Licence de documentation libre GNU]] [[fy:GNU/FDL]] [[ga:GNU FDL]] [[gl:Licenza de Documentación Libre GNU]] [[gu:GFDL]] [[he:GNU FDL]] [[ko:GNU 자유 문서 사용 허가서]] [[id:GFDL]] [[ia:Licentia GNU pro Documentation Libere]] [[is:Frjálsa GNU handbókarleyfið]] [[it:GNU Free Documentation License]] [[ka:GNU Free Documentation License]] [[ku:Lîsansa Belgekirina Azada GNU]] [[lt:GNU FDL]] [[lb:GNU Free Documentation License]] [[li:GNU Free Documentation License]] [[hu:GNU Free Documentation License]] [[ms:Lesen Dokumentasi Bebas GNU]] [[nl:GNU Vrije Documentatie Licentie]] [[nds:GNU-FDL]] [[ja:GNU FDL]] [[no:GNU fri dokumentasjonslisens]] [[nn:GNU Free Documentation License]] [[oc:Licéncia de documentacion liura GNU]] [[pl:GNU Free Documentation License]] [[pt:GNU Free Documentation License]] [[ro:GNU FDL]] [[ru:GNU FDL]] [[sc:GNU Free Documentation License]] [[simple:GNU Free Documentation License]] [[sl:Dovoljenje GNU za rabo proste dokumentacije]] [[sr:ГНУ-ова ЛСД]] [[su:Lisénsi Dokumén Bébas GNU]] [[fi:GNU Free Documentation License]] [[sv:GFDL]] [[tl:GNU Free Documentation License]] [[tt:GNU/İrekle İstälek Röxsätnämäse]] [[th:GNU Free Documentation License]] [[tr:GNU Özgür Belgeleme Lisansı]] [[vi:Giấy phép Văn bản Tự do GNU]] [[wa:Licince di documintåcion libe di GNU]] [[zh:GNU自由文档许可证]] 9805 45471 2006-05-15T21:01:46Z Knakts 848 Kategorija {{stub}} <noinclude>[[Category:Vikipēdijas uzturēšanas veidnes]]</noinclude> 9806 28344 2006-02-04T06:46:34Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Sprāgstvielas]] 9807 28345 2006-02-04T06:53:10Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[etiķskābe]] 9808 28346 2006-02-04T06:55:05Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[etiķskābe]] 9809 28348 2006-02-04T07:03:24Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Etiķskābe]] 9810 28351 2006-02-04T07:29:02Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[benzoskābe]] 9811 46308 2006-05-21T02:31:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[sq:Gjuha Bullgare]] '''Bulgāru valoda''' ir [[indoeiropieši|indoeiropiešu]] saimes [[slāvu valodu grupa]]s (dienvidslāvu apakšgrupas) [[valoda]], oficiālā valoda [[Bulgārija|Bulgārijā]]. [[Rakstība]]s pamatā ir modificēta [[kirilica]]. [[Category:Slāvu valodas]] [[Category:Bulgārija]] [[af:Bulgaars]] [[ar:لغة بلغارية]] [[ast:Búlgaru]] [[bg:Български език]] [[ca:Búlgar]] [[cs:Bulharština]] [[de:Bulgarische Sprache]] [[el:Βουλγαρική γλώσσα]] [[en:Bulgarian language]] [[eo:Bulgara lingvo]] [[es:Idioma búlgaro]] [[fi:Bulgarian kieli]] [[fr:Bulgare]] [[hr:Bugarski jezik]] [[hu:Bolgár nyelv]] [[id:Bahasa Bulgaria]] [[it:Lingua bulgara]] [[ja:ブルガリア語]] [[ko:불가리아어]] [[kw:Bulgarek]] [[li:Bölgaars]] [[mk:Бугарски јазик]] [[ms:Bahasa Bulgaria]] [[nl:Bulgaars]] [[nn:Bulgarsk språk]] [[pl:Język bułgarski]] [[pt:Língua búlgara]] [[ro:Limba bulgară]] [[ru:Болгарский язык]] [[sk:Bulharčina]] [[sl:Bolgarščina]] [[sq:Gjuha Bullgare]] [[sr:Бугарски језик]] [[sv:Bulgariska]] [[th:ภาษาบัลแกเรีย]] [[tl:Wikang Bulgaro]] [[tr:Bulgarca]] [[zh:保加利亚语]] 9812 48146 2006-05-29T19:35:58Z Feens 37 [[Somugru]] valodu saimes [[Baltijas jūra]]s valodu grupas valoda. Oficiāla valoda [[Somija|Somijā]] (līdzās [[zviedru valoda]]i). Rakstības pamatā [[latīņu alfabēts]]. [[Category:Valodas]] [[ang:Finnisc sprǣc]] [[ar:لغة فنلندية]] [[az:Fince]] [[id:Bahasa Finlandia]] [[ms:Bahasa Finland]] [[br:Finneg]] [[bg:Фински език]] [[ca:Finès]] [[cv:Финн чĕлхи]] [[cs:Finština]] [[da:Finsk (sprog)]] [[de:Finnische Sprache]] [[el:Φινλανδική γλώσσα]] [[en:Finnish language]] [[es:Idioma finés]] [[eo:Finna lingvo]] [[fr:Finnois]] [[fy:Finsk]] [[ga:Fionlainnis]] [[gl:Lingua finesa]] [[ko:핀란드어]] [[io:Finlandana linguo]] [[is:Finnska]] [[it:Lingua finlandese]] [[he:פינית]] [[ka:ფინური ენა]] [[kw:Finnek]] [[la:Lingua Finnica]] [[lt:Suomių kalba]] [[li:Fins]] [[hu:Finn nyelv]] [[mk:Фински јазик]] [[nl:Fins]] [[ja:フィンランド語]] [[no:Finsk språk]] [[nn:Finsk språk]] [[nds:Finnsche Spraak]] [[pl:Język fiński]] [[pt:Língua finlandesa]] [[ro:Limba finlandeză]] [[ru:Финский язык]] [[se:Suomagiella]] [[simple:Finnish language]] [[sl:Finščina]] [[fi:Suomen kieli]] [[sr:Фински језик]] [[sv:Finska]] [[zh:芬兰语]] 9813 51329 2006-06-19T19:57:27Z Aleksandrs Kuzmins 859 '''Valsts ieņēmumu dienests''' (saīsinājums VID) ir finanšu ministra padotībā esoša [[tiešās pārvaldes iestāde]], kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu [[Latvijas Republika]]s teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus [[Eiropas Savienība]]s budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas. Izveidots 1993. g., apvienojot Muitas departamentu un Valsts finanšu inspekciju. VID darbu vada ģenerāldirektors (kopš 2004. g. &mdash; [[Dzintars Jakāns]]). == Funkcijas == VID: * nodrošina valsts [[nodoklis|nodokļu]], nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam; * īsteno [[muita]]s politiku; * novērš un atklāj [[noziedzīgs nodarījums|noziedzīgus nodarījumus]] valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā; * nodrošina VID ierēdņu (darbinieku) apmācību, kā arī konsultē nodokļu maksātājus nodokļu [[normatīvais akts|normatīvo aktu]] piemērošanas jautājumos; * reģistrē un uzskaita nodokļu maksātājus un kontrolē reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim; * nodrošina [[akcīze]]s preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi. == Saites == * VID [http://www.vid.gov.lv mājaslapa] * [http://www.vid.gov.lv/dokumenti/tiesibu_akti/likumi/likums%20par%20vid.doc Likums] "Par Valsts ieņēmumu dienestu" [[Category:Latvijas valsts iestādes]] 9814 28360 2006-02-04T19:46:40Z 217.198.224.13 #REDIRECT [[Valsts ieņēmumu dienests]] 9815 28365 2006-02-05T02:36:47Z 129.13.186.1 #redirect [[Tit&#257;niks]] 9817 52841 2006-07-01T12:33:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Metano]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Metāns</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CH<sub>4</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>16,04 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>0,7 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>90,6 K (-182,5&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>111,55 K (-161,6&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Metāns''' (CH<sub>4</sub>) ir vienkāršākais [[Ogļūdeņradis|ogļūdeņradis]]. Tas ir galvenā [[Dabasgāze|dabasgāzes]] sastāvdaļa. Normālos apstākļos metāns ir bezkrāsaina, degoša [[Gāze|gāze]], bez smakas. Metānu (dabasgāzes sastāvā) plaši lieto par kurināmo. Metānu lieto par daudzu vielu rūpniecisko izejvielu ([[ūdeņradis]], [[metanols]], [[etiķskābe]], [[Acetanhidrīds|acetanhidrīds]], [[acetilēns]], [[Halogēnmetāns|halogēnmetāni]] ([[Hloroforms|hloroforms]], [[Metilēnhlorīds|metilēnhlorīds]], [[tetrahlorogleklis]] un [[Hlormetāns|hlormetāns]])). [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] <!--[[lv:Metāns]]--> [[ar:ميثان]] [[bg:Метан]] [[ca:Metà]] [[cs:Methan]] [[cy:Llosgnwy]] [[da:Metan]] [[de:Methan]] [[el:Μεθάνιο]] [[en:Methane]] [[eo:Metano]] [[es:Metano]] [[eu:Metano]] [[fi:Metaani]] [[fr:Méthane]] [[ga:Meatán]] [[he:מתאן]] [[hr:Metan]] [[hu:Metán]] [[is:Metan]] [[it:Metano]] [[ja:メタン]] [[ko:메테인]] [[la:Methanum]] [[lb:Methan]] [[lt:Metanas]] [[nl:Methaan]] [[nn:Metan]] [[no:Metan]] [[pl:Metan]] [[pt:Metano]] [[ru:Метан]] [[sh:Metan]] [[simple:Methane]] [[sk:Metán]] [[sl:Metan]] [[sr:Метан]] [[sv:Metan]] [[ta:மெத்தேன்]] [[tr:Metan]] [[ug:پاتقاق گازى]] [[uk:Метан]] [[vi:Mêtan]] [[zh:甲烷]] 9818 51371 2006-06-20T04:55:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[li:Bevoukingsdeechde]] '''Iedzīvotāju blīvums''' ir skaitlisks lielums, kas parāda [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]] uz vienu platības vienību. [[Category:Ģeogrāfija]] {{Aizmetnis}} [[af:Bevolkingsdigtheid]] [[als:Bevölkerungsdichte]] [[an:Densidá de poblazión]] [[ast:Densidá de población]] [[be:Шчыльнасьць насельніцтва]] [[bg:Гъстота на населението]] [[bs:Gustoća stanovništva]] [[ca:Densitat de població]] [[cs:Hustota zalidnění]] [[da:Befolkningstæthed]] [[de:Bevölkerungsdichte]] [[el:Πυκνότητα πληθυσμού]] [[en:Population density]] [[eo:Loĝdenso]] [[es:Densidad de población]] [[fi:Väestötiheys]] [[fr:Densité de population]] [[gl:Densidade de poboación]] [[he:צפיפות אוכלוסייה]] [[hr:Gustoća stanovništva]] [[hu:Népsűrűség]] [[id:Kepadatan]] [[ilo:Densidad ti populasion]] [[is:Þéttleiki byggðar]] [[ja:人口密度]] [[ka:მოსახლეობის სიმჭიდროვე]] [[ko:인구 밀도]] [[li:Bevoukingsdeechde]] [[lt:Gyventojų tankis]] [[mo:Денситатя популацией]] [[ms:Kepadatan]] [[nds:Inwahnerdicht]] [[nds-nl:Bevolkingsdichheid]] [[nl:Bevolkingsdichtheid]] [[nn:Folketettleik]] [[no:Befolkningstetthet]] [[pl:Gęstość zaludnienia]] [[pt:Densidade populacional]] [[ro:Densitatea populaţiei]] [[ru:Плотность населения]] [[simple:Population density]] [[sk:Hustota obyvateľstva]] [[sl:Gostota prebivalstva]] [[sr:Густина насељености]] [[sv:Befolkningstäthet]] [[th:ความหนาแน่นประชากร]] [[udm:Улӥсьёслэн плотностьсы]] [[uk:Щільність населення]] [[vi:Mật độ dân số]] [[zh:人口密度]] [[zh-min-nan:Jîn-kháu bi̍t-tō͘]] 9819 28443 2006-02-06T04:40:54Z Yyy 146 cat '''Popmūzika''' izcelsmes - angļu pop music ‘populāra mūzika’. Dažādi vokoli instrumentālie estrādes muzicēšanas stili, žanri un paveidi. '''Rokmūzika''' izcelsme - angļu rock music. Daudzos novirzienos sazarojies mūsdienu mūzikas žanrs vokāli instrumentāli un instrumentāli skaņdarbi, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums. Pamatā izmantotas elektriskās ģitāras, sitaminstrumenti un elektroniskie mūzikas instrumenti. [[Category:Mūzika]] 9820 41648 2006-04-24T07:05:58Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/159.148.35.194|159.148.35.194]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail '''Solists''' ir dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solopartiju, arī sniedz solo priekšnesumu {{stub}} [[Category:Mūzika]] 9821 28391 2006-02-05T20:02:32Z Geniu 578 Gdansk, Polija Autor: geniu Gdansk, Polija Autor: geniu 9822 33558 2006-03-12T15:44:16Z Lielais Rolands 592 [[Image:2karaviru_ierakums.gif|thumb|200px|Ložmetēja ierakumu pozīcija diviem karavīriem]] '''Ierakumi''' – zemē iedziļināta (izrakta) vaļēja fortifikācijas būve uguns un novērošanas pozīciju ierīkošanai un dzīvā spēka un kaujas tehnikas aizsardzībai. Ir [[strēlnieks|strēlnieku]], [[artilērija]]s, [[mīnmetējs|mīnmetēju]], [[tanks|tanku]], kaujas mašīnu, bruņutransportieru u.c. ierakumi. Strēlnieku ierakumus savukārt iedala individuālajos (šaušanai ar automātu guļus, no ceļa, stāvus) un grupālajos (šaušanai ar [[granātmetējs|granātmetēju]], [[ložmetējs|ložmetēju]]). Atsevišķus strēlnieku ierakumus savā starpā savieno ar [[tranšeja|tranšeju]], tā iegūstot nodaļas ierakumus, kuru garums ir 50-60 m; tajos ierīko arī granātmetēju un ložmetēju rezerves pozīcijas, segtas spraugas un [[blindāža]]s, kā arī nišas munīcijas, pārtikas glabāšanai. [[Category:Fortifikācijas]] [[en:Entrenchment]] 9823 28396 2006-02-05T20:17:34Z Tail 13 "[[Ierakums]]" pārdēvēju par "[[Ierakumi]]": Šis vārds šajā nozīmē, ja nemaldos, ir daudzskaitlinieks. #REDIRECT [[Ierakumi]] 9824 28397 2006-02-05T20:17:41Z Lielais Rolands 592 9825 37065 2006-03-26T18:06:13Z Dekaels 268 '''Blindāža''' ([[franču valoda|fr.]] ''blindage'')- slēgta aizsardzības būve 4-8 cilvēkiem lauka nocietinājumu sistēmā. Zemē iedziļinātas blindāžas sienas un pārsegumu veido no vairākām baļķu un grunts kārtām, arī no [[tērauds|tērauda]] un [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] pārvietojamām konstrukcijām. Blindāžai ierīko izturīgas ārveramas durvis. [[Image:Blindadza.JPG |thumb|Blindāža ar koka pārsegumu]] [[Category:Fortifikācijas]] [[fr:Blindage]] 9826 28406 2006-02-05T20:31:51Z Lielais Rolands 592 9827 52039 2006-06-25T21:12:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Вампир]] [[Image:Orlock.jpg|thumb|200px|[[Makss Šreks|M.Šreks]] vampīra grāfa Orloka lomā [[Frīdrihs Vilhelms Mūrnavs|F. Mūrnava]] filmā "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]"]] '''Vampīri''' ir dažādu tautu [[folklora|folklorā]] sastopamas fantastiskas būtnes - lielākoties atdzīvojušies miruši cilvēki, kas barojas cilvēku vai dzīvnieku [[asinis|asinīm]]. Vampīriem bieži piedēvētas arī dažādas brīnumainas īpašības, piemēram, pārdabisks fiziskais spēks un ātrums, spēja pārvērsties par dzīvniekiem, ietekmēt laikapstākļus u.tml. Dažu tautu kultūrās vampīri attēloti arī kā [[dēmons|dēmoni]] vai dzīvnieki ([[sikspārņi]], [[suņi]], [[zirnekļi]] u.c.). Vampīra tēls ir bieži izplatīts ne tikai folklorā, bet arī [[kino]] un [[literatūra|literatūrā]]. {{stub}} [[Category:Fantastiskas būtnes]] [[Category:Folklora]] [[Category:Vampīri]] {{Link FA|he}} {{Link FA|he}} [[bg:Вампир]] [[ca:Vampir]] [[cs:Upír (nemrtvý)]] [[da:Vampyr]] [[de:Vampir]] [[en:Vampire]] [[eo:Vampiro]] [[es:Vampiro]] [[et:Vampiir]] [[fa:خون‌آشام]] [[fi:Vampyyri]] [[fr:Vampire]] [[he:ערפד]] [[hr:Vampir]] [[hu:Vámpír]] [[is:Vampíra]] [[it:Vampiro]] [[ja:吸血鬼]] [[la:Vampyrus]] [[lt:Vampyras]] [[nl:Vampier]] [[no:Vampyr]] [[pl:Wampir]] [[pt:Vampiro]] [[ru:Вампиры]] [[simple:Vampire]] [[sr:Вампир]] [[sv:Vampyr]] [[tr:Vampir]] [[vi:Ma cà rồng]] [[zh:吸血鬼]] 9829 28419 2006-02-05T21:15:58Z Lielais Rolands 592 9831 28428 2006-02-05T22:06:16Z Feens 37 Marseļas ģerbonis no fr.wiki - [http://fr.wikipedia.org/wiki/Image:Blason_Marseille.png] Marseļas ģerbonis no fr.wiki - [http://fr.wikipedia.org/wiki/Image:Blason_Marseille.png] 9832 28429 2006-02-05T22:06:58Z Feens 37 Marseļa Francija no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Marseille_map.png] Marseļa Francija no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Marseille_map.png] 9833 48362 2006-05-31T03:43:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Marseille]] '''Marseļa''' (''Marseille'') - pilsēta [[Francija|Francijas]] dienvidos [[Vidusjūra|Vidusjūras]] krastā pie [[Rona|Ronas]] upes grīvas. Francijas otra lielākā pilsēta (aiz [[Parīze|Parīzes]]). Lielākā Francijas osta un lielākā osta Vidusjūras krastos. Pilsētas iedzīvotāju sastāvs ir ļoti raibs, bet apmēram 25% no iedzīvotājiem ir Ziemeļāfrikas izcelsmes. Pilsētā ir arī trešā lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena Eiropā. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Ville de Marseille'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Marseille map.png|160px|]] | align=center | [[Image:Blason Marseille.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 739 352<br> 1 593 873 (aglom.) |- | Dibināta | ap 600.g p.m.ē. |- | Citi nosaukumi | '''Masālija''' (''Μασσαλία'')<br>([[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] laikos)<br> '''Masīlija''' (''Massilia'')<br>([[Senā Roma|Senās Romas]] laikos)<br> '''Marsiho''', arī '''Marsilha''' ([[provansiešu valoda|provansiešu]])<br> '''Marsella''' ([[spāņu valoda|spāņu]])<br>'''Marsiglia''' ([[itāļu valoda|itāļu]]) |- | reģions | [[Provansa-Alpi-Rivjēra]] |- | departaments | [[Bušdirona]] |- | Mājaslapa | [http://www.marseille.fr/ www.marseille.fr] |} [[Image:Marseille.arp.750pix.jpg|thumb|right|250px|Marseļas vecā osta|left]] {{commons|Category:Marseille}} Pie Marseļas uz salas atrodas Ifas cietoksnis, kurā, pēc leģendas, bijis ieslodzīts grāfs Monte-Kristo. Francijas himna ([[Marseljēza]]) nosaukta pilsētas vārdā. ====Vēsture==== Pilsētu ap 600.g p.m.ē. nodibina [[Senā Grieķija|sengrieķu]] kolonisti no [[Fokeja|Fokejas]] (''Phocaea'') [[Jonija|Jonijā]] un nosauc to par '''Masāliju''' (''Μασσαλία''). 49.g. p.m.ē. pilsētu ieņem [[Jūlijs Cēzars|Cēzara]] leģioni un iekļauj [[Romas impērija|Romas impērijā]]. Romieši pilsētu sauca par '''Masīliju''' (''Massilia''). XIII gs. Marseļa kļuva par neatkarīgu republiku. 1423.gadā pilsētu izposta [[Aragona|aragonieši]]. 1481.gadā Marseļa tiek iekļauta Francijā. XIX gs. Marseļa kļūst par modernu ostu. Tās attīstībai lielu impulsu deva [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] attīstība un Francijas koloniālie iekarojumi. 1934.gadā Marseļā [[IMRO]] teroristi atentātā nogalināja [[Dienvidslāvija|Dievidslāvijas]] karali [[Aleksandars I|Aleksandaru I]] un Francijas ārlietu ministru Luiju Bartū. Tas bija pirmais atentāts pasaulē, kurš uzņemts ar kinokameru. ====Cilvēki==== Marseļā dzimuši: *[[Antonēns Arto]] (''Antonin Artaud'') (1897-1948) - dramaturgs *[[Sezārs Baldačīni]] (''César Baldaccini'') (1921-1998) - tēlnieks *[[Moriss Bežārs]] (''Maurice Béjart'') (1927-) - baletmeistars *[[Onorē Domjē]] (''Honoré Daumier'') (1808–1879) - grafiķis *[[Fernandels]] (''Fernandel'') (1903-1971) - aktieris *[[Mariuss Petipā]] (''Marius Petipa'') (1818–1910) - baletmeistars *[[Žans-Pjērs Rampāls]] (''Jean-Pierre Rampal'') (1922-2000) - flautists *[[Edmons Rostāns]] (''Edmond Rostand'') (1868-1918) - dzejnieks *[[Luī-Adolfs Tjērs]] (''Louis-Adolphe Thiers'') (1797-1877) - politiķis *[[Zinedins Zidāns]] (''Zinédine Zidane'') (1972-) - futbolists [[Category:Francijas pilsētas]] [[af:Marseille]] [[an:Marsella]] [[ar:مارسيليا]] [[bg:Марсилия]] [[bs:Marseille]] [[ca:Marsella]] [[cs:Marseille]] [[da:Marseille]] [[de:Marseille]] [[en:Marseille]] [[eo:Marsejlo]] [[es:Marsella]] [[et:Marseille]] [[eu:Marseilla]] [[fa:مارسی]] [[fi:Marseille]] [[fr:Marseille]] [[gl:Marsella - Marseille]] [[he:מרסיי]] [[hr:Marseille]] [[id:Marseille]] [[io:Marseille]] [[it:Marsiglia]] [[ja:マルセイユ]] [[ko:마르세유]] [[la:Massilia]] [[lad:Marseya]] [[lb:Marseille]] [[lt:Marselis]] [[nds:Marseille]] [[nl:Marseille]] [[no:Marseille]] [[oc:Marsilha]] [[pl:Marsylia (miasto)]] [[pt:Marselha]] [[ro:Marsilia]] [[ru:Марсель]] [[scn:Marsigghia]] [[sv:Marseille]] [[tr:Marsilya]] [[zh:马赛]] 9834 28431 2006-02-05T22:09:19Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Marseļa]] 9835 28432 2006-02-05T22:09:36Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Marseļa]] 9836 28433 2006-02-05T22:09:40Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Marseļa]] 9837 52307 2006-06-29T04:19:30Z YurikBot 213 robot Modifying: [[tl:Lungsod ng Athína]] '''Atēnas''' (''Αθήνα'') - [[Grieķija|Grieķijas]] galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Viena no slavenākajām un tūristu apmeklētākajām pilsētām pasaulē. Tiek uzskatīta par Rietumu civilizācijas un [[demokrātija|demokrātijas]] šūpuli. Īpašs kultūras uzplaukums, kura nozīme rietumu kultūrā nav pārvērtējama, Atēnās bija V un IV gs. pirms mūsu ēras, kad Atēnās tika uzceltas vairums klasisko celtņu un darbojās [[Akadēmija]]. Tajā laikā Atēnās darbojās filozofi [[Sokrāts]], [[Platons]] un [[Aristotelis]], dramaturgi [[Aishils]], [[Aristofāns]], [[Eiripīds]] un [[Sofokls]], vēsturnieks [[Hērodots]], tēlnieks [[Feidijs]] un citi. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Αθήνα'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:GrAth.png|160px|]] | align=center | [[Image:Athens seal.jpg|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 725 049<br> 3 776 370 (aglom.) |- | Dibināta | 3 g.t. p.m.ē. |- | Perifērija (περιφέρειες) | [[Atika]] |- | Nome (νομός) | Atēnas |- | Mājaslapa | http://www.cityofathens.gr/ |} Atēnu ievērojamākā vieta ir [[Atēnu Akropole|Akropole]] ar [[Partenons|Partenona]] templi tajā. [[Image:Athens Acropolis.jpg|thumb|right|250px|Atēnu Akropole|left]] {{commons|Category:Athens}} ====Vēsture==== Atēnu akropole bija apdzīvota jau no [[neolīts|neolīta]]. Pilsēta bija viens no [[Mikēnu kultūra|Mikēnu kultūras]] centriem. Leģenda vēsta, ka Atēnas ir viens no retajiem Mikēnu kultūras centriem, kurš necieta [[dorieši|doriešu]] iebrukumā (ap 1200. g. p.m.ē.), ko apliecina arheoloģiskie izrakumi. Tomēr pēc doriešu iebrukuma pilsēta panīka. Pilsēta atdzima ap VIII gs. p.m.ē. kā [[pilsētvalsts]], viens no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] politiskajiem centriem. Iesākumā Atēnās valdīja karaļi, bet sociālo nemieru un [[Solons|Solona]] reformu rezultātā, Atēnās pamazām nostiprinājās demokrātija. Par Atēnu "zelta laikmetu" tiek uzskatīts V gs. p. m. ē. pēc atēniešu uzvarām pār [[Persija|persiešiem]] [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] un [[Salamīnas kauja|Salamīnas kauja]]. Šajā laikā Atēnas dominēja Senajā Grieķijā, bet pilsētā darbojās daudzas izcilas personības un notika lieli būvniecības darbi. Tomēr 431. g. p.m.ē. pret Atēnām izcēlās [[Peloponēsas karš]], kurā pilsēta zaudēja savam galvenajam konkurentam par dominēšanu Senajā Grieķijā - [[Sparta|Spartai]]. Pēc laika Atēnas atguva savu ietekmi, tomēr IV gs otrajā pusē p. m. ē. par dominējošo spēku Senajā Grieķijā kļuva [[Maķedonija (Senie laiki)|Maķedonija]] un 338. g. p. m. ē. maķedoniešu karalis [[Filips II (Maķedonija)|Filips II]] [[Hēronejas kauja|Hēronejas kaujā]] sakauj Atēnu un [[Tēbas|Tēbu]] apvienoto karaspēku un Atēnas zaudē savu neatkarību. 146. g. p. m. ē. Atēnas iekļaujas [[Senā Roma|Romas]] sastāvā. Arī Romas laikos Atēnas ir svarīgs kultūras centrs, jo šeit vēl aizvien darbojas Akadēmija. Tomēr līdz ar [[kristietība|kristietības]] izplatīšanos un kļūšanu par valsts reliģiju, Akadēmija ka pagāniskās domas centrs panīkst un [[Bizantija|Bizantijas]] imperators [[Justiniāns I]] 529.gadā Akadēmiju slēdz. Bizantijas laikos Atēnas kļūst par provinciālu pilsētu, daudzi mākslas darbi tiek pārvietoti uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. VII gs. [[Peloponēsa|Peloponēsā]] iebrūk [[slāvi|slāvu]] ciltis, tomēr ap IX gs. Grieķija atkal kļūst "grieķiska". Pēc [[Ceturtais Krusta karš|Ceturtā Krusta kara]], kad krustneši 1204.g ieņem un izlaupa Konstantinopoli, Atēnas kļūst par [[Atēnu grāfiste|Atēnu grāfistes]] centru. Iesākumā grāfistē valdīja [[Burgundija|burgundieši]], bet 1311.gadā Atēnu grāfisti sagrāba [[kataloņi]] un ieviesa [[kataloņu valoda|kataloņu valodu]] par valsts valodu Atēnās. 1458.gadā [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] valdnieks [[Mehmeds I]] ieņem Atēnas. Pilsēta pamazām panīkst un XVII. gs ir tikai neliels ciematiņš. 1687.gadā pilsētai uzbrūk [[Venēcijas republika|venēcieši]] un nopietni izposta Partenonu. 1822.gadā [[grieķi|grieķu]] nemiernieki ieņem pilsētu, bet 1826.gadā [[Turcija|turki]] to atkaro. Tomēr 1833.gadā turki atkāpjas un Atēnas, kuras tolaik ir gandrīz neapdzīvotas, ideoloģisku apsvērumu dēļ tiek izvēlētas par jaunās [[Grieķija|Grieķijas]] valsts galvaspilsētu. Atēnu iedzīvotāju skaits lēcienveidīgi pieaug pēc [[Grieķu-turku karš|Grieķu-turku kara]] 1921.gadā, kad vairāk kā miljons grieķu bēgļu no [[Mazāzija|Mazāzijas]] pārvietojas uz mūsdienu Grieķijas teritoriju. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Atēnas ieņem [[Vācija|vācu]] karaspēks. Pēc tā aiziešanas 1944.gadā Atēnās notiek ielu cīņas [[Grieķijas pilsoņu karš|Grieķijas pilsoņu kara]] laikā. 1896. un 2004.gadā Atēnās notika [[Olimpiskās spēles]]. ====Cilvēki==== Atēnās dzimuši: *[[Aleksandrs I (Grieķija)|Aleksandrs I]] (''Αλέξανδρος Α΄'') (1893-1920) - Grieķijas karalis (1917-1920) *[[Alkibiads]] (''Αλκιβιάδης'') (450-404 pmē) - politiķis *[[Andokīds]] (''Ανδοκίδης'') (440-390 pmē) - orators *[[Teo Angelopuloss]] (''Θόδωρος Αγγελόπουλος'') (1936-) - kinorežisors *[[Antifāns]] (''Antiphanes'') (ap 408-334 pmē) - dramaturgs *[[Antistēns]] (''Antisthenes'') (444-365 pmē) - filozofs *[[Aristofāns]] (''Αριστοφάνης'') (448-385 pmē) - dramaturgs *[[Stavross Dimass]] (''Σταύρος Δήμας'') (1941-) - eirokomisārs *[[Feidijs]] (''Pheidias'') (ap 490-ap 430 pmē) - tēlnieks *[[Georgs II]] (''Γεώργιος Β΄'') (1890-1947) - Grieķijas karalis (1922-1924, 1935-1947) *[[Higins]] (''Hyginus'') (-140) - pāvests *[[Irēna]] (''Ειρήνη'') (ap 752-803) - imperatore *[[Izokrāts]] (''Ισοκράτης'') (436-338 pmē) - retors *[[Kostass Karamanliss]] (''Κωνσταντίνος Καραμανλής'') (1956-) - Grieķijas premjers (2004-) *[[Kimons]] (''Κίμων'') (510-450 pmē) - politiķis *[[Aleksandrijas Klemenss]] (''Titus Flavius Clemens'') (II gs. vidus-211/216) - teologs *[[Konstantīns I]] (''Κωνσταντίνος Α΄'') (1868-1923) - Grieķijas karalis (1913-1917, 1920-1922) *[[Konstantīns II]] (''Κωνσταντίνος Β΄'') (1940-) - Grieķijas karalis (1964-1974) *[[Ksenofonts]] (''Ξενοφῶν'') (ap 434-359 pmē) - vēsturnieks *[[Līsijs]] (''Λυσίας'') (459-ap 380 pmē) - retors *[[Spiridons Louiss]] (''Σπυρίδων Λούης'') (1873-1940) - vieglatlēts *[[Melina Merkouri]] (''Μελίνα Μερκούρη'') (1920-1994) - aktrise un aktīviste *[[Menadrs]] (''Μένανδρος'') (342–291 pmē) - dramaturgs *[[Aleksandross Panagouliss]] (''Αλέξανδρος Παναγούλης'') (1939-1976) - dzejnieks un aktīvists *[[Pauls]] (''Παύλος'') (1901-1964) - Grieķijas karalis (1947-1964) *[[Perikls]] (''Περικλής'') (ap 495-429 pmē) - politiķis *[[Platons]] (''Πλάτων'') (427-ap 347 pmē) - filozofs<sup>*</sup> *[[Prāksitels]] (''Praxiteles'') (390-320 pmē) - tēlnieks *[[Sofokls]] (Σοφοκλής) (497/496-406 pmē) - dramaturgs *[[Sokrāts]] (Σωκράτης) (ap 470-399) - filozofs<sup>*</sup> *[[Solons]] (Σόλων) (ap 638-558 pmē) - politiķis un dzejnieks *[[Kasenofons Zolotass]] (''Ξενοφών Ζολώτας'') (1904-2004) - Grieķijas premjers (1989–1990) <sup>*</sup>- ļoti iespējams, ka ir dzimuši Atēnās. [[Category:Atēnas]] [[Category:Grieķijas pilsētas]] [[an:Atenas]] [[ar:أثينا]] [[az:Afina]] [[be:Атэны]] [[bg:Атина]] [[br:Aten]] [[bs:Atena (Grad)]] [[ca:Atenes]] [[cs:Athény]] [[da:Athen]] [[de:Athen]] [[el:Αθήνα]] [[en:Athens]] [[eo:Ateno]] [[es:Atenas]] [[et:Ateena]] [[eu:Atenas]] [[fi:Ateena]] [[fo:Athen]] [[fr:Athènes]] [[fy:Atene]] [[ga:An Aithin]] [[gl:Atenas - Αθήνα]] [[he:אתונה]] [[hr:Atena (grad)]] [[hu:Athén]] [[id:Athena]] [[io:Athina]] [[is:Aþena]] [[it:Atene]] [[ja:アテネ]] [[ka:ათენი]] [[ko:아테네 시]] [[la:Athenae]] [[lb:Athen]] [[lt:Atėnai]] [[mk:Атина]] [[mr:अथेन्स]] [[nds:Athen]] [[nl:Athene]] [[nn:Aten]] [[no:Athen]] [[pl:Ateny]] [[pt:Atenas]] [[ro:Atena]] [[roa-rup:Athena]] [[ru:Афины]] [[scn:Ateni]] [[simple:Athens]] [[sk:Atény]] [[sl:Atene]] [[sq:Athina]] [[sr:Атина]] [[sv:Aten]] [[ta:ஏதென்ஸ்]] [[th:เอเธนส์]] [[tl:Lungsod ng Athína]] [[tr:Atina]] [[ug:ئافېنا]] [[uk:Афіни]] [[vo:Aten]] [[zh:雅典]] [[zh-min-nan:Athína]] 9838 36239 2006-03-23T23:17:00Z Feens 37 #redirect [[Dienvidāfrikas Republika]] 9839 49641 2006-06-09T14:03:14Z Yyy 146 cat :''Mēmele ir arī [[Klaipēda]]s vēsturiskais nosaukums.'' '''Mēmele''' ([[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]]: '''Nemunėlis''') ir [[upe]] [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Latvija|Latvijā]], [[Aizkraukle]]s un [[Bauska]]s rajonā, tās garums ir 191 km (Latvijā 40 km), [[kritums]] 95 m (0,5 m/km). Sākas Lietuvā pie [[Rokišķi]]em, lejastecē tā 76 km tek pa Latvijas-Lietuvas robežu. Bauskā (lejpus [[Bauskas pilskalns|Bauskas pilskalna]]) satekot ar [[Mūsa|Mūsu]], veido [[Lielupe|Lielupi]] (labā krasta satekupe). == Pietekas == *Apašča (Lietuvā) *Vīžona (Lietuvā) *[[Dienvidsusēja]] (114 km) *[[Viesīte (upe)|Viesīte]] (59 km) *[[Nereta (upe)|Nereta]] (25 km) *Rīkonu strauts (18 km) *Žūru strauts (9 km) *Saules strauts (7 km) ==Ārējas saites== *[http://www.copeslapa.lv/udns/memele.htm Mēmele] (copeslapa.lv) *[http://www.campo.laivas.lv/lv/marsruti/Zemgale/?pg=Memele Mēmele] Campo maršruti [[Category:Latvijas upes]] [[Category:Upes Lietuvā]] [[Category:Lielupes baseina upes]] [[et:Mēmele jõgi]] [[lt:Nemunėlis]] 9840 28458 2006-02-06T10:38:56Z Feens 37 '''Valensija''' (''Valencia'') var būt: '''Teritorijas:''' * [[Valensija (novads)|Valensija]] - autonomais novads [[Spānija|Spānijā]] * [[Valensija (province)|Valensija]] - viena no šī autonomā apgabala provincēm '''Pilsētas:''' * [[Valensija (Filipīnas)|Valensija]] - [[Filipīnas|Filipīnās]] * [[Valensija (Spānija)|Valensija]] - [[Spānija|Spānijā]] * [[Valensija (Venecuēla)|Valensija]] - [[Venecuēla|Venecuēlā]] {{disambig}} 9842 28472 2006-02-06T10:52:04Z Feens 37 "[[Dienvidāfrika]]" pārdēvēju par "[[Dienvidāfrikas Republika]]" #REDIRECT [[Dienvidāfrikas Republika]] 9844 31557 2006-02-24T13:23:15Z Yyy 146 cat Pirms apmēram 100 tūkstošiem gadu notika lielas izmaiņas [[Zeme]]s laika apstākļos. Laiks kļuva aukstāks, [[ziema]]s- garākas. Ziemeļeiropā [[sniegs]] un [[ledus]] īsajās vasarās nepaguva izkust un zemi sāka pārklāt [[ledājs]] - bieza ledus un sniega kārta. Vietām ledāja biezums sasniedza divus kilometrus. Ledājs ilgstoši klāja visu [[Eiropa]]s ziemeļu daļu, arī [[Latvija]]s teritoriju. Laiku pa laikam kļuva nedaudz siltāks, tomēr kopumā laiks bija daudz aukstāks nekā mūsdienās. Mainījās arī [[daba]] ledāja tuvumā. [[Augi|Augu valsts]] kļuva nabadzīga, daudzi pie siltuma pieraduši [[dzīvnieki]] izmira vai devās uz dienvidiem. [[Cilvēks|Cilvēkiem]], kas dzīvoja ledāja tuvumā, nācās pārvarēt lielas grūtības. Tomēr ilgās attīstības gaitā uzkrātā pieredze ļāva pielāgoties arī šiem apstākļiem un izdzīvot. [[Category:Ģeoloģija]] [[Category:Vēsture]] 9846 49637 2006-06-09T12:09:36Z Redagavimas 634 '''Mūsa''' (upes garums - 164 km, kritums - 73m) [[Upe]] sākas [[Lietuva]]s teritorijā. Tā pārsvarā plūst 15 - 30 km attālumā no Lietuvas - [[Latvija]]s [[robeža]]s. Pa Latvijas teritoriju tā plūst tikai 20 km. Upe ir mierīga. Tās krasti vietām ir aizauguši. Tuvāk [[Bauska]]i upes krasti kļūst stāvāki. Aiz [[Bauskas pils|Bauskas pilsdrupām]], Mūsai satekot ar [[Mēmele|Mēmeli]], rodas [[Lielupe]]. [[Category:Latvijas upes]] [[et:Mūsa jõgi]] [[lt:Mūša]] 9848 33556 2006-03-12T15:43:20Z Lielais Rolands 592 '''dzeloņstiepļu aizžogojumi''' - kara [[nocietinājumu sistēma|nocietinājumu sistēmā]], dzeloņstiepļu aizžogojumi traucē pretinieka pārvietošanos un samazina tā manevrētspēju. Dzeloņstiepļu aizžogojumus ierīko aizsargājamā objekta teritorijā, apkārt tai, kā arī atsevišķu virzienu, [[flangs|flangu]] un spraugu nosegšanai. Ir pastāvīgie dzeloņstiepļu aizžogojumi (3-5 rindu tīkli, žogi, zemie dzeloņstiepļu aizžogojumi jeb ķērāji, vijumi, cilpas) un pārvietojamie dzeloņstiepļu aizžogojumi (eži ragaiņi, spirāles). Dažreiz dzeloņstiepļu aizžogojumus papildina ar [[mīnas|mīnām]], pieslēdz elektrisko spriegumu, kombinē ar [[mīnu lauki]]em u.c. Lietoti jau 1899-1902 [[angļu – būru karš|angļu – būru karā]], elektr. dzeloņstiepļu aizžogojumi - [[Portartura]]s aizsardzībā [[Krievijas – Japānas karš|Krievijas – Japānas karā]]. [[Category:Fortifikācijas]] 9852 28522 2006-02-06T23:42:29Z Feens 37 Mumbajas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:SealofMumbai.jpg] Mumbajas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:SealofMumbai.jpg] 9853 28523 2006-02-06T23:45:33Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mumbaja]] 9854 28524 2006-02-06T23:45:39Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mumbaja]] 9855 28525 2006-02-06T23:45:45Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mumbaja]] 9858 51009 2006-06-18T14:39:42Z Knakts 848 -kat: ja ir putni, dzīvniekus nevajag '''Sarkanrīklīte''' ''(Erithacus rubecula)'' ir mazs [[Zvirbuļveidīgo kārta]]s ''(Passeriformes)'' un [[Mušķērāju dzimta]]s ''(Muscicapidae)'' [[dziedātājputns]]. Senāk šo putnu pieskaitīja pie [[meža strazds|meža strazda]] ''(Turdus merula, L.)'' [[apakšdzimta]]s. Pašreiz izdala astoņas [[pasuga]]s, no kurām [[Latvija|Latvijā]] mitinās &mdash; ''Erithacus rubecula rubecula''. [[Image:ErithacusRubecula.jpg|thumb|360px|left|Sarkanrīklīte koka zarā]] === Sarkanrīklītes izskats un raksturīgās pazīmes === Augumā sarkanrīklīte ir 12,5-16 [[centimetrs|cm]] gara un 16-18 [[grams|gramus]] smaga, kuras galvenā pazīme, protams, ir oranži sārtais [[apspalvojums]] [[rīkle]]s daļā un [[galva]]s priekšpusē.<br> Kad jaundzimušie [[putns|putni]] pamet [[ligzda|ligzdu]], to apspalvojums ir brūns, un trūkst sārtās krūtiņas. Aptuveni 2-3 [[mēnesis|mēnešus]] pēc tam, kad mazie putni pametuši ligzdu, tiem iekrāsojas sārtas spalvas pie rīklītes, un vēl pēc apmēram 2-3 mēnešiem sārtais plankums jau izpleties tik liels, kāds tas ir pieaugušam putnam.<br> Par spīti savam nelielajam augumam, sarkanrīklīte pazīstama kā ļoti drosmīgs, bet kašķīgs putniņš.<br> '''NB!''' Nesajaukt ar [[sarkankrūtītis|sarkankrūtīti]] jeb svilpi ''(Pyrrhula pyrrhula, L.)'' no [[Žubīšu dzimta]]s ''(Fringillidae)''. === Sarkanrīklītes izplatība === Nelielais putiņš Latvijā bieži ligzdo, caurceļo un mājo (nelielā skaitā ziemo). Sarkanrīklīte sastopama viscaur [[Eiropa|Eiropā]] (tādēļ arī [[angļu valoda|angliskais]] nosaukums &mdash; ''&ldquo;European robin&rdquo;''), izņemot [[Islande|Islandi]].<br> Latvijā putns mitinās [[jauktu koku mežs|jauktos]], kā arī [[lapu koku mežs|lapu koku]] [[mežs|mežos]]. [[Ziema]]s laikā nereti sastopama [[cilvēks|cilvēku]] mājokļu tuvumā, kur tā cer saņemt [[barība|barību]].<br> Arī vasaras laikā sarkanrīklīti var nereti manīt piemājas dārzos, it īpaši tikko uzraktas [[augsne]]s tuvumā, kur tā meklēs [[tārps|tārpus]] un citu &ldquo;kustīgu&rdquo; barību. Dažkārt sarkanrīklīte, cerībā vieglāk tikt pie svaigas, &ldquo;tikko uzraktas&rdquo; barības nebīsies tuvoties pat lieliem meža zvēriem, kā piemēram, [[mežacūka]]i.<br> === Putna ligzdošana === Ligzas putni būvē starp [[koks|koku]] saknēm un celmos, dažādās plaisās, [[ala|alās]], caurumos un pat tādos mākslīgos veidojumos, kā, piemēram, vecs, saplīsis [[alumīnijs|alumīnija]] katls.<br> === Putna barības meklējumi === Putns pārtiek galvenokārt no [[kukainis|kukaiņiem]], arī [[sēkla|sēklām]] un [[oga|ogām]].<br> Kad pienāk ziema, sarkanrīklītes [[mātīte]] pavirzās nostāk no [[vasara]]s ligzdošanas vietas un atrod teritoriju, kur šai aukstajā [[gadalaiks|gadalaikā]] vieglāk sameklēt barību, turpretim [[tēviņš]] paliek &ldquo;vecajā&rdquo; vietā augu [[gads|gadu]]. === Sarkanrīklītes dziesma === Vairošanās sezonā sarkanrīklītes pogošana līdzinās [[flauta]]s skaņām. Sarkanrīklīte bieži dzied vēlu [[vakars|vakarā]] un citkārt arī [[nakts|naktī]], tādēļ dažkārt tās dziesma tiek jaukta ar [[lakstīgala]]s dziedājumu. Gan putnu mātītes, gan tēviņi dzied arī ziemas laikā, kad abi mīt šķirtās teritorijās. Tad viņu dziesma skan žēlabaināk. ;Fotogrāfijas <gallery> Image:European Robin aka.jpg|Sarkanrīklīte Image:Erithacus_rubecula_(Marek_Szczepanek).jpg|Sarkanrīklīte Image:040711_014_immature_robin.jpg|Jauna sarkanrīklīte </gallery> ;Zīmējumi <gallery> Image:wiki_europeanrobin.JPG|Īru pastmarka, 1997 </gallery> === Sarkanrīklīte uz pastkartēm === Sarkanrīklīte sastopama arī [[latvieši|latviešu]] un citu tautu [[folklora|folklorā]] &mdash; [[pasaka|pasakās]], [[dzejolis|dzejoļos]] un [[ticējums|ticējumos]]. Daudz nostāstu atrodams par to, kā putniņš ticis pie sarkanās rīkles daļas. Ap [[Ziemassvēkti|Ziemsvētku]] laiku sarkanrīklītes attēls bieži parādās uz apsveikumu kartiņām, [[pastkarte|pastkartēm]] un [[pastmarka|pastmarkām]]. ---- ===Ārējās saites=== *[http://www.putni.lv/ Putni Latvijā un pasaulē] *[http://www.putni.lv/lvp_frames.htm / Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību.] Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti.<br> * [http://www.lob.lv/ Latvijas Ornitoloģijas Biedrība] * [http://www.bbc.co.uk/nature/programmes/radio/dawn_chorus/video/robin_song.ram / BBC radio/Nature] Ieklausies sarkanrīklītes dziesmā! [[Category:putni]] [[ast:Raitán]] [[bg:Червеногръдка]] [[br:Boc'hruz]] [[ca:Pit-roig]] [[cs:Červenka obecná]] [[cy:Robin Goch]] [[da:Rødhals]] [[de:Rotkehlchen]] [[en:European Robin]] [[eo:Ruĝgorĝulo]] [[es:Erithacus rubecula]] [[fi:Punarinta]] [[fr:Rouge-gorge européen]] [[fy:Readboarstke]] [[he:אדום החזה]] [[io:Redpektoro]] [[it:Erithacus rubecula]] [[ka:გულწითელა]] [[lt:Liepsnelė]] [[nl:Roodborst]] [[no:Rødstrupe]] [[pl:Rudzik]] [[pt:Pisco]] [[sl:Taščica]] [[sv:Rödhake]] [[tr:Kızılgerdan]] 9859 47381 2006-05-25T08:00:23Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/62.84.9.71|62.84.9.71]], atjaunoju versiju, ko saglabāja YurikBot [[Image:Hieronymus Bosch - The Garden of Earthly Delights - Hell.jpg|thumb|200px|Triptiha "Pasaulīgo baudu dārzs" labējais panelis, kurā attēlota elle]] '''Hieronīms Boss''' (''Hieronymus Bosch'', * 1450. gadā Hertogenbosā, † 1516. gada augustā Hertogenbosā), īstajā vārdā Hieronīms van Ākens (''Hieronymus van Aken''), bija nozīmīgs [[Holande|holandiešu]] XV-XVI gs. gleznotājs. Starp viņa pazīstamākajiem darbiem minami [[triptihs|triptihi]] "Pasaulīgo baudu dārzs" (1466) un "Siena vezums" (1500-1515). Uzskata, ka no Bosa būtiski ietekmējušies XX gs. [[sirreālisms|sirreālisti]]. Bosa gleznām raksturīgas sīkas detaļas, drosmīgas un kontrastainas krāsas, [[groteska]], liels daudzums [[simbols|simbolu]], sirreāli tēli, izteikta oriģinalitāte. Daudzos viņa darbos attēloti [[dēmons|dēmoni]], pa pusei cilvēki un pa pusei dzīvnieki u.tml. fantastiski radījumi. No Bosa ietekmējās, piemēram, [[Pīters Brēgels Vecākais]], kurš līdzīgā stilā radīja vairākas gleznas, tostarp darbu "[[Nāves triumfs]]" (1562). Kopumā Bosam piedēvē aptuveni 25 gleznas un 8 zīmējumus. [[Spānija]]s karalis [[Filips II]] pēc Bosa nāves iegādājās vairākas viņa gleznas, kas tagad atrodas [[Prado muzejs|Prado muzejā]] [[Madride|Madridē]] (tostarp triptihs "Pasaulīgo baudu dārzs"). ==Biogrāfija== Boss dzimis holandiešu un vācu mākslinieku ģimenē (viņa dzimta nāca no [[Vācija]]s pilsētas Ākenas). Lielāko daļu dzīves viņš pavadīja Hertogenbosā ('''s-Hertogenbosch''), pilsētā mūsienu [[Nīderlande]]s dienviddaļā. 1463. gadā milzīgā ugunsgrēkā pilsētā nodega aptuveni 4000 mājas, kam, iespējams, bija zināma ietekme uz Bosa vēlāko daiļradi. Saskaņā ar mākslinieku ģildes noteikumiem pēc tēva nāves viņa uzvārdā drīkstēja saukties tikai vecākais dēls, tāpēc Boss pieņēma savas dzimtās pilsētas vārdu, paralēli latīniskojot arī savu kristāmvārdu (viņš sāka parakstīties kā ''Hieronymus'', nevis ''Jeroen''). 1463. gadā viņš jau lietoja šo vārdu. 1480. gadā Boss apprecēja Aleitu van der Mervennu (''Aleyt van der Mervenne''), kas nāca no augstmaņu dzimtas. 1488. gadā Boss iestājās Mūsu Jaunavas brālībā, konservatīvā reliģiskā grupā, kurai bija visai liela ietekme un prestižs. ==Darbi (nepilnīgs uzskaitījums)== * "[[Ārprāta akmens izņemšana (muļķības dziedināšana)]]" (1475-1480; atrodas Prado muzejā Madridē) * "[[Ecce Homo]]" (1475-1480; atrodas Štēdeles muzejā [[Frankfurte|Frankfurtē]]) * "[[Burvju mākslinieks]]" (1475-1480; atrodas [[Senžermēna]]s (''St.-Germain-en-Laye'') municipālajā muzejā) * "[[Pastarā tiesa (glezna)|Pastarā tiesa]]" (pēc 1482. gada; atrodas [[Vīne]]s Mākslas akadēmijā) * "[[Septiņi nāves grēki (glezna)|Septiņi nāves grēki]]" (aptuveni 1480.-1485. g.; atrodas Prado muzejā Madridē) * "[[Muļķu kuģis (glezna)|Muļķu kuģis]]" (triptiha daļa, apm. 1500. g.; atrodas [[Luvras muzejs|Luvrā]] [[Parīze|Parīzē]]) * "[[Siena vezums]]" (triptihs, apm. 1500. g.; kopijas atrodas Prado muzejā un Eskoriālā) * "[[Svētā Antonija kārdināšana]]" (1505/6; atrodas Nacionālajā senās mākslas muzejā [[Lisabona|Lisabonā]]) * "[[Pasaulīgo baudu dārzs]]" (triptihs, apm. 1500.-1510. g.; atrodas Prado muzejā Madridē, kreisā paneļa kopija arī [[Eskoriāls|Eskoriālā]]) * "[[Kristus nes krustu]]" (1515/16; atrodas Mākslas muzejā [[Ģente|Ģentē]], cita versija – Mākslas vēstures muzejā Vīnē, vēl cita – [[Karaliskā pils (Madridē)|Karaliskajā pilī]] Madridē) {{commons|Category:Hieronymus Bosch}} [[Category:Holandiešu mākslinieki|Boss, Hieronīms]] [[Category:Renesanses mākslinieki|Boss, Hieronīms]] [[bg:Йеронимус Бош]] [[cs:Hieronymus Bosch]] [[de:Hieronymus Bosch]] [[el:Ιερώνυμος Μπος]] [[en:Hieronymus Bosch]] [[es:Hieronymus Bosch]] [[fi:Hieronymus Bosch]] [[fr:Jérôme Bosch]] [[he:היירונימוס בוש]] [[hu:Hieronymus Bosch]] [[io:Hieronymus Bosch]] [[it:Hieronymus Bosch]] [[ja:ヒエロニムス・ボス]] [[ko:히에로니무스 보슈]] [[nl:Jeroen Bosch (schilder)]] [[no:Hieronymus Bosch]] [[pl:Hieronim Bosch]] [[pt:Hieronymus Bosch]] [[ro:Hieronymus Bosch]] [[ru:Босх, Иероним]] [[sk:Hieronymus Bosch]] [[sv:Hieronymus Bosch]] 9860 29450 2006-02-07T12:24:55Z Evija T 132 Rakstam par sarkanrīklīti Rakstam par sarkanrīklīti 9861 29515 2006-02-07T12:34:11Z Tail 13 [[Category:Mākslinieki pēc tautības]] 9862 29516 2006-02-07T12:35:16Z Tail 13 [[Category:Māksla]] 9863 39061 2006-04-08T08:20:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[eo:Triptiko]] '''Triptihs''' (no [[grieķu valoda|grieķu]] ''triptychē'') ir mākslasdarbs, kas sastāv no trim savstarpēji savienotām daļām (parasti – trim gleznām). Triptihus bieži gleznoja [[renesanse]]s mākslinieki, piemēram, [[Hieronīms Boss]]. [[Eiropa|Eiropā]] un citur, sākot ar [[gotika]]s periodu, bieži triptiha formā veidotas arī [[baznīca|baznīcu]] un [[katedrāle|katedrāļu]] [[altārglezna]]s. ==Skat. arī== * [[Diptihs]] * [[Poliptihs]] [[Category:Mākslas termini]] [[de:Triptychon]] [[en:Triptych]] [[eo:Triptiko]] [[fi:Triptyykki]] [[fr:Triptyque]] [[he:טריפטיכון]] [[it:Trittico]] [[lb:Triptychon]] [[nl:Drieluik]] [[pl:Tryptyk]] 9864 29529 2006-02-07T12:56:47Z Tail 13 [[Category:Māksla]] 9865 50677 2006-06-15T08:59:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Ludza (distretto)]], [[no:Ludzas fylke]] [[Image:Latvia-Ludza.png|right|250px]] '''Ludzas rajons''' ir Latvijas administratīvā iedalījuma vienība Latgalē. Rajona platība - 2412 km<sup>2</sup> iedzīvotāju skaits - 32634 (2005. gada sākumu). Tas atrodas Latvijas un austrumos - 271 km no Rīgas. Rajonam ir ārējā valsts robeža ar [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. Latvijas iekšienē rajons robežojas ar [[Balvu rajons|Balvu rajonu]], [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajonu]] un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonu]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Ludza]] [[fr:Ludzas rajons]] [[it:Ludza (distretto)]] [[lt:Ludzos rajonas]] [[no:Ludzas fylke]] 9866 50448 2006-06-13T15:16:01Z Sss 937 [[Image:Latvia-Rezekne.png|right|250px]] '''Rēzeknes rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[Latgale|Latgalē]]. Rajona platība - 2809 km<sup>2</sup> un iedzīvotāju skaits - 41662 (2005. gada sākumu). Tas atrodas [[Latvija|Latvijas]] austrumu daļā, 245 km no galvaspilsētas [[Rīga|Rīgas]]. Rajons robežojas rietumos - ar [[Preiļu rajons|Preiļu]] un [[Madonas rajons|Madonas rajonu]], ziemeļos - ar [[Balvu rajons|Balvu rajonu]], dienvidos - ar [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajonu]], austrumos - ar [[Ludzas rajons|Ludzas rajonu]]. Rajona centrs ir [[Rēzekne]] {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[fr:Rezeknes rajons]] [[it:Rezekne (distretto)]] [[lt:Rėzeknės rajonas]] [[mo:Жудецул Резекне]] [[no:Rēzekne fylke]] [[ro:Judeţul Rezekne]] 9867 29546 2006-02-07T13:46:24Z Yyy 146 "[[Ludzas rajonu]]" pārdēvēju par "[[Ludzas rajons]]": lai ir tāpat kā pārējie (Rēzeknes rajons) #REDIRECT [[Ludzas rajons]] 9868 43692 2006-05-07T11:18:10Z Juzeris 23 autortiesību pārkāpums? {{copyvio|url=http://www.letonika.lv/forest/}} 9869 36269 2006-03-23T23:27:44Z Feens 37 #REDIRECT [[Āboliņš]] 9870 43693 2006-05-07T11:19:45Z Juzeris 23 autortiesības? {{imagevio|url=http://www.letonika.lv/forest/images/large/001.JPG}} 9872 43598 2006-05-06T21:49:54Z Juzeris 23 autortiesību pārkāpums {{copyvio|url=http://www.letonika.lv/forest/}} [[Category:Bioloģija|Alges]] [[ar:أشنيات]] [[bg:Водорасли]] [[ca:Alga]] [[da:Alge]] [[de:Alge]] [[en:Algae]] [[eo:Algo]] [[es:Alga]] [[et:Vetikad]] [[fi:Levä]] [[fr:Algue]] [[gl:Alga]] [[he:אצות]] [[it:Alga]] [[ja:藻類]] [[lt:Dumbliai]] [[mk:Алги]] [[nl:Algen]] [[nn:Alge]] [[no:Alge]] [[pl:Glony]] [[pt:Alga]] [[ru:Водоросли]] [[sh:Alge]] [[simple:Algae]] [[sl:Alge]] [[sr:Алге]] [[sv:Alg]] [[ta:பாசிகள்]] [[zh:藻類]] 9873 46400 2006-05-21T04:38:55Z YurikBot 213 robot Adding: da, de, en, lt, sq {{copyvio|url=http://www.letonika.lv/forest/}} [[da:Agermåne]] [[de:Odermennige]] [[en:Agrimony]] [[lt:Dirvuolė]] [[sq:Agrimonia]] 9874 43691 2006-05-07T11:15:13Z Juzeris 23 autortiesību pārkāpums? {{imagevio|url=http://www.letonika.lv/forest/images/large/018.JPG}} 9875 29569 2006-02-07T14:17:19Z Tail 13 "[[Āboliņi (āboliņš)]]" pārdēvēju par "[[Āboliņš]]": Pareizais auga nosaukums ir "āboliņš". #REDIRECT [[Āboliņš]] 9876 29570 2006-02-07T14:22:08Z Lielais Rolands 592 9878 31627 2006-02-24T19:33:26Z Dekaels 268 Par '''Rigsdagu''' ([[dāņu valoda|dāņu]] ''rigsdag'') sauca [[Dānija]]s [[paralments|parlamentu]] līdz 1953. Rigsdags sastāvēja no 2 palātām: folketinga (apakšpalātas) un landstinga (augšpalātas). 1953. gadā Dānijā tika pieņemta jauna konstitūcija, līdz ar to tika ieviests vienpalātas parlaments. [[Category:Dānijas vēsture]] [[da:Rigsdagen]] [[en:Rigsdag]] 9879 29578 2006-02-07T14:47:27Z Tail 13 Džovanni Bagliones glezna "Dievišķā mīlestība un profānā mīlestība" no en.wiki. Džovanni Bagliones glezna "Dievišķā mīlestība un profānā mīlestība" no en.wiki. 9880 33042 2006-03-07T20:20:16Z Zwobot 201 robot Adding: cs, pl [[Image:Baglione.jpg|thumb|Džovanni Baljones glezna "Dievišķā mīlestība un profānā mīlestība" (1602-1603), kurā redzams ''chiaroscuro'' lietojums]] '''''Chiaroscuro''''' (no [[itāļu valoda|it. val.]] 'gaišstumšs') mākslas elements, ko definē kā asu kontrastu starp gaišo un tumšo. ''Chiaroscuro'' izveidošanās saistāma ar XVI gs., taču īpašu popularitāti tas ieguva XVII gs., kad dramatiskā efekta padziļināšanai uz atsevišķiem objektiem gleznā bieži krita gaisma no viena, parasti neredzama avota. Šo tehniku dramatiskam efektam lietoja [[Karavadžo]] un [[Rembrants]]. [[Category:Mākslas termini]] [[cs:Šerosvit]] [[de:Chiaroscuro]] [[en:Chiaroscuro]] [[es:Claroscuro]] [[fr:Clair-obscur]] [[nl:Clair-obscur]] [[no:Chiaroscuro]] [[pl:Chiaroscuro]] [[pt:Chiaroscuro]] [[ro:Clarobscur]] [[ru:Светотень]] [[sv:Chiaroscuro]] 9881 52040 2006-06-25T21:20:53Z YurikBot 213 robot Modifying: [[bg:Вашко да Гама]] [[Image:Vascodagama.jpg|thumb|right|150px|Vasko da Gama]] '''Vasko da Gama''' (''Vasco da Gama'') (* ap 1469. gadu Sinesā, [[Portug&#257;le|Portugālē]], † 1524. gada 24. decembr&#299; Kočinā, [[Indija|Indijā]]) bija portugāļu jūrasbraucējs, pirmais [[Eiropa|eiropietis]], kurš sasniedza Indiju. Vasko da Gama atklāja jūras ceļu uz Dienvidāziju (Indiju), apbraucot [[Labās Cerības rags|Labās Cerības ragu]]. [[Category:Portugāļu jūrasbraucēji]] [[ar:فاسكو دا جاما]] [[ast:Vasco da Gama]] [[bg:Вашко да Гама]] [[bn:ভাস্কো ডা গামা]] [[br:Vasco da Gama]] [[bs:Vasco da Gama]] [[ca:Vasco da Gama]] [[cs:Vasco da Gama]] [[cy:Vasco da Gama]] [[da:Vasco da Gama]] [[de:Vasco da Gama]] [[en:Vasco da Gama]] [[eo:Vasco da Gama]] [[es:Vasco da Gama]] [[eu:Vasco da Gama]] [[fa:واسکو دو گاما]] [[fi:Vasco da Gama]] [[fr:Vasco de Gama]] [[ga:Vasco da Gama]] [[gl:Vasco da Gama]] [[he:ואסקו דה גאמה]] [[hr:Vasco da Gama]] [[ia:Vasco da Gama]] [[id:Vasco da Gama]] [[io:Vasco da Gama]] [[is:Vasco da Gama]] [[it:Vasco da Gama]] [[ja:ヴァスコ・ダ・ガマ]] [[ko:바스쿠 다 가마]] [[la:Valascus de Gama]] [[lt:Vasko de Gama]] [[ms:Vasco da Gama]] [[nl:Vasco da Gama]] [[no:Vasco da Gama]] [[pl:Vasco da Gama]] [[pt:Vasco da Gama]] [[ro:Vasco da Gama]] [[ru:Гама, Васко да]] [[sco:Vasco da Gama]] [[sh:Vasco da Gama]] [[simple:Vasco da Gama]] [[sk:Vasco da Gama]] [[sl:Vasco da Gama]] [[sr:Васко де Гама]] [[sv:Vasco da Gama]] [[th:วาสโก ดา กามา]] [[tl:Vasco da Gama]] [[tr:Vasco da Gama]] [[uk:Васко да Гама]] [[zh:瓦斯科·達·伽馬]] 9883 48834 2006-06-02T11:02:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Koláž]] '''Kolāža''' (no [[franču valoda|franču val.]] ''coller'' 'pielīmēt') ir dažādu fragmentu apvienojums ar nolūku radīt ko jaunu. [[Māksla|Tēlotājā mākslā]] tā ir tehnika, kurā papīra vai drēbes gabaliņi vai kādi priekšmeti tiek pielīmēti pie gluda pamata. Pirmie kolāžu kā nopietnu mākslas tehniku izmantoja [[kubisms|kubisti]] (1912. gadā [[Pablo Pikaso]], radot darbu "Klusā daba ar krēsla pinumu", pielīmēja pie audekla vaskadrānas gabalu). Līdzīgu tehniku – [[fotomontāža|fotomontāžu]] – bieži izmantoja [[dadaisms|dadaismā]] un [[sirreālisms|sirreālismā]]. [[Category:Mākslas tehnikas]] [[cs:Koláž]] [[de:Collage]] [[en:Collage]] [[eo:Kolaĝo]] [[es:Collage]] [[fi:Kollaasi]] [[fr:Collage]] [[he:קולאז']] [[hr:Kolaž]] [[ja:コラージュ]] [[ka:კოლაჟი]] [[nl:Collage]] [[no:Collage]] [[pl:Kolaż]] [[ru:Коллаж]] [[sv:Collage]] [[tr:Kolaj]] 9884 29590 2006-02-07T15:28:46Z Tail 13 [[Category:Māksla]] 9885 29592 2006-02-07T15:42:49Z Nezinīši 595 no anglu vikipedijas no anglu vikipedijas 9887 50988 2006-06-18T13:08:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Pintura al fresc]] [[Image:Creation of Adam.jpg|thumb|300px|Mikelandželo freska "Ādama radīšana" Siksta kapelā (aptuveni 1511.g.)]] '''Freska''' (no [[itāļu valoda|it.]] ''fresco'' 'svaigs') ir glezniecības tehnika (parasti – šajā tehnikā radīts mākslasdarbs; pašu tehniku mēdz dēvēt par ''buon fresco''), kurā krāsas [[pigments|pigmenta]] pulveri sajauc ar ūdeni un glezno uz mitra, nupat uzklāta kaļķu [[apmetums|apmetuma]]. Fresku glezniecība ir īpaši piemērota sausam klimatam, un to kopš vēlīnajiem [[viduslaiki]]em līdz XVII gs. bieži lietoja [[Itālija|Itālijā]]. ''Buon fresco'' atšķiras no ''fresco secco'' ar to, ka pēdējā tiek gleznots uz sausa apmetuma. Šādā glezniecības tehnikā radīti darbi ir krietni mazāk izturīgi, jo pigments neiesūcas apmetumā. Dažkārt gleznotāji izmantoja abas tehnikas, papildinot jau nožuvušu fresku. Tā kā ''buon fresco'' tiek strādāts uz nupat uzklāta apmetuma, izpētot darbu, iespējams redzēt, cik daudz uzgleznots vienā dienā. [[Renesanse]]s Itālijā šo daudzumu dēvēja par ''giornata''. [[Ēģipte|Ēģiptiešu]] [[kapenes|kapeņu]] sienu gleznojumi parasti ir ''fresco secco'' tehnikā, savukārt sienu gleznojumi Pompejos un citur Romā – ''buon fresco''. Freskas tehnikā darināti arī [[Leonardo da Vinči]] "[[Pēdējais vakarēdiens (Leonardo da Vinči glezna)|Pēdējais vakarēdiens]]" un [[Mikelandželo]] [[Siksta kapela]]s griestu gleznojumi. [[Category:Mākslas tehnikas]] [[ca:Pintura al fresc]] [[cs:Freska]] [[de:Fresko]] [[en:Fresco]] [[es:Fresco]] [[et:Fresko]] [[fi:Fresko]] [[fr:Fresque]] [[gl:Fresco]] [[he:פרסקו]] [[hr:Freska]] [[hu:Freskó]] [[id:Fresko]] [[it:Affresco]] [[ja:フレスコ]] [[ko:프레스코]] [[lb:Freskemolerei]] [[nl:Fresco]] [[no:Freskomaleri]] [[pl:Fresk]] [[pt:Afresco]] [[ro:Frescă]] [[ru:Фреска]] [[sk:Freska]] [[sl:Freska]] [[sv:Fresk]] [[tr:Fresk]] [[uk:Фреска]] 9889 43618 2006-05-06T22:05:14Z Juzeris 23 autortiesības {{copyvio|url=http://www.letonika.lv/forest/}} 9890 43690 2006-05-07T11:14:59Z Juzeris 23 autortiesību pārkāpums? {{imagevio|url=http://www.letonika.lv/forest/images/large/008.JPG}} 9891 47460 2006-05-25T21:25:06Z Knakts 848 kat [[Image:Parastais_apinis.JPG|thumb|200px|Parastais apinis]] '''Apiņi''' (''Humulus'') ir [[kaņepju dzimta]]s (''Cannabaceae'') augi. [[Latvija|Latvijā]] konstatēts tikai parastais apinis (''H.lupulus''). Sastopams samērā bieži lapkoku mežos, krastmalās, krūmājos, parasti kopā ar alkšņiem. Tas ir līdz 6 m augsts daudzgadīgs [[divmājnieki|divmāju]] [[lakstaugs]], tā stublājs ir vijīgs, ar ar līkiem dzelonīšiem. Lapas staraini daivainas, pretējas. Apiņu vīrišķie ziedi ir zaļgani, sakopoti skarās, bet sievišķie ziedi - dzeltenīgi zaļgani, pa diviem seglapu žāklēs, sakopoti čiekurveida ziedkopā. Apiņi zied no jūlija līdz augustam. Pēc noziedēšanas seglapas izaug lielākas un izveidojas aromātiska [[roga]]. Apiņa rogas izmanto [[alus]] ražošanā un [[medicīna|medicīnā]], jaunos dzinumus — par piedevu salātiem. [[Category:kaņepju dzimtas augi]] [[cs:Chmel]] [[da:Humle (Humulus lupulus)]] [[de:Echter Hopfen]] [[en:Hop (plant)]] [[es:Lúpulo]] [[eo:Lupolo]] [[fa:رازک]] [[fr:Houblon]] [[it:Humulus lupulus]] [[jv:Hop]] [[lt:Apynys]] [[hu:Komló (növény)]] [[nl:Hop (plant)]] [[ja:ホップ]] [[no:Humle (plante)]] [[pl:Chmiel]] [[pt:Lúpulo]] [[ro:Hamei]] [[fi:Humala]] [[sv:Humle]] [[uk:Хміль]] [[zh:啤酒花]] 9892 43688 2006-05-07T11:04:55Z Juzeris 23 autortiesību pārkāpums? {{attēla autortiesību pārkāpums|url=http://www.letonika.lv/forest/images/large/020%20apinis.JPG}} 9893 29615 2006-02-07T17:13:52Z Lielais Rolands 592 9894 29624 2006-02-07T18:49:57Z Feens 37 '''Toljati''' var būt: * [[Toljati (pilsēta)|Toljati]] (Тольятти) - pilsēta [[Krievija|Krievijā]] * [[Palmiro Toljati]] (Palmiro Togliatti) (1893-1964) - [[Itālija|itāļu]] politiķis {{disambig}} 9896 29629 2006-02-07T19:08:04Z Feens 37 Toljati ģerbonis no nl.wiki - [http://nl.wikipedia.org/wiki/Afbeelding:Wapen_Toljatti.jpg] Toljati ģerbonis no nl.wiki - [http://nl.wikipedia.org/wiki/Afbeelding:Wapen_Toljatti.jpg] 9897 29630 2006-02-07T19:34:19Z Feens 37 Tatiščeva piemineklis Toljati no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Toliatti.jpg] Tatiščeva piemineklis Toljati no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Toliatti.jpg] 9900 45333 2006-05-15T08:04:19Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ko:1호 전차]] '''Panzerkampfwagen I''' - ( no [[vācu valoda|vācu valodas]]), " Tanks 1 ". Pirmās tanku sērijas apzīmējums, kas tika ražoti [[Vācija|Vācijā]] no 1934. līdz 1943. gadam. - [[Panzerkampfwagen I Ausf.A(Sd.Kfz 101)]] - [[Panzerkampfwagen I Ausf. F]] [[Category:Tanks]] {{commons|Panzerkampfwagen I}} [[bg:Панцеркампфваген I]] [[cs:Panzerkampfwagen I]] [[da:Panzer I]] [[de:Panzerkampfwagen I]] [[en:Panzer I]] [[es:Panzer I]] [[fi:Panzerkampfwagen I]] [[fr:Panzerkampfwagen I]] [[he:פאנצר סימן 1]] [[hr:Panzer I]] [[it:Panzer I]] [[ja:1号戦車]] [[ko:1호 전차]] [[nl:Panzerkampfwagen I]] [[no:Panzer I]] [[pl:PzKpfw I]] [[sr:Панцер I]] [[sv:Panzerkampfwagen I]] [[zh:一型坦克]] 9901 29637 2006-02-07T20:18:20Z Lielais Rolands 592 9902 50703 2006-06-15T17:40:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[eo:Toljatti]] Modifying: [[en:Tolyatti]] '''Toljati''' (Тольятти) - pilsēta [[Krievija|Krievijas]] [[Eiropa|Eiropas]] daļā, [[Volga|Volgas]] kreisajā krastā uz ziemeļrietumiem no [[Samāra|Samāras]]. Rajona centrs. Liels [[autobūve|autobūves]] ([[AutoVAZ]]) centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Тольятти'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Samara Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Wapen Toljatti.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 723 927<br>732 679 (aglom.) |- | Dibināta | 1737 |- | Pilsēta | 1780-1924, 1946- |- | Citi nosaukumi | '''Stavropole pie Volgas<br>(Ставрополь-на-Волге)'''<br>(līdz 1965) |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Samāras apgabals]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Pievolgas federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | http://portal.tgl.ru/ |} [[Image:Toliatti.jpg|thumb|230px|Piemineklis Tatiščevam Toljati|left]] ====Vēsture==== Dibināta kā cietoksnis Volgas krastā 1737.gadā. Par pilsētas dibinātāju tiek uzskatīts Krievijas valstsvīrs un vēsturnieks [[Vasilijs Tatiščevs]] (1686-1750). Pilsētas pirmais nosaukums bija '''Stavropole pie Volgas''' (''Ставрополь-на-Волге''). Šeit bija paredzēts nometināt [[kalmiki|kalmikus]], lai iznīcinātu viņu klejojošo dzīvesveidu. 1924.gadā tika pazemināta statusā par ciemu (no 1946.gada - atkal pilsēta). 1950.gadā, sakarā ar Volgas [[HES]] celtniecību, vecā pilsēta tika appludināta un uzcelta jauna pilsēta citā vietā. 1964.gadā Stavropole pie Volgas tika pārsaukta pašreizējā vārdā par godu [[Itālija|Itālijas]] [[komunisti|komunistu]] līderim [[Palmiro Toljati]] (1893-1964). 1967-71. gadā, sadarbībā ar [[FIAT]], tika uzcelta gigantiska AutoVAZ rūpnīca, kuras ražotās automašīnas [[Žiguļi (automašīna)|Žiguļi]] bija masveidīgākais auto zīmols [[PSRS]]. Sportā pazīstama ar spēcīgu [[hokejs|hokeja]] klubu Lada. [[Category:Krievijas pilsētas]] [[cs:Togliatti]] [[de:Toljatti]] [[en:Tolyatti]] [[eo:Toljatti]] [[et:Togliatti]] [[fr:Togliatti]] [[it:Togliattigrad]] [[ja:トリヤッチ]] [[ko:톨랴티]] [[nl:Toljatti]] [[no:Toljatti]] [[os:Тольятти]] [[pl:Togliatti]] [[pt:Togliatti]] [[ru:Тольятти]] [[sr:Тољати (град)]] [[sv:Togliatti]] 9903 29643 2006-02-07T20:24:07Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Toljati]] 9904 29644 2006-02-07T20:24:12Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Toljati]] 9905 45904 2006-05-18T21:38:19Z Feens 37 [[Image:Aleksandr Fedorovich Kerensky.jpg|thumb|Aleksandrs Kerenskis]] '''Aleksandrs Kerenskis''' (''Александр Фёдорович Ке́ренский'', 1881. g. 4. maijā, [[Uļjanovska|Simbirskā]] - 1970. g. 11. jūnijā, [[Ņujorka|Ņujorkā]]) - [[Krievija|krievu]] politiķis, jurists, [[masoni|masons]]. 1917. g. - pēc kārtas otrais [[Krievijas Pagaidu valdība]]s premjerministrs. Tika atcelts no amata, sagrābjot varu [[boļševiki]]em ar [[Ļeņins|Ļeņinu]] priekšgalā. Dzimis Simbirskā (arī Ļeņina dzimtajā pilsētā) skolas direktora ģimenē. 1903. g. beidza [[Sanktpēterburga]]s universitātes Juridisko fakultāti. Kopš 1904. g. - zvērināts [[advokāts]]. 1905. gada decembrī arestēts, jo turēts aizdomās par iesaistīšanos [[eseri|eseru]] kaujas grupā. Kā advokāts piedalījās daudzās tā laika skaļās tiesas prāvās (Ļenas zelta raktuvju strādnieku apšaušanas izmeklēšanā, [[Beilisa prāva|Beilisa prāvā]], procesā pret Valsts Domes [[boļševiki|boļševiku]] frakciju). Kopš 1915. g. A. Kerenskis vadīja [[Krievija]]s Valsts Domes Darba frakciju (t.s. trudovikus). Kerenskis, būdams Petrogradas Strādnieku un kareivju padomes priekšsēdētāja biedrs, aktīvi piedalījās 1917. g. [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijā]]. Martā viņš pievienojās sociālistu revolucionāru ([[eseri|eseru]]) [[partija]]i un kļuva par tieslietu ministru, vēlāk (maijā - septembrī) ieņēma kara un jūras ministra posteni. 1917. g. 21. jūlijā Kerenskis nomainīja [[Georgijs Ļvovs|Georgiju Ļvovu]] Pagaidu valdības ministra priekšsēdētāja amatā. Iesaistījās [[Korņilova dumpis|Korņilova dumpja]] likvidēšanā. 24. - 25. oktobrī lielinieku vadītās sacelšanās rezultātā viņa valdība tika gāzta. Pats Aleksandrs Kerenskis palika brīvībā, laikus pametot Petrogradu un neveiksmīgi vēršoties pie karaspēka, lai atgūtu varu. Vēlāk Kerenskis centās organizēt pretestību padomju varai, un 1918. g. izbrauca no valsts, lai vestu pārrunas ar ārvalstīm par intervenci Krievijā. Dzīvoja [[Parīze|Parīzē]]. Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] sākuma pācēlās uz dzīvi [[ASV]]. Kad [[Vācija]] uzbruka [[PSRS]] Kerenskis vērsās pie [[Staļins|Staļina]] ar sadarbības piedāvājumiem, bet tika ignorēts. Pēc Kerenska nāves 1970. gadā vietējā [[pareizticība|pareizticīgā]] baznīca atteicās apglabāt Kerenski savā kapsētā, uzskatīdama to par vienu no Krievijas sagrāves galvenajiem vaininiekiem. {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Georgijs Ļvovs]] |width="40%" align="center"|[[Krievijas līderi|Pagaidu valdības vadītājs]]<br>1917. gada 21. jūlijs - 8. novembris |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Vladimirs Uļjanovs]]<br>(kā [[Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs]]) |} [[Category:Krievijas vēsture]] [[cs:Alexandr Fjodorovič Kerenskij]] [[de:Alexander Fjodorowitsch Kerenski]] [[el:Αλέξανδρος Κέρενσκι]] [[en:Alexander Kerensky]] [[es:Alexander Kerensky]] [[et:Aleksandr Kerenski]] [[fi:Aleksandr Kerenski]] [[fr:Alexandre Fedorovitch Kerensky]] [[he:אלכסנדר קרנסקי]] [[id:Alexander Kerensky]] [[it:Alexandr Fëdorovič Kerenskij]] [[ja:アレクサンドル・ケレンスキー]] [[ko:알렉산드르 케렌스키]] [[nl:Alexander Kerenski]] [[no:Aleksander Kerenskij]] [[pl:Aleksander Kiereński]] [[pt:Alexander Kerensky]] [[ro:Alexandr Kerenski]] [[ru:Керенский, Александр Фёдорович]] [[sv:Aleksandr Kerenskij]] [[uk:Керенський Олександр Федорович]] [[zh:亚历山大·克伦斯基]] 9908 29699 2006-02-07T22:14:00Z Juzeris 23 laboju savu kļūdu, aizdomājos :) #redirect [[Mēmele]] 9909 47625 2006-05-26T23:07:15Z Feens 37 '''Deli''' (''Delhi'') - pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Indostānas pussala|Indostānas pussalas]] ziemeļos daļā pie [[Jamuna|Jamunas]] upes. Valsts galvaspilsēta. Indijas politiskais centrs. Pilsēta ar ārkārtīgi bagātu vēsturi. Faktiski sastāv no divām pilsētām - '''Vecās Deli''' (''Old Delhi'') un '''Jaunās Deli''' (''New Delhi''). Vecā Deli ir senā pilsēta, kuras veidolu lielā mērā noteic tas, ka tā bijusi [[Mogolu impērija|Mogolu impērijas]] galvaspilsēta, bet Jaunā Deli ir attīstījusies kopš 1911.gada, kad Deli kļuva par [[Lielbritānija|britu]] Indijas galvaspilsētu. Indijas valsts pārvaldes orgāni atrodas Jaunajā Deli. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Delhi'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:LocationofDelhi.PNG|160px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 11 250 130<br>17 753 087 (aglom.) |- | Dibināta | tradīcija - ap 5000.g pmē<br>zinātniski - ap 300.g pmē<br>Dhiliki pilsēta - 736.g |- | Štats | - |- | Mājaslapa | http://www.mcdonline.gov.in/ |} {{commons|Category:Delhi}} [[Image:Fuerte Rojo Delhi 1.JPG|thumb|right|250px|Sarkanais forts Deli|left]] ====Vēsture==== Deli vēsturiski tiek saukta par "septiņu impēriju galvaspilsētu". Indijas tradīcija uzskata ka Deli ir [[Mahābhārata|Mahābhāratā]] pieminētā [[Pāndavi|Pāndavu]] galvaspilsēta [[Indraprasta]] (''Indraprastha''), tomēr pagaidām [[arheoloģija|arheologi]] atraduši pastāvīgas apmetnes pēdas "tikai" no 300.g pmē - [[Maurju impērija|Maurju impērijas]] laika. No [[Guptas impērija|Guptas impērijas]] laikiem Deli saglabājusies slavenā [[Dzelzs kolonna]]. 1192.gadā [[Afganistāna|afgāņu]] valdnieks [[Muhameds Gazni]] sakauj [[radžputi|radžputu]] karaspēku, ieņem Deli un 1206.gadā tā kļūst par [[Deli sultanāts|Deli sultanāta]] galvaspilsētu. 1526.gadā [[Babūrs]] ieņem Deli un tā kļūst par [[Mogolu impērija|Mogolu impērijas]] galvaspilsētu. Mogolu slavenākais imperators [[Akbars]] pārceļ galvaspilsētu uz [[Agra|Agru]], tomēr imperators [[Šahs Džahans]] (1592–1666) liek celt jauno galvaspilsētu - '''Šahdžahanbādu''' (''Shahjahanabad'') pie Deli. Viena no jaunās pilsētas galvenajām celnēm ir [[Sarkanais forts]]. Deli nonāk Lielbritānijas kontrolē pēc [[1857.gada Indijas sacelšanās]], tomēr līdz 1911.gadam britu Indijas galvaspilsēta ir [[Kalkuta]], kad par galvaspilsētu kļūst Deli. Daļa no vecās pilsētas tiek nojaukta, lai izbūvētu eiropeisku Jauno Deli pēc angļu arhitekta [[Edvīns Lačenss|Edvīna Lačensa]] (''Edwin Lutyens'') projekta. 1947.gadā Jaunā Deli kļūst par neatkarīgās Indijas galvaspilsētu. Uz Deli rajonu pārceļas tūkstošiem [[hinduisms|hindu]] un [[sikhisms|sikhu]] bēgļu no [[Pakistāna|Pakistānas]] teritorijas. 1984.gadā, pēc premjerministres [[Indira Gandija|Indiras Gandijas]] nogalināšanas, pilsētā izceļas sikhu grautiņi. Bojā iet apmēram 5000 cilvēku. ====Cilvēki==== Deli dzimuši: *[[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown'') (1941-) - politiķis *[[Mukešs]] (''Mukesh'') (1923-1976) - dziedātājs *[[Pervezs Mušarafs]] (''Pervez Musharraf'') (1943-) - politiķis *[[Šahruhs Hans]] (''Shahrukh Khan'') (1965-) - aktieris [[Category:Indijas pilsētas]] [[bg:Делхи]] [[de:Delhi (Stadt)]] [[en:Delhi]] [[es:Delhi]] [[he:דלהי]] [[hi:दिल्ली]] [[ja:&#12487;&#12522;&#12540;]] [[nl:Delhi (stad)]] [[pl:Delhi]] [[pt:Deli]] [[ru:Дели]] [[sa:&#2342;&#2367;&#2354;&#2381;&#2354;&#2368;]] [[sv:Delhi]] [[ta:தில்லி]] [[ur:دلی]] 9910 29703 2006-02-07T22:23:12Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Deli]] 9911 29706 2006-02-07T22:29:12Z Juzeris 23 redirect [[Mēmele]] #redirect [[Mēmele]] 9912 29711 2006-02-07T22:51:26Z Juzeris 23 "[[Mēmele (upe)]]" pārdēvēju par "[[Mēmele]]": Upe ir primārā šī vietvārda nozīme, esmu pievienojis rakstā atsauci uz [[Klaipēda|pilsētu]] #REDIRECT [[Mēmele]] 9916 29729 2006-02-08T09:30:47Z Pi4ons 596 9917 29741 2006-02-08T10:44:10Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Svilpis]] 9918 51021 2006-06-18T15:03:29Z Knakts 848 -kat '''Svilpis''' jeb '''sarkankrūtītis''' ''(Pyrrhula pyrrhula, L.)'' ir neliels, pie [[Zvirbuļveidīgo kārta]]s un [[Žubīšu dzimta]]s piederošs [[putns|putniņš]] &mdash; [[dziedātājputns]]. Kā liecina putna [[latviešu valoda|latviskie]] nosaukumi, citu vidū tas izceļas gan ar savu [[dziedāšana]]s (jeb pareizāk būtu sacīt &mdash; [[svilpošana]]s) prasmi, gan ārējo izskatu. Izšķir 10 svilpja [[pasuga]]s, bet [[Latvija|Latvijā]] mājo ''Pyrrhula pyrrhula pyrrhula''.<br> [[Image:Bullfinch.png|thumb|360px|left|Sarkankrūtītis jeb svilpis ''(Pyrrhula pyrrhula)'']] === Svilpja izskats un pazīmes === Lai arī putniņš ir augumā neliels, svilpim jeb sarkanrkūtītim ir drukna un masīva [[galva]] bez uzskatāma [[kakls|kakla]], kādēļ arī varbūt to [[angļu valoda|angļu valodā]] dēvē par ''&ldquo;bullfinch&rdquo;'' jeb &ldquo;buļļ-žubīti&rdquo;. Putna augšējā [[ķermenis|ķermeņa]] daļa ir pelēka, turpretim &ldquo;cepurīte&rdquo;, seja, mazais, līkais, platais knābis un lidspalvas ir melnā krāsā; svilpja rumpis ir balts. Putna spārni lidojumā labi izceļas. Putnu [[tēviņš|tēviņiem]] ķermeņa apakšdaļa ir sārtā krāsā, [[mātīte|mātītēm]] un jaunajiem putnēniem &mdash; pelēki dzeltenbrūnā.<br> Neuzmācīgā putniņa [[dziesma]] skan līdzīgi aprautu [[svilpe|svilpju]] [[skaņa|skaņām]].<br> '''NB!''' Nesajaukt ar [[Sarkanrīklīte|sarkanrīklīti]] ''(Erithacus rubecula)'', kas ir [[Mušķērāju dzimta]]s ''(Muscicapidae)'' dziedātājputns. === Svilpja izplatība === Svilpis izplatīts no [[Rietumeiropa]]s pāri [[Āzija]]s mērenā klimata [[teritorija]]i līdz pat [[Kamčatka]]i. Tādēļ arī putna angliskais nosaukums skan &mdash; ''&ldquo;Eurasian Bullfinch&rdquo;'' jeb [[Eirāzija]]s svilpis. Pārsvarā svilpis ziemo ligdzošanas teritorijā, tomēr vairums tālāk [[ziemeļi|ziemeļos]] mītošo putnu veic ceļojumus tuvāk [[dienvidi]]em. Latvijā svilpis jeb sarkankrūtītis bieži sastopams. Ja ziemā no Latvijas svilpis aizceļo uz dienvidu pusi, šurp savukārt atlido citi svilpji no ziemeļu reģioniem. Ārpus vairošanās sezonas &mdash; [[pavasaris|pavasara]] &mdash; svilpji neuzturas lielos baros, bet redzami pa pārim vai nelielās &ldquo;ģimenes&rdquo; grupiņās. === Svilpja ligdzošanas vietas === Svilpim patīk [[jauktu koku mežs|jauktu koku meži]] ar [[egle|eglājiem]], arī parki un dārzi. Ligzdošanai tas vislabprātāk izvēlēsies kādu krūmāju vai [[koks|koku]] un ligzdā, ko būs uzbūvējis dažas pēdas no zemes, iedēs 4-7 [[ola|oliņas]].<br> === Putna barošanās === Zvirbuļveidīgais putniņš barojas lielākoties no [[sēkla|sēklām]] un augļu koku [[pumpurs|pumpuriem]], tādēļ dažkārt iekoptos augļu dārzos var kļūt par kaitēkli. Labprātāk gan putns dos priekšroku nātru, skābeņu un kazeņu, kā arī ligustra, [[bērzs|bērza]] un [[osis|oša]] sēklām, bet ja to aptrūksies &mdash; tad meklēs pumpurus.<br> [[Ziema|Ziemā]] svilpis dažkārt neatteiksies paviesoties arī mākslīgi ierīkotās [[barotava|barotavā]]s.<br> ;Fotogrāfijas <gallery> Image:Dompap.jpg|''Pyrrhula pyrrhula'' tēviņš Image:Dompfaff Männchen.JPG|Svilpju tēviņš Image:P1000113.JPG|Vēl viens svilpju tēviņš... Image:Dompfaff Weibchen.jpg|...un svilpju mātīte Image:JungerDompfaff.jpg|Jaunais svilpis </gallery> ;Zīmējumi <gallery> Image:Gil_samiec_i_samica.jpg| Image:Dompfaff_gr.jpg| </gallery> <br> ---- ===Ārējās saites=== *[http://www.putni.lv/ Putni Latvijā un pasaulē] *[http://www.putni.lv/lvp_frames.htm / Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību.] Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti. Te arī var paklausīties īsā svilpja &ldquo;saucienā&rdquo;! * [http://www.lob.lv/ Latvijas Ornitoloģijas Biedrība] [[Category:putni]] [[bg:Червенушка]] [[cs:Hýl obecný]] [[cy:Coch y Berllan]] [[da:Dompap]] [[de:Gimpel (Art)]] [[en:Eurasian Bullfinch]] [[eo:Pirolo]] [[fi:Punatulkku]] [[fr:Bouvreuil pivoine]] [[it:Pyrrhula pyrrhula]] [[ja:ウソ]] [[ka:სტვენია]] [[lt:Juodagalvė sniegena]] [[nl:Goudvink]] [[nn:Dompap]] [[no:Dompap]] [[pl:Gil]] [[ru:Снегирь]] [[sv:Domherre]] [[tr:Şakrak kuşu]] [[uk:Снігур]] 9919 29743 2006-02-08T10:50:55Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Svilpis]] 9921 51045 2006-06-18T15:38:33Z Knakts 848 kat [[RNS]] saturošs [[vīrusi|vīruss]], kas vairojas, transkribējot savu RNS par [[DNS]] un iekļaujot šo DNS [[šūna]]s [[hromosomas|hromosomās]]. Retrovīrusi ir nozīmīga vēzi izraisošo vīrusu grupa. [[Category:vīrusi]] 9922 29756 2006-02-08T13:55:29Z Evija T 132 Rakstam par sarkankrūtīti Rakstam par sarkankrūtīti 9923 29757 2006-02-08T13:56:02Z Evija T 132 Rakstam par sarkankrūtīti Rakstam par sarkankrūtīti 9924 29758 2006-02-08T13:56:34Z Evija T 132 Un vēl viens rakstam par sarkankrūtīti Un vēl viens rakstam par sarkankrūtīti 9925 29759 2006-02-08T14:06:20Z Evija T 132 Nu gan pēdējais svilpis :) Nu gan pēdējais svilpis :) 9926 29761 2006-02-08T14:32:43Z Luīze 577 9927 50930 2006-06-18T08:14:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:فوتو سۈرەتچىلىك]] '''Fotogrāfija''' ir attēls, kas iegūts apkopojot un fokusējot atstarotos [[elektromagnētiskais starojums|elektromagnētiskos starus]]. Šādi sauc arī nozari, kas izmanto šo metodi. Vārds radies no grieķu φως phos ("gaisma"), un γραφις graphis ("raksts", "grafiska atveidošana"), kas, literāri tulkojot, nozīmē "ar gaismu rakstīts". == Tehnika == Ar [[optika|optiskās]] sistēmas palīdzību, precīzāk, ar [[Objektīvs|objektīva]] palīdzību, no objekta izstarotā vai atstarotā [[gaisma]] nonāk uz gaismjūtīga [[Mēdijs|mēdija]], piemēram [[fotofilma]]s. Fotouzņēmumus veic ar [[Fotoaparāts|fotoaparātu]], manipulējot optisko sistēmu, t.i. regulējot [[Apertūra|apertūru]], [[Fokuss|fokusu]], krāsu filtrāciju, [[Ekspozīcijas_Laiks|ekspozīcijas laiku]], [[Fokusa_Attālums|fokusa attālumu]] u.c. pēc tam ļaujot gaismai vai citam starojumam nonākt uz fotofilmas, [[CCD Matrica|CCD]] vai [[CMOS Matrica|CMOS]] matricas. Šīs manipulācijas ir savstarpēji saistītas. Gaismas apmērs, kurš sasniedz gaismjūtīgo materiālu, proporcionāli mainās līdz ar ekspozīcijas laiku, [[lēca]]s apertūru un lēcas fokusa attālumu, kurš, savukārt mainās, līdz ko lēca tiek fokusēta vai ir ticis izdarīts optiskais palielinājums (''zoom''). Vairāki objektīvi šīs izmaiņas veic paši. Tātad, mainot kādu no optiskās sistēmas parametriem, tiek mainīts gaismas daudzums, kuram būs ļauts sasniegt gaismjūtīgo materiālu, saukts arī par ekspozīciju. Ekspozīcijas laiku mēra sekundes daļās. Apertūru apzīmē "f" skaitlis, kurš ir proporcionāls fokusa attālumam pret apertūras diametru. Tas nozīmē - jo mazāks "f" skaitlis, jo lielāks apertūras diametrs, līdz ar to uz gaismjūtīgā materiāla nokļūst vairāk gaismas. Lielākā daļa objektīvu atbalsta šādas apertūras - 2.8, 4, 5.6, 8, 11, 16, 22, 32. Vienai ekspozīcijai ir iespējamas vairākas ekspozīcijas laika un apertūras kombinācijas. Piemēram, f/8 uz 1/125 no sekundes un f/4 uz 1/500 no sekundes objektīvā ielaidīs vienādu daudzumu gaismas. Tik un tā šī kombinācija ietekmē galarezultātu. Attēla asumu ietekmē ekspozīcijas laiks (Jo ilgāks ekspozīcijas laiks, jo fotoaparātam ir vairāk laika reģistrēt kustības). "Asuma dziļumu" ietekmē apertūra. Asuma dziļums nosaka, cik lielā attāluma intervālā no objektīva objekti būs fokusēti. Jo mazāks "f" skaitlis, jo izplūdušāki būs objekti fonā un/vai priekšplānā. Šī ir būtībā tikai puse no visa procesa, līdz bilde būs taustāma, jo galarezultātu arī ietekmē pieeja un metodes attīstīšanas procesā. == Vēsture == Attēla projicēšana [[Obskura Kamera|obskura kamerā]] bija pazīstama jau kopš 15. g.s. ([[Leonardo Da Vinči]]). 16.-18.gs. būvēja portatīvas obskura kameras, kurās izmantoja objektīvus, spoguļus, diafragmas. Īsāk sakot, jau pirms fotogrāfijas atklāšanas eksistēja primitīvi fotoaparāti. Gaismas iedarbība uz dažādām vielām bija pazīstama jau sen, tikai to parasti skaidroja nepareizi (ar gaisa vai siltuma iedarbību). [[Sudrabs|Sudraba]] sāļu gaismjūtību izskaidroja vācu zinātnieks [[Johans Heinrihs Šulce]] 1727. gadā. Vairāki izgudrotāji 18. un 19. gs. mēģināja iegūt attēlu, ievietojot primitīvus gaismjūtīgus materiālus obskura kamerā, tātad pec būtības veica fotografēšanu (terminu fotogrāfija ieviesis angļu [[astronomija|astronoms]] [[Sers Džons Heršels]] 1839. gadā). Lielākos panākumus guva [[Žozefs Nisefors Njepss]], kas 19. gs. 20. gados ieguva "[[Heliogrāfija|heliogrāfiskus]]" attēlus uz platēm, kuras bija pārklātas ar asfaltu, lavandas eļļu, gvajaksveķiem. Neviena no šīm metodēm nebija piemērota praksei, jo attēlu varēja iegūt, tikai veicot stundām ilgu eksponēšanu. Gaismjūtīgākus materiālus atrast neizdevās. Sudraba sāļu gaismjūtību (tā nav pārspēta arī mūsu dienās) neprata izmantot, jo nebija atklāta latentā attēla attīstīšanas iespēja. To 1835. gadā nejauši atklāja Njepsa kompanjons [[Luiss Dagērs]]. Fotogrāfijas rašanos parasti saista ar 1839. gada 19. augustu, kad franču fiziķis [[Dominiks Fransuā Arago]] Parīzes Zinātņu akadēmijas un Mākslas akadēmijas kopīgajā sēdē ziņoja par Dagēra un Njepsa izgudrojumu. [[Dagerotipija]] ātri izplatījās visās civilizētajās valstīs, sakarā ar plašo pieprasījumu pēc portretiem. [[Villiamss Fokss Talbots]] 1841. gadā patentēja atšķirīgu praksē izmantojamu metodi attēla iegūšanai - kalotipiju (uz papīra, kas bija apstrādāts ar sudraba sāļu šķīdumu, izgatavoja negatīvu, no kura varēja iegūt neierobežotu skaitu kopiju). Kalotipija plaši neieviesās tāpēc, ka Dagērs par savas metodes par savas metodes popularizēšanu rūpējās vairāk, kā arī tāpēc, ka abas šīs metodes drīz aizstāja labāki paņēmieni. 1851. gadā angļu zinātnieks [[Frederiks Skots Ārčers]] izgudroja mitrās kolodija fotoplates, ko gatavoja fotogrāfi paši neilgi pirms fotografēšanas. 1871. gadā anglis [[Ričards Medokss]] ieteica izmantot sausās fotoplates ar želatīnā disperģētiem sudraba halogenīdiem. Tās pēc dažiem uzlabojumiem sāka plaši lietot. 1873. gadā [[Hermans Fogels]] atklāja metodi, kā fotomateriālus padarīt gaismjūtīgākus (sensibilizēt). 1887.g. amerikāņu izgudrotājs [[Džordžs Īstmens]] ieteica izmantot fotofilmu ar lokanu nitrocelulozes pamatni, bet dažus gadus vēlāk sāka mehanizēt fotomateriālu ražošanu. Apmēram 100 gadu laikā fotomateriālu gaismjūtība palielinājās desmitiem tūkstošu reižu. Uzlabojās attīstīšanas metodes, fotoaparātu un objektīvu konstrukcija. 19.g.s. beigās no fotogrāfijas atdalijās patstāvīga nozare - [[Kinematogrāfija]]. Tomēr, joprojām pastāvēja sekojoša problēma. Bilde bija tik pat liela, cik mēdijs, tātad, lai varētu iegūt normāla izmēra fotogrāfiju, vajadzēja nekomfortabli lielus fotoaparātus. Līdz 20.gs. 20. gados tika izgudrota fotofilma kādu to pazīstam šodiem, kā arī [[Oskars Barnaks]], kurš uzkonstruēja fotoaparātu, kurš izmanto 35 mm fotofilmu. Tas piešķīra fotogrāfijai milzīgu vienkāršību, pieejamību un pats galvenais - mobilitāti. Piedevām šis gadsimts ievadīja krāsainās fotogrāfijas ēru. 1970. gadā tika sperts pirmais solis pretī digitālajai fotogrāfijai. Firma "[[Bell]]" uzkontstruēja pirmo fotoaparātu, kurš izmanto CCD matricu. 1972. gadā Texas Instruments ziņo par pirmo patentu fotoaparātam, kurš neizmanto fotofilmu un kā skatu meklētāju izmanto televizora ekrānu. 1973. gadā firma "Fairchild Imaging" izgatavo pirmo komerciālo CCD čipu ar 100 x 100 [[Pikselis|pikseļu]] izšķirtspēju. Šo CCD 1975. gadā izmatoja [[Kodak]] fotoaparātā. To uzkonstruēja izgudrotājs [[Stīvs Sassons]]. Kamera svēra 3,6 kg, bija leilāka par tosteri un tai bija nepieciešamas 23 sekundes, lai 100x100 pikseļu lielu, melnbaltu attēlu ierakstītu magnētiskajā lentā. Lai attēls būtu redzams uz ekrāna, bija nepieciešamas vēl 23 sekundes. 1986. gadā Canon ar RC-701 stādīja priekšā pirmo komerciāli pieejamo Still-Video fotoaparātu ar bilžu magnētisko ierakstu, Minolta prezentēja Still Video Back SVB-90 priekš fotoaparāta Minolta 9000 (šo ierīci nomainīja ar fotoaparāta standarta mugurpusi līdz ar to pataisot Minolta 9000 no analoga fotoaparāta par digitālu [[SLR]] fotoaparātu). Attēli tika glabāti 2 collu disketēs. 1987. gadā sekoja vairāki modeļi no RC sērijas no Canon kā arī digitālās kameras no Fujifilm (ES-1), Konica (KC-400) un Sony (MVC-A7AF). Arī Chinon izgatavoja CP9-AF - nomaināmu mugurpusi digitālajai fotografēšanai. 1988. g. sekoja Nikon ar QV-1000C un 1991. gadā - Kodak ar DCS sistēmu (Digital Camera System) kā arī Rollei ar Digital Scan Pack. Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem digitālo fotogrāfiju var uzskatīt par pilnībā ieviestu komerciālajā ziņā. Digitālās fotogrāfijas tehnika arī revolucionēja [[Digitālā Māksla|digitālo mākslu]], it īpaši izmantojot [[Fotomanipulācija|fotomanipulāciju]]. [[Category:Māksla]] [[Category:Tehnika]] [[af:Fotografie]] [[an:Fotografía]] [[ar:فتوغرافية]] [[ast:Fotografía]] [[be:Фатаграфія]] [[bg:Фотография]] [[bm:Fòtòta]] [[br:Foto]] [[bs:Fotografija]] [[ca:Fotografia]] [[cs:Fotografie]] [[csb:Fòtografijô]] [[da:Fotografi]] [[de:Fotografie]] [[el:Φωτογραφία]] [[en:Photography]] [[eo:Fotografio]] [[es:Fotografía]] [[et:Fotograafia]] [[fa:عکاسی]] [[fi:Valokuvaus]] [[fr:Photographie]] [[fur:Fotografie]] [[ga:Grianghrafadóireacht]] [[gl:Fotografía]] [[he:צילום]] [[hr:Fotografija]] [[hu:Fotográfia]] [[id:Fotografi]] [[io:Fotografo]] [[is:Ljósmyndun]] [[it:Fotografia]] [[ja:写真]] [[li:Fotografie]] [[lt:Fotografija]] [[nl:Fotografie]] [[no:Fotografi]] [[pl:Fotografia]] [[pt:Fotografia]] [[ro:Fotografie]] [[ru:Фотография]] [[sc:Fotografia]] [[simple:Photography]] [[sk:Fotografia]] [[sl:Fotografija]] [[sq:Fotografia]] [[sv:Fotografi]] [[th:การถ่ายภาพ]] [[tr:Fotoğrafçılık]] [[ug:فوتو سۈرەتچىلىك]] [[vi:Nhiếp ảnh]] [[zh:摄影]] 9929 36337 2006-03-24T14:08:03Z Feens 37 '''Panzerkampfwagen I Ausf. F''' - Tanka 1 ([[Panzerkampfwagen I]])6. versija, kas tika ražota laika posmā no 1942. gada aprīļa līdz decembrim, t.i, [[Barbarosa|Krievijas kampaņas]] laikā. Tā galvenie uzdevumi bija izlūkošana un kaujas stāvokļa novērošanas. tankam bija 25 mm līdz 80 mm biezas bruņas. Tam bija divu cilvēku apkalpe un bruņojumā divi ložemtēji - abi iebūvēti rotējošā tornī. Tanks bija: 4.38 m garšs 2.64 m plats un 2.05 m augts. Panzerkampfwagen I Ausf. F verisja tika saražota tikai 30 eksemplāros, 8 no tiem darbojā Krievijā, [[1. tanku divīzija|1. tanku divīzijas sastāvā]].Mazais saražotais skaits skaidrojams ar to, ka bija nepieciešami lielāki un izturīgāki [[tanks|tanki]], jo vieglais tanks ar diviem [[ložmetējs|ložmetējiem]] vairs neatbilda tā laika prasībām. [[Image:Panzerkampfwagen_I_Ausf._F.jpg|Panzerkampfwagen I Ausf. F|thumb]] [[Category:Panzerkampfwagen I]] 9930 29772 2006-02-08T16:26:55Z Lielais Rolands 592 9932 29778 2006-02-08T16:39:36Z Lielais Rolands 592 9933 29794 2006-02-08T19:22:45Z Creep 473 9934 52440 2006-06-29T14:32:00Z Creep 473 No patronlentes barojama [[HK 11]] versija, respektīvi, '''HK 21''' ir [[Vācija]]s kompānijas ''Heckler und Koch'' izstrādātais galveno uzdevumu [[ložmetējs]], kura galvenais uzdevums ir pret personālu. Tā izstrāde saistās ar 1961.gadu un tā pēcteči ir [[HK 21A1]] un [[HK 21e]], savukārt pats HK 21 ir bāzēts uz G3. Šis ierocis izceļas ar to, ka tas savulaik lietots daudzās specvienībās, jo ierocis ir diezgan precīzs. Tiesa ''Heckler und Koch'' to vairs neražo. [[Image:Hk21_.jpeg|thumb|right|300px|HK 21]] == Parametri == *Tips: Vieglais [[ložmetējs]] *Ražotājvalsts: [[Vācija]] *Gads: 1961 *Kalibrs: 7.62 mm *Svars ([[NATO]] munīcijas ierocis): 7.92 kg *Svars (Kalashnikov munīcijas ierocis): 7.04 kg *Munīcija (NATO): 7.62 x 51 mm NATO *Padeve (NATO): 20, 30 ložu [[magazīna]]s, 50 ložu diskveida magazīna, 100, 200 ložu patronlente *Padeve (Kalashnikov): 30, 40 ložu magazīnas, 75 ložu diskveida magazīna, 100 ložu patronlente *Uguns temps: 850 šāviņi/min *Efektīvais attālums: 800 m {| border="1" cellpadding="2" !width="200"|Ierocis !width="90"|Uguns temps !width="80"|Nodarījums !width="50"|''PEN'' !width="50"|Izmērs !width="50"|''SS'' !width="120"|Šaušanas režīms |- |HK 21 (7.62 mm [[NATO]]) |10 |4 |''2-3-Nil'' |6 |3 |13 |- |HK 21 (7.62 mm NATO, uz [[divkājis|divkāja]]) |10 |4 |''2-3-Nil'' |6 |1 |7 |- |HK 21 (7.62 mm NATO, uz [[trijkājis|trijkāja]]) |10 |4 |''2-3-Nil'' |6 |1 |4 |- |HK 21 (7.62 mm Kalashnikov) |10 |4 |''2-Nil'' |6 |3 |14 |- |HK 21 (7.62 mm Kalashnikov, uz divkāja) |10 |4 |''2-Nil'' |6 |1 |7 |- |HK 21 (7.62 mm Kalashnikov, uz trijkāja) |10 |4 |''2-Nil'' |6 |1 |4 |} == Vēsture == Tikai 90 gadu beigās HK 21 tika pārtraukts ražot, tā vietu ieņēma uzlabotie [[HK 21A1]] un [[HK 21e]]. Jāpiemin, ka tā 35 gadu laikā tika izgatavoti daudzi tā varianti. Tomēr tas tika ražots vēl labu laiku, un vēl var tikt atrasts [[Portugāle|Portugālē]], [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Meksika|Meksikā]] (ražošana pēc licences), un dažās [[Āfrika]]s un DA [[Āzija]]s valstīs. Savulaik tika izveidotas versijas, kas šauj 5.56 mm [[NATO]] un 7.62 mm Kalashnikov munīciju. 5.56 mm [[NATO]] modeļi ir ārkārtīgi reti un 7.62 mm Kalashnikov modeļi ir [[Image:HK-21.jpg|thumb|left|400px|HK 21]] vispār gandrīz neesoši, bet var lietot M-16 vai HK 33, vai AK [[magazīna]]s. HK 21 ieroci izmantoja ''US Navy SEALs'' un [[Izraēla]]s bruņotie spēki, un ''US Marines'', darbojoties Tuvajos Austrumos (''SEALs'' bieži izmantoja tieši 7.62 mm Kalashnikov modeli). Pašā tā pastāvešanas sākumā to izmantoja Vācijas ''E.B.S.I.S.'' spēki. Šis ierocis savulaik atrada vietu daudzās armijās. Pat ASV elites ''Delta Force'' lietoja HK 21, lai glābtu amerikāņu ķīlniekus [[Irāna|Irānā]] 1980.g. operācijā ''Eagle Claw'' . == Tehniskais raksturojums == Princips, kādā darbojas HK 21, ir tāds pats kā G3 šautenē, izmantojot divdaļīgus stobra resgaļa bloķēšanas un aizturēšanas veltņus. Aizslēga galvas aizmugurējās kustības palēnināšana pārlādēšanas cikla sākumposmā, ar piemērotu kameru patronas brīvai kustībai, darbojas no aizslēgta aizslēga pozīcijas ar patronu kamerā, kad ierocis ir gatavs šaut. HK 21 munīcija parasti tiek glabāta sadalītu posmu patronlentē, un ierocis darbosies vai nu ar [[Vācija]]s DM 60 patronlenti, vai [[ASV]] M13 patronlenti, vai [[Francija]]s patronlenti. Tomēr, ja vajadzīgs, tas var strādāt arī ar vienlaidu posmu patronlenti DM 1. Turklāt, nomainot stobra cauruli, patronlentes barošanas plātni un aizslēgu, ierocis tiek pārveidots šaušanai ar 5.56 x 45 mm vai 7.62 x 39 mm patronām. Ieroča lietderīgums tiek vēl palielināts, barošanas mehānismā ievietojot [[magazīna|magazīnu]] adapteri. Tas pieņem jebkuras ''Heckler und Koch'' 7.62 mm magazīnas, atšķirībā no G3 ieroča vai [[HK 11]] vieglā ložmetēja. Ja nepieciešams, patronlentes barošanas vienība var tikt izņemta un aizstāta ar magazīnu vienību, kas der [[stobra kārba|stobra kārbā]] un tiek turēta ar divām tapām. Šī vienība atļauj izmanot 20 ložu magazīnas vai 80 ložu plastmasas dubultdiskveida magazīnas. Ierocis var šaut lodes pa vienai lodei vai pilnīgi automātiski. Izvēles svira ir virs [[pistoles spals|pistoles spala]] un mēlītes mehānisma, atdalītājs un automātiskā sprūdsvira ir tās pašas kā G3 ierocī. == Komplektējums == HK 21 nāk komplektā ar divām stobra caurulēm un [[divkājis|divkāji]]. HK 21 var tikt izmantots no integrētiem divkājiem (kā vieglais ložmetējs) vai no [[trijkājis|trijkāja]] balsta. Divkājis var tikt piestiprināts gan stobra priekšpusē, gan aizmugurē. Tas ļauj izvēlēties dažādas šaušanas iespējas. Trijkājis ir sastopams reti, pastāv arī īpašs variants, kas mazina triecienu. Tā kā HK 21 ir atvasināts no G3, pluss ir tas, ka tas var izmantot tās pašas detaļas ko šī triecienšautene. == Priekšrocības un trūkumi == Daži saka, ka šis ierocis ar tā uguns tempu 850 lodes/min un šaušanas tālumu 800 m neder biežām apšaudēm, tikai īsām apšaudēm. Galvenā problēma ir tā, ka tā ložu ievades vieta ir ieroča apakšā. Tas padara pielādēšanu kaujas laukā neveiklu, īpaši skrienot. Lielākais tā pluss ir precizitāte. Ilgu laiku tas tika lietots kā snaiperu atbalsta ierocis. Tas varēja trāpīt mērķim 300 m tālumā bez grūtībām gan pusautomātiskajā, gan ar 3 ložu šāviņiem. Pilnīgi automātiskais režīms ir neprātīgs, tad to ir ļoti grūti noturēt mērķa atrašanās vietā tā atsitiena dēļ. Tas tiešām ir domāts šaušanai pa lodei. Tā kā tas tiek ielādēts no apakšas, lodes tiek uzsviestas diezgan augstu, un lietojot ieroci telpās var gadīties pašam tikt apbērtam ar izšauto ložu čaulām. Labākā HK 21 loma ir sagatavotā pozīcijā no attāluma un šaujot pa lodei. {{commons|HK21}} [[Category:Ložmetēji]] 9935 29834 2006-02-09T11:27:38Z Feens 37 Makslīgs senprūšu karogs no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:Pruss.gif] Makslīgs senprūšu karogs no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:Pruss.gif] 9936 29835 2006-02-09T14:53:00Z Mundios 602 "Mundios" wikipedia user. "Mundios" wikipedia user. 9938 29841 2006-02-09T15:14:50Z Mundios 602 wikipedia user wikipedia user 9939 29849 2006-02-09T17:57:06Z Tail 13 [[Category:Antiutopija]] 9940 29850 2006-02-09T17:57:31Z Tail 13 [[Category:Literatūra]] 9941 29852 2006-02-09T17:59:29Z Tail 13 [[Category:Literāri darbi pēc autora]] 9942 29853 2006-02-09T17:59:50Z Tail 13 [[Category:Literatūra]] 9943 29862 2006-02-09T18:22:19Z Creep 473 9945 36339 2006-03-24T14:09:21Z Feens 37 [[Image:Panzerkampfwagen_I_Ausf.A.jpg|300px|Panzerkampfwagen I Ausf.A.|thumb]] '''Panzerkampfwagen I Ausf.A(Sd.Kfz 101)''' - vieglais tanks kas tikai uzsākts ražot jau 1934. gada jūlijā - jau dažus mēnešus pēc nacistu nākšanas pie varas Vācijā. Šis tanks tika būvēts uz industriālā traktora pamatnes, jo [[Versaļas līgums]] aizliedza uzturēt Vacijai bruņojumā [[tanks|tankus]]. Tanks bija paredzēts kā kājnieku atbalsta tanks, bet reāli tas kalpoja tankistu apmācībai, augošjā armijā. Tanks bija aprīkots ar diviem ložmetējiem, kas abi bija ievietoti rotējošā tornī. Tankam bija divu cilvēku apkalpe un tas bija paredzēts, kā kājnieku atbalsta tanks. Tankam bija ,relatīvi neliels, 5,4 t svaru un bruņu biezums 6mm - 13mm. Pilntvertnes nobraukums 140 km. Saražoti 818 eksemplāri. [[Image:Panzerkampfwagen_I_Ausf.A(Sd.Kfz_101)_manervos.jpg |Panzerkampfwagen I Ausf.A. manervos|thumb]] [[Category:Panzerkampfwagen I]] 9948 29887 2006-02-10T01:01:42Z Neonz 33 Foto no nss.lv Foto no nss.lv 9949 29889 2006-02-10T01:05:51Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Eiropas Nacionālā Fronte]] 9950 52245 2006-06-28T08:30:14Z 80.232.210.70 [[Image:Kaupe.jpg|thumb|right|200px|Kristaps Kaupe]] '''Kristaps Kaupe''' (dzimis [[1984]]. gada [[3. februāris|3. februārī]] [[Rīga|Rīgā]]) ir politiķis, [[Nacionālā Spēka Savienība|Nacionālā Spēka Savienības]] valdes loceklis. Viņš ir arī [[IT]] speciālists, kurš savā brīvajā laikā piedalās atvērtā pirmkoda programmatūras izstrādē. Privātās intereses: blogs.7x24.lv, E-komercija, Futbols, Gentoo Linux, Hokejs, IT risinājumi, Kolektīvais saprāts, Latvieši, Latvija, Latvijas vēsture, Linux, Mākslīgais intelekts, Mūzika, NSS, Politika, RDF, RSS, Semantiskais tīmeklis, Tīmeklis 2.0, Vēsture, Zole. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://blogs.7x24.lv/blog/kristaps/ Kristapa Kaupes tīmekļa žurnāls] [[Category:Latvijas politiķi|Kaupe, Kristaps]] 9951 53344 2006-07-03T03:35:33Z YurikBot 213 robot Modifying: [[tl:Lungsod ng València]] '''Valensija''' ([[kataloniešu valoda|valensiešu]] - ''València'', [[spāņu valoda|spāņu]] - ''Valencia'') - pilsēta [[Spānija|Spānijas]] austrumos [[Vidusjūra|Vidusjūras]] krastā pie [[Turja|Turjas]] upes. Trešā lielākā pilsēta Spānijā, [[Valensija (novads)|Valensijas]] provinces centrs. Liela osta. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Valencia'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Valencia, Spain - location.png|160px|]] | align=center | [[Image:Escudo oficial Valencia ciudad.png|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 803 438<br>1 740 529 (aglom.) |- | Dibināta | 137.g p.m.ē. - [[Senā Roma|romieši]] |- | Citi nosaukumi | '''Valentia'''<br>([[Senā Roma|romiešu laikos]]) |- | autonomais novads (''comunidad autónoma'') | [[Valensija (novads)|Valensija]] |- | province (''provincia'') | [[Valensijas province]] |- | Mājaslapa | http://www.valencia.es/ |} {{commons|Category:Valencia}} [[Image:Sciences museum of valencia.jpg|thumb|200px|left|Mākslas un Zinātnes pilsēta]] Valensija slavena ar tradicionālajiem ''[[Falles]]'' svētkiem 19.martā, kurā tiek sadedzinātas milzīgas dažāda sižeta [[papjē-mašē]] lelles, ar savu tradicionālo [[paelja|paelju]] un ''horchata'' (bezalkaholisks dzēriens, ko gatavo no riekstiem, ūdens un cukura) un ultramoderno [[Santjago Kalatrava|Santjago Kalatravas]] projektēto Mākslas un Zinātnes pilsētu. [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauta [[gotika|gotiskā]] Valensijas Zīda birža. Pilsēta ir pazīstama arī kā [[jūgendstils|jūgendstila]] centrs. Valensija ir mājvieta [[futbols|futbola]] klubam [[Valencia CF]], kam ir daudz panākumu, piemēram, uzvara [[UEFA]] kausa izcīņā 2004. gadā. 2007. gadā par ''[[America's Cup]]'' mājvietu ir izvēlēta Valensijas pilsēta (osta). ====Vēsture==== Pilsētu dibina [[Senā Roma|romieši]] 137.g p.m.ē. esošas [[ibērieši|ibēriešu]] apmetnes vietā. Rietumromas impērijai bojāejot, pilsētu ieņem [[vestgoti]], pēc tam [[mauri]]. 1094.gadā pilsētu ieņem [[Sids]], bet jau 1102.gadā [[Almoravīdi]] to atkaro. 1238.gadā pilsētu ieņem [[Aragonas karaliste|Aragonas]] karalis [[Žome I]] (''Jaume el Conqueridor'') un nodibina [[Valensijas karaliste|Valensijas karalisti]]. XV un XVI gs. Valensija ir viena no svarīgākajām [[Vidusjūra|Vidusjūras]] pilsētām un valensiešu ([[kataloņi|kataloņu]]) kultūras centrs. 1478.gadā Valensijā iznāk pirmā bībele [[kataloņu valoda|kataloņu valodā]]. Valensijā tiek nodibināta pirmā tipogrāfija [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]]. 1492.gadā Valensijas baņķieri finansē [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] ceļojumu. 1609.gadā no pilsētas tiek padzīti [[moriski]]. [[Spānijas Mantojuma karā]] Valensija ir [[Hābsburgi|Hābsburgu]] pusē, un pēc to sakāves [[Almansas kauja|Almansas kaujā]] tiek stipri ierobežotas Valensijas privilēģijas. Kad [[Spānijas Pilsoņu karš|Spānijas Pilsoņu karā]] (1936-39) nacionālisti uzbrūk [[Madride|Madridei]], Valensija ir republikāniskās Spānijas galvaspilsēta (1936.g. 6.novembris - 1937.gada novembra beigas). 1957.gadā pilsēta piedzīvoja nopietnus Turjas upes plūdus. Tika nolemts upes gultni pārvietot uz pilsētas nomali. Vecās gultnes vietā tagad ir 7 km garš parks. 1982.gadā Valensijas reģionā tika izveidota sava atsevišķa federālā pārvalde. 1988.gadā Valensijā tika atklāts metro. ====Cilvēki==== Valensijā dzimuši: *[[Ibn Džubairs]] (Ibn Jubayr) (1145-1217) - ceļotājs *[[Santjago Kalatrava]] (Santiago Calatrava) (1951-) - arhitekts [[Category:Spānijas pilsētas]] [[af:Valencia, Spanje]] [[an:Balenzia]] [[ar:بلنسية]] [[bg:Валенсия]] [[ca:València]] [[cs:Valencia]] [[de:Valencia (Spanien)]] [[en:Valencia (city)]] [[eo:Valencio (Hispanio)]] [[es:Valencia (ciudad)]] [[et:Valencia]] [[eu:Valentzia]] [[fi:Valencia]] [[fr:Valence (Espagne)]] [[gl:Valencia - València]] [[he:ולנסיה]] [[id:Valencia]] [[it:Valencia]] [[ja:バレンシア市]] [[lad:Valensia]] [[lt:Valensija]] [[nl:Valencia (stad)]] [[no:Valencia]] [[pl:Walencja]] [[pt:Valência (Espanha)]] [[simple:Valencia]] [[sl:Valencija]] [[sv:Valencia]] [[tl:Lungsod ng València]] [[tr:Valensiya]] [[zh:巴倫西亞]] 9952 29894 2006-02-10T01:21:56Z Feens 37 +lv: #redirect [[Valensija]] 9955 29902 2006-02-10T10:41:03Z Mundios 602 memory memory 9957 29905 2006-02-10T10:43:36Z Mundios 602 janis rainis janis rainis 9958 29907 2006-02-10T10:47:51Z Mundios 602 Rainis monument in Riga Rainis monument in Riga 9961 29943 2006-02-10T14:20:10Z Feens 37 Indulis Emsis {{Promotional photos}} 9962 29940 2006-02-10T14:18:36Z Feens 37 Einars Repse {{ Promotional photos}} 9963 50480 2006-06-14T08:43:30Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Valmieras Rajons'''</font> </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center><td align=center> </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2004)<td>60 111 <tr><td>Rajona platība<td>2373 km<sup>2</sup> <tr><td>Iedzīvotāju blīvums<td>25,3 <tr><td>Mājaslapa<td>[http://old.valmiera.lv/ http://old.valmiera.lv] </table> [[Image:Latvia-Valmiera.png|right|250px]] '''Valmieras rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[vidzeme|Vidzemē]], un tā centrs ir [[Valmiera]]. Rajons ziemeļos robežojas ar [[igaunija|Igauniju]], austrumos - ar [[valkas rajons|Valkas rajonu]], dienvidos - ar [[cēsu rajons|Cēsu rajonu]] un rietumos ar [[limbažu rajons|Limbažu rajonu]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Valmieras]] [[en:Valmiera District]] [[fr:Valmieras rajons]] [[it:Valmiera (distretto)]] [[lt:Valmieros rajonas]] [[no:Valmieras fylke]] 9964 51008 2006-06-18T14:39:07Z Knakts 848 -kat '''Mājas''' vai '''māju zvirbulis''' ''(Passer domesticus, L.)'' ir [[Zvirbuļveidīgo kārta]]i ''(Passeriformes)'' un [[Zvirbuļu dzimta]]i ''(Passeridae)'' piederošs mazs, brūnganpelēks [[putns|putniņš]]; [[nometnieks (putns)|nometnieks]] un [[kosmopolīts]] &mdash; viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem [[pilsēta|pilsētas]] putniem [[Latvija|Latvijā]]. Lai arī zvirbuli daudzi uzskata par &ldquo;pelēku&rdquo;, necilu un neievērojamu putnu, tas ir ļoti derīgs un interesants putns. Zvirbulim veltītas vairākas [[latviešu tautas pasakas]], [[dzejolis|dzejoļi]] un [[dziesma|dziesmas]], [[grāmata]]s un pat [[multiplikācijas filma]]s &mdash; piemēram, [[Viks|Vika]] &ldquo;Sarežģītais zvirbulēns&rdquo;. [[Image:Passer_domesticus3.jpg|thumb|380px|left|Mājas zvirbulis ''(Passer domesticus)'']] === Mājas zvirbuļa izskats un raksturojums === Mājas zvirbulis ir neliela līdz vidēja liela auguma putns; tā [[garums]] ir aptuveni 14-15 [[cm]], bet [[masa]] var sasniegt pat 1.5 [[kg]]. Zvirbuļa apspalvojums variē, atkarībā no [[dzimums|dzimuma]]. [[Tēviņš|Tēviņam]] ir brūna [[mugura]], kas klāta ar tumšām svītrām, pelēcīgs [[vēders]] un [[galva]]s virspuse ar gaišiem &ldquo;vaidziņiem&rdquo;. Arī [[mātīte]]i mugura tumši svītrota, bet tās apspalvojums nav tik krāšņs. Zvirbuļu mazuļi ir brūnīgāki. Zvirbulis ir skaļš un sabiedrisks putns. Ligzdo zvirbuļi parasti nelielās kolonijās, bet [[rudens|rudeņos]] un [[ziema|ziemās]] pulcējas baros. === Zvirbuļa izplatība === Zvirbulis sastopams gandrīz visā pasaulē vietās, kur mīt cilvēki. Sevišķi daudz to ir [[ASV]], savukārt dažviet [[Eiropa|Eiropā]] tā skaits sarūk. [[Nīderlande|Nīderlandē]], piemēram, mājas zvirbulis skaitās apdraudēts putns.<br> Latvijā zvirbulis sastopams visā [[teritorija|teritorijā]] augu [[gads|gadu]]. Mājas zvirbulis mitinās [[pilsēta|pilsētās]] un apdzīvotās vietās, tomēr [[cilvēks|cilvēka]] klātbūtnē tas būs uzmanīgs un veikls. Ārpus pilsētām sastopams [[ferma|fermās]], [[kūts|kūtīs]] un [[stallis|staļļos]], kur var viegli atrast barību un arī ligzdošanas vietu. Iekštelpā tas ligzdu izbūvēs sienas iedobumā, pažobelē vai bēniņos, bet dabā sameklēs koka dobumu vai krūmāju. Dažkārt zvirbulis var būt tik nekaunīgs, ka vai nu ieņems jau cita putna ierīkotu ligzdu, vai arī uzbūvēs tai pa virsu savējo, pat ja tajā jau būs &ldquo;apdzīvota&rdquo;. Zvirbulis parasti vienā reizē izdēj 5-6 [[ola|oliņas]]. No visiem putniem, zvirbulim ir visīsākais [[inkubācijas periods]] jeb laiks, kamēr dīglis attīstās olā &mdash; 10-12 dienas. Vienā vasarā zvirbuļu mātīte var pagūt izdēt 25 olas.<br> [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] ([http://www.lob.lv/lv/putni_pie_barotavam.php]) raksta, ka Latvijā ligzdo aptuveni 750 000 - 2 000 000 mājas zvirbuļu pāru, bet ziemo 1 500 000 - 4 000 000 putnu. === Zvirbuļa barošanās === Zvirbuļi ir gan [[fitofāgi]], gan [[polifāgi]] &mdash; t.i., tie pārtiek gan no [[augi|augu]], gan [[dzīvnieki|dzīvnieku]] izcelsmes [[barība]]s. Zvirbulis barību meklēs galvenokārt uz zemes, nesmādējot [[sēklas]] (it īpaši &mdash; [[graudi|graudus]]), augļus un [[kukainis|kukaiņus]]. Zvirbulis ir ļoti derīgs putns, jo iznīcina kaitēkļus.<br> ;Mājas zvirbulis fotogrāfijās <gallery> Image:House sparrow1.jpg|Zvirbuļu tēviņi Image:Passer_domesticus2.jpg|Zvirbuļu mātīte Image:Sparrow chick.jpg|Zvirbuļu cālēns Image:House_sparrow_chick.jpg|Tikko izšķīlies zvirbuļu cālēns </gallery> ;;Zvirbulis zīmējumos <gallery> Image:Faroe_stamp_344_house_sparrow_(passer_domesticus).jpg|Zvirbuļi rotā pastmarku </gallery> === &ldquo;Zvirbuļi&rdquo; pilsētā &mdash; interesanti fakti === * Zvirbuļa [[vārds|vārdā]] Latvijā nosaukti 2 konkursi: [[Rīgas dome]]s [[Rīgas domes Kultūras pārvalde|Kultūras pārvaldes]] gada balva &ldquo;Baltais zvirbulis&rdquo; un [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] skatuves runas konkurss skolēniem &ldquo;Zvirbulis&rdquo;. [[Ķekava|Ķekavā]], savukārt darbojas runas pulciņš &ldquo;Zvirbulēns&rdquo;. Varbūt zvirbuli ar runas mākslu saista fakts, ka vairums zvirbuļveidīgo putnu labi dzied, jo tiem ir ļoti attīstīta apakšējā [[balsene]]? * [[Rīga|Rīgā]] atrodas arī [[bibliotēka]] ar nosaukumu &ldquo;Zvirbulis&rdquo; un Bērnu un jauniešu klubs &ldquo;Baltais zvirbulis&rdquo;. * Ar vārdu salikumu &ldquo;baltais zvirbulis&rdquo; apzīmē cilvēku, kas ar savu izskatu, izturēšanos vai interesēm uzkrītoši atšķiras no pārējiem cilvēkiem. ---- ===Ārējās saites=== *[http://www.putni.lv/ Putni Latvijā un pasaulē] *[http://www.putni.lv/lvp_frames.htm / Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību.] Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti.<br> * [http://www.lob.lv/ Latvijas Ornitoloģijas Biedrība] [[Category:putni]] [[en:House sparrow]] [[bg:Домашно врабче]] [[cy:Aderyn y To]] [[da:Gråspurv]] [[de:Haussperling]] [[es:Passer domesticus]] [[fr:Moineau domestique]] [[fy:Húsmosk]] [[io:Pasero]] [[it:Passero domestico]] [[nl:Huismus]] [[ja:イエスズメ]] [[pl:Wróbel domowy]] [[pt:Pardal]] [[fi:Varpunen]] [[sv:Gråsparv]] [[tr:bayağı serçe]] [[wa:Moxhon d' toet]] 9965 29941 2006-02-10T14:19:09Z Feens 37 "[[Promotional photos]]" pārdēvēju par "[[Template:Promotional photos]]" <!-- License: Copyright undetermined, transcluded from Template:Promophoto --> <div class="boilerplate" style="margin:0.5em auto;width:80%;background-color:#f7f8ff;border:2px solid #8888aa; padding:4px;font-size:85%;min-height:64px;vertical-align:center" id="imageLicense"> <div style="float:left" id="imageLicenseIcon">[[Image:red_copyright.svg|64px|Copyright undetermined]]</div> <div style="text-align:left;margin-left:68px" id="imageLicenseText"> This work is a [[copyright]]ed publicity photograph. It is believed that the use of some such photographs to illustrate: *'''the person, product, event, or subject in question''' *in the absence of a free alternative, *on the [http://en.wikipedia.org English-language Wikipedia], hosted on servers in the United States by the non-profit [http://wikimediafoundation.org Wikimedia Foundation], qualifies as '''[[fair use]]''' under [[United States copyright law]]. '''Other use of this image, on Wikipedia or elsewhere, may be [[copyright infringement]].''' See [[Wikipedia:Fair use]] and [[Wikipedia:Publicity photos]]. Additionally, the copyright holder may have granted permission for use in works such as Wikipedia. However, if they have, this permission likely does ''not'' fall under a free license. As well, commercial third-party reusers of this image should consider whether their use is in violation of the subject's [[personality rights|publicity rights]], if the photograph is of a person. '''To the uploader''': This tag should only be used for images of a person, product, or event that is '''[[Wikipedia:Cite sources|known]] to have come from a press kit''' or similar source, for the purpose of reuse by the media. Please add a detailed ''fair use rationale'' as described on [[Wikipedia:Image description page]], as well as the '''source''' of the image, the photographer, and copyright information. Additionally, if the copyright holder has granted permission, please provide further details as to the terms. </div> </div> 9966 29942 2006-02-10T14:19:09Z Feens 37 "[[Promotional photos]]" pārdēvēju par "[[Template:Promotional photos]]" #REDIRECT [[Template:Promotional photos]] 9967 29944 2006-02-10T14:25:12Z Evija T 132 Zvirbuļu cālēns galerijai Zvirbuļu cālēns galerijai 9968 29950 2006-02-10T14:40:44Z Evija T 132 Zvirbulis Zvirbulis 9971 29960 2006-02-10T17:41:39Z Mundios 602 9972 29961 2006-02-10T17:43:19Z Mundios 602 9973 29962 2006-02-10T17:44:53Z Mundios 602 9974 29963 2006-02-10T17:45:57Z Mundios 602 9975 29964 2006-02-10T17:48:11Z Mundios 602 9976 29965 2006-02-10T17:49:43Z Mundios 602 9977 29967 2006-02-10T17:50:49Z Mundios 602 9978 29983 2006-02-10T22:21:06Z Feens 37 Ļvovas panorāma no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Blick_auf_Lemberg.jpg] Ļvovas panorāma no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Blick_auf_Lemberg.jpg] 9981 29999 2006-02-10T23:48:17Z 217.198.224.13 #REDIRECT [[Nāciju Līga]] 9982 48302 2006-05-31T01:36:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:利沃夫]] '''Ļviva''' ([[ukraiņu valoda|ukraiņu]] - ''Львів''), arī '''Ļvova''' - pilsēta [[Ukraina|Ukrainas]] rietumos apmēram 80 kilometrus no [[Polija|Polijas]] robežas. Apgabala centrs. Viens no Ukrainas svarīgākajiem kultūras centriem. Vēsturiski arī svarīgs [[poļi|poļu]] kultūras centrs. Vēsturiskā [[Galīcija|Galīcijas]] galvaspilsēta. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Львів'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Lviv.png|167px|]] | align=center | [[Image:Lviv modern CoA.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 734 131 |- | Rakstos | 1256.g |- | Citi nosaukumi | '''Львов'''-[[krievu valoda|krievu]]<br>'''Lwów'''-[[poļu valoda|poļu]]<br>'''Lemberg'''-[[vācu valoda|vācu]]<br>'''Leopolis''' - [[latīņu valoda|latīņu]] |- | Apgabals (''область'') | [[Ļvivas apgabals|Ļvivas]] |- | Mājaslapa | http://www.city-adm.lviv.ua/ |} {{commons|Category:Lviv}} [[Image:Blick auf Lemberg.jpg|thumb|left|250px|Ļvivas panorāma]] ====Vēsture==== Pilsētu 1256.g dibinājis [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste|Galīcijas-Volīnijas kņazistes]] kņazs [[Danilo]], un jau 1272.gadā Ļviva [[Galiča|Galičas]] vietā kļūst par kņazistes galvaspilsētu. 1349.gadā [[Polija|Polijas]] karalis [[Kazimirs III]] ieņem Ļvivu un pievieno to Polijas valstij, bet 1356.gadā piešķir tai [[Magdeburgas tiesības]]. Tā kā Ļviva atradās svarīgu tirdzniecības ceļu krustojumā, tas deva lielu impulsu pilsētas attīstībā. No 1370.gada Ļviva ir [[Ungārija|Ungārijas]] sastāvā, tomēr karaliene [[Jadviga]] 1387. gadā pievieno Ļvivu Polijas kronim. Vēlāk vairāki Polijas karaļi kronējās tieši Ļvivā. [[Reča Pospoļita|Rečas Pospoļitas]] laikā Ļviva ir viena no ievērojamākajām valsts pilsētām. Šeit vienlaicīgi atradās trīs arhibīskapijas - [[katolisms|katoļu]], [[uniāti|uniātu]] un [[armēņi|armēņu]]. Sākoties Rečas Pospoļitas norietam, Ļviva iztur vairākus aplenkumus - 1649.gadā ([[Bogdans Hmeļņickis]]), 1655.gadā ([[Zviedrija|zviedri]]), 1672.gadā ([[Mehmets IV]]), 1675.gadā ([[Turcija|turki]]). Un tikai 1704.gadā Zviedrijas karalim [[Kārlis XII|Kārlim XII]] [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā izdodas ieņemt un izlaupīt pilsētu. 1772.gadā, pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]], Ļviva nokļuva [[Austrija|Austrijas]] sastāvā un kļuva par Galīcijas galvaspilsētu. Pilsētu pārsauca par '''Lembergu''' un par administratīvo kļuva [[vācu valoda]]. Tomēr Ļviva turpināja būt par poļu un ukraiņu kultūras un politisko centru. 1784.gadā imperators [[Jozefs II]] atkal atvēra Ļvivas universitāti. 1861.gadā Ļvivā tika sasaukts Galīcijas Seims, bet pašai Galīcijai tika piešķirta diezgan plaša autonomija. Rezultātā Ļviva kļuva gan par poļu, gan ukraiņu galveno kultūras centru, jo pārējos šo tautu apdzīvotajos apgabalos ([[Vācija|Vācijā]] un [[Krievija|Krievijā]]) šādu brīvību nebija. Sākoties [[1.pasaules karš|1.pasaules karam]], 1914.gada septembrī Ļvivu ieņem krievu karaspēks, bet 1915.gada jūnijā - atkal [[Austroungārija|Austroungārijas]] armija. Pēc Austroungārijas sabrukuma 1918.gada 1.novembrī Ļvivā tiek proklamēta [[Rietumukrainas Tautas republika]]. [[Poļu-ukraiņu karš|Poļu-ukraiņu kara]] laikā pilsētā un tās apkārtnē notika sīvas cīņas - poļi sagrābj varu pilsētā un iztur ukraiņu aplenkumu. Arī [[Poļu-padomju karš|Poļu-padomju kara]] laikā Ļvivas apkārtnē notiek sīvas cīņas, līdz [[Rīgas miera līgums]] paredz, ka Ļviva nokļūst neatkarīgajā Polijas valstī. Starp pasaules kariem Ļviva bija viena no Polijas galvenaijiem zinātnes un kultūras centriem, kā arī ukraiņu nacionālās kustības centrs. Pasaules slavu ieguvusi t.s. [[Ļvovas matemātikas skola]]. 1939.gadā, Vācijai iebrūkot Polijā, pie Ļvivas poļu armijas daļas atsit vācu uzbrukumu, bet, kad Polijai uzbrūk arī [[PSRS]] (pamatojoties uz [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]]), poļu armijas daļas kapitulē padomju karaspēkam. Liela daļa no poļu virsniekiem pēc tam tiek nošauti [[Katina|Katinā]]. Līdz pat Vācijas iebrukumam PSRS 1941.gada 22.jūlijā [[NKVD]] veica masveida terora aktus Ļvivā, notika iedzīvotāju deportācijas uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Kad vācu karaspēks ieņēma Ļvivu, iesākumā ukraiņu iedzīvotāji sagaida tos kā atbrīvotajus. 1941.gada 30.jūnijā Ļvivā [[Ukrainas nacionālistu organizacija]] (OUN) deklarē Ukrainas neatkarīgās valsts nodibināšanu, tomēr jau drīz pēc tam vācieši arestē OUN līderi [[Stepans Bandera|Stepanu Banderu]], kurš līdz 1945.gadam tiek ieslodzīts [[Zaksenhauzenas koncentrācijas nometne|Zaksenhauzenas koncentrācijas nometnē]]. Ukraiņu nacionālisti aiziet pagrīdē. Pirms kara Ļvivā dzīvoja ap 340 000 iedzīvotāju, no tiem 100 000 - [[ebreji]]. Vācu okupācijas laikā gandrīz visi ebreji tiek iznīcināti. Represēti tika arī pilsētas poļu iedzīvotāji, sevišķi intelektuāļi. Speciālā akcijā 1941.gada 3. un 4. jūlijā tika nogalināti 45 poļu universitātes profesori. Padomju armijai tuvojoties Ļvivai, 1944.gada 23.jūlijā notika poļu ''[[Armia Krajowa]]'' kaujinieku [[Ļvovas sacelšanās|sacelšanās]] [[Operācija "Vētra"|Operācijas "Vētra"]] ietvaros. Četru dienu kauju rezultātā pilsētu ieņēma poļu kaujinieki. Padomju varas iestādes uzaicināja sacelšanās līderus uz pārrunām un NKVD tos arestēja. Pēc kara ganrīz visi poļu iedzīvotāji tika padzīti. Liela daļa tika pārvietoti uz [[Vroclava|Vroclavas]] apkārtni, no kurienes savukārt padzina vācu iedzīvotajus. Ļvovas universitātes mācībspēku liela daļa pārvācās uz [[Toruņa|Toruņas]] universitāti, kura mūsdienās ir viena no izcilākajām Polijā. Ļviva tika iekļauta [[Ukrainas PSR]] sastāvā. Padomju varas gados Ļviva turpināja būt par vienu no ukraiņu nacionālās pašapziņas centriem. ====Cilvēki==== Ļvivā dzimuši: *[[Kazimežs Bartels]] (''Kazimierz Bartel'') (1882-1941) - politiķis, matemātiķis *[[Tadeušs Burs-Komorovskis]] (''Tadeusz Bór-Komorowski'') (1895-1966) - karavīrs *[[Zbigņevs Herberts]] (''Zbigniew Herbert'') (1924-1998) - dzejnieks *[[Grigorijs Javlinskis]] (''Григорий Явлинский'') (1952-) - politiķis *[[Jaceks Kuroņs]] (''Jacek Kuroń'') (1934—2004) - politiķis *[[Jans Krukoveckis]] (''Jan Krukowiecki'') (1772-1850) - ģenerālis *[[Staņislavs Ježijs Lecs]] (''Stanisław Jerzy Lec'') (1909-1966) - dzejnieks *[[Staņislavs Lems]] (''Stanisław Lem'') (1921-) - rakstnieks *[[Jans Lukaševičs]] (''Jan Łukasiewicz'') (1878-1956) - matemātiķis *[[Aleksandra Mariņina]] (''Александра Маринина'')(1957-) - rakstniece *[[Ludvigs fon Mizess]] (''Ludwig von Mises'') (1881–1973) - ekonomists *[[Alfrēds Redls]] (''Alfred Redl'') (1864-1913) - militārpersona *[[Vilhelms Reihs]] (''Wilhelm Reich'') (1897–1957) - psihoanalītiķis *[[Staņislavs Ulams]] (''Stanisław Ulam'') (1909–1984) - matemātiķis *[[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] (''Leopold von Sacher-Masoch'') (1836–1895) - rakstnieks [[Category:Ukrainas pilsētas|Lzviva]] [[bg:Лвов]] [[cs:Lvov]] [[da:Lviv]] [[de:Lemberg]] [[en:Lviv]] [[eo:Lvovo]] [[es:Lviv]] [[et:Lviv]] [[fi:Lviv]] [[fr:Lviv]] [[he:לבוב]] [[hr:Lavov]] [[hu:Lviv]] [[id:Lviv]] [[it:Leopoli]] [[ja:リヴィフ]] [[ko:리비우]] [[la:Leopolis]] [[lt:Lvovas]] [[nl:Lviv]] [[no:Lviv]] [[pl:Lwów]] [[pt:Lviv]] [[ro:Lviv]] [[ru:Львов]] [[sv:Lviv]] [[uk:Львів]] [[zh:利沃夫]] 9983 30007 2006-02-11T00:58:25Z Feens 37 "[[Stiprais spēks]]" pārdēvēju par "[[Stiprā mijiedarbība]]" #REDIRECT [[Stiprā mijiedarbība]] 9985 30011 2006-02-11T00:59:02Z Feens 37 "[[Vājais spēks]]" pārdēvēju par "[[Vājā mijiedarbība]]" #REDIRECT [[Vājā mijiedarbība]] 9989 50232 2006-06-12T12:46:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[bg:Палеолит]] '''Paleolīts''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''παλαιός'' 'vecs', ''λίθος'' 'akmens') jeb '''Senais akmens laikmets''' bija [[aizvēsture]]s periods, kura laikā cilvēki sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus (pirms aptuveni 2,4 miljoniem gadu). Paleolīts ilga līdz 8.g.t. p.m.ē., kad beidzās pēdējais [[ledus laikmets]]. Jau paleolīta laikā cilvēki dažviet sāk nodarboties ar [[zemkopība|zemkopību]]. Paleolītu iedala trijos apakšperiodos. Tie ir * senais paleolīts (aptuveni 2 400 000. - 120 000.g. p.m.ē.), * vidējais paleolīts (aptuveni 300 000. - 30 000.g. p.m.ē.), * vēlais paleolīts (aptuveni 30 000. - 8 000.g. p.m.ē.). Pirmie no akmens izgatavotie priekšmeti Paleolītā tika atrasti Etiopijā. Tie ir apmēram 2.5 miljonu gadu veci. Tomēr, var droši apgalvot, ka cilvēki sākuši izgatavot priekšmetus daudz agrāk, tikai tie ir bijuši no koka un tādēļ līdz mūsu dienām nav saglabājušies. Agrīnā Akmens laikmeta tehnoloģija ir pazīstama arī kā Olduvajas tehnoloģija, kas tā nosaukta pēc Olduvajas ielejas Tanzānijā, kur atrasts liels skaits akmens priekšmetu. Vairums Olduvajas priekšmetu izgatavoti apskaldot dabā atrodamos oļus. Olduvajas tehnoloģija uzskatāma par visilgstošāko tehnoloģiju pasaulē - tā tika pielietota miljoniem gadu. Liels solis uz priekšu tehnoloģijas attīstībā un cilvēku dzīves veida izmaiņā bija uguns izmantošanai, kas sākās apmēram pirms 1.5 miljona gadu. To var uzskatīt par vienu no visu laiku nozīmīgākajām inovācijām, kura ne brīdi nav zaudējusi savu nozīmi līdz pat mūsdienām. [[Category:Akmens laikmets]] [[ast:Paleolíticu]] [[bg:Палеолит]] [[ca:Paleolític]] [[cs:Paleolit]] [[da:Ældste stenalder]] [[de:Altsteinzeit]] [[el:Παλαιολιθική περίοδος]] [[en:Paleolithic]] [[es:Paleolítico]] [[et:Paleoliitikum]] [[eu:Paleolitiko]] [[fi:Paleoliittinen kausi]] [[fr:Paléolithique]] [[gl:Paleolítico]] [[he:תקופת האבן הקדומה]] [[hr:Paleolitik]] [[hu:Paleolitikum]] [[it:Paleolitico]] [[ja:旧石器時代]] [[ko:구석기 시대]] [[lt:Paleolitas]] [[nl:Paleolithicum]] [[no:Paleolitikum]] [[pl:Paleolit]] [[pt:Paleolítico]] [[ru:Палеолит]] [[sk:Paleolit]] [[sl:Paleolitik]] [[sr:Палеолит]] [[tr:Eski Taş Çağı]] [[uk:Палеоліт]] [[zh:旧石器时代]] 9991 30036 2006-02-11T11:27:23Z Yyy 146 '''Svina cirkonija titanāts''' ([[Svins|Pb]]([[Cirkonijs|Zr]]<sub>x</sub>, [[Titāns|Ti]]<sub>1-x</sub>)O<sub>3</sub> x=0,52 arī '''PZT''') ir pjezoelektrisks keramisks materiāls. Šo materiālu lieto ultraskaņas pārveidotāju (''transducers'') un keramisko [[kondensators|kondensatoru]] izgatavošanai. {{stub}} [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[de:Blei-Zirkonat-Titanat]] [[en:Lead zirconate titanate]] [[fr:PZT]] [[ja:チタン酸ジルコン酸鉛]] 9992 30033 2006-02-11T11:22:12Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[PZT]] 9994 36513 2006-03-25T00:56:20Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Aizvēsture]] 9996 30046 2006-02-11T12:11:00Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Paleolīts]] 9997 30047 2006-02-11T12:11:33Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Neolīts]] 9998 53129 2006-07-02T06:31:58Z Keps 758 +Cat. '''Mezolīts''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''μεσος'' vidējais', ''λιθος'' 'akmens') jeb '''Vidējais akmens laikmets''' bija viens no [[aizvēsture]]s posmiem, [[akmens laikmets|akmens laikmeta]] periods starp [[paleolīts|paleolītu]] un [[neolīts|neolītu]]. [[Eiropa|Eiropā]] mezolīts iesācies ap 10 000 gadu p.m.ē. un ilga līdz 6.g.t. p.m.ē. Eiropas dienvidos un 4500.g. p.m.ē. Eiropas ziemeļos. [[Image:Scandinavian Stone Age axe and knife.jpg|thumb|200px|Akmens laikmeta [[cirvis]] un [[nazis]] no [[Skandināvija]]s ]]Sākotnēji [[Tehnoloģija|tehnoloģiskais]] progress Akmens laikmetā bija ļoti lēns, jo [[civilizācija]]s attīstības procesā lielu lomu spēlē arī iepriekš uzkrātās [[zināšanas]]. Tomēr vidējā Akmens laikmeta priekšmeti jau bija diferencētāki - tie tika pielietoti atšķirīgu operāciju veikšanai. Līdz ar to cilvēka [[darbs]] kļuva arvien efektīvāks. Liels skaits vidējā Akmens laikmeta priekšmetu atrasts [[Francija]]s teritorijā. Mezolīta priekšmeti bija jau pietiekami efektīvi, lai izgatavotu [[laiva]]s un vieglus [[Kuģis|kuģīšus]]. Kopš šī laikmeta cilvēki sāka apgūt [[kuģubūve]]s tehnoloģiju un [[kuģošana]]s prasmi. Mezolīta laikmetā notikušās tehnoloģiskās izmaiņas strauji (salīdzinot ar iepriekšējiem gadu tūkstošiem) paātrināja civilizācijas attīstību. Progresīvas izmaiņas vērojamas ne tikai cilvēku materiālās dzīves apstākļos, attīstījās arī [[intelekts]]. Par to liecina pirmo [[māksla]]s piemēru parādīšanās, tai skaitā priekšmetu un dzīvnieku attēli uz [[Ala|alu]] sienām. Civilizācijas paātrināta attīstība bija vērojama, kad jaunā tehnoloģija [[evolūcija]]s ceļā bija radījusi dziļākas izmaiņas nozīmīgākajās cilvēces dzīves jomās. Akmens laikmeta nosaukumam un lielajam skaitam atrasto akmens priekšmetu nevajadzētu radīt maldīgu priekšstatu, ka šī laikmeta cilvēki tie bijuši vienīgie darbarīki. Vienkārši tie ir saglabājušies līdz mūsdienām. Nav šaubu, ka pirmatnējie cilvēki plaši pielietojuši arī instrumentus izgatavotus no koka un daudziem citiem dabā pieejamiem materiāliem, kuru gatavošanai, savukārt, izmantoti akmens [[Instruments|instrumenti]]. Akmens tehnoloģija sākumā bija vēl pārāk nepilnīga, lai būtiski izmainītos cilvēku dzīves veids. Tāpēc agrīnajā Akmens laikmetā cilvēki vēl ilgi nodarbojās, galvenokārt, ar pārtikas savākšanu. Taču pilnveidojoties darbarīkiem un ieročiem, arvien lielāku lomu sāka spēlēt [[medības]] un [[zvejniecība]]. Šīs pārmaiņas nevajadzētu novērtēt par zemu. Medības, salīdzinājumā ar pārtikas vākšanu, prasīja pavisam citas prasmes un iemaņas, ko varēja iegūt ilgstošā pieredzes uzkrāšanas procesā. Bija jāmainās cilvēku rīcības modelim, tai bija jākļūst [[Organizācija|organizētākai]]. Tas nozīmēja arī augstāku [[koordinācija]]s līmeni, aktīvāku savstarpējo [[Komunicēšana|komunicēšanos]]. Vairs nepietika apmainīties ar zīmēm, vai primitīvām skaņām. Sāka attīstīties [[valoda]]. Šo izmaiņu sekas bija vēl tālejošākas. Dzīvnieku medības paplašināja cilvēku [[Uzturs|uzturu]], pievienojot tai ar [[Kalorija|kalorijām]] bagātu barību. Līdz ar to nostiprinājās cilvēka [[organisms]], tas kļuva izturīgāks, [[dzīvesveids]] kļuva aktīvāks. Tas šajā laikmetā ļāva cilvēkiem uzsākt tālākus ceļojumus un sekot [[Gadalaiki|gadalaiku]] izmaiņām un dzīvnieku bariem, kurus viņi medīja. Rezultātā šādi klejojot mūsdienu tipa cilvēki (''Homo sapiens sapiens'') pakāpeniski izplatījās pa visu pasauli. [[Category:Aizvēsture]] [[Category:Akmens laikmets]] [[ast:Mesolíticu]] [[ca:Mesolític]] [[cs:Mezolit]] [[da:Ældre stenalder]] [[de:Mittelsteinzeit]] [[el:Μεσολιθική περίοδος]] [[en:Mesolithic]] [[es:Mesolítico]] [[et:Mesoliitikum]] [[fr:Mésolithique]] [[he:תקופת האבן התיכונה]] [[ko:중석기 시대]] [[nl:Mesolithicum]] [[no:Mesolitikum]] [[pl:Mezolit]] [[pt:Mesolítico]] [[ru:Мезолит]] [[sl:Mezolitik]] [[uk:Мезоліт]] [[zh:中石器時代]] 9999 30049 2006-02-11T12:24:21Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Mezolīts]] 10000 43174 2006-05-03T06:09:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Sfumato]] [[Image:MonaLisa sfumato.jpeg|thumb|Leonardo da Vinči gleznas "[[Mona Liza]]" fragments, kurā redzams ''sfumato'' lietojums (sevišķi krāsu pārejās acu rajonā)]] '''''Sfumato''''' (no [[itāļu valoda|itāļu]] ''fumo'' 'dūmi') ir mākslas termins, kas apzīmē nekontrastainu krāsu pāreju lietojumu, radot "miglainu" efektu. Visslavenākais šīs tehnikas pielietotājs ir [[Leonardo da Vinči]]. [[Category:Mākslas tehnikas]] [[cs:Sfumato]] [[de:Sfumato]] [[en:Sfumato]] [[fr:Sfumato]] [[he:ספומאטו]] [[it:Sfumato]] [[nl:Sfumato]] [[pl:Sfumato]] [[pt:Sfumato]] [[ro:Sfumato]] [[ru:Сфумато]] [[sv:Sfumato]] 10004 53346 2006-07-03T03:38:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:CO.BR.A.]] '''''Cobra''''' ir starptautiska mākslinieku organizācija, kas darbojās [[Eiropa|Eiropā]] no 1948. līdz 1951. gadam. Organizācijas nosaukums radīts no to pilsētu iniciāļiem, kurās dzīvoja sākotnējie organizācijas biedri ([[Kopenhāgena]], [[Brisele]] un [[Amsterdama]]). ''Cobra'' mērķis bija veicināt brīvas zemapziņas izpausmes. Mākslinieki izmantoja košas krāsas, lai piešķirtu darbiem vitalitāti. Grupa ietekmējās no [[senskandināvu mitoloģija]]s. Organizācijai bija liela nozīme [[abstraktais ekspresionisms|abstraktā ekspresionisma]] attīstībā. ==Ārējās saites== * [http://www.cobra-museum.nl/ ''Cobra'' muzejs Nīderlandē] [[Category:Avangardisms]] [[Category:Modernisms]] [[da:COBRA]] [[de:CoBrA]] [[en:COBRA (avant-garde movement)]] [[fr:Cobra (mouvement)]] [[it:CO.BR.A.]] [[ja:コブラ (芸術運動)]] [[nl:Cobra (kunst)]] [[ro:CoBrA]] [[sv:Cobra (konstnärsgrupp)]] 10005 30060 2006-02-11T13:45:09Z Tail 13 ''Sīkākai informācijai skat. rakstu [[Modernisms]].'' [[Category:Māksla]] 10006 30061 2006-02-11T14:00:19Z Dekaels 268 Hēsioda attēls no de.wiki. Hēsioda attēls no de.wiki. 10008 42151 2006-04-28T07:29:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Les Nabis]] [[Image:Serusier - the talisman.JPG|thumb|200px|Pola Seruzjē glezna "Talismans" (1888)]] '''''Nabis''''' jeb '''''Les Nabis''''' (no [[ivrits|ivrita]] vārda, kas nozīmē "pravietis") bija neliela franču mākslinieku grupa, kas darbojās 1880-tajos gados. ''Nabis'' ietekmējās no [[Pols Gogēns|Pola Gogēna]] metodes gleznot ar nejauktām krāsām. Grupas filozofiju formulēja [[Moriss Denī]]: "Atcerieties, ka glezna, pirms tā kļūst par zirgu, kailfigūru vai kādu stāstu, būtībā ir plakana virsma, ko klāj krāsas." Grupas darbus raksturo plaši krāsu klājumi vai raksti. ''Nabis'' biedri radīja arī [[plakāts|plakātus]], grāmatu [[ilustrācija]]s, [[tekstils|tekstilizstrādājumus]] un [[teātris|teātra]] dizainu. Viens no nozīmīgākajiem Nabis biedriem (arī grupas nosaukuma autors) bija [[Pols Seruzjē]] (''Paul Sérusier''). [[Category:Avangardisms]] [[Category:Postimpresionisms]] [[bg:Набизъм]] [[de:Nabis (Künstler)]] [[en:Les Nabis]] [[es:Nabis (artistas)]] [[fr:Nabi (peinture)]] [[he:תנועת הנאביס]] [[ja:ナビ派]] [[nl:Nabis]] [[pl:Nabizm]] [[ro:Les Nabis]] [[sv:Les Nabis]] 10009 32193 2006-02-28T14:02:47Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Mākslas virzieni]] 10010 30066 2006-02-11T14:19:55Z Evija T 132 redirekts uz Mājas zvirbuli #REDIRECT [[Mājas zvirbulis]] 10011 30067 2006-02-11T14:20:40Z Evija T 132 redirekts uz Mājas zvirbuli #REDIRECT [[Mājas zvirbulis]] 10012 30068 2006-02-11T14:21:51Z Evija T 132 redirekts --> Sarkanrīklīte #REDIRECT [[Sarkanrīklīte]] 10013 42393 2006-04-29T16:07:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Pittura Metafisica]] '''''Pittura Metafisica''''' ([[itāliešu valoda|it. val.]] 'metafiziskā glezniecība') bija [[Itālija|itāliešu]] mākslas kustība, ko 1917. gadā aizsāka [[Karlo Karra]] un [[Džordžio de Čiriko]]. ''Pittura Metafisica'' bija raksturīgs nedabisku perspektīvu un gaismas lietojums, neparasti tēli. Mākslinieki bieži cilvēka figūras vietā lietoja šuvēju manekenus vai statujas. Grupas darbība ilga mazāk nekā gadu, un 1919. gadā visi grupas biedri nodevās vecmeistaru darbu kopēšanai. Bieži vien tēli tika gleznoti kontekstuāli neparastās situācijās. Mākslinieku mērķis bija radīt sapņainu, maģisku atmosfēru. Šajā aspektā virzienam ir daudz kopīga ar [[sirreālisms|sirreālismu]], taču no sirreālisma to šķir stingra kompozicionālā struktūra. ''Pittura Metafisica'' pārstāvji uzskatīja, ka lietu būtību nevar uztvert ar saprātu, bet gan ar intuīciju. ''Pittura Metafisica'' bija liela nozīma [[dadaisms|dadaisma]] un sirreālisma attīstībā. [[Category:Modernisms]] [[en:Pittura Metafisica]] [[fr:Pittura Metafisica]] 10015 44103 2006-05-10T07:55:47Z Feens 37 {{sengrlit| atteels=[[Image:Hesiod.jpeg|150px]] | paraksts=Hēsiods}} '''Hēsiods''' ([[sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''Ἡσίοδος''; dzīvojis ap 700.g. p.m.ē. [[Boētija|Boētijā]] [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]) bija sengrieķu dzejnieks. Hēsioda [[eposs|eposi]] "[[Teogonija (eposs)]]" un "[[Darbi un dienas]]" līdzās [[Homērs|Homēra]] darbiem "[[Iliāda]]" un "[[Odiseja]]" ir nozīmīgākie informācijas avoti par [[grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģiju]]. Hēsiods uzskatāms par t.s. didaktiskā eposa žanra aizsācēju. ==Dzīve== Vienīgās vairāk vai mazāk drošās ziņas par Hēsioda dzīvi meklējamas viņa eposos, galvenokārt "Teogonijā". Hēsiods dzimis nelielā pilsētiņā [[Askra|Askrā]] Senās Grieķijas novadā Boētijā. Viņa tēvs dzimis Kimā ([[Mazāzija|Mazāzijā]], bijis tirgotājs, taču bankrotējis un apmeties uz dzīvi Askrā, kur kļuvis par zemkopi un apstrādājis zemi [[Helikons|Helikona]] kalna pakājē. Askrā Hēsioda tēvs apprecējis Pikimēdi, viņiem bijuši divi bērni - Hēsiods un Perss. Eposā "Darbi un dienas" Hēsiods stāsta, ka pēc tēvu nāves starp abiem brāļiem radušās domstarpības par mantojumu un tās tikušas risinātas tiesā. Uzvaru &mdash; pēc Hēsioda ieskatiem netaisnīgi &mdash; guvis Perss. ==Darbi== Ir zināmi divi Hēsioda darbi - eposi "Teogonija" un "Darbi un dienas". Antīkajā laikmetā par Hēsioda darbu uzskatīts arī t.s. "Sieviešu katalogs", no kura saglabājušies tikai fragmenti. Tāpat Hēsiodam piedēvēts eposs "Ahilleja vairogs". "Teogonija" ir eposs par pasaules un dievu izcelšanos, dievu ģenealoģiju. "Teogonijā" izklāstīts mīts par [[Pandora]]s lādi, mīts par pieciem laikmetiem u.c. "Darbi un dienas" ir t.s. didaktiskais eposs, tas uzskatāms par nozīmīgu informācijas avotu par Senās Grieķijas lauksaimniecību. [[Category:Sengrieķu rakstnieki]] [[Category:Grieķu valodā rakstošie]] [[bg:Хезиод]] [[da:Hesiod]] [[de:Hesiod]] [[el:Ησίοδος]] [[en:Hesiod]] [[eo:Heziodo]] [[es:Hesíodo]] [[fi:Hesiodos]] [[fr:Hésiode]] [[he:הסיודוס]] [[hr:Hesiod]] [[hu:Hésziodosz]] [[it:Esiodo]] [[ja:ヘシオドス]] [[ko:헤시오도스]] [[la:Hesiodus]] [[lb:Hesiod]] [[lt:Hesiodas]] [[nl:Hesiodus]] [[pl:Hezjod]] [[pt:Hesíodo]] [[ru:Гесиод]] [[sh:Hesiod]] [[sk:Hesiodos]] [[sl:Heziod]] [[sq:Hesiodi]] [[sv:Hesiodos]] [[tr:Hesiodos]] [[uk:Гесіод]] [[zh:赫西奥德]] 10016 30087 2006-02-11T15:50:24Z Tail 13 autortiesību norāde darbiem, uz kuriem neattiecas autortiesības <div class="boilerplate" style="margin:0 auto;width:80%;background-color:#f7f8ff;border:2px solid #8888aa; padding:4px;font-size:85%;min-height:50px;vertical-align:center" id="imageLicense"> <div style="float:left" id="imageLicenseIcon">[[Image:PD-icon.svg|50px|Public license]]</div> <div style="text-align:center;margin-left:68px" id="imageLicenseText"> Šo darbu '''neaizsargā autortiesības''' Latvijā un tajās valstīs, kurās autortiesību termiņš beidzas 70 gadus pēc autora vai autoru nāves. </div> </div> [[Category:Neaizsargāti darbi]] [[Category:Attēlu autortiesību norādes]] 10017 30088 2006-02-11T15:51:51Z Tail 13 Milē glezna "Kristus savu vecāku mājā" (1850) {{NA-70}} Milē glezna "Kristus savu vecāku mājā" (1850) {{NA-70}} 10018 30089 2006-02-11T15:54:01Z Tail 13 Roseti glezna "Persefone" no en.wiki. {{NA-70}} Roseti glezna "Persefone" no en.wiki. {{NA-70}} 10019 50001 2006-06-11T02:52:19Z YurikBot 213 robot Modifying: [[es:Hermandad Prerrafaelita]] [[Image:274px-Rosetti-persephone.jpg|thumb|200px|Džona Evereta Milē glezna "Persefone"]] '''Prerafaelītu brālība''' (''Pre-Raphaelite Brotherhood'') bija [[Anglija|angļu]] gleznotāju, dzejnieku un kritiķu grupa, ko 1848. gadā izveidoja [[Džons Everets Milē]] (''John Everett Millais''), [[Dante Gabriels Roseti]] (''Dante Gabriel Rossetti'') un [[Viljams Holmens Hants]] (''William Holman Hunt''). Uzskatīdami, ka britu māksla sasniegusi pilnīgas [[dekadence]]s stāvokli, prerafaelīti vēlējās atjaunot pirmsrafaela itāļu mākslas patiesumu, kurš raksturīgs tādu itāļu [[renesanse]]s mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Filipo Lipi]] darbiem. Viņi vērsās pret mehānisko attieksmi pret mākslu, kāda (pēc viņu uzskatiem) piemita [[manierisms|manierisma]] māksliniekiem, kas nāca pēc [[Rafaels|Rafaela]] un [[Mikelandželo]]. It īpaši prerafaelīti vērsās pret sera [[Džošua Reinolds|Džošuas Reinoldsa]], Anglijas Karaliskās mākslas akadēmijas dibinātāja, ietekmi. Viņi uzskatīja, ka viņa tehnika ir akadēmiskā manierisma neveikls atdarinājums. Prerafaelīti vēlējās atgriezties pie detaļu bagātības, intensīvajām krāsām un sarežģītas kompozīcijas, kas raksturīga agrīnās itāļu renesanses mākslai un flāmu glezniecībai. Prerafaelītu darbos bieži attēlotas literatūras, vēstures, kā arī reliģiskas ainas. Darbiem raksturīga bagātīga tekstūra un sīkas detaļas. Brālības agrīnā doktrīna noteica, ka māksliniekam jāpauž īstas idejas, uzmanīgi jāpēta daba, lai uzzinātu, kā tās paust, jāatbalsta viss, kas iepriekšējā mākslā ir tiešs, nopietns un izjusts pretēji tam, kas ir konvencionāls un pašpietiekams. Vissvarīgākais nosacījums bija noteikums radī tikai pilnība labus mākslasdarbus. [[Image:Millais-christ-in-the-house-of-his-parents.jpg|thumb|250px|left|Milē glezna "Kristus savu vecāku mājā" (1850)]] 1850. gadā Milē izstādīja savu gleznu "Kristus savu vecāku mājā". Daudzi šo darbu uzskatīja par ķecerīgu, tostarp arī [[Čārlzs Dikenss]]. Prerafaelītu medievālismu kritizēja kā raudzīšanos pagātnē un daudzās detaļas uzskatīja par neglītām un acij netīkamām. Dikenss uzskatīja, ka Milē liek svētajai ģimenei izskatīties kā alkoholiķiem un graustu iemītniekiem, kas atrodas absurdās "viduslaiku" pozās. Brālību tomēr atbalstīja kritiķis [[Džons Raskins]], kurš uzteica viņu pieķeršanos dabai un konvencionālo kompozīcijas metožu noliegumu. Viņš prerafaelītus atbalstīja kā morāli, tā finansiāli. [[Category:Mākslas virzieni]] [[da:Præ-rafaeliter]] [[de:Präraffaeliten]] [[en:Pre-Raphaelite Brotherhood]] [[es:Hermandad Prerrafaelita]] [[fi:Prerafaeliitit]] [[fr:Préraphaélisme]] [[he:פרה רפאליסטים]] [[hr:Bratstvo prerafaelita]] [[hu:Preraffaeliták]] [[ja:ラファエル前派]] [[nl:Prerafaëlieten]] [[no:Pre-Rafaelittene]] [[pl:Prerafaelici]] [[pt:Irmandade Pré-Rafaelita]] [[ro:Prerafaeliţii]] [[ru:Прерафаэлитизм]] [[sk:Preraffaelisti]] [[sv:Prerafaeliter]] [[zh:前拉斐爾派]] 10020 30094 2006-02-11T16:00:59Z Tail 13 #REDIRECT [[Prerafaelītu brālība]] 10021 30160 2006-02-12T18:22:04Z Tail 13 {| width="100" border="0" cellspacing="0" cellpadding="0" style="float:right; background-color:#B1CBB1; margin: 0 5px 0 5px; width: 100" ! scope="col" | &nbsp; ! scope="col" | &nbsp; ! scope="col" | &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; &nbsp; | style="background:#B1CBB1;font-size: 150%;" align="center" |'''Sengrieķu mitoloģija''' | style="width:5px; background-color: #B1CBB1; "|&nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; | align="center" style="background:#B1CBB1"| [[Image:Triptolemos Kore Louvre G452.jpg|200px]] | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#cfcec5 " | '''Pirmatnējie dievi''' | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; |- |style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background:#cfcec5" | [[Erots]] | [[Gaja]] | [[Haoss]] | [[Nikte]] | [[Reja]] | [[Tartars]] | [[Titāni]] | [[Urāns (dievs)|Urāns]] | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#cfcec5 " | '''Olimpa dievi''' | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background:#cfcec5" | [[Afrodīte]] | [[Aīds]] | [[Apollons]] | [[Arejs]] | [[Artemīda]] | [[Atēna]] | [[Dēmetra]] | [[Dionīss]] | [[Hēfaists]] | [[Hēra]] | [[Hermejs]] | [[Hestija]] | [[Poseidons]] | [[Zevs]] | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; |- |style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; | style="background:#cfcec5;font-size: 120%;" align="center" | '''Citi nozīmīgi dievi''' | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#cfcec5" | [[Aiols]] | [[Asklēpijs]] | [[Hekate]] | [[Hēlijs (dievs)|Hēlijs]] | [[Hipns]] | [[Moiras]] | [[Morfejs]] | [[Nemese]] | [[Nērejs]] | [[Nīke]] | [[Pāns]] | [[Persefone]] |[[Tanats]] | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; |- |style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#cfcec5;" | '''Varoņi''' | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#cfcec5;"| [[Agamemnons]] | [[Ahillejs]] | [[Hektors]] |[[Hērakls]] | [[Jāsons]] | [[Odisejs]] | [[Oidips]] | [[Persejs]] | [[Tēsejs]] | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background-color:#cfcec5;"| '''Mītiskas būtnes''' | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%;background-color:#cfcec5;"| [[Driādas]] | [[Giganti]] | [[Gorgonas]] | [[Haribda]] | [[Harpijas]] | [[Hidra]] | [[Himēra]] | [[Kentauri]] | [[Kerbers]] | [[Kiklopi]] | [[Lamija]] | [[Mīnotaurs]] | [[Mūzas]] | [[Nimfas]] | [[Pegazs]] | [[Satīri]] | [[Sfinksa]] | [[Silēni]] | [[Sirēnas]] | [[Skilla]] | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#B1CBB1;" | | style="width:5px; background-color:#B1CBB1; "| &nbsp; |- |} 10022 30103 2006-02-11T19:08:34Z Tail 13 "[[Template:Olimps]]" pārdēvēju par "[[Template:Grmit]]": Piemirsās nomainīt templeita nosaukumu laicīgi #REDIRECT [[Template:Grmit]] 10023 40460 2006-04-15T09:01:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:New Deal]], [[sk:Nový údel]] [[Image:Jaunais_kurss.gif|Jaunais kurss tā laika karikatūras skatījumā|thumb]] '''Jaunais kurss''' -ekonomisku pasākumu un sociāli pasākumu kopums laika posmā no 1933. līdz 1938.gadam, ko ieviesu toreizējais ASV prezidents [[Franklins Delano Rūzvelts|F.D. Rūzvelts]], lai likvidētu [[Lielā Depresija|Lielās Depresijas]] sekas ASV. 1933. gadā, prezidentam Rūzveltam pārņemot amata pilnvaras, stāvoklis bija kritisks: ap 50% rūpniecības jaudu netika izmantotas, apmēram 13 000 000 cilvēku bija bez darba, bez sociālajām garantijām - gandrīz trešdaļa no valsts darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Lauksaimniecībā valdīja pārprodukcija, kas izraisīja fermeru masveida izputēšanu. Prezidenta zvēresta nodošanas dienā Amerikas banku sistēma pasludināja maksātnespēju (sabruka). Situācija no prezidenta prasīja nekavējošu rīcību. Turpmākajās 100 dienās – rekordīsā laikā, tika pieņemti likumi un reformas, kas veidoja turpmāko "Jaunā kursa" (''NEW DEAL'') mugurkaulu. Turpmākajos gados tika pieņemti likumi arī par sociālajām garantijā, par darba samaksu u.c. Galvenais uzdevums bija reaktivizēt neizmantotās ražošanas jaudas, likvidējot bezdarbu. Uzmanība tika pievērsta lauksaimniecības atjaunošanai. Bija nepieciešam palielināt cenas un likvidēt pārprodukciju. Tas tika panākts ar lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanu, - fermeri, kuri piekrita sadarboties ar valdību, saņēma kompensācijas. Piemēram, cūkas tika apkautas, bet kokvilna stādījumi iearti zemē. Tas izraisīja zināmu neapmierinātību, bet mērķis bija sasniegts- cenas cēlās. Tika izveidoti vairāki desmiti sabiedrisko projektu, kuros nodarbināja vairākus miljonus bezdarbnieku, kas deva iespēju tiem saņemt reālu palīdzību. Īpaši liela nozīme tika piešķirta infrastruktūras projektiem, tika izbūvēti vairāk kā 1 000 000 km ceļu, vairāki tūkstoši km dzelzceļu un tml. Infrastruktūras projekti bija tik nozīmīgi tāpēc, ka atveseļoja visu saimniecību, samazinot ražošanas izmaksas un padarot efektīvāku visu saimniecības sistēmu. Tika izbūvēti arī vairāki aizsprosti, apgūti vietējie resursi, izbūvētas sabiedriskās ēkas un realizēti vairāki citi projekti. Līdzekļi šīm programmām tika iegūti no komercbankām, tās subsidējot. Kā interesantu faktu var minēt federālos mākslas, teātra un rakstniecības projektu, kur bez darba palikušajiem māksliniekiem par valsts naudu tika pasūtīti sienu gleznojumi, romāni, gleznas, skulptūras u.t.t. [[Category: ASV vēsture]] [[da:New Deal]] [[de:New Deal]] [[en:New Deal]] [[es:New Deal]] [[fi:New Deal]] [[fr:New Deal]] [[gl:New Deal]] [[he:ניו דיל]] [[it:New Deal]] [[ja:ニューディール政策]] [[nl:New Deal (VS)]] [[no:New Deal]] [[pl:New Deal]] [[pt:New Deal]] [[sk:Nový údel]] [[sv:New Deal]] [[zh:罗斯福新政]] 10024 30107 2006-02-11T20:17:35Z Lielais Rolands 592 10027 34696 2006-03-19T12:07:35Z YurikBot 213 robot Adding: eo, tr '''Gamma stari''' ir [[elektromagnētiskie viļņi]] ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā [[rentgenstari|rentgenstariem]] un kas veidojas [[radioaktivitāte|radioaktīvās sabrukšanas]] rezultātā. Gamma staru viļņa garums ir mazāks par 124 pm, frekvence ir lielāka par 2,42 EHz. Gamma stari ir jonizējoša radiācija. Tie ir caurspiedīgāki par alfa un beta radiāciju, taču ir mazāk jonizējoši. {{EMspektrs}} [[Category:Fizika]] [[ca:Radiació gamma]] [[cs:Záření gama]] [[da:Gammastråling]] [[de:Gammastrahlung]] [[en:Gamma ray]] [[eo:Gama-radiado]] [[es:Rayos gamma]] [[et:Gammakiirgus]] [[fa:پرتو گاما]] [[fi:Gammasäteily]] [[fr:Rayon gamma]] [[gl:Radiación gamma]] [[he:קרינת גמא]] [[hu:Gamma-sugárzás]] [[id:Sinar gamma]] [[it:Raggi gamma]] [[ja:ガンマ線]] [[ko:감마선]] [[nl:Gammastraling]] [[no:Gammastråling]] [[pl:Promieniowanie gamma]] [[pt:Radiação gama]] [[ru:Гамма-излучение]] [[sl:Žarek gama]] [[sv:Gammastrålning]] [[ta:காம்மா அலைகள்]] [[tr:Gama ışınları]] [[zh:伽马射线]] 10028 50287 2006-06-13T02:37:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Lutecij]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Lutēcijs, Lu, 71</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>174,967 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>9841 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1925 K (1652&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3675 K (3402&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Lutēcijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Lu un atomskaitli 71. Tas ir sudrabbalts, korozijas izturīgs [[metāls]]. Lutēcijs ir pieskaitāms pie retzemju metāliem, un to iegūst no citu metālu rūdu piemaisījumiem. Lutēcijs ir viens no blīvākajiem un dārgākajiem retzemju metāliem (~6 reizes dārgāks par [[zelts|zeltu]]). Lutēciju varētu lietot par katalizatoru. Savienojumos lutēcijam parasti ir vērība +3. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ca:Luteci]] [[cs:Lutecium]] [[de:Lutetium]] [[el:Λουτήτιο]] [[en:Lutetium]] [[eo:Lutecio]] [[es:Lutecio]] [[et:Luteetsium]] [[fi:Lutetium]] [[fr:Lutétium]] [[he:לוטציום]] [[hr:Lutecij]] [[hu:Lutécium]] [[io:Lutecio]] [[is:Lútetín]] [[it:Lutezio]] [[ja:ルテチウム]] [[ko:루테튬]] [[ku:Lûtesyûm]] [[lt:Lutecis]] [[nl:Lutetium]] [[nn:Lutetium]] [[pl:Lutet]] [[pt:Lutécio]] [[ru:Лютеций]] [[sr:Лутецијум]] [[sv:Lutetium]] [[th:ลูทีเตียม]] [[uk:Лютецій]] [[zh:镥]] 10029 48095 2006-05-29T15:22:29Z Knakts 848 kat '''Lasāmatmiņa''' ('''ROM''' ''read only memory'') ir datoru atmiņa, kuru ir iespējams tikai nolasīt, bet ne ierakstīt. (vai arī ir iespējams ierakstīt, taču tas notiek daudz lēnāk un pieejas metode atšķiras no tās, kuru lieto nolasīšanai) Tajā uzglabā datus, kurus parasti nevajag izmainīt, (''firmware''). [[Procesors]] lasāmatmiņai spēj piekļūt tādā pašā veidā kā operatīvajai atmiņai, tapēc no tās ir iespējams tiešā veidā izpildīt programmas. Mūsdienās sastopamās lasāmatmiņas ir lēnākas par operatīvajām atmiņām. ===Lasāmatmiņas veidi=== Pusvadītāju bāzētās: *PROM (''programmable read only memory'') tās var ierakstīt (programmēt) ar speciālu iekārtu (lietojot palielinātus barošanas spriegumus), un pēc ierakstīšanas tur vairāk neko mainīt nav iespējams. Ir arī paveidi, kurus ieraksta jau rūpnīcā. *EPROM (''erasable programmable read only memory'') tās, atšķirībā no PROM var arī izdzēst ar [[ultravioletais starojums|UV starojumu]]. Atkārtota dzēšana ierīci ar laiku sagrauj. *EEPROM (''electrically erasable PROM'') tās atšķirībā no EPROM var dzēst un ierakstīt elektriski (nav nepieciešams UV starojums). Izplatītākās šāda veida atmiņas ir ''flašatmiņas'', kuras dzēš un ieraksta pa lieliem segmentiem. Ir iespējamas arī EEPROM, kur var mainīt katru bitu atsevišķi. Dzēšot EEPROM tās nolietojas, parasti EEPROM iztur ~1000 dzēšanas ciklus (flašatmiņas - līdz 100000). Citu veidu (nosacīti): *CD-ROM un citi optiskie diski. Tie ir vai nu rūpnieciski ierakstīti (CD-ROM) (analogs rūpnieciski programmētām PROM), vienrez ierakstāmi (CD-R) (analogs ierakstāmām PROM) vai pārrakstāmi (CD-RW) (analogs EPROM un EEPROM). *Matricu atmiņa. Kautko līdzīgu lietoja līdz ~ 20. gs 70. gadiem. Pēc uzbūves līdzīga PROM, tikai būvēta no atsevišķiem komponentiem (nevis vienā mikroshēmā). Šo iemeslu dēļ tai ir ļoti mazs informācijas blīvums taču to var mehāniski izmainīt. [[Category:datoru aparatūra]] [[ar:ذاكرة القراءة فقط]] [[bs:ROM]] [[ca:ROM]] [[cs:ROM]] [[da:Rom (hukommelse)]] [[de:Read-Only-Memory]] [[en:Read-only memory]] [[es:Memoria ROM]] [[fr:Mémoire morte]] [[gl:ROM]] [[ko:롬]] [[hr:ROM]] [[id:Read-only Memory]] [[it:ROM]] [[he:ROM]] [[la:ROM]] [[hu:ROM]] [[nl:ROM]] [[ja:Read Only Memory]] [[no:ROM]] [[nn:Read-only memory]] [[pl:Read Only Memory]] [[pt:Memória ROM]] [[ru:Постоянное запоминающее устройство]] [[simple:Read-only memory]] [[sk:Permanentná pamäť]] [[sl:Bralni pomnilnik]] [[sr:ROM]] [[fi:Lukumuisti]] [[sv:ROM]] [[th:รอม]] [[tr:ROM]] [[zh:ROM]] 10030 46815 2006-05-21T23:17:22Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Niué]] '''Niue''' ir salu valsts [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidos. Galvaspilsēta - Alofi. {{stub}} [[an:Niue]] [[bg:Ниуе]] [[ca:Niue]] [[cs:Niue]] [[da:Niue]] [[de:Niue]] [[en:Niue]] [[eo:Niuo]] [[es:Niue]] [[eu:Niue]] [[fi:Niue]] [[fr:Niué]] [[gl:Niue]] [[he:ניווה]] [[hr:Niue]] [[hu:Niue]] [[id:Niue]] [[io:Niue]] [[is:Niue]] [[it:Niue]] [[ja:ニウエ]] [[ko:니우에]] [[lt:Niue]] [[nl:Niue]] [[nn:Niue]] [[no:Niue]] [[pl:Niue]] [[pt:Niue]] [[ru:Ниуэ]] [[sh:Niue]] [[simple:Niue]] [[sk:Niue]] [[sl:Niue]] [[sr:Ниуе]] [[sv:Niue]] [[th:นีอูเอ]] [[tr:Niue]] [[zh:紐埃]] [[zh-min-nan:Niue]] 10031 30140 2006-02-12T13:33:33Z Lielais Rolands 592 10032 41300 2006-04-20T20:03:38Z Juzeris 23 format., atjaunoju kategoriju; rakstam vajag atsauces, skat. diskusiju '''Jaunā strāva''' ir [[latvieši|latviešu]] demokrātiskās [[inteliģence]]s grupa, kas izplatīja jaunu virzienu [[domāšana|domāšanā]] un pasaules uztverē. == Jaunās strāvas izplatīšanās iemesli == XIX gadu simteņa 80-to gadu beigas un 90-to gadu sākumā latviešu tautā sāka izplatīties jauns kultūras virziens, ko sauc par jauno strāvu. Šī virziena piekritēji jeb '''jaunstrāvnieki''' sludināja mācības, kas daudzos jautājumos bija pilnīgi pretējas tautas [[atmoda]]s darbinieku jeb tautībnieku idejām. Šāda jaunās strāvas izplatīšanās izskaidrojama ar vairākiem tai labvēlīgiem apstākļiem. === Sabiedriskā pārkārtošanās latviešu tautā === Viens no tādiem apstākļiem bija — sociālā pārkārtošanās latviešu tautā, kas šai laikā ļoti dzīvi norisinājās tikpat uz laukiem, kā ari pilsētās. Senāk gandrīz visi latvieši bija [[zemnieki]], kas sava dzīves un darba veida, kā arī tiesiskā stāvokļa ziņā daudz neatšķīrās cits no cita. Tagad turpretim latvieši sāka sadalīties šķirās jeb grupās, kurām katrai bija citāds darbs un dzīves veids, citādas intereses, un citāds saimnieciskais un sabiedriskais stāvoklis. Pilsētās no latviešu ienācējiem izveidojās dažādas iedzīvotāju grupas — [[amatnieki]], [[tirgotāji]], [[fabrika|fabriku]] [[strādnieki]], [[kalpotāji]] utt. Tam visam pievienojās klāt izšķirība starp dažādām tautas grupām. Šī jaunā pārkārtošanās jeb noslāņošanās latviešu tautā atsaucās uz tās locekļu domāšanu, jušanu un centieniem. Jaunos dzīves apstākļos dzīvojot, radās daudz jaunu jautājumu par dzīvi un darbu, dabu un citiem cilvēkiem. Un bija gluži dabīgi, ka dažādu grupu uzskati šais jautājumos nevarēja būt gluži vienveidīgi. Tāpēc tos vajadzēja noskaidrot un savā starpā saskaņot. Tāpēc viņiem radās daudz sajūsminātu piekritēju un sekotāju. === Pagurums tautas atmodas kustībā === Jaunās strāvas ideju izplatīšanos veicināja arī tas apstāklis, ka tautībnieku darbībā bija iestājies zināms pagurums un sajūsmas atslābums. Viņi piegrieza pietiekošā mērā vērību dažādiem saimnieciskiem un politiskiem jautājumiem, kas toreiz bija svarīgi plašākām tautas aprindām. Bija redzams, ka tautas atmodas kustībā ir izbeidzies senākais možais cenšanās un cīņas gars, bet tā vietā iestājies pagurums. Tautas plašākās aprindas, sevišķi jaunatne, arvien vairāk novērsās no viņiem, un piegriezās jaunajai strāvai, kur bija daudz lielāka dzīvība, cīņas gars un sajūsma. === Citu tautu ideju ietekme === Kā trešais apstāklis, kas veicināja jaunās strāvas ideju izcelšanos un izplatīšanos latviešu tautā, pieminams — citu kultūras tautu ietekme. Neviena tauta, kas uztur sakarus ar citām tautām, nevar būt pilnīgi brīva no šo tautu lielākas vai mazākas ietekmes. Tās pārņem no viņām dažādus ierosinājumus, jaunus dzīves uz skatus, sabiedriskas idejas, mākslas virzienus utt. Tā tas bija arī ar latviešiem. Būdami kultūras attīstības ziņā jauna tauta, viņi jo sevišķi atsaucīgi uztvēra idejas, kas toreiz bija plaši izplatītas citās tautās. Daudzas no šīm idejām nebija pavisam piemērotas mūsu tautas dzīvei un apstākļiem. Tomēr liela latviešu tautas daļa, sevišķi jaunatne, uzņēma tās kā neapšaubāmu patiesību. == Jaunās strāvas ideju saturs == Jaunās strāvas idejas parādījās virpirms latviešu [[daiļliteratūra]]s dažādo virzienu kritiska novērtējumā. [[Rietumeiropa]]s literatūrā toreiz bija izplatījies [[reālisms|reālisma]] virziens, tas vairāk centās tagadnes dzīvi patiesi (reāli) attēlot. Šo virzienu jaunstrāvnieki gribēja nostiprināt arī latviešu literatūrā. Viens no pirmajiem reālisma sludinātājiem latviešu literatūrā bija [[Teodors Zeiferts]], (1865.—1929.). Apskatīdams 1888. gada "Austrumā" [[Jēkabs Lautenbachs-Jūsmiņš|Lautenbacha-Jūsmiņa]] dzeju, Teodors pārmeta viņam, ka tas savā dzejā pārāk cieši atbalstoties uz tautas gara mantām. Teodors prasīja, ka [[dzeja]]i jābūt dzīvā sakarā ar savu laiku un jāstāv uz tagadnes pamatiem. Reizē ar to viņš gribēja, lai dzeja kalpo zināmiem sabiedriskiem nolūkiem. — Vēl asāk līdzšinējo literatūru kritizēja [[Jānis Jansons]] 1893. gadā [[Jelgavā]] noturētā priekšlasījumā "Domas par jaunlaiku literatūru". Jansons pārmeta latviešu rakstniekiem, ka viņu darbos īstenība esot attēlota pavirši un nedabiski; viņi nododoties par daudz senatnes un tautas gara mantu cildināšanai; viņu darbos trūkstot nopietnāku ideju utt. Jansons uzaicināja mūsu rakstniekus, lai viņi pludinot citu tautu varenās, spēcīgās idejas uz mūsu dzimtenes klajumiem un lai vedot tautu pie atziņas un plašākiem uzskatiem. Sakarā ar literatūras kritiku, jaunstrāvnieki sludināja arī jaunus uzskatus [[ētika|ētikā]]. Viņi mācīja, ka līdzšinējā stingrā (jeb absolūtā) ētika neesot piemērota jaunajiem dzīves apstākļiem, kāpēc tikumiskā dzīvē esot atļaujama lielāka brīvība. Jaunstrāvnieki atzina arī, ka līdzšinējais sievietes stāvoklis sabiedrībā esot pārāk ierobežots un tāpēc prasīja pēc sievietes tiesību paplašināšanas ("[[sieviešu emancipācija]]s"). — Jaunstrāvnieki ļoti cildināja zinātni un aicināja iepazīties sevišķi ar dabas zinātnēm. Tās popularizēdami, viņi sevišķu vērību piegrieza [[darvinisms|darvinismam]]. No filozofiskiem virzieniem jaunstrāvniekiem vistuvāk stāvēja [[materiālisms]], t.i. uzskats, ka visas īstenības pamatā ir [[matērija]]. Sabiedriskās zinātnēs viņi centās latviešus iepazīstināt ar vēsturisko materiālismu, kas visas kultūras dzīves pamatā redz saimniecisko attīstību. Reliģiskos jautājumos liela jaunstrāvnieku daļa bija nonākusi pie pilnīgas dievības noliegšanas jeb [[ateisms|ateisma]]. Deviņdesmito gadu sākumā jaunstrāvnieki galveno vērību sāka piegriezt sociāliem un politiskiem jautājumiem. Liela dala no viņiem kļuva par [[marksisms|marksisma]] jeb [[sociālisms|sociālisma]] piekritējiem. Tie mācīja, ka darba devēji izmantojot strādniekus. Tāpēc starp darba devējiem un strādniekiem nedrīkstot pastāvēt saprašanās, bet viņu starpā jāvaldot nerimstošai [[šķiru cīņa]]i. Tā nobeigšoties ar sociālistiskās iekārtas nodibināšanu, kad vairs nebūšot privāta īpašuma un arī šķiru. — Tā ķā līdzšinējā šķiru cīņā valsts vara stāvot vienmēr darba devēju jeb kapitālistu pusē, tad strādniekiem vajagot cīnīties ari pret valsti. [[Marksisti]] neatzina arī tautības vērtību, tāpēc zobojās par tautas un dzimtenes mīlestību. Viņi teica, ka strādniekam neesot nekādas [[tēvzeme]]s un ka viņš, tātad, esot "pasaules pilsonis" (t.i. marksisti sludināja [[kosmopolītisms|kosmopolītismu]]). Marksisti aicināja nevis vienas tautas dažādas šķiras draudzīgi sadarboties, bet gan — dažādu zemju un tautu strādniekus apvienoties cīņai pret darba devējiem jeb kapitālistiem. Sludinādami latviešiem šādus uzskatus, jaunstrāvnieki aicināja viņus vispirms uz nesaudzīgu revolucionāru cīņu pret [[Krievija]]s patvaldību. Viņi apkaroja ari tautībnieku sludināto nacionālismu, t.i. visu latviešu apvienošanos cīņā un darbā par savas tautas labāku nākotni. Jaunstrāvnieku marksisti centās latviešu strādniekus atdalīt no pārējām šķirām, aicinot viņus uz nesaudzīgu cīņu ar tām. Viņi neatzina arī latviešu tautas īpatību un zobojās par tautas gara mantu vākšanu. Visiem spēkiem jaunstrāvnieki centās jaukt un ārdīt tautas kopējos pasākumus (piem., vispārējos [[dziesmu svētki|dziesmu svētkus]]). == Jaunas strāvas ideju izplatīšanās == Jaunās strāvas idejas sākumā atrada vislielāko piekrišanu latviešu intelliģences jaunajā paaudzē, sevišķi tai viņas daļā, kas apmeklēja [[krievi|krievu]] [[augstskola]]s. Pie dažādām Krievijas augstskolām nodibinājās studentu pulciņi, kas apsprieda kulturālos, sociālos un politiskos jautājumus jauno ideju garā. Arī pie dažām vidusskolām nodibinājās līdzīga rakstura skolnieku pulciņi. Jauno ideju piekritēji sāka tās izplatīt arī plašākās tautas aprindās. Šai nolūkā viņi noturēja biedrībās priekšlasījumus un uzstājās jautājumu izskaidrošanas vakaros. Tāpat savas mācības viņi centās izplatīt ar brošūru un laikrakstu palīdzību. Tā [[Tērbata]]s jaunstrāvnieku studenti izdeva trīs rakstu krājumus "[[Purs]]" (1891.—1893.), bet [[Maskava]]s studenti — "Popularizinatnisku rakstu krājumu" (1892.). Sevišķi liela loma jaunās strāvas ideju izplatīšanā piekrita laikrakstam "[[Dienas Lapa]]", kas sāka iznākt 1886. g. Sākumā laikraksts darbojās vēl tautiskā garā. Bet pēc tam, kad par jaunā laikraksta redaktoru nāca [[Pēteris Stučka|Pēteris Stučka]] un vēlāk [[Rainis]], tas pamazām savu virzienu mainīja. Ar lielu dedzību "Dienas Lapa" nodevās jauno ideju paušanai, visvairāk no 1894.—1897. g. Šos gadus parasti uzskata par jaunās strāvas ziedu laikiem. Ilgu laiku jaunstrāvnieki varēja diezgan netraucēti sludināt savas mācības latviešu tautā. Krievu valdība sākumā nesaprata jaunstrāvnieku ideju raksturu. Bet tad marksisma revolucionārās idejas par šķiru cīņu izplatījās arī [[Rīga]]s fabriku strādniekos. Pa daļai šo ideju ietekmē, dažās fabrikās izcēlās strādnieku [[streiks|streiki]] (1896. un 1897.). Tas pamudināja valdības iestādes piegriezt nopietnāku vērību jaunstrāvnieku darbībai. 1897. gada vasarā jaunstrāvnieku starpā notika plašas kratīšanas. Apcietināja un vēlāk izsūtīja uz Iekškrievijas guberņām arī Pēteri Stučku, Raini un Jāni Jansonu. "Dienas Lapu" apturēja uz 8 mēnešiem. Tas bija smags trieciens jaunstrāvniekiem. Tomēr jaunās strāvas ideju izplatīšanu tas neaizturēja. Jaunstrāvnieki sāka tagad savas idejas izplatīt nelegālā ceļā. == Jaunstrāvnieku darbības sekas == Ar savu darbību jaunstrāvnieki ienesa lielāku rosību latviešu kultūras dzīvē. Tagad bija spiesti dzīvāk darboties arī tautībnieki, sākot vairāk interesēties par tiem jautājumiem, kurus līdz šim viņi bija gandrīz pilnīgi ignorējuši. Ar visu to latviešu kultūras dzīve kļuva dziļāka un daudzpusīgāka. Bet reizē ar to jaunstrāvnieku darbībai bija ļoti lielas negatīvas sekas. Ar savu graujošo kritiku un mācībām viņi stipri satricināja latviešu tautas morāles un reliģijas pamatus. Sevišķi kaitīga bija marksistu jaunstrāvnieku cīņa pret [[nacionālisms|nacionālismu]], uzskatot tautību par apkarojamu lietu. Ar savu šķiru cīņas mācību viņi veicināja vienības apziņas pavājināšanos latviešu tautā un tās saskaldīšanos naidīgās grupās. Viņu mācības ilgus gadus kā smags slogs nospieda latviešu tautas dzīvi. Tikai vēl pašā beidzamā laikā jaunstrāvnieku idejas ir pārvarētas un tautas vienības doma guvusi pilnīgu uzvaru. [[Category:Latvijas vēsture]] 10033 50088 2006-06-11T09:20:42Z YurikBot 213 robot Modifying: [[id:Zeus (mitologi)]] {{grmit}} '''Zevs''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''Ζεύς''; radniecīgi vārdi ir [[latviešu valoda|latviešu]] "Dievs", [[sanskrits|sanskrita]] ''Dyaus'', senvācu ''Ziu'' un [[latīnu valoda|latīņu]] ''Jupiter'' - no ''Diovis pater'') [[grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]] ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs. Zevs ir [[Krons|Krona]] un [[Reja]]s dēls. Romiešu mitoloģijā Zevu dēvē par [[Jupīters|Jupīteru]]. ==Mīti== ===Zeva izcelsme un nākšana pie varas=== [[Image:Statue of Zeus.jpg|thumb|250px|left|Zeva statuja ([[Olimpija]])]] Rejai no Krona bija seši bērni - [[Hestija]], [[Dēmetra]], [[Hēra]], [[Aīds]], [[Poseidons]] un Zevs -, taču Krons visus, izņemot Zevu, tūlīt pēc piedzimšanas aprija, jo no [[Gaja]]s un [[Urāns (dievs)|Urāna]] bija uzzinājis, ka, tāpat kā viņš gāzis savu tēvu, viņu gāzīs viens no viņa bērniem. Kad piedzima Zevs, Reja Kronam iedeva aprīt akmeni, bet Zevu klusībā paslēpa [[Krēta]]s salā. Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus [[giganti|gigantus]], [[hekatonheiri|hekatonheirus]] un [[kiklopi|kiklopus]] no [[Tartars|Tartara]]. Kopā ar viņiem un saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos [[titāni|titānus]]. Sakautos titānus viņš iemeta Tartarā. Pēc kaujas Zevs un viņa vecākie brāļie (Poseidons un Aīds) sadalīja pasauli, velkot lozes - Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli (pazemi). Zemi (Gaju) nevarēja iegūt valdīšanā, un katrs pār to valdīja pēc spējām (tāpēc, piemēram, Poseidonu dēvēja par zemestrīču dievu). Gaja bija neapmierināta ar to, kā Zevs bija izturējies pret titāniem, kuri bija viņas bērni, tāpēc drīz pēc dievu valdnieka troņa ieņemšanas viņam nācās cīnīties ar citiem Gajas bērniem - briesmoņiem [[Tīfons|Tīfonu]] un [[Ehidna|Ehidnu]]. Viņš sakāva Tīfonu un ieslodzīja viņu zem kalna, bet Ehidnu un viņas bērnus atstāja dzīvus nākamajiem varoņiem. ==Zeva bērni== Zevs bija [[Hēra]]s brālis un vīrs. Vienīgais viņu bērns bija [[Arejs]], lai arī Hērai bija arī citi bērni ([[Hēfaists]], [[Eileitija]], [[Hēbe]]). Zevam bija daudz bērnu no citām dievietēm, nimfām un mirstīgajām sievietēm, piemēram, [[Mīnojs]] no [[Eiropa (grieķu mitoloģijā)|Eiropa]]s, [[Hērakls]] no [[Alkmēne]]s, [[Jāsons]] no [[Elektra]]s, [[Trojas Helēna]] no [[Leda]]s, [[Persefone]] no [[Dēmetra]]s u.tml. Daudzas sievietes viņš apciemojis izmainītā izskatā, piemēram, [[Danaja|Danaju]] (zelta lietus veidolā), Ledu (gulbja veidolā), Eiropu (vērša veidolā). Zeva meita ir arī [[Atēna]], kura piedzima no Zeva galvas. {{commons|Zeus}} [[Category:Dievu valdnieki]] [[Category:Grieķu dievi]] [[Category:Pērkona dievi]] {{Link FA|hu}} [[als:Zeus]] [[ar:زيوس]] [[bg:Зевс]] [[bn:জিউস]] [[bs:Zeus]] [[ca:Zeus]] [[cs:Zeus]] [[da:Zeus]] [[de:Zeus]] [[el:Δίας (μυθολογία)]] [[en:Zeus]] [[eo:Zeŭso]] [[es:Zeus]] [[et:Zeus]] [[eu:Zeus]] [[fa:زئوس]] [[fi:Zeus]] [[fr:Zeus]] [[gl:Zeus]] [[he:זאוס]] [[hi:ज़्यूस]] [[hr:Zeus]] [[hu:Zeusz]] [[id:Zeus (mitologi)]] [[it:Zeus]] [[ja:ゼウス]] [[ka:ზევსი]] [[ko:제우스]] [[la:Zeus]] [[lt:Dzeusas]] [[mk:Зевс]] [[nl:Zeus]] [[nn:Zevs]] [[no:Zeus]] [[pl:Zeus]] [[pt:Zeus]] [[ro:Zeus]] [[ru:Зевс]] [[sh:Zeus]] [[simple:Zeus]] [[sk:Zeus]] [[sl:Zevs]] [[sr:Зевс]] [[sv:Zeus]] [[tl:Zeus]] [[tr:Zeus]] [[uk:Зевс]] [[vi:Zeus]] [[zh:宙斯]] 10034 30156 2006-02-12T16:58:36Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 10035 33839 2006-03-14T15:35:52Z Tail 13 ''Sīkākai informācijai skat. rakstu [[Sengrieķu mitoloģija]].'' [[Category:Dievi]] [[Category:Sengrieķu mitoloģija]] 10036 52527 2006-06-30T07:41:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Categoría:Mitoloxía griega]] {{catmore}} [[Category:Mitoloģija]] [[als:Kategorie:Griechische Mythologie]] [[ast:Categoría:Mitoloxía griega]] [[bg:Категория:Древногръцка митология]] [[ca:Categoria:Mitologia grega]] [[cs:Kategorie:Řecká mytologie]] [[da:Kategori:Græsk mytologi]] [[de:Kategorie:Griechische Mythologie]] [[el:Κατηγορία:Ελληνική μυθολογία]] [[en:Category:Greek mythology]] [[eo:Kategorio:Helena mitologio]] [[es:Categoría:Mitología griega]] [[fi:Luokka:Kreikkalainen mytologia]] [[fr:Catégorie:Mythologie grecque]] [[he:קטגוריה:מיתולוגיה יוונית]] [[hr:Kategorija:Grčka mitologija]] [[hu:Kategória:Görög mitológia]] [[it:Categoria:Mitologia greca]] [[ja:Category:ギリシア神話]] [[ka:კატეგორია:ბერძნული მითოლოგია]] [[ko:분류:그리스 신화]] [[la:Categoria:Mythologia Graeca]] [[lb:Category:Griichesch Mythologie]] [[lt:Kategorija:Graikų mitologija]] [[nl:Categorie:Griekse mythologie]] [[no:Kategori:Gresk mytologi]] [[pl:Kategoria:Mitologia grecka]] [[pt:Categoria:Mitologia grega]] [[ro:Categorie:Mitologie greacă]] [[ru:Категория:Греческая мифология]] [[sk:Kategória:Grécka mytológia]] [[sl:Kategorija:Grška mitologija]] [[sr:Категорија:Грчка митологија]] [[sv:Kategori:Grekisk mytologi]] [[uk:Категорія:Давньогрецька міфологія]] [[vi:Thể loại:Thần thoại Hy Lạp]] [[zh:Category:希腊神话]] 10037 30159 2006-02-12T17:00:28Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 10039 50626 2006-06-15T02:51:09Z YurikBot 213 robot Modifying: [[zh:阿佛羅狄忒]] {{grmit}} '''Afrodīte''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''Ἀφροδίτη'' 'radusies no jūras putām') [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir mīlas un skaistuma, kā arī [[auglība]]s un dzīvības dieviete. [[Roemiešu mitoloģija|Romiešu mitoloģijā]] Afrodīti dēvē par [[Venēra (dieviete)|Venēru]]. ==Rašanās== [[Image:Bouguereau venus detail.jpg|thumb|200px|left|[[Viljams Adolfs Bugro|Viljama Adolfa Bugro]] glezna "Venēras dzimšana" (1879)]] Afrodīte dzima no jūras putām, kuras tajā bija radušās, kad [[Krons]] nocirta [[Urāns (dievs)|Urānam]] ģenitālijas un jūrā nokļuva viņa sēkla un asinis ([[Hēsiods]] vēstīja, ka reizē ar Afrodīti no putām radušās arī [[erīnijas]] un [[giganti]]). "[[Iliāda|Iliādā]]" minēta cita Afrodītes izcelsmes leģenda - viņa bijusi [[Dione]]s meita (Dione varētu būt [[Reja]]). Daži dzejnieki par Afrodītes tēvu uzskatīja [[Zevs|Zevu]]. ==Afrodīte un Hēfaists== Baidīdamies, ka Afrodītes lielā skaistuma dēļ dievi savā starpā varētu uzsākt cīņu, Zevs Afrodīti salaulāja ar [[Hēfaists|Hēfaistu]]. Hēfaists Afrodītei izkala dažādas skaistas rotas, kas viņu darīja vēl pievilcīgāku. Afrodīte laulībā bija nelaimīga, tāpēc meklēja citu dievu (parasti - [[Arejs|Areja]], taču arī [[Adonīss|Adonīsa]] u.c.) sabiedrību. Hēfaists reiz ar smalki izkaltām ķēdēm pieķēra Areju un Afrodīti gultā un sasauca pārējos [[Olimps|Olimpa]] dievus skatīties. Viņš abus atbrīvoja vien pēc tam, kad [[Poseidons]] bija Hēfaistam apsolījis, ka Arejs Hēfaistam samaksās (pēc atbrīvošanas Arejs šo solījumu neturēja). ==Afrodīte un Psīhe== Afrodīte bija greizsirdīga uz mirstīgas sievietes - [[Psīhe]]s - skaistumu. Viņa lūdza [[Erots|Erotam]] ar savām zelta bultām panākt, ka Psīhe iemīlas visneglītākajā vīrietī uz zemes. Erots piekrita to izdarīt, taču pats iemīlējās Psīhē (vai arī nejauši sadūrās ar zelta bultu). Psīhe katru nakti devās uz alu tikties ar Erotu. Kādu nakti viņa nolēma Erotu apskatīt, bet viņš aizbēga. Psīhe devās Erotu meklēt. [[Dēmetra]] viņai deva padomu lūgt Afrodītei svētību. Afrodīte lika Psīhei paveikt nepaveicamu uzdevumu, taču Erots, kurš viņu joprojām mīlēja, viņai palīdzēja. Tad Afrodīte viņai lika savākt zelta vilnu no aitām, kuras viņu saplosītu, taču arī šoreiz Psīhe tika brīdināta un savāca vilnu, kas bija aizķērusies zaros, tā palikdama dzīva. Afrodīte paziņoja, ka uztraukumu dēļ zaudējusi daļu sava skaistuma, tāpēc sūtīja Psīhi uz mirušo valstību tam pakaļ. Afrodītei izdevās arī nokļūt mirušo valstībā un izkļūt no tās. Viņa nolēma skaistumu paturēt sev, taču iegrima dziļā miegā, no kura viņu atmodināja Erots, kurš bija viņai piedevis. Tad Erots lūdza Zevu un Afrodīti dot savu piekrišanu viņu precībām. Viņi piekrita, un Zevs Psīhi darīja nemirstīgu. {{commons|Aphrodite}} [[Category:Auglības dievi]] [[Category:Grieķu dievi]] [[Category:Mīlas dievi]] [[Category:Skaistuma dievi]] [[ar:أفروديت]] [[be:Афрадыта]] [[bg:Афродита]] [[bs:Afrodita]] [[ca:Afrodita]] [[cs:Afrodíté]] [[da:Afrodite]] [[de:Aphrodite]] [[el:Αφροδίτη (μυθολογία)]] [[en:Aphrodite]] [[eo:Afrodito (diino)]] [[es:Afrodita]] [[et:Aphrodite]] [[fi:Afrodite]] [[fr:Aphrodite]] [[gl:Afrodita]] [[he:אפרודיטה]] [[hi:ऐफ़्रोडाइटी]] [[hr:Afrodita]] [[hu:Aphrodité]] [[ia:Aphrodite]] [[is:Afródíta]] [[it:Afrodite]] [[ja:アプロディテ]] [[ko:아프로디테]] [[la:Aphrodite]] [[lb:Aphrodite]] [[lt:Afroditė]] [[mk:Афродита]] [[nl:Aphrodite]] [[no:Afrodite]] [[pl:Afrodyta]] [[pt:Afrodite]] [[ro:Afrodita]] [[ru:Афродита]] [[simple:Aphrodite]] [[sk:Afrodita]] [[sl:Afrodita]] [[sr:Афродита]] [[sv:Afrodite]] [[tl:Aphrodite]] [[uk:Афродіта]] [[zh:阿佛羅狄忒]] 10041 44689 2006-05-13T19:00:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Hádész]] {{grmit}} '''Aīds''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''ᾍδης '' vai ''Ἅιδης'' 'neredzamais') [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir mirušo valstības valdnieks, kā arī pati mirušo valstība. Sākotnēji šajā vārdā dēvēja tikai dievu, taču tā ģenitīvs nozīmēja (saīsināti) "Aīda mājoklis", un drīz vien arī nominatīvu sāka lietot, lai apzīmētu veļu valstību. Aīds nav nāves dievs (nāves iemiesojums sengrieķu mitoloģijā ir [[Tanats]]). [[Romiešu mitoloģija|Romiešu mitoloģijā]] Aīdu dēvē par [[Plutons|Plutonu]] (no grieķu ''Πλούτων''). ==Aīds (mirušo valstība)== Aīdam ir vairākas daļas (to skaitā [[Elisija lauki]] un [[Tartars]]). Grieķu mītos Aīda daļas norādītas dažādi. Citos mītos pēcnāves dzīve saistās ar [[Hesperīdu dārzs|Hesperīdu dārzu]]. Aīdā mirušo dvēseles nogādā [[Hermejs]]. Pēc homēriskās tradīcijas ieeju Aīdā sargā [[Kerbers]]; Aīdā atrodas [[asfodeļu pļava]], kur klīst mirušo gari, vairākas upes ([[Kokīta]], [[Stiksa]], [[Lēta]], [[Aheronta]], [[Flegetonta]]). Atsevišķa Aīda daļa ir Tartars. Mirušo dvēseles nokļūst pazemē, šķērsojot Aherontas upi, pār kuru tās pārceļ laivinieks [[Harons]], kas par pārcelšanu prasa nelielu monētu (tādu mēdza likt zem mēles mirušajiem). Tie, kam monētas nav, uz visiem laikiem paliek tuvējā krastā. Upes attālāko daļu sargā Kerbers, trīsgalvainais suns, ko sakāva [[Hērakls]]. Tālāk atrodas [[Erebs]] (iespējams - [[eifēmisms]], kas apzīmē Aīdu), kurā ir divi avoti - [[Lēta]]s (kur parastās dvēseles dodas izdzēst atmiņas) un [[Mnēmosine]]s (no kura dzer [[mistērija|mistērijās]] iniciētie). Tiesu pār mirušajiem spriež [[Minijs]], [[Radamantijs]] un [[Aiaks]]. Triju ceļu krustojumā, kas svēts [[Hekate]]i, tiek vērtētas mirušo dvēseles. Tām, kas nav nedz labas, nedz ļaunas, jāatgriežas asfodeļu pļavā; ļaunajām jādodas uz Tartaru, savukārt varonīgās vai svētītās nonāk Elisija laukos. Dzīvajiem mirušo valstībā izdevās iekļūt reti, parasti iekļūt izdevās varoņiem, piemēram, [[Hērakls|Hēraklam]], [[Odisejs|Odisejam]], [[Enejs|Enejam]] ([[Sibila]]s pavadībā), [[Orfejs|Orfejam]] un [[Tēsejs|Tēsejam]]. ==Aīds (dievs)== [[Image:Hades (Greek Mythology).jpg|thumb|left|Aīds (sarkanfigūru vāze, apm. IV gs.p.m.ē.)]] Sengrieķu mitoloģijā Aīds ir [[titāni|titānu]] [[Krons|Krona]] un [[Reja]]s dēls. Viņam ir trīs vecākas māsas - [[Hestija]], [Dēmetra] un [[Hēra]] - un divi jaunāki brāļi - [[Poseidons]] un [[Zevs]]. Aīdu kopā ar viņa brāļiem un māsām pēc piedzimšanas aprija Krons, taču Zevs piespieda Kronu viņus atrīt. Pēcāk Aīds kopā ar Zeva atbrīvotajiem dieviem un Krona brāļiem cīnījās ar titāniem, kurus arī uzvarēja. Cīņai Zevs, Poseidons un Aīds no [[kiklopi]]em saņēma ieročus - Zevs zibens šautru, Poseidons trijzari, bet Aīds - bruņucepuri, kas padara neredzamu. Viņš naktī pirms kaujas iezagās titānu apmetnē un iznīcināja viņu ieročus. Pēc kara trīs dievi lozēja savas valstības - Zevs izlozēja debesis, Poseidons ūdeņus, bet Aīds - pazemi. Aīds sēž melnkoka tronī, viņa pajūgu velk ogļmelni zirgi. Aīda simboli ir bruņucepure, kas dara neredzamu (to viņš dažkārt aizdeva gan dieviem, gan cilvēkiem, piemēram, Persejam), kā arī divzaru zizlis. Citi Aīda atribūti ir [[narcise]] un [[ciprese]]. ==Pielūgsme== Dzīvie no Aīda baidījās, tāpēc bieži viņa apzīmēšanai tika lietoti eifēmismi. Tika uzskatīts, ka viņš pārvalda arī zem zemes esošos [[minerāls|minerālus]], tāpēc viņu dēvēja par Plūtonu (''Πλούτων'', saistīts ar vārdu "pārticība"), no kā radies arī attiecīgais romiešu dieva vārds. [[Sofokls]] Aīda dēvēšanu par "bagāto" skaidroja šādi: "Drūmais Aīds sevi dara bagātu ar mūsu nopūtām un asarām." Pielūdzot Aīdu, grieķi sita rokas pret zemi, lai viņš tos dzirdētu. Aīdam tika ziedoti melni dzīvnieki. Uzskata, ka reiz viņam piedāvāti pat cilvēku ziedojumi. Asinis, kas tika ziedotas Aīdam, tika tecinātas bedrē, lai varētu viņu sasniegt. Cilvēkam, kurš piedāvāja ziedojumu, bija jāaizgriež seja. ==Persefone== Savu sievu [[Persefone|Persefoni]] Aīds nolaupīja, kamēr viņa ar draudzenēm pļavā plūca puķes. Persefones māte - auglības dieviete Dēmetra - devās meitu meklēt un aizmirsa par savu pienākumu, tāpēc zemi piemeklēja sausums un bads. Aīdam izdevās Persefonei iemānīt trīs granātābola sēkliņas, kas nozīmēja, ka viņai pilnībā neizdotos atstāt mirušo valstību pat ar Zeva palīdzību. Uzzinājusi par mātes bēdām, Persefone lūdza Aīdam atļauju doties viņu apciemot. Katru nākamo gadu Persefonei tomēr bija jāatgriežas pie Aīda, un ziemas mēneši ir tie, kuru laikā Dēmetra skumst pēc meitas. ==Orfejs un Eiridīke== [[Orfejs]] devās uz mirušo valstību, lai atgūtu savu sievu [[Eiridīke|Eiridīki]]. Aīds deva viņam savu atļauju to darīt, jo Orfejs skaisti spēlēja, taču ar vienu noteikumu - Eiridīkei jāiet aiz Orfeja un viņš nedrīkst palūkoties tai sejā, pirms abi nav sasnieguši virszemi. Orfejs piekrita, tomēr paraudzījās atpakaļ, tāpēc Eiridīki zaudēja. {{commons|Hades}} [[Category:Grieķu dievi]] [[Category:Mirušo valstības]] [[Category:Nāves dievi]] [[bg:Хадес]] [[ca:Hades]] [[cs:Hádés]] [[da:Hades]] [[de:Hades]] [[el:Άδης]] [[en:Hades]] [[eo:Hadeso]] [[es:Hades]] [[eu:Hades]] [[fi:Haades]] [[fr:Hadès]] [[he:האדס]] [[hi:हेडीस]] [[hu:Hádész]] [[id:Hades]] [[it:Ade]] [[ja:ハデス]] [[ka:ჰადესი]] [[lt:Hadas]] [[nl:Hades]] [[no:Hades]] [[pl:Hades]] [[pt:Hades]] [[ro:Hades]] [[ru:Аид]] [[sh:Had]] [[simple:Hades]] [[sk:Hádes]] [[sl:Had]] [[sr:Хад]] [[sv:Hades]] [[tr:Hades]] [[uk:Аїд]] [[zh:哈底斯]] 10042 30168 2006-02-12T20:54:24Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] [[Category:Reliģija]] 10043 30169 2006-02-12T20:55:19Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] [[Category:Reliģija]] 10044 30181 2006-02-13T08:16:29Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ļviva]] 10045 30182 2006-02-13T08:16:33Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ļviva]] 10046 30183 2006-02-13T08:33:08Z Feens 37 atšķirīgas nozīmes '''Sanpaulu''' var būt: * [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] (São Paulo) - [[Brazīlijas politiskais iedalījums|štats]] [[Brazīlija|Brazīlijā]] * [[Sanpaulu (pilsēta)|Sanpaulu]] (São Paulo) - pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata galvaspilsēta {{disambig}} 10047 30184 2006-02-13T08:49:14Z Feens 37 Sanpaulu ģerbonis no pt.wiki-[http://pt.wikipedia.org/wiki/Imagem:Bras%C3%A3o_de_S%C3%A3o_Paulo.png] Sanpaulu ģerbonis no pt.wiki-[http://pt.wikipedia.org/wiki/Imagem:Bras%C3%A3o_de_S%C3%A3o_Paulo.png] 10048 30265 2006-02-14T11:45:21Z Feens 37 '''Sanpaulu''' ([[portugāļu valoda|portugāļu]] - ''São Paulo'') - pilsēta [[Brazīlija|Brazīlijas]] dienvidos, pie [[Tjete|Tjetes]] (''Rio Tietê'') upes. [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata galvaspilsēta un Brazīlijas lielākā pilsēta. Veidojusies kā daudzkultūru metropole, un arī mūsdienas pilsētā redzama [[itāļi|itāļu]] (lielākā daļa no Sanpaulu iedzīvotājiem), [[portugāļi|portugāļu]], [[vācieši|vācu]], [[arābi|arābu]] un [[japāņi|japāņu]] kultūru ietekme. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''São Paulo'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Sao paulo in Brazil.png|167px|]] | align=center | [[Image:Braseo de Sao Paulo.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 10 059 502<br>19 357 485 (aglom.) |- | Dibināta | 1554.g |- | Štats | [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] |- | Mājaslapa | http://www.saopaulo.sp.gov.br/ |} {{commons|category:São Paulo city}} [[Image:Paulista avenue.jpg|thumb|''Avenida Paulista'' - Sanpaulu centrālā iela|thumb|left|200px]] Sanpaulu ir lielākais Brazīlijas biznesa un finanšu centrs. Šeit atrodas vairāk [[Vācija|vācu]] un [[ASV]] kompāniju biroju kā jebkurā citā pasaules pilsētā ārpus šo kompāniju mītnes zemēm. Sanpaulu atrodas lielākā [[birža]] [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] (''[[Bovespa]]''). Mākslas pasaulē Sanpaulu ir slavena ar [[Sanpaulu mākslas bienāle|Sanpaulu mākslas bienāli]] (''Bienal Internacional de Arte de São Paulo''). Sanpaulu piepilsētā Interlagosā notiek [[Formula 1]] Brazīlijas GP sacensības. ====Vēsture==== Pilsētu 1554.gada 25.janvārī dibina [[jezuīti|jezuītu]] misionāri [[Hosē de Ančeta]] (''José de Anchieta'') un [[Manuels de Nobrega]] (''Manoel da Nóbrega''), nodibinot misiju ''Colégio de São Paulo de Piratininga'', lai pievērstu [[kristietība|kristietībai]] [[tupi-gvarāni|tupi-gvarānu]] [[indiāņi|indiāņus]]. Pilsēta tika dibināta auglīgas [[plakankalne]]s malā otrpus [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastes [[Seradumare|Seradumates]] (''Serra do Mar'') kalnu grēdai. Pilsētas tiesības Sanpaulu tika piešķirtas 1711.gada. Pilsēta strauji attīstījās sākot no XIX.gs otrās puses, kad apkārtnē tika izveidotas milzīgas [[kafija|kafijas]] plantācijas, kuras piesaistīja daudz imigrantu no visdažādākajām pasaules vietām. Daudz imigrantu iebrauca no [[Itālija|Itālijas]]. 1828.gada 1.martā Sanpaulu tika nodibināta pirmā [[augstskola]] Brazīlijā - juristu skola (''Largo São Francisco''). ====Cilvēki==== Sanpaulu dzimuši: *[[Mariu de Andrade]] (''Mário de Andrade'') (1893–1945) - dzejnieks *[[Alvaress de Azevedo]] (''Álvares de Azevedo'') (1831-1852) - dzejnieks *[[Rubenss Baričello]] (''Rubens Barrichello'') (1972-) - [[Formula 1]] *[[Artūrs Frīdenreihs]] (''Arthur Friedenreich'') (1892-1969) - futbolists *[[Kafu]] (''Cafu'') (1970-) - futbolists *[[Robertu Burle Markss]] (Roberto Burle Marx) (1909-) - ainavu arhitekts *[[Felipe Massa]] (''Felipe Massa'') (1981-) - [[Formula 1]] *[[Airtons Senna]] (''Ayrton Senna'') (1960–1994) - [[Formula 1]] [[Category:Brazīlijas pilsētas]] [[bg:Сао Пауло]] [[id:São Paulo]] [[da:São Paulo]] [[de:São Paulo]] [[en:São Paulo]] [[es:São Paulo (ciudad)]] [[eo:San-Pa&#365;lo]] [[fr:São Paulo]] [[he:סאו פאולו (עיר)]] [[gl:Sao Paulo (cidade)]] [[io:Sao Paulo (urbo)]] [[it:San Paolo (città)]] [[la:Urbs Paulistana]] [[nl:São Paulo (stad)]] [[no:São Paulo (by)]] [[ja:サンパウロ市]] [[pl:São Paulo]] [[pt:São Paulo (cidade)]] [[ru:Сан-Паулу]] [[fi:São Paulo]] [[simple:São Paulo (city)]] [[sv:São Paulo]] [[tr:São Paulo]] [[zh:圣保罗]] 10049 51507 2006-06-21T07:50:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[nah:Xīhuitl]] [[Image:CometWest.gif|thumb|200px|Vesta komēta]] '''Komēta''' ([[sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''κομήτης'' 'matains') ir mazs [[Saules sistēma|Saules sistēmas]] ķermenis, kas atrodas [[orbīta|orbītā]] ap [[Saule|Sauli]]. Lielākoties komētu orbītas ir ļoti izstieptas. Komētas kodols sastāv no [[ledus]], [[putekļi]]em, akmens un sasalušām [[gāze|gāzēm]]. Saules siltuma iedarbībā no kodola izplūstošā gāze un putekļi veido komētas galvu un asti. Komētu orbītas ir stipri mainīgas &mdash; tās ietekmē lielo [[planēta|planētu]] [[gravitācija]]s spēki. Domājams, ka komētas rodas t.s. [[Oorta mākonis|Oorta mākonī]] &mdash; lielā, sfēriskā komētu mākonī aptuveni 50 000 - 100 000 [[Astronomiskā vienība|astronomisko vienību]] attālumā no Saules. Pirms termina "komēta" ieviešanas komētas latviešu valodā dēvēja par "asteszvaigznēm". {{stub}} [[Category:Komētas]] [[Category:Saules sistēma]] {{Link FA|cs}} {{Link FA|de}} {{Link FA|en}} {{Link FA|ja}} {{Link FA|sk}} {{Link FA|vi}} [[bg:Комета]] [[bs:Kometa]] [[ca:Cometa]] [[cs:Kometa]] [[da:Komet]] [[de:Komet]] [[en:Comet]] [[eo:Kometo]] [[es:Cometa]] [[et:Komeet]] [[fa:ستاره دنباله‌دار]] [[fi:Komeetta]] [[fr:Comète]] [[gl:Cometa]] [[gu:ધૂમકેતુ]] [[he:שביט]] [[hr:Komet]] [[hu:Üstökös]] [[ia:Cometa]] [[id:Komet]] [[io:Kometo]] [[is:Halastjarna]] [[it:Cometa]] [[ja:彗星]] [[kn:ಧೂಮಕೇತು]] [[ko:혜성]] [[la:Cometes]] [[lt:Kometa]] [[mk:Комета]] [[ms:Komet]] [[nah:Xīhuitl]] [[nl:Komeet]] [[no:Komet]] [[pl:Kometa]] [[pt:Cometa]] [[ro:Cometă]] [[ru:Комета]] [[sh:Kometa]] [[simple:Comet]] [[sk:Kométa]] [[sl:Komet]] [[sr:Комета]] [[sv:Komet]] [[ta:வால்வெள்ளி]] [[th:ดาวหาง]] [[ug:قۇيرۇقلۇق يۇلتۇز]] [[vi:Sao chổi]] [[zh:彗星]] 10052 45390 2006-05-15T11:49:05Z Dainis 876 [[Category:Astronomija]] [[Category:Tehnoloģija]] 10054 30203 2006-02-13T22:18:24Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Astronomija]] 10055 30207 2006-02-13T22:24:04Z Dekaels 268 '''Kosmonautika''' ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem [[kosmiskais lidaparāts|kosmiskiem lidaparātiem]]. [[Category:Kosmonautika]] [[ca:Astronàutica]] [[fr:Astronautique]] [[it:Astronautica]] [[no:Astronautikk]] [[pt:Astronáutica]] [[ru:&#1050;&#1086;&#1089;&#1084;&#1086;&#1085;&#1072;&#1074;&#1090;&#1080;&#1082;&#1072;]] [[sl:astronavtika]] [[sr:Астронаутика]] 10056 30211 2006-02-13T22:32:21Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Saules sistēma]] 10057 30209 2006-02-13T22:25:50Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Komēta]] 10058 45478 2006-05-15T21:26:09Z Knakts 848 Kategorijai pietiek ar "Saules sistēmu" {{catmore}} [[Category:Saules sistēma]] 10060 48675 2006-06-01T19:54:51Z Juzeris 23 pievienoju [[User:Dainis|Daiņa]] pēdējās ieviestās izmaiņas pirms pārvietošanas '''Kosmiskais aparāts (KA)''' – pilotējams vai automātisks aparāts, kas veic lidojumu ārpus [[Zeme]]s [[atmosfēra]]s blīvajiem slāņiem, kā arī transportlīdzeklis, kas to nogādā orbītā. Pie pilotējamiem KA pieskaitāmi [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] un [[orbitālā stacija|orbitālās stacijas]], pie automātiskiem KA pieskaitāmi [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgie pavadoņi]], [[kosmiskā platforma|kosmiskās platformas]], transportkuģi un [[starpplanētu zonde|starpplanētu zondes]], pie transportlīdzekļiem pieskaitāmas [[nesējraķete|nesējraķetes]] un starporbitālie buksieri. [[Category:Kosmonautika]] [[bg:Космически кораб]] [[cs:Umělé kosmické těleso]] [[da:Rumskib]] [[de:Raumschiff]] [[eo:Kosma flug-aparato]] [[fr:Véhicule spatial]] [[ko:우주선]] [[id:Pesawat luar angkasa]] [[hr:Svemirske letjelice]] [[hu:Űreszköz]] [[nl:Ruimtevaartuig]] [[ja:宇宙船]] [[no:Romferge]] [[pl:Statek kosmiczny]] [[pt:Nave estelar]] [[ru:Космический летательный аппарат]] [[sk:Umelé kozmické teleso]] [[sl:Vesoljsko plovilo]] [[fi:Avaruusalus]] [[sv:Rymdarkost]] [[vi:Tàu vũ trụ]] [[zh:航天器]] 10062 44393 2006-05-12T15:58:10Z Dainis 876 pieliku pie kategorijas Kosmosa kuģi '''Kosmosa kuģis''' – cilvēku un dažos gadījumos arī kravu pārvadāšanai paredzēts pilotējams [[kosmiskais lidaparāts|kosmiskais lidaparāts]]. Tam ir hermētiska dzīvojamā kabīne, atdalāms vai kosmosa kuģa konstrukcijā integrēts [[nolaižamais aparāts|nolaižamais aparāts]], kas nodrošina apkalpes atgriešanos uz Zemes, dzinējiekārta manevriem kosmosā un iziešanai no orbītas. Kosmosa kuģis veic vai nu patstāvīgu lidojuma uzdevumu, vai nogādā apkalpi orbitālajā stacijā. Pēdējā gadījumā tas ir apgādāts ar sakabināšanās mezglu. Sk. arī [[kosmoplāns|kosmoplāns]]. Kosmosa kuģi, kuri tikuši uzbūvēti un ekspluatēti pilotējamā režīmā: *[[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] / [[Krievija|Krievijā]] :*''[[Vostok]]'' :*''[[Voshod]]'' :*''[[Sojuz]]'' *[[ASV]] :*''[[Mercury]]'' :*''[[Gemini]]'' :*''[[Apollo]]'' :*''[[Space Shuttle]]'' *[[Ķīna|Ķīnā]] :*''[[Shenzhou]]'' Pašlaik ASV izstrādā jaunu kosmosa kuģi [[CEV]] (''Crew Exploration Vehicle''), ko varētu izmantot gan apkalpju nogādāšanai uz orbitālo staciju, gan ekspedīcijām uz [[Mēness|Mēnesi]] un [[Marss (planēta)|Marsu]]. Krievija arī plāno uzbūvēt jaunu kosmosa kuģi, kas būtu ietilpīgāks nekā patreiz izmantojamais ''[[Sojuz-TMA]]''. [[Category:Kosmonautika]] [[Category:Kosmosa kuģi]] 10064 44395 2006-05-12T16:02:18Z Dainis 876 ieliku pie kategorijas Kosmoplāni '''Kosmoplāns''' – [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģis]], kas lidojuma posmus atmosfērā (pacelšanos un nolaišanos vai vienu no tiem) veic kā parasta lidmašīna. Par kosmoplāniem var uzskatīt [[ASV]] "[[Space Shuttle]]" un Padomju Savienības projektu "[[Buran]]", kā arī suborbitālo lidmašīnu "[http://en.wikipedia.org/wiki/Spaceship_One SpaceShipOne]". [[Category:Kosmonautika]] [[Category:Kosmoplāni]] 10066 52502 2006-06-30T06:12:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[bg:Космическа станция]] '''Orbitālā stacija''' – pilotējams, apdzīvojams [[kosmiskais lidaparāts|kosmiskais lidaparāts]], kurā ilgstoši dzīvo un strādā nomaināmas kosmonautu apkalpes. Orbitālās stacijas apgādi ar kravām veic, izmantojot transportkuģus. Orbitālajā stacijā iespējams veikt Zemes dabas resursu izpēti, meteoroloģiskos novērojumus, tehnoloģiskos eksperimentus, medicīniski bioloģiskus pētījumus, astronomiskus un ģeofizikālus pētījumus, dažādu materiālu ražošanu mikrogravitācijas apstākļos, kosmisko lidaparātu montāžu, tehnisko apkalpi un remontu orbītā, u.c. Patlaban Zemes orbītā aktīvi darbojas [[Starptautiskā kosmiskā stacija]], kas ir lielākā orbitālā stacija kosmonautikas vēsturē. [[Category:Kosmonautika]] [[Category:Orbitālās stacijas]] [[bg:Космическа станция]] [[cs:Vesmírná stanice]] [[da:Rumstation]] [[de:Raumstation]] [[en:Space station]] [[eo:Kosmostacio]] [[es:Estación espacial]] [[fi:Avaruusasema]] [[fr:Station spatiale]] [[he:תחנת חלל]] [[hu:Űrállomás]] [[id:Stasiun luar angkasa]] [[it:Stazione spaziale]] [[ja:宇宙ステーション]] [[ko:우주 정거장]] [[nl:Ruimtestation]] [[nn:Romstasjon]] [[no:Romstasjon]] [[pl:Stacja orbitalna]] [[pt:Estação espacial]] [[ru:Орбитальная станция]] [[sk:Kozmická stanica]] [[sv:Rymdstation]] [[ta:விண்வெளி நிலையங்கள்]] [[zh:空间站]] 10068 30231 2006-02-14T00:21:32Z Krishjaanis 615 '''Kosmiskā platforma''' – [[kosmiskais lidaparāts|kosmiskais lidaparāts]] ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu. Atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma kosmiskā platforma var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā kā daudzkārt izmantojams Zemes mākslīgais pavadonis. Kosmiskā platforma var būt aprīkojama ar jaunu ekipējumu tikai uz Zemes vai arī lidojuma laikā. [[Category:Kosmonautika]] 10070 49395 2006-06-06T20:36:57Z Jānis U. 198 [[image:Voyager.jpg|thumb|right|Starpplanētu zonde Voyager]] '''Starpplanētu zonde''' – automātisks [[kosmiskais lidaparāts|kosmiskais aparāts]], kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas [[planēta]]s apkaimi. Tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, [[raķešdzinējs|raķešdzinēju]] trajektorijas korekcijas veikšanai, radiosakaru sistēmu. Ja paredzēta nolaišanās uz debess ķermeņa virsmas, starpplanētu zondes satāvā ietilpst arī [[nolaižamais aparāts]]. Par elektriskās enerģijas avotu starpplanētu zondēs izmanto [[saules baterija|saules baterijas]] vai [[radioizotopiskais termoelektroģenerators|radioizotopiskos termoelektroģeneratorus]]. [[Category:Kosmonautika]] [[Category:Starpplanētu zondes|*]] [[cs:Kosmická sonda]] [[en:Space probe]] [[eo:Kosmosondilo]] [[ru:Автоматическая межпланетная станция]] 10072 44498 2006-05-13T08:29:49Z Dainis 876 '''Nesējraķete''' – [[kosmiskais nesējs]], [[raķete]], kuru izmanto kā transportlīdzekli [[kosmiskais lidaparāts|kosmisko lidaparātu]] ievadīšanai [[Orbīta|orbītā]] ap [[Zeme|Zemi]] vai starpplanētu lidojuma [[Trajektorija|trajektorijā]]. Šobrīd [[kosmonautika]]s praksē izmanto tikai daudzpakāpju nesējraķetes. Nesējraķetes pakāpes var būt vienreiz izmantojamas, ja tās pēc atdalīšanas nokrīt un iet bojā vai arī daudzkārt izmantojamas, ja tās nolaižas uz Zemes ar [[Izpletnis|izpletni]] vai kā citādi. Pēc [[Raķešdegviela|degvielas]] tipa izšķir šķidrā kurināmā un cietā kurināmā raķetes, kā arī to kombinācijas. Cietā kurināmā pakāpes parasti izmanto starpkontinentālajās ballastiskajās raķetēs un kā nesējraķešu starta paātrinātājus. Kā šķidro degvielu parasti izmanto petroleju, sašķidrināto ūdeņradi, hidrazīnu u.c. Nesējraķetes parasti tiek palaistas uz sauszemes no īpaši izbūvēta starta kompleksa, raķešu [[šahta]]s vai no mobilās platformas. Raķetes arī var startēt no okeānā peldošas starta platformas vai no [[zemūdene]]s, kā arī no [[lidmašīna]]s. [[Category:Kosmonautika]] [[Category:Nesējraķetes]] [[bg:Ракета-носител]] [[cs:Nosná raketa]] [[de:Trägerrakete]] [[en:Expendable launch system]] [[fr:Lanceur]] [[he:משגר לוויינים]] [[hu:Hordozórakéta]] [[it:Vettore (astronautica)]] [[ru:Ракета-носитель]] [[sk:Nosná raketa]] 10074 52217 2006-06-27T17:54:06Z 81.198.0.27 /* Hattrick Latvijā */ == Hattrick == [[Image:hattrick.png|frame|Hattrick Logo]] [http://www.hattrick.org Hattrick] ir tiešaistes, uz interneta pārlūku bāzēta daudzspēlētāju tīkla spēle. Spēle ir radīta Zviedrijā. Šobrīd Hattrick spēlē vairāk nekā 750000 spēlētāju no 106 valstīm. Katrai valstij ir savs nacionālais čempionāts, kur lietotāji, sadalīti grupās, cīnās par uzvarētāja titulu. Spēle ir bezmaksas, lai gan ir iespējams par nelielu samaksu kļūt par atbalstītāju, kas sniedz dažādas papildiespējas, kas padara spēli interesantāku, bet nesniedz priekšrocības spēlē. == Ievads == Hattrick spēlētājs ir virtuālas futbola komandas menedžeris. Spēles uzdevumos ietilpst: spēlētāju pirkšana un pārdošana, trenēšana un pats galvenais - cīņa par uzvaru nacionālajā čempionātā un kausa izcīņā. No sākuma spēlētājs saņem savu komandu ar vājiem spēlētājiem, mazu stadionu un nedaudz faniem. Spēlēšana ir jāsāk kādā no zemākajām līgām. Tad pamazām var sākt attīstīt klubu - iepirkt jaunus spēlētājus, trenēt jaunos futbolistus, būvēt lielāku stadionu un pulcēt klāt arvien jaunus un jaunus komandas fanus. Hattrick spēles notiek 2 reizes nedēļā, sezona ilgst 16 nedēļas, līdz ar to gadā sanāk 3 sezonas un viens īstais gads ir 3 Hattrick gadi. == Līgu sistēma == Hattrick spēlē ir oriģināla līgu sistēma. Augstākajā līgā (Latvijā tā saucas '''Virslīga''') ir viena grupa, kurā spēlē astoņas komandas. Tālāk katrā nākamajā līgā ir četrreiz vairāk grupu nekā iepriekšējā, bet, sākot ar VI līgu un uz leju, grupu skaits paliek nemainīgs - 1024. Sezona notiek divās kārtās, katra grupas komanda ar katru izspēlē divas spēles. Katras grupas divas pēdējās komandas tiek pazeminātas, ja vien jau nespēlē zemākajā līgā. To vietā nāk labākie no nākamo zemāko līgu grupu līderiem (komandas ar augstāko punktu skaitu). Puse no grupu līderiem tiek uzreiz paaugstināti, savukārt pārējiem ir jāspēlē kvalifikācijas spēles pret 5. un 6. vietas ieguvējiem no nākamās augstākās līgas. No šiem grupu uzvarētājiem (tiem, kuri netiek uzreiz paaugstināti) labākais spēlē ar sliktāko 6. vietas ieguvēju, un sliktākais sastopas ar labāko 5. vietas ieguvēju. Visu VII un zemāku līgu grupu uzvarētāji tiek automātiski paaugstināti bez kvalifikācijas spēlēm. Lavijā šobrīd ir 6 līgas. <table cellpadding="2" cellspacing="2" border="0"> <tr><td BGCOLOR="#267F30">Grupu Skaits</td><td BGCOLOR="#267F30">Līmenis</td><td BGCOLOR="#267F30">Grupas</td></tr> <tr><td>1</td><td>Virslīga</td><td>Virslīga</td></tr> <tr><td>4</td><td>II</td><td>II.1, II.2, II.3, II.4</td></tr> <tr><td>16</td><td>III</td><td>III.1, III.2, III.3 utt.</td></tr> <tr><td>64</td><td>IV</td><td>IV.1, IV.2, utt. līdz IV.64</td></tr> <tr><td>256</td><td>V</td><td>V.1, V.2 utt. līdz V.256</td></tr> <tr><td>1026</td><td>VI</td><td>VI.1, VI.2 utt. līdz VI.1024</td></tr> </table> Paralēli līgas čempionātiem notiek kausa izcīņa, kur komandas sacenšas izslēgšanas spēlēs, un kopš 2006. gada ir izveidots arī pirmais starptautiskais klubu turnīrs '''Hattrick Masters''', kuru savā starpā izcīna visu valstu līgas un kausa čempionvienības. == Pasaules čempionāts == Hatrick notiek arī pasaules čempionāts starp valstu pieaugušo un U-20 izlasēm. Pagaidām gan tikai vienreiz pieaugušo pasaules čempionu titulu nav izcīnījusi Zviedrijas izlase. Izlases menedžeris tiek noskaidrots vēlēšanās. Šobrīd Latvijas izlases menedžeris ir lietotājs '''Scrolllock''', bet Latvijas U-20 izlasi vada lietotājs '''Pirats'''. Iepriekšējā pasaules čempionātā Latvijas izlasei ''Scrolllock'' vadībā izdevās iegūt bronzas medaļas. == Hattrick Latvijā == Latvijā Hattrick tiek jau spēlēts 13. sezonu jeb 5. gadu. Hattrick ir pieejams arī latviešu valodā. Šobrīd Latvijā ir jau 7450 aktīvo Hattrick lietotāju un viņu skaits turpina strauji pieaugt. Sevišķi populārs Hattrick ir pirmo kursu studentu vidū, bet bieži vien aizraušanās ar Hattrick ilgst gadiem. Hattrick spēlētāji mīl arī pavadīt laiku kopā, reizi gadā notiek lielais Hattrick pasākums. == Ārējās saites == *Hattrick: http://www.hattrick.org *Hattrick Wiki: http://wiki.hattrick.org *Hattrick LV: http://www.hattrick.lv [[Category:Datorspēles]] [[bg:Хеттрик]] [[ca:Hattrick]] [[da:Hattrick (computerspil)]] [[de:Hattrick (Onlinespiel)]] [[en:Hattrick]] [[es:Hattrick]] [[fi:Hattrick]] [[fr:Hattrick]] [[he:האטריק]] [[hr:Hattrick]] [[hu:Hattrick]] [[it:Hattrick]] [[nl:Hattrick (computerspel)]] [[no:Hattrick]] [[pl:Hattrick]] [[pt:Hattrick]] [[ro:Hattrick]] [[sr:Хеттрик]] [[sv:Hattrick (datorspel)]] 10075 30242 2006-02-14T08:11:33Z Feens 37 Sanpaulu Brazīlijā no fr.wiki - [http://fr.wikipedia.org/wiki/Image:Sao_paulo_in_Brazil.png] Sanpaulu Brazīlijā no fr.wiki - [http://fr.wikipedia.org/wiki/Image:Sao_paulo_in_Brazil.png] 10076 30252 2006-02-14T10:42:34Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Sanpaulu]] 10077 30253 2006-02-14T10:42:46Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Sanpaulu]] 10078 30254 2006-02-14T10:42:53Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Sanpaulu]] 10079 30255 2006-02-14T10:43:01Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Sanpaulu]] 10080 30257 2006-02-14T10:46:44Z Feens 37 Avenida Paulista Sanapulu no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Paulista_avenue.jpg] Avenida Paulista Sanapulu no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Paulista_avenue.jpg] 10083 30279 2006-02-14T17:00:36Z Mg astro 554 [[Category:Astronomija]] 10084 30437 2006-02-16T05:52:22Z 194.8.40.247 LAB www adrese '''Latvijas Astronomijas biedrība''' (LAB) ir sabiedriska organizācija, kas apvieno interesentus par [[astronomija|astronomiju]] - amatierus, profesionāļus, skolēnus un studentus. LAB pirmsākumi saistās ar 1947. gada 18. novembri, kad tika dibināta [[Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrība]]s (VAĢB) Rīgas, vēlāk Latvijas nodaļa. 1993. gada 1. decembrī VAĢB Latvijas nodaļa pārveidojās par Latvijas Astronomijas biedrību. LAB biedri vēsturiski ir nodarbojušies ar [[sudrabainie mākoņi|sudrabaino mākoņu]] izpēti, organizējuši [[Saules aptumsums|Saules aptumsumu]] novērojumu ekspedīcijas, organizējuši astronomijas nometnes. ===Saites=== [http://www.lab.lv Latvijas Astronomijas biedrības mājas lapa] [[Category:Astronomiskās organizācijas]] 10085 30282 2006-02-14T19:07:24Z Tail 13 Artemīdas statuja no en.wiki. {{NA-70}} Artemīdas statuja no en.wiki. {{NA-70}} 10086 30283 2006-02-14T19:25:51Z Dekaels 268 Saules uzbūves attēlojums. Modificēts attēls no ru.wiki. Saules uzbūves attēlojums. Modificēts attēls no ru.wiki. 10087 46290 2006-05-21T02:05:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Artemis]] {{grmit}} '''Artemīda''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''Ἀρτεμις'') [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir medību un šķīstības dieviete. [[Mazāzija|Mazāzijā]] viņa īpaši tika pielūgta kā [[auglība]]s dieviete. Romiešu mitoloģijā Artemīda pazīstama kā [[Diāna]] un tiek uzskatīta par mēness personifikāciju. ==Mīti== ===Artemīdas dzimšana=== [[Image:Diane de Versailles Leochares.jpg|thumb|200px|left|"Versaļas Artemīda", hellēniskas marmora skulptūras romiešu kopija ([[Luvra]])]] Artemīda ir [[Zevs|Zeva]] un [[Lēto]] meita, [[Apollons|Apollona]] dvīņumāsa. Lēto bija jāatrod vieta, kur nekad nebūtu iespīdējusi saule, jo [[Hēra]] bija viņu nolādējusi. Zevs no jūras dzīlēm izcēla salu, kas bija atradusies zem ūdens un ko nebija apspīdējusi saule. Pirmā piedzima Artemīda un palīdzēja Lēto saņemt savu brāli. Triju gadu vecumā Artemīda Zevam lūdza piepildīt vairākas viņas vēlēšanās. Viņa lūdza mūžīgu nevainību, suņus, briežumātes, kas vilktu viņas pajūgu, kā arī [[nimfas]] par biedrenēm medībās. Zevs viņas vēlēšanās izpildīja. Visas viņas biedrenes bija nevainīgas, un viņa pati cieši sargāja savu šķīstību. ===Artemīda un Aktaions=== Kad Artemīda reiz kaila mežā peldējās, viņu ieraudzīja [[Tēbas|Tēbu]] princis un mednieks [[Aktaions]]. Viņu pārsteidza viņas ārkārtīgais skaistums, un viņš nejauši salauza zariņu. Artemīda viņu izdzirdēja un pārvērta briedī, un lika viņa paša suņiem viņu saplosīt. ===Artemīda un Agamemnons=== [[Agamemnons]] nogalināja Artemīdas svēto briežumāti un apgalvoja, ka pat pati Artemīda nebūtu varējusi to tik trāpīgi nonāvēt, tāpēc Artemīda ahajiešu kuģiem uzsūtīja bezvēju, un tie nevarēja iziet jūrā, lai dotos uz [[Troja|Troju]]. Pareģe Agamemnonam pāvēstīja, ka Artemīda par upuri vēlas saņemt viņa meitu [[Ifigēnija|Ifigēniju]]. Pēcāk viņa tomēr Ifigēniju no upurtrauka slepeni aiznesa un aizveda uz Taurīdu, kur Ifigēnija kļuva par Artemīdas priesterieni un prasīja cilvēku upurus. ==Pielūgsme== [[Image:Artemis breasts.jpg|thumb|260px|Artemīdas statuja no Mazāzijas (Vatikāna Muzejs)]] Artemīda ir jaunava, mēness un medību, savvaļas zvēru, dziedēšanas, šķīstības un dzemdību dieviete. Daudzās vietās viņu pielūdza kā auglības un dzemdību dievieti, jo saskaņā ar dažiem mītiem viņa savai mātei palīdzēja saņemt savu dvīņubrāli. Klasiskajā periodā viņu saistīja ar [[Hekate|Hekati]] (kas arī sākotnēji bija savvaļas un dzemdību dieviete). Līdzīgā kārtā viņu bieži vien saistīja arī ar [[Selēne|Selēni]], mēness dievieti, un ar laiku par mēness dievieti sāka uzskatīt tieši Artemīdu (Apollonu savukārt identificēja ar saules dievu [[Hēlijs (dievs)|Hēliju]]). Artemīdas priesterienes dēvēja par melisām ("bitēm"). Jaunas meitenes iniciēja Artemīdas kultā, viņām sasniedzot [[pubertāte|pubertāti]]. Pirms laulībām (kas norisinājās neilgi pēc tam), viņām uz Artemīdas altāra bija jāatstāj savas nevainības simboli - lelles, rotaļlietas, matu šķipsnas. Kontinentālajā [[Grieķija|Grieķijā]] Artemīdu pielūdza salīdzinoši nedaudz, taču viņa bija nozīmīga dieviete Mazāzijā (viņas pielūgsmes centrs Āzijā bija [[Efesa]]). ==Artemīda mākslā== Mākslā Artemīdu parasti attēloja ar augošu mēnesi virs galvas, kā arī ar loku uz bultām, ko viņai bija pagatavojuši [[Hēfaists]] un [[kiklopi]]. Artemīdas templis Efesā ir viens no [[Septiņi pasaules brīnumi|Septiņiem pasaules brīnumiem]]. Efesā, tāpat kā citur Mazāzijā (atšķirībā no kontinentālās Grieķijas), viņu pamatā pielūdza kā zemes un auglības dievieti, līdzīgi kā [[Kibele|Kibeli]]. Grieķu statujās Artemīda attēlota ar loku un bultām. Mazāzijā viņu savukārt bieži attēlo ar daudziem apaļiem izvirzījumiem krūšu daļā. Uzskata, ka tās varētu būt daudzas krūtis, kas simbolizē auglību. {{commons|Artemis}} [[Category:Auglības dievi]] [[Category:Grieķu dievi]] {{Link FA|no}} [[als:Artemis (Mythologie)]] [[ast:Artemisa]] [[bg:Артемида]] [[ca:Àrtemis]] [[cs:Artemis]] [[da:Artemis]] [[de:Artemis (Mythologie)]] [[el:Άρτεμις (μυθολογία)]] [[en:Artemis]] [[es:Artemisa]] [[fi:Artemis]] [[fr:Artémis]] [[he:ארטמיס]] [[hi:आर्टेमिस]] [[hu:Artemisz (mitológia)]] [[it:Artemide]] [[ja:アルテミス]] [[ko:아르테미스]] [[lb:Artemis (Mythologie)]] [[lt:Artemidė]] [[nl:Artemis]] [[no:Artemis]] [[pl:Artemida]] [[pt:Artemis]] [[ro:Artemis]] [[ru:Артемида]] [[simple:Artemis]] [[sk:Artemis]] [[sl:Artemida (mitologija)]] [[sr:Артемида]] [[sv:Artemis]] [[tr:Artemis]] [[uk:Артеміда]] [[zh:阿尔忒弥斯]] 10088 46947 2006-05-22T11:14:13Z Knakts 848 interwiki [[Category:Mitoloģija]] [[bg:Категория:Божества на плодородието]] [[en:Category:Fertility deities]] [[ko:분류:풍요의 신]] [[ru:Категория:Боги плодородия]] 10089 53386 2006-07-03T07:00:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[vo:Tirana]] '''Tirāna''' ([[albāņu valoda|albāņu]] - ''Tirana'' vai ''Tiranë'') - pilsēta [[Albānija|Albānijas]] centrālajā daļā pie [[Išma|Išmas]] upes. Albānijas lielākā pilsēta un tās galvaspilsēta, par kuru tā kļuva 1920.gadā. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Tirana (Tiranë)'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Albania Tirana.png|160px|]] | align=center | [[Image:Wappen Tirana.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 380 403 |- | Dibināta | 1614.g |- | kvarks (''qark'') | [[Tirānas kvarks|Tirānas]] |- | Mājaslapa | http://www.tirana.gov.al/ |} {{commons|Tirana}} [[Image:Tirana-national historic museum.jpg|thumb|200px|left|Valsts Vēstures muzejs Tirānā]] Kaut arī oficiāli pilsētas iedzīvotāju skaits ir zem 400 000, sakarā ar daudzajiem bēgļiem no apkārtējām valstīm un iedzīvotāju došanos uz galvaspilsētu darba meklējumos, iedzīvotaju skaits Tirānā ir krietni lielāks (līdz pat 1 000 000). ====Vēsture==== Pilsētu 1614.gadā nodibināja [[Osmaņu impērija|osmaņu]] augstmanis [[Suleimans-pašā]]. 1901.gadā Tirānā bija 15 000 iedzīvotāju. 1920.gadā [[Ļušņas kongress]] izvēlējās Tirānu par Albānijas galvaspilsētu. Kopš 1925.gada, kad [[Kemals Atatjurks]] aizliedza tiem darboties [[Turcija|Turcijā]], Tirāna kļuva par [[sufisms|sufistu]] [[behtaši|behtašu]] ordeņa centru. Pēc [[komunisti|komunistu]] izvaras [[Envers Hodža|Envera Hodžas]] vadībā iedzīvotāju skaits Tirānā pieauga vairākkārtīgi. XX gs. 80to gadu beigās Tirānā notika vardarbīgas demonstrācijas, kas noveda pie komunstu varas gāšanas un daudzpartiju sistēmas izveidošanās. ====Cilvēki==== Tirānā dzimuši: *[[Fatoss Nano]] (''Fatos Nano'') (1957-) - politiķis *[[Edi Rama]] (''Edi Rama'') (1964-) - politiķis [[Category:Albānijas pilsētas]] [[als:Tirana]] [[ar:تيرانا]] [[be:Тырана]] [[bg:Тирана]] [[ca:Tirana]] [[cs:Tirana]] [[da:Tirana]] [[de:Tirana]] [[el:Τίρανα]] [[en:Tirana]] [[eo:Tirano]] [[es:Tirana]] [[et:Tirana]] [[eu:Tirana]] [[fi:Tirana]] [[fr:Tirana]] [[he:טירנה]] [[hr:Tirana]] [[id:Tirana]] [[io:Tirane]] [[it:Tirana]] [[ja:ティラナ]] [[ko:티라나]] [[lt:Tirana]] [[mg:Tirana]] [[mk:Тирана]] [[nl:Tirana]] [[nn:Tirana]] [[no:Tirana]] [[oc:Tirana]] [[pl:Tirana]] [[pt:Tirana]] [[ro:Tirana]] [[ru:Тирана]] [[simple:Tirana]] [[sk:Tirana]] [[sq:Tirana]] [[sr:Тирана]] [[sv:Tirana]] [[tr:Tiran]] [[ug:تىرانا]] [[vo:Tirana]] [[zh:地拉那]] 10090 50330 2006-06-13T05:21:09Z YurikBot 213 robot Modifying: [[nl:Poseidon (god)]] {{grmit}} '''Poseidons''' (grieķu ''Ποσειδῶν'') [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir jūras valdnieks, viens no galvenajiem [[Olimps|Olimpa]] dieviem. Poseidons ir arī zemestrīču un zirgu dievs. Senākajos uzskatos Poseidons saistīts arī ar auglību (ar valgmi, kas dod auglību). [[Etrusku mitoloģija|Etrusku]] un [[romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]] Poseidonu pazīst kā [[Neptūns|Neptūnu]]. [[Mikēnu kultūra|Mikēnu kultūrā]] Poseidons bija nozīmīgāks dievs nekā [[Zevs]]. ==Mīti== ===Poseidona rašanās un nākšana pie varas=== [[Image:Poseidon sculpture Copenhagen 2005.jpg|thumb|left|Poseidona skulptūra (Kopenhāgenas osta)]] Poseidons bija [[Krons|Krona]] un [[Reja]]s dēls. Viņu, tāpat kā viņa brāļus un māsas, izņemot Zevu, tūlīt pēc piedzimšanas aprija Krons, bīdamies, ka kāds no bērniem varētu viņu gāzt. Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus [[giganti|gigantus]], [[hekatonheiri|hekatonheirus]] un [[kiklopi|kiklopus]] no [[Tartars|Tartara]]. Kopā ar viņiem un saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos [[titāni|titānus]]. Pēc kaujas Zevs, Poseidons un [[Aīds]] sadalīja pasauli, velkot lozes, - Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli (pazemi). Poseidona atribūts ir trijzaris. ===Poseidons un Odisejs=== Poseidons vienīgais pretojās Olimpa dievu lēmumam [[Odisejs|Odisejam]] ļaut atgriezties [[Itaka|Itakā]] (jo Odisejs bija padarījis aklu [[Polifēms|Polifēmu]], Poseidona dēlu), uzsūtot Odisejam vairākas vētras. ==Pielūgsme== Vairākās grieķu pilsētās Poseidons bija viens no galvenajiem dieviem. [[Atēnas|Atēnās]] par viņu nozīmīgāka bija tikai [[Atēna]], savukārt [[Korinta|Korintā]] viņš bija galvenais pilsētas dievs. Poseidonu dēvēja par "zemes tricinātāju", viņš bija zemestrīču dievs. Uzskatīja, ka viņš vainojams arī atsevišķu psihisko slimību, kā arī [[epilepsija]]s izraisīšanā. Poseidonam drošu ceļojumu lūdza jūrnieki, dažkārt - ziedojot zirgus. {{commons|Poseidon}} [[Category:Auglības dievi]] [[Category:Grieķu dievi]] [[Category:Ūdeņu dievi]] [[ar:بوسيدون]] [[bg:Посейдон]] [[ca:Posidó]] [[cs:Poseidón]] [[da:Poseidon]] [[de:Poseidon]] [[el:Ποσειδώνας (μυθολογία)]] [[en:Poseidon]] [[eo:Pozidono]] [[es:Poseidón]] [[et:Poseidon]] [[eu:Poseidon]] [[fi:Poseidon]] [[fr:Poséidon]] [[gl:Poseidón]] [[he:פוסידון]] [[hi:नेप्चून]] [[hu:Poszeidón]] [[id:Poseidon]] [[it:Poseidone]] [[ja:ポセイドン]] [[ka:პოსეიდონი]] [[ko:포세이돈]] [[la:Posidon]] [[lb:Poseidon]] [[lt:Poseidonas]] [[nl:Poseidon (god)]] [[nn:Poseidon]] [[no:Poseidon]] [[pl:Posejdon]] [[pt:Posídon]] [[ro:Poseidon]] [[ru:Посейдон]] [[simple:Poseidon]] [[sk:Poseidón]] [[sl:Pozejdon]] [[sr:Посејдон]] [[sv:Poseidon]] [[tr:Poseidon]] [[uk:Посейдон]] [[zh:波塞冬]] 10091 30291 2006-02-14T20:15:58Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 10092 31690 2006-02-24T23:40:05Z Dekaels 268 izlabotas saites {| class="toccolours" style="margin: 1em auto; clear: both; font-size: 90%; text-align: center;" |- ! style="background:#e1cc57; font-size: larger;" | [[Saules sistēma]] |- | '''Planētas:''' [[Merkurs (planēta)|Merkurs]] - [[Venēra (planēta)|Venēra]] - [[Zeme]] - [[Marss (planēta)|Marss]] - [[Jupiters (planēta)|Jupiters]] - [[Saturns (planēta)|Saturns]] - [[Urāns (planēta)|Urāns]] - [[Neptūns (planēta)|Neptūns]] - [[Plutons (planēta)|Plutons]] |- | '''Citi objekti:''' [[Asteorīdu josla]] - [[Komētas]] - [[Kuipera josla]] - [[Orta mākonis]] - [[Saule]] |- |} 10093 43958 2006-05-09T21:13:07Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/159.148.195.47|159.148.195.47]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tail {{grmit}} '''Atēna''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''Ἀθηνᾶ'' vai ''Ἀθήνη'', doriešu ''Ἀσάνα'') [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir gudrības un taisnīga kara dieviete, kā arī amatniecības un audēju aizbildne. Atēna ir pirmsgrieķiskas izcelsmes dieviete. [[Arejs]] ir neaprēķināms kaujas dievs, savukārt Atēna izmanto stratēģiju un taktiku. [[Trojas karš|Trojas karā]] viņa nostājās grieķu pusē. [[Romiešu mitoloģija|Romiešu mitoloģijā]] Atēnu dēvē par [[Minerva|Minervu]]. ==Mīti== ===Atēnas rašanās=== [[Image:Athena type Velletri.jpg|thumb|200px|left|Romiešu Atēnas skulptūra (Luvra)]] Saskaņā ar klasisko sengrieķu mitoloģiju Atēna ir [[Zevs|Zeva]] un [[Metīda]]s (gudrības dievietes) meita. Bija pareģots, ka Metīdas bērni būs stiprāki par pašu Zevu, tāpēc Zevs Metīdu pārvērta mušu un norija, taču bija par vēlu un Metīda jau gaidīja bērnu. Metīde savai meitai sāka gatavot bruņucepuri un bruņas, kas sagādāja Zevam lielas sāpes. Atkarībā no avotiem [[Prometejs]], [[Hēfaists]], [[Hermejs]] (vai pat vēl kāds cits) pāršķēla Zevam galvu ar Mīnoja cirvi un pasaulē pilnā bruņojumā nāca Atēna. ===Atēnas=== Atēna ar [[Poseidons|Poseidonu]] sacentās par varu [[Atēnas|Atēnās]]. Viņi vienojās katrs dot atēniešiem vienu dāvanu, lai tie izvēlētos, kura tiem tīk labāk. Poseidons cirta zemē ar savu trijzari un tur pacēlās avots, taču tā ūdens bija sāļs un ne visai noderīgs, savukārt Atēna atēniešiem piedāvāja pirmo audzēšanai piemēroto olīvkoku. Atēnieši par savu aizbildni izvēlējās Atēnu, jo no olīvkoka varēja iegūt eļļu, pārtiku un koksni. Pastāv arī cita mīta versija, kurā Poseidons rada pirmo zirgu, taču atēnieši joprojām izvēlas Atēnas dāvanu. Atēna bija arī citu pilsētu (tostarp [[Sparta]]s) aizbildne. ===Arahne=== Kāda sieviete vārdā [[Arahne]] (''Αράχνη'') reiz lielījās, ka ir labāka audēja nekā Atēna, aušanas dieviete. Atēna viņai parādījās vecas sievietes izskatā un lika Arahnei atsaukt savus vārdus, taču Arahne viņu izaicināja uz sacensību. Atēna audumā attēloja savu cīņu ar Poseidonu par Atēnām, savukārt Arahne - Zeva daudzās romantiskās dēkas. Atēna, nikna par Arahnes prasmi un temata izvēli, iznīcināja viņas darbu un iesita viņai ar atspoli. Pēcāk Atēna Arahni pārvērta par pirmo zirnekli. ==Atēna mākslā== Parasti Atēnu attēlo pilnās bruņās ar šķēpu un vairogu, uz kura redzama [[gorgonas]] [[Medūza]]s galva. Atēnu bieži attēlo arī ar pūci (gudrības simbolu) uz pleca. Sākotnējos Atēnas attēlos uz vāzēm dievietei ir dažas pirmsgrieķiskās dievietes īpašības, piemēram, lieli putna spārni (sākotnēji Atēna varētu būt bijusi putnu dieve). ==Atēnas kults== Atēnas kults bija izplatīts visā [[Grieķija|Grieķijā]], taču sevišķi [[Atika|Atikā]] un Atēnās. Atēnai bija veltīti vairāki auglības svētki - Proharistēriji, Plintēriji, Areforiji, Kalintēriji un Skirofoji, kas katrs bija veltīts noteiktam augšanas aspektam. Šo svētku laikā iedzīvotāji zvērēja kalpot Atēnai. Nozīmīgākie Atēnai par godu rīkotie svētki bija Panatēnaji, kurus ieviesa Erihtonijs. Katru gadu Panatēnajus rīkoja [[Solons]]; [[Peisistrats]] rīkoja Lielos Panatēnajus. [[Perikls]] ieviesa sacensības mūzikas izpildīšanā. {{commons|Athena}} [[Category:Grieķu dievi]] [[Category:Gudrības dievi]] [[Category:Kara dievi]] [[ar:آثينا]] [[bg:Атина (митология)]] [[bs:Atena]] [[ca:Atena]] [[cs:Athéna]] [[da:Athene (gudinde)]] [[de:Athene]] [[el:Αθηνά (μυθολογία)]] [[en:Athena]] [[es:Atenea]] [[eo:Atena]] [[fr:Athéna]] [[gl:Atenea]] [[ko:아테나]] [[id:Dewi Athena]] [[it:Atena]] [[he:אתנה]] [[la:Athena]] [[lt:Atėnė]] [[hu:Athéné]] [[nl:Pallas Athene]] [[ja:アテナ]] [[no:Athene]] [[pl:Atena]] [[pt:Atena]] [[ro:Atena (zeiţă)]] [[ru:Афина]] [[sl:Atena]] [[sr:Атина (митологија)]] [[fi:Pallas Athene]] [[sv:Athena]] [[tl:Athena]] [[tr:Athena]] [[uk:Афіна]] [[zh:雅典娜]] 10094 30312 2006-02-14T22:13:43Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 10095 30313 2006-02-14T22:14:36Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 10097 30321 2006-02-15T07:38:48Z Feens 37 Tirāna Albānijā, Feens zīmējis, izmantojot CIA World Factbook Tirāna Albānijā, Feens zīmējis, izmantojot CIA World Factbook 10098 30323 2006-02-15T08:25:59Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Tirāna]] 10099 52452 2006-06-29T15:59:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Glasgow]], [[fa:گلاسگو]] '''Glāzgova''' ([[angļu valoda|angļu]] - ''Glasgow'') - pilsēta [[Skotija|Skotijā]] pie [[Klaida|Klaidas]] upes, lielākā Skotijas pilsēta un trešā lielākā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pilsēta. Liela [[osta|ostaspilsēta]]. Skotijas galvenais biznesa centrs. Vēsturiski liels [[kuģubūve|kuģubūves]] centrs. Šeit būvēti slavenie okeāna [[tvaikonis|tvaikoņi]] ''Queen Mary'', ''Queen Elizabeth'' un ''QE2'', kā arī karalienes jahta ''HM Yacht Britannia''. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Glasgow'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:ScotlandGlasgow.png|160px|]] | align=center | [[Image:Glasgow city council logo.jpg|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 607 192<br> 1 619 116 (aglom.) |- | Dibināta | VI.gs |- | Citi nosaukumi | '''Glaschu''' ([[gēlu valoda|gēlu]]) |- | valsts daļa | [[Skotija]] |- | reģions (''council area'') | Glāzgova |- | Mājaslapa | http://www.glasgow.gov.uk |} {{commons|Category:Glasgow}} [[Image:Wfm glasgow school of art.jpg|thumb|200px|left|Makintoša projektēta Glāzgovas Mākslas skola]] Pilsētas apbūvē, izņemot katedrāli, maz kas saglabājies no [[viduslaiki|viduslaiku]] apbūves, tomēr Glāzgovā ir daudzi lieliski [[Viktorijas laika arhitektūra|Viktorijas laika arhitektūras]] un [[jugendstils|jugenstila]] apbūves paraugi. Jugendstilā darbojies viens no pazīstamākajiem šī stila pārstāvjiem - [[Čārlzs Makintošs]]. Politiski Glāzgovas vēlētāji tradicionāli kreisi noskaņoti. Populārajā mūzikā pazīstama kā ''[[Simple Minds]]'','' [[Texas (grupa)|Texas]]'', ''[[Travis]]'', ''[[Belle & Sebastian]]'', ''[[Mogwai]]'' un ''[[Franz Ferdinand]]'' dzimtene. ====Vēsture==== Leģenda vēsta, ka Glāzgovu VI.gs dibinājis misionārs [[Sv.Mango]] (''Saint Mungo''), kurš dibināja baznīcu Glāzgovas katedrāles vietā. 1451.gadā tika dibināta Glāzgovas universitāte. Strauja pilsētas attīstība sākās XVI.gs, kad Glāzgova kļuva par svarīgu ostu tirdzniecībai ar [[Amerika|Ameriku]] (ieveda [[tabaka|tabaku]], [[kokvilna|kokvilnu]], [[cukurs|cukuru]]). Par Glāzgovas galveno rūpniecības nozari kļuva kuģubūve. XIX.gs beigās Glāzgova tika uzskatīta par otro svarīgāko impērijas pilsētu. Tajā laikā tā bija lielākais kuģubūves centrs pasaulē. XX.gs karu un [[Lielā Depresija|Lielās Depresijas]] dēļ Glāzgovas ekonomiskā nozīme samazinājās, tomēr gadsimta beigās novērojama ekonomikas atdzimšana [[IT]] un [[biotehnoloģija|biotehnoloģijas]] attīstības dēļ. ====Cilvēki==== Glāzgovā dzimuši: *[[Džerārs Batlers]] (''Gerard Butler'') (1969-) - aktieris *[[Bilijs Boids]] (''Billy Boyd'') (1968-) - aktieris *[[Endrjū Boners Lovs]] (''Andrew Bonar Law'') (1858-1923) - politiķis *[[Gordons Brauns]] (''Gordon Brown'') (1951-) - politiķis *[[Kenjs Dalglišs]] (''Kenny Dalglish'') (1951-) - futbolists *[[Alekss Fērgusons]] (''Alex Ferguson'') (1941-) - futbola menedžeris *[[Artūrs Hendersons]] (''Arthur Henderson'') (1863-1935) - politiķis *[[Anguss Jangs]] (''Angus Young'') (1955-) - ģitārists *[[Malkolms Jangs]] (''Malcolm Young'') (1953-) - basģitārists *[[Roberts Kārlails]] (''Robert Carlyle'') (1961-) - aktieris *[[Henrijs Kempbels-Benermans]] (''Henry Campbell-Bannerman'') ( 1836–1908) - politiķis *[[Tomass Liptons]] (''Thomas Lipton'') (1850-1931) - komersants *[[Lulū]] (''Lulu'') (1948-) - dziedātāja *[[Marks Noflers]] (''Mark Knopfler'') (1949-) - mūziķis *[[Džons Makdonalds]] (''John A. Macdonald'') (1815–1891) - politiķis *[[Čārlzs Makintošs]] (''Charles Mackintosh'') (1868–1928) - arhitekts *[[Džons Maklīns]] (''John Maclean'') (1879-1923) - politiķis *[[Edvīns Morgans]] (''Edwin Morgan'') (1920-) - dzejnieks *[[Grants Morisons]] (''Grant Morrison'') (1960-) - komiksu autors *[[Alans Pinkertons]] (''Allan Pinkerton'') (1819–1884) - detektīvs *[[Viljams Ramzejs]] (''William Ramsay'') (1852–1916) - ķīmiķis *[[R.D.Lengs]] (''R. D. Laing'') (1927–1989) - psihiatrs [[Category:Apvienotās Karalistes pilsētas]] [[bg:Глазгоу]] [[ca:Glasgow]] [[da:Glasgow]] [[de:Glasgow]] [[el:Γλασκώβη]] [[en:Glasgow]] [[eo:Glasgovo]] [[es:Glasgow]] [[et:Glasgow]] [[eu:Glasgow]] [[fa:گلاسگو]] [[fi:Glasgow]] [[fr:Glasgow]] [[ga:Glaschú]] [[gd:Glaschu]] [[he:גלאזגו]] [[id:Glasgow]] [[is:Glasgow]] [[it:Glasgow]] [[ja:グラスゴー]] [[la:Glasgovia]] [[lt:Glazgas]] [[ms:Glasgow]] [[nl:Glasgow]] [[nn:Glasgow]] [[no:Glasgow]] [[pl:Glasgow]] [[pt:Glasgow]] [[ru:Глазго]] [[sco:Glesca]] [[simple:Glasgow]] [[sv:Glasgow]] [[th:กลาสโกว์]] [[ug:گلاسگوۋ]] [[vi:Glasgow]] [[zh:格拉斯哥]] 10101 52877 2006-07-01T16:57:17Z Robbot 151 robot Adding: ko, nl, ta, ur Removing: lv Modifying: it '''Plazma''' ir viens no četriem vielas agregātstāvokļiem. Tā ir jonizēta gāze, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties. Atšķirībā no [[gāze]]s, plazma ir [[elektovadītājs]]. Plazma rodas sakarsējot gāzes līdz augstām temperatūrām. Tā tiek plaši pielietota tehnikā ([[plazmatroni]], plazmas [[televizori]]). Dabā tā veidojas [[zibens]] laikā, [[uguns]] liesmās u.c. [[Kosmoss|Kosmosā]] plazma ir visizplatītākais [[viela]]s [[agregātstāvoklis]], jo no plazmas sastāv [[zvaigznes]] (arī mūsu [[Saule]]). [[Category:Fizika]] [[ar:فيزياء البلازما]] [[bg:Плазма]] [[ca:Plasma (Estat de la matèria)]] [[da:Plasma]] [[de:Plasma (Physik)]] [[el:Φυσική Πλάσματος]] [[en:Plasma (physics)]] [[es:Plasma (estado de la materia)]] [[fi:Plasma]] [[fr:Physique des plasmas]] [[he:פלסמה (מצב צבירה)]] [[hu:Plazma]] [[ia:Plasma]] [[id:Fisika plasma]] [[it:Fisica del plasma]] [[ja:プラズマ]] [[ko:플라스마]] [[lt:Plazma]] [[nl:Plasma (aggregatietoestand)]] [[no:Plasma]] [[pl:Plazma]] [[pt:Plasma]] [[ru:Плазма (агрегатное состояние)]] [[sl:Plazma]] [[sr:Плазма]] [[sv:Plasma]] [[ta:பிளாஸ்மா (இயற்பியல்)]] [[ur:پلازما طبیعیات]] [[zh:等离子体]] 10102 48469 2006-05-31T07:54:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Poluprečnik]] [[Image:radiuss.png|right|rādiuss]] Par [[riņķis|riņķa]] '''rādiusu''' sauc jebkuru [[nogrieznis|nogriezni]], kas savieno riņķa centru ar [[punkts|punktu]] uz [[riņķa līnija]]s. Zīmējumā parādīts rādiuss <math>OA</math> un rādiuss <math>OB</math>. ==Lietojums== Visiem viena riņķa rādiusiem ir vienāds garums, tāpēc to parasti izmanto, lai riņķi definētu: norāda riņķa centra koordinātas un rādiusa garumu. Divi viena riņķa rādiusi, kas novietoti uz vienas taisnes (viens pret otru 180 grādu leņķī), veido šī riņķa [[diametrs|diametru]] (zīmējumā <math>AB</math>), kura garums tātad ir <math>2 \cdot R</math>. Rādiusu <math>R</math> izmanto riņķa līnijas garuma <math>C</math> noteikšanai: <math>C = 2 \cdot \pi R</math> Kā arī riņķa laukuma <math>L</math> aprēķināšanai: <math>L = \pi \cdot R^2</math> [[Category:Ģeometrija]] [[bg:Радиус]] [[bs:Poluprečnik]] [[cs:Poloměr]] [[da:Radius (cirkel)]] [[de:Radius]] [[en:Radius]] [[eo:Radiuso]] [[fi:Säde]] [[fr:Rayon (géométrie)]] [[gl:Raio (xeometría)]] [[is:Radíus]] [[it:Raggio (geometria)]] [[ja:半径]] [[lt:Spindulys]] [[nl:Straal (wiskunde)]] [[nn:Radius]] [[no:Radius (geometri)]] [[pl:Promień]] [[pt:Raio]] [[ru:Радиус]] [[sl:Polmer]] [[sv:Radie]] [[ta:ஆரம்]] [[uk:Радіус]] [[vi:Bán kính]] [[zh:半径]] [[zh-min-nan:Poàⁿ-kèng]] 10105 45482 2006-05-15T21:35:02Z Knakts 848 Kategorija; interwiki '''Afēlijs''' ir debess ķermeņa [[orbīta]]s punkts, kas atrodas vistālāk no [[Saule]]s, ap kuru tas riņķo. [[Category:Saules sistēma]] [[de:Aphelium]] [[en:Aphelion]] [[es:Afelio]] [[fr:Aphélie]] [[it:Afelio]] [[ru:Афелий]] [[sl:odsončje]] 10106 32711 2006-03-06T11:10:36Z Yyy 146 cat [[Aizklāšanās]], arī okultācija ir [[zvaigznes]] vai [[planētas]] (arī [[Mēness]]), planētas pāriešana pāri [[Saules]] diskam, planētas [[pavadoņa]] aiziešana aiz planētas, arī [[Saules aptumsums]]. [[Category:Astronomija]] 10107 51188 2006-06-19T01:53:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ھاك تېشى]] '''Kaļķakmens''' - karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no [[kalcīts|kalcīta]]. Kaļķakmeņus iedela pēc struktūras un sastāva. Pēc struktūras īpašībām ižšķir brahiopodu, oolītu, kristāliskos, kunkuļainos un citu veidu kaļķakmeņus. Ja dažādu veidu piemaisījumie kaļķakmeņos ir vairāk kā 50%, tad tos iedala smilšainajos, mālainajos, kramainajos, dolomitizētos un glaukonītsaturošajos kaļķakmeņos. Mūsdienās pazīstamākie kaļķakmens veidi ir [[dolomīts]], parastais kaļķakmens un marmors. [[Image:Kalkakmens.jpg|thumb|Kaļķakmens]] == Veidošanās == Kaļķakmeņi galvenokārt ir veidojušies seklās jūrās. Sīkāk to iedala biogēnos (ja ir bioloģiska izcelsme), hemogēnos, pārkristalizētos kā arī drupu jauktas izcelsmes. Metamorfisma procsā kaļķakmeņi pārvēršās par [[marmors|marmoriem]] == Izmantošanas == Būvmateriālu rūpniecībā kaļķakmeni izmanto [[Cements|cementa]] un kaļķu ražošanās. Cukura rūpiecībā kaļķakmeni izmanto biešu jēlsulas attīrīšanai. [[Ķīmiskā rūpniecība|Ķīmiskajā rūpniecībā ]] kaļķakmeni izmanto [[soda|sodas]], [[kalcija karbīds|kalcija karbīda]] un [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanā. [[stikls|Stikla]] ražošanā kaļķakmeni izmanto, kā piedevu, lai uzlabotu stikla termisko un ķīmisko izturību. Lauksaimniecībā kaļķakmeni izmanto augsnes kaļķošanās un par piedevu lopbarībā. [[Category: Ģeoloģija]] [[cs:Vápenec]] [[cy:Calchfaen]] [[de:Kalkstein]] [[el:Ασβεστόλιθος]] [[en:Limestone]] [[eo:Kalkoŝtono]] [[es:Caliza]] [[et:Lubjakivi]] [[fi:Kalkkikivi]] [[fr:Calcaire]] [[he:אבן גיר]] [[hr:Vapnenac]] [[hu:Mészkő]] [[id:Batu kapur]] [[is:Kalksteinn]] [[it:Calcare]] [[ja:石灰岩]] [[ko:석회암]] [[lt:Klintis]] [[nl:Kalksteen]] [[nn:Kalkstein]] [[no:Kalkstein]] [[pl:Wapień]] [[pt:Calcário]] [[ru:Известняк]] [[simple:Limestone]] [[sl:Apnenec]] [[sr:Кречњак]] [[sv:Kalksten]] [[tr:Kireç taşı]] [[ug:ھاك تېشى]] [[vi:Đá vôi]] [[zh:石灰岩]] 10108 30343 2006-02-15T15:15:17Z Lielais Rolands 592 10113 30361 2006-02-15T19:01:54Z Dekaels 268 Lielas protuberances attēls no de.wiki. Lielas protuberances attēls no de.wiki. 10115 50727 2006-06-16T07:19:59Z Sss 937 '''Dobeles pils''' - atrodas [[Bērze|Bērzes]] upes labajā krastā, 15 m augstajā Dobeles pilskalnā. 13.g.s.( Pirmoreiz Dobele dokumentos minēta 1254.gadā.) šajā vietā pastāvēja nocietināta zemgaļu pils. Tajā laikā Dobeles apkārtnē norisinājās sīvas kaujas ar vācu [[krustneši|krustnešiem]]. [[Zemgaļi]] izrādīja milzīgu pretestību ienaidniekam, kas tā arī nespēja pili ieņemt. Kad viss apvidus praktiski bija nopostīts, zemgaļi paši savu pili 1289. gadā nodedzināja un neuzvarēti devās projām [[Lietuva]]s virzienā. [[Image:Dobeles_pils.jpg|thumb|Dobeles pils]] Jāpiebilst, ka Dobeles pils laika posmā no 1279. līdz 1289. gadam izturēja sešus [[Livonija|Livonijas]] ordeņa aplenkumus un tā arī netika ieņemta. No 1335. līdz 1347. gadam ordenis nodedzinātā zemgaļu pils vietā uzcēla mūra pili, ap kuru ar laiku izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne. 1376-1562.gadam pils ir ordeņa komtureja. Tās pēdējais komturs sanāk konfliktā ar Kurzemes hercogu [[Gothards Ketlers|Gothardu Ketleru]], kas 1566.gadā pili ieņem un piespiež atteikties komturu no tās. 1579,1613, un 1628 – pilī notur [[Kurzeme|Kurzemes]] landtāgus. Vairākos vēstures izziņas materiālos minēti interesanti fakti par vēsturiskajām norisēm, kuras saistītas ar ordeņa pili. 1621(1620). un 1625 gadā Dobeli aplenca un ieņēma Gustava Ādolfa karaspēks. No 1643. līdz 1649.gadam pili apdzīvoja hercoga Fridriha atraitne [[Elizabete Magdelāna]] ar audžudēlu princi Jēkabu (vēlāk [[Hercogs Jēkabs|hercogs Jēkabs]]). 1658.gadā Hercogs Jēkabs pili atdod Zviedriem . Tai pašā gadā kurzemnieki kopā ar poļiem pili atkaro, bet nenoturas un tiek no jauna padzīti. 1660.gadā pēc [[Olivas miera līgums|Olivas miera līguma]] hercogs atgūs zemes Zemgalē un pili. Hercoga Jēkaba laikā tika uzcelta gara papildus ēka pie pils austrumu sienas, taču pils nocietinājumi netiek atjaunoti un pils lēnām sabrūk pārvēršoties drupās. 1701.gadā pili atkal ieņēma zviedri un pilī 6 dienas uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Kara laikā pilsēta un pils tika stipri izpostīta. 18.gs. pirmajā ceturksnī Dobelē un tās apkārtnē plosījās mēris, kas krietni samazināja iedzīvotāju skaitu. Pili apdzīvoja līdz 1736.gadam, kad tai iebruka jumts. 1870.gadā 24.junijā pie Dobeles pilsdrupām notika Kurzemes novada dziesmu svētki – vieni no pirmajiem Latvijā, jo pirmie vispārējie dziesmu svētki notika tikai 1873. gadā. 1915. gadā pils pakājē parādi pieņēma Vācijas ķeizars [[Vilhelms II]]. No nostāstiem: no pils vedušas divas apakšzemes ejas viena – uz kreiso krastu zem Bērzes gultnes, otra – uz Lielbērzi. [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Pilis Latvijā]] [[lt:Duobelės pilis]] 10116 30369 2006-02-15T20:02:32Z Lielais Rolands 592 10117 30373 2006-02-15T20:22:14Z Lielais Rolands 592 10118 52392 2006-06-29T11:08:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Фёдар Дастаеўскі]] '''Fjodors Dostojevskis''' (''Фёдор Миха́йлович Достое́вский'', * 1821. gada 11. novembrī (pēc vecā kalendāra – 30. oktobrī) [[Maskava|Maskavā]] † 1881. gada 9. februārī (pēc vecā kalendāra – 28. februārī) [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]) bija krievu prozaiķis, žurnālists un tulkotājs, kuru uzskata par vienu no izcilākajiem krievu rakstniekiem. Nozīmīgākie Dostojevska darbi ir romāni "[[Noziegums un sods]]" (''Преступление и Наказание'', 1866), "[[Idiots (romāns)|Idiots]]" (''Идиот'', 1868), "[[Velni (romāns)|Velni]]" ("Бесы", 1872) un "[[Brāļi Karamazovi]]" (''Братья Карамазовы'', 1880). ==Biogrāfija== [[Image:Dostoevsky 1872.jpg|thumb|250px|Vasilija Perova "Fjodora Dostojevska portrets" (1872, Tretjakova galerija)]] Fjodors Dostojevskis piedzima 1821. gada 30. oktobrī Mihaila un Marijas Dostojevsku ģimenē kā otrais no septiņiem bērniem. Viņa tēvs bija ārsts nabadzīgo slimnīcā. Ārsta amats tobrīd Krievijā nebija labi apmaksāts un netika sevišķi cienīts. Ģimenei tomēr izdevās iegūt nelielu īpašumu. 1837. gadā no tuberkulozes nomira Dostojevska māte, un Dostojevskis un viņa brālis Mihails tika nosūtīti mācīties uz Pēterburgas Kara inženieru akadēmiju. 1839. gadā nomira Dostojevska tēvs (viena no versijām vēsta, ka viņu nogalināja paša zemnieki). Dostojevskis ar savu nelielo mantojumu atpirkās no dienesta armijā un nodevās rakstniecībai. [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] sākot savu rakstnieka karjeru, Dostojevskis no franču valodas iztulkoja [[Onorē de Balzaks|Onorē de Balzaka]] darbu "Eiženija Grandē" (''Eugenie Grandet''), savukārt literatūrā parādījās ar savu īsromānu "Nabaga ļaudis" (''Бедные Люди'', 1846). Dostojevskis pievienojās [[Petraševska loks|Petraševska lokam]]. 1849. gada aprīlī viņu arestēja par revolucionāru darbību pret caru [[Nikolajs I|Nikolaju I]]. Pēc nopratināšanas viņu, kā arī citus Petrašeska loka biedrus, notiesāja uz nāvi nošaujot. Sodu nemaz neplānoja izpildīt; valdība pēdējā brīdī apturēja soda izpildi ar vēstuli no cara, izmainot sodu uz četriem gadiem katorgā [[Sibīrija|Sibīrijā]] un pēcāku trimdu. Dostojevskis sodu izcieta [[Omska|Omskā]] (daļu laika - kā pacients cietuma slimnīcā). Tam bijusi liela ietekme uz viņa darbu "Piezīmes no Mirušo nama" (''Записки из Подполья'', 1862). Sibīrijā Dostojevskis apprecējās ar Mariju Isajevu, taču laulība nebija laimīga. Pēc katorgas termiņa beigām Dostojevskis kā ierindnieks tika iesaukts Sibīrijas 7. robežapsardzības bataljonā Semipalatinskā. Šajā laikā Dostojevskis kļuva dziļi konservatīvs un reliģiozs. Pēc cara Nikolaja I nāves 1855. gadā un [[Krievija]]s sakāves [[Krimas karš|Krimas karā]], jaunais cars [[Aleksandrs II]] sāka salīdzinoša liberālisma ēru. Ar laiku Dostojevskim izdevās uzlabot savu situāciju trimdā un pat anonīmi publicēt dažas [[novele]]s. Galvaspilsētā viņam ļāva atgriezties 1859. gada beigās. Kopā ar savu brāli Mihailu Dostojevskis sāka publicēt žurnālu ''Время''. 1862. gadā Dostojevskis devās uz rietumiem ([[Parīze|Parīzi]], [[Londona|Londonu]], [[Ķelne|Ķelni]], [[Šveice|Šveici]], [[Itālija|Itāliju]]) un nākamajā gadā publicēja "Ziemas piezīmes par vasaras iespaidiem" (''Зимние заметки о летних впечатлениях'', 1863). 1863. gadā Dostojevska žurnālu slēdza sakarā ar rakstu par poļu jautājumu. Tajā pašā gadā viņš vēlreiz devās uz rietumiem ar mīļāko. 1864. gada sākumā brāļiem Dostojevskiem tika dota atļauja izdot jaunu žurnālu – ''Эпоха''. Martā parādījās tā dubultnumurs ar Dostojevska stāstu "Piezīmes no pagrīdes" (''Записки из Подполья'', 1864). Tā paša gada aprīlī nomira viņa sieva Maša, bet jūlijā - brālis Mihails. Nākamajā gadā beidza publicēt ''Эпоха''. 1865. gadā Dostojevskis Vācijā nodevās azartspēlēm. Viņš iestiga parādos, un viņam nācās aizņemties naudu, lai varētu atgriezties Krievijā, taču tieši Vīsbādenē viņš sāka rakstīt romānu "Noziegums un sods". Viņa finansiālā situācija gan nebija saistīta tikai ar azartspēlēm; viņš bija uzņēmies visus ar žurnāla slēgšanu saistītos izdevumus, kā arī apņēmies rūpēties par brāļa ģimeni un savu padēlu no pirmās laulības, tāpēc noslēdza sev neizdevīgu darījumu ar izdevēju Stellovski, kas deva Stellovskim tiesības uz visiem Dostojevska publicētajiem darbiem, kā arī jaunu romānu (ja tas netiktu uzrakstīts laikā, Stellovskim būtu deviņus gadus ilgas tiesības uz visiem Dostojevska publicētajiem darbiem). Dostojevskis sāka darbu pie romāna "Spēlmanis" un, lai pagūtu pabeigt to laikā, nolīga sev stenogrāfisti Annu Sņitikinu, kurā drīz iemīlējās. 1867. gada februārī viņi apprecējās, taču Dostojevskis nespēja atteikties no azartspēlēm, tāpēc viņu laulības pirmie gadi bija nelaimīgi. Saasinājās arī Dostojevska [[epilepsija]]. Ar laiku Dostojevskis tomēr azartspēles pameta. Ģimene četrus gadus pavadīja ārzemēs ([[Vācija|Vācijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Itālija|Itālijā]], tad atkal Vācijā). 1868. gadā [[Ženēva|Ženēvā]] nomira Dostojevska pirmais bērns, Sonja. Ārzemēs Dostojevskis uzrakstīja romānu "Idiots", kā arī pirmo daļu romānam "Velni" (''Бесы'', 1872). 1873. gadā Dostojevskis kļuva par žurnāla ''Гражданин'' redktoru. Viņš tajā arī rakstīja sleju "Rakstnieka dienasgrāmata". Sleja ieguva popularitāti, un 1876. gadā viņš to izdeva atsevišķi kā sava laika sociālo un politisko notikumu komentāru. 1875. gadā viņš publicēja romānu "Pusaudzis" (''Подросток'', 1875). "Rakstnieka dienasgrāmatas" ietvaros Dostojevskis publicēja arī daiļdarbus, piemēram, "Lēnprātīgā", "Smieklīga cilvēka sapnis", "Bulbulis" u.tml. 1878. gadā no epilepsijas lēkmes nomira Dostojevska dēls Aleksejs. Dostojevskis sērās devās uz Optinas Pustinas klosteri. 1879.-1880. gadā turpinājumos tika publicēts viņa romāns "Brāļi Karamazovi". 1881. gada janvārī Dostojevskis nomira no asinsizplūduma plaušās. ==Ievērojamākie darbi== * ''Бедные люди'' ''([[Nabaga ļaudis]])'' ([[1846]]) * ''Двойник. Петербургская поэма'' ([[1846]]) * ''Неточка Незванова'' ([[1849]]) * ''Село Степанчиково и его обитатели'' ([[1859]]) * ''Униженные и оскорбленные'' ([[1861]]) * ''Записки из мертвого дома'' ''([[Piezīmes no Mirušo nama]])'' ([[1860]]) * ''Скверный анекдот'' ([[1862]]) * ''Записки из подполья'' ''([[Piezīmes no pagrīdes]])'' ([[1864]]) * ''Преступление и наказание'' ''([[Noziegums un sods]])'' ([[1866]]) * ''Игрок '' ([[1867]]) * ''Идиот'' ''([[Idiots]])'' ([[1868]]) * ''Бесы'' ''([[Velni]])'' ([[1872]]) * ''Подросток'' ''([[Pusaudzis]])'' ([[1875]]) * ''Братья Карамазовы'' ''([[Brāļi Karamazovi]])'' ([[1880]]) [[Category:Krievu rakstnieki|Dostojevskis, Fjodors]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Dostojevskis, Fjodors]] {{Link FA|nl}} [[ar:فيودور دوستويفسكي]] [[be:Фёдар Дастаеўскі]] [[bg:Фьодор Достоевски]] [[bn:ফিওদোর দস্তয়েভ্‌স্কি]] [[bs:Fjodor Dostojevski]] [[ca:Fiodor Dostoievski]] [[cs:Fjodor Michajlovič Dostojevskij]] [[da:Fjodor Mikhajlovitj Dostojevskij]] [[de:Fjodor Michailowitsch Dostojewski]] [[el:Φιοντόρ Ντοστογιέφσκι]] [[en:Fyodor Dostoevsky]] [[eo:Fjodor Dostojevskij]] [[es:Fiódor Dostoyevski]] [[et:Fjodor Dostojevski]] [[eu:Fjodor Dostojevsky]] [[fa:فئودور داستایوسکی]] [[fi:Fjodor Dostojevski]] [[fr:Fedor Dostoïevski]] [[he:פיודור מיכאילוביץ' דוסטויבסקי]] [[hr:Fjodor Dostojevski]] [[hu:Fjodor Mihajlovics Dosztojevszkij]] [[id:Fyodor Dostoyevsky]] [[io:Fyodor Dostoyevski]] [[it:Fëdor Mikhailovič Dostoevskij]] [[ja:フョードル・ドストエフスキー]] [[ka:დოსტოევსკი, თედორე]] [[ko:표도르 도스토옙스키]] [[lt:Fiodoras Dostojevskis]] [[mk:Фјодор Достоевски]] [[nl:Fjodor Dostojevski]] [[nn:Fjodor Dostojevskij]] [[no:Fjodor Dostojevskij]] [[pl:Fiodor Dostojewski]] [[pt:Fiódor Dostoiévski]] [[ro:Fiodor Dostoievski]] [[ru:Достоевский, Фёдор Михайлович]] [[scn:Fëdor Mikhailovič Dostoevskij]] [[sk:Fiodor Michajlovič Dostojevskij]] [[sl:Fjodor Mihajlovič Dostojevski]] [[sr:Фјодор Михајлович Достојевски]] [[sv:Fjodor Dostojevskij]] [[tl:Fëdor Dostoevskij]] [[tr:Fyodor Mikailoviç Dostoyevski]] [[uk:Достоєвський Федір Михайлович]] [[vi:Fyodor Mikhailovich Dostoevsky]] [[wa:Fyodor Mixhaylovitch Dostoyevskiy]] [[zh:费奥多尔·陀思妥耶夫斯基]] 10119 43248 2006-05-03T13:32:35Z Dainis 876 '''Raķešdzinējs''' – reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu. Raķešdzinējs sastāv no dzinējiekārtas un darbvielas avota. Pēc izmantojamā enerģijas un darbvielas avota raķešdzinējus iedala [[ķīmiskais raķešdzinējs|ķīmiskajos raķešdzinējos]], [[gāzes raķešdzinējs|gāzes raķešdzinējos]], [[elektriskais raķešdzinējs|elektriskajos raķešdzinējos]], [[kodolu raķešdzinējs|kodolu raķešdzinējos]], [[fotonu raķešdzinējs|fotonu raķešdzinējos]]. Pēc veicamā uzdevuma izšķir starta raķešdzinējus, galvenos raķešdzinējus, koriģējošos raķešdzinējus, bremzēšanas raķešdzinējus, glābšanas raķešdzinējus un raķešu mikrodzinējus [[Category:Kosmonautika]] 10121 30423 2006-02-16T00:43:38Z Krishjaanis 615 '''Ķīmiskais raķešdzinējs''' - [[raķešdzinējs|raķešdzinējs]], kura reaktīvo vilci rada ķīmiskajās reakcijās radušos karstu gāzu izplūde pa dzinēja sprauslu. Ķīmisko raķešdzinēju gāzu izplūdes ātrums sasniedz ~ 5 km/s un tiem ir liela vilce. Mūsdienās ķīmiskie raķešdzinēji ir galvenais kosmisko [[raķešdzinējs|raķešdzinēju]] tips. Izšķir cietās degvielas raķešdzinējus, jauktās degvielas raķešdzinējus un šķidrās degvielas raķešdzinējus. Sk. arī [[ķīmiskā raķešdegviela|ķīmiskā raķešdegviela]]. [[Category:Kosmonautika]] 10123 30405 2006-02-16T00:17:23Z Krishjaanis 615 '''Gāzes raķešdzinējs''' – [[raķešdzinējs|raķešdzinējs]], kura darbviela ir gāze. Parasti gāzes raķešdzinējos izmanto saspiestu gāzi. Tā kā šie dzinēji dod nelielu vilci, tos visbiežāk izmanto [[kosmiskais lidaparāts|kosmisko lidaparātu]] orientācijas un stabilizācijas sistēmā un individuālajās reaktīvajās lidiekārtās. [[Category:Kosmonautika]] 10125 30404 2006-02-16T00:17:03Z Krishjaanis 615 '''Elektriskais raķešdzinējs''' – [[raķešdzinējs|raķešdzinējs]], kas rada vilcējspēku, pateicoties no dzinēja izplūstošai reaktīvai strūklai, kuru ierosina elektroenerģija. Reaktīvās strūklas ātrums var sasniegt vairākus simtus km/s. Elektriskajam raķešdzinējam ir liels impulss, taču maza vilce. Galvenie elektrisko raķešdzinēju veidi ir elektrotermiskais raķešdzinējs, jonu raķešdzinējs, plazmas raķešdzinējs. Daži elektrisko raķešdzinēju veidi ir izmēģināti kosmosā. [[Category:Kosmonautika]] 10127 30402 2006-02-16T00:16:25Z Krishjaanis 615 '''Kodolu raķešdzinējs''' – [[raķešdzinējs|raķešdzinējs]], kurā darbvielas sakarsēšanai tiek izmantota kodolenerģija. Karsējot ūdeņradi kodolreaktorā, iespējams panākt darbvielas izplūdes ātrumu 8 km/s un vairāk. Tehnisku problēmu dēļ šobrīd [[kosmonautika|kosmonautikā]] netiek lietoti. [[Category:Kosmonautika]] 10129 30407 2006-02-16T00:20:46Z Krishjaanis 615 '''Fotonu raķešdzinējs''' – hipotētisks [[raķešdzinējs|raķešdzinējs]], kura reaktīvo vilci rada virzīta fotonu plūsma, kas pārvietojas ar gaismas ātrumu. Fotonu raķešdzinējs varētu nodrošināt starpzvaigžņu lidojumus. [[Category:Kosmonautika]] 10131 32622 2006-03-05T14:29:37Z Krishjaanis 615 '''Zemes mākslīgais pavadonis''' – (saīsināti ZMP) automātisks [[kosmiskais lidaparāts|kosmiskais lidaparāts]], kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap [[Zeme|Zemi]]. Atkarībā no veicamā uzdevuma izšķir [[dabas resursu izpētes pavadonis|dabas resursu izpētes pavadoņus]], [[ģeodēziskais pavadonis|ģeodēziskos pavadoņus]], [[ģeofizikālais pavadonis|ģeofizikālos pavadoņus]], [[izlūkpavadonis|izlūkpavadoņus]], [[meteoroloģiskais pavadonis|meteoroloģiskos pavadoņus]], [[navigācijas pavadonis|navigācijas pavadoņus]], [[orbitālā observatorija|orbitālās observatorijas]] un [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņus]]. [[Category:Kosmonautika]] 10133 32878 2006-03-06T22:21:10Z Krishjaanis 615 '''Nolaižamais aparāts''' – [[kosmiskais lidaparāts|kosmiskā lidaparāta]] sastāvdaļa, kas spēj nolaisties uz [[Zeme|Zemes]] vai cita debess ķermeņa. Ja šim debess ķermenim nav atmosfēras, nolaižamajam aparātam jābūt aprīkotam ar bremzēšanas [[raķešdzinējs|raķešdzinēju]] un [[raķešdzinējs|raķešdzinēju]], kas nodrošina lēno nolaišanos. Ja debess ķermenim ir blīva atmosfēra, nolaižamajam aparātam jābūt aprīkotam ar izpletņu sistēmu vai citu bremzējošu ierīci. Ja debess ķermenim ir retināta atmosfēra, nolaižamais aparāts jāaprīko ar abu veidu nolaišanās sistēmu kombināciju. Sk. arī [[nolaišanās|nolaišanās]] [[Category:Kosmonautika]] 10135 43201 2006-05-03T12:08:32Z 193.109.211.129 '''Dabas resursu izpētes pavadonis''' [franču ressources palīdzība, resursi] – [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgais pavadonis]], kuru izmanto [[Zeme|Zemes]] virsmas novērojumiem no kosmosa dažādos spektra diapazonos, lai iegūtu informāciju par veģetācijas stāvokli, ūdenstilpņu tīrību, derīgajiem izrakteņiem, ledājiem, ugunsgrēkiem, tehnogēnajām avārijām u.c. Šo pavadoņu iegūtos uzņēmumus izmanto arī karšu sastādīšanai. [[Category:Kosmonautika]] 10137 31830 2006-02-25T15:20:41Z Yyy 146 cat '''Izlūkpavadonis''' – [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgais pavadonis]], kuru izmanto, lai atrastu un novērotu militārus objektus, sekotu stratēģisko raķešu un lidmašīnu lidojumiem, pārtvertu radiosakarus, konstatētu kodolieroču izmēģinājumus. [[Category:Kosmonautika]] 10139 52833 2006-07-01T12:06:39Z Dainis 876 Kategorija:Kosmonautika -> Raķešdegviela '''Ķīmiskā raķešdegviela''' – [[raķešdegviela|raķešdegviela]], kas oksidējoties (sadegot) vai citu ķīmisko reakciju rezultātā rada lielu daudzumu karstu gāzu. Šķidrās degvielas raķešdzinējos visbiežāk izmanto petroleju (degviela) un šķidru skābekli (oksidētājs) vai arī šķidru ūdeņradi (degviela) un šķidru skābekli (oksidētājs). Cietās degvielas raķešdzinējos izmanto dažādu vielu maisījumus, kas satur gan degvielas gan oksidētāja komponentus. [[Kategorija:Raķešdegviela]] 10141 52832 2006-07-01T12:02:43Z Dainis 876 Kategorija:Kosmonautika -> Raķešdegviela '''Raķešdegviela''' – viela vai vielu kopums, kas vienlaikus ir [[raķešdzinējs|raķešdzinēja]] enerģijas avots un darbviela. Kosmonautikas praksē visvairāk izmanto [[ķīmiskā raķešdegviela|ķīmisko raķešdegvielu]]. [[Kategorija:Raķešdegviela|*]] [[de:Raketentreibstoff]] [[en:Rocket fuel]] [[ja:ロケットエンジンの推進剤]] [[ko:로켓 연료]] [[no:Rakettdrivstoff]] [[ru:Ракетное топливо]] 10143 31849 2006-02-25T15:32:51Z Yyy 146 redirect~~~~~~~ #REDIRECT [[raķešdegviela]] 10145 48039 2006-05-29T10:45:09Z Knakts 848 kat. +en {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 0.5em; width: 242px; border: #99B3FF solid 1px; clear: right" |- | style="text-align: center" | '''[[Wikipedia:Babel]]''' |- | {{User {{{1}}}}} |- | {{User {{{2}}}}} |- | {{User {{{3}}}}} |- | {{User {{{4}}}}} |- | {{User {{{5}}}}} |- | {{User {{{6}}}}} |- | {{User {{{7}}}}} |- | {{User {{{8}}}}} |- | {{User {{{9}}}}} |- | style="text-align: center" | [[:Category:Lietotāju valodas|Meklēt lietotāju valodas]] |} <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes|Babel-9]] [[en:Template:Babel-9]] </noinclude> 10147 30449 2006-02-16T18:54:47Z Mormegil 626 [[Category:Lietotāju valodas]] [[cs:Category:User cs]] [[en:Category:User cs]] 10148 30451 2006-02-16T18:55:48Z Mormegil 626 [[Category:User cs]] [[cs:Category:User cs-N]] [[en:Category:User cs-N]] 10149 30453 2006-02-16T18:59:58Z Mormegil 626 <div style="float:left;border:solid #6EF7A7 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#C5FCDC" | style="width:45px;height:45px;background:#6EF7A7;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Čehu valoda|cs]]''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Tomuto uživateli je '''[[:Category:User cs|čeština]] [[:Category:User cs-N|mateřským jazykem]]'''. [[Category:User cs|{{PAGENAME}}]] [[Category:User cs-N|{{PAGENAME}}]] |} </div> 10153 30460 2006-02-16T19:20:06Z Creep 473 10154 37556 2006-03-29T16:30:35Z Creep 473 Dažādu kalibru piemērojumi un [[magazīna|magazīnu]] barošanas iespēja nebija vajadzīga lielākajai daļai pircēju, un tās tika atmestas [[Vācija]]s kompānijas ''Heckler und Koch'' 1971. gadā izstrādātajā '''HK 21A1'''. Šim izstrādātajam galveno uzdevumu [[ložmetējs|ložmetējam]] galvenā [[Image:HK21A1.jpg|thumb|right|350px|HK 21A1]]funkcija bija pret personālu. Šis ložmetējs atšķirībā no tā priekšteča [[HK 21]] ir barojams tikai no patronlentes. == Parametri == *Tips: Vieglais [[ložmetējs]] *Ražotājvalsts: [[Vācija]] *Gads: 1971 *Kalibrs: 7.62 mm *Svars: 8.3 kg *Munīcija: 7.62 x 51 mm [[NATO]] *Padeve: 50, 100, 200 ložu patronlente {| border="1" cellpadding="2" !width="130"|Ierocis !width="90"|Uguns temps !width="80"|Nodarījums !width="50"|''PEN'' !width="50"|Izmērs !width="50"|''SS'' !width="120"|Šaušanas režīms |- |HK 21A1 |10 |4 |''2-3-Nil'' |6 |3 |13 |- |HK 21A1 (uz [[divkājis|divkāja]]) |10 |4 |''2-3-Nil'' |6 |1 |7 |- |HK 21A1 (uz [[trijkājis|trijkāja]]) |10 |4 |''2-3-Nil'' |6 |1 |4 |} == Raksturojums == HK 21A1 ir [[HK 21]] uzlabojums un vienīgā izmaiņa ir iespējas izmantot [[magazīna]]s atmešana. HK 21A1 ir tikai no patronlentes barojams. Tika veikti arī pārveidojumi, lai atļautu pielādēšanu nepaceļot vāku, un HK 21A1 šauj no aizvērta nevis atvērta aizslēga, kas padara pārlādēšanu daudz vieglāku un ātrāku. Tas tika ieviests 1971. gadā un jau 1978. gada martā HK piedāvā HK 21A1 ar 5.56 mm variantu (HK 23A1) priekš turpmākas ''SAW'' testēšanas. HK 21A1 testēja [[ASV]] armija tai pašā laikā, kad tika testēts FN Minimi, bet ASV tomēr izvēlējās FN Minimi. Zināms, ka šis ierocis izmanto 1200 m tēmēkli. HK 21A1 ražošana ''Heckler und Koch'' pašlaik ir pārtraukta, bet pēc licences tas joprojām tiek ražots [[Portugāle|Portugālē]] un [[Grieķija|Grieķijā]]. Tas ir atrodams [[Meksika]]s un [[Bangladeša]]s bruņoto spēku sauszemes bruņojumā. [[Category:Ložmetēji]] 10156 30471 2006-02-17T09:33:00Z Dekaels 268 "[[Molotova-Rībentropa pakts]]" pārdēvēju par "[[Molotova-Ribentropa pakts]]": Pareizi tomēr ir "Ribentropa", nevis "Rībentropa"... #REDIRECT [[Molotova-Ribentropa pakts]] 10158 31820 2006-02-25T15:09:53Z Yyy 146 cat [[fāze]] – [[debess ķermeņa]] redzamā diska apgaismotās daļas laukuma attiecība pret visu debess ķermeņa redzamā diska laukumu. Arī [[Mēness fāzes]]. [[Category:Astronomija]] 10159 52084 2006-06-26T09:06:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Płyta fotograficzna]] '''Fotoplate''' – [[starojuma uztvērējs]] - [[fotomateriāls]] ar stikla pamatni, parasti 0,8 – 2 mm biezs. Tās ir trauslākas nekā [[fotofilma]]s, taču noturīgākas pret deformāciju un sapūšanu. Fotoplates tika izgudrotas ātrāk nekā fotofilmas, taču vēlāk tās tika lietotas gandrīz tikai astronomijā. Mūsdinās fotoplates aizvieto ar [[lādiņa saites matrica|CCD]], jo tām ir daudz labāka gaismjutība un ērtāka rezultātu apstrāde. [[Category:Astronomija]] [[Category:Tehnika]] [[de:Fotoplatte]] [[en:Photographic plate]] [[pl:Płyta fotograficzna]] [[ru:Фотопластинка]] 10162 45495 2006-05-15T22:24:13Z Knakts 848 Kategorijām pietiek ar "sauli" un "zvaigznēm". '''Fotosfēra''' ir [[zvaigzne]]s redzamā virsma - tās [[atmosfēra]]s zemākais, blīvākais slānis, no kura nāk tās [[starojuma]] galvenā daļa ([[redzamā gaisma]], [[ultravioletais starojums]], [[siltuma starojums]]). [[Saule]]s fotosfēras [[temperatūra]] ir aptuveni 5 800 [[Kelvins (mērvienība)|kelvinu]], citu zvaigžņu fotosfēras var būt gan karstākas, gan aukstākas. Saules fotosfēru veido [[Saules granulas]]. [[Category:Saule]] [[Category:Zvaigznes]] [[ca:Fotosfera]] [[de:Photosphäre]] [[en:Photosphere]] [[es:Fotosfera]] [[fr:Photosphère]] [[ko:광구]] [[it:Fotosfera]] [[he:פוטוספירה]] [[nl:Fotosfeer]] [[ja:光球]] [[pl:Fotosfera]] [[pt:Fotosfera]] [[ru:Фотосфера]] [[sk:Fotosféra]] [[sl:Fotosfera]] [[fi:Fotosfääri]] [[sv:Fotosfär]] [[zh:光球]] 10166 31037 2006-02-19T21:58:56Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Galaktiku grupas un kopas]] 10168 31038 2006-02-19T21:59:55Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Galaktiku grupas un kopas]] 10170 50412 2006-06-13T09:56:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Pagrindinė seka]] '''Galvenās secības zvaigzne''' ir [[zvaigzne]], kas atrodas atbilstošajā [[Hercšprunga - Rasela diagramma]]s apgabalā. Tām ir atšķirīga [[masa]], [[starjauda]] un [[temperatūra]], taču visām galvenais enerģijas avots ir [[kodoltermiskās reakcijas]], kurās [[ūdeņradis]] pārvēršas [[hēlijs|hēlijā]]. [[Category:Zvaigznes]] [[de:Hauptreihe]] [[en:Main sequence]] [[es:Secuencia principal]] [[fi:Pääsarja]] [[gl:Secuencia principal]] [[it:Sequenza principale]] [[ja:主系列星]] [[lt:Pagrindinė seka]] [[nl:Hoofdreeks]] [[nn:Hovudserien]] [[no:Hovedserien]] [[pl:Ciąg główny]] [[pt:Sequência principal]] [[ru:Главная последовательность]] [[sk:Hlavná postupnosť]] [[zh:主序星]] 10172 31821 2006-02-25T15:10:10Z Yyy 146 cat [[gamma uzliesmotāji]] – kosmiski [[gamma starojuma]] [[avoti]], kas rada aptuveni 0,01 – 100 s ilgu [[uzliesmojumu]]. To izcelsme pagaidām ir neskaidra. Iespējamais uzliesmojuma cēlonis – divu [[neitronu zvaigžņu]] saplūšana. [[Category:Astronomija]] 10174 31822 2006-02-25T15:11:45Z Yyy 146 cat [[garais gads]] – [[kalendārais gads]], kurā ir 366, nevis 365 [[diennaktis]]. Februārī ir 29, nevis 28 [[dienas]]. [[Category:Laiks]] 10176 39856 2006-04-11T15:30:34Z Dekaels 268 +kat. '''Gravitācijas kolapss''' ir ārkārtīgi strauja [[zvaigzne]]s saspiešanās savu [[gravitācija]]s spēku ietekmē evolūcijas beigu stadijā, kad zvaigznē beigušās [[kodolreakcijas]] un [[gāze]]s [[spiediens]] vairs nespēj līdzsvarot gravitācijas spēku. Tā rezultātā izveidojas [[baltais punduris]], [[neitronu zvaigzne]] vai [[melnais caurums]]. [[Category:Zvaigznes]] [[Category:Zvaigznes evolūcija]] 10179 47448 2006-05-25T21:04:41Z Knakts 848 kat ''Pinophyta'' Sena augu grupa, kas parādījās pirms 350 miljoniem gadu, sevišķi kailsēkļi bija Paleozojā un Mezozojā. Šajā laikā notika kalnu veidošanās, sauszemes pacelšanās un kļuva sausāks klimats, tad paparžaugus nomainīja kailsēkļi. Tie ir dažādsporu augi. Mikrosporas attīstās mikrosporangijos, kas atrodas uz mikrosporofīliem. Megasporas attīstās megasporangijos, kas atrodas uz megasporofiliem. Mikrosporas un megasporas atšķirās ārēji ar izmēriem un pēc uzbūves. Vairumam kailsēkļu mikrosporofili un makrosporofili sakopoti strobilos. Vairumam kailsēkļu strobili ir viendzimuma: sastāv no mikro vai makrosporofiliem .Mikrostrobili --> mikrosporofīti, makrostrobili --> makrosporofīti. Kailsēkļu gametofīti, gan sievišķie, gan vīrišķie ir stipri reducēti. Sievišķais gametofīts saistīts ar sporofītu, kas attīstās sēklaizmetnī. Reducētie vīrišķie gametofīti pilngatavību sasniedz mikrosporangijos. Kailsēkļus pārstāv galvenokārt koki, krūmi, liānas. Lapas ir skujas, ļoti variē, dažādas pēc skaita, izmēriem, morfoloģiskās un anatomiskās uzbūves. ~ 700 sugu, kas aug galvenokārt ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Kailsēkļus iedala 6 klasēs: #sēklpapardžu, #[[cikadeju klase|cikadeju]], #benetītu, #gnetu, #[[ginki|ginku]], #[[skujkoku klase|skujkoku]]. [[Category:augi]] [[cs:Nahosemenné]] [[cy:Conwydden]] [[da:Kategori:Nåletræer (Coniferophyta)]] [[de:Nadelholzgewächse]] [[et:Paljasseemnetaimed]] [[es:Conífera]] [[eo:Pinofitoj]] [[fr:Pinopsida]] [[ko:구과식물]] [[it:Pinophyta]] [[he:&#1502;&#1495;&#1496;&#1504;&#1488;&#1497;&#1501;]] [[nl:Coniferen]] [[no:Bartrær]] [[ja:球果植物門]] [[pl:Iglaste]] [[pt:Conífera]] 10180 47510 2006-05-25T22:41:56Z Knakts 848 kat ''[[Strobils]]'' Pārstāvji sastopami [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] joslās. Pazīstamas ~ 120 [[suga]]s, parasti kokveida, retāk mazāki [[augi]], kas līdzinās [[palmas|palmām]]. Visplašāk sastopami bija [[Mezozoja ēra|Mezozoja ērā]], dažas sugas no šīs [[klase]]s ir [[divmāju augi]]. [[Category:augi]] 10181 48644 2006-06-01T15:58:34Z Tail 13 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.237.162.215|84.237.162.215]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Knakts ''Pinopsida'' Vīrišķie un sievišķie strobili sastāv no saīsinātās ass, pie kuras piestiprinās mikrosporangiji jeb putekšņmaciņi un makrostrobili jeb sēklaizmetņi. Sievišķie strobili sakopoti čiekuros. Zināmas ~ 600 sugas, lielākā kailsēkļu grupa mūsdienās. Liela nozīme dabīgajā augu sedzē – veido mežus. Var būt koki, krūmi ar monopodiālu, zarainu stumbru. Strobili ir viendzimuma, var būt vienmājas vai divmāju augi - uz 1 auga gan vīrišķie, gan sievišķie strobili. Puteksnim ir ārējā un iekšējā sega – eksīna un intīna. Čiekurs sastāv no ass, pie kuras spirāliski vai pretēji sakārtotas segzvīņas. To žāklēs ir sēklzvīņas, pie pamata 2 vai vairāki sēklaizmetņi. Pēc apputeksnēšanās no sēklaizmetņiem attīstās embrijs, kas pārvēršas par sēklas dīglīti un sēklaizmetnis – par sēklu. Segzvīņu un sēklzvīņu forma, lielums, krāsa ir svarīgas pazīmes skujkoku noteikšanā. Skujas bagātas ar ēteriskām eļļām, sveķiem, terpēniem. ==Saites== *[[Priežu rinda]] *[[Īvju rinda]] [[Category:augi]] 10182 47487 2006-05-25T22:16:52Z Knakts 848 kat ''Pinales'' Pārstāvji sastopami mūsdienās, rindā 6 [[dzimta]]s, no kurām lielākā ir priežu (Pinaceae), tajā ~240 [[suga|sugu]]. [[Latvija|Latvijā]] sastopama [[parastā priede]] (''Pinus silvestris'') un [[parastā egle]] (''Picea alies''). Egles skujās ļoti daudz [[karotīns|karotīna]], [[C vitamīns|C vitamīna]]. Priežu rindā ietilpst arī [[ciprešu dzimta]] ar ~ 145 sugām. Latvijā ciprešu dzimtu pārstāv [[parastais kadiķis]] jeb paeglis (''Iuniperus communis''). Kadiķim ir čiekurogas, kas satur dažādas vielas: [[krāsvielas]], juniperīnu, [[organiskās skābes]], ābolskābi, [[ēteriskās eļļas]]. [[Ogas]] izmanto liķieru rūpniecībā, džina gatavošanā, kā diurētisku līdzekli, [[miza]] satur krāsvielas un 7 – 8 % [[miecvielas]]. [[Category:augi]] [[da:Gran-ordenen]] [[de:Kiefernartige]] [[es:Pinales]] [[fr:Pinales]] [[it:Pinales]] [[he:מחטיים]] [[nl:Pinales]] [[pl:Sosnowce]] [[fi:Mäntymäiset]] [[ru:Хвойные (порядок)]] [[zh:松柏目]] 10183 47494 2006-05-25T22:23:04Z Knakts 848 kat ''Toxales'' Atšķirībā no pārējiem skujkokiem, īvēm neveidojas sievišķie [[čiekuri]], jo [[sēklaizmetņi]] attīstās pa vienam skuju žāklēs. [[Latvija|Latvijā]] sastopama Parastā īve ([[Toxus baccata]]) – terciārā perioda [[relikts]] un Atlantiskais [[flora]]s elements. [[Divmāju augi|Divmāju augs]], ēncietīgs. [[Sēkla]]i briestot sēklaizmetņa pamats izaug par sulīgu kausveida sēklsedzi sarkanā krāsā. Sēklsedze nav indīga – pārējās daļas satur [[taksīns|taksīnu]] – [[indīgās vielas|indīgu vielu]]. [[Category:augi]] 10184 47492 2006-05-25T22:20:23Z Knakts 848 kat *[[Kauslapas]] - '''Ca''' (ja saaugušas kopā, liek iekavās), *Vainags - '''Co''' (svītriņa apakšā – [[sēklotne]] ir augšēja – viss pārējais piestiprinās zemāk, ja svītriņa ir augšā – sēklotne apakšējā. Ja līdz pusei – zīmi neliek) *[[Putekšņlapas]] - '''A''', *[[Ginecejs]] - '''G'''. [[Category:botānika]] 10185 50409 2006-06-13T09:44:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Blad]] Izdala pēc: #Lapas plātnes veida: apaļa, ovāla, lancetiska, otrādi lancetiska, lāpstveida, vairogveida (kresēm), nierveida (kumeļpēdām), sirdsveida (liepai), rombiska, bultveida (bultenei), šķēpveida (mazajai skābenei). #Lapas plātnes malas: gluda, zāģzobaina (nātrēm), divkārtzāģzobaina (gobām), robaina ( purva purenei), jomaina (sētložņai), ieritināta, uzritināta (kreimulei), dzeloņaina (usnēm, dadžiem). #Lapas dzīslojums: plūksnains, starains (kļava), dihatomu (divdaivu ginks), lokveida, paralēls (graudzālēm). [[Category:botānika]] {{link FA|lt}} {{Link FA|nl}} [[ar:ورقة نباتية]] [[bg:Лист (ботаника)]] [[ca:Fulla]] [[cs:List]] [[da:Blad (plantedel)]] [[de:Blatt (Pflanze)]] [[el:Φύλλο (βοτανική)]] [[en:Leaf]] [[eo:Folio]] [[es:Hoja]] [[fa:برگ]] [[fi:Lehti (kasvitiede)]] [[fr:Feuille]] [[gl:Folla]] [[he:עלה]] [[id:Daun]] [[io:Folio]] [[it:Foglia]] [[ja:葉]] [[ko:잎]] [[lt:Lapas]] [[mg:Ravinkazo]] [[mk:Лист]] [[nl:Blad]] [[no:Blad]] [[pl:Liść]] [[pt:Folha (botânica)]] [[ru:Лист]] [[simple:Leaf]] [[sr:Лист]] [[su:Daun]] [[sv:Blad]] [[ta:இலை]] [[th:ใบไม้]] [[tr:Yaprak]] [[zh:叶子]] 10186 51699 2006-06-24T06:12:11Z YurikBot 213 robot Modifying: [[lt:Kartuoliniai]] ''Aristolochiaceae'' [[Koki]], [[krūmi]], [[liānas]]. Lielākā [[ģints]] – Astrolochia – 630 [[suga]]s. Daudzi kā [[dekoratīvie augi]]. [[Kumeļpēda]] – Asarum eropaeum. [[Category:Bioloģija]] [[da:Slangerod-familien]] [[de:Osterluzeigewächse]] [[en:Aristolochiaceae]] [[eo:Aristolokiacoj]] [[es:Aristolochiaceae]] [[fi:Aristolochiales]] [[fr:Aristolochiaceae]] [[gl:Aristoloquiáceas]] [[lt:Kartuoliniai]] [[nl:Pijpbloemfamilie]] [[no:Holurtfamilien]] [[pt:Aristolochiaceae]] [[sq:Aristolochiaceae]] [[vi:Họ Mộc hương nam]] 10187 47490 2006-05-25T22:19:25Z Knakts 848 kat [[Image:Creeping butercup close 800.jpg|thumb|250px|Ložņu gundega (Ranunculus repens)]] '''Gundegu dzimtas (Ranunculaceae)''' augi sastopami Ziemeļu puslodē, [[lakstaugi]], reti puskrūmi, nelieli [[krūmi]], [[liānas]]. [[Lapas]] sakārtotas spirāliski, pieder gan sauszemes, gan [[ūdensaugi]]. [[Heterofīlija]] – dažādas lapas. [[Ziedi]] vientuļi vai sakopoti [[ziedokopas|ziedokopās]] (ķekarveidīgi vai skarveida). Divdzimumu, retāk viendzimuma ziedi, aktinomorfi, pagarināta zieda ass. [[Apziednis]] var būt vienkāršs vai divkāršs. Daudziem [[augi]]em [[kauslapas]] un [[vainaglapas]] var būt ar piesi. [[Putekšņlapas|Putekšņlapu]] daudz, apputeksnē [[kukaiņi]]. Ginocejs apokarps, [[augļi]] – sēklenes vai arī somiņas. Ietilpst: [[indīgie augi|indīgi augi]], satur [[alkoloīdi|alkoloīdus]] un [[glikozīdi|glikozīdus]], žāvējot [[indīgās vielas]] sadalās. Izmanto: [[sirds]] līdzekļu izgatavošanā (Adonis vernalis), daudz [[dekoratīvie augi|dekoratīvu augu]] ([[kurpītes]], [[ziemziedes]]), [[nekātraugi]] ([[gundegas]], [[saulpurenes]], [[tīruma zilausis]]). [[Aizsargājamie augi|Aizsargājami]]: [[dzeltenā kurpīte]], [[augstais gaiļpiesis]], [[meža ozolīte]], [[meža vizbulis]], [[šķeltlapu silpurene]]. Dzimtā ir >50 ģintis un apm. 2000 sugas. Latvijā ir 14 ģintis un 44 sugas. '''Latvijā sastopamie Gundegu dzimtas augi:''' *Aconitum lasiostomum Rchb. ([[Dzeltenā kurpīte]]) *Aconitum napellus L. ([[Zilā kurpīte]]) *Actaea spicata L. ([[Vārpainā krauklene]]) *Anemone nemorosa L. ([[Baltais vizbulis]]) *Anemone ranunculoides L. ([[Dzeltenais vizbulis]]) *Anemone sylvestris L. ([[Meža vizbulis]]) *Aquilegia vulgaris L. ([[Parastā ozolīte]]) *Batrachium aquatile (L.) Dumort. ([[Parastā ūdensgundega]]) *Batrachium baudotii (Godr.) F.W.Schultz ([[Jūras ūdensgundega]]) *Batrachium circinatum (Sibth.) Spach ([[Apaļlapu ūdensgundega]]) *Batrachium peltatum (Schrank) Bercht. et... ([[Trejlapu ūdensgundega]]) *Batrachium trichophyllum (Chaix) Bosch ([[Spilvlapu ūdensgundega]]) *Caltha palustris L. ([[Purva purene]]) *Clematis recta L. ([[Augstais mežvītenis]]) *Consolida regalis Gray ([[Tīruma zilausis]]) *Delphinium elatum L. ([[Augstais gaiļpiesis]]) *Ficaria verna Huds. ([[Pavasara mazpurenīte]]) *Hepatica nobilis Mill. ([[Zilā vizbulīte]]) *Myosurus minimus L. ([[Sīkā peļastīte]]) *Nigella sativa L. ([[Sējas melnsēklīte]]) *Pulsatilla patens (L.) Mill. ([[Meža silpurene]]) *Pulsatilla pratensis (L.) Mill. ([[Pļavas silpurene]]) *Ranunculus acris L. ([[Kodīgā gundega]]) *Ranunculus arvensis L. ([[Tīruma gundega]]) *Ranunculus auricomus L. ([[Zeltainā gundega]]) *Ranunculus bulbosus L. ([[Sīpoliņu gundega]]) *Ranunculus cassubicus L. ([[Kasūbijas gundega]]) *Ranunculus fallax (Wimm. et Grab.) Slobo... ([[Alemana gundega]]) *Ranunculus flammula L. ([[Rāvas gundega]]) *Ranunculus illyricus L. ([[Ilīrijas gundega]]) *Ranunculus lanuginosus L. ([[Villainā gundega]]) *Ranunculus lingua L. ([[Garlapu gundega]]) *Ranunculus nemorosus DC. ([[Birztalas gundega]]) *Ranunculus polyanthemos L. ([[Daudzziedu gundega]]) *Ranunculus repens L. ([[Ložņu gundega]]) *Ranunculus reptans L. ([[Plašā gundega]]) *Ranunculus sardous Crantz ([[Sardīnijas gundega]]) *Ranunculus sceleratus L. ([[Ļaunā gundega]]) *Thalictrum aquilegifolium L. ([[Ozolīšu saulkrēsliņš]]) *Thalictrum flavum L. ([[Dzeltenais saulkrēsliņš]]) *Thalictrum lucidum L. ([[Spožais saulkrēsliņš]]) *Thalictrum minus L. ([[Mazais saulkrēsliņš]]) *Thalictrum simplex L. ([[Vienkāršais saulkrēsliņš]]) *Trollius europaeus L. ([[Eiropas saulpurene]]) Diskutējamās Gundegu dzimtas sugas Latvijā: *Consolida orientalis (Austrumu zilausis) *Pulsatilla teklae (Tekles silpurene) *Ranunculus stevenii (Stevena gundega) *Batrachium hederaceum (Efeju ūdensgundega) *Batrachium eradicatum (Spilvlapu ūdensgundega) '''Gundegu dzimtas (Ranunculaceae) ģintis:''' *Aconitum *Actaea *Adonis *Anemoclema *Anemone *Anemonopsis *Aquilegia *Archiclematis *Asteropyrum *Barneoudia *Batrachium *Beesia *Calathodes *Callianthemum *Caltha *Ceratocephala *Cimicifuga *Clematis *Clematopsis *Consolida *Coptis *Delphinium *Dichocarpum *Enemion *Eranthis *Halerpestes *Hamadryas *Helleborus *Hepatica *Isopyrum *Kingdonia *Knowltonia *Komaroffia *Krapfia *Kumlienia *Laccopetalum *Leptopyrum *Megaleranthis *Metanomone *Miyakea *Myosurus *Naravelia *Nigella (=Garidella) *Oreithales *Oxygraphis *Paraquilegia *Paroxygraphis *Pulsatilla *Ranunculus *Semiaquilegia *Souliea *Thalictrum *Trautvetteria *Trollius *Urophysa *Xanthorhiza [[Category:gundegu dzimtas augi|*gundegu dzimta]] [[cs:Pryskyřníkovité]] [[da:Ranunkel-familien]] [[de:Hahnenfußgewächse]] [[en:Ranunculaceae]] [[eo:Ranunkolacoj]] [[es:Ranunculaceae]] [[et:Tulikalised]] [[fa:آلاله‌ها]] [[fi:Leinikkikasvit]] [[fr:Ranunculaceae]] [[hu:Boglárkafélék]] [[ja:キンポウゲ科]] [[lt:Vėdryniniai]] [[nl:Ranonkelfamilie]] [[nn:Soleiefamilien]] [[no:Soleiefamilien]] [[pl:Jaskrowate]] [[sv:Ranunkelväxter]] [[tr:Ranunculaceae]] [[zh:毛茛科]] 10188 47495 2006-05-25T22:23:53Z Knakts 848 kat '''Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae)''' [[Image: Nymphaea alba.jpg|250px|thumb|right|Baltā ūdensroze (Nymphaea alba)]] Lieli ūdens un purvainu vietu [[augi]] ar lielām, peldošām garkātainām [[lapas|lapām]]. [[Ziedi]] ir lieli, vientuļi. [[Apputeksnēšanās]] notiek vai nu ar [[kukaiņi|kukaiņu]] palīdzību vai pašapputes ceļā. [[Nīlas lotoss]] – Nymphea lotos veido lielas audzes. Lielākais augs ir [[karaliskā Viktorija]] (Victoria regia) – [[Dienvidamerika]]s augs, aug [[Amazone]]s un [[Korinoko]] upju līčos, ļoti lielas lapas (~70 cm) ar uzlocītām malām. Ūdensrožu dzimtā ir iekļautas 6 ģintis ar 75 sugām. [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas 2 ģintis; 4 sugas: [[Baltā ūdensroze]] (Nymphaea alba), [[Sniegbaltā ūdensroze]] (Nymphaea candida), [[Dzeltenā lēpe]] (Nuphar luteum), [[Sīkā lēpe]] (Nuphar pumila). Ūdensrožu dzimtas klasifikācija: *Ģints: '''Barclaya''' **Barclaya kunstleri **Barclaya longifolia **Barclaya mottleyi **Barclaya rotundifolia *Ģints: '''Euryale''' **Euryale ferox *Ģints: '''Nuphar''' **Nuphar advena **Nuphar auraense **Nuphar japonica **Nuphar kalmiana **Nuphar luteum ***Nuphar luteum advena ***Nuphar luteum lateum ***Nuphar luteum orbiculata ***Nuphar luteum ozarkana ***Nuphar luteum polysepala ***Nuphar luteum pumila ***Nuphar luteum rubrodisca ***Nuphar luteum sagittifolium ***Nuphar luteum ulvacea ***Nuphar luteum variegata **Nuphar microphylla **Nuphar orbiculata **Nuphar polysepala **Nuphar pumila **Nuphar rubrodisca **Nuphar saggitifolia **Nuphar shimadai **Nuphar subintegerrimum **Nuphar ulvacea **Nuphar variegata *Ģints: '''Nymphaea''' **Nymphaea alba ***Nymphaea alba var. minor **Nymphaea amazonum ***Nymphaea amazonum amazonum ***Nymphaea amazonum pedersenii **Nymphaea ampla ***Nymphaea ampla var. ampla **Nymphaea baumii **Nymphaea blanda **Nymphaea belophylla **Nymphaea caerulea **Nymphaea calliantha **Nymphaea candida **Nymphaea capensis ***Nymphaea capensis var alba ***Nymphaea capensis var madagascariensis **Nymphaea caroliniana **Nymphaea citrina **Nymphaea colorata **Nymphaea conardii **Nymphaea dauben **Nymphaea daubenyana **Nymphaea elegans **Nymphaea fennica **Nymphaea flammea **Nymphaea flavovirens (Nymphaea gracilis) **Nymphaea gardneriana **Nymphaea gigantea **Nymphaea heudelotii **Nymphaea jamesoniana **Nymphaea lasiophylla **Nymphaea lingulata **Nymphaea lotus **Nymphaeae lutea **Nymphaea maculata **Nymphaea mexicana **Nymphaea micrantha **Nymphaea nouchali ***Nymphaea nouchali var. caerulea (=caerulea) **Nymphaea novogranatensis **Nymphaea odorata **Nymphaea osypetala **Nymphaea ovalifolia **Nymphaea peltata **Nymphaea potamophila **Nymphaea prolifera **Nymphaea pubescens **Nymphaea rubra **Nymphaea rudgeana **Nymphaea sagittifolium **Nymphaea spontanea **Nymphaea stellata **Nymphaea stuhlmannii **Nymphaea sulfurea **Nymphaea tenerinervia **Nymphaea tetragona **Nymphaea togoensis **Nymphaea tuberosa **Nymphaea zenkeri *Ģints: '''Ondinea''' **Ondinea purpurea ***Ondinea purpurea petaloidea ***Ondinea purpurea purpurea *Ģints: '''Victoria''' **Victoria amazonica **Victoria cruziana **Victoria regia [[Category:ūdensrožu dzimtas augi|*ūdensrožu dzimta]] 10189 47502 2006-05-25T22:31:28Z Knakts 848 kat ''Cucurbitaceae'' [[Gurķi]]s (Cucuris sativus), [[Melones]] (Cucuris melo), [[ķirbji]] (cucurbita), parastais ķirbis – cucurbita pepo, lielaugļu ķirbis –cucurbita maxima, [[arbūzi]] – citrullus lonatus, lagenārijas (trauku ķirbji), [[dzeloņgurķi]]s, lufa – luffa cilindrica – gareni, gurķiem līdzīgi šķiedraini [[augi]]. [[da:Græskar-familien (Cucurbitaceae)]] [[de:Kürbisgewächse]] [[sl:Podančica]] [[en:Cucurbitaceae]] [[es:Cucurbitaceae]] [[eo:Kukurbacoj]] [[fr:Cucurbitacée]] [[ja:&#12454;&#12522;&#31185;]] [[nl:Komkommerfamilie]] [[no:Gresskarfamilien]] [[pl:Dyniowate]] [[pt:Cucurbitáceas]] [[sv:Gurkväxter]] [[Category:ķirbju dzimtas augi|*ķirbju dzimta]] 10190 47471 2006-05-25T21:38:01Z Knakts 848 kat '''Kāpostu jeb krustziežu dzimta''' ''Brossicaceae/Cruciferae'' 3000 sugu, 350 ģintis. [[Lakstaugi]] vai [[puskrūmi]]. [[Ziedi]] sakārtoti ķekaros, aktinomorfi, retāk zigomorfi, parasti divdzimumu ar divkāršu apziedni. [[Putekšņlapas]] – 6 (2 īsākas, 4 garākas) [[Ginocejs]] – veidojies no 2 augļlapām. [[Auglis]] – pākstenis vai pākstenītis (atkarībā no garuma un platuma attiecības). Ietilpst [[kultūraugi]] – [[kāposti]], kas apvienoti vienā kompleksā Brassica oleracea, izšķir galviņkāpostus (B. capitata), ziedu kāpostus (B. botrytes), rožu vai briseles kāposrus (B. gemenisifera). Pieder arī [[kolrābji]], [[rāceņi]], [[rapsis]], [[kāļi]], melnā sinepe ((Brassica nigra) – [[ārstniecības augi|ārstniecības augs]], [[garšvielas|garšviela]]), [[redīsi]], [[rutki]]. [[Nezāles]] – [[pērkones]]. [[Parastais plikstiņš]], [[mastiolas]]. [[Category:krustziežu dzimtas augi|*krustziežu dzimta]] 10191 52699 2006-07-01T03:25:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:大麻科]] ''Cannabaceae'' 2 [[ģints|ģintis]], 4 [[suga]]s. Aug galvenokārt mērenajā joslā. [[Lakstaugi]], bez piensulas, ar staraini šķeltām [[lapas|lapām]]. [[Divmāju augi]] – vīrišķajiem – skara, sievišķajiem – galviņa. ==Pārstāvji== *'''Sējas kaņepe''' – Cannabis sativa. Viengadīgs augs, ar dobju virsu, šķiedraugs. Izmanto [[papīra rūpniecība|papīra rūpniecībā]], sēklas satur 35% [[Augu eļļa|eļļa]]s un daudz OBV, lieto uzturā. *'''Indijas kaņepe''' – Cannabis sativa var. indica. Ziedi izdala sveķveidīgu vielu, kas satur kannabinolu – austrumos drogu pazīst ar nosaukumu „[[hašišs]]” kas nozīmē „zāle”. [[Āzija]]s un [[Āfrika]]s tautas lieto kā baudvielu, līdzīgi [[opijs|opijam]], smēķējot, ēdod, dzerot. Zālīte rada reibumu ar halucinācijām, ilgstoša lietošana rada izmaiņas [[nervu sistēma|nervu sistēmā]. Rada garīgu un fizisku sabrukumu. *'''Parastais apinis''' – Humulus lapulus. Satur lupulīnu, ko lieto [[medicīna|medicīnā]] kā nomierinošu līdzekli, izmanto [[alus]] rūpniecībā – uzlabo alus aromātu un darbojas kā [[konservanti]], viegli narkotisks līdzeklis, padara alu rūgtu un atspirdzinošu. Dzimta: '''Cannabaceae''' *Cannabis L. **Cannabis ruderalis Janisch. **Cannabis sativa L ***Cannabis sativa L. subsp. indica (Lam.) E.Small & Cronquist ****Cannabis sativa L. subsp. indica (Lam.) E.Small & Cronquist var. indica ****Cannabis sativa L. subsp. indica (Lam.) E.Small & Cronquist var. kafiristanica (Vavilov) E.Small & Cronquist ***Cannabis sativa L. subsp. sativa ****Cannabis sativa L. subsp. sativa var. sativa ****Cannabis sativa L. subsp. sativa var. spontanea Vavilov *Humulus L. **Humulus japonicus Siebold & Zucc. **Humulus lupulus L. ****Humulus lupulus L. var. lupuloides E.Small ****Humulus lupulus L. var. lupulus ****Humulus lupulus L. var. neomexicanus A.Nelson & Cockerell ****Humulus lupulus L. var. pubescens E.Small [[Category:kaņepju dzimtas augi|*kaņepju dzimta]] [[da:Hamp-familien]] [[de:Hanfgewächse]] [[en:Cannabaceae]] [[eo:Kanabacoj]] [[es:Cannabaceae]] [[fi:Hamppukasvit]] [[fr:Cannabaceae]] [[is:Humlaætt]] [[ja:アサ科]] [[lt:Kanapiniai]] [[nl:Hennepfamilie]] [[pl:Konopiowate]] [[pt:Cannabaceae]] [[sv:Hampväxter]] [[vi:Họ Gai dầu]] [[zh:大麻科]] 10194 30558 2006-02-18T00:33:20Z Feens 37 Glāzgovas logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Glasgow_city_council_logo.jpg] Glāzgovas logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Glasgow_city_council_logo.jpg] 10195 30559 2006-02-18T00:34:35Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Glāzgova]] 10196 30560 2006-02-18T00:34:39Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Glāzgova]] 10197 49891 2006-06-10T17:31:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[nn:Graz]] '''Grāca''' (''Graz'') - pilsēta [[Austrija|Austrijas]] dienvidos pie [[Mura|Muras]] upes, otra lielākā pilsēta Austrijā. [[Štīrija|Štīrijas]] federālās zemes galvaspilsēta. Pilsētā ir labi saglabājusies vecpilsēta. Liels izglītības centrs, pilsētā atrodas sešas universitātes ar 40 000 studējošo. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Graz'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Map at graz.png|160px|]] | align=center | [[Image:Wappen Graz.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 240 278 |- | Pilsētas tiesības | 1281.gads |- | Citi nosaukumi | '''Grádec''' ([[slovēņu valoda|slovēņu]]) |- | Federālā zeme (''Bundesland'') | [[Štīrija]] |- | Mājaslapa | http://www.graz.gv.at |} {{commons|Graz}} [[Image:Graz clock tower.jpg|Grācas pils zvanu tornis - pilsētas simbols|left|150px|thumb]] ====Vēsture==== [[Senā Roma|Romieši]] pilsētas pašreizējā vietā dibināja fortu. Pēc Rietumromas impērijas sabrukuma pilsētu ieņēma [[slovēņi]] un izveidoja nocietinātu apmetni. [[Bābenbergi|Bābenbergu]] laikā pilsētiņa kļuva par tirdzniecības centru. Vēlāk pilsētu savā īpašumā iegūst [[Hābsburgi]], un 1281.gadā piešķir tai pilsētas privilēģijas. XIV.gs Grāca kļūst par [[Iekšējā Austrija|Iekšējās Austrijas]] (''Innerösterreich'') centru, no kuras tiek administrēta visa [[Štīrija]] un [[Karintija]]. 1585.gadā [[Kārlis II]] nodibina universitāti. Pilsēta vairākas reizes neveiksmīgi tiek aplenkta ([[ungāri]] 1481. gadā, [[turki]] 1529. un 1532. gadā). 1797.gadā Grācu ieņem [[Napoleons|Napoleona]] karaspēks. 1809. gadā, pamatojoties uz miera līgumu starp Napoleonu un Austriju, tiek nojaukta Grācas pils. Pilsētas iedzīvotāji samaksā Napoleonam izpirkumu, lai netiktu nopostīts pils zvanu tornis, kas kļuvis par pilsētas simbolu. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Grācu ieņem [[PSRS]] karaspēks. ====Cilvēki==== Gracā vai tās apkārtnē dzimuši: *[[Karls Bēms]] (''Karl Böhm'') (1894-1981) - diriģents *[[Francis Ferdinands]] (''Franz Ferdinand von Österreich-Este'') (1863-1914) - troņmantinieks *[[Ferdinands II]] (''Ferdinand II.'') (1578-1637) - [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators *[[Ferdinands III]] (''Ferdinand III.'') (1608-1657) - [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators *[[Heincs Fišers]] (''Heinz Fischer'') (1938-) - politiķis *[[Johans Fišers]] (''Johann Bernhard Fischer von Erlach'') (1656-1723) - [[baroks|baroka]] arhitekts *[[Arnolds Švarcenegers]] (''Arnold Schwarzenegger'') (1947-) - aktieris, politiķis [[Category:Austrijas pilsētas]] [[af:Graz]] [[ar:غراتس]] [[bg:Грац]] [[br:Graz]] [[bs:Graz]] [[cs:Štýrský Hradec]] [[da:Graz]] [[de:Graz]] [[en:Graz]] [[eo:Graz]] [[es:Graz]] [[et:Graz]] [[fa:گراتس]] [[fi:Graz]] [[fr:Graz]] [[he:גראץ]] [[hr:Graz]] [[hu:Graz]] [[it:Graz]] [[ja:グラーツ]] [[la:Graecia (urbs)]] [[nl:Graz]] [[nn:Graz]] [[no:Graz]] [[pl:Graz]] [[pt:Graz]] [[ro:Graz]] [[ru:Грац]] [[sl:Gradec]] [[sr:Грац]] [[sv:Graz]] [[vi:Graz]] [[zh:格拉茨]] 10199 40516 2006-04-15T18:55:47Z Feens 37 Graca-Grāca #redirect [[Grāca]] 10200 40517 2006-04-15T18:56:01Z Feens 37 Graca-Grāca #redirect [[Grāca]] 10201 30565 2006-02-18T01:54:18Z Feens 37 Gomeļa Baltkrievijā, autors-Feens, GFDL Gomeļa Baltkrievijā, autors-Feens, GFDL 10202 51404 2006-06-20T09:16:08Z YurikBot 213 robot Modifying: [[hu:Homel]] '''Gomeļa''' ([[baltkrievi|baltkrievu]] - ''Гомель'') - pilsēta [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidaustrumos pie [[Soža|Sožas]] upes, apgabala centrs. Otra lielākā Baltkrievijas pilsēta. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Гомель'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Gomela Balt.png|167px|]] | align=center | [[Image:Coat of Arms of Homiel, Belarus.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 480 482 |- | Rakstos | 1142.g |- | Pilsētas tiesības | 1670.g |- | Apgabals (''вобласць'') | [[Gomeļas apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.gorod.gomel.by/ |} {{Commons|Homel}} [[Image:Belarus-Homel-Palace of Pashkevichs-6.jpg|250px|left|thumb|Paškeviču pils Gomeļā]] ====Vēsture==== Sena apmetne [[radimiči|radimiču]] zemē. Pirmoreiz rakstos pieminēta [[Ipatjevas hronika|Ipatjevas hronikā]] kā viena no [[Čerņigovas kņaziste|Čerņigovas kņazistes]] pilsētām. Ap 1335.gadu iekļāvās [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]]. 1670.gadā piešķirtas [[Magdeburgas tiesības]]. 1772.gadā pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pilsēta iekļāvās [[Krievija|Krievijas]] sastāvā. 1850.gadā cauri Gomeļai izbūvē lielceļu [[Pēterburga]] - [[Kijeva]], bet 1873.gadā - [[Liepāja|Liepājas]] - [[Romni|Romnu]] dzelceļa līniju, kas strauji palielina Gomeļas izaugsmi. 1918. gada 1.martā Gomeļu ieņem [[Vācija|vācu]] karaspēks, bet 1919.gada 14.janvārī to ieņem [[Sarkanā armija]]. 1920.gada novembrī Gomeļu ieņem [[Staņislavs Bulaks-Balahovičs|Staņislava Bulaka-Balahoviča]] karaspēks. 1926.gadā, paplašinot [[Baltkrievijas PSR]], Gomeļa tiek iekļauta tajā. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā vācu varas iestādes iznīcina gandrīz visus pilsētas [[ebreji|ebreju]] iedzīvotājus (apmēram 1/3 no pirmskara iedzīvotājiem). 1991.gadā, sabrūkot [[PSRS]], Gomeļa kļūst par otru lielāko pilsētu jaunajā Baltkrievijas valstī. ====Cilvēki==== Gomeļā dzimuši: *[[Mareks Edelmans]] (''Marek Edelman'') (1922-) - [[Polija|Polijas]] politiķis *[[Sergejs Sidorskis]] (''Сяргей Сідорскі'') (1954-) - [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] premjers (2003-) [[Category:Baltkrievijas pilsētas]] [[be:Гомель]] [[bg:Гомел]] [[da:Gomel]] [[de:Homel]] [[en:Homyel]] [[es:Homiel]] [[et:Homiel]] [[fi:Homel]] [[fr:Gomel]] [[he:הומל]] [[hu:Homel]] [[ja:ホメリ]] [[ko:호몔]] [[nl:Homel]] [[pl:Homel]] [[ru:Гомель]] [[sv:Homel]] 10203 30568 2006-02-18T02:53:33Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gomeļa]] 10204 30577 2006-02-18T11:29:39Z Juzeris 23 redirect [[Molotova-Ribentropa pakts]] #redirect [[Molotova-Ribentropa pakts]] 10205 47705 2006-05-27T12:27:15Z Juzeris 23 vairāk info, kat., interwiki '''Volisa un Futūna''' (oficiālais nosaukums: '''Volisas un Futūnas salu teritorija''', franču: ''Wallis et Futuna'' vai ''Territoire des îles Wallis et Futuna'') ir [[salu grupa]] [[Polinēzija|Polinēzijā]] - trīs [[vulkāns|vulkāniskas]] [[tropi|tropu]] salas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidos starp [[Fidži]] un [[Samoa]]. Galvaspilsēta - Matautu (''Mata-utu''). Kopš 2003. gada Volisas un Futūnas statuss ir [[Francija]]s [[aizjūras kopiena]] (''collectivité d'outre-mer''), laikā starp 1961. un 2003. gadu tā bija Francijas [[aizjūras teritorija]] (''territoire d'outre-mer''). [[Category:Atkarīgās teritorijas]] {{aizmetnis}} [[zh-min-nan:Wallis kap Futuna]] [[bg:Уолис и Футуна]] [[ca:Wallis i Futuna]] [[cs:Wallis a Futuna]] [[da:Wallis-og-Futuna]] [[de:Wallis und Futuna]] [[en:Wallis and Futuna]] [[es:Wallis y Futuna]] [[eo:Valiso kaj Futuno]] [[eu:Wallis eta Futuna]] [[fr:Wallis-et-Futuna]] [[ga:Vailís agus Futúna]] [[gl:Wallis e Futuna]] [[ko:월리스 푸투나]] [[hr:Wallis i Futuna]] [[io:Wallis e Futuna Insuli]] [[id:Wallis dan Futuna]] [[is:Wallis- og Fútúnaeyjar]] [[it:Wallis e Futuna]] [[lt:Volis ir Futūna]] [[hu:Wallis és Futuna]] [[nl:Wallis en Futuna]] [[ja:ウォリス・フツナ]] [[no:Wallis og Futuna]] [[pl:Wallis i Futuna]] [[pt:Wallis e Futuna]] [[ru:Острова Уоллис и Футуна]] [[sk:Wallis a Futuna]] [[sr:Валис и Футуна]] [[sh:Wallis i Futuna]] [[fi:Wallis- ja Futunasaaret]] [[sv:Wallis- och Futunaöarna]] [[tr:Wallis ve Futuna Adaları]] [[zh:瓦利斯及富圖納群島]] 10206 30580 2006-02-18T12:01:02Z 81.198.34.79 {| align=center border=0 cellpadding=4 cellspacing=4 style="border: 1px solid #CC9; background-color: #F1F1DE; width:80%" |- | style="font-size: 95%" |''This image depicts a [[Seal (device)|seal]], an [[emblem]], a [[coat of arms]] or a [[Crest (heraldry)|crest]]. '''This image may or may not be usable in Wikipedia'''. It may be ineligible for copyright, in the [[public domain]], or available under a free licence. In other cases, it is believed that these images may be exhibited on Wikipedia under the '''[[fair use]]''' provision of United States copyright law. If this is the case, please add the appropriate [[Wikipedia:Image copyright tag|copyright tag]]. Otherwise this image may be deleted in the future. Representations of coats of arms are subject to copyright as original works of art and do not fall under'' [[Bridgeman Art Library Ltd. v. Corel Corporation]]'s ''purview as they are not representations of two-dimensional works of art.'' |} <includeonly>[[Category:Coat of arms images|{{PAGENAME}}]]</includeonly> <noinclude>[[Category:Non-free image copyright tags|{{PAGENAME}}]]</noinclude> 10207 30582 2006-02-18T12:07:02Z Feens 37 Feens zīmējis, GFDL Feens zīmējis, GFDL 10208 30583 2006-02-18T12:09:00Z Feens 37 Antwerpenes logo no [http://www.antwerpen.be http://www.antwerpen.be] Antwerpenes logo no [http://www.antwerpen.be http://www.antwerpen.be] 10209 30587 2006-02-18T12:14:52Z Feens 37 Antwerpenes logo no http://www.antwerpen.be {{coatofarms}} 10210 52101 2006-06-26T10:30:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Antwerpen]] '''Antverpene''' (Antwerpen) - pilsēta [[Beļģija|Beļģijas]] ziemeļos [[Šelda|Šeldas]] upes grīvā, [[Flandrija|Flandrijā]]. Otra lielākā Beļģijas pilsēta un lielākā Beļģijas osta. Antverpenes provinces centrs. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Antwerpen'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:BelgiumAntwerpen.png|160px|]] | align=center | [[Image:AntwerpenLogo.png|67px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 463 256<br> 1 124 085 (aglom.) |- | Rakstos no | IV gs |- | Citi nosaukumi | '''Anvers''' ([[franču valoda|franču]])<br>'''Antwerp''' ([[angļu valoda|angļu]]) |- | reģions | [[Flandrija]] |- | province | [[Antverpenes province]] |- | Mājaslapa | http://www.antwerpen.be/ |} {{commons|Category:Antwerp}} [[Image:Grote Markt 3 (Piotr Kuczynski).jpg|thumb|200px|left|''Grote Markt'' laukums Antverpenes vecpilsētā]] Slavena kā pasaules [[dimants|dimantu]] tirdzniecības centrs, kurš tradicionāli ir dažu [[hasīdi|hasīdu]] [[ebreji|ebreju]] ģimeņu rokās. Antverpenē atrodas viens no vecākajiem un slavenākajiem [[zoodārzs|zoodārziem]] pasaulē. Kopš XX gs. 90-ajiem gadiem Antverpene ir slavena kā modes dizaina centrs (skat. [[Antverpenes sešinieks]]). Slavenākā Antverpenes baznīca ir ''Onze-Lieve-Vrouwekathedraal'', kurā atrodami [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] darbi. Antverpene ir cieši saistīta ar šī ievērojamā [[flāmi|flāmu]] gleznotāja dzīvi. ====Vēsture==== Pirmoreiz pieminēta IV gs. kā vieta Germānijā. XI gs. [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]] vadonis [[Godfreijs de Buljons]] (Godefroy de Bouillon) pieminēts kā Antverpenes marķīzs. Tomēr Antverpenes strauja attīstība sākās XV gs. beigās, kad [[Brige]] zaudēja savu nozīmību. Osta strauji auga un 1560.gadā Antverpene kļuva par otro lielāko [[Eiropa|Eiropas]] pilsētu uz ziemeļiem no [[Alpi|Alpiem]]. Dažādos laikos ostas galvenās preces bija [[garšvielas]], [[sudrabs]], [[tekstils]]. 1566.gadā Antverpenē sākās [[reformācija]], kura izvērtās [[svētbilžu grautiņi|svētbilžu grautiņos]], un Antverpene kļuva par [[Nīderlandes revolūcija|Nīderlandes revolūcijas]] centru. 1576. gada 4.novembrī [[Spānija|spāņu]] karaspēks ieņem Antverpeni un nogalina 6000 iedzīvotāju. 1585.gadā no pilsētas tiek padzīti visi protestantu iedzīvotaji, un [[Amsterdama]] Antverpenes vietā pamazām sāk kļūt par svarīgāko tirdzniecības centru. Kad izveidojas [[Nīderlande]], Antverpenes nozīme pamazām samazinās, jo Šeldas upes [[estuārs]] nokļūst Nīderlandē, kurai jāmaksā [[muita]]. Samazinās arī pilsētas iedzīvotāju skaits (vismazākais tas ir ap 1800.gadu - zem 40 000). 1830.gadā, [[Beļģijas revolūcija|Beļģijas revolūcijas]] laikā, Antverpeni sagrābj beļģu nemiernieki, bet pilsētas [[citadele]] paliek nīderlandiešu garnizona rokās. Citadele kapitulē tikai 1832.gadā, līdz tam periodiski bombardējot pilsētu, un nodarot tai postījumus. [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] laikā Antverpeni pēc smagām cīņām ieņem [[Vācija|vācu]] armija, piespiežot beļģu armiju atiet uz rietumiem. 1920.gadā Antverpenē notiek [[Vasaras Olimpiskās spēles]]. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā pilsētu okupē vācu karaspēks. 1944.gada 4.septembrī to ieņem [[Lielbritānija|angļu]] karaspēks. Vācieši, cenšoties iznīcināt svarīgo Antverpenes ostu, smagi bombardē to ar [[V-2]] raķetēm. ====Cilvēki==== Antverpenē dzimuši: *[[Antons van Deiks]] (''Antoon Van Dyck'') (1599—1641) - gleznotājs *[[Vilems Elshots]] (''Willem Elsschot'') (1882-1960) - flāmu dzejnieks *[[Jakobs Jordānss]] (''Jacob Jordaens'') (1593-1678) - gleznotājs *[[Franss Halss]] (''Frans Hals'') - (1580/1585-1666) - gleznotājs *[[Henriks Konsians]] (''Hendrik Conscience'') (1812-1883) - flāmu rakstnieks *[[Pauls de Mans]] (''Paul de Man'') (1919–1983) - literatūrkritiķis *[[Abrahams Ortēlijs]] (''Abraham Ortelius'') (1527-1598) - kartogrāfs *[[Pauls van Ostājens]] (''Paul van Ostaijen'') (1896-1928) - flāmu dzejnieks *[[Dāvids Tenīrs Jaunākais]] (''David Teniers de Jonge'') (1610-1690) - gleznotājs *[[Henrijs van de Velde]] (''Henry Van de Velde'') (1863–1957) - arhitekts [[Category:Beļģijas pilsētas]] {{Link FA|eo}} [[bg:Антверпен]] [[ca:Anvers]] [[cs:Antverpy]] [[da:Antwerpen]] [[de:Antwerpen]] [[en:Antwerp]] [[eo:Antverpeno]] [[es:Amberes]] [[fi:Antwerpen]] [[fr:Anvers]] [[ga:Antwerpen]] [[gl:Antuerpen - Antwerpen]] [[he:אנטוורפן]] [[hr:Antwerpen]] [[id:Antwerpen]] [[it:Anversa]] [[ja:アントウェルペン]] [[ko:안트베르펀]] [[la:Antverpia]] [[lb:Antwerpen]] [[li:Antwerpe]] [[lt:Antverpenas]] [[nl:Antwerpen (stad)]] [[no:Antwerpen (by)]] [[pl:Antwerpia]] [[pt:Antuérpia]] [[ro:Anvers (oraş)]] [[ru:Антверпен]] [[sh:Antwerpen]] [[sl:Antwerpen]] [[sv:Antwerpen]] [[tr:Antwerp]] [[uk:Антверпен]] [[zh:安特卫普]] 10214 49135 2006-06-04T14:55:17Z Hashar 27 robot Adding: cs, tr Removing: he, lt '''''World of Warcraft''''' (saīsinājums: ''WoW'') ir datorspēle, ko izveidojusi ''Blizzard Entertainment''. Tā ir ceturtā spēle ''Warcraft'' sērijā. ''World of Warcraft'' ir viena no populārākajām daudzspēlētāju tiešsaistes spēlēm pasaulē. ==''World of Warcraft'' pasaule== ===Rases:=== ====Aliance:==== *[[Cilvēki (World of Warcraft)|Cilvēki]] *[[Rūķi (World of Warcraft)|Rūķi]] *[[Gnomi (World of Warcraft)|Gnomi]] *[[Nakts Elfi (World of Warcraft)|Nakts Elfi]] ====Orda:==== *[[Orki (World of Warcraft)|Orki]] *[[Troļļi (World of Warcraft)|Troļļi]] *[[Tauri (World of Warcraft)|Tauri]] *[[Nemirušie (World of Warcraft)|Nemirušie]] *[[Asins Elfi (World of Warcraft)|Asins Elfi]] [[Category:Datorspēles]] [[Category:wow|*]] [[cs:World of Warcraft]] [[da:World of Warcraft]] [[de:World of Warcraft]] [[en:World of Warcraft]] [[es:World of Warcraft]] [[fi:World of Warcraft]] [[fr:World of Warcraft]] [[it:World of Warcraft]] [[ja:World of Warcraft]] [[ko:월드 오브 워크래프트]] [[lb:World of Warcraft]] [[nl:World of Warcraft]] [[nn:World of Warcraft]] [[no:World of Warcraft]] [[pl:World of Warcraft]] [[pt:World of Warcraft]] [[sv:World of Warcraft]] [[tr:World of Warcraft]] [[zh:魔兽世界]] [[zh-min-nan:World of Warcraft]] 10215 30595 2006-02-18T13:54:31Z BountyHunter 629 wow wow 10216 50604 2006-06-14T21:49:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[sl:Kalijev nitrat]] Modifying: [[sr:Калијум нитрат]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Kālija nitrāts</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>KNO<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>101,1 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>2100 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>334&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>400&deg;C (sadalās)</td></tr> <tr> </table> [[Image:Potassium nitrate.jpg|right|250px]] '''Kālija nitrāts''' (KNO<sub>3</sub>) (kālija salpetris) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst karstā [[ūdens|ūdenī]]. To lieto par oksidētāju dažādiem pirotehniskiem maisījumiem, un melnajam šaujampulverim. Kālija nitrātu lieto arī par minerālmēslojumu un konservantu. Kālija nitrāts dažuviet ir sastopams dabā (līdzīgi kā [[nātrija hlorīds]]). Mūsdienās lielāko daļu kālija nitrāta iegūst no [[slāpekļskābe]]s un [[kālija hlorīds|kālija hlorīda]]. Mazākos daudzumos to vēl joprojām iegūst apmaiņas reakcijā no [[nātrija nitrāts|nātrija nitrāta]], kas ir pieejams dabā lielākos daudzumos nekā kālija nitrāts un kālija hlorīda. Kālija nitrāta šķīdība ūdenī ir ļoti stipri atkarīga no temperatūras. Atdzesējot piesātinātu kālija nitrāta [[šķīdums|šķīdumu]] no 95&deg;C līdz 20&deg;C, izkristalizējas tik daudz cietās fāzes, šķīdums vairs netek. Kālija nitrāts ir samērā viegli kūstoša viela, un izkausētā veidā pamazām sadalās, izdalot [[skābeklis|skābekli]]. '''Skatīt arī''' *[[kālija hlorāts]] *[[nozīmīgākie sārmu metālu savienojumi|sārmu metālu savienojumi (saraksts)]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[ch:硝酸鉀]] [[da:Kaliumnitrat]] [[de:Kaliumnitrat]] [[en:Potassium nitrate]] [[fi:Salpietari]] [[fr:Salpêtre]] [[he:אשלגן חנקתי]] [[id:Kalium nitrat]] [[it:Nitrato di potassio]] [[ja:硝酸鉀]] [[nl:Kaliumnitraat]] [[pl:Azotan potasu]] [[sl:Kalijev nitrat]] [[sr:Калијум нитрат]] [[sv:Kaliumnitrat]] 10217 45652 2006-05-16T20:29:08Z 195.169.211.51 interwiki link adapted <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Nātrija hlorīds</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>NaCl</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>58,4 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>2160 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1074 K (801&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>1738 K (1465&deg;C)</td></tr> <tr> </table> [[Image:Halite(Salt)USGOV.jpg|right|250px]] '''Nātrija hlorīds''' ([[nātrijs|Na]][[hlors|Cl]]), pazīstams arī kā vienkārši sāls, ir balta kristāliska viela, kas šķīst [[ūdens|ūdenī]]. Nātrija hlorīds ir sastopams jūras ūdenī un kā minerāls halīts (akmenssāls). Nārija hlorīdu lieto par konservantu, ķīmisko izejvielu ([[nātrija hidroksīds|nātrija hidroksīda]] un [[hlors|hlora]] ieguvei), un ceļu kaisīšanai (lai nokausētu apledojumu). '''Skatīt arī''' *[[Sāļi]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[Category:Ķīmija]] [[bg:Натриев хлорид]] [[ca:Clorur sòdic]] [[cy:Halen]] [[da:Natriumklorid]] [[de:Natriumchlorid]] [[en:Sodium chloride]] [[es:Cloruro sódico]] [[fr:Chlorure de sodium]] [[ko:염화 나트륨]] [[hr:Kuhinjska sol]] [[it:Cloruro di sodio]] [[la:Natrii Chloridum]] [[nl:Natriumchloride]] [[nds:NaCl]] [[ja:塩化ナトリウム]] [[pl:Chlorek sodu]] [[pt:Cloreto de sódio]] [[ru:Хлорид натрия]] [[sk:Chlorid sodný]] [[sr:Кухињска со]] [[sv:Natriumklorid]] [[th:โซเดียมคลอไรด์]] [[vi:Clorua natri]] [[zh:氯化钠]] 10219 31405 2006-02-22T19:25:27Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Neidentificēts lidojošs objekts]] 10221 31857 2006-02-25T15:36:38Z Yyy 146 cat Neliels [[pagasts]] uz [[Lietuva]]s-[[Latvija]]s robežas. Blakus atrodas [[Bārbeles pagasts|Bārbeles]], [[Kurmenes pagasts]]. Slavena ir ar savu baznīcu, kas Latvijā ir viena no divām tāda veida celtnēm - otra ir [[Aglonas bazilika]]. Slavenas ir arī tās [[karsta kritenes]], kas ir [[ūdens]] izskaloti pazemes [[ģipsis|ģipša]] un zemes slāņi, kuru rezultātā rodas zemes iegruvumi. Pagastā dzīvo ap 1500 iedzīvotāju, ir [[vidusskola]]. Pagasta priekšsēdētājs Jānis Kalniņš. Skatīt attēlus: http://images.google.lv/images?hl=lv&q=Skaistkalne&cr=countryLV&sa=N&tab=wi [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] 10223 50456 2006-06-13T16:37:38Z Erestrebian 581 [[Image:Latvia-Ogre.png|right|250px]] '''Ogres rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība vidzemē. Ogres rajona centrs ir [[ogre|Ogres]] pilsēta. Ogres rajons robežojas ar [[Rīgas rajons|Rīgas rajonu]], [[Cēsu rajons|Cēsu rajonu]], [[Madonas rajons|Madonas rajonu]], [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajonu]] un [[Bauskas rajons|Bauskas rajonu]]. Ogres rajonā esošās pilsētas: *[[Ikšķile]] *[[Ķegums]] *[[Lielvārde]] *[[Ogre]] {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat d'Ogres]] [[en:Ogre District]] [[et:Ogre rajoon]] [[fr:Ogres rajons]] [[it:Ogre (distretto)]] [[lt:Uogrės rajonas]] [[mo:Жудецул Огрес]] [[no:Ogres fylke]] [[ro:Judeţul Ogres]] 10249 32523 2006-03-04T14:38:31Z Yyy 146 cat [[Image:Ruki.gif (World of Warcraft)|right]] ==Pieejamās Klases== *[[Kareivis (World of Warcraft)|Kareivis]] *[[Paladins (World of Warcraft)|Paladins]] *[[Mednieks (World of Warcraft)|Mednieks]] *[[Laupītājs (World of Warcraft)|Laupītājs]] *[[Priesteris (World of Warcraft)|Priesteris]] [[Category:wow]] 10250 30744 2006-02-18T18:02:36Z BountyHunter 629 wow wow 10251 30747 2006-02-18T18:06:02Z BountyHunter 629 wow wow 10253 32524 2006-03-04T14:39:00Z Yyy 146 cat [[Image:Gnomi (World of Warcraft).gif|right]] ==Pieejamās Klases== *[[Kareivis (World of Warcraft)|Kareivis]] *[[Laupītājs (World of Warcraft)|Laupītājs]] *[[Burvis (World of Warcraft)|Burvis]] *[[Mags (World of Warcraft)|Mags]] [[Category:wow]] 10254 30756 2006-02-18T18:23:33Z Tail 13 templeitā var būt terminu problēmas, jo šo spēli neesmu spēlējusi {| style="margin:0 auto" align=center class="toccolours" width=65% !style="background:#ccccff"| ''World of Warcraft'' |- |align=center| ''[[Cilvēki (World of Warcraft)|Cilvēki]]'' | ''[[Rūķi (World of Warcraft)|Rūķi]]'' | ''[[Gnomi (World of Warcraft)|Gnomi]]'' | ''[[Nakts elfi (World of Warcraft)|Nakts elfi]]'' | ''[[Orki (World of Warcraft)|Orki]]'' | ''[[Taureni]]'' | ''[[Troļļi (World of Warcraft)|Troļļi]]'' ''[[Dzīvie miroņi]]'' | ''[[Goblini (World of Warcraft)|Goblini]]'' | ''[[Augstie elfi (World of Warcraft)|Augstie elfi]]'' | ''[[Asiņu elfi]]'' | ''[[Briesmoņi (World of Warcraft)|Briesmoņi]]'' | ''[[Mērloki]]'' | ''[[Nagas (World of Warcraft)|Nagas]]'' |} 10255 30759 2006-02-18T18:30:41Z BountyHunter 629 wow wow 10256 48091 2006-05-29T15:20:27Z Knakts 848 kat [[Category:Izklaide]] [[Category:programmatūra]] 10257 46004 2006-05-19T20:15:56Z Knakts 848 Kategorijas {{catmore}} [[Category:Sabiedrība]] [[Category:Kultūra]] 10258 44513 2006-05-13T09:18:39Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.233.142.89|80.233.142.89]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Yyy [[Image:Cilveki (World of Warcraft).gif|right|]] ==Pieejamās Klases== *[[Kareivis (World of Warcraft)|Kareivis]] *[[Paladins (World of Warcraft)|Paladins]] *[[Laupītājs (World of Warcraft)|Laupītājs]] *[[Burvis (World of Warcraft)|Burvis]] *[[Mags (World of Warcraft)|Mags]] *[[Priesteris (World of Warcraft)|Priesteris]] ==PamatInfo== *Starta lokācija - Elwynn Forest, Northshire Abbey *Galvaspilsēta - Stormvinda (Stormwind) *Pārvietošanās līdzeklis - Zirgs (Horse) [[Category:wow]] 10259 30766 2006-02-18T18:38:16Z BountyHunter 629 wow wow 10260 30770 2006-02-18T18:40:28Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Bioloģija]] 10261 51037 2006-06-18T15:28:07Z Knakts 848 +en {{catmore}} [[Category:Bioloģija]] [[an:Category:Zoolochía]] [[be:Катэгорыя:Заалёгія]] [[bg:Категория:Зоология]] [[ca:Categoria:Zoologia]] [[cs:Kategorie:Zoologie]] [[da:Kategori:Zoologi]] [[de:Kategorie:Zoologie]] [[el:Κατηγορία:Ζωολογία]] [[en:Category:Zoology]] [[eo:Kategorio:Zoologio]] [[es:Categoría:Zoología]] [[eu:Kategoria:Zoologia]] [[fi:Luokka:Eläintiede]] [[fr:Catégorie:Zoologie]] [[gl:Category:Zooloxía]] [[he:קטגוריה:זואולוגיה]] [[hr:Kategorija:Zoologija]] [[io:Category:Zoologio]] [[it:Categoria:Zoologia]] [[ja:Category:動物学]] [[ko:분류:동물학]] [[lb:Category:Zoologie]] [[nds:Kategorie:Zoologie]] [[nl:Categorie:Zoölogie]] [[oc:Categoria:Zoologia]] [[os:Категори:Зоологи]] [[pl:Kategoria:Zoologia]] [[pt:Categoria:Zoologia]] [[ru:Категория:Зоология]] [[scn:Category:Zuoluggia]] [[sk:Kategória:Zoológia]] [[sr:Категорија:Зоологија]] [[sv:Kategori:Zoologi]] [[th:Category:สัตววิทยา]] [[tl:Category:Soolohiya]] [[uk:Категорія:Зоологія]] [[vi:Thể loại:Động vật học]] [[zh:Category:動物學]] [[zh-min-nan:Category:Tōng-bu̍t-ha̍k]] 10262 32525 2006-03-04T14:39:25Z Yyy 146 cat [[Image:Elviss (World of Warcraft).gif|right]] ==Pieejamās Klases== *[[Kareivis (World of Warcraft)|Kareivis]] *[[Mednieks (World of Warcraft)|Mednieks]] *[[Laupītājs (World of Warcraft)|Laupītājs]] *[[Druīds (World of Warcraft)|Druīds]] *[[Priesteris (World of Warcraft)|Priesteris]] [[Category:wow]] 10263 30774 2006-02-18T19:31:53Z BountyHunter 629 wow wow 10265 32531 2006-03-04T14:42:46Z Yyy 146 cat [[Image:Warrior.jpg|right|thumb]] ==Info== *Visas rases var buut kareivji. *Var izmantot visus ieročus ([[Zobeni (World of Warcraft)|Zobeni]], [[Cirvji (World of Warcraft)|Cirvji]], [[Vāles (World of Warcraft)|Vāles]], [[Dunči (World of Warcraft)|Dunči]], [[Pīķi (World of Warcraft)|Pīķi]], [[Loki (World of Warcraft)|Loki]], [[Šautenes (World of Warcraft)|Šautenes]], [[Stopi (World of Warcraft)|Stopi]], [[Divroku-Cirvji (World of Warcraft)|Divroku-Cirvji]], [[Divroku-Vāles (World of Warcraft)|Divroku-Vāles]], [[Divroku-Zobeni (World of Warcraft)|Divroku-Zobeni]], [[Nūjas (World of Warcraft)|Nūjas]], [[Zižļi (World of Warcraft)|Zižļi]], [[Roku Ieroči (World of Warcraft)|Roku Ieroči]], [[Metamie Ieroči (World of Warcraft)|Metamie Ieroči]]) *Var izmantot visa veida bruņas ([[Drēbes (World of Warcraft)|Drēbes]], [[Ādas (World of Warcraft)|Ādas]], [[Bruņas (World of Warcraft)|Bruņas]], [[Plākšņu Bruņas (World of Warcraft)|Plākšņu Bruņas]] ar treniņu 40 līmenī) ==Dusmas== Kareivji atšķirībā no citām klasēm vienīgie izmanto dusmas priekš savām speciālajām spējām. Dusmas parasti ir 0/100 pirms sākas kauja. Dusmas palielinās kad Kareivis saņem vai izdara bojājumus. Noteiktām prasmēm vajag noteiktu dusmu daudzumu (piemēram Heroic Strike). Stiprākām prasmēm vajag vairāk dusmu (piemēram Mortal Strike). Kad kareivis vairs necīnās dusmas nokāpjas atpakaļ līdz 0/100. Dusmu maksimālais daudzums visu laiku ir viens un tas pats, atšķirībā no citām klasēm, kurās ir mana (izmanto burvestībām), kuras maksimālais daudzums paaugstinās ar katru līmeni. ==+++Plusi+++== *Vislabākā klase tuvcīņā. *Ļoti daudz dzīvības punktu (HP) *Var valkāt vislabākās bruņas *Nodara pretiniekiem lielus bojājumus *Ir spēja ar kuru var palielināt izdarītos bojājumus pretiniekam un palielināt iespēju uz kritisko sitienu *Kaujaslaukos ir lielākas iespējas uzvarēt lielo dzīvības punktu (HP) dēļ ==---Mīnusi---== *Nav nekādas pretestības pret dažāda veida burvestībām *Ja ugunsbumba raidīta no maga nodara 500 postījumus tad tā arī nodarīs 500 postījumus kareivim, jo tam nav pretestības spēja pret uguns burvestībām *Vidēji 60 līmeņa kareivim ir 5000 dzīvības punkti, tad tāda paša līmeņa mags viņu uzveks bez problēmām *Nevar uzbrukt no tāluma, tapēc viegli uzveikt jebkuram, kam ir burvestības no attāluma. [[Category:wow]] 10269 30799 2006-02-18T21:22:08Z BountyHunter 629 wow wow 10270 30800 2006-02-18T21:22:26Z Bumbieriitis 244 Sirds patoloģijas pamatā ir pārmaiņas vienā vai vairākos sirds darbības mehānismos. Šādi mehānismi ir: #Sūkņa darbības bojājumi. Šādos gadījumos sirds muskuļi saraujas nepietiekami, lai iztukšotu sirds kambarus. Vai pretēji, ir nepietiekama muskuļu atslābšana pēc kontrakcijas, kas traucē kambaru pildīšanos ar asinīm. #Plūsmas obstrukcija. Šādu pārmaiņu galvenais iemesls ir bojājumi, kuru dēļ ir sašaurināta sirds vārstuļu atvere, piemēram, aortas vai mitrālo vārstuļu stenoze. Vienlaicīgi pieaug arī spiediens ar kādu tiek grūstas asinis pret bojājuma vietu. #Pūsmas regurģitācija. Tās ir pārmaiņas, kuru iemesls ir asins plūsmas virzīšanās atpakaļ, piemēram, regurģitācija no aortas kreisajā sirds kambarī, vai regurģitācija no kreisās puses sirds kambara priekškambarī — mitrālā regurģitācija. #Sirds pārvades sistēmas bojājumi. Iemesls ir sirds impulsu nekoordinēta veidošanās, kas izraisa, piemēram, kambaru vai priekškambaru fibrilāciju, aritmijas. Šādu bojājumu rezultātā sirds muskuļu sieniņas kontrakcijas ir nevienmērīgas vai arī nepietiekamas. #Pārrāvumi sirds asinsrites sistēmā, kas saistīta ar asiņu noplūdi, piemēram, šautas brūces sirdī. Lielākoties kardiovaskulāro slimību iemesls ir mijiedarbība starp ārējiem faktoriem un ģenētiski predisponētu uzņēmību. Sirds slimību klīniskās izpausmes veidojas daudzu iekšējo un ārējo faktoru mijiedarbības rezultātā. ==Sirds slimību iedalījums== Ir zināmas piecas galvenās sirds slimības formas: *[[Iedzimtās sirds slimības]] *[[Išēmiskā sirds slimība]] *[[Hipertensīvā sirds slimība]] (sistēmiskā un pulmonārā) *[[Sirds vārstuļu slimības]] *[[Neišēmiskā (primārā) miokarda slimība]] No nosauktajām biežākais nāves cēlonis ir išēmiskā sirds slimība un ir iemesls 80–90% nāves gadījumiem, kas ir saistīti ar kardiovskulārām pārmaiņām. ==Saites== *[[Sirds hipertrofija]] *[[Sirds kreisās puses nepitiekamība]] *[[Sirds labās puses nepietiekamība]] [[Category:Medicīna]] 10271 30802 2006-02-18T21:25:36Z Bumbieriitis 244 Ar iedzimtām sirds slimībām apzīmē pārmaiņas sirdī un lielajos asinsvados, kas ir radušās pirms dzimšanas ģenētisku un vides faktoru ietekmē. Šādas pārmaiņas ir attiecināmas uz aptuveni 1% jaundzimušo. Lielums šādu pārmaiņu veidojas 3–8 nedēļā, kad veidojas lielākā daļa no kardiovaskulārajām struktūrām. Bieži dzimst indivīdi ar defektiem septā — sirds starpsienā (caurumi sirdī), piemēram — defekts priekškambaru starpsienā (ASD - atriju septas defekts), defekts kambaru starpsienā (VSD - ventrikuļu septu defekts). Sirds muskuļi var attīstīties normāli, bet asinsvadiem, kas sākas no sirds nav nepieciešamo savienojumu ar specifiskajām sirds kamerām. Sirds iedzimto slimību galvenais korekcijas 3 veids ir ķirurģiska iejaukšanās. Kaut gan ķirurģija pilnībā ir spējīga novērst hemodinamiskās pārmaiņas iedzimtas sirds kaites gadījumā, tomēr pilnīga sirds funkciju atjaunošana ir neiespējama. Pēc operācijām novēro miokarda hipertrofiju un citas pārmaiņas, kas saistītas ar sirds audu pārstrukturēšanos un paliek neatgriezeniskas, īpaši sirdij augot. Ar laiku šiem pacientiem parādās aritmijas, išēmija, miokarda disfunkcija, un nepieciešamība pēc atkārtotas ķirurģiskas iejaukšanās.Iedzimtu sirds slimību gadījumā ir konstatējamas triju veidu pārmaiņas: *Pārmaiņas, kas izsauc kreisās–labās puses šuntu *Pārmaiņas, kas izsauc labās– kreisās puses šuntu *Pārmaiņas, kas izsauc obstrukciju Šunts ir anormāla komunikācija starp kambariem vai asinsvadiem. Atveres ļauj plūst asinīm no sirds labās uz kreiso pusi vai otrādi, atkarībā no spiediena sadalījuma. Ja asinis iekļūst no sirds labās puses kreisajā (labās–kreisās puses šunts), pacientam novēro cianozi — zilganu nokrāsu ādai un gļotādai, jo ir samazināts pulmonārā asins plūsma un vāji oksigenētas asinis nonāk sistēmas cirkulācijā. Cianoze izteikti raksturīga tādām patoloģijām kā Fallot tetraloģija, lielo artēriju transpozīcijas, trīsviru vārstuļu atrēzijas u.c. Šādu patoloģiju gadījumos attīstās arī bungvālīšu pirksti un policitēmija Pretstatā kreisās–labās puses šuntam, kas, piemēra, veidojas kambaru un priekškambaru starpsienu defektu dēļ, palielinās pulmonārā asins plūsma un cianoze neparādās, bet raksturīga labā ventrikuļa hipertrofija. Ar laiku attīstās pulmonārā hipertensija, kas nav atgriezeniska patoloģija. Sekundāras pārmaiņas pulmonārajos asinsvados var novest pie pacienta nāves. Asins plūsmas obstrukcijas iemesli var būt tādas pārmaiņas sirdī kā aortas koarkācija, aortas vai pulmonārās artērijas vārstuļu stenoze. Šādas pārmaiņas tiek pieskaitītas pie obstruktīvām sirds slimībām. Pilnīgu asins plūsmas obstrukciju sauc par atrēziju. Iedzimtu sirds slimību gadījumā šāda veida hemodinamiskas pārmaiņas izraisa sirds dilatāciju vai hipertrofiju vai arī abas minētās patoloģijas. [[Category:Medicīna]] 10272 32532 2006-03-04T14:43:51Z Yyy 146 cat [[Image:Paladins.gif|thumb|right]] ==Info== *Pieejamās Rases: [[Cilvēki (World of Warcraft)|Cilvēki]], [[Rūķi (World of Warcraft)|Rūķi]] *Pieejamie ieroču tipi: [[Zobeni (World of Warcraft)|Zobeni]], [[Vāles (World of Warcraft)|Vāles]], [[Pīķi (World of Warcraft)|Pīķi]], [[Divroku-Vāles (World of Warcraft)|Divroku-Vāles]], [[Divroku-Cirvji (World of Warcraft)|Divroku-Cirvji]], [[Divroku-Zobeni (World of Warcraft)|Divroku-Zobeni]] *Var izmantot visa veida bruņas: [[Drēbes (World of Warcraft)|Drēbes]], [[Ādas (World of Warcraft)|Ādas]], [[Bruņas (World of Warcraft)|Bruņas]], [[Plākšņu Bruņas (World of Warcraft)|Plākšņu Bruņas]] ar treniņu 40 līmenī ===Mana=== Tāpat kā lielākajai daļai World of Warcraft klašu arī paladins izmanto manu priekš savām burvestībām. Manai tāpat kā dzīvības punktiem ar katru līmeni kļūst arvien lielāks maksimālais ietilpums, tas tāpēc, ka lielāka līmeņa burvestībām vajag vairāk manas. ===+++Plusi+++=== *Var valkāt vislabākās bruņas (plākšņu bruņas) *Var ārstēt *Var atdzīvināt citus spēlētājus *Var uzlikt auras sev un citiem, līdz ar to ir noderīgs komandā *Var izsaukt apbruņotu karazirgu, kas palielina pārvietošanās ātrumu (pieejams misijā 40 līmeņa) *Ļoti labs solo spēlēšanai *Ar burvestību var noņemt sev vai citiem ļaundabīgās burvestības vai indes *Auras daudz palīdz spēlēšanai *Var lietot [[Vairogi (World of Warcraft)|Vairogus]] ===---Mīnusi---=== *Visvairāk jāmaksā par treniņu *Nevar izmantot šaujamieročus *Maz postījumi pretiniekam *Nav tik daudz labo īpašību kā [[Kareivis (World of Warcraft)|Kareivim]] *Nevar izmantot tik daudz ieroču tipus kā [[Kareivis (World of Warcraft)|Kareivis]] ===Ieteicamās Profesijas=== *[[Kalnrūpniecība (World of Warcraft)|Kalnrūpniecība]] un [[Kalšana (World of Warcraft)|Kalšana]] *[[Kalnrūpniecība (World of Warcraft)|Kalnrūpniecība]] un [[Inženierzinātne (World of Warcraft)|Inženierzinātne]] *[[Apburšana (World of Warcraft)|Apburšana]] *[[Herbālisms (World of Warcraft)|Herbālisms]] un [[Alķīmija (World of Warcraft)|Alķīmija]] [[Category:wow]] 10273 30804 2006-02-18T21:27:57Z Bumbieriitis 244 Ar sirds išēmisko slimību apzīmē patoloģiskās pārmaiņas, ko ir izraisījusi miokarda išēmija — nepietiekama oksigenētu asiņu perfūzija miokardā. Išēmija apzīmē ne tikai nepietiekamu miokarda apgādi ar skābekli, bet arī barības vielu nepietiekamību un nepietiekamu metabolisma gala produktu aizvadīšanu. Izolēta hipoksēmija (samazināts skābekļa transports asinīs), ko ir izraisījusi cianotiska iedzimta sirds slimība, smaga anēmija vai progresējoša plaušu slimība ir mazāk kaitīga nekā išēmija, jo perfūzija tiek saglabāta. Vairāk nekā 90% gadījumu, miokarda išēmijas iemesls ir aterosklerozes izraisīta koronāro artēriju obstrukcija. Tādēļ bieži vien miokarda išēmijas vietā lieto terminu koronārā sirds slimība. Tas lielākoties ir ilgstošs, lēni progresējošs aterosklerozes attīstības periods līdz tiek sajusti pirmie simptomi. Aterosklerozes pirmās pārmaiņas tiek konstatētas jau bērnībā. Išēmiskās sirds slimības klīniskās izpausmes ir šādas: #Stenokardija (angl. — angina pectoris), kuras gadījumā išēmija ir mazāk izteikta un neizsauc sirds muskuļa bojā eju. No trim šīs patoloģijas variantiem — stabila stenokardija, Princmetāla stenokardija un nestabila stenokardija — pēdējā ir visbīstamākā ar tendenci pāraugt miokarda infarktā. #Miokarda infarkts (MI), kura izraisītā išēmijas smaguma pakāpe var būt pietiekama, lai izsauktu sirds muskuļa bojā eju #Hroniska išēmiskā sirds slimība #Pēkšņa kardiāla nāve [[Category:Medicīna]] 10275 30823 2006-02-18T21:48:12Z Bumbieriitis 244 Hipertensīvā sirds slimība (HSS) ir sirds atbildes reakcija uz sistēmisko hipertensiju. ==Sistēmiskā hipertensīvā sirds slimība== Hipertensijas gadījumā novēro sirds hipertrofiju. Sirds hipertrofija ir iemesls daudzām blakusparādībām — miokarda disfunkcijai, sirds dilatācijai, hroniskai sirds nepietiekamībai un pēkšņai nāvei. Klīniskos pētījumos ir konstatēts, ka neliels, bet ilgstošs asinsspiediena pieaugums virs normas izsauc kreisā kambara hipertrofiju. Hipertensija izraisa pārslodzi sirds kreisajā kambarī, kas ir iemesls sirds hipertrofija. Sabiezē kreisā kambara sieniņas un pieaug sirds svars un izmēri. Sirds sieniņa palielinātā biezuma dēļ zaudē elasticitāti un ir apgrūtināta kambara pildīšanās diastolas laikā. Atkarībā no hipertensijas smaguma ilguma un izcelsmes mehānismiem, kā arī no pacientu terapijas var attīstīties: *Progresējoša išēmiskā sirds slimība, kas pastiprina aterosklerozes attīstību *Progresējošs nieru bojājums vai cerebrovaskulāra trieka *Progresējoša sirds mazspēja *Pieaug risks pēkšņai kardiālai nāvei Efektīva hipertensijas terapija var novērst šādas potenciālas pārmaiņas un mazināt sirds hipertrofiju. ==Pulmonārā hipertensīvā sirds slimība== Sekundāri pulmonārai hipertensijai, kuras iemesli ir pārmaiņas plaušās vai krūškurvī, veidojas Cor pulmonale. Cor pulmonale ir patoloģija, kas ietver labā kambara hipertrofiju vai dilatāciju, vai arī abus minētos. Biežākie pulmonārās hipertensijas izraisītāji ir: hroniska obstruktīva plaušu slimība, pneimokonioze, bronhektāzes, pulmonārie arterīti u.c. Cor pulmonale veidojas sekundāri pulmonārai hipertensijai, kas rada hronisku spiediena pārslodzi labajā sirds pusē, līdzīgi, kā sistēmiskā hipertensija izsauc pārmaiņas sirds kreisajā pusē. Pulmonārā hipertensija ir palielināts asinsspiediens plaušu artērijā. Primāra pulmonāra hipertensija ir ļoti reta, bet daudz biežāk veidojas sekundāri, pieaugot pretestībai mazā asinsrites loka asinsvados. Spiediena pārslodze palielina sirds labās puses darbu un izraisa hipertrofiju sirds muskulī. Akūta hipoksēmija, piemēram, pneimonija, pastiprina pulmonāro hipertensiju un līdztekus labā kambara dilatāciju. Sākotnēji cor pulmonale klīniskās izpausmes parādās tikai slodzes testu laikā. Sirdsdarbība ir normāla miera laikā, bet slodzei pieaugot samazinās sirds izsviede un elektrokardiogrammā konstatējama labā ventrikuļa hipertrofija. Bieži parādās sāpes krūškurvī. Bieži var konstatēt tūsku perifērajos audos, sastrēgumu aknās un jūga vēnu (kakla vēnu) pietūkumu. Terapijas mērķis ir samazināt labā kambara slodzi, samazinot spiedienu plaušu artērijā. Terapija tāda pati kā pulmonārās hipertensijas gadījumā. [[Category:Medicīna]] 10277 50667 2006-06-15T08:22:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:چىكاگو]] '''Čikāga''' (angliski ''Chicago''), ir trešā lielākā [[ASV]] pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Tajā dzīvo gandrīz 10 miljoni iedzīvotāju, ieskaitot piepilsētas. Tā atrodas [[Ilinoisa|Ilinoisas]] štatā, [[Mičiganas ezers|Mičiganas ezera]] rietumu krastā. Čikāga tika oficiāli nodibināta 1833. gadā, un tās nosaukums nāk no indiāņu vārda ''Čekagou'', kas nozīmē “smakojošie sīpoli”, jo agrāk tā bija purvaina vieta, kuros auga savvaļas puravi. Čikāgu dēvē arī par Vēju pilsētu. Šodien Čikāga ir nozīmīgs finanšu centrs, kurā atrodas Čikāgas Akciju [[birža]], kas ir trešā lielākā birža ASV. Tās centrā slejas daudzi debeskrāpji. Čikāga ir labi pazīstama arī ar savu mūziku — Čikāgas blūzu un leģendārajiem džeza muzikantiem. 1871. gadā lielākā daļa pilsētas nodega Lielajā Čikāgas ugunsgrēkā, ko izraisīja kāda zemnieka govs, kas kūtī apgāza sveces lukturi. Tas bija iemesls stingru ugunsdrošības noteikumu izstrādāšanai un piemērošanai. Pilsētā ir arī daudz parku. Čikāga ir raksturīga ar lielo imigrantu skaitu. Tajā ir atsevišķi poļu, ukraiņu un lietuviešu kvartāli, un izplatīta ir arī spāņu valoda. Pilsētā ir attīstīts sabiedriskā transporta tīkls, ko veido ''CTA, PACE, RTA'' un ''Metra'' autobusu un vilcienu maršruti, kas darbojas ne tikai pašā pilsētā, bet savieno Čikāgu ar vairāk nekā 40 piepilsētām. Pilsētā ir arī divas lidostas — Midveja un [[O'Hare]], kas ir visnoslogotākā lidosta pasaulē. ==Ārējās saites== *[http://www.cityofchicago.org/ Oficiālā pilsētas mājas lapa (angliski)] *[http://www.ohare.com/ohare/home.asp O'Hare lidostas mājas lapa (angliski)] *[http://www.transitchicago.com/ Chicago Transit Authority] *[http://www.cme.com/ Čikāgas Akciju birža (angliski)] [[Category:ASV pilsētas]] [[ar:شيكاغو]] [[bg:Чикаго]] [[bn:শিকাগো]] [[bs:Chicago]] [[ca:Chicago]] [[cs:Chicago]] [[cy:Chicago]] [[da:Chicago]] [[de:Chicago]] [[en:Chicago, Illinois]] [[eo:Ĉikago]] [[es:Chicago]] [[et:Chicago]] [[fi:Chicago]] [[fr:Chicago]] [[gl:Chicago, Illinois]] [[he:שיקגו]] [[hr:Chicago]] [[hu:Chicago]] [[id:Chicago]] [[it:Chicago]] [[ja:シカゴ]] [[ka:ჩიკაგო]] [[ko:시카고]] [[la:Sicagum]] [[lt:Čikaga]] [[nl:Chicago]] [[no:Chicago]] [[pl:Chicago]] [[pt:Chicago]] [[ro:Chicago, Illinois]] [[ru:Чикаго]] [[scn:Chicago]] [[simple:Chicago, Illinois]] [[sk:Chicago]] [[sl:Chicago]] [[sq:Chicago]] [[sr:Чикаго]] [[sv:Chicago]] [[ta:சிகாகோ]] [[th:ชิคาโก]] [[tl:Chicago]] [[tr:Chicago]] [[ug:چىكاگو]] [[uk:Чікаґо]] [[vi:Chicago, Illinois]] [[zh:芝加哥]] 10278 45545 2006-05-16T11:52:52Z 83.223.131.240 /* Info */ [[Image:Roguis.jpg|right|thumb|Laupītājs]] ==Info== *Visas rases izņemot [[Taureni (World of Warcraft)|Taureni]] var būt laupītāji *Pieejamie ieroču tipi: [[Zobeni (World of Warcraft)|Zobeni]], [[Vāles (World of Warcraft)|Vāles]], [[Dunči (World of Warcraft)|Dunči]], [[Roku Ieroči (World of Warcraft)|Roku ieroči]], [[Šautenes (World of Warcraft)|Šautenes]], [[Stopi (World of Warcraft)|Stopi]], [[Loki (World of Warcraft)|Loki]], [[Metamie Ieroči (World of Warcraft)|Metamie Ieroči]] *Pieejamas šāda veida bruņas: [[Drēbes (World of Warcraft)|Drēbes]], [[Ādas (World of Warcraft)|Ādas]] ===Enerģija=== Laupītājiem atšķirībā no citām klasēm ir vajadzīga enerģija lai izpildītu spējas. Enerģija pretēji [[Kareivis (World of Warcraft)|karotājam]] parasti ir 100/100. Maksimālais enerģijas daudzums nepalielinās ar katru līmeni, to var papildināt tikai ar noteiktiem talantiem talantu kokā. ===+++Plusi+++=== *Zagšanās dotības laupītājam ļauj sasniegt dažādas vietas daudz vieglāk nekā citām klasēm *Var atvērt dažādas lādes, kurās ir dažādas retas lietas *Ātruma dotības ļauj viegli aizbēgt no kaujas vai ātrāk nokļūt vajadzīgajā vietā ceļojot ===---Mīnusi---=== *Vājš pret [[Kareivis (World of Warcraft)|Kareivjiem]] un [[Paladins (World of Warcraft)|Paladiniem]], tapēc, ka var lietot tikai [[Ādas (World of Warcraft)|ādas]] un [[Drēbes (World of Warcraft)|drēbes]]. ===Ieteicamās Profesijas=== *[[Herbālisms (World of Warcraft)|Herbālisms]] un [[Alķīmija (World of Warcraft)|Alķīmija]] *[[Apburšana (World of Warcraft)|Apburšana]] *[[Ādasdarbi (World of Warcraft)|Ādasdarbi]] un [[Ģērēšana (World of Warcraft)|Ģērēšana]] *[[Zvejošana (World of Warcraft)|Zvejošana]] un [[Kulinārija (World of Warcraft)|Kulinārija]] [[Category:wow]] 10279 32747 2006-03-06T11:37:24Z Yyy 146 cat [[Image:Sword.gif|thumb|left]] [[Category:wow]] 10280 30856 2006-02-19T08:11:25Z BountyHunter 629 wow wow 10281 32735 2006-03-06T11:32:00Z Yyy 146 cat [[Image:Axee.jpg|thumb|left]] [[Category:wow]] 10282 30860 2006-02-19T08:13:29Z BountyHunter 629 wow wow 10283 32745 2006-03-06T11:36:40Z Yyy 146 cat [[Image:Macee.jpg|thumb|left]] [[Category:wow]] 10284 30864 2006-02-19T08:15:50Z BountyHunter 629 wow wow 10286 30866 2006-02-19T08:17:33Z BountyHunter 629 wow wow 10288 30868 2006-02-19T08:19:16Z BountyHunter 629 wow wow 10289 32740 2006-03-06T11:34:21Z Yyy 146 cat [[Image:Boww.jpg|thumb|left]] [[Category:wow]] 10290 30870 2006-02-19T08:20:28Z BountyHunter 629 wow wow 10291 32749 2006-03-06T11:38:20Z Yyy 146 cat [[Image:Gunn.jpg|thumb|left]] [[Category:wow|S]] 10292 30872 2006-02-19T08:21:34Z BountyHunter 629 wow wow 10294 30875 2006-02-19T08:22:51Z BountyHunter 629 wow wow 10296 30877 2006-02-19T08:24:09Z BountyHunter 629 wow wow 10297 32736 2006-03-06T11:32:33Z Yyy 146 cat [[Image:2handmace.jpg|thumb|left]] [[Category:wow]] 10298 30879 2006-02-19T08:25:33Z BountyHunter 629 wow wow 10299 32737 2006-03-06T11:32:59Z Yyy 146 cat [[Image:2handsword.jpg|thumb|left]] [[Category:wow]] 10300 30881 2006-02-19T08:27:46Z BountyHunter 629 wow wow 10301 30882 2006-02-19T08:28:59Z BountyHunter 629 wow wow 10302 32742 2006-03-06T11:35:06Z Yyy 146 cat [[Image:Staff.gif|thumb|left]] [[Category:wow]] 10303 30887 2006-02-19T08:30:59Z BountyHunter 629 wow wow 10304 32746 2006-03-06T11:37:04Z Yyy 146 cat [[Image:Wandd.gif|thumb|left]] [[Category:wow]] 10305 30890 2006-02-19T08:33:03Z BountyHunter 629 wow wow 10306 32738 2006-03-06T11:33:20Z Yyy 146 cat [[Image:Clothh.jpg|thumb|left]] [[Category:wow]] 10307 30893 2006-02-19T08:34:51Z BountyHunter 629 wow wow 10309 30895 2006-02-19T08:36:36Z BountyHunter 629 wow wow 10311 30897 2006-02-19T08:38:36Z BountyHunter 629 wow wow 10313 30899 2006-02-19T08:40:49Z BountyHunter 629 wow wow 10314 32744 2006-03-06T11:35:59Z Yyy 146 cat [[Image:fistwe.jpg|thumb|left]] [[Category:wow]] 10315 30905 2006-02-19T08:48:31Z BountyHunter 629 wow wow 10316 32741 2006-03-06T11:34:43Z Yyy 146 cat [[Image:thrown.jpg|thumb|left]] [[Category:wow]] 10317 30908 2006-02-19T08:49:39Z BountyHunter 629 wow wow 10318 30911 2006-02-19T08:54:29Z BountyHunter 629 wow wow 10319 30914 2006-02-19T08:58:08Z BountyHunter 629 wow wow 10320 30919 2006-02-19T09:00:54Z BountyHunter 629 wow wow 10321 32534 2006-03-04T14:44:59Z Yyy 146 cat [[Image:Hunters.gif|thumb|right]] ==Info== *Pieejamās rases: [[Cilvēki (World of Warcraft)|Cilvēki]], [[Rūķi (World of Warcraft)|Rūķi]], [[Nakts Elfi (World of Warcraft)|Nakts Elfi]], [[Orki (World of Warcraft)|Orki]], [[Taureni (World of Warcraft)|Taureni]], [[Troļļi (World of Warcraft)|Troļļi]] *Pieejamie iroču tipi: [[Zobeni (World of Warcraft)|Zobeni]], [[Cirvji (World of Warcraft)|Cirvji]], [[Dunči (World of Warcraft)|Dunči]], [[Pīķi (World of Warcraft)|Pīķi]], [[Nūjas (World of Warcraft)|Nūjas]], [[Roku Ieroči (World of Warcraft)|Roku Ieroči]], [[Metamie Ieroči (World of Warcraft)|Metamie Ieroči]], [[Divroku-Cirvji (World of Warcraft)|Divroku-Cirvji]], [[Divroku-Zobeni (World of Warcraft)|Divroku-Zobeni]], [[Šautenes (World of Warcraft)|Šautenes]], [[Loki (World of Warcraft)|Loki]], [[Stopi (World of Warcraft)|Stopi]] *Pieejamie bruņu tipi: [[Drēbes (World of Warcraft)|Drēbes]], [[Ādas (World of Warcraft)|Ādas]], [[Bruņas (World of Warcraft)|Bruņas]] (40. līmenī ar treniņu) [[Category:wow]] 10322 30928 2006-02-19T09:19:29Z BountyHunter 629 wow wow 10323 32536 2006-03-04T14:47:55Z Yyy 146 cat++ ==Info== *Pieejamās rases: [[Cilvēki (World of Warcraft)|Cilvēki]], [[Rūķi (World of Warcraft)|Rūķi]], [[Nakts Elfi (World of Warcraft)|Nakts Elfi]], [[Troļļi (World of Warcraft)| Troļļi]], [[Nemirušie (World of Warcraft)|Nemirušie]] *Pieejamās bruņas: [[Drēbes (World of Warcraft)|Drēbes]] *Pieejamie ieroči: [[Vāles (World of Warcraft)|Vāles]], [[Dunči (World of Warcraft)|Dunči]], [[Nūjas (World of Warcraft)|Nūjas]], [[Zižļi (World of Warcraft)|Zižļi]] ===Mana=== Tāpat kā lielākajai daļai World of Warcraft klašu arī priesteris izmanto manu priekš savām burvestībām. Manai tāpat kā dzīvības punktiem ar katru līmeni kļūst arvien lielāks maksimālais ietilpums, tas tāpēc, ka lielāka līmeņa burvestībām vajag vairāk manas. ===+++Plusi+++=== *Visstiprākās ārstēšanas burvestības *Var atdzīvināt citus spēlētājus *Citiem spēlētājiem ļoti patīk spēlēt kopā ar priesteri, jo viņš var ārstēt ===---Mīnusi---=== *Var valkāt tikai [[Drēbes (World of Warcraft)|Drēbes]] *Ļoti viegli nogalināms tuvcīņā mazo dzīvības punktu (Hit Points) dēļ ===Ieteicamās Profesijas=== *[[Drēbniecība (World of Warcraft)|Drēbniecība]] *[[Apburšana (World of Warcraft)|Apburšana]] *[[Herbālisms (World of Warcraft)|Herbālisms]] un [[Alķīmija (World of Warcraft)|Alķīmija]] [[Category:wow]] 10324 30940 2006-02-19T10:11:53Z BountyHunter 629 wow wow 10325 30956 2006-02-19T11:07:41Z BountyHunter 629 wow wow 10326 48284 2006-05-31T01:05:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Akateeminen taide]] [[Image:William-Adolphe Bouguereau (1825-1905) - Evening Mood (1882).jpg|thumb|200px|Viljama Adolfa Bugro glezna "Vakara noskaņa" (1882)]] '''Akadēmiskā māksla''' ir tēlotājas mākslas virziens, kas attīstījās mākslas akadēmijās XVI-XVIII gs. Šajā laikā pēc [[antīkā māksla|antīkās]] un [[renesanses māksla]]s parauga tika izstrādāti skaistuma kanoni. Par akadēmisko mākslu dēvē mākslu, kas radīta pēc [[Francija]]s Daiļo mākslu akadēmijas (Académie des beaux-arts) standartiem. Klasiski akadēmisma mākslinieki ir [[Viljams Adolfs Bugro]] (''William-Adolphe Bouguereau''), [[Tomass Kutūrs]] (''Thomas Couture'') un [[Hanss Makārs]] (''Hans Makart''). Šādā kontekstā akadēmisko mākslu bieži dēvē par akadēmismu, ''art pompier'' vai [[eklektisms|eklektismu]] un saista arī ar [[historisms|historismu]] un [[sinkrētisms|sinkrētismu]]. Akadēmisma mākslā liela nozīme ir [[alegorija]]i. Tai raksturīgas idealizētas formas, tīra līnija un krāsa. Akadēmisma ziedu laikā popularitāti ieguva arī [[rokoko]] māksla (piemēram, atkal sāka attēlot [[Eross|Erosu]] un [[Psīhe|Psīhi]]). Akadēmisma mākslinieki ļoti augstu vērtēja [[Rafaels|Rafaelu]]. Īpašu popularitāti akadēmisms ieguva XIX gs. Tika atklātas daudzas izstādes (īpaši populārs bija Parīzes salons un – no 1903. gada – ''Salon d'Automne''. Vienas svētdienas laikā apmeklētāju skaits varēja sasniegt 50 000, savukārt divu mēnešu laikā izstādi bieži apskatīja par 500 000 cilvēku. Savu popularitāti akadēmisma māksla zaudēja līdz ar [[reālisms|reālisma]], [[impresionisms|impresionisma]] un [[modernisms|modernisma]] attīstību. [[Category:Mākslas vēsture]] [[Category:Mākslas virzieni]] [[cs:Akademismus]] [[de:Akademische Kunst]] [[en:Academic art]] [[eo:Akademismo]] [[es:Academicismo]] [[fi:Akateeminen taide]] [[fr:Peinture académique]] [[gl:Academicismo]] [[no:Akademisk kunst]] [[pl:Akademizm]] [[pt:Academicismo]] [[zh:學院藝術]] 10327 30960 2006-02-19T11:29:29Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Akadēmiskā māksla]] 10328 30961 2006-02-19T11:44:13Z Tail 13 Abaku piemēri no en.wiki. Abaku piemēri no en.wiki. 10329 30962 2006-02-19T11:51:11Z Tail 13 [[Arhitektūra|Arhitektūrā]] '''abaks''' (no [[grieķu valoda|grieķu]] ''abax'' vai [[franču valoda|franču]] ''abaque'') ir plāksne (parasti četrstūraina), kas atrodas [[kolonna]]s [[kapitelis|kapiteļa]] augšējā daļā, veidojot visaugstāko kolonnas daļu. Abaka pamatfunkcija ir radīt lielāku atbalstošo virsmu [[arhitrāvs|arhitrāvam]] vai [[arka]]i, kas uz to balstās. Klasiskajā arhitektūrā abaka forma un profils mainās atkarībā no [[orderis|ordera]]. Grieķu [[doriskais orderis|doriskajā orderī]] abaks ir vienkārša, četrstūraina plāksne. Romiešu un renesanses doriskajos orderos tā augšā atrodas cilnis. [[Joniskais orderis|Joniskajā orderī]] abaks ir taisnstūrains. [[Image:Abacus1-4.png|thumb|800px|left|Sakšu (1), normāņu (2), franču (3) un angļu (4) abaku piemēri]] [[Category:Arhitektūras elementi]] [[da:Abacus (arkitektur)]] [[de:Abakus (Architektur)]] [[en:Abacus (architecture)]] [[fr:Abaque (architecture)]] [[it:Abaco (architettura)]] [[nl:Abacus (architectuur)]] [[pl:Abakus (architektura)]] 10330 30963 2006-02-19T11:51:35Z Tail 13 [[Category:Arhitektūra]] 10332 36825 2006-03-25T14:52:48Z Tail 13 [[Image:Hephaistos.temple.03.jpg|thumb|250px|[[Hēfaista templis]] [[Atēnas|Atēnās]]]] [[Arhitektūra|Arhitektūrā]] '''kolonna''' ir balsts pārsedzošai būvkonstrukcijai (piemēram, [[sija]]i, [[arka]]i, [[antablements|antablementam]]). [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] jau 2600 gadus p.m.ē. arhitekts [[Imhoteps]] izmantoja akmens kolonnas, kuru virsma atveidoja niedru saišķi. Starp izsmalcinātākajām senās pasaules kolonnām jāmin [[Persija]]s kolonnas (sevišķi tās, kas atrodas [[Persepole|Persepolē]]). {{commons|column}} [[Category:Arhitektūras elementi]] [[ca:Columna]] [[de:Säule]] [[en:Column]] [[es:Columna (Arquitectura)]] [[fr:Colonne (architecture)]] [[nl:Zuil (bouwkunde)]] [[it:Colonna (architettura)]] [[ja:柱]] [[no:Søyle]] [[pl:Kolumna (architektura)]] [[pt:Coluna (arquitetura)]] [[sv:Kolonn]] [[fi:Pylväs]] 10333 30967 2006-02-19T13:05:35Z Tail 13 '''Arka''' ir lokveida pārsegums starp balstiem (piemēram, [[kolonna|kolonnām]] vai [[siena|sienām]]). Arku pirmoreiz sāka izmantot [[Indas ielejas civilizācija]], pēc tam to sāka lietot arī [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], [[Asīrija|Asīrijā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Vēlāk arku veidošanu attīstīja [[Senā Roma|Senajā Romā]], kur arkas bieži izmantoja virszemes būvju (piemēram, [[akvedukts|akveduktu]]) celtniecībā. Arkas bieži izmantoja [[romānika|romānisko]] un [[gotika|gotisko]] katedrāļu celtniecībā. Kā dekoratīvu elementu arku bieži izmanto [[islāma arhitektūra|islāma arhitektūrā]]. Izšķir dažādus arku veidus (skat. attēlus). <gallery> Image:Arco peraltado.png|Pusaploces arka Image:Arco-herradura.gif|Pakavveida arka Image:Spetsbåge.png|Smailloka arka Image:Kölbåge.png|Ķīļveida arka</gallery> {{commons|Arch}} [[Category:Arhitektūras elementi]] [[ca:Arc (arquitectura)]] [[de:Bogen (Architektur)]] [[en:Arch]] [[es:Arco (construcción)]] [[fr:Arc (architecture)]] [[gl:Arco]] [[it:Arco (architettura)]] [[la:Arcus (architectura)]] [[nl:Boog (bouwkunde)]] [[ja:アーチ]] [[pl:Łuk (architektura)]] [[pt:Arco (arquitectura)]] [[ru:Арка]] [[fi:Holvikaari]] [[sv:Båge]] [[th:อาร์ช]] 10334 51172 2006-06-18T23:51:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ئېرىق]] [[Image:Acueducto1 Lou.jpg|thumb|250px|Akvedukts [[Segovija|Segovijā]], [[Spānija|Spānijā]]]] '''Akvedukts''' ([[latīņu valoda|latīņu]] ''aqua'' 'ūdens' un ''ducere'' 'vadīt') ir mākslīgs kanāls, kas konstruēts, lai novadītu ūdeni no vienas vietas uz otru. Lai arī parasti akveduktu būvniecību saista ar senajiem romiešiem, tos jau vairākus gadsimtus agrāk veidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kur [[Babilonija|babilonieši]] un [[Ēģipte|ēģiptieši]] cēla sarežģītas [[irigācija]]s sistēmas. Romiešu stila akveduktus lietoja jau VII gs. p.m.ē., kad [[Asīrija|asīrieši]] uzbūvēja 10 m augstu un 300 m garu akveduktu, lai novadītu ūdeni pāri ielejai uz savu galvaspilsētu [[Nīnive|Nīnivi]]. Romiešu akvedukti tika celti visā [[Romas Impērija|Romas Impērijā]], it īpaši pašā [[Roma]]s pilsētā, kur to kopgarums sasniedza 350 km. {{commons|Roman aqueduct}} [[Category:Celtnes]] [[ca:Aqüeducte]] [[cs:Akvadukt]] [[da:Akvædukt]] [[de:Aquädukt]] [[en:Aqueduct]] [[es:Acueducto]] [[fi:Akvedukti]] [[fr:Aqueduc]] [[he:אמת מים]] [[it:Acquedotto]] [[la:Aquae ductus]] [[lt:Akvedukas]] [[nl:Aquaduct]] [[nn:Akvedukt]] [[no:Akvedukt]] [[pl:Akwedukt]] [[pt:Aqueduto]] [[ru:Акведук]] [[sk:Akvadukt]] [[sv:Akvedukt]] [[ug:ئېرىق]] [[uk:Акведук]] 10335 30970 2006-02-19T13:24:03Z Tail 13 [[Category:Arhitektūra]] 10336 30973 2006-02-19T13:55:52Z Tail 13 "[[Divroku-Cirvji (World of Warcraft)]]" pārdēvēju par "[[Divroku cirvji (World of Warcraft)]]" #REDIRECT [[Divroku cirvji (World of Warcraft)]] 10337 30975 2006-02-19T13:57:13Z Tail 13 "[[Plākšņu Bruņas (World of Warcraft)]]" pārdēvēju par "[[Plākšņu bruņas (World of Warcraft)]]" #REDIRECT [[Plākšņu bruņas (World of Warcraft)]] 10339 30986 2006-02-19T16:52:26Z Tail 13 Antablementu veidi no fr.wiki. Antablementu veidi no fr.wiki. 10340 46216 2006-05-21T00:39:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[mk:Перваз]] '''Antablements''' ir klasiskās [[arhitektūra]]s elements – klasiskā ordera augšējā daļa, ko balsta [[kolonna]]s vai [[pilastrs|pilastri]]. Parasti antablements sastāv no [[arhitrāvs|arhitrāva]], [[frīze]]s un [[dzega]]s (dažkārt frīzi mēdz izlaist – piemēram, [[Diānas templis|Diānas templī]] [[Efesa|Efesā]]). Antablementa struktūra katrā no klasiskajiem orderiem – [[doriskais orderis|doriskajā]], [[joniskais orderis|joniskajā]] un [[korintiskais orderis|korintiskajā]] – mainās. Katrā no tiem arhitrāva, frīzes un dzegas proporcijas ir atšķirīgas (atkarīgas no kolonnas proporcijām). [[Senā Roma|Romiešu]] un [[renesanse]]s laika interpretācijās antablements parasti sasniedz aptuveni ceturtdaļu kolonnas garuma. Ārpus klasiskās arhitektūras antablementu izmanto reti. [[Image:800px-Entablements.jpg|thumb|700px|left|Antablementu veidi: 1. grieķu doriskais, 2. romiešu doriskais, 3. [[toskāniskais orderis|toskāniskais]], 4. joniskais, 5. korintiskais, 6. [[kompozītorderis|kompozītordera]].]] [[Category:Arhitektūras elementi]] [[en:Entablature]] [[es:Entablamento]] [[fr:Entablement]] [[it:Trabeazione]] [[mk:Перваз]] [[pl:Belkowanie]] [[pt:Entablamento]] [[sv:Entablement]] 10341 30995 2006-02-19T17:15:57Z BountyHunter 629 wow wow 10342 31017 2006-02-19T18:57:14Z BountyHunter 629 wow wow 10343 31036 2006-02-19T21:58:10Z Dekaels 268 [[Image:Abell1689 HST 2003-01-a-1280 wallpaper.jpg|thumb|200px|Galaktiku kopa ''Abell 1689'']] '''Galaktiku grupas un kopas''' ir lielākie [[gravitācija]]s saistītie [[Visums|Visuma]] objekti. [[Galaktika|Galaktiku]] skaits tajās var būt no desmit līdz pat daudziem tūkstošiem. Galaktiku kopas bieži vien atrodas vēl lielākos veidojumos - t.s. superkopās. ==Galaktiku grupas== Galaktiku grupās parasti ir mazāk par 50 galaktikām. Galaktiku grupu diametrs ir 1-2 [[parseks|megaparseki]], [[masa]] - aptuveni 10<sup>13</sup> [[Saule]]s masu. Mūsu galaktika - [[Piena Ceļš]] - atrodas t.s. Lokālajā grupā, kas sastāv no vairāk nekā 40 galaktikām. ==Galaktiku kopas== Galaktiku kopās galaktiku skaits var sasniegt vairākus tūkstošus. Tipiskas galaktiku kopas diametrs ir 2-10 megaparseki, masa - 10<sup>14</sup> līdz 10<sup>15</sup> Saules masu. Tipiskā galaktiku kopā tā masas 5% veido [[zvaigzne|zvaigžņu]] masa, iespējams, vēl 10% - karsta, [[rentgenstarojums|rentgenstarojumu]] izstarojoša starpgalaktiku gāze, bet pārējo masu - t.s. ''[[tumšā matērija]]''. [[Category:Astronomija]] [[Category:Visuma liela mēroga struktūra]] [[ca:Cúmul de galàxies]] [[da:Galaksehob]] [[de:Galaxienhaufen]] [[es:Agrupaciones galácticas]] [[eo:Galaksiamaso]] [[en:Galaxy groups and clusters]] [[fr:Amas de galaxies]] [[io:Galaxiala grupo]] [[it:Gruppi e ammassi di galassie]] [[he:צביר גלקסיות]] [[ja:銀河団]] [[pl:Gromada galaktyk]] [[ru:Скопление галактик]] [[sk:Skupina galaxií]] [[fi:Galaksijoukko]] [[sv:Galaxhop]] [[vi:Quần tụ thiên hà]] 10344 31040 2006-02-19T22:07:33Z Feens 37 Karači ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:KarachiEmblem.jpg] Karači ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:KarachiEmblem.jpg] 10345 31042 2006-02-19T22:22:36Z Feens 37 Karači Pakistānā, izmantota karte no CIA World Factbook Karači Pakistānā, izmantota karte no CIA World Factbook 10346 31043 2006-02-19T22:30:10Z Feens 37 Džinnas mauzolejs Karači no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Mazare_Quaid.JPEG] Džinnas mauzolejs Karači no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Mazare_Quaid.JPEG] 10347 53418 2006-07-03T12:09:40Z 213.175.124.191 nomaiņa '''Satversmes tiesa''' (kopš 1997) &mdash; konstitucionālās kontroles iestāde [[Latvija|Latvijā]]. Sastāv no 7 [[tiesnesis|tiesnešiem]], kurus ieceļ [[Saeima]]. Priekšsēdētājs - Aivars Endziņš. [[Satversme]]s tiesa darbojas saskaņā ar Satversmes tiesas likumu; tās rezidence atrodas [[Rīga|Rīgā]], J. Alunāna ielā 1. == Tiesneši == * [[Aivars Endziņš]], priekšsēdētājs * [[Gunārs Kūtris]], priekšsēdētāja vietnieks * [[Romāns Apsītis]] * [[Aija Branta]] * [[Ilma Čepāne]] * [[Juris Jelāgins]] * [[Andrejs Lepse]] ==Ārējas saites== *[http://www.satv.tiesa.gov.lv Satversmes tiesas mājaslapa] *[http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/STlikums.htm Satversmes tiesas likums] [[Category:Latvijas valsts iestādes]] 10348 51886 2006-06-25T06:11:30Z YurikBot 213 robot Modifying: [[zh:喀拉蚩]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Karachi<br>كراچى'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:PakistanKarachi.png|160px|]] | align=center | [[Image:KarachiEmblem.jpg|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 11 969 284 |- | Dibināta | 1729.g |- | Province | [[Sinda]] |- | Mājaslapa | http://www.karachicity.gov.pk/ |} {{commons|Category:Karachi}} [[Image:Mazare_Quaid.jpg|thumb|right|200px|Džinnas mauzolejs Karači|left]] '''Karači''' (''كراچى'',''Karachi'') - pilsēta [[Pakistāna|Pakistānas]] dienvidos pie [[Arābijas jūra|Arābijas jūras]] uz ziemeļrietumiem no [[Inda|Indas]] grīvas. [[Sinda|Sindas]] provinces galvaspilsēta. Visapdzīvotākā pilsēta Pakistānā. Pakistānas galvenais ekonomikas, finansiālais (šeit atrodas Pakistānas Centrālā banka) un izglītības centrs. Pilsēta saražo 65% no nacionālā [[IKP]]. Karači strauji aug. 1911.gadā tajā bija 186 771 iedzīvotāju, nepilnos simts gados iedzīvotāju skaits ir palielinājies vairāk kā piecdesmitkārtīgi. ====Vēsture==== 1776.gadā zvejnieku ciematiņa vietā tika izveidota osta tirdzniecībai ar [[Maskata|Maskatu]] un [[Bahreina|Bahreinu]]. 1839.gadā Karači ieņem [[Lielbritānija|angļu]] karaspēks. Trīs gadus vēlāk pilsētiņa tiek iekļauta [[Britu Indija|Britu Indijas]] sastāvā. Briti attīstīja Karači kā ostas pilsētu precēm no Indas upes baseina. 1936.gadā Karači kļuva par [[Sinda|Sinda]] provinces galvaspilsētu. 1947.gadā Karači kļūst par jaunās Pakistānas valsts galvaspilsētu. Kaut arī galvaspilsēta drīz tika pārvietota uz [[Ravalpindi]], bet vēlāk uz [[Islamabada|Islamabadu]], Karači saglabāja savas pozīcijas kā Pakistānas finanšu un ekonomikas centrs. ====Cilvēki==== Karači dzimuši: *[[Šaukats Azizs]] (''Shaukat Aziz'') (1949-) - politiķis *[[Benazira Bhuto]] (''Benazir Bhutto'') (1953-) - politiķe *[[Mohameds Ali Džinna]] (Mohammad Ali Jinnah) (1876-1948) - Pakistānas dibinātājs [[Category:Pakistānas pilsētas|Karaczi]] [[ar:كراتشي]] [[ast:Karachi]] [[bg:Карачи]] [[ca:Karachi]] [[da:Karachi]] [[de:Karatschi]] [[en:Karachi]] [[eo:Karaĉio]] [[es:Karachi]] [[et:Karachi]] [[fa:کراچی]] [[fi:Karachi]] [[fr:Karâchi]] [[gd:Karachi]] [[gl:Karachi - كراچى]] [[he:קראצ'י]] [[id:Karachi]] [[ja:カラチ]] [[ko:카라치]] [[lt:Karačis]] [[nl:Karachi]] [[no:Karachi]] [[pl:Karaczi]] [[pt:Carachi]] [[ru:Карачи]] [[sd:ڪراچي]] [[simple:Karachi]] [[sv:Karachi]] [[tl:Karachi]] [[tr:Karaçi]] [[ur:کراچی]] [[zh:喀拉蚩]] 10349 31046 2006-02-19T23:23:09Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Karači]] 10350 31047 2006-02-19T23:25:53Z Feens 37 [[Category:Pakistāna]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 10351 35170 2006-03-19T15:32:39Z YurikBot 213 robot Adding: eo, it, no [[Image:Architecture-pilasters.jpg|thumb|150px|Apgabala tiesas nams ar pilastriem [[Springfīlda|Springfīldā]], [[Ohaijo]]]] [[Arhitektūra|Arhitektūrā]] '''pilastrs''' (no [[latīņu valoda|latīņu]] ''pilastrum'' 'pīlārs') ir dekoratīvs izvirzījums (pseidokolonna) sienā, parasti veidots pēc [[kolonna]]s shēmas. {{stub}} [[Category:Arhitektūras elementi]] [[cs:Pilastr]] [[da:Pilaster]] [[de:Pilaster]] [[en:Pilaster]] [[eo:Pilastro]] [[fr:Pilastre]] [[it:Pilastro]] [[nl:Pilaster]] [[no:Pilaster]] [[pl:Pilaster]] [[pt:Pilastra]] [[sv:Pilaster]] 10352 52131 2006-06-26T21:14:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Архитрав]] '''Arhitrāvs''' (no [[latīņu valoda|latīņu val.]] 'galvenā sija') ir galvenā sija, kas atrodas uz [[kolonna|kolonnu]] [[kapitelis|kapiteļiem]]. Klasiskajos grieķu [[orderis|orderos]] tā ir [[antablements|antablementa]] apakšējā daļa. {{stub}} [[Category:Arhitektūras elementi]] [[ca:Arquitrau]] [[de:Architrav]] [[en:Architrave]] [[es:Arquitrabe]] [[fa:فرسب]] [[fr:Architrave]] [[it:Architrave]] [[mk:Архитрав]] [[nl:Architraaf (bouwkunst)]] [[pl:Architraw]] [[pt:Arquitrave]] [[sr:Архитрав]] [[sv:Arkitrav]] [[zh:额枋]] 10353 31055 2006-02-20T06:52:15Z Feens 37 Sarajevas ģerbonis no bs.wiki - [http://bs.wikipedia.org/wiki/Image:GrbSarajeva.PNG] Sarajevas ģerbonis no bs.wiki - [http://bs.wikipedia.org/wiki/Image:GrbSarajeva.PNG] 10354 31056 2006-02-20T06:53:41Z Feens 37 Sarajevas vieta kartē no bs.wiki - [http://bs.wikipedia.org/wiki/Image:GradSarajevolokacija.PNG] Sarajevas vieta kartē no bs.wiki - [http://bs.wikipedia.org/wiki/Image:GradSarajevolokacija.PNG] 10355 31058 2006-02-20T08:25:59Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Sarajeva]] 10356 48360 2006-05-31T03:31:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Filibe]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Пловдив'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Plovdiv location in Bulgaria.png|160px|]] | align=center | [[Image:Pld crest.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 340 394 |- | Apdzīvota | no aizvēsturiskiem laikiem |- | Citi nosaukumi | '''Eimolfija''' (Eumolpia) ([[trāķieši|trāķiešu]])<br>'''Filipopole''' (Φιλιππούπολη) ([[grieķu valoda|grieķu]])<br>'''Trimontija''' (Trimontium) ([[Senā Roma|romiešu]])<br>'''Filibe''' (Philibe) ([[turki|turku]]). |- | Apgabals(''Област'') | [[Plovdivas apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.plovdiv.bg/ |} {{commons|Category:Plovdiv}} [[Image:031 street scene in Old Town 1.jpg|Plovdivas vecpilsētas skats|thumb|200px|left]] '''Plovdiva''' ([[bulgāru valoda|bulgāriski]] - Пловдив) - pilsēta [[Bulgārija|Bulgārijas]] dienviddaļā, [[Augstrāķijas līdzenums|Augštrāķijas līdzenumā]] pie [[Marica|Maricas]] upes. Valsts otrā lielākā pilsēta. Pilsēta ar senu vēsturi, saglabājušās [[Sena Roma|romiešu]] celtņu drupas. Plovdivas vecpilsēta tiek uzskatīta par vienu no skaistakajām [[Balkāni|Balkānos]]. ====Vēsture==== Pilsēta ir apdzīvota no aizvēsturiskiem laikiem. [[Trāķieši]] to sauca par '''Eimolfiju''' (''Eumolpia''). 342.gadā pmē. [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] tēvs [[Filips II (Maķedonija)|Filips II]] ieņem pilsētu un pārdēvē to savā vārdā par '''Filipopoli''' (''Φιλιππούπολη''). [[Grieķi]] Plovdivu šādi sauc arī mūsdienās. Filipopole eksistē kā neatkarīga grieķu pilsēta, līdz to ieņem [[Senā Roma|romieši]], nosaucot par '''Trimontiju''' (Trimontium). Senās Romas laikos Trimontija ir Romas [[Trāķija|Trāķijas]] provinces galvaspilsēta. 250.gada pilsetas apkārtnē notiek [[Filipopoles kauja]] starp romiešiem un impērijā iebrukušajiem [[goti|gotiem]]. Goti karaļa [[Kniva|Knivas]] vadībā uzvar un ieņem pilsētu. 334., 335. vai 337.gadā Filipopolē notiek [[Filipopoles koncils]]. 443.gadā pilsētu ieņem [[huņņi]] [[Attila|Attilas]] vadībā. VI gs. vidū Plovdivas teritorijā ierodas [[slāvi]]. Turpmākos gadsimtus Plovdiva dažbrīd ir [[Biznatija|Bizantijas]], bet dažkārt [[Bulgārija|Bulgārijas]] rokās. 970.gadā Bizantijas imperators [[Joans I Cimishijs]] (Ιωάννης Τσιμισκής) izmitina Filipopoles apkārtnē apmēram 200 000 [[armēņi|armēņu]] [[paulikānisms|paulikāņus]], rezultātā Filipopole kļūst par paulikāņu centru Eiropā. 1205.gadā [[Bulgārija|bulgāru]] cars [[Kalojans]] noposta Filipopoli. 1364.gadā Plovdivu ieņem [[turki]] un tā paliek Turcijas sastāvā līdz 1885.gadam. Šajā periodā pilsētas turku nosaukums ir '''Filibe''' (Philibe). 1878.gada 17.janvārī, [[Krievu-turku karš|krievu-turku kara]] laikā, [[Krievija|krievu]] karaspēks [[Josifs Gurko|Josifa Gurko]] vadībā sturmē pilsētu. Turki [[Suleimans-pašā|Suleimana-pašā]] vadībā, atkāpjas uz [[Stambula|Stambulu]]. Tomēr, pamatojoties uz 1878.gada [[Berlīnes līgums|Berlīnes līgumu]], Plovdiva nenokļūst Bulgārijas sastāvā, bet ir galvaspilsēta no Turcijas pusneatkarigai [[Austrumrumēlija|Austrumrumēlijai]]. 1886.gadā Austrumrumēlija pēc bulgāru sacelšanās tiek iekļauta Bulgārijas valstī. ====Cilvēki==== *[[Boriss Hristovs]] (''Борис Христов'') (1914–1993) - operdziedonis *[[Stefka Kostadinova]] (''Стефка Костадинова'') (1965-) - augstlēcēja *[[Milčo Levijevs]] (''Милчо Левиев'') (1937-) - [[džezs|džeza]] mūziķis *[[Marija Petrova]] (''Мария Петрова'') (1975-) - vingrotāja *[[Hristo Stoičkovs]] (''Христо Стоичков'') (1966-) - futbolists *[[Petrs Stojanovs]] (''Петър Стоянов'') (1952-) - Bulgārijas prezidents (1997-2002) *[[Žans Videnovs]] (''Жан Виденов'' (1959-) - Bulgārijas premjerministrs (1995-97) [[Category:Bulgārijas pilsētas]] [[ast:Plovdiv]] [[bg:Пловдив]] [[ca:Plóvdiv]] [[cs:Plovdiv]] [[de:Plowdiw]] [[el:Φιλιππούπολη]] [[en:Plovdiv]] [[eo:Plovdiv]] [[es:Plovdiv]] [[fi:Plovdiv]] [[fr:Plovdiv]] [[id:Plovdiv]] [[ja:プロヴディフ]] [[la:Philippopolis]] [[nl:Plovdiv]] [[pl:Płowdiw]] [[ru:Пловдив]] [[sv:Plovdiv]] [[tr:Filibe]] [[zh:普罗夫迪夫]] 10358 31075 2006-02-20T12:16:33Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Plovdiva]] 10359 31076 2006-02-20T12:16:41Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Plovdiva]] 10360 31077 2006-02-20T12:16:47Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Plovdiva]] 10361 31078 2006-02-20T12:16:53Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Plovdiva]] 10362 31079 2006-02-20T12:16:59Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Plovdiva]] 10364 49591 2006-06-09T05:18:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[is:Nítján hundruð áttatíu og fjögur]] [[Image:1984a.jpg||thumb|Grāmatas vāks izdevumam angļu valodā]] "'''1984'''" ir [[Džordžs Orvels|Džordža Orvela]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns. ===Nosaukums=== Romāna sākotnējais nosaukums bija '''Pēdējais cilvēks Eiropā'''. Bet, tā kā romāns tiktu izdots gan [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], gan [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], tad tā nosaukums, lai atvieglotu grāmatas realizāciju, tika nomainīts uz '''1984'''. Darbs pirmo reizi tika publicēts 1949. gada 8. jūnijā. Lielāko darba daļu autors bija uzrakstījis 1948. gadā, [[Juras sala|Juras salā]], [[Skotija|Skotijā]], lai gan nelielas romāna daļas [[Džordžs Orvels|Orvels]] bija rakstījis jau no [[1945]]. gada. Grāmatas darbība sākās apmēram 1984. gada 4. aprīlī, kad tiek veikts pirmais ieraksts galvenā varoņa Vinstona Smita dienasgrāmatā, pulkstens 13:00 ("Tā bija spoža un auksta aprīļa diena un pulkstens nosita viens pēcpusdienā..."). == Sižets == Romāna darbība risinās nākotnē - 1984. gadā, iespējamā, izdomātā pasaulē, kur pastāv trīs savstarpēji karojošas valstis: Okeānija, Eirāzija un Austrumāzija. Galvenais varonis - Vinstons, dzīvo Okeānijā. Visās valstīs pastāv totalitāriska sabiedrības sistēma ar neierobežotu partijas varu, kas nemitīgi kontrolē savu pavalstnieku domas un darbus. Vinstons ir partijas biedrs un strādā Patiesības ministrijā, kas nodarbojas ar melu fabricēšanu, bez tās pastāv vēl trīs citas ministrijas: Mīlestības ministrija (nodarbojas ar cilvēku izsekošanu un represijām), Pārticības ministrija (kas organizē resursu mobilizēšanu karam) un Miera ministrija, kas atbild par kara lietām. Partijas trīs galvenie saukļi ir: KARŠ IR MIERS BRĪVĪBA IR VERDZĪBA NEZINĀŠANA IR SPĒKS Autors darbā pieļauj šādu absurdu savienojumu iesaistīšanu, lai labāk varētu raksturot totalitārisma nejēdzību. Darba gaitā galvenais varonis meklē izeju no pastāvošās sistēmas, ko beigās arī atrod. == Grāmatas vēsture == [[Image:1984.JPG|thumb|Ilustrācija izdevumam vācu valodā]] Jau drīz pēc iznākšanas [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] grāmata tiek iekļauta aizliegtās literatūras sarakstā, jo tajā attēlotie apstākļi pārāk tieši raksturo reālo stāvokli PSRS. Grāmata PSRS latviešu valodā tiek izdota, sākoties [[prestroika|prestroikai]] [[1990]]. gadā. Atkārtoti izdota [[2004]]. gadā. Pēc romāna sižeta ir uzņemtas divas filmas, ar tādu pašu nosaukumu [[1954]]. un 1984. gadā, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. == Saites == *[http://mosties.insecure.lv/verbatim/orvels_1984 Romāna fragmenti latviešu valodā] *[http://www.online-literature.com/orwell/1984/ Iespēja izlasīt romāna pilno versiju angļu valodā] *[http://www.prisonplanet.com/orwell_1984.pdf Romāna pilnā versija PDF formātā] [[Category:Literatūra]] {{Link FA|he}} [[bg:1984 (книга)]] [[ca:1984 (llibre)]] [[cs:1984 (kniha)]] [[da:1984 (roman)]] [[de:1984 (Roman)]] [[en:Nineteen Eighty-Four]] [[eo:1984 (romano)]] [[es:Mil novecientos ochenta y cuatro]] [[fi:Vuonna 1984]] [[fr:1984 (roman)]] [[he:1984 (ספר)]] [[hu:1984 (regény)]] [[id:Nineteen Eighty-Four (buku)]] [[ilo:1984 (Libro)]] [[is:Nítján hundruð áttatíu og fjögur]] [[it:1984 (romanzo)]] [[ja:1984年 (小説)]] [[ko:1984년 (소설)]] [[la:1984 (liber)]] [[nl:1984 (boek)]] [[nn:Romanen 1984]] [[no:1984 (roman)]] [[pl:Rok 1984]] [[pt:1984 (livro)]] [[ro:1984 (carte)]] [[ru:1984 (роман)]] [[simple:Nineteen Eighty-Four]] [[sk:1984 (román)]] [[sv:1984 (roman)]] [[tr:Bin Dokuz Yüz Seksen Dört]] [[zh:一九八四]] 10365 31087 2006-02-20T16:17:33Z Lielais Rolands 592 10366 31089 2006-02-20T16:20:58Z Lielais Rolands 592 10368 50728 2006-06-16T08:05:36Z 217.198.224.13 /* Saites */ [[Image:Aleksandr Kuzjmin 2005.jpg|thumb|A. Kuzmins (2005. g.)]] '''Aleksandrs Kuzmins''', ([[krievu valoda|krieviski]] ''Александр Вадимович Кузьмин''), dzimis 1984. g. 10. oktobrī, [[Rīga|Rīgā]]. Rīgas Domes deputāts no [[PCTVL]] kopš 2005. g. == Biogrāfija == 1991.&mdash;2002. g. &mdash; mācības Rīgas 12. (vēlāk &mdash; Herdera) vidusskolā. Līdz 2002. g. mācības [[Rīgas Šaha skola|Rīgas Šaha skolā]], iegūta 1. sporta klase. Kopš 2001. g. iesaistās PCTVL darbībā. 2002. g. iestājas [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē un [[Līdztiesība (partija)|partijā "Līdztiesība"]]. 2003.-2005. g. &mdash; Saeimas deputāta [[Andris Tolmačovs|A. Tolmačova]] palīgs. Kopš 2003. g. &mdash; publikācijas laikrakstā "[[Rakurss (laikraksts)|Ракурс]]". 2004. g. veido savā bijušajā skolā [[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] šūniņu, sāk sniegt juridiskās konsultācijas [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja|Latvijas Cilvēktiesību komitejā]] un piedalīties PCTVL mājaslapas rediģēšanā. 2005. g. martā kļūst par [[Rīgas Dome]]s vēsturē jaunāko deputātu. Darbojas Kultūras, mākslas un reliģijas lietu, kā arī Vides komitejā (2006. g. martā tās priekšsēdētāja vēlēšanās zaudēja [[Dainis Īvāns|D. Īvānam]] ar 4 balsīm pret 9). Kopš 2005. g. vada spēlēs [[Rīgas lietpratēju klubs|Rīgas lietpratēju kluba]] komandu ''Штаб.lv'' un ir [[PCTVL]] Jaunatnes organizācijas valdes loceklis. Kopš 2006. g. LMĪA (Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijas) valdes loceklis, PCTVL domes loceklis. == Citāti == "(...) mēģinājums izslēgt no Drošības un kārtības jautājumu komitejas vienīgo deputātu, kurš reāli izrādīja pretestību nesankcionētajam esesiešu un viņu pielūdzēju gājienam, nebūt nedara godu Rīgas domei." ==Saites== *[http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=people&submode=rd&cv_id=42 CV] PCTVL mājaslapā *Raksts [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=archive&submode=year2006&page_id=664 Rīgas domnieka atbilde lasītājam] (2006) *[http://www.zapchel.lv/?lang=ru&mode=rakurs&submode=ours&page_id=850 Intervija] laikrakstam "Ракурс" (2005), krieviski *[http://rus.delfi.lv/archive/article.php?id=10773820&categoryID=3513828&ndate=1112256645 Raksts par Kuzminu] laikrakstā "Вести сегодня" (2005), krieviski *16.05.2006. [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=archive&submode=year2006&page_id=713 runa] Rīgas domē [[Genadijs Kotovs|G. Kotova]] aizstāvībai [[Category:Latvijas politiķi|Kuzmins, Aleksandrs]] [[ru:Кузьмин, Александр Вадимович]] 10369 31123 2006-02-20T20:06:21Z Feens 37 Brno no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Czech_city_Brno.png] Brno no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Czech_city_Brno.png] 10370 52310 2006-06-29T04:27:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Μπρνο]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Brno'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Czech_city_Brno.png|187px|]] | align=center | [[Image:Brno (znak).svg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 365 771 |- | Pilsētas tiesības | 1243.g |- | Citi nosaukumi | '''Brünn''' ([[vācu valoda|vācu]]) |- | Apgabals | [[Dienvidmorāvijas apgabals|Dienvidmorāvijas]] |- | Mājaslapa | http://www.brno.cz/ |} {{commons|Category:Brno}} [[Image:Brno view.jpg|thumb|200px|left|Brno]] '''Brno''' - pilsēta [[Čehija|Čehijas]] austrumos. Otra lielākā pilsēta valstī. [[Dienvidmorāvijas apgabals|Dienvidmorāvijas apgabala]] centrs. Vēsturiski [[Morāvija|Morāvijas]] galvenā pilsēta. Masarika universitāte. Pilsētā kopš 1993.gada atrodas Čehijas Augstākā tiesa, Konstitucionālā tiesa un Ģenerālprokuratūra. ====Vēsture==== No XI gs. Brno vietā atradās [[Pšemisli|Pšemislu]] pils. 1243.gadā [[Bohēmija|Bohēmijas]] karalis [[Vāclavs I]] piešķīra Brno pilsētas tiesības. XIV gs. Brno kļuva par vienu no Morāvijas galvaspilsētām, šeit, pārmaiņus ar [[Olomouca|Olomoucu]], notika kārtu sapulces. [[Husīti|Husītu karu]] laikā Brno palika uzticīga karalim [[Sigismunds|Sigismundam]], tāpēc husīti divreiz (1428, 1430) aplenca pilsētu, abas reizes neveiksmīgi. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmigadu kara]] laikā Brno bija viena no retajām pilsētām, kura veiksmīgi pretojās [[Zviedrija|zviedru]] uzbrucējiem. Arī 1742.gada [[Prūsija (valsts)|prūši]] neveiksmīgi aplenca pilsētu. 1805. gada 2. decembrī Brno pievārtē notika [[Austerlicas kauja]]. XVIII gs. Brno sāka attīstīties rūpniecība, un pilsēta kļuva par Morāvijas ievērojamāko ekonomisko centru. 1839.gadā uz Brno tika izbūvēts dzelzceļš. 1919.gada pilsētā nodibināja Masarīka universitāti. ====Cilvēki==== Brno dzimuši: *[[Eižens fon Bēms-Baverks]] (''Eugen von Böhm-Bawerk'') (1851–1914) - [[Austriešu ekonomikas skola|Austriešu skolas]] ievērojams ekonomists (''Kapital und Kapitalzins'') *[[Kurts Gēdels]] (''Kurt Gödel'') (1906–1978) - matemātiķis *[[Bohumils Hrabals]] (''Bohumil Hrabal'') (1914-1997) - čehu rakstnieks *[[Milans Kundera]] (''Milan Kundera'') (1929-) - rakstnieks (Esības nepanesamais vieglums (''Nesnesitelná lehkost bytí'')) *[[Ādolfs Looss]] (''Adolf Loos'') (1870-1933) - modernisma arhitekts (''Looshaus'' [[Vīne|Vīnē]], [[Tristans Carā|Tristana Carā]] māja [[Parīze|Parīzē]]) *[[Ernsts Mahs]] (''Ernst Mach'') (1838–1916) - fiziķis un filozofs (pētīja viļņu īpašības) *[[Leons Minkuss]] (''Léon Minkus'') (1826-1917) - komponists (balets ''Dons Kihots'') *[[Jana Novotna]] (''Jana Novotná'') (1968-) - tenisiste [[Category:Čehijas pilsētas]] [[ar:برنو]] [[bg:Бърно]] [[bs:Brno]] [[ca:Brno]] [[cs:Brno]] [[da:Brno]] [[de:Brünn]] [[el:Μπρνο]] [[en:Brno]] [[eo:Brno]] [[es:Brno]] [[et:Brno]] [[fi:Brno]] [[fr:Brno]] [[gl:Brno]] [[hr:Brno]] [[hu:Brno]] [[is:Brno]] [[it:Brno]] [[ja:ブルノ]] [[ko:브르노]] [[lt:Brno]] [[nl:Brno]] [[no:Brno]] [[pl:Brno]] [[ru:Брно]] [[simple:Brno]] [[sk:Brno]] [[sr:Брно]] [[sv:Brno]] [[zh:布爾諾]] 10371 43289 2006-05-03T14:44:59Z Dainis 876 '''Sakaru pavadonis''' – [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgais pavadonis]], kas retranslē uztvertos radiosignālus un tādējādi nodrošina televīzijas, telefona, telefaksa, datoru u.c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā. Sakaru pavadoņus visbiežāk palaiž [[ģeostacionārā orbīta|ģeostacionārā orbītā]]. Tomēr šādi ģeostacionārā orbītā izvietoti sakaru pavadoņi nenosedz polāros apgabalus. Tādiem nolūkiem pavadoņi tika ievadīti augsti eliptiskās orbītās. Lai aptvertu visu zemeslodi, pēdējos 10 gados ir izvērstas vairākas komerciālas mobilo sakaru sistēmas, kurās sakaru pavadoņi atrodas zemās orbītās. Piemēram, Iridium, Globalstar, Orbcomm. [[Category:Kosmonautika]] 10373 43286 2006-05-03T14:29:40Z Dainis 876 '''Ģeostacionārā orbīta''' – orbīta, kurā ievadītais [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgais pavadonis]] nemaina stāvokli pret [[Zeme|Zemes]] virsmu. Ģeostacionārā orbīta ir riņķveidīga un atrodas Zemes ekvatora plaknē 35800 kilometru augstumā. Ģeostacionārajā orbītā visbiežāk tiek izvietoti [[Sakaru pavadonis|sakaru pavadoņi]], [[Meteoroloģiskais pavadonis|meteoroloģiskie pavadoņi]]. [[Category:Kosmonautika]] 10375 31133 2006-02-20T21:11:32Z Krishjaanis 615 '''Ģeodēziskais pavadonis''' – [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgais pavadonis]], kuru palaiž kā novērojumu objektu kosmiskās ģeodēzijas uzdevumu veikšanai. [[Category:Kosmonautika]] 10377 31151 2006-02-21T08:36:41Z Tail 13 '''Bernārs Luī Zerfiss''' (''Bernard Louis Zehrfuss'', * 1911. g. 20. oktobrī, † 1996. gadā) bija ievērojams XX gs. [[Francija|franču]] arhitekts. Viņš ir viens no [[Parīze]]s ''[[UNESCO]]'' ēkas projektētājiem. Bernārs Zerfiss studēja arhitektūru [[Parīzes Mākslas akadēmija|Parīzes Mākslas akadēmijā]] (''École des Beaux-Arts''), un 1939. gadā ieguva [[Roma]]s ''Grand Prix''. No 1943. gada līdz 1948. gadam viņš bija galvenais valsts arhitekts [[Tunisija|Tunisijā]] (kur projektēja skolas, slimnīcas, universitātes u.tml.). Parīzē viens no viņa zināmākajiem darbiem ir ''UNESCO'' ēka (1958), ko viņš projektēja kopā ar [[Marsels Broiers|Marselu Broieru]] (''Marcel Breuer'') un [[Pjērs Luidži Nervi|Pjēru Luidži Nervi]] (''Pier Luigi Nervi''). [[Category:Franču arhitekti|Zerfiss, Bernārs]] 10379 45493 2006-05-15T22:17:41Z Knakts 848 Kategorija: "Saules sistēma"; interwiki Gaisma, ko atstaro [[Mēness]] apēnotā daļa. To izgaismo no [[Zeme|Zemes]] virmas un atmosfēras atstarotā Saules gaisma. Pelnu gaismas spožums atkarīgs no [[Mēness fāzes]], Zemes virsmas orientācijas un atmosfēras apstākļiem. [[Category:Saules sistēma]] [[de:Erdschein]] [[en:Planetshine]] [[fr:Clair de Terre]] [[pl:Światło popielate]] 10380 31149 2006-02-21T08:10:52Z Tail 13 "[[Bernārs zerfiss]]" pārdēvēju par "[[Bernārs Zerfiss]]": Uzvārds jāraksta ar lielo burtu #REDIRECT [[Bernārs Zerfiss]] 10381 31152 2006-02-21T08:37:28Z Tail 13 [[Category:Arhitekti pēc tautības]] 10382 31153 2006-02-21T08:37:45Z Tail 13 [[Category:Arhitektūra]] 10383 31160 2006-02-21T09:49:28Z Tail 13 [[Image:ColegiataSantillana-5.jpg|thumb|250px|[[Santiljana]]s baznīcas [[romānika]]s stila kapitelis ([[Kantabrija|Kantabrijā]], [[Spānija|Spānijā]])]] [[Arhitektūra|Arhitektūrā]] '''kapitelis''' (no [[latīņu valoda|latīņu]] ''capitellum'' 'galviņa') ir [[kolonna|kolonnas]], [[stabs|staba]] vai [[pilastrs|pilastra]] augšējā daļa, uz kuras balstās pārsegums. Kapitelis paplašina kolonnas laukumu, lai vieglāk balstītu [[arka]]s vai [[antablements|antablementa]] svaru. Pirmie zināmie kapiteļi atrasti [[Ēģipte|Ēģiptē]] un pēc izskata līdzinās [[lotoss|lotosa]] vai [[papiruss (augs)|papirusa]] augiem. Pamatā Ēģiptē tika izmantoti tieši šie divi, kā arī [[palma]]s veida kapitelis. Kāds spirālveida kapiteļa paveids parādās arī [[Asīrija|asīriešu]] [[bareljefs|bareljefos]], taču nav atrasts neviens asīriešu kapitelis. Agrīnākais egejiešu kapitelis parādās [[Knosas pils]] [[freska|freskās]] (aptuveni 1600 g. p.m.ē.). [[Bizantijas māksla|Bizantiešu]], [[romānika]]s, [[gotika]]s un [[renesanse]]s laika kapiteļiem raksturīga liela daudzveidība, jo kapiteļa ārējā forma bija atkarīga tikai no mākslinieka. {{commons|Capitals (Architecture)}} [[Category:Arhitektūras elementi]] [[da:Kapitæl]] [[de:Kapitell]] [[en:Capital (Architecture)]] [[es:Capitel]] [[eo:Kapitelo]] [[fr:Chapiteau]] [[it:Capitello]] [[nl:Kapiteel]] [[no:Kapitél (arkitektur)]] [[pl:Kapitel]] [[pt:Capitel]] [[sv:Kapitäl]] 10384 51859 2006-06-25T01:25:56Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ru:Рельеф (скульптура)]] [[Image:Transport of cedar Dur Sharrukin.jpg|thumb|300px|[[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] pārvadāšana – bareljefs no [[Asīrija]]s karaļa [[Sargons II|Sargona II]] pils (apm. 713–716 p.m.ē.)]] '''Bareljefs''' ([[franču valoda|franču]] ''bas-relief'' 'zems reljefs') jeb '''zemcilnis''' ir [[tēlniecība]]s darbs, kurš aplūkojams no vienas puses ([[cilnis]]) un virs plaknes izvirzīts mazāk par pusi no sava apjoma; arī – tēlniecības metode šāda darba radīšanai. Bareljefi veidoti visās civilizācijās, kas nodarbojušās ar akmens tēlniecību – [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], [[Indija|Indijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]], [[viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse|renesansē]]. Parasti bareljefu lieto kā dekoratīvu elementu [[arhitektūra|arhitektūrā]]. [[Category:Tēlniecības tehnikas]] [[en:Bas-relief]] [[fr:Bas-relief]] [[nl:Bas-reliëf]] [[pt:Baixo relevo]] [[ru:Рельеф (скульптура)]] 10385 31164 2006-02-21T10:49:05Z Tail 13 [[Category:Tēlniecība]] 10386 31165 2006-02-21T10:49:28Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Māksla]] 10387 31166 2006-02-21T10:50:28Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Bareljefs]] 10388 31177 2006-02-21T11:30:16Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Hēlijs]] 10389 31178 2006-02-21T11:30:55Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Litijs]] 10390 31179 2006-02-21T11:32:03Z Nezinīši 595 #redirect [[Kito]] 10391 31180 2006-02-21T11:33:30Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[metanols]] 10392 31181 2006-02-21T11:37:22Z Nezinīši 595 Blason_Clermont-Ferrand.jpg Blason_Clermont-Ferrand.jpg 10393 44729 2006-05-13T19:57:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Clermont-Ferrand]] '''Klermona-Ferāna''' ([[franču valoda|franču]] ''Clermont Ferrand'', oksit&#257;ņu ''Clarmont'') ir [[Francija]]s [[pils&#275;ta]], kas atrodas tās ģeogr&#257;fiskaj&#257; [[centrs|centr&#257;]]. {{stub}} [[Category:Francijas pilsētas]] [[bg:Клермон Феран]] [[ca:Clarmont-Ferrand]] [[cs:Clermont-Ferrand]] [[de:Clermont-Ferrand]] [[en:Clermont-Ferrand]] [[eo:Clermont-Ferrand]] [[es:Clermont-Ferrand]] [[fi:Clermont-Ferrand]] [[fr:Clermont-Ferrand]] [[hu:Clermont-Ferrand]] [[it:Clermont-Ferrand]] [[ja:クレルモン＝フェラン]] [[lad:Clermont-Ferrand]] [[nl:Clermont-Ferrand]] [[pl:Clermont-Ferrand]] [[pt:Clermont-Ferrand]] [[ro:Clermont-Ferrand]] [[ru:Клермон-Ферран]] [[sv:Clermont-Ferrand]] 10395 51276 2006-06-19T10:05:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ھەيكەلتىراشلىق]] '''Tēlniecība''' ir tēlotājas mākslas veids, kurā no [[koks|koka]], [[akmens]], [[bronza]]s vai kāda cita materiāla tiek radīti telpiski mākslas darbi ([[cilnis|ciļņi]], [[skulptūra]]s u.c.). ==Tēlniecības vēsture== ===Aizvēsture=== Tēlniecībā kā mākslas forma radās jau [[aizvēsture|aizvēsturē]]. Lielākā daļa akmens laikmeta statuešu tika veidotas no [[ziloņkauls|ziloņkaula]] vai mīksta akmens, taču atrastas arī [[māls|māla]] cilvēku un dzīvnieku figūras. [[Eiropa|Centrāleiropā]] atrastas nelielas statujas, ko dēvē par [[Venēras (statujas)|Venērām]] (vispazīstamākā no tām ir [[Villendorfas Venēra]], kas izveidota aptuveni 24 000-22 000 g. p.m.ē.). ===Tuvie Austrumi=== [[Image:Ebish-Il Louvre AO17551.jpg|thumb|200px|Ebihila statuja (apm. 2400 g. p.m.ē., Luvra), Tuvie Austrumi]] [[šumeri|Šumeru]], [[akadieši|akadiešu]] un [[Babilonija|babiloniešu]] kultūrās tēlniecībā izmantoja [[bazalts|bazaltu]], [[diorīts|diorītu]], [[smilšakmens|smilšakmeni]] un [[alabastrs|alabastru]], kā arī [[varš|varu]], [[zelts|zeltu]], [[sudrabs|sudrabu]], gliemežvākus un dārgakmeņus. [[Keramika]]i un [[terakots|terakota]] skulptūrām lietoja mālu. Akmens skulptūras tika veidotas reti, jo akmens bija jāieved no citām zemēm. Šumeru un akadiešu perioda skulptūrām raksturīgas lielas acis un garas bārdas. Daudzi meistardarbi atrasti [[Ūra]]s karaliskajā kapsētā (apm. 2650 g. p.m.ē.), tostarp koka arfa ar zelta [[inkrustācija|inkrustācijām]] un zelta vērša galvu. ===Senā Ēģipte=== Ēģiptieši tēlniecībā attēloja [[sfinksa]]s (mitoloģisku dzīvnieku statujas ar lauvas ķermeni un cilvēka vai dzīvnieka galvu), no kurām visslavenākā ir [[Gīze]]s sfinksa (apm. 2500 g. p.m.ē.), kas ir aptuveni 60 pēdas augsta un 240 pēdas gara. Ēģiptieši veidoja arī nelielas statujas, piemēram, [[Ehnatons|Ehnatona]] un [[Nofretete]]s skulptūras, kas veidotas no [[kaļķakmens]] un krāsotas. ===Senā Grieķija un Roma=== [[Image:Wenuszmf.jpg|thumb|170px|left|[[Milosas Venēra]] (sengrieķu skulptūra, kurā attēlota [[Afrodīte]], apm. 130.g. p.m.ē.)]] [[Arhaika]]s laimetā nozīmīgākā tēlniecības forma bija [[kuross]], vīrieša kailfigūra. Nebija nozīmes reālistiskam cilvēka attēlojumam; attēloja ideālu. Nenošķīra sekulāro un sakrālo, jo dievi mēdza pieņemt arī cilvēka formu. Ap VI gs. vidu kurosu statujas sāka kļūt nedaudz dzīvīgākas, ar laipnāku sejas izteiksmi, ko sāka saukt par "arhaisko smaidu". Attēlojums kļuva reālistiskāks. Arhaiskās tēlniecības iezīmes ir frontāls nostatījums, svinīga poza, stilizēta, nedzīva sejas izteiksme. Arhaikas beigu posma [[kora|koru]] statujas joprojām veidoja sastingušās pozās, taču vaibstos un proporcijās jau bija jaušams plastiskums. Klasiskais periods aizsākās ar tādiem darbiem kā "Kora peplā" un "Kora no Akropoles". Klasiskajā periodā tēlniecība kļuva dabiskāka. Veiksmīgāk tika atveidots cilvēka augums. Slavenākais tēlnieks V gs. vidū bija [[Mīrons]] no Beotijas, kura slavenākais darbs ir "Uzvarētājs diska mešanā" (skulptūrā redzams, ka diska metēja muskuļi saspringti līdz pēdējam, bet seja – mierīga). Tēlnieks [[Feidijs]] [[Akropole]]i izveidoja trīs statujas, veltītas [[Atēna]]i, kā arī [[Zevs statuja Olimpijā|Zeva statuju Olimpijā]], ko tradicionāli uzskata par vienu no [[Septiņi pasaules brīnumi|Septiņiem pasaules brīnumiem]]. ===Gotika=== [[Gotika]]s posma tēlniecība attīstījās ciešā saistībā ar [[arhitektūra|arhitektūru]]. Gotikas tēlniecību raksturo pāreja no abstraktajiem principiem mākslā uz interesi par reālās pasaules parādībām (lai gan joprojām dominēja reliģiskā tematika, tēli ieguva cilvēciskas iezīmes un biežāk tika tēloti laicīgi sižeti, veidoti portreti) un stājtēlniecības attīstība (galvenā forma gotikas tēlniecībā bija [[apaļskulptūra]]). ===Renesanse=== [[Renesanse]]s laika tēlniecībai raksturīgs naturālisms (skat. [[Donatello]] "[[Dāvids (Donatello skulptūra)|Dāvidu]]"). Viens no nozīmīgākajiem renesanses tēlniekiem bija [[Mikelandželo]], kura skulptūra "[[Dāvids (Mikelandželo skulptūra|Dāvids]]", iespējams, ir viena no slavenākajām pasaulē. [[Category:Māksla]] [[an:Escultura]] [[ast:Escultura]] [[bg:Скулптура]] [[bs:Skulptura]] [[ca:Escultura]] [[cy:Cerfluniaeth]] [[da:Skulptur]] [[de:Bildhauerei]] [[el:Γλυπτική]] [[en:Sculpture]] [[eo:Skulpturo]] [[es:Escultura]] [[et:Skulptuur]] [[fi:Kuvanveisto]] [[fr:Sculpture]] [[fur:Sculture]] [[he:פיסול]] [[hr:Skulptura]] [[hu:Szobrászat]] [[ia:Sculptura]] [[io:Skulto]] [[it:Scultura]] [[ja:彫刻]] [[la:Sculptura]] [[lad:Eskultura]] [[li:Beildhouwkuns]] [[lt:Skulptūra]] [[mk:Вајарство]] [[mt:Skultura]] [[nap:Scultura]] [[nl:Beeldhouwkunst]] [[no:Skulptur]] [[pl:Rzeźba]] [[pt:Escultura]] [[ro:Sculptură]] [[ru:Скульптура]] [[sh:Vajarstvo]] [[simple:Sculpture]] [[sk:Sochárstvo]] [[sl:Kiparstvo]] [[sr:Вајарство]] [[sv:Skulptur]] [[sw:Bombwe]] [[tl:Eskultura]] [[tr:Heykel]] [[ug:ھەيكەلتىراشلىق]] [[uk:Скульптор]] [[zh:雕塑]] 10396 36259 2006-03-23T23:24:29Z Feens 37 #REDIRECT [[Klermona-Ferāna]] 10399 31193 2006-02-21T13:00:11Z Krishjaanis 615 '''Ģeofizikālais pavadonis''' – [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgais pavadonis]], kas pēta Zemes ģeofizikālos parametrus - atmosfēras blīvumu, magnētisko lauku, radiācijas līmeni un to izmaiņas kosmisko faktoru, galvenokārt Saules aktivitātes ietekmē. [[Category:Kosmonautika]] 10401 31197 2006-02-21T13:03:15Z Krishjaanis 615 '''Meteoroloģiskais pavadonis''' – [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgais pavadonis]], kas paredzēts [[Zeme|Zemes]] mākoņu segas un infrasarkanā starojuma novērojumiem no kosmosa ar nolūku iegūt meteoroloģiskos datus laikapstākļu prognožu veidošanai. [[Category:Kosmonautika]] 10404 31201 2006-02-21T13:06:06Z Krishjaanis 615 '''Navigācijas pavadonis''' – [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgais pavadonis]], kas ar [[satelītnavigācija|satelītnavigācijas]] paņēmieniem nodrošina kuģu, lidmašīnu u.c. objektu atrašanās vietas (ģeogrāfisko koordinātu) precīzu noteikšanu. [[Category:Kosmonautika]] 10406 31204 2006-02-21T13:07:33Z Krishjaanis 615 '''Satelītnavigācija''' – navigācijas nozare, kas kā orientierus izmanto [[navigācijas pavadonis|navigācijas pavadoņus]]. Satelītnavigācijā izmanto galvenokārt radiotehniskus paņēmienus, kas ļauj, uztverot kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ, noteikt uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz [[Zeme|Zemes]] virsmas. [[Category:Kosmonautika]] 10409 31211 2006-02-21T14:28:40Z Tail 13 "[[Klermonferrāna]]" pārdēvēju par "[[Klermona-Ferāna]]" #REDIRECT [[Klermona-Ferāna]] 10411 31624 2006-02-24T19:21:20Z Dekaels 268 '''Pavadonis''' ir kosmisks [[objekts]], kas riņķo ap kādu [[debess ķermeņi|debess ķermeni]]. Izšķir dabiskos un mākslīgos pavadoņus. [[Category:Astronomija]] [[Category:Kosmonautika]] 10414 31222 2006-02-21T14:55:22Z Agzas 639 definīcija Milzu planēta ir liela masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]]) apvalks un nav cietas virsmas. [[Saules sistēma|Saules sistēmas]] milzu planētas ir [[Jupiters|Jupiters]], [[Saturns|Saturns]], [[Urāns|Urāns]] un [[Neptūns|Neptūns]]. [[Category:Astronomija]] 10416 45490 2006-05-15T22:10:53Z Knakts 848 Kategorija: "Saules sistēma". Meteoroīds ir nelielu izmēru [[Saules sistēma|Saules sistēmas]] mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā. Meteoroīdu veido viela, kas [[Saules sistēma|Saules sistēmas]] veidošanās laikā netika akumulēta [[planēta|planētās]] un citos debess ķermeņos, [[mazā planēta|mazo planētu]] šķembas un [[komēta|komētu]] sabrukšanas produkti. [[Category:Saules sistēma]] [[ar:نيزك]] [[bg:Метеорно тяло]] [[bs:Meteoridi]] [[ca:Meteoroide]] [[cs:Meteoroid]] [[da:Meteoroide]] [[de:Meteoroid]] [[en:Meteoroid]] [[et:Meteoorkeha]] [[fi:Meteoroidi]] [[he:מטאורואיד]] [[hr:Meteoroid]] [[it:Meteoroide]] [[lt:Meteoroidas]] [[nl:Meteoroïde]] [[no:Meteoroide]] [[pl:Meteoroid]] [[sk:Meteoroid]] [[sv:Meteoroid]] [[th:สะเก็ดดาว]] [[zh:流星体]] 10418 45492 2006-05-15T22:15:01Z Knakts 848 Kategorija: "Saules sistēma" Meteorīts ir nelielu izmēru [[Saules sistēma|Saules sistēmas]] mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz [[Zeme|Zemes]] vai cita debess ķermeņa. Pētījumu dati liecina, ka meteorīti ir [[mazā planēta|mazo planētu]] šķembas, kas veidojas to sadursmēs. Pēc minerālā un ķīmiskā sastāva izšķir akmens, dzelzs-akmens un dzelzs meteorītus. Skat. arī: [[Meteors]], [[Meteoroīds]] [[Category:Saules sistēma]] {{Link FA|de}} [[bg:Метеорит]] [[bs:Meteorit]] [[ca:Meteorit]] [[cs:Meteorit]] [[de:Meteorit]] [[en:Meteorite]] [[et:Meteoriit]] [[es:Meteorito]] [[eo:Meteorito]] [[fa:شهابسنگ]] [[fr:Météorite]] [[ko:운석]] [[hr:Meteorit]] [[id:Meteorit]] [[it:Meteorite]] [[he:מטאוריט]] [[nl:Meteoriet]] [[ja:隕石]] [[pl:Meteoryt]] [[pt:Meteorito]] [[ro:Meteorit]] [[ru:Метеорит]] [[sr:Метеорит]] [[fi:Meteoriitti]] [[sv:Meteorit]] [[th:อุกกาบาต]] [[zh:隕石]] 10420 31912 2006-02-25T19:24:56Z Dekaels 268 '''Asteroīds''' jeb '''mazā planēta''' ir [[Planēta|planētveidīgs]] [[Saules sistēma]]s objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo [[planēta|planētu]] izmēriem, ir mazi. Lielākā daļa mazo planētu atrodas [[Asteroīdu josla|Asteroīdu joslā]]. Skat. arī [[Kuipera josla|Kuipera josla]]. {{Saules sistēma}} [[Category:Saules sistēma]] [[bg:Астероид]] [[ca:Asteroide]] [[cs:Asteroid]] [[da:Småplanet]] [[de:Asteroid]] [[en:Asteroid]] [[eo:Asteroido]] [[es:Asteroide]] [[et:Asteroid]] [[fi:Asteroidi]] [[fr:Astéroïde]] [[gl:Asteroide]] [[he:אסטרואיד]] [[id:Asteroid]] [[io:Asteroido-zono]] [[it:Asteroide]] [[ja:小惑星]] [[ko:소행성]] [[la:Asteroides]] [[lt:Asteroidas]] [[ms:Asteroid]] [[nl:Planetoïde]] [[nn:Asteroide]] [[no:Asteroide]] [[pam:Asteroid]] [[pl:Planetoida]] [[pt:Asteróide]] [[ro:Asteroid]] [[ru:Астероид]] [[scn:Astiroidi]] [[simple:Asteroid]] [[sk:Asteroid]] [[sl:Asteroid]] [[sr:Астероид]] [[sv:Asteroid]] [[th:ดาวเคราะห์น้อย]] [[tl:Asteroyd]] [[tr:Asteroit]] [[tt:Asteroidlar]] [[zh:小行星]] [[zh-min-nan:Sió-he̍k-chheⁿ]] {{Link FA|fr}} 10422 31239 2006-02-21T15:47:57Z Agzas 639 definīcija Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā. Galvenie orbītas raksturlielumi ir [[lielā pusass]] (eliptiskai orbītai) un [[ekscentricitāte]]. Skat. arī [[ģeostacionārā orbīta]], [[polārā orbīta]], [[saules-sinhronā orbīta]]. [[Category:Astronomija]] 10424 31241 2006-02-21T15:52:16Z Agzas 639 definīcija Paralakse ir šķietama debess spīdekļa pārvietošanās pie [[debess sfēra]]s, ja novērotājs maina novērošanas stāvokli. Paralakse ir apgriezti proporcionāla attālumam līdz spīdeklim. [[Category:Astronomija]] 10426 31244 2006-02-21T15:57:02Z Agzas 639 definīcija Mijiedarbojošās galaktikas ir [[galaktika]]s, kas atrodas tik tuvu viena otrai, ka to savstarpējie [[gravitācijas spēks|gravitācijas spēki]] ietekmē galaktiku formu un struktūru. Tās var saplūst kopā, izveidojot vienu lielu galaktiku. [[Category:Astronomija]] 10428 50649 2006-06-15T05:38:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[br:Torosennadur]], [[fr:Relief]] [[Image:Santiago Catedral Quintana GFDL9.JPG|thumb|200px|Ciļņi Santjago de Kompostelas katedrālē]] '''Cilnis''' jeb '''reljefs''' ([[latīņu valoda|latīņu]] ''relevare'' 'pacelt') ir [[tēlniecība]]s darbs, kurš aplūkojams no vienas puses un kurš izvirzīts no plaknes. Atkarībā no izvirzījuma augstuma cilni uzskata par zemcilni ([[bareljefs|bareljefu]]) vai [[augstcilnis|augstcilni]]. Klasiskajā [[korintiskais orderis|korintiskajā orderī]] [[frīze]] bieži ir rotāta ar zemciļņiem, savukārt augstciļņi atrodami klasiskajos tempļos (piemēram, [[Partenons|Partenonā]]). Starp izcilākajiem mākslasdarbiem, kuru radīšanā izmantoti ciļņi, jāmin [[Karnakas templis]] [[Ēģiptē|Ēģiptē]] un [[Ištaras vārti]] [[Babilonija|Babilonijā]]. {{commons|Relief}} [[Category:Tēlniecības tehnikas]] [[br:Torosennadur]] [[da:Relief]] [[de:Relief (Kunst)]] [[en:Relief]] [[fi:Reliefi]] [[fr:Relief]] [[he:תבליט]] [[pl:Relief]] [[pt:Relevo (escultura)]] [[ru:Рельеф]] [[sv:Relief]] [[tr:Kabartma]] [[zh:浮雕]] 10429 39192 2006-04-08T13:15:01Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:VfB Oldenburg]] '''Kustības spēļu biedrība Oldenburga''', saīsināti '''VfB Oldenburga''', ir sporta biedrība [[Oldenburga|Oldenburgā]], [[Lejassaksijā]]. Biedrībai kopš 2006. gada ir piecas sporta nodaļas: [[krikets]], [[grieķu-romiešu cīņa]]s, [[galda teniss]], [[volejbols]], [[futbols]]. Biedrības krāsas ir zila – balta. Biedrībai ir 500 biedri (2005.gadā). == Vēsture == VfB Oldenburgu dibināja 1897. gada 17. oktobrī ar nosaukumu FC 1897 Oldenburga. 1919. gadā tā apvienojās ar FV Germania 1903 Oldenburga un saņēma šodienas nosaukumu VfB Oldenburgu. Vienu gadu vēlāk tā nopirka vecu velodromu Doneršvē, kas šodien ir Oldenburgas priekšpilsēta, un pārbūvēja to par [[futbola stadionu]]. Doneršvē stadions (‘Ziemeļu elle’) bija biedrības dvēsele, bet parādu dēļ biedrība bija spiesta to pārdot. 2000. gadā tā sekmīgi pabeidza maksātnespējas procedūru un biedrība atkal bija bez parādiem. 2004. gadā VfB pievienojās ‘Oldenburgas Kriketa klubs’, kas spēlē augstākā vācu līgā, izveidojot Kriketa nodaļu. 2005. gadā Franks Lahmanis nomainīja prezidenta amatā savu ilgstošo priekšgājēju Klausu Bersteri. == Panākumi == 1980./81. gada sezonā VfB Oldenburga spēlēja 2. Bundeslīgā (Ziemeļos), bet 2. Bundeslīgas līgu apvienošanas dēļ komandai tā tūlīt bija atkal jāatstāj. Laika posms no 1989. līdz 1993. gadam biedrībai bija visveiksmīgākais. Trenera Volfganga Zidkas un menedžera Rudi Assauera vadībā VfB Oldenburga 1991./1992. gada sezonā gandrīz iekļuva 1. Futbola-bundeslīgā. 1996./1997. gada sezona bija līdz šim pēdējā sezona Otrajā līgā. Pašlaik biedrības pirmā vīriešu komanda spēlē Rietumu Lejassaksijas līgā. == Stadions == Kopš 1991./1992. gada sezonas VfB Oldenburgas spēles notiek komunālā Maršvēg-stadionā ar 15 000 skatītāju vietām. 4 500 no tām ir ar jumtu apsegtas sēdvietas. Pirms tam spēles regulāri notika mazākā stadionā Doneršvē, un tikai tad, kad bija paredzamas lielas apmeklētāju plūsmas, Maršvēgstadionā. 32.000 skatītāju rekords tika sasniegts 1960. gadā spēlē ar [[Hamburger SV]] un 1974. gadā ar [[Borusia Menhengladbahu]]. Adrese: Marschweg-Stadion, Marschweg 25, 26122 Oldenburga. ==Slavenākie spēlētāji== * [[Image:Flag of Germany.svg|20px|Deutscher]][[Hans-Jörg Butt]] * [[Image:Flag of Germany.svg|20px|Deutscher]][[Florian Bruns]] * [[Image:Flag of the Czech Republic.svg|20px|Tscheche]][[Radek Drulak]] * [[Image:Flag of Poland.svg|20px|Pole]][[Jerzy Hawrylewicz]] * [[Image:Flag of the Netherlands.svg|20px|Niederländer]][[Arie van Lent]] * [[Image:Flag of Germany.svg|20px|Deutscher]][[Mirko Votava]] ==Mājaslapa== *[http://www.vfb-oldenburg.de/index.html VfB Oldenburga] [[Category:Sporta biedrības]] [[da:VfB Oldenburg]] [[de:VfB Oldenburg]] [[en:VfB Oldenburg]] [[fi:VfB Oldenburg]] [[fr:VfB Oldenburg]] [[it:VfB Oldenburg]] [[nl:VfB Oldenburg]] 10430 32493 2006-03-04T09:03:58Z Juzeris 23 +de: '''Mārtiņš Rubenis''' (dzimis 1978. gada 25. septembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu kamaniņu braucējs. Rubenis savu sportista karjeru sācis jau bērnībā, kad iestājies Murjāņu sporta ģimnāzijā. Mārtiņa pirmā un arī pašreizējā trenere ir [[Vera Zozuļa]], kura pati ir bijusi olimpiskā čempione. Studējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Viņa lielākais panākums ir bronzas medaļa 2006. gada ziemas [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] [[Turīna|Turīnā]]. ==Panākumi== * 1998.g.- Pasaules junioru čempionātā 1.vieta, 2000.g.- 14.vieta, * 2000.g.- Pasaules čempionātā 11.vieta, * 2000.g.- Pasaules kausa kopvērtējumā 18.vieta * 2001.g.- Pasaules čempionātā 29.vieta * 2001.g.- Pasaules kausa kopvērtējumā 25.vieta * 2002.g.- Eiropas čempionātā 15.vieta * 2002.g.- Pasaules kausa kopvērtējumā 34.vieta * 2003.g.- Pasaules čempionātā 2.vieta komandai. ==Olimpiskie panākumi== * 1998.g.- [[Nagano Olimpiskās spēles|Nagano]]- 14.vieta * 2002.g.- [[Soltleiksitijas Olimpiskās spēles|Soltleiksitija]] (pēc kritiena izstājas) * 2006.g.- [[Turīnas Olimpiskās spēles|Turīna]] – 3. vieta. [[Category:Latviešu sportisti|Rubenis, Mārtiņš]] [[de:Mārtiņš Rubenis]] [[en:Mārtiņš Rubenis]] [[fr:Mārtiņš Rubenis]] [[pl:Mārtiņš Rubenis]] 10431 31270 2006-02-21T20:57:03Z Feens 37 Orhūsa Dānijā, Feens, pārveidojot [http://lv.wikipedia.org/wiki/Image:DenmarkCopenhagenMunicipality.png], GFDL Orhūsa Dānijā, Feens, pārveidojot [http://lv.wikipedia.org/wiki/Image:DenmarkCopenhagenMunicipality.png], GFDL 10432 49912 2006-06-10T18:57:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[bg:Канарски острови]] {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0.5em 0 1em 1em; background: #ffffff; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+'''Comunidad Autónoma de<br/><big><big>Canarias</big></big>''' |- | bgcolor="#ffffff" align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 |- | align=center width=148 | [[Image:Flag of the Canary Islands.png|150px]] | align=center width=148 | [[Image:Escudo de Canarias.png|100px]] |- | align=center width=148 | [[Flag of Canary Islands|Karogs]] | align=center width=148 | [[Coat of Arms of Canary Islands|Ģērbonis]] |} |- | bgcolor="#c6c6c6" align="center" colspan="2" | [[Image:Locator map of Canary.png]] |- | valign=top | [[Galvaspilsēta]]s | [[Las Palmas de Gran Canaria]]<br/>[[Santa Cruz de Tenerife]] |- | [[Platība]]<br/>&nbsp;&ndash; Kopējā<br/>&nbsp;&ndash; % no Spānijas | 13 vietā Spānijā<br/>&nbsp;7 447 km²<br/>&nbsp;1,5% |- | [[Iedzīvotāji]]<br/>&nbsp;&ndash; Pavisam (2003)<br>&nbsp;&ndash; % no Spānijas<br/>&nbsp;&ndash; [[Blīvums]] | 8 vietā Spānijā<br/>&nbsp;1 843 755<br/>&nbsp;4,4%<br/>&nbsp;247,58/km² |- | Autonomijas statuss | no 1982.gada 16.augusta |- | Parlamentārā<br/>pārstāvniecība<br/>&nbsp;Vietas Kongresā <br/>&nbsp; un Senātā | valign=center |&nbsp;14 cilvēki<br/><br/>&nbsp;13 cilvēki |- | [[Prezidents]] | [[Adán Martín Menis]] (CC) |- | align=center colspan=2 | [http://www.gobcan.es Gobierno de Canarias] |} '''Kanāriju salas''' (Islas Canarias) (28° 06'N, 15° 24'W) – septiņu vulkāniskas izcelsmes salu [[arhipelāgs]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] austrumu malā, netālu no [[Āfrika]]s ziemeļrietumu piekrastes (pie [[Maroka]]s un [[Rietumsahāra]]s). Salas pieder [[Spānija]]i un ir viens no tās autonomajiem apgabaliem. Salas sastāv pārsvarā no [[bazalts|bazalta]]. Augstākā virsotne – dabīgais [[vulkāns]] Piko de Teide (3718 m). Mēreni karsts, sauss, tropisks [[klimats]]. [[Nokrišņi]] 300-500 mm gadā. Salās sastopami [[endēmiski augi]] ([[pūķkoks]], [[Kanāriju priede]], [[Kanāriju dateļpalma]] u.c.). Audzē [[banāni|banānus]], [[citrusi|citrusus]], [[vīnkoki|vīnkokus]], [[tabaka|tabaku]], [[graudaugi|graudaugus]], [[dārzeņi|dārzeņus]]. Iedzīvotāji nodarbojas arī ar [[lopkopība|lopkopību]] un [[zvejniecība|zvejniecību]]. Salās attīstīti [[tūrisms]] un [[kūrorti]]. [[image:canary-map.jpg|thumb|Kanāriju salu karte]] [[Category:Kanāriju salas|*]] [[af:Kanariese-eilande]] [[als:Kanarische Inseln]] [[an:Canarias]] [[ar:منطقة جزر الكناري الذاتية الحكم]] [[ast:Canaries]] [[be:Канарскі архіпэляг]] [[bg:Канарски острови]] [[ca:Illes Canàries]] [[cs:Kanárské ostrovy]] [[da:Kanariske Øer]] [[de:Kanarische Inseln]] [[en:Canary Islands]] [[eo:Kanarioj]] [[es:Canarias]] [[et:Kanaari saared]] [[eu:Kanariar Uharteak]] [[fa:جزایر قناری]] [[fi:Kanariansaaret]] [[fr:Canaries]] [[fy:Kanaryske Eilannen]] [[gl:Illas Canarias]] [[he:האיים הקנריים]] [[hr:Kanari]] [[hu:Kanári-szigetek]] [[ia:Canarias]] [[id:Kepulauan Canary]] [[is:Kanaríeyjar]] [[it:Isole Canarie]] [[ja:カナリア諸島]] [[ko:카나리아 제도]] [[kw:Canarias]] [[lad:Kanarias]] [[lb:Kanaresch Inselen]] [[nl:Canarische Eilanden]] [[nn:Kanariøyane]] [[no:Kanariøyene]] [[oc:Canàrias]] [[pl:Wyspy Kanaryjskie]] [[pt:Canárias]] [[ro:Insulele Canare]] [[ru:Канарские острова]] [[scn:Canari]] [[simple:Canary Islands]] [[sl:Kanarski otoki]] [[sr:Канарска острва]] [[sv:Kanarieöarna]] [[tr:Kanarya Adaları]] [[uk:Канарські острови]] [[vi:Quần đảo Canaria]] [[zh:加那利群岛]] [[zh-min-nan:Canaria Kûn-tó]] 10434 31276 2006-02-21T21:23:55Z Tail 13 "[[Kanāriju Salas]]" pārdēvēju par "[[Kanāriju salas]]" #REDIRECT [[Kanāriju salas]] 10435 52077 2006-06-26T06:16:42Z YurikBot 213 robot Modifying: [[he:ארהוס]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Århus'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:DenmarkArhus.png|160px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 228 764 |- | Dibināta | [[Vikingi|Vikingu]] laikos |- | Āmte (''amt'') | [[Orhūsas āmte]] |- | Mājaslapa | http://www.aarhus.dk/ |} {{commons|Category:Århus}} [[Image:Aarhus cafes and bicycles.jpg|Orhūsas iela|left|thumb|200px]] '''Orhūsa''' (Århus) - ostas pilsēta [[Dānija|Dānijā]], [[Jitlandes pussala|Jitlandes pussalas]] austrumu krastā. Otrā lielākā pilsēta Dānijā, [[Orhūsas āmte|Orhūsas āmtes]] centrs. Apmetne Orhūsas vietā bijusi jau [[Vikingi|vikingu]] laikos. 1201.gadā pilsētā tika likts katedrāles pamatakmens. Orhūsa visus gadsimtus attīstījusies kā ostas pilsēta. Pilsētas strauja attīstība sākās XIX. gs vidū, kad Orhūsu sasniedza dzelzceļa līnija. Pilsētā dzimuši: *[[Ole Rēmers]] (''Ole Rømer'') (1644-1710) - astronoms (pirmie [[gaisma|gaismas]] ātruma mērījumi) *[[Bjarne Stroustrups]] (''Bjarne Stroustrup'') (1950-) - programmētājs ([[C++]] autors) *[[Ole Vorms]] (''Ole Worm'') (1588-1654) - ārsts un kolekcionārs [[Category:Dānijas pilsētas]] [[bg:Орхус]] [[cs:Århus]] [[da:Århus]] [[de:Århus]] [[en:Aarhus]] [[eo:Arhuzo]] [[es:Århus]] [[fi:Århus]] [[fr:Århus]] [[gl:Aarhus - Århus]] [[he:ארהוס]] [[hu:Aarhus]] [[id:Aarhus]] [[io:Aarhus]] [[it:Århus]] [[ja:オーフス]] [[la:Aarhusium]] [[nl:Aarhus]] [[no:Århus]] [[pl:Århus]] [[ro:Århus]] [[sr:Архус]] [[sv:Århus]] [[tr:Århus]] 10436 31281 2006-02-21T21:38:47Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Orhūsa]] 10437 31282 2006-02-21T21:38:59Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Orhūsa]] 10438 31284 2006-02-21T21:59:19Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Orhūsa]] 10439 31285 2006-02-21T22:03:38Z Dekaels 268 Mairoņa fotoattēls no lt.wiki. Mairoņa fotoattēls no lt.wiki. 10440 44088 2006-05-10T07:47:14Z Feens 37 +cat [[Image:Maironis.jpg|thumb|150px|Maironis]] '''Maironis''' (īstā vārdā '''Jons Mačulis'''; dzimis 1862. gada 2. novembrī, miris 1932. gada 28. jūnijā) ir ievērojamākais [[Lietuva|lietuviešu]] [[romantisms|romantisma]] dzejnieks. ==Biogrāfija== Maironis dzimis Pasandraves muižā (''Pasandravio dvaras'') Šiluvas pagastā netālu [[Tītuvēņi|Tītuvēņiem]] (mūsdienu [[Raseiņu rajons|Raseiņu rajonā]]) brīvu zemnieku ģimenē. Maironis miris [[Kauņa|Kauņā]]. Pamatizglītību un [[poļu valoda]]s zināšanas Maironis ieguvis mājās. 1973. gadā viņš iestājās Kauņas ģimnāzijā, kuru pabeidza 1883. gadā. No 1883. līdz 1884. gadam viņš studēja [[literatūra|literatūru]] [[Kijeva]]s Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. 1884. gadā pēc tēva gribas Maironis iestājās Kauņas Garīgajā seminārā, to pabeidza 1888. gadā, un turpināja mācības [[Pēterburga]]s Garīgajā akadēmijā, kuru pabeidza 1892. gadā. No 1892. līdz 1894. gadam un no 1909. līdz 1932. gadam Maironis bija pasniedzējs Kauņas Garīgajā seminārā, un laikā no 1909. līdz 1932. gadam bija arī tā rektors. 1903. gadā Maironis ieguva [[teoloģija]]s doktora grādu. No 1894. līdz 1909. gadam viņš bija profesors Pēterburgas garīgajā akadēmijā. No 1922. līdz 1932. gadam Maironis bija Kauņas Universitātes Morālās teoloģijas katedras vadītājs, un no 1923. līdz 1924. gadam pasniedza šajā universitātē [[lietuviešu literatūra|lietuviešu literatūru]]. ==Darbība== Maironis sācis rakstīt, mācoties sestajā klasē. Viņa pirmie darbi bijuši dzejoļi poļu valodā. Nozīmīgākā Mairoņa daiļrades daļa ir dzeja. Daudzi viņa darbi folklorizējušies, tos komponējuši J. Naujalis, Č. Sasnausks. 1885. gadā ar pseidonīmu "Zvaļonis" (''Zvalionis'') laikrakstā "[[Aušra (laikraksts)|Aušra]]" parādījās viņa pirmā publikācija - dzejolis "Lietuvas posts". 1891. gadā ar pseidonīmu "Staņislavs Zanavīks" (''Stanislavas Zanavykas'') izdota viņa pirmā grāmata - "Lietuvas vēsture jeb stāsti par Lietuvas pagātni" (''Lietuvos istorija, arba apsakymai apie Lietuvos praeigą''). Pseidonīms "Maironis" radās, viņam studējot Pēterburgas Garīgajā akadēmijā. 1895. gadā tika izdots Mairoņa pirmais un vienīgais dzejoļu krājums "Pavasara balsis" (''Pavasario balsai''). Šim krājumam bija ļoti liela nozīme lietuviešu literatūras attīstībā. Mairoņa daiļradi ietekmējuši poļu un krievu dzejnieki [[Adams Mickēvičs]], Juzefs Kraševskis, Juliušs Slovackis, [[Aleksandrs Puškins]], [[Mihails Ļermontovs]], kā arī Garīgā semināra pasniedzēja [[Antans Baranausks|Antana Baranauska]] darbs "Anīkšču sils" (''Anykščių šilelis''). ==Darbi== * Krājums "Pavasara balsis" (''Pavasario balsai'', 1895) * Vēsturiska triloģija "Ķēstuta nāve" (''Kęstučio mirtis'', 1921), "Vītauts pie krustnešiem" (''Vytautas pas kryžiuočius'', 1925) un "Vītauts Dižais - karalis" (''Didysis Vytautas - karalius'', 1930) * Poēmas: ** "Lietuva" (1888, nepublicēta) ** "Caur ciešanām līdz godam" (''Tarp skausmų į garbę'', 1895, ar pseidonīmu "S. Garnis") ** "No Birutas kalna" (''Nuo Birutės kalno'') ** "Jaunā Lietuva" (''Jaunoji Lietuva'') ** "Raseiņu Magde" (''Raseinių Magdė'', 1909) ** "Mūsu bēdas" (''Mūsų vargai'', 1920) * Libreti: ** "Kur glābiņš" (''Kame išganymas'', 1895) ** "Nelaimīgās Dangutes vedības" (''Nelaimingos Dangutės vestuvės'', 1930) * Literatūrvēsturiski un kritiski darbi: ** "Īss lietuviešu rakstniecības apskats" (''Trumpa lietuvių rašliavos apžvalga'', 1906) ** "Īsa pasaules literatūras vēsture" (''Trumpa visuotinės literatūros istorija'', 1926) * Citi darbi: ** "Lietuvas vēsture jeb stāsti par Lietuvas pagātni" (''Lietuvos istorija, arba apsakymai apie Lietuvos praeigą'', 1891) ** Publicistiski raksti, teoloģiski darbi ** Adama Mickēviča, A. Mjusē, Sjulī-Prudoma, [[Rigvēda]]s himnu u.c. tulkojumi ==Ārējās saites== [http://anthology.lms.lt/texts/23/turinys.html Mairoņa dzejas krājums "Pavasara balsis" (lietuviešu valodā)] [[Category:Lietuviešu rakstnieki]] [[Category:Lietuviešu valodā rakstošie]] [[de:Maironis]] [[en:Maironis]] [[lt:Maironis]] [[ru:Майронис]] 10441 31287 2006-02-21T22:04:56Z Feens 37 Liona no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Lyon_map.png] Liona no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Lyon_map.png] 10442 41653 2006-04-24T09:05:33Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Ville de Lyon'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Lyon map.png|160px|]] | align=center | [[Image:BlasonLYON.PNG|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 475 995<br> 1 757 811 (aglom.) |- | Dibināta | 43.g p.m.ē. |- | Citi nosaukumi | '''Lugdunuma''' ('''Lugdunum''')<br>([[Senā Roma|Senās Romas]] laikos |- | reģions | [[Rona-Alpi]] |- | departaments | [[Rona (departaments)|Rona]] |- | Mājaslapa | http://www.lyon.fr/ |} {{commons|Category:Lyon}} [[Image:Pont Bonaparte Lyon.jpg|thumb|right|250px|Bonaparta tilts Lionā]] '''Liona''' (''Lyon'') - pilsēta [[Francija|Francijas]] austrumdaļā pie [[Sona|Sonas]] ieteces [[Rona|Ronā]]. [[Rona-Alpi|Ronas-Alpu]] reģiona un [[Rona (departaments)|Ronas]] departamenta centrs. Vēsturiskās [[Lionē]] provinces centrs. [[INTERPOL]] mītnes vieta. Pilsēta veidojusies Sonas un Ronas sateces vietā - pussalā (''presqu'ile''), kā arī apkārtējos pakalnos - ''Fourvière'' (bazilika un televīzijas tornis) un ''Croix-Rousse'' (audēju kalns). Liona ir slavena ar savām ''traboules'' - šaurām ejām starp mājām. Franču kultūrā Liona slavena kā XVI gs. [[dzeja|dzejas]] centrs. Vispāratzīts [[kulinārija|kulinārijas]] centrs. [[Brāļi Limjēri]] 1895.gadā Lionā lika pamatus mūsdienu [[kino]]. Pilsētas ekonomika ilgus gadsimtus balstījās uz [[zīds|zīda]] rūpniecību. Lionas apkārtnē atrodas divi no slavenākajiem Francijas [[vīns|vīna]] audzēšanas [[vīnkopības reģioni|reģioniem]] - ''[[Beaujolais]]'' (Božolē) uz ziemeļiem un ''[[Côtes du Rhône]]'' (Kotdurona) uz dienvidiem. Liona ir Francijas [[katolisms|katolisma]] centrs, jo kopš romiešu laikiem līdz mūsdienām Lionas arhibīskaps ir "Gallu primāts" (''Primat des Gaules'') t.i. galvenais arhibīskaps. ====Vēsture==== Pilsētu 43.g p.m.ē. nodibina [[Senā Roma|romieši]] [[galli|gallu]] cietokšņa ''Lugdunom'' vietā, saglabājot veca cietokšņa nosaukumu. Gallu nosaukums cēlies no gallu [[Saule|Saules]] dieva Lugusa (''Lugus'') nosaukuma. Lugusa [[totēms]] bija [[gailis]] un arī mūsdienās gailis ir viens no Francijas simboliem. Romiešu valdīšanas laikā '''Lugdunuma''' bija viena no svarīgākajām pilsētām impērijas rietumu daļā un [[Gallija|Gallijas]] galvenā pilsēta. Šeit dzimuši vairāki no Romas impērijas imperatoriem. Romas impērijā izplatoties [[kristietība|kristietībai]], Lugdunuma kļuva par vienu no tās centriem. II gs. pilsētā [[bīskaps]] bija [[Sv.Irinejs]] (''Saint Irenaeus''). Pilsēta piedzīvoja arī kristiešu vajāšanas. Kad [[Vormsa|Vormsu]] 437.gadā nopostīja [[huņņi]], romiešu ģenerālis [[Ētijs]] (''Flavius Aëtius'') pilsētas apkārtnē izmitinaja [[burgundieši|burgundiešus]], un no 461.gada Liona formāli kļuva par [[Burgundija|Burgundijas]] karalistes galvaspilsētu. 843.gadā, pamatojoties uz [[Verdenas līgums|Verdenas līgumu]], Liona kļuva par [[Lotāra valsts]] sastāvdaļu. Viduslaikos Liona bija Lionē grāfistes centrs. 1245.gadā šeit notiek [[Lionas Pirmais koncils]], bet 1274.gadā - [[Lionas Otrais koncils]], kurā oficiāli izveido [[dominikāņi|dominkāņu]] un [[franciskāņi|franciskāņu]] ordeņus. [[Franču revolūcija|Franču revolūcijas]] laikā Liona 1793.gadā nostājās [[Konvents|Konventa]] pretinieku pusē, tāpēc to aplenca un ieņēma revolucionāri. Konvents lēma, ka Lionas pilsēta ir jāiznīcina, kas netika izdarīts, tomēr tika noslepkavoti daudzi no pilsētas iedzīvotājiem. Lionas zīda audēji 1831. un 1834.gadā sacēlās pret varas iestādēm, sacelšanās tika apspiesta ar karaspēku. Šīs sacelšanās laikā pirmo reizi tika izmantots melnais karogs kā protesta simbols. 1863.gadā Lionā tika nodibinata viena no lielākajam Francijas bankām ''Crédit Lyonnais'' (kopš 2005.gada - [[LCL]]). 1894.gadā Lionā, svētku laikā, [[Itālija|itāļu]] [[anarhisms|anarhists]] Kazerio nogalināja Francijas prezidentu [[Marī Fransuā Karno]]. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Liona bija viens no [[Pretošanās kustība Francijā|Pretošanās kustības]] galvenajiem centriem. ====Cilvēki==== Lionā dzimuši: *[[Andrē Marī Ampērs]] (''Andre Marie Ampere'') (1775—1836) - fiziķis ([[elektromagnētisms]]) *[[Marks Bloks]] (''Marc Bloch'') (1886-1944) - vēsturnieks ([[Annāļu skola]]) *[[Pols Bokīzs]] (''Paul Bocuse'') (1926-) - pavārs *[[Žerārs Desargs]] (''Gérard Desargues'') (1591-1661) - matemātiķis ([[projektīvā ģeometrija]]) *[[Moriss Ercogs]] (''Maurice Herzog'') (1919-) - alpinists *[[Tonī Garnjē]] (''Tony Garnier'') (1869-1948) - arhitekts (''Halle Tony Garnier'' Lionā) *[[Hektors Gimārs]] (''Hector Guimard'') (1867-1942) - arhitekts ([[jūgendstils]]) *[[Karakalla]] (''Caracalla'') (186-217) - Romas imperators *[[Alans Kardeks]] (''Allan Kardec'') ( 1804-1869) - [[spiritisms|spiritisma]] klasiķis *[[Aleksiss Karels]] (''Alexis Carrel'') (1873-1944) - mediķis, Nobela prēmija *[[Klaudijs]] (''Claudius'') (10pmē–54) - Romas imperators *[[Luīze Labē]] (''Louise Labé'') (1526-1566) - [[renesanse|renesanses]] dzejniece *[[Žans-Marī Leklērs]] (''Jean-Marie Leclair'') (1697-1764) - [[baroks|baroka]] komponists *[[Luijs Maršāns]] (''Louis Marchand'') (1669-1732) - ērģelnieks *[[Abats Pjērs]] (''Abbé Pierre'') (1912-) - baznīcas darbinieks *[[Fransuā Rablē]] (''François Rabelais'') (1526-1566) - rakstnieks (Gargantija un Pantagriels/''La Vie de Gargantua et de Pantagruel'') *[[Antuāns de Sent-Ekziperī]] (''Antoine de Saint-Exupéry'') (1900-1944) - rakstnieks (Mazais princis/''Le Petit Prince'') *[[Sidonijs Apolinārijs]] (''Sidonius Apollinaris'') (430-489) - dzejnieks, bīskaps *[[Pjērs de Šavāns]] (''Pierre Puvis de Chavannes'') (1824–1898) - gleznotājs ([[simbolisms|simbolists]]) *[[Žans-Klods Trišē]] (''Jean-Claude Trichet'') (1942-) - finansists ([[Eiropas Centrālā banka|Eiropas Centrālās bankas]] prezidents) *[[Žans-Batists Sejs]] (''Jean-Baptiste Say'') (1767-1832) - ekonomists *[[Pjērs Valdo]] (''Pierre Valdo'') (1140-1206) - [[Valdensi|valdensu]] kustības dibinātājs *[[Šarls-Marī Vidors]] (''Charles-Marie Widor'') (1844–1937) - komponists ([[ērģeles]]) *[[Žozefs Žakārs]] (''Joseph Marie Jacquard'') (1752-1834) - izgudrotājs *[[Moriss Žārs]] (''Maurice Jarre'') (1924-) - komponists *[[Žans-Mišels Žārs]] (''Jean-Michel Jarre'') (1948-) - komponists *[[Kamills Žordāns]] (''Camille Jordan'') (1838–1922) - matemātiķis ([[grupu teorija]]) *[[Antuāns de Žusje]] (''Antoine Laurent de Jussieu'') (1748-1836) - botāniķis [[Category:Francijas pilsētas]] [[af:Lyon]] [[ar:ليون (فرنسا)]] [[an:Lyón]] [[bg:Лион]] [[ca:Lió]] [[cs:Lyon]] [[da:Lyon]] [[de:Lyon]] [[en:Lyon]] [[es:Lyon]] [[eo:Lyon]] [[fa:لیون]] [[fr:Lyon]] [[gl:Lión - Lyon]] [[ko:리옹]] [[id:Lyon]] [[ia:Lyon]] [[it:Lione]] [[he:ליון]] [[la:Lugdunum]] [[li:Lyon]] [[hu:Lyon]] [[nl:Lyon]] [[ja:リヨン]] [[no:Lyon]] [[pl:Lyon]] [[pt:Lyon]] [[ro:Lyon]] [[ru:Лион]] [[simple:Lyon]] [[fi:Lyon]] [[sv:Lyon]] [[zh:里昂]] 10443 32208 2006-02-28T15:31:11Z Agzas 639 pievienota kategorija Astronomija '''Reflektors''' (spoguļteleskops) ir optiskā [[teleskops|teleskopa]] paveids, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis. [[Category:Astronomija]] [[Category:Teleskopi]] [[ca:Telescopi reflector]] [[da:Spejlteleskop]] [[de:Spiegelteleskop]] [[en:Reflecting telescope]] [[es:Telescopio reflector]] [[fr:Télescope]] [[pl:Teleskop zwierciadlany]] [[ru:&#1056;&#1077;&#1092;&#1083;&#1077;&#1082;&#1090;&#1086;&#1088; (&#1090;&#1077;&#1083;&#1077;&#1089;&#1082;&#1086;&#1087;)]] [[zh:&#21453;&#23556;&#24335;&#26395;&#36828;&#38236;]] [[nl:Spiegeltelescoop]] 10445 31397 2006-02-22T19:15:05Z Dekaels 268 '''Refraktors''' (lēcu teleskops) ir optiskā [[teleskops|teleskopa]] paveids, kura [[objektīvs]] sastāv no vienas vai vairākām lēcām. [[Category:Teleskopi]] [[de:Linsenfernrohr]] [[en:Refracting telescope]] [[es:Telescopio refractor]] [[eo:Refraktoro]] [[fr:Lunette astronomique]] [[pl:Teleskop soczewkowy]] [[ru:Рефрактор (телескоп)]] 10447 51248 2006-06-19T08:19:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[sq:Radio teleskopi]] [[Image:Parkes.arp.750pix.jpg|thumb|200px|64 metru radioteleskops Pārksa observatorijā Austrālijā]] '''Radioteleskops''' ir [[teleskops]] kosmisko objektu [[radiostarojums|radiostarojuma]] uztveršanai un reģistrēšanai. Radioteleskops sastāv no antenas (visbiežāk liela diametra paraboloīda formas metāla atstarotāja antenas) un starojuma uztvērēja - radiometra. Atsevišķam radioteleskopam ir neliela izšķirtspēja (ne augstāka par 1'), tās paaugstināšanai izmanto [[radiointerferometrs|radiointerferometru]]. [[Category:Radioastronomija]] [[Category:Teleskopi]] [[de:Radioteleskop]] [[en:Radio telescope]] [[eo:Radioteleskopo]] [[es:Radiotelescopio]] [[fi:Radioteleskooppi]] [[fr:Radiotélescope]] [[he:רדיו-טלסקופ]] [[hr:Radio teleskop]] [[it:Radiotelescopio]] [[ja:電波望遠鏡]] [[lt:Radioteleskopas]] [[nl:Radiotelescoop]] [[pl:Radioteleskop]] [[pt:Radiotelescópio]] [[ro:Radiotelescop]] [[simple:Radio telescope]] [[sq:Radio teleskopi]] [[zh:射电望远镜]] 10449 31642 2006-02-24T20:19:06Z Dekaels 268 '''Radiointerferometrs''' ir instruments [[radioastronomija|radioastronomiskiem]] novērojumiem, kas sastāv no divām vai vairākām [[radioteleskops|radioteleskopa]] antenām, kas novietotas noteiktā attālumā viena no otras. Jo lielāks attālums starp antenām, jo augstāka tā izšķirtspēja. Radiointerferometrs ļauj realizēt astronomijā lielāko iegūstamo izšķirtspēju, kas sasniedz 10<sup>-5<sup>". [[Category:Radioastronomija]] 10451 50603 2006-06-14T21:41:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Neutron star]] '''Neitronu zvaigzne''' ir [[zvaigzne]] evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta [[temperatūra]] un ārkārtīgi liels [[blīvums]]. Neitronu zvaigznes izveidojas no [[pārmilzu zvaigzne|pārmilzu zvaigznes]] kodola [[gravitācijas kolapss|gravitācijas kolapsa]] rezultātā, ja zvaigznes kodola masa ir 1,4 līdz 2-3 [[Saule]]s masu robežās. [[Category:Zvaigznes]] [[Category:Zvaigznes evolūcija]] [[bg:Неутронна звезда]] [[bs:Neutronska zvijezda]] [[ca:Estrella de neutrons]] [[cs:Neutronová hvězda]] [[da:Neutronstjerne]] [[de:Neutronenstern]] [[en:Neutron star]] [[es:Estrella de neutrones]] [[et:Neutrontäht]] [[fi:Neutronitähti]] [[fr:Étoile à neutrons]] [[he:כוכב נייטרונים]] [[hr:Neutronska zvijezda]] [[hu:Neutroncsillag]] [[it:Stella di neutroni]] [[ja:中性子星]] [[la:Stella neutronica]] [[lt:Neutroninė žvaigždė]] [[nl:Neutronenster]] [[pl:Gwiazda neutronowa]] [[pt:Estrela de nêutrons]] [[ru:Нейтронная звезда]] [[sh:Neutronska zvijezda]] [[simple:Neutron star]] [[sk:Neutrónová hviezda]] [[sl:Nevtronska zvezda]] [[sv:Neutronstjärna]] [[th:ดาวนิวตรอน]] [[vi:Sao neutron]] [[zh:中子星]] 10453 52451 2006-06-29T15:31:48Z 88.113.180.177 '''Nova''' ir [[zvaigzne]], kuras spožums eksplozijas rezultātā pēkšņi pieaug simtiem tūkstošu reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz sākotnējam spožumam. Pēc mūsdienu priekšstatiem, nova ir [[dubultzvaigzne]], kurās notiek [[ūdeņradis|ūdeņraža]] pārplūšana no dubultsistēmas normālās zvaigznes uz [[baltais punduris|balto punduri]], līdz notiek [[kodoltermisks sprādziens]]. [[Category:Zvaigznes]] {{Link FA|fi}} [[ca:Nova]] [[de:Nova (Stern)]] [[en:Nova]] [[es:Nova]] [[fi:Nova]] [[fr:Nova]] [[it:Nova]] [[nl:Nova]] [[ja:&#26032;&#26143;]] [[pl:Nowa]] [[pt:Nova]] [[ro:Novă]] [[ru:Новая]] [[sv:Nova]] [[zh:&#26032;&#26143;]] 10454 31324 2006-02-22T10:41:35Z Feens 37 Buenosairesa Argentina, Feens, izmantojot CIA World Factbook Buenosairesa Argentina, Feens, izmantojot CIA World Factbook 10455 31396 2006-02-22T19:13:27Z Dekaels 268 '''Rentgenteleskops''' ir [[teleskops]] kosmisko objektu [[rentgenstarojums|rentgenstarojuma]] uztveršanai un reģistrēšanai. Rentgenteleskopus novieto [[orbitālā observatorija|orbitālajās observatorijās]], jo līdz Zemes virsmai kosmisko objektu rentgenstarojums nenonāk. [[Category:Teleskopi]] 10458 31331 2006-02-22T10:51:18Z D2xd 633 Radiogalaktika – [[aktīva galaktika|aktīvā galaktika]], kam salīdzinājumā ar parastām galaktikām ir anomāli intensīvs [[starojums]] [[radioviļņi|radioviļņu]] diapazonā. [[Category:Astronomija]] 10460 31350 2006-02-22T11:16:13Z D2xd 633 Radiants – [[debess sfēra|debess sfēras]] punkts, no kura šķietami nāk visi vienas [[meteoru plūsma|meteoru plūsmas]] [[meteors|meteori]]. Faktiskās meteoru trajektorijas ir paralēlas, taču tie šķiet izlidojam no viena punkta perspektīvas efekta dēļ. [[Category:Astronomija]] 10462 31352 2006-02-22T11:22:50Z D2xd 633 Radiācijas joslas – [[magnetosfēra|magnetosfēras]] iekšējie apgabali, kuros debess ķermeņa [[magnētiskais lauks]] notur lādētās daļiņas. [[Category:Astronomija]] 10464 31356 2006-02-22T11:29:36Z D2xd 633 Regolīts – irdens materiāls, kas klāj [[atmosfēra|atmosfēras]] neieskautu [[planēta|planētu]], [[pavadonis|pavadoņu]] un [[asteroīds|asteroīdu]] virsmu un veidojas [[mikrometeorītu|mikrometeorītu]] [[erozija|erozijas]] rezultātā. [[Category:Astronomija]] 10466 31571 2006-02-24T13:34:35Z D2xd 633 Refrakcija – gaismas stara noliekšanās, kas notiek, tam ejot cauri [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērai]]. Refrakcijas cēlonis ir Zemes atmosfēras nehomogenitāte. Refrakcijas dēļ visi redzamie spīdekļu attēli ir pietuvināti [[zenīts|zenītam]]. [[Category:Astronomija]] [[Category:Fizika]] 10468 31357 2006-02-22T11:31:36Z D2xd 633 Reliktstarojums – zemas intensitātes [[kosmiskais radiostarojums]], kas aizpilda [[Visums|Visumu]] un veido vienmērīgu radiostarojuma fonu ar niecīgām intensitātes fluktuācijām. Tas radies Visuma agrīnā evolūcijas posmā. [[Category:Astronomija]] 10470 31358 2006-02-22T11:34:49Z D2xd 633 Riets – debess spīdekļa pazušana zem matemātiskā [[horizonts|horizonta]]. [[Saule|Saulei]] un [[Mēness|Mēnesim]] riets ir diska augšējās malas pazušana zem matemātiskā horizonta. [[Category:Astronomija]] 10472 31594 2006-02-24T14:39:52Z Jānis U. 198 Rotācijas periods – laika intervāls, kurā [[planēta]] vai cits [[debess ķermeņi|debess ķermenis]] veic vienu apgriezienu ap [[ass|asi]] attiecībā pret [[zvaigznes|zvaigznēm]]. Arī [[diennakts]]. [[Category:Astronomija]] 10474 51499 2006-06-21T05:49:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:بوئنوس آیرس]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Buenos Aires</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:ArgBuenos.png|160px|]] | align=center | [[Image:Buenos Aires Coats of Arms.gif|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 11 595 183<br>13 470 240 (aglom.) |- | Dibināta | 1563.g |- | Province | Buenosairesa (''Ciudad autónoma de Buenos Aires'') |- | Mājaslapa | http://www.buenosaires.gov.ar/ |} {{commons|Category:Buenos Aires}} [[Image:20060128 - Calle Florida.jpg|thumb|250px|Floridas iela Buenosairesā]] '''Buenosairesa''' (Buenos Aires) - pilsēta [[Argentīna|Argentīnas]] austrumos pie Laplatas līča, faktiski [[Parana|Paranas]] upes grīvā. Argentīnas galvaspilsēta un lielākais rūpniecības, kultūras un izglītības centrs. Liela ostas pilsēta. Pilsētas iedzīvotāji tiek saukti par ''porteños'' (ostinieki). Iedzīvotāju lielākā daļa ir [[Spānija|spāņu]] un [[Itālija|itāļu]] izcelsmes. Buenosairesā XIX gs. beigās radās [[tango]]. Buenosairesā atrodas [[opera|operteātris]] ''Teatro Colón'' - viens no izcilākajiem pasaulē. Ievērojamākais Buenosairesas rajons (''barrio'') ir ''La Boca'' ar daudzām tavernām, tango klubiem un slavenākā Argentīnas [[futbols|futbola]] kluba ''Boca Juniors'' stadionu. ====Vēsture==== Pilsētu 1516.g nodibināja spāņu [[konkistadors]] [[Pedro de Mendoza]] [[zelts|zelta]] meklēšanas ekspedīcijā un nosauca to par ''Santa María del Buen Ayre''. Tomēr vietējie iedzīvotājie uzbruka apmetnei un 1541.gadā tā tiek pamesta. 1580.gadā apmetni atjauno konkistadors Huans de Garajs (''Juan de Garay''), ceļodams no [[Asunsjona|Asunsjonas]]. Jau kopš dibināšanas Buenosairesas labklājība saistījās ar ostu. XVI un XVII gadsimtos spāņu administrācija noteica, ka visa tirdzniecība ar [[Eiropa|Eiropu]] veicama caur [[Lima|Limu]], tāpēc lielā mērā Buenosairesas labklājības pamatā bija [[kontrabanda]]. Ekonomiskie ierobežojumi arī noteica pilsētas iedzīvotāju naidīgumu pret Spānijas varas iestādēm. Spānijas karalis [[Karloss III]] XVIII gs. beigās atcēla tirdzniecības ierobežojumus, bet bija par vēlu. 1810.gada 25.maijā Buenosairesā tika gāzta [[Spānijas vicekaralis|Spānijas vicekaraļa]] vara un nodibināta provinces valdība. 1816.gadā Argentīna pasludina neatkarību. No XIX gs. beigām Buenosairesa strauji attīstās un kļūst par pilsētu, kuras stils līdzinās Eiropas lielpilsētām. XX gs. gadsimtā šeit tiek uzbūvēts pirmais [[metro]] [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Pasaules karu dēļ uz Buenosairesu dodas gan daudzi Eiropas vadošie intelektuāļi, gan vienkārši kara bēgļi, kā arī vairāki meklēti [[kara noziedznieki]]. 1945.gada 17.oktobrī ar milzīgu demonstrāciju ''Plaza de Mayo'' sākas [[peronisms|peronisma]] kustība Argentīnā. 1955.gadā [[Atbrīvošanās revolūcija|Atbrīvošanās revolūcijas]] laikā Argentīnas [[flote|flotes]] lidmašīnas bombardēja demonstrāciju ''Plaza de Mayo'', nogalinot daudzus [[Huans Perons|Perona]] pretiniekus. XX gs. 70-ajos gados pilsētā notika sadursmes starp [[kreisums (politika)|kreisajiem]] un [[labējums (politika)|labējiem]] grupējumiem, līdz 1976.gadā varu sagrābj [[armija]]. 1976-1983. gados notika [[Netīrais karš]]. 1992.gada 17.martā Buenosairesā teroraktā tika uzspridzināta [[Izraēla|Izraēlas]] vēstniecība un nogalināti 29 cilvēki, bet 1994.gada 18.jūlijā tika uzspridzināta [[ebreji|ebreju]] organizāciju māja, nogalinot 85 cilvēkus. 2001.gada decembrī Buenosairesā notika [[2001.gada Buenosairesas nemieri|nemieri]], kuri noveda pie prezidenta gāšanas. ====Cilvēki==== Buenosairesā dzimuši: *[[Marta Argeriha]] (''Martha Argerich'') (1941-) - pianiste *[[Roberto Arlts]] (''Roberto Arlt'') (1900-1942) - rakstnieks (''Los siete locos'' (1929)) *[[Daniels Barenboims]] (''Daniel Barenboim'') (1942-) - pianists un dirigents *[[Manuels Belgrano]] (''Manuel Belgrano'') (1770–1820) - ģenerālis, Argentīnas karoga autors *[[Manuels Blanko Enkalada]] (''Manuel Blanco Encalada'') (1790–1876) - admirālis, [[Čīle|Čīles]] pirmais prezidents *[[Horhe Luiss Borhess]] (''Jorge Luis Borges'') (1899–1986) - rakstnieks (''El jardín de senderos que se bifurcan'' (1941)) *[[Evita]] (1919-1952) - politiķe *[[Adolfo Bjojs Kasaress]] (''Adolfo Bioy Casares'') (1914-1999) - rakstnieks (''La invención de Morel''/1940) *[[Benito Martins]] (''Benito Martín'') (1890-1977) - gleznotājs *[[Viktorija Okampo]] (''Victoria Ocampo'') (1890?-1979) - intelktuāle, žurnāla ''Sur'' radītāja *[[Bernardino Rivadāvija]] (''Bernardino Rivadavia'') (1780-1845) - pirmais Argentīnas prezidents. [[Category:Argentīnas pilsētas]] [[af:Buenos Aires]] [[ar:بوينس آيرس]] [[bg:Буенос Айрес]] [[ca:Buenos Aires]] [[cs:Buenos Aires]] [[cy:Buenos Aires]] [[da:Buenos Aires]] [[de:Buenos Aires]] [[en:Buenos Aires]] [[eo:Bonaero]] [[es:Buenos Aires]] [[et:Buenos Aires]] [[eu:Buenos Aires]] [[fa:بوئنوس آیرس]] [[fi:Buenos Aires]] [[fr:Buenos Aires]] [[frp:Buenos Aires]] [[ga:Buenos Aires]] [[gl:Bos Aires - Buenos Aires]] [[he:בואנוס איירס]] [[hr:Buenos Aires]] [[hu:Buenos Aires]] [[hy:Բուէնոս Այրես]] [[ia:Buenos Aires]] [[id:Buenos Aires]] [[io:Buenos Aires]] [[it:Buenos Aires]] [[ja:ブエノスアイレス]] [[ka:ბუენოს-აირესი]] [[ko:부에노스아이레스]] [[la:Bonaëropolis]] [[lt:Buenos Airės]] [[ms:Buenos Aires]] [[nah:Cualli Ehecameh]] [[nl:Buenos Aires (stad)]] [[no:Buenos Aires]] [[os:Буэнос-Айрес]] [[pl:Buenos Aires]] [[pt:Buenos Aires]] [[qu:Buenos Aires]] [[ro:Buenos Aires]] [[ru:Буэнос-Айрес]] [[scn:Buenos Aires]] [[simple:Buenos Aires]] [[sk:Buenos Aires]] [[sl:Buenos Aires]] [[sr:Буенос Аирес]] [[sv:Buenos Aires]] [[tr:Buenos Aires]] [[ug:بۇئېنوس ئەيرېس]] [[zh:布宜諾斯艾利斯]] 10475 31355 2006-02-22T11:29:02Z Feens 37 [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[Category:Argentīna]] 10476 31411 2006-02-22T19:53:56Z Juzeris 23 format., "iepludināju" tekstu no raksta "[[NLO]]" sākotnējās versijas; sakārtoju interwiki '''NLO''' jeb '''neidentificēts lidojošs objekts''' ir gaismas parādība [[atmosfēra|atmosfērā]], fizikāla parādība vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ nav zināma. Ļoti bieži ar šo jēdzienu apzīmē ārpuszemes dzīvības būtņu lidaparātus, kurus nevar identificēt. Saīsinājums NLO bieži tiek kļūdaini atšifrēts arī kā '''nezināms lidojošs objekts'''. [[Category:Astronomija]] [[bg:НЛО]] [[ca:OVNI]] [[cs:UFO]] [[da:Ufo (objekt)]] [[de:UFO]] [[et:UFO]] [[en:Unidentified flying object]] [[eo:Nifo]] [[es:OVNI]] [[fa:اشیاء ناشناس پرنده]] [[fr:Objet volant non identifié]] [[id:UFO]] [[it:UFO]] [[he:עצם בלתי מזוהה]] [[nl:UFO]] [[ja:UFO]] [[no:UFO]] [[nn:UFO]] [[pl:UFO]] [[pt:OVNI]] [[ru:Неопознанный летающий объект]] [[sl:neznani leteči predmet]] [[sr:НЛО]] [[fi:UFO]] [[sv:UFO]] [[tr:Tanımlanamayan Uçan Nesneler]] [[vi:UFO]] [[zh:不明飞行物]] 10481 45347 2006-05-15T08:58:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[pt:Cloreto de potássio]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Kālija hlorīds</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>KCl</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>74,55 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1987 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1049 K (776&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>1770 K (1500&deg;C)</td></tr> <tr> </table> [[Image:Potassium chloride.jpg|right|250px]] '''Kālija hlorīds''' (KCl) ir balta vai rozīga (ja nav tīrs), kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Tas ir sastopams dabā tīrā veidā, vai arī maisījumā ar [[nātrija hlorīds|nātrija hlorīdu]]. Kālija hlorīds ir galvenā [[kālijs|kālija]] savienojumu rūpnieciskā izejviela. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[de:Kaliumchlorid]] [[en:Potassium chloride]] [[es:Cloruro de potasio]] [[fr:Chlorure de potassium]] [[it:Cloruro di potassio]] [[ja:塩化カリウム]] [[nl:Kaliumchloride]] [[pl:Chlorek potasu]] [[pt:Cloreto de potássio]] [[ru:Хлорид калия]] [[sr:Калијум хлорид]] [[sv:Kaliumklorid]] [[uk:Хлорид калію]] [[zh:氯化钾]] 10482 31551 2006-02-24T13:06:28Z Yyy 146 [[sārmu metāli|Sārmu metālu]] savienojumu saraksts. *[[Nātrijs|Nātrija]] savienojumi : {| border=1 |[[Nātrija hlorīds]] |Izpaltītākais nātrija savienojums |- |[[Nātrija hidroksīds]] |Izplatītākais stiprais sārms |- |[[Nātrija nitrāts]] |Vienīgais relatīvi lielos daudzumos dabā satopamais nitrāts |- |[[Nātrija hlorāts]] |Dažreiz to lieto par herbicīdu |- |[[Nātrija karbonāts]] |Pazīstams arī kā soda |} *[[Kālijs|Kālija]] savienojumi. : {| border=1 |[[Kālija nitrāts]] |Šaujampulvera (melnā pulvera oksidējošais komponents |- |[[Kālija nitrīts]] |Liek klāt pie gaļas, lai tā būtu sarkanāka. |- |[[Kālija hlorīds]] |Galvenā kālija savienojumu izejviela |- |[[Kālija sulfāts]] |Dažreiz lieto par minerālmēslu, jo tas nesatur hlorīdjonus |- |[[Kālija hlorāts]] |Lieto pirotehniskajos maisījumos par oksidētāju |} [[Category:Ķīmija]] 10483 31380 2006-02-22T17:42:42Z Dekaels 268 vikizēju utt. '''Austrumkursas augstiene''' ir [[augstiene]] [[Kurzeme]]s austrumos, kas iesniedzas arī [[Zemgale]]s rietumos. Ausrumkursas augstienē lielākā pilsēta ir [[Saldus]] un augstākais kalns ir [[Ķīķeru kalns]], kurš ir 155 metrus augsts. Saldus atrodas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē [[Cieceres ezers|Cieceres ezera]] krastos (Austrumkursas augstienē ir daudz citas pauguraines un [[pilskalns|pilskalni]] ). Austrumkursas augstienes ziemeļu malā [[Abava]]s krastos atrodas [[Kandava]]. Vairāki pilskalni Abavas krastos un kapulauki norāda, ka Kandavas apkaime bijusi apdzīvota jau sen. Pilsētas ziemeļu malā Abavas senlejas krasta malā atrodas Kandavas Kuršu pilskalns (Baznīckalns) tā augstums apmēram 10 metri. Brocēni atrodas pie Cieceres ezera un robežojas ar Brocēnu ezeru. [[Category:Latvijas augstienes]] 10485 31375 2006-02-22T17:10:47Z Creep 473 10486 37557 2006-03-29T16:31:28Z Creep 473 Pašlaik [[Vācija]]s kompānija ''Heckler und Koch'' ražo divus oriģinālās konstrukcijas uzlabotus modeļus. Viens no tiem ir '''HK 21e''' – galveno uzdevumu [[ložmetējs]], kas ir [[HK 21]] pēctecis. Šis modelis tika izlaists eksportam („e” nozīmē „''export''”). Otrs ierocis ir [[HK 23e]], kas ir ļoti līdzīgs HK 21e. Tas ietilpst vairāku valstu policijas bruņojumā, savulaik to izmantoja arī [[ASV]] ''Delta Force''. [[Image:HK21.jpg|thumb|right|450px|HK 21e]] == Parametri == *Tips: Vieglais [[ložmetējs]] *Ražotājvalsts: [[Vācija]] *Gads: 1982 *Kalibrs: 7.62 mm *Svars (ar tukšām [[magazīna|magazīnām]], uz [[divkājis|divkāja]]): 9.3 kg *Stobra garums: 55 cm *Kopējais garums: 114 cm *Platums: 13.3 cm *Augstums: 20.98 cm *Munīcija: 7.62 x 51 mm [[NATO]] (.308 Win) *Padeve: 20, 30 ložu magazīnas, 80 ložu diskveida magazīna, 50, 100 ložu patronlente *Uguns temps: 800 šāviņi/min == Raksturojums == HK 21 tika izstrādāts piecdesmito gadu beigās, bet to izlaida 1961.g. Vēlāk 1971.g. tika izlaisti uzlabotie [[HK 21A1]] un HK 23A1. 80 gadu sākumā ražošana pārorientējās uz HK 21e un HK 23e. Šis ložmetējs tiek barots no sadalītu posmu patronlentes. Ar speciālu adapteru ierocis var lietot arī HK G3 [[magazīna]]s. Tam ir viena no vieglākajām stobra caurules nomaiņām, kas jebkad izstrādātas. Ložmetēju var lietot no [[divkājis|divkāja]], [[trijkājis|trijkāja]], kā arī vienkārši atbalstot pret plecu. Mēlīšu mehānisms var tikt uzstādīts uz vienas lodes, kontrolētu 3 ložu un pilnīgi automātisko režīmu. HK 21e ložu aizšaušanas attālums ir 1200 m, šis attālums var mainīties atkarībā no šāviņa novirzes vēja ietekmē. HK 21e ir aprīkojumā [[Meksika|Meksikā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Taizeme|Taizemē]], [[Peru]], [[Somija|Somijā]], [[Ekvadora|Ekvadorā]] un citās valstīs. Tas tiek izmantots arī Zemessardzes kājnieku brigāžu un Zemessardzes studentu bataljona apmācībām [[Latvija|Latvijā]]. == Ārējās Saites == [http://www.tscmachine.com/HK21Egallery.html HK 21e Gallery] [[Category:Ložmetēji]] 10488 31385 2006-02-22T17:56:24Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 10490 31392 2006-02-22T19:08:36Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Teleskops]] 10491 31393 2006-02-22T19:09:00Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Astronomija]] 10492 31400 2006-02-22T19:18:15Z Juzeris 23 "[[Neidentificēts lidojošais objekts, NLO]]" pārdēvēju par "[[Neidentificēts lidojošs objekts]]": precīzāks nosaukums, paskaidrojošais saīsinājums nav nepieciešams #REDIRECT [[Neidentificēts lidojošs objekts]] 10495 31412 2006-02-22T19:54:48Z Juzeris 23 pāradresācija #redirect [[Neidentificēts lidojošs objekts]] 10496 31415 2006-02-22T20:06:09Z Juzeris 23 pāradresācija #redirect [[Neidentificēts lidojošs objekts]] 10497 31416 2006-02-22T20:07:49Z Juzeris 23 pāradresācija #redirect [[Neidentificēts lidojošs objekts]] 10500 42187 2006-04-28T08:19:27Z 217.198.224.13 /* Saites */ '''Latvijas PSR Internacionālā darbaļaužu fronte''', saīsināti - Interfronte, IF, [[krievu valoda|krieviski]] ''Интернациональный фронт трудящихся Латвийской ССР'', сокр. &mdash; ''Интерфронт, ИФТ'' &mdash; sabiedriskā organizācija [[Latvija|Latvijā]] 1989.-1991. g., iestājās par Latvijas palikšanu [[PSRS]] sastāvā un [[sociālisms|sociālismu]]. ==Vēsture== Dibināta 1989. g. 7. janvārī kā pretsvars 1988. g. 8. oktobrī dibinātajai [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontei]]. Vadītāji &mdash; [[Igors Lopatins]], [[Anatolijs Aleksejevs]]. No pašreiz (2006.g) aktīvajiem politiķiem IF dibinātāju vidū bija [[Tatjana Ždanoka]]. Laikraksts - "Единство" (Vienotība). Interfrontes darbība tika apturēta 1991. g. 24. augustā, bet 10. septembrī organizācija tika slēgta ar [[Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] lēmumiem sakarā ar apsūdzību apvērsuma mēģinājumā 1991. g. 19.-21. augustā. Darbošanās Interfrontē pēc 1991. g. 13. janvāra saskaņā ar pašreizējiem Pilsonības un vēlēšanu likumiem ir pamats aizliegumam naturalizēties, bet pilsoņiem &mdash; tikt ievēlētiem [[Saeima|Saeimā]] un pašvaldību domēs (padomēs). ==Saites== *AP 10.09.1991. vakara sēdes [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910910v.htm stenogramma] *AP 24.08.1991. vakara sēdes [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910824v.htm stenogramma] *Uzziņas par IF saīsinātā [http://www.panorama.ru/info/demo/TEXTS/26604.html bezmaksas versija], krieviski *[http://zapchel.lv/?lang=ru&mode=archive&submode=year2004&page_id=131 Tatjanas Ždanokas]un [http://www.apollo.lv/portal/news/1760/articles/38695 Jāņa Škapara] intervijas, daļēji par IF [[Category:Latvijas vēsture]] 10501 31431 2006-02-22T22:10:09Z 217.198.224.13 #REDIRECT [[Internacionālā Darbaļaužu fronte]] 10502 44194 2006-05-10T20:24:38Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.237.166.252|84.237.166.252]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 217.198.224.13 Latvijas Tautas fronte &mdash; sabiedriski politiskā organizācija [[Latvija|Latvijā]], [[Trešā Atmoda|Trešās Atmodas]] organizatoriskais pamats. ==Vēsture== ===Dibināšana un ceļš pie varas=== LTF bija dibināta 1988. g. 8. oktobrī jau kā masveida organizācija "[[pārbūve|pārbūves]]" atbalstam, jo vairākos mēnešos topošās LTF atbalsta grupas bija izveidotas visā republikā un pēc to novērtējuma apvienoja vairāk par 100 000 cilvēku. Dienu pirms dibināšanas klajā nāca informācijas lapa "Atmoda". Par LTF priekšsēdētāju ievēlēja [[Dainis Īvāns|Daini Īvānu]]. Laikraksti &mdash; "Atmoda" un "Атмода" (vēlāk "Балтийское время"). 1989. g. LTF kļūst masveidīgāka, radikālāka un sāk atklāti uzstāties par Latvijas neatkarību, kā arī tirgus ekonomiku. ===Neatkarības atjaunošana=== 1989. g. vietējās varas orgānu vēlēšanu rezultātā Tautas fronte iegūst varu vairumā pašvaldību, tajā skaitā [[Rīga|Rīgā]]. [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās 1990. gadā]] LTF iegūst 134 deputātus no 201. Tās pārstāvis [[Anatolijs Gorbunovs]] turpina pildīt AP priekšsēdētāja pienākumus, bet par Ministru Padomes priekšsēdētāju kļūst [[Ivars Godmanis]]. Tieši LTF deputāti nodrošina [[Deklarācijas par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu pieņemšana|Neatkarības deklarācijas pieņemšanu]]. Daini Īvānu LTF priekšsēdētāja amatā 1990. g. nomaina [[Romualds Ražuks]]. Pēc reālās neatkarības atjaunošanas 1991. g. no LTF atšķēlās daudzas grupas (piemēram, frakcija "Satversme" Augstākajā Padomē). ===Noriets=== 1993. g. [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] lielākā daļa bijušo tautfrontiešu piedalās citos sarakstos un LTF ar [[Ivars Godmanis|Ivaru Godmani]] priekšgalā neiekļūst 5. Saeimā. Vēlāk tā pārtop par Kristīgo tautas partiju, kas 1997. g. pievienojas Kristīgi demokrātiskajai savienībai (avots &mdash; "Ievads politikā" R. Zvaigzne ABC, 1998. &mdash; 96. lpp.). Pastāv arī ziņas, ka 1999. g. 9. oktobrī LTF 9. kongress pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Rīgā, Vecpilsētas ielā atrodas Tautas frontes muzejs. ==Saites== *LTF [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/ltf/ltf.htm dokumenti] historia.lv portālā *LR AP LTF frakcijas deputātu [http://www.ltn.lv/~ap-klubs/index.htm klubs] *[http://www.lza.lv/ZV/zv991700.htm#2 Paziņojums] par LTF likvidāciju *[http://www.saeima.lv/Informacija/cvk/vel15.html LTF programma] 5. Saeimas vēlēšanām *J. Freimaņa [http://www.gramata21.lv/ltf1.html raksts] par LTF [[Category:Latvijas vēsture]] 10503 31435 2006-02-22T23:11:01Z Feens 37 Atēnas/Grieķija, Feens, izmantojot CIA World factbook Atēnas/Grieķija, Feens, izmantojot CIA World factbook 10504 31437 2006-02-22T23:12:30Z Feens 37 Saloniki/Grieķija, Feens, izmantojot CIA World factbook Saloniki/Grieķija, Feens, izmantojot CIA World factbook 10505 31438 2006-02-22T23:14:56Z Feens 37 Atēnu ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Athens_seal.jpg] Atēnu ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Athens_seal.jpg] 10506 31442 2006-02-22T23:18:45Z Feens 37 Saloniku ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Thessaloniki_seal.png] Saloniku ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Thessaloniki_seal.png] 10507 42266 2006-04-28T20:44:59Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Θεσσαλονίκη'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:GrTes.png|160px|]] | align=center | [[Image:Thessaloniki seal.png|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 351 646<br> 956 619 (aglom.) |- | Dibināta | ap 315.g pmē |- | Citi nosaukumi | '''Salonicco''' - [[itāļu valoda|itāļu]]<br>'''Salonic''' - [[rumāņu valoda|rumāņu]]<br>'''Солун''' - [[slāvi|slāvu]]<br>'''Selanik''' - [[turku valoda|turku]] |- | Perifērija (περιφέρειες) | [[Centrālā Maķedonija]] |- | Nome (νομός) | [[Saloniku nome|Saloniku]] |- | Mājaslapa | http://www.thessalonikicity.gr/ |} [[Image:Thessaloniki-White Tower.jpg|thumb|right|200px|Saloniku Baltais tornis - pilsētas simbols]] {{commons|Category:Thessaloniki}} '''Saloniki''' (''Θεσσαλονίκη'') - otra lielākā pilsēta [[Grieķija|Grieķijā]]. Atrodas valsts ziemeļos pie [[Egejas jūra|Egejas jūras]] Termaikas līča pie Halkidīkes pussalas.Grieķu [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijas]] galvaspilsēta. Sena pilsēta ar bagātīgu vēstures mantojumu. Liela osta un rūpniecības centrs. Slavena kā vieta, kur atrodas [[Sv. Demetrijs|Sv. Demetrija]] (''Άγιος Δημήτριος της Θεσσαλονίκης'') relikvijas. Svarīgs izglītības centrs - Saloniku Aristoteļa universitāte ir lielākā universitāte Grieķijā. ====Vēsture==== Pilsētu ap 315.gadu p.m.ē. nodibina [[Kasandrs]] - [[Maķedonija (grieķu valsts)|Maķedonijas]] karalis senākas pilsētas Termas vietā un nosauca to savas sievas, [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] māsas, Tesalonikas vārdā. Saloniki auga ātri un jau II gs. p.m.ē. pilsētai bija aizsardzības mūri un autonomija. Pēc Maķedonijas krišanas 168.gadā p.m.ē. Saloniki kļuva par [[Senā Roma|romiešu]] pilsētu un attīstījās kā tirdzniecības pilsēta, jo atradās uz svarīgā ''Via Egnatia'' starp Bizantiju (vēlāko Konstantinopoli, tagad [[Stambula]] [[Turcija|Turcijā]]) un Dirahiju (tagad [[Durresi]] [[Albānija|Albānijā]]). I gs. pilsētā atradās ievērojama [[ebreji|ebreju]] kopiena, un pilsēta kļuva par agrīnu kristietības centru. Savā otrajā misijas ceļojumā vietējā [[sinagoga|sinagogā]] sludināja [[Sv.Pāvils]]. 306.gadā imperators [[Maksimiāns]] sodīja ar nāvi [[prokonsuls|prokonsulu]] Demetriju, kurš vēlāk tika kanonizēts un kļuva par Saloniku aizgādni, vienu no Grieķijas un visas viduslaiku Eiropas ievērojamākajiem svētajiem. Pēc Romas impērijas sadalīšanas Saloniki bija otra ievērojamākā [[Bizantija|Bizantijas]] pilsēta. 620.gadā [[zemestrīce]] noposta pilsētu. VII gs. Saloniku apkārnē ienāk [[slāvi]], tomēr pašu pilsētu neieņem. Imperators [[Mihails III]] IX.gs aicina Salonikos dzimušos brāļus Kirilu un Metodiju doties misijas ceļojumā uz ziemeļu apgabaliem. Brāļi misijas laikā izgudro slāvu alfabētu ([[glagolica|glagolicu]] un, iespējams, [[kirilica|kirilicu]]), kā arī, pamatojoties uz slāvu valodas dienvidu dialektiem, ievieš [[senslāvu valoda|senslāvu valodu]]. 904.gadā [[arābi]] no [[Krēta|Krētas]] izposta pilsētu un aizved [[verdzība|verdzībā]] 22 000 iedzīvotājus. 1185.gadā [[Sicīlija|Sicīlijas]] [[normāņi]] ieņem pilsētu, tomēr pēc gada tiek padzīti. 1204.gadā, kad [[Ceturtais Krusta karš|Ceturtā Krusta karā]] tiek nopostīta Konstantinopole, Saloniki kļust par [[Latīņu impērija|Latīņu impērijas]] vasaļvalsts - [[Saloniku karaliste|Saloniku karalistes]] galvaspilsētu, tomēr 1224.gadā to ieņem [[Eīras despotāts|Epīras despotāta]] valdnieks [[Mihails Duka]]. XIV gs. vidū Salonikos valda [[zeloti]]. 1430.gada 29.martā [[Osmaņu impērija|osmaņu]] valdnieks [[Murads II]] ieņem Salonikus un pievieno Osmaņu impērijai. Osmaņu laikos Saloniki ir ļoti daudznacionāla pilsēta. Pilsētā ir [[grieķi|grieķu]], [[turki|turku]], [[bulgāri|bulgāru]], [[albāņi|albāņu]] un liela [[sefardi|sefardu]] [[ebreji|ebreju]] kopiena. Saloniki ir viena no ievērojamākām pilsētām impērijā. 1888.gadā pilsētu sasniedz [[dzelzceļš]]. 1881.gadā Salonikos dzimis modernās [[Turcija|Turcijas]] "tēvs" [[Kemals Atatjurks]]. XX gs. sākumā Saloniki ir [[jaunturki|jaunturku]] kustības galvenais centrs. [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā Salonikus 1912.gada 26.oktobrī ieņem grieķu karaspēks. 1913.gada 18.martā Salonikos psihiski slims indivīds nogalina Grieķijas karali [[Georgijs I|Georgiju I]]. 1915.gadā, [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] laikā Salonikus ieņem [[Antante|Antantes]] karaspēks placdarmam pret [[Bulgārija|Bulgāriju]]. Saloniki kļūst par vienu no Grieķijas galvaspilsētam, jo šeit atrodas viena no divām Grieķijas valdībām. 1917.gada 5.augustā lielākā daļa pilsētas nodeg. Pēc dažiem gadiem pilsētu atjauno no jauna, un Saloniki austrumu pilsētas vietā iegūst eiropeiskus vaibstus ar regulāru plānojumu. Pēc [[Grieķu-turku karš|Grieķu-turku kara]] 1922.gadā pilsētā ierodas no [[Mazāzija|Mazāzijas]] padzītie grieķi. Pilsētas iedzīvotāju skaits būtiski palielinās. Pilsēta tiek dēvēta par ''Bēgļu galvaspilsētu'', arī ''Nabagu māti''. Rezultātā arī mūsdienās iedzīvotāju sadzīve un kultūra ir drīzāk mazāziska, nekā raksturīga Grieķijas Eiropas daļai. No 1941.gada 9.aprīļa līdz 1944.gada 30.oktobrim pilsēta ir [[vācieši|vācu]] okupācijā. 1978.gada 20.jūnijā pilsēta cieš spēcīgā zemestrīcē, kura izposta arī senos pieminekļus. ====Ievērojamākās vietas==== *Saloniku Baltais tornis (''Λευκός Πύργος, Lefkos Pirgos'') - pilsētas simbols. Celts XVI gs. *Romas impērijas imperatora [[Galērijs|Galērija]] [[triumfs|triumfa]] [[arka]] (''Καμάρα'') un [[mauzolejs]]. Mauzolejs pēc [[Konstantīns Lielais|Konstatīna Lielā]] (IV gs.) pavēles tika pārveidots par baznīcu. Viena no vecākajām baznīcām, kas saglabājusies līdz mūsdienām *Sv Demetrija baznīca *[[Bizantija|Bizantijas]] laika aizsardzības mūri ====Cilvēki==== Salonikos dzimuši: *[[Manoliss Anagnostakiss]] (''Μανώλης Αναγνωστάκης'') (1925-2005) - dzejnieks *[[Nāzims Hikmets]] (''Nâzım Hikmet'') (1901–1963) - dzejnieks *[[Mustafa Kemals Atatjurks]] (''Mustafa Kemal Atatürk'') (1881-1938) - mūsdienu [[Turcija|Turcijas]] nodibinātājs *[[Svētais Kirils|Sv. Kirils un Metodijs]] (''Άγιος Κύριλλος, Άγιος Μεθόδιος'') (IX gs.) - misionāri, [[slāvi|slāvu]] alfabēta autori [[Category:Grieķijas pilsētas]] [[bg:Солун]] [[cs:Soluň]] [[de:Thessaloniki]] [[en:Thessaloniki]] [[et:Thessaloníki]] [[el:Θεσσαλονίκη]] [[es:Tesalónica (ciudad)]] [[fr:Thessalonique]] [[he:סלוניקי]] [[it:Salonicco]] [[nl:Thessaloniki]] [[no:Thessaloniki]] [[pl:Saloniki]] [[ja:テッサロニキ]] [[pt:Tessalónica]] [[ro:Salonic]] [[ru:Салоники]] [[sv:Thessaloniki]] [[tl:Thessaloníki]] [[tr:Selanik]] [[zh:萨洛尼卡]] 10508 34395 2006-03-19T04:17:24Z YurikBot 213 robot Adding: de '''Anatolijs Gorbunovs''' (dzimis 1942. g. 10. februārī Rīgas apriņķī) &mdash; [[Latvija]]s politiķis. Bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] CK sekretārs. 1988. g. atbalstīja [[Latvijas Tautas fronte]]s izveidi. 1988.-1993. g. [[Latvijas PSR]], vēlāk LR Augstākās Padomes priekšsēdētājs un tādejādi augstākā amatpersona valstī. 1993. g. &mdash; viens no partijas "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātājiem. 1993.-1995. g. Saeimas priekšsēdētājs. 1995.-2002. g. - "Latvijas Ceļa" Saeimas deputāts, reizēm ieņēma ministra amatus. [[Category:Latvijas politiķi|Gorbunovs, Anatolijs]] [[de:Anatolijs Gorbunovs]] [[en:Anatolijs Gorbunovs]] [[fa:آناتولیس گوربونوفس]] 10510 46866 2006-05-22T02:33:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:硝酸鈉]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Nātrija nitrāts</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>NaNO<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>85 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>2300 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>580 K (307&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>653 K (380&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Nātrija nitrāts''' (NaNO<sub>3</sub>) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Līdz 19. gs. tas bija galvenā slāpekļa savienojumu ([[slāpekļskābe]]s) izejviela. Lielākās nātrija nitrāta atradnes atrodas [[čīle|Čīlē]], tapēc to dažreiz sauc arī par '''Čīles salpetri'''. Līdz Pirmajam Pasaules karam tika plāši izmantots kā izejviela slāpekļskābes un ar to saistīto sprāgstvielu ražošanā. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[cs:Dusičnan sodný]] [[de:Natriumnitrat]] [[en:Sodium nitrate]] [[es:Nitrato sódico]] [[fr:Nitrate de sodium]] [[id:Natrium nitrat]] [[nl:Natriumnitraat]] [[pl:Azotan sodu]] [[pt:Nitrato de sódio]] [[zh:硝酸鈉]] 10511 38793 2006-04-07T16:48:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Carbonato di sodio]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Nātrija karbonāts</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>Na<sub>2</sub>CO<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>106 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>2500 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>851&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>Sadalās</td></tr> <tr> </table> '''Nātrija karbonāts''' (Na<sub>2</sub>CO<sub>3</sub>), arī soda ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Tas ir sastopams dabā, dažu ezeru ūdenī, kā arī pelnos. Rūpnieciski nātrija karbonātu iegūst no [[nātrija hlorīds|nātrija hlorīda]] un [[kalcija karbonāts|kalcija karbonāta]]. Karsējot nātrija karbonātu, tas sadalās par [[nātrija hidroksīds|nātrija hidroksīdu]] un [[oglekļa dioksīds|ogļskābo gāzi]]. Nātrija karbonāts ir arī viena no [[stikls|stikla]] izejvielām. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[de:Natriumcarbonat]] [[en:Sodium carbonate]] [[es:Carbonato sódico]] [[fi:Sooda]] [[fr:Carbonate de sodium]] [[it:Carbonato di sodio]] [[ja:炭酸ナトリウム]] [[nl:Natriumcarbonaat]] [[pl:Węglan sodu]] [[pt:Carbonato de sódio]] [[ru:Карбонат натрия]] [[sv:Natriumkarbonat]] [[th:โซเดียมคาร์บอเนต]] [[zh:碳酸钠]] 10514 31479 2006-02-23T16:56:02Z Tail 13 Žana Fukē glezna "Madonna ar bērnu" no en.wiki. {{NA-70}} Žana Fukē glezna "Madonna ar bērnu" no en.wiki. {{NA-70}} 10515 41838 2006-04-27T03:07:49Z 203.173.151.157 [[zh:馬利亞 (耶穌的母親)]] [[Image:541px-Fouquet Madonna.jpg|thumb|300px|[[Žans Fukē|Žana Fukē]] glezna "Jaunava ar bērnu enģeļu ielokā" (apm. 1450. g., koks, 93x85cm, [[Antverpene]])]] Saskaņā ar [[Jaunā Derība|Jauno Derību]] '''Jaunava Marija''' ([[aramiešu valoda|aramiešu]] מרים 'rūgts') bija [[Jēzus Kristus]] māte un (viņa ieņemšanas brīdī) [[Jāzeps|Jāzepa]] sieva ([[Mateja evanģēlijs|Mateja]] 1:18-20, [[Lūkas evanģēlijs|Lūkas]] 1:35). Lielākā daļa [[kristietība|kristiešu]] un [[islāms|musulmaņu]] uzskata, ka Marija Jēzus ieņemšanas brīdī bija jaunava un ka tas notika ar brīnuma palīdzību. Marijai īpaši godina kristietībā, it īpaši [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]], kā arī [[Pareizticīgo baznīca|Pareizticīgo]] baznīcās, taču viņai ir liela nozīme arī islāmā. Kristīgās [[teoloģija]]s nozari par Mariju dēvē par [[marioloģija|marioloģiju]]. Katoļticībā [[Marijas Debessbraukšanas diena|Marijas Debessbraukšanas dienu]] svin 15. augustā. 1964. gadā [[pāvests]] [[Pāvils VI]] Mariju pasludināja par Baznīcas Māti. Jaunavu Mariju dēvē arī par Dievmāti, madonnu, Pestītāja māti u.tml. ==Kristiešu un musulmaņu uzskati par Mariju== ===Nevainīgā ieņemšana=== ''Plašākai informācijai skat. rakstu [[Nevainīgā ieņemšana]].'' Nevainīgā ieņemšana ir Romas Katoļu baznīcas doktrīna, kas apgalvo, ka Marija bija brīva no [[grēks|grēka]] jau kopš viņas pašas ieņemšanas brīža. Pareizticīgo baznīca šo doktrīnu nepieņem, jo uzskata, ka bez iedzimtā grēka Marija būtu atšķirta no pārējiem cilvēkiem, taču apgalvo (tāpat kā lielākā daļa [[protestantisms|protestantu]]), ka Marija tika atbrīvota no grēka ar Jēzus ieņemšanas brīdi. Šajās reliģijās arī uzskata, ka Marija nekad nav grēkojusi. Arī musulmaņi tic nevainīgajai ieņemšanai un ka (atšķirībā no pārējiem cilvēkiem) Marija dzimusi brīva no grēka un kārdinājuma. ==Jaunava Marija mākslā== ===Simbolika=== Tradīcija attēlot Jaunavu Mariju mākslā ir ārkārtīgi sena, tāpēc ar to saistās noteikta simbolika. Starp Jaunavas Marijas atribūtiem jāmin [[roze]] (pēc senas leģendas pirms iedzimtā grēka rozēm nebija ērkšķu, un Jaunava Marija tiek dēvēta par "rozi bez ērkšķiem"; rozes simbolizē Marijas mīlestību), [[lilija]] (šķīstības simbols), [[jasmīns]] (jo parasti zied Jaunavas Marijas mēnesī maijā un tā baltā krāsa simbolizē šķīstību), [[narcise]] (simbolizē Marijas ciešanas), [[ciprese]] (jo tā aug taisni uz augšu), [[īriss]] (Marijas ciešanu simbols). [[Atklāsmes grāmata|Atklāsmes grāmatā]] Marija aprakstīta kā "saulē tērpta sieviete un mēness zem viņas kājām, bet tai galvā divpadsmit zvaigžņu kronis" (Atklāsmes 12:1). [[Mēness]] ir sens šķīstības simbols (skat. [[Selēne]] un [[Artemīda]]). Dažkārt uz apģērba virs Jaunavas Marijas klēpja attēlotas nelielas [[sirds|sirdis]], kas simbolizē ieņemto Kristu. Marijas simbols ir arī ''[[hortus conclusus]]'', neliels dārzs, kurā aug rozes, īrisi un lilijas. ==Skat. arī== * [[Marijas pasludināšana]] [[Category:Islāms]] [[Category:Kristietība]] [[Category:Svētie]] [[ar:مريم العذراء]] [[bg:Богородица]] [[ca:Maria, mare de Jesús]] [[cs:Maria]] [[da:Jomfru Maria]] [[de:Maria von Nazaret]] [[en:Mary, the mother of Jesus]] [[es:María (madre de Jesús)]] [[eo:Dipatrino]] [[fr:Vierge Marie]] [[id:Maria]] [[it:Maria, madre di Gesù]] [[he:מרים, אם ישו]] [[ku:Meryem]] [[kw:Maria Wynn]] [[hu:Szűz Mária]] [[la:Virgo Maria]] [[hu:Szűz Mária]] [[nl:Maria (moeder Jezus)]] [[ja:イエスの母マリア]] [[no:Jomfru Maria]] [[pl:Maria z Nazaretu]] [[pt:Maria]] [[ru:Дева Мария]] [[sk:Panna Mária]]{{Link FA|sk}} [[fi:Maria, Jeesuksen äiti]] [[sv:Jungfru Maria]] [[zh:馬利亞 (耶穌的母親)]] 10516 31487 2006-02-23T17:38:26Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Reliģijas]] 10518 36332 2006-03-24T14:04:32Z Feens 37 [[Image:Prettanku_suns.jpg|thumb|Suns ar sprāgstvielu somu un padomju tanks apmācības laikā]] '''Prettanku suņi''' jeb '''suņu mīnas''' ir [[suns|suņi]], kas ekipēti ar speciālu spridzekļu somu, kas eksplodē, kad tie ir palīduši zem [[tanks|tanka]]. Suņi tiek iepriekš speciāli apmācīti un turēti bada stāvoklī, tāpēc galvenā motivācija, lienot zem ienaidnieka tankiem un bruņu transporta, ir ēdiena meklēšana. Sunim palienot zem tanka, neliela koka svira, saskaroties ar tanka korpusu, detonē spridzekli. Šādi apmācīti suņi tika sagatavoti [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, cīņai ar vāciešu tankiem. [[Operācija Barbarosa|Barbarosas]] operācijas sākumposmā, kad bija nepieciešams pēc iespējas ātrāk apstādināt vācu spēkus. Problēmu radīja tas, ka suņi bieži vien, uzbrūkot ienaidnieka tankiem, varēja paskriet zem savējo tankiem. Tas bija saistīts ar to, ka suņu apmācībā bija izmantoti padomju tanki, zem kuriem palīst. Vēl viens iemesls bija tas, ka padomju tanki izmantoja dīzeļdegvielu, bet vācu - benzīnu, tāpēc bija gadījumi, kad suņi, sekojot degvielas smakai, devās uzbrukumā savējo tankam. Tas, ka suņi negribīgi un ne vienmēr devās uzbrukumā kustībā esošiem tankiem, noveda pie tā, ka tie varēja kļūt par potenciālu draudu ikvienam kaujaslaukā. 1942. gadā suņu mīnas tika noņemtas no bruņojuma. Sākotnēji šī metode izraisīja lielu pārteigumu vācu tanku apkalpēm, taču drīz ar to iemācījās efektīvi cīnīties. Vācu armija, lai novērstu suņu izmantošanas kā prettanku ieroci, izšāva visus sastaptos suņus [[Austrumu fronte|Austrumu frontē]], par iemeslu minot [[trakumsērga|trakumsērgu]]. Samazinoties suņu skaitam, suņu izmantošana par efektīvu prettanku ieroci kļuva neiespējamāka. Ir ziņas, ka suņu mīnas izmantojis [[Vjetmins|Vjetmina]] (''Viet Minh'') karaspēks kaujās [[Indoķīna|Indoķīnā]] 1940. gadu otrajā pusē. Lai gan pēc kara kļuva pieejamākas efektīvākas prettanku metodes, ir pamats domāt, ka šādi suņi tika izmantoti [[Krievija|Krievijā]] līdz pat 90. gadu vidum. == Ārējas saites == * [http://www.soviet-empire.com/arsenal/army/anti-tank/dog_mine.php Suņu prettanku mīnas], Soviet-Empire.com. * [http://community-2.webtv.net/Hahn-50thAP-K9/K9History21/ Dzīvnieki Otrajā pasaules karā] [[Category:Otrais pasaules karš]] [[Category:Neparasti ieroči]] [[de:Panzerabwehrhund]] [[en:Anti-tank dog]] [[eo:Kontraŭtanka hundo]] [[he:כלב נגד טנקים]] [[ko:자폭견]] [[nl:Anti-tankhond]] [[pl:Pies przeciwpancerny]] [[simple:Anti-tank dog]] [[sl:Protitankovski pes]] [[sv:Anti-tank-hund]] [[zh:反坦克犬]] 10519 31492 2006-02-23T19:20:15Z Lielais Rolands 592 10520 31504 2006-02-23T20:05:42Z Dekaels 268 [[Category:Karš]] [[Category:Vēsture]] 10521 48221 2006-05-30T13:32:39Z Dainis 876 {{catmore}} [[Category:Kari]] 10523 31514 2006-02-23T23:04:32Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Saloniki]] 10524 31515 2006-02-23T23:04:38Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Saloniki]] 10525 31516 2006-02-23T23:04:43Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Saloniki]] 10526 31517 2006-02-23T23:04:48Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Saloniki]] 10527 31518 2006-02-23T23:04:53Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Saloniki]] 10528 31519 2006-02-23T23:04:58Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Saloniki]] 10529 48699 2006-06-02T05:11:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Ζάγκρεμπ]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Zagreb'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:CroatiaGradZagreb.png|160px|]] | align=center | [[Image:Zagreb coat of arms.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 700 717 |- | Dibināta | 1242.g |- | Citi nosaukumi | '''Agram'''<br>(agrākais [[vācu valoda|vācu]]) |- | Župānija (''županija'') | - |- | Mājaslapa | http://www.zagreb.hr/ |} {{commons|Category:Zagreb}} [[Image:Zagreb trg bana Jelačića.jpg|thumb|250px|Bana Jelačiča laukums Zagrebā]] '''Zagreba''' (Zagreb) - pilsēta [[Horvātija|Horvātijas]] ziemeļdaļā. Horvātijas lielākā pilsēta un valsts galvaspilsēta, valsts politiskais un ekonomiskais centrs. Atrodas [[Medvednica]]s kalna dienvidu nogāzē pie [[Sava]]s upes. ==Vēsture== 1094.gadā [[Ungārija|Ungārijas]] karalis [[Lāslo I]] Kaptola pakalnā, mūsdienu pilsētas centrā, nodibināja [[bīskapija|bīskapiju]], bet blakus Griča kalnā radās neliela apmetne. 1242.gadā to nopostīja [[mongoļi-tatāri]]. Lai stimulētu apmetnes atjaunošanu, ungāru karalis [[Bēla IV]] piešķīra Zagrebai pilsētas tiesības. Zagreba bija lielu gadatirgu vieta. XIV un XV gs. divas kopienas (pilsēta Gričā kalnā un bīskapa rezidence Kaptolā) bieži konfliktēja, līdz XVII gs. apvienojās vienā kopienā. 1669,gadā [[jezuīti]] nodibināja akadēmiju (šis gads tiek uzskatīts par Zagrebas universitātes dibināšanas gadu). 1776.gadā Zagreba kļuva par Horvātijas galvaspilsētu (pirms tam - [[Varaždina]]). 1991.gada 25.jūnijā Zagrebā Horvātijas parlaments pasludināja Horvātijas valsts neatkarību. ==Cilvēki== Zagrebā dzimuši: *[[Jovans Karamata]] (''Jovan Karamata'') (1902-1967) - matemātiķis ([[matemātiskā analīze]]) *[[Janica Kosteliča]] (''Janica Kostelić'') (1982-) - olimpiskā čempione ([[kalnu slēpošana]]) *[[Miroslavs Krleža]] (''Miroslav Krleža'') (1893-1981) - horvātu rakstnieks (''Povratak Filipa Latinovicza'', 1932) [[Category:Horvātijas pilsētas]] [[ar:زغرب]] [[ast:Zagreb]] [[be:Загрэб]] [[bg:Загреб]] [[bn:জাগরেব]] [[bs:Zagreb]] [[ca:Zagreb]] [[cs:Záhřeb]] [[da:Zagreb]] [[de:Zagreb]] [[el:Ζάγκρεμπ]] [[en:Zagreb]] [[eo:Zagrebo]] [[es:Zagreb]] [[et:Zagreb]] [[fi:Zagreb]] [[fr:Zagreb]] [[gl:Zagreb]] [[he:זאגרב]] [[hr:Zagreb]] [[hu:Zágráb]] [[id:Zagreb]] [[io:Zagreb]] [[it:Zagabria]] [[ja:ザグレブ]] [[ko:자그레브]] [[kw:Zagreb]] [[lt:Zagrebas]] [[mk:Загреб]] [[mt:Zagreb]] [[nl:Zagreb]] [[no:Zagreb]] [[pl:Zagrzeb]] [[pt:Zagreb]] [[ro:Zagreb]] [[ru:Загреб]] [[sh:Zagreb]] [[simple:Zagreb]] [[sk:Záhreb]] [[sl:Zagreb]] [[sr:Загреб]] [[sv:Zagreb]] [[th:ซาเกร็บ]] [[tr:Zagreb]] [[zh:萨格勒布]] [[zh-min-nan:Zagreb]] 10530 31521 2006-02-24T00:17:15Z Feens 37 Zagrebas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Zagreb_coat_of_arms.gif] Zagrebas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Zagreb_coat_of_arms.gif] 10537 34898 2006-03-19T13:35:44Z YurikBot 213 robot Adding: fi <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Kālija hlorāts</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>KClO<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>122,55 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>2320 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>356&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>~400&deg;C (sadalās)</td></tr> <tr> </table> '''Kālija hlorāts''' (KClO<sub>3</sub>) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. To lieto pirotehniskos maisījumos par oksidētāju. Kālija hlorāta bāzētās [[sprāgstviela]]s ir nestabilas. Kālija hlorātu var iegūt reaģējot kālija hidroksīdam ar hloru. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[de:Kaliumchlorat]] [[en:Potassium chlorate]] [[fi:Kaliumkloraatti]] [[ja:塩素酸カリウム]] [[nl:Kaliumchloraat]] [[ru:Хлорат калия]] [[sr:Калијум хлоран]] [[zh:氯酸钾]] 10538 40820 2006-04-16T23:10:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:CCD]] '''Lādiņa saites matrica''' ([[angļu valoda|angļu]] ''charge coupled device'', saīsināti ''CCD'')) – starojuma uztvērējs - fotoelektrisku [[pusvadītājs|pusvadītāju]] matrica ar ļoti augstu jutību. Katrs lādiņa saites matricas elements uzkrāj elektrisko lādiņu proporcionāli uz to krītošā starojuma intensitātei. To lieto arī videokamerās un digitālajos fotoaparātos. [[Category:Fototehnika]] [[Category:Astronomija]] [[Category:Tehnika]] [[ca:Detector CCD]] [[cs:CCD]] [[de:Charge-coupled Device]] [[en:Charge-coupled device]] [[es:CCD]] [[fi:CCD-kenno]] [[fr:Capteur de photoscope]] [[he:CCD]] [[hu:CCD]] [[id:CCD]] [[it:Charge Coupled Device]] [[ja:CCDイメージセンサ]] [[ko:CCD]] [[nl:Charge Coupled Device]] [[no:CCD]] [[pl:Matryca CCD]] [[pt:CCD]] [[ru:ПЗС-матрица]] [[sv:Charge Coupled Device]] [[tr:CCD]] [[zh:光電耦合元件]] 10540 31612 2006-02-24T19:09:17Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Laika zona]] 10542 31562 2006-02-24T13:28:56Z D2xd 633 Lēkts – debess spīdekļa parādīšanās uz [[matemātiskais horizonts|matemātiskā horizonta]]. [[Saule|Saulei]] un [[Mēness|Mēnesim]] riets ir diska augšējās malas parādīšanās uz matemātiskā horizonta. [[Category:Astronomija]] 10546 31626 2006-02-24T19:25:40Z Dekaels 268 '''Lielais Sprādziens''' - hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās [[Visums]], Visuma attīstības sākumposms. Saskaņā ar Visuma veidošanās teoriju, Lielais Sprādziens noticis aptuveni pirms 10 – 15 miljardiem gadu. [[Category:Kosmoloģija]] [[ar:نظرية الانفجار العظيم]] [[bg:Теория на Големия взрив]] [[ca:Big Bang]] [[cs:Velký třesk]] [[da:Big Bang]] [[de:Urknall]] [[et:Suur Pauk]] [[el:Big Bang]] [[en:Big bang]] [[es:Teoría del Big Bang]]{{Link FA|es}} [[eo:Praeksplodo]] [[fa:مهبانگ]] [[fr:Big-bang]] [[ko:빅뱅]] [[hr:Veliki prasak]] [[id:Big Bang]] [[is:Miklihvellur]] [[it:Big Bang]] [[he:המפץ הגדול]] [[lt:Didysis Sprogimas]] [[hu:Ősrobbanás]] [[nl:Oerknal]] [[ja:ビッグバン]] [[no:Big Bang]] [[nn:Big Bang]] [[pl:Wielki Wybuch]] [[pt:Big Bang]] [[ro:Big Bang]] [[ru:Большой взрыв]] [[scn:Big Bang]] [[simple:Big Bang]] [[sk:Veľký tresk]] [[sl:Prapok]] [[sr:Велики Прасак]] [[fi:Alkuräjähdys]] [[sv:Big Bang]] [[th:บิกแบง]] [[vi:Vụ Nổ Lớn]] [[tr:Big Bang]] [[zh:大爆炸理论]] 10548 51508 2006-06-21T07:56:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Natriumchloraat]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Nātrija hlorāts</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>NaClO<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>106,44 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>2500 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>248&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>~300&deg;C (sadalās)</td></tr> <tr> </table> '''Nātrija hlorāts''' (NaClO<sub>3</sub>) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. To lieto par herbicīdu (iznīcina visu veidu augus), par hlora dioksīda (ClO<sub>2</sub>) izejvielu celulozes rūpniecībā un to dažreiz lieto arī kā [[kālija hlorāts|kālija hlorāta]] aizvietotāju sprāgstvielām, lai arī tas nav tik efektīvs. Nātrija hlorātu iegūst [[nātrija hidroksīds|nātrija hidroksīdam]] reaģējot ar [[hlors|hloru]], vai arī elektrolizējot [[nātrija hlorīds|nātrija hlorīda]] šķīdumu (ja panāk, ka [[anods]] atrodas pietiekoši dziļi). [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[de:Natriumchlorat]] [[en:Sodium chlorate]] [[nl:Natriumchloraat]] [[zh:氯酸钠]] 10549 31586 2006-02-24T14:21:05Z Feens 37 paradresācija #redirect [[Zagreba]] 10550 31587 2006-02-24T14:21:11Z Feens 37 paradresācija #redirect [[Zagreba]] 10551 31588 2006-02-24T14:21:15Z Feens 37 paradresācija #redirect [[Zagreba]] 10552 31602 2006-02-24T16:47:50Z 81.198.34.79 pāradresācija #redirect [[Mičigana]] 10553 31606 2006-02-24T17:38:37Z Feens 37 R. f.d. Golcs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Rudiger_von_der_Goltz.jpg] R. f.d. Golcs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Rudiger_von_der_Goltz.jpg] 10554 31622 2006-02-24T19:14:38Z Dekaels 268 '''Orbītas lielā pusass''' ir puse no debess ķermeņa eliptiskās [[orbīta|orbītas]] garākās (lielās) ass, vidējais attālums no debess ķermeņa līdz centrālajam ķermenim, ap kuru tas riņķo. [[Category:Astronomija]] 10556 31619 2006-02-24T19:12:27Z Dekaels 268 "[[Lielā pusass]]" pārdēvēju par "[[Orbītas lielā pusass]]": precīzāk #REDIRECT [[Orbītas lielā pusass]] 10558 31629 2006-02-24T19:38:43Z Luīze 577 10559 31664 2006-02-24T21:32:41Z Tail 13 {| class="infobox" cellpadding="4" style="width: 20em; float:right; border-style: solid; border-color:grey; border-width: 1px; margin:5px 0 1em 1em; font-size: 90%" ! colspan="2" style="text-align: center; font-size: larger;" | '''{{{nosaukums latviski}}}''' |- class="hiddenStructure{{{attēls|}}}" | colspan="2" style="vertical-align: top; text-align: center;" | [[{{{attēls}}}|150px| ]]<br />{{{paraksts|}}} |- class{{{nosaukums oriģinālvalodā|}}}="hiddenStructure" ! style="text-align: right;" | Nosaukums oriģinālvalodā: | ''{{{nosaukums oriģinālvalodā}}}'' |- class{{{valsts|}}}="hiddenStructure" ! style="text-align: right;" | Valsts: | {{{valsts}}} |- class{{{režisors|}}}="hiddenStructure" ! style="text-align: right;" | Režisors: | {{{režisors}}} |- class{{{producents|}}}="hiddenStructure" ! style="text-align: right;" | Producents: | {{{producents}}} |- class{{{scenārija autors|}}}="hiddenStructure" ! style="text-align: right;" | Scenārija autors: | {{{scenārija autors}}} |- class{{{galvenajās lomās|}}}="hiddenStructure" ! style="text-align: right;" | Galvenajās lomās: | {{{galvenajās lomās}}} |- class{{{mūzika|}}}="hiddenStructure" ! style="text-align: right;" | Mūzika: | {{{mūzika}}} |- class{{{operators|}}}="hiddenStructure" ! style="text-align: right;" | Operators: | {{{operators}}} |- class{{{montāža|}}}="hiddenStructure" ! style="text-align: right;" | Montāža: | {{{montāža}}} |- class{{{izdošanas laiks|}}}="hiddenStructure" ! style="text-align: right;" | Izdošanas laiks: | {{{izdošanas laiks}}} |- class{{{ilgums|}}}="hiddenStructure" ! style="text-align: right;" | Ilgums: | {{{ilgums}}} |- class{{{valoda|}}}="hiddenStructure" ! style="text-align: right;" | Valoda: | {{{valoda}}} |- class{{{budžets|}}}="hiddenStructure" ! style="text-align: right;" | Budžets: | {{{budžets}}} |- class{{{imdb|}}}="hiddenStructure" | colspan="2" style="text-align: center;" | '''[http://www.imdb.com/title/tt{{{imdb}}} IMDb profils]''' |} 10562 31638 2006-02-24T20:15:13Z Tail 13 "Buffet Froid" DVD vāka attēls. "Buffet Froid" DVD vāka attēls. 10563 31647 2006-02-24T20:23:42Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Astronomija]] 10564 31646 2006-02-24T20:23:11Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Astronomija]] 10565 31650 2006-02-24T20:30:53Z Tail 13 {{Filma| nosaukums latviski= Aukstās uzkodas | attēls= Image:Buffetfroid.jpg | paraksts= | nosaukums oriģinālvalodā= Buffet froid | valsts= [[Francija]] | režisors= [[Bertrāns Blijē]] | producents= [[Alēns Sards]] | scenārija autors= Betrāns Blijē | galvenajās lomās= [[Žerārs Depardjē]], [[Bernārs Blijē]], [[Žans Karmē]] | mūzika= [[Johans Brāmss]]; oriģinālmūzikas autori – [[Filips Sards]] un [[Žaks Plants]] | operators= [[Žans Panzē]] | montāža= | izdošanas laiks= | ilgums= 89 min | valoda= franču val. | budžets= | imdb= 0078913 }} '''"Aukstās uzkodas"''' (''Buffet froid'') ir [[kino]]filma, ko 1979. gadā uzņēma franču [[režija|režisors]] [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''). Filmas sižetiskā risinājuma pamatā ir absurdas situācijas dehumanizētā, atsvešinātā vidē. Vizuāli Blijē ietekmējies no [[ekspresionisms|ekspresionisma]] [[teātris|teātra]] un kino, savukārt saturiski – no [[absurda drāma]]s ([[Eižens Jonesko]], [[Semjuels Bekets]]). ''Buffet froid'' ir [[melnā komēdija|melnās komēdijas]] elementi. [[Category:Absurda kino]] [[Category:Franču filmas]] [[Category:Melnās komēdijas]] [[fr:Buffet froid]] 10566 31653 2006-02-24T20:37:08Z Feens 37 "[[Rīdegers fon der Golcs]]" pārdēvēju par "[[Rīdigers fon der Golcs]]": Pēc oriģinālvalodas iznāk tā #REDIRECT [[Rīdigers fon der Golcs]] 10567 31659 2006-02-24T20:54:04Z Tail 13 "2001: A Space Odyssey" DVD vāka attēls no en.wiki. "2001: A Space Odyssey" DVD vāka attēls no en.wiki. 10568 31661 2006-02-24T21:15:59Z Tail 13 "2001" DVD vāks - labāks attēls. "2001" DVD vāks - labāks attēls. 10569 31667 2006-02-24T22:35:29Z Feens 37 pāradres. #redirect [[Tallina]] 10570 31668 2006-02-24T22:35:35Z Feens 37 pāradres. #redirect [[Tallina]] 10571 31669 2006-02-24T22:35:39Z Feens 37 pāradres. #redirect [[Tallina]] 10572 31670 2006-02-24T22:35:44Z Feens 37 pāradres. #redirect [[Tallina]] 10573 31671 2006-02-24T22:35:48Z Feens 37 pāradres. #redirect [[Tallina]] 10574 45489 2006-05-15T22:08:17Z Knakts 848 Kategorijai pietiek ar "Saules sistēma". {| width="250px" border="2" cellspacing="0" cellpadding="4" rules="all" style="float:right; clear:right; margin:5px 0 1em 1em; border-style: solid; border-width: 1px; border-collapse:collapse; font-size:95%; empty-cells:show" |+ '''Saules sistēmas objekti''' |- ! colspan=3 | [[Image:Solar sys.jpg|250px]] |- ! colspan=3 | '''[[Saule]]''' |-- | rowspan=5 | [[Iekšējās planētas]] |- | colspan=2 | '''1. [[Merkurs (planēta)|Merkurs]]''' |- | colspan=2 | '''2. [[Venēra (planēta)|Venēra]]''' |- | '''3. [[Zeme]]''' || [[Mēness]] |- | '''4. [[Marss (planēta)|Marss]]''' || [[Foboss (pavadonis)|Foboss]], [[Deimoss (pavadonis)|Deimoss]] |- | [[Asteorīdu josla]] | colspan=2 | [[Cerera (asteorīds)|Cerera]], [[Pallāda (asteorīds)|Pallāda]], [[Junona (asteorīds)|Junona]], [[Vesta (asteorīds)|Vesta]] |- | rowspan=5 | [[Ārējās planētas]] | '''5. [[Jupiters (planēta)|Jupiters]]''' || [[Jo (pavadonis)|Jo]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropa]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēds]], [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]] |- | '''6. [[Saturns (planēta)|Saturns]]''' || [[Tetīda (pavadonis)|Tetīda]], [[Diona (pavadonis)|Diona]], [[Reja (pavadonis)|Reja]], [[Titāns (pavadonis)|Titāns]], [[Japets (pavadonis)|Japets]] |- | '''7. [[Urāns (planēta)|Urāns]]'''|| [[Miranda (pavadonis)|Miranda]], [[Ariels (pavadonis)|Ariels]], [[Umbriels (pavadonis)|Umbriels]], [[Titānija (pavadonis)|Titānija]], [[Oberons (pavadonis)|Oberons]] |- | '''8. [[Neptūns (planēta)|Neptūns]]'''|| [[Tritons (pavadonis)|Tritons]], [[Nereīda (pavadonis)|Nereīda]] |- | '''9. [[Plutons (planēta)|Plutons]]'''|| [[Harons (pavadonis)|Harons]] |- | rowspan=3 | [[Transneptūna objekti]], [[Kuipera josla]] || [[Plutino]] || [[Iksions (asteorīds)|Iksions]], [[Orks (asteorīds)|Orks]] |- | colspan=2 | [[Kvavars (asteorīds)|Kvavars]], [[Varuna (asteorīds)|Varuna]], [[2003 UB313|2003&nbsp;UB<sub>313</sub>]] |- | colspan=2 | [[Sedna (asteorīds)|Sedna]] |- | colspan=3 | [[Orta mākonis]] |} '''Saules sistēma''' sastāv no tās centrālā ķermeņa [[Saule]]s, [[Saules sistēmas planētas|planētām]] un to pavadoņiem un citiem objektiem, to skaitā [[asteorīds|asteorīdiem]], [[meteorīds|meteorīdiem]], [[komēta|komētām]], starpplanētu putekļiem. Saules sistēmas objektus vienā sistēmā satur Saules [[gravitācija]]s spēks. {{stub}} [[Category:Saules sistēma]] [[af:Sonnestelsel]] [[ar:نظام شمسي]] [[ast:Sistema solar]] [[bg:Слънчева система]] [[ca:Sistema Solar]] [[cs:Sluneční soustava]] [[da:Solsystem]] [[de:Sonnensystem]] [[en:Solar system]] [[eo:Sunsistemo]] [[es:Sistema Solar]] [[et:Päikesesüsteem]] [[eu:Eguzki-sistema]] [[fa:سامانه خورشیدی]] [[fi:Aurinkokunta]] [[fr:Système solaire]] [[fy:Sinnestelsel]] [[ga:Grianchóras]] [[gl:Sistema Solar]] [[gu:સૂર્યમંડળ]] [[he:מערכת השמש]] [[hr:Sunčev sustav]] [[hu:Naprendszer]] [[ia:Systema Solar]] [[id:Tata Surya]] [[ie:Solari sistema]] [[io:Sunala sistemo]] [[is:Sólkerfið]] [[it:Sistema solare]] [[ja:太陽系]] [[ko:태양계]] [[la:systema solare]] [[li:Zonnestèlsel]] [[lt:Saulės sistema]] [[ms:Sistem suria]] [[nl:Zonnestelsel]] [[nn:Solsystemet]] [[no:Solsystem]] [[pam:Solar System]] [[pl:Układ Słoneczny]] [[pt:Sistema Solar]] [[ro:Sistem solar]] [[ru:Солнечная система]] [[sco:Solar seestem]] [[sh:Sunčev sistem]] [[simple:Solar system]] [[sk:Planetárna sústava]] [[sl:Osončje]] [[sv:Solsystem]] [[sw:Mfumo wa jua na sayari zake]] [[th:ระบบสุริยะ]] [[tr:Güneş Sistemi]] [[uk:Сонячна система]] [[vi:Hệ Mặt Trời]] [[zh:太阳系]] [[zh-min-nan:Thài-iông-hē]] {{Link FA|zh}} 10575 52108 2006-06-26T12:09:36Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fa:ریکیاویک]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Reykjavík'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Reykjavik-pos.jpg|160px|]] | align=center | [[Image:Reykjavik herb.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 114 576<br>194 578 (agl.) |- | Dibināta | 870.g (1752.g) |- | Municipalitāte | Neatkarīga pilsēta (''kaupstaðir'') |- | Mājaslapa | http://www.rvk.is/ |} {{commons|Category:Reykjavík}} [[Image:Reykjavík2.jpg|thumb|250px|Iela Reikjavikā]] '''Reikjavīka''' ([[islandiešu valoda|islandiešu]] - ''Reykjavík'') - pilsēta [[Islande|Islandes]] dienvidrietumos pie Faksafloji (''Faxaflói'') līča. Islandes lielākā pilsēta un tās galvaspilsēta. Vistālāk uz ziemeļiem atrodamā valsts galvaspilsēta. Pilsētas nosaukums islandiski nozīmē "dūmu līcis", domājams [[termālie avoti|termālo avotu]] dēļ. Reikjavīka ir [[Bjorka|Bjorkas]] un grupas ''[[Sigur Rós]]'' dzimtā pilsēta. ====Vēsture==== 870.gadā [[vikings]] [[Ingolfurs Arnarsons]] (''Ingólfur Arnarson'') nodibina apmetni Reikjavīkas vietā, ko apraksta t.s. [[Islandes Apmešanās grāmata]] (''Landnámabók''). Turpmāk Reikjavīkas vārds nav atrodams nevienā tekstā līdz pat XVII.gs. 1752.gadā [[Dānija|Dānijas]] karalis (sala bija Dānijas valdījumā) piešķīra apmetni [[vilna|vilnas]] pārstrādāšanas uzņēmumam. XIX gs. parādījās idejas par Islandes neatkarību, un Reikjavīka bija viens no šīs kustības centriem. 1844.gadā uz Reikjavīku pārceļas [[Altings]] (parlaments). 1918.gada 1.decembrī Islande ieguva pašpārvaldi. 1940.gada 10.maijā Reikjavīku okupē [[Lielbritānija|britu]] armija, kaut arī Islandes valdība tam nepiekrīt. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] gados puse Reikjavīkas iedzīvotājiem ir britu un [[ASV]] militārpersonas. 1944.gada 17.jūnijā tiek deklarēta Islandes neatkarība, un par jaunās valsts galvaspilsētu kļūst Reikjavīka. 1986.gada 11.oktobrī Reikjavīkā tiekas [[ASV]] un [[PSRS]] toreizējie vadītāji ([[Mihails Gorbačovs]] un [[Ronalds Reigans]]). [[Category:Islandes pilsētas]] [[ar:ريكيافيك]] [[be:Рэйк'явік]] [[bg:Рейкявик]] [[bs:Rejkjavik]] [[ca:Reykjavík]] [[cs:Reykjavík]] [[da:Reykjavik]] [[de:Reykjavík]] [[el:Ρέυκιαβικ]] [[en:Reykjavík]] [[eo:Rejkjaviko]] [[es:Reykjavík]] [[et:Reykjavík]] [[fa:ریکیاویک]] [[fi:Reykjavík]] [[fr:Reykjavík]] [[gd:Reykjavík]] [[gl:Reiquiavik - Reykjavík]] [[he:רייקיאוויק]] [[hr:Reykjavík]] [[hu:Reykjavík]] [[id:Reykjavik]] [[io:Reykjavík]] [[is:Reykjavík]] [[it:Reykjavík]] [[ja:レイキャヴィーク]] [[ko:레이캬비크]] [[lt:Reikjavikas]] [[nds:Reykjavik]] [[nl:Reykjavik]] [[nn:Reykjavík]] [[no:Reykjavik]] [[pl:Reykjavík]] [[pt:Reykjavík]] [[ro:Reykjavík]] [[ru:Рейкьявик]] [[simple:Reykjavík]] [[sk:Reykjavík]] [[sr:Рејкјавик]] [[sv:Reykjavik]] [[tr:Reykjavík]] [[zh:雷克雅維克]] 10576 50364 2006-06-13T07:20:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:ヴィーナス (曖昧さ回避)]] Venēra var būt: * [[Venēra (dieviete)|romiešu dieviete]], * [[Venēra (planēta)|Saules sistēmas planēta]]. {{disambig}} [[ar:زهرة]] [[bg:Венера]] [[ca:Venus]] [[cs:Venuše]] [[da:Venus]] [[de:Venus]] [[en:Venus (disambiguation)]] [[es:Venus]] [[fr:Vénus]] [[ga:Véineas]] [[gl:Venus]] [[hu:Vénusz]] [[ilo:Venus]] [[is:Venus]] [[it:Venere]] [[ja:ヴィーナス (曖昧さ回避)]] [[ko:비너스 (동음이의)]] [[la:Venus]] [[nds-nl:Venus]] [[nl:Venus]] [[pl:Wenus (strona ujednoznaczniająca)]] [[pt:Vênus (desambiguação)]] [[ru:Венера]] [[simple:Venus]] [[sk:Venuša (rozlišovacia stránka)]] [[sl:Venera]] [[sr:Венера]] [[sv:Venus (olika betydelser)]] [[tl:Venus]] [[tr:Venüs]] 10577 31679 2006-02-24T23:32:14Z Feens 37 "[[Reikjavika]]" pārdēvēju par "[[Reikjavīka]]": Noklausījos islandiešu izrunu :) #REDIRECT [[Reikjavīka]] 10578 44903 2006-05-14T00:19:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[gl:Xúpiter]], [[he:יופיטר]] Jupiters var būt * [[Jupiters (dievs)|romiešu dievs]], * [[Jupiters (planēta)|Saules sistēmas planēta]]. {{disambig}} [[als:Jupiter]] [[ast:Xúpiter]] [[bg:Юпитер]] [[ca:Júpiter]] [[cs:Jupiter]] [[da:Jupiter]] [[de:Jupiter]] [[en:Jupiter (disambiguation)]] [[es:Júpiter]] [[eu:Jupiter]] [[fr:Jupiter]] [[gl:Xúpiter]] [[he:יופיטר]] [[hu:Jupiter]] [[is:Júpíter]] [[ja:ジュピター]] [[la:Iuppiter]] [[lb:Jupiter]] [[nds:Jupiter]] [[nl:Jupiter]] [[no:Jupiter]] [[pl:Jowisz (strona ujednoznaczniająca)]] [[pt:Júpiter]] [[ro:Jupiter (dezambiguizare)]] [[simple:Jupiter]] [[sk:Jupiter (rozlišovacia stránka)]] [[sr:Јупитер]] [[sv:Jupiter (olika betydelser)]] [[tr:Jüpiter]] 10579 31686 2006-02-24T23:37:00Z Feens 37 [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[Category:Islande]] 10580 47616 2006-05-26T22:22:44Z 131.111.8.97 it: Plutons var būt * [[Plutons (dievs)|romiešu dievs]], * [[Plutons (planēta)|Saules sistēmas planēta]]. {{disambig}} [[it:Plutone]] 10581 31695 2006-02-25T00:14:12Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Korka]] 10582 31696 2006-02-25T00:14:17Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Korka]] 10583 50183 2006-06-12T09:56:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Palermo]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Palermo'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Palermo, Sicily.png|160px|]] | align=center | [[Image:Palermo-Stemma.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 721 163<br>1 064 471 (agl.) |- | Dibināta | [[Feniķija|feniķieši]] VIII gs. p.m.ē. |- | Reģions (''regione'') | [[Sicīlija]] |- | Province (''province'') | [[Palermo province]] |- | Mājaslapa | http://www.comune.palermo.it/ |} {{commons|Category:Palermo}} [[Image:Palermo panorama.JPG|thumb|250px|Palermo panorāma]] '''Palermo''' ([[itāļu valoda|itāļu]] - ''Palermo'', [[sicīliešu valoda|sicīliešu]] - ''Paliermu'' vai ''Paliemmu'') - pilsēta [[Itālija|Itālijas]] dienvidos, osta [[Sicīlija|Sicīlijas]] ziemeļkrastā pie [[Tirēnu jūra|Tirēnu jūras]]. Sicīlijas reģiona galvaspilsēta un lielākā pilsēta. [[Palermo province|Palermo provinces]] centrs. Pilsēta bagāta ar daudzu gadsimtu un stilu arhitektūras pieminekļiem, jo pilsēta bijusi dažādu kultūru (rietumu, [[Bizantija|Bizantijas]], [[arābi|arābu]]) ietekmē. Vērtīga ir Palermo [[normāņu arhitektūra]]. Ievērojamākie arhitektūras pieminekļi: *''Cuba'' - XII gs pils (austrumu arhitektūras ietekme) *Palermo katedrāle - līdz 1135.gadam - [[mošeja]] *''Palazzo dei Normanni'' (sākta IX gs) - Sicīlijas karaļa pils, ar krāšņo ''Cappella Palatina'' - karaļa kapellu *''San Cataldo'' baznīca (XII gs) - normāņu arhitektūra *''San Giuseppe dei Teatini'' baznīca (XVII gs) - [[Sicīlijas baroks]] *''Zisa'' - XII gs pils (austrumu arhitektūras ietekme) Viens no dīvainākajiem vēstures pieminekļiem ir [[kapucīņi|kapucīņu]] [[katakombas]] (kapenes) - sāktas lietot tikai 1599.gadā, un lieltotas līdz pat XX gs 20-ajiem gadiem. Katakombās ir izliktas mirušo apģērbtas [[mūmija|mūmijas]]. Palermo ir pazīstama arī kā [[mafija|mafijas]] dzimtene. ====Vēsture==== Palermo dibinājuši [[Feniķija|feniķieši]] VIII gs p.m.ē. Iespējams viņi to saukuši par '''Zīzu''' (''Zîz''). [[Senā Grieķija|Grieķu]] vārds pilsētai bija '''Panorma''' (''Panormus''), no kā cēlies mūsdienu nosaukums. Jāpiezīmē, ka šī pilsēta nekad nav bijusi grieķu kolonija. Palermo paliek feniķišu ([[Kartāga|Kartāgas]]) īpašums līdz [[Pirmais pūniešu karš|Pirmajam pūniešu karam]] (264.-241.pmē), kad Sicīlija nonāk [[Senā Roma|Romas]] varā. Romas valdīšanas laikā Sicīlijas galvenā pilsēta bija [[Sirakūzas]]. Pēc Rietumromas impērijas krišanas V gs. Sicīlija un Palermo nonāk [[Bizantija|Bizantijas]] varā. 827.gadā Palermo ierodas Bizantijas prefekta uzaicinātie [[arābi]], kuri sagrābj varu, un līdz 905.gadam ieņem visu Sicīliju. Arābi pārvieto [[Sicīlijas emirāts|Sivcīlijas emirāta]] galvaspilsētu uz Palermo. Musulmaņu varas gados Palermo kļūst par plaukstošu pilsētu. Palermo atradušās 300 [[mošeja|mošejas]]. Arī [[kristietība|kristiešiem]] un [[ebreji|ebrejiem]] bija atļauts darboties pilsētā. 1060.gadā Palermo ieņem [[normāņi]] [[Rudžero I]] vadībā. Līdz 1091.gadam Rudžero I ieņem visu Sicīliju un nodibina [[Sicīlijas karaliste|Sicīlijas karalisti]]. Laika gaitā arābu un normāņu kultūru elementi izveidojuši īpašo Palermo arhitektūras un sadzīves stilu. 1194.gadā Sicīlija iekļaujas [[Svētā Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]]. Palermo ir imperatora [[Frīdrihs II|Frīdriha II]] iemīļotā pilsēta. No 1266. līdz 1282.gadam Palermo valda [[Anžū dinastija]], līdz 1479.gadam ir [[Aragona|Aragonas]] karalis, bet vēlāk - [[Spānija|Spānijā]] karalis. 1734.gadā Palermo zaudē galvaspilsētas statusu, jo Sicīlija tiek pievienota [[Neapoles karaliste|Neapoles karalistei]], izveidojot [[Abu Sicīliju karaliste|Abu Sicīliju karalisti]] ar galvaspilsētu [[Neapole|Neapolē]]. 1860.gadā Palermo iekļaujas jaunajā Itālijas valstī. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Palermo cieta postījumus 1943.gada [[Sabiedroto iebrukums Sicīlijā|Sabiedroto iebrukumā Sicīlijā]]. ====Cilvēki==== Palermo dzimuši: *[[Džovanni Falkone]] (''Giovanni Falcone'') (1939–1992) - tiesnesis, cīnītājs pret Mafiju *[[Alesandro Kaliostro]] (''Alessandro Cagliostro'') (1743-1795) - avantūrists *[[Frenks Kapra]] (Frank Capra) (1897–1991) - kinorežisors (''It's a Wonderful Life'', 1946) *[[Džuzepe Tomasi di Lampeduza]] (Giuseppe Tomasi di Lampedusa) (1896-1957) - rakstnieks (''Il Gattopardo'', 1958) [[category:Itālijas pilsētas]] [[als:Palermo]] [[an:Palermo]] [[ar:باليرمو]] [[ast:Palermo]] [[be:Палерма]] [[bg:Палермо]] [[bs:Palermo]] [[ca:Palerm]] [[cs:Palermo]] [[da:Palermo]] [[de:Palermo]] [[en:Palermo]] [[eo:Palermo]] [[es:Palermo]] [[et:Palermo]] [[eu:Palermo]] [[fa:پالرمو]] [[fi:Palermo]] [[fr:Palerme]] [[gl:Palermo]] [[he:פלרמו]] [[hr:Palermo]] [[hu:Palermo]] [[id:Palermo]] [[it:Palermo]] [[ja:パレルモ]] [[la:Panormus]] [[lt:Palermas]] [[nap:Palermo]] [[nl:Palermo (stad)]] [[no:Palermo]] [[pl:Palermo]] [[pt:Palermo]] [[ro:Palermo]] [[ru:Палермо]] [[scn:Palermu]] [[simple:Palermo]] [[sr:Палермо]] [[sv:Palermo]] [[tr:Palermo]] [[vec:Pałermo]] [[zh:巴勒莫市]] 10586 31705 2006-02-25T09:19:00Z BountyHunter 629 wow wow 10587 31709 2006-02-25T09:25:42Z BountyHunter 629 wow wow 10588 31711 2006-02-25T09:27:07Z BountyHunter 629 wow wow 10590 31715 2006-02-25T09:29:30Z BountyHunter 629 wow wow 10591 32526 2006-03-04T14:39:50Z Yyy 146 cat [[Image:Orki (World of Warcraft).gif|right]] ==Pieejamās Klases== *[[Kareivis (World of Warcraft)|Kareivis]] *[[Mednieks (World of Warcraft)|Mednieks]] *[[Šamanis (World of Warcraft)|Šamanis]] *[[Laupītājs (World of Warcraft)|Laupītājs]] *[[Burvis (World of Warcraft)|Burvis]] [[Category:wow]] 10592 31720 2006-02-25T09:34:59Z BountyHunter 629 wow wow 10593 31722 2006-02-25T09:35:40Z BountyHunter 629 wow wow 10594 31724 2006-02-25T09:36:48Z BountyHunter 629 wow wow 10595 31726 2006-02-25T09:37:33Z BountyHunter 629 wow wow 10596 31728 2006-02-25T09:39:04Z BountyHunter 629 wow wow 10597 32527 2006-03-04T14:40:23Z Yyy 146 cat [[Image:Trolli (World of Warcraft).gif|right]] ==Pieejamās Klases== *[[Kareivis (World of Warcraft)|Kareivis]] *[[Mednieks (World of Warcraft)|Mednieks]] *[[Šamanis (World of Warcraft)|Šamanis]] *[[Laupītājs (World of Warcraft)|Laupītājs]] *[[Mags (World of Warcraft)|Mags]] *[[Priesteris (World of Warcraft)|Priesteris]] [[Category:wow]] 10598 31733 2006-02-25T09:44:11Z BountyHunter 629 wow wow 10599 32528 2006-03-04T14:40:56Z Yyy 146 cat [[Image:Taureni (World of Warcraft).gif|right]] ==Pieejamās Klases== *[[Kareivis (World of Warcraft)|Kareivis]] *[[Mednieks (World of Warcraft)|Mednieks]] *[[Šamanis (World of Warcraft)|Šamanis]] *[[Druīds (World of Warcraft)|Druīds]] [[Category:wow]] 10600 31739 2006-02-25T09:49:20Z BountyHunter 629 wow wow 10601 31746 2006-02-25T09:58:31Z Dekaels 268 disambig Urāns var būt * [[Urāns (dievs)|grieķu dievs]], * [[Urāns (elements)|ķīmiskais elements]], * [[Urāns (planēta)|Saules sistēmas planēta]]. {{disambig}} 10602 45679 2006-05-17T07:48:54Z Yyy 146 cat [[Image:Mirusie (World of Warcraft).gif|right]] ==Pieejamās Klases== *[[Kareivis (World of Warcraft)|Kareivis]] *[[Laupītājs (World of Warcraft)|Laupītājs]] *[[Mags (World of Warcraft)|Mags]] *[[Burvis (World of Warcraft)|Burvis]] *[[Priesteris (World of Warcraft)|Priesteris]] [[Category:wow]] 10603 31744 2006-02-25T09:52:24Z BountyHunter 629 wow wow 10604 31748 2006-02-25T09:58:50Z Tail 13 Fransisko de Surbarana glezna "Kristus krustā". {{NA-70}} Fransisko de Surbarana glezna "Kristus krustā". {{NA-70}} 10605 31749 2006-02-25T10:00:18Z Dekaels 268 disambig Marss var būt * [[Marss (dievs)|romiešu dievs]], * [[Marss (planēta)|Saules sistēmas planēta]]. {{disambig}} 10606 31751 2006-02-25T10:16:21Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Kālija sulfāts</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>K<sub>2</sub>SO<sub>4</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>174,27 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>2660 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1342 K (1069&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>1962 K (1689&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Kālija sulfāts''' (K<sub>2</sub>SO<sub>4</sub>) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. To galvenokārt lieto par minerālmēslojumu. Kālija sulfāts ir sastopams dabā dažu sāļu maisījumu sastāvā. Rūpnieciski kālija sulfātu galvenokārt iegūst no [[kālija hlorīds|kālija hlorīda]] un [[sērskābe]]s. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[de:Kaliumsulfat]] [[en:Potassium sulfate]] [[id:Potasium sulfat]] 10607 51937 2006-06-25T10:22:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:لانتان]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Lantāns, La, 57</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>138,90547 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>6162 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1193 K (920&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3737 K (3464&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Lantāns''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu La un atomskaitli 57. Tas ir sudrabbalts, mīksts [[metāls]]. Dabā sastopams polimetāliskajās rūdās, kopā ar citiem [[lantanīdi]]em. Lantāns reaģē ar lielāko daļu [[nemetāli|nemetālu]], arī ar [[ūdens|ūdeni]]. Savienojumos tas ir trīsvērtīgs. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ca:Lantani]] [[cs:Lanthan]] [[de:Lanthan]] [[en:Lanthanum]] [[eo:Lantano]] [[es:Lantano]] [[et:Lantaan]] [[fi:Lantaani]] [[fr:Lanthane]] [[he:לנתן]] [[hr:Lantan]] [[hu:Lantán]] [[io:Lantano]] [[it:Lantanio]] [[ja:ランタン]] [[ko:란타넘]] [[lt:Lantanas]] [[nl:Lanthanium]] [[nn:Lantan]] [[no:Lantan]] [[pl:Lantan]] [[pt:Lantânio]] [[ru:Лантан]] [[sr:Лантан]] [[sv:Lantan]] [[th:แลนทานัม]] [[ug:لانتان]] [[uk:Лантан]] [[zh:镧]] 10608 53390 2006-07-03T08:38:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Seryum]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Cērijs, Ce, 58</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>140,116 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>6770 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1068 K (795&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3716 K (3443&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Cērijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ce un atomskaitli 58. Tas ir mīksts, ķīmiski aktīvs [[metāls]] un ir otrais aktīvākais [[lantanīdi|lantanīds]]. Dabā cērijs ir sstopmas polimetālisko rūdu veidā, tas ir izplatītākais retzemju elements. Cērija oksīdu lieto par abrazīvu stikla pulēšanai. Dažus cērija sakausējumus lieto par šķiltavu krama materiālu (berzes iedarbībā ļoti viegli veido dzirksteles). Savienojumos cērijam var būt vērtība +3 vai +4. Cērija (3) sāļi parasti ir balti, taču cērija (4) sāļi ir krāsaini. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Lantanīdi]] [[bs:Cerium]] [[ca:Ceri]] [[cs:Cer]] [[de:Cer]] [[en:Cerium]] [[eo:Cerio]] [[es:Cerio]] [[et:Tseerium]] [[fi:Cerium]] [[fr:Cérium]] [[gl:Cerio (elemento)]] [[he:צריום]] [[hr:Cerij]] [[hu:Cérium]] [[io:Cerio]] [[it:Cerio]] [[ja:セリウム]] [[ko:세륨]] [[lt:Ceris]] [[nl:Cerium]] [[nn:Cerium]] [[no:Cerium]] [[pl:Cer]] [[pt:Cério]] [[ru:Церий]] [[sl:Cerij]] [[sr:Церијум]] [[sv:Cerium]] [[th:ซีเรียม]] [[tr:Seryum]] [[ug:سېرىي]] [[uk:Церій]] [[zh:铈]] 10609 48952 2006-06-03T08:02:08Z Dainis 876 saite uz [[Marsa izpēte]] [[Image:Mars Hubble.jpg|thumb|200px|Marss (attēls uzņemts ar Habla teleskopu)]] '''Marss''' ir [[Saules sistēma]]s [[planēta]], ceturtā planēta no [[Saule]]s. Marss nosaukts [[Marss (dievs)|romiešu kara dieva]] vārdā. Marsu bieži dēvē arī par "Sarkano planētu" tā sarkanās krāsas dēļ. Marsam ir divi pavadoņi - [[Foboss (pavadonis)|Foboss]] un [[Deimoss (pavadonis)|Deimoss]]. Marss pieder pie [[Zemes grupas planētas|Zemes grupas planētām]]. Marsa [[diametrs]] ir apmēram 6 804,9 km, tas ir aptuveni divreiz mazāks nekā [[Zeme]]i. Marsam ir relatīvi blīva [[atmosfēra]], kas gan sastāv lielākoties no [[ogleklis|oglekļa dioksīda]] (95,32%). Marsa virsmas vidējā [[temperatūra]] ir -63°C. Marsa diennakts garums ir aptuveni 24,6 stundas. Marsa astronomiskais simbols ir [[Image:Mars symbol.ant.png|15px]], aplis ar no tā ziemeļaustrumu virzienā izejošu bultu. Šis simbols attēlo dieva Marsa vairogu un šķēpu ([[bioloģija|bioloģijā]] tas apzīmē vīrišķo dzimumu). Skatīt arī '''[[Marsa izpēte]]''' {{Saules sistēma}} {{stub}} [[Category:Marss (planēta)]] [[Category:Planētas]] [[Category:Saules sistēma]] {{Link FA|bg}} {{Link FA|cs}} {{Link FA|de}} {{Link FA|es}} {{Link FA|pl}} {{Link FA|pt}} [[als:Mars (Planet)]] [[ar:مريخ]] [[bg:Марс (планета)]] [[bn:মঙ্গলগ্রহ]] [[br:Meurzh (planedenn)]] [[bs:Mars]] [[ca:Mart (planeta)]] [[co:Marte]] [[cs:Mars (planeta)]] [[cy:Mawrth (planed)]] [[da:Mars (planet)]] [[de:Mars (Planet)]] [[el:Άρης (πλανήτης)]] [[en:Mars]] [[eo:Marso]] [[es:Marte (planeta)]] [[et:Marss]] [[eu:Martitz (planeta)]] [[fa:بهرام (سیاره)]] [[fi:Mars]] [[fr:Mars (planète)]] [[ga:Mars (pláinéad)]] [[gl:Marte (planeta)]] [[he:מאדים]] [[hr:Mars (planet)]] [[hu:Mars (bolygó)]] [[id:Mars]] [[ilo:Mars (planeta)]] [[io:Marso]] [[is:Mars (reikistjarna)]] [[it:Marte (astronomia)]] [[ja:火星]] [[ka:მარსი (პლანეტა)]] [[kn:ಮಂಗಳ]] [[ko:화성]] [[ku:Behram (gerstêrk)]] [[kw:Meurth (planet)]] [[la:Mars (planeta)]] [[lb:Mars (Planéit)]] [[li:Mars (planeet)]] [[lt:Marsas (planeta)]] [[ms:Marikh]] [[mt:Marte (pjaneta)]] [[nds:Mars]] [[nl:Mars (planeet)]] [[nn:Planeten Mars]] [[no:Mars (planet)]] [[os:Марс (планетæ)]] [[pam:Mars]] [[pl:Mars]] [[pt:Marte]] [[ro:Marte (planetă)]] [[ru:Марс]] [[scn:Marti]] [[sco:Maurs]] [[simple:Mars (planet)]] [[sk:Mars]] [[sl:Mars (planet)]] [[sq:Marsi]] [[sr:Марс]] [[sv:Mars (planet)]] [[sw:Meriki]] [[ta:செவ்வாய் (கோள்)]] [[th:ดาวอังคาร]] [[tl:Marte]] [[tr:Mars (gezegen)]] [[ug:مارس (ئاسترونومىيە)]] [[uk:Марс (планета)]] [[vi:Sao Hỏa]] [[wa:Måss (planete)]] [[zh:火星]] [[zh-min-nan:Hoé-chheⁿ]] 10610 51767 2006-06-24T16:14:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:نېئودىمىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Neodīms, Nd, 60</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>144,242 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>7010 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1297 K (1024&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3347 K (3074&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Neodīms''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Nd un atomskaitli 60. Tas ir ķīmiski aktīvs retzemju [[metāls]]. Tāpat, kā citus lantanīdus, neodīmu iegūst no polimetāliskajām rūdām. Neodīmu dažreiz lieto stikla krāsošanai, un Nd<sub>2</sub>Fe<sub>14</sub>B lieto ļoti spēcīgu magnētu izgatavošanai. Savienojumos neodīms parasti ir trīsvērtīgs. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ca:Neodimi]] [[cs:Neodym]] [[de:Neodym]] [[el:Νεοδύμιο]] [[en:Neodymium]] [[eo:Neodimo]] [[es:Neodimio]] [[et:Neodüüm]] [[fi:Neodyymi]] [[fr:Néodyme]] [[he:נאודימיום]] [[hr:Neodimij]] [[hu:Neodímium]] [[io:Neodimio]] [[it:Neodimio]] [[ja:ネオジム]] [[ko:네오디뮴]] [[lt:Neodimis]] [[nl:Neodymium]] [[nn:Neodym]] [[no:Neodymium]] [[pl:Neodym]] [[pt:Neodímio]] [[ru:Неодим]] [[sr:Неодијум]] [[sv:Neodym]] [[th:นีโอดิเมียม]] [[ug:نېئودىمىي]] [[uk:Неодим]] [[zh:钕]] 10611 31763 2006-02-25T11:56:18Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Metāns]] 10612 31765 2006-02-25T11:57:31Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Benzols]] 10613 31766 2006-02-25T11:58:17Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Nātrija hlorīds]] 10614 31767 2006-02-25T11:58:53Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Kālija hlorīds]] 10615 31768 2006-02-25T11:59:38Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Kālija nitrāts]] 10616 31769 2006-02-25T12:00:19Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Kālija nitrāts]] 10617 31771 2006-02-25T12:04:01Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Toluols]] 10618 31772 2006-02-25T12:04:48Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Toluols]] 10619 31773 2006-02-25T12:06:13Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Acetons]] 10620 42688 2006-04-30T12:56:08Z Juzeris 23 "[[Teātra termini (uzskaitījums)]]" pārdēvēju par "[[Teātra jēdzienu uzskaitījums]]": konsekvencei un skaidrībai * [[Aktieris]] * [[Amfiteātris]] * [[Avanscēna]] * [[Balkons (teātrī)|Balkons]] * [[Beletāža]] * [[Burleska]] * [[Dekorācija]] * ''[[Deus ex machina]]'' * [[Drāma]] * [[Dramaturģija]] * [[Episkais teātris]] * [[Farss]] * [[Galerija]] * [[Gremdētava]] * [[Horeogrāfija]] * [[Improvizācija]] * [[Inscenējums]] * [[Kabuki]] * [[Katarse]] * [[Komēdija]] * [[Kulises]] * [[Loma]] * [[Loža]] * [[Maska]] * [[Mirakls]] * [[Mizanscēna]] * [[Moralitē]] * [[No]] * [[Orhestra]] * [[Orķestra bedre]] * [[Pantomīma]] * [[Parters]] * [[Podests]] * [[Proskēnijs]] * [[Prospekts (teātrī)|Prospekts]] * [[Rampa]] * [[Rekvizīts]] * [[Remarka]] * [[Replika]] * [[Režija]] * [[Scenogrāfija]] * [[Skatuve]] * [[Suflieris]] * [[Šņorbēniņi]] * [[Traģēdija]] * [[Traģikomēdija]] * [[Travestija]] [[Category:Teātris]] [[Category:Uzskaitījumi]] [[en:Theater terms]] [[fr:Lexique théâtral]] 10621 31776 2006-02-25T12:13:50Z Dekaels 268 [[Image:Mercury-real color.jpg|thumb|200px|Merkurs]] '''Merkurs''' ir [[Saule]]i tuvākā un otrā mazākā [[Saules sistēma]]s [[planēta]]. Merkurs ir nosaukts [[Merkurs (dievs)|romiešu dieva Merkura]] vārdā. Merkurs ir [[Zemes grupas planētas|Zemes grupas planēta]]. Merkuram nav pavadoņu. Merkura ekvatoriālais [[diametrs]] ir aptuveni 4 879,4 km, tas ir 0, 38 [[Zeme]]s diametri. Merkura virsmas vidējā [[temperatūra]] ir 440 [[kelvins (mērvienība)|kelvini]]. Merkuram praktiski nav [[atmosfēra]]s. Merkuram ir vājš magnētiskais lauks, ko rada planētas [[dzelzs]] kodols. Merkura virsmu klāj daudzi [[krāteris|krāteri]]. Merkura astronomiskais simbols ir [[Image:Mercury symbol.ant.png|15px]]. Tas attēlo stilizētu dieva Merkura galvu ar spārnoto cepuri. {{Saules sistēma}} {{stub}} [[Category:Planētas]] [[Category:Saules sistēma]] [[ar:عطارد]] [[bg:Меркурий (планета)]] [[br:Merc'her (planedenn)]] [[bs:Merkur (planeta)]] [[ca:Mercuri (planeta)]] [[cs:Merkur (planeta)]] [[cy:Mercher (planed)]] [[da:Merkur (planet)]] [[de:Merkur (Planet)]] [[el:Ερμής (πλανήτης)]] [[en:Mercury (planet)]] [[eo:Merkuro]] [[es:Mercurio (planeta)]] [[et:Merkuur]] [[fi:Merkurius]] [[fr:Mercure (planète)]] [[ga:Mearcair (pláinéad)]] [[gu:બુધ (ગ્રહ)]] [[he:כוכב חמה]] [[hr:Merkur (planet)]] [[hu:Merkúr (bolygó)]] [[id:Merkurius]] [[ilo:Mercurio (planeta)]] [[io:Merkuro]] [[is:Merkúríus (reikistjarna)]] [[it:Mercurio (astronomia)]] [[ja:水星]] [[ko:수성]] [[ku:Tîr (gerstêrk)]] [[la:Mercurius (planeta)]] [[lt:Merkurijus (planeta)]] [[ms:Utarid]] [[mt:Merkurju (pjaneta)]] [[nl:Mercurius (planeet)]] [[nn:Planeten Merkur]] [[no:Merkur]] [[os:Меркурий (планетæ)]] [[pl:Merkury (planeta)]] [[pt:Mercúrio (planeta)]] [[ro:Mercur (planetă)]] [[ru:Меркурий (планета)]] [[scn:Mircuriu (pianeta)]] [[simple:Mercury (planet)]] [[sk:Merkúr (planéta)]] [[sl:Merkur]] [[sr:Меркур (планета)]] [[sv:Merkurius]] [[th:ดาวพุธ]] [[tr:Merkür (gezegen)]] [[uk:Меркурій (планета)]] [[vi:Sao Thủy]] [[zh:水星]] {{Link FA|bg}} {{Link FA|de}} {{Link FA|fr}} {{Link FA|sr}} 10622 50560 2006-06-14T17:15:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Eter dietylowy]], [[uk:Діетиловий ефір]] Modifying: [[de:Diethylether]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Dietilēteris</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CH<sub>3</sub>CH<sub>2</sub>OCH<sub>2</sub>CH<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>74,12 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>713,4 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>156,85 K (-116,3&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>307,75 K (34,6&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Dietilēteris''' (CH<sub>3</sub>CH<sub>2</sub>OCH<sub>2</sub>CH<sub>3</sub>) (etoksietāns) ir plašāk pazīstamias [[ēteri]]s. Bieži vien ar vārdu "ēteris" saprot tieši dietilēteri. Dietilēteris ir bezkrāsains caurspīdīgs, viegli gaistošs un degošs šķidrums. Tas slikti šķīst ūdenī. ētera tvaiki ir smagāki par gaisu. Dietilēterim ir liels cetānskaitlis, tapēc to dažreiz lieto lai varētu vieglāk iedarbināt dīzeļmotorus. Ēteri var iegūt dehidratējot [[etanols|etanolu]] ar [[sērskābe|sērskābi]], paaugstinātā temperatūrā. Reaģējot ar gaisa skābekli, dietilēteris veido peroksīdus, ar augstāku viršanas temperatūru, kas ir sprāgstvielas. Ilgi stāvējuša ētera destilācija ir bīstama, it īpaši beigās. Agrāk dietilēteri lietoja par vispārējās anestēzijas līdzekli. [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[de:Diethylether]] [[en:Diethyl ether]] [[es:Éter etílico]] [[fi:Dietyylieetteri]] [[fr:Éther diéthylique]] [[he:דיאתיל אתר]] [[it:Etere dietilico]] [[ja:ジエチルエーテル]] [[nl:Diethylether]] [[pl:Eter dietylowy]] [[uk:Діетиловий ефір]] [[zh:乙醚]] 10623 31780 2006-02-25T12:22:39Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Dietilēteris]] 10624 31781 2006-02-25T12:23:50Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Dietilēteris]] 10625 31782 2006-02-25T12:25:27Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Dietilēteris]] 10626 31783 2006-02-25T12:28:45Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Dietilēteris]] 10627 50146 2006-06-12T07:42:39Z YurikBot 213 robot Modifying: [[hu:Amphiteatrum]] [[Image:Colosseum-2003-07-09.jpg|thumb|250px|[[Kolizejs]] [[Roma|Romā]]]] '''Amfiteātris''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''amphi'' 'apkārt, no abām pusēm' ''theasthai'' 'redzēt, skatīties') ir: *pakāpjveidā puslokā izvietotās skatītāju vietas [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[teātris|teātrī]]; *publiska celtne [[Senā Roma|Senajā Romā]], kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap ovālu vai apļveida [[arēna|arēnu]]. Pazīstamākais amfiteātris ir [[Kolizejs]] [[Roma|Romā]]. Visā bijušās Senās Romas teritorijā dažādā pakāpē saglabājušies apmēram 75 amfiteātri. ====Amfiteātru saraksts==== [[Albānija]] *[[Butrinta]] (''Buthrotum'') [[Horvātija]] *Burnuma (''Burnum'') pie [[Šibenika|Šibenikas]] *[[Pula]] (''Pola'') *[[Splita]] (''Salonae'') [[Francija]] *[[Arla]] (''Arelate'') *Grāna (''Grand'') [[Vogēzi|Vogēzos]] *[[Liona]] (''Lugdunum'') *[[Nima]] (''Nemausus'') *[[Parīze]] (''Lutetia'') *Santē (Santes) (''Mediolanum Santonum'') [[Grieķija]] *[[Knosa]] (''Colonia Iulia Nobilis'') [[Kipra]] *[[Salamisa]] (''Salamis'') [[Itālija]] *[[Aosta]] (''Augusta Praetoria'') *[[Areco]] (''Arretium'') *[[Asīze]] (''Assisium'') *Bevanja (''Mevania'') *[[Kapuja]] (''Capua'') *[[Karsula]] (''Carsulae'') *[[Katānija]] (''Catania'') *[[Milāna]] (''Mediolanum'') *Nola (''Nola'') *Otričola (''Ocriculum'') *[[Pompeja]] (Pompeii) *[[Pucola]] (''Puteoli'') *[[Roma]] (''Roma'') *[[Rusela]] (''Rusellae'') *[[Rimini]] (''Ariminum'') *[[Sirakūzas]] (''Syracusa'') *Spello (''Hispellum'') *Spoleto (''Spoletium'') *Suasa *Urbisalja (''Urbs Salvia'') *[[Verona]] (''Verona'') [[Lībija]] *Sabrata (''Sabratha'') [[Lielbritānija]] *''Charterhouse on Mendip'' *[[Čestera]] (''Deva'') *[[Dorčestra]] (''Durnovaria'') *Kerleona (''Isca Silurum'') *Kerventa (''Venta Silurum'') *[[Kolčestra]] (''Camulodunum'') *Oldboro [[Jorkšīra|Jorkšīrā]] (''Isirium'') *[[Šrūvsberija]] (''Viroconium'') [[Nīderlande]] *[[Nijmēgena]] (''Ulpia Noviomagus Batavorum'') [[Spānija]] *[[Italika]] (''Italica'') *[[Merida]] (''Emerita Augusta'') [[Šveice]] *Aventika (''Aventikum'') [[Tunisija]] *Džema (''Thysdrus'') [[Turcija]] *Anamura (''Anemurium'') *Efesa (''Ephesus'') *Knida (''Knidos'') *Ksantosa (''Xanthos'') *Milēta (''Miletos'') [[Vācija]] *Ksantene [[Ziemeļreina-Vesfālene|Ziemeļreinā-Vestfālenē]] (''Colonia Ulpia Traiana'') *[[Mainca]] (''Moguntiacum'') *[[Trīre]] (''Augusta Treverorum'') {{commons|Amphitheatre}} [[Category:Teātris]] [[Category:Senās Romas arhitektūra]] [[ca:Amfiteatre]] [[da:Amfiteater]] [[de:Amphitheater]] [[en:Amphitheatre]] [[es:Anfiteatro]] [[fi:Amfiteatteri]] [[fr:Amphithéâtre]] [[he:אמפיתיאטרון]] [[hu:Amphiteatrum]] [[it:Anfiteatro]] [[nl:Amfitheater]] [[no:Amfiteater]] [[pl:Amfiteatr]] [[pt:Anfiteatro]] [[sl:Amfiteater]] [[sv:Amfiteater]] [[uk:Амфітеатр]] 10628 31785 2006-02-25T12:29:57Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Izopropanols]] 10629 47315 2006-05-24T13:31:59Z Dainis 876 + Category:Saturns un info par Cassini [[Image:Saturn2.jpg|thumb|200px|Saturns]] '''Saturns''', viena no [[milzu planēta|milzu planētām]], ir [[Saules sistēma]]s [[planēta]] - sestā no [[Saule]]s. Tā ir otra lielākā Saules sistēmas planēta, nosaukta [[Saturns (dievs)|romiešu dieva Saturna]] vārdā. Saturna īpaša pazīme ir tā [[planētu gredzeni|gredzeni]], kas sastāv no ledus un putekļiem. Saturnam ir daudz pavadoņu - 48. Saturna ekvatoriālais [[diametrs]] ir 120 536 km, tas ir 9,45 reizes lielāks nekā [[Zeme]]i. Saturna virsmas vidējā [[temperatūra]] ir 143 [[kelvins (mērvienība)|kelvini]]. Saturnam ir ļoti blīva [[atmosfēra]], kas sastāv galvenokārt no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]]. Saturna astronomiskais simbols ir [[Image:Saturn symbol.ant.png|15px]]. Tas attēlo dieva Saturna sirpi. Kopš 2004. gada Saturnu pēta zonde [[Cassini]] no planētas orbītas. {{Saules sistēma}} {{stub}} [[Category:Planētas]] [[Category:Saules sistēma]] [[Category:Saturns (planēta)]] [[af:Saturnus (planeet)]] [[als:Saturn (Planet)]] [[ang:Saturnus (planēta)]] [[ar:زحل]] [[ast:Saturnu (astronomía)]] [[bg:Сатурн (планета)]] [[bs:Saturn]] [[ca:Saturn (planeta)]] [[cs:Saturn (planeta)]] [[cy:Sadwrn (planed)]] [[da:Saturn (planet)]] [[de:Saturn (Planet)]] [[el:Κρόνος (πλανήτης)]] [[en:Saturn]] [[eo:Saturno]] [[es:Saturno (planeta)]] [[et:Saturn]] [[eu:Saturnus]] [[fa:کیوان (سیاره)]] [[fi:Saturnus]] [[fr:Saturne (planète)]] [[ga:Satarn (pláinéad)]] [[gl:Saturno (planeta)]] [[gu:શનિ (ગ્રહ)]] [[he:שבתאי]] [[hr:Saturn (planet)]] [[hu:Szaturnusz (bolygó)]] [[id:Saturnus (planet)]] [[io:Saturno]] [[is:Satúrnus (reikistjarna)]] [[it:Saturno (astronomia)]] [[ja:土星]] [[ko:토성]] [[la:Saturnus (planeta)]] [[lt:Saturnas]] [[ms:Zuhal]] [[nl:Saturnus (planeet)]] [[nn:Planeten Saturn]] [[no:Saturn]] [[os:Сатурн (планетæ)]] [[pam:Saturn]] [[pl:Saturn]] [[pt:Saturno]] [[ro:Saturn (planetă)]] [[ru:Сатурн (планета)]] [[scn:Saturnu]] [[simple:Saturn (planet)]] [[sk:Saturn]] [[sl:Saturn (planet)]] [[sr:Сатурн (планета)]] [[sv:Saturnus]] [[sw:Zohari]] [[ta:சனி (கோள்)]] [[th:ดาวเสาร์]] [[tr:Satürn (gezegen)]] [[uk:Сатурн (планета)]] [[vi:Sao Thổ]] [[zh:土星]] [[zh-min-nan:Thó·-chheⁿ]] 10630 31788 2006-02-25T12:39:15Z Dekaels 268 disambig Saturns var būt * [[Saturns (dievs)|romiešu dievs]], * [[Saturns (planēta)|Saules sistēmas planēta]]. {{disambig}} 10631 31790 2006-02-25T12:42:30Z Tail 13 '''Avanscēna''' ([[franču valoda|franču]] ''avant-scène'') ir priekšskatuve, skatuves atklātā daļa priekškara priekšā. Nozīmes ziņā daļēji pārklājas ar terminu "[[proskēnijs]]". {{stub}} [[Category:Teātra termini]] [[fr:Avant-scène]] 10632 31793 2006-02-25T12:56:12Z Tail 13 '''Proskēnijs''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''pro'' 'priekšā' ''skēnē'' 'skatuve') jeb '''proscēnijs''' ([[latīņu valoda|latīņu]] ''proscaenium'') ir skatuves priekšējā daļa starp priekškaru un [[orķestra bedre|orķestra bedri]]. [[Senā Grieķija|Sengrieķu]] teātrī tā bija vieta, kur darbojās aktieri (starp paaugstinājuma fasādi un [[orhestra|orhestru]]). Proskēnijam raksturīga proskēnija arka (kas tur priekškaru). {{stub}} [[Category:Teātra termini]] [[en:Proscenium]] [[fr:Avant-scène]] [[pl:Proscenium]] [[sv:Proscenium]] 10633 31794 2006-02-25T12:57:06Z Tail 13 [[Category:Teātris]] 10634 31795 2006-02-25T12:58:09Z Dekaels 268 [[Image:Uranus.jpg|thumb|200px|Urāns]] '''Urāns''', viena no [[Saules sistēma]]s [[milzu planēta|milzu planētām]], ir septītā [[planēta]] no [[Saule]]s. Tā ir trešā lielākā Saules sistēmas planēta pēc [[diametrs|diametra]] un ceturtā lielākā pēc [[masa]]s. Urāns ir nosaukts [[Urāns (dievs)|grieķu dieva Urāna]] vārdā. Urāna ekvatoriālais diametrs ir aptuveni 51 118 km, tas ir 4 reizes lielāks nekā [[Zeme]]i. Urāna virsmas vidējā [[temperatūra]] ir 68 [[kelvins (mērvienība)|kelvini]]. Urānam ir ļoti blīva [[atmosfēra]], kas sastāv galvenokārt no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]]. Urānam ir divi astronomiskie simboli. [[Image:Uranus symbol.ant.png|15px]] attēlo stilizētu H burtu (par godu Urāna atklājējam [[Viljams Heršels|Viljamam Heršelam]], savukārt [[Image:X - Uranus B.png|15px]] līdzīgi kā [[Marss (planēta)|Marsa]] simbols simbolizē vīrišķo. {{Saules sistēma}} {{stub}} [[Category:Planētas]] [[Category:Saules sistēma]] [[ang:Uranus]] [[ar:أورانوس]] [[bg:Уран (планета)]] [[bs:Uran]] [[ca:Urà (planeta)]] [[cs:Uran (planeta)]] [[cy:Wranws]] [[da:Uranus (planet)]] [[de:Uranus (Planet)]] [[en:Uranus]] [[eo:Urano]] [[es:Urano (planeta)]] [[et:Uraan (planeet)]] [[fa:اورانوس (سیاره)]] [[fi:Uranus]] [[fr:Uranus (planète)]] [[ga:Úránas (pláinéad)]] [[gl:Urano (planeta)]] [[gu:યુરેનસ (ગ્રહ)]] [[hr:Uran (planet)]] [[hu:Uránusz (bolygó)]] [[id:Uranus]] [[io:Urano]] [[is:Úranus (reikistjarna)]] [[it:Urano (astronomia)]] [[ja:天王星]] [[ko:천왕성]] [[la:Uranus (planeta)]] [[lt:Uranas (planeta)]] [[ms:Uranus]] [[nl:Uranus (planeet)]] [[nn:Planeten Uranus]] [[no:Uranus]] [[pam:Uranus]] [[pl:Uran]] [[pt:Urano (planeta)]] [[ro:Uranus (planetă)]] [[ru:Уран (планета)]] [[scn:Uranu]] [[simple:Uranus (planet)]] [[sk:Urán (planéta)]] [[sl:Uran (planet)]] [[sr:Уран (планета)]] [[sv:Uranus]] [[th:ดาวยูเรนัส]] [[tr:Uranüs (gezegen)]] [[uk:Уран (планета)]] [[vi:Sao Thiên Vương]] [[zh:天王星]] 10635 31796 2006-02-25T12:58:10Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Proskēnijs]] 10636 31798 2006-02-25T13:00:09Z Dekaels 268 disambig Neptūns var būt * [[Neptūns (dievs)|romiešu dievs]], * [[Neptūns (planēta)|Saules sistēmas planēta]]. {{disambig}} 10637 31801 2006-02-25T13:10:57Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Skābeņskābe</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>HOOC-COOH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>90.03 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1770 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>101&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>150&deg;C</td></tr> <tr> </table> '''Skābeņskābe''' (HOOC-COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā [[karbonskābe]]. Tā ir viena no spēcīgākajām organiskajām skābēm. Skābeņskābes [[sāļi|sāļus]] un [[esteri|esterus]] sauc par '''oksalātiem'''. Skābeņskābe ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Skābeņskābes sāļi ir mazšķīstoši, un to dažreiz lieto analītiskajā ķīmijā (gravimetriskajai analīzei). Skābeņskābi dažreiz lieto arī rūsas tīrīšanai. Skābeņskābe ir sastopama dažādos [[augi|augos]], tai skaitā skābenēs. Skābeņskābe ir kaitīga veselībai (lielos daudzumos), jo tā piesaista un nogulsnē [[kalcijs|kalciju]], kas var radīt nierakmeņus, podagru un kalcija nepietiekamību. [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[bg:Оксалова киселина]] [[cs:Kyselina šťavelová]] [[de:Oxalsäure]] [[en:Oxalic acid]] [[es:Ácido oxálico]] [[fr:Acide oxalique]] [[it:Acido ossalico]] [[nl:Oxaalzuur]] [[ja:シュウ酸]] [[pl:Kwas szczawiowy]] [[pt:Ácido oxálico]] [[ro:Acid oxalic]] [[fi:Oksaalihappo]] [[sv:Oxalsyra]] 10638 31804 2006-02-25T13:12:55Z Tail 13 "[[Balkons]]" pārdēvēju par "[[Balkons (teātrī)]]" [[teātris|Teātrī]] '''balkons''' ([[franču valoda|franču]] ''balcon'', [[itāliešu valoda|itāliešu]] ''balcone'' vai senaugšvācu ''balcho'' – no [[latīņu valoda|latīņu]] ''balcus'' 'sija') ir skatītāju vietas paaugstinātā izbūvē virs [[parters|partera]]. {{stub}} [[Category:Teātra termini]] 10640 31806 2006-02-25T13:15:22Z Dekaels 268 [[Image:Neptune.jpg|thumb|200px|Neptūns]] '''Neptūns''', viena no [[Saules sistēma]]s [[milzu planēta|milzu planētām]], ir astotā [[planēta]] no [[Saule]]s. Neptūns ir nosaukts [[Neptūns (dievs)|romiešu dieva Neptūna]] vārdā. Lai arī Neptūns izmēra ziņā ir mazāks nekā [[Urāns (planēta)|Urāns]], Neptūna [[masa]] ir lielāka nekā Urāna masa. Neptūnam ir 13 pavadoņi. Tam ir arī [[planētu gredzeni|planetārie gredzeni]]. Neptūna ekvatoriālais [[diametrs]] ir 49 528 km, tas ir 3,8 reizes lielāks nekā [[Zeme]]i. Neptūna virsmas vidējā [[temperatūra]] ir 53 [[kelvins (mērvienība)|kelvini]]. Neptūnam ir ļoti blīva [[atmosfēra]], kas sastāv galvenokārt no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]]. Neptūna astronomiskais simbols ir [[Image:Neptune symbol.ant.png|15px]], tas attēlo dieva Neptūna trijzari. {{Saules sistēma}} {{stub}} [[Category:Planētas]] [[Category:Saules sistēma]] [[ang:Neptune]] [[ar:نبتون]] [[bg:Нептун (планета)]] [[bs:Neptun]] [[ca:Neptú (planeta)]] [[cs:Neptun (planeta)]] [[cy:Neifion (planed)]] [[da:Neptun (planet)]] [[de:Neptun (Planet)]] [[en:Neptune]] [[eo:Neptuno]] [[es:Neptuno (planeta)]] [[et:Neptuun]] [[fi:Neptunus]] [[fr:Neptune (planète)]] [[ga:Neiptiún (pláinéad)]] [[gl:Neptuno (planeta)]] [[gu:નૅપ્ચ્યુન (ગ્રહ)]] [[he:נפטון_(כוכב_לכת)]] [[hr:Neptun (planet)]] [[hu:Neptunusz (bolygó)]] [[id:Neptunus]] [[io:Neptuno]] [[is:Neptúnus]] [[it:Nettuno (astronomia)]] [[ja:海王星]] [[ko:해왕성]] [[la:Neptunus (planeta)]] [[lt:Neptūnas (planeta)]] [[ms:Neptun]] [[nl:Neptunus (planeet)]] [[nn:Planeten Neptun]] [[no:Neptun]] [[pam:Neptune]] [[pl:Neptun (planeta)]] [[pt:Neptuno (planeta)]] [[ro:Neptun (planetă)]] [[ru:Нептун (планета)]]{{Link FA|ru}} [[simple:Neptune (planet)]] [[sk:Neptún (planéta)]] [[sl:Neptun (planet)]] [[sr:Нептун (планета)]] [[sv:Neptunus (planet)]] [[th:ดาวเนปจูน]] [[tr:Neptün (gezegen)]] [[uk:Нептун (планета)]] [[vi:Hải Vương Tinh]] [[zh:海王星]] [[zh-min-nan:Hái-ông-chheⁿ]] 10641 31807 2006-02-25T13:16:01Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Skābeņskābe]] 10642 31808 2006-02-25T13:16:49Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Skābeņskābe]] 10643 31812 2006-02-25T14:29:50Z Tail 13 [[teātris|Teātrī]] '''beletāža''' ([[franču valoda|franču]] ''bel-étage'' 'skaists stāvs') ir pirmais [[balkons )teātrī)|balkons]] (virs [[parters|partera]]) skatītāju zālē. {{Stub}} [[Category:Teātra termini]] 10644 40587 2006-04-16T09:29:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Iperyt]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Iprīts</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>ClCH<sub>2</sub>CH<sub>2</sub>SCH<sub>2</sub>CH<sub>2</sub>Cl</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>159 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1270 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>14&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>217&deg;C</td></tr> <tr> </table> '''Iprīts''' (ClCH<sub>2</sub>CH<sub>2</sub>SCH<sub>2</sub>CH<sub>2</sub>Cl) (bis-2-hloretilsulfīds) tīrā veidā ir bezkrāsains, caurspīdīgs, viskozs šķidrums, bez smaržas. Parasti tas satur piemaisījumus, kas ož pēc sinepēm, tapēc šo vielu dažreiz sauc arī par sinepju gāzi. Iprītu lieto ķīmiskajiem ieročiem. Iprīts ir tioēteris ([[ēteri]]s, kuram [[skābeklis]] aizvietots ar [[sēru]]). Iprītu var iegūt sēra dihlorīdam (SCl<sub>2</sub>) reaģējot ar [[etilēns|etilēnu]] (CH<sub>2</sub>=CH<sub>2</sub>). Iprīts slikti šķīst ūdenī, bet labi šķīst taukos, tapēc tas var uzsūkties caur ādu (līdzīgi kā [[dimetilsulfāts]]). Iprīts pirmo reizi tika lietots 1. pasaules karā, [[kauja pie Ipras|kaujā pie Ipras]], no tā arī ir cēlies šīs vielas nosaukums. [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[cs:Yperit]] [[da:Sennepsgas]] [[de:Lost (Kampfstoff)]] [[en:Sulfur mustard]] [[es:Gas mostaza]] [[fi:Sinappikaasu]] [[fr:Gaz moutarde]] [[it:Iprite]] [[ja:マスタードガス]] [[nl:Mosterdgas]] [[no:Sennepsgass]] [[pl:Iperyt]] [[pt:Gás Mostarda]] [[ru:Иприт]] [[sv:Senapsgas]] [[zh:芥子毒气]] 10645 31885 2006-02-25T16:11:12Z Tail 13 '''Kulises''' ([[franču valoda|franču]] ''coulisse'' 'iedobums, rieva') ir [[skatuve]]s iekārtojuma elementi, kas uz skatuves novietoti paralēli [[rampa]]i vairākos skatuves plānos. Kulises aizsedz skatuves sānu daļas un papildina [[dekorācija]]s. Ar vārdu savienojumu "aiz kulisēm" apzīmē kaut ko tādu, kas nav redzams, neoficiālu, slepenu. {{stub}} [[Category:Teātra termini]] 10647 31888 2006-02-25T16:23:05Z Tail 13 Mizanscēna no "Doktora Kaligari kabineta" no en.wiki. Mizanscēna no "Doktora Kaligari kabineta" no en.wiki. 10648 45541 2006-05-16T10:44:11Z 62.168.187.99 +ka [[Image:CABINET DES DR CALIGARI 01.jpg|thumb|250px|Mizanscēna filmā "Doktora Kaligari kabinets" (1920)]] '''Mizanscēna''' ([[franču valoda|franču]] ''mise en scène'' 'novietošana uz skatuves') aktieru un rekvizītu izvietojums uz skatuves kādā noteiktā izrādes brīdī. Atsevišķi kritiķi ar mizanscēnu saprot visu vizuālo elementu izvietojumu uz skatuves. Mizanscēnu var izmantot noteiktas noskaņas radīšanai, kā tas darīts, piemēram, kinofilmā "[[Doktora Kaligari kabinets]]". {{stub}} [[Category:Teātra termini]] [[en:Mise en scène]] [[nl:Mise-en-scène]] [[fr:Mise en scène]] [[ka:მიზანსცენა]] 10649 31890 2006-02-25T16:31:59Z Tail 13 '''Orķestra bedre''' ir padziļinājums [[skatuve]]s priekšā, kurā atrodas mūziķi, kas pavada dziedātājus vai aktierus [[mūzikls|mūziklā]], [[opera|operā]] vai kādā citā muzikālā izrādē. {{stub}} [[Category:Teātra termini]] [[de:Orchestergraben]] [[en:Orchestra pit]] 10650 31895 2006-02-25T16:48:33Z Dekaels 268 '''Saules sistēmas planētas''' ir [[Merkurs (planēta)|Merkurs]], [[Venēra (planēta)|Venēra]], [[Zeme]], [[Marss (planēta)|Marss]], [[Jupiters (planēta)|Jupiters]], [[Saturns (planēta)|Saturns]], [[Urāns (planēta)|Urāns]], [[Neptūns (planēta)|Neptūns]], [[Plutons (planēta)|Plutons]]. {{Saules sistēma}} {|width="100%" border="2" cellspacing="0" cellpadding="4" rules="all" style="float:right; clear:right; margin:5px 0 1em 1em; border-style: solid; border-width: 1px; border-collapse:collapse; font-size:95%; empty-cells:show" |+ ''Pārskats par [[Saules sistēma]]s [[planēta|planētām]]'' ! | ! [[Merkurs (planēta)|Merkurs]] ! [[Venēra (planēta)|Venēra]] ! [[Zeme]] ! [[Marss (planēta)|Marss]] ! [[Jupiters (planēta)|Jupiters]] ! [[Saturns (planēta)|Saturns]] ! [[Urāns (planēta)|Urāns]] ! [[Neptūns (planēta)|Neptūns]] ! [[Plutons (planēta)|Plutons]] |----- | Vidējais attālums no [[Saule]]s<br />&nbsp;[[Kilometrs|km]]<br />&nbsp;[[Astronomiskā vienība|AU]] | align="center" | <br />57 909 175<br />0,38709893 | align="center" | <br />108 208 930<br />0,72333199 | align="center" | <br />149 597 870<br />1 | align="center" | <br />227 936 640<br />1,52366231 | align="center" | <br />778 412 010<br />5,20336301 | align="center" | <br />1 426 725 400<br />9,53707032 | align="center" | <br />2 870 972 200<br />19,19126393 | align="center" | <br />4 498 252 900<br />30,06896348 | align="center" | <br />5 906 376 200<br />39,48168677 |----- | Vidējais [[rādiuss]] (&nbsp;[[Kilometrs|km]])<br />Attiecībā pret Zemi | align="center" | 2 439,64<br />0,3825 | align="center" | 6 051,59<br />0,9488 | align="center" | 6 378,15<br />1,0000 | align="center" | 3 397,00<br />0,53226 | align="center" | 71 492,68<br />11,209 | align="center" | 60 267,14<br />9,449 | align="center" | 25 557,25<br />4,007 | align="center" | 24 766,36<br />3,883 | align="center" | 1 148,07<br />0,180 |----- | Tilpums (&nbsp;[[Kubikkilometrs|km<sup>3</sup>]])<br />Attiecībā pret Zemi | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10<sup>10</sup><br />0,054 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10<sup>11</sup><br />0,88 | align="center" | 1,0832&nbsp;·&nbsp;10<sup>12</sup><br />1,0000 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10<sup>10</sup><br />0,149 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10<sup>14</sup><br />1 316 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10<sup>14</sup><br />755 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10<sup>13</sup><br />52 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10<sup>13</sup><br />44 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10<sup>9</sup><br />0,005 |----- | Masa (&nbsp;[[Kilograms|kg]]) | align="center" | 3,302&nbsp;·&nbsp;10<sup>23</sup> | align="center" | 4,8690&nbsp;·&nbsp;10<sup>24</sup> | align="center" | 5,9742&nbsp;·&nbsp;10<sup>24</sup> | align="center" | 6,4191&nbsp;·&nbsp;10<sup>23</sup> | align="center" | 1,8987&nbsp;·&nbsp;10<sup>27</sup> | align="center" | 5,6851&nbsp;·&nbsp;10<sup>26</sup> | align="center" | 8,6849&nbsp;·&nbsp;10<sup>25</sup> | align="center" | 1,0244&nbsp;·&nbsp;10<sup>26</sup> | align="center" | 1,3&nbsp;·&nbsp;10<sup>22</sup> |----- | [[Blīvums]] (&nbsp;[[Grams|g]]/[[Centimetrs|cm]]<sup>3</sup>) | align="center" | 5,43 | align="center" | 5,24 | align="center" | 5,515 | align="center" | 3,940 | align="center" | 1,33 | align="center" | 0,70 | align="center" | 1,30 | align="center" | 1,76 | align="center" | 2,0 |----- | [[Gravitācija]] uz ekvatora (&nbsp;[[Paātrinājums|m/s<sup>2</sup>]]) | align="center" | 3,70 | align="center" | 8,87 | align="center" | 9,81 | align="center" | 3,71 | align="center" | 23,12 | align="center" | 8,96 | align="center" | 8,69 | align="center" | 11,00 | align="center" | 0,60 |----- | [[Otrais kosmiskais ātrums]] (&nbsp;[[Ātrums|km/s]]) | align="center" | 4,25 | align="center" | 10,36 | align="center" | 11,18 | align="center" | 5,02 | align="center" | 59,54 | align="center" | 35,49 | align="center" | 21,29 | align="center" | 23,71 | align="center" | 1,2 |----- | Rotācijas periods<br />(&nbsp;[[Apriņķojuma periods|Sideriskās]] dienas) | align="center" | 58,646225 | align="center" | -243,0187<br />(rotē pretējā virzienā) | align="center" | 0,99726968 | align="center" | 1,02595675 | align="center" | 0,41354 | align="center" | 0,44401 | align="center" | -0,71833<br />(rotē pretējā virzienā) | align="center" | 0,67125 | align="center" | -6,38718<br />(rotē pretējā virzienā) |----- | Apriņķošanas periods<br />(&nbsp;[[Apriņķošanas periods|Sideriskie]] gadi) | align="center" | 0,2408467 | align="center" | 0,61519726 | align="center" | 1,0000174 | align="center" | 1,8808476 | align="center" | 11,862615 | align="center" | 29,447498 | align="center" | 84,016846 | align="center" | 164,79132 | align="center" | 247,92065 |----- | Vidējas orbitālais ātrums<br />(&nbsp;[[Ātrums|km/s]]) | align="center" | 47,8725 | align="center" | 35,0214 | align="center" | 29,7859 | align="center" | 24,1309 | align="center" | 13,0697 | align="center" | 9,6724 | align="center" | 6,8352 | align="center" | 5,4778 | align="center" | 4,7490 |----- | [[Orbīta ekscentritāte]] | align="center" | 0,20563069 | align="center" | 0,00677323 | align="center" | 0,01671022 | align="center" | 0,09341233 | align="center" | 0,04839266 | align="center" | 0,05415060 | align="center" | 0,04716771 | align="center" | 0,00858587 | align="center" | 0,24880766 |----- | [[Orbītas inklinācija]] | align="center" | 7,00487° | align="center" | 3,39471° | align="center" | 0,00005° | align="center" | 1,85061° | align="center" | 1,30530° | align="center" | 2,48446° | align="center" | 0,76986° | align="center" | 1,76917° | align="center" | 17,14175° |----- | Ekvators slīpums pret orbītu <br /> | align="center" | 0,0° | align="center" | 177,3° | align="center" | 23,45° | align="center" | 25,19° | align="center" | 3,12° | align="center" | 26,73° | align="center" | 97,86° | align="center" | 29,58° | align="center" | 119,61° |----- | Virsmas vidējā temperatūra (&nbsp;[[Kelvins (mērvienība)|K]]) | align="center" | 440 | align="center" | 730 | align="center" | 288 - 293 | align="center" | 186 - 268 | align="center" | 152 | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 40 |----- | Vidējā atmosfēras temperatūra jūras līmenī (&nbsp;[[Kelvins (mērvienība)|K]]) | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 288 | align="center" | - | align="center" | 165 | align="center" | 135 | align="center" | 76 | align="center" | 73 | align="center" | - |----- | [[Atmosfēra]]s sastāvs | align="center" | - | align="center" | CO<sub>2</sub>, N<sub>2</sub> | align="center" | N<sub>2</sub>, O<sub>2</sub> | align="center" | CO<sub>2</sub>, N<sub>2</sub>, Ar | align="center" | H<sub>2</sub>, He | align="center" | H<sub>2</sub>, He | align="center" | H<sub>2</sub>, He, CH<sub>4</sub> | align="center" | H<sub>2</sub>, He, CH<sub>4</sub> | align="center" | - |----- | Dabiskie pavadoņi | align="center" | 0 | align="center" | 0 | align="center" | 1 | align="center" | 2 | align="center" | 63 | align="center" | 49 | align="center" | 27 | align="center" | 13 | align="center" | 3 |----- | [[Planētu gredzeni|Gredzeni]] | align="center" | Nav | align="center" | Nav | align="center" | Nav | align="center" | Nav | align="center" | Ir | align="center" | Ir | align="center" | Ir | align="center" | Ir | align="center" | Ir |} [[Category:Saules sistēma]] 10651 31911 2006-02-25T19:22:32Z Dekaels 268 izlabots redirekts #REDIRECT [[Asteroīds]] 10655 51796 2006-06-24T18:45:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Rekwisiet]] [[teātris|Teātrī]] '''rekvizīts''' ([[latīņu valoda|latīņu]] ''re'' 'atkal' ''quaerere'' 'prasīt') ir jebkurš priekšmets, kuru izrādes laikā izmanto [[aktieris]]. Rekvizīts no [[dekorācija]]s atšķiras ar to, ka ir neliels, manipulējams ar rokām. Rekvizītam no skatītāju vietām jāizskatās kā priekšmetam, kuru tas reprezentē; dažkārt sadzīves priekšmeti uz skatuves tā neizskatās, tāpēc tiek pārveidoti (piemēram, tukšs audekla maiss var tikt iestīvināts, lai vairāk ārēji atgādinātu maisu). Rekvizīti mēdz tikt speciāli izgatavoti vai pārveidoti arī drošības dēļ (piemēram, neasi zobeni vai šķietami stikla trauki, kas izgatavoti no kristalizēta cukura). Par rekvizītiem atbild rekvizitors. [[Category:Teātra termini]] [[cs:Rekvizita]] [[de:Requisit]] [[en:Theatrical properties]] [[ja:プロップ]] [[nl:Rekwisiet]] 10656 31914 2006-02-25T19:55:57Z Tail 13 "Nosferatu" DVD vāks no en.wiki. "Nosferatu" DVD vāks no en.wiki. 10657 31916 2006-02-25T20:04:28Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Vampīrs]] 10658 33516 2006-03-12T12:34:02Z Dekaels 268 [[Category:Folklora]] [[Category:Literatūra]] [[Category:Mitoloģija]] 10659 31918 2006-02-25T20:06:18Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Fantastiskas būtnes]] 10660 31919 2006-02-25T20:44:16Z Dekaels 268 Martina Šēngauera gravīras "Sv. Antonija kārdināšana" attēls no en.wiki. Martina Šēngauera gravīras "Sv. Antonija kārdināšana" attēls no en.wiki. 10661 52301 2006-06-29T03:33:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Demone]] [[Image:Schongauer Anthony.jpg|thumb|200px|Dēmoni [[Martins Šēngauers|Martina Šēngauera]] gravīrā "Sv. Antonija kārdināšana" (ap 1480.-1490.g.)]] '''Dēmoni''' (no [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''δαίμων'') [[mitoloģija|mitoloģijā]], [[folklora|folklorā]] un [[reliģija|reliģijā]] ir pārdabiskas ļaunas būtnes. Mūsdienu rietumu kultūras tradicionālā nozīme vārdam "dēmons" veidojusies [[kristietība]]s attīstības sākumposmā mūsu ēras pirmajos gadsimtos, kad priekštatus par [[hellēnisms|hellēnistiskajā]] tradīcijā sastopamo grieķu ''δαίμων'', kam nebija obligāti jābūt ļaunam, būtiski ietekmēja semītu, persiešu un citu Tuvo Austrumu tautu mitoloģijas. Kristietības tradīcijai raksturīgajiem dēmoniem līdzīgi ir arī daudzu citu kultūru mitoloģijās un folklorās sastopamas būtnes, piemēram, [[asuras]] [[hinduisms|hinduismā]]. {{stub}} [[Category:Dēmoni]] [[Category:Fantastiskas būtnes]] [[Category:Mitoloģija]] [[bg:Демон]] [[cs:Démon]] [[da:Dæmon]] [[de:Dämon]] [[en:Demon]] [[eo:Demono]] [[es:Demonio]] [[et:Deemon]] [[fa:دیو]] [[fi:Demoni]] [[fr:Démon (esprit)]] [[he:שד (מיתולוגיה)]] [[it:Demone]] [[ja:悪霊]] [[la:Daemon]] [[lt:Demonas]] [[nl:Demon]] [[nn:Demon]] [[pl:Demon (mitologia)]] [[pt:Demônio]] [[ru:Демон]] [[sl:Demon]] [[sr:Демон]] [[sv:Demon]] [[uk:Демон]] [[vi:Quỷ]] [[zh:惡魔]] 10662 31922 2006-02-25T20:48:36Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Fantastiskas būtnes]] 10663 31923 2006-02-25T20:48:56Z Dekaels 268 #REDIRECT [[Dēmons]] 10664 31924 2006-02-25T21:00:01Z Tail 13 Kadrs no filmas "Nosferatu". {{NA-70}} Kadrs no filmas "Nosferatu". {{NA-70}} 10665 50617 2006-06-14T22:29:13Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:Nosferatu, Eine Symphonie des Grauens.]] {{Filma| nosaukums latviski= Nosferatu, šausmu simfonija | attēls= Image:Nosferatu DVD cover.jpg | paraksts= | nosaukums oriģinālvalodā= Nosferatu, eine Symphonie des Grauens | valsts= [[Vācija]] | režisors= [[Frīdrihs Vilhelms Mūrnavs]] | producents= Albīns Graus, Enriko Dīkmans | scenārija autors= Henriks Galēns (pēc [[Brems Stokers|Brema Stoker]]a romāna motīviem) | galvenajās lomās= [[Makss Šreks]], Gustavs fon Vangenheims, Grēta Šrēdere, Aleksandrs Granahs | mūzika= | operators= | montāža= | izdošanas laiks= 1922. g. 4. marts | ilgums= 94 min | valoda= [[mēmais kino|mēmā filma]], teksts [[vācu valoda|vācu val.]] | budžets= | imdb= 0013442 }} '''"Nosferatu, šausmu simfonija"''' (''Nosferatu, eine Symphonie des Grauens'') ir vācu [[ekspresionisms|ekspresionisma]] filma, ko 1922. gadā uzņēma [[Frīdrihs Vilhelms Mūrnavs]] (''Friedrich Wilhelm Murnau''). "Nosferatu" uzskata par vienu no nozīmīgākajām XX gs. sākuma filmām, par vienu no pirmajām [[šausmu filmas|šausmu filmām]], kā arī par izcilu [[vācu ekspresionisma kino]] paraugu. Tās pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]". Vārds "Nosferatu" nāk no grieķu valodas vārda ''νοσοφορος'', kas nozīmē "slimības nesējs". ==Vēsture== Mūrnavam neizdevās iegūt tiesības ekranizēt Brema Stokera romānu "Drakula". Viņš nolēma filmu tomēr uzņemt, Stokera sižetu nedaudz izmainot (piemēram, Drakula jeb grāfs Drakula kļuva par Nosferatu jeb grāfu Orloku). Brema Stokera sieva Florensa Stokera Mūrnavu iesūdzēja par autortiesību pārkāpšanu un prāvā uzvarēja. Tiesa pavēlēja iznīcināt visus filmas eksemplārus. Daudzi tomēr jau bija izplatīti un netika iznīcināti. Filmas daļas, kurās darbība risinās [[Transilvānija|Transilvānijā]], tika nofilmētas [[Slovākija|Slovākijā]] (piemēram, Nosferatu pils ir Oravas pils Ziemeļslovākijā). ==Sižets== [[Image:Nosferatu.jpg|thumb|200px|left|Kadrs no filmas "Nosferatu"]] '''''Uzmanību!''' Turpmākajā šīs sadaļas tekstā var tikt atklāti nozīmīgi filmas sižeta pavērsieni!'' 1838. gadā Brēmenē nekustamo īpašumu aģentam Johanesam Huteram (''Johannes Hutter'') tiek piedāvāta iespēja doties uz Transilvāniju un pārdot lielu īpašumu grāfam Orlokam. Johaness turp arī dodas, bet grāfs Orloks padara viņu par savu gūstekni un barojas no viņa asinīm. Ieraudzījis Hutera sievas attēlu, Orloks ar kuģi dodas uz Brēmeni, kur līdz ar viņa ierašanos sākas mēris. ==Ietekme== "Nosferatu" iedibināja vienu no klasiskajiem vampīru attēlojumiem kino – atdzīvojušos mironi ar gariem nagiem un pagarinātiem priekšzobiem. Šis vampīra tēls (pretstatā Drakulas tipa tēlam – elegantam aristokrātam) saistās ar žurkām un [[mēris|mēri]], nav erotisks, bet gan atbaidošs. Pēc filmas uzņemti vairāki jauni ekranizējumi, no kuriem par mākslinieciski augstvērtīgāko uzskata [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] (''Werner Herzog'') 1979. gada filmu "[[Nosferatu: Nakts parādība]]" (''Nosferatu: Phantom der Nacht''). Hercogs reizē nofilmēja divas versijas – vienu vācu un vienu angļu valodā –, liekot aktieriem ierunāt tekstu divreiz. Hercogs filmā izmantoja Stokera romāna tēlu vārdus, jo filmas uzņemšanas laikā uz to vairs neattiecās autortiesības. [[Category:Ekspresionisms]] [[Category:Mēmais kino]] [[Category:Šausmu filmas]] [[Category:Vācu filmas]] [[de:Nosferatu, Eine Symphonie des Grauens.]] [[el:Nosferatu, eine Symphonie des Grauens]] [[en:Nosferatu]] [[es:Nosferatu]] [[fi:Nosferatu]] [[fr:Nosferatu le Vampire]] [[hu:Nosferatu]] [[it:Nosferatu il vampiro]] [[ja:吸血鬼ノスフェラトゥ]] [[nl:Nosferatu, eine Symphonie des Grauens]] [[pl:Nosferatu - symfonia grozy]] [[pt:Nosferatu]] [[ru:Носферату: Симфония ужаса (фильм)]] [[sk:Nosferatu (film z 1922)]] [[sv:Nosferatu]] 10666 31926 2006-02-25T21:04:59Z Tail 13 [[Category:Kino]] 10667 31927 2006-02-25T21:05:39Z Tail 13 [[Category:Filmas pēc žanra]] 10668 31928 2006-02-25T21:05:57Z Tail 13 [[Category:Kino]] 10669 31929 2006-02-25T21:06:51Z Tail 13 [[Category:Filmas pēc valsts]] 10670 31930 2006-02-25T21:07:29Z Tail 13 [[Category:Kino]] 10671 36467 2006-03-25T00:09:41Z Feens 37 [[Category:Filmas pēc žanra]] [[Category:Kino žanri]] 10672 31932 2006-02-25T21:08:51Z Tail 13 [[Category:Filmas pēc valsts]] 10673 31933 2006-02-25T21:09:19Z Tail 13 [[Category:Filmas pēc žanra]] 10674 31934 2006-02-25T21:10:50Z Tail 13 #REDIRECT [[Nosferatu, šausmu simfonija]] 10677 edit=sysop:move=sysop 31943 2006-02-25T23:58:25Z Gangleri 82 please protect this page against moves and edits - please read [[commons:Template talk:DIRMARK]] &lrm; 10678 31946 2006-02-26T00:00:38Z Gangleri 82 [[special:SiteMatrix#lv]] <center><font id="top" /><span dir="ltr" ><span class="plainlinks">[{{SERVER}}{{localurl:template:wikivar|action=purge}} purge] [{{SERVER}}{{localurl:{{NAMESPACE}}:{{PAGENAME}}|oldid={{REVISIONID}}}} rev-ID : {{REVISIONID}}] &nbsp; [[b:template:wikivar|b:]] [[commons:template:wikivar|c:]] [[m:template:wikivar|m:]] [[n:template:wikivar|n:]] [[q:template:wikivar|q:]] [[s:template:wikivar|s:]] [http://test.wikipedia.org/wiki/template:wikivar t:] [[<!--- w: --->template:wikivar|w:]] [[wikt:template:wikivar|wikt:]] '''[[special:SiteMatrix#lv|?]]''' &ndash; '''[[special:Version|version]]''' [[special:Allmessages|all messages]]<br />[http://cvs.sourceforge.net/viewcvs.py/wikipedia/phase3/languages/Language.php?view=markup $wgMagicWordsEn] at [http://cvs.sourceforge.net/viewcvs.py/wikipedia/phase3/ CVS] [http://cvs.sourceforge.net/viewcvs.py/wikipedia/phase3/languages/Language.php Language.php] [http://mail.wikipedia.org/pipermail/mediawiki-cvs/ mail] [[:category:bugzilla|/]] [[meta:help:Variable|m:help:Variable]], [[meta:Global variables|m:Global variables]]</span></span></center> {| border="1" cellpadding="0" cellspacing="0" align="center" width="80%" valign="top" height="38" !method a !method b !generates |- ! colspan="3" align="center" | <font id="common_namespaces" /><span dir="ltr" >[[#top|&uarr;]] common namespaces [-2 - 15] / used at all <span class="plainlinks">[http://www.mediawiki.org/ MediaWiki]</span> projects [[#bottom|&darr;]]</span> |- | align="center" | <font id="ns_-2" /><nowiki>{{ns:-2}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:Media}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:-2}} |- | align="center" | <font id="ns_-1" /><nowiki>{{ns:-1}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:Special}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:-1}} |- ! colspan="3" align="center" | <span dir="ltr" ><font id="ns_0" />[[#top|&uarr;]] (Main) &ndash; [[MediaWiki:Blanknamespace]] &ndash; {{DIRMARK}}<span dir="ltr" >'''{{MediaWiki:Blanknamespace}}'''</span> [[#bottom|&darr;]]</span> |- | align="center" | <font id="ns_1" /><nowiki>{{ns:1}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:Talk}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:1}} |- | align="center" | <font id="ns_2" /><nowiki>{{ns:2}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:User}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:2}} |- | align="center" | <font id="ns_3" /><nowiki>{{ns:3}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:User_talk}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:3}} |- | align="center" | <font id="ns_4" /><nowiki>{{ns:4}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:Project}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:4}} |- | align="center" | <font id="ns_5" /><nowiki>{{ns:5}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:Project_talk}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:5}} |- | align="center" | <font id="ns_6" /><nowiki>{{ns:6}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:Image}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:6}} |- | align="center" | <font id="ns_7" /><nowiki>{{ns:7}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:Image_talk}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:7}} |- | align="center" | <font id="ns_8" /><nowiki>{{ns:8}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:MediaWiki}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:8}} |- | align="center" | <font id="ns_9" /><nowiki>{{ns:9}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:MediaWiki_talk}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:9}} |- | align="center" | <font id="ns_10" /><nowiki>{{ns:10}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:Template}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:10}} |- | align="center" | <font id="ns_11" /><nowiki>{{ns:11}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:Template_talk}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:11}} |- | align="center" | <font id="ns_12" /><nowiki>{{ns:12}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:Help}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:12}} |- | align="center" | <font id="ns_13" /><nowiki>{{ns:13}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:Help_talk}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:13}} |- | align="center" | <font id="ns_14" /><nowiki>{{ns:14}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:Category}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:14}} |- | align="center" | <font id="ns_15" /><nowiki>{{ns:15}}</nowiki> | align="center" | <nowiki>{{ns:Category_talk}}</nowiki> | align="center" | &nbsp;{{ns:15}} |- ! colspan="3" align="center" | <font id="reserved_namespaces" /><span dir="ltr" >[[#top|&uarr;]] reserved namespaces [[#bottom|&darr;]]</span> |- | align="center" | <font id="ns_16" /><nowiki>{{ns:16}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:16}} |- | align="center" | <font id="ns_17" /><nowiki>{{ns:17}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:17}} |- | align="center" | <font id="ns_98" /><nowiki>{{ns:98}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:98}} |- | align="center" | <font id="ns_99" /><nowiki>{{ns:99}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:99}} |- ! colspan="3" align="center" | <font id="custom_namespaces" /><span dir="ltr" >[[#top|&uarr;]] custom namespaces [[#bottom|&darr;]]</span> |- | align="center" | <font id="ns_100" /><nowiki>{{ns:100}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:100}} |- | align="center" | <font id="ns_101" /><nowiki>{{ns:101}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:101}} |- | align="center" | <font id="ns_102" /><nowiki>{{ns:102}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:102}} |- | align="center" | <font id="ns_103" /><nowiki>{{ns:103}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:103}} |- | align="center" | <font id="ns_104" /><nowiki>{{ns:104}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:104}} |- | align="center" | <font id="ns_105" /><nowiki>{{ns:105}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:105}} |- | align="center" | <font id="ns_106" /><nowiki>{{ns:106}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:106}} |- | align="center" | <font id="ns_107" /><nowiki>{{ns:107}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:107}} |- | align="center" | <font id="ns_121" /><nowiki>{{ns:121}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:121}} |- | align="center" | <font id="ns_122" /><nowiki>{{ns:122}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:122}} |- | align="center" | <font id="ns_127" /><nowiki>{{ns:127}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:127}} |- | align="center" | <font id="ns_128" /><nowiki>{{ns:128}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:128}} |- | align="center" | <font id="ns_2147483646" /><nowiki>{{ns:2147483646}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:2147483646}} |- | align="center" | <font id="ns_2147483647" /><nowiki>{{ns:2147483647}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:2147483647}} <!--- |- | align="center" | <font id="ns_2147483648" /><nowiki>{{ns:2147483648}}</nowiki> || &nbsp; || align="center" | &nbsp;{{ns:2147483648}} ---> |- ! colspan="3" align="center" | <font id="variables" /><span dir="ltr" >[[#top|&uarr;]] variables [[#bottom|&darr;]]</span> |- | align="center" | <font id="CURRENTDAY" /><nowiki>{{CURRENTDAY}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{CURRENTDAY}} |- | align="center" | <font id="CURRENTDAY2" /><nowiki>{{CURRENTDAY2}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{CURRENTDAY2}} |- | align="center" | <font id="CURRENTDAYNAME" /><nowiki>{{CURRENTDAYNAME}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{CURRENTDAYNAME}} |- | align="center" | <font id="CURRENTDOW" /><nowiki>{{CURRENTDOW}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{CURRENTDOW}} |- | align="center" | <font id="CURRENTMONTH" /><nowiki>{{CURRENTMONTH}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{CURRENTMONTH}} |- | align="center" | <font id="CURRENTMONTHABBREV" /><nowiki>{{CURRENTMONTHABBREV}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{CURRENTMONTHABBREV}} |- | align="center" | <font id="CURRENTMONTHNAME" /><nowiki>{{CURRENTMONTHNAME}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{CURRENTMONTHNAME}} |- | align="center" | <font id="CURRENTMONTHNAMEGEN" /><nowiki>{{CURRENTMONTHNAMEGEN}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{CURRENTMONTHNAMEGEN}} |- | align="center" | <font id="CURRENTTIME" /><nowiki>{{CURRENTTIME}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{CURRENTTIME}} |- | align="center" | <font id="CURRENTWEEK" /><nowiki>{{CURRENTWEEK}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{CURRENTWEEK}} |- | align="center" | <font id="CURRENTYEAR" /><nowiki>{{CURRENTYEAR}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{CURRENTYEAR}} |- | align="center" | <font id="FULLPAGENAME" /><nowiki>{{FULLPAGENAME}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{FULLPAGENAME}} |- | align="center" | <font id="FULLPAGENAMEE" /><nowiki>{{FULLPAGENAMEE}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;<span dir="ltr" >{{FULLPAGENAMEE}}</span> <sup><small>[[#1|1]]</small></sup>&lrm; |- | align="center" | <font id="NAMESPACE" /><nowiki>{{NAMESPACE}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{NAMESPACE}} |- | align="center" | <font id="NAMESPACEE" /><nowiki>{{NAMESPACEE}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;<span dir="ltr" >{{NAMESPACEE}}</span> <sup><small>[[#1|1]]</small></sup>&lrm; |- | align="center" | <font id="NUMBEROFARTICLES" /><nowiki>{{NUMBEROFARTICLES}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{NUMBEROFARTICLES}} |- | align="center" | <font id="NUMBEROFFILES" /><nowiki>{{NUMBEROFFILES}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{NUMBEROFFILES}} |- | align="center" | <font id="PAGENAME" /><nowiki>{{PAGENAME}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{PAGENAME}} |- | align="center" | <font id="PAGENAMEE" /><nowiki>{{PAGENAMEE}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;<span dir="ltr" >{{PAGENAMEE}}</span> <sup><small>[[#1|1]]</small></sup>&lrm; |- | align="center" | <font id="SCRIPTPATH" /><nowiki>{{SCRIPTPATH}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;<span dir="ltr" >{{SCRIPTPATH}}</span> <sup><small>[[#1|1]]</small></sup>&lrm; |- | align="center" | <font id="SERVER" /><nowiki>{{SERVER}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{SERVER}} |- | align="center" | <font id="SERVERNAME" /><nowiki>{{SERVERNAME}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{SERVERNAME}} |- | align="center" | <font id="SITENAME" /><nowiki>{{SITENAME}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{SITENAME}} |- ! colspan="3" align="center" | <font id="predefined_templates" /><span dir="ltr" >[[#top|&uarr;]] predefined templates [[#bottom|&darr;]]</span> |- | align="center" | <font id="FULLURL" /><nowiki>{{FULLURL:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | <font id="FULLURLE" /><nowiki>{{FULLURLE:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | <font id="GRAMMAR" /><nowiki>{{GRAMMAR:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp;<span dir="ltr" ><span class="plainlinks">[[template:wikivar/GRAMMAR|GRAMMAR]] [http://cvs.sourceforge.net/viewcvs.py/wikipedia/phase3/ CVS]&nbsp;[http://cvs.sourceforge.net/viewcvs.py/wikipedia/phase3/languages/ /languages/]</span></span> |- | align="center" | <font id="INT" /><nowiki>{{INT:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | <font id="LC" /><nowiki>{{LC:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | <font id="LCFIRST" /><nowiki>{{LCFIRST:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | <font id="LOCALURL" /><nowiki>{{LOCALURL:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | <font id="LOCALURLE" /><nowiki>{{LOCALURLE:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | <font id="MSG" /><nowiki>{{MSG:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | <font id="MSGNW" /><nowiki>{{MSGNW:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | <font id="NS" /><nowiki>{{NS:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | <font id="PLURAL" /><nowiki>{{PLURAL:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | <font id="REVISIONID" /><nowiki>{{REVISIONID:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | '''<nowiki>{{REVISIONID}}</nowiki>''' | align="center" colspan="2" | &nbsp;{{REVISIONID}} |- | align="center" | <font id="SUBST" /><nowiki>{{SUBST:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | <font id="UC" /><nowiki>{{UC:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | align="center" | <font id="UCFIRST" /><nowiki>{{UCFIRST:}}</nowiki> | align="center" colspan="2" | &nbsp; |- | colspan="3" align="center" | <font id="1" /><span dir="ltr" ><sup><small>[[#1|1]]</small></sup> this documentation displays this value [[w:en:LTR|LTR]] (left to right)</span> |- | colspan="3" align="center" | <font id="index" /><span dir="ltr" >[[#top|&uarr;]]&nbsp;<nowiki>|</nowiki>&nbsp;[[#common namespaces|common]]&nbsp;[[#reserved_namespaces|reserved]]&nbsp;[[#custom namespaces|custom]]&nbsp;'''namespaces''' <nowiki>|</nowiki>&nbsp;[[#variables|variables]] <nowiki>|</nowiki>&nbsp;[[#predefined templates|predefined templates]] <nowiki>|</nowiki>&nbsp;[[#bottom|&darr;]]</span> |}<font id="bottom" /> 10679 40173 2006-04-13T10:40:45Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/193.41.45.17|193.41.45.17]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''İstanbul'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Istanbul Turkey Provinces locator.gif|160px|]] | align=center | [[Image:Istanbul municipality logo.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 10 034 830<br>11 912 511(agl.) |- | Dibināta | [[Senā Grieķija|senie grieķi]] 667. pmē |- | Citi nosaukumi | '''Bizantija''' ([[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]])<br>'''Konstantinopole''' ([[Bizantija|Bizantijā]]) |- | Province (''İl'') | [[Stambulas province]] |- | Mājaslapa | http://www.ibb.gov.tr/ |} {{commons|Category:Istanbul}} [[Image:Aya sofya.jpg|thumb|250px|''Ayasofya'' (Sv.Sofijas katedrāle) Stambulā]] '''Stambula''' (''İstanbul'') - pilsēta [[Turcija|Turcijas]] ziemeļrietumos pie [[Bosfors|Bosfora]] jūras šauruma Zelta raga līča. Lielāka un nozīmīgākā Turcijas pilsēta. [[Stambulas province|Stabulas provinces]] centrs. Kaut arī mūsdienu pilsēta atrodas gan [[Eiropa|Eiropas]], gan [[Āzija|Āzijas]] kontinentā, pilsētas vēsturiskā daļa atrodas Eiropā. Ilgus gadsimtus bijusi pazīstama ar nosaukumu '''Konstantinopole''', un ir [[pareizticība|pareizticības]] galvenais centrs. Stambula no 330.gada bija [[Senā Roma|Romas impērijas]], līdz 1453.gadam - [[Bizantija|Bizantijas impērijas]], bet līdz 1923.gadam - [[Osmāņu impērija|Osmāņu impērijas]] galvaspilsēta. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Konstantinopole bija lielākā un ievērojamākā Eiropas pilsēta. ====Vēsture==== 667.gada p.m.ē. [[Senā Grieķija|sengrieķu]] kolonisti no [[Megara|Megaras]] pilsētas nodibināja pilsētu, ko nosauca par '''Bizantiju''' (''Βυζάντιον'') sava valdnieka Biza vārdā. 196.gadā pilsētu izpostīja romiešu imperators [[Septīmijs Severs]]. 330.gadā [[Konstantīns Lielais]] izvēlējās Bizantiju par Romas impērijas galvaspilsētu, un nosauca to savā vārdā par '''Konstantinopoli'''. Pēc Rietumromas impērijas krišanas Konstatinopole turpināja būt par atlikušās Romas impērijas daļas galvaspilsētu. Kaut arī valsts turpināja saukties par Romas impēriju (''Βασιλεία Ῥωμαίων, Basileía Romaíon''), rietumu vēsturē šo valsti sauc par Bizantijas impēriju. Līdz pat [[Krusta kari|Krusta kariem]] Konstantinopole bija lielākā Eiropas pilsēta, bet Bizantijas impērija - spēcīgākā Eiropas valsts. Īpašu uzplaukumu Konstantinopole piedzīvoja imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] valdīšanas laikos (527-565). VIII un IX gadsimtā Konstantinopole bija [[ikonoklasti|ikonoklastu]] kustības centrs. 1054.gadā notika [[Lielā Shizma]] - [[Romas pāvests]] un [[Konstantinopoles patriarhs]] izslēdza viens otru no baznīcas, un Konstantinopole kļuva par [[pareizticība|pareizticības]] centru. [[Ceturtais Lrusta karš|Ceturtā Krusta kara]] laikā 1204.gadā Konstantinopoli ieņēma un nopostīja krustneši, un Bizantijas impērijas vietā nodibināja [[Latīņu impērija|Latīņu impēriju]]. Kaut arī [[Nīkejas impērija|Nīkejas impērijas]] valdnieks [[Mihails VIII Paleologs]] 1264.gadā Konstantinopoli atkaroja un atjaunoja Bizantijas impēriju, Ceturtais Krusta karš bija trieciens, no kura Konstatinopole vairs neatkopās, un 1453.gada 29.maijā Konstantinopoli ieņēma [[osmāņi]] un tā kļūva par [[Osmāņu impērija|Osmānu impērijas]] galvaspilsētu ar nosaukumu '''Konstatinīje''' (''Konstantiniye''). Par Stambulu (''İstanbul'') pilsētu oficiāli pārsauca tikai 1930.gada 28.martā. Pilsēta bija Osmāņu impērijas galvaspilsēta līdz pat 1923.gadam, kad jaunās Turcijas republikas galvaspilsēta tika pārcelta uz [[Ankāra|Ankāru]]. Reiz ievērojamā pilsētas [[grieķi|grieķu]] minoritāte ir beigusi pastāvēt, jo pēc 1955.gada septembra [[Stambulas grautiņi|Stambulas grautiņiem]] gandrīz visi grieki ir pārcēlušies uz [[Grieķija|Grieķiju]]. Sākot no XX gs. otrās puses Stambulā strauji pieauga iedzīvotāju skaits, jo attīstījās rūpniecība, un uz pilsētu pārcēlās iedzīvotaji no Turcijas lauku apvidiem. ====Vietas==== *Bazilikas cisterna (''Yerebatan Sarnıcı'') - [[Justiniāns|Justiniāna]] laikā (VI gs) celta milzīga pazemes tvertne Konstantinopoles apgādei ar [[ūdens|ūdeni]] *Bosfora tilts (''Boğaziçi Köprüsü'') - 1973.gadā pabeigts tilts pāri Bosfora šaurumam *[[Bulgāri|Bulgāru]] Sv.Stefana baznīca (''Sveti Stefan Kilisesi'') - 1898.gadā celta baznīca no [[tērauds|tērauda]] *Jaunavu tornis (''Kiz Kul''esi) - tornis uz salas Bosforā *Garšvielu tirgus (''Mısır Çarşısı'') *Konstantinopoles [[hipodroms]] (''Sultanahmet Meydani'') *Lielais tirgus (''Kapalıçarşı'') - viens no lielākajiem slēgtajiem tirgiem pasaulē *Taksima laukums (''Taksim Meydanı'') - Stambulas centrālais laukums *Sultāna Ahmeda mošeja (''Sultanahmet Camii'') - 1609-1616 *Sv.Sofijas katedrāle (''Ayasofya'') - 537.gadā pabeigta katedrāle. Galvenā [[Bizantija|Bizantijas]] impērijas baznīca. [[Bizantijas arhitektūra|Bizantijas arhitektūras]] lielisks paraugs. Kopš 1453.gada - [[mošeja]], tagad - muzejs *Topkapi pils (''Topkapı Sarayı'') - vecā sultāna pils ====Cilvēki==== Stambulā dzimuši: *[[Halipa Edipa Adivara]] (''Halide Edip Adıvar'') (1884-1964) - rakstniece, [[feminisms|feministe]] *[[Bilents Ecevits]] (''Bülent Ecevit'') (1925-) - Turcijas premjerministrs (1974–1974, 1977–1977, 1978–1979, 1999–2002) *[[Ismails Envers]] (Envers-pašā) (''Ismail Enver'') (1881-1922) - [[Jaunturki|jaunturku]] revolūcijas līderis *[[Receps Tajips Erdogans]] (''Recep Tayyip Erdoğan'') (1954-) - Turcijas premjers (2003-) *[[Anrī Fajols]] (''Henri Fayol'') (1841-1925) - [[Francija|franču]] ekonomists *[[Fotijs]] (''Φωτιoς'') (820-891) - Konstantinopoles patriarhs (''Bibliotheca'') *[[Elija Kazans]] (''Elia Kazan'') (1909-2003) - [[ASV]] kinorežisors (Ilgu tramvajs/''A Streetcar Named Desire'', 1951) *[[Anna Komnena]] (''Anna Comnena'') (1083-1153) - vēsturniece (''Aleksiāde'') *[[Jūlijs Martovs]] (''Юлий Мартов'') (1873-1923) - [[menševiki|menševiku]] līderis *[[Orhans Pamuks]] (''Orhan Pamuk'') (1952-) - rakstnieks (''Benim Adım Kırmızı'', 2000) *[[Prokls]] (''Proclus'') (412-485) - filozofs ([[neoplatonisms|neoplatoniķis]]) *[[Mihails Psells]] (''Μιχαήλ Ψελλός'') (1017/1018-pēc 1078) - filozofs (''Chronographia'') *[[Sokrāts Sholastiķis]] (''Socrates Scholasticus'') (380-?) - baznīcas vēsturnieks [[Category:Turcijas pilsētas]] [[an:Istambul]] [[bg:Истанбул]] [[bs:Istanbul]] [[ca:Istanbul]] [[cs:Istanbul]] [[cy:Istanbul]] [[da:Istanbul]] [[de:Istanbul]] [[el:Κωνσταντινούπολη]] [[en:Istanbul]] [[eo:Istanbulo]] [[es:Estambul]] [[et:İstanbul]] [[fa:استانبول]] [[fi:Istanbul]] [[fr:Istanbul]] [[gl:Istambul]] [[he:איסטנבול]] [[hi:इस्तांबुल]] [[hr:Istanbul]] [[hu:Isztambul]] [[ia:Istanbul]] [[id:Istanbul]] [[it:Istanbul]] [[ja:イスタンブール]] [[jv:Istanbul]] [[ko:이스탄불]] [[ku:Stenbol]] [[mk:Истанбул]] [[nl:Istanbul]] [[no:Istanbul]] [[os:Стамбул]] [[pl:Stambuł]] [[pt:Istambul]] [[ro:Istanbul]] [[ru:Стамбул]] [[simple:Istanbul]] [[sl:Istanbul]] [[sr:Истанбул]] [[sv:Istanbul]] [[tr:İstanbul (şehir)]] [[uk:Стамбул]] [[zh:伊斯坦堡]] 10680 31950 2006-02-26T01:19:49Z Feens 37 Stambulas logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Istanbul_municipality_logo.png] Stambulas logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Istanbul_municipality_logo.png] 10681 sysop 37312 2006-03-28T06:13:34Z MediaWiki default Message name filter: 10682 sysop 31953 2006-02-26T01:56:03Z MediaWiki default Show only modified 10683 sysop 52894 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default '''Uzmanību:''' tu neesi iegājis. Lapas hronoloģijā tiks ierakstīta tava IP adrese. 10684 sysop 31956 2006-02-26T01:56:03Z MediaWiki default - 10685 sysop 31959 2006-02-26T01:56:03Z MediaWiki default You must confirm your e-mail address before editing pages. Please set and validate your e-mail address through your [[Special:Preferences|user preferences]]. 10686 sysop 31960 2006-02-26T01:56:03Z MediaWiki default E-mail confirmation required to edit 10687 sysop 31961 2006-02-26T01:56:03Z MediaWiki default Yes, delete the page 10688 sysop 52931 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default ---- '''Note:''' Exporting the full history of pages through this form has been disabled due to performance reasons. 10689 sysop 40253 2006-04-13T18:41:17Z Juzeris 23 "List redirects" > "Pāradresāciju uzskaitījums" Pāradresāciju uzskaitījums 10690 sysop 31964 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default <strong>ERROR: The text you have submitted is $1 kilobytes long, which is longer than the maximum of $2 kilobytes. It cannot be saved.</strong> 10691 sysop 31967 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default Cannot mark as patrolled 10692 sysop 31968 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default You need to specify a revision to mark as patrolled. 10693 sysop 31970 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default ,_ 10694 sysop 31973 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default Limit to categories (separate with "|") 10695 sysop 31974 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default Any 10696 sysop 31975 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default Edit 10697 sysop 31976 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default Move 10698 sysop 31979 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default '''Note:''' This page has been locked so that only registered users can edit it. 10699 sysop 53038 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Tūlītējs pirmskats 10700 sysop 31982 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default All revisions contained links to $1, blanking 10701 sysop 31983 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default Reverting to last version not containing links to $1 10702 sysop 31984 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default MediaWiki spam cleanup 10703 sysop 31985 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default Error creating thumbnail: $1 10704 sysop 53051 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Lietot tūlītējo priekšskatījumu (izmanto "JavaScript"; eksperimentāla iespēja). 10705 sysop 53069 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Falu augšupielāde šajā wiki ir atslēgta. 10706 sysop 31990 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default '''Warning:''' There is no skin "$1". Remember that custom .css and .js pages use a lowercase title, e.g. User:Foo/monobook.css as opposed to User:Foo/Monobook.css. 10707 sysop 31992 2006-02-26T01:56:04Z MediaWiki default You have new messages on $1 10708 32001 2006-02-26T12:25:07Z Tail 13 "Down by law" plakāts no en.wiki. "Down by law" plakāts no en.wiki. 10710 44901 2006-05-14T00:17:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[ga:Down By Law]] {{Filma| nosaukums latviski= Ārpus likuma | attēls= Image:DownbyLaw.jpg | paraksts= | nosaukums oriģinālvalodā= Down by Law | valsts= | režisors= [[Džims Džārmušs]] | producents= Alans Kleinbergs | scenārija autors= | galvenajās lomās= [[Toms Veitss]], [[Džons Lurijs]], [[Roberto Benīni]] | mūzika= Džons Lurijs; atsevišķas Toma Veitsa dziesmas | operators= Robijs Millers | montāža= | izdošanas laiks= 1986. gada maijs ([[Kannu kinofestivāls]]) | ilgums= 107 min | valoda= [[angļu valoda|angļu]], [[itāliešu valoda|itāliešu]] | budžets= | imdb= 0090967 }} '''"Ārpus likuma"''' (''Down by Law'') ir [[Džims Džārmušs|Džima Džārmuša]] (''Jim Jarmusch'') 1986. gada kinofilma. Galvenās lomas "Ārpus likuma" tēlo [[Toms Veitss]] (''Tom Waits''), [[Roberto Benīni]] (''Roberto Benigni'') un [[Džons Lurijs]] (''John Lurie''), kurš ir arī filmas mūzikas autors. "Ārpus likuma" ir ''[[film noir]]'' elementi, kā arī Džārmuša filmām raksturīgā noskaņa. Darbības centrā ir suteners Džeks (Lurijs), diskžokejs Zeks (Veitss) un itālis Roberto (Benīni), kurš neprot angļu valodu. Filmas darbību virza personāžu savstarpējā nesaderība. {{stub}} [[Category:ASV filmas]] [[de:Down By Law]] [[en:Down by Law (film)]] [[fr:Down by Law]] [[ga:Down By Law]] [[it:Daunbailò]] [[pt:Down by Law]] [[ru:Вне закона (фильм, 1986, США, реж. Джим Джармуш)]] 10711 32006 2006-02-26T13:56:54Z Dekaels 268 [[Category:Kultūra]] [[Category:Vēsture]] 10712 49752 2006-06-09T22:07:08Z 147.251.205.224 + cs '''Hellēnisms''' ir antīkās vēstures periods no aptuveni 336. g. p.m.ē., [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] valdīšanas sākuma, līdz aptuveni 30. g. p.m.ē., kad [[Senā Roma|Romas impērija]] pilnībā pakļāva [[Senā Grieķija|grieķus]]. Terminu "hellēnisms" 19. gs. vidū ieviesa vācu vēsturnieks [[Johans Gustavs Droizens]]. Hellēnisma perioda laikā Aleksandra Lielā karagājienu rezultātā notika izteikta grieķu kultūras ekspansija un nostiprināšanās ārpus Grieķijas. Par nozīmīgākajiem kultūras centriem kļuva pilsētas ārpus Grieķijas - [[Pergama]], [[Roda]], [[Antiohija]], [[Aleksandrija]]. Hellēnisma kultūra uzplauka ap 280. g. p.m.ē., kad īpaši attīstīta bija [[matemātika]], [[filozofija]], [[māksla]], it īpaši [[Ēģipte]]s pilsētā Aleksandrijā. {{stub}} [[Category:Antīkā kultūra]] [[Category:Hellēnisms]] [[Category:Senā Grieķija]] [[cs:Helénismus]] [[de:Hellenismus]] [[el:&#917;&#955;&#955;&#951;&#957;&#953;&#963;&#964;&#953;&#954;&#942; &#928;&#949;&#961;&#943;&#959;&#948;&#959;&#962;]] [[en:Hellenistic civilization]] [[es:Helenístico]] [[he:התרבות ההלניסטית]] [[ja:&#12504;&#12524;&#12491;&#12474;&#12512;]] [[nl:Hellenisme]] [[pl:Epoka hellenistyczna]] [[ru:&#1069;&#1083;&#1083;&#1080;&#1085;&#1080;&#1079;&#1084;]] [[sv:Hellenism]] 10713 32008 2006-02-26T14:06:04Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Antīkā kultūra]] [[Category:Senā Grieķija]] 10714 36773 2006-03-25T13:34:54Z Creep 473 {| width="250px" border="2" cellspacing="0" cellpadding="4" rules="all" style="float:right; clear:right; margin:5px 0 1em 1em; border-style: solid; border-width: 1px; border-collapse:collapse; font-size:95%; empty-cells:show" |- | colspan="2" style="text-align: center; font-size: 90%;" | {{{attēls}}} |- ! colspan="2" style="background:#ddeeee" | {{{nosaukums}}} |- |'''Tips''' || {{{tips}}} |- |'''Ražotājvalsts''' || {{{valsts}}} |- |'''Laiks''' || {{{laiks}}} |- ! colspan="2" style="background:#ddeeee" | Vēsture |- |'''Projekta izstrāde''' || {{{izstrāde}}} |- |'''Ražošanas laiks''' || {{{ražošana}}} |- |'''Lietošanas laiks''' || {{{lietojums}}} |- |'''Kari''' || {{{kari}}} |- |'''Modifikācijas''' || {{{modifikācijas}}} |- |'''Saražoto eksemplāru skaits''' || {{{skaits}}} |- ! colspan="2" style="background:#ddeeee" | Parametri |- |'''Tips''' || {{{spectips}}} |- |'''Kalibrs''' || {{{kalibrs}}} |- |'''Stobra garums''' || {{{stobrs}}} |- |'''Munīcija''' || {{{munīcija}}} |- |'''Magazīnas''' || {{{magazīnas}}} |- |'''Garums''' || {{{garums}}} |- |'''Svars''' || {{{svars}}} |- |'''Uguns temps''' || {{{temps}}} |- |'''Lodes pirmātrums''' || {{{lodes pirmātrums}}} |- |'''Efektīvais attālums''' || {{{attālums}}} |} 10715 36449 2006-03-24T23:51:37Z Feens 37 [[Category:Filmas pēc valsts]] [[Category:ASV kino]] 10716 32529 2006-03-04T14:41:36Z Yyy 146 cat [[Image:Mirusie (World of Warcraft).gif|right]] ==Pieejamās Klases== *[[Kareivis (World of Warcraft)|Kareivis]] *[[Laupītājs (World of Warcraft)|Laupītājs]] *[[Mags (World of Warcraft)|Mags]] *[[Burvis (World of Warcraft)|Burvis]] *[[Priesteris (World of Warcraft)|Priesteris]] [[Category:wow]] 10717 52579 2006-06-30T10:46:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Kategorie:Maschinengewehr]], [[ko:분류:기관총]], [[zh:Category:机枪]] {{catmore}} [[Category:Šaujamieroči]] [[de:Kategorie:Maschinengewehr]] [[en:Category:Machine guns]] [[es:Categoría:Ametralladoras]] [[fi:Luokka:Konekiväärit]] [[fr:Catégorie:Mitrailleuse]] [[ja:Category:機関銃]] [[ko:분류:기관총]] [[pl:Kategoria:Karabiny maszynowe]] [[zh:Category:机枪]] 10718 36334 2006-03-24T14:05:36Z Feens 37 [[Category:Ieroči|Szaujamieroči]] 10719 32019 2006-02-26T16:13:22Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Ložmetējs]] 10721 32032 2006-02-26T17:26:23Z Lielais Rolands 592 10722 32037 2006-02-26T19:03:42Z Dekaels 268 MG-42 un tā apkalpe. Fotogrāfijas autors nav zināms. MG-42 un tā apkalpe. Fotogrāfijas autors nav zināms. 10725 46786 2006-05-21T21:53:57Z 217.198.224.13 /* Saites */ [[Image:Jurij Petropavlovskij.jpg|thumb|J. Petropavlovskis]] '''Jurijs Petropavlovskis''' (1955. g. 3. martā, Rīgā &mdash; ), [[krievu valoda|krieviski]] ''Юрий Алексеевич Петропавловский'' &mdash; [[Latvija]]s politiķis, [[PCTVL]] valdes loceklis un vairāku kampaņu producents. Latvijas Kik-Tai boksa akadēmijas ([http://www.lktf.kickboxing.lv/?path=1,102 sk.]) viceprezidents. Pirmais naturalizējamais, kuram valdība atteica uzņemšanu pilsonībā. == Biogrāfija == 1973. g. &mdash; absolvē [[J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola|J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu]]. 1979. g. &mdash; beidz [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Valsts mākslas akadēmijas]] dizaina nodaļu. 1981.&mdash;1986. g. &mdash; "Alfas" dizaineris. 3 patenti dizainparaugiem. 1986.&mdash;1989. g. &mdash; uzņēmuma "Daiļrade" trafaretdrukas speciālists. 1989.&mdash;1991. g. &mdash; uzņēmuma "Auseklis" grafikas dizaineris. 1991.&mdash;1997. g. &mdash; uzņēmuma "Latvijas Strādnieks" grafikas dizaineris un izpilddirektors, neatkarīgs konsultants. 1997.&mdash;1999. g. &mdash; reklāmas aģentūru "DiaR" un "Page" projektu menedžeris, starptautisko projektu konsultants. 2001. g. &mdash; [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]]s un [[Eiropas Padome]]s TV projekta "2+2" vadītājs. 2002. g. &mdash; [[Rīgas dome]]s pilnvarnieks Rīgas un Rīgas reģiona attīstības aģentūrā. 2002.&mdash;2003. g. &mdash; SIA "[[Rīgas pilsētbūvnieks]]" padomes loceklis. 2003.&mdash;2004. g. &mdash; SIA "Averti-R" projektu menedžeris. [[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] preses atašejs. 2003. g. decembris &mdash; iesniedz pieteikumu naturalizācijai. Kopš 2004. g. &mdash; [[Eiropas Parlaments|Eiroparlamenta]] deputātes [[Tatjana Ždanoka|Tatjanas Ždanokas]] palīgs. 2004. g. 12. novembris &mdash; PCTVL izvirza Petropavlovski par kandidātu Rīgas mēra amatam 2005. g. marta vēlēšanās. 2004. g. 16. novembrī Petropavlovskis kļūst par pirmo cilvēku, [[Naturalizācijas pārvalde]]s sagatavoto rīkojumu par kura uzņemšanu pilsonībā neapstiprināja [[Ministru kabinets]]. 8. decembrī viņš pārsūdz šo lēmumu tiesā. 2005. g. aprīlī Eiroparlamenta Lūgumrakstu komiteja apspriež Petropavlovska sūdzību un atliek izskatīšanas pabeigšanu. 2005. g. 16. decembrī Administratīvā rajona tiesa lemj izbeigt tiesvedību, uzskatot, ka Ministru kabineta lēmums nav pārsūdzāms. 2006. g. 17. februārī šo lēmumu apstiprina Administratīvā apgabaltiesa un 11. aprilī &mdash; Augstākās tiesas Senāts. == Saites == *[http://www.zapchel.lv/?lang=lv&mode=people&submode=regional&cv_id=26 CV] PCTVL mājaslapā *LETA [http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=9574898&categoryID=193&ndate=1100618009 ziņa] par naturalizācijas atteikumu Petropavlovskim ar valdības pārstavju komentāriem *[http://www.zapchel.lv/?lang=ru&mode=party&submode=party_all&page_id=1531 Runa] PCTVL 2. kongresā 2005. g., krieviski *"''Час''"[http://www.zapchel.lv/?lang=ru&mode=archive&submode=year2005&page_id=1262 raksts] par Petropavlovska lietas izskatīšanu Eiroparlamentā, krieviski. *"''Час''" [http://rus.tvnet.lv/news/latvia/index.php?id=133975 ziņa] par tiesvedības izbeigšanu Petropavlovska lietā, krieviski *"''Rīgas Balss''" [http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/34783 raksts] *Intervijas krieviski: laikrakstiem [http://rodina.lv/html/petrop_rus_nacionalist.html "''Панорама недели''"], [http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=rakurs&submode=akcent&page_id=1246 "''Ракурс''"] un [http://www.shtab.lv/main.php?w2=pressa&id=8 "''Вести сегодня''"] *[http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/35828 Intervija] "''Latvijas Avīzei''" *[http://www.tiesas.lv/index.php?id=1972 Administrātīvās apgabaltiesas] un [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=archive&submode=year2006&page_id=679 AT Senāta] lēmumi Petropavlovska lietā [[Category:Latvijas politiķi|Petropavlovskis, Jurijs]] [[ru:Петропавловский, Юрий Алексеевич]] 10727 32081 2006-02-27T05:25:16Z Juzeris 23 redirect [[Rivaldo]] #redirect [[Rivaldo]] 10728 32086 2006-02-27T09:04:26Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Stambula]] 10729 32087 2006-02-27T09:04:34Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Stambula]] 10730 32090 2006-02-27T09:32:13Z Feens 37 Krasnodara Krievijā, zīmējis Feens, GFDL Krasnodara Krievijā, zīmējis Feens, GFDL 10731 32099 2006-02-27T10:01:46Z Feens 37 Krasnodaras ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Krasnodar_city.gif] Krasnodaras ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Krasnodar_city.gif] 10732 51915 2006-06-25T08:41:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Krasnodar]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Краснодар'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Krasnodara Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Krasnodar city.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 651 249 |- | Dibināta | 1793.g |- | Pilsēta no | 1867.g |- | Citi nosaukumi | '''Jekaterinodara''' (Екатеринодар)<br>(1794-1920) |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Krasnodaras novads]] |- | Federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Dienvidu federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.krd.ru/ |} [[Image:Avrora Krasnodar.jpg|thumb|250px|Kinoteātris ''Aurora'' Krasnodarā]] [[Image:Krasnodaras_obelikss.jpg|thumb|Kubaņas kazaku obelisks]] '''Krasnodara''' ([[krievu valoda|krievu]] - ''Краснодар'') - pilsēta [[Krievija|Krievijas]] Eiropas daļas dienvidos pie [[Kubaņa (upe)|Kubaņas]] upes. [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novada]] administratīvais centrs. [[Kubaņa (novads)|Kubaņas]] novada vēsturiskais centrs. [[Kubaņas kazaki|Kubaņas kazaku]] galvenais centrs. ====Vēsture==== Pilsētas pirmsākumi meklējami [[1793]]. gadā, kad [[kazaki]] izbūvēja pirmos cietokšņus , lai aizsargātu [[Krievijas impērija|Krievijas impērijas]] robežas un nodrošinātu Krievijas ietekmi [[Čerkesija (novads)|Čerkesijā]], kas bija Krievijas un [[Osmaņu Impērija|Osmaņu impērijas]] strīdus teritorija. 19. gadsimta 1. pusē Krasnodara (tolaik Jekaterinodara) bija kļuvusi par rosīgu [[Kubaņas kazaki|Kubaņas kazaku]] (''Кубанские кaзаки'') pilsētu. Kopš [[1888]]. gada apmēram 45 000 cilvēku dzīvoja pilsētā un tā bija svarīgs tirdzniecības centrs [[Dienvidkrievija|Dienvidkrievijā]]. [[1897]]. gadā pilsētā tika atklāts [[obelisks]], par godu Kubaņas kazaku 200 gadus valdīšanu Jekaterinodarā. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā pilsēta vairākas reizes nonāca, gan [[baltie|balto]], gan [[sarkanie|sarkano]] rokās. Daudzi Kubaņas kazaki atbalstīja balto kustību un cīnījas pret boļševikiem. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Krasnodaru no [[1942]]. gada 12. augustam, līdz [[1943]]. gada 12. februārim okupēja vācu karaspēks. Ilgstošu kauju laikā pilsētai tika nodarīti ievērojami postījumi. Pēc kara pilsēta tika rekonsturēta un uzbūvēta no jauna. ====Cilvēki==== Krasnodarā dzimuši: *[[Semjons Kirliāns]] (''Семен Давидович Кирлиан'') (1898-) - [[Kirliāna fotogrāfija|Kirliāna fotogrāfijas]] izgudrotājs *[[Anna Ņetrebko]] (''Анна Юрьевна Нетребко'') (1971-) - operdziedātāja *[[Karens Šahnazarovs]] (''Карен Георгиевич Шахназаров'') (1952-) - kinorežisors (Mēs no džeza/''Мы из джаза'', 1983) *[[Andrejs Škuro]] (''Андрей Григорьевич Шкуро'') (1887-1947) - [[balto kustība|balto kustības]] ģenerālis [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] *[[Inna Žukova]] (''Инна Жукова'') (1986-) - mākslas vingrotāja *[[Genādija Padalka]] (''Геннадий Иванович Падалка'') (1958-) - Krievijas [[kosmonauts]] [[http://en.wikipedia.org/wiki/Gennady_Padalka]] *[[Sergeijs Tiviakovs]] (''Сергей Тивяков'') (1973-) - šaha lielmeistars [http://en.wikipedia.org/wiki/Sergei_Tiviakov] [[Category:Krievijas pilsētas]] [[cs:Krasnodar]] [[de:Krasnodar]] [[en:Krasnodar]] [[eo:Krasnodar]] [[es:Krasnodar]] [[et:Krasnodar]] [[fi:Krasnodar]] [[fr:Krasnodar]] [[ja:クラスノダル]] [[ko:크라스노다르]] [[nl:Krasnodar]] [[pl:Krasnodar]] [[pt:Krasnodar (cidade)]] [[ru:Краснодар]] [[sr:Краснодар]] [[sv:Krasnodar]] [[tr:Krasnodar]] [[zh:克拉斯诺达尔]] 10733 32113 2006-02-27T14:42:06Z Lielais Rolands 592 10738 51379 2006-06-20T06:55:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Akroterion]] [[Image:Acroterium.jpg|thumb|200px|Akrotērijs]] '''Akrotērijs''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''akrōtērion'') ir rotājošs elements, kuru izmanto [[frontons|frontonos]] un kapu [[stēla|stēlās]], parasti – [[palmete]]s, [[volūta]]s vai [[skulptūra]]s veidā. Akrotēriju izmanto [[gotika|gotiskajā]] un klasiskajā arhitektūrā. [[Category:Arhitektūras elementi]] [[de:Akroterion]] [[en:Acroterion]] [[fr:Acrotère]] [[it:Acroterio]] [[nl:Akroterion]] [[pl:Akroterion]] [[sv:Akroterion]] 10739 32136 2006-02-27T18:35:30Z Tail 13 Akrotērija attēls no en.wiki. Akrotērija attēls no en.wiki. 10740 32150 2006-02-28T00:35:19Z Blackhalt 657 {{stub}} '''WYSIWYG''' ir akronīms no angļu valodas '''W'''hat '''Y'''ou '''S'''ee '''I'''s '''W'''hat '''Y'''ou '''G'''et (Ko tu redzi, to tu dabū). 10749 32177 2006-02-28T12:18:59Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Hieronīms Boss]] 10750 32178 2006-02-28T12:25:57Z Tail 13 Bosa glezna "Septiņi nāves grēki" no en.wiki. {{NA-70}} Bosa glezna "Septiņi nāves grēki" no en.wiki. {{NA-70}} 10751 32182 2006-02-28T13:02:12Z Tail 13 {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:698px-Boschsevendeadlysins.jpg|300px]] |- |'''''Septiņi nāves grēki''''' |- |'''[[Hieronīms Boss]]''', apm. 1480.-1485. g. |- |Eļļa, koks, 120 x 150 cm |- |[[Prado muzejs]], [[Madride]] |} '''"Septiņi nāves grēki"''' (aptuveni 1480-1485; precīzs uzgleznošanas laiks nav zināms) ir [[Hieronīms Boss|Hieronīma Bosa]] glezna. Glezna ir gleznota ar [[eļļas krāsa|eļļas krāsām]] uz [[koks|koka]] paneļa. Panelis sākotnēji bija iecerēts kā galda virsma. Glezna sastāv no četriem nelieliem apļiem, kuros attēlota "Nāve", "Pastarā tiesa", "Elle" un "Debesu valstība", viena lielāka apļa, kurā attēloti [[septiņi nāves grēki]], un divām [[kartuša|kartušām]]. Septiņi nāves grēki attēloti žanra ainiņu formā ar latīņu nosaukumiem. Pulksteņrādītāja virzienā, sākot no augšas, grēki ir: negausība, kūtrums, miesaskāre, lepnība, dusmas, skaudība un alkatība. Aplis veidots acs formā, un tā centrā attēlots [[Jēzus Kristus]]. Zem acs zīlītes redzams uzraksts [[latīņu valoda|latīņu valodā]]: ''Cave Cave Deus Videt'' ("Bīsties jele, bīsties, jo Dieva acs redz visu."). [[Category:Hieronīma Bosa darbi]] [[en:The Seven Deadly Sins and the Four Last Things]] 10752 32184 2006-02-28T13:02:48Z Tail 13 [[Category:Mākslasdarbi pēc autora]] 10753 32185 2006-02-28T13:03:02Z Tail 13 [[Category:Māksla]] 10754 50916 2006-06-18T07:28:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Kozłkowate]] [[Image:Valeriana_officinalis1.jpg|right|thumb|Ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis)]] '''Baldriānu dzimta (Valerianaceae)''' sastāv no 17 ģintīm ar vairāk, kā 400 sugām. Baldriānu ģints (Valeriana) aptver ap 200 sugu, kuras izplatītas aukstajos un mērenajos [[Eirāzija]]s, [[Ziemeļamerika]]s un Dienvidāfrikas apgabalos. Īpaši liela šīs ģints daudzveidība ir [[Andu kalni|Andu kalnos]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] (ap 40% no kopējā sugu skaita ). [[Vidusjūra]]s apgabals un [[Tuvie Austrumi]] ir baldriņu ģints (Valerianella) izplatības centrs. Šajā ģintī ir ap 80 sugām. Vidusjūras apgabalā sasopamas arī Kentrantu (Centranthus) un Fediju jeb Āfrikas baldriānu (Fedia) ģintis. Baldriānu dzimtas pārstāvji pielāgojas dzīvei visdažādākajās vidēs: no augstkalnu un [[tundra|tundru]] aukstajiem apgabaliem līdz svelmainiem [[tuksneši]]em, no kailām klintīm līdz mitrajiem [[purvi]]em. Baldriāni var būt viengadīgi vai daudzgadīgi. Tie ir gan [[lakstaugi]], gan [[puskrūmi]] un [[krūmi]]. Andu kalnu ziemeļu daļā baldriāni veido krūmus līdz 2,5 m augstumam. Baldriānu [[lapas|lapām]] ir visdažādākās formas. Parasti tās ir bez kātiņiem un pie stublāja piestiprinās ar savu pamatni. Baldriāni ir gan [[viendzimuma augi|viendzimuma]], gan [[divdzimumu augi]]. [[Ziedi]] parasti ir sīki un veido [[ziedkopas]]. [[Augļi]] – sausi, riekstveidīgi, viegli izsējas ar vēju. Gandrīz visi daudzgadīgie baldriānu dzimtas pārstāvji izdala specifisku smaržu un tiem ir rūgtena piegarša. Tas izskaidrojams ar to, ka augu [[ēteriskās eļļas]] satur [[baldriānskābe|baldriānskābi]], [[kampars|kamparu]], [[vanerols|vanerolu]], kā arī specifiskus [[alkaloīdi|alkaloīdus]] un [[hatinīns|hatinīnu]]. Tāpēc šiem [[augi]]em ir nomierinoša, tonizējoša un stimulējoša iedarbība, kas ļauj tos plaši pielietot [[medicīna|medicīnā]]. [[Ārstnieciskais baldriāns|Ārstniecisko baldriānu]] kā ārstniecisku līdzekli pazina jau [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]] ([[Dioskorīds]]), un [[Senā Roma|Romā]] ([[Plīnijs]]). Kopš seniem laikiem no baldriānu dzimtas augiem gatavoja arī dažādas [[smēre]]s un [[smaržas]]. Īpaši pazīstamas bija nardes, kas tika gatavotas no šīs dzimtas augiem. Īpaši pazīstama bija [[Indija]]s (īstā) [[narde]], kuru gatavoja no [[Himalaji|Himalajos]] augošā [[Nardostahs|Nardostaha]] (Nardostachys), kurš kā augstvērtīgs augs tika arī kultivēts. [[Eiropa|Eiropā]] bija izplatīta ķeltu narde. To gatavoja no [[Alpi|Alpos]] augošā [[Ķeltu baldriāna]] (Valeriana celtica). Šo augu [[herbārijs|herbāriji]] smaržoja arī pēc 100 gadiem. Dienvideiropā un Centrālamerikā baldriānu dzimtas augus lieto arī [[pārtika|pārtikā]]. Eiropā uzturā lieto lapas, Amerikā [[saknes]]. Šīs dzimtas augi plaši tik kultivēti arī dekoratīvos nolūkos. [[Latvija|Latvijā]] baldriānu dzimta ir pārstāvēta ar 2ģintīm un 4 sugām: *Valeriana officinalis L. ([[Ārstnieciskais baldriāns]]) *Valerianella locusta (L.) Laterr. ([[Salātu baldriņš]]) *Valerianella dentata (L.) Pollich ([[Zobainais baldriņš]]) *Valerianella rimosa Bastard ([[Uzpūstais baldriņš]]) '''Baldriānu dzimtas ģintis:''' *Aligera *Aretiastrum *Astrephia *Belonanthus *Centranthus *Fedia *Nardostachys *Patrinia *Phuodendron *Phyllactis *Plectritis *Pseudobetckea *Siphonella *Stangea *Triplostegia *Valeriana *Valerianella [[Category:baldriānu dzimtas augi|*baldriānu dzimta]] [[bg:Дилянкови]] [[da:Baldrian-familien]] [[de:Baldriangewächse]] [[en:Valerianaceae]] [[fr:Valerianaceae]] [[it:Valerianaceae]] [[lt:Valerijoniniai]] [[nl:Valeriaanfamilie]] [[no:Vendelrotfamilien]] [[pl:Kozłkowate]] [[pt:Valerianaceae]] [[sv:Vänderotsväxter]] 10756 32191 2006-02-28T13:59:16Z Tail 13 [[Category:Māksla]] 10758 32196 2006-02-28T14:15:14Z Tail 13 Bosa gleznas "Siena vezums" reprodukcija. {{NA-70}} Bosa gleznas "Siena vezums" reprodukcija. {{NA-70}} 10759 52567 2006-06-30T10:16:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:El Carro de Heno]] {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:Haywain.jpg|300px]] |- |'''''Siena vezums''''' |- |'''[[Hieronīms Boss]]''', apm. 1500. g. |- |Eļļa, koks, centrālais panelis – 135 x 100 cm, |- |sānu paneļi – 135 x 45 cm katrs |- |[[Prado muzejs]], [[Madride]] |} '''"Siena vezums"''' (apm. 1500 g.) ir [[Hieronīms Boss|Hieronīma Bosa]] [[altārglezna]]. Tas ir [[triptihs]], kura tēma ir cilvēces [[grēks|grēka]] vēsture. Kreisajā panelī attēlota [[paradīze]] ([[aizliegtais auglis|aizliegtā augļa]] nobaudīšana un izdzīšana no paradīzes), centrālajā panelī – cilvēku nodošanās miesiskajām baudām uz zemes, bet labējā panelī – [[elle]] (viens no agrīnākajiem elles attēlojumiem Bosa daiļradē). Centrālajā panelī attēlotais siena vezums simbolizē pasaulīgās baudas. Tajā attēloti dažādi grēki, taču īpašu uzmanību Boss pievērš alkatībai, kas noved pie nesaskaņām, vardarbības un pat nonāvēšanas. Augstmaņi, kas vezumam seko, cieš no lepnības grēka. Siena vezumu uz elles pusi velk dzīvniekveidīgi [[dēmons|dēmoni]]. [[Category:Hieronīma Bosa darbi]] [[en:The Haywain Triptych]] [[es:El Carro de Heno]] 10763 49603 2006-06-09T05:58:32Z YurikBot 213 robot Modifying: [[nl:Ares (god)]] {{grmit}} '''Arejs''' ([[sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''Ἀρης'') bija [[Senā Grieķija|sengrieķu]] kara dievs, [[Zevs|Zeva]] un [[Hēra]]s dēls, viens no Olimpa dieviem. Arejs bijis agresīvs, nežēlīgs, cietsirdīgs dievs, tam bijusi raksturīga arī nodevība. [[Homērs]] savos darbos Areju dēvējis ne tik par "spēcīgo", "milzīgo", "ātro", bet arī "kaitīgo", "trakojošo", "nodevīgo", "kaitīgo", "asinīm notriepto" u.tml., savukārt [[Sofokls]] Areju nosaucis par "nicināto" dievu un aicinājis citus dievus Areju iznīcināt. Arejs sākotnēji bijis [[htoniskās dievības|htonisks dievs]], taču par to liecina tikai nedaudzas saglabājušās Areja tēla iezīmes (piemēram, mīts par Areja un kādas [[erīnija]]s radīto pūķi, ko nogalina [[Kadms]]). Domājams, Areja tēla izcelsme nav saistāma ar Grieķiju, bet gan ar [[etruski]]em un arī [[Trāķija|Trāķiju]]. Par to liecina, piemēram, Homēra eposi un [[Ovīdijs|Ovīdija]] darbi, kur "kareivīgo barbaru" apdzīvotā Trāķija nosaukta par Areja dzimto vietu. Arejs bija iemīlējies [[Afrodīte|Afrodītē]] - mīlas, auglības, dzīvības un skaistuma dievietē, dieva [[Hēfaists|Hēfaista]] sievā. Afrodītei un Arejam bija vairāki bērni: [[Eross]], [[Foboss]], [[Deimoss]], [[Harmonija]], [[Anteross]], [[Himērs]]. [[Senā Roma|Senajā Romā]] Arejs tika identificēts ar [[Marss (dievs)|Marsu]]. [[Category:Grieķu dievi]] [[Category:Kara dievi]] [[ar:آريس]] [[bg:Арес]] [[ca:Ares]] [[cs:Arés]] [[da:Ares]] [[de:Ares]] [[el:Άρης (μυθολογία)]] [[en:Ares]] [[eo:Areso]] [[es:Ares]] [[eu:Ares]] [[fr:Arès]] [[gl:Ares (deus)]] [[he:ארס (מיתולוגיה)]] [[hi:एरीस]] [[hr:Ares]] [[hu:Árész]] [[is:Ares]] [[it:Ares]] [[ja:アレス]] [[ko:아레스]] [[la:Mars]] [[lt:Arėjas]] [[mk:Арес]] [[nl:Ares (god)]] [[no:Ares]] [[pl:Ares]] [[pt:Ares]] [[ro:Ares]] [[ru:Арес]] [[simple:Ares]] [[sk:Ares]] [[sl:Ares]] [[sr:Ареј]] [[sv:Ares]] [[tr:Ares]] [[uk:Арес]] [[zh:阿雷斯]] 10764 32221 2006-02-28T19:17:19Z Tail 13 [[Category:Eiropas valdnieku dinastijas]] 10765 32222 2006-02-28T19:18:10Z Tail 13 [[Category:Vēsture]] 10766 32223 2006-02-28T19:18:40Z Tail 13 [[Category:Spānijas vēsture]] 10767 32224 2006-02-28T19:18:53Z Tail 13 [[Category:Spānija]] 10770 32231 2006-02-28T19:38:37Z Feens 37 "[[Spānijas karaļi]]" pārdēvēju par "[[Spānijas monarhi]]" #REDIRECT [[Spānijas monarhi]] 10773 44122 2006-05-10T08:06:54Z Feens 37 +cat [[Image:Johann Heinrich Wilhelm Tischbein 007.jpg|thumb|250px|[[Johans Heinrihs Vilhelms Tišbeins|J. H. V. Tišbeina]] glezna "Gēte Kampaņā" (1787)]] '''Johans Volfgangs fon Gēte''' (''Johann Wolfgang von Goethe'', arī ''Göthe'', * 1749. gada 28. augustā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]], † 1832. gada 22. martā [[Veimāra|Veimārā]]) bija [[Vācija|vācu]] [[dzeja|dzejnieks]], dabaszinātnieks, [[māksla]]s teorētiķis, valsts darbinieks. Gēte ir viens no izcilākajiem vācu dzejniekiem un dramaturgiem, sākotnēji ''"[[Sturm und Drang]]"'' ("Vētras un dziņu"), bet vēlāk - [[Veimāras klasicisms|Veimāras klasicisma]] pārstāvis. Gētes zināmākie darbi ir [[romāns|romāni]] "[[Jaunā Vertera ciešanas]]" un "[[Vilhelma Meistera mācību gadi]]", [[traģēdija]] "[[Fausts (traģēdija)|Fausts]]". ==Biogrāfija== ===Bērnība=== Gēte dzimis Vācijā, Frankfurtē pie Mainas. Pamatizglītību Gēte ieguva mājās no tēva; mājās Gēte apguvis, piemēram, [[latīņu valoda|latīņu]], [[grieķu valoda|grieķu]], [[franču valoda|franču]], [[angļu valoda|angļu]], [[ivrits|ivrita]] valodas. Gēte jau visai agri sācis interesēties par [[literatūra|literatūru]], un vispirms uzmanību pievērsis [[Homērs|Homēram]] un [[Frīdrihs Gotlībs Klopštoks|Frīdriham Gotlībam Klopštokam]]. Agri radusies arī interese par [[teātris|teātri]]. ===Studiju gadi=== ====Leipciga (1765-1768)==== No 1765. līdz 1768. gadam Gēte studēja [[jurisprudence|jurisprudenci]] [[Leipciga|Leipcigā]]. Sauso un garlaicīgo tiesību zinātņu studiju vietā viņš gan priekšroku deva [[poētika]]s lekcijām, kuras Leipcigas Universitātē lasīja dzejnieks [[Kristians Firhtegots Gellerts]]. Tāpat Gēte mācījās zīmēšanu pie Leipcigas Akadēmijas direktora Ādama Frīdriha Ēzera. Šajā laikā Gēte daudz rakstīja, taču gandrīz visus šī laika darbus vēlāk iznīcināja; saglabājusies tikai komēdija "Līdzvainīgie" (''Die Mitschuldigen''). {{stub}} [[Category:Vācu rakstnieki|Gēte, Johans Volfgangs fon]] [[Category:Vācieši|Gēte, Johans Volfgangs fon]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Gēte, Johans Volfgangs fon]] [[af:Johann Wolfgang von Goethe]] [[als:Johann Wolfgang von Goethe]] [[ar:يوهان فولفغانغ فون غوته]] [[ast:Goethe]] [[be:Ёган Вольфґанґ фон Ґётэ]] [[bg:Йохан Волфганг фон Гьоте]] [[bs:Johann Wolfgang von Goethe]] [[ca:Johann Wolfgang Von Goethe]] [[cs:Johann Wolfgang von Goethe]] [[da:Johann Wolfgang von Goethe]] [[de:Johann Wolfgang von Goethe]] [[en:Johann Wolfgang von Goethe]] [[eo:Johann Wolfgang von Goethe]] [[es:Johann Wolfgang von Goethe]] [[et:Johann Wolfgang von Goethe]] [[eu:Johann Wolfgang von Goethe]] [[fa:یوهان ولفگانگ گوته]] [[fi:Johann Wolfgang von Goethe]] [[fr:Johann Wolfgang von Goethe]] [[ga:Johann Wolfgang von Goethe]] [[he:יוהן וולפגנג פון גתה]] [[hr:Johann Wolfgang von Goethe]] [[hu:Johann Wolfgang von Goethe]] [[id:Johann Wolfgang von Goethe]] [[io:Goethe]] [[it:Johann Wolfgang von Goethe]] [[ja:ヨハン・ヴォルフガング・フォン・ゲーテ]] [[ka:გოეთე, იოჰან ვოლფგანგ]] [[ko:요한 볼프강 폰 괴테]] [[ku:Johann Wolfgang von Goethe]] [[la:Ioannes Wolfgang Goethe]] [[lb:Johann Wolfgang von Goethe]] [[lt:Johanas Volfgangas fon Gėtė]] [[mk:Јохан Волфганг фон Гете]] [[ms:Johann Wolfgang von Goethe]] [[nds:Johann Wolfgang von Goethe]] [[nl:Johann Wolfgang von Goethe]] [[nn:Johann Wolfgang von Goethe]] [[no:Johann Wolfgang von Goethe]] [[pl:Johann Wolfgang von Goethe]] [[pt:Johann Wolfgang von Goethe]] [[ro:Johann Wolfgang von Goethe]] [[ru:Гёте, Иоганн Вольфганг]] [[scn:Johann Wolfgang von Goethe]] [[simple:Johann Wolfgang von Goethe]] [[sk:Johann Wolfgang von Goethe]] [[sl:Johann Wolfgang von Goethe]] [[sr:Јохан Волфганг фон Гете]] [[sv:Johann Wolfgang von Goethe]] [[th:โยฮัน โวล์ฟกัง ฟอน เกอเท]] [[tr:Johann Wolfgang von Goethe]] [[uk:Ґете Йоганн Вольфґанґ фон]] [[zh:歌德]] 10775 32257 2006-02-28T23:54:02Z Dekaels 268 gramatika, sīkumi '''[[Rokopera]] Lāčplēsis''' ir latviešu [[mūzikls]] ar [[Zigmārs Liepiņš|Zigmāra Liepiņa]] mūziku un [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] libretu. Librets sarakstīts 1986./87. gadā. Pirmizrāde notika 1988. gada 23. augustā. Saskaņā ar Māras Zālītes mājaslapā sniegto informāciju [http://www.marazalite.lv/html/dramatugija/25450.php] pavisam bijušas 43 izrādes, kuras ik reizi noskatījās 4 000 skatītāju; pieskaitot koncertuzvedumu skatītājus, skaits pārsniedz 180 000. ==Sižets== Lielvārds sūta Lāčplēsi un Kangaru uz Burtniekiem mācīties. Ceļā viņi nolemj pārnakšņot [[Aizkraukle|Aizkrauklē]], tur viņi tiek nošķirti viens no otra un Kangars nonāk velnu gūstā. Velni spīdzina Kangaru, bet, kad spīdzināšana nesniedz iecerētos rezultātus, parādās Līkcepure, nosauc velnu rīcību par kļūdainu un pieglaimojas Kangaram, piebilzdams, ka Kangars daudz sasniegtu, ja Lāčplēsis nestāvētu ceļā. Lāčplēsi pa to laiku divas raganas ir iemetušas [[Daugava| Daugavā]], to ir redzējusi [[Staburags|Staburadze]], kas nogādā Lāčplēsi savā pilī. Staburadzes pilī Lāčplēsis uzzina, ka ir piedzīvojis savu pirmo nāvi, bet ir dzīvs, kamēr atcerās. Pēcāk Lāčplēsis turpinot ceļu sastop Koknesi. Burtniekos Lāčplēsis sastop Laimdotu, kuras iedvesmots uzceļ grimušo pili. Lāčplēsis ar Laimdotu saderinās, taču Kangars nolaupa Laimdotu un samelo Lāčplēsim, ka viņa aizbēgusi ar Koknesi. Izmisušais Lāčplēsis dodas pie Ziemeļmeitas, kura viņam paziņo, ka šī ir viņa otrā nāve, bet viņš ir dzīvs, ja vien tic. Pēc tam Lāčplēsis grib atgriezties pie savas tautas, taču viņa ceļu aizšķērso trīs jodi, Lāčplēsis viņus uzveic, bet deviņgalvaianais jods izlūdzās žēlastību, izstāstot, ka līdzās esošie akmeņi patiesībā ir noburti cilvēki. Lāčplēsis atradis Laimdotu atgriežas, par šausmām krustnešiem un velniem, kuriem jau gandrīz izdevies paverdzināt tautu. Dīterihs, krustnešu vadonis, pavēl meklēt "Kangaru latviešu tautā", Līkcepure mēģina uzpirkt Koknesi, kurš atsakās, norādot, ka ir Lāčplēša draugs. Laimdota un Lāčplēsis nosvin kāzas, un Lāčplēsis ar sabiedrotajiem dodas cīņā. Kangars nodod Lāčplēsi, izstāstot ienaidniekiem, ka Lāčplēša spēks ir ausīs. Kad Lāčplēsism izdevies sakaut krustnešus, notiek miera sarunas ar sacensībām, kurās Lāčplēsim jācīnās ar melno bruņinieku. Melnais bruņinieks nocērt Lāčplēša ausis, taču viņam vēl neizdodas uzveikt Lāčplēsi. ==Dziesmas== I cēliens :1. Prologs :2. Koris "Tas ir laiks" :3. Lāčplēsis "Es dzirdu" :4. Lielvārdis "Uz krustcelēm" :5. Krustnešu koris un Dīterihs :6. Dīterihs un četri ziņotāji :7. Lāčplēsis un Kangars ceļā :8. Aizkraukles pilī :9. Spīdzināšana. Līkcepure un Kangars :10. Pie Staburadzes :11. Koknesis "Ozols mans tēvs" :12. Laimdotas un Lāčplēša duets :13. Burtnieku pils skanēšana :14. Laimdotas dziesma :15. Lāčplēša dziedājums "Cīņa par gaismu" :16. Kangars un Laimdota. Laimdotas aizvešana. I cēliena fināls II cēliens :1. Kangara melu aina :2. Koris un Dīterihs :3. Lāčplēsis pie Ziemeļmeitas :4. Lāčplēsis un trīs jodi :5. Lāčplēsis un koris "Atgriešanās" :6. Dīterihs un ziņotāji "Nolādēts" :7. Līkcepure. Koknesis "Tu vari paļauties uz mani" :8. Laimdota un Lāčplēsis "Tu raudi" :9. Kāzas :10. Lielvārdis "Latvju zeme vaļā stāv" :11. Lāčplēsis "Es dzirdu" :12. Nodevības aina. Dīterihs, ziņotāji un Kangars :13. Teicējs un koris :14. Lāčplēsis "Kas tu esi?" :15. Koris "Tas ir laiks" :16. Epilogs ==Izpildītāji== :Lāčplēsis – [[Igo]] :Laimdota – [[Maija Lūsēna]] :Kangars – [[Imants Vanzovičs]] :Lielvārdis – [[Juris Rijkuris]] :Ziemeļmeita – [[Žaneta Ondzule]] :Koknesis – [[Aivars Brīze]] :Dīterihs – [[Niks Matvejevs]] :Līkcepure – [[Zigfrīds Muktupāvels]] un [[Viesturs Jansons]] :Staburadze – [[Mirdza Zīvere]] un [[Daiga Blaua]] :Teicējs – [[Jānis Skanis]] :Meitenes– Ramona Fogele, Dita Podskočija, Aija Siliņa, Dana Purgaile, Lolita Sauliete :Ziņotāji, jodi, velni –[[Ainars Ašmanis]], [[Aigars Grauba]], [[Aigars Krēsla]], [[Aigars Grāvers]] :Zigmārs Liepiņš, [[Uldis Marhilevičs]] – taustiņinstrumenti :Harijs Zariņš, [[Aivars Hermanis]] – soloģitāra :Guntis Vecgailis, Eduards Glotovs – basģitāra :Oļegs Upenieks, Vilnis Krieviņš – sitamie instrumenti :Izmantoti folkloras grupu "Skandinieki" un "Iļģi" skaņu ieraksti ==Ārējās Saites== [http://home.lanet.lv/~julita/liml/lacplibr.htm Librets] [[Category:Mūzika]] [[en:Lāčplēsis (rock opera)]] 10779 32358 2006-03-01T21:19:16Z Juzeris 23 "[[Rsebaa]]" pārdēvēju par "[[RSEBAA]]": pareizrakstība Nosaukums: Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola Adrese: Meža iela 1, korpuss 2, Rīga, LV-1048, Latvija Tālrunis: (+371) 7500265, 7500251 Fakss: (+371) 7500252 E-mail: rsebaa@rsebaa.lv Filiāle: Daugavpils Rektors: Boriss Kurovs, Dr.oec.doc Dibināta: 1992.gadā kā viena no pirmajām privātajām augstskolām Latvijā Akreditēta: Izglītības un Zinātnes ministrijā. Akreditācijas lapas Nr.006 Centrālās un Austrumeiropas menedžmenta attīstības associācijā (CEEMAN) 2001. g. 28. martā Licence: Nr. 04008 Satversme: Apstiprināta Ministru Kabinetā 2000. gada 28. jūlijā Starptautiskie partneri: Solfordas Universitāte (Lielbritānija) MANCAT (Lielbritānija) Uzņēmējdarbības un Menedžmenta Attīstības Akadēmija (Polija) Igaunijas Biznesa Skola (Igaunija) INHOLLAND (Nīderlande) Orhusas Biznesa Skola (Dānija) Starptautiskā studentu apmaiņa: ERASMUS līgumi: FHS Kufstein Tirol (Austrija) Katholieke Hogeschool Zuid-West-Vlaanderen (Beļģija) ESC Troyes (Francija) Ecole Superieure du Commerce Exterieur (Francija) Paris Graduate School of Management Groupe ESG (Francija) Universite Catholique de Lyon (Francija) Athens University of Economics and Business (Grieķija); The University of Salford (Lielbritānija) Vilnius Co-operative College (Lietuva) Vilnius Gediminas Technical University (Lietuva) Inholland Hogeschool Rotterdam (Nīderlande) Norwegian University of Life Sciences (Norvēģija) Leon Kozminski Academy of Enterpreneurship and Management (Polija) Comenius University in Bratislava (Slovākija) Haaga Instituutin Ammattikorkeakoulu (Somija) Kajaani Polytechnic (Somija) European Business School (Vācija) Ludwigshafen University of Applied Sciences (Vācija) Fachhochschule Mainz - University of Applied Sciences (Vācija); Fachhochschule Rosenheim (Vācija) Vaxjo University (Zviedrija) Divpusējie līgumi: Caucasus School of Business (Gruzija) Leon Kozminski Academy of Enterpreneurship and Management (Polija) Moscow International Higher Business School Starptautiskā sadarbība: Eiropas fonda menedžmenta attīstībai (efmd) un Centrālās un Austrumeiropas menedžmenta attīstības asociācijas (CEEMAN) locekle, Britu Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latvijā locekle, Londonas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksāmenu centrs Latvijā. Baltijas Menedžmenta attīstības asociācijas (BMDA), Starptautiskā dubultgrāda konsorcija (CIDD) un Krievijas Biznesa izglītības asociācijas locekle. Parīzes Tirdzniecības un Rūpniecības kameras locekle. RSEBAA darbības mērķis: Augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana praktiskai darbībai atbilstoši mūsdienu Eiropas un Latvijas prasībām Augstskolas misija: Ceļš uz starptautisku karjeru 10780 49965 2006-06-10T23:05:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Luxembourg]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Luxembourg<br>Luxemburg<br>Lëtzebuerg'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Map Luxembourg.PNG|167px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 76 380 |- | Rakstos | 963. g |- | Distrikts (''Distrikt/District'') | [[Luksemburgas distrikts]] |- | Kantons (''Kanton/Canton'') | [[Luksemburgas kantons]] |- | Mājaslapa | http://www.luxembourg-city.lu/ |} {{commons|Category:Luxembourg, Luxembourg}} [[Image:Luxemburg.jpg|thumb|250px|Luksemburgas vecpilsēta]] '''Luksemburga''' ([[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu]] - ''Lëtzebuerg'', [[vācu valoda|vācu]] - ''Luxemburg'', [[franču valoda|franču]] - ''Luxembourg'') - pilsēta [[Luksemburga (valsts)|Luksemburgas Lielhercogistes]] dienvidu daļā, Alzetes (Alzette) un Petrisas (''Pétrusse'') upju sateces vietā. Luksemburgas Lielhercogistes galvaspilsēta. Banku un administratīvais centrs. Viens no [[ES]] centriem, jo šeit (Kirhbergas rajonā) atrodas vairākas ES orgāni - [[Eiropas Tiesa]] (''European Court of Justice''), [[Eiropas Savienības Revīzijas tiesa]] (''European Court of Auditors''), [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] sekretariāts, kā arī ''[[Eurostat]]''. ====Vēsture==== Pirmās rakstiskās ziņas par Luksemburgu ir no 963.gada. Pilsētas tiesības no 1244.gada. Pilsēta vienmēr atradusies lielu ceļu krustojumā, tāpēc gadsimtu gaitā kļuva par ļoti nocietinātu pilsētu. Tās iesauka bija "Ziemeļu [[Gibraltārs]]". Tomēr tas netraucēja laika gaitā pilsētai vairākkārtīgi mainīt saimniekus. No 1443.g pilsēta ieņem [[Burgundija|burgundieši]]. 1609.—1684.g un 1697.—1724.g pilsēta ietilpa [[Spānija|Spānijā]], 1684.—1697.g un 1794.—1815.g - [[Francija|Francijā]], 1714.—1794.g - [[Austrija|Austrijā]]. [[1.pasaules karš|Pirmajā]] un [[2.pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] Luksemburgu ieņem vācu karaspēks. 1952.gadā Luksemburga kļuva par ES priekšteča - [[Eiropas Ogļu un tērauda kopiena|Eiropas Ogļu un tērauda kopienas]] (''European Coal and Steel Community'') galvenās mītnes vietu. [[Category:Luksemburgas pilsētas]] [[af:Luxemburg (stad)]] [[ar:لوكسمبورغ (مدينة)]] [[be:Люксэмбург (горад)]] [[cs:Lucemburk]] [[csb:Luksembùrg]] [[da:Luxembourg (by)]] [[de:Luxemburg (Stadt)]] [[en:Luxembourg (city)]] [[eo:Luksemburgo (urbo)]] [[es:Ciudad de Luxemburgo]] [[fi:Luxemburg (kaupunki)]] [[fr:Luxembourg (ville)]] [[he:לוקסמבורג (עיר)]] [[hr:Luxembourg]] [[hu:Luxembourg]] [[id:Kota Luxemburg]] [[io:Luxemburg]] [[it:Lussemburgo (città)]] [[ja:ルクセンブルク (市)]] [[ko:룩셈부르크 시]] [[lb:Lëtzebuerg (Stad)]] [[lt:Liuksemburgas (miestas)]] [[nl:Luxemburg (stad)]] [[no:Luxembourg (by)]] [[pl:Luksemburg (miasto)]] [[pt:Luxemburgo (cidade)]] [[ro:Luxemburg (oraş)]] [[ru:Люксембург (город)]] [[sh:Луксембург (град)]] [[sk:Luxemburg]] [[sr:Луксембург (град)]] [[sv:Luxemburg (stad)]] [[uk:Люксембург (місто)]] [[wa:Lussimbork veye]] 10781 32335 2006-03-01T19:06:35Z Feens 37 [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[Category:Luksemburgas Lielhercogiste]] 10785 32346 2006-03-01T19:16:38Z Feens 37 Luksemburga var būt: *[[Luksemburga (valsts)|Luksemburgas Lielhercogiste]] - valsts [[Eiropa|Eiropā]] *[[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburgas Lielhercogistes]] galvaspilsēta *[[Luksemburga (province)|Luksemburga]] - province [[Beļģija|Beļģijā]] {{disambig}} 10787 32337 2006-03-01T19:07:47Z Feens 37 [[Category:Eiropas valstis]] 10789 32350 2006-03-01T20:38:04Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Krasnodara]] 10790 32352 2006-03-01T20:49:33Z Dekaels 268 Vladimira Toporova attēls. ITAR-TASS (ИТАР-ТАСС; http://www.tassphoto.com) foto. Vladimira Toporova attēls. ITAR-TASS (ИТАР-ТАСС; http://www.tassphoto.com) foto. 10791 32377 2006-03-01T23:49:15Z Dekaels 268 [[Image:Vladimirs Toporovs.jpg|thumb|200px|Vladimirs Toporovs (ИТАР-ТАСС foto)]] '''Vladimirs Toporovs''' (''Влади́мир Никола́евич Топоро́в'', * 1928. gada 5. jūlijā [[Maskava|Maskavā]], † 2005. gada 5. decembrī [[Maskava|Maskavā]]) bija viens no izcilākajiem [[Krievija|krievu]] [[filoloģija|filologiem]], [[valodniecība]]s, [[literatūrzinātne]]s, [[mitoloģija]]s speciālists. Vladimirs Toporovs dzimis 1928. gada 5. jūlijā [[Maskava|Maskavā]]. No 1946. līdz 1951. gadam viņš studējis slāvistiku [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], līdz 1954. gadam turpinājis studijas šajā pašā universitātē aspirantūrā. 1954. gadā uzsāka darbu toreizējā [[PSRS]] Zinātņu Akadēmijas Slāvistikas institūtā (tagad – Slāvistikas un balkānistikas institūts); gadu vēlāk tika aizstāvēta zinātņu kandidāta disertācija par [[slāvu valodas|slāvu valodu]] lokatīvu. 1961. gadā iznākušajā monogrāfijā "Slāvu valodu lokatīvs" (''Локатив в славянских языках'') plaši izmantoti arī [[baltu valodas|baltu valodu]] dotumi. Izcila nozīme ir 1962. gadā publicētajam pētījumam (kas veikts kopā ar [[Oļegs Trubačovs|Oļegu Trubačovu]]) par [[Dņepra]]s augšteces rajona [[hidronīmija|hidronīmiju]] ''Лингвистический анализ гидронимов Верхнего Поднепровья'' (1962). Labi pazīstami arī citi Toporova darbi, piemēram, kopā ar [[Vjačeslavs Ivanovs|Vjačeslavu Ivanovu]] uzrakstītās grāmatas "Sanskrits" (''Санскрит'', 1960), "Slāvu valodu modelējošās semiotiskās sistēmas" (''Славянские языковые моделирующие семиотические системы'', 1965), "Pētījumi par slāvu senatni" (''Исследования в области славянских древностей'', 1974). Tāpat izcila nozīme ir arī Vladimira Toporova [[prūšu valoda]]s vārdnīcai (''Прусский язык: Словарь'', 1975-90; klajā nākuši pieci sējumi, kas aptver burtus A-L). Toporovs pievērsies arī [[baltu mitoloģija]]s izpētei: 2001. gadā [[Viļņa|Viļņā]] izdota darbu izlase "Baltu mitoloģijas un rituāla pētījumi" (''Baltų mitologijos ir ritualo tyrimai''); kopā ar Vjačeslavu Ivanovu sagatavoti raksti par baltu un slāvu mitoloģiju enciklopēdijai "Pasaules tautu mīti" (''Мифи народов мира 1-2'', 1980-82) utt. Kopējais Toporova zinātnisko publikāciju skaits – ap 1500. Galvenie Vladimira Toporova zinātniskās darbības virzieni bija: * valodniecībā – salīdzinoši vēsturiskā valodniecība, [[etimoloģija]], tipoloģiskā valodniecība, teorētiskā valodniecība; * [[semiotika]]; * [[mitoloģija]] un [[reliģija]]; * [[folklora]]; * [[literatūra]]; * krievu garīgā kultūra. Vladimirs Toporovs bija [[Viļņas Universitāte]]s goda doktors (no 1994. gada), [[Krievijas Zinātņu akadēmija]]s (1990) un arī [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (1990) goda biedrs, dažādu izdevumu, to skaitā arī starptautisku, redakcijas kolēģijas loceklis (''Вопросы языкознания'', ''Этимология'', ''Linguistica Baltica'', ''International Journal of Poetics'', ''Kodikas'', ''Proverbium'' u.c.), dažādu starptautisku organizāciju (''Academia Europaea'', ''International Semiotic Society'', ''International Language Origin Society'', ''International Philosophic Peirce Society'') biedrs. 1990. gadā Toporovs kļuvis par PSRS Valsts prēmijas laureātu, taču no tās atteicies, protestējot pret PSRS vardarbīgo politiku Baltijas valstīs. 1998. gadā saņēmis [[Aleksandra Solžeņicina prēmija|Aleksandra Solžeņicina]], bet 2004. - [[Andreja Belija prēmija|Andreja Belija]] prēmiju . 2002. gadā ieguvis arī Latvijas ZA Lielo medaļu. [[Category:Krievu filologi]] [[Category:Krievu literatūrzinātnieki]] [[Category:Krievu valodnieki]] [[en:Vladimir Toporov]] [[ru:Топоров, Владимир Николаевич]] 10792 32354 2006-03-01T20:54:34Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Johans Volfgangs fon Gēte]] 10793 32355 2006-03-01T20:55:29Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Johans Volfgangs fon Gēte]] 10794 32356 2006-03-01T21:06:10Z Feens 37 Lagosa Nigērijā no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Lagos_Skyline.jpg] Lagosa Nigērijā no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Lagos_Skyline.jpg] 10796 32359 2006-03-01T21:19:17Z Juzeris 23 "[[Rsebaa]]" pārdēvēju par "[[RSEBAA]]": pareizrakstība #REDIRECT [[RSEBAA]] 10798 32362 2006-03-01T21:28:34Z Feens 37 Lagosa Nigērijā, Feens zīmējis, izmantojot karti no CIA World Factbook Lagosa Nigērijā, Feens zīmējis, izmantojot karti no CIA World Factbook 10799 52863 2006-07-01T15:15:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[mk:Лагос]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Lagos'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:NigeriaLagos.png|167px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 9 020 089<br>11 153 863 (aglom.) |- | Dibināta | XVI gs. - [[portugāļi]] |- | Citi nosaukumi | '''Eko''' (''Eko'')<br> pirms [[portugāļi|portugāļu]] ierašanās |- | Štats (''state'') | [[Lagosas štats]] |- | Mājaslapa | ??? |} [[Image:Lagos_Skyline.jpg|thumb|250px|Lagosas sala]] {{commons|Lagos, Nigeria}} '''Lagosa''' ([[angļu valoda|angļu]] - ''Lagos'') - pilsēta [[Nigērija|Nigērijas]] dienvidrietumos pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] Lagosas lagūnas. Valsts galvenais biznesa un finašu centrs. Līdz 1976.gadam - Nigērijas galvaspilsēta. Viena no visstraujāk augošajām pilsētām pasaulē. Pilsētas centrs atrodas uz vairākām salām Lagosas lagūnā. Pilsētas attīstību labvēlīgi ietekmēja tas, ka tā ir viena no retajām dabīgajām ostām [[Āfrika|Āfrikas]] austrumu krastā. ====Vēsture==== Pirms eiropiešu ierašanās pilsētas nosaukums bija '''Eko''', un to dibināja augstmaņa cilts no [[Benina (pilsēta)|Beninas]]. Mūsdienu Lagosu XVI gs. dibinājuši [[portugāļi]], nosaucot to par '''Lagosu''' (''lagos'' - ezers). Līdz 1851.gadam tas bija rosīgs [[vergu tirzniecība|vergu tirdzniecības]] centrs, līdz pilsētu sagrāba [[Lielbritānija|briti]], kuriem verdzība bija atcelta 1807.gadā. 1861.gadā formāli tika izveidota britu kolonija. 1886. gadā Lielbritānija sagrāba atlikušo Nigērijas teritoriju. 1914.gadā Lagosu dekalrēja par Nigērijas kolonijas galvaspilsētu. Pēc Nigērijas neatkarības iegūšanas 1960.gadā Lagosa strauji attīstījās līdz pat [[Biafras karš|Biafras karam]]. 1976.gadā Nigērijas valdība pieņem lēmumu pārvietot galvaspilsētu uz valsts vidieni. Juridiski par Nigērijas galvaspilsētu tiek proklamēta [[Abudža]]. Tomēr līdz pat 1991.gadam Nigērijas faktiskā galvaspilsēta ir Lagosa, jo jaunā galvaspilsēta nav izbūvēta. ====Cilvēki==== Lagosā dzimuši: *[[Abubakars Tafava Baleva]] (''Abubakar Tafawa Balewa'') (1912-1966) - Nigērijas pirmais premjerministrs (1960-1966) *[[Akins Eiba]] (''Akin Euba'') (1935-) - komponists (opera ''Chaka'', 1970) *[[Bačija Emečeta]] (''Buchi Emecheta'') (1944-) - rakstniece (Līgavas cena, ''The Bride Price'', 2000) *[[Herberts Makolijs]] (''Herbert Macaulay'') (1864-1946) - politiķis, pirmās Nigērijas politiskās partijas dibinātājs *[[Hakīms Oladžavons]] (''Hakeem Olajuwon'') (1963-) - [[NBA]] basketbolists [[Category:Nigērijas pilsētas]] [[ca:Lagos]] [[cs:Lagos]] [[da:Lagos]] [[de:Lagos]] [[en:Lagos]] [[eo:Lagoso]] [[es:Lagos]] [[fi:Lagos]] [[fr:Lagos (Nigeria)]] [[gl:Lagos]] [[he:לאגוס]] [[hi:लागोस]] [[id:Lagos]] [[io:Lagos]] [[it:Lagos (Nigeria)]] [[ja:ラゴス]] [[ko:라고스]] [[lt:Lagosas]] [[mk:Лагос]] [[nl:Lagos (Nigeria)]] [[nn:Lagos]] [[no:Lagos]] [[pl:Lagos (Nigeria)]] [[pt:Lagos (Nigéria)]] [[scn:Lagos]] [[simple:Lagos]] [[sv:Lagos]] [[th:ลากอส]] [[zh:拉哥斯]] 10800 32364 2006-03-01T21:51:53Z Feens 37 [[Category:Nigērija]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 10801 32365 2006-03-01T21:53:30Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Lagosa]] 10802 32372 2006-03-01T22:21:58Z Feens 37 Skopjes ģerbonis no mk.wiki - [http://mk.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B0:Skopje_grb.gif] Skopjes ģerbonis no mk.wiki - [http://mk.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B0:Skopje_grb.gif] 10803 32373 2006-03-01T22:23:57Z Feens 37 Skopje no mk.wiki - [http://mk.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B0:Skopje.jpg] Skopje no mk.wiki - [http://mk.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B0:Skopje.jpg] 10804 32374 2006-03-01T22:30:43Z Feens 37 Skopje Maķedomijā, Feens no CIA World factbook Skopje Maķedomijā, Feens no CIA World factbook 10805 51874 2006-06-25T04:39:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Skopje]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Скопје<br>Shkupi'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:MacedoniaSkopje.png|167px|]] | align=center | [[Image:Skopje grb.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 477 493<br>581 916 (aglom.) |- | Dibināta | III gs. p.m.ē. |- | Citi nosaukumi | '''Üsküb''' ([[turku valoda|turku]]) |- | Mājaslapa | http://www.skopje.gov.mk/ |} [[Image:Skopje.jpg|thumb|Skopjes panorāma|250px]] {{commons|Category:Skopje}} '''Skopje''' ([[maķedoniešu valoda|maķedoniešu]] - ''Скопје'', [[albāņu valoda|albāņu]] - ''Shkupi'') - pilsēta [[Maķedonija|Maķedonijas]] ziemeļos, [[Vardara|Vardaras]] upes augštecē. Maķedonijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Apkārtnē saglabājies [[Senā Roma|romiešu]] [[akvedukts]], [[Bizantija|bizantiešu]] [[Sv.Panteleimons|Sv.Panteleimona]] baznīca ar lieliskām [[freska|freskām]] un [[Stefans Dušans|Stefana Dušana]] laika akmens tilts pār Vardaras upi. ====Vēsture==== Seno '''Skupi''' (''Skupi'') dibinājuši [[dardāni]] (''dardani'') III gs. p.m.ē. Kopš 148.gada tā ir [[Senā Roma|romiešu]] varā, un ir [[Augšmēzija|Augšmēzijas]] (''Moesia superior'') provinces galvaspilsēta. Kopš 395.gada - [[Bizantija|Bizantijas]] impērijā. 483.gada šeit piedzima viens no izcilākajiem Bizantijas imperatoriem [[Justiniāns I]]. 518.gadā seno Skopji gandrīz pilnīgi noposta [[zemestrīce]]. Justiniāns liek atjaunot savu dzimto pilsētu, un to, nosaucot par '''''Justiniana Prima''''', uzceļ citā vietā (lejpus pa Vardaru). Pilsētu VII gs. beigās gandrīz pilnīgi noposta iebrukušās [[slāvi|slāvu]] ciltis. Velēkā gaitā Skopje ir cīņas arēna starp Bizantiju un [[Bulgārijas Pirmā valsts|Bulgārijas Pirmo valsti]]. XI gs. beigās pilsētu atkal izposta zemestrīce. XIII gs. vidū Skopje ir [[bulgāri|bulgāru]] valdnieka [[Konstantīns I Asens|Konstantīna I Asena]] galvaspilsēta. 1282.gadā Skopji ieņem [[serbi]]. XIV gs. vidū Skopje ir varenākā [[Serbija|Serbijas]] valdnieka [[Stefans Dušans|Stefana Dušana]] impērijas galvaspilsēta. 1392.gadā, trīs gadus pēc izšķirošās [[Kosovas kauja|Kosovas kaujas]], Skoji ieņem [[Osmāņu impērija]], kuras īpašumā Skopje ir līdz 1912.gadam. Tās nosaukums šajā laikā bija '''Iskiba''' (''Üsküb''), un tā bija [[Kosovas vilajets|Kosovas vilajeta]] centrs. 1555.gadā pilsētu vēlreiz izposta zemestrīce. 1689.gadā pilsētu noposta [[Austrija|austriešu]] ģenerālis Pikolomīni. Vēlākos gados pilsēta pamazām panīkst un XIX gs. vidū tajā ir apmēram 10 000 iedzīvotāju. Pilsētas atdzimšana sākas pēc 1873.gada, kad caur to tiek ierīkota [[Belgrada|Belgradas]] - [[Saloniki|Saloniku]] dzelzceļa līnija. Pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija raibs - šeit dzīvoja [[albāņi]], [[serbi]], [[bulgāri]], [[turki]], [[čigāni]]. Arī pašus [[maķedonieši|maķedoniešus]] līdz XX gs. vidum pieskaitīja vai nu pie serbiem vai bulgāriem, atkarībā no politiskās nepieciešamības. 1903.gadā Skopje ir viens no nevieksmīgās, pret turkiem vērstās [[Ilindenas sacelšanās]] (''Илинденско востание'') centriem. 1912.gada 12.augustā turkus no Skopjes padzen [[Albānija|albāņu]] spēki. Pēc dažiem mēnešiem [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā pilsētu ieņem [[Serbija|serbi]]. [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] laika Skopji ieņem [[Bulgārija|bulgāru]] armija, tomēr pēc kara Skopje tiek iekļauta [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistē]] t.i. Dienvidslāvijā. Arī [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā pilsētu ieņem Bulgārijas karaspēks. Pēc kara tiek nodibināta [[Maķedonijas Tautas republika]], par kuras galvaspilsētu tiek izraudzīta Skopje. 1963.gadā Skopjē atkal notiek zemestrīce, kura izposta pilsētu. Tiek nopostītas 80% ēku. 1991.gada 17.septembrī Maķedonijā notiek referendums par neatkarību, un Skopje kļūst par neatkarīgās Maķedonijas galvaspilsētu. Jāatzīmē, ka Maķedonija, atšķirība no citām [[Dienvslāvija|Dienvidslāvijas]] republikām, neatkarību ieguva bez asiņaina kara. ====Cilvēki==== Skopjē vai tās apkārtnē dzimuši: *[[Justiniāns I]] (''Ιουστινιανός A''') (483–565) - [[Bizantija|Bizantijas]] imperators *[[Milčo Mančevskis]] (''Милчо Манчевски'') (1959-) - kinorežisors (Pirms lietus/''Pred doždot'', 1994, Zelta lauva [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]]) *[[Māte Terēze]] (''Mater Teresa'') (1910-1997) - [[katolisms|katoļu]] mūķene, [[Nobela Miera prēmija]] [[Category:Maķedonijas pilsētas]] [[ar:سكوبيه]] [[ast:Skopje]] [[be:Скоп'е]] [[bg:Скопие]] [[bs:Skoplje]] [[cs:Skopje]] [[da:Skopje]] [[de:Skopje]] [[el:Σκόπια]] [[en:Skopje]] [[eo:Skopjo]] [[es:Skopje]] [[et:Skopje]] [[fi:Skopje]] [[fr:Skopje]] [[he:סקופיה]] [[hr:Skoplje]] [[hu:Szkopje]] [[id:Skopje]] [[io:Skopje]] [[it:Skopje]] [[ja:スコピエ]] [[ko:스코페]] [[la:Scupi]] [[lt:Skopjė]] [[mk:Скопје]] [[nl:Skopje]] [[no:Skopje]] [[pl:Skopje]] [[pt:Skopje]] [[rmy:Skopiye]] [[ro:Skopje]] [[roa-rup:Scopia]] [[ru:Скопье]] [[sk:Skopje]] [[sq:Shkupi]] [[sr:Скопље]] [[sv:Skopje]] [[tr:Üsküp]] [[zh:斯科普里]] 10806 32384 2006-03-02T01:24:17Z Qurqa 486 [[Category:Valstis]] 10807 52639 2006-06-30T17:24:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:کامپالا]] '''Kampala''' ir [[Uganda]]s galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tajā ir 1 208 544 iedzīvotāju. Ugandas galvenais ekonomikas un kultūras centrs. [[category:Uganda]] [[ar:كمبالا]] [[bg:Кампала]] [[ca:Kampala]] [[da:Kampala]] [[de:Kampala]] [[en:Kampala]] [[es:Kampala]] [[fa:کامپالا]] [[fi:Kampala]] [[fr:Kampala]] [[he:קמפלה]] [[id:Kampala]] [[io:Kampala]] [[is:Kampala]] [[it:Kampala]] [[ja:カンパラ]] [[ko:캄팔라]] [[lt:Kampala]] [[mr:कम्पाला]] [[nl:Kampala]] [[pl:Kampala]] [[pt:Kampala]] [[ru:Кампала]] [[sk:Kampala]] [[sv:Kampala]] [[sw:Kampala]] [[zh:坎帕拉]] 10809 32404 2006-03-02T14:28:11Z 194.7.121.100 #redirect [[Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti]] 10810 51885 2006-06-25T06:04:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Повеља Уједињених нација]] {{stub}} [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s Statūti ir 1945. g. 27. jūnijā [[Sanfrancisko]] parakstītais starptautiskais līgums, ar kuru tika dibināta ANO. Tie nosaka ne tikai organizācijas uzbūvi, mērķus un darbības jomas, bet arī valstu savstarpējo attiecību pamatprincipus. Paši Statūti sastāv no preambulas un 19 nodaļām. Par Statūtu sastāvdaļu uzskatāmi arī ANO [[Starptautiskā tiesa|Starptautiskās tiesas]] statūti. == Ārējās saites == * [http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/anostat.htm Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pilns teksts] * [http://www.un.org/aboutun/charter/index.html Full text of the United Nations Charter] &mdash; ANO Statūtu teksts angļu valodā. * [http://www.un.org/russian/documen/basicdoc/charter.htm Устав Организации Объединенных Наций] &mdash; Teksts krievu valodā [[Category:Starptautiskās tiesības]] [[cs:Charta OSN]] [[de:Charta der Vereinten Nationen]] [[en:United Nations Charter]] [[es:Carta de las Naciones Unidas]] [[fa:منشور ملل متحد]] [[fr:Charte des Nations unies]] [[id:Piagam PBB]] [[it:Statuto delle Nazioni Unite]] [[ja:国際連合憲章]] [[nl:Handvest van de Verenigde Naties]] [[pl:Karta Narodów Zjednoczonych]] [[pt:Carta das Nações Unidas]] [[sk:Charta OSN]] [[sr:Повеља Уједињених нација]] [[sv:FN-stadgan]] [[zh:联合国宪章]] 10811 46579 2006-05-21T08:43:32Z YurikBot 213 robot Modifying: [[hr:Sandis Ozolinš]] '''Sandis Ozoliņš''' (dzimis 1972. gada 3. augustā, [[Rīga|Rīgā]]) ir [[NHL]] hokeja kluba [[New York Rangers]] aizsargs, agrāk arī Latvijas [[Hokejs|hokeja]] izlases aizsargs. Sandi Ozoliņu 1991. gadā draftēja [[San Jose Sharks]]. Viņš ir spēlējis San Jose Sharks, [[Colorado Avalanche]], [[Carolina Hurricanes]], [[Florida Panthers]] un [[Mighty Ducks of Anaheim]]. Ozoliņš ir uzbrūkošā stila aizsargs, kas lieliski prot savienot uzbrukumus. Ozoliņš bija viens no 3 [[Norisa balva|Norisa balvas]] finālistiem 1996.-97. gadā, kā arī ir spēlējis 7 NHL [[All-Star]] spēlēs. No 1994. līdz 1995. gadam Ozoliņš spēlēja San Jose Sharks. Pēc tam, spēlējot ar Colorado Avalanche, viņš 1996. gadā ieguva savu pirmo un pagaidām vienīgo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. Pēc hokeja izlases sliktās spēles olimpiskajā turnīrā [[Turīna|Turīnā]] 2006. gadā Ozoliņš paziņoja, ka Latvijas izlasē vairs nespēlēs. [[Category:Latvijas hokejisti|Ozoliņš, Sandis]] [[en:Sandis Ozolinsh]] [[hr:Sandis Ozolinš]] [[pl:Sandis Ozolinsh]] [[sv:Sandis Ozolinsh]] 10814 32422 2006-03-02T18:18:20Z Lielais Rolands 592 10815 38791 2006-04-07T16:27:32Z Creep 473 {{Šaujamierocis| |attēls=[[Image:Walther_38.jpg|300px]] |nosaukums=Walther P38 |tips=Pusautomātiskā pistole |valsts=[[Vācija|Vācija]] |laiks=[[Otrais pasaules karš]] |izstrāde= [[Karla Valtera kompānija]]<br>(''Carl Walther'') |ražošana=1938-1945, 1957 |lietojums=1942-1959 |kari=[[Otrais pasaules karš]] |modifikācijas= |skaits= |spectips= |kalibrs= 9mm |stobrs= 125 mm |munīcija= [[9 mm Luger Parabellum]] |[[aptvere]]= 8 patronas |garums= 216 mm |svars= 0.800 kg, bez munīcijas, 0.890 kg pielādēta |temps= |lodes ātrums= 395 m/s |attālums= 50m }} '''Walther P38''' ir 9 mm [[pistole]], ko lietoja [[Vērmahts|Vērmahta]] virsnieki un apakšvirsnieki [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās. Tā aizstāja izmaksu ziņā dārgo [[Luger P08]]. P38 tika ieviesta 1938. gadā un tika ražota gandrīz līdz kara beigām. Pēc kara pistoles ražošana tika turpināta [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] 1958. gadā ar nosaukumu "Pistol 1" (P1) Rietumvācijas policijas un Bundesvēra vajadzībām. P38 bija pirmā slēgtā aizslēga pistole ar dubultdarbības gaili. Tas ļāva šāvējam ieroci nēsāt pielādētu ar nolaistu [[belznis|belzni]] un tad nospiest gaili, lai izšautu pirmo šāvienu. Šis uzlabojums tiek izmantots daudzās mūsdienu pistolēs. ==Saites== * [http://www.whog.org/p38/ Walther pistoles (angļu valodā)] * [http://world.guns.ru/handguns/hg68-e.htm/ Modernie šaujamieroči un munīcija (angļu valodā)] * [http://www.bimbel.de/artikel/artikel-11.html Pistoles 1 (P1) daļas (vācu valodā)] [[Category:Pistole]] [[de:Walther P38]] [[en:Walther P38]] [[es:Walther P38]] [[fi:Walther P38]] [[fr:Walther P38]] [[ja:ワルサーP38]] [[pl:Pistolet Walther P 38]] {{commons|Walther P38}} 10816 32426 2006-03-02T18:58:22Z Lielais Rolands 592 "[[Walther 38]]" pārdēvēju par "[[Walther P38]]" #REDIRECT [[Walther P38]] 10818 52466 2006-06-29T20:48:29Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Chişinău'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Moldadm C.png|167px|]] | align=center | [[Image:Flagge-Chisinau-01-10.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 623 671<br>720 723 (aglom.) |- | Dibināta | 1463.g |- | Mājaslapa | http://www.chisinau.md/ |} {{commons|Category:Chisinau}} [[Image:Chisinau Center3.jpg|thumb|Iela Kišiņevas centrā|200px]] '''Kišiņeva''' ([[moldāvu valoda|moldāvu]] - ''Chişinău'') - pilsēta [[Moldova|Moldovas]] centrālajā daļā. Moldovas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. ====Vēsture==== Dibināta 1463.gadā kā ciematiņš pie [[klosteris|klostera]]. Vēl XIX gs. sākumā tajā bija 7000 iedzīvotāju. 1812.gadā, kad [[Besarābija|Besarābiju]] okupē [[Krievija]], Kišiņeva tiek izvēlēta par tās centru. [[Krievu-turku karš|Krievu-turku kara]] laikā (1877–78) Kišiņeva ir galvenā krievu armijas bāze iebrukumam [[Turcija|Turcijā]]. XIX gs. beigās pilsētā apmetās [[ebreji]], 1900.gadā to ir 43% no pilsētas iedzīvotājiem. Pilsēta ir bēdīgi slavena ar saviem 1903.gada 6.-7.aprīļa un 1905.gada 19.-20. oktobra [[ebreju grautiņi|ebreju grautiņiem]], kas deva impulsu daudziem Austrumeiropas ebrejiem emigrēt uz [[ASV]]. Starp abiem pasaules kariem Kišiņeva bija [[Rumānija|Rumānijas]] sastāvā. Pamatojoties uz [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]], Kišiņeva 1940.gadā iekļāvās [[PSRS]]. Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] Kišiņeva ir [[Moldāvijas PSR]] galvaspilsēta, bet no 1991.gada 27.augusta - neatkarīgās Moldovas galvaspilsēta. ====Cilvēki==== Kišiņevā dzimuši: *[[Marija Cebotari]] (''Maria Cebotari'') (1910-1949) - [[Austrija|austriešu]] operdziedātāja *[[Viljams Frīdmans]] (''William F. Friedman'') (1891-1969) - [[ASV]] [[kriptoloģija|kriptologs]], [[Japāna|japāņu]] [[PURPLE]] koda atšifrētājs *[[Lūiss Mailstouns]] (''Lewis Milestone'') (1895-1980) - [[ASV]] kinorežisors (Rietumu frontē bez pārmaiņām, ''All Quiet on the Western Front'', 1930) *[[Aleksejs Ščusevs]] (''Алексей Викторович Щусев'') (1873-1949) - arhitekts (Ļeņina mauzolejs [[Maskava|Maskavā]], 1930) [[Category:Moldovas pilsētas]] [[ar:كيشيناو]] [[be:Кішынёў]] [[bg:Кишинев]] [[da:Chisinau]] [[de:Chişinău]] [[el:Τσισινάου]] [[en:Chişinău]] [[eo:Kiŝinevo]] [[es:Chisinau]] [[et:Chişinău]] [[fi:Chişinău]] [[fr:Chişinău]] [[he:קישינאו]] [[id:Kishinev]] [[io:Chisinau]] [[it:Chişinău]] [[ja:キシナウ]] [[ka:კიშინიოვი]] [[ko:키시너우]] [[lt:Kišiniovas]] [[mo:Кишинэу]] [[nl:Chisinau]] [[no:Chişinău]] [[pl:Kiszyniów]] [[pt:Chişinău]] [[rm:Chisinau]] [[ro:Chişinău]] [[ru:Кишинёв]] [[sa:चिशिनौ]] [[sk:Kišiňov]] [[sr:Кишињев]] [[sv:Chişinău]] [[zh:基希讷乌]] 10819 32442 2006-03-03T10:06:38Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Skopje]] 10823 32461 2006-03-03T19:14:48Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Kišiņeva]] 10824 33295 2006-03-10T13:49:01Z Xil 273 tags Pašradīts {{GFDL}} 10825 33460 2006-03-12T08:41:17Z Yyy 146 interwiki '''Lielā Rifta ieleja''' ir tektoniskā lūzumzona zona [[Āfrika| Austrumāfrikā]] un [[Āzija| Dienvidrietumāzijā]]. Tiek uzskatīts, ka ar laiku Austrumāfrika šajā vietā atšķelsies no pārējā kontinenta. ==Izveidošanās== [[Image:Rifts.png|thumb|300px|right| Lielajā rifta ielejā attālinoties divām tektoniskajām plātnēm (rozā bultiņas) veidojas rifta zona, kuras vidusdaļa slīd uzleju, kamēr malas ceļas uz augšu. Tektoniskās aktivitātes radītajās plaisās izveidojas vulkāni]] Lielā rifta ieleja sākusi veidoties apmēram pirms 20 - 15 miljoniem gadu attālinoties Āfrikas un Arābijas [[plātņu tektonika|plātnēm]]. Plātnēm attālinoties zeme ielejas vidusdaļā slīd uz leju, kamēr ielejas malas ceļas uz augšu, rezultātā izveidojusies apmēram 5000 kilometru gara ieleja, kura ir vairāk nekā 1000 metru dziļa un 45 - 100 kilometru plata. {{stub}} [[Category:Ģeogrāfija]] [[de:Großer Afrikanischer Grabenbruch]] [[en:Great Rift Valley]] [[es:Gran Valle del Rift]] [[fi:Itä-Afrikan hautavajoama]] [[fr:vallée du grand rift]] [[gl:Gran Val do Rift]] [[he:&#1492;&#1513;&#1489;&#1512; &#1492;&#1505;&#1493;&#1512;&#1497; &#1488;&#1508;&#1512;&#1497;&#1511;&#1504;&#1497;]] [[it:Rift Valley]] [[ja:&#12464;&#12524;&#12540;&#12488;&#12539;&#12522;&#12501;&#12488;&#12539;&#12496;&#12524;&#12540;]] [[nl:Grote Slenkvallei]] [[no:Riftdalen]] [[pl:Wielkie Rowy Afryka&#324;skie]] [[pt:Vale do Rift]] [[sv:Östafrikanska riftsystemet]] [[zh:&#26481;&#38750;&#22823;&#35010;&#35895;]] 10826 50452 2006-06-13T15:57:50Z 86.212.60.250 /* Cilvēki */ {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Amsterdam'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:LocationAmsterdam.png|167px|]] | align=center | [[Image:Wapen amsterdam.jpg|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 744 159<br>6 595 393<br>([[Randstade|Randstades]] aglomerācija) |- | Rakstos | 1275.g |- | Province (''Provincie'') | [[Ziemeļholande]] |- | Mājaslapa | http://www.amsterdam.nl |} {{commons|Category:Amsterdam}} [[Image:Amsterdam airphoto.jpg|thumb|250px|Amsterdamas centrs no putna lidojuma]] '''Amsterdama''' ([[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] - ''Amsterdam'') - pilsēta [[Nīderlande|Nīderlandes]] centrālajā daļā, pie Amstelas upes (''Amstel'') ietekas Ija ezerā (''IJ''). Nīderlandes galvaspilsēta un lielākā pilsēta, tomēr valsts valdība atrodas [[Hāga|Hāgā]]. Amsterdama arī nav [[Ziemeļholande|Ziemeļholandes]] galvaspilsēta (tā ir [[Hārlema (pilsēta)|Hārlema]]). Liels ekonomikas un finanšu centrs. Otra lielākā (aiz [[Roterdama|Roterdamas]]) Nīderlandes osta. Pilsētas centru daudzi kanāli sadala salās, tāpēc Amsterdama iesaukta par "Ziemeļu [[Venēcija|Venēciju]]". Pilsētā atrodas vairāki pasaulslaveni muzeji: *Nacionālais muzejs (''Rijksmuseum'') ar [[Rembrants|Rembranta]] (9 gleznas), [[Vermērs|Vermēra]] (4 gleznas) un [[Halss|Halsa]] darbiem *[[Van Gogs|Van Goga]] muzejs (''Van Gogh Museum'') *Rembranta muzejmāja (''Rembrandthuis'') *''Stedelijk Museum'' - modernās mākslas muzejs *[[Anna Franka|Annas Frankas]] muzejmāja (''Anne Frankhuis'') Amsterdama ir pazīstam ar savu koncertzāli ''Concertgebouw'', un tās pasaulslaveno orķestri ''Koninklijk Concertgebouworkest'', kuras diriģents kopš 2004.gada ir [[Mariss Jansons]]. Pazīstama arī ar savu "[[sarkano lukturu rajons|sarkano lukturu]]" rajonu - ''Wallen'', kurā atrodas arī daudzi ''[[Coffeeshop]]'' - [[marihuana|marihuanas]] kafejnīcas, kuras lietošana Nīderlandē ir atļauta. ====Vēsture==== Rakstos Amsterdama pieminēta no 1275.gada kā zvejnieku apmetne. Pilsētas tiesības kopš 1300. vai 1301.gada. Pilsēta uzplauka, pateicoties tirdzniecībai ar [[Hanza|Hanzu]]. Pēc [[Astoņdesmitgadu karš|Astoņdesmitgadu kara]], kad Nīderlande ieguva neatkarību no [[Spānija|Spānijas]], pilsēta strauji uzplauka, jo tā bija ļoti toleranta pret dažādiem bēgļiem, tāpēc pieņēma [[ebreji|ebrejus]] no Spānijas un [[Portugāle|Portugāles]], tirgotājus no [[Antverpene|Antverpenes]] (tā bija palikusi Spānijas sastāvā), [[hugenoti|hugenotus]]. XVII gs. tiek uzskatīts par Amsterdamas "zelta laikmetu". Amsterdama kļuva bagāta tirgojoties ar [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], [[Āfrika|Āfriku]], [[Brazīlija|Brazīliju]] un [[Indonēzija|Indonēziju]]. XVIII gs. Nīderlande pamazām zaudēja sava pozīcijas, līdz ar to Amsterdamas ostas nozīme samazinājās, jo priekšplānā izvirzījās [[Lielbritānija]]. Viszemāko punktu pilsētas attīstība piedzīvoja [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā, kas Lielbritānija realizēja [[kontinetālā blokāde|kontinentālo blokādi]]. Līdz ar [[industriālā revolūcija|industriālo revolūciju]] Amsterdamas osta atkal atdzima, sevišķi, kad tika izraksts kanāls, kas savienoja pilsētu ar [[Reina|Reinu]]. [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] laikā Nīderlande bija neitrāla. Amsterdamā notika nemieri sakarā ar pārtikas trūkumu pilsētā. [[2.pasaules karš|2.pasaules karā]] 1940. gada 10.maijā pilsētu ieņēma [[Vācija|vācu]] karaspēks. ====Cilvēki==== Amsterdamā dzimuši: *[[Berts Āfjess]] (''Bertus Aafjes'') (1914-1993) - dzejnieks (''Een voetreis naar Rome'', 1946) *[[Karels Apels]] (''Karel Appel'') (1921-) - gleznotājs (grupa [[COBRA]]) *[[Tobiass Asers]] (''Tobias Asser'') (1838-1913) - jurists, [[Nobela Miera prēmija]] 1911.g *[[Pīters Artsens]] (''Pieter Aertsen'') (1507–1573) - gleznotājs *[[Hendriks Averkamps]] (''Hendrick Avercamp'') (1585-1634) - gleznotājs *[[Deniss Bergkamps]] (''Dennis Bergkamp'') (1969-) - futbolists *[[Frics Bolkensteins]] (''Frits Bolkestein'') (1933-) - politiķis, [[ES]] [[Bolkesteina direktīva]] *[[Vilems Drēss]] (''Willem Drees'') (1886-1988) - politiķis, Nīderlandes premjers (1948-1958) *[[Vilems Dudoks]] (''Willem Dudok'') (1884-1974) - arhitekts (''Raadhuis Hilversum'', 1929) *[[Makss Eive]] (''Max Euwe'') (1901-1981) - pasaules čempions šahā (1935–1937) *[[Rūds Gullits]] (''Ruud Gullit'') (1962-) - futbolists *[[Andrē Hāzess]] (''André Hazes'') (1951-2004) - dziedātājs *[[Fredijs Heinekens]] (''Freddy Heineken'') (1923-2002) - uzņēmējs (alus ''[[Heineken]]'') *[[Vilems Hermanss]] (''Willem Hermans'') (1921-1995) - rakstnieks *[[Pīters Hoofts]] (''Pieter Hooft'') (1581-1647) - dzejnieks *[[Johans Kruifs]] (''Johan Cruijff'') (1947-) - futbolists *[[Rinuss Mihelss]] (''Rinus Michels'') (1928-2005) - futbola treneris ([[totālais futbols]]) *[[Multatuli]] (''Multatuli'') ( 1820-1887) - rakstnieks (''Max Havelaar'', 1860) *[[Jāps de Hoops Shefers]] (Jaap de Hoop Scheffer) (1948-) - [[NATO]] ģenerālsekretārs *[[Baruhs Spinoza]] (''Benedictus de Spinoza'') (1632-1677) - filozofs (''Tractatus de intellectus emendatione'', 1662) *[[Pauls Verhūvens]] (''Paul Verhoeven'') (1938-) - kinorežisors (''Basic Instinct'', 1992) *[[Frics Zernike]] (''Frits Zernike'') (1888-1966) - fiziķis, [[Nobela prēmija]] * [http://www.cybartv.org/html/amsterdam1970-80.htm video & photos Amsterdam 1970-80 counterculture] * [http://www.cybartv.org/html/urbaneco1.htm Amsterdam live webcam] * [http://www.cybartv.org/html/entertainment.htm direct happenings from Amsterdam ] * [http://www.cybartv.org/html/dutcharts.htm Visit Amsterdam artistes in their environments] [[Category:Nīderlandes pilsētas]] [[af:Amsterdam (Nederland)]] [[ar:أمستردام]] [[az:Amsterdam]] [[be:Амстэрдам]] [[bg:Амстердам]] [[bs:Amsterdam]] [[ca:Amsterdam]] [[cs:Amsterdam]] [[csb:Amsterdam]] [[da:Amsterdam]] [[de:Amsterdam]] [[el:Άμστερνταμ]] [[en:Amsterdam]] [[eo:Amsterdamo]] [[es:Ámsterdam]] [[et:Amsterdam]] [[fi:Amsterdam]] [[fr:Amsterdam]] [[fy:Amsterdam]] [[gl:Ámsterdam - Amsterdam]] [[he:אמסטרדם]] [[hr:Amsterdam]] [[hu:Amszterdam]] [[ia:Amsterdam]] [[id:Amsterdam]] [[io:Amsterdam]] [[is:Amsterdam]] [[it:Amsterdam]] [[ja:アムステルダム]] [[ko:암스테르담]] [[la:Amstelodamum]] [[lb:Amsterdam]] [[li:Amsterdam]] [[lt:Amsterdamas]] [[ms:Amsterdam]] [[na:Amsterdam]] [[nds-nl:Amsterdam]] [[nl:Amsterdam]] [[nn:Amsterdam]] [[no:Amsterdam]] [[pl:Amsterdam]] [[pt:Amsterdão]] [[ro:Amsterdam]] [[roa-rup:Amsterdam]] [[ru:Амстердам]] [[scn:Amsterdam]] [[sh:Amsterdam]] [[simple:Amsterdam]] [[sk:Amsterdam]] [[sl:Amsterdam]] [[sr:Амстердам]] [[sv:Amsterdam]] [[th:อัมสเตอร์ดัม]] [[tr:Amsterdam]] [[uk:Амстердам]] [[zh:阿姆斯特丹]] 10828 53347 2006-07-03T03:39:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[cy:Oslo]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Oslo'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Oslo location.png|167px|]] | align=center | [[Image:Oslo komm.png|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 821 445 |- | Dibināta | 1048.g |- | Citi nosaukumi | '''Kristiānija'''<br>(''Christiania, Kristiania'')<br>(1624-1924) |- | Filke (''fylke'') | Oslo |- | Mājaslapa | http://www.oslo.no |} {{commons|Category:Oslo}} [[Image:Oslo port.jpg|thumb|250px|Oslo osta]] '''Oslo''' ([[norvēģu valoda|norvēģu]] - ''Oslo'') - pilsēta [[Norvēģija|Norvēģijas]] dienvidaustrumos, osta pie [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūras]] Oslofjorda (''Oslofjorden''). Norvēģijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. 2006.gadā tika atzīta par dārgāko pilsētu pasaulē. 20% pilsētas iedzīvotāju ir [[imiganti]]. ====Ievērojamākās vietas==== *Akerhūsa cietoksnis (''Akershus festning'') - karaļa pils *Norvēģu Tautas muzejs (''Norsk Folkemuseum'') - liels etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (skansens) *Pilsētas rātsnams, kur notiek gadskārtējās [[Nobela Miera prēmija|Nobela Miera prēmijas]] ceremonijas *[[Edvards Munks|Munka]] muzejs (''Munchmuseet'') *[[Gustavs Vigelāns|Vigelāna]] parks (''Vigelandsanlegget'') - skulptūru parks *[[Vikingi|Vikingu]] kuģu muzejs (''Vikingskipshuset'') ====Vēsture==== [[Sāga]]s vēsta, ka Oslo dibinājis Norvēģijas karalis [[Haralds III]]. Kopš [[Hākons V|Hākona V]] valdīšanas laikiem (1299–1319) Oslo bija Norvēģijas galvaspilsēta. 1624.gadā Oslo nodega. Norvēģijas un [[Dānija|Dānijas]] karalis [[Kristiāns IV]] atjaunoja pilsētu citā vietā, nosaucot to par '''Kristiāniju''' (''Christiania''). Kristiānija saglabāja Norvēģijas centrālās pilsētas raksturu, kaut arī pati Norvēģija bija [[personālūnija|personālūnijā]] ar Dāniju (1483-1814) un [[Zviedrija|Zviedriju]] (1814-1905). 1905.gadā Oslo kļūst par netkarīgās Norvēģijas galvaspilsētu. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā 1940.gada 8.aprīlī Oslo okupēja [[Vācija|Vācijas]] karaspēks. Oslo darbojās [[kolaboracionisms|kolaborantu]] valdība [[Vidkuns Kvīslings|Kvīslinga]] vadībā. Oslo tiek atbrīvota tikai pēc Vācijas kapitulācijas karā. ====Cilvēki==== Oslo dzimuši: *[[Kjetils Āmonds]] (''Kjetil Aamodt'') (1971-) - kalnu slēpotājs *[[Ragnārs Frišs]] (''Ragnar Frisch'') (1895-1973) - ekonomists ([[ekonometrija]]) *[[Johans Galtungs]] (''Johan Galtung'') (1930-) - politologs, Oslo Miera pētīšanas institūta dibinātājs *[[Josteins Gārders]] (''Jostein Gaarder'') (1952-) - rakstnieks (Sofijas pasaule/''Sofies verden'', 1995) *[[Sonja Henija]] (''Sonja Henie'') (1912-1969) - daiļslidotāja *[[Larss Kristensens]] (''Lars Christensen'') (1953-) - rakstnieks (Pusbrālis/''Halvbroren'', 2001) *[[Jenss Stoltenbergs]] (''Jens Stoltenberg'') (1959-) - politiķis, Norvēģijas premjers (2000-2001, 2005-) *[[Johans Svendsens]] (''Johan Svendsen'') (1840-1911) - komponists [[category:Norvēģijas pilsētas]] [[ar:أوسلو]] [[be:Осла]] [[bg:Осло]] [[bs:Oslo]] [[ca:Oslo]] [[cs:Oslo]] [[cy:Oslo]] [[da:Oslo]] [[de:Oslo]] [[el:Όσλο]] [[en:Oslo]] [[eo:Oslo]] [[es:Oslo]] [[et:Oslo]] [[fa:اسلو]] [[fi:Oslo]] [[fr:Oslo]] [[gd:Oslo]] [[he:אוסלו]] [[hi:ओस्लो]] [[hr:Oslo]] [[ia:Oslo]] [[id:Oslo]] [[io:Oslo]] [[is:Ósló]] [[it:Oslo]] [[ja:オスロ]] [[ko:오슬로]] [[kw:Oslo]] [[la:Asloa]] [[lb:Oslo]] [[lt:Oslas]] [[mg:Oslo]] [[nl:Oslo (hoofdstad)]] [[nn:Oslo]] [[no:Oslo]] [[pl:Oslo]] [[pt:Oslo]] [[ro:Oslo]] [[ru:Осло]] [[scn:Oslu]] [[se:Oslo]] [[sh:Oslo]] [[simple:Oslo]] [[sk:Oslo]] [[sl:Oslo]] [[sr:Осло]] [[sv:Oslo]] [[th:ออสโล]] [[tr:Oslo]] [[vo:Oslo]] [[zh:奥斯陆]] 10829 32478 2006-03-03T23:54:41Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Amsterdama]] 10830 32481 2006-03-04T07:02:04Z Dincha 669 es es 10831 32535 2006-03-04T14:45:26Z Yyy 146 cat ==Info== *Pieejamās Rases: [[Cilvēki (World of Warcraft)|Cilvēki]], [[Gnomi (World of Warcraft)|Gnomi]], [[Orki (World of Warcraft)|Orki]], [[Nemirušie (World of Warcraft)|Nemirušie]] *Pieejamās Bruņas: [[Drēbes (World of Warcraft)|Drēbes]] *Pieejamie Ieroču Tipi: [[Zobeni (World of Warcraft)|Zobeni]], [[Nūjas (World of Warcraft)|Nūjas]], [[Dunči (World of Warcraft)|Dunči]], [[Zižļi (World of Warcraft)|Zižļi]] ===Mana=== Tāpat kā lielākajai daļai World of Warcraft klašu arī burvis izmanto manu priekš savām burvestībām. Manai tāpat kā dzīvības punktiem ar katru līmeni kļūst arvien lielāks maksimālais ietilpums, tas tāpēc, ka lielāka līmeņa burvestībām vajag vairāk manas. ===+++Plusi+++=== *Var izmantot [[Mājdzīvnieki (World of Warcraft)|Mājdzīvniekus]] *Var uztaisīt speciālu Dzīvības Akmeni (Healthstone), kas var ārstēt *Var izsaukt/atdzīvināt citus spēlētājus *Var elpot zem ūdens izmantojot speciālu burvestību *Var ar burvestību izsaukt speciālu zirgu ietaupot daudz naudas nopērkot to *Var izmantot speciālu burvestību, lai izpētītu apkārtni *Var pārņemt kotrolē kādu dēmonu uz īsu laiku *Var ārstēt sevi izsūcot pretiniekam dzīvību *Var ļoti labi spēlēt solo ===---Mīnusi---=== *Var valkāt tikai [[Drēbes (World of Warcraft)|Drēbes]] *Ļoti viegli ievainojams mazo Dzīvības Punktu (Hit Points) dēļ *Dvēseles Lauskas (Soul Shards) aizņem ļoti daudz vietas somā [[Category:wow]] 10832 32494 2006-03-04T09:45:34Z Tail 13 Bosa gleznas "Muļķu kuģis" reprodukcija no en.wiki. {{NA-70}} Bosa gleznas "Muļķu kuģis" reprodukcija no en.wiki. {{NA-70}} 10833 49925 2006-06-10T19:28:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:James Prescott Joule]], [[ro:James Prescott Joule]] [[Image:James Joule.jpg|thumb|200px|Džeimss Džouls]] '''Džeimss Preskots Džouls''' (''James Prescott Joule'', * 1818.g. 24. decembrī, † 1889.g. 11. oktobrī) bija angļu fiziķis, [[Londonas Karaliskā biedrība|Londonas Karaliskās biedrības loceklis]] (1850). Džouls pētīja [[siltums|siltuma]] dabu un atklāja tās saistību ar mehānisko [[darbs|darbu]] (1842-1847), kam bija liela nozīme [[enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības teorijas]] attīstībā. Džouls noteica arī siltuma mehānisko ekvivalentu (1843) un elektriskās strāvas izdalītā siltuma daudzumu ([[Džoula-Lenca likums]], 1841). Viņa vārdā nosaukta [[SI]] darba mērvienība (skat. [[Džouls]]). [[Category:Angļu fiziķi]] [[cs:James Prescott Joule]] [[da:James Prescott Joule]] [[de:James Prescott Joule]] [[en:James Prescott Joule]] [[eo:James Prescott Joule]] [[es:James Prescott Joule]] [[fr:James Prescott Joule]] [[gl:James Prescott Joule]] [[he:ג'יימס פרסקוט ג'ול]] [[hr:James Prescott Joule]] [[hu:James Prescott Joule]] [[id:James Prescott Joule]] [[it:James Prescott Joule]] [[ja:ジェームズ・プレスコット・ジュール]] [[ka:ჯოული, ჯეიმზ პრესკოტ]] [[ms:James Prescott Joule]] [[nl:James Prescott Joule]] [[no:James Prescott Joule]] [[pl:James Joule]] [[pt:James Prescott Joule]] [[ro:James Prescott Joule]] [[ru:Джоуль, Джеймс]] [[sk:James Prescott Joule]] [[sl:James Prescott Joule]] [[sv:James Prescott Joule]] [[ta:ஜேம்ஸ் பிரிஸ்காட் ஜூல்]] [[th:เจมส์ จูล]] [[zh:詹姆斯·焦耳]] 10834 40868 2006-04-17T04:17:20Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Brod ludaka]] {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:318px-BoschShipOfFools.jpg|200px]] |- |'''''Muļķu kuģis''''' |- |'''[[Hieronīms Boss]]''', apm. 1500. g. |- |Eļļa, koks, 57,8 × 32,5 cm |- |[[Luvras muzejs]], [[Parīze]] |} '''"Muļķu kuģis"''' (apm. 1490-1500; precīzs uzgleznošanas laiks nav zināms) ir [[Hieronīms Boss|Hieronīma Bosa]] glezna. Tās pamatā ir sena [[alegorija]], kurā pasaule attēlota kā kuģis bez mērķa, bet cilvēki tajā – ārprātīgie, kuri nezina un kuriem vienalga, kur paši dodas, un kuri iznieko savu dzīvi, nododamies pasaulīgajiem priekiem. Gleznai ir ārkārtīgi spēcīga simbolika. Cilvēki kuģī (kas simbolizē visu cilvēci) ir gan [[garīdzniecība]]s, gan laicīgās sabiedrības pārstāvji. Viens no cilvēkiem sēž uz sapuvuša zara, kas simbolizē baudu īslaicīgumu; koka galā atrodas pūce, kas ir cilvēces akluma, kā arī ķecerības simbols. [[Lauta]] un ķirši simbolizē jutekliskos priekus (dzirdi un garšu), ceptais putns – negausību. Par erotiskiem simboliem uzskatāma mūka un mūķenes dziedāšana kopā, lauta, kailie cilvēki ūdenī. Glezna "Muļķu kuģis" sākotnēji bija [[triptihs|triptiha]] daļa. Pārējās divas daļas ir "Alegorija par negausību" (tā atrodas [[Jēlas Universitāte]]s mākslas galerijā) un "Nāve un skopulis" (atrodas Nacionālajā Mākslas galerijā [[Vašingtona|Vašingtonā]]). [[Category:Hieronīma Bosa darbi]] [[bs:Brod ludaka]] [[en:Ship of Fools (painting)]] [[fr:La nef des fous (tableau)]] [[pt:Navio dos Loucos (Bosch)]] 10835 32501 2006-03-04T10:48:29Z Tail 13 [[Category:Fiziķi pēc tautības]] 10836 32502 2006-03-04T10:48:42Z Tail 13 [[Category:Fizika]] 10837 32505 2006-03-04T11:55:35Z Creep 473 10838 32507 2006-03-04T12:00:47Z Tail 13 Izmainīts (visas triptiha daļas saliktas kopā) attēls no fr.wiki - Bosa triptihs "Pasaulīgo baudu dārzs". {{NA-70}} Izmainīts (visas triptiha daļas saliktas kopā) attēls no fr.wiki - Bosa triptihs "Pasaulīgo baudu dārzs". {{NA-70}} 10839 37046 2006-03-26T14:08:13Z Creep 473 ''Heckler und Koch'' joprojām ražo plašu klāstu ar ieročiem, kas balstīti uz G3 konstrukcijas, bet ar dažādiem kalibriem. Viens no tiem ir [[Vācija]]s 5.56 mm kalibra vieglais [[ložmetējs]] '''HK 23'''. Tas radās no oriģinālā [[HK 21]], kas gan vairs netiek ražots. Savukārt HK 23 pēcteči ir [[HK 23e]] un [[HK 73]]. Oficiāli tas tika izdots 1972.gadā. Tas ir galveno uzdevumu ložmetējs, kura galvenā funkcija ir pret personālu. [[Image:HK23.jpg|thumb|right|350px|HK 23]] ==Parametri== *Tips: Vieglais [[ložmetējs]] *Ražotājvalsts: [[Vācija]] *Gads: 1972 *Kalibrs: 5.56 mm *Svars (tukšs): 8.3 kg *Munīcija: 5.56 x 45 mm [[NATO]] (.223 Rem) *Padeve: 100 ložu patronlente *Uguns temps: 800 šāviņi/min (var būt tēmēts, kontrolēts vairāku ložu vai mežonīgs) *Efektīvais attālums: 400 m ==Raksturojums== Faktiski HK 23 ir no patronlentes barojama [[HK 13]] versija. Šis ierocis ir viens no tiem, kas no HK produktiem ir lielā cieņā. Tam ir labs barošanas (padeves) mehānisms – tas lieto aizslēga galvas aizmugurējās kustības palēnināšanu (tāda pati sistēma ir ložmetējam [[HK 21]], šai sistēmai ir maz kopīga ar [[MG-42]], kā citreiz mēdz uzskatīt). Augsti novērtētas ir arī HK 23 detaļas – tās ir iespējams uzstādīt HK 21 ložmetējam. Tomēr HK 21 nav iespējams pārveidot par HK 23. Galvenais pluss ložmetējam, kas atvasināts no triecienšautenes ir tas, ka tas var lietot tās pašas detaļas, ko šī triecienšautene (domāta HK G3). ==Izmantošana== Savas labās slavas dēļ tas tiek lietots daudz kur. Piemēram, tas tiek lietots kā galveno uzdevumu ložmetējs Vācijas ''E.B.S.I.S.'' spēkos. Tas ir ''SAW'' ierocis (''squad automatic weapon'') – policijas automātiskais ierocis – tas parasti tiek ieteikts kā viens no variantiem, ko lietot policijas spēkiem. Līdz ar to tā izplatība ir visai ierobežota – to piedāvā tādas firmas kā, piemēram, ''Heavy Metal Armory''. Tas tiek lietots arī [[Portugāle|Portugālē]]. HK 23 labi der teritorijās ar lielu aizsegu. Tā kā tas ir diezgan labi novērtēts ierocis, tas tiek izmantots arī datorspēlēs ''Soldier of Fortune 2'' un ''Deidranna Lives''. Tam var uzstādīt tēmēkli, liels pluss ir arī vieglā munīcija (5.56), tā atļauj pārnēsāt lielāku tās daudzumu. Kaut gan tas ir samērā nesens ierocis, ir cilvēki, kas uzskata, ka HK 23 ir laiks aizvietot ar jaunākas paaudzes modeļiem. [[Category:ložmetēji]] 10840 51564 2006-06-21T23:00:55Z 88.7.96.104 {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:Gardenearthlydelights.jpg|300px]] |- |'''''Pasaulīgo baudu dārzs''''' |- |jeb |- |'''''Pasaulīgo prieku dārzs''''' |- |'''[[Hieronīms Boss]]''', apm. 1500.-1510. g. |- |Eļļa un koks, centrālais panelis – 220 × 195 cm |- |sānu paneļi – 220 × 97 cm katrs |- |[[Prado muzejs]], [[Madride]] |} '''"Pasaulīgo baudu dārzs"''' jeb '''"Pasaulīgo prieku dārzs"''' (apm. 1500.-1510. g.; precīzs uzgleznošanas laiks nav zināms) ir [[Hieronīms Boss|Hieronīma Bosa]] [[triptihs]], viens no viņa visslavenākajiem darbiem. [[Image:Hieronymus Bosch - The Garden of Earthly Delights - The exterior (shutters).jpg|thumb|200px|left|Triptihs aizvērtā veidā]] Aizvērtā veidā triptihs veido gleznu, kurā attēlota zeme trešajā radīšanas dienā. Lietotas pelēcīgas, tumšas krāsas. Zeme ir ietvērta slēgtā stikla lodē, kas simbolizē cilveku pasaules trauslumu un īslaicīgumu. Atvērtā veidā triptihā no kreisās puses uz labo attēlota [[paradīze]], laicīgā pasaule un [[elle]]. triptihs veidots košās, kontrastainās krāsās. [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārzā]] attēloti [[Ādams]] un [[Ieva]], ko grasās salaulāt [[Kristus]], dažādi īsti ([[žirafe]], [[zilonis]]) un fantastiski ([[vienradzis]]) dzīnieki, arī [[laba un ļauna atzīšanas koks]]. Virs Kristus gleznā attēlots dzīvības avots. Centrālajā panelī attēloti kaili dažādu [[rase|rasu]] vīrieši un sievietes (nav attēloti bērni un vecāki cilvēki), kas – saskaņā ar gleznas spēcīgo simboliku – nododas dažādām pasaulīgām baudām. Centrā redzama ūdenskrātuve, kurā peldas sievietes, savukārt tai apkārt riņķī dažādu dzīvnieku mugurās dodas vīrieši. Lielā skaitā attēloti milzu putni un dažādi augļi. Labējā panelī attēlota elle. Priekšplānā redzami cilvēki, kas tiek sodīti par [[septiņi nāves grēki|septiņiem nāves grēkiem]] (piemēram, sieviete, kas cietusi no lepnības grēka, nolemta mūžīgi raudzīties savā atspulgā, kas redzams uz [[dēmons|dēmona]] pēcpuses). Daudzi priekšmeti šeit, tāpat kā centrālajā panelī, redzami palielināti – piemēram, cilvēks ir piestiprināts [[lauta]]s grifam, cits savukārt sapinies [[arfa]]s stīgās; cilvēks uz milzīgs slidas pa plānu ledu slīd tieši uz vietu, kur kāds cits jau ielūzis; milzīgs trusis nomedījis cilvēku u.tml. Centrā redzams t.s. "koka cilvēks" ar izdobtu olas formas torsu. Uz viņa galvas atrodas plāksne, kur dēmoni dejo ap [[dūdas|dūdām]], savukārt viņa ķermenī ierīkota [[taverna]]. Ievērības cienīgs ir arī dēmons ar putna galvu, kas sēž augstā krēslā un rij grēcinieku dvēseles. Tiek sodīts miesaskāres grēks (cūka mūķenes tērpā cenšas pierunāt kādu vīru parakstīt kādu dokumentu, arī visi mūzikas instrumenti saistīti ar erotisku simboliku). ==Triptihs atvērtā veidā== {| align=center | valign="top" | <center>[[Image:Hieronymus Bosch - The Garden of Earthly Delights - The Earthly Paradise (Garden of Eden).jpg|180px|left|panneau gauche]]</center> | valign="top" | <center>[[Image:Hieronymus Bosch - The Garden of Earthly Delights - Garden of Earthly Delights (Ecclesia's Paradise).jpg|410px|center|panneau central]]</center> | valign="top" | <center>[[Image:Hieronymus Bosch - The Garden of Earthly Delights - Hell.jpg|180px|right|panneau droit]]</center> |} [[Category:Hieronīma Bosa darbi]] [[de:Hieronymus Boschs Triptychen]] [[en:The Garden of Earthly Delights]] [[es:El Jardín de Las Delicias]] [[fr:Le Jardin des délices]] 10841 32513 2006-03-04T13:02:46Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Pasaulīgo baudu dārzs]] 10842 32557 2006-03-04T17:24:02Z 84.245.192.93 Hermeja dēls, mežu un lauku dievs, ganu un ganāmpulku aizbildnis. {{stub}} 10843 51533 2006-06-21T10:24:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:لىسابون]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Cidade de Lisboa'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:LocalLisboa.svg|167px|]] | align=center | [[Image:LSB.png|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 508 209<br>2 616 078 (aglom.) |- | Dibināta | 1200.g p.m.ē. ([[feniķieši]]) |- | Reģions (''região'') | [[Lisabonas reģions]] |- | Apgabals (''distrito'') | [[Lisabonas apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.cm-lisboa.pt/ |} {{commons|Category:Lisbon}} [[Image:TelhadosLisboa1.JPG|thumb|250px|Lisabonas panorāma]] '''Lisabona''' ([[portugāļu valoda|portugāļu]] - ''Lisboa'') - pilsēta [[Portugāle|Portugāles]] rietumos, osta pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], [[Težu]] upes grīvā. Portugāles galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Pilsētas vēsturiskais centrs (''Baixa'') atrodas uz stāviem pakalniem, tāpēc dažas ielas nav piemērotas transportlīdzekļiem. Darbojas trīs [[funikuleris|funikuleri]] un [[lifts]]. Mūzikā Lisabona ir [[fado]] stila dzimtene. [[Futbols|Futbolā]] pazīstama ar klubiem ''[[SL Benfica]]'' un ''[[Sporting Clube de Portugal]]''. ====Vietas==== *Austrumu stacija (''Gare do Oriente'') (1998) - uzcelta [[EXPO]] *Santa Žustas lifts (''Elevador de Santa Justa'') (1900) - gājēju lifts, kas savieno divus pilsētas rajonus *Sanžorže pils (''Castelo de São Jorge'') (XII gs) *[[Vasko da Gama|Vasko da Gamas]] tornis (''Torre Vasco da Gama'') (1998) - uzcelts [[EXPO]] *Žeronīma klosteris (''Mosteiro dos Jerónimos'') (XVI gs.) - uzcelts par godu Vasko da Gamam. ====Vēsture==== Apmēram 1200 gadu p.m.ē. Težu upes grīvā atradās [[feniķiši|feniķiešu]] apmetne. Apmetne tika saukta '''Alis Ubbo''' (''drošā osta''). Kaut arī arheoloģija to neapstiprina, pēc leģendas pilsētu dibināja [[Uliss]], atgriezdamies no [[Troja]]s, tāpēc [[Senā Roma|romieši]] pilsētu sauca par '''Olisipo''' (''Olissipo''). II gs. p.m.ē. pilsētu no [[Kartāga|Kartāgas]] atkaroja romiešu ģenerālis Decims Jūnijs Bruts (''Decimus Junius Brutus''), un nosauca pilsētu par '''''Felicitas Julia'''''. Tā turpmāk ietilpa Romas [[Luzitānija|Luzitānijas]] provincē, tomēr nebija tās galvaspilsēta. Pilsēta kļuva turīga tirgojoties ar ''[[garum]]'' (no zivju ķidām izgatavota mērce), [[vīns|vīnu]], [[sāls|sāli]] un [[zirgs|zirgiem]]. Rietumromas impērijas norieta laikā pilsētu ieņēma [[alāni]], [[vandāļi]], [[svēvi]], līdz tā iekļāvās [[Vestgotu valsts|Vestgotu valstī]]. Ap 711.gadu Lisabonu ieņēma [[arābi]] un valdīja Lisabonā līdz 1147.gadam. Pilsētas arābiskais nosaukums bija '''''al-Ushbuna'''''. Arābu valdīšanas laikā pilsēta uzplauka. [[Rekonkista]]s gaitā 1147.gadā apvienotais eiropiešu karaspēks Portugāles karaļa [[Alfonso I]] vadībā pilsētu atkaroja no arābiem. Daļa arābu tika pievērsti [[kristietība|kristietībai]], bet [[mošeja|mošejas]] pārbūvēja par [[baznīca|baznīcām]]. 1255.gadā Lisabona kļuva par Portugāles galvaspilsētu. 1290.gadā Lisabonā nodibināja universitāti. XVI gs. bija Lisabonas "zelta laiks", jo, pateicoties portugāļu jūrasbraucēji ģeogrāfiskajiem atklājumiem, Lisabona kļuva par Eiropas tirdzniecības centru ar [[Brazīlija|Brazīliju]] un [[Indija|Indiju]]. 1531.gadā Lisabonā notika [[zemestrīce]], kas nogalināja tūkstošiem iedzīvotāju. 1755.gada 1.novembrī notika Lisabonā notika viena no lielākajām zemestrīcēm vēsturē - [[Lisabonas zemestrīce]], kas gandrīz pilnīgi nopostīja pilsētu, nogalinot 90 000 iedzīvotāju. [[Voltērs]] šim notikumam veltīja dzejoli ''Poême sur le désastre de Lisbonne''. Pēc šīs zemestrīces pilsēta tika uzcelta gandrīz no jauna. XIX gs. sākumā pilsētu ieņēma [[Napoleons|Napoleona]] karaspēks. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Portugāle bija neitrāla, tāpēc Lisabona bija pilsēta, no kuras uz [[ASV]] devās daudzi legāli un nelegāli bēgļi. 1974.gadā Lisabonā norisinājās galvenie [[Sarkano neļķu revolūcija|Sarkano neļķu revolūcijas]] norikumi. 1994.gadā Lisabona bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. 1998.gadā Lisabonā notika [[EXPO]]. 2000.gadā Lisabonā tika pieņemta [[ES]] [[Lisabonas stratēģija]]. ====Cilvēki==== Lisabonā dzimuši: *[[Antoniu Antunešs]] (''António Antunes'') (1942-) - rakstnieks *[[Jānis XXI]] (''Ioannes XXI'') (1215-1277) - pāvests *[[Antoniu Karmona]] (''António Carmona'') (1869-1951) - politiķis, Portugāles premjers, diktators *[[Sv. Padujas Antonijs]] (''Sanctus Antonius Patavinus'') ( 1195-1231) - [[katolisms|katoļu]] svētais *[[Fernandu Pesoa]] (''Fernando Pessoa'') (1888-1935) - dzejnieks un rakstnieks *[[Amālija Rodrigesa]] (''Amália Rodrigues'') (1920-1999) - [[fado]] dziedātāja *[[Mariu Suarešs]] (''Mário Soares'') (1924-) - politiķis, Portugāles premjers un prezidents *[[Antonio Vieira]] (''António Vieira'') (1608-1697) - [[jezuīti|jezuīts]] [[Category:Portugāles pilsētas]] [[aa:Lisbon]] [[ar:لشبونة]] [[bg:Лисабон]] [[ca:Lisboa]] [[cs:Lisabon]] [[cy:Lisbon]] [[da:Lissabon]] [[de:Lissabon]] [[el:Λισαβώνα]] [[en:Lisbon]] [[eo:Lisbono]] [[es:Lisboa]] [[et:Lissabon]] [[eu:Lisboa]] [[fa:لیسبون]] [[fi:Lissabon]] [[fr:Lisbonne]] [[ga:Liospóin]] [[gl:Lisboa]] [[he:ליסבון]] [[hi:लिस्बन]] [[hr:Lisabon]] [[hu:Lisszabon]] [[id:Lisboa]] [[io:Lisboa]] [[is:Lissabon]] [[it:Lisbona]] [[ja:リスボン]] [[ko:리스본]] [[la:Lisbonum]] [[lb:Lissabon]] [[lt:Lisabona]] [[mh:Lisbon]] [[mr:लिस्बन]] [[ms:Lisbon]] [[na:Lisboa]] [[nds:Lissabon]] [[nl:Lissabon]] [[nn:Lisboa]] [[no:Lisboa]] [[pl:Lizbona]] [[pt:Lisboa]] [[ro:Lisabona]] [[ru:Лиссабон]] [[sc:Lisbona]] [[scn:Lisbona]] [[simple:Lisbon]] [[sk:Lisabon]] [[sl:Lizbona]] [[sr:Лисабон]] [[sv:Lissabon]] [[th:ลิสบอน]] [[ug:لىسابون]] [[zh:里斯本]] 10844 32518 2006-03-04T14:34:03Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[World of Warcraft]] 10845 32519 2006-03-04T14:35:49Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[World of Warcraft]] 10846 32521 2006-03-04T14:37:42Z Yyy 146 izveidoju ''Galvenais raksts [[World of Warcraft]] (WoW)'' [[Category:Datorspēles]] 10847 32539 2006-03-04T15:08:02Z Tail 13 Bosa gleznas "Kristus nez krustu" reprodukcija. {{NA-70}} Bosa gleznas "Kristus nez krustu" reprodukcija. {{NA-70}} 10848 52404 2006-06-29T11:53:37Z Yyy 146 rvv '''MU Online''' ir datorspēle, ko izveidojusi korejiešu kompānija Webzen. Tā savulaik bija viena no populārākajām daudzspēlētāju tiešsaistes spēlēm (MMORPG) Latvijā. Spēles process ir samērā līdzīgs spēlei [[Diablo 2]]. Par MU online spēlēšanu globālajos serveros nav jāmaksā; un ir pieejami privātie serveri (neoficiālie), kuros ir pieejamas plašākas iespējas, tai skaitā dod vairāk pieredzes (''expierence''), pieejamas citas kartes, lielāks ''drop rate'' (vieglāk dabūt lietas). ==Spēles vide== ===Varoņu parametri (''stats'')=== Visiem varoņiem ir 4 galvenie ''stati'': spēks (''strength''), ''agility'' (veiklība), ''vitality'' un ''energy''. Pārejot uz nākošo līmeni varoņi dabū 5 punktus, ar kuriem var palielināt jeburu no šiem ''statiem'', pec izvēles. Gladiatori un ''Dark lord'' dabū 7 punktus ar līmeni. *'''Spēks''' (''strength'') - palielina tuvcīņas ieroču efektivitāti, nepieciešams lai varētu uzvilkst bruņas un ieročus. *'''''Agility''''' - palielina iespējamību trāpīt un izvairīties no trāpījumiem. Palielina šaujamieroču uzbrukuma efektivitāti. Visām elfu bruņām ir prasības pret ''agility''. *'''''Vitality''''' - palielina veselību *'''''Energy''''' - nosaka varoņu iespējas lietot spējas. Palielina ''manas'' daudzumu un atjaunošanās ātrumu. Lielāks daudzums ''energy'' palielina spēju efektivitāti. ===Varoņu (''character'') klases=== *'''Dark Knight''' (DK) ('''karavīrs''') - ir iesācēju iecienīts varonis, jo tam ir liela veselība un ar viņu sākumā ir vieglāk spēlēt. Viņiem ir liela veselība, spēcīgi ieroči un efektīvas bruņas. Viņiem ir pieejami tuvcīņas ieroči un viņi var efektīvi sist tikai vienu monstru. :*'''Blade Knight''' (BK) - DK izejot spēles ''kvestu'' (''quest''), kļūst par BK. Viņiem ir lielāki ''stati'', un viņi var lietot BK paredzētas bruņas un ieročus. *'''Dark Wizard''' (DW) ('''burvis''') - viņiem ir mazāka veselība un mazāk efektīvas bruņas kā karavīriem, un viņi sit monstrus ar maģiju no attāluma. Burvji var sist visus ekrānā esošos monstrus vienlaicīgi (ar spēju ''evil spirits'') vai sist kādu monstru atsevišķi. Sākums, spēlējot ar burvi, ir grūtāks, jo viņiem ir mazāka veselība. :*'''Soul Master''' (SM) - DW izejot spēles ''kvestu'' (''quest''), kļūst par SM. Viņiem ir lielāki ''stati'' un viņi var lietot SM paredzētās bruņas un spējas. *'''Elf''' ('''elfs''') (arī ''fairy elf'') - viņi (vai viņas) var lietot šaujamos ieročus (loki un arbaleti) un defensīvu maģiju (tādu kas uzlabo paša varoņa vai citu spēlētāju status). Elfi var likt status divos veidos: ::*lielāko daļu pie ''agility'' ('''''agility'' elfi'''), tas ļauj lietot spēcīgākos ieročus un nobeigt stiprākus monstrus ::*lielāko daļu pie ''energy'' ('''''energy'' elfi'''), tas ļauj uzturēt pie dzīvības citus spēlētājus, apstākļos, kur viņi citādāk nevarētu efektīvi izdzīvot. Viņi nevar paši nosist monstrus tik efektīvi, tapēc viņiem vajag citus spēlētājus (''party''). Iespējams arī variants, kad liek gan pie ''agility'', gan arī pie ''energy'', taču tas nav tik efektīvs kā tīrāks viens vai otrs variants. :*'''Muse elf''' (ME) - Elfs izejot spēles ''kvestu'' (''quest''), kļūst par ME. Viņiem ir lielāki ''stati'' un viņi var lietot ME paredzētos ieročus un bruņas. *'''Magic Gladiator''' (MG) (gladiators) - viņi ir kombinācija no DK un DW, viņi var lietot visas DK un DW bruņas un lielāko daļu ieroču (bet ne BK un SM bruņas un ieročus). Eksistē arī speciāli MG paredzētas bruņas. Šo varoni var dabūt itkai tad, kad ar kādu citu varoni ir sasniegts 220 līmenis. Viņi nevar valkāt ķiveri, un ar katru līmeni dabū 7 stat punktus, atšķirībā no citiem, kas dabū tikai 5. Līdzīgi kā elfi, gladiatori var iedalīties 2 grupās, kas attiecīgi vairāk liek pie spēka (un lieto karavīru ieročus), vai pie ''energy'' (un lieto burvja spējas). *'''Dark Lord''' (DL) - viņi ir pieejami tikai jaunākajās versijās. Lai dabūtu šo varoni, vispirms vajag ar kādu citu varoni sasniegt 250 līmeni. Viņi var lietot karavīra bruņas un ieročus, kā arī tieši viņiem paredzētas bruņas un ieročus. ===Spējas (''spells & skills'')=== Līdzīgi ka'citās šāda veida spēlēs, varoņi šeit var lietot maģiju un spējas (''skills''). Katra veida varonim ir pieejmas savs spējas, un ieročiem var nākt līdzi specifiska sišanas spēja. Spe'ju lietošana tērē manu (''mana''), un dažos gadījumos arī ''staminu''. '''Karavīra spējas''' Karavīru ieročiem var nākt līdzi: ''Hacking'', ''Cyclone'', ''Stabbing'', ''Uppercut'', un ''Slash'' spējas, tās visas tērē tikai manu. Dažiem vairogiem nāk līdzi ''defend'' spēja. Karavīri un BK var iemācīties vēl vairākas spējas. '''Burvja spējas''' (burvestības) Burvjiem ir pieejams vislielākais daudzums spēju. Viņi tās var iemācīties no attiecīgām grāmatām (''scrolls''). Burvja spējas ir: ''Energy Ball'', ''Fire Ball'', ''Power Wave'', ''Lightning'', ''Teleport'', ''Meteorite'', ''Ice'', ''Poison'', ''Flame'', ''Twister'', ''Evil Spirit'', ''Hell Fire'', ''Aqua Beam'', ''Blast'' and ''Inferno''. Pēc tma, kad burvis iziet ''kvestu'', viņs var iemācīties vēl sekojošas spējas: ''Mass Teleport'', ''Mana Shield'', ''Decay'', ''Sudden Ice'', un ''Nova''. '''Elfu spējas''' Elfu lokiem un arbaletiem var nākt līdzi ''tripple shot'' spēja (šauj vienlaicīgi 3 bultas), tā tērē tikai 5 ''mana''. Elfi atsevišķi var iemācīties arī ''penetration'' spēju, kad sasniedz 130 līmeni (var izšaut cauri vairākiem monstriem) (tērē ''staminu''). ME var iemācītes ''Ice age'' (sasaldējoša bulta), tam vajag vairāk nekā 500 ''agility''. Elfi vēl ar leitot spējas, kas var ietekmēt sevi vai citus spēlētājus: ''heal'' - lāpa veselību, ''greater defence'' - palielina defensi, ''greater damage'' - palielina sišanas efektivitāti. Šo spēju iedarbības efektivitāte ir atkarīga no ''energy'' daudzuma. Elfs ar pietiekoši lielu ''energy'' var zema līmeņa spēlētājus padarīt tik stiprus, ka viņi var relatīvi viegli nosist tādus monstrus, kas citādi viņus nosistu ar vienu sitienu. Elfi var arī izsaukt (''summon'') dažu līmeņu monstrus, lai tie cīnītos kopā ar elfu. Tie ir: ''goblin'' (goblins), ''stone golem'' (akmensmonstrs), ''assasin'', ''elite yeti'' (elite jetijs), ''dark knight'', ''bali'' un ''soldier''. Elfs vienlaicīgi var kontrolēt tikai vienu ''summonu'', ''summonējot'' nākošo, iepriekšējais izzūd. '''Gladiatora spējas''' Gladiatori var lietot visas burvja spējas, izņemot ''teleport'' un ''energy ball''. Viņi nevar lietot ''soul master'' spējas. Gladiatori var lietot arī ''twisting slash'' un karavīru ieroču spējas. '''''Dark Lord'' spējas''' Viņi savas spējas iemācās no ''scrolls'', līdzīgi kā burvji, taču pašas spējas ir līdzīgākas karavīru spējām. ===Karte=== Spēlei ir daudzas kartes. '''Lorencia''' - Tā ir spēles centrālā karte. Tās centrā ir izvietota pilsēta, kurā sāk visas spēlētāju klases, izņemot elfus. Lorencia ir savienota ar ''Noria'' un ''Davias'', kartes vidū, dienvidos no pilsētas, atrodas ieeja uz ''dungeon''. Elfi uz šjieni tiek tikai tad, kad ir sasnieguši vismaz 10 līmeni. '''Noria''' - Atrodas uz dienvidiem no ''Lorencia''. Šīs kartes centrā parādās elfi. Pārējiem spēlētājiem lai nokļūtu šeit no ''Lorencia'' ir vajadzīgs vismaz 10 līmenis. Noria ir savienota ar ''Lorencia'' un ''Atlans''. '''Davias''' (vai Devias) - Šī karte ir savienota ar ''Lorencia'', un lai no turienes te tiktu iekšā, ir vajadzīgs vismaz 15 līmenis. Šeit ir sastopami stiprāki monstri nekā ''Lorencia'' un ''Noria''. Davias tālākajā stūrī atrodas ieeja ''Lost tower''. '''Dungeon''' ir trīs līmeņu karte, kurā var tikt iekšā no ''Lorencia''. Lai tiktu pirmajā līmeniī, vajag vismaz 20 līmeni, lai tiktu otrajā līmenī (no pirmā līmeņa), vajag vismaz 40 līmeni, un attiecīgi tālāk, lai tiktu uz 3 līmeni, vajag 60 līmeni (20, 40 un 60 ir varoņa līmeņi). '''Lost tower''' ir septiņu līmeņu karte, kurā var tikt iekšā no ''Davias''. Lai tiktu iekšā pirmajā līmenī, nepieciešams 80 līmenis. No 7 līmeņa ir izeja uz ''Icarus''. '''Atlans''' ir jūra aiz ''Noria''. Tur var tikt iekšā no ''Noria'', sākot ar 60 līmeni. Takā tur ir ūdens, tur nevar lietot uniles (''unicorn'') un dinorantus (''Dinorant''). Galā ir izeja uz ''Tarkan''. '''Tarkan''' ir tuksnesis aiz ''Atlans''. Tur var tikt iekšā sākot ar 130 līmeni. Dažos serveros šīs kartes galā vaar būt izeja uz vēl citām kartēm. '''Icarus''' ir bāzēta debesīs virs kontinenta. Tur var tikt iekšā no ''Losttower'' 7 līmeņa. Lai tur tiktu iekšā ir nepieciešams 170 līmenis un dinorants vai spārni. ==Lietas (''items'')== Lielākajai daļai ekipējuma ir iespējami '''līmeņi'''. Tas ir, lietai var būt labākas īpašības un attiecīgi lielākas prasības. Līmeņus ir iespējams palielināt līdz +13, bet dažos serveros arī vairāk. '''Lietu bonusi'''. Palielienātas īpašibas un prasības, nepalielinot līmeni. Tos arī ir iespējams palielināt, taču tas ir sarežģītāk. Veiksmīgās lietas ('''''lucky items''''') - tām ir vieglāk palielināt līmeni (augstākajos līmeņos ir lielākas izdošanās varbūtības), un ieroči ar šo īpašību var uzsist ''critical damage''. Šāda veida lietas var tikai atrast. '''Ekselentās lietas''' (''excellent items'') - grūtāk atrodamas lietas, ar labākām īpašībām un lielākām prasībām kā tāda paša līmeņa neekselentām lietām. Tiem piemīt ''bonus'' īpašības, kas nav sastopamas parastām lietām. ===Bruņas=== Bruņu komplekti (''armor sets'') sastāv no zābakiem (''boots''), biksēm (''pants''), bruņām (''armor''), cimdiem (''gloves'') un ķiveres (''helm''). Gladiatori nevar lietot ķiveri, tapēc viņu bruņu komplektos tās nav. Pēc varoņa bruņu komplekta un tā līmeņa parast var spriest par tā līmeni, lai arī nabadzīgi (kas nevar atļauties ko labāku) augsta līmeņa varoņi var izskatīties kā zema līmeņa varoņi. Karavīri var lietot šādus bruņu komplektus: ''leather'' (ādas), ''bronze'' (bronzas), ''scale'', ''brass'' (misiņa), ''plate'' (plākšņu), ''dragon'' un ''black dragon'' komplektus. ''Blade knight'' var lietot arī ''dark phoenix'' un ''great dragon'' komplektus. Burvji var lietot šādus bruņu komplektus: ''pad'', ''bone'', ''sphinx'' un ''legendary'' komplektus. Soul master var lietot arī ''grand soul'' un ''dark soul'' komplektus. Elfi var lietot šādus bruņu komplektus: ''vine'', ''silk'', ''wind'', ''spirit'' un ''guardian''. ''Muse elf'' var lietot arī ''divine'' un ''red spirit'' (pazīstami arī kā ''nature'') komplektus. Gladiatori var lietot visus karavīru un burvju bruņu komplektus, tikai viņi nevar lietot ķiveri. Viņiem ir arī speciāli komplekti, kuriem nav ķiveres: ''storm crow'', ''thunder hawk'', un ''hurricane''. ''Dark lord'' var lietot sekojošus karavīra komplektus: ''leather'', ''bronze'' un ''scale''. Arī viņiem ir savi komplekti: ''light plate'', ''adamantine'', ''dark steel'' un ''dark master''. Daudzos serveros dažādiem komplektiem ir atšķirīgi nosaukumi (''red spirit'' dažreiz sauc par ''nature''), un reizēm arī citādāka funkcionalitāte (''adamantine'' komplekts kā viens no burvja bruņu komplektiem). Dažādos serveros var atšķirties komponenetu parametri. ===Ieroči=== Dažus ieročus var lietot vairākas varoņu klases. Lielākoties katrai klasei ir specifiski ieroči. '''Zobeni''' (''swords'') - Tie var būt vienrokas (otrā rokā var ielikt vairogu vai otru līdzīgu) vai divroku ieroči. Tie ir samērā ātri ieroči. '''Cirvji''' (''axes'') - Tie ir lēnāki kā zobeni, bet ar tiem var stiprāk iesist. '''Vāles''' (''blunt weapons'') - Tie parasti ir ļoti lēni. '''Loki''' (''bows'') - Viens no diviem elfu galvenajiem ieročiem. Visiem ir iespējama ''tripple shot'' spēja. To bultas atšķiras no arbaletu bultām. Lokiem parasti ir mazāks ātrums kā arbaletiem. '''Arbaleti''' (''crossbows'') - Otrs no diviem elfu galvenajiem ieročiem. Arī pieejami ar ''tripple shot''. '''Šķēpi un izkaptis''' (''spears and scynthes'') - Nepieciešami, lai varētu lietot dažas karavīra spējas. '''Vižļi''' (''staffs'') - burvju galvenie ieroči. Tiem piemīt īpašība procentuāli palielināt burvestību efektifitāti. Tos var lietot tikai burvji un gladiatori. '''Scepteri''' (''scepters'') - Dark Lord galvenais ierocis, tas procentuāli palielina viņa "dzīvnieku" spēku attālumu un ātrumu. ===Spārni=== Spārnus var lietot tikai varoņi, kam ir vairāk kā 180 līmenis, lai varētu lietot otrā līmeņa spārnus, vajag iziet ''kvestu'' un sasniegt vismaz 215 līmeni. Tie palielina defensi un uzbrukuma efektivitāti, kā arī nodrošina iespēju iekļūt ''icarus''. Katrai varoņu klasei ir savu veidu spārni. Spārniem arī var būt līmeņi, un palielinoties līmenim, palielinās to defense, uzbrukuma efektivitāte un prasības pret lietotāja līmeni. Ir šādi spārni: *''Devil wings'' (karavīram) :*''Dragon wings'' (''Blade knight'') *''Angel wings'' (burvim) :*''Soul wings'' (''soul master'') *''Fairy wings'' (elfam) :*''Butterfly wings'' (''muse elf'') (arī ''holy spirit wings'') *''Wings of darkness'' (gladiatoriem) (arī ''thunder wings'') *''Cape of dark lord'' (''dark lord'') Gladiatori var lietot arī DK un DW spārnus. ===Citas lietas=== '''Vairogi''' (''shields'') - tos var lietot tikai kopa ar vienrokas ieroci. Ir sastopami vairogi katrai klasei. Vairogiem var nākt līdzi ''defence'' spēja. '''Gredzeni un ''pendants''''' - tie var palielināt izturību pret dažiem faktoriem (uguni, aukstumu, indi) un tiem var būt ekselentās īpašības (palielina ātrumu, veselību, utt), tie var arī nodrošināt veselības reģenerāciju. Ir sastopami arī transformācijas gredzeni, kas var izmainīt varoņa izskatu, lai tas izskatītos pēc kāda monstra. '''''Guardian'' lietas''' - tie var palielināt varoņa parametrus, tie nolietojas un nav atjaunojami. Katru reizi saņemot sitienu tiem noiet nost 1 no veselības, kas sākumā ir 255. *Eņģelis (''angel'') - palielina veselību par 50 un absorbē 20% ''damage''. *Sātans (''satan'', ''imp'') - palielina uzbrukuma efektivitāti (''dealt damage'') par 30%, par katru veiksmīgo uzbrukumu noņem 3 no veselības. *Unile (''uncorn'') - palielina iespēju izvairīties no uzbrukuma (''defense rate'') un pārvietošanās ātrumu. *Dinorants (''Dinorant'') - palielina pārvietošanās ātrumu, uzbrukuma efektivitāti un defensi, kā arī nodrošina iespēju iekļūt ''icarus''. Lai to varētu lietot vajag 110 līmeni. '''pielietojamās lietas''' *veselības pudelītes (''healt potions'') *''manas'' pudelītes (''mana potions'') *pretindes pudelītes (''antidotes'') *alkohols - uz 1 minūti palielina uzbrukuma ātrumu par 20 *''Town portal scroll'' - aizteleportē uz tuvāko pilsētu *bultas un arbaleta bultas. Paciņā ir 255 bultas. Spēlētāji, kas sasnieguši 50 līmeni, var teleportēties starp pilsētām ar "warp" vai "move" komandām (atkarībā no servera). Tas maksā kautkādu daudzumu naudas, atkarībā no viets līmeņa, uz kurieni grib tikt. '''''Jewels''''' Tos lieto lai palielinātu lietu līmeņus *Haoss (''jewel of chaos'') - lieto gandrīz visām haosa mašīnas kombinācijām (tai skaitā lai izgatavotu spārnus un palielinātu lietu līmeņus virs +9) *Bless (''jewel of Bles'' vai ''jewel of Blessing'') - palielina lietu līmeņus līdz +6. 100% izdošanās varbūtība. *Souls (''jewel os Soul'') - palielina lietu līmeņus līdz +9. 50% izdošanās varbūtība (75% ar veiksmi (''luck'')). *''Life'' (''jewel of Life'') - palielina lietu bonusus. *''Creation''(''jewel of creation'') - var pārtaisīt kā ''Stat fruits'' kurus apēdot pieaug 1 stat point *Spalva (''Loch's feather'' vai ''Blue feather'') - atšķirībā no iepriekšējiem, nav kristālisks akmens. Nepieciešama otrā līmeņa spārnu izgatavošanai. ==''Blood castle'' un citi ''eventi''== ===Blood castle=== Šajā ''eventā'' spēlētājiem ir jāatgūst kritušā eņģeļa ierocis. Tur ir garš, šaurs tilts, kas ir pilns ar monstriem. Tiem ir jāizsitas cauri, un pēc tam, kad ir nosists pietiekošs daudzums monstru (spēlētāju skaits eventā * 20), var tikt tālāk. Lai te vispār varētu tikt iekšā, vajag dabūt ''invitation''. Dažos serveros to var nopirkt veikalā, dažos - nākas taisīt pašiem. Izejvielas ir ''blood bone'' un ''scroll of the archangel''. ''Blood castle'' ir 7 līmeņi. Dažādu līmeņu spēlētāji var tikt uz dažādu līmeņu ''eventu''. ===Devil's square=== Šajam ''eventam'' ir četri līmeņi, un tur iekšā ir vienkārši liels bars ar stipriem monstriem. Ar ''invitation'' te ir līdzīgi kā ''blood castle''. ===Chaos castle=== Šajam ''eventam'' arī ir vairāki līmeņi un atšķirībā no abiem iepriekšējiem, te ir permanents ''invitation''. Dažos serveros to var nopirkt veikalā. Tajā eventā var vienlaikus tikt iekšā līdz 100 spēlētāju (iepriekšējos 2 tikai 15). Visi spēlētāji kas ir tikuši iekšā, izskatās vienādi, un izskatās tāpat kā monstri. Šeit beigās dzīvs paliek tikai viens. ===Zelta radību invāzija=== Dažiem monstriem nav stingri noteiktu parādīšanās vietu, un viņi parādās dažādās kartēs (noria, lorencia, davias, atlans un tarkan) sākoties ''blood castle''. Šie monstri izskatās līdzīgi attiecīgajiem parastajiem monstriem, tikai ir zelta krāsā un ir ievērojami stiprāki, un no viņiem var izsist labākas lietas (dažādu līmeņu ''box of kundun''). No dažiem zelta monstriem box of kundun izsist nevar. (mazie zelta pūķīši, ''golden soldier'' un monstri, kas tusē ap +4 un +5 līmeņa monstriem). 4. un 5. līmeņa monstri ir sastopami attiecīgi tikai atlanos un tarkanā. box of kundun - tās ir kastītes no kurām ārā krīt ''excelentie itemi''. Šādas kastītes var būt ar līmeņiem no +1 līdz +5. Augstāko līmeņu kastītes krīt no stiprākiem monstriem, kurus ir grūtāk nosist, taču no augstāku līmeņu ''box of kundun'' krīt augstāku līmeņu lietas. [[Category:Datorspēles]] [[bg:Mu online]] [[en:Mu Online]] [[he:מו אונליין]] [[ja:MU -奇蹟の大地-]] [[pl:MU Continent of Legend]] [[zh:奇迹 (游戏)]] 10849 40143 2006-04-13T08:15:59Z Feens 37 {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:Christcross.jpg|300px]] |- |'''''Kristus nes krustu''''' |- |'''[[Hieronīms Boss]]''', 1515/16 |- |Eļļa un koks, 74,1 × 81 cm |- |Mākslas muzejs (''Museum voor Schone Kunsten''), [[Ģente]] |} '''"Kristus nes krustu"''' (1515/16) ir [[Hieronīms Boss|Hieronīma Bosa]] glezna. Tai ir savam laikam neraksturīga [[kompozīcija]] – kompozicionāli glezna sastāv no tuvplānā attēlotām sejām. Gleznas centrā attēlots [[Kristus]], kurš nes [[krusts|krustu]] (krustam ir T veida forma, tāpat kā citos Bosa darbos). Pretstatīts labais un ļaunais – mierīgā Kristus seja centrā un to ieskaujošās saviebtās vīriešu sejas, kas pauž ļaunumu un muļķību. Gleznā redzama arī [[Svētā Veronika]], kurai rokās ir audums ar Kristus attēlu. Bosa īstenotajam seju gleznojumam šajā darbā bija liela ietekme uz [[karikatūra|karikatūru]] zīmēšanas attīstību. [[Category:Hieronīma Bosa darbi]] 10850 32550 2006-03-04T15:58:50Z Tail 13 Bosa triptiha "Svētā Antonija kārdināšana" reprodukcija. {{NA-70}} Bosa triptiha "Svētā Antonija kārdināšana" reprodukcija. {{NA-70}} 10851 32551 2006-03-04T16:25:01Z Tail 13 Bosa triptiha "Svētā Antonija ciešanas" centrālais panelis. {{NA-70}} Bosa triptiha "Svētā Antonija ciešanas" centrālais panelis. {{NA-70}} 10852 32552 2006-03-04T16:26:00Z Tail 13 Bosa triptiha "Svētā Antonija ciešanas" kreisais panelis. {{NA-70}} Bosa triptiha "Svētā Antonija ciešanas" kreisais panelis. {{NA-70}} 10853 32553 2006-03-04T16:28:15Z Tail 13 Bosa triptiha "Svētā Antonija ciešanas" labējais panelis. {{NA-70}} Bosa triptiha "Svētā Antonija ciešanas" labējais panelis. {{NA-70}} 10854 32554 2006-03-04T16:35:03Z Tail 13 {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:Anthony.jpg|300px]] |- |'''''Svētā Antonija kārdināšana''''' |- |'''[[Hieronīms Boss]]''', 1505/06 |- |Eļļa un koks, centrālais panelis – 131,5 × 119 cm |- |sānu paneļi – 131,5 × 53 cm katrs |- |Nacionālais Senās mākslas muzejs, [[Lisabona]] |} '''"Svētā Antonija kārdināšana"''' (1505/06) ir [[Hieronīms Boss|Hieronīma Bosa]] [[triptihs]]. [[Svētais Antonijs]] bija kristiešu [[svētais]] un [[vientuļnieks]]. Pēc vecāku nāves viņš izdalīja savu mantību nabagajiem un devās Ēģiptes tuksnesī, kur pavadīja daudzus gadus. Askētiskās dzīves dēļ viņam, tāpat kā citiem vientuļniekiem, rādījušās [[halucinācija]]s, un mākslā "kārdināšana" parādās divējādi – [[dēmons|dēmonu]] un erotisku [[vīzija|vīziju]] veidā. Triptiha kreisajā panelī attēlota fiziska sodīšana, centrālajā panelī – [[melnā mesa]], bet labējā panelī – jutekliskie kārdinājumi. Triptiha ārējos paneļos attēlotas vēl divas ainas – [[Kristus]] apcietināšana [[Ģetzemanes dārzs|Ģetzemanes dārzā]] un Kristus, kurš nes krustu. Uzskata, ka triptihs sākotnēji varētu būt atradies [[Eskoriāls|Eskoriālā]]. Starp 1523.-1545. gadu to iegādājies Damiano de Goešs (''Damiano de Goes''), portugāļu gleznotājs. Patlaban darbs atrodas Nacionālajā Senās mākslas muzejā (''Museu Nacional de Arte Antiga'') [[Lisabona|Lisabonā]]. ==Triptihs atvērtā veidā== {| align=center | valign="top" | <center>[[Image:Anthonyleft.jpg|180px|left|Kreisais panelis]]</center> | valign="top" | <center>[[Image:Anthonycentral.jpg|430px|center|Centrālais panelis]]</center> | valign="top" | <center>[[Image:Anthonyright.jpg|175px|right|Labējais panelis]]</center> |} [[Category:Hieronīma Bosa darbi]] [[en:The Temptation of St. Anthony]] 10857 51334 2006-06-19T20:17:05Z Aleksandrs Kuzmins 859 /* Kluba čempionātu medalisti */ [[Image:Rizhskij klub znatokov 2005.jpg|thumb|Spēles pārtraukumā (2005)]] '''Rīgas lietpratēju klubs''' ([[krievu valoda|krieviski]] ''Рижский Клуб Знатоков''), arī "Intellect" - intelektuālo sporta spēļu klubs [[Rīga|Rīgā]]. ==Vēsture== Klubs darbojas kopš 2001. gada, rīkojot Rīgas čempionātu sporta spēlē "Kas? Kur? Kad?" ("Что? Где? Когда?") - 12 spēles gadā. Tas piedalās arī [[Latvija]]s un starptautiskajos turnīros. Kluba priekšsēdētājs kopš dibināšanas brīža ir Konstantīns Čekušins. Sacensības parasti notiek izglītības iestādēs. 2005. g. klubs uzsāka rīkot arī "Brain-ring" turnīrus. Kopš 2006. g. janvāra klubs rīko starptautisko sinhrono turnīru "Baltijas krasts" ("Балтийский берег"). 2006. g. sākumā klubā piedalās apmēram 30 komandas (normāls sastāvs - 6-7 cilvēki, vienlaikus spēlēt var ne vairāk kā 6). Stiprāko vidū ir komandas ''E=mc&sup2;'', ''Глюки'', ''АК-47'', ''KID'' (kas palīdz rīkot arī skolēnu intelektuālās spēles), ''Штаб.lv'', ''Кандзи Кейсатсу'', ''ОтдыхайтЭ'', ''Команда ЗнатоковЪ'', ''JASMA'', ''Напалм'', ''Не плачь, Миша'', ''Потому что гладиолус!'' un ''ТGDNSKY KOHb''. 2006. g. februārī klubs uzņemts Starptautiskajā "Что? Где? Когда?" klubu asociācijā. ==Kluba čempionātu medalisti== '''"Kas? Kur? Kad?"''' * 2001 — '''I''' — ''Deja Vu'' * 2002 — '''I''' — ''Equal'' * 2003 — '''I''' — ''Бронепоезд из Ромашково'' * 2004 — '''I''' — ''Бронепоезд из Ромашково'', '''II''' — ''Глюки'', '''III''' — ''TGDNSKY KOHb'' * 2005 — '''I''' — ''Бронепоезд из Ромашково'', '''II''' — ''TGDNSKY KOHb'', '''III''' — ''KID'' '''"Brain-ring"''' * 2005/2006 — '''I''' — ''Глюки'', '''II''' — ''Штаб.lv'', '''III''' — ''E=mc&sup2;'' == Skat. arī == * [[:ru:Что? Где? Когда? (спортивная версия)|Что? Где? Когда?]] - raksts krievu valodas Vikipēdijā ==Ārējas saites== *[http://www.znatoki.lv Rīgas Lietpratēju klubs] *[http://ring.kid.lv Skolēnu intelektuālas spēles] *[http://rus.delfi.lv/temp/vesti/VS_099_16.pdf Raksts par klubu], krieviski *[http://www.ring.kid.lv/ZvD.pdf Raksts par klubu kā neformālās izglītības iestādi], latviski *[http://www.chgk.info Pasaules "Что? Где? Когда?" portāls] *[http://chgk.tvigra.ru/mak/ Starptautiskā "Что? Где? Когда?" klubu asociācija] 10858 32567 2006-03-04T21:40:12Z Feens 37 "[[Rīgas Lietpratēju Klubs]]" pārdēvēju par "[[Rīgas lietpratēju klubs]]": Atbilstoši latviešu val. gramatikai #REDIRECT [[Rīgas lietpratēju klubs]] 10859 32571 2006-03-04T23:25:50Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Lisabona]] 10860 32572 2006-03-04T23:56:48Z Feens 37 Manila Filipīnās, Feens no CIA world factbook Manila Filipīnās, Feens no CIA world factbook 10861 50063 2006-06-11T07:52:27Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Metro Manila<br>Kalakhang Maynila'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:FilipinasManila.png|167px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 10 546 511<br>17 843 620 (aglom.) |- | Dibināta | 1571.g ([[spāņi]]) |- | Reģions (''region'') | Galvaspilsētas (''National Capital Region'') |- | Mājaslapa | http://www.mmda.gov.ph/ |} {{commons|Maynila}} [[Image:IMG 0181s.jpg|thumb|250px|Manilas panorāma]] '''Manila''' ([[angļu valoda|angļu]] - ''Manila'', [[filipīniešu valoda|filipīniešu]] - ''Maynila'') - pilsēta (fatiski [[konurbācija]]) [[Filipīnas|Filipīnu]] ziemeļdaļā [[Lusona|Lusonas]] salā, pie [[Dievidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūras]] Manilas līča. Manila sastāv no 14 atsevišķām pilsētām un trijām municipalitātēm. Lielākā no šīm pilsētām ir Kesonsitija (''Quezon City''). Pati Manilas pilsēta ir otra lielākā. Kaut arī pēc konstitūcijas tieši Manilas pilsēta (šaurā nozīmē) ir Filipīnu galvaspilsēta, valsts pārvaldes orgāni atrodas dažādās konurbācijas pilsētās. Lielākā daļa no Minilas iedzīvotājiem ir [[tagali]]. ====Vēsture==== Pilsētu dibinājuši [[spāņi|spāņu]] [[konkistadori]] 1571.gada 24.jūnijā tagalu apmetnes vietā kā spāņu koloniālās administrācijas centru. 1898.gadā Manilu okupēja [[ASV]]. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Manila ir [[Japāna|japāņu]] okupācijā (1942-1945). Kopš 1946.gada - neatkarīgās Filipīnas galvaspilsēta. 1976.gadā tika nodibināta Lielās Manilas administrācija, apvienojot 14 atsevišķas pilsētas. ====Vietas==== *''Ermita'' - pilsētas naktsdzīves rajons *''Intramuros'' - pilsētas vecākā daļa *''Malate'' - cits naktsdzīves rajons (daļēji [[gejs|geju]] orientēts) *Risalas parks (Rizal Park) - ievērojamākais Manilas parks ====Cilvēki==== Manilā dzimuši: *[[Korasona Akino]] (Corazon Aquino) (1933-) - politiķe, Filipīnu prezidente (1986-1992) [[Category:Filipīnu pilsētas]] [[de:Metro Manila]] [[en:Metro Manila]] [[fi:Metro Manila]] [[id:Metro Manila]] [[ilo:Metro Manila]] [[ja:メトロ・マニラ]] [[nl:National Capital Region]] [[pam:Metro Manila]] [[sv:Metro Manila]] [[tl:Kalakhang Maynila]] 10864 53165 2006-07-02T09:41:22Z Keps 758 Papildināju tekstu '''Vācieši''' (''deutch'') [[tauta]], kuras izcelsme ir [[Centrāleiropa]]. Tos vieno kopēja [[vācu kultūra]] un [[vācu valoda]], nevis pilsonība vai kopēja izcelsmes valsts. Līdz 19. gadsmitam ar jēdzienu ''vācieši'' saprata vācu valodā runājošus cilvēkus. Pašlaik aptuveni 100 miljoniem cilvēku vācu valoda ir dzimtā valoda, taču tikai aptuveni 80 miljoni uzskata sevi par vāciešiem. Izirstot [[franki|franku]] karaļvalstij tās austrumu daļas hercogistes, galvenokārt [[Saksija]], [[Frankija]] (Frankonija), [[Švābija]] un [[Bavārija]], politiskā ziņā izrādījās samērā stabilas. Par to droši vien jāpateicas tam, ka tās aptuveni sakrita ar vēsturiskajām [[ģermāņi|ģermāņu]] cilšu teritorijām, kur bija saglabājušās vecās cilšu saites, tradīcijas un pat valodas dialekti. Pēc karaļa Konrāda Ināves [[Vācija]]s (austrumu franku) magnāti Saksijas hercogu ievēlēja par karali [[Henrijs I|Henriju I]]. Iespējams, ka viņi nebūtu steigušies ar šādu soli (sevi padarīt par vasaļiem), ja ne nepieciešamība atvairīt bīstamu ārējo ienaidnieku - [[maģāri|maģārus]]. Tikai organizēta pretestība varēja paglābt austrumfranku zemes no izpostīšanas. Henrijs I to samērā veiksmīgi arī uzsāka. Lai gan maģāru uzmākšanās atvairīšana viņam bija grūts uzdevums, ārējie draudi palīdzēja konsolidēt spēkus un nostiprināt [[monarhija]]s autoritāti. Starp citu, šis ir viens no neskaitāmiem piemēriem vēsturē kurš parāda, ka riski un draudošas briesmas nereti virza [[sabiedrība]]s progresu daudz straujāk, nekā jebkādi citi faktori. Tomēr pilnībā sakaut maģārus izdevās tikai Henrija I dēlam [[Oto I]]. Atšķirībā no sava tēva, Oto I (936-973) pats sevi 936. gadā pasludināja par vāciešu, vai kā viņus vēl ilgi [[Eiropa|Eiropā]] dēvēja - austrumfranku, karali. Tiesa, šāda [[uzurpācija|uzurpatoriska]] soļa rezultātā viņam nākamos 25 gadus nācās cīnīties ar radinieku un citu [[magnāts|magnātu]] pretestību. Šajā cīņa Oto I nevarēja uzvarēt bez spēcīgiem sabiedrotajiem. Par tādiem izrādījās augstākā [[garīdzniecība]], kura arī bez centralizētas laicīgās varas atbalsta nevarēja nostiprināt savu stāvokli - provinču magnāti parasti nekautrējās papildināt savus īpašumus uz baznīcu un klosteru rēķina. Oto I un garīdzniecības [[alianse|aliansi]] atbalstīja arī Roma, kura, savukārt, cerēja uz Vācijas monarha palīdzību grūtā brīdī. Šādi brīži nebija retums, jo Romai tuvējās valstiņas, it sevišķi [[Burgundija]], [[Provansa]] un Ziemeļitālija bija politiski nestabilas. Lai nostiprinātu savienību ar Oto I, Romas [[pāvests]] 962. gadā viņu pasludināja par imperatoru. Tagad tā laika civilizētajā pasaulē vairs nebija viena, bet gan divas impērijas – [[Bizantija]] un [[Svētā Romas impērija]]. Pēdējā jau bija nākamās Vācijas prototips. Pēc Oto I nāves Vācijā valdīja viņa dēls [[Oto II]], bet pēc viņa, mazdēls [[Oto III]]. Šie abi pēcnācēji katrs mira jauni un viņu valdīšanas laiks nebija ilgstošs. Tomēr vēl Oto I laikā monarhija Vācijā jau bija pietiekami nostiprinājusies, lai valdnieku maiņa nespētu to destabilizējoši ietekmēt. {{stub}} [[Category:Pasaules tautas]] [[pt:alemães]] [[bg:Германци]] [[de:Deutsche]] [[en:Germans]] [[eo:Germanoj]] [[fi:Saksalaiset]] [[hr:Nijemci (narod)]] [[ja:ドイツ人]] [[ka:გერმანელები]] [[ko:독일인]] [[nl:Duitsers]] [[ru:Немцы]] [[sl:Nemci]] [[sr:Немци]] [[sv:Tyskar]] [[tr:Alman]] 10866 32587 2006-03-05T11:20:16Z Feens 37 "[[Persian]]" pārdēvēju par "[[Farsi]]": Šī ir latviešu 9not latvian) vikipēdija #REDIRECT [[Farsi]] 10867 32589 2006-03-05T11:23:33Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Manila]] 10868 50575 2006-06-14T19:52:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Оскар (кинопремия)]] '''Amerikas Kinoakadēmijas balva''', plašāk pazīstama kā '''Oskars''' vai '''Oskara balva''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] un, iespējams, visas pasaules ievērojamākais filmu apbalvojums. Balvu pasniedz [[ASV Mākslas un zinātnes filmu akadēmija]], kurā [[2003]]. gadā bija 5816 biedru. Lielāko balsošanas bloku veido aktieri (1311 biedri). Nākamā Oskaru balvas pasniegšanas ceremonija notiks 2006. gada 5. martā. ==Oskars== Oficiālais Oskara [[statuja|statujas]] nosaukums ir ''Akadēmijas Sasniegumu balva''. Balva ir 34 cm gara, sver 3,85 kg un attēlo bruņinieku, kurš rokās tur krustneša zobenu un stāv uz filmas ruļļa. Statuju uzzīmēja [[Sedriks Gibons]] kādas sanāksmes laikā. Par nosaukuma "Oskars" izcelsmi nav vienota viedokļa. Daži uzskata, ka nosaukumu radījusi akadēmijas bibliotekāre [[Margareta Herika]], kura, ieraudzījusi statueti uz galda, izsaucās: "tas izskatās gluži kā mans onkulis Oskars!" Citi domā, ka Bette Deivisa tam ir devusi sava pirmā vīra vārdu. Jebkurā gadījumā, gan ''Oscar'', gan ''Academy Award'' ir akadēmijas reģistrētas preču zīmes. [[Image:Oskars.jpg|Oskara statuja|thumb]] ==Balvu pasniegšana== Galvenie apbalvojumi tiek pasniegti televīzijas tiešraidē, visbiežāk nākamā gada martā, un sešas nedēļas pēc nomināciju paziņošanas. Tas ir rūpīgi izstrādāts šovs, kura laikā ielūgtie viesi dodas pa sarkanu paklāju visdārgākajos modes mākslinieku tērpos. Pēc akadēmijas novērtējumiem aptuveni 1 miljards cilvēku visā pasaulē vēro balvu pasniegšanu. ASV balvu pasniegšanas ceremoniju pārraida telekanāls [[American Broadcasting Company|ABC]]. [[Latvija|Latvijā]] balvu pasniegšanas saīsinātu versiju pārraida [[Latvijas Televīzija|LTV1]]. Ceremoniju tulko un komentē [[Kārlis Streips]]. ==Nominācijas== Pēc pašreizējiem akadēmijas noteikumiem, lai filma kvalificētos apbalvojumam, filmas izrādīšanai jāsākas iepriekšējā kalendārā gada laikā (no 1. janvāra pusnakts līdz 31. decembra pusnaktij) [[Losandželosa|Losandželosā]]. Visām nominācijām filmām, izņemot īsfilmas, ir jābūt vismaz 40 minūtes garām. Balvas ieguvējus izlemj balsojumā, tomēr ne visi biedri var piedalīties visu kategoriju balsojumos. [[Category:Kino]] [[Category:Apbalvojumi]] [[af:Oscar]] [[ar:جائزة الأوسكار]] [[bg:Награди на филмовата академия на САЩ]] [[bs:Oskar]] [[ca:Premi Òscar]] [[cs:Oscar]] [[cy:Gwobrau'r Academi]] [[da:Oscar-uddeling]] [[de:Oscar]] [[en:Academy Awards]] [[eo:Oskar-premio]] [[es:Premios Oscar]] [[et:Oscar]] [[eu:Oscar Sariak]] [[fa:اسکار]] [[fi:Oscar-palkinto]] [[fr:Oscar du cinéma]] [[he:פרס אוסקר]] [[hr:Oscar]] [[hu:Oscar-díj]] [[id:Academy Award]] [[ilo:Pammadayaw nga Oscar]] [[it:Premio Oscar]] [[ja:アカデミー賞]] [[kn:ಆಸ್ಕರ್ ಪ್ರಶಸ್ತಿ]] [[ko:아카데미상]] [[nl:Academy Award]] [[no:Oscar]] [[pl:Nagroda Akademii Filmowej]] [[pt:Óscar]] [[ro:Premiul Oscar]] [[ru:Оскар (кинопремия)]] [[simple:Academy Award]] [[sk:Oscar]] [[sq:Academy Award]] [[sv:Oscar (filmpris)]] [[vi:Giải Oscar]] [[zh:奥斯卡金像奖]] [[zh-min-nan:Oscar Chióng]] 10870 48522 2006-05-31T10:13:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:브로크백 마운틴]] {{Filma| nosaukums latviski=Kuprainais kalns | attēls= | paraksts= | nosaukums oriģinālvalodā=Brokeback Mountain | valsts=ASV | režisors=Angs Lī | producents=''Diana Ossana''<br>''James Schamus'' | scenārija autors=''Annie Proulx''<br>''Diana Ossana''<br>''Larry McMurtry'' | galvenajās lomās=Hīts Ledžers<br>Džeiks Džilenhols<br>Enna Ferisa<br>Rendijs Kvaids<br>Anne Hāseveja<br>Mišela Viljamsa | mūzika= | operators= | montāža= | izdošanas laiks= 2005.g. 9.decembris | ilgums=130 min | valoda=angļu | budžets=14 miljoni USD | imdb=0388795 }} "'''Kuprainais kalns'''" (''Brokeback Mountain'') ir astoņiem [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskariem]] nominēta režisora [[Angs Lī|Anga Lī]] 2005. gada filma. Filma attēlo divu [[kovbojs|kovboju]] emocionālās un seksuālās attiecības [[ASV]] rietumos laika posmā no 1960. līdz 1980. gadam. ==Saturs== "Kuprainais kalns" ir stāsts par diviem jauniem vīriešiem - Enisu del Maru ([[Hīts Ledžers]]) un Džeku Tvistu ([[Džeiks Džilenhols]]), kuri iemīlas viens otrā, ganot aitas Kuprainajā Kalnā, [[Vaiominga|Vaiomingā]]. Filma attēlo viņu sarežģītās attiecības nākamo divdesmit gadu laikā. ==Ārējas saites== *[http://www.filmas.lv/filmas/movies/2742 Kuprainais kalns] - recenzija portālā filmas.lv *[http://www.imdb.com/title/tt0388795 Kuprainais kalns] - IMDb profils [[Category:Filmas]] {{Stub}} [[bg:Планината Броукбек]] [[bs:Planina Brokeback]] [[ca:Brokeback Mountain]] [[cs:Zkrocená hora]] [[da:Brokeback Mountain]] [[de:Brokeback Mountain]] [[en:Brokeback Mountain]] [[es:Brokeback Mountain]] [[et:Brokebacki mägi]] [[fi:Brokeback Mountain]] [[fr:Le Secret de Brokeback Mountain]] [[he:הר ברוקבק]] [[hr:Planina Brokeback]] [[id:Brokeback Mountain]] [[ilo:Bantay ti Brokeback (pelicula, 2005)]] [[it:I segreti di Brokeback Mountain]] [[ja:ブロークバック・マウンテン]] [[ko:브로크백 마운틴]] [[nl:Brokeback Mountain]] [[no:Brokeback Mountain]] [[pl:Tajemnica Brokeback Mountain]] [[pt:Brokeback Mountain]] [[ru:Горбатая гора (фильм)]] [[simple:Brokeback Mountain]] [[sr:Планина Броукбек]] [[sv:Brokeback Mountain]] [[tr:Brokeback Dağı (film)]] [[vi:Brokeback Mountain]] [[zh:斷背山]] 10871 51061 2006-06-18T16:43:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Яссы]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Iaşi'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Iasi in Romania.png|160px|]] | align=center | [[Image:Iasi city coat of arms.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 316 542 |- | Rakstos | 1408.g |- | Žudecs(''Judeţ'') | [[Jasu žudecs]] |- | Mājaslapa | http://www.primaria-iasi.ro/ |} {{commons|Category:Iaşi}} [[Image:Iasi cultural palace.jpg|thumb|250px|Jasu kultūras pils]] '''Jasi''' ([[rumāņu valoda|rumāniski]] - ''Iaşi'') - pilsēta [[Rumānija|Rumānijas]] galējos austrumos pie [[Pruta|Prutas]] pietekas Bahlui, netālu no [[Moldova|Moldovas]] robežas. Rumānijas otrā lielākā pilsēta. Senā [[Moldāvija (valsts)|Moldāvijas]] galvaspilsēta. Jasi no svarīgākajiem rumāņu kultūras centriem, jo šeit atrodas vecākā Rumānijas [[universitāte]], un slavena [[konservatorija]]. Jasos dzīvojis rumāņu literatūras klasiķis [[Mihajs Eminesku]] (''Mihai Eminescu''). ====Vēsture==== Jasi pirmoreiz rakstos minēti 1408.gadā. Ap 1564.gadu Moldāvijas princis [[Aleksandru Lepušneanu]] pārvietoja Moldāvijas galvaspilsētu no [[Sučeva|Sučevas]] uz Jasiem. 1640.gadā [[Vasile Lupu]] nodibina pirmo skolu rumāņu valodā. 1513.gadā pilsētu nopostīja [[tatāri]], 1538.gadā - [[osmāņi]], bet 1686.gadā - [[krievi]]. 1792.gadā Jasos tika parakstīts [[Jasu miera līgums]] starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Turcija|Turciju]], kurā tika nostiprināta Krievijas ietekme [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē. 1821.gadā pilsētu ieņēma [[grieķi|grieķu]] nacionālā varoņa [[Aleksandrs Ipsilants|Aleksandra Ipsilanta]] (''Αλέξανδρος Υψηλάντης'') karaspēks. Jasi bija Moldāvijas galvaspilsēta līdz 1859.gadam, kad, apvienojoties Moldāvijai un [[Valahija|Valahijai]], izveidojās mūsdienu Rumānija, par kuras galvaspilsētu kļuva [[Bukareste]]. [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] (1916.gada decembris - 1918.gada novembris) laikā Jasi bija Rumānijas faktiskā galvaspilsēta, jo Bukaresti bija ieņēmuši [[Centrālās valstis|Centrālo valstu]] karaspēks. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā, 1944.gada 2. - 4. maijā pie Jasiem [[Vācija|vācu]] un rumāņu spēkiem izdevās atsist [[padomju armija|padomju armijas]] uzbrukumu, tomēr šī paša gada jūlijā [[Jasu-Kišiņevas operācija|Jasu-Kišiņevas operācijas]] ietvaros Jasus ieņāma padomju armija. [[Nikolaje Čaušesku]] valdīšanas laikā daudzas no Jasu vēsturiskās apbūves ēkām tiek nopostītas un vietā uzceltas standartmājas. ====Cilvēki==== *[[Korneliju Kodrianu]] (''Corneliu Zelea Codreanu'') ( 1899-1938) - politiķis, [[Leģionāri (Rumānija)|Leģionāru]] vadonis *[[Mihals Kogalčeanu]] (''Mihail Kogălniceanu'') (1817-1891) - politiķis, pirmais Rumānijas premjers *[[Aleksandru Ksenopols]] (''Alexandru Xenopol'') (1847-1920) - vēsturnieks *[[Aleksandru Kūza]] (''Alexandru C. Cuza'') (1857-1947) - politiķis un teorētiķis *[[Džordžs Palade]] (''George Palade'') (1912-) - biologs ([[šūna|šūnu]] pētniecība) *[[Dimitrije Sturdza]] (''Dimitrie Sturdza'') (1833-1914) - valstsvīrs [[Category:Rumānijas pilsētas]] [[bg:Яш]] [[cs:Iaşi]] [[de:Iaşi]] [[en:Iaşi]] [[eo:Iaşi]] [[et:Iaşi]] [[fi:Iaşi]] [[fr:Iassy]] [[he:יאשי]] [[hu:Jászvásár]] [[it:Iaşi]] [[ja:ヤシ (ルーマニア)]] [[nl:Iaşi]] [[pl:Jassy]] [[pt:Iaşi]] [[ro:Iaşi]] [[ru:Яссы]] [[scn:Iaşi]] [[sv:Iaşi]] [[uk:Яси (місто)]] [[wa:Iaşi]] [[zh:雅西]] 10872 45689 2006-05-17T07:56:07Z Yyy 146 cat '''Simfonija''' - skaņdarbs [[simfoniskais orķestris|simfoniskajam orķestrim]], komponēts [[sonāte|sonātes]] cikla formā. Simfonijai parasti ir 4 daļas. Klasiskās simfonijas tipu 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā izveidoja [[Jozefs Haidns|J. Haidns]], [[Volfgangs Amadejs Mocarts|V. A. Mocarts]] un [[Ludvigs van Bēthovens|L. van Bēthovens]]. [[Category:Mūzika]] [[ar:سيمفونية]] [[ca:Simfonia]] [[cs:Symfonie]] [[da:Symfoni]] [[de:Sinfonie]] [[en:Symphony]] [[es:Sinfonía]] [[fi:Sinfonia]] [[fr:Symphonie]] [[gl:Sinfonía]] [[he:סימפוניה]] [[hu:Szimfónia]] [[it:Sinfonia]] [[ja:交響曲]] [[ko:교향곡]] [[nl:Symfonie]] [[nn:Symfoni]] [[no:Symfoni]] [[pl:Symfonia]] [[pt:Sinfonia]] [[ru:Симфония]] [[sl:Simfonija]] [[sv:Symfoni]] [[zh:交響曲]] 10873 52414 2006-06-29T12:11:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Γκελζενκίρχεν]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Gelsenkirchen'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lage der Stadt Düsseldorf in Deutschland.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Gelsenkirchen.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>267 673 <tr><td>Rakstos<td>1003.g <tr><td>Pilsētas tiesības<td>1896.g <tr><td>Federālā zeme<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.gelsenkirchen.de/ </table> {{commons|Category:Gelsenkirchen, Germany}} [[Image:BuerNorden2005 2.jpg|200px|thumb|Gelsenkirhenes panorāma]] '''Gelsenkirhene''' (''Gelsenkirchen'') - rūpnieciska pilsēta [[Vācija|Vācijā]], [[Ziemeļriena-Vesfālene|Ziemeļreinā-Vestfālene]]. Atrodas [[Rūra (konurbācija)|Rūras]] konurbācijas ziemeļos. XX gs. sākumā Gelsinkirhene, toreiz '''Gelsinkirhene-Būra''' (''Gelsenkirchen-Buer''), bija viena no svarīgākajām [[ogles|ogļu]] ieguves pilsētām [[Eiropa|Eiropā]], tomēr 2000.gadā tika aizvērta pēdējā [[šahta]]. Mūsdienās šeit atrodas lielākā [[saules enerģija|saules enerģijas]] spēkstacija Vācijā. [[Futbols|Futbolā]] pazīstama kā kluba '' [[FC Schalke 04]]'' mājvieta. [[Category:Vācijas pilsētas]] [[ar:غيلزنكيرشن]] [[da:Gelsenkirchen]] [[de:Gelsenkirchen]] [[el:Γκελζενκίρχεν]] [[en:Gelsenkirchen]] [[eo:Gelsenkirchen]] [[es:Gelsenkirchen]] [[et:Gelsenkirchen]] [[fa:گلزن‌کیرشن]] [[fi:Gelsenkirchen]] [[fr:Gelsenkirchen]] [[gl:Gelsenkirchen]] [[he:גלזנקירשן]] [[hr:Gelsenkirchen]] [[id:Gelsenkirchen]] [[it:Gelsenkirchen]] [[ja:ゲルゼンキルヒェン]] [[ko:겔젠키르헨]] [[nds:Chäsekerken]] [[nl:Gelsenkirchen]] [[no:Gelsenkirchen]] [[pl:Gelsenkirchen]] [[pt:Gelsenkirchen]] [[ru:Гельзенкирхен]] [[simple:Gelsenkirchen]] [[sr:Гелзенкирхен]] [[sv:Gelsenkirchen]] [[vi:Gelsenkirchen]] [[zh:盖尔森基兴]] 10874 32599 2006-03-05T13:01:07Z Lielais Rolands 592 10876 32607 2006-03-05T13:11:51Z Feens 37 "[[Amerikas Kinoakadēmijas balvas]]" pārdēvēju par "[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]": Vikipēdijā vienskaitlī #REDIRECT [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] 10877 32610 2006-03-05T13:59:44Z Lielais Rolands 592 10879 32614 2006-03-05T14:07:28Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Fjodors Dostojevskis]] 10880 32968 2006-03-07T15:37:16Z Juzeris 23 kategorija, drukas kļūda, lielie burti [[Image:Inna_Zhukova.jpg|thumb|Inna Žukova]] '''Inna Žukova''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodā]]: Іна Жукава; [[Krievu valoda|krieviski]]: Инна Жукова) [[Baltkrievi|Baltkrievu]] individuālā mākslas vingrotāja. Dzimusi [[1986]]. gada [[6. septembris|6. septembrī]], [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijā]]. Sāka nodarboties ar māksliniecisko vingrošanu 4 gadu vecumā, [[1990]]. gadā. Sākotnēji viņa trenējās Krievijā, bet vēlāk tika uzaicināta trenēties [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] pie treneres [[Irinas Leparskajas|Irinas Leparskajas]] (''Irina Leparskaya''), kas jau bija trenējusi vairākus ievērojamus vingrotājus. Savu starptautisko debiju veica [[2001]]. gadā. [[2004]]. gadā, [[2004. gada vasaras olimpiāde|olimpiskajās spēlēs Atēnās]], ieguva 7. vietu daudzīņā ar 100.575 punktiem (riņķi 25.00, bumba 25.300, vāles 25.200, lente 25.075). ==Saites== *[http://www.intlgymnast.com/spotlight/zhukova.html Starptautiskais vingrošanas žurnāls] *[http://www.lagazzettadelmezzogiorno.it/GdM_scuola_giornalino_matera_notizia_01.asp?IDNotizia=137639&IDCategoria=320 Publikācija La Gazzetta del Mezzogiorno] *[http://www.fig-gymnastics.com/events/athletes/bio.jsp?ID=3095 Starptautiskā vingrošanas federācija] [[Category:Mākslas vingrotāji|Žukova, Inna]] [[en:Inna Zhukova]] 10882 32625 2006-03-05T14:31:51Z Krishjaanis 615 '''Orbitālā observatorija''' - astronomiskais pavadonis [latīņu orbita sliede, ceļš + observare novērot] – [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgais pavadonis]], kas paredzēts speciāli astronomiskiem novērojumiem no kosmosa. [[Category:Kosmonautika]] 10885 32633 2006-03-05T16:06:46Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] 10886 32643 2006-03-05T16:41:51Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Kuprainais kalns]] 10888 53296 2006-07-02T20:02:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[ku:Dante Alighieri]] [[Image:William-Adolphe Bouguereau (1825-1905) - Dante And Virgil In Hell (1850).jpg|thumb|250px|[[Viljams Adolfs Bugro|V. A. Bugro]] glezna "Dante un Vergīlijs ellē" (1850)]] '''Dante Aligjēri''' (arī '''Dante''', [[itāliešu valoda|itāliešu]] ''Dante Alighieri''; * 1265. gada maijā vai jūnijā, [[Florence|Florencē]], † 1321. gada 14. septembrī [[Ravenna|Ravennā]]) bija [[Itālija|itāliešu]] [[dzeja|dzejnieks]] un [[filozofija|filozofs]]. Dantes "[[Dievišķā komēdija]]" (''La divina commedia'') tiek uzskatīta vienlaikus par vienu no izcilākajiem darbiem gan [[viduslaiku literatūra|viduslaiku]], gan [[renesanses literatūra|renesanses literatūrā]]. Citi nozīmīgi Dantes darbi ir ''Convivio'' ("Dzīres"), ''La Vita Nuova'' ("Jaunā dzīve"). Dantes traktāts "Par tautas valodu" ([[latīņu valoda|latīņu valodā]]) tiek uzskatīts par pirmo zinātnisko darbu [[romāņu valodas|romāņu]] [[valodniecība|valodniecībā]]. {{stub}} [[Category:Itāliešu rakstnieki|Dante, Aligjēri]] [[Category:Itāliešu valodā rakstošie|Dante, Aligjēri]] [[Category:Latīņu valodā rakstošie|Dante, Aligjēri]] [[Category:Itāliešu rakstnieki|Dante, Aligjēri]] {{Link FA|pt}} [[ar:دانتي أليغييري]] [[ast:Dante Alighieri]] [[bg:Данте Алигиери]] [[bn:দান্তে আলিগিয়েরি]] [[bs:Dante Alighieri]] [[ca:Dante Alighieri]] [[cs:Dante Alighieri]] [[da:Dante Alighieri]] [[de:Dante Alighieri]] [[el:Δάντης Αλιγκέρι]] [[en:Dante Alighieri]] [[eo:Dante Alighieri]] [[es:Dante Alighieri]] [[et:Dante Alighieri]] [[eu:Dante Alighieri]] [[fi:Dante Alighieri]] [[fr:Dante Alighieri]] [[ga:Dainté Ailigéirí]] [[gd:Dante Alighieri]] [[gl:Dante Alighieri]] [[he:דנטה אליגיירי]] [[hr:Dante Alighieri]] [[hu:Dante Alighieri]] [[is:Dante Alighieri]] [[it:Dante Alighieri]] [[ja:ダンテ・アリギエーリ]] [[ko:단테 알리기에리]] [[ku:Dante Alighieri]] [[la:Dantes Alagherius]] [[lt:Dantė]] [[mk:Данте Алигиери]] [[nl:Dante Alighieri]] [[nn:Dante Alighieri]] [[no:Dante Alighieri]] [[pl:Dante Alighieri]] [[pt:Dante Alighieri]] [[ro:Dante Alighieri]] [[ru:Данте Алигьери]] [[scn:Danti Alighieri]] [[simple:Dante Alighieri]] [[sk:Dante Alighieri]] [[sl:Dante Alighieri]] [[sq:Dante Aligieri]] [[sr:Данте Алигијери]] [[sv:Dante Alighieri]] [[tl:Dante Alighieri]] [[tr:Dante Alighieri]] [[uk:Данте Аліґ'єрі]] [[zh:但丁]] 10889 32657 2006-03-05T19:53:19Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 10890 36094 2006-03-22T21:12:47Z Juzeris 23 kalendārs {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''5. marts''' ir gada 64. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (65. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikusi 301 diena. == Notikumi == * [[1821]] - Džeimss Monro tiek inaugurēts uz otro termiņu par [[ASV|Amerikas Savienoto Valstu]] prezidentu. * [[1933]] - [[Nacisms|Nacisti]] [[Vācija|Vācijā]], parlamenta vēlēšanās, iegūst 44 procentus balsu. * [[1991]] - [[Irāka]] atbrīvo visus [[Līča karš|Līča kara]] gūstekņus. == Dzimuši == * [[1133]] - Anglijas karalis [[Henrijs II]] (miris [[1189]]) * [[1324]] - Skotijas Karalis [[Deivids II]] (miris [[1371]]) * [[1908]] - Sers [[Riks Harisons]] (''Rex Harrison''), angļu aktieris (miris [[1990]]) == Miruši == * [[1827]] - [[Alesandrs Volts]] (''Alessandro Volta''), itāļu fiziķis (dzimis [[1745]]) * [[1849]] - [[Deivids Skots]] (''David Scott''), skotu gleznotājs (dzimis [[1806]]) * [[1895]] - [[Henrijs Ravlinsons]] (''Henry Rawlinson''), britu kareivis (dzimis [[1810]]) * [[1953]] - [[Josifs Staļins]] (''Иосиф Виссарионович Сталин''), Padomju Savienības diktators (dzimis [[1878]]) [[Category:Dienas]] [[af:5 Maart]] [[an:5 de marzo]] [[ar:5 مارس]] [[ast:5 de marzu]] [[be:5 сакавіка]] [[bg:5 март]] [[bs:5. mart]] [[ca:5 de març]] [[ceb:Marso 5]] [[co:5 di marzu]] [[cs:5. březen]] [[csb:5 strumiannika]] [[cv:Пуш, 5]] [[cy:5 Mawrth]] [[da:5. marts]] [[de:5. März]] [[el:5 Μαρτίου]] [[en:March 5]] [[eo:5-a de marto]] [[es:5 de marzo]] [[et:5. märts]] [[eu:Martxoaren 5]] [[fi:5. maaliskuuta]] [[fo:5. mars]] [[fr:5 mars]] [[fur:5 di Març]] [[fy:5 maart]] [[ga:5 Márta]] [[gl:5 de marzo]] [[he:5 במרץ]] [[hr:5. ožujka]] [[hu:Március 5]] [[ia:5 de martio]] [[id:5 Maret]] [[ie:5 marte]] [[io:5 di marto]] [[is:5. mars]] [[it:5 marzo]] [[ja:3月5日]] [[jv:5 Maret]] [[ka:5 მარტი]] [[ko:3월 5일]] [[ku:5'ê adarê]] [[lb:5. Mäerz]] [[lt:Kovo 5]] [[mk:5 март]] [[ms:5 Mac]] [[nap:5 'e màrzo]] [[nl:5 maart]] [[nn:5. mars]] [[no:5. mars]] [[oc:5 de març]] [[os:5 мартъийы]] [[pam:Marsu 5]] [[pl:5 marca]] [[pt:5 de Março]] [[ro:5 martie]] [[ru:5 марта]] [[scn:5 di marzu]] [[sco:5 Mairch]] [[se:Njukčamánu 5.]] [[simple:March 5]] [[sk:5. marec]] [[sl:5. marec]] [[sq:5 Mars]] [[sr:5. март]] [[sv:5 mars]] [[te:మార్చి 5]] [[th:5 มีนาคม]] [[tl:Marso 5]] [[tr:5 Mart]] [[tt:5. Mart]] [[uk:5 березня]] [[vi:5 tháng 3]] [[wa:5 di måss]] [[war:Marso 5]] [[zh:3月5日]] 10891 32661 2006-03-05T20:15:32Z Dekaels 268 Čingiza Aitmatova attēls no de.wiki. Čingiza Aitmatova attēls no de.wiki. 10892 50579 2006-06-14T20:15:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Čingiz Ajtmatov]] [[Image:450px-Tschingis Ajtmatow.jpg|thumb|200px|Čingizs Aitmatovs]] '''Čingizs Aitmatovs''' ([[kirgīzu valoda|kirgīzu]] ''Чыңгыз Айтматов'', [[krievu valoda|krievu]] ''Чингиз Торекулович Айтматов''; * 1928. gada 12. decembrī) ir pazīstamākais [[Kirgizstāna|kirgīzu]] rakstnieks. Aitmatovs raksta gan kirgīzu, gan krievu valodā. Čingiza Aitmatova zināmākie darbi ir: * "Sarežģītā pāreja (''Трудная переправа'', 1956) * "Aci pret aci" (''Лицом к лицу'', 1957) * "Džamila" (''Джамиля'', 1958) * "Pirmais skolotājs" (''Первый учитель'', 1962) * "Kalnu un stepju stāsti" (''Повести гор и степей'', 1963) * "Ardievu, Gulsari!" (''Прощай, Гульсары!'', 1966) * "Baltais kuģis" (''Белый пароход'', 1970) * "Uzkāpšana Fudzi" (''Восхождение на Фудзияму'', 1973) * "Un garāka par mūžu diena ilgst..." (''И дольше века длится день'', 1980) * "Pieresvieta" (''Плаха'', 1988) {{stub}} [[Category:Kirgīzu rakstnieki|Aitmatovs, Čingizs]] [[Category:Kirgīzu valodā rakstošie|Aitmatovs, Čingizs]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Aitmatovs, Čingizs]] [[cs:Čingiz Ajtmatov]] [[de:Tschingis Ajtmatow]] [[en:Chinghiz Aitmatov]] [[fi:Tšingiz Aitmatov]] [[he:צ'ינגיס אייטמטוב]] [[hu:Csingiz Ajtmatov]] [[ky:Чынгыз Айтматов]] [[ru:Айтматов, Чингиз Торекулович]] [[tr:Cengiz Aytmatov]] 10893 32663 2006-03-05T20:19:19Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 10894 32667 2006-03-05T20:28:41Z Lool 676 Seriāla Pazudušie 2. sezonas reklāmas plakāts. Seriāla Pazudušie 2. sezonas reklāmas plakāts. 10895 51805 2006-06-24T19:39:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Lost (dizi)]] {{Filma| nosaukums latviski=Pazudušie | attēls=Image:Lost.jpg | paraksts= Reklāmas attēls | nosaukums oriģinālvalodā=Lost | valsts= ASV | izdošanas laiks= 2004.g. 22.septembris (Latvijā - 2006.g. 5.marts) }} "'''Pazudušie'''" (''Lost'') ir [[ASV]] [[drāma|drāmas]] - piedzīvojumu televīzijas seriāls par cilvēkiem, kas izglābušies lidmašīnas avārijā uz mistiskas tropu salas. Seriāla autori ir [[Deimons Lindelofs]], [[Dž. Dž. Abramss]] un [[Džefrijs Lībers]]. Latvijā to pārraida [[LTV7]]. "Pazudušo" plānošana sākās 2004. gada janvārī, kad Džefrijs Lībers nodeva savu ideju telekanālam [[ABC]], kas pieprasīja sākuma scenāriju. Vīlies ar rezultātu un tam sekojošo otro scenāriju, tā brīža televīzijas tīkla vadītājs [[Loids Brauns]] sazinājās ar Dž. Dž. Abramu, kulta seriāla "''[[Alias]]''" autoru, lai viņš uzrakstītu jaunu pirmās sērijas scenāriju. Sadarbībā ar Deimonu Lindelofu viņš izveidoja seriāla unikālo stilu un tēlus. Seriāla attīstību ierobežoja strikti termiņi, tomēr radošā komanda bija pietiekami elastīga, lai mainītu tēlus un piemērotu tos aktieru raksturiem. "Pazudušo" 10 miljonu dolāru vērtā pilotsērija bija pati dārgākā visā televīzijas vēsturē. Seriāls kļuva par veikmīgāko 2004. gada debiju ASV televīzijā. Pēc veiksmīgās pirmās sezonas "Pazudušie" tika apbalvoti ar 57. ''[[Emmy]]'' balvu par izcilu drāmas seriālu, bet pats Abramss - 2005.gada septembrī ar Emmy balvu par savu darbu pilotsērijas režijā. 2006. gada janvārī seriāls ieguva [[Zelta Globuss|Zelta Globusu]] (''Golden Globe Award'') par labāko televīzijas drāmu. [[ar:لوست (مسلسل أمريكي)]] [[bg:Изгубени]] [[cs:Lost]] [[da:Lost]] [[de:Lost (Fernsehserie)]] [[el:Οι Αγνοούμενοι]] [[en:Lost (TV series)]] [[es:Lost (Perdidos)]] [[fa:گمشده‌ها]] [[fi:Lost]] [[fr:Lost, les disparus]] [[he:אבודים]] [[hu:Lost]] [[it:Lost]] [[ja:LOST]] [[nl:Lost]] [[nn:Lost]] [[no:Lost]] [[pl:Zagubieni]] [[pt:Lost (série de televisão)]] [[ru:Остаться в живых (телесериал)]] [[sl:Skrivnostni otok]] [[sq:Lost]] [[sv:Lost]] [[tr:Lost (dizi)]] [[yi:פארלארינע]] [[zh:迷失]] 10896 32672 2006-03-05T20:37:27Z Lool 676 #redirect [[Pazudušie]] 10897 44106 2006-05-10T07:58:20Z Feens 37 +cat [[Image:Ivo Andric.PNG|thumb|200px|Ivo Andričs]] '''Ivo Andričs''' (''Иво Андрић'', * 1892. gada 9. oktobrī, † 1975. gada 13. martā) bija [[Serbija|serbu]] rakstnieks no [[Bosnija un Hercogovina|Bosnijas un Hercogovinas]] (kādreizējā [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]]). 1961. gadā Ivo Andričs ieguva [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] literatūrā. Andričs lielākoties rakstījis serbu valodā, lai gan daļa agrīno darbu rakstīti arī horvātu valodā. Viņa pazīstamākais darbs ir romāns "Tilts pār Drinu" (izdots arī latviski). Ivo Andričs bijis arī Dienvidslāvijas diplomāts pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Pēc Otrā pasaules kara viņš ieņēma arī dažādus, galvenokārt tikai ceremoniālus, amatus komunistiskās Dienvidslāvijas valdība (kopš 1954. gada viņš bija Dienvidslāvijas Komunistiskās partijas biedrs). {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Perss Senžons]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1961]] | pēc = [[Džons Steinbeks]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Andričs Ivo]] [[Category:Serbu rakstnieki|Andričs Ivo]] [[Category:Serbu valodā rakstošie|Andričs Ivo]] [[Category:Horvātu valodā rakstošie|Andričs Ivo]] [[be:Іва Андрыч]] [[bg:Иво Андрич]] [[bs:Ivo Andrić]] [[ca:Ivo Andrić]] [[cs:Ivo Andrić]] [[de:Ivo Andrić]] [[en:Ivo Andrić]] [[eo:Ivo Andrić]] [[es:Ivo Andrić]] [[fi:Ivo Andrić]] [[fr:Ivo Andrić]] [[gl:Ivo Andrić]] [[he:איוו אנדריץ']] [[hr:Ivo Andrić]] [[it:Ivo Andrić]] [[ja:イヴォ・アンドリッチ]] [[nl:Ivo Andrić]] [[no:Ivo Andric]] [[pl:Ivo Andrić]] [[sh:Ivo Andrić]] [[sr:Иво Андрић]] [[sv:Ivo Andrić]] 10898 32674 2006-03-05T20:38:32Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 10899 32678 2006-03-05T20:43:37Z Lool 676 Seriāla Pazudušie 1. sezonas reklāmas plakāts Seriāla Pazudušie 1. sezonas reklāmas plakāts 10900 44042 2006-05-10T06:35:42Z Feens 37 +cat [[Image:ApollinaireArmy.jpg|thumb|200px|Gijoms Apolinērs]] '''Gijoms Apolinērs''' (''Guillaume Apollinaire'', īstā vārdā ''Wilhelm Albert Vladimir Apollinaris de Kostrowitzky''; * 1880. gada 26. augustā [[Roma|Romā]], † 1918. gada 9. novembrī [[Parīze|Parīzē]]) ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta sākuma franču rakstniekiem. Apolinērs rakstīja galvenokārt [[dzeja|dzeju]], taču darbojās arī [[proza|prozā]], [[dramaturģija|dramaturģijā]], kritikā. Apolinērs tiek uzskatīts par vienu no [[sirreālisms|sirreālisma]] literatūras aizsācējiem, šajā ziņā īpaši jāmin luga "Tirēsija krūtis" (''Les Mamelles de Tirésias'', 1917). {{stub}} [[Category:Franču rakstnieki|Apolinērs, Gijoms]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Apolinērs, Gijoms]] [[be:Гіём Апалінэр]] [[bg:Гийом Аполинер]] [[cs:Guillaume Apollinaire]] [[de:Guillaume Apollinaire]] [[el:Γκιγιώμ Απολλιναίρ]] [[en:Guillaume Apollinaire]] [[eo:Guillaume Apollinaire]] [[es:Guillaume Apollinaire]] [[et:Guillaume Apollinaire]] [[fi:Guillaume Apollinaire]] [[fr:Guillaume Apollinaire]] [[gl:Guillaume Apollinaire]] [[he:גיום אפולינר]] [[hu:Guillaume Apollinaire]] [[io:Guillaume Apollinaire]] [[it:Guillaume Apollinaire]] [[ja:ギヨーム・アポリネール]] [[ko:기욤 아폴리네르]] [[nl:Guillaume Apollinaire]] [[no:Guillaume Apollinaire]] [[pl:Guillaume Apollinaire]] [[pt:Guillaume Apollinaire]] [[ro:Guillaume Apollinaire]] [[sk:Guillaume Apollinaire]] [[sv:Guillaume Apollinaire]] [[th:กีโยม อาโปลีแนร์]] [[uk:Гійом Аполінер]] [[wa:Guillaume Apollinaire]] [[zh:纪尧姆·阿波利奈尔]] 10902 48268 2006-05-31T00:50:22Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sr:Џорџ Гордон Бајрон]] [[Image:Lord Byron in Albanian dress.jpg|thumb|200px|Bairons [[Tomass Filipss|Tomasa Filipsa]] gleznā (1813)]] '''Džordžs Gordons Noels Bairons, sestais barons Bairons''' (arī '''Bairons''', ''George Gordon Noel Byron, 6th Baron Byron'', * 1788. gada 22. janvārī [[Londona|Londonā]], † 1824. gada 19. aprīlī [[Grieķija|Grieķijā]]) - angļu-skotu dzejnieks, viens no nozīmīgākajiem angļu [[romantisms|romantisma]] literatūras pārstāvjiem. Bairona nozīmīgākie darbi ir [[poēma]]s "Čailda Herolda svētceļojums" (''Childe Harold's Pilgrimage''), "Dons Žuans" (''Don Juan''), "Gjaurs" (''The Giaour '') u.c. Bairons bija pazīstams ne tikai ar savu literāro darbību, bet arī ar visai vētraino dzīvi (viņš, piemēram, ticis apsūdzēts incestā) un asajiem politiskajiem uzskatiem (iestājies par radikālām sociālām reformām, aizstāvējis katoļu tiesības). Bairons grieķu pusē piedalījies [[Grieķija]]s neatkarības karā pret [[Turcija|turkiem]]. {{stub}} [[Category:Angļu rakstnieki]] [[Category:Skotu rakstnieki]] [[Category:Angļu valodā rakstošie]] [[bg:Джордж Байрон]] [[bs:George Gordon Byron]] [[ca:Lord Byron]] [[cs:George Gordon Byron]] [[da:Lord Byron]] [[de:George Gordon Byron]] [[en:George Gordon Byron, 6th Baron Byron]] [[eo:George Byron]] [[es:Lord Byron]] [[fi:George Gordon Byron]] [[fr:Lord Byron]] [[gl:Lord Byron]] [[he:ג'ורג' ביירון]] [[hr:George Gordon Byron]] [[it:George Gordon Byron]] [[ja:ジョージ・ゴードン・バイロン]] [[ka:ბაირონი, ჯორჯ გორდონ]] [[lt:Džordžas Baironas]] [[nl:Lord Byron]] [[no:George Gordon Byron, 6. baron Byron]] [[pl:George Gordon Byron]] [[pt:Lord Byron]] [[ro:George Gordon Byron]] [[ru:Байрон, Джордж Ноэль Гордон]] [[sk:George Gordon Byron]] [[sl:George Noel Gordon Byron]] [[sr:Џорџ Гордон Бајрон]] [[sv:George Gordon Byron]] [[uk:Байрон Джордж Гордон]] [[zh:拜伦]] 10903 32684 2006-03-05T21:24:36Z Dekaels 268 "[[Džordža Gordons Noels Bairons]]" pārdēvēju par "[[Džordžs Gordons Noels Bairons]]": Pārrakstīšanās #REDIRECT [[Bairons]] 10905 32687 2006-03-05T21:26:44Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Bairons]] 10906 32689 2006-03-05T21:27:17Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Dante Aligjēri]] 10907 32690 2006-03-05T21:28:46Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Gijoms Apolinērs]] 10908 32691 2006-03-05T21:29:27Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Čingizs Aitmatovs]] 10909 32692 2006-03-05T21:29:59Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Ivo Andričs]] 10910 49670 2006-06-09T14:57:50Z Redagavimas 634 /* Ārējas saites */ '''Rīgas Dome''' ir [[Rīga]]s pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde (kopš 1994). Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2002. g. atrodas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā [[Vecrīga|Vecrīgā]], Rātslaukumā 1. ==Vadība== Domes priekšsēdētājs &mdash; [[Aivars Aksenoks]]. Domes priekšsēdētāja vietnieki &mdash; [[Andris Ārgalis]], [[Jānis Birks]], [[Almers Ludviks]]. Domes prezidijā bez priekšsēdētāja un viņa vietniekiem ietilpst vēl 13 deputāti. ==Komitejas== *Finanšu un administrācijas lietu komiteja &mdash; priekšsēdētājs Aivars Aksenoks; *Sociālo jautājumu komiteja &mdash; priekšsēdētāja Laura Bulmane; *Pilsētas attīstības komiteja &mdash; priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš; *Vides komiteja &mdash; priekšsēdētājs Dainis Īvāns; *Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja &mdash; priekšsēdētājs Andris Ameriks; *Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja &mdash; priekšsēdētāja Baiba Brigmane; *Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja &mdash; priekšsēdētāja Helmī Stalte; *Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja &mdash; priekšsēdētājs Ivars Gaters; *Satiksmes un transporta lietu komiteja &mdash; priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs; *Drošības un kārtības jautājumu komiteja &mdash; priekšsēdētājs Andrejs Krastiņš. ==Frakcijas == *"[[Jaunais laiks]]" &mdash; 13 deputāti &mdash; priekšsēdētājs Olafs Pulks; *[[PCTVL]] &mdash; 9 deputāti &mdash; priekšsēdētāja Natālija Jolkina; *[[Tautas partija]] &mdash; 8 deputāti &mdash; priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš; *"Dzimtene"/[[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] &mdash; 8 deputāti &mdash; priekšsēdētājs Viktors Kalnbērzs; *[[Lsdsp|LSDSP]] &mdash; 7 deputāti &mdash; priekšsēdētājs Jānis Dinevičs; *[[TB/LNNK]] &mdash; 6 deputāti &mdash; priekšsēdētājs Jānis Birks; *"[[Saskaņas centrs]]" &mdash; 5 deputāti &mdash; priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs; *[[Latvijas Pirmā partija]] &mdash; 4 deputāti &mdash; priekšsēdētājs Jānis Zaržeckis. ==Priekšsēdētāji== *1994-1997 &mdash; Māris Purgailis; *1997-2000 &mdash; Andris Bērziņš; *2000-2001 &mdash; [[Andris Ārgalis]]; *2001-2005 &mdash; [[Gundars Bojārs]]; *kopš 2005 &mdash; [[Aivars Aksenoks]]. ==Ārējas saites== *Rīgas pašvaldības [http://www.riga.lv portāls] [[Category:Rīgas Dome]] [[en:Riga City Council]] 10911 32702 2006-03-06T10:24:37Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jasi]] 10912 32705 2006-03-06T10:56:25Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[MU Online]] 10913 32706 2006-03-06T10:57:59Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[MU Online]] 10914 32750 2006-03-06T12:10:34Z Feens 37 Prištinas ģerbonis no sq.wiki - [http://sq.wikipedia.org/wiki/Figura:PrishtinaEmblema.JPG] Prištinas ģerbonis no sq.wiki - [http://sq.wikipedia.org/wiki/Figura:PrishtinaEmblema.JPG] 10915 51359 2006-06-19T22:33:13Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Košice'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Map slovakia kosice.png|167px|]] | align=center | [[Image:Kosice.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 236 684 |- | Rakstos | 1230.g |- | Citi nosaukumi | '''Kassa''' ([[ungāri|ungāru]])<br>'''Kaschau''' ([[vācieši|vācu]]) |- | Apgabals (''kraj'') | [[Košices apgabals|Košices apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.kosice.sk/ |} {{commons|Category:Košice}} [[Image:Kosice - State Theatre and Main Street.JPG|Košices valsts teātris un galvenā iela|thumb|250px]] '''Košice''' - [[Slovākija|Slovākijas]] otrā lielākā pilsēta. Atrodas valsts austrumos pie [[Hornāda|Hornādas]] upes. [[Košices reģions|Košices apgabala]] centrs. Slovākijas Konstitucionālās tiesas mītnes vieta. Saglabājies relatīvi liels vēsturiskais centrs. Vēsturiski pazīstama ar savu ģerboni. Tas piešķirts 1369.gadā un ir pirmais ģerbonis Eiropā, kas piešķirts pilsētai. Katru gadu oktobra mēneša pirmajā svētdienā notiek Košices [[maratons]] - vecākais tradicionālais maratons Eiropā (no 1924.gada). ====Vēsture==== No XI gs līdz pat 1918.gadam Košice ietilpa [[Ungārija|Ungārijā]]. Rakstos pilsēta pirmoreiz minēta 1230.gadā. Atrazdamies ceļu krustojumā, tā ātri kļuva par Slovākijas (toreiz Augšungārijas) austrumdaļas galveno pilsētu. 1369.gadā tai tika piešķirts ģerbonis - pirmais pilsētas ģerbonis Eiropā. XV gs. Košice (ungāru pilsētas nosaukums '''Kaša''' (''Kassa'')) spēlēja vadošo lomu [[Pentapolitāna|Pentapolitānā]] - galveno Ausrumslovākijas pilsētu savienībā. XVII gs. beigās un XVIII gs. sākumā Košice bija ungāru nacionālā varoņa [[Ferencs II Rākoci|Ferenca II Rākoci]] sacelšanās pret [[Hābsburgi|Hābsburgiem]] galvenais centrs. 1918.gadā Košice iekļāvās [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]] sastāvā. 1919.gadā Košice īsu brīdi bija [[Slovākijas Sociālistiskā Republika|Slovākijas Sociālistiskās Republikas]] galvaspilsēta. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā, saskaņā ar [[Vīnes arbitrāžas|Vīnes arbitrāžas]] Košice iekļāvās Ungārijas sastāvā. Pēc kara Košice tika atdota Čehoslovakijai. ====Celtnes==== *Austrumslovākijas galerija (''Východoslovenská galéria'') (1779) (bij. rātsnams) *Bendes bastions (ap 1500) ar Rākoci memoriālo māju *Sv. Elizabetes doms (''Dóm sv. Alžbety'') (1378-1508) - [[gotika|gotiska]] katedrāle, Fernca II Rākoci kaps *Košices Valsts teātris (''Štátne divadlo Košice'') (1879-1899) - [[neobaroks]] ====Cilvēki==== *[[Bēla Gersters]] (''Béla Gerster'') (1850-1923) - inženieris ([[Korintas kanāls]] [[Grieķija|Grieķijā]]) *[[Martina Hingisa]] (''Martina Hingis'',''Martina Hingisová'') (1980-) - tenisiste *[[Juliuss Jakobi]] (''Július Jakoby'') (1903-1985) - gleznotājs *[[Šāndors Māraji]] (''Márai Sándor'') (1900-1989) - ungāru rakstnieks *[[Ferencs Sālaši]] (''Szálasi Ferenc'') (1897-1946) - politiķis, Ungārijas premjers (1944–1945) *[[Rūdolfs Šusters]] (''Rudolf Schuster'') (1934-) - politiķis, Slovākijas prezidents (1999–2004) *[[Ladislavs Trojāks]] (''Ladislav Troják'') (1914-1948) - hokejists [[Category:Slovākijas pilsētas]] [[bg:Кошице]] [[bs:Košice]] [[cs:Košice]] [[de:Košice]] [[en:Košice]] [[eo:Košice (Košice)]] [[es:Košice]] [[et:Košice]] [[fi:Košice]] [[fr:Košice]] [[he:קושיצה]] [[hu:Kassa]] [[it:Košice]] [[ja:コシツェ]] [[nl:Košice]] [[no:Košice]] [[pl:Koszyce]] [[ro:Košice]] [[ru:Кошице]] [[simple:Košice]] [[sk:Košice]] [[sl:Košice]] [[sr:Кошице]] [[sv:Košice]] [[zh:科希策]] 10916 32760 2006-03-06T13:29:56Z Feens 37 Košices ģerbonis no sk.wiki - [http://sk.wikipedia.org/wiki/Obr%C3%A1zok:Kosice.gif] Košices ģerbonis no sk.wiki - [http://sk.wikipedia.org/wiki/Obr%C3%A1zok:Kosice.gif] 10917 49605 2006-06-09T06:01:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Ацетилен]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>acetilēns, etīns</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C<sub>2</sub>H<sub>2</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>26 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1,097 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>-84&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>-80,8&deg;C</td></tr> <tr> </table> '''Acetilēns''' (C<sub>2</sub>H<sub>2</sub>) (etīns) ir vienkāršākais [[alkīni|alkīns]]. Tā ir bezkrāsaina, degoša gāze, kas šķīst [[acetons|acetonā]]. Acetilēnu var iegūt kalcija karbīdam reaģējot ar ūdeni, vai arī pirolizējot [[metāns|metānu]]. Saspiestā un sašķidrinātā veidā acetilēns ir nestabils un var spontāni sadalīties, tapēc, to uzglabā izšķīdinātu acetonā, vai arī iegūst uz vietas. Acetilēnu lieto metināšanai un metālapstrādei (dzelzs virsmas cietināšanai). Acetilēnu agrāk lietoja arī par ķīmisko izejvielu, taču šādiem mērķiem mūsdienās vairāk lieto naftas [[ogļūdeņraži|ogļūdeņražus]], jo tie ir lētāki. '''Skatīt arī''' *[[Organiskās vielas]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[ca:Acetilè]] [[da:Acetylen]] [[de:Ethin]] [[el:Αιθίνιο]] [[en:Acetylene]] [[eo:Acetileno]] [[es:Acetileno]] [[fi:Asetyleeni]] [[fr:Acétylène]] [[hu:Acetilén]] [[it:Acetilene]] [[ja:アセチレン]] [[la:Ethinum]] [[nl:Ethyn]] [[pl:Etyn]] [[pt:Acetileno]] [[ru:Ацетилен]] [[sk:Acetylén]] [[sr:Ацетилен]] [[sv:Etyn]] [[uk:Ацетилен]] [[zh:乙炔]] 10918 44845 2006-05-13T22:50:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:대 피테르 브뢰겔]] :''Šis ir raksts par Pīteru Brēgelu Vecāko. Skat. arī [[Pīters Brēgels Jaunākais]].'' [[Image:Brueghel-tower-of-babel.jpg|thumb|270px|Brēgela glezna "Bābeles tornis"]] '''Pīters Brēgels Vecākais''' (''Pieter Bruegel'' jeb ''Brueghel'', jeb ''Breughel'', * apm. 1525.-1527.g. Bredā, † 1569.g. 9.septembrī [[Brisele|Briselē]]), saukts arī par Zemnieku Brēgelu, bija XVI gs. [[flāmi|flāmu]] gleznotājs, kuru sevišķi pazīst prasmīgā zemnieku dzīves un ainavu tēlojuma, kā arī simbolisko gleznu dēļ. Starp nozīmīgākajiem Brēgela darbiem jāmin gleznas "[[Bābeles tornis (glezna)|Bābeles tornis]]", "[[Nāves triumfs]]", "[[Mednieki ziemā]]", "[[Dullā Grieta]]", "[[Dumpīgo eņģeļu krišana]]", "[[Aklie]]". Brēgels darbojies arī [[grafika|grafikā]]. Brēgela darbiem raksturīga liela tematiska daudzveidība – viņš gleznoja ainavas, žanra gleznas, alegoriskus tēlojumus, [[Bībele]]s ainas, līdzības par [[Kristus|Kristu]], [[mitoloģija|mitoloģiskus]] sižetus, [[sakāmvārds|sakāmvārdu]] ilustrācijas, satīriskus darbus utt. Brēgels, līdzīgi kā citi tālaika flāmu mākslinieki, ietekmējies no [[Hieronīms Boss|Hieronīma Bosa]] – viņš lieto [[groteska|grotesku]], traģikomiskus un fantastiskus tēlus un elementus. Brēgelam bija liela ietekme uz nīderlandiešu un flāmu glezniecību. Arī viņa dēli [[Jans Brēgels Vecākais|Jans]] un [[Pīters Brēgels Jaunākais|Pīters]] kļuva par nozīmīgiem gleznotājiem. ==Biogrāfija== [[Image:BruegelPortrait.jpg|thumb|180px|left|Brēgela zīmējums "Gleznotājs un pircējs" (1565), ko uzskata par pašportretu]] Brēgels bija Pītera Kēkes van Elsta (''Pieter Coecke van Aelst'') māceklis. Kēkes darbos bija jaušama itāliešu glezniecības ietekme, kas manāma arī Brēgela darbos. Brēgels apprecēja Kēkes meitu Meikenu (''Mayken''). Arī Kēkes sieva Marija bija gleznotāja, un viņa glezniecībā lietoja [[ūdenskrāsas]] un [[tempera|temperu]], pigmenta suspensiju olas dzeltenumā, uz audekla. Šo tehniku vēlāk sāka lietot arī Brēgels. 1551. gadā Brēgels kļuva par [[Antverpene]]s Gleznotāju ģildes locekli. Nākamajā gadā viņš devās uz [[Itālija|Itāliju]] (tur ceļoja aiz [[Neapole]]s uz [[Sicīlija|Sicīliju]], iespējams pat – līdz [[Palermo]]; kādu laiku viņš pavadīja arī [[Roma|Romā]]), no kurienes, iespējams, atgriezās 1555. gadā. Romā Brēgels radīja savu pirmo parakstīto gleznu – "Ainava ar Kristu un apustuļiem" (tēlus šajā darbā gan, iespējams, gleznojis cits mākslinieks). 1563. gadā viņš apmetās uz dzīvi Briselē. Sākot ar 1556. gadu Brēgels pievērsās satīriskai, didaktiskai un moralizējošai tematikai. Brēgels nomira 1569. gada 9. septembrī un tika apglabāts Briselē. Brēgels savu vārdu parakstīja kā ''Brueghel'' līdz 1559. gadam. ==Mākslinieciskā darbība== No Brēgela gleznām saglabājušās aptuveni 45, kā arī liels daudzums [[zīmējums|zīmējumu]] un [[gravīra|gravīru]]. Agrīnajos darbos Brēgels gleznoja pamatā ainavas, savukārt, atgriezies no Itālijas, pievērsās daudzfigūru kompozīcijām. 1565. gadā viņš atkal sāka interesēties par ainavām un radīja vairākas nozīmīgu darbu sērijas (tostarp sēriju "Gadalaiki"). Brēgela vēlīnajā daiļradē manāma itāliešu mākslas ietekme. Piemēram, figūru izvietojums darbā "Zemnieku kāzas" līdzinās venēciešu kompozīcijām. ==Darbi (nepilnīgs uzskaitījums)== [[Image:Thetriumphofdeath.jpg|thumb|350px|Brēgela glezna "Nāves triumfs" (apm. 1562.g.)]] * "Ainava ar Kristu un apustuļiem pie Tibērijas jūras" (1553; atrodas privātā kolekcijā) * "[[Lielas zivis ēd mazas zivis]]" (1556; atrodas [[Vīne|Vīnē]]) * "[[Ainava ar Ikara krišanu]]" (apm. 1558.g.; atrodas Briseles Mākslas muzejā) * "[[Nīderlandiešu sakāmvārdi]]" (1559; atrodas [[Berlīne]]s Valsts muzejā) * "[[Karnevāla un gavēņa cīņa]]" (1559; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā) * "Vecas sieviets portrets" (1960) * "Bērnu rotaļas" (1560; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā) * "[[Nāves triumfs]]" (apm. 1562.g.; atrodas [[Prado muzejs|Prado muzejā]] [[Madride|Madridē]]) * "[[Dumpīgo eņģeļu krišana]]" (1562; atrodas Briseles Mākslas muzejā) * "[[Dullā Grieta]]" (apm. 1562.g.; atrodas Meiera van der Berga muzejā Antverpenē) * "[[Bābeles tornis (glezna)|Bābeles tornis]]" (1563; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā) * "[["Mazais" Bābeles tornis]]" (apm. 1563.g.; atrodas Beimana-van Bēningena muzejā Roterdamā) * "Jaunavas nāve" (1564; atrodas Aptona mājā Oksfordšīrā) * "[[Gadalaiki (gleznu cikls)|Gadalaiki]]" vai "Mēneši" (4, 6 vai 12 gleznu cikls, no kurām saglabājušās piecas) ** "[[Mednieki ziemā]]" (1565; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā) ** "Apmākusies diena" (1565; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā) ** "Pļauja" (1565; atrodas Nelahozēves pils muzejā Prāgā) ** "[[Pļāvēji]]" (1565; atrodas Metropolitēna Mākslas muzejā Ņujorkā) ** "Lopu pārdzīšana no ganībām" (1565; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā) * "[[Ziemas ainava ar putnu slazdu]]" (1565; atrodas Viltona mājā Viltšīrā) * "Gleznotājs un pircējs" (apm. 1565.g.; atrodas Vīnē) * "Jāņa Kristītāja sludināšana" (1566.g.; atrodas Budapeštas Mākslas muzejā) * "Tautas skaitīšana Betlēmē" (1566; atrodas Briseles Mākslas muzejā) * "Kāzu deja" (apm. 1566.g.; atrodas Detroitas Mākslas institūtā) * "[[Kokeinas zeme]]" (1567; atrodas Minhenes pinakotēkā) * "Mizantrops" (1568; atrodas Capodimontes muzejā Neapolē) * "[[Aklie]]" (1568; atrodas Nacionālajā muzejā Neapolē) * "[[Zemnieku kāzas]]" (1568; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā) * "[[Zemnieku deja]]" (1568; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā) * "Ubagi" (1568; atrodas Luvras muzejā Parīzē) * "Trīs kareivji" (1568; atrodas Frika kolekcijā Ņujorkā) * "Vētra jūrā" (nepabeigta) {{commons|Category:Pieter Bruegel d. Ä.}} [[Category:Flāmu mākslinieki|Brēgels Vecākais, Pīters]] [[Category:Renesanses mākslinieki|Brēgels Vecākais, Pīters]] [[an:Pieter Bruegel o Biello]] [[da:Pieter Brueghel den Ældre]] [[de:Pieter Brueghel der Ältere]] [[en:Pieter Brueghel the Elder]] [[es:Pieter Brueghel el Viejo]] [[fi:Brueghel]] [[fr:Pieter Bruegel l'Ancien]] [[he:פיטר ברויגל האב]] [[hu:Id. Pieter Bruegel]] [[it:Pieter Bruegel il Vecchio]] [[ja:ピーテル・ブリューゲル]] [[ko:대 피테르 브뢰겔]] [[nds:Pieter Bruegel de Ole]] [[nl:Pieter Bruegel de Oude]] [[pl:Pieter Bruegel (starszy)]] [[pt:Pieter Brueghel o Velho]] [[ro:Pieter Bruegel cel Bătrân]] [[ru:Брейгель, Питер Старший]] [[sr:Питер Бројгел старији]] [[sv:Pieter Bruegel d.ä.]] [[zh:布勒哲爾]] 10920 32778 2006-03-06T16:19:01Z Dekaels 268 Onorē de Balzaka fotoattēls no de.wiki. Onorē de Balzaka fotoattēls no de.wiki. 10921 36955 2006-03-26T10:12:03Z Juzeris 23 /* Dzimuši */ +Markess {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''6. marts''' ir gada 65. diena pēc Gregora kalendāra (65. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 300 dienas. == Notikumi == * [[1901]] - [[Brēmene|Brēmenē]] mēģina nogalināt [[Vācija|Vācijas]] ķeizaru [[Vilhelms II|Vilhelmu II]]. * [[1940]] - [[Ziemas karš|Ziemas karā]] starp [[Somija|Somiju]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] tiek noslēgts pamiers. * [[1992]] - [[Mikelandželo datorvīruss]] sāk skart [[dators|datorus]]. * [[1994]] - Referendumā [[Moldova]]s iedzīvotāji nobalso pret atkalapvienošanos ar [[Rumānija|Rumāniju]]. * [[1997]] - [[Pablo Pikaso]] glezna ''[[Tête de Femme]]'' tiek nozagta no [[Londona|Londonas]] galerijas un tiek atrasta nedēļu vēlāk. == Dzimuši == * [[1475]] - [[Mikelandželo Buonarroti]], itāliešu gleznotājs (miris [[1564]]) * [[1904]] - [[Jozefs Šmits]] (''Joseph Schmidt''), austriešu tenors (miris [[1942]]) * [[1917]] - [[Vils Eisners]] (''Will Eisner''), amerikāņu ilustrators un komiksu zīmētājs (miris [[2005]]) * [[1926]] - [[Andžejs Vajda]] (''Andrzej Wajda''), poļu kinorežisors. * [[1928]] - [[Gabriels Garsija Markess]] (''Gabriel José García Márquez''), kolumbiešu rakstnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs * [[1939]] - [[Adams Osborns]] (''Adam Osborne''), britu autors un datoru konstruētājs (miris [[2003]]) == Miruši == * [[1952]] - [[Jurgens Strops]] (''Jürgen Stroop''), nacistu SS līderis (izpildīts nāves spriedums) (dzimis [[1985]]) * [[1981]] - [[Džordžs Gerijs]] (''George Geary''), angļu kriketa spēlētājs (dzimis [[1893]]) * [[2001]] - [[Kima Volkere]] (''Kim Walker''), amerikāņu aktrise (dzimusi [[1968]]) [[Category:Dienas]] [[af:6 Maart]] [[an:6 de marzo]] [[ar:6 مارس]] [[ast:6 de marzu]] [[be:6 сакавіка]] [[bg:6 март]] [[bs:6. mart]] [[ca:6 de març]] [[ceb:Marso 6]] [[co:6 di marzu]] [[cs:6. březen]] [[csb:6 strumiannika]] [[cv:Пуш, 6]] [[cy:6 Mawrth]] [[da:6. marts]] [[de:6. März]] [[el:6 Μαρτίου]] [[en:March 6]] [[eo:6-a de marto]] [[es:6 de marzo]] [[et:6. märts]] [[eu:Martxoaren 6]] [[fi:6. maaliskuuta]] [[fo:6. mars]] [[fr:6 mars]] [[fur:6 di Març]] [[fy:6 maart]] [[ga:6 Márta]] [[gl:6 de marzo]] [[he:6 במרץ]] [[hr:6. ožujka]] [[hu:Március 6]] [[ia:6 de martio]] [[id:6 Maret]] [[ie:6 marte]] [[ilo:Marso 6]] [[io:6 di marto]] [[is:6. mars]] [[it:6 marzo]] [[ja:3月6日]] [[jv:6 Maret]] [[ka:6 მარტი]] [[ko:3월 6일]] [[ku:6'ê adarê]] [[lb:6. Mäerz]] [[lt:Kovo 6]] [[mk:6 март]] [[ms:6 Mac]] [[nap:6 'e màrzo]] [[nl:6 maart]] [[nn:6. mars]] [[no:6. mars]] [[oc:6 de març]] [[os:6 мартъийы]] [[pam:Marsu 6]] [[pl:6 marca]] [[pt:6 de Março]] [[ro:6 martie]] [[ru:6 марта]] [[scn:6 di marzu]] [[sco:6 Mairch]] [[se:Njukčamánu 6.]] [[simple:March 6]] [[sk:6. marec]] [[sl:6. marec]] [[sq:6 Mars]] [[sr:6. март]] [[sv:6 mars]] [[te:మార్చి 6]] [[th:6 มีนาคม]] [[tl:Marso 6]] [[tr:6 Mart]] [[tt:6. Mart]] [[uk:6 березня]] [[vi:6 tháng 3]] [[wa:6 di måss]] [[war:Marso 6]] [[zh:3月6日]] 10922 32781 2006-03-06T16:20:02Z Tail 13 [[Category:Mākslinieki pēc tautības]] 10923 32782 2006-03-06T16:21:13Z Tail 13 [[Category:Mākslinieki pēc laikmeta]] 10924 52850 2006-07-01T13:49:44Z YurikBot 213 robot Modifying: [[es:Honoré de Balzac]] [[Image:Honore de balzac.jpg|thumb|200px|Onorē de Balzaks ([[Nadars|Nadara]] foto)]] '''Onorē de Balzaks''' (''Honoré de Balzac'', * 1799. gada 20. maijā, † 1850. gada 18. augustā) bija [[Francija|franču]] rakstnieks. Balzaks kopā ar [[Gistavs Flobērs|Gistavu Flobēru]] tiek dēvēts par [[reālisms|reālisma]] literatūras tēvu. Par Balzaka nozīmīgāko devumu neapšaubāmi uzskatāms romānu un stāstu kopums "[[Cilvēciskā komēdija]]", kurā attēlota Francijas sabiedrība [[Restaurācija]]s (1815-1830) un [[Jūlija monarhija]]s (1830-1848) laikā. Balzaks rakstījis arī lugas, esejas, humoristiskus stāstus. {{stub}} [[Category:Franču rakstnieki|Balzaks, Onorē de]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Balzaks, Onorē de]] [[ar:أونوريه دي بلزاك]] [[bg:Оноре дьо Балзак]] [[bs:Honoré de Balzac]] [[ca:Honoré de Balzac]] [[cs:Honoré de Balzac]] [[da:Honoré de Balzac]] [[de:Honoré de Balzac]] [[el:Ονορέ ντε Μπαλζάκ]] [[en:Honoré de Balzac]] [[eo:Honoré de Balzac]] [[es:Honoré de Balzac]] [[et:Honoré de Balzac]] [[fi:Honoré de Balzac]] [[fr:Honoré de Balzac]] [[ga:Honoré de Balzac]] [[he:אונורה דה באלזאק]] [[hr:Honoré de Balzac]] [[it:Honoré de Balzac]] [[ja:オノレ・ド・バルザック]] [[ka:ბალზაკი, ონორე დე]] [[ko:오노레 드 발자크]] [[lt:Onorė de Balzakas]] [[nl:Honoré de Balzac]] [[no:Honoré de Balzac]] [[oc:Honoré de Balzac]] [[pl:Honoriusz Balzac]] [[pt:Honoré de Balzac]] [[ru:Бальзак, Оноре де]] [[sc:Honorè de Balzac]] [[sk:Honoré de Balzac]] [[sr:Оноре де Балзак]] [[sv:Honoré de Balzac]] [[tr:Honoré de Balzac]] [[uk:Бальзак Оноре де]] [[zh:巴尔扎克]] 10925 32792 2006-03-06T16:49:59Z Lielais Rolands 592 '''Mikado''' (no [[japāņu valoda|japāņu valodas]] - diženi vārti.) Senākais [[Japānas imperators|imperatora]] tituls [[Japāna|Japānā]]. 10926 51199 2006-06-19T03:10:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Karen Blixenová]] [[Image:KarenBlixen.jpeg|thumb|200px|Karena Bliksena Kenijā (1918)]] '''Karena Bliksena''', dzimusi '''Dinesena''' (''Karen Blixen'', ''Dinesen''; * 1885. gada 17. aprīlī [[Roskilde|Roskildē]], † 1962. gada 7. septembrī turpat), bija [[Dānija|dāņu]] rakstniece. Viņa bija pazīstama arī ar pseidonīmiem Īzaks Dinesens (''Isak Dinesen'') un Pjērs Andrezels (''Pierre Andrezel''). Bliksena ir rakstījusi gan [[dāņu valoda|dāņu]], gan [[angļu valoda|angļu]] valodā. Karenas Bliksena dzimusi Dānijai piederošajā [[Zēlande]]s salā. 1914. gadā viņa apprecējās ar savu zviedru brālēnu baronu Broru fon Bliksenu-Fineki (''Baron Bror von Blixen-Finecke''), abi pārcēlās uz [[Kenija|Keniju]]. 1925. gadā viņi izšķīrās (dzīvoja atsevišķi jau no 1921. gada), jo Bliksenas vīrs vairākas reizes bija bijis viņai neuzticīgs, turklāt viņa no vīra inficējās ar [[sifiliss|sifilisu]], ar kuru slimoja īpaši smagā formā. Bliksena atgriezās Dānijā trīsdesmitajos gados, kur uzsāka nopietnu rakstnieces darbu. 1934. gadā tika izdots stāstu krājums "Septiņi gotiski stāsti" (''Seven Gothic Tales''). Viens no Bliksenas pazīstamākajiem darbiem ir stāsts "Babetes svētki" (''Babette's Feast''), kura ekranizācija (1987) 1988. gadā ieguva [[Oskara blava|Oskara balvu]] kā labākā ārzemju filma. Liela daļa Bliksenas darbu publicēti tikai pēc viņas nāves. {{stub}} [[Category:Dāņu rakstnieki|Bliksena, Karena]] [[Category:Dāņu valodā rakstošie|Bliksena, Karena]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Bliksena, Karena]] [[cs:Karen Blixenová]] [[da:Karen Blixen]] [[de:Karen Blixen]] [[en:Karen Blixen]] [[es:Karen Blixen]] [[et:Karen Blixen]] [[eu:Isak Dinisen]] [[fi:Karen Blixen]] [[fr:Karen Blixen]] [[it:Karen Blixen]] [[nl:Karen Blixen]] [[nn:Karen Blixen]] [[no:Karen Blixen]] [[pl:Karen Blixen]] [[sv:Karen Blixen]] [[zh:凱倫‧白烈森]] 10927 32799 2006-03-06T17:30:26Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 10928 50354 2006-06-13T06:44:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Robert Burns]] [[Image:Robert Burns 1.jpg|thumb|200px|Roberta Bērnsa portrets]] '''Roberts Bērnss''' (''Robert Burns'', * 1759. gada 25. janvārī, † 1796. gada 21. jūlijā) bija [[Skotija|skotu]] rakstnieks un dzejnieks, viens no [[romantisms|romantisma]] aizsācējiem [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. Bērnsa darbi atstājuši lielu ietekmi arī uz [[liberālisms|liberālisma]] un [[sociālisms|sociālisma]] ideoloģiju attīstību. Bērnss tiek uzskatīts par [[Skotija|Skotijas]] nacionālo dzejnieku, viņš ir arī viszināmākais [[skotu valoda|skotu valodā]] rakstošais dzejnieks. Bērnss daudz rakstījis arī [[angļu valoda|angļu]] valodā. Bērnss vācis skotu tautasdziesmas, no kurām daudzas pārveidojis savos dzejoļos. {{stub}} [[Category:Skotu rakstnieki|Bernss, Roberts]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Bernss, Roberts]] [[bg:Робърт Бърнс]] [[ca:Robert Burns]] [[cy:Robert Burns]] [[da:Robert Burns]] [[de:Robert Burns]] [[en:Robert Burns]] [[eo:Robert Burns]] [[es:Robert Burns]] [[fi:Robert Burns]] [[fr:Robert Burns]] [[gd:Raibeart Burns]] [[it:Robert Burns]] [[lt:Robert Burns]] [[nl:Robert Burns]] [[nn:Robert Burns]] [[no:Robert Burns]] [[nrm:Robert Burns]] [[pl:Robert Burns]] [[pt:Robert Burns]] [[ru:Бёрнс, Роберт]] [[sco:Robert Burns]] [[sv:Robert Burns]] 10929 32806 2006-03-06T17:51:06Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 10930 49823 2006-06-10T12:42:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[la:Carolus Baudelarius]] [[Image:Charles Baudelaire.jpg|thumb|200px|Šarls Bodlērs ([[Nadars|Nadara]] foto)]] '''Šarls Bodlērs''' (''Charles Pierre Baudelaire'', * 1821. gada 9. aprīlī [[Parīze|Parīzē]], † 1867. gada 31. augustā turpat) bija viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem [[Francija|franču]] 19. gs. dzejniekiem. Bodlērs tiek uzskatīts par vienu no [[simbolisms|simbolisma]] priekštečiem. Viņš bijis arī kritiķis un tulkotājs. Par nozīmīgāko Bodlēra darbu uzskatāms viņa dzejoļu krājums "Ļaunuma puķes" (''Les fleurs du mal '', 1857), kurš pēc tā iznākšanas izsauca asu lasītāju un kritiķu reakciju. "Ļaunuma puķēs" Bodlērs, lietojot tā laika lasītājus šokējošu izteiksmi, pievēršas tādām tēmām kā nāve, iznīcība, seksualitāte, ļaunums. Vēl viens ļoti nozīmīgs Bodlēra darbs ir [[dzejproza]]s krājums "Parīzes splīns" (''Le Spleen de Paris'', 1869). {{stub}} [[Category:Franču rakstnieki|Bodlērs, Šarls]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Bodlērs, Šarls]] [[ar:شارل بودلير]] [[bg:Шарл Бодлер]] [[ca:Charles Pierre Baudelaire]] [[cs:Charles Baudelaire]] [[cy:Charles Baudelaire]] [[da:Charles Baudelaire]] [[de:Charles Baudelaire]] [[el:Κάρολος Μπωντλαίρ]] [[en:Charles Baudelaire]] [[eo:Charles Baudelaire]] [[es:Charles Baudelaire]] [[et:Charles Baudelaire]] [[fi:Charles Baudelaire]] [[fr:Charles Baudelaire]] [[gl:Charles Baudelaire]] [[he:שארל בודלר]] [[hr:Charles Baudelaire]] [[io:Charles Baudelaire]] [[it:Charles Baudelaire]] [[ja:シャルル・ボードレール]] [[ka:ბოდლერი, შარლ]] [[la:Carolus Baudelarius]] [[lt:Šarlis Bodleras]] [[nl:Charles Baudelaire]] [[no:Charles Baudelaire]] [[pl:Charles Baudelaire]] [[pt:Charles Baudelaire]] [[ro:Charles Baudelaire]] [[ru:Бодлер, Шарль]] [[sk:Charles Baudelaire]] [[sr:Шарл Бодлер]] [[sv:Charles Baudelaire]] [[tr:Charles Baudelaire]] [[zh:波德莱尔]] 10931 38273 2006-04-04T19:55:32Z Tail 13 '''Jānis Leimanis''' (dzimis 1886. gadā, miršanas vieta un laiks nezināma) - latviešu kultūras un sabiedriskais darbinieks. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā organizējis [[čigānu]] bēgļu apgādāšanu. Vēlāk, 20. gados, sācis vākt čigānu folkloru, pārtulkojis [[Jāņa evaņģēliju]] čigānu valodā. 1930. gadā nodibinājis biedrību ''Čigānu draugs'', vadījis biedrības kori. [[Category:Latviešu sabiedriskie darbinieki]] 10932 48422 2006-05-31T05:43:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[nn:Giovanni Boccaccio]], [[zh:薄伽丘]] [[Image:Giovanni Boccaccio.jpg|thumb|200px|Džovanni Bokačo]] '''Džovanni Bokačo''' (''Giovanni Boccaccio'', * 1313. gada 16. jūnijā, † 1375. gada 21. decembrī) bija izcils [[Itālija|itāliešu]] [[renesanse]]s rakstnieks - [[proza|prozaiķis]] un [[dzeja|dzejnieks]]. Par nozīmīgāko Bokačo darbu tiek uzskatīts simts [[novele|noveļu]] apkopojums "Dekamerons" (''Decameron'', aptuveni 1349-1353). Bokačo noveles izceļas ar savam laikam neierastu reālistiskumu. Bokačo rakstījis gan [[itāliešu valoda|itāliešu]], gan [[latīņu valoda|latīņu]] valodā. Bokačo uzskatāms par vienu no noveles žanra aizsācējiem. {{stub}} [[Category:Itāliešu rakstnieki|Bokačo, Džovanni]] [[Category:Itāliešu valodā rakstošie|Bokačo, Džovanni]] [[be:Джавані Бакачча]] [[bg:Джовани Бокачо]] [[bs:Giovanni Boccaccio]] [[cs:Giovanni Boccacio]] [[da:Giovanni Boccaccio]] [[de:Giovanni Boccaccio]] [[el:Βοκάκιος]] [[en:Giovanni Boccaccio]] [[eo:Giovanni Boccaccio]] [[es:Giovanni Boccaccio]] [[et:Giovanni Boccaccio]] [[fi:Giovanni Boccaccio]] [[fr:Boccace]] [[ga:Giovanni Boccaccio]] [[he:ג'ובאני בוקאצ'ו]] [[hr:Giovanni Boccaccio]] [[is:Giovanni Boccaccio]] [[it:Giovanni Boccaccio]] [[ja:ジョヴァンニ・ボッカッチョ]] [[ku:Giovanni Boccaccio]] [[nl:Giovanni Boccaccio]] [[nn:Giovanni Boccaccio]] [[no:Giovanni Boccaccio]] [[pl:Giovanni Boccaccio]] [[pt:Giovanni Boccaccio]] [[ro:Giovanni Boccaccio]] [[ru:Боккаччо, Джованни]] [[sk:Giovanni Boccaccio]] [[sl:Giovanni Boccaccio]] [[sv:Giovanni Boccaccio]] [[uk:Бокаччо Джованні]] [[zh:薄伽丘]] 10933 32813 2006-03-06T18:23:43Z Dekaels 268 [[Category:Latvija]] 10934 32815 2006-03-06T18:25:19Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Roberts Šeklijs]] 10936 32821 2006-03-06T18:32:09Z Lielais Rolands 592 10938 46379 2006-05-21T04:02:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Andrzej Wajda]] [[Image:Andzejs_Vajda.jpg|thumb|Andžejs Vajda]]'''Andžejs Vajda''' (''Andrzej Wajda'') poļu režisors. Dzimis 1926. gada 6. martā, [[Suvalki|Suvalkos]]. [[2000]]. gadā saņēmis [[Oskara balva|Oskara balvu]] par mūža ieguldījumu kinomākslā. == Darbi == Andžejs Vajda darbojās ''poļu skolas'' kinovirzienā un ir uzņēmis šādas filmas: *[[Paaudze]], ([[1955]]) *[[Kanāls]], ([[1956]]) *[[Pelni un dimants]], ([[1958]]) Poļu skola bija poļu kinomākslas virziens 20. gs. 50. gados un uzņēma psiholoģiskas drāmas par cilvēku likteņiem Otrajā pasaules karā un pēckara apstākļos. Arī uzņēmis nozīmīgas politiskas filmas: *[[Marmora cilvēks]], ([[1976]]) *[[Dzelzs cilvēks]], ([[1981]]) *[[Dantons]], ([[1982]]) *[[Velni]], ([[1988]]) Ekranizējis arī poļu literatūras klasikas darbus: *[[Pelni]], ([[1966]]) *[[Kāzas]], ([[1973]]) *[[Apsolītā zeme]], ([[1974]]) *[[Pans Tadeušs]], ([[1999]]) == Saites == *[http://www.wajda.pl/ Oficiālā Andžeja Vjadas mājaslapa] *[http://www.filmpolski.pl/fp/film1.dll/kod?111632 Poļu filmas] *[http://www.imdb.com/name/nm0906667/ Filmu datubāze internetā] [[Category:poļu kinorežisori]] [[be:Анджэй Вайда]] [[de:Andrzej Wajda]] [[en:Andrzej Wajda]] [[es:Andrzej Wajda]] [[fr:Andrzej Wajda]] [[he:אנדז'י ויידה]] [[it:Andrzej Wajda]] [[ja:アンジェイ・ワイダ]] [[pl:Andrzej Wajda]] [[ru:Вайда, Анджей]] [[sv:Andrzej Wajda]] [[tr:Andrzej Wajda]] 10940 44847 2006-05-13T22:53:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Joseph Brodsky]], [[pt:Joseph Brodsky]] [[Image:Brodsky1wb.jpg|thumb|200px|Josifs Brodskis]] '''Josifs Brodskis''' (''Ио́сиф Алекса́ндрович Бро́дский'', * 1940. gada 24. maijā [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]], † 1996. gada 28. janvārī [[Ņujorka|Ņujorkā]]) bija izcils [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[krievi|krievu]] dzejnieks un esejists, [[Nobela prēmija]]s literatūrā ieguvējs (1987). Brodskis sāka rakstīt dzeju piecdesmitajos gados. Brodski atbalstīja un iedvesmoja dzejniece [[Anna Ahmatova]]. 1963. gadā Brodski arestēja un apvainoja "parazītismā" (''тунеядство''). Brodskis tika izsūtīts uz [[Arhangeļska]]s apgabalu, kur pavadīja 18 gadus darba nometnē. 1972. gadā Brodskis tika izraidīts no [[PSRS]]. Viņš uzsāka dzīvi [[ASV]], kur strādāja par pasniedzēju dažādās universitātēs. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Vole Sojinka]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1987]] | pēc = [[Nagibs Mahfūzs]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Krievu rakstnieki|Brodskis Josifs]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Brodskis Josifs]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Brodskis Josifs]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Brodskis Josifs]] [[ast:Joseph Brodsky]] [[bg:Йосиф Бродски]] [[de:Joseph Brodsky]] [[en:Joseph Brodsky]] [[eo:Iosif Brodskij]] [[es:Joseph Brodsky]] [[fi:Joseph Brodsky]] [[fr:Joseph Brodsky]] [[gd:Joseph Brodsky]] [[hr:Joseph Brodsky]] [[is:Joseph Brodsky]] [[it:Josif Brodskij]] [[nl:Joseph Brodsky]] [[no:Joseph Brodsky]] [[pl:Josif Brodski]] [[pt:Joseph Brodsky]] [[ru:Бродский, Иосиф Александрович]] [[sv:Joseph Brodsky]] 10941 32845 2006-03-06T18:57:34Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Karena Bliksena]] 10942 32846 2006-03-06T18:58:20Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Karena Bliksena]] 10943 32853 2006-03-06T19:29:54Z Tail 13 {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:Thetriumphofdeath.jpg|300px]] |- |'''''Nāves triumfs''''' |- |'''[[Pīters Brēgels Vecākais]]''', apm. 1562.g. |- |Eļļa un koks, 117 × 162 cm |- |[[Prado muzejs]], [[Madride]] |} '''"Nāves triumfs"''' (apm. 1562.g.) ir [[Pīters Brēgels Vecākais|Pītera Brēgela Vecākā]] glezna. Tajā attēlota [[Apokalipse|apokaliptiska]] aina, kurā redzama pasaules iznīcība un [[Nāve (tēls)|Nāve]]s triumfs (Nāve ar izkapti šajā gleznā tēlota kā [[Apokalipses jātnieki|Apokalipses jātnieks]]). Gleznojot šo darbu, Brēgels daudz ietekmējies no [[Hieronīms Boss|Hieronīma Bosa]]. Brēgels attēlo nāvi gan tiešā, gan simboliskā nozīmē: redzami degošu pilsētu dūmi, avāriju cietuši kuģi, skeletu armija, kas uzbrūk dzīvajiem un tos nogalina, dzīvo bezcerīgā pretošanās u.tml. Gleznā attēlots, ka no nāves nespēj izbēgt neviens – neatkarīgi no sava sociālā stāvokļa. Gleznā attēlotas dažādas XVI gs. vidus dzīves reālijas, tostarp [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes veidi. Attēloti arī tādi priekšmeti kā agrīns mehāniskais [[pulkstenis]], mūzikas instrumenti, apģērbs. [[Category:Pītera Brēgela Vecākā darbi]] [[en:The Triumph of Death]] 10944 32854 2006-03-06T19:31:29Z Tail 13 [[Category:Mākslasdarbi pēc autora]] 10945 49774 2006-06-10T09:48:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:آنتون چخوف]] [[Image:Chekhov 1898 by Osip Braz.jpg|thumb|200px|Antona Čehova portrets ([[Osips Brazs]], 1898)]] '''Antons Čehovs''' (''Анто́н Па́влович Че́хов'', * 1860. gada 29. janvārī [[Taganroga|Taganrogā]], † 1904. gada 15. jūlijā Bādenveilerā pie [[Freiburga|Freiburgas]]) bija izcils [[krievi|krievu]] [[proza|prozaiķis]] un [[dramaturģija|dramaturgs]]. Čehova prozas nozīmīgāko daļu veido īsie stāsti, par viņa svarīgākajiem darbiem dramaturģijā tiek uzskatītas lugas "Kaija", "Tēvocis Vaņa", "Trīs māsas", "Ķiršu dārzs". Čehova sadarbība ar slaveno [[Maskavas Dailes teātris|Maskavas Dailes teātri]] ne tikai palielināja paša Čehova popularitāti, bet arī nostiprināja MDT prestižu. Čehova lugas ir vienas no 20. gadsimtā Eiropas teātros visvairāk iestudētajām lugām līdzās [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] un [[Henriks Ibsens|Henrika Ibsena]] darbiem. {{stub}} [[Category:Krievu rakstnieki|Czehovs, Antons]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Czehovs, Antons]] [[ar:أنطون تشيكوف]] [[ast:Anton Chekhov]] [[bg:Антон Чехов]] [[ca:Anton Txèkhov]] [[cs:Anton Pavlovič Čechov]] [[cv:Чехов Антон Павлович]] [[da:Anton Tjekhov]] [[de:Anton Pawlowitsch Tschechow]] [[en:Anton Chekhov]] [[eo:Anton Ĉeĥov]] [[es:Antón Chéjov]] [[et:Anton Tšehhov]] [[fa:آنتون چخوف]] [[fi:Anton Tšehov]] [[fr:Anton Tchekhov]] [[gl:Anton Chekhov]] [[he:אנטון צ'כוב]] [[hr:Anton Pavlovič Čehov]] [[hu:Anton Pavlovics Csehov]] [[id:Anton Chekhov]] [[it:Anton Čechov]] [[ja:アントン・チェーホフ]] [[ka:ჩეხოვი, ანტონ]] [[ko:안톤 체호프]] [[nl:Anton Tsjechov]] [[no:Anton Tsjekhov]] [[pl:Anton Czechow]] [[pt:Anton Pavlovitch Tchékhov]] [[ro:Anton Cehov]] [[ru:Чехов, Антон Павлович]] [[sh:Anton Pavlovič Čehov]] [[sk:Anton Pavlovič Čechov]] [[sl:Anton Pavlovič Čehov]] [[sr:Антон Павлович Чехов]] [[sv:Anton Tjechov]] [[tr:Anton Çehov]] [[vi:Anton Pavlovich Chekhov]] [[zh:安东·契诃夫]] 10948 50201 2006-06-12T11:01:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Erik Dahlberg]] [[Image:Erik Dahlbergh (ur Svenska Familj-Journalen).png|thumb|Ēriks Dālbergs]] '''Ēriks Dālbergs''' (''Erik Jonsson Dahlberg'' arī ''Dahlbergh'', * 1625. gada 10. oktobrī [[Stokholma|Stokholmā]], † 1703. gada 16. janvārī Stokholmā) bija [[zviedri|zviedru]] kara inženieris, arhitekts. Dālbergs no 1650. līdz 1653. gadam studējis [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]] [[Vācija|Vācijā]]. Izglītību papildinājies [[Itālija|Itālijā]] (1655-1656.) No 1693. gada Dālbergs bija [[Zviedrija]]s karaļa padomnieks. Laikā no 1696. līdz 1702. gadam Dālbergs bija [[Rīga]]s un [[Vidzeme]]s ģenerālgubernators. Dālberga vadībā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] modernizētas nozīmīgas pilsētas [[fortifikācija]]s sistēmas. Rīgā Dālbergs projektējis Citadeli un 6 bastionus (1695), Karaļa vārtus (1683), Kārļa vārtus (1685), [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksni]] un tā celtnes (1674-1694). Ieviesis Igaunijā un Latvijā krustveida luterāņu baznīcas tipu; pēc tā parauga uzceltas baznīcas [[Apekalns|Apekalnā]], [[Ļaudona|Ļaudonā]], [[Vestiena|Vestienā]] (visas 1696. gadā), [[Lazdona|Lazdonā]] (1699). Dālbergs zīmējis pilsētu, cietokšņu un atsevišķu būvju plānus un skatus; šie zīmējumi publicēti krājumā ''"Svecia antiqua at hondierna"'' (1665-1714). [[Category:Inženieri|Dalbergs, Eriks]] [[Category:Latvijas vēsture|Dalbergs, Eriks]] [[be:Эрык Дальберг]] [[de:Erik Jonsson Dahlberg]] [[en:Erik Dahlberg]] [[et:Erik Dahlberg]] [[sv:Erik Dahlbergh]] 10949 32889 2006-03-06T22:26:58Z Dekaels 268 +kat. '''Saules baterija''' – pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators [[Saule]]s starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā. Saules baterija sastāv no silīcija, kadmija sulfīda vai gallija arsenīda fotoelementiem, tās jauda var sasniegt vairākus desmitus kW. Saules baterijas lieto galvenokārt [[kosmiskais lidaparāts|kosmisko lidaparātu]] elektroapgādei. [[Category:Enerģētika]] [[Category:Kosmonautika]] 10951 32890 2006-03-06T22:27:35Z Dekaels 268 +kat. '''Radioizotopiskais termoelektroģenerators''' – ierīce, kas radioaktīvo izotopu sabrukšanas izdalīto siltumu pārvērš elektriskajā enerģijā. Kosmonautikā radioizotopiskais termoelektroģeneratorus izmato kā enerģijas avotu [[starplanētu zonde|starpplanētu zondēs]], kas lido tālu no Saules, kur nepietiekamā apgaismojuma dēļ nav izmantojamas [[saules baterija|saules baterijas]]. Kosmiskajos lidaparātos uzstādāmo radioizotopisko termoelektroģeneratoru jauda nepārsniedz dažus simtus W. [[Category:Enerģētika]] [[Category:Kosmonautika]] 10953 49380 2006-06-06T16:08:44Z Dainis 876 kat. Kosmonautika=>Kosmisko aparātu darbības principi '''Nolaišanās''' – vadāms [[kosmiskais aparāts|kosmiskā lidaparāta]] lidojums debess ķermeņa virsmas tuvumā, kas beidzas ar piezemēšanos uz tā. Galvenie nolaišanās veidi ir aerodinamiskā nolaišanās un nolaišanās ar raķešdzinējiem. Sk. arī [[lēnā nolaišanās|lēnā nolaišanās]]. [[Category:Kosmisko aparātu darbības principi]] 10955 49382 2006-06-06T16:16:15Z Dainis 876 kat. Kosmonautika=>Kosmisko aparātu darbības principi '''Lēnā nolaišanās''' – [[kosmiskais aparāts|kosmiskā lidaparāta]] piezemēšanās uz debess ķermeņa virsmas ar tādu ātrumu, ka netiek bojāts kosmiskais lidaparāts un necieš apkalpe. [[Category:Kosmisko aparātu darbības principi]] 10960 32905 2006-03-07T08:04:51Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Košice]] 10961 32906 2006-03-07T08:04:56Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Košice]] 10962 52806 2006-07-01T10:05:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[eo:Ljubljana]], [[vo:Ljubljana]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Ljubljana'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Karte Ljubljana si.png|167px|]] | align=center | [[Image:Wappen Ljubljana si.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 254 188 |- | Rakstos | 1144.g |- | Citi nosaukumi | '''Laibach''' ([[vācu valoda|vācu]])<br>'''Lubiana''' ([[itāļu valoda|itāļu]]) |- | Novads (''pokrájina'') | - |- | Mājaslapa | http://www.ljubljana.si/ |} {{commons|Category:Ljubljana}} [[Image:Presernov trg.jpg|Prešerena laukums|thumb|250px]] '''Ļubļana''' (''Ljubljana'') - [[Slovēnija|Slovēnijas]] galvaspilsēta un lielāka pilsēta. Atrodas valsts centrālajā daļā [[Sava|Savas]] pietekas Ļubļanicas krastos. valsts galvenais ekonomikas un kultūras centrs. Arhitektūrā ievērojama ar savdabīgā arhitekta [[Jože Plečniks|Jožes Plečnika]] darbiem, kura ietekmi uz pilsētas tēlu varētu salīdzināt ar [[Antonio Gaudi]] ietekmi uz [[Barselona|Barselonu]]. ====Vēsture==== Pilsētas apkārtnē atradās [[Senā Roma|romiešu]] pilsēta '''Emona''' (''Colonia Emona (Aemona) Iulia tribu Claudia''). '''Laibaha''' (''Laibach'') pirmoreiz rakstos pieminēta 1144.gadā. 1220.gada tā ieguva pilsētas tiesības, bet 1335.gadā nonāca [[Hābsburgi|Hābsburgu]] varā. Hābsburgu impērijā Laibaha bija Karniolas (''Carniola'') ([[slovēņu valoda|slovēņu]]- Kraņskas (''Kranjska''), [[vācu valoda|vācu]]- Krainas (''Krain'')) hercogistes galvaspilsēta. 1809.-1813.gados, [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā, Laibaha bija [[Francija|franču]] [[Ilīrijas provinces|Ilīrijas provinču]] (''Provinces illyriennes'') galvaspilsēta. 1821.gadā Laibahā notika [[Laibahas kongress]]. Pēc [[Austroungārija|Austroungārijas]] sabrukuma 1918.gadā, Ļubļana kļuva par [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistes]] Dravas banovinas centru. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Ļubļanu 1941.gada aprīlī ieņem [[Itālija|Itālijas]] karaspēks. Okupācijas gados pilsēta tika apvilkta ar 32 kilometru garu dzeloņstiepļu žogu. Pēc kara Ļubļana kļuva par Slovēnijas sociālistiskās republikas galvaspilsētu, bet 1991.gadā, pēc [[Desmitdienu karš|Desmitdienu kara]], par neatkarīgās Slovēnijas galvaspilsētu. ====Cilvēki==== Ļubļanā dzimuši: *[[Janezs Janša]] (''Janez Janša'') (1958-) - politiķis, Slovēnijas premjers (2004-) *[[Jože Plečniks]] (''Jože Plečnik'') (1872-1957) - arhitekts *[[Frics Pregls]] (''Fritz Pregl'') (1869-1930) - ķīmiķis, [[Nobela prēmija]] *[[Stane]] (''Franc Rozman-Stane'') (1911-1944) - leģendārs [[Tito]] partizāns *[[Slavojs Žižeks]] (''Slavoj Žižek'') (1949-) - filozofs, sociologs [[Category:Slovēnijas pilsētas|Lzublzana]] [[ar:ليوبليانا]] [[be:Любляна]] [[bg:Любляна]] [[bs:Ljubljana]] [[ca:Ljubljana]] [[cs:Lublaň]] [[da:Ljubljana]] [[de:Ljubljana]] [[en:Ljubljana]] [[eo:Ljubljana]] [[es:Liubliana]] [[et:Ljubljana]] [[eu:Ljubljana]] [[fa:لیوبلیانا]] [[fi:Ljubljana]] [[fr:Ljubljana]] [[hr:Ljubljana]] [[hu:Ljubljana]] [[id:Ljubljana]] [[io:Ljubljana]] [[it:Lubiana]] [[ja:リュブリャナ]] [[ka:ლიუბლიანა]] [[ko:류블랴나]] [[lb:Ljubljana]] [[lt:Liubliana]] [[mk:Љубљана]] [[nl:Ljubljana]] [[no:Ljubljana]] [[pl:Lublana]] [[pt:Ljubljana]] [[ro:Ljubljana]] [[ru:Любляна]] [[sh:Ljubljana]] [[sk:Ľubľana]] [[sl:Ljubljana]] [[sr:Љубљана]] [[sv:Ljubljana]] [[tr:Ljubljana]] [[vo:Ljubljana]] [[zh:卢布尔雅那]] 10964 32913 2006-03-07T10:36:34Z Tail 13 Pītera Brēgela Vecākā zīmējums "Lielas zivis ēd mazas zivis". {{NA-70}} Pītera Brēgela Vecākā zīmējums "Lielas zivis ēd mazas zivis". {{NA-70}} 10965 32916 2006-03-07T11:01:00Z Waterman 687 Pēc 9.gs. kapulauka materiāliem kuršu vīrietis pie Rucavas. Zinātnieki devuši atšķirīgu atrasto apģērba fragmentu skaidrojumu. Pēc jaunākajiem pētījumiem apmetnis bijis garš un galvu segusi kapuce. Pēc 9.gs. kapulauka materiāliem kuršu vīrietis pie Rucavas. Zinātnieki devuši atšķirīgu atrasto apģērba fragmentu skaidrojumu. Pēc jaunākajiem pētījumiem apmetnis bijis garš un galvu segusi kapuce. 10966 32920 2006-03-07T11:16:45Z Tail 13 Brēgela Vecākā gravīras "Lielās zivis ēd mazās zivis" reprodukcija. {{NA-70}} Brēgela Vecākā gravīras "Lielās zivis ēd mazās zivis" reprodukcija. {{NA-70}} 10967 32921 2006-03-07T11:25:16Z Waterman 687 Kuršu vīrietis pēc 9.gs. kapulauka pie Rucavas materiāliem. Zinātnieki devuši atšķirīgu atrasto apģērba fragmentu skaidrojumu. Pēc jaunākajiem pētījumiem apmetnis bijis garš un galvu segusi kapuce. Kuršu vīrietis pēc 9.gs. kapulauka pie Rucavas materiāliem. Zinātnieki devuši atšķirīgu atrasto apģērba fragmentu skaidrojumu. Pēc jaunākajiem pētījumiem apmetnis bijis garš un galvu segusi kapuce. 10968 32923 2006-03-07T11:31:37Z Tail 13 {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:Brueghelfish.jpg|300px]] |- |'''''Lielas zivis ēd mazas zivis''''' |- |'''[[Pīters Brēgels Vecākais]]''', 1556/7 |- |Tinte un papīrs, 21,6 × 30,7 cm |- |Albertīnas Grafiku kolekcija, Vīne |} '''"Lielas zivis ēd mazas zivis"''' (1556/7) ir [[Pīters Brēgels Vecākais|Pītera Brēgela Vecākā]] [[tinte]]s zīmējums (vēlāk arī [[gravīra]]). Šis ir viens no Brēgela daudzajiem darbiem, kuros attēloti nīderlandiešu sakāmvārdi. Gravīras apakšā atrodami uzraksti [[latīņu valoda|latīņu]] un [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] valodā. Latīņu valodā rakstīts: "Mazās zivis ir lielo zivju barība," – bet apakšā nīderlandiešu valodā: "Lūk, dēls, jau sen es zinu, ka lielas zivis ēd mazās." Darbā attēlots, kā vīrs, kura seja nav redzama, ar milzīgu nazi atgriež lielas zivs vēderu; no tā slīd ārā mazākas zivis, kuru mutēs savukārt redzamas vēl mazākas. Uz naža asmens redzams imperatora simbols (''globus cruciger''), kas simboliski norāda, ka karaļi un imperatori dzīvo uz savu padoto rēķina. Darbā parādās arī lidojošas un divkājainas zivis. Zīmējumu Brēgels parakstīja un datēja ar savu vārdu, taču, lai par darbu būtu lielāka interese, pēc tā veidotajā gravīrā atzīmēts, ka tās autors ir [[Hieronīms Boss]]. Uzskata, ka vārdu nomainījis darba publicētājs Hieronīms Koks. Atsevišķi kritiķi pieļauj, ka Brēgels tiešām, iespējams, ietekmējies no kāda pazuduša Bosa darba, taču lielākā daļa uzskata, ka viņš no Bosa tikai ietekmējies. Gravīras autors (kurš strādāja pēc Brēgela metiem) ir Pīters van der Heidens. [[Image:Brueghelengravingfish.jpg|thumb|600px|left|"Lielas zivis ēd mazas zivis" (gravīra, 1557)]] [[Category:Pītera Brēgela Vecākā darbi]] 10969 32933 2006-03-07T12:02:56Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ļubļana]] 10970 32934 2006-03-07T12:03:03Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ļubļana]] 10971 32938 2006-03-07T13:06:19Z Tail 13 {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:Brueghel-tower-of-babel.jpg|300px]] |- |'''''Bābeles tornis''''' |- |'''[[Pīters Brēgels Vecākais]]''', 1563 |- |Eļļa, ozolkoks, 114 × 155 cm |- |Mākslas vēstures muzejs, [[Vīne]] |} '''"Bābeles tornis"''' (1563) ir [[Pīters Brēgels Vecākais|Pītera Brēgela Vecākā]] glezna. Gleznas pamatā ir [[Bībele]]s sižets par [[Bābeles tornis|Bābeles torni]], kas vēsta, ka cilvēki vēlējušies uzcelt torni, kas sniegtos līdz debesīm, bet [[Dievs (kristietībā)|Dievs]] viņus sodījis par lepnību un atņēmis kopīgo valodu, tāpēc viņi vairs nav varējuši saprasties un torni nav pabeiguši. Gleznā torni ieradies apskatīt karalis Nimrods, kurš pavēlēja to uzcelt. Šo Bībeles sižetu Brēgels gleznojis vismaz divreiz, taču saglabājušās tikai divas no gleznām – "Bābeles tornis" un "[["Mazais" Bābeles tornis]]". Brēgels Bībeles sižetu atainojis ar daudzām reālistiskām detaļām – piemēram, fonā attēlojot pilsētu, torni novietojot netālu no ūdens, pa kuru iespējams pievest materiālus, precīzi attēlojot pacelšanas iekārtas utt. [[Category:Pītera Brēgela Vecākā darbi]] 10972 32940 2006-03-07T13:10:46Z Tail 13 Pītera Brēgela Vecākā gleznas ""Mazais" Bābeles tornis" reprodukcija. {{NA-70}} Pītera Brēgela Vecākā gleznas ""Mazais" Bābeles tornis" reprodukcija. {{NA-70}} 10973 32945 2006-03-07T13:22:42Z Tail 13 {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:Littlebabel.jpg|300px]] |- |'''''"Mazais" Bābeles tornis''''' |- |'''[[Pīters Brēgels Vecākais]]''', apm. 1563.g. |- |Eļļa, koks, 60 × 74,5 cm |- |Beimana van Bēningema muzejs, [[Roterdama]] |} '''""Mazais" Bābeles tornis"''' (apm. 1563.g.) ir [[Pīters Brēgels Vecākais|Pītera Brēgela Vecākā]] glezna, kuras pamatā ir [[Bībele]]s sižets par [[Bābeles tornis|Bābeles torņa]] celšanu. Kristīgajā mitoloģijā Bābeles tornis simbolizē lepnību. Saglabājušās divas Brēgela gleznas ar šādu tematiku – "[[Bābeles tornis (glezna)|Bābeles tornis]]" un ""Mazais" Bābeles tornis". Pirmajā attēlots karalis Nimrods, kurš licis celt torni, – tādējādi Brēgels kritizē pasaulīgās varas ambīcijas. Šajā gleznā savukārt redzama reliģiska procesija, kas virzās uz augšu pa torni – tādējādi tiek kritizēta [[katoļu baznīca]]. [[Category:Pītera Brēgela Vecākā darbi]] 10974 32949 2006-03-07T13:28:17Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Helsinki]] 10975 32950 2006-03-07T13:28:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Helsinki]] 10976 32957 2006-03-07T14:20:12Z Lielais Rolands 592 10977 32958 2006-03-07T14:26:29Z Lielais Rolands 592 10978 33783 2006-03-13T23:35:26Z Feens 37 [[Image:No_putna_lidojuma_cietoksnis.jpg|thumb|Daugavgrīvas cietoksnis no putna lidojuma]] [[Image:Vieni_no_diviem_vārtiem.jpg|thumb|Vieni no vārtiem, kas ved cietoksnī]] [[Image:Daunamunde.jpg|thumb|Vācijas ķeizars [[Vilhelms II]] 1917.gadā inspicē cietoksni]] Daugavgrīvas cietokšņa pirmsākumi ir meklējami jau 17. gs., kad pirmos nocietinājumus - Jaunās grīvas skansti 1608. gadā [[Poļu-zviedru karš|Poļu-zviedru kara]] laikā uzbūvēja zviedru armija. Pēc Rīgas iekarošanas kara darbībā sagrautā nocietinājumu vietā zviedru ģenerāļa Rotenberga vadībā 17. gs. 40.g. uzbūvēja modernu cietoksni ar pieciem bastioniem un diviem vārtiem. Cietoksnī bija izvietoti 120 [[lielgabals|lielgabali]] un [[mortīra|mortīras]], zaldātu kazarmas, virsnieku dzīvokļi, garnizona baznīca, pārtikas un munīcijas noliktavas. 17.gs. pēdēja ceturksnī, zviedri modernizēja cietoksni, sekojot līdzi tā laika standartiem. Piecus agrākos bastionus paplašināja, uzbūvēja sesto bastionu, jaunus kazemātus, pulvera pagrabus, uzbēra vaļņus un padziļināja grāvjus. Modarnizēšanas darbus vadīja zviedru kara inženieris [[Ēriks Dālbergs]]. Un ap šo laikā cietoksnis ieguva Daugavgrīvas cietokšņa nosaukumu ar kuru mēs to pazīstam tagad. [[Ziemeļu karŠ|Ziemeļu kara]] rezultātā, [[1710]]. gadā, cietoksnis nonāca Krievijas armijas rokās un tās garnizons cietoksnī palika līdz pat [[1917]]. gadam. [[1919]]. gadā cietoksnis kļuva par Latvijas armijas artilērijas pulka novietni. Pirmās Padomju okupācijas laikā cietoksnī tika izvietotas Baltijas flotes vienības, kas atkāpās pēc vācu iebrukumu. Toties jau [[1944]]. gadā – tūlīt pēc [[Sarkanā Armija|Sarkanarmijas]] ienākšanas Rīgā, Daugavgrīvas cietoksnī atkal izvietojas PSRS Baltijas flotes karaspēka vienības. Padomju okupācijas laikā Cietoksnī bija izvietotas šādas militārās vienības un objekti: * mīnu traleris * 2 zemūdenes * apsardzes daļa * kuģu remontdarbnīcas Daugavgrīvas cietoksni mūsdienās izmantots kā Latvijas Republikas muitas zona. {{commons|Category:Fort of Daugavgriva}} [[en:Daugavgriva]] 10979 32964 2006-03-07T14:55:03Z Tail 13 Pītera Brēgela Vecākā gleznas "Nīderlandiešu sakāmvārdi" reprodukcija. {{NA-70}} Pītera Brēgela Vecākā gleznas "Nīderlandiešu sakāmvārdi" reprodukcija. {{NA-70}} 10980 48207 2006-05-30T12:39:01Z 84.135.102.154 +[[nds:Apolo Nsibambi]] '''Apolo Nsibambi''' (dzimis 1938. gada 27. novembrī) ir [[Uganda|Ugandas]] politiķis un Ugandas premjerministrs. [[category:Uganda]] [[de:Apolo Nsibambi]] [[en:Apolo Nsibambi]] [[gl:Apolo Nsibambi]] [[he:אפולו נסיבמבי]] [[nds:Apolo Nsibambi]] [[pl:Apolo Nsibambi]] 10982 32969 2006-03-07T15:39:07Z Juzeris 23 kat. [[Category:Sportisti pēc sporta veida]] 10984 32984 2006-03-07T16:50:08Z Feens 37 [[Category:Dienvidkoreja]] [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 10987 39814 2006-04-11T11:24:03Z Tail 13 {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:800px-Bruegel Proverbs.jpg|300px]] |- |'''''Nīderlandiešu sakāmvārdi''''' |- |'''[[Pīters Brēgels Vecākais]]''', 1559 |- |Eļļa, koks, 117 × 163 cm |- |Berlīnes Gleznu galerija |} '''"Nīderlandiešu sakāmvārdi"''' (1559) ir [[Pīters Brēgels Vecākais|Pītera Brēgela Vecākā]] glezna. Šajā gleznā viņš attēlo cilvēku muļķību un pārmērības ar vairāk nekā 100 nīderlandiešu sakāmvārdu palīdzību. Sakāmvārdu attēlojums Brēgela daiļradē sastopams bieži, piemēram, zīmējumā "[[Lielas zivis ēd mazas zivis]]" (1556) un gleznā "[[Divpadsmit sakāmvārdi]]" (1558). XVI gadsimtā sakāmvārdu vākšana bija diezgan izplatīta parādība. Gadsimta pašā sākumā sakāmvārdu un latīņu autoru spārnoto teicienu krājumu publicēja [[Roterdamas Erasms]]; drīz vien tam sekoja arī flāmu un vāciešu krājumi, savukārt 1564. gadā tika izdota pēdējā [[Fransuā Rablē]] "Pantagriela" daļa (šajā darbā parādās "sakāmvārdu sala"). Gleznā nav ievērota vienota [[perspektīva]]; uzskata, ka šo tehniku Brēgels izmantojis tādēļ, lai radītu lielāka haosa iespaidu. [[Category:Pītera Brēgela Vecākā darbi]] 10988 48544 2006-05-31T11:44:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[gl:James Joyce]], [[is:James Joyce]], [[sq:James Joyce]] [[Image:Joyce oconnell dublin.jpg|thumb|150px|Džeimsa Džoisa statuja [[Dublina|Dublinā]]]] '''Džeimss Džoiss''' (''James Augustine Aloysius Joyce'', * 1882. gada 2. februārī, † 1941. gada 13. janvārī) bija [[īri|īru]] rakstnieks - [[dzeja|dzejnieks]] un [[proza|prozaiķis]]. Džoiss tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem 20. gs. rakstniekiem, vienu no [[modernisms|modernisma]] un [[apziņas plūsma]]s literatūras aizsācējiem. Viņa pazīstamākie darbi ir stāstu krājums "Dublinieši" (''Dubliners'', 1914) un romāni "Mākslinieka portrets jaunībā" (''A Portrait of the Artist as a Young Man'', 1916), "[[Uliss]]" (''Ulysses'', 1922), "Finegana vāķēšana" (''Finnegans Wake'', 1939). Džoiss lielākoties dzīvoja ārpus [[Īrija]]s. Džoisa slavenākais darbs ir romāns "Uliss", kas vēsta par vienu dienu (1904. gada 16. jūniju) [[Dublina]]s ebreja Leopolda Blūma dzīvē. Romāna sižetam, darbībai un varoņiem ir daudz paralēļu ar [[Homērs|Homēra]] eposu "Odiseja". Darbs sarakstīts apziņas plūsmas tehnikā. "Uliss" vispirms tika daļēji publicēts [[ASV]] žurnālā ''"The Little Review"'', bet pirmo reizi atsevišķā grāmata tas tika izdots [[Francija|Francijā]] [[Parīze|Parīzē]]. Romāns ASV bijis aizliegts līdz 1933. gadam. {{stub}} [[Category:Īru rakstnieki|Džoiss, Džeimss]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Džoiss, Džeimss]] [[af:James Joyce]] [[cs:James Joyce]] [[cy:James Joyce]] [[da:James Joyce]] [[de:James Joyce]] [[el:Τζαίημς Τζόυς]] [[en:James Joyce]] [[eo:James Joyce]] [[es:James Joyce]] [[et:James Joyce]] [[fa:جیمز جویس]] [[fi:James Joyce]] [[fr:James Joyce]] [[ga:James Joyce]] [[gl:James Joyce]] [[he:ג'יימס ג'ויס]] [[hr:James Joyce]] [[hu:James Joyce]] [[ia:James Joyce]] [[is:James Joyce]] [[it:James Joyce]] [[ja:ジェイムズ・ジョイス]] [[ko:제임스 조이스]] [[mk:Џемс Џојс]] [[nl:James Joyce]] [[no:James Joyce]] [[pl:James Joyce]] [[pt:James Joyce]] [[ro:James Joyce]] [[ru:Джойс, Джеймс]] [[scn:James Joyce]] [[sh:James Joyce]] [[simple:James Joyce]] [[sk:James Joyce]] [[sl:James Joyce]] [[sq:James Joyce]] [[sr:Џемс Џојс]] [[sv:James Joyce]] [[tr:James Joyce]] [[uk:Джойс Джеймс]] [[zh:詹姆斯·乔伊斯]] 10989 32993 2006-03-07T17:21:30Z Juzeris 23 palaboju kategoriju, lai augstākās kategorijās to parādītu pēc alfabēta [[Category:Rakstnieki pēc tautības|Iru rakstnieki]] 10990 33004 2006-03-07T18:08:12Z Dekaels 268 Umberto Eko attēls no ru.wiki. Umberto Eko attēls no ru.wiki. 10991 44061 2006-05-10T07:03:59Z Feens 37 +cat [[Image:Umberto Eko.jpg|thumb|200px|Umberto Eko]] '''Umberto Eko''' (''Umberto Eco'', * 1932. gada 5. janvārī) ir [[itālieši|itāliešu]] rakstnieks, filozofs, [[viduslaiki|viduslaiku]] kultūras un [[semiotika]]s speciālists. Eko ir [[Boloņa]]s universitātes semiotikas profesors. Eko ir viens no zināmākajiem mūsdienu itāliešu rakstniekiem un filozofiem. Viņa populārākais darbs ir romāns "[[Rozes vārds]]". Eko darbi tiek pieskaitīti [[postmodernisms|postmodernisma]] literatūrai, tiem raksturīgs liels slēptu un neslēptu citātu izmantojums ([[intertekstualitāte]]), fragmentaritāte. Umberto Eko romāni: * "Rozes vārds" (''Il nome della rosa'', 1980) * "Fuko svārsts" (''Il pendolo di Foucault'', 1988) * "Iepriekšējās dienas sala" (''L'isola del giorno prima'', 1994) * "Bodolīno" (''Baudolino'', 2000) * "Karalienes Loanas noslēpumainā liesma" (''La misteriosa fiamma della regina Loana'', 2004) {{stub}} [[Category:Itāliešu filozofi|Eko, Umberto]] [[Category:Itāliešu rakstnieki|Eko, Umberto]] [[Category:Itāliešu valodā rakstošie|Eko, Umberto]] [[be:Умбэрта Эка]] [[bg:Умберто Еко]] [[ca:Umberto Eco]] [[cs:Umberto Eco]] [[da:Umberto Eco]] [[de:Umberto Eco]] [[en:Umberto Eco]] [[eo:Umberto Eco]] [[es:Umberto Eco]] [[et:Umberto Eco]] [[fi:Umberto Eco]] [[fr:Umberto Eco]] [[gl:Umberto Eco]] [[he:אומברטו אקו]] [[hu:Umberto Eco]] [[io:Umberto Eco]] [[is:Umberto Eco]] [[it:Umberto Eco]] [[ja:ウンベルト・エーコ]] [[ko:움베르토 에코]] [[lt:Umberto Eco]] [[mk:Умберто Еко]] [[nl:Umberto Eco]] [[no:Umberto Eco]] [[pl:Umberto Eco]] [[pt:Umberto Eco]] [[ro:Umberto Eco]] [[ru:Эко, Умберто]] [[sk:Umberto Eco]] [[sr:Умберто Еко]] [[sv:Umberto Eco]] [[tr:Umberto Eco]] [[uk:Умберто Еко]] [[zh:翁贝托·埃可]] 10992 33009 2006-03-07T18:31:19Z Dekaels 268 [[Category:Filozofi pēc tautības]] 10993 33010 2006-03-07T18:31:38Z Dekaels 268 [[Category:Filozofija]] 10994 33016 2006-03-07T18:35:04Z Dekaels 268 [[Category:Filozofi pēc tautības]] 10995 33019 2006-03-07T18:36:55Z Dekaels 268 [[Category:Filozofi pēc tautības]] 10997 50983 2006-06-18T12:18:35Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sv:T.S. Eliot]] [[Image:Tseliot.jpg|thumb|200px|Tomass Stērnss Eliots]] '''Tomass Stērnss Eliots''' (''Thomas Stearns Eliot'', * 1888. gada 26. septembrī, † 1965. gada 4. janvārī) bija [[amerikāņi|amerikāņu]]-[[angļi|angļu]] [[dzeja|dzejnieks]], [[dramaturģija|dramaturgs]], [[literatūra]]s kritiķis, [[Nobela prēmija]]s literatūrā ieguvējs (1948). Eliota pazīstamākie darbi ir poēmas "Alfreda Prūfroka mīlas dziesma" (''The Love Song of J. Alfred Prufrock'') un "Izpostītā zeme" (''The Waste Land''). Eliots uzskatāms par vienu no izcilākajiem [[modernisms|modernisma]] dzejniekiem. Eliots dzimis [[Sentluisa|Sentluisā]] [[ASV]], studējis [[Hārvarda]]s universitātē, tad pārcēlies uz [[Eiropa|Eiropu]]. Studējis matemātiku, filozofiju un dažādas Eiropas valodas [[Sorbonnas universitāte|Sorbonnas universitātē]], tad 1911. gadā atgriezies ASV un studējis doktorantūrā Hārvardā. 1914. gadā Eliots atkal devās uz Eiropu - vispirms uz [[Marburga|Marburgu]], tad [[Oksforda|Oksfordu]]. 1927. gadā viņš pieņēma [[Lielbritānija]]s pilsonību. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Andrē Žids]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1948]] | pēc = [[Viljams Folkners]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Amerikāņu rakstnieki|Eliots Tomass Stērnss]] [[Category:Angļu rakstnieki|Eliots Tomass Stērnss]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Eliots Tomass Stērnss]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Eliots Tomass Stērnss]] [[bg:Томас Стърнз Елиът]] [[cs:Thomas Stearns Eliot]] [[de:T. S. Eliot]] [[en:T. S. Eliot]] [[eo:T. S. Eliot]] [[es:T. S. Eliot]] [[fi:T. S. Eliot]] [[fr:Thomas Stearns Eliot]] [[gl:T.S. Eliot]] [[he:תומס סטרנס אליוט]] [[hr:Thomas Stearns Eliot]] [[hu:T. S. Eliot]] [[id:Thomas Stearns Eliot]] [[it:Thomas Stearns Eliot]] [[ja:T・S・エリオット]] [[ko:T. S. 엘리엇]] [[ku:Thomas Stearns Eliot]] [[nl:T.S. Eliot]] [[no:T.S. Eliot]] [[pl:Thomas Stearns Eliot]] [[pt:T. S. Eliot]] [[ro:T. S. Eliot]] [[ru:Элиот, Томас Стернз]] [[sa:टी. एस. एलियट]] [[simple:T. S. Eliot]] [[sr:Томас Стернс Елиот]] [[sv:T.S. Eliot]] [[tr:T. S. Eliot]] [[zh:托马斯·斯特尔那斯·艾略特]] 10998 36090 2006-03-22T21:03:08Z Juzeris 23 kalendārs {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''7. marts''' - 66. gada diena pēc Gregora kalendāra (67. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 299 dienas. == Notikumi == * [[1918]] - [[Pirmais pasaules karš]]: [[Somija]] noslēdz aliansi ar [[Vācija|Vāciju]]. * [[1996]] - Darbu uzsāk pirmais, demokrātiski ievēlētais [[Palestīnieši|palestīniešu]] parlaments. == Dzimuši == * [[1806]] - [[Vilhelms Kristiāns Pantēnijs]], vācbaltu žurnālists (miris [[1849]]) * [[1891]] - [[Teodors Spāde]], [[Latvijas kara flote|Latvijas kara flotes]] admirālis (miris [[1970]]) * [[1941]] [[Andrejs Mironovs]], krievu aktieris (miris [[1987]]) * [[1980]] - [[Laura Prepona]] (''Laura Prepon''), amerikāņu aktrise == Miruši == * [[322 p.m.e.]] - Aristotelis, sengrieķu filozofs (dzimis [[384 p.m.e.]]) * [[1975]] - [[Bens Blue]] (''Ben Blue''), kanādiešu aktieris (dzimis [[1901]]) * [[1999]] - [[Stenlijs Kubriks]] (''Stanley Kubrick'') (dzimis [[1928)]] == Brīvdienas un piemiņas dienas == [[Albanija|Albānijā]] - [[Skolotāju diena]]. [[af:7 Maart]] [[an:7 de marzo]] [[ar:7 مارس]] [[ast:7 de marzu]] [[be:7 сакавіка]] [[bg:7 март]] [[bs:7. mart]] [[ca:7 de març]] [[ceb:Marso 7]] [[co:7 di marzu]] [[cs:7. březen]] [[csb:7 strumiannika]] [[cv:Пуш, 7]] [[cy:7 Mawrth]] [[da:7. marts]] [[de:7. März]] [[el:7 Μαρτίου]] [[en:March 7]] [[eo:7-a de marto]] [[es:7 de marzo]] [[et:7. märts]] [[eu:Martxoaren 7]] [[fi:7. maaliskuuta]] [[fo:7. mars]] [[fr:7 mars]] [[fur:7 di Març]] [[fy:7 maart]] [[ga:7 Márta]] [[gl:7 de marzo]] [[he:7 במרץ]] [[hr:7. ožujka]] [[hu:Március 7]] [[ia:7 de martio]] [[id:7 Maret]] [[ie:7 marte]] [[io:7 di marto]] [[is:7. mars]] [[it:7 marzo]] [[ja:3月7日]] [[jv:7 Maret]] [[ka:7 მარტი]] [[ko:3월 7일]] [[ku:7'ê adarê]] [[lb:7. Mäerz]] [[lt:Kovo 7]] [[mk:7 март]] [[mr:मार्च ७]] [[ms:7 Mac]] [[nl:7 maart]] [[nn:7. mars]] [[no:7. mars]] [[oc:7 de març]] [[os:7 мартъийы]] [[pam:Marsu 7]] [[pl:7 marca]] [[pt:7 de Março]] [[ro:7 martie]] [[ru:7 марта]] [[scn:7 di marzu]] [[sco:7 Mairch]] [[se:Njukčamánu 7.]] [[simple:March 7]] [[sk:7. marec]] [[sl:7. marec]] [[sq:7 Mars]] [[sr:7. март]] [[sv:7 mars]] [[te:మార్చి 7]] [[th:7 มีนาคม]] [[tl:Marso 7]] [[tr:7 Mart]] [[tt:7. Mart]] [[uk:7 березня]] [[vi:7 tháng 3]] [[wa:7 di måss]] [[war:Marso 7]] [[zh:3月7日]] 10999 51864 2006-06-25T02:40:45Z YurikBot 213 robot Modifying: [[tr:John Robert Fowles]] [[Image:Fowles.jpg|thumb|250px|Džons Faulzs]] '''Džons Faulzs''' (''John Robert Fowles'', * 1926. gada 31. martā, † 2005. gada 5. novembrī) bija [[Lielbritānija|britu]] rakstnieks un esejists. Viņa slavenākie darbi ir romāni "Burvis" (''The Magus'', 1965), "Franču leitnanta draudzene" (''The French Lieutenant's Woman'', 1969), stāstu krājums "Melnkoka tornis" (''The Ebony Tower'', 1974; latviski tulk. Maija Andersone, 1982). Faulzs studējis [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu]] valodas, strādājis par skolotāju [[Francija|Francijā]], [[Grieķija|Grieķijā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. Pēc romāna "Kolekcionārs" (''The Collector'', 1963) publicēšanas Faulzs pievērsās tikai literārajai darbībai. Romāna "Franču leitnanta draudzene" ekranizācija (1981) tika nominēta [[Oskara balva]]i. Faulzs nomira 2005. gada 5. novembrī pēc ilgas slimības. Džona Faulza romāni: * "Kolekcionārs" (''The Collector'', 1963, latviski tulk. Signe Rirdance, 1996); * "Burvis" (''The Magus'', 1965, sarakstīts agrāk, pirms romāna "Kolekcionārs"; latviski tulk. Karīna Tillberga, Normunds Pukjans, 2001); * "Franču leitnanta draudzene" (''The French Lieutenant's Woman'', 1969; latviski tulk. Ainis Ulmanis, 1993, 2002); * "Daniels Martins" (''Daniel Martin'', 1977); * "Mantisa" (''Mantissa'', 1982); * "Kāpurs" (''A Maggot'', 1985). {{stub}} [[Category:Angļu rakstnieki|Faulzs, Džons]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Faulzs, Džons]] [[br:John Fowles]] [[cv:Фаулз Джон]] [[cy:John Fowles]] [[de:John Fowles]] [[en:John Fowles]] [[es:John Fowles]] [[et:John Fowles]] [[fi:John Fowles]] [[fr:John Fowles]] [[gl:John Fowles]] [[ja:ジョン・ファウルズ]] [[pl:John Fowles]] [[ro:John Fowles]] [[ru:Фаулз, Джон Роберт]] [[sv:John Fowles]] [[tr:John Robert Fowles]] [[zh:约翰·福尔斯]] 11000 50086 2006-06-11T09:09:20Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:William Faulkner]] [[Image:William Faulkner 1954 (3) (photo by Carl van Vechten).jpg|thumb|200px|Viljams Folkners (1954, [[Karls van Vehtens|Karla van Vehtena]] foto)]] '''Viljams Folkners''' (''William Cuthbert Faulkner'', * 1897. gada 25. septembrī, † 1962. gada 6. jūlijā) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks, [[Nobela prēmija]]s literatūrā ieguvējs (1949), viens no ietekmīgākajiem autoriem amerikāņu literatūrā. Folkners ir viens no nozīmīgākajiem [[modernisms|modernisma]] pārstāvjiem [[ASV]]. Dažkārt viņš tiek uzskatīts pat par vienīgo īsteno modernistu ASV trīsdesmitajos gados, [[Eiropa]]s rakstnieku [[Džeimss Džoiss|Džeimsa Džoisa]], [[Virdžīnija Vulfa|Virdžīnijas Vulfas]], [[Marsels Prusts|Marsela Prusta]], [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] tradīcijas turpinātāju ASV. Folknera darbiem raksturīga [[apziņas plūsma]]s tehnikas, daudzu vēstījuma skatpunktu, mainīga vēstījuma laika izmantojums. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Stērns Eliots]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1949]] | pēc = [[Bertrāns Rasels]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Amerikāņu rakstnieki|Folkners, Viljams]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Folkners, Viljams]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Folkners, Viljams]] [[br:William Faulkner]] [[bs:William Faulkner]] [[ca:William Faulkner]] [[cs:William Faulkner]] [[da:William Faulkner]] [[de:William Faulkner]] [[en:William Faulkner]] [[eo:William Faulkner]] [[es:William Faulkner]] [[fa:ویلیام فاکنر]] [[fi:William Faulkner]] [[fr:William Faulkner]] [[he:ויליאם פוקנר]] [[hr:William Faulkner]] [[hu:William Faulkner]] [[is:William Faulkner]] [[it:William Faulkner]] [[ja:ウィリアム・フォークナー]] [[ka:ფოლკნერი, უილიამ]] [[lt:William Faulkner]] [[nl:William Faulkner]] [[nn:William Faulkner]] [[no:William Faulkner]] [[pl:William Faulkner]] [[pt:William Faulkner]] [[ro:William Faulkner]] [[ru:Фолкнер, Уильям]] [[sh:Vilijam Fokner]] [[sk:William Faulkner]] [[sr:Вилијам Фокнер]] [[sv:William Faulkner]] [[tr:William Faulkner]] [[vi:William Faulkner]] [[zh:威廉·福克納]] 11001 46557 2006-05-21T08:05:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Poroszok]] '''Prūši''' - izzudusi [[balti|baltu]] tauta [[Prūsija|Prūsijas]] teritorijā (apmēram mūsdienu [[Krievija|Krievijā]], [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]] un [[Polija|Polijā]], [[Vārmijas-Mazūrijas vojevodiste|Vārmijas-Mazūrijas vojevodistē]]), kas visvairāk cieta no [[krustneši|krustnešu]] iebrukumiem. Prūšus pakāpeniski asimilēja un šīs tautas apzīmējums zaudēja savu baltisko nozīmi. Turpmāk tas sāka saistīties ar vācu lielvalsti (18.gs. sākumā [[Brandenburga|Brandenburgas]] markgrāfs pasludināja sevi par karali Prūsijā (''König in Preußen''), bet kopš [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmās dalīšanas]] - Prūsijas karali (''König von Preußen'')). Prūšu vārds kā ''Bruzi, Brūs'' minēts 9. un 10.gs. [[vācieši|vācu]] un [[arābi|arābu]] rakstos. Citos viduslaiku avotos atrodami šādi varianti: ''Pruzze, Pruze''. Prūšu lingvistiskās kopienas robežas 12. un 13.gs ziemeļos veidoja [[Nemuna]] un [[Baltijas jūra]], rietumos [[Visla]], austrumos [[Sudāva]], bet salīdzinoši mainīgas bija dienvidu robežas ar [[poļi|poļiem]]. [[Dīsburga|Duisburgas]] Pēteris min vienpadsmit Prūsijas novadus. Polijas valdnieks [[Konrāds I (Polija)|Mazovijas Konrāds]] 1226. gadā prūšu pakļaušanai un kristianizēšanai aicināja talkā militāri reliģisko [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], kuri, nodibinot [[Torna|Tornu]] [[Kulmas zeme|Kulmas zemē]] kā atbalsta bāzi, organizēja krusta karagājienus uz Prūsiju. [[Category:Balti]] {{Link FA|ru}} [[cs:Prusové]] [[de:Prußen]] [[en:Prussian people]] [[hu:Poroszok]] [[lt:Prūsai]] [[no:Gammelprøysserne]] [[pl:Prusowie]] [[pt:Prussianos]] [[ru:Пруссы]] [[sv:Prusser]] 11002 50635 2006-06-15T03:48:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Etnoniem]] '''Etnonīms''' ir [[etnoss|etnosa]] (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums. Izcelsme - [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''ethnos'' ‘tauta’ + ''onyma'' ‘vārds’. [[Category:Valodniecība]] [[de:Ethnonym]] [[en:Ethnonym]] [[fr:Ethnonyme]] [[nl:Etnoniem]] [[pl:Etnonim]] [[ru:Этноним]] 11003 49976 2006-06-10T23:48:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[als:Max Frisch]] '''Makss Frišs''' (''Max Frisch'', * 1911. gada 15. maijā [[Cīrihe|Cīrihē]], † 1991. gada 4. aprīlī turpat) bija [[Šveice|šveiciešu]] rakstnieks, [[dramaturģija|dramaturgs]] un arhitekts, viens no nozīmīgākajiem [[vācu valoda|vācu valodā]] rakstošajiem autoriem pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], ietekmīgako Šveices rakstnieku līdzās [[Frīdrihs Dirrenmats|Frīdriham Dirrenmatam]]. Friša izcilākie darbi ir romāni "Štillers" (''Stiller'', 1954), "Homo faber" (''Homo faber'', 1957), "Saukšu sevi par Gantenbeinu" (''Meine Name sei Gantenbein'', 1964). Šie darbi tulkoti un izdoti arī latviešu valodā. Latviski izdoti arī romāni "Montauka" (''Montauk'', 1975) un "Zilbārdis" (''Blaubart'', 1982). {{stub}} [[Category:Šveiciešu rakstnieki|Frišs, Makss]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Frišs, Makss]] [[als:Max Frisch]] [[bs:Max Frisch]] [[ca:Max Frisch]] [[de:Max Frisch]] [[en:Max Frisch]] [[eo:Max Frisch]] [[es:Max Frisch]] [[fr:Max Frisch]] [[hr:Max Frisch]] [[it:Max Frisch]] [[nl:Max Frisch]] [[pl:Max Frisch]] [[pt:Max Frisch]] [[ro:Max Frisch]] [[sv:Max Frisch]] 11005 33053 2006-03-07T20:53:48Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Seula]] 11006 33054 2006-03-07T20:54:10Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Seula]] 11007 33092 2006-03-08T11:25:18Z Yyy 146 cat~~ Plostošana ir senāk praktizēta vispārzināma procedūra baļķu nogādāšanai pa ūdensceļiem, savienojot tos kopā (izveidojot [[plosts|plostu]]). Ar plostošanu nodarbojās [[plostnieki]]. Ar vārdu «plostošana» un «plostot» dažkārt sarunvalodā saprot arī lielapjoma, bieži vien nekulturālu alkoholisko dzērienu lietošanu. [[Category:Tehnika]] [[en:Log driving]] [[fr:Flottage du bois]] [[sv:Flottning]] 11008 33072 2006-03-08T07:52:43Z 195.13.137.43 Plostnieki - ļaudis, kas agrāk pelnīja iztikai, pa ūdensceļiem (upēm) nogādājot baļķus ostās, kas parasti atradās šo upju grīvā. 11009 33077 2006-03-08T08:58:11Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[nepiesātinātie ogļūdeņraži]] 11010 51059 2006-06-18T16:37:34Z YurikBot 213 robot Modifying: [[tl:Lungsod ng Sevilla]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Sevilla'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:ES Sevilla, location map .png|160px|]] | align=center | [[Image:WappenSevilla.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 702 516<br>1 291 260 (aglom.) |- | Dibināta | [[Senā Roma|Senās Romas]] laikos |- | Autonomais novads (''comunidad autónoma'') | [[Andalūzija]] |- | Province (''provincia'') | [[Seviļas province]] |- | Mājaslapa | http://www.sevilla.org/ |} {{commons|Category:Sevilla}} [[Image:Cathedral_and_Archivo_de_Indias_-_Seville.jpg|thumb|250px|Skats uz Seviļas katedrali un ''Archivo de Indias'' ēku]] '''Seviļa''' (''Sevilla'') - pilsēta [[Spānija|Spānijas]] dienvidos [[Gvadalkira|Gvadalkiras]] upes krastos. Spānijas dienvidu kultūras, mākslas un finanšu centrs. [[Andalūzija|Andalūzijas]] un [[Seviļas province|Seviļas provinces]] galvaspilsēta. Seviļā 1881.gadā konstatēja [[Eiropa|Eiropas]] gaisa temperatūras maksimumu - +50 grādi pēc [[Celsija skala|Celsija]]. Seviļa slavena ar [[flamenko]] mūziku, saldumiem (''polvorones, mantecados, pestiños, Roscos fritos, magdalenas, yemas de San Leandro, Tortas de Aceite'') un ''Semana Santa'' svētku procesijām. ====Vēsture==== [[Senā Roma|Romiešu]] laikā šeit viens no ''Hispania Baetica'' provinces centriem Hispāle (''Hispalis''). Tuvumā atradās otrs liels centrs - Itālika (''Italica''), kur tika izvietoti atvaļināti romiešu leģionāri. 711. gadā pilsētu no [[vandāļi|vandāļiem]] atkaroja [[mauri]] un nosauca par Išbīliju (إشبيلية) no kā pilsētas mūsdienu nosaukums. 1248.gadā pilsētu ieņēma [[Kastīlija|Kastīlijas]] karalis [[Fernando III]], un kopš tā laika tā ir [[kristietība|kristiešu]] rokās. Vislielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja XVI un XVII gadsimtā, kad tā kļuva par galveno Spānijas jūras ostu (kaut arī diezgan dziļi iekšzemē, Seviļa ir tikai 7 m virs jūras līmeņa, un līdz Gvadalkiras aizsērēšanai tā bija jūras osta). Caur pilsētu notika [[sudrabs|sudraba]] un citu Amerikas bagātību tirdzniecība. Caur Seviļas ostu 1585.gadā eiropieši iepazina [[šokolāde|šokolādi]]. Seviļa kļuva par vienu no Spānijas mākslas centriem (skat. [[Seviļas skola]]). Tomēr vēlāk pilsēta nozīme mazinājās, jo to izkonkurēja [[Kadisa]] Gvadalkiras grīvā, kā arī, bēgot no [[inkvizīcija|inkvizīcijas]], to pameta 30 000 mauru amatnieku. [[Napoleons|Napoleona]] iebrukuma laikā Seviļa ir viens no galvenajiem spāņu pretošanās centriem. 1992.gadā Seviļā notika [[EXPO]]. ====Ievērojamākās vietas==== *Seviļas Alkazars (''Reales Alcázares'') (1364) - uz mauru pils mūriem celta karaļa pils *Indiju Galvenais arhīvs (''Archivo General de Indias'') - senu Amerikas izpētes un iekarošanas dokumentu krātuve *Seviļas katedrāle (''Catedral de Sevilla'') (1401–1519) - lielākā viduslaiku [[gotika|gotiskā]] katedrāle pasaulē. Cleta [[mošeja|mošejas]] vietā. *Zelta tornis (''Torre del Oro'') (XIII gs) - [[mauri|mauru]] celts pilsētas sargtornis ====Cilvēki==== Seviļā vai tās apkārtnē dzimuši: *[[Adriāns]] (''Publius Aelius Traianus Hadrianus'') (76-138) - Romas imperators (117-138) *[[Visente Aleiksandre]] (''Vicente Aleixandre'') (1898-1984) - dzejnieks, 1977.g [[Nobela prēmija]] *[[Gustavo Adolfo Bekers]] (''Gustavo Adolfo Bécquer'') (1836-1870) - dzejnieks *[[Huans Belmonte]] (''Juan Belmonte'') (1892-1962) - [[matadors]] *[[Felipe Gonsaless]] (''Felipe González'') (1942-) - politiķis, Spānijas premjers (1982-1996) *[[Bartolomē de Laskasass]] (''Bartolomé de Las Casas'') (1484-1566) - priesteris, [[indiāņi|indiāņu]] aizstāvis *[[Antonio Mačado]] (''Antonio Machado'') (1875-1939) - dzejnieks *[[Bartolomē Estebans Muriljo]] (''Bartolomé Esteban Murillo'') (1618-1682) - gleznotājs *[[Trajāns]] (''Marcus Ulpius Nerva Traianus'') (53-117) - Romas imperators (98-117) *[[Djego Velaskess]] (''Diego Velázquez'') (1599-1660) - gleznotājs [[Category:Spānijas pilsētas]] [[an:Sebilla]] [[ar:إشبيلية]] [[be:Сэвільля]] [[bg:Севиля]] [[ca:Sevilla]] [[cs:Sevilla]] [[da:Sevilla]] [[de:Sevilla]] [[el:Σεβίλλη]] [[en:Seville]] [[eo:Sevilo]] [[es:Sevilla]] [[eu:Sevilla]] [[fi:Sevilla]] [[fr:Séville]] [[gl:Sevilla]] [[he:סביליה]] [[hu:Sevilla]] [[ia:Sevilla]] [[id:Sevilla]] [[it:Siviglia]] [[ja:セビリャ]] [[la:Hispalis]] [[lad:Seviya]] [[lt:Sevilija]] [[nl:Sevilla (stad)]] [[nn:Sevilla]] [[no:Sevilla]] [[pl:Sewilla]] [[pt:Sevilha]] [[ro:Sevilia]] [[ru:Севилья]] [[simple:Seville]] [[sv:Sevilla]] [[tl:Lungsod ng Sevilla]] [[zh:塞維利亞]] 11011 44898 2006-05-14T00:15:06Z YurikBot 213 robot Modifying: [[zh:甘胺酸]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>Glicīns, aminoetiķskābe</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>H<sub>2</sub>NCH<sub>2</sub>COOH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>75 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1607 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>290&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>--&deg;C (sadalās))</td></tr> <tr> </table> [[Image:Glycine2.png|right|150px]] '''Glicīns''' (aminoetiķskābe, H<sub>2</sub>NCH<sub>2</sub>COOH) ir vienkāršākā [[aminoskābe]]. Tā ir balta kristātiska viela, kas šķīst ūdenī, un kam ir salda garša. Lielākajā daļā olbaltumvielu glicīns ir sastopams visai mazos daudzumos, izņēmums ir [[kolagēns]], kur tas ir ~ 1/3. Takā glicīnam pie ''alfa'' oglekļa ir divi ūdeņraža atomi, tas nav optiski aktīvs. {{amsk}} [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[de:Glycin]] [[en:Glycine]] [[eo:Glicino]] [[es:Glicina]] [[fi:Glysiini]] [[fr:Glycine (acide aminé)]] [[he:גליצין]] [[id:Glisin]] [[it:Glicina]] [[ja:グリシン]] [[lb:Glycin]] [[lt:Glicinas]] [[nl:Glycine (aminozuur)]] [[no:Glycin]] [[pl:Glicyna]] [[pt:Glicina]] [[ru:Глицин]] [[sr:Глицин]] [[sv:Glycin]] [[zh:甘胺酸]] 11012 33082 2006-03-08T09:52:01Z Feens 37 Seviļas gerbonis no fr.wiki - [http://fr.wikipedia.org/wiki/Image:WappenSevilla.png] Seviļas gerbonis no fr.wiki - [http://fr.wikipedia.org/wiki/Image:WappenSevilla.png] 11013 33090 2006-03-08T11:18:35Z Yyy 146 pāradresācija (jēdziens aprakstīts 1. rindiņā) #REDIRECT [[Karbonskābes]] 11014 33094 2006-03-08T11:53:34Z Yyy 146 en wiki ir arī atsevišķs raksts par skābju anhidrīdiem... '''Anhidrīds''' ir savienojums, kas varētu būt iegūts atšķeļot kādam citam savienojumam [[ūdens|ūdeni]]. Parasti ar jēdzienu anhidrīds, saprot '''skābes anhidrīds'''. Skābes anhidrīds ir viela, kuru iegūst atšķeļot [[skābeklis|skābekli]] saturošai skābei ūdeni. Praktiski, gan skābju ražošanā bieži vien vispirms tiek iegūts tieši anhidrīds, no kura tālāk iegūst pašu skābi. Anhidrīdi reaģē ar ūdeni, veidojot attiecīgo vielu (piem sērskābes anhidrīdam reaģējot ar ūdeni veidojas sērskābe). Neorganisko skābju anhidrīdus sauc arī par [[oksīdi|skābajiem oksīdiem]]. ===Organisko skābju anhidrīdi=== Tos iegūst atšķeļot [[karbonskābes|karbonskābēm]] ūdeni. piem. :2 CH<sub>3</sub>COOH → (CH<sub>3</sub>CO)<sub>2</sub>O + H<sub>2</sub>O Karbonskābju anhidrīdi dažās reakcijās ir aktīvāki nekā pašas karbonskābes. [[Category:Ķīmija]] [[de:Anhydride]] [[en:Anhydride]] [[es:Anhídrido]] [[he:אנהידריד]] [[ja:酸無水物]] [[nl:Anhydride]] [[sv:Anhydrid]] [[uk:Ангідрид]] 11017 33129 2006-03-08T20:42:55Z Tail 13 [[Image:Giotto - Scrovegni - -36- - Lamentation (The Mourning of Christ).jpg|thumb|300px|[[Džoto di Bondone]]s glezna "Kristus apraudāšana" (1305)]] '''Jēzus Kristus''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''Ιησούς'' – ebreju personvārda "Ješua" grieķu forma; * 6. p.m.ē.-6. [[Betlēme|Betlēmē]], † 29.-36. [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]]), pazīstams arī kā Jēzus no [[Nācarete]]s, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, [[Dievs (kristietībā)|Dieva]] dēls, Cilvēka dēls utt., ir centrālā figūra [[kristietība|kristietībā]]. Par galveno ziņu avotu par Jēzus dzīvi uzskata [[evanģēliji|evanģēlijus]]. Kristietībā uzskata, ka Jēzus Kristus ir [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]] pieminētais [[Mesija]]. [[Islāms|Islāmā]] Jēzus Kristus ir viens no nozīmīgākajiem [[pravietis|praviešiem]], kā arī mesija, taču netiek uzskatīts par Dieva dēlu. [[jūdaisms|Jūdaisti]] neuzskata Kristu par Mesiju. Saskaņā ar [[Bībele|Bībeli]] Jēzus Kristus bija [[Dāvids|Dāvida]] dinastijas pārstāvis. Daudzi kristieši uzskata, ka Jēzus ir gan Dieva dēls, gan Dievs. Kristīgā doktrīna nosaka, ka viņš dzimis [[Jaunava Marija|jaunavai]], ticis sists krustā un trešajā dienā augšāmcēlies. Mākslā tradicionāli risināta Jēzus Kristus kā cietēja tēma: viņš bieži attēlots sists krustā un ar ērkšķu vainagu galvā. Biežs motīvs ir arī ''[[pietà]]'' – Jaunava Marija ar mirušo Jēzu klēpī. [[viduslaiki|Viduslaikos]] Jēzus tika attēlots kā cēls bruņinieks, savukārt krustā sišanas motīvs attīstījies [[renesanse]]s posmā. [[Category:Islāms]] [[Category:Kristietība]] {{Link FA|de}} [[af:Jesus Christus]] [[ang:Iesus Crist]] [[ar:مسيح]] [[bg:Исус Христос]] [[be:Езус Хрыстус]] [[bn:যীশূ]] [[bs:Isus]] [[ca:Jesús de Natzaret]] [[cs:Ježíš Kristus]] [[cy:Iesu Grist]] [[da:Jesus fra Nazaret]] [[de:Jesus von Nazaret]] [[en:Jesus]] [[et:Jeesus]] [[el:Ιησούς Χριστός]] [[es:Jesús de Nazaret]] [[eo:Jesuo Kristo]] [[fr:Jésus de Nazareth]] [[ga:Íosa Críost]] [[ko:예수 그리스도]] [[hi:ईसा मसीह]] [[hr:Isus]] [[ilo:Jesus]] [[id:Yesus Kristus]] [[ia:Jesus Christo]] [[is:Jesús]] [[it:Gesù]] [[he:ישו]] [[kn:ಯೇಸು ಕ್ರಿಸ್ತ]] [[ka:ქრისტე]] [[kw:Yesu Krist]] [[sw:Yesu]] [[ku:Îsa]] [[la:Iesus Christus]] [[lt:Jėzus Kristus]] [[lb:Jesus vun Nazaret]] [[li:Zjezus Christus]] [[hu:Jézus]] [[mk:Исус Христос]] [[ms:Yesus Kristus]] [[nl:Jezus (historisch-kritisch benaderd)]] [[ja:イエス・キリスト]] [[no:Jesus Kristus]] [[nn:Jesus]] [[pl:Jezus Chrystus]] [[pt:Jesus]] [[ro:Isus din Nazaret]] [[rm:Gesu da Nazaret]] [[ru:Иисус Христос]] [[scn:Gesù Cristu]] [[simple:Jesus]] [[sk:Ježiš Kristus]] [[sl:Jezus Kristus]] [[sr:Исус Христос]] [[fi:Jeesus]] [[sv:Jesus]] [[tl:Hesus]] [[ta:இயேசு கிறிஸ்து]] [[tt:Ğaysa]] [[th:พระเยซู]] [[vi:Giê-xu]] [[tpi:Jisas]] [[tr:İsa]] [[zh:耶稣]] 11018 33102 2006-03-08T16:41:57Z Dekaels 268 Aldousa Hakslija attēls. Aldousa Hakslija attēls. 11019 49172 2006-06-04T19:18:48Z Hashar 27 robot Adding: [[bs:Aldous Huxley]] [[Image:Aldouss Hakslijs.jpg|thumb|200px|Aldouss Hakslijs]] '''Aldouss Hakslijs''' (''Aldous Leonard Huxley'', * 1894. gada 26. jūlijā, † 1963. gada 22. novembrī) bija [[Lielbritānija|britu]] rakstnieks. Vislabāk zināmā viņa daiļrades daļa ir romāni un esejas, bet viņš rakstījis arī īsos stāstus, dzeju, filmu scenārijus. Hakslija darbos bieži asi kritizēta sabiedrība, tās normas un ideāli, zinātnes ietekme uz cilvēci. Pazīstamākais Hakslija darbs ir [[antiutopija|antiutopiskais]] romāns "Brīnišķīgā jaunā pasaule" (''Brave New World'', 1932). Hakslijs ir dzimis Lielbritānijā, bet 1937. gadā pārcēlās uz dzīvi [[ASV]]. Drīz pēc pārcelšanās uz ASV viņš pievērsās misticismam, un pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] eksperimentēja ar halucinogēnu vielu [[meskalīns|meskalīnu]]. Latviešu valodā izdoti divi Hakslija romāni - "Brīnišķīgā jaunā pasaule" un "Sala" (''Island'', 1962). {{stub}} [[Category:Angļu rakstnieki|Hakslijs, Aldouss]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Hakslijs, Aldouss]] [[bs:Aldous Huxley]] [[cs:Aldous Huxley]] [[da:Aldous Huxley]] [[de:Aldous Huxley]] [[en:Aldous Huxley]] [[eo:Aldous Huxley]] [[es:Aldous Huxley]] [[eu:Aldous Huxley]] [[fa:آلدوس هاکسلی]] [[fi:Aldous Huxley]] [[fr:Aldous Huxley]] [[gl:Aldous Huxley]] [[he:אלדוס האקסלי]] [[hr:Aldous Huxley]] [[it:Aldous Huxley]] [[ja:オルダス・ハクスリー]] [[ka:ჰაქსლი, ოლდოს ლეონარდ]] [[nl:Aldous Huxley]] [[no:Aldous Huxley]] [[pl:Aldous Huxley]] [[pt:Aldous Huxley]] [[ro:Aldous Huxley]] [[ru:Хаксли, Олдос Леонард]] [[simple:Aldous Huxley]] [[sr:Алдо Хаксли]] [[sv:Aldous Huxley]] [[th:อัลดัส ฮักซเลย์]] [[tr:Aldous Huxley]] 11021 33121 2006-03-08T20:21:01Z Feens 37 bet var arī otru variantu [[Image:Altamira Bison.JPG|thumb|300px|Bizona gleznojums Altamiras alā]] '''Altamira''' ([[spāņu valoda|spāņu val.]] 'augsts skats') ir ala [[Spānija|Spānijā]]. Tā ir nozīmīga alu gleznojumu dēļ. Ala atrodas netālu no Santiljanas del Maras [[Kantabrija|Kantabrijā]], apmēram 30 km uz rietumiem no [[Santandera]]s. Ala iekļauta ''UNESCO'' Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. 1879.g. Marselīno Sanss de Sautuola un viņa meita atklāja, ka Altamiras alā atrodas [[vēlais paleolīts|vēlā paleolīta]] zīmējumi un polihromi gleznojumi, kuros attēloti savvaļas zīdītāji un cilvēku rokas. Dzīvnieku attēlojumam raksturīgs liels reālisms. Gleznojumu radīšanai tika lietota [[ogle]] un [[okers]] vai [[hematīts]]. Lai panāktu krāsu pārejas un dažādu spilgtumu, krāsa tika izberzēta vai atšķaidīta, tā radot ''[[chiaroscuro]]'' efektu. Lai panāktu trīsdimensionalitātes efektu, izmantoja alu sienu dabiskās kontūras. Tika izmantoti sarkanie, melnie, dzeltenie un brūnie toņi. Visbiežāk attēlotais dzīvnieks alā ir [[bizons]]; tas attēlots 16 reizes dažādos izmēros un pozās, blakus [[zirgs|zirgiem]] un [[briedis|briežiem]]. Izrakumus alā veica Sautuola, pēc tam arī Erminio Alkade del Rio (1902-1904), vācietis Hugo Obermaijers (1924-1925) un Hoakins Gonsaless Ečegarajs (1981). 1977. gadā Altamira apmeklējumiem tika slēgta, jo gleznojumus bojāja apmeklētāju elpas radītais mitrums. Netālu uzcelts muzejs un izveidota alas kopija, kurā iespējams aplūkot darbus. Pēc [[radioaktīvā oglekļa metode]]s noteikts, ka alas gleznojumi varētu būt veidoti apmēram 15 000-12 000 g. p.m.ē. Ala ir 270 m gara; tās galvenā eja ir 2-6 m augsta. Izšķiramas trīs zonas – liela priekštelpa, kuras gaismas avots ir dienasgaisma un kur cilvēki apmetušies kopš vēlā paleolīta sākuma, liela telpa, kurā atrodami polihromie gleznojumi (dēvēta arī par "alu laikmeta mākslas siksta kapelu"), un pārējās telpas un ejas, kurās atrodami mazāksvarīgi darbi. ==Skat. arī== * [[Lasko]] [[Category:Alu gleznojumi]] [[Category:Paleolīta māksla]] [[Category:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts]] [[de:Höhle von Altamira]] [[en:Altamira (cave)]] [[et:Altamira]] [[es:Cueva de Altamira]] [[eo:Altamira (groto)]] [[fr:Altamira]] [[hu:Altamira-barlang]] [[ja:アルタミラ洞窟]] [[lb:Altamira]] [[nl:Altamira (grot)]] [[pl:Altamira]] [[pt:Caverna de Altamira]] [[sk:Altamira (jaskyňa)]] [[sl:Altamira]] [[sv:Altamira]] [[uk:Альтаміра (печера)]] [[zh:阿尔塔米拉洞窟壁画]] 11022 33109 2006-03-08T19:54:52Z Tail 13 [[Category:Māksla]] 11023 33110 2006-03-08T19:55:38Z Tail 13 [[Category:Mākslas vēsture]] 11025 33112 2006-03-08T19:59:02Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Altamira]] 11029 45263 2006-05-15T02:12:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Axé]] '''Ašē''' ([[portugāļu valoda|portugāļu]]: ''axé'') ir populārās [[mūzika]]s stils, kas cēlies [[Salvadora (pilsēta)|Salvadorā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Vārds cēlies no rituāla sveiciena, kas nozīmē "laba vibrācija" un kas nāk no ''kandomblē'' un ''umbanda'' reliģijām. Kopš 1990.-to gadu sākuma ašē ir viens no populārākajiem popmūzikas žanriem Brazīlijā. [[Category:Mūzikas žanri]] [[de:Axé]] [[en:Axé music]] [[fi:Axé]] [[fr:Axé]] [[nl:Axé]] [[no:Axé]] [[pt:Axé Music]] 11031 33294 2006-03-10T13:47:56Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Austroungārija]] - [[Beļģija]] - [[Bulgārija]] - [[Dānija]] - [[Francija]] - [[Grieķija]] - [[Itālija]] - [[Krievija]] - [[Lielbritānija]] - [[Lihtenšteina]] - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] - [[Monako]] - [[Osmāņu impērija]] - [[Portugāle]] - [[Rumānija]] - [[Spānija]] - [[Šveice]] - [[Vācija]] - [[Zviedrija]] ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Etiopija]] - [[Libērija]] ====[[Āzija|Āzijā]]:==== [[Afganistāna]] - [[Japāna]] - [[Krievija]] - [[Ķīna]] - [[Nepāla]] - [[Osmāņu impērija]] - [[Persija]] - [[Saūda Arābija]] - [[Taizeme]] ====[[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]==== [[Argentīna]] - [[Bolīvija]] - [[Brazīlija]] - [[Čīle]] - [[Ekvadora]] - [[Kolumbija]] - [[Kostarika]] - [[Paragvaja]] - [[Peru]] - [[Urugvaja]] - [[Venecuēla]] ====[[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]==== [[ASV]] - [[Dominikana]] - [[Gvatemala]] - [[Haiti]] - [[Hondurasa]] - [[Kanāda]] - [[Meksika]] - [[Nikaragva]] - [[Salvadora (valsts)|Salvadora]] ==Radās XX gadsimtā:== *1901.gadā - [[Austrālija (valsts)|Austrālija]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1902.gadā - [[Kuba]] - no [[Spānija|Spānijas]] *1903.gadā - [[Panama]] - no [[Kolumbija|Kolumbijas]] *1905.gadā - [[Norvēģija]] - no [[Zviedrija|Zviedrijas]] *1907.gadā - [[Butāna]] - sāka valdīt pirmais monarhs *1907.gadā - [[Jaunzēlande]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1910.gadā - [[Dienvidāfrika]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1912.gadā - [[Albānija]] - no [[Osmāņu impērija|Osmāņu impērijas]] *1918.gadā - [[Čehoslovākija]] - no [[Austroungārija|Austroungārijas]] *1918.gadā - [[Igaunija]] - no [[Krievija|Krievijas]] *1918.gadā - [[Latvija]] - no [[Krievija|Krievijas]] *1918.gadā - [[Lietuva]] - no [[Krievija|Krievijas]] *1918.gadā - [[Polija]] - no [[Austroungārija|Austroungārijas]], [[Krievija|Krievijas]] un [[Vācija|Vācijas]] *1918.gadā - [[Ungārija]] - no [[Austroungārija|Austroungārijas]] *1918.gadā - [[Ziemeļjemena]] - no [[Osmāņu impērija|Osmāņu impērijas]] *1919.gadā - [[Austrija]] - no [[Austroungārija|Austroungārijas]] *1919.gadā - [[Īrija]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1921.gadā - [[Mongolija]] - no [[Ķīna|Ķīnas]] *1922.gadā - [[Ēģipte]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1923.gadā - [[Turcija]] - no [[Osmāņu impērija|Osmāņu impērijas]] *1929.gadā - [[Vatikāns]] - no [[Itālija|Itālijas]] *1932.gadā - [[Irāka]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1941.gadā - [[Libāna]] - no [[Francija|Francijas]] *1944.gadā - [[Sīrija]] - no [[Francija|Francijas]] *1945.gadā - [[Koreja]] - no [[Japāna|Japānas]] *1945.gadā - [[Indonēzija]] - no [[Nīderlande|Nīderlandes]] *1946.gadā - [[Filipīnas]] - no [[ASV]] *1946.gadā - [[Jordānija]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1947.gadā - [[Indija]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1947.gadā - [[Pakistāna]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1948.gadā - [[Dienvidkoreja]] - no [[Koreja|Korejas]] *1948.gadā - [[Izraēla]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1948.gadā - [[Mjanma]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1948.gadā - [[Šrilanka]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1948.gadā - [[Ziemeļkoreja]] - no [[Koreja|Korejas]] *1949.gada - [[Laosa]] - no [[Francija|Francijas]] *1951.gadā - [[Lībija]] - no [[Itālija|Itālijas]] *1953.gadā - [[Kambodža]] - no [[Francija|Francijas]] *1956.gadā - [[Maroka]] - no [[Francija|Francijas]] *1956.gadā - [[Sudāna]] - no [[Ēģipte|Ēģiptes]] un [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1956.gadā - [[Tunisija]] - no [[Francija|Francijas]] *1957.gadā - [[Gana]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1957.gadā - [[Malaizija]] - no [[Liebritānija|Liebritānijas]] *1958.gadā - [[Gvineja]] - no [[Francija|Francijas]] *1960.gadā - [[Benina]] - no [[Francija|Francijas]] *1960.gadā - [[Burkinafaso]] - no [[Francija|Francijas]] *1960.gadā - [[Centrālāfrika]] - no [[Francija|Francijas]] *1960.gadā - [[Čada]] - no [[Francija|Francijas]] *1960.gadā - [[Gabona]] - no [[Francija|Francijas]] *1960.gadā - [[Kamerūna]] - no [[Francija|Francijas]] un [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1960.gadā - [[Kipra]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1960.gadā - [[Kongo]] - no [[Francija|Francijas]] *1960.gadā - [[Kongo DR]] - no [[Beļģija|Beļģijas]] *1960.gadā - [[Kotdivuāra]] - no [[Francija|Francijas]] *1960.gadā - [[Madagaskara]] - no [[Francija|Francijas]] *1960.gadā - [[Mali]] - no [[Francija|Francijas]] *1960.gadā - [[Mauritānija]] - no [[Francija|Francijas]] *1960.gadā - [[Nigēra]] - no [[Francija|Francijas]] *1960.gadā - [[Nigērija]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1960.gadā - [[Senegāla]] - no [[Francija|Francijas]] *1960.gadā - [[Somālija]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] un [[Itālija|Itālijas]] *1960.gadā - [[Togo]] - no [[Francija|Francijas]] *1961.gadā - [[Sjerraleone]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1961.gadā - [[Tanganjika]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1962.gadā - [[Alžīrija]] - no [[Francija|Francijas]] *1962.gadā - [[Burundi]] - no [[Beļģija|Beļģijas]] *1962.gadā - [[Jamaika]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1962.gadā - [[Ruanda]] - no [[Beļģija|Beļģijas]] *1962.gadā - [[Samoa]] - no [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]] *1962.gadā - [[Trinidada un Tobago]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1962.gadā - [[Uganda]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1963.gadā - [[Kenija]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1963.gadā - [[Zanzibāra]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1964.gadā - [[Malāvija]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1964.gadā - [[Malta]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1964.gadā - [[Tanzānija]] - apvienojoties [[Tanganjika|Tanganjikai]] un [[Zanzibāra|Zanzibārai]] *1964.gadā - [[Zambija]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1965.gadā - [[Gambija]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1965.gadā - [[Maldīvija]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1965.gadā - [[Singapūra]] - no [[Malaizija|Malaizijas]] *1966.gadā - [[Barbadosa]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1966.gadā - [[Botsvāna]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1966.gadā - [[Gajana]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1966.gadā - [[Lesoto]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1967.gadā - [[Dienvidjemena]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1968.gadā - [[Ekvatoriālā Gvineja]] - no [[Spānija|Spānijas]] *1968.gadā - [[Maurīcija]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1968.gadā - [[Nauru]] - no [[Austrālija (valsts)|Austrālijas]] *1968.gadā - [[Svazilenda]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1970.gadā - [[Fidži]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1970.gadā - [[Tonga]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1971.gadā - [[Apvienotie Arābu Emirāti]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1971.gadā - [[Bahreina]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1971.gadā - [[Bangladeša]] - no [[Pakistāna|Pakistānas]] *1971.gadā - [[Katara]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1971.gadā - [[Omāna]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1973.gadā - [[Bahamas]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1974.gadā - [[Grenada]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1974.gadā - [[Gvineja-Bisava]] - no [[Portugāle|Portugāles]] *1975.gadā - [[Angola]] - no [[Portugāle|Portugāles]] *1975.gadā - [[Kaboverde]] - no [[Portugāle|Portugāles]] *1975.gadā - [[Komoru salas]] - no [[Francija|Francijas]] *1975.gadā - [[Mozambika]] - no [[Portugāle|Portugāles]] *1975.gadā - [[Papua-Jaungvineja]] - no [[Austrālija (valsts)|Austrālijas]] *1975.gadā - [[Santome un Prinsipi]] - no [[Portugāle|Portugāles]] *1975.gadā - [[Surinama]] - no [[Nīderlande|Nīderlandes]] *1977.gadā - [[Džibuti]] - no [[Francija|Francijas]] *1977.gadā - [[Māršala salas]] - no [[ASV]] *1978.gadā - [[Dominika]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1978.gadā - [[Tuvalu]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1978.gadā - [[Zālamana salas]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1979.gadā - [[Kiribati]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1979.gadā - [[Sentlūsija]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1979.gadā - [[Sentvinsenta un Grenadīnas]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1979.gadā - [[Zimbabve]] - no [[Rodēzija|Rodēzijas]] *1980.gadā - [[Vanuatu]] - no [[Francija|Francijas]] un [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1981.gadā - [[Antigva un Barbuda]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1981.gadā - [[Beliza]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1983.gadā - [[Sentkitsa un Nevisa]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānija]] *1983.gadā - [[Ziemeļkipras Turku republika]] - no [[Kipra|Kipras]] (atzinusi [[Turcija]]) *1984.gadā - [[Bruneja]] - no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] *1986.gadā - [[Mikronēzija]] - no [[ASV]] *1990.gadā - [[Jemena]] - apvienojoties [[Dienvidjemena|Dienvidjemenai]] un [[Ziemeļjemena|Ziemeļjemenai]] *1990.gadā - [[Piedņestra]] - no [[Moldova|Moldovas]] (nav starptautiski atzīta) *1990.gadā - [[Mozambika]] - no [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas]] *1991.gadā - [[Armēnija]] - no [[PSRS]] *1991.gadā - [[Azerbaidžāna]] - no [[PSRS]] *1991.gadā - [[Baltkrievija]] - no [[PSRS]] *1991.gadā - [[Dienvidosetija]] - no [[Gruzija|Gruzijas]] (nav starptautiski atzīta) *1991.gadā - [[Gruzija]] - no [[PSRS]] *1991.gadā - [[Horvātija]] - no [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] *1991.gadā - [[Kazahstāna]] - no [[PSRS]] *1991.gadā - [[Kirgizstāna]] - no [[PSRS]] *1991.gadā - [[Krievija]] - no [[PSRS]] *1991.gadā - [[Maķedonija]] - no [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] *1991.gadā - [[Moldova]] - no [[PSRS]] *1991.gadā - [[Slovēnija]] - no [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] *1991.gadā - [[Somalilenda]] - no [[Somālija|Somālijas]] (nav starptautiski atzīta) *1991.gadā - [[Tadžikistāna]] - no [[PSRS]] *1991.gadā - [[Turkmenistāna]] - no [[PSRS]] *1991.gadā - [[Ukraina]] - no [[PSRS]] *1991.gadā - [[Uzbekistāna]] - no [[PSRS]] *1992.gadā - [[Abhāzija]] - no [[Gruzija|Gruzijas]] (nav starptautiski atzīta) *1992.gadā - [[Bosnija un Hercegovina]] - no [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] *1992.gadā - [[Kalnu Karabaha]] - no [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas]] (nav starptautiski atzīta) *1993.gadā - [[Čehija]] - no [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]] *1993.gadā - [[Eritreja]] - no [[Etiopija|Etiopijas]] *1993.gadā - [[Slovākija]] - no [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]] *1994.gadā - [[Palau]] - no [[ASV]] ==Izzuda XX gadsimtā:== *1918.gadā - [[Austroungārija]] - kļuva par [[Austrija|Austriju]], [[Čehoslovākija|Čehoslovakiju]], [[Ungārija|Ungāriju]], kā arī daļu no [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] un [[Polija|Polijas]] *1922.gadā - [[Krievija]] - kļuva par [[PSRS]] *1923.gadā - [[Osmāņu impērija]] - kļuva par [[Turcija|Turciju]] *1948.gadā - [[Koreja]] - kļuva par [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]] un [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] *1990.gadā - [[Dienvidjemana]] - apvienojoties ar [[Ziemeļjemena|Ziemeļjemenu]], kļuva par [[Jemena|Jemenu]] *1990.gadā - [[Ziemeļjemana]] - apvienojoties ar [[Dienvidjemena|Dienvidjemenu]], kļuva par [[Jemena|Jemenu]] *1991.gadā - [[PSRS]] - kļuva par 15 neatkarīgām valstīm *1993.gadā - [[Čehoslovākija]] - kļuva par [[Čehija|Čehiju]] un [[Slovākija|Slovākiju]] ==Eksistēja tikai XX gadsimtā:== *[[Čehoslovākija]] (1918-1993) *[[Dienvidjemena]] (1967-1990) *[[Dienvidvjetnama]] *[[Koreja]] (1945-1948) *[[PSRS]] (-1991) *[[Rodēzija]] (1965-1979) *[[Vācijas Demokrātiskā Republika]] *[[Ziemeļjemena]] (1918-1990) ==Valstis XX gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Albānija]] - [[Austrija]] - [[Baltkrievija]] - [[Beļģija]] - [[Bosnija un Hercegovina]] - [[Bulgārija]] - [[Čehija]] - [[Dānija]] - [[Dienvidslāvija]] - [[Francija]] - [[Grieķija]] - [[Horvātija]] - [[Igaunija]] - [[Islande]] - [[Itālija]] - [[Īrija]] - [[Kipra]] - [[Krievija]] - [[Latvija]] - [[Lielbritānija]] - [[Lietuva]] - [[Lihtenšteina]] - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] - [[Maķedonija]] - [[Malta]] - [[Moldova]] - [[Monako]] - [[Norvēģija]] - [[Piedņestra]] (n) - [[Polija]] - [[Portugāle]] - [[Rumānija]] - [[Slovākija]] - [[Slovēnija]] - [[Somija]] - [[Spānija]] - [[Šveice]] - [[Turcija]] - [[Ukraina]] - [[Ungārija]] - [[Vācija]] - [[Vatikāns]] - [[Zviedrija]] ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Alžīrija]] - [[Angola]] - [[Benina]] - [[Botsvāna]] - [[Burkinafaso]] - [[Burundi]] - [[Centrālāfrika]] - [[Čada]] - [[Dienvidāfrika]] - [[Džibuti]] - [[Ekvatoriālā Gvineja]] - [[Eritreja]] - [[Etiopija]] - [[Ēģipte]] - [[Gabona]] - [[Gambija]] - [[Gana]] - [[Gvineja]] - [[Gvineja-Bisava]] - [[Kaboverde]] - [[Kamerūna]] - [[Kenija]] - [[Komoru salas]] - [[Kongo]] - [[Kongo DR]] - [[Kotdivuāra]] - [[Lesoto]] - [[Libērija]] - [[Lībija]] - [[Madagaskara]] - [[Malāvija]] - [[Mali]] - [[Maroka]] - [[Maurīcija]] - [[Mauritānija]] - [[Mozambika]] - [[Namībija]] - [[Nigēra]] - [[Nigērija]] - [[Ruanda]] - [[Santome un Prinsipi]] - [[Seišelu salas]] - [[Senegāla]] - [[Sjerraleone]] - [[Somālija]] - [[Somalilenda]] (n) - [[Sudāna]] - [[Svazilenda]] - [[Tanzānija]] - [[Togo]] - [[Tunisija]] - [[Uganda]] - [[Zambija]] - [[Zimbabve]] ====[[Āzija|Āzijā]]:==== [[Abhāzija]] (n) - [[Afganistāna]] - [[Apvienotie Arābu Emirāti]] - [[Armēnija]] - [[Azerbaidžāna]] - [[Bahreina]] - [[Bangladeša]] - [[Bruneja]] - [[Butāna]] - [[Dienvidosetija]] (n) - [[Dienvidkoreja]] - [[Filipīnas]] - [[Gruzija]] - [[Indija]] - [[Indonēzija]] - [[Irāka]] - [[Irāna]] - [[Izraēla]] - [[Japāna]] - [[Jemena]] - [[Jordānija]] - [[Kambodža]] - [[Katara]] - [[Kazahstāna]] - [[Kirgizstāna]] - [[Krievija]] - [[Kuveita]] - [[Ķīna]] - [[Ķīnas republika]] (n) - [[Laosa]] - [[Libāna]] - [[Malaizija]] - [[Maldīvija]] - [[Mjanma]] - [[Mongolija]] - [[Nepāla]] - [[Omāna]] - [[Pakistāna]] - [[Papua-Jaungvineja]] - [[Saūda Arābija]] - [[Singapūra]] - [[Sīrija]] - [[Šrilanka]] - [[Tadžikistāna]] - [[Taizeme]] - [[Turcija]] - [[Turkmenistāna]] - [[Uzbekistāna]] - [[Vjetnama]] - [[Ziemeļkoreja]] ====[[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]==== [[Argentīna]] - [[Bolīvija]] - [[Brazīlija]] - [[Čīle]] - [[Ekvadora]] - [[Gajana]] - [[Kolumbija]] - [[Kostarika]] - [[Panama]] - [[Paragvaja]] - [[Peru]] - [[Surinama]] - [[Urugvaja]] - [[Venecuēla]] ====[[Okeānija|Okeānijā]]==== [[Austrālija (valsts)|Austrālija]] - [[Fidži]] - [[Jaunzēlande]] - [[Kiribati]] - [[Māršala salas]] - [[Mikronēzija]] - [[Nauru]] - [[Palau]] - [[Samoa]] - [[Tonga]] - [[Tuvalu]] - [[Vanuatu]] - [[Zālamana salas]] ====[[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]==== [[ASV]] - [[Antigva un Barbuda]] - [[Bahamas]] - [[Barbadosa]] - [[Beliza]] - [[Dominika]] - [[Dominikana]] - [[Grenada]] - [[Gvatemala]] - [[Haiti]] - [[Hondurasa]] - [[Jamaika]] - [[Kanāda]] - [[Kuba]] - [[Meksika]] - [[Nikaragva]] - [[Panama]] - [[Salvadora (valsts)|Salvadora]] - [[Sentkitsa un Nevisa]] - [[Sentlūsija]] - [[Sentvinsenta un Grenadīnas]] - [[Trinidada un Tobago]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XIX gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis XXI gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11032 47154 2006-05-22T22:53:36Z Knakts 848 Kategorija [[Category:vēsture]] [[Category:valstu uzskaitījumi]] 11033 33140 2006-03-08T23:54:40Z Feens 37 "[[Akse]]" pārdēvēju par "[[Ašē]]" #REDIRECT [[Ašē]] 11036 33162 2006-03-09T07:12:25Z Feens 37 pāradresācija, varam diskutēt, vai tā ir labi #redirect [[Irāna]] 11037 52369 2006-06-29T09:32:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:קטגוריה:אנטישמיות]], [[it:Categoria:Antisemitismo]], [[vi:Thể loại:Chủ nghĩa bài Do Thái]] {{catmore}} [[Category:Cilvēktiesību pārkāpumi]] [[Category:Nacisms]] [[Category:Politika]] [[Category:Ksenofobija]] [[bg:Категория:Антисемитизъм]] [[cs:Kategorie:Antisemitismus]] [[de:Kategorie:Antisemitismus]] [[en:Category:Anti-Semitism]] [[fr:Catégorie:Antisémitisme]] [[he:קטגוריה:אנטישמיות]] [[it:Categoria:Antisemitismo]] [[ja:Category:反ユダヤ主義]] [[nl:Categorie:Antisemitisme]] [[no:Kategori:Antisemittisme]] [[ro:Categorie:Antisemitism]] [[ru:Категория:Антисемитизм]] [[sl:Kategorija:Antisemitizem]] [[sv:Kategori:Antisemitism]] [[tl:Category:Anti-Semitismo]] [[vi:Thể loại:Chủ nghĩa bài Do Thái]] 11038 33176 2006-03-09T10:35:48Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Ašē]] 11042 51718 2006-06-24T09:37:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Etologie]] '''Etoloģija''' ir salīdzinoši jauna zinātne, kas pēta dzīvnieku uzvedību un izturēšanos. Uzvedība ir iedzimto un iegūto aktivitāšu kopums, kas nepieciešams savstarpējo sakaru uzturēšanai ar ārējo vidi un sugas indivīdiem. ==Vēsture== Zinātnes aizsākumi meklējami jau 18. - 19. gs. zinātnieku darbos, kuros tika aprakstīta atšķirīgu sugu īpatnējā uzvedība, lielu pamatu ir likusi [[Čārlzs Darvins|Čārlza Darvina]] teorija par [[evolūcija|evolūciju]], [[iedzimtība|iedzimtību]] un mainību, bet par oficiālu zinātnes sākumu uzskata 19. gs. beigas – 20. gs. sākumu. Šajā periodā, kuru uzskata par etoloģijas attīstības pirmo posmu, secināja, ka dzīvnieku uzvedība ir atkarīga ne tikai no apkārtējās vides faktoriem, bet arī no organisma iekšējām prasībām. Tika izvirzīta teorija par dzīvnieku spēju atpazīt tēlus, kuriem ir svarīga loma to dzīvē, piemēram, māti, tēvu, dzimumpartneri, mazuli. Otrajā posmā, kas ilga no 20. gs. trīsdesmitajiem līdz piecdesmitajiem gadiem, sākās atsevišķu pētījumu apvienošana vienotā etoloģijas teorijā, un trešajā posmā, kas sākās 20. gs. piecdesmitajos gados, turpinājās dziļāka dzīvnieku uzvedības izpēte, palīgā ņemot tādas zinātnes kā [[fizioloģija|fizioloģiju]], [[ekoloģija|ekoloģiju]], [[ģenētika|ģenētiku]], [[neirobioloģija|neirobioloģiju]] un psihofilozofiju. Pētniecība notiek dabiskos apstākļos vai laboratorijās, kurās ir nodrošināti maksimāli tuvi dzīves apstākļi tiem, kādi ir novērojami dabā. Izpētes pamatmetode ir etogrammu sastādīšana, kas ir konkrētu izturēšanās aktu vārdisks apraksts. ==Pētījumu objekti== * Dzīvnieku uzvedības cēlonība – faktori, kas nosaka indivīda uzvedību. To galvenokārt nosaka divi faktori: ** Paša dzīvnieka organisma iekšējie stimuli. (Piemēram, [[kaķis]] ēd zāli, jo, tā kā tas bieži laiza savu kažoku, lai to iztīrītu, daudz apmatojuma nonāk kuņģī un izraisa gremošanas funkcijas traucējumus. Kaķa vēlēšanās ēst zāli ir tieksme izraisīt vemšanu, lai atbrīvotos no ielaizītā apmatojuma kamoliņiem.) ** Apkārtējais karinājums. (Piemēram, ja kaķis ir nobiedēts un tam draud uzbrukums, tā ausis ir pieglaustas atpakaļ, bet, ja tās ir pieglaustas uz priekšu un uz sāniem, tas nozīmē, ka kaķis ir agresīvi noskaņots.). * Uzvedības ontoģenēze – uzvedības attīstība no organisma rašanās brīža līdz bojāejai. Dzīvnieka uzvedība dzīves gaitā mainās: tiek apgūtas jaunas uzvedības formas, dzīvnieki atdarinot iemācās jaunas darbības; * Uzvedības evolūcija visai sugai - tai raksturīgās uzvedības īpatnību pārmaiņas ilgā laika periodā, kur darbojas dabiskā izlase. * Uzvedību funkcijas un uzvedības nozīme dzīvnieku izdzīvošanā. Etoloģija veic pētījumus trijos dzīvības organizācijas līmeņos: indivīda, [[populācija]]s un [[biocenoze]]s līmenī. Visus pētījumus koordinē [[Starptautiskā etologu komiteja]], bet [[Latvija|Latvijā]] etoloģijas pētījumus veic [[Latvijas Universitāte]]s Bioloģijas fakultāte un [[Latvijas Dabas muzejs|Latvijas Dabas muzeja]] speciālisti. Etoloģijas attīstība ir ietekmējusi arī veterinārmedicīnas uzplaukumu, jo dzīvnieka uzvedības izpēte ļauj ārstam saprast gan slimību, gan arī pašu dzīvnieku. Izšķir arī cilvēka etoloģiju, bet pētīt cilvēku ir salīdzinoši grūtāk nekā dzīvnieku, jo cilvēka mācīšanās un domāšana maskē instinktīvās kustības. [[Category:Bioloģija]] [[Category:Etoloģija]] [[bg:Етология]] [[ca:Etologia]] [[cs:Etologie]] [[da:Etologi]] [[de:Ethologie]] [[en:Ethology]] [[eo:Etologio]] [[es:Etología]] [[fi:Etologia]] [[fr:Éthologie]] [[fy:Gedrachsbiology]] [[gl:Etoloxía]] [[he:אתולוגיה]] [[hu:Etológia]] [[ia:Ethologia]] [[id:Etologi]] [[it:Etologia]] [[ja:動物行動学]] [[ko:행동 생물학]] [[lt:Etologija]] [[nl:Ethologie]] [[no:Etologi]] [[pl:Etologia]] [[pt:Etologia]] [[ro:Etologie]] [[ru:Этология]] [[sv:Etologi]] [[tl:Etolohiya]] [[tr:Etoloji]] [[vi:Tập tính học]] 11046 33211 2006-03-09T19:02:27Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Bioloģija]] [[Category:Psiholoģija]] 11049 44982 2006-05-14T03:04:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Elchei nő]] [[Image:Dama d'Elx.jpg|thumb|250px|Elčes dāma]] '''Elčes dāma''' ([[katalāņu valoda|katalāņu]] ''Dama d'Elx'', [[spāņu valoda|spāņu]] ''Dama de Elche'') ir akmens krūšutēls, kas 1897.g. tika atrasts Lakudijā, arheorloģisko izrakumu vietā apmēram 2 km no [[Elče]]s. Uzskata, ka Elčes dāma ir [[ibēri|ibēru]] mākslas paraugs no IV gs. p.m.ē., taču iespējams arī, ka tas ir [[hellēnisms|hellēnisma]] vai romiešu perioda darbs. Statujā attēlota sieviete ar sarežģītu galvas rotu. Tās aizmugurē ir atvere, kas, iespējams, izmantota kā urna mirušā pelniem. Tiek uzskatīts, ka statuju sākotnēji klājis polihroms krāsojums. Skulptūru 1897. gadā atrada Manuels Campeijo i Esklapess. Pjērs Parī, franču arheologs, skulptūru nopirka un aizveda uz [[Parīze|Parīzi]], kur tā tika izstādīta [[Luvras muzejs|Luvras muzejā]]. Tuvojoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], [[Višī valdība]] piekrita statuju atdot [[Spānija|Spānijai]], un 1941. gadā tā tika novietota [[Prado muzejs|Prado muzejā]] [[Madride|Madridē]], bet pēc tam pārvietota uz Madrides Nacionālo arheoloģijas muzeju, kur tā atrodas arī patlaban. ==Skat. arī== * [[Basas dāma]] * [[Ibisas dāma]] [[Category:Ibēru māksla]] [[ca:Dama d'Elx]] [[en:Lady of Elx]] [[es:Dama de Elche]] [[fr:Dame d’Elche]] [[hu:Elchei nő]] [[ru:Дама из Эльче]] 11050 33217 2006-03-09T19:28:46Z Tail 13 [[Category:Mākslas vēsture]] 11051 52399 2006-06-29T11:44:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[br:Knut Hamsun]] [[Image:Knut Hamsun.jpeg|thumb|200px|Knuts Hamsuns]] '''Knuts Hamsuns''', īstā vārdā '''Knuts Pedersens''' (''Knut Hamsun'', ''Knud Pedersen'', * 1859. gada 4. augustā, † 1952. gada 19. februārī) bija izcils [[norvēģi|norvēģu]] rakstnieks, [[Nobela prēmija]]s literatūrā ieguvējs (1920). Hamsuna nozīmīgākie darbi ir romāni "[[Bads (romāns)]]" (''Sult'', 1890), "Mistērijas" (''Mysterier'', 1892), "Zemes svētība" (''Markens Grøde'', 1917), stāsti "Pāns" (''Pan'', 1894), "Viktorija" (''Victoria'', 1898). Romāns "Bads" tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem [[modernisms|modernistiskajiem]] romāniem. Latviešu valodā tulkoti daudzi Hamsuna darbi, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izdoti arī kopotie raksti. Hamsuns atstājis lielu ietekmi uz vairāku nozīmīgu latviešu rakstnieku daiļradi ([[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Gunars Janovskis]] u.c.). Norvēģijā attieksme pret Hamsunu ir visai rezervēta viņa politisko uzskatu dēļ: Hamsuns atbalstīja [[nacionālsociālisms|nacionālsociālismu]], sadarbojās ar [[Vidkuns Kvislings|Vidkuna Kvislinga]] valdību. Hamsuns ticies ar [[Jozefs Gēbelss|Jozefu Gēbelsu]] un [[Ādols Hitlers|Ādolfu Hitleru]]. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Karls Špitelers]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1920]] | pēc = [[Anatols Franss]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Hamsuns Knuts]] [[Category:Norvēģu rakstnieki|Hamsuns Knuts]] [[Category:Norvēģu valodā rakstošie|Hamsuns Knuts]] [[bg:Кнут Хамсун]] [[br:Knut Hamsun]] [[cs:Knut Hamsun]] [[da:Knut Hamsun]] [[de:Knut Hamsun]] [[en:Knut Hamsun]] [[eo:Knut Hamsun]] [[es:Knut Hamsun]] [[et:Knut Hamsun]] [[fi:Knut Hamsun]] [[fr:Knut Hamsun]] [[gd:Knut Hamsun]] [[he:קנוט האמסון]] [[hr:Knut Hamsun]] [[ja:クヌート・ハムスン]] [[ka:ჰამსუნი, კნუტ]] [[lt:Knut Hamsun]] [[nl:Knut Hamsun]] [[nn:Knut Hamsun]] [[no:Knut Hamsun]] [[pl:Knut Hamsun]] [[pt:Knut Hamsun]] [[ro:Knut Hamsun]] [[ru:Гамсун, Кнут]] [[sk:Knut Hamsun]] [[sr:Knut Hamsun]] [[sv:Knut Hamsun]] [[tr:Knut Hamsun]] [[zh:克努特·汉姆生]] 11052 33220 2006-03-09T19:57:49Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 11055 42147 2006-04-28T07:27:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Pompei]] [[Image:PompejiHaus.jpg|thumb|250px|Māja Pompejos]] '''Pompeji''' bija [[Senā Roma|Senās Romas]] pilsēta, kas atrodas netālu no mūsdienu [[Neapole]]s. Tā, tāpat kā [[Herkulāna]], tika iznīcināta [[Vezuvs|Vezuva]] izvirduma laikā 79.g. Izvirduma laikā pilsētu pārklāja bieza pelnu kārta, tāpēc pilsēta saglabājusies praktiski neskarta. Pompeji iekļauti ''UNESCO'' Pasaules mantojuma sarakstā. ==Skat. arī== * [[Pompeju māksla]] {{stub}} {{commons|Pompeii}} [[Category:Senās Romas pilsētas]] [[Category:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts]] {{Link FA|fi}} [[ar:بومبي]] [[bg:Помпей]] [[cs:Pompeje]] [[da:Pompeji]] [[de:Pompeji]] [[en:Pompeii]] [[eo:Pompejo (urbo)]] [[es:Pompeya]] [[et:Pompei]] [[fi:Pompeji]] [[fr:Pompéi]] [[gl:Pompeia]] [[he:פומפיי]] [[id:Pompeii]] [[is:Pompei]] [[it:Pompei]] [[ja:ポンペイ]] [[la:Pompeii]] [[lb:Pompeji]] [[lt:Pompėja]] [[nap:Pompei]] [[nl:Pompeii]] [[nn:Pompeii]] [[no:Pompeii]] [[pl:Pompeje]] [[pt:Pompéia]] [[ru:Помпеи]] [[sk:Pompeje]] [[sl:Pompeji]] [[su:Pompeii]] [[sv:Pompeji]] [[zh:庞培城]] 11056 33229 2006-03-09T20:22:24Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Pompeji]] 11057 33230 2006-03-09T20:22:58Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Pompeji]] 11058 33238 2006-03-09T20:51:37Z Dekaels 268 Vilhelma Haufa attēls no de.wiki. Vilhelma Haufa attēls no de.wiki. 11059 50978 2006-06-18T11:27:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Wilhelm Hauff]] [[Image:Hauff.jpg|thumb|200px|Vilhelms Haufs]] '''Vilhelms Haufs''' (''Wilhelm Hauff'', * 1802. gada 29. novembrī, † 1827. gada 18. novembrī) bija [[vācieši|vācu]] rakstnieks, [[romantisms|romantisma]] literatūras pārstāvis. ==Dzīve== Haufs dzimis [[Štutgarte|Štutgartē]]. Viņa tēvs Augusts Frīdrihs Haufs, valsts ierēdnis, nomira 1809. gadā, un māte ar bērniem (Vilhelmam bija brālis Hermanis un māsas Marija un Sofija) pārvācās pie viņas tēva Karla Frīderiha Elzesera uz [[Tībingene|Tībingeni]]. Haufs mācījās Tībingenes ģimnāzijā, tad no 1817. gada [[Blaubeirena]]s klostera skolā. No 1820. līdz 1824. gadam viņš studēja [[teoloģija|teoloģiju]] Tībingenē, kur ieguva arī ''Dr.phil.'' grādu. No 1824. līdz 1826. gadam Haufs strādāja par mājskolotāju Štutgartē. 1827. gadā viņš kļuva par [[Johans Frīdrihs Kotta|Johana Frīdriha Kottas]] izdotā laikraksta ''Morgenblattes für gebildete Stände'' redaktoru. 1827 gadā viņš apprecēja savu māsīcu Luīzi Haufu, kura tā paša gada 10. novembrī dzemdēja viņam bērnu. Nedēļu vēlāk - 18. novembrī - Haufs nomira (nāves cēlonis - "nervu drudzis", ko viņš bija ieguvis kādā ceļojumā caur [[Tirole|Tiroli]]). ==Literārā darbība== Savu īso literārās darbības laiku Haufs uzsāka 1825. gadā, publicējot dažas [[novele]]s (''Memoiren des Satans, Othello'') un savu pirmo [[pasaka|pasaku]] [[almanahs|almanahu]]. Par Haufa pazīstamāko darbu līdzās viņa pasakām kļuva 1826. gadā izdotais [[romantisms|romantiskais]] romāns "Lihtenšteins". Nozīmīgākā Haufa daiļrades daļa ir viņa literārās pasakas. [[Category:Vācu rakstnieki|Haufs, Vilhelms]] [[Category:Vācieši|Haufs, Vilhelms]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Haufs, Vilhelms]] [[de:Wilhelm Hauff]] [[en:Wilhelm Hauff]] [[eo:Wilhelm Hauff]] [[fr:Wilhelm Hauff]] [[ka:ჰაუფი, ვილჰელმ]] [[pl:Wilhelm Hauff]] 11060 33241 2006-03-09T20:57:48Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Saūda Arābija]] 11062 45172 2006-05-14T17:01:36Z Dekaels 268 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/62.84.4.183|62.84.4.183]], atjaunoju versiju, ko saglabāja YurikBot '''Kirils''' (krievu: Кирилл, poļu: ''Cyryl'', slovēņu: ''Cyril'', grieķu: Κύριλλος u.c.) ir populārs [[slāvi|slāvu]] un [[grieķi|grieķu]] [[personvārds]], kas tulkojumā no [[sengrieķu valoda]]s (Κύριλλος ''Kyrillos'') nozīmē "dižens", "meistarīgs", saistīts ar ''kyrios'' - "kungs", "meistars". IX gadsmitā dzīvojušā grieķu mūka Konstantīna ([[Svētais Kirils|Sv.Kirila]]) vārdā ir nosaukta [[kirilica]], daudzu slāvu tautu rakstība, lai gan Kirils netiek uzskatīts par tās izveidotāju. Pēc latviešu kalendāra Kirila vārdadiena ir 9.jūlijā. == Skat. arī == * [[Aleksandrijas Kirils]], Aleksandrijas patriarhs, [[baznīcas tēvs]] (376-444) * [[Jeruzālemes Kirils]], teologs (315–386) * [[Kirils (jurists)|Kirils]] (''Cyrillus''), grieķu jurists, V gs. * [[Turovas Kirils]] (''Кіры́ла Ту́раўскі'') (1130–1182) - [[senkrievi|senkrievu]] teologs * [[Svētais Kirils]] (827-869) [[Category:Vīriešu personvārdi]] [[de:Kyrill]] [[en:Cyril]] [[fr:Cyrille]] [[it:Cirillo]] [[nl:Cyrillus]] [[pl:Cyryl]] [[ru:Кирилл]] [[sk:Cyril]] 11063 33250 2006-03-09T21:11:44Z Tail 13 Arhitektūras stila freska no Pompejiem. {{NA-70}} Arhitektūras stila freska no Pompejiem. {{NA-70}} 11064 33251 2006-03-09T21:14:28Z Tail 13 Priapa attēls no Vetiju mājas Pompejos. {{NA-70}} Priapa attēls no Vetiju mājas Pompejos. {{NA-70}} 11065 46568 2006-05-21T08:19:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Peter Høeg]] '''Pēters Hēgs''' (''Peter Høeg'', * 1957. gada 17. maijā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]) ir viens no pazīstamākajiem [[Dānija|dāņu]] mūsdienu rakstniekiem. Viņa pazīstamākie darbi ir romāni "Smillas jaunkundzes sniega izjūta" (''Frøken Smillas fornemmelse for sne'', 1992), "Sieviete un pērtiķis" (''Die Frau und der Affe'', 1996). Hēgs ir studējis [[teātris|teātra]] mākslu, deju, [[literatūrzinātne|literatūrzinātni]] (viņam ir maģistra grāds salīdzināmajā literatūrzinātnē), strādājis par aktieri, baleta dejotāju, matrozi un citus darbus. Hēga literārā debija bija romāns "Divdesmitā gadsimta sapņu vēsture" (''Forestilling om det tyvende århundrede'', 1988), tam sekoja stāstu krājums "Nakts stāsti" (''Fortællinger om natten'', 1990). Īpašu popularitāti ieguva 1992. gadā publicētais romāns "Smillas jaunkundzes sniega izjūta". Tas tika arī ekranizēts. Latviešu valodā izdoti romāni "Divdesmitā gadsimta sapņu vēsture", "Smillas jaunkundzes sniega izjūta", "Sieviete un pērtiķis", "Ceļojums tumsas sirdī", "Varbūt viņi derēja" un stāstu krājums "Nakts stāsti". {{stub}} [[Category:Dāņu rakstnieki|Hēgs, Pēters]] [[Category:Dāņu valodā rakstošie|Hēgs, Pēters]] [[da:Peter Høeg]] [[de:Peter Høeg]] [[en:Peter Høeg]] [[it:Peter Høeg]] [[nl:Peter Høeg]] [[pl:Peter Høeg]] [[sv:Peter Høeg]] 11066 33254 2006-03-09T21:22:17Z Tail 13 Inkrustācijas stila paraugs no Pompejiem. {{NA-70}} Inkrustācijas stila paraugs no Pompejiem. {{NA-70}} 11067 33255 2006-03-09T21:24:49Z Tail 13 Kandelabru stila paraugs no Pompejiem. {{NA-70}} Kandelabru stila paraugs no Pompejiem. {{NA-70}} 11068 33636 2006-03-12T20:00:15Z Tail 13 [[Image:Pompeii-couple.jpg|thumb|200px|Freska Pompejos]] Ar jēdzienu "'''Pompeju māksla'''" saprot mākslasdarbu kopumu, kas tika atrasts [[Pompeji|Pompejos]] XVIII gs. Pompeji 79. gadā [[Vezuvs|Vezuva]] izvirduma laikā pilnībā pārklājās ar pelniem, tāpēc šī pilsēta, tāpat kā [[Herkulāna]], kas gāja bojā tā paša izvirduma laikā, saglabājusies gandrīz pilnībā un ļauj spriest par Agrās impērijas laika sadzīves un mākslas īpatnībām (vairums arhitektūras pieminekļu, kas atrasti šajās pilsētās, gan attiecināmi uz Republikas periodu). Pompejos atrodami daudzi celtņu tipi, kas vēlāk kļuva par standarttipiem, tostarp vecākais eksistējošais [[amfiteātris]] un vissenākās zināmās publiskās pirtis ([[termas]]). ==Sienu gleznojumi== Sevišķi nozīmīgi Pompejos bija sienu gleznojumi. Tiek apšaubīts, ka tie tik tiešām ir romiešu mākslinieku radīti oriģināli gleznojumi – iespējams, tās ir [[Senā Grieķija|grieķu]] mākslinieku darbu kopijas, kuru oriģināli tapuši 4. gs. p.m.ē. Pompeju ēkās durvju un logu skaits bija ļoti neliels, tāpēc bija pieejami plaši sienu laukumi, kas bija piemēroti dekorācijām. Parasti telpa tika vizuāli paplašināta; bieži tika izmantoti maigi zaļi un dzeltenbrūni toņi, kontrastam – koši sarkana un melna krāsa, kā arī krēmbalta – apmalēs. Romieši ārkārtīgi uzmanīgi sagatavoja sienas gleznošanai. Vairākās kārtās tika uzklāts ar [[marmors|marmora]] putekļiem sajaukts [[ģipsis]], turklāt katra nākamā kārta bija ar smalkāku graudu. Pēc tam apmetums tika dauzīts ar ķelli, līdz kļuva ļoti blīvs, bet pēc tam nopulēts, līdz izskatījās pēc marmora. Tādējādi Pompeju mākslinieki sagatavoja pamatu krāsai. Kaut arī tā īsti nebija grunte vēlāko laiku izpratnē, tomēr virsmas ievērojamais blīvums bija nepieciešams tieši tāpēc, lai krāsas neiesūktos sienas materiāla porās. Uz rūpīgi sagatavotā pamata tika gleznots [[freska]]s un [[enkaustika]]s tehnikās, tas ir, uz mitra apmetuma tika uzgleznots pamats tradicionālajā freskas tehnikā, kurš pēc sienas nožūšanas tika papildināts ar vēl vienu gleznojuma kārtu enkaustikas tehnikā, kur krāsu pigmenti tika sajaukti ar kausētu [[vasks|vasku]] un [[eļļa|eļļu]]. Šī tehnika prasīja lielu prasmi, jo, kaut arī vasks un eļļa ir plastiski materiāli, tie tomēr prasa samērā precīzu darbu, un ir praktiski neiespējami pārstrādāt jau gatavu darbu. Šī tehnika atšķiras no klasiskās freskas tehnikas ar to, ka gleznojumam pāri klāj vēl vienu krāsas kārtu atšķirīgā tehnikā, jo tradicionāli fresku glezno uz mitra apmetuma, gleznojumu pēc tam vairs nemainot. Arī romiešu mākslinieki gleznoja uz mitra apmetuma, taču pēc tam gleznojums tika papildināts ar vaskā atjauktajām krāsām. Raksturīgs romiešu gleznojumiem ir dalījums trīs joslās – parasti ir trīs joslas vertikālā virzienā (labā un kreisā puse un centrs) un trīs horizontālās joslas – sienas apakšdaļa, pats gleznojums un noslēdzošā [[frīze]]. ==Erotiskā māksla== [[Image:Priaps.jpg|thumb|200px|Kandelabru stila (Vetiju māja) freska, kurā attēlots [[Priaps]]]] Pompeju mākslas īpatnība ir daudzie [[falls|fallu]] attēlojumi, kas atradās gandrīz pie visu māju ieejām. Pilsētā atrastas arī erotiskas freskas, simboli un sadzīves priekšmeti ar seksuālu tematiku. Kad arheoloģisko izrakumu laikā tika atklāti mākslasdarbi ar seksuālu tematiku, tie bieži tika atkal noslēpti. Piemēram, sienas freska, kurā bija attēlots Priaps (kura iezīme ir palielināts dzimumloceklis), tika aizklāta ar ģipsi un pamanīta tikai 1998. gadā lietus dēļ. Arī patlaban nepilngadīgajiem, lai apskatītu darbus, nepieciešama atļauja. ==Reliģiskās freskas== Būtiska fresku tēma ir reliģisku tēlu atainojums. Dievības ir cilvēciskotas, un gleznojumiem ir dekoratīvi elementi, lai tie būtu piemēroti kā rotājumi. Starp nozīmīgākajiem Pompejos atrodamajiem gleznojumiem jāmin "Marsa un Venēras kāzas", "Jupitera laulības", "Narciss un strūklaka". Pompeju iedzīvotājiem tuvākās dievības bija tās, kas atbildēja par zemkopību, veiksmi un veselību. Iespējams, 62. gadā notikusī zemestrīce bija iemesls, kāpēc daudz attēlotas dievības, kas atvaira nelaimi. Samērā populārs Pompeju gleznojumos ir arī [[klusā daba|klusās dabas]] žanrs, kuru, iespējams, varētu uzskatīt par mazāk ietekmētu no grieķu glezniecības, jo Senajā Grieķijā klusā daba nebija īpaši izplatīta. ==Glezniecības stili== Glezniecībā notika pāreja no gleznojumiem bez dziļuma uz gleznojumiem ar [[perspektīva]]s izmantojumu. Šo pāreju tradicionāli iedala četros vienotram sekojošos glezniecības stilos, no kuriem pirmie divi attīstījās Republikas laikā, bet divi pēdējie – jau Impērijas laikā. ===Inkrustācijas stils=== [[Image:Inkrustacija.jpg|thumb|200px|Inkrustācijas stils. Marmora plākšņu apšuvuma imitācija]] Inkrustācijas stilā (ap 200.-60. g. p. m. ē.) siena tika sadalīta daudzkrāsainos paneļos ar shematiski izvietotiem tekstūras kontrastiem. Galvenais bija dekorativitāte, liela uzmanība tika pievērsta ritmiem un krāsu kontrastam. Krāsu izmantojums līdzinājās IV gs. p.m.ē. grieķu gleznotāju darbos atrodamajam – grieķi lietoja četrus pamattoņus – balto, sauktu par "Milosas zemi", dzelteno jeb "Atikas okeru", sarkano, kuru dēvēja par "sinopi" un ogļu jeb kvēpu melno. Šīs četras krāsas lietoja arī Pompeju gleznotāji. Pirmā stila gleznojumiem labi paraugi atrodami Fauna mājā. ===Arhitektūras stils=== Arhitektūras stilā (ap 60.-20. g. p. m. ē.) dekorācijas vairs neierobežo viena vizuālā plakne; telpa šķiet turpināmies arī aiz sienām; efekts tiek panākts, arhitektūras formas attēlojot vizuāli pārliecinošā, taču ne pārāk sistemātiskā perspektīvā. Tika izmantota īpaša vairāku satekpunktu perspektīva, kurā perspektīvās projekcijas līnijas nesaiet kopā vienā horizonta punktā, bet gan vairākos punktos, kuri novietoti uz ass, kas vertikāli sadala paneli centrā. Lai arī tā netika izmantota konsekventi, šī metode patiešām rada visai pārliecinošu ilūziju par ķermeņu atrašanos tālumā. [[Kolonna]]s, [[pilastrs|pilastri]] un logu rāmji, kas bija uzgleznoti uz sienām, kalpoja kā rāmji attālu pilsētu un ainavu attēliem. Arhitektūras stilam raksturīgs neparasts dabiskums. Atšķirībā no inkrustācijas stila, kurš uzsvēra un dekorēja sienas plakni, arhitektūras stilā svarīga bija telpas paplašināšana. Uz sienām tika attēlotas kolonnas, kuras radīja pilnīgu realitātes ilūziju. Nereti vēl aiz šīm kolonnām tika gleznota ainava, kurā izmantota ticama perspektīva, kurai gan nav matemātiskās precizitātes. Tomēr galvenā nozīme bija arhitektoniskajām detaļām, kuras bija vissvarīgākās, lai radītu ilūziju, ka tiek paplašināta un turpināta telpa, nevis, ka sienas vietā ir vienkārši logs. Arhitektūras stilā parādās arī figūru gleznojumi. Galvenokārt šiem gleznojumiem ir mitoloģiski sižeti, taču parādās arī kauju ainas. Figūrām raksturīga dinamika, un to silueti skaidri izceļas uz vienmērīgi noklātā fona. [[Image:Arhit.gif|thumb|250px|left|Arhitektūras stils (Mistēriju villa). Jaunas novices uzņemšana kāda – iespējams, Dionīsa – kultā. Aina turpinās it kā aiz sienas robežām, taču nelielā platībā.]] Arhitektūras stila sienu gleznojums vienā no Mistēriju villas istabām tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem gleznojumiem, kas saglabājušies no antīkās pasaules. Šo gleznojumu uzskata par svarīgu posmu antīkās sienu glezniecības attīstībā. Tajā attēlotas figūras uz sarkana paneļa fona, kas bijis daļa no lielākas kompozīcijas, kas aptvērusi visas telpas sienas. Telpā, domājams, notikuši banketi un kāda mistēriska kulta (iespējams, [[Dionīss|Dionīsa]] kulta) rituāli. Šajā gleznojumā telpa nav tik ļoti paplašināta kā citos gadījumos – arhitektoniskajām detaļām atvēlēts tikai nedaudz vietas sienas apakšpusē un augšpusē. Gleznojuma darbība notiek uz gleznotas [[dzega]]s; tiek uzskatīts, ka tas attēlo jaunas novices uzņemšanu kultā. Viņu per kāds spārnots gars vai dievība, un viņa meklē patvērumu noraizējušās vecākas sievietes klēpī, kamēr krāšņi uzgleznota kaila meitene kaislīgi dejo. Visiem mistēriju kultiem raksturīgs sāpīgs iniciācijas rituāls, pēc kura uzņemtajam tiek atklāti noslēpumi, ar kuru palīdzību iespējama glābšana caur mistisku savienību ar kādu dievību. Nav skaidrības, vai šis gleznojums ir romiešu oriģināls vai kāda zuduša grieķu [[hellēnisms|hellēnisma]] perioda darba kopija. Otrā stila arhitektūriskās pazīmes ar laiku vājinājās un izzuda, un Līviju mājas sienas gleznojums veidots kā reālistiska ilūzija. Tajā radīts iespaids par dārzu tieši aiz sienas robežas. Otrā stila attīstības gaitā "skats" tiek attēlots arvien tuvāks, kamēr rada iespaidu par personisku dārzu, ko izolē gleznota sēta. Lai panāktu dabiskuma iespaidu, Pompeju gleznotāji lietoja līdzīgus paņēmienus tiem, ko vēlāk izmantoja arī, piemēram, [[renesanse|renesanses]] laikā, tas ir, tā saukto [[gaisa perspektīva|gaisa perspektīvu]], kurā attāluma ilūzija tiek panākta ar krāsu palīdzību. Šī perspektīva atšķiras no [[lineārā perspektīva|lineārās perspektīvas]], kurā attāluma iespaidu panāk, tālāk atrodošos priekšmetus attēlojot mazākus, ar to, ka lietas, kuras atrodas tālāk, tiek gleznotas vēsākos toņos. Reizēm gleznotās ainavas tiek papildinātas ar viegli ieskicētām, neizstrādātām figūrām, kā tas ir, piemēram, ainavu sērijā, kura ataino [[Odisejs|Odiseja]] ceļojumus. Tomēr parasti ainavas netiek apvienotas ar figurālajām kompozīcijām. Otrajā stilā tātad tiek gleznotas vai nu figurālas kompozīcijas uz vienkrāsaina fona, vai arī ainavas ar neizstrādātām figūrām. ===Kandelabru stils=== [[Image:Klusadaba.jpg|thumb|250px|Kandelabru stils. Klusā daba, kurā attēloti persiki un karafe. Lai arī nesistemātiski, tomēr izmantotas gaismēnas un perspektīva.]] Sienai no ierāmēta skata dabā kļūstot par mazākiem attēliem, iezīmējas trešais jeb kandelabru stils (ap 20. g. p. m. ē. – 60. g.). Pazūd simulētā arhitektūra, un sienu daudzos paneļos sadala joslas, ko rotā vīnstīgas vai citi dekoratīvi elementi. Vairs netiek slēpts sienas "plakanums", drīzāk tas tiek pat apzināti uzsvērts. Šāds stils atbilst agrīnās Impērijas nedaudz atsvešinātajam un uz izrādīšanos vērstajam stilam. Kandelabru stilu raksturo smalkas formas un krāsas un apzināta otrā stila monumetālo konstrukciju noraidīšana. Tiek attēlotas smalkas kolonnas, vijumi, nedaudz orientāla greznība, kura tomēr neieslīgst pārmērībās. Vērojama tajā laikā aktuālā [[Ēģipte]]s mākslas ietekme uz romiešu glezniecību. Kandelabru stilam raksturīga kompozīcija ir sienas centrā novietots salīdzinoši neliela izmēra attēls, parasti ar mitoloģiska rakstura kompozīciju. Bieži vien izmantots jau minētais dalījums trīs joslās – sienas centrā atrodas panelis ar lielāku gleznojumu, bet tam abās pusēs – paneļi ar papildinošiem mazākiem attēliem. Kandelabru stils plaši izmantots Vetiju mājā, kam raksturīgi neparasti sižeti, – piemēram, Priaps uz svariem novietojis savu milzīgo fallu (tiek uzskatīts, ka šis attēls atvairījis ļaunu aci). ===Dekoratīvais stils=== Dekoratīvā stila (60.-69. g.) ietvaros gleznotāji, iespaidojušies no tālaika Romas teātra dizaina, atgriezās pie arhitektūras rāmjiem un atvērtām ainavām. Bieži vien gleznojumos attēlo teātra [[kulises]]. Krāsaini laukumi, ko appludina gaisma un atmosfēra, rada gaisa perspektīvu. Tā sarežģītā veidā apvieno sienu, izmantojot visus iepriekšējos optisko ilūziju radīšanas paņēmienus. Dekoratīvais stils ir nosacīts pārējo stilu rezumējums – zemākajās sienu daļās parādās inkrustācija, sienas iezīmē kandelabru stils, taču piepilda arhitektūras stils. Lai arī gaisa perspektīva rada vienojošu efektu, nav konkrēta redzespunkta, no kura tos varētu uzskatīt par saistītiem; šķiet, ir paredzēts tos apskatīt atsevišķi, kā izstāžu zālē. Parasti malās tiek veidotas fantastiskas arhitekturālas kompozīcijas. Ceturtajā stilā pēc izteikti dekoratīvā gleznojumu rakstura trešajā stilā, kad telpa ne tikai netika paplašināta, bet pat nedaudz nospiedoši ierobežota, uzsverot sienas plakni, sienas atkal tiek "atbīdītas" tālāk, kaut arī plašuma un brīvības ilūzija nav tik izteikta kā otrā stila sienu gleznojumos. Dekoratīvā stila gleznojumi ir tematiski ļoti dažādi – no klusajām dabām līdz žanra glezniecībai, no mitoloģijas līdz ainavām. Dekoratīvā stila mākslinieku visvairāk interesē telpas atainojums, tāpēc viņš attēlo darba priekšmetus tik mazus, cik iespējams, un visu kompozīciju apvieno, izmantodams gaismu. Dziļums nav attēlots precīzi, taču tas ir nojaušams. Romiešiem nebija matemātiskas perspektīvas sistēmas, tāda tika atklāta tikai agrajā renesansē, tomēr viņi lietoja figūru samazinājumu un krāsu maiņas. Būtiski, ka ceturtajam stilam raksturīga ārkārtīga apgleznotās telpas piepildītība, pat pārpildītība ar dekoratīviem elementiem. Slavenākie ceturtā stila gleznojumi atrodami Vetiju mājā. Tur uz koši sarkana fona attēlotas lidojošas figūras. Ceturto romiešu glezniecības stilu mēdz dēvēt par [[baroks|barokālu]] tā daudzo rotājumu un vijumu dēļ, kuri, papildināti ar ainavām vai sižetiskām kompozīcijām, rada pārpilnības iespaidu. Šo iespaidu pastiprina krāsu izmantojums, piemēram, zelts uz balta. Nereti rodas grūtības atšķirt trešo glezniecības stilu no ceturtā – to bieži vien var noteikt tikai pēc laika, kad attiecīgais gleznojums tapis. ==Grīdu mozaīkas== Viens no izplatītākajiem veidiem, kā izrotāt mājas grīdu, bija izveidot uz tās tā saukto ''trompe-l'oeil'' jeb acu apmāna [[mozaīka|mozaīku]], kurā uz grīdas attēloti dažādi priekšmeti, piemēram, asakas un zāles stiebri, – tā, it kā tā vienkārši nebūtu uzkopta. Fauna mājā Pompejos atrasta krāšņa mozaīka ar dažādu jūras dzīvnieku attēlojumiem. [[Category:Nedēļas raksti]] [[Category:Pompeji]] [[Category:Senās Romas māksla]] 11069 33260 2006-03-09T21:34:58Z Dekaels 268 Ernesta Hemingveja attēls no en.wiki. Ernesta Hemingveja attēls no en.wiki. 11070 33261 2006-03-09T21:35:12Z Ranvar 665 Tradicionālie Tuvie Austrumi un Lielie Tuvie Austrumi. Tradicionālie Tuvie Austrumi un Lielie Tuvie Austrumi. 11071 33262 2006-03-09T21:35:36Z Tail 13 [[Category:Senās Romas pilsētas]] 11072 33263 2006-03-09T21:36:05Z Tail 13 [[Category:Mākslas vēsture]] 11073 33272 2006-03-09T22:29:35Z Ranvar 665 == '''Dienvidrietumāzija''' == [[Image:middle_east.jpg|400px|thumb|Dienvidrietumāzija]] '''Dienvidrietumāzija''' (bieži tiek jaukta ar [[Tuvie austrumi|Tuviem austrumiem ]]) ir [[Āzija|Āzijas]] dienvidrietumu daļa. Termins '''Rietumāzija''' parasti tiek lietots rakstos par arheoloģiju un šī reģiona aizvēsturi. Atšķirībā no termina "Tuvie Austrumi", ar kuru pamatā saprot reģionu kas sevī iekļauj arī Āfrikas valsti [[Ēģipte|Ēģipti]], Rietumāzija ir tīri ģeogrāfisks termins ar kuru saprot Āzijas dievidrietumu daļu. 11074 33268 2006-03-09T21:55:31Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Farsi]] 11075 51712 2006-06-24T09:04:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[ta:ஏர்னெஸ்ட் ஹெமிங்வே]] [[Image:ErnestHemingway.jpg|thumb|200px|Ernests Hemingvejs]] '''Ernests Hemingvejs''' (''Ernest Miller Hemingway'', * 1899. gada 21. jūlijā, † 1961. gada 2. jūlijā) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta [[ASV|amerikāņu]] rakstniekiem. Viņš ir arī ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] literatūrā (1954) un [[Pulicera balva|Pulicera balvu]] (1953) - abas par stāstu "Sirmgalvis un jūra". Hemingvejs tiek uzskatīts par vienu no t.s. [[Zudusī paaudze|zudušās paaudzes]] rakstniekiem, viņa darbi ietekmējuši gan [[ASV]], gan [[Eiropa]]s literatūru. Hemingveja pazīstamākie romāni ir "Ardievas ieročiem" (''A Farewell to Arms'', 1929), "Kam ir un kam nav" (''To Have and Have Not'', 1937), "Kam skanēs zvans" (''For Whom the Bell Tolls'', 1940) un citi, stāsti - "Kilimandžāro sniegi" (''The Snows of Kilimanjaro'', 1936), "Sirmgalvis un jūra" (''The Old Man and the Sea'', 1952). {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Vinstons Čērčils]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1954]] | pēc = [[Haldors Laksness]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Amerikāņu rakstnieki|Hemingvejs Ernests]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Hemingvejs Ernests]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Hemingvejs Ernests]] [[ar:إرنست همنغواي]] [[bg:Ърнест Хемингуей]] [[ca:Ernest Miller Hemingway]] [[cs:Ernest Hemingway]] [[da:Ernest Hemingway]] [[de:Ernest Hemingway]] [[el:Έρνεστ Χέμινγουεϊ]] [[en:Ernest Hemingway]] [[eo:Ernest Hemingway]] [[es:Ernest Hemingway]] [[et:Ernest Hemingway]] [[fa:ارنست همینگوی]] [[fi:Ernest Hemingway]] [[fr:Ernest Hemingway]] [[ga:Ernest Hemingway]] [[gd:Ernest Hemingway]] [[gl:Ernest Hemingway]] [[he:ארנסט המינגווי]] [[hr:Ernest Hemingway]] [[hu:Ernest Hemingway]] [[io:Ernest Hemingway]] [[is:Ernest Hemingway]] [[it:Ernest Hemingway]] [[ja:アーネスト・ヘミングウェイ]] [[ka:ჰემინგუეი, ერნესტ]] [[ko:어니스트 헤밍웨이]] [[ku:Ernest Hemingway]] [[lt:Ernestas Hemingvėjus]] [[nl:Ernest Hemingway]] [[nn:Ernest Hemingway]] [[no:Ernest Hemingway]] [[pl:Ernest Hemingway]] [[pt:Ernest Hemingway]] [[ro:Ernest Hemingway]] [[ru:Хемингуэй, Эрнест Миллер]] [[simple:Ernest Hemingway]] [[sk:Ernest Hemingway]] [[sr:Ернест Хемингвеј]] [[sv:Ernest Hemingway]] [[ta:ஏர்னெஸ்ட் ஹெமிங்வே]] [[th:เออร์เนสต์ เฮมมิงเวย์]] [[tr:Ernest Hemingway]] [[vi:Ernest Hemingway]] [[zh:欧内斯特·海明威]] 11076 49309 2006-06-05T20:07:51Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Albānija]] - [[Austrija]] - [[Baltkrievija]] - [[Beļģija]] - [[Bosnija un Hercegovina]] - [[Bulgārija]] - [[Čehija]] - [[Dānija]] - [[Dienvidslāvija]] - [[Francija]] - [[Grieķija]] - [[Horvātija]] - [[Igaunija]] - [[Islande]] - [[Itālija]] - [[Īrija]] - [[Kipra]] - [[Krievija]] - [[Latvija]] - [[Lielbritānija]] - [[Lietuva]] - [[Lihtenšteina]] - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] - [[Maķedonija]] - [[Malta]] - [[Moldova]] - [[Monako]] - [[Norvēģija]] - [[Piedņestra]] (n) - [[Polija]] - [[Portugāle]] - [[Rumānija]] - [[Slovākija]] - [[Slovēnija]] - [[Somija]] - [[Spānija]] - [[Šveice]] - [[Turcija]] - [[Ukraina]] - [[Ungārija]] - [[Vācija]] - [[Vatikāns]] - [[Zviedrija]] ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Alžīrija]] - [[Angola]] - [[Benina]] - [[Botsvāna]] - [[Burkinafaso]] - [[Burundi]] - [[Centrālāfrika]] - [[Čada]] - [[Dienvidāfrika]] - [[Džibuti]] - [[Ekvatoriālā Gvineja]] - [[Eritreja]] - [[Etiopija]] - [[Ēģipte]] - [[Gabona]] - [[Gambija]] - [[Gana]] - [[Gvineja]] - [[Gvineja-Bisava]] - [[Kaboverde]] - [[Kamerūna]] - [[Kenija]] - [[Komoru salas]] - [[Kongo]] - [[Kongo DR]] - [[Kotdivuāra]] - [[Lesoto]] - [[Libērija]] - [[Lībija]] - [[Madagaskara]] - [[Malāvija]] - [[Mali]] - [[Maroka]] - [[Maurīcija]] - [[Mauritānija]] - [[Mozambika]] - [[Namībija]] - [[Nigēra]] - [[Nigērija]] - [[Ruanda]] - [[Santome un Prinsipi]] - [[Seišelu salas]] - [[Senegāla]] - [[Sjerraleone]] - [[Somālija]] - [[Somalilenda]] (n) - [[Sudāna]] - [[Svazilenda]] - [[Tanzānija]] - [[Togo]] - [[Tunisija]] - [[Uganda]] - [[Zambija]] - [[Zimbabve]] ====[[Āzija|Āzijā]]:==== [[Abhāzija]] (n) - [[Afganistāna]] - [[Apvienotie Arābu Emirāti]] - [[Armēnija]] - [[Azerbaidžāna]] - [[Bahreina]] - [[Bangladeša]] - [[Bruneja]] - [[Butāna]] - [[Dienvidosetija]] (n) - [[Dienvidkoreja]] - [[Filipīnas]] - [[Gruzija]] - [[Indija]] - [[Indonēzija]] - [[Irāka]] - [[Irāna]] - [[Izraēla]] - [[Japāna]] - [[Jemena]] - [[Jordānija]] - [[Kambodža]] - [[Katara]] - [[Kazahstāna]] - [[Kirgizstāna]] - [[Krievija]] - [[Kuveita]] - [[Ķīna]] - [[Ķīnas republika]] (n) - [[Laosa]] - [[Libāna]] - [[Malaizija]] - [[Maldīvija]] - [[Mjanma]] - [[Mongolija]] - [[Nepāla]] - [[Omāna]] - [[Pakistāna]] - [[Papua-Jaungvineja]] - [[Saūda Arābija]] - [[Singapūra]] - [[Sīrija]] - [[Šrilanka]] - [[Tadžikistāna]] - [[Taizeme]] - [[Turcija]] - [[Turkmenistāna]] - [[Uzbekistāna]] - [[Vjetnama]] - [[Ziemeļkoreja]] ====[[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]==== [[Argentīna]] - [[Bolīvija]] - [[Brazīlija]] - [[Čīle]] - [[Ekvadora]] - [[Gajana]] - [[Kolumbija]] - [[Kostarika]] - [[Panama]] - [[Paragvaja]] - [[Peru]] - [[Surinama]] - [[Urugvaja]] - [[Venecuēla]] ====[[Okeānija|Okeānijā]]==== [[Austrālija (valsts)|Austrālija]] - [[Fidži]] - [[Jaunzēlande]] - [[Kiribati]] - [[Māršala salas]] - [[Mikronēzija]] - [[Nauru]] - [[Palau]] - [[Samoa]] - [[Tonga]] - [[Tuvalu]] - [[Vanuatu]] - [[Zālamana salas]] ====[[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]==== [[ASV]] - [[Antigva un Barbuda]] - [[Bahamas]] - [[Barbadosa]] - [[Beliza]] - [[Dominika]] - [[Dominikana]] - [[Grenada]] - [[Gvatemala]] - [[Haiti]] - [[Hondurasa]] - [[Jamaika]] - [[Kanāda]] - [[Kuba]] - [[Meksika]] - [[Nikaragva]] - [[Panama]] - [[Salvadora (valsts)|Salvadora]] - [[Sentkitsa un Nevisa]] - [[Sentlūsija]] - [[Sentvinsenta un Grenadīnas]] - [[Trinidada un Tobago]] ==Radās XXI gadsimtā:== *2002.gadā - [[Austrumtimora]] - no [[Indonēzija|Indonēzijas]] *2003.gadā - [[Serbija un Melnkalne]] - no [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] *2006.gadā - [[Serbija]] - no [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] *2006.gadā - [[Melnkalne]] - no [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] ==Izzuda XXI gadsimtā:== *2003.gadā - [[Dienvidslāvija]] - kļuva par [[Serbija un Melnkalne|Serbiju un Melnkalni]] *2006.gadā - [[Serbija un Melnkalne]] - kļuva par [[Melnkalne|Melnkalni]] un [[Serbija|Serbiju]] ==Eksistēja tikai XXI gadsimtā:== *2002. - 2006. gadam - [[Serbija un Melnkalne]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XX gadsimtā]] |width="50%" align="center"|Mūsdienas |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11077 49305 2006-06-05T20:02:18Z Feens 37 /* Austroungārijas teritorija mūsdienās */ Serbija <TABLE align="right" WIDTH=225 style border="1" style="margin: 0.5em 0 1em 1em; background: #ffffff; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 90%;"> <TR align="center" BGCOLOR="#efefef"> <TD COLSPAN=2> <big>'''''Die im Reichsrat vertretenen Königreiche und Länder und die Länder der heiligen ungarischen Stephanskrone'' <br /><small>([[Vācu valoda|vāciski]])</small><br /><br />''A birodalmi tanácsban képviselt királyságok és országok és a magyar szent korona országai'' <br /><small>([[Ungāru valoda|ungāriski]])</small>'''</big> </TD></TR> <TR align="center"><TD COLSPAN=2> [[Image:Location-Austria-Hungary.png|225px|]]<br>Austroungārija Eiropā </TD></TR> <TR align="center"><TD COLSPAN=2> [[Image:Austria-hungary.png|225px|]]<br>Austroungārijas sastāvdaļas </TD></TR> <TR><TD COLSPAN=2 align="center"> <HR><BR> <TABLE BORDER=0 CELSPACING=O CELPADDING=O WIDTH="100%"> </TD></TR> <TR align="center"><TD WIDTH="50%"> [[Image:Austria-Hungary-flag-1869-1918-naval-1786-1869-war.gif|50px|]]<br><small>kaujas karogs</small> </TD><TD WIDTH="50%"> [[Image:Austria-Hungary flag 1869-1918.gif|50px|]]<br><small>tirdzniecības karogs</small> </TD></TR> <TR align="center"><TD WIDTH="50%"> [[Image:Austria-hungary-imperial-colours.gif|40px|]]<br><small>Austrijas karogs</small><br>[[Image:Austria-hungary-coa.gif|60px|]]<br><small>ģerbonis</small> </TD><TD WIDTH="50%"> [[Image:Flag of Hungary.png|50px|]]<br><small>Ungārijas karogs</small><br>[[Image:Hungary-coa.jpg|33px|]]<br><small>ģerbonis</small> </TD></TR> <TR align="center"><TD COLSPAN=2> '''Pirms [[1867.gada kompromiss|1867.gada kompromisa]]''' </TD></TR> <TR align="center"><TD COLSPAN=2> [[Image:Austria-hungary-imperial-colours.gif|75px|]]<br><small>Hābsburgu impērijas karogs</small> </TD></TR> </TABLE> <HR> </TD></TR> <TR valign="top"> <TD NOWRAP> [[Valsts valoda]]s </TD><TD> [[latīņu valoda]],<br> [[vācu valoda]],<br> [[ungāru valoda]] </TD></TR> <TR valign="top"> <TD NOWRAP> Valsts reliģija </TD><TD> [[katolisms]] </TD></TR> <TR valign="top"> <TD NOWRAP> Galvaspilsēta</TD><TD> [[Vīne]]<br>1 675 000 iedz. (1907) </TD></TR> <TR valign="top"> <TD NOWRAP> Valsts galva </TD><TD> [[Hābsburgi|Austrijas imperators]],<br>[[Ungārijas karalis]],<br>[[Bohēmijas karalis]], utt. </TD></TR> <TR valign="top"> <TD NOWRAP> Platība </TD><TD> 680 887 km² (1907) </TD></TR> <TR valign="top"> <TD NOWRAP> Iedzīvotāju skaits </TD><TD> 48 592 000 (1907) </TD></TR> <TR valign="top"> <TD NOWRAP> Naudas vienība </TD><TD> Reinas guldenis; <br> Austroungārijas krona (no [[1892]]) </TD></TR> <TR valign="top"> <TD NOWRAP> Valsts himna </TD><TD> ''[[Gott erhalte Franz den Kaiser]]'' </TD></TR> <TR valign="top"> <TD NOWRAP> Eksistēja </TD><TD> '''[[1867]]-[[1918]]''' </TD></TR> </TABLE> {{commons|Category:Flags of Austria-Hungary}} {{commons|Category:Historical maps of Austria-Hungary}} '''Austroungārija''', oficiālais nosaukums '''Reihsrātē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv. Stefana Ungārijas kroņa zemes''' (''Die im Reichsrat vertretenen Königreiche und Länder und die Länder der heiligen ungarischen Stephanskrone'') - ietekmīga monarhija Centrāleiropā no 1867.gada līdz 1918.gadam. Radās no [[Austrijas impērija|Austrijas impērijas]] uz [[1867.gada kompromiss|1867.gada kompromisa]] (''Ausgleich'') pamata, nodibinot dubultmonarhijas sistēmu. Valsts tika sadalīta divās daļas - Austrijas daļā ar centru [[Vīne|Vīnē]] un Ungārijas daļā ar centru [[Budapešta|Budapeštā]]. Gandrīz visus valsts pastāvēšanas gadus tās valdnieks bija [[Francis Jozefs I]]. Valsts guva panākumus ekonomikā, bet augošais [[nacionalisms]] radīja piaugošas problēmas līdz 1918.gadā, zaudējot [[1.pasaules karš|1.pasaules karā]], tā sabruka. ====Valsts sastāvdaļas==== Austrijas daļā ietilpa: *[[Augšaustrija|Augšaustrijas erchercogiste]] (''Erzherzogtum Österreich ob der Enns'') (centrs [[Linca]]) *[[Bohēmija|Bohēmijas karlaiste]] (''Königreich Böhmen'') (centrs [[Prāga]]) *[[Dalmācija|Dalmācijas karaliste]] (''Königreich Dalmatien'') (centrs Zara, tagad [[Zadara]]) *[[Galīcija|Galīcijas un Lodomērijas karaliste]] (''Königreich Galizien und Lodomerien'') (centrs Lemberga, tagad [[Ļviva]]) *[[Lejasaustrija|Lejasaustrijas erchercogiste]] (''Erzherzogtum Österreich unter der Enns'') (centrs [[Vīne]]) *[[Bukovīna|Bukovīnas hercogiste]] (''Herzogtum Bukowina'') (centrs Černovice, tagad [[Černovci]]) *[[Karintija|Karintijas hercogiste]] (''Herzogtum Kärnten'') (centrs [[Klāgenfurte]]) *[[Karniola|Karniolas hercogiste]] (''Herzogtum Krain'') (centrs Laibaha, tagad [[Ļubļana]]) *[[Zalcburga|Zalcburgas hercogiste]] (''Herzogtum Salzburg'') (centrs [[Zalcburga]]) *[[Čehu silēzija|Silēzijas hercogiste]] (''Herzogtum (Österreichisch) Schlesien'') (centrs Tropava, tagad [[Opava]]) *[[Štīrija|Štīrijas hercogiste]] (''Herzogtum Steiermark'') (centrs [[Grāca]]) *[[Morāvija|Morāvijas markgrāfiste]] (''Markgrafschaft Mähren'') (centrs Brinna, tagad [[Brno]]) *[[Tirole|Tiroles grāfiste]] (''Gefürstete Grafschaft Tirol'') (centrs [[Insbruka]]) *[[Austrijas piejūra]] (''Küstenland'') (centrs [[Trieste]]) *[[Forarlberga]] (''Vorarlberg'') (centrs [[Brēgenca]]) Ungārijas daļā ietilpa: *Fiumes pilsēta, tagad [[Rijeka]] *[[Horvātija|Horvātijas]] un [[Slavonija|Slavonijas]] karaliste (centrs Agrama, tagad [[Zagreba]]) *[[Ungārijas karaliste]] (''Magyar Királyság'') (centrs [[Budapešta]]) Kopēji tika pārvaldīta: *[[Bosnija un Hercegovina|Bosnija]] (centrs - [[Sarajeva]]) ====Pēc 1918.gada==== Valstis, kuras radās Austroungārijas vietā: *[[Austrija]] *[[Čehoslovakija]] *[[Dievidslāvija]] - apvienojoties [[Serbija|Serbijai]] un [[Melnkalne|Melnkalnei]], pievienojot [[Horvātija|Horvātijas]] un [[Slavonija|Slavonijas]] karalisti, [[Bosnija un Hercogovina|Bosniju]], [[Karniola|Karniolu]], kā arī [[Karintija|Karintijas]] un [[Štīrija|Štīrijas]] dienvidu daļas *[[Polija]] - kopā ar teritorijām no [[Krievija|Krievijas]] un [[Vācija|Vācijas]] *[[Ungārija]] Valstis, kuras ieguva teritorijas no Austroungārijas: *[[Itālija]] - [[Dienvidtirole|Dievidtiroli]] un [[Austriešu piejūra|Austriešu piejūru]] *[[Rumānija]] - [[Transilvānija|Transilvāniju]] un [[Bukovīna|Bukovīnu]] ====Austroungārijas teritorija mūsdienās==== *[[Austrija]] - visa valsts *[[Bosnija un Hercegovina]] - visa valsts *[[Čehija]] - visa valsts *[[Horvātija]] - visa valsts *[[Itālija]] - [[Trentino-Alto Adidže]] un [[Friuli-Venēcija Džūlija]] *[[Polija]] - [[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas]] un [[Piekarpatu vojevodiste]] *[[Rumānija]] - [[Transilvānija]] un [[Sučevas žudecs]] *[[Serbija]] - [[Vojevodina]] *[[Slovākija]] - visa valsts *[[Slovēnija]] - visa valsts *[[Ukraina]] - [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu]], [[Černivcu apgabals|Černivcu]], [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas]], [[Ļvivas apgabals|Ļvivas]] un [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas]] apgabali [[Category:Izzudušas valstis]] [[Category:Austrijas vēsture]] [[Category:Čehijas vēsture]] [[Category:Slovākijas vēsture]] [[Category:Slovēnijas vēsture]] [[Category:Ungārijas vēsture]] [[Category:Horvātijas vēsture]] [[Category:Rumānijas vēsture]] [[Category:Itālijas vēsture]] [[Category:Ukrainas vēsture]] [[Category:Eiropas vēsture]] [[bg:Австро-Унгария]] [[br:Aostria-Hungaria]] [[bs:Austro-Ugarska]] [[ca:Imperi austrohongarès]] [[cs:Rakousko-Uhersko]] [[da:Østrig-Ungarn]] [[de:Österreich-Ungarn]] [[en:Austria-Hungary]] [[eo:Aŭstrio-Hungario]] [[es:Imperio Austrohúngaro]] [[et:Austria-Ungari]] [[fi:Itävalta-Unkari]] [[fr:Autriche-Hongrie]] [[he:האימפריה האוסטרו הונגרית]] [[hr:Austro-Ugarska]] [[hu:Osztrák–Magyar Monarchia]] [[id:Austria-Hongaria]] [[it:Impero Austro-Ungarico]] [[ja:オーストリア・ハンガリー帝国]] [[ko:오스트리아-헝가리]] [[la:Imperium Austro-Hungaricum]] [[lt:Austrija-Vengrija]] [[nl:Oostenrijk-Hongarije]] [[nn:Austerrike-Ungarn]] [[no:Østerrike-Ungarn]] [[pl:Austro-Węgry]] [[pt:Áustria-Hungria]] [[ro:Imperiul Austro-Ungar]] [[ru:Австро-Венгрия]] [[sk:Rakúsko-Uhorsko]] [[sl:Avstro-Ogrska]] [[sr:Аустро-Угарска]] [[sv:Österrike-Ungern]] [[tr:Avusturya-Macaristan İmparatorluğu]] [[uk:Австро-Угорщина]] [[zh:奥匈帝国]] 11079 33282 2006-03-10T07:32:17Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Svētais Kirils]] 11080 33283 2006-03-10T07:32:43Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Svētais Kirils]] 11081 33293 2006-03-10T13:39:25Z Feens 37 * 11082 38558 2006-04-06T08:24:45Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]] - [[Kartāga]] - [[Romas republika]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis šā gadsimta beigās:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]] - [[Kartāga]] - [[Romas republika]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis V gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis III gadsimtā p.m.ē.]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Vaa]] 11083 38559 2006-04-06T08:25:23Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]] - [[Kartāga]] - [[Romas republika]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]] - [[Romas republika]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis IV gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis II gadsimtā p.m.ē.]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Vaa]] 11084 33300 2006-03-10T14:10:20Z Feens 37 "[[Valstis IV gs p.m.ē.]]" pārdēvēju par "[[Valstis IV gadsimtā p.m.ē.]]" #REDIRECT [[Valstis IV gadsimtā p.m.ē.]] 11085 38562 2006-04-06T08:28:03Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]] - [[Romas republika]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== * 168.gadā p.m.ē. - [[Ilīrija]] - sagrāva [[Romas republika]] * 146.gadā p.m.ē. - [[Kartāga]] - sagrāva [[Romas republika]] ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Romas republika]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Romas republika]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis III gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis I gadsimtā p.m.ē.]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Vaalstis II gadsimtā]] 11086 49341 2006-06-06T04:28:10Z Neonz 33 nedaudz pierakstīju klāt, bet daudz kā vel trūkst {{stub}} ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====''' [[Eiropa|Eiropā]]:''' ==== [[Anglija]] - [[Aragona]] - [[Bizantija]] - [[Bulgāru impērija]] - [[Francija]] - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] - [[Norvēģija]] - [[Sicīlijas karaliste]] - [[Skotija]] - [[Ungārija]] - [[Vācu Svētā Romas impērija]] ====''' [[Āfrika|Āfrikā]]:''' ==== [[Ganas impērija]] ====''' [[Āzija|Āzijā]]:''' ==== [[Khmeru impērija]] ==Radās šajā gadsimtā:== *1204.gadā - [[Latīņu impērija]] *1205.gadā - [[Epīras despotāts]] *1206.gadā - [[Mongoļu impērija]] *1226.gadā - [[Vācu ordeņa valsts]] *1238.gadā - [[Suhotijas karaliste]] *1260.gadā - [[Bizantija]] (atjaunojās) *1271.gadā - [[Albānijas karaliste (viduslaiki)|Albānijas karaliste]] *1282.gadā - [[Neapoles karaliste]] - daļa no [[Sicīlijas karaliste|Sicīlijas karalistes]] *1291.gadā - [[Šveice]] *1299.gadā - [[Osmāņu impērija]] ==Izzuda šajā gadsimtā:== *1204.gadā - [[Bizantija]] - sadalījās [[Epīras despotāts|Epīras despotātā]], [[Latīņu impērija|Latīņu impērijā]], [[Nīkejas impērija|Nīkejas impērijā]] un [[Trapezundas impērija|Trapezundas impērijā]] *1240.gadā - [[Ganas impērija]] *1261.gadā - [[Latīņu impērija]] - atjaunojoties [[Bizantija|Bizantijai]] *1282.gadā - [[Sicīlijas karaliste]] ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== * [[Latīņu impērija]] (1204 - 1261) ==Valstis gadsimta beigās:== ==== '''[[Eiropa|Eiropā]]:''' ==== [[Albānijas karaliste]] - [[Anglija]] - [[Bizantija]] - [[Bulgāru impērija]] - [[Epīras despotāts]] - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] - [[Neapoles karaliste]] - [[Šveice]] ====[[Āzija|Āzijā]]:==== [[Khmeru impērija]] - [[Osmāņu impērija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XII gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis XIV gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11087 38586 2006-04-06T09:32:10Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ===='''[[Eiropa|Eiropā]]:'''==== [[Albānijas karaliste]] - [[Bizantija]] - [[Epīras despotāts]] - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] ==== '''[[Āzija|Āzijā]]:''' ==== [[Osmāņu impērija]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== *1337.gadā - [[Epīras despotāts]] - anektēja [[Bizantija]] *1354.gadā - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] - pie [[Bohēmija|Bohēmijas]] (atjaunojās 1839.gadā) *1368.gadā - [[Albānijas karaliste (viduslaiki)|Albānijas karaliste]] ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ==== '''[[Eiropa|Eiropā]]:''' ==== [[Bizantija]] - [[Osmāņu impērija]] ==== '''[[Āzija|Āzijā]]:''' ==== [[Osmāņu impērija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XIII gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis XV gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11088 49342 2006-06-06T04:34:38Z Neonz 33 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Norikas karaliste]] - [[Romas impērija]] ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Aksimas karaliste]] ====[[Āzija|Āzijā]]:==== [[Japāna]] - [[Ķīna]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== *40.gadā - [[Norikas karaliste]] - anektēja [[Romas impērija]] ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Romas impērija]] ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Aksimas karaliste]] ====[[Āzija|Āzijā]]:==== [[Japāna]] - [[Ķīna]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis I gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis II gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11089 33829 2006-03-14T13:06:11Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== [[Romas republika]] ==Radās šajā gadsimtā:== *27.g p.m.ē. - [[Romas impērija]] - [[Romas republika|Romas republikas]] vietā *[[Norikas karaliste]]? ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Norikas karaliste]] - [[Romas impērija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis II gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis I gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Vaalstis I gadsimtā]] 11090 33809 2006-03-14T11:11:48Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== [[Bizantija]] ==Radās šajā gadsimtā:== *623.gadā - [[Samo valsts]] *pēc 660.gada - [[Karantānija]] ==Izzuda šajā gadsimtā:== *658.gadā - [[Samo valsts]] - izjuka ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== *[[Samo valsts]] (623-658) ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Bizantija]] - [[Karantānija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis VI gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis VIII gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11091 52596 2006-06-30T11:37:43Z Dainis 876 + Uiguru kaganāts ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Bizantija]] - [[Karantānija]] ==Radās šajā gadsimtā:== * 745. gadā - Uiguru kaganāts, [[uiguri|uiguriem]] sagraujot [[Austrumu Tjurku kaganāts|Austrumu Tjurku kaganātu]] ==Izzuda šajā gadsimtā:== * 745. gadā - [[Karantānija]] - pievienota [[Franku impērija|Franku impērijai]] * 840. gadā - Uiguru kaganāts, kad to iekaroja [[jeņisejas kirgīzi]] ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== * Uiguru kaganāts (745 - 840) ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Bizantija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis VII gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis IX gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11092 33342 2006-03-11T04:24:53Z 80.70.17.136 #REDIRECT [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] 11093 33346 2006-03-11T07:34:09Z Juzeris 23 veidne audio ievietošanai <font class="metadata"><span class="unicode audiolink">[[:Media:{{{1}}}|{{{2}}}]]</span> <small>([[:en:Wikipedia:Media help|palīdzība]]·[[:Image:{{{1}}}|info]])</small></font><noinclude> ---- Ar '''Template:Audio''' var izveidot saiti uz audio failu (arī tad, ja tas atrodas ''[[:Commons:|Commons]]''), lai viegli varētu to noklausīties. To izmanto, iekļaujot tekstā, piemēram, lai ilustrētu izrunu. Skat. veidnes [[:en:Template talk:Audio|diskusiju lapu angļu valodā]] vai arī [[:commons:Commons:List of audio templates for the Wikipedias|informāciju ''Commons'']]. [[en:Template:Audio]] [[th:Template:เสียง]] [[vi:Tiêu bản:Âm thanh]] </noinclude> 11094 33357 2006-03-11T11:38:05Z Feens 37 Profesors '''Nematulla Šahranī''', pazīstams kā „skolotāju skolotājs”, ir viens no visprominentākajiem [[Afganistāna|Afganistānas]] zinātniekiem. Viņš bija viens no četriem [[Afganistānas pārejas administrācija|Afganistānas pārejas administrācijas]] vadītājiem un [[Afganistānas konstitucionālās komisija|Afganistānas konstitucionālās komisijas]] vadītājs. Viņš ir sarakstījis un tulkojis vairāk kā 30 grāmatu un vairākus simtus zinātnisko rakstu. Šahranī pieder pie ļoti respektējamas, akadēmiskas ģimenes, šī ģimene Afganistānā ir pazīstama kā zinātnieku ģimene. Šahranī ir etniskais [[uzbeki|uzbeks]] no [[Badahšāna|Badahšānas]] provinces, Afganistānas ziemeļu daļā. Kaut arī viņš bija viens no ideoloģiskajiem afgāņu pretošanās kustības pret [[PSRS]] iebrukumu (sk. [[PSRS invāzija Afganistānā]]) vadītājiem, Šahranī nekad nav bijis iesaistīts kādā partijā, sektā vai etniskajā konfliktā Afganistānā. Par to viņš ir izpelnījies iesauku ''Mr.Clean'' (t.i. "Tīrais"). Viņš ir studējis [[Kabulas Universitāte|Kabulas]], Alazaras ([[Kaira|Kairā]]) un [[Dž. Vašingtona Universitāte|Dž. Vašingtona]] (''G.W.University'') universitātēs. Šobrīd daži citi viņa ģimenes locekļi ir pasniedzēji [[ASV]] ([[Indiānas Universitāte]] [[Blūmingtona|Blūmingtonā]]) un [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] akadēmiskajās iestādēs. [[Category:Afganistāna|Šahranī, Nematulla]] [[Category:Zinātnieki|Šahranī, Nematulla]] [[en:Nematullah Shahrani]] 11095 47411 2006-05-25T13:18:23Z Knakts 848 Saite Pirmais '''Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss''' notika [[1955]]. gadā [[Šveice]]s pilsētā [[Lugano]]. Kopš tā laika konkurss ir attīstījies, konkursam ir pievienojušās daudz jaunas valstis. Eirovīzijas dziesmu konkurss ir atklājis daudz jaunas zvaigznes, kā [[ABBA]], kas pārstāvēja [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Selīna Diona|Selīnu Dionu]], [[Kanāda|kanādieti]], kas pārstāvēja [[Šveice|Šveici]], [[Dana International|Danu International]] no [[Izraēla]]s, un radījusi daudz pasaulē atpazīstamus hītus kā "Save your kisses for me", "Waterloo", "Diva", "Congratulations" un pēdējo laiku populārākās Eirovīzijas dziesmas [[Ruslana]]s "Wild dance", [[brāļi Olseni|brāļu Olsenu]] "Fly on the wings of love". Eirovīzija ir viens no visskatītākajiem mūzikas pasākumiem pasaulē. To translē visās [[Eiropa]]s valstīs un pat [[ASV]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Ķīna|Ķīnā]] un caur internetu to var redzēt visā pasaulē. == Latvija Eirovīzijā == [[Latvija]], salīdzinot ar citām [[Baltija]]s valstīm, Eirovīzijai pievienojās visvēlāk, 2000. gadā, atšķirībā no [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s, kas pievienojās jau 1994. gadā. Kopš 2000. gada Latvijas pārstāvji paspējuši uzvarēt (ar [[Marie N]] dziesmu "I wanna"), konkursa pirmajā reizē ar "[[Prāta Vētra]]s" dziesmu "My star" tika iegūta 3. vieta, bet 2005. gadā ar [[Valters un Kaža|Valtera un Kažas]] izpildīto dziesmu "The war is not over" Latvija ierindojās 5. vietā. Latvijā Eirovīzijas dziesmu konkurss ir ieguvis lielu popularitāti un bija 2005. gada skatītākā pārraide, ko noskatījās gandrīz 30 milj. skatītāju. == Skat. arī == *[[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] <br> *[[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Category:Eirovīzija]] {{Link FA|sr}} [[bs:Eurosong]] [[da:Eurovision Song Contest]] [[de:Eurovision Song Contest]] [[et:Eurovisiooni lauluvõistlus]] [[en:Eurovision Song Contest]] [[es:Festival de la Canción de Eurovisión]] [[eo:Eŭrovido-Kantokonkurso]] [[fr:Concours Eurovision de la chanson]] [[hr:Eurovizija]] [[it:Eurofestival]] [[he:אירוויזיון]] [[lb:Eurovision Song Contest]] [[nl:Eurovisiesongfestival]] [[ja:ユーロビジョン・ソング・コンテスト]] [[no:Eurovision Song Contest]] [[pl:Konkurs Piosenki Eurowizji]] [[pt:Festival Eurovisão da Canção]] [[ro:Concursul muzical Eurovision]] [[simple:Eurovision Song Contest]] [[sl:Pesem Evrovizije]] [[sr:Песма Евровизије]] [[fi:Euroviisut]] [[sv:Eurovisionsschlagerfestivalen]] [[uk:Пісенний конкурс Євробачення]] 11096 33351 2006-03-11T09:58:11Z Ranvar 665 Ķēniņš '''Zauls'''(Sauls). Zauls (jeb Sha'ūl t.i. "patapinātais") bija pirmais [[Bībele|Bībelē]] aprakstītais, [[Senā Izraēla|senās Izraēlas]] ķēniņvalsts karalis. Par viņu ir rakstīts 1 [[Samuēls|Samuēla]] grāmatā. Zauls bija Kiša dēls no [[Benjamiņa cilts]]([http://en.wikipedia.org/wiki/Tribe_of_Benjamin Tribe of Benjamin]). Saskaņā ar 1 Samuēla Grāmatu, Zauls, kopā ar savu kalpu tika sūtīts meklēt sava tēva noklīdušās ēzeļu mātes. Galu galā Sauls un viņa kalps nonāca Cūfas zemē, netālu no Samuēla mājas Rāmā. Tad Zauls ierosināja atgriezties mājās pēc triju dienu neauglīgiem meklējumiem, bet viņa kalps piedāvāja vispirms griezties pie kāda godājama vīra(gaišreģa), sakot: „viss, ko vien viņš saka, tas noteikti piepildās”(1. Sam. 9:6). Tā šie divi satika Samuēlu, kurš slepeni svaidīja Zaulu par ķēniņu visam Israēlam. Pēc tam kad Zauls bija atgriezies mājās, Samuēls sasauca tautas sapulci Micpā, kuras laikā Zauls kļuva par jauno ķēniņu. Nedaudz vēlāk Sauls vadīja israēliešu karapulkus pret [[amonieši|amoniešiem]] (amonītiem), kurus viņi sakāva pie Jabešas Gileādā, tāda veidā Zauls apstipriāja savu ķēniņa stāvokli. Tad Zauls un viņa dēls Jonatāns uzsāka karu pret [[filistieši|filistiešiem]] ([[feniķieši|feniķiešiem]]). Zauls vilcinājās uzsākt karadarbību pret daudz pārākiem filistiešu spēkiem pie Mikmašas, tāpēc Samuēls bija pasludinājis viņam, ka Zaula vietā Dievs ir izredzējis citu viņa vietā. Kamēr Zauls joprojām vilcinājās, Jonatāns bez tēva ziņas, bija negaidīti uzbrucis filistiešiem un pārsteidzis tos. Vēlāk Zauls izmantoja filistiešu radušos apjukumu un sakāva tos. Tad Zauls uzsāka karu pret [[amalekīti|amalekītiem]]. Pēc uzvaras Zauls atteicās nogalināt amalekītu karali Agagu un iznīcināt viņa īpašumu, kā Samuēls bija licis darīt. Tad Samuēls atņēma savu svaidījumu Zaulam un deva to citam - Dāvidam. Turpmāk Samuēls vairs nebija Zaula padomdevējs. Kopš šī brīža, stāstā par Israēla ķēniņiem parādās [[Dāvids]], gans no [[Jūdas cilts]]([http://en.wikipedia.org/wiki/Tribe_of_Judah Tribe of Judah]). Dāvids tika sūtīts mierināt Zaulu ar savu arfas spēli, pēc tam kad Zaulam tika atņemts ķēniņa svaidījums. Trīs gadus vēlāk, kad sākās jauns filistiešu iebrukums, Dāvids piesaistīja Zaula uzmanību ar to, ka bija divkaujā ar lingu nogalinājis filistiešu milzi [[Goliāts|Goliātu]] no Gātas pilsētas. Tam sekoja atkārtota filistiešu sakāve. Dāvids apprecēja Zaula meitu Mihalu, bet Zaula dēls Jonatāns ar Dāvidu bija kļuvuši par tuvākajiem draugiem. Zauls drīz kļuva greizsirdīgs pret Dāvidu par tā uzvarām kaujās un mīlestību tautā, vairākas reizes mēģināja Dāvidu nogalināt, tomēr tas neizdevās un Dāvids bēga uz kalnājiem, kļūstot par izraidīto. Drīz pēc tam Zauls atkal pulcināja izraēliešus kaujā pret filistiešiem pie Gilboas. Pirms kaujas Zauls nogāja pie zīlnieces no En-Doras pilsētas, lūgt lai tā izsauc Samuēla garu. Samuēls viņam paredzēja, ka izraēlieši tiks sakauti, viņš pats, kā arī viņa trīs dēli – Jonatāns, Abinadabs un Malhišs būs nogalināti. Saskaņā ar Bībeli, Zauls, redzēdams, ka kauja ir zaudēta, izdarīja pašnāvību – „Kad kauja iedegās ap pašu Zaulu un strēlnieki vērsa savus stopus tieši pret viņu, tad viņš tika smagi ievainots. Un Zauls pavēlēja savam ieroču nesējam: "Izvelc savu zobenu no maksts un nodur ar to mani, iekams šie neapgraizītie nāk un mani nodur, lai tie neliek mani apsmieklā!" Bet viņa ieroču nesējs negribēja to darīt, jo viņš ļoti bijās. Tad Zauls ņēma zobenu un metās uz tā. Kad viņa ieroču nesējs redzēja, ka Zauls bija miris, tad arī tas metās uz savu zobenu un nomira līdz ar viņu. Un tā krita tanī pašā dienā gan Zauls, gan viņa trīs dēli, gan viņa ieroču nesējs un visi viņa vīri.”(1. Sam. 31:3-6) [[Category:Vēsture]] 11099 33360 2006-03-11T12:06:49Z Tail 13 Pink Floyd attēls no en.wiki. Pink Floyd attēls no en.wiki. 11100 33363 2006-03-11T12:56:41Z Creep 473 11101 33364 2006-03-11T12:59:49Z Creep 473 11102 39197 2006-04-08T13:35:57Z Creep 473 Mūsdienās [[Vācija]]s kompānija ''Heckler und Koch'' ražo vairākus oriģinālas konstrukcijas uzlabotus modeļus. Viens no tiem ir '''HK 23e''' (oriģinālā konstrukcija – [[HK 23]]) ar 5.56 mm kalibru - no patronlentes barojams galveno uzdevumu vieglais [[ložmetējs]]. Būtībā HK 23e ir [[HK 21e]] mazais brālītis, turklāt abi ir balstīti uz G3 bāzes. Tam ir saistība arī ar [[HK 13]] – tā priekšgājēju. Tā izstrāde saistās ar 1982. gadu, kad šis universālais ložmetējs tika radīts Vācijas eksportam. Šis ložmetējs ir diezgan populārs, tas tiek izmantots daudzās pasaules valstīs policijas spēkos. [[Image:HK23E.jpg|thumb|right|500px|HK 23e]] == Parametri == *Tips: Vieglais [[ložmetējs]] *Ražotājvalsts: [[Vācija]] *Gads: 1982 *Kalibrs: 5.56 mm *Svars: **Ar tukšu [[magazīna|magazīnu]], uz [[divkājis|divkāja]]: 8.7 kg **Magazīna: 1 kg *Stobra garums: 45 cm *Kopējais garums: 103 cm *Platums: 13.3 cm *Augstums: 21 cm *Munīcija: 5.56 x 45 mm [[NATO]] (.223 ''Remington'') *Munīcijas tips: ''FMJ'' (''Full Metal Jacket'') *Padeve: 20, 30 ložu magazīnas, 100 ložu diskveida magazīna, 50, 100 ložu patronlente *Redzes rādiuss: 68.5 cm *Uguns temps: 800 šāviņi/min *Lodes pirmātrums: 950 m/s *Efektīvais attālums : 800 m *Aizsniedzamība: 38% == Izstrādes vēsture == Savulaik modelis [[HK 21A1]] bija kandidāts uz ''SAW'' (''Squad Automatic Weapon'') testēšanu, ko vadīja [[ASV]]. Tad H&K nolēma izgatavot arī nedaudz vieglāku ''SAW'' ieroča versiju - ar 5.56 mm kalibru. To H&K izdarīja ļoti ātrā laikā. Testos apzīmēts kā XM262, HK 21A1 zaudēja sacensību ar FN Minimi, kas tagad apzīmēts kā M249 SAW. Kad HK 21A1 tika uzlabots un nosaukts par [[HK 21e]], tas pats tika izdarīts ar 5.56 versiju. To nosauca par HK 23e, ražošana pārorientējās uz šo modeli 1982. gadā. == Raksturojums == HK 23e ir līdzīgs ar HK 21e gandrīz visos rādītājos, izņemot kalibra izmēru un stobra garumu. Galvenās tā modernizācijas pār HK 21A1 ir: nedaudz pagarināta [[stobra kārba]], uguns kontroles bloks ar pusautomātisko iespēju, 3 ložu un pilnīgi automātiskie uguns režīmi, speciāla aizslēga ierīce klusākai aizslēga slēgšanai un jauna patronlentes barošanas konstrukcija (patronlentes barošanas mehānisms viegli padod lentes munīciju divos posmos, atpakaļējā un priekšējā aizslēga kustībā). Uzstādot papildu barošanas komplektu, kas sastāv no aizslēga, uzgrūdatsperes un patronlentes barošanas moduļa vai [[magazīna|magazīnu]] aizklāja, ir iespēja lietot G3 vai ''STANAG'' parastās un diskveida magazīnas. HK 23e var uzstādīt arī tēmēkli, kas ir graduēts līdz 1000 m, šis tēmēklis var tikt piemērots lodes novirzei vēja ietekmē. Kaut gan tam nav trokšņa slāpētāja, ieroča ražošana prasa samērā daudz laika, tomēr tieši tāpēc šis ložmetējs ir apveltīts ar labu kontroli. [[Image:HK23Ebipod.JPG|thumb|left|400px|Kareivis ar HK 23e]] == Izmantošana == Pašlaik šis ložmetējs Vācijā tiek ražots eksportam uz daudzām [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Latīņamerika]]s valstīm. Zem licences to ražo tādās valstīs kā [[Brazīlija]], [[Meksika]], [[Francija]], [[Itālija]], [[Portugāle]], [[Norvēģija]], [[Grieķija]], [[Turcija]], [[Saūda Arābija]], [[Irāna]], [[Pakistāna]], [[Malaizija]], [[Filipīnas]] un [[Taizeme]]. Lielā mērā to izmanto policijas vienībās, jo tas ir ''SAW'' ierocis, tomēr tieši tādēļ tā izplatība ir ierobežota. Tas ir domāts tikai priekš militārajiem, valdības spēkiem vai likuma izpildes departamentiem. Tikai šīs institūcijas drīkst iegādāties šo ložmetēju. Kā viens no iemesliem, kāpēc šis ierocis tiek izmantots likuma izpildei ir tas, ka šī ložmetēja padeves mehānisms ir ļoti ātrs. Kā alternatīvs izmantošanas veids jāmin arī iekļaušana tādās datorspēlēs kā ''Half-Life 2: Substance'', ''Rainbow Six 3: Raven Shield'', ''Ghost Recon'' un ''Jagged Alliance 2''. Tam var uzstādīt arī [[trijkājis|trijkāji]]. == Aptuvenās detaļu izmaksas == *[[belznis|Belžņa]] atspere - 30.00$ *Belznis - 75.00$ *Savītā atsitiena stieņa atspere - 40.00$ (viena) *Aizslēga galva - 350.00$ *Patronlentes barošanas iekārta: 2450.00$ [[Category:Ložmetēji]] 11103 52070 2006-06-26T02:19:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[be:Pink Floyd]] {| cellpadding="4" style="width: 20em; float:right; border-style: solid; border-color:grey; border-width: 1px; margin:5px 0 1em 1em; font-size: 90%" |- ! colspan="2" font-size:150%; | <big>'''''Pink Floyd'''''</big> |- | colspan="2" style="text-align: center; font-size: 90%;" | [[Image:Pink Floyd 1968.jpg|250px]] |- | colspan="2" style="text-align: center;" | ''Pink Floyd'' 1968. gadā. No kreisās: Niks Meisons, Sids Barets, Deivids Gilmors, Rodžers Voterss, Ričards Raits. |- | style="text-align: right;" | '''Izcelsmes vieta:''' || [[Kembridža]], [[Anglija]] |- | style="text-align: right;" | '''Darbības laiks''' || 1965-pašlaik |- | style="text-align: right;" | '''Dalībnieki''' || [[Sids Barets]], [[Rodžers Voterss]], [[Deivids Gilmors]], [[Niks Meisons]], [[Ričards Raits]], Bobs Klouss |- |} '''''Pink Floyd''''' ir angļu [[ārtroks|ārtroka]] grupa, viena no veiksmīgākajām [[rokmūzika]]s grupām [[mūzika]]s vēsturē. Sākotnēji ''Pink Floyd'' bija [[psihodēliskais roks|psihodēliskās mūzikas]] grupa, taču īpašus panākumus guva ar vēlākajiem [[konceptuālais albums|konceptuālajiem albumiem]], sevišķi ''Dark Side of the Moon'' (1973) un ''The Wall'' (1979). Grupas darbību mēdz iedalīt vairākos posmos, 1965. gadā grupu izveidoja un vadīja Sids Barets, no 1968. gada vadību sāka pārņemt Rodžers Voterss, kura laikā ''Pink Floyd'' ieguva īpašu slavu un kritiķu atzinību (''Dark Side of the Moon'', ''Wish You Were Here'', ''Animals'', ''The Wall''). 1985. gadā Voterss paziņoja, ka grupa sevi izsmēlusi un savu darbību pārtrauc, taču pārējie grupas locekļi turpināja uzstāties ar ''Pink Floyd'' nosaukumu. Voterss tiesā mēģināja panākt, lai grupai nebūtu tiesību lietot nosaukumu ''Pink Floyd'', taču tiesa lēma par labu pārējiem grupas dalībniekiem. ==Pink Floyd sastāvs== * [[Sids Barets]] (''Syd Barrett'', 1965-1968) * [[Deivids Gilmors]] (''David Gilmour'', 1968-pašlaik) * Bobs Klouss (''Bob Klose'', 1965-1966; atstāja grupu, pirms tā sāka ierakstīt mūziku) * [[Niks Meisons]] (''Nick Mason'', 1965-pašlaik) * [[Rodžers Voterss]] (''Roger Waters'', 1965-1985) * [[Ričards Raits]] (''Richard Wright'',1965-1979, 1988-pašlaik) ==Diskogrāfija== ===Studijas albumi=== * ''[[The Piper at the Gates of Dawn]]'' (1967) * ''[[A Saucerful of Secrets]]'' (1968) * ''Music From the Film More'' (1969) * ''[[Ummagumma]]'' (1969) * ''[[Atom Heart Mother]]'' (1970) * ''[[Meddle]]'' (1971) * ''[[Obscured by Clouds]]'' (1972) * ''[[The Dark Side of the Moon]]'' (1973) * ''[[Wish You Were Here]]'' (1975) * ''[[Animals]]'' (1977) * ''[[The Wall]]'' (1979) * ''[[The Final Cut]]'' (1983) * ''A Momentary Lapse of Reason'' (1987) * ''The Division Bell'' (1994) ===Koncertalbumi=== * ''Ummagumma'' (1969) * ''Delicate Sound of Thunder'' (1988) * ''P*U*L*S*E (1995)'' * ''Is There Anybody Out There? The Wall Live 1980-81'' (2000) [[Category:Angļu mūzikas grupas]] [[Category:Ārtroka grupas]] [[Category:Pink Floyd]] {{Link FA|he}} {{Link FA|pl}} {{Link FA|ru}} [[af:Pink Floyd]] [[ar:بينك فلويد]] [[be:Pink Floyd]] [[bg:Pink Floyd]] [[bn:পিংক ফ্লয়েড]] [[br:Pink Floyd]] [[ca:Pink Floyd]] [[cs:Pink Floyd]] [[da:Pink Floyd]] [[de:Pink Floyd]] [[en:Pink Floyd]] [[eo:Pink Floyd]] [[es:Pink Floyd]] [[fi:Pink Floyd]] [[fo:Pink Floyd]] [[fr:Pink Floyd]] [[he:פינק פלויד]] [[hr:Pink Floyd]] [[hu:Pink Floyd]] [[id:Pink Floyd]] [[io:Pink Floyd]] [[is:Pink Floyd]] [[it:Pink Floyd]] [[ja:ピンク・フロイド]] [[ka:პინკ ფლოიდი]] [[ko:핑크 플로이드]] [[lt:Pink Floyd]] [[nl:Pink Floyd]] [[nn:Pink Floyd]] [[no:Pink Floyd]] [[pl:Pink Floyd]] [[pt:Pink Floyd]] [[ro:Pink Floyd]] [[ru:Pink Floyd]] [[scn:Pink Floyd]] [[simple:Pink Floyd]] [[sk:Pink Floyd]] [[sr:Пинк Флојд]] [[sv:Pink Floyd]] [[tr:Pink Floyd]] [[zh:平克·弗洛伊德]] 11104 33378 2006-03-11T14:23:05Z Tail 13 {| class="infobox" style="width: 20em; float: right; border-style: solid; border-color:grey; border-width: 1px; margin:10px 0 1em 1em;" |- !style="background: {{{Background}}};" colspan="3"|'''''{{{Nosaukums}}}''''' |- style="text-align: center;" class="hiddenStructure{{{Vāks|}}}" |colspan="3"|[[Image:{{{Vāks}}}|200px]] |- !style="background: {{{Background}}};" colspan="3"| {{{Izpildītājs}}} |- class="hiddenStructure{{{Izdots|}}}" |'''Izdots:''' |colspan="2"|{{{Izdots}}} |- class="hiddenStructure{{{Ierakstīts|}}}" |'''Ierakstīts:''' |colspan="2"|{{{Ierakstīts}}} |- class="hiddenStructure{{{Žanrs|}}}" |'''Žanrs:''' |colspan="2"|{{{Žanrs}}} |- class="hiddenStructure{{{Garums|}}}" |'''Garums''' |colspan="2"|{{{Garums}}} |- class="hiddenStructure{{{Ierakstu kompānija|}}}" |style="padding-right: 1em;"|'''Ierakstu kompānija:''' |colspan="2"|{{{Ierakstu kompānija}}} |- class="hiddenStructure{{{Producents|}}}" |'''Producents:''' |colspan="2"|{{{Producents}}} |- !style="background: {{{Background}}};" colspan="3"|{{{Izpildītājsģen}}} hronoloģija |- style="text-align: center; font-size: smaller;" |style="width: 33%;" valign=top|{{{Iepriekšējais albums}}} |style="width: 33%;" valign=top|{{{Šis albums}}} |style="width: 33%;" valign=top|{{{Nākamais albums}}} |} 11105 33370 2006-03-11T13:56:13Z Tail 13 Pink Floyd albuma "Piper at the Gates of Dawn" vāks no en.wiki. Pink Floyd albuma "Piper at the Gates of Dawn" vāks no en.wiki. 11108 51995 2006-06-25T15:11:43Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:The Piper at the Gates of Dawn]] {{Album infobox | | Nosaukums = The Piper at the Gates of Dawn | Izpildītājs = [[Pink Floyd]] | Vāks = 605px-PinkFloyd-album-piperatthegatesofdawn.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 1967.g. 5. augustā | Ierakstīts = 1967. g. (februāris-jūnijs) | Žanrs = [[Psihodēliskais roks]] | Garums = 41 min 52 s | Ierakstu kompānija = ''Columbia''/''EMI'' | Producents = Normens Smits | Izpildītājsģen = Pink Floyd | Iepriekšējais albums = | Šis albums = ''The Piper at the Gates of Dawn'' <br />(1967) | Nākamais albums = ''[[A Saucerful of Secrets]]''<br />(1968) }} '''''The Piper at the Gates of Dawn''''' ir ''[[Pink Floyd]]'' debijas albums. Albuma nosaukums nāk no [[Kenets Greiems|Keneta Greiema]] darba "[[Vējš vītolos]]" septītās nodaļas nosaukuma. ==Dziesmu saraksts== #''Astronomy Domine'' (Barets) - 4:12 #''Lucifer Sam'' (Barets) - 3:07 #''Matilda Mother'' (Barets) - 3:08 #''Flaming'' (Barets) - 2:46 #''Pow R. Toc H.'' (Barets/Voterss/Raits/Meisons) - 4:26 (see [[Toc H]]) #''Take Up Thy Stethoscope and Walk'' (Voterss) - 3:05 #''[[Interstellar Overdrive]]'' (Barets/Voterss/Raits/Meisons) - 9:41 #''The Gnome'' (Barets) - 2:13 #''Chapter 24'' (Barets) - 3:42 #''The Scarecrow'' (Barets) - 2:11 #''Bike'' (Barets) - 3:21 ==Izpildītāji== * [[Sids Barets]] - [[ģitāra]], [[vokāls]] * [[Rodžers Voterss]] - [[basģitāra]], vokāls * [[Ričards Raits]] - [[ērģeles]], [[klavieres]], pavadītājvokāls * [[Niks Meisons]] - [[sitamie instrumenti]] [[Category:Pink Floyd albumi]] [[Category:Psihodēliskā roka albumi]] [[de:The Piper at the Gates of Dawn]] [[en:The Piper at the Gates of Dawn]] [[es:The Piper at the Gates of Dawn]] [[fi:The Piper at the Gates of Dawn]] [[fr:The Piper at the Gates of Dawn]] [[he:The Piper at the Gates of Dawn]] [[hu:The Piper at the Gates of Dawn]] [[it:The Piper at the Gates of Dawn]] [[no:The Piper at the Gates of Dawn]] [[pl:The Piper at the Gates of Dawn]] [[pt:The piper at the gates of dawn]] [[ru:The Piper at the Gates of Dawn]] [[sv:The Piper at the Gates of Dawn]] 11109 33379 2006-03-11T14:24:36Z Tail 13 [[Category:Roka albumi pēc izpildītāja]] [[Category:Pink Floyd]] 11110 33380 2006-03-11T14:25:33Z Tail 13 [[Category:Rokmūzika]] 11111 33381 2006-03-11T14:25:47Z Tail 13 [[Category:Mūzika]] 11112 33382 2006-03-11T14:26:14Z Tail 13 [[Category:Rokgrupas]] 11113 33383 2006-03-11T14:26:31Z Tail 13 [[Category:Rokmūzika]] 11114 33384 2006-03-11T14:27:41Z Tail 13 [[Category:Psihodēliskais roks]] 11115 33385 2006-03-11T14:28:25Z Tail 13 [[Category:Rokmūzika]] 11116 33386 2006-03-11T14:29:51Z Tail 13 [[Category:Mūzikas grupas pēc valsts]] 11117 33387 2006-03-11T14:30:09Z Tail 13 [[Category:Mūzika]] 11118 33388 2006-03-11T14:30:34Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Ārtroks]] 11119 33389 2006-03-11T14:31:01Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Rokmūzika]] 11125 47599 2006-05-26T20:22:53Z Knakts 848 kat '''Rakurss''' («Ракурс») &mdash; [[Latvija]]s nedēļas laikraksts krievu valodā, tuvs apvienībai [[PCTVL]]. "Rakurss" tiek izdots kopš 2003. g. maija, tā ir viena no avīzēm, kas radās pēc dienas laikraksta «Панорама Латвии» bankrota 2003. g. februārī. Izdevējs ir SIA "Averti-R". Galvenais redaktors kopš dibināsanas brīža ir [[Aleksandrs Šohats]]. Par viņa vietnieci vēlāk kļuva Ludmila Nukņeviča. Pazīstamākie laikraksta žurnālisti, kas agrāk strādāja avīzē «Панорама Латвии», ir Aleksandrs Gurins un Harijs Gailītis (''Гарри Гайлит''). "Rakurss" nāk klajā sestdienās 24 lappušu apjomā (agrāk - 12, 20 lappuses), tai skaitā 8 atvēlētas televīzijas programmai. Cena mazumtirdzniecībā &mdash; 20 santīmi, mēneša abonēšanas maksa 65 santīmi. Metiens 2006. g. sākumā &mdash; 15 500 eksemplāri. Kopš 2005. g. aptuveni reizi mēnesī tiek izdots arī reģionālais izlaidums Liepājā «Ракурс-Либава». ==Saites== *Laikraksta [http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=allrakurs arhīvs] kopš 2005. g. pavasara *Daļējs laikraksta [http://www.rakurs.lv/main.php?g=2004&m=12&d=27&w2=arxiv&garx=2004 arhīvs] &mdash; 2003.&mdash;2004. g. *Laikraksts AC "Diena" [http://www.acd.lv/product.aspx?pid=475555e3-3079-4ed1-9900-09f4f4a0118e katalogā] *"Latvijas Pasts" [http://www.pasts.lv/lv/privatpersonas/preses_abonesana/0laikraksti%20krievval.pdf kataloga nodaļa] ar "Rakursu" [[Category:Latvijā izdotie laikraksti]] [[ru:Ракурс (газета)]] 11126 33424 2006-03-11T20:29:01Z Dekaels 268 izlabots redirekts #REDIRECT [[Rakurss (laikraksts)]] 11128 33428 2006-03-11T21:04:36Z Feens 37 Ilīrija no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Illyria.jpg] Ilīrija no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Illyria.jpg] 11129 51839 2006-06-24T23:53:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Iliria]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Ιλλυρια ([[grieķu valoda|grieķu]])'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Illyria.jpg|160px|]]<br>ilīriešu teritorijas ap III-II gs p.m.ē. |} |- | Eksistēja | '''385.g p.m.ē. -<br>168.g p.m.ē.''' |- | Iedzīvotāji | [[ilīrieši]] |- | Atradās | mūsdienu [[Albānija|Albānijā]] |- | Galvenās pilsētas | ''Lissus'' ([[Leže]])<br>''Epidamnos'' ([[Durresa]]) |} '''Ilīrija''' ([[sengrieķu valoda|sengrieķu]] - ''Ιλλυρια'', [[latīņu valoda|latīņu]] - ''Illyricum'') - valsts [[Eiropa|Eiropā]] IV-II gs. p.m.ē. Atradās [[ilīrieši|ilīriešu]] apdzīvoto apvidu dienvidos, mūsdienu [[Albānija|Albānijas]] teritorijā. Valsts kodols bija ilīriešu taulantu (''taulanti'') cilts. Valsts eksistēja arī agrāk, bet par ievērojamu spēku kļuva 385.gadā p.m.ē., kad par valdnieku kļuva Bardils (''Bardyllis''). Karoja ar [[Maķedonija (senā)|Maķedoniju]], piedalījās arī [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] karagājienos. 168.gadā pirms mūsu ēras [[Senā Roma|romieši]] sagūstīja pēdējo Ilīrijas valdnieku Gentiju (''Gentius'') un faktiski sāka valdīt Ilīrijā. Tika izveidota Ilīrijas (''Illyricum'') province Romas sastāvā. [[Category:Albānijas vēsture]] [[Category:Izzudušas valstis]] [[de:Illyrien]] [[en:Illyria]] [[eo:Ilirio]] [[es:Iliria]] [[fa:ایلیریا]] [[fi:Illyria]] [[fr:Illyrie]] [[it:Illiria]] [[ko:일리리아]] [[no:Illyria]] [[pl:Iliria]] [[pt:Ilíria]] [[ro:Iliria]] [[ru:Иллирия]] [[sq:Ilirët]] [[sv:Illyrien]] 11130 33431 2006-03-11T21:41:16Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Δεσποτάτο της Ηπείρου'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:ShepherdByzempire1265.jpg|160px|]]<br>Epīras despotāts (sārti horizontāli svītrots) 1265.gadā |} |- | Eksistēja | '''1205.g - 1337.g''' |- | Atradās | mūsdienu [[Albānija|Albānijā]] un [[Grieķija|Grieķijas]] ZR |- | Galvaspilsēta | ''Janina'' (tagad [[Joanina]] Grieķijā) |} '''Epīras despotāts''' - ([[grieķu valoda|grieķu]] - ''Δεσποτάτο της Ηπείρου'') [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[grieķi|grieķu]] valsts mūsdienu [[Albānija|Albānijas]] un [[Grieķija|Grieķijas]] teritorijā. Radās pēc tam, kad 1204.gadā [[Ceturtais krusta karš|Ceturtā krusta kara]] laikā krustneši ieņēma un izpostīja [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Uzskatīja sevi par [[Bizantija|Bizantijas]] impērijas mantinieci, tomēr 1260.gadā [[Nīkejas impērija|Nīkejas impērijai]] izdevās atgūt Konstantinopoli un atjaunot Bizantijas impēriju. 1337.gadā atjaunotā Bizantija ieņēma Epīras despotātu. [[Category:Albānijas vēsture]] [[Category:Grieķijas vēsture]] [[Category:Izzudušas valstis]] [[bg:Епирска империя]] [[ca:Despotat de l'Epir]] [[de:Despotat Epirus]] [[el:Δεσποτάτο της Ηπείρου]] [[en:Despotate of Epirus]] [[es:Despotado de Epiro]] [[fr:Despotat d'Épire]] [[it:Despotato d'Epiro]] [[nl:Despotaat Epirus]] [[ja:エピロス専制侯国]] [[pl:Despotat Epiru]] [[sk:Epirský despotát]] [[sr:Епирска деспотовина]] [[fi:Epeiroksen despotaatti]] [[sv:Despotatet Epirus]] 11131 33435 2006-03-11T22:09:49Z Feens 37 '''Albānijas karaliste''' var būt: * [[Albānijas karaliste (viduslaiki)|Albānijas karaliste]] - [[viduslaiki|viduslaiku]] valsts mūsdienu [[Albānija|Albānijas]] teritorijā (1271-1368) * [[Albānija|Albānijas karaliste]] - Albānijas nosaukums no 1928. līdz 1946.gadam. {{disambig}} 11132 33439 2006-03-11T22:26:17Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1></font> |- | Eksistēja | '''1271-1368''' |- | Atradās | mūsdienu [[Albānija|Albānijā]] |- | Galvenā pilsēta | ''Durazzo'' ([[Durresa]]) |} '''Albānijas karaliste''' - neliela viduslaiku valsts ap mūsdienu [[Durresa|Durresas]] pilsētu [[Albānija|Albānijā]]. [[Sicīlija|Sicīlijas]] karalis [[Karlo I]] 1271.gadā no [[Epīras despotāts|Epīras despotāta]] atkaroja Durresas pilsētu un piekrastes joslu. Jau 1281.gadā epīrieši atkaroja daļu teritorijas, un drīz karalistes teritorija bija neliela teritorija ap Durresu. 1368.gadā Durresu ieņēma albāņu valdnieks Karls Topija (''Karl Thopia''). [[Category:Albānijas vēsture]] [[Category:Izzudušas valstis]] [[en:Kingdom of Albania]] 11134 33822 2006-03-14T12:53:19Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== '''[[Eiropa|Eiropā]]:''' [[Bizantija]] ==Radās šajā gadsimtā:== *880.gadā - [[Austrijas markgrāfiste]] ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Austrijas markgrāfiste]] - [[Bizantija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis VIII gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis X gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Valstis X gadsimta]] 11135 38589 2006-04-06T09:33:50Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Austrijas markgrāfiste]] - [[Bizantija]] ==Radās šajā gadsimtā:== *963.gadā - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] *976.gadā - [[Karintijas hercogiste]] ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Austrijas markgrāfiste]] - [[Bizantija]] - [[Karintijas hercogiste]] - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis IX gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis XI gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11136 38588 2006-04-06T09:33:28Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Austrijas markgrāfiste]] - [[Bizantija]] - [[Karintijas hercogiste]] - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] ==Radās šajā gadsimtā:== *1056.gadā - [[Štīrijas markgrāfiste]] ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Austrijas markgrāfiste]] - [[Bizantija]] - [[Karintijas hercogiste]] - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] - [[Štīrijas markgrāfiste]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis X gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis XII gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11137 38587 2006-04-06T09:32:55Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Austrijas markgrāfiste]] - [[Bizantija]] - [[Karintijas hercogiste]] - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] - [[Štīrijas markgrāfiste]] ==Radās šajā gadsimtā:== *1156.gadā [[Austrijas hercogiste]] - no [[Austrijas markgrāfiste|Austrijas markgrāfistes]] *1180.gadā [[Štīrijas hercogiste]] - no [[Štīrijas markgrāfiste|Štīrijas markgrāfistes]] ==Izzuda šajā gadsimtā:== *1156.gadā [[Austrijas markgrāfiste]] - kļuva par [[Austrijas hercogiste|Austrijas hercogisti]] *1180.gadā [[Štīrijas markgrāfiste]] - kļuva par [[Štīrijas hercogiste|Štīrijas hercogisti]] ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Austrijas hercogiste]] - [[Bizantija]] - [[Karintijas hercogiste]] - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] - [[Štīrijas hercogiste]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XI gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis XIII gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11138 33458 2006-03-12T08:23:08Z Ranvar 665 Normaņu pasaule. Normaņu pasaule. 11139 33502 2006-03-12T11:44:43Z Dekaels 268 vispār transkripcijā, nevis valodā :) '''Normānisma teorija''' proponē to, ka [[Kijevas Krievzeme]] (''Киевская Русь''), varētu būt ieguvusi savu nosaukumu no tās skandināvu valdnieku nosaukuma, tāpat kā tas ir noticis gadījumā ar [[Normandija|Normandiju]]. [[Image:Kievan_Rus_en.jpg|thumb|200px|Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā]] Saskaņā ar ap 1113. gadu sarakstīto hroniku "Pagājušo laiku stāsts" (''Повесть временных лет'', [http://en.wikipedia.org/wiki/Primary_Chronicle]), ko sarakstīja kāds mūks vārdā [[Nestors Hronists|Nestors]] ([http://en.wikipedia.org/wiki/Nestor_the_Chronicler]), [[rusi]] bija [[varjagi|varjagu]]([[vikingi|vikingu]], jeb [[normaņi|normaņu]]) grupa, kas dzīvoja [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] pretējā krastā, [[Skandināvija|Skandināvijā]]. Varjagi vispirms tika padzīti, bet tad ielūgti atpakaļ valdīt pār karojošajām [[slāvi|slāvu]] un [[somugri|somugru]] [[Novgoroda|Novgorodas]] ciltīm:<br> <blockquote> ''"Četras ciltis, kuras bija spiestas maksāt nodevas varjagiem – [[čudi]], slāvi, [[vepsi]] un [[kriviči]] izdzina skandināvus atpakaļ pāri jūrai, atsakoties maksāt turpmāk tiem meslus un sāka valdīt paši. Bet viņiem nebija likuma. Tāda veidā radās nesaskaņas to vidū un tie sāka karot viens ar otru. Tad viņi teica sev – ‘Meklēsim valdnieku, kas varētu valdīt pār mums un tiesnesi saskaņā ar paradumiem.’ Tā viņi nokļuva pāri jūrai pie vikingiem, pie rusiem. Šie varjagi bija pazīstami kā rusi, citi tos sauca par [[svēdi|svēdiem]], citi par normaņiem vai [[angli|angliem]], bet vēl citi par [[goti|gotiem]]. Tad čudi, slāvi, kriviči un vepsi teica rusiem: "Mūsu zeme ir liela un bagāta, bet tanī nav kārtības. Nāciet un valdiet, kļūstiet par ķēniņiem pār mums." Tika izvēlēti trīs brāļi un tie paņēma sev līdzi visus rusus un pārcēlās."''(Nestors) </blockquote> [[Image:Viking Age.png|thumb|350px|Normaņu pasaule.]] Turpmāk hronika vēsta, ka viņi iekaroja [[Kijeva|Kijevu]] un izveidoja Kijevas Krievzemi. Teritorija, kuru tie pakļāva, tika nosaukta to vārdā, tāpat kā šīs zemes vietējie iedzīvotāji. Normānisma teorija balstās arī uz 10 gadsimta musulmaņu ceļotāju [[Ibn Fadlans|Ibn Fadlanu]] ([http://en.wikipedia.org/wiki/Ibn_Fadlan]), kurš lieto vārdu ''rusiyyah'' kā apzīmējumu cilvēkiem, kuri parasti tiek interpretēti kā [[Astrahaņas haniste|Astrahaņas]] tuvumā esošie vikingi, un [[Persija|persiešu]] ceļotāju [[Ibn Rustahs|Ibn Rustahu]]([http://en.wikipedia.org/wiki/Ibn_Rustah]), kurš bija apmeklējis [[Novgoroda|Novgorodu]] un aprakstījis, kā rusi ekspluatē slāvus:<br> <blockquote> ''"Ja runā par rusiem, tad tie dzīvo uz salas.... lai to apietu apkārt vajag trīs dienas, to klāj biezs pamežs un mežs, tā ir gandrīz neapdzīvota.... Viņi laupa slāvus lietojot kuģus lai tos sasniegtu, viņi tos izmanto kā vergus un pārdod. Viņiem nav apstrādājamu lauku, tie iztiek tikai no tā ko salaupa slāvu zemēs.... Kad dzimst dēls, tēvs pieceļas pār jaunpiedzimušo ar zobenu rokās, nomet to zemē un saka: ‘Es tev neatstāšu nekādu īpašumu, visu kas tev būs tu iegūsi ar šo ieroci.’"'' (Ibn Rustahs) </blockquote> Kad varjagi ieradās [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] ([[senskandināvu valoda|sensk]]. ''Miklagard'', sensl. ''Czargrad''), bizantieši uztvēra un aprakstīja rusus kā no slāviem atšķirīgus cilvēkus. Bizantijas imperatora [[Konstantīns VII|Konstantīna VII]] ([http://en.wikipedia.org/wiki/Constantine_VII]), 950 gadā sarakstītajā zinātniskā darbā, kas ar vienkāršoto nosaukumu pazīstams kā "Impērijas pārvaldīšana"(oriģinālā ''Προς τον ίδιον υιόν Ρωμανόν'', [http://en.wikipedia.org/wiki/De_Administrando_Imperio], latīņu transkripcijā ''Pros ton idion yion Romanon''), ir doti nosaukumi [[Dņepra|Dņepras]] krācēm divās valodās - rusu un slāvu:<br> * ''Essoupi'' (senskandināvu - ''vesuppi'', "neguli") * ''Oulvorsi'' (sensk. ''holmfors'', "salas krauja") * ''Gelandri'' (sensk. ''gjallandi'', "bļaujoša, skaļa zvanīšana") * ''Aeifor'' (sensk. ''eiforr'', "vienmēr negants") * ''Varouforos'' (sensk. ''varufors'', "stāva krauja", jeb barufors, "straujš vilnis") * ''Leanti'' (sensk. ''leandi'', "verdošs, kūsājošs", jeb hlaejandi, "smejošs") * ''Stroukoun'' (sensk. ''strukum'', "strauja straume"). [[Svētā Bertana Annāles|Svētā Bertana annālēs]], kas attiecināmas uz imperatora [[Luijs II|Luija II]] ([http://en.wikipedia.org/wiki/Louis_II%2C_Holy_Roman_Emperor]) galmu [[Ingelheima|Ingelheimā]], 839. gadā (tas pats gads, kad varjagi pirmo reizi parādās Konstantinopolē), tiek stāstīts, kā vizītē ierodas delegācija no Bizantijas imperatora. Delegācijas sastāva bija divi vīri, kas sevi sauca par rusiem. Luijs jautāja par viņu izcelsmi un uzzināja, ka tie bija Svēdi(zviedri). Baidoties no tā, ka tie varētu spiegot savu brāļu dāņu labā, viņš tos ieslodzīja. Šī teorija vēsta, ka nosaukums rusi ir līdzīgs tam, kā [[somi]] un [[igauņi]] sauc [[zviedri|zviedrus]] (''ruotsi'', ''rootsi''). Šis nosaukums ir cēlies no senskandināvu jēdziena ‘airētājs, cilvēks kurš airē’, jo airēšana bija parastais kuģošanas veids Krievijas upēs, kā arī tam ir sakars Zviedrijas provinci [[Roslāgena|Roslāgenu]], jeb Rodenu, no kuras nāca vairums varjagu. Mūsdienu skandināvu avotos [[Austrumeiropa]] dažkārt tiek dēvēta par Lielo Zviedriju vai Auksto Zviedriju, līdztekus daudz populārākam apzīmējumam – ''Gardarike''(t.i. pilsētu zeme). Tiek proponēts, ka vikingiem ir bijusi paliekoša ietekme senajā Krievzemē, par ko liecina arī valodas aizguvumi, tādi vārdi kā <br> * ''yabeda'' (sūdzēties, sensk. ''aembaetti'' ”darīt pakalpojumu”) * ''skot'' (lops, sensk. ''skattr'' „maksāt nodevu”) * ''knut'' (pletne, sensk. ''knutr'' „koks ar mezglu”).<br> Arī pirmo triju [[Rjuriku dinastija|Rjuriku dinastijas]] ([http://en.wikipedia.org/wiki/Rurik_Dynasty]) valdnieku vārdi bija skandināvu izcelsmes – [[Oļegs]] (''Helgi''), [[Olga]] (''Helga'') un [[Igors]] (''Ingvars''). [[Category:Kijevas Krievzeme]] [[Category:Vēsture]] 11140 52014 2006-06-25T17:54:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[als:Monat]], [[bg:Месец]] '''Mēnesis''' ir laika vienība, kuru lieto kalendāros. Tas ir apmēram tik ilgs [[laiks]], kurā pespēj nomainīties visas 4 [[mēness]] fāzes. Lai kalendāros, visos [[gads|gados]] būtu vienāda garuma mēneši, tika ieviests kalendārais mēnesis. Gadā ir 12 mēneši. *[[Janvāris]] (31 diena) *[[Februāris]] (28 dienas) (garajā gadā 29 dienas) *[[Marts]] (31 diena) *[[Aprīlis]] (30 dienas) *[[Maijs]] (31 diena) *[[Jūnijs]] (30 dienas) *[[Jūlijs]] (31 diena) *[[Augusts]] (31 diena) *[[Septembris]] (30 dienas) *[[Oktobris]] (31 diena) *[[Novembris]] (30 dienas) *[[Decembris]] (31 diena) [[Category:Laiks]] [[als:Monat]] [[ang:Mōnaþ]] [[ar:شهر]] [[bg:Месец]] [[bs:Mjesec (period)]] [[ca:Mes]] [[cs:Měsíc (kalendářní)]] [[cv:Уйăх]] [[da:Måned]] [[de:Monat]] [[en:Month]] [[eo:Monato]] [[es:Mes]] [[eu:Hilabete]] [[fa:ماه (سال)]] [[fi:Kuukausi]] [[fr:Mois]] [[fy:Moanne (tiid)]] [[gl:Mes sinódico]] [[he:חודש]] [[hi:मास]] [[hr:Mjesec (period)]] [[hu:Hónap]] [[ia:Mense]] [[id:Bulan (waktu)]] [[io:Monato]] [[is:Mánuður]] [[it:Mese]] [[ja:月 (暦)]] [[ka:თვე]] [[kw:Mis]] [[la:Mensis]] [[lad:Mez]] [[lt:Mėnuo]] [[mi:Marama (maramataka)]] [[nl:Maand]] [[nn:Månad]] [[no:Måned]] [[pl:Miesiąc]] [[pt:Mês]] [[ru:Месяц]] [[simple:Month]] [[sk:Mesiac (časová jednotka)]] [[sl:Mesec]] [[sq:Muaji]] [[sr:Месеци]] [[sv:Månad]] [[ta:மாதம்]] [[tl:Buwan (panahon)]] [[tpi:Mun (bilong yia)]] [[tr:Ay (zaman)]] [[yi:מאנאט]] [[zh:月]] 11141 34317 2006-03-18T17:42:09Z Juzeris 23 "sekunžu" '''Diena''' ir laika periods, kurā [[Zeme]] vienreiz apgriežas ap savu asi. Vienā dienā ir 86 400 [[sekunde|sekunžu]]. [[Category:Laiks]] [[als:Tag]] [[bg:Ден]] [[be:Дзень]] [[ca:Dia]] [[cs:Den]] [[da:Dag]] [[de:Tag]] [[en:Day]] [[et:Ööpäev]] [[es:Día]] [[eo:Tago]] [[eu:Egun]] [[fr:Jour]] [[fy:Dei]] [[ko:일 (시간)]] [[hr:Dan]] [[id:Hari]] [[ilo:Aldaw]] [[is:Sólarhringur]] [[it:Giorno]] [[he:יממה]] [[ka:დღე]] [[la:dies]] [[lt:Diena]] [[mk:Ден]] [[nah:Tonalli]] [[nl:Dag]] [[nds:Dag]] [[ja:日]] [[no:Dag]] [[nn:Dag]] [[pl:Doba]] [[pt:Dia]] [[ru:День]] [[sq:Dita]] [[simple:Day]] [[sl:Dan]] [[sr:Дан]] [[fi:Vuorokausi]] [[sv:Dag]] [[tl:Araw (panahon)]] [[ta:நாள்]] [[tt:Kön]] [[th:วัน]] [[uk:День]] [[zh:日]] 11142 49320 2006-06-05T21:37:44Z Aleksandrs Kuzmins 859 '''Nedēļa''' ir [[laiks|laika]] periods, kurā ietilpst 7 [[diena]]s. Vienā [[mēnesis|mēnesī]] ietilpst apmēram 4 nedēļas. Gadā ir 52 nedēļas un 1 diena (vai 2 dienas garajā gadā). Nedēļas dienām ir nosaukumi: *[[Pirmdiena]] *[[Otrdiena]] *[[Trešdiena]] *[[Ceturtdiena]] *[[Piektdiena]] *[[Sestdiena]] *[[Svētdiena]] {{Nedēļas dienas}} [[Category:Laiks]] [[als:Woche]] [[ar:أسبوع]] [[bs:Sedmica]] [[ca:Setmana]] [[cs:Týden]] [[cv:Эрне]] [[da:Uge]] [[de:Woche]] [[en:Week]] [[eo:Semajno]] [[es:Semana]] [[eu:Aste]] [[fi:Viikko]] [[fo:Vika]] [[fr:Semaine]] [[fur:Setemane]] [[fy:Wike]] [[gl:Semana]] [[he:שבוע]] [[hr:Tjedan]] [[ht:Semèn]] [[ia:Septimana]] [[it:Settimana]] [[ja:週]] [[ko:주 (시간)]] [[kw:Seythun]] [[lt:Savaitė]] [[nds:Week]] [[nl:Week]] [[nn:Veke]] [[no:Ukedager]] [[nrm:Semanne]] [[pdc:Woch]] [[pl:Tydzień]] [[pt:Semana]] [[ru:Неделя]] [[sh:Sedmica]] [[simple:Week]] [[sr:Седмица]] [[sv:Vecka]] [[ta:வாரம்]] [[tl:Linggo (panahon)]] [[zh:星期]] 11143 50184 2006-06-12T09:58:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[nap:Lunnerì]] '''Pirmdiena''' ir [[nedēļa]]s pirmā diena. Ar to sākas nedēļa. {{Nedēļas dienas}} [[Category:Laiks]] [[af:Maandag]] [[als:Montag]] [[ang:Mōnandæg]] [[ar:الإثنين]] [[be:Панядзелак]] [[bg:Понеделник]] [[bs:Ponedjeljak]] [[ca:Dilluns]] [[cs:Pondělí]] [[cv:Тунтикун]] [[cy:Dydd Llun]] [[da:Mandag]] [[de:Montag]] [[el:Δευτέρα]] [[en:Monday]] [[eo:Lundo]] [[es:Lunes]] [[et:Esmaspäev]] [[eu:Astelehen]] [[fi:Maanantai]] [[fo:Mánadagur]] [[fr:Lundi]] [[fur:Lunis]] [[ga:Luan]] [[gl:Luns]] [[he:יום שני]] [[hr:Ponedjeljak]] [[ht:Lendi]] [[id:Senin]] [[ilo:Lunes]] [[is:Mánudagur]] [[it:Lunedì]] [[ja:月曜日]] [[ka:ორშაბათი]] [[ko:월요일]] [[kw:Dy' Lun]] [[la:Dies lunae]] [[lmo:Lündesdí]] [[lt:Pirmadienis]] [[mk:Понеделник]] [[ms:Isnin]] [[nap:Lunnerì]] [[nds:Maandag]] [[nl:Maandag]] [[nn:Måndag]] [[no:Mandag]] [[nrm:Lundi]] [[pl:Poniedziałek]] [[pt:Segunda-feira]] [[ru:Понедельник]] [[sco:Monanday]] [[simple:Monday]] [[sk:Pondelok]] [[sl:Ponedeljek]] [[sq:E hëna]] [[sr:Понедељак]] [[sv:Måndag]] [[th:วันจันทร์]] [[tl:Lunes]] [[tpi:Mande]] [[tr:Pazartesi]] [[tt:Düşämbe]] [[uk:Понеділок]] [[ur:پیر]] [[vi:Thứ hai]] [[wa:Londi]] [[zh:星期一]] 11144 48365 2006-05-31T03:51:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[ht:Madi]] '''Otrdiena''' ir [[nedēļa]]s otrā [[diena]]. {{Nedēļas dienas}} [[Category:Laiks]] [[af:Dinsdag]] [[als:Dienstag]] [[ang:Tīwesdæg]] [[ar:ثلاثاء]] [[be:Аўторак]] [[bg:Вторник]] [[bs:Utorak]] [[ca:Dimarts]] [[cs:Úterý]] [[cv:Ытларикун]] [[cy:Dydd Mawrth]] [[da:Tirsdag]] [[de:Dienstag]] [[el:Τρίτη]] [[en:Tuesday]] [[eo:Mardo]] [[es:Martes]] [[et:Teisipäev]] [[eu:Astearte]] [[fi:Tiistai]] [[fo:Týsdagur]] [[fr:Mardi]] [[fur:Martars]] [[ga:Máirt]] [[gl:Martes]] [[he:יום שלישי]] [[hr:Utorak]] [[ht:Madi]] [[id:Selasa]] [[is:Þriðjudagur]] [[it:Martedì]] [[ja:火曜日]] [[ka:სამშაბათი]] [[ko:화요일]] [[kw:Dy' Meurth]] [[la:Dies Martis]] [[lmo:Mardí]] [[lt:Antradienis]] [[mk:Вторник]] [[ms:Selasa]] [[nap:Marterì]] [[nds:Dingsdag]] [[nl:Dinsdag]] [[nn:Tysdag]] [[no:Tirsdag]] [[nrm:Mardi]] [[pl:Wtorek]] [[pt:Terça-feira]] [[ru:Вторник]] [[sco:Tysday]] [[sh:Utorak]] [[simple:Tuesday]] [[sk:Utorok]] [[sl:Torek]] [[sq:E marta]] [[sr:Уторак]] [[sv:Tisdag]] [[th:วันอังคาร]] [[tl:Martes]] [[tpi:Tunde]] [[tr:Salı]] [[tt:Sişämbe]] [[uk:Вівторок]] [[ur:منگل]] [[vi:Thứ ba]] [[wa:Mårdi]] [[zh:星期二]] 11145 50197 2006-06-12T10:51:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[nap:Miercurì]] '''Trešdiena''' ir [[nedēļa]]s trešā [[diena]]. {{Nedēļas dienas}} [[Category:Laiks]] [[af:Woensdag]] [[als:Mittwoch]] [[ang:Wōdnesdæg]] [[ar:أربعاء]] [[be:Серада]] [[bg:Сряда]] [[bs:Srijeda]] [[ca:Dimecres]] [[cs:Středa]] [[cv:Юнкун]] [[cy:Dydd Mercher]] [[da:Onsdag]] [[de:Mittwoch]] [[el:Τετάρτη]] [[en:Wednesday]] [[eo:Merkredo]] [[es:Miércoles]] [[et:Kolmapäev]] [[eu:Asteazken]] [[fi:Keskiviikko]] [[fo:Mikudagur]] [[fr:Mercredi]] [[fur:Miercus]] [[ga:Céadaoin]] [[gl:Mércores]] [[he:יום רביעי]] [[hr:Srijeda]] [[ht:Mèkredi]] [[id:Rabu]] [[is:Miðvikudagur]] [[it:Mercoledì]] [[ja:水曜日]] [[ka:ოთხშაბათი]] [[ko:수요일]] [[kw:Dy' Mergher]] [[la:Dies Mercurii]] [[lmo:Mercurdí]] [[lt:Trečiadienis]] [[ms:Rabu]] [[nap:Miercurì]] [[nds:Middeweken]] [[nl:Woensdag]] [[nn:Onsdag]] [[no:Onsdag]] [[nrm:Mêcrédi]] [[pl:Środa]] [[pt:Quarta-feira]] [[ru:Среда]] [[sco:Wadensday]] [[simple:Wednesday]] [[sk:Streda]] [[sl:Sreda]] [[sq:E mërkura]] [[sr:Среда]] [[sv:Onsdag]] [[th:วันพุธ]] [[tl:Miyerkoles]] [[tpi:Trinde]] [[tr:Çarşamba (gün)]] [[tt:Çärşämbe]] [[uk:Середа]] [[ur:بدھ]] [[vi:Thứ tư]] [[wa:Mierkidi]] [[zh:星期三]] 11146 50209 2006-06-12T11:22:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[ht:Jedi]] '''Ceturtdiena''' ir [[nedēļa]]s ceturtā [[diena]]. Tā ir nedēļas vidus. {{Nedēļas dienas}} [[Category:Laiks]] [[af:Donderdag]] [[als:Donnerstag]] [[ang:Þunresdæg]] [[ar:خميس]] [[be:Чацьвер]] [[bg:Четвъртък]] [[bs:Četvrtak]] [[ca:Dijous]] [[cs:Čtvrtek]] [[cv:Кĕçнерникун]] [[cy:Dydd Iau]] [[da:Torsdag]] [[de:Donnerstag]] [[el:Πέμπτη]] [[en:Thursday]] [[eo:Ĵaŭdo]] [[es:Jueves]] [[et:Neljapäev]] [[eu:Ostegun]] [[fi:Torstai]] [[fo:Hósdagur]] [[fr:Jeudi]] [[fur:Joibe]] [[ga:Déardaoin]] [[gl:Xoves]] [[he:יום חמישי]] [[hr:Četvrtak]] [[ht:Jedi]] [[hu:Csütörtök]] [[id:Kamis]] [[is:Fimmtudagur]] [[it:Giovedì]] [[ja:木曜日]] [[ka:ხუთშაბათი]] [[ko:목요일]] [[kw:Dy' Yow]] [[la:Dies Iovis]] [[lmo:Gjöbia]] [[lt:Ketvirtadienis]] [[ms:Khamis]] [[nap:Gioverì]] [[nds:Dunnersdag]] [[nl:Donderdag]] [[nn:Torsdag]] [[no:Torsdag]] [[nrm:Jeudi]] [[pl:Czwartek]] [[pt:Quinta-feira]] [[ru:Четверг]] [[sco:Fuirsday]] [[sh:Četvrtak]] [[simple:Thursday]] [[sk:Štvrtok]] [[sl:Četrtek]] [[sq:E enjtja]] [[sr:Четвртак]] [[sv:Torsdag]] [[th:วันพฤหัสบดี]] [[tl:Huwebes]] [[tpi:Fonde]] [[tr:Perşembe]] [[tt:Pänceşämbe]] [[uk:Четвер]] [[ur:جمعرات]] [[vi:Thứ năm]] [[wa:Djudi]] [[zh:星期四]] 11147 33480 2006-03-12T09:43:38Z Yyy 146 '''Piektdiena''' ir [[nedēļa]]s piektā [[diena]]. {{Nedēļas dienas}} [[Category:Laiks]] [[af:Vrydag]] [[als:Freitag]] [[ang:Frīgedæg]] [[ar:جمعة]] [[bg:Петък]] [[be:Пятніца]] [[ca:Divendres]] [[cv:Эрнекун]] [[cs:Pátek]] [[cy:Dydd Gwener]] [[da:Fredag]] [[de:Freitag]] [[en:Friday]] [[et:Reede]] [[el:Παρασκευή]] [[es:Viernes]] [[eo:Vendredo]] [[fo:Fríggjadagur]] [[fr:Vendredi]] [[fur:Vinars]] [[ga:Aoine]] [[ko:금요일]] [[hr:Petak]] [[id:Jumat]] [[ia:Venerdi]] [[is:Föstudagur]] [[it:Venerdì]] [[he:יום שישי]] [[ka:პარასკევი]] [[kw:Dy' Gwener]] [[la:Dies Veneris]] [[lt:Penktadienis]] [[ms:Jumaat]] [[nl:Vrijdag]] [[nds:Freedag]] [[ja:金曜日]] [[no:Fredag]] [[nn:Fredag]] [[pl:Piątek]] [[pt:Sexta-feira]] [[ru:Пятница]] [[sco:Friday]] [[sq:E premtja]] [[simple:Friday]] [[sk:Piatok]] [[sl:Petek]] [[sr:Петак]] [[fi:Perjantai]] [[sv:Fredag]] [[tl:Biyernes]] [[tt:Comğa]] [[th:วันศุกร์]] [[vi:Thứ sáu]] [[tpi:Fraide]] [[tr:Cuma]] [[ur:جمعہ]] [[wa:Vénrdi]] [[zh:星期五]] 11148 33481 2006-03-12T09:44:12Z Yyy 146 '''Sestdiena''' ir [[nedēļa]]s sestā [[diena]]. {{Nedēļas dienas}} [[Category:Laiks]] [[he:שבת]] [[ang:Sæternesdæg]] [[ar:سبت]] [[be:Субота]] [[ca:Dissabte]] [[cs:Sobota]] [[cv:Шăматкун]] [[cy:Dydd Sadwrn]] [[da:Lørdag]] [[de:Samstag]] [[en:Saturday]] [[es:Sábado]] [[eo:Sabato]] [[fr:Samedi]] [[fur:Sabide]] [[ko:토요일]] [[hr:Subota]] [[ht:Samdi]] [[id:Sabtu]] [[ia:Sabbato]] [[is:Laugardagur]] [[it:Sabato]] [[la:Dies Saturni]] [[lt:Šeštadienis]] [[ms:Sabtu]] [[nl:Zaterdag]] [[nds:Saterdag]] [[ja:土曜日]] [[no:Lørdag]] [[nn:Laurdag]] [[pl:Sobota]] [[pt:Sábado]] [[ru:Суббота]] [[sco:Setturday]] [[simple:Saturday]] [[sk:Sobota]] [[sl:Sobota]] [[sr:Субота]] [[fi:Lauantai]] [[sv:Lördag]] [[tl:Sabado]] [[th:วันเสาร์]] [[vi:Thứ bảy]] [[tpi:Sarere]] [[ur:ہفتہ]] [[wa:Semdi]] [[zh:星期六]] 11149 51902 2006-06-25T07:44:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[nds-nl:Zundag]] '''Svētdiena''' ir [[nedēļa]]s septītā [[diena]]. Tā ir nedēļas pēdējā diena. {{Nedēļas dienas}} [[Category:Laiks]] [[af:Sondag]] [[ang:Sunnandæg]] [[ar:أحد]] [[be:Нядзеля]] [[bg:Неделя]] [[bn:রবিবার]] [[bs:Nedjelja]] [[ca:Diumenge]] [[cs:Neděle]] [[cv:Вырсарникун]] [[cy:Dydd Sul]] [[da:Søndag]] [[de:Sonntag]] [[el:Κυριακή]] [[en:Sunday]] [[eo:Dimanĉo]] [[es:Domingo]] [[et:Pühapäev]] [[eu:Igande]] [[fi:Sunnuntai]] [[fo:Sunnudagur]] [[fr:Dimanche]] [[fur:Domenie]] [[ga:Domhnach]] [[gl:Domingo]] [[he:יום ראשון]] [[hr:Nedjelja]] [[ht:Dimanch]] [[id:Minggu]] [[is:Sunnudagur]] [[it:Domenica]] [[ja:日曜日]] [[ka:კვირა]] [[ko:일요일]] [[kw:Dy' Sul]] [[la:Dies solis]] [[lb:Sonndeg]] [[lt:Sekmadienis]] [[ms:Ahad]] [[nap:Dummeneca]] [[nds:Sünndag]] [[nds-nl:Zundag]] [[nl:Zondag]] [[nn:Sundag]] [[no:Søndag]] [[nrm:Dînmanche]] [[pl:Niedziela]] [[pt:Domingo]] [[ru:Воскресенье]] [[sco:Sunday]] [[sh:Nedjelja]] [[simple:Sunday]] [[sk:Nedeľa]] [[sl:Nedelja]] [[sq:E diela]] [[sr:Недеља]] [[sv:Söndag]] [[th:วันอาทิตย์]] [[tl:Linggo (araw)]] [[tpi:Sande]] [[tr:Pazar]] [[tt:Yäkşämbe]] [[uk:Неділя]] [[ur:اتوار]] [[vi:Chủ nhật]] [[wa:Dimegne]] [[zh:星期日]] 11150 49319 2006-06-05T21:37:08Z Aleksandrs Kuzmins 859 <br clear=all> {| style="margin:0 auto;" class="toccolours" align=center |align=center| '''[[Nedēļa]]s dienas''' [[Pirmdiena]] | [[Otrdiena]] | [[Trešdiena]] | [[Ceturtdiena]] | [[Piektdiena]] | [[Sestdiena]] | [[Svētdiena]] |} 11151 51719 2006-06-24T09:43:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:يېۋروپىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Eiropijs, Eu, 63</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>151,964 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>5244 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1099 K (826&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1802 K (1529&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Eiropijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Eu un atomskaitli 63. Tas ir ķīmiski visaktīvākais retzemju elements. Eiropiju lieto galvenokārt savienojumu veidā, kā luminoforu komponentu. Eiropiju, tāpat kā citus retzemju elementus, iegūst no polimetāliskajām rūdām. Saveinojumos eiropijs lielākoties ir divvērtīgs vai trīsvērtīgs. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[ca:Europi]] [[cs:Europium]] [[da:Europium]] [[de:Europium]] [[en:Europium]] [[eo:Eŭropio]] [[es:Europio]] [[et:Euroopium]] [[fi:Europium]] [[fr:Europium]] [[he:אירופיום]] [[hr:Europij]] [[hu:Európium]] [[io:Europio]] [[it:Europio]] [[ja:ユウロピウム]] [[ko:유로퓸]] [[lt:Europis]] [[nl:Europium]] [[nn:Europium]] [[no:Europium]] [[pl:Europ]] [[pt:Európio]] [[ru:Европий]] [[sl:Evropij]] [[sr:Еуропијум]] [[sv:Europium]] [[th:ยูโรเพียม]] [[ug:يېۋروپىي]] [[uk:Європій]] [[zh:铕]] 11153 33492 2006-03-12T11:08:29Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Stambula]] 11154 33493 2006-03-12T11:12:12Z Tail 13 Učello gleznas "Svētais Juris un pūķis" reprodukcija. {{NA-70}} Učello gleznas "Svētais Juris un pūķis" reprodukcija. {{NA-70}} 11155 33495 2006-03-12T11:16:14Z Tail 13 Fragments no Učello "Sv. Jura un pūķa". {{NA-70}} Fragments no Učello "Sv. Jura un pūķa". {{NA-70}} 11156 36089 2006-03-22T21:02:18Z Juzeris 23 kalendārs {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''12. marts''' - 71. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (72. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 294 dienas. == Notikumi == * [[1820]]- visās [[Vidzeme guberņa|Vidzemes guberņas]] guberņas baznīcās latviešu un igauņu valodā izsludina Vidzemes guberņas zemnieku brīvlaišanu * [[1968]]- [[Maurīcija]] iegūst neatkarību no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] * [[1994]] - [[Anglikāņu baznīca]] pirmoreiz par prieteri apstiprina sievieti. == Dzimuši == * [[1947]]- [[Vija Maldupe]], latviešu gleznotāja (mirusi [[1996]]) * [[1949]]- [[Imants Resnis]], latviešu diriģents * [[1954]]- [[Inese Galante]], latviešu operdziedātāja == Miruši == * [[604]] - Pāvests [[Gregorijs I]] (''Gregory I'') * [[1955]] - [[Čarlijs Pārkes]] (''Charlie Parker''), amerikānu džeza saksofonists (dzimis [[1920]]) * [[1998]] - [[Beatrise Vuda]] (''Beatrice Wood''), amerikānu mākslioniece un keramiste (dzimusi [[1893]]) == Svētku un atceres dienas == *Maurīcija - neatkarības diena [[Category:Dienas]] [[af:12 Maart]] [[an:12 de marzo]] [[ar:12 مارس]] [[ast:12 de marzu]] [[be:12 сакавіка]] [[bg:12 март]] [[bs:12. mart]] [[ca:12 de març]] [[ceb:Marso 12]] [[co:12 di marzu]] [[cs:12. březen]] [[csb:12 strumiannika]] [[cv:Пуш, 12]] [[cy:12 Mawrth]] [[da:12. marts]] [[de:12. März]] [[el:12 Μαρτίου]] [[en:March 12]] [[eo:12-a de marto]] [[es:12 de marzo]] [[et:12. märts]] [[eu:Martxoaren 12]] [[fi:12. maaliskuuta]] [[fo:12. mars]] [[fr:12 mars]] [[fur:12 di Març]] [[fy:12 maart]] [[ga:12 Márta]] [[gl:12 de marzo]] [[he:12 במרץ]] [[hr:12. ožujka]] [[hu:Március 12]] [[hy:Մարտի 12]] [[ia:12 de martio]] [[id:12 Maret]] [[ie:12 marte]] [[io:12 di marto]] [[is:12. mars]] [[it:12 marzo]] [[ja:3月12日]] [[jv:12 Maret]] [[ka:12 მარტი]] [[ko:3월 12일]] [[ku:12'ê adarê]] [[lb:12. Mäerz]] [[lt:Kovo 12]] [[mk:12 март]] [[ms:12 Mac]] [[nap:12 'e màrzo]] [[nl:12 maart]] [[nn:12. mars]] [[no:12. mars]] [[oc:12 de març]] [[os:12 мартъийы]] [[pam:Marsu 12]] [[pl:12 marca]] [[pt:12 de Março]] [[ro:12 martie]] [[ru:12 марта]] [[scn:12 di marzu]] [[sco:12 Mairch]] [[se:Njukčamánu 12.]] [[simple:March 12]] [[sk:12. marec]] [[sl:12. marec]] [[sq:12 Mars]] [[sr:12. март]] [[sv:12 mars]] [[te:మార్చి 12]] [[th:12 มีนาคม]] [[tl:Marso 12]] [[tr:12 Mart]] [[tt:12. Mart]] [[uk:12 березня]] [[vi:12 tháng 3]] [[wa:12 di måss]] [[war:Marso 12]] [[zh:3月12日]] 11159 33510 2006-03-12T12:18:41Z Tail 13 Rafaela glezna "Svētais Miķelis un pūķis". {{NA-70}} Rafaela glezna "Svētais Miķelis un pūķis". {{NA-70}} 11160 33511 2006-03-12T12:21:02Z Tail 13 Nezināma Bohēmijas meistara "Svētā Margareta". {{NA-70}} Nezināma Bohēmijas meistara "Svētā Margareta". {{NA-70}} 11161 33512 2006-03-12T12:25:23Z Tail 13 Pūķa attēls viduslaiku bestiārijā. {{NA-70}} Pūķa attēls viduslaiku bestiārijā. {{NA-70}} 11162 33515 2006-03-12T12:30:49Z Tail 13 Kogriezums "Sigurds nogalina Fāfniru". {{NA-70}} Kogriezums "Sigurds nogalina Fāfniru". {{NA-70}} 11163 40339 2006-04-14T06:42:10Z 159.148.213.113 /* Pūķi viduslaiku kristīgajā tradīcijā */ [[Image:UccelloGeorge.jpg|thumb|300px|Paolo Učello gleznas "Svētais Juris un pūķis" (apm. 1456) fragments]] '''Pūķis''' ir fantastisks radījums, kas [[viduslaiki|viduslaiku]] tekstos parasti aprakstīts kā milzīga [[čūska]] ar spārniem un asti, divām vai četrām ķepām, asiem nagiem, necaurduramām bruņām un ugunīgu elpu. Dažādo mitoloģisko dzīvnieku, ko dēvē par pūķiem, izcelsme, visticamāk, ir dažāda – tie paralēli radās dažādās pasaules kultūrās pēc čūsku un, iespējams, arī [[dinozaurs|dinozauru]] [[fosīlija|fosīliju]] parauga. Ķīniešu pūķi parasti tiek uzskatīti par cilvēkiem labvēlīgiem, savukārt eiropiešu pūķi – par ļauniem (tādi tie ir ne tikai [[Eiropa]]s kultūrās, bet arī [[persiešu mitoloģija|persiešu]] un citās mitoloģijās). Pūķa rašanās mīti saistīti ar htonisku radījumu mitoloģiju – tas ir dzīvnieks, kurš dzimis no zemes vai dzīvo pazemē. Senajos Vidējos Austrumos pūķi saistīja ar [[dzīvības ūdens|dzīvības ūdeni]]. [[Skandināvu mitoloģija|Skandināvu mitoloģijā]] savukārt [[Midgardas čūska]], kas bija apvijusies pasaulei, nodalīja pirmatnējo haosu no apdzīvotās pasaules. Pūķa [[latīņu valoda|latīņu]] nosaukums ''draco'' (ģenitīvā ''draconis'') nozīmē "čūska". Šis vārds saistāms ar indoeiropiešu sakni ''derk'', kas nozīmē "redzēt", kas saistāms ar pūķa acu mirdzumu, nāvējošo skatienu vai aso redzi. Iespējams, tieši tāpēc [[hellēnisms|hellēnisma]], [[itāļi|itāļu]] un [[ģermāņi|ģermāņu]] folklorā pūķis parādās kā dārgumu sargs. [[Jāņa Atklāsmes grāmata|Atklāsmes]] 12:3 aprakstīts milzīgs, sarkans pūķis ar septiņām galvām un desmit ragiem, un asti, ar kuru tas norauj no debesīm trešdaļu zvaigžņu. Citos tulkojumos gan lietots apzīmējums "zvērs". Pūķa tēls bieži parādās viduslaiku stāstos, kur tas tēlots kā [[varonis|varoņa]] vai [[svētais|svētā]] pretinieks (ko varonis parasti uzveic). Lai arī parasti ar pūķi cīnās vīrieši, pūķus nogalē vai savalda arī sievietes, bieži – kristiešu svētās. ==Pūķu raksturojums== [[Image:Dragonbestiary.jpg|thumb|200px|left|Pūķa attēls viduslaiku bestiārijā]] Pūķi parasti ir ārkārtīgi lieli čūskveidīgi radījumi, kas cilvēkus un dzīvniekus spēj norīt veselus. Viņu izcelsme aprakstīta reti, lai arī vairākās senskandināvu sāgās pieminēti pūķu mazuļu perēkļi (līdzīgi putnu perēkļiem). Bieži pūķis aprakstīts kā milzīga čūska ar diviem spārniem, divām nagainām ķepām un spēcīgu, bīstamu asti. [[Svētā Marta|Svētās Martas]] leģendā pūķim ir [[putns|putna]], [[lācis|lāča]], [[zivs]], [[vērsis|vērša]], [[lauva]]s un [[čūska]]s iezīmes. Viduslaiku enciklopēdiju tradīcijā (piemēram, [[Seviļas Isidors|Seviļas Isidora]] "[[Etimoloģijas|Etymologiae]]") pūķa spēcīgākā daļa ir tā aste; citos avotos savukārt kā pūķa galvenais ierocis parādās indīga vai ugunīga elpa. Pūķi sedz zvīņas vai raga plāksnes, kuras nav iespējams caurdurt; dažkārt pūķa aizsardzību pret dzelzs ieročiem saista ar pārdabiskiem spēkiem. Atsevišķos tekstos, tostarp tekstos par [[Sigurds|Sigurdu]] un vairākās [[sāga|sāgās]] (piemēram, [[Ragnara sāga|Ragnara sāgā]]), pūķis ir cilvēks, kurš pārvērsts par pūķi vai nu alkatības dēļ, vai arī tāpēc, ka viņam piederošie dārgumi ir nolādēti. Šī iezīme varētu būt saistīta ar senskandināvu folkloras tradīciju par ''draugar'' jeb ''haugbúar'' – kapu iemītniekiem, kas sargā vērtīgus apbedījumu priekšmetus. ==Pūķi kā dārgumu sargātāji== Pūķa kā dārgumu sargātāja motīvs parādās [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] un seno romiešu leģendās. Ģermāņu folklorā šis ir centrālais motīvs: [[Fāfnirs]], Sigurda nogalinātais pūķis, ir [[Loki]] nolaupītā zelta sargs, tāpat arī pūķis, ko nogalina [[Beovulfs]], Sigurda līdzinieks. Fāfnirs par pūķi pārvērties alkatības dēļ. Iespējams, ka, tāpat kā pār Fāfnira dārgumiem, arī pār Beovulfa dārgumiem gulstas lāsts. Lai arī viņam tie pieder tikai neilgu brīdi, tie, šķiet, saistāmi ar viņa nāvi un citām nelaimēm. Pūķi, kas sargā dārgumus, divreiz parādās [[Ektora sāga|Ektora sāgā]], un XIV gs. [[Konrada sāga|Konrada sāgā]] varonis uzņemas atrast citpasaules pili, kurā pūķi sargā dārgumus. ==Cīņa ar pūķiem== [[Image:Stmichael.jpg|thumb|300px|Rafaela glezna "Svētais Miķelis un pūķis" (apm. 1505.g.)]] Iemesli varoņa cīņai ar pūķi mēdz būt divējādi – lai atbrīvotu tautu no pūķa uzbrukumiem vai ar nolūku iegūt dārgumus. Cīņa ar pūķi "[[Beovulfs (eposs)|Beovulfā]]" ietver abus šos motīvus. Pūķu kāvēji pūķu nogalināšanai izmanto dažādas metodes. [[Ikonogrāfija|Ikonogrāfijā]] parasti attēlots, ka [[Svētais Juris]] iedur šķēpu pūķa rīklē; leģendās par Sigurdu, kā arī piktogrammās akmenī un kokā [[Skandināvija|Skandināvijā]] un [[Britu salas|Britu salās]] varonis – dažkārt pēc [[Odins|Odina]] norādījumiem – pūķa ceļā izrok bedri un no tās iedur pūķim pavēderē zobenu. Citās ģermāņu leģendās pūķis ir neievainojams, izņemot noteiktu vietu uz vēdera: tajā pūķim ar zobenu iecērt [[Viglafs]] "Beovulfā". Daudzās senskandināvu sāgās viegli ievainojamā vieta norādīta uz kreisā spārna vai gar mugurkaulu. Vidusangļu darbā "Sers Degarē" varonis sakauj briesmoni ar koka milnu. [[Islande|Islandiešu]] [[hagiogrāfija|hagiogrāfijā]] bīskaps Gudmunds apslaka pūķi (jūras briesmoni) ar [[svētītais ūdens|svētīto ūdeni]], un tas sadalās 12 gabalos un tiek izskalots krastā. Vēlākajos islandiešu bruņinieku romānos varoņi un viņu palīgi dažnedažādos veidos cenšas piekļūt attālajam pūķa midzenim. Atalgojums par pūķa nogalināšanu bieži ir ne vien dārgumi, bet arī līgava un daļa karaļvalsts. Velsiešu ''Owain'', senfranču ''Ywain'', senislandiešu ''Iven'' sāgās parādās epizode, kurā varonis nogalina pūķi, kurš savos nagos sagrābis [[lauva|lauvu]]. Pēc tam lauva kļūst par varoņa ceļabiedru un piedalās tā turpmākajos piedzīvojumos. Lielākā daļa viduslaiku varoņu nogalina pūķus, kurus sastop, taču viduslaiku hagiogrāfiju svētie bieži izdzen pūķi tuksnesī vai neapdzīvotā zemē. [[Tidreka sāga|Tidreka sāgā]] pūķis nolaupa karali, aiznes to uz savu midzeni, kur to sadala gabalos un apēd. Beovulfam izdodas pūķi uzveikt tikai ar Viglafa palīdzību, turklāt viņš tiek nāvīgi ievainots. Pūķu kāvēji aizsargājas no pūķa uguns un indes ar īpašu apmetņu un vairogu palīdzību (piemēram, vairogs, kas apvilkts ar vērša ādu). Ektora sāgā varonis no rūķa saņem burvju ziedi, kas aizsargā no ievainojumiem. [[Zobens|Zobeni]], ar ko varoņi nogalina pūķus, bieži ir leģendāri vai burvju priekšmeti; tas, ar kuru Viglafs nogalina pūķi "Beovulfā" ir ''ealsweord eotonisc'' ([[milzis|milžu]] darināts sens zobens), kas spēj caurdurt pūķa citādi necaurduramās zvīņas. ==Pūķi klasiskajā tradīcijā== Klasiskajā tradīcijā pūķi tika uzskatīti gan par pārdabiskiem radījumiem leģendās un mitoloģijā, gan arī par čūsku dzimtas pasugu. [[Gajs Jūlijs Solīns|Gaja Jūlija Solīna]], [[Plīnijs Vecākais|Plīnija Vecākā]] un [[Ailiāns|Ailiāna]] darbos aprakstīts, ka pūķi mitinās zināmās, taču parasti attālās pasaules vietās. Tie bieži parādījās arī [[bestiārijs|bestiārijos]], enciklopēdiskā, ģeogrāfiskā un ceļojumu literatūrā, kā arī kā grieķu un romiešu fabulu tēli. [[Hērodots|Hērodota]] ''Historiae'' un [[Ktēsijs|Ktēsija]] un [[Megastēns|Megastēna]] [[Indija]]s aprakstos (V-IV gs. p.m.ē.) parādās milzu tārpi un spārnotas čūskas. Paši pūķi aprakstīti daudzos darbos, tostarp Plīnija "Dabas vēsturē", Seviļas Isidora "Etimoloģijās", "Austrumu brīnumos", Lukāna "Farsālijā", Bruneto Latīni ''Li livres dou tresor'', Pjēra Bersuīra ''Ovidius moralizatus'', "Mandevija ceļojumos". Nodaļas par pūķiem ir daudzos bestiārijos, senangļu "Austrumu brīnumos" atrodams 50 pēdas garu pūķu apraksts, un ''Liber monstrorum'' pieminēta milzu čūska. Klasiskajā mitoloģijā ir daudz leģendu par pūķiem un to pretiniekiem – par [[Jāsons|Jāsonu]], [[Kadms|Kadmu]], [[Hērakls|Hēraklu]], [[Apollons|Apollonu]]. ==Pūķi viduslaiku kristīgajā tradīcijā== [[Image:Margaret.jpg|thumb|200px|Nezināma Bohēmijas meistara "Svētā Margarēta" (apm. 1400. g.)]] Viduslaiku tradīciju būtiski ietekmēja [[Bībele]]s materiāls, ģermāņu un [[ķeltu mitoloģija]]s motīvi, kā arī austrumu mitoloģija. Teksti bija pieejami daudzās valodās, kas veicināja pūķa tēla parādīšanos [[folklora|folklorā]] un tautas literatūrā. Kristīgajā tradīcijā pūķi bieži saista ar velnišķīga ļaunuma iemiesojumu. Viduslaiku bestiārijos pūķis parādās kā alegorisks lepnības grēka – un tādējādi arī šī grēka cēloņa [[Sātans|Sātana]] – simbols. Pūķi nereti parādījās arī viduslaiku svētos dzīvesstāstos, kas bija viens no svarīgākajiem stāstījuma žanriem Rietumeiropas viduslaiku tradīcijā. Viduslaiku beigās tika uzskatīts, ka ar sātanisku pretinieku pūķa vai milzu čūskas formā cīnījušies jau apmēram 100 svētie, tostarp [[Sv. Juris]], [[Sv. Antonijs]], [[Sv. Margarēta]], [[Sv. Gregorijs]]. Daudzi šādi svētie tika pielūgti tikai atsevišķās vietās, taču liela daļa ir kanoniski svētie, piemēram, [[Sv. Marta]], kurai par godu līdz pat XII gs. tika rīkoti svētki, kuros parādījās arī sakautā briesmoņa ķermenis. Visslavenākais svētais, kurš sakāvis pūķi, ir Sv. Juris. Stāsts, kurā viņš izglābj nāvei nolemtu jaunavu, īpašu popularitāti ieguva [[Voradžinas Jēkabs|Voradžinas Jēkaba]] XIII gs. ''Legenda aurea'' ("[[Zelta leģenda]]") dēļ. Sv. Jura cīņa ar pūķi ir diezgan vēlīns viņa dzīvesstāsta papildinājums – iespējams, XI gs. beigu vai XII gs. sākuma. Pētnieki uzskata, ka Sv. Jura tēls saplūdis vai nu ar pūķu kāvēja tēlu no viduslaiku literatūras, vai [[Persejs|Perseja]] figūru (mītam par [[Andromēda]]s glābšanu ir izteikta līdzība ar Sv. Jura leģendu par jaunavas atbrīvošanu). ==Pūķi ģermāņu un ķeltu tradīcijās== [[Image:Sigurdfafnir.jpg|thumb|300px|left|Kokgriezums, kurā attēlots, kā [[Sigurds]] nogalē [[Fāfnirs|Fāfniru]]]] Visbagātīgākās ziņas par pūķiem viduslaiku folklorā gūstamas no [[tautas eposs|tautas eposiem]], [[varoņeposs|varoņeposiem]] un [[bruņinieku romāns|bruņinieku romāniem]], kas uzplauka literatūrā [[ģermāņu valodas|ģermāņu valodās]]. Par visizcilāko pūķu kāvēju šajā laikā tika uzskatīts Sigurds jeb [[Zigfrīds]]. Šī leģenda pirmoreiz parādās "Beovulfā", kuru datē ar XIII-X gs. "Beovulfa" varonis, kurš pats vēlāk kļūst par pūķu kāvēju, tiek salīdzināts ar Sigurda tēvu Sigmundu, kuru autors nosauc par lielāko ziemeļu varoni. Vēlākos aprakstos cīņa ar pūķi tiek piedēvēta par tēvu slavenākajam dēlam, kura drosme aprakstīta [[Volsunga sāga|Volsunga sāgā]]. Cita leģendas versija aprakstīta [[Tidreka sāga|Tidreka sāgā]], kurā atrodamas gandrīz tikpat senas leģendas kā "Beovulfā". Par to, ka šī leģenda bija plaši pazīstama, liecina tas, ka Sigurds, pūķa Fāfnira nogalētājs, bieži minēts arī senskandināvu [[skaldi|skaldu]] dzejā, kā arī [[rūna|rūnu]] rakstos un kokgriezumos no viduslaiku Skandināvijas un Britu salām. Bez Sigurda un Beovulfa senskandināvu un senangļu tradīcijās stāsti par pūķiem atrodami vēl daudzos senskandināvu dzejas un prozas darbos (blakus tiem, kas jau minēti), it īpaši [[Poētiskā Eda|Poētiskajā Edā]] (jeb Vecākajā Edā) un [[Snorre Sturlusons|Snorres Sturlusona]] [[Jaunākā Eda|Jaunākajā Edā]]. [[Saksis Gramatiķis|Sakša Gramatiķa]] ''Gesta Danorum'' atstāstītas Frodo, Fridleva un Harolda Hadrādas cīņas ar pūķiem. Norvēģijas karalis Harolds saistīts ar pūķiem arī epizodēs, ko Snorre Sturlusons nav iekļāvis "[[Heimskringla|Heimskringlā]]", piemēram, islandiešu leģendā "Torstens Ziņkārīgais" un divos prinča Harolda piedzīvojumos [[Bizantija|Bizantijā]]. Pūķi zem Vortingerna pils parādās Monmutas Džefrija un Tilberijas Gervāsija darbos, darbos, par kuru autoru uzskata Nenniju, Ranulfa Higdena ''Polychronicon'' un ''Roman de Brut'', tāpat kā ''Alliterative Morte Arthure'' un [[Tomass Melorijs|Melorija]] ''Morte Darthur'', kur kā pūķu kāvēji aprakstīti [[Lanselots]], [[Tristans]] un [[Īvains]]. Citi pūķu kāvēji viduslaiku angļu bruņinieku romānos ir, piemēram, Gajs no Vorvikas, sers Torents no Portingeilas, sers Degarē, Toms a Linkolns, sers Eglamūrs no Artuā, kā arī Sv. Juris, kura leģenda tika pārstrādāta atbilstoši bruņinieku romāna tradīcijām. Pūķi parādās arī visās leģendas par Tristanu versijās. Bruņinieku romānā "[[Sers Gaveins un zaļais bruņinieks]]" varonis cīnās pret pūķiem un citām viņam nelabvēlīgām būtnēm. ==Pūķi Āzijas tradīcijā== [[Image:ThreeToeDragon.jpg|thumb|350px|Ķīniešu pūķis]] Pūķis parādās vairākās [[Āzija]]s kultūrās, un sevišķa nozīme tiem ir ķīniešu kultūrā. Ķīniešu pūķi (''lóng'') ir čūskas un – bieži – kāda cita dzīvnieka apvienojums; lielākajai daļai no tiem nav spārnu. Tie atbild par laikapstākļiem un ūdeni, ir spēka simbols. Japāņu pūķi (''nihonryū'') līdzinās ķīniešu un korejiešu pūķiem, taču tiem ir trīs nagi, nevis četri. Ar dažiem izņēmumiem japāņu pūķi ir cilvēkiem labvēlīgi un var piepildīt to vēlēšanās. [[Japāņu mitoloģija|Japāņu mitoloģijā]] pūķi sastopami reti. [[Korejiešu mitoloģija|Korejiešu mitoloģijā]] parādās trīs veidu pūķi: debesu pūķis ''yong'', kurš atbilst ķīniešu pūķim un saistīts ar ūdeni un laikapstākļiem, okeānu pūķis ''yo'', kuram nav ragu un kurš līdzinās jūrasčūskai, un kalnu pūķis ''kyo''. [[Ķīniešu mitoloģija|Ķīniešu mitoloģijā]] [[Haņu dinastija]]s laikā pūķis tika attēlots ar čūskas ķermeni, zivs zvīņām un asti, brieža ragiem, kamieļa seju, diviem ērgļa nagu pāriem, vērša ausīm, tīģera kājām un dēmona acīm. Zem zoda pūķim atradās liesmojoša pērle. Dažkārt ķīniešu pūķus attēlo ar no priekškājām augošiem sikspārņa spārniem līdzīgiem spārniem, taču lielākajai daļai ķīniešu pūķu spārnu nav. Pūķim tiek piedēvētas arī dažādas īpašības: tas spēj pārvērsties par zīdtārpiņu, lidot vai paslēpties ūdenī, radīt mākoņus, pārvērsties ūdenī vai ugunī, kļūt neredzamam vai tumsā spīdēt. Ķīniešu pūķis izteikti saistīts ar ūdeni. Ķīniešu mitoloģijā parādās četri pūķu karaļi, kas saistīti ar Austrumjūru ([[Austrumķīnas jūra]]), Dienvidjūru ([[Dienvidķīnas jūra]]), Rietumjūru (iespējams, [[Indijas okeāns]]) un Ziemeļjūru (iespējams, [[Baikāls]]). Tā kā uzskatīja, ka pūķi atbild par laikapstākļiem, tiem cēla tempļus. Ķīnas mākslā un literatūrā parādās deviņi pūķu veidi: * debesu pūķis (&#22825;&#40845;: ''Tianlong''), kas velk dievu ratus un apsargā to pilis, * garīgais pūķis (&#31070;&#40845;: ''Shenlong''), kas atbild par vēju un lietu, * apslēpto dārgumu pūķis (&#20239;&#34255;&#40845;: ''Fúcánglóng''), * pazemes pūķis (&#22320;&#40845;: ''Dilong''), * spārnotais pūķis (&#25033;&#40845;: ''Yinglong''), [[Dzeltenais imperators|Dzeltenā imperatora]] kalps, * ragainais pūķis (&#34415;&#40845;: ''Jiaolong''), * ezeru pūķis (&#34784;&#40845;: ''Panlong''), * dzeltenais pūķis (&#40643;&#40845;: ''Huanglong''), kurš cilvēkam iemācīja rakstību, * pūķu karalis (&#40845;&#29579;). ==Pūķis latviešu mitoloģijā un folklorā== Vārda "pūķis" [[etimoloģija]] ir neskaidra. Saskaņā ar [[Pēteris Šmits|Pēteri Šmitu]] pūķa vārds varētu būt aizgūts no [[vācu valoda|vācu]] ''puka'', savukārt [[Jānis Endzelīns]] paudis viedokli, ka tas varētu būt latviešu vārds. [[latgaliešu dialekts|Latgaliešu]] tekstos parādās formas ''pyučs'' un ''pyukulis'', [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]] ''pūkys'', [[igauņu valoda|igauņu]] ''puuk'', [[lībiešu valoda|lībiešu]] ''pūik'' jeb ''pūk''. Latviešu folklorā pūķis (čūska ar vairākām galvām) ir pārdabiska pretinieka veids līdzās milzim, velnam utt., saistīts ar velnu. Pūķis aprakstīts kā tārps ar deviņām galvām vai čūska, kas "spļauda dzīvas ugunis", lido. Pūķis bieži prasa ziedojumus (īpaši – jaunavas), taču ne vienmēr cilvēkus aprij (dažkārt tur gūstā). Pūķi dažkārt saista arī ar līdzīgām mitoloģiskām būtnēm, piemēram, pazemes ērgli. Pūķis var būt arī bagātības vācējs un sargs. Uzskata, ka šajā tēlā saplūdušas auglības un svētības dievības, taču pūķis ar šādām funkcijām nav pozitīvs tēls. Pūķi var iegūt īpašumā, pārdodot savu (dažkārt arī ģimenes) dvēseli velnam vai nopērkot pūķi no kāda pilsētas kunga. Pircējam atgādina gaidāmās elles mokas un liek atteikties no Dieva. Pūķa īpašnieks nedrīkst piesaukt Dievu, atņemt dievpalīgu, mest krustu utt. Pūķis jābaro ar asinīm un tam jāziedo cilvēki. Pūķa īpašnieks mirst grūtā nāvē vai pašnāvībā, nerod mieru arī pēc nāves. Pūķi var nošaut ar zelta vai sudraba lodi, pret to līdz arī lūgšana, otrādi skaitīta tēvreize, krusti (sevišķi pīlādža). Latviešu mitoloģijā parādās arī aizgūtais [[bazilisks|baziliska]] motīvs: pūķa perināšana no 3, 9, 7 vai 12 gadus veca melna gaiļa vai 200 gadus veca kraukļa olas, nēsājot to 3 gadus (vai 9 nedēļas) padusē. [[Category:Fantastiskas būtnes]] [[Category:Mitoloģija]] [[Category:Nedēļas raksti]] [[Category:Pūķi]] [[ca:Drac]] [[cs:Drak]] [[da:Drage]] [[de:Drache]] [[en:Dragon]] [[eo:Drako]] [[es:Dragón]] [[fa:اژدها]] [[fr:Dragon (créature fantastique)]] [[hr:Zmaj]] [[hu:Sárkány]] [[it:Drago]] [[ja:ドラゴン]] [[ku:Ejdiya]] [[lt:Draco]] [[nl:Draak]] [[no:Drage]] [[pl:Smok]] [[ru:Дракон]] [[sco:Dragoun]] [[simple:Dragon]] [[fi:Lohikäärme]] [[sv:Drake]] [[th:มังกร]] [[zh:&#40845; (&#28040;&#27495;&#32681;)]] 11164 33519 2006-03-12T12:37:13Z Tail 13 [[Category:Fantastiskas būtnes]] 11165 33767 2006-03-13T22:03:18Z Feens 37 {|class="infobox bordered" style="width: 22em; font-size: 95%; text-align: left;" cellpadding="3", align="right" ! colspan="2" style="text-align: center; font-size: larger; background-color: #b08261; color: #fee8ab;" | {{{tauta}}} |- | colspan="2" style="text-align:center;padding:0px;border:none;" | {{{attēls|}}} |- ! style="background-color: #fee8ab;" | Skaits: | style="background-color: #fff6d9;" | {{{skaits}}} |- ! style="background-color: #fee8ab;" | Dzīvo: | style="background-color: #fff6d9;" | {{{vieta}}} |- ! style="background-color: #fee8ab;" | Valoda: | style="background-color: #fff6d9;" | {{{valoda}}} |- ! style="background-color: #fee8ab;" | Reliģija: | style="background-color: #fff6d9;" | {{{reliģija}}} |- ! style="background-color: #fee8ab;" | Etnogrāfiskās grupas: | style="background-color: #fff6d9;" | {{{grupas}}} |- ! style="background-color: #fee8ab;" | Radniecīgās tautas: | style="background-color: #fff6d9;" | {{{radi}}} |} 11166 33531 2006-03-12T14:00:45Z Lielais Rolands 592 11167 33532 2006-03-12T14:02:07Z Lielais Rolands 592 11168 33534 2006-03-12T14:14:07Z Feens 37 poļi no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Polish_People.png] poļi no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Polish_People.png] 11169 33823 2006-03-14T13:00:29Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ==Radās šajā gadsimtā:== *ap 1250.g p.m.ē. - [[Ilīrija]] ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis šī gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XIV gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis XII gadsimtā p.m.ē.]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|VC]] 11170 33827 2006-03-14T13:04:14Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis šī gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XIII gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis XI gadsimtā p.m.ē.]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Vaaz]] 11171 33539 2006-03-12T15:16:26Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis šī gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XII gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis X gadsimtā p.m.ē.]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Vaa]] 11172 33540 2006-03-12T15:17:07Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis šī gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XI gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis IX gadsimtā p.m.ē.]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Vaa]] 11173 38549 2006-04-06T08:11:07Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? ==Radās šajā gadsimtā:== *814.g p.m.ē. - [[Kartāga]] ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis šī gadsimta beigās:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis X gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis VIII gadsimtā p.m.ē.]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Vaa]] 11174 38550 2006-04-06T08:12:16Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? ==Radās šajā gadsimtā:== *753.gadā p.m.ē. - [[Romas karaliste]] ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis šī gadsimta beigās:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? - [[Romas karaliste]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis IX gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis VII gadsimtā p.m.ē.]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Vaa]] 11175 38551 2006-04-06T08:12:56Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? - [[Romas karaliste]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis šī gadsimta beigās:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? - [[Romas karaliste]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis VIII gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis VI gadsimtā p.m.ē.]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Vaa]] 11176 38552 2006-04-06T08:13:47Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? - [[Romas karaliste]] ==Radās šajā gadsimtā:== *509.gadā p.m.ē. [[Romas republika]] - [[Romas karaliste|Romas karalistes]] vietā ==Izzuda šajā gadsimtā:== *509.gads p.m.ē. [[Romas karaliste]] - pārtop par [[Romas republika|Romas republiku]] ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis šī gadsimta beigās:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? - [[Kartāga]] - [[Romas republika]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis VII gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis V gadsimtā p.m.ē.]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Vaa]] 11177 38553 2006-04-06T08:14:34Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]]? - [[Kartāga]] - [[Romas republika]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis šī gadsimta beigās:== ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Kartāga]] ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Ilīrija]] - [[Kartāga]] - [[Romas republika]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis VI gadsimtā p.m.ē.]] |width="50%" align="center"|[[Valstis IV gadsimtā p.m.ē.]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Vaa]] 11178 50637 2006-06-15T03:50:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Palisáda]] [[Image:Palisade_un_gravis.jpg|thumb|Palisāde, kas papildināta ar grāvi]] [[Image:Palisade_ar_koka_torni.JPG|thumb|Palisāde, kas papildināta ar koka torni]] '''Palisāde''' (no [[franču valoda|franču valodas]] ''palissade'', kas cēlies no [[latīņu valoda|latīņu valodas]] ''palus'' - miets) - dažāda augstuma stāvkoku sēta vai siena, kas tiek izmantota kā aizsardzības būve. Palisāžu konstrukcijai tiek izmantoti maza un vidēja lieluma koka stumbri (diametrā 15 - 25 cm), kas tiek iedzīti zemē, vai vertikāli nostiprināti grāvjos, natstājot atstarpes starp tiem. To gali nosmailināti. Palisādes var tikt pastiprināti ar citām konstrukcijām vai atstāti esošā stāvoklī. Augstums var būt no 1 - 2 m, kā žogam, līdz 3 m un vairāk. Kā aizsardzības būve palisāde tika papildināta ar zemes ierakumiem un uzbērumiem. Palisādes bija lieliski piemērotas mazu fortu un citiem ātri uzbūvējamie nocietinājumiem. Palisādes ir viegli konstruējamsa, jo materiāli (koki) ir viegli pieejami. Palisādes bija labi piemērotas aizsardzībai īstermiņa konfliktos un nelielu spēku iebaidīšanai, tomēr tās bija diezgan neizturīgas pret uguni un aplenkuma ieročiem. Akmens sienas bija izturīgākas par koka palisādem. == Vēsture == Jau neolīta palisādes cēla apmetņu nocietināšanai, vēlāk pilsētu un pilskalnu nocietināšanai tās apvienoja ar zemes vaļņiem. Bieži palisādes tika uzbūvētas apkārt pilīm, kā pagaidu siena, līdz kamēr tiks uzbūvēta pastāvīgā akmens siena. [[Latvija|Latvijā]] senāko palisāžu vietas konstatētas [[Mūkukalnā]], 1.gt. p.m.e. [[Category:Fortifikācijas]] [[cs:Palisáda]] [[de:Palisade]] [[en:Palisade]] [[eo:Palisaro]] [[no:Palisade]] [[pl:Palisada]] [[ru:Палисад]] 11180 33555 2006-03-12T15:42:28Z Dekaels 268 [[Category:Karš]] 11181 51238 2006-06-19T07:07:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Pjesma Eurovizije 2006]] '''Eirovīzijas Dziesmu konkurss 2006''' ir 51. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika Olimpiskajā Iekšējā Hallē, [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Konkursa pusfināls notika 18. maijā, bet fināls - 20. maijā. EBU, Eiropas Raidorganizācija, sastāda konkursa scenāriju. To vadīja Marija Menounos un Sakis Rouvas, kas 2004. gada Eirovīzijas Diesmu konkursā ieguva 3 vietu. Oficiālais logo ir līdzīgs 2004. un 2005. gada logo, tikai [[Turcija]]s un [[Ukraina]]s karogu vietā ir [[Grieķija]]s karogs. Konkursa sublogo ir izveidojusi Karamela grieķu televīzijai. Konkursa sauklis ir "Izjūti ritmu". ==Fināls== 24 fināla valstis: {| class="wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Pozīcija !! Valsts !! Izpildītājs/(i) !! Dziesma !! Valoda !! Vieta |- | 1 || Šveice || [[six4one]] || If We All Give A Little <br> (''Ja mēs visi nedaudz ziedojam'') || angļu || 17 |- | 2 || Moldova || [[Arsenium]] & [[Natalia Gordienco]] <br> feat. [[Connect-R]] || Loca <br> (''Trakā'') || angļu, moldāvu || 20 |- | 3 || Izraēla || [[Eddie Butler]] || Ze Hazman <br> (''Šis ir laiks'') || ivrits || 23 |- | 4 || Latvija || [[Cosmos]] || I Hear Your Heart <br> (''Es dzirdu tavu sirdi'') || angļu || 16 |- | 5 || Norvēģija || [[Christine Guldbrandsen]] || Alvedansen <br> (''Elfu deja'') || norvēģu || 14 |- | 6 || Spānija || [[Las Ketchup]] || Bloody Mary <br> (''Asiņainā Mērija'') || spāņu || 21 |- | 7 || Malta || [[Fabrizio Faniello]] || I Do <br> (''Jā'') || angļu || 24 |- | 8 || Vācija || [[Texas Lightning]] || No No Never <br> (''Nē, nē, nekad'') || angļu || 15 |- | 9 || Dānija || [[Sidsel Ben Semmane]] || Twist of Love <br> (''Mīlas tvists'') || angļu || 18 |- | 10 || Krievijas <br>Federācija || [[Dima Bilan]] || Never Let You Go <br> (''Nekad nelaidīšu tevi'') || angļu || 2 |- | 11 || Maķedonija|| [[Elena Risteska]] || Ninanajna || maķedoniešu || 12 |- | 12 || Rumānija || [[Mihai Trăistariu]] || Tornerò <br> (''Es atgriezīšos'') || angļu, rumāņu || 4 |- | 13 || Bosnija-Hercegovina || [[Hajrudin Varešanović|Hari Varešanović]] || Lejla || serbhorvātu || 3 |- | 14 || Lietuva || [[LT United]] || We Are the Winners <br> (''Mēs esam uzvarētāji'') || angļu || 6 |- | 15 || Apvienotā Karaliste || [[Daz Sampson]] || Teenage Life <br> (''Tīņu dzīve'') || angļu || 19 |- | 16 || Grieķija || [[Anna Vissi]] || Everything <br> (''Viss'') || angļu || 9 |-bgcolor="#FFDEAD" | 17 || Somija || [[Lordi]] || Hard Rock Hallelujah <br> (''Smagais roks, aleluja'') || angļu || 1 |- | 18 || Ukraina|| [[Tina Karol]] || Show Me Your Love <br> (''Parādi man savu mīlu'') || angļu || 7 |- | 19 ||Francija || [[Virginie Pouchin]] || Il Était Temps </br> (Tas bij' laiks) || franču || 22 |- | 20 || Horvātija || [[Severina Vučković|Severina]] || Moja Štikla <br> (''Man stils'') || horvātu || 13 |- | 21 || Īrija || [[Brian Kennedy (dziedātājs)|Brian Kennedy]] || Every Song Is A Cry For Love <br> (''Katra dziesma ir sauciens pēc mīlestības'') || angļu || 10 |- | 22 || Zviedrija || [[Carola Häggkvist|Carola]] || Invincible <br> (''Neuzrakstāmi'') || angļu || 5 |- | 23 || Turcija|| [[Sibel Tüzün]] || Süperstar <br> (''Superzvaigzne'') || turku || 11 |- | 24 || Armēnija || [[André (dziedātājs)|André]] || Without Your Love<br> (''Bez tavas mīlas'') || angļu || 8 |- |} === Valstis, par kuru dziesmām finālā balsoja Latvija === / punkti no Latvijas / valsts / (kopējā vieta) 12 p. Krievija (2)<br /> 10 p. Lietuva (6)<br /> 8 p. Somija (1)<br /> 7 p. Zviedrija (5)<br /> 6 p. Norvēģija (14)<br /> 5 p. Ukraina (7)<br /> 4 p. Īrija (10)<br /> 3 p. Vācija (15)<br /> 2 p. Rumānija (4)<br /> 1 p. Lielbritānija (19) == Pusfināla dalībnieki: == Dalībnieki, kas cīnījās par iekļūšanu finālā {| class="wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Pozīcija !! Nācija !! Izpildītājs/(i) !! Dziesma !! Valoda |- | 1 || Armēnija || [[André (dziedātājs)|André]] || Without Your Love<br> (''Bez tavas mīlas'') ||angļu |- | 2 || Bulgārija || [[Mariana Popova]] || Let Me Cry <br> (''Ļauj man raudāt'') || angļu |- | 3 || Slovēnija || [[Anžej Dežan]] || Mr. Nobody <br> (''Nekā kungs'') |- | 4 || Andora || [[Jenny (dziedātāja)|Jenny]] || Sense tu <br> (''Bez tevis'') </br> || kataloņu |- | 5 || Baltkrievija || [[Polina Smolova]] || Мама <br> (''Mamma'')|| angļu, baltkrievu |- | 6 || Albānija || [[Luiz Ejlli]] || Zjarr e ftohtë <br> (''Uguns un Sals'') || albāņu |- | 7 || Beļģija || [[Kate Ryan]] || Je t'adore <br> (''Es tevi dievinu'')|| angļu, franču |- | 8 || Īrija || [[Brian Kennedy (dziedātājs)|Brian Kennedy]] || Every Song Is A Cry For Love <br> (''Katra dziesma ir sauciens pēc mīlestības'') || angļu |- | 9 || Kipra || [[Annette Artani]] || Why Angels Cry <br> (''Kāpēc eņģeļi raud'') || angļu |- | 10 || Monako || [[Séverine Ferrer]] || La Coco-Dance <br> (''Koko deja'') || franču, angļu |- | 11 || Maķedonija|| [[Elena Risteska]] || Ninanajna || maķedoniešu |- | 12 || Polija || [[Ich Troje]] feat. [[Real McCoy]] || Follow My Heart <br> (''Seko manai sirdij'') || poļu, angļu |- | 13 || Krievijas <br>Federācija || [[Dima Bilan]] || Never Let You Go <br> (''Nekad nelaidīšu tevi'') || angļu |- | 14 || Turcija|| [[Sibel Tüzün]] || Süperstar <br> (''Superzvaigzne'') || turku |- | 15 || Ukraina|| [[Tina Karol]] || Show Me Your Love <br> (''Parādi man savu mīlu'') || angļu |- | 16 || Somija || [[Lordi]] || Hard Rock Hallelujah <br> (''Smagais roks, aleluja'') || angļu |- | 17 || Nīderlande || [[Treble]] || Amambanda || holandiešu |- | 18 || Lietuva || [[LT United]] || We Are the Winners <br> (''Mēs esam uzvarētāji'') || angļu |- | 19 || Portugāle || [[Nonstop]] || Coisas de nada <br> (''Maznozīmīgas lietas'') </br> || portugāļu |- | 20 || Zviedrija || [[Carola Häggkvist|Carola]] || Invincible <br> (''Neuzrakstāmi'') || angļu |- | 21 || Igaunija || [[Sandra Oxenryd]] || Through My Window <br> (''Caur manu logu'') || angļu |- | 22 || Bosnija-Hercegovna || [[Hajrudin Varešanović|Hari Varešanović]] || Lejla || serbhorvātu |- | 23 ||Islande || [[Silvía Nótt|Silvia Night]] || Congratulations Island <br> (''Apsveicu, Islande'') || islandiešu |- |} Pretēji prognozētajam, konkursā nepiedalījās Austrija, Gruzija un Serbija-Melnkalne ==Ārējās saites== * [http://www.eurovision.tv/ Oficiālā Eirovīzijas mājaslapa] * [http://www.eirovizija.lv/ Eirodziesma 2006] * [http://www.Oikotimes.com/ Oikotimes] * [http://www.esctoday.com/ ESC Today] * [http://www.eurovision-fr.net Eurovision-fr (franču valodā)] * [http://www.doteurovision.com/ Dot Eurovision] * [http://www.eurovision-romania.tk/ Eurovision-Romania] [[Category:Eirovīzija]] [[bg:Евровизия 2006]] [[da:Eurovision Song Contest 2006]] [[de:Eurovision Song Contest 2006]] [[en:Eurovision Song Contest 2006]] [[eo:Eŭrovido-Kantokonkurso 2006]] [[es:Festival de la Canción de Eurovisión 2006]] [[fi:Eurovision laulukilpailu 2006]] [[fr:Concours Eurovision de la chanson 2006]] [[he:אירוויזיון 2006]] [[hr:Pjesma Eurovizije 2006]] [[it:Eurofestival 2006]] [[lt:Eurovizijos dainų konkursas 2006]] [[nl:Eurovisiesongfestival 2006]] [[no:Eurovision Song Contest 2006]] [[pl:Konkurs Piosenki Eurowizji 2006]] [[pt:Festival Eurovisão da Canção (2006)]] [[ro:Eurovision 2006]] [[ru:Конкурс «Евровидение 2006»]] [[sr:Песма Евровизије 2006.]] [[sv:Eurovisionsschlagerfestivalen 2006]] [[uk:Пісенний конкурс Євробачення 2006]] 11182 33566 2006-03-12T16:07:02Z Lielais Rolands 592 11183 33634 2006-03-12T19:56:31Z Dekaels 268 [[Image:Ingrida_Amantova.JPG|thumb|Ingrīda Amantova]] '''Ingrīda Amantova''' – kamaniņu braucēja. Dzimusi 1960. gada 21. jūnijā [[Cēsis|Cēsīs]]. Beigusi Cēsu 1. vidusskolu un 1985. gadā [[Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu]]. Strādājusi par skolotāju [[Rīgas 69. vidusskola|Rīgas 69. vidusskolā]] un arī par bērnu dārza audzinātāju. == Panākumi == *[[1980]]. gadā izcīnījusi bronzas medaļu [[13. ziemas olimpiskajās spēles|13. ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Leikplesida|Leikplesidā]] *[[1983]]. gadā ierindojusies 2. vietā pasaules kausa izcīņā *[[1984]]. gadā - 4. vieta 14. ziemas olimpiskajās spēlēs Sarajevā Trīskārtēja [[PSRS]] čempione. [[1998]]. gadā apbalvota ar [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] goda zīmi. == Saites == *[http://recdb.jiss.naash.go.jp/jsp-examples/list_athlete.jsp?name=AMANTOVA,%20Ingrida 1980. gada. ziemas olimpisko spēļu, sportistes rezultāti] [[Category: Sports]] 11184 33573 2006-03-12T16:22:02Z Dekaels 268 "[[Amantova Ingrīda]]" pārdēvēju par "[[Ingrīda Amantova]]" #REDIRECT [[Ingrīda Amantova]] 11185 49503 2006-06-08T07:59:36Z Neonz 33 '''1905. gada revolūcija''' bija visaptverošs galvenokārt savstarpēji nesaistītu mierīgu protesta akciju un vardarbīgu sacelšanos kopums [[Krievija|Krievijas impērijā]], kas bija vērsts pret pastāvošo carisko režīmu. 1905. gada revolūcijas rezultātā Krievijā tika ieviestas zināmas demokrātiskas reformas, kas gan pilnībā realizētas netika. Valdības agresīvā reakcija uz revolūcijas notikumiem un pēc tās sekojošās represijas pret revolūcijas dalībniekiem vēl vairāk mazināja iedzīvotāju uzticību valdošajam režīmam. 1905. gada revolūcija skāra arī tolaik Krievijas impērijas sastāvā esošo [[Latvija|Latviju]]. Latvijā revolucionārā darbība sākās pēc 13. janvāra, kad [[Daugava|Daugavmalā]] karaspēks ar varu izklīdināja mierīgas protesta akcijas dalībniekus - tika nogalināti apmēram 70 cilvēki, bet ievainoti - vismaz 200. == Revolūcijas celoņi == === Revolūcijas cēloņi Krievijā === ====Dzimtbūšanas atcelšanas izraisītie sarežģījumi==== Kaut gan jukas bija ierasta Krievijas Impērijas sastāvdaļa, nopietni nemieri bija reta parādība līdz pat 1905. gadam. Politiskā neapmierinātība pieauga kopš strīdīgās 1861. gada [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] dzimtcilvēku atbrīvošanas. [[Dzimtbūšana]]s atcelšana bija bīstami nepilnīga. Zeme un mājas joprojām piederēja [[muižniecība]]i, un zemniekiem tās bija jāizpērk. Cilvēku brīvība bija visai ierobežota un bieži vien - formāla, un viņu tiesības - pakļautas virknei būtībā šķiriski noteiktu pienākumu un noteikumu. ====Politikās sistēmas stagnācija==== Dzimtbūšanas atcelšana bija tikai daļa no valstiskās, legālās, sociālās un ekonomiskās izmaiņu virknes, kas aizsākās 1860. gadā, kad valsts lēnām pārgaja no feodālā [[absolūtisms|absolūtisma]] uz tirgus vadītu [[kapitālisms|kapitālismu]]. Kaut gan šīs reformas bija devušas zināmas brīvības ekonomiskās, sociālās un kulturālās struktūrās, politiskā sistēma bija atstāta praktiski nemainīta. [[Monarhija]] un [[birokrātija]] bargi pretojās reformu mēģinājumiem. Valsts atļautās reformas bija ierobežotas – piemēram, pat piecdesmit gadu pēc likumdošanas pieņemšanas tikai mazāk nekā četrdesmit provincēs bija ierīkotas zemstes (lauku padomes - pašvaldības). Lēnais reformu ātrums galu galā radīja sabiedrībā vilšanās sajūtu, kas arī bija viens no nemieru cēloņiem. Nemiernieki juta, ka "zemes un brīvības" nepieciešamību var apmierināt tikai ar revolūcijas palīdzību. ====Inteliģences izpratne par notiekošo valstī==== Gandrīz visi aktīvie revolucionāri tajā laikā nāca no t.s. "[[intiliģencija]]s" (''интеллигенция'', liberāli noskaņots inteliģences slānis). Šai kustībai radās nosaukums ''narodničestvo'' (''народничество'', [[krievu valoda|krievu]] ''народ'' 'tauta'). Tā nebija viendabīga vai vienota grupa, bet gan uzskatu ziņā radikāli atšķirīgu grupu spektrs. Revolucionāru agrīnās ideoloģiskās saknes meklējamas aristokrāta [[Aleksandrs Hercens|Aleksandra Ivanoviča Hercena]] darbos, kuri tika rakstīti vēl pirms dzimtbūšanas atcelšanas, un viņa ieteiktajā [[Eiropa]]s [[sociālisms|sociālisma]] un [[slāvi|slāvu]] zemnieku kolektīvisma sintēze. Hercens, balstoties uz to, ka tajā laikā valstī vēl nebija industriāla proletariāta slāņa, uzskatīja, ka Krievijas sabiedrība joprojām atrodas pirmsindustriālā attīstības periodā. Tieši šī tēze bija pamatā idealizētam viedoklim, kurā ''narod'' un ''obščina'' (''община'', burtiski 'kopiena', šajā gadījumā - zemnieku komūna) ir tie sabiedrības slāņi, kuriem jākļūst par galveno revolucionāro spēku. Citi ideologi uzskatīja, ka Krievijas zemnieku slānis ir pārāk konservatīvs spēks, kas paliks uzticīgs savai saimniecībai, ciemam vai kopienai un nevienam citam. Šie ideologi uzskatīja, ka zemniekiem svarīga ir tikai viņu zeme un ka viņi pretosies demokrātijai un rietumu [[liberālisms|liberālismam]]. Vēlāk krievu ideologi attīstīja ideju par vadošo revolucionāru „eliti” – jēdzienu, kas vēlāk tika pielietots rīcībā 1917. gadā. ====Represijas pret iedzīvotājiem==== 1881. gada 1. martā cars [[Aleksandrs II]] tika nogalināts bumbas sprādzienā, kuru sarīkoja revolucionārā organizācija Narodnaja Voļa (''Народная Воля'', burtiski - 'tautas griba'), kas bija izveidojusies, sašķeļoties organizācijai Zemļja i Voļa (''Земля и воля'', burtiski - 'zeme un griba'). Aleksandru II nomainīja [[Aleksandrs III]], ļoti konservatīvs valdnieks, kurš atradās valstsvīra [[Konstantīns Pobedonoscevs|Konstantīna Pobedonosceva]], autokrātiskas valdības pielūdzēja, ietekmē. Aleksandra III vadībā ļoti efektīvi darbojās t.s. ''ohrana'' (''Охранное отделение'') - Krievijas politiskā policija, kas vērsās gan pret revolucionāriem, gan jaundemokrātiskās kustības pārstāvjiem visā valstī. Tā vērsās arī pret valsts iedzīvotājiem, kas nebija krievi, un pret cilvēkiem, kas nebija [[pareizticība|pareizticīgie]], to tiesības tika ierobežotas arī juridiski. Īpaši tika izcelta [[ebreji|ebreju]] kopiena. Bieži, lai izvairīties no vajāšanas, intelektuāļi, ebreji un citu tautību pārstāvji emigrēja,. Tieši šī masveida izceļošana uz Rietumeiropu izraisīja krievu ideologu pirmo kontaktu ar [[marksisms|marksismu]]. Pirmā Krievijas marksistu grupa bija izveidota 1883. gadā, taču tā nesasniedza nozīmīgus izmērus līdz pat 1898. gadam. ====Nevienmērīga ekonomiskā attīstība==== 1890. gadā, kad tika uzbūvēta Transsibīrijas dzelzceļa līnija, Krievijā aizsākās zināma industrijas attīstība un modernizācija. Ekonomisko attīstību veicināja arī t.s. "Vittes sistēma". [[Sergejs Vitte]], kurš 1892. gadā kļuva par finanšu ministru, saskārās ar pastāvīgu budžeta deficīta problēmu. Viņš centās palielināt valsts ienākumus, palielinot līdzekļu ekonomiju un cenšoties piesaistīt ārzemju investīcijas. 1897. gadā viņš pielīdzināja [[rublis|rubli]] [[zelta standarts|zelta standartam]]. Ekonomiskā izaugsme koncentrējās tikai dažos reģionos, piemēram, [[Maskava|Maskavā]], [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Baku]]. Apmēram puse no investētā kapitāla bija ārzemju, ļoti liela nozīme bija arī ārzemju ekspertiem un privātuzņēmējiem. ====Iespēja izveidoties revolucionārajām organizācijām==== [[Image:Soviet Union, Lenin (55).jpg|thumb|200px|Viens no revolūcijas ideologiem - [[Ļeņins]]]] Līdz 1905. dažādām revolucionārajām kustībām, kuru darbība tika apspiesta astoņdesmitajos gados, spēja atjaunot savu darbību. 1903. gadā sadalījās 1898. gadā izveidotā [[Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku Partija]] (KSDSP), veidojot [[menševiki|menševiku]] (mazinieku - [[sociāldemokrātisms|sociāldemokrātu]]) un [[bolvešiki|bolševiku]] (lielinieku - [[komunisms|komunistu]]) virzienus. 1902. gadā [[Ļeņins]] publicēja savu politisko pamfletu "Kas ir jādara?" (''Что делать?''). 1900. gadā [[Harkova|Harkovā]] tika izvietota [[Sociāli Revolucionārā partija]] (SR, [[eseri]]) un tās "Kaujas organizācija" noslepkavoja daudzas prominentas politiskās figūras, ieskaitot divus iekšlietu ministrus, [[Dmitrijs Sipjagins|Dmitriju Sergejeviču Sipjaginu]] 1902. gadā un viņa pēcteci [[Vjačeslavs fon Plēve|Vječeslavu fon Plēvi]] 1904. gadā. Šīs slepkavības lika valdībai piešķirt policijai vēl lielākas pilnvaras. ====Karš ar Japānu, ekonomiskā un politiskā stagnācija==== [[Krievu-japāņu karš|Karš]] ar [[Japāna|Japānu]], kaut arī tautā sākumā bija radis atsaucību, neskaitāmo militāro izgāšanos un neskaidro kara mērķu dēļ tagad tikai vairoja sabiedrības neapmierinātību. 1894. gadā pie varas nāca [[Nikolajs II]]. Līdzīgi saviem priekštečiem , viņš pretojās jebkādām politiskām reformām. === Revolūcijas cēloņi Latvijā === ====Jaunlatviešu kustība==== Līdz pat 1860-tajiem gadiem latviešiem bija ļoti vāja nacionālās identitātes izpratne, jo dzimtbūšana ierobežoja zemnieku intelektuālās un sociālās ģeogrāfijas robežas. Lielie muižnieku īpašumi noveda pie zemes nepietiekamības augošajam iedzīvotāju skaitam, radot ievērojamu bezzemnieku šķiru, kas veidoja 60% no visiem iedzīvotājiem. Stingrās [[rusifikācija]]s politikas priekšā vācu garīdzniekiem un rakstniekiem radās pastiprināta interese par vietējo latviešu zemnieku valodu un kultūru. Vairāk izglītoti latvieši ([[Juris Alunāns]], [[Krišjānis Barons]], [[Atis Kronvalds]], [[Rihards Tomsons]] un [[Krišjānis Valdemārs]]) radīja [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību, kuras mērķi bija veicināt latviešu izglītotību un ar publikācijām vērsties pret latviešu sociāli ekonomisko apspiestību. Svarīgs kustības centrs bija [[Tērbatas Universitāte]] (tagad [[Tartu]] [[Igaunija|Igaunijā]]), kur studēja daudzi latvieši. ====Rīgas attīstība, industrializācija==== Tai pat laikā par svarīgu industriālo centru veidojās [[Rīga]]. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā industriālā pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz [[Maskava]]s un [[Sanktpēterburga]]s), kā arī ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma (aiz Maskavas, Sanktpēterburgas un [[Ivanova]]s). ====LSDS izveidošanās==== 1901. gadā izveidojās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Partija]] (LSDP). Sekojot [[Austrija]]s marksistu piemēram, LSDSP iestājās par Krievijas impērijas pārveidošanu par federālu valsti (kur Latvija būtu viens no federācijas subjektiem) un teritorijās dzīvojošo vietējo tautu kulturālo autonomiju. 1904. gadā LSDP sadalījās radikāli internacionālajā Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku Partijā ([[LSDSP]]) un ietekmīgākajā [[Sociāldemokrātu Savienība]] (SDS), kura turpināja aizstāvēt latviešu nacionālās intereses un iestājās par Latvijas pašnoteikšanos, īpaši neveiksmīgās 1905. gada revolūcijas laikā. == Revolūcijas gaita == === Revolūcijas sākums === ====Krievijā – Asiņainā svētdiena==== [[Image:Asinaina_svetdiena.jpg|thumb|300px|Asiņainā svētdiena]] 1905. gada 22. (9. pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) janvārī, dienā, kas ir pazīstama ar nosaukumu "[[Asiņainā svētdiena]]", Sanktpēterburgā notika protesta gājiens, kuru apspieda bruņotie spēki. Gājiena dalībnieku mērķis bija iesniegt petīciju Nikolajam II. Bija vairāk nekā 1000 ievainoto un bojā gājušo. Šajā svētdienā streikojošie strādnieki un viņu ģimenes sapulcējās sešos pilsētas punktos. Apkampdami [[svētbilde]]s un dziedot himnas, viņi virzījās virzienā uz [[Ziemas Pils|Ziemas Pili]]. Armijas posteņi pie pils izšāva brīdinājuma šāvienus un tad šāva tieši uz pūli - ar mērķi izklīdināt to. Nogalināto daudzums ir nenoteikts. Pretvalstiskie avoti pretendēja uz skaitļiem, kuri pārsniedza 4 000. Mūsdienās ir pieņemts uzskatīt, ka kopā bija ap 1000 nogalināto un ievainotu. Pilsētā izplatoties ziņām par notikušo, nekavējoties sākās nemieri un laupīšanas. Tieši šos notikumus uzskata par 1905. gada revolūcijas sākumu. ====Latvijā - 13. janvāra notikumi Rīgā==== Sakarā ar demonstrantu apšaušanu Asiņainajā svētdienā Pēterburgā Latvijas sociāldemokrāti Pēterburgas strādnieku atbalstam 12. janvārī Rīgā izsludināja ģenerālstreiku. Pirmie atsaucās [[Pārdaugava]]s strādnieki. 13. janvārī streikam pievienojās gandrīz visu Rīgas rajonu strādājošie, notika plašas demonstrācijas un mītiņi (tajos piedalījās apmēram 60 000 strādnieku). Kad demonstranti atgriezās no mītiņa Maskavas priekšpilsētā, pie [[Daugava]]s Dzelzs tilta tos sagaidīja karaspēka ķēde, kas atklāja uguni. Izcēlās panika. Tika nogalināti vairāk nekā 70 un ievainoti 200 cilvēki. Daudzi plānā ledus dēļ noslīka Daugavā. Tomēr strādnieku pretestība nebeidzās. Protesta mītiņi un demonstrācijas sākās arī [[Liepāja|Liepājā]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Krāslava|Krāslavā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Ar 13. janvāra notikumiem Rīgā sākās 1905.gada revolūcija Latvijā. === Galvenie revolūcijas notikumi=== ====Krievijā==== Asiņainā svētdiena ierosināja daudzas Krievijas sabiedrības grupas uz aktīvu rīcību. Katrai grupai bija savi nolūki. Galvenie protestētāji bija zemnieki, strādnieki, intileģence un liberāļi, bruņoto spēku pārstāvji un nacionālo minoritāšu pārstāvji. Zemnieku ekonomiskā situācija bija ļoti slikta, taču katra revolucionārā grupa tiecās īstenot savus mērķus bez vienotas vadības. Nemieri notika visa gada garumā, sasniedzot apogeju vasarā, rudenī un kulminējot novembrī. Īrnieki gribēja zemākas īres, algotņi gribēja labākas algas, un zemju īpašnieki gribēja lielākus zemes gabalus. Aktivitātes, ieskaitot zemes sagrābšanu, dažreiz ar vardarbību un dedzināšanu, lielu īpašumu aplaupīšanu, nelegālu medīšanu un mežu izciršanu, bija tieši saistītas ar zemnieku stāvokli. Piemēram, ekonomiski vājākajā Vidzemē un Kurzemē zemnieku nemieri bija agresīvāki, bet labāk pārtikušajās kaimiņu provincēs - mierīgāki. Pēc 1905. gada notikumiem zemnieku nemieri atjaunojās 1906. gadā un turpinājās līdz pat 1908. gadam. Strādniekiem vienīgā pretošanās iespēja bija streiks. Uzreiz pēc Asiņainās svētdienas Sanktpēterburgā notika milzīgi streiki, kuros līdz pat janvārā beigām piedalījās vairāk nekā 400 000 strādnieku. Darbība ātri pārgāja uz citiem industriālajiem centriem [[Polija|Polijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Baltija|Baltijā]]. Rīgā 13. janvārī tika nogalināti vairāk nekā 70 protestētāji un [[Varšava|Varšavā]] pilsētas ielās dažas dienas vēlāk tika nošauti pāri 100 streikotāju. Februārī streiki nonāca līdz [[Kaukāzs|Kaukāzam]] un aprīlī līdz [[Urāli]]em un pat tālāk. Martā visas augstākās akadēmiskās institūcijas piespiedu kārtā tika slēgtas, līdz pat gada beigām pievienojot aktīvos studentus streikojošajiem strādniekiem. Oktobrī īslaicīgi pastāvējusī Sanktpēterburgas Strādnieku Vietnieku Padome (meņševiku grupa) organizēja vairāk nekā 200 fabriku streiku, sauktu par "Oktobra ģenerālstreiku". Ar neveiksmīgo un asiņaino [[Krievijas-Japānas karš|Krievijas-Japānas karu]] armijas rezervju apakšvienībās sākās nemieri. 1905. gada februārī Krievijas armija tika pieveikta pie [[Mukdena]]s, kur tā zaudēja gandrīz 90 000 cilvēku. Maijā Krievija zaudēja [[Portartura|Portarturu]] un Krievijas Baltijas flote tika saplosīta pie [[Cušima]]s. Vitte tika steidzīgi aizsūtīts, lai noslēgtu pamieru. 1905. gada 5. septembrī tika parakstīts Portsmautas miers. 1905. gadā pie [[Sevastopole]]s, [[Vladivastoka]]s un [[Kronštadte]]s notika jūrnieku sacelšanās, ar kulmināciju jūnijā ar sacelšanos uz kaujas kuģa "Potjomkins" – daži avoti ziņo, ka pat vairāk nekā 2 000 jūrnieku mira miera atjaunošanas pasākumos. Sacelšanās bija neorganizētas un tika ātri apspiestas. Bruņotie spēki bija pārsvarā apolitiski un palika lojāli pat, ja bija nepamierināti. Valdība tos plaši izmantoja, lai kontrolētu 1905. gada nemierus. Nacionālistu grupas Polijā, Somijā un Baltijas provincēs, kuras bija neapmierinātas vēl kopš Aleksandra II pārkrievošanas kampaņām, tiecās pēc [[autonomija]]s un brīvības, lai izmantotu savas valodas un attīstītu nacionālās kultūras. [[Islāms|Musulmaņu]] grupas arī kļuva aktīvas – Pirmais Musulmaņu Vienotības Kongress notika 1905. gada augustā. Dažas grupas izmantoja iespēju, lai noskaidrotu attiecības savā starpā, nevis ar valdību. Daži nacionālisti uzņēmās atbildību par pretebreju [[pogroms|pogromiem]], kuri, iespējams, tika veikti ar valdības palīdzību. ====Latvijā==== Revolūcija Latvijā sākās ar 13. janvāra notikumiem Rīgā. Streiku kustība, kas radās pēc demonstrantu apšaušanas Pēterburgā 22. janvārī, aptvēra lielākās Krievijas impērijas pilsētas un sevišķi plaši izvērsās Baltijā un Polijā. Ar plašām demonstrācijām un mītiņiem Latvijā togad atzīmēja 1. maija svētkus. Tika izvirzītas ekonomiskas (algas palielināšana, darbadienas saīsināšana, darba apstākļu uzlabošana, soda naudas samazināšana u.c.) un politiskas (patvaldības ierobežošana vai likvidācija, biedrošanās un preses brīvība, likumdošanas uzlabošana u.c.) prasības. 1905 oktobri Latvijā sevišķi aktivizējās streiku kustība. Streikoja ne tikai strādnieki, bet arī kalpotāji, amatnieki, pārdevēji, studenti u.c. Plašie nemieri, kas aptvēra gandrīz visu impēriju, piespieda Nikolaju II 17. oktobrī izdot manifestu, kurā viņš solīja tautai vārda un biedrošanās brīvību. Šī atļauja tika izmantota un "brīvības dienas" turpinājās gandrīz līdz 1905. g. beigām. Latvijā sāka dibināties dažādas biedrības un pilsoniskās politiskās partijas. Izveidojās arī strādnieku [[arodbiedrība]]s (Rīgā vien tajās apvienojās ap 15 000 strādnieku). Mazinājās pārkrievošanas spaidi. Latgalē tika atcelts [[drukas aizliegums]]. Tautskolās drīkstēja mācīt latviešu valodā (šo ieguvumu atcēla 1913. gadā). Plaša streiku kustība izvērsās arī laukos (laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks), notika baznīcu demonstrācijas. Dibinājās rīcību komitejas un tautas milicijas vienības. 1905.g. beigās revolūcija sasniedza augstāko pakāpi. Vairākās vietās notika bruņotās sacelšanās. Piemēram, [[Tukums|Tukuma]] bruņotā sacelšanās notika 1905. gada 13.–15. decembrī (pēc vecā stila no 30. novembra līdz 2. decembrim) 1905.gada revolūcijas laikā pēc LSDSP Tukuma komitejas aicinājuma. No apkārtnes pilsētā ieradās ap 3 tūkstoši laukstrādnieku un zemnieku. Aptuveni 300–400 revolucionāru bija apbruņoti ar šaujamieročiem, pārējie – ar dakšām, izkaptīm, vālēm. Atbilstoši sacelšanās plānam tika ieņemtas kaujas pozīcijas pilsētas centra namos un ielenkta [[dragūni|dragūnu]] vienība, kas bija patvērusies viesnīcā, pārtraukta satiksme un sakari, ierīkoti stiepļu aizsprosti ielās, kā arī izveidotas izlūkošanas, sakaru un medicīniskās palīdzības grupas. 14. decembra (pēc vecā stila 1. decembrī) rītā pēc sīvās kaujas ar karaspēka vienībām varu ieguva revolucionāri. Tomēr sasniegto neizdevās noturēt. Tās pašas dienas vakarā Tukumā ieradās karaspēka papilddaļas, pilsēta tika ielenkta un apšaudīta ar lielgabaliem. 15. decembra pēcpusdienā karaspēks ienāca Tukumā. Vēl pirms tam sacelšanās komiteja bija devusi rīkojumu apkārtnes ļaudīm pilsētu atstāt. Sacelšanās laikā Tukumā gāja bojā ap 120 cilvēku (56 no tiem kaujās ar karaspēku). Bruņotas sacelšanās notika arī [[Talsi|Talsos]]. [[Ventspils|Ventspilī]] un tās apkārtnē izcēlās bruņotas sadursmes, kas piespieda valdības karaspēku atstāt pilsētu. Arī tur uz laiku varu pārņēma LSDSP Ventspils komiteja. == Revolūcijas rezultāti un sekas == === Krievijā === [[Image:Nicholas II of Russia, photograph.jpg|thumb|200px|Cars [[Nikolajs II]]]] 1905. gada 18. februārī Nikolajs II parakstīja trīs deklarācijas, svarīgākā no kurām bija par Valsts Domes izveidošanu. 14. oktobrī Vitte un A. Obelenskis izstrādāja t.s Oktobra manifestu un prezentēja to caram. Manifests atbilda septembrī notikušajā Zemšu kongresā izvirzītajām prasībām, dodot pilsoņiem vienkāršākās pilsoniskās tiesības, legalizējot politiskās partijas, ieviešot ko līdzīgu vispārējām vēlēšanu tiesībām un pasludinot Valsts Domi par centrālo likumdevēju. Cars parakstīja manifestu 17. oktobrī, jo vēlējās izvairīties no asinsizliešanas un saprata, ka viņam nav pieejama pietiekami liela militārā spēka, lai rīkotos pretēji. Kad manifests tika izsludināts, notika spontānas atbalsta demonstrācijas visās lielākajās pilsētās. Streiki Sanktpēterburgā un arī citur vai nu oficiāli beidzās vai arī ātri pārgāja. Tika piedāvāta arī poliskā [[amnestija]]. Tajā pašā laikā joprojām agresīvi tika apspiesti dažādi nemieri. Sacelšanās beidzās decembrī Maskavā. Starp 5. un 7. decembri boļševiku komiteja uzspieda pilsētai vispārējo streiku, draudot ar fizisku izrēķināšanos pret tiem, kas strādāja. Valdība izsūtīja karaspēku un 7. decembrī pilsētā sākās vardarbīgas ielas kaujas. Nedēļu vēlāk, izmantojot artilēriju, apšaudot strādnieku rajonus, izdevās demonstrācijas apspiest. 1905. gada decembrī tika izsludināts vēlēšanu likums. Balsstiesības bija vīriešiem, kas bija vecāki par 25 gadiem. Pirmās Valsts domes vēlēšanas notika 1906. gada martā un tos boikotēja sociālisti – eseri un boļševiki. 1906. gada aprīlī, valdība pieņēma konstitūciju. Cars tika apstiprināts kā absolūtais līderis, ar pilnīgu kontroli pār izpildvaru, ārlietām, baznīcu un bruņotajiem spēkiem. Valsts domes funkcijas bija visai ierobežotas. Cars 1906. gada jūlijā anulēja pirmo Valsts domi. [[Pjotrs Stolpins|Pjotra Stolpina]] slepkavības mēģinājums noveda caru līdz lauka tiesu izveidošanai. Latvijas teritorijā tās bija pazīstamas kā "[[Soda ekspedīcijas]]", kur tika tiesāti teroristi. Nākamo 8 mēnešu laikā vairāk nekā tūkstoš cilvēku tika pakārti – bendes cilpa ieguva iesauku "Stolipina kaklasaite". Būtībā valsts politiskā situācija īpaši neizmainījās. Valsts domes ievešana un represijas veiksmīgi izkliedēja revolucionāru grupas. To līderi tika ieslodzīti vai izsūtīti no valsts. Šķelšanās un iekšējās dalīšanās padarīja radikāli domājošos neorganizētus un rīkoties nespējīgus līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. === Latvijā === 1906. Latvijas teritorijā sākās revolūcijas atplūdi. Vietām streiki vēl turpinājās, taču tie bija nelieli. Aktīvie revolūcijas dalībnieki cīņu turpināja partizānu vienībās (mežabrāļi). Revolūcijas apspiešanai Latvijā tika ievestas soda ekspedīcijas. Iedzīvotāji zaudēja daļu no iekarotajām brīvībām. Muižniecība savas privilēģijas saglabāja - [[landtāgs]] joprojām palika augstākā pašvaldības iestāde. Tomēr tieši revolūcijas laikā plašu atbalstu ieguva ideja par latviešu apdzīvoto zemju apvienošanos vienā administratīvā vienībā ar autonomijas tiesībām. [[Category:1905. gada revolūcija|*]] [[Category:Krievijas vēsture]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Nedēļas raksti]] [[Category:Revolūcijas]] [[da:Den Russiske Revolution 1905]] [[de:Russische Revolution 1905]] [[en:Russian Revolution of 1905]] [[et:I Vene revolutsioon]] [[es:Revolución Rusa de 1905]] [[lt:1905-07 revoliucija]] [[no:1905-revolusjonen]] [[nn:Den russiske revolusjonen]] [[pl:Rewolucja 1905 roku]] [[pt:Revolução Russa de 1905]] [[ro:Revoluţia rusă din 1905]] [[ru:Революция 1905-07]] [[fi:Venäjän vuoden 1905 vallankumous]] [[sv:Ryska revolutionen 1905]] [[uk:Революція в Росії 1905-07]] 11187 45135 2006-05-14T13:56:08Z Keps 758 /* Romas pirmssākums */ '''Romas karaliste''' - [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts attīstības periods no tās dibināšanas (pēc tradīcijas - 753.gadā p.m.ē., [[Romuls]]) līdz [[Romas republika|Romas republikas]] nodibināšanai 509.gadā p.m.ē., kad tika padzīts pēdējais no kopumā septiņiem [[Romas karaļi|Romas karaļiem]] - [[Lucijs Tarkvīlijs]] (''Lucius Tarquinius Superbus''). Tiek uzskatīts, ka vismaz pēdējo četru karaļu laikā Roma atradās spēcīgā [[etruski|etrusku]] ietekmē. ==Romas pirmssākums== [[Image:Tiber.PNG|thumb|200px|Tibras upe Itālijā]]Par Romas sākumu līdz mūsu dienām nonākušas daudzas leģendas. Taču neapstrīdamu vēsturisku faktu ir samērā maz. Tiek uzskatīts, ka Romas pilsētas pirmsākumā, ap 1000.g. pr.Kr., [[Tibra]]s upes krastā bijis latīņu zemnieku ciemats. Kā pilsēta Roma sākusi attīstīties, apvienojoties vairākām tuvumā dzīvojošām ciltīm, lielākās no kurām bijušas - [[latīņi]], [[sabīņi]], [[ligūri]] un [[etruski]]. Sākotnēji Roma veidojusies kā pilsētas tipa valsts [[Itālija]]s pussalā, kas līdz tam bija raksturīgi lielai [[Vidusjūra]]s reģiona daļai. Šo [[Pilsētvalsts|pilsētvalsti]] sākumā - no 753.g. pr.Kr. līdz 510.g. pr.Kr. pārvaldīja Romas [[Karalis|karaļi]], kuru, kā liecina vairums pētījumu, pavisam bijis septiņi. Tāpēc šo Romas attīstības pirmsvēstures periodu nereti dēvē par karaļu laiku. Tieši karaļu laikā Roma nostiprinājās kā pilsēta. Tās teritorija no nelielas apmetnes ievērojami paplašinājās, pieauga arī iedzīvotāju skaits, tika uzsākta daudzu publisku ēku celtniecība, līdz Roma kļuva par vienu no lielākajām [[Apenīnu pussala]]s pilsētām. ==Romas attīstības faktori== Jādomā, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas romiešus jau sākotnēji atšķīra no vairuma citu seno tautu un valstu Vidusjūras reģionā un, kas veicināja vēlākās Romas attīstību un pieņemšanos spēkā, bija organiska sabiedrības institucionālā struktūra, kas izveidojās vēl karaļu laikā. Šajā laikā sākās Romas iedzīvotāju noslāņošanās. Tie sadalījās divos galvenajos slāņos: [[Patricieši|patriciešos]] un [[Plebeji|plebejos]]. Patricieši baudīja politiskas tiesības, tie no sava vidus ievēlēja [[Senāts|Senātu]] (''senatus''), kurš iecēla karali. Karalis valdīja visu savas dzīves laiku, viņš bija atbildīgs par karaspēka savākšanu kara laikā, viņam vajadzēja šo karaspēku arī vadīt kaujā. Karalis bija arī augstākais tiesnesis civilās un kriminālās lietās. ==Valsts politiskā struktūra== ===Senāts=== Senātam nebija tiesību diktēt karalim nekādus lēmumus. Tas nepieņēma arī likumus – tā bija karaļa prerogatīva. Taču karalis, ja viņš to vēlējās, varēja griezties pie Senāta un lūgt tā viedokli vai padomu tajā vai citā jautājumā. Līdz ar to [[vienvadības princips]] romiešiem bija sabalansēts ar sarežģītu jautājumu kolektīvu apspriešanu. Ar šo valstisko funkciju sadalījumu vien jau romieši krasi atšķīrās gan no Austrumu [[Despotisms|despotijām]], gan grieķu [[demokrātija]]s. Izrādījās, ka šāda valsts institucionālā struktūra ir daudz stabilāka un dzīvotspējīgāka. Karalis krīzes gadījumā varēja pieņemt ātrus, operatīvus lēmumus, nezaudējot laiku ilgstošos strīdos, bet stratēģiski svarīgu lēmumu alternatīvas vairumā gadījumu tika apsvērtas un izdiskutētas Senātā. ===Plebeji=== Tiek uzskatīts, ka plebeju šķiru sākotnēji veidojuši galvenokārt pie ligūru cilts piederošie Romas iedzīvotāji. Par plebejiem sociālā statusa izpratnē tie kļuvuši pēc pakļaušanas citai Romas teritoriju apdzīvojušai ciltij - sabīņiem. Ligūru zemes sabīņi piesavinājušies, padarot iekaroto tautu par saviem pakļautajiem. Taču lai gan plebejiem (tautai) nebija tiešu politisko tiesību, tie aktīvi piedalījās politiskajā dzīvē ar divu savu demokrātisko institūciju palīdzību. Viena no tām bija ''Comitia Curiata'', jeb kūriju komiteja, kas pārstāvēja 30 [[kūrija]]s (''Curiae''). Kūrijas veidojās pēc [[asinsradniecība]]s vai reliģiskā principa. Kūrijas savās sanāksmēs ([[Asambleja|asamblejās]]) izteica viedokli par jauna karaļa iecelšanu vai kara pieteikšanu. Tās, pēc karaļa ierosinājuma parasti sanāca divas reizes gadā. Kūrijām, kūriju komitejai, nebija ne likumdošanas, ne arī padomdevēja tiesības. Taču viņu viedoklis un atbalsts bija svarīgs no valsts vienotības viedokļa, it īpaši kara gadījumos. Otra plebeju institūcija bija centūriju [[komiteja]] (''Comitia Centuriata''). Šī komiteja pārstāvēja [[centūrija]]s (''centuria'') – Romas militārās vienības. Šīs komitejas tiesības un funkcijas bija līdzīgas kūriju komitejai. Abu komiteju nepieciešamība un to līdzdalība politiskajā dzīvē izskaidrojama ar to, ka arī plebejiem, pēc nozīmīgas militārās reformas 6.gs. p.m.ē., drīkstēja piederēt īpašums, viņiem līdz ar patriciešiem arī vajadzēja kalpot [[Armija|armijā]]. Centūrijas plebeji tika sadalīti rangos, atkarībā no vecuma un īpašuma lieluma. Lai gan tam it kā bija loģisks pamats, praksē tas nereti izraisīja daudzus strīdus un konfliktus, kas saasinājās Romas republikas laikā. Abas plebeju komitejas ar savu viedokli vai priekšlikumiem varēja griezties gan pie karaļa, gan pie senāta. Lai gan kā vienam, tā otram, kā jau minēts, komiteju viedokļi vai priekšlikumi nebija saistoši, karaļi parasti centās savu galīgo lēmumu sabalansēt ar visu valsts institūciju interesēm. ===Patricieši=== Patricieši bija Romas pilsoņi, kuriem, atšķirībā no plebejiem, piederēja zeme un citi īpašumi. Pastāv viedoklis, ka patricieši cēlušies pārsvarā no sabīņu vidus. Savu priviliģēto stāvokli un patriciešu sociālo un politisko statusu tie ieguvuši pēc ligūru pakļaušanas. Līdz ar to patricieši arī Romas senātā spēlēja galveno politisko lomu. Romas karalistes sākumā tikai patriciešiem bija tiesības nēsāt ieročus, kā arī pienākums un gods aizstāvēt Romu pret ienaidniekiem. Tiem bija aizliegts stāties laulībā ar plebeju pārstāvjiem. Drīz pēc militārās un daļējas politiskās reformas karaļu laikā, Roma 6. gadsimta pr.Kr. beigās turpināja jau agrāk aizsākušās reformas un pieņēma progresīvāku valsts organizācijas formu - tā kļuva par [[Republika|republiku]], kura pastāvēja gandrīz līdz tūkstošgades mijai. Republikas laikā pakāpeniski izzuda arī atšķirības starp plebejiem un patriciešiem. ==Ārējās saites== [http://www.wsu.edu/~dee/ROME/KINGDOM.HTM Romas karaliste] [http://www.forumromanum.org/history/morey05.html Izvilkumi no Romas vēstures] {{stub}} [[Category:Senā Roma]] [[Category:Itālijas vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[Category:Izzudušas valstis]] [[da:Romerske konger]] [[de:Liste der altrömischen Könige]] [[et:Vana-Rooma kuningate loend]] [[el:Ρωμαϊκό Βασίλειο]] [[en:Roman Kingdom]] [[eu:Erromatar Monarkia]] [[fr:Monarchie romaine]] [[it:Re di Roma]] [[he:המלוכה הרומית]] [[ka:რომის_სამეფო]] [[la:Reges Romae]] [[nl:Lijst van koningen van Rome]] [[ja:王政ローマ]] [[pt:Lista de reis de Roma]] [[ro:Regatul Roman]] [[ru:Древнеримские цари]] [[fi:Rooman kuningas]] [[sv:Roms kungar]] [[zh:罗马王政时代]] 11189 33595 2006-03-12T18:58:19Z Lielais Rolands 592 11190 50100 2006-06-11T10:48:25Z Keps 758 +foto {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big>'''Res publica Romana'''</big> |- | align=center colspan=2 | [[Image:LocationRomanRepublic.png]] |- | align=center colspan=2 | Sauklis: <br>''Senatus Populusque Romanus'' <br>("Senāta un Romas tautas vārdā")<br> |- | '''[[Valsts valoda]]''' || [[Latīņu valoda|latīņu]] |- | '''[[Galvaspilsēta]]''' || [[Roma]] |- | '''[[Pārvaldes forma]]''' || [[republika]] |- | '''Valsts galva''' || Divi [[Konsuls (Senā Roma)|konsuli]],<br>kara laikā [[Diktators (Senā Roma)|diktators]] |- | '''Padomdevēja orgāns''' || [[Romas Senāts]] |- | '''Likumdošanas orgāns''' || [[Romas asamblejas]] |- | '''Nodibinājās''' || 509.g p.m.ē. |- | '''Beigas''' || 27.gada p.m.ē. 16.janvārī |- | '''Pirms tam''' || [[Romas karaliste]] |- | '''Pēc tam''' || [[Romas impērija]] |- |} '''Romas republika''' - [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts attīstības periods no 509.gada p.m.ē., kad no Romas tika padzīts pēdējais [[karalis]], līdz 27.gada p.m.ē. 16.janvārim, kad [[Romas senāts]] nobalso par [[augusts|augusta]] titulu [[Oktaviāns|Oktaviānam]]. Republikas laikā Roma kļuva no [[pilsētvalsts]] par dominējošo spēku [[Vidusjūra|Vidusjūras]] baseinā, smagos [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] iznīcinot savu galveno konkurentu - [[Kartāga|Kartāgu]]. ==Karaļu reformu turpinājums== Drīz pēc militārās un daļējas politiskās reformas, kas aizsākās vēl karaļu laikā, Roma 6. gadsimta pr.Kr. beigās turpināja vēl radikālākas reformas un pieņēma progresīvāku valsts organizācijas formu - tā kļuva par [[Republika|republiku]], kura pastāvēja gandrīz līdz tūkstošgades mijai. Tā, karalis tika aizstāts ar diviem galvenajiem [[Maģistrs|maģistriem]] (pretoriem), vēlākajiem [[Konsuls|konsuliem]], kurus katru gadu vēlēja visi pilsoņi. No mūsdienu viedokļa, [[izpildvara]]s (faktiski arī likumdošanas) institūta tikai vienu gadu ilgs termiņš, šķiet stipri par īsu. Taču romieši tā rīkojās apzināti, lai nepieļautu varas uzurpēšanu un [[Autokrātija|autokrātiska]] režīma iestāšanos. ===Demokrātija=== Arī senāts tika „demokratizēts” – tajā tika iekļauti plebeju pārstāvji. Taču senāts joprojām bija ierobežots tikai ar padomdevēja funkcijām maģistriem. Turklāt arī par maģistriem sākotnēji varēja tikt ievēlēti tikai patricieši. Tas gan izsauca nemitīgus protestus un pat vardarbīgus konfliktus, līdz atšķirības starp patriciešu un plebeju senatoriem laika gaitā mazinājās. Reformas turpinājās un 451.g. pr.Kr. tika izveidots ''decemvirāts'' – desmit vīru komisija, kurā jau arvien skaidrāk sāka izkristalizēties tipiskas mūsdienu valdības prototips. Viens no pirmajiem decemvirāta darbiem bija likumu kodeksa izstrādāšana. ===Likumi=== Tā bija galvenokārt plebeju prasība – lai pastāvošās, uz tradīcijām un pa pusei reliģiskām interpretācijām balstītās tiesību sistēmas vietā tiktu izstrādāta un ieviesta precīza, rakstiska likumdošana. Tā arī šajā jautājumā patriciešiem nācās piekāpties, jo arī viņi saprata, ka likumdošanas trūkums bremzē tālāko valsts attīstību kopumā. Tā, Senāts 454. gadā pr.Kr. izveidoja īpašu komisiju trīs patriciešu sastāvā un nosūtīja to uz Grieķiju izpētīt [[Solons|Solona]] iedibinātos likumus (pats Solons bija miris jau pirms vairāk kā simts gadiem). Kad šī komisija atgriezās, tika izveidota plašāka komisija 10 cilvēku sastāvā, kura izstrādāja jaunu likumdošanas sistēmu, kuras pamatā bija vēsturē iegājušās Desmit Tabulas. Jaunā sistēma aizstāja veco, uz tradīcijām, reliģiskiem ticējumiem un precedentiem balstīto tiesību praksi. Tā kļuva par [[likumdošana]]s pamatu arī nākamajos gadsimtos lielākajā daļā Eiropas un citu pasaules valstu līdz pat mūsdienām. ===Sabiedrība=== Tālākās Romas institucionālās reformas tagad noritēja jau ar likumdošanas palīdzību. Piemēram, sākot ar 445.g. pr.Kr. precības starp [[Patricieši|patriciešiem]] un [[Plebeji|plebejiem]] tika legalizētas - atļautas ar likumu. Savukārt no 367.g. pr.Kr. vienam no abiem konsuliem bija jābūt plebeju pārstāvim. Arī maģistrāti (mūsdienu [[Ministrija|ministriju]] priekšteči) pakāpeniski tika atvērti plebejiem. Tā rezultātā cīņas asums starp plebejiem un patriciešiem gāja mazumā. Taču šiem reformu procesiem bija arī citas sekas. Tās veicināja tālākas dziļākas izmaiņas romiešu sabiedrības [[Politekonomija|politekonomiskajā]] struktūrā. No patriciešu un bagātākajām plebeju ģimenēm sāka veidoties [[aristokrātija]]. Senatora statuss pakāpeniski kļuva lielā mērā par mantojamu lietu. Arī pats senāts, kam Romas republikas sākumā bija visai ierobežota administratīvā vara, pakāpeniski pārņēma arvien plašākas likumdošanas un pat izpildvaras funkcijas. Tai skaitā senāta kompetencē nonāca kara pieteikšana, miera līgumu slēgšana, [[alianse]]s ar citām valstīm, [[Kolonija|koloniju]] dibināšana, valsts [[finanses]], utt. Taču ar plebeju pārstāvju iekļaušanu senātā un to tiesību pielīdzināšanu patriciešiem, šķiru pretrunas romiešu sabiedrībā nebūt nemazinājās. Sabiedrībā kopumā saglabājās dziļa atšķirība starp nabadzīgajām plebeju ģimenēm un bagāto aristokrātiju, kas vēlākajā republikas pastāvēšanas gaitā veda pie smagiem valsts iekšējiem sociāliem un politiskiem satricinājumiem. ==Ekspansija Vidusjūrā== [[Image:Roman expansion 264 BC Shepherd.jpg|thumb|300px|Senās Romas teritorija Pirmā Pūniešu kara laikā (264.g. p.m.ē.]]Lai gan progresīvas likumdošanas izstrādāšana un dažādu valsts un sabiedrisko institūciju izveidē Romu drīz vien izcēla apkārtējo zemju un valstu vidū, tā līdz pat 3. gadsimta pr.Kr. sākumam joprojām vēl bija iespiesta no vienas puses starp šīm valstīm, kuras izmantoja jebkuru iespēju lai uzbruktu, un jūru no otras puses. Tā, uz ziemeļiem no [[Po]] upes, [[Alpi|Alpu]] dienvidu pakājē saimniekoja kareivīgie [[galli]]. Uz dienvidiem no Romas bija kāds pusducis nelielu valstiņu – kādreizējo grieķu koloniju, kuras pamatā nodarbojās ar tirdzniecību. Taču Roma jau drīz vien pārņēma savā kontrolē gandrīz visu [[Itālija]]s pussalu, izņemot gallu teritorijas aiz Po upes, kas apdraudēja Romu no ziemeļiem. Taču ne vienmēr tas bija viegli. Tā, viena no šīm valstiņām – [[Tarentuma]] (mūsdienu [[Taranto]]) ilgi un nikni pretojās Romas ekspansijai. Juzdami, ka vieni netiks galā, tarentumieši griezās pie [[Epīra]]s karaļa [[Pirrs|Pirra]] (312-272 p.m.ē.) pēc palīdzības. Pirrs ieradās Itālijā un divās kaujās, 280. un 279. gadā p.m.ē., viņš romiešus sakāva. Kamēr nākamos vairākus gadus Pirrs karoja [[Sicīlija|Sicīlijā]] ar Kartāgas armiju, Roma veica nopietnus pasākumus lai nostiprinātu savu militāro potenciālu. Atgriezies Itālijā, Pirrs 275. gadā p.m.ē. atkal sastapās ar romiešu armiju, šoreiz daudz spēcīgāku, nekā iepriekšējās kaujās un šoreiz romieši Pirra krietni sarukušo un nogurušo armiju smagi sakāva. Atsitusi Pirru, Roma drīz vien pārņēma savā kontrolē gandrīz visu Itālijas pussalu, izņemot gallu teritorijas aiz [[Po]] upes, kas apdraudēja Romu no ziemeļiem. Taču arī dienvidos bija spēcīgs, turklāt vecāks un bagātāks pretinieks, kurš faktiski pārvaldīja [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. Tā bija [[Kartāga]]. Tā bija izveidojusi milzīgu tirdzniecības [[Flote|floti]], kura pārvadāja preces starp [[Tuvie Austrumi|Tuvo]] un [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]], [[Senā Grieķija]]s, [[Ziemeļāfrika]]s, Itālijas, [[Spānija]]s un [[Britānija]]s ostām. Kartāga 3. gadsimtā p.m.ē. kļuva par bagātāko Vidusjūras reģiona pilsētu ar 250 tūkstošiem iedzīvotāju un ienākumiem, kas kādas 20 reizes pārsniedza [[Atēnas|Atēnu]] ienākumus tās "zelta laikos". Kad Kartāga izsēdināja savu armiju Sicīlijā [[Pūniešu kari|Pirmā Pūniešu kara]] laikā (264-241 p.m.ē.), Romai kļuva pilnīgi skaidrs kā notikumi attīstīsies turpmāk. Kļuva skaidrs arī tas, ka Vidusjūrā iespējams tikai viens valdnieks – senā Vidusjūras reģiona pasaule nu bija kļuvusi par šauru. Šajā gaisotnē Romas Senāts pieņēma stratēģisku lēmumu, ka Kartāga jāiznīcina. Tomēr tā nespēja karot ar diviem spēcīgiem ienaidniekiem – Kartāgu un galliem – vienlaicīgi. Tādēļ Roma vēl Pirmā Pūniešu kara laikā noslēdza pagaidu miera līgumu ar Kartāgu, ka pēdējā nepārkāps [[Ebro]] upi uz ziemeļiem. Tā bija stratēģiska Kartāgas kļūda. Taču skatoties no romiešu viedokļa, tas bija vairāk nekā savlaicīgi darīts, jo 225. gadā p.m.ē. galli ar 50 tūkstošiem kājnieku un 20 tūkstošiem jātnieku lielu armiju iebruka Romas teritorijā un virzījās pašas Romas virzienā ar nepārprotamu mērķi to sagraut. Romiešu leģioni tomēr izrādījās spēcīgāki un veiksmīgāki – gallu armija cieta smagu sakāvi, apmēram 40 tūkstoši gallu kaujā tikuši nogalināti. Izmantojot gallu armijas sagrāvi, romieši iebruka to teritorijā un pakļāva to savai kontrolei līdz pat Alpiem. Tagad atkal viens pret otru nostājās nopietnākie pretinieki visā Vidusjūras reģionā – Roma un Kartāga. Sākās Otrais Pūniešu karš (218.-201.g. p.m.ē.). Ja pirmais Pūniešu karš bija noslēdzies ar Romas uzvaru, tad pirmo divu kauju iznākumi otrajā kampaņā 218. un 217. gadā p.m.ē. bija romiešiem nelabvēlīgi - kartāgiešu armija [[Hanibals|Hanibala]] vadībā tos sakāva. Nākamā bija [[Kauja pie Kannām|kauja pie Kannām]] [[Apūlija|Apūlijā]] 216. gadā p.m.ē., kur romiešu armija piedzīvoja vissmagāko sakāvi. Arī pirmās politiskās sekas pēc Kannu kaujas romiešiem bija visai nelabvēlīgas. Daudzās valstīs tika nospriests, ka pēc tik smagas sakāves romieši vairs neatgūsies. Tā, [[Sirakūzas]] nostājās Kartāgas pusē. Arī [[Maķedonija]]s karalis [[Filips V (Maķedonija)|Filips V]] pieteica Romai karu. Taču Romas ienaidnieki pārāk zemu novērtēja tās ekonomisko un militāro potenciālu. Tālāko Pūniešu karu sērijas laikā (207.-202.g. p.m.ē.) romiešiem izdevās ne tika nosargāt Itāliju, bet tie iebruka arī Ziemeļāfrikā Kartāgas teritorijā un to pakļāva. Taču Kartāga vēl nebija iznīcināta. Tā gan pārstāja pastāvēt kā Vidusjūras lielvara, tā zaudēja arī Spāniju un kontroli pār Vidusjūras salām. Tomēr tā joprojām saglabāja lielu tirdzniecības floti un 2. gadsimta p.m.ē. laikā tajā joprojām visai veiksmīgi plauka tirdzniecība. Lai gan Kartāga Romai vairs nebija nekāds drauds, tās labklājība romiešu patriciešus kaitināja. Tādēļ Roma 149. gadā p.m.ē. uzsāka Trešo Pūniešu karu, kas beidzās pēc trim gadiem ar pilnīgu Kartāgas iznīcināšanu, bet tās iedzīvotāji tika pārdoti verdzībā. ==Teritoriālā pārvalde== [[Image:Map of Roman roads in Italy.png|thumb|300px|Senās Romas ceļi]]Racionāla bija romiešu pieeja iekarojot jaunas teritorijas. Romas iekarošanas politika būtiski atšķīrās no vairuma citu valstu iekarojumu prakses, kas parasti bija saistīta ar asiņainiem slaktiņiem, laupīšanu un varmācību ne tikai senajos laikos, bet arī pavisam nesenā vēsturē. Pakļaujot sev jaunu teritoriju, romieši tai parasti piešķīra atsevišķu [[Konstitūcija|konstitūciju]], kuras ievērošanu uzraudzīja Romas Senāts. Katras teritorijas pārvaldīšanai tika nozīmēts pārvaldnieks, kurš ar [[Prokurators|prokuratora]] (par finansēm atbildīga amatpersona) palīdzību bija atbildīgs par viņa pārziņā esošās provinces ikdienas rūpēm. Katra province bija sadalīta vēl sīkākās teritoriālās vienībās (''civitates'') – mūsdienu izpratnē – vietējās pašvaldībās (mūsdienu pašvaldību prototips), kuras pamatā parasti bija kāda vietējā cilts vai cilšu grupa, kas apdzīvoja attiecīgo teritoriju pirms tās iekļaušanas Romas impērijas sastāvā. Tātad, veidojot šīs teritoriālās struktūrvienības, tika ņemti vērā attiecīgie objektīvie priekšnosacījumi. Nākamais solis pēc teritoriālās pārvaldes struktūras izveidošanas bija šo struktūrvienību integrācija vienotā valsts organismā. Ja Grieķijas [[Polisa|polišu]] saimniecisko sasaisti, kā arī [[Politika|politisko]] un [[kultūra]]s integrētību vairāk vai mazāk nodrošināja [[jūra]], tad Romai kā pārsvarā [[sauszeme]]s valstij bija jābūvē ceļi. To Roma arī darīja visā savas pastāvēšanas laikā. Ceļu būvē tika izmantoti vergi, kā arī par [[Kriminālnoziegums|kriminālnoziegumu]] izdarīšanu ieslodzītie [[Cietumnieks|cietumnieki]]. Kā vienu no pirmajiem 4. gadsimtā p.m.ē. sāka būvēt slaveno [[Apujas ceļš|Apujas ceļu]], kas savienoja Romu ar [[Kapuja|Kapuju]]. Gadu no gada tas tika pagarināts līdz tika sasniegta [[Adrija]]s piekraste. [[''Via Aurelia'']] ceļa būvniecība tika uzsākta 3. gadsimtā p.m.ē. Tas savienoja Romu ar [[Nica|Nicu]]. Tā drīz visa Itālijas pussala tika pārklāta ar ceļu tīklu, kas, līdz ar augstāk minētajiem organizatoriskajiem faktoriem, padarīja Itālijas pussalu par vienotu organismu, kurā aktīva bija tirdzniecība, pārvietojās cilvēki, vajadzīgajos virzienos operatīvi tika [[Dislokācija|pārdislocētas]] armijas vienības, notika [[Zināšanas|zināšanu]] un [[informācija]]s apmaiņa. ==Iekšējās pretrunas== ===Ekonomiskās un sociālās problēmas=== Romas provincēs, pateicoties plašajiem iekarojumiem un bagātīgajai vergu ieplūdei ko veidoja [[Karagūsteknis|karagūstekņi]], kā arī [[Pirāti|pirātu]] sirojumi un parādos nokļuvuši [[plebeji]], strauji attīstījās uz lēto vergu darbaspēka balstītās [[latifundija]]s. Tas ļāva samazināt [[Graudi|graudu]] ražošanas izmaksas, kritās to [[cena]]s. Vienlaicīgi tas grāva arī brīvo [[ģimene]]s [[Ferma|fermu]] saimniecības. Brīvie [[Zemnieks|zemnieki]] bija spiesti masveidā pamest savas lauku saimniecības un pievienoties nabadzīgajam [[Pilsēta|pilsētu]] [[Proletariāts|proletariāta]] slānim. Tomēr arī pilsētās viņi sastapās ar tām pašām problēmām – gandrīz jebkurā jomā tika nodarbināts lētais vergu darbs. Līdz ar to izrādījās, ka vienlīdz izdevīgi ir strādāt, kā arī nedarīt pilnīgi neko, pārtiekot no lēto graudu saujas, ko nabagiem par velti dalīja valdība. Tā, pakāpeniski Romas impērijā arvien vairāk pastiprinājās sociālā noslāņošanās, pieauga iekšpolitiskā nestabilitāte. [[Revolūcija]]s un vergu sacelšanās kļuva arvien biežākas. Tā, [[Spartaks|Spartaka]] vergu sacelšanās 73-71. gadā p.m.ē. satricināja Romu līdz pašiem pamatiem. Pēc tās apspiešanas ap 6 tūkstoši vergu tika sisti krustā pa visu Apujas ceļu no Romas līdz Kapujai par biedu citiem vergiem un uzmundrinājumu vergturiem. Sociālās pretrunas Romas impērijā tomēr bija pārāk samilzušas, lai tās atrisinātu vienkārši pakarot dažus tūkstošus apspiesto. [[Brāļi Grakhi|Brāļu Grakhu]] 133.-122. g. p.m.ē. piedāvāto zemes reformu, kas paredzēja zemes platību ierobežošanu un tās pārdali nabadzīgajiem iedzīvotājiem, Romas [[aristokrātija]] noraidīja, bet paši brāļi gāja bojā. Tika noslepkavoti arī daudzi to piekritēji. Bet pretrunas Romas sabiedrībā turpināja saasināties, līdz 88.-86. g. tās izvērtās asiņainos, nežēlīgos iekšējos karos. ===Cīņa par varu=== Problēmas Romas impērijā sāka parādīties arī militārajā jomā, kad tā bija sagrāvusi savus galvenos pretiniekus un konkurentus. Tā, 146. g. p.m.ē. Roma izpostīja [[Korinta|Korintu]] un noslaucīja no zemes virsas Kartāgu. Liekas, nekas vairs nebija spējīgs apdraudēt vareno impēriju. Tomēr, kā tas nereti mēdz būt, spēks pārvēršas savā pretstatā - vājumā. Leģendārie romiešu karavadoņi, kas bija samaluši putekļos visus, kas uzdrošinājās kaut nedaudz apšaubīt Romas virskundzību, sāka meklēt jaunus pretiniekus. Ārējie ienaidnieki bija sakauti, atlika meklēt iekšējos. Tie bija viņi paši. No šī brīža Romas impēriju arvien vairāk sāka pārņemt dažādu militāro un politisko grupējumu savstarpējās cīņas par varu un ietekmi. Tās reizēm pieklusa, bet tad atkal pieņēmās spēkā, arvien vairāk novājinot valsti. Tā, praktiski viss 1. gadsimts p.m.ē. pagāja gandrīz nepārtrauktā pilsoņu karā, kura rezultātā Roma nonāca tuvu pilnīgam sabrukumam. Karš aizsākās 88. gadā p.m.ē. ar divu talantīgu, daudzās kaujās rūdītu Romas [[Ģenerālis|ģenerāļu]] un valstsvīru [[Gajs Marijs|Gaja Marija]] (157-86.g. p.m.ē.) un [[Lūcijs Kornēlijs Sulla|Lūcija Kornēlija Sullas]] (138-78.g. p.m.ē.) nesamierināmu cīņu par varu un ietekmi. Tas arī bija civilā kara sākums. Atzīmēsim, ka šeit parādījās Romas valsts pārvaldes sistēmas vājā vieta – divu [[Konsuls|konsulu]] institūts, kas formāli it kā izlīdzināja plebeju un aristokrātijas tiesības, bet īstenībā bija vājš piesegs dziļākām sabiedrības iekšējām pretrunām. Asiņainajos pilsoņu karos virsroku guva Sulla. Kļuvis par neapstrīdamu Romas valdnieku, viņš nekavējās veikt nobriedušās reformas. Uz laiku bija atrisināta arī galvenā samilzusī ekonomiskā, sociālā un iekšpolitiskā problēma – vergu un plebeju pārapdzīvotība. To skaits nemieru un iekšējo karu gaitā bija krietni sarucis. Tiesa, nogalināti bija arī liels skaits aristokrātu, latifundiju īpašnieku. Bet, tas tikai nozīmēja, ka izdzīvojušiem bagātniekiem vergu pietiks, bet pāri palikušajiem vergiem vēl atradīsies saimnieki. Bet dzīves telpas kā vieniem, tā otriem tagad bija ievērojami vairāk. Taču tālākā vēsture parādīja, ka Romas problēmas arī šoreiz bija atrisinātas tikai pašā virspusē, īstermiņā. Izrādījās, ka Sullas reformas bija saistītas ar sekām, nevis cēloņiem, kas gala rezultātā ievadīja Romas norietu. Bet cēloņi bija tie paši iepriekšējie kas jau bija izraisījuši agrākās revolūcijas un karus – pāreja no zemes apstrādes zemnieku saimniecībās uz lauku industriju ar vergu darbu tās pamatā; no ģimenes kā saimniekošanas, morāles, disciplīnas, sociālās un politiskās kārtības pamata uz bezpersonisku, beztiesisku klaidoņu un bezpajumtnieku pūli pilsētās. Kā atzīmē vēsturnieks Vils Durans (''Will Durant''), - ja nabadzībā un postā nonāca ģimene, tā glābiņu meklēja reliģijā. Bet nabadzībā nonācis pūlis izeju meklē sociālā revolūcijā. ==Sabrukums== ===Sabiedrības degradācija=== Neskatoties uz dramatiskajiem notikumiem pirms mūsu ēras pēdējā gadsimtā, Romā pamazām veidojās jauna šķira - uzņēmēji. Tomēr to vairums bija pārāk aizņemti ar saviem darījumiem lai interesētos par oficiālās [[reliģija]]s [[Doktrīna|doktrīnām]], vēl jo vairāk tādēļ, ka arī senatori un citi augstākās šķiras pārstāvji nespēja noslēpt savu formālo, nereti mākslīgi uzspēlēto attieksmi pret obligātajiem reliģiskajiem [[Rituāls|rituāliem]]. Biznesmeņiem bija arī gandrīz vienalga kas būs pie varas – demokrāti, aristokrāti vai diktatori. Viņi bija pārliecināti, kas spēs savās interesēs uzpirkt jebkādu varu un pārvērst to paklausīgā [[Plutokrātija|plutokrātijā]]. Ar lielu rūpību kādreiz izveidotā, no grieķiem pārņemtā [[likumdošana]] patiesībā vairs nedarbojās, jo jebkuru[[tiesa]]s lēmumu bija iespējams nopirkt. Pirktas un pārdotas tika arī Senāta balsis. Sullas reformas, kas nostiprināja Romas aristokrātijas, patriciešu varu, deva tai iespēju ekspluatēt provinces ar vislielāko nežēlību, ko tā arī jau drīz vien darīja bez mēra sajūtas. [[Nauda]], materiālie [[Resurss|resursi]] straumēm plūda uz Romu, kur bagātība uzkrājās šaura patriciešu, biznesmeņu un pērkamu politiķu slāņa rokās, bet provinces grima arvien lielākā nabadzībā un postā. Savukārt biznesmeņi, aristokrāti, senatori sacentās savas bagātības klajā izrādīšanā. Bagātības pārpilnībā augstākā šķira arvien vairāk degradējās. Kā liecina seno vēsturnieku apraksti, senatori vārtījušies pa gultu līdz pat pusdienām. Daudzi to dēli, tā vietā lai nodotos mācībām vai cīņas prasmes apgūšanai, ģērbās un izrotājās ar dārgakmeņiem raibi kā papagaiļi. Salaistījušies ar smalkām smaržām tie klīda pa ielām kā kurtizānes. Par modes lietu kļuva no grieķiem patapinātās biseksuālās attiecības, pirtīs līdz vēlai naktij risinājās [[Gejs|geju]] spēles un rotaļas. Romieša ģimeni neviens necienīja, ja tai nepiederēja vismaz viena [[pils]], papildus vēl arī [[villa]] kādā iecienītā [[Kūrorts|kūrortā]], kur saimniekus, to draugus un viesus apkalpoja un izklaidēja vergu pulki – kalpi, istabenes, ziņneši, sekretāri, muzikanti, ārsti, dzejnieki, pavāri utt. Arvien nestabilākas kļuva arī ģimenes. Laulāto draugu neuzticība un [[Laulība|laulību]] šķiršana bija parasta parādība, daudzi vīrieši un sievietes dzīvoja kopā neslēdzot laulības. Bagātajās romiešu ģimenēs bērni bija arvien retāka parādība, šinī ziņā „izpalīdzēja” kāda inovācija – kontracepcijas metodes. Arī daudzas pārtikušo romiešu sievietes savu dzīvi un brīvo laiku daudz labprātāk veltīja mākslai, literatūrai, poēzijai vai vienkārši patīkamai, dīkai laika pavadīšanai, nekā bērnu audzināšanai. Tai pat laikā [[prostitūcija]] pilsētās plauka un zēla, pērkamas sievietes un smukulīgi jaunekļi bija dabūjami jebkurā dienas un nakts stundā. Romā bagātības, pārticības un greznības koncentrēšanās šaurā sabiedrības augšējā slānī arvien vairāk kontrastēja ar nabadzības izplatīšanos plašā vienkāršo iedzīvotāju vidē, nemaz nerunājot par beztiesiskajiem vergiem. Arvien vairāk īstenojās [[Lukrēcijs|Lukrēcija]] sludinātais – varbūt dievi arī ir, bet viņi nekādi neietekmē cilvēku dzīvi. ===Republikas agonija=== [[Image:Spartacus II.JPG|thumb|300px|Spartaks]]Šajā situācijā nevarēja būt cita iznākuma, kā vien jaunas sacelšanās un iekšējie kari. Lai gan kopš Sullas reformām nebija pagājis ne desmit gadu, sociālie nemieri Romas impērijā atsākās ar jaunu spēku. Tā, 71. gadā p.m.ē. sākās dramatiskā vergu sacelšanās leģendārā Spartaka vadībā. Viņa vadītā vergu armija sakāva pēc kārtas vairākas romiešu armijas. Sacēlušies vergi 3 gadus plosījās pa visu Itālijas pussalu. Vergi tika sakauti, Spartaks nogalināts, tūkstošiem vergu tika sisti krustā, bet miers Romas impērijā bija īslaicīgs. Jauna asiņaina plebeju sacelšanās notika 65. gadā p.m.ē. Romas politiķa [[Lūcijs Katilins|Lūcija Katilina]] vadībā, kura arī tika nežēlīgi apspiesta. Katilina plāns, kurš neguva atbalstu starp Romas bagātniekiem bija – norakstīt visus nabago parādus bagātajiem un tādējādi mīkstināt asās sociālās pretrunas, kas bija samilzušas Romas sabiedrībā. Pret Katilina plānu asi uzstājās arī [[Cicero]] – pazīstams tā laika Romas literāts, politiķis un orators. Cicero viedoklis uzvarēja un Roma turpināja grimt izvirtības un korupcijas slīkšņā arvien dziļāk. Romas [[Asambleja|Asamblejā]] par pozitīvu balsojumu tajā vai citā jautājumā atklāti tika maksāta nauda. Katrs Asamblejas loceklis, kuram par balsojumu bija samaksāts, tika atzīmēts īpašā sarakstā. Ja balsojums tomēr bija negatīvs, draudēja nāve vai labākajā gadījumā viņš tika piekauts līdz nāvei, bet viņa māja tika nodedzināta. Pēc kāda kaut kādu iemeslu dēļ „nepareiza” balsojuma Tibra, kā rakstīja Cicero, bijusi pilna ar pilsoņu līķiem, arī pilsētas kanalizācija bija piebāzta ar tiem. Organizēt izrēķināšanos ar nevēlamiem vai nežēlastībā kritušiem politiķiem vai kādām citām netīkamām personām, nebija nekāda problēma, jo Roma mudžēja no bandītiem, kurus varēja nolīgt jebkuru uzdevumu veikšanai. Arī ārpus pilsētām, pa ceļiem siroja laupītāju bandas. Bagātākie mēdza nolīgt [[Gladiators|gladiatoru]] komandas, kas tos apsargāja ceļojumos. Valsts, frakciju un politisko grupējumu savstarpējās cīņas dēļ, drošību pilsētās nebija iespējams garantēt. Valsts vara faktiski bija pilnībā degradējusies. Situāciju varēja glābt tikai diktatūra. To sākot ar 60. gadu p.m.ē. nodibināja trīs Romas ģenerāļi un valstsvīri. Tie bija [[Marks Licinijs Krass]] – kurš komandēja armiju, kura apspieda Spartaka revolūciju, [[Jūlijs Cēzars|Cēzars]], kurš tanī brīdī vēl bija Spānijas pārvaldnieks un [[Pompejs]], Cēzara znots, kurš bija ieguvis karavadoņa popularitāti karojot vēl Sullas vadībā, bet vēlāk apspiežot sacelšanos Spānijā. Šī trīs vīru diktatūra iegāja vēsturē kā [[triumvirāts]]. Pompejs ar armijas palīdzību drīz vien likvidēja laupītāju un marodieru bandas pilsētu ielās un tuvākajā apkārtnē. Tomēr, kā vēl Sullas laikā, tā bija cīņa ar sekām, ne iemesliem. Bija nepieciešamas plašākas reformas. Bet triumvirāts to veikšanai un pat situācijas stabilizēšanai valstī nebija efektīvs veidojums. Pēc Cēzara meitas, Pompeja sievas Jūlijas nāves 54. gadā p.m.ē. un Krasa bojāejas kādā no kaujām Āzijā, 53. gadā p.m.ē. tas arī izjuka. Saskaņā ar triumvirāta agrāko vienošanos, Cēzars atradās Gallijā, kuras pārvaldnieks viņš bija. Tādēļ reālā vara šinī brīdī izrādījās Pompeja rokās, kurš vienīgais no triumvirāta kā konsuls bija palicis Romā. Pompejs nolēma atbrīvoties no Cēzara, kuru viņš, ne bez pamata, uzskatīja par savu sāncensi. Starp abiem sāncenšiem sākās cīņa, kuras rezultātā virsroku guva Cēzars. Pēdējie viņa pretinieki tika sakauti Spānijā 45. g. p.m.ē. Tagad Cēzars bija palicis vienīgais visās Romas zemēs un provincēs, kura rokās bija reāla, ar militāru atbalstu nodrošināta vara. Viņš kļuva par šo zemju diktatoru uz visu savu atlikušo mūžu. Tas arī bija Romas republikas gals un [[Romas impērija|Romas impērijas]] sākums. {{stub}} [[Category:Senā Roma]] [[Category:Senie laiki]] [[Category:Itālijas vēsture]] [[Category:Izzudušas valstis]] [[bs:Rimska Republika]] [[da:Romerske republik]] [[de:Römische Republik]] [[eo:Romia Respubliko]] [[el:Ρωμαϊκή Δημοκρατία]] [[en:Roman Republic]] [[es:Roma (República)]] [[fr:République romaine]] [[gl:República Romana]] [[he:הרפובליקה הרומית]] [[hr:Rimska Republika]] [[it:Repubblica Romana]] [[ja:ローマ共和国]] [[ka:რომის რესპუბლიკა]] [[hu:Római Köztársaság]] [[nl:Romeinse Republiek]] [[no:Den romerske republikk]] [[pl:Republika rzymska]] [[pt:República Romana]] [[ro:Republica Romană]] [[sl:Rimska republika]] [[sh:Rimska Republika]] [[sk:Rímska republika]] [[sv:Romerska republiken]] [[zh:罗马共和国]] 11191 33607 2006-03-12T19:16:56Z Dekaels 268 [[Category:Vēsture]] 11192 49606 2006-06-09T06:03:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[ast:Acrecimientu]] '''Akrēcija''' - process, kurā zvaigzne vai cits debess ķermenis uzkrāj vielu no apkārtējās vides. Visbiežāk akrēcija novērojama ciešās binārās sistēmās, kurās viela pārplūst no vienas zvaigznes uz otru, izveidojot ap zvaigzni akrēcijas disku. [[Category:astronomija]] [[ast:Acrecimientu]] [[ca:Acreció]] [[en:Accretion (science)]] [[es:Acrecimiento]] [[fr:Accrétion]] [[sk:Akrécia]] 11193 33612 2006-03-12T19:26:36Z Wenom 702 '''Akrēcijas disks''' - tora formas gāzes disks, no kura viela pakāpeniski pa spirālveida trajektoriju krīt uz zvaigzni vai melno caurumu. Sk. arī [[akrēcija]]. 11194 52739 2006-07-01T06:44:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Aktiv galakse]] '''Aktīvās galaktikas''' - galaktikas, kuru kodols izstaro spēcīgu elektromagnētisko starojumu plašā viļņu garumu intervālā. Galvenie aktīvo galaktiku veidi ir radiogalaktikas, Seiferta galaktikas un [[kvazāri]]. [[Category:astronomija]] [[ca:Radiogalàxia]] [[da:Aktiv galakse]] [[de:Aktiver galaktischer Kern]] [[en:Active galaxy]] [[es:Galaxia activa]] [[fi:Aktiivinen galaksi]] [[fr:Galaxie active]] [[it:Galassia attiva]] [[nl:Actief sterrenstelsel]] [[no:Aktiv galakse]] [[pl:Galaktyka aktywna]] [[sv:Aktiv galaxkärna]] 11195 44717 2006-05-13T19:42:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Білий карлик]] [[Image:Ngc3132.jpg|thumb|300px|Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris]] '''Baltais punduris''' ir [[zvaigzne]] [[Zvaigznes evolūcija|evolūcijas]] beigu stadijā. Baltajos punduros nenotiek kodolreakcijas. Par baltajiem punduriem kļūst zvaigznes, kuru [[zvaigznes kodols|kodola]] [[masa]] nepārsniedz 1,4 [[Saule]]s masas. Baltajiem punduriem ir ārkārtīgi mazs [[diametrs]], augsta temperatūra un liels blīvums. Baltie punduri izstaro uzkrāto siltumenerģiju, tie pakāpeniski atdziest un vairāku miljardu gadu laikā pārvēršas par melnajiem punduriem. {{stub}} [[Category:Zvaigznes evolūcija]] {{Link FA|ru}} [[bg:Бяло джудже]] [[ca:Nana blanca]] [[cs:Bílý trpaslík]] [[da:Hvid dværg]] [[de:Weißer Zwerg]] [[en:White dwarf]] [[eo:Blanka nano]] [[es:Enana blanca]] [[et:Valge kääbustäht]] [[fi:Valkoinen kääpiö]] [[fr:Naine blanche]] [[gl:Anana branca]] [[he:ננס לבן]] [[hu:Fehér törpe]] [[is:Hvítur dvergur]] [[it:Nana bianca]] [[ja:白色矮星]] [[la:Pumilio alba]] [[lt:Baltoji nykštukė]] [[nl:Witte dwerg]] [[pl:Biały karzeł]] [[pt:Anã branca]] [[ru:Белый карлик]] [[simple:White dwarf]] [[sk:Biely trpaslík]] [[sv:Vit dvärg]] [[uk:Білий карлик]] [[vi:Sao lùn trắng]] [[zh:白矮星]] 11196 44385 2006-05-12T14:46:21Z Knakts 848 Kategorija '''Doplera efekts''' - novērotājama pienākošo svārstību [[frekvence|frekvences]] ([[viļņa garums|viļņa garuma]]) maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja pārvietošanās vienam attiecībā pret otru. Izšķir sarkano nobīdi un zilo (violeto) nobīdi. [[Category:Fizika]] {{Link FA|da}} [[ar:تأثير دوبلر]] [[bg:Доплеров ефект]] [[ca:Efecte Doppler]] [[cs:Dopplerův jev]] [[da:Dopplereffekt]] [[de:Doppler-Effekt]] [[en:Doppler effect]] [[es:Efecto Doppler]] [[et:Doppleri efekt]] [[fi:Doppler-ilmiö]] [[fr:Effet Doppler-Fizeau]] [[he:אפקט דופלר]] [[hr:Dopplerov efekt]] [[hu:Doppler-effektus]] [[id:Efek Doppler]] [[it:Effetto Doppler]] [[ja:ドップラー効果]] [[nl:Dopplereffect]] [[nn:Dopplereffekten]] [[no:Dopplereffekten]] [[pl:Efekt Dopplera]] [[pt:Efeito Doppler]] [[ro:Efectul Doppler]] [[ru:Эффект Доплера]] [[sk:Dopplerov jav]] [[sr:Доплеров ефекат]] [[sv:Dopplereffekt]] [[vi:Hiệu ứng Doppler]] [[zh:多普勒效应]] 11197 44281 2006-05-11T16:25:06Z Knakts 848 Ieteikums apvienot. {{Apvienot|raksts=elektromagnētisms}} Magnētisma parādības, ko izraisa elektrība. 11198 44274 2006-05-11T15:50:42Z Knakts 848 +en; kategorija Šķērsviļņi, kurus saskaņā ar [[vispārīgā relativitātes teorija|vispārīgās relativitātes teoriju]] rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeņi vai to formas izmaiņa. Potenciāli gravitācijas viļņu avoti ir [[pārnovu|pārnova]] sprādzieni, neitronu zvaigžņu un [[melnais caurums|melno caurumu]] sadursmes. Gravitācijas viļņi [[vakuums|vakuumā]] izplatās ar [[gaismas ātrums|gaismas ātrumu]]. Mijiedarbojoties ar ķermeņiem, tiem ir jāizraisa šo ķermeņu deformācija. [[Category:astronomija]] [[Category:relativitātes teorija]] [[bg:Гравитационно излъчване]] [[ca:Ona gravitatòria]] [[de:Gravitationswelle]] [[en:Gravitational radiation]] [[fi:Gravitaatiosäteily]] [[fr:Onde gravitationnelle]] [[hu:Gravitációs hullám]] [[it:Onde gravitazionali]] [[ja:重力波 (相対論)]] [[pl:Fale grawitacyjne]] [[pt:Onda gravitacional]] [[ru:Гравитационные волны]] [[zh:重力波 (相對論)]] 11199 44468 2006-05-12T21:54:04Z Knakts 848 Kategorija; interwiki Aktīvas galaktikas, kas izstaro milzīgi lielu enerģiju. Vieni no jaudīgajiem objektiem Visumā. [[Category:astronomija]] [[bg:Квазар]] [[bs:Kvazar]] [[ca:Quàsar]] [[cs:Kvasar]] [[de:Quasar]] [[en:Quasar]] [[eo:Kvazaro]] [[es:Quásar]] [[et:Kvasar]] [[fi:Kvasaari]] [[fr:Quasar]] [[gl:Quasar]] [[he:קוואזר]] [[hr:Kvazar]] [[hu:Kvazár]] [[it:Quasar]] [[ja:クエーサー]] [[nl:Quasar]] [[pl:Kwazar]] [[pt:Quasar]] [[ru:Квазар]] [[sh:Kvazar]] [[sk:Kvazar]] [[sv:Kvasar]] [[tr:Kuvasar]] [[uk:Квазари]] [[zh:类星体]] 11200 51846 2006-06-25T00:25:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Пространство-время]] Trīs telpas dimensiju un vienas laika dimensijas kombinācija. [[Category:Relativitātes teorija]] [[cs:Časoprostor]] [[da:Rumtid]] [[de:Raumzeit]] [[el:Χωρόχρονος]] [[en:Spacetime]] [[es:Espacio-tiempo]] [[fi:Aika-avaruus]] [[fr:Espace-temps]] [[gl:Espazo-tempo]] [[he:מרחב-זמן]] [[it:Spaziotempo]] [[ja:時空]] [[ko:시공간]] [[la:Spatium quattuor dimensionum]] [[nl:Ruimte-tijd]] [[pl:Czasoprzestrzeń]] [[pt:Espaço-tempo]] [[ro:Spaţiu-timp]] [[ru:Пространство-время]] [[sk:Priestoročas]] [[sl:Prostor-čas]] [[sv:Rumtid]] [[vi:Không-thời gian]] [[zh:时空]] 11201 45300 2006-05-15T05:56:30Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Senie laiki]] 11202 33624 2006-03-12T19:43:36Z Wenom 702 [[Alberts Einšteins|Einšteina]] [[vispārīgā relativitātes teorija|vispārīgajā relativitātes teorija]] izskaidro [[gravitācija|gravitācijas spēku]] ar veidu, kā masas vai enerģijas sadalījums izraisa kaut ko tādu, kas atgādina izliekumus un ieliekumus, ko elastīgā virsmā rada smagi dažāda svara un izmēru vielas sablīvējumu. 11203 48155 2006-05-29T20:52:34Z 151.190.254.108 typo Dažu miglāju [[mikroviļņi|mikroviļņu starojuma]] pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās. [[molekula|Molekulu]] (OH, H2O, SiO, u.c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža [[zvaigzne]]. Kosmiskajam māzer starojumam raksturīga liela starojuma intensitāte un niecīgs spektrāllīnijas platums. Izcelsme – angļu maser [M(icrowave) A(mplification by the) S(timulated) E(mission of) R(adiation)] „mikroviļņu pastiprināšana ar inducētu starojumu”. [[Category:astronomija]] [[en:Astrophysical maser]] 11204 45699 2006-05-17T10:48:14Z Knakts 848 +Kategorija '''Notikumu horizonts''' ir [[melnais caurums|Melno caurumu]] apņemošās sfēras rādiuss, kuras iekšienē otrais kosmiskais ātrums pārsniedz [[gaismas ātrums|gaismas ātrumu]], melnā cauruma robeža. [[Category:astronomija]] [[Category:Fizika]] 11205 37477 2006-03-29T04:07:06Z Yyy 146 '''Paātrinājums''' ir kustībā esoša ķermeņa [[ātrums|ātruma]] maiņas temps. Paātrinājumu fizikā apzīmē ar burtu ''a''. Paātrinājums var būt, gan negatīvs, gan pozitīvs. [[SI]] paātrinājuma mērvienība ir m/s<sup>2</sup> Izšķir arī konstanta lieluma paātrinājumus. Piemēram, [[Brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājums]], kas ir apmēram 9.8 m/s<sup>2</sup>. [[Category:Fizika]] {{stub}} 11206 52861 2006-07-01T15:10:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:超新星]] [[Image:Keplers supernova.jpg|thumb|Keplera pārnova "SN 1604"]] '''Pārnova (supernova)''' — zvaigzne, kas eksplodē un ar lielu ātrumu aizsviež daļu savas [[masa|masas]], eksplozijas laikā vairākus tūkstošus reižu pārsniedzot [[nova|novas]] spožumu. [[Category:zvaigznes]] [[af:Supernova]] [[ar:مستعر أعظم]] [[bg:Свръхнова]] [[ca:Supernova]] [[cs:Supernova]] [[da:Supernova]] [[de:Supernova]] [[el:Σουπερνόβα]] [[en:Supernova]] [[eo:Supernovao]] [[es:Supernova]] [[fa:ابرنواختر]] [[fi:Supernova]] [[fr:Supernova]] [[gl:Supernova]] [[he:סופרנובה]] [[hr:Supernova]] [[hu:Szupernóva]] [[ia:Supernova]] [[id:Supernova]] [[it:Supernova]] [[ja:超新星]] [[ko:초신성]] [[la:Supernova]] [[lt:Supernova]] [[ms:Supernova]] [[mt:Supernova]] [[nl:Supernova]] [[pl:Supernowa]] [[pt:Supernova]] [[ru:Сверхновая звезда]] [[simple:Supernova]] [[sk:Supernova]] [[sl:Supernova]] [[sv:Supernova]] [[th:ซูเปอร์โนวา]] [[vi:Siêu tân tinh]] [[zh:超新星]] [[zh-yue:超新星]] 11207 53241 2006-07-02T14:37:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Perturbazione]] Debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilcēj spēka iedarbībā. [[Category:astronomija]] [[de:Bahnstörung]] [[en:Perturbation (astronomy)]] [[he:פרטורבציה]] [[hu:Perturbáció]] [[it:Perturbazione]] 11208 45486 2006-05-15T22:05:02Z Knakts 848 Kategorija Debess ķermeņa telpiskā ātruma vektora projekcija uz taisnes, kas debess ķermeni savieno ar novērotāju. [[Category:astronomija]] [[Category:fizika]] 11210 44300 2006-05-11T17:35:17Z Knakts 848 Kategorijas; interwiki [[laiktelpa|Laiktelpas]] punkts, kur liekums kļūst bezgalīgs, punkts, kurā [[blīvums]] ir bezgalīgs. Dažas teorijas prognozē, ka singularitāte veidojas [[melnais caurums|melnā cauruma]] centrā, kā arī Visuma beigās vai sākumā. [[Category:astronomija]] [[Category:ģeometrija]] [[Category:relativitātes teorija]] [[da:Gravitationel singularitet]] [[de:Singularität (Astronomie)]] [[en:Gravitational_singularity]] [[es:Singularidad]] [[fi:Singulariteetti]] [[fr:Singularité]] [[he:סינגולריות כבידתית]] [[hu:Gravitációs szingularitás]] [[ja:特異点]] [[nl:Singulariteit]] [[pt:Singularidade gravitacional]] [[sl:Gravitacijska singularnost]] [[th:ภาวะเอกฐานเชิงความโน้มถ่วง]] [[zh:引力奇点]] 11211 52048 2006-06-25T22:35:22Z YurikBot 213 robot Modifying: [[zh:維蘇威火山]] {| border="0" bgcolor="#ffffff" cellpadding="5" cellspacing=0 style="width:305px; float:right; clear:right; border:1px solid #999966; margin-left:1em;margin-bottom:0.5em" |- ! bgcolor=#e7dcc3 colspan=2 | Vezuvs |- | style="border-top:1px solid #999966" align=center colspan=2 | [[Image:Vesuvius from Pompeii.jpg|300px]]<br> <small>Vezuvs no [[Pompeji|Pompeju]] pilsētas, kas tika iznīcināta izvirdumā 79.g. m.ē.</small> |- | style="border-top:1px solid #999966; border-right:1px solid #999966" bgcolor=#e7dcc3 width=85 | '''Augstums:''' | style="border-top:1px solid #999966" width=220 | 1 281 m |- | style="border-top:1px solid #999966; border-right:1px solid #999966" bgcolor=#e7dcc3 width=85 | '''Atrašanās vieta:''' | style="border-top:1px solid #999966;" width=220 | [[Itālija]] |- | style="border-top:1px solid #999966; border-right:1px solid #999966" bgcolor="#e7dcc3" width=85 | '''Koordinātes:''' | style="border-top:1px solid #999966" width=220 | 40°49′Z, 14°26′A |- | style="border-top:1px solid #999966; border-right:1px solid #999966" bgcolor=#e7dcc3 width=85 | '''Tips:''' | style="border-top:1px solid #999966" width=220 | [[Stratovulkāns]] |- | style="border-top:1px solid #999966; border-right:1px solid #999966" bgcolor=#e7dcc3 width=85 | '''Pēdējais izvirdums:''' | style="border-top:1px solid #999966" width=220 | 1944.g. |- |} '''Vezuvs''' ([[itāliešu valoda|itāliešu]] ''Monte Vesuvio'', arī ''Somma-Vesuvius'' vai ''Somma-Vesuvio'', [[latīņu valoda|latīņu]] ''Mons Vesuvius'') ir vulkāns, kas atrodas netālu no [[Neapole]]s ([[Itālija|Itālijā]]). Tas ir vienīgais vulkāns kontinentālajā [[Eiropa|Eiropā]], kuram pēdējos 100 gadu laikā bijis izvirdums (1944.g.). Vulkāna izvirduma laikā 79. g. tika iznīcinātas romiešu pilsētas [[Pompeji]] un [[Herkulāna]]. Vulkānu patlaban uzskata par vienu no bīstamākajiem pasaulē, jo tā tuvumā dzīvo aptuveni 3 miljoni cilvēku. Vezuvs atrodas Neapoles līča krastā aptuveni 9 km uz austrumiem no pilsētas. Galvenās Vezuva virsotnes augstums ir 1 281 m (kopš 1944.g.; izvirdumu laikā šis augstums var mainīties). Sommas virsotne ir 1 149 m augsta, un to no galvenās virsotnes šķir Atrio di Kavallo ieleja, kas ir apmēram 5 km gara. [[Category:Aktīvi vulkāni]] [[Category:Itālijas kalni]] [[Category:Stratovulkāni]] [[ar:فيزوف]] [[be:Везувій]] [[bg:Везувий]] [[cs:Vesuv]] [[da:Vesuv]] [[de:Vesuv]] [[en:Mount Vesuvius]] [[eo:Vezuvio]] [[es:Monte Vesubio]] [[et:Vesuuv]] [[fi:Vesuvius]] [[fr:Vésuve]] [[fur:Vesuvio]] [[gl:Monte Vesubio]] [[he:וזוב]] [[id:Vesuvius]] [[it:Vesuvio]] [[ja:ヴェスヴィオ]] [[la:Vesuvius]] [[lt:Vezuvijus]] [[mt:Vesuvju]] [[nap:Vesuvio]] [[nl:Vesuvius]] [[no:Vesuv]] [[pl:Wezuwiusz]] [[pt:Vesúvio]] [[ru:Везувий]] [[simple:Vesuvius]] [[sk:Vezuv]] [[sl:Vezuv]] [[sr:Везув]] [[sv:Vesuvius]] [[uk:Везувій]] [[zh:維蘇威火山]] 11212 33651 2006-03-12T21:05:03Z Tail 13 Gleznojumi un mozaīkas Herkulānā. Attēls no en.wiki. Gleznojumi un mozaīkas Herkulānā. Attēls no en.wiki. 11213 34746 2006-03-19T12:25:50Z YurikBot 213 robot Adding: cs [[Image:Ercolano2 Copyright2003KaihsuTai.jpg|thumb|250px|Gleznojumi un mozaīkas Herkulānā]] '''Herkulāna''' (mūsdienu [[itāliešu valoda|itāliešu valodā]] iepriekš ''Resina'', kopš 1969. gada ''Ercolano'') bija [[Senā Roma|Senās Romas]] pilsēta, kas atradās [[Kampānija]]s reģionā. 79.g. m.ē. tā līdz ar [[Pompeji|Pompejiem]] tika iznīcināta Vezuva izvirdumā. Izvirduma laikā Herkulāna bija mazāka par Pompejiem, taču tās iedzīvotāji bija pārtikušāki. {{commons|Ercolano}} {{stub}} [[Category:Senās Romas pilsētas]] [[cs:Ercolano]] [[da:Herculaneum]] [[de:Herculaneum]] [[en:Herculaneum]] [[eo:Ercolano]] [[es:Herculano]] [[fi:Herculaneum]] [[fr:Herculanum]] [[gl:Herculano]] [[it:Ercolano]] [[ja:エルコラーノ]] [[la:Herculaneum]] [[nap:Ercolano]] [[nl:Herculaneum]] [[no:Herculaneum]] [[pl:Herkulanum]] [[pt:Herculano]] [[sk:Herculaneum]] [[sv:Herculaneum]] [[tr:Herkulaneum]] 11214 44113 2006-05-10T08:01:33Z Feens 37 +cat '''Anhels Ganivets Garsija''' (''Ángel Ganivet García'', * 1865.g. [[Granada|Granadā]], † 1898.g. [[Rīga|Rīgā]]) bija [[spāņi|spāņu]] rakstnieks un diplomāts, viens no [['98. gada paaudze]]s priekštečiem. Anhels Ganivets piedzima Granadā 1965. gadā. Ganivets Granadā studēja [[jurisprudence|jurisprudenci]] un [[Filozofija|filozofiju]], savukārt doktora grādu ieguva [[Madride|Madridē]]. Vēlāk viņš darbojās kā konsuls [[Antverpene|Antverpenē]], [[Helsinki|Helsinkos]] un Rīgā, kur 1898. gadā izdarīja pašnāvību, noslīcinoties [[Daugava|Daugavā]]. Rakstnieka karjeru Ganivets sāka ar vēstuļu krājumu ''Epistolario''. Viņš rakstīja satīriskus romānus, arī lugas (piemēram, ''El escultor de su alma'', 1899) un esejas (''Ideárium español'', 1897, ''Cartas finlandesas'', 1898). Anhelu Ganivetu uzskata par vienu no 98. gada paaudzes priekštečiem, jo savos darbos viņš uzsvēra [[Spānija]]s nepieciešamību mainīties, kā arī rakstīja par Spānijas identitāti. ==Bibliogrāfija (nepilnīga)== * ''La conquista del reino de Maya, por el último conquistador español, Pío Cid'' * ''Granada la bella'' * ''Idearium español'' * ''El escultor del alma'' * ''Cartas finlandesas'' ==Ārējās saites== * [http://www.poesiadelmomento.com/luminarias/autores/76ganivet.html Lapa par Ganivetu spāņu valodā] [[Category:Spāņu rakstnieki|Ganivets, Anhels]] [[Category:Spāņu valodā rakstošie|Ganivets, Anhels]] [[es:Ángel Ganivet]] 11215 33660 2006-03-12T21:36:27Z Tail 13 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 11216 49344 2006-06-06T04:37:28Z Neonz 33 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Romas impērija]] ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Aksimas karaliste]] ====[[Āzija|Āzijā]]:==== [[Japāna]] - [[Ķīna]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Romas impērija]] ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Aksimas karaliste]] ====[[Āzija|Āzijā]]:==== [[Japāna]] - [[Ķīna]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis I gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis III gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11217 33664 2006-03-12T21:41:07Z 81.198.34.79 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Romas impērija]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Romas impērija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis II gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis IV gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11218 33919 2006-03-14T21:09:00Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Romas impērija]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== *397.gadā - [[Romas impērija]] - sadalās [[Bizantija|Austrumromas impērijā]] un [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]] ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Bizantija]] - [[Rietumromas impērija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis III gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis V gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11219 33668 2006-03-12T21:54:02Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Anhels Ganivets]] 11220 33669 2006-03-12T21:54:34Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Anhels Ganivets]] 11221 35120 2006-03-19T15:15:33Z YurikBot 213 robot Adding: nl '''Otto Vite''' (''Otto Witte'') (1868 [[Berlīne|Berlīnē]], Pankovā -1958 [[Hamburga|Hamburgā]]) - profesionāls [[cirks|cirka]] [[akrobāts]] (pēc citiem avotiem - [[klauns]]), [[Albānija|Albānijas]] karalis Otto I. Kad Albānija 1913.gadā atdalījās no [[Osmāņu impērija|Osmāņu impērijas]], tika nodibināta Albānijas karaliste, un tronis tika piedāvāts Halimam Eti (''Halim Etti''), sultāna brālēnam. Jaunā monarha fotogrāfijas tika publicētas avīzēs, un Otto Vite ieraudzīja, ka pēc skata ir ļoti līdzīgs jaunajam monarham. Sarunājis domubiedru, kādu cirka zobenu rijēju, zagtos cirka kostīmos abi avantūristi ieradās [[Durresa|Durresā]]. Durresas ostas administrācija sveica Viti kā jauno monarhu, un 1918.gada 13.augustā Vite [[Tirāna|Tirānā]] tika kronēts par Albānijas karali. Blēdība atklājās tikai 18.augustā, kad īstais Halims Eti telegrafēja no [[Stambula|Stambulas]], ka viņš neko nezina par avīzēs izlasīto kronēšanu Tirānā. Pa šīm dienām abi biedri bija izdarījuši sekojošo: savākuši sev [[harēms|harēmu]] un pieteikuši karu [[Melnkalne|Melnkalnei]]. 18.augustā, ar harēma atbalstu abi darboņi zvejas laivā aizmuka uz [[Bari]], [[Itālija|Itālijā]], līdzi paķerdami daļu no valsts kases. [[Category:Albānijas vēsture]] [[en:Otto Witte]] [[nl:Otto Witte]] 11222 51271 2006-06-19T09:42:58Z YurikBot 213 robot Modifying: [[he:סקנדרבג]] [[Image:Skenderbeu.jpg|Skanderbegs|250px|thumb]] '''Skanderbegs''' ([[albāņu valoda|albāņu]] - ''Skënderbeu''), īstajā vārdā '''Ģerģs Kastrioti''' (''Gjergj Kastrioti'') (*1405, [[Kruje|Krujē]] (''Krujë'') [[Albānija|Albānijā]], †1468.17.janv, [[Ļeža|Ļežā]] (''Lezhë'') [[Albānija|Albānijā]]) - [[albāņi|albāņu]] valstsvīrs un karavadonis, albāņu nacionālais vadonis. Līdzās [[Jānošs Hunjadi|Jānošam Hunjadi]] un [[Vlads III Drakula|Vladam III Drakulam]], viens no galvenajiem cīnītājiem pret [[Osmāņu impērija|Osmāņu impēriju]] XV. gs [[Eiropa|Eiropā]]. Dzimis Krujē, pilsētā Albānijas (toreiz Osmāņu impērijas sastāvā) centrālajā daļā, mazotnē tika nosūtīts kā ķīlnieks uz galmu [[Stambula|Stambulā]]. Šeit viņš ieguva militāru izglītību, pēc tam dienēja impērijas armijā. Militārā dienestā viņš sevi parādīja kā lielisks stratēģis, uzvarot daudzās kaujās [[Mazāzija|Mazāzijā]] un Eiropā. Savu nopelnu dēļ ieguva nosaukumu ''Arnavut İskender Bey'' (''Skënderbeu Shqiptari''), tulkojumā ''Aleksandrs, albānis'', pielīdzinot Skanderbega militārās spējas [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandram]]. 1443.gadā kopā ar vēl 300 albāņiem Skanderbegs pameta Osmāņu armiju, ieņēma Krujes pili, paceļot pār to savu karogu, un deklarējot Albānijas neatkarību no sultāna. Skanderbega karogs ar divgalvaino ērgli mūsdienās ir Albānijas valsts karogs. 1444.gadā Ležē Skanderbegs noorganizēja albāņu augstmaņu tikšanos, kur vienojās par kopīgu sadarbību. 1448.gadā devās palīgā Janošam Hunjadi cīņā pret osmāņiem, bet nepaguva ierasties uz [[Otrā Kosovas kauja|Otro Kosovas kauju]], jo pret Skanderbegu savus spēkus vērsa [[serbi|serbu]] despots [[Džuradžs Brankovičs]]. Cīņā pret osmāņiem Skanderbegs lieliski izmantoja Albānijas dabas apstākļus - kalnus un [[partizānu taktika|partizānu taktiku]]. Galveno Skanderbega atbalsta punktu - Kruji, osmāņu karaspēks trīs reizes neveiksmīgi aplenca - 1450.gadā - sultāns [[Murads II]], 1466.gadā un 1467.gadā - sultāns [[Mehmeds II]]. Pēdējā aplenkuma laikā Skanderbegs Ležes pilsētā saslima ar [[malārija|malāriju]] un 1468.gada 17.janvārī mira. Pēc Skanderbega nāves vēl 10 gadus albāņu spēki pretojās osmāņiem, tomēr 1478.gadā Kruje tika ieņemta. Pēc Skanderbega albāņi līdz pat XX gadsimta palika Osmāņu impērijas sastāvā, pamazām pieņemot [[islāms|islāmu]]. Mūsdienu Albānijā Skanderbergs tiek godāts par nacionālo varoni, kuram par godi uzcelti pieminekļi un nosauktas ielas. [[Category:Albānijas vēsture]] [[als:Skanderbeg]] [[bs:Skanderbeg]] [[cs:Gjergj Kastrioti Skanderbeg]] [[da:Gjergj Kastrioti Skanderbeg]] [[de:Skanderbeg]] [[el:Σκεντέρμπεης]] [[en:Skanderbeg]] [[eo:Skanderbeg]] [[es:Skanderbeg]] [[et:Skanderbeg]] [[fr:Gjergj Kastriot Skanderbeg]] [[he:סקנדרבג]] [[hr:Skenderbeg]] [[hu:Kasztrióta György]] [[id:Skanderbeg]] [[is:Skanderbeg]] [[it:Gjergj Kastriot Skanderbeg]] [[ja:スカンデルベク]] [[lt:Skanderbeg]] [[mk:Скендер-бег]] [[nl:Scanderbeg]] [[nn:Gjergj Kastriot Skanderbeg]] [[no:Gjergj Kastriot Skanderbeg]] [[oc:Skanderbeg]] [[pl:Skanderbeg]] [[pt:Skanderbeg]] [[ro:Skanderbeg]] [[ru:Скандербег]] [[sk:Skanderbeg]] [[sl:Skanderbeg]] [[sq:Skënderbeu]] [[sr:Ђурађ Кастриотић Скендербег]] [[sv:Skanderbeg]] [[tl:Skanderbeg]] [[tr:İskender Bey]] 11223 36633 2006-03-25T10:59:27Z Juzeris 23 kat. (-vēsture pa valstīm, +vēsture pēc valsts) [[Category:Albānija|Vēsture]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] 11224 33977 2006-03-15T14:11:08Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ===='''[[Eiropa|Eiropā]]:'''==== [[Bizantija]] - [[Osmāņu impērija]] ===='''[[Āzija|Āzijā]]'''==== [[Osmāņu impērija]] ==Radās šajā gadsimtā:== *1444.gadā - [[Skanderbegs|Skanderbega valsts]] - no [[Osmāņu impērija|Osmāņu impērijas]] ==Izzuda šajā gadsimtā:== *1453.gadā - [[Bizantija]] - ieņēma [[Osmāņu impērija]] *1468.gadā - [[Skanderbegs|Skanderbega valsts]] - ieņēma [[Osmāņu impērija]] ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== *[[Skanderbegs|Skanderbega valsts]] (1444-1468) ==Valstis gadsimta beigās:== ==== '''[[Eiropa|Eiropā]]:''' ==== [[Osmāņu impērija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XIV gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis XVI gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11225 33683 2006-03-13T06:11:02Z Tail 13 #REDIRECT [[Pīters Brēgels Vecākais]] 11226 33685 2006-03-13T06:20:47Z Tail 13 nozīmju atdalīšanas lapa "'''Brēgels'''" ir vairāku flāmu gleznotāju uzvārds: * [[Pīters Brēgels Vecākais]] (apm. 1525-1569) * [[Pīters Brēgels Jaunākais]] (1564-1638) * [[Jans Brēgels Vecākais]] (1568-1625) * [[Jans Brēgels Jaunākais]] (1601-1678) {{disambig}} 11227 33687 2006-03-13T08:56:51Z SpeedKing 402 11228 33688 2006-03-13T08:57:11Z SpeedKing 402 11229 43238 2006-05-03T13:23:50Z Feens 37 kat. '''Judži Ide''' (Yuji Ide) (dz.1975.gada 21.janvārī, [[Saitama|Saitamā]] (Saitama), [[Japāna|Japānā]] - [[Formula 1]] pilots. Viņš ilgu laiku ir braucis japāņu [[Formula Nippon]] klasē. [[Image:Juji.jpg|thumb|200px|Judži vēl Formula Nippon]] ====Formulas==== Visas formulas, ar kurām Judži Ide ir piedalījies [[Formula 1|Formulas 1]] sacīkstēs. '''Treknināts''' teksts pie formulām, ar kurām viņš ir izcīnījis pasaules čempiona titulu.''' <gallery> Image:JI1.gif|2006. gada Super Aguri F1 (bilde tiks ielikta) </gallery> [[Category:Formula 1 piloti|Ide, Judži]] [[Category:Japānas sportisti|Ide, Judži]] 11230 46477 2006-05-21T06:29:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:마일드 세븐]] [[Image:Mild Seven.PNG|right|200px|]] '''Mild Seven''' ir [[cigarete|cigarešu]] brends, ko ražo [[Japan Tobacco]]. Šis ir trešais populārākais cigarešu brends visā pasaulē. Izgudrots [[Japāna|Japānā]], MILD SEVEN ir bijis populārs sākot no 1977. gada, un bauda lielu popularitāti [[Āzija|Āzijā]] ieskaitot [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Ķīna|Ķīnu]]. Mild Seven ir augstas kvalitātes cigaretes, un tās var nopirkt vairāk nekā 40 valstīs. Japan Tobacco caur Mild Seven būs [[Renault|Renault F1 komandas]] sponsors līdz [[2006]]. gada [[Formula 1|Formulas 1]] sezonas beigām. [[Category:Cigaretes]] [[en:Mild Seven]] [[es:Mild Seven]] [[ja:マイルドセブン]] [[ko:마일드 세븐]] 11231 33699 2006-03-13T09:21:59Z SpeedKing 402 11233 51279 2006-06-19T10:10:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[bg:Каракачани]] '''Karakačani''' (karakacani, sarakacani, grieķu ''nos - valahi'', ''vlahi'') ir tauta [[Grieķija]]s kalnu rajonos - [[Tesālija|Tesālijā]], [[Maķedonija|Maķedonijā]], [[Ēpeira|Ēpeirā]], [[Peloponēsa|Peloponēsā]], dzīvo arī DR [[Bulgārija|Bulgārijā]]. Skaits - apmēram 12 000 līdz 30 000. Domājams ka etniski karakačani varētu būt [[heti-luvieši|hetu-luviešu]] cilšu - vidusdonavas [[daki|daku]], pēcteči. Karakačani runā īpašā [[jaungrieķu valoda]]s dialektā, pieder [[pareizticība]]i. ====Ārējās saites==== *[http://www.cprb.ru/CPRB-WWW/Files/Read1NewsP.php?id=248 Par Bulgārijas karakačaniem (krieviski)] [[Category:Pasaules tautas]] [[bg:Каракачани]] [[en:Sarakatsani]] [[ro:Saracaciani]] 11234 51078 2006-06-18T18:28:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Albanci]] {{Tauta| attēls=[[Image:Shqiptare.png|300px]]| tauta=Shqiptarët| skaits=~8 milj.| vieta=[[Albānija]]:3,4 milj.<br> [[Serbija un Melnkalne]]:2,2 milj. (lielākoties [[Kosova|Kosovā]])<br> [[Maķedonija]]:509 tūkst.<br> [[Grieķija]]:&nbsp;&nbsp; 650 tūkst.<br> [[Itālija]]:233 tūkst.<br> [[Vācija]]:400 tūkst.<br> [[Šveice]]:200 tūkst.<br> [[ASV]]:114 tūkst.<br>| valoda=[[albāņu valoda]]| reliģija=[[islāms]] - 70%<br>([[sunnīti]], [[bektaši]])<br>[[pareizticība]]<br>[[katolisms]]| grupas=[[arbereši]] (Itālijā),<br> [[arvanīti]] (Grieķijā),<br> [[čami]] (Grieķijā),<br> [[gegi]] (Ziemeļalbānijā),<br> [[toski]] (Dienvidalbānijā)| radi=??? }} '''Albāņi.''' (''Shqiptarët'' no jēdziena - ''runāt saprotami'') - tauta [[Balkāni|Balkānu]] rietumos. Kopš [[viduslaiki|viduslaikiem]] dzīvo arī [[Itālija|Itālijas]] dienvidos, kur tiek saukti par [[arbereši|arberešiem]] (arbëreshë). [[Albānija|Albānijas]] pamatiedzīvotāji. Kompakti apdzīvo arī [[Kosova|Kosovu]] un [[Maķedonija|Maķedonijas]] ziemeļrietumus. Antropoloģiski pieder pie [[Lielā eiropeīdā rase|Lielās eiropeīdās rases]], [[Balkānu-Kaukāza apakšrases|Balkānu-Kaukāza apakšrases]] [[Dināru tips|Dināru tipa]]. Runā [[albāņu valoda|albāņu valodā]], kura veido atsevišķu [[indoeiropiešu valodu saime|indoeiropiešu valodu saimes]] grupu. Albānijā valodai ir divi dialekti - [[gegi|gegu]] (Albānijas ziemeļos) un [[toski|tosku]] (Albānijas dienvidos). Rakstības pamatā ir [[latīņu alfabēts]]. Albāņu un viņu valodas izcelsme ir neskaidra. Ir vairākas teorijas par albāņu izcelsmi. Zinātnieki diskutē par to, ka albāņi cēlušies no [[ilīrieši|ilīriešiem]], [[daki|dakiem]] vai [[trāķieši|trāķiešiem]]. Vairāki pētnieki saskata līdzību albāņu un [[etruski|etrusku]] valodās. Lielu iespaidu uz albāņu valodu un kultūru ir atstājis [[Senā Roma|romiešu]] valdīšanas laiks (II gs.pmē - IV gs. pmē), [[slāvi|slāvu]] kolonizācija VI-VII gs., [[Bizantija|Bizantijas]] ietekme, daļas etniskās teritorijas iekļaušana [[bulgāri|bulgāru]] un [[serbi|serbu]] valstī, kā arī cīņa par valdošo stāvokli starp [[katolisms|katoļu]] un [[pareizticība|pareizticīgajām]] baznīcām. Sākot no XI gs. notika pakāpeniska cilšu apvienošanās. Etnonīmu 'arberi' sāka attiecināt uz visiem Albānijas iedzīvotājiem. XVI gs. sākumā sāka veidoties sociālekonomiskā un politiskā albāņu kopība. Intensīva albāņu emigrācija notika [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] valdīšanas laikā (XV gs - 1912.g). XVII -XVIII gs. daudzi albāņi pārgāja [[islāms|islāmā]], jo kriestieši tika diskriminēti. Tomēr, kalnu rajonos, kuros osmāņu ietekme nebija tik liela, iedzivotāji joprojām piederēja pie katoļu (ziemeļos) un pareizticīgajām (dienvidos) baznīcām. Etnonīms "arberi" pamazām tika nomainīts ar jaunu - "škiptar"(vai "ščiptar","štiptar"), pēc kura atšķīrās saprotami runājošie("škiptar" - saprotami runāt) no iebrucējiem, kuri runāja [[turku valoda|turku valodā]]. Emigrantu pēcteči Itālijā ir saglabājuši seno viduslaiku nosaukumu "arbereši". XVIII gs. otrajā un XIX gs. izveidojās divas galvenās albāņu grupas: [[toski]] (toskerijas apg., dienvidos) un [[gegi]] (gegijas apg., ziemeļos). No XIX gs. vidus pastiprinājās etniskās konsolidācijas procesi, cēlās albāņu nacionālā pašapziņa. XIX gs. beigās izveidojās albāņu literārā valoda (uz tosku dialekta bāzes). Pēc brīvības cīņām 1912 gadā, tika pasludināta Albānijas neatkarība. Tā kā XX. gs beigās albāņi ir nospiedošs vairākums arī Kosovā, tie cīnās par neatkarības piešķiršanu šim apgabalam (skat. [[Kosovas karš]]), bet Maķedonijā albāņu valoda, līdz ar [[maķedoniešu valoda|maķedoniešu valodu]] ir valsts valoda. Tā kā Albānija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, kā arī neseno karu dēļ daudzi albāņi ir apmetušies uz dzīvi [[ES]] valstīs un [[Šveice|Šveicē]]. [[Category:Pasaules tautas]] [[bg:Албанци]] [[bs:Albanci]] [[cs:Albánci]] [[cv:Албансем]] [[cy:Albaniaid]] [[de:Albaner]] [[en:Albanians]] [[et:Albaanlased]] [[fi:Albaanit]] [[hr:Albanci]] [[ja:アルバニア人]] [[nl:Albanezen]] [[no:Albanere]] [[pl:Albańczycy]] [[ru:Албанцы]] [[sl:Albanci]] [[sq:Shqiptarët]] [[sr:Албанци]] [[sv:Albaner]] [[tr:Arnavutlar]] 11235 33774 2006-03-13T22:09:06Z Feens 37 {{Tauta| attēls=[[Image:Danish people4.JPG|300px]]| tauta=Det danske folk| skaits=~8 milj.| vieta=[[Dānija]]:5 000 000<br> [[ASV]]:1 430 897 (2000. gada dati)<br> [[Grenlande]]:6 500<br> [[Kanāda]]:170 780 (2001. gada dati)| valoda=[[dāņu valoda]]| reliģija=[[luterānisms]], ir arī [[ateisms|ateisti]] un [[katolicisms|katoļi]]| grupas=???| radi=dāņi ir [[ģermāņi]], tiem tuvu radniecīgi [[islandieši]], [[fērieši]], [[norvēģi]], [[zviedri]] }} '''Dāņi''' ir [[Dānija]]s pamatiedzīvotāji. Dzīvo arī [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Vācija|Vācijā]] ([[Šlēzviga-Holšteina|Šlēzvigā-Holšteinā]]), [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. <br> Pieder Lielās eiropeīdās rases Atlantijas-Baltijas apakšrases tipam. Runā dāņu valodā, kura ietilpst indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupā. Ir trīs dialektu grupas: rietumu ([[Jitlande]]s (Jitu)), salu ([[Zēlande]]s, [[Fīna]]s uc.) un austrumu ([[Bornholma]], [[Zviedrija|Dienvidzviedrija]]). Rakstības pamatā [[latīņu alfabēts]]. <br> Domājams, ka dāņu un tiem radniecīgo tautu - zviedru un norvēģu - kopīgie priekšteči bija uz Jitlandes pussalu un Dānijas arhipelāga teritoriju 3. gt. p.m.ē. atnākušie lopkopji un zemkopji. Skandināvu ciltis un galvenokārt dāni, kļuva par dāņu nācijas etnisko pamatu. Dāņu sastāvā iekļāvās daļa [[frīzi|frīzu]], kuri apdzīvoja Jitlandes DR un R salas un Baltijas slāvi, kuri apdzīvoja daļu Dānijas arhipelāga salu. <br> Senākie dāņu rakstības pieminekļi ir vikingu laika [[rūnas|rūnu]] raksti, kuru sākums meklējams senģermāņu rūnu rakstā. [[Vikingi|Vikingu]] laikmetā izveidojās Dānijas valsts, par reliģiju tika pieņemta [[kristietība]]. 11.-12. gs. veidojas dāņu tautība un 19. gs. izveidojās dāņu nācija. [[Category:Pasaules tautas]] [[bs:Danci]] [[da:Det danske folk]] [[de:Dänen]] [[en:Danish people]] [[ja:デーン人]] [[lt:Danai]] [[pl:Duńczycy]] [[sv:Daner]] 11236 33722 2006-03-13T17:56:54Z Tail 13 '''Mnēmosine''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''Mνημοσύνη'') [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] bija atmiņas dieviete, [[Urāns (dievs)|Urāna]] un [[Gaja]]s meita. Viņai no [[Zevs|Zeva]] bija deviņas meitas – [[mūzas]] (poēzijas, mākslu un zinātņu dievietes). {{stub}} [[Category:Grieķu dievi]] [[ast:Mnemósine]] [[bg:Мнемозина]] [[cs:Mnémosyné]] [[da:Mnemosyne]] [[de:Mnemosyne]] [[el:Μνημοσύνη]] [[en:Mnemosyne]] [[es:Mnemósine]] [[fr:Mnémosyne]] [[it:Mnemosine]] [[nl:Mnemosyne]] [[ja:ムネモシュネ]] [[lt:Mnemosinė]] [[pl:Mnemosyne]] [[pt:Mnemotécnica]] [[ro:Mnemosyne]] [[ru:Мнемозина]] [[fi:Mnemosyne]] [[sv:Mnemosyne]] [[he:מנימוסינה]] [[tr:Mnemosyne]] [[zh:莫涅莫绪涅]] 11239 33792 2006-03-14T08:35:51Z Tail 13 kaut kādā mīklainā veidā līdz ar manu komentāru nozuda Jūzera sacītais... Shis raksts atbilst CfSD [http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Criteria_for_speedy_deletion] A1 un A7, iesaku to dzeest. :Kādā veidā raksta šā brīža versija atbilst kādam no tiem kritērijiem? Vai ar saīsinājumiem A1 un A7 Tu esi domājis šos nosacījumus? :*Very short articles providing '''little or no context''' (e.g., "He is a funny man that has created Factory and the Hacienda. And, by the way, his wife is great."). Limited content is not in itself a reason to delete if there is enough context to allow expansion. A search engine may help in determining context and allow for the article's expansion. :*'''Unremarkable people or groups'''. An article about a real person, group of people, band, or club that does not assert the importance or significance of its subject. If the assertion is disputed or controversial, it should be taken to AFD instead. :--[[User:Juzeris|Jūzeris]] 13:30, 10 martā, 2006 (UTC) ::* Jaa, tieshi shos. :::Tagad jau nu vairs netbilst '''Unremarkable people or groups''', jo Sv.Kirils ir ievērojams viduslaiku misionārs, tāpēc ierosinu šo diskusiju dzēst.--[[User:Feens|Feens]] 13:52, 12 martā, 2006 (UTC) ::::Eksistee [[Svētais Kirils]], neredzu jeegu dubleet to ieksh [[Kirils]]. Taapeec, ka ir Dzhordzhs Bushs, tachu nevajag veidot Dzhordzhs. (Labaakajaa gadijumaa tai buutu jaabuut disambiguaacijas lapai, un arii tad tikai, ja taada vajadziiga.) :::::Tagad arii CfSD A3. Iesaku veidot disambiguaacijas lapu (redirektu). Sheit [http://en.wikipedia.org/wiki/Eric] var redzeet labu piemeeru. ::::::Neredzu nekāda pamata apgalvot, ka šajā lapā ir "no content whatsoever". Manuprāt, pašreizējais variants ir pietiekami labs. Starp citu, lapas saturs nekādi nedublējas ar lapas "Svētais Kirils" saturu – īsti neizprotu, kāds varētu būt pamats tā uzskatīt. --[[User:Tail|Tail]] 19:39, 13 martā, 2006 (UTC) :::::::Lapaa ir divi (nepaarspiileejot - divi!!!) teikumi par "Kirils". Pirmais ir t.s. "dictionary entry" - "Kirils (shitaadaas valodaas Kirils, Kirils un Kirils) ir Kirils, kas ir Kirils, kas noziimee Kirils". Un otrs ir "Pēc latviešu kalendāra Kirila vārdadiena ir 9.jūlijā." Shis, otrais teikums, protams, ne ar ko nedubleejas, bet taadeelj tureet rakstu nav veerts. Lapas "skat. arii" sadalja ir garaaka par saturu. Taapeec [[Kirils]] buutu dzeeshams vai paarveidojams par disambiguaacijas lapu. *Pret Kirila dzēšanu --[[User:Feens|Feens]] 20:07, 13 martā, 2006 (UTC) * Pret dzēšanu. Nav jābūt monogrāfijai, ja galveno var pateikt dažos teikumos. Turklāt – tas, ka kirilica saistāma ar Kirilu, nav mazsvarīgi. --[[User:Tail|Tail]] 20:35, 13 martā, 2006 (UTC) * Pret dzēšanu. Lapa tomēr satur derīgu informāciju, un gan jau vēl ir iespējams to papildināt (ar, piemēram, lietošanas statistiku un vēsturi u.tml.). --[[User:Dekaels|Dekaels]] 20:45, 13 martā, 2006 (UTC) * Pret dzēšanu. Jāpiebilst, ka esmu pašreizējā satura sākotnējais autors. Šo rakstu izveidoju tāpēc, ka marta sākuma ļoti daudzi anonīmi lietotāji centās Vikipēdijai pievienot t.s. Kirila jokus, kas nu nekādi neiederas enciklopēdijā. (Enciklopēdijā iederētos enciklopēdisks raksts '''par''' Kirila jokiem, tāpat kā angļu Vikipēdijā ir un iederas raksts '''par''' [[:en:Chuck Norris Facts|Čaka Norisa faktiem]], ar dažiem piemēriem. Ja tas nepārliecina, varu sameklēt Vikipēdijas vadlīnijas, kas apstiprina, ka šādi raksti ir enciklopēdiski.) Lai situāciju mainītu, t.i. nevis cīnītos ar sekām, n-to reizi atkal un atkal dzēšot kiriljokus (9 dienu laikā adminiem to nācās darīt [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special%3ALog&type=delete&user=&page=Kirils 7 reizes], es izveidoju pienācīgu rakstu par personvārdu Kirils, kas ir pietiekami nozīmīgs un sens, lai būtu pelnījis vietu enciklopēdijā. Ar to es cerēju, ka šie anonīmie lietotāji redzēs, kādam jābūt īstenam Vikipēdijas rakstam un sapratīs, ka Kiriljoki tur nepiedien. Grūti to izskaidrot, bet vēl aizvien uzskatu, ka tas bija viens no pareizākajiem veidiem, kā cīnīties ar šo neatbilstošo saturu. :Kā papildu argumentu vēlos minēt jurisprudencē lietotu terminu "precedents". Ja 7 (septiņās), kā tas ir šajā gadījumā, citu valodu Vikipēdijās ir raksti par tēmu Kirils ([[:de:Kyrill]], [[:en:Cyril]], [[:fr:Cyrille]], [[:nl:Cyrillus]], [[:pl:Cyryl]], [[:ru:Кирилл]], [[:sk:Cyril]]), tad ir pamats uzskatīt, ka šis vārds/šķirklis ir pieņemams enciklopēdiskam saturam. Nedomāju, ka kādā no šīm citu valodu Vikipēdijām notiktu aktīva kampaņa par šī šķirkļa dzēšanu. :Ar šo es lūdzu pārtraukt kampaņu par enciklopēdiska satura dzēšanu.--[[User:Juzeris|Jūzeris]] 21:32, 13 martā, 2006 (UTC) * Esmu '''par diskusiju'''. Precedentu piesaukshana patieshaam ir ljoti vietaa - lielaakajaa daljaa no piemineetajaam vikipeedijaam (ieskaitot anglju) taa ir "disambiguation page". Piedaavaaju to par taadu paarveidot arii sheit. :Kādu laiku atpakaļ cienītais ''62.85.113.220'' bija par dzēšanu, tagad par "disambiguation page"? Vai es pareizi sapratu?--[[User:Feens|Feens]] 00:13, 14 martā, 2006 (UTC) :Arī šeit ir viss tas pats, kas citās Vikipēdijās, plus info no latviešu kalendāra. Es šo rakstu veidoju, par pamatu ņemot citu valodu versijas. Kāds ir šīs kampaņas mērķis? Kas būtiski mainīsies no tā, ka Kirils tiks nosaukts par disambiguācijas lapu? --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 05:23, 14 martā, 2006 (UTC) ::Par disambiguāciju viņš bija arī iepriekš, taču diemžēl neņem vērā citu vikipēdiju lapu un šīs acīmredzamo atšķirību: pārējās vikipēdijās tā tiešām ir disambiguācijas lapa bez pamatinformācijas, savukārt šeit informācija ir. ::Jāatzīst, grūti izprast, kāpēc 62.85.113.220 tik ārkārtīgi vēlas šīs lapas dzēšanu vai pārveidošanu par disambiguācijas lapu. --[[User:Tail|Tail]] 08:28, 14 martā, 2006 (UTC) 11240 45420 2006-05-15T15:41:10Z Knakts 848 Neesmu pārliecināts, kam šī lapa domāta, bet vismaz kategoriju uzliku. '''datums''' - . gada diena pēc Gregora kalendāra (. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas dienas. == Notikumi == == Dzimuši == == Miruši == == Brīvdienas un piemiņas dienas == [[Category:Vikipēdijas veidnes]] 11242 46185 2006-05-21T00:00:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[ilo:Marso 13]], [[nap:13 'e màrzo]] {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''13. marts''' - 72. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (73. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 293 dienas. == Notikumi == * [[1781]] - astronoms [[Viljams Heršels]] atklāja vienu no Saules sistēmas planētām – [[Urāns|Urānu]]. * [[1940]] - beidzas [[Ziemas karš]] * [[2001]] - [[Latvijas Republika|LR]] Ministru kabinets pieņem [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] aizsardzības un izmantošanas noteikumus. == Dzimuši == * [[1951]] - [[Freds Berijs]] (''Fred Berry''), amerikāņu aktieris un dejotājs (miris [[2003]]) * [[1956]] - [[Eduards Aivars]], latviešu dzejnieks. * [[1985]] - [[Emīls Hiršs]] (''Emile Hirsch''), amerikāņu aktieris == Miruši == * [[1395]] - [[Džons Barbūrs]] (''John Barbour''), skotu dzejnieks * [[1938]] - [[Nikolajs Buharins]] (''Николай Иванович Бухарин''), krievu politiķis un inteliģents (dzimis [[1888]]) * [[1998]] - [[Bils Reids]] (''Bill Reid''), kanādiešu mākslinieks (dzimis [[1920]]) == Brīvdienas un piemiņas dienas == *Pirmās Lieldienas [[Jūdaisms|jūdaismā]] ([[2006]]) [[Category:Dienas]] [[af:13 Maart]] [[an:13 de marzo]] [[ar:13 مارس]] [[ast:13 de marzu]] [[be:13 сакавіка]] [[bg:13 март]] [[bs:13. mart]] [[ca:13 de març]] [[ceb:Marso 13]] [[co:13 di marzu]] [[cs:13. březen]] [[csb:13 strumiannika]] [[cv:Пуш, 13]] [[cy:13 Mawrth]] [[da:13. marts]] [[de:13. März]] [[el:13 Μαρτίου]] [[en:March 13]] [[eo:13-a de marto]] [[es:13 de marzo]] [[et:13. märts]] [[eu:Martxoaren 13]] [[fi:13. maaliskuuta]] [[fo:13. mars]] [[fr:13 mars]] [[fur:13 di Març]] [[fy:13 maart]] [[ga:13 Márta]] [[gl:13 de marzo]] [[he:13 במרץ]] [[hr:13. ožujka]] [[hu:Március 13]] [[hy:Մարտի 13]] [[ia:13 de martio]] [[id:13 Maret]] [[ie:13 marte]] [[ilo:Marso 13]] [[io:13 di marto]] [[is:13. mars]] [[it:13 marzo]] [[ja:3月13日]] [[jv:13 Maret]] [[ka:13 მარტი]] [[ko:3월 13일]] [[ku:13'ê adarê]] [[lb:13. Mäerz]] [[lt:Kovo 13]] [[mk:13 март]] [[ms:13 Mac]] [[nap:13 'e màrzo]] [[nl:13 maart]] [[nn:13. mars]] [[no:13. mars]] [[oc:13 de març]] [[pam:Marsu 13]] [[pl:13 marca]] [[pt:13 de Março]] [[ro:13 martie]] [[ru:13 марта]] [[scn:13 di marzu]] [[sco:13 Mairch]] [[se:Njukčamánu 13.]] [[simple:March 13]] [[sk:13. marec]] [[sl:13. marec]] [[sq:13 Mars]] [[sr:13. март]] [[sv:13 mars]] [[te:మార్చి 13]] [[th:13 มีนาคม]] [[tl:Marso 13]] [[tr:13 Mart]] [[tt:13. Mart]] [[uk:13 березня]] [[vi:13 tháng 3]] [[wa:13 di måss]] [[war:Marso 13]] [[zh:3月13日]] 11243 33747 2006-03-13T20:57:05Z Feens 37 Albāņi no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Shqiptare.PNG] Albāņi no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Shqiptare.PNG] 11244 33756 2006-03-13T21:36:29Z Dekaels 268 11245 33764 2006-03-13T21:58:16Z Feens 37 Daugavgrīvas lielgabali no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Daunamunde.jpg] Daugavgrīvas lielgabali no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Daunamunde.jpg] 11247 49418 2006-06-07T09:44:11Z Tail 13 {| width="100" border="0" cellspacing="0" cellpadding="0" style="float:right; background-color:#C6B4A8; margin: 0 5px 0 5px; width: 100" ! scope="col" | &nbsp; ! scope="col" | &nbsp; ! scope="col" | &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; &nbsp; | style="background:#C6B4A8;font-size: 150%;" align="center" |'''Skandināvu mitoloģija''' | style="width:5px; background-color: #C6B4A8; "|&nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="background:#C6B4A8"| [[Image:Ardre Odin Sleipnir.jpg|200px]] | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#E7DCC3 " | '''Āsi''' | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- |style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background:#E7DCC3" | [[Baldrs]] | [[Brāgi]] | [[Filla]] | [[Forseti]] | [[Friga]] | [[Gēvjona]] | [[Hēds]] | [[Heimdals]] | [[Hēnirs]] | [[Hermods]] | [[Iduna]] | [[Loki]] | [[Njords]] | [[Odins]] | [[Ods (dievs)|Ods]] | [[Siva]] | [[Tīrs]] | [[Tors]] | [[Ulls]] | [[Vidars]] | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#E7DCC3 " | '''Vāni''' | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background:#E7DCC3" | [[Freija]] | [[Freirs]] | [[Gulveiga]] | [[Kvasīrs]] | [[Njords]] | [[Skadi]] | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- |style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | style="background:#E7DCC3;font-size: 120%;" align="center" | '''Citas dievības''' | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#E7DCC3" | [[Alfi]] | [[Disijas]] | [[Fjorgina]] | [[Māni]] | [[Mīmirs]] | [[Nornas]] | [[Sola]] | [[Tuisto]] | [[Valkīras]] | [[Vēlunds]] | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- |style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#E7DCC3;" | '''Pasaule''' | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#E7DCC3;"| [[Asgarda]] | [[Ginnungagaps]] | [[Hēla (valstība)|Hēla]] |[[Hvērgelmīrs]] | [[Igdrasils]] | [[Jerda]] | [[Midgarda]] | [[Mūspella]] | [[Nīflheima]] | [[Ragnaroks]] | [[Urds]] | [[Ūtgarda]] | [[Valhalla]] | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background-color:#E7DCC3;"| '''Cilvēki''' | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%;background-color:#E7DCC3;"| [[Asks un Embla]] | [[Atli]] | [[Brunhilde]] | [[Einheriji]] | [[Gudrūna]] | [[Hadings]] | [[Hāgens]] | [[Hedīns]] | [[Hilda]] | [[Helgi]] | [[Hreidmars]] | [[Liva un Livtrasirs]] | [[Nībelungi]] | [[Sigurds]] | [[Starkads]] | [[Tjalvi]] | [[Volsungs]] | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background-color:#E7DCC3;"| '''Mītiskas būtnes''' | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%;background-color:#E7DCC3;"| [[Angrboda]] | [[Cvergi]] | [[Ēgirs]] | [[Fāfnirs]] | [[Fenrirs]] | [[Garms]] | [[Geireds]] | [[Grida]] | [[Hēla (mītiska būtne)|Hēla]] | [[Hrungnirs]] | [[Īmirs]] | [[Jormunganda]] | [[Jotuni]] | [[Nidhjegs]] | [[Sleipnirs]] | [[Surts]] | [[Tjaci]] | [[Troļļi]] | [[Tursi]] | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background-color:#E7DCC3;"| '''Priekšmeti''' | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%;background-color:#E7DCC3;"| [[Brisingamena]] | [[Draupnirs]] | [[Gleipnirs]] | [[Gungnirs]] | [[Mjelnirs]] | [[Nāglfars]] | [[Poēzijas medalus]] |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background-color:#E7DCC3;"| '''Teksti''' | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%;background-color:#E7DCC3;"| [[Heimskringla]] | [[Jaunākā Eda]] | [[Poētiskā Eda]] | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#C6B4A8;" | | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- |} 11248 52420 2006-06-29T12:26:40Z Keps 758 Precizēju: osmāņu turki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big>'''Βασιλεία Pωμαίων'''</big> |- | align=center colspan=2 | [[Image:Byzantine Empire.PNG]] |- | align=center colspan=2 | Sauklis: <br>''Βασιλεὺς Βασιλέων Βασιλεύων Βασιλευόντων''<br>("Imperatoru imperators valdošs pār valdniekiem")<br> |- | '''[[Valsts valoda]]''' || [[grieķu valoda]] |- | '''[[Galvaspilsēta]]''' || [[Konstantinopole]] |- | '''[[Pārvaldes forma]]''' || [[autokrātija]] |- | '''Valsts galva''' || [[imperators]] ([[bazilevss]]) |- | '''Nodibinājās''' || 395.gadā (ir citi traktējumi) |- | '''Beigas''' || 1453.gadā |- | '''Pirms tam''' || [[Romas impērija]] |- | '''Pēc tam''' || [[Osmāņu impērija]] |- |} {{commons|Category:Byzantine Empire}} '''Bizantija''', arī '''Bizantijas impērija''', arī '''Austrumromas impērija''' - liela viduslaiku valsts [[Eiropa|Eiropas]] austrumos, [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]]. [[Pareizticība|Pareizticības]] rašanās centrs. Bizantijas nosaukums ieviesās tikai XIX. gs., un būtībā ir neprecīzs, jo paši bizantieši valsti sauca par [[Romas impērija|Romas impēriju]] un sevi par ''romejiem''. Citas tautas bizantiešus sauca par ''grieķiem''. Grūti noteikt precīzu laiku, kad "beidzās" [[Romas impērija]] un "sākās" Bizantija. Zinātnieku viedokļi atšķiras - sākot no 292.gada ([[Diokletiāns|Diokletiāna]] impērijas dalīšana) līdz 476.gadam ([[Romuls Augusts|Romula Augusta]] atteikšanās no varas). Viduslaiku [[Krievija]] sevi uzskatījusi par Bizantijas ideoloģisko mantinieci (skat. [[Trešā Roma]]). ==Bizantijas izcelšanās== Bizantijas nosaukums cēlies no senas Mazāzijas pilsētas nosaukuma, uz kuru 330.g. Romas imperators Konstantīns Lielais pārcēla impērijas galvaspilsētu, nosaukdams to savā vārdā. Galvenā Bizantijas valoda bija grieķu valoda, lai gan bija izplatītas arī latīņu, koptu, armēņu un citas tuvējo reģionu valodas. Neskatoties uz to, ka Bizantija faktiski aptvēra mūsdienu [[Turcija| Turcijas]] rietumu daļu, [[Balkāni|Balkānu]] pussalu, [[Sīrija|Sīriju]], [[Jordānija|Jordāniju]], [[Izraēla|Izraēlu]], [[Libāna|Libānu]], [[Kipra|Kipru]], [[Ēģipte|Ēģipti]] un [[Lībija|Lībijas]] austrumu daļu, tās imperatori arī [[Rietumromas impērija|Rietumromu]] turpināja uzskatīt par savas impērijas sastāvdaļu. Bizantijas imperatori (grieķu ''basileus'') valdīja bez kādas formālas konstitūcijas. Impērija pakāpeniski veidojās par savdabīgu vēlīnās [[Romas impērija|Romas]] institūciju, ortodoksālās kristietības (pareizticības) un grieķu valodas un kultūras sintēzi. ==Bizantijas valsts iekārta un ekonomika== Jau imperatora Konstantīna laikā Bizantijā iedibinājās baznīcas un impērijas administratīvo institūciju saskaņotas darbības tradīcijas, kas to īpaši izcēla uz vēlākās feodālās Eiropas fona, kur laicīgās un garīgās varas konflikti bija visai regulāra parādība. Bizantijai izdevās īstenot arī veiksmīgi sabalansētu politekonomisko struktūru, kas balstījās uz stingru naudas sistēmu, kuras pamatā bija zelta vienības (''nomisma''). Pateicoties aktīvai komerciālai rosībai impērijā 4.-6. gadsimtā, kad Rietumroma jau bija dziļā sabrukuma fāzē, plauka daudzas antīkās pilsētas. Lauku reģionos dominēja lielas latifundijas. Lai gan Bizantijā bija smaga nodokļu nasta, kas spieda pamest novārtā lielas zemes platības, vienlaikus tas stimulēja racionāli izmantot visus pieejamos resursus un lauksaimniecība bija galvenais valsts labklājības un bagātības avots. Satriecošu psiholoģisku iespaidu uz Bizantijas sabiedrību atstāja [[Roma|Romas]] nopostīšana 410.gadā. Bizantijas imperatori, sākot ar [[Justiniāns I|Justiniānu I]], nežēloja līdzekļus cietokšņu un nocietinājumu izbūvei. Tā, veselas cietokšņu rindas tika uzbūvētas Balkānos un Sīrijā. Tomēr arī šie pasākumi tika uzskatīti par nepietiekamiem. Tādēļ visi Bizantijas imperatori veltīja nemitīgas pūles lai pilnveidotu ap Konstantinopoli vairākos lokos izveidotas stipras mūra sienas, izbūvēja torņus, padziļināja aizsarggrāvjus. Sarežģītā nocietinājumu sistēma aizsargāja pilsētu gan no sauszemes, gan jūras. Tā tiešām godam izturēja visus ienaidnieku uzbrukumus, līdz pat 1204.gada [[Krusta kari| krusta karam]], kad krustneši nodevīgi uzbruka pilsētai un to ieņēma. Bizantijas [[aristokrātija|aristokrātijai]] izdevās izstrādāt perfektu diplomātisko sistēmu, kuras rīcībā bija apjomīgs arsenāls visdažādāko līdzekļu. Bez diplomātiskajām misijām un miera līgumiem ar bīstamākajiem kaimiņiem, galvenokārt [[Persija|Persiju]], ne mazāku lomu spēlēja kukuļošana, spiegošana, dezinformācija un tml. Līdz ar fortifikāciju būvēm robežu tuvumā ne mazāka nozīme bija dažādu paklausīgu bufervalstiņu izveidošanai. Vēlākos gadsimtos Bizantijas diplomātiskās metodes uzskatīja par nepieciešamu pārņemt visi ievērojamākie Eiropas karaļu nami. Lai gan [[Rietumromas impērija|Rietumroma]] bija sagrauta, Bizantija vēl ne vienu reizi vien daudzu gadu laikā pierādīja pati sev un pārējai pasaulei romiešu militāro tradīciju pārspēku pār barbaru sirotāju karapulkiem. Tā, slavenais Justiniāna ģenerālis Belisārs īsā militārā kampaņā pilnīgi sagrāva [[Vandaļi|Vandaļu]] karalisti Ziemeļāfrikā un ar lielu triumfu atveda viņu valdnieku kā gūstekni uz Konstantinopoli. Laikā starp 534. un 565. g. tika atkarota arī [[Itālija|Itālija]], [[Sicīlija|Sicīlija]], [[Sardīnija|Sardīnija]], daļēji arī [[Spānija|Spānija]]. Tomēr arī Bizantija bija spiesta pārliecināties par Romas impērijas atjaunošanas un uzturēšanas neiespējamību iepriekšējās robežās - tās resursi drīz vien izrādījās izsmelti. ==Cīņa par izdzīvošanu== [[Image:ByzantineEmpire717AD.png|thumb|left|300px|Bizantijas impērijas teritorija ap 717. gadu]] Rezultātā 7. gadsimta otrajā pusē un 8. gadsimta pirmajā pusē Bizantijai pilnībā bija jāpārkārto savas aizsardzības un valsts pārvaldes sistēmas lai atvairītu Persijas, bet vēlāk arī arābu uzbrukumus. Persija, kas aizņēma mūsdienu Irānas teritorijas lielāko daļu, faktiski bija vienīgais nopietnais Bizantijas pretinieks visā reģionā. Sākot ar [[Sasanīdu dinastija]]s valdīšanas sākumu Persijā (224.g.), šis Bizantijas godkārīgais un ambiciozais austrumu kaimiņš ar apskaužamu regularitāti tai uzbruka neskaitāmas reizes. Līdz pat 7. gadsimta sākumam, Bizantijai šos uzbrukumus, tāpat kā dažādu citu klejotāju ordu sirojumus, izdevās vairāk vai mazāk atvairīt. Tomēr, 614. gadā persiešiem beidzot izdevās sagrābt [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un [[Damaska|Damasku]], bet pēc tam tie atņēma Bizantijai arī Ēģipti – galveno maizes klēti vēl Romas impērijas varenības laikā. Tie Bizantijai bija ne tikai sāpīgi zaudējumi, bet faktiski arī pakāpeniska tās norieta sākums. Tiesa, 622. gadā Bizantijai ne tikai izdevās zaudēto daļēji atgūt, tā īslaicīgi pat iebruka Persijā un izpostīja tur vairākas stratēģiskas pilsētas un reģionus, neskatoties pat uz to, ka šinī pat laikā persieši ar [[Avāri|avāru]] palīdzību bija uzsākuši ilgstošu Konstantinopoles aplenkšanu. Nemitīgos karos abas puse – Bizantija un Persija, 7. gadsimta sākumā bija novājinājušās. Kā tas vēsturē daudzkārt bijis, kādas citas valstis to vien tikai gaida, kad spēcīgākie sāncenši cīņā būs viens otru krietni nokausējuši. Tiešām, kamēr Bizantija un Persija viena otru nežēlīgi plosīja, to uzmanībai bija paslīdējusi garām trešā kaimiņa – arābu, rosīgā gatavošanās kļūt par jauno Vidusjūras reģiona saimnieku. Bizantija ar arābu ambīcijām visā nopietnībā saskārās, kad arābi 674.-678. g. aplenca Konstantinopoli un atkārtoja to vēlreiz 717.-718. g. Tomēr Bizantiešiem šajā laikā vēl bija visai efektīvi aizsardzības līdzekļi. Piemēram, „[[grieķu uguns]]”, kuras pamatā bija [[nafta]]s, [[Sērs|sēra]] un nedzēstu [[Kaļķi|kaļķu]] maisījums, kas dega pat zem ūdens. Bizantiešu kuģi izšāva „grieķu uguni” uz arābu kuģiem no īpašām caurulēm, kas atgādināja uguns metējus. Efekts bija satriecošs - arābu kuģi dega kā lāpas. Bizantieši ļoti rūpīgi glabāja „grieķu uguns” noslēpumu - pat mūsdienās tās sastāvs nav precīzi zināms. Pateicoties maksimālam spēku sasprindzinājumam, stipri nocietinātajai galvaspilsētai Konstantinopolei un talantīgajiem Bizantijas karavadoņiem, impērijai izdevās šoreiz ienaidniekus sagraut un izdzīvot. Arī arābu impērija devītajā gadsimtā sadalījās vairākos neatkarīgos [[Kalifāts|kalifātos]] un pārstāja pastāvēt kā vienota lielvara. Bizantijas pretestībai Itālijā un [[Grieķija|Grieķijā]] pret barbaru uzbrukumiem bija liela nozīmē vēlākās Rietumeiropas politiskās struktūras attīstībā. Bizantijas protekcija apmēram 500 gadu laikā, deva iespēju [[viduslaiki|viduslaiku]] Romai nostiprināties un attīstīties kā katolicisma centram, vienlaicīgi saglabājot un ļaujot daļēji atjaunoties arī Grieķijas un Romas kultūras mantojumam, līdz barbaru tautas sasniedz tādu attīstības līmeni lai negrautu un vismaz daļēji turpinātu pārņemt šo mantojumu kā savas kultūras sastāvdaļu, kā tas bija vēl Romas ziedu laikos. Pakāpeniski atveseļojās arī pašas Bizantijas saimniecība, impērija atjaunoja savus spēkus un 10. gadsimta sākumā tā sāka atgūt daļu zaudēto teritoriju. Atkarota tika Mazāzijas dienvidaustrumu daļa, slāviem tika atņemtas to sagrābtās Grieķija, Maķedonija un Trāķija. Atplauka arī kultūras dzīve - atjaunojās darbs pie senajiem manuskriptiem, turpinājās pētījumi matemātikā un astronomijā, tika attīstīta izglītība. Mākslā bija vērojama atgriešanās pie klasiskā stila. Arvien intensīvāka kļuva ārējā tirdzniecība Vidus un Melnajā jūrās. ==Bizantijas iekšējās pretrunas un novājināšanās== [[Image:1025AD.png|thumb|right|300px|Bizantijas impērijas teritorija ap 1025. gadu]] Cīnoties par savu izdzīvošanu, Bizantijas ne vienmēr pievērsa pienācīgu uzmanību progresīvām izmaiņām pārējā pasaulē. Paātrinājās tehniskā, ekonomiskā un kultūras attīstība Eiropā. Augsts zinātnes un kultūras attīstības līmenis tika sasniegts arī [[Islāms|islāma]] pasaulē. Diemžēl Bizantijā šie kaimiņu sasniegumi nereti netika nedz pienācīgi novērtēti, nedz pārņemti. Drīzāk otrādi, pēc imperatora [[Bazils II|Bazila II]] nāves impērijas tronī viens pēc otra kāpa virkne vāju imperatoru, kuri nejuta notiekošās pārmaiņas pasaulē un neveica valstī nepieciešamos pārkārtojumus. Visvairāk šādi pārkārtojumi bija vajadzīgi armijā, kura joprojām bija organizēta pēc decentralizēta reģionālā principa, kas bija optimāls [[Arābi|arābu]] ekspansijas laikā 9. gadsimtā, bet kļuva neatbilstošs situācijai 11. gadsimtā. Līdz ar to arī Bizantijas gadījumā, tāpat kā Rietumromā un citās senākās civilizācijās, mēs sastopamies ar vienu no lielākajiem katras civilizācijas, tautas vai valsts izdzīvošanas draudiem – progresa apstāšanos un stagnāciju. [[Inovācija]]s, jaunas pieejas, radoša domāšana ilgstoši nebija skārušas ne [[Tehnoloģija|tehnoloģiju]], ne impērijas politekonomisko struktūru. Sekas nelika sevi ilgi gaidīt - seldžuku [[Turki|turki]] 1071.g. sagrāva iesūnojušo impērijas armiju un sagrāba lielāko daļu [[Mazāzija|Mazāzijas]]. Militārās neveiksmes sakrita ar [[kristietība|kristīgās]] reliģijas šķelšanos starp Bizantijas ortodoksālo baznīcu un Romas (latīņu) katolicismu. Novājinātā Konstantinopole 1204. gadā arī krita, ne turku, bet Krusta karu laikā krustnešu rokās un tie šeit nodibināja katoļu baznīcas atbalstītu latīņu impēriju. Bizantieši 1261.g. Konstantinopoli atguva un atjaunoja imperatora varu pār Bizantiju. Tomēr tā vairs nekad nebija kādreizējā varenā Bizantija. Situācija tās lauksaimniecībā bija jūtami pasliktinājusies, impērijas finansu resursi bija izsīkuši, tirdzniecības centri bija novirzījušies uz Itālijas pilsētām – galvenokārt [[Venēcija|Venēciju]] un [[Dženova|Dženovu]], kurām no šī brīža arvien vairāk pieauga ietekme arī uz Bizantijas politiku. Būtībā Bizantija savu politisko patstāvību bija gandrīz pilnībā zaudējusi. ==Impērijas sabrukums== [[Image:Byzantine 1400.png|thumb|right|280px|Bizantijas impērijas teritorija ap 1400. gadu]] Turki, kas vairāku gadu desmitu laikā bija atņēmuši Bizantijai vienu teritoriju pēc otras, 1422. gadā nonāca arī līdz Konstantinopoles sienām un uzsāka tās aplenkšanu. Ap šo laiku Bizantijas karaspēks bija sarucis vairs līdz dažiem tūkstošiem vīru. Tomēr turku rokās Konstantinopole krita tikai 1453.gadā. Lai arī Bizantijas galvaspilsētu pirms 200 gadiem bija ieņēmuši krustneši, šoreiz pilsēta tika pilnībā izpostīta, tās iedzīvotāji noslepkavoti, izvaroti vai piespiesti bēgt. Diženā Sv.Sofijas katedrāle – Bizantijas garīgās varas simbols un arhitektūras šedevrs, drīz vien tika pārvērsta par mošeju. Tas arī bija Bizantijas impērijas gals. ==Bizantijas sabrukuma iemesli un sekas Eiropā== Pēc Konstantinopoles krišanas turku rokās, līdz mūsdienām Stambulā palicis visai maz skatāmu Konstantinopoles laika liecību. Bez slavenās [[Hāgija Sofija]] katedrāles, saglabājušās dažas mazākas baznīcas, kā arī neliels skaits atsevišķu monumentu. Viens no tiem – 5. gadsimtā uzbūvētais apmēram 5 km garais pilsētas aizsargmūris. Savukārt turkiem, kuri pēc Bizantijas pakļaušanas ieguva kontroli pār [[Bosfora šaurums|Bosfora]] un [[Dardaneļu šaurums|Dardaneļu šaurumiem]], kā arī [[Melnās jūra]]s dienvidu piekrasti, pavērās ceļš pāri Balkāniem lai nonāktu [[Panonija]]s līdzenumā. Līdz ar to Eiropa bija nonākusi nopietnu briesmu priekšā. Bija ne mazums dažādu iemeslu, kuri mudināja daudzus iekarotājus pazudināt Bizantiju. Tai skaitā daudzas šīs impērijas īpatnības, kuras to krasi atšķīra no citām civilizācijām Rietumos un Austrumos. Piemēram, laicīgās un garīgās varas vienotība, kurai nekad nav bijis analogu Rietumeiropā. Valsts un baznīca Bizantijas impērijā bija vienots veselums. Imperators un [[patriarhs]] bija laicīgais un garīgais Dieva pārstāvji vienā personā. Tai pat laikā Bizantijas valsts pārvaldē un sabiedrības apziņā, tās politekonomiskajā struktūrā, nedalīti valdīja [[Paternālisms|paternālisma]] principi, kas raksturīgs Austrumu valstīm kopš vissenākajiem laikiem. Tas ļāva Bizantijas imperatoriem iedibināt pēc būtības ambicioza totalitārisma režīmu ar tiesībām tiem iejaukties jebkuros politiskos, administratīvos, [[ideoloģija]]s, ticības vai saimnieciskajos jautājumos. Tā, tirdzniecību valstī, it īpaši ārējo tirdzniecību stingri kontrolēja valsts ierēdņi, kuri par [[Imports|importa]] un [[Eksports|eksporta]] operācijām iekasēja nodevu 10 procentu apmērā no darījuma apjoma. Amatnieku [[ģilde]]s un vairumu citu [[ražošana]]s veidu regulēja dažādi valdības apstiprināti noteikumi. Valsts regulēja [[nodarbinātība]]s un daudzus citus sabiedrības sociālos aspektus. Bizantijas augstmaņi, augstākā ierēdniecība, bagātnieki un [[garīdzniecība]] savās pilīs centās atdarināt, pat kopēt, [[Grieķija]]s kultūras tradīcijas. Tomēr plašāki impērijas sabiedrības slāņi etniskā ziņā bija visai raibi. Daudzās milzīgās valsts provinces apdzīvoja [[hazāri]], [[franki]], [[slāvi]], [[grieķi]], [[armēņi]], neskaitot desmitiem mazāku etnisko grupu. Tomēr kopumā Bizantijas sabiedrība uz tā laikmeta pasaules fona bija augsti izglītota, pat izsmalcināta. Valsts kasē vienmēr tika paredzēti pietiekami līdzekļi garīga un laicīga rakstura skolu un augstskolu organizēšanai un uzturēšanai. Tās arī tika centralizēti pārraudzītas un pārvaldītas. Atsevišķas skolas bija paredzētas sieviešu izglītībai. Bizantijas [[māksla]] un [[arhitektūra]] radīja unikālas formas un stilus. Pat savas pastāvēšanas pēdējo gadu desmitu laikā Bizantijas kultūra žilbināja Pasauli ar savām neatdarināmajām vērtībām, kas īpaši krasi kontrastēja ar tumsībā, atpalicībā un aizmirstībā iegrimušo agrīno viduslaiku Rietumeiropu. Līdz ar Bizantijas sabrukumu tās kultūras mantojums nebūt nepārstāja pastāvēt. Tā Bizantijas [[Misionārs|misionāri]] radīja slāvu tautām [[Kiriļicas alfabēts|kiriļicas alfabētu]], kas veicināja šo tautu kultūras attīstību. Bizantijas zinātnieki augstu vērtēja un rūpīgi glabāja Grieķijas kultūras sasniegumus – literārus darbus, filozofiskus sacerējumus, vēsturiskus aprakstus u.c. Viņi 14.-15. gadsimtā lielā skaitā apmeklēja Itāliju, daudzi, glābjoties no jukām un haosa brūkošajā Bizantijā, šeit apmetās arī uz pastāvīgu dzīvi. Jau kopš 10. gadsimta vidus, kad ģermāņu vadonis [[Otto I]] bija sakāvis [[Langobardi|langobardus]] Ziemeļitālijā un Pāvests viņu bija kronējis par [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas]] imperatoru, Itālijas lielākajā daļā gāja mazumā [[Nomadi|nomadu]] sirojumi. Savukārt Itālijas ziemeļu daļā, pateicoties tirdzniecības aktivizācijai, uzplauka pilsētas. Tām izdevās 12. gadsimta otrajā pusē atkarot neatkarību no Svētās Romas impērijas. Tas vēl vairāk veicināja Itālijas ziemeļu un centrālās daļas ekonomisko un kultūras uzplaukumu, kas pievilināja izglītotus cilvēkus no visa Vidusjūras reģiona gluži tāpat, kā pirms vairākiem gadsimtiem [[Atēnas]], vēlāk [[Roma]] un [[Aleksandrija]]. Šurp atceļojušie izglītotākie bizantieši, Bizantijas zinātnieki, mākslinieki un amatnieki nospēlēja nozīmīgu lomu [[Renesanse]]s aizsākumā, kas vēlāk kļuva par pamatu arī visas pārējās Eiropas tālākai attīstībai. ==Būtiskākie notikumi== *330. g. Romas imperators [[Konstantīns Lielais]] izvēlas [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] par [[Austrumromas impērija]]s galvaspilsētu *395. g. Pēc [[Teodosijs I|Teodosija I]] nāves, [[Romas impērija]]s dalījums divās kļust neatgriezenisks *491–518. g. Valda [[Anastasijs I]] *527. g. [[Justiniāns I]] kronēts par imperatoru *532-537. g. Justiniāns I uzceļ [[Sv. Sofijas katedrāle|Sv. Sofijas katedrāli]] *533–554. g. Justiniāna karaspēks, mēģinot atjaunot Romas impēriju, iekaro [[Vandaļi|Vandaļu karalisti]] Ziemeļāfrikā un [[Ostrgoti|Ostrgotu]] karalisti Itālijā *568. g. [[Lombardi]] iebrūk Itālijā, un tiek zaudēta liela Itālijas daļa. *634–641. g. [[Arābi]] iekaro [[Levante|Levanti]] un [[Ēģipte|Ēģipti]]. Sekojošās dekādēs viņi iekaro Ziemeļāfriku un [[Sicīlija|Sicīliju]]. *730–787. g. un 813–843. Reliģiskais [[ikonoklasms]]. Tā radītās nestabilitātes dēļ impērija gandrīz pilnībā zaudē Itāliju. *843–1025. g. Impērijā valda [[Maķedonijas dinastija]]. Impērija atgūst militāro spēku, un atkaro daļu zaudēto teritoriju. Bizantijas mūki saglabā un pārraksta daudzus vērtīgus [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un Romas impērijas tekstus. *1002–1018. g. Imperators [[Bazils II]] katru gadu karo pret bulgāriem ar mērķi pilnībā iznīcināt [[Bulgārija]]s valsti. *1014. g. Kleidonas (Kleidon) kauja. Bulgāru armija pilnībā iznīcināta, Bazilu II sāk saukt par Bulgāru Kāvēju. *1018. g. Bulgārija kapitulē un tiek pievienota impērijai. Bizantija atkal kontrolē visus [[Balkāni|Balkānus]] līdz [[Donava]]i. *1025. g. Bazila II nāva. Sākas impērijas pagrimums. *1054. g. [[Lielā Shizma]]. Lai arī konflikti starp Romas [[pāvests|pāvestu]] un Konstantinopoles [[patriarhs|patriarhu]] ir jau gadsimtiem seni, tieši šis gads tiek uzskatīts par kristīgās ticības sadalīšanos [[katoļi|katoļu]] un [[pareizticīgie|pareizticīgo]] ortodoksu ticībās. *1071. g. Imperators [[Romanus IV]] [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujā]] zaudē [[Seldžuku turki|Seldžuku turkiem]]. Turki ieņem lielāko daļa Mazāzijas. [[Normāņi]] iekaro pēdējās Bizantijas teritorijas Itālijā. *1081. g. [[Aleksijs I]] nodibina [[Komnēnu dinastija|Komnēnu dinastiju]]. Impērijas sabrukums tiek apturēts, uzlabojas ekonomiskā situācija. Impērija iesaistās [[Krusta karš|krusta karos]], lai ar krustnešu palīdzību atjaunotu savu varenību. *1091. g. Uzvara pār [[pečeņegi]]em Levūnijas (Levunium) kaujā. *1097. g. Impērijas un [[Pirmais krusta karš|Pirmā krusta kara]] krustnešu karaspēks no turkiem atkaro [[Nīkeja|Nīkeju]]. *1097-1176. g. No turkiem tiek atkarota Mazāzijas piekraste. Krustnešu [[Antiohija]]s valsts ir Bizantijas protektorāts. *1176. g. Imperators [[Manuels Komnenus]] mēģina iekarot Seldžuku turku galvaspilsētu Konju (Konya), taču ir spiests atkāpties. Miriokefalonas (Myriokephalon) kauja izbeidz Bizantijas mēģinājumus atkarot [[Anatolija]]s līdzenumu no turkiem. *1180. g. Manuela Komnena nāve. Atsākas impērijas sabrukums. *1185. g. Bulgāru sacelšanās ir veiksmīga, un Bizantija zaudē kontroli pār viņu zemēm. *1204. g. Krustneši iekaro Konstantinopoli un izveido [[Latīņu impērija|latīņu impēriju]]. *1261. g. Bizantijas impērijas mantinieces, [[Nīkejas impērija]]s valdnieks [[Mihails Paleologs]] iekaro Konstatntinopoli un padzen krustnešus. *1453. g. [[Osmāņu turki]] iekaro Konstantinopoli. Kaujā krīt pēdējais Bizantijas imperators [[Konstantīns XI]] un Bizantijas impērija beidz pastāvēt. ==Ārējās saites== [http://www.fordham.edu/halsall/byzantium/ Par Bizantiju internetā] [http://www.metmuseum.org/explore/Byzantium/time.html Bizantijas laikmets] [http://www.metmuseum.org/explore/Byzantium/byzhome.html Bizantijas spožums] [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[Category:Bizantija]] [[Category:Izzudušas valstis]] [[ar:إمبراطورية بيزنطية]] [[be:Бізантыйская імпэрыя]] [[bg:Византийска империя]] [[bs:Bizantijsko carstvo]] [[cs:Byzantská říše]] [[da:Østromerske Kejserdømme]] [[de:Byzantinisches Reich]] [[el:Βυζαντινή αυτοκρατορία]] [[en:Byzantine Empire]] [[eo:Bizanca imperio]] [[es:Imperio Bizantino]] [[fa:بیزانس]] [[fi:Bysantin valtakunta]] [[fr:Empire byzantin]] [[gl:Imperio bizantino]] [[he:האימפריה הביזנטית]] [[hr:Bizant]] [[hu:Bizánci Birodalom]] [[id:Kekaisaran Romawi Timur]] [[it:Impero Romano d'Oriente]] [[ja:東ローマ帝国]] [[ka:ბიზანტია]] [[ko:비잔티움 제국]] [[la:Imperium Romanum Orientale]] [[lt:Bizantija]] [[nl:Byzantijnse Keizerrijk]] [[no:Det bysantinske riket]] [[pl:Cesarstwo bizantyjskie]] [[pt:Império Bizantino]] [[ro:Imperiul Bizantin]] [[ru:Византийская империя]] [[sk:Byzantská ríša]] [[sl:Bizantinsko cesarstvo]] [[sr:Византијско царство]] [[sv:Bysantinska riket]] [[tl:Silangang Imperyong Romano]] [[tr:Bizans İmparatorluğu]] [[uk:Візантійська імперія]] [[zh:拜占庭帝国]] 11249 33791 2006-03-14T08:28:30Z Feens 37 Aimari, Feens, izmantojot - [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Wiphala-flag-2003-%2801%29.png] + [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Morales_20060113_02.jpg] + [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Fotoart06.jpg] + [http://commons.wikimedia. Aimari, Feens, izmantojot - [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Wiphala-flag-2003-%2801%29.png] + [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Morales_20060113_02.jpg] + [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Fotoart06.jpg] + [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Bolivia_aymara_praying_loc.jpg] 11250 33862 2006-03-14T16:51:28Z Dekaels 268 '''Elzasieši''' ir [[Francija|Francijas]] [[Elzasa|Elzasas]] vēsturiskā apgabala (Lejas un Augšreinas [[departamenti]]) pamatiedzīvotāji. Pieder pie [[Lielās eiropeīdās rase|Lielās eiropeīdās rases]], Viduseiropas tipa. Runā [[vācu valoda|vācu valodas]] [[alemaņu dialekts|alemaņu dialektā]]([[lotringieši]] runā vācu valodas franku izloksnēs). Senāko elzasiešu un lotringiešu etnisko pamatu ir veidojušas [[ķelti|ķeltu]] ciltis: [[rauraki]], [[sekvani]], [[tulingi]] un [[mediomatriki]]. 4. gs. otrajā pusē [[ģermāņu ciltis]] [[alemaņi]] asimilēja vietējos Elzasas iedzīvotājus, bet [[franki]] - [[Lotringa|Lotringas]]. No 16. gs. sāka izplatīties [[franču valoda]], kam par iemeslu bija franču-[[hugenoti|hugenotu]] emigrācija uz Elzasu un Lotringu. Pēc [[Trīsdesmit gadu karš|Trīsdesmit gadu kara]] 1648. g. Elzasa tika pievienota Francijai. Pēc Francijas sakāves [[franču-prūšu karš|franču-prūšu karā]], Elzasa un Lotringa nonāca [[Vācija|Vācijas]] sastāvā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pas. kara]] Elzasa un Lotringa atkal nonāca Francijas sastāvā. [[Category:Pasaules tautas]] 11251 39935 2006-04-12T03:53:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[bg:Фарьорци]], [[da:Færing]], [[de:Färinger]] {{Tauta| attēls=| tauta=Føroyingar| skaits=80 000 - 90 000| vieta=[[Farēru salas]], [[Dānija]]| valoda=[[farēru valoda]]| reliģija=[[luterānisms]]| grupas=???| radi=farēri ir [[ģermāņi]], tiem tuvu radniecīgi [[islandieši]], [[dāņi]], [[norvēģi]], [[zviedri]] }} '''Farēri''' (arī '''farērieši''', '''fērieši''', pašnos. ''Føroyingar'') ir [[Farēru salas|Farēru salu]] pamatiedzīvotāji. Pieder pie [[Lielās eiropeīdās rases]], [[Atlantijas-Baltijas tips|Atlantijas-Baltijas tipa]]. Kopā ar [[dāņi|dāņiem]] ir augumā zemākie no [[skandināvu tautas|skandināvu tautām]]. Runā [[farēru valoda|farēru valodā]], kura ietilpst [[Indoeiropiešu valodu saime|indoeropiešu saimes]] [[ģermāņi|ģermāņu]] grupas skandināvu apakšgrupā. Ierindojama starp [[Norvēģija|Norvēģijas]] R dialektiem un [[islandiešu valoda|islandiešu valodu]]. Farēri ir [[vikingi|vikingu]] (R Norvēģijas) pēcteči, kuri ieradās salās 9. gs., pirms tam sajaucoties ar [[Šetlendu salas|Šetlendu]] un [[Orkneju salas|Orkneju salu]] [[ķelti|ķeltu]] iedzīvotājiem. [[Etnonīms]] farēri ir saistīts salu nosaukumu, kurš tiek tulkots dažādi - spalvu salas, tālās salas, aitu salas u.c. 1035. g. salas kļuva par Norvēģijas kroņa lēni, bet no 14. gs. beigām bija Norvēģijas un [[Dānija|Dānijas]] karaļu kopīgs īpašums. 1814. g. nonāca Dānijas sastāvā. 1948. g. Farēru salas ieguva pašpārvaldes tiesības. [[Category:Pasaules tautas]] [[bg:Фарьорци]] [[da:Færing]] [[de:Färinger]] [[en:Faroese people]] 11252 48682 2006-06-01T22:05:10Z 80.202.76.41 {{Tauta| attēls=| tauta=Friezen| skaits=~1 500 000| vieta=[[Frīzlande]]| valoda=[[frīzu valoda]]| reliģija=[[protestantisms]]| grupas=???| radi=frīzi ir [[ģermāņi]] }} '''Frīzi''' ir tauta [[Nīderlane|Nīderlandē]], pamatā [[Frīzlande|Frīzlandes]] provincē, daļēji [[Groningena|Groningenas]] provincē un [[Ziemeļfrīzu salas|Ziemeļfrīzu salās]], kā arī [[Vācija|Vācijā]] (ZR, Ziemeļfrīzu salās, [[Helgolande|Helgolandē]]). Pieder pie Lielās eiropeīdās rases Atlantijas-Baltijas tipa. Runā [[holandiešu valoda|holandiešu valodai]] radniecīgajā [[frīzu valoda|frīzu valodā]], kura pieder pie [[indoeiropiešu saime]]s [[ģermāņi|ģermāņu]] apakšgrupas rietumu atzara. Rakstības pamatā [[latīņu alfabēts]]. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos, ģermāņu ciltis frīzi dzīvoja visā D un DA [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūras]] piekrastē, apdzīvoja arī plašus apgabalus līdz pat [[Zēlande|Zēlandei]] DR. Iespējams ka [[etnonīms|etnonīma]] frīzi (''fry'' 'brīvs') [[etimoloģija]] radās laikā, kad notika sīva frīzu pretestība [[romieši|romiešu]] centieniem iekarot šīs zemes (rom. avotos - ''Friisi'', ''Frisones'' vai ''Frisiones''). Pirmatnējā frīzu etniskā teritorija [[viduslaiki|viduslaikos]] sadalījās atsevišķos apgabalos. 11.-13. gs. R apgabali (ieskaitot t.s. R.Frīzlandi) tika iekļauti Holandes grāfistē. Vidus Frīzlande faktiski līdz 16. gs. sākumam saglabāja savu neatkarību, līdz 16. gs. tika iekļauta [[Nīderlande|Nīderlandes]] sastāvā. Mūsdienu Nīderlandē Frīzlandes apgabals saglabā kultūras autonomiju. Patstāvīgo grāfisti A.Frīzlandi 18. gs. sagrāba [[Prūsija]]. [[Category:Pasaules tautas]] [[da:Friserne]] [[de:Friesen]] [[en:Frisians]] [[et:Friisid]] [[fi:Friisit]] [[fr:Frisons]] [[fy:Friezen]] [[it:Frisoni]] [[nl:Friezen]] [[no:Frisere]] [[pl:Fryzowie]] [[pt:Frísios]] [[ru:Фризы]] [[no:Frisere]] 11253 33857 2006-03-14T16:32:07Z Dekaels 268 {{Tauta| attēls=[[Image:GREEKS.JPG|300px]]| tauta=Έλληνες| skaits=~14 500 000| vieta=[[Grieķija]]:<br> &nbsp;&nbsp; 11 000 883 (2003. g. dati) [[Kipra]]:<br> &nbsp;&nbsp; 689 471 (2001. g. dati)<br> [[ASV]]:<br> &nbsp;&nbsp; 1 153 307 (2000. g. dati) [[Austrālija]]:<br> &nbsp;&nbsp; 375 703 (2001. g. dati) [[Vācija]]:<br> &nbsp;&nbsp; 316 000 <br> [[Gruzija]]:<br> &nbsp;&nbsp; 15 500 (2002. g. dati) [[Kanāda]]:<br> &nbsp;&nbsp; 215 105 (2001. g. dati) [[Lielbritānija]]:<br> &nbsp;&nbsp; 200 000 [[Krievija]]:<br> &nbsp;&nbsp; 128 000<br> [[Albānija]]:<br> &nbsp;&nbsp; 106 000 <br> [[Ukraina]]:<br> &nbsp;&nbsp; 92 000 [[Uzbekistāna]]: 9 500<br> [[Dienvidāfrika]] 50 000 (2002. g. dati)| valoda=[[grieķu valoda]]| reliģija=[[pareizticība]], ir arī [[katolicisms|katoļi]] un [[protestantisms|protestanti]], [[islāms|musulmaņi]], [[ateisms|ateisti]]| grupas=???| radi= grieķi ir [[indoeiropieši]] }} '''Grieķi''' (pašnos. ''Έλληνες'') ir[[Grieķija|Grieķijas]] un [[Kipra|Kipras]] pamatiedzīvotāji. Pieder pie Lielās eiropeīdās rases Vidusjūras apakšrases. Runā [[grieķu valoda|jaungrieķu valodā]], kura veido atsevišķu apakšgrupu Indoeiropiešu valodu saimē. Raksības pamatā ir [[grieķu alfabēts]]. Literārā valoda izveidojušies 19. gs. vidū. Pēc reliģiskās piederībs pieskaitāmi pareizticīgajiem. Grieķu nācijas etnisko pamatu ir veidojusi sengrieķu tautība, kura sāka veidoties 2. g.t. p.m.ē. pēc [[jonieši|joniešu]], [[ahaji|ahaju]], [[eolieši|eoliešu]] un [[doieši|doriešu]] cilšu pārcelšanās uz [[Balkānu pussala|Balkānu pussalas]] dienvidiem, [[Egejas jūra|Egejas jūras]] salām un [[Mazāzijas pussala|Mazāzijas pussalas]] rietumu piekrasti, asimilējot vietējās tautas([[pelasgi|pelasgus]] u.c.). Vienota grieķu kultūra izveidojās laikā, kad notika [[Melnā jūra|Melnās]] un [[Vidusjūra]]s kolonizācija (8.-6. gs. p.m.ē.). Nosaukums "helēņi", ar kuru sākumā tika identificēta cilts kas apdzīvoja Hellādu ([[Tesālija|Tesālijas]] apgabalu), izplatījās uz visiem grieķiski runājošiem iedzīvotājiem (šajā nozīmē pirmoreiz lietots tika 7. gs. p.m.ē.). Acīmredzot iesākumā [[etnonīms]] 'grieķi' tika attiecināts uz vienu no Ziemeļgrieķijas ciltīm, atvasinot [[Boijotija|Boijotijas]] pilsētas Graijas nosaukuma. Vēlāk to piesavinājās [[romieši]], domājams pēc kontaktiem ar Ziemeļgrieķijas piekrastes iedzīvotājiem un attiecināja to uz visiem helēņiem. [[Hellēnisms|Hellēnisma]] periodā, ap 3. gs. p.m.ē., izveidojās un izplatījās, izspiežot vietējos dialektus, vienota grieķu valoda - [[koinē]]. Senie grieķi radīja augsti attīstītu antīko civilizāciju, kurai bija liela loma [[Eiropa]]s un [[Tuvie austrumi|Tuvo austrumu]] attīstībā. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] grieķi veidoja [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] kodolu un oficiāli saucās romeiji(romieši). Pakāpeniski viņi asimilēja no ziemeļiem migrējošos [[trāķieši|trāķiešus]], [[ilīrieši|ilīriešus]], [[ķelti|ķeltus]], [[valahi|valahus]], [[slāvi|slāvus]] un [[albāņi|albāņus]]. [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] valdīšanas laiks Balkānos (15. gs. - 19. gs. pirmā puse) atstāja lielu ietekmi uz grieķu materiālo kultūru un valodu. 18. gs. beigās Grieķijā sākās nacionālās atbrīvošanas kustība, kurai bija liela nozīme dažādu grieķijas apgabalu atšķirību izzušanā un vienotas grieķu nācijas izveidē. Nacionālās atbrīvošanas kara laikā (1821.-29. g.) tika izveidota Grieķijas valsts. [[Category:Pasaules tautas]] [[ar:إغريق]] [[bg:Гърци]] [[cs:Řekové]] [[da:Grækerne]] [[de:Griechen]] [[el:Έλληνες]] [[en:Greeks]] [[eo:Greci]] [[hr:Grci]] [[it:Greci]] [[ka:ბერძნები]] [[la:Graeci]] [[nl:Grieken]] [[pl:Grecy]] [[ru:Греки]] [[sl:Grki]] 11254 51850 2006-06-25T00:40:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Islantilaiset]] {{Tauta| attēls=| tauta=Islendingar| skaits=~300 000| vieta=[[Islande]]:294 000<br> [[Kanāda]]:75 000<br> [[ASV]]:50 000<br>| valoda=[[islandiešu valoda]]| reliģija=[[luterānisms]]| grupas=???| radi=islandieši ir [[ģermāņi]], tiem tuvu radniecīgi [[dāņi]], [[fērieši]], [[norvēģi]], [[zviedri]] }} '''Islandieši''' (pašnos. ''islendingar'') ir [[Islande|Islandes]] pamatiedzīvotāji. Pieder pie Lielās eiropeīdās rases, Atlantijas-Baltijas tipa. Runā [[islandiešu valoda|islandiešu valodā]], kura ietilpst [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[ģermāņu valodas|ģermāņu]] grupas [[Skandināvija]]s atzarā. Dialektu islandiešu valodai nav, pastāv vienīgi zvejnieku žargons - flandramols, kurš izveidojās kontaktējoties ar citu valstu zvejniekiem. Rakstības pamatā [[latīņu alfabēts]]. Islandiešu [[etnoģenēze]] un etniskā vēsture ir labi zināmas: vēsturiskajā avotā - "Grāmata par zemju ieņemšanu" (12.-13. gs.), ir pieminēti četri simti pirmo ieceļotāju vārdi 9.-10. gs.(pārsvarā [[norvēģi|norvēģu]]), kuri izveidoja savus ciemus piekrastes zemienēs un upju ietekās. Daļa iedzīvotāju ir no [[Britu salas|Britu salām]], galvenokārt [[Īrija|Īrijā]] sagūstīti vergi. Skandināvu un [[ķelti|ķeltu]] izcelsmes iedzīvotāji kļuva par islandiešu etnisko pamatu. Ar 930. g. tiek datēta pirmā vispārējā Islandes tautas sapulce - [[altings]]. Pirmais "tautvaldības" gadsimts (930-1030), ir pats spilgtākais [[Islandes vēsture]]s posms, islandiešu [[sāga|sāgu]] rašanās laiks, kuras tika pierakstītas 12.-13. gs. Visa turpmākā islandēšu etniskās pašapziņas attīstība notika tieši šo tradīciju iespaidā. 1000. gadā altingā brīvprātīgi tika pieņemta [[kristietība]] (bez pagānisko rituālu izskaušanas), 11.-12. gs. tika dibināti [[katolicisms|katoļu]] klosteri, kas kļuva par islandiešu rakstītās kultūras glabātājiem un izplatītājiem. 13.-14. gs. izveidojās islandiešu etniskā kopība. No 1264. g. Islande nokļuva [[Norvēģija|Norvēģijas]] atkarībā, bet 1380. g., kopā ar Norvēģiju - [[Dānija|Dānijas]] pakļautībā. Viena no islandiešu dāniskošanas formām bija baznīcas reformācija 1540. g., piespiedu luteriskās ticības ieviešana un klosteru izlaupīšana (zemju atņemšana un islandiešu rakstu avotu izvešana). 17. gs. par oficiālo Islandes valodu kļuva [[dāņu valoda]]. Kā pretnostatījumu savas kultūras dāniskošanai, islandieši izkopa savu valodu, vēsturi un kultūru. No 18. gs. otrās puses islandieši centās izskaust no savas valodas dāņu valodas aizguvumus un leksiku. Tas bija par iemeslu veco valodas formu nostiprināšanai valodā un valodas izolācijai no citām [[skandināvu valodas|skandināvu valodām]], [[analfabētisms|analfabētisma]] izskaušanai un radu rakstu atjaunošanai līdz pat pirmajiem ieceļotājiem. Islandiešu valoda ir saglabājusi tik arhaiskas iezīmes, ka jebkurš islandietis bez grūtībām saprot [[viduslaiki|viduslaiku]] islandiešu literatūru. Ar to pašu ir saistīts arī tas, ka [[antroponīms|antroponīmos]] tiek lietoti tikai vārds un tēva vārds, saskaņā ar īpašu likumu - "neviens nedrīkst pieņemt uzvārdu" (islandiešiem tas sastopams ļoti reti). 1855. g. islandieši panāca likumu par preses brīvību (islandiešu valodā), 1859. g. - tiesības publicēt likumus islandiešu valodā, 1874. - autonomiju (neatkarību kopš 1944.). [[Category:Pasaules tautas]] [[cy:Islandwyr]] [[en:Icelanders]] [[fi:Islantilaiset]] [[ja:アイスランド人]] [[pl:Islandczycy]] 11255 33804 2006-03-14T11:07:22Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bizantija]] 11256 33805 2006-03-14T11:07:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bizantija]] 11257 33807 2006-03-14T11:10:41Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Bizantija]] - [[Rietumromas impērija]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Bizantija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis IV gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis VI gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11258 33808 2006-03-14T11:11:09Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Bizantija]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Bizantija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis V gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis VII gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11259 35163 2006-03-19T15:31:44Z YurikBot 213 robot Adding: bg '''Paleogrāfija''' (no [[grieķu valoda|grieķu]] ''palaiós'' 'sens' un ''graphein'' 'rakstīt') ir zinātne, kas pēta dažādu laiku [[manuskripts|manuskriptus]], to burtu formu, veidošanas paņēmienus, saīsinājumus u.c. īpašības. Paleogrāfija īpaši pēta [[viduslaiki|viduslaiku]] un [[antīkā kultūra|antīkos]] manuskriptus dažādās valodās (piemēram, [[grieķu valoda|grieķu]], [[latīņu valoda|latīņu]], [[slāvu valodas|slāvu]], [[ēģiptiešu valoda|ēģiptiešu]] u.c.). [[Category:Paleogrāfija]] [[bg:Палеография]] [[cs:Paleografie]] [[da:Palæografi]] [[de:Paläografie]] [[en:Palaeography]] [[fi:Paleografia]] [[fr:Paléographie]] [[it:Paleografia]] [[lb:Paläographie]] [[nl:Paleografie]] [[pl:Paleografia]] [[pt:Paleografia]] [[ru:Палеография]] [[sl:Paleografija]] [[sv:Paleografi]] 11261 42312 2006-04-29T02:57:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[la:Othinus]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Odins''' ([[senislandiešu valoda|senislandiešu]] ''Óðinn'') [[senskandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir augstākais dievs. Daudzos mītos Odins saistīts ar gudrību un dzeju (Odins atdeva aci, lai varētu padzerties no [[Mīmirs|Mīmira]] gudrības avota, deva [[āsi|āsiem]] un "tiem, kas spēj radīt" [[poēzijas medalus|poēzijas medalu]]). Odins ir galvenais [[āsi|āsu]] dievs. Kopā ar brāļiem viņš piedalās zemes radīšanā, savukārt kopā ar [[Hēnirs|Hēniru]] un [[Loki]] atdzīvina pirmos cilvēkus, kas sākotnēji redzami koku veidolā ([[Asks un Embla]]). Odinu saista ar [[mežonīgās medības|mežonīgo medību]] motīvu – viņš [[einheriji|einheriju]] karaspēka priekšgalā vētru laikā auļo pa debesīm. Tas sasaucas arī ar [[Snorre Sturlusons|Snorres Sturlusona]] [[Jaunākā Eda|Jaunāko Edu]], kur aprakstīts, kā Odins [[Valhalla|Valhallā]] sagaida kritušos karotājus (einherijus), ko vēlāk sagatavo pēdējai kaujai – [[Ragnaroks|Ragnarokam]]. Odins ir arī kara dievs, kas dažkārt ietekmē kaujas gaitu ar [[valkīras|valkīru]] palīdzību. Odins ir analogs rietumģermāņu [[Vodans|Vodanam]]. ==Mīti== ===Izcelsme un attiecības ar citiem dieviem un mītiskām būtnēm=== Saskaņā ar [[Jaunākā Eda|Jaunāko Edu]] Odins ir dieva [[Bors (dievs)|Bora]] un [[jotuni|jotuna]] [[Veltorns|Veltorna]] meitas [[Bestla]]s dēls, [[Vē]] un [[Vili]] brālis. Kopā ar brāļiem viņš sakāva sala milzi [[Īmirs|Īmiru]] un radīja [[Midgarda|Midgardu]] no tā ķermeņa. Odina sieva ir [[Friga]], no kuras viņam ir dēls [[Baldrs]]. Nozīmīgākais Odina dēls ir [[Tors]] (no [[Jerda]]s), un viņam ir arī citi dēli – [[Vidars]] no [[Grida]]s, [[Heimdals]] no deviņām [[Ēgirs|Ēgira]] meitām u.c. Odins iet bojā Ragnarokā, kad viņu aprij vilks [[Fenrirs]]. ===Rūnu atklāšana=== Saskaņā ar [[Poētiskā Eda|Poētisko Edu]] Odins ir [[rūna|rūnu]] alfabēta atklājējs. Viņš, uzdurts uz paša sķēpta, tika pakārts [[Igdrasils|Igdrasilā]], kurā karājās deviņas dienas un naktis, kuru laikā iemācījās deviņas (vēlāk – 18) maģiskas dziesmas un 18 rūnas. ==Odina vārdi== Saskaņā ar skaldu tradīciju (bieži tēli tika apzīmēti netieši) Odinam. Jaunākajā Edā parādās vārds ''Alföðr'' ("visa tēvs"), citur arī ''Fimbul'' ("lielais"), ''Veratýr'' ("cilvēku pavēlnieks"), ''Hangatýr'' ("pakārtais''), ''Hárr'' ("augstais"), ''Sigföðr'' ("uzvaras tēvs"), ''Fjölsviðr'' ("lielais gudrībā"), ''Grímnir'' ("maskas slēptais"), ''Hárbarðr'' ("sirmā bārda"), ''Atríðr'' ("jātnieks"), ''Váfuðr'' ("klejotājs") utt. ==Odina atribūti== Odina atribūts ir [[Sleipnirs]], astoņkājainais zirgs, un [[Mīmirs|Mīmira]] galva, kas pareģo nākotni, kā arī rūķu sķēps [[Gungnirs]], kas vienmēr trāpa mērķī (kad Odins šo sķēpu iemet [[vāni|vānu]] karapulkā, sākas pirmais karš – starp vāniem un āsiem), maģisks zelta gredzens [[Draupnirs]], no kura katru devīto nakti parādās astoņi jauni gredzeni, htoniskas būtnes: divi kraukļi [[Hugins]] ("doma") un [[Munins]] ("atmiņa"), divi vilki [[Geri]] ("alkatība") un [[Freki]] ("rijība"). Odins mitinās [[Asgarda|Asgardā]] ([[Gladsheima|Gladsheimā]], [[Valaskjalva|Valaskjalvā]] un [[Valhalla|Valhallā]]). No sava troņa [[Hlidskjalvs|Hlidskjalva]], kas atrodas Valaskjalvā, Odins var redzēt visu, kas notiek pasaulē. [[Category:Dievu valdnieki]] [[Category:Gudrības dievi]] [[Category:Kara dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[als:Wotan]] [[ang:Wōden]] [[bg:Один]] [[ca:Odin]] [[cs:Ódin]] [[da:Odin]] [[de:Odin]] [[el:Οντίν]] [[en:Odin]] [[eo:Odino]] [[es:Odín]] [[et:Odin]] [[fi:Odin]] [[fr:Odin]] [[he:אודין]] [[hr:Odin]] [[hu:Odin]] [[is:Óðinn]] [[it:Odino]] [[ja:オーディン]] [[ka:ოდინი]] [[la:Othinus]] [[lb:Odin]] [[lt:Odinas]] [[nl:Odin]] [[nn:Odin]] [[no:Odin]] [[pl:Odyn]] [[pt:Odin]] [[ro:Odin]] [[ru:Один]] [[simple:Odin]] [[sl:Odin]] [[sr:Один]] [[sv:Oden]] [[tr:Odin]] [[uk:Одін]] [[zh:奥丁]] 11262 33835 2006-03-14T15:33:08Z Tail 13 [[Category:Dievi]] [[Category:Skandināvu mitoloģija]] 11263 33836 2006-03-14T15:33:38Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] [[Category:Reliģija]] 11264 36882 2006-03-25T22:56:29Z Juzeris 23 precizēju kat. [[Category:Mitoloģija]] [[Category:Skandināvija|Mitoloģija]] 11265 33838 2006-03-14T15:34:22Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Skandināvu mitoloģija]] 11266 33851 2006-03-14T16:13:53Z Dekaels 268 11267 33853 2006-03-14T16:17:24Z Creep 473 11268 33854 2006-03-14T16:21:19Z Creep 473 11269 37048 2006-03-26T14:20:54Z Creep 473 [[Vācija]]s kompānija ''Heckler und Koch'' ir izstrādājusi vairākus interesantus [[ložmetējs|ložmetējus]], kas izceļas ar savu savdabīgumu. Viens no tiem ir 5.56 mm kalibra vieglais ložmetējs '''HK 73''', kas ir [[HK 23]] pēctecis. Ir līdzības arī ar [[HK 13]]. Tas ir ļoti īpatnējs tāpēc, ka izmanto īpašu munīcijas kasti. Kaut gan tas izmanto šaušanu no aizslēgta aizslēga (kā G3), tas ir ļoti rets un maz aprakstīts ierocis. Informācijas par to ir ļoti maz un arī pārdošanas apmēri ir nelieli. [[Image:HK73.jpg|thumb|right|300px|HK 73]] == Parametri == *Tips: Vieglais [[ložmetējs]] *Ražotājvalsts: [[Vācija]] *Gads: 198x *Kalibrs: 5.56 mm *Munīcija: 5.56 x 45 mm [[NATO]] *Padeve: 150 ložu kaste == Vēsture == Šī ieroča izstrādes sākumi saistās ar 80 gadu sākumu. 1984. gada Decembrī ''HK Rudolf Brandl'' un ''Heinz Matt'' iesniedz [[ASV]] patenta pieteikumu neposmotās munīcijas padeves sistēmai priekš HK 73, 1988. gada Maijā šis patents arī tiek reģistrēts. Šī unikālā neposmoto 150 ložu kaste patiesībā sacentās arī ar FN M249 ''DARPA'' testēšanā priekš ASV izdotajiem ''SAW''. Šī kaste pēc formas ir līdzīga posmotās munīcijas kastei, tomēr pēc darbības principa ir pilnīgi savādāka. [[Image:HK73box.jpg|thumb|left|300px|HK 73 munīcijas kaste]] == Raksturojums == Šis ierocis ir aprīkots ar [[divkājis|divkāji]] un 4x tēmēkli. Stobra caurules nomaiņa notiek ar rokturīti, kas pie tās ir piestiprināts, ir arī nolokāms pārnēsājamais rokturis (tāds pats kā [[HK 21e]]). To var izmantot kā policijas vai citu militāro aprindu ložmetēju, bet kopumā tas ir ļoti maz pārdots ierocis, kaut gan tas ir precīzāks gan par FN Minimi, gan Negev un citiem tā paša kalibra ložmetējiem. Ir cilvēki, kas šo ložmetēju augstu novērtē, bet ir arī tādi, kas uzskata, ka to nemaz nedrīkst pieskaitīt pie ložmetējiem, jo tas nav barojams no patronlentes. [[Category:Ložmetēji]] 11270 33863 2006-03-14T17:08:52Z Digital1 583 11272 46186 2006-05-21T00:01:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[ilo:Marso 14]] {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''14. marts''' ir gada 73. diena pēc Gregora kalendāra (74. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 292 dienas. == Notikumi == *[[2004]] - Pāvests [[Jānis Pāvils II]] kļūst par otro visilgāk kalpojušo pāvestu *2004 - [[Vladimirs Putins]] tiek atkārtoti ievēlēts par [[Krievija]]s prezidentu == Dzimuši == *[[1804]] - [[Johans Štrauss]], austriešu komponists (miris [[1849]].) *[[1879]] - [[Alberts Einšteins]], Vācijā dzimis fiziķis, [[Nobela prēmija]]s laureāts (miris [[1955]].) *[[1958]] - [[Alberts II, Monako princis]] == Miruši == *[[1883]] - [[Kārlis Markss]], vācu politikas teorētiķis (dzimis [[1818]].) *[[2006]] - [[Lennarts Meri]], igauņu politiķis, valsts prezidents (dzimis [[1929]].) [[Category:Dienas]] [[af:14 Maart]] [[an:14 de marzo]] [[ar:14 مارس]] [[ast:14 de marzu]] [[be:14 сакавіка]] [[bg:14 март]] [[bs:14. mart]] [[ca:14 de març]] [[ceb:Marso 14]] [[co:14 di marzu]] [[cs:14. březen]] [[csb:14 strumiannika]] [[cv:Пуш, 14]] [[cy:14 Mawrth]] [[da:14. marts]] [[de:14. März]] [[el:14 Μαρτίου]] [[en:March 14]] [[eo:14-a de marto]] [[es:14 de marzo]] [[et:14. märts]] [[eu:Martxoaren 14]] [[fi:14. maaliskuuta]] [[fo:14. mars]] [[fr:14 mars]] [[fur:14 di Març]] [[fy:14 maart]] [[ga:14 Márta]] [[gl:14 de marzo]] [[he:14 במרץ]] [[hr:14. ožujka]] [[hu:Március 14]] [[ia:14 de martio]] [[id:14 Maret]] [[ie:14 marte]] [[ilo:Marso 14]] [[io:14 di marto]] [[is:14. mars]] [[it:14 marzo]] [[ja:3月14日]] [[jv:14 Maret]] [[ka:14 მარტი]] [[ko:3월 14일]] [[ku:14'ê adarê]] [[lb:14. Mäerz]] [[lt:Kovo 14]] [[mk:14 март]] [[ms:14 Mac]] [[nap:14 'e màrzo]] [[nl:14 maart]] [[nn:14. mars]] [[no:14. mars]] [[oc:14 de març]] [[os:14 мартъийы]] [[pam:Marsu 14]] [[pl:14 marca]] [[pt:14 de Março]] [[ro:14 martie]] [[ru:14 марта]] [[scn:14 di marzu]] [[se:Njukčamánu 14.]] [[simple:March 14]] [[sk:14. marec]] [[sl:14. marec]] [[sq:14 Mars]] [[sr:14. март]] [[sv:14 mars]] [[te:మార్చి 14]] [[th:14 มีนาคม]] [[tl:Marso 14]] [[tr:14 Mart]] [[tt:14. Mart]] [[uk:14 березня]] [[ur:14 مارچ]] [[vi:14 tháng 3]] [[wa:14 di måss]] [[war:Marso 14]] [[zh:3月14日]] 11273 33888 2006-03-14T18:26:11Z Neonz 33 '''Accept''' bija [[Vācija|Vācijas]] [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupa, ko 1970-to gadu sākumā izveidoja [[Udo Dirkšneiders]]. Tā tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām Vācijas grupām šajā žanrā. {{stub}} == Diskogrāfija == * ''Accept'' (1979) * ''I'm a Rebel'' (1980) * ''Breaker'' (1981) * ''Restless & Wild'' (1982) * ''Balls to the Wall'' (1983) * ''Metal Heart'' (1985) * ''Kaizoku-Ban'' (Koncertalbums, 1985) * ''Russian Roulette'' (1986) * ''Eat the Heat'' (1989) * ''Staying a Life'' (Koncertalbums, 1990) * ''Accept Live In Japan'' (Koncertalbums, 1992) * ''Objection Overruled'' (1993) * ''Death Row'' (1994) * ''Predator'' (1996) * ''All Areas - Worldwide Live'' (Koncertalbums, 1997) * ''The Final Chapter'' (Koncertalbums, 1998) * ''Rich & Famous'' (2002) == Ārējās saites == * [http://www.acceptarchive.com/ Oficiālā mājaslapa] [[Category:Smagā metāla grupas]] [[Category:Vācijas mūzikas grupas]] [[de:Accept]] [[en:Accept]] [[fi:Accept]] [[fr:Accept]] [[nl:Accept]] [[no:Accept]] [[pl:Accept]] [[sv:Accept]] 11274 33890 2006-03-14T18:27:43Z SpeedKing 402 #redirect [[Template:Inuse]] 11275 33925 2006-03-14T22:16:29Z Dekaels 268 Osvalda Špenglera attēls no en.wiki. Osvalda Špenglera attēls no en.wiki. 11276 52063 2006-06-25T23:52:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Oswald Spengler]] [[Image:Osvalds Špenglers.jpg|thumb|200px|Osvalds Špenglers]] '''Osvalds Špenglers''' (''Oswald Arnold Gottfried Spengler'', * 1880. gada 29. maijā [[Blankenburga pie Harca|Blankenburgā pie Harca]], † 1936. gada 8. maijā [[Minhene|Minhenē]]) bija [[vācieši|vācu]] vēsturnieks un filozofs. Špenglera pazīstamākais darbs ir grāmata "[[Rietumeiropas noriets]]" (''Der Untergang des Abendlandes''), kurā viņš izvirza teoriju par [[civilizācija|civilizāciju]] ciklisku rašanos, attīstību un bojāeju. Špenglers raksta, ka Rietumeiropas civilizācija atrodas norieta periodā. Špenglera idejas rada atsaucību [[nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] ideoloģijā. Paša Špenglera attieksme pret nacionālsociālismu bija divējāda - sākotnēji viņš to atbalstīja, bet vēlāk kritizēja tā nezinātniskās [[bioloģija]]s teorijas un [[antisemītisms|antisemītismu]]. {{stub}} [[Category:Vācu filozofi|Spenglers, Osvalds]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Spenglers, Osvalds]] [[de:Oswald Spengler]] [[en:Oswald Spengler]] [[es:Oswald Spengler]] [[et:Oswald Spengler]] [[fi:Oswald Spengler]] [[fr:Oswald Spengler]] [[io:Oswald Spengler]] [[ja:オスヴァルト・シュペングラー]] [[nl:Oswald Spengler]] [[no:Oswald Spengler]] [[pl:Oswald Spengler]] [[ro:Oswald Spengler]] [[ru:Шпенглер, Освальд]] [[sv:Oswald Spengler]] 11277 33927 2006-03-14T22:35:58Z Dekaels 268 Mihaila Bahtina fotoattēls. Mihaila Bahtina fotoattēls. 11278 44811 2006-05-13T21:47:04Z YurikBot 213 robot Modifying: [[zh:米哈伊尔·巴赫汀]] [[Image:Mihails Bahtins.jpg|thumb|200px|Mihails Bahtins]] '''Mihails Bahtins''' (''Михаил Михайлович Бахти́н'', * 1895. gada 17. novembrī, † 1975. gada 7. martā) bija izcils [[krievi|krievu]] [[filozofija|filozofs]], [[literatūrzinātne|literatūrzinātnieks]], [[māksla]]s teorētiķis, īpaši pievērsies [[romāns|romāna]] žanra jautājumu un vēstījuma formu izpētei. Kā literatūrzinātnieks Bahtins tiek saistīts ar [[krievu formālisms|krievu formālistiem]], viņa darbi bieži tiek salīdzināti ar [[Jurijs Lotmans|Jurija Lotmana]] darbiem. Bahtina agrīnie darbi saistāmi ar [[neokantiānisms|neokantiānismu]] un [[Ernsts Kasīrers|Ernsta Kasīrera]], [[Makss Šēlers|Maksa Šēlera]] un [[Nikolajs Hartmans|Nikolaja Hartmana]] filozofiju. Īpaši nozīmīgi ir Bahtina darbi par t.s. [[karnevāla kultūra|karnevāla kultūru]], galvenokārt darbā "Fransuā Rablē daiļrade un viduslaiku un renesanses tautas smieklu kultūra" (''Творчество Франсуа Рабле и народная культура средневековья и Ренессанса'', 1965). Tāpat nozīmīgs ir arī pētījums "Dostojevska poētikas problēmas" (''Проблемы поэтики Достоевского'', 1979). Bahtins kļuva īpaši pazīstams rietumu pasaulē tikai pēc savas nāves, kad viņa darbus popularizēja [[franči|franču]] [[poststrukturālisms|poststrukturālisti]] [[Jūlija Kristeva]] un [[Cvetans Todorovs]]. Mūsdienās Bahtins tiek uzskatīts ne tikai par vienu no izcilākajiem 20. gs. krievu, bet arī pasaules literatūrzinātniekiem. {{stub}} [[Category:Krievu filologi|Bahtins, Mihails]] [[Category:Krievu filozofi|Bahtins, Mihails]] [[Category:Krievu literatūrzinātnieki|Bahtins, Mihails]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Bahtins, Mihails]] [[de:Michail Michailowitsch Bachtin]] [[en:Mikhail Bakhtin]] [[es:Mijail Bajtín]] [[fr:Mikhaïl Bakhtine]] [[he:מיכאל בכטין]] [[hu:Mihail Mihajlovics Bahtyin]] [[ja:ミハイル・バフチン]] [[no:Mikhail Bakhtin]] [[pt:Mikhail Bakhtin]] [[ru:Бахтин, Михаил Михайлович]] [[zh:米哈伊尔·巴赫汀]] 11279 33929 2006-03-14T22:37:14Z Dekaels 268 [[Category:Filoloģija]] 11280 33930 2006-03-14T22:38:08Z Dekaels 268 [[Category:Filozofi pēc tautības]] 11281 33931 2006-03-14T22:38:29Z Dekaels 268 [[Category:Literatūrzinātne]] 11282 33932 2006-03-14T22:49:17Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Mihails Bahtins]] 11283 33933 2006-03-14T23:06:40Z Dekaels 268 Jēdzienu '''karnevāla kultūra''', runājot par [[viduslaiki|viduslaiku]] un [[renesanse]]s [[karnevāls|karnevālu]], šo laikmetu oficiālās un tautas kultūras attiecībām un smieklu kultūru, ir ieviesis [[krievi|krievu]] [[literatūrzinātnieks|literatūrzinātnieks]] [[Mihails Bahtins]] darbā "Fransuā Rablē daiļrade un viduslaiku un renesanses tautas smieklu kultūra" (''Творчество Франсуа Рабле и народная культура средневековья и Ренессанса'', 1965). Šis jēdziens un ar to saistītās Bahtina idejas ir aktuālas arī mūsdienu literatūrzinātnē, [[kulturoloģija|kulturoloģijā]], [[filozofija|filozofijā]], runājot par, piemēram, oficiālās kultūras un tautas kultūras pretstatu vai [[postmodernisms|postmodernisma]] [[literatūra]]s karnevalizāciju. ==Karnevāla pazīmes== Viduslaikos karnevāli visvairāk izplatīti bija [[romāņi|romāņu]] valstīs, īpaši [[Francija|Francijā]], to kopilgums varēja sasniegt pat trīs mēnešus gadā. Kā uzskata Bahtins, viduslaiku karnevāls uzskatāms par principiālu pretstatu oficiālajiem valsts un baznīcas kultiem, rituāliem, ceremonijām, svētkiem. Karnevāls ir izteikti nereliģiozs, laicīgs; tas ir izteikti juteklisks un konkrēts, atmetot [[misticisms|misticismu]], [[maģija]]s elementus utt. Karnevālam raksturīgs arī spēles elementi, taču tajā nav sadalījuma skatītājos un izpildītājos, dalībnieki ir visi, turklāt karnevālu nevēro – tajā dzīvo, un tas ir visus tautas slāņus aptverošs. Karnevāls uzskatāms par īpašu dzīves formu ("karnevālā spēlē pati dzīve, un spēle uz laiku kļūst par pašu dzīvi"), kurā sairis ierastais stingrais cilvēku hierarhiskais norobežojums, tiek ignorētas jebkādas privilēģijas, [[feodālisms|feodālās]] sabiedrības normas un aizliegumi. Karnevālā vieno īpašā familiaritāte, pazūd ierastā atsvešinātība. Karnevāla norisēs raksturīga parasto opozīciju (augša – apakša, seja – mugura) apvēršana, karnevāls bieži parodē (arī, piemēram, oficiālos baznīcas kultus). Arī karnevāla smiekli ir īpaši – tie nav individuāli, bet gan kolektīvi, proti, tautiski un universāli (smiekli par visu un visiem, tātad arī pašiem par sevi). Karnevāla smiekli ir ambivalenti, tie ir gan jautri un līksmojoši, gan reizē arī izsmejoši un asi ("aprok un atjauno"). [[Category:Filozofija]] [[Category:Literatūrzinātne]] [[Category:Viduslaiki]] 11284 33934 2006-03-14T23:07:18Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Osvalds Špenglers]] 11285 33976 2006-03-15T14:10:07Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ===='''[[Eiropa|Eiropā]]:'''==== [[Osmāņu impērija]] ===='''[[Āzija|Āzijā]]'''==== [[Osmāņu impērija]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ==== '''[[Eiropa|Eiropā]]:''' ==== [[Osmāņu impērija]] ===='''[[Āzija|Āzijā]]'''==== [[Osmāņu impērija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XV gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis XVII gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11286 33975 2006-03-15T14:09:42Z Feens 37 nē tomēr ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ===='''[[Eiropa|Eiropā]]:'''==== [[Osmāņu impērija]] ===='''[[Āzija|Āzijā]]'''==== [[Osmāņu impērija]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ==== '''[[Eiropa|Eiropā]]:''' ==== [[Osmāņu impērija]] ===='''[[Āzija|Āzijā]]'''==== [[Osmāņu impērija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XVI gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis XVIII gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11287 47419 2006-05-25T16:38:03Z Tail 13 Reverted edits by [[Special:Contributions/159.148.148.250|159.148.148.250]] ([[User_talk:159.148.148.250|Talk]]); changed back to last version by [[User:Feens|Feens]] ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ===='''[[Eiropa|Eiropā]]:'''==== [[Osmāņu impērija]] ===='''[[Āzija|Āzijā]]'''==== [[Osmāņu impērija]] ==Radās šajā gadsimtā:== ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ==== '''[[Eiropa|Eiropā]]:''' ==== [[Osmāņu impērija]] ===='''[[Āzija|Āzijā]]'''==== [[Osmāņu impērija]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XVII gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis XIX gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem]] 11288 38578 2006-04-06T09:25:04Z Feens 37 ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ===='''[[Eiropa|Eiropā]]:'''==== [[Osmāņu impērija]] ===='''[[Āzija|Āzijā]]'''==== [[Osmāņu impērija]] ==Radās šajā gadsimtā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]==== *1839.gadā - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] ==Izzuda šajā gadsimtā:== ==Eksistēja tikai šajā gadsimtā:== ==Valstis gadsimta beigās:== ==Eksistēja gadsimta sākumā:== ====[[Eiropa|Eiropā]]:==== [[Austroungārija]] - [[Beļģija]] - [[Bulgārija]] - [[Dānija]] - [[Francija]] - [[Grieķija]] - [[Itālija]] - [[Krievija]] - [[Lielbritānija]] - [[Lihtenšteina]] - [[Luksemburga (valsts)|Luksemburga]] - [[Monako]] - [[Osmāņu impērija]] - [[Portugāle]] - [[Rumānija]] - [[Spānija]] - [[Šveice]] - [[Vācija]] - [[Zviedrija]] ====[[Āfrika|Āfrikā]]:==== [[Etiopija]] - [[Libērija]] ====[[Āzija|Āzijā]]:==== [[Afganistāna]] - [[Japāna]] - [[Krievija]] - [[Ķīna]] - [[Nepāla]] - [[Osmāņu impērija]] - [[Persija]] - [[Saūda Arābija]] - [[Taizeme]] ====[[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]==== [[Argentīna]] - [[Bolīvija]] - [[Brazīlija]] - [[Čīle]] - [[Ekvadora]] - [[Kolumbija]] - [[Kostarika]] - [[Paragvaja]] - [[Peru]] - [[Urugvaja]] - [[Venecuēla]] ====[[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]==== [[ASV]] - [[Dominikana]] - [[Gvatemala]] - [[Haiti]] - [[Hondurasa]] - [[Kanāda]] - [[Meksika]] - [[Nikaragva]] - [[Salvadora (valsts)|Salvadora]] {| border="2" align="left" width="100%" |- |width="50%" align="center"|[[Valstis XVIII gadsimtā]] |width="50%" align="center"|[[Valstis XX gadsimtā]] |- |} [[Category:Valstis pa gadsimtiem|Valstis XX gadsimta]] 11289 33952 2006-03-15T08:56:30Z Feens 37 {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big>'''Devlet-i Aliye-i Osmaniye<br>دولتِ عَليه عُثمانيه<br>Osmanlı İmparatorluğu'''</big> |- | align=center colspan=2 | [[Image:Ottoman 1683.png|250px]]<br>Osmāņu impērija 1683.gadā |- | align=center colspan=2 | Sauklis: <br>''Devlet-i Ebed-müddet''<br>("Mūžīgā valsts")<br> |- | align=center colspan=2 | [[Image:Ottoman Coa.PNG|200px]] |- | '''[[Valsts valoda]]''' || [[osmāņu turku valoda]] |- | '''[[Galvaspilsēta]]''' || [[Soguta]] (1299-1326)<br>[[Bursa]] (1326-1365)<br>[[Edirne]] (1365-1453)<br>[[Stambula]] (1453-1922) |- | '''[[Pārvaldes forma]]''' || [[autokrātija]] |- | '''Valsts galva''' || [[sultāns]] ([[padišahs]]) |- | '''Valdošā reliģija''' || [[islāms]] |- | '''Valdošā nācija''' || [[osmāņi]] ([[turki]]) |- | '''Nodibinājās''' || 1299.gadā |- | '''Beigas''' || 1923.gadā |- | '''Pirms tam''' || [[Rumas sultanāts]] |- | '''Pēc tam''' || [[Turcija]] |- |} {{commons|Category:Ottoman_Empire}} '''Osmāņu impērija''' (''Osmanlı Devleti'') (1299-1923) - liela valsts [[Mazāzija|Mazāzijā]], [[Balkāni|Balkānos]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Šīs valsts mantiniece mūsdienās ir [[Turcija]]. Radās mūsdienu Turcijas teritorijā ([[Biledžikas province|Biledžikas provincē]]) XIII gs. beigās, kad nelielā turku [[osmāņi|osmāņu]] cilts atdalījās no [[Rumas sultanāts|Rumas sultanāta]]. 1453.gadā, ieņemot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], Osmāņu impērija kļuva par Eiropas lielvalsti. Līdz XVII gs. Osmāņu impērija citu teritoriju starpā iekaroja visus [[Balkāni|Balkānus]], divreiz aplencot arī [[Vīne|Vīni]] (1529. un 1623.gadā). 1683.gads tiek uzskatīts par lūzuma gadu impērijas vēsturē. Pēc šī gada sākās stagnācija, un Eiropas valstis pamazām saka atkarot Balkānu zemes. Tomēr impērija noturējās līdz [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] beigām, kad sabruka, bet Osmāņu impērijas centrālajā daļā nodibinājās [[Turcija]]. Osmāņu sultānu dzimtai Turcijas pilsonību tika atļauts iegūt tikai 1999.gadā. Osmāņu impērija atstājusi dziļu iespaidu uz visām [[Vidusjūra|Vidusjūras]] austrumu daļas zemēm. Daudzu mūsdienu konfliktu cēloņi ([[armēņi|armēņu]] un [[kurdi|kurdu]] jautājums, [[Kosova|Kosovas]] problēma kā daži) meklējami Osmāņu impērijas vēsturē. {{stub}} [[Category:Turcijas vēsture]] [[Category:Izzudušas valstis]] [[ar:عثمانيون]] [[bg:Османска империя]] [[bs:Osmanlijsko carstvo]] [[ca:Imperi Otomà]] [[cs:Osmanská říše]] [[cy:Yr Ymerodraeth Ottoman]] [[da:Osmanniske Rige]] [[de:Osmanisches Reich]] [[el:Οθωμανική Αυτοκρατορία]] [[eo:Osmanida imperio]] [[en:Ottoman Empire]] [[es:Imperio Otomano]] [[fi:Osmanien valtakunta]] [[fr:Empire ottoman]] [[gl:Imperio Otomán]] [[he:האימפריה העות'מאנית]] [[hu:Oszmán Birodalom]] [[ia:Imperio Ottoman]] [[id:Kerajaan Ottoman]] [[it:Impero Ottomano]] [[ja:オスマン帝国]] [[ko:오스만 제국]] [[ku:Împaratoriya Osmanî]] [[lt:Osmanų imperija]] [[mk:Отоманска Империја]] [[ms:Empayar Turki Uthmaniyyah]] [[nl:Ottomaanse Rijk]] [[nn:Det ottomanske riket]] [[no:Det ottomanske rike]] [[pl:Imperium osmańskie]] [[pt:Império Otomano]] [[ro:Imperiul Otoman]] [[ru:Османская Империя]] [[simple:Ottoman Empire]] [[sk:Osmanská ríša]] [[sl:Otomansko cesarstvo]] [[sr:Отоманско царство]] [[sv:Osmanska riket]] [[tr:Osmanlı Devleti]] [[zh:奥斯曼帝国]] 11290 33943 2006-03-15T07:15:22Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Osmāņu impērija]] 11291 33944 2006-03-15T07:15:26Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Osmāņu impērija]] 11292 33945 2006-03-15T07:15:29Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Osmāņu impērija]] 11293 33946 2006-03-15T07:15:33Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Osmāņu impērija]] 11294 33947 2006-03-15T07:19:38Z SpeedKing 402 [[Image:West_tobacco_logo.png|right|150px]]'''West''' ir [[Vācija|vācu]] [[Tabaka|tabakas]] brends, kura īpašnieks ir [[Lielbritānija|britu]] kompānija [[Imperial Tobacco]]. West ir bijis [[Team McLaren|McLaren]] [[Formula 1|F1]] komandas galvenais sponsors, kas pārdēvēja komandu par [[Team McLaren|West McLaren Mercedes]], sākot no [[1997]]. gada. Iepriekšējais galvenais sponsors bija [[Marlboro]]. [[2005]]. gada [[Jūlijs|jūlijā]] West pārtrauca sponsorēt komandu dēļ [[Eiropas Savienība|ES]] tabakas reklāmu aizlieguma. ==Ārējās saites== *[http://www.west.de/home/index.php West mājaslapa] [[Category:Cigarette brands]] 11295 33948 2006-03-15T07:19:51Z SpeedKing 402 11296 36081 2006-03-22T20:40:30Z Juzeris 23 kalendārs {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''15. marts''' ir gada 74. diena pēc [[Gregora kalnedārs|Gregora kalendāra]] (75. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 291 dienas. == Notikumi == * [[1970]] - [[Japāna|Japānā]], [[Osaka|Osakā]], tiek atklāta pasaules izstāde [[Expo '70]]. * [[1990]] - [[Mihails Gorbačovs]] tiek ievēlēts par [[PSRS]] prezidentu. == Dzimuši == * [[1830]] - [[Pauls Hejse]] (''Paul Heyse''), vācu rakstnieks, [[Nobela prēmija|Nobela prēmijas]] laurāts (miris [[1914]]) * [[1892]] - [[Herta Lūse]], latviešu dziedātāja (mirusi [[1980]]). == Miruši == * [[44 p.m.ē.]] - [[Jūlijs Cēzars]] (dzimis [[100 p.m.ē.]]) * [[1981]] - [[Renē Klērs]] - franču kinorežisors (dzimis [[1898]]) == Brīvdienas un piemiņas dienas == *[[Starptautiskā diena pret policijas brutalitāti]] [[Category:Dienas]] [[af:15 Maart]] [[an:15 de marzo]] [[ar:15 مارس]] [[ast:15 de marzu]] [[be:15 сакавіка]] [[bg:15 март]] [[bs:15. mart]] [[ca:15 de març]] [[ceb:Marso 15]] [[co:15 di marzu]] [[cs:15. březen]] [[csb:15 strumiannika]] [[cv:Пуш, 15]] [[cy:15 Mawrth]] [[da:15. marts]] [[de:15. März]] [[el:15 Μαρτίου]] [[en:March 15]] [[eo:15-a de marto]] [[es:15 de marzo]] [[et:15. märts]] [[eu:Martxoaren 15]] [[fi:15. maaliskuuta]] [[fo:15. mars]] [[fr:15 mars]] [[fur:15 di Març]] [[fy:15 maart]] [[ga:15 Márta]] [[gl:15 de marzo]] [[he:15 במרץ]] [[hr:15. ožujka]] [[hu:Március 15]] [[ia:15 de martio]] [[id:15 Maret]] [[ie:15 marte]] [[io:15 di marto]] [[is:15. mars]] [[it:15 marzo]] [[ja:3月15日]] [[jv:15 Maret]] [[ka:15 მარტი]] [[ko:3월 15일]] [[ku:15'ê adarê]] [[la:15 Martii]] [[lb:15. Mäerz]] [[lt:Kovo 15]] [[mk:15 март]] [[ms:15 Mac]] [[nap:15 'e màrzo]] [[nl:15 maart]] [[nn:15. mars]] [[no:15. mars]] [[oc:15 de març]] [[pam:Marsu 15]] [[pl:15 marca]] [[pt:15 de Março]] [[ro:15 martie]] [[ru:15 марта]] [[scn:15 di marzu]] [[sco:15 Mairch]] [[se:Njukčamánu 15.]] [[simple:March 15]] [[sk:15. marec]] [[sl:15. marec]] [[sq:15 Mars]] [[sr:15. март]] [[sv:15 mars]] [[te:మార్చి 15]] [[th:15 มีนาคม]] [[tl:Marso 15]] [[tr:15 Mart]] [[tt:15. Mart]] [[uk:15 березня]] [[vi:15 tháng 3]] [[wa:15 di måss]] [[war:Marso 15]] [[zh:3月15日]] 11297 34138 2006-03-17T08:53:29Z Erestrebian 581 /* Francija */ {{stub}} =[[Francija]]= ==[[Romas impērija|Romiešu]] festivāla turpinājums== Francijā, karnevāls ir Romiešu festivāla turpinājums. Daži festivāli bija veltīti dieviem : [[Bakhanālija]] Bakusam ([[Bakus]] ir vīna un dzeršanas dievs), [[Luperkālija]] Luperkam ([[Luperks]] ir faunas dievs) un [[Saturnālija]] Saturnam ([[saturns(dievs)|Saturns]] ir Jupitera tētis). Tajos festivālos kalpi ieņēma īpašnieku vieta. Bakhanālija un Luperkālija bija neatļauti festivāli, bet Saturnalija bija organizēta imperatoram. ==Karnevāls un [[kristietība]]== Karnevāls guva sekmes kad, izplātījās kristiānisms. Sākumā tā bija lomu mainīšanas ideja un sabiedriskās iekārtas apgriešana. Tās dienās notika pirms gavēņa un [[latīņu valoda]] karnevāls nozīmē norīt gaļu „carna vale”. Faktiski, [[gavenis|gavēņa]] laikā, nebija atļaut ēst gaļu un olas. Karnevālā cilvēki ēda pankūkas lai varētu lietot olas. Bet daudz olu palika un lietoja kā lādiņus lielas un smieklīgas kaujas laikā. Tagad tā kauja ir ar papīriem. ==Karnevāla kungs== [[Image:Karnevalskungs.jpg|150px|right|Karnevāla kungs]][[viduslaiki|Viduslaikos]], kalpi mainījās par karaļiem un karnevāla beigās karalim tika izpildīts sods (faktiski tas bija cietumnieks). Ar idejas mainīšanos, cietumnieks tika aizstāts ar manekenu, kas bija gatavos no [[salmi|salmiem]]. Pēc tam, tas kungs tika upurēts lai atburtu sliktums. ==Citi== Vispopularakais Francijas karnevāls ir [[nica|Nicas]] karnevāls, kas iedvesmoja [[Riodežaneiro]] karnevālu. [[Category:Folkloristika]] [[als:Fastnacht]] [[ast:Antroxu]] [[bg:Карнавал]] [[ca:Carnaval]] [[cs:Karneval]] [[da:Fastelavn]] [[de:Karneval, Fastnacht und Fasching]] [[en:Carnival]] [[eo:Karnavalo]] [[es:Carnaval]] [[fi:Karnevaali]] [[fr:Carnaval]] [[id:Karnaval]] [[it:Carnevale]] [[ja:謝肉祭]] [[li:Vastelaovend]] [[nl:Carnaval]] [[no:Karneval]] [[pl:Karnawał]] [[pt:Carnaval]] [[ru:Масленица]] [[sv:Karneval]] 11298 33963 2006-03-15T10:10:23Z Erestrebian 581 Penkules karnevāla kungs bez autortiesībām. 11299 49594 2006-06-09T05:36:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Apollo]] '''Apollons''' bija mākslu aizbildnis [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu]] un seno [[romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]. [[Image:AGMA Apollon Lykeios.jpg|thumb|250px|Apollons]] {{stub}} [[Category:Grieķu dievi]] [[Category:Romiešu dievi]] [[ar:أبولو (إله إغريقي)]] [[bg:Аполон]] [[ca:Apol·lo]] [[cs:Apollón]] [[da:Apollon]] [[de:Apollon]] [[el:Απόλλων]] [[en:Apollo]] [[eo:Apolono]] [[es:Apolo]] [[et:Apollon]] [[fa:آپولو (اساطیر يونان)]] [[fi:Apollon]] [[fr:Apollon]] [[gl:Apolo]] [[he:אפולו]] [[hi:अपोलो]] [[hr:Apolon]] [[hu:Apollón]] [[it:Apollo (mitologia)]] [[ja:アポロン]] [[ka:აპოლონი]] [[ko:아폴론]] [[kw:Appolyn]] [[la:Apollo]] [[lt:Apolonas]] [[mk:Аполон]] [[nl:Apollo (god)]] [[nn:Apollon]] [[no:Apollon]] [[pl:Apollo (mitologia)]] [[pt:Apolo]] [[ro:Apollo (mitologie)]] [[ru:Аполлон (мифология)]] [[simple:Apollo]] [[sk:Apolón]] [[sl:Apolon]] [[sr:Аполон]] [[sv:Apollon]] [[tr:Apollon]] [[uk:Аполлон]] [[vi:Apollo (thần thoại)]] [[zh:阿波罗]] 11300 46286 2006-05-21T02:00:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Aristophanes]] {{sengrlit | atteels=[[Image:Aristophanes.jpg|150px]] | paraksts=Aristofāns}} '''Aristofāns''' (''Αριστοφάνης'', apm. 448./446.g.-385./380.g. p.m.ē.) bija sengrieķu dramaturgs, komēdiju autors. Viņš uzrakstīja ap 40 lugu, no kurām saglabājušās 11. Viņa lugas ir vienīgie saglabājušies piemēri no grieķu "senās komēdijas" (par pilsētu dzīvi). Daudzas no lugām ir politiskas satīras par pazīstamiem [[Atēnas|Atēnu]] pilsoņiem un viņu izturēšanos [[Peloponēsas karš|Peloponēsas karā]]. Iespējams, pret viņu vairākreiz ierosinātas tiesas prāvas par neslavas celšanu. Aristofāna komēdijas ir balstītas uz asprātību, vārdu spēlēm, dziesmām, literāru satīru, politiskiem un sociāliem komentāriem, fantastiku un veiklu fabulu. Lugu tēmas ir dažādas – "[[Līsistrate|Līsistratē]]" (411.g. p.m.ē.), "Aharniešos", "Mierā" karš un miers, "Mākoņos" (423.g. p.m.ē.) izglītība, "[[Vardes|Vardēs]]" (405.g. p.m.ē.) literāra sacensība, tomēr lugu struktūra ir salīdzinoši nemainīga. [[Prologs|Prologā]] lasītājs tiek iepazīstināts ar kādu nepraktisku ideju sabiedrības uzlabošanai, šī ideja tiek apspriesta. Pēc [[koris (teātrī)|kora]] interlūdijas ideja tiek pārbaudīta vairākās komiskās ainās, kas kulmināciju sasniedz pēdējā ainā, kad tiek atrisinātas nesaskaņas starp pretspēkiem. "Mākoņos" Aristofāna satīras priekšmets ir grieķu filozofs [[Sokrāts]] (un filozofi [[sofisms|sofisti]]), kura attieksme pret stabilām vērtībām Aristofānam šķita pretēja valsts interesēm. "Putni" ir fantāzija, kurā kāds atēnietis pārliecina putnus uzbūvēt pilsētu mākoņos un tad uzstāda dieviem savus noteikumus. "Līsistrate" (uzrakstīta neilgi pēc [[Sirakūzu kauja|Sirakūzu kaujas]]) ir vēl viena satīra pret karu, tajā sievietes cīnās par mieru, praktizējot [[celibāts|celibātu]]; šī luga ir viņa slavenākais darbs. "Vardēs" Aristofāns uzbrūk atēniešu dramaturgam [[Eiripīds|Eiripīdam]]. Viņām ir arī citas lugas, kuras ir satīras par, piemēram, viesiem kopīgu īpašumu vai īpašuma pārdalīšanu Atēnās. Šajās lugās ir daudz mūzikas un deju. "Vardes" kļuva par pirmo lugu vēsturē, kas tika uzvesta divreiz. ==Saglabājušās lugas== * "Aharnieši" (425.g. p.m.ē.) * "Jātnieki" (424.g. p.m.ē.) * "Mākoņi" (423.g. p.m.ē.) * "Lapsenes" (422.g. p.m.ē.) * "Miers" (421.g. p.m.ē.) * "Putni" (414.g. p.m.ē.) * "Līsistrate" (411.g. p.m.ē.) * "Vardes" (405.g. p.m.ē.) * "Sievietes tautas sapulcē" (392.g. p.m.ē.) * "Plūts" (388.g. p.m.ē.) [[Category:Sengrieķu rakstnieki]] [[Category:Grieķu valodā rakstošie]] [[bg:Аристофан]] [[ca:Aristòfanes]] [[da:Aristofanes]] [[de:Aristophanes]] [[el:Αριστοφάνης]] [[en:Aristophanes]] [[es:Aristófanes]] [[fi:Aristofanes]] [[fr:Aristophane]] [[he:אריסטופאנס]] [[hu:Arisztophanész]] [[it:Aristofane]] [[ja:アリストパネス]] [[ko:아리스토파네스]] [[la:Aristophanes]] [[lt:Aristofanas]] [[nl:Aristophanes]] [[nn:Aristofanes]] [[no:Aristofanes]] [[pl:Arystofanes]] [[pt:Aristófanes]] [[ru:Аристофан]] [[simple:Aristophanes]] [[sk:Aristofanes]] [[sl:Aristofan]] [[sr:Аристофан]] [[sv:Aristofanes]] [[tr:Aristofanes]] [[uk:Арістофан]] [[zh:阿里斯托芬]] 11302 42104 2006-04-28T06:29:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[ms:Thor]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Tors''' (senskandināvu ''Þórr'', senangļu ''Þunor'', senaugšvācu ''Punra'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir [[pērkons|pērkona]] un auglības dievs, [[Odins|Odina]] un [[Jerda]]s dēls. Tors ir [[āsi|āsu]] cilts dievs. Viņš aizsargā [[Midgarda|Midgardu]] un [[Asgarda|Asgardu]] no ienaidniekiem – parasti [[jotuni|jotuniem]], cīnās arī ar pasaules čūsku [[Jormunganda|Jormungandu]] (tas notiek [[Ragnaroks|Ragnaroka]] laikā, un gan viņš, gan čūska mirst). Tors ir Odina un Jerdas (citos variantos – [[Hlodina]]s, [[Fjorgina]]s vai [[Friga]]s) dēls, [[Siva]]s vīrs, [[Trūde]]s, [[Magni]] un [[Modi]] tēvs, [[Ulls|Ulla]] patēvs. Tors ir analogs [[Indra]]m [[indiešu mitoloģija|indiešu mitoloģijā]], [[Tarans|Taranam]] [[ķeltu mitoloģija|ķeltu]], [[Peruns|Perunam]] [[slāvu mitoloģija|slāvu mitoloģijā]]. Skandināvu mitoloģijā Tors saukts arī par Veoru, Vingniru un Hloridu. ==Mīti== ===Ūtgardloki=== Toru ar burvestību palīdzību piekrāpa milžu karalis [[Ūtgardloki]], [[Ūtgarda]]s valdnieks. Ūtgardloki centās panākt, lai Tors, [[Loki]] un [[Tjalvi]] viņa pili nesasniegtu, taču viņiem tas izdevās, un Ūtgardloki paziņoja, ka pilī netiek ielaists neviens, kas kaut kādā veidā nav pārāks par citiem. Loki sacentās ar Logi gaļas ēšanā, taču zaudēja, tāpat arī Tjalvi, kurš sacentās skriešanā ar Hugi. Pēcāk Toram dotas trīs iespējas parādīt savu varenību – viņam trijos malkos jāizdzer Ūtgardloki dzeramais rags (Toram tas neizdodas), jāpaceļ kaķis no zemes (Tors spēj pacelt tikai vienu tā ķepu) un jāiet lauzties ar Ūtgardloki veco aukli (arī to viņam pievārēt neizdodas). Kas Ūtgardloki viesus bija izvadījis, viņš atklāja viņu zaudējuma iemeslus – Loki bijis jāsacenšas ēšanā ar uguni, Tjalvi jāskrejas ar domu, savukārt Toram jāizdzer okeāns (viņa dzeršanas dēļ sācies bēgums), jāpaceļ pasaules čūska Jormunganda un jācīnās ar vecumu. ===Alvis=== Tora meita Trūde bija apsolīta [[Alvis|Alvim]] ("visu zinošajam"), [[rūķi (skandināvu mitoloģijā)|rūķu]] valdniekam. Tors nevēlējās viņu tam dot par sievu, tādēļ viņam prasīja pierādīt savu gudrību. Tors visu nakti Alvim uzdeva dažādus jautājumus, līdz pienāca rīts un Alvis, būdams melnais alfs, pārvērtās akmenī. ==Tora atribūti== Tora atribūti ir āžu [[Tanngniostrs un Tanngrisnirs|Tanngniostra un Tanngrisnira]] vilkti rati, veseris vai āmurs [[Mjelnirs]] (kurš vienmēr trāpa mērķī un pēc metiena atgriežas pie metēja), josta [[Megingjarda]]. [[Category:Auglības dievi]] [[Category:Pērkona dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[bg:Тор (митология)]] [[ca:Thor]] [[cs:Thór]] [[da:Thor]] [[de:Thor]] [[el:Θωρ]] [[en:Thor]] [[eo:Þórr]] [[es:Thor (mitología)]] [[fi:Thor]] [[fr:Thor]] [[gl:Thor (deus)]] [[he:תור (אל)]] [[hr:Tor]] [[is:Þór (norræn goðafræði)]] [[it:Thor]] [[ja:トール]] [[ka:ტორი]] [[lt:Toras]] [[ms:Thor]] [[nl:Thor]] [[nn:Tor]] [[no:Tor]] [[pl:Thor]] [[pt:Thor]] [[ro:Thor]] [[ru:Тор (мифология)]] [[sl:Thor]] [[sr:Тор (митологија)]] [[sv:Tor]] [[tr:Thor]] [[uk:Тор]] [[zh:索尔]] 11303 33989 2006-03-15T19:39:34Z Tail 13 "[[Aristofans]]" pārdēvēju par "[[Aristofāns]]": Manuprāt, precīzāk, lai arī tiek lietoti abi varianti. #REDIRECT [[Aristofāns]] 11305 42133 2006-04-28T07:06:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Theo de Raadt]] [[Image:Theo de raadt.jpg|thumb|Theo de Raadt]] '''Teo de Rots''' (''Theo de Raadt'', dzimis [[1968]].gada [[19. maijs|19. maijā]] [[Pretorija|Pretorijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]) ir [[OpenBSD]] projekta līderis. Teo de Rots dzīvo [[Kalgari]], [[Alberta]]s provincē, [[Kanāda|Kanādā]]. [[Category:Programmētāji|Rots, Teo de]] {{stub}} [[de:Theo de Raadt]] [[en:Theo de Raadt]] [[es:Theo de Raadt]] [[fi:Theo de Raadt]] [[fr:Theo de Raadt]] [[hu:Theo de Raadt]] [[it:Theo de Raadt]] [[pl:Theo de Raadt]] [[sr:Тео де Рат]] [[tr:Theo de Raadt]] 11306 44104 2006-05-10T07:56:12Z Feens 37 +cat {{sengrlit| atteels=[[Image:Menander-bust-cutout ROM.jpg|150px]] | paraksts=Menandrs}} '''Menandrs''' (''Μένανδρος'', 342-291 p.m.ē.) bija sengrieķu dramaturgs, ievērojamākais grieķu "jaunās komēdijas" pārstāvis. Menandrs uzrakstīja vairāk kā 100 lugu, bet ieguva tikai 8 uzvaras atēniešu drāmas festivālos. Tematiski Menandrs pievērsās sadzīves jautājumiem, ģimenes problēmu risinājumam, sievietes stāvoklim sabiedrībā, atrastā bērna motīvam. Saglabājušies fragmenti no tādām lugām kā "Varonis", "Šķīrējtiesa", "Nogrieztā matu pīne", savukārt no lugas "Īgņa" trūkst tikai dažu rindiņu. {{stub}} [[Category:Sengrieķu rakstnieki]] [[Category:Grieķu valodā rakstošie]] [[de:Menandros (Dichter)]] [[en:Menander]] [[fr:Ménandre]] [[nl:Menander]] [[it:Menandro]] [[ja:メナンドロス]] [[pl:Menander]] [[fi:Menandros]] [[uk:Менандр]] [[zh:米南德]] 11307 41964 2006-04-28T02:56:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Tanngnjostr und Tanngrisnir]], [[ja:タングリスニとタングニョースト]] {{skandināvu mitoloģija}} '''Tanngniostrs un Tanngrisnirs''' [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir āži, kas velk dieva [[Tors|Tora]] ratus. Tors āžus var apēst un nākamajā dienā atdzīvināt, saliekot kaulus uz āžu ādām. Reiz pēc nakšņošanas atklājas, ka viens no āžiem kļuvis klibs – Tora naktsmāju saimnieka dēls [[Tjalvi]] pārsitis kaulu, lai tiktu pie smadzenēm. Tors sadusmojas un grib nogalināt visus mājas iemītniekus, taču beigās tikai paņem Tjalvi un viņa māsu Reskvu sev par kalpiem. Tjalvi pēcāk kļūst par pastāvīgu Tora ceļabiedru. [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[da:Tanngrisner og Tanngnjost]] [[de:Tanngnjostr und Tanngrisnir]] [[en:Tanngrisnir and Tanngnjóstr]] [[ja:タングリスニとタングニョースト]] [[sv:Tanngnjost och Tanngrisner]] 11309 34321 2006-03-18T17:44:00Z Feens 37 {| width="60" border="0" cellspacing="0" cellpadding="0" style="float:right; background-color:#C6B4A8; margin: 0 5px 0 5px; width: 100" ! scope="col" | &nbsp; ! scope="col" | &nbsp; ! scope="col" | &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; &nbsp; | style="background:#C6B4A8;font-size: 150%;" align="center" |'''[[Dienvidslāvijas kari]]''' | style="width:5px; background-color: #C6B4A8; "|&nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; &nbsp; | style="background:#C6B4A8;font-size: 100%;" align="center" |'''1991-2001'''<br>rakstu sērija | style="width:5px; background-color: #C6B4A8; "|&nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="background:#C6B4A8"| [[Image:Evstafiev-bosnia-sarajevo-grave-digger-shovels.jpg|200px]]<br><small>Kapracis Sarajevas kapsētā</small> | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#C6B4A8 " | | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#efb2b2 " | | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 100%;background:#efb2b2 " | '''[[Desmitdienu karš]]'''<br>(1991) | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 100%;background:#efb2b2 " | '''[[Horvātijas pilsoņu karš]]'''<br>(1991-1995) | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 100%;background:#efb2b2 " | '''[[Bosnijas karš]]'''<br>(1992-1995) | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 100%;background:#efb2b2 " | '''[[Kosovas karš]]'''<br>(1996-1999) | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 100%;background:#efb2b2 " | '''[[NATO Dienvidslāvijas bombardēšana]]'''<br>(1999) | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 100%;background:#efb2b2 " | '''[[Maķedonijas konflikts]]'''<br>(2001) | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 120%;background:#efb2b2 " | | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; | align="center" style="font-size: 80%; background-color:#C6B4A8;" | | style="width:5px; background-color:#C6B4A8; "| &nbsp; |- |} 11310 51177 2006-06-19T00:36:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:南斯拉夫內戰]] {{Dienvidslāvijas kari}} '''Dienvidslāvijas kari''' (1991-2001) - virkne militāru konfliktu, kuru rezultātā sabruka [[Dienvidslāvija]] un izveidojās [[Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija]], [[Maķedonija]], [[Serbija un Melnkalne]] un [[Slovēnija]]. Ar bojāgājušo skaitu ap 300 000 un miljoniem bēgļu, pilnīgi izpostītiem valstu rajoniem un pilsētām, tas ir lielākais militārais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]]. Šos karus raksturo nikni etniski konflikti, kuri iezīmējās ar kultūras un fizisko [[genocīds|genocīdu]], [[etniskās tīrīšanas|etniskajām tīrīšanām]], [[kara noziegumi|kara noziegumiem]], kā arī rietumu valstu nespēju vai negribēšanu apturēt asinsizliešanu. [[Category:Dienvidslāvijas vēsture]] [[Category:Kari]] [[cs:Občanská válka v Jugoslávii]] [[de:Jugoslawienkriege]] [[en:Yugoslav wars]] [[es:Guerras Yugoslavas]] [[fi:Jugoslavian hajoamissodat]] [[fr:Guerres de Yougoslavie]] [[it:Guerre jugoslave]] [[ja:ユーゴスラビア紛争]] [[ko:유고슬라비아 전쟁]] [[lt:Jugoslavijos karai]] [[nl:Oorlogen in Joegoslavië]] [[no:Jugoslavia-krigene]] [[sl:Vojne v bivši Jugoslaviji]] [[sr:Распад СФРЈ]] [[sv:Jugoslaviska krigen]] [[zh:南斯拉夫內戰]] 11311 34014 2006-03-16T09:35:46Z 81.198.34.79 * 11312 34015 2006-03-16T09:36:39Z Feens 37 * 11315 50498 2006-06-14T10:58:19Z YurikBot 213 robot Modifying: [[he:מפלי ניאגרה]], [[tr:Niagara Şelalesi]] [[Image:Niagara Faelle Luftaufnahme.jpg|thumb|300px]] '''Niagāras ūdenskritums''' ir [[ūdenskritums|ūdenskritumu]] grupa Niagāras upē uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, to veido trīs ūdenskritumi – Amerikāņu ūdenskritums, Pakava jeb Kanādiešu ūdenskritums un nelielais Līgavas Plīvura ūdenskritums. Ap 50 metrus augstais un ap 1500 metru augstais ūdenskritums ir viens no populārākajiem [[tūrisms|tūrisma]] objektiem pasaulē un vērtīgs [[enerģija]]s ieguves avots. ==Atklāšana== Pirmais eiropietis, kurš, pēc viņam sniegtajām liecībām, aprakstīja ūdenskritumu bija [[Francija|francūzis]] Samuels de Šamplēns (''Samuel de Champlain'') ap 1603. gadu. Domas dalās par to, kurš eiropietis pirmais ieraudzīja ūdenskritumu savām acīm, kamēr lielākā daļa pētnieku uzskata, ka tas bijis Tēvs Luiss Hennepins (''Louis Hannepin''), lai gan citas viņa liecības tikušas apšaubītas, par citiem iespējamajiem aculieciniekiem uzskata [[Somija|Somu]]-[[Zviedrija|Zviedru]] dabas zinātnieku Pēru Kalmu (''Pehr Kalm'') vai Etjēnu Brilē (''Etienne Brûlé''), kurš bija Samuela de Šamplēna pavadonis. 1699. gadā tika publicēts pirmais ūdenskrituma zīmējums. ==Veidošanās== Ūdenskritums sāka veidoties pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] laikā apmēram pirms 12 000 – 10 000 gadiem, kad [[ledājs]] virzoties no mūsdienu Kanādas austrumiem pārvietodams milzīgas zemes masas izveidoja [[Amerikas Lielie ezeri| Amerikas Lielo ezeru]] priekštečus – četrus ledus ezerus. Ledājam kūstot ledus laikmeta beigās ūdens no vairāk uz ziemeļiem esošajiem ezeriem sāka plūst uz mūsdienu Eri ezeru un ar laiku sāka gāzties pār [[dolomīts|dolomīta]] klinti – daļu no jūras senkrasta, kas izveidojies pirms simtiem miljonu gadu, tādejādi ūdens atsedza senākus iežus, kas veidojušies ilgi pirms pēdējā ledus laikmeta un izveidoja Niagāras ūdenskritumu. Zem dolomīta esošie slāņi sastāv no mīkstākiem iežiem, kas ar laiku tiek izskaloti un dolomīts iebrūk, tādejādi ūdenskritums atkāpjas uz dienvidiem un domājams beigu beigās izzudīs - līdz 20.gs. ūdenskritums ik gadus atkāpās pat par trim metriem. <div align="center"><center> <table border="1" height="240"> <tr> <td width="75%" colspan="5" align="center" bgcolor="#FFFFFF" height="19"><em><b><font color="#000000">Niagāras ūdenskrituma atkāpšanās</font></b> </em></td> </tr> <tr> <td width="20%" align="center" height="17"><font color="#000000">No</font></td> <td width="20%" align="center" height="17"><font color="#000000">Līdz</font></td> <td width="20%" align="center" height="17"><font color="#000000">Periods gados</font></td> <td width="20%" align="center" height="17"><font color="#000000">Amerikāņu ūdenskritums</font></td> <td width="20%" align="center" height="17"><font color="#000000">Pakava ūdenskritums</font></td> </tr> <tr> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1842</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1875</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">33 gadi</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">0.23 m gadā</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">0.61 - 1.34 m gadā </font></td> </tr> <tr> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1842</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1890</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">48 gadi</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">0.20 m gadā</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">0.66 m gadā</font></td> </tr> <tr> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1842</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1905</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">63 gadi</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">neliela</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1.16-1.61 m gadā</font></td> </tr> <tr> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1842</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1911</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">69 gadi</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">nav zināms</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1.52 m gadā</font></td> </tr> <tr> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1875</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1886</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">11 gadi</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">0.03 m gadā</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">0.57 m gadā</font></td> </tr> <tr> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1875</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1905</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">30 gadi</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">nav zināms</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1.70-2.01 m gadā</font></td> </tr> <tr> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1886</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1890</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">4 gadi</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">0.50 m gadā</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1.52 m gadā</font></td> </tr> <tr> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1905</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">1927</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">22 gadi</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">neliela</font></td> <td width="20%" align="center" height="18"><font color="#000000">0.70 m gadā</font></td> </tr> </table> </center></div> [[Erozija]]s process tika ievērojami palēnināts novirzot Niagāras upes ūdeņus uz hidroelektrostacijām kā Kanādā tā ASV. 1929. gadā 2. janvārī Kanāda un ASV panāca vienošanos par rīcību ūdenskrituma aizsargāšanai, bet 1950 gadā abas valstis parakstīja vienošanos par ūdens sadali. Līgumi nosaka ka no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim - dienās ūdenskritumā ļauj plūst pusei no kopējā ūdens daudzuma, bet naktīs plūst uz pusi mazāk ūdens. Savukārt ziemā šādas izmaiņas vairs nav - ūdenskritumā nonāk tikai ceturtā daļa ūdens. Interesanti, ka tad, kad ūdenskritumā ir mazākā ūdens plūsma, tas paliek pat līdz 3 metriem augstāks - ūdens no tā lejasdaļas paspēj aizplūst prom.[[Image:Dryniagara.png|thumb|300px|1969. gadā Amerikāņu ūdenskrituma nostiprināšanas laikā uzbūvētais aizsprosts]]Aizsardzībai pret eroziju ierīkoti arī zemūdens dambji, kas novirza ūdenskritumam visbīstamākās straumes, tāpat izveidoti nostiprinājumi ūdenskrituma kraujas augšdaļā - 1969 gada jūnijā pat tika izveidots aizsprostas, kas pilnībā novirzīja visu straumi no Amerikāņu ūdenskrituma, lai varētu veikt nostiprināšanas darbus. Vairākus mēnešus ASV armijas inžinieri pētīja upes gultni un nostiprināja to līdz 1969. gada novembrī aisprostu uzspridzināja atjaunojot ūdens plūsmu Amerikāņu ūdenskritumā. Pat pēc šiem pasākumie Lunas sala, kas atdala Amerikāņu ūdenskritumu no Līgavas Plīvura ūdenskrituma, ir slēgta apmeklētājiem jo pastāv bažas ka tā jebkurā brīdī varētu iegrūt ūdenskritumā. Ir izpētīts, ka klimatiskos apstākļus pie ūdenskrituma ietekmē arī nesen tā tuvumā uzceltie debesskrāpji izmainot gaisa plūsmu virs ūdenskrituma - gaiss gar debesskrāpju dienvidpusi veļas uz upes aizu kur zem ūdenskrituma veido gaisa un ūdens vērpeti, tāpēc ūdenskritumu Kanādas pusē bieži sedz migla. ==Komerciālā attīstība== [[Image:Niagara Staumauer db.jpg|thumb|250px|left|Viena no Niagāras upes spēkstacijām]] Ūdenskritums, kurš piesaista tūristus jau kopš 18.gs., ilgi tika uzskatīts par potenciālu enerģijas avotu. Jau 1759. gadā šeit izveidoja nelielu kanālu, lai darbinātu kokzāģētavu. 1805. gadā Ņujorkas štata valdība pārdeva Amerikāņu ūdenskritumu un pie tā esošo zemesgabalu privātpersonām, bet 1853. gadā tika uzsākts apjomīgs projekts ar mērķi novirzīt daļu no ūdens enerģijas ražošanai. 1875. gadā spēkstacijā sāka griezties spara rati. 1881. gadā šeit sāka ražot elektroenerģiju ar kuru apgaismoja tuvējo ciemu un pašu ūdenskritumu, šis tehniskais brīnums vēl vairāk piesaistīja tūristu uzmanību. 19. gadsimta beigās interese par Niagāras enerģijas apguvi bija ļoti liela, šeit tika veikti plaši pētījumi par enerģijas ražošanas un pārvades iespējām. Niagāras ūdenskrituma enerģijas kompānija finansēja pētījumus, kuru rezultātā tika izgudrots trīsfāzu maiņstrāvas pārvads ar kura palīdzību kļuva iespējams elektrību aizvadīt uz attālākām vietām, tā izgudrotājam Nikolā Teslam pie ūdenskrituma izveidots memoriāls. Līdz 1896. gadam, kad tika ierīkota pasaulē pirmā elektrolīnija 32 km garumā no Niagāras uz Bufalo, jau bija izveidoti milzīgi pazemes cauruļvadi uz turbīnām, kas spēja saražot līdz 100 000 zirgspēku (75 MW) enerģijas. tika ierīkota pasaulē pirmā enerģijas pārvades līnija no Niagāras uz Bufalo pilsētu.Mūsdienās Niagāra apgādā ar elektroenerģiju ceturto daļu no Ņujorkas štata un Ontario provinces. [[Image:Niagara Falls at night 04.jpg|thumb|250px|Niagāras ūdenskritums naktī tiek izgaismots]] Niagāras ūdenskritumam bija arī liela loma apgaismes tehnikas attīstībā. Lētā enerģija un lielā interese par ūdenskritumu deva iespēju izmēģināt īpašas tehnoloģijas, lai padarītu ūdenskritumu krāšņumu arī naktī. 1860. gadā ūdenskritumu sāka izgaismot ar kalcija gaismekļiem, bet 1881. gadā - ar elektriskajiem gaismekļiem. Apgaismes ķermeņus uzstādīja arī tuvējās pilsētiņas ielās. 1906. gadā elektrības ieguve Kanādas pusē nonāca valdības kontrolē, tādejādi padarot elektrību plašāk pieejamu. Pašlaik 50-75 procenti no Niagāras upes ūdeņiem tiek novirzīti četros lielos tuneļos, kas sākas labu gabalu augšpus ūdenskrituma, pirms atgriešanas upē labu gabalu zem ūdenskrituma, ūdens tek cauri turbīnām, kas saražo ap 4,4 gigavatiem kopā. 2005. gada augustā kanādiešu elektrostaciju īpašnieki paziņoja, ka gatavojas konstruētjaunu 10,4 km garu tuneli, projekts varētu tikt pabeigts 2009. gadā un palielinās kanādiešu saražoto enerģijas daudzumu par 1,6 teravatstundām Kuģi var apiet Niagāras ūdenskritumu pa Vellandas kanālu, kas sešdesmitajos gados tika uzlabots un iekļauts Svētā Lorenca jūrasceļā. Jūrasceļš novirzīja ūdens satiksmi no blakusesošās Bufalo un noveda pie tās labības un metāla industriju panīkuma, citas industrijas turpināja attīstīties līdz septiņdesmitajiem gadiem, kad sākās vispārējs ekonomiskais pagrimums Niagāras baseinā Straujā rūpniecības attīstība ap Niagāras ūdenskritumu apdraudēja krāšņo dabas pieminekli. Pirmos divus gadsimtus pēc eiropiešu apmešanās pie Niagāras zeme abpus upei bija privātīpašums – tūristiem reizēm nācās maksāt nesamērīgi augstu cenu, lai apskatītu ūdenskritumu pa caurumiem žogā , tas izraisīja sabiedrības neapmierinātību, kuru pastiprināja publikācijas presē. 1885. gadā gan Ņujorkas štats, gan Ontario province uzsāka zemes atpirkšanu no īpašniekiem, lai izveidotu parkus ap ūdenskritumu, tādejādi aizsargājot dabu. Tas palēnināja rūpniecības attīstību un izraisīja vietējo uzņēmēju sašutumu. [[Image:DSCN4405_viewfromgoatislandtoamfalls_e.jpg|thumb|300px|Tūristi skatulaukumā pie Amerikāņu ūdenskrituma. Fonā redzams viens no "Maid of the Mist" kuģiem un Varavīksnes tilts]] Mūsdienās amerikāņu pusē ir ierīkoti gājēju celiņi un skatu tornis, kā arī Vēju alas dabas taka, kas aizved līdz Līgavas plīvura ūdenskrituma lejasdaļai, agrāk šeit patiešām bija ala, bet tā tika uzspridzināta, jo erozijas ietekmē bija kļuvusi pārāk nedroša. Kanādiešu pusē Karalienes Viktorijas Parkā izveidoti skaisti dārzi un vairākas skatu platformas, kā arī apakšzemes takas kas ved uz t6elpu zem ūdenskrituma kurā tiek radīta ilūzija par atrašanos ūdenskrituma ūdeņos. Gar Niagāru ved arī 56 km garš ekskursiju maršuts, kurš ietver vairākus vēstures pieminekļus, kas saistīti ar ASV un Lielbritānijas karu 1812 gadā. Kopš 1846. gada darbojas īpaši tūristiem paredzēti kuģi "Maid of the Mist" (''Miglas meitene'' kuģi nosaukti par godu vietējo indiāņu dievībai), bet kopš 1916. gada gaisa tramvajs. Niagāru ir iecienīta vieta medusmēneša pavadīšanai, pēgājieniem un makšķerēšanai, sevišķi daudz apmeklētāju šeit ir vasarā, kad ūdenskritums pieejams gan dienā, gan vakarā un pēc tumsas iestāšanās tiek izgaismots līdz pat pusnaktij. ==Informācija citur== * [http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/Ukr/Pamatlapas_Slices/Arzemes_L/Niagara_L.htm| Latviski par Niagāras ūdenskritumu] * [http://tk.kelly.free.fr/Niagara%20Falls/menu.html Niagāras ūdenskrituma fotogrāfijas un video] [[Category:Ģeogrāfija]] [[ar:شلالات نياجارا]] [[bg:Ниагара (водопад)]] [[ca:Cascades del Niàgara]] [[cs:Niagarské vodopády]] [[da:Niagaravandfaldene]] [[de:Niagarafälle]] [[en:Niagara Falls]] [[eo:Niagara Akvofalo]] [[es:Cataratas del Niágara]] [[fi:Niagaran putoukset]] [[fr:Chutes Niagara]] [[gl:Cataratas do Niágara]] [[he:מפלי ניאגרה]] [[it:Cascate del Niagara]] [[ja:ナイアガラ滝]] [[nl:Niagarawatervallen]] [[no:Niagarafallene]] [[pl:Wodospad Niagara]] [[pt:Cataratas do Niágara]] [[ru:Ниагарский водопад]] [[scn:Cascati dû Niagara]] [[sh:Slapovi Niagare]] [[simple:Niagara Falls]] [[sk:Niagarské vodopády]] [[sl:Niagarski slapovi]] [[sr:Нијагарини водопади]] [[sv:Niagarafallen]] [[tr:Niagara Şelalesi]] [[zh:尼亚加拉瀑布]] 11316 34045 2006-03-16T18:37:45Z Dekaels 268 neitrālāk Kristapa Kaupes fotoattēls. 11320 34052 2006-03-16T19:05:59Z Dekaels 268 vikizēju utt. '''"Elles ķēķis"''' bija savdabīga modernistiski noskaņotu latviešu rakstnieku grupa, kas izveidojās 20. gs. 50. gadu vidū [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Savu nosaukumu šī grupa ieguva no necila Ņujorkas rajona (''Hell's kitchen'') netālu no [[Hudzona]]s upes ar netīrām, drūmām ielām, kur atradās dzejnieka [[Linards Tauns|Linarda Tauna]] - viena no "elles ķēķinieku" pārstāvjiem - dzīvoklis, kur bieži tika lasīta, pārrunāta un izdzīvota [[dzeja]]. Linards Tauns pie "Elles ķēķa" pieskaitīja Ņujorkā un tās apkārtnē dzīvojošos [[Teodors Zeltiņš|Teodoru Zeltiņu]], [[Gunārs Saliņš|Gunāru Saliņu]], [[Roberts Mūks|Robertu Mūku]], [[Mudīte Austriņa|Mudīti Austriņu]], [[Aina Krauja|Ainu Krauju]], [[Baiba Bičole|Baibu Bičoli]], [[Rita Liepa|Ritu Liepu]], [[Zenta Liepa|Zentu Liepu]] un [[Jānis Krēsliņš|Jāni Krēsliņu]]. [[Category:Trimdas literatūra]] 11321 46184 2006-05-20T23:59:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[nap:16 'e màrzo]] {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''16. marts''' ir gada 75. diena pēc [[Gregora kalnedārs|Gregora kalendāra]] (76. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 290 dienas. == Notikumi == * [[1942]] - Pirmais raķetes [[V-2]] izmēģinājums, raķete eksplodē netālu no starta laukuma. * [[1945]] - [[Vircburga|Vircburgā]] (''Würzburg''), tikai 20 minūšu ilgā britu aviācijas uzlidojumā tiek sagrauts 90% ēku un nogalināti 5000 cilvēku. * [[1969]] - [[Venecuēla|Venecuēlas]] aviokompānijas ''Venezuelan Airlines'' lidmašīnas [[DC-9]] katastrofā pie [[Marakaibo]] iet bojā 155 cilvēki. == Dzimuši == * [[1865]] - [[Aspazija]], latviešu dzejniece (mirusi [[1943]]). * [[1941]] - [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu režisors . * [[1949]] - [[Viktors Garbers]] (''Victor Garber''), kanādiešu aktieris == Miruši == * [[455]] - [[Valentiāns III]] (''Flavius Placidius Valentinianus''), Romas imperators (dzimis [[419]]) * [[1996]] - [[Čarlijs Barnets]] (''Charlie Barnett''), amerikāņu aktieris (dzimis [[1954]]) * [[2005]] - [[Tods Bells]] (''Todd Bell''), amerikāņu futbolists (dzimis [[1958]]) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * [[Latvija|Latvijā]]- [[Leģionāru piemiņas diena]] (kopš 1952.gada [[Daugavas vanagi|Daugavas vanagu]] dibināta, kopš 2000. gada 23. februāra oficiāla piemiņas diena Latvijā, mūsdienās atcelta). [[Category:Laiks]] [[Category:Dienas]] [[af:16 Maart]] [[an:16 de marzo]] [[ar:16 مارس]] [[ast:16 de marzu]] [[be:16 сакавіка]] [[bg:16 март]] [[bs:16. mart]] [[ca:16 de març]] [[ceb:Marso 16]] [[co:16 di marzu]] [[cs:16. březen]] [[csb:16 strumiannika]] [[cv:Пуш, 16]] [[cy:16 Mawrth]] [[da:16. marts]] [[de:16. März]] [[el:16 Μαρτίου]] [[en:March 16]] [[eo:16-a de marto]] [[es:16 de marzo]] [[et:16. märts]] [[eu:Martxoaren 16]] [[fi:16. maaliskuuta]] [[fo:16. mars]] [[fr:16 mars]] [[fur:16 di Març]] [[fy:16 maart]] [[ga:16 Márta]] [[gl:16 de marzo]] [[he:16 במרץ]] [[hr:16. ožujka]] [[hu:Március 16]] [[ia:16 de martio]] [[id:16 Maret]] [[ie:16 marte]] [[ilo:Marso 16]] [[io:16 di marto]] [[is:16. mars]] [[it:16 marzo]] [[ja:3月16日]] [[jv:16 Maret]] [[ka:16 მარტი]] [[ko:3월 16일]] [[ku:16'ê adarê]] [[lb:16. Mäerz]] [[lt:Kovo 16]] [[mk:16 март]] [[ms:16 Mac]] [[nap:16 'e màrzo]] [[nl:16 maart]] [[nn:16. mars]] [[no:16. mars]] [[oc:16 de març]] [[pam:Marsu 16]] [[pl:16 marca]] [[pt:16 de Março]] [[ro:16 martie]] [[ru:16 марта]] [[scn:16 di marzu]] [[se:Njukčamánu 16.]] [[simple:March 16]] [[sk:16. marec]] [[sl:16. marec]] [[sq:16 Mars]] [[sr:16. март]] [[sv:16 mars]] [[te:మార్చి 16]] [[th:16 มีนาคม]] [[tl:Marso 16]] [[tr:16 Mart]] [[tt:16. Mart]] [[uk:16 березня]] [[vi:16 tháng 3]] [[wa:16 di måss]] [[war:Marso 16]] [[zh:3月16日]] 11322 34053 2006-03-16T19:06:44Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Latviešu literatūra]] 11323 34055 2006-03-16T19:07:19Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Literatūra]] 11324 52646 2006-06-30T20:05:01Z Lielais Rolands 592 14.gs. trīsdesmitajos gados [[Francija]]s normālo attīstību vairāk nekā uz gadsimtu pārtrauca Simtgadu karš ar [[Anglija|Angliju]] (1337 – 1453), kas noveda pie ražošanas spēku masveidīgas iznīcināšanas, pie iedzīvotāju skaita samazināšanās un tirdzniecības sašaurināšanās. Simtgadu karš galvenokārt bija cīņa par Francijas dienvidrietumu zemēm, kas atradās Anglijas karaļa varā. Kara pirmajos gados liela nozīme bija konkurencei Flandrijas dēļ, kur sadūrās abu valstu intereses. == Kara norise == Kara sākums 1337.g. bija angļiem izdevīgs. Angļu karaspēkam, salīdzinājumā ar frančiem, bija lielākas priekšrocības. Tas nebija liels, bet labi organizēts. Algoto bruņinieku daļas bija pakļautas kapteiņiem, kuri savukārt bija tieši pakļauti karalim kā virspavēlniekam. Angļu strēlnieki, kas sastāvēja galvenokārt no Anglijas daudzajiem brīvajiem zemniekiem, bija lieli sava amata meistari, un svarīgākajās kaujās viņiem bija liela loma, atbalstot bruņinieku kavalēriju. Franču karaspēkā pārsvarā bija feodālo bruņinieku zemessardze, strēlnieku bija maz, un bruņinieki nevēlējās saskaņot ar viņiem savu darbību. Armija sašķēlās atsevišķās nodaļās, kas pakļāvās tikai tiešajiem karaspēka priekšniekiem- lielajiem feodāļiem, kuri pēc sava ieskata vai nu devās kaujā, pameta kaujas lauku, vai arī palika par novērotājiem. Īstenībā karalis komandēja tikai savu karaspēka vienību, un, kaut arī tā bija vislielākā, tā tomēr bija tikai daļa no franču armijas. Franču bruņinieki pielietoja veco taktiku un parasti, sākot kauju, uzbruka visi reizē. Bet, ja pretinieks izturēja šo triecienu un strēlnieki nogalināja zirgus, tad šis spiediens nedeva nekādus rezultātus: franču kavalēriju saskaldīja atsevišķās grupās, bruņiniekus norāva no zirgiem un saņēma gūstā. Angļi uzvarēja uz jūras un uz sauszemes. Tas deva viņiem iespēju 1347.g. ieņemt Kalē, kas bija svarīgs nocietinājuma punkts un no Anglija izvestās vilnas noliktavu rajons. Citās vietās ziemeļos angļiem karadarbība nebija tik veiksmīga. Tāpēc viņi to pārcēla uz dienvidrietumiem un atkal no jūras puses sagrāba Gijennas un Gaskoņas apgabalus; par Anglijas karaļa Eduarda III vietnieku Bordo kļuva viņa dēls Eduards Melnais Princis. Viņa nodaļa kopā ar Gaskoņas bruņiniekiem uzbruka un laupīja Francijas centrālos apgabalus, dedzināja pilsētas un ciematus, sagrāba bagātus laupījumus. Vienā šādā uzbrukumā 1356.g. sept. pie Puatjā viņus panāca franču armija. Franči cieta smagu sakāvi. Gūstā nokļuva arī karalis Jānis Labsirdīgais(1350.- 1364.) Francijai sākās smagi laiki: valsts kase bija pilnīgi iztukšota, armijas faktiski nebija. Francija tajā laikā piedzīvoja vēl dažus nepatīkamus pārsteigumus: sacelšanos Parīzē no 1356.- 1358.g., žakēriju, sacelšanos pilsētās, Tišenu sacelšanos, feodālu savstarpējās ķildas utt. 1415.g. sākās jauns iebrukums Francijā. Kaujā pie Azenkuras 1415.g. okt. Armaņikiešu armija tika sakauta, daudzi franču bruņinieki tika nogalināti vai saņemti gūstā, gūstā nokļuva arī Orleānas hercogs. Pēc tam angļi sagrāba Normandiju un Menu. Savu militāro uzvaru rezultātā angļi uzspieda Francijai smagus miera noteikumus (līgums tika noslēgts Truā 1420.g.), pēc kuriem Francija zaudēja neatkarību un kļuva par apvienotās Anglijas- Francijas karalistes sastāvdaļu. Kārļa VI dzīves laikā par Francijas pārvaldītāju kļuva Indriķis V, bet pēc tam tronī vajadzēja nākt Francijas princeses (Kārļa VI meitas) un Anglijas karaļa dēlam, nākošajam Indriķim VI. Dofins Kārlis (Kārļa VI dēls) tika izslēgts no mantojuma. Taču 1422.g. nāve pārsteidza Indriķi V pašos spēka gados; pēc dažiem mēnešiem nomira arī Kārlis VI. === Žanna d’Arka === [[1429]].g. pie angļu aplenktās [[Orleāna]]s parādījās 17 gadus vecā zemnieku meitene [[Žanna d’Arka]], kura bija pārliecināta, ka viņa ir dzirdējusi [[Dieva|Dievs]] balsi, kas likusi viņai nostāties franču karaspēka priekšgalā. Žannas iedvesmoti franči atbrīvoja Orleānu un sāka gūt arvien jaunas uzvaras. Taču pēc kādas neveiksmīgas kaujas Žanna nonāca Burgundijas hercoga gūstā un vēlāk tika izdota angļiem. [[1431]].gadā Žanna d’Arka tika tiesāta inkvizīcijas tiesā, kur viņa tika apsūdzēta kā ragana un savu uzskatu nemainīšanas gadījuma tiks sodīta ar nāvi. no sākuma viņa atteicās no savas pārliecības un nāvessods tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu, bet pēc trīs dienām mainīja savu viedokli un viņai tika izpildīts nāvessods sadedzinot uz sārta Ruānas tirgus laukumā. Tikai pēc 25 gadiem pāvests šo spriedumu atzina par netaisnu. 1453.g. bez īpaša miera līguma karadarbība tika izbeigta. [[category:vēsture]] 11327 34109 2006-03-17T07:08:37Z Yyy 146 cat '''Prolog''' ir loģiskās programmēšanas valoda. Vārds Prolog ir ņemts no franču valodas ''programmation en logique'', kas nozīmē „loģiskā programmēšana”. Šo valoda radīja [[A.Kolmeauers]] un [[R.Kovalskis]] apmēram 1972. gadā kā alternetīvu priekš [[Lisp]] programmēšanas valodām. Tas bija mēģinājums radīt programmēšanas valodu, kura darbotos ar loģiskām izteiksmēm tā vietā lai pildītu detalizētas instrukcijas. [[Category:Programmēšanas valodas]] 11329 49611 2006-06-09T06:12:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[an:Lisp]] '''Lisp''' ir loģiskās [[programmēšanas valoda]]. Tā tika radīta kā praktisks aprēķinu modelis, kurš tika bāzēts uz idejām no „''lambda calculus''” funkciju pētīšanas sistēmas. Lisp momentāni ieguva popularitāti kā iecienītākā mākslīgā intelekta programmēšanas valoda. Lisp bija celmlauzis simbolu apstrādei, programmatūras „koka” struktūrai, automātiskajai saglabāšanas vadībai, interpretatoriem, funkcionālajai programmēšanai, objektorientētajai programmēšanai, makro programmēšanai utml. [[Category:Programmēšanas valodas]] [[an:Lisp]] [[ar:ليسب]] [[cs:Lisp]] [[da:Lisp]] [[de:LISP]] [[en:Lisp programming language]] [[eo:LISP (programlingvo)]] [[es:Lisp]] [[et:LISP]] [[fi:Lisp]] [[fr:Lisp]] [[he:LISP]] [[hu:Lisp programozási nyelv]] [[it:Lisp]] [[ja:LISP]] [[ko:리스프]] [[lt:Lisp]] [[nl:Lisp (programmeertaal)]] [[no:Lisp]] [[pl:LISP]] [[pt:Lisp]] [[ro:LISP]] [[ru:Лисп]] [[sk:Lisp]] [[sl:Lisp (programski jezik)]] [[sv:Lisp]] [[th:ภาษาลิสป์]] [[tr:Lisp]] [[zh:LISP]] 11330 50647 2006-06-15T05:21:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[an:Smalltalk]], [[cs:Smalltalk]] '''Smalltalk''' ir objektorientēta, dinamiski rakstāma, atspoguļojoša [[programmēšanas valoda]], kuru izveidoja kompānijas ''Xerox PARC'' darbinieki A.Keijs, D.Ingalls, T.Kehlers, A.Goldbergs un citi, 1970to gadu vidū. Valoda tika izlaista kā Smalltalk-80 un tā ir tikusi ļoti plaši izmantota kopš tā laika. Smalltalk pašlaik tiek aktīvi pilnveidota un tā ir savākusi ap sevi lojālu lietotāju kopienu. [[Category:Programmēšanas valodas]] [[an:Smalltalk]] [[cs:Smalltalk]] [[de:Smalltalk (Programmiersprache)]] [[en:Smalltalk]] [[es:Smalltalk]] [[fi:Smalltalk]] [[fr:Smalltalk]] [[he:Smalltalk]] [[id:Smalltalk]] [[it:Smalltalk]] [[ja:Smalltalk]] [[nl:Smalltalk]] [[no:Smalltalk]] [[pl:Smalltalk]] [[pt:Smalltalk-80]] [[ru:Smalltalk]] [[sk:Smalltalk]] [[sv:Smalltalk]] [[th:ภาษาสมอลทอล์ค]] [[tr:Smalltalk]] [[uk:Smalltalk (мова програмування)]] [[zh:Smalltalk]] 11331 34113 2006-03-17T07:13:59Z Yyy 146 cat '''AIML''' jeb Artificial Intelligence Mark-up Language ir uz XML bāzēta programmēšanas valoda. Tā tika speciāli izveidota, lai palīdzētu radīt A.L.I.C.E. čata botu. Valoda tiek izmantota daudzu balss atpazīšanas programmu izveidē, zināmas arī kā Alicebot. [[Category:Programmēšanas valodas]] 11332 50053 2006-06-11T07:37:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Goniometrie]] == Trigonometrijas pamatelementi == Pamatskolā trigonometriskās funkcijas galvenokārt izmanto saistībā ar taisnleņķa trijstūri, un tās definē šādi: Par leņķa '''sinusu''' sauc šī leņķa pretkatetes attiecību pret hipotenūzu. Par leņķa '''kosinusu''' sauc šī lenķa piekatetes attiecību pret hipotenūzu. Par leņķa '''tangensu''' sauc šī leņķa pretkatetes attiecību pret tā paša leņķa piekateti. Par leņķa '''kotangensu''' sauc šī leņķa piekatetes attiecību pret tā paša leņķa pretkateti. {{stub}} [[Category:Matemātika]] [[ar:علم المثلثات]] [[bg:Тригонометрия]] [[bn:ত্রিকোণমিতি]] [[ca:Trigonometria]] [[cs:Goniometrie]] [[da:Trigonometri]] [[de:Trigonometrie]] [[en:Trigonometry]] [[eo:Trigonometrio]] [[es:Trigonometría]] [[fi:Trigonometria]] [[fr:Trigonométrie]] [[gl:Trigonometría]] [[he:טריגונומטריה]] [[hr:Trigonometrija]] [[id:Trigonometri]] [[it:Trigonometria]] [[ja:三角法]] [[ko:삼각법]] [[lt:Trigonometrija]] [[mk:Тригонометрија]] [[nl:Goniometrie]] [[nn:Trigonometri]] [[no:Trigonometri]] [[pl:Trygonometria]] [[pt:Trigonometria]] [[ro:Trigonometrie]] [[ru:Тригонометрия]] [[scn:Trigunomitrìa]] [[simple:Trigonometry]] [[sk:Trigonometria]] [[sl:Trigonometrija]] [[sr:Тригонометрија]] [[sv:Trigonometri]] [[ta:முக்கோணவியல்]] [[th:ตรีโกณมิติ]] [[tr:Trigonometri]] [[uk:Тригонометрія]] [[vi:Lượng giác]] [[zh:三角学]] 11333 34083 2006-03-16T20:45:25Z Feens 37 Slovēnijas karš no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Slovenian_war_map.jpg] Slovēnijas karš no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Slovenian_war_map.jpg] 11334 34087 2006-03-16T21:02:26Z Juzeris 23 "[[Teo de Rāts]]" pārdēvēju par "[[Teo de Rots]]": pēc izrunas #REDIRECT [[Teo de Rots]] 11335 34088 2006-03-16T21:04:13Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Teo de Rots]] 11336 34096 2006-03-16T23:39:05Z Feens 37 Tanki Slovēnijā no sr.wiki - [http://sr.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B0:1412177_sloven300.jpg] Tanki Slovēnijā no sr.wiki - [http://sr.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B0:1412177_sloven300.jpg] 11337 46317 2006-05-21T02:40:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:10-Tage-Krieg in Slowenien]] {{Dienvidslāvijas kari}} '''Desmitdienu karš''', arī '''Slovēnijas neatkarības karš''' ([[slovēņu valoda|slovēņu]] - ''Slovenska osamosvojitvena vojna'' (''Slovēnijas neatkarības karš''), [[serbu valoda|serbu]] - ''Рат у Словенији'' (''Karš Slovēnijā'')) - bruņots konflikts no 1991. gada 27. jūnija līdz 6. jūlijam starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]], kura rezultātā nodibinājās neatkarīgā Slovēnijas valsts. Desmitdienu karš bija iesākums daudz asiņainākiem kariem citās Dienvidslāvijas republikās. Tas bija arī gandrīz vienīgais no Dienvidslāvijas kariem, pēc kura neviena no pusēm netika apsūdzēta [[kara noziegumi|kara noziegumos]]. ==Priekšvēsture== 1980. gadā nomira Dienvidslāvijas komunistu līderis [[Josips Brozs Tito]]. Drīz pēc tam visās Dienvidslāvijas republikās sākās gan [[nacionālisms|nacionālisma]], gan [[demokrātija|demokrātijas]] atdzimšana. 1987. gadā par [[Serbija|Serbijas]] (Dienvidslāvijas lielākās republikas) prezidentu kļuva [[serbi|serbu]] nacionālists un vienotās Dienvidslāvijas aizstāvis [[Slobodans Miloševičs]]. Slovēnija (kopā ar [[Horvātija|Horvātiju]]) bija ekonomiski visattīstītākā valsts daļa, kura subsidēja pārējās republikas, tāpēc tās atbalstīja republiku ekonomisko attiecību reformu. Nespēdami vienoties ar serbu komunistiem, [[Dienvidslāvijas Komunistu līga|Dienvidslāvijas komunistu līgas]] XIV kongresā 1990. gada 22. janvārī slovēņu komunisti pameta kongresu, bet Dienvidslāvijas komunistu līga sadalījās nacionālās partijās. 1990. gada aprīlī Slovēnijā notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas, kurās uzvarēja Slovēnijas Kristīgi Demokrātiskā partija, bet par prezidentu tika ievēlēts bijušais Slovēnijas Komunistu līgas CK sekretārs [[Milans Kučans]]. 1990. gada 23. decembrī Slovēnija rīkoja referendumu par neatkarību (par neatkarību nobalsoja 88%), bet 1991. gada 25. jūnijā, vienlaicīgi ar Horvātiju, Slovēnija deklarēja neatkarību. Rietumu valstis un [[ASV]] gan vēl neatzina jaunās valstis. ==Gatavošanās karam== Tūlīt pēc daudzpartiju vēlēšanām Slovēnijā, [[Dienvidslāvijas Tautas armija]] (DTA) izsludināja armijas reformu, kuras rezultātā Tito laika republikas pakļautības "Teritoriālie spēki" (''teritorialna obramba'', TO) tiktu reorganizēti, izveidojot vienotu armiju ar štābu [[Belgrada|Belgradā]]. Slovēnijas varas iestādes tam pretojās, radot slepenu militāru struktūru "Nacionālās Aizsardzības Mobilās struktūras" (''Manevrski Strukturi Narodne Zaščite'', MSNZ). No 1990. gada maija līdz oktobrim 21 000 TO spēku karavīru, arī militārā tehnika, tika pārcelti no TO uz MSNZ, radot Slovēnijas armiju. Jau 1990. gada novembrī slovēņi izstrādāja kaujas plānu, lai pretotos iespējamam Dienvidslāvijas uzbrukumam. Tas bija balstīts uz atziņu, ka tiešās kaujās iesaistīties nav Slovēnijas spēkos, tāpēc tika izvēlēta [[asimetrisks karš|asimetriskā kara]] un partizāņu cīņu taktika. Liela nozīme tika pievērsta slēpņiem, izmantojot Slovēnijas sarežģītos dabas apstākļus, kā arī no TO iegūtā [[prettanku bruņojums|prettanku]] (''[[Armbrust]]'') un [[pretgaisa bruņojums|pretgaisa bruņojuma]] (''[[Strela-2]]'') izmantošanai. Dienvidslāvijas Tautas armijā (DTA) bija divi viedokļi par rīcību. Ģenerālštāba priekšnieks Blagoje Adžičs uzskatīja, ka jāveic liela mēroga operācija, gāžot Slovēnijas valdību un izveidojot pārvaldes struktūras no "veselīgajiem spēkiem". Tomēr uzvarēja Dienvidslāvijas aizsardzības ministra Veļko Kadijeviča mērenākais viedoklis, ka nepieciešama spēka demonstrācija, lai piespiestu Slovēnijas valdību atcelt neatkarības deklarāciju. Dienvidslāvijas premjers [[Ante Markovičs]] vēlāk liecināja, ka pati Dienvidslāvijas valdība nebija informēta par Dienvidslāvijas armijas plāniem un aktivitātēm. [[Image:Slovenian war map.jpg|Dienvidslāvijas armijas darbība kara laikā|thumb|300px]] ==Karadarbība== ====1991. gada 26. jūnijs==== Agri no rīta DTA 13.korpusa daļas no [[Rijeka|Rijekas]], Horvātijā iegāja Slovēnijas teritorijā, un ieņēma robežpunktus ar [[Itālija|Itāliju]]. Armijas daļas sagaidīja improvizētas barikādes un slovēņu demonstrācijas, tomēr militāras sadursmes nenotika. ====1991. gada 27. jūnijs==== Agri no rīta DTA 306. pretgaisa daļas spēki no [[Karlovaca|Karlovacas]] Horvātijā iegāja Slovēnijas teritorijā pie [[Metlika|Metlikas]]. Dažas stundas vēlāk DTA 1. tanku brigāde izbrauca no kazarmām [[Vrhnika|Vrhnikā]] (uz rietumiem no [[Ļubļana|Ļubļanas]]) un pēc dažām stundām ieņēma Brnikas (Ļubļanas) lidostu. Austrumos DTA daļas no [[Maribora|Mariboras]] ieņēma robežpunktus ar [[Austrija|Austriju]]. Slovēnijas valdība saņēma informāciju, ka tiks izmantoti [[helikopters|helikopteri]], lai ar [[speciālās vienības|speciālo vienību]] palīdzību ieņemtu stratēģiskos objektus. Tāpēc Slovēnijas valdība brīdināja DTA 5. kara apgabala vadību [[Zagreba|Zagrebā]], ka Slovēnijas armija notrieks helikopterus, ja tie turpmāk tiks lietoti. Brīdinājums tika ignorēts un sākās karadarbība. 27. jūnija pēcpusdienā slovēņu spēki virs Ļubļanas notrieca divus dienvidslāvu helikopterus. Slovēņi bloķēja DTA kazarmas dažādās valsts vietās. Tāpat slovēņi uzbruka Brnikas lidostai, kā arī vairākām tanku kolonnām dažādās valsts vietās. ====1991. gada 28. jūnijs==== [[Image:1412177 sloven300.jpg|DTA tanki Slovēnijā|thumb|300px]] Naktī uz 28. jūniju Slovēnijas Aizsardzības ministrija pavēlēja sākt slovēņu spēku ofensīvu visā valstī. Visu dienu turpinājās kaujas. Netālu no Austrijas robežas ar smago automašīnu kolonnu tika bloķēta DTA tanku kolonna, pēc tam DTA tankiem uzbruka Slovēnijas spēki. Atbalstot tankus, Dienvidslāvijas gaisa spēki apšaudīja smago automašīnu kolonnu, nogalinot četrus šoferus. Arī citā valsts daļā (Medvedekā), aviācija apšaudēja smago automašīnu kolonnu, šeit nogalinot sešus šoferus. Slovēņu spēkiem izdevās ieņemt DTA munīcijas noliktavu Borovnicā, uzlabojot armijas apgādi. Kaujās Brnikas lidostā tika nogalināti divi austriešu žurnālisti. ====1991. gada 29. jūnijs==== Naktī uz 29. jūniju trīs [[ES]] ārlietu ministri Zagrebā tikās ar Dienvidslāvijas un Slovēnijas valdības pārstāvjiem, un vienojās par [[pamiers|pamiera]] plānu, bet tas nestājās spēkā. Dienas laikā slovēņu spēkiem izdevās ieņemt Brnikas lidostu. Pie Strihovecas slovēņu spēki pārņēma vairākus pretinieka tankus, no kuriem izveidoja tanku daļu. DTA izvirzīja [[ultimāts|ultimātu]], kurā pieprasīja uguns pārtraukšanu no 30. jūnija 9.00 rītā. Slovēnijas parlaments pieņēma rezolūciju ar aicinājumu uz krīzes mierīgu risinājumu, neapdraudot valsts neatkarību. ====1991. gada 30. jūnijs==== Sadursmes vairākās vietās. Slovēņi ieņēma stratēģiski svarīgo [[Karavankes tunelis|Karavankes tuneli]], kas valsti savieno ar [[Austrija|Austriju]]. Pie Nova Goricas slovēņi pārņēma vēl deviņus tankus. ====1991. gada 1. jūlijs==== Sadursmes vairākās vietās. DTA tanku kolonna no Medvedekas virzījās cauri Krakovas mežam (''Krakovski gozd''), bet šeit tika bloķēta. Vakarā DTA izvirzīja vēl vienu ultimātu. ====1991. gada 2. jūlijs==== [[Image:Slovenoijias_armijas_pozicijas_July_2,_1991.jpg|thumb|Slovēnijas armijas pozīcijas pie Ļubļanas pils 2. jūlijā|300px]] Vissīvākās kaujas visa kara laikā. Slovēņi uzbruka tanku kolonnai Krakovas mežā, piespiežot to kapitulēt. No Jastrebansko Horvātijā uz Slovēniju tika virzīta vēl viena tanku kolonna, bet uzbrukumu atsita jau pie valsts robežas. Slovēņi ieņēma vairākas DTA armijas daļas un četrus robežkontroles punktus. Plkst. 21.00 Slovēnijas valdība izsludināja vienpusēju [[pamiers|pamieru]], kuram nepiekrita DTA vadība. ====1991. gada 3. jūlijs==== Agrā rītā liela DTA tanku kolonna izbrauca no [[Belgrada|Belgradas]] cīņā pret Slovēniju. Līdz Slovēnijai tā netika - oficiāli tehnisku iemeslu dēļ. Tiek lēsts, ka kolonnas patiesais mērķis bija [[Slavonija|Slavonijas]] okupācija (skat. [[Horvātijas karš]]). Slovēnijā turpinājās kaujas bez īpašām sekmēm kādai no pusēm. Vakarā DTA vadība piekrita pamieram. ====1991. gada 4.-6. jūlijs==== Pamatojoties uz pamieru, DTA daļām tika ļauts atgriezties kazarmās, bet slovēņu spēki ieņēma visus robežkontroles punktus. ==Kara rezultāti== ====Kara beigas==== [[Image:Gustekni.jpg|300px|thumb|Nova Goricā, netālu no Itālijas robežas, slovēņu gūstā padodas liels skaits DTA karavīru]] Karš beidzās ar Brijuni vienošanos, kuru noslēdza 1991. gada 7. jūlijā Brijuni salās pie [[Pula|Pulas]] Horvātijā starp Slovēnijas un Dienvidslāvijas valdību pārstāvjiem, piedaloties trijiem ES ārlietu ministriem. Vienošanās bija izdevīga Slovēnijai. Slovēnijai paredzēja neatkarības deklarācijas atlikšanu uz trim mēnešiem, kas tobrīd vairs nebija būtiski, bet DTA pienākums bija pamest Slovēnijas teritoriju līdz 1991. gada oktobrim. Pēdējās DTA daļas pameta Slovēnijas teritoriju 26. oktobrī, atstājot daļu smago ieroču valsts teritorijā. ====Upuri un postījumi==== Tā kā karš ritēja īsu laika periodu, upuru bija relatīvi maz. Slovēņu pusē bija 18 kritušie un 182 ievienotie, bet dienvidslāvu &mdash; 44 kritušie un 182 ievainotie. Gāja bojā 12 ārvalstnieki - [[reportieris|reportieri]] un smago automašīnu šoferi, kuri nejauši nokļuva apšaudes zonā. DTA zaudēja 31 tanku, 22 [[bruņutransportieris|bruņutransportierus]] un 6 helikopterus. Materiālie zaudējumi bija relatīvi niecīgi kauju zemās intensitātes dēļ. ====Kara stratēģiskie aspekti==== Slovēnijas aprēķini bija balstiti uz vairākiem riskantiem pieņēmumiem, kuri konkrētajā situācijā apstiprinājās. Slovēnijas valdība balstījās uz pieņēmumu, ka DTA negribēs karot un baidīsies no lieliem civiliedzīvotāju upuriem. Tapat bija pieņēmums, ka serbu līderis Slobodans Miloševičs nebūs ieinteresēts īpaši cīnīties par Slovēniju, jo valstī faktiski nebija serbu minoritātes. Jau kara sākumā Slovēnija skaidri apzinājās [[informācijas karš|informācijas kara]] nozīmi, un jau pirms kara tika izveidots informācijas centrs. Karš tika pozicionēts kā [[Dāvids|Dāvida]] cīņa pret [[Goliāts|Goliātu]] un kā jaunās demokrātijas cīņa pret [[komunisms|komunismu]], kas noskaņoja rietumu sabiedrisko domu par labu Slovēnijai. ====Kara ietekme uz turpmākajiem notikumiem==== Slovēnijas uzvara karā ļāva nodibināties neatkarīgai Slovēnijas valstij. 1992. gada 15. janvārī to atzina ES, bet 22. maijā tā iestājās [[ANO]]. Karš radīja saspīlējumu Slovēnijas un Horvātijas starpā, jo, kaut arī Horvātija bija deklarējusi neatkarību no Dienvidslāvijas, tā pasludināja neitralitāti karā, nepatīkami pārsteidzot Slovēnijas varas iestādes. Kara gaitā Horvātija bija galvenā bāze, no kuras tika veikti uzbrukumi Slovēnijai. Redzot neveiksmīgo Dienvidslāvijas armijas darbību Slovēnijā un arī Horvātijā, tika nomainīta DTA augstākā vadība. DTA saglabājās gandrīz tikai serbu un melnkalniešu personāls, jo slovēņi un horvāti to pameta. Tas ietekmēja DTA turpmākās kaujasspējas, jo tradicionāli slovēņi un horvāti bija Dienvidslāvijas armijas kvalificētākais personāls. DTA noskaņojums kļuva serbiski nacionālistiskāks, kas ietekmēja turpmākos Dienvidslāvijas karus. Serbu līderis Slobodans Miloševičs atmeta ideju par Dienvidslāvijas saglabāšanu, vietā izvirzot saukli - ''visi serbi vienā valstī'' ([[Lielserbija|Lielserbijas]] ideja). ==Nobeigums== Slovēnijas karš bija tikai prologs nesalīdzināmi asiņainākajiem kariem Horvātijā un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā]]. Tas izveidoja DTA par serbu nacionālistu ieroci, tomēr arī parādīja Dienvidslāvijas valsts iekšējo vājumu. ==Ārējās saites== *[http://www.zvvs.si/ Slovēnijas Desmitdienu kara veterānu organizācija (slovēņu un angļu valodā)] [[Category:Dienvidslāvijas vēsture]] [[Category:Kari]] [[Category:Nedēļas raksti]] [[Category:Slovēnijas vēsture]] [[de:10-Tage-Krieg in Slowenien]] [[en:Ten-Day War]] [[fi:Slovenian sota]] [[ja:十日間戦争]] [[lt:Dešimties dienų karas]] [[nl:Tiendaagse Oorlog]] [[no:Slovenia-krigen]] [[sl:Slovenska osamosvojitvena vojna]] [[sr:Рат у Словенији]] [[sv:Tiodagarskriget]] 11338 34103 2006-03-17T05:11:03Z Lielais Rolands 592 11339 44787 2006-05-13T21:04:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[gl:Hera]] {{grmit}} [[Image:Hera.JPG|thumb|200px|Hēra]] '''Hēra''' (grieķu ''Ἥρα'' vai ''Ἥρη'') ir viena no [[Olimps|Olimpa]] dievietēm, [[Zevs|Zeva]] māsa un sieva. Hēra ir [[Hēbe|Hēbes]], [[Hēfaists|Hēfaista]] un [[Areja|Arejas]] meita. Valdonīga, untumaina, greizsirdīga dieviete. Laulības un precēto sieviešu aizbildne. Zīmējumos un skulptūrās attēlota, kā ziedoša sieviete ar vainagu vai diadēmu. Seno romiešu mitoloģijā Hērai atbilst [[Jūnona]] ==Ārējās saites == [http://www.crystalinks.com/hera.html Olimpa dievi] {{commons|Category:Hera}} [[Category:Grieķu dievi]] [[bg:Хера]] [[ca:Hera]] [[cs:Héra]] [[da:Hera]] [[de:Hera]] [[el:Ήρα (μυθολογία)]] [[en:Hera]] [[eo:Hera]] [[es:Hera]] [[et:Hera]] [[eu:Hera]] [[fa:هرا (همسر زئوس)]] [[fi:Hera (mytologia)]] [[fr:Héra]] [[gl:Hera]] [[he:הרה]] [[hi:हीरा (देवी)]] [[hr:Hera]] [[hu:Héra]] [[id:Hera]] [[it:Era (mitologia)]] [[ja:ヘラ]] [[ko:헤라]] [[la:Hera]] [[lb:Hera]] [[lt:Hera]] [[nl:Hera]] [[no:Hera]] [[pl:Hera]] [[pt:Hera]] [[ro:Hera]] [[ru:Гера (мифология)]] [[simple:Hera]] [[sk:Héra]] [[sl:Hera]] [[sr:Хера]] [[sv:Hera]] [[tr:Hera]] [[uk:Гера]] [[zh:赫拉]] 11340 34118 2006-03-17T07:17:40Z Feens 37 "[[Slovēnijas karš]]" pārdēvēju par "[[Desmitdienu karš]]": Populārāks nosaukums #REDIRECT [[Desmitdienu karš]] 11341 34121 2006-03-17T07:23:12Z Feens 37 [[Category:Eiropas vēsture]] 11342 34141 2006-03-17T09:43:04Z Feens 37 Sarajevas kapracis Bosnijas kara laikā 11343 36078 2006-03-22T20:39:07Z Juzeris 23 +kalendārs {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''17. marts''' - 76. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (77. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 289 dienas. == Notikumi == * [[1521]] - [[Fernans Magelāns|Magelāns]] atklāja [[Filipīnas]]. * [[1901]] - [[Parīze|Parīzē]], [[Bernheimas galerija|Bernheimas galerijā]] tiek pirmoreiz izstādīt holandiešu gleznotāja [[Vinsents van Gogs|Vinsenta van Goga]] darbi, kas izraisīja milzu sensāciju mākslas pasaulē. * [[1992]] - Pašnāvnieka rīkotā uzbrukumā, ar sprāgstvielām piekrautu mašīnu, pie Izrēlas vēstniecības, [[Buenosairesa|Buenosairesā]], [[Argentīna|Argentīnā]] iet bojā 29 un tiek ievainoti 242 cilvēki. == Dzimuši == * [[1473]] - Skotijas karalis [[Džeims IV]] (''James IV of Scotland'') (miris [[1513]]) * [[1676]] - Tomass Bostons (''Thomas Boston''), skotu baznīcas vadītājs(dzimis [[1732]]) * [[1940]] - [[Marks Vaits]] (''Mark White''),amerikānu politiķis == Miruši == * [[45 p.m.e.]] - [[Gnejs Pompejs]] jaunākais, [[Gnaeus Pompeius]] romiešu ģenerālis (noslepkavots) (dzimis 75. p.m.e.) * [[493]] - [[Svētais Patriks]] (''Saint Patrick''), svētais [[Īrija|Īrijas]] aizbildnis. *[[1956]] - Freds Alens (''Fred Allen''), amerikāņu aktieris un komiķis(dzimis [[1894]]). == Svētku un atceres dienas == *Senlatviešu svētki - [[Kustoņu diena]] . [[Category:Dienas]] [[af:17 Maart]] [[an:17 de marzo]] [[ar:17 مارس]] [[ast:17 de marzu]] [[be:17 сакавіка]] [[bg:17 март]] [[br:17 Meurzh]] [[bs:17. mart]] [[ca:17 de març]] [[ceb:Marso 17]] [[co:17 di marzu]] [[cs:17. březen]] [[csb:17 strumiannika]] [[cv:Пуш, 17]] [[cy:17 Mawrth]] [[da:17. marts]] [[de:17. März]] [[el:17 Μαρτίου]] [[en:March 17]] [[eo:17-a de marto]] [[es:17 de marzo]] [[et:17. märts]] [[eu:Martxoaren 17]] [[fi:17. maaliskuuta]] [[fo:17. mars]] [[fr:17 mars]] [[fur:17 di Març]] [[fy:17 maart]] [[ga:17 Márta]] [[gl:17 de marzo]] [[he:17 במרץ]] [[hr:17. ožujka]] [[hu:Március 17]] [[ia:17 de martio]] [[id:17 Maret]] [[io:17 di marto]] [[is:17. mars]] [[it:17 marzo]] [[ja:3月17日]] [[jv:17 Maret]] [[ka:17 მარტი]] [[ko:3월 17일]] [[ku:17'ê adarê]] [[la:17 Martii]] [[lb:17. Mäerz]] [[lt:Kovo 17]] [[mk:17 март]] [[ml:മാര്ച് 17]] [[ms:17 Mac]] [[nap:17 'e màrzo]] [[nl:17 maart]] [[nn:17. mars]] [[no:17. mars]] [[oc:17 de març]] [[pam:Marsu 17]] [[pl:17 marca]] [[pt:17 de Março]] [[ro:17 martie]] [[ru:17 марта]] [[scn:17 di marzu]] [[sco:17 Mairch]] [[se:Njukčamánu 17.]] [[simple:March 17]] [[sk:17. marec]] [[sl:17. marec]] [[sq:17 Mars]] [[sr:17. март]] [[sv:17 mars]] [[te:మార్చి 17]] [[th:17 มีนาคม]] [[tl:Marso 17]] [[tr:17 Mart]] [[tt:17. Mart]] [[uk:17 березня]] [[vi:17 tháng 3]] [[wa:17 di måss]] [[war:Marso 17]] [[zh:3月17日]] 11345 34158 2006-03-17T15:22:10Z Lielais Rolands 592 11346 34166 2006-03-17T17:39:27Z Tail 13 "[[Noams Homskis]]" pārdēvēju par "[[Noams Čomskis]]": Šī ir pareizāka viņa uzvārda tranckripcija (skat. diskusiju). #REDIRECT [[Noams Čomskis]] 11348 34172 2006-03-17T17:49:38Z SpeedKing 402 11349 46256 2006-05-21T01:26:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Baldur]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Baldrs''' (senislandiešu ''Baldr'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir nevainības, skaistuma un jaunības dievs. Baldrs ir [[āsi|āsu]] dievs, [[Odins|Odina]] un [[Friga]]s dēls. [[Jaunākā Eda|Jaunākajā Edā]] viņš aprakstīts kā gudrākais un skaistākais no dieviem. ==Mīti== ===Baldra nāve=== No sapņa uzzinājusi, ka Baldram draud briesmas, Friga liek visām pasaules lietām, augiem un dzīvniekiem zvērēt, ka tie Baldram nekad nenodarīs ko ļaunu. Apzvēr visi, izņemot [[āmulis|āmuli]] (jo tas Frigai šķitis nekaitīgs vai – saskaņā ar citu versiju – bijis pārāk jauns, lai zvērētu). To uzzinājis, [[Loki]] no āmuļa uztaisa bultu un dodas uz vietu, kur dievi met Baldram ar dažādiem priemšmetiem, priecādamies par viņa neievainojamību. Tur Loki iedod bultu Baldra aklajam brālim [[Hēds|Hēdam]], un tas Baldru negribot nogalina. Dievi aiznes Baldra ķermeni uz jūru un to novieto Baldra kuģī. Baldra sieva [[Nanna]] aiz skumjām mirst un, tāpat kā Baldra zirgs, tiek novietota blakus Baldram kuģī. Odins izveidotajā sārtā novieto [[Draupnirs|Draupniru]], savu gredzenu. Pēc Frigas lūgšanās [[Hēla]] apsola Baldru atbrīvot no mirušo pasaules, ja visas lietas un radības viņu apraudās. Visi tā arī dara, izņemot milzi Toku, kura atsakās raudāt par Baldra nāvi, tāpēc Baldram nākas palikt pazemē. Pēcāk atklājas, ka milze bijusi pārvērties Loki. Dievi viņu notver un piesien pie trim klintīm, bet viņam virs galvas piesien čūsku, kuras inde pil viņam uz sejas. Loki sieva [[Sigina]] virs Loki sejas tur trauku, kurā pil inde, taču, kad tas ir pilns, viņai tas jāiztukšo. Tad inde pil Loki uz sejas, un viņš sāpēs lokās, izraisīdams zemestrīces. [[Category:Skaistuma dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[bg:Балдур]] [[ca:Bàlder]] [[cs:Baldr]] [[da:Balder]] [[de:Balder]] [[el:Μπαλντρ]] [[en:Balder]] [[eo:Baldr]] [[es:Baldur]] [[fi:Balder]] [[fr:Baldr]] [[gl:Balder]] [[he:בלדר]] [[hr:Baldr]] [[is:Baldur]] [[it:Baldr]] [[ja:バルドル]] [[lt:Baldras]] [[nl:Baldr]] [[nn:Balder]] [[no:Balder]] [[pl:Baldur]] [[pt:Balder]] [[ro:Baldur]] [[ru:Бальдр]] [[sv:Balder]] 11350 34179 2006-03-17T18:47:15Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 11351 34180 2006-03-17T18:47:29Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 11352 34181 2006-03-17T18:49:02Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[17. marts]] 11353 34183 2006-03-17T18:51:22Z Tail 13 [[Category:Latviešu mitoloģija]] 11354 34188 2006-03-17T18:56:26Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[12. marts]] 11355 34189 2006-03-17T18:57:16Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[13. marts]] 11356 34190 2006-03-17T18:58:35Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[14. marts]] 11357 34191 2006-03-17T18:59:09Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[15. marts]] 11358 34192 2006-03-17T18:59:33Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[16. marts]] 11359 34195 2006-03-17T19:05:01Z Dekaels 268 Ernesta Teodora Amadeja Hofmaņa attēls no de.wiki. Ernesta Teodora Amadeja Hofmaņa attēls no de.wiki. 11360 51152 2006-06-18T22:30:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Ernst Theodor Amadeus Hoffmann]] [[Image:ETA-Hoffmann.JPG|thumb|200px|E.T.A. Hofmanis]] '''Ernests Teodors Amadejs Hofmanis''', arī '''E.T.A. Hofmanis''' (''Ernst Theodor Amadeus Hoffmann'', * 1776. gada 24. janvārī [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]], † 1822. gada 25. jūnijā [[Berlīne|Berlīnē]]) bija [[vācieši|vācu]] rakstnieks, komponists, jurists, mūzikas kritiķis, zīmētājs, karikatūrists. Hofmanis tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem vācu [[romantisms|romantiķiem]] un vienu no ietekmīgākajiem 19. gs. autoriem. Hofmaņa literārajiem darbiem raksturīga ciešs reālistiskā un [[fantastika|fantastiskā]] savijums, [[groteska]] un [[ironija]]. Tie atstājuši lielu ietekmi uz tādiem nozīmīgiem autoriem kā [[Nikolajs Gogolis]], [[Čārlzs Dikenss]], [[Edgars Alans Po]], [[Francs Kafka]]. Latviešu literatūrā no Hofmaņa spēcīgi ietekmējies, piemēram, [[Marģeris Zariņš]]. Nozīmīgi Hofmaņa literārie darbi ir romāni "[[Velna eliksīri]]" (''Die Elixiere des Teufels'', 1815-16), "[[Runča Mura dzīves uzskati]]" (''Die Lebensansichten des Katers Murr'', 1819-21), stāsti "Smilšu vīriņš" (''Der Sandmann''), "Mazais Cahejs, saukts par Cinoberu" (''Klein Zaches, genannt Zinnober'', 1819) u.c. {{stub}} [[Category:Vācu komponisti|Hofmanis, Ernests Teodors Amadejs]] [[Category:Vācu rakstnieki|Hofmanis, Ernests Teodors Amadejs]] [[Category:Vācieši|Hofmanis, Ernests Teodors Amadejs]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Hofmanis, Ernests Teodors Amadejs]] [[de:E. T. A. Hoffmann]] [[en:E.T.A. Hoffmann]] [[eo:E. T. A. Hoffmann]] [[es:E. T. A. Hoffmann]] [[fa:ارنست هوفمان]] [[fi:E. T. A. Hoffmann]] [[fr:Ernst Theodor Amadeus Hoffmann]] [[hr:Ernst Theodor Amadeus Hoffmann]] [[hu:E. T. A. Hoffmann]] [[it:Ernst Theodor Amadeus Hoffmann]] [[ja:E.T.A.ホフマン]] [[nl:E.T.A. Hoffmann]] [[pl:E. T. A. Hoffmann]] [[pt:Ernst Theodor Amadeus Wilhelm Hoffmann]] [[ro:Ernst Theodor Amadeus Hoffmann]] [[ru:Гофман, Эрнст Теодор Амадей]] [[sk:Ernst Theodor Amadeus Hoffmann]] [[sl:E.T.A. Hoffmann]] [[sv:E.T.A. Hoffmann]] 11361 38504 2006-04-06T06:08:13Z YurikBot 213 robot Adding: es, it, pt, ru <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Biłgoraj''' </font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Położenie Biłgoraja.png|187px|]]<td align=center>[[Image:Herb Biłgoraja.jpg|87px|]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=22.44&cpy=50.33&res=30&provider_id=340 Bilgorajas satelītattēls]</td></tr> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>27 040 <tr><td>Vojevodiste<td>[[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas]] <tr><td>Mājaslapa<td>[http://www.bilgoraj.pl/ www.bilgoraj.pl] </table> '''Bilgoraja''' ([[poļu valoda|poļu]] ''Biłgoraj'') ir pilsēta [[Polija|Polijas]] austrumos, [[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas vojevodistē]], apmēram 80 km no [[Ukraina|Ukrainas]] robežas. {{commons|Biłgoraj}} [[Category:Polijas pilsētas]] [[cs:Biłgoraj]] [[de:Biłgoraj]] [[en:Biłgoraj]] [[eo:Biłgoraj]] [[es:Biłgoraj]] [[et:Biłgoraj]] [[fr:Biłgoraj]] [[it:Biłgoraj]] [[nl:Biłgoraj]] [[pl:Biłgoraj]] [[pt:Biłgoraj]] [[ro:Biłgoraj]] [[ru:Билгорай]] [[sk:Biłgoraj]] [[sr:Билгорај]] [[sv:Biłgoraj]] 11363 38337 2006-04-05T11:58:52Z Tail 13 /* Friga un Freija */ {{Skandināvu mitoloģija}} '''Friga''' (senislandiešu ''Frigg'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir debesu, laulības, auglības, mīlestības un pavarda dieviete, galvenā dieva [[Odins|Odina]] sieva. Friga ir "pirmā starp dievietēm". Skandināvu mitoloģijā viņa pamatā saistīta ar sievas un mātes tēlu, taču tās nav viņas vienīgās funkcijas. Frigas funkcijas bieži saistītas arī ar Odina funkcijām – ja neskaita Odinu, viņa ir vienīgā, kas drīkst sēdēt viņa tronī [[Hlidskjalvs|Hlidskjalvā]], kopā ar Odinu piedalās [[mežonīgās medības|mežonīgajās medībās]] utt. Frigai bija 11 vai 12 pavadones – Eira, dziedēšanas dieviete, Hlina, sargātāja dieviete, Gna, ziņnešu aizgādne, Fulla, auglības dieviete, utt. Iespējams, ka Frigas pavadones ir tikai viņas pašas dažādas manifestācijas. Friga spēj ielūkoties nākotnē, taču redzētu novienam neizpauž. Viņa ir arī dzemdētāju aizgādne. [[Skandināvija|Skandināvijā]] [[Oriona josta|Oriona jostu]] [[Oriona zvaigznājs|Oriona zvaigznājā]] dēvēja par Frigas vērpjamo ratiņu (''Friggerock''). Tiek uzskatīts, ka viņa vērpusi mākoņus. Viens no svarīgākajiem ar Frigu saistītajim mītiem ir mīts par viņas dēla [[Baldrs|Baldra]] nāvi. ==Frigas atribūti== Par Frigas atribūtiem uzskata vērpjamo ratiņu, vārpstiņu, āmuli un atslēgas. Friga brauc zelta ratos, ko velk divi balti kaķi. Friga cilvēkiem devusi [[lini|linus]]. ==Friga un Freija== Pastāv teorija, ka Friga un [[Freija]] varētu būt viena un tā pati dieviete. Friga ir galvenā [[āsi|āsu]] dieviete, savukārt Freija galvenā [[vāni|vānu]] dieviete. Freija nebija pazīstama Dienvidvācijā, tikai ziemeļos. Abām dievībām ir daudz līdzīga – gan Frigai, gan Freijai bija apmetnis no piekūna spalvām, abas nodarbojās ar izskata izmainīšanu, Friga bija precējusies ar Odinu, savukārt Freija – ar [[Ods (dievs)|Odu]], abām tiek lūgta palīdzība dzemdībās u.tml. No otras puses, dažkārt abas dievietes pieminētas vienā un tajā pašā tekstā. Ir arī uzskats, ka Friga un Freija (kopā ar [[Iduna|Idunu]] vai [[Hnosa|Hnosu]]) varētu būt dieviešu triādes daļa (triāde varētu būt saistīta ar sievieti dažādos dzīves posmos), taču tai nav klasisko triādes iezīmju. [[Category:Auglības dievi]] [[Category:Ģimenes dievi]] [[Category:Mīlas dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[als:Frija]] [[ca:Frigg]] [[da:Frigg]] [[de:Frigg]] [[el:Φρίγκα]] [[en:Frigg]] [[es:Frigg]] [[eo:Frigg]] [[fr:Frigg]] [[hr:Frigg]] [[is:Frigg Fjörgynsdóttir]] [[it:Frigg]] [[lt:Frigė]] [[nl:Frigg]] [[ja:フリッグ]] [[no:Frigg]] [[nn:Frigg]] [[pl:Frigg]] [[pt:Frigga]] [[ro:Frigg]] [[ru:Фригг]] [[sv:Frigg]] 11364 34206 2006-03-17T19:46:11Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 11365 38947 2006-04-08T02:34:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Loki]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Loki''' jeb '''Lokijs''' (senislandiešu ''Loki'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir āsu cilts dievs, kura rīcība bieži ir ļaunprātīga un viltīga. Loki ir gan dievs, gan [[jotuni|jotuns]]. Pēc savas dabas Loki ir [[triksteris]]. Loki prasmīgi spēj mainīt savu ārējo izskatu un dzimumu. Loki uzskata par [[Odins|Odina]] [[antagonists|antagonistu]]. ==Izcelsme un ģimene== [[Image:Loki Iceland.jpg|thumb|200px|left|Loki un zvejas tīkls XVIII gs. islandiešu manuskriptā]] Loki ir milža Farbautija un Lauvejas dēls. Viņa sieva ir [[Sigina]], un no tās viņam ir divi dēli – Nari un Narvi. No milzes [[Angrboda]]s Loki ir trīs bērni – dēmoniskais vilks [[Fenrirs]], pasaules čūska [[Jormunganda]] un pazemes valstības valdniece [[Hēla]]. Pārvērties par ķēvi, Loki dzemdē arī Odina astoņkājaino zirgu [[Sleipnirs|Sleipniru]]. ==Mīti== Loki saistīts ar ārkārtīgi daudziem mītiem. Pārvērties par ķēvi, viņš apmāna milzi, kurš ceļ sienas apkārt [[Asgarda]]i, lai tas darbu nepabeigtu laikā un par to nesaņemtu samaksu. Kopā ar Odinu un [[Hēnirs|Hēniru]] Loki atdzīvina pirmos cilvēkus – [[Asks|Asku]] un [[Embla|Emblu]]. Viņš arī palīdz Toram no milža [[Trims|Trima]] atgūt veseri [[Mjelnirs|Mjelniru]]. Viņš ir galvenais vainīgais [[Baldrs|Baldra]] nāvē. Loki izgudrojis zvejas tīklu. [[Category:Skandināvu dievi]] [[bg:Локи]] [[ca:Loki]] [[cs:Loki]] [[da:Loke]] [[de:Loki]] [[el:Λόκι]] [[en:Loki]] [[eo:Loki]] [[es:Loki]] [[fi:Loki]] [[fr:Loki]] [[gl:Loki]] [[he:לוקי]] [[ja:ロキ]] [[ka:ლოკე]] [[lt:Lokis]] [[nl:Loki]] [[nn:Loke]] [[no:Loke]] [[pl:Loki]] [[pt:Loki]] [[ro:Loki]] [[ru:Локи]] [[sl:Loki]] [[sv:Loke]] [[uk:Локі]] [[zh:洛基]] 11366 34211 2006-03-17T20:15:21Z Tail 13 #REDIRECT [[Loki]] 11367 34219 2006-03-17T20:52:26Z Lielais Rolands 592 11368 34223 2006-03-17T21:24:29Z Dekaels 268 "[[Biłgoraj]]" pārdēvēju par "[[Bilgoraja]]": Latviskais nosaukums #REDIRECT [[Bilgoraja]] 11370 46289 2006-05-21T02:04:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:טיר]] Modifying: [[fr:Týr]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Tīrs''' (senislandiešu ''Týr'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir kara – un īpaši kaujas – dievs. Viņa dieva izcelsme liecina, ka sākotnēji viņš varētu būt ticis uzskatīts par dievu tēvu un panteona galvu. [[Etimoloģija|Etimoloģiski]] Tīrs atbilst grieķu [[Zevs|Zevam]]. [[Ragnaroks|Ragnarokā]] Tīram jācīnās ar [[Garms|Garmu]] (abi mirst). Tīrs pieder pie [[āsi]]em, ir [[Odins|Odina]] (saskaņā ar [[Jaunākā Eda|Jaunāko Edu]]) vai [[Hīmirs|Hīmira]] (saskaņā ar [[Poētiskā Eda|Poētisko Edu]]) dēls. ==Mīti== ===Fenrira sasaistīšana=== Dievi centās sasaistīt vilku [[Fenrirs|Fenriru]], taču viņš sarāva visas ķēdes, ko viņi tam uzlika. [[Rūķi (skandināvu mitoloģijā)|Rūķi]] no sievietes bārdas, kalna saknes, kaķa soļu skaņas, lāča pacietības, zivs elpas un putna siekalām izkala Fenriram ķēdi [[Gleipnirs|Gleipniru]]. Viņi izaicināja Fenriru saraut arī to. Fenrirs, nojauzdams viltību, tam piekrita tikai tad, ja viens no dieviem piekristu uz pārbaudījuma laiku turēt Fenrira mutē roku – kā nodrošinājumu, ka dievi viņu atbrīvos, ja viņam ķēdi neizdosies saraut. Neviens dievs tam nepiekrita, izņemot Tīru. Fenrirs centās saraut ķēdi, taču tā tikai sarāvās arvien ciešāk. Kad dievi atteicās Fenriru atbrīvot, viņš nokoda Tīram roku. [[Category:Kara dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[als:Ziu]] [[bg:Тир (бог)]] [[da:Tyr (krigsgud)]] [[de:Tyr]] [[el:Τυρ]] [[en:Tyr]] [[es:Tyr]] [[fi:Tyr]] [[fr:Týr]] [[gl:Týr]] [[he:טיר]] [[hr:Tyr]] [[is:Týr]] [[it:Týr]] [[ja:テュール]] [[lt:Tiras]] [[nl:Tyr]] [[nn:Ty]] [[no:Ty]] [[pl:Tyr (bóg)]] [[pt:Tyr]] [[ro:Tyr]] [[ru:Тюр]] [[sl:Tyr]] [[sv:Tyr]] [[tr:Tyr]] 11371 34230 2006-03-17T21:57:39Z Xil 273 Bilde no commons [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Dryniagara.jpg] apstrādāta ar photoshop, lai uzlabotu kvalitāti (orģināls ir miglbilde) {{PD}} Bilde no commons [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Dryniagara.jpg] apstrādāta ar photoshop, lai uzlabotu kvalitāti (orģināls ir miglbilde) {{PD}} 11372 34233 2006-03-17T22:32:51Z Dekaels 268 Vladimira Propa fotoattēls. Vladimira Propa fotoattēls. 11373 39151 2006-04-08T11:43:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Vladimir Propp]] [[Image:Vladimirs Props.jpg|thumb|200px|Vladimirs Props]] '''Vladimirs Props''' (''Владимир Яковлевич Пропп'', * 1895. gada 29. aprīlī [[Pēterburga|Pēterburgā]], † 1970. gada 22. augustā [[Ļeņingrada|Ļeņigradā]]) bija izcils [[krievi|krievu]] [[folklora|folklorists]] - [[strukturālisms|strukturālists]]. Viņa nozīmīgākais darbs ir "[[Pasakas morfoloģija]]" (''Морфология сказки'', 1928). Propa pētījumi ietekmējuši [[Klods Levī-Stross|Kloda Levī-Strosa]] un [[Rolāns Barts|Rolāna Barta]] uzskatus. Rietumu pasaulē Props kļuva pazīstams 20. gs. piecdesmitajos gados, kad dažādās valodās tika pārtulkota "Pasakas morfoloģija". Props 1918. gadā beidzis Pēterburgas universitātes Filoloģijas fakultāti. No 1937. gada viņš bija Ļeņigradas universitātes docents, vēlāk - profesors. ==Nozīmīgākie darbi== * "Pasakas morfoloģija" (''Морфология сказки'', 1928) * "Brīnumpasakas vēsturiskie avoti" (''Исторические корни волшебной сказки'', 1946) * "Krievu varoņeposs" (''Русский героический эпос'', 1958) * "Krievu agrārie svētki" (''Русские аграрные праздники'', 1963) {{stub}} [[Category:Krievu filologi|Props, Vladimirs]] [[cs:Vladimir Jakovlevič Propp]] [[de:Wladimir Jakowlewitsch Propp]] [[en:Vladimir Propp]] [[es:Vladimir Propp]] [[fi:Vladimir Propp]] [[fr:Vladimir Propp]] [[it:Vladimir Propp]] [[nl:Vladimir Propp]] [[no:Vladimir Propp]] [[pt:Vladimir Propp]] [[ru:Пропп, Владимир Яковлевич]] 11374 47036 2006-05-22T17:39:13Z 193.238.215.142 /* Darbi */ '''Aspazija''' īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete jeb Elza Pliekšāne, dz. Rozenberga (16.08.1865-05.11.1943), bija nozīmīga latviešu literāte un politiķe. ==Biogrāfija== Dzimusi bagātā [[Zemgale]]s latviešu ģimenē. Mācījusies [[Jelgava]]s Dorotejas meiteņu pamatskolā un Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā. Pirmos dzejoļus sarakstījusi 14 gadu vecumā vācu valodā. 1886. gadā apprecējās ar Vilhelmu Maksi Valteru no [[Valgunde]]s. 1887.gadā drāmā „Atriebēja”, ar kuru Aspazija piedalās lugu konkursā un iegūst pirmo vietu, parādīts konflikts starp latviešu zemniekiem un viņu apspiedējiem. Īslaicīgi strādājusi par mājskolotāju (1891 - 93), kad saraksta lugas "Zaudētās tiesības", "Vaidelote" un poēmu "Saules meita", pēc tam, strādājot Rīgas Latviešu teātrī (1893 - 95). Aspazijas lugās spilgti attēlota sievietes cīņa pret dogmām un aizspriedumiem, par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņā ar jūtām. Atbalstīja [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] kustību un iepazinās ar [[Rainis|Raini]], kurš tolaik bija avīzes "[[Dienas Lapa]]" redaktors. 1897. gadā, kad Rainis atradās apcietinājumā [[Panevēža|Panevēžā]], viņi salaulājās. No 1898. - 1903. gadam strādāja Rīgā "Dienas Lapā" un laiku palaikam dzīvoja [[Krievija|Krievijā]] pie Raiņa. Kopā ar Raini 1905. gada revolūcijas laikā aktīvi piedalījās dažādos masu pasākumos. No 1905. - 20. gadam kopā ar Raini dzīvoja trimdā [[Šveice|Šveicē]], Kastaņjolā, pēc atgriešanās [[Latvija|Latvijā]] tika ievēlēta [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]]. Aktīvi aizstāvējusi sieviešu tiesības. Aspazijai piešķirts Triju zvaigžņu ordenis un Tēvzemes balva. (1939.) ==Darbi== ===Dzejoļu krājumi=== * "Sarkanās puķes" * "Dvēseles krēsla" * "Saulainais stūrītis" * "Ziedu klēpis" * "Raganu nakts" * "Trejkrāsaina saule" * "Asteru laikā" * "Dvēseles ceļojums" * "Kaisītās rozes" * "Zem vakara zvaigznes" * "Vientulības krastā" ===Lugas=== * "Vaidelote" * "Sidraba šķidrauts" * "Atriebēja" * "Zaudētās tiesības" * "Ragana" * "Aspazija" * "Boass un Rute" * "Torņa cēlājs" * "Zalša līgava"<!--Tur nav drukas kļūda--> ===Citi darbi=== * "Rudens lakstīgala" (romāns) ==Informācija citur== [http://www.la.lv/dati/aspazija.pdf Nezināmā Aspazija (PDF)] [[Category:Latviešu rakstnieki]] [[Category:Latviešu valodā rakstošie]] [[de:Aspazija]] [[en:Aspazija]] [[lt:Aspazija]] [[uk:Аспазія]] 11375 34248 2006-03-18T10:25:12Z Creep 473 11376 34249 2006-03-18T10:27:57Z Creep 473 11377 36327 2006-03-24T13:59:38Z Feens 37 '''Divkājis''' ir statīvs ar divām kājām, ko lieto kā atbalsta ierīci instrumentam vai ierocim. Tas ir līdzīgs vienkājim vai [[trijkājis|trijkājim]], taču atšķiras gandrīz tikai ar savu kāju skaitu. Tas nodrošina zīmīgu stabilitāti pa divām kustību asīm (mala-mala un lejā-augšā). [[Image:Bipod1.jpg|thumb|right|350px|Divkājis]] == Izmantošana == Divkāji parasti tiek lietoti pie snaiperšautenēm, lai samazinātu to kustību un ļautu šaut precīzāk. Pastāv dažāda veida stiprinājumi pie ieroča. Tie ir redzēti arī uz citiem gara stobra ieročiem, īpaši uz vieglajiem [[ložmetējs|ložmetējiem]] vai policijas automātiskajiem ieročiem (''SAW''). Ložmetēji ir spējīgi uz ilgstošām šaušanas kārtām, bet tas panākts uz palielināta atsitiena rēķina (kas samazina precizitāti) un palielinātu svaru (ložmetēji ir smagāki, lai labāk reducētu ilgstošās pilnīgi automātiskā režīma kustības). Divkājis atļauj ieroča operatoram atbalstīt ieroci uz zemes, piezemētas sienas vai cita objekta, samazinot operatora nogurumu un ļaujot gūt lielāku precizitāti. Tas ir vienkārši lietojams un arī labi izskatās kopā ar ieroci. Bieži vien divkāji var piestiprināt dažādās ieroča vietās: piestiprinot to stobra galā, tiek gūta lielāka stabilitāte; piestiprinot to smaguma centrā, var gūt lielāku apšaudāmo lauku. [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 11378 50935 2006-06-18T08:30:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Freya]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Freija''' (senislandiešu ''Freyja'' 'kundze') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir auglības, kā arī mīlas un skaistuma dieviete. Freiju saista arī ar dzimumattiecībām, karu, pareģojumiem utt. Sākotnēji Freija pieder pie [[vāni|vāniem]], taču pēc tam nonāk pie [[āsi]]em. Freija veic arī [[valkīras]] funkcijas – viņa kopā ar [[Odins|Odinu]] izlemj, kurus karavīrus uzņemt [[Valhalla|Valhallā]] (šo funkciju Freija pārņēmusi no [[Friga]]s, Odina sievas). Pastāv uzskats, ka Freija un Friga varētu būt viena un tā pati dieviete, taču ticami, ka tās ir atsevišķas dievietes, kas noteiktos periodos daļēji saplūdušas vienā. [[Image:Giants and Freia.jpg|thumb|200px|left|Freiju nolaupījuši milži (Artūra Rakema ilustrācija, 1910)]] Freiju bieži iekāro gan citi dievi, gan [[rūķi (skandināvu mitoloģijā)|rūķi]] un [[jotuni]]. Šis motīvs ir pamatā daudziem mītiem. ==Izcelsme un attiecības ar citiem dieviem== Freija ir [[Freirs|Freira]] māsa un [[Njords|Njorda]] un [[Skadi]] meita. Saskaņā ar [[Snorre Sturlusons|Snorres Sturlusona]] [[Jaunākā Eda|Edu]] Freijas vīrs ir [[Ods]], kurš bieži dodas tālos ceļojumos. Freija dodas viņu meklēt (katrā vietā pieņemdama savu vārdu) un neatradusi raud. Viņas asaras pārvēršas "caurspīdīgā zeltā" jeb dzintarā. Freijai un Odam ir divas meitas – [[Hnosa]] un [[Gersimi]]. ==Freijas atribūti== Freijas atribūti ir apmetnis no vanaga vai ērgļa spalvām (tas ļauj viņai pārvērsties par jebkuru putnu), [[cvergi|cvergu]] darinātā kaklarota [[Brisingamena]] (to izgatavoja četri rūķi, kas vēlējās katrs ar viņu kopā pavadīt nakti, kam Freija arī galu galā piekrita; pēc tam Odina uzdevumā kaklarotu nolaupīja [[Loki]], un Odins par to prasīja to pašu samaksu). Freija atkarībā no gadījuma pārvietojas kaķu vilktā pajūgā (kaķi ir lauvu lielumā) vai (dodoties kaujās) uz kaujas mežakuiļa [[Hildisvins|Hildisvina]]. Freijas pils [[Asgarda|Asgardā]] ir [[Folkvanga]] (tajā viņa apmetusies [[Sesrumnira|Sesrumnirā]]). [[Category:Auglības dievi]] [[Category:Kara dievi]] [[Category:Mīlas dievi]] [[Category:Skaistuma dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[ca:Freya]] [[cs:Freya]] [[da:Freja (gudinde)]] [[de:Freya]] [[el:Φρέγια]] [[en:Freya]] [[es:Freyja]] [[fi:Freija]] [[fr:Freyja]] [[he:פרייה]] [[hr:Freyja]] [[is:Freyja]] [[it:Freyja]] [[ja:フレイヤ]] [[lmo:Freyja]] [[lt:Frėja]] [[nl:Freya]] [[nn:Gudinna Frøya]] [[no:Frøya (mytologi)]] [[pl:Freja]] [[pt:Freya]] [[ro:Freya]] [[ru:Фрейя]] [[sl:Freya]] [[sr:Фреја]] [[sv:Freja]] [[tr:Freya]] [[uk:Фрейя]] 11379 44817 2006-05-13T22:00:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[gl:Frey]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Freirs''' (senislandiešu ''Freir'' 'kungs') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir auglības dievs (Freirs ir falliska dievība). Viņš valda pār lietu, sauli un lauku auglību. Viņš ir gan miera dievs, gan arī prasmīgs karotājs. Freirs ir [[vāni|vānu]] dievs. Viņš tiek uzskatīts par skaistāko no ānu dieviem un dēvēts arī par "pasaules dievu". Freiru piesauca auglīgai laulībai. [[Ragnaroks|Ragnarokā]] Freiru nogalinās uguns milzis [[Surts]] (Freirs tajā cīnīsies bez zobena, jo to atdevis Skirniram). Freira pielūgsmes centrs bija [[Upsala]]. ==Izcelsme un attiecības ar citiem dieviem== Freirs ir [[Hjords|Njorda]] un [[Skadi]] dēls un [[Freija]]s brālis. Sākotnēji Freirs varētu būt bijis saules dievs, savukārt Freija – mēness dieviete. Freira sieva ir milze [[Gerdura]] (saistāma ar zemes iemiesojumu Gerdu), kuru Freirs pamana, apsēdies [[Hlidskjalvs|Hlidskjalvā]]. Lai viņu iegūtu, Freiram [[Skirnirs|Skirniram]] jāatdod savs burvju zobens, kurš cīnās pats, "ja prātīgs tas, kurš to cilā". Pēc tam Freirs pieveic milzi [[Beli]] ar ragu. [[Heimskringla|Heimskringlā]] minēts, ka Freiram un Gerdurai bija arī dēls – [[Fjelnirs]] (zviedru karalis; netika dievišķots). ==Freira atribūti== Freira atribūti ir zelta mežakuilis [[Gullinbursti]] (kura spalva mirdz tik spoži, ka apgaismo visu savā ceļā) un kuģis [[Skidbladnirs]] (tajā var satilpt visi āsi, un, tiklīdz uzvilktas buras, rodas ceļavējš; pēc ceļojuma to savukārt var salocīt un aizbāzt aiz jostas. [[Asgarda|Asgardā]] Freirs apmeties [[Alfheima|Alfheimā]]. Freira ieročenesējs un kalpotājs ir Skirnirs. [[Category:Auglības dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[cs:Frey]] [[da:Frej]] [[de:Freyr]] [[el:Φρέιρ]] [[en:Freyr]] [[es:Frey]] [[fi:Freyr]] [[fr:Freyr]] [[gl:Frey]] [[hr:Frey]] [[is:Freyr (norræn goðafræði)]] [[it:Freyr]] [[ja:フレイ]] [[lt:Freiras]] [[nl:Freyr]] [[nn:Frøy]] [[no:Frøy]] [[pl:Frejr]] [[pt:Frey]] [[ro:Freyr]] [[ru:Фрейр]] [[sl:Freyr]] [[sr:Фрејр]] [[sv:Frej]] [[zh:弗雷]] 11380 50918 2006-06-18T07:33:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Valquíria]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Valkīras''' (senislandiešu ''valkyrja'' (vsk.) 'tā, kas izvēlas kritušos') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir [[disijas]], kareivīgas sieviešu dzimuma dievības, kas pakļautas [[Odins|Odinam]]. Valkīras kaujās izvēlas drosmīgākos cīnītājus un aizved tos uz [[Valhalla|Valhallu]], kur tie kļūst par [[einheriji|einherijiem]] (kuri [[Ragnaroks|Ragnaroka]] laikā cīnīsies Odina pusē). Tās piedalās arī uzvaru un nāves sadalē kaujaslaukā. Valkīras uzskatīja par līdzīgām kraukļiem, un tās jāja uz vilkiem (tādējādi, iespējams, rodot skaidrojumu kraukļiem un vilkiem, kas pēc kaujas plosīja mirušos). Daudzos mītos parādās arī noteiktas valkīras, piemēram, [[Brunhilde]] vai [[Sigruna]]. Atsevišķās dziesmās valkīras ir varoņu iemīļotās. [[Image:Valkyrie Copenhagen.jpg|thumb|200px|left|Stefana Sindinga skulptūra, kurā attēlota valkīra]] Valkīras parādās "Sāgā par Njalu", kur auž kara tīklu no cilvēku zarnām un dzied "Derruda dziesmu" (jeb "Valkīru dziesmu"). Daļu mirušo karotāju dvēseļu saņēma Odins, daļu – Freija. Valkīras uzskata par Odina meitām, taču viņu vecāki bieži bija mirstīgie. Valkīras bija nemirstīgas un neievainojamas, kamēr vien palika jaunavas. Grūti precīzi nošķirt valkīras no [[nornas|nornām]] (piemēram, [[Skulda]] ir gan valkīra, gan norna). [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[bg:Валкирии]] [[ca:Valquíria]] [[da:Valkyrie]] [[de:Walküre]] [[el:Βαλκυρίες]] [[en:Valkyrie]] [[eo:Valkirioj]] [[es:Valquiria]] [[fa:والکیری]] [[fi:Valkyyria]] [[fr:Valkyrie]] [[gl:Valquiria]] [[he:ולקיריה]] [[hu:Valkűr]] [[it:Valchiria]] [[ja:ワルキューレ]] [[lt:Valkirijos]] [[nl:Walkure]] [[nn:Valkyrier]] [[no:Valkyrie]] [[pl:Walkirie]] [[pt:Valquíria]] [[ro:Walkirie]] [[ru:Валькирия]] [[sv:Valkyria]] [[th:วาลคิรี]] [[uk:Валькирія]] [[zh:女武神]] 11381 34273 2006-03-18T15:32:30Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Valkīras]] 11382 34275 2006-03-18T15:33:56Z Tail 13 [[Category:Skandināvu mitoloģija]] 11385 34282 2006-03-18T15:56:58Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Kālijs]] 11386 34283 2006-03-18T15:57:53Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Nātrijs]] 11387 34284 2006-03-18T15:58:51Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[alumīnijs]] 11388 34285 2006-03-18T15:59:40Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[kalcijs]] 11389 34286 2006-03-18T16:00:17Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[alva]] 11390 34287 2006-03-18T16:01:07Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[berilijs]] 11391 52474 2006-06-29T23:43:52Z 66.177.122.137 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Asgarda''' (senislandiešu ''Ásgarðr'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir dievu valstība, apmešanās vieta; tā ir viena no deviņām pasaulēm, kuru radīja [[Odins]] un viņa brāļi. Tajā mitinās [[āsi]]. Tā ir nošķirta no cilvēku valstības [[Midgarda]]s. Asgarda atrodas [[Idavelas lauks|Idavelas laukā]]. Asgardā āsi notur nozīmīgas tikšanās. Vīriešu dzimuma dievi pulcējas [[Gladsheima|Gladsheimā]], savukārt dievietes – [[Vingolfa|Vingolfā]]. Dievi ik dienas arī satiekas pie [[Urds|Urda]] zem [[Igdrasils|Igdrasila]]. Asgardā ir tikai viena ieeja – tilts [[Bivrests]] –, un to sargā [[Heimdals]]. Asgardā atrodas dažādu dievu un būtņu īpašās mītnes, piemēram: * [[Valjaskjalva]] (Odina mītne), * [[Breidablika]] ([[Baldrs|Baldra]] mītne), * [[Alfheima]] ([[Freirs|Freira]] mītne), * [[Himinbjorga]] (Heimdala mītne), * [[Trūdheima]] ([[Tors|Tora]] mītne), * [[Folkvanga]] ([[Freija]]s mītne), * [[Valhalla]] ([[einheriji|einheriju]] mītne) utt. ==Mīti== ===Asgardas celšana=== Asgardu cēlis ledus milzis [[Hrimturs]], kam par to apsolīta saule, mēness un Freija. Viņam palīdzējis zirgs [[Svadilfars]]. Lai milzis darbu nepabeigtu laikā un nesaņemtu samaksu, [[Loki]] pārvērties par ķēvi un atrāvis Svadilfaru no darba. Saniknots par krāpšanu, milzis gribējis dieviem atriebties, taču Tors viņu nogalinājis. [[Category:Pasaules uzbūve skandināvu mitoloģijā]] [[ang:Ōsgeard]] [[ca:Asgard]] [[cs:Ásgard]] [[da:Asgård]] [[de:Asgard (Mythologie)]] [[el:Άσγκαρντ]] [[en:Asgard]] [[eo:Ásgarðr]] [[es:Asgard]] [[fi:Asgård]] [[fr:Ásgard]] [[he:אסגארד]] [[hr:Asgard]] [[is:Ásgarður]] [[it:Ásgarðr]] [[ja:アースガルズ]] [[lt:Asgardas]] [[nl:Asgaard]] [[nn:Åsgard]] [[no:Åsgard]] [[pl:Asgard]] [[pt:Asgard]] [[ro:Asgard]] [[ru:Асгард]] [[sv:Asgård]] [[tr:Asgard]] 11392 34289 2006-03-18T16:12:26Z Tail 13 [[Category:Skandināvu mitoloģija]] 11393 37263 2006-03-27T19:10:06Z Klavs 713 '''Laulības''' ir sociāli atzīta seksuāla un ekonomiska savienība, parasti starp vīrieti un sievieti. Tomēr pastāv liels skaits laulību definīciju. Tāpēc britu sociālantropologs Edmunds Līčs (Edmund Leach) uzskaita vairākas iezīmes, kuras var raksturot laulības: 1. Laulības nosaka likumīgo sievietes bērnu tēvu un likumīgo vīrieša bērnu māti. 2. Piešķir katram vai abiem laulātajiem monopolu otra partnera seksuālajā dzīvē. 3. Piešķir katram vai abiem partneriem tiesības uz otra parnera darbu. 4. Dod katram vai abiem partneriem tiesības uz otra partnera mantu. 5. Izveido kopēju īpašumu, kas tiek tālāk nodots pāra bērniem. 6. Izveido sociāli nozīmīgu saikni starp laulātajiem un to partneru radiniekiem. Kaut arī minētās pazīmes ir novērojamas vairumā pasaules sabiedrību, to izpausmes formas un intensitāte var būt dažāda dažādās sabiedrībās. ===Partneru skaits laulībā=== Atkarībā no partneru skaita laulības var iedalīt monogāmajās (kur savienība pastāv tikai divu cilvēku starpā) vai arī poligāmajās. Poligāmās laulības tiek iedalītas [[poligīnija|poligīnijā]] (vienam vīram ir vairākas sievas) un [[poliandrija|poliandrijā]] (vienai sievai ir vairāki vīri). Lai gan skaitliski vairāk ir tādu sabiedrību, kuras atzīst poligāmiju, nekā to, kuras atzīst tikai monogāmiju, poligāmo laulību skaits ir salīdzinoši neliels. Tas nozīmē, ka arī sabiedrībās, kuras uzskata poligāmiju par sociāli atzītu normu, vairums cilvēku veido monogāmas laulības. Latvijas Civillikums (38. p) aizliedz jaunu laulību personai, kas jau atrodas laulībā, t.i., poligāmija ir aizliegta. ===Kāzas=== Vairumā sabiedrību laulību noslēgšana tiek atzīmēta ar īpašu rituālu - [[kāzas|kāzām]], tomēr pastāv sabiedrības, kurās nav īpašu kāzu rituālu un laulības tiek uzskatītas par notikušām pamatojoties galvenokārt uz pāra kopdzīves faktu. ===Laulību šķiršana=== Laulības parasti tiek noslēgtas, balstoties uz pieņēmuma par ilgstošu kopdzīvi, tomēr daudzās sabiedrībās ir pieļaujama arī laulību šķiršana. Rezultātā mūsdienu monogāmajās sabiedrībās veidojas laulību forma, ko pieņemts dēvēt par [[sērijveida monogāmija|sērijveida monogāmiju]], t.i., situāciju, kad vienlaicīgi tiek noslēgtas laulības tikai divu partneru starpā, bet laika gaitā šādas savienības var sekot viena otrai. ===Endogāmija un eksogāmija=== Pēc laulību partnera grupas piederības laulības tiek iedalītas endogāmajās, t.i., tādās, kur laulību partneris tiek izvēlēts no savas grupas un eksogāmajās, t.i., tādās, kur laulību partneris tiek izvēlēts no citas grupas. Visās zināmajās sabiedrībās pastāv aizliegums laulāties vecāku/bērnu un brāļu/māsu starpā. Šāds aizliegums antropoloģiskajā literatūrā tiek dēvēts par [[incesta tabu]]. Tomēr attiecībā uz plašāku radinieku kopu attieksme pret endogāmiju variē pārāk lielās robežās, lai uz to varētu attiecināt incesta tabu jēdzienu. ===Viendzimuma laulības=== Pēc partnera bioloģiskā dzimuma laulības var iedalīt viendzimuma laulībās (starp viena dzimuma pārstāvjiem) un divdzimumu laulībās (starp dažādu dzimumu pārstāvjiem). Vairumā sabiedrību tiek pieļautas un/vai sociāli sankcionētas tikai divdzimumu laulības. Tomēr pastāv sabiedrības, kurās ir institucionalizētas viendzimuma laulību formas. Tā, piemēram Čejeni (Cheyenne) (ASV) vai Azande (Sudānā) pieļauj laulības vīriešu starpā, bet aptuveni 3% laulību starp Nandiem (Nandi) Kenijā tiek noslēgtas starp divām sievietēm. Arī Eiropā arvien plašāk tiek diskutēts par iespēju likumu līmenī atzīt līdz šim neformāli pastāvošās viendzimuma pāru savienības, pielīdzinot tās ģimenēm. Latvijas Civillikums patlaban aizliedz laulības viena dzimuma personu starpā (35. p). 11394 46190 2006-05-21T00:06:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[br:18 Meurzh]] {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''18. marts''' ir gada 77. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (78. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 288 dienas. == Notikumi == * [[1871]] - Nodibināta [[Parīzes komūna]]. * [[1940]] - [[Otrais pasaules karš]]: [[Ādolfs Hitlers]] un [[Benito Musolīni]] satiekas Brennera pārejā (''Brenner Pass''), Alpos un vienojās par alianses izveidi pret [[Francija|Franciju]] un [[Lielbritānija|Lielbritāniju]]. *[[1945]] - [[Otrais pasaules karš]]: 1250 amerikāņu bumbvedēju veic uzlidojumu [[Berlīne|Berlīnei]] * [[1953]] - [[Zemestrīce]] rietumu [[turcija|Turcijā]] nogalina 250 cilvēku. * [[1989]] - [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Heopsa piramīdas|Heopsa piramīdā]], tiek atrasta 4400 gadus veca [[mūmija]]. * [[1992]] - [[Microsoft]] izlaiž [[Windows 3.1x|Windows 3.1.]] == Dzimuši == * [[1866]] - [[Janis Rozentāls]], latviešu gleznotājs (miris [[1917]]). * [[1922]] - [[Egons Bahrs]] (''Egon Bahr''), vāciešu politiķis. * [[1926]] - [[Pīters Greivs]] (''Peter Graves''), amerikānu aktieris. * [[1927]] - [[Džons Kanders]] (''John Kander''), amerikāņu dziesmu autors. == Miruši == *[[1584]] - [[Krievija|Krievijas]] cars [[Ivans IV]] (dzimis [[1530]]). * [[1990]] - [[Robins Hariss]] (''Robin Harris''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis [[1953]]) * [[2003]] - [[Ādams Osborns]] (''Adam Osborne''), brits, datoru pionieris (dzimis [[1939]]) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * [[ASV|Amerikas Savienotajās Valstīs]] - [[Nacionālā biodīzeļa diena]]. [[Category:Dienas]] [[af:18 Maart]] [[an:18 de marzo]] [[ar:18 مارس]] [[ast:18 de marzu]] [[be:18 сакавіка]] [[bg:18 март]] [[br:18 Meurzh]] [[bs:18. mart]] [[ca:18 de març]] [[ceb:Marso 18]] [[co:18 di marzu]] [[cs:18. březen]] [[csb:18 strumiannika]] [[cv:Пуш, 18]] [[cy:18 Mawrth]] [[da:18. marts]] [[de:18. März]] [[el:18 Μαρτίου]] [[en:March 18]] [[eo:18-a de marto]] [[es:18 de marzo]] [[et:18. märts]] [[eu:Martxoaren 18]] [[fi:18. maaliskuuta]] [[fo:18. mars]] [[fr:18 mars]] [[fur:18 di Març]] [[fy:18 maart]] [[ga:18 Márta]] [[gl:18 de marzo]] [[he:18 במרץ]] [[hr:18. ožujka]] [[hu:Március 18]] [[ia:18 de martio]] [[id:18 Maret]] [[io:18 di marto]] [[is:18. mars]] [[it:18 marzo]] [[ja:3月18日]] [[jv:18 Maret]] [[ka:18 მარტი]] [[ko:3월 18일]] [[ku:18'ê adarê]] [[lb:18. Mäerz]] [[lt:Kovo 18]] [[mk:18 март]] [[ms:18 Mac]] [[nap:18 'e màrzo]] [[nl:18 maart]] [[nn:18. mars]] [[no:18. mars]] [[oc:18 de març]] [[pam:Marsu 18]] [[pl:18 marca]] [[pt:18 de Março]] [[ro:18 martie]] [[ru:18 марта]] [[scn:18 di marzu]] [[sco:18 Mairch]] [[se:Njukčamánu 18.]] [[simple:March 18]] [[sk:18. marec]] [[sl:18. marec]] [[sq:18 Mars]] [[sr:18. март]] [[sv:18 mars]] [[te:మార్చి 18]] [[th:18 มีนาคม]] [[tl:Marso 18]] [[tr:18 Mart]] [[tt:18. Mart]] [[uk:18 березня]] [[vi:18 tháng 3]] [[wa:18 di måss]] [[war:Marso 18]] [[zh:3月18日]] 11395 34296 2006-03-18T16:44:10Z Lielais Rolands 592 Šajā kategorijā ievietoti raksti par notikumiem dažādos datumos. 11396 34308 2006-03-18T17:17:12Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Benito Musolīni]] 11397 34309 2006-03-18T17:22:00Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Janis Rozentāls]] 11398 34312 2006-03-18T17:37:19Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[5. marts]] 11399 34313 2006-03-18T17:37:40Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[18. marts]] 11400 34314 2006-03-18T17:38:33Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[6. marts]] 11401 34315 2006-03-18T17:39:58Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[7. marts]] 11402 35414 2006-03-19T23:43:44Z Feens 37 {{Dienvidslāvijas kari}} '''Horvātijas pilsoņu karš''' ([[horvātu valoda|horvātu]] - ''Domovinski rat'' (''Tēvzemes karš''), [[serbu valoda|serbu]] - ''Рат у Хрватској'' (''Karš Horvātijā'')) - bruņots konflikts no 1991. gada 25. jūnija līdz 1995.gada 14.decembrim starp [[Horvātija|Horvātiju]] un separātisko [[Serbu Krajina|Serbu Krajinu]], kuru atbalstīja [[Dienvidslāvijas Tautas armija]] (DTA). Kara rezultātā neatkarīgā Horvātija nodrošināja valsts vienotību, bet zaudēja gandrīz visus savus austrumu rajonu iedzīvotājus (etniskos [[serbi|serbus]]), kuri devās bēgļu gaitās. Iesākdamies kā Horvātijas serbu kustība par palikšanu Dienvidslāvijas sastāvā, konflikts izvērtās par etnisku karu, kurus raksturo [[etniskās tīrīšanas]] un lokāla mēroga vispārēji slaktiņi. Karš kļuva arī par [[katolisms|katolisma]] un [[pareizticība|pareizticības]] sadursmi, kas izvērtās kultūras genocīdā - pretējo pušu baznīcu un citu kultūras vērtību apzinātā iznīcināšanā. ==Priekšvēsture== 1980. gadā nomira Dienvidslāvijas komunistu līderis [[Jozips Brozs Tito]]. Drīz pēc tam visās Dienvidslāvijas republikās sākās gan [[nacionālisms|nacionālisma]], gan [[demokrātija|demokrātijas]] atdzimšana. 1987. gadā par [[Serbija|Serbijas]] (Dienvidslāvijas lielākās republikas) prezidentu kļuva [[serbi|serbu]] nacionālists un vienotās Dienvidslāvijas aizstāvis [[Slobodans Miloševičs]]. Horvātija (kopā ar [[Slovēnija|Slovēniju]]) bija ekonomiski visattīstītākā valsts daļa, kura subsidēja pārējās republikas, tāpēc tās atbalstīja republiku ekonomisko attiecību reformu. Nespēdami vienoties ar serbu komunistiem, [[Dienvidslāvijas Komunistu līga|Dienvidslāvijas komunistu līgas]] XIV kongresā 1990. gada 22. janvārī slovēņu komunisti pameta kongresu, bet Dienvidslāvijas komunistu līga sadalījās nacionālās partijās. 1990. gada aprīlī un maijā Horvātijā notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas, kurās uzvarēja labējā [[Horvātijas Demokrātiskā Savienība]] (''Hrvatska Demokratska Zajednica, HDZ''), bet par prezidentu tika ievēlēts bijušais komunistu [[disidents]] [[Franjo Tudžmans]] (''Franjo Tuđman''). 1990. gada 30. maijā sanāca pirmā jaunā Horvātijas parlamenta sēde, un Franjo Tudžmans un HDZ pasludināja ekonomiskas, politiskas un dociālas reformas Horvātijā. Tika deklarēta arī jaunas konstitūcijas pieņemšana, kuru bija paredzēts ratificēt 1990.gada 22.decembrī. Demokrātisku reformu starpā šeit bija pants par Horvātiju kā horvātu nacionālu valsti, bet serbiem - kā Horvātijas minoritāti (iepriekšējā konstitcijā bija rakstīts, ka Horvātija ir horvātu nacionālā valsts un serbu valsts. Serbu deputāti pameta Horvātijas parlamentu. ==Horvātijas serbu pretestība== Serbi Horvātijā vēsturiski apdzivoja t.s. [[Krajina (Horvātija)|Krajinu]] un [[Slavonija|Slavoniju]] t.i. Horvātijas ziemeļaustrumus un joslu pie [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] robežas. Sevišķi Krajinā serbu un horvātu attiecības bija visai piesardzīgas [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] notikumu dēļ (skat. [[Horvātijas brīvvalsts]]). [[Image:RSK.png|Serbu Krajina|thumb|300px]] Kopš 1990.gada 30.maija, kad tika publicēta jaunā Horvātijas konstitūcija, serbu apdzīvotajās teritorijās vietējās varas iestādes atteicās pakļauties Zagrebas varas iestādēm, bet 1990.gada jūlijā nodibināja Serbu Nacionālo padomi, par kura vadītāju ievēlēja ārstu no [[Knina|Kninas]] [[Milans Babičs|Milanu Babiču]]. 1990.gada augustā serbu apdzīvotajās teritorijās notika referendums par serbu "suverenitāti un autonomiju" Horvātijā. Tā kā tur piedalījās tikai serbi, rezultāts bija 99,7 % par. Tūlīt pēc tam notika t.s. "barjeru revolūcija" - serbu grupas bloķēja ceļus uz pārējo Horvātijas daļu, izveidojot kontrolpunktus un barjeras uz ceļiem, un norobežojoties no pārējās valsts daļas. Rezultātā tika bloķēta satiksme uz [[Dalmācija|Dalmācijas]] pilsētām - galvenajiem Horvātijas tūrisma centriem un Horvātijas valsts ienākumu avotiem. Horvātijas varas iestādes mēģināja izjaukt blokādi, izsūtot policijas spēkus uz dumpīgajiem rajoniem, bet DTA iejaukšanās, kura atbalstīja separātistus, izjauca šos plānus (DTA [[iznīcinātājs|iznīcinātāji]] piespieda nosēsties horvātu policijas [[helikopteris|helikopteriem]]). ==Neatkarīgas Horvātijas izveide== Horvātijas varas iestādes veica priekšdarbus neatkarīgas Horvātijas armijas izveidē. Tā kā DTA bija klaji naidīga neatkarīgas Horvātijas idejai, horvātu armija veidojās uz policijas [[speciālās vienības|speciālo vienību]] bāzes. 1991.gada 9.aprīlī Horvātijas prezidemts Franjo Tudžmans speciālās vienības pārveidoja par "Tautas gvardi" (''Zbor Narodne Garde''), faktiski izveidojot Horvātijas armiju. 1991.gada 19.maijā notika referendums par Horvātijas neatkarību. Tā kā Krajinas serbi [[boikots|boikotēja]] šo referendumu, ar 94,17 % balsu uzvarēja neatkarības piekritēji. 1991.gada 25.jūnijā Horvātija, vienlaicīgi ar Slovēniju, deklarēja neatkarību no Dienvidslāvijas. Serbu Krajina jau 1991.gada aprīlī pieņēma lēmumu par palikšanu Dienvidslāvijas sastāvā. ==Kara sākums== Ir dažādi viedokļi par kara sākumu - pilnvērtīgs karš pamazām izauga no nelielām savstarpējām sadursmēm, kurā bija iesaistīti horvātu un Krajinas serbu spēki. DTA iesākumā deklarēja, ka tā cenšas ierobežot vardarbības eskalāciju, tomēr faktiski parasti rīkojās tā, kā bija izdevīgi serbu pusei. Par kara sākumu dažādi avoti uzskata: *"Plitvices Asiņainās Lieldienas" (''Krvavi Uskrs na Plitvicama'') 1991.gada 31.martā - Horvātijas policijas specvienību uzbrukumu Plitvices Nacionālā parka administrācijas ēkām, ko bija ieņēmuši serbu grupas. Tā bija pirmā bruņotā sadursme Dienvidslāvijas karu gaitā. Bojā gāja viens horvātu policists un viens serbu kaujinieks. Kauju pārtrauca DTA. *"Borovo Selo slaktiņu" (''Pokolj u Borovom Selu'') 1991.gada 1.maijā - horvātu policijas reids uz Borovo Selo ciematu netālu no [[Vukovāra|Vukovāras]], kura laikā tie iekļuva slēpnī un tika nogalināti. Bojā gāja 12 horvātu policisti un 2 serbu nemiernieki, un vairāki desmiti horvātu policistu tika ievainoti un sagūstīti. Kauja arī šoreiz pārtrauca DTA, kuri darbojās kā vidutāji. Pārrunu rezultāta apkārtnē tika izvietotas DTA daļas. *[[Vukovāra|Vukovāras]] aplenkuma sākums 1991.gada 25.augustā, kad DTA ar serbu paramilitārajiem spēkiem sāka pilsētas aplenkumu. ==Kara īpatnības== Šis karš lielā mērā, vismaz pirmajā posmā, bija "tautu" karš sliktā nozīmē t.i. liela nozīme kara gaitā bija neregulārajām bruņotajām vienībām, kuras tikai formāli bija pakļautas kopējai virsvadībai, bet faktiski rīkojās uz savu roku. Tāpēc tās bija nedisciplinētas un faktiski pakļāvās tikai savam vadonim. Rezultātā, atšķirībā no regulārā karaspēka, tās parasti neievēroja jebkādus [[kara likumi|kara likumus]]. Izvērsās [[etniskā tīrīšana]] no abām karojošām pusēm - "neīstās" nacionālitātes cilvēki tika padzīti no mājām, bieži tos nogalinot un/vai nodedzinot mājas. Tiek lēsts, ka kara gaitā ap 220 000 horvātu tika padzīti no Krajinas, bet 300 000 serbu no pārējās Horvātijas. Drīz pēc neatkarības pasludināšanas horvātu spēki bloķēja DTA bāzes Horvātijā. DTA atbildēja ar apšaudēm, netaupot ne civilos mērķus, ne kultūras vērtības. Īpaši barbarisks akts bija [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] nemilitāras piekrastes vecpilsētas [[Dubrovnika|Dubrovnikas]] ([[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]) bombardēšana, ko veica serbu spēki. ==Citu valstu attieksme pret Horvātijas karu== Pēc kara sākuma starptautiskā sabiedrība pasludināja ieroču [[embargo]] visām karojošajām pusēm. Šis solis bija klaji neizdevīgs Horvātijai, kurai nebija īstas armijas, toties Krajinas serbiem bija piekļuve pie DTA arsenāliem. Horvātija noorganizēja [[kontrabanda|kontrabandas]] ieroču ieguves kanālus. Īpaši nozīmīga bija [[Ungārija|Ungārijas]] palīdzība, ar kuru tika noslēgts slepens līgums par ieroču piegādi. Horvātijas starptautiskais stāvoklis uzlabojās 1991.gada decembra vidū, kad Horvātiju (kā arī Slovēniju) atzina [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Ukraina]], [[Islande]] un [[Vatikāns]]. 1991.gada 19.decembrī un 23.decembrī Horvātiju atzina citas Eiropas valstis tajā skaitā [[Vācija]], [[Itālija]] un [[Zviedrija]]. Tajā pašā 19.decembrī Serbu krajinas apgabals pasludināja pilnīgu neatkarību, izveidojot [[Serbu Krajina|Serbu Krajinas republiku]]. Mazliet vienkāršojot, var apgalvot, ka, vismaz iesākumā, starptautiskās sabiedrības domas dalījās - [[ASV]] un [[Lielbritānija]] bija par Dienvidslāvijas saglabāšanu, [[Vācija]] par Horvātijas neatkarību, bet serbu sabiedrotie bija [[Krievija]] un [[Grieķija]]. [[ANO]] un ārvalstu diplomāti kā starpnieki daudzas reizes panāca [[pamiers|pamiera]] pasludināšanu, tomēr, tā kā abas puses izmantoja pamierus tikai taktisku mērķu labad, tie neturējās ilgi. Tomēr 1992.gada janvārī tika noslēgts ilgāks pamiers (divdesmitpirmais pēc kārtas), jo DTA daļas sāka iesaistīties [[Bosnijas karš|Bosnijas karā]]. Starp karojošajām pusēm izvietoja ANO starptautiskos [[UNPROFOR]] spēkus. ==Karadarbības gaita== Karu var iedalīt trijos posmos: *kara pirmais posms - no kara sākuma līdz pamieram 1992.gada 22.janvārim - serbu ofensīva *kara otrais posms - no 1992.gada 22.janvārim līdz 1995.gada maijam - vietēja rakstura operācijas *kara trešais posms - no 1995.gada maija līdz 1995.gada 7.augustam (formāli [[Deitonas vienošanās]] - 1995.gada 14.decembrī) - horvātu uzvara ====Kara pirmais posms==== Šajā posmā DTA un serbi vispirms ieņēma serbu apdzīvotos apgabalus (Krajinu un Slavoniju), bet pēc tam veica uzbrukumus arī [[Dalmācija|Dalmācijas]] piekrastes pilsētām. Galvenās kaujas: *Vukovāras aplenkums - * ====Kara otrais posms==== Galvenās kaujas: *Operācija ''Otkos 10'' *Operācija ''Maslenica'' *Operācija ''Medački džep'' ====Kara trešais posms==== Galvenās kaujas: *Operācija ''Bljesak'' *Operācija ''Oluja'' [[de:Geschichte Kroatiens seit 1990]] [[en:History of modern Croatia]] [[hr:Domovinski rat]] [[sk:Vojna v Chorvátsku]] [[sr:Рат у Хрватској]] [[Category:Dienvidslāvijas vēsture]] [[Category:Horvātijas vēsture]] [[Category:Kari]] 11403 34320 2006-03-18T17:43:12Z Feens 37 "[[Horvātijas karš]]" pārdēvēju par "[[Horvātijas pilsoņu karš]]" #REDIRECT [[Horvātijas pilsoņu karš]] 11406 47408 2006-05-25T13:08:50Z Knakts 848 kat No žūrijas un telebalsojuma sakopošanas tika izvēlēts Luiz Ejlli kā [[Albānija]]s pārstāvis Atēnās. "Zjarr E Ftohte (Uguns un Aukstums)" bija izpildītā dziesma. Dziesmā bija manāmi albāņu tautas etniskie elementi, un tika izmantoti Balkānu tradicionālie mūzikas instrumenti. Dziesmu sakomponēja Klodian Qafoku un tekstu sarakstīja Dr. Flori. Luiz Ejlli ir pirmais vīrietis, kas Eirovīzijā pārstāvēs Albāniju. Ejlli ir labi pazīstams Albānijā, kopš uzvarēja 2004. gada "Idols" šovā. Viņš arī piedalījies Festivali I 43-te I Kenges Ne Radio Televizion, piedalījās arī 2005. gada Eirovīzijas nacionālajā atlasē, iegūstot otro vietu ar dziesmu "Hëna Dhe Yjet Dashurojnë" (Mēness un zvaigznes ir mīlošas)". [[Category:Eirovīzija]] [[en:Luiz Ejlli]] [[fi:Luiz Ejlli]] [[fr:Luiz Ejlli]] [[nl:Luiz Ejlli]] [[sv:Luiz Ejlli]] 11407 34334 2006-03-18T20:12:44Z Iksisy 556 Eirovīzijas dziesmu konkursa sublogo. Eirovīzijas dziesmu konkursa sublogo. 11408 49389 2006-06-06T19:59:09Z 217.199.126.2 Bolderāja ir rajons [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijas]] galvaspilsētā. == Ģeogrāfija == [[Image:No_putna_lidojuma_cietoksnis.jpg|thumb|Daugavgrīvas cietoksnis no putna lidojuma]] Bolderāja atrodas pilsētas ziemeļaustrumu daļā ([[Kurzemes rajons|Kurzemes priekšpilsētā]]) [[Daugava|Daugavas]] kreisajā krastā un aptuveni 2 kilometru atālumā no [[Rīgas Jūras līcis|Rīgas Jūras līča]]. Visapkārt Bolderājai ir ūdeņi. No dienvidaustrumu puses to ieskauj Hapaka grāvis, austrumos Daugava, no ziemeļu puses Loču kanāls un no ziemeļrietumiem [[Buļļupe]]. Ir arī divas salas, ziemeļos Mīlestības saliņa, un austrumu pusē Krievu sala, kas patiesībā ir pussala. Bolderājā atrodas [[Daugavgrīvas cietoksnis]] un [[Latvijas jūras akadēmija]]. == Vēsture == Padomju laikos Bolderājā bija izvietota Baltijas Flotes bāze un apmācību centri. [[Category:Rīga]] 11409 49392 2006-06-06T20:00:46Z 217.199.126.2 [[Image:Riga_Kurzemes_rajons.jpg|thumb|250px|right|[[Rīga]], Kurzemes rajons]] '''Kurzemes rajons''' ir viens no sešiem [[Rīga|Rīgas pilsētas]] administratīvajiem rajoniem. Kurzemes rajons atrodas [[Daugava]]s kreisajā krastā, pilsētas ziemeļrietumu un rietumu daļā. Rajonā atrodas Rīgas augstākais punkts - Dzegužkalns (28 metri). *Platība &mdash; 79 km&sup2; (lielākāis Rīgā pēc platības) *Iedzīvotāju skaits (2006) &mdash; 135 351 Kurzemes rajonā ietilpst tādi mikrorajoni kā: *[[Imanta]] *[[Bolderāja]] *[[Iļģuciems]] *[[Daugavgrīva]] ==Ārējās saites== * Kurzemes rajona [http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Executive_authority/Kurzemes_rajona_izpilddirekcija/default.htm izpilddirekcija] * SIA [http://www.kna.lv "Kurzemes namu apsaimniekotājs"] {{stub}} [[Category:Rīga]] 11410 35738 2006-03-20T03:44:16Z Digital1 583 [[Image:Riga_Centra_rajons.jpg|thumb|250px|right|[[Rīga]], Centra rajons]] '''Centra rajons''' ir viens no sešiem [[Rīga|Rīgas pilsētas]] administratīvajiem rajoniem. * Platība &mdash; 3 km&sup2; * Iedzīvotāju skaits (2006) &mdash; 27 612 (vismazākais Rīgā) ==Saites== * Centra rajona [http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Executive_authority/Centra_rajona_izpilddirekcija/default.htm izpilddirekcija] {{stub}} 11411 49391 2006-06-06T20:00:27Z 217.199.126.2 [[Image:Riga_Zemgales_priekspilseta.jpg|thumb|250px|right|[[Rīga]], Zemgales priekšpilsēta]] '''Zemgales priekšpilsēta''' ir viens no sešiem [[Rīga|Rīgas pilsētas]] administratīvajiem rajoniem. * Platība &mdash; 41 km&sup2; * Iedzīvotāju skaits (2006) - 105 954. ==Saites== *Zemgales priekšpilsētas [http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Executive_authority/Zemgales_priekspilsetas_izpilddirekcija/default.htm izpilddirekcija] {{stub}} [[Category:Rīga]] 11412 35742 2006-03-20T04:00:00Z Digital1 583 [[Image:Riga_Latgales_priekspilseta.jpg|thumb|250px|right|[[Rīga]], Latgales priekšpilsēta]] '''Latgales priekšpilsēta''' ir viens no sešiem [[Rīga|Rīgas pilsētas]] administratīvajiem rajoniem. * Platība &mdash; 50 km&sup2; * Iedzīvotāju skaits (2006) &mdash; 200 588 (lielākais Rīgā pēc iedzīvotāju skaita) Latgales priekšpilsētā ietilpst tādi mikrorajoni kā: *[[Ķengarags]] *[[Pļavnieki]] *[[Grīziņkalns]] *[[Maskavas forštate]] *[[Dārzciems]] *[[Rumbula]] u.c. ==Saites== * Latgales priekšpilsētas [http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Executive_authority/Latgales_priekspilsetas_izpilddirekcija/default.htm izpilddirekcija] * Latgales priekšpilsētas teritorijas [http://www.maskfor.lv/lv/vesture.php vēsture] {{stub}} 11413 35744 2006-03-20T04:02:52Z Digital1 583 [[Image:Riga_Vidzemes_priekspilseta.jpg|thumb|250px|right|[[Rīga]], Vidzemes priekšpilsēta]] '''Vidzemes priekšpilsēta''' ir viens no sešiem [[Rīga|Rīgas pilsētas]] administratīvajiem rajoniem. * Platība &mdash; 57 km&sup2; * Iedzīvotaju skaits (2006) - 172 497. ==Saites== *Vidzemes priekšpilsētas [http://www.rvp.lv izpilddirekcija] {{stub}} 11414 44268 2006-05-11T15:32:52Z Knakts 848 +kategorija [[Image:Riga_Ziemelu_rajons.jpg|thumb|250px|right|[[Rīga]], Ziemeļu rajons]] '''Ziemeļu rajons''' ir viens no sešiem [[Rīga|Rīgas pilsētas]] administratīvajiem rajoniem. *Platība - 76,88&sup2; *Iedzīvotāju skaits (2006) - 82 705 Ziemeļu rajonā ietilpst tādi mikrorajoni kā: *[[Vecmilgrāvis]] *[[Sarkandaugava]] *[[Mežaparks]] *[[Čiekurkalns]] *[[Vecāķi]] *[[Mangaļsala]] u.c. ==Saites== *Ziemeļu rajona [http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Executive_authority/Ziemelu_rajona_izpilddirekcija/default.htm izpilddirekcija] {{stub}} [[Category:Rīga]] 11417 36679 2006-03-25T12:09:06Z Juzeris 23 kat. (-vēsture, +v. pēc valsts, + horvātija) [[Category:Vēsture pēc valsts]] [[Category:Horvātija|Vēsture]] 11418 34647 2006-03-19T11:19:07Z Feens 37 Serbu Krajina no si.wiki - [http://sk.wikipedia.org/wiki/Obr%C3%A1zok:RSK.png] Serbu Krajina no si.wiki - [http://sk.wikipedia.org/wiki/Obr%C3%A1zok:RSK.png] 11419 38260 2006-04-04T17:48:57Z 84.192.144.169 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Hēla''' (senislandiešu ''Hel'') jeb '''Nīflhēla''' (senislandiešu ''Niflhel'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir veļu valstība, kas atrodas pazemē. Tajā valda htoniskā briesmone [[Hēla (mītiska būtne)|Hēla]]. Hēla atrodas zem [[Igdrasils|Igrasila]] trešās saknes netālu no [[Hvērgelmīrs|Hvērgelmīra]]. Gar tās vārtiem tek upe [[Gjella]]. Tiltu pār Gjellu sargā milze [[Modgūda]]. Ja uz tilta uzkāpj dzīvs cilvēks, skaņa atbalsojas tā, it kā pāri ietu tūkstotis vīru, savukārt mirušie tam pāriet bez skaņas. Ieeju Hēlā sargā arī dēmoniskais suns [[Garms]]. Hēlas jumtu veido savītas čūskas, kuru inde pil uz galvas tiem, kas brien pa apakšā esošajām asins upēm. Hēlas durvis atrodas dienvidos, prom no [[Asgarda]]s, kas atrodas ziemeļos. Saskaņā ar [[Snorre Sturlusons|Snorres Sturlusona]] [[Jaunākā Eda|Jaunāko Edu]] Hēlā nonāk tie, kas nekrīt kaujas laukā, bet gan mirst savā gultā no vecuma vai slimības. Hēlā nonāk arī tie, kas lauzuši zvērestus. [[Category:Pasaules uzbūve skandināvu mitoloģijā]] [[da:Hel (dødsrige)]] [[de:Hel]] [[en:Hel (realm)]] [[fi:Helheim]] [[it:Helgarðr]] [[ja:&#12504;&#12523;]] [[lt:Helas]] [[nl:Helheim]] [[nn:helheim]] [[pl:Helgardh]] [[ru:Хельхейм]] [[sv:Helvate]] 11420 34651 2006-03-19T11:35:07Z Tail 13 #REDIRECT [[Hēla (valstība)]] 11421 34652 2006-03-19T11:37:51Z Tail 13 nozīmju atdalīšanas lapa '''Hēla''' var būt: * htoniska būtne senskandināvu mitoloģijā (skat. [[Hēla (mītiska būtne)|Hēla]]), * veļu valstība senskandināvu mitloģijā (skat. [[Hēla (valstība)|Hēla]]). {{disambig}} 11422 34753 2006-03-19T12:27:49Z Tail 13 Igdrasila attēls no en.wiki. Igdrasila attēls no en.wiki. 11423 38715 2006-04-07T03:45:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Yggdrasil]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Igdrasils''' (senislandiešu ''Yggdrasill'') [[skandināvu mitloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir pasaules koks – milzīgs [[osis]], kas savieno deviņas skandināvu kosmoloģijas pasaules. Igdrasila zaros atrodas [[Asgarda]], [[Alfheima]] un [[Vānaheima]]. Igdrasila stumbrs iet cauri [[Midgarda]]i, ap kuru atrodas [[Jotunheima]]. Zem tās atrodas [[Svartalfheima]]. Trīs Igdrasila saknes sniedzas līdz [[Hēla (valstība)|Hēla]]i, [[Nīflheima]]i un [[Mūspelheima]]i. [[Image:Yggdrasil.jpg|thumb|200px|left|XIX gs. ilustrācija, kurā attēlots Igdrasils]] Zem Asgardas saknes atrodas avots [[Urds]] (''Urðabrunnr''), pie kura mitinās trīs [[nornas]], pār kurām nav varas pat dieviem un kuras katru dienu aplaista koku. Zem Jotunheimas saknes atrodas [[Mīmirs|Mīmira]] avots (''Mímisbrunnr''), savukārt zem Hēlas saknes – [[Hvērgelmīrs]]. Igdrasila zari sniedzas debesīs, un galotnē sēž ērglis [[Vedrfjelnirs]] (''Veðrfolnír''). Nīflheimā Igdrasila saknes grauž pūķis [[Nidhjegs]] (Igdrasils vēl stāv tikai tāpēc, ka nornas laista tās saknes ar Urda ūdeni; tas stāvēs līdz [[Ragnaroks|Ragnarokam]]). Pa stumbru skaida vāvere [[Ratatoska]], kas nodod apvainojumus no ērgļa Vedrfjelnira pūķim Nidhjegam un otrādi. Igdrasila mizu ēd arī četri brieži, kas reprezentē vējus. Ragnaroku pārdzīvu tikai divi cilvēki – [[Liva]] un [[Livtrasirs]] –, kas izglābjas, paslēpjoties Igdrasilā. ==Vārda etimoloģija== Uzskata, ka vārds "Igdrasils" nācis no ''ygg'' 'briesmīgs' un ''drasil'' 'zirgs'. ''Yggr'' varētu būt bijis [[Odins|Odina]] epitets, un Igdrasils tātad varētu nozīmēt "Odina zirgs" (šī nozīme varētu būt saistīta ar mītu, ka Odins deviņas dienas karājiem Igdrasilā, lai atklātu [[rūna]]s). [[Poētiskā Eda|Poētiskajā Edā]] Igrasils dēvēts arī par Mīmameidu (''Mímameiðr'' 'Mīmira koks'). Iespējams, tas identisks arī ar Leradu (''Læraðr'') – koku, kura lapas un zari noliecas līdz [[Valhalla]]i un no kura barojas kaza [[Heidrūna]] (''Heiðrún'') un briedis [[Eiktirnirs]] (''Eikþyrnir''), kas dzīvo uz tās jumta. Heidrūna pēc tam ar savu medaino pienu baro [[einheriji|einherijus]] Valhallā. [[Category:Pasaules uzbūve skandināvu mitoloģijā]] [[ca:Yggdrasil]] [[cs:Yggdrasil]] [[da:Yggdrasil]] [[de:Yggdrasil]] [[el:Υγκντράσιλ]] [[en:Yggdrasil]] [[es:Yggdrasil]] [[fi:Maailmanpuu]] [[fr:Yggdrasil]] [[is:Askur Yggdrasils]] [[it:Yggdrasill]] [[ja:ユグドラシル]] [[lb:Yggdrasil]] [[lt:Igdrasilas]] [[nl:Yggdrasil]] [[nn:Yggdrasil]] [[no:Yggdrasil]] [[pl:Yggdrasil]] [[pt:Yggdrasil]] [[ro:Yggdrasil]] [[ru:Иггдрасиль]] [[sk:Yggdrasil]] [[sv:Yggdrasil]] [[uk:Іґґдрасиль]] 11424 34873 2006-03-19T13:25:46Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Jerda''' (senislandiešu ''Iorð'' 'zeme') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir dieviete un zemes personifikācija. Viņu identificē arī ar [[Fjorgina|Fjorginu]] vai Hlodinu. Jerda ir [[Odins|Odina]] meita un arī sieva. Kopā ar Odinu viņai ir dēls – [[Tors]]. {{stub}} [[da:Fjørgyn]] [[el:Γιορντ]] [[en:Jord]] [[lt:Jordė]] [[no:Fjorgyn]] [[pt:Jord]] [[sv:Fjorgyn]] 11425 41220 2006-04-20T06:42:19Z Feens 37 [[Image:Sergei Eisenstein with skull.jpg|thumb|250px|Sergejs Eizenšteins]] '''Sergejs Eizenšteins''' ([[1898]] - [[1948]]) kinorežisors, arhitekta [[Mihails Eizenšteins|Mihaila Eizenšteins]] dēls; beidzis Rīgas reālskolu (1915), no 1916. g. dzīvojis [[Krievija|Krievijā]], no 1925. g. darbojies kino. 1925. pašā gadā uzņēmis filmu [[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]], kas atzīta par vienu no visu laiku labākajām filmām pasaulē, uzņēmis filmas [[Aleksandrs Ņevskis (filma)|Aleksandrs Ņevskis]] (1938), [[Ivans Bargais (filma)|Ivans Bargais]] (1946) u.c. {{stub}} [[Category:Ebreju kinorežisori|Eizenszteins, Sergejs]] [[Category:Padomju kinorežisori|Eizenszteins, Sergejs]] [[bs:Sergej Eisenstein]] [[ca:Sergei Eisenstein]] [[da:Sergei Eisenstein]] [[de:Sergei Michailowitsch Eisenstein]] [[en:Sergei Eisenstein]] [[es:Serguéi Eisenstein]] [[fa:سرگئی آیزنشتاین]] [[fr:Sergueï Eisenstein]] [[it:Sergej Mikhajlovič Ejzenštejn]] [[he:סרגיי אייזנשטיין]] [[hr:Sergei Eisenstein]] [[hu:Szergej Mihajlovics Eisenstein]] [[nl:Sergej Eisenstein]] [[ja:セルゲイ・エイゼンシュテイン]] [[ka:ეიზენშტეინი, სერგეი]] [[no:Sergej Eisenstein]] [[nn:Sergej Eistenstein]] [[pl:Siergiej Eisenstein]] [[pt:Sergei Eisenstein]] [[ru:Эйзенштейн, Сергей Михайлович]] [[sl:Sergei Eisenstein]] [[fi:Sergei Eisenstein]] [[sv:Sergej Eisenstein]] [[tr:Sergei Eisenstein]] [[zh:谢尔盖·爱森斯坦]] 11427 40866 2006-04-17T04:16:21Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Jörmungand]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Jormunganda''' (senislandiešu ''Irmunganðr'') jeb '''Midgardsorma''' (senislandiešu ''Miðgarðsormr'' 'Midgardas čūska'), saukta arī par Midgardas čūsku vai Pasaules čūsku, [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir jūras briesmone, dieva [[Loki]] un milzes [[Angrboda]]s meita. Jormunganda dzīvo pasaules okeānā (kur saskaņā ar [[Jaunākā Eda|Jaunāko Edu]] viņu iemetis [[Odins]]), un viņas ķermenis aptver [[Midgarda|Midgardu]] (Jormunganda spēj iekosties pati sev astē). [[Image:Johann Heinrich Füssli 011.jpg|thumb|200px|left|[[Henrijs Fuseli|Henrija Fuseli]] glezna "Cīņa ar jūras čūsku" (1788)]] Jormungandas galvenais ienaidnieks ir [[Tors]]. Ar šo motīvu saistīti trīs mīti. Pirmajā Tors [[Ūtgardloki]] pilī cenšas pacelt kaķi, kas patiesībā ir Jormunganda. Toram izdodas pacelt vienu tā ķepu (tas ir neticama spēka pierādījums). Otrajā mītā Tors, devies zvejot kopā ar [[Hīmirs|Hīmiru]], mēģina Jormungandu izcelt no okeāna. No Jormungandas pil inde un asinis, un Tors ar viņu cīnās, taču, kad viņš jau to grasās nogalināt ar savu veseri, Hīmirs nobīstas un pārcērt auklu, aiz kuras Tors to noķēris. Trešoreiz Tors un Jormunganda cīnās [[Ragnaroks|Ragnarokā]], kad Jormunganda atstāj okeānu un saindē debesis. Tors Jormungandu nogalina, pasper deviņus soļus un pats mirst no viņas indes. [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[ca:Jormungand]] [[cs:Jörmungandr]] [[da:Midgårdsormen]] [[de:Midgardschlange]] [[en:Jörmungandr]] [[es:Jörmundgander]] [[fi:Maailmankäärme]] [[fr:Jörmungand]] [[gl:Jörmungandr]] [[it:Miðgarðsormr]] [[ja:ヨルムンガンド]] [[lt:Jormundgandas]] [[nl:Midgaardslang]] [[nn:Midgardsormen]] [[no:Midgardsormen]] [[pl:Jormungand]] [[pt:Jormungard]] [[ro:Jormungand]] [[ru:Ёрмунганд]] [[sv:Midgårdsormen]] [[uk:Йормунґанд]] 11428 46200 2006-05-21T00:16:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[en:March 19]], [[ilo:Marso 19]] {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''19. marts''' ir gada 78. diena pēc [[Gregora kalnedārs|Gregora kalendāra]] (79. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 287 dienas. == Notikumi == * [[1831]] - [[Ņujorka|Ņujorkas]] pilsētas banka kļūst par vietu pirmajai banku laupīšanai Amerikas vēsturē, laupītāji nolaupa 245,000$. * [[1931]] - Tiek legalizētas azartspēles [[Nevada|Nevadas]] štatā, [[ASV]]. * [[1944]] - [[Otrais pasaules karš]]: Vācu armija okupē [[Ungārija|Ungāriju]]. * [[1945]] - [[Otrais pasaules karš]]: [[Ādolfs Hitlers]] izdod ''Izdedzinātās zemes pavēli'' ("Nero Decree"), kas paredz iznīcināt visu [[Vācija|Vācijas]] industriālo potenciālu, militāro un civilo infrastruktūru, komunikāciju un pārējos nozīmīgos objektus. * [[1972]] - [[Indija]] un [[Bangladeša]] noslēdz draudzības līgumu. * [[1981]] - [[Space Shuttle Columbia]] izmēģinājuma laikā iet bojā trīs un tiek ievainoti pieci strādnieki. * [[1990]] - Notiek mācību iestāžu pārdēvēšana: Pētera Stučkas Latvijas valsts universitāti pārdēvē par [[Lavijas Universitāte|Latvijas Universitāti]], bet [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] Rīgas politehnisko institūtu - par [[Rīgas tehniskā universitāte|Rīgas tehnisko universitāti]]. * [[1991]] - Ar likumu lībieši tiek pasludināti par [[Latvijas|Latvijas]] seno pamattautību. * [[2003]] - Sākās [[ASV]] iebrukums [[Irāka|Irākā]] (saistībā ar laika starpību patiesībā iebrukums sākās [[20. marts|20. martā]] 1:00) == Dzimuši == * [[1905]] - [[Alberts Špērs]] (''Albert Speer''), nacistu amatpersona (miris [[1981]]) * [[1906]] - [[Ādolfs Eihmanis]] (''Adolf Eichmann''), nacistu amatpersona (miris [[1962]]) * [[1955]] - [[Brūss Viliss]] (''Bruce Willis''), amerikāņu aktieris == Miruši == * [[1942]] - [[Klitons Harts Meriams]] (''Clinton Hart Merriam''), amerikāņu zoologs (dzimis [[1855]]) * [[1943]] - [[Franks Nitti]] (''Frank Nitti''), amerikāņu gangsteris (dzimis [[1883]]) * 1945 - [[Frīdrihs Froms]] (''Friedrich Fromm''), nacistu amatpersona (dzimis [[1888]]) == Brīvdienas un piemiņas dienas == [[Tēva diena]] [[Spānija|Spānijā]], [[Portugāle|Portugālē]] un [[Beļģija|Beļģijā]]. [[Category:Laiks]] [[Category:Dienas]] [[af:19 Maart]] [[an:19 de marzo]] [[ar:19 مارس]] [[ast:19 de marzu]] [[be:19 сакавіка]] [[bg:19 март]] [[bs:19. mart]] [[ca:19 de març]] [[ceb:Marso 19]] [[co:19 di marzu]] [[cs:19. březen]] [[csb:19 strumiannika]] [[cv:Пуш, 19]] [[cy:19 Mawrth]] [[da:19. marts]] [[de:19. März]] [[el:19 Μαρτίου]] [[en:March 19]] [[eo:19-a de marto]] [[es:19 de marzo]] [[et:19. märts]] [[eu:Martxoaren 19]] [[fi:19. maaliskuuta]] [[fo:19. mars]] [[fr:19 mars]] [[fur:19 di Març]] [[fy:19 maart]] [[ga:19 Márta]] [[gl:19 de marzo]] [[he:19 במרץ]] [[hr:19. ožujka]] [[hu:Március 19]] [[ia:19 de martio]] [[id:19 Maret]] [[ilo:Marso 19]] [[io:19 di marto]] [[is:19. mars]] [[it:19 marzo]] [[ja:3月19日]] [[jv:19 Maret]] [[ka:19 მარტი]] [[ko:3월 19일]] [[ku:19'ê adarê]] [[la:19 Martii]] [[lb:19. Mäerz]] [[li:19 miert]] [[lt:Kovo 19]] [[mk:19 март]] [[ms:19 Mac]] [[nap:19 'e màrzo]] [[nl:19 maart]] [[nn:19. mars]] [[no:19. mars]] [[oc:19 de març]] [[pam:Marsu 19]] [[pl:19 marca]] [[pt:19 de Março]] [[ro:19 martie]] [[ru:19 марта]] [[scn:19 di marzu]] [[sco:19 Mairch]] [[se:Njukčamánu 19.]] [[simple:March 19]] [[sk:19. marec]] [[sl:19. marec]] [[sq:19 Mars]] [[sr:19. март]] [[sv:19 mars]] [[te:మార్చి 19]] [[th:19 มีนาคม]] [[tl:Marso 19]] [[tr:19 Mart]] [[tt:19. Mart]] [[uk:19 березня]] [[vi:19 tháng 3]] [[wa:19 di måss]] [[war:Marso 19]] [[zh:3月19日]] 11429 37803 2006-04-01T08:38:34Z Lielais Rolands 592 /* Marts */ {{Inuse}} '''1945''' ([[romiešu cipari|MCMXLV]]) bija parastais gads, kas sākās [[Pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == ===Janvāris=== * [[5. janvāris]] - [[Padomju Savienība]] izveido jaunu, promaskaviski noskaņotu [[Polija|Polijas]] valdību. * [[7. janvāris]] - Britu ģenerālis [[Bernards Montgomerijs]] (''Bernard Montgomery'') sniedz preses konferenci [[Zonhovena|Zonhovenā]] (''Zonhoven'') aprakstot savu darbību [[Bulgas kauja|Bulgas kaujā]]. * [[12. janvāris]] - Otrais pasaules karš: Padomju Savienība uzsāk ļoti liela mēroga ofensīvu [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] pret vācu spēkiem. * [[13. janvāris]] - Padomju patruļa [[Ungārija|Ungārijā]] arestē zviedru diplomātu Raoulu Valenbergu (''Raoul Wallenberg''). * [[16. janvāris]] - [[Ādolfs Hitlers]] pārvācās savā apakšzemes bunkurā, kas arī ir pazīstams kā [[Fīrera bunkurs]]. * [[17. janvāris]] - [[Otrais pasaules karš]]: Padomju spēki okupē [[Varšava|Varšavu]] * [[17. janvāris]] - [[Holokausts]]: Nacisti uzsāk [[Aušvices koncentrācijas nometne]]s evakuāciju. * [[17. janvāris]] - Zviedru diplomāts Raouls Valenbergs (''Raoul Wallenberg'') pazūd Ungārijā, kamēr atrodas padomju apcietinājumā. * [[20. janvāris]] - [[Franklins Rūzvelts|Franklins Delano Rūzvelts]] tiek ceturto reizi tiek inaugurēts par [[ASV|Amerikas Savienoto Valstu]] prezidentu, kas ir bezprecidenta gadījums. * [[20. janvāris]]- [[Ungārija]] izstājās no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un piekrīt pamieram ar [[Sabiedrotie|sabiedrotajiem]]. * [[24. janvāris]] - Tiek veikts pirmais veksmīgais vāciešu [[A4b]] raķetes izmēģinājums. * [[27. janvāris]] - Sarkanā Armija ierodoties Aušvicē un Birkenavā (''Birkenau''), atrod nacistu koncentrācijas nometnes, kurās ir nogalināti apmēram 1,3 miljoni cilvēku. * [[28. janvāris]] - [[Otrais pasaules karš]]: Izejvielu un kara materiālu piegādes beidzot sasniedz Ķīnu pa atjaunoto [[Birmas ceļš|Birmas ceļu]]. * [[30. janvāris]] - Gdaņskas līcī padomju zemūdene S-13 ar trim torpēdam torpedē vācu pasažieru kuģi [[Wilhelm Gustloff]], uz kura atrodas apmēram 6000 - 10000 bēgļu un karavīru, kā arī ievainoto. Kuģis apgāžas un nogrimst. Bojā iet apmēram 5200 - 9000 cilvēku (pēc dažādu avotu datiem). * [[31. janvārs]] - Ierindniekam [[Edijs Sloviks|Edijam Slovikam]] (''Eddie Slovik'') tiek izpildīts [[nāvessods]] nošaujot par dezertēšanu. Viņš bija pirmais karavīrs kopš [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]], kas sodīts par šo pārkāpumu un arī pēdējais, kas sodīts par dezertēšanu. ===Februāris=== * [[2. februāris]] - [[Otrais pasaules karš]]: [[ASV]] prezidents [[Franklins Delano Rūzvelts]] un Britu premjers [[Vinstons Čērčils]] dodas uz tikšanos ar padomju diktatoru [[Josifs Staļins|Josifu Staļinu]] [[Jaltas konference|Jaltas konferences]] ietvaros. * [[3. februāris]] - Otrais pasaules karš: [[PSRS]] piekrīt pievienoties Klusā okeāna karam pret [[Japāna|Japānu]] * [[4. februāris]] - Otrais pasaules karš: ASV prezidents, britu premjers un padomju diktators uzsāk Jaltas konferenci, kas beidzas 11. februārī. * [[6. februāris]] - [[Jamaika|Jamaikā]] dzimis slavenais regeja izpildītājs [[Bobs Mārlijs]] (īstajā vārdā Roberts Nesta) * [[6. februāris]] - franču rakstnieks Roberts Brasilā tiek sodīts ar nāvi par sadarbošanos ar vāciešiem * [[7. februāris]] - Otrais pasaules karš: ASV ģenerālis Duglass Makartūrs atgriežas Manilā * [[9. februāris]] - Valters Ulbrihts [[Maskava|Maskavā]] kļūst par vāciešu komunistu līderi * [[10. februāris]] - Otrais pasaules karš: Padomju zemūdene S-13 nogremdē vācu laineri (''SS General von Steuben'') * [[13. februāris]] - Otrais pasaules karš: Padomju Savienības spēki iekaro [[Budapešta|Budapeštu]], kas iepriekš bija nacistu pārvaldīta * [[13. februāris]] - Otrais pasaules karš: [[Karaliskie Gaisa Spēki]] bombardē [[Drēzdene|Drēzdeni]] * [[14. februāris]] - [[Čīle]], [[Ekvadora]], [[Paragvaja]] un [[Peru]] pievienojas [[ANO]] * [[16. februāris]] - Otrais pasaules karš: Amerikāņu spēki izceļas Koregidoras salā [[Filipīnas|Filipīnās]] * [[16. februāris]] - ASV spēki atgūst Batānas pussalu * [[19. februāris]] - Otrais pasaules karš: [[Ivo Jimas kauja]] - aptuveni 30 000 ASV jūras kājnieku izceļas Ivo Jimas krastos uzsākot kauju * [[21. februāris]] - Pēnemundē tiek palaista pēdējā A4 raķete * [[23. februāris]] - Otrais pasaules karš: Grupa ASV jūras kājnieku pēc uzvaras Ivo Jimas kaujā sasnied Surabači kalna virsotni, kur tiek nofotografēti paceļot [[ASV karogs|ASV karogu]].Vēlāk foto iegūst [[Pulicera prēmija|Pulicera prēmiju]]. * [[23. februāris]] - Otrais pasaules karš: ASV spēki atbrīvo Filipīnu galvaspilsētu * [[23. februāris]] - Otrais pasaules karš: Vācijas garnizona kapitulācija [[Poznaņa|Poznaņā]], pilsētu atbrīvo [[Sarkanā Armija]] un poļu spēki. * [[24. februāris]] - [[Ēģipte|Ēģiptes]] premjers [[Ahmeds Mahers Paša]] tiek nogalināts parlamentā pēc kāda likuma nolasīšanas. ===Marts=== * [[3. marts]] - Otrais pasaules karš: Iepriekš neitrālā Somija deklerē karu ass valstīm. * 3. marts - Iespējams, notiek pirmais eksperimentālais atombumbas izmēģinājums nacistu [[Orfdurfa]] (''Ohrdruf'') izmēģinājumu poligonā [http://www.katu.com/news/story.asp?ID=75685]. * [[6. marts]] - Tiek izveidota komunistiski noskaņota valdība [[Rumānija|Rumānijā]]. * [[7. marts]] - Otrais pasaules karš: Amerikāņi armija sagrābj tiltu pār [[Reina|Reinu]] pie [[Remāgena|Remāgenas]]un uzsāk tā šķēršošanu. * [[8. marts]] - [[Josips Bros Tito]] (''Josip Broz Tito'') izveido [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] valdību. * [[9. marts]]-[[10. marts]] - Otrais pasaules karš: Amerikāņu [[B-29]] bumbvedēji veic uzlidojumu [[Japāna|Japānai]] ar degbumbām. [[Tokija|Tokijā]] uzlidojumu izraisīto ugunsgrēk rezultātā iet bojā vairāk kā 100 000 cilvēku. * [[16. marts]] - Otrais pasaules karš: [[Ivodzimas kauja]]s (''Battle of Iwo Jima'' ) beigas, lai gan vēl ir daži, nelieli japāņu pretestības rajoni. * [[17. marts]] - Otrais pasaules karš: 331 amerkāņu bumbvedējs B-29 veiktajos uzlidojumos japāņu pilsētai [[Kobe]]i ugunsgrēku rezultātā tiek nogalināti vairāk kā 8000 cilvēku. * [[18. marts]] - Otrais pasaules karš: 1,250 amerikānu bumbvedēji veic uzlidojumu [[Berlīne]]i. * [[19. marts]] - Otrais pasaules karš: [[Ādolfs Hitlers]] izdod Izdedzinātās zemes pavēli ("Nero Decree"), kas paredz iznīcināt visu Vācijas industriālo potenciālu, militāro un civilo infrastruktūru, komunikāciju un pārējos nozīmīgos objektus. * 19. marts - Pie [[Japāna|Japānas]] krastiem bumbvedējam ietriecoties ASV lidmašīnu bāzeskuģī [[USS Franklin]], tiek nogalināti 800 apkalpes locekļi un sabojāts kuģis. * [[21. marts]] - Otrais pasaules karš: britu karaspēks atbrīvo [[Mandalaja|Mandalaju]] [[Birma|Birmā]] * [[30. marts]] - Otrais pasaules karš: Padomju spēki ieiet [[Austrija|Austrijā]] un ieņem [[Vīne|Vīni]]. ===Aprīlis=== ===Maijs=== ===Jūnijs=== * [[1. jūnijs]] - Britu spēki pārņem kontroli pār [[Libāna|Libānu]] un [[Sīrija|Sīriju]] . * [[5. jūnijs]] - [[Sabiedroto kontroles padome]]s militārās okupācijas valdība formāli stājas spēka, lielākajā daļa [[Vācija|Vācijas]]. * [[6. jūnijs]] - [[Norvēģija]]s karalis Hakons VII [[Haakon VII]] atgriežas Novēģijā. * [[11. jūnijs]] - [[Viljams Loins Makenzijs Kings]] (''William Lyon Mackenzie King'') tiek ievēlēts atkal uz par [[Kanāda]]s premjierministru. * [[12. jūnijs]] - [[Dienvidslāvija]]s armija atstāj [[Triesta|Triestu]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]] armijas kontrolē. * [[21. jūnijs]] - Otrais pasaules karš: [[Okinavas kauja]]s beigas. * [[24. jūnijs]] - Otrais pasaules karš: Notiek uzvaras parāde [[Sarkanais laukums|Sakanajā laukumā]] * [[25. jūnijs]] - [[Šons T. Okelijs]] (''Seán T. O'Kelly'') tiek ievēlēts par otro [[Īrija]]s prezidentu. * [[26. jūnijs]] - Tiek noslēgta [[ANO]] harta. * [[29. jūnijs]] - [[Čehoslovākija]] atdod [[Rutēnija|Rutēniju]] [[Padomju Savienība]]i . ===Jūlijs=== ===Augusts=== ===Septembris=== ===Oktobris=== ===Novembris=== ===Decembris=== ===Nezināmi datumi=== ===Ilgstoši notikumi=== == Zinātne un tehnoloģija == ==Dzimuši== [[af:1945]] [[ar:1945]] [[ast:1945]] [[az:1945]] [[be:1945]] [[bg:1945]] [[br:1945]] [[bs:1945]] [[ca:1945]] [[cs:1945]] [[csb:1945]] [[cv:1945]] [[cy:1945]] [[da:1945]] [[de:1945]] [[el:1945]] [[eo:1945]] [[es:1945]] [[et:1945]] [[eu:1945]] [[fa:۱۹۴۵ (میلادی)]] [[fi:1945]] [[fo:1945]] [[fr:1945]] [[fy:1945]] [[ga:1945]] [[gl:1945]] [[he:1945]] [[hr:1945]] [[hu:1945]] [[ia:1945]] [[id:1945]] [[io:1945]] [[is:1945]] [[it:1945]] [[ja:1945年]] [[ka:1945]] [[ko:1945년]] [[ku:1945]] [[kw:1945]] [[la:1945]] [[lb:1945]] [[lt:1945]] [[mk:1945]] [[ms:1945]] [[nap:1945]] [[nds:1945]] [[nl:1945]] [[nn:1945]] [[no:1945]] [[os:1945]] [[pl:1945]] [[pt:1945]] [[ro:1945]] [[ru:1945]] [[scn:1945]] [[se:1945]] [[sh:1945]] [[simple:1945]] [[sk:1945]] [[sl:1945]] [[sq:1945]] [[sr:1945]] [[su:1945]] [[sv:1945]] [[te:1945]] [[th:พ.ศ. 2488]] [[tl:1945]] [[tr:1945]] [[tt:1945]] [[uk:1945]] [[vi:1945]] [[wa:1945]] [[zh:1945年]] ===Janvāris=== ===Februāris=== ===Marts=== ===Aprīlis=== ===Maijs=== ===Jūnijs=== ===Jūlijs=== ===Augusts=== ===Septembris=== ===Oktobris=== ===Novembris=== ===Decembris=== ===Nezināmi datumi=== == Miruši == ===Janvāris=== ===Februāris=== ===Marts=== *[[31. marts]] - [[Hanss Fišers]], vācu ķīmiķis un [[Nobela prēmija]]s laureāts (dzimis [[1881]]). *31. marts -[[Anna Franka]], vācu izcelmes, dienasgrāmatu autore (dzimusi [[1929]].) ===Aprīlis=== ===Maijs=== ===Jūnijs=== ===Jūlijs=== ===Augusts=== ===Septembris=== ===Oktobris=== ===Novembris=== ===Decembris=== ===Nezināmi datumi=== == Zinātne un tehnoloģija == == Nobela prēmijas == * Fizikā - [[Volfgangs Pauli]] (''Wolfgang Pauli'') * Ķīmijā - [[Artūrs Ilmari Virtanens]] [[Artturi Ilmari Virtanen]] * Psiholoģijā vai medicīnā - Sers [[Aleksandrs Flemings]] (''Alexander Fleming''), [[Ernests Boris Čeins]] (''Ernst Boris Chain'') , Sers [[Hovards Volters Florejs]] [[Howard Walter Florey]] * Literatūrā - [[Gabriels Mistrals]] (''Gabriela Mistral'') * Miera veicināšanā - [[Kordels Huls]] (''Cordell Hull'') [[af:1945]] [[ar:1945]] [[ast:1945]] [[az:1945]] [[be:1945]] [[bg:1945]] [[br:1945]] [[bs:1945]] [[ca:1945]] [[cs:1945]] [[csb:1945]] [[cv:1945]] [[cy:1945]] [[da:1945]] [[de:1945]] [[el:1945]] [[en:1945]] [[eo:1945]] [[es:1945]] [[et:1945]] [[eu:1945]] [[fa:۱۹۴۵ (میلادی)]] [[fi:1945]] [[fo:1945]] [[fr:1945]] [[fy:1945]] [[ga:1945]] [[gl:1945]] [[he:1945]] [[hr:1945]] [[hu:1945]] [[ia:1945]] [[id:1945]] [[io:1945]] [[is:1945]] [[it:1945]] [[ja:1945年]] [[ka:1945]] [[ko:1945년]] [[ku:1945]] [[kw:1945]] [[la:1945]] [[lb:1945]] [[lt:1945]] [[mk:1945]] [[ms:1945]] [[nap:1945]] [[nds:1945]] [[nl:1945]] [[nn:1945]] [[no:1945]] [[os:1945]] [[pl:1945]] [[pt:1945]] [[ro:1945]] [[ru:1945]] [[scn:1945]] [[se:1945]] [[sh:1945]] [[simple:1945]] [[sk:1945]] [[sl:1945]] [[sq:1945]] [[sr:1945]] [[su:1945]] [[sv:1945]] [[te:1945]] [[th:พ.ศ. 2488]] [[tl:1945]] [[tr:1945]] [[tt:1945]] [[uk:1945]] [[vi:1945]] [[wa:1945]] [[zh:1945年]] 11431 38986 2006-04-08T04:35:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Midgård]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Midgarda''' (senislandiešu ''Miðgarðr'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir cilvēku apdzīvotā pasaules daļa. Midgardai cauri aug [[Igdrasils]], un to ieskauj pasaules okeāns, kurā mitinās čūska [[Jormunganda]]. Midgardu no [[Jotunheima]]s atdala siena, kas veidota no milža [[Īmirs|Īmira]] uzacīm. Visa Midgarda veidota no šī milža ķermeņa. Ar [[Asgarda|Asgardu]] to savieno tilts [[Bivrests]], kuru apsargā [[Heimdals]]. [[Odins]] un viņa brāļi [[Vili]] un [[Vē]] Midgardu radīja pēc cīņas pret ledus milžiem. No milža Īmira ādas viņi radīja zemi, no asinīm un sviedriem – okeānus, no kauliem – kalnus, no matiem – augus, no zobiem – klintis, no galvaskausa – debesjumu. Tā kā radītā zeme bija tumša, viņi devās uz [[Mūspella|Mūspellu]], kur nolaupīja milža [[Surts|Surta]] zobena dzirkstis, no kurām izveidoja sauli un mēnesi. Tos novietoja divos ratos. Saules ratus velk baltais kumeļš [[Skins]], savukārt mēness ratus – melnais zirgs [[Hrims]] (kura soļi rada rasu un salu). Lai saule un mēness pārvietotos pa debesu jumu, tiem pakaļ lika dzīties diviem vilkiem – [[Skolls|Skollam]] un [[Hati]]. Midgardu no [[jotuni]]em un Jormungandas sargā [[Tors]]. Midgarda tiks iznīcināta [[Ragnaroks|Ragnarokā]], kad no okeāna pacelsies Jormunganda, saindēs zemi un jūru; jūra sacelsies pret zemi, un zeme iegrims jūrā. [[Category:Pasaules uzbūve skandināvu mitoloģijā]] [[ca:Midgard]] [[da:Midgård]] [[de:Midgard]] [[el:Μίντγκαρντ]] [[en:Midgard]] [[es:Midgard]] [[fi:Midgård]] [[fr:Midgard]] [[it:Miðgarðr]] [[ja:ミズガルズ]] [[lt:Midgardas]] [[nl:Midgaard]] [[no:Midgard]] [[pl:Midgard]] [[pt:Midgard]] [[ro:Midgard]] [[ru:Мидгард]] [[sv:Midgård]] 11432 35314 2006-03-19T20:55:29Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Jormunganda]] 11433 35315 2006-03-19T20:55:56Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Jormunganda]] 11434 35316 2006-03-19T20:56:18Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Jormunganda]] 11435 42108 2006-04-28T06:37:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:ムスッペル]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Mūspella''' (senislandiešu ''Múspell'') jeb '''Mūspelheima''' (senislandiešu ''Múspellsheimr'' 'uguns zeme') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir uguns zeme, kas pastāvējusi jau pirms pasaules radīšanas. Mūspellā mitinās uguns milži un viņu valdnieks [[Surts]]. Skandināvu mitoloģijā pasaules rašanās mītā liela nozīme ir Mūspellas uguns un [[Nīflheima]]s ledus saplūšanai [[Ginnungagaps|Ginnungagapā]], radot milzi [[Īmirs|Īmiru]]. Planētas, komētas un zvaigznes radušās no Mūspellas dzirkstelēm. [[Ragnaroks|Ragnarokā]] atvērsies debesis, un Surts ar pārējiem uguns milžiem dosies uz [[Asgarda|Asgardu]], iznīcinot tiltu [[Bivrests|Bivrestu]]. Surts sadedzinās pasauli. [[Category:Pasaules uzbūve skandināvu mitoloģijā]] [[da:Muspelheim]] [[de:Muspelheim]] [[el:Μουσπελχέιμ]] [[en:Muspelheim]] [[es:Muspelheim]] [[fi:Muspelheim]] [[fr:Muspellheim]] [[it:Muspellheimr]] [[ja:ムスッペル]] [[lt:Muspelheimas]] [[nl:Muspelheim]] [[nn:Muspelheim]] [[no:Muspelheim]] [[pl:Muspelheim]] [[ro:Muspelheim]] [[ru:Муспельхейм]] [[sv:Muspelheim]] 11436 35324 2006-03-19T21:35:13Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Mūspella]] 11437 50973 2006-06-18T11:11:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Niflheim]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Nīflheima''' (senislandiešu ''Niflheimr'' 'tumšā pasaule') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir tumsas, miglas un aukstuma pasaule, kurā mitinās [[hrimtursi]] (sarmas milži). Nīflheima pastāvēja jau pirms pasaules radīšanas. Pasaules izcelšanās laikā no Nīflheimas ledus un [[Mūspella]]s (uguns zemes) uguns [[Ginnungagaps|Ginnungagapā]] radās milzis [[Īmirs]] un govs [[Audumla]]. No Īmira savukārt vairāku paaudžu laikā rodas dievi. Nīflheimā atrodas avots [[Hvērgelmīrs]]. [[Category:Pasaules uzbūve skandināvu mitoloģijā]] [[ca:Niflheim]] [[da:Niflheim]] [[de:Niflheim]] [[el:Νιφλχέιμ]] [[en:Niflheim]] [[es:Niflheim]] [[fi:Niflheim]] [[fr:Niflheim]] [[he:ניפלהיים]] [[it:Niflheimr]] [[ja:ニヴルヘイム]] [[lt:Niflheimas]] [[nl:Niflheim]] [[nn:Niflheim]] [[no:Nivlheim]] [[pl:Niflheim]] [[pt:Niflheim]] [[ro:Niflheim]] [[ru:Нифльхейм]] 11438 35344 2006-03-19T22:35:14Z 217.198.224.13 #REDIRECT [[Rīgas Dome]] 11439 53233 2006-07-02T14:21:37Z 217.198.224.13 /* Biogrāfija */ [[Image:Vladimir Buzaev.jpg|thumb|V. Buzajevs]] '''Vladimirs Buzajevs''', [[krievu valoda|krieviski]] ''Владимир Викторович Бузаев'' (1951. g. 8.oktobrī, Brjanskas apgabals — ) — [[Latvija]]s politiķis un publicists, partijas "Līdztiesība" priekšsēdētājs un PCTVL Saeimas deputāts. Tehnisko zinātņu kandidāts, [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]]s loceklis. ==Biogrāfija== 1973 — beidza [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] Fizikas un matemātikas fakultāti. 1982 — aizstāvēja kandidāta disertāciju hidroģeoloģijā. 1988 — publiskoja divu valsts valodu ideju. 1989 — ievēlēts par [[Rīga]]s TDP deputātu (līdz 1994). 1993 — viens no "[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesības]]" dibinātājiem. 1994-2001 — [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]]s līdzpriekšsēdētājs. 1998 — Saeimas deputāta palīgs. 2001 — ievēlēts par "Līdztiesības" priekšsēdētāju un Rīgas Domes deputātu, domē vada [[PCTVL]] frakciju. 2002 — ievēlēts par [[Saeima]]s deputātu. Saeimā [http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=14817096&ndate=1151442000&categoryID=193 kļūst] par aktīvāko oratoru. ==Saites== *[http://zapchel.lv/?lang=lv&mode=people&submode=saeima&cv_id=6 CV] PCTVL mājaslapa *2006. g. [http://www.pctvl.lv/i/doc/8(147).pdf intervija] avīzei "[[Rakurss (laikraksts)|Ракурс]]" par PCTVL programmas projektu, krieviski *Buzajeva raksti [http://zapchel.lv/?lang=lv&mode=opinion&submode=&page_id=384 "Kalvīsa valdības impotence"], [http://zapchel.lv/?lang=lv&mode=opinion&submode=&page_id=378 "Aivars Endziņš: starp Ribentropu un Molotovu"], [http://zapchel.lv/?lang=lv&mode=opinion&submode=&page_id=268 "Nauda nenes laimi"] *[http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/20676 Raksts par Buzajevu] avīzē "Rīgas Balss" [[ru:Бузаев, Владимир Викторович]] [[Category:Latvijas politiķi|Buzajevs, Vladimirs]] [[Category:Saeimas deputāti|Buzajevs, Vladimirs]] 11440 35728 2006-03-20T03:18:05Z Digital1 583 11441 35735 2006-03-20T03:37:53Z Digital1 583 11442 35737 2006-03-20T03:42:21Z Digital1 583 11443 35739 2006-03-20T03:46:42Z Digital1 583 11444 35741 2006-03-20T03:55:34Z Digital1 583 11445 35743 2006-03-20T04:02:12Z Digital1 583 11446 35774 2006-03-20T13:07:48Z 213.175.91.220 cat [[Image:Negaiss.jpg|thumb|250px|right|Negaisa mākoņi (Foto: Laurijs Svirskis)]] '''Negaiss''' (arī pērkona negaiss) pie mums Latvijā vasaras periodā ir diezgan bieža parādība. Vidēji no maija līdz augustam tie ir 17 reizes, bet maksimāls skaits ir bijis virs 40 (1961.gada Priekuļos). Debesīs pēkšņi savelkas biezi mākoņi, kuri ātri aug augstumā, kļūst tumšāki un draudīgāki. Un lūk – jau ducina pērkons, zibeņo un sākas spēcīgas lietusgāzes. Aptuveni pirms 200 gadiem kļuva zināms, ka zibens ir īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsmu; starp diviem mākoņiem vai starp atsevišķām viena mākoņa daļām. Negaiss ir īsts atmosfēras elektrības ģenerators! Vistipiskākais zibens veids - līnijveida, kas izlādējas dzirksteļu veidā ar atzariem, kuru garums 2-3 km vai atsevišķos gadījumos līdz pat 20 km un vairāk, un ar diametru daži desmiti centimetri. Viena zibens ilgums visbiežāk ir sekundes desmitdaļas, taču atsevišķos gadījumos ilgāk. Īpaša veida ir plakanais un lodveida zibens. Ko darīt, ja zibens pēkšņi jūs ir pārsteidzis zem klajas debess: laukā, mežā, uz upes, pludmalē utt.? Ja esat nokļuvis negaisa laikā atklātā vietā, nevajag baidīties samērcēt apģērbu. Ja zibens ir ceļā uz zemes virsmu un skars cilvēku, tad nāvējoša ievainojuma varbūtība slapjā apgērbā būs mazāka nekā sausā, jo splapjš apģērbs labāk vada elektrību. Zibens parasti sper pašos augstākajos objektos – torņos, baznīcās, augstos kokos, stabos. Vēlams tiem netuvoties tuvāk par 30-50 metriem. Arī cilvēks var kļūt par šādu objektu, ja līdzenā vietā nav nekā cita augstāka par pašu. Nedrīkst negaisa laikā ātri iet, skriet vai izslieties visā augumā, slēpties zem koka. Labāk apsēdieties un paslēpieties kādā nojumē, taču nekādā gadījumā negulieties uz zemes. Ja zibens iesper blakus, lādiņš, kas izplatās pa zemi, var iziet arī caur jūsu ķermeni. Nekādā gadījumā neatveriet lietussargu, tā kā tā metāliskās stieples var nospēlēt antenas lomu. Tomēr, ja pastāv nepieciešamība kustēties, tad to vajag darīt uzmanīgi un lēni. Elektroenerģijas drošības tehnikā ir tāds jēdziens kā „soļa spriegums”, t.i., elektriskā sprieguma dažādība starp tiem zemes punktiem, uz kuriem liekam kājas. Zibens spēriens ne tikai aiziet zemē, bet izkliedējas pietiekoši lielā teritorijā, pat vairākos 100 m no izlādes vietas. Tuvojoties negaisam turieties tālāk no elektropadeves līnijām un augstiem, vientuļiem kokiem, it īpaši ozoliem un papelēm. Tiek uzskatīts, ka visbiežāk no zibens cieš ozoli, retāk papeles, egles, priedes un vēl retāk berzi, kļavas, liepas u.c. Ja negaiss jūs ir pārsteidzis upes vai jūras krastā, tad pēc iespējas ātrāk jāiznāk no ūdens un jāatstāj pludmale. Neaizmirstiet, ka ūdens ļoti labi vada elektrību, tāpēc zibens, ja iespēris pāris kilometrus augstāk pa straumi, var nekavējoties sasniegt peldēties gribētāju. Nevajadzētu palikt teltī vai zem saules sarga, labāk paslēpieties tuvākajā ēkā, autobusā, mašīnā utt. Nav ieteicams negaisa laikā turpināt braukt ar velosipēdu vai motociklu. Ja negaisa laikā jūs atrodaties vasarnīcā, mājās, tad vispirms – atslēdziet visas elektroierīces, izņemot vadus no rozetēm un aizveriet cieši logus un durvis. Tiem, kas cieš no ziedputekšņu alerģijas, labāk neiet ārā pirms negaisa un 3 stundas pēc tā, jo negaisā atmosfēras stāvoklis palielina izmešu un putekļu pārnesi. Par negaisu, protams, varētu stāstīt daudz vairāk, jo daudzus fascinē šī dabas parādība. Ir cilvēki, kuriem patīk vērot negaisu, kaut arī spožie zibens uzliesmojumi un dārdošie pērkona spērieni tos biedē. ==Avots== "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" [http://www.meteo.lv www.meteo.lv] [[Category:Laikapstākļi]] 11447 35747 2006-03-20T04:36:57Z Digital1 583 11448 35754 2006-03-20T11:15:42Z Feens 37 {| class="toccolours" style="float: right; margin: 0 0 .5em .5em; width: 27em; font-size: 90%;" cellspacing="5" |- ! colspan="2" style="text-align: center; font-size: larger;" | '''{{{vārds}}}''' |- | colspan="2" style="padding: 1em 0; text-align: center;" | {{{logo}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" | '''Valsts''' | {{{valsts}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" | '''Dibināta''' | {{{dib}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Ideoloģija''' | {{{ideo}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Eiroparlamentā''' | {{{eiroparl}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Parlamentā''' | {{{parlaments}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Statuss''' | {{{statuss}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Mājaslapa''' | {{{web}}} |- style="vertical-align: top; text-align: left;" |'''Skat. arī''' |{{{Skat. arī}}} |} 11449 53194 2006-07-02T12:17:51Z 217.198.224.13 /* Biogrāfija */ [[Image:Gennadij_Kotov.jpg|thumb|G. Kotovs (2004)]] '''Genadijs Kotovs''', [[krievu valoda|krieviski]] ''Геннадий Михайлович Котов'' (1957. gada 12. augustā, Rīgā —) — [[Latvija]]s politiķis. Rīgas Domes deputāts no [[PCTVL]], [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja|Latvijas Cilvēktiesību komitejas]] līdzpriekšsēdētājs, [[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] sēžu vadītājs. ==Biogrāfija== 1983 — beidza [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] juridisko fakultāti. Līdz 1988 — [[LPSR]] IeM laboratorijas zinātniskais līdzstrādnieks. 1988—1993 — Latvijas Agrārās ekonomikas institūta darbinieks. Kopš 1993 — [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja|Latvijas Cilvēktiesību komitejas]] līdzpriekšsēdētājs. 1998—2001 — Tiesisko pētījumu institūta konsultants. Kopš 2001 — [[Rīgas Dome]]s deputāts. 2002—2005 — [[Rīgas Īres valde]]s loceklis. 2003 — iestāšanās partijā "[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]]". Kopš 2003 — [[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] sēžu vadītājs. 2005 — ievēlēts par partijas "Līdztiesība" un PCTVL frakcijas Rīgas Domē priekšsēdētāja vietnieku. 2006, marts — ierosināts kriminālprocess par 16. martam veltīto skrejlapu izlīmēšanu. Vēl nebeidzoties procesam šajā lietā, dome 16. maijā pieņem [http://www.riga.lv/lv/Systems/Edc/Document.aspx?documentGUID=ab2e9516-feb6-40fd-bfb8-00a2e6d5f3fe lēmumu] Kotovu par to izslēgt no domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas. Jūnijā Kotovs panāk uzvaru Ņ. Ševanovas lietā pret LR Eiropas cilvēktiesību tiesā un [http://www.pctvl.lv/index.php?lang=lv&mode=main&submode=&page_id=767 pārsūdz] tiesā lēmumu par izslēgšanu no domes komitejas. ==Saites== *[http://zapchel.lv/?lang=lv&mode=people&submode=rd&cv_id=11 CV] PCTVL mājaslapā *Ziņojumi PCTVL [http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=party&submode=party_all&page_id=1534 II] (2005.) un [http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=party&submode=party_all&page_id=3684 III] (2006.) kongresā, krieviski *[http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/14907 Raksts par Kotovu] avīzē "Rīgas Balss" *16.05.06. Rīgas Domes sēdes [http://www.riga.lv/media/sedes/20060516.wmv ieraksts] un PCTVL frakcijas [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=archive&submode=year2006&page_id=715 paziņojums] par Kotova izslēgšanu no komitejas [[Category:Latvijas politiķi|Kotovs, Genadijs]] [[ru:Котов, Геннадий Михайлович]] 11450 35757 2006-03-20T11:48:42Z 213.175.124.191 #REDIRECT [[Genadijs Kotovs]] 11451 46916 2006-05-22T07:47:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Ley y Justicia]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Prawo i Sprawiedliwość| logo=[[Image:PiSlogo.png|100px]]| valsts=[[Polija]]| dib=2001.g| ideo=[[konservatīvisms]]| eiroparl=7, [[UEN]]| parlaments=Seims - 155 no 460<br>Senāts - 49 no 100| statuss=pozīcija| web=http://www.pis.org.pl| Skat. arī=[[Polijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Likums un taisnīgums''' (''Prawo i Sprawiedliwość , PiS'') - [[konservatīvisms|konservatīva]] partija [[Polija|Polijā]]. Valdošā partija Polijā 2006.gada martā. Dibināta 2001.gadā uz labējās politiskās partijas [[Solidaritātes vēlēšanu akcija]] (''Akcja Wyborcza Solidarność, AWS'') bāzes. Līderi ir dvīņubrāļi Kačinski - [[Lehs Kačinskis]] - pašreizējais [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]] un [[Jaroslavs Kačinskis]] - partijas vadītājs. Partijas pārstāvis 2006.gadā ir gan Polijas prezidents (formāli apturējis darbību partijā), gan mazākuma valdības premjers. ====Partijas uzskati==== Kaut arī konservatīva, ekonomiski partija ir drīzāk [[kreisums (politika)|kreisi]] noskaņota. Partija ir par valsts iejaukšanos ekonomikas procesos, vairāku sabiedrībai svarīgu nozaru saglabāšanu valsts rokās, ir par valsts garantētu aizdevumu sistēmu mājokļu iegādei un [[PVN]] samazināšanu vairākām preču grupām. Sociāli partija balstās uz [[katolisms|katoļu]] baznīcas uzskatiem daudzos jautājumos. Tā ir pret [[eitanāzija|eitanāziju]], [[aborts|abortiem]], [[viendzimuma laulības|viendzimuma laulībām]], par [[nāvessods|nāvessoda]] ieviešanu. Partija deklarē sevi kā niktu cīnītāju pret [[korupcija|korupciju]]. Ārpolitikā ir par labu attiecību saglabāšanu ar [[ASV]], atbalstot [[Irākas okupācija|Irākas okupāciju]]. Ir par [[ES]] attīstību, strikti ievērojot Polijas intereses. [[Category:Polijas politiskās partijas]] [[cs:Právo a spravedlnost]] [[de:Prawo i Sprawiedliwość]] [[en:Law and Justice]] [[es:Ley y Justicia]] [[fr:Droit et justice]] [[pl:Prawo i Sprawiedliwość]] [[ru:Право и Справедливость]] [[sv:Prawo i Sprawiedliwość]] 11452 35761 2006-03-20T11:54:47Z Feens 37 PiS logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:PiSlogo.png] PiS logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:PiSlogo.png] 11453 48768 2006-06-02T07:36:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Plataforma Cívica]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Platforma Obywatelska| logo=[[Image:Platforma Obywatelska.jpg|100px]]| valsts=[[Polija]]| dib=2001.g| ideo=[[liberālisms]]| eiroparl=15, [[EPP]]| parlaments=Seims - 155 no 460<br>Senāts - 49 no 100| statuss=opozīcija| web=http://www.platforma.org| Skat. arī=[[Polijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Pilsoņu platforma''' (''Platforma Obywatelska, PO'') - [[liberālisms|liberāla]] partija [[Polija|Polijā]]. Otra lielākā partija Polijas Seimā. Opozīcijā. Dibināja 2001.gadā vairāki liberāli noskaņoti politiķi. Partijas līderis ir [[Donalds Tusks]], kurš 2005.gada Polijas prezidenta vēlēšanās otrajā kārtā zaudēja uzvarētājam - [[Lehs Kačinskis|Leham Kačinskim]]. ====Partijas uzskati==== Partija ir par atlikušo valsts uzņēmumu privatizāciju, visiem vienādu nodokļu likmi, vietējo varas iestāžu decentralizāciju, [[arodbiedrības|arodbiedrību]] tiesību samazināšanu, privatas medicīnas attīstību, vienpalātas Seima izveidošanu ar samazinātu deputatu skaitu, ekonomikas apmācības ieviešanu skolās. [[Category:Polijas politiskās partijas]] [[cs:Občanská platforma]] [[de:Platforma Obywatelska]] [[en:Civic Platform]] [[eo:Platforma Obywatelska]] [[es:Plataforma Cívica]] [[fr:Plate-forme civique]] [[no:Platforma Obywatelska]] [[pl:Platforma Obywatelska]] [[ru:Гражданская платформа Республики Польша]] 11454 35768 2006-03-20T12:40:23Z Feens 37 [[Category:Polija]] [[Category:Politiskās partijas]] 11455 35769 2006-03-20T12:40:48Z Feens 37 [[Category:Politika]] 11456 35770 2006-03-20T12:42:40Z Feens 37 Pilsoņu platformas logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Platforma_Obywatelska.jpg] Pilsoņu platformas logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Platforma_Obywatelska.jpg] 11457 36070 2006-03-22T20:16:33Z Juzeris 23 kalendārs {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''20. marts''' ir gada 79. diena pēc [[Gregora kalnedārs|Gregora kalendāra]] (80. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 286 dienas. == Notikumi == * [[44 p.m.ē.]] - [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] bēres. * [[1815]] - [[Napoleons Bonaparts]] ierodas [[Parīze|Parīzē]], pēc izbēgšanas no [[Elba|Elbas]] ar 140 000 lielu regulāru armiju un 200 000 brīvprātīgajiem karavīriem, tādējādi uzsākot savu "Simts dienu" valdīšanu. * [[1848]] - [[1848. gada revolūcijas vācu valstīs]]: [[Bavārija]]s karalis [[Ludvigs I]] (''Ludwig I'') atkāpjas no troņa. * [[1861]] - Rietumu [[Argentīna|Argentīnā]] zemestrīce pilnība iznīcina [[Mendoza]]s (''Mendoza'') pilsētu. * [[1956]] - [[Tunisija]] iegūst neatkarību no [[Francija]]s. == Dzimuši == * [[1856]] - [[Eduards Volters]] (''Eduards Voltēris''), lietuviešu un latviešu folklorists, etnogrāfs (miris 1941). * [[1948]] - [[Bobijs Ors]] (''Bobby Orr''), kanādiešu hokejists. * [[1958]] - [[Holija Hantere]] (''Holly Hunter''), amerikāņu aktrise. == Miruši == * [[1413]] - Anglijas karalis [[Henrijs IV]] (''Henry IV'', ''Henry of Bolingbroke'', dzimis [[1367]]) * [[1568]] - [[Prūsija]]s valdnieks Alberts (''Albert'', latīņu: ''Albertus'', vācu: ''Albrecht'', dzimis [[1490]]) * [[1997]] - [[Tonijs Zale]] (''Tony Zale''), amerikāņu bokseris (dzimis [[1913]]) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * Starptautiskā [[Astroloģija|astroloģijas]] diena * Veģetāriešu diena [[Category:Laiks]] [[Category:Dienas]] [[af:20 Maart]] [[ar:20 مارس]] [[an:20 de marzo]] [[ast:20 de marzu]] [[bg:20 март]] [[be:20 сакавіка]] [[bs:20. mart]] [[ca:20 de març]] [[ceb:Marso 20]] [[cv:Пуш, 20]] [[co:20 di marzu]] [[cs:20. březen]] [[cy:20 Mawrth]] [[da:20. marts]] [[de:20. März]] [[et:20. märts]] [[el:20 Μαρτίου]] [[en:March 20]] [[es:20 de marzo]] [[eo:20-a de marto]] [[eu:Martxoaren 20]] [[fo:20. mars]] [[fr:20 mars]] [[fy:20 maart]] [[fur:20 di Març]] [[ga:20 Márta]] [[gl:20 de marzo]] [[ko:3월 20일]] [[hr:20. ožujka]] [[io:20 di marto]] [[id:20 Maret]] [[ia:20 de martio]] [[is:20. mars]] [[it:20 marzo]] [[he:20 במרץ]] [[jv:20 Maret]] [[ka:20 მარტი]] [[csb:20 strumiannika]] [[ku:20'ê adarê]] [[lt:Kovo 20]] [[lb:20. Mäerz]] [[hu:Március 20]] [[mk:20 март]] [[ms:20 Mac]] [[nap:20 'e màrzo]] [[nl:20 maart]] [[ja:3月20日]] [[no:20. mars]] [[nn:20. mars]] [[oc:20 de març]] [[pl:20 marca]] [[pt:20 de Março]] [[ro:20 martie]] [[ru:20 марта]] [[se:Njukčamánu 20.]] [[sco:20 Mairch]] [[sq:20 Mars]] [[scn:20 di marzu]] [[simple:March 20]] [[sk:20. marec]] [[sl:20. marec]] [[sr:20. март]] [[fi:20. maaliskuuta]] [[sv:20 mars]] [[tl:Marso 20]] [[tt:20. Mart]] [[te:మార్చి 20]] [[th:20 มีนาคม]] [[vi:20 tháng 3]] [[tr:20 Mart]] [[uk:20 березня]] [[wa:20 d' måss]] [[war:Marso 20]] [[zh:3月20日]] [[pam:Marsu 20]] 11458 48343 2006-05-31T02:57:48Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ug:قايىل قىلماق]] '''Sniegs''' veidojas, kad laiks ir ļoti auksts un [[gaisa temperatūra]] pazeminās tuvu vai zem 0° C. Kaut arī tas ir [[ziema]]s [[nokrišņi|nokrišņu]] veids, Latvijā sniegs var pārsteigt gan agrā [[rudens|rudenī]], gan vēlā [[pavasaris|pavasarī]]. Līdzīgi [[lietus|lietum]], arī sniegs veidojas no sīkām [[ūdens]] daļiņām, kas pārvietojas [[mākoņi|mākoņos]] un pakāpeniski salīp cita ar citu un kļūst arvien smagākas. Kad tās ir pietiekami smagas un vairs nespēj noturēties gaisā, tās noslīd līdz mākoņa pamatam un pēc tam izkrīt uz zemes. == Atsauces == * [http://www.meteo.lv/public/25011.html Raksts par sniegu] Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapā [[Category:Laikapstākļi]] [[an:Nieu]] [[bg:Сняг]] [[ca:Neu]] [[cs:Sníh]] [[da:Sne]] [[de:Schnee]] [[el:Χιόνι]] [[en:Snow]] [[eo:Neĝo]] [[es:Nieve]] [[fa:برف]] [[fi:Lumi]] [[fr:Neige]] [[fy:Snie]] [[gl:Neve]] [[he:שלג]] [[hr:Snijeg]] [[id:Salju]] [[io:Nivo]] [[is:Snjór]] [[it:Neve]] [[ja:雪]] [[ko:눈 (날씨)]] [[ku:Berf]] [[lt:Sniegas]] [[nl:Sneeuw]] [[nn:Snø]] [[no:Snø]] [[pl:Śnieg]] [[pt:Neve]] [[ro:Zăpadă]] [[ru:Снег]] [[simple:Snow]] [[sl:Sneg]] [[sr:Снег]] [[sv:Snö]] [[th:หิมะ]] [[tr:Kar]] [[ug:قايىل قىلماق]] [[uk:Сніг]] [[zh:雪]] 11459 36155 2006-03-23T11:11:37Z Lielais Rolands 592 /* Klasifikācija */ '''Mākoņi''' ir [[Atmosfēra|atmosfēras]] ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai [[ledus]] kristālos lielā daudzumā. Mākoņiem ir svarīga nozīme ūdens riņķojumā dabā, tie var pārvietoties tūkstošiem km, līdz ar to pārnesot un pārdalot milzīgas ūdens masas. Mākoņiem ir būstiska nozīme mūsu klimatā, jo tie regulē saules enerģijas daudzumu, kas nonāk līdz zemes virsmai un Zemes enerģijas daudzumu, kas atstarojas atpakaļ visumā. Jo vairāk enerģijas uztver mūsu planēta, jo siltāks ir klimats. Jo mazāk enerģijas nonāk līdz zemei, jo aukstāk. Ja nebūtu mākoņu, nevarētu būt ne lietus, ne sniegs vai krusa. Mākoņi ir viens no dabas brīnumiem; tiem var būt visdažādākās formas un veidi: mazi un balti; tumši un draudoši; kā kokvilnas pogaļas vai milzīgas saulespuķes; plāns palags vai bieza sega; balti, pelēki vai melni; cēli sarkani vai maigi rozā, kad saules stari atstarojas tajos neilgi pirms saulrieta. ==Klasifikācija== [[Image:Gubu_makoni.jpg|thumb|Gubu mākoņi]] Angļu naturālists Lūka Hovards (Luke Howard) 1803. gadā izstrādāja mākoņu klasifikāciju, kas bāzējas uz pirmatnējo latīnistu klasifikāciju: *CUMULUS – latīņu valodā "guba" - lai aprakstītu mutuļiemlīdzīgus mākoņus; *CIRRUS – "sproga" - reti mâkoņi; *STRATUS – "kārta, slānis" - palagveida mākoņi; *NIMBUS – "stiprs lietus" - lietus mākoņi. Mūsdienu mākoņu klasifikācijas vēl aizvien bāzējas uz Hovarda sistēmu, bet tās jau ir daudz sarežģītākas un pievērš vairāk uzmanības slāņu mākoņu augstumam. Ir 10 mākoņu formas, kuras ir iedalītas 4 pamatgrupās: *AUGSTIE MĀKOŅI: Cirrus, cirrostratus un cirrocumulus *VIDĒJIE MĀKOŅI: Altostratus un altocumulus *ZEMIE MĀKOŅI: Nimbostratus, stratocumulus un stratus *MĀKOŅI AR VERTIKĀLO ATTĪSTĪBU (konvektīvie mākoņi): Cumulus un cumulonimbus. 1956.gadā Pasaules Meteoroloģijas organizācija izdeva Starptautisko mākoņu atlantu, tajā iekļaujot arī galveno mākoņu formu apakštipu klasifikāciju latīņu valodā. *LENTICULARIS – lēcveidīgie vai mandeļveidîgie mākoņi; bieži iegareni un parasti ar izteiktu robežu. *MAMMATUS – kūlveidīgie mākoņi, nokarenas formas *CASTELLANUS – mākoņi ar izteiktu vertikālo attīstību, atgādinot pils formu *VERTEBRATUS – mākoņi, kuru elementi ir sakārtoti it kā mugurkaula skriemeļi , ribas vai zivs skelets. Ilga mākoņu eksistence izskaidrojama ar daļiņu lēnu krišanu (pilieni ar 1-10mm rādiusā krīt 0,05-1,2 cm/s), augšupejošā gaisa turbulentā kustība veicina ūdens tvaika pieplūdi un jaunu daļiņu veidošanos. Mūsdienās ir iespēja izkliedēt pārdzesētus mākoņus un miglu, kā arī iedarboties uz bīstamiem krusas mākoņiem. Lai izkliedētu pārdzesētus mākoņus un miglu, tajos ievada aukstuma aģentus - “sausā ledus daļiņas vai ledus veidojošas daļiņas (sudraba jodītu u.c.), kas veicina kristāla ledus rašanos, kurš izkrīt no mākoņiem; samazinās tvaika spiediens, pilieni iztvaiko, un mākoņi (migla) izklīst. ==Avots== "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" [http://www.meteo.lv www.meteo.lv] [[Category:Laikapstākļi]] 11460 53223 2006-07-02T13:52:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:雨]] Viena no parādībām, kas veido laika apstākļus un Latvijā novērojama ļoti bieži ir '''lietus'''. Lietus sākas augstu debesīs, kad smalkie ūdens pilieni, sakrājušies mākoņos, saplūst kopā un palielinās to izmērs. Šie lietus pilieni palielinās līdz kļūst tik smagi, ka vairāk nespēj noturēties gaisā un izkrīt no mākoņa. Drošvien esat ievērojuši, ka arī lietus var būt dažāds. Dažreiz lietus pilieni ir smalki un pat grūti pamanāmi. To sauc par smidzināšanu un šāda veida lietus veidojas zemos pelēkos mākoņos, turpretī stiprais vasaras negaisu lietus parasti nāk no augstajiem mākoņiem. Lietus daudzums katrā valstī ir atšķirīgs un mainās atkarībā no konkrētā mēneša gadā. [[Category:Laikapstākļi]] [[an:Plebia]] [[ast:Lluvia]] [[bm:Sanji]] [[ca:Pluja]] [[cs:Déšť]] [[cy:Glaw]] [[da:Regn]] [[de:Regen]] [[en:Rain]] [[eo:Pluvo]] [[es:Lluvia]] [[et:Vihm]] [[eu:Euri]] [[fi:Sade]] [[fr:Pluie]] [[gl:Chuvia]] [[he:גשם]] [[hr:Kiša]] [[id:Hujan]] [[io:Pluvo]] [[it:Pioggia]] [[ja:雨]] [[ko:비]] [[ku:Baran]] [[lt:Lietus]] [[mk:Дожд]] [[ms:Hujan]] [[ne:वर्षा]] [[nl:Regen (neerslag)]] [[no:Regn]] [[nrm:Pllie]] [[pl:Deszcz]] [[pt:Chuva]] [[ru:Дождь]] [[scn:Acqua (chiuvuta)]] [[sh:Kiša]] [[simple:Rain]] [[sk:Dážď]] [[sl:Dež]] [[sr:Киша]] [[su:Hujan]] [[sv:Regn]] [[th:ฝน]] [[tl:Ulan]] [[uk:Дощ]] [[vi:Mưa]] [[zh:雨]] [[zh-yue:雨]] 11461 43721 2006-05-07T13:28:27Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.232.80|81.198.232.80]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Jencha '''Varavīksnes''' loks pāri debesjumam ir viens no krāšņākajiem dabas skatiem. Varavīksne ir optiska paradība atmosfērā, kuru rada saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos. Tā parādās iepretīm saulei uz mākoņu fona, kad līst. Pirmo varavīksnes veidošanās teoriju izstrādāja franču zinātnieks R. Dekarts 1637. gadā. Krāšņā loka ārējā mala ir sarkana, leņķis 42°, turpretī iekšējā – violeta. Pārējās krāsas izvietojušās atbilstoši tās loka garumam. Tradicionāli pieņemts, ka varavīksnes lokā ir septiņas krāsas – sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, indigo un violeta. Bet patiesībā tajā ir bezgalīgi garš krāsu spektrs – no sarkana lîdz violetam, kā arī toņi, kas cilvēka acīm nemaz nav saskatāmi, kā piemēram [[infrasarkanais starojums]] un [[ultravioletais starojums]], kas attiecīgi novietojušies virs sarkanā un zem violetā krāsu spektra. Dažkārt var novērot blakus jeb sekundāro varavīksni ar pretēju krāsu izvietojumu. Tā rodas, kad daži saules gaismas stari atstarojas lietus pilienā divas reizes. Parasti varavīksne nav lielāka par pusloku, vienīgi brīvā atmosfērā un kalnos var novērot gandrīz pilna apļa varavīksni. Savukārt miglas slānī novērojama balta varavīksne. [[Category:Laikapstākļi]] 11466 35833 2006-03-20T20:37:35Z Lielais Rolands 592 11467 38269 2006-04-04T18:42:56Z Tail 13 '''Zonhovena''' ir pašvaldība [[Limburgas rajons|Limburgas rajonā]], netālu no [[Haselta]]s [[Beļģija|Beļģijā]]. <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Zonhovena'''</font><br> </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Zonhoven.jpg|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>19693 <tr><td>Platība<td>39,34 km² <tr><td>Apdzīvotības blīvums<td>500,59 cilvēki km² <tr><td>Rajons<td>[[Limburgas rajons]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.zonhoven.be </table> ==Ārējās saites== *[http://www.zonhoven.nu Ziņas] - Tikai [[Holandiešu valoda|holandiešu valodā]] [[Category:Beļģija]] [[en:Zonhoven]] [[eo:Zonhoven]] [[fr:Zonhoven]] [[li:Zoneve]] [[nl:Zonhoven]] [[no:Zonhoven]] 11468 35840 2006-03-20T20:53:00Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[20. marts]] 11469 35841 2006-03-20T20:53:24Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[19. marts]] 11472 35847 2006-03-20T21:15:26Z Feens 37 {{Eiropa partija infobox| vārds=''Samoobrona Rzeczypospolitej Polskiej''| logo=[[Image:Samoobrona.jpg|100px]]| valsts=[[Polija]]| dib=1992.g| ideo=[[eiroskeptisms]], [[izolacionisms]]| eiroparl=6, (daļa [[PES]], daļa - neatkarīgie)| parlaments=Seims - 56 no 460<br>Senāts - 3 no 100| statuss=daļējā pozīcijā| web=http://www.samoobrona.org.pl| Skat. arī=[[Polijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Polijas Republikas Pašaizsardzība''' (''Samoobrona Rzeczypospolitej Polskiej, SO'' vai ''SRP'') - politiska partija un [[arodbiedrība]] [[Polija|Polijā]]. 1992.gadā dibināja bankrotējis fermeris [[Andžejs Lepers]], kurš arī pašlaik (2006.g) ir partijas [[harizma|harizmātisks]] līderis. 2006.gadā daļēji atbalsta konservatīvo [[Likums un taisnība|Likuma un taisnības]] vadīto mazākuma valdību, paši tajā nedarbojoties. Pēc būtības antikapitālistiska partija, kura ir par [[valsts paternālisms|valsts paternālismu]], sevišķi lauksaimniecībā. Naidīgi noskaņota pret ārvalstu investīcijām. [[Eiroskeptisms|Eiroskeptiska]] partija. Partijas sociālā bāze ir lauku iedzīvotāji. Pazīstama ar skaļām akcijām gan ārpus parlamenta (lielāko Polijas ceļu bloķēšana 2000.g), gan parlamentā (savu skaļruņu izmantošana, valdības apvainošana kontaktos ar [[Taleban]] utt.). [[Category:Polijas politiskās partijas]] [[de:Samoobrona Rzeczpospolitej Polskiej]] [[en:Self-Defense of the Republic of Poland]] [[pl:Samoobrona Rzeczpospolitej Polskiej]] [[ru:Самооборона Республики Польша]] [[sr:Самоодбрана Републике Пољске]] 11473 35848 2006-03-20T21:17:21Z Feens 37 Samoobrona no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Samoobrona.jpg] Samoobrona no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Samoobrona.jpg] 11474 51900 2006-06-25T07:19:14Z YurikBot 213 robot Modifying: [[it:Alleanza della Sinistra Democratica (Polonia)]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Sojusz Lewicy Demokratycznej| logo=[[Image:SLD.jpg|100px]]| valsts=[[Polija]]| dib=1991.g| ideo=[[sociāldemokrātija]]| eiroparl=5, [[PES]]| parlaments=Seims - 55 no 460<br>Senāts - nav| statuss=opozīcija| web=http://www.sld.pl| Skat. arī=[[Polijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Demokrātiskā kreiso savienība''' (''Sojusz Lewicy Demokratycznej, SLD'') - viena no [[Polija|Polijas]] galvenajām kreisajām, [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskajām]] partijām. Izveidojās 1991.gadā kā partiju koalīcija. Partija veidojusies galvenokārt no bijušās [[komunisms|komunistiskās]] [[Polijas apvienotā strādnieku partija|Polijas apvienotās strādnieku partijas]] biedriem. No 1995.gada līdz 2004/5. gadam bija valdošā partija Polijā. Polijas prezidents [[Aleksandrs Kvasņevskis]] (1995-2005) bija šīs partijas pārstāvis. Arī Polijas premjeri 1995.-1997. un 2001.-2004. gados bija Demokrātiskās kreiso savienības biedri. Partija strauji zaudēja popularitāti, jo tās biedri tika pieķerti vairākos [[korupcija|korupcijas]] skandālos. Pašreizējais partijas līderis - [[Voicehs Olejničaks]] (''Wojciech Olejniczak''). [[Category:Polijas politiskās partijas]] [[cs:Svaz demokratické levice]] [[de:Sojusz Lewicy Demokratycznej]] [[en:Democratic Left Alliance]] [[es:Alianza de la Izquierda Democrática]] [[fr:Alliance de la gauche démocratique]] [[it:Alleanza della Sinistra Democratica (Polonia)]] [[lt:Lenkijos demokratinė kairioji sąjunga]] [[pl:Sojusz Lewicy Demokratycznej]] 11475 35865 2006-03-20T21:54:46Z Feens 37 SLD no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:SLD.jpg] SLD no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:SLD.jpg] 11477 52879 2006-07-01T17:04:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Liga de las Familias Polacas]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Liga Polskich Rodzin| logo=[[Image:Liga Polskich Rodzin.jpg|100px]]| valsts=[[Polija]]| dib=2001.g| ideo=[[konservatīvisms]], [[nacionālisms]]| eiroparl=10, [[IND/DEM]]| parlaments=Seims - 32 no 460<br>Senāts - 7 no 100| statuss=opozīcija| web=http://www.lpr.pl| Skat. arī=[[Polijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Polijas ģimeņu līga''' (''Liga Polskich Rodzin, LPR'') - [[nacionālisms|nacionāliska]], [[konservatīvisms|konservatīva]] partija [[Polija|Polijā]]. Nodibinājās 2001.gadā, apvienojoties vairākām partijām. Deklarē sevi par [[kristīgais sociālisms|kristīgajiem sociālistiem]], tomēr sociālā programma vairāk līdzinās galēji labējam spēkam. Tiek uzskatīts, ka ideoloģiski tuvi ietekmīgajam, konservatīvajam mēdijam [[Radio Maryja]]. Polijas ģimeņu līga uzsver [[katolisms|katolismu]], ģimeni un Polijas suverenitāti kā galvenās vērtības. Ir par [[aborts|abortu]] un [[eitanāzija|eitanāzijas]] aizliegšanu, [[nāvessods|nāvessoda]] atjaunošanu, pret vispārējā militārā dienesta atcelšanu. Viskonsekventākie pretinieki Polijas dalībai [[ES]] no parlamentā ievēlētajām partijām. Partija agresīvi uzstājas pret [[homoseksuālisms|homoseksuālisma]] propogandu. Partijas līderis ir starpkaru Polijas ievērojamā politiķa [[Jendžejs Gertihs|Jendžeja Gertiha]] (''Jędrzej Giertych'') mazdēls [[Romāns Gertihs]] (''Roman Giertych''). [[Category:Polijas politiskās partijas]] [[cs:Liga polských rodin]] [[de:Liga Polskich Rodzin]] [[en:League of Polish Families]] [[es:Liga de las Familias Polacas]] [[fr:Ligue des familles polonaises]] [[pl:Liga Polskich Rodzin]] [[sr:Лига пољских породица]] [[sv:Liga Polskich Rodzin]] 11478 35875 2006-03-20T22:26:45Z Feens 37 Polijas ģimeņu līga no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Liga_Polskich_Rodzin.jpg] Polijas ģimeņu līga no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Liga_Polskich_Rodzin.jpg] 11479 35880 2006-03-20T22:44:44Z Tail 13 Ragnaroka attēls no lt.wiki (autors - Johans Gerts). {{NA-70}} Ragnaroka attēls no lt.wiki (autors - Johans Gerts). {{NA-70}} 11481 35943 2006-03-21T15:56:37Z 213.175.124.191 /* Notikumi pēc Ragnaroka */ {{Skandināvu mitoloģija}} '''Ragnaroks''' (senislandiešu ''Ragnarök'' 'dievu liktenis') ir pasaules bojāeja un pēdējā kauja [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]]. Ragnarokā [[āsi]]em [[Odins|Odina]] vadībā jācīnās pret uguns milžiem, [[jotuni]]em un dažādiem briesmoņiem [[Loki]] vadībā. Ragnarokā ies bojā gandrīz visa pasaule. Tā notikumi sīki aprakstīti [[Poētiskā Eda|Poētiskajā Edā]] un [[Jaunākā Eda|Jaunākajā Edā]]. ==Notikumi, kas ievada Ragnaroku== Par Ragnaroka tuvošanos liecina: * Loki un [[Angrborda]]s bērnu – trīs htonisko briesmoņu [[Jormunganda]]s, [[Fenrirs|Fenrira]] un [[Hēla (mītiska būtne)|Hēla]]s dzimšana, * dieva [[Baldrs|Baldra]] nāve un Loki sasaistīšana, * [[Fimbulvintra]] jeb milžu ziema. Saskaņā arī senskandināvu mitoloģiju Ragnaroku ievadīs Fimbulvintra – trīs ziemas pēc kārtas (starp tām nav vasaru), kuru laikā sāksies ķildas, naids un kari. Vilks [[Skolls]] pēc ilgas pakaļdzīšanās norīs sauli, bet viņa brālis [[Hati]] – mēnesi. No debesīm izzudīs zvaigznes. Zeme nodrebēs tik stipri, ka koki tiks izgāzti ar visām saknēm, sagrūs kalni un pārtūks visas ķēdes un saites, atbrīvojot Loki un viņa dēlu Fenriru. Dziedās trīs gaiļi: sarkanais gailis [[Fjalars]] modinās milžus, zeltītais gailis [[Gullinkambi]] dievus, bet rūsganais mirušos [[Hēla (valstība)|Hēlā]]. Milzu čūska Jormunganda pacelsies no okeāna gultnes un dosies uz sauszemi. Viņa saindēs zemi un debesis. Austrumos jotunu armija, ko vadīs [[Hrims]], pametīs [[Jotunheima|Jotunheimu]] un [[Nāglfars|Nāglfarā]] (kuģī, kas darināts no mirušo nagiem) dosies uz kaujaslauku [[Vigrida|Vigridu]]. No ziemeļiem uz Vigridu dosies Loki un Hēla (kā arī viņas valstības iemītnieki). No dienvidiem tuvosies [[Mūspella]]s uguns milži, ko vadīs [[Surts]]. Aiz viņiem sabruks [[Bivrests]]. Viņiem pievienosies arī [[Garms]]. Vigridā<sup>1</sup> sapulcēsies visi jotuni, Hēlas iemītnieki, Fenrirs, Jormunganda, Garms, Hēla, Surts un uguns milži. [[Heimdals]], redzot tuvojamies ienaidnieku, pūtīs [[Gjallarhorns|Gjallarhornu]], un tā skaņu varēs dzirdēt visās deviņās pasaulēs. Pamodīsies dievi, un Odins [[Sleipnirs|Sleipnira]] mugurā dosies uz Mīmira avotu lūgt padomu [[Mīmirs|Mīmiram]]. Nodrebēs [[Igdrasils]], un līdz ar to arī debesis, zeme un Hēla. Āsi un [[einheriji]] ietērpsies kaujas drānās un Odina vadībā dosies uz Vigridu. <small><sup>1</sup> Kā alternatīva pēdējās kaujas vieta nosaukta Oskopnira. Pirmā minēta "Dziesmās par Vaftrudniru", savukārt otrā – "Dziesmās par Fāfniru".<small> ==Kauja== [[Image:Ragnarokas.jpg|thumb|300px|left|Johana Gerta attēls "Ragnaroks"]] Odins dosies cīnīties ar Fenriru, Tors – ar Jormungandu. [[Freirs]] cīnīsies ar Surtu, taču kritīs pirmais, jo savu zobenu atdevis [[Skrimirs|Skirmiram]], lai varētu apprecēt [[Gerdura|Gerduru]]. [[Tīrs|Tīram]] izdosies nogalināt Garmu, taču viņš mirs no ievainojumiem. Heimdals stāsies pretī Loki, abi mirs. [[Tors]] ar [[Mjelnirs|Mjelniru]] nogalinās Jormungandu, taču, paspēris deviņus soļus, mirs no viņas indes. Odinu pēc ilgas cīņas aprīs Fenrirs, taču Fenriru nogalinās Odina dēls [[Vidars]], kurš to pārplēsīs uz pusēm. Surts aizdedzinās visas deviņas pasaules, un zeme iegrims jūrā. ==Notikumi pēc Ragnaroka== Pēc iznīcības no jūras pacelsies jauna zeme. Ragnarokā nebūs iznīcināta [[Idavelas pļava]]. Saule, pirms to aprīs Skolls, būs dzemdējusi meitu, kura jaunajā pasaulē pildīs saules lomu. Būs izdzīvojuši daži dievi: Odina brālis [[Vili]], viņa dēli Vidars un [[Vali]], Tora dēli [[Modi]] un [[Magni]], kas mantos Tora veseri Mjelniru, un [[Hēnirs]], kurš pareģos nākotni. No Hēlas atgriezīsies Baldrs un [[Hēds]], kuri apmetīsies [[Valhalla|Valhallā]]. Paslēpjoties Igdrasilā (cita versija: [[Hodmimiras birzs|Hodmimiras birzī]]), būs izdzīvojuši arī divi cilvēki – [[Livs]] un [[Livtrasira]], kuri pielūgs jauno dievu panteonu (dievu valdnieks būs Baldrs). Dievi mitināsies [[Gimli (skandināvu mitoloģijā)|Gimli]], celtnē, kas daiļāka par sauli. Saskaņā ar Jaunāko Edu mirušo dvēseles dosies vai nu uz debesīm ([[Andlanga|Andlangu]] vai [[Vidblēna|Vidblēnu]]), vai uz [[Nastronda|Nastrondu]], kurā neiespīd saulesgaisma un kuras sienas un jumts darināti no čūskām, kurām ir tik daudz indes, ka tās telpas iekšienē satek upēs. Nastrondā mitināsies zvērestu lauzēji, slepkavas un laulības pārkāpēji. Ragnarokā nebūs gājis bojā arī [[Hvērgelmīrs]], kurā mitināsies pūķis [[Nidhjegs]] (kurš sūks mirušo asinis). [[Category:Eshatoloģija]] [[Category:Kosmoloģija skandināvu mitoloģijā]] [[ca:Ragnarok]] [[cs:Ragnarök]] [[da:Ragnarok (nordisk mytologi)]] [[de:Ragnarök]] [[en:Ragnarök]] [[es:Ragnarok]] [[el:Ράγκναροκ]] [[fi:Ragnarök]] [[fr:Ragnarök]] [[he:ראגנארוק]] [[id:Ragnarok (mitos)]] [[is:Ragnarök]] [[it:Ragnarok]] [[lt:Ragnarokas]] [[nl:Ragnarok]] [[ja:ラグナロク]] [[nn:Ragnarok]] [[no:Ragnarok]] [[pl:Ragnarok]] [[pt:Ragnarok]] [[ru:Рагнарёк]] [[sv:Ragnarök]] [[th:แร็กนาร็อก]] [[uk:Раґнарьок]] 11482 35889 2006-03-20T23:12:11Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] [[Category:Reliģija]] 11483 35890 2006-03-20T23:12:38Z Tail 13 [[Category:Skandināvu mitoloģija]] 11484 35891 2006-03-20T23:13:15Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Ragnaroks]] 11485 35892 2006-03-20T23:14:14Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Ragnaroks]] 11487 35901 2006-03-21T09:54:33Z Feens 37 {{Eiropa partija infobox| vārds=Polskie Stronnictwo Ludowe| logo=[[Image:Polskie Stronnictwo Ludowe.jpg|100px]]| valsts=[[Polija]]| dib=1895.g| ideo=agrāra partija| eiroparl=4 (1-[[EPP-ED]], 3-[[UEN]])| parlaments=Seims - 25 no 460<br>Senāts - 2 no 100| statuss=opozīcija| web=http://www.psl.org.pl| Skat. arī=[[Polijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Polijas zemnieku partija''' (''Polskie Stronnictwo Ludowe, PSL'') - agrāra politiska partija [[Polija|Polijā]]. Viena no vecākajām Polijas politiskajām partijām. Radās 1895.gadā [[Austroungārija|Austroungārijas]] teritorijā, un tai bijuši pārstāvji jau Austroungārijas parlamentā [[Vīne|Vīnē]]. Partijas vārds starp pasaules kariem saistīts ar vienu no tā laika ievērojamākajiem Polijas politiķiem - [[Vincents Vitoss|Vincentu Vitosu]] (''Wincenty Witos''). Vitoss starpkaru Polijā bija vairākkārtējs Polijas premjers un viens no galvenajiem [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] politiskajiem pretiniekiem. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā partijas biedrs [[Staņislavs Mikolajčiks]] (''Stanisław Mikołajczyk''), bija Polijas emigrācijas valdības vadītājs. Pēc kara viņš atgriezās Polijā politiski mēģinot pretoties komunistu nākšanai pie varas, bet, kad tas neizdevās, pameta valsti. Polijas zemnieku partija tomēr izdzīvoja visus komunistu valdīšanas gadus, lai arī bija [[Polijas apvienotā strādnieku partija|Polijas apvienotās strādnieku partijas]] satelīts. 1989.gadā partija ietilpa pirmajā nekomunistiskajā Polijas valdībā, tomēr pēc 1995.gada bija reformēto komunistu - [[Demokrātiskā kreiso savienība|Demokrātiskās kreiso savienības]] sabiedrotie. Partijas līderis - divkārtējs Polijas premjers (1992, 1992-1995) [[Valdemārs Pavlaks]] (''Waldemar Pawlak''). [[Category:Polijas politiskās partijas]] [[de:Polskie Stronnictwo Ludowe]] [[en:Polish Peasant Party]] [[fr:Parti populaire polonais]] [[pl:Polskie Stronnictwo Ludowe]] [[nl:Poolse Boerenpartij]] 11488 35898 2006-03-21T09:36:25Z Feens 37 PZP no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Polskie_Stronnictwo_Ludowe.jpg] PZP no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Polskie_Stronnictwo_Ludowe.jpg] 11489 44869 2006-05-13T23:26:15Z YurikBot 213 robot Modifying: [[da:Valhal]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Valhalla''' (senislandiešu ''Valhöll'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir viena no [[Odins|Odina]] pilīm [[Asgarda|Asgardā]]. Tajā mitinās [[einheriji]] – kaujās kritušie varoņi, kurus izvēlas [[valkīras]]. Uz Valhallu dodas tikai daļa mirušo (citi nokļūst [[Hēla (valstība)|Hēlā]], [[Nīflheima|Nīflheimā]], [[Ēgirs|Ēgira]] namā utt. – atkarībā no nāves veida). Valhallā einherijus sagaida Odina dēli [[Hermods]] un [[Brāgi]]. Valhallai ir 540 durvis (pa katrām [[Ragnaroks|Ragnarokā]] izsoļos 800 einheriju), sienas no šķēpiem, jumts no vairogiem un soli, ko sedz krūšu bruņas. Bez einherijiem un valkīrām Valhallā mitinās arī gailis [[Gullinkambi]], kurš paziņos par Ragnaroka sākumu. Valhallā einheriji (kuriem Odina pusē būs jācīnās Ragnaroka kaujā) katru dienu apbruņojas kaujai un piedalās vingrināšanās cīņā, pēc kuras tiek atdzīvināti un atgriežas Valhallā, kur mielojas ar mežakuiļa gaļu un dzer kazas [[Heidrūna]]s pienu. [[Category:Pasaules uzbūve skandināvu mitoloģijā]] [[af:Valhalla]] [[ca:Valhalla]] [[cs:Valhalla]] [[da:Valhal]] [[de:Walhall]] [[el:Βαλχάλλα]] [[en:Valhalla]] [[es:Valhalla]] [[fi:Valhalla]] [[fr:Valhöll]] [[he:ואלהלה]] [[it:Valhalla]] [[ja:ヴァルハラ]] [[lt:Valhala]] [[nl:Walhalla]] [[nn:Valhall]] [[no:Valhall]] [[pl:Walhalla]] [[pt:Valhala]] [[ro:Walhalla]] [[ru:Вальхалла]] [[sv:Valhall]] [[zh:英靈殿]] 11490 35912 2006-03-21T10:33:55Z Tail 13 {{Eiropa partija infobox| vārds=Partia Demokratyczna - demokraci.pl| logo=[[Image:PartiaDemokratyczna.jpg|150px]]| valsts=[[Polija]]| dib=2005.g| ideo=sociāls [[liberālisms]]| eiroparl=4 ([[ELDR]])| parlaments=Seims - nav<br>Senāts - nav| statuss=opozīcija| web=http://www.demokraci.pl| Skat. arī=[[Polijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Demokrātiskā partija - demokrāti.pl''' (''Partia Demokratyczna - demokraci.pl'') - sociāli [[liberālisms|liberāla]] partija [[Polija|Polijā]]. Jauna partija, kura izveidojās 2005.gadā uz partijas [[Brīvības līga]] (''Unia Wolności, UW'') (viena no partijām, kura veidojās uz [[Solidaritāte|Solidaritātes]] bāzes), kad to bija pametis partijas labējais spārns, izveidojot [[Pilsoņu platforma|Pilsoņu platformu]]. Partijai piebiedrojās arī daļa no [[Demokrātiskā kreiso savienība|Demokrātiskās kreiso savienības]] biedriem. Neguva panākumus 2005.gada Seima vēlēšanās. [[Eiroparlaments|Eiroparlamenta]] deputāti tika ievēlēti no Brīvības līgas. Partijas goda priekšsēdētājs ir [[Tadeušs Mazoveckis]] (''Tadeusz Mazowiecki'') - pirmais Polijas nekomunistiskais premjers 1989.gadā. [[Category:Polijas politiskās partijas]] [[de:Partia Demokratyczna - demokraci.pl]] [[en:Partia Demokratyczna - demokraci.pl]] [[fr:Parti démocrate (Pologne)]] [[pl:Partia Demokratyczna - demokraci.pl]] 11491 53181 2006-07-02T10:46:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Аск и Эмбла]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Asks un Embla''' (senislandiešu ''Askr'' 'osis', ''Embla'' 'goba') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir pirmie cilvēki. Viņus no jūras krastā atrastiem kokiem radīja [[Odins]] un vēl divi dievi – atkarībā no versijas [[Lodurs]] (domājams, [[Loki]]) un [[Hēnirs]] vai Odina brāļi [[Vē]] [[un Vili]]. Odins viņus atdzīvināja, Vili piešķīra prātu un emocijas, savukārt Vē maņas un runu. No Aska un Emblas cēlusies cilvēku cilts, kas apdzīvo [[Midgarda|Midgardu]]. [[Category:Cilvēki skandināvu mitoloģijā]] [[ca:Ask]] [[cs:Ask a Embla]] [[da:Ask og Embla]] [[de:Ask und Embla]] [[en:Ask and Embla]] [[eo:Ask]] [[es:Ask y Embla]] [[fr:Ask]] [[hu:Ask és Embla]] [[is:Askur og Embla]] [[lt:Askas ir Embla]] [[nl:Ask en Embla]] [[nn:Ask og Embla]] [[no:Ask og Embla]] [[pl:Ask i Embla]] [[pt:Ask]] [[ru:Аск и Эмбла]] [[sv:Ask och Embla]] 11492 35910 2006-03-21T10:33:02Z Tail 13 [[Category:Skandināvu mitoloģija]] 11493 46556 2006-05-21T08:05:40Z YurikBot 213 robot Modifying: [[it:Socialdemocrazia Polacca]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Socjaldemokracja Polska| logo=[[Image:SDPL logo.png|100px]]| valsts=[[Polija]]| dib=2004.g| ideo=kreisi [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]] partija| eiroparl=3 ([[PES]])| parlaments=Seims - nav<br>Senāts - nav| statuss=opozīcija| web=http://www.sdpl.org.pl| Skat. arī=[[Polijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Polijas socialdemokrātija''' (''Socjaldemokracja Polska, SDPL'') - kreisi [[socialdemokrātija|sociāldemokrātiska]] [[Polija|Polijā]]. Izveidojās 2004.gadā, atšķeļoties no [[Demokrātiskā kreiso savienība|Demokrātiskās kreiso savienības]] pirms 2004.gada [[Eiroparlaments|Eiroparlamenta]] velēšanām. Partijas pārstāvji tika ievēlēti Eiroparlamentā, tomēr 2005.gada Seima vēlēšanās panākumus neguva. Partijas līderis ir bijušais Demokrātiskās kreiso savienības līderis un Seima spīkers [[Mareks Borovskis]] (''Marek Borowski''). [[Category:Polijas politiskās partijas]] [[de:Socjaldemokracja Polska]] [[en:Social Democratic Party of Poland]] [[it:Socialdemocrazia Polacca]] [[pl:Socjaldemokracja Polska]] [[sr:Социјалдемократија Пољска]] 11494 50590 2006-06-14T20:52:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Einherjar]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Einheriji''' (senislandiešu ''einherjar'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir kritušie varoņi, kas mitinās [[Valhalla|Valhallā]], [[Odina|Odina]] armija. Einherijus kaujaslaukā izvēlas un Valhallā nogādā [[valkīras]] (citi kritušie karotāji nonāk [[Freija]]s pilī [[Sesrumnira|Sesrumnirā]]). Einheriju skaits ir ārkārtīgi liels, jo Edās teikts, ka Valhallai ir 540 durvju un pa katrām [[Ragnaroks|Ragnarokā]] izies 800 einheriji (tātad einheriju varētu būt 432 tūkstoši). Katru rītu einherijus modina gailis [[Gullinkambi]], un viņi dodas uz [[Idavelas lauks|Idavelas lauku]] cīnīties viens pret otru. Vakarā viņi tiek atdzīvināti un dodas dzīrot. [[Andhrimnirs]] viņiem gatavo ēdienu no mežacūkas [[Sēhrimnirs|Sēhrimnira]] gaļas (Sēhrimnirs katru dienu atdzīvojas). Viņi dzer kazas [[Heidrūna]]s (kas barojas ar [[Igdrasils|Igdrasila]] lapām) [[medalus|medalu]]. Einheriji atbilst arī [[Jaunākā Eda|Jaunākajā Edā]] minētajiem [[hjadingi]]em, kas viens otru nogalina, bet ko vakarā atdzīvina valkīra Hilda. [[Category:Cilvēki skandināvu mitoloģijā]] [[ca:Einherjar]] [[da:Einherjer]] [[de:Einherjer (Mythologie)]] [[en:Einherjar]] [[es:Einherjer]] [[fi:Einherjar]] [[fr:Einherjar]] [[he:איינהרייר]] [[hu:Einherjar]] [[it:Einherjar]] [[ja:エインヘリャル]] [[lt:Einherijai]] [[nl:Einherjar]] [[no:Einherjer]] [[pl:Einherjer]] [[pt:Einherjar]] [[ru:Эйнхерии]] [[sv:Einhärjar]] 11495 35922 2006-03-21T10:54:11Z Feens 37 SDPL no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:SDPL_logo.png] SDPL no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:SDPL_logo.png] 11496 35927 2006-03-21T11:27:08Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Liva un Livtrasirs''' (senislandiešu ''Lif'', ''Liftrasir'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir vienīgie cilvēki, kas paliek dzīvi [[Ragnaroks|Ragnaroka]] laikā (viņi patveras – pēc dažādām versijām – [[Igdrasils|Igdrasila]] zaros vai [[Hodmimiras birzs|Hodmimiras birzī]]). Kad pēc Ragnaroka rodas jauna pasaule, no viņiem rodas jaunā cilvēku cilts. {{stub}} [[Category:Cilvēki skandināvu mitoloģijā]] [[da:Liv og Livtraser]] [[en:Lif and Lifthrasir]] [[fr:Lifthrasir]] 11497 45424 2006-05-15T15:54:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[gl:Fafner]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Fāfnirs''' (senislandiešu ''Fafnir'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir [[pūķis]], kas sargā dārgumus. [[Volsunga sāga|Volsunga sāgā]] Fāfnirs ir rūķu karaļa [[Hreidmars|Hreidmara]] dēls, [[Regīns|Regīna]] un [[Otrs|Otra]] brālis. Kad Otru nogalina [[Loki]], Hreidmars saņem [[Andvari zeltu]]. Fāfnirs un Regīns nogalina Hreidmaru, lai tiktu pie dārgumiem, taču Fāfnirs nolemj, ka vēlas zeltu viens pats un pārvēršas par pūķi. Regīns sūta savu padēlu [[Sigurds|Sigurdu]] nogalināt pūķi, kas Sigurdam arī izdodas, taču pēc tam viņš nogalina arī Regīnu, jo uzzina, ka viņš pats plānojis Sigurdu nogalināt pēc zelta atgūšanas. [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[Category:Pūķi]] [[da:Fafner]] [[de:Fafnir]] [[en:Fafnir]] [[es:Fafner]] [[fr:Fáfnir]] [[gl:Fafner]] [[it:Fáfnir]] [[no:Fafner]] [[pt:Fafnir]] [[ru:Фафнир]] [[sv:Fafner]] 11498 35931 2006-03-21T12:33:42Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Liva un Livtrasirs]] 11499 35932 2006-03-21T12:34:13Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Liva un Livtrasirs]] 11500 35933 2006-03-21T13:17:57Z Tail 13 Fenrira attēls no en.wiki. {{NA-70}} Fenrira attēls no en.wiki. {{NA-70}} 11501 39345 2006-04-08T22:55:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Fenris]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Fenrirs''' (senislandiešu ''Fenrir'', ''Fenrisulfr'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir milzīgs [[vilks]], viens no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko [[Loki]] dzemdējusi milze [[Angrboda]]. [[Image:483px-Manuscript Fenrir.jpg|thumb|250px|left|Fenrirs nokodis Tīram roku (XVIII gs. islandiešu manuskripta ilustrācija)]] Viens no nozīmīgākajiem mītiem par Fenriru ir par viņa sasaistīšanu. Dievi uzzinājuši, ka Loki un Angrbodas bērni radīti viņu bojāejai, tāpēc [[Odins]] iemetis [[Jormunganda|Jormungandu]] pasaules okeānā, bet [[Hēla (mītiska būtne)|Hēlu]] – pazemē. Fenrirs savukārt ticis uzaudzināts [[āsi|āsu]] vidū (vienīgi [[Tīrs]] uzdrošinājies Fenriru barot). Ar laiku Fenrirs kļuvis neiedomājami spēcīgs, un dievi nolēmuši viņu sasiet. Fenrirs pārrāvis visas ķēdes, tāpēc dievi [[cvergi]]em lūguši no sievietes bārdas, kalna saknes, kaķa soļu skaņas, lāča dzīslām (ar tām domāti nervi, pacietība), zivs elpas un putna siekalām izkalt Fenriram ķēdi [[Gleipnirs|Gleipniru]]. Fenrirs piekritis, ka viņam Gleipniru uzliek tikai tad, ja kāds no dieviem turētu viņam mutē roku kā nodrošinājumu, ka viņš tiks palaists vaļā, ja nespēs ķēdi saraut. To uzdrošinājies Tīrs, kurš tādējādi zaudējis roku. Fenrirs tika brīvībā [[Ragnaroks|Ragnarokā]], kuras laikā aprīs Odinu. Viņu nogalinās Odina dēls [[Vidars]] (vai nu iedurot tam zobenu sirdī, vai pārplēšot Fenriru uz pusēm). Fenriram ir divi dēli – [[Hati]] un [[Skolls]], kuri dzenas pakaļ zirgiem, kas ratos velk mēnesi un sauli. Dažkārt Fenrira funkcijas saplūst ar Skolla funkcijām (piemēram, dažkārt minēts, ka Fenrirs dzenas pakaļ saulei vai to aprij). [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[ca:Fenrir]] [[cs:Fenrir]] [[da:Fenrisulven]] [[de:Fenriswolf]] [[en:Fenrisulfr]] [[es:Fenrir]] [[fi:Fenris]] [[fr:Fenrir]] [[gl:Fenrir]] [[is:Fenrisúlfur]] [[it:Fenrir]] [[ja:フェンリル]] [[lt:Fenris]] [[nl:Fenrir]] [[nn:Fenrisulven]] [[no:Fenrisulven]] [[pl:Fenrir]] [[pt:Fenris]] [[ro:Fenris]] [[ru:Фенрир]] [[sv:Fenrisulven]] [[uk:Фенрір]] 11503 35940 2006-03-21T13:37:04Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Garms''' (senislandiešu ''Garmr'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir milzīgs suns, kurš sargā [[Hēla (valstība)|Hēlu]]. Garms ir piesiets pie [[Gnipahellira]]s alas, taču pirms [[Ragnaroks|Ragnaroka]] no tās atbrīvojas. Ragnarokā viņš un [[Tīrs]] cīņā viens otru nogalina. "Gaišreģes dziesmā" (''Völuspá''), [[Poētiskā Eda|Poētiskās Edas]] pirmajā daļā, rindiņas "Garms skaļi gaudo / Gnipahelliras priekšā" (''Geyr Garmr mjök / fyr Gnipahelli'') atkārtotas trīsreiz: pēc pirmās reizes sākas [[Fimbulvintra]], pēc otrās milžu iebrukums dievu pasaulē, pēc trešās – jaunas pasaules sākums. Garms ir vilka [[Fenrirs|Fenrira]] dubultnieks. [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[da:Garm]] [[de:Garm]] [[en:Garm]] [[es:Garm]] [[fr:Garm]] [[it:Garmr]] [[lt:Garmas]] [[lb:Garm]] [[nl:Garm]] [[ja:ガルム]] [[no:Garm]] [[nn:Garm]] [[ru:Гарм (мифология)]] [[fi:Garm]] [[sv:Garm (mytologi)]] [[uk:Ґарм]] [[zh:加姆]] 11504 35941 2006-03-21T14:08:05Z Tail 13 {{skandināvu mitoloģija}} '''Hēla''' (senislandiešu ''Hel'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir veļu valstības [[Hēla (valstība)|Hēla]]s valdniece. Hēla ir viena no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko dievam [[Loki]] dzemdēja milze [[Angrboda]]. [[Jaunākā Eda|Jaunākajā Edā]] aprakstīts, ka Hēlas ēdiens ir izsalkums, nazis – bads, kalps – slinkums, apteksne – nevīžība, gulta – slimība. Puse Hēlas ķermeņa ir miesas krāsā, puse – zilganmelna. Hēlā nonāk tie, kuri miruši no slimības vai vecuma, kā arī zvērestu lauzēji. [[Heimskringla|Heimskringlā]] vēstīts, ka Hēla dabūjusi sev vīru, liekot [[Zviedrija]]s karalim mirt dabiskā nāvē. Pastāv uzskats, ka sākotnēji Hēla varētu būt bijusi daudz neitrālāka dieviete, kuras valstībā nonākuši visi mirušie. Par to liecina vārda ''Hel'' [[etimoloģija]], ko parasti saista ar nāvi un pēcnāves dzīvi. Jāmin arī tas, ka dievs [[Baldrs]] un drosminieks [[Sigurds]] pēc nāves nonāk Hēlā. [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[es:Hela]] [[da:Hel (dødsrige)]] [[de:Hel (Mythologie)]] [[en:Hel (being)]] [[gl:Hela]] [[it:Hel]] [[nl:Hel (godin)]] [[ja:ヘル]] [[lt:Helė]] [[nb:Hel]] [[nn:Hel]] [[pl:Hel (bogini)]] [[pt:Hela]] [[fi:Hel]] [[ru:Хель]] [[sv:Hel]] [[uk:Хель]] 11505 35945 2006-03-21T16:15:30Z Creep 473 11506 35946 2006-03-21T16:23:25Z Creep 473 11507 36326 2006-03-24T13:59:00Z Feens 37 '''Trijkājis''' (statīvs ar trim kājām) ir daļa no komandas apkalpojoša ieroča, izstrādāts lai fiziski balstītu ieroci statiskā pozīcijā. Tā galvenais uzdevums ir nodrošināt stabilu uguns bāzi, kas parasti nozīmē, ka tam jābūt mazliet smagam apbruņojuma elementam. Tas aizkavē komandu no ātras un vieglas pārvietošanās. Kad trijkājis ir ietverts, tas parasti nozīmē, ka cilvēki aiz pievienotā ieroča neplāno drīzumā kaut kur doties. Tas padara ieroci par aizsardzības pozīciju elementu. Komanda sastāv no ložmetējnieka un munīcijas lādētāja vai novērotāja, kas palīdz ložmetējniekam. [[Image:Tripod1.jpg|thumb|right|400px|Trijkājis]] == Raksturojums == Trijkāji parasti tiek ražoti, lai balstītu konkrētu ieroci, izmantojot tapskrūvi, kas fiziski savieno ieroci ar trijkāja kājām. Tie ir izgatavoti galvenokārt no [[alumīnijs|alumīnija]] un nerūsējoša [[tērauds|tērauda]]. Trijkāji dod iespēju balstītam ierocim veidot horizontāla un vertikāla tēmējuma leņķi pār plašu apšaudāmo lauku ar nolūku nospiest to. Šāda veida nolūkam īpaši laba ieroča kontrole nav vajadzīga. Tomēr daži trijkāji ir ar divām piestiprināšanas vietām: tapskrūves balsta, stiprinājuma pie līdzsvara punkta un horizontālā un vertikālā tēmējuma leņķa mehānisma, kas uzstādīts ieroča aizmugurē. Šis mehānisms nodrošina stabilitāti un labu kontroli pār ierobežoto apšaudāmo lauku. Ja ir šis mehānisms, apšaudāmais lauks ir ierobežots 6 grādos horizontālā leņķa un 25 grādos vertikālā. Mehānisms var tikt noņemts, lai atļautu ložmetējniekam apšaudīt daudz plašāku lauku – apmēram 120 grādus horizontāla leņķa un 60 grādus vertikāla. Ir divi trijkāju veidi. == Vieglie trijkāji == Vieglie trijkāji (≈2.27 kg) ir izstrādāti vieglākiem ieročiem, tādiem kā vieglie [[ložmetējs|ložmetēji]] un mērenie ložmetēji, un daži automātiskie granātmetēji. Tie nav noslēpjami, bet tie ir vieglāki un ērtāk pārvietojami kā smagie trijkāji. Lietojot šāda tipa ieročus uz vieglajiem trijkājiem, atsitiena kompensēšana ir ekvivalenta 4 punktiem. == Smagie trijkāji == Smagie trijkāji (≈8.26 kg) ir izstrādāti smagajiem ieročiem, tādiem kā automātiskajiem granātmetējiem un smagajiem [[ložmetējs|ložmetējiem]]. Smagie trijkāji nav noslēpjami, bet lietojot šāda veida ieročus uz šiem trijkājiem, atsitiena kompensēšana ir ekvivalenta 6 punktiem. [[Image:HK21Etripod.jpg|thumb|left|350px|[[HK 21e]] uz trijkāja]] Ja tiek lietots horizontālā un vertikālā tēmējuma leņķa mehānisms (≈1.36 kg) uz jebkura no šiem trijkājiem, atsitiena kompensēšana ir ekvivalenta 8 punktiem. == Lietošana == Trijkāji prasa divas komplicētas darbības, lai to uzstādītu. Tas jālieto no sēdošas vai guļošas pozīcijas. Ja tiek lietots horizontālā un vertikālā tēmējuma leņķa mehānisms, uzstādīšana var prasīt ļoti ilgu laiku un necik pirms tam noteiktai sakauto zonai. Laiks, kas vajadzīgs šī mehānisma uzstādīšanai, ir atkarīgs no situācijas. Tam ir vajadzīga liela uzmanība. Otra sarežģīta darbība vajadzīga, lai to noņemtu. [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 11508 44046 2006-05-10T06:38:28Z Feens 37 +cat [[Image:Victor Hugo.jpg|thumb|200px|Viktors Igo]] '''Viktors Igo''' (''Victor-Marie Hugo'', * 1802. gada 26. februārī, † 1885. gada 22. maijā) ir izcilākais un ietekmīgākais [[franči|franču]] [[romantisms|romantisma]] rakstniekiem 19. gs. Viņa pazīstamākie darbi ir romāni "Parīzes Dievmātes katedrāle" (''Notre-Dame de Paris'', 1831), "Nožēlojamie" (''Les Misérables'', 1862), "Cilvēks, kas smejas" (''L'Homme qui rit'', 1869). Igo darbojās arī [[dzeja|dzejā]], [[dramaturģija|dramaturģijā]] un [[publicistika|publicistikā]]. {{stub}} [[Category:Franču rakstnieki|Igo, Viktors]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Igo, Viktors]] {{Link FA|fr}} {{Link FA|nl}} [[ar:فيكتور هوجو]] [[bg:Виктор Юго]] [[bs:Victor Hugo]] [[ca:Victor Hugo]] [[cs:Victor Hugo]] [[cv:Виктор Гюго]] [[cy:Victor Hugo]] [[da:Victor Hugo]] [[de:Victor Hugo]] [[en:Victor Hugo]] [[eo:Victor Hugo]] [[es:Victor Hugo]] [[et:Victor Hugo]] [[fa:ویکتور هوگو]] [[fi:Victor Hugo]] [[fr:Victor Hugo]] [[ga:Victor Hugo]] [[he:ויקטור הוגו]] [[hr:Victor Hugo]] [[hu:Victor Hugo]] [[io:Victor Hugo]] [[is:Victor Hugo]] [[it:Victor Hugo]] [[ja:ヴィクトル・ユーゴー]] [[ko:빅토르 위고]] [[lt:Viktoras Hugo]] [[mk:Виктор Иго]] [[ne:Victor Hugo]] [[nl:Victor Hugo]] [[no:Victor Hugo]] [[nrm:Victor Hugo]] [[pl:Victor Hugo]] [[pt:Victor Hugo]] [[ro:Victor Hugo]] [[ru:Гюго, Виктор Мари]] [[scn:Victor Hugo]] [[simple:Victor Hugo]] [[sk:Victor Hugo]] [[sr:Виктор Иго]] [[sv:Victor Hugo]] [[tr:Victor Hugo]] [[vi:Victor Hugo]] [[zh:维克多·雨果]] 11509 38725 2006-04-07T04:10:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Ymir]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Īmirs''' (senislandiešu ''Ymir'' 'divdzimumu būtne', 'dvīņi'), saukts arī par '''Aurgelmiru''', '''Brimiru''' vai '''Blainu''', [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] bija milzis, no kura ķermeņa tika radīta pasaule. ==Īmira rašanās un pasaules radīšana== [[Image:Ymir gets killed by Froelich.jpg|thumb|250px|left|Lorenca Frēliha grafika "Bora dēli nogalina Īmiru"]] Pirms pasaules rašanās bezdibeņa [[Ginnungagaps|Ginnungagapa]] ziemeļdaļa piepildījās ar ledu ([[Nīflheima]]), savukārt dienviddaļa kļuva par uguns zemi ([[Mūspella|Mūspellu]]). Nīflheimas ledum sastopoties ar Mūspellas karstumu, radās indīgas sarmas jeb [[eitrs|eitra]] pilieni, kas piepildīja visu bezdibeni. No sarmas Ginnungagapā radās milzis Īmirs un govs [[Audumla]], kas ar savu pienu baroja Īmiru. Govs laizīga sarmas klātos akmeņus, un no tiem radās [[Buri]], [[Bors (dievs)|Bora]] tēvs un dievu priekštecis. No Īmira padusēm un kājām radās sarmas milži [[hrimtursi]] (tostarp sešgalvainais [[Trudgelmirs]]). Bora dēli [[Odins]], [[Vili]] un [[Vē]] nogalināja Īmiru, un viņa asinīs noslīka gandrīz visa sarmas milžu paaudze, izņemot divus – Trudgelmira dēlu [[Bergelmirs|Bergelmiru]] un viņa sievu, no kuriem radās jauna sarmas milžu cilts. Odins un viņa brāļi no Īmira ķermeņa radīja pasauli: no miesas un ādas zemi, no asinīm jūras un ezerus, no matiem mežu, no kauliem kalnus, no zobiem klintis, no smadzenēm mākoņus, no galvaskausa debesjumu un no uzacīm – [[Midgarda]]s sienu. Īmira galvaskausu turēja četri rūķi, ko dēvēja par Ziemeļiem, Rietumiem, Dienvidiem un Austrumiem. [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[als:Ymir]] [[ca:Ymir]] [[cs:Ymir]] [[da:Ymer (nordisk mytologi)]] [[de:Ymir]] [[el:Υμίρ]] [[en:Ymir]] [[es:Ymir]] [[fr:Ymir (mythologie)]] [[is:Ýmir]] [[lt:Imiras]] [[nl:Ymir]] [[nn:Yme]] [[no:Yme]] [[pl:Ymir (mitologia)]] [[pt:Imer]] [[ru:Имир]] [[sv:Ymer]] 11510 35951 2006-03-21T17:04:05Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Īmirs]] 11511 35952 2006-03-21T17:05:39Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Īmirs]] 11512 35953 2006-03-21T17:07:28Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Īmirs]] 11513 35954 2006-03-21T17:09:34Z Dekaels 268 Viljama Batlera Jeitsa attēls. Viljama Batlera Jeitsa attēls. 11515 48778 2006-06-02T08:07:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:William Butler Yeats]] [[Image:Viljams Batlers Jeitss.jpg|thumb|Viljams Batlers Jeitss]] '''Viljams Batlers Jeitss''' (''William Butler Yeats'', * 1865. gada 13. jūnijā, † 1939. gada 28. janvārī) bija izcils [[īri|īru]] [[dzeja|dzejnieks]] un [[dramaturģija|dramaturgs]], viens no nozīmīgakajiem [[angļu valoda|angļu valodā]] rakstošajiem autoriem 20. gs. Jeitss 1923. gadā saņēma [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] literatūrā. Jeitsa agrīnā daiļrade piederīga [[romantisms|romantisma]] literatūrai. Pēc iepazīšanās ar [[modernisms|modernisma]] dzejniekiem (piemēram, [[Ezra Paunds|Ezru Paundu]]) un iesaistīšanās [[politika|politikā]] viņa darbi kļuva modernāki - tas gan daudz vairāk attiecas uz saturu nekā formu. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Hasinto Benavente]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1922]] | pēc = [[Vladislavs Reimonts]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Īru rakstnieki|Jeitss Viljams Batlers]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Jeitss Viljams Batlers]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Jeitss Viljams Batlers]] {{Link FA|pl}} {{Link FA|pt}} {{Link FA|zh}} {{Link FA|he}} [[da:William Butler Yeats]] [[de:William Butler Yeats]] [[en:William Butler Yeats]] [[eo:William Butler Yeats]] [[es:William Butler Yeats]] [[et:William Butler Yeats]] [[fi:William Butler Yeats]] [[fr:William Butler Yeats]] [[gd:William Butler Yeats]] [[he:ויליאם בטלר ייטס]] [[hu:William Butler Yeats]] [[is:William Butler Yeats]] [[it:William Butler Yeats]] [[ja:ウィリアム・バトラー・イェイツ]] [[ko:윌리엄 예이츠]] [[nl:William Butler Yeats]] [[no:William Butler Yeats]] [[pl:William Butler Yeats]] [[pt:William Butler Yeats]] [[ro:William Butler Yeats]] [[ru:Йейтс, Уильям Батлер]] [[sv:William Butler Yeats]] [[tr:William Butler Yeats]] [[uk:Їтс Вільям Батлер]] [[zh:威廉·巴特勒·叶芝]] 11516 51775 2006-06-24T16:55:08Z Eriksrudzitis 858 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Nidhjegs''' (senislandiešu ''Níðhöggr'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir [[pūķis]], kurš grauž vienu no pasaules koka [[Igdrasils|Igdrasila]] trim saknēm. Šī sakne atrodas virs [[Nīflheima]]s. [[Poētiskā Eda|Poētiskajā Edā]] minēts, ka Nidhjegs mājo [[Nastronda|Nastrondā]] ("mirušo ķermeņu krastā") un spīdzina mirušos. Nidhjegam ir mūžīgs strīds ar ērgli [[Vedrfjelnirs|Vedrfjelniru]], kurš mīt Igdrasila galotnē. {{stub}} [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[Category:Pūķi]] [[ca:Nidhogg]] [[da:Nidhug]] [[de:Nidhöggr]] [[en:Níðhöggr]] [[es:Níðhöggr]] [[fr:Nídhögg]] [[hr:Nidhogg]] [[it:Níðhöggr]] [[ja:ニーズヘッグ]] [[nl:Nidhogg]] [[nn:Nidhogg]] [[no:Nidhogg]] [[pl:Nidhogg]] [[pt:Níðhöggr]] [[sv:Nidhögg]] 11517 48689 2006-06-02T04:28:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Sergej Jesenjin]] [[Image:SergeiYesenin.jpg|thumb|150px|Sergejs Jeseņins]] '''Sergejs Jeseņins''' (''Сергей Александрович Есенин'', * 1895. 3. oktobrī Konstantinovas ciemā [[Rjazaņa]]s guberņā, † 1925. gada 28. decembrī [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]]) bija ievērojams [[krievi|krievu]] [[dzeja|dzejnieks]], [[imažinisms|imažinisma]] pārstāvis. Jeseņins dzimis zemnieku ģimenē. Sācis rakstīt dzeju deviņu gadu vecumā. No 1912. gada dzīvojis [[Maskava|Maskavā]], kur no 1913. gada neilgu laiku studējis Maskavas Valsts universitātē kā brīvklausītājs. Jeseņina agrīno dzeju stipri ietekmējusi krievu [[folklora]]. 1915. gadā viņš pārvācās uz [[Pēterburga|Pēterburgu]], kur iepazinās ar tādiem dzejniekiem kā [[Aleksandrs Bloks]], [[Andrejs Belijs]], [[Sergejs Gorodeckis]] u.c. Tieši Pēterburgā Jeseņins kā dzejnieks ieguva plašāku ievērību. 1916. gadā tika izdots Jeseņina pirmais dzejoļu krājums (''Радуница''). Jeseņina dzejai raksturīgs smalks lirisms, meistarīgi psiholoģizētas ainavas, zemnieka dzīves tēlojums. Jeseņins atbalstīja [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūciju]], taču vēlāk viņa attieksme pret padomju režīmu bija visai noliedzoša. Viņš bija precējies piecas reizes. 1922. gadā viņš apprecējās ar slaveno amerikāņu dejotāju [[Isadora Dunkana|Isadoru Dunkanu]], kas bija par viņu 13 gadus vecāka. Jeseņins viņu pavadīja turnejās pa [[Eiropa|Eiropu]] un [[ASV]], taču laulība drīz izjuka - liela loma bija Jeseņina alkoholismam. Jeseņins izdarīja pašnāvību 1925. gada 28. decembrī. Pastāv versija, ka viņš patiesībā ticis nogalināts un pašnāvība bijusi inscinēta. {{stub}} [[Category:Krievu rakstnieki|Jeseņins, Sergejs]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Jeseņins, Sergejs]] [[bg:Сергей Есенин]] [[bs:Sergej Jesenjin]] [[cs:Sergej Alexandrovič Jesenin]] [[de:Sergei Alexandrowitsch Jessenin]] [[en:Sergei Yesenin]] [[es:Sergei Esenin]] [[fr:Sergueï Essénine]] [[hr:Sergej Aleksandrovič Jesenjin]] [[hu:Szergej Alekszandrovics Jeszenyin]] [[it:Sergej Esenin]] [[pl:Sergiusz Jesienin]] [[ro:Serghei Esenin]] [[ru:Есенин, Сергей Александрович]] [[uk:Єсенін Сергій Олександрович]] 11518 35963 2006-03-21T18:29:00Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Sleipnirs''' (senislandiešu ''Sleipnir'' 'slīdošais') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir [[Odins|Odina]] astoņkājainais zirgs. ==Sleipnira rašanās== [[Image:Odin riding Sleipnir.jpg|thumb|250px|left|Odins Sleipnira mugurā (XVIII gs. islandiešu manuskripts)]] Kad ap [[Asgarda|Asgardu]] vēl nebija mūra, kāds milzis piedāvājās to īsā laikā uzbūvēt, par samaksu prasot sauli, mēnesi un [[Freija|Freiju]]. Dievi piekrita ar nosacījumu, ka gadījumā, ja milzis mūri nepabeigtu laikā, viņš samaksu nesaņemtu. Milzis lūdza atļauju izmantot savu zirgu [[Svadilfari]], un [[Loki]] tam piekrita. Milzis ar sava zirga palīdzību sienu gandrīz pabeidza noteiktajā laikā, un dievi uz Loki sadusmojās. Loki nolēma pārvērsties par ķēvi, lai novērstu milža zirga Svadilfari uzmanību. Līdz ar to milzim neizdevās sienu uzcelt laikā. Viņš devās uzcelto nojaukt, taču [[Tors]] viņu ar savu veseri nogalināja. Loki no Svadilfari piedzima Sleipnirs. Saskaņā ar [[Poētiskā Eda|Poētisko Edu]] Sleipniram uz zobiem bija [[rūnas]]. [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[ca:Sleipnir]] [[da:Sleipner]] [[de:Sleipnir]] [[en:Sleipnir]] [[es:Sleipnir]] [[fr:Sleipnir]] [[it:Sleipnir]] [[nl:Sleipnir]] [[ja:スレイプニル]] [[is:Sleipnir]] [[nb:Sleipner]] [[nn:Sleipner]] [[pl:Sleipnir]] [[pt:Sleipnir]] [[ru:Слейпнир]] [[sr:Слеипнир]] [[fi:Sleipnir]] [[sv:Sleipner]] [[zh:Sleipnir]] 11519 53286 2006-07-02T19:00:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[frp:21 mârs]] {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''21. marts''' ir gada 80. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (81. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 285 dienas. == Notikumi == * [[1413]] - [[Henrijs V]] kļūst par Anglijas karali. * [[1556]] - [[Oksforda|Oksfordā]], [[Kenterberijas arhibīskapija|Kenterberijas arhibīskapijā]] Tomass Kranmers (''Thomas Cranmer'') tiek sadedzināts uz sārta. * [[1788]] - Ugunsgrēks [[Ņuorleāna|Ņuorleānā]] iznīcina 856 ēkas un atstāj lielāko pilsētas daļu drupās. * [[1857]] - Zemestrīce [[Tokija|Tokijā]], [[Japāna|Japānā]] nogalina vairāk kā 100 000 cilvēku. * [[1990]] - [[Namībija]] iegūst neatkarību pēc 75 gadu ilgas [[Dienvidāfrika]]s pakļautības. == Dzimuši == * [[1685]] - [[Johans Sebastians Bahs]], vācu komponists, ērģelnieks (miris [[1750]]) * [[1839]] - [[Modests Musorgskis]], krievu komponists (miris 1881) * [[1901]] - [[Karls Arnolds]] (''Karl Arnold''), vācu politiķis (miris [[1958]]) * [[1921]] - [[Miervaldis Birze]], latviešu rakstnieks, publicists (miris [[2000]]) * [[1958]] - [[Gerijs Oldmens]] (''Gary Oldman''), angļu aktieris * [[1960]] - [[Airtons Senna]], brazīliešu F1 pilots (miris 1994) * [[1961]] - [[Lotārs Mateuss]], vācu futbolists == Miruši == * [[1076]] - [[Roberts I]], [[Burgundija]]s valdnieks (dzimis [[1011]]) * [[1306]] - [[Roberts II]], [[Burgundija]]s valdnieks (dzimis [[1248]]) * [[1556]] - [[Tomass Kranmers]], Kenterberijas arhibīskaps (sadedzināts uz sārta) (dzimis 1489) * [[1936]] - [[Aleksandrs Glazunovs]], krievu komponists (dzimis [[1865]]) == Brīvdienas un piemiņas dienas == *Zemes diena *Harmonijas diena [[Austrālija|Austrālijā]] * [[Namībija]]s neatkarības diena * [[Pasaules veselības organizācija]]s izsludinātā Miega diena [[Category:Laiks]] [[Category:Dienas]] [[af:21 Maart]] [[an:21 de marzo]] [[ar:21 مارس]] [[ast:21 de marzu]] [[be:21 сакавіка]] [[bg:21 март]] [[bs:21. mart]] [[ca:21 de març]] [[ceb:Marso 21]] [[co:21 di marzu]] [[cs:21. březen]] [[csb:21 strumiannika]] [[cv:Пуш, 21]] [[cy:21 Mawrth]] [[da:21. marts]] [[de:21. März]] [[el:21 Μαρτίου]] [[en:March 21]] [[eo:21-a de marto]] [[es:21 de marzo]] [[et:21. märts]] [[eu:Martxoaren 21]] [[fa:مارس 21]] [[fi:21. maaliskuuta]] [[fo:21. mars]] [[fr:21 mars]] [[frp:21 mârs]] [[fur:21 di Març]] [[fy:21 maart]] [[ga:21 Márta]] [[gl:21 de marzo]] [[he:21 במרץ]] [[hr:21. ožujka]] [[hu:Március 21]] [[ia:21 de martio]] [[id:21 Maret]] [[io:21 di marto]] [[is:21. mars]] [[it:21 marzo]] [[ja:3月21日]] [[jv:21 Maret]] [[ka:21 მარტი]] [[ko:3월 21일]] [[ku:21 Adar]] [[lb:21. Mäerz]] [[lt:Kovo 21]] [[mk:21 март]] [[ms:21 Mac]] [[nap:21 'e màrzo]] [[nl:21 maart]] [[nn:21. mars]] [[no:21. mars]] [[oc:21 de març]] [[pam:Marsu 21]] [[pl:21 marca]] [[pt:21 de Março]] [[ro:21 martie]] [[ru:21 марта]] [[scn:21 di marzu]] [[sco:21 Mairch]] [[se:Njukčamánu 21.]] [[simple:March 21]] [[sk:21. marec]] [[sl:21. marec]] [[sq:21 Mars]] [[sr:21. март]] [[sv:21 mars]] [[te:మార్చి 21]] [[th:21 มีนาคม]] [[tl:Marso 21]] [[tr:21 Mart]] [[tt:21. Mart]] [[uk:21 березня]] [[vi:21 tháng 3]] [[wa:21 di måss]] [[war:Marso 21]] [[zh:3月21日]] 11522 42625 2006-04-30T11:59:19Z Juzeris 23 +kat. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=100% |- | '''Nosaukums''' | '''Raksturojums''' | '''2004.gada Seima vēlēšanas (%)''' | '''Seima deputāti (no 141)''' | '''Eiroparlamenta deputāti (no 13)''' |- | '''[[Darba partija]]''' <br>''Darbo Partija, DP'' | liberāla partija | 28,4% | 39 | 5 ([[ALDE]]) |- | '''[[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]''' <br>''Lietuvos socialdemokratų partija, LSDP'' | sociāldemokrātiska partija | 24,1% (koal. ar NS) | 20 | 2 ([[PES]]) |- | '''[[Jaunā savienība (sociālliberāļi)]]''' <br>''Naujoji sąjunga (socialliberalai)), NS'' | sociāli liberāla partija | 24,1% (koal. ar LSDP) | 11 | - |- | [[Tēvijas savienība/Lietuvas konservatīvie]]<br>''Tėvynės Sąjunga/Lietuvos Konservatoriai, TS'' | konservatīva partija | 14,6% | 25 | 2 ([[EPP-ED]]) |- | [[Liberāldemokrātu partija]]<br>''Liberalų Demokratų Partija, LDP'' | liberāla, nacionālistiska partija | 11,4% | 11 | 1 ([[UEN]]) |- | [[Liberāļu un centra savienība]]<br>''Liberalų ir centro sąjunga, LCS'' | liberāla partija | 9,1% | 18 | 2 ([[ALDE]]) |- | '''[[Lietuvas zemnieki - nacionālisti]]''' <br>''Lietuvos Valstiečiai Liaudininkai, LVL'' | agrāra partija | 6,6% | 10 | 1 ([[UEN]]) |- | [[Lietuvas poļu vēlēšanu akcija]]<br>''Lietuvos lenkų rinkimų akcija'' | etniska partija ([[poļi]]) | 3,8% | 2 | - |- |} '''trekninātas''' - pozīcijas partijas [[Category:Lietuvas politiskās partijas|*]] [[Category:Politisko partiju uzskaitījumi]] [[en:List of political parties in Lithuania]] [[fr:Partis de Lituanie]] [[ru:Политические партии Литвы]] 11524 36958 2006-03-26T10:49:58Z Juzeris 23 papildināju; izlaboju drukas kļūdas; Mēmele > Klaipēda {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''22. marts''' ir gada 81. diena pēc [[Gregora kalnedārs|Gregora kalendāra]] (82. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 284 dienas. == Notikumi == * [[1873]] - [[Spānija]]s Nacionālā asambleja pieņem likumu, ar kuru atceļ verdzību [[Puertoriko]]. * [[1894]] - Notiek pirmā [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņas izslēgšanas spēle. * [[1933]] - [[ASV]] prezidents [[Franklins Rūzvelts|Franklins Delano Rūzvelts]] pieņem likumprojektu, ka legalizē [[alus]] un [[vīns|vīna]] tirdzniecību. * [[1939]] - [[Otrais pasaules karš]]: [[Vācija]] okupē [[Lietuva]]i piederošo [[Klaipēda|Mēmeli]]. * [[1943]] - Otrais pasaules karš: Vācijas karaspēks nodedzina [[Baltkrievija]]s ciemu [[Hatiņa|Hatiņu]] (''Хаты́нь''), dzīvus sadedzinot visus tā iedzīvotājus. * [[1963]] - [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] tiek izlaists grupas ''[[The Beatles]]'' pirmais albums "''[[Please Please Me]]''". * [[1993]] - ''[[Intel Corporation]]'' izlaiž pirmo [[Intel]] [[mikroshēma|mikroshēmu]] (80586). * [[1995]] - Kosmonauts [[Valerijs Poljakovs]] (''Валерий Владимирович Поляков'') atgriežas uz Zemes, uzstādot kosmosā uzturēšanās rekordu - 438 dienas. * [[1997]] - [[Heila-Bopa komēta]] nokļūst vistuvāk Zemei. * [[2006]] - [[Baski|Basku]] separātistu grupējums [[ETA]] pasludina pamieru. == Dzimuši == * [[1459]] - [[Maksimiliāns I]], [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas]] imperators (miris [[1519]]) * [[1609]] - [[Jans II Kazimirs]], [[Polija]]s [[Polijas valdnieku uzskaitījums|karalis]] (miris [[1672]]) * [[1921]] - [[Eduards Freimanis]], latviešu rakstnieks un pedagogs. * [[1926]] - [[Arvīds Purvs]], latviešu diriģents un komponists. * [[1931]] - [[Valters Nollendorfs]], latviešu literatūrzinātnieks. * [[1948]] - [[Endrjū Loids Vēbers]] (''Andrew Lloyd Webber''), britu komponists. * [[1966]] - [[Artis Pabriks]], [[Latvija]]s [[ārlietu ministrs]]. * [[1967]] - [[Mario Čipolīni]] (''Mario Cipollini''), itāļu riteņbraucējs * [[1976]] - [[Rīza Vizerspūna]] (''Reese Witherspoon''), amerikāņu aktrise == Miruši == * [[1832]] - [[Johans Volfgangs fon Gēte]] (''Johann Wolfgang von Göthe''), vācu rakstnieks (dzimis [[1749]]) * [[1958]] - [[Maiks Tods]] (''Mike Todd''), amerikāņu filmu producents (dzimis [[1909]]) * [[1990]] - [[Haralds Buls]] (''Gerald Bull''), kanādiešu inženieris (dzimis [[1928]]) * [[1994]] - [[Valters Lantzs]] (''Walter Lantz''), amerikāņu karikatūrists (dzimis [[1900]]) == Brīvdienas un piemiņas dienas == *[[Pasaules ūdens diena]] [[Category:Laiks]] [[Category:Dienas]] [[af:22 Maart]] [[an:22 de marzo]] [[ar:22 مارس]] [[ast:22 de marzu]] [[be:22 сакавіка]] [[bg:22 март]] [[bs:22. mart]] [[ca:22 de març]] [[ceb:Marso 22]] [[co:22 di marzu]] [[cs:22. březen]] [[csb:22 strumiannika]] [[cv:Пуш, 22]] [[cy:22 Mawrth]] [[da:22. marts]] [[de:22. März]] [[el:22 Μαρτίου]] [[en:March 22]] [[eo:22-a de marto]] [[es:22 de marzo]] [[et:22. märts]] [[eu:Martxoaren 22]] [[fi:22. maaliskuuta]] [[fo:22. mars]] [[fr:22 mars]] [[fur:22 di Març]] [[fy:22 maart]] [[ga:22 Márta]] [[gl:22 de marzo]] [[he:22 במרץ]] [[hr:22. ožujka]] [[hu:Március 22]] [[ia:22 de martio]] [[id:22 Maret]] [[io:22 di marto]] [[is:22. mars]] [[it:22 marzo]] [[ja:3月22日]] [[jv:22 Maret]] [[ka:22 მარტი]] [[ko:3월 22일]] [[ku:22'ê adarê]] [[lb:22. Mäerz]] [[li:22 miert]] [[lt:Kovo 22]] [[mk:22 март]] [[ms:22 Mac]] [[nap:22 'e màrzo]] [[nl:22 maart]] [[nn:22. mars]] [[no:22. mars]] [[oc:22 de març]] [[pam:Marsu 22]] [[pl:22 marca]] [[pt:22 de Março]] [[ro:22 martie]] [[ru:22 марта]] [[scn:22 di marzu]] [[sco:22 Mairch]] [[se:Njukčamánu 22.]] [[simple:March 22]] [[sk:22. marec]] [[sl:22. marec]] [[sq:22 Mars]] [[sr:22. март]] [[sv:22 mars]] [[te:మార్చి 22]] [[th:22 มีนาคม]] [[tl:Marso 22]] [[tr:22 Mart]] [[tt:22. Mart]] [[uk:22 березня]] [[vi:22 tháng 3]] [[wa:22 d' måss]] [[war:Marso 22]] [[zh:3月22日]] 11525 46455 2006-05-21T05:54:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Lietuvos Lenkų Rinkimų Akcija]] '''Lietuvas poļu vēlēšanu akcija''' (''Lietuvos lenkų rinkimų akcija'') - etniska politiska partija [[Lietuva|Lietuvā]]. Apvieno daļu Lietuvas [[poļi|poļu]] iedzīvotāju. Tradicionāli spēcīga Lietuvas poļu apdzīvotajos apgabalos - [[Viļņa|Viļņas]] apkārtnē. 2004.gada [[Seims|Seima]] vēlēšanās neieguva nevienu mandātu daudzmandātu (proporcionālās) vēlēšanās, jo nepārvarēja 5% vēlēšanu barjeru, tomēr ieguva divus deputātu mandātus vienmandātu (mažoritārajās) vēlēšanās. [[Category:Lietuvas politiskās partijas]] [[de:Lietuvos Lenkų Rinkimų Akcija]] [[en:Election Action of Lithuania's Poles]] 11526 51879 2006-06-25T05:30:14Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Homeland Union (Conservatives, Political Prisoners and Deportees, Christian Democrats)]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Tėvynės Sąjunga/Lietuvos Konservatoriai| logo=[[Image:TevSajunga.png|150px]]| valsts=[[Lietuva]]| dib=1993.g| ideo=konservatīva partija| eiroparl=2 ([[EPP-ED]])| parlaments=Seims - 25 no 141| statuss=opozīcija| web=http://www.tsajunga.lt| Skat. arī=[[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Tēvijas savienība/Lietuvas konservatīvie''' (''Tėvynės Sąjunga/Lietuvos Konservatoriai, TS'', pilnais nosaukums ''Tėvynės sąjunga (konservatoriai, politiniai kaliniai ir tremtiniai, krikščioniškieji demokratai)'') - konservatīva politiska partija [[Lietuva|Lietuvā]]. Radās 1993.gada maijā, apvienojot [[Sajūdis]] labējā spārna politiķus. Viens no redzamākajiem partijas pārstavjiem ir neatkarības iegūšanas laika līderis [[Vītauts Landsberģis]] (''Vytautas Landsbergis''). Pašreizējais līderis - bijušais Lietuvas premjers - [[Andrjuss Kubilis]] (''Andrius Kubilius''). 1996.-2000.g premjers bija šīs partijas pārstāvis. Pašreiz (2006.g) opozīcijā valdošajiem [[Lietuvas sociāldemokrātu partija|sociāldemokrātiem]]. [[Category:Lietuvas politiskās partijas]] [[de:Tėvynės Sąjunga]] [[en:Homeland Union (Conservatives, Political Prisoners and Deportees, Christian Democrats)]] [[fr:Tėvynės Sąjunga]] [[lt:Tėvynės Sąjunga]] [[ru:Союз Отечества (Консерваторы Литвы)]] 11527 36007 2006-03-22T11:40:07Z Feens 37 Tēvijas savienības logo no viņu mājaslapas - [Homeland Union (Conservatives, Political Prisoners and the Exiled, Christianical Democrats)] {{logo}} Tēvijas savienības logo no viņu mājaslapas - [Homeland Union (Conservatives, Political Prisoners and the Exiled, Christianical Democrats)] {{logo}} 11528 50526 2006-06-14T14:29:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Darbo Partija]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Darbo Partija| logo=[[Image:DarbaPartija.png|100px]]| valsts=[[Lietuva]]| dib=2003.g| ideo=liberāla partija| eiroparl=5 ([[ALDE]])| parlaments=Seims - 39 no 141| statuss=pozīcija| web=http://www.darbopartija.lt| Skat. arī=[[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Darba partija''' (''Darbo Partija, DP'') - liberāla politiska partija [[Lietuva|Lietuvā]]. 2003.gadā dibinājis [[Krievija|Krievijā]] dzimis naturalizējies Lietuvas uzņēmējs [[Viktors Uspaskihs]] (''Viktoras Uspaskich''). 2004.gada [[Eiroparlaments|Eiroparlamenta]] un 2005.gada [[Seims|Seima]] vēlēšanās procentuāli ieguva visvairāk vēlētāju balsu. Daudzi partijas biedri ir veiksmīgi uzņēmēji. Bieži tiek saukta par populistisku partiju. Programmā galvenā vērība pievērsta valsts sakārtošanai, pārvaldes optimizācijai un cīņai pret korupciju. Pašlaik (2006.g) valdošajā koalīcijā, kurā ieņem vairākus ministru posteņus. [[Category:Lietuvas politiskās partijas]] [[de:Darbo Partija]] [[en:Labour Party (Lithuania)]] [[fr:Parti du Travail (Lituanie)]] [[lt:Darbo partija]] [[pl:Partia Pracy (litewska)]] [[ru:Трудовая партия Литвы]] 11529 36016 2006-03-22T12:23:54Z Feens 37 Darba partijas logo no majaslapas - [http://www.darbopartija.lt/main.asp] {{logo}} Darba partijas logo no majaslapas - [http://www.darbopartija.lt/main.asp] {{logo}} 11530 46971 2006-05-22T14:03:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Tvarka ir teisingumas]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Liberalų Demokratų Partija| logo=[[Image:LibDemLie.png|100px]]| valsts=[[Lietuva]]| dib=2002.g| ideo=liberāla nacionālistiska partija| eiroparl=1 ([[UEN]])| parlaments=Seims - 11 no 141| statuss=opozīcija| web=http://www.ldp.lt| Skat. arī=[[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Liberāldemokrātu partija''' (''Liberalų Demokratų Partija, LDP'') - liberāla, nacionalistiska politiska partija [[Lietuva|Lietuvā]]. 2002.gadā partiju nodibināja [[Rolands Pakss]] (''Rolandas Paksas''), izstājoties no [[Liberāļu un centra savienība|Liberālās savienības]]. Arī pašlaik (2006.g) Rolands Pakss ir partijas līderis. Rolands Pakss no 2003. līdz 2004.gadam bija ievēlēts par Lietuvas prezidentu, tomēr [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā tika atcelts no amata. Partijai tiek pārmests populisms. Pārmests arī galējs nacionālisms, ko grūti saskatīt tās darbībā. 2004.gada Seima vēlēšanās partija startēja koalīcijā ar Lietuvas brīvības savienību (''Lietuvos liaudies sąjunga "Už teisingą Lietuvą"''). Koalīcijas nosaukums bija "Par kārtību un likumību" (''Už tvarką ir teisingumą''). [[Category:Lietuvas politiskās partijas]] [[en:Liberal Democratic Party (Lithuania)]] [[fr:Parti libéral démocrate (Lituanie)]] [[lt:Tvarka ir teisingumas]] 11531 36019 2006-03-22T13:31:37Z Feens 37 LDP logo no mājaslapas - [http://www.ldp.lt/] {{logo}} LDP logo no mājaslapas - [http://www.ldp.lt/] {{logo}} 11532 36024 2006-03-22T13:43:37Z Arturs 720 /* Vezālijs */ ==Vezālijs== A. Vezāliju ne velti uzskata par zinātniskās anatomijas radītāju, jo viņš bija viens no pirmajiem, kas pētot cilvēka uzbūvi, sastādīja anatomijas atlantu [B.B Medicīnas Ābece] 11533 46456 2006-05-21T05:54:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Liberalų ir Centro Sąjunga]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Liberalų ir centro sąjunga| logo=[[Image:LibCenLie.png|60px]]| valsts=[[Lietuva]]| dib=2003.g| ideo=liberāla partija| eiroparl=2 ([[ALDE]])| parlaments=Seims - 18 no 141| statuss=opozīcija| web=http://www.lics.lt| Skat. arī=[[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Liberāļu un centra savienība''' (''Liberalų ir centro sąjunga, LCS'') - liberāla politiska partija [[Lietuva|Lietuvā]]. Nodibinajās 2003.gadā, apvienojoties Lietuvas liberāļu savienībai (''Lietuvos liberalų sąjunga''), Lietuvas centra savienībai (''Lietuvos centro sąjunga'') un Modernajai kristīgo demokrātu savienībai (''Moderniųjų krikščionių demokratų sąjunga''). Partijas līderis ir [[Artūrs Zoks]] (''Artūras Zuokas'') - bijušais [[Viļņa|Viļņas]] mērs. Iepriekšējā sasaukuma Seimā Liberāļu savienība bija ietekmīgākā politiskā partija. No 2000. līdz 2001.gadam tās pārstāvis bija Lietuvas premjers. [[Category:Lietuvas politiskās partijas]] [[de:Liberalų ir Centro Sąjunga]] [[en:Liberal and Centre Union]] [[fr:Liberalų ir Centro Sąjunga]] 11534 36034 2006-03-22T14:27:47Z Feens 37 LCS logo no viņu mājaslapas - [http://www.lics.lt/lt.php] {{logo}} LCS logo no viņu mājaslapas - [http://www.lics.lt/lt.php] {{logo}} 11536 42808 2006-05-01T04:54:31Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Collier des Brísingar]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Brisingamena''' (senislandiešu ''Brisingamen'' 'Brisingu kaklarota') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir dievietes [[Freija]]s kaklarota (iespējams, pamatā no [[dzintars|dzintara]]), ko darinājuši Brisingami. Kad viņa to uzlika, viņai nespēja pretoties neviens cilvēks vai dievs. Šī kaklarota palīdzēja arī armijai, ko viņa atbalstīja kaujaslaukā. Brisingamenu izkala četri [[rūķi (skandināvu mitoloģijā)|rūķi]] – Alfriks, Berlings, Dvālins un Grērs. Lai to iegūtu, Freijai bija jāpavada nakts ar katru no viņiem. Par Brisingamenu pie Singasteina akmens, pārvērtušies par roņiem, cīnījās [[Loki]] un [[Heimdals]]. Tā pieminēta arī "[[Beovulfs (eposs)|Beovulfā]]". [[Category:Priekšmeti skandināvu mitoloģijā]] [[da:Brisingernes smykke]] [[de:Brisingamen]] [[en:Brisingamen]] [[fr:Collier des Brísingar]] [[hr:Brisingamen]] [[it:Brísingamen]] [[ja:ブリーシンガメン]] [[nn:Brisingamen]] [[ru:Брисингамен]] [[sv:Brisingasmycket]] 11537 36052 2006-03-22T17:58:49Z Tail 13 [[Category:Skandināvu mitoloģija]] 11538 48549 2006-05-31T12:22:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Draupnir]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Draupnirs''' [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir [[Odina|Odina]] zelta augšdelma gredzens. No gredzena katru devītu rītu rodas vēl astoņi tādi paši (tiem gan šāda spēja nepiemīt). Draupniru izkala rūķi [[Broks]] un [[Sindri]]. Odins gredzenu novietoja sava dēla [[Baldrs|Baldra]] bēru sārtā. Gredzenu vēlāk, devies uz pazemi, ieguva [[Hermods]]. Vēlāk [[Freirs|Freira]] ieročnesis [[Skirmirs]] to atdeva [[Gerdura|Gerdurai]], lai panāktu viņas piekrišanu precēties ar Freiru (to panākt gan izdevās tikai vēlāk). [[Category:Priekšmeti skandināvu mitoloģijā]] [[da:Draupner]] [[de:Draupnir]] [[el:Ντράουπνιρ]] [[en:Draupnir]] [[es:Draupnir]] [[fr:Draupnir]] [[hr:Draupnir]] [[it:Draupnir]] [[ja:ドラウプニル]] [[nl:Draupnir]] [[nn:Draupner]] [[ru:Драупнир]] [[sv:Draupner]] 11539 36056 2006-03-22T18:21:44Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Gleipnirs''' [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir ķēde, ar kuru saķēdēts htoniskais briesmonis [[Fenrirs]]. Lai arī tā ir tik tieva kā zīda diegs, tā ir stiprāka par visām citām ķēdēm. Gleipniru pēc dievu lūguma no sievietes bārdas, kalna saknes, kaķa soļu skaņas, lāča dzīslām (ar tām domāti nervi, pacietība), zivs elpas un putna siekalām izkala [[cvergi]], un ar to izdevās Fenriru sasaistīt. Fenrirs būs saķēdēts ar Gleipniru līdz [[Ragnaroks|Ragnarokam]], kad atraisīsies visas ķēdes un saites. Atbrīvojies Fenrirs aprīs [[Odins|Odinu]]. [[Category:Priekšmeti skandināvu mitoloģijā]] [[da:Gleipner]] [[de:Gleipnir]] [[en:Gleipnir]] [[gl:Gleipnir]] [[hr:Gleipnir]] [[is:Gleipnir]] [[ja:グレイプニル]] [[ru:Глейпнир]] [[sv:Gleipner]] 11540 42331 2006-04-29T05:25:34Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Gungnir]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Gungnirs''' [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir [[Odins|Odina]] šķēps, ko izkala rūķis Dvālins. Gungniru no rūķiem ieguva [[Loki]], lai atmaksātu par [[Siva]]s matu nozagšanu (kopā ar Gungniru rūķi izkala arī [[Freija]]s kuģi [[Skidbladnirs|Skidbladniru]] un Sivas zelta matus, kuri aug gluži kā īsti). Kad Gungnirs tiek mests, tas vienmēr trāpa mērķī un pēc tam atgriežas metēja rokās. [[Category:Priekšmeti skandināvu mitoloģijā]] [[ca:Gungnir]] [[da:Gungner]] [[de:Gungnir]] [[en:Gungnir]] [[es:Gungnir]] [[fr:Gungnir]] [[it:Gungnir]] [[ja:グングニル]] [[nl:Gungnir]] [[pt:Gungnir]] [[ru:Гунгнир]] [[sv:Gungner]] [[uk:Ґунґнір]] 11542 36062 2006-03-22T19:58:43Z Juzeris 23 {{Marta kalendārs {{CURRENTYEAR}}}} 11543 36063 2006-03-22T20:00:12Z Juzeris 23 {{Marta kalendārs 2006 dati|1=|1a=|2=|3=|4=|5=|float=right|color=#ccccff|color2=#ccccff|EndNote=[[2006]]}} 11544 36068 2006-03-22T20:12:05Z Juzeris 23 mēģinu salabot nobīdītu rindiņu {| class="toccolours" style="float:{{{float}}}; margin-left: 1em; text-align:center;" cellpadding=2 cellspacing=0 |- style="background:{{{color}}};" |align=center| [[{{{1a}}}februāris{{{3}}}| << ]] |colspan="5"|'''[[{{{1a}}}marts {{{3}}}|{{{2}}} marts {{{3}}}]]''' |align=center| [[{{{1a}}}aprīlis {{{3}}}| >> ]] |- style="background:{{{color2}}};" |width="14%"| P |width="14%"| O |width="14%"| T |width="14%"| C |width="14%"| P |width="14%"| Se |width="14%"| Sv |- |colspan="2"| &nbsp; | [[{{{1}}}1. marts{{{4}}}|1]] | [[{{{1}}}2. marts{{{4}}}|2]] | [[{{{1}}}3. marts{{{4}}}|3]] | [[{{{1}}}4. marts{{{4}}}|4]] | [[{{{1}}}5. marts{{{4}}}|5]] |- | [[{{{1}}}6. marts{{{4}}}|6]] | [[{{{1}}}7. marts{{{4}}}|7]] | [[{{{1}}}8. marts{{{4}}}|8]] | [[{{{1}}}9. marts{{{4}}}|9]] | [[{{{1}}}10. marts{{{4}}}|10]] | [[{{{1}}}11. marts{{{4}}}|11]] | [[{{{1}}}12. marts{{{4}}}|12]] |- | [[{{{1}}}13. marts{{{4}}}|13]] | [[{{{1}}}14. marts{{{4}}}|14]] | [[{{{1}}}15. marts{{{4}}}|15]] | [[{{{1}}}16. marts{{{4}}}|16]] | [[{{{1}}}17. marts{{{4}}}|17]] | [[{{{1}}}18. marts{{{4}}}|18]] | [[{{{1}}}19. marts{{{4}}}|19]] |- | [[{{{1}}}20. marts{{{4}}}|20]] | [[{{{1}}}21. marts{{{4}}}|21]] | [[{{{1}}}22. marts{{{4}}}|22]] | [[{{{1}}}23. marts{{{4}}}|23]] | [[{{{1}}}24. marts{{{4}}}|24]] | [[{{{1}}}25. marts{{{4}}}|25]] | [[{{{1}}}26. marts{{{4}}}|26]] |- | [[{{{1}}}27. marts{{{4}}}|27]] | [[{{{1}}}28. marts{{{4}}}|28]] | [[{{{1}}}29. marts{{{4}}}|29]] | [[{{{1}}}30. marts{{{4}}}|30]] | [[{{{1}}}31. marts{{{4}}}|31]] |- style="background: {{{color2}}}" |colspan="7"| {{{EndNote}}} |} 11545 36065 2006-03-22T20:05:11Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[21. marts]] 11546 36072 2006-03-22T20:20:10Z Juzeris 23 {{Aprīļa kalendārs {{CURRENTYEAR}}}} 11547 36073 2006-03-22T20:21:18Z Juzeris 23 {{Aprīļa kalendārs 2006 dati|1=|1a=|2=|3=|4=|5=|float=right|color=#ccccff|color2=#ccccff|EndNote=[[2006]]}} 11548 36075 2006-03-22T20:26:45Z Juzeris 23 mēnešu nosaukumi latviski {| class="toccolours" style="float:{{{float}}}; margin-left: 1em; text-align:center;" cellpadding=2 cellspacing=0 |- style="background:{{{color}}};" |align=center| [[{{{1a}}}marts {{{3}}}| << ]] |colspan="5"|'''[[{{{1a}}}aprīlis {{{3}}}|{{{2}}} aprīlis {{{3}}}]]''' |align=center| [[{{{1a}}}maijs {{{3}}}| >> ]] |- style="background:{{{color2}}};" |width="14%"| P |width="14%"| O |width="14%"| T |width="14%"| C |width="14%"| P |width="14%"| Se |width="14%"| Sv |- |colspan="5"| &nbsp; | [[{{{1}}}1. aprīlis{{{4}}}|1]] | [[{{{1}}}2. aprīlis{{{4}}}|2]] |- | [[{{{1}}}3. aprīlis{{{4}}}|3]] | [[{{{1}}}4. aprīlis{{{4}}}|4]] | [[{{{1}}}5. aprīlis{{{4}}}|5]] | [[{{{1}}}6. aprīlis{{{4}}}|6]] | [[{{{1}}}7. aprīlis{{{4}}}|7]] | [[{{{1}}}8. aprīlis{{{4}}}|8]] | [[{{{1}}}9. aprīlis{{{4}}}|9]] |- | [[{{{1}}}10. aprīlis{{{4}}}|10]] | [[{{{1}}}11. aprīlis{{{4}}}|11]] | [[{{{1}}}12. aprīlis{{{4}}}|12]] | [[{{{1}}}13. aprīlis{{{4}}}|13]] | [[{{{1}}}14. aprīlis{{{4}}}|14]] | [[{{{1}}}15. aprīlis{{{4}}}|15]] | [[{{{1}}}16. aprīlis{{{4}}}|16]] |- | [[{{{1}}}17. aprīlis{{{4}}}|17]] | [[{{{1}}}18. aprīlis{{{4}}}|18]] | [[{{{1}}}19. aprīlis{{{4}}}|19]] | [[{{{1}}}20. aprīlis{{{4}}}|20]] | [[{{{1}}}21. aprīlis{{{4}}}|21]] | [[{{{1}}}22. aprīlis{{{4}}}|22]] | [[{{{1}}}23. aprīlis{{{4}}}|23]] |- | [[{{{1}}}24. aprīlis{{{4}}}|24]] | [[{{{1}}}25. aprīlis{{{4}}}|25]] | [[{{{1}}}26. aprīlis{{{4}}}|26]] | [[{{{1}}}27. aprīlis{{{4}}}|27]] | [[{{{1}}}28. aprīlis{{{4}}}|28]] | [[{{{1}}}29. aprīlis{{{4}}}|29]] | [[{{{1}}}30. aprīlis{{{4}}}|30]] |- style="background: {{{color2}}}" |colspan="7"| {{{EndNote}}} |} 11549 48701 2006-06-02T05:16:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Newtonovi zakoni kretanja]] '''Ņūtona mehānikas likumi''' – trīs klasiskās [[mehānika]]s pamatlikumi, kurus [[Īzaks Ņūtons|Ņūtons]] formulējis 1687. gadā. [[Pirmais Ņūtona likums]], jeb [[inerce]]s likums: ja uz ķermeni neiedarbojas citi ķermeņi vai arī, ja to iedarbība savstarpēji iedarbojas, ķermenis saglabā miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli. [[Otrais Ņūtona likums]]: ķermeņa [[masa]]s un [[paātrinājums|paātrinājuma]] reizinājums ir vienāds ar [[spēks|spēku]], kas darbojas uz ķermeni, turklāt paātrinājuma virziens sakrīt ar spēka virzienu. [[Trešais Ņūtona likums]], jeb darbības un pretdarbības likums: spēki, ar kādiem divi ķermeņi iedarbojas viens uz otru, vienmēr ir vienādi pēc lieluma, bet vērsti pretējos virzienos. [[Category:Mehānika]] [[bs:Newtonovi zakoni kretanja]] [[ca:Lleis de Newton]] [[cs:Newtonovy pohybové zákony]] [[da:Newtons love]] [[de:Newtonsche Axiome]] [[en:Newton's laws of motion]] [[eo:Leĝoj de Newton pri movado]] [[es:Leyes de Newton]] [[et:Newtoni seadused]] [[fr:Lois du mouvement de Newton]] [[gl:Leis de Newton]] [[he:חוקי התנועה של ניוטון]] [[hr:Newtonovi zakoni gibanja]] [[hu:Newton törvényei]] [[id:Hukum gerak Newton]] [[it:Principi della dinamica]] [[ja:ニュートン力学]] [[ko:뉴턴의 운동법칙]] [[lt:Niutono dėsniai]] [[ms:Hukum-Hukum Pergerakan Newton]] [[nl:Wetten van Newton]] [[no:Newtons bevegelseslover]] [[pl:Zasady dynamiki Newtona]] [[pt:Leis de Newton]] [[ru:Законы Ньютона]] [[simple:Classical mechanics]] [[sl:Newtonovi zakoni gibanja]] [[sv:Newtons rörelselagar]] [[vi:Các định luật của Newton về chuyển động]] [[zh:牛顿运动定律]] 11550 36092 2006-03-22T21:08:43Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[22. marts]] 11551 36095 2006-03-22T21:17:57Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Johans Sebastians Bahs]] 11552 36096 2006-03-22T21:18:08Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Johans Sebastians Bahs]] 11553 42168 2006-04-28T07:51:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Naujoji Sąjunga (Socialliberalai)]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Naujoji sąjunga (socialliberalai)| logo=[[Image:NS-SL.png|100px]]| valsts=[[Lietuva]]| dib=1998.g| ideo=sociāli liberāla partija| eiroparl=-| parlaments=Seims - 11 no 141| statuss=pozīcija| web=http://www.nsajunga.lt| Skat. arī=[[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Jaunā savienība (sociālliberāļi)''' (''Naujoji sąjunga (socialliberalai), NS'') - sociāli liberāla politiska partija [[Lietuva|Lietuvā]]. Dibināta 1998.gadā, un tās līderis ir Seima spīkers [[Artūrs Paulausks]] (''Artūras Paulauskas''). Valdībā kopš 2000.gada, iesākumā koalīcijā ar [[Liberāļu un centra savienība|Liberāļu savienību]], bet kopš 2001.gada - [[Lietuvas sociāldemokrātu partija|sociāldemokrātiem]]. 2004.gada Seima vēlēšanās startēja koalīcijā ar [[Lietuvas sociāldemokrātu partija|Lietuvas sociāldemokrātu partiju]], koalīcijas nosaukums bija "Par darba Lietuvu" (''Už darbą Lietuvai''). Šobrīt (2006.g) partija ietilpst valdošajā koalīcijā un Paulausks ir Seima spīkers. [[Category:Lietuvas politiskās partijas]] [[de:Naujoji Sąjunga (Socialliberalai)]] [[en:New Union (Socialliberals)]] [[fr:Naujoji sąjunga (socialliberalai)]] 11554 36100 2006-03-22T21:48:43Z Feens 37 NS no mājaslapas - [http://www.nsajunga.lt/] {{logo}} NS no mājaslapas - [http://www.nsajunga.lt/] {{logo}} 11555 46210 2006-05-21T00:32:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[br:23 Meurzh]] {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''23. marts''' ir gada 82. diena pēc [[Gregora kalnedārs|Gregora kalendāra]] (83. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 283 dienas. == Notikumi == * [[752]] - [[Stefans]] tiek ievēlēts par pāvestu. Bet nomirst trīs dienas vēlāk, pirms vēl tiek ievētīts par pāvestu, tāpēc netiek uzskatīts par likumīgu pāvestu. * [[1919]] - [[Milāna|Milānā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Benito Musolini]] nodibina savau [[Fašisms|fašistu]] politisko kustību. * [[1933]] - [[Reihstāgs]] pasludina [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]] par [[Vācija]]s diktatoru. * [[1942]] - [[Otrais pasaules karš]]: Indijas okeānā japāņu spēki sagrābj [[Andamanas salas]]. * [[1956]] - [[Pakistāna]] kļūst par pirmo islamisko republiku pasaulē. * [[1989]] - [[Zeme]]i tuvs asteroīds 300 m diametrā aiziet garām Zemei tikai 640 000 km attālumā. * [[2001]] - [[Krievija]]s kosmiskā stacija [[Mir]] ieejot atmosfērā sadeg, pirms papēj iekrist [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], netālu no [[Fidži]]. == Dzimuši == * [[1881]] - [[Rožē Martēns di Gārs]], franču rakstnieks (miris [[1958]]). * [[1884]] - [[Teodors Reiters]], latviešu kordiriģents (miris [[1956]]). * [[1910]] - [[Akira Kurosava]], japāņu kinorežisors (miris [[1998]]). * [[1953]] - [[Bo Diazs]] (''Bo Diaz''), venecuēliešu beisbola spēlētājs. (miris [[1990]]) == Miruši == * [[1555]] - Pāvests [[Jūlijs III]], (dzimis [[1487]]) * [[1596]] - [[Henrijs Untons]] (''Henry Unton''), angļu diplomāts * [[2003]] - [[Fritzs Spigels]] (''Fritz Spiegl''), austriešu izcelsmes žurnālists (dzimis [[1926]]) * [[2004]] - [[Ruperts Hamers]] (''Rupert Hamer''), austrāliešu politiķis (dzimis [[1916]]) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * Senlatviešiem - Lieldienas * [[Starptautiskā meteoroloģijas diena]] [[Category:Laiks]] [[Category:Dienas]] [[af:23 Maart]] [[an:23 de marzo]] [[ar:23 مارس]] [[ast:23 de marzu]] [[be:23 сакавіка]] [[bg:23 март]] [[br:23 Meurzh]] [[bs:23. mart]] [[ca:23 de març]] [[ceb:Marso 23]] [[co:23 di marzu]] [[cs:23. březen]] [[csb:23 strumiannika]] [[cv:Пуш, 23]] [[cy:23 Mawrth]] [[da:23. marts]] [[de:23. März]] [[el:23 Μαρτίου]] [[en:March 23]] [[eo:23-a de marto]] [[es:23 de marzo]] [[et:23. märts]] [[eu:Martxoaren 23]] [[fi:23. maaliskuuta]] [[fo:23. mars]] [[fr:23 mars]] [[fur:23 di Març]] [[fy:23 maart]] [[ga:23 Márta]] [[gl:23 de marzo]] [[he:23 במרץ]] [[hr:23. ožujka]] [[hu:Március 23]] [[ia:23 de martio]] [[id:23 Maret]] [[ilo:Marso 23]] [[io:23 di marto]] [[is:23. mars]] [[it:23 marzo]] [[ja:3月23日]] [[jv:23 Maret]] [[ka:23 მარტი]] [[ko:3월 23일]] [[ku:23'ê adarê]] [[la:23 Martii]] [[lb:23. Mäerz]] [[li:23 miert]] [[lt:Kovo 23]] [[mi:23 Poutū-te-rangi]] [[mk:23 март]] [[ms:23 Mac]] [[nap:23 'e màrzo]] [[nl:23 maart]] [[nn:23. mars]] [[no:23. mars]] [[oc:23 de març]] [[pam:Marsu 23]] [[pl:23 marca]] [[pt:23 de Março]] [[ro:23 martie]] [[ru:23 марта]] [[scn:23 di marzu]] [[sco:23 Mairch]] [[se:Njukčamánu 23.]] [[simple:March 23]] [[sk:23. marec]] [[sl:23. marec]] [[sq:23 Mars]] [[sr:23. март]] [[sv:23 mars]] [[te:మార్చి 23]] [[th:23 มีนาคม]] [[tl:Marso 23]] [[tr:23 Mart]] [[tt:23. Mart]] [[uk:23 березня]] [[ur:23 مارچ]] [[vi:23 tháng 3]] [[wa:23 d' måss]] [[war:Marso 23]] [[zh:3月23日]] 11556 36108 2006-03-22T22:21:33Z Feens 37 +inter. {{Eiropa partija infobox| vārds=Lietuvos Valstiečiai Liaudininkai| logo=[[Image:LZN.png|100px]]| valsts=[[Lietuva]]| dib=2006.g| ideo=agrāra, konservatīva partija| eiroparl=1 ([[UEN]])| parlaments=Seims - 10 no 141| statuss=pozīcija| web=http://www.vnds.lt| Skat. arī=[[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Lietuvas zemnieki - nacionālisti''' (''Lietuvos Valstiečiai Liaudininkai, LVL'') - agrāra, konservatīva politiska partija [[Lietuva|Lietuvā]]. Izveidojusies 2006.gada februārī, mainot nosaukumu divu partiju koalīcijai. 2005.gada Seima vēlēšanās tie startēja ar nosaukumu Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas savienība (''Valstiečių ir Naujosios demokratijos partijų sąjungos''), un sastāvēja no divām partijām - Lietuvas zemnieku partijas (''Lietuvos valstiečių partija'') un Jaunās demokrātijas partijas (''Naujosios demokratijos partija''). Partijas līdere ir pirmais neatkarīgās Lietuvas premjers [[Kazimiera Prunskiene]] (''Kazimiera Prunskienė''). Šobrīt (2006.g) partija ietilpst valdošajā koalīcijā un Prunskiene ir Lietuvas lauksaimniecības ministre. [[Category:Lietuvas politiskās partijas]] [[en:Peasants and New Democratic Party Union]] [[fr:Valstiecių ir Naujosios demokratijos sąjunga]] 11557 36107 2006-03-22T22:19:16Z Feens 37 LVL logo no mājaslapas - [http://www.vnds.lt/] {{logo}} LVL logo no mājaslapas - [http://www.vnds.lt/] {{logo}} 11558 44295 2006-05-11T17:15:25Z Knakts 848 Kategorija; +interwiki Viens no svarīgākajiem [[Matemātiskā analīze|matemātiskās analīzes]] jēdzieniem. To ieviesa [[Bernards Rīmans]] [[1854]]. gadā. Un to var uzskatīt par pirmo integrāļa definēšanu. [[Category:Matemātika]] [[cs:Integrál]] [[da:Integralregning]] [[de:Integralrechnung]] [[en:Integral]] [[eo:Integralo]] [[fr:Intégrale]] [[he:אינטגרל]] [[hu:Integrálszámítás]] [[id:Integral]] [[is:Heildun]] [[it:Integrale]] [[ja:積分]] [[lt:Integralas]] [[nl:Integraalrekening]] [[no:Integral (matematikk)]] [[pl:Całka]] [[pt:Integral]] [[ro:Integrală]] [[sr:Интеграл]] [[sv:Integral]] [[th:ปริพันธ์]] [[tr:İntegral]] [[vi:Tích phân]] [[zh:积分]] 11559 39877 2006-04-11T18:14:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Partidul Social Democrat Lituanian]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Lietuvos socialdemokratų partija| logo=[[Image:LSDP.png|70px]]| valsts=[[Lietuva]]| dib=1896.g/1989.g| ideo=sociāldemokrātiska partija| eiroparl=2 ([[PES]])| parlaments=Seims - 20 no 141| statuss=pozīcija| web=http://www.lsdp.lt| Skat. arī=[[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Lietuvas sociāldemokrātu partija''' (''Lietuvos socialdemokratų partija, LSDP'') - sociāldemokrātiska politiska partija [[Lietuva|Lietuvā]]. Pašlaik (2006.g) valdošā partija valstī. Kaut arī pirmā sociāldemokrātiskā partija Lietuvā izveidojās 1896.gadā, un partija uzskata sevi par tās mantinieci, mūsdienu partija izveidojās 1989.gadā, apvienojoties [[Lietuvas komunistiskā partija|Lietuvas komunistiskās partijas]] mantiniecei - Lietuvas demokrātiskajai darba partijai (''Lietuvos Demokratine Darbo Partija'') un Lietuvas sociāldemokrātiskajai partijai. Partijas līderis ir [[Aļģirds Brazausks]] (''Algirdas Brazauskas'') - bijušais Lietuvas KP sekretārs (1977-1987), pirmais sekretārs (1988-1989), bijušais Lietuvas prezidents (1993–1998) un pašreizējais Lietuvas premjers (no 2001.gada). 2004.gada Seima vēlēšanās startēja koalīcijā ar [[Jaunā savienība (sociālliberāļi)|Jauno savienību (sociālliberāļiem)]], koalīcijas nosaukums bija "Par darba Lietuvu" (''Už darbą Lietuvai''). [[Category:Lietuvas politiskās partijas]] [[en:Social Democratic Party of Lithuania]] [[et:Leedu Sotsiaaldemokraatlik Partei]] [[fr:Parti social-démocrate lituanien]] [[lt:Lietuvos socialdemokratų partija]] [[ro:Partidul Social Democrat Lituanian]] 11560 36112 2006-03-22T22:48:03Z Feens 37 LSDP logo no mājaslapas - [http://www.lsdp.lt/] LSDP logo no mājaslapas - [http://www.lsdp.lt/] 11561 36116 2006-03-22T23:19:41Z Digital1 583 '''Aglomerācija''' ==Vēl== *[[Rīgas aglomerācija]] *[[Eiropas aglomerācijas]] *[[Pasaules aglomerācijas]] 11562 50836 2006-06-17T17:19:09Z Aleksandrs Kuzmins 859 {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=100% |- | '''Nosaukums''' | '''Raksturojums''' | '''2003.gada ''Riigikogu'' vēlēšanas (%)''' | '''''Riigikogu'' deputāti (no 101)''' | '''Eiroparlamenta deputāti (no 6)''' |- | '''[[Igaunijas Centra partija]]''' <br>''Eesti Keskerakond, K'' | sociāli liberāla partija | 25,4% | 28 (pašlaik 20) | 1 ([[ALDE]]) |- | [[Savienība republikai - Res Publika]] <br>''Ühendus Vabariigi Eest - Res Publica, ÜVE-RP'' | konservatīva partija | 24,6% | 28 | - |- | '''[[Igaunijas Reformu partija]]''' <br>''Eesti Reformierakond, ER'' | liberāla partija | 17,7% | 19 | 1 ([[ALDE]]) |- | '''[[Igaunijas Tautas savienība]]''' <br>''Eestimaa Rahvaliit, RL'' | konservatīva, agrāra partija | 13,0% | 13 | - |- | [[Tēvzemes savienība (Igaunija)|Tēvzemes savienība]]<br>''Erakond Isamaaliit, IL'' | konservatīva partija | 7,3% | 7 | 1 ([[PPE/ED]]) |- | [[Sociāldemokrātiskā partija]]<br>''Sotsiaaldemokraatlik Erakond, SDE'' | sociāldemokrātiska partija | 7,0% | 6 (pašlaik 9) | 3 ([[PES]]) |- |} '''trekninātas''' - pozīcijas partijas [[Category:Igaunijas politiskās partijas|*]] [[Category:Politisko partiju uzskaitījumi]] [[en:List of political parties in Estonia]] 11563 36118 2006-03-22T23:22:42Z Feens 37 [[Category:Politiskās partijas]] 11564 36390 2006-03-24T22:36:26Z Digital1 583 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=315px> <table width="315" cellpadding="0" cellspacing="0" bgcolor="#F7F7F7"> <tr> <td height="30" colspan="4" bgcolor="#D9E3EA" class="style2"><div align="center" class="style4"> <div align="center">Eiropas liel&#257;k&#257;s aglomer&#257;cijas </div> </div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"></div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center" class="style9"> <div align="center">Aglomerācija</div> </div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center" class="style9"> <div align="center">Iedz.</div> </div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center" class="style9"> <div align="center">Gads</div> </div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10">[[Maskava]]</span></div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10">12,110,000</span></div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10">2000</span></div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10">[[Londona]]</span></div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10">11,850,000</span></div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10">2001</span></div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">3.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10">[[Reina-Rūra]]</span></div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10">11,280,000</span></div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10">2001</span></div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10">4.</span></div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Parīze]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>9,470,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1999</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10">5.</span></div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Stambula]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>8,260,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1997</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>6.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Sanktpēterburga]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>5,180,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2000</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>7.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Madride]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>4,620,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2001</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>8.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Milāna]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>4,290,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1998</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>9.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Augšsilēzija]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>4,220,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1998</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>10.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Berlīne]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>4,050,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2002</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>11.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Barselona]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>3,750,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2000</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>12.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Neapole]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>3,630,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1997</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>13.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Atēnas]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>3,430,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2001</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>14.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Kijeva]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>3,370,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1998</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>15.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Roma]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>2,640,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1999</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>16.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Mančestra]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>2,620,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1998</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>17.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Frankfurte]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>2,590,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1999</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>18.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Budapešta]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>2,420,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1997</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>19.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Bukareste]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>2,360,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1993</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>20</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Birmingema]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>2,350,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1998</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>.21.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Varšava]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>2,310,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1998</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>22.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Lisabona]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>2,260,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2001</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>23.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Hamburga]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>2,260,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1999</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>24.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Līdsa]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>2,050,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2001</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>25.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Minhene]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,940,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2000</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>26.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Harkova]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,910,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1998</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>27.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Ņižņijnovgoroda]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,900,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2000</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>28.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Vīne]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,860,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1998</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>29.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Doņecka]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,860,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1998</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>30.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Minska]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,810,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1999</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>31.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Kopenhāgena]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,760,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1992</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>32.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Stokholma]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,660,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2000</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>33.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Manheima]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,650,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2001</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>34.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Dņepropetrovska]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,620,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1998</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>35.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Glāzgova]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,500,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2001</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>36.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Liverpūle]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,500,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1998</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>37.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Samara]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,480,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2000</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>38.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Turīna]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,480,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">1998</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>39.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Volgograda]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,390,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2000</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>40.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Roterdama]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,390,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2000</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>41.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Štutgarte]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,360,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2002</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>42.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Valensija]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,270,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2001</div></td> </tr> <tr> <td width="15" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>43.</div></td> <td width="160" bgcolor="#D9E3EA"><div align="left"><span class="style10"></span>[[Rīga]]</div></td> <td width="90" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center"><span class="style10"></span>1,150,000</div></td> <td width="50" bgcolor="#D9E3EA"><div align="center">2005</div></td> </tr> </table> Eiropā ir vairāk kā 50 aglomerācijas, kurās dzīvo virs 1,000,000 iedzīvotāju. 11565 46198 2006-05-21T00:14:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[br:24 Meurzh]] {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''24. marts''' ir gada 83. diena pēc [[Gregora kalnedārs|Gregora kalendāra]] (84. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 282 dienas. == Notikumi == * [[1603]] - Skotijas karalis Džeims VI kļūst arī par Anglijas karali [[ Džeims I|Dzeimsu I]]. * [[1923]] - [[Grieķija]] kļūst par republiku . * [[1924]] - dibināts [[Triju Zvaigžņu ordenis]]. * [[1944]] - No karagūstekņu nometnes [[Stalag Luft III]] izbēg 76 ieslodzītie. Vēlāk šis notikums tiek dramatizēts filmā "Lielā bēgšana" (''The Great Escap''). == Dzimuši == * [[1861]] - [[Henrijs Visendorfs]] latviešu tirgotājs, grāmatizdevējs un žurnālists (miris [[1916]]). * [[1910]] - [[Ričards Konts]] (''Richard Conte''), amerikāņu aktieris (miris [[1975]]) * [[1911]] - [[Džozefs Barbera]] (''Joseph Barbera''), amerikāņu karikatūrists * [[1916]] - [[Donalds Hamiltons]] (''Donald Hamilton''), zviedr-amerikāņu rakstnieks == Miruši == * [[1603]] - Anglijas karaliene [[Elizabete I]] (dzimusi [[1533]]) * [[1905]] - [[Žils Verns]], franču rakstnieks (dzimis [[1828]]) * [[1990]] - [[Ans Vangs]] (''An Wang''), ķīniešu izcelsmes datoru pionieris (dzimis [[1920]]) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * Senlatviešiem - [[Kazimiras Diena]] * [[Pasaules tuberkolozes diena]] [[Category:Laiks]] [[Category:Dienas]] [[af:24 Maart]] [[an:24 de marzo]] [[ar:24 مارس]] [[ast:24 de marzu]] [[be:24 сакавіка]] [[bg:24 март]] [[br:24 Meurzh]] [[bs:24. mart]] [[ca:24 de març]] [[ceb:Marso 24]] [[co:24 di marzu]] [[cs:24. březen]] [[csb:24 strumiannika]] [[cv:Пуш, 24]] [[cy:24 Mawrth]] [[da:24. marts]] [[de:24. März]] [[el:24 Μαρτίου]] [[en:March 24]] [[eo:24-a de marto]] [[es:24 de marzo]] [[et:24. märts]] [[eu:Martxoaren 24]] [[fi:24. maaliskuuta]] [[fo:24. mars]] [[fr:24 mars]] [[fur:24 di Març]] [[fy:24 maart]] [[ga:24 Márta]] [[gl:24 de marzo]] [[he:24 במרץ]] [[hr:24. ožujka]] [[hu:Március 24]] [[ia:24 de martio]] [[id:24 Maret]] [[io:24 di marto]] [[is:24. mars]] [[it:24 marzo]] [[ja:3月24日]] [[jv:24 Maret]] [[ka:24 მარტი]] [[ko:3월 24일]] [[ku:24'ê adarê]] [[la:24 Martii]] [[lb:24. Mäerz]] [[li:24 miert]] [[lt:Kovo 24]] [[mk:24 март]] [[ms:24 Mac]] [[nap:24 'e màrzo]] [[nl:24 maart]] [[nn:24. mars]] [[no:24. mars]] [[oc:24 de març]] [[pam:Marsu 24]] [[pl:24 marca]] [[pt:24 de Março]] [[ro:24 martie]] [[ru:24 марта]] [[scn:24 di marzu]] [[sco:24 Mairch]] [[se:Njukčamánu 24.]] [[simple:March 24]] [[sk:24. marec]] [[sl:24. marec]] [[sq:24 Mars]] [[sr:24. март]] [[sv:24 mars]] [[te:మార్చి 24]] [[th:24 มีนาคม]] [[tl:Marso 24]] [[tr:24 Mart]] [[tt:24. Mart]] [[uk:24 березня]] [[ur:24 مارچ]] [[vi:24 tháng 3]] [[wa:24 di måss]] [[war:Marso 24]] [[zh:3月24日]] 11566 36127 2006-03-23T09:09:38Z Lielais Rolands 592 11567 36130 2006-03-23T09:33:00Z 213.175.91.220 pāradresācija #REDIRECT [[ultravioletais starojums]] 11569 36145 2006-03-23T10:51:16Z Feens 37 [[Image:Gharial.2005-02-26.JPG|Gangas gavials|thumb|200px]] '''Gangas gavials''' (''Gavialis gangeticus'') ir vienīgais saglabājies gavialu ģints pārstāvis. Tas ir [[krokodils|krokodilveidīgs]] rāpulis ar gariem, šauriem žokļiem. Apdzīvo [[Indija|Indijas]], [[Pakistāna|Pakistānas]], [[Bangladeša|Bangladešas]] un [[Mjanma|Mjanmas]] rajonus. Gangas gavialam ir 102 zobu: 54 zobu augšžoklī, 48 apakšžoklī. Gavialu purns izskatās trausls, tomēr tas ir bruņots ar asiem zobiem. Gavials saķer zivi ar sānisku galvas vēzienu, tad paver muti tā, lai varētu zivi norīt ar galvu pa priekšu. Gavialu pamatbarība ir zivis, bet tie mēdz ēst bezmugurkaulniekus, abiniekus, zīdītāju mazuļus un ūdensputnus. {{stub}} [[Category:Rāpuļi]] [[de:Gaviale]] [[eo:Gavialo]] [[en:Gharial]] [[fr:Gavialidae]] [[it:Gavialis gangeticus]] [[he:גאביאל]] [[nl:Gavialen]] [[no:Gangesgavial]] [[pl:Gawiale]] [[pt:Gavial]] [[ru:Гавиал]] [[sv:Gavialer]] [[yi:גאַװיאַל]] 11571 43893 2006-05-08T22:48:40Z Feens 37 /* Apbalvotās personas */ [[Image:Triju_Zvaiznu_ordenis.JPG|thumb|Triju Zvaigžņu ordenis]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] – [[Latvijas Republika]]s apbalvojums Triju Zvaigžņu ordeni piešķir pilsoņiem un ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā. Nopelni var būt pašvaldību, saimnieciskā, sabiedriskā un kultūras darbā jebkurā jomā. == Vēsture un izgatavošana == *Triju Zvaigžņu ordenis ir dibināts [[1924]]. gada [[24. marts|24. martā]], par piemiņu Latvijas Republikas tapšanai. Ordeņa devīze ir: Per aspera ad astra Kas tulkojumā no [[latīņu valoda]]s nozīmē: "Caur ciešanām uz zvaigznēm". Līdz [[1940]].gada [[17. jūnijs|17.jūnijam]], kad padomju okupācija likvidēja Triju Zvaigžņu ordeni, ar to bija apbalvotas 8822 personas, bet ar ordeņa Goda zīmēm - 7973 personas. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ar [[1994]].gada [[25. oktobris|25.oktobra]] likumu "Par Triju Zvaigžņu ordeni" ordenis tiek atjaunots. Likums nosaka ordenim to pašu devīzi, tās pašas ordeņa šķiras un goda zīmju pakāpes. Atjaunotais ordenis pirmo reizi piešķirts 1994.gadā. Triju Zvaigžņu ordeņa metu autors ir latviešu mākslinieks [[Gustavs Šķilters]]. Triju Zvaigžņu ordeņus izgatavo juveliera un metālmākslinieka Jāņa Mikāna zeltkaļu darbnīcā "Kalvis". Ordeņu lentītes jeb muarē tiek pasūtītas no Dānijas no firmas, kas lenti gatavoja 20. gs. 20.g., jaunās lentes tiek izgatavotasp pēc tā paša laika analoga. No agrākajiem tagadējie ordeņi atšķiras vienīgi ar to, ka tagad uz tiem ir atjaunošanas datums un tekstā nomainīts šrifts. Citas izmaiņas nav notikušas. Ordeņus un goda zīmes pasūta Prezidentes kanceleja, bet visus izdevumus sedz valsts. == Šķiras un Goda zīmes == Triju Zvaigžņu ordenim nosacītas piecas šķiras: *I - lielkrusta komandieris *II - lielvirsnieks, *III - komandieris, *IV - virsnieks, *V - kavalieris. Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmes: *I pakāpes - zelta, *II pakāpes - sudraba, *III pakāpes - bronzas. == Ordeņa šķiru apraksts == === Ordenis === Triju Zvaigžņu ordenis ir baltas emaljas krusts zeltītā aplokojumā. Krusta aversa centrā atrodas zilas emaljas medaljons stilizētā zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū trīs zvaigznes. Krusta reversa centrā ir zeltīts medaljons ar devīzi "Per aspera ad astra" aplokojumā un ierakstu medaljonā "Latvijas Republika - 1918.g. 18.novembris". === Pirmās šķiras ordenis === Pirmās šķiras ordenis - lielā zvaigzne - ir piecstūru zvaigzne sudrabā. Attālums no zvaigznes viduspunkta līdz stūrim - 44 mm. Zvaigznes viduspunktā zilas emaljas medaljons zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū trīs zvaigznes. Aplokojumā uzraksts "Par Tēviju". Kā īpašu balvu lielkrusta komandierim var piešķirt ordeņa ķēdi. === Otrās šķiras ordenis === Otrās šķiras ordenis - mazā zvaigzne - ir tāda paša veida kā lielā zvaigzne, tikai attālums no zvaigznes viduspunkta līdz stūrim - 41 mm. === Oredeņa krusts === Ordeņa krusta diametrs ir 40 mm kavalieriem un virsniekiem, 49 mm - komandieriem. === Ordeņa ķēde un lenta === [[Image:TZo_kede.jpg|thumb|Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi]] Ordeņa ķēde sastāv no 10 zeltītiem posmiem. Ordeņa lente ir gaišzilā krāsā ar zeltītām svītrām, abpusīgi ielokota. === Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme === Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļš vairogs 30 mm diametrā, kura aversā reljefi izcelts Triju Zvaigžņu ordeņa krusta attēls, bet reversā ir uzraksts "Par Tēviju" un zem tā liesmaina sirds. Vairogs aplokots ar ozola vainagu. 1. pakāpes zīme - zelta, 2. pakāpes - sudraba un 3. pakāpes - bronzas. ==Triju Zvaigžņu ordeņa nēsāšana== Ordeni nēsā tikai svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga apģērba un ja to prasa pasākuma protokols. Pēc apbalvošanas ar augstākas šķiras ordeni zemākas šķiras ordeni vairs nenēsā. *Kavalieri nēsā ordeņa krustu 32 mm platā lentē, bez rozetes, krūšu kreisajā pusē. *Virsnieki nēsā ordeņa krustu 32 mm platā lentē, ar rozeti, krūšu kreisajā pusē. *Komandieri nēsā ordeņa krustu 52 mm platā lentē ap kaklu. *Lielvirsnieki nēsā ordeņa krustu tāpat kā komandieri un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē. *Lielkrusta komandieri nēsā pār labo plecu 110 mm platu lenti, kuras galu savienojumā piestiprināts 54 mm ordeņa krusts, vai ap kaklu ķēdi ar šo krustu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē. *Ordeņa goda zīmi nēsā virs trijstūra veidā salocītas ordeņa lentes krūšu kreisajā pusē. Ikdienā atsevišķos gadījumos nēsā ordeņa miniatūrzīmes vai mazās nozīmes (svinīga pieņemšana, oficiāla tikšanās). == Apbalvotās personas == [[Image:Ar_ordeni.JPG|thumb|Latvijas Republikas prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] ar Triju Zvaigžņu ordeni]] Personas, kas balsoja par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” apbalvotas ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni [[2000]].gada [[3. maijs|3.maijā]] I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ir saņēmis arī ASV prezidents Džordžs Bušs, vizītes laikā Lavijā 2005. gada [[6. maijs|6. maijā]]. Daļa cilvēku, kas saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeni ir apvienojušies Triju Zvaigžņu ordeņa brālībā [http://www.gramata21.lv/3zvg4.htm] == Ārējās saites == *Likums "Par Triju Zvaigžņu ordeni" [http://www.likumi.lv/doc.php?id=57654] *Ordeņu un Goda zīmju likums [http://www.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LP0134_0] *Prezidenta kancelejas mājas lapa [http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1254] *Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvotie [[http://www.gramata21.lv/3zvg2.htm]] 11572 36135 2006-03-23T10:07:25Z Lielais Rolands 592 11573 36137 2006-03-23T10:12:03Z Evija T 132 Rakstam par Kadzuo Išiguro Rakstam par Kadzuo Išiguro 11574 36138 2006-03-23T10:14:19Z Lielais Rolands 592 11575 36141 2006-03-23T10:15:44Z Evija T 132 Rakstam par Kadzuo Išiguro 11577 52811 2006-07-01T10:36:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Kazuo Ishiguro]] '''Kadzuo Išiguro''' (angliski &mdash; ''Kazuo Ishiguro'', japāņu val. &mdash; ''?'') ir [[japāņi|japāņu]] izcelsmes [[briti|britu]] rakstnieks. [[Image:Kazuo Ishiguro by Kubik.JPG|right|thumb|Rakstnieks Kadzuo Išiguro]] Viņš dzimis [[Nagasaki]], [[Japāna|Japānā]], 1954. gada 8. novembrī, bet sešu gadu vecumā (1960.g.) ar ģimeni pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]]. Išiguro ieguvis bakalaura grādu Kentas universitātē ''(University of Kent)'' 1978. gadā un maģistra grādu Īstanglijas universitātē ''(University of East Anglia)'' 1980. gadā. Pašreiz Išiguro dzīvo [[Londona|Londonā]] ar savu sievu un meitu.<br> Katrs viņa romāns ir vai nu ticis apbalvots ar, vai arī nominēts kādai prestižai balvai. Par nozīmīgu ieguldījumu literatūrā [[franči]] rakstniekam piesķīra ''Chevalier de l'Ordre des Arts et des Lettres'' ordeni, bet [[itāļi]] &mdash; ''Premio Mantova''. ===Kadzuo Išiguro darbi=== ====Romāni==== [[Image:Rotd.jpg|thumb|right|&ldquo;Dienas atlikusī daļa&rdquo; &mdash; pagaidām vienīgais ekranizētais Išiguro romāns]] # ''&ldquo;A Pale View of Hills&rdquo;'' (1982) #* Karaliskās Literatūras biedrības Vinifredas Holtbijas piemiņas godalgas laureāts #: latviski nav tulkots # ''&ldquo;An Artist of the Floating World&rdquo;'' (1986) #* Vitbreda labākās gada grāmatas balvas un ''Premio Scanno'' laureāts, nominēts Bukera prēmijai #: latviski nav tulkots # ''&ldquo;The Remains of the Day&rdquo;'' (1989) #* Bukera prēmijas laureāts #: latviski &mdash; '''&ldquo;Dienas atlikusī daļa&rdquo;''' (2004), tulkojusi Ingūna Beķere # ''&ldquo;The Unconsoled&rdquo;'' (1995) #* Čeltenhamas balvas laureāts #: latviski nav tulkots # ''&ldquo;When We Were Orphans&rdquo;'' (2000) #* nominēts Bukera prēmijai #: latviski &mdash; '''&ldquo;Kad mēs bijām bāreņi&rdquo;''' (2004), tulkojusi Maija Andersone # ''&ldquo;Never Let Me Go&rdquo;'' (2005) #* nominēts Bukera prēmijai #: latviski nav tulkots ====Stāsti==== # Īsstāsts stāstu krājumā ''&ldquo;Introductions 7: Stories by New Writers&rdquo;'' (1981). Tiek uzskatīts par Išiguro debijas darbu literatūrā. ====TV filmu scenāriji==== # ''&ldquo;A Profile of Arthur J. Mason&rdquo;'' (translēts TV 1984. gadā), [http://us.imdb.com/title/tt0242797/ informācija par filmu portālā IMDB] # ''&ldquo;The Gourmet&rdquo;'' (uz TV ekrāniem 1986. gadā), [http://us.imdb.com/title/tt0242490/ IMDB] ====Kinofilmu scenāriji==== # ''&ldquo;The White Countess&rdquo;'' (2005), [http://us.imdb.com/title/tt0384686/ IMDB] # ''&ldquo;The Saddest Music in the World&rdquo;'' (2003), [http://us.imdb.com/title/tt0366996/ IMDB] === Ārējās saites === [http://www.contemporarywriters.com/authors/?p=auth52 http://www.contemporarywriters.com/authors/?p=auth52] &mdash; sadaļa par Išiguro [[Britu Padome]]s saitā &ldquo;Mūsdienu rakstnieki&rdquo; [[Category:Japāņu rakstnieki|Isziguro, Kadzuo]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Isziguro, Kadzuo]] {{stub}} [[bg:Казуо Ишигуро]] [[cs:Kazuo Ishiguro]] [[de:Kazuo Ishiguro]] [[en:Kazuo Ishiguro]] [[es:Kazuo Ishiguro]] [[fi:Kazuo Ishiguro]] [[fr:Kazuo Ishiguro]] [[he:קאזואו אישיגורו]] [[it:Kazuo Ishiguro]] [[ja:カズオ・イシグロ]] [[ka:იშიგურო კაძუო]] [[pl:Kazuo Ishiguro]] 11578 36151 2006-03-23T11:05:22Z Evija T 132 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 11579 36154 2006-03-23T11:10:43Z Lielais Rolands 592 11580 53224 2006-07-02T13:53:04Z 217.198.224.13 {{Eiropa partija infobox| vārds=Eesti Keskerakond| logo=[[Image:Keskerakond.png|100px]]| valsts=[[Igaunija]]| dib=1991.g| ideo=sociāli liberāla partija| eiroparl=1 ([[ALDE]])| parlaments=''Riigikogu'' - 20 no 101| statuss=pozīcija| web=http://www.keskerakond.ee| Skat. arī=[[Igaunijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Igaunijas Centra partija''' (''Eesti Keskerakond, K'') - sociāli liberāla politiska partija [[Igaunija|Igaunijā]]. Izveidojusies 1991.gada no [[Igaunijas Tautas fronte|Igaunijas Tautas frontes]], kad no tās bija atšķēlušās vairākas citas partijas. Partijas līderis ir [[Edgars Savisārs]] (''Edgar Savisaar'') - kādreizējais Tautas frontes vadītājs un bijušais Igaunijas premjers (1991 - 1992), kā arī bijušais [[Tallina|Tallinas]] mērs (2001-2004). Pašlaik (2006.g) Savisārs veic Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministra pienākumus. Partija deklarē, ka tā pārstāv Igaunijas vidusšķiras intereses, tomēr liela daļa partijas panākumu vēlēsanās balstās uz tās līdera Savisāra harizmas. Partija ir mēreni eiroskeptiska (2003.gadā partijas vairākums bija pret Igaunijas iestāšanos [[ES]]). Partijai tiek pārmests populisms, bet Savisāram - autoritāras iezīmes, tomēr tā pašlaik (2006.g) ir valdošajā koalīcijā. Pašvaldību vēlēšanās Centra partiju atbalstīja arī daļa Igaunijas [[krievi|krievu]] elektorāta (Igaunijas [[nepilsoņi (Igaunija)|nepilsoņi]] drīkst piedalīties pašvaldību vēlēšanās). [[Category:Igaunijas politiskās partijas]] [[en:Estonian Centre Party]] [[et:Eesti Keskerakond]] [[fr:Parti du Centre (Estonie)]] [[ro:Partidul de Centru (Estonia)]] [[ru:Центристская партия (Эстония)]] 11582 36158 2006-03-23T11:30:41Z Feens 37 Centra partijas logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Keskerakond.png] Centra partijas logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Keskerakond.png] 11584 45540 2006-05-16T10:37:28Z Latvia United 746 ''RGB'' (no [[angļu valoda|angļu]] '''red-green-blue''') - sarkans-zaļš-zils. [[Image:RGB.png|right|thumb|300px]] [[Krāsu modelis]] attēlu ģenerēšanai ekrānā. Šis krāsu modelis attēlo krāsas kā mainīgas intensitātes sarkanu, zaļu un zilu punktu sajaukumu. Kad intensitāte tiek paaugstināta (visas 3 krasas tiek 100% izmantotas), parādās baltā krāsa, kad intensitāte tiek samazināta, tiek atvēsinātas pelēkās nokrāsās. [[Category:Krāsas]] [[Category:Datortehnika]] [[Category:Datorzinātne]] [[Category:Televīzija]] [[cs:RGB]] [[da:RGB-farver]] [[de:RGB-Farbraum]] [[es:Modelo de color RGB]] [[fr:Rouge vert bleu]] [[nl:RGB-kleursysteem]] [[pl:RGB]] [[pt:RGB]] [[ru:RGB]] [[sl:RGB]] [[sv:RGB]] [[th:ระบบสี RGB]] [[tr:RGB renk modeli]] [[vi:Mô hình màu RGB]] [[zh:三原色光模式]] [[he:RGB]] 11585 46300 2006-05-21T02:16:20Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:CMYK color model]] [[Image:CMYK color swatches.png|right|frame|ciāna(C), fuksīna(M), dzeltena(Y) un melna(K))]] '''CMYK''' (no [[angļu valoda|angļu]] ''Cyan-Magenta-Yellow-Key[black]'') - [[Krāsu modelis]], kurā visas krāsas ir aprakstītas kā četru krāsu - ciāna, fuksīna (madžentas), dzeltenas un melnas sajaukums. CMYK krāsu modeli izmanto krāsainu dokumentu drukāšanai ofseta iespiedtehnikā. [[Category:Krāsas]] [[Category:Datorzinātne]] [[Category:Iespiedtehnika]] [[cs:CMYK]] [[da:CMYK]] [[de:CMYK-Farbmodell]] [[el:CMYK]] [[en:CMYK color model]] [[eo:CMFN (kolormodelo)]] [[es:Modelo de color CMYK]] [[et:CMYK]] [[fi:CMYK]] [[fr:Quadrichromie]] [[gl:CMYK]] [[it:CMYK]] [[lt:CMYK]] [[nl:CMYK]] [[no:CMYK]] [[pl:CMYK]] [[pt:CMYK]] [[ru:CMYK]] [[sv:CMYK]] [[th:ระบบสี CMYK]] [[tr:CMYK]] [[vi:CMYK]] [[zh:印刷四分色模式]] 11586 36169 2006-03-23T13:15:37Z Evija T 132 redirekts #REDIRECT [[Kadzuo Išiguro]] 11587 50055 2006-06-11T07:41:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Народный Союз (Эстония)]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Eestimaa Rahvaliit| logo=[[Image:Rahvaliit.png|100px]]| valsts=[[Igaunija]]| dib=1994.g| ideo=agrāra konsevatīva partija| eiroparl=-| parlaments=''Riigikogu'' - 16 no 101| statuss=pozīcija| web=http://www.erl.ee| Skat. arī=[[Igaunijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Igaunijas Tautas savienība''' (''Eestimaa Rahvaliit, RL '') - agrāri konservatīva politiska partija [[Igaunija|Igaunijā]]. No 2003.gada valdības koalīcijas partija. Dibināta 1994.gadā kā Igaunijas Laucinieku partija (''Eesti Maarahva Erakond, EME''). Mūsdienu nosaukumu ieguva 1999.gadā. Partijai 2000.gadā pievienojās Igaunijas Lauku savienība (''Eesti Maaliit, EML'') un Igaunijas Pensionāru un ģimeņu partija (''Eesti Pensionäride ja Perede Erakond, EPPE''). Partijas līdris līdz 2000.gadam bija bijušais [[Igaunijas PSR]] Augstākās padomes priekšsēdētājs un pašreizējais (no 2001.gada) Igaunijas prezidents [[Arnolds Rītels]] (''Arnold Rüütel''). Pašlaik (2006.g) partijas līderis ir Igaunijas valdības vides ministrs [[Villu Reiljans]] (''Villu Reiljan''). Partija programma ir konservatīva, un partijas socialā bāze ir Igaunijas lauku iedzīvotaji. Partija ir mēreni eiroskeptiska. [[Category:Igaunijas politiskās partijas]] [[en:People's Union of Estonia]] [[et:Eestimaa Rahvaliit]] [[fr:Union du Peuple (Estonie)]] [[ro:Uniunea Poporului Eston]] [[ru:Народный Союз (Эстония)]] 11588 36173 2006-03-23T13:32:24Z Feens 37 Rahvaliit logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Rahvaliit.png] Rahvaliit logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Rahvaliit.png] 11590 36202 2006-03-23T19:49:31Z Digital1 583 11592 36224 2006-03-23T22:38:21Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Mjelnirs''' [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir dieva [[Tors|Tora]] kaujas veseris vai āmurs. Mests tas vienmēr trāpa mērķī un pēcāk atgriežas pie metēja. Mjelnirs ir nozīmīgākais Tora atribūts. Milži bieži to cenšas nolaupīt vai panākt, ka Tors viņu zemēs ierodas bez tā. [[Image:Thor with Mjolnir and belt.jpg|thumb|250px|left|Tors ar Mjelniru (XVIII gs. islandiešu manuskipts)]] Mjelnirs darināts vai nu no akmens (senākajā tradīcijā) vai dzelzs ([[Jaunākā Eda|Jaunākajā Edā]], kur aprakstīts, ka to darinājuši [[cvergi]]). ==Mīti== ===Mjelnira radīšana=== Par Mjelnira radīšanu ir dažādi mīti, taču vispazīstamākā versija saistīta ar [[Loki]], kurš dodas pie rūķiem, kuri dieviem radījuši brīnišķīgus priekšmetus: [[Odins|Odina]] šķēpu [[Gungnirs|Gungniru]], [[Freija]]s salokāmo kuģi [[Skidbladnirs|Skidbladniru]], [[Siva]]s matus. Loki ar Eitri un viņa brāli Broku sader, ka viņiem nespēj uztaisīt tikpat nenovērtējamus priekšmetus kā [[Ivaldi]] dēli (ķīlā viņš liek savu galvu). Eitri ēzē ieliek cūkas ādu un liek brālim pūst, līdz viņš atnāks un to izņems ārā. Brokam rokā iekož muša, taču viņš turpina pūst. Atgriežas Eitri un no ēzes izņem [[Freirs|Freira]] zelta mežakuili [[Gullinbursti]]. Pēc tam Eitri ēzē ieliek zeltu un atkal liek brālim pūst. Šoreiz muša viņam iekož kaklā, turklāt vēl divreiz stiprāk, taču viņš turpina pūst. Atnācis Etiri no ēzes izņem [[Draupnirs|Draupniru]], Odina gredzenu. Tad Eitri ēzē ieliek dzelzi un atkal liek Brokam pūst. Šoreiz muša viņam iekož acu plakstiņā, un viņš īsu brīdi pārtrauc pūst, lai to nosistu. Eitri no ēzes izņem Mjelniru, kura rokturis ir mazliet īsāks nekā parasti (dažkārt Mjelnirs attēlots arī ar saliektu rokturi). Eitri un Broks derībās uzvar, taču Loki galvu nevar nocirst, jo derībās nav teikts, ka viņi drīkst ievainot kaklu. ===Mjelnira nolaupīšana=== Daudzi mīti saistīti ar Mjelnira nolaupīšanu. Vienā no tiem milzis [[Trims]] Toram Mjelniru nolaupa un pretī pieprasa dievieti Freiju. Loki ierosina pārģērbt Toru par Freiju, lai viņš tādā izskatā dotos pie Trima. Mielastā par godu kāzām Trims dodas pie līgavas un ieliek viņai Mjelniru klēpī; šajā brīdī Tors norauj masku un milzi nogalina. [[Category:Priekšmeti skandināvu mitoloģijā]] [[da:Mjølner]] [[de:Mjölnir]] [[en:Mjolnir]] [[fi:Mjölner]] [[fr:Mjölnir]] [[hr:Mjollnir]] [[it:Mjölnir]] [[ja:&#12511;&#12519;&#12523;&#12491;&#12523;]] [[nl:Mjölnir]] [[no:Mjølner]] [[pl:Mjølner]] [[pt:Mjölnir]] [[sv:Mjölner]] 11593 44482 2006-05-13T06:16:25Z Juzeris 23 precizēju kat. Pašreizējais ierosinātais sadalījums: {{Template:Kategorija}} Kurš pēc kura vēl nav spriests. ==Atklāju diskusiju par kategorijām== Šeit ir vairākas problēmas: Mani jautājumi: *vai ir iespējams kaut kādā veidā atrast rakstus, kuri nav nevienā kategorijā. *kādā veidā var izķert kategoriju kokus, kuri ''apraujas gaisā'' vai ''cikliskojas''? Mans priekšlikums: Pirmajā lapā ieviest līdzīgu kategoriju dalījumu kā angļiem, t.i. ir tikai pamatkategorijas, piemēram, māksla - zinātne utt., kuras sadalās uzklikšķinot. Pašlaik ir nesabalansēti, jo citās kategorijās to apakšnodaļu ir ļoti daudz, bet citās maz. --[[User:Feens|Feens]] 20:13, 23 martā, 2006 (UTC) <br> '''Par kategorijām.''' Es savukārt gribētu stādīt priekšā priekšlikumu par ģeogrāfijas nodaļu. Lai nu man atvaino iedalījuma autors, bet loģiku es iedalījumā saskatu tikai daļēju. Putra tur ir, lūk kas. Bet nu mazāk tukšvārdības.<br> Piemēram: Brazīlija un Japāna ir acīmredzami ierindojamas vienā kategorijā, bet ģeogrāfijas sākumlapā ir divās dažādās. Tāpat reģioni ir vienā, bet tūrisms citā. Nu lūk, piedāvāju šādu zaru:<br> *Ģeogrāfija **Fiziskā ģeogrāfija ***Kontinenti ****Salas ****Reģioni ****Tuksneši ****Kalni ***Hidroloģija ****Okeāni ****Jūras ****Ezeri ****Upes ****Glacioloģija ****Pazemes ūdeņi ***Klimatoloģija ****Dabas stihijas ****Laikapstākļi ***Ģeoloģija(man liekas, ka visu lielo kategoriju ģeoloģija vajadzētu likt zem ģeogrāfijas) ****Dabas resursi *****Derīgie izrakteņi *****Augsnes *****Meži ***Ekoloģija **Politiskā ģeogrājia ***Pasaules valstis ****Valstis un atkarīgās teritorijas *****Austrālija un Okeānija *****Āfrika *****Āzija *****Eiropa *****Ziemeļamerika *****Latīņamerika ****Nacionālie karogi ****Valstu himnas ***Reģioni ***Ģeogrāfijas vēsture **Cilvēka ģeogrāfija ***Etnolingvistika ****Pasaules tautas ****Pasaules valodas ***Vēsturiskā ģeogrāfija ****Senās valstis ***Ekonomiskā ģeogrāfija ***Urbanizācija ****Pasaules pilsētas *****Austrālija un Okeānija *****Āfrika *****Āzija *****Eiropa *****Ziemeļamerika *****Latīņamerika ***Tūrisms ***Politika ****Cilvēki ****Organizācijas **Cits ***Starptautisko tālsarunu kodu saraksts <br> Kā domājat? Šādu te pārskatāmu, javascriptīgu kategoriju sarakstu sākumā ievietot varētu? --[[User:Ranvar|Ranvar]] 23:13, 23 martā, 2006 (UTC) Es te pa kategoriju dalījumu gribēju piebilst, ka visnotaļ atbalstu priekšlikumu atstāt pamatkategorijās, jo pie pašreizējā varianta nav viegli orientēties, vēl pie tam dažas kategorijas ir vienkarši ir tukšas. --[[User:Lielais Rolands|Lielais Rolands]] 21:14, 23 martā, 2006 (UTC) :(''Feenam'') Vai tu domā tieši tādas pašas kategorijas kā angļiem vai arī tās pamatkategorijas, kas ir mums, vai vēl kādas citas? (Jāatzīst, man gan nešķiet tik būtiski, ka visās pamatkategorijās nav vienāds apakškategoriju skaits, – tomēr diezgan pārskatāmi, turklāt tā ir arī citās vikipēdijās. Mums arī Sākumlapā galu galā nekā daudz nav; kategorijas, manuprāt, iederas tīri vizuāli.) :Diemžēl atbildēt uz jautājumiem gan nevaru. :) :(''Ranvar'') Kategoriju koku realizēt var tikai (cik nu man zināms), izmainot kategorijas visām lapām par ģeogrāfiju un visām ģeogrāfijas kategorijām (manuāli). --[[User:Tail|Tail]] 21:26, 23 martā, 2006 (UTC) :(''Tail'') Un? #Šīs kategorijas nav labas. #Jauni raksti turpina ienākties. #Jo ilgāka kavēšanās, jo: ##lielāka putra nākotnē, tāpēc, jo ###ātrāk realizē, jo labāk:) PS. Vnk. tas man šķiet adminu lauciņš, nez vai es tā drīkstu ņemt un tādas kardinālas izmaiņas veikt. Vai man maz ir tādas rights? --[[User:Ranvar|Ranvar]] 23:39, 23 martā, 2006 (UTC) Uztrāpīju "karstai" tēmai, ha-ha :). Kaut arī, cik sapratu, vēl nebūt nav nolemts vienkāršot to pirmo lapu. Es eju tālāk. Ranvar, - kā tu to ģeogrāfiju tik labi sadalīji? :) Bet, nenovirzoties no tēmas, ierosinu sekojošas pamatkategorijas (mācoties no angļi versijas) *'''''zinātne''''' (angļiem tālāk - Physical Sciences, Life Sciences, Social Sciences, Related) *'''''kultūra''''' *''ģeogrāfija'' (angļiem tālāk - nez kāpēc pa kontinentiem, Ranvaram labāk) *''vēsture'' *'''Latvija''' *''biogrāfijas''? (angļiem tālāk - pēc vārda , pēc nacionalitātes, pēc laika utt. - diez kas nav) *''sabiedrība''? *''tehnoloģijas''? '''treknināti''' - uzstāju, ka jābūt ''kursīvs'' - ir angļiem ? - šaubos Priekšlikumi? --[[User:Feens|Feens]] 22:34, 23 martā, 2006 (UTC) Tikai matemātiku pie dabaszinātnēm būtu jāliek. --[[User:Ranvar|Ranvar]] 22:49, 23 martā, 2006 (UTC) :Nu par matemātiku kā dabaszinātni, zinātnieki strīdas.:) Te iepriekš (neatceros kurš) protestēja. --[[User:Feens|Feens]] 22:54, 23 martā, 2006 (UTC) :Nu bet priekšlikums pieņemts, matemātika pie zinātnes--[[User:Feens|Feens]] 23:01, 23 martā, 2006 (UTC) Nākamais jautājums, pie pašreizējā iedalījuma, kur likt reliģiju un jurisprudenci?--[[User:Feens|Feens]] 23:07, 23 martā, 2006 (UTC) Domāju, ka varētu atkal varētu nokopēt no angļu vikipēdijas: *Sabiedrība *Kultūra *Jurisprudence *Kultūra --[[User:Lielais Rolands|Lielais Rolands]] 23:12, 23 martā, 2006 (UTC) ::Jocīgi, ka ģeogrāfija ir vienīgā zinātne, kas nav pie zinātnes (daudzas citas ir ne mazāk svarīgas). :::Ģeogrāfija, manuprāt, nav tikai zinātne. Piemēram, rakstam par [[Žori]] ir maz saistības ar kādu zinātni, bet ģeogrāfija tā ir. Šeit ģeogrāfija mazāk ir zinātne, vairāk planētas Zeme apraksts. Ģeogrāfija varētu būt, jo tā ir pieprasīta tēma (tāpat kā vēsture) + ģeogrāfijā ir daudz rakstu (un būs vēl vairāk). "Māksla" vietā varbūt vajadzētu "Kultūra" (manuprāt, "māksla" tomēr parasti asociējas ar tēlotāju mākslu). :::Man tāda asociācija nav, bet kultūra der labāk, jo plašāks jēdziens - varēs arī visas mitoloģijas ietilpināt. Vai reliģija arī nav kultūra? ::"Biogrāfijas" mums droši vien nevajag (nav iegājies tādu kategoriju veidot, vai ne?). :::Kā to ņem, tā atkal ir viegli atdalāma tēma. Bez tam paņemot kaut kādus tur humānistus, kuri darīja gandrīz visu (fizika, ķīmija, astronomija, vēl dzeja un filozofija :) ), nevar saprast pie kādas kategorijas tādus likt. Nu bet izskatās ka jāpiekrīt, ka neieviešam. ::Par ģeogrāfijas kategorijām: man šis tas tomēr liekas neizprotams, piemēram, "Tuksneši" kategorijā "Kontinenti" vai "Āfrika" kategorijā "Pasaules pilsētas"... :::Nav ideāli, bet labi. Labosim. ::P.S. Kategorijas mainīt drīkst ikviens lietotājs!--[[User:Tail|Tail]] 23:18, 23 martā, 2006 (UTC) ::Šajā sistēmā reliģija droši vien varētu būt zem "Sabiedrības". No angļiem, manuprāt, neko daudz tomēr kopēt nevajadzētu, jo jurisprudenci zem kultūras pagrūti iedomāties (kāpēc ne zem "sociālajām zinātnēm", ko savukārt zem "zinātnes"?). :::Zem sabiedrības jau jurisprudence varētu būt, jo ar to ir tāpat kā ar politiku. Politika nav zinātne, bet politoloģija ir. Tāpat ir tiesību zinātne, un valsts likumi, kas nav zinātne. ::Mjā, starp citu, vēl jau jāpagaida, ko sacīs pārējie administratori... --[[User:Tail|Tail]] 23:38, 23 martā, 2006 (UTC) :::Protams, un ne tikai administratori, bet jebkurš intersents. Neko nelabošu, kamēr nebūsim vienojušies. Vienkārši vienu brīdi sapratu, ka ar kategorijām nav lāga, ja jau pirmajā lapā pie kategorijas komunikācija - kukū, tukša lapa.--[[User:Feens|Feens]] 00:12, 24 martā, 2006 (UTC) ::::Kā Tev patīk [http://en.wikipedia.org/wiki/Template:Browsebar šī templeita] otrā rinda? Izskatās diezgan pārdomāti (mūsu gadījumā, protams, laikam no tās biogrāfiju rindas jāatsakās), un man turklāt šķiet, ka arī vizuāli izskatītos glīti. --[[User:Tail|Tail]] 00:51, 24 martā, 2006 (UTC) :::::Es jau par kaut ko tādu arī domāju, varētu izmest bio un arts un vēl dažas lietas :), pievienot Latvija.--[[User:Feens|Feens]] 01:06, 24 martā, 2006 (UTC) ::::(Starp citu, vai Tev arī kreisā izvēlne virs "meklēt" rādās angļu valodā? --[[User:Tail|Tail]] 00:53, 24 martā, 2006 (UTC)) :::::Jā, nezin kāpēc.--[[User:Feens|Feens]] 01:06, 24 martā, 2006 (UTC) :Sadaļa '''LATVIJA''' gan ir vajadzīga, template labs, jau pirmo reizi apmeklējot LV WIKI bija sajūta ka kaut kas ir šķērsām ar sadaļām. Malači ka ne tikai runāšana, bet arī rosība seko ātri. <br> :Vēl kas.... Paskatoties tīri vizuāli un ergonomiski uz template, man tāds pliks templeits liekas daudz saistošāks par 'izbildžināto' angļu versiju. Manuprāt enciklopēdijai saturā jābūt tieši tādai, bez izskaistinājumiem, utilitārai, pārredzamai un saprotamai, lai nav jālieto scrolls un visi pamattemati ir vienā skrīnā. Tāpat varētu arī ar subkategorijām, pārejot uz tām arī viss varētu būt pārskatāmi bez papildu darbībām. Bet nu pieļauju ka citi var nebūt tādi minimālisma cienītāji. Tomēr šādi izskatās nopietnāk:). --[[User:Ranvar|Ranvar]] 08:36, 24 martā, 2006 (UTC) ::Grūti ar tām kategorijām, tas tiesa. Es ieteiktu šādu pamatkategoriju sadalījumu: ::* Kultūra | Māksla? | Ģeogrāfija | Vēsture | Zinātne | Sabiedrība | Tehnoloģijas | Latvija. ::Tehnikas vietā "tehnoloģijas", jo tas ir plašāks jēdziens, kas principā ietver arī tehniku. ::Kultūra, protams, būs ļoti apjomīga kategorija, bet šķiet, ka saskaldīt sīkāk to nekādi nevar. Varētu varbūt tomēr atsevišķi izdalīt kategoriju "Māksla"? (Tā ir arī [http://en.wikipedia.org/wiki/Template:Browsebar šeit].) ::Ir gan iebildumi pret templeita pašreizējo izskatu: pārāk liels burtu izmērs. Tajā angļu [http://en.wikipedia.org/wiki/Template:Browsebar templeitā] ir ļoti ok. --[[User:Dekaels|Dekaels]] 11:18, 24 martā, 2006 (UTC) :::Par izmēru un izkārtojumu vēl diskutēsim, šitie ir par lielu, bet tie angļu, manuprāt, par mazu, kad mēģināju paskatīties priekšskatu mūsu lapā - tomēr tā ir viena no galvenajām sadaļām sākumlapā. T.i. atsevišķi mazie izmēri ir OK, bet ieliekot sākumlapā, - angļu varianta izmēri par mazu. Par izmēriem vari paeeksperimetēt pats. (taja template jāmaina cipariņi ar %). Par mākslu, pirmajā manā variantā bija, bet Tail viedoklis bija, ka latvietim māksla asociējas pirmkārt ar tēlotāju mākslu.--[[User:Feens|Feens]] 13:21, 24 martā, 2006 (UTC) ::::Nu, man arī māksla - tāpat kā Tail - pamatā asociējas ar tēlotāju mākslu (domāju, tā varētu būt vairākumam), taču tik un tā māksla man liekas pietiekami svarīga, lai to izdalītu atsevišķi blakus kultūrai. --[[User:Dekaels|Dekaels]] 08:51, 25 martā, 2006 (UTC) :::::Svarīga ir, vienīgi kultūra arī mākslu ietver, bet nu mēģināsim--[[User:Feens|Feens]] 12:44, 25 martā, 2006 (UTC) ==ģeogrāfiskais iedalījums== Ierosinājums! Latīņameriku labāk nebūtu saukt par Dienvidameriku (Oficiālajā versijā)? [[User:Digital1|Digital1]] 23:35, 24 martā, 2006 (UTC) :Tie faktiski ir divi jēdzieni - Dienvidamerika beidzas pie Panamas kanāla (tas ir kontinents), bet Latīņamerika - pie ASV dienvidu robežas (tas ir kulturāls apgabals - tā Amerika, kur runā spāniski vai portugāliski). Tātad Meksika, piemēram, Dienvidamerikā nav , bet Latīņamerikā ir. --[[User:Feens|Feens]] 00:07, 25 martā, 2006 (UTC) ::Varbū tad tomēr paliekam pie kontinentiem? ::Eiropa | Āzija | Āfrika | Ziemeļamerika | Dienvidamerika | Austrālija un Okeānija | Antarktīda ::Savādāk būtu jāizdala DA Āzija, Centrālamerija, Austrālija jānodala no Okeānijas, utt. ::Manuprāt sadalījums pa fiziskajiem kontinentiem (izņemot Eiropu un Āziju) būtu pats labākais variants! [[User:Digital1|Digital1]] 10:07, 25 martā, 2006 (UTC) :::Protams, ka tā jādala, vienkārši vispār bez jēdziena Latīņamerika, piemēram, literatūrā, neiztikt.--[[User:Feens|Feens]] 11:00, 25 martā, 2006 (UTC) ::::Piekrītu un akceptēju =) --[[User:Digital1|Digital1]] 13:33, 25 martā, 2006 (UTC) ==Kompetents spriedums== Trīs stundas padarbojoties ar kategorijām, cilvēks sajūk prātā. --[[User:Feens|Feens]] 01:10, 25 martā, 2006 (UTC) ==Domāju - nav ko atlikt, likšu tās kategorijas iekšā, ja ļoti riebjas, sakiet kā lābāk.--[[User:Feens|Feens]] 12:46, 25 martā, 2006 (UTC) :Tiešām vajag nolikvidēt visus linkus uz apakškategorijām? --[[User:Yyy|Yyy]] 13:54, 25 martā, 2006 (UTC) [[Category:Vikipēdija|Diskusija par kategorijām]] 11594 50302 2006-06-13T03:35:16Z YurikBot 213 robot Modifying: [[da:Nagelfar (nordisk mytologi)]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Nāglfars''' [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir kuģis, kas darināts no mirušo nagiem. [[Ragnaroks|Ragnaroka]] laikā Nāglfaru no zemes atbrīvos plūdi, un tajā uz kaujaslauku [[Vigrida|Vigridu]] dosies [[jotuni]] (saskaņā ar [[Poētiskā Eda|Poētisko Edu]] [[Loki]] vadībā, saskaņā ar [[Jaunākā Eda|Jaunāko Edu]] – milža [[Hrims|Hrima]] vadībā). Jaunākajā Edā [[Snorre Sturlusons]] mudina neapglabāt mirušos ar neapgrieztiem nagiem, lai kuģis nekļūtu vēl lielāks. [[Category:Priekšmeti skandināvu mitoloģijā]] [[da:Nagelfar (nordisk mytologi)]] [[de:Naglfar]] [[en:Naglfar]] [[es:Naglfar]] [[fr:Naglfar]] [[it:Naglfar]] [[ja:ナグルファル]] [[nl:Naglfar]] [[no:Naglfar]] [[ru:Нагльфар]] [[sv:Nagelfar]] [[uk:Наґльфар]] 11595 36277 2006-03-24T00:26:18Z Feens 37 izveidoju pēc Jūzera ieteikuma Šeit ir redzama latviešu burtu tabula. Šo tabulu varat izmantot rakstīšanai latviešu valodā, ja jums nav ērtāka veida, kā rakstīt latviski. <br> <table border="1" cellpadding="5" cellspacing="0"> <tr> <th>Zīme</th><th>Hex</th><th>Dec</th><th>Apzīmējums</th><th>Nosaukums</th> </tr> <tr> <td>&Auml;</td><td>00C4</td><td>0196</td><td>&amp;Auml;</td><td>A diaeresis</td> </tr> <tr> <td>&Euml;</td><td>00CB</td><td>0203</td><td>&amp;Euml;</td><td>E diaeresis</td> </tr> <tr> <td>&Iuml;</td><td>00CF</td><td>0207</td><td>&amp;Iuml;</td><td>I diaeresis</td> </tr> <tr> <td>&Ouml;</td><td>00D6</td><td>0214</td><td>&amp;Ouml;</td><td>O diaeresis</td> </tr> <tr> <td>&Uuml;</td><td>00DC</td><td>0220</td><td>&amp;Uuml;</td><td>U diaeresis</td> </tr> <tr> <td>&auml;</td><td>00E4</td><td>0228</td><td>&amp;auml;</td><td>a diaeresis</td> </tr> <tr> <td>&euml;</td><td>00EB</td><td>0235</td><td>&amp;euml;</td><td>e diaeresis</td> </tr> <tr> <td>&iuml;</td><td>00EF</td><td>0239</td><td>&amp;iuml;</td><td>i diaeresis</td> </tr> <tr> <td>&ouml;</td><td>00F6</td><td>0246</td><td>&amp;ouml;</td><td>o diaeresis</td> </tr> <tr> <td>&uuml;</td><td>00FC</td><td>0252</td><td>&amp;uuml;</td><td>u diaeresis</td> </tr> <tr> <td>Ģ</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#290;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>Ķ</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#310;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>Ļ</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#315;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>Ņ</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#325;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <td>Š</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#352;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>Ž</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#381;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>ģ</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#291;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>ķ</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#311;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <td>ļ</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#316;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>ņ</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#326;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>š</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#353;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>ž</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#382;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>≤</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#8804;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>≥</td><td>&nbsp;</td><td>&nbsp;</td><td>&amp;#8805;</td><td>&nbsp;</td> </tr> <tr> <td>&nbsp;</td><td>00A0</td><td>0160</td><td>&amp;nbsp;</td><td>no-break space</td> </tr> <tr> <td>&iexcl;</td><td>00A1</td><td>0161</td><td>&amp;iexcl;</td><td>inverted exclamation</td> </tr> <tr> <td>&cent;</td><td>00A2</td><td>0162</td><td>&amp;cent;</td><td>cent sign</td> </tr> <tr> <td>&pound;</td><td>00A3</td><td>0163</td><td>&amp;pound;</td><td>pound sign</td> </tr> <tr> <td>&curren;</td><td>00A4</td><td>0164</td><td>&amp;curren;</td><td>intl. currency sign</td> </tr> <tr> <td>&yen;</td><td>00A5</td><td>0165</td><td>&amp;yen;</td><td>yen sign</td> </tr> <tr> <td>&sect;</td><td>00A7</td><td>0167</td><td>&amp;sect;</td><td>section sign</td> </tr> <tr> <td>&uml;</td><td>00A8</td><td>0168</td><td>&amp;uml;</td><td>diaeresis (umlaut)</td> </tr> <tr> <td>&copy;</td><td>00A9</td><td>0169</td><td>&amp;copy;</td><td>copyright sign</td> </tr> <tr> <td>&ordf;</td><td>00AA</td><td>0170</td><td>&amp;ordf;</td><td>feminine ordinal</td> </tr> <tr> <td>&laquo;</td><td>00AB</td><td>0171</td><td>&amp;laquo;</td><td>left double-angle quote</td> </tr> <tr> <td>&not;</td><td>00AC</td><td>0172</td><td>&amp;not;</td><td>not sign</td> </tr> <tr> <td>&reg;</td><td>00AE</td><td>0174</td><td>&amp;reg;</td><td>registered trademark sign</td> </tr> <tr> <td>&macr;</td><td>00AF</td><td>0175</td><td>&amp;macr;</td><td>macron</td> </tr> <tr> <td>&deg;</td><td>00B0</td><td>0176</td><td>&amp;deg;</td><td>degree sign</td> </tr> <tr> <td>&plusmn;</td><td>00B1</td><td>0177</td><td>&amp;plusmn;</td><td>plus-minus sign</td> </tr> <tr> <td>&acute;</td><td>00B4</td><td>0180</td><td>&amp;acute;</td><td>acute accent</td> </tr> <tr> <td>&micro;</td><td>00B5</td><td>0181</td><td>&amp;micro;</td><td>micro sign</td> </tr> <tr> <td>&para;</td><td>00B6</td><td>0182</td><td>&amp;para;</td><td>pilcrow (paragraph) sign</td> </tr> <tr> <td>&middot;</td><td>00B7</td><td>0183</td><td>&amp;middot;</td><td>middle dot (Georgian comma)</td> </tr> <tr> <td>&cedil;</td><td>00B8</td><td>0184</td><td>&amp;cedil;</td><td>cedilla</td> </tr> <tr> <td>&ordm;</td><td>00BA</td><td>0186</td><td>&amp;ordm;</td><td>masculine ordinal</td> </tr> <tr> <td>&raquo;</td><td>00BB</td><td>0187</td><td>&amp;raquo;</td><td>right double-angle quote</td> </tr> <tr> <td>&iquest;</td><td>00BF</td><td>0191</td><td>&amp;iquest;</td><td>inverted question</td> </tr> <tr> <td>&divide;</td><td>00F7</td><td>0247</td><td>&amp;divide;</td><td>divide sign</td> </tr> </table> [[Category:Latvija]] 11598 36296 2006-03-24T01:32:55Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Poēzijas medalus''' (senislandiešu ''Scaldamioðr'') [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir dzēriens, kas dod gudrību un iedvesmu. Poēzijas [[medalus]] izcelsme skaidrota [[Snorre Sturlusons|Snorres Sturlusona]] ''Skáldskaparmál'' pirmajā daļā, kurā atainota [[Ēgirs|Ēgira]] un [[Brāgi]] saruna. Brāgi Ēgiram izsklāsta medalus izcelsmi no Kvasīra asinīm un to, kā [[Odins]] šo poēzijas medalu ieguva. ==Medalus izcelsme un nokļūšana pie Odina== Kvasīrs tika radīs no visu dievu siekalām, tāpēc bija gudrākais no vānu dieviem, taču viņu nogalināja [[Fjalars un Galars]], divi [[cvergi]], kuri pēc tam sajauca viņa asinis ar medu un tās noglabāja; asinis sarūga par medalu, kas iedvesmoja dzejniekus. Vēlāk cvergi nogalināja milža [[Sutungs|Sutunga]] vecākus. Sutungs vēlējās rūķiem atriebties, taču tie viņam piedāvāja poēzijas medalu. Milzis to aiznesa uz mājām un pavēlēja savai meitai [[Gunlēda]]i to sargāt. Vēlāk medalu ieguva Odins, kurš devās pie Sutunga brāļa kalpiem un uzasināja viņu sirpjus, kuri kļuva ārkārtīgi asi. Kalpi vēlējās iegūt galodu, un Odins sacīja, ka to pārdošot tikai par ļoti augstu cenu. Viņš pameta galodu gaisā, un kalpi, to ķerdami, viens otru ar sirpjiem nāvīgi ievainoja. Odins meklēja naktsmājas pie Sutunga brāļa, kurš bija izmisis, ka viņa kalpi viens otru nogalinājuši. Odins piedāvājās strādāt par visiem deviņiem kalpiem, par samaksu prasot padzerties poēzijas medalu. to izsniedza āsiem un "tiem, kuri spēj radīt". Sutunga brālis sacīja, ka viņam uz medalu neesot tiesību, bet ka viņš varētu palīdzēt Odinam mēģināt to iegūt. Odins vienu vasaru strādāja deviņu kalpu vietā, un, pienākot ziemai, prasīja algu. Kopā ar milzi viņš devās uz Sutunga mājām, taču Sutunga atteicās dot medalu. Odins ierosināja medalu iegūt ar viltu. Viņš iedeva Sutunga brālim urbi Rati, lai tas izurbtu caurumu klintī, aiz kuras glabājās medalus. Tad viņš pārvērtās par čūsku un ieslīdēja caurumā. Sutunga brālis saprata, ka apkrāpts un dūra ar urbi caurumā, taču netrāpīja. Odina devās pie Gunlēdas, kura sargāja medalu. Viņš ar viņu pavadīja trīs naktis, par kurām viņa viņam piesolīja trīs malkus dzēriena. Odins trijos malkos iztukšoja medalus krājumus, pārvērtās par ērgli un aizlidoja uz [[Asgarda|Asgardu]]. Odins medalu izsniedz [[āsi]]em, valkīrām mirušo varoņu atdzīvināšanai un "tiem, kuri spēj radīt". [[Category:Priekšmeti skandināvu mitoloģijā]] 11599 36291 2006-03-24T01:27:01Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Poēzijas medalus]] 11600 36317 2006-03-24T13:36:32Z Feens 37 varbūt šādi? <p style="clear:both; margin-top:-3px; margin-bottom:0; font-variant: small; text-align: center; font-size: 125%;"> '''Kategorijas'''<br> [[:Category:Kultūra|Kultūra]] | [[:Category:Māksla|Māksla]]? | [[:Category:Ģeogrāfija|Ģeogrāfija]] | [[:Category:Vēsture|Vēsture]] | [[:Category:Zinātne|Zinātne]] | [[:Category:Sabiedrība|Sabiedrība]] | [[:Category:Tehnoloģijas|Tehnoloģijas]] | [[:Category:Latvija|Latvija]]</p> 11603 36315 2006-03-24T13:25:30Z Feens 37 '''Belfāsta''' ir pilsēta, kas atrodas Apvienotās Karalistes teritorijā. Tā ir lielākā pilsēta Ziemeļīrijā, kas arī ir tās galvaspilsēta. Un tā ir otra lielākā Irijas salas pilsēta. Vārds Belfasta ir radies no īru valodas vārdiem - Béal Feirste, kas nozīmē upes (Farseta) izteka. {{stub}} 11605 36319 2006-03-24T13:42:13Z Feens 37 "[[1. gadsimts]]" pārdēvēju par "[[I gadsimts]]" #REDIRECT [[I gadsimts]] 11606 36322 2006-03-24T13:51:54Z Feens 37 * [[Category:Vēsture]] 11607 36329 2006-03-24T14:00:38Z Feens 37 [[Category:Šaujamieroči|Szaujamieroču sastāvdaļas]] 11608 52680 2006-07-01T02:14:07Z YurikBot 213 robot Adding: de, en, es, fi, fr, ja {{catmore}} [[Category:Šaujamieroči]] [[de:Kategorie:Pistole]] [[en:Category:Pistols]] [[es:Categoría:Pistolas]] [[fi:Luokka:Pistoolit]] [[fr:Catégorie:Pistolet]] [[ja:Category:自動式拳銃]] [[pl:Kategoria:Pistolety]] 11609 36333 2006-03-24T14:05:00Z Feens 37 * [[Category:Ieroči]] 11610 36336 2006-03-24T14:07:14Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Ieroči]] 11611 36338 2006-03-24T14:08:38Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Tanks]] 11612 38799 2006-04-07T18:31:07Z 81.198.34.79 +interwiki+kat. [[Image:NileCrocodile.jpg|thumb|220px|Nīlas krokodils]] [[Image:Crocodylus niloticus Distribution.png|thumb|220px|Izplatības areāls]] '''Nīlas krokodils''' (''Crocodylus niloticus''). Tam ir tumši olīvbrūns līdz pelēks ķermenis ar tumšām šķērsjoslām. Šie [[krokodils|krokodili]] dod priekšroku lielākām [[upes|upēm]], [[ezeri]]em un [[purvi]]em, bet sastopami arī upju grīvās; karstās dienās mēdz iznākt krastā, lai pagozētos saulē. Barojas ar [[zivis|zivīm]], antilopēm, zebrām un pat bifeļiem. Reizēm pakampj ligzdojošus putnus vai ievelk ūdenī dzert atnākušos dzīvniekus. Kaut gan pēc dabas šie krokodili ir vientuļnieki, viņi mēdz apvienoties nelielās grupās, lai izdzītu seklumā zivju barus. Tēviņi ieņem individuālās teritorijās, kurās iedibina hierarhiskas attiecības. Mātīte krastā krietni virs jūras līmeņa izrok alu un iedēj tajā 16-80 [[olas]]. Šo [[ligzdas]] vietu viņa izmanto visu mūžu. Viņa sargā, līdz izšķiļas mazuļi. Kad pienācis šķilšanās laiks, mazuļi čirkst; tad māte viņus izrok, uzmanīgi paņem mutē un pa grupām aiznes līdz ūdenim. Mazuļi turas kopā ar māti 6-8 nedēļas, tad pakāpeniski izklīst. Pirmos 4 vai 5 gadus viņi dzīvo 3m garās alās. Nīlas krokodilam ir gari [[žokļi]] un [[zobi]] ir redzami arī tad ja mute ir aizvērta. Tāpat kā citi krokodili, viņi spēj kost, bet nevar sakošļāt barību – tas sagādā problēmas, kad jāsadala tāds liels medījums kā zebra vai bifelis. Nīlas krokodili mēdz izaugt līdz 6m garumam, bet rekords ir 7,5m. Nīlas krokodils sastopams gandrīz visā [[Āfrika]]s teritorijā – no [[Ēģipte]]s dienvidiem līdz Āfrikas dienvidiem, tas nedzīvo vēsākajās teritorijās Āfrikas ziemeļos, kā arī [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]. [[Category:Dzīvnieki]] [[de:Nilkrokodil]] [[en:Nile crocodile]] [[es:Crocodylus niloticus]] [[fr:Crocodile du Nil]] [[he:תנין היאור]] [[it:Crocodylus niloticus]] [[nl:Nijlkrokodil]] [[pl:Krokodyl nilowy]] [[pt:Crocodilo do Nilo]] [[fi:Niilinkrokotiili]] [[sv:Nilkrokodil]] [[vi:Cá sấu sông Nin]] 11614 36362 2006-03-24T19:43:50Z Yyy 146 cat++ '''Sarkanā jūra''' ir [[indijas okeāns|Indijas okeāna]] iekšējā jūra, aptuveni 1000 km gara,izvietojusies starp [[arābijas pussala|Arābijas pussalu]] un [[āfrika|Āfriku]]. Ūdens kristāldzidrs un ļoti silts- pat ziemā temperatūra nav zemāka par +18 grādiem. [[Category:Ģeogrāfija]] 11615 36354 2006-03-24T18:49:34Z Creep 473 11616 37540 2006-03-29T16:09:46Z Creep 473 '''Aptvere''' (būtībā tā ir patronu ietvars - metāla rāmis vai rezervuārs, kas ietver patronas) ir ierīce, kas tiek iestumta šaujamieroča [[magazīna|magazīnā]], lai pielādētu to vienā darbībā. No aptverēm pielādējamiem šaujamieročiem, tādiem kā, piemēram, M1 Garand, tā ir nepieciešama normālai darbībai – tas nevar ielādēt patronas brīvi, bez aptveres. [[Image:M1clip.jpg|thumb|right|300px|''en-bloc'' aptveres ievietošana ierocī [[M1 Garand]]]] == Raksturojums == Aptvere ir atšķirīga no [[magazīna]]s. Šie termini nav aizstājami. Aptvere ir ierīce, kas ielādē patronas magazīnā (tās funkcija ir saturēt lodes), nevis ierīce, kas padod patronas šaujamierocī, kas ir magazīnas funkcija. Aptveru konstrukcija un tajās ievietojamo patronu skaits ir atkarīgs no konkrētā ieroča konstrukcijas, izmantojamo patronu tipa un magazīnas tilpuma. Citas lādēšanas ierīces, kas lieto vārdu „aptvere”, ir „striptīza” aptvere un revolvera aptvere. [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 11617 37166 2006-03-26T21:47:59Z Juzeris 23 papildināju, izlaboju drukas kļūdas, vikipēdoju {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''25. marts''' ir gada 84. diena pēc [[Gregora kalnedārs|Gregora kalendāra]] (85. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 281 dienas. == Notikumi == * [[708]] - [[Konstantīns]] tiek iesvētīts par pāvestu. * [[1300]] - "[[Dievišķā komēdija|Dievišķajā komēdijā]]" [[Dante Aligjēri|Dante]] nokļūst Ellē. * [[1655]] - [[Kristians Hugens]] (''Christian Huygens'') atklāj [[Saturns|Saturna]] lielāko pavadoni - [[Titāns (pavadonis)|Titānu]]. * [[1821]] - [[Grieķija]] pasludina savu neatkarību no [[Osmaņu impērija]]s, tādējādi uzsākot [[Grieķu neatkarības karš|Grieķu neatkarības karu]]. * [[1857]] - Patentēts [[fonogrāfs]]. * [[1918]] - Dibināta [[Baltkrievija]]s Tautas republika * [[1924]] - Grieķija pasludina sevi par republiku. * [[1949]] - [[Padomju Savienība]] veic masveida deportācijas no [[Baltija]]s valstīm, no [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s tiek izvesti vairāk kā 92&nbsp;000 cilvēku. * [[1957]] - Dibināta [[Eiropas Ekonomikas kopiena]] (dalībvalstis: [[Rietumvācija]], [[Francija]], [[Itālija]], [[Beļģija]], [[Nīderlande]], [[Luksemburga]]). * [[1988]] - [[Sveču demonstrācija Bratislavā]], kur piedalās vairāk kā desmit tūkstoši cilvēku. * [[1996]] - [[Turcija|Turcijā]] tiek nodibināta [[Darba partija (Turcija)|Turcijas Darba partija]], == Dzimuši == * [[1926]] - [[Aleksejs Apīnis]], latviešu grāmatzinātnieks, literatūrvēsturnieks un pedagogs (miris [[2004]]). * [[1928]] - [[Džims Lovels]] (''Jim Lovell''), amerikāņu astronauts * [[1942]] - [[Ričards Obraiens]] (''Richard O'Brien''), angļu aktieris un rakstnieks * [[1947]] - Sers [[Eltons Džons]] (''Elton John''), angļu mūziķis * [[1965]] - [[Sāra Džesika Pārkere]] (''Sarah Jessica Parker''), amerikāņu aktrise == Miruši == * [[752]] - [[Stefans]], trīs dienas pēc savas ievēlēšanas par pāvestu * [[1751]] - [[Frederiks I]], [[Zviedrija]]s [[Zviedrijas karaļi|karalis]] (dzimis [[1676]]) * [[1975]] - [[Saūda Arābija]]s karalis Faizals (dzimis [[1906]]) * [[2000]] - Helēna Mārtina (''Helen Martin''), amerikāņu aktrise (dzimusi [[1909]]) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * Latvijā: Komunistiskā [[genocīds|genocīda]] upuru piemiņas diena *[[Grieķija]]s neatkarības diena. * [[Staptautiskā vafeļu diena]] [[Zviedrija|Zviedrijā]] [[Category:Laiks]] [[Category:Dienas]] [[af:25 Maart]] [[ar:25 مارس]] [[an:25 de marzo]] [[ast:25 de marzu]] [[bg:25 март]] [[be:25 сакавіка]] [[bs:25. mart]] [[ca:25 de març]] [[ceb:Marso 25]] [[cv:Пуш, 25]] [[co:25 di marzu]] [[cs:25. březen]] [[cy:25 Mawrth]] [[da:25. marts]] [[de:25. März]] [[et:25. märts]] [[el:25 Μαρτίου]] [[en:March 25]] [[es:25 de marzo]] [[eo:25-a de marto]] [[eu:Martxoaren 25]] [[fo:25. mars]] [[fr:25 mars]] [[fy:25 maart]] [[fur:25 di Març]] [[ga:25 Márta]] [[gl:25 de marzo]] [[ko:3월 25일]] [[hr:25. ožujka]] [[io:25 di marto]] [[ilo:Marso 25]] [[id:25 Maret]] [[ia:25 de martio]] [[is:25. mars]] [[it:25 marzo]] [[he:25 במרץ]] [[jv:25 Maret]] [[ka:25 მარტი]] [[csb:25 strumiannika]] [[ku:25'ê adarê]] [[la:25 Martii]] [[lt:Kovo 25]] [[lb:25. Mäerz]] [[hu:Március 25]] [[mk:25 март]] [[ms:25 Mac]] [[nap:25 'e màrzo]] [[nl:25 maart]] [[ja:3月25日]] [[no:25. mars]] [[nn:25. mars]] [[oc:25 de març]] [[pl:25 marca]] [[pt:25 de Março]] [[ro:25 martie]] [[ru:25 марта]] [[se:Njukčamánu 25.]] [[sco:25 Mairch]] [[sq:25 Mars]] [[scn:25 di marzu]] [[simple:March 25]] [[sk:25. marec]] [[sl:25. marec]] [[sr:25. март]] [[fi:25. maaliskuuta]] [[sv:25 mars]] [[tl:Marso 25]] [[tt:25. Mart]] [[te:మార్చి 25]] [[th:25 มีนาคม]] [[vi:25 tháng 3]] [[tr:25 Mart]] [[uk:25 березня]] [[wa:25 di måss]] [[war:Marso 25]] [[zh:3月25日]] [[pam:Marsu 25]] 11618 36622 2006-03-25T10:39:33Z Juzeris 23 eh, drukas kļūda '''Šī kategorija vairs netiek izmantota''' (skat. [[Category talk:1.pasaules karš|diskusiju]])! Lūdzam tās vietā izmantot <nowiki>[[Category:Pirmais pasaules karš]]</nowiki> un arī izlabot visas saites, kas ved uz šejieni. 11619 49458 2006-06-07T21:41:27Z Feens 37 iz****kslinieki par mūziķi {{catmore}} [[Category:Mūziķi]] 11620 36389 2006-03-24T22:36:24Z Feens 37 [[Category:Mūzika]] 11621 36391 2006-03-24T22:41:30Z Digital1 583 11622 36401 2006-03-24T22:56:12Z Digital1 583 /* Par parakstiem */ ==litewscy poetci== Mam pytanie do panswtwa i pisze tu po polsku. Interesuja mnie litewscy poeci zwlaszcz Ziedopis (І. Зієдоніс), Wancietis (О. Ванцетіс), Zirnitis (П. Зірнітіс), Weweris (Е. Веверіс) (po ukrainsku). Czy ltos moze usyskac informacji? Zostaly tlumaszone przez M. Hryhoriv, o ktorym chce napisac Prosze pisac po polsku, rosyjsku, english na [[:uk:Обговорення_користувача:Albedo]] My best thanks for User '''159.148.202.14''' for reply. But I have some doubt about correct writing of names. So if you can send me a wiki-links, EN, DE, PL or LV, LT - that's super.[[:uk:Обговорення_користувача:Albedo]]--[[User:217.20.186.7|217.20.186.7]] 14:32, 14 decembrī, 2005 (UTC) OK, thank, i'll take into account ==Vietvārdu atveidošana== Kā rīkoties? Kā redzams, esmu pievērsies Ukrainai. Kopš Ukrainas neatkarības, pilsētu nosaukumi tiek lietoti valsts valodā, resp. ukrainiski. Latviešu valodā pieņemts, ka pilsētu nosaukumi tiek atveidoti fonētiski no oriģinālvalodas, ja vien tie nav jau vēsturiski izveidojošies (Viļņa, Pleskava, Parīze utml.). Ukrainas vietvārdus Latvijā nez kāpēc vēl aizvien atveido to krieviskajā variantā. Kā pareizi rīkoties, t.i. vai rakstīt: '''Nikolajeva''' vai '''Mikolajiva'''<br> '''Čerņigova''' vai '''Čerņihiva'''<br> '''Belaja Cerkova''' vai '''Bilacerkva'''<br> utt. viens variants ir ierastāks, otrs korektāks. --[[User:Feens|Feens]] 03:06, 6 feb. 2005 (UTC) :Nesen lasīju kādā laikrakstā par šiem dažādajiem nosaukumiem saistībā ar Aušvici/Osvencimu. Tagad nevaru atrast to rakstu, bet es no tā sapratu, ka vietvārds jālieto tāds, kāds ir lietots tajā laika posmā, par kuru attiecīgajā brīdī ir runa. Piemēram, stāstot par ukraiņu pilsētām padomju laikā, būtu jālieto krieviskais nosaukums, bet tagad neatkarīgajā Ukrainā nosaukumi tiek lietoti citi. Es domāju, ka raksta virsrakstā jāliek ukrainisko nosaukumu, bet jāpieliek arī agrāk lietotie (vai paralēli lietotie) nosaukumi. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] 12:32, 6 feb. 2005 (UTC) ::OK, tātad lietošu ukrainiskos nosaukumus. Izņemot '''Kijeva''' nevis '''Kijiva''', jo tas nu pārāk iegājies.--[[User:Feens|Feens]] 18:49, 6 feb. 2005 (UTC) :::Ukrainiskos viennozīmīgi labāk, aiz cieņas pret valodu..kaut vai. --[[User:Sicc|88!]] 22:40, 15 maijā, 2005 (UTC) == 1000 == Congratulations for 1.000 articles! --[[m:User:Aphaia|User:Aphaia]] Apsveicu visus ar iekļūšanu [http://en.wikipedia.org/wiki/Main_Page] un 1000 rakstiem. Ar ko gan mēs būtu sliktāki par [[somi|somiem]] vai [[rumāņi|rumāņiem]]. Lai dzīvo 10 000 raksti latviešu vikipēdijā!". Uz priekšu draugi!:)--[[User:Feens|Feens]] 01:13, 5 mar. 2005 (UTC) :Nu jā, aplausi mums, aplausi jums! ;) Piezīmēšu, ka atšķirībā no nesenajām sportiskajām sakāvēm [[baltkrievi|baltkrievu]] Vikipēdija šo robežu sasniedza mazliet pirms mums... --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 01:51, 5 mar. 2005 (UTC) ==Template:Disambig== ---- '''[[Template:Disambig]], Template:Disambiguation, Category:Disambiguation, [[Template:CategoryTOC]]''' * I made [[:lv:Template:CategoryTOC]]. Please translate "''Index''" and "''Top''". Hope you have a benefit of it. See [[:de:Bild Diskussion:Logo Begriffsklärung.png#commons:Template:CategoryTOC.2C en:Template:CategoryTOC.2C en:Template:CatAZ|de:Bild Diskussion:Logo Begriffsklärung.png#...]] for some dozens of other versions of this template. * Could you please make also the equivalents for [[:en:Template:Disambiguation]], [[:en:Wikipedia:Disambiguation]] [[:en:Category:Disambiguation]] and link the two lasts to the [[:en:]] equivalents? Thanks in advance! Best regards [[User:Gangleri|Gangleri]] 09:52, 12 martā, 2005 (UTC) ---- * Halló! I made a redirect from ''[[Albert Einstein]]'' to [[Alberts Einšteins]] because of [http://vs.aka-online.de/cgi-bin/globalwpsearch.pl?timeout=30&minor=1&search=Albert_Einstein '''GlobalWPSearch''' Albert Einstein] developed by [[:de:Benutzer:Aka]]. : Also from ''[[Alfred Nobel]]'' -> [[Alfrēds Nobels]]. At the moment it is the only way for GlobalWPSearch to detect these articles at [[:lv:]]. [[User:Gangleri|Gangleri]] 21:05, 10 aprīlī, 2005 (UTC) ::Thanks for making those redirects. We are creating them as much as we can and appreciate your help. ::If you have any questions or maybe need translation of something, don't hesitate to ask. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 21:27, 10 aprīlī, 2005 (UTC) * It supports already [[Template:Disambig]], [[Template:Interwikiconflict]]. It is planed to support also [[Template:Delete]] and [[Template:Copyvio]]. Would be happy if you can create the seccond one. * More informations soon. Best regards [[User:Gangleri|Gangleri]] 00:33, 5 aprīlī, 2005 (UTC) * Halló! [[User:Richie]] and [[User:RCBot]] would like to have [[:lv:Template:NowCommons]], see [[commons:Commons:Village pump#RCBot]]. If you create the template please insert it at [[Commons:User:Gangleri/sanbox/Template:NowCommons]]. Best regards [[User:Gangleri|Gangleri]] 21:05, 10 aprīlī, 2005 (UTC) :Done.--[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 10:20, 19 maijā, 2005 (UTC) ==Statistika== Pēc zināmā atgadījuma februārī ar ''Wikimedia'' serveriem ([[m:February 2005 server crash|info]]) beidzot ir atjaunota statistika (šajā brīdī tajā ir redzami 9. marta dati). Skat. latviešu Vikipēdijas [http://en.wikipedia.org/wikistats/EN/TablesWikipediaLV.htm statistiku]; un [http://en.wikipedia.org/wikistats/EN/CategoryOverview_LV_Complete.htm kategoriju koku]. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 16:59, 21 martā, 2005 (UTC) ==Privātuma vadlīnijas== ''Wikimedia Foundation'' valde ir apstiprinājusi (skat. [[meta:Privacy policy|Meta]], [[wikimedia:Privacy policy|Wikimedia Foundation]]) oficiālās [[Privātuma vadlīnijas]] (protams, šis atveidojums latviski nav oficiāls, to var noteikti mainīt, ja ir iebildumi) un lūdz tās pārtulkot visās valodās. Kad tas tiktu izdarīts, saites uz šīm vadlīnijām parādītos lapu apakšējā daļā. Šaja sakarā es vēlos ierosināt izveidot latviešu Vikipēdijā kaut ko līdzīgu angļu valodas Vikipēdijas [[w:Wikipedia:Collaboration of the week|Wikipedia:Collaboration of the week]], varbūt vienkārši [[Wikipedia:Sadarbība]], ar kā starpniecību izvirzītu uzmanības centrā kādu būtisku lapu, rakstu, kur "enciklopēdisti" būtu aicināti aktīvi iesaistīties un palīdzēt. Piemēram, šajā gadījumā katrs, kuram būtu brīvs brītiņš un vēlēšanās varētu pārtulkot kādu teikumu, rindkopu, vai varbūt uzlabot kāda cita rakstīto. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 21:22, 10 aprīlī, 2005 (UTC) :Ideja man šķiet laba. Saite uz uzlabojamo lapu varētu būt jau sākumlapā, un tematus varētu izvēlēties salīdzinoši aktuālus, lai par Vikipēdiju, meklējot informāciju Internetā, uzzinātu iespējami vairāk cilvēku. :Līdzīgā kārtā varētu ieviest arī "Dienas rakstu" ("Today's featured article"), vai drīzāk - "Nedēļas rakstu", jo izcilu darbu mums tomēr ir maz. Iepriekšējās nedēļas sadarbības raksts varētu kļūt par nākamās nedēļas "Nedēļas rakstu". Tādējādi mēs varētu radīt pareizu priekšstatu par to, kādai Vikipēdijai īsti būtu jābūt ideāli. :--[[User:Tail|Tail]] 19:46, 30 aprīlī, 2005 (UTC) ::Tad tik jāsāk pamazām to realizēt... --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 10:20, 19 maijā, 2005 (UTC) ==Šķirkļa vārds== Patlaban Vikipēdijā šķirkļa vārds parasti ir vienskaitlī, kā tas ir arī angļu valodā. Latviešu Konversācijas vārdnīcā tomēr var redzēt, ka šķirkļa vārdi attēloti daudzskaitlī (piemēram, "kartupeļi", "karogi" utt.). Vajadzētu vienoties par šķirkļa vārda skaitli (vai arī ieviest dažādus nosacījumus dažādiem gadījumiem). Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā? Man pašai labāk patīk daudzskaitlis. Pirmajā teikumā definīcija tiek dota vienskaitlī, taču pēc tam parasti tekstā izmanto daudzskaitli. Vienskaitlis man šķiet piemērotāks vārdnīcai, kura tikai definē, bet daudzskaitlis - enciklopēdijai. Vajadzētu par šo vienoties, jo citādi iekšējās saites ir gan uz vārdu vienskaitlī, gan daudzskaitlī, savukārt raksts var atbilst tikai vienam no skaitļiem. --[[User:Tail|Tail]] 16:58, 5 maijā, 2005 (UTC) Man personīgi patīk tas vienskaitlis, bet nu tas nebūtu tik būtiski. Galvenais ir salikt pāradresācijas (redirect'us). Interesanti, kā ir ar angļu valodu. Vai viņi visās enciklopēdijas lieto vienskaitli, vai tā ir tieši Vikipēdijas paraža. --[[User:Neonz|neonz]] 21:41, 5 maijā, 2005 (UTC) :Arī man šķiet, ka vienskaitlis ir piemērotāks šķirkļa virsrakstam (nosaukumam) - nominatīva vienskaitlis taču ir lietvārda pamatforma, vai ne? Tomēr, iespējams, ir gadījumi, kuros vienskaitlis vienkārši neiederas. :Piemēri, ko atradu [[Special:Recentchanges|Pēdējo izmaiņu]] lapā: [[Aktualitātes]], [[:Category:Latvijas upes]], [[Ārieši]], [[Indoeiropieši]], [[Angļi]], [[Esteri]], [[Karbonāti]], [[Sārmzemju metāli]], [[Sārmu metāli]], [[Cianīdi]], [[:Category:Vācu rakstnieki]], [[Ogļhidrāti]], [[:Category:Ķīmiskie elementi]], [[Fibonači skaitļi]], [[Korejas trīs karaļvalstis]], [[Datori]], [[:Category:Balti]], [[:Category:Polijas upes]], [[:Category:Polijā dzimuši]], [[:Category:Ievērojami matemātiķi]], [[8. Saeimas vēlēšanas]], [[:Category:Rakstnieki]], [[:Category:Poļu komponisti]], [[:Category:Ievērojami poļi]], [[Mijiedarbības]]. :Par kategorijām, šķiet, nevajadzētu būt domstarpībām. Man šķiet pašsaprotami, ka tās ir daudzskaitlī. :Tāpat arī [[vēlēšanas]] būtu piemērs, kurš būtu tikai daudzskaitlī, jo vienskaitļa formai ir cita nozīme. Noteikti ir daudz arī tādu piemēru, kas būs tikai vienskaitlī (vai arī gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī) tā paša iemesla dēļ: [[Zeme]], [[Saule]], [[mūzika]], u.c. :Domāju, ka etniskās piederības apzīmējumi varētu palikt daudzskaitlī, jo tajos rakstos runa ir, piemēram, par angļiem kopumā, nevis par kādu angli atsevišķi. :Ķīmijas un matemātikas terminiem man nav tik vienkārši atrast pamatojumu, bet domāju, ka tie varētu palikt daudzskaitlī, kaut vai pieraduma (vai tradīcijas) pēc. :Savukārt, runājot par [[datori|datoriem]] un [[mijiedarbības|mijiedarbību]], man nešķiet pamatoti, ka šie šķirkļi ir daudzskaitlī, kaut vai aiz tā iemesla, ka lielākā daļa citu šķirkļu ir vienskaitlī (tāds iespaids rodas, aplūkojot Pēdējās izmaiņas). :[[Korejas trīs karaļvalstis]] ir izņēmums. :[[Aktualitātes]]... laikam jau arī. Varbūt derētu nomainīt to nosaukumu (piem., uz [[Wikipedia:Aktualitātes]])? :--[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 10:20, 19 maijā, 2005 (UTC) :: Visvairāk prātoju par to, kā rīkoties ar sugu u.tml. apzīmējumiem. "Kartupeļi" vai "kartupelis"? "Šūna" vai "šūnas"? ::Kā jau minēju, manu uzmanību saistīja tas, ka "Latviešu Konversācijas vārdnīcā" šādi šķirkļi ir daudzskaitlī. ::Varbūt kritērijs varētu būt tas, vai tekstā attiecīgais vārds biežāk parādās vsk. vai dsk. ::--[[User:Tail|Tail]] 15:37, 19 maijā, 2005 (UTC) Pēc angļu valodas vikipēdijas [[:en:Wikipedia:Naming_conventions#Prefer_singular_nouns|norādījumiem]] šķirkļa vārds vienmēr rakstāms vienskaitlī, izņemot tad, ja tas ir vārds, ko šādā nozīmē lieto tikai daudzskaitlī, piem. [[Ainaži]] vai [[Gaisa spēki]]. Ņemot vērā angļu vikipēdijas attīstības līmeni, var pieņemt, ka šajos norādījumos ir iedestilēta pietiekami liela pieredze, ka tiem var gandrīz akli sekot. Vienveidīga saskārne, arī starp dažādām valodām, visiem lietotājiem atvieglina dzīvi. Vienskaitļa kārtula nav izskaidrojama aiz nacionālām īpatnībām, bet gan izriet no atšķirības starp drukātās un datora enciklopēdijas, proti drukātajā enciklopēdijā visi šķirkļi atrodas vienā vienīgajā alfabētiskajā secībā, kamēr vikipēdijai ir iespējams tos ar kategoriju palīdzību visādos konkurējošajos veidos sagrupēt. Jāapzinās, ka pastāv divi kategoriju tipi: tematiskās kategorijas un kopas kategorijas, piem. [[:Category:Politika|Politika]] un [[:Category:Politiķi|Politiķi]]. Kamēr tematisko kategoriju nosaukumiem parasti arī lieto vienskaitli, uz kopas kategorijām, kuru nolūks ir sakopot daudzus tāda paša tipa priekšmetus, attiecas tieši pretējā kārtula: tos vienmēr jāsauc daudzskaitlī. Tātad aprakstītā veidā lietojot vienskaitli un daudzskaitli uzsver starpību starp parastajiem šķirkļiem un kopas kategorijām. [[User:Āpsis|Āpsis]] 13:07, 5 septembrī, 2005 (UTC) :Vēlos piebilst, ka arī pašas angļu valodas Vikipēdijas "gudrākās galvas" uzsver, ka Vikipēdija, tāpat kā jebkas šai pasaulē, ir jāuztver ar kritisku pieeju. Arī šie norādījumi par nosaukumiem/virsrakstiem ir apstrīdami, diskutējami, grozāmi un pielāgojami individuālām vajadzībām. :Bet vispār piekrītu. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 07:03, 12 septembrī, 2005 (UTC) == Stewards election == Hello, The stewards election has started on [[m:Stewards/elections 2005]]. Anyone can vote provided that he has a valid account on meta with a link to at least one user page, on a project where the editor is a participant, with at least 3 months participation to the project. Stewards can give sysop right on projects where there are no local bureaucrate. Please vote ! [[User:Yann|Yann]] 14:17, 22 maijā, 2005 (UTC) PS: Please translate this. Thanks. [[User:Yann|Yann]] 14:17, 22 maijā, 2005 (UTC) :Latviski: :'''''Stjuartu vēlēšanas''''' :''Sveiki,'' :''[Meta-Wiki lapā] [[m:Stewards/elections 2005]] ir sākušās [[m:Steward|stjuartu]] vēlēšanas. Balsot var ikviens, kuram ir derīgs meta lietotājvārds ar saiti uz vismaz vienu lietotāja lapu kādā projektā, kurā šis redaktors piedalās vismaz 3 mēnešus. Stjuarti var piešķirt sistēmas operatora tiesības projektos, kuros nav vietējo birokrātu. Lūdzu, balsojiet! [[User:Yann|Yann]] 14:17, 22 maijā, 2005 (UTC)'' :''P.S. Lūdzu, pārtulkojiet šo [ziņu]. Paldies. [[User:Yann|Yann]] 14:17, 22 maijā, 2005 (UTC)'' :--[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 10:10, 30 maijā, 2005 (UTC) ::P.S. Vēlēšanas noslēdzas rīt, 31. maijā. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 10:13, 30 maijā, 2005 (UTC) == Aizvien par "Wikipēdija" / "Vikipēdija" == Šķiet, Meta-Wiki lapā [[m:Requests for logos|logo pieprasījumi]] nav nekādas reakcijas uz lūgumu pēc jauna logo latviešu valodā, kur būtu rakstīts "Vikipēdija" nevis "Wikipēdija". Tā kā logo nomaiņa ir iespējama arī pašu spēkiem, lūdzu atsaukties kādu kurš varētu pārtaisīt vai izlabot esošo logo. Pašreizējā versija: [[:Image:Wiki.png]] (vajadzētu "Vikipēdija" nevis "Wikipēdija"). Paldies! --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 10:28, 30 maijā, 2005 (UTC) :Vienmēr laipni :) --[[User:Feens|Feens]] 19:45, 1 jūnijā, 2005 (UTC) ::Paldies vēlreiz! :) --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 20:07, 1 jūnijā, 2005 (UTC) :::Milzīgs paldies! :) --[[User:Tail|Tail]] 12:13, 2 jūnijā, 2005 (UTC) Šķiet, ka tas attēls tomēr ir jāpārslēdz centralizēti un to gan mēs šeit nevaram izdarīt. Ja reiz īstais attēls ir augšuplādēts, tad visam citam vajadzētu būt ok. Ielikšu lūgumu iekš Meta. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 13:28, 2 jūnijā, 2005 (UTC) :Ņem vērā, ka īstā versija ir pēdējā, t.i. '''19:51''', 1 jūnijā, 2005 lādēta, nevis '''19:44''', 1 jūnija, 2005 (mazliet atšķiras V novietojums (vismaz man šķiet :) )--[[User:Feens|Feens]] 16:55, 2 jūnijā, 2005 (UTC) ==Kāds 129.13.186.1 rakstīja== ''Aj, es jums labpraat gribeetu paliidzeet, bet man diemzhel nav Latvieshu burti :/'' Šajā lietā man ir ierosinājums - vai nebūtu mērķtiecīgi ielikt tādu pašu "fišku" kā citās vikipēdijās, proti, rediģēšanas lapā apakšā ir visādi simboli, piemēram, latviešu burti.--[[User:Feens|Feens]] 19:20, 3 jūnijā, 2005 (UTC) :Darīts. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 09:13, 12 jūnijā, 2005 (UTC) ==Domains vikipedija.org and vikimedija.org== I took domains vikipedija.org and vikimedija.org. One Polish contributor told to me that you are writing Wikipedia in such way, so I can tell you that I'll make redirect from lv.vikipedija.org to lv.wikipedia.org. Contributors can get email account, too (@vikipedija.org). Also, when you make your local chapter, you would have possibility to use lv.vikimedija.org for that purposes. Any interested in that can contact me via my talk page on sr: --[[User:Millosh|millosh]] ([[:sr:Разговор са корисником:Милош|diskusija (sr:)]]) 07:03, 8 jūnijā, 2005 (UTC) :'''Translation/tulkojums:''' :''Esmu [savā īpašumā] ieguvis domēnus vikipedija.org un vikimedija.org. Kāds poļu [Vikipēdijas] lietotājs man teica, ka jūs [savā valodā vārdu] ''Wikipedia'' rakstat šādi, tādēļ es varu jums pastāstīt, ka izveidošu pāradresāciju no lv.vikipedija.org uz lv.wikipedia.org. Lietotāji var iegūt arī e-pasta kontu (@vikipedija.org). Kā arī, kad izveidosiet savu sadaļu [lv.wikimedia.org], jums būs iespēja izmantot lv.vikimedija.org šiem nolūkiem. Visi interesenti var sazināties ar mani manā sr: [serbu vikipēdijas] diskusiju lapā. --[[User:Millosh|millosh]] ([[:sr:Разговор са корисником:Милош|diskusija (sr:)]]) 07:03, 8 jūnijā, 2005 (UTC)'' :--[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 10:14, 8 jūnijā, 2005 (UTC) Hello, again. The page where you can ask for email account (in English) is [[:sr:Википедија:Електронска пошта/En]]. Also, we added possibility that you can translate the text in Letonian. Official email account for Serbian Wikipedia is sr **at** vikipedija.org (" **at** " = "@") and you can take lv@vikipedija.org (it should be redirect to all Letonian admins). For now, please ask for email account on Serbian Wikipedia (on English page or on the Letonian page in the future). --[[User:Millosh|millosh]] ([[:sr:Разговор са корисником:Милош|diskusija (sr:)]]) 16:22, 13 jūnijā, 2005 (UTC) :'''Translation/tulkojums:''' :''Sveiki atkal! Weblapa, kur jūs (angļu valodā) varat lūgt e-pasta kontu, ir [[:sr:Википедија:Електронска пошта/En]]. Kā arī esam pievienojuši iespēju iztulkot to lapu latviski. Serbu Vikipēdijas oficiālā e-pasta adrese ir sr **at** vikipedija.org (" **at** " = "@") un jūs varat izmantot lv@vikipedija.org (tas būtu jāpāradresē visiem latviešu adminiem). E-pasta kontam šobrīd, lūdzu, piesakieties serbu vikipēdijā (angļu valodas lapā vai vēlāk latviešu valodas lapā). --[[User:Millosh|millosh]] ([[:sr:Разговор са корисником:Милош|diskusija (sr:)]]) 16:22, 13 jūnijā, 2005 (UTC)'' :--[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 12:17, 14 jūnijā, 2005 (UTC) == Info par kategoriju (ne)parādīšanos laicīgi== [http://bugzilla.wikipedia.org/show_bug.cgi?id=939 Šeit] un [[m:Help:Template#A_category_tag_in_a_template.3B_caching_problem|šeit]] ir info angliski par problēmām ar veidnēm un kategorijām. Ja veidnes lapā pievieno kategoriju, tad citās lapās, kurās ir šī veidne, kategorija uzreiz ir redzama lapas apakšā, '''tomēr''' kategorijas lapā šie raksti parādīsies tikai tad, kad ir veiktas kādas izmaiņas tajās lapās '''pēc''' kategorijas pievienošanas vai izmainīšanas. Tā ir programmatūras kļūda un atliek cerēt, ka kaut kad tā tiks atrisināta. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 16:00, 19 jūnijā, 2005 (UTC) == "...by nationality" == Angļu vikipēdijā ir ļoti daudz kategoriju ar rakstniekiem, hokejistiem, u.tml., kas ir iedalīti pēc to tautības, valsts. Vajadzētu vienoties par to, kā latviski atveidot šo vienojošo kategoriju (piem., [[:en:Category:Ice hockey players by country]]), jo, manuprāt, "...pēc valsts" ("...pēc tautības") nav īsti latvisks variants (bet varbūt tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis). Attiecībā uz rakstniekiem šī vienojošā kategorija ir izlaista (piem., [[:Category:Angļu rakstnieki|angļu]] un [[:Category:Čehu rakstnieki|čehu]] rakstnieki ir apakškategorija iekš [[:Category:Rakstnieki|rakstnieki]], nevis [[:Category:Angļu rakstnieki|angļu rakstnieki]]<[[:Category:Rakstnieki pēc tautības|rakstnieki pēc tautības]]<[[:Category:Rakstnieki|rakstnieki]]), bet ar laiku šīs tautību apakškategorijas pārņems visu "[[:Category:Rakstnieki|rakstnieku]]" kategoriju un šī starpkategorija vienalga būs jāievieš. Pagaidām izveidoju kategoriju [[:category:hokejisti pēc valsts|hokejisti pēc valsts]] (vienlaikus paturot prātā, ka pagaidu risinājumi mēdz būt vispaliekošākie). Varbūt ir kādas labākas idejas? Kur vēl latviešu vikipēdijā (ne)parādās šāda starpkategorija? P.S. Vēl viena līdzīga stila kategorija, ko tikko ieviesu - [[:Category:sportisti pēc sporta veida|sportisti pēc sporta veida]]. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 13:02, 26 jūnijā, 2005 (UTC) :Apskatījos, kā organizēta hokejistu kategorija angļu enciklopēdijā. Tur tieši tā ir - viena apakškategorija - pēc valsts, otra apakškategorija - pēc līgas (NHL, DEL līga utt.) ::Bet kā to latviski nosaukt pēc iespējas "skaistāk"? --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 23:48, 26 jūnijā, 2005 (UTC) :::Man jau nu liekas, ka tas ir pietiekoši latviski, un nav nekādu sakarīgu alternatīvu. ::::Man arī liekas, ka ''hokejisti pēc valsts'' derēs --[[User:Feens|Feens]] 17:44, 27 jūnijā, 2005 (UTC) ::::Gribētu apskatīt jautājumu plašāk. Tur parādās vēl viena problēma - angliski ''by nacionality'' tiek apzīmēts tieši ''pēc politiskās nācijas'' t.i. pēc valsts. Turpretī Austrumeiropā tradicionāli tiek šķirots valsts pakļautības un nacionalitātes (nācijas) jēdziens. ::::Skat. [[http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_famous_Latvians en.wiki:List of Latvians]] ( Marks Rodko, piemēram, ir Daugavpilī (toreiz Krievijā) dzimis ebreju izcelsmes amerikāņu gleznotājs, bet ievietots ''List of famous Latvians''. ::::Tāpēc, rakstot par personālijām, centos katram cilvēkam izveidot šādas kategorijas: ::::a) X valstī dzimis rakstnieks (valstis var būt divas - viena - dzimšanas momenta valsts, otra tā, kura eksistē pašlaik ::::b) Nācijas piederība. Piemēram, ievērojami poļi. ::::c) Kultūras piederība, kura bieži nesakrīt ar nāciju - Brodskis ir ebrejs, bet krievu dzejnieks. Grass ir kašūbs, bet vācu rakstnieks. Žoltoks ir krievs, bet latviešu hokejists. Arī kultūras piederības var būt vairākas - Nabokovs ir gan krievu, gan amerikāņu rakstnieks. ::::Diezgan ķēpīgi izskatās, varbūt kādam ir padomā kādi uzlabojumi?--[[User:Feens|Feens]] 17:44, 27 jūnijā, 2005 (UTC) :::::Ok, tad ar tiem "...pēc valsts" būtu skaidrs. :::::Ar rakstniekiem u.tml. varētu par galveno faktoru uzskatīt to, kādā valodā tas ir rakstījis. Turklāt nekas neliedz pievienot vairākas kategorijas. :::::Sarežģītāks būtu jautājums par sportistiem, piemēram, par riteņbraucēju [[Pjotrs Ugrjumovs|Ugrjumovu]], kuram Latvijas pilsonība netika piešķirta. Domāju, ka tādus sportistus (un sportistus vispārīgi) varētu kategorizēt pēc tā, zem kādas valsts karoga tas startē, vai vismaz kurā valstī tas nodarbojas ar sportu. Bet arī tādā gadījumā varētu pievienot vairākas kategorijas. :::::--[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 19:54, 27 jūnijā, 2005 (UTC) ::::::Tā gan, sportisti jākārto nevis pēc tautības, bet pēc pārstāvētās valsts (tātad pilsonības). Teiksim, Aleksandrs Koļiņko jau arī visiem asociējas kā Latvijas futbolists, kaut gan pēc tautības ir krievs. Būs gan daži strīdīgi gadījumi, kas saistīti ar PSRS izjukšanu (tas pats Ugrjumovs, kurš ir pārstāvējis gan Latviju, gan Krieviju), bet vispār sportā tādu precedentu ar vairāku valstu pārstāvēšanu karjeras laikā ir ļoti maz. Ātrumā varu atcerēties latviešu handbolistus Švanku, Vikštrēmu, Pētersonu, kas vēlāk pieņēma citu valstu pilsonību. Ārzemēs pat neviens īpaši slavens sportists prātā nenāk. Ir jau arī dubultpilsoņi, bet arī tie pamatā pārstāv vienu valsti. ::::::P.S. Nu jau Ugrjumovs ir Latvijas pilsonis :) ---- == Par parakstiem == Draudzīgs atgādinājums gan nereģistrētajiem, gan arī reģistrētajiem lietotājiem. Lūdzu, parakstiet savus komentārus diskusiju lapās, ierakstot 4 tildes zīmes šādi: <nowiki>~~~~</nowiki>. (Ja izmantojat standarta Vikipēdijas lapu attēlošanas stilu (''theme''), tad tieši virs rediģēšanas loga atrodamā otrā poga no labās puses ļoti atvieglo paraksta pievienošanu.) Paldies! :) --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 20:23, 27 jūnijā, 2005 (UTC) OK! =) [[User:Digital1|Digital1]] 22:56, 24 martā, 2006 (UTC) == Par kategorijām un valodas stilu == Rakstot par personālijām, man radās šāda problēma: Piemēram, rakstot par poļu personām, izveidoju ''Category:Ievērojami poļi''. Tomēr šeit rodas pretruna. Latviešu valodā stilistiski ''ievērojams'' saistās ar kaut ko pozitīvu, bet bieži persona ir pretrunīgi vērtēta vai vispār ir kaut kāds burlaks vai maniaks. Kā nosaukt kategoriju, lai nebūtu šī vērtējuma momenta? Esmu domājis par ''Category:Poļi'', bet tur vairāk piedienētu raksti par poļu nāciju, piemēram, poļu virtuve, poļu kino utml. --[[User:Feens|Feens]] 10:16, 29 jūnijā, 2005 (UTC) :Manuprāt, poļu virtuve un poļu kino iederētos kategorijā ''Poļu kultūra''. :Savukārt, ''Ievērojamo poļu'' vietā varētu būt :* Pazīstami poļi, :* Slaveni poļi, :* Nozīmīgi poļi, :* Zināmi poļi, :* Izslavēti poļi, :* u.c. vairāk vai mazāk nopietni varianti. :Es dotu priekšroku ''Pazīstami poļi''. :--[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 12:42, 29 jūnijā, 2005 (UTC) :: "Plašpazīstami poļi", jo "pazīstams" var būt arī šaurā lokā. -19.08.2005. ::: Piekrītu, tomēr man subjektīvi nepatīk šādi salikteņi (lai gan man nav nekas pret "plašsaziņas līdzekļiem"), man tas neliekas pietiekami labskanīgs vārdu salikums. Es ierosinu "Plaši pazīstami poļi". ::: P.S. Arī anonīmi lietotāji var parakstīties, rakstot četras tildes šādi: <nowiki>~~~~</nowiki>. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 15:43, 19 augustā, 2005 (UTC) Pēc angļu valodas vikipēdijas [[:en:Wikipedia:Categorization#General_naming_conventions|norādījumiem]] ''(pēdējais punkts)'' būtu jāizvairās no raksturojošiem īpašvārdiem kā ''slaveni, nozīmīgi vai ievērojami'' kategoriju nosaukumos. ::Tātad pareizais variants tomēr ir '''Category:Poļi''' Jāievēro, ka ''visi'' Poļi, kam tas gods tikt minētiem latviešu vikipēdijā, ir ievērojami vai tml. Raksturojums tātad ir lieks. Tāpat arī ar citām kategorijām '''Ievērojami...''' . [[User:Āpsis|Āpsis]] 14:31, 5 septembrī, 2005 (UTC) == "Doties atpakaļ" == Vai vispār ir vajadzīga tā saite, kas agrāk dažās "speciālajās" lapās (piem., dzēšot lapu, pievienojot uzraugāmo lapu sarakstam, utt.), bija ar tekstu "Doties atpakaļ"? Tagad esmu stilistisku apsvērumu dēļ šo tekstu nodzēsis ([http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=MediaWiki:Returnto&action=history skat. te]), bet varbūt arī pati saite ir lieka? --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 12:48, 29 jūnijā, 2005 (UTC) == Dzēšanas taustiņu kombinācija == Pēc jaunu [[m:MediaWiki|MediaWiki]] iespēju ieviešanas Mozilla Firefox un Internet Explorer pārlūkos pārklājas taustiņu kombinācijas [alt-d] divām fīčām - lapas dzēšanai un jaunajai pogai zem izmaiņu loga ("Parādīt izmaiņas"). Viens no iespējamiem risinājumiem attiektos tikai uz adminiem (dzēšanas taustiņu kombinācijas izmaiņas), otrs skartu arī visus citus lietotājus, kas gan nebūs vēl paspējuši pie tās pierast. Es ierosinu nomainīt dzēšanas taustiņu kombināciju uz [alt-v] (viena no dažām vēl neizmantotajām kombinācijām). Kādas pārdomas, ieteikumi? --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 5 jūlijs 2005 07:20 (UTC) :Tā kā nekādi skaļi pausti iebildumi nav bijuši un man pašam traucē, ka nevaru izmantot taustiņu kombinācijas, nomainīju dzēšanas taustiņu kombināciju no [alt-d] uz '''[alt-v]'''. Protams, visu ir iespējams mainīt arī atpakaļ. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 9 jūlijs 2005 09:22 (UTC) == Vikivārdnīca == Esmu mazliet sācis veidot Vikivārdnīcas pamatus. Piemēram, [[wikt:nulle]] šobrīd ir tuvu tam līmenim, kā, manuprāt, vajadzētu izskatīties latviešu Vikivārdnīcas šķirklim. Kā arī [[meta:Requests for permissions#lv|esmu pieteicies]] uz admina/birokrāta statusu, lai tur "ieviestu kārtību", proti - tulkotu lietotāja saskarni un veiktu citas darbības pēc vajadzības. Varbūt kādam(-i) ir iebildumi, komentāri, jautājumi? --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 19:46, 22 augustā, 2005 (UTC) :Kategoriju virsrakstos vajag aizstāt ''angļu'' '''Category:''' ar ''latviešu'' '''Kategorija:'''. Kā redzams citu valodu vikipēdijās, [[:de:Kategorie:Lettland|tas]] ir iespējams. [[User:Āpsis|Āpsis]] 10:57, 5 septembrī, 2005 (UTC) ::Jā, tas ir iespējams un pamazām tas tiek īstenots. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 07:05, 12 septembrī, 2005 (UTC) :Ļoti jauki, sevišķi jau tādēļ, ka daudzi pauduši vēlmi rakstīt tieši vārdnīcas, nevis enciklopēdijas šķirkļus! Droši vien pēc kāda laiciņa arī es iemetīšu aci, tik nevar vēl zināt, kad. :) :P.S. Starp citu, variants "Vikivārdnīca" man tīk labāk nekā "Vikcionārijs". :) --[[User:Tail|Tail]] 20:37, 22 augustā, 2005 (UTC) ::Nezinu, kas to Vikcionāriju bija ierakstījis, bet tagad izlaboju, jo arī man labāk patīk Vikivārdnīca. :) --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 21:35, 22 augustā, 2005 (UTC) == Hoax: [[The Flowers Of Romance]], please delete == Sorry, i don't speak the language of this Wikipedia. However i would like to inform you that the Article [[The Flowers Of Romance]] is an hoax, see [http://mail.wikipedia.org/pipermail/wikipedia-l/2005-August/041315.html] and [[:commons:Commons:Village_pump#Hoax Article in 57 languages]] -- [[:de:Benutzer:Kju]] 19:05, 29 augustā, 2005 (UTC) == Projekts par zinātnes vērtībām == Angļu Vikipēdijas lietotājs [[:en:User:APH|APH]] [[w:User talk:Juzeris#Science pearls|lūdza mani informēt]] latviešu valodas Vikipēdiju par viņa veidoto projektu par zinātnes vērtībām - [[w:Wikipedia:WikiProject Science pearls|Wikipedia:WikiProject Science pearls]]. --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 09:16, 22 septembrī, 2005 (UTC) == Par reliģiskām kustībām == Vajadzetu vienoties par definīcijām, (kuras man pašam ir neskaidras :)), kas ir baznīca (kā organizacija), konfesija, virziens, denominācija utt. --[[User:Feens|Feens]] 08:07, 3 oktobrī, 2005 (UTC) Ļoti vienkārši, manuprāt - vajadzētu lietot tādu jēdzienu kā draudze. Tās pretstatījums ir sekta. Un ko mēs par to zinām? Sekta ir cilvēku kopa, kas ir novirzījusies no Kristus vēsts, un galvenais - sagrozījusi baušļus. :Vai [[islāms]] ir sekta?--[[User:Feens|Feens]] 23:14, 28 janvārī, 2006 (UTC) 11623 36400 2006-03-24T22:55:46Z Feens 37 [[Category:Gadsimti]] 11625 36406 2006-03-24T23:03:43Z Feens 37 [[Category:Gadsimti]] 11626 49504 2006-06-08T08:00:34Z Neonz 33 {{catmore}} [[Category:Krievijas vēsture]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Revolūcijas]] 11627 46941 2006-05-22T10:48:02Z Knakts 848 +kategorija [[Category:Pasaules tautas]] [[Category:Polija]] 11628 36413 2006-03-24T23:21:08Z Feens 37 [[Category:Gadsimti]] 11629 36416 2006-03-24T23:26:56Z Feens 37 [[Category:Basketbolisti pēc tautības]] 11630 36417 2006-03-24T23:27:18Z Feens 37 [[Category:Basketbolisti]] 11631 36419 2006-03-24T23:28:19Z Feens 37 [[Category:Basketbols]] 11632 36420 2006-03-24T23:28:42Z Feens 37 [[Category:Sporta veidi]] 11633 36422 2006-03-24T23:30:48Z Feens 37 [[Category:NBA]] 11634 36423 2006-03-24T23:31:18Z Feens 37 [[Category:Basketbols]] 11635 36620 2006-03-25T10:38:44Z Juzeris 23 nulles kategorija, ielieku paziņojumu par "īsto" kategoriju '''Šī kategorija vairs netiek izmantota''' (skat. [[Category talk:2.pasaules karš|diskusiju]])! Lūdzam tās vietā izmantot <nowiki>[[Category:Otrais pasaules karš]]</nowiki> un arī izlabot visas saites, kas ved uz šejieni. 11636 36442 2006-03-24T23:44:17Z Feens 37 [[Category:ASEAN]] 11638 36480 2006-03-25T00:22:38Z Feens 37 [[Category:Starpvalstu organizācijas]] 11639 45373 2006-05-15T10:02:47Z Dainis 876 [[Category:ASV cilvēki]] [[Category:kosmonauti]] 11640 36450 2006-03-24T23:52:00Z Feens 37 [[Category:ASV kultūra]] 11641 36451 2006-03-24T23:52:38Z Feens 37 [[Category:ASV]] [[Category:Kultūra pēc valsts]] 11642 36452 2006-03-24T23:52:58Z Feens 37 [[Category:Kultūra]] 11643 51626 2006-06-22T22:22:22Z Aleksandrs Kuzmins 859 galam - no "Politikas" uz "Politiķiem" [[Category:Nodarbošanās pēc valsts]] [[Category:Politiķi]] 11644 36456 2006-03-24T23:56:53Z Feens 37 [[Category:Vēsture]] 11645 36459 2006-03-24T23:58:48Z Feens 37 [[Category:ASV]] 11646 36461 2006-03-24T23:59:53Z Feens 37 [[Category:ASV]] 11647 36463 2006-03-25T00:02:16Z Feens 37 [[Category:ASV administratīvais iedalījums]] 11648 36468 2006-03-25T00:10:06Z Feens 37 [[Category:Kino]] 11650 47155 2006-05-22T22:54:12Z Knakts 848 - kategorija [[Category:Politika]] 11651 36479 2006-03-25T00:22:13Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Starpvalstu organizācijas]] 11652 36483 2006-03-25T00:24:27Z Feens 37 {{catmore}} [[Category:Starpvalstu organizācijas]] 11653 36484 2006-03-25T00:26:18Z Feens 37 [[Category:Arhitektūra]] 11655 36489 2006-03-25T00:38:47Z Feens 37 [[Category:Vēsturnieki pēc tautības]] 11656 36491 2006-03-25T00:39:15Z Feens 37 [[Category:Vēsturnieki]] 11657 36560 2006-03-25T09:02:45Z Dekaels 268 precizēta kategorija {{catmore}} [[Category:Literatūras virzieni]] 11660 52713 2006-07-01T04:37:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Categoria:Ciència-ficció]] [[Category:Literatūras virzieni]] [[Category:Kino žanri]] [[bg:Категория:Научна фантастика]] [[ca:Categoria:Ciència-ficció]] [[cs:Kategorie:Science fiction]] [[da:Kategori:Science fiction]] [[de:Kategorie:Science-Fiction]] [[en:Category:Science fiction]] [[eo:Kategorio:Sciencfikcio]] [[es:Categoría:Ciencia ficción]] [[fr:Catégorie:Science-fiction]] [[hu:Kategória:Science fiction]] [[it:Categoria:Fantascienza]] [[ja:Category:SF]] [[ko:분류:과학 소설]] [[nl:Categorie:Sciencefiction]] [[nn:Kategori:Science fiction]] [[no:Kategori:Science fiction]] [[pt:Categoria:Ficção científica]] [[ru:Категория:Фантастика]] [[sv:Kategori:Science fiction]] [[tr:Kategori:Bilim kurgu]] [[zh:Category:科幻]] 11661 36502 2006-03-25T00:45:38Z Feens 37 [[Category:Literatūra]] 11662 47149 2006-05-22T22:49:27Z Knakts 848 Kategorija [[Category:cilvēki]] [[Category:uzskaitījumi pēc valsts]] 11664 53130 2006-07-02T06:37:36Z Keps 758 +Cat. [[Category:Vēsture]] [[Category:Vēstures periodi]] 11665 36516 2006-03-25T00:57:28Z Feens 37 [[Category:Vēsture]] 11667 36520 2006-03-25T01:02:13Z Feens 37 [[Category:Vulkāns]] 11668 36521 2006-03-25T01:05:35Z Feens 37 [[Category:Vulkanoloģija]] 11669 36522 2006-03-25T01:06:10Z Feens 37 [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Ģeoloģija]] 11670 36525 2006-03-25T01:08:40Z Feens 37 [[Category:Valstis]] 11671 36527 2006-03-25T01:09:52Z Feens 37 [[Category:Vēsture]] 11672 50675 2006-06-15T08:59:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Limbaži (district)]] [[Image:Latvia-Limbazi.png|right|250px]] '''Limbažu rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[vidzeme|vidzemē]]. Limbažu rajona centrs ir [[limbaži|Limbažu pilsēta]]. Limbažu rajons robežojas ar [[rīgas rajons|Rīgas rajonu]], [[cēsu rajons|Cēsu rajonu]], [[valmieras rajons|Valmieras rajonu]], [[igaunija|Igauniju]] un Rīgas jūras līci. Limbažu rajonā esošās pilsētas: *[[Ainaži]] *[[Aloja]] *[[Limbaži]] *[[Salacgrīva]] *[[Staicele]] {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Limbazu]] [[de:Landkreis Limbaži]] [[en:Limbaži District]] [[fr:Limbazu rajons]] [[it:Limbazu (distretto)]] [[lt:Limbažių rajonas]] [[nl:Limbaži (district)]] [[no:Limbažu fylke]] 11673 50240 2006-06-12T14:03:35Z Sss 937 [[Image:Latvia-Madona.png|right|250px]] Daļa '''Madonas rajona''' atrodas [[vidzeme|Vidzemē]], bet daļa - [[latgale|Latgalē]]. Madonas rajonā atrodas Latvijas augstākais kalns - [[Gaiziņkalns]]. Madonas rajons robežojas ar [[cēsu rajons|Cēsu rajonu]] un [[gulbenes rajons|Gulbenes rajonu]] ziemeļos, [[balvu rajons|Balvu rajonu]] un [[rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonu]] austrumos, [[preiļu rajons|Preiļu rajonu]], [[jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonu]] un [[aizkraukles rajons|Aizkraukles rajonu]] dienvidos un [[ogres rajons|Ogres rajonu]] rietumos. Madonas rajonā esošas pilsētas. *[[Cesvaine]] *[[Lubāna]] *[[Madona]] {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Madonas]] [[fr:Madonas rajons]] [[lt:Maduonos rajonas]] 11674 50445 2006-06-13T14:05:45Z Sss 937 [[Image:Latvia-Preili.png|right|250px]] '''Preiļu rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[latgale|Latgalē]]. Preiļu rajons robežojas ar [[madonas rajons|Madonas rajonu]], [[rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonu]], [[krāslavas rajons|Krāslavas rajonu]], [[daugavpils rajons|Daugavpils rajonu]] un [[jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonu]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Preiļi]] [[fr:Preilu rajons]] [[it:Preiļi (distretto)]] [[lt:Preilių rajonas]] [[no:Preiļu fylke]] 11675 36536 2006-03-25T08:04:17Z S 180 #REDIRECT #REDIRECT [[Liepāja]] 11676 53263 2006-07-02T15:17:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Bauska (distretto)]] [[Image:Latvia-Bauska.png|right|250px]] '''Bauskas rajons''' ir administratīva iedalījuma vienība [[zemgale|Zemgalē]]. Tas robežojas ar [[jelgavas rajons|Jelgavas rajonu]], [[rīgas rajons|Rīgas rajonu]], [[Ogres rajons|Ogres rajonu]] un [[lietuva|Lietuvu]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Bauskas]] [[fr:Bauskas rajons]] [[it:Bauska (distretto)]] [[lt:Bauskės rajonas]] 11677 50237 2006-06-12T13:35:23Z Sss 937 [[Image:Latvia-Jelgava.png|right|250px]] '''Jelgavas rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[zemgale|Zemgalē]]. Tas robežojas ar [[dobeles rajons|Dobeles rajonu]], [[tukuma rajons|Tukuma rajonu]], [[rīgas rajons|Rīgas rajonu]], [[bauskas rajons|Bauskas rajonu]] un [[lietuva|Lietuvu]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[fr:Jelgavas rajons]] [[lt:Jelgavos rajonas]] 11678 50457 2006-06-13T16:39:17Z Erestrebian 581 [[Image:Latvia-Tukums.png|right|250px]] '''Tukuma rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[kurzeme|Kurzemē]] (un daļēji [[zemgale|Zemgalē]]). Tukuma rajons robežojas ar [[talsu rajons|Talsu rajonu]], [[kuldīgas rajons|Kuldīgas rajonu]], [[saldus rajons|Saldus rajonu]], [[dobeles rajons|Dobeles rajonu]], [[jelgavas rajons|Jelgavas rajonu]], [[rīgas rajons|Rīgas rajonu]] un [[Rīgas jūras līcis|Rīgas jūras līci]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Tukuma]] [[fr:Tukuma rajons]] [[it:Tukuma (distretto)]] [[lt:Tukumo rajonas]] [[no:Tukuma fylke]] 11679 50214 2006-06-12T11:39:41Z Sss 937 [[Image:Latvia-Talsi.png|right|250px]] '''Talsu rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[kurzeme|Kurzemē]]. Tas robežojas ar [[ventspils rajons|Ventspils rajonu]], [[kuldīgas rajons|Kuldīgas rajonu]], [[tukuma rajons|Tukuma rajonu]], [[Rīgas jūras līcis|Rīgas jūras līci]] un [[baltijas jūra|Baltijas jūru]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Talsi]] [[en:Talsi District]] [[fr:Talsu rajons]] [[it:Talsi (distretto)]] [[lt:Talsų rajonas]] [[mo:Жудецул Талсу]] [[no:Talsu fylke]] [[ro:Judeţul Talsu]] 11681 50932 2006-06-18T08:20:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[mo:Жудецул Вентспилс]], [[ro:Judeţul Ventspils]] [[Image:Latvia-Ventspils.png|right|250px]] '''Ventspils rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[kurzeme|Kurzemē]]. Tas robežojas ar [[talsu rajons|Talsu rajonu]], [[kuldīgas rajons|Kuldīgas rajonu]], [[liepājas rajons|Liepājas rajonu]] un [[baltijas jūra|Baltijas jūru]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[fr:Ventspils rajons]] [[it:Ventspils (distretto)]] [[lt:Ventspilio rajonas]] [[mo:Жудецул Вентспилс]] [[no:Ventspils fylke]] [[ro:Judeţul Ventspils]] 11682 52362 2006-06-29T09:15:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Categoria:Escriptors nord-americans]], [[uk:Категорія:Американські письменники]] [[Category:Amerikāņu literatūra]] [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] [[Category:Amerikāņi pēc nodarbošanās|Rakstnieki]] [[be:Катэгорыя:Амэрыканскія літаратары]] [[bg:Категория:Американски писатели]] [[ca:Categoria:Escriptors nord-americans]] [[cs:Kategorie:Američtí spisovatelé]] [[da:Kategori:Forfattere fra USA]] [[en:Category:American writers]] [[eo:Kategorio:Usonaj verkistoj]] [[es:Categoría:Escritores de Estados Unidos]] [[fi:Luokka:Yhdysvaltalaiset kirjailijat]] [[fr:Catégorie:Écrivain américain]] [[he:קטגוריה:סופרים אמריקאים]] [[hr:Kategorija:Američki književnici]] [[it:Categoria:Scrittori statunitensi]] [[ko:분류:미국의 소설가]] [[nl:Categorie:Amerikaans schrijver]] [[nn:Kategori:Forfattarar frå USA]] [[no:Kategori:Amerikanske forfattere]] [[pl:Kategoria:Amerykańscy pisarze]] [[ru:Категория:Писатели США]] [[sk:Kategória:Spisovatelia USA]] [[sl:Kategorija:Ameriški pisatelji]] [[sr:Категорија:Амерички књижевници]] [[sv:Kategori:Amerikanska författare]] [[tr:Kategori:Amerikalı yazarlar]] [[uk:Категорія:Американські письменники]] [[zh:Category:美国作家]] 11683 50220 2006-06-12T12:02:42Z Sss 937 [[Image:Latvia-Liepaja.png|right|250px]] '''Liepājas rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[kurzeme|Kurzemē]]. Tas robežojas ar [[ventspils rajons|Ventspils rajonu]], [[kuldīgas rajons|Kuldīgas rajonu]], [[saldus rajons|Saldus rajonu]], [[lietuva|Lietuvu]] un [[baltijas jūra|Baltijas jūru]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[fr:Liepajas rajons]] [[lt:Liepojos rajonas]] 11685 50676 2006-06-15T08:59:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Kuldīga (district)]] [[Image:Latvia-Kuldiga.png|right|250px]] '''Kuldīgas rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[kurzeme|Kurzemē]]. Tas robežojas ar [[tukuma rajons|Tukuma rajonu]], [[talsu rajons|Talsu rajonu]], [[ventspils rajons|Ventspils rajonu]], [[liepājas rajons|Liepājas rajonu]] un [[saldus rajons|Saldus rajonu]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Kuldigas]] [[en:Kuldīga District]] [[fr:Kuldigas rajons]] [[it:Kuldiga (distretto)]] [[lt:Kuldygos rajonas]] [[nl:Kuldīga (district)]] [[no:Kuldīgas fylke]] 11688 50221 2006-06-12T12:08:56Z Sss 937 [[Image:Latvia-Saldus.png|right|250px]] '''Saldus rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[kurzeme|Kurzemē]]. Tas robežojas ar [[dobeles rajons|Dobeles rajonu]], [[tukuma rajons|Tukuma rajonu]], [[kuldīgas rajons|Kuldīgas rajonu]], [[liepājas rajons|Liepājas rajonu]] un [[lietuva|Lietuvu]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Saldus]] [[fr:Saldus rajons]] [[it:Saldus (distretto)]] [[lt:Saldaus rajonas]] [[no:Saldus fylke]] 11695 52113 2006-06-26T13:05:19Z Erestrebian 581 divisions [[Image:Latvia-Dobele.png|right|250px]] '''Dobeles rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[zemgale|Zemgalē]] (un daļēji arī [[kurzeme|Kurzemē]]). Tas robežojas ar [[saldus rajons|Saldus rajonu]], [[tukuma rajons|Tukuma rajonu]], [[jelgavas rajons|Jelgavas rajonu]] un [[lietuva|Lietuvu]]. ===Pilsētas=== *[[Auce (pagasts)|Auce]] *[[Dobele]] ===Novadi=== *[[Tervete (novads)|Tērvete]] ===Pagasti=== *[[Annenieki]] *[[Auri]] *[[Bene|Bēne]] *[[Bērze]] *[[Biksti]] *[[Īle]] *[[Jaunbērze]] *[[Krimūni]] *[[Lielauce]] *[[Naudīte]] *[[Penkule]] *[[Ukri]] *[[Vītiņi]] *[[Zebrene]] {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Dobeles]] [[fr:Dobeles rajons]] [[lt:Duobelės rajonas]] 11697 50121 2006-06-11T17:52:22Z Sss 937 [[Image:Latvia-Riga.png|right|250px]] '''Rīgas rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[Rīga]]s apkārtnē. Tas daļēji ietilpst [[vidzeme|Vidzemē]], un daļēji [[zemgale|Zemgalē]]. Rīgas rajons robežojas ar [[tukuma rajons|Tukuma rajonu]], [[jelgavas rajons|Jelgavas rajonu]], [[bauskas rajons|Bauskas rajonu]], [[ogres rajons|Ogres rajonu]], [[cēsu rajons|Cēsu rajonu]], [[limbažu rajons|Limbažu rajonu]] un [[Rīgas jūras līcis|Rīgas jūras līci]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[en:Rīga District]] [[fr:Rigas rajons]] [[it:Riga (distretto)]] [[lt:Rygos rajonas]] [[no:Riga fylke]] 11702 36589 2006-03-25T10:10:09Z Juzeris 23 kat. {{catmore}} [[Category:Kari]] 11703 50459 2006-06-13T16:44:01Z Erestrebian 581 <br clear=all> {| style="margin:0 auto;" class="toccolours" align=center |align=center| '''Latvijas rajoni''' [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]] | [[Alūksnes rajons|Alūksnes]] | [[Balvu rajons|Balvu]] | [[Bauskas rajons|Bauskas]] | [[Cēsu rajons|Cēsu]] | [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] | [[Dobeles rajons|Dobeles]] | [[Gulbenes rajons|Gulbenes]] | [[Jelgavas rajons|Jelgavas]] | [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]] | [[Krāslavas rajons|Krāslavas]] | [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas]] | [[Liepājas rajons|Liepājas]] | [[Limbažu rajons|Limbažu]] | [[Ludzas rajons|Ludzas]] | [[Madonas rajons|Madonas]] | [[Ogres rajons|Ogres]] | [[Preiļu rajons|Preiļu]] | [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes]] | [[Rīgas rajons|Rīgas]] | [[Saldus rajons|Saldus]] | [[Talsu rajons|Talsu]] | [[Tukuma rajons|Tukuma]] | [[Valkas rajons|Valkas]] | [[Valmieras rajons|Valmieras]] | [[Ventspils rajons|Ventspils]] |} <noinclude> [[en:List of latvian's district]] [[et:Mall:LAT]] [[fr:Liste des rajons de Lettonie]] [[it:Template:Distretti della Lettonia]] [[no:Mal:Latviske fylker]] [[mo:Template:Летонияжудете]] [[ro:Format:Letoniajudete]] </noinclude> 11704 37821 2006-04-01T14:27:10Z (:Julien:) 757 [[fr:Acméisme]] '''Akmeisms''' (no [[grieķu valoda|grieķu]] ''ακμή'' 'uzplaukuma laiks, virsotne') bija [[dzeja]]s strāvojums [[krievu literatūra|krievu literatūrā]] 20. gs. 10-tajos un 20-tajos gados. Akmeisms izveidojās kā pretreakcija uz [[simbolisms|simbolismu]]. Simbolisma misticismam akmeisms pretstatīja konkrētu, juteklisku pasaules uztveri, atgriešanos pie vārdu sākotnējām nozīmēm, atsakoties no to simboliskās daudznozīmības. Par akmeisma pamatlicējiem uzskatāmi dzejnieki [[Nikolajs Gumiļevs]], [[Sergejs Gorodeckis]], [[Osips Mandelštams]], [[Anna Ahmatova]], [[Georijs Ivanovs]], [[Mihails Kuzmins]] u.c. Akmeisti 1911. gadā izveidoja apvienību "Poētu cehs" (''Цех поэтов''), kas pastāvēja līdz 1914. gadam un no 1920. līdz 1922. gadam. Akmeisti sadarbojās ar žurnālu ''Аполлон'', no 1912. līdz 1913. gadam izdeva žurnālu ''Гиперборей'', "Poētu ceha" gadagrāmatas. [[Category:Akmeisms]] [[Category:Literatūras virzieni]] [[de:Akmeismus]] [[en:Acmeist poetry]] [[et:Akmeism]] [[fr:Acméisme]] [[it:Acmeismo]] [[pl:akmeizm]] [[ru:Акмеизм]] 11705 36640 2006-03-25T11:06:18Z Tail 13 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 11707 52677 2006-07-01T01:41:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Catégorie:Histoire palestinienne]] [[Category:Palestīna|Vēsture]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] [[Category:Tuvo Austrumu vēsture]] [[bg:Категория:История на Палестина]] [[en:Category:Palestinian history]] [[fr:Catégorie:Histoire palestinienne]] 11708 36652 2006-03-25T11:31:58Z Juzeris 23 kat. [[Category:Izraēla|Vēsture]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] [[Category:Tuvo Austrumu vēsture]] 11709 36653 2006-03-25T11:34:37Z Juzeris 23 kat. [[Category:Jordānija|Vēsture]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] [[Category:Tuvo Austrumu vēsture]] 11710 36654 2006-03-25T11:35:38Z Juzeris 23 kat. [[Category:Ēģipte|Vēsture]] [[Category:Tuvo Austrumu vēsture]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] 11711 36655 2006-03-25T11:41:43Z Dekaels 268 Eižena Jonesko fotoattēls no en.wiki Eižena Jonesko fotoattēls no en.wiki 11713 36658 2006-03-25T11:58:32Z 80.232.251.166 Gaviali ir vismazāk pazīstamie krokodili, tiem ir garš, šaurs purns, un tāpat kā aligatoriem nav redzams apakšējais ceturtais zobs, ja mute ir aizvērta. Gavialiem ir palielināti priekšzobi, aiz kuriem atrodas mazāki, vienāda lieluma zobi. Gavialam ir 102 zobi 54 augšžoklī, un 48 zobi apakšžoklī. Gavialu purns izskatās trausls, tomēr ir bruņots ar ļoti asiem zobiem. Gavials ir aukstasiņu dzīvnieks, tāpēc tam nav nepieciešams daudz enerģijas. Gavials ēd apmēram 3 reizes nedēļā. Gavialu pamat barība ir zivis. Gavials satver zivi ar sānisku galvas vēzienu, tad paver muti tā lai varētu norīt zivi ar galvu pa priekšu. Gavials vēl ēd bezmugurkaulniekus, abiniekus, zīdītāju mazuļus un ūdensputnus. Tēviņam purna galā ir paplatinājums, kāda nav mātītēm, tēviņš paplatinājumu izmanto meklēšanas laikā izdodot skaņas un taisot burbuļus. Ziemas beigās vai pavasara sākumā tēviņš ap sevi sapulcina trīs, četras mātītes, gavialu tēviņš pārojas ar katru no tām, nolaižoties upes dziļumā. Mātīte pēc pārošanās dodas krastā un apmēram 10 m no tā izrok ligzdu, kam ir pudeles forma, un iedēj tajā apmēram 40 olas ar plānu čaumalu. Vietu ligzdai mātīte izvēlas ļoti rūpīgi. Lai saviem pēcnācējiem nodrošinātu labākus apstākļus. Pēc o uzdēšanas tā iegremdējas ūdenī un uzmana olas, gatava padzīt olu zagļus. Jo laiks siltāks, jo ātrāk attīstās oliņas, tomēr laiks nemēdz pārsniegt 60-90 dienas. Kad mazuļi izšķiļas, tie sāk klusu kurkstēt, tas ir signāls mātei, tā iet un atrok zemi. Pēc tam tā paņēmusi tos mutē nes mazuļus uz ūdens pusi. Gaviali mēdz būt 4-7m gari, svars līdz 1000 kg. Gaviali no visiem krokodiliem vislabāk pielāgojušies dzīvei ūdenī. Uz sauszemes ir ļoti neveikli. Ūdeni pamet reti, mātītes olu dēšanas laikā. Par cik gaviali tik daudz laika pavada ūdenī starp pirkstiem ir izveidojusies plēve, kas ideāli noder peldēšanai, tāpēc ūdenī spēj sasniegt ļoti lielu ātrumu. Gaviali ir izzūdoša suga. Cilvēki noslepkavoja tūkstošiem gavialu, lai no viņu ādas pagatavotu somas. Nākamais trieciens šai sugai bija dambju celtniecība- tika iznīcināti daudzi šo dzīvnieku slēpņi. 1975. gadā tika saskaitīti mazāk nekā 700 Gangas gavialu. Indijas valdība toreiz sāka audzēšanas programmas- tika meklētas gavialu ligzdas un olas pārnestas uz audzēšanas stacijām. Mazuļi, kas izšķīlās nebrīvē, tika uzraudzīti un bija pasargāti no ienaidniekiem. Kad sasniedza 1,20 metru garumu, tika palaisti brīvībā, jo spēja parūpēties par sevi. 11714 36659 2006-03-25T11:58:43Z Artūrs Daņilovs 736 11715 36663 2006-03-25T12:01:15Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} [[Image:Snorri's Edda.jpg|thumb|250px|left|Jaunākās Edas titullapa (XVIII gs. islandiešu manuskripts)]] '''Jaunākā Eda''' (arī '''Prozas Eda''' vai '''Snorres Eda''') ir islandiešu vēsturnieka un dzejnieka [[Snorre Sturlusons|Snorres Sturlusona]] sastādīts dzejošanas pamācību un mītu kopums. Jaunākā Eda tika uzrakstīta aptuveni 1220.g. un saglabājusies septiņos manuskriptos, kas uzrakstīti no apmēram 1300.-1600.g. Viens no nozīmīgākajiem manuskriptiem ir "Upsalas kodekss", kurš datējams ar apm. 1330.g. Jaunākā Eda sastāv no trim daļām: ''Gylfaginning'' (apm. 20 000 vārdu), ''Skáldskaparmál'' (apm. 50 000 vārdu) un ''Háttatal'' (apm. 20 000 vārdu). Pirmajā daļā karalis [[Gilvi]] sastopas ar [[āsi]]em, kuri viņam izstāsta par skandināvu dievu panteonu. Otrajā daļā [[Ēgirs]] sarunājas ar dzejas dievu [[Brāgi]], un Brāgi Ēgiram apraksta [[kennings|kenningus]], kā arī min daudzus to piemērus. Viņš arī apraksta dzejas valodu (piemēram, [[heiti]] lietojumu). Trešajā daļā blakus pamattekstam apskatīta dzejas [[metrika]] un stils, minot arī piemērus. ==Skat. arī== * [[Poētiskā Eda]] [[Category:Skandināvu mitoloģija]] [[Category:Viduslaiku literatūra]] [[da:Yngre Edda]] [[de:Snorra-Edda]] [[el:Νεώτερη Έντα]] [[en:Prose Edda]] [[es:Edda prosaica]] [[eo:Proza Edda]] [[fr:Edda de Snorri]] [[hr:Mlađa edda]] [[is:Snorra-Edda]] [[it:Edda in prosa]] [[lt:Jaunesnioji Eda]] [[ja:スノッリのエッダ]] [[no:Den yngre Edda]] [[nn:Den yngre Edda]] [[pl:Edda prozaiczna]] [[ru:Младшая Эдда]] [[sv:Snorres Edda]] 11716 44048 2006-05-10T06:47:50Z Feens 37 +cat [[Image:Jonesko.jpg|thumb|200px|Eižens Jonesko]] '''Eižens Jonesko''' (''Eugène Ionesco'', dz. ''Eugen Ionescu'', * 1909. gada 26. novembrī, † 1994. gada 29. martā) bija [[rumāņi|rumāņu]] izcelsmes [[dramaturģija|dramaturgs]], kas dzīvoja [[Francija|Francijā]] un rakstīja [[franču valoda|franču valodā]]. Jonesko uzskatāms par vienu no izcilākajiem [[absurda drāma]]s autoriem. Jonesko dzimis [[Slatina|Slatinā]] [[Rumānija|Rumānijā]], viņa tēvs bija rumānis, māte - francūziete. Lielāko daļu bērnības Jonesko pavadījis Francijā, bet pēc vecāku šķiršanās 1925. gadā kopā ar tēvu atgriezās uz dzīvi Rumānijā, kur studēja [[franču literatūra|franču literatūru]] [[Bukareste]]s universitātē (1928-1933). Jonesko 1938. gadā kopā ar sievu un meitu devās uz Franciju, lai iegūtu doktora grādu. 1939. gadā sākās [[Otrais pasaules karš]] un Jonesko ģimene palika Francijā. ==Nozīmīgākās lugas== * "Plikpaurainā dziedātāja" (''La Cantatrice chauve'', 1950) * "Mācību stunda" (''La Leçon'', 1951) * "Krēsli" (''Les Chaises'', 1952) * "Degunradži" (''Rhinocéros'', 1959) {{stub}} [[Category:Franču rakstnieki|Jonesko Eižens]] [[Category:Rumāņu rakstnieki|Jonesko Eižens]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Jonesko Eižens]] [[cs:Eugène Ionesco]] [[da:Eugène Ionesco]] [[de:Eugène Ionesco]] [[en:Eugène Ionesco]] [[eo:Eugène Ionesco]] [[es:Eugène Ionesco]] [[et:Eugène Ionesco]] [[fr:Eugène Ionesco]] [[he:אז'ן יונסקו]] [[hr:Eugène Ionesco]] [[it:Eugène Ionesco]] [[ja:ウジェーヌ・イヨネスコ]] [[nl:Eugène Ionesco]] [[no:Eugen Ionescu]] [[pl:Eugène Ionesco]] [[pt:Eugène Ionesco]] [[ro:Eugen Ionescu]] [[ru:Ионеско, Эжен]] [[sv:Eugène Ionesco]] [[tr:Eugene Ionesco]] 11717 36666 2006-03-25T12:03:30Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 11718 36667 2006-03-25T12:03:38Z Juzeris 23 kat. [[Category:Vēsture pēc reģiona]] [[Category:Tuvie Austrumi]] 11719 36668 2006-03-25T12:03:39Z Tail 13 [[Category:Literatūras vēsture]] 11720 36669 2006-03-25T12:03:56Z Tail 13 [[Category:Literatūra]] 11722 36673 2006-03-25T12:05:17Z Juzeris 23 kat. [[Category:Vēsture]] 11723 36676 2006-03-25T12:08:18Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Jaunākā Eda]] 11725 36678 2006-03-25T12:08:48Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Jaunākā Eda]] 11727 36687 2006-03-25T12:15:28Z Feens 37 [[Category:ASV kultūra]] 11728 45423 2006-05-15T15:52:25Z Knakts 848 Kategorija no Lielbritānijas uz AK [[Category:Kultūra pēc valsts]] [[Category:Apvienotā Karaliste]] 11729 36696 2006-03-25T12:23:32Z Juzeris 23 kat. Eiropa [[Category:Eiropa]] 11730 36699 2006-03-25T12:25:38Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 11731 43987 2006-05-09T22:08:11Z Feens 37 +cat [[Image:Conrad66 Improved.jpg|thumb|200px|Džozefs Konrads]] '''Džozefs Konrads''' (''Joseph Conrad'', dz. ''Józef Teodor Konrad Korzeniowski'', * 1857. gada 3. decembrī, † 1924. gada 3. augustā) bija [[poļi|poļu]] izcelsmes [[Lielbritānija|britu]] rakstnieks - romānists. Konrads bieži tiek uzskatīts par vienu no [[modernisms|modernisma]] literatūras priekštečiem. Latviski izdoti Konrada romāni "Burinieka "Narciss" nēģeris" (''The Nigger of the 'Narcissus''', 1897), "Tumsas sirds" (''Heart of Darkness'', 1899), "Lords Džims" (''Lord Jim'', 1900), "Taifūns" (''Typhoon'', 1902). {{stub}} [[Category:Britu rakstnieki|Konrads Džozefs]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Konrads Džozefs]] 11733 51187 2006-06-19T01:49:14Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ro:Hard disc]] [[Image:Hard disk WD 400.jpg|right|thumb|400px|PATA cietais disks no ārpuses]] '''Cietais disks''' (angl. ''HDD, Hard Disk Drive'') ir magnētiska datu glabāšanas ierīce. Tas sastāv no platēm (''platters''), kas ir nostiprinātas uz ass un ātri griežas (4200 - 15000 [[1/min]]), nolasīšanas ierakstīšanas galviņām un korpusa, kur tas viss ir salikts iekšā. Cietos diskus iedala pēc to pieslēguma veida (savienojuma ar [[dators|datora]] pamatplati vai disku adapteri). Ir sastopami SCSI, PATA un SATA pieslēgumi. *SCSI bija pirmais, šie diski parasti ir ātri, taču dārgi *PATA sākumā sauca par ATA (''Advanced Technology Attachment''), pēc tam, kad parādījās SATA, tos nosauca par PATA (''Parallel ATA'') *SATA parādījās relatīvi nesen, šis pieslēgums ir ātrāks kā PATA, taču tam pagaidām nav lielas nozīmes, jo šaurā vieta ir nolasīšanas ātrums no platēm. SATA ir ''Serial ATA''. [[Image:Hard disk dismantled.jpg|right|thumb|400px|Cietais disks no iekšpuses]] {{stub}} [[Category:Datoru aparatūra]] [[ar:قرص صلب]] [[bg:Твърд диск]] [[br:Disk kaled]] [[bs:Hard disk]] [[ca:Disc dur]] [[cs:Pevný disk]] [[da:Harddisk]] [[de:Festplatte]] [[en:Hard disk]] [[es:Disco duro]] [[et:Kõvaketas]] [[eu:Disko gogor]] [[fa:دیسک سخت]] [[fi:Kiintolevy]] [[fr:Disque dur]] [[fy:Fêste skiif]] [[gl:Disco ríxido]] [[he:דיסק קשיח]] [[hr:Tvrdi disk]] [[hu:Merevlemez]] [[ia:Disco dur]] [[id:Hard disk]] [[it:Hard disk]] [[ja:ハードディスクドライブ]] [[ko:하드 디스크]] [[ln:Diski ebómbelo enéne]] [[lt:Kietasis diskas]] [[ms:Cakera keras]] [[nds:Fastplaat]] [[nl:Harde schijf]] [[nn:Platelager]] [[no:Platelager]] [[pl:Twardy dysk]] [[pt:Disco rígido]] [[ro:Hard disc]] [[ru:Жёсткий диск]] [[sh:Tvrdi disk]] [[simple:Hard disk]] [[sk:Pevný disk]] [[sl:Trdi disk]] [[sr:Тврди диск]] [[sv:Hårddisk]] [[th:ฮาร์ดดิสก์]] [[tr:Sabit disk]] [[uk:Вінчестер (диск)]] [[vi:Ổ cứng]] [[yi:ארטדיסק]] [[zh:硬盘]] 11734 36707 2006-03-25T12:32:00Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[cietais disks]] 11736 36713 2006-03-25T12:37:36Z Dekaels 268 Hulio Kortāsara attēls. Hulio Kortāsara attēls. 11737 36716 2006-03-25T12:40:10Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Poētiskā Eda''' (arī '''Vecākā Eda''' vai '''Senākā Eda''') ir 34 islandiešu poēmu kopums, kas pamatā saglabājies islandiešu viduslaiku manuskriptā ''Codex Regius''. Kopā ar [[Jaunākā Eda|Jaunāko Edu]] Poētiskā Eda sniedz vispilnīgāko informāciju par [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģiju]]. Poētiskā Eda ir anonīma; tajā daudz lietotas vienkāršās strofiskās formas, kā arī [[aliterācija]]. Poētisko Edu var iedalīt divās daļās, no kurām vienā atrodamas mītiskās leģendas, savukārt otrajā stāsti par varoņiem. ''Codex Regius'' tika uzrakstīts XIII gs., taču par tā atrašanās vietu nekas nebija zināms līdz pat 1643. gadam, kad to savā īpašumā ieguva Skalholtas bīskaps, kurš uzskatīja, ka to uzrakstījis Sēmunds Mācītais, XII gs. islandiešu priesteris. Lai arī mūsdienās šis apgalvojums tiek noraidīts, Poētisko Edu mēdz saukt arī par Sēmunda Edu. [[Category:Skandināvu mitoloģija]] [[Category:Viduslaiku literatūra]] [[da:Ældre Edda]] [[en:Poetic Edda]] [[eo:Poezia Edda]] [[hr:Starija edda]] [[fr:Edda poétique]] [[no:Edda]] [[nn:Den eldre Edda]] [[pl:Edda starsza]] [[ru:Старшая Эдда]] [[sv:Poetiska Eddan]] 11738 36717 2006-03-25T12:41:21Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Poētiskā Eda]] 11739 36718 2006-03-25T12:41:56Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Poētiskā Eda]] 11740 52735 2006-07-01T06:14:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Julio Cortázar]], [[ja:フリオ・コルタサル]], [[oc:Julio Cortázar]] [[Image:Hulio Kortāsars.jpg|thumb|200px|Hulio Kortāsars]] '''Hulio Kortāsars''' (''Julio Cortázar'', * 1914. gada 26. augustā, † 1984. gada 12. februārī) bija nozīmīgs [[Argentīna|argentīniešu]] rakstnieks, darbojies galvenokārt [[proza|prozā]]. Latviešu valodā izdots stāstu krājums "Cita debess" un romāns "Klasīšu spēle". Kortāsars dzimis [[Brisele|Briselē]] [[Beļģija|Beļģijā]]. Kad viņam bija četri gadi, viņa vecāki atgriezās Argentīnā. Kortāsars studējis [[Buenosairesa]]s universitātē, tad vairākus gadus strādājis par skolotāju. 1944. gadā viņš kļuva par [[franču literatūra]]s profesoru Kujo nacionālajā universitātē [[Mendosa|Mendosā]]. 1951. gadā Kortāsars emigrēja uz [[Francija|Franciju]], kur dzīvoja līdz pat savai nāvei. {{stub}} [[Category:Argentīniešu rakstnieki|Kortāsars Hulio]] [[Category:Spāņu valodā rakstošie|Kortāsars Hulio]] [[be:Хуліё Картасар]] [[bg:Хулио Кортасар]] [[cs:Julio Cortázar]] [[de:Julio Cortázar]] [[en:Julio Cortázar]] [[eo:Julio Cortázar]] [[es:Julio Cortázar]] [[fr:Julio Cortázar]] [[gl:Julio Cortázar]] [[he:חוליו פלורנסיו קורטסר]] [[hr:Julio Cortázar]] [[hu:Julio Cortázar]] [[io:Julio Cortázar]] [[it:Julio Cortázar]] [[ja:フリオ・コルタサル]] [[ka:კორტასარი, ხულიო]] [[nl:Julio Cortázar]] [[nn:Julio Cortázar]] [[oc:Julio Cortázar]] [[pl:Julio Cortázar]] [[pt:Julio Cortázar]] [[ro:Julio Cortazar]] [[ru:Кортасар, Хулио]] [[sv:Julio Cortázar]] [[tr:Julio Cortázar]] 11741 36738 2006-03-25T12:57:22Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 11744 46287 2006-05-21T02:01:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Aesir]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Āsi''' (senislandiešu ''Æsir'', vsk. ''Áss'', sieviešu dz. ''Ásynja'', siev. dz. dsk. ''Ásynjur'') ir galvenā dievu grupa [[skandināvu mitoloģija]]s dievu panteonā. Āsu valdnieks ir [[Odins]], un tajā ietilpst arī tādi dievi kā [[Friga]], [[Tors]], [[Baldrs]] un [[Tīrs]]. Pastāv arī otra dievu grupa – [[vāni]] –, no kuriem daži dievi ([[Njords]], [[Freirs]], [[Freija]]) nonāca pie āsiem pēc āsu un vānu kara. Vāni pamatā saistīti ar auglību, savukārt āsi ar spēku un karu. Āsi saglabāja jaunību, ēdot Idunas ābolus (taču viņus varēja nogalināt). Tiek uzskatīts, ka etimoloģiski vārds ''áss'' radies no protoindeiropiešu ''*ansu-'' 'elpa, dievs'. ==Āsu uzskaitījums== * [[Baldrs]] (nevainības un skaistuma dievs) * [[Brāgi]] (dzejas dievs) * [[Forseti]] (taisnības dievs) * [[Freija]] (mīlas un auglības dieviete; sākotnēji vānu grupā) * [[Freirs]] (auglības un mīlas dievs; sākotnēji vānu grupā) * [[Friga]] (ģimenes un auglības dieviete) * [[Hēds]] (aklais aukstuma un tumsas dievs) * [[Heimdals]] (sargs) * [[Hēnirs]] (neizlēmīgais dievs) * [[Iduna]] (jaunības, auglības un nāves dieviete) * [[Loki]] ([[triksteris]]) * [[Nanna]] (Baldra sieva) * [[Njords]] (jūrniecības dievs; sākotnēji vānu grupā) * [[Odins]] (dievu valdnieks, gudrības un kara dievs) * [[Siva]] (Odina sieva) * [[Tīrs]] (kaujas un drošsirdības dievs) * [[Tors]] (pērkona un kaujas dievs) * [[Ulls]] (medību dievs) * [[Vāli]] (atriebības dievs) * [[Vē]] (deva cilvēkiem runasspējas) * [[Vidars]] (klusuma un atriebības dievs) * [[Vili]] (deva cilvēkiem prātu un emocijas) [[Category:Skandināvu mitoloģija]] [[ca:Aesir]] [[cs:Ásové]] [[da:Aser]] [[de:Ase]] [[en:Æsir]] [[eo:Azoj]] [[es:Æsir]] [[fr:Ases]] [[he:אייסיר]] [[is:Æsir]] [[it:Æsir]] [[ja:アース神族]] [[lt:Asai]] [[nl:Asen]] [[nn:Æser]] [[no:Æser]] [[pl:Azowie]] [[ro:Aesir]] [[ru:Асы]] [[sv:Asar]] [[uk:Аси]] 11745 50796 2006-06-17T09:35:10Z Dainis 876 Noņēmu Category:Tehnika (šī ir pamatkategorija) {{Astoņu portālu saites}} 11746 46494 2006-05-21T06:50:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[ka:კუნდერა, მილან]] [[Image:Milankundera.jpg|Milans Kundera|thumb]] '''Milans Kundera''' (''Milan Kundera'', * 1929. gada 1. aprīlī [[Brno]] [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]) ir nozīmīgs [[čehi|čehu]] rakstnieks. Viņa pazīstamākais darbs ir romāns "Nepanesamais esības vieglums" (''Nesnesitelná lehkost bytí'', 1984), kas izdots arī latviešu valodā. Milans Kundera dzimis ievērojama čehu muzikologa un pianista Ludvika Kunderas, Brno Mūzikas akadēmijas vadītāja (1948-1961), ģimenē. Jau agrā bērnībā Milans Kundera mācījies klavierspēli, vēlāk studējis muzikoloģiju. Kundera studējis literatūru un estētiku Kārļa universitātes Mākslu fakultātē, bet pēc neilga laika pārgāja uz kinoakadēmiju. 1950. gadā politisku iemeslu dēļ viņš uz laiku bija spiests pārtraukt studijas. 1952. gadā pēc studiju beigšanas viņš kļuva par pasaules literatūras lektoru kinoakadēmijā. No 1975. gada Kundera dzīvo emigrācijā [[Francija|Francijā]], no 1981. gada viņš ir tās pilsonis. {{stub}} [[Category:Čehu rakstnieki|Kundera, Milans]] [[Category:Čehu valodā rakstošie|Kundera, Milans]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Kundera, Milans]] [[bg:Милан Кундера]] [[ca:Milan Kundera]] [[cs:Milan Kundera]] [[da:Milan Kundera]] [[de:Milan Kundera]] [[en:Milan Kundera]] [[eo:Milan Kundera]] [[es:Milan Kundera]] [[et:Milan Kundera]] [[fa:ميلان کوندرا]] [[fi:Milan Kundera]] [[fr:Milan Kundera]] [[he:מילן קונדרה]] [[hu:Milan Kundera]] [[it:Milan Kundera]] [[ja:ミラン・クンデラ]] [[ka:კუნდერა, მილან]] [[nl:Milan Kundera]] [[no:Milan Kundera]] [[pl:Milan Kundera]] [[pt:Milan Kundera]] [[ro:Milan Kundera]] [[ru:Кундера, Милан]] [[sk:Milan Kundera]] [[sv:Milan Kundera]] [[th:มิลาน คุนเดอรา]] [[tr:Milan Kundera]] [[zh:米兰·昆德拉]] 11747 36782 2006-03-25T13:56:32Z Digital1 583 11748 36785 2006-03-25T13:59:24Z Digital1 583 11749 36888 2006-03-25T23:14:03Z Juzeris 23 html tabula > wiki; šo to latviskoju, vikipēdoju {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Puerto Rico'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center width=135px | [[Image:Puertoriko karogs.gif|135px|Puertoriko karogs]] | align=center width=135px height=105px | [[Image:Puertoriko gerbonis.gif|135px|Puertoriko ģerbonis]] |- | align=center width=135px | ([[Puertoriko karogs|Par karogu]]) | align=center width=135px | ([[Puertoriko ģerbonis|Par ģerboni]]) |} |- | align=center colspan=2 | [[image:LocationPuertoRico.png]] |- | [[Valsts valoda]] | [[angļu valoda]] un [[spāņu valoda]] |- | [[Galvaspilsēta]] | [[Sanhuana]] |- | Lielākās pilsētas | [[Sanhuana]]<br/>[[Karolīna]]<br/>[[Ponse]]<br/>[[Majaguesa]] |- | [[Prezidents]] | [[Džordžs Bušs]] |- | [[Gubernators]] | ''[[Anibal Acevedo-Vila]]'' |- | [[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- ūdens (%) | <br/>9,104 [[km²]] <br/> 1,6% |- | [[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2005]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]] | <br/>3,916,632<br/> 105/km&sup2; |- | [[Valūta]] | [[ASV]] [[dolārs]] |- | [[Laika zona]] | [[Coordinated Universal Time|UTC]] -4 |- | [[Interneta domēns]] | .pr |- | [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]] | +1-787 un +1-939 |} '''Puertoriko''' (''Puerto Rico''), Puertoriko Asociētā Valsts ([[angļu valoda|angļu]]: ''Commonwealth of Puerto Rico''; [[spāņu valoda|spāņu]]: ''Estado Libre Asociado de Puerto Rico'') - [[ASV]] valdījums [[Vestindija|Vestindijā]], [[Lielās Antiļu salas|Lielajās Antiļu salās]]. Aizņem Puertoriko salu (8674 km&sup2;), kā arī Vjekesu (134 km&sup2;), Monu (54 km&sup2;), Kulebru (28 km&sup2;) u.c. mazākas salas. Ziemeļos Puertoriko apskalo [[Atlantijas okeāns]], dienvidos - [[Karību jūra]]. [[Category:ASV atkarīgās teritorijas]] 11750 36824 2006-03-25T14:51:53Z Yyy 146 -stub '''Aminospirti''' ir [[organiskās vielas|alifātiski savienojumi]], kas satur aminogrupu (-NH<sub>2</sub>) un hidroksilgrupu (-OH). Aminogrupa un hidroksilgrupa parasti atrodas pie dažādiem oglekļa atomiem. Aminospirti ir bāziskas vielas ar augstu [[kušanas temperatūra|kušanas temperatūru]]. Aminospirtus iegūst [[amonjaks|amonjakam]] vai [[amīni|amīniem]] reaģējot ar alkēnu oksīdiem vai [[halogēnspirti]]em. Praktiska nozīme ir [[etanolamīns|etanolamīnam]]. Aminospirtu atvasinājumi ir daži [[alkaloīdi]] ([[efedrīns]]) un [[hormoni|hormons]] [[adrenalīns]]. {{aminosav}} [[Category:Organiskā ķīmija]] [[eo:aminoalkoholo]] [[en:amino alcohol]] 11751 36826 2006-03-25T14:57:42Z Yyy 146 -stub '''Aminoketoni''' ir [[ketoni]], kuru molekulā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu. Aminoketoni var saturēt vairākas aminogrupas un ketogrupas. Aminoketoni ar pirmējo aminogrupu molekulā ir nestabili un polimerizējas. Tos lieto [[sāls|sāļu]] veidā. Otrējie, trešējie un aromātiskie aminoketoni ir daudz stabilāki. Tos iegūst no [[aldehīdi]]em vai ketoniem. Aminoketonu lieto par [[aminospirti|aminospirtu]] un [[heterocikliskie savienojumi|heterociklisko savienojumu]] izejvielām. Daudzi aminoketoni ir bioloģiski aktīvas vielas. '''Skatīt arī''' *[[Organiskās vielas]] {{aminosav}} [[Category:Ķīmija]] 11753 37064 2006-03-26T18:04:30Z Dekaels 268 {{sengrlit| atteels=[[Image:Greek vase with muse and kithara on mount helikon.jpg|150px]] | paraksts=Mūza ar kitāru}} Jēdziens '''"Sengrieķu literatūra"''' apzīmē literatūru, kas tapusi [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]] laikā no aptuveni no 4. gs. p.m.ē. līdz aptuveni 8. gs. m.ē. Sengrieķu literatūrai ir izcila loma [[Eiropa]]s literatūras izveidē un attīstībā. Sengrieķu literatūras aizsākumi ir [[liroepika|liroepiski]] darbi: [[Homērs|Homēra]] eposi "[[Iliāda]]" un "[[Odiseja]]", kā arī [[Hēsiods|Hēsioda]] eposi "[[Darbi un dienas]]" un "[[Teogonija]]". Senajā Grieķijā radies arī [[teātris]] un [[dramaturģija]] ([[traģēdija]], [[komēdija]]). Par ievērojamākajiem sengrieķu dramaturgiem uzskatāmi [[Aishils]], [[Sofokls]], [[Eiripīds]], [[Aristofans]], [[Menandrs]]. Tieši no grieķu dramaturģijas (lielā mērā ar [[romiešu literatūra]]s starpniecību) izveidojusies rietumu [[dramaturģija]]. Arī rietumu [[dzeja]]s un [[proza]]s pirmsākumi meklējami sengrieķu literatūrā. {{stub}} [[Category:Literatūras vēsture]] [[Category:Senā Grieķija]] [[Category:Sengrieķu literatūra]] [[en:Ancient Greek literature]] [[hr:Grčka književnost]] 11754 36814 2006-03-25T14:43:57Z Yyy 146 <br clear=all> {| style="margin:0 auto;" class="toccolours" align=center |align=center| '''Savienojumi, kas satur aminogrupu''' '''[[Amīni]]''' | [[Aminospirti]] | [[Aminoketoni]] | [[Amīdi]] | [[Aminoskābe|Aminoskābes]] |} 11755 36820 2006-03-25T14:46:55Z Dekaels 268 [[Category:Literatūras vēsture]] 11756 36827 2006-03-25T15:02:52Z Dekaels 268 Stefana Malarmē fotoattēls (attēla autors - Nadars). Stefana Malarmē fotoattēls (attēla autors - Nadars). 11757 52815 2006-07-01T10:48:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Stéphane Mallarmé]] [[Image:Stéphane Mallarmé Photo Nadar 1896.jpg|thumb|200px|Stefans Malarmē (Nadara foto)]] '''Stefans Malarmē''' (''Stéphane Mallarmé'', īstā vārdā ''Étienne Mallarmé'', * 1842. gada 18. martā [[Parīze|Parīzē]], † 1898. gada 9. septembrī) bija izcils [[franči|franču]] dzejnieks, viens no [[simbolisms|simbolisma]] literatūras aizsācējiem. Malarmē vadībā radās mākslinieku un intelektuāļu apvienība ''les Mardistes'', kurā iekļāvās arī, piemēram, [[Moriss Meterlinks]], [[Emils Verharns]], [[Pols Valerī]], [[Rainers Marija Rilke]], [[Anrī Žids]] u.c. Malarmē darbiem raksturīga izcila muzikalitāte, neparastas ritmiskas un gramatiskas konstrukcijas, viņa dzejā liela nozīme asociācijām un vārdu un simbolu daudznozīmībai. Viņš uzskatāms par vienu no modernās dzejas pamatlicējiem, no viņa spēcīgi ietekmējušies ne tikai citi simbolisti, bet arī [[dadaisms|dadaisti]], [[sirreālisms|sirreālisti]] u.c. Malarmē bijis autoritāte arī tādiem [[poststrukturālisms|poststrukturālisma]] teorētiķiem kā [[Rolāns Barts]] un [[Žaks Deridā]]. {{stub}} [[Category:Franču rakstnieki|Malarmē, Stefans]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Malarmē, Stefans]] [[bg:Стефан Маларме]] [[cs:Stéphane Mallarmé]] [[de:Stéphane Mallarmé]] [[en:Stéphane Mallarmé]] [[eo:Stéphane Mallarmé]] [[es:Stéphane Mallarmé]] [[fi:Stéphane Mallarmé]] [[fr:Stéphane Mallarmé]] [[it:Stéphane Mallarmé]] [[ja:ステファヌ・マラルメ]] [[ka:მალარმე, სტეფან]] [[nl:Stéphane Mallarmé]] [[pl:Stéphane Mallarmé]] [[pt:Stéphane Mallarmé]] [[ru:Малларме, Стефан]] [[sv:Stéphane Mallarmé]] 11758 40336 2006-04-14T05:52:10Z Yyy 146 ++ <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Alanīns</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CH<sub>3</sub>CHNH<sub>2</sub>COOH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>89,1 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1401 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>297 &deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>???</td></tr> <tr> </table> [[Image:L-alanine-skeletal.png|right|250px|L-alanīns]] '''Alanīns''' (Ala)(2-aminopropionskābe)(CH<sub>3</sub>CHNH<sub>2</sub>COOH) ir [[aminoskābe]]. Tam ir divi optiskie izomēri. L-alanīns ir viena no 20 dzīvo organismu olbaltumvielās sastopamajām aminoskābēm. D-alanīns ir sastopams dažās [[baktērija|baktērijās]]. Alanīns ir otrā izplatītākā aminoskābe [[olbaltumviela|olbaltumvielās]], pēc [[leicīns|leicīna]]. {{amsk}} [[Category:Organiskās vielas]] [[ca:Alanina]] [[de:Alanin]] [[en:Alanine]] [[es:Alanina]] [[eo:Alanino]] [[fr:Alanine]] [[it:Alanina]] [[he:אלנין]] [[lt:Alaninas]] [[lb:Alanin]] [[hu:Alanin]] [[nl:Alanine]] [[ja:アラニン]] [[pl:Alanina]] [[pt:Alanina]] [[ru:Аланин]] [[sk:Alanín]] [[sr:Аланин]] [[fi:Alaniini]] [[sv:Alanin]] [[zh:丙氨酸]] 11759 36831 2006-03-25T15:36:59Z Yyy 146 Dzīvo organismu aminoskābes <br clear=all> {| style="margin:0 auto;" class="toccolours" align=center |align=center| '''Dzīvo organismu [[aminoskābe]]s''' [[Alanīns]] | [[Arginīns]] | [[Aspargīns]] | [[Aspargīnskābe]] | [[Cisteīns]] | [[Fenilalanīns]] | [[Glicīns]] | [[Glutamīns]] | [[Glutamīnskābe]] | [[Histidīns]] | [[Izoleicīns]] | [[Leicīns]] | [[Lizīns]] | [[Metionīns]] | [[Prolīns]] | [[Serīns]] | [[Tirozīns]] | [[Treonīns]] | [[Triptofāns]] | [[Valīns]] |} 11760 36844 2006-03-25T16:42:55Z Feens 37 [[Category:Politika]] [[Category:Ģeogrāfija]] 11763 48482 2006-05-31T08:31:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Партия Res Publica (Эстония)]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Ühendus Vabariigi Eest – Res Publica| logo=[[Image:Res Publica.png|100px]]| valsts=[[Igaunija]]| dib=2001.g| ideo=konservatīva partija| eiroparl=-| parlaments=''Riigikogu'' - 26 no 101| statuss=opozīcija| web=http://www.respublika.ee| Skat. arī=[[Igaunijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Savienība republikai-Res Publika''' (''Ühendus Vabariigi Eest - Res Publica, ÜVE-RP'') - konservatīva politiska partija [[Igaunija|Igaunijā]]. Dibināta kā partija 2001.gadā, kaut arī politiska biedrība ''Res Publika'' dibināta jau 1989.gadā. Partijas līderis ir bijušais Igaunijas finanšu ministrs (2003-2005) [[Tāvi Veskimegi]] (''Taavi Veskimägi''). Arī tā laika Igaunijas premjers [[Juhans Perts]] (''Juhan Parts'') ir ''Res Publika'' partijas biedrs. Pašlaik (2006.g) opozīcijā, kaut arī ir ''Riigikogu'' daudzskaitlīgākā partija. [[Category:Igaunijas politiskās partijas]] [[en:Union for the Republic - Res Publica]] [[et:Erakond Res Publica]] [[fr:Res Publica]] [[ro:Res Publica]] [[ru:Партия Res Publica (Эстония)]] 11764 36854 2006-03-25T21:32:24Z Feens 37 Res Publika no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Res_Publica.png] Res Publika no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Res_Publica.png] 11765 36856 2006-03-25T21:33:28Z Feens 37 "[[Savienība republikai-Res Publika]]" pārdēvēju par "[[Savienība republikai - Res Publika]]" #REDIRECT [[Savienība republikai - Res Publika]] 11766 50634 2006-06-15T03:44:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Партия Реформ (Эстония)]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Eesti Reformierakond| logo=[[Image:Reformierakond.png|100px]]| valsts=[[Igaunija]]| dib=1991.g| ideo=liberāla partija| eiroparl=1 ([[ALDE]])| parlaments=''Riigikogu'' - 19 no 101| statuss=pozīcija| web=http://www.reform.ee| Skat. arī=[[Igaunijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Igaunijas Reformu partija''' (''Eesti Reformierakond, ER'') - liberāla politiska partija [[Igaunija|Igaunijā]]. Pašlaik (2006.gadā) valdošā partija Igaunijā. Dibināta 1991. gadā. Piedalījusies vairumā mūsdienu Igaunijas valdību, tāpēc tās politiskā ietekme un pieredze ir visai liela. Partijas ideoloģija balstās uz klasisko liberālismu [[Miltons Frīdmans|Miltona Frīdmana]] un [[Frīdrihs fon Hajeks|Frīdriha fon Hajeka]] izpratnē. Partijas līderis ir pašreizējais (2006.g) Igaunijas premjers [[Andruss Ansips]] (''Andrus Ansip''). [[Category:Igaunijas politiskās partijas]] [[de:Estnische Reformpartei]] [[en:Estonian Reform Party]] [[et:Eesti Reformierakond]] [[fr:Parti de la Réforme (Estonie)]] [[ro:Partidul Reformist Eston]] [[ru:Партия Реформ (Эстония)]] [[sr:Естонска реформска партија]] 11767 36861 2006-03-25T21:57:41Z Feens 37 Igaunijas reformu partija no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Reformierakond.png] Igaunijas reformu partija no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Reformierakond.png] 11768 36864 2006-03-25T22:00:21Z Feens 37 "[[Igaunijas reformu partija]]" pārdēvēju par "[[Igaunijas Reformu partija]]" #REDIRECT [[Igaunijas Reformu partija]] 11769 36867 2006-03-25T22:01:16Z Feens 37 "[[Igaunijas centra partija]]" pārdēvēju par "[[Igaunijas Centra partija]]" #REDIRECT [[Igaunijas Centra partija]] 11770 36870 2006-03-25T22:02:54Z Feens 37 "[[Igaunijas tautas savienība]]" pārdēvēju par "[[Igaunijas Tautas savienība]]" #REDIRECT [[Igaunijas Tautas savienība]] 11771 50834 2006-06-17T17:18:27Z Aleksandrs Kuzmins 859 "[[Tēvzemes savienība]]" pārdēvēju par "[[Tēvzemes savienība (Igaunija)]]": Šāds nosaukums atstājams eksistējošai LR partijai {{Eiropa partija infobox| vārds=Erakond Isamaaliit| logo=[[Image:Isamaaliit.png|100px]]| valsts=[[Igaunija]]| dib=1995.g| ideo=konservatīva partija| eiroparl=1 ([[PPE/ED]])| parlaments=''Riigikogu'' - 7 no 101| statuss=opozīcija| web=http://www.isamaaliit.ee| Skat. arī=[[Igaunijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Tēvzemes savienība''', arī partija '''"Isamaaliit"''' (''Erakond Isamaaliit, IL'') - konservatīva politiska partija [[Igaunija|Igaunijā]]. Pašlaik (2006.gadā) opozīcijā. Dibināta 1996. gadā, apvienojoties Igaunijas Nacionālās Neatkarības partijai (''Eesti Rahvusliku Sõltumatuse Partei, ERSP'') un partijai ''Isamaa'' (''Rahvuslik Koonderakond "Isamaa"''). Šo partiju kodols bija [[PSRS|padomju]] laika [[disidents|disidenti]] un tās aktīvi piedalījās Igaunijas neatkarības atgūšanā. Partijas ideoloģija balstās uz [[kristīgā demokrātija|kristīgo demokrātiju]] un [[nacionālisms|nacionālismu]]. Viens no partijas līderiem - [[Marts Lārs]] (''Mart Laar'') divas reizes (1992-1994 un 1999-2002) bija Igaunijas premjers. Kopš 2003.gada ''Riigikogu'' vēlēšanām - opozīcijā. Pašreizējais (2006.g) partijas līderis - bijušais Igaunijas izglītības ministrs [[Teniss Lukass]] (''Tõnis Lukas''). [[Category:Igaunijas politiskās partijas]] [[en:Pro Patria Union]] [[et:Erakond Isamaaliit]] [[fi:Isänmaaliitto]] [[fr:Union Pro Patria]] [[ru:Исамаалийт]] 11772 36875 2006-03-25T22:28:18Z Feens 37 Isamaaliit logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Isamaaliit.png] Isamaaliit logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Isamaaliit.png] 11773 50837 2006-06-17T17:25:02Z Aleksandrs Kuzmins 859 Redirecting to [[Tēvzemes savienība (Igaunija)]] #redirect [[Tēvzemes savienība (Igaunija)]] 11775 49997 2006-06-11T02:13:00Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:Eesti Sotsiaaldemokraatlik Erakond]] {{Eiropa partija infobox| vārds=Sotsiaaldemokraatlik Erakond| logo=[[Image:Sotsiaaldemokraatlik Erakond.png|100px]]| valsts=[[Igaunija]]| dib=1990.g| ideo=sociāldemokrātiska partija| eiroparl=3 ([[PES]])| parlaments=''Riigikogu'' - 9 no 101| statuss=opozīcija| web=http://www.sotsdem.ee| Skat. arī=[[Igaunijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Sociāldemokrātiskā partija''' (''Sotsiaaldemokraatlik Erakond, SDE'') - sociāldemokrātiska politiska partija [[Igaunija|Igaunijā]]. Pašlaik (2006.gadā) opozīcijā. Dibināta 1990. gadā, no 1996.gada līdz 2004.gadam partijas nosaukums bija Moderāti (Mērenie) (''Mõõdukad''). Vairākas reizes bijusi valdošajā koalīcijā. 2004.gada [[Eiroparlaments|Eiroparlamenta]] vēlēšanās uzvarēja, iegūstot trīs no sešām parlamenta deputātu vietām. Pašreizējais partijas līderis - [[Ivari Padars]] (''Ivari Padar''). [[Category:Igaunijas politiskās partijas]] [[de:Eesti Sotsiaaldemokraatlik Erakond]] [[en:Social Democratic Party (Estonia)]] [[et:Sotsiaaldemokraatlik Erakond]] [[fr:Parti social-démocrate (Estonie)]] [[lt:Estijos socialdemokratų partija]] [[ro:Partidul Social Democrat (Estonia)]] [[zh:愛莎尼亞社會民主黨]] 11776 36884 2006-03-25T22:58:27Z Feens 37 SDE logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Sotsiaaldemokraatlik_Erakond.png] SDE logo no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Sotsiaaldemokraatlik_Erakond.png] 11777 44535 2006-05-13T11:09:35Z Ingarix 920 [[Image:Hadrien-ven.JPG|200px|thumb|Adriāna krūšutēls<br>([[Venēcija|Venēcijas]] arheoloģijas muzejs)]] {{commons|Hadrian}} '''Adriāns''', pilnā vārdā '''Publijs Elijs Trajāns Adriāns''' (''Publius Aelius Traianus Hadrianus'') (* 76. gada 24. janvārī, † 138. gada 10. jūlijā) - [[Romas imperators]] (117-138), trešais no t.s. "pieciem labajiem imperatoriem". Dzimis Itālikā (''Italica''), mūsdienu [[Seviļa|Seviļas]] pievārtē. Militārā ziņā Adriāna valdīšanas laiks bija relatīvi mierīgs. Tika apspiesta [[ebreji|ebreju]] [[Bar Kohba|Bar Kohbas]] sacelšanās un nopostīta [[Jeruzāleme]]. Galveno vērību imperators veltīja valsts ekonomikai, tika uzbūvētas daudzas celtnes - teātri, termas un bibliotēkas. Adriāns nocietināja impērijas ziemeļu robežas izbūvējot nocietinājumu sistēmas - ''limes''. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Trajāns]] | virsraksts = [[Romas imperatoru uzskaitījums|Romas imperators]] | periods = [[117]]&ndash;[[138]] | pēc = [[Antonijs Pijs]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Romas imperatori]] [[bg:Адриан (император)]] [[cs:Hadrianus]] [[da:Hadrian]] [[de:Hadrian (Kaiser)]] [[en:Hadrian]] [[eo:Hadriano]] [[es:Adriano]] [[eu:Hadriano]] [[fi:Hadrianus]] [[fr:Hadrien]] [[he:אדריאנוס]] [[hr:Hadrijan]] [[hu:Hadrianus]] [[it:Adriano (nome)]] [[ja:ハドリアヌス]] [[ko:하드리아누스]] [[la:P. Aelius Hadrianus]] [[nl:Publius Aelius Hadrianus]] [[no:Hadrian]] [[pl:Hadrian]] [[pt:Adriano]] [[ro:Hadrian]] [[ru:Публий Элий Адриан]] [[sk:Hadrián]] [[sl:Hadrijan]] [[sv:Hadrianus]] [[uk:Адріан (римський імператор)]] [[zh:哈德良]] 11778 36891 2006-03-25T23:31:35Z Feens 37 [[Category:Senā Roma]] 11779 36892 2006-03-25T23:37:59Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Adriāns]] 11780 36893 2006-03-25T23:38:03Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Adriāns]] 11781 49452 2006-06-07T21:35:55Z Feens 37 +cat. (arī 27) [[Image:Vicente Aleixandre.jpg|thumb|Visente Aleiksandre]] '''Visente Aleiksandre''' (''Vicente Aleixandre'', pilnā vārdā ''Vicente Pío Marcelino Cirilo Aleixandre y Merlo'') (* 1898. gada 26. aprīlī, † 1984. gada 14. decembrī) - viens no ievērojamākamajiem XX gadsimta spāņu dzejniekiem. 1977.gada [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmijas]] laureāts. Dzimis [[Seviļa|Seviļā]], [[Spānija|Spānijā]]. Studējis tielietas [[Madride|Madrides]] universitātē. 1925.gadā smaga slimība piespieda Aleiksandri pievērsties tikai literatūrai. Pirmajos krājumos "Apjoms" (''Ámbito'', 1928), "Zobeni kā lūpas" (''Espadas como labios'', 1932) - [[sirreālisms|sirreālisma]] ietekme. Pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] izdevis krājumu "Paradīzes ēna" (''Sombra del paraiso'', 1944), kur parādās [[panteisms|panteisma]] filozofijas ietekme. Izcilākie darbi - pēdējie dzejoļu cikli "Piepildījuma dzejas" (''Poemas de la consumación'', 1968) un "Iekšējie dialogi" (''Diálogos del conocimiento'', 1974). {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Sols Belouvs]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1977]] | pēc = [[Izāks Zingers]]}} {{kastes beigas}} [[Category:spāņu rakstnieki|Aleiksandre, Visente]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Aleiksandre, Visente]] [[Category:Spāņu valodā rakstošie|Aleiksandre, Visente]] [[Category:'27. gada paaudze|Aleiksandre, Visente]] [[de:Vicente Aleixandre]] [[en:Vicente Aleixandre]] [[eo:Vicente Aleixandre]] [[es:Vicente Aleixandre]] [[fi:Vicente Aleixandre]] [[fr:Vicente Aleixandre]] [[gl:Vicente Aleixandre]] [[it:Vicente Aleixandre]] [[nl:Vicente Aleixandre]] [[no:Vicente Aleixandre]] [[pl:Vicente Aleixandre]] [[pt:Vicente Aleixandre]] [[sv:Vicente Aleixandre]] 11783 44112 2006-05-10T08:01:12Z Feens 37 +cat [[Image:Becquer.jpg|thumb|Gustavo Adolfo Bekers]] '''Gustavo Adolfo Bekers''' (''Gustavo Adolfo Bécquer'', īstajā vārdā ''Gustavo Adolfo Domínguez Bastida'') (* 1836. gada 17. februārī, † 1870. gada 22. decembrī) - XIX gadsimta spāņu [[romantisms|romantisma]] dzejnieks un stāstu autors. Vidēji atzīts dzīves laikā, tagad uzlūkots par vienu no ievērojamākajiem spāņu XIX gadsimta autoriem. Pazīstamākie darbi "Dzejas" (''Rimas'') un "Leģendas" (''Leyendas''). Dzimis [[Seviļa|Seviļā]], [[Spānija|Spānijā]], un agri kļuvis par bāreni. Jaunībā pārvācies uz [[Madride|Madridi]], kur piekopis bohēmisku dzīvesveidu, piestrādādams par žurnālistu. Miris 34 gadu vecumā lielā nabadzībā. Ietekmējies no [[Ernests Teodors Amadejs Hofmanis|Hofmaņa]] un [[Heinrihs Heine|Heines]]. Mūsdienās Bekera dzeja ir hrestomātiska spāņu vidusskolu programmu sastāvdaļa. {{stub}} [[Category:Spāņu rakstnieki|Bekers, Gustavo Adolfo]] [[Category:Spāņu valodā rakstošie|Bekers, Gustavo Adolfo]] [[ca:Gustavo Adolfo Becquer]] [[de:Gustavo Adolfo Bécquer]] [[en:Gustavo Adolfo Bécquer]] [[eo:Gustavo Adolfo Bécquer]] [[es:Gustavo Adolfo Bécquer]] [[fr:Gustavo Adolfo Bécquer]] [[ia:Gustavo Adolfo Bécquer]] [[it:Gustavo Adolfo Bécquer]] 11784 37160 2006-03-26T21:15:19Z Feens 37 +cat. [[Image:Belmonte.jpg|thumb|250px|Huans Belmonte cīņas laikā]] '''Huans Belmonte''' (''Juan Belmonte'') (* 1892. gada 14. aprīlī, † 1962. gada 8. aprīlī) - viens no visu laiku izcilākajiem [[matadors|matadoriem]]. Dzimis [[Seviļa|Seviļā]]. [[Korida|Koridas]] laikā izcēlās ar savu īpatnējo cīņas tehniku - neizvairīties no buļļa un stāvēt gandrīz nekustīgi. Laiks no 1914. līdz 1920. gadam, kad Belmonte konkurēja ar otru izcilu matadoru Hoselito (''Joselito'') tiek uzskatīti par koridas "zelta laikmetu". Belmonte bija draugos ar [[Ernests Hemingvejs|Hemingveju]], un, tāpat kā Hemingvejs, 1962.gadā izdarīja pašnāvību nošaujoties. [[Category:Korida|Belmonte Huans]] [[Category:spāņi|Belmonte Huans]] [[en:Juan Belmonte]] [[es:Juan Belmonte]] 11786 36923 2006-03-26T08:02:37Z Dekaels 268 [[Category:Kultūra]] [[Category:Spānija]] 11787 36913 2006-03-26T01:20:28Z Feens 37 [[Category:Spāņu kultūra]] 11788 39942 2006-04-12T04:37:42Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eo:Felipe González]] [[Image:Felipe gonzalez.jpg|200px|thumb|Felipe Gonsaless]] '''Felipe Gonsaless''' (''Felipe González Márquez'') (* 1942. gada 5. martā) - politiķis, četrkārtējs [[Spānija|Spānijas]] premjerministrs (1982–1996). [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Spānijas Sociālistiskās Strādnieku partijas]] (''Partido Socialista Obrero Español, PSOE'') biedrs. Dzimis [[Seviļa|Seviļā]], [[Spānija|Spānijā]], studējis tieslietas Seviļas universitātē. 1962.gadā iestājies nelegālajā Spānijas Sociālistiskājā Strādnieku partijā. Segvārds - Izidors (''Isidoro''). 1971.gadā viņu arestēja par protestu organizēšanu pret [[Fransisko Franko|Franko]] režīmu. 1974.gadā Gonsaless kļuva par partijas līderi. Pēc Franko nāves 1975.gadā (Gonsaless esot atteicies nosvinēt diktatora nāvi, sacīdams - ''es nekad nedzeru par spāņa nāvi''). 1977.gadā PSOE legalizējās un vispārējās [[Kortesi|Kortesu]] vēlēšanās partija ieguva 29,2 % balsu un kļuva par galveno opozīcijas partiju. 1982.gada vēlēšanās partija ieguva 48,3 % balsu un PSOE kļuva par valdošo partiju Spānijā. PSOE un Gonsaless kā tās līderis bija valdošā partija Spānijā līdz 1996.gadam (14 gadus). Tomēr problēmas ekonomikā un vairāki korupcijas skandāli sašķobīja partijas reputāciju, un 1996.gadā tā zaudēja vēlēšanās reformētajai [[Tautas partija (Spānija)|Tautas partijai]] (''Partido Popular''). 1997.gadā Gonsaless atstāja partijas vadītāja psteni, bet 2004.gadā - nolika arī deputāta mandātu. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Leopoldo Kalvo Sotelo]] | virsraksts = [[Spānijas premjerministru uzskaitījums|Spānijas premjerministrs]] | periods = [[1982]]&ndash;[[1996]] | pēc = [[Hosē Marija Aznars]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Spānijas premjerministri]] [[Category:Spāņi]] [[ca:Felipe González Márquez]] [[de:Felipe González]] [[en:Felipe González]] [[eo:Felipe González]] [[es:Felipe González Márquez]] [[fr:Felipe González]] [[gl:Felipe González]] [[it:Felipe González]] [[lt:Felipė Gonsalesas]] [[pl:Felipe González]] [[pt:Felipe González Márquez]] [[sv:Felipe González]] 11789 36925 2006-03-26T08:05:49Z Feens 37 Felipe Gonsaless no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Felipe_gonzalez.jpg] Felipe Gonsaless no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Felipe_gonzalez.jpg] 11790 51746 2006-06-24T13:14:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Gabriel Garcia Marquez]] [[Image:Marquez.gif|thumb|Gabriels Garsija Markess]] '''Gabriels Garsija Markess''' (''Gabriel José García Márquez'', * [[1928]]. gada [[6. marts|6. martā]] Arakatakā [[Kolumbija|Kolumbijā]]) ir kolumbiešu rakstnieks - [[proza|prozaiķis]], [[Nobela prēmija]]s literatūrā ieguvējs ([[1982]]). Lai gan dzimis Kolumbijā, Markess lielākoties dzīvojis [[Meksika|Meksikā]] un [[Eiropa|Eiropā]]. Markess bieži tiek uzskatīts par nozīmīgāko [[maģiskais reālisms|maģiskā reālisma]] rakstnieku. [[1999]]. gadā Markesam tika konstatēts limfas vēzis. Markess pagaidām dzīvo [[Mehiko]] Meksikā. Markesa nozīmīgākie darbi ir romāni "Simt vientulības gadu" (''Cien años de soledad'', [[1967]]), "Patriarha rudens" (''El otoño del patriarca'', [[1975]]), stāsti "Pulkvedim neviens neraksta" (''El coronel no tiene quien le escriba'', [[1961]]), "Lielās mātes bēres" (''Los funerales de la Mamá Grande'', [[1962]]) u.c. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Eliass Kaneti]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1982]] | pēc = [[Viljams Goldings]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Kolumbiešu rakstnieki|Garsija Markess Gabriels]] [[Category:Spāņu valodā rakstošie|Garsija Markess Gabriels]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Garsija Markess Gabriels]] [[ar:جابرييل جارسيا ماركيز]] [[be:Габрыэль Гарсія Маркес]] [[bg:Габриел Гарсия Маркес]] [[ca:Gabriel García Márquez]] [[cs:Gabriel García Márquez]] [[da:Gabriel García Márquez]] [[de:Gabriel García Márquez]] [[en:Gabriel García Márquez]] [[eo:Gabriel García Márquez]] [[es:Gabriel García Márquez]] [[et:Gabriel García Márquez]] [[eu:Gabriel Garcia Marquez]] [[fa:گابریل گارسیا مارکز]] [[fi:Gabriel García Márquez]] [[fr:Gabriel García Márquez]] [[gl:Gabriel García Márquez]] [[he:גבריאל גארסיה מארקס]] [[hr:Gabriel García Márquez]] [[hu:Gabriel García Márquez]] [[id:Gabriel García Márquez]] [[ilo:Gabriel García Márquez]] [[is:Gabriel García Márquez]] [[it:Gabriel García Márquez]] [[ja:ガブリエル・ガルシア＝マルケス]] [[ka:გარსია მარკესი, გაბრიელ]] [[ko:가브리엘 가르시아 마르케스]] [[nl:Gabriel García Márquez]] [[nn:Gabriel García Márquez]] [[no:Gabriel García Márquez]] [[pl:Gabriel García Márquez]] [[pt:Gabriel García Márquez]] [[ru:Гарсиа Маркес, Габриэль]] [[sk:Gabriel García Márquez]] [[sl:Gabriel García Márquez]] [[sr:Gabrijel Garsia Markes]] [[sv:Gabriel García Márquez]] [[tr:Gabriel García Márquez]] [[vi:Gabriel García Márquez]] [[zh:加西亚·马尔克斯]] 11791 36928 2006-03-26T08:20:23Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 11792 46213 2006-05-21T00:35:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[bn:মার্চ ২৬]], [[br:26 Meurzh]] {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''26. marts''' ir gada 85. diena pēc [[Gregora kalnedārs|Gregora kalendāra]] (86. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 280 dienas. == Notikumi == * [[1812]] - Zemestrīce iznīcina [[Karakasa|Karakasu]] [[Venecuēla|Venecuēlā]]. * [[1913]] - [[Balkānu karš]]: [[Bulgārija]]s spēki ieņem [[Adrianopole|Adrianopoli]]. * [[1942]] - [[Otrais pasaules karš]]: [[Aušvices koncentrācijas nometne|Aušvices koncentrācijas nometnē]] [[Polija|Polijā]] nokļūst pirmās ieslodzītās sievietes. * [[1971]] - [[Austrumpakistāna]] pasludina netkarību no [[Pakistāna]]s un izveido [[Bangladešas Tautas Republiku|Bangladešas Tautas Republiku]], kā rezultātā sākas [[Bangladešas atbrīvošanas karš]]. * [[1975]] - Stājas spēkā Bioloģisko ieroču konvencija. * [[1996]] - [[Pasaules valūtas fonds]] apstiprina 10,2 miljardu dolāru lielu aizdevumu [[Krievija]]i. * [[2000]] - Prezidenta vēlēšanas Krievijā ([[Vladimirs Putins]] kļūst par Krievijas prezidentu). == Dzimuši == * [[1941]] - [[Rasma Garne]], latviešu aktrise * 1941 - [[Marga Spertāle]], latviešu kostīmmāksliniece * [[1944]] - [[Diāna Rosa]] (''Diana Ross''), amerikāņu dziedātāja * [[1950]] - [[Mārtins Šorts]] (''Martin Short''), kanādiešu komiķis == Miruši == * [[1940]] - [[Spiridons Luis]] (''Spiridon Louis''), grieķu skrējējs (dzimis [[1873]]) * [[1945]] - [[Deivids Loids Džordžs]] (''David Lloyd George''), [[Lielbritānija]]s premjerministrs (dzimis [[1863]]) * [[2000]] - [[Alekss Komforts]] (''Alex Comfort''), amerikāņu rakstnieks (dzimis [[1920]]) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * [[Bangladeša|Bangladešā]] - Neatkarības diena. [[Category:Laiks]] [[Category:Dienas]] [[af:26 Maart]] [[an:26 de marzo]] [[ar:26 مارس]] [[ast:26 de marzu]] [[be:26 сакавіка]] [[bg:26 март]] [[bn:মার্চ ২৬]] [[br:26 Meurzh]] [[bs:26. mart]] [[ca:26 de març]] [[ceb:Marso 26]] [[co:26 di marzu]] [[cs:26. březen]] [[csb:26 strumiannika]] [[cv:Пуш, 26]] [[cy:26 Mawrth]] [[da:26. marts]] [[de:26. März]] [[el:26 Μαρτίου]] [[en:March 26]] [[eo:26-a de marto]] [[es:26 de marzo]] [[et:26. märts]] [[eu:Martxoaren 26]] [[fi:26. maaliskuuta]] [[fo:26. mars]] [[fr:26 mars]] [[fur:26 di Març]] [[fy:26 maart]] [[ga:26 Márta]] [[gl:26 de marzo]] [[he:26 במרץ]] [[hr:26. ožujka]] [[hu:Március 26]] [[ia:26 de martio]] [[id:26 Maret]] [[io:26 di marto]] [[is:26. mars]] [[it:26 marzo]] [[ja:3月26日]] [[jv:26 Maret]] [[ka:26 მარტი]] [[ko:3월 26일]] [[ku:26'ê adarê]] [[lb:26. Mäerz]] [[lt:Kovo 26]] [[mk:26 март]] [[ms:26 Mac]] [[nap:26 'e màrzo]] [[nl:26 maart]] [[nn:26. mars]] [[no:26. mars]] [[oc:26 de març]] [[pam:Marsu 26]] [[pl:26 marca]] [[pt:26 de Março]] [[ro:26 martie]] [[ru:26 марта]] [[scn:26 di marzu]] [[sco:26 Mairch]] [[simple:March 26]] [[sk:26. marec]] [[sl:26. marec]] [[sq:26 Mars]] [[sr:26. март]] [[sv:26 mars]] [[te:మార్చి 26]] [[th:26 มีนาคม]] [[tl:Marso 26]] [[tr:26 Mart]] [[tt:26. Mart]] [[uk:26 березня]] [[vi:26 tháng 3]] [[wa:26 di måss]] [[war:Marso 26]] [[zh:3月26日]] 11793 36944 2006-03-26T09:29:20Z Juzeris 23 {{Maija kalendārs {{CURRENTYEAR}}}} 11794 36945 2006-03-26T09:31:02Z Juzeris 23 {{Maija kalendārs 2006 dati|1=|1a=|2=|3=|4=|5=|float=right|color=#ccccff|color2=#ccccff|EndNote=[[2006]]}} 11795 36947 2006-03-26T09:37:27Z Juzeris 23 drukas kļūda {| class="toccolours" style="float:{{{float}}}; margin-left: 1em; text-align:center;" cellpadding=2 cellspacing=0 |- style="background:{{{color}}};" |align=center| [[{{{1a}}}aprīlis {{{3}}}| << ]] |colspan="5"|'''[[{{{1a}}}maijs {{{3}}}|{{{2}}} maijs {{{3}}}]]''' |align=center| [[{{{1a}}}jūnijs {{{3}}}| >> ]] |- style="background:{{{color2}}};" |width="14%"| P |width="14%"| O |width="14%"| T |width="14%"| C |width="14%"| P |width="14%"| Se |width="14%"| Sv |- | [[{{{1}}}1. maijs{{{4}}}|1]] | [[{{{1}}}2. maijs{{{4}}}|2]] | [[{{{1}}}3. maijs{{{4}}}|3]] | [[{{{1}}}4. maijs{{{4}}}|4]] | [[{{{1}}}5. maijs{{{4}}}|5]] | [[{{{1}}}6. maijs{{{4}}}|6]] | [[{{{1}}}7. maijs{{{4}}}|7]] |- | [[{{{1}}}8. maijs{{{4}}}|8]] | [[{{{1}}}9. maijs{{{4}}}|9]] | [[{{{1}}}10. maijs{{{4}}}|10]] | [[{{{1}}}11. maijs{{{4}}}|11]] | [[{{{1}}}12. maijs{{{4}}}|12]] | [[{{{1}}}13. maijs{{{4}}}|13]] | [[{{{1}}}14. maijs{{{4}}}|14]] |- | [[{{{1}}}15. maijs{{{4}}}|15]] | [[{{{1}}}16. maijs{{{4}}}|16]] | [[{{{1}}}17. maijs{{{4}}}|17]] | [[{{{1}}}18. maijs{{{4}}}|18]] | [[{{{1}}}19. maijs{{{4}}}|19]] | [[{{{1}}}20. maijs{{{4}}}|20]] | [[{{{1}}}21. maijs{{{4}}}|21]] |- | [[{{{1}}}22. maijs{{{4}}}|22]] | [[{{{1}}}23. maijs{{{4}}}|23]] | [[{{{1}}}24. maijs{{{4}}}|24]] | [[{{{1}}}25. maijs{{{4}}}|25]] | [[{{{1}}}26. maijs{{{4}}}|26]] | [[{{{1}}}27. maijs{{{4}}}|27]] | [[{{{1}}}28. maijs{{{4}}}|28]] |- | [[{{{1}}}29. maijs{{{4}}}|29]] | [[{{{1}}}30. maijs{{{4}}}|30]] | [[{{{1}}}31. maijs{{{4}}}|31]] |- style="background: {{{color2}}}" |colspan="7"| {{{EndNote}}} |} 11796 36949 2006-03-26T09:53:45Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[26. marts]] 11797 36950 2006-03-26T09:54:31Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[25. marts]] 11798 36951 2006-03-26T09:55:20Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[24. marts]] 11799 36952 2006-03-26T09:56:13Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[23. marts]] 11800 36953 2006-03-26T09:59:18Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Klaipēda]] 11801 36964 2006-03-26T11:28:04Z Dekaels 268 [[Category:Vēsture]] 11802 37021 2006-03-26T13:03:03Z Dekaels 268 Gustava Meirinka attēls Gustava Meirinka attēls 11803 44026 2006-05-10T06:20:00Z Feens 37 +cat [[Image:Gustavs Meirinks.jpg|thumb|200px|Gustavs Meirinks]] '''Gustavs Meirinks''', īstā vārdā '''Gustavs Meiers''' (''Gustav Meyrink'', arī ''G. Meyrinck'', ''Gustav Meyer''; * 1868. gada 19. janvārī [[Vīne|Vīnē]] [[Austrija|Austrijā]], † 1932. gada 4. decembrī [[Štarnberga|Štarnbergā]] [[Vācija|Vācijā]]), bija nozīmīgs [[austrieši|austriešu]] rakstnieks - [[proza|prozaiķis]]. Meirinks, [[Virtemburga]]s ministra ārlaulības dēls, mācījies ģimnāzijā [[Minhene|Minhenē]], [[Hamburga|Hamburgā]] un [[Prāga|Prāgā]]. No 1889. gada darbojies Prāgā kā baņķieris, taču 1902. gadā bankrotējis. No 1903. līdz 1905. gadam bijis izdevumu ''Lieben Augustin'' un ''Simplicissimus'' redaktors. 1905. gadā Meirinks pārvācies uz Minheni un nodarbojies vairs tikai ar rakstniecību. No 1911. līdz 1932. gadam dzīvojis Štarnbergā. 1927. gadā no [[protestantisms|protestantisma]] pārgājis [[mahājānas budisms|mahājānas budismā]]. Meirinks ir viens no pirmajiem [[fantastika]]s autoriem vācu valodas literatūrā. Viņa agrīnie darbi gan ir vairāk mietpilsonību kritizējoši, savukārt vēlāk viņš pievēršas pārdabiskajam, arī [[metafizika]]i. ==Nozīmīgākie darbi== * "Golems" (''Der Golem'', 1915) * "Zaļā seja" (''Das grüne Gesicht'', 1916) * "Valpurģu nakts" (''Walpurgisnacht'', 1917) * "Baltais dominikānietis" (''Der weiße Dominikaner'', 1921) * "Rietumu loga eņģelis" (''Der Engel vom westlichen Fenster'', 1927) ==Ārējās saites== * [http://gutenberg.spiegel.de/autoren/meyrink.htm Meirinka darbi ''Projekt Gutenberg-DE'' lapā (vācu valodā)] * [http://literaturnetz.org/autoren/gustav_meyrink Meirinka darbi ''literaturnetz.org'' lapā (vācu valodā)] * [http://lib.ru/INPROZ/MAJRINK/ Meirinka darbi ''lib.ru'' lapā (krievu valodā)] [[Category:Austriešu rakstnieki|Meirinks Gustavs]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Meirinks Gustavs]] [[cs:Gustav Meyrink]] [[de:Gustav Meyrink]] [[en:Gustav Meyrink]] [[eo:Gustav Meyrink]] [[it:Gustav Meyrink]] [[nl:Gustav Meyrink]] [[pl:Gustav Meyrink]] [[pt:Gustav Meyrink]] [[ru:Майринк, Густав]] [[sv:Gustav Meyrink]] 11804 37026 2006-03-26T13:05:17Z Dekaels 268 "[[Gustavs Mairinks]]" pārdēvēju par "[[Gustavs Meirinks]]": latviskāk #REDIRECT [[Gustavs Meirinks]] 11805 52409 2006-06-29T12:05:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:هاینریش هاینه]] [[Image:Heinrich-heine 1.jpg|thumb|200px|[[Morics Openheims|M. Openheima]] gleznots Heinriha Heines portrets (1831)]] '''Heinrihs Heine''' (''Christian Johann Heinrich Heine'', * 1797. gada 13. decembrī [[Diseldorfa|Diseldorfā]], † 1856. gada 17. februārī [[Parīze|Parīzē]]) bija viens no nozīmīgākajiem [[vācieši|vācu]] 19. gs. [[dzeja|dzejniekiem]] un žurnālistiem. Heine piedzima [[Diseldorfa|Diseldorfā]] asimilētu [[ebreji|ebreju]] ģimenē. Heine uzskatām reizē gan par [[romantisms|romantisma]] dzejnieku, gan arī par romantisma pārvarētāju. Heine ieviesa dzejā ikdienas valodu, pacēla tādus žanrus kā [[feļetons|feļetonu]] un [[ceļojuma apraksts|ceļojuma aprakstu]] līdz mākslas līmenim, piešķīra [[vācu valoda]]i līdz tam nebijušu stila vieglumu un eleganci. Heine darbojies arī kā politiski ass žurnālists, esejists, satīriķis. Heine spēcīgi ietekmējis arī daudzus agrīnos latviešu dzejniekus, piemēram, [[Juris Alunāns|Juri Alunānu]], [[Auseklis|Ausekli]], [[Jānis Esenberģis|Jāni Esenberģi]] u.c. {{stub}} [[Category:Vācu rakstnieki|Heine Heinrihs]] [[Category:Vācieši|Heine Heinrihs]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Heine Heinrihs]] {{Link FA|he}} [[ar:هاينرش هاينه]] [[bg:Хайнрих Хайне]] [[ca:Heinrich Heine]] [[cs:Heinrich Heine]] [[cy:Heinrich Heine]] [[da:Heinrich Heine]] [[de:Heinrich Heine]] [[en:Heinrich Heine]] [[eo:Heinrich Heine]] [[es:Heinrich Heine]] [[fa:هاینریش هاینه]] [[fi:Heinrich Heine]] [[fr:Heinrich Heine]] [[he:היינריך היינה]] [[hr:Heinrich Heine]] [[it:Heinrich Heine]] [[ja:ハインリッヒ・ハイネ]] [[ka:ჰაინე, ჰაინრიხ]] [[la:Henricus Heine]] [[nl:Heinrich Heine]] [[nn:Heinrich Heine]] [[no:Heinrich Heine]] [[pl:Heinrich Heine]] [[pt:Heinrich Heine]] [[ro:Heinrich Heine]] [[ru:Гейне, Генрих]] [[sh:Hajnrih Hajne]] [[simple:Heinrich Heine]] [[sv:Heinrich Heine]] [[zh:海因里希·海涅]] 11806 50496 2006-06-14T10:39:46Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eo:Christopher Marlowe]] [[Image:Christopher Marlowe.jpg|thumb|200px|Anonīms portrets, kas, iespējams, attēlo Kristoferu Mārlovu]] '''Kristofers Mārlovs''' (''Christopher Marlowe'', kristīts 1564. gada 26. februārī, † 1593. gada 30. maijā) bija izcils [[angļi|angļu]] Elizabetes laikmeta dramaturgs, bieži tiek uzskatīts par nozīmīgāko šā laika dramaturgu aiz [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]]. Mārlovs rakstījis arī [[dzeja|dzeju]]. ==Lugas== * "Dido, Kartāgas karaliene" (''Dido, Queen of Carthage'', ap 1583) * "Tamerlans" (''Tamburlaine'' ap 1587) * "Traģiskais stāsts par doktoru Faustu" (''The Tragicall History of Doctor Faustus'', ap 1592) * "Žīds no Maltas" (''The Jew of Malta'', ap 1589) * "Edvards II" (''Edward II'', ap 1592) * "Slaktiņš Parīzē" (''The Massacre at Paris'', ap 1593) {{stub}} [[Category:Angļu rakstnieki|Mārlovs Kristofers]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Mārlovs Kristofers]] [[cs:Christopher Marlowe]] [[de:Christopher Marlowe]] [[en:Christopher Marlowe]] [[eo:Christopher Marlowe]] [[es:Christopher Marlowe]] [[fr:Christopher Marlowe]] [[he:כריסטופר מרלו]] [[hr:Christopher Marlowe]] [[it:Christopher Marlowe]] [[ja:クリストファー・マーロウ]] [[nl:Christopher Marlowe]] [[pl:Christopher Marlowe]] [[pt:Christopher Marlowe]] [[ru:Марло, Кристофер]] [[sv:Christopher Marlowe]] 11807 37037 2006-03-26T13:53:23Z Tail 13 Āzijas pūķa attēls no en.wiki. Āzijas pūķa attēls no en.wiki. 11808 44052 2006-05-10T06:51:05Z Feens 37 +cat [[Image:Merimee.jpg|thumb|Prospērs Merimē]] '''Prospērs Merimē''' (''Prosper Mérimée'', * 1803. gada 28. septmebrī, † 1870. gada 23. septembrī) bija ievērojams [[francūži|franču]] rakstnieks - [[proza|prozaiķis]], [[dzeja|dzejnieks]] un [[dramaturģija|dramaturgs]], arī [[arheoloģija|arheologs]] un [[vēsture|vēsturnieks]]. Merimē dzimis [[Parīze|Parīzē]] [[Francija|Francijā]]. Viņš studējis [[jurisprudence|jurisprudenci]] un [[grieķu valoda|grieķu]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[angļu valoda|angļu]] un [[krievu valoda|krievu]] valodas. Merimē daiļradei raksturīgs misticisms, vēsturiskas tēmas. Viņš ietekmējies no [[Valters Skots|Valtera Skota]] vēsturiskās literatūras un [[Aleksands Puškins|Aleksandra Puškina]] dramaturģijas. 1830. gadā viņš apprecēja [[Montiho]] grāfieni no [[Spānija]]s. Kad viņas meita [[Eiženija de Montiho]] kļuva par [[Francija]]s imperatori, Merimē tā iecēla par senatoru. {{stub}} [[Category:Franču rakstnieki|Merimē Prospērs]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Merimē Prospērs]] [[bg:Проспер Мериме]] [[da:Prosper Mérimée]] [[de:Prosper Mérimée]] [[en:Prosper Mérimée]] [[eo:Prosper Mérimée]] [[es:Prosper Mérimée]] [[et:Prosper Mérimée]] [[fi:Prosper Mérimée]] [[fr:Prosper Mérimée]] [[he:פרוספר מרימה]] [[it:Prosper Mérimée]] [[ja:プロスペル・メリメ]] [[ko:프로스페르 메리메]] [[nl:Prosper Mérimée]] [[pt:Prosper Mérimée]] [[ru:Мериме, Проспер]] [[sv:Prosper Mérimée]] [[zh:梅里美]] 11810 37056 2006-03-26T15:32:23Z Dekaels 268 Fransuā Moriaka fotoattēls Fransuā Moriaka fotoattēls 11811 44053 2006-05-10T06:51:59Z Feens 37 +cat [[Image:Fransuā Moriaks.jpg|thumb|200px|Fransuā Moriaks]] '''Fransuā Moriaks''' (''François Mauriac'', * 1885. gada 11. oktobrī, † 1970. gada 1. septembrī) bija nozīmīgs [[francūži|franču]] rakstnieks, [[Nobela prēmija]]s literatūrā ieguvējs (1952). Moriaks bieži tiek uzskatīts par izcilāko [[katolicisms|katoļu]] autoru 20. gs. Moriaks dzimis [[Bordo]] [[Francija|Francijā]]. Studējis literatūru Bordo universitātē. 1905. gadā studijas pabeidzis, tad pārcēlies uz [[Parīze|Parīzi]], kur iestājās ''École des Chartes'' - mācību iestādē, kas specializējas [[paleogrāfija|paleogrāfijā]], [[bibliogrāfija|bibliogrāfijā]] u.tml. Pēc dažiem mēnešiem Moriaks šo iestādi pameta, nolēmis pievērsties tikai rakstniecībai. 1909. gadā tika izdots viņa pirmais dzejas krājums ''Les mains jointes''. Viņa rakstnieka karjeru pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]] - Moriaks tajā piedalījās kā [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] darbinieks. Pēc Pirmā pasaules kara Moriaks atsāka aktīvu literāro darbību. Viņš publicēja vairāk nekā 30 romānu un vairākas lugas. 1952. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju literatūrā, 1958. gadā - Francijas Goda leģiona ordeni. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Pērs Lagerkvists]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1952]] | pēc = [[Vinstons Čērčils]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Franču rakstnieki|Moriaks Fransuā]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Moriaks Fransuā]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Moriaks Fransuā]] [[bg:Франсоа Мориак]] [[bs:François Mauriac]] [[de:François Mauriac]] [[en:François Mauriac]] [[eo:François Mauriac]] [[es:François Mauriac]] [[fi:François Mauriac]] [[fr:François Mauriac]] [[he:פרנסואה מוריאק]] [[hr:François Mauriac]] [[hu:François Mauriac]] [[io:François Mauriac]] [[it:François Mauriac]] [[ja:フランソワ・モーリアック]] [[nl:François Mauriac]] [[no:François Mauriac]] [[pl:François Mauriac]] [[ro:François Mauriac]] [[sv:François Mauriac]] 11812 51809 2006-06-24T20:02:55Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ru:Пабло Неруда]] [[Image:Pablo Neruda (1966).jpg|thumb|250px|Pablo Neruda 1966. gadā]] '''Pablo Neruda''', īstā vārdā '''Rikardo Eliesers Neftalī Rejess Basoalto''' (''Pablo Neruda'', ''Ricardo Eliecer Neftalí Reyes Basoalto'', * 1904. gada 12. jūlijā, † 1973. gada 23. septembrī) bija izcils [[čīlieši|čīliešu]] rakstnieks, [[Nobela prēmija]]s literatūrā ieguvējs (1971). Neruda tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem [[spāņu valoda|spāņu valodā]] rakstošajiem 20. gs. dzejniekiem. Nerudas dzejas tematika un stilistika ir ļoti plaša, viņa daiļradē sastopama gan erotiski tonēta mīlas dzeja, gan sirreālistiski, gan episki vēsturiski, gan politiski, gan ikdienišķas tematikas darbi. [[Gabriels Garsija Markess]] Pablo Nerudu nosaucis par 20. gs. lielāko dzejnieku. Pablo Nerudas pseidonīms (vēlāk tas kļuva par viņa īsto vārdu) aizgūts no [[čehi|čehu]] rakstnieka [[Jans Neruda|Jana Nerudas]] vārda. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Aleksandrs Solžeņicins]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1971]] | pēc = [[Heinrihs Bells]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Čīliešu rakstnieki|Neruda, Pablo]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Neruda Pablo]] [[Category:Spāņu valodā rakstošie|Neruda Pablo]] [[be:Пабла Нэруда]] [[bg:Пабло Неруда]] [[ca:Pablo Neruda]] [[cs:Pablo Neruda]] [[da:Pablo Neruda]] [[de:Pablo Neruda]] [[en:Pablo Neruda]] [[eo:Pablo Neruda]] [[es:Pablo Neruda]] [[et:Pablo Neruda]] [[eu:Pablo Neruda]] [[fi:Pablo Neruda]] [[fr:Pablo Neruda]] [[gl:Pablo Neruda]] [[he:פבלו נרודה]] [[hr:Pablo Neruda]] [[id:Pablo Neruda]] [[it:Pablo Neruda]] [[ja:パブロ・ネルーダ]] [[lt:Pablo Neruda]] [[nl:Pablo Neruda]] [[nn:Pablo Neruda]] [[no:Pablo Neruda]] [[pl:Pablo Neruda]] [[pt:Pablo Neruda]] [[ru:Пабло Неруда]] [[sr:Пабло Неруда]] [[sv:Pablo Neruda]] [[ta:பாப்லோ நெருடா]] [[tr:Pablo Neruda]] [[uk:Неруда Пабло]] [[wa:Pablo Neruda]] [[zh:巴勃罗·聂鲁达]] 11813 37059 2006-03-26T15:52:25Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības|Ciliešu rakstnieki]] 11815 39386 2006-04-09T01:21:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Hod]] Modifying: [[fr:Höd]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Hēds''' (senislandiešu ''Höðr'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir dieva [[Baldrs|Baldra]] aklais brālis, kurš, [[Loki]] apmānīts, viņu negribēdams nogalina. Baldrs ir [[Odins|Odina]] un [[Friga]]s dēls. Hēda vārds skaldu dzejā vairākkārt izmantots [[kennings|kenningos]], kuros atainoti karotāji (piemēram, ''Höðr víga'' 'kaujas Hēds'). Tas varētu nozīmēt, ka dzejnieki zinājuši mītus, kuros Hēds nav akls vai kuros viņam ierādīta aktīvāka loma. Pēc [[Ragnaroks|Ragnaroka]] Hēds no [[Hēla (valstība)|Hēla]]s dosies uz [[Valhalla|Valhallu]] (viņš ir viens no retajiem dieviem, kurš izdzīvo). ==Mīti== ===Baldra nāve=== No sapņa uzzinājusi, ka Baldram draud briesmas, Friga liek visām pasaules lietām, augiem un dzīvniekiem zvērēt, ka tie Baldram nekad nenodarīs ko ļaunu. Apzvēr visi, izņemot [[āmulis|āmuli]] (jo tas Frigai šķitis nekaitīgs vai – saskaņā ar citu versiju – bijis pārāk jauns, lai zvērētu). To uzzinājis, Loki no āmuļa uztaisa bultu un dodas uz vietu, kur dievi met Baldram ar dažādiem priemšmetiem, priecādamies par viņa neievainojamību. Tur Loki iedod bultu Baldra aklajam brālim Hēdam, un tas Baldru negribot nogalina. Pēc šī notikuma Odins un milze [[Rinda]] dzemdē [[Vāli (Odina dēls)|Vāli]], kurš pieaug vienā dienā un Baldru nogalina. [[Category:Skandināvu dievi]] [[ca:Hödr]] [[da:Høder]] [[de:Hödur]] [[el:Χοντ]] [[en:Höðr]] [[es:Höðr]] [[fr:Höd]] [[hr:Hodr]] [[ja:ヘズ]] [[lt:Hiodas]] [[nl:Hodr]] [[nn:Hod]] [[no:Hod]] [[pl:Høder]] [[ro:Hod]] [[ru:Хёд]] [[sv:Höder]] 11816 48460 2006-05-31T07:28:25Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Nanna]], [[de:Nanna (Gott)]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Nanna''' [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir Nepa meita un [[Baldrs|Baldra]] sieva. Kopā ar Baldru viņa ir [[Forseti]] māte. Kad Baldru nogalina Hēds, viņa aiz skumjām mirst un tiek novietota blakus Baldram viņa kuģī [[Hringhorni]] (vai arī aiz bēdām metas vīra bēru sārtā). {{stub}} [[Category:Skandināvu dievi]] [[ca:Nanna]] [[da:Nanna (nordisk mytologi)]] [[de:Nanna (Gott)]] [[el:Νάννα (σκανδιναβική θεότητα)]] [[en:Nanna (Norse deity)]] [[es:Nanna]] [[lt:Nana]] [[pl:Nanna (bogini)]] [[pt:Nana (mitologia)]] [[sv:Nanna]] [[uk:Нанна]] 11817 50644 2006-06-15T04:37:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Sigyn]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Sigina''' [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir [[Loki]] sieva. Viņiem ir divi dēli, [[Narvi]] un [[Vāli]]. Kad Loki par [[Baldrs|Baldra]] nonāvēšanu tiek piesiets pie trim klintīm un virs viņa galvas piesien čūsku, Sigina virs Loki sejas tur trauku, lai čūskas inde nepilētu viņas vīram uz sejas. Kad viņa aizgriežas, lai trauku iztukšotu, inde pil Loki uz sejas (acīs) un viņš sāpēs raustās, izraisīdams zemestrīces. Saskaņā ar dažiem avotiem Siginas vārds nozīmē "uzvaras nesēja". [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[da:Sigyn]] [[el:Σιγκούν]] [[en:Sigyn]] [[es:Sigyn]] [[fr:Sigyn]] [[lt:Sigiuna]] [[nl:Sigyn]] [[nn:Sigyn]] [[no:Sigyn]] [[ro:Sigyn]] [[sv:Sigyn]] 11819 37076 2006-03-26T19:02:59Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Onorē de Balzaks]] 11820 37078 2006-03-26T19:03:48Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Roberts Bērnss]] 11821 37079 2006-03-26T19:04:31Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Karena Bliksena]]h 11822 37080 2006-03-26T19:06:08Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Šarls Bodlērs]] 11823 37081 2006-03-26T19:06:52Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Džovanni Bokačo]] 11824 37082 2006-03-26T19:07:24Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Josifs Brodskis]] 11825 37083 2006-03-26T19:09:28Z Dekaels 268 disambig '''Čehovs''' var būt * [[Antons Čehovs]] - krievu rakstnieks, * [[Mihails Čehovs]] - krievu aktieris un režisors. {{disambig}} 11826 37084 2006-03-26T19:10:27Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Džeimss Džoiss]] 11827 37085 2006-03-26T19:11:21Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Umberto Eko]] 11828 37091 2006-03-26T19:15:50Z Dekaels 268 '''Eliots''' var būt * [[Džordžs Eliots]] - angļu rakstnieces Mērijas Annas Evansas pseidonīms, * [[Tomass Stērnss Eliots]] - amerikāņu-angļu rakstnieks. {{disambig}} 11829 37090 2006-03-26T19:15:27Z Dekaels 268 "[[Tomass Stērns Eliots]]" pārdēvēju par "[[Tomass Stērnss Eliots]]": Ortogrāfijas kļūda #REDIRECT [[Tomass Stērnss Eliots]] 11830 37092 2006-03-26T19:16:24Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Tomass Stērnss Eliots]] 11831 37093 2006-03-26T19:17:02Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Džons Faulzs]] 11832 37094 2006-03-26T19:17:37Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Viljams Folkners]] 11833 37095 2006-03-26T19:18:08Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Makss Frišs]] 11834 37097 2006-03-26T19:19:22Z Dekaels 268 #REDIRECT [[Aldouss Hakslijs]] 11835 37098 2006-03-26T19:19:58Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Aldouss Hakslijs]] 11836 37099 2006-03-26T19:20:57Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Knuts Hamsuns]] 11837 37100 2006-03-26T19:21:52Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Vilhelms Haufs]] 11838 37101 2006-03-26T19:22:27Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Pēters Hēgs]] 11839 37102 2006-03-26T19:23:03Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Heinrihs Heine]] 11840 37103 2006-03-26T19:23:50Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Ernests Hemingvejs]] 11841 37104 2006-03-26T19:24:26Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Ernests Teodors Amadejs Hofmanis]] 11842 37105 2006-03-26T19:25:41Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Ernests Teodors Amadejs Hofmanis]] 11843 37106 2006-03-26T19:28:24Z Dekaels 268 disambig '''Igo''' var būt * [[Viktors Igo]] - franču rakstnieks, * [[Igo (mūziķis)|Igo]] - latviešu mūziķis. {{disambig}} 11844 37109 2006-03-26T19:29:55Z Dekaels 268 #REDIRECT [[Viljams Batlers Jeitss]] 11845 37110 2006-03-26T19:30:27Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Viljams Batlers Jeitss]] 11846 37111 2006-03-26T19:31:04Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Viljams Batlers Jeitss]] 11847 37113 2006-03-26T19:32:27Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Sergejs Jeseņins]] 11848 37114 2006-03-26T19:33:12Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Eižens Jonesko]] 11849 37116 2006-03-26T19:36:14Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Eižens Jonesko]] 11850 37117 2006-03-26T19:36:53Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Eižens Jonesko]] 11851 37118 2006-03-26T19:37:53Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Džozefs Konrads]] 11852 37119 2006-03-26T19:38:29Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Hulio Kortāsars]] 11853 37121 2006-03-26T19:39:00Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Milans Kundera]] 11854 37122 2006-03-26T19:39:43Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Stefans Malarmē]] 11855 37123 2006-03-26T19:40:28Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Gabriels Garsija Markess]] 11856 37124 2006-03-26T19:41:00Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Kristofers Mārlovs]] 11857 37125 2006-03-26T19:41:30Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Gustavs Meirinks]] 11858 37126 2006-03-26T19:42:04Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Gustavs Meirinks]] 11859 37127 2006-03-26T19:42:41Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Prospērs Merimē]] 11860 37128 2006-03-26T19:43:12Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Fransuā Moriaks]] 11861 37129 2006-03-26T19:44:22Z Dekaels 268 disambig '''Neruda''' var būt * [[Jans Neruda]] - čehu rakstnieks, * [[Pablo Neruda]] - čīliešu rakstnieks. {{disambig}} 11862 37155 2006-03-26T21:06:28Z Feens 37 [[Category:Pasaules tautas]] 11863 52764 2006-07-01T07:58:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Лас Касас, Бартоломе де]] [[Image:Bartolomedelascasas.jpg|thumb|200px|Bartolome de Laskasass]] '''Bartolomē de Laskasass''' (''Bartolomé de Las Casas'') (* 1484.gadā [[Seviļa|Seviļā]], † 1566.gadā [[Madride|Madridē]]) - [[Spānija|spāņu]] [[dominikāņi|dominikāņu]] mūks, [[Čapasa|Čapasas]] (''Chiapas'') pirmais arhibīskaps, viens no pirmajiem [[indiāņi|indiāņu]] tiesību aizstāvjiem. 1502.gadā no Spānijas pārcēlās uz [[Espanjola|Espanjolu]]. Pazīstamākais darbs - "Īss Indiju izpostīšanas apraksts" (''Brevísima relación de la destrucción de las Indias'', 1552), kurā aprakstījis paša redzēto indiāņu [[genocīds|genocīdu]]. Grāmata guva ievērību pārējā [[Eiropa|Eiropā]], ietekmējot tās sabiedrisko domu. [[Category:Spānijas vēsture|Laskasass Bartolome de]] [[Category:Lielo atklājumu laikmets|Laskasass Bartolome de]] [[Category:spāņi|Laskasass Bartolome de]] [[cs:Bartolomé de las Casas]] [[da:Bartolomé de las Casas]] [[de:Bartolomé de Las Casas]] [[en:Bartolomé de Las Casas]] [[es:Bartolomé de las Casas]] [[fr:Bartolomé de Las Casas]] [[it:Bartolomeo de Las Casas]] [[ja:バルトロメ・デ・ラス・カサス]] [[la:Bartholomaeus a Casaus]] [[nl:Bartolomé de Las Casas]] [[nn:Bartolomé de Las Casas]] [[no:Bartolomé de Las Casas]] [[pl:Bartolomé de Las Casas]] [[pt:Bartolomeu de Las Casas]] [[ru:Лас Касас, Бартоломе де]] 11864 37173 2006-03-26T21:59:47Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Nematulla Šahranī]] 11865 37174 2006-03-26T22:01:09Z Feens 37 A.Mačado no eo.wiki - [http://eo.wikipedia.org/wiki/Dosiero:Machado.jpg] A.Mačado no eo.wiki - [http://eo.wikipedia.org/wiki/Dosiero:Machado.jpg] 11866 45235 2006-05-14T21:26:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[bg:Антонио Мачадо]] [[Image:Machado.jpg|thumb|200px|Antonio Mačado]] '''Antonio Mačado''' (''Antonio Machado y Ruiz'') (* 1875.gada 26.jūlijā [[Seviļa|Seviļā]], † 1939.gada 22.februārī [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijas]] pierobežā) - [[Spānija|spāņu]] dzejnieks un esejists. Viens no [['98. gada paaudze|'98. gada paaudzes]] pārstāvjiem. 1889.gadā ģimene no Seviļas pārvācās uz [[Madride|Madridi]]. 1899.gadā kopā ar brāli devās uz [[Parīze|Parīzi]], kur iepazinās ar tā laika ievērojamākajiem dzejniekiem (tai skaitā [[Pols Verlēns|Verlēnu]], [[Rubēns Dario|Dario]], [[Oskars Vailds|Vaildu]]), kuru ietekmē pievērsās dzejai. No 1907.gada līdz 1912.gadam - [[franču valoda|franču valodas]] skolotājs mazpilsētā Sorijā, kuru pameta, kad mira viņa sieva. No 1919.gada līdz 1931.gadam - franču valodas pasniedzējs [[Segovija|Segovijā]]. Bieži tiek citētas Mačado dzejoļa rindas par "divām Spānijām" kā priekšvēstnesis [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karam]]. Kara laikā Mačado bija republikāņu pusē, un atkāpās līdz ar tiem. Miris 1939.gada 22.februārī Francijā pie Spānijas robežas, četras dienas pirms [[Barselona|Barselonas]] krišanas. ====Nepilna bibliogrāfija==== *''Soledades'' (1903) *''Soledades. Galerías. Otros poemas'' (1907) *''Campos de Castilla'' (1912/1917) *''Nuevas canciones'' (1917/1930) [[Category:spāņu rakstnieki|Mačado Antonio]] [[Category:spāņu valodā rakstošie|Mačado Antonio]] [[bg:Антонио Мачадо]] [[ca:Antonio Machado]] [[de:Antonio Machado]] [[en:Antonio Machado]] [[eo:Antonio Machado]] [[es:Antonio Machado]] [[fr:Antonio Machado]] [[gl:Antonio Machado]] [[it:Antonio Machado]] 11867 53351 2006-07-03T03:52:12Z 85.18.136.79 [[Image:Bartolomé Esteban Perez Murillo 015.jpg|thumb|Galīsiete, 1650, 63 × 43 cm, [[Prado]]]] {{commons|Category:Bartolomé Esteban Perez Murillo}} '''Bartolomē Estebans Muriljo''' (''Bartolomé Esteban Murillo'') (* 1618.gada 1.jjanvārī [[Seviļa|Seviļā]], † 1682.gada 3.aprīlī turpat) - [[spāņu|spāņu]] gleznotājs. Visu mūžu pavadījis dzimtajā Seviļā. 1660.gadā kļuva par Seviļas mākslas akadēmijas pirmo prezidentu. Gleznojis reliģiskus motīvus un pilsētas nabagu dzīvi, slaveni ir Muriljo [[Dievmāte|Dievmātes]], kā arī bērnu gleznojumi. Gleznas atrodas daudzos pasaules muzejos, tomēr vislielākā Muriljo darbu kolekcija ir [[Prado]] un Seviļas mākslas muzejā. [[Category:Spāņu mākslinieki|Muriljo Bartolomē Estebans]] [[Category:Spāņi|Muriljo Bartolomē Estebans]] [[Category:Baroks|Muriljo Bartolomē Estebans]] [[bs:Bartolomé Esteban Murillo]] [[de:Bartolomé Esteban Murillo]] [[en:Bartolomé Estéban Murillo]] [[es:Bartolomé Esteban Murillo]] [[fr:Bartolomé Esteban Murillo]] [[hr:Bartolomé Esteban Murillo]] [[it:Bartolomé Esteban Murillo]] [[ja:バルトロメ・エステバン・ムリーリョ]] [[nl:Bartolomé Murillo]] [[no:Bartolomé Esteban Murillo]] [[pt:Bartolomé Esteban Murillo]] [[ru:Мурильо, Бартоломе Эстебан]] [[sr:Муриљо]] [[sv:Bartolomé Esteban Murillo]] 11868 37182 2006-03-26T23:08:03Z Feens 37 "[[Bartolome de Laskasass]]" pārdēvēju par "[[Bartolomē de Laskasass]]" #REDIRECT [[Bartolomē de Laskasass]] 11869 37185 2006-03-26T23:09:30Z Feens 37 "[[Bartolome Muriljo]]" pārdēvēju par "[[Bartolomē Estebans Muriljo]]" #REDIRECT [[Bartolomē Estebans Muriljo]] 11870 52822 2006-07-01T11:23:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Marc Ulpi Trajà]] [[Image:Trajan-Xanten.JPG|200px|thumb|Trajāna skulptūra<br>Ksantenē (''Colonia Ulpia Traiana'') mūsdienu [[Vācija|Vācijā]]]] {{commons|Trajan}} '''Trajāns''', pilnā vārdā '''Marks Ulpijs Nerva Trajāns''' (''Marcus Ulpius Nerva Traianus'') (* 53. gada 18. septembrī, † 117. gada 9. augustā) - [[Romas imperators]] (98-117), otrais no t.s. "pieciem labajiem imperatoriem", Trajāna valdīšanas laikā [[Romas impērija]]s teritorija sasniedza vēsturiski maksimālos izmērus. Dzimis Itālikā (''Italica''), mūsdienu [[Seviļa|Seviļas]] pievārtē. No 101.gada līdz 106.gadam izcīnija sīvas kaujas ar [[Dakija|Dakiju]], pievienodams to Romas valstij kā provinci. Apmēram tajā pašā laikā romieši ieņēma [[Nabateja|Nabateju]]. Pēc Dakijas ieņemšanas Trajāna impērija septiņus gadus dzīvoja relatīvā mierā. 113.gadā Trajāns veica jaunu kampaņu, ieņemdams [[Senā Armēnija|Armēniju]] un daļu no [[Partas valsts]] ([[Asīrija|Asīriju]] un [[Babilonija|Babiloniju]]). Kampaņas laikā Trajāns saslima, un atpakaļceļā [[Sicīlija|Sicīlijā]] mira. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Nerva]] | virsraksts = [[Romas imperatoru uzskaitījums|Romas imperators]] | periods = [[98]]&ndash;[[117]] | pēc = [[Adriāns]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Romas imperatori]] [[bg:Траян]] [[ca:Marc Ulpi Trajà]] [[cs:Traianus]] [[da:Trajan]] [[de:Trajan]] [[en:Trajan]] [[eo:Trajano]] [[es:Trajano]] [[et:Traianus]] [[eu:Traiano]] [[fi:Trajanus]] [[fr:Trajan]] [[he:טריאנוס]] [[hr:Trajan]] [[hu:Traianus]] [[it:Traiano]] [[ja:トラヤヌス]] [[ko:트라이아누스]] [[la:Traianus]] [[lt:Trajanas]] [[mr:ट्राजान]] [[nl:Marcus Ulpius Traianus]] [[nn:Trajan av Romarriket]] [[no:Trajan]] [[pl:Trajan]] [[pt:Trajano]] [[ro:Traian]] [[ru:Марк Ульпий Траян]] [[sk:Traján]] [[sr:Трајан]] [[sv:Trajanus]] [[zh:圖拉真]] 11871 44726 2006-05-13T19:55:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:디에고 벨라스케스]] [[Image:Velazquez-Meninas.jpg|thumb|250px|''Las Meninas'', 1656–57, 318 x 276 cm, [[Prado]]]] {{commons|Category:Diego Velázquez}} '''Djego Velaskess''' (''Diego Rodríguez de Silva y Velázquez'') (1599.gada 6.jūnijā [[Seviļa|Seviļā]], † 1660.gada 6.augustā [[Madride|Madridē]]) - [[spāņu|spāņu]] [[baroks|baroka]] laika gleznotājs. Viens no [[reālisms|reālisma]] glezniecības pamatlicējiem un psiholoģiskais portreta žanra radītājiem glezniecībā. Dzimis [[Seviļa|Seviļā]] nabadzīgu muižnieku ģimenē. 11 gadu vecumā sāka mācīties gleznošanu pie Seviļas meistara Fransisko Pačeko (''Francisco Pacheco''). 1622.gadā dodas uz galmu [[Madride|Madridē]], kur gandrīz uzreiz gūst panākumus, bet Spānijas karalis [[Filips IV]] piešķir Velaskesas stipendiju darbam, un Velaskess kļūst par Spānijas galma mākslinieku. Dzīves laikā divas reizes ilgāku laiku uzturējies [[Itālija|Itālijā]], kur iepazinies ar itāliešu meistaru gleznām, un radījis vairākas savas gleznas. [[Eduārs Manē]] uzskatīja Velaskesu par visu laiku izcilāko gleznotāju. Velaskesa gleznu motīvus savā daiļradē izmantojuši [[Pablo Pikaso]] un [[Salvadors Dalī]]. Velaskesa gleznas atrodas pasaules slavenākajos mākslas muzejos. {{stub}} [[Category:Baroka mākslinieki|Velaskess Djego]] [[Category:Spāņu mākslinieki|Velaskess Djego]] [[Category:Spāņi|Velaskess Djego]] [[bg:Диего Веласкес]] [[ca:Diego Velázquez]] [[da:Diego Velázquez]] [[de:Diego Rodríguez de Silva y Velázquez]] [[en:Diego Velázquez]] [[eo:Diego Velázquez]] [[es:Diego Rodríguez de Silva y Velázquez]] [[et:Diego Velázquez]] [[fi:Diego Velázquez]] [[fr:Diego Velázquez]] [[he:דייגו רודריגז דה סילבה אי ולסקס]] [[is:Diego Velázquez]] [[it:Diego Velázquez]] [[ja:ディエゴ・ベラスケス]] [[ko:디에고 벨라스케스]] [[lb:Diego Velázquez]] [[nl:Diego Rodríguez de Silva y Velázquez]] [[no:Diego Velázquez]] [[pl:Diego Velázquez]] [[pt:Diego Velázquez]] [[ro:Diego Velázquez]] [[ru:Веласкес, Диего Родригес]] [[simple:Diego Velázquez]] [[sr:Дијего Веласкез]] [[sv:Diego Velázquez]] [[uk:Веласкес Дієго]] [[zh:蒂埃哥·委拉士开兹]] 11872 37193 2006-03-27T00:34:08Z Feens 37 [[Category:Māksla]] 11873 46393 2006-05-21T04:21:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:イブン・ジュバイル]] '''Ibn Džubairs''' (''ابن جبير, Ibn Jubair'') (1145-1217) - [[arābi|arābu]] ceļotājs. Dzimis [[Valensija (Spānija)|Valensijā]]. Studējis [[Korāns|Korānu]] [[Granada|Granadā]], vēlāk kļuvis par sekretāru [[Almohadi|Almohadu]] dinastijas galmā. 1183.gadā pameta galmu un apceļoja [[Aleksandrija|Aleksandriju]], [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]], [[Medīna|Medīnu]], [[Meka|Meku]], [[Damaska|Damasku]], [[Mosula|Mosulu]], [[Akra|Akru]] un [[Bagdāde|Bagdādi]]. Sīki aprakstījis savus ceļojumus, izdodams grāmatu, kura tika pārtulkota pārējā [[Eiropa|Eiropā]]. [[Category:Ceļotāji]] [[Category:Arābi]] [[Category:Mauri]] [[Category:Spānijas vēsture]] [[ar:ابن جبير]] [[en:Ibn Jubayr]] [[ja:イブン・ジュバイル]] [[tr:İbni Cübeyr]] 11876 37210 2006-03-27T13:10:56Z Feens 37 [[Category:Pasaules tautas]] 11877 46940 2006-05-22T10:47:33Z Knakts 848 [[Category:Itālija]] [[Category:Pasaules tautas]] 11878 37216 2006-03-27T13:24:14Z Feens 37 [[Category:pasaules tautas]] 11881 37240 2006-03-27T16:18:41Z Tail 13 [[Category:Dadaisms]] 11882 37241 2006-03-27T16:19:31Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Mākslas virzieni]] [[Category:Modernisms]] 11883 37242 2006-03-27T16:20:40Z Tail 13 [[Category:Francūži]] [[Category:Mākslinieki pēc tautības]] 11884 37243 2006-03-27T16:20:58Z 84.237.131.211 Es domāju ka šeit ir pārāk maz par Lielbritāniju nņemot vērā ka tā ir ievērojama valsts. Pat slavenā karaļģimene šeit nav. Esmu patiesībā sarūgtināta.:( 11885 37244 2006-03-27T16:22:26Z Tail 13 [[Category:Pasaules tautas]] 11888 50472 2006-06-14T08:23:37Z Dainis 876 Category:Zinātniskās fantastikas rakstnieki [[Image:Stanislaw Lem.jpg|thumb|200px|Staņislavs Lems 1966. gadā]] '''Staņislavs Lems''' (''Stanisław Lem'', * 1921. gada 12. septembrī [[Ļvova|Ļvovā]] tagadējā [[Ukraina|Ukrainā]], † 2006. gada 27. martā [[Krakova|Krakovā]] [[Polija|Polijā]]) bija izcils [[poļi|poļu]] [[fantastika|zinātniskās fantastikas]] rakstnieks, [[filozofija|filozofs]] un esejists. Lema grāmatas tulkotas apmēram 41 valodā, to kopējā tirāža pārsniedz 27 miljonus eksemplāru. Lems dzimis ārsta ģimenē, ticis audzināts [[katolicisms|katolicisma]] garā, taču vēlāk kļuvis par [[ateisms|ateistu]]. Studējis [[medicīna|medicīnu]] Ļvovas universtitātē, taču studijas pārtraucis [[Otrais pasaules karš]]. Nacistiskās okupācijas laikā Lems strādājis par automehāniķi un metinātāju, darbojies pretošanās kustībā. 1946. gadā Lems no [[Padomju Savienība]]s anektētās bijušās Polijai piederošās teritorijas devās uz Krakovu, kur atsāka medicīnas studijas. Lems izvēlējās nekārtot gala eksāmenus, lai izvairītos no militārā ārsta karjeras. Viņš strādāja par zinātnisko asistentu organizācijā ''Konwersatorium Naukoznawcze'', šajā laikā viņš arī pievērsās literārajai darbībai. [[Image:Stanislaw Lem by Kubik.JPG|thumb|left|300px|Staņislavs Lems, Krakova (Polija), 30.10.2005]] 1951. gadā tika publicēts Lema romāns "Astronauti" (''Astronauci'') (viņa vecākais romāns gan ir "Cilvēks no Marsa" (''Człowiek z Marsa''), sarakstīts 1946., bet grāmatā izdots tikai 1989. gadā). 1953. gadā Lems apprecēja fiziķi Barbaru Lesņaku (''Barbara Leśniak''). 1982. gadā, kad Polijā tika izsludināts kara stāvoklis, Lems pameta Poliju un strādāja [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]], bet vēl pēc gada devās uz [[Vīne|Vīni]], kur arī uzrakstīja divus pēdejos romānus. 1988. gadā viņš atgriezās Polijā. Lema pazīstamākie darbi ir romāni "Solaris" (1961), "Neuzvaramais" (''Niezwyciężony'') u.c. Latviski izdoti Lema darbi "Ijona Klusā zvaigžņu ceļojumi; Balss no debesīm" (tulk. Voldemārs Meļinovskis, 1975), "Magelāna mākonis" (tulk. N. Krilova, 1960), "Pasaules gals pulksten astoņos vakarā" (tulk. Rita Luginska, 1989), "Petaura medības" (tulk. Irēna Juhņeviča, 1966), "Solāris" (tulk. Zigfrīds Trenko, 1970), "Summa technologiae" (tulk. Juris Birzvalks, 1987). Romānu "Solaris" 1971. gadā ekranizēja [[Andrejs Tarkovskis]], 2002. gadā ekranizāciju "atjaunoja" [[Stīvens Soderbergs]]. {{stub}} [[Category:Zinātniskās fantastikas rakstnieki|Lems Staņislavs]] [[Category:Poļu rakstnieki|Lems Staņislavs]] [[Category:Poļu valodā rakstošie|Lems Staņislavs]] [[bg:Станислав Лем]] [[br:Stanislas Lem]] [[bs:Stanisław Lem]] [[cs:Stanisław Lem]] [[cv:Станислав Лем]] [[da:Stanisław Lem]] [[de:Stanisław Lem]] [[en:Stanisław Lem]] [[eo:Stanisław Lem]] [[es:Stanisław Lem]] [[et:Stanisław Lem]] [[fa:استانیسلاو لم]] [[fi:Stanisław Lem]] [[fr:Stanislas Lem]] [[he:סטניסלב לם]] [[hu:Stanisław Lem]] [[it:Stanisław Lem]] [[ja:スタニスワフ・レム]] [[ko:스타니스와프 렘]] [[lt:Stanislavas Lemas]] [[nl:Stanisław Lem]] [[no:Stanisław Lem]] [[pl:Stanisław Lem]] [[pt:Stanisław Lem]] [[ru:Лем, Станислав]] [[simple:Stanislav Lem]] [[sk:Stanisław Lem]] [[sr:Станислав Лем]] [[sv:Stanisław Lem]] [[tr:Stanislaw Lem]] [[uk:Лем Станіслав]] 11889 39982 2006-04-12T10:04:30Z Qurqa 486 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] [[Category:Poļi]] 11893 37269 2006-03-27T20:13:05Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Hlidskjalvs''' (senislandiešu ''Hliðskjálf'') [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir [[Odins|Odina]] tronis, kurā drīkst sēdēt tikai pats Odins un viņa sieva [[Friga]]. No Hlidskjalva iespējams redzēt visu, kas notiek pasaulē. {{stub}} [[Category:Priekšmeti skandināvu mitoloģijā]] [[cs:Hlidskjalf]] [[da:Lidskjalv]] [[de:Hlidskialf]] [[en:Hlidskjalf]] [[no:Lidskjalv]] [[sv:Lidskjalf]] 11894 37273 2006-03-27T20:25:10Z Tail 13 Pītera Brēgela Vecākā gleznas "Dumpīgo eņģeļu krišana" reprodukcija. {{NA-70}} Pītera Brēgela Vecākā gleznas "Dumpīgo eņģeļu krišana" reprodukcija. {{NA-70}} 11895 37274 2006-03-27T20:38:16Z Tail 13 {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:Dumpigieengeli.jpg|300px]] |- |'''''Dumpīgo eņģeļu krišana''''' |- |'''[[Pīters Brēgels Vecākais]]''', 1562 |- |Eļļa un audekls, 117 × 162 cm |- |Karaliskais mākslas muzejs (''Musée Royaux des Beaux-Arts''), [[Brisele]] |} '''"Dumpīgo eņģeļu krišana"''' (1562) ir [[Pīters Brēgels Vecākais|Pītera Brēgela Vecākā]] glezna. Tajā attēlots bībelisks sižets – aina, kā [[erceņģelis]] [[Miķelis (erceņģelis)|Miķelis]] padzen [[eņģelis|eņģeļus]], kuri sadumpojušies pret [[Dievs(kristietībā)|Dievu]]. Dēmoni attēloti ar dzīvnieku ķermeņiem un plaši atvērtām mutēm un vēderiem (grēka simbols). Erceņģeļa cīņa ar eņģeļiem aprakstīta [[Jāņa Atklāsmes grāmata|Atklāsmes]] 12:7-9, kur gan minēts, ka Miķelis cīnījies ar [[pūķis|pūķi]]. [[Category:Pītera Brēgela Vecākā darbi]] 11896 37296 2006-03-27T21:47:38Z Tail 13 [[Category:Mākslinieki pēc tautības]] [[Category:Spāņi]] [[Category:Spāņu kultūra]] 11897 52701 2006-07-01T03:36:29Z Escarbot 1016 robot Adding: ug Modifying: scn, tl {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Zürich'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Zurich dot.png|160px|]] | align=center | [[Image:Ch zh wappen stadt.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 338 754<br>1 015 061 (aglom.) |- | Dibināta | 853.g (abatija) |- | Kantons (''Kanton'') | [[Cīrihes kantons]] |- | Mājaslapa | http://www.stzh.ch |} {{commons|Category:Zurich}} [[Image:Zuerich vier Kirchen.jpg|thumb|250px|Cīrihe]] '''Cīrihe''' (Zürich) - pilsēta [[Šveice|Šveices]] ziemeļos, valsts [[vācu valoda|vācvalodīgajā]] daļā, [[Cīrihes ezers|Cīrihes ezera]] krastā. Šveices lielākā pilsēta, [[Cīrihes kantons|Cīrihes kantona]] galvaspilsēta. Starptautiskās Futbola Federāciju asociācijas ([[FIFA]]) un Starptautiskās Hokeja federācijas ([[IIHF]]) mītnes vieta. Cīrihe ir pasaules līmeņa finanšu centrs. Šeit ir ''[[UBS AG]]'' un ''[[Credit Suisse]]'' banku, kā arī [[pārapdrošināsana|pārapdrošināšanas]] kompānijas ''[[Swiss Re]]'' mītnes vieta. Izglītības jomā slavena ar divām mācību iestādēm - [[Cīrihes universitāte|Cīrihes universitāti]] (''Universität Zürich'') un [[Cīrihes Augstākā Tehniskā skola|Cīrihes Augstāko Tehnisko skolu]] (''Eidgenössische Technische Hochschule Zürich''). 1916.gadā Cīrihes kabarē ''Voltaire'' radās [[dadaisms|dadaisma]] kustība. ====Vēsture==== [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators [[Heinrihs III]] 1045.gadā atļāva apmetnei ievākt muitu, kalt monētas un rīkot tirgus. 1351.gadā Cīrihe iestājās Šveices konfederācijā kā piektais tās loceklis. 1440.gadā Cīrihi par agresiju pret citām konfederācijas loceklēm no konfederācijas izslēdza ([[Vecais Cīrihes karš]]). Pēc Cīrihes sakāves karā, tai atļāva atkal iestāties konfederācijā. [[Reformācija|Reformācijas]] laikā Cīrihē darbojās viens no reformācijas līderiem - [[Ulrihs Cvinglijs]] 1839.gada 6.septembrī pilsētā notika [[Cīrihes pučs]] (''Züriputsch'') pilsētu ieņema apkārtnes lauku iedzīvotāji. ====Cilvēki==== Cīrihē dzimuši: *[[Fēlikss Blohs]] (''Felix Bloch'') (1905-1983) - fiziķis *[[Bruno Gancs]] (''Bruno Ganz'') (1941-) - aktieris *[[Johans Heinrihs Fisli]] (''Johann Heinrich Füssli, Henry Fuseli'') (1741-1825) - gleznotājs *[[Makss Frišs]] (''Max Frisch'') (1911-1991) - rakstnieks *[[Konrāds Gesners]] (''Conrad Gessner'') (1516-1565) - [[bioloģija|biologs]] *[[Gotfrīds Kellers]] (''Gottfried Keller'') (1819-1890) - rakstnieks *[[Johans Kaspars Lafaters]] (''Johann Kaspar Lavater'') (1741-1801) - dzejnieks un [[fiziognomija|fiziognoms]] *[[Johans Heinrihs Pestaloci]] (''Johann Heinrich Pestalozzi'') (1746-1827) - pedagogs [[Category:Šveices pilsētas]] [[af:Zürich]] [[als:Zürich]] [[ar:زيورخ]] [[bg:Цюрих]] [[bs:Zürich (grad)]] [[ca:Zuric]] [[cs:Curych]] [[da:Zürich]] [[de:Zürich]] [[en:Zürich]] [[eo:Zuriko]] [[es:Zúrich (ciudad)]] [[et:Zürich]] [[fi:Zürich]] [[fr:Zurich]] [[he:ציריך]] [[hi:ज़्यूरिख]] [[hr:Zürich]] [[hu:Zürich]] [[id:Zürich]] [[io:Zürich]] [[it:Zurigo]] [[ja:チューリッヒ]] [[ko:취리히]] [[la:Turicum (urbs)]] [[lt:Ciūrichas]] [[nl:Zürich (stad)]] [[nn:Zürich]] [[no:Zürich]] [[pl:Zurych]] [[pt:Zurique]] [[rm:Turitg]] [[ro:Zürich]] [[ru:Цюрих]] [[scn:Zurìcu (citati)]] [[simple:Zürich]] [[sk:Zürich]] [[sl:Zürich]] [[sr:Цирих]] [[sv:Zürich]] [[tl:Lungsod ng Zürich]] [[tr:Zürih]] [[ug:سيۇرىخ]] [[zh:苏黎世]] 11898 37281 2006-03-27T21:23:26Z Feens 37 Cīrihes no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Zurich_dot.png] Cīrihes no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Zurich_dot.png] 11899 37284 2006-03-27T21:34:32Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bartolomē Estebans Muriljo]] 11900 37285 2006-03-27T21:35:23Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Djego Velaskess]] 11901 51802 2006-06-24T19:13:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Ханс Холбајн Млађи]] [[Image:HolbeindJ.jpg|thumb|250px|Hansa Holbeina Jaunākā pašportrets]] '''Hanss Holbeins Jaunākais''' (* apm. 1497.g. [[Augsburga|Augsburgā]], † 1543.g. [[Londona|Londonā]]) bija nozīmīgs vācu [[renesanse]]s gleznotājs, viens no nozīmīgākajiem sava laika portretistiem. Starp Holbeina ievērojamākajiem darbiem jāmin "[[Sūtņi]]" (1533), "[[Henrija VIII portrets]]" (1540), "[[Tirgotāja Georga Gīzes portrets]]" (1532). Holbeina agrīnajos darbos manāma spēcīga [[gotika]]s ietekme, taču tā izzūd pēc saskares ar itāliešu mākslu. Holbeina darbiem raksturīgas sīkas detaļas un liela precizitāte. ==Biogrāfija== Sākotnēji Holbeins mācījās pie sava tēva [[Hanss Holbeins Vecākais|Hansa Holbeina Vecākā]], taču pēc tam devās uz [[Bāzele|Bāzeli]], kur 1519.g. tika uzņemts gleznotāju ģildē. Šajā laikā viņam pasūtīja altārgleznas, portretus, grāmatu ilustrācijas. Holbeins apceļoja arī Itāliju. Plašu atpazīstamību mākslinieks ieguva kā ilustrators (Holbeins ilustrējis, piemēram, [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] Bībeles tulkojumu vācu valodā, kā arī [[Roterdamas Erasms|Roterdamas Erasma]] darbu "[[Muļķības slavinājums]]"). Holbeins personiski pazinis Erasmu un gleznojis vairākus viņa portretus. Aptuveni 1527. gadā Holbeins pirmoreiz devās uz Londonu, kur apmetās 1532.g. Sākot ar 1536. gadu, Holbeins pievērsās tieši portretglezniecībai. Viņš gleznoja galminiekus un [[Hanzas savienība]]s tirgotājus. Holbeins kļuva par [[Henrijs VIII|Henrija VIII]] galma gleznotāju (viņš modelēja arī karaļa tērpus). Hanss Holbeins Jaunākais nomira [[Anglija|Anglijā]] mēra epidēmijas laikā. ==Mākslinieciskā darbība== [[Image:Holbein-ambassadors.jpg|thumb|350px|Hansa Holbeina Jaunākā glezna "Sūtņi" (1932)]] Holbeins pamatā darbojies glezniecībā (īpaši – portretglezniecībā) un grafikā. Pirms portreta gleznošanas Holbeins ar zīmuli, tinti un krāsainu krītu izveidoja detalizētu modeļa zīmējumu, kura kontūras vēlāk pārnesa uz audekla, izmantojot nelielus caurumiņus, kurus noklāja ar ogles pulveri. Holbeins zīmējumus darinājis dažādās tehnikās – ar spalvu, tušu, sangīnu, sudraba zīmuli, ogli, dažkārt tos iekrāsojis ar akvareli. Nozīmīgs Holbeina grafikas darbs ir kokgriezumā veidotais cikls "Nāves deja". ==Darbi (nepilnīgs uzskaitījums)== * "Mirušā Kristus ķermenis kapenēs" (1521) * "Roterdamas Erasma portrets" (1523) * "Pēdējais vakarēdiens" (1524-25) * "Venēra un Amors" (1524-25) * cikls "[[Nāves deja (Hansa Holbeina darbu cikls)|Nāves deja]]" (1524-26) * "Lēdijas Mērijas Gildfordes portrets" (1527) * "Sers Tomass Mors" (1527) * "Darmštates Madonna" (1526-28) * "[[Tirgotāja Georga Gīzes portrets]]" (1532) * "[[Sūtņi]]" (1933) * "Francijas sūtņa Šarla Moreta portrets" (1534-35) * "Džeina Seimūra, Anglijas karaliene" (1536) * "[[Henrija VIII portrets]]" (1540) {{Commons|Hans Holbein der Jüngere}} [[Category:Renesanses mākslinieki|Holbeins Hanss Jaunākais]] [[Category:Vācu mākslinieki|Holbeins Hanss Jaunākais]] [[Category:Vācieši|Holbeins Hanss Jaunākais]] [[ar:هانس هولباين الصغير]] [[de:Hans Holbein der Jüngere]] [[en:Hans Holbein the Younger]] [[es:Hans Holbein el Joven]] [[fi:Hans Holbein nuorempi]] [[fr:Hans Holbein le Jeune]] [[he:האנס הולביין]] [[hu:Ifj. Hans Holbein]] [[it:Hans Holbein il Giovane]] [[ja:ハンス・ホルバイン]] [[nl:Hans Holbein de Jonge]] [[no:Hans Holbein den yngre]] [[pl:Hans Holbein]] [[ro:Hans Holbein cel Tânăr]] [[ru:Гольбейн, Ганс Младший]] [[sr:Ханс Холбајн Млађи]] [[sv:Hans Holbein d.y.]] 11902 37355 2006-03-28T07:25:06Z Feens 37 varbūt šādi labāk? [[Category:Mākslinieki pēc tautības]] [[Category:Vācu kultūra]] 11903 37288 2006-03-27T21:39:51Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Pasaules tautas]] 11904 37291 2006-03-27T21:42:57Z Tail 13 '''Hanss Holbeins''' var būt: * [[Hanss Holbeins Vecākais]] (1460-1524), * [[Hanss Holbeins Jaunākais]] (apm. 1497-1543). {{disambig}} [[de:Hans Holbein]] [[en:Hans Holbein]] [[fr:Hans Holbein]] [[no:Hans Holbein]] 11905 37292 2006-03-27T21:43:39Z Tail 13 #REDIRECT [[Hanss Holbeins]] 11906 37294 2006-03-27T21:45:22Z Tail 13 [[Category:Baroks]] 11907 51051 2006-06-18T15:49:01Z Knakts 848 kat [[Image:Gessner Conrad 1516-1565.jpg|thumb|200px|Konrāds Gesners]] '''Konrāds Gesners''' (''Conrad Gessner, Konrad Gessner, Conrad Geßner, Conrad von Gesner, Conradus Gesnerus'') (* 1516.gada 26.martā [[Cīrihe|Cīrihē]], † 1565.gada 13.decembrī tupat) bija [[Šveice|šveiciešu]] biologs. Viņa četrsējumu darbs ''Historiae Animalium'' (1555-1558) tiek uzskatīts par mūsdienu [[zooloģija|zooloģijas]] sākumu. Viņa vārdā nosaukta augu ģints ''[[Gesneriaceae]]''. Sastādījis arī augu katalogu, vācis [[herbārijs|herbāriju]]. Izdevis arī tā laika zināmo [[valoda|valodu]] katalogu. Gesnera rakstos pirmoreiz (1565.g) dokumentēts [[zīmulis]]. {{aizmetnis}} [[Category:biologi|Gesners Konrāds]] [[Category:Šveicieši|Gesners Konrāds]] [[de:Conrad Gesner]] [[en:Conrad Gessner]] [[eo:Conrad Gesner]] [[es:Conrad Gessner]] [[fr:Conrad Gessner]] [[no:Conrad Gesner]] [[pl:Konrad Gesner]] [[sv:Conrad Gesner]] 11908 37300 2006-03-27T21:50:22Z Feens 37 [[Category:pasaules tautas|Szveicieszi]] 11909 44118 2006-05-10T08:04:04Z Feens 37 +cat [[Image:Lavater.jpg|thumb|Lafaters]] '''Johans Kaspars Lafaters''' (''Johann Kaspar Lavater'') ( *1741.gada 15.novembrī [[Cīrihe|Cīrihē]], †1801.gada 2.janvārī turpat) - [[šveicieši|šveiciešu]] dzejnieks un [[fiziognomija|fiziognoms]]. Rakstīja [[vācu valoda|vāciski]]. Piedzima Cīrihē, kur skolas laikā iedraudzējās ar nākamo gleznotāju [[Johans Heinrihs Fisli|Fisli]]. Studēja [[teoloģiju|teoloģiju]], pēc tam ceļoja pa [[Vācija|Vāciju]]. Pēc atgriešanās Cīrihē kalpoja par garīdznieku, publicēja dzejas. Pazīstama ir Lafatera polemika ar filozofu [[Mozess Mendelsons|Mozesu Mendelsonu]]. 1799.gadā, kad franči ieņēma Cīrihi, Lafateru sašāva kāds grenadieris, un pēc gada viņš mira. Lafaters mūsdienās būtu pilnīgi aizmirsts, tomēr savas dzīves laikā viņš izdeva grāmatu "Fiziognomikas pamati" (''Physiognomische Fragmente zur Beförderung der Menschenkenntnis und Menschenliebe'') (1775-1778), kura tiek uzskatīta par [[fiziognomika|fiziognomikas]] (cilvēka rakstura noteikšana pēc sejas) klasiku. Citu starpā, šis darbs ietekmējis [[Onorē de Balzaks|Onorē de Balzaka]] uzskatus. [[Category:Vācu valodā rakstošie|Lafaters, Johans Kaspars]] [[Category:Šveiciešu rakstnieki|Lafaters, Johans Kaspars]] [[Category:Fiziognomika|Lafaters, Johans Kaspars]] [[de:Johann Caspar Lavater]] [[en:Johann Kaspar Lavater]] [[es:Johann Caspar Lavater]] [[fr:Johann Kaspar Lavater]] [[pt:Johann Kaspar Lavater]] [[ru:Лафатер, Иоганн Каспар]] 11910 sysop 52896 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Raksti, kas sākas ar ''$1'' 11911 sysop 52922 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Rediģēt sadaļu: $1 11912 sysop 52952 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Paslēpt rezultātus 11913 sysop 52994 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Lūdzu, ievadi tekstu zemāk redzamajā logā! 11914 sysop 40921 2006-04-17T10:46:30Z Juzeris 23 "'''Reminder:''' You have not provided an edit summary. If you click Save again, your edit will be saved without one." > "'''Atgādinājums''': Tu neesi norādījis izmaiņu kopsavilkumu. Vēlreiz..." '''Atgādinājums''': Tu neesi norādījis izmaiņu kopsavilkumu. Vēlreiz klikšķinot uz "Saglabāt lapu", Tavas izmaiņas tiks saglabātas bez kopsavilkuma. 11915 sysop 53023 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default (komentārs nodzēsts) 11916 sysop 37322 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default <div class="mw-warning plainlinks"> This page revision has been removed from the public archives. There may be details in the [{{fullurl:Special:Log/delete|page={{PAGENAMEE}}}} deletion log]. </div> 11917 sysop 37323 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default <div class="mw-warning plainlinks"> This page revision has been removed from the public archives. As an administrator on this site you can view it; there may be details in the [{{fullurl:Special:Log/delete|page={{PAGENAMEE}}}} deletion log]. </div> 11918 sysop 53024 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default (lietotāja vārds nodzēsts) 11919 sysop 53025 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default rādīt/slēpt 11920 sysop 37326 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default Hide edit comment 11921 sysop 37327 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default Apply these restrictions to sysops as well as others 11922 sysop 37328 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default Hide revision text 11923 sysop 37329 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default Hide editor's username/IP 11924 sysop 37330 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default Set revision restrictions: 11925 sysop 37331 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default Log comment: 11926 sysop 37332 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default changed revision visibility for [[$1]] 11927 sysop 37333 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default Selected revision of [[:$1]]: 11928 sysop 37334 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default Apply to selected revision 11929 sysop 37335 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default Deleted revisions will still appear in the page history, but their text contents will be inaccessible to the public. Other admins on this wiki will still be able to access the hidden content and can undelete it again through this same interface, unless an additional restriction is placed by the site operators. 11930 sysop 37336 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default Delete/undelete revisions 11931 sysop 53034 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Meklēt rakstus, kas satur ''$1''. 11932 sysop 53035 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Meklēt rakstus ar nosaukumu ''$1''. 11933 sysop 37340 2006-03-28T06:13:36Z MediaWiki default Mark edits I make as patrolled 11934 sysop 40278 2006-04-13T19:27:37Z Juzeris 23 "Prompt me when entering a blank edit summary" > "Atgādināt man, ja kopsavilkuma ailīte ir tukša" Atgādināt man, ja kopsavilkuma ailīte ir tukša 11935 sysop 40273 2006-04-13T19:19:45Z Juzeris 23 saskaņoju ar citām izvēlēm Pievienot tevis radītās lapas uzraugāmo lapu sarakstam 11936 sysop 37344 2006-03-28T06:13:37Z MediaWiki default sr 11937 sysop 37345 2006-03-28T06:13:37Z MediaWiki default sr-ec 11938 sysop 37346 2006-03-28T06:13:37Z MediaWiki default sr-el 11939 sysop 37347 2006-03-28T06:13:37Z MediaWiki default sr-jc 11940 sysop 37348 2006-03-28T06:13:37Z MediaWiki default sr-jl 11943 37361 2006-03-28T07:40:14Z Feens 37 [[Category:Poļi]] 11946 37373 2006-03-28T07:59:17Z Feens 37 [[Category:pasaules tautas]] 11947 51394 2006-06-20T08:08:21Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Les Ambassadeurs]] {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:Holbein.jpg|300px]] |- |'''''Sūtņi''''' |- |'''[[Hanss Holbeins Jaunākais]]''', 1533 |- |Eļļa, koks, 207 × 209 cm |- |Nacionālā Galerija, [[Londona]] |} '''"Sūtņi"''' (1533) ir [[Hanss Holbeins Jaunākais|Hansa Holbeina Jaunākā]] glezna, franču vēstnieka Žana de Dintevija (''Jean de Dinteville'', pa kreisi) un viņa viesa Lavoras bīskapa Žorža de Selva portrets. Portretā ir daudz klusās dabas detaļu. Lai arī Holbeins bija vācu mākslinieks, kurš darbojās pamatā [[Anglija|Anglijā]], viņa darbos jūtama spēcīga holandiešu glezniecības ietekme (piemēram, [[eļļas krāsa|eļļas krāsu]] izmantojumā – tas bija nesens izgudrojums, kuru plaši izmantoja tieši šī reģiona mākslinieki). Par flāmu un holandiešu glezniecības ietekmi liecina arī simbolisku detaļu tēlojums (it īpaši ''[[vanitas]]'' simbolu parādīšanās darbā). Visnozīmīgākais darba simbols ir galvaskauss, kurš attēlots gleznas apakšējā centrālajā daļā. Galvaskauss attēlots [[anamorfisms|anamorfiskā]] perspektīvā (arī tā tika izgudrota agrīnajā renesansē), tāpēc, lai to ieraudzītu pilnībā, skatītājam jāapskata glezna no noteikta leņķa. Gleznā attēlots arī plašs sava laika kultūras simbolu kopums – Turcijas paklājs, debesu globuss, astronomijas un navigācijas instrumenti, zemes globuss, aritmētikas grāmata tirgotājiem vācu valodā, lauta un soma ar pūšamajie instrumentiem, krucifikss un himnu grāmata. Viena no lautas stīgām ir pārtrūkusi (kas simbolizē visa laicīgā mirklīgumu). ==Skat. arī== * [[Anamorfisms]] * ''[[Memento mori]]'' * ''[[Vanitas]]'' {{Commons|Category:The Ambassadors (Holbein)}} [[Category:Hansa Holbeina Jaunākā darbi]] {{Link FA|fr}} [[de:Die Gesandten]] [[en:The Ambassadors (Holbein)]] [[fr:Les Ambassadeurs]] [[pl:Ambasadorowie]] 11948 37376 2006-03-28T08:02:02Z Tail 13 [[Category:Mākslasdarbi pēc autora]] 11949 37382 2006-03-28T09:01:13Z Tail 13 {|tableborder="1" cellspacing="0" style="float:right; margin: 1em 1em 0.5em 0.5em; border:1px solid #BBBBBB; background:#FBF5DF; text-align:center;" class="toccolours" |style="padding:0;" class="toccolours"|[[Image:Holbein, Hans - Georg Gisze, a German merchant in London.jpg|300px]] |- |'''''Tirgotāja Georga Gīzes portrets''''' |- |'''[[Hanss Holbeins Jaunākais]]''', 1532 |- |Eļļa, koks, 96,3 × 85,7 cm |- |Valsts muzejs, [[Berlīne]] |} '''"Tirgotāja Georga Gīzes portrets"''' (1532) ir [[Hanss Holbeins Jaunākais|Hansa Holbeina Jaunākā]] glezna. Šajā gleznā manāma flāmu glezniecības ietekme, īpaši gaismas tēlojumā. Tirgotājs attēlots savā darbistabā (redzamas atslēgas, zīmoggredzeni, zosu spalvas, tinte, vēstuļu vasks, šķēres, zīmogs). Priekšplānā redzams pulkstenis un trausla stikla vāze ar ziediem (abi [[renesanse]]s gleznās simbolizē laicīgā mirklīgumu). Uz sienas blakus svariem uzrakstīts moto [[latīņu valoda|latīņu valodā]]: ''Nulla sine merore voluptas'' ("Nav prieka bez bēdām"). 1727. gadā glezna nonāca Orleānas hercoga kolekcijā. Kolekciju 1793. gadā izrādīja Londonas Karaliskajā akadēmijā, kur tā tika izsolīta. To iegādājās kāds švieciešu izdevējs, kurš to ilgi centās pārdot, līdz beidzot par nelielu cenu pārdeva Edvardam Sollijam. 1821. gadā glezna kopā ar pārējo Sollija kolekciju nokļuva Berlīnes muzejā. [[Category:Hansa Holbeina Jaunākā darbi]] 11950 51162 2006-06-18T23:04:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Heinrich Füssli]] [[Image:Johann Heinrich Füssli 052.jpg|thumb|250px|Murgs (''Nachtmahr''), 101,6 × 127 cm [[Detroita]], ''Institute of Fine Arts'']] {{commons|Category:Johann Heinrich Füssli}} '''Johans Heinrihs Fisli''', bieži '''Henrijs Fuseli''' (''Johann Heinrich Füssli'', [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] pazīstams kā ''Henry Fuseli'') ( *1741.gada 7.februārī [[Cīrihe|Cīrihē]], †1825.gada 16.aprīlī [[Londona|Londonā]]) bija [[Šveice|šveiciešu]] un [[briti|britu]] gleznotājs. [[Romantisms|Romantisma]] pārstāvis. Dzimis [[Cīrihe|Cīrihē]], bet lielāko daiļrades mūža daļu pavadījis Anglijā. Gleznās bieži attēlotas dīvaini erotiskas, šausmu apdvestas ainas. Dzīves laikā atżīts mākslinieks, pēc tam gandrīz aizmirsts, līdz viņam atkal pievērsās [[ekspresionisms|ekspresionisti]] un [[sirreālisms|sirreālisti]]. [[Viljams Bleiks|Viljama Bleika]] draugs un domubiedrs. [[Category:Šveicieši|Fisli Johans Heinrihs]] [[Category:Šveiciešu mākslinieki|Fisli Johans Heinrihs]] [[als:Johann Heinrich Füssli]] [[de:Johann Heinrich Füssli]] [[en:Henry Fuseli]] [[fr:Heinrich Füssli]] [[it:Johann Heinrich Füssli]] [[nl:Johann Heinrich Füssli]] [[pt:Johann Heinrich Füssli]] [[sk:Henry Fuseli]] 11951 37393 2006-03-28T10:22:01Z Tail 13 [[Category:Mākslinieki pēc tautības]] 11952 37394 2006-03-28T10:22:49Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Johans Heinrihs Fisli]] 11953 46408 2006-05-21T04:53:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[pt:Johann Heinrich Pestalozzi]] Modifying: [[eo:Johann Heinrich Pestalozzi]] [[Image:Johann Heinrich Pestalozzi.jpg|thumb|Pestaloci]] {{commons|Johann_Heinrich_Pestalozzi}} '''Johans Heinrihs Pestaloci''' (''Johann Heinrich Pestalozzi'') ( *1746.gada 12.janvārī [[Cīrihe|Cīrihē]], †1827.gada 17.februārī [[Ārgavas kantons|Ārgavas kantonā]]) - [[Šveice|šveiciešu]] [[pedagoģija|pedagogs]] un [[filantropija|filantrops]]. Ieviesis vairākus mūsdienu pedagoģijas principus. Vairākas reizes dibinājis skolas zemnieku bērniem. Kaut arī skolas nācās slēgt, Pestaloci uzskati ieguva popularitāti. Galvenos savas pedagoģijas principus aprakstijis darbā "Kā Ģertrūde māca bērnus" (''Wie Gertrud ihre Kinder lehrt''). Pēc Pestaloci domām, galvenais labas pedagoģijas pamats ir cilvēka dabīgo īpašību ievērošana. {{stub}} [[Category:Šveicieši|Pestaloci Johans Heinrihs]] [[Category:Pedagoģija|Pestaloci Johans Heinrihs]] [[de:Johann Heinrich Pestalozzi]] [[en:Johann Heinrich Pestalozzi]] [[eo:Johann Heinrich Pestalozzi]] [[es:Johann Heinrich Pestalozzi]] [[fi:Johann Heinrich Pestalozzi]] [[fr:Johann Heinrich Pestalozzi]] [[hu:Johann Heinrich Pestalozzi]] [[it:Johann Heinrich Pestalozzi]] [[ja:ヨハン・ハインリッヒ・ペスタロッチ]] [[pl:Johann Heinrich Pestalozzi]] [[pt:Johann Heinrich Pestalozzi]] [[ru:Песталоцци, Иоганн Генрих]] [[sk:Johann Heinrich Pestalozzi]] [[sv:Johann Heinrich Pestalozzi]] [[zh:裴斯泰洛齐]] 11954 46374 2006-05-21T03:57:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Gottfried Keller]] [[Image:Gottfried Keller 1860.jpeg|thumb|Gotfrīds Kellers]] {{commons|Gottfried Keller}} '''Gotfrīds Kellers''' (''Gottfried Keller'') ( *1819.gada 19.jūlijā [[Cīrihe|Cīrihē]], †1890.gada 15.jūlijā turpat) - [[Šveice|šveiciešu]] [[stāsts|stāstu]] un [[romāns|romānu]] autors. [[Reālisms|Reālisma]] pārstāvis. Uzskatīja, ka neeksistē tāda šveiciešu literatūra, bet viņa darbi pieder vācu literatūrai. Studējis [[Heidelberga|Heidelbergā]], apmeklējot [[Ludvigs Feierbahs|Ludviga Feierbaha]] lekcijas. Viņa pazīstamākie darbi ir romāni "Zaļais Heinrihs" (''Der Grune Heinrich'', 1854-55) un "Ciemata Romeo un Džuljeta" (''Romeo und Julia auf dem Dorfe'', 1876). Gotfrīds Kellers ieviesa [[vācu valoda|vācu valodā]] vārdu [[pučs]] (''putsch'') politiska jēdziena nozīmē. *[http://www.kirjasto.sci.fi/gkeller.htm Gotfrīda Kellera biogrāfija (angliski)] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Kellers Gotfrīds]] [[Category:Šveiciešu rakstnieki|Kellers Gotfrīds]] [[bg:Готфрид Келер]] [[cs:Gottfried Keller]] [[de:Gottfried Keller]] [[en:Gottfried Keller]] [[eo:Gottfried Keller]] [[fr:Gottfried Keller]] [[he:גוטפריד קלר]] [[hr:Gottfried Keller]] [[hu:Gottfried Keller]] [[nl:Gottfried Keller]] [[pl:Gottfried Keller]] 11956 46195 2006-05-21T00:10:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[br:28 Meurzh]], [[en:March 28]] {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''28. marts''' ir gada 87. diena pēc [[Gregora kalnedārs|Gregora kalendāra]] (88. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikusi 281 diena. == Notikumi == * [[1776]] - Dibināts [[Maskavas Lielais teātris]]. * [[1939]] - [[Spānijas pilsoņu karš]]: ģenerālisimuss [[Francisko Franko]] ieņem [[Madride|Madridi]] . * [[1990]] - Dibināta [[Latvijas Kultūras akadēmija]]. == Dzimuši == * [[1956]] [[Amanda Aizpuriete]], latviešu dzejniece. == Miruši == * [[1285]] Pāvests [[Martins IV]] * [[2004]] [[Pīters Ustinovs]] (''Peter Ustinov''), britu aktieris (dzimis [[1921]]) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * [[Slovākija|Slovākijā]], [[Čehija|Čehijā]] - [[Skolotāju diena]] [[Category:Laiks]] [[Category:Dienas]] [[af:28 Maart]] [[an:28 de marzo]] [[ar:28 مارس]] [[ast:28 de marzu]] [[be:28 сакавіка]] [[bg:28 март]] [[br:28 Meurzh]] [[bs:28. mart]] [[ca:28 de març]] [[ceb:Marso 28]] [[co:28 di marzu]] [[cs:28. březen]] [[csb:28 strumiannika]] [[cv:Пуш, 28]] [[cy:28 Mawrth]] [[da:28. marts]] [[de:28. März]] [[el:28 Μαρτίου]] [[en:March 28]] [[eo:28-a de marto]] [[es:28 de marzo]] [[et:28. märts]] [[eu:Martxoaren 28]] [[fi:28. maaliskuuta]] [[fo:28. mars]] [[fr:28 mars]] [[fur:28 di Març]] [[fy:28 maart]] [[ga:28 Márta]] [[gl:28 de marzo]] [[he:28 במרץ]] [[hr:28. ožujka]] [[hu:Március 28]] [[ia:28 de martio]] [[id:28 Maret]] [[io:28 di marto]] [[is:28. mars]] [[it:28 marzo]] [[ja:3月28日]] [[jv:28 Maret]] [[ka:28 მარტი]] [[ko:3월 28일]] [[ku:28'ê adarê]] [[lb:28. Mäerz]] [[lt:Kovo 28]] [[mk:28 март]] [[ms:28 Mac]] [[nap:28 'e màrzo]] [[nl:28 maart]] [[nn:28. mars]] [[no:28. mars]] [[oc:28 de març]] [[pam:Marsu 28]] [[pl:28 marca]] [[pt:28 de Março]] [[ro:28 martie]] [[ru:28 марта]] [[scn:28 di marzu]] [[sco:28 Mairch]] [[simple:March 28]] [[sk:28. marec]] [[sl:28. marec]] [[sq:28 Mars]] [[sr:28. март]] [[sv:28 mars]] [[te:మార్చి 28]] [[th:28 มีนาคม]] [[tl:Marso 28]] [[tr:28 Mart]] [[tt:28. Mart]] [[uk:28 березня]] [[vi:28 tháng 3]] [[wa:28 di måss]] [[war:Marso 28]] [[zh:3月28日]] 11957 48416 2006-05-31T05:36:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Блох, Феликс]] [[Image:Bloch.gif|thumb|Fēlikss Blohs]] '''Fēlikss Blohs''' (''Felix Bloch'') ( *1905.gada 23.oktobrī [[Cīrihe|Cīrihē]], †1983.gada 10.septembrī turpat) - [[Šveice|šveiciešu]] un [[ASV]] [[fizika|fiziķis]]. Mācījies Cīrihes Tehniskajā augstskolā (''Eidgenössische Technische Hochschule''), pēc tam [[Leipciga|Leipcigas]] universitātē. 1993.gada pārceļas uz [[ASV]] ([[Stenfordas universitāte|Stenfordas universitāti]]). [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] gados [[Losalamosas Nacionāla laboratorija|Losalamosas Nacionālajā laboratorijā]] piedalījās [[Manhetenas projekts|Manhetenas projektā]], pēc tam strādāja [[Hārvarda universitāte|Hārvarda universitātē]] pie [[radars|radaru]] izstrādes. 1952.gadā ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par [[magnētiskā kodolrezonanse|magnētiskās kodolrezonanses]] atklāšanu. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Džons Kokrafts]]<br>[[Ernests Valtons]]| virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1952]]<br>kopā ar [[Edvards Parsels|Edvardu Parselu]] | pēc = [[Frics Zernike]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Fizika|Blohs Fēlikss]] [[Category:Manhetenas projekts|Blohs Fēlikss]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti fizikā|Blohs Fēlikss]] [[de:Felix Bloch]] [[en:Felix Bloch]] [[es:Felix Bloch]] [[fr:Felix Bloch]] [[he:פליקס בלוך]] [[id:Felix Bloch]] [[no:Felix Bloch]] [[pl:Felix Bloch]] [[pt:Felix Bloch]] [[ru:Блох, Феликс]] [[sl:Felix Bloch]] [[sr:Феликс Блох]] [[sv:Felix Bloch]] 11958 37404 2006-03-28T12:27:26Z Feens 37 Blohs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Bloch.gif] Blohs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Bloch.gif] 11960 50394 2006-06-13T09:05:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Bruno Ganz]] '''Bruno Gancs''' (''Bruno Ganz'') ( *1941.gada 22.martā [[Cīrihe|Cīrihē]] ) - [[Šveice|šveiciešu]] aktieris. Spēlējis daudzu pazīstamu [[Eiropa|Eiropas]] kinorežisoru ([[Ēriks Romers|Ērika Romera]], [[Vims Venderss|Vima Vendersa]], [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]], [[Teo Angelopuloss|Teo Angelopulosa]]) filmās. 1987.gada klasiskajā Vima Vendersa filmā [[Eņģelis pār Berlīni]] (''Der Himmel über Berlin'') Bruno Gancs tēlo eņģeli, bet 2004.gada [[Olivers Hiršbīgels|Olivera Hiršbīgela]] filmā [[Sakāve]] (''Der Untergang'') - [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]]. ====Arējās saites==== *[http://www.imdb.com/name/nm0004486/ Bruno Ganca profils IMDB] [[Category:Šveiciešu aktieri|Gancs Bruno]] [[de:Bruno Ganz]] [[en:Bruno Ganz]] [[es:Bruno Ganz]] [[fr:Bruno Ganz]] [[ja:ブルーノ・ガンツ]] [[pl:Bruno Ganz]] [[pt:Bruno Ganz]] [[ru:Ганц, Бруно]] [[sv:Bruno Ganz]] [[zh:布鲁诺·冈茨]] 11962 37421 2006-03-28T15:16:12Z Creep 473 11963 49689 2006-06-09T15:59:12Z Creep 473 Būtībā šim jēdzienam ir divas nozīmes: 1 - tas ir plaukstai piemērots spals šaujamieročos; 2 – plaukstai piemērots noteiktu darbarīku spals. Šaujamieročos vai citos darbarīkos '''pistoles spals''' ir tā mehānisma daļa, ko tur roka un kas orientē roku tāda veida pozīcijā kā tiktu turēta kāda parasta pistole, piemēram, [[Colt 1911]]. No pistoles spala lielā mērā ir atkarīgs satvēriens un turēšanas ērtība. [[Image:Pistolgrip.jpg|thumb|right|350px|Pistoles spals]] == Pistoles spals šaujamieročos == Šaujamieročos pistoles spalu parasti tur roka, kas darbina [[Mēlīte|mēlīti]]. Šautenēs un ''shotgun'' tipa ieročos bez pistoles spaliem parasti tiek attiecināts, ka tiem ir „taisna” vai „kalnaina” (tikai ''shotgun'' tipa ieročiem) stila [[laide]]s. Dažiem šaujamieročiem kā, piemēram, Thompson mašīnpistolēm ir priekšējais pistoles spals, kas stabilizē ieroci tā darbībā. Bieži pistoles spals veic dažādas funkcijas kā, piemēram, [[Magazīna|magazīnas]] apvalks, [[divkājis]] vai darbarīku glabātava. Vismaz vienā ierocī pistoles spals tiek izmantots arī kā rokturis, lai pielādētu ieroci. Pistoles spali ir kontrolēta pazīme [[ASV]] šaujamieroču likumā. Priekšējais pistoles spals pistolēs ir ierobežots. Pistoles spali, kas ir izvirzīti uz āru zem ieroča un kas nav standarta šautenes daļa, pašlaik tiek regulēti daudzos štatos un tika regulēti tagad jau spēkā neesošajā Federālajā triecienieroču aizliegumā. == Pistoles spals darbarīkos == Arī daudziem darbarīkiem, sākot jau no vienročiem (zāģis) un beidzot ar pneimatiskajiem naglotājiem, ir pistoles spals. Šādos darbarīkos bieži vien parādās arī vārds „pistole”: līmes pistole, drīvēšanas pistole, naglošanas pistole u.c. Vairākiem darbarīkiem tāpat kā šaujamieročiem ir arī priekšējais pistoles spals. Urbjos un slīpmašīnās šis spals parasti tiek lietots papildus kontrolei. [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 11965 52238 2006-06-28T06:21:11Z 193.178.150.187 '''Reja''', [[Senā Grieķija|sengrieķu]] mitoloģijas tēls. Bija Urāna un Gajas meita, brāļa Krona sieva. Rejai un Kronam bija seši bērni. Jaunākais dēls [[Zevs]] panāca, ka Krons atrij piecus vecākos bērnus - Hestiju, Dēmetru, Hēru, Aīdu un Poseidonu. [[Category:Grieķu dievi]] [[Category:Auglības dievi]] [[ast:Rea]] [[bg:Рея (митология)]] [[ca:Rea (mitologia)]] [[da:Rhea (mytologi)]] [[de:Rhea (Mythologie)]] [[el:Ρέα (μυθολογία)]] [[en:Rhea (mythology)]] [[es:Rea]] [[fi:Rhea]] [[fr:Rhéa (mythologie)]] [[he:ריה]] [[hr:Rea]] [[hu:Rheia]] [[it:Rea (mitologia)]] [[ja:レア]] [[ka:რეა]] [[lt:Rėja]] [[nl:Rhea (mythologie)]] [[pl:Rea (mitologia)]] [[pt:Reia]] [[ro:Rhea (mitologie)]] [[ru:Рея (мифология)]] [[sk:Rheia (mytológia)]] [[sl:Rea]] [[sr:Реа]] [[sv:Rhea]] [[uk:Рея (міфологія)]] [[zh:雷亚]] 11968 50078 2006-06-11T08:39:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Vladimir Nabokov]] '''Vladimirs Nabokovs''' (''Владимир Владимирович Набоков'', * 1899. gada 22. aprīlī [[Pēterburga|Pēterburgā]], † 1977. gada 2. jūlijā [[Montro]]) bija nozīmīgs [[krievi|krievu]] - [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks. Viņa pirmie darbi rakstīti [[krievu valoda|krievu valodā]], taču pasaulē viņš kļuvis pazīstams ar [[angļu valoda|angļu valodā]] rakstītajiem romāniem. Nabokova pazīstamākais darbs ir savulaik skandalozais romāns "Lolita" (1955). Nabokovs dzimis krievu politiķa ģimenē, kas 1919. gadā emigrēja no [[Krievija]]s. Nabokovs dzīvojis [[Kembridža|Kembridžā]], [[Berlīne|Berlīnē]], [[Parīze|Parīzē]], bet no 1940. gada - [[ASV]], no 1960. - [[Šveice|Šveicē]]. 1945. gadā Nabokovs kļuva par ASV pilsoni. Nabokova prozai raksturīgi gan tradicionālā [[reālisms|reālisma]], gan [[modernisms|modernisma]] iezīmes, piemēram, [[parodija]], rotaļāšanās ar valodu, [[reminiscense]]s un slēpti citāti. Nabokovs bijis radikāli kritiski noskaņots pret [[marksisms|marksismu]] un [[freidisms|freidismu]]. {{stub}} [[Category:Amerikāņu rakstnieki|Nabokovs Vladimirs]] [[Category:Krievu rakstnieki|Nabokovs Vladimirs]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Nabokovs Vladimirs]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Nabokovs Vladimirs]] [[bg:Владимир Набоков]] [[bs:Vladimir Nabokov]] [[ca:Vladimir Nabokov]] [[cs:Vladimir Vladimirovič Nabokov]] [[da:Vladimir Nabokov]] [[de:Vladimir Nabokov]] [[en:Vladimir Nabokov]] [[eo:Vladimir Nabokov]] [[es:Vladimir Nabokov]] [[fi:Vladimir Nabokov]] [[fr:Vladimir Nabokov]] [[he:ולדימיר נבוקוב]] [[hr:Vladimir Nabokov]] [[io:Vladimir Nabokov]] [[it:Vladimir Vladimirovich Nabokov]] [[ja:ウラジーミル・ナボコフ]] [[ka:ნაბოკოვი, ვლადიმირ]] [[ko:블라디미르 나보코프]] [[nl:Vladimir Nabokov]] [[no:Vladimir Nabokov]] [[pl:Władimir Nabokow]] [[pt:Vladimir Nabokov]] [[ro:Vladimir Nabokov]] [[ru:Набоков, Владимир Владимирович]] [[scn:Vladimir Nabokov]] [[simple:Vladimir Nabokov]] [[sv:Vladimir Nabokov]] [[tr:Vladimir Nabokov]] [[zh:伏拉地米爾·納波科夫]] 11969 37452 2006-03-28T20:07:27Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Vladimirs Nabokovs]] 11970 37453 2006-03-28T20:08:07Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Staņislavs Lems]] 11971 37454 2006-03-28T20:23:49Z Tail 13 Žana Žirodū attēls. Žana Žirodū attēls. 11972 46661 2006-05-21T10:50:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Jean Giraudoux]] Modifying: [[eo:Jean Giraudoux]] [[Image:Giraudoux.jpg|thumb|250px|Žans Žirodū]] '''Ipolits Žans Žirodū''' (''Hippolyte Jean Giraudoux'', * 1882.g. 29. oktobrī, † 1944.g. 31. janvārī) bija franču rakstnieks, viens no nozīmīgākajiem [[intelektuālā drāma|intelektuālās drāmas]] pārstāvjiem. ==Biogrāfija== Žirodū ir dzimis Bellakā. [[Parīze|Parīzē]] viņš pabeidza Pedagoģisko institūtu, kā arī darbojās periodikā. Jaunībā Žirodū daudz ceļoja (viņš apceļoja [[Vācija|Vāciju]], [[Itālija|Itāliju]], [[Balkāni|Balkānus]], [[Kanāda|Kanādu]], kā arī [[ASV]], kur gadu pasniedza [[Hārvardas Universitāte|Hārvardas Universitātē]]). Pirmā pasaules kara laikā Žirodū bija pretošanās kustības biedrs, divreiz frontē tika ievainots un saņēma Goda Leģiona ordeni (''Légion d'honneur''). Pēc kara Žirodū ieņēma nozīmīgus amatus Francijas ārlietu ministrijā. Sākoties Otrajam pasaules karam, Žirodū bija Informācijas ministrs Eduāra Daladjē (''Edouard Daladier'') valdībā. ==Literārā darbība== Literatūrā Žirodū ienāca kā prozaiķis, rakstīja stāstus un romānus. Jau viņa agrīnie darbi ieguva lielu atzinību. 1928. gadā Žirodū sāka darboties dramaturģijā (viņš uzrakstīja pavisam 15 lugas), rakstījis arī kinoscenārijus. 1928. gadā Žirodū sastapa [[Luijs Žuvē|Luiju Žuvē]], kurš vēlāk uzņēma kino 13 Žirodū lugas. Žirodū lugu sižeti bieži balstīti mitoloģijā; efekts tiek panākts, pretnostatot tradicionālo sižetu un autora interpretāciju. ==Bibliogrāfija (nepilnīga)== * "Burvīgā Klio" (''Adorable Clio'', 1920) * "Zigfrīds un Limuzēna" (''Siegfried et le Limousin'', 1922, romāns) * "Žiljeta vīriešu zemē" (''Juliette au pays des hommes'', 1924) * "Bella" (''Bella'', 1926, romāns) * "Zigfrīds" (''Siegfried'', 1928, luga) * "Amfitrions 38" (''Amphitryon 38'', 1929, luga) * "Judīte" (''Judith'', 1931, luga) * "Sentimentālā Francija" (''La France sentimentale'', 1932, romāns) * "Pieci Lafontēna kārdinājumi" (''Les cinq Tentations de La Fontaine'', 1938) * "Intermeco" (''Intermezzo'', 1933, luga) * "Trojas kara nebūs" (''La guerre de Troie n'aura pas lieu'', 1935, luga) * "Elektra" (''Électre'', 1937, luga) * "Undīne" (''Ondine'', 1939, luga) * "Sodoma un Gomora" (''Sodome et Gomorrhe'', 1943, luga) * "Vājprātīgā no Šaijo" (''La Folle de Chaillot'', 1943, luga) [[Category:Franču rakstnieki|Žirodū Žans]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Žirodū Žans]] [[de:Jean Giraudoux]] [[en:Jean Giraudoux]] [[eo:Jean Giraudoux]] [[es:Jean Giraudoux]] [[fr:Jean Giraudoux]] [[io:Jean Giraudoux]] [[it:Jean Giraudoux]] [[pt:Jean Giraudoux]] [[sv:Jean Giraudoux]] 11973 37459 2006-03-28T20:29:58Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Žans Žirodū]] 11974 37465 2006-03-28T20:39:34Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Cīrihe]] 11975 37481 2006-03-29T06:47:21Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Запоріжжя'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Saporosche-Ukraine-map.png|167px|]] | align=center | [[Image:Sap-COA.PNG|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 791 626 |- | Dibināta | 1550.g |- | Citi nosaukumi | '''Запорожье''' - [[krievu valoda|krievu]]<br>'''Александровск''' - [[krievu valoda|krievu]] (līdz 1921.gadam) |- | Apgabals (''область'') | [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] |- | Mājaslapa | http://www.meria.zp.ua/ |} {{commons|Category:Zaporozhye}} [[Image:DneproGES Khortitsa.jpg|[[Dņeprogess]] no [[Hortica|Horticas]]|250px|thumb]] '''Zaporižja''', arī '''Zaporožje''' (''Запоріжжя'') - pilsēta [[Ukraina|Ukrainas]] dienvidaustrumos pie [[Dņepra|Dņepras]] (Dnipro) upes. Liels ekonomikas centrs. Lielākie rūpniecības uzņēmumi - autobūves uzņēmums [[ZAZ]], aviācijas dzinēju uzņēmums ''Мотор Сич'', [[hidroelektrostacija]] [[Dņeprogess]]. ====Vēsture==== Tradicionāli tiek uzskatīts, ka 1550.gadā [[kazaki|kazaku]] [[atamans]] Dmitrijs Višņeveckis Dņepras [[Hortica|Horticas]] salā nodibināja [[Zaporožjes Seča|Zaporožjes Seču]], kura kļuva par kazaku valsts ar tādu pašu nosaukumu galvaspilsētu. XVIII gadsimta beigās teritorija nokļuva [[Krievija|Krievijas]] sastāvā. 1770.gadā šeit nodibināja Aleksandrovas cietoksni, kurš 1806.gadā kļūva par Aleksandrovas pilsētu. 1921.gadā Aleksandrovu pārsauca par Zaporožji. 1927.gadā, pamatojoties uz [[GOELRO]] plānu, Zaporožjē sāka Dņeprogesa - [[PSRS]] pirmās lielās hidroelektrostacijas, celtniecību. Šo celtniecību plaši padomju ekonomiskās attīstības propagandai. Stacijas pirmā kārta tika atklāta 1932.gadā. Zaporožjē arī uzbūvēja vairākas lielas metalurģiskās un mašīnbūves rūpnīcas. [[Category:Ukrainas pilsētas|Zaporizzja]] [[de:Saporischja]] [[en:Zaporizhzhia]] [[fr:Zaporijjya]] [[pl:Zaporoże]] [[ru:Запорожье]] [[fi:Zaporižžja]] [[uk:Запоріжжя]] 11977 50039 2006-06-11T06:56:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Thomas Mann]], [[nn:Thomas Mann]] [[Image:Thomas Mann 1937.jpg|thumb|200px|Tomass Manns 1937. gadā]] '''Tomass Manns''' (''Thomas Mann'', * 1875. gada 6. jūnijā [[Lībeka|Lībekā]], † 1955. gada 12. augustā [[Cīrihe|Cīrihē]]) bija izcils vācu rakstnieks - [[proza|prozaiķis]], [[Nobela prēmija]]s literatūrā ieguvējs (1929). ==Biogrāfija== ===1875-1913=== Manns dzimis senatora un tirgotāja Tomasa Johana Heinriha Manna un Jūlijas da Silvas Brūnsas ģimenē. Manna tēvs nomira 1891. gadā, un viņa uzņēmums tika likvidēts. Ģimene 1893. gadā pārvācās uz [[Minhene|Minheni]]. Manns palika Lībekā ģimnāzijā. Ģimnāzijā viņš izdeva laikrakstu ''Der Frühlingssturm'', kur publicēja arī savus pirmos prozas darbus. Tā kā Mannam viņa mācības ģimnāzijā neinteresēja, turklāt viņam bija īpašas antipātijas pret viņa mācību iestādi, viņš topameta 1894. gadā un arī devās uz Minheni. No 1894. līdz 1895. gadam Manns strādāja apdrošināšanas kompānijā, no 1895. gada, gatavojoties žurnālista karjerai, viņš kā brīvklausītājs kādu laiku studēja [[vēsture|vēsturi]], [[ekonomika|ekonomiku]], [[mākslas vēsture|mākslas vēsturi]] un [[literatūra|literatūru]] Minhenes tehniskajā universitātē. 1896. gadā viņš kļuva pilngadīgs un saskaņā ar tēva testamentu varēja saņemt ikmēneša "kabatas naudu" 160-180 marku apjomā. Tas viņu pamudināja atteikties no mācībām un darba un pievērsties tikai rakstnieka darbam. Viņa literārā debija nopietnā izdevumā bija īsas noveles ''Gefallen'' publikācija žurnālā ''Gesellschaft'' 1894. gadā. Kādu laiku no 1896. līdz 1898. gadam Manns kopā ar savu vecāko brāli - arī rakstnieku - [[Heinrihs Manns|Heinrihu]] pavadīja Itālijā. Šajā laikā Manns uzrakstīja vairākas noveles, to skaitā arī noveli "Mazais Frīdemana kungs" (''Der kleine Herr Friedemann''), kā arī iesāka darbu pie romāna "Budenbroki" (''Buddenbrooks. Verfall einer Familie''). Šajā laikā Manns arī līdzdarbojās konservatīvajā laikrakstā ''Das Zwanzigste Jahrhundert – Blätter für die deutsche Art und Wohlfahrt'', kura izdošanu uz laiku bija uzņēmies Heinrihs Manns. Laikrakstam bija raksturīga nacionāla nostāja un brīžiem pat [[antisemītisms]]. Abi brāļi vēlāk par šo viņu darbības epizodi runāja nelabprāt. [[Image:Katharina Mann 1905.jpeg|thumb|200px|Katija Manna]] No 1898. gada Tomass Manns strādāja par satīriskā nedēļas laikraksta ''Simplicissimus'' redaktoru. 1900. gadā Manns trīs mēnešus dienēja armijā, taču tika atbrīvots no dienesta nepiemērotības (''die Dienstuntauglichkeit'') dēļ. 1901. gadā tika publicēts pirmais Manna romāns - "Budenbroki". Lasītāji un kritiķi vērtēja visai labvēlīgi Tomasa Manna un viņa brāļa Heinriha attiecības sarežģījās 1903. gadā - galvenokārt literāro, arī politisko uzskatu atšķirību dēļ. Turpmākajos gados ar mainīgām sekmēm sekoja vairāki salabšanas mēģinājumi. 1904. gadā Manns iepazinās ar Katarīnu (Katiju) Pringsheimu, ar kuru 1905. gada 11. februārī apprecējās, viņiem bija seši bērni. 1912. gadā Katija tika atklāta [[tuberkuloze]], un viņa bija spiesta ilgu laiku pavadīt sanatorijā [[Davosa|Davosā]]. Sanatorijas atmosfēra uz Mannu atstāja lielu iespaidu, kas atspoguļojas romānā "Burvju kalns" (''Der Zauberberg''). ===1914-1921=== 1914. gadā sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], liela daļa izcilu vācu rakstnieku aktīvi atbalstīja karu un [[Vācija]]s nostāju, to skaitā bija [[Roberts Mūzils]], [[Rihards Dēmels]], [[Gerharts Hauptmanis]] un arī Tomass Manns. Manns uzskatīja, ka karš ir nepieciešams, lai, piemēram, mazinātu [[Krievija]]s ietekmi. Tādējādi Manns atkal nonāca konfliktā ar savu brāli Heinrihu, kas kopā ar tādiem rakstniekiem kā [[Hermanis Hese]], [[Arturs Šniclers]], [[Stefans Cveigs]] un [[Romēns Rolāns]] iestājās pret karu. ===1922-1929=== Manna uzskati radikāli mainījās 1922. gadā, kad tika nogalināts ārlietu ministra Valters Rātenavs. Manns runā "Par vācu republiku" (''Von deutscher Republik'') atklāti iestājās par [[republika|republiku]], [[demokrātija]]s un [[humānisms|humānisma]] vērtībām un idejām. Šajā gadā uzlabojās arī viņa attiecības ar brāli. 1924. gadā tika publicēts Manna romāns "Burvju kalns", kam bija lieli panākumi. 1925. gadā viņš sāka darbu pie tetraloģijas par [[Jāzeps|Jāzepu]]. 1929. gadā Mannam tika piešķirta Nobela prēmija literatūrā - galvenokārt par romānu "Budenbroki". ===1930-1933=== 1930. gada [[reihstāgs|reihstāga]] vēlēšanas balsu vairākumu ieguva nacisti. Tomass Manns 30. gada 17. oktobrī Berlīnē teica runu (''Appell an die Vernunft''), kurā nosodīja nacisma ideoloģiju, nodēvēja to par "ekscentriska barbarisma un primitīvu masu demokrātijas gadatirgus rupjību milzu vilni". Starp klausītājiem bija arī nacisti, kas mēģināja runu izjaukt, taču tas tiem neizdevās, un runa klausītāju vidū izraisīja lielu atsaucību - taču bez īpašām sekām ārpus zāles, kurā notika runa. 1933. gada februārī Manns ar savu sievu devās garā ārzemju ceļojumā. Tā kā Vācijā pie varas bija nākuši nacisti un [[Hitlers]], Manns Vācijā vairs neatgriezās. ===Dzīve trimdā=== ====1933-1944==== Trimdas sākumā Mannu pāris apmetās[[Francija|Dienvidfrancijā]], bet drīz devās uz [[Šveice|Šveici]], kur apmetās uz dzīvi [[Kisnahta|Kisnahtā]] [[Cīrihe]]s tuvumā. Manna pārvietošanās iespējas bija ļoti mazas: viņa Vācijas pasei bija beidzies derīguma termiņš, bet to pagarināt varēja tikai viņš pats personīgi Minhenē. Savukārt Vācijā jau bija izdota pavēle par Manna apcietināšanu. 1934. un 35. gadā Manni pirmoreiz apmklēja [[ASV]], kur drīkstēja ierasties bez derīgas pases. 1936. gada 19. novembrī Mannam tika piešķirta [[Čehoslovākija]]s pilsonība. Dažas nedēļas vēlāk atņemta Vācijas pilsonība un 1919. gadā piešķirtais [[Bonna]]s universitātes goda doktora grāds (to atjaunoja 1946. gadā). 1938. gada 21. februārī Manns pārcēlās uz dzīvi ASV. Intervijā laikrakstam ''New York Times'' viņš par dzīvi trimdā sacījis: "To ir grūti izturēt. Taču to vieglāku padara doma par Vācijas saindēto atmosfēru. Tā ir vieglāk, jo nekas īstenībā nav zaudēts. Kur es esmu, tur arī ir Vācija. Es nesu vācu kultūru līdzi sevī." Iesākumā viņš dzīvoja [[Prinstona|Prinstonā]], bija Prinstonas universitātes viesprofesors. Tajā pašā laikā viņš arī strādāja pie romāna par [[Gēte|Gēti]], kas tika publicēts 1939. gadā ar nosaukumu "Lote Veimārā" (''Lotte in Weimar''). Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], Manns iesaistījās dažādās sabiedriskās aktivitātēs, piemēram, darbojās dažādās palīdzības organizācijās bēgļiem, veidoja radiopārraidi ''Deutsche Hörer!'' 1941. gadā Manns pārvācās uz [[Pasifika Palisādes|Pasifika Palisādēs]] [[Kalifornija|Kalifornijā]]. No 1943. līdz 1947. gadam Manns rakstīja romānu "Doktors Fausts" (''Doktor Faustus'') (darbs gan bija daļēji jāpārtrauc 1946. gadā, kad ar plaušu vēzi slimajam Mannam tika izdarīta smaga operācija). Šajā laikā Manns kontaktējās ar tādiem modernās mūzikas komponistiem kā [[Stravinskis]], [[Hanss Eislers]] un [[Arnolds Šēnbergs]]. ====1945-1955==== 1945. gadā pēc kara beigām un [[Frenklins Rūzvelts|Frenklina Rūzvelta]] nāves Manns aizvien vairāk jutās vīlies ASV. 1951. gada jūnijā ASV Kongresā viņš tika nodēvēts par "vienu no galvenajiem [[Staļins|Staļina]] un viņa kompānijas apologiem visā pasaulē", turklāt viņam - tāpat kā Hansam Eisleram un [[Bertolts Brehts|Bertoltam Brehtam]] - bija pastāvīgi jāziņo par savu darbību "Neamerikāņu aktivitāšu komitejai" (''Committee on Un-American Activities''). Gadu vēlāk Manns atgriezās Šveicē, kur apmetās [[Erlenbaha|Erlenbahā]] un pēc tam - [[Kilhberga|Kilhbergā]] pie Cīrihes. Manns apmeklēja gan [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]], gan VFR. 1954. gadā viņš iesāka rakstīt romānu "Avantūrista Fēliksa Krula atzīšanās" (''Die Bekenntnisse des Hochstaplers Felix Krull'') Manns nomira 1955. gada 12. augustā, nāves cēlonis - [[arterioskleroze]]. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Sigrida Unsete]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1929]] | pēc = [[Sinklers Lūiss]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Manns Tomass]] [[Category:Vācu rakstnieki|Manns Tomass]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Manns Tomass]] [[bg:Томас Ман]] [[bs:Thomas Mann]] [[cs:Thomas Mann]] [[da:Thomas Mann]] [[de:Thomas Mann]] [[en:Thomas Mann]] [[eo:Thomas Mann]] [[es:Thomas Mann]] [[et:Thomas Mann]] [[fa:توماس مان]] [[fi:Thomas Mann]] [[fr:Thomas Mann]] [[gd:Thomas Mann]] [[gl:Thomas Mann]] [[he:תומאס מאן]] [[hr:Thomas Mann]] [[hu:Thomas Mann]] [[io:Thomas Mann]] [[it:Thomas Mann]] [[ja:トーマス・マン]] [[ko:토마스 만]] [[lt:Tomas Manas]] [[nds:Thomas Mann]] [[nl:Thomas Mann]] [[nn:Thomas Mann]] [[no:Thomas Mann]] [[pl:Tomasz Mann]] [[pt:Thomas Mann]] [[ro:Thomas Mann]] [[ru:Манн, Томас]] [[sk:Thomas Mann]] [[sr:Томас Ман]] [[sv:Thomas Mann]] [[tr:Thomas Mann]] [[uk:Томас Манн]] [[zh:托马斯·曼]] 11978 37476 2006-03-28T21:48:20Z Feens 37 #redirect [[Zaporižja]] 11979 37478 2006-03-29T04:37:47Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Staņislavs Lems]] 11980 37479 2006-03-29T04:38:28Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Staņislavs Lems]] 11981 37480 2006-03-29T04:39:23Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[28. marts]] 11982 51980 2006-06-25T13:40:58Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:László Bíró]] '''Lāslo Bīro''' (''Bíró László József'') (*1899.gada 29.septembrī [[Budapešta|Budapeštā]], †1985.gada 24.novembrī [[Buenosairesa|Buenosairesā]]) - [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[ungāri|ungāru]] izgudrotājs. Izgudrojis [[lodīšu pildspalva|lodīšu pildspalvu]]. 1938.gadā, strādādams par žurnālistu, Bīro mēģināja izmantot tipogrāfijas krāsu tintes pildspalvā. Krāsa bija pārāk [[viskozitāte|viskoza]] un neklājās uz papīra. Lāslo Bīro, kopā ar brāli Ģerģu pildspalvas galā ievietoja lodīti, kura pārnesa tinti uz papīra. 1938.gada brāļī [[Parīze|Parīzē]] savu izgudrojumu patentēja. 1944.gada brāļi emigrēja uz [[Argentīna|Argentīnu]] un noorganizēja lodīšu pildspalvu ražotni. Pirmais lielais pasūtījums bija no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] gaisa spēkiem, kuri pagādaja lidmašīnu pilotus ar pildspalvām, pierakstu izdarīšanai lidojumu laikā. Vairākās pasaules valstīs pildspalvas nosaukums ir atvasināts no Biro uzvārda, bet Argentīnā Biro dzimšanas diena tiek atzīmēta Izgudrotāju diena. [[Category:Ungāru izgudrotāji|Biro Laslo]] [[ar:لاديسلاو جوزيف بيرو]] [[de:László József Bíró]] [[en:László Bíró]] [[es:Ladislao Biró]] [[et:László József Bíró]] [[fr:Laszlo Biro]] [[hu:Bíró László József]] [[it:László József Bíró]] [[nl:László Bíró]] [[pl:László Bíró]] 11983 46365 2006-05-21T03:50:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Georg von Békésy]] [[Image:GeorgvonBekesy.jpg|thumb|Gerģs Bēkēši]] '''Gerģs Bēkēši''' (''Békésy György, Georg von Békésy'', * 1899. gada 3. jūnijā [[Budapešta|Budapeštā]], † 1972. gada 13. jūnijā [[Honolulu]]) - [[ungāri|ungāru]] [[biofizika|biofiziķis]]. 1961. gada [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā]] ieguvējs. Dzimis diplomāta ģimenē. Gājis skolā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Stambula|Stambulā]], [[Minhene|Minhene]], [[Cīrihe|Cīrihē]]. Studējis medicīnu [[Berne|Bernē]]. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā strādājis Ungārijas [[pasts|pastā]], kur pētīja [[telekomunikācijas]]. Šeit Bēkēši pievērsās cilvēka [[auss]] darbības pētījumiem. 1947.gadā emigrēja uz [[ASV]]. Šeit viņš turpināja pētījumus auss [[akustika|akustikā]]. 1961.gada ieguva Nobela prēmiju "par [[auss gliemezis|auss gliemeža]] darbības pētījumiem". Jau prēmijas piešķiršanas laikā vairāki Bēkēši pētījumu rezultātu secinājumi tika apšaubīti, bet mūsdienās tie atzīti par kļūdainiem. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Frenks Makferlains Barnets]]<br>[[Pīters Midavers]]| virsraksts = [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā]] | periods = [[1961]] | pēc = [[Frensiss Kriks]]<br>[[Džeimss Vatsons]]<br>[[Moriss Vilkinss]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Bekeszi, Gergs]] [[Category:ungāru zinātnieki|Bekeszi, Gergs]] [[de:Georg von Békésy]] [[en:Georg von Békésy]] [[hr:Georg von Békésy]] [[hu:Békésy György]] [[pl:György Békésy]] [[pt:Georg von Békésy]] [[sv:Georg von Békésy]] 11986 37489 2006-03-29T08:21:08Z Feens 37 Bēkēši no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:GeorgvonBekesy.jpg] Bēkēši no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:GeorgvonBekesy.jpg] 11987 51810 2006-06-24T20:22:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Robert Capa]] [[Image:Capa.jpg|thumb|Roberts Keps]] '''Roberts Keps''' (''Robert Capa''), īstajā vārdā '''Endre Frīdmans''' (''Friedmann Endre'') (* 1913. gada 22. oktobrī [[Budapešta|Budapeštā]], † 1954. gada 25. maijā [[Indoķīna|Indoķīnā]]) - [[Ungārija|Ungārijas]] [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[ASV]] [[fotogrāfs]]. Viens no pazīstamākajiem XX gadsimta kara fotogrāfiem. Strādājis žurnālam ''Life''. Fotografējis [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karu]], [[Ķīnas-Japānas karš|Ķīnas-Japānas karu]], [[2.pasaules karš|2.pasaules karu]] ([[Londona|Londonu]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]], [[Itālija|Itāliju]], [[D-diena|D-dienu]], [[Normandijas kauja|Normandijas kauju]], [[Parīze|Parīzes]] atbrīvošanu), 1948.gada [[Arābu-Izraēlas karš|Arābu-Izraēlas karu]], [[Indoķīnas karš|Indoķīnas karu]]. Piedzimis Budapešta, dzīvojis [[Berlīne|Berlīnē]], [[Parīze|Parīzē]], [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Gāja bojā 1954.gadā dziļi džungļos, uzkāpdams uz [[kājnieku mīna|kājnieku mīnas]]. [[Image:Capa Death of a Loyalist Soldier.jpg|thumb|280px|left|Spāņu republikāņa nāve, 1936]] ====Ārējās saites==== *[http://www.skylighters.org/photos/robertcapa.html Kepa D-dienas fotogrāfijas] *[http://www.magnumphotos.com/cf/htm/TreePf_MAG.aspx?Stat=Photographers_Portfolio&E=29YL53IQQBB Kepa fotogrāfijas] [[Category:Fotogrāfi|Keps Roberts]] [[de:Robert Capa]] [[en:Robert Capa]] [[eo:Robert Capa]] [[es:Robert Capa]] [[fi:Robert Capa]] [[fr:Robert Capa]] [[he:רוברט קאפה]] [[hu:Robert Capa]] [[it:Robert Capa]] [[ja:ロバート・キャパ]] [[lb:Robert Capa]] [[no:Robert Capa]] [[pl:Robert Capa]] [[pt:Robert Capa]] [[sv:Robert Capa]] [[tr:Robert Capa]] 11988 37492 2006-03-29T09:00:23Z Feens 37 [[Category:Fotogrāfija]] 11989 39812 2006-04-11T11:11:09Z Juzeris 23 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.88.187|81.198.88.187]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens [[Category:Māksla]] 11990 37494 2006-03-29T09:02:04Z Feens 37 Keps no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Capa.jpg] Keps no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Capa.jpg] 11991 37495 2006-03-29T09:04:09Z Feens 37 Kepa foto no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Capa%2C_Death_of_a_Loyalist_Soldier.jpg] Kepa foto no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Capa%2C_Death_of_a_Loyalist_Soldier.jpg] 11992 44653 2006-05-13T17:45:41Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:О. Генрі]] [[Image:William Sydney Porter.jpg|thumb|200px|O. Henrijs]] '''O. Henrijs''', īstā vārdā '''Viljams Sidnijs Porters''' (''O. Henry'', ''William Sydney Porter'', * 1862. gada 11. septembrī [[Grīnsboro]], † 1910. gada 5. jūnijā [[Ņujorka|Ņujorkā]]) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks. Viljams Sidnijs Porters dzimis Grīnsboro [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]] ārsta ģimenē. Kad Viljamam bija trīs gadi, viņa māte nomira no [[tuberkuloze]]s. 1876. gadā viņš pabeidza pamatskolu un iestājās vidusskolā. 1879. gadā viņš sāka strādāt par grāmatvedi sava tēvoča aptiekā, bet no 1881. gada bija licensēts farmaceits. 1882. gadā viņš pārcēlās uz [[Teksasa|Teksasu]], kur sākumā strādāja kādā [[rančo]] par aitu ganu, tad strādāja dažādus darbus [[Ostina|Ostinā]]. Teksasā viņš iemācījās arī [[spāņu valoda|spāņu valodu]]. 1887. gadā viņš uzsāka kopdzīvi ar no turīgas ģimenes nākušo, septiņpadsmit gadus jauno Atolu Estesu, kas tāpat kā Porters slimoja ar tuberkulozi. 1888. gadā viņai piedzima dēls, kas nomira neilgi pēc dzemdībām. 1889. gadā piedzima meita Margarēta. 1894. gadā Porters sāka izdot humoristisku nedēļas izdevumu ''The Rolling Stone'', kas pastāvēja līdz 1895. gadam. 1895. gadā viņš pārcēlās uz [[Hjūstona|Hjūstonu]], kur sāka rakstīt avīzei ''Houston Post''. Drīz pēc tam sakarā ar mantas nelikumīgu piesavināšanos viņa iepriekšējā darbavietā Ostinā viņš tika arestēts. Porteram draudēja cietumsods, taču dienu pirms tiesas viņš aizbēga uz [[Jaunorleāna|Jaunorleānu]], bet pēc tam uz [[Hondurasa|Hondurasu]]. Taču 1897. gadā, kad viņa sieva veselības stāvoklis bija pasliktinājies tiktāl, ka draudēja nāve, viņš atgriezās [[ASV]] un lūdza tiesai apžēlošanu. Viņa sieva nomira 1897. gada 25. jūlijā, bet viņš pats tika atzīts par vainīgu nelikumīgā mantas piesavināšanā un notiesāts uz pieciem gadiem cietumā. 1901. gadā par labu uzvedību viņš tika atbrīvots. Būdams cietumā, Porters publicēja vismaz 12 stāstu, lai varētu finansiāli palīdzēt savai meitai. Tā kā viņš nevēlējās lasītājiem atklāt, ka atrodas cietumā, viņš sāka lietot pseidonīmu "O. Henrijs". Iespējams, ka pseidonīmu viņš izviedoja no kāda cietumsarga vārda (Orins Henrijs). Taču viņš lietoja arī citus pseidonīmus, piemēram, "Džeimss L. Bliss" (''James L. Bliss''), un turpināja tos lietot arī pēc atbrīvošanas, kad rakstīja Ņujorkas žurnālam ''Ainslee's Magazine ''. Taču par pazīstamāko pseidonīmu kļuva "O. Henrijs", un pēc 1903. gada viņš lietoja vairs tikai to. 1907. gadā viņš apprecējās ar jau bērnībā iemīlēto Sāru Lindsiju Kolmenu. Kaut arī viņa stāsti tika regulāri publicēti žurnālos un krājumos, viņš, neskatoties uz gūtajiem panākumiem, - vai arī to spiediena dēļ - kļuva par alkoholiķi. 1909. gadā viņu pameta sieva. Viņš nomira 1910. gadā, nāves cēlonis - [[aknu ciroze]]. [[Category:Amerikāņu rakstnieki|O. Henrijs]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|O. Henrijs]] [[de:O. Henry]] [[en:O. Henry]] [[eo:O. Henry]] [[fi:William Sydney Porter]] [[fr:O. Henry]] [[he:או הנרי]] [[ja:オー・ヘンリー]] [[nl:O. Henry]] [[pl:O. Henry]] [[ru:О. Генри]] [[uk:О. Генрі]] [[vi:O. Henry]] [[zh:欧·亨利]] 11993 37505 2006-03-29T14:35:02Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[O. Henrijs]] 11994 37506 2006-03-29T14:35:35Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[O. Henrijs]] 11995 44077 2006-05-10T07:19:39Z Feens 37 +cat [[Image:Pasternak.jpg|thumb|200px|Boriss Pasternaks]] '''Boriss Pasternaks''' (''Борис Леонидович Пастернак'', * 1890. gada 10. februārī [[Maskava|Maskavā]], † 1960. gada 30. maijā [[Maskava|Maskavā]]) bija nozīmīgs krievu rakstnieks - [[proza|prozaiķis]] un [[dzeja|dzejnieks]], [[Nobela prēmija]]s literatūrā ieguvējs (1958). Viņa zināmākais darbs ir romāns "Doktors Živago" (''Доктор Живаго'', 1958/1987). Pasternaks dzimis Maskavā gleznotāja [[Leonīds Pasternaks|Leonīda Pasternaka]] ģimenē. Viņa tēvs bija Maskavas Glezniecības skolas profesors, māte Roza Kaufmane - pazīstama pianiste. Pasternaks uzauga kosmopolītiskā atmosfērā. Pie viņa tēva viesojās [[Sergejs Rahmaņinovs]], [[Rainers Marija Rilke]], [[Ļevs Tolstojs]]. Pasternaks nolēma kļūt par komponistu, tāpēc iestājās Maskavas konservatorijā, kuru 1910. gadā tomēr pameta, lai dotos uz [[Marburga]]s universitāti. Tur viņš studēja pie tādiem [[neokantisms|neokantistiem]] kā [[Hermans Koens]] un [[Nikolajs Hartmans]]. 1914. gadā viņš atgriezās Maskavā. Pasternaka agrīno dzeju spēcīgi ietekmēja [[Aleksandrs Bloks|Bloka]] un [[futūrisms|futūristu]] darbi. Pirmās publikācijas viņa bija 1914. gadā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Pasternaks strādāja kādā ķīmiskajā rūpnīcā [[Urāli|Urālos]]. Lai gan daudzi viņa radinieki un draugi pēc kara pameta Krieviju, Pasternaks nolēma palikt. Trīsdesmitajos gados, kad sākās komunistiskās represijas, Pasternaks jutās vīlies padomju režīmā. Šajā laikā viņš vairāk nodarbojās ar tulkošanu nekā rakstīšanu. Viņš tulkoja [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]], [[Gēte]]s, [[Rilke]]s, [[Pols Verlēns|Verlēna]] un [[gruzīni|gruzīnu]] dzejnieku darbus. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Pasternaks sāka rakstīt daļēji autobogrāfisku romānu "Doktors Živago". To nebija iespējams publicēt Padomju Savienībā, tāpēc tas tika izdots [[Itālija|Itālijā]]. Tas bija iegansts dažādām pret Pasternaku vērstām represijām, kuras vēl pastiprināja tas, ka 1958. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija. Nobela prēmiju, baidoties tikt izraidīts no [[PSRS]], Pasternaks atteicās pieņemt. Pasternaks nomira no plaušu vēža 1960. gada 30. maijā. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Albērs Kamī]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1958]] | pēc = [[Salvatore Kvazimodo]]}} {{kastes beigas}} {{stub}} [[Category:Krievu rakstnieki|Pasternaks Boriss]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Pasternaks Boriss]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Pasternaks Boriss]] [[ar:بوريس باسترناك]] [[bg:Борис Пастернак]] [[bs:Boris Leonidovič Pasternak]] [[cs:Boris Leonidovič Pasternak]] [[cy:Boris Pasternak]] [[de:Boris Leonidowitsch Pasternak]] [[en:Boris Pasternak]] [[eo:Boris Pasternak]] [[es:Borís Pasternak]] [[et:Boriss Pasternak]] [[fi:Boris Pasternak]] [[fr:Boris Pasternak]] [[gd:Boris Pasternak]] [[he:בוריס פסטרנק]] [[hr:Boris Pasternak]] [[hu:Borisz Leonyidovics Paszternak]] [[it:Boris Pasternak]] [[ja:ボリス・パステルナーク]] [[nl:Boris Pasternak]] [[no:Boris Pasternak]] [[pl:Borys Pasternak]] [[pt:Boris Pasternak]] [[ro:Boris Pasternak]] [[ru:Пастернак, Борис Леонидович]] [[sl:Boris Leonidovič Pasternak]] [[sv:Boris Pasternak]] [[tr:Boris Pasternak]] 11996 37508 2006-03-29T15:00:57Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Boriss Pasternaks]] 11998 37515 2006-03-29T15:24:16Z Latvia United 746 Andoras administratīvais iedalījums Andoras administratīvais iedalījums 11999 37529 2006-03-29T15:51:51Z Latvia United 746 Andoras Imports un Eksports uz vienu iedzīvotāju 2005. gads, ASV Dolāros Andoras Imports un Eksports uz vienu iedzīvotāju 2005. gads, ASV Dolāros 12000 37531 2006-03-29T15:54:18Z Latvia United 746 Andoras darbaspēka nodarbinātība pa nozarēm 2005. gads, procentos Andoras darbaspēka nodarbinātība pa nozarēm 2005. gads, procentos 12001 37534 2006-03-29T15:57:46Z Latvia United 746 Andoras IKP dinamika 1993.- 2003. gads, ASV Dolāros ($) Andoras IKP dinamika 1993.- 2003. gads, ASV Dolāros ($) 12002 37536 2006-03-29T16:00:44Z Latvia United 746 Andoras IKP pa sektoriem Andoras IKP pa sektoriem 12003 37538 2006-03-29T16:01:39Z Creep 473 12004 53420 2006-07-03T12:42:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Våpenmagasin]] '''Magazīna''' (arī angļu ''mag'', parasti to nepareizi sauc arī par [[aptvere|aptveri]]) ir munīcijas glabātava un padeves mehānisms iekšā šaujamierocī vai piestiprināts pie tā. Tas nozīmē, ka tā vienlaikus ļauj uzglabāt ieroča patronu kaujas komplektus un arī ātri pārlādēt ieroci. Magazīna var būt šaujamieroča neatņemama daļa (stacionāra) vai noņemama (atdalāma). [[Image:Magazine.png|thumb|right|350px|M16 magazīna]] == Raksturojums == Patronas, kas ir magazīnā, šaujamierocī tiek ielādētas automātiski vai manuāli atkarībā no ieroča tipa, bet gandrīz vienmēr ar atsperes palīdzību. Dažas magazīnas var tikt pēc kārtas pielādētas ar [[aptvere|aptverēm]]; pretēji parastajam nepareizajam priekšstatam, „aptvere” un „magazīna” nav sinonīmi. Šo vārdu nepareizas lietošanas piemērs ir vārda „banāna aptvere” lietošana, lai apzīmētu radziņveida magazīnu. Saistītas munīcijas patronlente, ko lieto lielākā daļa [[ložmetējs|ložmetēju]] un kas kalpo kā munīcijas glabātava, bet ne padeves mehānisms, arī nav magazīna. == Magazīnu veidi == Pati parastākā magazīna ir atdalāma kārbveida magazīna (skatīt attēlu pa labi). Tomēr, ir arī citi magazīnas veidi, kā, piemēram, radziņveida magazīna, diskveida magazīna, ko dažreiz lieto Thompson mašīnpistolēs, pannas tipa magazīna [[Krievija]]s [[DP-28]] [[ložmetējs|ložmetējā]], un stacionārā caurules tipa magazīna, kas ir vairākās kloķa darbības šautenēs un dažos vinčesteros. Magazīnas konstrukcija un tās ietilpība ir atkarīga no ieroča tipa un uzdevumiem, no patronu izmēriem un masas. Katram specifiskam ierocim var būt dažādas formas un izmēra magazīnas. Vairākas magazīnas var tikt viegli atpazītas pēc to izskata, kā, piemēram, AK tipa triecienšauteņu magazīnas, kamēr citas bieži vien ir grūti saistīt ar noteiktu ieroci, piemēram, salīdzinot Ruger Mini-14's magazīnas ar AR-15/M16 magazīnām. Rezerves magazīnas parasti uzglabā atsevišķi no ieroča speciālās magazīnu somās. No ieroča nenoņemamo magazīnu ātrai pielādēšanai bieži izmanto [[aptvere]]s, kurās iepriekš pielādē noteiktu skaitu patronu. [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] [[da:Magasin (våben)]] [[de:Magazin (Waffentechnik)]] [[en:Magazine (firearm)]] [[fi:Lipas]] [[he:מחסנית]] [[ja:弾倉]] [[no:Våpenmagasin]] [[pl:Magazynek]] 12015 48411 2006-05-31T05:27:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Biografija]] No [[Franču valoda|franču valodas]] vārds biographie ([[Senā Grieķija|sengrieķu]] bios ‘dzīve’ + graphein ‘rakstīt’). Tas ir literatūras vai kādas citas mākslas formas (piem. [[Filma|Filmas]]) žanrs, kurā ir kāda cilvēka dzīves hronoloģisks apraksts. Tajā vairāk tiek aprakstīti fakti nekā notikumi. Atšķirībā no cilvēka [[profils|profila]] un [[CV]] biogrāfijas rakstos vairāk tiek skarta cilvēka [[personība]], pieredze un [[individuālisms]]. Biogrāfijā tiek rakstīti svarīgi [[Fakts|fakti]], kā dzimšanas dati, izglītība, darbs, sasniegumi, attiecības ar citiem cilvēkiem, atrašanās sabiedrībā un nāve. == Aizsākumi == Biogrāfijas aprakstu aizsākumu varētu uzskatīt laiku, kad pastāvēja senā [[Asīrija]], [[Babilonija]], [[Senā Ēģipte|Ēģipte]] un [[Mezopotāmija]]. Sākotnēja biogrāfijas pierakstīja augsti stāvošu personu [[Sekretārs|sekretāri]] (kas pieraksta diktēto). Biogrāfijas bija iegravētas uz [[akmens]] vai [[māls|māla]] plāksnēm. [[Category:literatūra]] [[Category:kino]] yuou [[an:Biografía]] [[ast:Biografía]] [[ca:Biografia]] [[cs:Biografie]] [[da:Biografi]] [[de:Biografie]] [[en:Biography]] [[es:Biografía]] [[eu:Biografia]] [[fr:Biographie]] [[gl:Biografía]] [[he:ביוגרפיה]] [[hr:Biografija]] [[hu:Életrajz]] [[id:Biografi]] [[io:Biografio]] [[it:Biografia]] [[ja:伝記]] [[ka:ბიოგრაფია]] [[ko:전기 (문학)]] [[la:Biographia]] [[lt:Biografija]] [[mk:Биографија]] [[ms:Biografi]] [[nl:Biografie]] [[no:Biografi]] [[pl:Biografia]] [[pt:Biografia]] [[ru:Биография]] [[sa:जीवनी]] [[sco:Biographies]] [[simple:Biography]] [[sl:Biografija]] [[sr:Биографија]] [[sv:Biografi]] [[th:ชีวประวัติ]] [[tr:Biyografi]] [[zh:傳記]] 12016 37595 2006-03-29T18:44:50Z SpeedKing 402 12019 42957 2006-05-02T05:56:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[id:Debrecen]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Debrecen'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:HajduBiharCounty.gif|160px|]] | align=center | [[Image:Debrecen.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 204 387 |- | Rakstos | 1235 .g |- | Meģe(''Megye'') | [[Hajdū-Biharas meģe]] |- | Mājaslapa | http://www.debrecen.hu/ |} {{commons|Category:Debrecen}} [[Image:DebrecenDowntown.jpg|150px|Debrecenas centrs|thumb|250px]] '''Debrecena''' ([[ungāru valoda|ungāriski]] - ''Debrecen'') - pilsēta [[Ungārija|Ungārijas]] dienvidos [[Ālfelds|Ālfelda]] (Lielā Ungārijas līdzenuma) vidū. Otra lielākā Ungārijas pilsēta. Kaut arī par Debrecenu ir teikts "kuram varēja ienākt prātā dibināt pilsētu karsta līdzenuma vidū bez pieejas pie ūdeņiem ?", Debrecena jau gadsimtiem ir svarīgs Ungārijas kultūras, tirdzniecības un ekonomikas centrs. Vēsturiski Debrecena ir svarīgs Ungārijas [[kalvinisms|kalvinisma]] centrs. ====Vēsture==== Pilsēta veidojusies no vairākiem ciematiņiem, un rakstos pirmoreiz minēta 1235.gadā. 1361.gadā Ungārijas karalis [[Lajošs I]] deva pilsētai ierobežotas pašvaldības tiesības. [[Reformācija|Reformācijas]] laikā Debrecenas iesauka bija "Kalvinistu Roma", jo gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji pievērsās [[kalvinisms|kalvinismam]]. 1693.gadā [[Leopolds I]] piešķīra Debrecenai [[impērijas brīvpilsēta|impērijas brīvpilsētas]] statusu. 1715.gadā pilsētā atgriezās [[katolisms|katoļi]], uzceļot šeit baznīcu. Šajā laikā pilsētā darbojās Kalvinistu koledža, kurā mācījās daudzi ievērojami ungāru zinātnieki un dzejnieki. Īsu brīdi 1849.gadā Debrecena kļuva par Ungārijas galvaspilsētu, kad 14.aprīlī [[Lajošs Košuts]] Debrecenas protestantu katedrālē pasludināja Ungārijas neatkarību no [[Austrija|Austrijas]]. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā pilsēta tika stipri izpostīta, jo 1944.gada oktobrī pilsētas apkārtnē notika [[Debrecenas kauja]] starp [[PSRS]] un [[Vācija|vācu]], [[Ungārija|ungāru]] karaspēku - pēdējā lielā padomju armijas neveiksme karā. [[Category:Ungārijas pilsētas]] [[bg:Дебрецен]] [[ca:Debrecen]] [[da:Debrecen]] [[de:Debrecen]] [[en:Debrecen]] [[eo:Debrecen]] [[es:Debrecen]] [[et:Debrecen]] [[fi:Debrecen]] [[fr:Debrecen]] [[hu:Debrecen]] [[id:Debrecen]] [[it:Debrecen]] [[ja:デブレツェン]] [[ko:데브레첸]] [[nl:Debrecen]] [[nn:Debrecen]] [[no:Debrecen]] [[pl:Debreczyn]] [[pt:Debrecen]] [[ro:Debreţin]] [[sv:Debrecen]] 12020 41605 2006-04-23T17:09:07Z 86.101.39.242 #redirect [[Debrecena]] 12021 37620 2006-03-29T21:20:11Z Feens 37 Muzejs Bohumā no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Bergbaumuseum.jpg] Muzejs Bohumā no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Bergbaumuseum.jpg] 12022 51368 2006-06-20T03:57:00Z YurikBot 213 robot Adding: [[da:Bochum]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Bochum'''</font><br>Ziemeļreina-Vestfālene </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Lage der Stadt Bochum in Deutschland.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Bochum.png|87px|]] </table> <tr><td>Iedzīvotāji (2006)<td>384 208 <tr><td>Rakstos<td>XIV.g <tr><td>Federālā zeme<td>[[Ziemeļreina-Vestfālene]] <tr><td>Mājaslapa<td>http://www.bochum.de </table> '''Bohuma''' (''Bochum'') - pilsēta [[Vācija|Vācijas]] rietumos, [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinā-Vestfālenē]], [[Reina-Rūra|Reinas-Rūras]] [[aglomerācija|aglomerācijā]] starp [[Esene|Eseni]] un [[Dortmunde|Dortmundi]]. Līdz pat XIX gadsimtam - neievērojama pilsētiņa līdz apkārtnē sāka attīstieties [[ogles|ogļu]] ieguve un [[tērauds|tērauda]] ražošana. Tomēr no 1960.gada līdz 2001.gadam visas ogļu šahtas tika aizvērtas. Ekonomika tika pārstrukturēta uz, piemēram, [[autobūve|autobūvi]]. 1965.gadā Bohumā tika izveidota Rūras universitāte - pirmā Rūras apkārtnē, un pirmā Vācijā pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]]. Bohuma ir 1967.gada [[Nobela prēmija]]s laureāta, ķīmiķa [[Manfrēds Eigens|Manfrēda Eigena]] (''Manfred Eigen'') dzimtā pilsēta. [[Category:Vācijas pilsētas]] {{commons|Category:Bochum, Germany}} [[Image:Bergbaumuseum.jpg|Vācu kalnrūpniecības muzejs Bohumā|thumb|250px]] [[ar:بوخوم]] [[da:Bochum]] [[de:Bochum]] [[en:Bochum]] [[eo:Bochum]] [[es:Bochum]] [[et:Bochum]] [[fi:Bochum]] [[fr:Bochum]] [[he:בוכום]] [[id:Bochum]] [[it:Bochum]] [[ja:ボーフム]] [[ku:Bochum]] [[nds:Baukem]] [[nl:Bochum]] [[no:Bochum]] [[pl:Bochum]] [[pt:Bochum]] [[ru:Бохум]] [[simple:Bochum]] [[sv:Bochum]] [[zh:波鸿]] 12023 37622 2006-03-29T21:39:28Z Feens 37 +lv: #redirect [[Bohuma]] 12024 47604 2006-05-26T20:35:45Z Knakts 848 kat, interwiki == Dēmetra == Auglības un zemkopības dieviete. Viņa ir labvēlīgi noskaņota pret cilvēkiem, māca tiem art un apsēt laukus, palīdz zemkopības darbos. [[Category:grieķu dievi]] [[Category:auglības dievi]] [[bg:Деметра]] [[ca:Demèter]] [[de:Demeter]] [[el:Δήμητρα (μυθολογία)]] [[en:Demeter]] [[es:Deméter]] [[fr:Déméter]] [[hi:डिमीटर]] [[hr:Demetra]] [[hu:Démétér]] [[it:Demetra]] [[ja:デメテル]] [[lb:Demeter (Mythologie)]] [[lt:Demetra]] [[nl:Demeter (mythologie)]] [[pl:Demeter]] [[pt:Deméter]] [[ro:Demetra]] [[ru:Деметра]] [[sl:Demetra]] [[sr:Деметра]] [[sv:Demeter]] [[tr:Demeter]] [[uk:Деметра]] [[zh:德米特尔]] 12025 37628 2006-03-29T22:04:41Z Feens 37 "[[Luksemburdziešu valoda]]" pārdēvēju par "[[Luksemburgiešu valoda]]" <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300"> <tr align="center"><th colspan="2" bgcolor=#dddddd><big>Lëtzebuergesch</big></th></tr> <tr><td>Lieto<td>[[Luksemburga|Luksemburgā]]<br> [[Beļģija|Beļģijas]]<br>[[Vācija|Vācijas]] rajonos<br> <tr><td>Runātāju skaits<td>ap 300 000 <tr><td>Statuss<td>[[Valsts valoda]] - [[Luksemburga]] <tr><td>Rakstība<td>[[latīņu alfabēts]] <tr><td>Literatūra<td>? <tr><td>Valodas kods<td>[[ISO 639]] - lb, ltz;<br>[[SIL]] - LTZ <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>Klasifikācija</th></tr> <tr><td>Saime<td>[[indoeiropiešu valodas]] <tr><td>Grupa<td>[[ģermāņu valodas]] <tr><td>Apakšgrupa<td>[[rietumģermāņu valodas]] <tr><th colspan="2" bgcolor=#DDDDDD>[http://lb.wikipedia.org Valodas vikipēdija]</th></tr> </table> [[Category:Valodas]] [[Category:Indoeiropiešu valodas]] [[Category:Ģermāņu valodas]] [[Category:Rietumģermāņu valodas]] 12026 37629 2006-03-29T22:04:41Z Feens 37 "[[Luksemburdziešu valoda]]" pārdēvēju par "[[Luksemburgiešu valoda]]" #REDIRECT [[Luksemburgiešu valoda]] 12027 50851 2006-06-17T19:26:08Z Aleksandrs Kuzmins 859 {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Jaunie Demokrāti| logo=| vad=[[Māris Gulbis]] | dib=2005.g| ideo=[[konservatīvisms]]| starpt=| eiroparl=''nav''| saeima=opozīcijā, 1 deputāts<br>(no 100)| mini=''nav''| pašvald=| web=[http://www.jauniedemokrati.lv www.jauniedemokrati.lv] }} ==Vēsture== 2004. g. 1. oktobrī Saeimas deputāti Māris Gulbis un Ināra Ostrovska izstājās no frakcijas "[[Jaunais laiks]]". 2005. g. 11. jūnijā ar viņu līdzdalību tika nodibināta partija "Jaunie Demokrāti". 2006. g. jūnijā I. Ostrovska iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]]. [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[en:New Democrats (Latvia)]] 12028 37638 2006-03-29T23:26:45Z 217.198.224.13 {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Daugavpils pilsētas partija| logo=| vad=[[Aleksejs Vidavskis]] | dib=2000.g| ideo=reģionāla partija| starpt=| eiroparl=''nav''| saeima=opozīcijā, 1 deputāts no 100| mini=''nav''| pašvald=[[Daugavpils]] (koal.)| web= }} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 12029 37662 2006-03-30T16:36:11Z Creep 473 12030 51590 2006-06-22T11:33:00Z Creep 473 '''Laide''' ir daudzos šaujamieročos un dažos stopos pie [[stobra kārba]]s klātesoša daļa, kas domāta, lai pārnestu atsitienu no šaujoša ieroča uz šāvēja plecu. Tā, kopā ar siksnu un reizēm arī [[divkājis|divkāji]], var kalpot arī, lai nostiprinātu ieroci pirms šaušanas. Tā var būt izgatavota no koka, metāla, plastmasas, tā var būt arī [[Sabīdāmā laide|sabīdāma]], uz sāniem, uz augšu vai leju noliecama u.c. laide. [[Image:Stock.jpg|thumb|right|320px|Salokāma Sig 550 šautenes laide]] == Raksturojums == Ja no ieroča tiek šauts to neatbalstot pret plecu (vai nu tāpēc, ka tas ir balstīts uz [[trijkājis|trijkāja]] vai militārā transportlīdzekļa, vai tas tiek turēts rokās kā pistole), laide nav vajadzīga. Kad ierocis ir izstrādāts, lai ieņemtu gan uz transporta uzstādīta, gan pārnēsājama ieroča lomu, bieži vien tam ir noņemama laide. Tāpat daudzu mašīnpistoļu un dažu triecienšauteņu stāvoklī ierocim ir saliekama laide, līdz ar to ierocis var tikt ērti lietots no pleca, rokās vai no gurna, kā kurā reizē vajadzīgs. Metāla elementu iekļaušana laidē nav ne vajadzība, ne arī iespēja. Kad ir izjaukta MA-1 Izdzīvošanas Šautene, tās metāla elementi un munīcija der ievietošanai tās laidē ūdensdrošai uzglabāšanai. Tradicionāli laides tika izgatavotas no koka, pārsvarā no izturīgas cietkoksnes. Salokāmās laides tiecas būt veidotas no [[tērauds|tērauda]] caurulēm, kamēr modernās saliktu materiālu laides pārsvarā ir no pastiprinātas plastiskās šķiedras ar putuplasta serdi. == Skatīt arī == *[[Sabīdāmā laide]] [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 12031 48786 2006-06-02T08:32:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[id:Sofia Kovalevskaya]], [[ja:ソフィア・コワレフスカヤ]] Modifying: [[de:Sofja Kowalewskaja]] [[Image:Kovalevskaïa.jpg|thumb|Sofija Kovaļevska]] '''Sofija Kovaļevska''' (dzimusi '''Korvina-Krjukovska''') (Софья Васильевна Ковалевская, * 1850. gada 15. janvārī [[Maskava|Maskavā]], † 1891. gada 10. februārī [[Stokholma|Stokholmā]]) - pirmā [[Krievija|krievu]] sieviete - matemātiķe. [[Karls Veierštrāss|Karla Veierštrāsa]] audzēkne. 1884.gadā Kovaļevska kļuva par Stokholmas universitātes [[profesors|profesori]], - viņa bija trešā sieviete [[Eiropa|Eiropā]], kura ieguvusi profesora grādu. ====Biogrāfija==== Sofija Kovaļevska dzimusi 1850. gada 3. janvārī Maskavā [[poļi|poļu]] izcelsmes atvaļināta [[artilērija|artilērijas]] [[ģenerālis|ģenerāļa]] Krjukovska (pēc [[muižniecība|muižniecības]] atgūšanas Korvina-Krjukovska) ģimenē. Ģimene pievērsa lielu uzmanību bērnu izglītībai. Jau bērnībā parādījās Sofijas spējas. Sofijas bērnistabas siena tapešu vietā bija aplīmēta ar [[Mihails Ostrogradskis|Ostrogradska]] lekciju litogrāfijām, un mazā Sofija jau bērnībā izrādīja lielu interesi par šīm zīmēm. Vēlāk, lasot ģimenes drauga iedoto [[optika|optikas]] grāmatu, Sofija, nezinādama [[trigonometrija|trigonometrijas]] pamatus, pati izsecināja tās nozīmi tādā pašā veidā kā tas noticis vēsturiski. Ģimenes draugs bija tik ļoti pārsteigts par Sofiju, ka aicināja Sofijas tēvu nodrošināt meitai privātstundas matemātikā. No 15 gadu vecuma Sofija Kovaļevska apguva matemātikas analīzi pie Jūrskolas pasniedzēja A.Strannoļubska. Tā kā tā laika Krievijā sievietes universitātē neuzņēma, Sofija augstāko izglītību varēja iegūt tikai ārzemēs. Neprecētas sievietes tolaik no valsts izbraukt nedrīkstēja, tāpēc 1868.gadā Sofija noslēdza [[fiktīvas laulības]] ar Vladimiru Kovaļevski (vēlāk ievērojamu [[paleontolģija|paleontologu]]). Kā tas mēdz notikt, pēc vairākiem gadiem fiktīvā laulība kļuva par īstu, un 1878.gadā ģimenē piedzima meita Sofija. 1869.gadā Sofija, kopā ar draudzeni Jūliju Ļermontovu, dėvās uz [[Heidelberga|Heidelbergas]] universitāti. Šeit viņa trīs semestrus apguva matemātiku, [[fizika|fiziku]] un [[fizioloģija|fizioloģiju]], apmeklējot arī [[Gustavs Kirhofs|Kirhofa]] un [[Hermanis fon Helmholcs|Helmholca]] lekcijas. Vēlāk Kovaļevska devās uz [[Berlīne|Berlīni]] apgūt matemātiku pie [[Karls Veierštrāss|Veierštrāsa]], kurš pats bija pret to, lai sievietes iegūtu augstāko izglītību, tomēr, redzot Kovaļevskas dotības, piekrita privātstundām. Kovaļevska simpatizēja revolucionārajai cīņai un bija [[utopiskais sociālisms|utopiskā sociāliste]], tāpēc 1871.gada kopā ar vīru ieradās [[Parīzes Komūna|Parīzes Komūnā]], kur strādāja par [[medmāsa|medmāsu]]. 1874.gadā [[Getingene|Getingenes]] universitāte, pēc Veierštrāsa rekomendācijas, piešķīra Kovaļevskai [[doktors|doktora]] grādu matemātikā un mākslas [[maģistrs|maģistra]] grādu ''[[summa cum laude]]''. Šajā pašā gadā Kovaļevska atgriezās Krievijā, tomēr netika pieņemta darbā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]] universitātē, un uz sešiem gadiem pārtrauca zinātnisko darbību. 1884.gadā kļuva par Stokholmas universitātes profesori. 1888.gadā ieguva [[Parīze|Parīzes]] Zinātņu akadēmijas balvu. 1889.gadā Kovaļevsku beidzot atzīst arī Krievijā un ar [[Pafnutijs Čebiševs|Čebiševa]] rekomendāciju Kovaļevska kļust par pirmo sievieti - Krievijas Zinātņu akadēmijas [[korepondētājloceklis|korespondētājlocekli]]. Mirusi 1891.gadā Stokholmā. Skat. arī: *[[Košī-Kovaļevskas teorēma]] [[Category:Matemātiķi]] [[Category:krievu matemātiķi]] [[be:Соф'я Кавалеўская]] [[bg:София Ковалевска]] [[ca:Sofia Kovalevskaya]] [[de:Sofja Kowalewskaja]] [[en:Sofia Kovalevskaya]] [[eo:Sofja Kovalevskaja]] [[es:Sofia Kovalevskaya]] [[fr:Sofia Kovalevskaïa]] [[hu:Szofja Kovalevszkaja]] [[id:Sofia Kovalevskaya]] [[ja:ソフィア・コワレフスカヤ]] [[pl:Zofia Kowalewska]] [[pt:Sofia Vasilyevna Kovalevskaja]] [[ru:Ковалевская, Софья Васильевна]] [[sr:Соња Коваљевска]] [[sv:Sofia Kovalevskaja]] [[zh:柯瓦列夫斯卡娅]] 12035 42032 2006-04-28T04:37:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Мехіко]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Ciudad de México'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Mexico DF in Mexico.png|160px|]] | align=center | [[Image:Logos.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 8 659 409<br> 22 414 319 (aglom.) |- | Dibināta | 1325.g ([[acteki]]) - '''Tenočtitlāna''' |- | Štats (''Estado'') | atsevišķa galvaspilsētas municipalitāte (''Distrito Federal'') |- | Mājaslapa | http://www.df.gob.mx/ |} {{commons|Category:Mexico_City}} [[Image:Mexico.DF.Chapultepec.02.jpg|thumb|250px|''Paseo de la Reforma'']] '''Mehiko''' (''Ciudad de México'') - [[Meksika|Meksikas]] galvaspilsēta un lielākā pilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs. Meksikas [[aglomerācija]] ir trešā lielākā pasaulē (aiz [[Tokija|Tokijas]] un [[Ņujorka|Ņujorkas]] aglomerācijām). Pilsēta atrodas Meksikas dienvidos, plakankalnē 2240 metru virs jūras līmeņa. To ietver vairākas 4000 līdz 5500 metru augstas [[vulkāns|vulkāniskas]] kalnu grēdas. Pilsēta iedalās kolonijās (''Colonias''). Sakarā ar ģeogrāfisko izvietojumu augstu kalnu ielejā, Mehiko nopietna problēma ir gaisa piesārņojums. Arī noziedzība ir augstā līmenī - Mehiko ir otrs lielākais cilvēku nolaupīšanas gadījumu skaits pasaulē. ====Vēsture==== 1325.gadā Mehiko pašreizējajā vietā tika dibināta '''Tenočtitlāna''' - [[acteki|acteku]] impērijas galvaspilsēta. Tā tika uzcelta uz Tekskoko (''Texcoco'') ezerā mākslīgi izveidotām salām. Ezers aizņēma lielu daļu no Mehiko ielejas teritorijas, mūsdienās tas ir nosusināts, bet pati Mehiko nopietni cieš no ūdens trūkuma. 1521.gadā pilsētu gandrīz pilnīgi nopostīja [[Spānija|spāņu]] [[konkistadors]] [[Ernāns Kortess]]. 1525.gadā Mehiko kļuva par Spānijas [[Jaunspānija]]s (''Nueva España'') [[vicekaraliste|vicekaralistes]] galvaspilsētu. 1821.gadā Mehiko kļuva par neatkarīgās Meksikas galvaspilsētu. XX gadsimta otrajā pusē pilsēta sāka strauji augt, - ja 1950.gadā pilsētā dzīvoja 3 miljoni cilvēku, tad 2000. gadā - ap 18 miljoniem. 1968. gadā Mehiko notika [[Olimpiskās spēles]]. 1985. gadā pilsētā notika 8,1 balles stipra (pēc [[Rihtera skala|Rihtera skalas]]) zemestrīce, bojā gāja 5000 - 20000 cilvēku. 1986. gadā Mehiko notika [[Pasaules čempionāts futbolā]]. ====Cilvēki==== Mehiko dzimuši: *[[Visente Fokss]] (''Vicente Fox Quesada'') (1942-) - Maksikas prezidents (2000-) *[[Frīda Kalo]] (''Frida Kahlo'') (1901-1954) - gleznotāja *[[Kantiflass]] (''Cantinflas'') (1911-1993) - kinoaktieris *[[Alfonso Kuarons]] (''Alfonso Cuarón Orozco'') (1961-) - kinorežisors [[Category:Meksikas pilsētas]] [[ar:مدينة مكسيكو]] [[bg:Мексико (град)]] [[ca:Ciutat de Mèxic]] [[cs:Ciudad de México]] [[da:Mexico City]] [[de:Mexiko-Stadt]] [[en:Mexico City]] [[eo:Meksikurbo]] [[es:Ciudad de México]] [[et:México]] [[eu:Mexiko Hiria]] [[fa:مکزیکوسیتی]] [[fi:México]] [[fr:Mexico]] [[gl:Cidade de México]] [[he:מקסיקו סיטי]] [[hr:Ciudad de México]] [[id:Mexico City]] [[io:Mexiko]] [[is:Mexíkóborg]] [[it:Città del Messico]] [[ja:メキシコシティ]] [[ko:멕시코 시]] [[la:Mexicopolis]] [[lt:Meksikas]] [[nl:Mexico-stad]] [[nn:Mexico by]] [[no:Mexico by]] [[pl:Meksyk (miasto)]] [[pt:Cidade do México]] [[ro:Mexico]] [[ru:Мехико]] [[scn:Cità dû Messicu]] [[sh:Ciudad Mexico]] [[simple:Mexico City]] [[sk:Mexiko (mesto)]] [[sl:Ciudad de México]] [[sr:Мексико Сити]] [[sv:Mexico City]] [[tl:México]] [[tr:Ciudad de Mexico]] [[uk:Мехіко]] [[zh:墨西哥城]] 12036 37693 2006-03-31T07:22:55Z Feens 37 [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[Category:Meksika]] 12037 37694 2006-03-31T07:23:16Z Feens 37 [[Category:Valstis]] 12038 46193 2006-05-21T00:09:15Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Aerobic exercise]] Intensīva, ritmiska vingrošana (parasti ar muzikas pavadоjumu), kas ļauj palielināt [[skābeklis|skābekļa]] patēriņu organismā. [[Category:sports]] [[bg:Аеробика]] [[ca:Aeròbic]] [[cs:Aerobic]] [[de:Aerobic]] [[en:Aerobic exercise]] [[es:Aeróbic]] [[fi:Aerobic]] [[fr:Aérobic]] [[gl:Aeróbic]] [[he:פעילות אירובית]] [[ja:エアロビクス]] [[nl:Aerobics]] [[pl:Aerobik]] [[sv:Aerobics]] [[uk:Аеробіка]] [[zh:有氧运动]] 12039 44256 2006-05-11T15:08:55Z Knakts 848 Kategorija; +en+ru Sporta veids —kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml. [[Category:sports]] [[en:Mountaineering]] [[ru:Альпинизм]] 12041 50169 2006-06-12T09:08:07Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ug:پەي توپ]] Badmintons ir sporta spēle, kura attīsta koordināciju, veiklību un loģisko domāšanu. Saistošais šajā spēlē ir kombināciju daudzveidība un negaidītās izmaiņas volāniņa gaitā, jo tas atšķirībā no radniecīgās tenisa bumbiņas ir daudz vieglāks. Spēli var spēlēt gan individuāli, gan dubultspēlē. [[Category:sports]] [[ca:Bàdminton]] [[cs:Badminton]] [[da:Badminton]] [[de:Badminton]] [[en:Badminton]] [[eo:Badmintono]] [[es:Bádminton]] [[et:Sulgpall]] [[fi:Sulkapallo]] [[fr:Badminton]] [[gl:Bádminton]] [[he:בדמינטון]] [[hr:Badminton]] [[id:Bulutangkis]] [[is:Badminton]] [[it:Badminton]] [[ja:バドミントン]] [[ko:배드민턴]] [[lb:Badminton]] [[lt:Badmintonas]] [[ms:Badminton]] [[nl:Badminton]] [[no:Badminton]] [[pl:Badminton]] [[pt:Badminton]] [[ru:Бадминтон]] [[sh:Badminton]] [[simple:Badminton]] [[sl:Badminton]] [[sv:Badminton]] [[th:แบดมินตัน]] [[tr:Badminton]] [[ug:پەي توپ]] [[uk:Бадмінтон]] [[zh:羽毛球]] 12042 52315 2006-06-29T05:09:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Bejzbol]] '''Beisbols''' ir [[ASV]] nacionālā sporta spēle. Komandu sporta spēle ar bumbu un vāli kurā spēlētājiem ar atsevišķiem pārskrējieniem jāvirzās no bāzes uz bāzi, kamēr ar vāli atsistā bumba nav nogādāta atpakaļ attiecīgajā bāzē. Uzvar komanda, kas pēc deviņām maijām veikusi vairāk pilnu pārskrējienu.[[Image:Cbpark.jpg|thumb|300px|Right|Beisbola stadions]] Pirmā spēle starp divām organizētām komandām notika [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]] 1816. gadā. Nacionālā beisbola līga ir dibināta 1876 g., un tagad beisbols kļuvis par populārāko un aizraujošāko sporta spēli. Ik gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, ASV prezidents tradicionāli raida pirmo metienu. [[Category:sports]] [[ar:بيسبول]] [[bg:Бейзбол]] [[ca:Beisbol]] [[cs:Baseball]] [[da:Baseball]] [[de:Baseball]] [[en:Baseball]] [[eo:Basbalo]] [[es:Béisbol]] [[et:Pesapall]] [[eu:Beisbol]] [[fi:Baseball]] [[fr:Baseball]] [[gl:Béisbol]] [[he:כדור בסיס]] [[hr:Bejzbol]] [[hu:Baseball]] [[it:Baseball]] [[ja:野球]] [[ko:야구]] [[la:Basipila]] [[lt:Beisbolas]] [[nl:Honkbal]] [[nn:Baseball]] [[no:Baseball]] [[pl:Baseball]] [[pt:Basebol]] [[ro:Baseball]] [[ru:Бейсбол]] [[scn:Baseball]] [[sh:Bejzbol]] [[simple:Baseball]] [[sk:Bejzbal]] [[sq:Bejsbolli]] [[sr:Бејзбол]] [[sv:Baseboll]] [[th:เบสบอล]] [[tl:Beysbol]] [[tr:Beyzbol]] [[ug:كالتەك توپ]] [[vi:Bóng chày]] [[zh:棒球]] 12043 51106 2006-06-18T20:22:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[ka:ბიატლონი]] Ziemas sporta divcīņa — slēpošana un šaušana ar mazkalibra šauteni. [[Category:sports]] [[bg:Биатлон]] [[cs:Biatlon]] [[da:Skiskydning]] [[de:Biathlon]] [[en:Biathlon]] [[es:Biatlón]] [[et:Laskesuusatamine]] [[fi:Ampumahiihto]] [[fr:Biathlon]] [[he:ביאתלון]] [[hr:Biatlon]] [[it:Biathlon]] [[ja:バイアスロン]] [[ka:ბიატლონი]] [[ko:바이애슬론]] [[lt:Biatlonas]] [[nl:Biatlon]] [[nn:Skiskyting]] [[no:Skiskyting]] [[pl:Biathlon]] [[pt:Biatlo]] [[ro:Biatlon]] [[ru:Биатлон]] [[sv:Skidskytte]] [[zh:冬季兩項]] 12044 49801 2006-06-10T11:23:21Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ru:Бильярд]] Spēle ar bumbiņām uz speciāla galda ar 6 atverēm malās; ar koka kiju bumbiņas jāiesit atverēs. [[Category:fizisku iemaņu galda spēles]] [[ar:بلياردو]] [[bg:Билярд]] [[ca:Billar]] [[de:Billard]] [[en:Billiards]] [[es:Billar]] [[fi:Biljardi]] [[fr:Billard]] [[he:ביליארד]] [[it:Biliardo]] [[ja:ビリヤード]] [[ko:당구]] [[lt:Biliardas]] [[nl:Biljart]] [[no:Biljard]] [[pl:Bilard]] [[ro:Biliard]] [[ru:Бильярд]] [[sv:Biljard]] [[tr:Bilardo]] [[uk:Більярд]] [[zh:台球]] 12045 46785 2006-05-21T21:53:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:有舵雪橇]] Ātrumsacensības nobraucienos pa speciālu ledus trasi ar bobslejkamanām. [[Category:sports]] [[bg:Бобслей]] [[de:Bobsport]] [[en:Bobsleigh]] [[es:Bobsleigh]] [[et:Bobisõit]] [[fi:Rattikelkkailu]] [[fr:Bobsleigh]] [[it:Bob]] [[ja:ボブスレー]] [[lt:Bobslėjus]] [[nl:Bobsleeën]] [[pl:Bobsleje]] [[pt:Bobsleigh]] [[ro:Bob]] [[ru:Бобслей]] [[sv:Bobsleigh]] [[zh:有舵雪橇]] 12046 45840 2006-05-18T18:05:53Z Ingarix 920 Sporta veids — divcīņa ringā ar dūrēm speciālos cimdos. [[Image:Boxing080905 photoshop.jpg|thumb|right|200px|Boksēšanās]] [[Category:sports]] [[bg:Бокс]] [[ca:Boxa]] [[da:Boksning]] [[de:Boxen]] [[en:Boxing]] [[eo:Bokso]] [[es:Boxeo]] [[et:Poks]] [[fi:Nyrkkeily]] [[fr:Boxe anglaise]] [[gd:Dòrnaireachd]] [[he:אגרוף]] [[hr:Boks]] [[ja:ボクシング]] [[lt:Boksas]] [[ms:tinju]] [[nl:Boksen]] [[no:Boksing]] [[pl:Boks]] [[pt:Boxe]] [[ru:Бокс]] [[sv:Boxning]] [[tr:Boks]] [[zh:拳擊]] 12047 44379 2006-05-12T14:12:14Z Knakts 848 Bilde [[Image:Draughts8x8s.jpg|thumb|Dambrete]] Divu dalībnieku spēle ar 12 vai 20 kauliņiem uz 64 vai 100 lauciņu galdiņa. Gājienus izdara pārmaiņus. Spēles mērķis — nosist visus pretinieka kauliņus vai panākt, ka pretinieks nevar izdarоt gājienu. [[Category:galda spēles]] [[en:English_draughts]] [[et:Kabe]] [[ru:Шашки]] 12048 52036 2006-06-25T20:17:15Z 80.249.196.105 Džudo latviski dzjūdō.Tulkojumā no japāņu valodas dzjū-nozīmē maigs,ellastīgs,piekāpīgs.Do-ceļš,izziņa,uzskats.Tātad maiguma,ellastības,piekāpības ceļš.Dzjūdō ir radies Japānā. Dzjūdō pirmsākumi ir cieši saistīti ar samuraju bezieroču cīņu-dzjūdzjucs(maigā māka).Savukārt šīs cīņas pirmsākumi meklējami XV gadsimta ķīniešu bezieroču cīņā Kumiutu,kas tulkojumā nozīmē "ār kailām rokām". Dzigoro Kano(1860-1938)jau studenta gados domāja par iespējām sasniegt ķermeņa un gara harmoniju.Izzinādams dzjūdzjucu pie vairākiem atdzītiem skolotājiem viņš salīdzinoši īsā laikā apguva dažādu skolu sarežģītos paņēmienus.Dzigoro kano izslēdza no tās traumējošos un nāvējošos paņēmienus.Savu jauno cīņu viņš nosauca par dzjūdō. 1882.gadā pēc universitātes beigšanas viņš atklāja savu dzjūdō skolu Kodokan(vieta kur māca ceļu). Šo gadu tad arī uzskata par dzjūdō rašanās datumu.Nepilnu piecu gadu laikā Ar laiku Kodokans kļuva par starptautiski atdzītu dzjūdō institūtu. Sportisti cīnās speciālā tērpā kimano,kurš sastāv no stingra auduma jakas, garām biksēm un jostas.Dzjūdō nodarbības un sacensības notiek uz speciāla paklāja-tatami,kurš tradicioāli tika veidots no rīsa salmiem.Mūsdienās to izgatavo no sintētiskiem materiāliem.Paklāja mehāniskās īpašības(cietība,ellastība,saistība u.c.)atbilst zināmiem noteikumiem. Dzjūdō pielieto metienus(kāju tehnika,gurnu tehnika,roku tehnika)guļuscīņas paņēmienus(noturēšana,žnaugšanas tvērieni,sāpju paņēmieni).Dzjūdō ir kļuvis par pašu populārāko cīņas sporta veidu pasaulē.Starptautiskā dzjūdō federācija(IJF) apvieno 178 dalībvalstis(2003.g.).Dzjūdō ir pirmais austrumu cīņas veids kuru iekļāva Olimpiskajās spēlēs(1964.g.). {{stub}} [[Category:Cīņas sporta veidi]] {{Link FA|no}} [[ar:جيدو]] [[ast:Judo]] [[bg:Джудо]] [[bs:Judo]] [[ca:Judo]] [[cs:Judo]] [[da:Judo]] [[de:Judo]] [[en:Judo]] [[eo:Ĵudo]] [[es:Judo]] [[et:Judo]] [[fa:جودو]] [[fi:Judo]] [[fr:Judo]] [[gl:Judo]] [[he:ג'ודו]] [[hr:Judo]] [[id:Yudo]] [[it:Judo]] [[ja:柔道]] [[ko:유도]] [[la:Ziudo]] [[ms:Judo]] [[nl:Judo]] [[no:Judo]] [[pl:Judo]] [[pt:Judô]] [[ro:Judo]] [[ru:Дзюдо]] [[sh:Džudo]] [[sl:Judo]] [[sr:Џудо]] [[sv:Judo]] [[tr:Judo]] [[ug:جۇدو]] [[zh:柔道]] 12049 37719 2006-03-31T10:36:50Z 81.198.190.2 Motosacensību veids — izturības brauciens. 12050 51611 2006-06-22T21:55:54Z 80.199.217.122 +da [[hokejs|Hokejam]] līdzīga spēle ar bumbiņu sporta zālē uz grīdas. [[Category:sports]] [[als:Unihockey]] [[cs:Florbal]] [[da:Floorball]] [[de:Unihockey]] [[en:Floorball]] [[es:Floorball]] [[et:Saalihoki]] [[fi:Salibandy]] [[fr:Unihockey]] [[is:Bandý]] [[it:Floorball]] [[nl:Unihockey]] [[no:Innebandy]] [[sv:Innebandy]] 12051 46806 2006-05-21T23:04:49Z Knakts 848 -nl - nav par to frīstailu, kas šajā rakstā [[Kalnu slēpošana|Kalnu slēpošanas]] paveids, kurā sacensības notiek trīs disciplīnās: [[moguls|mogulā]], [[akrobātiskā tramplīnlēkšana|akrobātiskajā tramplīnlēkšanā]] un [[slēpošanas balets|slēpošanas baletā]]. {{Aizmetnis}} [[Category:Sports]] [[de:Freestyle-Skiing]] [[en:Freestyle skiing]] [[fi:Freestylehiihto]] [[fr:Ski acrobatique]] [[ja:フリースタイル・スキー]] [[ru:Фристайл]] 12052 45611 2006-05-16T18:53:52Z Ingarix 920 Sporta spēle, kuras dalībniekiem ar speciālām nūjām bumba jāiedzen bedrītēs, izdarot pēc iespējas mazāk sitienu. [[Image:Golf player Hawaii 2002.jpg|thumb|left|200px| Golfa spēle]] [[Category:sports]] [[af:Gholf]] [[ca:Golf]] [[cs:Golf]] [[da:Golf]] [[de:Golf (Sport)]] [[en:golf]] [[eo:Golfo (sporto)]] [[es:Golf]] [[et:Golf]] [[fa:گلف]] [[fi:Golf]] [[fr:Golf]] [[he:גולף]] [[hr:Golf]] [[id:Golf]] [[io:Golfo]] [[it:Golf]] [[ja:ゴルフ]] [[ko:골프]] [[lt:Golfas]] [[ms:Golf]] [[nl:Golf (sport)]] [[no:Golf]] [[pl:Golf (sport)]] [[pt:Golfe]] [[ru:Гольф]] [[simple:Golf]] [[sr:Голф]] [[sv:Golf]] {{Link FA|sv}} [[ta:கோல்ஃப்]] [[zh:高爾夫球]] [[zh-min-nan:Soaⁿ-kiû]] 12054 44388 2006-05-12T15:09:19Z Knakts 848 Kategorija; interwiki Rokasbumba, komandu sporta spēle, kurā sportistiem bumba ar rokām jāiemet pretinieka vārtos. [[Category:sports]] [[ar:كرة يد]] [[bs:Rukomet]] [[ca:Handbol]] [[da:Håndbold]] [[de:Handball]] [[en:Team_handball]] [[eo:Manpilko]] [[es:Balonmano]] [[et:Käsipall]] [[eu:Eskubaloi]] [[fi:Käsipallo]] [[fr:Handball]] [[he:כדוריד]] [[hr:Rukomet]] [[it:Pallamano]] [[ja:ハンドボール]] [[ko:핸드볼]] [[lb:Handball]] [[mk:Ракомет]] [[nl:Handbal]] [[no:Håndball]] [[nn:Handball]] [[pl:Piłka ręczna]] [[pt:Andebol]] [[ru:Гандбол]] [[simple:Handball]] [[sk:Hádzaná]] [[sl:Rokomet]] [[sv:Handboll]] [[tr:Hentbol]] [[zh:手球]] 12063 37760 2006-03-31T19:58:01Z Feens 37 Mehiko ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Logos.jpg] Mehiko ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Logos.jpg] 12064 37764 2006-03-31T20:08:43Z Feens 37 Kantiflass no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Cantinflas.jpg] Kantiflass no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Cantinflas.jpg] 12065 45320 2006-05-15T06:43:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Cantinflas]] [[Image:Cantinflas.jpg|thumb|Kantiflass]] '''Kantiflass''' (''Cantinflas''), īstajā vārdā '''Mario Moreno Rejess''' (''Mario Moreno Reyes'') (* 1911. gada 12. augustā [[Mehiko]], † 1993. gada 20. aprīlī turpat) - [[Meksika|meksikāņu]] komiķis, viens no Meksikas kino pionieriem. Kantiflasa tēls parasti ir pilsētas nabadzīgais iedzīvotājs - ''pelado'', kurš lielā mērā kļuvis par [[maksikāņi|maksikāņu]] nacionālās identitātes sastāvdaļu. [[Čārlzs Čaplins]] nosaucis Kantiflasu par "pasaules labāko komediantu", bet pats Kantiflass tiek saukts par "Meksikas Čaplinu". Ārpus [[Latīņamerika|Latīņamerikas]] Kantiflass ir mazāk pazīstams, jo grūtības sagādā filmu kvalitatīva dublēšana valodas un kultūras specifikas dēļ. Lielā mērā Kantiflasa dēļ Meksika izvirzījās par Latīņamerikas kino centru. ====Ārējās saites==== *[http://www.imdb.com/name/nm0134594/ Kantiflasa profils IMDB] [[Category:Aktieri]] [[de:Cantinflas]] [[en:Cantinflas]] [[es:Cantinflas]] [[fr:Cantinflas]] [[ja:カンティンフラス]] [[pt:Cantinflas]] [[sv:Cantinflas]] 12067 41221 2006-04-20T06:44:52Z Feens 37 [[Image:Acuaron.jpg|Alfonso Kuarons|thumb|150px]] '''Alfonso Kuarons''' (''Alfonso Cuarón Orozco'', * 1961. gada 28. novembrī [[Mehiko]]) - [[Meksika|meksikāņu]] izcelsmes [[ASV]] kinorežisors. Filmogrāfija: *''Sólo con tu pareja'' (1991, ASV ar nosaukumu ''A Tale of Love and Histeria'', pēc šīs filmas Kuarons tika uzaicināts filmēt [[Holivuda|Holivudā]]) *Mazā princese (''A Little Princess'', 1995) *Lielās cerības (''Great Expectations'', 1998, pēc [[Dikenss|Dikensa]]) *''Y tu mamá también'' (2001, nominēts [[Oskars|Oskaram]] un Zelta lauvai [[Venēcija|Venēcijas]] kinofestivālā) *Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis (''Harry Potter and the Prisoner of Azkaban'', 2004) ====Ārējās saits==== *[http://www.imdb.com/name/nm0190859/ Kuarona profils IMDB] [[Category:Meksikāņu kinorežisori|Kuarons, Alfonso]] [[Category:Meksikāņu kinoskolas kinorežisori|Kuarons, Alfonso]] [[Category:Holivudas kinorežisori|Kuarons, Alfonso]] [[de:Alfonso Cuarón]] [[en:Alfonso Cuarón]] [[es:Alfonso Cuarón]] [[et:Alfonso Cuarón]] [[fr:Alfonso Cuarón]] [[it:Alfonso Cuarón]] [[ja:アルフォンソ・キュアロン]] [[no:Alfonso Cuarón]] [[pl:Alfonso Cuarón]] 12069 37775 2006-03-31T21:13:54Z Feens 37 A.Kuarons no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Acuaron.jpg] A.Kuarons no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Acuaron.jpg] 12070 52046 2006-06-25T22:28:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Vicente Fox Quesada]], [[oc:Vicente Fox Quesada]] [[Image:Vicente Fox flag.jpg|thumb|150px|Visente Fokss]] '''Visente Fokss''' (''Vicente Fox Quesada'', * 1942. gada 2.jūlijā [[Mehiko]]) - [[Konservatīvisms|konservatīvs]] [[Meksika|Meksikas]] politiķis. Pašreizējais Meksikas prezidents. Dzimis turīgā ģimenē. Mācījies [[jezuīti|jezuītu]] ''Universidad Iberoamericana'' Mehiko. Pirms kļuva pa prezidentu, pārzināja ''[[The Coca-Cola Company]]'' darbību [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. 2000.gadā uzvarēja Meksikas prezidenta vēlēšanās pozicionājot sevi nevis par politiķi, bet efektīvu menedžeri, kurš cīnīsies pret [[korupcija|korupciju]] un valsts zemo efektivitāti. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Ernesto Zedillo]] | virsraksts = [[Meksikas prezidents]] | periods = [[2000]] - | pēc = -}} {{kastes beigas}} [[Category:Politiķi]] [[ca:Vicente Fox]] [[da:Vicente Fox]] [[de:Vicente Fox]] [[en:Vicente Fox]] [[eo:Vicente Fox Quesada]] [[es:Vicente Fox]] [[et:Vicente Fox]] [[fi:Vicente Fox]] [[fr:Vicente Fox Quesada]] [[gl:Vicente Fox]] [[id:Vicente Fox]] [[io:Vicente Fox Quesada]] [[it:Vicente Fox]] [[ja:ビセンテ・フォックス・ケサーダ]] [[ko:비센테 폭스]] [[ms:Vicente Fox Quesada]] [[nl:Vicente Fox]] [[no:Vicente Fox]] [[oc:Vicente Fox Quesada]] [[pl:Vicente Fox]] [[pt:Vicente Fox]] [[sr:Винсент Фокс Кесада]] [[sv:Vicente Fox]] [[zh:比森特·福克斯·克萨达]] 12071 53174 2006-07-02T10:19:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Frida Kahlo]], [[oc:Frida Kahlo]] [[Image:Block Kahlo Rivera 1932.jpg|thumb|250px|Frīda Kalo (centrā)]] '''Frīda Kalo''' (''Frida Kahlo'', *1901. gada 6. jūlijā [[Mehiko]], †1954. gada 13. jūlijā turpat) - [[Meksika|meksikāņu]] gleznotāja. Gleznojusi jauktā [[reālisms|reālisma]] un [[simbolisms|simbolisma]] stilā, ietekmējoties no Meksikas [[indiāņi|indiāņu]] mākslas. Tiek pieskaitīta arī pie [[sirreālisms|sirreālistiem]], kaut arī pati Frīda Kalo to noliedza. [[Komunisms|Komunistu]] atbalstītāja. Viena no [[feminisms|feminisma]] ikonām. Sešu gadu vecumā pārcieta [[poliomielīts|poliomielītu]], tāpēc kliboja ar vienu kāju. 1925.gadā cieta autokatastrofā un guva nopietnus ķermeņa bojājumus. Pārcieta kādas trīsdesmit operācijas. Atrodoties slimnīcā, sāka nodarboties ar glezniecību. Visu atlikušo mūžu cieta no periodiskām sāpēm. 1929.gadā Frīda Kalo apprecējās ar [[monumentālā glezniecība|monumentālistu]] un [[kubisms|kubistu]] [[Djego Rivjera|Djego Rivjeru]]. Viņu īpatnējās mīlestības-naida attiecības turpinājās 25 gadus, vairākas reizes šķiroties un atkal dzīvojot kopā. Neskatoties uz fiziskajiem defektiem, Frīda Kalo, tāpat kā Djego Rivjera, bija aktīva un nepastāvīga seksuālajā dzīvē, kā arī atklāta [[biseksuālisms|biseksuāle]]. 1937.gadā Frīda Kalo uzņēma no [[PSRS]] izraidīto [[Ļevs Trockis|Ļevu Trocki]]. 1954.gadā Frīda Kalo mira no [[plaušu karsonis|plaušu karsoņa]]. {{commons|Category:Frida Kahlo}} {{stub}} [[Category:Meksikāņu mākslinieki|Kalo Frīda]] [[ca:Frida Kahlo]] [[cs:Frida Kahlo]] [[da:Frida Kahlo]] [[de:Frida Kahlo]] [[en:Frida Kahlo]] [[eo:Frida Kahlo]] [[es:Frida Kahlo]] [[eu:Frida Kahlo]] [[fa:فریدا کالو]] [[fi:Frida Kahlo]] [[fr:Frida Kahlo]] [[gd:Frida Kahlo]] [[he:פרידה קאלו]] [[hu:Frida Kahlo]] [[io:Frida Kahlo]] [[it:Frida Kahlo]] [[ja:フリーダ・カーロ]] [[ka:კალო, ფრიდა]] [[nds:Frida Kahlo]] [[nl:Frida Kahlo]] [[nn:Frida Kahlo]] [[no:Frida Kahlo]] [[oc:Frida Kahlo]] [[pl:Frida Kahlo]] [[pt:Frida Kahlo]] [[ro:Frida Kahlo]] [[ru:Кало, Фрида]] [[simple:Frida Kahlo]] [[sk:Frida Kahlo]] [[sl:Frida Kahlo]] [[sr:Фрида Кало]] [[sv:Frida Kahlo]] [[tr:Frida Kahlo]] [[zh:芙烈達·卡蘿]] 12073 37782 2006-03-31T22:48:56Z Feens 37 12074 38089 2006-04-02T21:49:29Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Göteborg'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Göteborg in Sweden.png|160px|]] | align=center | [[Image:Göteborgs Stad.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 518 990 <br> 792 018 (aglom.) |- | Dibināta | 1621.g |- | Citi nosaukumi | '''Gothenburg''' ([[angļu valoda|angļu]]) |- | lēnis (''Län'') | [[Rietumjētelandes lēnis]] |- | novads (''Landskap'') | [[Rietumjētelande]]<br>[[Bohuslēnis]] |- | Mājaslapa | http://www.goteborg.se/ |} {{commons|Category:Göteborg}} [[Image:Götaplatsen 01.JPG|''Götaplatsen'' laukums|thumb|250px]] Gēteborga (Göteborg) - pilsēta [[Zviedrija|Zviedrijā]], tās rietumu krastā. Otra lielākā Zviedrijas pilsēta un lielākā osta. Ekonomikā pazīstāma kā kompāniju [[Volvo]] ([[autobūve]]) un [[SKF]] ([[gultņi]]) mītnas vieta. Gēteburgas [[botāniskais dārzs]] tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Eiropā. ====Vēsture==== Pilsētu 1621.gadā dibināja Zviedrijas karalis [[Gustavs Ādolfs]], lai nostiprinātos [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūras]] piekrastē (apgabals daudzus gadsimtus bijis strīdus objekts starp Zviedriju un [[Dānija|Dāniju]]). Pilsētas pirmie idzīvotāji - [[nīderlandieši]]. Kopš dibināšanas lielākā osta Zviedrijas rietumu piekrastē. ====Cilvēki==== Gēteborgā dzimuši: *[[Klāss Pontuss Arnoldsons]] (''Klas Pontus Arnoldson'', 1844-1916) - žurnālists, 1908. gada [[Nobela Miera prēmija]]. *[[Kurts Aterbergs]] (''Kurt Magnus Atterberg'', 1887-1974) - komponists *[[Anderss Frisks]] (''Anders Frisk'', 1963-) - futbola tiesnesis *[[Bjerns Ulveuss]] (''Björn Kristian Ulvaeus'', 1945-) - grupas [[ABBA]] dalībnieks [[Category:Zviedrijas pilsētas]] [[bg:Гьотеборг]] [[ca:Göteborg]] [[da:Göteborg]] [[de:Göteborg]] [[el:Γκέτεμποργκ]] [[en:Gothenburg]] [[eo:Göteborg]] [[es:Gotemburgo]] [[fi:Göteborg]] [[fr:Göteborg]] [[he:גוטנבורג]] [[ia:Göteborg]] [[id:Göteborg]] [[ja:イェーテボリ]] [[la:Gothoburgum]] [[hu:Göteborg]] [[nds:Göteborg]] [[nl:Gotenburg]] [[no:Göteborg]] [[nn:Göteborg]] [[pl:Göteborg]] [[pt:Gotemburgo]] [[ru:Гётеборг]] [[sv:Göteborg]] [[tr:Göteborg]] 12075 37792 2006-04-01T07:54:19Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Čārlzs Dikenss]] 12076 37804 2006-04-01T08:38:46Z Dekaels 268 pielaboju, beidzot izdevās... {| style="float:right;" |- |{{Marta kalendārs}} |} '''31. marts''' ir gada 90. diena pēc [[Gregora kalnedārs|Gregora kalendāra]] (91. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikusi 275 diena. == Notikumi == * [[1889]] - Tiek atklāts [[Eifeļa tornis]] . * [[1909]] - [[Serbija]] piekrīt [[Austrija]]s kontrolei pār [[Bosnija un Hercogovina|Bosniju un Hercogovinu]]. * [[1931]] - Zemestrīce iznīcina [[Managva|Managvu]] [[Nikaragva|Nikaragvā]], nogalinot apmēram 2000 cilvēku. * [[1964]] - Ģenerālis [[Kastelo Branko]] ''Castello Branco'' kļūst par [[Brazīlija]]s diktatoru. * [[1966]] - [[Padomju Savienība]] palaiž [[Luna 10]], kas kļūst par pirmo kosmisko zondi, kas ieiet [[Mēness]] orbītā. * [[1979]] - Pēdējie britu karvaīri pamet [[Maltas salas]]. * [[2004]] - [[Google]] paziņo par [[Gmail]], pirmo [[e-pasts|e-pasta]] servisu, kura paskastītes lielums ir lielāks par 1 [[gigabaits|gigabaitu]]. == Dzimuši == * [[1499]] - Pāvests [[Pijs IV]] (miris [[1565]]). * [[1519]] - Francijas karalis [[Anrī II]] (miris [[1559]]). * [[1596]] - [[Renē Dekarts]], franču filozofs un matemātiķis (miris [[1650]]). * [[1675]] - Pāvests [[Benedikts XIV]] (miris [[1758]]). * [[1723]] - [[Dānija]]s karalis [[Frīdrihs V]] (miris [[1766]]). * [[1926]] - [[Džons Faulzs]], angļu rakstnieks. * [[1948]] - [[Als Gors]], [[ASV]] [[viceprezidents]]. == Miruši == * [[1945]] - [[Hanss Fišers]], vācu ķīmiķis, [[Nobela prēmijas]]s laureāts (dzimis [[1881]]) * 1945 - [[Anna Franka]], vācu izcelmes, dienasgrāmatu autore (dzimusi [[1929]]) * [[1954]] - Edvīns Armstrongs, amerikāņu elektroiekārtu inženieris un izgudrotājs (dzimis [[1890]]). == Brīvdienas un piemiņas dienas == * [[Malta|Maltā]] - Neatkarības diena. [[Category:Laiks]] [[Category:Dienas]] [[af:31 Maart]] [[ar:31 مارس]] [[an:31 de marzo]] [[ast:31 de marzu]] [[bg:31 март]] [[be:31 сакавіка]] [[bs:31. mart]] [[ca:31 de març]] [[ceb:Marso 31]] [[cv:Пуш, 31]] [[co:31 di marzu]] [[cs:31. březen]] [[cy:31 Mawrth]] [[da:31. marts]] [[de:31. März]] [[et:31. märts]] [[el:31 Μαρτίου]] [[en:March 31]] [[es:31 de marzo]] [[eo:31-a de marto]] [[eu:Martxoaren 31]] [[fo:31. mars]] [[fr:31 mars]] [[fy:31 maart]] [[fur:31 di Març]] [[ga:31 Márta]] [[gl:31 de marzo]] [[ko:3월 31일]] [[hr:31. ožujka]] [[io:31 di marto]] [[id:31 Maret]] [[ia:31 de martio]] [[is:31. mars]] [[it:31 marzo]] [[he:31 במרץ]] [[jv:31 Maret]] [[ka:31 მარტი]] [[csb:31 strumiannika]] [[ku:31'ê adarê]] [[lt:Kovo 31]] [[lb:31. Mäerz]] [[hu:Március 31]] [[mk:31 март]] [[ms:31 Mac]] [[nap:31 'e màrzo]] [[nl:31 maart]] [[ja:3月31日]] [[no:31. mars]] [[nn:31. mars]] [[oc:31 de març]] [[pl:31 marca]] [[pt:31 de Março]] [[ro:31 martie]] [[ru:31 марта]] [[sco:31 Mairch]] [[sq:31 Mars]] [[scn:31 di marzu]] [[simple:March 31]] [[sk:31. marec]] [[sl:31. marec]] [[sr:31. март]] [[fi:31. maaliskuuta]] [[sv:31 mars]] [[tl:Marso 31]] [[tt:31. Mart]] [[te:మార్చి 31]] [[th:31 มีนาคม]] [[vi:31 tháng 3]] [[tr:31 Mart]] [[uk:31 березня]] [[wa:31 di måss]] [[war:Marso 31]] [[zh:3月31日]] [[pam:Marsu 31]] 12077 37797 2006-04-01T08:32:35Z Dekaels 268 [[Category:Mākslinieki pēc tautības]] 12078 51050 2006-06-18T15:48:07Z Knakts 848 '''Primāts''' (L. ''primas'', pirmais) ir jebkurš primātu kārtai piederošs dzīvnieks. Pie primātiem pieder visas [[lemurs|lemuru]], [[pērtiķis|pērtiķu]], [[cilvēkveidīgais pērtiķis|cilvēkveidīgo pērtiķu]] un [[cilvēks|cilvēku]] sugas. Latviešu valodas vārds "primāts" ir cēlies no [[Latīņu valoda|latīņu valodas]] vārda ''primas'' (pirmais, izcilais, dižciltīgais) daudzskaitļa formas ''primates.'' Ja neskaita [[cilvēks|cilvēku]] apdzīvotās teritorijas, primāti visbiežāk ir sastopami [[Centrālā Amerika|Centrālajā Amerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Afrika|Afrikā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]]. Dažas primātu sugas ir sastopamas pat tik tālu ziemeļos kā [[Meksika|Meksikas]] dienvidu daļā un [[Japāna|Japānas]] ziemeļu daļā. [[Category:zīdītāji]] [[bg:Примати]] [[bs:Primat (biologija)]] [[ca:Primats]] [[cs:Primáti]] [[da:Primater]] [[de:Primaten]] [[en:Primate]] [[eo:Primatoj]] [[es:Primate]] [[eu:Primates]] [[fa:نخستی‌ها]] [[fi:Kädelliset]] [[fr:Primates]] [[gl:Primate]] [[he:פרימטים]] [[hr:Primati]] [[hu:Főemlősök]] [[ia:Primates]] [[is:Prímatar]] [[it:Primates]] [[ja:サル目]] [[ko:영장류]] [[la:Primates]] [[li:Aapechtege]] [[lt:Primatai]] [[nl:Primaten]] [[no:Primater]] [[nrm:Prînma]] [[oc:Primates]] [[pl:Naczelne]] [[pt:Primatas]] [[ro:Primate]] [[ru:Приматы]] [[simple:Primate]] [[sk:Primáty]] [[sr:Примати]] [[sv:Primater]] [[ta:முதனி]] [[th:ไพรเมต]] [[uk:Примати]] [[zh:灵长目]] 12079 47795 2006-05-28T07:38:47Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.237.42|81.198.237.42]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 81.198.19.126 == Aprīļa joku saraksts == === Internetā === * [http://datuve.lv datuve.lv] - Šī 'nevainīgā' IT ziņu vietne ir pārbāzta ar jokiem. Sākot ar [http://www.draugiem.lv draugiem.lv] slēgšanu un turpinot ar superprocesoriem. * [http://jy.lv/ Jy.lv] - Jy.lv apvienojas ar [http://www.delfi.lv delfi.lv] * [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/cilvekzinas/article.php?id=198794 tvnet.lv] - Šlesers mainīs uzvārdu un vēlēšanās startēs kā Leščinskis * [http://www.bmwpower.lv/article.php?sid=730 bmwpower.lv] - Vairāku sīko degvielas uzpildes staciju (DUS) īpašnieki izveidojuši tirgotāju savienību „Tankštelle”, kura cīņā par klientu sīvās konkurences apstākļos degvielas mazumtirdzniecības tirgū piedāvās vēl nebijušu pakalpojumu – mazcenas automobili. === Radio === * Latvijas Radio 2 ziņo, ka Latvijas Prezidente, Vaira Vīķe - Freiberga atlaidusi saeimu. 12080 37818 2006-04-01T13:09:24Z Feens 37 Primāts var būt: *[[Bioloģija|Bioloģijā]] [[primāts (bioloģija)|primāts]] - jebkurš primātu kārtai piederošs dzīvnieks. *[[primāts (baznīca)|Primāts]] - vadošais kādas valsts hierarhs [[katolisms|katoļu]] vai [[anglikānisms|anglikāņu]] baznīcā. {{disambig}} 12081 51089 2006-06-18T19:18:41Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ms:Kelab bolasepak Arsenal (Arsenal F.C.)]] [[Image:Uniformearsenal.jpg|thumb|200px|komandas uniforma]] Arsenal F.C. (Arsenal Football Club) - [[futbols|futbola]] klubs no [[Londona|Londonas]] [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. 1886.gadā grupa strādnieku no ''Woolwich'' firmas ''Royal Arsenal'' dibināja komandu. Firma ražoja bruņojumu. Kluba nosaukums tika ņemts no "Dial Square" darbnīcas vārda (1886). Ap tā paša gada ziemassvētkiem kluba nosaukumu mainīja uz "Royal Arsenal". Pēc dažiem gadiem kluba nosaukumu tika mainīts uz "Woolwich Arsenal" (1891) un vbeidzot ''Arsenal Football Club'' (1914). {{stub}} [[Category:Futbola klubi]] [[ar:آرسنال]] [[bg:Арсенал (футболен отбор)]] [[ca:Arsenal Football Club]] [[cs:Arsenal FC]] [[da:Arsenal F.C.]] [[de:FC Arsenal]] [[en:Arsenal F.C.]] [[es:Arsenal Football Club]] [[fi:Arsenal FC]] [[fr:Arsenal Football Club]] [[he:ארסנל]] [[hr:Arsenal F.C.]] [[io:Arsenal F.C.]] [[it:Arsenal Football Club]] [[ja:アーセナル]] [[ko:아스널]] [[ms:Kelab bolasepak Arsenal (Arsenal F.C.)]] [[nl:Arsenal FC]] [[no:Arsenal FC]] [[pl:Arsenal FC]] [[pt:Arsenal FC]] [[ro:Arsenal F.C.]] [[ru:Арсенал (футбольный клуб)]] [[simple:Arsenal F.C.]] [[sq:Arsenal F.C.]] [[sv:Arsenal FC]] [[th:สโมสรฟุตบอลอาร์เซนอล]] [[tr:Arsenal F.C.]] [[vi:Arsenal F.C.]] [[zh:阿森纳足球俱乐部]] 12082 48384 2006-05-31T04:40:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:FC Bartzelona]] Modifying: [[bg:ФК Барселона]] [[Image:FCBarcelona Uniform2005-2006.jpg|thumb|200px|komandas uniforma]] '''''FC Barcelona''''' [[futbols|futbola]] klubs no [[Barselona|Barselonas]] [[Spānija|Spānijā]] ([[Katalonija|Katalonijā]]). Dibinājis [[Huans Gampers]] (''Joan Gamper'') 1899.gada 29. novembrī. {{stub}} [[Category:Futbola klubi|Barcelona]] [[als:FC Barcelona]] [[ar:نادي برشلونة]] [[bg:ФК Барселона]] [[ca:Futbol Club Barcelona]] [[cs:FC Barcelona]] [[da:FC Barcelona]] [[de:FC Barcelona]] [[el:Μπαρσαλόνα]] [[en:FC Barcelona]] [[es:Futbol Club Barcelona]] [[et:FC Barcelona]] [[eu:FC Bartzelona]] [[fi:FC Barcelona]] [[fr:FC Barcelone]] [[ga:F.C. Barcelona]] [[gl:Fútbol Club Barcelona]] [[he:מועדון הכדורגל ברצלונה]] [[hr:FC Barcelona]] [[hu:FC Barcelona]] [[id:FC Barcelona]] [[it:Fútbol Club Barcelona]] [[ja:FCバルセロナ]] [[ko:FC 바르셀로나]] [[nl:FC Barcelona]] [[no:FC Barcelona]] [[pl:FC Barcelona]] [[pt:FC Barcelona]] [[ro:FC Barcelona]] [[ru:Барселона (футбольный клуб)]] [[sl:FC Barcelona]] [[sv:FC Barcelona]] [[tr:FC Barcelona]] [[vi:F.C. Barcelona]] [[zh:巴塞罗那足球俱乐部]] 12083 52303 2006-06-29T03:39:59Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:FC Bayern Munich]] [[Image:Fcbayern heimtrikot.gif|thumb|100px|komandas mājas uniforma]] '''''FC Bayern München''''' - [[futbols|futbola]] klubs no [[Minhene|Minhenes]] [[Vācija|Vācijā]] ([[Bavārija|Bavārijā]]). Klubs dibināts 1900.gadā. Sākotnēji kluba nosaukums bija ''Bayern Reds''. 1907.gadā klubs pārcelās uz Minheni. 1910.gadā komanda kļuva par Austrumu reģiona čepioniem. 1926.gadā komanda kļuva par Dienvidu reģiona čempioniem. 1932.gadā iegūst pirmo nacionālo titulu, ar rezultātu 2-0 uzvarot [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]] ''Eintracht''. 1957.gadā ieguva DFB (''Deutscher Fußball-Bund'') kausu. {{stub}} [[Category:Futbola klubi]] [[ar:بايرن ميونخ]] [[bg:Байерн Мюнхен]] [[bs:Bayern München]] [[cs:FC Bayern München]] [[da:FC Bayern München]] [[de:FC Bayern München]] [[en:FC Bayern Munich]] [[es:FC Bayern München]] [[fa:بایرن‌مونیخ]] [[fi:FC Bayern München]] [[fr:Bayern de Munich]] [[gl:FC Bayern München]] [[he:באיירן מינכן]] [[hr:FC Bayern]] [[hu:FC Bayern München]] [[id:FC Bayern München]] [[it:FC Bayern München]] [[ja:バイエルン・ミュンヘン]] [[lb:FC Bayern München]] [[nl:Bayern München]] [[no:FC Bayern München]] [[pl:Bayern Monachium]] [[pt:FC Bayern Munique]] [[ru:Бавария Мюнхен (футбольный клуб)]] [[simple:Bayern München]] [[sq:FC Bayern München]] [[sv:FC Bayern München]] [[tr:Bayern Münih]] [[vi:FC Bayern München]] [[zh:拜仁慕尼黑足球俱乐部]] 12084 37830 2006-04-01T17:14:24Z Creep 473 12085 37831 2006-04-01T17:19:20Z Creep 473 Šaujamieroču terminoloģijā '''stobra kārba''' (angļu ''receiver'') ir šaujamieroča pamatdaļa, kur ir izvietotas un apvienotas strādājošās ieroča daļas. Pārsvarā gadījumu tā ir izgatavota no kalta vai izspiesta metāla, un kustīgās daļas kustās turp un periodiski atgriežas. Tā var sastāvēt no vairākām daļām. [[Image:Receiverlow.jpg|thumb|right|350px|Izjauktas stobra kārbas apakšējā daļa]] == Raksturojums == Strikti juridiskos terminos [[ASV]] stobra kārba būtībā ir pats šaujamierocis, un kā tāda tā ir regulējošā daļa (bez kuras darbība nav iespējama). Parasti tomēr likums uzlūko stobra kārbu kā daļu šaujamieroča apvalka ar uz tā uzrakstītu sērijas numuru. Tādā veidā šaujamieročiem, kam ir saliktas stobra kārbas, legāli kontrolētā ir tā, kas ir ar sērijas numuru. Bieži tas ir izgatavots no īpaši izturīga [[alumīnijs|alumīnija]], lai padarītu šo detaļu vieglu. Pistolēs stobra kārbu sauc arī vienkārši par ietvaru. [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 12086 52433 2006-06-29T13:25:25Z Keps 758 Cat. ==Ģermāņu izcelsme== '''Ģermāņi''' [[Romas impērija]]s laikā acīmredzot bijusi viena no lielākajām, ja ne pati lielākā barbaru cilts. Viņu sākotnēji dzīvojuši, kā domā vēsturnieki, [[Skandināvija]]s dienvidos. Pirmās ziņas par ģermāņiem no romiešu avotiem attiecināmas uz 90. gadu pr.Kr. Šajā laikā ģermāņi bija aktīvi apguvuši savas zemes, kas vēlāk arī ieguva viņu vārdu. Rietumos atsevišķas ģermāņu teritorijas tiem bijušas kopīgas ar [[ķelti|ķeltiem]]. Tā rezultātā vairāku [[Rietumeiropa]]s cilšu piederība vēl joprojām nav īsti skaidra. Piemēram, tiek diskutēts - vai [[kimri]] un [[teitoņi]] bijuši ģermāņi vai ķelti, vai varbūt ģermanizēti ķelti, vai tomēr otrādi. Tāda pat situācija bijusi austrumos, kur ģermāņi robežojušies ar [[slāvi|slāviem]]. Tā kā ne vieni, ne otri savu teritoriju robežas nebija stingri noteikuši, samērā platā joslā ģermāņu ciemati mijās ar slāvu apmetnēm. Neskaidrību pastiprināja vēl tas, ka šajā joslā plaši izplatītas bija jauktas dzimtas un rezultātā veidojās ciltis, kuru etniskā piederība ir visai neskaidra. Tādi bija, piemēram, romiešu pieminētie [[venedi]]. Mūsdienu vēsturnieki turpina lauzīt galvas, vai tie ir tie paši slāvu [[vendi]], vai ģermāņu [[vandaļi]], vai varbūt vienkārši ģermanizējušies slāvi? Varbūt tie ir tie paši vendi, kuru daļa pēc hronistu ziņojumiem apmetusies [[Kurzeme|Kurzemē]] pie [[Venta]]s upes, bet vēlāk, šķiet, [[somi|somu]] padzīti, neilgi dzīvojuši netālu no [[Rīga]]s. Galīgi vendi apmetās pie [[Gauja]]s starp latviešiem, aizsardzības nolūkos uzceļot šeit pili, kuru nosauca par ''Wenden''. Vēlāk no šī nosaukuma esot atvasināts [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas nosaukums. Neiedziļinoties tālāk šajās daudzajās cilšu radurakstu niansēs, ģermāņus var iedalīt trīs lielākās grupās. * Skandināvijas grupa kalpojusi par pamatu vēlāko Skandināvijas tautu - [[zviedri|zviedru]], [[dāņi|dāņu]], [[norvēģi|norvēģu]] un [[islandieši|islandiešu]] izveidei. * Rietumu ģermāņu grupa apdzīvoja [[Ziemeļjūra]]s piekrasti. Tā ietvēra [[batāvi|batāvus]], [[frīzi|frīzus]], [[franki|frankus]], [[alemani|alemanus]], [[juti|jutus]], [[angli|anglus]] un [[sakši|sakšus]]. Šīs ciltis ir galvenie mūsdienu [[holandieši|holandiešu]], [[flāmi|flāmu]], [[angļi|angļu]], kā arī daļas [[skoti|skotu]] un [[francūži|franču]] priekšteči. * Trešā ir austrumu ģermāņu grupa, kas apdzīvoja teritorijas uz austrumiem no [[Elba]]s upes. Tajā ietverami [[švābi]], [[lombardi]], [[burgundi]], [[vandaļi]], [[gepidi]], [[alani]] un [[goti]]. Tieši austrumu ģermāņi Romas impērijas laikos parasti bija lielākie miera traucētāji Eiropā un pašā impērijā, ar savu nemitīgo staigāšanu no vienas teritorijas uz otru viņi turēja romiešus pastāvīgā saspringumā. Viņu dēļ Eiropā vairākkārt izcēlies neaptverams haoss, viņi ir arī vieni no galvenajiem Romas impērijas sabrukuma ārējiem „vaininiekiem” un antīkās rietumu pasaules krīzes izraisītājiem. Tomēr daudzos gadījumos īstie daudzu Eiropas problēmu cēloņi meklējami ne tik daudz ģermāņos, kas visos laikos bijuši zemkopju tauta, cik [[Āzija]]s stepju [[nomadi|nomados]], kas pēc īsāka vai ilgāka laika atkal un atkal iebruka Eiropā, spiežot centrālās un austrumu Eiropas tautas meklēt glābiņu citās teritorijās, tālāk uz rietumiem vai dienvidiem. ==Ģermāņu kultūra== Romieši ģermāņus pazina labi. Samērā sīki viņu dzīves veidu, sociālo struktūru, ticējumus un tradīcijas aprakstījis romiešu vēsturnieks [[Tacits]] (55.-117. (?). g.) savā darbā ''Germania'', kas izdota 98.g. Ģermāņi Romas impērijā bija labi pazīstami arī no praktiskās puses, jo viņiem bija cieši tirdzniecības sakari ar [[Vidusjūra]]s reģiona tautām vēl kopš [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]]. Ģermāņi no romiešiem aizguva arī daudzas [[zemkopība]]s metodes, tehnoloģiju un iepirka no tiem daudzus darbarīkus. Romas impērijas laikā ģermāņu cilšu un klanu vienojošais pamats bija asinsradniecība. Cilšu pārvaldi parasti nodrošināja sapulce, kas sastāvēja no karavīriem. Tāpat kā citas Eiropas pagānu tautas ģermāņi ticēja vairākiem dažādiem dieviem. Galvenie starp tiem, kā jau zemkopju tautai, bija auglības dievi, skandināviem - [[Njords]] un [[Freirs]]. Skandināvu [[Tors]] (ģermāņu [[Donars[[) bija dievs, kas aizstāvēja zemkopjus pret ļauniem milžiem, neražu un citām likstām. Lielā cieņā skanidnāviem bija arī kara dievs [[Odins]], pārējiem ģermāņiem - [[Votans]]. Tomēr ģermāņiem nebija priesteru - to lomu, varētu teikt - darba apvienošanas kārtībā, pildīja militārie līderi. Tādēļ tiem ģermāņu ciltīs bija ļoti liela vara. Tas bija arī viens no iemesliem, kādēļ ģermāņi ilgi pretojās [[kristietība]]i - tikai [[goti]] samērā ātri pieņēma [[ariānisms|ariānismu]]. Romas impērijas veidošanās sākumā, 5. gadsimtā pr.Kr., ģermāņu cilšu grupas, kurām bija kopīgi valodas pamati un tradīcijas, klejoja pa Eiropas rietumu un centrālo daļu. Ap 2. gadsimtu pr.Kr. ģermāņi jau bija apguvuši mūsdienu [[Vācija]]s ziemeļu daļu un Skandināvijas dienvidus. Ģermāņi bija klejotāju, pagānu ciltis, kuru attīstība un dzīves veids, droši vien īpaši neatšķīrās no [[Baltija]]s tautām. Seno Vidusjūras reģiona civilizāciju uzplaukuma laikā, bronzas un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] kultūru balsts citās Eiropas daļās bija, galvenokārt, [[lauksaimniecība]]. [[Tirdzniecība]], tāpat kā [[amatniecība]] un pilsētas bija vēl vāji attīstīti. Jo tālāk uz ziemeļiem no Vidusjūras, jo zemāka bija saimniecības attīstība un agrīnākā stadijā bija sabiedrības, valsts un kultūras attīstības procesi. Šāda tendence izskaidrojama ar to, samazinoties gada vidējai temperatūrai virzienā uz ziemeļiem, klimats kļuva arvien nelabvēlīgāks, tādēļ pārtikas nodrošināšanas iespējas bija ierobežotākas. Tas bremzēja attiecīgo reģionu iedzīvotāju skaita palielināšanos, vispārējo saimniecības, politekonomiskās struktūras un kultūras attīstību. Tomēr arī Eiropas ziemeļrietumos bija atsevišķas teritorijas ar samērā maigu klimatu, kas pat, izmantojot visai primitīvus darba rīkus, ļāva iegūt pietiekami stabilas ikgadējas ražas. Tās bija piejūras teritorijas Rietumeiropā un Skandināvijā, kuras ietekmēja siltā [[Golfa straume]] un tās turpinājums - [[Ziemeļatlantijas straume]]. Šīs straumes nes siltumu no [[Florida]]s krastiem, gar [[Ņūfaundlenda]]s salām uz Rietumeiropas piekrasti un Skandināviju. Tādēļ šajā Eiropas reģionā klimats ir ievērojami maigāks, nekā tādos pat ģeogrāfiskā platuma grādos austrumu virzienā, tai skaitā Baltijā. ==Ģermāņu ekspansija== Atsevišķas ģermāņu ciltis, pateicoties augstāk minētajiem relatīvi labvēlīgākajiem ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem faktoriem, bija pieaugušas skaitliski un izveidojušās par šī reģiona noteicošo spēku. Šīm ciltīm bija nepieciešamas jaunas teritorijas to tālākai attīstībai. Tās meklēja šīs teritorijas uz dienvidiem, kur bija labvēlīgāks klimats. Savos meklējumos ģermāņu ciltis kimri un teitoņi, 2. gs. pr.Kr., aizkļuva līdz pat mūsdienu [[Francija]]s dienvidiem. Tomēr romieši pēc smagām cīņām viņus piespieda atkāpties. Veiksmīgāka izrādījās cita ģermāņu cilts - [[suevi]]. Viņi iekaroja lielu mūsdienu Vācijas daļu, atspiežot tās pirmiedzīvotājus - ķeltus - uz dienvidrietumiem. Ģermāņu ciltis iekarotajās teritorijās ātri nostiprinājās. To skaits nepārtraukti palielinājās pateicoties arvien jauniem migrācijas viļņiem un tie turpināja virzīties arvien tālāk uz dienvidiem, līdz tie sastapās ar romiešiem, kas, savukārt, centās paplašināt savas impērijas robežas ziemeļu virzienā. Starp romiešu un ģermāņu spēkiem sākās sīvas cīņas par teritoriju. Nozīmīga kauja notika Teiteburgas mežā mūsdienu Vācijas ziemeļrietumu daļā mūsu ēras 9. gadā. Šajā kaujā ģermāņi karavadoņa [[Armīnijs|Armīnija]] (''Arminius'') vadībā pilnīgi sagrāva trīs romiešu leģionus. [[Teiteburgas kauja]] ir svarīga ar to, ka tās rezultātā bija pilnībā apturēta Romas impērijas ekspansija ziemeļu virzienā, tā pazaudēja visas teritorijas, ko tā pirms tam bija iekarojusi uz ziemeļiem no [[Reina]]s. Reina arī kļuva par Romas impērijas ziemeļaustrumu robežu. Savukārt, arī ģermāņi pilnībā nostiprinājās uz ziemeļiem no Reinas. Tomēr ar to ģermāņu ekspansija neapstājās. Trešā gadsimta otrajā pusē ģermāņu ciltis, it īpaši franki, arvien vairāk sāka iespiesties Romas impērijas teritorijās. Nespējot ar ģermāņiem cīnīties, Roma arvien biežāk meklēja ar tiem kompromisu, iesaistot ģermāņu, parasti franku, algotņus romiešu leģionos. Tas bija kļuvis arvien vairāk nepieciešami tādēļ, ka Romas impērijai arvien agresīvāk sāka uzbrukt citas klejojošās ciltis - [[huņņi]], goti, vandaļi. Nemitīgo cīņu rezultātā Romas vara arvien vairāk vājinājās. To plosīja arī iekšējās pretrunas un cīņas par varu, impērija tuvojās sabrukumam, bet ģermāņi pa to laiku bija jau pakļāvuši [[Britānija|Britāniju]], [[Gallija|Galliju]] un [[Spānija|Spāniju]]. Klasiskajā vēsturē šis Romas impērijas sabrukuma periods plašākā nozīmē nereti tiek dēvēts par Romas „barbarizāciju”. Tomēr var pamatoti apgalvot arī, ka tikpat lielā mērā šis bija barbaru „romanizācijas” periods. Tā, ar baznīcas starpniecību daudz ko no Romas un vēl agrāku civilizāciju sasniegumiem jaunizveidotās barbaru valstis pārņēma kā organiskus valsts un sabiedrības, politekonomiskās struktūras elementus. Roma bija sabrukusi, bet tās kultūras mantojums nepazuda nebūtībā. Neskatoties uz nežēlīgajiem Romas un ģermāņu kariem, pēdējie visā Senās Romas pastāvēšanas gaitā nepārtrauktipārņēma tās kultūru un saimniecības sasniegumus. Ģermāņu adaptācijas process un Eiropas civilizācijas veidošanās dažādās bijušās Rietumromas teritorijās noritēja atšķirīgi. Visveiksmīgāk šis process aizsākās [[Itālija|Itālijā]], kur pēc pēdējā Romas imperatora [[Romuls Augustuls|Romula Augustula]] (''Romulus Augustulus'') nāves 476.g. par Itālijas karali tika iecelts ģermāņu karavadonis[[Odoakrs]]. Savu militāro karjeru Odoakrs bija uzsācis romiešu armijā. Šeit viņš bija labi apguvis kara mākslu un izvirzījās kā spējīgs karavadonis. Taču Romā viņš neatgriezās, bet par savas karalistes galvaspilsētu padarīja [[Ravenna|Ravennu]]. Odoakram tomēr neizdevās izveidot pietiekoši spēcīgu karaļvalsti. Vienpadsmit gadus vēlāk Ravennu ieņēma [[ostrogoti]] sava karaļa [[Teodoriks|Teodorika]] (454-526) vadībā. Odoakrs tika nogalināts un Teodoriks ieņēma viņa troni. [[Category:Vēsture]] [[Category:Eiropa]] [[ar:جرمانيون]] [[es:Pueblo germano]] [[bg:Германи]] [[cs:Germáni]] [[de:Germanen]] [[en:Germanic peoples]] [[et:Germaanlased]] [[eo:Ĝermanoj]] [[fr:Peuples germaniques]] [[ko:게르만족]] [[hr:Germani]] [[it:Germani]] [[he:שבטים גרמאנים]] [[lt:Germanai]] [[nl:Germanen]] [[ja:ゲルマン人]] [[pl:Germanie]] [[pt:Germanos]] [[ru:Германцы]] [[sl:Germani]] [[fi:Germaanit]] [[sv:Germaner]] [[zh:日爾曼人]] 12087 50477 2006-06-14T08:28:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Филипп II Македонский]] [[Image:Filips_II.jpg|thumb|Filipa II attēls uz monētas]] '''Filips II''' ([[382 p.m.e.|382]]-[[336 p.m.e.|336]] p.m.e., [[grieķu valoda|grieķu]] ''Φίλιππος'') bija [[Maķedonija]]s valdnieks, [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] tēvs. Filipa II laikā sākās strauja Maķedonijas saimnieciska un militāra attīstība, lielā mērā pateicoties dažādām inovācijām un labi organizētai valsts pārvaldei. Filips II bija [[Senā Grieķija|grieķu]] kultūras piekritējs un atbalstītājs. Viņš labi redzēja arī Grieķijas vājumu tās norieta laikā - politisko sadrumstalotību, kultūras degradāciju. Turpretī Maķedonija, atšķirībā no Grieķijas, 20 gadu ilgos karos bija attīstījusi ne tikai augstu militāru prasmi, bet arī politisku izveicību. Lai nostiprinātu savu varu Filips II bija pielietojis visdažādākos līdzekļus - [[Aneksija|aneksiju]], precības, [[Korupcija|korupciju]], [[Kukuļošana|kukuļošanu]], [[Sabotāža|sabotāžu]]. Šāda valdnieka rīcība no varas nostiprināšanas viedokļa bija mērķtiecīga. Ar šīm metodēm citu pēc cita Maķedonija neitralizēja galvenos Atēnu pretiniekus un ieguva sabiedrotos. Pēc Filipa II iniciatīvas 338.g. pr.Kr. tika sasaukts Grieķijas valstu kongress, kas pakļaujoties Maķedonijas militārajam potenciālam un pieaugušai politiskai ietekmei, atzina to par vadošo valsti, bet Filipu II nozīmēja par visu grieķu militāro vienību virspavēlnieku. To veicināja arī minētās saasinājušās Grieķijas politiskās un sociālās problēmas, atkal pieaugušās pretrunas starp bagātajiem un nabagiem, kas draudēja izvērsties revolūcijā. Tādēļ daudzi bagātie un ietekmīgie grieķi labprātīgi pakļāvās „barbariskās” Maķedonijas varai, lai tikai izvairītos no iespējamās postošās nabadzīgo slāņu un vergu sacelšanās. Nākamajā gadā otrs kongress pieteica [[Persija]]i - Grieķijas tradicionālajam ienaidniekam - karu. Filips II sāka rūpīgi gatavoties [[Āzija]]s kampaņai. Negaidīti 336.g. pr.Kr., pašā varas zenītā, Filipu II nogalināja sazvērestībā. Viņš bija precējies jau vairākkārt. Kādu laiku viņa sieva bija skaistā, bet ar strauju, nepakļāvīgu raksturu apveltītā [[Epīra]]s princese Olimpija, kas Filipam II dāvāja dēlu, bet pasaulei Aleksandru Lielo. Filips nebija uzticīgs vīrs Olimpijai, bet viņa nedomāja ar to samierināties un organizēja pret Filipu II sazvērestību, kas arī izbeidza viņa dzīvi un karjeru. Filipa II troni mantoja viņa dēls Aleksandrs Lielais, kuram tobrīd bija tikai 20 gadu. Neskatoties uz jaunību, Aleksandru varēja uzskatīt par jau pieredzējušu kara veterānu - zem tēva virsvadības, gan arī patstāvīgi, viņš jau bija piedalījies daudzās kaujās, sekmīgi apguvis militārās mākslas pamatus, spīdoši komandējot atsevišķas militāras vienības un iemantojot nedalītu karavīru uzticību. [[Category:Maķedonijas valdnieki]] [[ar:فيليبوس الثاني المقدوني]] [[bg:Филип II (Македония)]] [[bs:Filip II Makedonski]] [[ca:Filip II de Macedònia]] [[cs:Filip II. Makedonský]] [[da:Philip II af Makedonien]] [[de:Philipp II. (Makedonien)]] [[el:Φίλιππος Β']] [[en:Philip II of Macedon]] [[es:Filipo II de Macedonia]] [[fi:Filippos II]] [[fr:Philippe II de Macédoine]] [[fy:Filippus II]] [[he:פיליפוס השני]] [[hr:Filip II. Makedonski]] [[it:Filippo II di Macedonia]] [[ja:ピリッポス2世]] [[la:Philippus II (Macedonum rex)]] [[mk:Филип II Македонски]] [[nl:Philippus II van Macedonië]] [[no:Filip II av Makedonia]] [[pl:Filip II Macedoński]] [[pt:Filipe II da Macedónia]] [[ru:Филипп II Македонский]] [[sv:Filip II av Makedonien]] [[zh:腓力二世 (马其顿)]] 12090 37855 2006-04-01T23:28:21Z Feens 37 [[Image:KParnoldson.jpg|thumb|Klāss Pontuss Arnoldsons]] '''Klāss Pontuss Arnoldsons''' (''Klas Pontus Arnoldson'', (* 1844. gada 27. oktobrī [[Gēteborga|Gēteborgā]], † 1916. gada 20. februārī [[Stokholma|Stokholmā]]) - [[Zviedrija|zviedru]] žurnālists, politiķis un pacifists. [[Nobela Miera prēmija|Nobela Miera prēmijas]] 1906.gada laureāts. Zviedrijas Miera un arbitrāžas biedrības (''Svenska freds- och skiljedomsföreningen'') dibinātājs. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Augusts Bērments]]<br>[[Pols-Anrī-Benžamins d'Esturnels de Konstāns]]| virsraksts = [[Nobela Miera prēmija]] | periods = [[1908]]<br>kopā ar [[Fredriks Bejers|Fredriku Bajeru]]| pēc = [[Ernesto Teodoro Moneta]]<br>[[Luī Reno]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Nobela Miera prēmijas laureāti|Arnoldsons Klāss Pontuss]] [[ca:Klas Pontus Arnoldson]] [[de:Klas Pontus Arnoldson]] [[en:Klas Pontus Arnoldson]] [[es:Klas Pontus Arnoldson]] [[fr:Klas Pontus Arnoldson]] [[no:Klas Pontus Arnoldson]] [[pl:Klas Pontus Arnoldson]] [[pt:Klas Pontus Arnoldson]] [[sv:Klas Pontus Arnoldson]] 12091 37854 2006-04-01T23:13:57Z Feens 37 K.L.Arnoldsons no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:KParnoldson.jpg] K.L.Arnoldsons no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:KParnoldson.jpg] 12092 37856 2006-04-01T23:28:40Z Feens 37 [[Category:Nobela prēmija]] 12095 37867 2006-04-02T08:18:20Z Dekaels 268 "[[Filips]]" pārdēvēju par "[[Filips II (Maķedonija)]]": Precīzāk. Skat. arī nozīmju sadalīšanas lapu "Filips II" #REDIRECT [[Filips II (Maķedonija)]] 12097 37874 2006-04-02T08:32:41Z Lielais Rolands 592 12098 52434 2006-06-29T13:30:42Z Keps 758 + saite [[Image:Celts_in_Europe.png|Ķelti Eiropā|thumb|200px]]'''Ķelti''' bija ciltis, kas runāja [[ķeltu valodas|ķeltu valodās]] (tās piederēja [[indoeiropiešu valodu saime]]i) un apdzīvoja plašu reģionu no [[Eiropa]]s rietumu piekrastes un [[Britānija]]s salām gar visu [[Senā Grieķija|grieķu]] un [[Senā Roma|romiešu]] zemju (antīkās civilizācijas) ziemeļu robežu. Ķeltu priekšteči parādījās centrālās Eiropas dienvidu daļā ([[Bohēmija|Bohēmijā]], [[Austrija]]s ziemeļu daļā, [[Bavārija|Bavārijā]]) ap 5. gadu tūkstoti p.m.ē., lai gan atsevišķi pētnieki specifisku ķeltu kultūru sāk identificēt no apmēram 1200. gada p.m.ē. Ķelti pakāpeniski izplatījās pārējā subkontinenta teritorijā, līdz 1. gadu tūkstotī p.m.ē. tie jau dominēja lielā daļā Eiropas - mūsdienu [[Īrija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Spānija]]s un [[Francija]]s teritorijās, vēlāk arī Ziemeļitālijā, [[Bakāni|Balkānos]] un pat [[Turcija]]s centrālajā teritorijā. To kultūra, valoda, reliģija, paradumi būtiski ietekmēja pārējās Eiropā uz ziemeļiem no [[Alpi]]em dzīvojošās tautas. ==Ķeltu kultūra== Vēlīnajā dzelzs laikmetā (5.-1. gadsimtā p.m.ē.) ķeltu sabiedrība jau sasniedza visai augstu attīstības pakāpi. Vairums ķeltu teritoriju bija samērā biezi apdzīvotas, lauki, pateicoties [[dzelzs]] darbarīkiem, labi apstrādāti. Arheoloģiskajos izrakumos tiek atklātas arī liels daudzums svētvietu. Pētījumi rāda, ka laikā, kad romieši pakļāva ķeltu zemes, tajās jau bija redzamas sabiedrības urbanizācijas un valstiskuma veidošanās pazīmes. Vārdu "ķelti" (''keltoi'') pirmo reizi lietojis grieķu vēsturnieks [[Hekatejs]] 517.g. m.ē. Ķelti grieķiem bija viena no viņiem pazīstamajām barbaru ciltīm. Ķelti bija tuvākie romiešu kaimiņi, bet vēlāk romiešu pakļauto provinču iedzīvotāji. Tādēļ romieši labi pazina ķeltus, viņu dzīvesveidu, kultūras īpatnības un ir atstājuši par to daudz rakstisku liecību. Pateicoties šīm liecībām, kā arī jaunāko laiku pētījumiem, kas balstās uz arheoloģiskiem izrakumiem, par ķeltiem ir zināms salīdzinoši vairāk, nekā par daudzām citām tā laika Eiropas tautām. Tai pat laikā zināmie vēsturiskie fakti par [[Baltija]]s reģiona pirmiedzīvotāju dzīvesveidu pārsteidzoši atgādina daudzus aprakstus un artefaktus no ķeltu pasaules. Tas ļauj izteikt domu, ka Eiropas tautas uz ziemeļiem no Alpiem, dzīvojot samērā līdzīgos ģeogrāfiskajos un klimatiskajos apstākļos, attīstījušas arī visai līdzīgu kultūras modeli. Turklāt baltu ciltis pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē. apdzīvoja teritorijas vairāk uz dienvidiem - starp [[Daugava]]s un [[Odera]]s upju baseiniem. Tādēļ baltu apdzīvotās teritorijas gar Oderas upi atradās tiešā saskarē ar ķeltu un ģermāņu teritorijām. Arī viena no ķeltu ([[Halštate]]s tipa) apmetņu vietām atrasta [[Polija|Polijā]], netālu no [[Gorževice]]s (''Gorszewice'') pilsētiņas, apmēram 25 km uz ziemeļrietumiem no [[Poznaņa]]s. Ziemeļaustrumu virzienā no šīs vietas līdz [[Visla]]i, aiz kuras jau sākās sākotnējās baltu teritorijas, ir tikai kādi 150 km. [[Attēls:Celtic carre chien.jpg|thumb|200px|Ķeltu ornaments.]]Tomēr viss tas, kas līdz šim zināms par ķeltiem, vēl nedod pamatu runāt par tiem kā par vienotu tautu vai pat etnisku identitāti, lai gan daudzas pazīmes, līdzīgi kā tautām kas apdzīvoja Vidusjūru, tiem ir kopīgas. Nav pamata arī runāt par ķeltu impēriju vai par vienotu materiālo kultūru, lai gan arī šajā jomā ir daudz līdzīga. Kopīgas pazīmes konstatējamas ķeltu sociālajā struktūrā un reliģijā. Bet ne mazāk ir arī atšķirību. Piemēram, politiskās struktūras ķeltu pasaulē variēja no sīkām cilšu zemēm (angl. - ''chiefdom'') kuru politiskā virsbūve sastāvēja no cilts (zemes) vecākā vai virsaiša (angl. - ''chieftain'') un dažiem tā tuvākajiem līdzgaitniekiem, līdz pat samērā stingri centralizētām pirmsvalstīm, sava veida reģionālām „lielvarām”, kā arverni un aedui Gallijā vai katuvelāni (''Catuvellauni'') Britānijā. Taču nereti atsevišķas ciltis vairāk atgādināja laupītāju bandas, kas nodarbojās ar sirošanu kaimiņu zemēs un kuru galvenais ienākumu avots bija salaupītā manta. Tādēļ vairums vēsturnieku ķeltus apzīmē kā tautas, kas runājušas ķeltu valodu saimes izloksnēs. Pēdējos gadsimtos p.m.ē. ap daudziem ķeltu cietokšņiem jau bija izveidojušās [[pilsēta]]s ar iepriekš plānotām ielu līnijām, kur mājas bija uzbūvētas vienādās rindās. Ķeltu sociālā un ekonomiskā attīstība ilgu laiku noritēja neatkarīgi no grieķu-romiešu civilizācijas ietekmes. Daudzos gadījumos šī ietekme līdz zināmam laikam vispār nav konstatēta. Piemēram, [[Bohēmija|Bohēmijā]] [[Arheoloģija|arheoloģisko]] izrakumu rezultātā [[Vltava]]s krastā pie Zāvistas pilsētas atklāts apjomīgs senu būvju komplekss, kura pamatā ir vairāki nocietināti pilskalni ar meistarīgi izbūvētu [[fortifikācija]]s sistēmu. Kompleksa centrā bijusi [[Akropole]] - plašs kultūras centrs ar [[Altāris|altāri]], kur acīmredzot notikušas dažādas kulta ceremonijas. Zāvistas kompleksā arheologi nav konstatējuši nekādas nozīmīgas pazīmes, kas liecinātu par grieķu-romiešu kultūras ietekmi uz vietējo ķeltu materiālo saimniecību. Tas ļauj izdarīt svarīgu secinājumu, proti, tautas, kas apdzīvoja teritorijas uz ziemeļiem no klasiskās pasaules atradās uz patstāvīga attīstības ceļa. Tai pat laikā ne mazums citu piemēru citās ķeltu apdzīvotās teritorijās liecina par jūtamu Vidusjūras civilizāciju ietekmi uz ķeltu sabiedrību. Tā [[Donava]]s augštecē, mūsdienu [[Bādene Virtemberga|Bādenes Virtembergas]] zemē [[Vācija|Vācijā]] atklāts Hoineburgas (Heuneburg) pilskalns. Tas bija nozīmīgs ķeltu atbalsta centrs un krustpunkts tirdzniecības ceļā no Ziemeļeiropas Alpu kalnu pāreju virzienā, kā arī uz Vidusjūras austrumu piekrastes zemēm. Visvairāk Hoineburgas pilskalns piesaista uzmanību ar 6. gadsimtā p.m.ē. izbūvētajām aizsardzības sienām, kur par būvmateriālu izmantoti uz akmens pamatnes sakrauti saulē kaltēti ķieģeļi. Šāda būvniecības [[tehnoloģija]] bija raksturīga senajai Grieķijai, bet pilnīgi netipiska Eiropas centrālajā daļā. To pat jāatzīmē kā visai neveiksmīgu antīkās pasaules izgudrojumu pielietojumu, acīmredzot tādēļ vēlākā laika Hoineburgas aizsardzība tika pārbūvētas saskaņā ar tradicionālo ķeltu tehnoloģiju. Ķeltu pilskalnu fortifikācijas pamatā bija sarežģītas zemes uzbērumu, akmeņu vaļņu un aizsarggrāvju sistēmas. Pilskalnu aizsargsienas parasti tika izveidotas no akmens krāvumiem, nelietojot kaļķu javu. Savukārt, daudzās citās ķeltu apdzīvotās vietās atrasts vairums [[Etruski|etrusku]], grieķu, romiešu un citas izcelsmes saimniecības un mākslas priekšmeti. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka ar tiem ķeltu zemēs būtu atnesta „civilizētas kultūras gaisma”. Ķeltu sabiedrības attīstība sekmīgi noritēja arī bez citu civilizāciju kultūras „importa”. ==Ķeltu loma Eiropas attīstībā== Ķelti Eiropas attīstībā atstājuši tik nozīmīgas pēdas, ka dažkārt viņu laikmetu mēdz dēvēt par ķeltu Eiropu. Ķeltus šajā vārdā pirmie sākuši saukt [[grieķi]]. Ķelti grieķiem bija viena no četrām galvenajām barbaru ciltīm, kuras viņi pazina. Ķeltu vēsture ir īpaši nozīmīga tautām, kuras apdzīvoja teritorijas, kas nav ietilpušas klasisko seno civilizāciju (Grieķijas, Romas) robežās. Ķelti šajā kontekstā spēlēja divējādu lomu. Pirmkārt, pirms viņu pakļaušanas [[Romas impērija]]i Eiropas centrālajā daļā, bet vēlāk [[ģermāņi]]em, ķelti bija izveidojuši savdabīgu, pat unikālu kultūru, kas stipri atšķīrās no klasisko civilizāciju kultūras un Vidusjūras kultūras tradīcijām kopumā. Pēc Romas impērijas sabrukuma, feodālās Eiropas tālākā attīstība daudzos aspektos vairāk atgādināja ķeltu laikmeta turpinājumu, nekā klasiskās kultūras mantojumu. Ir pat zināms pamats apgalvot, ka ķeltu kultūra ir drīzāk raksturīga Eiropai, nekā grieķu-romiešu kultūra, kas būtībā raksturojama kā Vidusjūras reģiona kultūra. Romas impērijas sabrukumu tādēļ var uzskatīt arī par Eiropas atgriešanos pie savām dziļākajām, sākotnējām un dabīgajām saknēm. Tiesa, romieši gandrīz pilnībā iznīcināja ķeltus, bet viņu vietu drīz vien ieņēma ģermāņi, kuri, tāpat kā ķelti grieķu-romiešu izpratnē, bija barbari un, kuru kultūras, tāpat kā vairumam Viduseiropas līdzenuma un Austrumeiropas, līdz šajā reģionā apmetās [[slāvi]], bija visai līdzīgas, tai skaitā arī baltu tautām. ==Ārējās saites== [http://www.ibiblio.org/gaelic/celts.html Kas bija ķelti?] [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[Category:Eiropa]] [[af:Kelt]] [[als:Kelten]] [[bg:Келти]] [[ca:Celtes]] [[cs:Keltové]] [[cy:Y Celtiaid]] [[da:Kelterne]] [[de:Kelten]] [[el:Κελτικός πολιτισμός]] [[en:Celt]] [[eo:Keltoj]] [[es:Celta]] [[eu:Zelta]] [[fi:Keltit]] [[fr:Celtes]] [[gl:Celta]] [[gv:Ny Celtiee]] [[he:קלטים]] [[hu:Kelták]] [[it:Celti]] [[ja:ケルト人]] [[la:Celtae]] [[lt:Keltai]] [[ms:Celt]] [[nl:Kelten]] [[nn:Keltarar]] [[no:Keltere]] [[pl:Celtowie]] [[pt:Celtas]] [[ro:Celt]] [[ru:Кельты]] [[sl:Kelti]] [[sr:Келти]] [[sv:Kelter]] [[tr:Kelt]] [[uk:Кельти]] [[zh:凯尔特人]] 12099 52634 2006-06-30T14:26:51Z Keps 758 Belisārs? '''Vandaļi''' ir viena no senākajām [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltīm, kas, kā uzskata daudzi vēsturnieki, pārcēlušies no [[Skandināvija]]s pāri [[Baltijas jūra]]i un apmetušies mūsdienu [[Polija]]s teritorijā ap 2. gadsimtu p.m.ē. Vēlāk vandaļi pārcēlās uz [[Odera]]s ieleju, kur tie uzturējās līdz 2. gadsimtam, bet sāka virzīties uz austrumiem, līdz izvietojās gar [[Donava]]s upi. Līdz ar citām ģermāņu ciltīm vandaļi 406.g. iebruka [[Gallija|Gallijā]], bet, ilgi tur neuzkavējušies, virzījās tālāk uz dienvidiem, 409.g. iekarojot Spāniju. Spānijā viņiem nācās cīnīties ar [[goti]]em (vizigotiem), kas arī pretendēja uz noteicošo lomu šajā reģionā, kā arī romiešu spēkiem, kas centās [[Spānija|Spāniju]] arī turpmāk saglabāt kā savu provinci. Meklējot mierīgāku zemi, kur apmesties, vandaļi pārcēlās uz Ziemeļāfriku. Tomēr arī šeit viņiem priekšā nostājās romiešu armija. Kaujās un tālos pārgājienos norūdītajiem vandaļiem izdevās romiešus [[Āfrika|Āfrikā]] sakaut un kļūt šajā reģionā par noteicošo spēku. Tā kā Romas impērija šajā laikā jau tuvojās sabrukumam, tā 422.g. atzina vandaļu neatkarību. Vandaļiem ar to tomēr nepietika, un viņi turpināja paplašināt savu Ziemeļāfrikas teritoriju. Tā no sākotnējā iekarotā reģiona, kas aptvēra daļu mūsdienu [[Maroka]]s un [[Alžīrija]]s piekrasti, viņi [[439]].g. pakļāva arī [[Kartāga|Kartāgu]]. Kopumā vandaļi 33 gadu laikā no [[Reina]]s līdz Kartāgai bija pārvarējuši vairāk nekā 1300 km lielu attālumu. Nostiprinājušies Ziemeļāfrikā, vandaļi izveidoja spēcīgu jūras floti un sāka laupīt visā [[Vidusjūra]]s rietumu daļā, ieskaitot arī [[Roma|Romu]], kuru viņi izlaupīja un nopostīja [[477]].g. Šajā gadā nomira vandaļu karavadonis [[Geiseriks]], kura vadībā vandaļi izcīnīja vairumu savu uzvaru, un līdz ar viņa nāvi sākās šīs kareivīgās cilts noriets. Galīgi vandaļus [[534]].g. sakāva [[Bizantija]]s ģenerālis [[Belisārs]], un vandaļi drīz pārstāja eksistēt kā vienota tauta. Mūsdienās vārdu "vandaļi" lieto, lai apzīmētu postītājus un laupītājus. [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[af:Vandale]] [[als:Vandalen (Volk)]] [[ar:واندل]] [[bg:Вандали]] [[br:Vandaled]] [[ca:Vàndal]] [[cs:Vandalové]] [[da:Vandaler]] [[de:Vandalen]] [[en:Vandals]] [[eo:Vandaloj]] [[es:Vándalo]] [[et:Vandaalid]] [[fi:Vandaalit]] [[fr:Vandales]] [[gl:Vándalos]] [[he:ונדלים]] [[hu:Vandálok]] [[it:Vandali]] [[ja:ヴァンダル族]] [[ko:반달족]] [[lt:Vandalai]] [[nds:Wandalen]] [[nl:Vandalen]] [[no:Vandaler]] [[pl:Wandalowie]] [[pt:Vândalos]] [[ro:Vandali]] [[ru:Вандалы]] [[sk:Vandali]] [[sl:Vandali]] [[sr:Вандали]] [[sv:Vandaler]] [[sw:Wavandali]] [[tr:Vandal]] [[zh:汪达尔人]] 12100 37899 2006-04-02T10:25:30Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Vandaļi]] 12101 53178 2006-07-02T10:29:30Z Keps 758 ==Franku izcelšanās== [[Image:Clovis.jpg|thumb|200px|Franku valdnieks Hlodvigs]]'''Franki''' izveidojās ap 3. gadsimta vidu apvienojoties vairākām [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltīm vienā grupā. Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]] 5-9. gadsimtā franki sāka spēlēt arvien ievērojamāku lomu. Vispārējā haosā, kāds bija bijušās Romas impērijas kādreizējās rietumu provincēs 5. gadsimtā, franki bija tikai viena no dažādajām ģermāņu cilšu koalīcijām, kuras krustām šķērsām pārstaigāja gandrīz visu [[Eiropa]]s kontinentu, cīnoties savā starpā par labāku teritoriju. Šajā sajukumā franki, kuru teritorija jau bija iezīmējusies lielākajā [[Gallija]]s daļā, arvien vairāk sāka nostiprināties kā dominējošais spēks [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Militāra meistarība, laba organizācija un talantīgi, enerģiski valdnieki bija tās priekšrocības, kas frankus arvien vairāk izcēla citu tautu vidū. Tā, sava valdnieka [[Hlodvigs I|Hlodviga I]] (Clovis) ([[466]]?.-[[511]].) vadīti, franki sākotnēji sakāva pēdējā romiešu gubernatora spēkus, tad [[alemani|alemanus]] austrumos no [[Reina]]s, bet pēc tam pieveica arī [[Rietumgoti|rietumgotus]]. ==Franku cīņas== [[Avāri|Avārus]] franki iesprostoja [[Bavārija|Bavārijā]], piespieda tos pie kalniem, bet pēc tam deva tiem izšķirošo triecienu. Starp citu, šī franku uzvara pār avāriem kļuva par nozīmīgu Eiropas vēstures pagrieziena punktu – tas bija iemesls nozīmīgai [[Centrāleiropa|Centrālās]] un [[Austrumeiropa]]s etniski nacionālās struktūras maiņai tālākajos gadsimtos. Izzūdot avāriem pavērās ceļš slāvu ieplūšanai Eiropas vidienē, ko tie arī nekavējās darīt. ==Kristietības pieņemšana== Tomēr arī šīs uzvaras vēl īpaši neizcēla frankus citu barbaru tautu vidū un nenoteica arī kādu īpašu viņu lomu tālākā Eiropas attīstībā. Par apvērsumu Eiropas civilizācijas veidošanās procesā pēc Romas klasiskā perioda uzskatāma franku pievēršanās [[Kristietisms|kristīgai ticībai]] - [[Katolicisms|katolicismam]]. Nav drošu ziņu kāpēc tas tā notika. Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka par Hlodvigu vēstures liecības saglabājušas ziņas kā par gudru, nežēlīgu, māņticīgu valdniekui. Iespējams, ka tieši māņticība šeit arī nospēlējusi galveno lomu. Lai nu kā, 5. gadsimta beigās franki pieņēma kristīgo ticību un kļuva par Romas katoļu baznīcas un pāvesta galvenajiem atbalstītājiem. Franku pievēršanās katoļu baznīcai bija izšķirošs faktors arī pretrunu pārvarēšanai starp [[galli|gallu]]-[[romieši|romiešu]] un franku augstmaņiem Gallijas teritorijā. Franki, pārņemot katoļticību, ieviesa arī vēl Romas impērijas laikā iedibinātās provinces pārvaldes institūcijas un kārtību, kā arī laika gaitā izveidojušās zemes un īpašuma attiecības. Rezultātā Gallijā, frankiem integrējoties ar vietējo gallu-romiešu aristokrātiju, sāka veidoties jauna sabiedrības struktūra. Vēl gan bija vajadzīgi vairāki gadsimti, lai šī sabiedrība pilnībā izveidotos kā mūsdienu franču nācija. Taču no Eiropas tālākās attīstības viedokļa galvenais ir tas, ka Eiropas kontinentā bija parādījies militārs un politisks stabilizējošs elements. Tūlīt pēc katoļticības pārņemšanas franki turpināja pakļaut sev plašas teritorijas Eiropā, padarot to vietējos valdniekus par franku karaļa vasaļiem un tādējādi ieliekot pamatus feodālai sabiedrības organizācijas attīstībai. Franku karalis būtībā bija Romas pāvesta vasalis, savukārt, karaļa tuvākajiem vasaļiem to teritorijās bija gandrīz tāda pat vara, kā karalim pār visu karaļvalsti kopumā. ==Feodālisma struktūras veidošanās== Bija arī sfēras, kur franki nelabprāt pārņēma Romas mantojumu. Viena no tām bija [[likumdošana]]. Frankiem ienākot Gallijā tiem jau pastāvēja savi likumdošanas pamati. Tie, piemēram, neizslēdza [[Asinsatriebība|asinsatriebību]]. Tādēļ franku sabiedrībā vēl ilgi saglabājās barbariskā prakse kārtot attiecības ar rūpīgi izplānotu, rafinētu personīgo ienaidnieku nogalināšanas palīdzību. Taču diez vai varētu apgalvot, ka franki šinī ziņā būtu daudz „barbariskāki” par romiešiem. Lai gan Romā asinsatriebība oficiāli netika atzīta, asiņainas izrēķināšanās ar nelabvēļiem vai politiskiem pretiniekiem bija parasta parādība. Hlodviga I militārā veiksme un pievēršanās katoļticībai nostiprināja karaļa absolūto varu, uz kuras balstījās visa vēlākā Eiropas [[Feodālisms|feodālā]] [[Politekonomija|politekonomiskā]] sistēma. Tomēr karaļa vara un autoritāte nebūt nebija vienīgais šīs sistēmas balsts. Milzīga nozīme feodālās Eiropas attīstībā bija romiešu ieviestajai [[Nodokļi|nodokļu]] sistēmai, it īpaši ar [[Tirdzniecība|tirdzniecību]] saistītiem nodokļiem, ko franki atklāja ierodoties Gallijā un, ko viņi pārņēma gandrīz neizmainītā veidā. Šī sistēma drīz vien sāka „strādāt” feodālās sistēmas materiālai nostiprināšanai. Cits ne mazāk, bet varbūt pat vēl vairāk nozīmīgs feodālisma balsts jau no paša sākuma bija karaļnama dārgumu krātuve, no kuras gadsimtu gaitā visās pasaules valstīs izveidojās valsts [[kase]] un [[budžets]], kādus mēs tos pazīstam mūsdienās. Uz šādu šīs institūcijas evolūciju netieši, bet nepārprotami norāda vārdu lingvistiskās saites dažādās valodās. Piemēram, angļu ''treasure'' (bagātība, dārgumi) ir sakne vārdam ''treasury'', kas nozīmē gan dārgumu glabātuvi, gan valsts kasi. Tiesa, šis mūsdienu valsts kases aizmetnis franku valsts veidošanās laikā funkcionēja visai atšķirīgi. Karaļa naudas un dārglietu uzkrājumi sākotnēji veidojās, galvenokārt, no kara laupījumiem un pakļauto tautu un valstu [[Kontribīcijas|kontribūcijām]]. Vēlāk galvenais ienākumu avots bija paša karaļnama īpašumi, vasaļu maksājumi, nodokļi. Savukārt karalis nauda un dārglietas izlietoja lai apdāvinātu savus atbalstītājus, algotu [[Karaspēks|karaspēku]], uzpirktu pretiniekus. Tā veidojās feodālās sistēmas saimnieciskā mehānisma pirmie pamati. ==Franku valsts sabrukums== Franku karalim [[Kārlis Lielais|Kārlim Lielajam]] bija palicis dzīvs tikai viens dēls - [[Luijs Dievbijīgais]], tādēļ viņa valdīšanas laikā franku valsts palika vēl nesadalīta. Stabilitāte beidzās līdz ar Luija nāvi, jo viņam bija trīs dēli no pirmā sievas un viens no otrās. Franku valsts saskaņā ar radinieku starpā 843.g. noslēgto [[Verdenas līgums|Verdenas līgumu]] tika sadalīta trijās daļās. Viens no Luija dēliem - Lotārs, saņēma valsts vidusdaļu, kuru veidoja mūsdienu [[Nīderlande]], [[Beļģija]], [[Šveice]], [[Elzasa Lotringa]] un daļa [[Itālija]]s. Otrs dēls – [[Kārlis Plikgalvis]] - saņēma valsts rietumdaļu, kura aptuveni atbilst mūsdienu [[Francija]]i. Trešais dēls - [[Luijs Vācietis]], ieguva austrumdaļu, kas aptuveni atbilst mūsdienu [[Vācija]]i. Līdz ar šo sadalījumu ne tikai tika ielikti pirmie vēlākās Eiropas politiskā un teritoriālā sadalījuma pamati, bet arī Eiropas iekšējās pretrunas, kas periodiski izvērsās asiņainos karos, kuri turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] beigām. [[Karolingi|Karolingu]] monarhijas kraha rezultātā spēcīgākie un ietekmīgākie kādreizējie karolingu vasaļi pasludināja paši sevi par neatkarīgiem [[monarhija|monarhiem]] vai par [[hercogs|hercogiem]]. Tā, par neatkarīgu hercogisti kļuva [[Akvitānija]] (mūsdienu Francijas dienvidu daļa), kurā jau franku karaļvalsts laikā dominēja [[separātisms|separātiskas]] tendences. Tipiska situācija – bijušās franku impērijas iekšējās nesaskaņas nekavējās izmantot citas tautas. Tā, 841. gadā [[vikingi]] iekuģoja [[Sēna|Sēnā]] un izlaupīja [[Ruāna|Ruānu]], bet 854. gadā tie pilnībā nodedzināja [[Hamburga|Hamburgu]], kuru kā cietoksni tikai pirms dažiem gadu desmitiem (808.g.) bija nodibinājis Kārlis Lielais. Arī [[Parīze]] tika izlaupīta un izpostīta, bet karalim Kārlim Plikgalvim šajā laikā nācās patverties labi nocietinātajā [[Monmartrs|Monmartrā]]. Vikingi 9. gadsimta beigās pilnībā iekaroja Sēnas lejteci un apmetās šajā reģionā, bet viņu virsaitis Rollo kļuva par neatkarīgu [[Normandija]]s hercogu. Bet[[ Provansa]]s un Itālijas tā brīža valdnieki šajās jukās daudz nedomājot, sevi pasludināja par karaļiem. Gandrīz divus gadsimtus (9.-10.gs.) Eiropā atkal valdīja sašķeltība, haoss, kari un nemieri. Kādreiz tik varenās karolingu dinastijas kontrolē vairs bija palikusi tikai Parīze un tuvākā tās apkārtne. Daudzas [[lauksaimniecība]]s zemes tika pamestas novārtā, [[tirdzniecība]] panīka, pa ceļiem siroja laupītāju bandas un ceļošana pat nelielos attālumos bija kļuvusi nedroša. Šie gadsimti iegājuši Eiropas vēsturē kā „tumšie”. Taču ekonomikā šī lejupslīde vairs nebija tik krasa kā [[merovingi|merovingu]] valdīšanas noslēguma posmā. Tirdzniecība un [[monetārā sistēma]] saglabājās un „atelpas” brīžos starp augstmaņu savstarpējiem kariem pat paplašinājās. Svarīgu lomu šinī ziņā nospēlēja cita tā laika [[inovācija]] – Luija Dievbijīgā rīkojums katrā zemē, katrā apgabalā un pilsētā nodibināt pastāvīgu tirgu un tie vēlāk turpināja funkcionēt neskatoties ne uz kādām jukām. Vairums no tiem izveidojās pilsētās gar Sēnas, [[Luāra]]s un [[Rona]]s upēm, kas atviegloja preču piegādi tirgos pat no attālām vietām. Tas veicināja [[amatniecība]]s attīstīšanos pilsētās, preču apmaiņu starp laukiem un pilsētām, visās saimniecības jomās padziļinājās [[specializācija]], pieauga [[darba produktivitāte]]. Līdz ar to karolingu iedibinātā [[ekonomika]] izrādījās pietiekami dzīvotspējīga Eiropas kontekstā un nodrošināja tās uzplaukumu vēlākajos gadsimtos. [[Category: Vēsture]] [[Category:Francijas vēsture]] [[Category: Viduslaiki]] [[af:Franke]] [[als:Franken (Volk)]] [[bg:Франки]] [[ca:Franc (poble germànic)]] [[da:Frankerne]] [[de:Franken (Volk)]] [[et:Frangid]] [[en:Franks]] [[es:Franco (pueblo)]] [[eo:Frankoj]] [[fr:Francs]] [[hr:Franci]] [[it:Franchi]] [[he:פרנקים]] [[hu:Frank Birodalom]] [[nl:Franken]] [[ja:フランク人]] [[no:Frankerne]] [[nn:Frankarar]] [[pl:Frankowie]] [[pt:Francos]] [[ru:Франки]] [[sl:Franki]] [[fi:Frankit]] [[sv:Franker]] [[uk:Франки]] 12104 48520 2006-05-31T10:08:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Golf-áramlat]] [[Image:Gulf Stream water temperature.jpg|thumb|250px|Šajā attēlā redzami temperatūras līmeņi Atlantijas okeānā. Golfa straume šeit attēlota dzeltenā un oranžā krāsā.]] '''Golfa straume''' sākotnēji veidojas siltajos ekvatoriālajos [[Āfrika]]s rietumu piekrastes ūdeņos, saplūstot divām atsevišķām straumēm - ziemeļekvatoriālajai un dienvidekvatoriālajai. Tās abas, pakāpeniski apvienojoties un kļūstot par Golfa straumi, virzās uz rietumiem pāri [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]]. Šeit tā nonāk [[Karību jūra|Karību jūrā]]. No tās, cauri Floridas šaurumam, kas šķir [[Florida]]s dienvidu piekrasti no [[Kuba]]s ziemeļu daļas, Golfa straume vēlreiz šķērso Atlantijas okeānu ziemeļaustrumu virzienā jau kā Ziemeļatlantijas straume. Savu gala mērķi Golfa (Ziemeļatlantijas) straume sasniedz, atduroties pret [[Eiropa|Rietumeiropas]] un [[Skandināvija]]s krastiem, apskalojot arī salas [[Ziemeļu ledus okeāns|Ziemeļu ledus okeānā]]. Savā šaurākajā vietā, Floridas šaurumā, Golfa straume ir tikai ap 80 km plata. Taču plūstot ziemeļaustrumu virzienā arvien tālāk, apliecot [[Bermudu salas]], tā jau sasniedz gandrīz 500 km platumu, un tās virsējā slāņa temperatūra šeit ir ap 25°C. Tiesa, uz dienvidiem no Lielā Sēkļa Golfa straume sastopas un sajaucas ar auksto Labradoras straumi, kura gar [[Kanāda]]s austrumu piekrasti un Ņūfaundlendas salu plūst dienvidu virzienā. Abām straumēm sastopoties, veidojas stihiski ūdens virpuļi, arī laika apstākļi šajā reģionā ir ļoti nepastāvīgi. Atlantijas okeāna vidusdaļu Golfa straume šķērso ar ātrumu 7-8 km diennaktī un šeit nedaudz atdziest. Šāda milzīgo ūdens masu cirkulācija pa visu Atlantijas okeāna ziemeļu daļu pulksteņa rādītāju virzienā ir saistīta ar zemeslodes griešanos, kā arī ar ūdens sasilšanu tropiskajā joslā. Dienvidu puslodē notiek līdzīga ūdens cirkulācija, tikai šeit ūdens riņķo pretēji pulksteņa rādītāju virzienam. Golfa straume ir viens no galvenajiem faktoriem, kas, "pārvietojot" sevī tropisko Āfrikas piekrastes siltumu, būtiski ietekmē Eiropas klimatu, padarot to maigāku. Ja nebūtu Golfa straumes, arī abas neaizsalstošās Latvijas ostas - [[Liepāja]] un [[Ventspils]] – vairākus mēnešus gadā aizsaltu. Arī pārējā Latvijas teritorijā klimats būtu kontinentālāks - ziema iestātos agrāk, atkušņu būtu mazāk, bet pavasaris atnāktu vēlāk. [[Category:Atlantijas okeāns]] [[Category:Okeāna straumes]] [[bg:Гълфстрийм]] [[ca:Corrent del Golf]] [[cs:Golfský proud]] [[da:Golfstrømmen]] [[de:Golfstrom]] [[en:Gulf Stream]] [[es:Corriente del Golfo]] [[fi:Golf-virta]] [[fr:Gulf Stream]] [[ga:Sruth Murascaille Mheicsiceo]] [[he:זרם הגולף]] [[hu:Golf-áramlat]] [[it:Corrente del Golfo]] [[ja:メキシコ湾流]] [[nl:Warme golfstroom]] [[nn:Golfstraumen]] [[no:Golfstrømmen]] [[pl:Prąd Zatokowy]] [[pt:Corrente do Golfo]] [[ru:Гольфстрим]] [[sk:Golfský prúd]] [[sv:Golfströmmen]] [[tr:Gulf Stream]] [[vi:Hải lưu Gơn strim]] 12105 46261 2006-05-21T01:30:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Hermes]] '''Hermejs''' [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir nimfas [[Maja]]s un [[Zevs|Zeva]] dēls. Dievu vēstnieks, arī mirušo dvēseļu pavadonis, ceļinieku, ganu, tirgotāju [[aizbildnis]]. {{stub}} [[Category:Grieķu dievi]] [[bg:Хермес]] [[ca:Hermes]] [[cs:Hermés]] [[da:Hermes]] [[de:Hermes (Mythologie)]] [[el:Ερμής (μυθολογία)]] [[en:Hermes]] [[eo:Hermeso]] [[es:Hermes]] [[et:Hermes]] [[fi:Hermes]] [[fr:Hermès]] [[gl:Hermes]] [[he:הרמס]] [[hi:हरमीस]] [[hr:Hermes (mitologija)]] [[hu:Hermész]] [[it:Ermes]] [[ja:ヘルメス]] [[ko:헤르메스]] [[lt:Hermis]] [[mk:Хермес]] [[nl:Hermes (mythologie)]] [[no:Hermes]] [[pl:Hermes]] [[pt:Hermes]] [[ro:Hermes]] [[ru:Гермес]] [[simple:Hermes]] [[sk:Hermes (boh)]] [[sr:Хермес]] [[sv:Hermes]] [[tr:Hermes]] [[uk:Гермес]] [[zh:赫尔墨斯]] 12106 52291 2006-06-28T23:39:05Z YurikBot 213 robot Modifying: [[cs:Bitva u Kann]] [[Image:Battle of Cannae, 215 BC - Initial Roman attack.gif|thumb|300px|Romiešu uzbrukums un romiešu kavalērijas sakāve]] [[Image:Battle of Cannae, 215 BC - Destruction of the Roman army.gif|thumb|300px|Romiešu armijas sagrāve]] '''Kauja pie Kannām''' notika [[Apūlija|Apūlijā]] (mūsdienu [[Itālija]]s teritorijā) 216. gadā p.m.ē. starp [[Romas republika|Roma]]s un [[Kartāga]]s armijām. Šīs, vienas no slavenākajām militārajā vēsturē kaujas sākumā, romiešiem bija 50 (pēc dažiem avotiem 80) tūkstošu vīru liels kājnieku karaspēks un ap 6 tūkstošiem [[Kavalērija|kavalēristu]]. Kartāgiešu karavadoņa [[Hanibals|Hanibala]] rīcībā bija 19 tūkstoši pieredzējušu kājinieku veterānu un 10 tūkstoši kavalēristu. Viņa armijas sastāvā vēl bija ap 16 tūkstošiem [[galli|gallu]] kaujinieku, bet viņš uz tiem nepaļāvās. Hanibals izvilināja romiešus cīnīties klajā laukā, lai maksimāli varētu izmantot kavalērijas priekšrocības, kur viņam bija neliels pārsvars. Viņš gallus novietoja savas armijas centrā, paredzot, ka tie jau pēc pirmās sadursmes ar pretinieku metīsies bēgt. Tieši tā tas arī notika, romieši tiem sekoja, bet Hanibala veterāni pa to laiku romiešu aplenca no flangiem. Savukārt kartāgiešu kavalērija spējā uzbrukumā satrieca romiešu kavalēriju un nonāca romiešu kājnieku aizmugurē. Nu galvenie romiešu spēki izrādījās lamatās, tiem vairs nebija nekāds iespējas manevrēt un pārkārtoties atbilstoši izmainītajai kaujas situācijai. Aptuveni 35 (pēc citiem datiem 44) tūkstoši romiešu šajā kaujā tika iznīcināti. Hanibala karaspēkā kritušo bija tikai 5700 (pēc dažiem datiem 6700), turklāt to lielākā daļa bija galli. Kauja pie Kannām iegāja pasaules militārajā vēsturē kā viens no spožākajiem kara [[Taktika|taktikas]] piemēriem. Šai kaujai bija tālejošas sekas. Smagā sakāve lika romiešiem rūpīgi pārskatīt savas militārās taktikas praksi. Tā rezultātā viņi attīstīja jaunu kaujas taktiku, kuras pamatprincipus dažādu valstu armijas izmantoja vēl daudzus nākamos gadsimtus. [[Category: Otrais pūniešu karš]] {{Link FA|no}} [[cs:Bitva u Kann]] [[de:Schlacht von Cannae]] [[en:Battle of Cannae]] [[es:Batalla de Cannas]] [[fi:Cannaen taistelu]] [[fr:Bataille de Cannes]] [[gl:Batalla de Cannas]] [[he:קרב קנה]] [[hr:Bitka kod Kane]] [[it:Battaglia di Canne]] [[ja:カンナエの戦い]] [[ko:칸나에 전투]] [[nl:Slag bij Cannae]] [[no:Slaget ved Cannae]] [[pl:Bitwa pod Kannami]] [[pt:Batalha de Canas]] [[ro:Bătălia de la Cannae]] [[sk:Bitka pri Kannách]] [[sr:Битка код Кане]] [[zh:坎尼會戰]] 12107 45120 2006-05-14T12:14:52Z Keps 758 Tekstu no šī raksta esmu pārnesis uz rakstu Romas karaliste. Tā, ka šo var izdzēst. {{Apvienot|raksts=Romas karaliste}} 12108 45293 2006-05-15T05:53:23Z Feens 37 varbūt šadi? '''Šumeri'''. [[Image:Sumerian goddess stele.jpg|Šumeru dievietes akmens tēls|thumb|200px]]Ap 5. gadu tūkstoti pr.Kr. kāda cilts, kuras nosaukums bija [[Ubaīdi]], apmetās Mezopotāmijas dienvidu daļā, kurš vēlāk kļuva pazīstams kā '''Šumera'''. Atsevišķi vēsturnieki atzīmē, ka Ubaīdi, iespējams, bijuši kaukāziešu izcelsmes [[indoeiropieši]]. Sākotnējās apmetnes pakāpeniski izvērsās par svarīgākajām šumeru pilsētām - [[Eridu]], Isinu, Kišu, Kulabu u.c. Auglīgas zemes un bagātas valstis vienmēr bijušas kaimiņu uzmanības lokā. Arī ubaīdu zemēs apmēram ap 3500.g. pr.Kr. sāka ienākt arābu izcelsmes semīti no Arābijas pussalas tuksnešiem. Ienācēji apmetās tuvu ubaīdu apmetnēm un pilsētām vai arī kļuva par pastāvīgiem šo pilsētu iedzīvotājiem. ==Šumeru ierašanās== Dažus gadsimtus vēlāk, ap 3250g. pr.Kr. reģionā ienāca cita cilts, iespējams no Mezopotāmijas ziemeļaustrumiem. Ienācēji, kuri kļuva pazīstami kā šumeri, runāja [[Aglutinatīva valoda|aglutinatīvā valodā]], kas nebija līdzīga nevienai citai tuvāko apkārtējo reģionu valodai. Atnākot šumeriem Mezopotāmija drīz kļuva par bagātu, pārtikušu zemi, bet šumeru valoda tika pieņemta par galveno šīs zemes valodu. ==Šumeru inovācijas== Pasaules vēsturē šumeru civilizācija iegājusi ar to, ka tā ieviesa vēl vienu no visu laiku civilizāciju lielākajām inovācijām – [[Rakstība|rakstību]], kura ļāva fiksēt un uzkrāt informāciju, zināšanas, kā arī pavēra ceļu uz [[Izglītība|izglītību]]. Uzskata arī, ka šumeri ir izgudrojuši [[Ritenis|riteni]]. Tiesa, ir pazīmes, ka primitīvā formā rakstība [[Uruka|Urukā]] un citās šī reģiona pilsētās pastāvējusi jau pirms šumeru ierašanās un tā nebūt nav saistīta ar šumeru iedzimto inteliģenci, bet gan ar [[Tirdzniecība|tirdzniecības]] vajadzībām. Tirdzniecībai rakstība bija nepieciešama, jo pieaugot [[Transakcija|transakciju]] skaitam palielinājās kļūdu un krāpšanas iespējamība. To varēja novērst tikai ieviešot preču kustības uzskaiti. [[Image:Eight-spoked wheel.svg|thumb|200px|Šumeru inovācija]] Lai gan ir saglabājušies arī atsevišķi literatūras darbi, pirmie šumeru rakstības piemēri – aprakstītas un pēc tam krāsnī apdedzinātas māla tāfelītes - liecina, ka šo vienu no diženākajiem civilizācijas sasniegumiem tomēr izsauca drīzāk saimnieciska nepieciešamība, nekā vēlēšanās aizpildīt brīvo laiku vai pārsteigt laikabiedrus ar ģeniālu [[Poēzija|poēzijas]] vai [[Proza|prozas]] sacerējumu. Katrā ziņā minētās māla tāfelītes izrādījās nekas cits, kā preču saraksti, [[Pavadzīme|pavadzīmes]] un cita līdzīga rakstura komerciāla „dokumentācija”. Tas pats sakāms par pirmajiem zināmajiem [[Matemātika|matemātikas]] pielietošanas piemēriem. Pasaule ir parādā šumeriem par pirmās, lai arī vēl primitīvas, skaitīšanas sistēmas izgudrošanu. Saprotams, ka bez tās viņi nevarēja iztikt, tiklīdz aizsākās pirmie vairāk vai mazāk regulārie tirdzniecības darījumi. Līdz ar to sākotnēji tā bija saimnieciska nepieciešamība, kas veicināja rakstības un matemātikas izveidošanos. Savukārt, šīs zināšanu jomas deva spēcīgu impulsu tirdzniecības un citu [[Ekonomika|ekonomikas]] nozaru straujai attīstībai. Vispārēja uzplaukuma apstākļos pieauga arī iedzīvotāju skaits, attīstījās Šumeras pilsētas. Tā bija vēl viena saimnieciska nepieciešamība, kas radīja inovācijas daudzās jomās, tai skaitā celtniecībā. Piemēram, akmeni kā dabīgu celtniecības materiālu Šumerā izmantot nevarēja, jo tā vienkārši nebija. Maz bija arī kokmateriālu. Tādēļ sākotnēji kā pirmais celtniecības materiāls tika izmantoti saulē izkaltēti dubļu ķieģeļi. Taču vēlāk tika apgūta ķieģeļu apdedzināšanas tehnika un Šumeras patstāvības beigu posmā ķieģeļu izgatavošanas [[tehnoloģija]] jau bija sasniegusi pietiekami augstu pakāpi, lai šumeri spētu būvēt arī samērā monumentālas būves – [[Templis|tempļus]] un pat pilsētu aizsardzības mūrus. Tomēr, ne vienmēr vietējā izejmateriāla trūkums kļuva par šķērsli tās vai citas saimniecības nozares attīstībai. Palīgā nāca arī atjautība un uzņēmība, [[Inovācija|inovācijas]]. Tā, vēl par vienu šumeru izgudrojumu tiek uzskatīts [[Stikls|stikls]], kuru viņi izgatavoja no obsidiāna – vulkāniskā stikla, lai gan arī šī izejviela pašā Šumerā nebija pieejama – to ieveda pārsvarā no Anatolijas pussalas. Tas pats sakāms arī par [[Bronza|bronzas]] izstrādājumu izgatavošanu, kuru šumeri aizsāka vēl trešās tūkstošgades sākumā pr.Kr., lai gan arī šinī gadījumā attiecīgie izejmateriāli uz vietas nebija atrodami. Šos un virkni citu nepieciešamo izejmateriālu šumeri ieveda no citām zemēm tirdzniecības rezultātā. Tirdzniecība pati par sevi, protams, nav nekāds pasaules brīnums. Tomēr, pārsteidz kāds bija tās mērogs jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem, it īpaši ja ņemam vērā, ka pat ritenis bija tikko kā izgudrots. Būtībā runa ir jau par starptautiska līmeņa tirdzniecības sistēmas pirmajiem elementiem, kur tirdzniecības saites aptvēra [[Levants|Levantu]], [[Sīrija|Sīriju]], [[Irāna|Irānu]], [[Bahreina|Bahreinu]] un pat [[Inda|Indas]] upes ieleju. Jādomā, ka tieši rakstība un matemātika, līdz ar riteņa izgudrošanu, bija izšķirošie faktori, kas ļāva tirdzniecībai izvērsties par mērķtiecīgu, organizētu darbību. Svarīgais nav tas, kam pieder „autortiesības” uz visiem šiem izgudrojumiem un jaunievedumiem, bet gan tas, ka to sakritība vienā laikā un vietā veicināja tik milzīgu lēcienu progresā, kādu cilvēces attīstībā nemaz nav bijis tik daudz. ==Noriets. Akadas periods== Neskatoties uz šo inovāciju vilni Šumera tomēr nespēja ilgi pastāvēt. Starp Šumeras pilsētām un to vietējiem valdniekiem sākās nemitīgas cīņas par varu, kas aizkavēja vienotas valsts izveidošanos. Tieši otrādi – šumeru zemes pakāpeniski novājinājās, kamēr tās iedzīvotāji vairs nebija spējīgi aizstāvēt to pret ārējiem ienaidniekiem. Tā Šumerā ap 2330.g. pr.Kr. iebruka kāda liela [[Semīti|semītu]] cilts no centrālās Mezopotāmijas reģioniem. Sastopoties ar augsti attīstītu saimniecību, prasmīgu un strādāt spējīgu, tai pat laikā ne pārāk agresīvu tautu, šī cilts nebija ieinteresēta to iznīcināt. Ienācēji apmetās Šumerā un drīz vien saplūda ar tās pamatiedzīvotājiem. Rezultātā izveidojās savdabīgs etnisks indoeiropiešu un semītu hibrīds - Šumera un Akada. Semītu pilsētas Akadas valdnieks [[Sargons]] pakāpeniski, 2400.-2350. g. pr.Kr. laikā pakļāva Ūru un citas lielākās šumeru pilsētas, izveidojot pirmo impēriju Mezopotāmijā (acīmredzot arī pasaulē), kurā semīti arvien vairāk sāka dominēt pār šumeriem. Nostiprinājis savas pozīcijas, Sargons valdīja apmēram 55 gadus. Sargons bija ne vien talantīgs karavadonis, bet arī labs diplomāts un spīdošs organizators. Pakļaujot šumerus viņš vairāk lietojis diplomātiju nekā brutālu spēku. Piemēram, viņš nekad nevērsās pret šumeru reliģiju, tieši otrādi, šumeru dievībām tika būvēti tempļi un uzturēti tradicionālie kulti. Tādēļ šumeru pakļaušanu Sargonam nebūtu korekti uzskatīt par šumeru civilizācijas bojāeju, drīzāk par jaunu tās attīstības posmu. Sargons izdarīja to, ko nebija spējuši paši šumeri, neskatoties uz daudzajiem viņu talantiem un spējām – viņš izveidoja vienotu valsti. Viens no šīs valsts atribūtiem, kas ir aktuāls arī daudzās mūsdienu valstīs, bija garīgās un laicīgās varas nošķirtība, to funkciju distancēšanās. Cita, ne mazāk svarīga respektablas valsts iezīme ir militārs spēks. Šajā jomā Sargons uzskatāms par vienu no ģeniālākajiem novatoriem. Viņš izveidoja profesionālu armiju, kuras kodols bija [[Falanga|falangas]] – organizētas un apmācītas militāras vienības, bruņotas ar standarta ieročiem. Vairākās rindās nostādīta falanga, kas lēni, bet neatvairāmi, ar priekšā nolaistu [[Pīķis|pīķu]] mežu un aizsegušies ar [[Vairogs|vairogiem]] virzījās virsū pretiniekam, vēl daudzu nākamo gadsimtu laikā bija praktiski neatvairāmas. Ne mazāk efektīvas par falangām bija ar [[Loks|lokiem]] un [[Bulta|bultām]] bruņotas strēlnieku vienības – arī, kā domā, Sargona jaunievedums. Ja falangas galvenās priekšrocības izpaudās uzbrukumā, tad loku [[Strēlnieks|strēlnieki]] bija neaizstājami aizsardzībā. Tādējādi Sargonam izdevās veiksmīgi atrisināt vienu no galvenajām daudzu arī vēlāku valstu militārajām problēmām – uzbrukuma un aizsardzības potenciāla līdzsvarošanu. Pamatvilcienos šādi organizētu [[armija]], kaujas [[taktika]] un [[stratēģija]] saglabājās daudzus gadsimtus. Arī vēlākie grieķu [[hopliti]] un romiešu [[Leģions|leģioni]] bija Sargona militāro inovāciju uzlaboti un pilnveidoti varianti. Šīs Sargona inovācijas deva bagātīgus augļus. Tā, kad viņš bija nostiprinājies Šumerā, pārveidojot to par labi organizētu valsti ar spēcīgu armiju, viņš sāka paplašināt savas teritorijas Irānas un Sīrijas virzienos. Iekarotajās zemēs Sargons nozīmēja savus pārvaldniekus. Sargona ekspansijas virzieni nebija izvēlēti nejauši. Viņš virzīja savu karaspēku uz vietām, kuras bija bagātas ar metāliem, celtniecībā derīgiem akmeņiem, koksni un citiem saimnieciskai attīstībai nepieciešamajiem resursiem. Sargons veicina impērijas ekonomikas attīstību, balstoties arī uz tālredzīgi izveidotu administratīvo aparātu, kura pamatā bija viņa nozīmēti teritoriju un pilsētu pārvaldnieki un, kuri bija tieši atbildīgi par valsts apgādi ar nepieciešamajiem resursiem. Pārvaldnieki drīkstēja daļu no resursiem, kā arī nodokļiem, ko viņi sagādā valsts vajadzībām, paturēt sev. Viņi kļuva arvien bagātāki, taču labi zināja, ka par visu viņiem jāpateicas savam valdniekam, tādēļ bagātāka kļuva arī valsts. Pats Sargons kļuva par pirmo [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhu]] vēsturē. Viņš mira 2279.g. pr.Kr., nododot savam dēlam Rimušam plaukstošu valsti. Pietiekami plašu valsts aparātu nevar izveidot, ja nepastāv vidējais slānis. Tāds Šumerā Akadā arī bija izveidojies. Lielākā to daļa bija tirgotāji, kas, izplešoties impērijas teritorijai, arvien vairāk paplašināja savu preču apgrozījuma sfēru, apjomu un dažādību. Zemāk – sociālās piramīdas pakājē bija brīvie cilvēki, [[Serfs|serfi]] un [[Vergs|vergi]]. Līdz ar to Šumeras Akadas sabiedrība bija daudzslāņaina, dziļi strukturēta, katra tās daļa ar zināmu, valstī noteiktu statusu. ==Sabrukums== Šumerā-Akadā pēc Sargona nāves arvien biežākas kļuva iekšējās nesaskaņas un cīņa par varu. Tiesa, Sargona nāve un līdzvērtīga viņa sekotāja trūkums nebija vienīgais Šumeras-Akadas posta cēlonis. Mezopotāmijas ziemeļu daļā izcēlās katastrofāls sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām un tas ilga apmēram 300 gadu. Līdz galējam izmisumam nonākušo ziemeļu Mezopotāmijas lauksaimnieku un izbadējušos pilsētnieku pūļi lauzās uz dienvidiem laupot un dedzinot visu, kas gadījās ceļā. To izmantoja kaimiņu ciltis, kuru dzīves apstākļi jādomā arī bija jūtami pasliktinājušies. Tā, īsi pirms 3. gadu tūkstoša pr.Kr. beigām, Šumerā-Akadā no tuksneša rietumos iebruka klejojoša nomadu cilts – [[amorīti]]. Zemē sākās haoss, ko izmantoja [[Elama]] - karaliste austrumos no [[Tigra|Tigras]] upes - to karapulki [[Divupe|Divupes]] ielejā iebruka 2004.g. pr.Kr. Neskatoties uz ilgstošām jukām, kariem un postu, Šumeras-Akadas civilizācijas sasniegumi neizzuda vēstures drupās - šī civilizācija transformējās kādā citā sabiedrībā – [[Babilonija|Babilonijā]]. [[Category:Vēsture]] [[Category:Divupe]] 12110 48016 2006-05-29T04:41:30Z Keps 758 /* Atdzimšana */ ==Šumeru mantojums== [[Image:Code-de-Hammurabi-2.jpg|thumb|100px|Hammurapi likumu kodekss. Luvra]][[Mezopotāmija]]s līdzenuma vidusdaļā, kur [[Eifrata]] un [[Tigra]] saplūst vistuvāk, apmēram 75 kilometrus uz dienvidiem no mūsdienu [[Bagdāde|Bagdādes]], 3. gadu tūkstotī pr.Kr. bija izveidojusies neliela pilsēta – '''Babilona''' jeb '''Bābele''' (saukta arī par "Dieva Vārtiem"). Babilona izrādījās svarīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Tādēļ tā drīz vien kļuva par galveno Mezopotāmijas saimniecisko, bet vēlāk arī Babilonijas valsts politisko centru. Babilonija bija daudz noturīgāka civilizācija par tās priekšteci - [[Šumera|Šumeru]] - tā pastāvēja no 18. līdz 6. gadsimtam p.m.ē. Babilonija attīstīja tālāk [[Sargons|Sargona]] iedibināto absolūto monarhiju, kā arī izveidoja unikālu likumdošanas, tiesu un izpildvaras aparātu. Saglabājies arī Babilonijas likumu krājums (pirmie rakstītie likumi parādījās vēl šumeru laikā), kas izstrādāts 18. gadsimtā p.m.ē. un kuru vēsturē pazīst kā [[Hammurapi]] (viens no Babilonas valdniekiem – 1792.-1750.g. p.m.ē.) likumus. Kopumā Hammurapi kodekss aptvēra apmēram 300 šumeru un akadiešu likumus. ==Babilonijas sasniegumi== [[Image:Walls of Babylon 1 RB.JPG|thumb|200px|Babilonas mūri]]Tā kā Babilonija bija galvenokārt [[Pilsēta|pilsētu]] valsts, tajā izveidojās arī labi organizēta pilsētu pārvaldes administratīvā sistēma ar pilsētu mēriem un padomēm (domēm). Likumi un valsts pārvaldes organizācija acīmredzot bija tie jaunievedumi, kuri nodrošināja Babilonijas ilgspēju – tā gandrīz nemainītā veidā pastāvēja 12 gadsimtus. To gandrīz pilnībā, kā arī lielā mērā Babilonijas kultūru kopumā pārņēma kaimiņvalsts [[Asīrija]]. Babilonijā pastāvēja arī [[skola]]s. Tajās galvenokārt tika mācītas praktiskas iemaņas un zināšanas. Piemēram, saglabājusies šumeru valodā rakstīts zemkopja [[almanahs]], kas saturēja detalizētus zemes kopšanas padomus, ieskaitot lauku apūdeņošanu, graudu vētīšanas paņēmienus u.c. Līdz ar to jāatzīmē, ka bija parādījies vēl vien [[civilizācija]]s attīstību noteicošs faktors – zināšanas un zināšanu vadība, kura nozīme tālākā laika gaitā arvien vairāk pieauga. Babilonijas amatnieki bija labi meistari daudzās tehnikas un tehnoloģijas jomās. Tie bija apguvuši [[Metalurģija|metalurģiju]], audumu balināšanu, krāsošanu, krāsu un pigmentu izgatavošanu, [[Kosmētika|kosmētiku]], [[Parfirmērija|parfimēriju]], [[Farmācija|farmāciju]] u.c. Babilonijas ārsti izdarīja [[Ķirurģija|ķirurģiskas]] operācijas un pat Hammurapi likumu krājumā vairāki paragrāfi veltīti ķirurģijai. Valdnieka [[Nebukadnecars II|Nebukadnecara II]] valdīšanas laikā tika uzbūvēts gan Babilonas galvenajam dievam Mardukam veltītais Esagila [[templis]], gan templim blakus esošais zikurāts Etemenanki, [[Bībele|Bībelē]] dēvēts par [[Bābeles tornis|Bābeles torni]], gan viens no [[Septiņi pasaules brīnumi|septiņiem pasaules brīnumiem]] – [[Babilonas gaisa dārzi]]. Kopš Hammurapi valdīšanas beigām ap 1750.g. p.m.ē., līdz 539.g. p.m.ē., kad Babiloniju pakļāva [[Persija]] pagāja vairāk kā 1200 gadu. Šajā ilgajā laikā Babilonijas sociālā struktūra, saimnieciskā organizācija, [[māksla]], [[literatūra]], [[Reliģija|reliģiskie]] ticējumi sasniedza augstu attīstības pakāpi. Tai pat laikā, neskatoties uz to, ka tajā dažādos laika posmos dominēja dažādas tautas un valdnieki, tā saglabāja savu sākotnējo šumeru kultūras mantojumu. ==Noriets== ===Krīze=== Pēc Hammurapi nāves varas un saimnieciskā uzplaukuma centrs no senajām šumeru zemēm sāka arvien vairāk novirzīties uz ziemeļiem. Tas lielā mērā izskaidrojams ar tehnisko progresu un jaunievedumiem dažādās dzīves jomās, kas ļāva veiksmīgi piemēroties apkārtējās vides apstākļiem arī ārpus auglīgajām upju ielejām. Sākotnēji šo procesu izmantoja [[Heti|heti]], kuri trešā gadu tūkstoša p.m.ē. pēdējā ceturksnī attīstīja spēcīgu valsti, kas aptvēra lielu [[Anatolijas pussala]]s daļu. Labi nostiprinājušies, viņi uzsāka vairāku gadsimtu ilgu [[Ekspansija|ekspansiju]], līdz ap 1700. g. p.m.ē. hetu rokās bija nonākušas plašas zemes no [[Sīrija]]s līdz pat [[Melnā jūra|Melnai jūrai]]. Šajā laikā Babilonija jau bija stipri novājināta. Tās teritorija bija sarukusi līdz senās Akadas robežām un spēcīgākajiem kaimiņiem tā vairs nelikās īpaši pievilcīga. Tādēļ heti vienā no savām militārajām ofensīvām iebruka Babilonā izpostīja un drīz to pameta likteņa varā. Pēc postošā hetu reida Mezopotāmija četrus gadsimtus pēc kārtas bija kā caurstaigājams pagalms, kur viena pēc otra iebruka dažādas tautas un klejojošas ciltis, kas cīnījās savā starpā par ietekmi, pakāpeniski, 13.-12. gadsimtu p.m.ē. laikā sadaloties divās atšķirīgās nometnēs – divās valstīs – Babilonā un [[Asīrija|Asīrijā]]. ===Atdzimšana=== Tomēr tā vēl nebija šumeru radītās civilizācijas bojāeja. Nebukadnecara II laikā Babilonija piedzīvoja atdzimšanu. Turklāt tā ne tikai atdzīvojās, bet sasniedza arī augstāko ekonomiskās un politiskās varenības virsotni. Nebukadnecars II sīvās kaujās ar [[Ēģipte]]s karaspēku 605.g. p.m.ē. atkaroja Sīriju, ko tā bija sagrābusi pirms četriem gadiem, kad Asīrija jau bija jukās. Sīrijas atgūšana bija ekonomiska nepieciešamība, jo tā rezultātā kļuva iespējams atjaunot kādreizējos Mezopotāmijas tradicionālos tirdzniecības ceļus uz stratēģiski svarīgo [[Vidusjūra]]s austrumu piekrasti un tālāk uz [[Mazāzija|Mazāziju]]. Arī [[skiti]] tika padzīti no Mezopotāmijas un atspiesti atpakaļ to sākotnējā teritorijā – [[Dienvidkrievija]]s stepēs. Ilgstošajā Nebukadnecara II valdīšanas laikā (605.-562.g. p.m.ē.) Mezopotāmija piedzīvoja arī jaunu kultūras uzplaukumu. Tika pārbūvēti un būvēti jauni tempļi, sabiedriskas celtnes, attīstījās pilsētas. Nebukadnecars II lika uzcelt arī vienu no septiņiem antīkās Pasaules brīnumiem – Babilonas ([[Semiramīda]]s) gaisa dārzus - šo brīnumu viņš veltīja savai [[Mīdieši|mīdiešu]] (pēc citiem avotiem - persiešu) sievai - Amitijai. Nebukadnecara valdīšanas laiks bija Mezopotāmijas atvasara – šīs senākās šumeru iedibinātās [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] civilizācijas augstākais punkts, pēc kura visa tālākā tās vēsture līdz pat mūsdienām ir vērtējama kā noriets un pagrimums. ===Sabrukums=== Jau tūlīt pēc Nebukadnecara II nāves, 539.g. p.m.ē. Babiloniju sāka pārvaldīt visai mazspējīgi, egoistiski valdnieki, kas daudz vairāk bija norūpējušies par savu personīgo labklājību, nekā par valsti. Sekas nelika ilgi gaidīt un drīz vien Babiloniju iekaroja Persija. Patiesībā tā pat neiekaroja – Babilonijas zemju valdnieki un pilsētu gubernatori vairumā gadījumu gluži vienkārši padevās persiešiem. Šeit gan lielu lomu spēlēja persiešu valdnieks [[Kīrs Lielais]], kurš bija ne tikai izcils karavadonis, bet arī tālredzīgs politiķis, organizators un labs diplomāts. Neskatoties uz bēdīgo iznākumu, šumeru civilizācijas un Babilonijas sasniegumi atstājuši dziļu ietekmi uz vēlāko Eiropas antīko pasauli, it sevišķi grieķu, bet no tās arī uz vēlāko Senās Romas kultūru. Šumeru un Babilonijas ietekme acīmredzama [[Homērs|Homēra]] darbos, grieķu matemātiķa [[Eiklīds|Eiklīda]] teorēmās, kā arī [[Astronomija|astronomijā]], [[Astroloģija|astroloģijā]] un daudzās citās dzīves jomās. ==Ārējās saites== [http://www.bible-history.com/babylonia/index.html Babilonija] [http://history-world.org/babylonia.htm Babilonija Pasaules vēsturē] [[Category:Babilonija]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[Category:Divupe]] [[ar:بابل (مدينة)]] [[tr:Babil]] [[bg:Вавилон]] [[bs:Babilon]] [[ca:Babilim]] [[cs:Babylon]] [[da:Babylon]] [[de:Babylon]] [[en:Babylon]] [[es:Babilonia (ciudad)]] [[eo:Babilono]] [[fj:Na Matanitu ki Papiloni]] [[fr:Babylone]] [[gl:Babilonia]] [[hr:Babilon]] [[io:Babilono]] [[it:Babilonia]] [[he:בבל]] [[mk:Вавилон]] [[nl:Babylon]] [[ja:バビロン]] [[no:Babylon]] [[pl:Babilon]] [[pt:Babilônia]] [[ru:Вавилон]] [[sr:Вавилон]] [[fi:Babylon]] [[sv:Babylon]] [[uk:Вавілон]] [[zh:巴比伦]] 12111 37930 2006-04-02T14:32:04Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Kari]] 12112 52507 2006-06-30T06:39:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Chasse-galerie]] [[Image:Aasgaardreien peter nicolai arbo mindre.jpg|thumb|350px|[[Pēters Nikolajs Arbo|Pētera Nikolaja Arbo]] glezna ''Åsgårdsreien'' (1872), kurā attēlotas mežonīgās medības]] '''Mežonīgās medības''' ir motīvs, kas parādās [[skaindināvu mitoloģija|skandināvu]] un [[ģermāņu mitoloģija|ģermāņu]] mitoloģijā: ka vētru laikā pa debesīm auļo pārdabisku mednieku pulki. Pēc dažādām tradīcijām medības vada kāds vēsturisks vai leģendārs tēls ([[Dītrihs no Bernes]], [[Sātans]], [[Odins]], [[Vodans]], [[Kains]] u.tml.; sākotnēji tas bijis Odins, kurš vadījis [[einheriji|einheriju]] karaspēku, turklāt liela nozīme medībās bijusi arī Odina sievai [[Friga]]i un zirgam [[Sleipnirs|Sleipniram]]). Mežonīgo medību ieraudzīšana nozīmēja kādas katastrofas – piemēram, [[karš|kara]] vai [[mēris|mēra]] – tuvošanos (vai vismaz medību liecinieka nāvi). [[Category:Ģermāņu mitoloģija]] [[Category:Ķeltu mitoloģija]] [[Category:Skandināvu mitoloģija]] [[de:Wilde Jagd]] [[en:Wild Hunt]] [[fr:Chasse-galerie]] [[nn:Åsgardsreia]] [[pl:Dziki Łów]] [[ru:Дикая охота]] [[sv:Odens hundar]] [[uk:Дике Полювання]] 12113 37938 2006-04-02T15:10:57Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 12114 52360 2006-06-29T09:06:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[da:Kategori:Filminstruktører fra USA]], [[hu:Kategória:Amerikai filmrendezők]], [[it:Categoria:Registi statunitensi]] [[Category:Kinorežisori pēc tautības]] [[Category:Amerikāņi pēc nodarbošanās|Kinorežisori]] [[be:Катэгорыя:Амэрыканскія кінарэжысэры]] [[da:Kategori:Filminstruktører fra USA]] [[en:Category:American film directors]] [[fa:رده:کارگردانان امریکایی]] [[fi:Luokka:Yhdysvaltalaiset elokuvaohjaajat]] [[fr:Catégorie:Réalisateur américain]] [[he:קטגוריה:במאי קולנוע אמריקאים]] [[hu:Kategória:Amerikai filmrendezők]] [[it:Categoria:Registi statunitensi]] [[ja:Category:アメリカ合衆国の映画監督]] [[ko:분류:미국의 영화 감독]] [[nl:Categorie:Amerikaans regisseur]] [[pt:Categoria:Cineastas dos Estados Unidos da América]] [[sk:Kategória:Filmoví režiséri USA]] [[sl:Kategorija:Ameriški filmski režiserji]] [[zh:Category:美国导演]] 12115 41223 2006-04-20T07:00:36Z Feens 37 [[Category:Kinorežisori]] 12116 37948 2006-04-02T15:21:52Z Tail 13 [[Category:Kinorežisori pēc tautības]] 12117 50633 2006-06-15T03:42:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:米洛拉德·帕维奇]] [[Image:PavicM.jpg|thumb|200px|Milorads Pavičs]] '''Milorads Pavičs''' (''Милорад Павић'', * 1929. gada 15. oktobrī [[Belgrada|Belgradā]]) ir ievērojams [[serbi|serbu]] rakstnieks. Viņa pazīstamākais darbs ir romāns "[[Hazāru vārdnīca]]", kas izdots arī latviešu valodā. "Hazāru vārdnīca" tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem [[postmodernisms|postmodernisma]] romāniem. Pavičs dzimis visai zināmu rakstnieku ģimenē Belgradā, toreizējā [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] (tagadējā [[Serbija|Serbijā]]). Viņš studējis Belgradas universitātē, bet doktora grādu ieguvis [[filozofija|filozofijā]] (specializējoties [[literatūrzinātne|literatūrzinātnē]]) ieguvis [[Zagreba|Zagrebā]]. Pavičs uzsāka akadēmisko karjeru [[Sorbonna|Sorbonnā]], pēc tam [[Vīne|Vīnē]], to turpināja vēl dažādās universitātēs, līdz nolēma pievērsties pilnībā tikai rakstīšanai. 1967. gadā tika izdots viņa pirmais [[dzeja]]s krājums ''Палимпсести песме'', tam sekoja vēl viens dzejas krājums un vairāki stāstu krājumi. "Hazāru vārdnīca" (''Хазарски речник'') tika izdota 1984. gadā. {{stub}} [[Category:Serbu rakstnieki|Pavičs Milorads]] [[Category:Serbu valodā rakstošie|Pavičs Milorads]] [[bg:Милорад Павич]] [[bs:Milorad Pavić]] [[cs:Milorad Pavić]] [[de:Milorad Pavić]] [[en:Milorad Pavić (writer)]] [[fr:Milorad Pavić]] [[ja:ミロラド・パヴィチ]] [[pl:Milorad Pavić]] [[ru:Павич, Милорад]] [[sr:Милорад Павић]] [[zh:米洛拉德·帕维奇]] 12118 37953 2006-04-02T15:24:18Z Tail 13 [[Category:Kinorežisori pēc tautības]] 12119 37954 2006-04-02T15:24:45Z Tail 13 [[Category:Mākslinieki pēc laikmeta]] 12120 37959 2006-04-02T15:31:49Z Tail 13 [[Category:Fiziķi pēc tautības]] 12121 48901 2006-06-02T14:28:17Z Keps 758 Papildus teksts, nelielas strukturālas izmaiņas '''Neolīta revolūcija''' parasti tiek saistīta ar pastāvīgu apmetņu ierīkošanu un zemkopības apgūšanu. Klimatisko apstākļu dēļ Neolīta kultūras periods [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] sākas tikai pēc 6. gadu tūkstoša pr.Kr., kad vasarās vidējā temperatūra sasniedz ap +20°C, bet ziemās - ap +5°C. Eiropas ziemeļu daļā (Skandināvijā un Baltijā), par Neolīta revolūciju varam runāt vēl vēlāk - tikai sākot no apmēram 2000.g. p.m.ē. ==Pirmās apmetnes== [[Image:Slavyanskiy poselok pchelko.jpg|thumb|200px|Slāvu apmetne]][[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrasti Neolīta laikmeta cilvēki no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] gar [[Vidusjūra]]s piekrasti un [[Donava]]s upi sasniedza ap 4000.g. p.m.ē, ieviešot visur [[Zemkopība|zemkopību]], [[Lopkopība|lopkopību]] un [[Podniecība|podniecību]]. Tomēr, kā rāda arheoloģiskie pētījumi, pirmais Neolīta Eiropas iedzīvotāju vilnis, ļoti īsā laikā izzudis. Domājams, ka to nomācis nākamais ieceļotāju vilnis no [[Dienvidkrievija|Dienvidkrievijas]] stepēm un [[Balkāni|Balkāniem]]. Šiem ieceļotājiem bijis raksturīgs jau samērā augsts [[bronza]]s tehnoloģiskais līmenis un tie faktiski bijuši [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] nesēji [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Ļoti ticams, ka tas bijis paralēlais stāvus staigājošo cilvēku atzars, kurš no Tuvajiem Austrumiem devies ziemeļaustrumu virzienā, šķērsojis [[Kaukāza kalni|Kaukāza kalnus]], tad gar [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrasti savos klejojumos pavērsies rietumu virzienā, tādējādi apmetot plašu loku pa visu Eiropas dienvidu daļu. Tā, pie Dmanisi pilsētiņas [[Gruzija|Gruzijas]] dienvidos atrasti cilvēku kauli, kuri liecina, ka šeit bijusi apmetne vēl pirms apmēram 1 miljona gadu. Tik vecas cilvēku pēdas citur Eiropā līdz šim nav konstatētas. Šajā pat reģionā,[[ Kūra]]s upes vidustecē, tā sauktajā [[Transkaukāzs|Transkaukāzā]], atrastas apmēram 5 tūkstošus gadus vecas zemkopju apmetņu paliekas. Vairums vēsturnieku, arī cilvēku pirmās sociālās organizācijas formas saista ar Neolīta revolūciju. [[Marksisms|Marksisti]] gan šīs formas saskata vēl senākā vēsturē - [[dzimta]]s un [[Cilts|cilšu]] organizācijas pirmsākumos. Tomēr, tikai Neolīta revolūcijas rezultātā acīmredzot radās apstākļi, kuros cilvēkiem kļuva iespējams pāriet no klaiņojoša dzīves veida uz pastāvīgām apmetnēm, jeb, kā saka – kļūt par vietsēžiem. Pareizāk sakot, viena no Neolīta revolūcijas izpausmes formām un rezultātiem bija cilvēku pastāvīga apmešanās vienā noteiktā vietā. Izmaiņas cilvēku dzīves apstākļos visvairāk ietekmēja divi galvenie faktori. Pirmais – pēc uguns apgūšanas, nākamā nozīmīgākā inovācija bija mājdzīvnieku (kazas, aitas, bet vēlāk arī liellopu) pieradināšana. Tā, pirmās aitu audzēšanas pazīmes konstatējamas jau ap 9000. g. pr.Kr. Irākas ziemeļos un citur dienvidrietumu Āzijā. Vēl viena nozīmīga inovācija bija cilvēku un mājlopu pārtikai izmantojamo augu kultivēšanas uzsākšana. Daudzu gadu laikā zinātnes aprindās bija pieņemts uzskatīt, ka Neolīta revolūcija aizsākās Mezopotāmijas upju ielejās un no turienes tā izplatījās uz citiem Vidējo Austrumu reģioniem, vēlāk arī uz Eiropas dienvidiem un Indiju. Pēdējos gados, izmantojot precīzas mūsdienu metodes ([[Masspektrometrija|masspektrometriju]], [[Radiokarbonu datēšana|radiokarbonu datēšanu]] u.c.) un starpdisciplināro pieeju atklāts, ka [[Holocēns|Holocēnā]] notika radikālākas klimatiskās izmaiņas, nekā pirms tam tika uzskatīts. Paaugstinājās gaisa temperatūra, strauji pieauga nokrišņu daudzums. Tas nozīmē, ka upju ielejās straujāk vairojās bagātīgs savvaļas augu klāsts. Līdz ar to tur bija arī vairāk medījumu, nemaz nerunājot par zvejniecības iespējām. Turpretī kalnu apvidos savvaļas pārtikas resursi bija daudz ierobežotākā daudzumā un tur iedzīvotāji bija spiesti meklēt arvien jaunas iespējas, kā papildināt skopos pārtikas krājumus. Tādēļ vispirms tieši šeit – [[Perifērija|perifērijā]], piemēram, [[Irāna]]s kalnienē, tāpat jau pieminētajā Transkaukāzā un nevis upju ielejās, kā domā virkne zinātnieku (''Robert Braidwood''), attīstījās zemkopība, tika pieradināti mājdzīvnieki un izvērsās lopkopība. Tikai pēc tam lauksaimniecības prakse un pieredze izplatījās starp tautām, kas apdzīvoja teritorijas ūdens (lielu upju, ezeru, u.c.) tiešā tuvumā. No dienvidrietumu Āzijas lauksaimniecība un mājdzīvnieku pieradināšana pakāpeniski izplatījās visos virzienos, kur vien mita cilvēki. Tā, pēc 8000.g. p.m.ē. to jau pazina mūsdienu [[Turcija]]s ziemeļu daļā. No šejienes tā nonāca jau [[Grieķija|Grieķijā]], tad tālāk Balkānos un, visbeidzot – izplatījās pa visu Eiropas teritoriju, kur vien to atļāva klimatiskie apstākļi. Klimats zemkopības un lopkopības izplatībai Centrālajā un Rietumeiropā ap 5500.g. p.m.ē. bija jau pietiekami labvēlīgs. Tas sakrita ar klimatisko ciklu, kad gada vidējā temperatūra paaugstinājās, ziemas kļuva īsākas un siltākas, bet vasarās bija pietiekams nokrišņu daudzums. Arī [[Baltijas jūra]]s austrumu un rietumu piekraste ap 4500.g. p.m.ē. jau bija apdzīvota, ieskaitot [[Somu jūras līcis|Somu jūras līča]] ziemeļu un dienvidu piekrastes zonas. Tāpat šajā reģionā bija apdzīvotas upju ielejas – [[Daugava]], [[Nemuna]], [[Dņepra]], [[Dņestra]] u.c. Tiesa, šo bieziem mežiem klāto reģionu iedzīvotāji šajā laikā vēl joprojām nodarbojās galvenokārt ar medniecību un zvejniecību. Šeit vispirms bija nepieciešama pāreja uz augstāku tehnoloģisko līmeni, ieviest dzelzs darbarīkus, lai varētu sākties ganību, pļavu un tīrumu atkarošana no biezokņiem. ==Klimata loma== [[Image:Mesopotamiamap.jpg|thumb|200px|Mezopotāmija]]Daudzu gadu laikā zinātnes aprindās bija pieņemts uzskatīt, ka [[Neolīta revolūcija]] aizsākās [[Mezopotāmija|Mezopotāmijas]] upju ielejās un no turienes tā izplatījās uz citiem [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] reģioniem, vēlāk arī uz Eiropas dienvidiem un [[Indija|Indiju]]. Pēdējos gados, izmantojot precīzas mūsdienu metodes ([[Masspektrometrija|masspektrometriju]], [[Radiokarbonu datēšana|radiokarbonu datēšanu]] u.c.) un [[Starpdisciplinārā pieeja|starpdisciplināro pieeju]] atklāts, ka [[Holocēns|Holocēnā]] notika radikālākas klimatiskās izmaiņas, nekā pirms tam tika uzskatīts. Paaugstinājās gaisa temperatūra, strauji pieauga nokrišņu daudzums. Tas nozīmē, ka upju ielejās straujāk vairojās bagātīgs savvaļas augu klāsts. Līdz ar to tur bija arī vairāk medījumu, nemaz nerunājot par zvejniecības iespējām. Turpretī kalnu apvidos savvaļas pārtikas resursi bija daudz ierobežotākā daudzumā un tur iedzīvotāji bija spiesti meklēt arvien jaunas iespējas, kā papildināt skopos pārtikas krājumus. Tādēļ iespējams, ka vispirms tieši šeit – perifērijā, piemēram, [[Irāna|Irānas]] kalnienē, tāpat jau mūsu pieminētajā Transkaukāzā un nevis upju ielejās, kā domā virkne zinātnieku (''Robert Braidwood''), attīstījās [[zemkopība]], tika pieradināti [[mājdzīvnieki]] un izvērsās [[lopkopība]]. Tikai pēc tam lauksaimniecības prakse un pieredze varētu būt izplatījusies starp tautām, kas apdzīvoja teritorijas ūdens (lielu upju, ezeru, u.c.) tiešā tuvumā. Šādu atziņu netieši apstiprina arī ziņas par cilvēku izcelšanos, proti, ka pirmo hominīdu dzīves vietas pārsvarā bijušas Austrumāfrikas kalnu apvidos. Klimata izmaiņas veicināja arī radikālas kvalitatīvas un kvantitatīvas izmaiņas cilvēku populācijā. Zinātnieki lēš, ka pirms 15 tūkstošiem gadu no augu valsts pasaulē varēja pārtikt ne vairāk kā kādi 10 miljoni iedzīvotāju. Izņēmums varētu būt atsevišķi reģioni ar īpaši labvēlīgiem klimata un augsnes apstākļiem kā, piemēram, dienvidrietumu [[Francija]], vai [[Nīla|Nīlas]] upes ieleja. Pēdējā [[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] beigās lielākajā daļā teritoriju augu valsts varēja nodrošināt ar pārtiku retas un nelielas cilvēku grupas – ne vairāk par vienu cilvēku uz kvadrātkilometru. Dabiskā iedzīvotāju skaita pieauguma rezultātā, apkārtējās vides dabiskā spēja nodrošināt ar pārtiku cilvēku populāciju sasniedza savu robežu. Nodrošināt sevi ar pārtiku vienkārši pārvietojoties no vienas vietas uz otru cilvēkiem kļuva arvien grūtāk. Tādēļ, lai neciestu badu, tie bija spiesti meklēt efektīvākus [[Pārtika|pārtikas]] iegūšanas paņēmienus, dažādot pārtikas veidus. ==Neolīta revolūcijas izplatīšanās un sabiedrības strukturizācija== Neolīta revolūcijas veidā izpaudās seno civilizāciju attīstība kā [[Ekstensīvs|ekstensīvā]] (teritoriālā), tā arī kvalitatīvā ziņā. Ap 8000.g. p.m.ē. Neolīta revolūcija vērojama [[Ķīna|Ķīnā]], bet [[Amerika]]s kontinentā jau krietni vēlāk - ap 5400. g. p.m.ē. Pasaules reģionos, kur faktoru (labvēlīgs klimats, auglīgas zemes, derīgie izrakteņi, dabīga infrastruktūra) kombinācija bija vislabvēlīgākā, Neolīta revolūcijas turpinājumā izveidojās augsti attīstītas civilizācijas (Mezopotāmija, Ēģipte, Indija, Ķīna), kuras raksturojās ar daudzām kopīgām attīstības iezīmēm (līdzīgi attīstību veicinoši faktori, saimniecības struktūras, sabiedrības organizācijas formas u.c.). Pārsteidzoši, ka jau šajā civilizācijā mēs iedīglī redzam visus galvenos mūsdienu ekonomikas un politikas ([[politekonomija]]s) mehānismus. Tā, bija izveidojusies pilsētu un zemju pārvalde ar skaidri saskatāmiem mērķtiecīgi pārdomātas administrēšanas paņēmieniem, nodokļu politika, [[likumdošana]], specializēta masveida ražošana un tirdzniecība, tika doti un ņemti arī [[Kredīts|kredīti]], bet galvenais saimniecības motīvs bija [[peļņa]]s gūšana. Pastāvīgā cīņā par izdzīvošanu norisinājās arī pirmatnējo sabiedrību strukturizācija – arvien sarežģītāka kļuva tās hierarhiskā uzbūve. Tas izskaidrojams ar regulāru nepieciešamību racionēt un pārdalīt ierobežotos resursus (ne tikai pārtiku). Cīņa par izdzīvošanu lielā mērā noteica arī nepieciešamību paplašināt un padziļināt [[Darba dalīšana|darba dalīšanu]] un [[Specializācija|specializāciju]]. Tas, savukārt, veicināja [[Zemkopība|zemkopības]] un [[Lopkopība|lopkopības]] tālāko pilnveidošanos, ļāva tālāk paaugstināties [[Darba produktivitāte|darba produktivitātei]] un uzkrāt arī zināmus pārtikas pārpalikumus. Šī procesa rezultātā sāka veidoties pilsētas saimnieciskais pamats - [[amatniecība]] - [[aušana]], [[podniecība]], izejvielu ieguve, koka un [[metālapstrāde]]. Tādējādi pilsētu veidošanās un izaugsme deva spēcīgu impulsu jaunam [[Inovācija|inovāciju]] vilnim un otrādi, daudzie, viens otru papildinošie, saimnieciski pielietojamie uzlabojumi dažādās sadzīves jomās vecināja arvien straujāku [[Pilsēta|pilsētu]] veidošanos. ==Cilvēku veselība== [[Image:Scythe user.png|thumb|200px|Pļāvējs]]Izplatīts ir uzskats, ka šīs revolūcijas rezultātā seno cilvēku dzīves apstākļi uzlabojās tik ievērojami, ka strauji sāka palielināties iedzīvotāju skaits, dibinājās un attīstījās pirmās pilsētas - [[Jērika]], [[Čatalhjujuka]] (Çatalhöyük), [[Mohendžodaro]] (Mohenjo Daro). Tomēr šajā jomā dažādo pētījumu rezultāti ir visai pretrunīgi. Tā noskaidrots, ka daudzos gadījumos pirmatnējie mednieki un augu savācēji bijuši daudz mazāk noslogoti ar rūpēm par izdzīvošanu, nekā nodarbinātie lauksaimniecībā drīz pēc Neolīta revolūcijas. Daži [[Dietoloģija|dietologi]], kas pētījuši uztura vēsturi atzīmē, ka cilvēku uzturs, kas pārtikuši pārsvarā no savvaļas augiem, bijis daudzveidīgāks un daudz labāk sabalansēts, nekā tiem, kuru pamata barība bijuši lauksaimniecības produkti. P.J.Anstrats kā piemēru min Dienvidāfrikas [[Bušmeņi|bušmeņus]]. Bušmeņi savā pārtikā izmanto aptuveni 223 dažādus dzīvniekus un 85 ēdamu augu sugas. Tie satur daudz vitamīnu un minerālvielas, tādēļ bušmeņu mūža ilgums ir relatīvi garš. Turklāt pieaudzis bušmenis, gādājot pārtiku, dienā pavada apmēram divas stundas. Citiem vārdiem, viņam ir jāstrādā daudz mazāk nekā zemkopim. Tā kā bušmeņi vienmēr atrodas kustībā, viņi ir arī pasargāti no mazāk higiēniskās dzīves ciematos. Tādēļ zemkopji, dzīvojot vairāk saspiesti, ierobežotā teritorijā, neražas gados bija daudz vairāk pakļauti bada draudiem, kā arī dažādām slimībām, nekā klaiņojoši augu savācēji vai mednieki. Arheoloģiskajos izrakumos atrasto pirmo zemkopju skeletu pētījumi rāda, ka to starpā plaši bijusi izplatīta [[anēmija]] (mazasinība), to ķermeņa attīstība bijusi aizkavēta, kas parasti ir nepietiekama vai vienveidīga uztura rezultāts. Dažos gadījumos konstatēts, ka agrīnajās lauksaimniecības sabiedrībās samazinājies vidējais dzīves ilgums salīdzinājumā ar šinī pašā reģionā dzīvojošiem priekštečiem, kuri vēl nepiekopa zemkopību, vai arī tā vēl nebija galvenais pārtikas iegūšanas veids. Lai gan nav jāšaubās, ka Neolīta revolūcija gala rezultātā bija viens no lielākajiem soļiem cilvēces attīstībā, minētie piemēri liek pārvērtēt virkni šīs un citu revolūciju aspektus. Viens no secinājumiem ir, ka kopumā pozitīvām revolucionārām pārmaiņām cilvēces attīstībā, kas radušās būtisku inovāciju rezultātā, ne vienmēr seko tūlītēja dzīves apstākļu uzlabošanās. Arī pašas šīs pārmaiņas bieži vien nav nekas cits kā piespiedu piemērošanās apkārtējās vides apstākļiem, dažādiem faktoriem un ierobežojumiem. Daži arheologi uzskata, ka runa patiesībā ir par divām dažādām, lai gan savstarpēji cieši saistītām lietām – Neolīta un [[Urbanizācija|Urbanizācijas]] revolūcijām. Šāds uzskats nebūt nav bez pamata. Jau apskatot civilizācijas attīstības faktorus vidējā Akmens laikmetā ir konstatēts, ka attīstības temps strauji pieauga akmens tehnoloģijai ilgstošas [[Evolūcija|evolūcijas]] ceļā sasniedzot augstu līmeni, kuru raksturo plaša darbarīku un ieroču diferenciācija. Acīmredzot, arī urbanizācijas process varēja izvērsties tikai tad, kad lauksaimniecība bija jau sasniegusi zināmu attīstības pakāpi. Proti, kad pārtikas produktu pārpalikums kļuva stabils un pietiekams, lai varētu padziļināties darba dalīšana un specializācija un sākties maiņas tirdzniecība ar specializētiem produktiem un pakalpojumiem. [[Category:Vēsture]] [[Category:Akmens laikmets]] [[cs:Neolitická revoluce]] [[de:Neolithische Revolution]] [[el:Νεολιθική επανάσταση]] [[en:Neolithic Revolution]] [[fr:Révolution néolithique]] [[he:המהפכה הניאוליתית]] [[hu:Neolitikus forradalom]] [[nl:Neolithische revolutie]] [[pl:Rewolucja neolityczna]] [[ru:Неолитическая революция]] [[fi:Neoliittinen vallankumous]] [[sv:Neolitiska revolutionen]] 12122 44078 2006-05-10T07:20:21Z Feens 37 +cat '''Viktors Peļevins''' (''Ви́ктор Оле́гович Пеле́вин'', * 1962. gada 22. novembrī [[Maskava|Maskavā]]) ir nozīmīgs [[krievi|krievu]] rakstnieks - [[proza|prozaiķis]]. Peļevins ir beidzis Maskavas enerģētikas institūtu (specialitāte - elektromehāniķis), dienējis padomju armijā, beidzis kurus Literatūras institūtā. Vairākus gadus bijis līdzstrādnieks žurnālam ''Hаука и религия'', kur gatavoja publikācijas par austrumu [[misticisms|misticismu]]. Viņa pirmā publikācija bija pasaka ''Колдун Игнат и люди'' (1989). Peļevina darbi tulkoti daudzās pasaules valodās, to skaitā arī latviešu. {{stub}} [[Category:Krievu rakstnieki|Peļevins Viktors]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Peļevins Viktors]] [[bg:Виктор Пелевин]] [[be:Віктар Пялевін]] [[de:Wiktor Olegowitsch Pelewin]] [[en:Victor Pelevin]] [[et:Viktor Pelevin]] [[fr:Viktor Pelevine]] [[ia:Viktor Pelevin]] [[pl:Wiktor Pielewin]] [[ru:Пелевин, Виктор Олегович]] [[sl:Viktor Olegovič Pelevin]] [[uk:Пєлєвін Віктор Олегович]] 12123 37965 2006-04-02T15:34:03Z Tail 13 [[Category:Francijas vēsture]] 12124 53177 2006-07-02T10:28:10Z Keps 758 [[Category:Vēsture]] [[Category:Eiropas vēsture]] [[Category:Francija]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] 12125 37967 2006-04-02T15:36:11Z Tail 13 [[Category:Karavadoņi pēc tautības]] 12126 37968 2006-04-02T15:36:52Z Tail 13 [[Category:Karš]] [[Category:Vēsture]] 12128 37973 2006-04-02T15:38:58Z Dekaels 268 mjā.. #REDIRECT [[Milorads Pavičs]] 12130 37976 2006-04-02T15:42:01Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Viktors Peļevins]] 12131 37977 2006-04-02T15:42:35Z Tail 13 [[Category:Politiķi pēc valsts]] 12132 37979 2006-04-02T15:43:55Z Tail 13 [[Category:Politiķi pēc valsts]] 12133 49853 2006-06-10T15:11:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[ka:პო, ედგარ ალან]] [[Image:Edgar Allan Poe 2.jpg|thumb|200px|Edgara Alana Po [[dagerotips]] (1848)]] '''Edgars Alans Po''' (''Edgar Allan Poe'', * 1809. gada 19. janvārī, † 1849. gada 7. oktobrī) bija izcils [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks - [[dzeja|dzejnieks]] un [[proza|prozaiķis]], viens no ievērojamākajiem [[romantisms|romantisma]] literatūras pārstāvjiem [[ASV]]. Po uzskata par vienu no [[kriminālliteratūra]]s, [[šausmu literatūra]]s un [[fantastika]]s literatūras aizsācējiem. Po atstājis arī ļoti lielu ietekmi uz [[simbolisms|simbolisma]] literatūras attīstību (no Po stipri ietekmējies, piemēram, [[Šarls Bodlērs]]). {{stub}} [[Category:Amerikāņu rakstnieki|Po Edgars Alans]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Po Edgars Alans]] {{Link FA|sl}} [[ar:إيدجار آلان بو]] [[ast:Edgar Allan Poe]] [[bg:Едгар Алън По]] [[ca:Edgar Allan Poe]] [[cs:Edgar Allan Poe]] [[da:Edgar Allan Poe]] [[de:Edgar Allan Poe]] [[el:Έντγκαρ Άλλαν Πόε]] [[en:Edgar Allan Poe]] [[eo:Edgar Allan Poe]] [[es:Edgar Allan Poe]] [[fi:Edgar Allan Poe]] [[fr:Edgar Allan Poe]] [[gl:Edgar Allan Poe]] [[he:אדגאר אלן פו]] [[hr:Edgar Allan Poe]] [[hu:Edgar Allan Poe]] [[io:Edgar Allan Poe]] [[it:Edgar Allan Poe]] [[ja:エドガー・アラン・ポー]] [[ka:პო, ედგარ ალან]] [[ko:에드거 앨런 포]] [[mk:Едгар Алан По]] [[nl:Edgar Allan Poe]] [[nn:Edgar Allan Poe]] [[no:Edgar Allan Poe]] [[pl:Edgar Allan Poe]] [[pt:Edgar Allan Poe]] [[ro:Edgar Allan Poe]] [[ru:По, Эдгар Аллан]] [[simple:Edgar Allan Poe]] [[sk:Edgar Allan Poe]] [[sl:Edgar Allan Poe]] [[sr:Едгар Алан По]] [[sv:Edgar Allan Poe]] [[tr:Edgar Allan Poe]] [[zh:爱伦·坡]] 12134 38294 2006-04-04T21:23:19Z Dekaels 268 '''Po''' var būt * [[Po (upe)|Po upe]] Itālijā, * Amerikāņu rakstnieks [[Edgars Alans Po]]. {{disambig}} 12135 37999 2006-04-02T18:12:40Z Feens 37 [[Category:Futbols]] 12137 44445 2006-05-12T21:04:49Z Knakts 848 interwiki [[Category:Matemātiķi pēc tautības]] [[en:Category:Polish_mathematicians]] [[fr:Catégorie:Mathématicien polonais]] [[ja:Category:ポーランドの数学者]] [[ko:분류:폴란드의 수학자]] [[pl:Kategoria:Polscy matematycy]] [[pt:Categoria:Matemáticos da Polónia]] [[sv:Kategori:Polska matematiker]] 12138 52584 2006-06-30T11:06:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Categoría:Matemáticos por nacionalidad]] [[Category:Matemātika]] [[Category:matemātiķi]] [[bg:Категория:Математици по националност]] [[en:Category:Mathematicians by nationality]] [[es:Categoría:Matemáticos por nacionalidad]] [[fr:Catégorie:Mathématicien par nationalité]] [[ko:분류:나라별 수학자]] [[nl:Categorie:Wiskundige naar nationaliteit]] [[ru:Категория:Математики по странам]] [[sk:Kategória:Matematici podľa štátu]] [[sr:Категорија:Математичари по националности]] 12139 47187 2006-05-22T23:14:09Z Knakts 848 Kategorija [[Category:Polijas vēsture]] [[Category:valsts prezidenti]] 12140 38019 2006-04-02T18:30:01Z Tail 13 [[Category:Folkloristi pēc tautības]] 12141 38020 2006-04-02T18:30:28Z Tail 13 [[Category:Folklora]] 12142 52684 2006-07-01T02:25:56Z YurikBot 213 robot Adding: cs, en, fr, ja, ko, pl, sk, sl [[Category:Ķīmiķi pēc tautības]] [[cs:Kategorie:Polští chemici]] [[en:Category:Polish chemists]] [[fr:Catégorie:Chimiste polonais]] [[ja:Category:ポーランドの化学者]] [[ko:분류:폴란드의 화학자]] [[pl:Kategoria:Polscy chemicy]] [[sk:Kategória:Poľskí chemici]] [[sl:Kategorija:Poljski kemiki]] 12143 38046 2006-04-02T19:21:51Z Dekaels 268 Žaka Emīla Blānša gleznots Marsela Prusta portrets. Žaka Emīla Blānša gleznots Marsela Prusta portrets. 12144 50504 2006-06-14T11:48:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[bn:মার্সেল প্রুস্ত্‌]] [[Image:Marsels Prusts.jpg|thumb|200px|Marsels Prusts ([[Žaks Emīls Blānšs|Ž.E. Blānša]] gleznots portrets)]] '''Marsels Prusts''' (''Valentin Louis Georges Eugène Marcel Proust'', * 1871. gada 10. jūlijā Oteilā (''Auteuil''), tagad [[Parīze|Parīzē]], † 1922. gada 18. novembrī [[Parīze|Parīzē]]) bija izcils [[francūži|franču]] rakstnieks, romānu cikla "Zudušo laiku meklējot" (''À la recherche du temps perdu'') autors. Prusts dzimis netālu no [[Parīze]]s slavena ārsta un bagātas, ļoti izglītotas [[ebreji|ebrejietes]] ģimenē. Prusts intelektuāli attīstīts, bet slimīgs (no deviņu gadu vecuma viņš visu mūžu slimoja ar [[astma|astmu]]). Pamazām viņš spiests dzīvot slēgtās telpās. Pabeidzis [[Kondersjē]] liceju, Prusts iestājas [[Sorbonna]]s universitātes juridiskajā fakultātē, bet par galveno viņa nodarbošanos jau tolaik kļūst [[literatūra]], izstāžu, koncertu apmeklējumi, kā arī iesaistīšanās augstākās sabiedrības salonu dzīvē [[Senžermēna]]s priekšpilsētā. Te nevar arī neatzīmēt tā laika mākslinieciskas dzīves uzplaukuma atmosfēru Parīzē, kad attīstījās Prusta talants un kas stimulēja atsevišķu viņa literārā stila īpatnību formēšanos. Kopš 19. gadsimta 70. gadiem ar vērienīgu cīņu pret [[akadēmisms|akadēmismu]] uzstājas jauna mākslas forma - [[impresionisms]], kura ietekme vērojama ne tikai [[glezniecība|glezniecībā]], [[tēlniecība|tēlniecībā]], bet arī [[mūzika|mūzikā]] un literatūrā. Lai arī Prusta jaunības gados impresionisti grupa bija jau izjukusi, tomēr impresionisti bija atstājuši mantojumā jaunajām gleznotāju paaudzēm savu krāsas un gaismas izpratni, nepārtrauktus jaunu formu un stila meklējumus. Un šī garīgās radošās aktivitātes atmosfēra izpaudās ari [[filozofija|filozofijā]]. 1889. gadā tika publicēts pirmais [[Anrī Bergsons|Anrī Bergsona]] darbs "Vēstījums par apziņas tiešajiem datiem", bet 1897. gada iznāca "Atmiņa un matērija". Tie ir darbi, kuriem bija milzīga loma Marsela Prusta kā mākslinieka tapšanā, viņa stila un izpratnes par mākslu - kā vienīgās patiesās realitātes - veidošanā. Pirmās publikācijas Prustam ir jau ļoti agri – kopš 1886. gada – kad viņam ir tikai piecpadsmit gadi. 10 gadus vēlāk, 1896. gadā iznāk pirmais nopietnais prozas krājums "Izpriecas un dienas" (''Les plaisirs et les jours''). [[Anatols Franss|Anatola Fransa]] priekšvārdā teikts, ka Prusts ir vērīgs portretētājs un tuvs tā laika [[Eiropa]]s [[dekadence]]s tendencēm. Viņš spējot atainot siltumnīcas atmosfēru, kas valda aristokrātiskajos salonos, paust slimīgu skaistumu un elegantas ciešanas. Tomēr krājums negūst panākumus. 1900. gadā viņš sāk vadīt augstāko aprindu hronikas nodaļu populārajā Parīzes laikrakstā ''Figaro'', kur arī publicē literāri kritiskas esejas. 1904. gadā viņš pievēršas tulkojumiem, sagatavojot publicēšanai [[prerafaelīti|prerafaelītu]] teorētiķa [[Džons Raskins|Džona Raskina]] darbus estētikā. 8 gadus Prusts velta savam pirmajam romānam "Žaks Santeijs" (''Jean Santeuil ''), kas tā arī paliek nepabeigts un publicēts tikai 1954. gadā. Tajā jau parādās "Zudušo laiku meklējot" raksturīgās tēmas un tendence autobiogrāfisko materiālu pastarpināt mākslas tēlos. Pēc abu vecāku nāves, pasliktinoties viņa veselības stāvoklim, viņš spiests dzīvot pilnīgā vientulībā. Prusts pilnīgi pievēršas literatūrai. 1919. gadā klajā nāk rakstu krājums "Atdarinājumi un sajaukumi", kurš sastāv no ļoti veiksmīgiem atdarinājumiem, stilizācijām un parodijām par tā laika un mazliet agrāk dzīvojušu autoru ([[Gonkūri]], [[Balzaks]], [[Flobērs]] u.c.) darbiem. Vēl jāpiemin eseja "Pret Sentbēvu" (''Contre Saint-Beuve''), ko Prusts bija sācis rakstīt 1908. gadā. Tajā viņš ir mēģinājis definēt literatūras un tās uzdevumu izpratni, kritiski vēršoties pret literatūras teorētiķa [[Šarls Ogistēns Sentbēvs|Sentbēva]] pieeju. Pēc Prusta domām, Sentbēva kļūda ir tā, ka viņš literāro darbu skatījis tiešā saistībā un sakarībā ar viņa dzīvi. Prusts iestājās par dzīves un literatūras nošķiršanu: autora darbs nav reducējams uz tā ārējā cilvēka aprakstu. Tāpat viņš akcentē principiālo patvaļīgās atmiņas ietekmi uz iztēli. Galvenais Prusta darbs ir 7 romānu cikls "Zudušo laiku meklējot", kas rakstīts un publicēts laika posmā no 1913. līdz 1927. gadam: * Svana pusē (''Du côté de chez Swann'', 1913) * Ziedošu jaunavu pavēnī (''À l'ombre des jeunes filles en fleur'', 1919) * Germantu lokā (''Le côté de Guermantes'', 1920) * Sodoma un Gomora (''Sodome et Gomorrhe'', 1921) * Ieslodzītā (''La prisonnière'', 1924) * Bēgle (''Albertine disparue'', oriģinālā ''La fugitive'', 1925) * Atrastais laiks (''Le temps retrouvé'', 1927) Pirmajai grāmatai vēl nebija panākumu ne pie kritiķiem, ne pie lasītājiem. Slavens Prusts kļuva pēc otrās grāmatas iznākšanas jau pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] – 1919. gadā. Par šo grāmatu rakstnieks saņēma arī [[Gonkūru prēmija|Gonkūru prēmiju]]. Pēc tam rakstniekam vairs bija atlikuši tikai trīs dzīves gadi un gandrīz visu šo laiku viņš pavadīja gultā nerimtīgi strādājot pie nākošajām romāna daļām. Romānu darbība aptver laiku no 1870. gada līdz Pirmā pasaules kara beigām. Notikumi un raksturi tēloti caur stāstītāja (it kā autora dubultnieka) subjektīvo atmiņu prizmu. Varoņa (stāstītāja) iekšējās dzīves atklāsmē pirmo reizi franču prozā izmantota t. s. apziņas plūsmas metode; vēstījumā apvienoti dažādu literatūras virzienu ([[impresionisms|impresionisma]], [[romantisms|romantisma]], [[klasicisms|klasicisma]], [[reālisms|reālisma]]) mākslinieciskā tēlojuma paņēmieni. Visa cikla galvenais vadmotīvs ir zudušā un iegūtā laika tēma, kas izpaužas visas romāna daļās. [[Category:Franču rakstnieki|Prusts Marsels]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Prusts Marsels]] [[bg:Марсел Пруст]] [[bn:মার্সেল প্রুস্ত্‌]] [[bs:Marcel Proust]] [[cs:Marcel Proust]] [[da:Marcel Proust]] [[de:Marcel Proust]] [[en:Marcel Proust]] [[eo:Marcel Proust]] [[es:Marcel Proust]] [[et:Marcel Proust]] [[fa:مارسل پروست]] [[fi:Marcel Proust]] [[fr:Marcel Proust]] [[gl:Marcel Proust]] [[he:מרסל פרוסט]] [[hr:Marcel Proust]] [[io:Marcel Proust]] [[is:Marcel Proust]] [[it:Marcel Proust]] [[ja:マルセル・プルースト]] [[ko:마르셀 프루스트]] [[ku:Marcel Proust]] [[nl:Marcel Proust]] [[no:Marcel Proust]] [[pl:Marcel Proust]] [[pt:Marcel Proust]] [[ro:Marcel Proust]] [[ru:Пруст, Марсель]] [[sk:Marcel Proust]] [[sl:Marcel Proust]] [[sv:Marcel Proust]] [[tr:Marcel Proust]] [[zh:馬塞爾·普魯斯特]] 12146 38055 2006-04-02T19:43:45Z Feens 37 Pavičs no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:PavicM.jpg] Pavičs no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:PavicM.jpg] 12147 40340 2006-04-14T07:08:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[en:Kurt Atterberg]] '''Kurts Aterbergs''' (''Kurt Magnus Atterberg'', * 1887. gada 12. decembrī [[Gēteborga|Gēteborgā]], † 1974. gada 15. februārī [[Stokholma|Stokholmā]]) - [[Zviedrija|zviedru]] komponists, diriģents un mūzikas kritiķis. 4 [[opera|operu]], 9 [[simfonija|simfoniju]] un vairāku [[balets|baletu]] autors. Viens no Zviedrijas komponistu biedrības (''Föreningen Svenska Tonsättare'') dibinātājiem un tās ģenerālsekretārs (1935-1938). Darbos [[krievi|krievu]], [[Brāmss|Brāmsa]], [[Rēgers|Rēgera]] un [[zviedri|zviedru]] tautas mūzikas ietekme. [[Category:Zviedru komponisti|Aterbergs, Kurts]] [[de:Kurt Atterberg]] [[en:Kurt Atterberg]] [[fi:Kurt Atterberg]] [[ja:クット・アッテルベリ]] [[nl:Kurt Atterberg]] [[pl:Kurt Atterberg]] [[sv:Kurt Atterberg]] 12148 38120 2006-04-03T14:01:00Z Viescha 104 gramatika '''Anderss Frisks''' (''Anders Frisk'', * 1963. gada 18. februārī [[Gēteborga|Gēteborgā]] ) - [[Zviedrija|zviedru]] [[futbols|futbola]] [[tiesnesis (sports)|tienesis]], pēc profesijas [[apdrošināšana|apdrošināšanas]] aģents. Tika uzskatīts par vienu no labākajiem tiesnešiem Eiropas futbolā. 18 gadu laikā tiesājis 118 starptautiskās spēles, arī 2000.gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālspēli starp [[Francija|Francijas]] un [[Itālija|Itālijas]] komandām. 2004.gada 15.septembrī [[Roma|Romā]], mačā starp ''[[AS Roma]]'' un [[Dinamo Kijeva]] līdzjutēja mests priekšmets ievainoja Frisku, vēlāk ''AS Roma'' par sodu tika ieskaitīts zaudējums ar 0-3. 2005.gada 12.martā Frisks beidza futbola tiesneša gaitas, savu demisiju paskaidrojot ar nāves draudiem sev un savai ģimenei. Tiek uzskatīts, ka draudus izteica ''[[Chelsea]]'' fani, jo bija neapmierināti par tiesneša darbību [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] mačā ar ''[[FC Barcelona]]''. [[Category:Futbols|Frisks, Anderss]] [[bg:Андерс Фриск]] [[de:Anders Frisk]] [[en:Anders Frisk]] [[fr:Anders Frisk]] [[nl:Anders Frisk]] [[no:Anders Frisk]] [[sv:Anders Frisk]] [[pl:Anders Frisk]] 12149 39529 2006-04-09T16:16:23Z YurikBot 213 robot Modifying: [[da:Björn Ulvaeus]] [[Image:BjornUlvaeus1.jpg|Bjerns Ulveuss|thumb]] '''Bjerns Ulveuss''' (''Björn Kristian Ulvaeus'', * 1945. gada 25. aprīlī [[Gēteborga|Gēteborgā]] ) - [[Zviedrija|zviedru]] dziedātājs un komponists. Pazīstams kā grupas [[ABBA]] dalībnieks. Pēc grupas izjukšanas kopā ar otru dalībnieku [[Benijs Andersons|Beniju Andersonu]] (''Benny Andersson'') radīja [[mūzikls|mūziklus]] ''Šahs'' / ''Chess'' (1986), ''Kristina från Duvemåla'' (1995). [[Category:Zviedru popmūziķi|Ulveuss Bjerns]] [[bg:Бьорн Улвеус]] [[da:Björn Ulvaeus]] [[de:Björn Ulvaeus]] [[en:Björn Ulvaeus]] [[es:Björn Ulvaeus]] [[fi:Björn Ulvaeus]] [[fr:Björn Ulvaeus]] [[nl:Björn Ulvaeus]] [[no:Björn Ulvaeus]] [[pl:Björn Ulvaeus]] [[pt:Björn Ulvaeus]] [[sv:Björn Ulvaeus]] 12150 38082 2006-04-02T21:23:02Z Feens 37 B.Ulveuss no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:BjornUlvaeus1.jpg] B.Ulveuss no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:BjornUlvaeus1.jpg] 12151 38084 2006-04-02T21:26:30Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gēteborga]] 12152 38085 2006-04-02T21:26:36Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gēteborga]] 12153 38091 2006-04-02T22:19:04Z Feens 37 Durresa no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Albania-map-durres.png] Durresa no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Albania-map-durres.png] 12154 50436 2006-06-13T12:41:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Durrës]], [[mk:Драч]], [[sr:Драч]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Durrës (Durrësi)'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Albania-map-durres.png|160px|]] | align=center | ģerbonis - ??? |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 124 148 |- | Citi nosaukumi | '''Epidamna''' (''Epidamnos'') - [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] laikos<br>'''Dirrahija''' (''Dyrrhachium'') - [[Senā Roma|Senās Romas]] laikos<br>'''Duraco''' (''Durazzo'') - [[itāliešu valoda|itāliešu]]<br>'''Drača''' (''Drač'') - [[slāvi|slāvu]] |- | Dibināta | 627.g p.m.ē.<br>(kā '''Epidamna''' (''Epidamnos'')) |- | Kvarks (''qark'') | [[Durresas kvarks|Durresas]] |- | Mājaslapa | ??? |} {{commons|Durrës}} [[Image:Amphitheatre of Dürres.jpg|thumb|250px|Romiešu amfiteātris Durresā]] '''Durresa''' (''Durrës, Durrësi'') - pilsēta [[Albānija|Albānijā]], [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] krastā. Albānijas otrā lielākā pilsēta, galvenā jūras osta un tūrisma centrs. ====Vēsture==== Pilsētu, vārdā '''Epidamna''' (''Epidamnos'') 627. gadā pirms mūsu ēras dibināja [[Korinta|Korintas]] un [[Korkīra|Korkīras]] kolonisti. Pieminēta [[Strabons|Strabona]] un [[Aristotelis|Aristoteļa]] rakstos. 229. gadā p.m.ē. pilsētu ieņēma [[Senā Roma|romieši]], un pārsauca par '''Dirrahiju''' (''Dyrrhachium''), domājams [[latīņu valoda|latīņu valodā]] nelabskanīgās izskaņas ''-damnos'' dēļ. Romiešu laikā Dirrahija bija svarīga jūras osta, jo šeit sākās romiešu ''Via Egnatia'' - galvenais ceļš no [[Itālija|Itālijas]] uz [[Mazāzija|Mazāziju]]. Dirrahija bija arī Romas provices ''Epirus nova'' galvaspilsēta. 48. gadā p.m.ē. pie Dirrahijas notika [[Dirrahijas kauja|kauja]] starp [[Jūlijs Cēzars|Cēzara]] un [[Pompejs|Pompeja]] karaspēku. Kopš apmēram 58. gada Dirrahijā ir [[bīskapija|bīskapija]]. [[Bizantija|Bizantijas]] laikos Dirrahija bija valsts galvenā osta tirdzniecībai ar rietumiem. X līdz XII gs. Dirrahija bija cīņu objekts starp Bizantiju un [[Sicīlijas karaliste|Sicīlijas karalisti]]. 1392.gadā Dirrahiju ieņēma [[Venēcija]], nosaucot par '''Duraco''' (''Durazzo''). 1501.gadā [[Osmāņu impērija|Osmāņu imperators]] [[Mehmeds II]] pievienoja Duraco savai impērijai. Osmāņu valdīšanas laikā pilsētas nosaukums bija Dirača (Dıraç). Tā pamazām panīka, līdz XIX gs. vidū tajā bija vairs tikai 1000 iedzīvotāju. 1913.gada 17.martā Durresa kļuva par Albānijas valsts galvaspilsētu. [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] laikā pilsētu okupēja [[Itālija]] (1915) un [[Austroungārija]] (1916-1918). Starp 1918.gada oktobri un 1920.gada martu Durresa bija Albānijas pagaidu galvaspilsēta. 1926.gada [[zemestrīce]] nopostīja daļu pilsētas. 1927.gadā tika izbūvēta jauna jūras osta. 1939.gada 7.aprīlī Itālijas karaspēks no Durresas ostas sāka Albānijas okupāciju. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā tā atradās Itālijas (1939-1943) un [[Vācija|Vācijas]] (1944) okupācijā. Osta smagi tika izpostīta Sabiedroto gaisa uzbrukumos, bet atkāpjoties to uzspridzināja vācu karaspēks. Beidzoties [[komunisms|komunistu]] režīmam Albānijā, Durresa kļuva par galveno albāņu nelegālo migrantu uz Itāliju centru. Itālija atbildēja ar ostas teritorijas militāru okupāciju, kā arī pilsēta kļuva par [[ES]] humanitārās programmas ''operācija "Pelikāns"'' centru. [[Kosovas karš|Kosovas kara]] laikā pilsētā patvērumu atrada ap 110 000 albāņu bēgļu. ====Cilvēki==== Durresā dzimuši: *[[Anastasijs I (imperators)|Anastasijs I]] (''Anastasius I'', līdz 430-518) - [[Bizantija|Bizantijas]] imperators (491-518) *[[Aleksandrs Moisiu]] (''Aleksander Moisiu'', 1879-1935) - teātra aktieris [[Category:Albānijas pilsētas]] [[bg:Дуръс]] [[ca:Durrës]] [[cs:Drač]] [[da:Durrës]] [[de:Durrës]] [[en:Durrës]] [[fi:Durrës]] [[fr:Durrës]] [[he:דורס]] [[it:Durazzo]] [[la:Dyrrachium]] [[mk:Драч]] [[nl:Durrës]] [[pl:Durrës]] [[pt:Durrës]] [[ru:Дуррес]] [[sq:Durrësi]] [[sr:Драч]] [[sv:Durrës]] 12155 46649 2006-05-21T10:18:57Z YurikBot 213 robot Adding: ca, en, gl, sv, tr {{Infobox_OS | name = Windows Server 2003 | logo = [[Image:Windows Server 2003 (logo).jpg|150px|Microsoft® Windows Server 2003 logo]] | screenshot = <!-- Do NOT change the screenshot unless there is BIG change in the UI. When taking screenshot, please resize your window (e.g. 640*480), disable your extensions and use the default theme. -->[[Image:Windows_Server_2003_Enterprise_Edition_trial.png|300px]] | caption = Windows Server 2003 Desktop | developer = [[Microsoft]] | family = [[Windows NT]] | source_model = [[Closed source]] | working_state = Current | latest_release_version = Windows Server 2003 R2<br> | latest_release_date = [[December 6]], [[2005]] | kernel_type = [[Hybrid kernel]] | license = Microsoft EULA | website = [http://www.microsoft.com/windowsserver2003/default.mspx Windows Server 2003] | }} '''Windows Server 2003''' is the name of [[Microsoft]]'s line of [[server]] [[operating system]]s. It was introduced in April 2003 as the successor to [[Windows 2000|Windows 2000 Server]], and is considered by Microsoft to be the cornerstone of their [[Windows Server System]] line of business server products. ==Overview== Released on [[April 24]] [[2003]], Windows Server 2003 (which carries the version number 5.2) is the follow-up to Windows 2000 Server, incorporating compatibility and other features from [[Windows XP]]. Unlike Windows 2000 Server, Windows Server 2003's default install has none of the server components enabled, to reduce the attack surface of new machines. Windows Server 2003 includes compatibility modes to allow older applications to run with greater stability. It was made more compatible with [[Windows NT 4.0]] domain-based networking. Incorporating and upgrading a [[Windows NT 4.0]] domain to Windows 2000 was considered difficult and time consuming, and generally was considered an all or nothing upgrade particularly when dealing with [[Active Directory]]. Windows Server 2003 brought in enhanced Active Directory compatibility, and better deployment support, to ease the transition from [[Windows NT 4.0]] to Windows Server 2003 and [[Windows XP]] Professional. Significant enhancements have been made to various services such as the [[Internet Information Services|IIS]] [[web server]] (which was almost completely re-written to improve performance and security), [[Distributed File System (Microsoft)|Distributed File System]] (which now supports hosting multiple DFS roots on a single server), Terminal Server, Active Directory, Print Server, and a number of other areas. Windows Server 2003 was also the first operating system released by Microsoft after the announcement of their [[Trustworthy Computing]] initiative, and as a result, contains a number of improvements to [[Secure by default|security defaults]] and practices. The product went through several name changes during the course of development. When first introduced to technical beta testers in mid-2000, it was known by its [[Microsoft codenames|codename]], "Whistler Server"; it then changed to "Windows 2002 Server" for a brief time in mid-2001, before being renamed "Windows .NET Server" as part of Microsoft's effort to promote their new integrated enterprise and development framework, [[Microsoft .NET]]. However, due to fears of confusing the market about what ".NET" represents and responding to criticism, Microsoft removed .NET from the name during the Release Candidate stage in late 2002. This allowed the name .NET to exclusively apply to the [[.NET Framework]], as previously it had appeared that .NET was just a tag for a generation of Microsoft products. In 2005, Microsoft announced [[Windows Server "Longhorn"]] as the next major version of Windows Server after Windows Server 2003, with a targeted release date of the first half of 2007. == Notable features == [[Image:Windows Server 2003 Manage Your Server.png|250px|right|thumb|Manage Your Server]] {{seealso|Features new to Windows XP}} * Most versions of Windows Server include [[Terminal Services]] support (using the [[Remote Desktop Protocol]]), enabling multiple simultaneous remote graphical logins. This paves the way for [[thin client]] computing on the windows platform, where all applications run remotely on the server. This feature was available in Windows 2000 and older NT versions but it is improved in Windows Server 2003. * [[Internet Information Services]] (IIS) v6.0 - again, versions of IIS were available on Windows 2000 and earlier, but IIS is improved significantly in Windows Server 2003. * [[Active Directory]] - like Terminal Services, significantly improved since Windows 2000 * Increased default security over previous versions, due to the built-in firewall and most services being disabled by default. * [[Message Queuing]] - significantly improved since Windows 2000 * Manage Your Server - a role management administrative tool that allows an administrator to choose what functionality the server should provide. == Improvements == There are a number of improvements from [[Windows 2000]] server, notably: * Improvements to [[Active Directory]] (such as the ability to deactivate [[Class (computer science)|classes]] from the [[schema]], or to run multiple instances of the directory server (ADAM)) * Improvements to [[Group Policy]] handling and administration * Improved disk management including the ability to backup from shadows of files, allowing the backup of open files. * Improved [[Scripting language|scripting]] and [[command line tools]], which are part of Microsoft's initiative to bring a complete command shell to the next version of Windows. ===Service Pack 1=== On [[March 30]] [[2005]], Microsoft released Service Pack 1 for Windows Server 2003. Among the improvements are many of the same updates that were provided to Windows XP users with Service Pack 2. Features that are added with Service Pack 1 include: *Security Configuration Wizard: A tool that allows administrators to more easily research, and make changes to security policies. [http://www.microsoft.com/windowsserver2003/technologies/security/configwiz/default.mspx] *Hot Patching: This feature is set to extend Windows Server 2003 ability to take DLL, Driver, and non-kernel patches without a reboot. *IIS 6.0 Metabase Auditing: Allowing the tracking of metabase edits. [http://www.microsoft.com/technet/prodtechnol/WindowsServer2003/Library/IIS/b5ac0be1-24b5-4e13-9d61-485e28657f83.mspx] *Windows Firewall: Brings many of the improvements from Windows XP Service Pack 2 to Windows Server 2003, also with the Security Configuration Wizard, it allows administrators to more easily manage the incoming open ports, as it will automatically detect and select default roles. *Other networking improvements include support for Wireless Provisioning Services, better IPv6 support, and new protections against [[SYN (TCP)|TCP SYN]] attacks. [http://www.microsoft.com/technet/community/columns/cableguy/cg1204.mspx] *Post-Setup Security Updates: A default mode that is turned on, when a Service Pack 1 server is first booted up after installation. It configures the firewall to block all incoming connections, and directs the user to install updates. *[[Data Execution Prevention]] (DEP): Support for the No Execute (NX) bit which helps to prevent buffer overflow exploits that are often the attack vector of Windows Server exploits. [http://support.microsoft.com/kb/875352] A full list of updates is available in the Microsoft Knowledge base [http://support.microsoft.com/kb/824721 here]. ===Windows Server 2003 R2=== A major update of Windows Server 2003, officially called '''R2''', was released to manufacturing on [[December 6]], [[2005]]. It is distributed as a second CD, with the first CD being Windows Server SP1. It is a new release of the server operating system. ====New features==== * Branch Office Server Management ** Centralized management tools for file and printers ** Enhanced [[Distributed File System (Microsoft)|Distributed File System]] (DFS) namespace management interface ** More-efficient WAN data replication with [[Remote Differential Compression]] * Identity and Access Management ** Extranet Single Sign-On and identity federation ** Centralized administration of extranet application access ** Automated disabling of extranet access based on Active Directory account information ** User access logging ** Cross-platform web Single Sign-On and password synchronization using [[Network Information Service]] (NIS) * Storage Management ** File Server Resource Manager (storage utilization reporting) ** Enhanced quota management ** File screening limits files types allowed ** Storage Manager for [[Storage area network|Storage Area Network]]s (SAN) (storage array configuration) * 64-bit and .NET technologies for web performance ** [[Windows SharePoint Services]] ** [[ASP.NET]] ** [[Internet Information Services|IIS]] 6.0 ** [[x64]] support * Server Virtualization ** A new licensing policy allows up to 4 virtual instances * Utilities and SDK for UNIX-Based Applications add-on, giving a relatively full Unix development environment ** Base Utilities ** SVR-5 Utilities ** Base SDK ** GNU SDK ** GNU Utilities ** UNIX Perl ** Visual Studio Debugger Add-in == Variants == This Microsoft server comes in several variants, each targeted towards a particular size and type of business: See [http://www.microsoft.com/windowsserver2003/evaluation/features/compareeditions.mspx Compare the Editions of Windows Server 2003] for a concise comparison. In general, all variants of Windows Server 2003 have the ability to [http://www.microsoft.com/windowsserver2003/evaluation/overview/technologies/fileandprint.mspx share files and printers], [http://www.microsoft.com/windowsserver2003/appserver/default.mspx act as an application server], and host message queues, provide email services, authenticate users, act as an X.509 certificate server, provide LDAP directory services, serve streaming media, and to perform other server-oriented functions. === Small Business Server === SBS includes Windows Server and additional technologies aimed at providing a small business with a complete technology solution. The technologies are integrated to enable small business with targeted solutions such as the Remote Web Workplace, and offer management benefits such as integrated setup, enhanced monitoring, a unified management console, and remote access. The Standard Edition of SBS includes [[Windows SharePoint Services]] for collaboration, [[Microsoft Exchange Server|Microsoft Exchange]] server for e-mail, Fax Server, and the [[Active Directory]] for user management. The product also provides a basic firewall, DHCP server and NAT router using either two network cards or one network card in addition to a hardware router. The Premium Edition of SBS includes the above plus [[Microsoft SQL Server]] 2000 and [[Microsoft Internet Security and Acceleration Server]] 2004. SBS has its own type of client access license (CAL), that is different and costs slightly more than CALs for the other editions of Windows Server 2003. However, the SBS CAL encompasses the user CALs for Windows Server, Exchange Server, SQL Server, and ISA Server, and hence is less expensive than buying all the other CALs individually. SBS server has the following design considerations: [http://www.microsoft.com/windowsserver2003/sbs/techinfo/overview/generalfaq.mspx#EIBAA] *Only one computer in a [[Windows Server domain|domain]] can be running Windows Server 2003 for Small Business Server. *Windows Server 2003 for Small Business Server must be the root of the Active Directory® forest. *Windows Server 2003 for Small Business Server cannot trust any other domains. *Windows Server 2003 for Small Business Server is limited to 75 concurrent users. *A Windows Server 2003 for Small Business Server domain cannot have any child domains. *You can only operate Terminal Services in remote administration mode on the server running SBS 2003. (Change from SBS 2000 policy) *Each additional server must have a Windows Server 2003 for Small Business Server CAL. You can use CALs for each user or for each device. === Web Edition === Windows Server 2003, Web Edition is mainly for building and hosting Web applications, Web pages, and [[XML Web Services]]. It is designed to be used primarily as an [[Internet Information Services|IIS]] 6.0 Web server and provides a platform for rapidly developing and deploying XML Web services and applications that use [[ASP.NET]] technology, a key part of the [[Microsoft .NET|.NET]] Framework. This edition does not require Client Access Licenses and Terminal Server mode is not included on Web Edition. However, Remote Desktop for Administration is available on Windows Server 2003, Web Edition. Only 10 concurrent file-sharing connections are allowed at any moment. It is not possible to install Microsoft SQL Server and Microsoft Exchange software on this version of Windows, although MSDE and SQL Server 2005 Express are fully supported after service pack 1 is installed. The most important limitation of Web edition is a maximum memory of 2 GB RAM. Additionally, Windows Server 2003, Web Edition cannot act as a domain controller. See [http://www.microsoft.com/windowsserver2003/evaluation/features/compareeditions.mspx Compare the Editions of Windows Server 2003] === Standard Edition === Windows Server 2003, Standard Edition is aimed towards small to medium sized businesses. Flexible and versatile, Standard Edition supports file and printer sharing, offers secure Internet connectivity, and allows centralized desktop application deployment. This edition of Windows will run on up to 4 processors with up to 4 GB RAM. [[64-bit]] versions are also available for the [[AMD]] [[x86-64]] architecture and the [[Intel]] clone of that same architecture, [[EM64T]]. The 64-bit version of Windows Server 2003, Standard Edition is capable of addressing up to 32 GB of RAM and it also supports [[Non-Uniform Memory Access]] (NUMA), something the 32-bit version does not. === Enterprise Edition === Windows Server 2003, Enterprise Edition is aimed towards medium to large businesses. It is a full-function server operating system that supports up to eight processors and provides enterprise-class features such as eight-node [[clustering]] using [[Microsoft Cluster Server]] (MSCS) software and support for up to 32 [[Gigabyte|GB]] of memory. Enterprise Edition also comes in a [[64-bit]] edition for [[Intel]]. [[64-bit]] versions are also available for the [[AMD]] [[x86-64]] architecture and the [[Intel]] clone of that same architecture, [[EM64T]]. The 64-bit version of Windows Server 2003, Enterprise Edition is capable of addressing up to 1 TB of RAM. Both 32-bit and 64-bit versions support [[Non-Uniform Memory Access]] (NUMA). === Datacenter Edition === Windows Server 2003, Datacenter Edition is the flagship of the Windows Server line and designed for immense infrastructures demanding high security and reliability. Datacenter supports up to 64 processors. It also supports [[Non-Uniform Memory Access]] (NUMA). === Compute Cluster Edition === Windows Server 2003, Compute Cluster Edition is designed for working with the most difficult computing problems that would require [[High-performance computing|high performance computing]] clusters. Compute Cluster edition deploys in clusters of multiple servers to form large [[supercomputer]]s. Microsoft intends to release this edition in [[2006]]. === Storage Server === Windows [[Storage]] Server 2003 is optimised to provide dedicated file and print sharing services. It is only available through OEMs when purchased pre-configured with [[network-attached storage|network attached storage]] devices, which are available in a wide variety of sizes from a couple hundred [[gigabyte]]s to a few [[terabyte]]s. One significant difference, when compared with the other Windows Server 2003 editions that provide file and print services, is that Storage Server does not require [[Client Access License|client access license]]s. == Pricing == '''Small Business Server:''' Average cost is $599 USD, the product is purchased through a brick-and-mortar retailer, while an open new license must be purchased through a volume license reseller. '''Web Edition:''' This operating system is priced at $397 USD. Client Access Licenses are not required. '''Standard Edition:''' This operating system is priced at $999 USD, although licences may be purchased for less from a reseller. For more than 5 Active Directory remote-connected users (users of Exchange, for example) additional costs are incurred. '''Enterprise Edition:''' This operating system is priced at $3,999 USD. For more than 25 remote-connected users, additional costs are incurred (either CALs or the EC license). '''Datacenter Edition:''' This operating system's price is unknown, since it must be obtained through an [[Original equipment manufacturer|OEM]]. '''Compute Cluster Edition:''' This operating system's price is unknown, since it is yet to be released in January [[2006]]. '''Storage Server:''' This operating system's price is unknown, since it must be obtained through an [[Original equipment manufacturer|OEM]]. It is rumored to cost between $500 and $1000. '''External Connector:''' an additional license required when non-employees authenticate to Windows applications, for example on an internet-connected [[application server]]. Priced at $3999 USD per server. All these prices are estimated retail; actual prices will vary depending on the reseller. == See also == *[[Windows Server System]] *[[Windows NT Startup Process]] ==External links== * [http://www.microsoft.com/windowsserver2003/default.mspx Microsoft's Windows Server 2003 homepage] * [http://www.guidebookgallery.org/guis/windows/winserv2003 GUIdebook: Windows Server 2003 Gallery] &mdash; Window Server 2003 screenshots * [http://www.microsoft-watch.com/article2/0,2180,1787992,00.asp Problems with Windows Server 2003 SP1] * [http://download.microsoft.com/download/b/6/d/b6d49479-be81-4f4a-86ce-21d634bca514/SBSITPRO.doc Overview of Small Business Server 2003 for the IT Pro] * [http://www.microsoft.com/technet/security/prodtech/windowsserver2003/w2003hg/sgch00.mspx Overview of Windows Server 2003 security] * [http://www.microsoft.com/windowsserver2003/appserver/default.mspx Windows Server is an Application Server] * [http://www.deansweb2004.com/longhorn/ ServerCentral ] for helping new users for deploying server applications {{History of Windows}} [[Category:Microsoft Windows]] [[Category:Windows Server System]] [[ca:Microsoft Windows Server 2003]] [[cs:Windows Server 2003]] [[da:Windows 2003]] [[de:Microsoft Windows Server 2003]] [[en:Windows Server 2003]] [[es:Windows Server 2003]] [[fi:Windows Server 2003]] [[fr:Microsoft Windows Server 2003]] [[gl:Windows 2003 Server]] [[hu:Windows Server 2003]] [[it:Windows Server 2003]] [[ja:Microsoft Windows Server 2003]] [[nl:Windows Server 2003]] [[no:Windows Server 2003]] [[pl:Microsoft Windows Server 2003]] [[pt:Windows Server 2003]] [[ru:Windows Server 2003]] [[sv:Windows Server 2003]] [[tr:Windows Server 2003]] [[zh:Windows Server 2003]] 12156 39738 2006-04-11T03:25:06Z Schlossberg 106 {| class="infobox" cellspacing="5" style="width: 23em; font-size: 90%; float: right;" |+ style="font-size: larger;" | <big>'''{{{name}}}'''</big> |- class{{{logo|}}}="hiddenStructure" | colspan="2" style="text-align: center;"| {{{logo|}}} |- class{{{screenshot|}}}{{{caption|}}}="hiddenStructure" | colspan="2" style="text-align: center;" | {{{screenshot|}}}<br />{{{caption}}} |- class{{{developer|}}}="hiddenStructure" valign="top" | style="text-align: left;"| '''[[Kompānija]]/<br />[[Izstrādātājs]]:''' | {{{developer}}} |- class{{{family|}}}="hiddenStructure" valign="top" | '''Operētājsistēmas saime:''' | {{{family}}} |- class{{{source_model|}}}="hiddenStructure" valign="top" | '''Pirmkoda modelis:''' | {{{source_model}}} |- class{{{latest_release_version|}}}{{{latest_release_date|}}}="hiddenStructure" |'''Tekošā versija:''' | <span style="white-space:nowrap;">{{{latest_release_version}}} / {{{latest_release_date}}}</span> |- class{{{kernel_type|}}}="hiddenStructure" valign="top" |'''[[Kodols | Kerneļa]] tips:''' | {{{kernel_type}}} |- class{{{ui|}}}="hiddenStructure" valign="top" |'''Default [[user interface]]:''' | {{{ui}}} |- class{{{license|}}}="hiddenStructure" valign="top" |'''[[Licence]]:''' | {{{license}}} |- class{{{licence|}}}="hiddenStructure" valign="top" |'''[[Licence]]:''' | {{{licence}}} |- class{{{working_state|}}}="hiddenStructure" valign="top" |'''Izstrādes process:''' | {{{working_state}}}<noinclude> Current or historic?</noinclude> |- class{{{website|}}}="hiddenStructure" valign="top" |'''[[Mājaslapa]]:''' | {{{website}}} |}<noinclude> {| style="float: left; background: transparent;" |<pre> {{Infobox OS| name = |logo = |screenshot = |caption = |developer = |family = |source_model = |latest_release_version = |latest_release_date = |kernel_type = |ui = |license = |working_state = |website = }} </pre> |} </noinclude> 12157 38098 2006-04-03T04:19:53Z Apmyp 559 Microsoft® Windows Server 2003 oficiālā logo, saņemta no [[Microsoft]] web lapa. [http://www.microsoft.com/presspass/gallery/logoguidelines.mspx] ''"Microsoft, Windows and the Windows logo are either registered trademarks or trademarks of Microsoft Corporation in the United States and/or other countries."'' {{logo}} {{badJPEG}} [[category: Computer software logos]] 12158 38099 2006-04-03T05:17:26Z Apmyp 559 {| class="messagebox" |- |align="center" title="informative message" style="font-size: 6em; font-weight: bold; color: blue;"|&nbsp;&#x2139;&nbsp; <!-- if Unicode support improves, should be able to put this character in a circle with this combination: &#x20DD;&#x2139; --> |align="left" width="100%"|Tas attels ir [[Uploading and downloading|noladēts]] [[JPEG]] formatā. Un, tas satur informāciju kurā glabās [[PNG]] formatā vai [[SVG]] formatā. Ja iespējams, lūdzu noladējiet PNG vai SVG versiju no ši zimējuma, kas bija izveidota no pret-JPEG un tas nesatur nekādas [[compression artifacts]] (vai bijošas arhivēšanas daļas bija izņemti). Pēc tam, lūdzu samainiet visas JEPG versijas instances, Wikipediā (noted under the "File links" header), un apzīme tas zimējumu kā {{tlp|redundant|Image:replacement image}}. For more information, see [[Wikipedia:Preparing images for upload]]. |} <includeonly>[[Category:Images with inappropriate JPEG compression|{{PAGENAME}}]]</includeonly> <noinclude>[[Category:Wikipedia maintenance templates|{{PAGENAME}}]]</noinclude> 12159 38100 2006-04-03T05:19:02Z Apmyp 559 12160 38101 2006-04-03T05:24:56Z Apmyp 559 12164 38122 2006-04-03T14:33:28Z Alexaacuarius 763 Galapagu salas Galapagu salas 12165 42819 2006-05-01T06:48:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[is:Galápagoseyjar]] [[image:Galapagos-islands.jpg|thumb|right|300px|Galapagu salas]] '''Galapagu salas''' (spāņu ''Archipiélago de Colón'' vai ''Islas Galápagos'' ir [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salu [[arhipelāgs]], kas sastāv no 13 vulkāniskas izcelsmes salām, 6 mazākām salām un 107 klintīm un nelielām saliņām. Pirmā sala varētu būt izveidojusies pirms aptuveni 5-10 miljoniem gadu. Jaunākās salas, [[Isabela (sala)|Isabela]] un [[Fernandina (sala)|Fernandina]], joprojām veidojas. Politiski Galapagu salas pieder [[Ekvadora]]i (salas atrodas apmēram 965 kilometrus uz rietumiem no tās). ==Ārējās saites== *[http://www.ecuadors.org/galapagos/ Galapagu salas] [[Category:Arhipelāgi]] [[Category:Ekvadora]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[af:Galápagos-Eilande]] [[an:Islas Galapagos]] [[bn:গ্যালাপাগোস দ্বীপপুঞ্জ]] [[ca:Illes Galápagos]] [[cs:Galapágy]] [[cy:Ynysoedd y Galapagos]] [[da:Galapagos]] [[de:Galápagos-Inseln]] [[el:Νησιά Γκαλαπάγκος]] [[en:Galápagos Islands]] [[eo:Galapagos Insularo]] [[es:Islas Galápagos]] [[fi:Galápagossaaret]] [[fr:Îles Galápagos]] [[he:איי גלפאגוס]] [[hu:Galápagos-szigetek]] [[id:Kepulauan Galapagos]] [[is:Galápagoseyjar]] [[it:Galápagos]] [[ja:ガラパゴス諸島]] [[ko:갈라파고스 제도]] [[mr:गॅलापागोस]] [[nl:Galápagoseilanden]] [[no:Galápagosøyene]] [[pl:Galapagos]] [[pt:Galápagos]] [[ru:Галапагосские острова]] [[sk:Galapágy]] [[sl:Galapagos]] [[sv:Galapagosöarna]] [[th:หมู่เกาะกาลาปาโกส]] [[tl:Mga Pulo ng Galápagos]] [[tr:Galapagos Adaları]] [[zh-min-nan:Galápagos Kûn-tó]] 12169 50517 2006-06-14T13:19:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[th:ล้อ]] [[Image:Wheel Iran.jpg|thumb|200px|Sens ritenis. Irānas nacionālais muzejs]]'''Ritenis''' ir apļveida konstrukcija, kas rotē ap savu asi. Ritenis ir neatņemama vairuma virszemes [[Transports|transporta]] līdzekļu sastāvdaļa. Riteņveida vai diskveida detaļas ir sastopamas arī daudzās citās mehāniskās kostrukcijās - [[Pulkstenis|pulksteņos]], [[Motors|motoros]], [[Trīsis|trīšos]], [[Vinča|vinčās]] un tml. Uzskata, ka riteni varētu būt izgudrojuši [[šumeri]] [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]] pirms apmēram pieciem tūkstošiem gadu. Iespējams, ka sākotnēji ritenis ticis pielietots [[Podniecība|podnieka]] ripas veidā un tikai pēc tam kā ratu vai citu transporta līdzekļu sastāvdaļa. Sākumā ratu riteņi bija monolīta koka konstrukcija ar atveri vidū asij. Tikai vēlāk tos sāka veidot kā trīsdaļīgu konstrukciju, sastāvošu no rumbas (iekšējais rats), aplieci (ārējais rats) un radiāliem spieķiem, kas savienoja abus ratus. [[Category:Tehnoloģija]] [[ca:Roda]] [[cs:Kolo]] [[da:Hjul]] [[de:Rad]] [[en:Wheel]] [[eo:Rado]] [[es:Rueda]] [[eu:Gurpil]] [[fa:چرخ]] [[fi:Pyörä]] [[fr:Roue]] [[gl:Roda]] [[he:גלגל]] [[io:Roto]] [[it:Ruota]] [[ja:車輪]] [[ko:바퀴]] [[la:Rota]] [[lt:Ratas]] [[ms:Roda]] [[nl:Wiel (voortbeweging)]] [[no:Hjul]] [[pdc:Raad]] [[pl:Koło (technika)]] [[pt:Roda]] [[ru:Колесо]] [[simple:Wheel]] [[sl:Kolo]] [[sr:Точак]] [[sv:Hjul]] [[th:ล้อ]] [[tr:Tekerlek]] [[zh:轮子]] 12170 38152 2006-04-04T08:41:58Z Keps 758 '''Latvijas Tautas frontes ekonomiskā platforma''' sāka veidoties, apkopojot 1987-1988. gadā vairāku Latvijas ekonomistu priekšlikumus. Sākotnēji tie tika diskutēti [[LPSR Valsts plānošanas komiteja]]s saimnieciskā mehānisma pilnveidošanas daļas ietvaros, kuras vadītājs bija [[Uldis Ziemelis]]. Šīs daļas pārraudzībā tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt [[Latvijas PSR]] valdībai priekšlikumus par republikas ekonomisko patstāvību. Darba grupas līderis un ideologs bija akadēmiķis [[Arnis Kalniņš]]. Nedaudz vēlāk tās darbu atbalstīja un koordinēja Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieks [[Jānis Āboltiņš]]. Darba grupas locekļi bija [[Aina Bataraga]], [[Andris Burtnieks]], [[Inesis Feiferis]], [[Andris Liepiņš]], [[Uldis Osis]], [[Uldis Vītoliņš]] un citi. Tā kā dažādi tautsaimnieciska rakstura priekšlikumi nāca arī no daudziem citiem cilvēkiem, Tautas fronte 1989.gada rudenī organizēja konkursu par labāko Latvijas ekonomiskās attīstības modeli. Pirmo vietu ieguva akadēmiķa A.Kalniņa vadītā grupa. Tās priekšlikumi paredzēja visu pamatlīdzekļu, tai skaitā zemes un tās dzīļu, nodošanu republikas īpašumā, savas [[Nodokļi|nodokļu sistēmas]] ieviešanu, tiesības noteikt [[darba alga]]s un [[cenas]], ekvivalentu apmaiņu (tirdzniecību) ar citām republikām ar izejvielām, materiāliem, gatavo produkciju un pakalpojumiem u.c. [[PSRS]] varas orgāniem bija paredzēts saglabāt vissavienības pārvaldes funkcijas, galvenokārt [[Aizsardzība|aizsardzību]] un [[Ārpolitika|ārpolitiku]]. Šo funkciju nodrošināšanai no republikas [[Budžets|budžeta]] būtu veicami atskaitījumi PSRS budžetā. Ekonomiskā patstāvība nozīmēja arī savas [[Valūta|valūtas]] ieviešanu, kārtības un [[Valūtas kurss|kursa]] noteikšanu šīs valūtas apmaiņai pret citām valūtām, tai skaitā apmaiņai pret [[Rublis|rubļiem]] kā PSRS kopējo valūtu. Minētie pasākumi bija paredzēti kā līdzeklis [[naudas apgrozība]]s [[bilance]]s nodrošināšanai un republikas iedzīvotāju interešu aizsardzībai pret [[Inflācija|inflāciju]]. Republikai būtu patstāvīgi jārisina arī savas ārējās ekonomiskās darbības jautājumi un jāveic šī ekonomiskā darbība. Bija paredzēts, ka visiem republikas uzņēmumiem, tai skaitā arī tiem, kuriem pamatā bija starprepublikānisko un starptautisko [[Akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]] īpašums, kā arī citu republiku un valstu (vai to uzņēmumu) jaunizveidotajām [[Filiāle|filiālēm]] un meitas uzņēmumiem, jāpakļaujas republikas likumdošanai, un tie tiktu aplikti ar nodokļiem. Kārtību, kādā uzņēmumi tiek aplikti ar nodokli, kā arī nodokļu un budžetā izdarāmo maksājumu apmērus noteiktu republikas valsts vara patstāvīgi. Latvijas ekonomiskās attīstības modeļa galvenās pamatnostādnes tika iekļautas likumā ''Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību'', kuru 1989.gada 27. jūlijā savā pirmajā sēdē pieņēma Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Augstākās Padome]]. Tas bija pirmais oficiālais Latvijas solis ne tikai uz ekonomisko patstāvību, bet arī uz neatkarības atjaunošanu. Lai gan LTF atbalstītais Latvijas ekonomiskās attīstības sākotnējais modelis to vēl pilnībā neparedzēja, tas daudzos aspektos veicināja Latvijas ekonomiskās attīstības programmu un plānu izstrādāšanu pēc neatkarības atgūšanas 1990.gadā un vēlāk. ==Skat. arī== [[Latvijas Tautas fronte]] [[Category:Latvijas vēsture]] 12174 38653 2006-04-06T15:49:31Z Keps 758 ==Ekonomiskā bezizeja== [[Image:Gorbatschow.JPG|thumb|100px|Mihails Gorbačovs]]Pēc Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gadā pastiprinājās Latvijas, tāpat kā pārējo Baltijas valstu ekonomiskā blokāde no [[PSRS]] puses, jo PSRS vadība, tai skaitā arī PSRS prezidents [[Mihails Gorbačovs]] neatkarību neatzina. Tādēļ Latvijas valdība, lai atvieglotu valsts ekonomisko situāciju, meklēja kontaktus un mēģināja tuvināties [[Krievija]]i. Arī Krievijai atrašanās PSRS sastāvā arvien vairāk traucēja, jo, līdzīgi kā Latvijā un citās PSRS republikās, astoņdesmito gadu vidū visā Padomju Savienībā saasinājās ekonomiskā krīze, bet PSRS vadība nespēja to atrisināt. Krievijas vadītāji saprata, ka atbrīvoties no PSRS nav iespējams savādāk, kā netieši, bet drīz vien arī tieši atzīstot tādas pat tiesības arī citām PSRS republikām ar kurām turpmākās attiecības veidojamas uz pavisam citiem principiem. Tādēļ 1990.gada jūlijā [[Jūrmala|Jūrmalā]] notika trīs [[Baltija]]s valstu un Krievijas Federācijas vadības pārstāvju tikšanās, kuru vidū līdzdalību ņēma arī [[Boriss Jeļcins]]. Tikšanās dalībnieki vienojās nekavējoties uzsākt darbu pie savstarpējo attiecību regulējošu politiski tiesisku dokumentu, kā arī līgumu par ekonomisko, zinātniski tehnisko, tirdzniecības, sociālo, starpnacionālo, kultūras un citām attiecībām izstrādes. Tāpat bija paredzēts izstrādāt un noslēgt līgumus par pilsonības jautājumiem. ==Risinājums - līgumi par attiecībām== [[Image:Boris_Yeltsin_1993.jpg|thumb|120px|Boriss Jeļcins]]Pēc pusgada – 1991.gada janvārī [[Tallina|Tallinā]] notika nākamā tikšanās starp Baltijas valstu un Krievijas pārstāvjiem B.Jeļcina vadībā. Galvenais šīs tikšanās rezultāts bija līgumu par starpvalstu attiecībām parakstīšana starp Krievijas Federāciju, [[Igaunija|Igauniju]] un Latviju (ar [[Lietuva|Lietuvu]] tas notika vēlāk), par ko vienošanās bija panākta vēl iepriekšējā B.Jeļcina viesošanās laikā Jūrmalā. Baltijas valstīm šo līgumu parakstīšana bija ne mazāk nozīmīga, nekā neatkarības deklarāciju pieņemšana. Principā PSRS vadībai šos līgumus, tāpat kā minētās deklarācijas, atkal būtu bijis jāizsludina par pretlikumīgiem un spēkā neesošiem jau no to parakstīšanas brīža, jo to formulējumi saturēja normas, no kurām izrietēja, ka līgumslēdzēju puses ir neatkarīgas, suverēnas valstis. Ne uz kādiem PSRS normatīviem aktiem, uz kuriem šādiem līgumiem vajadzētu būt balstītiem, nekādas norādes nebija. Tātad arī no tā izrietēja, ka līgumi noslēgti ārpus PSRS tiesisko attiecību sistēmas. Turklāt tas vienādā mērā attiecās kā uz Baltijas valstīm, tā arī uz Krievijas Federāciju. Vēl jo vairāk, līgumos bija norādes uz Igaunijas un Latvijas neatkarības deklarācijām, kā šo valstu starptautisko tiesību subjekta tiesisko pamatu. Līdz ar to Krievijas Federācija netieši, de facto, bija atzinusi Baltijas valstu [[aneksija]]s un [[okupācija]]s faktu, ko nekad tā arī neatzina PSRS vadība. Starpvalstu attiecību regulējošo līgumu parakstīšana atsevišķu Krievijas politiķu retorikā nereti tiek traktēta kā īpaši labvēlīga Krievijas pretimnākšana Baltijas valstīm. Tomēr tanī brīdī šādi līgumi bija izdevīgi un nepieciešami pašai Krievijas Federācijai, jo tai vajadzēja veidot pašai savas, no PSRS neatkarīgas attiecības ar citām republikām. Tāpēc līdzīgus līgumus, kā ar Baltijas valstīm, Krievija noslēdza arī ar [[Ukraina|Ukrainu]] (arī 1991.gada janvārī), [[Kazahstāna|Kazahstānu]] (1991.gada novembrī), bet vēlāk arī ar citām bijušās PSRS republikām. [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Bijušās valstis]] [[Category:Padomju Savienība]] [[Category:Krievija]] 12175 48587 2006-05-31T21:55:14Z 213.175.83.11 '''Rīgas HES''' ir jaunākā [[Daugava]]s hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā. Tā tika celta no [[1966|1966.]] - [[1974|1974.]] gadam un atrodas 35 km no upes grīvas. Hidroelektrostacija ir aprīkota ar sešiem hidroagregātiem, kuru kopējā uzstādītā jauda ir 402 megavati. Neskaitot elektroenerģijas ražošanu, Rīgas HES kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma un frekvences regulēšanai energosistēmai. [[Category:Hidroelektrostacijas Latvijā]] 12176 38183 2006-04-04T10:58:40Z Tail 13 [[Category:Komponisti pēc tautības]] 12180 38220 2006-04-04T14:14:53Z Yyy 146 cat (labāk šādu cat, nekā nekādu) Latvijas teritorijā atrodas trīs [[Daugava|Daugavas]] [[Hidroelektrostacija|hidroelektrostacijas]], kas ir [[Latvenergo]] pārziņā. Šīs trīs Daugavas hidroelektrostacijas nodrošina aptuveni 50% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa. [[Category:Latvija]] 12181 48588 2006-05-31T21:57:06Z 213.175.83.11 '''Ķeguma HES''' var uzskatīt par vecāko [[Daugava|Daugavas]] [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]. To cēla no 1936. - 1939. gadam. Tas atrodas 70 km no upes grīvas. Vēlāk tas tika modernizēts un tika uzbūvēts Ķeguma HES 2, kas palielināja Ķeguma hidroelektrostacijas jaudu un efektivitāti. Ķeguma HES 2 tika būvēts laikā no 1976. - 1979. gadam. Ķeguma HES abas ražotnes ir aprīkotas ar 7 hidroagregātiem, kuru kopējā jauda veido 264 megavatus. [[Category:Hidroelektrostacijas Latvijā|Keguma HES]] 12182 48586 2006-05-31T21:52:08Z 213.175.83.11 [[Pļaviņu HES]] ir jaudīgā [[hidroelektrostacija]] [[Latvija|Latvijā]] un visā [[Baltija|Baltijā]], kā arī lielākais elektroenerģijas ražotājs Latvijā. Tā tika uzcelta ļoti īsā laikā - piecu gadu laikā. No 1961. līdz 1966. gadam. Pļaviņu HES celtnes būvēšanas apstāļus varētu uzskatīt par diezgan sarežģītiem, jo atrašanās vieta bija sarežģītos ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļos. Pļaviņu HES atrašanās vietā bija nelabvēlīga gultne - mālsmiltis, bet neskatoties uz to tika panākts samērā augsts kritums, kas nodrošina lielāku hidroelektrostacijas jaudu. Elektrostacija ir būtiski atšķirīga no lielākās daļas līdzīgas jaudas elektrostaciju ar to, ka tās ēka, ņemot vērā elektrostacijas lielo jaudu, ir ļoti kompakta un tās ūdens pārgāznes un ražošanas telpas apvienotas vienotā blokā. No 1991. - 1996. gadam tika veikta Pļaviņu HES četru hidroagregātu rekonstrukcija, un no 1999. - 2001. gadam vēl divu, kas ļāva paaugstināt stacijas jaudu un efektivitāti. '''Pļaviņu HES tehniskie dati:''' Jauda: 868,5 MW Kopējais hidroagregātu skaits: 10 Hidroagregātu tips: "Francis" turbīnas Maksimālais kritums: 40 metri Ražošanas apjoms (2004.gads): 1,733 TWh Ūdenskrātuves tilpums: 500 miljoni kubikmetru. [[Category:Hidroelektrostacijas Latvijā]] 12184 38228 2006-04-04T15:12:36Z Tail 13 [[Category:Filozofi pēc tautības]] 12185 38233 2006-04-04T15:22:36Z Tail 13 [[Category:Valodnieki pēc tautības]] 12186 38234 2006-04-04T15:22:57Z Tail 13 [[Category:Valodniecība]] 12187 52692 2006-07-01T03:02:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[als:Kelvin]] '''Kelvins''' (''simbols: K'') [[temperatūra]]s [[mērvienība]], un tā ir viena no septiņām [[SI]] pamatmērvienībām. Temperatūra, kas ir vienāda ar 0 kelvinu, tiek saukta par [[absolūtā nulle|absolūtās nulles]] temperatūru. Kelvinu temperatūras skala ir līdzīga Celsija skalai un '''0 °C = 273,16 K'''. Kelvins nosaukts slavenā britu fiziķa [[Viljams Tomsons|Viljama Tomsona]], vēlākā barona Kelvina vārdā. [[Category:SI mērvienības]] [[Category:Termodinamika]] [[Category:Mērvienības]] [[af:Kelvin]] [[als:Kelvin]] [[ar:كلفن]] [[bg:Келвин]] [[br:Kelvin]] [[ca:Kelvin]] [[cs:Kelvin]] [[da:Kelvin]] [[de:Kelvin]] [[el:Kelvin]] [[en:Kelvin]] [[eo:Kelvino]] [[es:Kelvin]] [[et:Kelvin]] [[eu:Kelvin]] [[fi:Kelvin]] [[fr:Kelvin]] [[gl:Kelvin]] [[he:יחידות מידה לטמפרטורה]] [[hr:Kelvin]] [[hu:Kelvin]] [[id:Kelvin]] [[is:Kelvin]] [[it:Kelvin]] [[ja:ケルビン]] [[ko:켈빈]] [[lt:Kelvinas]] [[ms:Kelvin]] [[nds:Kelvin]] [[ne:केल्भिन]] [[nl:Kelvin (eenheid)]] [[nn:Kelvin]] [[no:Kelvin]] [[pl:Kelwin]] [[pt:Kelvin]] [[ru:Кельвин]] [[simple:Kelvin]] [[sk:Kelvin]] [[sl:Kelvin]] [[sr:Келвин]] [[sv:Kelvin]] [[th:เคลวิน]] [[tr:Kelvin (birim)]] [[uk:Кельвін]] [[vi:Kelvin]] [[zh:热力学温标]] 12189 38249 2006-04-04T16:54:46Z Dekaels 268 disambig '''Kelvins''' var būt * britu fiziķis un izgudrotājs [[Viljams Tomsons]] (pirmais barons Kelvins), * viņa vārdā nosauktā temperatūras mērvienība [[kelvins (mērvienība)|kelvins]]. {{disambig}} 12191 38304 2006-04-05T06:34:07Z Yyy 146 cat, format [[Image:Electromagnetism.png|200px|thumbnail|right]] [[fizika|Fizikā]] '''magnētisko lauku''' definē kā elektronu lādiņu kustību, kas iedarbojas ar [[spēks|spēku]] uz citiem kustīgiem [[lādiņš|lādiņiem]]. [[Category:Fizika]] 12192 38255 2006-04-04T17:03:32Z Latvia United 746 12193 46008 2006-05-19T20:21:17Z Knakts 848 Kategorija '''Novuss''' (igauņu ''koroona'') ir [[Biljards|biljardam]] līdzīga spēle, ko spēlē uz novusa galda, ar [[kija|kiju]] izdarot sitienus pa kauliņiem. Novuss radies [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijā, kur spēlēts jau kopš 1927. gada; spēles noteikumi izstrādāti 30-to gadu sākumā. 1932. gadā norisinājušās pirmās novusa meistarsacīkstes. Mūsdienās novusu spēlē arī [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Anglija|Anglijā]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Izraēla|Izraēlā]], [[Somija|Somijā]]. ==Ārējās saites== * [http://www.novuss-lnf.lv/ Latvijas Novusa federācijas mājas lapa] [[Category:fizisku iemaņu galda spēles]] [[en:Novuss]] 12194 46011 2006-05-19T20:27:28Z Knakts 848 Tukša kategorija - varētu dzēst. {{Dzēst}} [[Category:Izklaide]] 12195 48313 2006-05-31T02:00:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Рембо, Артюр]] [[Image:Arthur Rimbaud 01.PNG|Rembo 17 gadu vaecumā|150px|thumb]] {{Commons|Category:Arthur Rimbaud}} '''Arturs Rembo''' (''Jean Nicolas Arthur Rimbaud'', 1854. gada 20. oktobrī [[Šarlevija|Šarlevijā]], † 1891. gada 10. novembrī [[Marseļa|Marseļā]]) bija nozīmīgs [[francūži|franču]] [[dzeja|dzejnieks]]. Rembo tēvs bija kājinieku kapteinis [[Francija]]s armijā, māte dzimusi zemnieku ģimenē. Tēvs pametis ģimeni, kad Rembo bijis sešus gadus vecs. Rembo bijis viens brālis un divas māsas, māte bērnus audzinājusi stingrā reliģiozā gaisotnē. Rakstīt dzeju Rembo sācis, vēl mācoties skolā, skolotāja Žorža Izambāra ietekmē. Sākoties [[vācu-franču karš|vācu-franču karam]] (1870-71), Rembo iestājās Nacionālajā gvardē. Pēc kara viņš devās uz [[Parīze|Parīzi]]. 17 gadu vecumā viņš iepazinās ar [[Pols Verlēns|Polu Verlēnu]], kurš viņu bija ielūdzis uz Parīzi pēc tam, kad Rembo viņam bija nosūtījis savu darbu paraugus. Parīzē Rembo piedalījās arī Parīzes Komūnā (1871). 1972 Rembo kopā ar Verlēnu (ar kuru viņam bija [[homoseksuālisms|homoseksuālas]] attiecības) apmeklēja [[Londona|Londonu]], pēc tam ilgi uzturējās [[Beļģija|Beļģijā]]. Rembo daudz eksperimentēja ar [[narkotikas|narkotikām]] un [[absints|absintu]]. 1973. gadā, kad viņi uzturējās [[Brisele|Briselē]], Rembo bija stingri nolēmis atgriezties Parīzē, Verlēns, piedzēries un saniknots, strīda laikā mēģināja Rembo nošaut (pēc šī notikuma Verlēns pavadīja divus gadus ieslodzījumā). Rembo atgriezās Šarlevijā. 1974. gadā Rembo kopā ar dzejnieku [[Žermēns Nuvo|Žermēnu Nuvo]] devās uz Londonu. 1875. gadā, pārtraucis rakstīšanu, Rembo ceļoja pa [[Eiropa|Eiropu]] - galvenokārt kājām. 1876. gada vasarā viņš brīvprātīgi iestājās [[Nīderlande]]s armijā, lai par brīvu nokļūtu [[Java]]s salā [[Indonēzija|Indonēzijā]], taču pēc neilga laika viņš dezertēja un ar kuģi atgriezās Francijā. 1880. gadā Rembo apmetās [[Adena|Adenā]] (mūsdienu [[Jemena|Jemenā]]), bet 1884. gadā kļuva par tirgoni [[Harara|Hararā]] (mūsdienu [[Etiopija|Etiopijā]]). Slimības dēļ viņš 1891. gada maijā bija spiests atgriezties Francijā. 27. maijā viņam tika amputēta kāja. Rembo nomira 37 gadu vecumā 1891. gada 10. jūnijjā Marseļā. {{stub}} [[Category:Franču rakstnieki|Rembo Arturs]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Rembo Arturs]] {{Link FA|fr}} [[bg:Артюр Рембо]] [[bs:Arthur Rimbaud]] [[ca:Arthur Rimbaud]] [[cs:Arthur Rimbaud]] [[de:Arthur Rimbaud]] [[el:Αρθούρος Ρεμπώ]] [[en:Arthur Rimbaud]] [[eo:Arthur Rimbaud]] [[es:Arthur Rimbaud]] [[et:Arthur Rimbaud]] [[fa:آرتور رمبو]] [[fi:Arthur Rimbaud]] [[fr:Arthur Rimbaud]] [[gl:Arthur Rimbaud]] [[he:ארתור רמבו]] [[io:Arthur Rimbaud]] [[it:Arthur Rimbaud]] [[ja:アルチュール・ランボー]] [[ka:რემბო, არტურ]] [[nl:Arthur Rimbaud]] [[pl:Arthur Rimbaud]] [[pt:Arthur Rimbaud]] [[ro:Arthur Rimbaud]] [[ru:Рембо, Артюр]] [[sk:Jean-Nicholas Arthur Rimbaud]] [[sr:Артур Рембо]] [[sv:Arthur Rimbaud]] [[tl:Arthur Rimbaud]] [[tr:Arthur Rimbaud]] [[uz:Rimbaud]] [[zh:阿尔图尔·兰波]] 12196 38262 2006-04-04T18:11:34Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Marsels Prusts]] 12197 38263 2006-04-04T18:12:10Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Arturs Rembo]] 12198 38264 2006-04-04T18:12:49Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Arturs Rembo]] 12200 46009 2006-05-19T20:25:14Z Knakts 848 Kategorija [[Image:Poker-sm-218-7s.png|thumb|150px|Pīķa septītnieks]] '''Spēļu kārtis''' parasti ir no papīra vai plānas plastmasas darinātu taisnstūrveida papīra priekšmetu komplekts ar noteiktu zīmējumu, kas norāda katras vienības vērtību vai nozīmi. Kārtis parasti izmanto [[kāršu spēles|kāršu spēlēs]], taču tās lieto arī kāršu trikiem, zīlēšanai, azartspēlēm. Kāršu komplektu sauc par kavu. Klasiskajām spēļu kārtīm (angļu-amerikāņu kava, kuru izmanto arī [[Latvija|Latvijā]]) ir četri masti – [[ercens]] (<span style="color:red; background-color:white;">&hearts;</span>), [[pīķis]] (&spades;) [[kreicis]] jeb krusts (&clubs;) un [[kāravs]] (<span style="color:red; background-color:white;">&diams;</span>). Mastā ir [[dūzis]], kungs, dāma, kalps, 10, 9, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, taču ne visām kāršu spēlēm izmanto visas kārtis (citām savukārt izmanto par divas kāršu kavas). Latvijā bieži spēlēta kāršu spēle ir [[zole]]. [[Category:kāršu spēles]] [[da:Spillekort]] [[de:Spielkarten]] [[en:Playing card]] [[eo:Ludkarto]] [[es:Baraja]] [[fr:jeu de cartes]] [[he:קלף משחק]] [[it:Carta da gioco]] [[ja:トランプ]] [[lt:Korta]] [[nl:Speelkaart]] [[no:Spillekort]] [[pl:Karty do gry]] [[pt:Carta (jogo)]] [[ru:Игральные карты]] [[sl:Igralna karta]] [[sv:Spelkort]] [[zh:扑克]] 12202 38282 2006-04-04T21:03:22Z Dekaels 268 [[Category:Filozofi pēc tautības]] 12203 38284 2006-04-04T21:05:39Z Dekaels 268 [[Category:Empīrisms]] 12204 38285 2006-04-04T21:06:07Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Filozofija]] 12205 38287 2006-04-04T21:07:49Z Dekaels 268 [[Category:Filozofi pēc tautības]] 12206 38288 2006-04-04T21:08:53Z Dekaels 268 [[Category:Filozofi pēc tautības|Iru filozofi]] 12207 43005 2006-05-02T09:10:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Vanir]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Vāni''' (senislandiešu ''vanir'') ir viena no divām dievu grupām [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] (galvenā dievu grupa ir [[āsi]]). Vāni pamatā ir auglības, jūras un pārticības dievi. Pie vāniem pieder jūras dievs un vānu dievu tēvs [[Njords]], auglības dievs [[Freirs]] un mīlas un seksualitātes dieviete [[Freija]], kas vēlāk kļūst par āsu dieviem (pēc abu dievu grupu kara miera uzturēšanai āsi un vāni apmainās ar gūstekņiem – pie vāniem dodas mitināties [[Odins|Odina]] brālis [[Hēnirs]]). Iespējams, arī Skadi, Gerdai un [[Ods|Odam]] ir vānu izcelsme. Vāni mitinās [[Vānaheima|Vānaheimā]]. Atšķirībā no āsiem starp vāniem pieļaujams ir incests, un viņus saista ar maģijas lietojumu (maģiju āsiem iemācījusi Freija). Tiek uzskatīts, ka vāni ir senākas dievības par āsiem (nav skaidrības, vai abas dievu grupas pastāvējušas pilnībā paralēli vai arī āsu kults laika gaitā izspiedis vānu kultu). Vānu kults bija spēcīgāks vietās, kur plašāk izplatīta bija zvejniecība. [[Snorre Sturlusons|Snorres Stulusona]] [[Jaunākā Eda|Edā]] vāni dažkārt identificēti ar [[alfi]]em (''Alfar''), iespējams, tādēļ, ka gan vānus, gan alfus saista ar auglību (alfi ir zemākas pakāpes auglības dievības). ==Vānu uzskaitījums== * [[Freija]] * [[Freirs]] * [[Gerda]] * [[Gulveiga]] * [[Hēnirs]] (āsu gūsteknis) * [[Mīmirs]] (āsu gūsteknis) * [[Kvasirs]] * [[Lītirs]] * [[Njords]] * [[Skadi]] Iespējams, ar vāniem saistīts arī [[Heimdals]]. [[Category:Skandināvu mitoloģija]] [[ca:Vanir]] [[cs:Vanové]] [[da:Vane (nordisk mytologi)]] [[de:Wane]] [[el:Βανίρ]] [[en:Vanir]] [[eo:Vanioj]] [[es:Vanir]] [[fr:Vanes]] [[he:ואניר]] [[is:Vanir]] [[it:Vanir]] [[ja:ヴァン神族]] [[lt:Vanai]] [[nl:Wanen]] [[nn:Vaner]] [[pl:Wanowie]] [[pt:Vanir]] [[ro:Vanir]] [[ru:Ваны]] [[sv:Vanerna]] 12208 38297 2006-04-04T21:41:05Z Tail 13 [[Category:Latviešu mitoloģija]] 12209 38298 2006-04-04T21:41:27Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 12210 53374 2006-07-03T05:46:10Z YurikBot 213 robot Modifying: [[tr:Salman Rüşdi]] [[Image:SalmanRushdi2.jpg|thumb|Salmans Rušdi]] '''Salmans Rušdi''' ([[angļu valoda|angļu]] ''Ahmed Salman Rushdie'', [[urdu valoda|urdu]] أحمد سلمان رشدی, [[hindu valoda|hindu]] अह्मद सलमान रश्डी; * 1947. gada 19. jūnijā [[Bombeja|Bombejā]]) ir [[Indija|Indijā]] dzimis [[briti|britu]] rakstnieks. Rušdi uzaudzis Mumbajā (tolaik Bombeja), kur mācījies skolā (''Cathedral and John Connon School''), pēc tam mācījies prestižajā Ragbijas skolā [[Vorvikšīra|Vorvikšīrā]] [[Anglija|Anglijā]], tad [[Kembridžas universitāte]]s Karaļa koledžā. Rušdi darbi tiek saistīti ar [[maģiskais reālisms|maģisko reālismu]]. Viņa pazīstamākais darbs ir radikālā [[islāms|islāma]] iedvesmotais romāns "Sātaniskās vārsmas" (''The Satanic Verses'', 1988), pēc kura publicēšanas [[Irāna|Irānā]] tika izsludināta [[fatva]], kurā bija pieprasīta Rušdi sodīšana ar nāvi. Fatva joprojām ir spēkā, par Rušdi nogalināšanu izsludinātā atlīdzība mūsdienās sasniegusi 3 miljonus dolāru. Rušdi apsargā britu slepenais dienests. Latviešu valodā izdotas vairākas Rušdi grāmatas: "Pusnakts bērni" (''Midnight's Children'', 1981), "Hārūns un Stāstu Jūra" (''Haroun and the Sea of Stories'', 1990), "Mora pēdējā nopūta" (''The Moor's Last Sigh'', 1995), "Zeme zem viņas kājām" (''The Ground Beneath Her Feet'', 1999), "Niknums" (''Fury'', 2001). {{stub}} [[Category:Britu rakstnieki|Ruszdi Salmans]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Ruszdi Salmans]] [[ar:سلمان رشدي]] [[bg:Салман Рушди]] [[cs:Salman Rushdie]] [[da:Salman Rushdie]] [[de:Salman Rushdie]] [[en:Salman Rushdie]] [[eo:Salman Rushdie]] [[es:Salman Rushdie]] [[fa:سلمان رشدی]] [[fi:Salman Rushdie]] [[fr:Salman Rushdie]] [[he:סלמאן רושדי]] [[hu:Salman Rushdie]] [[id:Salman Rushdie]] [[is:Salman Rushdie]] [[it:Salman Rushdie]] [[ja:サルマン・ラシュディ]] [[ko:살만 루시디]] [[ku:Selman Ruşdî]] [[mk:Салман Ружди]] [[nl:Salman Rushdie]] [[no:Salman Rushdie]] [[pl:Salman Rushdie]] [[pt:Salman Rushdie]] [[ro:Salman Rushdie]] [[sa:सलमान रश्दी]] [[simple:Salman Rushdie]] [[sv:Salman Rushdie]] [[tr:Salman Rüşdi]] [[vi:Salman Rushdie]] 12211 50625 2006-06-15T02:47:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Erich Maria Remarque]] '''Ēriks Marija Remarks''', īstā vārdā Ēriks Pauls Remarks (''Erich Maria Remarque'', ''Erich Paul Remark''; * 1898. gada 22. jūnijā, † 1970. gada 25. septembrī) bija [[vācieši|vācu]] rakstnieks. ==Dzīve== Remarks dzimis [[Osnabrika|Osnabrikā]] [[katolicisms|katoļu]] strādnieku ģimenē. 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], un pēc diviem gadiem 18 gadus jaunais Remarks tika mobilizēts un nosūtīts uz fronti, kur viņš vairākkārt tika ievainots. Pēc kara viņš strādājis dažādus darbus: bijis, piemēram, bibliotekārs, skolotājs, žurnālists, redaktors u.c. Pēc kara Remarks nomainīja savu uzvārdu no '"Remark'' uz ''Remarque'' - tāds bija bijis viņa dzimtas uzvārds agrāk. Remarka darbiem raksturīga vienkārša, bet emocionāla valoda, reālistiskums, Pirmā pasaules kara un pēckara laika tēlojums. 1929. gadā tika izdots Remarka pazīstamākais darbs - romāns "Rietumu frontē bez pārmaiņām" (''Im Westen nichts Neues''), kur no 19 gadus jauna karavīra skatpunkta attēlots karš un tā bezjēdzība un nežēlība. 1933. gadā, kad [[Vācija|Vācijā]] bija nodibinājies [[nacionālsociālisms|nacistiskais]] režīms, Remarka grāmatas tika aizliegtas. Viens no ieganstiem tam bija uzskats, ka Remarks cēlies no [[Francija]]s [[ebreji|ebrejiem]] un viņa īstais uzvārds patiesībā ir "Krāmers" (''Kramer'' - apvērsts ''Remark''). Šis nepareizais fakts joprojām parādās dažās Remarka biogrāfijās. No 1931. gada Remarks dzīvoja [[Šveice|Šveicē]], bet 1939. gadā emigrēja uz [[ASV]]. 1947. gadā viņš kļuva par ASV pilsoni, taču 1948. gadā atgriezās Šveicē, kur dzīvoja līdz pat savai nāvei. ==Pazīstamākie darbi (visi izdoti latviešu valodā)== * "Rietumu frontē bez pārmaiņām" (''Im Westen nichts Neues'', 1929) * "Mājupceļš" (''Der Weg zurück'', 1931) * "Trīs draugi" (''Drei Kameraden'' 1938) * "Mīli savu tuvāko" (''Liebe deinen Nächsten'', 1941) * "Triumfa arka" (''Arc de Triomphe'', 1946) * "Laiks dzīvot, laiks mirt" (''Zeit zu leben und Zeit zu sterben'', 1954) * "Melnais obelisks" (''Der schwarze Obelisk'', 1956) * "Debesīm nav lutekļu" (''Der Himmel kennt keine Günstlinge'', 1961) * "Lisabonas nakts" (''Die Nacht von Lissabon'', 1963) * "Ēnas paradīzē" (''Schatten im Paradies'', 1971) [[Category:Vācu rakstnieki|Remarks Ēriks Marija]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Remarks Ēriks Marija]] [[bg:Ерих Мария Ремарк]] [[bs:Erich Maria Remarque]] [[cs:Erich Maria Remarque]] [[da:Erich Maria Remarque]] [[de:Erich Maria Remarque]] [[en:Erich Maria Remarque]] [[eo:Erich Maria Remarque]] [[es:Erich Maria Remarque]] [[et:Erich Maria Remarque]] [[fr:Erich Maria Remarque]] [[he:אריך מריה רמרק]] [[hr:Erich Maria Remarque]] [[io:Erich Maria Remarque]] [[ja:エーリッヒ・マリア・レマルク]] [[ko:에리히 레마르크]] [[lt:Erichas Marija Remarkas]] [[nl:Erich Maria Remarque]] [[nn:Erich Maria Remarque]] [[no:Erich Maria Remarque]] [[pl:Erich Maria Remarque]] [[pt:Erich Maria Remarque]] [[ru:Ремарк, Эрих Мария]] [[sk:Erich Maria Remarque]] [[sl:Erich Maria Remarque]] [[sv:Erich Maria Remarque]] [[tr:Erich Maria Remarque]] 12212 38314 2006-04-05T08:41:44Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Salmans Rušdi]] 12213 38316 2006-04-05T08:42:23Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Ēriks Marija Remarks]] 12214 38318 2006-04-05T08:42:55Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Ēriks Marija Remarks]] 12215 38319 2006-04-05T08:43:34Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Ēriks Marija Remarks]] 12216 45344 2006-05-15T08:48:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[ka:საადი]], [[sv:Shaikh Sa'di]] '''Saadi''' (&#1587;&#1593;&#1583;&#1740; [[persiešu valoda|persiešu valodā]], * 1184. gadā [[Šīrāza|Šīrāzā]], † 1283. vai 1291. gadā) bija izcils [[persieši|persiešu]] [[viduslaiki|viduslaiku]] dzejnieks. Saadi dzimis Šīrāzā [[Persija|Persijā]]. No 1195. līdz 1226. gadam viņš [[Bagdāde|Bagdādē]] studējis [[arābu literatūra|arābu literatūru]] un [[islāms|islāma]] zinātnes. Saadi ir pazīstams arī kā [[sūfisms|sūfistu]] domātājs. Saadi daudz apceļojis islāma zemes: apmeklējis [[Sīrija|Sīriju]], [[Palestīna|Palestīnu]], [[Jemena|Jemenu]], [[Turcija|Turciju]], [[Ēģipte|Ēģipti]] un citas zemes. Iespējams, kādu laiku viņš pavadījis arī [[krustneši|krustnešu]] gūstā. Saadi miris dzimtajā pilsētā Šīrāzā. Pastāv neskaidrības par viņa nāves īsto laiku. Saadi nozīmīgākie darbi ir [[dzeja|dzeju]] un [[proza|prozu]] apvienojošās grāmatas "Augļu dārzs" (''Bostan'', 1275), "Rožu dārzs" (''Gulistan'', 1258), kā arī dzejas krājums "Dīvāns" (''Divan''). Pirmais, kas ar Saadi darbiem iepazīstināja [[Eiropa|Eiropu]], bija francūzis [[Andrē di Riērs]], kurš 1634. gadā publicēja daļēju "Rožu dārza" tulkojumu. 1654. gadā [[Ādams Oleāriuss]] [[vācu valoda|vācu valodā]] pilnībā publicēja gan "Augļu dārzu", gan "Rožu dārzu". Latviešu valodā ir izdots "Rožu dārzs" [[Uldis Bērziņš|Ulda Bērziņa]] atdzejojumā. ==Ārējās saites== * [http://classics.mit.edu/Sadi/gulistan.html "Rožu dārzs" (angļu valodā)] * [http://www.angelfire.com/rnb/bashiri/Poets/Sadi.html Saadi biogrāfija (angļu valodā)] [[Category:Persiešu rakstnieki]] [[da:Saadi]] [[de:Saadi]] [[en:Saadi]] [[eo:Mosleh-od-din Sadio]] [[fa:سعدی]] [[fr:Saadi]] [[ka:საადი]] [[pl:Sadi z Szirazu]] [[pt:Musharrif Od-Dîn Sa'di]] [[ru:Саади]] [[sv:Shaikh Sa'di]] 12217 38326 2006-04-05T09:43:55Z Dekaels 268 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 12219 50358 2006-06-13T06:50:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:ライナー・マリア・リルケ]] [[Image:Rainers Marija Rilke.jpg|thumb|200px|Rainers Marija Rilke]] '''Rainers Marija Rilke''', īstā vārdā Renē Karls Vilhelms Johans Jozefs Marija Rilke (''Rainer Maria Rilke'', ''René Karl Wilhelm Johann Josef Maria Rilke''; * 1875. gada 4. decembrī [[Prāga|Prāgā]], † 1926. gada 29. decembrī sanatorijā pie [[Montro]] [[Šveice|Šveicē]]) bija izcils [[austrieši|austriešu]] rakstnieks - [[proza|prozaiķis]] un [[dzeja|dzejnieks]]. Rilke tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem [[vācu valoda|vācu valodā]] rakstošajiem 20.gs. dzejniekiem. ==Biogrāfija== [[Image:Stundenbuch.jpg|thumb|200px|Rilkes dzejas krājuma "Stundu grāmata" (''Das Stundenbuch'', 1899) 1920. gada izdevuma vāks]] ===1875-1896=== Rilke dzimis Prāgā. Viņa tēvs Jozefs Rilke pēc neveiksmīgas militārās karjeras bija kļuvis par dzelzceļa ierēdni, viņa māte Sofija Enca bija cēlusies no kādas Prāgas fabrikantu ģimenes. Attiecības starp Rilkes vecākiem bija visai sliktas, un 1884. gadā viņi izšķīrās. Rilki audzināja māte. 1885. gadā, vecāku spiests, Rilke iestājās karaskolā, lai sagatavotos virsnieka karjerai. 1891. gadā slimības dēļ viņš mācības šajā iestādē pārtrauca. No 1892. līdz 1895. gadam Rilke pie privātskolotājiem gatavojās [[abitūrija]]i. 1895./1896. gadā Rilke studēja [[literatūra|literatūru]], [[māksla]]s vēsturi un [[filozofija|filozofiju]] Prāgā un [[Minhene|Minhenē]]. ===1897-1902=== 1897. gadā Minhenē Rilke satika [[Lū Andreasa-Salomē|Lū Andreasu-Salomē]] - intelektuāli un rakstnieci, kurā iemīlējās un ar kuru viņam izveidojās intensīvas attiecības, kas ilga līdz 1900. gadam. Andreasa-Salomē šajā laikā bija precējusies ar kādu valodnieku Karlu Frīdrihu Andreasu Rilke 1897. gada rudenī sekoja Andreasai-Salomē uz [[Berlīne|Berlīni]]. 1898. gadā Rilke devās pirmajā vairāku nedēļu ārzemju ceļojumā uz [[Itālija|Itāliju]]. 1899. gadā viņš kopā ar Andreasu pāri devās uz [[Maskava|Maskavu]], kur satikās ar [[Ļevs Tolstojs|Ļevu Tolstoju]]. 1900. gada vasarā viņš - šoreiz kopā tikai ar Lū Andreasu-Salomē - vēlreiz apmeklēja [[Krievija|Krieviju]] (Maskavu un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]]. 1900. gada rudenī pēc attiecību izbeigšanas ar Andreasu-Salomē, Rilke kādu laiku uzturējās Vorpsvēdes ciemā [[Lejassaksija|Lejassaksijā]] pie mākslinieka [[Heinrihs Fogelers|Heinriha Fogelera]]. Tur Rilke sastapa skulptori [[Klāra Vesthofa|Klāru Vesthofu]], ar kuru 1901. gadā apprecējās. Tā paša gada decembrī piedzima viņu meita Ruta. Tomēr ģimene izjuka, un 1902. gadā Rilke devās uz [[Parīze|Parīzi]], lai rakstītu monogrāfiju par tēlnieku [[Ogists Rodēns|Ogistu Rodēnu]]. ===1902-1910=== Parīzē Rilke intensīvi iepazinās ar [[modernisms|moderno]] mākslu (Rodēns, [[Pols Sezāns]]). Parīzes dzīves pieredze atspoguļojas Rilkes vienīgā, 1904. gadā iesāktā romāna "Maltes Lauridsa Briges piezīmes" (''Die Aufzeichnungen des Malte Laurids Brigge'', 1910) pirmajā daļā. Parīze šajā laikā aizvien vairāk kļuva par Rilkes galveno mājvietu. No 1905. līdz 1906. gadam viņš bija Rodēna privātsekretārs. Parīzes laikā Rilke publicēja vairākus dzejas krājumus. ===1910-1919=== No 1911. gada oktobra līdz 1912. gada maijam Rilke uzturējās Duinas (''Duino'') pilī [[Trieste]]s tuvumā [[Itālija|Itālijā]] pie grāfienes Marijas fon Turnas. Tā iespaidā 1913. gadā viņš iesāka rakstīt "Duinas elēģijas" (''Duineser Elegien''). Aizsākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Rilke atradās Vācijā. Atgriezties Parīzē nebija iespējams. Lielāko daļu kara laika Rilke pavadīja [[Minhene|Minhenē]]. 1916. gada sākumā viņš tika mobilizēts un bija spiests [[Vīne|Vīnē]] piedalīties militārajās apmācībās, taču ietekmīgi draugi iekārtoja viņu darbā kādā militārā arhīvā, un 9. jūnijā viņš tika demobilizēts. ===1919-1926=== 1919. gada 11. jūnijā Rilke no Minhenes devās uz [[Šveice|Šveici]]. Rilke dzīvoja [[Soglio]], [[Lokarno]] un citur, līdz apmetās [[Valē kantons|Valē kantonā]] [[Sjerra]]s tuvumā, kur nodevās intensīvai radošajai darbībai. Šajā laikā tapa arī dzejoļu cikls "Soneti Orfejam" (''Sonette an Orpheus''). Kopš 1923. gada Rilkes veselības stāvoklis pasliktinājās, un viņš vairākkārt bija spiests pavadīt ilgu laiku sanatorijās. 1925. gadā no janvāra līdz augustam Rilke uzturējās Parīzē, lai, mainot dzīvesveidu un apstākļus, mēģinātu uzlabot veselību. Rilke nomira 1926. gada 29. decembrī, nāves cēlonis - [[leikēmija]]. ==Ārējās saites== * [http://www.satori.lv/?src=autori&ho=KA&st=&item=49 Rilke un viņa darbi portālā Satori.lv] * [http://www.dichterseiten.de/Rilke.html Rilke un viņa darbi (vācu valodā)] * [http://www.rilke.ch/ Starptautiskā Rilkes biedrība] [[Category:Austriešu rakstnieki|Rilke Rainers Marija]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Rilke Rainers Marija]] [[bg:Райнер Мария Рилке]] [[cs:Rainer Maria Rilke]] [[da:Rainer Maria Rilke]] [[de:Rainer Maria Rilke]] [[en:Rainer Maria Rilke]] [[eo:Rainer Maria Rilke]] [[es:Rainer Maria Rilke]] [[et:Rainer Maria Rilke]] [[fr:Rainer Maria Rilke]] [[he:ריינר מריה רילקה]] [[hr:Rainer Maria Rilke]] [[ilo:Rainer Maria Rilke]] [[it:Rainer Maria Rilke]] [[ja:ライナー・マリア・リルケ]] [[ku:Rainer Maria Rilke]] [[nl:Rainer Maria Rilke]] [[no:Rainer Maria Rilke]] [[pl:Rainer Maria Rilke]] [[pt:Rainer Maria Rilke]] [[ru:Рильке, Райнер Мария]] [[sk:Rainer Maria Rilke]] [[sv:Rainer Maria Rilke]] [[uk:Рільке Райнер Марія]] 12220 38335 2006-04-05T11:56:09Z Dekaels 268 Rainera Marijas Rilkes dzejoļu krājuma "Das Stundenbuch" vāka attēls. Rainera Marijas Rilkes dzejoļu krājuma "Das Stundenbuch" vāka attēls. 12221 38338 2006-04-05T12:00:19Z Dekaels 268 Rainera Marijas Rilkes fotoattēls. Rainera Marijas Rilkes fotoattēls. 12222 51221 2006-06-19T05:57:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Óðr]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Ods''' (senislandiešu ''Óðr'' 'dvēsele', salikteņos lieto ar nozīmi 'liels spēks, enerģija') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir [[Freija]]s vīrs. Viņiem ir meitas [[Hnosa]] un [[Gersimi]]. [[Snorre Sturlusons]] [[Jaunākā Eda|Jaunākajā Edā]] min, ka Freija raud sarkana zelta asaras, kad Ods dodas tālos ceļojumos; viņa arī dodas viņu meklēt, tāpēc sev pieņēmusi daudz vārdu. Pastāv teorija, ka Freija un [[Friga]] varētu būt viena dieviete. Frigas vīrs ir [[Odins]], un ''Óðr'' ir arī viens no Odina vārdiem, tāpēc iespējams, ka Ods ir tikai Odina hipostāze. [[Category:Skandināvu dievi]] [[da:Od]] [[en:Óðr]] [[es:Óðr]] [[hr:Od]] [[it:Óðr]] [[nl:Óðr]] [[no:Od]] [[pl:Od]] [[sv:Od]] 12223 38343 2006-04-05T12:12:19Z Tail 13 disambig '''Ods''' var būt: * dievs [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] (skat. [[Ods (dievs)|Ods]]), * kukainis [[ods (kukainis)|ods]]. {{disambig}} 12224 51423 2006-06-20T10:59:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Audhumla]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Audumla''' (senislandiešu ''Auðumbla'', ''Auðumla'', ''Auðhumbla'' vai ''Auðhumla'') [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir pirmatnējā govs, kura kopā ar [[Īmirs|Īmiru]] radās bezdibenī [[Ginnungagaps|Ginnungagapā]] pirms pasaules rašanās. Īmirs barojās no govs piena, savukārt govs laizīja sāli, kas klāja Ginnungagapa sienas, pamazām atklādama [[Buri]], dievu priekšteča, ķermeni. Audumla pieminēta tikai [[Jaunākā Eda|Jaunākajā Edā]]. [[Image:Auðumbla.jpg|thumb|250px|left|Audumla laizot atklāj Buri galvu (XVIII gs. islandiešu manuskripts)]] [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[ca:Audhumla]] [[cs:Audhumla]] [[da:Audhumla]] [[de:Audhumla]] [[en:Auðumbla]] [[es:Auðumbla]] [[fr:Audhumla]] [[hr:Audhumla]] [[it:Auðhumla]] [[lt:Audumla]] [[nl:Auðumbla]] [[nn:Audhumbla]] [[no:Audhumbla]] [[pl:Audhumla]] [[pt:Audumbla]] [[ru:Аудумла]] [[sv:Audhumbla]] 12225 38360 2006-04-05T15:17:23Z Tail 13 "[[Būri]]" pārdēvēju par "[[Būri (dievs)]]": "Būri" jātaisa disambig {{Skandināvu mitoloģija}} '''Būri''' jeb '''Buri''' [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir pirmais dievs, pārējo dievu priekštecis. Viņš ir [[Bors (dievs)|Bora]] tēvs un [[Odins|Odina]] vectēvs. Būri radās, govij [[Audumla]]i laizot bezdibeņa [[Ginnungagaps|Ginnungagapa]] sienu sāļo ledu (šis mīts parādās tikai [[Jaunākā Eda|Jaunākajā Edā]], taču Būri minēts arī [[skaldi|skaldu]] dzejā). "U" garums vārdā "Būri" nav zināms. Manuskriptā tas nav norādīts, taču parasti tiek pieņemts, ka "u" ir garš (pēc metriskās pozīcijas). [[Category:Skandināvu dievi]] [[ca:Buri]] [[da:Buri]] [[de:Buri (Mythologie)]] [[el:Μπούρι]] [[en:Búri]] [[es:Buri]] [[fr:Buri]] [[hr:Buri]] [[lt:Būris]] [[no:Bure]] [[pl:Búri]] [[pt:Buro]] [[sv:Bure (nordisk mytologi)]] 12226 38365 2006-04-05T15:20:49Z Tail 13 #REDIRECT [[Būri (dievs)]] 12227 38354 2006-04-05T13:18:26Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Rainers Marija Rilke]] 12229 39574 2006-04-10T05:00:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[en:Buri]] '''Būri''' var būt: * dievs skandināvu mitoloģijā ([[Būri (dievs)|Būri]]), * tauta Āfrikā ([[Būri (tauta)|būri]]). {{disambig}} [[en:Buri]] 12231 38371 2006-04-05T16:14:40Z Latvia United 746 12233 38378 2006-04-05T16:52:13Z Vargenau 775 #REDIRECT [[Vats]] #REDIRECT [[Vats]] 12235 41897 2006-04-27T16:52:03Z 84.189.213.240 [[Image:Flag of Switzerland.svg|thumb|150px|Šveices Konfederācijas karogs. Malu attiecība: 1:1]] [[Image:Flag of Switzerland at Sea.png|thumb|150px|Šveices jūras karogs. [[Image:FIAV_000110.svg|20px]] Malu attiecība: 2:3]] '''[[Šveice|Šveices]] [[karogs]]''' ir izveidojies 13. gadsimtā, kad notika Šveices kantonu apvienošanās. Par [[karogs|karoga]] [[simbols|simboliku]] bija izvēlēts vienāda garuma malu [[krusts]], kas ir gan [[kristietība|kristiešu]] simbols (Šveices [[reliģija|reliģijas]] - kristieši ~ 90%) gan neitralitātes apzīmējums (vienādās krusta malas). Oficiāli tas nostiprināts kā oficiālais karogs 19. gadsimta vidū, kad tika izstrādāta Šveices Konfederācijas (''Schweizerische Eingenossenschaft'') [[konstitūcija]]. Šveices karogs ir viens no diviem valstu karogiem, kuriem ir kvadrātveida forma (otrs ir [[Vatikāns|Vatikāna]] karogs). [[Category:Nacionālie karogi]] [[Category:Šveice]] [[als:Wappen der Schweiz]] [[bg:Национално знаме на Швейцария]] [[de:Flagge und Wappen der Schweiz]] [[en:Flag of Switzerland]] [[es:Bandera y Escudo de Suiza]] [[fr:Drapeau et armoiries de la Suisse]] [[it:Bandiera svizzera]] [[he:דגל שווייץ]] [[nl:Vlag van Zwitserland]] [[ja:スイスの国旗]] [[no:Sveits' flagg]] [[pl:Flaga Szwajcarii]] [[pt:Bandeira da Suíça]] [[ru:Флаг Швейцарии]] [[fi:Sveitsin lippu]] 12236 38769 2006-04-07T10:12:53Z Tail 13 [[Image:Coat of Arms of Switzerland.svg|right|thumb|150px|Šveices Konfederācijas ģerbonis]] '''[[Šveices Konfederācija]]s ģerbonis''' ir veidots uz karoga pamata (sk. [[Šveices Konfederācijas karogs]]), izmainot formu no standarta karoga uz heraldiskā vairoga formu. {{stub}} [[Category:Nacionālie ģerboņi]] [[Category:Šveice]] [[en:Coat of Arms of Switzerland]] 12237 38771 2006-04-07T10:21:35Z Tail 13 [[Image:GILGAM.JPG|thumb|Plāksnīte ar poēmas fragmentu]] '''Poēma par Gilgamešu''' ir vissenākais zināmais literārais sacerējums pasaulē. Tā autori ir [[šumeri]]. Sacerējums rakstīts [[ķīļraksts|ķīļrakstā]]. {{stub}} [[Category:Eposi]] [[Category:Literatūras vēsture]] [[Category:Šumeru mitoloģija]] [[ar:ملحمة گلگامش]] [[bg:Епос за Гилгамеш]] [[da:Digtet om Gilgamesh]] [[de:Gilgamesch-Epos]] [[en:Epic of Gilgamesh]] [[eo:Eposo pri Gilgameŝ]] [[fr:Gilgamesh]] [[ko:길가메시 서사시]] [[is:Gilgamesharkviða]] [[he:עלילות גלגמש]] [[ku:Gilgameş]] [[hu:Gilgames-eposz]] [[nl:Gilgamesh-epos]] [[ja:ギルガメシュ叙事詩]] [[pl:Epos o Gilgameszu]] [[pt:Epopéia de Gilgamesh]] [[ru:Эпос о Гильгамеше]] [[sl:Ep o Gilgamešu]] [[fi:Gilgamesh]] [[sv:Gilgamesheposet]] [[sr:Еп о Гилгамешу]] [[th:มหากาพย์กิลกาเมช]] [[tr:Gılgamış Destanı]] [[zh:吉尔伽美什]] 12239 38395 2006-04-05T19:55:40Z Sicc 66 Plāksnīte ar poēmas fragmentu. Plāksnīte ar poēmas fragmentu. 12240 38505 2006-04-06T06:08:33Z Feens 37 [[Category:Nauda]] 12242 38523 2006-04-06T06:37:04Z Feens 37 [[Category:Fizika]] 12248 38658 2006-04-06T20:35:56Z Latvia United 746 2.1.4. elektroniski sagatavotai lata banknotes reprodukcijai: 2.1.4.1. uz aversa un reversa pa diagonāli labi saskatāmā veidā jābūt uzdrukātam vārdam "PARAUGS", kura garums atbilst vismaz 75% no reproducētās lata banknotes garuma un platums - vismaz 15% no tās platuma. Vārdam "PARAUGS" jābūt attiecīgās lata banknotes pamatkrāsai kontrastējošā krāsā; 2.1.4.2. elektroniski sagatavotas lata banknotes reprodukcijas izšķirtspēja attiecīgās lata banknotes īstajā izmērā nedrīkst pārsniegt 72 dpi. 12249 38659 2006-04-06T20:36:29Z Latvia United 746 2.1.4. elektroniski sagatavotai lata banknotes reprodukcijai: 2.1.4.1. uz aversa un reversa pa diagonāli labi saskatāmā veidā jābūt uzdrukātam vārdam "PARAUGS", kura garums atbilst vismaz 75% no reproducētās lata banknotes garuma un platums - v 2.1.4. elektroniski sagatavotai lata banknotes reprodukcijai: 2.1.4.1. uz aversa un reversa pa diagonāli labi saskatāmā veidā jābūt uzdrukātam vārdam "PARAUGS", kura garums atbilst vismaz 75% no reproducētās lata banknotes garuma un platums - vismaz 15% no tās platuma. Vārdam "PARAUGS" jābūt attiecīgās lata banknotes pamatkrāsai kontrastējošā krāsā; 2.1.4.2. elektroniski sagatavotas lata banknotes reprodukcijas izšķirtspēja attiecīgās lata banknotes īstajā izmērā nedrīkst pārsniegt 72 dpi. 12251 38765 2006-04-07T09:56:50Z Tail 13 "[[Šveices konfederācijas karogs]]" pārdēvēju par "[[Šveices Konfederācijas karogs]]": Šveices Konfederācija - valsts #REDIRECT [[Šveices Konfederācijas karogs]] 12252 38768 2006-04-07T10:08:11Z Tail 13 "[[Šveices konfederācijas ģerbonis]]" pārdēvēju par "[[Šveices Konfederācijas ģerbonis]]": Šveices Konfederācija - valsts #REDIRECT [[Šveices Konfederācijas ģerbonis]] 12253 38770 2006-04-07T10:13:49Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Šveice]] 12254 38772 2006-04-07T10:21:52Z Tail 13 [[Category:Literatūra]] 12255 38773 2006-04-07T10:22:16Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] [[Category:Šumeri]] 12256 42262 2006-04-28T20:24:44Z Aleksandrs Kuzmins 859 foto [[Image:Jurij Sokolovskij.jpg|thumb|J. Sokolovskis]] '''Juris Sokolovskis''', [[krievu valoda|krieviski]] ''Юрий Николаевич Соколовский'' (dzimis 1976 . gada 13. jūnijā [[Rīga|Rīgā]]) — Latvijas politiķis, 7. un 8. [[Saeima]]s deputāts, [[Līdztiesība (partija)|partijas "Līdztiesība"]] priekšsēdētāja vietnieks, jurists. == Biogrāfija == 1996. g. — viens no [[Līdztiesība (partija)|partijas "Līdztiesība"]] dibinātājiem. Iestājas [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja|Latvijas Cilvēktiesību komitejā]]. 1998. — ievēlēts 7. Saeimā, kļūstot par jaunāko deputātu Saeimas vēsturē. 1999. — absolvēja [[Baltijas krievu institūts|Baltijas krievu institūta]] juridisko fakultāti. 2001. — ieguva tiesību maģistra grādu. 2002. — ievēlēts 8. Saeimā. 2003. — Martā-jūnijā [[PCTVL]] frakcijas priekšsēdētājs. Kopš augusta &mdash; frakcijas priekšsēdētāja biedrs. Regulāri raksta reportāžas no Saeimas laikrakstā [[Rakurss (laikraksts)|"Rakurss"]]. 2004. — Maijā-jūnijā pildīja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta pienākumus. Eiroparlamenta vēlēšanās no PCTVL kandidātiem ieguva 2. vietu. Sāk docēt Baltijas krievu institūtā. 2005. — ievēlēts par jaundibinātās PCTVL jaunatnes organizācijas līdzpriekšsēdētāju, iesaistās komandā «Пчелы» "Kas? Kur? Kad?" spēlēs [[Rīgas lietpratēju klubs|Rīgas lietpratēju klubā]]. == Saites == * [http://zapchel.lv/?lang=lv&mode=people&submode=saeima&cv_id=4 CV] latviski un [http://www.zapchel.lv/?lang=ru&mode=opinion&submode=&page_id=204 raksts] krieviski PCTVL mājaslapā * Intervijas laikrakstam «Час», krieviski: [http://www.zapchel.lv/?lang=ru&mode=archive&submode=year2005&page_id=2577 1], [http://www.zapchel.lv/?lang=ru&mode=archive&submode=year2005&page_id=1745 2] [[Category:Latvijas politiķi|Sokolovskis, Juris]] [[Category:Saeimas deputāti|Sokolovskis, Juris]] [[ru:Соколовский, Юрий Николаевич]] 12257 51012 2006-06-18T14:40:48Z Knakts 848 -kat '''Baltā cielava''' ''(Motacilla alba)'' ir mazs dziedātājputniņš un [[Latvija]]s nacionālais putns. Cielava iekļauta [[Zvirbuļveidīgo kārta]]s ''(Passeriformes)'' [[Cielavu dzimta|Cielavu dzimtā]] ''(Motacillidae)'', pie kuras pieder arī [[čipste]]. [[Image:Pied Wagtail front view 700.jpg|thumb|right|300px|Baltā cielava]] === Baltās cielavas izskats un raksturīgās pazīmes === Putniņam ir slaids, aptuveni 16,5-19 [[cm]] garš ķermenis, uzkrītoši gara aste (kas patiesībā sastāda pusi cielavas garuma), garas kājas un īss, tievs knābis. Putna apspalvojumu parasti veido pelēka augšdaļa un balts vēderiņš, balta seja, melna &ldquo;cepurīte&rdquo; un rīkle. Cielavas tēviņam, kā vairumam putnu, pavasarī spalva ir mazliet košākā nekā mātītēm.<br> Cielaviņu viegli atpazīt ja ne pēc tās melnbaltajām krāsām, tad pēc gaitas. Cielava veikli skraida pa zemi un apstājoties šūpo garo asti augšup-lejup. Ne velti [[angļu valoda|angliski]] cielavu dēvē par ''&ldquo;wagtail&rdquo;'', no ''&ldquo;wag&rdquo;'' &mdash; &ldquo;kustināt, vēcināt un ''&ldquo;tail&rdquo;'', kas nozīmē &ldquo;aste&rdquo;.<br> Visi Zvirbuļveidīgo kārtas putniņi ir labi dziedātāji. Cielaviņas skaņas ir īsi divzilbju saucieni. ---- === Cielavas mājvieta un barības meklējumi === Latvijā sastopama ļoti bieži no [[aprīlis|aprīļa]] līdz [[oktobris|oktobrim]]. Baltā cielava, tāpat, kā kārtas līdzinieks [[mājas zvirbulis|zvirbulis]] uzturas galvenokārt apdzīvotu vietu tuvumā, gna laukos, gan [[pilsēta|pilsētā]], un pie ūdenstilpnēm. Cielaviņa pārtiek no [[kukainis|kukaiņiem]], tādēļ priekšroku dod klajiem, plašiem laukiem, kur tā var labi pārredzēt savu upuri un noķert. Cielava ir ļoti derīgs putns, jo iznīcina daudzus kaitēkļus.<br> Pasaulē cielava mitinās maigāka klimata apgabalos [[Eiropa]]s dienviddaļā, [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika]]s ziemeļos, bet ziemot dodas galvenokārt uz Āfriku. Latvijā cielava atgriežas aprīļa pirmajos datumos. ---- [[Image:Passer_chick01.jpg|thumb|left|Baltās cielavas cālēns]] === Putna ligzdošana === Cielava ligzdos ēku pažobelēs, mūra sienu spraugās un nišās, malkas grēdās, koku un akmeņu krāvumos un cilvēku darinātos būrīšos. [[Ligzda]]s materiāliem var tikt izmantoti gan [[zāle]]s stiebriņi un salmiņi, gan skaidas un sūnas, bet iekšējai apdarei &mdash; [[dzīvnieki|dzīvnieku]] spalva.<br> Parasti cielavu pāris ligzdu piepildīs ar mazuļiem divas reizes sezonā: [[maijs|maijā]] un [[jūnijs|jūnijā]], iedējot tajā pa 4-8 raibām [[ola|oliņām]]. Mazuļu [[inkubācija]]s periods olā ir 12 [[diena]]s. Pēc izšķilšanās mazie putnēni vēl pusotru līdz divas nedēļas pavadīs ligzdā. ---- === Baltā cielava kā Latvijas nacionālais putns === Baltā cielava oficiāli tika atzīta par [[Latvijas Nacionālie simboli|Latvijas nacionālo putnu]] 1960.gadā [[Tokija|Tokijā]]. To apstiprināja Starptautiskā putnu aizsardzības padome ''(International Council for Bird Preservation)'', tagad pazīstama kā ''[http://www.birdlife.org/index.html/ BirdLife International]''. Baltā cielaviņa attēlota arī uz [[Latvijas Ornitoloģijas Biedrība]]s logo.<br> Cielava ir viens no visbiežāk minētajiem putniem [[Latviešu tautas pasakas|latviešu tautas pasakās]] un [[Latviešu tautasdziesmas|dziesmās]]. Kā raksta [[daba]]s pētnieks [[Ilmārs Tīrmanis]] žurnālā &ldquo;Vides Vēstis&rdquo; ([http://www.vv.vak.lv/content.asp?ID=62&what=24]), cielava minēta vismaz 230 tautasdziesmās. Dažas no tām aplūkojamas [http://www.dainuskapis.lv/s.php?query=cielava/ &ldquo;Krišjāņa Barona Dainu skapī&rdquo;], kā arī [http://www.liis.lv/folklora/gadsk/tdz/lieldienas.htm/ Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) folkloras lapā], utml. ---- === Citas latviešu &ldquo;cielavas&rdquo; === * Daudzu iecienītā, &ldquo;Staburadzes&rdquo; ražotā torte &ldquo;Cielaviņa&rdquo;: ''&ldquo;Olbaltuma un riekstu bezē torte ar kakao krēmu un šokolādes un rieksu glazūru, dekorēta ar kakao krēmu.&rdquo; ([http://www.laima.lv/files/tortes_2004/catalogs.htm?PHPSESSID=e5bd2b9b0d989998c3a03357f7f39685]) * Folkloras kopa &ldquo;Cielava&rdquo; &mdash; ''&ldquo;dzied, spēlē, iet rotaļās&rdquo;'' ([http://folklora.lv/kopas/cielava/])''; * Ludzas Bērnu un jauniešu centra popgrupai &ldquo;Cielaviņa&rdquo; &mdash; ''&ldquo;aizvadītajā gadā atzīmēja savu 15 gadu jubileju, un šajā laikā izaugušas trīs cielavēnu paaudzes&rdquo;. Klajā nācis pirmais disks &ldquo;Esmu Ludzai pierakstīts&rdquo;'' ([http://www.ludza.lv/html/modules.php?name=Pages&go=page&pid=570]); * [[Raimonda Pauls|Raimonda Paula]] dziesma &ldquo;Cielaviņa&rdquo; &mdash; tekstu autors [[Leons Briedis]], izpildītājs [[Jānis Paukštello]] ([http://www.dziesmas.lv/index.asp?page=lyrics&id=9260]); * Rīgas pašvaldības 129. pirmsskolas izglītības iestāde &ldquo;Cielaviņa&rdquo;. Bērnudārzs; * &ldquo;Cielaviņas armija&rdquo; (1964.g.) un &ldquo;Cielaviņas armija atkal cīnās&rdquo; (1968.g.), režisora [[Aleksandra Leimanis|Aleksandra Leimaņa]] [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] uzņemtās melnbaltās filmas; * utt. ---- ===Ārējās saites=== *[http://www.putni.lv/ Putni Latvijā un pasaulē] *[http://www.putni.lv/lvp_frames.htm / Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību.] Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti.<br> * [http://www.lob.lv/ Latvijas Ornitoloģijas Biedrība] * [http://www.edc.engure.lv/Project/SpringDay/Birds/latvia/LatviaNP_la.htm/ Te var dzirdēt cielavas balsi] [[Category:putni]] [[bg:Бяла стърчиопашка]] [[cs:Konipas bílý]] [[cy:Siglen Fraith]] [[da:Vipstjert]] [[de:Bachstelze]] [[en:White Wagtail]] [[eo:Griza motacilo]] [[et:Linavästrik]] [[fi:Västäräkki]] [[fr:Bergeronnette grise]] [[fy:Boumantsje]] [[ja:タイリクハクセキレイ]] [[lt:Baltoji kielė]] [[nl:Witte kwikstaart]] [[nn:Linerle]] [[no:Linerle]] [[pl:Pliszka siwa]] [[sv:Sädesärla]] [[tr:Ak kuyruksallayan]] [[uk:Плиска біла]] [[zh:白鹡鸰]] 12258 38781 2006-04-07T13:24:07Z Evija T 132 Baltā cielava Baltā cielava 12259 38795 2006-04-07T17:09:54Z Creep 473 12260 38796 2006-04-07T17:14:13Z Creep 473 12261 49720 2006-06-09T18:01:00Z Creep 473 '''Belznis''' ir daļa no ieroča šaušanas mehānisma. Tas ir ļoti ciets [[tērauds|tērauda]] stienītis ar mazu, noapaļotu galu tā priekšā, kas domāts, lai uzsistu pa kapseli. Uzsitiens izraisa trāpījuma – jūtīgās aizdedzes kapseles maisījuma sprāgšanu. Pēc kārtas aizdegās dzinējmateriāls. Šī materiāla degšana rada augstspiediena gāzes, kas grūž lodi (vai citu lādiņu) uz priekšu pa ieroča stobru. Ir arī citas pirotehnikas sistēmas, kuros tiek izmantots belžņa mehānisms: sākot ar rokas granātām un beidzot ar ķīmiskajiem [[skābeklis|skābekļa]] ģeneratoriem. [[Image:Belznis.jpg|thumb|right|300px|Belznis]] == Tehniskais raksturojums == Belznis var būt ar atsperi uzvilkts, (kā aizslēga darbības šautenēs vai kad belznis ir iestiprināts ar atsperi uzvilktā revolvera gailī) vai arī var būt atsevišķs gailis, kas uzsit pa belžņa aizmugurējo galu, dzenot to uz kapseli. Sistēma ar atsevišķo gali ir raksturīga pašlādējošās pistolēs un arī dažos augstāka gala revolveros. Daži ir izveidoti kā īpatnējas vienības aizslēgā vai stobra resgalī, spējīgi kustēties uz priekšu, kad pa tiem uzsists, un atlēkt, kad kapsele aizdegās. Kad belznis ir uzvilkts, tas nospriego kaujas atsperi, kas tiek atbrīvota ar sprūdu vai arī ar sprostu. Belžņus bieži apstrādā, rūdot to korpusus. Nākošais padoms ir tāds, ka belznim ir jābūt noapaļotam nevis smailam. Ass, smails belznis pārdurs plāno, mīksto kapseles sienu un izraisīs bīstamu patronas eksploziju. Parasti belznis ir izgatavots no [[tērauds|tērauda]], taču ir arī belžņi no [[titāns|titāna]], kas ir vieglāki un līdz ar to ātrāku un arī precīzāki. == Belžņu tipi == Pamatā ir 5 dažādi belžņu tipi (agrāk bija arī dienvidslāvu tips): *1. krievu tips (1949 – 1951 gada vidus): Šis ir vienīgais tips, kur pie belžņa bija tāda atspere, kas to atgrieza arī atpakaļējā pozīcijā. Vēlāk tā tika novērtēta kā nevajadzīga un izņemta no nākotnes izstrādājumiem. *2. krievu tips (1951 gada vidus – 1955): Tā kā atspere tika likvidēta, tika izgatavots pilnīgi jauns aizslēgs, tukšās čaulas izvilkšanas mehānisms un belznis. *1. ķīniešu tips: Tas tika balstīts uz 2. krievu tipu. *2. ķīniešu tips: Šo belzni ir ļoti viegli ievietot otrādi (abi gali līdzīgi). Tādējādi tas iesprūdīs un varēs izraisīt potenciāli nāvējošus traucējumus. *Rumāņu tips: Konstrukcijā ļoti līdzīgs 1 ķīniešu tipam, bet tās nav aizstājamas. [[Image:Belznutipi.jpg|thumb|left|350px|Belžņu tipi]] == Drošība == Ieroča drošība sistēmas var ietvert belzni. Tas var notikt ar belžņa imobilizāciju vai nobīdot tā galu no centra tā, ka tas uzsistu pa patronas aizmuguri nost no kapseles. Daži ieroči (kā, piemēram, Browning Hi-Power Mk III versija) nešaus pat tad, kad nomesti tādā veidā, ka gailis uzsit pa belzni – belznis ir imobilizēts, kad [[mēlīte]] ir tās priekšējā pozīcijā. Ievietojot belzni ir jāievēro liela drošība. Ķīniešu tipi un rumāņu tips ir ļoti līdzīgi. Ievietojot nepareizo belzni nepareizajā aizslēgā, tas ieķīlēsies un var rasties ļoti nopietni darbības traucējumi tiklīdz kā zalve būs kamerā. Tas pats notiks, pareizo belzni nepareizi ievietojot pareizajā aizslēgā (viegli var kļūdīties ar ķīniešu otrā tipa belzni). Ir jāpievērš uzmanība belžņa novietojumam pirms tā izņemšanas un jāpārbauda pirms jauna ievietošanas. Lai izņemtu belzni, no sākuma ir jāizņem šautenes aizslēgs. Tajā ir tam viscaur ejoša tapa. To nepieciešams izņemt, un tad belznis izbīdās taisni ārā. Arī belžņa pārinstalēšana ir jāveic uzmanīgi. Kad aizslēgs ir pārmontēts, belznim tajā vajadzētu būt tik brīvam, ka tas grab. Ja tas negrab strauji, tad vajadzētu iztīrīt aizslēgu ar kādu speciālu tīrīšanas līdzekli un pārbaudīt, vai belznis ir ievietots pareizi. == Skatīt arī == *[[Uzsitējs]] [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 12265 38818 2006-04-07T20:10:20Z Feens 37 Anastasijs I var būt: *[[Anastasijs I (pāvests)|Anastasijs I]] (''Anastasius I'') - [[Romas pāvests|Romas pāvests]] (399-401) *[[Anastasijs I (imperators)|Anastasijs I]] (''Anastasius I'' vai ''Flavius Anastasius'', ap 430-518) - [[Bizantija|Bizantijas]] imperators (491-518) {{disambig}} 12267 52228 2006-06-27T21:49:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Anastazije I.]] [[Image:Semissis-Anastasius I-sb0007.jpg|thumb|250px|Anastasija I zelta monēta]] {{commons|Anastasius I}} '''Anastasijs I''' arī ''Flāvijs Anastasijs'' (''Anastasius I, Flavius Anastasius'') (* ap 430. gadu, † 518. gada 9. jūlijā) - [[Bizantija]]s imperators (419-518). Dzimis [[Dirrahija|Dirrahijā]], mūsdienu [[Albānija|Albānijas]] teritorijā. Karoja ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Impērijas [[Balkāni|Balkānu]] provinces cieta no [[slāvi|slāvu]] iebrukumiem. Veica [[nodokļi|nodokļu]] un [[nauda|naudas]] sistēmas reformu valstī. Pēc pārliecības [[monofizītisms|monofizīts]], tomēr reliģijas lietās iecietīgs. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Zenons]] | virsraksts = [[Bizantijas imperators]] | periods = [[491]]&ndash;[[518]] | pēc = [[Justīns I]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Bizantijas imperatori]] [[ar:أناستاسيوس الأول]] [[bg:Анастасий I (Византийска империя)]] [[cs:Anastasius I. (císař)]] [[de:Anastasios I.]] [[en:Anastasius I (emperor)]] [[es:Anastasio I (Bizancio)]] [[fi:Anastasius I]] [[fr:Anastase Ier (empereur byzantin)]] [[hr:Anastazije I.]] [[hu:I. Anastasius bizánci császár]] [[it:Anastasio I di Bisanzio]] [[ja:アナスタシウス1世]] [[nl:Anastasius I van Byzantium]] [[no:Anastasius I (keiser)]] [[pl:Anastazjusz (cesarz bizantyjski)]] [[pt:Anastácio I de Bizâncio]] [[sk:Anastasios I. (cisár)]] [[zh:安纳斯塔西亚一世]] 12268 38826 2006-04-07T20:40:57Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Durresa]] 12270 38828 2006-04-07T20:41:03Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Durresa]] 12271 38829 2006-04-07T20:41:07Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Durresa]] 12272 38830 2006-04-07T20:41:11Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Durresa]] 12273 38832 2006-04-07T20:41:18Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Durresa]] 12274 38833 2006-04-07T20:41:21Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Durresa]] 12275 38834 2006-04-07T20:41:24Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Durresa]] 12277 40983 2006-04-17T18:00:06Z Jencha 812 izkārtojums: pievienoju apakšvirsrakstu Par '''Latvijas naudas vēsturi''' var runāt, sākot ar '''1918. gadu''', ko uzskata par [[Latvijas Republika]]s proklamēšanas gadu. Uz to brīdi valstī bija vairāki likumīgi maksāšanas līdzekļi jeb naudasvienības: *Ostrubļi *Ostmarkas *[[Vācija]]s valsts markas *[[Krievija|Cara]] naudas [[rublis|rubļi]] un kapeikas *Domes nauda un kerenkas *un vēl dažu pilsētu izlaistās naudas zīmes. == Hronoloģiska naudas attīstība Latvijā == '''1918. gada 11. decembrī''' tika atzītas trīs dažādu ārvalstu naudas vienības, bija arī noteikts oficiālais apgrozībā esošās naudas kurss. '''1919. gada 22. martā''' finanšu ministram tika nodots rīkojums no Latvijas Republikas [[pagaidu valdība]]s par pirmās Latvijas naudas zīmes ieviešanu, nosaucot to par [[Latvijas rublis|Latvijas rubli]], un tās maiņas zīmi - par Latvijas kapeiku. Turpmāko trīs gadu laikā tika izlaistas 1, 5, 10, 25, 50, 100 un 500 rubļu naudas zīmes un kapeikas ar 5, 10, 25 un 50 nominālvērtību. Šo naudas zīmju autori bija mākslinieki: [[Jūlijs Madernieks]], [[Burkards Dzenis]], [[Vilhelms Krūmiņš]], [[Hermanis Grīnbergs]] un [[Rihards Zariņš]]. Šie soļi tiek uzskatīti par Latvijas naudas sistēmas pamata likšanu. '''1922. gada 3. augustā''' tika apstiprināti "Noteikumi par naudu", kas paredzēja to, ka Latvijas Republikas naudas vienību nosauca par [[Lats|latu]] un lata simtā daļa tika saukta par [[Santīms|santīmu]]. Apgrozībā vēl joprojām atradās Latvijas rublis un tā kapeikas. '''1922. gada 7. septembrī''' [[Satversmes sapulce]] bija pieņēmusi likumu par [[Latvijas Banka|Latvijas Bankas]] dibināšanu. Šis lēmums bija pieņemts, balstoties uz to, ka Latvijas Banka varētu realizēt sekmīgu [[Monetārā politika|monetāro politiku]]. Latvijas Bankai bija piešķirtas [[emisija]]s tiesības un tās pirmo reizi tika izmantotas 1922. gada 2. novembrī, kad tā laida apgrozībā 10 latu un 500 Latvijas rubļu pagaidu naudas zīmes. Laikā '''no 1922. līdz 1940. gadam''' Latvijas Banka laida apgrozībā 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu naudas zīmes. '''1923. gadā''' tika izstrādāta 100 latu naudas zīme, kuras autori bija mākslinieki Rihards Zariņš un [[Kārlis Krauze]]. Šī 100 latu banknote tika iespiesta [[Latvijas Valstspapīru spiestuve|Latvijas Valstspapīru spiestuvē]], spiestuves iekārtas nespēja radīt banknotes ar augstu aizsardzības līmeni pret viltošanu, tādēļ Latvijas Banka bija nolēmusi visas izlaistās banknotes iespiest [[Anglija|Anglijā]]. Tas nodrošināja augstāku pretviltošanas aizsardzības līmeni. Neskatoties uz to, finanšu ministrija turpināja izdot valsts kases zīmes ar 5, 10 un 20 latu nominālvērtību un tās tika iespiestas Latvijas Valstspapīru spiestuvē. Pie šīm naudas zīmēm jau atkal strādāja mākslinieki Rihards Zariņš, Kārlis Krauze un [[Harijs Gricēvičs]]. Tika arī apgrozībā laistas lata maiņas monētas ar 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu un 1, 2, 5 latu nominālvērtību. '''1939. gads'''. Latvijas Banka izlaida 100 latu banknoti, kas bija izgatavota Latvijas Valstspapīru spiestuvē, un tās autori bija mākslinieki [[Jānis Šternbergs]] un Kārlis Krauze. 1940. gada 17. jūlijs, Sarkanās armijas okupētā Latvija tiek inkorporēta PSRS sastāvā. '''1940. gada 10. oktobrī''' Latvijas Banka vairs nepilda latvijas centrālās bankas funkcijas, bet gan pāriet PSRS Valsts Bankas pārvaldībā un kļūst par PSRS Valsts Bankas Latvijas Republikānisko kantori. Tādā veidā tiek veikti pakāpeniski PSRS naudas sistēmas ieviešanas pasākumi. '''1940. gada 25. novembrī''' PSR Tautas komisāru padome noteica lēmumu, kas paredzēja lata un PSRS rubļa kursa noteikšanu ''1 lats = 1 rublis''. '''1941. gada 25. martā''' PSRS centrālā banka anulē latu kā maksāšanas līdzekli un PSRS rublis paliek par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī. {| align=right | | [[Image:Ls5a11.jpg|250px]] | [[Image:Ls5b11.jpg|250px]] |- | colspan=2 align=center | 5 latu banknotes (izlaistas 1992. gadā) averss un reverss |} {| align=right | | [[Image:Ls5a_21.JPG|250px]] | [[Image:Ls5b_21.JPG|250px]] |- | colspan=2 align=center | 5 latu banknotes (izlaistas 1996. gadā) averss un reverss |} {| align=right | | [[Image:5-ls-2001-averss.JPG|250px]] | [[Image:5-ls-2001-reverss.JPG|250px]] |- | colspan=2 align=center | 5 latu banknotes (izlaistas 2001. gadā) averss un reverss |} [[Category:Latvijas naudasvienības]] 12278 38842 2006-04-07T20:51:19Z Ivchikx 560 12279 38844 2006-04-07T20:53:30Z Ivchikx 560 12280 38846 2006-04-07T20:55:23Z Feens 37 A.Misiu no nl.wiki - [http://nl.wikipedia.org/wiki/Afbeelding:Moissi-als-romeo-1907.jpg] A.Misiu no nl.wiki - [http://nl.wikipedia.org/wiki/Afbeelding:Moissi-als-romeo-1907.jpg] 12281 41514 2006-04-22T20:50:40Z Feens 37 [[Image:Moissi-als-romeo-1907.jpg|Aleksandrs Moisiu Romeo lomā 1907.gadā|thumb]] '''Aleksandrs Moisiu''' (''Aleksander Moisiu'') (* 1879. gada 2. aprīlī [[Durresa|Durresā]] (pēc citām ziņām [[Trieste|Triestē]]), † 1935. gada 22. martā [[Vīne|Vīnē]]) - [[albāņi|albāņu]] izcelsmes [[Austrija|austriešu]] [[teātris|teātra]] un [[kino]] aktieris. Spēlējis [[Otello]], [[Romeo]], [[Edips|Edipu]], [[Fausts|Faustu]]. [[Makss Reinhards|Maksa Reinharda]] iecienīts aktieris. [[Albānija|Albānijā]] Moisiu vārdā nosaukti divi teātri. Apglabāts [[Šveice|Šveicē]] pie [[Lugano ezers|Lugano ezera]]. [[Category:Albāņu teātra aktieri|Moisiu, Aleksandrs]] [[da:Aleksander Moisiu]] [[de:Aleksander Moisiu]] [[en:Aleksander Moisiu]] [[nl:Alexander Moisiu]] [[sq:Aleksander Moisiu]] [[sv:Alexander Moissi]] 12282 38855 2006-04-07T21:09:22Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Aleksandrs Moisiu]] 12284 38858 2006-04-07T21:23:59Z Feens 37 F.Nano no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Tnano.jpg] F.Nano no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Tnano.jpg] 12285 39937 2006-04-12T04:10:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Fatos Nano]] [[Image:Tnano.jpg|thumb|Fatoss Nano]] '''Fatoss Nano''' (''Fatos Nano'') (* 1952.gada 12.septembrī [[Tirāna|Tirānā]] ) - [[Albānija|Albānijas]] politiķis. Līdz 2005.gadam [[Albānijas Sociālistiskā partija|Albānijas Sociālistiskās partijas]] (bijušo komunistu) līderis. Trīs reizes bijis Albānijas premjerministrs. 1991.gadā tika nominēts premjerministra amatam, bet atkāpās masu protestu dēļ. 1993.gadā tika notiesāts par [[korupcija|korupciju]], bet 1997.gadā tika apžēlots, kad Sociālistiskā partija uzvarēja vēlēšanās, bet valsts bija pilsoņu kara priekšvakarā. Tajā pašā gadā kļuva par premjerministru, bet bija spiests atkāpties, kad tika nogalināts opozīcijas līderis [[Azems Hajdari]]. 2002.gadā trešo reizi kļuva par Albānijas premjerministru. 2005.gadā pēc Sociālistiskās partijas sakāves vēlēšanās demisionēja, kā arī atteicās no Sociālistiskās partijas vadības. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Adils Čarčani]] | virsraksts = [[Albānijas premjerministrs]] | periods = [[1991]] | pēc = [[Ili Bufi]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Baškims Fino]] | virsraksts = [[Albānijas premjerministrs]] | periods = [[1997]]&ndash;[[1998]] | pēc = [[Pandeli Majko]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Pandeli Majko]] | virsraksts = [[Albānijas premjerministrs]] | periods = [[2002]]&ndash;[[2005]] | pēc = [[Sali Beriša]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Albānijas premjerministri|Nano, Fatoss]] [[bg:Фатос Нано]] [[da:Fatos Nano]] [[de:Fatos Nano]] [[en:Fatos Nano]] [[es:Fatos Nano]] [[fi:Fatos Nano]] [[fr:Fatos Nano]] [[gl:Fatos Nano]] [[it:Fatos Nano]] [[nl:Fatos Nano]] [[pl:Fatos Nano]] [[sq:Fatos Nano]] [[sv:Fatos Nano]] 12286 38863 2006-04-07T21:43:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Fatoss Nano]] 12287 52022 2006-06-25T18:13:30Z 81.198.190.2 '''Āfrikas Nāciju Kauss''' ir svarīgākā starptautiskā sacensība futbolā [[Āfrikas Futbola Federācija|CAF]] valstīm. Tas notiek reizi divos gados kopš 1968. gada un pirms tam tas tika rīkots neregulāri ar dažādiem pārtraukumiem. Pirmais Āfrikas Nāciju Kauss notika 1957. gadā, kurā piedalījās tikai trīs valstis: [[Ēģipte]], [[Sudāna]] un [[Etiopija]]. Kopš tā laika dalībvalstu skaits ir audzis līdz tagad ir iekļauta gandrīz katra [[Āfrika|Āfrikas]] valsts, tādēļ ir nepieciešams rīkot arī kvalifikācijas turnīru. Dalībvalstu skaits 1998. gada finālturnīrā sasniedza 16 valstis. <sup>(1)</sup>''1959. gadā trīs komandas spēlēja katra pret katru vienu reizi. Ar 2-1 uzvaru pār Sudānu, ko izcīnīja bijusī čempione Ēģipte, turnīrs arī noslēdzās.'' <sup>(2)</sup>''1976. gadā oficiālas finālspēles nemaz nebija. Turnīru izlēma finālgrupā, kas sastāvēja no četrām komandām.'' <sup>(3)</sup>''1978. gadā trešā vieta tika piešķirta [[Nigērija|Nigērijai]] (2-0) pēc [[Tunisija|Tunisijas]] atkāpšanās spēlē par trešo vietu, kad rezultāts bija 1-1, spēles 42. minūtē.'' 12288 38865 2006-04-07T21:55:18Z Feens 37 E.Rama no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Edi_Rama.jpg] E.Rama no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Edi_Rama.jpg] 12289 50580 2006-06-14T20:16:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Edi Rama]] [[Image:Edi Rama.jpg|thumb|Edi Rama]] '''Edi Rama''' (''Edi Rama'') (* 1964.gadā [[Tirāna|Tirānā]] ) - [[Albānija|Albānijas]] politiķis un mākslinieks. Tirānas mērs un kopš 2005.gada [[Albānijas Sociālistiskā partija|Albānijas Sociālistiskās partijas]] (bijušo komunistu) līderis. Kaut arī Rama ir bijušās komunistu partijas vadītājs, 1991.gadā Rama bija viens no studentu kustības līderiem, kura gāza [[Envers Hodža|Envera Hodžas]] režīmu. Rama vīlās galvenās opozīcijas partijas ([[Albānijas Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]) darbībā tajā valdošās korupcijas dēļ. 1997.gadā drošības dienesta aģenti smagi piekāva Ramu, un viņš devās emigrācijā uz [[Parīze|Parīzi]]. Tomēr 1998.gadā toreizējais Albānijas premjers [[Fatoss Nano]] piedāvāja Ramam kultūras, jaunatnes un sporta ministra portfeli, un Rama piekrita. 2000.gadā Rama tika ievēlēts par Tirānas mēru, bet 2003.gadā Edi Rama - atkārtoti ar 61% balsu. Kā pilsētas galva Edi Rama izceļas ar vides sakārtošanas projektiem. http://www.worldmayor.com 2004.gada balsojumā Edi Rama tika atzīts par gada labāko pilsētas galvu pasaulē. [[Category:Albāņu politiķi|Rama, Edi]] [[als:Edi Rama]] [[da:Edi Rama]] [[de:Edi Rama]] [[en:Edi Rama]] [[et:Edi Rama]] [[fi:Edi Rama]] [[sq:Edi Rama]] [[sv:Edi Rama]] 12291 38876 2006-04-07T22:54:07Z Feens 37 Lioverpūles logo no mājaslapas - [http://www.liverpool.gov.uk/] {{logo}} Lioverpūles logo no mājaslapas - [http://www.liverpool.gov.uk/] {{logo}} 12292 50552 2006-06-14T16:32:47Z YurikBot 213 robot Adding: ga, ka, sl, ug {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Liverpool'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:EnglandLiverpool.png|160px|]] | align=center | [[Image:Liver.png|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 468 584<br> 4 189 154 (aglom. ar [[Mančestra|Mančestru]]) |- | Dibināta | 1207.gadā |- | Citi nosaukumi | '''Lerpwl''' ([[velsiešu valoda|velsiešu]]) |- | Valsts daļa | [[Anglija]] |- | Reģions | [[Ziemeļrietumanglija]]<br>(''North West England'') |- | Mājaslapa | http://www.liverpool.gov.uk |} {{commons|Category:Liverpool}} [[Image:Liverpool skyline.jpg|thumb|250px|Liverpūle no Mersijas upes]] '''Liverpūle''' (''Liverpool'') - pilsēta [[Anglija|Anglijā]], [[Ziemeļrietumanglija|Ziemeļrietumanglijā]], pie [[Mersija|Mersijas]] ietekas [[Īrijas jūra|Īrijas jūrā]]. Vēsturiski svarīga ostas pilsēta. Pazīstama kā [[Bītli|Bītlu]] dzimtā pilsēta. Slavena ar saviem [[futbols|futbola]] klubiem - ''[[Liverpool F.C.]]'' un ''[[Everton F.C.]]''. Liverpūles pievārtē atrodas Eintrijas [[hipodroms]] (''Aintree Racecourse''), kurā vienreiz gadā (aprīļa sākumā) notiek ''Grand National'' sacensības - prestižākās un sarežģītākās visā Anglijā. ====Vēsture==== Kaut arī Liverpūlei pilsētas tiesības piešķirtas jau 1207.gadā, vēl XVI gs. tajā bija tikai 500 iedzīvotāju. Tomēr XVII gs. Liverpūles osta sāka strauji attīstīties. Galvenais ostas ienākumu un uzplaukuma avots visa gadsimta garumā bija [[vergu tirdzniecība]]. XIX gs. beigās Liverpūle kontrolēja 40% no pasaules jūras tirdzniecības. Pilsēta strauji auga, sevišķi pēc 1840.gada [[Īrijas Lielais bads|Īrijas Lielā bada]], kad pilsētā ieplūda [[īri|īru]] emigranti. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā pilsēta smagi cieta [[Vācija|vācu]] [[aviācija|aviācijas]] uzlidojumos. XX. gs 50-to gadu beigās, 60-to gadu sākumā Liverpūle kļuva par jaunatnes mūzikas centru (''[[Mersey sound]]''). Liverpūle būs 2008.gada [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]. ====Cilveki==== Liverpūlē dzimuši: *[[Klaivs Barkers]] (''Clive Barker'') (1952-) - rakstnieks, kinorežisors *[[Stīvens Beksters]] (''Stephen Baxter'') (1957-) - rakstnieks *[[Kenets Boldings]] (''Kenneth E. Boulding'') (1910-1993) - ekonomists *[[Kima Ketrola]] (''Kim Cattrall'') (1956-) - aktrise [[Category:Apvienotās Karalistes pilsētas]] [[af:Liverpool]] [[ar:ليفربول]] [[bg:Ливърпул]] [[cy:Lerpwl]] [[da:Liverpool]] [[de:Liverpool]] [[en:Liverpool]] [[eo:Liverpool]] [[es:Liverpool]] [[et:Liverpool]] [[fa:لیورپول]] [[fi:Liverpool]] [[fr:Liverpool]] [[ga:Learpholl]] [[he:ליברפול]] [[hu:Liverpool]] [[id:Liverpool (kota)]] [[it:Liverpool]] [[ja:リヴァプール]] [[ka:ლივერპული]] [[lt:Liverpulis]] [[nl:Liverpool]] [[no:Liverpool]] [[pl:Liverpool]] [[pt:Liverpool]] [[ru:Ливерпуль]] [[simple:Liverpool]] [[sl:Liverpool (razločitev)]] [[sv:Liverpool]] [[th:ลิเวอร์พูล]] [[ug:لىۋېرپۇل]] [[zh:利物浦]] 12293 38888 2006-04-07T23:33:07Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Liverpūle]] 12294 39091 2006-04-08T09:13:06Z Rp 782 Platleņķa objektīvs, fokusa attālums - 15mm, 35mm fotofilma. Iekadrēta visa telpa (4 sienas, griesti un grīda). Platleņķa objektīvs, fokusa attālums - 15mm, 35mm fotofilma. Iekadrēta visa telpa (4 sienas, griesti un grīda). 12295 39113 2006-04-08T10:17:44Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[lādiņa saites matrica]] 12296 39114 2006-04-08T10:21:28Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[lādiņa saites matrica]] 12297 47864 2006-05-28T13:42:42Z Tail 13 '''Latvijas Banka''' ir [[Latvijas Republika|Latvijas Republikas]] [[centrālā banka]], kas tika dibināta 1922. gada 7 septembrī. Tās galvenais mērķis ir, īstenojot [[monetārā politika|monetāro politiku]], regulēt naudas daudzumu apgrozībā un saglabātu cenu stabilitāti valstī. Latvijas Bankai pieder arī monopoltiesības laist apgrozībā naudu, kas ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis valstī. [[Category:Latvijas bankas]] [[en:Bank of Latvia]] [[no:Latvias bank]] 12299 39187 2006-04-08T13:06:52Z Rp 782 Ar parastu digitālo fotoaparātu fotografēta bilde. Ar parastu digitālo fotoaparātu fotografēta bilde. 12300 49363 2006-06-06T13:23:45Z 213.175.124.191 /* Saites */ [[Image:Nikolaj Kabanov.jpg|thumb|N. Kabanovs]] '''Nikolajs Kabanovs''', [[krievu valoda|kr.]] ''Николай Николаевич Кабанов'' (dzimis 1970. g. 26. septembrī [[Rīga|Rīgā]]) — [[Latvija]]s politiķis un žurnālists, [[Saeima]]s deputāts no [[PCTVL]]. Partijas BITE politiskais sekretārs, biedrības "Demokrātisko vērtību un integrācijas nacionālā asociācija" valdes priekšsēdētājs. ==Biogrāfija== 1989.—1991. — [[LTF]] krievu laikraksta "''Атмода''" /vēlāk nosaukums &mdash; "''Балтийское время''"/ žurnālists. 1992.—1996. — dienas laikraksta "''СМ-Сегодня''" ziņu nodaļas vadītājs. 1996.—1998. — nedēļas avīzes "''7 пятниц''" galvenā redaktora vietnieks. 1998.—1999. — nedēļas avīzes "''7 пятниц''" galvenā redaktora pienākumu izpildītājs. 1999.—2002. — dienas laikraksta "''Вести Сегодня''" publikāciju nodaļas vadītājs. Arī kļūdams par deputātu, turpina publicēties turpat. Kopš 2002. — 8. Saeimas deputāts. 2003. pavasaris — mēnešraksta "''Социалист Латвии''" redaktors, [[PCTVL]] frakcijas sekretārs. Kopš 2003. rudens — partijas [[BITE (partija)|BITE]] politiskais sekretārs, PCTVL Koordinācijas padomes loceklis. 2006. — izslēgts no Saeimas Ārlietu komisijas par dalību filmas "Нацизм по-прибалтийски" ("Baltijas nacisms") uzņemšanā un publiskošanā. ==Grāmatas== 2006. — "''Цена независимости''" ("Neatkarības cena") ==Saites== *[http://zapchel.lv/?lang=lv&mode=people&submode=saeima&cv_id=5 CV] PCTVL mājaslapā *"Neatkarības cenas" nodaļas — [http://www.dialogi.lv/article.php?id=2066 intervija ar Ivaru Godmani] un [http://www.dialogi.lv/article.php?id=2057 autobiogrāfiskā "Vilšanās"], krieviski *A. Strojas [http://www.dialogi.lv/article.php?id=2054&t=11&rub=0&la=2 raksts] par "Neatkarības cenu" (2006) *Runas PCTVL [http://www.zapchel.lv/?lang=ru&mode=party&submode=party_all&page_id=1532 II] (2005) un [http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=party&submode=party_all&page_id=3683 III] (2006) kongresos, krieviski *Filma [http://equality.kenga.net/video/BalticNazis.html "Baltijas nacisms"] (2005), krieviski [[Category:Latvijas politiķi|Kabanovs, Nikolajs]] [[Category:Saeimas deputāti|Kabanovs, Nikolajs]] [[ru:Кабанов, Николай Николаевич]] 12301 39227 2006-04-08T14:51:53Z Rp 782 [[Image:Lens Nikkor 18-70mm.jpg|thumb|250px|Nikkor Objektīvs ar maināmu fokusa attālumu 18-70 mm]] [[Image:2-1-48.jpg|thumb|250px|Platleņķa objektīvs, fokusa attālums - 15mm, 35mm fotofilma. Iekadrēta visa telpa (4 sienas, griesti un grīda).]] [[Image:50mm_f5_8.JPG|thumb|250px|Bilde, kura fotografēta ar normālobjektīvu]] [[Image:Tulip-blossom.jpg|thumb|250px|Tulpe, nofotografēta ar teleobjektīvu]] [[Image:United States penny, obverse, 2002.jpg|thumb|Amerikāņu penijs, fotografēts ar makroobjektīvu]] '''Objektīvs''' ir [[gaisma|gaismu]] savācoša [[optika|optiskā]] [[sistēma|sistēma]], kura ataino objektu. Objektīva sastāvdaļas var būt gan [[lēca]]s, gan [[spogulis|spoguļi]]. Objektīvs tiek piemontēts [[fotoaparāts|fotoaparāta]] korpusam. Tāpat kā pats objekts, arī radītais attēls ir [[3D|trīsdimensionāls]]. Lai arī pietiktu ar parastu izliektu lēcu, nepieciešamas vairākas, kuras novērš attēla kropļojumus. Atainoti tiek visi objekti, kas tiek objektīva redzeslaukā. Principā atšķirību nav starp objektīvu, kuru izmanto fotoaparātam, objektīvu, kuru izmanto [[mikroskops|mikroskopam]] un objektīvu, kuru izmanto [[teleskops|teleskopam]]. Atšķirības ir tikai [[stikls|stikla]] (Izmanto arī citus materiālus. Stikls ir visizplatītākais) elementos, to izvietojumā un citos parametros, kas veido objektīva raksturlielumus. Atkarībā no pašas ierīces konstrukcijas, kas tiek izmantota attēla iegūšanai, objektīvs var būt pastāvīgi fiksēts pie aparāta vai arī maināms ar citiem objektīviem. == Objektīvu dažādība == Objektīva izvēle ir viena no svarīgākajām, ja ne pati svarīgākā radošā fotogrāfa izvēle. Jo mazāks fokusa attālums, jo lielāks ir redzes leņķis un otrādi. Fokusa attālums arī ietekmē relatīvo objekta izmēru uz attēla. Objektīvu populārākais iedalījums ir šāds: * "Fisheye" , jeb zivs acs objektīvi * Platleņķa objektīvi * Normālobjektīvi * Teleobjektīvi * Makroobjektīvi === "Fisheye" objektīvi === Zivs acs tipa objektīvi oriģināli tika veidoti, lai meteorologi varētu fotografēt debessjumu. Ļoti platais skatu leņķis (180°) un riņķveida rāmis atļauj iekadrēt visu debessjumu, ja fotoaparāts novietots 90° leņķī pret zemi. Lielais attēla kropļojums ierobežo šo objektīvu izmantojamību un pataisa tos nederīgus ikdienas parastajā fotogrāfijā. === Platleņķa objektīvi === Objektīvi ar ļoti plašu skatleņķi un ļoti mazu attēla kropļojumu - tas "neieloca" horizontālās un vertikālās līnijas. Šiem objektīviem ir lielas asuma dziļuma spējas un šos principā nav nepieciešams fokusēt, izņemot, ja nefotografē kaut ko, kas atrodas tuvu objektīvam. Objektīvs labi piemērots iekštelpu fotogrāfijai, kā arī ainavu fotografēšanai. Pēdējā laikā šie objektīvi ieguvuši popularitāti ekstrēmā sporta fotogrāfu starpā. === Normālobjektīvi === Skata leņķis apmēram vienlīdzīgs cilvēka [[acs]] skata leņķim (~50°). Vairākiem normālobjektīviem priekšrocība ir tāda, ka tie dod zināmu iespēju izvēlēties starp fokusa attālumiem t.i. veikt optisko palielinājumu. Šāda iespēja sniedz lielākas variēšanas iespējas veidojot kompozīciju. Mīnuss šiem objektīviem ir tāds, ka jo viņu iespējamo fokusa garumu spektrs ir plašāks un [[apertūra|diafragma]] ir lielāka, jo viņi ir smagāki un sarežģītāki. Normālobjektīvus bez maināmā fokusa attāluma izmanto vai nu tad, kad fotogrāfs nevēlas perspektīvas kropļojumu, vai arī strādājot vietās ar nepietiekamu gaismu. === Teleobjektīvi === Teleobjektīva skata leņķis ir šaurāks. Ar teleobjektīvu lietas var saskatīt tuvāk nekā ar cilvēka aci. Teleobjektīvus izmanto sākot no preses vajadzībām līdz pat, lai fotografētu lietas, kurām fiziski nebūtu iespējams tikt klāt. Galvenais mīnuss ir - lai fotografētu ko tādu, kas ir patiešām tālu no fotoaparāta, būs vajadzīgs objektīvs ar lielu fokusa attālumu, līdz ar to tas parādās arī objektīva izmērā. Piemēram objektīvam ar fokusa attālumu 1200 mm, ar vienu statīvu būs par maz. Kā arī ar šādiem objektīviem jārīkojas uzmanīgi, jo šaurās apertūras dēļ (f/11) nepieciešams daudz gaismas, līdz ar to samērā liels ekspozīcijas laiks. === Makroobjektīvi === Makro objektīvus varētu salīdzināt ar palielinājuma stiklu. Šajā gadījumā objekts uz attēla vienmēr izskatīsies vai nu tāds kāds dzīvē, vai nu lielāks. Lielākā daļa makro lēcu ir optimizētas mērogam 1:1, bet makro lēca var veikt arī palielinājumu 5:1. == Vēsture == [[Fotogrāfija]]s attīstībai palīdzēja neskaitāmie objektīvu uzlabojumi 19.gs. otrajā pusē. Agrāk izmantoja elementāras ahromātiskas lēcas, kurām vajadzēja daudz gaismas, lai panāktu asu attēlu, līdz ar to fotografējot vietas, kur gaismas bija mazāk, vajadzēja ilgu [[ekspozīcijas laiks|ekspozīcijas laiku]]. Liels solis uz priekšu bija sperts, kad [[Jozefs Maksimiliāns Pecvals]] izgudroja portretobjektīvu - objektīvu, kurš sastāvēja no 2 iekšējām sistēmām un tam vajadzēja salīdzinoši maz gaismas. Ar šo objektīvu varēja galarezultātā iegūt gaišākas bildes un portetiem vairs nebija nepieciešams īsāks ekspozīcijas laiks. Ainavu fotogrāfijai vajag vēl mazāk gaismas, toties platāku skata leņķi. Parastie ainavu objekti prasa leņķi apmēram 30°-45°, kas lielāko tiesu ir par mazu. Ainavu fotografēšanai agrāk izmantoja parastas lēcas, vēlāk, ap 1860. gadu - tripletobjektīvus (objektīvs, kurš sastāv no pavisam 3 lēcām) un pēc tam "Steinheil" ieviestos aplanātus (objektīvs, kurš sastāv no 2 ahromātiskām lēcām). Šo objektīvu skata leņķis ir aptuveni 60° un šīm lēcām ir pietiekama gaismuzņēmība, lai varētu gaišā vasaras dienā veikt momentuzņēmumus. Ja tolaik ar 60° bija par maz, varēja ņemt platleņķa objektīvus Busch pantoskopu, Dallmeyer "Wide Angle Lens" un Voigtlendera platleņķa eiriskopu. Šo objektīvu skatu leņķis bija aptuveni no 75°-100°. 1860. gadā [[Tomass Sutons]] uzkonstruēja simetrisko tripletobjektīvu. Šis objektīvs sastāvēja no 2 izliektām lēcām, kurai priekšējā bija par trešdaļu mazāka nekā aizmugurējā un vēl atsevišķa lēca, kura bije ieliekts menisks. "Steinheil" 1865. gadā uzkonstruētais periskopobjektīvs ir pirmais objektīvs, mūsdienu izpratnē, kuru jau varētu apzīmēt par platleņķa, tā, ar priekšgājējiem salīdzinoši, platā skatu leņķa dēļ. [[Ludvigs Sīdels]] [[Minhene|Minhenē]] izmeklēja atainojuma kļūdas lēcās un 1866. gadā izdeva formulu sistēmu, kas vienkāršoja objektīvu konstrukciju. [[Hugo Ādolfs Štainhails]] 1881. gadā konstruēja pirmo universālobjektīvu. [[Ernsts Abbe]] und [[Otto Šots]] 1880. gadā ķērās pie jaunu stila paveidu izveides. Viņi, kopā ar [[Karls Zaiss|Karlu Zaisu]] [[Jena|Jenā]] dibināja stikla kausētavu. Pateicoties jaunajiem stikla paveidiem pēc 1886. gada viņu kolēģim [[Pauls Rūdolfs|Paulam Rūdolfam]] izdevās konstruēt dubultobjektīvu, kurā visbeidzot astigmātisma problēma (Lēcu sistēma izveido neskaidru attēlu) tika atrisināta - Planārobjektīvs. [[Category:Tehnika]] [[Category:Fizika]] [[Category:Optika]] [[cs:Objektiv]] [[de:Objektiv (Optik)]] [[en:Photographic lens]] [[fr:Objectif photographique]] [[ja:写真レンズ]] [[nl:Objectief (lens)]] [[pl:Obiektyw fotograficzny]] [[sv:Objektiv]] [[th:เลนส์ถ่ายภาพ]] [[zh:鏡頭]] 12302 39247 2006-04-08T15:46:16Z Latvia United 746 no en.wiki no en.wiki 12303 41656 2006-04-24T13:09:23Z Latvia United 746 '''Molmasa''' ir viena mola elementārobjektu summārā masa. To apzīmē ar burtu M. Molmasas vienkārša veidā ir saistīta ar viena elementārobjekta masu. Ja viena elementārobjekta relatīvā molekulmasa ir M<sub>r</sub>, tad šī objekta masa ir M<sub>r</sub>u. Atommasas vienība u ir 1/12 no atoma <sup>12</sup>C masas, ko apzīmē ar m<sub>c</sub>:u = m<sub>c</sub>/12. Ievietojot to izteiksmē M<sub>r</sub>u viena elementārobjekta masa ir M<sub>r</sub>M<sub>c</sub>/12. Vienam molam elementārobjektu summārā masa ir 6,02 * 10<sup>23</sup> (N<sub>A</sub> - Avogadro skailis) reizes lielāka: M = M<sub>r</sub>(6,02*10<sup>23</sup>m<sub>c</sub>/12). Bet saskaņā ar mola definīciju 6,02 * 10<sup>23</sup> atomu <sup>12</sup>C summārā masa ir 12 grami: 6,02 * 10<sup>23</sup> m<sub>c</sub> = 12 g. Ievietojotto iepriekšējā izteiksmē dabūjam M=M<sub>r</sub> g/mol. Tātad, ja elementārobjekta molmasu izsaka gramos uz molu, tā skaitlski ir vienāda ar viena elementārobjkta relatīvo molekulmasu. [[Category:Ķīmija]] 12306 45378 2006-05-15T10:57:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Absurdo drama]] [[Image:Ionesco-Rhinoceros.jpg|thumb|350px|Eižena Jonesko lugas "Degunradzis" iestudējums Nakšinehas teātrī]] '''Absurda drāma''' (arī – absurda teātris, paradoksa teātris, antiteātris, nihilistiskais teātris, jaunais teātris, izsmiekla teātris) ir [[dramaturģija]]s virziens, kas attīstījās XX gs. vidū [[Eiropa|Eiropā]], jo sevišķi [[Francija|Francijā]]. Par tā nozīmīgākajiem pārstāvjiem uzskata [[Semjuels Bekets|Semjuelu Beketu]] (''Samuel Beckett''), [[Eižens Jonesko|Eiženu Jonesko]] (''Eugen Ionescu''), [[Žans Ženē|Žanu Ženē]] (''Jean Genet'') un [[Artūrs Adamovs|Artūru Adamovu]] (''Arthur Adamov''). Lai arī šie autori, izņemot Ženē, nav francūži, viņi visi rakstījuši franču valodā. Absurda drāma cilvēka eksistenci rāda kā absurdu un bezjēdzīgu, kā arī demonstrē cilvēka nespēju ietekmēt pasaules kārtību; darbu varoņi nespēj savā starpā sazināties, ir savstarpēji izolēti un bezpersoniski. Absurda drāmas pārstāvji atsakās no [[reālisms|reālisma]] un tradicionālās dramaturģijas līdzekļiem realitātes attēlošanai, to vietā izvēlēdamies [[groteska|grotesku]], deformāciju, [[hiperbola]]s, [[vārdu spēle]]s un [[simbols|simbolus]]. [[Traģēdija]]s vietā absurda drāmā tiek izmantots [[traģifarss]]. Netiek ievērots laika un/vai telpas vienotības princips. Bieži sižets ir neloģisks, dialogi ir bezjēdzīgi un atkārtojas, tiek radīta sapnim līdzīga atmosfēra. Starp nozīmīgākajiem absurda drāmas darbiem jāmin Eižena Jonesko "[[Plikpaurainā dziedātāja]]" un Semjuela Beketa "[[Gaidot Godo]]". Absurda drāmas iezīmes atrodamas arī [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] (''Tom Stoppard''), [[Frīdrihs Dirrenmats|Frīdriha Dirrenmata]] (''Friedrich Dürrenmatt''), [[Fernando Arabals|Fernando Arabala]] (''Fernando Arrabal''), [[Harolds Pinters|Harolda Pintera]] (''Harold Pinter''), [[Edvards Olbijs|Edvarda Olbija]] (''Edward Albee'') un [[Žans Tardjē|Žana Tardjē]] (''Jean Tardieu'') darbos. Liela nozīmē absurda drāmas kā literatūras virziena definēšanā un aprakstīšanā ir angļu kritiķim Mārtinam Eslinam, kurš 1962. gadā izdeva darbu "Absurda teātris" (''Theatre of the Absurd''), tā ieviesdams šo terminu. ==Ietekmes avoti== Absurda drāmas ietekmes avoti ir: * XX gs. sākuma avangardiskā māksla ([[dadaisms]] un [[sirreālisms]], it īpaši [[performances]] un [[automātisms]]), * [[nonsensa literatūra]] (piemēram, [[Lūiss Kerols|Lūisa Kerola]] (''Lewis Carroll'') darbi), * [[Alfrēds Žarī|Alfrēda Žarī]] (''Alfred Jarry''), [[Luidži Pirandello]] (''Luigi Pirandello''), [[Staņislavs Vitkēvičs|Staņislava Vitkēviča]] (''Stanisław Witkiewicz''), [[Gijoms Apolinērs|Gijoma Apolinēra]] (''Guillaume Apollinaire''), [[Augusts Strindbergs|Augusta Strindberga]] (''August Strindberg''), [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] (''Franz Kafka''), [[Vladimirs Majakovskis|Vladimira Majakovska]] (''Влади́мир Маяко́вский'') daiļrade, * [[eksistenciālisms]] (kritiķis [[Mārtins Eslins]] uzskata, ka absurda drāma devusi formu [[Albērs Kamī|Albēra Kamī]] eksistenciālisma filozofijai, kāda parādās viņa darbā "[[Mīts par Sīzifu]]", – ka dzīvei būtībā nav jēgas; eksistenciālismā tomēr parādās arī cilvēka dumpības ideja, savukārt absurda drāmas autori uzsver, ka cilvēks atrodas mūžīgi nemainīgā, bezcerīgā stāvoklī, no kura vienīgā izeja ir nāve), * [[leļļu teātris]], * romiešu [[mīmi|mīmu]] teātris, * [[delartiskā komēdija]], * [[karnevāla kultūra]], * [[Antonēns Arto|Antonēna Arto]] teorija par [[nežēlības teātris|nežēlības teātri]]. Īpaša nozīme absurda drāmas attīstībā ir Alfrēda Žarī darbu triloģijai "Karalis Ibi" (''Ubu Roi''), "Ragnesis Ibi" (''Ubu Cocu'') un "Piekaltais Ibi" (''Ubu Enchaine''), kā arī Gijoma Apolinēra lugai "[[Tirēsija krūtis]]" (''Les Mamelles de Tirésias''). ==Raksturojums== Absurda drāma noliedz pagātnes mantojumu, sabiedrības normas (patriotismu, reliģiju), cēloņsakarīgumu, individualitātes tēlojumu, tradicionālās kompozīcijas formas (sižetu un tā attīstību; absurda drāmā nav arī dramatiska konflikta); to vietā nāk bezpersoniskums, sižeta trūkums (kas izpaužas kā mūžīga atkārtošanās vai ''non sequitur'', notikumu savstarpēja cēloņsakarīguma trūkums), nonsenss kā būtiska dialogu sastāvdaļa. Absurda drāmā valoda nespēj veikt savas funkcijas, t.i., personāži nespēj paust būtisko, nespēj sazināties; valoda ir virspusēja un formāla. Bieži tiek izmantotas klišejiskas frāzes, kurām nav nozīmes. Viens no absurda drāmas mērķiem ir parādīt pasauli kā absurdu vietu, kurā loģika nav iespējama. Laiks nav lineārs, bet gan ir apstājies vai bezgalīgi un bezjēdzīgi ciklisks. Darbības vieta parasti nav noteikta un darbības gaitā nemainās. ==Nozīmīgākie autori un darbi== ===Semjuels Bekets=== Semjuels Bekets (1906-1989) bija īru rakstnieks, vienas no nozīmīgākajām absurda drāmas lugām – "Gaidot Godo" (''En attendant Godot'') – autors. Beketa lugu varoņiem raksturīga nespēja izprast pasauli, tajā darboties, savā starpā saprasties. Viņa lugu tēli ir nošķirti laikā un telpā. Lugā "Gaidot Godo" Bekets lietojis daudzus absurda drāmas elementus: lugas tēli Vladimirs un Estragons nezina, ko gaida, kas ir Godo un vai viņš ieradīsies, neatceras, ko darījuši iepriekš, nespēj izlemt, ko darīt. Viņi gaida, taču nezina, kāpēc; nekas dienu no dienas nemainās. ===Eižens Jonesko=== Eižens Jonesko (1909-1994) bija rumāņu dramaturgs. Viņa darbiem sevišķi raksturīgs nonsenss, neloģiski sižeti, tēli, kuri nespēj sevi kontrolēt, un tēli, kas savā starpā nespēj saprasties. Klasiska Jonesko absurda drāmas luga ir "Plikpaurainā dziedātāja" (''La Cantatrice Chauve''). Jonesko piešķir dramatisku formu haosam. Bieža viņa lugu forma ir traģifarss: sākotnēji komisks sižets pēkšņi var pāraugt traģiskā. Jonesko lugas attīstībai izmanto arī darbību, taču tā risinās neloģiskā sistēmā, kuras pamatnostādnes var pēkšņi mainīties. Jonesko runā arī par "valodas traģēdiju", t.i., to, ka valoda nav saprašanās, bet gan nesaprašanās instruments. Raksturīga viņa lugu tēma ir dehumanizācija. ==Nozīmīgu absurda drāmas darbu uzskaitījums== * Eižena Jonesko "[[Plikpaurainā dziedātāja]]" (''La Cantatrice Chauve'', 1950) * Artūra Adamova "Parodija" (''La Parodie'', 1950) * Eižena Jonesko "[[Mācībstunda]]" (''La Leçon'', 1951) * Eižena Jonesko "[[Krēsli]]" (''Les Chaises'', 1952) * Semjuela Beketa "[[Gaidot Godo]]" (''En attendant Godot'', 1952) * Fernando Arabala "Pikniks laukos" (''Pique-nique en campagne'', 1952) * Žana Ženē "Balkons" (''Le Balcon'', 1956) * Semjuela Beketa "Beigu spēle" (''Fin de partie'', 1957) * Harolda Pintera "Istaba" (''The Room'', 1957) * Semjuela Beketa "Krapa pēdējā magnetofona lente" (''Krapp's Last Tape'', 1958) * Harolda Pintera "Dzimšanas diena" (''The Birthday Party'', 1958) * Žana Ženē "Melnie" (''Les Nègres'', 1959) * Eižena Jonesko "[[Degunradzis]]" (''Rhinocéros'', 1959) * Semjuela Beketa "Laimīgās dienas" (''Happy Days'', 1961) * Harolda Pintera "Klusums" (''Silence'', 1970) * Eižena Jonesko "Makbets" (''Macbett'', 1972) [[Category:Literatūras virzieni]] [[Category:Teātra žanri]] [[bg:Театър на абсурда]] [[cs:Absurdní drama]] [[de:Absurdes Theater]] [[el:Θέατρο του Παραλόγου]] [[en:Theatre of the Absurd]] [[eo:Absurda Teatro]] [[es:Teatro del absurdo]] [[fr:Théâtre de l'absurde]] [[gl:Teatro do absurdo]] [[it:Teatro dell'assurdo]] [[ja:不条理演劇]] [[lt:Absurdo drama]] [[nl:Absurd toneel]] [[pl:Teatr absurdu]] [[ru:Театр абсурда]] [[zh-min-nan:Lī-keng-ke̍k]] 12308 39332 2006-04-08T22:01:51Z Tail 13 Jonesko lugas "Degunradzis" iestudējums Nakšinehas teātrī (no en.wiki). Jonesko lugas "Degunradzis" iestudējums Nakšinehas teātrī (no en.wiki). 12309 39338 2006-04-08T22:33:29Z Tail 13 [[Category:Teātris]] 12310 39340 2006-04-08T22:37:58Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Literatūra]] [[Category:Zinātne]] 12311 52239 2006-06-28T07:34:08Z 81.198.24.40 senā roma bija impērija kas pastāvēja no4.g.s.p.m.ē.līdz 4.g.s.,neilgi pirms sabrukuma romas impēriju sadalija rietumromā un austrumromā bet katrai bija savs imperators. 12312 43971 2006-05-09T21:57:43Z Feens 37 +cat. '''Klaivs Barkers''' (''Clive Barker'', * 1952. gada 5. oktobrī [[Liverpūle|Liverpūlē]] ) - britu [[šausmu literatūra|šausmu literatūras]] rakstnieks, kinorežisors un ilustrators. Dzimis Liverpūlē, [[Anglija|Anglijā]], kur studēja [[angļu valoda|angļu valodu]] un [[filozofija|filozofiju]]. Ievērību guva, 1984.gadā sākdams publicēt stāstu krājumus ''Books of Blood'' (kopumā iznāca 6 krājumi). 1987.gadā uzņēma filmu ''Hellraiser'', kura kļuvusi par žanra klasiku. ====Ārējās saites==== *http://www.CliveBarker.com - oficiālā mājaslapa *http://www.imdb.com/name/nm0000850/ - Barkera profils IMDB {{stub}} [[Category:Šausmu literatūra|Barkers, Klaivs]] [[Category:Angļu rakstnieki|Barkers, Klaivs]] [[Category:Angļu kinorežisori|Barkers, Klaivs]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Barkers, Klaivs]] [[bg:Клайв Баркър]] [[de:Clive Barker]] [[en:Clive Barker]] [[es:Clive Barker]] [[fr:Clive Barker]] [[it:Clive Barker]] [[ja:クライヴ・バーカー]] [[pl:Clive Barker]] [[pt:Clive Barker]] [[fi:Clive Barker]] [[sv:Clive Barker]] [[tr:Clive Barker]] 12313 39557 2006-04-09T19:09:30Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Klaivs Barkers]] 12314 39572 2006-04-10T04:54:16Z Dekaels 268 20 latu naudaszīmes (1925) attēls. 20 latu naudaszīmes (1925) attēls. 12315 39583 2006-04-10T06:10:45Z Latvia United 746 12316 39584 2006-04-10T06:11:01Z Latvia United 746 12317 39586 2006-04-10T06:13:00Z Latvia United 746 12318 39587 2006-04-10T06:13:16Z Latvia United 746 12319 39591 2006-04-10T06:15:36Z Latvia United 746 12320 39592 2006-04-10T06:15:42Z Latvia United 746 12321 50662 2006-06-15T07:18:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Stephen Baxter]] [[Image:Stephen Baxter 2005.jpg|thumb|Stīvens Beksters]] '''Stīvens Beksters''' (''Stephen Baxter'', * 1957. gada 13. novembrī [[Liverpūle|Liverpūlē]] ) - britu [[fantastika|fantastikas]] rakstnieks. Studējis [[matemātika|matemātiku]] un [[inženierzinātne|inženierzinātnes]]. Darbi: *''Xeelee'' cikls (1991-) - darbība notiek tālā nākotnē, kad cilvēce ir apdzīvo visumu un konkurē ar ''Xeelee'' civilizāciju *''Manifold'' triloģija (1999-2002) *''Mammoth'' triloģija (1999-2001) *romāns ''Voyage'' (1996) *romāns ''Titan'' (1997) *romāns ''Moonseed'' (1998) Vairākus darbus sarakstījis līdzautorībā ar [[Artūrs Klārks|Artūru Klārku]]. ====Ārējās saites==== *http://www.baxterium.org.uk/ ''Baxterium'' - pusoficiāla Bekstera mājaslapa. {{stub}} [[Category:Fantastika|Beksters, Stīvens]] [[Category:Angļu rakstnieki|Beksters, Stīvens]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Beksters, Stivens]] [[bg:Стивън Бакстър]] [[de:Stephen Baxter]] [[en:Stephen Baxter]] [[es:Stephen Baxter]] [[fi:Stephen Baxter]] [[fr:Stephen Baxter]] [[it:Stephen Baxter]] [[ja:スティーヴン・バクスター]] [[nl:Stephen Baxter]] [[sv:Stephen Baxter]] 12322 39605 2006-04-10T07:51:35Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Stīvens Beksters]] 12323 39612 2006-04-10T08:29:58Z Feens 37 '''Kenets Evards Boldings''' (''Kenneth Ewart Boulding'', * 1910.gada 18.martā [[Liverpūle|Liverpūlē]], † 1993.gada 18.martā [[Bolder|Bolderā]], [[Kolorādo]]) - [[ASV]] ekonomists, [[sistēmanalīze|sistēmanalītiķis]], dzejnieks. Pēc reliģiskās pārliecības - [[kveikers]]. Dzimis Liverpūlē, Mācījies [[Oksforda|Oksfordā]]. 1968.gada ieguvis [[ASV]] pilsonību. Bijis vairāku ietekmīgu organizāciju - [[Amerikas ekonomistu asociācija|Amerikas ekonomistu asociācijas]] (''American Economic Association, AEA''), [[Amerikas zinātnes progresa asociācija|Amerikas zinātnes progresa asociācijas]] (''American Association for the Advancement of Science, AAAS'') prezidents. ====Ārējās saites==== *http://www.colorado.edu/econ/Kenneth.Boulding/ [[Category:ASV ekonomisti|Boldings, Kenets]] [[de:Kenneth Ewart Boulding]] [[en:Kenneth E. Boulding]] [[fr:Kenneth E. Boulding]] [[it:Kenneth Boulding]] [[nl:Kenneth E. Boulding]] [[ja:ケネス・E・ボールディング]] [[ru:Боулдинг, Кеннет]] 12324 39613 2006-04-10T08:31:36Z Feens 37 paradresācija #redirect [[Kenets Boldings]] 12325 39616 2006-04-10T08:51:40Z Feens 37 K.Ketrla no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Kim-SATC.jpeg] K.Ketrla no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Kim-SATC.jpeg] 12326 51894 2006-06-25T06:32:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Kim Cattrall]] [[Image:Kim-SATC.jpg|thumb|Kima Ketrola Samantas Džonsas lomā]] '''Kima Viktorija Ketrola''' (''Kim Victoria Cattrall'', * 1956.gada 21. augustā [[Liverpūle|Liverpūlē]] ) - [[ASV]] aktrise. Dzimusi Liverpūlē, bet jau mazāk kā gada vecumā kopā ar ģimeni emigrēja uz [[Kanāda|Kanādu]]. 11 gadu vecumā atgriezās [[Anglija|Anglijā]] un mācījās [[Londona|Londonā]], Mūzikas un drāmas akadēmijā (LAMDA), bet no 16 gadu vecuma - Amerikas Drāmas akadēmijā [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Pasaules atpazīstamību izpelnījās ar piedalīšanos ''[[Home Box Office]]'' kabeļtelevīzijas seriālā [[Sekss un lielpilsēta]] (''Sex and the City'') Samantas Džonsas lomā. ====Ārējās saites==== *http://www.imdb.com/name/nm0000326/ - profils IMDB [[Category:amerikāņu kinoaktieri|Ketrola, Kima]] [[de:Kim Cattrall]] [[en:Kim Cattrall]] [[fi:Kim Cattrall]] [[fr:Kim Cattrall]] [[ja:キム・キャトラル]] [[nl:Kim Cattrall]] [[pl:Kim Cattrall]] [[pt:Kim Cattrall]] [[ru:Кэтролл, Ким]] [[sv:Kim Cattrall]] [[zh:金·凱特羅]] 12327 39618 2006-04-10T08:55:17Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Kima Ketrola]] 12328 47148 2006-05-22T22:48:40Z Knakts 848 Kategorija Šajā kategorijā ietvertas valstis, kuras ir [[republika]]s. [[Category:valstu uzskaitījumi]] 12329 44934 2006-05-14T01:11:35Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Linz]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Linz'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Map at linz.png|160px|]] | align=center | [[Image:Linz CoA.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 179 789 |- | Dibināta | [[Senā Roma|Senās Romas]] laikos (''Lentia'') |- | Federālā zeme (''Bundesland'') | [[Augšaustrija]] |- | Mājaslapa | http://www.linz.at/ |} {{commons|Category:Linz}} [[Image:Linz Donau.jpg|Linca|250px|thumb]] '''Linca''' (''Linz'') - pilsēta [[Austrija|Austrijas]] ziemeļos pie [[Donava|Donavas]] upes, trešā lielākā pilsēta Austrijā. [[Augšaustrija|Augšaustrijas]] federālās zemes galvaspilsēta. Metalurģiskās un ķīmiskās rūpniecības centrs. Lincā dzimis austriešu rakstnieks [[Hermanis Bārs]] (''Hermann Bahr'') (1863-1934). ====Vēsture==== Pilsēta dibināta [[Senā Roma|Romas]] laikos, toreiz tās nosaukums bija ''Lentia''. Gadsimtiem Linca bijusi vidēja lieluma pilsēta tirdzniecības ceļu krustojumā. XV gs. beigās [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators [[Frīdrihs III]] Lincā pavadīja sava mūža pēdējos gadus, un Linca bija impērijas galvenā pilsēta. XVI gs. vidū Lincā dzīvoja astronoms [[Johanness Keplers]], bet XIX gs. vidū - [[Antons Brukners]]. XX. gs sākumā Lincas reālskolā vienlaicīgi mācījās [[Ādolfs Hitlers]] un [[Ludvigs Vitgenšteins]]. Linca bija Hitlera iemīļotā pilsēta, un bija plāns to pārvērst par [[Lielvācija|Lielvācijas]] kultūras centru. [[2.pasaules kars|2.pasaules kara]] laikā Linca bija svarīgs ķīmiskās un metalurģiskās rūpniecības centrs, bet netālu no pilsētas atradās Mauthauzenas koncentrācijas nometne. Pēc kara Donava, sadalot Lincu divās daļās, kalpoja par [[PSRS]] un [[ASV]] okupācijas zonu robežu. [[Category:Austrijas pilsētas]] [[bg:Линц]] [[br:Linz]] [[cs:Linec]] [[da:Linz]] [[de:Linz]] [[en:Linz]] [[eo:Linz]] [[es:Linz]] [[fa:لینتز]] [[fi:Linz]] [[fr:Linz (Autriche)]] [[hu:Linz]] [[it:Linz]] [[ja:リンツ]] [[la:Lentia]] [[lt:Lincas]] [[nl:Linz]] [[no:Linz]] [[pl:Linz]] [[pt:Linz]] [[ro:Linz]] [[ru:Линц]] [[sl:Linz]] [[sv:Linz]] [[zh:林茨]] 12330 39632 2006-04-10T10:09:52Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Linca]] 12338 49973 2006-06-10T23:36:27Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:M. C. Escher]] Holandiešu mākslinieks, Maurits Cornelis Escher (holandiešu valodā) == Bērnība un Jaunība Holande == Holandiešu mākslinieks Moriss Kornēliuss Ešērs dzima 1898. gadā, Līvārdenē, [[Holande]]s provinces Frīzlandes administratīvajā centrā. Viņš bija inžiniera G. A. Ešēra un viņa sievas, ministra meitas, trešais dēls. Mājā, kurā piedzima Ešērs, tagad atrodas muzejs. 1903. gadā G. A. Ešēra ģimene pārceļas uz Ārmenu, Greislandes administratīvo centru. No 1907. gada Moriss plostniecību un klavierspēli. No 1912 - 1918. gadam mācās visusskolā. Izņemot zīmēšanu, visur citur atzīmes viņam bija sliktas. Zīmēšanas skolotājs atzīmēja viņa talantu uz koka gravīru veidošanu. 1913. gadā, reliģijas skolā, Ešērs sadraudzējas ar Basu Kistu (Kistam doties tur uzspieda vecāki, pats viņš nebija īpaši reliģiozs). Viņš kļūst par Ešēra labāko draugu. Abi interesējas par zīmogu tehnoloģijām. 1916. gadā viņš veido savu pirmo grafisko darbu, violetajā linolejā, sava tēva portretu. 1917 . gadā viņš apmeklē mākslinieka Herta Stigemana darbnīcu, viņam piederošo iespiestuvi, Uz tās iespiedmašīnas tika iespiestas viņa pirmās gravīras. Šajā gadā Ešēra ģimene pārceļas uz Ozdbergu, Holandē, kura izvietojusies Arnemas apkārtnē. No 1918 - 1919. gadam Ešērs apmeklē Tehnisko koledžu, Delftā, Holandē. Viņš tiek atbrīvots no dienesta armijā, lai varētu turpināt mācības, bet sakarā ar sliktp veselību, Moriss netika galā ar mācību plāniem un tika atskaitīts. Rezultātā Ešērs tā arī neieguva augstāko izglītību. Cerībā iegūt arhitekta diplomu no 1919 - 1022. gadam jaunais Ešērs mācās arhitektektūras un ornamentu skolā Hārlemē. Tur viņš ņem privātstundas pie S. Dž. de Meskvita, kas atstāj lielu iespaidu uz Ešēra atlikušo dzīvi un daiļradi. 1921. gadā Ešēra ģimene apmeklēja Rivēru un Itāliju. Apburts no Vidusjūŗas klimata, Moriss uzzīmēja detalizētus kaktusu un olīvkoku zīmējumus. Viņš uzzīmēja daudz skiču ar kalnu skatiem, kuri tika iekļauti viņa darbu pamatā. Ešērs sāk eksperimentēt priekš sevis jaunā virzienā un "Gravīras kokā" tiek izdotas humoristiskajā bukletā "Easter Flowers", jau tad viņa darbos bija sastopama spoguļu attēli un kristāliskas figūras. Pirmā Ešēra iespiestais darbs tika pārdots lielā tirāžā, tas bija "Svētais Francisks". Jaunu ideju meklējumos, Moriss Ešērs devās uz Itāliju. ==Spānija un Itālija== 1922. gada aprīlī Ešērs ar diviem draugiem pamet Ārnemu. Abi draugi pēc divu nedēļu dzīvošanas Florencē atgriežas Holandē. Bet Ešērs devās uz Sandžiminano ar vienu no draugu māsām. Tur un arī pilsētās Volterē un Siēnā, viņš veica sēriju zīmējumus. Visu 1922. gada vasaru viņš pavadīja ceļojot pa Itāliju, zīmējot peizāžas, augļus un pat kukaiņus. Siēnā viņš satiek domu biedru, holandiešu mākslienieku Heredsenu, ar kuru viņš pereodiski satiekas vairāku gadu garumā. Jūnijā, atgriežoties mājās, Ešērs saprot, ka vairs nevar strādāt pēc iepriekšējiem noteikumiem un nolemj atgriesties Dienvideriopā. Viņš dodās ar draugiem, ar jahtu uz Dienvidiem. Lai ieekonomētu naudu, viņš pieskata draugu mazos bērnus. Ceļojuma laikā Moriss pirmo reizi redz fenomenu, jūras fosforizēšanos, kuru viņš vēlāk viņš nodemonstrēja gleznā ar vienvārda nosaukumu. Spānijā Ešērs piedalās koridā un apmeklē slaveno muzeju "Prado". Nokavējis Ekspresi, Ešērs pavada 24 stundas vietējās sabiedrības vilcienā, lai nokļūtu Granādā. Granādā Ešērs apmeklē Alhambru, kur iepazīstās ar arābu dekoratīvajiem stiliem un kopē vienu no tiem. Pēc maza ceļojuma pa Itāliju, viņš dažus mēnešus pavada Siēnā. Šajā laikā viņš intensīvi strādāja. Pēc viņa vārdiem, viņam palīdzēja Dieva svētība un pilsētas atmosfēra. 1923. gada martā Ešērs turpina strādāt un ceļotā mēneša beigās, pansionātā, kur apmetās Moriss, ieradās Šveices rūpnieka Umkera ģimene. Pēc vairākiem mēnešiem Ešērs glezno viņu meitas Džettī portretu. Nedaudz vēlāk viņš saprot, ka ir iemīlējies, bet nav pārliecināts par viņas jūtām. Pašā pēdējā brīdī, pirms Umikeru ģimenes aizbraukšanas, viņš nolemj atzīties mīlestībā. Un jaunieši tiek saderināti, 1923. gada augustā, Siēnā, notiek pirmā Ešēra izstāde, bet viņš šim lielajam notikumam pievērsa pavisam mazu uzmanību. Viņš bija aizrāvies ar Džettī un augusta vidū bildināja viņu. 28. augustā viņš ieradās Cīrihē, lai formāli tiktos ar Džettī ģimeni. Moriss nolēma precēties un dzīvot Itālijā. 1924. gads bija ļoti piesātināts ar dažādiem notikumiem. Februārī notika viņa personālizstāde "Holande". 12. jūnijā notika viņa kāzas Viaredžī, Itālijā. Jaunlaulātie apmeklēja Hennuju, Anneki un Briseli. Oktobrī viņi devās uz Franciju, pēctam atgriezās Itālijā. Ceļojuma laikā Ešērs apguva dažādus Eiropas arhitektūras stilus. 1924. gada beigās jaunlaulātie nopirka jaunbūvi pilsētā Fraskatī, netālu no Romas. Lai gan mājas būvniecība tika pabeigta 1925. gada martā, viņi ievācās tikai oktobrī. Nedaudz vēlāk pēc ievākšanās jaunajā mājā notiek nelaimes gadījums ar Morisa brāli, kurš nodarbojas ar alpīnismu. Brālis iet bojā, un Ešēram jādodās atpazīt līķi. Pēc šīs traģēdijas top Ešēra pasaulsslavēnā gravīra kokā "Mākslas dienas" (??? ????????). 1926. gada jūnijā Ešērs iegādājas jaunu lielizmēra jaunbūvi . Sakarā ar ģimenes pieaugumu. Jūlija beigās dzimst dēls Džordžs. Ešera lielo popularitāti pierāda tas, ka par dēla kristībās piedalās karalis Emanuels un Musolini. Laimīgā ģimenes dzīve Romā 20-to gadu beigās izrādījās ļoti auglīga Morisa radošajā dzīvē. Viņa darbi tika demonstrēti ļoti daudzās izstādēs Holandē, bet 1929. gadā viņa popularitāte sasniedza tādu līmeni, ka viena gada laikā notika 5 personālās izstādes Holandē un Šveicē. Tieši šinī periodā Ešēra gleznas tika pirmo reizi nosauktas par mehāniskām un loģiskām. Gleznās tika attēlotas kalnu nogāzes, bet bija arī komerciālas ilustrācijas. Pati populārākā glezna tanī laikā bija gravīra kalnu ciematiņš "Kastrovalli", kura tika pabeigta 1930. gada februārī, šinī gadā piedzima arī otrs dēls Artūrs. 1930. gada beigās un visu 1931. gadu Moriss daudz slimo un viņa daiļradē ir pārtraukums. Tādi periodiski notiek visu atlikušo dzīvi. Šis pārtraukuma periods beidzās ar tikšanos Romā ar Holandes Vēstures institūta direktoru Dž. Hugeverfu, kurš piedāvājās uzrakstīt rakstu par Ešēra daiļradi un publicēt vairākus viņa darbus. Atlasītie darbi tiek izdoti grāmatā "Emblemata" 1932. gadā. 1933. gada beigās Ešers zīmēja vairākas litogrāfijas šausmu grāmatai "The Terrible Adventures of Scholastica". 1934. gadā M. Ešērs saņem trešo prēmiju par gleznu "Nonza Corsica" izstādē Čikāgā. Čikāgas mākslas institūts nopērk šo gleznu. Tā bija pirmā glezna ko pārdeva Amerikā. Šajā gadā Ešērs ar ģimeni dodas pie jūras, bet pēc tam dodas uz Beļģiju. == Atpakaļ uz ziemeļiem == 1935. gada vasarā sakarā ar darīšanām ierodas vecāku mājās, Hāgā. Vizītes laikā Ešērs izdara ļoti svarīgu darbu. Zīmē detalizētu tēva portretu. Gravīra tika pabeigta augustā un nokopēta tikai priekš ģimenes locekļiem. 1935. gada augustā Moriss ar ģimeni pārbrauc uz jaunu māju Šato de Šveicē. Džetti atsāk savas klaviernodarbības. bet Ešērs iestājas vietējā šaha klubiņā. Bērni bauda ziemas priekus. Decembrī Moriss veido litogrāfiju fermeru mājai uz piesniguša kalna nogāzes. Bet viļas rezultātā. Vēlāk viņa dēls Džordžs teiks, ka tēvs skumst pēc Itālijas siltuma. 1926. gada sākumā Ešērs nolemj atgriesties Dienvideiropā. Viņš griežas pie kuģu kompānijas ar piedāvājumu uzzīmēt gleznas ar kompāniju apkalpojošiem kuģiem par samaksu ņemot bezmaksas ceļojumu. Par pārsteigumu viņam kompānija "Adrija" piekrita viņa piedāvājumam un aprīlī Ešērs dodas uz Truestu, kur firmas "Adrija" ofisā tiek uzņemts ar lielu cieņu. Ar kompānijas kuģiem Ešērs apmeklē Venēciju, Ankonu, Bari, Kataloniju, Palermo, Genoju un vairākas citas itāļu un sicīliešu pilsētas. Džettī viņam pievienojas maija vidū. Ceļojuma laikā Ešērs uzzīmē ļoti daudz dažādu zīmējumu skices un pēc tam top 9 gravīras kokā. Tas bija pēdējais lielais ceļojums pa Morisa mīļotajām vietām. ---- [[Image:1096861487-2.jpeg]] [[bg:Мориц Корнелис Ешер]] [[ca:Maurits Cornelis Escher]] [[cs:M. C. Escher]] [[de:M. C. Escher]] [[en:M. C. Escher]] [[eo:M. C. Escher]] [[es:M. C. Escher]] [[fi:Maurits Cornelis Escher]] [[fr:Maurits Cornelis Escher]] [[fy:Maurits Cornelis Escher]] [[he:מוריץ קורנליס אשר]] [[hu:M. C. Escher]] [[it:Maurits Cornelis Escher]] [[ja:マウリッツ・エッシャー]] [[ka:ეშერი, მორის]] [[nl:Maurits Cornelis Escher]] [[no:Maurits Cornelis Escher]] [[pl:Maurits Cornelis Escher]] [[pt:M. C. Escher]] [[ro:Maurits Cornelis Escher]] [[ru:Эшер, Морис Корнелиус]] [[sl:Maurits Cornelis Escher]] [[sv:M. C. Escher]] [[th:เมาริทส์ คอร์เนเลียส เอสเชอร์]] [[tr:Maurits Cornelis Escher]] [[zh:毛瑞特斯·柯奈利斯·艾雪]] 12339 39672 2006-04-10T18:34:03Z Iksisy 556 12341 39679 2006-04-10T19:03:17Z 81.198.245.171 Šis ir viens no moldāvu slavenās grupas [[O-Zone]] dalībniekiem. 12344 44023 2006-05-10T06:18:16Z Feens 37 +cat [[Image:Hermann Bahr 1904 by Emil Orlik.jpeg|thumb|Hermana Bāra 1904.gada portrets]] '''Hermanis Bārs''' (''Hermann Bahr'', * 1863.gada 19. jūlijā [[Linca|Lincā]], † 1934. gada 15. janvārī [[Minhene|Minhenē]]) - [[Austrija|austriešu]] rakstnieks, lugu autors, teātra režisors un kritiķis. Piedzima un uzauga [[Linca|Lincā]]. Studēja tieslietas, filozofiju, ekonomiku un filoloģiju [[Vīne|Vīnē]], [[Černivci|Černivcos]] un [[Berlīne|Berlīnē]]. XIX gs. beigu Vīnē bija viens no rakstnieku grupas ''Jung-Wien'' ([[Stefans Cveigs]], [[Hugo fon Hofmanstāls]], [[Karls Krauss]], [[Artūrs Šniclers]], [[Fēlikss Zaltens]]) runasvīriem. Ieviesa jēdzienu [[modernisms]], kā arī bija viens no pirmajiem [[ekspresionisms|ekspresionisma]] definētājiem. Līdz [[1.pasaules karš|1.pasaules karam]] (1906-1907) strādāja kopā ar [[Makss Reinhards|Maksu Reinhardu]] Berlīnes ''Deutsches Theater'', bet no 1918.gada Vīnes ''Burgtheater''. Sarakstījis apmēram 40 lugas un 10 romānus, tomēr galvenais Bāra ieguldījums ir modernās literatūras teorijas izstrādē. [[Category:Austriešu rakstnieki|Bars, Hermanis]] [[Category:Literatūrkritiķi|Bars, Hermanis]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Bars, Hermanis]] [[de:Hermann Bahr]] [[en:Hermann Bahr]] [[eo:Hermann Bahr]] [[gl:Hermann Bahr]] [[ja:ヘルマン・バール]] [[sk:Hermann Bahr]] 12345 39691 2006-04-10T21:11:50Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Hermanis Bārs]] 12346 52183 2006-06-27T08:43:47Z YurikBot 213 robot Modifying: [[zh:埃尔弗雷德·阿德勒]] [[Image:Adler.jpg|thumb|Alfrēds Adlers]] '''Alfrēds Adlers''' (''Alfred Adler'', * 1870.gada 7. februārī [[Vīne|Vīnē]] (Rūdolfsheimā), † 1937. gada 28. maijā [[Aberdīna|Aberdīnā]]) - [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Austrija|austriešu]] psihologs, psihoanalītiķis un ārsts, [[individuālā psiholoģija|individuālās psiholoģijas]] pamatlicējs. Līdz 1895.gadam studēja medicīnu Vīnes universitātē. 1899.gadā satika [[Zigmunds Freids|Zigmundu Freidu]], vēlāk kopā nodibināja Vīnes psihoanalīzes biedrību un Adlers kļuva par tās prezidentu. Tomēr 1911.gadā viņu ceļi šķīrās, jo Adlers nepieņēma Freida idejas par [[seksualitāte|seksualitātes]] nozīmi cilvēka dzīvē. 1914.gadā nodibināja žurnālu ''Internationale Zeitschrift fur Individualpsychologie''. 1932.gadā pārcēlās uz dzīvi [[ASV]], kur pasniedza universitātēs. Miris ar sirdstrieku lekciju ceļojuma laikā. [[Nacisms|Nacistu]] laikā Adlers bija aizliegto autoru vidū. Individuālā psiholoģija ietekmējusi [[neofreidisms|neofreidistu]] uzskatus. Galvenie darbi: *''Über den nervösen Charakter'' (1912) *''Praxis und Theorie der Indi-vidualpsychologie'' (1920) *''Problems of Human Nature'' (1929) *''The Pattern of Life'' (1930) {{stub}} [[Category:Psihoanalītiķi|Adlers, Alfrēds]] [[cs:Alfred Adler]] [[de:Alfred Adler]] [[en:Alfred Adler]] [[eo:Alfred Adler]] [[es:Alfred Adler]] [[fa:آلفرد آدلر]] [[fi:Alfred Adler]] [[fr:Alfred Adler]] [[he:אלפרד אדלר]] [[hr:Alfred Adler]] [[hu:Alfred Adler]] [[it:Alfred Adler]] [[ja:アルフレート・アドラー]] [[lt:Alfredas Adleris]] [[mk:Алфред Адлер]] [[nl:Alfred Adler]] [[no:Alfred Adler]] [[pl:Alfred Adler]] [[pt:Alfred Adler]] [[ru:Адлер, Альфред]] [[sk:Alfred Adler]] [[sv:Alfred Adler]] [[tr:Alfred Adler]] [[zh:埃尔弗雷德·阿德勒]] 12347 39697 2006-04-10T22:03:21Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Alfrēds Adlers]] 12348 52295 2006-06-29T03:00:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:OpenSSH]] {{Infobox Software| name = OpenSSH |logo = <br/>[[Image:Openssh.gif|190px]] |screenshot = <br/>[[Image:Ssh.png|200px]] |caption = Don't tell anyone that I'm free. |developer = [[OpenBSD]] |latest_release_version = 4.3 |latest_release_date = 2006. gada 1. februāris |operating_system = Multiplatformu |genre = Attālināta piekļuve |license = BSD |website = http://www.openssh.com }} '''OpenSSH''' jeb '''Open Secure Shell''' ir komplekss servera un lietojumprogrammu risinājums, kas nodrošina korespondences, datu apmaiņas un klienta&ndash;servera sesiju kriptēšanu datortīklos, implementējot un attīstot brīvu [[SSH]] protokola versiju. Gandrīz viss projekta [http://www.openbsd.org/cgi-bin/cvsweb/src/usr.bin/ssh/LICENCE?rev=HEAD kods ir BSD licencēts]. Pirmkods, kas nav BSD licencēts neuzliek, un nedrīkst uzlikt, vairāk ierobežojumu (tātad projekts neiekļauj kodu, kas ir licencēts ar [[GPL]]) kā pati BSD licence. OpenSSH tika radīts kā no patentiem brīva, un bez maksas pieejama alternatīva [[Secure Shell]] īpašumprogrammatūrai. Šobrīd OpenSSH ir populārākā SSH implementācija, aizņemot [http://openssh.com/usage/ssh-stats.html aptuveni 88%] (2005. gada statistika) tirgus daļas. Projektu vada [[Teo de Rots]] no [[Kalgari]], [[Alberta|Albertas]] provinces, [[Kanāda|Kanādā]]. == Vēsture == OpenSSH projektu uzsāka [[OpenBSD]] izstrādātāju komanda kā brīvu alternatīvu oriģinālajai [[Tatu Ylönen]] [[SSH]] programmatūras versijai, kuras licence joprojām ir komerciāla. OpenSSH izstrādātāji uzskata, ka tā ir daudz drošāka par oriģinālu, pateicoties viņu ieradumam radīt ''tīru'' un auditētu pirmkodu un faktam, ka, tā, kā projekta vārds norāda, ir [[BSD]] licencēta. Un, lai gan pirmkods no oriģinālā SSH projekta tagad ir pieejams, tā licence nosaka zināmus ierobežojumus to izplatot un lietojot, kas OpenSSH daudzu brīvprogrammu izstrādātāju vidū padara par favorītu. OpenSSH pirmo reizi parādījās OpenBSD 2.6 versijā. OpenSSH 4.3 versija iznāca 2006. gada februārī{{ref|release}}. === Reģistrēta preču zīme === 2001. gada februārī, [[SSH Communications Security]] priekšsēdētājs un galvenais izstrādātājs, Tatu Ylönen OpenSSH izstrādātāju e-pasta sarakstes forumā [http://marc.theaimsgroup.com/?l=openssh-unix-dev '''openssh-unix-dev@mindrot.org'''] paziņoja, ka pēc sarunas ar galvenajiem OpenSSH izstrādātājiem, Markusu Friedelu, Teo de Rotu, and [[Nils Provos|Nilu Provosu]], kompānijai būs jāizmanto savas tiesības uz SSH un Secure Shell preču zīmju neizskarāmību{{ref|tatumail}}. Turklāt, Tatū arī lūdza mainīt atsauces uz izmantojamo protokolu no SSH uz SecSh vai secsh, lai aizsargātu produkta preču zīmi un atpazīstamību. OpenSSH projektam, Tatū vārdiem, draudēja tiesāšanās, taču Teo de Rots atklāti paziņoja, ka projekta vārdu mainīt negrasās. Tolaik termini "SSH", "Secure Shell" un "ssh" tika lietoti protokola darbagrupas dokumentos, kas piedāvāja protokolu padarīt par atvērtu un vienotu standartu, tāpēc tika uzskatīts, ka tādejādi Tatū jau ir atteicies no SSH kā reģistrētas preču zīmes, lai tā nodēvētu pašu protokolu. Tā notika tāpēc, ka [[ASV]] savienoto valstu reģistrētu preču zīmju aizsardzības likums nosaka, ka preču zīmes, kas izmantojamas reklāmā var tikt lietotas vienīgī kā īpašības vārdi, ne kā lietvārdi vai darbības vārdi. Nepareiza preču zīmes pielietošana, vai atļauja citiem to lietot nepareizi, padara to par vispārēju un juridiski neizsargātu terminu, kā tas, piemēram, notika ar [[Kleenex]] vai [[Aspirīns|Aspirīnu]]{{ref|mark}}. Tāpat, palika neatbildēts jautājums, vai vārds "ssh" vispār varēja tikt uzskatīts par preču zīmi, vai arī tas vienkārsi tika lietots kā [[SSH Communications Security]] logo, kas turklāt, vārdu attēlojot, lietoja mazos burtus. Daudzi Interneta apskatnieki, to tā arī traktē, un pēc [http://en.wikipedia.org/wiki/USPTO USPTO] reģistrēto preču zīmju datu bāzē veiktā pētījuma, var secināt, ka arī fakts, ka kompānijas preču zīmes juridiskā aizstāvība vēršoties pret tādu brīvu produkta alternatīvu kā OpenSSH, kas sākta tikai sešus gadus pēc kompānijas dibināšanas, nerada šaubas par to, ka SSH, kā plaši izplatīta protokola apzīmejums lietots likumīgi{{ref|newsforge}}. Gan OpenSSH izstrādātāji, gan pats Ylönens bija [[IETF]] protokola standarta izstrādes darba grupas dalībnieki. [[IETF]], pec vairākām tikšanās reizēm, oficiāli noraidīja Ylönena prasību (kas tika pamatota ar bažām, ka tas radītu nevajadzīgu reģistrētu preču zīmju konflikta precedentu pret IETF) par protokola nosaukuma maiņu. Darba grupa vēlreiz uzsvēra, ka gan Secure Shell, gan SSH termini jau tobrīd tika lietoti, lai apzīmētu populāru protokolu, ne kādas firmas komercproduktu{{ref|denied}}. == Izstrāde == OpenSSH izstrāde noris izmantojot OpenBSD projekta infrastruktūru, ko ik gadu finansē no OpenBSD savāktajiem ziedojumiem un ieņemumiem par pārdotajiem diskiem un citiem aksesuāriem (t&ndash;krekli, uzlīmes u. tml.). Gandrīz visi OpenSSH izstrādātāji ir arī OpenBSD operētajsistēmas programmētāji. Abu projektu izvirzītie mērķi un prioritātes ir identitiskas &mdash; izstrādāt iespējami drošāku pirmkodu. OpenSSH izstrādes process, lai gan atvērts un visiem pieejams, tomēr var tikt uzskatīts par samērā konservatīvu, kas skaidrojams ar SSH protokola nozīmīgo lomu visu pasaules datortīklu infrastūrā. Tādejādi, lai arī licence neparedz legālas konsekvences atklāto kļūdu vai ievainojamību rezultātā, uz OpenSSH izstrādātāju pleciem gulstas liela atbildība. Vēljovairāk tāpēc, ka OpenSSH implementācija ir kļuvusi par teju vai ''de facto'' standartu, izmantojot to attālinātai serveru administrēšanai, drošai autorizācijai un datņu kopēšanai. OpenSSH projekta izstrādātā programmatūra ir iekļauta neskaitāmās operētājsistēmu versijās, gan komerciālās, gan atvērtā koda sistēmās, sākot no [[Cisco|Cisco Systems, Inc.]] [[Ethernet]] maršrutizātoriem un ugunsmūriem biznesa-līmeņa sistēmās un beidzot ar nu jau reti sastopamām [[UNIX]] tipa sistēmām vai populāriem [[Linux]] distributīviem. Pilns [http://openssh.com/users.html atbalstīto sistēmu saraksts] pieejams OpenSSH oficiālajā mājaslapā. Periodiski OpenSSH izstrādātāji par savas programmatūras izplatību Internetā ievāc statistiku, kas var kalpot paštīksmināšanās un statistikas mērķiem. To veic izmantojot [[Nils Provos|Nilsa Provosa]] izstrādāto skenēšanas programmu &mdash; [http://monkey.org/~provos/scanssh/ ScanSSH]. [[ScanSSH]] veic pilnu Internetā lietoto IP adrešu diapazona skenēšanu, pieslēdzoties pie ikviena servera vai darbstacijas, kas atbild uz 22 otrā porta (noklusētais SSH servera ports) vaicājumu. Uzsākot autorizācijas dialogu ar SSH serveri, ScanSSH programmatūrai ir iespēja noskaidrot SSH servera implementācijas un lietotā protokola versiju. Statistika par [http://openssh.com/usage/index.html iepriekšējām skenēšanas reizēm] atrodama OpenSSH mājaslapā. === Sistēmneatkarības nodrošināšana === Daļēji tapēc, ka OpenSSH jāveic [[autentifikācija]], darbību, kas nav pilnīgi sistēmneatkarīga un, kas tāpēc prasa dažādu implementāciju, kas atkarīga no [[Operētājsistēma|operētājsistēmas]] tipa, projektam jānodrošina plašaptveroša sistēmneatkarību nodrošinoša infrastruktūra. Lai to neiekļautu operētājsistēmā OpenBSD, uz kuras, vispirmāmkārtām, noris izstrādes darbs, versijas, kam nepieciešama sistēmneatkarība un atšķirīgas, uz OpenBSD nesastopamas, programmēšanas saskarsmes, tiek izstrādātas atsevišķi. Tās izstrādā par portabilitāti atbildīga komanda un to relīzes ir pazīstamas kā "viegli pārnesamās, jeb sistēmneatkarīgās versijas". Līdzīgu izstrādes modeli izmanto arī citi OpenBSD projekti, piemēram, [[OpenNTPD]]. Tas garantē pirmkoda integritāti, vienkāršību un kvalitāti. Sistēmneatkarību nodrošinošā izstrādes grupa lieto automatizētu kompilēšanas un regresijas testu izpildes infrastruktūru, kas par veiksmīgi nokārtotiem, vai gluži otrādi &mdash; nenokārtotiem testiem ziņo [http://dodgynet.dyndns.org/tinderbox/OpenSSH_Portable/status.html regresijas testu mājaslapā]. Atkarībā no izstrādes procesa gaitas un tā, cik nesen esošais pirmkoda koks ir ticis sinhronizēts ar īsto OpenBSD versiju, mājaslapā situācija atšķiras &mdash; bieži vien, operētājsistēmas prasa īpašu pirmkoda pielāgošanu programmkoda videi. === Programmatūras patenti === Ja radušās problēmas dažādu programmatūras patentu dēļ, OpenBSD izstrādātāji vienmēr ir bijuši konsekventi &mdash; kods no projekta ir ticis izņemts, iekļaujot tikai pilnībā atvērtu un ar viņu licencēšanas politiku saskanošu pirmkodu. Tādejādi, OpenSSH atšķiras no oriģinālās implementācijas ar to, ka projekts neiekļauj patentētu vai ar GPL licencētu kodu. Šādas izstrādes politikas rezultātā no sākotnējās OpenSSH versijas tika izņemtas sekojošas komponentes: * [[RSA]], tagad sastopama OpenSSL kriptogrāfijas bibliotēkas programmēšanas interfeisā * [[IDEA]] pilnībā izņemta, saistībā ar algoritma programmatūras patentu * [[DES]] tagad ārēja komponente no OpenSSL bibliotēkas * GMP koda funkcionalitāte aizvietota ar BN pirmkodu no OpenSSL * Zlib &mdash; izmanto ārējo [[zlib]] bibliotēku * The make-ssh-known-hosts script is no longer included * TSS atbalsts ir pilnībā izņemts un to nav plānots atjaunot * [[MD5]] tagad ārēja komponente OpenSSL bibliotēkā * RC4 atbalsts aizvietots ar ARC4 no OpenSSL bibliotēkas * [[Blowfish]] tagad ārēja komponente OpenSSL bibliotēkā === Protokolu savietojamība === OpenSSH versijas, kas jaunākas par 2.0, atbalsta gan SSH 1.3, gan SSH 1.5 protokola standartus, nodrošinot savietojamību ar lielāko daļu UNIX un Windows operētājsistēmu komerciālajām implementācijām. Sākot ar 2.0. versiju, papildus SSH 1.3 un 1.5 protokoka standartu atbalstam, tiek nodrošināta pilnīga savietojamība ar 2.0. protokola specifikāciju; tāpāt, OpenSSH izvairās no RSA algoritma lietošanas &mdash; un tā vietā lieto no patentiem brīvās alternatīvas DH un DSA. Sākot ar versiju 2.5.0., ir pieejams pilns SFTP protokola atbalts un SFTP servera ''subsistēma'' &mdash; sftp-server strāda ar abām &mdash; SSH1 un SSH2 versijām. == Iespējas == * Stingra kriptogrāfija ([[3DES]], [[Blowfish]], [[AES]], [[Arcfour]]) * X11 protokola pāradresācija (kriptējot [[X Windows Sistēma|X Window Sistēmas]] datu plūsmu) * Portu pāradresācija (iespēja kriptēt kanālu, lai izmantotu ''mantotu sistēmu'', t.i., nekriptētus protokolus) * Stingri realizēta autentifikācija (ar publisko atslēgu, vienreiz lietojamu paroli vai Kerberos autentifikāciju) * Aģentu pāradresācija (''Single-Sign-On'') * Savietojamība (Produkts savietojams ar SSH 1.3, 1.5, un 2.0 protokola standartiem) * SFTP klienta un sarvera realizācija, gan SSH1, gan SSH2 protokola versijās * [[Kerberos]] un [[AFS]] ''biļešu apmaiņa'' (vienreiz autorizējoties, lietotājs spēj lietot Kerberos un AFS servisus bez atkārtotas paroles ievades) * Datu kompresija (uzlabo datu pārraides sniegumu lēnos datu tīklos) izmantojot [[zlib]] (populāra, atvērtā koda kompresijas bibliotēka) === Iekļautās programmas === OpenSSH programmatūras komplekts iekļauj sekojošas lietojumprogrammas: * ssh, [[rlogin]] un [[telnet]] aizvietotājs: :<code>ssh lietotājs@example.com</code> * [[scp]], kas ir [[rcp]] aizvietotājs: :<code>scp lietotājs@example.com:somefile .</code> * [[sftp]], iecerētais [[ftp]] protokola aizvietotājs: :<code>sftp lietotājs@example.com</code> * sshd, SSH protokola [[daemons]]: :<code>sshd</code> === Portu pāradresācija === Lielākā daļa programmu, kas lieto [[Transmission Control Protocol|TCP]] konekcijas, var tikt pārraidītas caur drošu, kriptētu tunneli, izmantojot OpenSSH. Tāpat, to lieto, lai multipleksētu papildus TCP konekcijas, izmantojot vienu SSH sesiju. Tas lieti noder, lai caur publisku datortīklu varētu lietot nekriptētus protokolus, vai, ja ir vajadzība, apiet ugunsmūrus, kas konfigurēti datu filtrēšanai. [[User Datagram Protocol|UDP]] savienojumus var tunelēt par palīgu ņemot tādas programmas kā [[netcat]]. Par bieži lietotiem piemēriem kalpo [[X Window Sistēma]], [[http]] lietojot [[starpniekserveris|starpniekserveri]] vai [[Virtual Network Computing|VNC]]. X Window Sistēmas tunelis bieži vien tiek izveidots automātiski, lai starp diviem [[UNIX]] lietojošiem datoriem, [[GUI]] programmas uz attālinātiem serveriem varētu lietot, vienkārši ievadot to nosaukumus: <code> ssh -Y user@example.com password: $ xclock </code> Turklāt, daļa programmatūras var tikt konfigurēta, lai, izmantojot OpenSSH, automātiski izveidotu drošu tuneli. Par piemēriem var kalpot tāda programmatūra kā [[DistCC]], [[Concurrent Versions System|CVS]], [[rsync]], un [[fetchmail]]. Programmas, kur datu tunelēšana ir iespējama, bet sarežģīta ir [[ftp]], kuru var aizvietot ar tās drošo alternatīvu -- sftp, un [[Server message block|SMB]]. Dažās operētājsistēmās, attālinātas failu sistēmas var tikt lietotas izmantojot kriptētus tuneļus, izmantojot tādus risinājumus kā [http://shfs.sourceforge.net/ shfs], [http://lufs.sourceforge.net/lufs/intro.html lufs] vai [http://atrey.karlin.mff.cuni.cz/~machek/podfuk/podfuk.html podfuk]. === SOCKS === OpenSSH ir pa spēkam izvedot ''ad hoc'' [[SOCKS]] starpniekserveri, kas var kalpot par efektīvāku vidutāju, kā vienkārša portu pāradresācija. Piemēram: ssh -D1080 lietotājs@example.com izveido lokālu SOCS serveri, kas atbildēs uz "localhost:1080" pieprasījumiem. === Tuneļus izmantojošs VPN risinājums === Sākot ar 4.3 versiju, OpenSSH implementē [[Open Systems Interconnection|OSI]] 2/3 līmeņa "[[TUN/TAP|VPN]]". Līdz šim, tā ir pati pielāgojamākā OpenSSH tunelēšanas implementācija, ļaujot aplikācijām "caurspīdīgi" izmantot attālinātu datortīklu resursuss bez "soksifikācijas". == Autentifikācija == OpenSSH serveris var autentificēt sistēmas lietotājus izmantojot vienu no iebūvētajām autentifikācijas sistēmām: * [[publiskā atslēga|publisko atslēgu]], * keyboard-interactive ([[paroles]] un [[challenge-response]]), vai * [[Kerberos (protokols)|Kerberos]]/[[GSSAPI]]. Bez jau iepriekš nosauktajām, OpenSSH bieži vien var izmantot papildus autentifikācijas metodes, ja tādas ir pieejamas uz lietotās operētājsistsēmas, kā piemēram, [[BSD]] autentifikācijas sistēmu (bsd_auth) vai [[Pluggable authentication modules|PAM]], kas ļautu izmantot tādus autentifikācijas veidus, kā vienreiz lietojāmās paroles. == Maldīgi uzskati == Nosaukumā lietotais prefikss Open-, daudzus vedina domāt, ka arī projekts [[OpenSSL]], no kura kritpogrāfiju nodrošinošā programmēšanas interfeisa, tiešā veidā, ir atkarīgs arī pats OpenSSH projekts, ir [[OpenBSD]] izstrādātāju produkts. Vēljovairāk tapēc, ka OpenBSD tik tiešām vada un izstrādā virkni šādu, atvērtu, uz drošību orientētu un popularitāti ieguvušu produktu izstrādi. Tomēr tā ir kļūda. OpenSSL tiek izstrādāts bez tiešas OpenBSD projekta ietekmes, tā oficiālais izstrādes komandas nosaukums ir "OpenSSL Projekta izstrādes komanda", kurā ietilpst virkne, ar OpenBSD nesaistītu programmētāju, turklāt projekts lieto OpenBSD neraksturīgu licenci. Taisnības labad gan jāatzīst, ka arī OpenBSD sistēmas programmētāji ir devuši savu artavu OpenSSL attīstībā, ziņojot par atklātajam kļūdām vai drošības ievainojamībām, daļēji tāpec, ka OpenSSL ir iekļauts jau OpenBSD bāzes installācijā, un daļēji tāpec, ka OpenSSL tiek pielietots lielā daļā programmatūras, kur nepieciešama OpenSSL kriptogrāfijas bibliotēka (libcrypto), kā piemēram, [[Apache]], [[IPSec]] implementācijā, OpenSSH, OpenNTPD un citur. == Atsauces == <div style="font-size: 85%"> #{{note|release}} Damiēna Millera paziņojums par OpenSSH 4.3 iznākšanu openssh-unix-dev@mindrot.org izstrādātāju forumā, [http://marc.theaimsgroup.com/?l=openssh-unix-dev&m=113879773216803&w=2 skat. šeit]. #{{note|tatumail}} Tatu Ilonena e&ndash;pasts openssh-unix-dev izstrādātāju forumā, [http://marc.theaimsgroup.com/?l=openssh-unix-dev&m=98265248404463&w=2 skat. šeit]. 2001. gada 14. februāris. Skatīts 2006. gada 11. aprīlī. #{{note|newsforge}} ''Newsforge'' avīžraksts: "Ylönen: We own ssh trademark, but here's a proposal", [http://www.newsforge.com/article.pl?sid=01/02/16/1520247 skat. šeit]. 2001. gada 16. februāris. Skatīts 2006. gada 11. aprīlī. #{{note|mark}} ''CNet News'' avīžraksts: "Ssh! Don't use that trademark", [http://news.com.com/Ssh+Dont+use+that+trademark/2009-1001_3-253102.html skat. šeit]. 2001. gada 14. februāris. Skatīts 2006. gada 11. aprīlī. #{{note|denied}} ''Network World'' avīžraksts: "SSH inventor denied trademark request": [http://www.networkworld.com/news/2001/0321ssh.html skat. šeit]. 2001. gada 16. februāris. Skatīts 2006. gada 11. aprīlī. </div> == Ārējās saites == * [http://www.openssh.com/ OpenSSH oficiālā mājaslapa] * [http://suns.bsd.lv/network/?id=135 OpenSSH &mdash; tiem, kas tankā] (par autorizāciju ar RSA publisko atslēgu, latviski) * [http://www.openbsd.org/cgi-bin/cvsweb/src/usr.bin/ssh/LICENCE?rev=HEAD OpenSSH licence un programmatūras autori] * [http://www.openssh.com/portable.html Sistēmneatkarīgās versijas] * [http://www.zip.com.au/~dtucker/openssh/ Darena Tukera OpenSSH mājaslapa] * [http://www.citi.umich.edu/u/provos/ssh/privsep.html OpenSSH procesa privilēģiju nomešana] * [http://www2.linuxjournal.com/article/4412 OpenSSH, 101 pielietojums: Pirmā daļa] * [http://www.linuxjournal.com/article/4413 OpenSSH, 101 pielietojums: Otrā daļa] * [http://cvsweb.mindrot.org/index.cgi/openssh/ OpenSSH&ndash;portable pirmkoda koks] * [http://www.proit.lv/~artis/openbsd/configuration/ssh_config OpenSSH klienta konfigurācijas piemērs] * [http://www.proit.lv/~artis/openbsd/configuration/sshd_config OpenSSH servera konfigurācijas piemērs] * [http://sshwindows.sourceforge.net/ OpenSSH versija [[Windows]] operētājsistēmai] [[Category:BSD]] [[Category:OpenBSD]] [[Category:Datoru drošība]] [[de:OpenSSH]] [[en:OpenSSH]] [[es:OpenSSH]] [[fr:OpenSSH]] [[it:OpenSSH]] [[ja:OpenSSH]] [[nl:OpenSSH]] [[pl:OpenSSH]] [[sv:OpenSSH]] [[zh:OpenSSH]] 12349 39753 2006-04-11T04:21:01Z Schlossberg 106 {| class="infobox" cellspacing="2" style="width: 21em; float: right; font-size: 90%; text-align: left;" ! colspan="2" style="font-size: larger; text-align: center" | {{{logo|}}}&nbsp;&nbsp;{{{name}}} {{qif|test={{{screenshot|}}}|then=<tr><td colspan="2" style="text-align: center;">{{{screenshot|}}}<br />{{{caption}}}</td></tr>}} |- ! [[Izstrādātājs|Uzturētājs]]: | {{{developer}}} {{qif|test={{{latest_release_version|}}}|then=<tr><th>[[Programmatūras versija|Tekošā versija]]:</th><td>{{{latest_release_version|}}} / {{{latest_release_date|}}}</td></tr>}}<!-- -->{{qif|test={{{latest_preview_version|}}}|then=<tr><th>[[Programmatūras versijas|Pirmsrelīze]]:</th><td>{{{latest_preview_version|}}} / {{{latest_preview_date|}}}</td></tr>}}<!-- -->{{qif|test={{{operating_system|}}}|then=<tr><th>[[Operētājsistēma|OS]]:</th><td>{{{operating_system}}}</td></tr>}}<!-- -->{{qif|test={{{platform|}}}|then=<tr><th>[[Platforma (datorika)|Platforma]]:</th><td>{{{platform|}}}</td></tr>}} |- ! [[Programmatūras žanrs|Žanrs]]: | {{{genre}}} {{qif|test={{{licence|}}}|then=<tr><th>[[Programmatūras licences|Licence]]:</th><td>{{{licence|}}}</td></tr>}}<!-- -->{{qif|test={{{license|}}}|then=<tr><th>[[Programmatūras licences|Licence]]:</th><td>{{{license|}}}</td></tr>}} |- ! [[Mājaslapa]]: | {{{website}}} |}<noinclude> == Usage == {| style="background: transparent;" |<pre>{{Infobox Software | name = | logo = | screenshot = | caption = | developer = | latest_release_version = | latest_release_date = | latest_preview_version = | latest_preview_date = | operating_system = | platform = | genre = | license = | website = }} </pre> |} {{-}}{{esoteric}} [[Category:Infobox templates|Software]] [[Category:Computing templates|{{PAGENAME}}]] [[ar:قالب:برمجيات]] [[be:Шаблён:Інфармацыя пра праграмнае забесьпячэньне]] [[ca:Template:Caixa Programari]] [[cs:Template:Infobox Software]] [[de:Vorlage:Infobox Software]] [[es:Plantilla:Infobox Software]] <!--[[en:Template:Infobox Software]]--> [[fr:Modèle:Logiciel simple]] [[hu:Sablon:Szoftver infobox]] [[it:Template:Infobox Software]] [[ja:Template:Infobox Software]] [[nl:Sjabloon:Infobox Software]] [[ko:Template:프로그램 정보]] [[pl:Szablon:Software]] [[pt:Predefinição:Infocaixa Software]] [[sk:Šablóna:Infobox Software]] [[sr:Кутијица софтвер]] [[sv:Mall:Datorprogram]] [[th:Template:ตารางซอฟต์แวร์]] [[vi:Tiêu bản:Infobox Software]] [[uk:Шаблон:Infobox Software]] [[zh:Template:Infobox Software]] </noinclude> 12350 39718 2006-04-11T01:14:10Z Schlossberg 106 OpenSSH projekta maskots OpenSSH projekta maskots 12351 39720 2006-04-11T01:16:04Z Schlossberg 106 <cite id="endnote_{{{1}}}" style="font-style: normal;">[[#ref_{{{1}}}|'''↑''']]</cite>&nbsp; 12352 39721 2006-04-11T01:16:57Z Schlossberg 106 <span class="reference"><sup id="ref_{{{1}}}" class="plainlinksneverexpand">[{{fullurl:{{FULLPAGENAME}}}}#endnote_{{{1}}}]</sup></span> 12353 39733 2006-04-11T03:06:09Z Schlossberg 106 OpenSSH screenshot OpenSSH screenshot 12354 39741 2006-04-11T03:39:54Z Schlossberg 106 {| class="messagebox" style="clear: both;" |- | align="center" | [[Image:Exquisite-khelpcenter.png|50px]] | align="left" width="95%" | This template contains one or more '''''optional''''' parameters. ---- This template employs some extremely complicated and esoteric features of template syntax. Please do not attempt to alter it unless you are certain that you understand the setup '''and''' are prepared to repair any consequent collateral damage if the results are unexpected. Any experiments should be conducted in the [[Template:Template sandbox|template sandbox]] or your user space. |}<includeonly>[[Category:Esoteric templates|{{PAGENAME}}]]</includeonly><noinclude> ---- {| class="messagebox" |- | align="center" | [[Image:Exquisite-khelpcenter.png|50px]] | align="left" width="95%" | Actually, ''this'' template uses very simple syntax, but templates that link to the above message do use esoteric syntax. |} This template is for templates with esoteric syntax. </noinclude> 12355 39742 2006-04-11T03:40:59Z Schlossberg 106 <br clear="all" /><noinclude> This template "clears" both margins; it is often used before a header to make sure that the header will be the full width of the page. For technical XHTML details see [[Template talk:{{PAGENAME}}]]. [[Category:Wikipedia special effects templates|{{PAGENAME}}]] [[vi:Tiêu bản:-]] </noinclude> 12356 39743 2006-04-11T03:41:14Z Schlossberg 106 {{{else{{{test|}}}|{{{test{{{test|}}}|{{{then|}}}}}}}}}<noinclude>{{esoteric}}[[Category:If templates|Qif]]</noinclude> 12357 39744 2006-04-11T03:42:58Z Schlossberg 106 {{switch |—{{NAMESPACE}}—| <!-- articles --> | case: —— = {{ns:1}} | | case: —{{ns:1}}— = {{ns:1}} | <!-- User(_talk) --> | case: —{{ns:2}}— = {{ns:3}} | | case: —{{ns:3}}— = {{ns:3}} | <!-- Project(_talk) = Wikipedia --> | case: —{{ns:4}}— = {{ns:5}} | | case: —{{ns:5}}— = {{ns:5}} | <!-- Image(_talk) --> | case: —{{ns:6}}— = {{ns:7}} | | case: —{{ns:7}}— = {{ns:7}} | <!-- MediaWiki(_talk) --> | case: —{{ns:8}}— = {{ns:9}} | | case: —{{ns:9}}— = {{ns:9}} | <!-- Template(_talk) --> | case: —{{ns:10}}— = {{ns:11}} | | case: —{{ns:11}}— = {{ns:11}} | <!-- Help(_talk) --> | case: —{{ns:12}}— = {{ns:13}} | | case: —{{ns:13}}— = {{ns:13}} | <!-- Category(_talk) --> | case: —{{ns:14}}— = {{ns:15}} | | case: —{{ns:15}}— = {{ns:15}} | <!-- Custom namespaces --> | case: —{{ns:Portal}}— = {{ns:Portal_talk}} | | case: —{{ns:Portal_talk}}— = {{ns:Portal_talk}} | <!-- Default --> | default = Namespace not recognised }}<noinclude>[[Category:Wikipedia special effects templates|{{PAGENAME}}]]</noinclude> 12358 39745 2006-04-11T03:43:35Z Schlossberg 106 {{{case: {{{1|}}}|{{{default|}}}}}}<noinclude>[[Category:If templates|Switch]][[vi:Tiêu bản:Switch]][[ca:Template:Depenent]][[ru:Шаблон:Switch]][[pt:Predefinição:Switch]][[sv:Mall:Switch]]</noinclude> 12359 39747 2006-04-11T03:56:56Z Schlossberg 106 <div class="tright" style="margin: 0 0 1em 1em; border: solid #aaa 1px; background: #f9f9f9; padding: 1ex; font-size: 90%;"> {| style="background: transparent;" |<div style="position: relative; width: 36px; height: 32px; overflow: hidden"> <div style="position: absolute; top: 0px; left: 0px; font-size: 100px; overflow: hidden; line-height: 100px; z-index: 3">[[Portal:{{{1|{{PAGENAME}}}}}|&nbsp;&nbsp;&nbsp;]]</div> <div style="position: absolute; top: 0px; left: 0px; z-index: 2">[[Image:{{{2|Portal.gif}}}|{{{3|36x32px}}}|Portal:{{{1|{{PAGENAME}}}}}]]</div> </div> || '''''[[Portal:{{{1|{{PAGENAME}}}}}|{{{1|{{PAGENAME}}}}} Portal]]''''' |} </div><noinclude> == How to use this template == Use this template in the form of: '''<nowiki>{{Portalpar|PortalName|ImageName|ImageSize (36x32 max)}}</nowiki>''' Using an image is ''optional''. [[eo:Ŝablono:Portalnomo]] [[zh:Template:Portalpar]] </noinclude> 12360 39748 2006-04-11T04:00:51Z Schlossberg 106 {| border="0" cellpadding="4" style="margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #bb9; float: right; clear: right; font-size: 95%" |- ! colspan="2" align="center" style="background: #ddc" | Prerequisites |- 12361 39749 2006-04-11T04:01:20Z Schlossberg 106 |- |} 12362 44861 2006-05-13T23:04:51Z YurikBot 213 robot Adding: ar, th, tl, uk [[Image:Johannes Kepler 1610.jpg|thumb|Johanness Keplers 1610.gadā]] {{commons|Category:Johannes Kepler}} '''Johanness Keplers''' (''Johannes Kepler, Ioannes Keplerus'', * 1571.gada 27. decembrī Veilderštadē (''Weil der Stadt'') pie [[Štutgarte|Štutgartes]], † 1630. gada 15. novembrī [[Rēgensburga|Rēgensburgā]]) - [[vācieši|vācu]] [[astronomija|astronoms]], [[astroloģija|astrologs]] un [[matemātika|matemātiķis]]. Saukts gan par pirmo zinātnisko astrofiziķi, gan pēdējo nopietno astrologu. Pēc pārliecības Keplers bija [[pitagorieši|pitagoriešu]] mistiķis. Pazīstams kā [[planēta|planētu]] kustības likumu - [[Keplera likumi|Keplera likumu]] atklājējs. Pasniedza matemātiku [[Linca|Lincā]], bija [[Tiho Brahe|Tiho Brahes]] asistents, imperatora [[Rūdolfs II|Rūdolfa II]] galma matemātiķis, ģenerāļa [[Albrehts fon Vellenšteina|Vallenšteina]] galma astrologs. Veicis fundamentālus atklājumus [[optika|optikā]], pilnveidojot laikabiedra [[Galileo Galilejs|Galileo Galileja]] [[teleskops|teleskopu]]. 1604.gadā novēroja [[supernova|supernovu]] mūsu [[galaktika|galaktikā]], pierādīdams, ka kosmoss nav nemainīgs. Keplera vārdā nosaukti [[Mēness]] un [[Marss (planēta)|Marsa]] [[krāteris|krāteri]], [[asteroīds]], Lincas universitāte. [[NASA]] 2008.gada paredzējusi palaist orbītā ap [[Saule|Sauli]] [[Keplera kosmosa observatorija|Keplera kosmosa observatoriju]] (''Kepler Space Observatory'') ārpussaulessistēmas planētu meklēšanai. ====Galvenie darbi:==== *''Mysterium Cosmographicum'', 1596 *''Astronomia nova'', 1609 *''Harmonice Mundi'', 1619 ====Ārējās saites==== *http://www.gutenberg.org/etext/12406 Keplera biogrāfija (angliski) *http://www.skyscript.co.uk/kepler.html Par Keplera sfēru mūziku (angliski) ====Skat. arī==== *[[Keplera-Puanso daudzskaldņi]] {{stub}} [[Category:Vācu astronomi|Keplers Johanness]] [[Category:Vācu matemātiķi|Keplers Johanness]] [[Category:Vācu astrologi|Keplers Johanness]] [[Category:matemātiķi]] [[als:Johannes Kepler]] [[ar:كيبلر]] [[bg:Йоханес Кеплер]] [[ca:Johannes Kepler]] [[cs:Johannes Kepler]] [[da:Johannes Kepler]] [[de:Johannes Kepler]] [[en:Johannes Kepler]] [[eo:Keplero]] [[es:Johannes Kepler]] [[et:Johannes Kepler]] [[eu:Johannes Kepler]] [[fa:یوهانس کپلر]] [[fi:Johannes Kepler]] [[fr:Johannes Kepler]] [[gl:Johannes Kepler]] [[he:יוהנס קפלר]] [[hr:Johannes Kepler]] [[hu:Johannes Kepler]] [[id:Johannes Kepler]] [[io:Johannes Kepler]] [[is:Johannes Kepler]] [[it:Johannes Kepler]] [[ja:ヨハネス・ケプラー]] [[ko:요하네스 케플러]] [[la:Iohannes Keplerus]] [[lb:Johannes Kepler]] [[nl:Johannes Kepler]] [[nn:Johannes Kepler]] [[no:Johannes Kepler]] [[pl:Jan Kepler]] [[pt:Johannes Kepler]] [[ro:Johannes Kepler]] [[ru:Кеплер, Иоганн]] [[sco:Johannes Kepler]] [[sh:Johannes Kepler]] [[sk:Johannes Kepler]] [[sl:Johannes Kepler]] [[sq:Johannes Kepler]] [[sv:Johannes Kepler]] [[ta:ஜொஹான்னெஸ் கெப்லர்]] [[th:โยฮันส์ เคปเลอร์]] [[tl:Johannes Kepler]] [[tr:Johannes Kepler]] [[uk:Кеплер Йоган]] [[zh:约翰内斯·开普勒]] 12363 39765 2006-04-11T07:53:49Z Feens 37 paradresācija #redirect [[Johanness Keplers]] 12365 39775 2006-04-11T08:39:43Z Tail 13 [[Category:Astronomi pēc tautības]] 12366 39776 2006-04-11T08:40:05Z Tail 13 [[Category:Astronomija]] 12367 39777 2006-04-11T08:40:31Z Tail 13 [[Category:Matemātiķi pēc tautības]] 12368 39778 2006-04-11T08:41:02Z Tail 13 [[Category:Astrologi pēc tautības]] 12369 39779 2006-04-11T08:41:28Z Tail 13 [[Category:Astroloģija]] 12370 39780 2006-04-11T08:42:48Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Pseidozinātne]] 12371 39793 2006-04-11T09:41:06Z Feens 37 Brukners no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:AntonBruckner.jpeg] Brukners no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:AntonBruckner.jpeg] 12372 48434 2006-05-31T06:18:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Брукнер, Антон]] [[Image:AntonBruckner.jpg|thumb|Antons Brukners]] {{commons|Category:Anton Bruckner}} '''Antons Brukners''' (''Anton Bruckner'', * 1824.gada 4. novembrī Ansfeldenā (''Ansfelden'') pie [[Linca|Lincas]], † 1896. gada 11. oktobrī [[Vīne|Vīnē]]) - [[Austrija|austriešu]] vēlā [[romantisms|romantisma]] komponists. Pazīstams ar savām [[simfonija|simfonijām]] un [[garīga mūzika|garīgo mūziku]]. Atšķirībā no daudziem citiem komponistiem, Brukners daudzus savus svarīgākos darbus sarakstīja jau mūža otrajā pusē. Simfonijām eksistē vairākas versijas, jo Brukners daļēji pakļāvās kritiķu rakstītajam par savu mūziku, tomēr saglabādams arī iepriekšējās versijas. Pazīstamākās simfonijas - [[Antona Bruknera 5. simfonija|5. simfonija]] (1876) un [[Antona Bruknera 7. simfonija|7.simfonija]] (1881-83, 1885). Dzimis 1824.gadā Ansfeldenā Lincas pievārtē mūziķu ģimenē. Mācījās un dzīvoja Lincā. Brukneru ieinteresēja [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] darbi, kurus kopš 1863.gada viņš viņš padziļināti studēja. 1868.gadā Brukners kļuva par pasniedzēju Vīnes konservatorijā. Mirst, strādādams pie savas 9.simfonijas. ====Ārējās saites==== *http://w3.rz-berlin.mpg.de/cmp/bruckner_symphonies.html Bruknera simfoniju pirmās taktis (mp3) {{stub}} [[Category:Austriešu komponisti|Brukners Antons]] [[da:Anton Bruckner]] [[de:Anton Bruckner]] [[en:Anton Bruckner]] [[es:Anton Bruckner]] [[fi:Anton Bruckner]] [[fr:Anton Bruckner]] [[he:אנטון ברוקנר]] [[hu:Anton Bruckner]] [[it:Anton Bruckner]] [[ja:アントン・ブルックナー]] [[ko:안톤 브루크너]] [[li:Anton Bruckner]] [[nl:Anton Bruckner]] [[no:Anton Bruckner]] [[pl:Anton Bruckner]] [[pt:Anton Bruckner]] [[ru:Брукнер, Антон]] [[sl:Anton Bruckner]] [[sv:Anton Bruckner]] [[zh:安东·布鲁克纳]] 12373 39798 2006-04-11T10:06:59Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Antons Brukners]] 12374 39850 2006-04-11T15:25:12Z Dekaels 268 Planetārais miglājs NGC3132. NASA Habla teleskopa uzņēmums. Planetārais miglājs NGC3132. NASA Habla teleskopa uzņēmums. 12375 39853 2006-04-11T15:28:22Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Zvaigznes]] 12383 39917 2006-04-11T22:09:32Z 217.198.224.13 /* Saite */ {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Latvijas Jaunatnes partija| logo=| vad=[[Jānis Kuzins]]| dib=2004.g| ideo=kreisi centriska| starpt=| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=[[Jūrmala]]| web=[http://www.dzimtene.lv/index.php?category=8 dzimtene.lv/index.php?category=8] }} ==Vēsture== LJP bija dibināta 2004. g. decembrī uz virknes bijušo [[LSDSP]] un [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]], biedru, kā arī biedrības "Darba jaunatne", apvienošanas pamata. Priekšsēdētājs &mdash; Jānis Kuzins. 2005. g. pašvaldību vēlēšanās J. Kuzins tika ievēlēts par [[Jūrmala]]s Domes deputātu no "Dzimtenes" saraksta. [[Rīga|Rīgā]] LJP saraksts saņēma 0,18% balsu. Jūrmalas Domē Kuzins vairākus mēnešus vadīja LJP un [[PCTVL]] apvienoto frakciju. 2006. g. partijas priekšsēdētājs Kuzins kļuva par apvienības "Dzimtene" līdzpriekšsēdētāju. ==Saite== *LJP [http://www.dzimtene.lv/index.php?category=8 sadaļa] "Dzimtenes" mājaslapā [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 12385 39920 2006-04-12T00:44:59Z Valts777 795 12387 39972 2006-04-12T08:56:32Z Feens 37 Vitgenšteins no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Wittgenstein2.jpg] Vitgenšteins no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Wittgenstein2.jpg] 12388 44900 2006-05-14T00:16:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Ludwig Wittgenstein]], [[gl:Ludwig Wittgenstein]] [[Image:Wittgenstein2.jpg|thumb|Vitgenšteina 1930.gada foto]] {{commons|Ludwig Wittgenstein}} '''Ludvigs Jozefs Johans Vitgenšteins''' (''Ludwig Josef Johann Wittgenstein'', * 1889.gada 26. aprīlī [[Vīne|Vīnē]], † 1951. gada 29. aprīlī [[Kembridža|Kembridžā]]) - [[Austrija|austriešu]] filozofs, viens no ietekmīgākajiem XX gadsimta filozofiem. Piedzima [[Vīne|Vīnē]] [[metāls|metālu]] lielrūpnieka ģimenē. Mācījās [[Linca|Lincas]] reālskolā vienlaicīgi ar [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]]. Studēja inženierzinātnes [[Berlīne|Berlīnē]] un [[Mančestra|Mančestrā]]. Mančestrā Vitgenšteins ieinteresējās par [[matemātikas filozofija|matemātikas filozofiju]]. 1911. gadā [[Gotlobs Frēge]] uzaicināja Vitgenšteinu studēt [[Kembridžas universitāte|Kembridžas universitātē]]. [[1.pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kā brīvprātīgais dienēja [[Austroungārija|Austroungārijas]] armijā. 1922.gadā tika publicēta Vitgenšteina [[Tractatus Logico-Philosophicus]] (''Logische-Philosophische Abhandlung'') - viena no ietekmīgākajām grāmatām XX gadsimta filozofijā un vienīgā Vitgenšteina grāmata, kura iznākusi autora dzīves laikā. Uzskatīdams, ka ar savu grāmatu atrisinājis visas filozofijas problēmas, Vitgenšteins pēc Pirmā pasaules kara atgriezās Austrijā un strādāja par pamatskolas skolotāju, pēc tam par [[klosteris|klostera]] dārznieka palīgu. Tomēr 1929.gadā Vitgenšteins atgriezās Kembridžā. 1951.gadā mira, un viņa pēdējie vārdi bijuši: "Pasakiet viņiem, ka man bija brīnišķīgs mūžs." 1953.gadā, jau pēc Vitgenšteina nāves, iznāca grāmata [[Filozofiskie pētījumi]] (''Philosophische Untersuchungen, Philosophical Investigations'') - vēl viens darbs, kurš būtiski izmainījis XX gadsimta filozofijas ainu. Izdota latviski 1997.gadā ar nosaukumu "Filosofiskie pētījumi", ISBN 9984-9143-2-1. ====Ārējās saites==== *http://www.wittgen-cam.ac.uk/ Vitgenšteina arhīvs Kembridžā (angliski un vāciski) *http://www.wittgenstein-portal.com/ Vitgenšteina portāls (Bergenas universitāte, angliski) *http://www.kfs.org/~jonathan/witt/tlph.html ''Tractatus Logico-Philosophicus'' (angliski un vāciski) {{stub}} [[Category:Austriešu filozofi|Vitgenšteins, Ludvigs]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Vitgenšteins, Ludvigs]] [[bg:Лудвиг Витгенщайн]] [[bn:লুড‌উইগ উইটগেনস্টাইন]] [[bs:Ludwig Wittgenstein]] [[ca:Ludwig Wittgenstein]] [[cs:Ludwig Wittgenstein]] [[da:Ludwig Wittgenstein]] [[de:Ludwig Wittgenstein]] [[el:Λούντβιχ Βιττγκενστάιν]] [[en:Ludwig Wittgenstein]] [[eo:Ludwig Wittgenstein]] [[es:Ludwig Wittgenstein]] [[et:Ludwig Wittgenstein]] [[eu:Ludwig Wittgenstein]] [[fi:Ludwig Wittgenstein]] [[fr:Ludwig Josef Johann Wittgenstein]] [[gl:Ludwig Wittgenstein]] [[he:לודוויג ויטגנשטיין]] [[hr:Ludwig Wittgenstein]] [[id:Ludwig Wittgenstein]] [[io:Ludwig Wittgenstein]] [[is:Ludwig Wittgenstein]] [[it:Ludwig Wittgenstein]] [[ja:ルートヴィヒ・ウィトゲンシュタイン]] [[ko:루트비히 비트겐슈타인]] [[nl:Ludwig Wittgenstein]] [[nn:Ludwig Wittgenstein]] [[no:Ludwig Wittgenstein]] [[pl:Ludwig Wittgenstein]] [[pt:Ludwig Wittgenstein]] [[ro:Ludwig Wittgenstein]] [[ru:Витгенштейн, Людвиг]] [[sk:Ludwig Wittgenstein]] [[sl:Ludwig Wittgenstein]] [[sv:Ludwig Wittgenstein]] [[tr:Ludwig Wittgenstein]] [[zh:路德维希·维特根斯坦]] 12389 39984 2006-04-12T10:18:00Z Feens 37 [[Category:Filozofi pēc tautības]] 12390 39985 2006-04-12T10:24:48Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ludvigs Vitgenšteins]] 12391 39991 2006-04-12T11:15:37Z Feens 37 Magiļeva Baltkrievijā autors-Feens, GFDL Magiļeva Baltkrievijā autors-Feens, GFDL 12392 51402 2006-06-20T09:00:21Z YurikBot 213 robot Modifying: [[hu:Mahiljov]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Магілёў'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Magileva Balt.png|167px|]] | align=center | [[Image:Coat of Arms of Mahiloŭ, Belarus.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 366 763 |- | Rakstos | 1267.g |- | Pilsētas tiesības | 1577.g |- | Apgabals (''вобласць'') | [[Magiļevas apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.city.mogilev.by/ |} {{Commons|Category:Mahilyow}} [[Image:MohylewNO.jpg|250px|thumb|Magiļeva 1877.gadā]] '''Magiļeva''', arī '''Mogiļeva''' ([[baltkrievi|baltkrievu]] - ''Магілёў'') - pilsēta [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] austrumos pie [[Dņepra|Dņepras]] upes, apgabala centrs. Trešā lielākā Baltkrievijas pilsēta. Liels rūpniecības centrs. Pilsētā lielākoties [[PSRS]] laika apbūve. ====Vēsture==== Rakstos pirmoreiz minēta 1267.gadā. Ietilpa [[Kijevas Kriezeme|Kijevas Krievzemē]], vēlāk [[Lietuvas Lielkņaziste|Lietuvas Lielkņazistē]] un [[Reča Pospoļita|Rečā Pospoļitā]]. 1561.gadā apmetnes iedzīvotāji sacelšanās rezultātā iznīcināja [[Krievija|krievu]] garnizonu, par ko [[Polija|Polijas]] karalis [[Stefans Batorijs]] piešķīra Magiļevai [[Magdeburgas tiesības]] un ģerboni. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas Pirmās dalīšanas]] Magiļeva iekļāvās Krievijas sastāvā un kļuva par guberņas centru. [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] laikā Magiļeva bija Krievijas armijas galvenā štāba vieta un šeit uzturējās cars [[Nikolajs II]]. 1941.gadā, [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā, pilsētas pievārtē un pašā pilsētā notika sīvas kaujas. [[Category:Baltkrievijas pilsētas]] [[be:Магілёў]] [[bg:Могилев]] [[de:Mahiljou]] [[en:Mogilev]] [[es:Maguilov]] [[et:Mahiloŭ]] [[hu:Mahiljov]] [[lt:Mogiliavas]] [[nl:Mahiljow]] [[pl:Mohylew]] [[ru:Могилёв]] [[sr:Могиљев]] [[sv:Mahiljoŭ]] 12393 39993 2006-04-12T11:20:49Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Magiļeva]] 12394 39994 2006-04-12T11:20:53Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Magiļeva]] 12395 39995 2006-04-12T11:20:56Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Magiļeva]] 12397 52565 2006-06-30T10:09:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Idunn]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Iduna''' (senislandiešu ''Iðunn'') ir jaunības un nemirstības dieviete [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]]. Saskaņā ar [[Jaunākā Eda|Jaunāko Edu]] viņas pārziņā ir āboli, kuri ļauj [[āsi]]em saglabāt mūžīgo jaunību. Iduna ir dzejas dieva [[Brāgi]] sieva. Jaunākās Edas poēmā ''Haustlöng'' aprakstīts, kā Idunu un viņas ābolus nolaupa milzis [[Tjaci]], kurš Idunu no [[Asgarda]]s izvilina ar [[Loki]] palīdzību. Viņas prombūtnes laikā āsi sāk novecot un liek Loki Idunu izglābt. Viņš aizņemas no [[Freija]]s piekūna ādu, pārvērš Idunu par riekstu un atgādā atpakaļ pie āsiem. Tjaci ērgļa izskatā dzenas Idunai un Loki pakaļ, taču āsi aizdedzina viņa spārnus. ==Skat. arī== * [[Hesperīdu āboli]] [[Category:Jaunības dievi]] [[Category:Nemirstības dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[cs:Idunn]] [[da:Tjasse bortfører Idun]] [[de:Idun]] [[el:Ιντούν]] [[en:Iðunn]] [[es:Iðunn]] [[fr:Idunn]] [[fy:Iduna]] [[it:Iðunn]] [[ja:イドゥン]] [[lt:Iduna]] [[nl:Iduna]] [[no:Idunn]] [[pl:Idun]] [[pt:Iduna]] [[ro:Idunna]] [[ru:Идун]] [[sv:Idun]] [[uk:Ідунн]] 12398 40010 2006-04-12T13:36:09Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 12399 40011 2006-04-12T13:37:04Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 12400 40017 2006-04-12T14:01:00Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Hnosa''' ("dārgakmens") [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir skaistuma un jutekliskas mīlas dieviete, [[Freija]]s un [[Ods|Oda]] meita. Viņas māsa ir viņai gandrīz identiskā [[Gersimi]]. Pretēji Gersimi Hnosa ir tumšmataina. {{stub}} [[Category:Mīlas dievi]] [[Category:Skaistuma dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[da:Hnoss]] 12401 40016 2006-04-12T13:59:39Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Gersimi''' ("dārgakmens") [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir skaistuma un jutekliskas mīlas dieviete, [[Freija]]s un [[Ods|Oda]] meita. Viņas māsa ir viņai gandrīz identiskā [[Hnosa]]. Pretēji Hnosai Gersimi ir gaišmataina. {{stub}} [[Category:Mīlas dievi]] [[Category:Skaistuma dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[da:Gersimi]] 12402 51475 2006-06-20T19:09:12Z Aleksandrs Kuzmins 859 {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Sociāldemokrātu savienība &mdash; SDS| logo=| vad=[[Jānis Matulis]] | dib=2002.g.| ideo=[[sociāldemokrātija]]| starpt=| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=| web= }} '''Sociāldemokrātu Savienība&mdash;SDS''' tika dibināta 2002. g., daļai biedru E. Baldzēna priekšgalā izstājoties no LSDSP. 5 deputāti izveidoja SDS frakciju Saeimā 2002. g. 7. janvārī; 23. aprīlī SDS tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] SDS ieguva 1,5 % balsu. 2002.&mdash;2003. g. to atbalstīja A. Dobeļa vadītā Jaunatnes Sociāldemokrātiskā savienība, kas vēlāk atgriezās pie [[LSDSP]]. [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2004. g. Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] SDS izcīnīja pēdējo vietu ar 0,34% balsu. 2005. g. [[Rīgas Dome]]s vēlēšanās SDS saņēma 0,18% balsu un priekšpēdējo vietu. Partijas priekšsēdētājs P. Salkazanovs un ģenerālsekretāre M. Teivāne pēc tam pārgāja uz partiju "[[Jaunie Demokrāti]]", viens no bijušajiem partijas līderiem E. Baldzēns &mdash; uz "[[Jaunais laiks|Jauno laiku]]", bijušais Saeimas deputāts I. Burvis &mdash; uz "[[Tēvzemes savienība|Tēvzemes savienību]]". 2006. g. SDS J. Matuļa vadībā uzsāka sarunas par atkalapvienošanos ar LSDSP. [[en:Social Democratic Union]] [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 12403 40029 2006-04-12T15:39:24Z Juzeris 23 atjaunoju iepriekšējo versiju, vēlāk paeksperimentēšu vēl /* Common CSS for all skins */ /* Notice to Administrators! Any changes to Monobook.css or Common.css should be first proposed to [[Wikipedia:Village Pump]]. Thank you. */ /*<pre><nowiki>*/ /* wikitable/prettytable class for skinning normal tables */ table.wikitable, table.prettytable { margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; } table.wikitable th, table.wikitable td, table.prettytable th, table.prettytable td { border: 1px #aaaaaa solid; padding: 0.2em; } table.wikitable th, table.prettytable th { background: #f2f2f2; text-align: center; } table.wikitable caption, table.prettytable caption { margin-left: inherit; margin-right: inherit; } /* Style for "notices" */ .notice { text-align: justify; margin: 1em; padding: 0.2em; } #disambig { border-top: 3px double #cccccc; border-bottom: 3px double #cccccc; } #spoiler { border-top: 2px solid #ddd; border-bottom:2px solid #ddd; } /* Standard talk template style */ .Talk-Notice { border: 1px solid #C0C090; background-color: #F8EABA; margin-bottom: 3px; width: 80%; border-spacing: 3px; margin-left: auto; margin-right: auto; } .Talk-Notice:after { content: "The CSS for this template should be changed. See [[Wikipedia:Template Standardisation]]."; } /* Make template background appear correctly on all browsers */ .Talk-Notice td { background: inherit; } /* Metadata */ table.metadata { border: 1px solid #aaaaaa; display: none; speak: none; } .metadata-label { color: #aaaaaa; } /* Makes redirects appear in italics on [[Special:Allpages]] */ .allpagesredirect { font-style: italic; } /* Choose whether to have AD/BC dates or CE/BCE dates*/ /* First, the default : display both : See templates ADCE and BCEBC for how these are used*/ .Use_Default_Date_Convention { display: inline; } .Use_AD_and_BC { display: none; } .Use_BCE_and_CE { display: none; } /* If you want to display AD and BC add the following to User:You/monobook.css page */ /* .Use_Default_Date_Convention { display: none; } .Use_AD_and_BC { display:inline; } .Use_BCE_and_CE { display:none; } */ /*If you want to display CE and BCE add the following to User:You/monobook.css page */ /* .Use_Default_Date_Convention { display: none; } .Use_AD_and_BC { display:none; } .Use_BCE_and_CE {display:inline; } */ /* Class for links with loudspeaker icon next to them */ .audiolink a{ background: url("http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/f/f7/Loudspeaker.png") center left no-repeat !important; padding-left: 16px !important; padding-right: 0 !important; } /* Icons for medialist templates [[Template:Listen]], [[Template:Multi-listen_start]], [[Template:Video]], [[Template:Multi-video_start]] */ div.listenlist { background: url("http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a6/Gnome-speakernotes.png/30px-Gnome-speakernotes.png"); padding-left: 40px; } div.videolist { background: url("http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/0e/Video.svg/40px-Video.svg.png"); padding-left: 50px; } div.multivideolist { background: url("http://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/thumb/7/7a/FilmRoll-small.png/40px-FilmRoll-small.png"); padding-left: 50px; } /* Style rules for media list templates */ div.medialist { min-height: 50px; margin: 1em; background-position: top left; background-repeat: no-repeat; } div.medialist ul { list-style-type: none; list-style-image: none; margin: 0; } div.medialist ul li { padding-bottom: 0.5em; } div.medialist ul li li { font-size: 91%; padding-bottom: 0; } /* Content in columns with CSS instead of tables [[Template:Columns]] */ div.columns-2 div.column { float: left; width: 50%; min-width: 300px; } div.columns-3 div.column { float: left; width: 33.3%; min-width: 200px; } div.columns-4 div.column { float: left; width: 25%; min-width: 150px; } div.columns-5 div.column { float: left; width: 20%; min-width: 120px; } /*Add formatting to make sure that "external references" from [[Template:Ref]] do not get URL expansion, not even when printed. The mechanism up to MediaWiki 1.4 was that the HTML code contained a SPAN following the anchor A; this SPAN had the class "urlexpansion", which was not displayed on screen, but was shown when the medium was "print". The rules below ensure (a) that there is no extra padding to the right of the anchor (displayed as "[<number>]"), (b) that there is no "external link arrow" for the link, and (c) that this SPAN of class "urlexpansion" is never shown. ~~~~ */ .plainlinksneverexpand { background: none ! important; padding: 0 ! important; } .plainlinksneverexpand .urlexpansion { display: none ! important; } /* Make sure that ext links displayed within "plainlinksneverexpand" don't get the arrow... */ .plainlinksneverexpand a { background: none !important; padding: 0 !important; } /* With MediaWiki 1.5, the mechanism has changed: instead of a SPAN of class "urlexpansion" following the anchor A, the anchor itself now has class "external autonumber" and the expansion is inserted when printing (see the common printing style sheet at http://en.wikipedia.org/skins-1.5/common/commonPrint.css) using the ":after" pseudo- element of CSS. We have to switch this off for links due to Template:Ref! ~~~~ */ .plainlinksneverexpand a.external.text:after { display: none !important; } .plainlinksneverexpand a.external.autonumber:after { display: none !important; } /* Messagebox templates */ .messagebox { border: 1px solid #aaaaaa; background-color: #f9f9f9; width: 80%; margin: 0 auto 1em auto; padding: .2em; text-align: justify; } .messagebox.merge { border: 1px solid #c0b8cc; background-color: #f0e5ff; text-align: center; } .messagebox.cleanup { border: 1px solid #9f9fff; background-color: #efefff; text-align: center; } .messagebox.standard-talk { border: 1px solid #c0c090; background-color: #f8eaba; } /* Infobox template style */ .infobox { border: 1px solid #aaaaaa; background-color: #f9f9f9; color: black; margin-bottom: 0.5em; margin-left: 1em; padding: 0.2em; float: right; clear: right; } .infobox td, .infobox th { vertical-align: top; } .infobox caption { font-size: larger; margin-left: inherit; } .infobox.bordered { border-collapse: collapse; } .infobox.bordered td, .infobox.bordered th { border: 1px solid #aaaaaa; } .infobox.bordered .borderless td, .infobox.bordered .borderless th { border: 0; } .infobox.sisterproject { width: 20em; font-size: 90%; } /* Put a checker background at the image description page only visible if the image has transparent background */ #file img {background: url("http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/5/5d/Checker-16x16.png") repeat;} /* Support for Template:IPA, Template:Unicode and Template:Polytonic. The inherit declaration resets the font for all browsers except MSIE6. The empty comment must remain. */ .IPA { font-family: Chrysanthi Unicode, Doulos SIL, Gentium, GentiumAlt, Code2000, TITUS Cyberbit Basic, DejaVu Sans, Bitstream Vera Sans, Bitstream Cyberbit, Arial Unicode MS, Lucida Sans Unicode, Hiragino Kaku Gothic Pro, Matrix Unicode; font-family /**/:inherit; } .Unicode { font-family: TITUS Cyberbit Basic, Code2000, Doulos SIL, Chrysanthi Unicode, Bitstream Cyberbit, Bitstream CyberBase, Bitstream Vera, Thryomanes, Gentium, GentiumAlt, Visual Geez Unicode, Lucida Grande, Arial Unicode MS, Microsoft Sans Serif, Lucida Sans Unicode; font-family /**/:inherit; } .polytonic { font-family: Athena, Gentium, Palatino Linotype, Arial Unicode MS, Lucida Sans Unicode, Lucida Grande, Code2000; font-family /**/:inherit; } #wpSave { font-weight: bold; } /* hiddenStructure from Monobook - allows selective hiding of markup in templates */ .hiddenStructure { display: none; speak: none; } /* Removes underlines from links */ .nounderlines a { text-decoration: none; } /* CSS for testing a new Main Page design, see [[Wikipedia:WikiProject Usability/Main Page]] */ #EnWpMainPage { width: 100%; margin-top: 1em; } #EnWpMainPage h2 { font-size: 130%; font-weight: bold; margin: 0; padding: 0; border: 0; } #EnWpMpMargin { margin-right: 13.8em; } #EnWpMpCol1 { float: left; clear: left; width: 50%; } #EnWpMpCol2 { width: 49.9%; float: left; } #EnWpMpBrowse { background: #f8fcff url(http://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/9/9f/MP-three-books.png) no-repeat 180% 9%; border: 1px solid #c7c7c7; } #EnWpMpBrowseCats li { font-size: 85%; margin-left: 1em; line-height: 1.5; } #EnWpMpBrowseCats h3 { font-size: 120%; margin: .2em 0 .1em -.8em; padding: 0; font-weight: normal; } #EnWpMpBrowseCats h3 a { font-weight: bold; } #EnWpMpBook { background-image: url(http://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/7/7e/MP-open-book.png); } #EnWpMpFeaturedPic { text-align: center; margin: 0 0 .5em; font-size: 85%; font-weight: bold; } #EnWpMpFeaturedPic h2 { font-size: 145%; text-align: left; } .EnWpMpBrowseRight { float: right; width: 12.7em; } .EnWpMpBrowseBottom { margin: 1em 0; } .EnWpMpBrowseBottom #EnWpMpBrowseCats li, .EnWpMpBrowseBottom #EnWpMpUsefulLinks, .EnWpMpBrowseBottom #EnWpMpFeaturedPic { float: left; width: 24%; margin: 0; line-height: normal; } .EnWpMpBrowseBottom #EnWpMpBrowseCats h3 { margin-left: 0; } #EnWpMpUsefulLinks { clear: left; } #EnWpMpSearch { background: url(http://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/a/ae/MP-magnifying-glass.png) no-repeat top right; } #EnWpMpSearch input { vertical-align: middle; } #EnWpMpSearchInner { float: right; width: 20em; text-align: center; } #bodySearchMP { margin: 0; padding: 0; } #bodySearchMP .bodySearchWrap { float: right; width: 17.5em; text-align: left; padding: .8em 0; } #bodySearchMP label { display: block; font-size: 95%; font-weight: bold; margin-bottom: -.2em; } #bodySearchMP .bodySearchBtnGo { font-weight: bold; padding-left: .3em; padding-right: .3em; margin-left: .5em; } .EnWpMpContentBox { border: 1px solid; margin-bottom: .9em; } #EnWpMpCol2 .EnWpMpContentBox { margin-left: .9em; } .EnWpMpImage { float: right; margin: 0 0 .2em .2em; } .EnWpMpImage img { position: relative; z-index: 3; } #EnWpMpSisterProjects { float: left; width: 49%; } .EnWpMpSisterProject { float: left; width: 17em; margin: 0; height: 5.5em; margin: 0; } .EnWpMpSisterImg { float: left; width: 40px; height: 100%; } #EnWpMpOtherLangs { margin-left: 50%; } #EnWpMainPageNoCSS { display: none; } #EnWpMpBook2 { background-image: url(http://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/8/8e/MP-open-book2.png); } #EnWpMpSearch2 { background: url(http://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/3/3a/MP-magnifying-glass2.png) no-repeat top right; } /* Custom link colors for use in [[MediaWiki:Edittools]] */ .charboxblack a:link, .charboxblack a:hover, .charboxblack a:visited, .charboxblack a:active { color: black; } .charboxsilver a:link, .charboxsilver a:hover, .charboxsilver a:visited, .charboxsilver a:active { color: silver; } .charboxgray a:link, .charboxgray a:hover, .charboxgray a:visited, .charboxgray a:active { color: gray; } .charboxwhite a:link, .charboxwhite a:hover, .charboxwhite a:visited, .charboxwhite a:active { color: white; } .charboxmaroon a:link, .charboxmaroon a:hover, .charboxmaroon a:visited, .charboxmaroon a:active { color: maroon; } .charboxred a:link, .charboxred a:hover, .charboxred a:visited, .charboxred a:active { color: red; } .charboxpurple a:link, .charboxpurple a:hover, .charboxpurple a:visited, .charboxpurple a:active { color: purple; } .charboxfuchsia a:link, .charboxfuchsia a:hover, .charboxfuchsia a:visited, .charboxfuchsia a:active { color: fuchsia; } .charboxgreen a:link, .charboxgreen a:hover, .charboxgreen a:visited, .charboxgreen a:active { color: green; } .charboxlime a:link, .charboxlime a:hover, .charboxlime a:visited, .charboxlime a:active { color: lime; } .charboxolive a:link, .charboxolive a:hover, .charboxolive a:visited, .charboxolive a:active { color: olive; } .charboxyellow a:link, .charboxyellow a:hover, .charboxyellow a:visited, .charboxyellow a:active { color: yellow; } .charboxnavy a:link, .charboxnavy a:hover, .charboxnavy a:visited, .charboxnavy a:active { color: navy; } .charboxblue a:link, .charboxblue a:hover, .charboxblue a:visited, .charboxblue a:active { color: blue; } .charboxteal a:link, .charboxteal a:hover, .charboxteal a:visited, .charboxteal a:active { color: teal; } .charboxaqua a:link, .charboxaqua a:hover, .charboxaqua a:visited, .charboxaqua a:active { color: aqua; } /*</nowiki></pre>*/ 12406 47493 2006-05-25T22:21:24Z Knakts 848 kat [[Image:alyssum.jpg|thumb|alises]] '''Alises''' (''Alyssum'') ir [[krustziežu dzimta]]s (''brassicaceae'') [[augs]]. Stumbrs zaro no pamata, zari bieži vien ir pacili, ar zvaigžņmatiņiem. Lapas veselas, gareni otrādi olveidīgas, lancetiskas vai lineāras, sēdošas ar zvaigžņmatiņiem, mala gluda. Kauslapas stāvas, garums 0,1 - 0,3. Ziedi dzelteni, balti (kā kurai šķirnei). Pākstenītis atstāv no augļkopas ass, tas ir apaļš vai ovāls, divcirkņu, garums 0,3 - 0,5, galā ar jomu irbuļa pieliku ; vērsnas nedaudz velvētas. Katrā cirksnī 2 sēklas ar šauru spārnu. Ir sastopmas daudzas sugas, piem., [[tuksneša alise]], [[kauslapu alise]], Gmelina alise. == Ārējas saites == *[[:wikispecies:Alyssum]] [[Category:krustziežu dzimtas augi]] [[en:Alyssum]] [[es:Alyssum]] [[lt:Laibenis]] [[nl:Schildzaad]] [[pt:Alyssum]] 12407 40057 2006-04-12T19:14:08Z Granda 799 12408 47468 2006-05-25T21:35:45Z Knakts 848 kat [[Image:Tuksneša alise.jpg|thumb|Tuksneša alise]] '''Tuksneša alise''' (''Alyssum desertorum'') ir [[augi|augs]], kura auglis ar daudziem zvaigžņmatiņiem. Kauslapas paliek pie auga. Vainaglapas bāli dzeltenas, vēlāk gandrīz baltas, 3,5 - 4 mm. Lapu garums 0,5 - 2, platums 1,2 - 4 mm. Irbuļa paliekas garums 0,6 mm. Šīs puķes ir viengadīgas pārziemojošas. 5 - 34. Zied maijā un jūnijā. Sastopamas ceļmalā, sausās neālienēs. Ne bieži. [[Category:krustziežu dzimtas augi|alise, tuksnesa]] 12409 40061 2006-04-12T19:35:41Z Granda 799 12411 40064 2006-04-12T19:41:46Z Juzeris 23 "[[Alyssum]]" pārdēvēju par "[[Alise (augs)]]": latviskais nosaukums #REDIRECT [[Alise (augs)]] 12412 40067 2006-04-12T19:54:39Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Tuksneša alise]] 12413 40068 2006-04-12T19:55:12Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Tuksneša alise]] 12414 40075 2006-04-12T20:36:55Z Feens 37 M.Edelmans no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Marek_Edelman.jpg] M.Edelmans no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Marek_Edelman.jpg] 12415 50490 2006-06-14T09:58:03Z 80.53.5.69 New photo [kmarius] [[Image:Marek Edelman by Kubik.JPG|thumb|right|300px|Mareks Edelmans, Warsaw University, Warsaw (Poland), April 26, 2005]] '''Mareks Edelmans''' (''Marek Edelman'', * 1922.gada 31. decembrī [[Gomeļa|Gomeļā]], ) - [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[poļi|poļu]] politiķis, kardiologs. Dzimis Gomeļā, bet drīz ģimene pārvācās uz [[Varšava|Varšavu]]. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā viens no [[Ebreju kaujas organizācija|Ebreju kaujas organizācijas]] (''Żydowska Organizacja Bojowa'') biedriem un, kopā ar [[Mordehajs Anilevičs|Mordehaju Anileviču]], viens no [[Varšavas geto sacelšanās]] vadītājiem. Pēc sacelšanās sakāves iestājās ''[[Armia Krajowa]]'' un piedalījās poļu [[Varšavas sacelšanās]]. Pēc kara studēja [[Lodza|Lodzā]] medicīnu. 1976.gadā iekļāvās antikomunistiskās [[Strādnieku aizsardzības komiteja|Strādnieku aizsardzības komitejas]] (''Komitet Obrony Robotników'') darbībā, bet vēlāk arodbiedrības [[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritāte]] darbībā. Pēc karastāvokļa pasludināšanas Polijā 1981.gadā - internēts. Piedalījās [[Apaļais galds Polijā|Apaļā galda]] sarunās par Polijas pāreju uz demokrātiju. Polijas Seima deputāts (1989-1993). Polijas augstākā militārā apbalvojuma [[Baltā Ērgļa ordenis|Baltā Ērgļa ordeņa]] kavalieris. [[Category:Polijas politiķi]] [[de:Marek Edelman]] [[en:Marek Edelman]] [[fr:Marek Edelman]] [[nn:Marek Edelman]] [[pl:Marek Edelman]] [[he:מארק אדלמן]] 12416 40079 2006-04-12T21:01:01Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mareks Edelmans]] 12417 50194 2006-06-12T10:35:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Sjarhej Sidorski]] '''Sergejs Sidorskis''' (''Сяргей Сідорскі'', * 1954.gada 31. decembrī [[Gomeļa|Gomeļā]]) - [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] premjerministrs (2003-). Kopš 2003.gada 10.jūlija veic premjerministra pienākumus atlaistā [[Genādijs Novickis|Genādija Novicka]] vietā, bet 2003. gada 19.decembrī oficiāli apstiprināts par Balkrievijas premjerministru. Pēc izglītības Sidorskis ir [[vakums|vakuma]] - [[plazma|plazmas]] tehnoloģiju speciālists. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Genādijs Novickis]] | virsraksts = [[Baltkrievijas premjerministrs]] | periods = [[2003]]&ndash; | pēc = -}} {{kastes beigas}} [[Category:Baltkrievijas premjerministri|Sidorskis, Sergejs]] [[be:Сяргей Сідорскі]] [[de:Sjarhej Sidorski]] [[en:Sergey Sidorsky]] [[es:Sergey Sidorsky]] [[fr:Siarhieï Sidorski]] [[gl:Sergei Sidorski - Сяргей Сідорскі]] [[id:Sergey Sidorsky]] [[ja:セルゲイ・シドルスキー]] [[ko:샤르혜이 시도르스키]] [[nl:Sergej Sidorski]] [[pl:Siarhiej Sidorski]] [[zh:谢尔盖·谢尔盖耶维奇·西多尔斯基]] 12418 40086 2006-04-12T21:31:56Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Sergejs Sidorskis]] 12419 53143 2006-07-02T08:06:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Aliaksandr Hleb]] '''Aleksandrs Glebs''' (''Аляксандр Глеб'', * 1981.gada 1. maijā [[Minska|Minskā]]) - [[Baltkrievija|baltkrievu]] futbolists. Pašlaik (2006.gadā) - [[Londona|Londonas]] ''[[Arsenal]]'' pussargs. Futbolista gaitas sāka 1999. gadā [[Borisova|Borisovas]] klubā. Jau 2000.gadā futbolistu nopirka [[Vācija|vācu]] klubs ''[[VfB Stuttgart]]'', bet 2005.gadā par 10 miljoniem [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]] - ''Arsenal''. 2006. gadā Glebs izcīnīja vietu komandas pamatsastāvā. [[Category:Futbolisti|Glebs Aleksandrs]] [[be:Аляксандар Глеб]] [[de:Aljaksandr Hleb]] [[en:Aliaksandr Hleb]] [[fi:Aljaksandr Hleb]] [[fr:Aliaksandr Hleb]] [[it:Aliaksandr Hleb]] [[ja:アレクサンドル・フレブ]] [[ko:알략산드르 흘레프]] [[pl:Aliaksandr Hleb]] [[sv:Alexander Hleb]] 12420 40091 2006-04-12T21:52:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Aleksandrs Glebs]] 12421 40119 2006-04-13T06:48:26Z Feens 37 Janka Kupala no be.wiki - [http://be.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D1%8B%D1%8F%D0%B2%D0%B0:Janka_Kupala_portrait_Savicki.jpg] Janka Kupala no be.wiki - [http://be.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D1%8B%D1%8F%D0%B2%D0%B0:Janka_Kupala_portrait_Savicki.jpg] 12422 51067 2006-06-18T17:04:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:سۇلفاتلار]] '''Sulfāti''' ir [[sērskābe]]s [[sāļi]]. Lielākoties tie labi šķīst ūdenī, izņemot [[kalcijs|kalcija]], [[stroncijs|stroncija]] un [[bārijs|bārija]] sulfātus. [[Sārmu metāli|Sārmu metālu]] un [[magnijs|magnija]] sulfāti ir sastopami jūras ūdenī. Sulfāti ir relatīvi stabilas vielas, tikai pie ~ 900 &deg;C tie sadalās par metāla [[oksīdi|oksīdu]] un SO<sub>2</sub>. Sulfāti ir jonu savienojumi un satur sulfātjonu SO<sub>4</sub><sup>2-</sup>. Ja šķīdumā sērskābe ir pārākumā var veidoties skābie sāļi - '''hidrogēnsulfāti'''. Hidrogēnsulfāti satur hidrogēnsulfāta jonu HSO<sub>4</sub><sup>-</sup>. Sulfātus var iegūt metāliem vai to savienojumiem reaģējot ar sērskābi, vai atsevišķos gadījumos, ar citiem sulfātiem. Sulfāti var veidoties arī oksidējoties sulfītiem (sērpaskābes sāļiem). Ca(OH)<sub>2</sub> + H<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> --> CaSO<sub>4</sub> +2H<sub>2</sub>O BaCl<sub>2</sub> + Na<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> --> BaSO<sub>4</sub> + 2NaCl 2Na<sub>2</sub>SO<sub>3</sub> + O<sub>2</sub> --> 2Na<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> Sulfāti bieži vien ir ķīmiskās rūpniecības atkritumi, jo tie veidojas neitralizācijas reakcijās ar sērskābi. ===Nozīmīgākie sulfāti=== *[[Ģipsis]] - Kalcija sulfāts, dabā sastopams dihidrāta veidā, [[ģipšakmens|ģipšakmenī]]. *[[Nātrija sulfāts]] - sastopams dažu jūru ūdeņos, dažreiz lieto par [[stikls|stikla]] izejvielu, tapēc ka tas ir lētāks par [[nātrija karbonāts|sodu]], taču vairāk veicina kausēšanas krāsns koroziju. [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[ca:Sulfat]] [[da:Sulfat]] [[de:Sulfate]] [[en:Sulfate]] [[es:Sulfato]] [[fr:Sulfate]] [[it:Solfati]] [[nl:Sulfaat]] [[pl:Siarczan]] [[pt:Sulfato]] [[sr:Сулфат]] [[sv:Sulfat]] [[ug:سۇلفاتلار]] 12423 45410 2006-05-15T13:26:17Z YurikBot 213 robot Adding: [[bg:Янка Купала]] [[Image:Janka Kupala portrait Savicki.jpg|thumb|Jankas Kupalas portrets]] {{commons|Category:Yanka Kupala}} '''Janka Kupala''' (''Янка Купала''), īstajā vārdā '''Ivans Lucevičs''' (''Іван Дамінікавіч Луцэвіч'') ( * 1882.gada 7. jūlijā Vjazinkā (''Вязынка'') pie [[Minska|Minskas]], † 1942. gada 28. jūnijā [[Maskava|Maskavā]]) - [[baltkrievi|baltkrievu]] dzejnieks un dramaturgs. Baltkrievu literatūras klasiķis, viens no [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] literāras valodas pamatlicējiem. Dzimis netālu no Minskas nabadzīga [[šļahta|šļahtiča]] ģimenē. Pirmie dzejoļi - [[poļu valoda|poļu valodā]]. Darbojies baltkrievu avīzē [[Viļņa|Viļņā]], pēc tam [[Pēterburga|Pēterburgā]]. Padomju laikā saņēmis daudzus goda nosaukumus un apbalvojumus. Miris 1942.gadā viesnīcā Maskavā neskaidros apstākļos. Ir viedoklis, ka tā bija [[PSRS]] drošības iestāžu organizēta slepkavība. ====Galvenie darbi:==== Dzejas krājumi: * ''Жалейка'' (1908) * ''Гусьляр'' (1910) * ''Шляхам жыцьця'' (1913) Poēmas: * ''Зімою'' (1907) * ''Адплата каханьнем'' (1907) * ''Адвечная песьня'' (1908) * ''Сон на кургане'' (1910) * ''Яна і я'' (1913) * ''Тарасова доля'' (1939) Lugas: *''Паўлінка'' (1912) *''Тутэйшыя'' (1922) ====Ārējās saites==== *http://www.lib.by/kupala/ Jankas Kupalas dzeja (baltkrieviski, angliski, ukrainiski, krieviski) {{stub}} [[Category:Baltkrievu rakstnieki|Kupala Janka]] [[Category:Baltkrievu valodā rakstošie|Kupala Janka]] [[be:Янка Купала]] [[bg:Янка Купала]] [[en:Yanka Kupala]] [[es:Yanka Kupala]] [[fr:Ivan Loutsévitch]] [[gl:Yanka Kupala]] [[ru:Янка Купала]] 12424 40129 2006-04-13T07:34:55Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] 12425 40130 2006-04-13T07:36:21Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Janka Kupala]] 12426 40133 2006-04-13T07:52:33Z Feens 37 Gentes gerbonis no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Wappen_gent.jpg] Gentes gerbonis no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Wappen_gent.jpg] 12427 46794 2006-05-21T22:29:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Gent]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Gent'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Map of gent in belgium.PNG|160px|]] | align=center | [[Image:Wappen gent.jpg|67px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 233 111 |- | Rakstos no | VII gs. |- | Citi nosaukumi | '''Gand''' ([[franču valoda|franču]])<br>'''Ghent''' ([[angļu valoda|angļu]]) <br> '''Gante''' ([[spāņu valoda|spāņu]]) |- | reģions | [[Flandrija]] |- | province | [[Austrumflandrijas province]] |- | Mājaslapa | http://www.gent.be/ |} {{commons|Category:Gent}} [[Image:Ghent - centre.jpg|thumb|250px|Ģentes vecpilsēta]] '''Ģente''' arī '''Gente''' (''Gent'') - pilsēta [[Beļģija|Beļģijas]] ziemeļos ([[Flandrija|Flandrijā]]) pie [[Lisa|Lisas]] ietekas [[Šelda|Šeldā]], [[Austrumflandrijas provice|Austrumflandrijas]] galvaspilsēta. Trešā lielākā Beļģijas pilsēta un liela ostas pilsēta. Universitāts pilsēta. Pilsētā lieliski saglabājusies [[viduslaiki|viduslaiku]] vecpilsēta. ====Vēsture==== Ap 650. gadu [[Sv. Armands]] Ģentes rajonā nodibināja divas [[abatija|abatijas]], kuras kalpoja par pilsētas izveidošanās kodolu. 851. un 879.gadā pilsētu noposta [[vikingi]]. XI gadsimtā Ģente sāka strauji attīstīties, un līdz pat XII gadsimta beigām tā bija otrā lielākā pilsēta Eiropā pēc [[Parīze|Parīzes]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Ģente, kopā ar [[Brige|Brigi]] kļuva par lielu [[vilna|vilnas]] ražošanas centru. [[Simtgadu karš]] izpostīja Ģentes rūpniecību, un to pamazām izkonkurāja [[Antverpene]]. 1539.gadā Ģente bija [[Ģentes sacelšanās]] centrs, ko apspieda [[Spānija|Spānijas]] karalis [[Karloss I]]. XVI un XVII gs. Ģente cieta reliģiskajos karos. Kādu laiku tā kļuva par [[kalvinisms|kalvinisma]] centru, bet tomēr neiekļāvās jaunās [[Nīderlande|Nīderlandes]] sastāvā, un kļuva atkal [[katolisms|katoliska]]. XVII un XIX gs. Ģente atkal kļuva par [[tekstilrūpniecība|tekstilrūpniecības]] centru. 1814.gadā Ģentē tika noslēgts [[Ģentes miers]], kas izbeidza [[1812.gada ASV-Lielbritānijas karš|karu]] starp [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] un [[ASV]]. Pēc [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujas]] Ģente iekļāvās Nīderlandes sastāvā. 1817.gadā tika nodibināta Ģentes universitāte. 1830.gadā [[Beļģijas revolūcija|Beļģijas revolūcijas]] rezultātē Ģente nokļuva jaunās valsts - [[Beļģija|Beļģijas]] sastāvā. 1913.gadā Ģentē notika Pasaules izstāde. ====Cilvēki==== Ģentē dzimuši: *[[Leo Bekelands]] (''Leo Baekeland'') (1863-1944) - [[ASV]] ķīmiķis *[[Kārlis V]] (''Karl V., Carlos I, Carlo V'') (1500-1558) - [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators, [[Spānija|Spānijas]] karalis *[[Ģentes Džons]] (''John of Gaunt'') (1340-1399) - [[Anglija|angļu]] augstmanis *[[Viktors Ortā]] (''Victor Horta'') (1861-1947) - [[jugendstils|jugendstila]] arhitekts [[Category:Beļģijas pilsētas]] {{Link FA|eo}} [[af:Gent]] [[ang:Gænt]] [[bg:Гент]] [[cs:Gent]] [[da:Gent]] [[de:Gent]] [[el:Γάνδη]] [[en:Ghent]] [[eo:Gento (urbo)]] [[es:Gante]] [[fi:Gent]] [[fr:Gand]] [[he:גנט]] [[it:Gand]] [[ja:ゲント]] [[lb:Gent]] [[li:Gent]] [[na:Ghent]] [[nl:Gent]] [[no:Gent]] [[pl:Gandawa]] [[pt:Ghent]] [[ro:Gent]] [[ru:Гент]] [[sv:Gent]] [[tr:Gent]] [[zh:根特]] 12428 40141 2006-04-13T08:15:15Z Feens 37 "[[Gente]]" pārdēvēju par "[[Ģente]]": tradīcija #REDIRECT [[Ģente]] 12429 40149 2006-04-13T08:57:20Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Lādiņa saites matrica]] 12430 40157 2006-04-13T09:35:35Z Tail 13 [[Category:Politiķi pēc valsts]] 12431 40182 2006-04-13T11:24:42Z Juzeris 23 izlaboju pāradr. vēlreiz #REDIRECT [[Sociāldemokrātu savienība—SDS]] 12433 40181 2006-04-13T11:24:06Z Juzeris 23 "[[Sociāldemokrātu savienība]]" pārdēvēju par "[[Sociāldemokrātu savienība—SDS]]": atvainojos - šis nosaukums ir reģistrēts arī, piem., KNAB #REDIRECT [[Sociāldemokrātu savienība—SDS]] 12435 40225 2006-04-13T17:55:14Z Juzeris 23 "As a protection against automated spam, you'll need to type in the words that appear in this image to register an account:" > "Lai pasargātos no automātiskas mēstuļošanas, Tev reģistrējoties ir..." Lai pasargātos no automātiskas mēstuļošanas, Tev reģistrējoties ir jāieraksta vārds, kas redzams šajā attēlā: <br />([[Special:Captcha/help|Kāpēc tā?]]) 12436 40226 2006-04-13T17:56:44Z Juzeris 23 "Incorrect or missing confirmation code." > "Nepareizs apstiprinājuma kods vai arī tas nav ievadīts." Nepareizs apstiprinājuma kods vai arī tas nav ievadīts. 12437 40227 2006-04-13T17:58:21Z Juzeris 23 "Your edit includes new URL links; as a protection against automated spam, you'll need to type in the words that appear in this image:" > "Tavas izmaiņas ietver jaunu URL saiti. Lai pasargātos no..." Tavas izmaiņas ietver jaunu URL saiti. Lai pasargātos no automātiskas mēstuļošanas, Tev ir jāieraksta vārds, kas redzams šajā attēlā: <br />([[Special:Captcha/help|Kāpēc tā?]]) 12438 40228 2006-04-13T18:07:06Z Juzeris 23 paskaidrojošais teksts par "Captcha" Interneta lapas, kurās iespējams pievienot tekstu, kā šajā wiki, bieži cieš no mēstuļotājiem, kuri izmanto automatizētus līdzekļus, lai pievienotu savus saites daudzās jo daudzās interneta lapās. Kaut arī šīs saites var viegli dzēst, tomēr tās ir nozīmīgs traucēklis. Reizēm, jo īpaši pievienojot jaunas interneta saites, wiki programmatūra var parādīt Tev attēlu, kurā ir krāsains vai sagrozīts teksts. Šis teksts ir jāpārraksta un to ir ļoti grūti izdarīt automātiski, tā apgrūtinot lielāko daļu mēstuļotāju, savukārt gandrīz visi parastie lietotāji to var izdarīt bez grūtībām. Diemžēl tas var apgrūtināt lietotājus, kuriem ir redzes traucējumi vai kuri izmanto teksta pārlūkus vai dzirdes pārlūkus. Šobrīd nav pieejama audio alternatīva, bet sazinies ar wiki administratoriem, ja tas liedz Tev veikt labi domātus papildinājumus. Spied pārlūka pogu "Atpakaļ" (''Back''), lai atgrieztos iepriekšējā lapā. 12439 40235 2006-04-13T18:16:20Z Juzeris 23 saīsināju $1 anonīmos 12440 40231 2006-04-13T18:12:17Z Juzeris 23 "$1 bots" > "$1 botus" $1 botus 12441 40236 2006-04-13T18:16:37Z Juzeris 23 saīsināju $1 reģistrētos 12442 40237 2006-04-13T18:17:41Z Juzeris 23 saīsināju $1 manus 12443 40238 2006-04-13T18:18:31Z Juzeris 23 saīsināju $1 maznozīmīgus 12444 40239 2006-04-13T18:19:23Z Juzeris 23 "[View source] for" > "Lapai:" Lapa: $1 12445 40244 2006-04-13T18:24:47Z Juzeris 23 "Cross-namespace links" > "Raksti, kuros ir saites uz citu veidu palīglapām" Raksti, kuros ir saites uz citu veidu palīglapām 12446 40245 2006-04-13T18:26:09Z Juzeris 23 "$1: $2 links to $3" > "$1: $2 saite(s) uz "$3:..."" $1: $2 saite(s) uz "$3:..." 12447 40248 2006-04-13T18:37:09Z Juzeris 23 "File path" > "Failu adreses" Failu adreses 12448 40249 2006-04-13T18:37:37Z Juzeris 23 "File:" > "Fails:" Fails: 12449 40250 2006-04-13T18:38:00Z Juzeris 23 "Path" > "Atrast adresi" Atrast adresi 12450 40251 2006-04-13T18:39:37Z Juzeris 23 "List of Wikimedia wikis" > "Visu Wikimedia wiki projektu uzskaitījums" Visu Wikimedia wiki projektu uzskaitījums 12452 40287 2006-04-13T19:34:07Z Juzeris 23 mazie burti jaunākas $1 12453 40286 2006-04-13T19:34:06Z Juzeris 23 mazie burti jaunākās 12454 40284 2006-04-13T19:32:54Z Juzeris 23 mazie burti senākas $1 12455 40285 2006-04-13T19:33:11Z Juzeris 23 mazie burti senākās 12456 47405 2006-05-25T13:05:27Z Knakts 848 Saite #redirect [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 12457 45880 2006-05-18T20:39:54Z Knakts 848 #redirect [[Eirodziesma]] 12458 46452 2006-05-21T05:50:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[sk:Leo Hendrik Baekeland]] [[Image:Baekelan.jpg|thumb|Leo Bekelands]] '''Leo Hendriks Bekelands''' (''Leo Hendrik Baekeland'', * 1863.gada 14. novembrī [[Ģente|Ģentē]], † 1944. gada 23. februārī Bīkonā (''Beacon''), [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas]] štatā) - [[Beļģija|beļģu]] izcelsmes [[ASV|amerikāņu]] ķīmiķis un izgudrotājs. ''[[Velox]]'' [[fotopapīrs|fotopapīra]] (1893) un pasaulē pirmās [[plastmasa|plastmasas]] ([[Bakelīts|bakelīta]]) (1907) izgudrotājs. Dzimis Ģentē, pēc universitātes beigšanas 1889.gadā devās uz ASV. Savu izgudrojumu rezultātā kļuva par multimiljonāru. [[Category:amerikāņu izgudrotāji|Bekelands, Leo]] [[Category:amerikāņu ķīmiķi|Bekelands, Leo]] [[de:Leo Hendrik Baekeland]] [[en:Leo Baekeland]] [[es:Leo Baekeland]] [[fr:Leo Baekeland]] [[gl:Leo Baekeland]] [[it:Leo Baekeland]] [[nl:Leo Baekeland]] [[pl:Leo Hendrik Baekeland]] [[pt:Leo Baekeland]] [[sk:Leo Hendrik Baekeland]] [[sv:Leo Baekeland]] [[vi:Leo Hendrick Baekeland]] 12459 40312 2006-04-13T22:47:19Z Feens 37 [[Category:Ķīmiķi pēc tautības]] 12462 50294 2006-06-13T03:10:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Melodija]] '''Melodija''' Melodija ir galvenā muzikālās domas paudēja. Bez tās nevar iedomāties skaņdarbu. Tieši melodija visdziļāk iedarbojas uz klausītāju, tāpēc to bieži dēvē par skaņdarba '''dvēseli'''. Melodija nav iedomājama bez [[skaņkārta|skaņkārtas]], [[ritmiskais zīmējums|ritmiskā zīmējuma]], un citiem [[mūzika|mūzikas]] izteiksmes līdzekļiem. Tātad melodiju veido dažādu mūzikas izteiksmes līdzekļu vienība. '''Melodijai piemīt vairākas patstāvīgas iezīmes:''' '''1.''' Ikvienai melodijai ir melodiskā līnija, kas var būt: ''- Augšupejoša ''- Lejupejoša ''- Līdzena, mazkustīga ''- Lēcieniem bagāta ''- Viļņveida Tomēr šie pamatveidi nemēdz būt ilgstoši, tie savstarpēji papildinās. [[Skaņdarbs|Skaņdarba]] beigās melodija parasti ir lejupejoša, kas rada nomierinošu iespaidu. '''2.''' Skaņdarba izteiksmībā liela nozīme ir melodijas apjoma - [[diapazons|diapazonam]], kas mēdz būt: ''- Šaurs ''- Plašs '''3.''' Melodiskā līnija mēdz veidot melodisko vilni, kas noved to pie augstākā sprieguma punkta - [[kulminācija|kulminācijas]]. '''4.''' Liela nozīme skaņdarba rakstura atklāšanā ir dažādām melodijas [[intonācija|intonācijām]]. Raksturīgākās ir šādas: - ''Nopūtu intonācija'' - lejupejošs [[sekunda|sekundas]] [[motīvs]] no stiprās taktsdaļas uz vājo. Mūzikā šī intonācija rada skumju, žēlabainu nokrāsu. Tā ir pamatā [[Mocarts|V.A.Mocarta]] 40. simfonijas tēmai. - ''Fanfāras intonācija'' - raksturīga melodijas kustība pa [[mažors|mažora]] [[trijskanis|trijskaņa]] [[skaņa|skaņām]] uz augšu, vai arī augšupejoša [[kvarta]]. Šī intonācija pauž vīrišķību un [[enerģija|enerģiju]]. [[Verdi|Dž.Verdi]] šādu intonāciju izmantojis Triumfa maršā. [[Category:Mūzika]] [[bs:Melodija]] [[da:Melodi]] [[de:Melodie]] [[en:Melody]] [[eo:Melodio]] [[es:Melodía]] [[fa:نغمه]] [[fi:Melodia]] [[fr:Mélodie]] [[he:מלודיה]] [[hr:Melodija]] [[it:Melodia]] [[ja:メロディ]] [[lt:Melodija]] [[nl:Melodie]] [[nn:Melodi]] [[no:Melodi]] [[pl:Melodia]] [[pt:Melodia]] [[sl:Melodija]] [[sv:Melodi]] [[uk:Мелодія]] [[zh:旋律]] 12463 40350 2006-04-14T08:06:53Z Viesturs.b 350 12464 40351 2006-04-14T08:11:28Z Viesturs.b 350 12465 40352 2006-04-14T08:19:08Z Viesturs.b 350 12466 40355 2006-04-14T08:31:24Z Viesturs.b 350 12467 40358 2006-04-14T08:42:41Z Viesturs.b 350 12468 40359 2006-04-14T08:47:15Z Viesturs.b 350 12469 40374 2006-04-14T12:20:38Z Creep 473 12470 40375 2006-04-14T12:22:24Z Creep 473 12471 40376 2006-04-14T12:23:08Z Creep 473 12472 40377 2006-04-14T12:23:35Z Creep 473 12473 40378 2006-04-14T12:24:06Z Creep 473 12474 41587 2006-04-23T14:04:40Z 84.237.156.111 '''Mēlīte''' ir mehānisms, kuru ar pirkstu (šaujamieročos, harpūnās un stopos pārsvarā ir ar pirkstu darbināma mēlīte) pavelkot, ar sprūdu tiek atbrīvota kauja atspere, kas iedarbojas uz gaili un [[belznis|belzni]], nodrošinot ieroča šāvienu. Tā parasti atrodas pie [[pistoles spals|pistoles spala]] augšdaļas un to ietver gredzenveida [[mēlītes sargs]], kam jānodrošina ērta mēlītes sasniegšana. Mēlīte ir svarīgs mehānisms, jo, tai nedarbojoties pareizi, šāviens var palikt neizpildīts. Pastāv arī divkāršās mēlītes un uzstādāmās mēlītes. [[Image:Melite.jpg|thumb|right|300px|Mēlīte]] == Vienkāršā mēlīte == Vismazāk komplicētā mēlīte ir attēlota attēlā pa kreisi. Tā nozīmē neko citu kā taisna leņķa veida sviru, kas pārvada pirksta spiedienu uz sprūda plecu aizslēgā, stumj to uz augšu līdz sprūda aizturis atbrīvojas no uzvilkta gaiļa ieroba un atļauj reversmehānismam un gailim virzīties uz priekšu, izdarot šāvienu. Bieži mēlīte ir ievietota ierocī tā, ka tā griežas ap tapu (A), kas novietota [[pistoles spals|ieroča spalā]], kustoties caur ass caurumu mēlītē tā, ka mēlītes plecs iedarbojas uz sprūda plecu punktā (B). Vienkārša mēlīte var būt arī noslēgta vienība, kuras metāla spārniņi ir iestādīti mēlītes plātnē tā, ka tapa tikai nostiprina mēlīti pie šīs vienības, ne spala. Tad visa vienība tiek ielikta [[Image:Melitevienk.jpg|thumb|left|200px|Vienkāršā mēlīte]] spalā pareizā pozīcijā. Lai gan vienkāršajai mēlītei ir vienkārša sistēma, tai ir arī savas priekšrocības. Piemēram, tā var tikt lietota ar aizslēgu, kam nav balansieris reversmehānismā. Tā atļauj arī uzvilkt gaili ļoti klusi, sākumā nedaudz pavelkot mēlīti un aizturot to atpakaļējā kustībā, tad pilnībā atvelkot gaili, atlaižot mēlīti, un tad atlaižot gaili uz aiztura. == Uzstādāmā mēlīte == Mēģinot izgatavot mēlīti, kas būtu vieglāka un ar lielāku precizitāti, tika izgudrota uzstādāmā mēlīte. Savu nosaukumu tā ieguva tāpēc, ka tā ir noslēgts mehānisms, kas funkcionē vienādi gan ārpus ieroča, gan iekšā tajā, un ka tā ir uzstādīta un tad pavilkta, izdarot šāvienu, nevis tikai pavilkta. Tā ir ļoti populāra šaušanā pa mērķi, bet noder arī medībās. Ir daudz uzstādāmo mēlīšu varianti, tāpēc rakstā tiks iekļauti tikai daži. === Uzstādāmo mēlīšu tipi (daži) === *Vienai uzstādāmajai mēlītei ir viena mēlīte, un tā parasti tiek uzstādīta, pastumjot to uz priekšu, un izšauta, pavelkot to atpakaļ. *Divkāršajai uzstādāmajai mēlītei ir divas mēlītes - viena, lai uzstādītu mehānismu, otra, lai izdarītu šāvienu. ** Divkāršajai uzstādāmajai vienas fāzes mēlītei ir uzstādīšanas mēlīte un šaušanas mēlīte, bet no ieroča var tikt izšauts, tikai uzstādot mēlīti, tas nešaus neuzstādītā stāvoklī. ** Divkāršajai uzstādāmajai divu fāžu mēlītei ir divas mēlītes - viena, lai uzstādītu mehānismu, otra, lai izdarītu šāvienu, un no ieroča var tikt izšauts, neuzstādot mēlīti. === Apzīmējumi === [[Image:Melitesans.jpg|thumb|left|350px|Mēlīte no sāna]] Šajā rakstā tiks aprakstīta divkāršā uzstādāmā divu fāžu mēlīte. A - mēlītes stienis vai plātne, B - uzstādīšanas mēlītes atsperes grupa, C - uzstādīšanas mēlītes stiebrs, D - uzstādīšanas mēlītes plecs, E - šaušanas mēlītes stiebrs, F - šaušanas mēlītes plecs, G - uzstādīšanas mēlītes atspere, I - uzstādīšanas mēlītes ass tapa, J - šaušanas mēlītes jūtīguma piemērošanas skrūve, K - šaušanas mēlītes ass tapa, L - uzstādīšanas mēlītes aizturis tās pleca galā, M - šaušanas mēlītes sprūdrata kniede. Nākošajā attēlā, kur mēlītes mehānisms ir attēlots no augšas, viss ir kā iepriekš, vēl ir tikai H - šaušanas mēlītes atspere. Atspere iedarbojas uz šaušanas mēlīti tādā veidā, ka tā rotē pret pulksteņrādītāja virzienā, kustinot stiebru uz priekšu, plecu uz leju. Šī skata galvenais mērķis ir parādīt uzstādīšanas un šaušanas mēlīšu daļējo sakrišanu. [[Image:Meliteaugsa.jpg|thumb|right|300px|Mēlīte no augšas]] == Darbības principi == === Izšaušana ar mēlītes uzstādīšanu === Daudzi nespēj apzināties to, ka uzstādāmā mēlīte ir savrupa montāža un strādā vienādi gan iekšā ierocī, gan ārpus tā. Izliektā mēlīte pa kreisi ir uzstādīšanas mēlīte, taisnā pa labi ir šaušanas mēlīte. Var redzēt, ka spēcīgā uzstādīšanas mēlītes atspere (tā ar resno skrūvi) iedarbojas uz uzstādīšanas mēlīti ar lielu spēku tādā veidā, lai pastāvīgi spiestu izliekto daļu uz priekšu, uz stobra galu, kas liktu horizontālajai daļai, plecam, griezties augšup. Šaušanas mēlītei arī ir plecs, bet tas stiepjas atpakaļ, uz [[laide|laidi]]. Uz šaušanas mēlītes ir ierobs vai sprūdrata kniede, un aizturis uzstādīšanas mēlītes galā. Kad tiek uzstādīta mēlīte, uzstādīšanas mēlītes plecs tiek spiests lejup, un aizturis uz tā aiztur to šaušanas mēlītes ierobā. Tāpat kā sprūda gals uzvilkta gaiļa ierobā aizslēgā, tas tur karājas. Kad priekšējā, taisnā šaušanas mēlīte ir pavilkta, tas izkustina ierobu uz priekšu pa collas nelielu daļu, atlaižot aizturi uz uzstādīšanas mēlītes pleca. Zem liela atsperes spiediena rotēt pret pulksteņrādītāja virzienā, mēlītes plecs strupi, ar ievērojamu spēku, pārtrauc šo darbību. Kopš tā nostādīta ierocī gandrīz skarot sprūda plecu vai stieni, tā uzsit pa sprūda plecu, izsitot sprūda galu ārā no uzvilkta gaiļa ieroba uz reversmehānisma, atļaujot reversmehānismam rotēt uz priekšu zem galvenās aizslēga atsperes spiediena, izdarot ieroča šāvienu. Tā mēlītes mehānisms izskatās, kad no ieroča ir izšauts. Var redzēt (1), ka uzstādīšanas mēlīte ir pacēlusies, lai nonāktu saskarē ar sprūda plecu aizslēgā, kas atrodas tieši virs tās. Tas arī nodrošina labu uzstādīšanas mēlītes aiztura (2) skatu un sprūdrata kniedes skatu (3) uz šaušanas mēlītes. [[Image:Melitesauts.jpg|thumb|right|300px|Mēlīte pēc izšaušanas]] === Šaušana, neuzstādot mēlīti === Cieša šo grafiku izpēte parāda, ka pat ar neuzstādītu mēlīti ir iespējams pavilkt priekšējo, šaušanas mēlīti, kas rotēs pulksteņrādītāja virzienā ap tā ass tapu, kustinot tās plecu augšup. Protams, šis plecs ir novietots tieši zem sprūda pleca tā, ka sprūda plecs tiek spiests augšup zem tieša spiediena, un ierocis izšaus neuzstādīts. Ir svarīgi apzināties, ka uzstādīšanas mēlītes plecs ir tas, kas uzsit pa sprūda plecu un izšauj ieroci, kad mēlīte ir uzstādīta. Tomēr, kad ierocis tiek izšauts neuzstādīts, uzstādīšanas mēlītes plecs nekad nepieskaras sprūda plecam, un viss darbs tiek paveikts ar šaušanas mēlītes plecu. Vienkāršā mēlītē, vai izšaujot ieroci tikai ar šaušanas mēlīti, neuzstādītu, šaušanas mēlītes plecs spiež uz augšu sprūda plecu un izstumj sprūda galu ārā no uzvilkta gaiļa ieroba uz reversmehānisma un tur apstājas. Reversmehānisms rotēs pilnībā uz priekšu, šāviens tiks izdarīts, jau pirms tam var atlaist to mēlīti, tā ka sprūda gals tiks turēts prom no reversmehānisma pilnīgā secībā. Iemesls, kāpēc divkāršā uzstādāmā vienas fāzes mēlīte nevar izdarīt šāvienu neuzstādīta, ir, ka vienai no šīm mēlītei, šaušanas mēlītei, nav pleca. To pavelkot, tā nesaskaras ar sprūda plecu. Tikai uzstādot mēlīti, tad atļaujot uzstādīšanas mēlītes plecam mesties augšā un uzsist pa sprūda plecu, var izdarīt šāvienu. === Balansiera vajadzība === Ir nepieciešams padomāt par situāciju, kurā no ieroča tiek izšauts uzstādot mēlīti, tad izšaujot ar mēlīti. Plecs virs uzstādīšanas mēlītes uzsit pa sprūda plecu tikai brīdi, tad atlec prom, atlaižot to. Kad tas notiek, sprūda atspere, kas pastāvīgi spiež sprūda galu reversmehānismā, dara tikai šo darbību, un sprūda gals berzējās ap reversmehānisma aploci, kad tā rotē. Kad pusē uzvilkta gaiļa ierobs rotē, sprūda gals iemetas tajā, novēršot ieroča šaušanu, vai drīzāk, salauž vai nu sprūda galu vai nu pusē uzvilkta gaiļa ierobu. Lai to novērstu, ir ieviesta maza ierīce saukta par „balansieri” vai „atduri”. === Piemērošanas skrūve === Uzstādāmā mēlīte ir regulējama mēlīte. Pirmajā attēlā var redzēt piemērošanas skrūvi (J). Tā ir izvīta cauri mēlītes plātnei tā, ka skrūves gals iedarbojas uz horizontālās šaušanas mēlītes pleca (F) apakšu, ierobežojot tā lejupejošo ceļu. Skrūvējot to iekšā, tā stumj šaušanas mēlītes plecu nedaudz uz augšu, pabīdot sprūdrata kniedi par mata tiesu, kas atvieglo uzstādīšanas mēlītes pleca aiztura (L) atbrīvošanu no ieroba (M). Tas padara mēlīti vieglāku. Tā ir laba lieta, vienmēr jābūt zinošam, ka piemērošanas skrūve var tikt novesta par tālu tā, ka ierocis izšaus pat pēc neliela trieciena vai pat tā, ka uzstādīšanas mēlīte neiespēs ierobā, un mēlīte netiks uzstādīta. Paskrūvējot skrūvi atpakaļ, tiks atrisinātas visas šīs problēmas. == Galavārds == Tā mēs redzam, ka uzstādāmā mēlīte tās dažādās formās ir pastāvīgs mehānisms. Tas var tikt uzstādīts un izdarīt šāvienu tikpat labi kā ierocī tā ārpus tā. Normālā secībā uzstāda mēlīti, tad izšauj ar mēlīti. Uzstādāmās mēlītes ir dažādās formās un paveidos, bet pamata forma ir viena un tāda pati. Principi, kas šeit aprakstīti attiecas uz lielāko to daļu. [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 12475 40405 2006-04-14T20:03:20Z Feens 37 '''Kārlis V''' var būt: *[[Kārlis V (Francija)|Kārlis V]] (''Charles V le Sage'') (1338-1380) - [[Francija|Francijas]] karalis *[[Kārlis V (HRR)|Kārlis V]] (''Karl V., Carlos I'') (1500-1558) - [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators, arī [[Spānija|Spānijas]] karalis '''Karloss I'''. {{disambig}} 12476 40396 2006-04-14T19:06:30Z Feens 37 [[Category:Valdnieku dinastijas]] 12477 40397 2006-04-14T19:07:08Z Feens 37 [[Category:Vēsture]] 12478 45950 2006-05-19T10:25:07Z Dekaels 268 vikizēju utt. [[Image:Orhan_pamuk_u02_72_lg.jpg|thumb|400px|right|Orhans Pamuks]] '''Orhans Pamuks''' (''Orhan Pamuk'') ir viens no pazīstamākajiem mūsdienu [[turki|turku]] autoriem. Viņa darbi izdoti vismaz 100 valstīs un tulkoti 34 valodās. [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmijas literatūrā]] 2005. gada kandidāts. [[Vācija]]s grāmattirgotāju Miera prēmijas, ko ik gadu pasniedz [[Frankfurte|Frankfurtē]], laureāts 2005. gadā. Dzimis 1952. gadā [[Stambula|Stambulā]]. Studējis arhitektūru un žurnālistiku. Politiskus sarežģījumus viņam sagādājuši izteikumi franču presē par turku [[genocīds|genocīdu]] pret [[armēņi]]em un [[kurdi]]em, kurā nogalināts miljons armēņu un 30 000 kurdu. Savas zemes vēsture, mūsdienu [[Turcija]], Osmaņu turku tēlainība un metaforika valdzina lasītājus Orhana Pamuka darbos. Romāni: * "Kevdeta kungs un viņa dēli" (''Cevdet Bey ve Oğulları'', 1982), * "Klusais nams" (''Sessiz Ev'', 1983), * "Baltā pils" (''Beyaz Kale'', 1985), * "Melnā grāmata" (''Kara Kitap'', 1990), * "Mans vārds ir Sarkans" (''Benim Adım Kırmızı'', 1998), * "Sniegs" (''Kar '', 2002). [[Category:Turku rakstnieki|Pamuks Orhans]] [[Category:Turku valodā rakstošie|Pamuks Orhans]] [[bg:Орхан Памук]] [[da:Orhan Pamuk]] [[de:Orhan Pamuk]] [[el:Ορχάν Παμούκ]] [[en:Orhan Pamuk]] [[es:Orhan Pamuk]] [[fi:Orhan Pamuk]] [[fr:Orhan Pamuk]] [[he:אורחן פאמוק]] [[id:Orhan Pamuk]] [[it:Orhan Pamuk]] [[ka:პამუკი, ორჰან]] [[nl:Orhan Pamuk]] [[nn:Orhan Pamuk]] [[no:Orhan Pamuk]] [[pt:Orhan Pamuk]] [[ro:Orhan Pamuk]] [[ru:Памук, Орхан]] [[sv:Orhan Pamuk]] [[tr:Orhan Pamuk]] 12479 51646 2006-06-23T07:54:50Z 217.198.224.13 /* Biogrāfija */ [[Image:Denis Gorba.jpg|thumb|D. Gorba]] '''Deniss Gorba''', [[krievu valoda|kr.]] ''Денис Брониславович Горба'' (dzimis 1970. g. 7 jūnijā [[Rīga|Rīgā]]) &mdash; Latvijas politiķis, [[Rīgas Dome]]s deputāts no [[PCTVL]], Latvijas skriešanas sporta centra viceprezidents. Latvijas triatlona federācijas valdes loceklis. Jurists. ==Biogrāfija== 1987. g. &mdash; absolvē Rīgas 77. vidusskolu 1987.&mdash;1988. g. &mdash; dabrs Skolu un bērnu mēbeļu ražošanas apvienībā. 1988.&mdash;1990. g. &mdash; dienests armijā. 1991.&mdash;1994. g. &mdash; darbs "Rīga-Bankā". 1995. &mdash; beidz [[LU]] Juridisko fakultāti. 1996.&mdash;1997. g. &mdash; darbs sporta centrā "Damme" 1997. g. darbs SIA "Rīc-ocean". 1998.&mdash;2001. g. &mdash; Saeimas deputāta palīgs. Kopš 1998. g. partijas "[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]]" biedrs. 1999. g. &mdash; kļūst par Latvijas skriešanas sporta centra viceprezidentu. Sudraba medaļa Latvijas čempionātā 50 km skriešanā. Kopš 1999. g. [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]]s projektu vadītājs. 2001.&mdash;2002. g. &mdash; PCTVL Saeimas frakcijas konsultants. Kopš 2002. g. Rīgas Domes deputāts. 2002.&mdash;2005. &mdash; Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētājs. Kopš 2005. g. PCTVL frakcijas Rīgas Domē priekšsēdētājas vietnieks, Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijas valdes loceklis, Rīgas Domes Prezidija loceklis. 2006. g. &mdash; tiesas prāva pret Rīgas Domi par Gorbas atlaišanas no Īres valdes priekšsēdētāja amata likumību beidzas ar izlīgumu. ==Saites== *[http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=people&submode=rd&cv_id=9 CV] PCTVL mājaslapā *[http://www.skriesim.lv/index.php?goto=LujmiO7klo Sportista dati] LSSC mājaslapā *2005. g. [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=archive&submode=year2005&page_id=197 raksts] *2005. g. [http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=rakurs&submode=ours&page_id=1010 intervija] laikrakstam "[[Rakurss (laikraksts)|Ракурс]]", krieviski [[Category:Latvijas politiķi|Gorba, Deniss]] [[ru:Горба, Денис Брониславович]] 12480 40411 2006-04-14T20:20:38Z Feens 37 #REDIRECT [[Kārlis V (HRR)]] 12481 40415 2006-04-14T20:39:38Z Feens 37 [[Image:Jongaunt.jpg|thumb|Ģentes Džons]] '''Ģentes Džons, Pirmais Lankasteras hercogs''' (''John of Gaunt, 1st Duke of Lancaster'', * 1340.gada 24. jūnijā [[Ģente|Ģentē]], † 1399. gada 3. februārī [[Leistera|Leisterā]]) - [[Anglija|angļu]] augstmanis. Anglijas karaļa [[Edvards III|Edvarda III]] un Hainaldas Filipas (''Philippa of Hainault'') dēls. Ģentes Džons bija ietekmīgs augstmanis tā laika [[Anglija|Anglijā]] un ir [[Lankasteri|Lankasteru]] dinastijas nodibinātājs. {{stub}} [[Category:Lielbritānijas vēsture|Dzzons, Gzentes]] [[Category:angļu augstmaņi|Dzzons, Gzentes]] [[Category:Lankasteri|Dzzons, Gzentes]] [[de:John of Gaunt]] [[en:John of Gaunt, 1st Duke of Lancaster]] [[es:Juan de Gante]] [[fr:Jean de Gand]] [[nl:Jan van Gent]] [[ja:ジョン・オブ・ゴーント]] [[no:John of Gaunt]] [[pt:João de Gant]] [[sv:Johan av Gent]] 12482 42423 2006-04-29T19:46:47Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eo:Victor Horta]] [[Image:Victor Horta Museum Interior.jpg|thumb|Ortā veidots mājas interjers|250px]] {{commons|Category:Victor Horta}} '''Viktors Ortā''' (''Victor Horta'', * 1861.gada 6. janvārī [[Ģente|Ģentē]], † 1947. gada 9. septembrī [[Brisele|Briselē]]) - [[Beļģija|beļģu]] [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitekts. Darbojās galvenokārt Briselē, kur pēc viņa projekta uzceltas vairākas celtnes. Diemžēl XX gadsimta vidū vairākas no tām nojauktas. Mūsdienās četri no Ortā celtajiem namiem ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. ====Ārējās saites==== *http://www.cupola.com/html/bldgstru/artnouv/artnouv1.htm - Ortā arhitektūra *http://www.hortamuseum.be/ - Ortā muzejs Briselē {{stub}} [[Category:Beļģu arhitekti|Ortā, Viktors]] [[Category:Jūgendstila arhitekti|Ortā, Viktors]] [[bg:Виктор Орта]] [[de:Victor Horta]] [[en:Victor Horta]] [[eo:Victor Horta]] [[es:Victor Horta]] [[fr:Victor Horta]] [[it:Victor Horta]] [[nl:Victor Horta]] [[no:Victor Horta]] [[pt:Victor Horta]] [[sv:Victor Horta]] [[zh:维克多·霍塔]] 12483 40421 2006-04-14T21:05:34Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Viktors Ortā]] 12484 40422 2006-04-14T21:06:24Z Feens 37 [[Category:Arhitekti pēc tautības]] 12486 40430 2006-04-14T21:17:22Z Feens 37 [[Category:Jūgendstils]] 12487 40429 2006-04-14T21:16:24Z Feens 37 [[Category:Jūgendstils]] 12488 51708 2006-06-24T07:45:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:جاكارتا]] Modifying: [[tr:Cakarta]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Jakarta'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:IndonezijaJakarta.png|260px|]] | align=center | [[Image:Jakarta symbol.jpg|67px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 8 556 798 |- | Dibināta | 1527.g |- | Citi nosaukumi | '''Batāvija''' (''Batavia'') (1619-1942) |- | Province (''provinsi'') | Džakartas province |- | Mājaslapa | http://www.jakarta.go.id/ |} {{commons|Category:Gent}} [[Image:Central Jakarta.JPG|thumb|250px|Džakartas centrs]] '''Džakarta''' (''Jakarta'') - pilsēta [[Indonēzija|Indonēzijā]], [[Java (sala)|Javas]] ziemeļu piekrastē. Indonēzijas galvaspilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs. Administratīvi Džakarta nav vienota pilsēta, bet atsevišķa Indonēzijas province, kura sastāv no 6 pilsētām (''Jakarta Pusat, Jakarta Timur, Jakarta Utara, Jakarta Selatan, Jakarta Barat'') un vienas reģentūras. ====Vēsture==== Kaut arī oficiāli pilsēta dibināta 1527.gadā, apmetne šeit bijusi jau vismaz V gadsimtā. XII gadsimtā šeit atradās [[hinduisms|hinduistu]] [[Sunda|Sundas]] valsts galvenā osta '''Kalapa'''. Pirmie eiropieši, kuri šeit parādījās bija [[portugāļi]], un XVI gadsimtā Sundas karalis ļāva portugāļiem šeit izbūvēt cietoksni. 1527.gada 22.jūnijā pilsēta tiek pārsaukta par '''Džajakartu''' (''Jayakarta''). 1619.gadā [[Nīderlandes Ostindijas kompānija]] Jana Pīersona Koena (''Jan Pieterszoon Coen'') vadībā ieņēma pilsētu un pārsauca to par '''Batāviju''' (''Batavia''). Batāvija kļuva par [[Nīderlandes Indija|Nīderlandes Indijas]] (''Nederlands-Indië'') galvaspilsētu. Tā kā Batāvijai faktiski bija monopols visas kolonijas ārējā tirdzniecībā, tā strauji auga. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā pilsētu, tāpat kā visu Nīderlandes Indiju (nākamo Indonēziju) okupēja [[Japāna]]. 1942.gadā, lai gūtu vietējo spēku atbalstu, japāņi atjaunoja seno pilsētas nosaukumu. Pēc Japānas kaputulācijas, 1945.gada 17.augustā Indonēzija deklarē neatkarību no [[Nīderlande|Nīderlandes]]. Nīderlandiešu armija tomēr atkal ieņem Džakartu, un tā kļūst par nīderlandiešu centru [[Indonēzijas Atbrīvošanās karš|Indonēzijas Atbrīvošanās karā]]. 1949.gada 27.decembrī Nīderlande atzīst Indonēzijas neatkarību, un Džakarta kļūst par jaunās valsts galvaspilsētu. [[Category:Indonēzijas pilsētas]] [[an:Yakarta]] [[ar:جاكرتا]] [[bg:Джакарта]] [[bn:জাকার্তা]] [[ca:Jakarta]] [[cs:Jakarta]] [[da:Jakarta]] [[de:Jakarta]] [[en:Jakarta]] [[eo:Ĝakarto]] [[es:Yakarta]] [[eu:Jakarta]] [[fi:Jakarta]] [[fr:Jakarta]] [[gl:Iacarta - Jakarta]] [[he:ג'קרטה]] [[hi:जकार्ता]] [[hu:Jakarta]] [[id:Jakarta]] [[io:Jakarta]] [[ja:ジャカルタ]] [[jv:Jakarta]] [[ko:자카르타]] [[lt:Džakarta]] [[ms:Jakarta]] [[nl:Jakarta]] [[nn:Jakarta]] [[no:Jakarta]] [[pl:Dżakarta]] [[pt:Jakarta]] [[ru:Джакарта]] [[sh:Džakarta]] [[simple:Jakarta]] [[sk:Jakarta]] [[sr:Џакарта]] [[sv:Jakarta]] [[th:จาการ์ตา]] [[tr:Cakarta]] [[ug:جاكارتا]] [[zh:雅加达]] [[zh-min-nan:Jakarta]] 12489 40435 2006-04-14T21:59:44Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Džakarta]] 12490 40436 2006-04-14T21:59:48Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Džakarta]] 12491 40437 2006-04-14T21:59:53Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Džakarta]] 12492 40438 2006-04-14T22:00:34Z Feens 37 [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 12493 40440 2006-04-14T22:06:14Z Feens 37 [[Category:Mākslas virzieni]] 12494 40441 2006-04-14T22:07:23Z Feens 37 Džakarta Indonēzijā, izmantota karte no CIA World Factbook Džakarta Indonēzijā, izmantota karte no CIA World Factbook 12495 40442 2006-04-14T22:08:29Z Feens 37 Džakartas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Jakarta_symbol.jpg] Džakartas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Jakarta_symbol.jpg] 12497 40473 2006-04-15T13:32:34Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Johans Heinrihs Fisli]] 12498 40474 2006-04-15T13:33:06Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Johans Heinrihs Fisli]] 12499 41911 2006-04-27T19:38:57Z Juzeris 23 precizēju kat. '''Opera''' ir [[mūzika|muzikāli]] [[drāma|dramatisks]] sacerējums, kurā saturu izsaka ar dziedāšanu un [[simfoniskais orķestris|simfoniskā orķestra]] spēli. Operas pamatā ir literārs sižets, ko sauc par '''[[librets|libretu]]'''. Tās dzimtene ir [[Itālija]] un līdz ar to visvairāk operas ir uzrakstījuši tieši itāļu komponisti. '''Pēc satura operu iedalījums ir šāds:''' * [[komēdija|komēdijas]] * [[traģēdija|traģēdijas]] * [[drāma|drāmas]] * sadzīves operas * pasaku operas * vēsturiskās operas * u.c. Operā apvienotas vairākas mākslas - [[mūzika]], [[glezniecība]] un [[aktierspēle]], dažkārt arī [[balets]]. Visu operas mūziku iedala vokālajos un orķestra priekšnesumos. Orķestris atskaņo [[uvertīra|uvertīras]], ievadus un starpspēles cēlieniem, baletmūziku. '''Uvertīra''' ir operas ievads, kurā muzikāli tiek raksturoti galvenie varoņi un visas operas noskaņa. Vokālie dziedājumi iedalās solo dziedājumos, ansambļos un koros. '''Solo dziedājumi ir:''' * [[ārija]] * [[ariozo]] * [[arieta]] * [[kavatīne]] * [[dziesma]] * [[romance]] * [[rondo]] * [[kupleja]] * [[rečitatīvs]] (muzikālā runa) '''Ansambļi ir:''' * [[duets]] * [[trio]] * [[kvartets]] * [[kvintets]] * [[sekstets]] * [[septets]] * [[oktets]] * [[nonets]] Koris piedalās [[masu skati|masu skatos]], īpaši pasvītrojot notiekošā nozīmību. Galvenās sieviešu lomas operā izpilda [[soprāns|soprāni]], vīriešu - [[tenors|tenori]] vai [[bass|basi]]. '''Populārākās operas:''' * [[Džuzepe Verdi|Dž. Verdi]] - "Rigoletto", "Traviata", "Aīda", "Nabuko" ("Nebukadnecars"), "Trubadūrs"; * [[Gaetano Doniceti|G. Doniceti]] - "Mīlas dzēriens", "Lučia di Lammermūra". * [[Džakomo Pučīni|Dž. Pučīni]] - "Bohēma", "Toska". * [[Džoakino Rossini|Dž. Rossini]] - "Seviljas bārddzinis". * [[Volfgangs Amadejs Mocarts|V.A. Mocarts]] - "Dons Žuans", "Burvju flauta", "Figaro kāzas". * [[Žoržs Bizē|Ž. Bizē]] - "Karmena" [[Category:Opera|*]] {{Link FA|ja}} [[af:Opera]] [[bg:Опера]] [[bs:Opera]] [[ca:Òpera]] [[cs:Opera]] [[da:Opera]] [[de:Oper]] [[et:Ooper]] [[en:Opera]] [[es:Ópera]] [[eo:Opero]] [[fa:اپرا]] [[fr:Opéra (musique)]] [[ga:Opera]] [[gd:Opra]] [[gl:Opera]] [[ko:오페라]] [[hr:Opera]] [[id:Opera]] [[ia:Opera]] [[it:Opera lirica]] [[he:אופרה]] [[ku:Opera]] [[lb:Oper (Theater)]] [[lt:Opera]] [[hu:Opera (színmű)]] [[nl:Opera (muziek)]] [[ja:オペラ]] [[mk:Опера]] [[no:Opera]] [[nn:Opera]] [[nds:Opera]] [[pl:Opera]] [[pt:Ópera]] [[ro:Opera]] [[ru:Опера]] [[simple:Opera]] [[sk:Opera (umenie)]] [[sl:Opera]] [[sq:Opera]] [[sr:Опера]] [[fi:Ooppera]] [[sv:Opera]] [[tt:Opera]] [[th:อุปรากร]] [[tr:Opera]] [[uk:Опера]] [[vo:Lop]] [[zh:歌剧]] [[zh-min-nan:Koa-kio̍k]] 12500 40480 2006-04-15T14:46:47Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Johans Heinrihs Fisli]] 12501 40481 2006-04-15T14:48:41Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Johans Heinrihs Fisli]] 12502 40484 2006-04-15T14:51:27Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Johans Heinrihs Fisli]] 12503 40486 2006-04-15T15:34:54Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Seviļa]] 12504 40489 2006-04-15T15:37:18Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Seviļa]] 12506 40505 2006-04-15T17:40:30Z 217.198.224.13 saturs pārvietots zem pilna nosaukuma #REDIRECT [[Brīvā izvēle tautu Eiropā]] 12507 40638 2006-04-16T13:08:03Z Juzeris 23 papildināju ar ievadteikumu, format. (saites, utt) {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds="Brīvā izvēle tautu Eiropā"| logo=[[Image:Pctvl.png|200px]] | vad=Kolektīva vadība:<br>valdes priekšsēdētājs[[Jakovs Pliners]]<br>politiskais sekretārs [[Nikolajs Kabanovs]]| dib=2003.g| ideo=sociāli mazaizargāto iedzīvotāju, it īpaši mazākumtautību pārstāvība| starpt=| eiroparl=[[Greens/EFA]] 1 deputāte | saeima=opozīcijā, 6 deputāti (no 100)| mini=''nav''| pašvald=koalīcijā:<br>[[Daugavpils]]<br>[[Rēzekne]]<br>[[Salaspils]]<br>[[Seda]]<br>[[Jēkabpils]]<br>[[Ludza]]<br>[[Malta (pagasts)|Malta]]| web=[http://www.pctvl.lv www.pctvl.lv] }} '''Brīvā izvēle tautu Eiropā''' jeb '''BITE''' ir [[politika|politiska]] [[partija]], kas darbojas [[Latvija|Latvijā]]. ==Vēsture== 2003. g. 28. augustā virkne bijušo [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] (Nikolajs Kabanovs, Sergejs Solovjovs, Jānis Lapinskis u.c.) un [[Tautas Saskaņas partija|Tautas Saskaņas partijas]] (Jakovs Pliners, Tatjana Feigmane, Valērijs Buhvalovs u.c.) biedru, kas nepiekrita savu partiju lēmumiem par izstāšanos no [[PCTVL]], kā arī virkne "[[Līdztiesība|līdztiesībnieku]]" dibināja partiju BITE. 13. oktobrī partija tika reģistrēta. Tā nekavējoties iestājās kā otrā dalībniece apvienībā PCTVL. Partijas BITE un "Līdztiesība" kopš 2003. g. rudens darbojas kā vienota organizācija. Lielākā daļa PCTVL biedru ir abu partiju biedri (statūti neaizliedz dalību citās partijās). ==Vadība== Kopš dibināšanas partijas valdes priekšsēdētājs ir [[Jakovs Pliners]], politiskais sekretārs &mdash; [[Nikolajs Kabanovs]]. ==Ārējas saites== *Partijas [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=party&submode=&page_id=368 statūti] [[Category:Latvijas politiskās partijas]] 12508 40513 2006-04-15T18:54:03Z Feens 37 "[[Graca]]" pārdēvēju par "[[Grāca]]" #REDIRECT [[Grāca]] 12509 40530 2006-04-15T21:06:40Z Latvia United 746 12512 40541 2006-04-15T21:59:33Z Feens 37 Banjas Lukas ģerbonis no sr.wiki - [http://sr.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B0:GrbBanjeLuke.PNG] Banjas Lukas ģerbonis no sr.wiki - [http://sr.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B0:GrbBanjeLuke.PNG] 12513 40542 2006-04-15T22:00:43Z Feens 37 Banja Luka no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Banja_Luka_position.png] Banja Luka no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Banja_Luka_position.png] 12514 40543 2006-04-15T22:01:51Z Feens 37 Banja Lukas centrālais laukums no cs.wiki - [http://cs.wikipedia.org/wiki/Soubor:Banjaluka_1.jpg] Banja Lukas centrālais laukums no cs.wiki - [http://cs.wikipedia.org/wiki/Soubor:Banjaluka_1.jpg] 12515 50315 2006-06-13T04:23:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:バニャ・ルカ]], [[ru:Баня-Лука]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Бања Лука/Banja Luka'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Banja Luka position.png|160px|]] | align=center | [[Image:GrbBanjeLuke.png|67px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 232 419 |- | Rakstos | 1494.g |- | Valsts daļa | [[Serbu republika]] |- | Reģions | [[Banja Lukas reģions]] |- | Mājaslapa | http://www.banjaluka.rs.ba/ |} [[Image:Banjaluka 1.jpg|thumb|250px|Banja Lukas centrālais laukums]] '''Banja Luka''' (''Бања Лука/Banja Luka'') ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] otrā lielākā pilsēta un [[Serbu republika|Serbu republikas]] galvaspilsēta. Atrodas valsts ziemeļu daļā pie [[Vrbasa|Vrbasas]] (''Vrbas'') upes. ====Vēsture==== Baņa Luku pirmoreiz rakstos minējis [[Ungārija|Ungārijas]] karalis [[Lāslo II]]. [[Osmaņu impērija|Osmāņu]] laikos Baņa Luka bija Bosnijas [[pašaliks|pašalika]] centrs. Pilsētas centru no 1566. līdz 1574. gadam izbūvēja Ferhats-pašā Sokolovičs (''Ferhat-paša Sokolović''). [[Austroungārija|Austroungārijas]] laikā pilsētā strauji attīstījās rūpniecība. Starpkaru [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] Baņa Luka bija Vrbasas banovinas centrs. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Baņa Luka ietilpa [[Horvātijas brīvvalsts]] teritorijā. Pilsētā un apkārtnē notika represijas pret [[ebreji|ebrejiem]] un [[serbi|serbiem]]. [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā Baņa Luka bija serbu zonā, un tiešas kaujas pilsētā nenotika. No pilsētas tika padzīti [[horvāti|horvātu]] un [[bosnieši|bosniešu]] iedzīvotāju un tika nopostīti visi to dievnami (to skaitā 16 mošejas, celtas XVI un XVII gadsimtā). [[Category:Bosnijas un Hercegovinas pilsētas]] [[bg:Баня Лука]] [[bs:Banja Luka]] [[cs:Banja Luka]] [[da:Banja Luka]] [[de:Banja Luka]] [[en:Banja Luka]] [[es:Banja Luka]] [[fi:Banja Luka]] [[fr:Banja Luka]] [[gl:Banja Luka - Бања Лука]] [[hr:Banja Luka]] [[ja:バニャ・ルカ]] [[nl:Banja Luka]] [[no:Banja Luka]] [[pl:Banja Luka]] [[pt:Banja Luka]] [[ru:Баня-Лука]] [[sr:Бања Лука]] [[sv:Banja Luka]] [[zh:巴尼亚卢卡]] 12516 40546 2006-04-15T22:44:48Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Banja Luka]] 12517 40547 2006-04-15T22:44:52Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Banja Luka]] 12518 40548 2006-04-15T22:44:56Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Banja Luka]] 12519 40549 2006-04-15T22:44:59Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Banja Luka]] 12520 40551 2006-04-15T23:00:59Z Feens 37 G.Bregovičs no tr.wiki - [http://tr.wikipedia.org/wiki/Resim:Goran_bregovic.jpg] G.Bregovičs no tr.wiki - [http://tr.wikipedia.org/wiki/Resim:Goran_bregovic.jpg] 12521 51170 2006-06-18T23:50:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Goran Bregović]] [[Image:Goran bregovic.jpg|thumb|Gorans Bregovičs]] '''Gorans Bregovičs''' (''Горан Бреговић / Goran Bregović'', * 1950.gada 22. martā [[Sarajeva|Sarajevā]] ) - mūziķis no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]]. Dzimis 1950.gadā jauktā [[horvāti|horvātu]] / [[serbi|serbu]] ģimenē, bet bērnību pavadījis Sarajevas [[bosnieši|bosniešu]] rajonā. Studējis [[filozofija|filozofiju]] un [[socioloģija|socioloģiju]]. Nodibināja grupu ''[[Bijelo dugme]]'', kura eksistēja līdz 1989.gadam un ir visu laiku populārākā grupa [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]]. Pasaules slavu ieguvis ar savu filmu mūziku. Ilgu laiku sadarbojies ar [[Emirs Kusturica|Emiru Kusturicu]] un veidojis mūziku filmām [[Čigānu laiks]] (''Dom za vesanje'', 1988), [[Arizonas sapnis]] (''Arizona Dream'', 1993) un ''[[Underground]]'' (''Bila jednom jedna zemlja'', 1995). Vairākkārt koncertējis Rīgā. ====Ārējās saites==== *http://www.goranbregovic.co.yu/ - Bregoviča oficiālā mājaslapa *http://www.goranbregovic.com/ - Bregoviča fanu lapa *http://us.imdb.com/name/nm0005975/ - Bregoviča IMDB profils {{stub}} [[Category:Bosnijas un Hercegovinas komponisti|Bregovičs, Gorans]] [[Category:Bosnijas un Hercegovinas mūziķi|Bregovičs, Gorans]] [[bg:Горан Брегович]] [[de:Goran Bregović]] [[en:Goran Bregović]] [[eo:Goran Bregović]] [[es:Goran Bregović]] [[fi:Goran Bregović]] [[fr:Goran Bregović]] [[hr:Goran Bregović]] [[it:Goran Bregović]] [[nl:Goran Bregović]] [[pl:Goran Bregović]] [[ru:Брегович, Горан]] [[sk:Goran Bregović]] [[sr:Горан Бреговић]] [[sv:Goran Bregović]] [[tr:Goran Bregoviç]] [[uk:Брегович Горан]] 12522 40553 2006-04-15T23:28:46Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gorans Bregovičs]] 12523 40554 2006-04-15T23:28:50Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gorans Bregovičs]] 12524 40555 2006-04-15T23:28:54Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gorans Bregovičs]] 12525 50424 2006-06-13T11:01:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Branko Crvenkovski]] [[Image:Branko Crvenkovski 1998.jpg|thumb|Branko Crvenkovskis]] '''Branko Crvenkovskis''' (''Бранко Црвенковски'') (* 1962. gada 12. oktobrī [[Sarajeva|Sarajevā]] ) - [[Maķedonija|Maķedonijas]] prezidents no 2004. gada. Studējis [[Skopje|Skopjē]] datorzinības. Līdz ievēlēšanai par prezidentu [[Maķedonijas Sociāldemokrātiskā savienība|Maķedonijas Sociāldemokrātiskās savienības]] (''Социјалдемократски Сојуз на Македонија'') - bijušo komunistu, līderis. Pirmais neatkarīgās Maķedonijas premjers. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Nikola Kļuševs]] | virsraksts = [[Maķedonijas premjerministrs]] | periods = [[1992]]&ndash;[[1998]] | pēc = [[Ļubko Georgijevskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Ļubko Georgijevskis]] | virsraksts = [[Maķedonijas premjerministrs]] | periods = [[2002]]&ndash;[[2004]] | pēc = [[Radmila Šekerinska]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Boriss Trajkovskis]] | virsraksts = [[Maķedonijas prezidents]] | periods = [[2004]]&ndash; | pēc = -}} {{kastes beigas}} [[Category:Maķedonijas politiķi|Crvenkovskis, Branko]] [[bg:Бранко Цървенковски]] [[bs:Branko Crvenkovski]] [[da:Branko Crvenkovski]] [[de:Branko Crvenkovski]] [[en:Branko Crvenkovski]] [[fr:Branko Crvenkovski]] [[gl:Branko Crvenkovski]] [[he:ברנקו צרבנקובסקי]] [[id:Branko Crvenkovski]] [[it:Branko Crvenkovski]] [[ja:ブランコ・ツルヴェンコフスキー]] [[lt:Branko Crvenkovskis]] [[mk:Бранко Црвенковски]] [[nn:Branko Tsrvenkovski]] [[pl:Branko Crvenkovski]] [[sr:Бранко Црвенковски]] [[sv:Branko Crvenkovski]] 12526 40560 2006-04-15T23:49:45Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Branko Crvenkovskis]] 12527 40561 2006-04-15T23:49:50Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Branko Crvenkovskis]] 12528 40562 2006-04-15T23:49:54Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Branko Crvenkovskis]] 12529 40578 2006-04-16T08:46:17Z Feens 37 Kusturica no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:EKusturica.jpg] Kusturica no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:EKusturica.jpg] 12530 41211 2006-04-20T06:30:34Z Feens 37 [[Image:EKusturica.jpg|thumb|Emirs Kusturica]] '''Emirs Kusturica''' (''Емир Кустурица / Emir Kusturica'', * 1954.gada 24. novembrī [[Sarajeva|Sarajevā]] ) - [[serbi|serbu]] kinorežisors no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]]. Viens no pazīstamākajiem Eiropas kinorežisoriem XX gadsimta 80-ajos un 90-ajos gados. Dzimis 1954.gadā jauktā [[bosnieši|bosniešu]] / [[serbi|serbu]] ģimenē. Studējis [[Prāga|Prāgā]]. Jau ar pirmo filmu "[[Vai Tu atceries, Dolly Bell?]]" (''Sjećaš li se, Dolly Bell'', 1981) ieguva Zelta Lauvu [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]]. Pēc tam radījis vēl vairākas izcilas filmas. Politiski pretrunīgi vērtēts [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karu]] laikā, jo nepieslējās nevienai no karojošajām pusēm. ====Kusturicas films (nepilns saraksts)==== *[[Vai Tu atceries, Dolly Bell?]] (''Sjećaš li se, Dolly Bell'', 1981) - Zelta Lauva [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]] *[[Tēvs dienesta darīšanās]] (''Otac na službenom putu'', 1985) - Zelta Palmas zars [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] *[[Čigānu laiks]] (''Dom za vešanje'', 1988) - labākais kinorežisors Kannu kinofestivālā *[[Arizonas sapnis]] (''Arizona Dream'', 1993) - Sudraba Lācis [[Berlīnes kinofestivāls|Berlīnes kinofestivālā]] *''[[Underground]]'' (''Bila jednom jedna zemlja'', 1995) - Zelta Palmas zars Kannu kinofestivālā *[[Melnais kaķis, baltais kaķis]] (''Crna mačka, beli mačor'', 1998) *[[Dzīve ir skaista]] (''Život je čudo'', 2004) - [[Cēzara balva]] ====Ārējās saites==== *http://www.kustu.com/ - Kusturicam veltīta lapa *http://www.imdb.com/name/nm0001437/ - Kusturicas IMDB profils {{stub}} [[Category:serbu kinorežisori|Kusturica, Emirs]] [[Category:dienvidslāvu kinorežisori|Kusturica, Emirs]] [[ast:Emir Kusturica]] [[be:Эмір Кустурыца]] [[bs:Emir Kusturica]] [[bg:Емир Кустурица]] [[cs:Emir Kusturica]] [[da:Emir Kusturica]] [[de:Emir Kusturica]] [[en:Emir Kusturica]] [[es:Emir Kusturica]] [[fr:Emir Kusturica]] [[gl:Emir Kusturica]] [[it:Emir Kusturica]] [[he:אמיר קוסטוריצה]] [[nl:Emir Kusturica]] [[ja:エミール・クストリッツァ]] [[nds:Emir Kusturica]] [[pl:Emir Kusturica]] [[ru:Кустурица, Эмир]] [[sk:Emir Kusturica]] [[sr:Емир Кустурица]] [[sv:Emir Kusturica]] [[tr:Emir Kusturica]] 12532 40583 2006-04-16T09:25:41Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Emirs Kusturica]] 12533 40584 2006-04-16T09:25:45Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Emirs Kusturica]] 12534 40585 2006-04-16T09:25:49Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Emirs Kusturica]] 12535 40586 2006-04-16T09:25:52Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Emirs Kusturica]] 12536 40592 2006-04-16T10:14:34Z Feens 37 V.Prelogs no hr.wiki - [http://hr.wikipedia.org/wiki/Slika:VPrelog.JPG] V.Prelogs no hr.wiki - [http://hr.wikipedia.org/wiki/Slika:VPrelog.JPG] 12537 43364 2006-05-04T14:20:47Z Yyy 146 mod cat [[Image:VPrelog.jpg|thumb|Vladimirs Prelogs]] '''Vladimirs Prelogs''' (''Vladimir Prelog'') ( *1906.gada 23.jūlijā [[Sarajeva|Sarajevā]], †1998.gada 7.janvārī [[Cīrihe|Cīrihē]]) - [[horvāti|horvātu]] [[ķīmija|ķīmiķis]]. Studējis [[Prāga|Prāgā]]. No 1935. līdz 1941.gadam strādāja [[Zagreba|Zagrebā]] ,kur veica pētījumus [[organiskā ķīmija|organiskajā ķīmijā]]. No 1941.gada veica pētījumus [[Cīrihe|Cīrihē]]. 1975.gadā saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] par pētījumiem organisko [[molekula|molekulu]] [[stereoķīmija|stereoķīmijā]]. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Pols Florijs]]| virsraksts = [[Nobela prēmija ķīmijā]] | periods = [[1975]]<br>kopā ar [[Džons Vorkaps Kornforts|Džonu Vorkapu Kornfortu]] | pēc = [[Viljams Nanns Lipskombs]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Ķīmiķi|Prelogs Vladimirs]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Prelogs Vladimirs]] [[de:Vladimir Prelog]] [[en:Vladimir Prelog]] [[hr:Vladimir Prelog]] [[pt:Vladimir Prelog]] [[sk:Vladimir Prelog]] [[sl:Vladimir Prelog]] 12538 40598 2006-04-16T10:42:52Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vladimirs Prelogs]] 12539 40599 2006-04-16T10:42:56Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vladimirs Prelogs]] 12540 40600 2006-04-16T10:43:00Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vladimirs Prelogs]] 12541 51372 2006-06-20T05:07:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[la:Odessos]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Варна'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Varna location in Bulgaria.png|160px|]] | align=center | [[Image:Varna COA.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 312 392 |- | Apdzīvota | ap 580. g pmē |- | Citi nosaukumi | '''Odesa''' (Οδησσοσ) ([[Senā Grieķija|sengrieķu]])<br>'''Staļina''' (''Сталин'') (1949-1956) |- | Apgabals(''Област'') | [[Varnas apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.varna.bg/ |} {{commons|Category:Varna}} [[Image:Varna Plage.JPG|Varnas pludmale|thumb|250px]] '''Varna''' (''Варна'') - pilsēta [[Bulgārija|Bulgārijas]] ziemeļaustrumos pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]]. Valsts trešā lielākā pilsēta un valsts lielākā osta, kā arī Bulgārijas jūras spēku galvenā bāze. Ievērojams valsts ekonomiskias centrs. Liles tūrisma centrs, jo netālu atrodas ievērojamākie Bulgārijas kurorti. Pie Varnas 1972.gadā atklāta [[Varnas nekropole]] - ievērojams [[vara laikmets|vara laikmeta]] zeltlietu krājums. ====Vēsture==== Pilsētu ap 580.g p.m.ē. dibinājuši [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[Milēta|Milētas]] kolonisti, nosaucot pilsētu par '''Odesu''' (''Οδησσοσ''). Pilsēta uzplauka tirgojoties ar [[trāķieši|trāķiešiem]]. III gs p.m.ē. pilsēta nonāca [[Maķedonija|Maķedonijas]] pakļautībā. [[Senā Roma|Senās Romas]] laikos pilsētā tika uzceltas lielas [[termas]]. 681.gadā Varnu ieņēma [[bulgāri|bulgāru]] hans [[Asparuhs]], kopš tā laika pilsēta ieguva tās mūsdienu nosaukumu. Viduslaikos par Varnas pakļautību konkurēja Bulgārija un [[Bizantija]]. 1391.gadā pilsētu ieņēma [[Osmāņu impērija]]. 1444.gada 10.novembrī pie pilsētas notiek [[Varnas kauja]] starp kristiešu apvienoto karaspēku [[Vladislavs III (Polijas karalis)|Vladislava III]] vadībā un osmāņu spēkiem [[Murads II|Murada II]] vadībā. Kaujā kristiešu armija tika sakauta, krita arī Vladislavs III. 1828.gadā [[Krievu-turku karš (1828-1829)|Krievu-turku kara (1828-1829)]] laikā Varnu aplenca [[Krievija|Krievijas]] karaspēks. 1878.gada 28.jūlijā [[Krievu-turku karš (1877–1878)|Krievu-turku karā (1877–1878)]] Varnu ieņem Krievijas karaspēks un pilsēta iekļaujas jaunajā Bulgārijas valstī. No 1949. līdz 1956. gadam pilsētas nosaukums bija '''Staļina''' (''Сталин'') par godu [[Josifs Staļins|Josifam Staļinam]]. [[Category:Bulgārijas pilsētas]] [[ar:فارنا]] [[ast:Varna]] [[bg:Варна]] [[cs:Varna]] [[de:Warna]] [[el:Βάρνα (Βουλγαρία)]] [[en:Varna]] [[eo:Varna]] [[es:Varna]] [[fi:Varna]] [[fr:Varna (Bulgarie)]] [[ja:ヴァルナ (ブルガリア)]] [[la:Odessos]] [[nl:Varna (stad)]] [[no:Varna]] [[pl:Warna (miasto)]] [[ro:Varna]] [[ru:Варна]] [[sv:Varna (stad)]] [[tr:Varna]] [[zh:瓦爾納]] 12542 40636 2006-04-16T13:04:34Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Brīvā izvēle tautu Eiropā]] 12543 40637 2006-04-16T13:07:46Z Juzeris 23 pagaidām pāradr. #redirect [[Līdztiesība (partija)]] 12544 40641 2006-04-16T14:03:02Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Krusta kari]] 12545 49487 2006-06-08T05:02:26Z Keps 758 +Cat. [[Image:GreeceEpirus.png|thumb|250px|Grieķija Epīra]]'''Epīra''' (grieķu Ήπειρος, Ìpiros) vēsturiski apzīmē reģionu [[Grieķija]]s ziemeļrietumu daļā un [[Albānija|Albānijas]] dienviddaļu. Ziemeļos tas vēsturiski robežojās ar [[Ilirija|Iliriju]] un [[Maķedonija|Maķedoniju]], austrumos ar Grieķijas [[Tesālija]]s, bet dienvidos ar [[Centrālā Grieķija|Centrālās Grieķijas]] provincēm. Savukārt rietumos to apskalo [[Jonijas jūra]]. Plašāk Epīra pazīstama ar tās valdnieku [[Pirrs|Pirru]] (318-272 pr.Kr.), kurš, aizstāvot grieķu koloniju Tarentumu (mūsdienu [[Taranto]]) [[Itālija]]s pussalas dienvidos, divas reizes pēc kārtas - 280 un 279.g., sakāva romiešu karaspēku. Tomēr arī Pirra karaspēks abās šajās kaujās cieta tik lielus zaudējumus, ka viņš bija spiests izmest savu slaveno frāzi – vēl viena tāda "uzvara" un mūsu vairs nebūs, kas iegāja vēsturē kā teiciens „Pirra uzvara”. Taču vēlāk Romas impērija nostiprinājās un 168.g. pr.Kr. romieši Epīru stipri izpostīja atriebībā par tās sadarbību ar Romas ienaidniekiem, bet 146.g. pr.Kr. Epīra tika padarīta par Romas impērijas provinci. [[Rietumroma]]i sabrūkot, Epīra 4.gs. nonāca [[Bizantija]]s pakļautībā. Pēc tam, kad 1204.gadā [[Ceturtais krusta karš|Ceturtā krusta kara]] laikā krustneši ieņēma un izpostīja [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], Epīrā no 1205.gada līdz 1337.gadam bija neatkarīgais [[Epīras despotāts]]. Līdz ar Bizantijas bojāeju, Epīra 1430.g. krita osmaņu [[Turcija]]s rokās un tā atkal kļuva par no tās atkarīgu administratīvu vienību. Epīra atbrīvojās no turku jūga tikai 1881.g., kad stagnācijā novājinātā osmaņu Turcija, līdzīgi kā savā laikā Senā Roma vai Bizantija, bija spiesta atbrīvot kādreiz iekarotās zemes un valstis. Taču arī šoreiz Epīra kļuva par Grieķijas provinci. Mūsdienu Epīras ekonomika pārsvarā ir orientēta uz lauksaimniecību. Taču šīs tautsaimniecības nozares plašāku attīstību ierobežo provinces teritorijā dominējošais kalnu apvidus ar [[Alpu klimats|Alpu klimatisko joslu]]. Epīras galvaspilsēta ir [[Joanina]] (senatnē Janina, grieķu ''Ιωάννινα'' vai ''Γιάννενα'') ar apmēram 100 000 iedzīvotājiem. Tā ir gandrīz trešdaļa no kopējā Epīras iedzīvotāju skaita - ap 350 000. ====Skat. arī==== *[[Epīras despotāts]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[Category:Bijušās valstis]] [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Eiropa]] [[en:Epirus (region)]] 12546 46159 2006-05-20T18:48:37Z Knakts 848 Kategorija; interwiki [vidusl. lat. praemissa (propositio) ‘priekšā likts (piekšlikums)’] 1.loģ. slēdziena sastāvā ietilpstošs viens vai vairāki spriedumi, no kuriem izsecināts slēdziena galaspriedums. 2.priekšnoteikums. [[Category:Loģika]] [[Category:Filozofija]] [[cs:Premisa]] [[he:הנחה]] [[no:Premiss]] [[pt:Premissa]] [[pl:Przesłanka]] [[sv:Premiss]] [[tl:palagay]] 12547 44782 2006-05-13T21:01:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Genealogia]] '''Ģenealoģija''' ([[grieķu valoda|grieķu]]: ''genealogia'' "raduraksti") ir [[vēsture]]s palīgnozare, kas pētī [[raduraksti|radurakstus]] (ciltskokus, cilts vēsturi), dzimtu, atsevišķu ģimeņu un personu izcelšanos. [[Bioloģija|Bioloģijā]] par ģenealoģiju dēvē datus par pētījamā indivīda vai indivīdu grupas izcelsmi. {{stub}} [[Category:Vēsture|Genealogija]] [[ca:Genealogia]] [[cs:Genealogie]] [[da:Slægtsforskning]] [[de:Genealogie]] [[en:Genealogy]] [[eo:Genealogio]] [[es:Genealogía]] [[et:Genealoogia]] [[fi:Sukututkimus]] [[fr:Généalogie]] [[he:גנאלוגיה]] [[hu:Genealógia]] [[it:Genealogia]] [[ja:系譜学]] [[ka:გენეალოგია]] [[nl:Genealogie]] [[nn:Slektsforsking]] [[no:Slektsforskning]] [[pl:Genealogia]] [[pt:Genealogia]] [[ro:Genealogie]] [[ru:Генеалогия]] [[sk:Genealógia (história)]] [[sl:Rodoslovje]] [[sv:Genealogi]] [[uk:Генеалогія]] [[vi:Gia phả học]] 12548 40702 2006-04-16T17:30:52Z Juzeris 23 format., kat., interwiki '''Teisms''' ([[franču valoda|franču]]: ''théisme'', no [[grieķu valoda|grieķu]] ''theos'' "dievs") ir [[filozofija]]s mācība, saskaņā ar kuru pastāv [[Dievs]], kas pēc savas gribas radījis pasauli un to vada. {{stub}} [[Category:Reliģija]] [[da:Teisme]] [[de:Theismus]] [[et:Teism]] [[el:Θεϊσμός]] [[en:Theism]] [[es:Teísmo]] [[fr:Théisme]] [[lb:Theismus]] [[nl:Theïsme]] [[pl:Teizm]] [[pt:Teísmo]] [[ru:Теизм]] [[sk:Teizmus]] [[fi:Teismi]] [[sv:Teism]] [[tr:Teizm]] [[zh:有神论]] 12549 40666 2006-04-16T15:59:59Z Latvia United 746 12550 40674 2006-04-16T16:10:45Z Latvia United 746 '''Etāns''' ir [[ogleklis|oglekļa]] un [[ūdeņradis|ūdeņraža]] savienojums ar ķīmisko formulu '''C<sub>2</sub>H<sub>6</sub>'''. Etāns ir piesātināts ogļūdeņradis t. i., [[alkāni|alkāns]]. Etāns atrodoties normālā [[temperatūra|temperatūrā]] un pie normāla [[spiediens|spiediena]] ir bezkrāsaina un bez smaržas gāze. [[Image:Ethane.png|right|thumb|Etāna ķīmiskā struktūra.]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Ķīmija]] 12552 40709 2006-04-16T17:50:18Z Jencha 812 Elektrolīzes process Elektrolīzes process 12553 41544 2006-04-23T06:50:01Z Latvia United 746 '''Ikšķiles vidusskola''' ir [[Latvija]]s [[valsts skola]], kas dibināta 1966. gadā. Tā atrodas [[Ogres rajons|Ogres rajona]] [[Ikšķile|Ikšķilē]]. Ikšķiles vidusskola ir arī ''[[Junior Achievement Latvija]]'' dalībskola. == Vēsture == Ikšķiles skolas pirmsākumi ir meklējami 1864. gadā, kad Ikšķiles pašvaldības vadībā starp [[Daugava|Daugavas]] upi un [[šoseja Rīga - Daugavpils|šoseju Rīga - Daugavpils]] tika ierīkota pirmā pagasta skola. Tagad šīs skolas ēka ir nosaukta par [[Zemturi|Zemturiem]]. [[Ikšķile|Ikšķilei]] attīstoties, pēc aptuveni simts gadiem tika nolemts, ka jāceļ jauna skola. Skolas celtniecība norisinājās pavisam netālu no Ikšķiles centra un nu jau pie jaunās šosejas Rīga - Daugavpils (A6). Jaunā Ikšķiles skola tika atklāta 1966. gadā. Ikšķiles attīstība un izaugsme neapstājās uz vietas, tādēļ pie esošās Ikšķiles skolas tika piebūvētas vēl papildu telpas, kas ļāva izveidot arī vidusskolu. No 1989. līdz 1990. gadam notika skolas pārbūve un 1990. gadā tā nosaukta par Ikšķiles vidusskolu. 12554 40714 2006-04-16T18:06:45Z Latvia United 746 12555 40718 2006-04-16T18:12:05Z Latvia United 746 12556 49852 2006-06-10T15:10:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[ro:Electroliză]] '''Elektrolīze''' ir [[Ķīmija|ķīmisks]] process, kas norisinās pie elektrodiem ''anoda'' un ''katoda'', ja caur ''elektrolīta'' šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas ķīmiskajos elementos un ķīmisko elementu salikumos. == Elektrolīzes būtība == [[Image:Elektrolīze.jpg|right|thumb|300px|Elektrolīzes process]] Līdzstrāva ir daudz spēcīgāks oksidētājs un reducētājs nekā ķīmiskie reaģenti. Elektrolīze ir oksidēšanās-reducēšanās process, kas nozīmē, ka *'''katjons''' -, kas ir pozitīvi lādēts [[jons]], tātad ar [[elektrons|elektronu]] iztrūkumu, dodas pie '''negatīvi lādētā katoda'''. Savukārt negatīvais *'''anjons''' -, kas ir negatīvi lādēts jons, tātad ar elektronu pārpalikumu, dodas pie '''pozitīvi lādētā anoda'''. Tādejādi, ja jonam ir elektronu pārpalikums, tad pie anoda notiek *'''oksidēšanās''' - pozitīvi uzlādētais anods saņemt brīvos elektronus no anjona. Savukārt, ja jonam ir elektronu iztrūkums, tad katjons tiecas saņemt elektronus pie katoda un notiek *'''Reducēšanās''' - negatīvi uzlādētais katods atdod elektronus katjonam. == Elektrolīzes process == === Kausējumu elektrolīze === Ja izkausē sāļus un sārmus, vai arī tos izšķīdina ūdenī, tie sadalās jonos. Ja caur šo elektrolītu kausējumiem laiž līdzstrāvu, noris elektrolīze. [[Nātrija hlorīds|Nātrija hlorīda]] (NaCl) elektrolīze, piemēram, noris šādi. Pie katoda veidojas metāliskais nātrijs <math>Na^+ + e^- \to Na^0</math> Pie anoda veidojas hlora molekulas <math>Cl^- - e^- \to Cl^0</math> Hlors savā starpā veido nepolāro kovalento saiti. <math>Cl^0 + Cl^0 \to Cl_2\uparrow</math>. Pie anoda izdalīto hloru var just pēc smakas. === Ūdens šķidumu elektrolīze === Elektrolizējot ūdeni, iegūst ūdeņradi un skābekli <math>2H_2O \to 2H_2 + O_2</math> Pie katoda(-) izdalīsies ūdeņradis <math>2H_2O + 2 \bar e \to H_2 + 2OH^-</math> Savukārt pie anoda(+) izdalās skābeklis <math>2H_2O - 4 \bar e \to O_2 + 4H^+</math> Taču elektrolizējot elektrolītu, kas atšķaidīta ar ūdeni, rodas problēma noskaidrot, kādi joni dosies pie elektrodiem, jo bez elektrolīta joniem šķīdumā ir arī H<sup>+<sup> un OH<sup>-<sup> joni, taču to var noskaidrot, zinot kādi joni konkrētajos apstākļos ir aktīvāki. *Secību, kādā pie katoda reducējas metālu joni, parāda katjonu rinda: {| class="wikitable" style="text-align:center" align="center" |+ '''Katjonu rinda''' ! '''K<sup>+<sup>, Ca<sup>2+<sup>, Na<sup>+<sup>, Mg<sup>2+<sup>, Al<sup>3+<sup>, Zn<sup>2+<sup>, Fe<sup>2+<sup>, Ni<sup>2+<sup>, Sn<sup>2+<sup>, Pb<sup>2+<sup>, H<sup>+<sup>, Cu<sup>2+<sup>, Hg<sup>2+<sup>, Ag<sup>+<sup>, Pt<sup>4+<sup>, Au<sup>3+<sup>''' |- | Ķīmiskā aktivitāte pieaug uz labo pusi -----------------------> |} <br> Taču jāņem vērā, ka ir izņēmumi, kad H<sup>+<sup> koncentrācija ir maza (kā tas ir neitrālā vidē), pie katoda var reducēties metālu katjoni, kas ir ķīmiski neaktīvāki par ūdeņradi, kas ir raksturīgi '''niķelēšanā''', '''alvošanā''' un '''hromēšanā'''. *Anjonu secība pēc spējas oksidēties sakārto šādā rindā: {| class="wikitable" style="text-align:center" align="center" |+ '''Anjonu rinda''' ! '''J<sup>-<sup>, Br<sup>-<sup>, S<sup>2-<sup>, Cl<sup>-<sup>, OH<sup>-<sup>, SO<sub>4<sub><sup>2-<sup>, citi skābekli saturoši anjoni''' |- | <--------------------- Ķīmiskā aktivitāte pieaug uz kreiso pusi |} Tikai ņemot vērā katjonu un anjonu spēju reducēties un oksidēties, mēs varam paredzēt, kā notiks jebkura elektrolīta ūdens šķīduma elektrolīze. Kā piemēru mēs varam apskatīt hroma(II) sulfāta ūdens šķīduma elektrolīzes (neitrālā vidē) summāro vienādojumu: <math>CrSO_4 + H_2O \to Cr^{2+} + O_2^-\uparrow + H_2SO_4</math> Tā kā vide ir neitrāla un H<sup>+<sup> jonu ir maz, tad, neskatoties uz tabulu, reducējās hroma joni, kuru koncentrācija ir liela. == Elektrolīzes izmantošana == Ar elektrolīzes palīdzību iegūst dažādus ķīmiskos elementus: *[[kālijs|K]], [[nātrijs|Na]], [[kalcijs|Ca]], [[magnijs|Mg]], [[alumīnijs|Al]], [[hlors|Cl<sub>2<sub>]], [[fluors|F<sub>2<sub>]], [[skābeklis|O<sub>2<sub>]] vai saliktas vielas: *[[nātrija hidroksīds|NaOH]], [[kālija hidroksīds|KOH]], [[kālija hlorāts|KClO<sub>3<sub>]] Reālajā dzīvē kosmosa stacijas var izmantot ūdeni, kas veidojies kosmosa kuģa degvielas tvertnē, un ražot papildus skābekli, izmantojot elektrolīzes procesu. Enerģiju elektrolīzes procesam šajā gadījumā var iegūt ar saules bateriju palīdzību. [[Category:Ķīmija]] [[ca:Electròlisi]] [[cs:Elektrolýza]] [[da:Elektrolyse]] [[de:Elektrolyse]] [[el:Ηλεκτρόλυση]] [[en:Electrolysis]] [[es:Electrólisis]] [[fi:Elektrolyysi]] [[fr:Électrolyse]] [[gl:Electrólise]] [[he:אלקטרוליזה]] [[id:Elektrolisis]] [[io:Elektrolizo]] [[it:Elettrolisi]] [[ja:電気分解]] [[ko:전기 분해]] [[nds:Elektrolyse]] [[nl:Elektrolyse]] [[no:Elektrolyse]] [[pl:Elektroliza]] [[pt:Eletrólise]] [[ro:Electroliză]] [[ru:Электролиз]] [[sk:Elektrolýza]] [[sl:Elektroliza]] [[sv:Elektrolys]] [[tr:Elektroliz]] [[zh:电解]] 12557 46592 2006-05-21T08:49:42Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ar:شقبان]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Sacavém'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:LRS-sacavem.png|200px|]] Sakavenas ģerbonis |} |- | [[Iedzīvotāju skaits]] <small>(2001)</small> | 17 659 |- | [[Platība]] | 3,81 km² |- | Reģions (''região'') | [[Lisabonas reģions]] |- | Apgabals (''distrito'') | [[Lisabonas apgabals]] |- | Mājaslapa | [http://www.jfsacavem.pt/ www.jfsacavem.pt] |} {{commons|Sacavém}} '''Sakavena''' ([[portugāļu valoda|portugāļu]] - ''Sacavém'') ir [[pilsēta]] [[Portugāle|Portugālē]]. {{stub}} [[Category:Portugāles pilsētas]] {{Link FA|pt}} [[af:Sacavém]] [[an:Sacabén]] [[ar:شقبان]] [[ast:Sacabén]] [[be:Сакавен]] [[bg:Сакавен]] [[bs:Sacavém]] [[ca:Sacavém]] [[cs:Sacavém]] [[cy:Sacafaim]] [[da:Sacavém]] [[de:Sacavém]] [[el:Σακαβέμ]] [[en:Sacavém]] [[eo:Sacavém]] [[es:Sacavém]] [[et:Sacavém]] [[eu:Sakabem]] [[fa:ساکاوم]] [[fi:Sacavém]] [[fr:Sacavém]] [[gl:Sacavém]] [[hr:Sacavém]] [[hu:Sacavém]] [[id:Sacavém]] [[is:Sacavém]] [[it:Sacavém]] [[ja:サカヴェン]] [[la:Sacabis]] [[lb:Sacavém]] [[lt:Sakavenas]] [[nl:Sacavém]] [[nn:Sacavém]] [[no:Sacavém]] [[oc:Sacavém]] [[pl:Sacavém]] [[pt:Sacavém]] [[ro:Sacavém]] [[ru:Сакавен]] [[simple:Sacavém]] [[sk:Sacavém]] [[sl:Sacavém]] [[sr:Сакавен]] [[sv:Sacavém]] [[uk:Сакавен]] 12558 40800 2006-04-16T22:20:55Z Juzeris 23 kat., interwiki [[Category:Filmas pēc žanra]] [[Category:Zinātniskā fantastika pēc medija]] [[de:Kategorie:Science-Fiction-Film]] [[en:Category:Science fiction films]] [[es:Categoría:Películas de ciencia ficción]] [[eo:Kategorio:Sciencfikciaj filmoj]] [[fr:Catégorie:Film de science-fiction]] [[ko:분류:SF 영화]] [[nl:Categorie:SF-film]] [[sv:Kategori:Science Fiction-filmer]] [[zh:Category:科幻片]] [[pt:Categoria:Filmes de Ficção Científica]] 12559 40801 2006-04-16T22:25:45Z Juzeris 23 kat., interwiki [[Category:Kino]] [[bg:Категория:Филми]] [[cs:Kategorie:Filmy]] [[da:Kategori:Film]] [[de:Kategorie:Filmtitel]] [[en:Category:Films]] [[eo:Kategorio:Filmo]] [[es:Categoría:Películas]] [[fr:Catégorie:Film]] [[hu:Kategória:Filmek]] [[it:Categoria:Film]] [[nl:Categorie:Film naar genre]] [[nn:Kategori:Film]] [[no:Kategori:Filmer]] [[pl:Kategoria:Filmy]] [[pt:Categoria:Filmes]] [[ru:Категория:Фильмы]] [[sl:Category:Filmi]] [[sq:Category:!Film]] [[sr:Категорија:Филмови]] [[sv:Kategori:Filmtitlar]] [[tr:Kategori:Filmler]] 12560 52463 2006-06-29T20:04:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:분류:컬트 영화]] [[Category:Filmas pēc sabiedrības reakcijas]] [[en:Category:Cult films]] [[eo:Kategorio:Kultaj filmoj]] [[es:Categoría:Películas de culto]] [[fr:Catégorie:Film culte]] [[he:קטגוריה:סרטי פולחן]] [[ko:분류:컬트 영화]] [[nl:Categorie:Cultfilm]] [[zh:Category:邪典电影]] 12561 40803 2006-04-16T22:32:16Z Juzeris 23 kat., interwiki [[Category:Kino]] [[en:Category:Films by societal reaction]] [[es:Categoría:Películas por impacto social]] 12562 40808 2006-04-16T22:41:33Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Harijs Poters]] 12563 40815 2006-04-16T23:02:42Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Ņūdžersija]] 12564 40818 2006-04-16T23:05:34Z Juzeris 23 "[[Lisa Marie]]" pārdēvēju par "[[Liza Marija]]": latviski #REDIRECT [[Liza Marija]] 12566 40825 2006-04-16T23:18:01Z Juzeris 23 kat., interwiki [[Category:Amerikāņi]] [[Category:Tautības pēc nodarbošanās]] [[en:Category:American people by occupation]] [[es:Categoría:Estadounidenses por ocupación]] [[ko:분류:직업별 미국 사람]] [[sl:Category:Američani po poklicu]] [[sr:Категорија:Американци по занимању]] 12567 40831 2006-04-16T23:26:49Z Juzeris 23 kat., interwiki [[Category:Zinātniskā fantastika]] [[en:Category:Science fiction by media]] 12568 52712 2006-07-01T04:36:45Z YurikBot 213 robot Adding: ca, de, pt, tr, zh-min-nan [[Category:Zinātniskā fantastika|Rakstnieki]] [[Category:Rakstnieki pēc literatūras virziena]] [[bg:Категория:Писатели-фантасти]] [[ca:Categoria:Escriptors de ciència-ficció]] [[de:Kategorie:SF-Literatur]] [[en:Category:Science fiction writers]] [[eo:Kategorio:Sciencfikciaj verkistoj]] [[es:Categoría:Escritores de ciencia ficción]] [[fi:Luokka:Tieteiskirjailijat]] [[fr:Catégorie:Écrivain de science-fiction]] [[hu:Kategória:Sci-fi szerzők]] [[it:Categoria:Autori di fantascienza]] [[ja:Category:SF作家]] [[nl:Categorie:Sciencefiction-schrijver]] [[pl:Kategoria:Autorzy fantastyki]] [[pt:Categoria:Escritores de ficção científica]] [[ru:Категория:Фантасты]] [[sl:Kategorija:Pisatelji ZF]] [[sv:Kategori:Science fiction-författare]] [[tr:Kategori:Bilim kurgu yazarları]] [[uk:Категорія:Письменники-фантасти]] [[zh:Category:科幻小說家]] [[zh-min-nan:Category:Kho-hoàn chok-ka]] 12569 46475 2006-05-21T06:27:01Z Keps 758 /* Inovācijas vēsturē */ Papildināts teksts ar inovāciju piemēriem [[Image:Rodin-Denker-Kyoto.jpg|thumb|200px|[[Ogists Rodēns|Ogista Rodēna]] skulptūra "Domātājs"]]'''Inovācija''' vai inovatīvā darbība ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un [[tehnoloģija]]s tiek īstenotas tirgū pieprasītā un [[Konkurētspēja|konkurētspējīgā]] produktā vai pakalpojumā. Pasaulē nav vienotas inovāciju jēdziena pielietošanas un vienotas ideoloģijas. Tai pašā laikā visai izplatīta ir pamatnostādne, ka straujākā attīstība būs vērojama tikai tajās valstīs, kur inovācijas būs viena no svarīgākajām politiskajām un ekonomiskajām [[Prioritāte|prioritātēm]]. Tikai produktīvas [[zināšanas]], produktīvu [[Informācija|informāciju]] – tādu, kas transformēta prasmē, iemaņās, un, gala rezultātā – tirgū pieprasītā produktā, var saukt par inovācijām. Zināšanu [[produktivitāte]] un inovācijas nosaka arī [[nauda]]s un citu resursu produktivitāti. ==Inovācijas vēsturē== Vēsture liecina, ka inovatīvie procesi nav norisinājušies vienmērīgi. Atsevišķos laika posmos dažādās saimnieciskās dzīves jomās ticis ieviests liels skaits dažādu [[Izgudrojums|izgudrojumu]] un uzlabojumu, kuru rezultātā [[ekonomika]] šajos periodos attīstījusies ļoti strauji. Citos periodos inovāciju bijis mazāk, kādēļ ir bijusi lēnāka ekonomikas attīstība vai pat tās [[stagnācija]]. Rezultātā nevienmērīgā inovāciju procesa un citu faktoru dēļ ekonomikā ir vērojamas kvalitatīvi atšķirīgas attīstības fāzes, kas papildus vēl mijas ar tā saucamajiem [[Tehnoloģiskais cikls|tehnoloģiskajiem]] un [[Ekonomiskais cikls|ekonomiskajiem cikliem]]. Par ievērojamākajām inovācijām cilvēces vēsturē var uzskatīt [[uguns]] izmantošanu, kas tika apgūta pirms vairākiem simtiem tūkstošiem gadu un zemes apstrādes uzsākšanu un mājdzīvnieku pieradināšanu ([[Neolīta revolūcija]]) apmēram pirms 10-12 tūkstošiem gadu. ==Inovāciju nozīme ekonomiskajā attīstībā== Inovatīva attīstība nozīmē arī lielākas iespējas pārstrukturizēt ekonomiku, arvien palielinot augsto tehnoloģiju nozīmi. Inovatīva attīstība ietver arī prasmi veiksmīgi izmantot citu, industriāli attīstītāku valstu zinātniskos un tehnoloģiskos sasniegumus. Viens no iemesliem, kādēļ tieši tagad inovācijas tiek uzskatītas par īpašu jaunās ekonomikas pazīmi un sastāvdaļu ir tas, ka ekonomikā inovācijas no vispārēja attīstības faktora ir kļuvušas par vienu no galvenajiem konkurētspējas faktoriem – gan atsevišķu firmu, gan arī nacionālā līmenī. Inovatīvais process vairs nav kaut kas līdzīgs pasīvai [[Atklājums|atklājumu]] un [[Izgudrojums|izgudrojumu]] [[difūzija]]i tautsaimniecībā, bet gan apzināti plānots un organizēts, nepārtraukts process ar mērķi palielināt [[Darba produktivitāte|darba produktivitāti]] un darba procesā izmantojamo resursu atdevi, samazināt ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas izmaksas. Rezultātā produkcijas vērtībā būtiski pieaugusi daļa, kas saistīta ar pētījumiem, eksperimentiem, [[Informātika|informātiku]], [[Mārketings|mārketingu]] un citiem nemateriālajiem elementiem. Kopš piecdesmitajiem gadiem veiktie pētījumi liecina, ka pēdējo 50-100 gadu laikā reālais [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] pieauguma temps uz vienu iedzīvotāju ekonomiski attīstītajās valstīs ir bijis vidēji ap 1.5% gadā. Turklāt ap 99% no šī pieauguma tempa sasniegts, pateicoties nevis galveno ražošanas faktoru – [[Kapitāls|kapitāla]] un [[Darbaspēks|darbaspēka]] apjoma, bet gan šo faktoru produktivitātes (atdeves) pieaugumam. Jo augstāku attīstības pakāpi sasniedza mūsdienu ekonomiski attīstītās valstis, jo izteiktāka kļuva inovāciju un tās radītās produktivitātes nozīme. [[Category:Ekonomika]] [[da:Innovation]] [[de:Innovation]] [[en:Innovation]] [[es:Innovación]] [[fr:Innovation]] [[ko:혁신]] [[hr:Inovacija]] [[hu:Innováció]] [[nl:Innovatie]] [[no:Innovasjon]] [[sl:Inovacija]] [[fi:Innovaatio]] [[sv:Innovation]] 12571 46500 2006-05-21T07:01:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[mk:Микроекономија]] [[Image:Basic_supply_demand.png|thumb|240px|Pieprasījuma piedāvājuma līdzsvars]] '''Mikroekonomika''' (''burtiski "mazā ekonomika"'') ir [[ekonomika]]s zinātnes joma, kas pēta atsevišķas ekonomiskas vienības - [[Uzņēmums|uzņēmumus]], [[Patērētāji|patērētāju]] grupas, [[tirgus]] segmentus, [[tautsaimniecība]]s [[nozare|nozares]], u.c. '''Mikroekonomikas uzmanības lokā ir šādu galveno jautājumu noskaidrošana:''' *Kā indivīdi vai [[mājsaimniecība]]s veido [[Pieprasījums|pieprasījumu]] pēc dažādiem produktiem un pakalpojumiem; *Kā uzņēmumi veido savu ražoto produktu vai sniegto pakalpojumu [[Piedāvājums|piedāvājuma]] struktūru un apjomu; *Kā uzņēmumi, veidojot tirgus piedāvājumu, kombinē [[Ražošanas faktori|ražošanas faktorus]] un sadala [[Resursi|resursus]] starp savstarpēji konkurējošiem mērķiem; *Kā veidojas tirgus līdzsvars starp to vai citu produktu un pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu. '''Tirgus dalībnieki''' - [[uzņēmums|uzņēmumi]], indivīdi vai mājsaimniecības, mikroekonomikas izpratnē vienlaicīgi ir gan produktu un pakalpojumu patērētāji, gan arī to piegādātāji (ražotāji). Attiecības starp šiem tirgus dalībniekiem raksturojas ar attiecību starp tirgus pieprasījumu un piedāvājumu. Tiek pieņemts, ka tirgus ir brīvs, t.i., tajā pastāv brīva pircēju un pārdevēju [[konkurence]]. Šādā gadījumā līdzsvars starp pieprasījumu un piedāvājumu zināmā tā apjomā izveidojas pie noteiktas [[līdzsvara cena|līdzsvara cenas]]. Detalizētāki tirgus līdzsvaru pēta [[pieprasījuma piedāvājuma teorija]]. [[Category:Ekonomika]] [[bg:Микроикономика]] [[ca:Microeconomia]] [[cs:Mikroekonomie]] [[de:Mikroökonomie]] [[el:Μικροοικονομία]] [[en:Microeconomics]] [[eo:Mikroekonomiko]] [[es:Microeconomía]] [[et:Mikroökonoomika]] [[fi:Mikrotaloustiede]] [[fr:Microéconomie]] [[he:מיקרו-כלכלה]] [[hu:Mikroökonómia]] [[it:Microeconomia]] [[ja:ミクロ経済学]] [[ka:მიკროეკონომიკა]] [[ko:미시경제학]] [[lo:ເສດຖະສາດຈຸນລະພາກ]] [[lt:Mikroekonomika]] [[mk:Микроекономија]] [[nl:Micro-economie]] [[nn:Mikroøkonomi]] [[no:Mikroøkonomi]] [[pl:Mikroekonomia]] [[pt:Microeconomia]] [[ro:Microeconomie]] [[ru:Микроэкономика]] [[sh:Mikroekonomija]] [[simple:Microeconomics]] [[sk:Mikroekonómia]] [[sr:Микроекономија]] [[sv:Mikroekonomi]] [[tr:Mikroekonomi]] [[vi:Kinh tế vĩ mô]] [[zh:微观经济学]] 12572 40915 2006-04-17T10:36:52Z Juzeris 23 kat., interwiki [[Category:Kino žanri]] [[en:Category:Documentaries]] [[ko:분류:다큐멘터리]] 12574 46479 2006-05-21T06:33:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[mk:Макроекономија]] [[Image:John_Maynard_Keynes.jpg|thumb|120px|Džons Meinards Keinss]]'''Makroekonomika''' (burtiski "lielā ekonomika") ir ekonomikas zinātnes nozare, kas pēta [[Ekonomika|ekonomiku]] kopumā. Tās priekšmets ir apkopojoši (agreģēti) [[Tautsaimniecība|tautsaimniecību]] raksturojoši rādītāji un to izmaiņas, atšķirībā no [[mikroekonomika]]s, kas nodarbojas ar atsevišķu tautsaimniecības sektoru vai pat indivīdu un [[Uzņēmums|uzņēmumu]] darbības pētīšanu. Pie svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem parasti pieskaita [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktu]], [[Nacionālais kopprodukts|nacionālo kopproduktu]], [[Inflācija|inflāciju]], [[Bezdarbs|bezdarba]] līmeni, valsts [[Budžets|budžeta]] [[Deficīts|deficītu]], [[Eksports|eksportu]], [[Imports|importu]], u.c. Makroekonomika ir svarīga valsts [[Ekonomiskā politika|ekonomiskās]] un [[Sociālā politika|sociālās politikas]] izstrādāšanā un īstenošanā, jo katra [[valdība]], kā arī politiskās [[Partija|partijas]] kas to veido, ir atbildīga gan par valsts [[Ekonomiskā izaugsme|ekonomisko izaugsmi]], gan arī par iedzīvotāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]]. Vēsturiski tieši ekonomiskās politikas trūkums 20.gs. trīsdesmitajos gados un ar to saistītā [[Lielā depresija]], kas sāpīgi skāra praktiski visas tā laika [[ekonomiski attīstītās valstis]], noveda pie atziņas par makroekonomiskās teorijas nepieciešamību. [[Image:Tinbergen.png|thumb|120px|Jans Tinbergens]]Viens no galvenajiem makroekonomikas pamatlicējiem ir britu ekonomists [[Džons Meinards Keinss]] (1883-1946). Viņš bija viens no pirmajiem, kas mēģināja izskaidrot ekonomiskās depresijas cēloņus un [[Ekonomiskā krīze|ekonomiskās krīzes]] mehānismu. Savukārt holandiešu ekonomists [[Jans Tinbergens]] (1903-1994) radīja pasaulē pirmo matemātisko makroekonomikas modeli. Sākotnēji viņš šo modeli pielietoja [[Nīderlande]]s ekonomikas modelēšanai, bet vēlāk ar savas metodes palīdzību viņš modelēja arī [[Lielbritānija]]s un [[ASV]] ekonomisko attīstību. Dž.M.Keinss radīja arī ekonomisko skolu, kas ieguva viņa vārdu - [[keinsisms]]. Arī mūsdienās pastāv dažādas skolas un teorijas, kas atšķirīgi interpretē makroekonomiskos procesus. Taču vairumā gadījumu tās var iedalīt divās galvenajās kategorijās: 1. Keinsisms, kura uzmanības centrā ir [[agreģētais piedāvājums]] un, ar kura palīdzību tiek skaidrots bezdarba līmenis un [[Biznesa cikls|biznesa cikla]] mehānisms. Par svarīgākajiem valdības ekonomiskās politikas instrumentiem keinsisti uzskata [[Fiskālā politika|fiskālo politiku]] un valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvaru. 2. [[Piedāvājuma teorija]]s ekonomiskā skola liek uzsvaru uz [[Monetārā politika|monetāro politiku]] kā izšķirošo makroekonomiskās regulēšanas instrumentu. Taču arī fiskālajai politikai ir liela nozīme tajā ziņā, ka valsts budžets un [[nodokļu politika]] būtiski ietekmē [[investīcija]]s tautsaimniecībā, tādējādi stimulējot vai, tieši otrādi, kavējot ekonomisko attīstību. Ekonomisko skolu un teoriju dalījums divās atšķirīgās kategorijās nenozīmē, ka tās izslēdz viena otru. Runa drīzāk ir par uzsvaru uz vieniem vai otriem [[Makroekonomiskā politika|makroekonomiskās politikas]] instrumentiem. Tādēļ mūsdienu ekonomiski attīstītajās valstīs, atkarībā no konkrētās ekonomiskās situācijas, parasti pielieto abu ekonomisko teoriju elementus. [[Category:Ekonomika]] [[bg:Макроикономика]] [[bs:Makroekonomija]] [[ca:Macroeconomia]] [[cs:Makroekonomie]] [[da:Makroøkonomi]] [[de:Makroökonomie]] [[el:Μακροοικονομία]] [[en:Macroeconomics]] [[es:Macroeconomía]] [[et:Makroökonoomika]] [[fi:Makrotaloustiede]] [[fr:Macroéconomie]] [[gl:Macroeconomía]] [[he:מקרו-כלכלה]] [[hr:Makroekonomija]] [[hu:Makroökonómia]] [[id:Ekonomi makro]] [[it:Macroeconomia]] [[ja:マクロ経済学]] [[ko:거시경제학]] [[lo:ເສດຖະສາດມະຫາພາກ]] [[lt:Makroekonomika]] [[mk:Макроекономија]] [[nl:Macro-economie]] [[nn:Makroøkonomi]] [[no:Makroøkonomi]] [[pl:Makroekonomia]] [[pt:Macroeconomia]] [[ro:Macroeconomie]] [[ru:Макроэкономика]] [[sh:Makroekonomija]] [[simple:Macroeconomics]] [[sk:Makroekonómia]] [[sr:Макроекономија]] [[sv:Makroekonomi]] [[tr:Makroekonomi]] [[zh:宏觀經濟學]] 12576 41007 2006-04-17T20:58:11Z Juzeris 23 format.; nelieli valodas labojumi [[Image:StevenKooninBP20050222 CopyrightKaihsuTai.jpg|thumb|300px|Publiskā uzņēmuma BP plc (Lielbritānija) valdes sēde]] [[Ekonomika|Ekonomikā]] ar jēdzienu '''uzņēmums''' saprot organizatoriski saimniecisku vienību, kuru kā [[Juridiska persona|juridisku personu]] dibina indivīdi ([[Fiziska persona|fiziskas personas]]) vai citas juridiskas personas [[uzņēmējdarbība]]s vai kādu citu privātu vai publisku funkciju veikšanai. Uzņēmuma dibināšanas galvenā jēga ir nošķirt uzņēmumā ieguldāmo [[Manta|mantu]] vai [[Nauda|naudu]], kura nepieciešama uzņēmējdarbības veikšanai, no tā dibinātāju ([[Komersants|komersantu]], [[Dalībnieks|dalībnieku]], [[Akcionārs|akcionāru]]) mantas. Uzņēmuma dalībnieki var izstāties no uzņēmuma, tie savas daļas var nodot, pārdot vai dāvināt citiem dalībniekiem vai trešajām personām. Kāda dalībnieka nāves gadījumā, viņam piederošās daļas vai akcijas manto viņa radinieki. Neatkarīgi no minētajām izmaiņām dalībnieku sastāvā, uzņēmums var turpināt funkcionēt. ==Uzņēmuma juridiskais statuss== Uzņēmuma dibinātāju un dalībnieku uzņēmumā ieguldītā manta un naudas līdzekļi pieder uzņēmumam. Uzņēmums patstāvīgi uzņemas [[Saistība|saistības]], tas var sūdzēt [[Tiesa|tiesā]] citus uzņēmumus, indivīdus vai publiskas [[institūcija]]s. Arī pret uzņēmumu citas personas vai institūcijas var izvirzīt prasības, uzņēmums var tikt iesūdzēts tiesā. Saskaņā ar Latvijas [[Likumdošana|likumdošanu]] katrs uzņēmums ir jāreģistrē [[Komercreģistrs|komercreģistrā]], kurš izsniedz uzņēmumam reģistrācijas apliecību. Līdzīga kārtība pastāv arī citās [[Ekonomiski attīstītās valstis|ekonomiski attīstītajās valstīs]]. ==Uzņēmumu veidi== Latvijā izplatītākais uzņēmumu veids ir [[kapitālsabiedrība]]s, kuras dalās divās formās - [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|sabiedrībās ar ierobežotu atbildību]] (SIA) un [[Akciju sabiedrība|akciju sabiedrībās]] (AS). SIA no organizātoriskā viedokļa ir slēgta sabiedrība, jo tās daļas pieder individuāliem komersantiem. Daļu pāreja no vieniem komersantiem citu komersantu vai trešo personu īpašumā var notikt tikai uz šo komersantu kopēja rakstiska iesnieguma pamata ar citu SIA īpašnieku piekrišanu. Attiecīgajiem dokumentiem jābūt reģistrētiem komercreģistrā. Akciju sabiedrību akcijas, atšķirībā no SIA daļām, atrodas publiskā apgrozībā, parasti [[Vērtspapīru tirgus|vērtspapīru tirgū]] ([[Fondu birža|fondu biržā]]). Akcijas to īpašnieki (akcionāri) var brīvi pirkt un pārdot ([[Tirdzniecība|tirgoties]]). Lai gan akciju pārdošanas un pirkšanas darījumi arī tiek reģistrēti vērtspapīru reģistrā (Latvijā - Latvijas Centrālais depozitārijs), darījumu dalībniekiem savas darbības ar citiem akcionāriem nav jāsaskaņo. Rīgas un citās ekonomiski attīstīto valstu fondu biržās akcijas parasti ir elektroniskā veidā un darījumi ar tām notiek ar [[Dators|datora]] palīdzību [[Internets|internetā]]. ==Uzņēmumi ārvalstīs== Uzņēmumu (kapitālsabiedrību) dalījums privātos un publiskos ir pieņemts arī vairumā citu ekonomiski attīstīto valstu. Tā, piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] Latvias SIA analogs ir ''Private Limited Company (PLC)''. [[Vācija|Vācijā]] tas ir ''Gesellschaft mit beschrankter Haftung (GmbH)'', bet [[Francija|Francijā]] - ''Société a responsabilité limitée (Sarl)''. Savukārt Latvijas akciju sabiedrību prototips Lielbritānijā ir ''Public Limited Company (plc)'', Vācijā - ''Aktiengesellschaft (AG)'', bet Francijā - ''Société Anonyme (SA)''. ==Ārējās saites== *[http://www.rfb.lv/ Rīgas Fondu birža] *[http://www.ur.gov.lv/ Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs] [[Category:Ekonomika]] 12580 46146 2006-05-20T18:26:39Z Knakts 848 +Kategorija '''[[Svētais Matjāšs|Svētā Matjāša]] baznīca''' celta pirms vairāk nekā 700 gadiem un turku laikos kalpojusi par [[mošeja|mošeju]] ([[gotika]]). Tā atrodas Budas kalnā, [[Budapešta|Budapeštā]]. Zināma teika par [[krauklis|kraukli]], kas atdeva karalim Matjāšam zelta gredzenu, kurš nesa veiksmi. [[Category:Eiropa]] [[Category:Baznīcas]] 12581 53384 2006-07-03T06:44:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[sh:Industrijska revolucija]] ==Rūpnieciskās revolūcijas jēdziens== [[Image:Steam_engine_Zeche_Muttental.jpg|thumb|200px|Tvaika mašīna]]Rūpniecisko revolūciju parasti definē kā pāreju no [[Agrāra ekonomika|agrāras]] un uz [[Amatniecība|amatniecību]] balstītas ekonomikas uz ekonomiku, kuras pamatā bija [[industrija]], plaša mašīnu un mehānismu pielietošanu masveida ražošanas procesā. Uzskata, ka rūpnieciskās revolūcijas un [[industrializācija]]s process aizsākās [[Anglija|Anglijā]] 18. gadsimtā. Tas gan nav gluži korekti. Patiesībā industriālo revolūciju pakāpeniski ievadīja virkne atklājumu, [[Tehnoloģija|tehnoloģisku]] sasniegumu un dažādu tehnisku uzlabojumu vēl 16.-17.gadsimta amatniecībā, bet vēlāk [[Manufaktūra|manufaktūrā]]. Arī manufaktūras darba organizācija, kuras pamatā bija strādnieku [[Specializācija|specializācija]] pa atsevišķām operācijām, bija svarīgs priekšnoteikums, lai mašīnas sāktu veikt šīs atsevišķās rutīnas operācijas. ==Inovatīvie procesi, jauni materiāli un tehnoloģijas== Līdz ar mašīnu pielietošanas sākumu tika pavērtas jaunas iespējas arī tehnoloģisko procesu pilnveidošanai kopumā. Tā, vēl manufaktūru laikā būtiski uzlabojās [[Stikls|stikla]] ražošanas tehnoloģija. Arī [[ķīmija]]s sasniegumi bija ievērojami, attīstījusies bija [[podniecība]], bet pulksteņu mehānismu izgatavošana jau bija sasniegusi filigrānu pakāpi. Sevišķi iespaidīgi bija sasniegumi Anglijas [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpniecībā]]. Jau 19.gadsimta sākumā [[vilna]]s dzijas [[Vērpšana|vērpšanā]], pateicoties vairākiem izgudrojumiem vērpšanas tehnikā, nepieciešamais strādājošo skaits un [[ražošanas izmaksas]] samazinājās gandrīz divas reizes. Ap 1840. gadu kopējās darba izmaksas lai izgatavotu pat vislabāko vilnas uzvalku, bija samazinājušās vismaz uz pusi. Tehnoloģiskā izmaiņas no atsevišķām nozarēm arvien vairāk aptvēra ražošanu kopumā. Tās ietvēra: Efektīvāku pamata materiālu ieviešanu ražošanā, galvenokārt [[Dzelzas|dzelzi]] un [[Tērauds|tēraudu]]; Jaunu [[Energoresursi|energoresursu]] ieviešana – [[akmeņogles]], [[petroleja]]; Jaunas mašīnas, t.sk. [[tvaika mašīna]]; No manufaktūrām aizgūtā un pilnveidotā ražošanas organizatoriskā forma, kas pazīstama kā [[fabrika]]s sistēma un raksturojās ar [[Darba dalīšana|darba dalīšanu]] un specializāciju, ļāva ievērojami palielināt darba ražīgumu, pat izmantojot zemāk kvalificētu un mazāk apmaksātu [[Darbaspēks|darbaspēku]]; Saniegumi citās nozarēs, it īpaši [[Transports|transportā]] un [[Sakari|sakaros]] – [[dzelzceļš]] un tvaika [[lokomatīve]], jūras [[Kuģis|kuģi]] ar tvaika dzinēju, [[automobīlis]], [[lidmašīna]], [[telegrāfs]] un [[radio]]. Šie sasniegumi kļuva iespējami pateicoties regulārai zinātnes līdzdalībai rūpniecībā. ==Ekonomikas pārstrukturizācija== [[Image:Adam_Smith.jpg|thumb|100px|Ādams Smits]]Tehniskais progress bez jaunrades nesa sev līdzi arī ne mazums destruktīvu elementu. Vēl manufaktūru periodā bija aizsākusies amatniecības izspiešana, ko zināmu laiku mīkstināja [[ģilde]]s ar saviem neskaitāmajiem ierobežojumiem. Tomēr industriālā apvērsuma aktīvākajā periodā 19.gadsimta sākumā rūpnieciskā ražošana Rietumeiropā jau masveidīgi izspieda amatniecību. Sacēlušies angļu amatnieki demolēja kapitālistiskos uzņēmumus, lauza mašīnas, jo tās atņēma viņiem darbu. Anglijas vēsturē šīs kolīzijas starp veco amatniecības un jaunu industrijas laikmetu iegāja kā [[Ludīti|ludītu]] kustība. [[Ādams Smits|Ādama Smita]] (1723-1790) Tautu bagātībā atspoguļojās ekonomiskā domāšana, kas saistīta ar industrializācijas procesa pašu sākumu – pāreju no amatniecības uz kapitālistisko ražošanu 18.gadsimt vidū un otrajā pusē. Cita izcila ekonomista - [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] (1818-1883) galvenie darbi tika publicēti apmēram gadsimtu vēlāk – 19.gadsimta otrajā pusē, kad industrializācija, kapitālistiskā ražošana savā attīstībā jau bija sasniegusi samērā augstu pakāpi. Arī K.Marksa teorija par ekonomikas attīstību, jeb kā viņš to biežāk definēja – kapitālisma attīstību, balstās uz divu galveno ražošanas faktoru – [[Darbs|darba]] un [[Kapitāls|kapitāla]], attiecību. ==Sabiedrības noslāņošanās== [[Image:David_ricardo.jpg|thumb|100px|Dāvids Rikardo]]Ekonomikas klasikas laikmeta domātāji [[Dāvids Rikardo]] (1772-1823) un K.Markss nacionālā ienākuma veidošanos, pārdali un sadali risināja caur šķiru prizmu. Tā, kapitālistiem piederēja kapitāls un zemes īpašniekiem zeme, bet darbaspēkam – darba rokas un darba laiks, ko tas pārdeva kapitālistiem. Šāds priekštats kopumā atbilda industrializācijas sākuma posma situācijai. Sākotnējā industrializācijas stadijā uzkrājumi veidojas samērā šaurā [[Uzņēmējs|uzņēmēju]] vidē. Tas arī izskaidro neizbēgamo sabiedrības diferenciāciju pēc ienākumu līmeņa. [[Image:Marx-eng5.jpg|thumb|150px|Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss]]K.Marksa izpratni par darba lomu ražošanas procesā atspoguļo viņa rakstos plaši lietotais jēdziens par industriālo rezerves armiju. Šo armiju veido [[lumpenproletariāts]], sīkie zemnieki un amatnieki, kas kapitālistiskajai ražošanai vēršoties plašumā nav spējuši konkurēt ar lielo fabriku lētāko produkciju un bijuši spiesti pamest savu nodarbošanos, lai papildinātu industriālo rezerves armiju, cerībā ar laiku atrast fabrikas darbu. Tai pat laikā kapitālisti, izmantojot rūpnieciskās revolūcijas saniegumus, cenšas strādniekus pēc iespējas vairāk aizvietot ar mašīnām. Tādēļ, lai gan strauji pieaug kapitāls un ražojamais produkcijas apjoms, industriālā rezerves armija samazinās daudz lēnākā tempā. No šiem pieņēmumiem K.Markss secināja par sabiedrības noslāņošanās neizbēgamību, sociālo pretrunu saasināšanos, kam gala rezultātā jānoved pie sociālas [[revolūcija]]s. Kā zināms, tieši šie secinājumi bija [[Boļševisms|boļševiku]] attaisnojums varas sagrābšanai [[Krievija|Krievijā]] 1917.g. Tādēļ var teikt, ka K.Markss nebūt nekļūdījās. Viņa novērojumi par kapitāla uzkrāšanās straujo tempu industrializācijas sākuma periodā tiešām ir pietiekami pamatoti. To apstiprina ne tikai viņa paša statistiskie pētījumi, bet arī vēlākā statistika par valstīm, kurās pirmā industrializācijas fāze sākās vēlāk nekā Rietumeiropā un [[ASV]]. Arī mūsdienās vairumā valstu, kuras sasniegušas augstus attīstības tempus un pietuvinājušās [[Ekonomiski attīstītās valstis|ekonomiski attīstīto valstu]] līmenim, pirmajā industrializācijas etapā viena no galvenajām pazīmēm bija straujš rūpnieciskā kapitāla pieaugums. Piemēram, [[Vācija|Vācijā]], Krievijā, [[Japāna|Japānā]] industrializācijas periods ar izteiktām, straujām kapitāla uzkrāšanās pazīmēm bija vērojams apmēram 25-30 gadu laikā no 19.gadsimt pēdējā trešdaļā un 20.gadsimt sākumā. ==Dzīves kvalitāte== [[Image:Thomas_Malthus.jpg|thumb|100px|Tomass Roberts Maltuss]]Ar industrializācijas un sabiedrības noslāņošanās procesiem cieši saistīta ir arī dzīves kvalitāte. Tā, industrializācijas agrīnā stādijā Rietumeiropā, 19.gadsimta pirmajā trešdaļā dzīves apstākļi pilsētās strauji pasliktinājās. Savukārt, tā paša gadsimta pēdējā trešdaļā un 20.gadsimta sākumā, industrializācijai sasniedzot briedumu, dzīve pilsētās kļuva arvien ērtāka un veselīgāka. Pilsētu tēvi daudz uzmanības veltīja pilsētu [[infrastruktūra]]s pilnveidošanai un attīstībai. Tika pārbūvētas ielas, labiekārtotas atpūtas zonas – parki, skvēri, uzlabotas [[ūdensapgāde]]s un [[kanalizācija]]s sistēmas, u.c. Izņēmums nebija arī Latvijas pilsētas, it īpaši [[Rīga]]. Rīgā, kopš 19. gadsimta beigām agrāko mazo un necilo, galvenokārt koka būvju vietā arvien vairāk būvēja 3-6 stāvu mūra namus. Arvien biežāk šādos namos tika ierīkota centrālā [[apkure]], siltais ūdens un kanalizācija. Attīstījās sabiedriskais transports - pilsētas rajonus vēl kopš 19.gadsimta beigām savienoja [[Tramvajs|tramvaja]] līnijas. Sākumā tas bija zirgu tramvajs, bet 20.gadsimta sākumā to sāka aizvietot elektriskie tramvaji. Rīgas galvenās ielas vēl 19.gadsimta beigās bija apgaismotas ar [[gāze]]s lampām, bet sākot ar 1905.gadu tās sāka nomainīt elektriskās lampas. Ap šo pašu laiku lielākajās Latvijas pilsētās sāka rekonstruēt ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, tika uzlabota atkritumu savākšana. Vēsture liecina, ka [[Eiropa|Eiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] industrializācijas rezultātā paātrinoties ekonomikas attīstībai, straujāk sāka pieaugt arī iedzīvotāju skaits. Tā Eiropā, industrializācijas periodā – 1850. - 1930.g. iedzīvotāju skaits pieauga īpaši strauji - apmēram 9-10% vidēji gadā. Tas aptuveni sakrīt ar tehniskā progresa vilni, kas raksturojās ar dzelzceļu, tvaika mašīnu, [[metālapstrāde]]s un citu nozaru strauju attīstību. Vēlāk šis temps samazinājās, bet 20. gadsimta beigās [[Demogrāfija|demogrāfiskā]] situācija Eiropā atkal ir sākusi nedaudz uzlaboties. Visai iespējams, kas tas ir saistīts ar jauna, tehnoloģiskā cikla iedarbību, kura pamatā ir [[informātika]], [[telekomunikācijas]]. Ar tehnisko progresu cieši saistīti arī citi faktori, kas ietekmējis demogrāfiskos procesus. Ne mazāka nozīme ir ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem. Vēstures dati liecina, ka Eiropā un Japānā pēc masveida [[Epidēmija|epidēmijām]] vai ilgstošiem kariem, kad iedzīvotāju skaits būtiski sarucis, arvien parādījies darbaroku deficīts. Tā rezultātā parasti pieaugusi darba samaksa gan absolūti, gan arī attiecībā pret pārtikas produktu cenām. Tas, savukārt veicināja [[dzimstība]]s palielināšanos, jo uzlabojās izdzīvošanas iespējas lielākām [[Ģimene|ģimenēm]]. Viens no pirmajiem, kas vērsa uzmanību uz šīm sakarībām 18. gadsimta beigās - 19. gadsimta sākumā bija britu ekonomists un demogrāfs [[Tomass Roberts Maltuss]] (1766-1834). Darbaroku deficīts un ar to saistītā darba algas palielināšanās var parādīties arī straujas ekonomiskās attīstības rezultātā. Tātad saistībā ar jau minēto tehniskā progresa faktoru. Tomēr ar šo faktoru cieši saistīts arī pilnīgi pretējs rezultāts – dzimstības samazināšanās. Tā Eiropā dzimstības līmenis sāka strauji samazināties pagājušā gadsimta beigās. Tas lielā mērā izskaidrojams ar likumdošanas ieviešanu par bērnu tiesību aizsardzību. Tā rezultātā tika ierobežota agrīnā bērnu nodarbinātība. Idustrija, masveida ražošana, jaunas tehnoloģijas un mašīnas būtiski palielināja pieprasījumu pēc izglītotiem darbiniekiem. Tas arī izskaidro bērnu nodarbinātības ierobežošanu. Taču izglītības ieviešana veicināja bērnu piesaistīšanu skolai. Tas radīja radikālas izmaiņas ģimeņu [[Budžets|budžetos]] - to [[ienākumi]] samazinājās, jo tika ierobežots strādājošo skaits, bet [[izdevumi]] pieauga sakarā ar nepieciešamību uzturēt ģimenes locekļus, kuri apmeklēja [[Skola|skolu]]. Šo izmaiņu rezultātā skaitliski lielākas ģimenes vairs nespēja izdzīvot. Līdzīga situācija, kā liecina Latvijas vēsturnieku un demogrāfu pētījumi, izveidojās arī Latvijā 19. un 20.gadsimtu mijā, kā arī 20.gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā. Tas gan nenozīmē, ka iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanās notika uz ekonomikas attīstības rēķina. Rūpnieciskās revolūcijas sasniegumi un un to rezultātā darba produktivitātes pieaugums ar uzviju kompensēja strādājošo absolūtā skaita samazināšanos. Savukārt [[izglītība]]s izplatīšanās un darbinieku zināšanu un prasmju līmeņa pieaugums atgriezeniskā efekta veidā veicināja tālāko tehnisko progresu un tā sociāli ekonomiskās sekas. ==Rūpnieciskās revolūcijas atskaņas mūsdienās== Mūsdienu ekonomiski attīstītajās valstīs situācija ir mainījusies radikāli. Darbiniekiem pieder ļoti lieli nacionālo aktīvu apjomi, nemaz nerunājot par intelektuālo kapitālo, kura liela daļa veidojas sabiedrisko investīciju rezultātā izglītības sistēmā. Daudzu lielu [[Korporācija|korporāciju]] akcionāru lielākā daļa ir mazie investori. Pat t.s. [[institucionālie investori]] – [[pensiju fondi]], [[apdrošināšana]]s sabiedrības u.c., kuri parasti ir lielāko finanšu portfeļu īpašnieki, pamatā pārstāv savus klientus, kuru vairums atkal ir vidusmēra iedzīvotāji. [[Category:Ekonomika]] [[ar:ثورة صناعية]] [[bg:Индустриална революция]] [[ca:Revolució industrial]] [[cy:Y Chwyldro Diwydiannol]] [[da:Den industrielle revolution]] [[de:Industrielle Revolution]] [[en:Industrial Revolution]] [[eo:Industria revolucio]] [[es:Revolución industrial]] [[eu:Industri Iraultza]] [[fi:Teollinen vallankumous]] [[fr:Révolution industrielle]] [[gl:Revolución Industrial]] [[he:המהפכה התעשייתית]] [[hr:Industrijska revolucija]] [[hu:Ipari forradalom]] [[id:Revolusi Industri]] [[it:Rivoluzione industriale]] [[ja:産業革命]] [[ko:산업혁명]] [[mo:Револуţиа индустриалă]] [[nds:Industrielle Revolutschoon]] [[nl:Industriële revolutie]] [[nn:Den industrielle revolusjonen]] [[no:Den industrielle revolusjon]] [[pl:Rewolucja przemysłowa]] [[pt:Revolução Industrial]] [[ro:Revoluţia industrială]] [[ru:Промышленная революция]] [[sh:Industrijska revolucija]] [[simple:Industrial Revolution]] [[sr:Индустријска револуција]] [[sv:Industriella revolutionen]] [[ta:தொழிற்புரட்சி]] [[th:การปฏิวัติอุตสาหกรรม]] [[tr:Sanayi devrimi]] [[uk:Промислова революція]] [[zh:工业革命]] 12587 51660 2006-06-23T19:55:48Z 84.189.254.7 <div class="messagebox merge"><!--PNG images containing transparencies do not display properly for some users. Please consider this fact before replacing the already tiny GIF file.-->[[Image:Merge-arrows2.svg|left]] Ir ierosinājums apvienot šo rakstu ar [[{{{raksts}}}]]''. ([[:{{NAMESPACE}} talk:{{PAGENAMEE}}|Diskusija]])</div><includeonly>[[Category:Raksti, kurus ierosināts apvienot|{{PAGENAME}}]]</includeonly> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas uzturēšanas veidnes]]</noinclude> 12588 40994 2006-04-17T19:08:43Z Feens 37 [[Category:Vikipēdija]] 12589 45377 2006-05-15T10:22:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Stefka Kostadinova]] '''Stefka Kostadinova''' (''Стефка Костадинова'') ( *1965.gada 25.martā [[Plovdiva|Plovdivā]] ) - [[bulgāri|bulgāru]] [[augstlēkšana|augstlēcēja]]. 1982.gadā beidza sporta skolu Plovdivā. 1996.gadā [[Olimpiskās spēles|Olimpskajās spēlēs]] [[Atlanta|Atlantā]] izcīnīja zelta medaļu ar olipisko rekordu - 2,05 metri. Vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione augstlēkšanā: *Pasaules čempione - 1987. un 1995. gadā *Pasaules čempione telpās - 1985., 1987., 1989., 1993. un 1997. gadā *Eiropas čempione - 1986. gadā *Eiropas čempione telpās - 1985., 1987., 1989., 1993. un 1997.gadā 1987.gadā [[Roma|Romā]] Kostadinova uzstādīja Pasaules rakordu augstlēkšanā sievietēm - 2,09 m, kurš nav pārspēts līdz šodienai (2006.g). Kopš 2005.gada 11.novembra Kostadinova ir Bulgārijas Olimpiskās komitejas vadītāja. [[Category:Bulgāru vieglatlēti|Kostadinova, Stefka]] [[Category:Augstlēcēji|Kostadinova, Stefka]] [[Category:Pasaules rekordisti|Kostadinova, Stefka]] [[bg:Стефка Костадинова]] [[de:Stefka Kostadinowa]] [[en:Stefka Kostadinova]] [[es:Stefka Kostadinova]] [[et:Stefka Kostadinova]] [[fi:Stefka Kostadinova]] [[fr:Stefka Kostadinova]] [[he:סטפקה קוסטדינובה]] [[it:Stefka Kostadinova]] [[nl:Stefka Kostadinova]] [[pl:Stefka Kostadinowa]] [[sv:Stefka Kostadinova]] 12590 41001 2006-04-17T20:38:03Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Stefka Kostadinova]] 12591 41002 2006-04-17T20:38:07Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Stefka Kostadinova]] 12592 41003 2006-04-17T20:38:18Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Stefka Kostadinova]] 12593 45485 2006-05-15T22:00:54Z Knakts 848 Apvienot? Dzēst? {{Apvienot|raksts=Kārlis Ulmanis}} Ulmanis, Kārlis Augusts Vilhelms (04.09.1877.-20.09.1942.) - agronoms (lauksaimnieks), Latvijas valsts un politiskais darbinieks__________________________________________________________________ Kārlis Ulmanis dzimis 1877. gada 4. septembrī (23. augustā pēc vecā stila) Udzes kroņa pagasta (vēlāk Bērzmuižas, tagad Bērzes pagasts) “Pikšās” kā lauksaimnieka Indriķa Ulmaņa un Lizetes Ulmanes (dzimušas Līnberģes) trešais dēls. Skolas gaitas sācis Bērzes pagastskolā (1886.-1889.), pēc tam no 1889. gada - Aleksandra pilsētas skolā Jelgavā. No 1895. gada mācījies un 1896. gadā beidzis Jelgavas pilsētas valsts reālskolu. Tā paša gada rudenī devās uz Austrumprūsiju un 1897. gadā Tapiavā (tag. Gvardejska) beidza piensaimniecības kursus. Kopš 19. gadsimta beigām darbojās lauku buržuāzijas kooperatīvajās organizācijās, aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē un tā laika biedrību cīņā pret patvaldības režīmu. 1902. gadā sarīkoja pirmos piensaimniecības kursus Bērzē. Pēc tam vadījis piensaimniecības uzņēmumus Rīgā un Liepājā. Laikrakstu Zemkopis un Mājas Viesis līdzstrādnieks. 1902. gada rudenī sāka studēt lauksaimniecību Cīrihes Politehniskā institūta lauksaimniecības fakultātē (Šveicē). 1903. gada pavasarī atgriezies Latvijā, vasarā bijis Rīgas Latviešu biedrības piensaimniecības un lauksaimniecības kursu instruktors. Sākot ar 1903. gada rudeni, studijas turpināja Leipcigas lauksaimniecības institūtā (Vācijā), kuru kā agronoms beidza 1905. gadā. 1903. gadā ierosināja piensaimnieku sabiedrību dibināšanu un no studijām brīvajā laikā 1904. gadā nodibināja pirmās lauksaimniecības pārraudzības biedrības (Vidzemē) un lasīja lekcijas dažādos kursos. 1905. gada vasarā kļuva par Kauguru Lauksaimniecības biedrības piensaimniecības un lopkopības instruktoru un žurnāla Lauksaimnieks faktisko redaktoru. 1905.-1907. gada revolūcijas laikā K. Ulmanis publicēja rakstus periodikā, prasot izveidot latviskas skolas, 1905. gada decembrī tika apcietināts un uz vairākiem mēnešiem ieslodzīts Pleskavas cietumā. Pēc atbrīvošanas (1906. gada maijā) no ieslodzījuma, vairākus mēnešus strādāja par laukstrādnieku brāļa Jāņa Ulmaņa saimniecībā Šķibes pagastā. Tajā pašā gadā, lai izvairītos no otrreizēja aresta, caur Somiju un Zviedriju emigrējis uz Vāciju, kur no 1906. gada rudens līdz 1907. gadam bija skolotājs Annabergas lauksaimniecības skolā Saksijā. 1907. gada vasarā atgriezies Latvijā un izbraucis uz ASV, strādājis fermā, pienotavā Omahā Nebraskas pavalstī. Zināšanu papildināšanai 1908. gada janvārī uzsācis mācības Nebraskas lauksaimniecības skolā, 1908. gada februārī iestājās Nebraskas universitātes Linkolnas lauksaimniecības industriālajā koledžā Linkolnā (ASV), ko beidza 1909. gadā, iegūstot agronoma grādu, vēlāk palika kādu laiku šajā institūtā par lektoru. K. Ulmanis ASV darbojās arī kā saimniecisku organizāciju vadītājs. Strādājis par fabrikas pārzini piensaimniecības sabiedrībā Linkolnā, vēlāk piensaimniecības īpašnieks Teksasas pavalstī. Pēc cara valdības 1913. gada martā izsludinātās amnestijas K. Ulmanis tā paša gada rudenī atgriezās Latvijā un kļuva par žurnāla Zeme redaktoru (1914.-1916.), sarakstījis vairākas grāmatas par lauksaimniecību un darbojies kā Baltijas (bijušās Kauguru) lauksaimnieku biedrības Valmierā agronoms. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada darbojās Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrībā un bēgļu organizācijās (Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitejā no 1915. gada, bija iesaistīts Valmieras bēgļu apgādāšanas komitejā par darba nozares vadītāju). Pēc 1917. gada februāra revolūcijas Krievijā Ulmani 1917. gada aprīlī ievēlēja Vidzemes Pagaidu zemes padomē, kura savukārt ievēlēja viņu par Vidzemes guberņas pagaidu komisāra vietnieku. Latviešu Zemnieku savienības izveidošanas (1917. gada aprīlī) iniciators un ievēlēts par partijas priekšsēdētāju (atradās šajā amatā līdz 1934. gada maijam). 1917.gada septembrī, sākoties vācu okupācijai, palicis Rīgā. Vācu okupācijas laikā 1918. gada pavasarī viņš bija Latviešu palīdzības komitejas priekšsēdētāja Andreja Krastkalna vietnieks un valdes loceklis, bet kopš 1918. gada jūnija kopā ar Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrības biroju pārcēlies uz Priekuļiem un nodibinājis Latviešu zemnieku atbalsta komiteju vācu okupētajai Vidzemei, bijis šīs organizācijas sekretārs. Aktīvi piedalījās latviešu politisko organizāciju sastādītā Demokrātiskā bloka darbībā. 1918. gada oktobrī atgriezies Rīgā. 1918. gada novembra vidū Zemnieku kongresā Valkā aicināja dibināt Latvijas valsti, 17. novembrī piedalījās Tautas Padomes sastādīšanā un tika ievēlēts Latvijas Tautas Padomē no Latviešu Zemnieku savienības, 18. novembrī piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas aktā un Tautas Padomes sēdē tika ievēlēts par Pagaidu valdības Ministru prezidentu. Šai amatā K. Ulmanis palika četrās valdībās līdz 1921. gada 18. jūnijam. Kauju laikā pret Bermonta karaspēku 1919. gada oktobrī brīvprātīgi iestājies Studentu bataljonā un, neraugoties uz 14. oktobrī gūto ievainojumu, ar savu nostāju veicinājis kaujas spēju saglabāšanu kritiskos apstākļos, par ko apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. Satversmes sapulces (1920.-1922.) loceklis un visu četru valsts starpkaru neatkarības perioda Saeimu deputāts no Latviešu Zemnieku savienības, darbojies vairākās komisijās, Zemnieku savienības frakcijas vadītājs. Konstitucionālā ceļā Ulmanis ieņēma Ministru prezidenta amatu (24.12.1925. - 06.05.1926., 07.03.1931. - 5.12.1931. un 17.03.1934. - 15.05.1934.), ārlietu ministra amatu (18.11.1918. - 28.06.1919. (v. i.), 04.05.1926. - 17.12.1926., 24.03.1931. - 4.12.1931., 16.03.1934. - 16.04.1936.), kara ministra amatu (16.10.1919. - 11.06.1920.), apgādības ministra amatu (18.11.1918. - 08.12.1919.), zemkopības ministra amatu (18.11.1918. - 19.12.1918., 13.07.1919. - 4.09.1919.). No 1923. gada Latvijas zemnieku bankas valdes priekšsēdētājs, direktors, no 1925. gada decembra arī Valsts zemes bankas padomes loceklis. Ulmanis bija arī žurnāla Baltijas Lauksaimnieks (1918.), laikraksta Brīvā Zeme pielikuma Zemes Spēks redaktors (1921.-1938.), daudz rakstījis par lauksaimniecības un politiskajiem jautājumiem. Aktīvi darbojies arī Latvijas ārpolitikā - Baltijas valstu konferences Rīgas Jūrmalā (Bulduros) priekšsēdētājs (1920. gada augustā). Latvijas delegācijas priekšsēdētājs saimnieciskā līguma noslēgšanai ar Lietuvu (1925. gada augustā), delegācijas priekšsēdētājs Tautu Savienības 12. pilnsapulcē (1931. gada septembrī Ženēvā), delegācijas priekšsēdētājs valūtas un norēķināšanās lietu kārtošanai ar Vāciju (iecelts 1932. gada jūlijā). Valsts zemes bankas padomes loceklis (1925.-1927.). Saimniecisko līgumu komisijas loceklis (1929.-1935.). 1934. gada 15. maijā, būdams Ministru prezidents un ārlietu ministrs, K. Ulmanis izdarīja valsts apvērsumu. Viņš bija galvenais valsts apvērsuma organizētājs (pēc jaunā kabineta sastādīšanas saglabājis iepriekšējos amatus), atlaidis IV Saeimu, izveidojis valstī autoritāru iekārtu ar vadonības principu un realizējis visu valsts dzīves sfēru latviskošanu. No 1936. gada aprīļa līdz 1940. gada 20. jūnijam viņš bija Valsts un Ministru prezidents (pēdējās stundās pirms padomju okupācijas 1940. gada 16. jūnijā valdības sastāvā atkāpies no Ministru prezidenta amata, bet turpināja šajā amatā darboties līdz jaunas valdības sastādīšanai), līdz 21. jūlijam - Valsts prezidents. 1940. gada 20. jūnijā jutās spiests apstiprināt Tautas valdību ar Augustu Kirhenšteinu priekšgalā, bet 21. jūlijā - atteikties no Valsts prezidenta amata. Pēc PSRS valdības iniciatīvas 1940. gada 22. jūlijā PSRS drošības iestādes K. Ulmani administratīvā kārtā deportēja uz PSRS, caur Maskavu izveda nometinājumā atklātā uzraudzībā Ordžonikidzes novada Vorošilovskas pilsētā (tagad Stavropole), kur padomju represīvo iestāžu uzraudzībā dzīvoja no 29. jūlija. 1941. gada 4. jūlijā viņu arestēja Ordžonikidzes novada IeTK novada pārvalde, apcietināts un ieslodzīts Vorošilovskas cietumā. 1941. gada 17. jūlija lēmumā par apsūdzības izvirzīšanu tika apsūdzēts par to, ka viņš, “būdams, daudzus gadus latviešu buržuāziskās partijas “Zemnieku savienība” līderis, balstoties uz minētās partijas bruņotajām vienībām (Aizsargiem), 1934. gada maijā Latvijā veica fašistisku apvērsumu un nodibināja valstī fašistisku diktatūru, aktivizēja teroristisku darbību pret Latvijas darbaļaudīm un pirmām kārtām pret strādnieku šķiras avangardu - komunistisko partiju. Būdams komunistiskās sistēmas idejisks pretinieks un atrodoties fašistiskā režīma priekšgalā Latvijā, vienā blokā ar citu fašistisko kapitālistisko valstu vadošajām pretpadomju aprindām, piekopa naidīgu darbību pret PSRS. Kā fašistiskās partijas līderis un Latvijas kontrrevolucionārās valdības galva, vadīja naidīgu un izlūkošanas darbību pret PSRS ar oficiālu valdības iestāžu starpniecību, tāpat arī veicinot tādai pašai darbībai skaita ziņā lielās krievu baltemigrantu kontrrevolucionāri monarhistiskās organizācijas, kuras legāli funkcionēja Latvijas teritorijā”, t. i., KPFSR KK 58. panta 4. punktā paredzētos noziegumos (skatīt dokumentu). Sakarā ar Ordžonikidzes novada IeTK pārvaldes iekšējā cietuma evakuāciju 1942. gada 1. augustā viņš no Vorošilovskas tika etapēts uz Krasnojarskas pilsētas cietumu Nr. 1, pārvietots caur Azerbaidžānas PSR, teritoriju. Veselības stāvokļa dēļ 1942. gada 8. septembrī pārvietošanas laikā pa ceļam atstāts Krasnovodskas pilsētas (Turkmēnijas PSR) cietumā Nr. 2. Miris Krasnovodskas cietuma slimnīcā 1942. gada 20. septembrī. Apbedīts Krasnovodskas cietuma kapsētā (kapa vieta nav zināma). Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa 3. šķiru, Triju zvaigžņu ordeņa 1. šķiru (ar ķēdi), Viestura ordeņa 1. šķiru, Atzinības krusta 1. šķiru, Latvijas Ugunsdzēsēju savienības goda zīmes 1. šķiras krustu un goda zīmi, Latvijas Vanagu zelta Nopelnu zīmi, Aizsargu Nopelnu krustu, LR Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu, Latvijas skautu centrālās organizācijas Pelēkā Vilka ordeni, Francijas Kara krustu, Polijas Baltā Ērgļa ordeņa 1. šķiru, Somijas Baltās Rozes ordeņa 1. šķiru, Itālijas Kroņa ordeņa 1. šķiru, Igaunijas Ērgļa ordeņa 1. šķiru, Polijas Polonia Restituta ordeņa 1. šķiru, Beļģijas Leopolda I ordeņa 1. šķiru, Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa 1. šķiru, Zviedrijas Vāzas ordeņa 1. šķiru (ar ķēdi), Beļģijas Kroņa ordeņa 1. šķiru, Norvēģijas Svētā Olafa ordeņa 1. šķiru, Igaunijas Baltās zvaigznes ordeņa 1. šķiru (ar ķēdi), Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordeņa 1. šķiru (ar ķēdi), Itālijas Svētā Maurīcija ordeņa 1. šķiru un Lācara ordeņa 1. šķiru (ar ķēdi), Vatikāna Pāvesta Pija IX ordeņa 1. šķiru, Francijas Goda leģiona ordeņa 5. un 1. šķiru, Igaunijas Brīvības krusta 3. šķiras 1. pakāpi, Lietuvas Vitauta Dižā ordeņa 1. šķiru (ar ķēdi). Kopš 1919. gada bija Latvijas Augstskolas (vēlākās Latvijas Universitātes) goda biedrs, kopš 1934. gada septembra - Latvijas Universitātes Lauksaimniecības un tautsaimniecības fakultātes (agronomijas un ekonomisko zinātņu) goda doktors, Mākslas akadēmijas un Konservatorijas goda biedrs. Mazpulku virsvadonis, Latvijas un Igaunijas biedrības goda biedrs, Latviešu un lietuviešu vienības biedrs, daudzu citu biedrību un organizāciju goda biedrs. Studentu biedrības Fraternitas Rusticana goda filistrs. Kārlim Ulmanim 1993. gadā dzimtajās mājās - “Pikšās” (tag. Bērzes pag.) atklāts memoriālais muzejs, 2003. gada 22. jūlijā Rīgā (skvērā iepretim tobrīd Domes namam netālu no K. Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojumam) atklāts piemineklis. Teksts no Historia.lv 12594 52583 2006-06-30T11:01:05Z Mrom 519 papildinu biogrāfiju, infokaste {| class="infobox" style="font-size: 90%;" |+ '''Hristo Stoičkovs''' |- |colspan="3" align="center"|[[Image:HristoStoickovs.jpg]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Personīgā informācija |- |'''Dzimš. dati''' |colspan="2"|1966. gada 8. februāris |- |'''Dzimš. vieta''' |colspan="2"|[[Plovdiva]], [[Bulgārija]] |- |'''Augums''' |colspan="2"|182 cm |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Kluba informācija |- |'''Komanda''' |colspan="2"|[[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārijas izlase]] |- |'''Pozīcija'''||colspan="2"|treneris (agrāk uzbrucējs) |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Profesionālie klubi* |- | '''Sezonas''' || '''Klubi''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1984-1990||[[PFK CSKA|Sofijas CSKA]]||119 (81) |- |1990-1995||[[FC Barcelona]]||151 (76) |- |1995-1996||[[Parma AC]]||23 (5) |- |1996-1997||[[FC Barcelona]]||24 (7) |- |1997||[[Al-Nasr]]||4 (1) |- |1998||[[PFK CSKA|Sofijas CSKA]]||2 (1) |- |1998-1999||[[Kashiwa Reysol]]||28 (13) |- |2000-2002||[[Chicago Fire]]||51 (17) |- |2003||[[D.C. United]]||21 (5) |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Nacionālā izlase |- |1987-1999||[[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārija]]||84 (37) |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Trenētās komandas |- |2004-||colspan="2"|[[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārija]] |- ! style="font-size: 80%; font-weight: lighter;" colspan="3" | <span style="margin: 1em; color: #555;"><nowiki>*</nowiki> Spēles un vārti profesionālajā komandā)<br /> tiek skaitīti tikai līgas spēlēs.</span> |- |} '''Hristo Stoičkovs''' (Христо Стоичков) (*1966. gada 8. februārī [[Plovdiva|Plovdivā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]]) ir [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbola uzbrucējs. Kādreiz viņš bija [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārijas izlases]] līderis, bet tagad ir izlases galvenais treneris. Stoičkovs atzīts par 20. gadsimta otrās puses labāko [[Bulgārija]]s futbolistu. [[FIFA Pasaules kauss 1994|1994. gada Pasaules čempionātā]] tika apbalvots ar Zelta Kurpi, kā turnīra labākais vārtu guvējs, un lielā mērā tieši pateicoties viņam [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārijas izlase]] pārsteidzoši iekļuva turnīra pusfinālā. Stoičkovs bija pazīstams ne tikai ar savām daudzajām izcīnītajām trofejām, bet arī ar savu aso raksturu. Hristo Stoičkovs [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārijas izlases]] sastāvā piedalījās arī [[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996. gada Eiropas čempionātā]] un [[FIFA Pasaules kauss 1998|1998. gada Pasaules kausa izcīņā]]. 1999. gadā viņš beidza savu karjeru izlasē ar 37 gūtajiem vārtiem 84 spēlēs. Kā futbolists, Stoičkovs spēlēja kreisās malas uzbrucēja pozīcijā. Viņa lielākās specialitātes bija brīvsitieni, 11m soda sitieni un neparedzami sitieni no jebkuras pozīcijas. Stoičkovs bija pazīstams arī ar savu eksplozīvo paātrinājumu un bumbas driblu lielā ātrumā. Stoičkovs savu futbolista karjeru sāka dzimtajā [[Plovdiva|Plovdivā]], 1984. gadā pārceļoties uz Hebrosas pilsētu. Nākamajā sezonā viņš jau spēlēja vienā no [[Bulgārija]]s spēcīgākajām komandām [[PFK CSKA|Sofijas CSKA]], tacu pasaules slavu izpelnījās spēlējot tādu slavenu klubu kā [[FC Barcelona]] un [[Parma AC]] rindās. Karjeras noslēgumā Stoičkovs spēlēja [[Japāna]]s klubā [[Kashiwa Reysol]], kā arī [[ASV]] komandās [[Chicago Fire]] un [[D.C. United]]. 2003./2004. gada sezonā Stoičkovs sāka savu trenera karjeru, kļūstot par [[FC Barcelona]] uzbrucēju treneri. Pēc tam, kad [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārijas izlases]] galvenais Plamens Markovs atkāpās no amata pēc [[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004. gada Eiropas čempionāta]],[[ Bulgārijas Futbola Savienība]] 15. jūlijā šajā amatā iecēla Hristo Stoičkovu. Stoičkova trenera karjera nesākās īpaši labi, jo viņa vadībā Bulgārijas izlase netika uz [[FIFA Pasaules kauss 2006|2006. gada Pasaules kausa izcņas finalturnīru]]. Arī kā treneris Stoičkovs saglabāja savu karstasinīgo raksturu. Nesaskaņu ar Stoičkovu dēļ, no izlases aizgāja vairāki spēlētāji. Lielākais skandāls notika 2005. gada 3. septembrī spēlē pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasi]], kad Stoičkovs tika noraidīts no laukuma dēļ tiesneša apvainošanas. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Roberto Badžo]]| virsraksts = ''[[Ballon d'or européen]]'' | periods = [[1994]] | pēc = [[Džordžs Vea]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Bulgārijas sportisti|Stoičkovs, Hristo]] [[Category:Futbolisti|Stoičkovs, Hristo]] [[Category:Ballon d'or européen|Stoičkovs, Hristo]] [[bg:Христо Стоичков]] [[de:Christo Stoitschkow]] [[en:Hristo Stoitchkov]] [[es:Hristo Stoichkov]] [[fi:Hristo Stoitškov]] [[fr:Hristo Stoitchkov]] [[he:חריסטו סטויצ'קוב]] [[it:Hristo Stoichkov]] [[ja:フリスト・ストイチコフ]] [[ko:흐리스토 스토이치코프]] [[nl:Hristo Stoitsjkov]] [[no:Hristo Stoitsjkov]] [[pl:Christo Stoiczkow]] [[pt:Hristo Stoitchkov]] [[sr:Христо Стоичков]] [[sv:Hristo Stoitjkov]] [[vi:Hristo Stoichkov]] [[zh:赫里斯托·斯托伊奇科夫]] 12595 41009 2006-04-17T21:07:22Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Hristo Stoičkovs]] 12596 41010 2006-04-17T21:07:26Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Hristo Stoičkovs]] 12597 41011 2006-04-17T21:07:32Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Hristo Stoičkovs]] 12598 52395 2006-06-29T11:26:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Галерий]] [[Image:Galerius follis.jpg|thumb|Galērija attēls uz monētas]] {{commons|Galerius}} '''Galērijs''', pilnā vārdā '''Gajs Galērijs Valērijs Maksimiāns''' (''Gaius Galerius Valerius Maximianus'') (* ap 250. gadu, † 311. gada 5. maijā) - [[Romas imperators]] (305-311). Dzimis Serdikā (''Serdica'', mūsdienās [[Sofija]]). Pēc izcelsmes - gans. [[Diokletiāns|Diokletiāna]] laikā izkalpojās kā militārpersona. 293.gadā Dioletiāns Galēriju adoptēja un izdeva par tam par sievu savu meitu Valēriju. Atbildēja par impērijas [[Balkāni|Balkānu]] provincēm. No 296. līdz 298. gadam karoja ar [[Persija|persiešiem]]. Aktīvi piedalījās Diokletiāna organizētajās [[kristietība|kristiešu]] vajāšanās. [[Saloniki|Salonikos]] uzcēla [[triumfa arka|triumfa arku]] un pili. Miris Nikomēdijā (mūsdienu [[Izmita|Izmitā]]) 311.gadā. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Diokletiāns]], [[Maksimiāns]] | virsraksts = [[Romas imperatoru uzskaitījums|Romas imperators]] | periods = [[305]]&ndash;[[311]]<br>vienlaicīgi ar [[Konstantijs Hlors|Konstantiju Hloru]], [[Konstantīns Lielais|Konstantīnu Lielo]], [[Licīnijs|Licīniju]] un [[Maksimīns|Maksimīnu]] | pēc = [[Konstantīns Lielais]], [[Licīnijs]] un [[Maksimīns]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Romas imperatori]] [[cs:Galerius]] [[da:Galerius]] [[de:Galerius]] [[en:Galerius]] [[es:Galerio]] [[et:Galerius]] [[eu:Galerio]] [[fi:Galerius]] [[fr:Caius Galerius Valerius Maximianus]] [[he:גלריוס]] [[it:Galerio]] [[nl:Galerius]] [[no:Galerius]] [[pl:Galeriusz]] [[ro:Galerius]] [[ru:Галерий]] [[sr:Галерије]] [[sv:Galerius]] 12599 41016 2006-04-17T22:00:53Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Galērijs]] 12600 44051 2006-05-10T06:50:02Z Feens 37 tikai viens no daudziem darbiem [[Image:Markov umbrella.PNG|thumb|250px|Lietussarga shēma]] '''Georgijs Markovs''' (''Георги Марков'') ( * 1929.gada 1.martā [[Sofija|Sofijā]], † 1978. gada 11. septembrī [[Londona|Londonā]] ) - [[Bulgārija|bulgāru]] rakstnieks un [[disidents]]. 1969.gadā emigrēja no komunistiskās [[Bulgārija|Bulgārijas]] un strādāja par žurnālistu [[BBC]], radio [[Brīvā Eiropa]] un ''[[Deutsche Welle]]''. 1978.gada 7.septembrī ([[Todors Živkovs|Todora Živkova]] dzimšanas dienā) Markovs stāvēja autobusa pieturā pie [[Vaterlo tilts|Vaterlo tilta]] [[Londona|Londonā]], kad kāds svešinieks it kā nejauši iedūra Markovam ar lietussargu, atvainojās un aizgāja. Pēc trim dienām Markovs nomira. Ārsti atklāja Markova ķermenī [[ricīns|ricīna]] pēdas. Tiek uzskatīts, ka Markovu nogalinājuši bulgāru slepenā dienesta aģenti ar tiešu [[VDK]] palīdzību. [[Category:Bulgāru rakstnieki|Markovs, Georgijs]] [[Category:VDK|Markovs, Georgijs]] [[Category:Politiskās slepkavības|Markovs, Georgijs]] [[Category:Bulgāru valodā rakstošie|Markovs, Georgijs]] [[bg:Георги Марков (писател)]] [[de:Georgi Markow]] [[en:Georgi Markov]] [[fr:Georgi Markov]] [[he:גאורגי מרקוב]] [[pl:Georgi Markow]] [[sv:Georgi Markov]] 12601 41020 2006-04-17T22:31:19Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Georgijs Markovs]] 12602 41021 2006-04-17T22:31:25Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Georgijs Markovs]] 12603 41022 2006-04-17T22:34:46Z Feens 37 '''Markovs''' var būt: *[[Andrejs Markovs]] (''Андрей Андреевич Марков'') (1856-1922) - [[Krievija|krievu]] matemātiķis *[[Georgijs Markovs]] (''Георги Марков'') (1929-1978) - [[Bulgārija|bulgāru]] disidents {{disambig}} 12604 51701 2006-06-24T06:15:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Οστράβα]], [[it:Ostrava]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Ostrava'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Ostrava, Czech town - location.png|187px|]] | align=center | [[Image:Ostrava coat of arms.svg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 311 013 |- | Pilsētas tiesības | 1267.g |- | Citi nosaukumi | '''Ostrau''' ([[vācu valoda|vācu]]) |- | Apgabals | [[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-Silēzijas]] |- | Mājaslapa | http://www.ostrava.cz/ |} {{commons|Category:Ostrava}} [[Image:Ostrava Divadlo Dvoraka.jpg|thumb|250px|Antonīna Dvoržāka teātris Ostravā]] '''Ostrava''' (''Osrava'') - pilsēta [[Čehija|Čehijas]] ziemeļaustrumos pie [[Odera|Oderas]] upes. Trešā lielākā pilsēta valstī. [[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-Silēzijas apgabala]] centrs. Vēsturiski liels [[ogles|ogļu]] ieguves un [[metalurģija|metalurģijas]] centrs, tapēc [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]] laikā pilsētu sauca par "republikas dzelzs sirdi". Mūsdienās lielākā daļa šahtu un rūpnīcu ir aizvērtas. ====Vēsture==== Pilsēta dibināta 1267.gadā, un līdz XVIII gadsimta beigām Ostrava bija neliela pilsētiņa, līdz apkārtnē tika atrastas lielas [[akmeņogles|akmeņogļu]] atradnes. Tika izveidotas daudzas ogļu ieguves šahtas un vairākas metalurģiskās rūpnīcas. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Ostrova smagi cieta aviācijas uzlidojumos. Pilsētas [[ebreji|ebreju]] iedzīvotaji tika iznīcināti, bet pēc kara, saskaņā ar [[Beneša dekrēti|Beneša dekrētiem]], no pilsētas tika padzīti [[vācieši|vācu]] iedzīvotāji. ====Ievērojamas vietas==== *Kalnrūpniecības muzejs (''Hornické muzeum'') *Stodolni iela (''Stodolní ulice'') - pilsētas ievērojamākā iela ====Cilveki==== Ostrovā dzimuši: *[[Vera Hītilova]] (''Věra Chytilová'') (1929-) - kinorežisore *[[Ivans Lendls]] (''Ivan Lendl'') (1960-) - tenisists [[Category:Čehijas pilsētas]] [[ar:أوسترافا]] [[bg:Острава]] [[cs:Ostrava]] [[da:Ostrava]] [[de:Ostrava]] [[el:Οστράβα]] [[en:Ostrava]] [[eo:Ostrava]] [[es:Ostrava]] [[fi:Ostrava]] [[fr:Ostrava]] [[he:אוסטרבה]] [[is:Ostrava]] [[it:Ostrava]] [[ja:オストラヴァ]] [[ko:오스트라바]] [[lt:Ostrava]] [[nl:Ostrava]] [[pl:Ostrawa]] [[pt:Ostrava]] [[ro:Ostrava]] [[sk:Ostrava]] [[sr:Острава]] [[sv:Ostrava]] [[zh:俄斯特拉發]] 12605 41028 2006-04-18T06:20:23Z Feens 37 "[[Johans Kaspars Lafāters]]" pārdēvēju par "[[Johans Kaspars Lafaters]]": Biežāk šādi #REDIRECT [[Johans Kaspars Lafaters]] 12606 41037 2006-04-18T07:55:56Z Feens 37 M.Kundera no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Milankundera.jpg] M.Kundera no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Milankundera.jpg] 12608 42794 2006-05-01T01:29:04Z Qurqa 486 [[Category:Rakstnieki pēc tautības]] [[category:Bulgārija]] 12610 41065 2006-04-18T15:09:31Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[ketoni]] 12611 41066 2006-04-18T15:09:43Z Creep 473 12612 41068 2006-04-18T15:13:04Z Creep 473 Šaujamieroča '''stobra purns''' ir vaļējs priekšējais stobra gals, no kura iziet šāviņš. Caur šejieni arī liesma un dūmi iznāk ārā kā šaujampulvera eksplozijas blakusprodukti. Stobra purns ir raksturīgs arī lielgabaliem, īpaši liela nozīme tam bija pa stobra purnu pielādējamos lielgabalos un citos ieročos, kuri bija lietošanā no 16.gs. beigām līdz pat 19.gs. beigām. [[Image:Stobrapurns.jpg|thumb|right|300px|Stobra purns]] == Raksturojums == Precīza stobra purna apstrāde ir izšķiroša precizitātei, jo tas ir pēdējais kontaktpunkts starp stobru un šāviņu. Ja starp stobra purnu un šāviņu pastāv spraugas, izejošās dzinējmateriāla gāzes izplatīsies nevienmērīgi un novirzīs šāviņu no tā iecerētās trajektorijas. Stobra purna apveids ir tipiski izstrādāts, lai pasargātu stobra vītnes no bojājumiem, tā, ka tas parasti ir izdobts vai aizsargāts ar izliektu „kroni”. Bieži tas ir apgādāts arī ar uzliesmojuma slāpētāju (īpaši raksturīgs AK tipa šautenēm). Plakanā, priekšējā ieroča stobra daļa, kas to ietver ir stobra purna plakne. Ieroča stobra priekšējais gals bieži tiek stiprināts ar tulpes veida paplašinājumu, ko sauc par stobra purna uztūkumu (izcilni). Ja tiek izmantots grauds vai stobra purna tēmēklis, tas tiek uzstādīts uz uztūkuma. Dažos ieročos, piemēram, haubicēs, taisnstūra formas stobra purna stīpa tiek izlieta uztūkuma vietā tā pastiprināšanai. == Drošība == Parasti izšķir 4 galvenos ieroča drošības likumus. 2. likums skan šādi: Nekad nevērs stobra purnu pret jebko, ko tu nedomā nošaut. Stobra purns ir caurums, kur izšautās lodes iziet. Ja tiek izšauts nejauši, nodarījuma iespēja ir ievērojami samazināta, ja stobra purns ir vērsts drošā virzienā. Nekad pavirši nedrīkst vērst stobra purnu uz [[cilvēks|cilvēkiem]], virsmām, kas var tikt cauršautas, vai uz īpašumu. Neievērojot šo likumu, ieroča lietotājs var nodarīt ievērojamu kaitējumu citiem un arī pats nonākt neērtā situācijā. [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 12614 41113 2006-04-18T22:01:50Z Latvia United 746 #REDIRECT [[Dzeja]] 12615 50672 2006-06-15T08:53:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Jēkabpils (district)]] [[Image:Latvia-Jekabpils.png|right|250px]] '''Jēkabpils rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[latgale|Latgalē]] un [[sēlija|Sēlijā]]. Tas robežojas ar [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]], [[Madonas rajons|Madonas]], [[Preiļu rajons|Preiļu]] un [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] rajoniem, un [[lietuva|Lietuvu]]. ===Jēkabpils rajonā esošās pilsētas=== *[[Aknīste]] *[[Jēkabpils]] *[[Viesīte]] {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Jekabpils]] [[en:Jēkabpils District]] [[fr:Jekabpils rajons]] [[it:Jēkabpils (distretto)]] [[lt:Jekabpilio rajonas]] [[nl:Jēkabpils (district)]] [[no:Jēkabpils fylke]] 12622 45915 2006-05-18T22:09:48Z Knakts 848 Ir jau kopā visi rakstnieki. {{Dzēst}} Latviesu dzejnieki 12624 42249 2006-04-28T20:15:02Z Aleksandrs Kuzmins 859 [[Image:Sergej Zaletaev.jpg|thumb|S. Zaļetajevs]] '''Sergejs Zaļetajevs''', [[krievu valoda|kr.]] ''Сергей Павлович Залетаев'' (1946. g. 20. augustā, [[Rīga|Rīgā]] —) — Latvijas politiķis, [[Rīgas Dome]]s deputāts no [[PCTVL]]. Fiziķis, publicists. ==Biogrāfija== 1960 — beidza Rīgas 63. skolu 1964 — absolvēja Rīgas elektromehānisko tehnikumu 1971 — beidza [[LU|Latvijas Valsts universitāti]] 1965&mdash;1972 &mdash; Latvijas PSR ZA Fizikas un enerģētikas institūts, Fizikas institūts, inženieris 1972&mdash;1981 &mdash; RKIIGA Fizikas katedra, pasniedzējs 1981&mdash;1990 &mdash; LPSR ZA Fizikas institūta SKB MGD, vadošais konstruktors 1990&mdash;1993 &mdash; LR Augstaķā Padome, deputāts 1993&mdash;2001 &mdash; avīze "Панорама Латвии", žurnālists no 2001 - Rīgas Dome, deputāts (pārvēlēts 2005. g.) 2001—2005 — domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs 2003—2005 — PCTVL frakcijas priekšsēdētājs Rīgas Domē ==Saites== *[http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=people&submode=rd&cv_id=13 CV] PCTVL mājaslapā *Raksts [http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=opinion&submode=&page_id=362 Kā noturēt griestus] (2004), krieviski *[http://www.rakurs.lv/main.php?g=2004&m=06&d=28&w2=p&pub=005&w1=r&r=3 Intervija] laikrakstam [[Rakurss (laikraksts)|«Ракурс»]] (2004), krieviski [[Category:Latvijas politiķi|Zaļetajevs, Sergejs]] [[ru:Залетаев, Сергей Павлович]] 12625 46636 2006-05-21T10:04:30Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eo:Věra Chytilová]] '''Vera Hītilova''' ( ''Věra Chytilová'', * 1929.gada 2. februārī [[Ostrava|Ostravā]] ) - [[čehi|čehu]] kinorežisore. [[Čehu kino jaunais vilnis|Čehu kino jaunā viļņa]] pārstāve. Pasaules ievērību ieguva ar filmu "[[Mārpuķītes (filma)|Mārpuķītes]]" (''Sedmikrasky'', 1966), kurā ietekmējusies no [[dadaisms|dadaistiem]] un [[sirreālisms|sirreālistiem]]. Uzņēmusi daudzas filmas arī pēc [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasara]] beigām, tomēr, pēc kritiķu atzinuma, tās netuvojas "Mārpuķīšu" svaigajam skatījumam. ====Ārējās saites==== * [http://www.acsu.buffalo.edu/~cgkoebel/courses/vera.html Hītilovas biogrāfija (angliski)] * [http://www.imdb.com/name/nm0161615/ Veras Hītilovas IMDB profils] {{stub}} [[Category:Čehoslovākijas kinorežisori|Hitilova, Vera]] [[Category:čehu kinorežisori|Hitilova, Vera]] [[cs:Věra Chytilová]] [[de:Věra Chytilová]] [[en:Věra Chytilová]] [[eo:Věra Chytilová]] [[hu:Věra Chytilová]] 12626 41188 2006-04-19T22:22:10Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vera Hītilova]] 12627 41189 2006-04-19T22:22:14Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vera Hītilova]] 12628 41190 2006-04-19T22:22:22Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vera Hītilova]] 12629 41191 2006-04-19T22:22:26Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vera Hītilova]] 12630 41208 2006-04-20T06:28:29Z Feens 37 [[Category:Kinorežisori pēc kinoskolas|Czehoslovakijas kinorežisori]] 12631 41207 2006-04-20T06:28:04Z Feens 37 [[Category:Kinorežisori pēc tautības|Czehu]] 12632 41225 2006-04-20T07:01:12Z Feens 37 [[Category:Kinorežisori]] 12633 41212 2006-04-20T06:31:07Z Feens 37 [[Category:Kinorežisori pēc tautības]] 12634 41213 2006-04-20T06:31:44Z Feens 37 [[Category:Kinorežisori pēc kinoskolas]] 12635 41216 2006-04-20T06:38:13Z Feens 37 [[Category:Kinorežisori pēc kinoskolas]] 12636 41219 2006-04-20T06:41:06Z Feens 37 [[Category:Kinorežisori pēc kinoskolas]] 12637 41222 2006-04-20T06:45:20Z Feens 37 [[Category:Kinorežisori pēc kinoskolas]] 12638 41224 2006-04-20T07:00:54Z Feens 37 [[Category:Kino]] 12639 49717 2006-06-09T17:40:03Z 83.131.136.0 [[Image:Ivan Lendl.jpg|thumb|250px|Ivans Lendls]] '''Ivans Lendls''' (''Ivan Lendl'', * 1960.gada 7. martā [[Ostrava|Ostravā]]) - [[čehi|čehu]] izcelsmes [[ASV]] [[teniss|tenisists]]. Piedalījās profesionālos turnīros no 1978. līdz 1994. gadam. Viens no XX gadsimta 80.-to gadu vadošajiem spēlētājiem. Dzimis [[Ostrava|Ostravā]] tenisistu ģimenē. 1986. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, bet 1992. gadā kļuva par ASV pilsoni. Bijis [[Pirmā rakete|Pirmās raketes]] titula īpašnieks. Uzvarējis vairākos ''[[Grand Slam]]'' turnīros - ''[[Australian Open]]'' (1989, 1990), ''[[French Open]]'' (1984, 1986, 1987), ''[[US Open]]'' (1985, 1986, 1987), tomēr nekad nav uzvarējis [[Vimbldonas tenisa turnīrs|Vimbldonā]]. [[Category:Tenisisti|Lendls, Ivans]] [[Category:Čehijas sportisti|Lendls, Ivans]] [[Category:ASV sportisti|Lendls, Ivans]] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Džimijs Konorss]]| virsraksts = [[Pirmā rakete|Pirmā rakete pasaules tenisā]] | periods = [[1983]]. gada 28. februāris - [[1983]]. gada 15.maijs | pēc = [[Džimijs Konorss]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Džons Makinrojs]]| virsraksts = | periods = [[1983]]. gada 31. oktobris - [[1983]]. gada 11.decembris | pēc = [[Džons Makinrojs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Džons Makinrojs]]| virsraksts = | periods = [[1983]]. gada 9. janvāris - [[1984]]. gada 11.marts | pēc = [[Džons Makinrojs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Džons Makinrojs]]| virsraksts = | periods = [[1984]]. gada 11. jūnijs - [[1984]]. gada 17.jūnijs | pēc = [[Džons Makinrojs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Džons Makinrojs]]| virsraksts = | periods = [[1984]]. gada 9. jūlijs - [[1984]]. gada 12.augusts | pēc = [[Džons Makinrojs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Džons Makinrojs]]| virsraksts = | periods = [[1984]]. gada 19. augusts - [[1985]]. gada 19.augusts | pēc = [[Džons Makinrojs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Džons Makinrojs]]| virsraksts = | periods = [[1985]]. gada 9. septembris - [[1988]]. gada 11.septembris | pēc = [[Matss Vilanders]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Matss Vilanders]]| virsraksts = | periods = [[1989]]. gada 30. janvāris - [[1990]]. gada 12.augusts | pēc = [[Stefans Edbergs]]}} {{kastes beigas}} [[ar:إيفان ليندل]] [[bg:Иван Лендъл]] [[cs:Ivan Lendl]] [[da:Ivan Lendl]] [[de:Ivan Lendl]] [[en:Ivan Lendl]] [[eo:Ivan Lendl]] [[es:Ivan Lendl]] [[et:Ivan Lendl]] [[fi:Ivan Lendl]] [[fr:Ivan Lendl]] [[hr:Ivan Lendl]] [[id:Ivan Lendl]] [[it:Ivan Lendl]] [[ja:イワン・レンドル]] [[nl:Ivan Lendl]] [[no:Ivan Lendl]] [[pl:Ivan Lendl]] [[pt:Ivan Lendl]] [[sv:Ivan Lendl]] 12640 41229 2006-04-20T07:56:21Z Feens 37 pāradresacija #redirect [[Ivans Lendls]] 12641 41230 2006-04-20T07:56:25Z Feens 37 pāradresacija #redirect [[Ivans Lendls]] 12642 41231 2006-04-20T07:56:28Z Feens 37 pāradresacija #redirect [[Ivans Lendls]] 12643 38278 2006-04-04T20:59:22Z Dekaels 268 [[Category:Kinorežisori pēc tautības]] 12644 45432 2006-05-15T16:56:48Z Dainis 876 + formulējums [[Image:Aiviekstes_HES.jpg|right|thumb|300px|Aiviekstes HES ūdenskrātuves kreisais krasts, 30 metrus no turbīnu ēkas.]] [[Image:Aiviekstes HES galvenais aizsprosts.jpg|right|thumb|300px|Aiviekstes HES galvenais aizsprosts.]] '''Aiviekstes HES''' - [[hidroelektrostacija]] uz [[Aiviekste (upe)|Aiviekstes upes]] [[Madonas rajons|Madonas rajona]] [[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagastā]]. Pēc Aiviekstes HES uzbūvēšanas upes labajā krastā sāka veidoties apdzīvota vieta [[Aiviekste]]. == Vēsture == <B>1925.g</B>. K. Zadde, E. Lūsis, F. Ansons iegūst savā īpašumā Šīrona ūdensdzirnavas, blakus malšanai un koku zāģēšanai sāk ražot elektrību un piegādāt to tuvākās apkārtnes patērētājiem. Uzstādīta inž. A. Zagavska izgatavotā jaunā 150 Zs turbīna. Noslēgts līgums elektrības piegādei pa 25 km 15 kV EPL Jēkabpils un Krustpils pilsētām.<br/> <B>1927.g. 19. jūlijā</B> apstiprināti rūpniecības un tirdzniecības a/s “Aiviekste”. Dibinātāji – Kārlis Zadde, Eduards Lūsis, Fricis Jansons, Marija Muceniece, Jēkabs-Alfrēds Bērziņš, Valfrīds Vīgants. Ūdensdzirnavās elektroenerģiju ražo 65 kW ģeneratoros. Sabiedrība pa 15 kV elektropārvades līniju apgādā ar elektrību Jēkabpili, Krustpili, Krustpils dzelzceļa mezglu un garnizonu. Uzstādīti 4 transformatori. A/s pamatkapitāls Ls 100 000.<br/> <B>1928.g.</B> Uzsākta patstāvīgu aizsprostu celtniecība.<br/> <B>1928.g. 22. martā</B> akciju kapitāls palielinās par Ls 100 000.<br/> <B>1928.g. 31. decembrī</B> – A/s bilance Ls 322 011.68.<br/> <B>1930.g. 7. februārī</B> Izlaistas jaunas akcijas Ls 400 000 kopsummā sakarā ar jaunās hidrocentrāles ēkas būves uzsākšanu. Par akcionāriem iestājas galvenie elektroenerģijas patērētāji – Jēkabpils un Krustpils pašvaldības.<br/> <B>1931.g. 23.-26. aprīlī</B> Uzbūvētās hidrobūves sekmīgi iztur katastrofālus plūdus.<br/> <B>1931.g. 8. aprīlī</B> Noslēgts līgums ar inž. P. Titmani par HES (hidroelektrostacijas) ēkas būvi.<br/> <B>1931.g. maijā</B> Uzņēmējs P. Titmanis uzsāk HES ēkas būvdarbus.<br/> <B>1932.g. pavasarī</B> Pabeigti ēkas būvdarbi, tā izmaksāja Ls 819 908.53.<br/> <B>1932.g. jūlijā</B> Iedarbināta pirmā turbīna.<br/> <B>1932.g. beigās</B> (Uz 18. novembri ) paredzēta Madonas (Aiviekstes) radiostacijas darba uzsākšana.<br/> <B>1934.g. augustā</B> Iedarbināta otrā turbīna.<br/> <B>1925-1935.g.</B> no vienkāršām lauku dzirnavām ar vienu 75 Zs turbīnu izveidota lielākā Latvijā HES ar apm. 1000 Zs hidroturbīna un 500 Zs termiskās rezerves jauda.<br/> <B>1936.g.</B> Uzsāk plostu ceļa izbūvi galvenajā aizsprostā.<br/> <B>1936.g.</B> Uzsāk būvēt dzīvojamās ēkas darbiniekiem.<br/> <B>1936.g.</B> Iegādāti 150 Zs un 500 Zs dīzeļagregāti(dīzeļmotori) un tvaika lokomobile ar ģeneratoru hidroagregātu rezervēšanai.<br/> <B>1936.g.</B> Noslēgts līgums par trešās 30 Zs hidroturbīnas piegādāšanai.<br/> <B>1936.g.</B> Uzsākti sagatavošanas darbi trešās turbīnas uzstādīšanai.<br/> <B>1936.g.</B> Paredzēta augstsprieguma EPL (Elektro Pārvaldes Līnijas) Zilāni-Drīksnas kūdras fabrikā.<br/> <B>1936.g.</B> Paredzēts Madonas pilsētas un Lubānas biezi apdzīvoto vietu pieslēgšana a/s elektriskajam tīklam.<br/> <B>1938.g.</B> Aiviekstes HESā ir 3 hidroagregāti ar kopējo jaudu 1780 kW, dīzeļagregāts ar 416 kW un lokomobile ar 334 kW jaudu. Elektroenerģija tika realizēta Ābeļu, Krustpils, Medņu, Aiviekstes, Kalsnavas, Sāvienas, Cesvaines, Dzelzavas, Jaungulbenes, Vecgulbenes, Lubānas, Ļaudonas, Mārcienas, Lazdonas, Sarkaņu un Patkules pagastos, kā arī Jēkabpils, Krustpils, Madonas un Gulbenes pilsētās. Ir 160 km 15 kV un 80 km EPL un 24 transformatori.<br/> <B>Ap 1941.-1942.g.</B> Iebūvēta augstsprieguma (15 kV) EPL Aiviekste-Pļaviņas-Koknese.<br/> <B>Ap 1942.g.</B> Atsevišķas nepieciešamības gadījumos Aiviekstes HES tiek slēgta paralēldarbā ar “Ķegumu” tīklu caur Gulbeni.<br/> <B>1944.g. augustā</B> Vācu armijai atkāpjoties, daļēji tiek bojāta HES iekārta un EPL.<br/> <B>1944.g. septembrī</B> HES postījumi likvidēti, tiek atsākta elektroenerģijas ražošana.<br/> <B>1944.g. rudenī</B>, Sākoties cukurbiešu pārstrādes sezonai, elektroenerģija tiek pievadīta Krustpils Cukurfabrikai.<br/> <B>1953.-1954.g.</B> tiek veikta rekonstrukcija. Nomainīti zobratu pārvadi ar koka zobiem aret redaktoriem.<br/> <B>1956.g.</B> elektrotīkls pārvests no 15 uz 20 kV spriegumu.<br/> <B>1960.g.</B> tiek ierīkota daļēja automatizācija. HES noraksta un tiek uzsākta iekārtas demontāža.<br/> <B>1966.g. 26.jūnijā</B> avarē 1 hidroagregāts.<br/> <B>1967.g.</B> HES iekonservē rezervi.<br/> <B>1967.g. 7. oktobrī</B> Aiviekstes HES noraksta un tiek uzsākta iekārtas demontāža.<br/> <B>1970.-1993.g.</B> HES mašīnzāles telpas izmanto Releju aizsardzības, automātikas un izolācijas dienesta laboratorijām un darbnīcām.<br/> <B>1990.g.</B> uzsāk sagatavošana darbus HES aizsprosta remontam (aizsargdambja-piebraucamā ceļa būve).<br/> <B>1991.g. 31. maijā</B> Uzsākti Aiviekstes HES atjaunošanas projektēšanas darbi.<br/> <B>1992.g. 10. augustā</B> Latvenergo tehniskā sanāksmē nolemj Zviedrijas piedāvāto 500 kW hidroagregātu uzstādīti atjaunojamā Aiviekstes HES.<br/> <B>1992.g. 11. augustā</B> tiek uzsākts HES galvenā aizsprosta remonts, ielikts pirmais betons.<br/> <B>1992.g. decembrī</B> no Zviedrijas Aiviekstē tiek atvests demontētais hidroagregāts.<br/> <B>1993.g.</B> uzsākta HES ēkas hidrobūvju restaurācijas konstrukcija.<br/> <B>1994.g. vasarā</B> samontēts hidroagregāts.<br/> <B>1994.g. 22. novembrī</B> piepildīta ūdenskrātuve.<br/> <B>1994.g. 24. novembrī</B> norit hidroagregāta mehāniskā pārbaude tukšgaitā, tiek padota ierosme ģeneratoriem pie normāliem apgriezieniem.<br/> <B>1994.g. 22. decembrī</B> atjaunotais hidroagregāts nodots ekspluatācijā.<br/> <B>1996.g. 14.-15. septembris</B> iekļauj Eiropas Kultūras mantojumā objektu sarakstā “Eiropas Kultūras mantojums 1920 – 1940” un pie HES ēkas paceļ Eiropas Kultūras mantojuma karogu.<br/> <B>1998.g. 27. martā</B> iedarbina un pieslēdz tīklam otro hidroagregātu.<br/> <B>2005.g. 29. decembrī</B> saskaņā ar Latvenergo rīkojumu nodot Latvenergo filiāles Daugavas HES valdījumā.<br/> <b>Aiviekstes HES turbīnu ēka</b>(celta 1928.-1932.g. 14 km no Aiviekstes upes ietekas Daugavā, kur veikta upes aizsprostošana un citi nepieciešamie būvdarbi, to skaitāizbūvēts plostu un zivju ceļš, zirnavu daba kanāls, spēkstacijas turbīnu ēka un tml., lai nodrošinātu apkārtnes, arī Jēkabpils un Krustpils pilsētu vajadzību pēc elektroenerģijas. Līdz Ķeguma spēkstacijas uzcelšanai 1939.gadā - lielākā Latvijā.) <br/><br/><br/><br/><br/><br/> [[Category:Hidroelektrostacijas Latvijā]] 12645 48438 2006-05-31T06:35:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Eugen von Böhm-Bawerk]] [[Image:1Bawerk.gif|thumb|Eižens fon Bēms-Baverks]] '''Eižens fon Bēms-Baverks''' (''Eugen Böhm Ritter von Bawerk'') (dzimis 1851.gada 12.februārī [[Brno]], [[Austroungārija|Austroungārijā]], tagad [[Čehija|Čehijā]], miris 1914.gada 27.augustā [[Vīne|Vīnē]]) - [[austrieši|austriešu]] [[ekonomika|ekonomists]]. Studējis [[Vīne|Vīnē]] tieslietas, kur iepazinies ar [[Karls Mengers|Karla Mengera]] darbiem. Pēc studiju beigšanas strādāja Austrijas finanšu ministrijā, ka arī pasniedza universitātēs [[Insbruka|Insbrukā]] un [[Vīne|Vīnē]]. Bijis Austroungārijas finanšu ministrs. Veica [[nodokļi|nodokļu]] reformu, ieviesdams arī [[ienākuma nodoklis|ienākuma nodokli]]. Viens no pirmajiem ekonomistiem, kurš nopietni analizējis un kritizejis [[Karlis Markss|Kārļa Marksa]] ekonomiskos uzskatus. Galvenais darbs: ''Kapital und Kapitalzins'' ("Kapitāls un interese", 1884, 1889, trīs sējumos). Līdz [[eiro]] ieviešanai Austrijā 2002.gadā, Bēma-Baverka portrets bija uz 50 [[Austrijas šiliņš|Austrijas šiliņu]] [[banknote|banknotes]]. ==== Ārējās saites ==== *http://www.econlib.org/library/Enc/bios/BohmBawerk.html - Bēma-Baverka biogrāfija (angliski) *http://www.econlib.org/library/BohmBawerk/bbCI.html - Bēma-Baverka darbs "Kapitāls un interese" (angliski) [[Category:Austriešu ekonomisti|Bēms-Baverks, Eižens fon]] [[Category:Austriešu ekonomikas skola|Bēms-Baverks, Eižens fon]] [[cs:Eugen von Böhm-Bawerk]] [[de:Eugen von Böhm-Bawerk]] [[en:Eugen von Böhm-Bawerk]] [[es:Eugen von Böhm-Bawerk]] [[fr:Eugen von Böhm-Bawerk]] [[he:אויגן פון בוהם-באוורק]] [[ja:オイゲン・フォン・ベーム＝バヴェルク]] [[nl:Eugen von Böhm-Bawerk]] [[pt:Eugen von Boehm-Bawerk]] [[ru:Бём-Баверк, Эйген фон]] [[sv:Eugen von Böhm-Bawerk]] 12646 41237 2006-04-20T09:02:01Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Eižens fon Bēms-Baverks]] 12647 41238 2006-04-20T09:02:04Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Eižens fon Bēms-Baverks]] 12649 41249 2006-04-20T09:25:47Z Waigarsw 822 12650 46641 2006-05-21T10:13:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Kurt Gödel]] [[Image:Kurt Gödel.jpg|thumb|Kurts Gēdels]] '''Kurts Gēdels''' (''Kurt Gödel'') (dzimis 1906.gada 28.aprīlī [[Brno]], [[Austroungārija|Austroungārijā]], tagad [[Čehija|Čehijā]]; miris 1978.gada 14.janvārī [[Prinstona|Prinstonā]]) - [[austrieši|austriešu]] [[matemātika|matemātiķis]], [[loģika|loģiķis]] un [[zinātnes filozofija|zinātnes filozofs]]. Tiek uzskatīts par vienu no XX gadsimta izcilākajiem prātiem [[matemātiskā loģika|matemātiskajā loģikā]]. Dzimis [[Brno]] lielrūpnieka ģimenē. Darbojies [[Vīne|Vīnes]] universitātē. 1940.gadā emigrējis uz [[ASV]], Prinstonas universitāti. Draudzējies ar [[Alberts Einšteins|Albertu Einšteinu]] un [[Džons von Neimans|Džonu von Neimanu]]. Lielākais Gēdela sasniegums ir [[Gēdela nepilnības teorēmas]] (''Gödel's incompleteness theorems''), no kurām izriet fundamentāls secinājums: Nemainīga universālu uzskatu sistēma principiāli nevar būt nepretrunīga. Sistēma var būt nepretrunīga tikai tad, ja: * tā ir ļoti šauri specializēta * bezgalīgi attīstāma t.i. attīstot sistēmu, mēs nonāksim iekšējās pretrunās, kas liks pārveidot sistēmu ==== Ārējās saites ==== *http://www.ltn.lv/~podnieks/slides/goedel/goedel.htm - LU profesora K.Podnieka elektroniska monogrāfija par Gēdelu (latviski) {{stub}} [[Category:Austriešu matemātiķi|Gedels, Kurts]] [[Category:Amerikāņu matemātiķi|Gedels, Kurts]] [[Category:matemātiķi]] [[Category:Matemātiskā loģika|Gedels, Kurts]] [[Category:Zinātnes filozofija|Gedels, Kurts]] [[ar:كورت غودل]] [[ca:Kurt Gödel]] [[cs:Kurt Gödel]] [[de:Kurt Gödel]] [[en:Kurt Gödel]] [[eo:Kurt Gödel]] [[es:Kurt Gödel]] [[fi:Kurt Gödel]] [[fo:Kurt Gödel]] [[fr:Kurt Gödel]] [[gl:Kurt Gödel]] [[he:קורט גדל]] [[hu:Kurt Gödel]] [[io:Kurt Godel]] [[it:Kurt Gödel]] [[ja:クルト・ゲーデル]] [[ko:쿠르트 괴델]] [[nl:Kurt Gödel]] [[no:Kurt Gödel]] [[pl:Kurt Gödel]] [[pt:Kurt Gödel]] [[ru:Гёдель, Курт]] [[sco:Kurt Gödel]] [[simple:Kurt Gödel]] [[sk:Kurt Gödel]] [[sl:Kurt Gödel]] [[sr:Курт Гедел]] [[sv:Kurt Gödel]] [[th:เคิร์ต โกเดล]] [[tr:Kurt Gödel]] [[uk:Гедель Курт]] [[vi:Kurt Gödel]] [[zh:库尔特·哥德尔]] 12651 41252 2006-04-20T10:03:11Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Kurts Gēdels]] 12652 41253 2006-04-20T10:03:14Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Kurts Gēdels]] 12653 41259 2006-04-20T12:56:32Z Feens 37 [[Category:Matemātiķi pēc tautības]] 12654 52361 2006-06-29T09:11:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Kategorie:Američtí matematikové]] [[Category:Matemātiķi pēc tautības]] [[cs:Kategorie:Američtí matematikové]] [[en:Category:American mathematicians]] [[es:Categoría:Matemáticos de Estados Unidos]] [[fr:Catégorie:Mathématicien américain]] [[it:Categoria:Matematici statunitensi]] [[ja:Category:アメリカ合衆国の数学者]] [[ko:분류:미국의 수학자]] [[pl:Kategoria:Amerykańscy matematycy]] [[pt:Categoria:Matemáticos dos Estados Unidos da América]] [[ru:Категория:Математики США]] [[sl:Kategorija:Ameriški matematiki]] [[sr:Категорија:Амерички математичари]] [[sv:Kategori:Amerikanska matematiker]] 12655 41261 2006-04-20T12:58:13Z Feens 37 [[Category:Matemātika]] 12656 41262 2006-04-20T12:59:07Z Feens 37 [[Category:Filozofija]] [[Category:Zinātne]] 12657 41264 2006-04-20T13:01:11Z Feens 37 [[Category:Filozofi pēc tautības]] 12658 52749 2006-07-01T07:04:45Z YurikBot 213 robot Adding: be, bg, ca, cs, da, de, en, es, et, fi, fr, gl, he, hr, hu, id, it, ja, lb, mr, nl, no, pl, pt, ro, ru, sk, sl, sr, sv, ta, th, tr, zh [[Category:Teniss]] [[be:Катэгорыя:Тэнісісты і тэнісісткі]] [[bg:Категория:Тенисисти]] [[ca:Categoria:Tennistes]] [[cs:Kategorie:Tenisté]] [[da:Kategori:Tennisspillere]] [[de:Kategorie:Tennisspieler]] [[en:Category:Tennis players]] [[es:Categoría:Tenistas]] [[et:Kategooria:Tennisistid]] [[fi:Luokka:Tennispelaajat]] [[fr:Catégorie:Joueur de tennis]] [[gl:Category:Tenistas]] [[he:קטגוריה:שחקני טניס]] [[hr:Kategorija:Tenisači]] [[hu:Kategória:Teniszezők]] [[id:Kategori:Pemain tenis]] [[it:Categoria:Tennisti]] [[ja:Category:テニス選手]] [[lb:Category:Tennisspiller]] [[mr:Category:टेनिसपटू]] [[nl:Categorie:Tennisser]] [[no:Kategori:Tennisspillere]] [[pl:Kategoria:Tenisiści]] [[pt:Categoria:Tenistas]] [[ro:Categorie:Jucători de tenis]] [[ru:Категория:Теннисисты]] [[sk:Kategória:Tenisti]] [[sl:Kategorija:Tenisači]] [[sr:Категорија:Тенисери]] [[sv:Kategori:Tennisspelare]] [[ta:பகுப்பு:டென்னிஸ் வீரர்கள்]] [[th:หมวดหมู่:นักเทนนิส]] [[tr:Kategori:Tenisçiler]] [[zh:Category:网球运动员]] 12659 52748 2006-07-01T07:04:29Z YurikBot 213 robot Adding: be, bg, ca, cs, da, de, en, es, et, fi, fr, gl, he, hr, hu, id, it, ja, kn, ko, lb, mr, nl, no, pl, pt, ro, ru, sk, sl, sr, sv, th, tr, vi, zh [[Category:Sports]] [[be:Катэгорыя:Тэніс]] [[bg:Категория:Тенис]] [[ca:Categoria:Tennis]] [[cs:Kategorie:Tenis]] [[da:Kategori:Tennis]] [[de:Kategorie:Tennis]] [[en:Category:Tennis]] [[es:Categoría:Tenis]] [[et:Kategooria:Tennis]] [[fi:Luokka:Tennis]] [[fr:Catégorie:Tennis]] [[gl:Category:Tenis]] [[he:קטגוריה:טניס]] [[hr:Kategorija:Tenis]] [[hu:Kategória:Tenisz]] [[id:Kategori:Tenis]] [[it:Categoria:Tennis]] [[ja:Category:テニス]] [[kn:Category:ಟೆನ್ನಿಸ್]] [[ko:분류:테니스]] [[lb:Category:Tennis]] [[mr:Category:टेनिस]] [[nl:Categorie:Tennis]] [[no:Kategori:Tennis]] [[pl:Kategoria:Tenis ziemny]] [[pt:Categoria:Tênis]] [[ro:Categorie:Tenis]] [[ru:Категория:Теннис]] [[sk:Kategória:Tenis]] [[sl:Kategorija:Tenis]] [[sr:Категорија:Тенис]] [[sv:Kategori:Tennis]] [[th:หมวดหมู่:เทนนิส]] [[tr:Kategori:Tenis]] [[vi:Thể loại:Quần vợt]] [[zh:Category:網球]] 12660 41268 2006-04-20T13:06:14Z Feens 37 [[Category:Ekonomisti pēc tautības]] 12661 41269 2006-04-20T13:06:51Z Feens 37 [[Category:Ekonomisti]] 12662 41270 2006-04-20T13:07:13Z Feens 37 [[Category:Ekonomika]] 12663 41271 2006-04-20T13:12:48Z Feens 37 [[Category:Ekonomisti pēc tautības]] 12665 41435 2006-04-21T20:05:38Z Waigarsw 822 <H2>Aiviekstes HES</H2><br/> <B>1925.g</B>. K. Zadde, E. Lūsis, F. Ansons iegūst savā īpašumā Šīrona ūdensdzirnavas, blakus malšanai un koku zāģēšanai sāk ražot elektrību un piegādāt to tuvākās apkārtnes patērētājiem. Uzstādīta inž. A. Zagavska izgatavotā jaunā 150 Zs turbīna. Noslēgts līgums elektrības piegādei pa 25 km 15 kV EPL Jēkabpils un Krustpils pilsētām.<br/> <B>1927.g. 19. jūlijā</B> apstiprināti rūpniecības un tirdzniecības a/s “Aiviekste”. Dibinātāji – Kārlis Zadde, Eduards Lūsis, Fricis Jansons, Marija Muceniece, Jēkabs-Alfrēds Bērziņš, Valfrīds Vīgants. Ūdensdzirnavās elektroenerģiju ražo 65 kWA ģeneratoros. Sabiedrība pa 15 kV elektropārvades līniju apgādā ar elektrību Jēkabpili, Krustpili, Krustpils dzelzceļa mezglu un garnizonu. Uzstādīti 4 transformatori. A/s pamatkapitāls Ls 100 000.<br/> <B>1928.g.</B> Uzsākta patstāvīgu aizsprostu celtniecība.<br/> <B>1928.g. 22. martā</B> akciju kapitāls palielinās par Ls 100 000.<br/> <B>1928.g. 31. decembrī</B> – A/s bilance Ls 322 011.68.<br/> <B>1930.g. 7. februārī</B> Izlaistas jaunas akcijas Ls 400 000 kopsummā sakarā ar jaunās hidrocentrāles ēkas būves uzsākšanu. Par akcionāriem iestājas galvenie elektroenerģijas patērētāji – Jēkabpils un Krustpils pašvaldības.<br/> <B>1931.g. 23.-26. aprīlī</B> Uzbūvētās hidrobūves sekmīgi iztur katastrofālus plūdus.<br/> <B>1931.g. 8. aprīlī</B> Noslēgts līgums ar inž. P. Titmani par HES (hidroelektrostacijas) ēkas būvi.<br/> <B>1931.g. maijā</B> Uzņēmējs P. Titmanis uzsāk HES ēkas būvdarbus.<br/> <B>1932.g. pavasarī</B> Pabeigti ēkas būvdarbi, tā izmaksāja Ls 819 908.53.<br/> <B>1932.g. jūlijā</B> Iedarbināta pirmā turbīna.<br/> <B>1932.g. beigās</B> (Uz 18. novembri ) paredzēta Madonas (Aiviekstes) radiostacijas darba uzsākšana.<br/> <B>1934.g. augustā</B> Iedarbināta otrā turbīna.<br/> <B>1925-1935.g.</B> no vienkāršām lauku dzirnavām ar vienu 75 Zs turbīnu izveidota lielākā Latvijā HES ar apm. 1000 Zs hidroturbīna un 500 Zs termiskās rezerves jauda.<br/> <B>1936.g.</B> Uzsāk plostu ceļa izbūvi galvenajā aizsprostā.<br/> <B>1936.g.</B> Uzsāk būvēt dzīvojamās ēkas darbiniekiem.<br/> <B>1936.g.</B> Iegādāti 150 Zs un 500 Zs dīzeļagregāti(dīzeļmotori) un tvaika lokomobile ar ģeneratoru hidroagregātu rezervēšanai.<br/> <B>1936.g.</B> Noslēgts līgums par trešās 30 Zs hidroturbīnas piegādāšanai.<br/> <B>1936.g.</B> Uzsākti sagatavošanas darbi trešās turbīnas uzstādīšanai.<br/> <B>1936.g.</B> Paredzēta augstsprieguma EPL (Elektro Pārvaldes Līnijas) Zilāni-Drīksnas kūdras fabrikā.<br/> <B>1936.g.</B> Paredzēts Madonas pilsētas un Lubānas biezi apdzīvoto vietu pieslēgšana a/s elektriskajam tīklam.<br/> <B>1938.g.</B> Aiviekstes HESā ir 3 hidroagregāti ar kopējo jaudu 1780 kVA, dīzeļagregāts ar 416 kVA un lokomobile ar 334 kVA jaudu. Elektroenerģija tika realizēta Ābeļu, Krustpils, Medņu, Aiviekstes, Kalsnavas, Sāvienas, Cesvaines, Dzelzavas, Jaungulbenes, Vecgulbenes, Lubānas, Ļaudonas, Mārcienas, Lazdonas, Sarkaņu un Patkules pagastos, kā arī Jēkabpils, Krustpils, Madonas un Gulbenes pilsētās. Ir 160 km 15 kV un 80 km EPL un 24 transformatori.<br/> <B>Ap 1941.-1942.g.</B> Iebūvēta augstsprieguma (15 kV) EPL Aiviekste-Pļaviņas-Koknese.<br/> <B>Ap 1942.g.</B> Atsevišķas nepieciešamības gadījumos Aiviekstes HES tiek slēgta paralēldarbā ar “Ķegumu” tīklu caur Gulbeni.<br/> <B>1944.g. augustā</B> Vācu armijai atkāpjoties, daļēji tiek bojāta HES iekārta un EPL.<br/> <B>1944.g. septembrī</B> HES postījumi likvidēti, tiek atsākta elektroenerģijas ražošana.<br/> <B>1944.g. rudenī</B>, Sākoties cukurbiešu pārstrādes sezonai, elektroenerģija tiek pievadīta Krustpils Cukurfabrikai.<br/> <B>1953.-1954.g.</B> tiek veikta rekonstrukcija. Nomainīti zobratu pārvadi ar koka zobiem aret redaktoriem.<br/> <B>1956.g.</B> elektrotīkls pārvests no 15 uz 20 kV spriegumu.<br/> <B>1960.g.</B> tiek ierīkota daļēja automatizācija. HES noraksta un tiek uzsākta iekārtas demontāža.<br/> <B>1966.g. 26.jūnijā</B> avarē 1 hidroagregāts.<br/> <B>1967.g.</B> HES iekonservē rezervi.<br/> <B>1967.g. 7. oktobrī</B> Aiviekstes HES noraksta un tiek uzsākta iekārtas demontāža.<br/> <B>1970.-1993.g.</B> HES mašīnzāles telpas izmanto Releju aizsardzības, automātikas un izolācijas dienesta laboratorijām un darbnīcām.<br/> <B>1990.g.</B> uzsāk sagatavošana darbus HES aizsprosta remontam (aizsargdambja-piebraucamā ceļa būve).<br/> <B>1991.g. 31. maijā</B> Uzsākti Aiviekstes HES atjaunošanas projektēšanas darbi.<br/> <B>1992.g. 10. augustā</B> Latvenergo tehniskā sanāksmē nolemj Zviedrijas piedāvāto 500 kVA hidroagregātu uzstādīti atjaunojamā Aiviekstes HES.<br/> <B>1992.g. 11. augustā</B> tiek uzsākts HES galvenā aizsprosta remonts, ielikts pirmais betons.<br/> <B>1992.g. decembrī</B> no Zviedrijas Aiviekstē tiek atvests demontētais hidroagregāts.<br/> <B>1993.g.</B> uzsākta HES ēkas hidrobūvju restaurācijas konstrukcija.<br/> <B>1994.g. vasarā</B> samontēts hidroagregāts.<br/> <B>1994.g. 22. novembrī</B> piepildīta ūdenskrātuve.<br/> <B>1994.g. 24. novembrī</B> norit hidroagregāta mehāniskā pārbaude tukšgaitā, tiek padota ierosme ģeneratoriem pie normāliem apgriezieniem.<br/> <B>1994.g. 22. decembrī</B> atjaunotais hidroagregāts nodots ekspluatācijā. <B>1996.g. 14.-15. septembris</B> iekļauj Eiropas Kultūras mantojumā objektu sarakstā “Eiropas Kultūras mantojums 1920 – 1940” un pie HES ēkas paceļ Eiropas Kultūras mantojuma karogu.<br/> <B>1998.g. 27. martā</B> iedarbina un pieslēdz tīklam otro hidroagregātu. <B>2005.g. 29. decembrī</B> saskaņā ar Latvenergo rīkojumu nodot Latvenergo filiāles Daugavas HES valdījumā.<br/> 12667 50543 2006-06-14T15:45:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:垃圾堆填區]] '''Izgāztuve''' jeb '''atkritumu poligons''' ir vieta, kur noglabā, šķiro un apstrādā [[atkritumi|atkritumus]]. {{stub}} [[Category:Ekoloģija]] [[de:Deponie]] [[en:Landfill]] [[eo:Ruborezervejo]] [[es:Vertedero (basura)]] [[fi:Kaatopaikka]] [[fr:Décharge (déchet)]] [[it:Discarica di rifiuti]] [[ja:埋立地]] [[lt:Sąvartynas]] [[nl:Vuilnishoop]] [[no:Søppelfylling]] [[oc:Descarga]] [[pt:Aterro sanitário]] [[sv:Soptipp]] [[zh:垃圾堆填區]] 12670 41295 2006-04-20T19:22:09Z Juzeris 23 "[[Izgāstuve]]" pārdēvēju par "[[Izgāztuve]]": pareizrakstība #REDIRECT [[Izgāztuve]] 12672 41304 2006-04-20T20:34:28Z Juzeris 23 New user > Reģistrēts lietotājvārds Reģistrēts lietotājvārds 12674 41314 2006-04-20T22:02:14Z Feens 37 Odense Dānijā, Feens, pārveidojot [http://lv.wikipedia.org/wiki/Image:DenmarkCopenhagenMunicipality.png], GFDL Odense Dānijā, Feens, pārveidojot [http://lv.wikipedia.org/wiki/Image:DenmarkCopenhagenMunicipality.png], GFDL 12675 51243 2006-06-19T07:28:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:אודנזה]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Odense'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:DenmarkOdense.png|160px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 146 240 |- | Dibināta | 988.g |- | Āmte (''amt'') | [[Fīna]] |- | Mājaslapa | http://www.odense.dk/ |} {{commons|Category:Odense}} [[Image:Odense - Sankt Knuds kirke 2005-07-16.jpeg|Sv Knuta katedrāle Odensē|thumb|200px]] '''Odense''' (''Odense'') - pilsēta [[Dānija|Dānijā]], [[Fīna|Fīnas]] salas ziemeļos. Trešā lielākā pilsēta Dānijā, [[Fīna|Fīnas āmtes]] centrs. Pilsētas pievārtē - liela [[kuģubūvētava]]. Pilsētas nosaukums cēlies no dieva [[Odins|Odina]] vārda. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Odense bija svētceļojumu vieta, jo pilsētas katedrālē atrodas [[Sv. Knuts|Sv. Knuta]] kaps. Līdz [[2.pasaules karš|2.pasaules karam]] Odense bija slavena ar 177 metrus augsto Odina torni (''Odinstårnet'') - novērošanas torni, celtu 1934.gadā (tolaik otru augstāko Eiropā aiz [[Eifeļa tornis|Eifeļa torņa]]). 1944.gadā torni diversijā uzspridzināja dāņu [[nacisms|nacistu]] grupa. ====Cilvēki==== Odensē vai tās apkārtnē dzimuši *[[Hanss Kristians Andersens]] (''Hans Christian Andersen'') (1805-1875) - rakstnieks (Mazā nāriņa, ''Den lille havfrue'', 1836) *[[Karls Nīlsens]] (''Carl Nielsen'') (1865-1931) - komponists *[[Uve Sprege]] (''Ove Sprogøe'') (1919-2004) - aktieris [[Category:Dānijas pilsētas]] [[bg:Одензе]] [[cs:Odense]] [[da:Odense]] [[de:Odense]] [[en:Odense]] [[eo:Odense]] [[es:Odense]] [[et:Odense]] [[fi:Odense]] [[fr:Odense]] [[he:אודנזה]] [[hu:Odense]] [[id:Odense]] [[it:Odense]] [[ja:オーデンセ]] [[ko:오덴세]] [[nds:Odense]] [[nl:Odense]] [[no:Odense]] [[pl:Odense]] [[ro:Odense]] [[sv:Odense]] [[tr:Odense]] 12677 51801 2006-06-24T19:11:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:安徒生]] [[Image:HCAndersen.jpeg|thumb|Hanss Kristians Andersens]] {{commons|Hans_Christian_Andersen}} '''Hanss Kristians Andersens''' (''Hans Christian Andersen'') (*1805.gada 2.aprīlī [[Odense|Odensē]], †1875.gada 4.augustā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]) - [[Dānija|dāņu]] rakstnieks. Viens no pazīstamākajiem [[literārā pasaka|pasaku]] autoriem pasaules literatūrā. Dzimis [[Odense|Odensē]] nabadzīga kurpnieka ģimenē. Jau bērnībā izrādīja dziļu interesi par literatūru. Bērnībā sava izskata un izcelšanās dēļ piedzīvoja dažādus pazemojumus, kas vēlāk izpaudās viņa darbos. Pirmo darbu publicēja 1822.gadā. Pirmo pasaku krājumu izdeva 1835.gadā bez lieliem panākumiem, tomēr laika gaitā Andersena pasaku popularitāte aizvien pieauga, un 1875. gadā, kad Andersens mira, viņš bija starptautiski atzīts autors. ==== Pazīstamākie darbi ==== *[[Īkstīte]] (''Tommelise'') *[[Mazā nāriņa]] (''Den lille havfrue'') *[[Meža gulbji]] (''De vilde svaner'') *[[Neglītais pīlēns]] (''Den grimme ælling'') *[[Nelokāmais alvas zaldātiņš]] (''Den Standhaftige Tinsoldat'') *[[Sniega karaliene]] (''Sneedronningen'') ==== Ārējās saites ==== *http://www.andersen.sdu.dk/ - Andersena centrs (dāniski un angliski) *http://andersen.com.ua/ - Andersena pasakas (krieviski, ukrainiski un angliski) {{stub}} [[Category:Dāņu rakstnieki|Andersens, Hanss Kristiāns]] [[Category:Literārā pasaka|Andersens, Hanss Kristiāns]] [[Category:Dāņu valodā rakstošie|Andersens, Hanss Kristiāns]] [[ar:هانز كريستيان أندرسن]] [[bg:Ханс Кристиян Андерсен]] [[ca:Hans Christian Andersen]] [[cs:Hans Christian Andersen]] [[da:H.C. Andersen]] [[de:Hans Christian Andersen]] [[en:Hans Christian Andersen]] [[eo:Hans Christian Andersen]] [[es:Hans Christian Andersen]] [[et:Hans Christian Andersen]] [[fi:Hans Christian Andersen]] [[fr:Hans Christian Andersen]] [[fy:Hans Christian Andersen]] [[gl:Hans Christian Andersen]] [[he:הנס כריסטיאן אנדרסן]] [[hr:Hans Christian Andersen]] [[hu:Hans Christian Andersen]] [[id:Hans Christian Andersen]] [[it:Hans Christian Andersen]] [[ja:ハンス・クリスチャン・アンデルセン]] [[ko:한스 크리스티안 안데르센]] [[lb:Hans Christian Andersen]] [[lt:Hansas Kristianas Andersenas]] [[nl:Hans Christian Andersen]] [[nn:H.C. Andersen]] [[no:Hans Christian Andersen]] [[pl:Hans Christian Andersen]] [[pt:Hans Christian Andersen]] [[ru:Андерсен, Ганс Христиан]] [[sk:Hans Christian Andersen]] [[sl:Hans Christian Andersen]] [[sv:H.C. Andersen]] [[th:ฮันส์ คริสเตียน แอนเดอร์เซน]] [[tr:Hans Christian Andersen]] [[uk:Андерсен Ганс Крістіан]] [[vi:Hans Christian Andersen]] [[vo:Hans Christian Andersen]] [[zh:安徒生]] [[zh-yue:安徒生]] 12679 41324 2006-04-21T07:25:16Z Juzeris 23 "[[Hanss Kristiāns Andersens]]" pārdēvēju par "[[Hanss Kristians Andersens]]": šādi tas tiek atveidots visbiežāk #REDIRECT [[Hanss Kristians Andersens]] 12680 41325 2006-04-21T07:26:15Z Juzeris 23 pāradr. #REDIRECT [[Hanss Kristians Andersens]] 12681 41326 2006-04-21T07:31:51Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Hanss Kristians Andersens]] 12682 41327 2006-04-21T07:32:09Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Hanss Kristians Andersens]] 12684 41342 2006-04-21T09:45:47Z Dekaels 268 redirekts #REDIRECT [[Imanuels Kants]] 12685 50652 2006-06-15T05:51:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Sonet]] '''Sonets''' ([[itāliešu valoda|itāliešu]] ''sonetto'', [[provansiešu valoda|provansiešu]] ''sonet'' 'dziesmiņa') ir viena no visplašāk lietotajām [[dzeja]]s [[stingrās strofiskās dzejas formas|stingrajām strofiskajām formām]]. Sonets radies [[Itālija|Itālijā]] 13. gadsimta pirmajā pusē. Sonetam parasti ir 14 rindu, lielākoties soneti rakstīti [[metrika|piecpēdu]] [[jambs|jambā]]. Pazīstamākie soneta paveidi ir itāliešu jeb [[Frančesko Petrarka|Petrarkas]] sonets, [[Emdunds Spensers|Spensera]] sonets un [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] sonets. Latviešu valodā pirmos sonetus kā dzejas paraugus savā [[poētika|poētikā]] "[[Nevācu Opics]]" (''Der Unteutsche Opitz'', 1697) uzrakstījis mācītājs [[Johans Višmanis]]. {{dzeja}} {{stub}} [[Category:Stingrās strofiskās dzejas formas]] [[be:Санэт]] [[ca:Sonet]] [[cs:Sonet]] [[da:Sonet]] [[de:Sonett]] [[en:Sonnet]] [[es:Soneto]] [[et:Sonett]] [[fi:Sonetti]] [[fr:Sonnet]] [[gl:Soneto]] [[he:סונטה (שירה)]] [[it:Sonetto]] [[ja:ソネット]] [[ka:სონეტი]] [[nl:Sonnet]] [[nn:Sonett]] [[no:Sonett]] [[nrm:Sonnet]] [[pl:Sonet]] [[pt:Soneto]] [[ro:Sonet]] [[ru:Сонет]] [[sl:Sonet]] [[sv:Sonett]] [[zh:十四行诗]] 12686 41349 2006-04-21T10:21:49Z Dekaels 268 [[Category:Dzeja]] 12687 41350 2006-04-21T10:22:11Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Literatūra]] 12696 41443 2006-04-21T20:23:09Z Waigarsw 822 Aiviekstes HES galvenais aizsprosts. Fotogrāfēts 2000. gada pavasara palos no upes labā krasta. Aiviekstes HES galvenais aizsprosts. Fotogrāfēts 2000. gada pavasara palos no upes labā krasta. 12699 46403 2006-05-21T04:44:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Іронія]] '''Ironija''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ''ειρωνεία'', no ''ειρων'' 'tas, kurš izliekas' ) ikdienas izpratnē ir runas situācija, kurā izteikuma jēga ir pretēja tā burtiskajai nozīmei. Runā to bieži panāk ar intonāciju, pārspīlējumu, izteikuma burtiskās nozīmes kontrastu ar runas situāciju vai kontekstu. Ironijas divi pamatveidi ir verbālā jeb runas ironija un situatīvā ironija. Situatīvo ironiju veido kontrasts starp gaidīto vai plānoto un patiesībā notiekošo; piemēram, šādā ziņā ironiska ir situācija, kurā kāds cilvēks smejas par cita nelaimi, neapzinoties, ka tajā pašā laikā šāda pati nelaime notiek ar viņu. Ironijas funkcijas ir dažādas: tā var būt [[satīra|satīriska]], nodrošināt [[komika|komisku]] efektu, nosodīt dažādus notikumus, parādības, īpašības. Verbālā ironija tiek uzskatīta par nozīmīgāko [[retorisko figūru]]. Gan verbālajai, gan situatīvajai ironija ir ļoti liela nozīme [[literatūra|literatūrā]], it īpaši [[romantisms|romantismā]] un [[postmodernisms|postmodernismā]]. Ironisks var būt ne tikai, piemēram, kāds teksta fragments vai kāda situācija, bet arī kāds literārs vai [[māksla]]s darbs kopumā. Tāpat iespējams runāt par cilvēka ironisku attieksmi, skatpunktu. ==Ironija Senajā Grieķijā un Romā== [[Image:Socrates.png|thumb|200px|Sokrāts]] Vārdu ''ειρωνεία'' (''eir&#333;neia'', mūsdienu [[jaungrieķu valoda|grieķu valodā]] to izrunā ''ironia''), savās [[komēdija|komēdijās]] lietoja jau [[Senā Grieķija|sengrieķu]] dramaturgs [[Aristofāns]] (pm. 448./446.-385./380.g. p.m.ē.), kas ar šo jēdzienu saprata visai tiešu melošanu, krāpšanu. [[Atēnas|Atēnu]] orators [[Dēmostens]] (384.-322.g. p.m.ē.) jēdzienu ''ειρων'' (eir&#333;n) attiecināja uz cilvēkiem, kas, izliekoties par slimiem, izvairījās no saviem pilsoņa pienākumiem. Savukārt filozofs Teofrasts (372.-287.g. p.m.ē.) ar šo vārdu apzīmēja personu, kas ir veikls un izmanīgs runātājs, neuzticīgs, izvairīgs. Arī [[Aristotelis]] (384.-322.g. p.m.ē.) izmantojis jēdzienu "ironija", to attiecinādāms uz cilvēkiem, kas slēpj savus tikumus vai labās īpašības vai neatzīst vai samazina to nozīmi un vērtību. Ironija Aristoteļa skatījumā nebija netikums, taču īsteni tikumīgs cilvēks, viņaprāt, nedrīkstēja būt ironisks. Radikāli atšķirīgu nozīmi jēdziens ''ειρωνεία'' pirmo reizi ieguvis [[filozofija|filozofa]] [[Platons|Platona]] (apm. 427.-347.g. p.m.ē.) dialogos, kuros ironiju kā tēlotu nezināšanu izmanto filozofs [[Sokrāts]]. ===Sokrātiskā ironija=== Platona dialogos Sokrāts (apm. 470.-399.g. p.m.ē.), viltīgi izmantojot sarunu biedra zināšanu trūkumu, spriedumu virspusību un loģisko nepamatotību, pats izliekas par naivu un nezinošu un uzdod labi izplānotus, šķietami nevainīgus, āķīgus jautājumus, liekot izjautājamajam it kā patstāvīgi atklāt patiesību par sarunas objektu. Tiesa, runa te ir par patiesību, kāda ir pieņemama Sokrātam (vai dialogu autoram Platonam). Šis paņēmiens, kas savā ziņā atspoguļo arī Sokrāta pasaules skatījumu, ieguvis nosaukumu "sokrātiskā ironija". ===Ironija Senajā Romā=== [[Senā Roma|Romiešu]] [[retorika]]s speciālisti, galvenokārt, [[Cicerons]] (106.-43.g. p.m.ē.) un [[Kvintiliāns]] (35-95) ar terminu ''ironia'' (grieķu vārda ''ειρωνεία'' [[latīņu valoda|latinizēta]] forma) galvenokārt saprata retorisku figūru un runas veidu, kur sacītais pretējs patiesi domātājam. Cicerons ironiju aplūkojis praktiski tikai kā izolētu runas figūra, bet Kvintiliāns vēl ir piezīmējis, ka - kā gadījumā ar Sokrātu - visa cilvēka dzīve var būt saistāma ar ironiju. Tieši Senajā Romā izveidojās un nostiprinājās tradicionālā izpratne par ironiju kā runas figūru, stilistisku līdzekli, ko mēdza ilustrēt ar piemēriem no [[Homērs|Homēra]] vai [[Vergīlijs|Vergīlija]] darbiem. Šo ironijas izpratni pārmantoja arī [[viduslaiki|viduslaiku]] un [[renesanse]]s tradīcija. Visnotaļ liela ietekme uz ironijas koncepta attīstību jaunajos laikos bija retoriķim un rakstniekam [[Samosatas Lukiāns|Samosatas Lukiānam]] (apm. 120-180), pamatā satīrisko, bet nereti tīri ironisko dialogu "Dievu sarunas" un "Hetēru sarunas" autoram. Lukiāns arī bieži tiek uzskatīts par t.s. "ironiskās aizstāvēšanās" izgudrotāju. ==Ironija viduslaikos un renesanses laikmetā== [[Image:Pieter Bruegel d. Ä. 025.jpg|thumb|350px|[[Pīters Brēgels Vecākais|Pītera Brēgela Vecākā]] ironiski alegoriskā glezna "[[Aklie]]" (1568)]] Galvenie avoti viduslaiku un renesanses izpratnei par ironiju bija Cicerons un Kvintiliāns, kuru idejas gan bieži vien tika pārņemtas ar citu autoru darbu starpniecību. Te kā nozīmīgākie jāmin 4.gs. romiešu gramatiķis Ailijs Donāts (''Aelius Donatus'') un spāņu enciklopēdists [[Seviļas Isidors]] (apm. 560.-636.g.). Donāts ironiju savā darbā ''Ars Grammatica'' definēja kā [[trops|tropu]], kur patiesā nozīme ir pretēja izteiktajai. Savukārt Seviļas Isidors darbā ''[[Origenes]]'' (jeb ''Etymologiae''), sekojot Kvintiliāna izpratnei, ironiju definēja gan kā runas, gan domas figūru. Ironija šajā gadījumā ir runas figūra, ja tiek lietots domātajai nozīmei pretējas nozīmes vārds (kā, piemēram, lietainā dienā sakot "tik labs laiks!" un domājot tieši pretējo - "tik slikts laiks"), domas figūra - ja pretēja domātajam ir izteikuma jēga kopumā (sakot "īsts Apollons", bet domājot - "cik neglīts"). Arī renesanses laikā ironija bieži vien tika aplūkota kā retorikas sastāvdaļa - kā [[alegorija]]s paveids, kā viens no līdzekļiem, kā kaut ko sakot, domāt ko citu. Ironijai tika piešķirta visai praktiska nozīme; ironijas jēdziens tika izprasts, balstoties latīņu retorikas darbos, kas pamatā bija paredzēti politiķiem, sabiedriskiem darbiniekiem publisku runu izveidošanai, klausītāju atbalsta iegūšanai. Tāpēc viduslaikos ironija lielākoties kalpoja kā retorisks līdzeklis runātā teksta iedarbīguma pastiprināšanā - galvenokārt reliģiskos rakstos, sprediķos u.tml., un arī renesanses darbos tā lielākoties bija tikai stilistisks līdzeklis. Taču šajā laikā jēdziens "ironija" ieguva arī nozīmi "izsmiekls". Atsevišķi minami tādi renesanses darbi kā [[Fransuā Rablē]] (1494-1553) romāns "[[Gargantija un Pantagriels]]" (1532) [[Migels de Servantess|Migela de Servantesa]] (1547-1616) romāns "[[Lamančas dons Kihots]]" (1605). Gan Rablē, gan Servantesa darbs pamatā [[parodija|parodē]] [[bruņinieku romāni|bruņinieku romānus]] ironija līdzās parodijai un satīrai šajos romānos būtībā kļūst par vienu no daiļrades pamatmetodēm. Šajā gadījumā runa nav vairs par retorisku figūru, bet gan visu darbu caurstrāvojošu autora attieksmi. Tāpat visnotaļ liela nozīme ironijas attīstībai bijusi arī [[Roterdamas Erasms|Roterdamas Erasmam]] (apm. 1466-1536) un viņa ironiski satīriskajam darbam "[[Muļķības slavinājums]]" (1511). Tomēr lielākoties ironija šī laikmeta literatūrā ir visai epizodiska parādība. ==Ironija jaunajos laikos== 16. gadsimta beigās un 17. un 18. gadsimtā jēdziens "ironija" iegūst vēl plašāku nozīmi. Šajā laikā ar to sāk saprast ne tikai retorisku figūru, bet arī īpašu domāšanas un izteiksmes veidu. Ironijas attīstību un izplatību veicināja [[franču literatūra|franču]] un [[angļu literatūra|angļu]] [[satīra|satīriskās]] literatūras īpašā popularitāte [[Eiropa|Eiropā]] 18.gs. pirmajā pusē; te jāmin tādi autori kā [[Voltērs]], [[Džons Draidens]], [[Džonatans Svifts]] u.c. Savukārt [[Efraims Čemberss|Efraima Čembersa]] enciklopēdijas ''Cyclopaedia, or Universal Dictionary of Arts and Sciences'' (pirmizdevums 1728.g.) paplašinātajā 1778.-88. gada izdevumā ironija tika nošķirta no alegorijas, precīzi pamatojot, ka "alegorija uzsver līdzīgo starp izteikumu un tā iecerēto jēgu; ironija norāda uz pretstatu starp tiem." ===Romantiskā ironija=== [[Image:ETA-Hoffmann-Selbstkarikatur.gif|left|thumb|200px|[[Ernests Teodors Amadejs Hofmanis|E.T.A. Hofmaņa]] paškarikatūra]] 18. gadsimta beigās Eiropas literatūrā un [[filozofija|filozofijā]] kā reakcija uz [[apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] tradīciju attīstījās [[romantisms]]. Romantisma filozofija pamatā tika izstrādāta [[Vācija|Vācijā]]. Romantisma teorētiķi filozofs [[Frīdrihs Šlēgels]] (1772-1829), viņa brālis Augusts Šlēgels (1767-1845) un filozofs un rakstnieks [[Novaliss]] (1772-1801), kā arī estētikas teorētiķis [[Karls Vilhelms Ferdinands Zolgers]] (1780-1819) ironiju izvirzīja par vienu no romantisma pamatkategorijām. Novaliss ironiju dēvējis par "īstenu apzinātību, patiesu prāta klātbūtni". Romantisma ironija paredz autora apzinātu ironiski kritisku attieksmi pret tekstu; romantismā autors stāv pāri tekstam - zināmā mērā notiek autora atsvešināšanās no teksta: aktīvās, radošās darbības laikā, autors saglabā kritisku skatījumu, ironisku savas rīcības vērtēšanas spēju, pašrefleksiju. Autoram ir arī neierobežota vara pār tekstu - viņš drīkst ar to spēlēties, "iejaukties" tekstā vai to pat iznīcināt. Romantisko ironiju, kā rakstījis Frīdrihs Šlēgels, rada "absolūtā un nosacītā mūžīgās pretrunas sajūta, pilnvērtīgas saziņas neiespējamība un nepieciešamība". Ironija šajā ziņā ir ne tikai autora apzināšanās, ka ideālā un īstā pasaule nav savienojamas, bet arī pati šīs pasaules īpašība. Zolgera skolnieks bija viens no izcilākajiem romantisma dzejniekiem [[Heinrihs Heine]] (1797-1856), kurš sekmēja romantisma izpratnes par ironiju ieviešanos [[Francija|Francijā]]. Savukārt [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] romantisma ironija kļuva pazīstama līdz ar ietekmīgo bīskapa [[Konops Tērlvols|Konopa Tērlvola]] [[eseja|eseju]] "Par Sofokla ironiju" (''On the Irony of Sophocles'', 1833). Romantiskā ironija spilgti izpaužas [[Ernests Teodors Amadejs Hofmanis|E.T.A. Hofmaņa]] (piemēram, romāns "[[Runča Mura dzīves uzskati]]"), Heinriha Heines, [[Ludvigs Tīks|Ludviga Tīka]], [[Heinrihs fon Kleists|Heinriha fon Kleista]] un citu autoru darbos. Līdz ar romantisma autoru darbu atdzejojumiem ironija ienāk arī [[latviešu literatūra|latviešu literatūrā]]. Ironija īpaši nozīmīga un spēcīga kļūst [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] dzejā. ==Ironijas turpmākā attīstība 19. un 20. gadsimtā== Pēc romantiķiem par nozīmīgāko ironijas teorētiķi uzskatāms [[dāņi|dāņu]] filozofs [[Sērens Kirkegors]] (1813-1855), kurš savā darbā "Ironijas jēdziens ar pastāvīgām atsaucēm uz Sokrātu" (''Om Begrebet Ironi med stadigt Hensyn til Socrates'', 1841) izstrādā koncepciju par ironiju kā pasaules un eksistences skatījuma veidu. Vēlāk Kirkegors rakstīja, ka ironija rodas, apjaušot dzīves [[absurds|absurditāti]]. Liela nozīme bija arī jau minētajam angļu vēsturniekam bīskapam Konopam Terlvolam, kurš, cita starpā, pētot sengrieķu dramaturga [[Sofokls|Sofokla]] traģēdijas, attīstīja jēdzienu "Sofokla ironija". Viņa skatījumā šis jēdziens attiecināms uz dialogu, kam piemīt dažādas nozīmes atsevišķi runātājam (personāžam), autoram, skatītājiem - kuru skats, viņaprāt, uz situāciju ir visplašākais un precīzākais. 19.gs., sekojot romantisma idejām, kļuva pierasts uzlūkot kā ironisku visu dzīvi, tāpat arī plaši izplatīta bija romantisma doma par cilvēci kā kāda augstāka spēka upuri; rodas jēdziens "likteņa ironija". Heine šādā kontekstā runājis arī par Dieva, pasaules, dabas u.tml. ironiju. Sākot ar romantismu, ironija ieguva aizvien lielāku vietu gan literatūrā, gan [[publicistika|publicistikā]]. Ironija bija aktuāla arī ļoti daudzu nozīmīgu pirmsmodernisma autoru, kā arī [[modernisms|modernisma ]] priekšteču darbos; kā svarīgākie te jāmin [[Viktors Igo]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Šarls Bodlērs]], [[Anatols Franss]], [[Tomass Hārdijs]], [[Antons Čehovs]] un citi. 19.gs. nogalē un 20.gs. sākumā attīstās modernisms, un tajā lielu nozīmi iegūst arī ironija. Ironija modernismā ir ļoti daudzveidīga un neviendabīga. Par ironisku, piemēram, tiek uzskatīts arī [[Džeimss Džoiss|Džeimsa Džoisa]] romāns "Uliss", kurā vērojamas paralēles ar [[Homērs|Homēra]] "[[Odiseja|Odiseju]]", bet kurā atšķirībā "Odisejas" būtībā nekas nenotiek. Ironija ir svarīga arī [[dadaisms|dadaismā]] un citos [[avangards|avangarda]] virzienos. Ironija būtībā ir gandrīz visas [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] daiļrades pamatā. Līdz ar modernismu ironija kļūst arī par vienu no svarīgākajām [[literatūras kritika]]s kategorijām. ==Postmodernā ironija== [[Postmodernisms|Postmodernisma]] ironija būtībā ir visaptveroša; postmodernisma literatūrā ironija lielā mērā ir daiļrades pamatmetode. Postmodernā ironija atšķirībā no iepriekšējo laikmetu ironijas, kas vairāk vai mazāk uzsvēra ironijas subjekta lomu (jo īpaši romantismā), paredz savu eksistenci tikai viedokļu un nozīmju kontekstā. Postmodernismā gandrīz jebkuras atsauces uz vēsturi, uz pagātni, tradīcijām, normām u.tml. nav iedomājama bez ironijas, postmodernisms ironiski apšauba un pārvērtē jebkādas nozīmes un nozīmju hierarhijas. Postmodernismā aktualizējas arī pašironija. [[Category:Nedēļas raksti]] [[Category:Retoriskās figūras]] [[cs:Ironie]] [[da:Ironi]] [[de:Ironie]] [[en:Irony]] [[eo:Ironio]] [[es:Ironía]] [[fi:Ironia]] [[fr:Ironie]] [[gl:Ironía]] [[he:אירוניה]] [[hr:Ironija]] [[hu:Irónia]] [[it:Ironia]] [[ka:ირონია]] [[lt:Ironija]] [[nl:Ironie]] [[no:Ironi]] [[pl:Ironia]] [[pt:Ironia]] [[ru:Ирония]] [[sv:Ironi]] [[uk:Іронія]] 12700 47220 2006-05-23T06:45:29Z 195.93.60.35 '''Cosmos''' ir [[Latvija|latviešu]] [[vokālā grupa]], kas dzied ''[[a capella]]'', t.i. bez pavadošiem mūzikas instrumentiem. 2004. g. izcīnīja 1. vietu konkursā "Jaunais vilnis" Jūrmalā. 2006. g. grupa pārstāveja Latviju [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]], iegūstot finālā 16. vietu no 24. {{aizmetnis}} == Ārējas saites == *[http://www.cosmosmusic.lv/ Mājaslapa] [[Category:Latvijas mūzikas grupas]] [[en:Cosmos (band)]] [[nl:Cosmos (band)]] 12701 45685 2006-05-17T07:52:53Z Yyy 146 cat {{Infobox Language |Nosaukums=Ukraiņu valoda |Tautas valodā=українська мова ''ukrayins'ka mova'' |Valstis=[[Ukraina]], [[Krievija]], [[Brazīlija]], [[Kazahstāna]], [[ASV]], [[Kanāda]], [[Moldova]], [[Ungārija]], [[Baltkrievija]], [[Polija]] |Runājošie=39.4 miljoni|pozīcija pas.=26 |Valodu ģimene=Indoeiropiešu |fam2=[[Baltslāvu valodas]] |fam3=[[Slāvu valodas]] |fam4=[[Austrumsāvu valodas]] |Nācijas=[[Ukraina]],un [[Moldova]]) |Regulē=[[Ukrainas Nacionālā Zinātņu Akadēmija]] |iso1=uk|iso2=ukr|iso3=ukr}} '''Ukraiņu valoda''' (украї́нська мо́ва, ''ukrayins'ka mova'', {{IPA |[ukraˈjinsʲka ˈmɔva]}}) ir [[Austrumslāvu]] valoda. Tā ir [[valsts valoda]] [[Ukraina|Ukrainā]]. Ukraiņu rakstībā izmanto [[Kirilica|Kirilicu]]. Līdzīgākās valodas tai ir [[Baltkrievu]], [[Poļu]], [[Krievu]] un [[Slovāku]]. [[Category:Valodas]] 12702 41499 2006-04-22T19:55:37Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Antons Brukners]] 12703 41501 2006-04-22T20:19:24Z Feens 37 [[Image:Carl-Nielsen.jpg|thumb|150px|Karls Nīlsens]] '''Karls Nīlsens''' (''Carl Nielsen'', * 1865.gada 9. jūnijā Sortelunā (''Sortelung'') pie [[Odense|Odenses]], † 1931. gada 3. oktobrī [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]) - [[Dānija|dāņu]] komponists. Iespējams, pazīstamākais dāņu klasiskās mūzikas komponists. Slavens ar 6 [[simfonija|simfonijām]] un operām ''Saul og David'' (1901) un ''Maskarade'' (1905). Dānijā populāru dziesmu autors. Dzimis 1865.gadā relatīvi nabadzīgā krāsotāja ģimenē. Strādājis par [[taure|taurētāju]] [[miltārais orķestris|militārajā orķestrī]]. Mācījās [[vijole|vijoļspēli]] un [[mūzikas teorija|mūzikas teoriju]] [[Kopenhāgena|Kopenhāgenas]] konservatorijā. 1894.gadā notika Nīlsena 1. simfonijas pirmatskaņojums. Līdz 1905.gadam Nīlsens spēlēja vijoli Kopenhāgenas Karaliskajā teātrī. ====Ārējās saites==== *http://www.kunststyrelsen.dk/nielsen/index.htm - Nīlsenam veltīta mājaslapa (angliski) *http://www.carlnielsen.dk/ - Nīlsena biedrības mājaslapa (dāniski) {{stub}} [[Category:Dāņu komponisti|Nilsens, Karls]] [[da:Carl Nielsen]] [[de:Carl Nielsen]] [[en:Carl Nielsen]] [[es:Carl Nielsen]] [[fr:Carl Nielsen]] [[nl:Carl Nielsen]] [[ja:カール・ニールセン]] [[no:Carl Nielsen]] [[pl:Carl Nielsen]] [[sl:Carl Nielsen]] [[fi:Carl Nielsen]] [[sv:Carl Nielsen]] [[zh:卡尔·尼尔森]] 12704 41502 2006-04-22T20:20:16Z Feens 37 [[Category:Komponisti pēc tautības]] 12705 41503 2006-04-22T20:21:49Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Karls Nīlsens]] 12706 41504 2006-04-22T20:21:52Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Karls Nīlsens]] 12707 41508 2006-04-22T20:37:48Z Feens 37 [[Category:Kinoaktieri pēc tautības]] [[Category:Amerikāņi pēc nodarbošanās]] 12708 41509 2006-04-22T20:38:20Z Feens 37 [[Category:Kino]] 12709 41511 2006-04-22T20:40:35Z Feens 37 [[Category:Kinoaktieri pēc tautības]] 12710 41515 2006-04-22T20:51:22Z Feens 37 [[Category:Teātra aktieri pēc tautības]] 12711 41516 2006-04-22T20:51:38Z Feens 37 [[Category:Teātris]] 12712 41518 2006-04-22T21:01:04Z Feens 37 Egons Olsens no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Egon_Olsen.jpg] Egons Olsens no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Egon_Olsen.jpg] 12714 41521 2006-04-22T21:12:50Z Feens 37 [[Image:Egon_Olsen.jpg|thumb|Sprege Egona Olsena lomā]] '''Uve Sprege''' (''Ove Sprogøe'', * 1919.gada 21. decembrī [[Odense|Odensē]], † 2004. gada 14. septembrī [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] ) - [[Dānija|dāņu]] kinoaktieris. Starptautisku ievērību guvis, atveidojot bandas vadoni Egonu Olsenu dāņu kriminālfilmu ciklā par Olsena bandu (''Olsen-banden''). Dāņu versijā no 1968.gada līdz 1998.gadam kopumā iznāca 14 filmas. Tās bija populāras arī [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstīs, sevišķi [[VDR]]. Dzimtajā [[Odense|Odensē]] Spreges vārdā nosaukts pilsētas laukums. ====Ārējās saites==== *http://www.imdb.com/name/nm0819825/ - profils IMDb [[Category:dāņu kinoaktieri|Sprege, Uve]] [[da:Ove Sprogøe]] [[de:Ove Sprogøe]] [[en:Ove Sprogøe]] [[no:Ove Sprogøe]] [[pl:Ove Sprogøe]] [[sv:Ove Sprogøe]] 12715 41522 2006-04-22T21:13:17Z Feens 37 [[Category:Kinoaktieri pēc tautības]] 12716 41524 2006-04-22T21:14:25Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Uve Sprege]] 12717 41525 2006-04-22T21:14:36Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Uve Sprege]] 12718 48514 2006-05-31T09:49:33Z YurikBot 213 robot Modifying: [[it:Ole Rømer]] [[Image:Ole Rømer.jpg|thumb|Ole Rēmers]] '''Ole Rēmers''' (''Ole Rømer'', * 1644.gada 25. septembrī [[Orhūsa|Orhūsā]], † 1710. gada 19. septembrī [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] ) - [[Dānija|dāņu]] astronoms. 1676.gadā pirmais veica [[gaismas ātrums|gaismas ātruma]] pētījumus. Dzimis tirgoņu ģimenē. Beidzis [[Kopenhāgena|Kopenhāgenas]] universitāti. Strādāja [[Francija|Francijas]] karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] galmā par troņmantinieka skolotāju. 1681.gadā atgriezās Kopenhāgenā un strādāja par Kopenhāgenas universitātes profesoru. Standartizēja Dānijas svaru un mēru sistēmu. Pēc Rēmera ierosmes 1700. gadā Dānijā tika ieviests [[Gregora kalendārs]]. 1676.gadā pētot [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoni [[Jo]], Rēmers veica pirmos gaismas ātruma mērījumus. Pēc Rēmera datiem gaismas ātrums bija apmēram 135 000 km/s. Aprēķinus pēc Rēmera datiem veica [[Nīderlande|nīderlandiešu]] matemātiķis [[Kristiāns Huigenss]]. ====Skat. arī==== *[[Gaismas ātrums]] *[[Rēmera temperatūras skala]] ====Ārējās saites==== *http://galileo.rice.edu/Catalog/NewFiles/roemer.html - Rēmera profils ''Galileo Project'' (angliski) *http://dbhs.wvusd.k12.ca.us/webdocs/Chem-History/Roemer-1677/Roemer-1677.html Rēmera 1676.gada pētījums (angliski un franciski) *http://www.rundetaarn.dk/dansk/observatorium/indledning.htm - Par Rēmeru (dāniski) {{stub}} [[Category:dāņu astronomi|Rēmers, Ole]] [[als:Ole Rømer]] [[bs:Ole Rømer]] [[ca:Ole Rømer]] [[cs:Ole Rømer]] [[da:Ole Rømer]] [[de:Ole Rømer]] [[en:Ole Rømer]] [[eo:Ole Rømer]] [[es:Ole Roemer]] [[fi:Ole Rømer]] [[fr:Ole Christensen Rømer]] [[id:Ole Christensen Roemer]] [[is:Ole Rømer]] [[it:Ole Rømer]] [[ja:オーレ・レーマー]] [[nl:Ole Rømer]] [[no:Ole Rømer]] [[pl:Ole Rømer]] [[pt:Ole Rømer]] [[ru:Рёмер, Оле Кристенсен]] [[sco:Ole Rømer]] [[sh:Ole Christensen Roemer]] [[sl:Ole Christensen Rømer]] [[sv:Ole Rømer]] 12719 41529 2006-04-22T23:06:56Z Feens 37 [[Category:Astronomi pēc tautības]] 12720 41530 2006-04-22T23:08:31Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ole Rēmers]] 12721 41531 2006-04-22T23:08:35Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ole Rēmers]] 12722 41542 2006-04-23T04:00:27Z Yyy 146 pārvācu uz šejieni no nodaļas pie amonjaka <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Amonija nitrāts</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>NH<sub>4</sub>NO<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>80,04 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1730 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>169&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>~210&deg;C (sadalās)</td></tr> <tr> </table> '''Amonija nitrāts''' (NH<sub>4</sub>NO<sub>3</sub>) (amonija salpetris) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst [[ūdens|ūdenī]]. To var iegūt [[amonjaks|amonajakam]] reaģējot ar [[slāpekļskābe|slāpekļskābi]]. Tas ir arī [[sprāgstvielas|sprāgstvielu]] komponents. Lai arī tīru amonija nitrātu ir iespējams lietot kā sprāgstvielu, to šādiem mērķiem parasti sajauc ar reducēties spējīgām vielām ([[Alumīnijs|Al]] pulveri, koka miltiem, mazgaistošiem [[nafta|naftas]] produktiem), jo amonija nitrātam sadaloties izdalās skābeklis. Šādas sprāgstvielas ir ļoti stabilas un tām ir nepieciešams ļoti spēcīgs detonators. Amonija nitrātu plaši lieto arī par minerālmēslu. Amonija nitrātu dažreiz lieto arī par cietās [[ķīmiskā raķešdegviela|raķešdegvielas]] komponentu (kopā ar [[magnijs|magniju]]). Šāda degviela ir mazāk efektīva, kā uz [[amonija perhlorāts|amonija perhlorātu]] bāzētā, taču ir mazāk toksiska. [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[Category:Ķīmija]] [[de:Ammoniumnitrat]] [[en:Ammonium nitrate]] [[es:Nitrato de amonio]] [[fr:Nitrate d'ammonium]] [[it:Nitrato d'ammonio]] [[nl:Ammoniumnitraat]] [[ja:硝酸アンモニウム]] [[pl:Azotan amonu]] [[ru:Нитрат аммония]] [[sv:Ammoniumnitrat]] [[zh:硝酸铵]] 12725 41559 2006-04-23T10:13:32Z Creep 473 12726 41560 2006-04-23T10:22:05Z Creep 473 12727 41561 2006-04-23T10:29:06Z Creep 473 12728 48965 2006-06-03T11:02:45Z Creep 473 '''Stobra purna bremze''' jeb '''kompensators''' (atsitiena) ir ierīce, kas ir piemērota šaujamieroča vai lielgabala [[stobra purns|stobra purnam]], lai novadītu dzinējmateriāla gāzes ar nolūku darboties pretēji ieroča atsitienam un nevēlamam stobra celšanās procesam straujas apšaudes laikā, kas samazina precizitāti. Stobra purna bremzes ir ļoti noderīgas kaujā un šaušanas sacensībās uz laiku, un ir bieži sastopamas uz šautenēm, kas šauj ļoti lielas patronas (bieži lielās medību šautenes), arī uz artilērijas un tanku ieročiem. Parasti tās lieto arī uz pistolēm praktiskajās sacensībās, tieši tad tās dēvē par kompensatoriem. AKM triecienšautenēs bremze ir ievirzīta nedaudz slīpi uz labo pusi, lai darbotos pretī ieroča, kam notiek atsitiens, sāniskajai kustībai. [[Image:AMXspb.jpg|thumb|right|300px|105 mm ieroča stobra purna bremze, kas uzstādīta uz AMX 10 RC kaujas transportlīdzekļa]] == Jēdziens == Savā koncepcijā stobra purna bremzes ir vienkāršas. Viens no vienkāršākajiem izstrādājumiem var tikt atrasts uz ASV 90 mm tanka ieročiem. Tas sastāv no īsas caurules, kas ir uzstādīta uz stobra gala taisnā leņķī. Bremzes visbiežāk izmanto spraugas, atveres, caurumus, deflektorus un citas iekārtas (parasti tās ir izkārtotas rindās), lai novadītu un kontrolētu degšanas gāzu izplūdi, kas seko lādiņa iziešanai. Cita metode ietver lūkas vai caurumus stobrā pie [[stobra purns|stobra purna]], kas izlaiž gāzi ātrāk, pirms lodes iziešanas. Trešā metode drīzāk iekļauj degšanas gāzu iziešanas palēnināšanu nevis to novadīšanu. Gāzu palēnināšanas metode tiek lietota [[slāpētājs|slāpētājos]] un lineārajos kompensatoros. Standarta izstrādājumos degšanas gāzes atstāj bremzi leņķī pret stobra kanāla caurumu. [[Image:Sig550spb.jpg|thumb|left|300px|Sig 550 šautenes uzliesmojuma slāpētājs. Uzliesmojuma slāpētāji bieži ir izgatavoti, lai strādātu kā vienkāršas stobra purna bremzes]]Tā darbojas pretī stobra aizmugurējai kustībai atsitiena un stobra purna celšanās dēļ. Gāzu masa un ātrums ir pietiekami nozīmīga, lai pārvietotu šaujamieroci pretējā virzienā atsitienam. [[ASV]] likumdošanā stobra purna bremze ir kontrolēta pazīme. == Lietderība == Stobra purna bremzēm ir savas priekšrocības un trūkumi. Atsitiens ir subjektīvs jēdziens. Viens šāvējs to var uztvert kā sāpes, cits kā skata maiņu, un cits kā aizmugurējo grūdienu. Atsitiena enerģija var būt spēcīga, ja impulss ir ātrs, un var tikt uzskatīta vāja, pat ja visa enerģija ir pārnesta. Kaut gan ir daudz veidu, kā izmērīt atsitiena impulsa enerģiju, ir pilnīga taisnība, ka samazinājumi starp 10% un 50% var tikt izmērīti. Viena no lielākajām stobra purna bremzes priekšrocībām ir [[stobra purns|stobra purna]] celšanās samazināšana. Tas atļauj ieroča tēmekļiem tikt ātrāk pārstādītiem. Tas ir sevišķi būtiski pilnīgi automātiskajos ieročos. Stobra purna celšanās ir bieži pilnībā novērsta ar prasmīgu konstrukciju. Tā kā šautene pārvietojas atpakaļ mazāk, šāvējam nav daudz kā kompensēt. Tas īpaši izpaužas ātršāvējās, pilnīgi automātiskas uguns un liela stobra kanāla medību šautenēs. [[Image:SWspb.jpg|thumb|right|350px|S&W Model 500 iekļauj stobra purna bremzi]] Ir daudz stobra purna bremžu trūkumi. Izejošās gāzes rada 4 efektus: skaņu, spiedienu, sprādziena vilni un uzliesmojumu. Skaņas pieaugums ir neizbēgams vairākumā izstrādājumu, jo lielāka ātruma gāzes dod vairāk enerģijas, lai darbotos pretī atsitienam. Lielāks ātrums dod spēcīgāku skaņu. Spiediens ir izjūtams kā triecienvilnis, kas līdzīgs eksplozijas vilnim. Sprādziena vilnis ir fiziska gaisa kustība. Tam ir tāda iedarbība, ka tiek sacelti gaisā putekļi un gruveši zem un ap abām bremzes pusēm. Kad augstspiediena gāzes lēni sajaucas ar apkārtējo gaisu, pieaug uzliesmojums, palikdams kvēlojot vēl labu laika sprīdi. Gan vieglajos ieročos, gan artilērijā stobra purna bremzes var izraisīt izejošās gāzes uzsviest gaisā gruvešu mākoņus, pasliktinot šāvēja redzamību un atklājot viņa pozīciju. Kareivji bieži saslapina zemi prettanku lielgabalu priekšā aizsardzības pozīcijās, lai to novērstu. [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 12731 41575 2006-04-23T13:08:59Z Latvia United 746 Staļina pēcnāves portrets no ru.wikipedia Staļina pēcnāves portrets no ru.wikipedia 12732 41576 2006-04-23T13:09:55Z Latvia United 746 12733 50745 2006-06-16T15:38:59Z YurikBot 213 robot Modifying: [[bs:Josif Visarionovič Džugašvili Staljin]] [[Image:Poster09.jpg|right|thumb|200px|Josifs Staļins.]] '''Josifs Staļins''' ([[1879]]. gada [[21. decembris]] - [[1953]]. gada [[5. marts]]). [[krievu valoda|Krievu]]: ''Иосиф Виссарионович Сталин'' (īstajā uzvārdā Džugašvili, [[krievu valoda|krievu]]: ''Джугашвили'', [[Gruzīnu valoda|gruzīnu]]: ''იოსებ ჯუღაშვილი''). Josifs Staļins gruzīnu izcelsmes bijušais [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs no 1922.-1953. gadam. Lai arī šajos gados Staļins papildus Ģenerālsekretāra amatam ieņēma arī citus valsts amatus, viņa vara bija neierobežota. Staļina valdīšanas laikā no agrāras Krievijas, tika izveidota pasaules mēroga lielvalsts, kas bija spēcīga rūpniecības un militārajā nozarē. Vienlaikus PSRS, salīdzinoši ar citām valstīm, izcēlās ar valsts iedzīvotāju zemo dzīves līmeni, kas bija rezultāts tam, ka Staļins vairāk rūpējas par valsts militāri-industriālo varenību un nevis iedzīvotāju labklājību. Staļins savu mērķu realizēšanai izmantotas plaša mēroga [[masu represijas]], kas ir neatņemama [[totalitārisms|totalitārā režīma]] sastāvdaļa. == Staļins darbībā == [[Image:Execute 346 Stalins resolution.jpg|thumb|left|180px|Staļina apstiprinājums nāvessodiem]] Staļina organizētajās represijās bojā gājuši apmēram 20 miljoni cilvēki. 5 miljoni, tā saucamo "kulaku" un citu zemnieku, kas nogalināti 1929-1933. 5 miljoni mirušo Ukrainas badā, ko mākslīgi izraisīja padomju vara. 5 miljoni nošautu militārprsonu 1933.-1953. gadam. 5 miljoni mirušo GULAG nometnēs. Pilnīgi visi Krimas tatāri, Volgas vācieši un čečeni tika izsūtīti uz Sibīriju un Kazahstānu. 1937. gadā Politbirojs atļāva nopratināšanā izmantot spīdzināšanu. Sarkanajā armijā tika arestēti un nošauti 3 no 5 maršaliem, 13 no 15 armijas ģenerāļiem, 8 no 9 admirāļiem, 50 no 57 armijas korpusu komandieriem, 154 no 186 divīziju komandieriem, 16 no 16 armijas komisāriem, un 25 no 28 armijas korpusu komisāriem. Staļina paraksts tikai 1937-1938. gados ir uz vismaz 681 692 cilvēku nošaušanas pavēlēm. [[Category:Padomju Savienība]] [[ar:جوزيف ستالين]] [[bg:Йосиф Сталин]] [[br:Jozef Stalin]] [[bs:Josif Visarionovič Džugašvili Staljin]] [[ca:Josef Stalin]] [[cs:Josef Stalin]] [[da:Josef Stalin]] [[de:Josef Stalin]] [[el:Ιωσήφ Στάλιν]] [[en:Joseph Stalin]] [[eo:Josif Stalin]] [[es:Iósif Stalin]] [[et:Jossif Stalin]] [[eu:Josef Stalin]] [[fa:ژوزف استالین]] [[fi:Josif Stalin]] [[fr:Joseph Staline]] [[ga:Iósaf Stailín]] [[gl:Stalin]] [[he:יוסיף סטלין]] [[hr:Staljin]] [[hu:Joszif Visszarionovics Sztálin]] [[id:Josef Stalin]] [[io:Yosif Stalin]] [[is:Jósef Stalín]] [[it:Stalin]] [[ja:ヨシフ・スターリン]] [[ka:სტალინი, იოსებ]] [[ko:이오시프 스탈린]] [[la:Iosephus Stalin]] [[li:Jozef Stalin]] [[lt:Josifas Stalinas]] [[mk:Јосиф Сталин]] [[ms:Joseph Stalin]] [[nl:Jozef Stalin]] [[nn:Josef Stalin]] [[no:Josef Stalin]] [[os:Сталин, Виссарионы фырт Иосиф]] [[pl:Józef Stalin]] [[ps:جوزف سټالين]] [[pt:Josef Stalin]] [[ro:Iosif Vissarionovici Stalin]] [[ru:Сталин, Иосиф Виссарионович]] [[scn:Giuseppi Stalin]] [[sh:Staljin]] [[simple:Josif Stalin]] [[sk:Josif Vissarionovič Stalin]] [[sl:Josip Visarijonovič Džugašvili]] [[sr:Јосиф Стаљин]] [[sv:Josef Stalin]] [[ta:ஜோசப் ஸ்டாலின்]] [[th:โจเซฟ สตาลิน]] [[tl:Iosif Stalin]] [[tr:Josef Stalin]] [[uk:Сталін Йосиф]] [[vi:Iosif Vissarionovich Stalin]] [[zh:斯大林]] 12736 41588 2006-04-23T14:08:46Z Creep 473 12737 41594 2006-04-23T15:21:31Z Creep 473 '''Mēlītes sargs''' ir drošības gredzens, kas apņem šaujamieroča [[mēlīte|mēlīti]] un aizsargā to no nejaušas pavilkšanas, kas var izraisīt šāvienu. Dažos gadījumos mēlītes sargs ir apvienots ar [[pistoles spals|pistoles spalu]]. Parasti tas ir piestiprināts ar skrūvēm. Arī citām ierīcēm kā, piemēram, inhalatoriem ir mēlītes sargi. [[Image:Goldtriggerguard.jpg|thumb|right|320px|Zelta mēlītes sargs]] == Raksturojums == Parasti tas ir izgatavots no metāla, bieži no [[alumīnijs|alumīnija]] (ir sastopami arī no [[zelts|zelta]]). Tas stiepjas lejup no ietvara un ir gredzena formā. Tas ir izstrādāts, lai novērstu [[mēlīte|mēlīti]] no tās satveršanas, kad pistole tiek izņemta vai ievietota makstī. Mēlītes sargs pasargā arī no gadījumiem, kad, pārvietojoties apvidū, personai ir priekšā dažādi šķēršļi (zari, drēbes u.c.), kas varētu aizķert mēlīti un izdarīt nejaušu šāvienu. Dažos ieročos (piemēram, M1 Garand) tam ir arī ieroča kopā saturēšanas funkcija un tas der kā uzstādīšanas punkts ziemas mēlītei. Lai to konstrukciju uzlabotu, tie tiek velmēti un bieži arī pulēti (īpaši vajadzīgs, kad ir palikušas mēlītes sarga fabrikas spieduma pēdas). Kad mēlītes sargs nav savienots ar [[pistoles spals|pistoles spalu]], to parasti notur pāris skrūves (parasti divas). Dažreiz mēlītes sargam cauri iet arī ass tapa. [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 12738 43921 2006-05-09T14:47:11Z Knakts 848 Ģeometrija ir matemātikas apakšnozare, tāpēc atstāju tikai ģeometriju. [[Image:Triangle.Right.svg|thumb|Taisnleņķa trijstūris]] '''Hipotenūza''' ir taisnleņķa [[trijstūris|trijstūra]] mala, kas atrodas pretī taisnajam leņķim (skat. attēlu). Hipotenūza vienmēr ir garākā taisnleņķa trijstūra mala. {{stub}} [[Category:Ģeometrija]] 12740 41598 2006-04-23T16:45:30Z Latvia United 746 #REDIRECT [[Josifs Staļins]] 12741 41614 2006-04-23T19:00:26Z Dekaels 268 Ernesta Teodora Amadeja Hofmaņa paškarikatūra no de.wiki. Ernesta Teodora Amadeja Hofmaņa paškarikatūra no de.wiki. 12742 41623 2006-04-23T20:03:53Z Feens 37 {{Tauta| attēls=| tauta=Monégasque| skaits=~7 000| vieta=[[Monako]]| valoda=[[monegasku valoda]]| reliģija=[[katolisms]]| grupas=-| radi=monegaski ir [[romāņi]], tiem tuvu radniecīgi [[franči]], [[itālieši]] }} '''Monegaski''' (pašnos. ''monégasque'') - mikronācija, [[Monako|Monako]] pamatiedzīvotāji. Runā [[monegasku valoda|monegasku valodā]]. Apmēram 16 % no Monako iedzīvotājiem. Kaut arī Monako valsts valoda ir [[franču valoda]], tomēr monegasku valoda tiek apgūta skolās un valoda ir monegasku prestiža jautājums. Vēsturiski veidojusies, sajaucoties [[Oksitānija|oksitāniešiem]] un [[Dženova|dženoviešiem]]. Pazīstmākie monegaski - Monako valdnieku [[Grimaldi dinastija|Grimaldi]] ģimene un franču dziedātājs un dzejnieks [[Leo Ferē]] (''Léo Ferré''). [[Category:Pasaules tautas]] [[fr:Monégasque (gentilé)]] 12743 41626 2006-04-23T20:19:42Z Feens 37 Tulūzas ģerbonis no [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Blason_Toulouse.jpg] Tulūzas ģerbonis no [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Blason_Toulouse.jpg] 12744 41629 2006-04-23T20:47:34Z Latvia United 746 12745 46324 2006-05-21T02:51:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[en:Don Adams]] [[Image:Don_adams.png|right|thumb|240px|Dons Adamss situāciju komēdijā Ķeriet Smārtu! (1965-1970).]] '''Dons Adamss''', ''dzimis Donald James Yarmy'', ([[1923]]. gada [[13. aprīlis]] – [[2005]]. gada [[25. septembris]]) bija [[Category:Amerikāņu kinoaktieri|Amerikāņu aktieris]], kurš savu lielāko popularitāti guvis būdams galvenās lomas atveidotājs '''Maksvels Smārts''' (Aģents 86) situāciju komēdijā [[Ķeriet Smārtu!]] (Get Smart!). Dons Adams ir trīs Emmy Balvu ieguvējs kā Maksvela Smārta atveidotājs. [[Category:Amerikāņu kinoaktieri]] [[de:Don Adams]] [[en:Don Adams]] [[es:Don Adams]] [[fi:Don Adams]] [[fr:Don Adams]] [[ja:ドン・アダムズ]] [[pt:Don Adams]] [[sv:Don Adams]] 12746 50779 2006-06-17T05:52:43Z YurikBot 213 robot Modifying: [[eu:Tolosa (Okzitania)]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Ville de Toulouse'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Toulouse map.png|160px|]] | align=center | [[Image:Blason Toulouse.jpg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 439 228<br> 1 089 159 (aglom.) |- | Dibināta | aizvēsturiskos laikos |- | Citi nosaukumi | '''Tolosa''' ([[basku valoda|basku]]) |- | reģions | [[Dienvidi-Pireneji]] |- | departaments | [[Augšgaronna]] |- | Mājaslapa | http://www.toulouse.fr/ |} {{commons|Category:Toulouse}} [[Image:Market in arnaud bernard.jpg|thumb|right|250px|Tulūzas centrs]] '''Tulūza''' (''Toulouse'') - pilsēta [[Francija|Francijas]] dienvidos pie [[Garonna|Garonnas]] upes. [[Dienvidi-Pireneji|Dienvidi-Pireneju]] reģiona un [[Augšgaronna]]s departamenta centrs. Vēsturiskās [[Langedoka]]s provinces centrs. Tulūza ir viena no visstraujāk augošajām pilsētām [[ES]], pateicoties savai [[kosmosa rūpniecība|kosmosa]], [[aviācija|aviācijas]] un [[biotehnoloģija|biotehnoloģiskajai]] rūpniecībai. Šeit atrodas ''[[Airbus]]'' galvenā mītne un viena no divām rūpnīcām, kurās tiek izgatavotas ''Airbus'' lidmašīnas (otra atrodas [[Hamburga|Hamburgā]]). Viduslaikos viena no svarīgākajām Rietumeiropas pilsētām, XVIII un XIX gadsimtā Tulūza zaudēja savu nozīmi, līdz XX gadsimta otrajā pusē piedzīvoja strauju uzplaukumu, pateicoties militārās un aviācijas rūpniecības attīstībai. ====Vēsture==== Pilsēta ir apdzīvota vismaz no VIII gadsimta pirms mūsu ēras. Pirmie iedzīvotāji - akvitānieši, kuras vēlāk nomainīja [[ibērieši]]. III gadsimtā p.m.ē. no ziemeļiem ieplūda pirmie [[indoeiropieši]] - [[galli]]. Pēc [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] Gallijas iekarojumiem, ap 10.-30. g ([[Trajāns|Trajāna]] laikā) Tulūza tika pārcelta un izbūvēta no jauna un pamazām kļuva par svarīgu [[Romas impērija|Romas impērijas]] pilsētu. No 418. līdz 508. gadam, kad to ieņēma [[franki]], Tulūza bija [[Vestgotu karaliste|Vestgotu karalistes]] galvaspilsēta, bet VII gadsimtā kļuva par [[Akvitānijas grāfiste|Akvitānijas grāfistes]] galvaspilsētu. 712. gadā Tulūzu aplenca [[arābi]], tomēr tā paša gada 9. jūnijā [[akvitānieši]] un [[baski]] Tulūzas pievārtē [[Tulūzas kauja|Tulūzas kaujā]] smagi sakāva arābu karaspēku. No 768. līdz 877. gadam Tulūza bija [[Akvitānijas karaliste]]s galvaspilsēta. 844. gadā Tulūzu neveiksmīgi aplenca [[vikingi]]. No 877. gada Tulūza bija [[Tulūzas grāfiste]]s galvaspilsēta. XII gadsimtā Tulūza kļuva par [[katari|kataru]] kustības centru. [[Albiģiešu karš|Albiģiešu kara]] laikā Tulūzu 1216. gadā ieņēma krustneši [[Simons de Monfors|Simona de Monfora]] vadībā. Pēc kataru sakāves pret iedzīvotājiem izvērsās represijas, vairākus gadsimtus Tulūza bija viens no [[inkvizīcija]]s centriem. XV gadsimtā Tulūza bija [[mēle (augs)|mēles]] (''Isatis tinctoria'' - augs zilas krāsas auduma iegūšanai) audzēšanas un tirdzniecības centru. Pēc [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] Tulūza kļuva par provinciālu pilsētu. Attīstība atgriezās tikai XX gadsimta otrajā pusē, un šodien Tulūza tiek uzskatīta par Eiropas aerokosmiskās rūpniecības galvaspilsētu. 2001. gada 21. septembrī Tulūzas pievārtē eksplodēja [[minerālmēsli|minerālmēslu]] rūpnīca AZF. Pēc oficiālās versijas eksplodēja 300 tonnas [[amonija nitrāts|amonija nitrāta]]. Rezultātā rūpnīca tika pilnīgi nopostīta. Bojā gāja 30 cilvēki, ievainoti tika 2500, bet viegli ievainoti - 8000. Bez pajumtes palika ap 40 000 cilvēku. ====Cilvēki==== Tulūzā dzimuši: *[[Žans Dosē]] (''Jean Dausset'') (1916-) - imunologs, Nobela prēmija *[[Karloss Gardels]] (''Carlos Gardel'') (1890-1935) - [[tango]] dziedātājs *[[Sv. Huberts]] (''Saint Hubert'') (656/658-727,728) - katoļu svētais *[[Raimunds IV]] (''Raymond IV de Toulouse'') (1052-1105) - viens no [[Pirmais krusta karš|Pirmais krusta karš]] līderiem *[[Bernards Verbērs]] (''Bernard Werber'') (1961-) - rakstnieks [[Category:Francijas pilsētas]] [[af:Toulouse]] [[an:Tolosa]] [[ar:تولوز]] [[bg:Тулуза]] [[bs:Toulouse]] [[ca:Tolosa de Llenguadoc]] [[cs:Toulouse]] [[da:Toulouse]] [[de:Toulouse]] [[en:Toulouse]] [[eo:Tuluzo]] [[es:Toulouse]] [[eu:Tolosa (Okzitania)]] [[fa:تولوز]] [[fi:Toulouse]] [[fr:Toulouse]] [[he:טולוז]] [[id:Toulouse]] [[io:Toulouse]] [[it:Tolosa]] [[ja:トゥールーズ]] [[ko:툴루즈]] [[lad:Toulouse]] [[lt:Tulūza]] [[nl:Toulouse]] [[no:Toulouse]] [[oc:Tolosa]] [[pl:Tuluza]] [[pt:Toulouse]] [[ro:Toulouse]] [[ru:Тулуза]] [[sk:Toulouse]] [[sv:Toulouse]] [[zh:圖盧茲]] 12747 41640 2006-04-23T22:36:25Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Tulūza]] 12748 41660 2006-04-24T14:59:17Z Latvia United 746 12750 41674 2006-04-24T19:15:26Z 81.198.34.79 '''Žans Dosē''' (''Jean Dausset'') ( * 1916.gada 9.oktobrī [[Tulūza|Tulūzā]] ) - [[Francija|franču]] [[imunoloģija|imunologs]]. 1980. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[galvenais audu saderības komplekss|galvenā audu saderības kompleksa]] (''major histocompatibility complex'', ''MHC'') atklāšanu, kurš regulē [[šūna|šūnu]] [[imūnreakcija|imūnreakcijas]]. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Alans Kormaks]]<br>[[Godfrijs Haunsfīlds]]| virsraksts = [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā]] | periods = [[1980]]<br>kopā ar [[Baruhs Benacerafs|Baruhu Benacerafu]]<br>un [[Džordžs Snells|Džordžu Snellu]] | pēc = [[Rodžers Sperijs]]<br>[[Deivids Hjūbels]]<br>[[Torstens Vīzels]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Imunoloģija|Dose, Zzans]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Dose, Zzans]] [[bg:Жан Досе]] [[de:Jean Dausset]] [[en:Jean Dausset]] [[es:Jean Dausset]] [[fr:Jean Dausset]] [[ja:ジャン・ドーセ]] [[pt:Jean Dausset]] [[sv:Jean Dausset]] 12751 41676 2006-04-24T19:19:47Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Žans Dosē]] 12752 41677 2006-04-24T19:20:02Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Žans Dosē]] 12753 41681 2006-04-24T19:23:35Z Feens 37 [[Category:Nobela prēmija|Fizioloģijā vai medicīnā]] 12754 41693 2006-04-24T21:47:50Z Dekaels 268 [[Category:Literatūra]] [[Category:Retorika]] 12756 41706 2006-04-25T12:26:51Z Feens 37 [[Image:Gardel.jpg|thumb|Karloss Gardels]] '''Karloss Gardels''' (''Carlos Gardel'', * 1890. gada 11. decembrī [[Tulūza|Tulūzā]], [[Francija|Francijā]] vai Takuarembo (''Tacuarembó''), [[Urugvaja|Urugvajā]] † 1935. gada 24. jūnijā [[Medelīna|Medelīnā]]) - [[tango]] dziedātājs. Gājis bojā [[aviokatastrofa|aviokatastrofā]], kad bija popularitātes virsotnē. Saukts par "tango karali", un daudzu cienītāju acīs ir visspilgtākais tango mūzikas būtības atklājējs. Dzimis vai nu [[Tulūza|Tulūzā]], [[Francija|Francijā]], vai Takuarembo (''Tacuarembó'') pilsētiņā [[Urugvaja|Urugvajā]]. Karstas diskusijas par Gardela dzimšanas vietu turpinās arī mūsdienās. Pats Gardels par to esot teicis - ''esmu dzimis [[Buenosairesa|Buenosairesā]], [[Argentīna|Argentīnā]] divarpus gadu vecumā''. Karjeras sākumā dziedāja bāros, bet 1917.gadā guva pirmos panākumus [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] ar dziesmu ''Mi Noche Triste''. Uzstājies visā Latīņamerikā, kā arī [[Barselona|Barselonā]], [[Parīze|Parīzē]] un [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Filmējies vairākās tā laika filmās. Kad Gardels gāja bojā aviokatastrofā, viņa mirstīgās atliekas caur [[Kolumbija|Kolumbiju]], [[Ņujorka|Ņujorku]] un [[Riodežaneiro]] tika nogādātas [[Buenosairesa|Buenosairesā]]. Visā ceļā viņu pavadīja sērotāju tūkstoši. Apglabāts Buenosairesā. [[Category:Tango|Gardels, Karloss]] [[bg:Карлос Гардел]] [[ca:Carlos Gardel]] [[de:Carlos Gardel]] [[en:Carlos Gardel]] [[es:Carlos Gardel]] [[eo:Carlos Gardel]] [[fr:Carlos Gardel]] [[it:Carlos Gardel]] [[lb:Carlos Gardel]] [[ja:カルロス・ガルデル]] [[pl:Carlos Gardel]] [[pt:Carlos Gardel]] [[ru:Гардель, Карлос]] [[sl:Carlos Gardel]] [[sv:Carlos Gardel]] 12757 41707 2006-04-25T12:28:28Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Karloss Gardels]] 12758 41708 2006-04-25T12:28:38Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Karloss Gardels]] 12759 45868 2006-05-18T19:51:39Z Knakts 848 interwiki [[Category:Mūzika]] [[de:Kategorie:Tango]] [[en:Category:Tango]] [[es:Categoría:Tango]] [[fr:Catégorie:Tango]] [[ja:Category:タンゴ]] [[nl:Categorie:Tango]] [[sl:Kategorija:Tango]] [[sv:Kategori:Tango]] [[tr:Kategori:Tango]] 12762 48370 2006-05-31T03:59:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Matriz unitaria]] Par unitāru matricu sauc tādu kompleksu skaitļu kvadrātisku matricu <math>U</math>, kuras reizinājums ar tai [[saistītā matrica|saistīto]] ir [[vienības matrica]]: <math>U\cdot U^* = U^*\cdot U = E</math> ==Piemērs== ===1=== <math> U = \begin{pmatrix} \frac{\sqrt{3}}{2} & \frac{1}{2} \\ -\frac{1}{2} & \frac{\sqrt{3}}{2} \end{pmatrix} </math> <math> U^* = \begin{pmatrix} \frac{\sqrt{3}}{2} & -\frac{1}{2} \\ \frac{1}{2} & \frac{\sqrt{3}}{2} \end{pmatrix} </math> <math> U \cdot U^* = \begin{pmatrix} 1 & 0 \\ 0 & 1 \end{pmatrix} = E </math> ===2=== <math> U = \frac{1}{\sqrt{3}} \begin{pmatrix} 1 & 1 & 1 \\ 1 & \cos{\frac{2\pi}{3}} + \imath \sin{\frac{2\pi}{3}} & \cos{\frac{4\pi}{3}} + \imath \sin{\frac{4\pi}{3}} \\ 1 & \cos{\frac{4\pi}{3}} + \imath \sin{\frac{4\pi}{3}} & \cos{\frac{8\pi}{3}} + \imath \sin{\frac{8\pi}{3}} \end{pmatrix} </math> <math> U^* = \frac{1}{\sqrt{3}} \begin{pmatrix} 1 & 1 & 1 \\ 1 & \cos{\frac{2\pi}{3}} - \imath \sin{\frac{2\pi}{3}} & \cos{\frac{4\pi}{3}} - \imath \sin{\frac{4\pi}{3}} \\ 1 & \cos{\frac{4\pi}{3}} - \imath \sin{\frac{4\pi}{3}} & \cos{\frac{8\pi}{3}} - \imath \sin{\frac{8\pi}{3}} \end{pmatrix} </math> <math> U\cdot U^* = \frac{1}{3} \begin{pmatrix} 3 & 0 & 0 \\ 0 & 3 & 0 \\ 0 & 0 & 3 \end{pmatrix} = E </math> ==Pazīmes== Kā noteikt, vai <math>n\times n</math> matrica <math>U</math> ir unitāra, vai nav? * (Pēc definīcijas.) Izrēķināt tai [[saistītā matrica|kompleksi saistītās apgriezto]] un abas sareizināt. Ja rezultāts ir [[vienības matrica]], tad matrica <math>U</math> ir unitāra, citādi – nav. * Pārbaudīt, vai matricas rindiņas veido ([[lineāras telpas]] <math>\mathbb{C}^n</math>) [[ortonormēta bāze|ortonormētu bāzi]]. Ja veido, tad matrica <math>U</math> ir unitāra, citādi – nav. [[Category:Matemātika]] [[da:Unitær matrix]] [[de:Unitäre Matrix]] [[en:Unitary matrix]] [[es:Matriz unitaria]] [[fr:Matrice unitaire]] [[he:יוניטריות]] [[it:Matrice unitaria]] [[ja:ユニタリ作用素]] [[pl:Macierz unitarna]] 12768 41777 2006-04-25T21:23:42Z Feens 37 Sv. Huberts no nl.wiki - [http://nl.wikipedia.org/wiki/Afbeelding:Huberts_van_Luik.jpg] Sv. Huberts no nl.wiki - [http://nl.wikipedia.org/wiki/Afbeelding:Huberts_van_Luik.jpg] 12769 43580 2006-05-06T21:41:22Z Juzeris 23 "[[Sv. Huberts]]" pārdēvēju par "[[Svētais Huberts]]": pēc [[Sv.Kirils|Sv.Kirila]] parauga [[Image:Huberts van Luik.jpg|150px|thumb|Sv. Huberts]] '''Sv. Huberts''' (''Saint Hubert'', * 656. - 658, iespējams [[Tulūza|Tulūzā]], † 727. vai 728. gada 30. maijā pie [[Brisele|Briseles]] ) - [[katolisms|katoļu]] un [[pareizticība|pareizticīgo]] svētais. Saukts arī par "[[Ardēni|Ardēnu]] apustuli". Sv. Huberts ir mednieku, matemātiķu, optiķu un metālstrādnieku aizbildnis. Viņu lūdz [[trakumsērga|trakumsērgas]] gadījumā. Bijis no karaliskās [[Merovingi|Merovingu]] dzimtas. Dzīvojis augstmaņa dzīvi [[Parīze|Parīzē]] un [[Meca|Mecā]]. Apprecējies, bet, kad sieva dzemdībās mira, esot devies Ardēnu mežos un nodarbojies ar medībām. Reiz redzējis vīziju - briedi ar krusta zīmi starp ragiem un dzirdējis balsi, kura aicinājusi kalpot Dievam. Kļuva par pirmo [[Lježa|Lježas]] bīskapu. [[Category:Svētie|Huberts]] [[da:Hubertus]] [[de:Hubertus von Lüttich]] [[en:Hubertus]] [[fr:Hubert de Liège]] [[nl:Hubertus van Luik]] [[pl:Hubert z Liège]] 12770 43587 2006-05-06T21:44:01Z Juzeris 23 izlaboju pāradr. #redirect [[Svētais Huberts]] 12771 43586 2006-05-06T21:43:49Z Juzeris 23 izlaboju pāradr. #redirect [[Svētais Huberts]] 12772 48467 2006-05-31T07:53:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Рејмонд Тулушки]] '''Raimunds IV''' (''Raymond IV de Toulouse'', * 1041/42. gadā [[Tulūza|Tulūzā]], † 1105. gada 28. februārī ''Mons Peregrinus'' pie [[Tripole|Tripoles]] ) - Tulūzas grāfs, [[Provansa|Provansas]] markgrāfs. Viens no [[Pirmais krusta karš|Pirmā krusta kara]] līderiem. Pēc [[armēņi|armēņu]] avotiem, zaudējis aci svētceļojumā uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] pirms Krusta karu sākuma. Pirms 1096. gada piedalījās cīņās pret [[mauri|mauriem]] [[Spānija|Spānijā]]. Viens no pirmajiem, kurš atsaucās [[pāvests|pāvesta]] [[Urbāns II|Urbāna II]] aicinājumam doties Krusta karos, un bija viens no bagātākajiem un ietekmīgākajiem krusta karotājiem. Savācis karaspēku, Raimunds caur [[Dirrahija|Dirrahiju]] un [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] devās uz Jeruzalemi. 1097. gada jūnijā, kopā ar citiem krusta karotājiem, ieņēma [[Nīkeja|Nīkeju]], 1089. gadā - [[Antiohija|Antiohiju]], bet 1099. gadā krustneši ieņēma Jeruzalemi, nogalinot lielāko daļu no pilsētas iedzīvotājiem. Raimundam tika piedāvāts [[Jeruzālemes karalis|Jeruzālemes karaļa]] tituls, bet viņš to nepieņēma. Pēc Jeruzalemes ieņemšanas Raimunds piedalījās [[Askaronas kauja|Askaronas kaujā]]. Miris 1105. gadā. [[Category:Krusta kari]] [[ca:Ramon IV de Tolosa]] [[de:Raimund IV. (Toulouse)]] [[en:Raymond IV of Toulouse]] [[es:Raimundo de Tolosa]] [[fi:Raimund IV (Toulouse)]] [[fr:Raymond IV de Toulouse]] [[it:Raimondo di Tolosa]] [[nl:Raymond IV van Toulouse]] [[pl:Rajmund z Tuluzy]] [[sr:Рејмонд Тулушки]] 12773 41792 2006-04-25T22:31:02Z Feens 37 [[Category:Vēsture]] 12774 41793 2006-04-25T22:32:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Raimunds IV]] 12775 41796 2006-04-26T05:40:18Z Feens 37 Tokijas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:PrefSymbol-Tokyo.png] Tokijas ģerbonis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:PrefSymbol-Tokyo.png] 12776 41798 2006-04-26T07:29:24Z Feens 37 [[Category:Pilsētas pēc valsts]] [[Category:Japāna]] 12782 41824 2006-04-26T20:20:36Z Juzeris 23 "[[Elektroniskais pasts]]" pārdēvēju par "[[E-pasts]]": šādi tas tiek lietots biežāk #REDIRECT [[E-pasts]] 12785 51784 2006-06-24T17:29:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:가역행렬]] Kvadrātiskas, nesingulāras matricas <math>A</math> apgrieztā matrica ir tāda matrica, kuru reizinot ar matricu <math>A</math>, iegūst [[vienības matrica|vienības matricu]]: <math>A^{-1} \cdot A = A \cdot A^{1} = E</math> == Paņēmieni apgrieztās matricas iegūšanai == === 1 === <math>A^{-1} = \begin{pmatrix} \frac{A_{11}}{d} & \frac{A_{21}}{d} & \cdots & \frac{A_{n1}}{d} \\ \frac{A_{12}}{d} & \frac{A_{22}}{d} & \cdots & \frac{A_{n2}}{d} \\ \cdots & \cdots & \cdots & \cdots \\ \frac{A_{1n}}{d} & \frac{A_{2n}}{d} & \cdots & \frac{A_{nn}}{d} \end{pmatrix}</math> kur <math>d</math> ir matricas <math>A</math> [[determinants]] un <math>A_{ij}</math> ir algebriskais papildinājums matricas [[minors (lineārā algebra)|minoram]] <math>M_{ij} = \left | a_{ij}\right |</math>:<br /> <math>A_{ij} = (-1)^{i+j} \cdot M_{ij}</math>. ===2 Gausa metode=== Pieņemam, ka esam atraduši matricas <math>T_1</math> līdz <math>T_n</math>, kuras secīgi piereizinot matricai <math>A</math>, iegūstam vienības matricu <math>E</math>: <math>T_n \cdot \ldots \cdot\ T_2 \cdot T_1 \cdot A = E</math> Tādā gadījumā viegli redzēt, ka varam izteikt apgriezto matricu kā <math>T_i</math> matricu reizinājumu: <math>A^{-1} = T_n \cdot \ldots \cdot T_2 \cdot T_1 (\cdot E)</math> Līdz ar to apgriezto matricu ir iespējams meklēt kā matricu <math>T_i</math> reizinājumu, ko savukārt var atrast, pārveidojot matricu <math>A</math> par vienības matricu <math>E</math> – pēc Gausa metodes. Šim nolūkam saraksta kopā matricu <math>A</math> un vienības matricu <math>E</math> un ar matricu <math>A</math> veic elementāros matricu pārveidojumus, lai pārveidotu to par <math>E</math>. Tos pašus pārveidojumus paralēli veic arī ar matricu <math>E</math>. Brīdī, kad kreisajā pusē esam ieguvuši vienības matricu, labajā pusē ir redzama matricas <math>A</math> apgrieztā: <math>(A | E) \sim \ldots \sim (E | A^{-1})</math> ==== Piemērs ==== Dota matrica <math> A = \begin{pmatrix} 1 & 2 & 3 \\ 0 & 1 & 1 \\ 0 & 0 & 1 \end{pmatrix} </math> <math> \left ( \begin{matrix} 1 & 2 & 3 \\ 0 & 1 & 1 \\ 0 & 0 & 1 \end{matrix} \right | \left . \begin{matrix} 1 & 0 & 0 \\ 0 & 1 & 0 \\ 0 & 0 & 1 \end{matrix} \right ) (1)\sim \left ( \begin{matrix} 1 & 2 & 0 \\ 0 & 1 & 0 \\ 0 & 0 & 1 \end{matrix} \right | \left . \begin{matrix} 1 & 0 & -3 \\ 0 & 1 & -1 \\ 0 & 0 & 1 \end{matrix} \right ) (2)\sim \left ( \begin{matrix} 1 & 0 & 0 \\ 0 & 1 & 0 \\ 0 & 0 & 1 \end{matrix} \right | \left . \begin{matrix} 1 & -2 & -1 \\ 0 & 1 & -1 \\ 0 & 0 & 1 \end{matrix} \right ) </math> (1) pārveidojumā 3. rindiņa tika pareizināta ar <math>-1</math> un pieskaitīta 2. rindiņai; 3. rindiņa tika pareizināta ar <math>-3</math> un pieskaitīta 1. rindiņai.<br /> (2) pārveidojumā 2. rindiņa tika pareizināta ar <math>-2</math> un pieskaitīta 1. rindiņai. Rezultātā esam ieguvuši apgriezto matricu <math> A^{-1} = \begin{pmatrix} 1 & -2 & -1 \\ 0 & 1 & -1 \\ 0 & 0 & 1 \end{pmatrix} </math> [[Category:Matemātika]] [[cs:Inverzní matice]] [[de:Reguläre Matrix]] [[en:Invertible matrix]] [[es:Matriz invertible]] [[fr:Matrice inversible]] [[he:מטריצה הפיכה]] [[it:Matrice invertibile]] [[ja:正則行列]] [[ko:가역행렬]] [[nl:Inverse matrix]] [[pl:Macierz odwrotna]] [[ru:Обратная матрица]] [[zh:逆矩阵]] 12787 43017 2006-05-02T11:06:23Z YurikBot 213 robot Modifying: [[he:טריאצטון]] [[Image:Acetone peroxide trimer.png|right|170px]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Acetona peroksīds</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C<sub>9</sub>H<sub>18</sub>O<sub>6</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>222,24 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1180 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>91&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>nav zināma</td></tr> <tr> </table> '''Acetona peroksīds''' (triacetona peroksīds, C<sub>9</sub>H<sub>18</sub>O<sub>6</sub>) ir balta, kristāliska viela. Tā ir berzes un karstuma jūtīga [[sprāgstviela]]. Šai vielai ir vairāki nestabili izomēri, no kuriem stabilākais ir trimērs. Mazāk skābā vidē ir iespējams arī iegūt tetramēru, bet tā reakcija notiek lēnāk. Dimērs un ir īpaši monomērs ir ļoti nestabili. Istabas temperatūrā trimērs lēnām [[sublimācija|sublimējas]] par dimēru. [[Image:Acetone peroxide.jpg|left|200px]] To var iegūt ķīmiskā reakcijā starp [[ūdeņraža peroksīds|ūdeņraža pārskābi]] un [[acetons|acetonu]] ar [[sālsskābe|sālsskābi]] kā [[katalizators|katalizatoru]]. Šādā reakcijā vienmēr veidojas dimēra un trimēra maisījums. Viela ir indīga. Uzsprāgstot acetona peroksīdam veidojas acetons un ozons, šajā procesā izdalās maz siltuma, process lielā merā ir saistīts ar [[entropija]]s palielināšanos, vielai pārejot no cietās fāzes gāzveida fāzē. Acetona peroksīds dažreiz veidojas kā rūpniecības blakusprodukts, oksidējot fenolus. Ketonu peroksīdus, tia skaitā acetona peroksīdu, dažreiz lieto kā polimerizācija iniciatorus [[polimērs|polimēru]] ražošanai. Acetona peroksīds ir iegūstams no relatīvi pieejamām izejvielām, taču ir ļoti nestabils, nestabilāks pat par [[nitroglicerīns|nitroglicerīnu]], tapēc to lieto tikai tie, kam nekas labāks nav pieejams. [[Category:Sprāgstvielas]] [[Category:Organiskās vielas]] [[bg:Ацетонов пероксид]] [[de:Acetonperoxid]] [[en:Acetone peroxide]] [[es:Peróxido de acetona]] [[fi:Asetoniperoksidi]] [[he:טריאצטון]] [[it:Perossido di acetone]] [[ja:過酸化アセトン]] [[lt:Acetono peroksidas]] [[nl:Acetonperoxide]] [[pl:TCAP]] [[ru:Перекись ацетона]] [[sl:Aceton peroksid]] [[sv:Acetonperoxid]] 12791 42426 2006-04-29T20:10:26Z Eriksrudzitis 858 "'''Radamisto'''" ir [[Georgs Frīdrihs Hendelis|Georga Frīdriha Hendeļa]] pirmā [[opera]]. Sarakstīta 1720. gadā pēc [[Londonas Karaliskās mūzikas akadēmija]]s pasūtījuma, tā ir 3 cēlienu ''[[opera seria]]''. Pirmizrāde notika 1720. gada 27. aprīlī [[Karaļa teātris|Karaļa teātrī]] (''King’s Theatre'') [[Londona|Londonā]]. [[Librets|Libreta]] autors ir [[Nikolā Frančesko Haims]] (''Nicola Francesco Haym''). Libreta pamatā ir pārstrādāts [[Domeniko Lalli]] (''Domenico Lalli'') librets komponista [[Frančesko Gasparīni]] (''Francesco Gasparini'') sarakstītajai tāda paša nosaukuma operai, kura uzvesta 1712. gadā [[Florence|Florencē]]. "Ramadisto" vēlāk ir pārstrādāta. Opera mūsdienās nav populāra un tāpēc tiek uzvesta reti. == Galvenie varoņi == *'''Radamisto''' (''Radamisto''), [[Trāķija]]s karalis – [[soprāns]] (vīrietis) *'''Zenobija''' (''Zenobia''), Radamisto sieva – [[kontralts]] *'''Tiridats''' (''Tiridate''), [[Armēnija]]s karalis – [[tenors]] *'''Polisēna''' (''Polissena''), Tiridata sieva - soprāns *'''Farasmans''' (''Farasmane''), Ramadisto un Polisēnas tēvs – [[bass]] *'''Tigrans''' (''Tigrane''), Pontas princis – soprāns (vīrietis) *'''Frārts''' (''Fraarte''), Tiridata brālis – soprāns (vīrietis) == Sižets == Darbība notiek Armēnijā, mūsu ēras 53. gadā. Karalis Tiridats iemīlas sava sievasbrāļa Radamisto sievā Zenobijā un uzsāk karu pret Farasmanu. Viņam palīdz Tigrans, kurš tuvojas Polisēnai. Farasmans ir saņemts gūstā un viņa karaļvalsts ir iekarota, kamēr Radamisto un Zenobija bēg uz galvaspilsētu, kur viņi pārcietīs uzbrukumu, neraugoties uz Farasmanam izteiktajiem dzīvības draudiem. Pēc vairākām maskēšanās reizēm, sagūstīšanām, izbēgšanām, Tiridats ir uzvarēts, tomēr augstsirdīgi no Radamisto puses apžēlots, laimīgs, ka atkal var būt kopā ar savu sievu Zenobiju. [[Category:Operas]] [[ca:Radamisto]] [[de:Radamisto]] [[en:Radamisto (Handel)]] 12792 46486 2006-05-21T06:42:38Z YurikBot 213 robot Adding: ar, de, fr, he, nl, pl {{Otheruses4|minora jēdzienu lineārajā algebrā|minors (nozīmju atdalīšana)|minors}} Par <math>n</math>-tās kārtas determinanta <math>D</math> minoru <math>M</math> ar kārtu <math>k</math> (<math>k \in \mathbb{N}</math>) sauc determinantu, kas paliek pāri, no <math>D</math> izmetot (izvēlētas) <math>n-k</math> rindas un <math>n-k</math> kolonas. Ar <math>M_{ij} = \left | a_{ij}\right |</math> apzīmē minoru, kas iegūts, izmetot no sākotnējā determinanta <math>i</math>-to rindiņu un <math>j</math>-to kolonu (<math>k = n-1</math>). ==Piemērs== <math>D =\begin{vmatrix} 1 & 2 & \mathbf{-1} \\ \mathbf{0} & \mathbf{1} & \mathbf{4} \\ 2 & -2 & \mathbf{3} \end{vmatrix}</math> Izvēlamies <math>i=2</math>, <math>j=3</math>. <math>M_{23} = \left | a_{23}\right | = \begin{vmatrix} 1 & 2 \\ 2 & -2 \end{vmatrix} = -6</math> [[Category:Matemātika]] [[ar:مختصر (جبر خطي)]] [[de:Minor (Mathematik)]] [[en:Minor (linear algebra)]] [[fr:Mineur (algèbre linéaire)]] [[he:מינור (אלגברה)]] [[nl:Minor]] [[pl:Minor macierzy]] [[ru:Минор (линейная алгебра)]] 12793 50484 2006-06-14T09:14:15Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:מינור (פירושונים)]] '''Minors''' var nozīmēt: # [[minors|jēdzienu mūzikā]] (viena no [[skaņkārta|skaņkārtām]]); # [[minors (lineārā algebra)|jēdzienu lineārajā algebrā]] (noteiktā veidā iegūts [[determinants]]). {{Disambig}} [[de:Minor]] [[en:Minor]] [[fr:Mineur]] [[he:מינור (פירושונים)]] [[nl:Mineur]] 12794 41892 2006-04-27T16:13:05Z Redagavimas 634 [[Category:Latvija]] 12795 41909 2006-04-27T19:29:58Z Juzeris 23 kat., interwiki [[Category:Opera|*]] [[Category:Skaņdarbi]] [[bg:Категория:Опери]] [[da:Kategori:Operaer]] [[en:Category:Operas]] [[es:Categoría:Óperas]] [[it:Categoria:Opere liriche]] [[he:קטגוריה:אופרות]] [[ko:분류:오페라 작품]] [[ja:Category:オペラ作品]] [[pl:Kategoria:Opery i dramaty muzyczne]] [[pt:Categoria:Óperas]] [[sl:Category:Opere]] [[sr:Категорија:Опере]] [[zh:Category:歌剧]] 12796 41910 2006-04-27T19:36:53Z Juzeris 23 kat., interwiki, {{catmore}} {{catmore}} [[Category:Klasiskā mūzika]] [[Category:Mūzikas žanri]] [[bg:Категория:Опера]] [[ca:Categoria:Òpera]] [[da:Kategori:Operaer]] [[de:Kategorie:Oper]] [[en:Category:Opera]] [[es:Categoría:Ópera]] [[fr:Catégorie:Opéra]] [[ko:분류:오페라]] [[it:Categoria:Opera lirica]] [[he:קטגוריה:אופרה]] [[nl:Categorie:Opera]] [[ja:Category:オペラ]] [[no:Kategori:Opera]] [[pt:Categoria:Ópera]] [[sl:Category:Opera]] [[fi:Luokka:Ooppera]] [[sv:Kategori:Opera]] 12797 52425 2006-06-29T12:54:05Z YurikBot 213 robot Adding: [[da:Kategori:Klassisk musik]], [[he:קטגוריה:מוזיקה קלאסית]] {{catmore}} [[Category:Mūzikas žanri]] [[Category:Klasicisms]] [[ar:تصنيف:موسيقى كلاسيكية]] [[bg:Категория:Класическа музика]] [[cs:Kategorie:Vážná hudba]] [[da:Kategori:Klassisk musik]] [[de:Kategorie:Klassische Musik]] [[en:Category:Classical music]] [[eo:Kategorio:Klasika muziko]] [[es:Categoría:Música clásica]] [[fr:Catégorie:Musique classique]] [[he:קטגוריה:מוזיקה קלאסית]] [[ja:Category:クラシック音楽]] [[ko:분류:고전 음악]] [[nl:Categorie:Klassieke muziek]] [[pt:Categoria:Música clássica]] [[ru:Категория:Классическая музыка]] [[sl:Kategorija:Klasična glasba]] [[uk:Категорія:Класична музика]] 12798 52859 2006-07-01T14:56:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[io:Kobo Abe]], [[oc:Kobo Abe]] '''Kobo Abe''' (安部公房, ''Abe Kōbō'', īstajā vārdā '''Kimifusa Abe''' (''Abe Kimifusa''), *1924. gada 7. martā [[Tokija|Tokijā]], †1993. gada 22. janvārī turpat) - [[Japāna|japāņu]] rakstnieks. Daiļrade tuva [[eksistenciālisms|eksistenciālistiem]]. Dzimis Tokijā, tomēr bērnību pavadīja [[Mukdena|Mukdenā]], [[Mandžūrija|Mandžūrijā]]. 1941. gadā atgriezās Japānā, kur Tokijā studēja medicīnu. 1947. gadā publicēja pirmos dzejoļus, tomēr vispasaules atzinību ieguva ar romānu "Sieviete smiltīs" (砂の女, ''Suna No Onna''). ====Kobo Abe latviski==== *Romāns [[Ceturtais ledus laikmets]] (第四間氷期, ''Daiyon kampyōki'', 1959) - izdevniecība Zinātne, Rīgā, 1967. No [[krievu valoda|krievu valodas]] tulkojusi [[Mirdza Gulbe]]. *Romāni [[Sieviete smiltīs]] (砂の女, ''Suna no onna'', 1962) un "Svešā seja" (他人の顔, ''Tanin no kao'', 1964) - izdevniecība Liesma, Rīgā, 1970. No krievu valodas tulkojušas [[Irma Bērzkalne]] un [[Laima Rūmniece]]. {{stub}} [[Category:Japāņu valodā rakstošie|Abe, Kobo]] [[bg:Кобо Абе]] [[cs:Kóbó Abe]] [[de:Abe Kōbō]] [[en:Kobo Abe]] [[eo:Abe Kobo]] [[es:Kobo Abe]] [[hu:Abe Kóbó]] [[io:Kobo Abe]] [[it:Kōbō Abe]] [[ja:安部公房]] [[ka:აბე კობო]] [[ko:아베 고보]] [[oc:Kobo Abe]] [[pl:Kōbō Abe]] [[pt:Abe Kobo]] [[ro:Abe Kobo]] [[ru:Абэ, Кобо]] [[sl:Kobo Abe]] [[tr:Kobo Abe]] [[uk:Кобо Абе]] 12800 45898 2006-05-18T21:30:11Z Knakts 848 Kategorija [[Category:rakstnieki]] 12801 41919 2006-04-27T20:07:53Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Kobo Abe]] 12802 41920 2006-04-27T20:07:58Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Kobo Abe]] 12803 41921 2006-04-27T20:08:08Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Kobo Abe]] 12804 41923 2006-04-27T20:14:58Z Feens 37 S. Arakava no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Shizukaarakawa.jpg] S. Arakava no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Shizukaarakawa.jpg] 12805 46799 2006-05-21T22:48:56Z Knakts 848 Kārtošana <div class="notice metadata" id="disambig"> :<span class="dablink">''Šis raksts ir par {{{1}}}.''<br /> :''Skaties [[{{{2}}}|nozīmju atdalīšanas lapu]], lai uzzinātu par citām jēdziena '''{{{3}}}''' nozīmēm.''</span> </div> <noinclude> ---- Vairāk informāciju par šo veidni meklē diskusiju lapā. [[Category:Vikipēdijas veidnes|Otheruses4]] <!--Citās valodās--> [[en:Template:Otheruses4]] </noinclude> 12806 41944 2006-04-27T22:47:06Z Feens 37 [[Image:Shizukaarakawa.jpg|thumb|Šidzuka Arakava Turīnas olimpiskajās spēlēs]] '''Šidzuka Arakava''' (荒川 静香, ''Arakawa Shizuka'', *1981. gada 29. decembrī [[Tokija|Tokijā]] ) - [[Japāna|japāņu]] [[daiļslidošana|daiļslidotāja]]. 2004. gada pasaules čempione un 2006. gada Olimpiskā čempione. Pirmā daiļslidotāja no [[Āzija|Āzijas]], kura ieguvusi Olimpisko zelta medaļu. 24 gadu vecumā Arakava bija vecākā olimpiskā čempiones titula ieguvēja sieviešu daiļslidošanā kopš 1908. gada. Viņas treneris bija Nikolajs Morozovs no [[Baltkrievija]]s. [[Category:Japānas sportisti|Arakava, Šidzuka]] [[Category:Daiļslidotāji|Arakava, Šidzuka]] [[de:Arakawa Shizuka]] [[et:Shizuka Arakawa]] [[en:Shizuka Arakawa]] [[fi:Shizuka Arakawa]] [[fr:Shizuka Arakawa]] [[it:Shizuka Arakawa]] [[ja:荒川静香]] [[nl:Shizuka Arakawa]] [[pl:Shizuka Arakawa]] [[ru:Аракава, Сидзука]] [[sv:Shizuka Arakawa]] [[zh:荒川静香]] 12807 52559 2006-06-30T09:28:47Z YurikBot 213 robot Adding: bg, de, en, es, et, fi, fr, he, it, ja, ko, nl, no, pl, ru, sl, sv, zh [[Category:Sportisti pēc valsts]] [[bg:Категория:Японски спортисти]] [[de:Kategorie:Sportler (Japan)]] [[en:Category:Japanese sportspeople]] [[es:Categoría:Deportistas de Japón]] [[et:Kategooria:Jaapani sportlased]] [[fi:Luokka:Japanilaiset urheilijat]] [[fr:Catégorie:Sportif japonais]] [[he:קטגוריה:ספורטאים יפנים]] [[it:Categoria:Sportivi giapponesi]] [[ja:Category:日本のスポーツ選手]] [[ko:분류:일본의 스포츠인]] [[nl:Categorie:Japans sporter]] [[no:Kategori:Japanske sportsutøvere]] [[pl:Kategoria:Japońscy sportowcy]] [[ru:Категория:Спортсмены Японии]] [[sl:Kategorija:Japonski športniki]] [[sv:Kategori:Japanska idrottare]] [[zh:Category:日本運動員]] 12808 52729 2006-07-01T05:57:31Z YurikBot 213 robot Adding: bg, cs, da, de, en, es, et, fi, fr, he, id, ja, ko, nl, nn, no, pl, pt, ru, sk, sl, sv, zh [[Category:Sports]] [[bg:Категория:Спортисти по националност]] [[cs:Kategorie:Sportovci podle zemí]] [[da:Kategori:Sportsfolk efter nationalitet]] [[de:Kategorie:Sportler nach Nationalität]] [[en:Category:Sportspeople by nationality]] [[es:Categoría:Deportistas por país]] [[et:Kategooria:Sportlased riigiti]] [[fi:Luokka:Urheilijat maittain]] [[fr:Catégorie:Sportif par pays]] [[he:קטגוריה:ספורטאים לפי מוצא]] [[id:Kategori:Olahragawan menurut negara]] [[ja:Category:各国のスポーツ選手]] [[ko:분류:나라별 스포츠인]] [[nl:Categorie:Sporter naar nationaliteit]] [[nn:Kategori:Idrettsutøvarar etter nasjonalitet]] [[no:Kategori:Sportsutøvere etter nasjonalitet]] [[pl:Kategoria:Sportowcy według narodowości]] [[pt:Categoria:Desportistas por país]] [[ru:Категория:Спортсмены по странам]] [[sk:Kategória:Športovci podľa štátu]] [[sl:Kategorija:Športniki po narodnosti]] [[sv:Kategori:Idrottare efter nationalitet]] [[zh:Category:各国运动员]] 12809 41929 2006-04-27T20:28:15Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc sporta veida]] 12810 41933 2006-04-27T20:30:14Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Šidzuka Arakava]] 12811 41934 2006-04-27T20:30:21Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Šidzuka Arakava]] 12813 46884 2006-05-22T05:20:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Joan Fontaine]] '''Džoana Fonteina''' (''Joan Fontaine'', pirmslaulību uzvārdā '''de Bovuāra de Hevilenda''' (''de Beauvoir de Havilland''), *1917. gada 22. oktobrī [[Tokija|Tokijā]] ) - [[ASV]] aktrise. [[Olīvija de Hevilenda|Olīvijas de Hevilendas]] māsa. Dzimusi Tokijā, [[Lielbritānija|britu]] jurista un aktrises ģimenē. Atzinību ieguva ar lomu [[Alfrēds Hičkoks|Alfrēda Hičkoka]] pirmajā ASV uzņemtajā filmā "Rebeka" (''Rebecca'', 1940). 1942. gadā ieguva [[Oskars (balva)|Oskaru]] kā labākā sieviešu lomas tēlotāja par darbu Hičkoka filmā "Aizdomas" (''Suspicion'', 1941). Pazīstama arī ar lomām tādās filmās kā "Džeina Eira" (''Jane Eyre'', 1944, kopā ar [[Orsons Velss|Orsonu Velsu]], [[Aldouss Hakslijs|Aldousa Hakslija]] scenārijs pēc [[Šarlote Brontē|Šarlotes Brontē]] romāna), "Vēstule no nepazīstamas sievietes" (''Letter from an Unknown Woman'', 1948, pēc [[Stefans Cveigs|Stefana Cveiga]] romāna) un citās Holivudas klasiskajās filmās. ====Ārējās saites==== *http://www.imdb.com/name/nm0000021/ - Fonteinas profils IMDb [[Category:Amerikāņu kinoaktieri|Fonteina, Džoana]] [[de:Joan Fontaine]] [[en:Joan Fontaine]] [[es:Joan Fontaine]] [[fr:Joan Fontaine]] [[it:Joan Fontaine]] [[nl:Joan Fontaine]] [[pl:Joan Fontaine]] [[sv:Joan Fontaine]] 12814 41941 2006-04-27T22:10:45Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Džoana Fonteina]] 12815 41942 2006-04-27T22:10:49Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Džoana Fonteina]] 12816 42126 2006-04-28T06:57:38Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Acetona peroksīds]] 12817 50623 2006-06-15T02:34:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Oktogen]], [[ru:Октоген]] [[Image:HMX (1,3,5,7-tetranitroperhydro-1,3,5,7-tetrazocine).png|right|180px]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>oktogēns, HMX</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C<sub>4</sub>H<sub>8</sub>N<sub>8</sub>O<sub>8</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>296,2 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1910 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>276-286&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>nav zināma</td></tr> <tr> </table> '''Oktogēns''' (HMX, ciklotetrametilēn-tetranitramīns, C<sub>4</sub>H<sub>8</sub>N<sub>8</sub>O<sub>8</sub>) ir spēcīga, relatīvi mazjutīga [[sprāgstviela]]. Šī viela, strukturāli ir līdzīga [[heksogēns|heksogēnam]]. Oktogēns ir viena no visjaudīgākajām ķīmiskajām sprāgstvielām. To ražo no tām pašām izejvielām, kā heksogēnu ([[urotropīns]], [[slāpekļskābe]], [[acetanhidrīds]]), tas bieži vien veidojas kā piemaisījums heksogēna ražošanā. Oktogēnu lieto maisījumos kopā ar [[TNT]]. [[Category:Sprāgstvielas]] [[Category:Organiskās vielas]] [[cs:Oktogen]] [[de:Oktogen]] [[en:HMX]] [[fi:HMX]] [[fr:HMX]] [[ja:シクロテトラメチレンテトラニトラミン]] [[pl:Oktogen]] [[ru:Октоген]] 12818 53166 2006-07-02T09:50:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Anidride acetica]] [[Image:Acetic anhydride.png|right|200px]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>Acetanhidrīds</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CH<sub>3</sub>CO)<sub>2</sub>O</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>102,1 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1080 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>-73,1&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>139,9&deg;C</td></tr> <tr> </table> '''Acetanhidrīds''' (etiķskābes anhidrīds, (CH<sub>3</sub>CO)<sub>2</sub>O) ir vienkāršākais [[karbonskābes|organisko skābju]] [[anhidrīds]]. Acetanhidrīds ir bezkrāsians, korozīvs, degošs šķidrums. Acetanhidrīds reaģē ar ūdeni, veidojot [[etiķskābe|etiķskābi]]. Acetanhidrīdu iegūst dehidratējot etiķskābi. Acetanhidrīdu lieto galvenokārt etiķskābes [[esteri|esteru]] ieguvei ([[acetilceluloze]], [[aspirīns]], [[heroīns]]) un kā ūdenatņēmēju vielu acidofobu heterociklu nitrēšanai ([[heksogēns]], [[oktogēns]], [[furacilīns]]). [[Category:Organiskā ķīmija]] [[Category:Organiskās vielas]] [[de:Essigsäureanhydrid]] [[en:Acetic anhydride]] [[it:Anidride acetica]] [[ja:無水酢酸]] [[nl:Azijnzuuranhydride]] [[pl:Bezwodnik octowy]] [[ru:Уксусный ангидрид]] [[sv:Ättiksyraanhydrid]] 12819 46514 2006-05-21T07:16:33Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Olivia de Havilland]], [[pl:Olivia de Havilland]] '''Olīvija de Hevilenda''' (''Olivia de Havilland'', *1916. gada 1. jūlijā [[Tokija|Tokijā]] ) - [[ASV]] kinoaktrise. [[Džoana Fonteina|Džoanas Fonteinas]] vecākā māsa. Dzimusi Tokijā, [[Lielbritānija|britu]] jurista un aktrises ģimenē. Spēlējusi klasiskajās Holivudas filmās "Robina Huda piedzīvojumi" (''The Adventures of Robin Hood'', 1938, režisors [[Maikls Kertics]]) un [[Vējiem līdzi]] (''Gone with the Wind'', 1939, režisors [[Viktors Flemings]]) Divreiz ieguvusi [[Oskars (balva)|Oskaru]] par sieviešu lomas tēlojumu - 1946. gadā (par lomu filmā ''To Each His Own'', 1946) un 1949. gadā (par lomu filmā ''The Heiress'', 1949, rež. [[Viljams Vailers]]). ====Ārējās saites==== *http://www.imdb.com/name/nm0000014/ - Hevilendas profils IMDb [[Category:Amerikāņu kinoaktieri|Hevilenda, Olivija de]] [[de:Olivia de Havilland]] [[en:Olivia de Havilland]] [[es:Olivia de Havilland]] [[fr:Olivia de Havilland]] [[ja:オリヴィア・デ・ハヴィランド]] [[nl:Olivia de Havilland]] [[pl:Olivia de Havilland]] [[pt:Olivia de Havilland]] [[sl:Olivia de Havilland]] [[sv:Olivia de Havilland]] 12820 42180 2006-04-28T08:13:43Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Olīvija de Hevilenda]] 12821 42181 2006-04-28T08:13:50Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Olīvija de Hevilenda]] 12822 42183 2006-04-28T08:13:55Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Olīvija de Hevilenda]] 12823 42206 2006-04-28T09:00:53Z Feens 37 Pireja/Grieķija, Feens, izmantojot CIA World factbook Pireja/Grieķija, Feens, izmantojot CIA World factbook 12824 42211 2006-04-28T10:43:36Z 213.175.91.220 copyvio {{copyvio|url=http://www.apollo.lv/portal/life/67/articles/6276}} 12826 49999 2006-06-11T02:42:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:比雷埃夫斯]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Πειραιάς'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:GriekijaPi.png|160px|]] | align=center | |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 171 578<br> 3 776 370 (aglom., kopā ar [[Atēnas|Atēnām]]) |- | Dibināta | ap 493.g pmē |- | Citi nosaukumi | '''Porto Leone''' - [[Viduslaiki|viduslaiku]] latīņu nosaukums |- | Perifērija (περιφέρειες) | [[Atika]] |- | Nome (νομός) | [[Pirejas nome|Pirejas]] |- | Mājaslapa | http://www.pireas.com/ |} [[Image:Piraeus harbor 3-2004.JPG|thumb|250px|Pirejas osta]] '''Pireja''' (''Πειραιάς'') - trešā lielākā pilsēta [[Grieķija|Grieķijā]]. Atrodas uz dienvidaustrumiem no [[Atēnas|Atēnām]] pie [[Egejas jūra|Egejas jūras]]. Vēsturiski kalpojusi ka Atēnu jūras osta, un arī mūsdienās ir lielākā Grieķijas osta. Faktiski saplūdusi ar Atēnām. ====Vēsture==== 493. gadā p.m.ē. [[Temistokls]] (''Themistocles'') izbūvēja Pireju par Atenu galveno militāro ostu. Līdz 460 gadam p.m.ē. [[Kimons]] (''Kimon'') un [[Perikls]] (''Pericles'') pabeidza fortifikāciju izbūvi, savienojot Atēnas un Pireju ar aizsardzības mūriem. Pireja kalpoja par Atēnu galveno ostu. [[Bizantija|Bizantijas]] laikā Pireja līdz ar Atēnām pamazām panīka, bet [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] laikā ta tika pamesta vispār. Līdz ar Atēnu kā neatkarīgās Grieķijas galvaspilsētas atdzimšanu, atjaunojās arī Pirejas ostas darbība. ====Cilvēki==== Pirejā dzimuši: *[[Kostass Simitiss]] (''Κώστας Σημίτης'') (1923-) - Grieķijas premjers (1996–2004) [[Category:Grieķijas pilsētas]] [[bg:Пирея]] [[ca:El Pireu]] [[de:Piräus]] [[el:Πειραιάς]] [[en:Piraeus]] [[es:El Pireo]] [[fr:Le Pirée]] [[he:פיראוס]] [[ja:ピレウス]] [[la:Piraeus]] [[lb:Piräus]] [[nl:Piraeus]] [[no:Pireus]] [[pl:Pireus]] [[pt:Pireu]] [[ro:Pireu]] [[ru:Пирей]] [[sv:Pireus]] [[uk:Пірей]] [[zh:比雷埃夫斯]] 12827 42212 2006-04-28T10:44:48Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pireja]] 12828 42214 2006-04-28T10:44:55Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pireja]] 12830 44950 2006-05-14T01:34:41Z YurikBot 213 robot Adding: de, fr, he, nl [[polinoms|Polinoma]] diskriminants ir noteiktā veidā saistīti polinoma koeficienti. Otrās pakāpes polinoma jeb trinoma <math>a \cdot x^2 + b \cdot x + c</math> diskriminanta <math>D</math> vērtību aprēķina pēc formulas <math>D = b^2 - 4 \cdot ac</math> ==Piemērs== Polinoma <math>2x^2 - 5x + 3\,\!</math> diskriminants ir <math>D = 25 - 4 \cdot 6 = 1</math> ==Lietojums== Vispārīgi runājot, diskriminants ir lielums, kas sadala algebriskas struktūras pēc kaut kādām to īpašībām. Kvadrātvienādībās un kvadrātnevienādībās polinoma diskriminantu izmanto sakņu (mainīgā vērtības, pie kurām funkcijas vērtība ir 0) atrašanai: <math>x_{1,2} = \frac{-b \pm \sqrt{D}}{2 \cdot a}</math> Viegli redzēt, ka gadījumā, ja <math>D = 0</math>, abas saknes sakrīt: <math>x_{1,2} = \frac{-b}{2 \cdot a}</math> Ja diskriminants izrādās negatīvs, tad vienādojumam reālu sakņu (saknes, kas ir [[reālie skaitļi|reāli skaitļi]]) nav (un šajā vietā parasti arī rēķināšana beidzas), tomēr tam ir divas [[kompleksie skaitļi|kompleksas]] saknes: <math>x_{1,2} = \frac{-b \pm \imath \cdot \sqrt{-D}}{2 \cdot a}</math> [[Category:Matemātika]] [[de:Diskriminante]] [[en:Discriminant]] [[fr:Discriminant]] [[he:דיסקרימיננטה]] [[nl:Discriminant]] [[ru:Дискриминант]] 12832 42234 2006-04-28T17:31:48Z Aleksandrs Kuzmins 859 #redirect [[Tautas Saskaņas partija]] 12833 42235 2006-04-28T17:32:13Z Aleksandrs Kuzmins 859 #redirect [[Tautas Saskaņas partija]] 12835 42241 2006-04-28T19:36:45Z Aleksandrs Kuzmins 859 no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju, augšuplādēts 28.04.06. no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju, augšuplādēts 28.04.06. 12836 42244 2006-04-28T19:51:22Z Aleksandrs Kuzmins 859 no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju, augšuplādēts 28.04.06. no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju, augšuplādēts 28.04.06. 12837 42245 2006-04-28T19:55:43Z Aleksandrs Kuzmins 859 Lietots ar autora Const atļauju. Uzņemts 12.2005. Lietots ar autora Const atļauju. Uzņemts 12.2005. 12838 42248 2006-04-28T20:14:02Z Aleksandrs Kuzmins 859 no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju, augšuplādēts 28.04.06. no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju, augšuplādēts 28.04.06. 12839 42250 2006-04-28T20:15:51Z Aleksandrs Kuzmins 859 no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju, augšuplādēts 28.04.06. no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju, augšuplādēts 28.04.06. 12840 42252 2006-04-28T20:17:29Z Aleksandrs Kuzmins 859 no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju 12841 42253 2006-04-28T20:17:39Z Feens 37 K.Simitis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Simitis1.jpg] K.Simitis no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Simitis1.jpg] 12842 46430 2006-05-21T05:28:06Z YurikBot 213 robot Modifying: [[el:Κωνσταντίνος Σημίτης]] [[Image:Simitis1.jpg|200px|thumb|Kostass Simitis]] '''Kostass Simitiss''' (''Κώστας Σημίτης/Costas Simitis'' * 1936. gada 23. jūnijā, [[Pireja|Pirejā]] ) - [[Grieķija|Grieķijas]] premjerministrs, [[Visgrieķijas Sociālistiskā kustība|Visgrieķijas Sociālistiskās kustības]] (PASOK) līderis (1996-2004). Dzimis ekonomikas pasniedzēja ģimenē. Studēja ekonomiku [[Marburga|Marburgā]] un [[Londonas Ekonomikas skola|Londonas Ekonomikas skolā]]. 1965. gadā atgriezās Grieķijā. Pēc 1967. gada apvērsuma - emigrācijā [[Vācija|Vācijā]]. Pēc militārā režīma krišanas 1974. gadā, Simitiss bija viens no PASOK dibinātājiem. 1981. gadā kļuva par Grieķijas lauksaimniecības ministru. 1996. gadā tika ievēlēts par PASOK līderi un Grieķijas premjerministru. Simitiss bija Grieķijas premjerministrs 8 gadus - visilgāko laiku modernās Grieķijas vēsturē. 2004. gadā atkāpās no PASOK priekšsēdētāja amata, tomēr tas neglāba PASOK no zaudējuma vēlēšanās un pašlaik (2006. g) PASOK ir opozīcijā. Simitisa valdības politika lielā mērā balstījās uz valsts investīciju programmām un ieguldījumiem infrastruktūrā, tomēr valdība tika kritizēta par tās neefektivitāti. 2001. gadā Simitisa valdības vadībā notika Grieķijas pāreja uz [[eiro]]. Simitiss tika apsūdzēts statistikas datu sagrozīšanā, lai Grieķijas ekonomika atbilstu eiro ieviešanas kritērijiem. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Andreass Papandreu]] | virsraksts = [[Grieķijas premjerministrs]] | periods = [[1996]]&ndash;[[2004]] | pēc = [[Kostass Karamanliss]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Grieķijas politiķi|Simitiss, Kostass]] [[bg:Костас Симитис]] [[de:Konstantinos Simitis]] [[el:Κωνσταντίνος Σημίτης]] [[en:Costas Simitis]] [[es:Costas Simitis]] [[fi:Kostas Simitis]] [[fr:Costas Simitis]] [[lt:Kostas Simitis]] [[pt:Kostas Simitis]] [[zh:科斯塔斯·西米蒂斯]] 12843 42347 2006-04-29T08:19:37Z Juzeris 23 precizēju kat. [[Category:Politiķi pēc valsts]] [[category:Grieķija|Politiķi]] 12844 42257 2006-04-28T20:20:17Z Aleksandrs Kuzmins 859 no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju 12845 42259 2006-04-28T20:21:36Z Aleksandrs Kuzmins 859 no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju 12846 42261 2006-04-28T20:23:35Z Aleksandrs Kuzmins 859 no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju 12847 42263 2006-04-28T20:25:55Z Aleksandrs Kuzmins 859 no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju 12848 42268 2006-04-28T20:50:34Z Aleksandrs Kuzmins 859 no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju no pctvl.lv ar mājaslapas administrācijas atļauju 12849 43953 2006-05-09T20:41:13Z 217.198.224.13 tēvvārds [[Image:Andrej Tolmachov.jpg|thumb|A. Tolmačovs]] '''Andris Tolmačovs''' ([[krievu valoda|kr.]] ''Андрей Андреевич Толмачёв''), dzimis 1973. g. 11. janvārī, Rīgā. 8. Saeimas deputāts no [[PCTVL]]. ==Biogrāfija== 1992&mdash;2002 &mdash; IU "TOLAN" direktors 1994&mdash;1995 &mdash; SIA "ATG-BALTIC" filiāles Latvijā pārvaldnieks 1998&mdash;2002 &mdash; SIA "L-TRADING" mārketinga speciālists 1999 &mdash; iestājās partijā "[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]]" 2002 &mdash; ievēlēts 8. [[Saeima|Saeimā]] 2003 &mdash; kā Olaines iedzīvotāju pārstāvis piedalās [[Satversmes tiesa]]s sēdē, kurā lēma par bīstamo atkritumu dedzināšanas iekārtu izvietošanas Olainē likumību. Pabeidz [[LU|Latvijas Universitātes]] Ekonomikas un vadības fakultāti. Kļūst par partijas valdes locekli un Olaines nodaļas vadītāju. 2004 &mdash; viens no [[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] akciju rīkotājiem, rīko tematiskās tikšanās ar vēlētajiem. ==Saites== *[http://www.zapchel.lv/?lang=lv&mode=people&submode=saeima&cv_id=3 CV] PCTVL mājaslapā *Raksts [http://www.zapchel.lv/?lang=ru&mode=archive&submode=year2005&page_id=1280 Mūs noklausīsies drošības dienesti], krieviski [[Category:Latvijas politiķi|Tolmačovs, Andris]] [[Category:Saeimas deputāti|Tolmačovs, Andris]] [[ru:Толмачёв, Андрей Андреевич]] 12850 42272 2006-04-28T20:59:06Z Juzeris 23 pāradr. #REDIRECT [[Andris Tolmačovs]] 12851 51512 2006-06-21T08:15:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Ναζίμ Χικμέτ]] [[Image:Nazim hikmet.jpg|200px|thumb|Nāzims Hikmets]] '''Nāzims Hikmets Rans''' (''Nazım Hikmet Ran'') (* 1901. gada 20. novembrī [[Selanika|Selanikā]], † 1963. gada 3. jūnijā [[Maskava|Maskavā]]) - [[turki|turku]] dzejnieks un dramaturgs, [[komunisms|komunists]]. 1921. gadā iestājies Turcijas Komunistiskajā partijā. No 1922. līdz 1925. gadam dzīvoja [[PSRS]]. Pēc atgriešanās [[Turcija|Turcijā]] vairāk kā 12 gadus pavadīja Turcijas cietumos, līdz 1951. gadā pēc oficiālās versijas "aizbēga" uz PSRS. Līdz savai nāvei 1963. gadā dzīvoja PSRS, kur varas iestādes izmantoja viņu propagandas nolūkiem. Ietekmējies no [[Vladimirs Majakovskis|Majakovska]] un krievu [[futūrisms|futūristiem]], ieviesa [[brīvais pants|brīvo pantu]] turku dzejā. [[Category:Turku valodā rakstošie|Hikmets, Nazims]] [[ar:ناظم حكمت]] [[de:Nazım Hikmet]] [[el:Ναζίμ Χικμέτ]] [[en:Nazım Hikmet]] [[es:Nazım Hikmet]] [[fa:ناظم حکمت]] [[fr:Nazim Hikmet]] [[it:Nazim Hikmet]] [[ku:Nazim Hîkmet Ran]] [[pt:Nazım Hikmet]] [[tr:Nazım Hikmet Ran]] 12853 42276 2006-04-28T21:07:34Z Feens 37 N.Hikmets de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Nazim_hikmet.jpg] N.Hikmets de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Nazim_hikmet.jpg] 12854 42279 2006-04-28T21:10:23Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Nāzims Hikmets]] 12855 42280 2006-04-28T21:10:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Nāzims Hikmets]] 12856 42281 2006-04-28T21:10:30Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Nāzims Hikmets]] 12857 52034 2006-06-25T20:02:25Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Mustafa Kemal Atatürk]] [[Image:Ataturk.jpg|200px|thumb|Mustafa Kemals Atatjurks]] {{commons|Category:Mustafa Kemal Atatürk}} '''Mustafa Kemals Atatjurks''' (''Mustafa Kemal Atatürk'') (* 1881. gadā [[Selanika|Selanikā]], mūsdienu [[Grieķija|Grieķijā]], † 1938. gada 10. novembrī [[Stambula|Stambulā]]) - [[turki|turku]] karavadonis, mūsdienu [[Turcija|Turcijas]] izveidotājs un pirmais prezidents. Līdz 1934. gadam - '''Gazi Mustafa Kemals-pašā''', vārds Atatjurks ir goda nosaukums, kurš apliecina turku izpratni par Mustafas Kemala nopelniem Turcijas valsts dibināšanā. Apglabāts [[Ankāra|Ankārā]], speciāli celtā [[mauzolejs|mauzolejā]]. Mustafa piedzima 1881. gadā atvaļināta turku militārista, bet tajā laikā - koktirgotāja, ģimenē. Kad zēnam bija 7 gadi, tēvs nomirst. No 12 gadu vecuma Mustafa mācījās militārajās skolās, iesākumā [[Selanika|Selanikā]], bet vēlāk - Monastirā (mūsdienu [[Bitola|Bitolā]]). 1905. gadā kā [[leitnants]] tiek nosūtīts uz [[Damaska|Damasku]]. Piedalījās [[1.pasaules karš|1.pasaules karā]]. Īpaši izcēlās kā divīzijas komandieris [[Gallipoles kauja|Gallipoles kaujā]]. Pēc Turcijas kapitulācijas starp [[Antante|Antanti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] tika noslēgts 1920. gada [[Sevras līgums]], kurā bija paredzēta ievērojami mazāka Turcijas teritorija kā mūsdienās. Turku nacionālisti nepiekrita šim līgumam, pasludināja Turcijas republiku un [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības kara]] un [[Turku-grieķu karš|Turku-grieķu kara]] rezultātā nodibināja Turcijas valsti mūsdienu robežās. Par turku nacionālistu līderi izvirzījās Mustafa Kemals, kurš parādīja sevi gan par lielisku militāro stratēģi, gan politisko līderi. Vēlākos gados Mustafa Kemals veica vairākas radikālas reformas, modernizējot Turcijas valsti. Valsts tika izveidota kā stigri [[sekulārisms|sekulāra]] republika ar spēcīgu armijas ietekmi, kura uzstājas kā galvenais Turcijas valsts garants. Valsts galvaspilsēta no [[Stambula|Stambulas]] tika pārcelta uz [[Ankāra|Ankāru]] un tika ieviests [[latīņu alfabēts]]. Tika ierobežota tradicionālā turku apģērba lietošana. Pēc Atatjurka nāves līdz pat mūsdienām Turcijā vērojams spēcīgs Atatjurka [[personības kults]]. Tomēr Turcijā ir aprindas ([[islamisms|islamisti]], [[kurdi]]), kuri ir naidīgi noskaņoti pret Atatjurka idejām. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = - | virsraksts = [[Turcijas premjerministrs]] | periods = [[1920]]&ndash;[[1921]] | pēc = [[Fevzi Čakmaks]]}} {{Amatu secība | pirms = - | virsraksts = [[Turcijas prezidenti]] | periods = [[1923]]&ndash;[[1938]] | pēc = [[Ismets Inenu]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Turcijas vēsture|Kemals Atatjurks, Mustafa]] [[Category:Turcijas politiķi|Kemals Atatjurks, Mustafa]] {{Link FA|el}} {{Link FA|eo}} {{Link FA|pt}} [[ar:مصطفى كمال أتاتورك]] [[az:Mustafa Kamal Atatürk]] [[bg:Кемал Ататюрк]] [[bs:Mustafa Kemal Atatürk]] [[ca:Kemal Atatürk]] [[cs:Kemal Atatürk]] [[da:Kemal Atatürk]] [[de:Mustafa Kemal Atatürk]] [[el:Μουσταφά Κεμάλ]] [[en:Mustafa Kemal Atatürk]] [[eo:Kemal Atatürk]] [[es:Mustafa Kemal Atatürk]] [[et:Mustafa Kemal Atatürk]] [[fa:مصطفی کمال آتاترک]] [[fi:Kemal Atatürk]] [[fr:Mustafa Kemal Atatürk]] [[gl:Mustafa Kemal Atatürk]] [[he:מוסטפה כמאל אתא תורכ]] [[hr:Kemal Atatürk]] [[hu:Musztafa Kemal Atatürk]] [[id:Mustafa Kemal Atatürk]] [[io:Kemal Atatürk]] [[is:Kemal Atatürk]] [[it:Mustafa Kemal Atatürk]] [[ja:ケマル・アタテュルク]] [[ka:ქემალ ათათურქი]] [[ko:케말 아타튀르크]] [[ku:Mustafa Kemal Ataturk]] [[la:Kemal Ataturk]] [[lt:Mustafa Kemalis Atatiurkas]] [[ms:Mustafa Kemal Atatürk]] [[nl:Mustafa Kemal Atatürk]] [[no:Kemal Atatürk]] [[pl:Mustafa Kemal Atatürk]] [[pt:Kemal Atatürk]] [[ro:Mustafa Kemal Atatürk]] [[ru:Кемаль Ататюрк]] [[sh:Kemal Atatürk]] [[sk:Kemal Atatürk]] [[sl:Kemal Atatürk]] [[sr:Мустафа Кемал Ататурк]] [[sv:Kemal Atatürk]] [[tr:Mustafa Kemal Atatürk]] [[tt:Kemal Atatürk]] [[uk:Ататюрк Кемаль]] [[zh:穆斯塔法·凯末尔·阿塔土克]] 12858 42284 2006-04-28T22:28:01Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mustafa Kemals Atatjurks]] 12859 42285 2006-04-28T22:28:04Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mustafa Kemals Atatjurks]] 12860 42286 2006-04-28T22:28:07Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mustafa Kemals Atatjurks]] 12861 42287 2006-04-28T22:28:09Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mustafa Kemals Atatjurks]] 12862 42288 2006-04-28T22:28:12Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mustafa Kemals Atatjurks]] 12863 42289 2006-04-28T22:29:58Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mustafa Kemals Atatjurks]] 12864 42294 2006-04-28T23:33:39Z Qurqa 486 [[Category:Politiķi pēc valsts]] [[category:Turcija]] 12865 42292 2006-04-28T22:36:39Z Feens 37 [[Category:Turcija]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] 12866 42297 2006-04-28T23:37:07Z Qurqa 486 [[category:Eiropas valstis]] 12867 52413 2006-06-29T12:09:38Z YurikBot 213 robot Adding: az, no, tr Modifying: zh {{catmore}} [[Category:Galda spēles]] [[az:Kateqoriya:Şahmat]] [[bg:Категория:Шахмат]] [[ca:Categoria:Escacs]] [[da:Kategori:Skak]] [[de:Kategorie:Schach]] [[el:Κατηγορία:Σκάκι]] [[en:Category:Chess]] [[eo:Kategorio:Ŝako]] [[es:Categoría:Ajedrez]] [[fi:Luokka:Šakki]] [[fr:Catégorie:Jeu d'échecs]] [[he:קטגוריה:שחמט]] [[hu:Kategória:Sakk]] [[id:Kategori:Catur]] [[is:Flokkur:Skák]] [[it:Categoria:Scacchi]] [[ja:Category:チェス]] [[nl:Categorie:Schaken]] [[no:Kategori:Sjakk]] [[pl:Kategoria:Szachy]] [[pt:Categoria:Xadrez]] [[ru:Категория:Шахматы]] [[sl:Kategorija:Šah]] [[sv:Kategori:Schack]] [[tr:Kategori:Satranç]] [[uk:Категорія:Шахи]] [[vi:Thể loại:Cờ vua]] [[zh:Category:国际象棋]] 12868 44384 2006-05-12T14:40:43Z Knakts 848 +interwiki {{catmore}} [[Category:uz galda spēlējamās spēles]] [[cs:Kategorie:Deskové hry]] [[da:Kategori:Brætspil]] [[de:Kategorie:Brettspiel]] [[el:Κατηγορία:Επιτραπέζια παιχνίδια]] [[en:Category:Board games]] [[eo:Kategorio:Tabulludoj]] [[es:Categoría:Juegos de mesa]] [[fi:Luokka:Lautapelit]] [[fr:Catégorie:Jeu de société]] [[io:Category:Tablo-ludo]] [[is:Flokkur:Borðspil]] [[ja:Category:ボードゲーム]] [[ko:분류:보드 게임]] [[la:Categoria:Ludi tabulares]] [[nl:Categorie:Bordspel]] [[no:Kategori:Brettspill]] [[pl:Kategoria:Gry planszowe]] [[pt:Categoria:Jogos de tabuleiro]] [[ru:Категория:Настольные игры]] [[simple:Category:Board games]] [[sk:Kategória:Doskové hry]] [[sl:Kategorija:Igre na deski]] [[sv:Kategori:Brädspel]] [[uk:Категорія:Настільні ігри]] 12870 42374 2006-04-29T13:35:24Z Tail 13 Brigellas attēls no de.wiki. Brigellas attēls no de.wiki. 12871 42375 2006-04-29T13:35:49Z Tail 13 Doktora attēls no de.wiki. Doktora attēls no de.wiki. 12872 42376 2006-04-29T13:36:13Z Tail 13 Kolumbīnes attēls no de.wiki. Kolumbīnes attēls no de.wiki. 12873 42377 2006-04-29T13:36:33Z Tail 13 Pajaco attēls no de.wiki. Pajaco attēls no de.wiki. 12874 42378 2006-04-29T13:37:16Z Tail 13 Pantalones attēls no de.wiki. Pantalones attēls no de.wiki. 12875 51759 2006-06-24T14:58:57Z Eriksrudzitis 858 [[Image:Pantalone.jpg|thumb|200px|Pantalone, 1550]] [[Image:Arlequin-comedie.jpg|thumb|200px|Arlekīns, 1671]] [[Image:Kolumbine.jpg|thumb|200px|Kolumbīne, 1683]] [[Image:Doktors.jpg|thumb|200px|Doktors, 1653]] [[Image:Brigella.jpg|thumb|200px|Brigella, 1570]] [[Image:Pajaco.jpg|thumb|200px|Pulčinella, 1600]] '''Delartiskā komēdija''' ([[itāliešu valoda|itāliešu]] ''commedia dell'arte'' 'profesionālais teātris' jeb 'profesionālā komēdija') jeb '''masku komēdija''' bija improvizācijas [[teātris|teātra]] forma, kura attīstījās XVI gs [[Itālija|Itālijā]] un uzplaukumu piedzīvoja XVII gs. Ar delartiskās komēdijas rašanos sāka attīstīties profesionālais teātris. Delartiskā komēdija ir balstīta uz improvizāciju; liela nozīme tajā ir arī mūzikai un dejai. Delartiskā komēdija attīstījās no dažādām jau no viduslaikiem pastāvošām lielākoties neprofesionālu aktieru (''giullaresca'') grupām. Teātra mērķauditorija bija ļoti plaša – mazāk talantīgo aktieru apvienības uzstājās ciematos un nelielās pilsētās (laukumos un uz improvizētām skatuvēm), savukārt nozīmīgākās delartiskās komēdijas trupas spēlēja augstmaņu un pat karaļu pilīs. Sākot jau ar XVI gs vidu, itāliešu aktieru trupas devās uz viesizrādēm [[Francija|Francijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Anglija|Anglijā]]. ==Izcelsme un attīstība== Pastāv vairākas teorijas par delartiskās komēdijas izcelsmi. Tās pamatā varētu būt: * grieķu ''phlyakes'', * romiešu [[Atellas farss]] (šo tradīciju, iespējams, saglabājušas klejojošo [[mīmi|mīmu]] trupas), * [[Bizantija]]s mīmu priekšnesumi, * improvizācijas par [[Plauts|Plauta]] un [[Terencijs|Terencija]] komēdijām, * [[viduslaiki|viduslaiku]] teātra formām, īpaši [[farss|farsa]]. Delartiskās komēdijas attīstību veicināja aktieris un dramaturgs [[Andželo Beolko]] (''Angelo Beolco'', 1502–1542), kurš dramaturģijā pievērsās vienkāršo ļaužu dzīvei (pretstatā t.s. "erudītajai komēdijai", kas attīstījās universitātēs). 1528. gadā Beolko uzrakstīja komēdiju, kurā katrs personāžs runāja savā dialektā (tas raksturīgi delartiskajai komēdijai). Biežs Beolko lugu personāžs bija zemnieks Rudzante (''Ruzzante''); viņa komēdijās tika attēlota lauku dzīve. Lugas bija rakstītas [[Paduja]]s dialektā. Delartiskās komēdijas scenāriji bija rakstīti tautas valodā, dažādos dialektos. Vislielāko ieguldījumu scenāriju saglabāšanā devis Flamīnio Skala ar darbu ''Il teatro delle favole rappresentative'' (1611). Sākotnēji aktieriem bija pieejami tikai scenāriji, taču vēlāk parādījās arī tekstu grāmatas, kurās bija apkopoti dažādām situācijām piemēroti emocionāli monologi. Šādus tekstus parasti izmantoja mīlētāji, kuru lomām bija raksturīga nopietnība, taču tos lietoja arī jauno mīlētāju vecāki, juristi un iedomīgie karavīri. Starp nozīmīgākajām delartiskās komēdijas aktrisēm jāmin [[Izabella Andreīni]] (viņas vārdā vēlāk bieži tika dēvētas jaunās mīlētājas), kura spēlēja vienā no populārākajām delartiskās komēdijas trupām – ''I Gelosi'' (pie šīs trupas piederēja arī tādi aktieri kā Alberto Ganasa, Flamīnio Skala un [[Frančesko Andreīni]]). Citas nozīmīgas trupas bija ''I Confidenti'', ''I Uniti'', ''I Fedeli'', ''I Accesi''. ''I Gelosi'' izveidojās 1569. gadā no citas aktieru trupas; īpašu slavu trupa ieguva, kad Frančesko Andreīni (1548-1624) 1578. gadā apprecēja Izabellu Kanāli (1562-1604). 1600. gadā Francijas karalis [[Anrī IV]] trupu uzaicināja spēlēt savās kāzās. Pret delartisko komēdiju nereti vērsās garīdzniecība, kas to uzskatīja par amorālu – dažkārt izrādes tika aizliegtas, bet aktieri – izraidīti. Īpaši stingrs delartiskās komēdijas pretinieks bija Milānas arhibīskaps Karlo Borromeo, kurš panāca garīdzniekiem tiesības cenzēt scenārijus. ==Raksturojums== Delartiskajai komēdijai raksturīgas vairākas pazīmes: * [[maska|masku]] izmantojums, * izrāžu tēli – tipāži, * scenāriji (tajos nebija rakstīts personāžu teksts, bet gan īsi aprakstīts lugas sižets, tāpēc aktieriem bija jāimprovizē). Maskas bija dažādas – tās varēja klāt visu aktiera seju vai arī tikai tās daļu. Maskas tika izgatavotas no kartona vai mīkstas ādas, taču dažkārt tika arī uzkrāsotas. Katrai maskai bija savs prototips – kāds dzīvnieks. Vienīgie lugas personāži, kas maskas nenēsāja, bija mīlētāji. Katrs aktieris tika nolīgts, lai spēlētu noteiktu tēlu tipu, kuru spēlēja visās izrādēs (bieži aktieris dzīves laikā pat pieņēma sava tēla vārdu); izņēmums bija jauno mīlētāju tēli, kuri, ja vairs neatbilda lomai, varēja sākt tēlot citu tipu. Katrā aktieru trupā bija noteikts masku komplekts (pamatmasku skaits bija apmēram 10, taču to variācijas sniedzās simtos). Tipiskā delartiskās komēdijas trupā bija 10-12 aktieri (taču to varēja būt arī tikai 5 vai pat 25), no kuriem lielākā daļa bija vīrieši, taču bija arī vairākas sievietes. Pēc atveidojamajiem tipiem trupās parasti bija divi mīlētāju pāri, kalpone, kapteinis, divi kalpi, divi vecie vīri. Trupai bija arī savs vadītājs, kura uzdevums bija izskaidrot aktieriem tēlu attiecības. Tēli runāja dažādos Itālijas dialektos (izņemot jaunos mīlētājus, kas runāja literārā valodā). Scenārijos (''sogetto'') rakstīts bija tikai komēdijas sižets: tika aprakstīts darbības gaita, tēlu uznākšanas kārtība, monologu un dialogu temati, taču teksts aktieriem bija jāimprovizē. Dažkārt iepriekš sagatavoti tika atsevišķi monologi, kā arī muzikālie dueti. Scenāriju autori bija paši aktieri. Delartiskajā komēdijā atkārtoti tika izmantotas noteiktas komiskās detaļas – ''lazzi''; katram tēlam bija raksturīgi noteikti ''lazzi''. Tematiski delartiskās komēdijas centrā bija mīlestība, greizsirdība, laulības pārkāpšana u.tml. tēmas. ==Tēli== Delartiskajai komēdijai bija raksturīgi pārspīlēti tēli, piemēram, Kapteinis, Doktors, Arlekīns; vienīgie nopietnie tēli bija jaunie mīlētāji, kuri nevalkāja maskas, bija pievilcīgi, izglītoti, asprātīgi, ģērbušies saskaņā ar sava laika modes prasībām. Nozīmīgas maskas bija kalpi – [[dzanni]] (''zanni''); parasti darbojās divi kalpi, no kuriem viens ir gudrs, bet otrs muļķis. Blakus kalpiem delartiskajā komēdijā darbojās arī kalpones (istabenes), kas mēdza iesaistīties savu kundžu mīlas intrigās. ====Arlekīns==== [[Arlekīns]] (''Arlecchino'') delartiskajā komēdijā ir naivais kalps, kurš bieži krīt par upuri Brigellas izdarībām. Parasti viņš ir Pantalones, taču var būt arī Doktora vai Kapteiņa kalps. Arlekīns bieži veic dažādus akrobātiskus trikus, tiek atveidots fiziski veikls, lai arī ne pārāk gudrs (piemēram, Arlekīns neprot lasīt, kas tiek izmantots komiskam efektam, kad viņš saņem vēstuli un izliekas to lasām). Viņš lugas gaitā nereti zaudē kādu ķermeņa locekli (piemēram, roku). Arlekīnam ir mīlas sakars ar Kolumbīni, taču viņš ne vienmēr ir uzticīgs. Arlekīna maska ir melna, ar bārdu, uz pieres Arlekīnam parasti vairāki puni, galvā sarkana berete ar zaķa asti. Ģērbies viņš zemnieku tērpā, taču uz apģērba Arlekīnam uzšūti daudzi neregulāras formas ielāpi (vēlāk šie ielāpi iegūst regulāru rombveida formu; skat. attēlu). Pie jostas Arlekīnam ir ''batocchio'' (koka zobens vai garš koka priekšmets, kas sadalīts divās daļās – tādējādi, ja Arlekīns ar to sit, rodas skaļa, īpatnēja skaņa). Arlekīna maskas prototipa dzīvnieks ir kaķis, cūka vai pērtiķis. Arlekīna vārda izcelsme ir neskaidra: iespējams, tas nāk no viduslaiku mistērijām, kurās līdzīgi sauca velnus, [[Dante]]s "[[Dievišķā komēdija|Dievišķās komēdijas]]", kur līdzīgi sauc vienu no velniem, vai kāda skandināvu varoņa vārda. Starp ievērojamākajiem Arlekīna lomas atveidotājiem jāmin Visentīni un Džovanni Ganasa. ====Brigella==== [[Brigella]] (''Brighella'') ir viens no delartiskās komēdijas dzanni – atjautīgs un izdomas bagāts tēls, kurš lugās bieži nostājas mīlētāju pusē. Brigellam arī raksturīgi nodot kungus savu interešu dēļ; tāpat viņš ir visai mantkārīgs. Dažkārt Brigella ir kādas tavernas īpašnieks. Parasti Brigella ir Arlekīna partneris, gudrākais no abiem dzanni. Brigella runā Brešas dialektā. Brigellas maska ir tumša, ar ūsām un bārdu. Viņa tērps ir balts (biksēm ir zaļa apmale), pie tā pieder liela berete un josta, kas nokarājas līdz ceļiem. Brigellas maskas prototipa dzīvnieks ir suns un cālis vai kaķis un žurka. ====Doktors==== [[Doktors (delartiskajā komēdijā)|Doktors]] (''Il Dottore'') delartiskajā komēdijā ir jurists, ārsts vai universitātes profesors; šajā tēlā tiek kariķēti garīgā darba veicēji, zinātnieki. Doktoram raksturīgi izsmalcināti, taču nesakarīgi monologi, kas pārblīvēti ar dažādiem izteicieniem svešvalodās, aforismiem u.tml. Bieži Doktors ir vecs, ar tieksmi uz alkoholu un jaunām meitenēm, jaucas kaimiņu darīšanās. Viņš mēdz piedēvēt tēliem slimības, kuru tiem nav, un piedāvāt tās izārstēt. Doktors runā [[Boloņa]]s dialektā. Doktora maska ir melna, seju aizklāj tikai daļēji (pieri un degunu; vaigi nokrāsoti sarkani, lai uzsvērtu kapteiņa tieksmi uz alkoholiskiem dzērieniem). Tērps ir melns (tiek kariķēti Boloņas akadēmiķu tērpi), pie tā pieder arī cepure ar platām malām un balta plisēta apkakle. Doktora maskas prototipa dzīvnieks – ķirzaka vai cūka. Viens no slavenākajiem Doktora lomas atveidotājiem – Graciāno. ====Kapteinis==== [[Kapteinis (delartiskajā komēdijā)|Kapteinis]] (''Il Capitano'') ir militārpersona, parasti virsnieks (uzskata, ka, iespējams, tas ir pašpiešķirts tituls). Sākotnēji Kapteinis attēlots kā itāliešu izcelsmes algotnis, taču, Itālijai nokļūstot Spānijas varā, Kapteiņa tēls arvien biežāk tēlots kā spānis (tas raksturīgs XVII gs). Beidzoties pakļautībai spāņiem, Kapteiņa maska atkal kļūst par itālieti, taču akcentēts nevis Kapteiņa militārais, bet gan mīlētāja raksturs. Kapteinim raksturīga gļēvulība (piemēram, viņš apraksta, kā varētu kādam atriebties, taču min kādu mazsvarīgu iemeslu, kādēļ to nevar u.tml.), nežēlība, augstprātība. Viņš sev bieži piedēvē iedomīgus pievārdus, piemēram, ''Matamoros'' (spāņu 'mauru slepkava'). Kapteini mēdz izāzēt dzanni. Kapteiņa tērps ir stilizēta tālaika karavīra forma. Viņa maskai raksturīgs garš, līks deguns, garas ūsas. Viņa maskas prototipa dzīvnieks ir pāvs. Par vienu no izcilākajiem Kapteiņa (Spavento) tēlotājiem uzskata Frančesko Andreīni. ====Kolumbīne==== [[Kolumbīne]] (''Colombina'') delartiskajā komēdijā ir mīlētājas kalpone un Arlekīna iemīļotā. Kolumbīne tēlota atjautīga un gudra (bieži – pretstatā pārējiem lugas tēliem); bieži viņa palīdz savai kundzei iegūt mīlētāja labvēlību. Kolumbīnes maskai laukums ap acīm iekrāsots tumšs (parasti maska sedz tikai Kolumbīnes acis). Viņai rokā ir tamburīns, ar kuru viņa dažkārt atvaira Pantalones uzmākšanos. ====Mīlētāji==== [[Mīlētāji (delartiskajā komēdijā)|Mīlētāji]] (''Amorosi'', ''Innamorati'') atrodas izrādes darbības centrā (darbību nosaka nepieciešamība vienam otru atrast un apprecēties). Lielākajās delartiskās komēdijas trupās ir vairāki mīlētāju pāri (šādā gadījumā katru pāri ietērpj līdzīgi un dod mīlētājiem līdzīgus vārdus, piemēram, Flavio un Flāvija). Mīlētāji bieži dzied, spēlē kādu instrumentu, deklamē dzeju. Galvenajai varonei nereti ir kalpone – Roseta vai Kolumbīne. Pašas galvenās varones vārds var būt Izabella, Lusinda, Kornēlija, Kolumbīne, Silvija u.tml. Mīlētāji nevalkā maskas, taču izmanto daudz kosmētikas, kas ļauj arī slēpt aktieru vecumu (mīlētājiem jāizskatās jauniem). ====Pantalone==== [[Pantalone]] (''Pantalone'') ir tirgotājs (parasti – vecs, bagāts, skops, miesaskārs), bieži – jaunās mīlētājas tēvs vai vīrs. Parasti Pantalone ir venēcietis un runā venēciešu izloksnē. Pantalones mērķis nereti ir iedzīvoties bagatībā uz ģimenes rēķina, taču šos plānus bieži izjauc dzanni. Pantalones maskai ir garš, līks deguns. Tradicionāli Pantalones miesaskāres uzsvēršanai viņa dzimumorgānu apvidū tiek novietots pildīts maisiņš. ====Pulčinella==== [[Pulčinella]] (''Pulcinella'') var būt gan kungs, gan kalps. Pulčinellas tēla izcelsme saistāma ar Neapoli, taču īpašu popularitāti tas iegūst Francijā. Pulčinella ir viens no senākajiem tēliem. Pulčinellas maskai raksturīgs garš deguna, kas atgādina knābi; maska ir melna, savukārt tērps – balts. Dažkārt Pulčinellam ir kupris (īpaši – agrīnajā delartiskajā komēdijā). ==Ietekme== Delartiskā komēdija būtiski ietekmēja dramaturģijas un teātra attīstību; īpaša nozīme tai bija [[pantomīma]]s, [[farss|farsa]], [[leļļu lugas|leļļu lugu]] un [[balets|baleta]] attīstībā. No tās ietekmējies [[Viljams Šekspīrs]], [[Bens Džonsons]], [[Moljērs]], kā arī spāņu zelta laikmeta dramaturgi (itāliešu delartiskās komēdijas trupas bija ārkārtīgi populāras Spānijā XVI gs 70-tajos un 80-tajos gados). Tāpat delartiskajai komēdijai bija īpaša nozīme franču teātra attīstībā (no delartiskās komēdijas ietekmējās, piemēram, gadatirgu teātri un tādējādi tai bija liela nozīme komiskās operas attīstībā). Delartisko komēdiju aktīvi izmantoja XX gs teātra režisori, piemēram, krievu režisors [[Vsevolods Meierholds]]. Tāpat no delartiskās komēdijas būtiski ietekmējās arī kluso filmu komiķi, piemēram, [[Čārlijs Čaplins]]. [[Category:Nedēļas raksti]] [[Category:Teātra vēsture]] [[de:Commedia dell'arte]] [[en:Commedia dell'arte]] [[es:Comedia del arte]] [[fi:Commedia dell'arte]] [[fr:Commedia dell'arte]] [[gl:Commedia dell’arte]] [[he:קומדיה דל'ארטה]] [[it:Commedia dell'Arte]] [[ja:コメディア・デラルテ]] [[nl:Commedia dell'arte]] [[no:Commedia dell'Arte]] [[pl:Commedia dell'arte]] [[pt:Commedia dell'arte]] [[ru:Комедия дель арте]] [[sk:Commedia dell'Arte]] [[sv:Commedia dell'arte]] [[tr:Commedia dell'Arte]] [[uk:Комедія дель арте]] 12876 42381 2006-04-29T13:46:45Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Teātris]] 12877 42394 2006-04-29T16:13:42Z Creep 473 12878 51591 2006-06-22T12:21:45Z Creep 473 '''Saskares caurums''' ir mazs caurums, pa kuru lielgabalos vai pa [[stobra purns|stobra purnu]] lādējamos ieročos tiek aizdedzināts dzinējmateriāla lādiņš. Tas ir novietots virs stobra un pa to ieber pulveri, kuru aizdedzinot, liesma nonāk pie galvenā lādiņa un tiek izdarīts šāviens. [[Image:Touchhole.jpg|thumb|right|350px|Lielgabalu saskares caurumi]] == Raksturojums == Vieglajos ieročos ar uzliesmojumu no pulvera lādiņa, kas tiek turēts [[uzliesmojuma panna|uzliesmojuma pannā]], ir pietiekami, lai aizdedzinātu iekšējo lādiņu. Artilērijā pielādētais pulveris, detonators, petarde vai berzes detonatorkapsele tiek ievietota saskares caurumā, lai nodrošinātu lādiņa uzliesmojumu. Pirms izšaušanas artilērists iztīra stobru ar dzeloņainu stiepli tieši caur saskares caurumu, tāpēc svarīgs saskares cauruma rādītājs ir tā diametrs. Pēc izšaušanas no šī cauruma tiek izmestas arī cietas daļiņas. Saskares caurumam jābūt vienādā līmenī ar uzliesmojuma pannas augšu. Ja lielgabals būtu briesmās tikt ienaidnieka sagrābts, tā komanda „saķīlētu” ieroci, lai tas netiktu izmantots pret viņiem. Tas ietvertu atkarpaina [[tērauds|tērauda]] ķīļa iedzīšanu saskares caurumā, kas varētu tikt izņemts tikai ar lielām grūtībām. Svarīgi piederumi pie saskares cauruma ir saskares cauruma ieliktnis un saskares cauruma bakstāmais (parasti veidots no nerūsējoša tērauda). Bieži vien virs tā ir arī speciāls vāks. [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 12879 42398 2006-04-29T16:28:29Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[tetranitropentaeritrīts]] 12880 42400 2006-04-29T16:29:47Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[tetranitropentaeritrīts]] 12881 42401 2006-04-29T16:31:18Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[tetranitropentaeritrīts]] 12883 51382 2006-06-20T07:27:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:אלכסנדר הראשון]] '''Aleksandrs I''' var būt: *[[Aleksandrs I (Maķedonija)|Aleksandrs I]] - [[Maķedonija (Senie laiki)|Maķedonijas]] karalis (498-454 p.m.ē.) *[[Aleksandrs I (Epīra)|Aleksandrs I]] (ap 370-ap 331 p.m.ē.) - [[Epīra]]s karalis (350-331 p.m.ē.) *[[Aleksandrs I (pāvests)|Aleksandrs I]] - [[pāvests]] (ap 106-ap 115) *[[Aleksandrs I (Skotija)|Aleksandrs I]] (ap 1078-1124) - [[Skotija|Skotijas]] karalis (1107-1124) *[[Aleksandrs I (Krievija)|Aleksandrs I]] (1777-1825) - [[Krievija]]s cars (1801-1825) *[[Aleksandrs I (Bulgārija)|Aleksandrs I]] (1857-1893) - [[Bulgārija]]s princis (1879-1886) *[[Aleksandrs I (Grieķija)|Aleksandrs I]] (1893-1920) - [[Grieķija]]s karalis (1917-1920) *[[Aleksandrs I (Dienvidslāvija)|Aleksandrs I]] (1888-1934) - [[Dienvidslāvija]]s karalis (1921-1934) {{disambig}} [[el:Αλέξανδρος Α']] [[en:Alexander I]] [[fi:Aleksanteri I (täsmennyssivu)]] [[fr:Alexandre Ier]] [[he:אלכסנדר הראשון]] [[it:Alessandro I]] [[nn:Aleksander I]] [[no:Aleksander I]] [[pl:Aleksander I]] [[sv:Alexander I]] [[zh:亚历山大一世]] 12884 44297 2006-05-11T17:25:18Z Knakts 848 Kategorija [[Image:simkus.jpg]]<br> <br> Dzimis 1984. gada 21. augustā [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Apgūt klaviermākslu viņš sāka jau piecu gadu vecumā. Mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]], kur viņa pedagogi bija [[Ruta Švinka|Ruta Švinka]], [[Ligita Muižarāja|Ligita Muižarāja]], [[Teofils Biķis |Teofils Biķis]] un [[Sergejs Osokins|Sergejs Osokins]]. Studējis [[University of Southern California|University of Southern California]] pie [[Daniels Pollaks|Daniela Pollaka]]. Papildinājies [[meistarklases|meistarklasēs]] pie [[Lazars Bermans|Lazara Bermana]], [[Aleksandrs Satzs|Aleksandra Satza]], [[Igors Žukovs|Igora Žukova]] un [[Džoanna Hevila|Džoannas Hevilas]]. Šobrīd studē [[Karalienes Sofijas mūzikas augstskola|Karalienes Sofijas mūzikas augstskolā]] [[Madride|Madridē]] pie profesora [[Dmitrijs Baškirovs}Dmitrija Baškirova]]. 2003. gada vasarā pēc profesora Dmitrija Baškirova ielūguma Šimkus studēja Baškirova meistarklasēs [[Savonlinna|Savonlinnā]], [[Somija|Somijā]]. Piecus gadus mācījies arī [[kompozīcija|kompozīciju]] pie [[Pēteris Vasks|Pētera Vaska]]. Uzvarējis 12 starptautiskos [[konkurss|konkursos]], tostarp [[Ferencs Lists|Ferenca Lista]] [[pianists|pianistu]] konkursā [[Losandželosa|Losandželosā]] (2002) un [[Stokholma|Stokholmas]] Starptautiskajā atskaņotājmākslinieku konkursā (2001). Ieguvis [[Latvija|Latvijas]] [[Lielā mūzikas balva|Lielo mūzikas balvu]] (2002). Piedalījies vairākos starptautiskos mūzikas [[festivāls|festivālos]], kuru vidū [[Džina Bakhauere|Džinas Bakhaueres]] pianistu [[festivāls|festivāls]] [[Soltleiksitija|Soltleiksitijā]] ([[ASV|ASV]], 1999), [[Stavangere|Stavangeres]] [[kamermūzika|kamermūzikas]] festivāls ([[Norvēģija|Norvēģija]], 2004), [[KREMERata Baltica|KREMERata Baltica]] festivāls [[Sigulda|Siguldā]] (Latvija, 2004), Vīnes mūzikas seminārs (Austrija, 2004), Al Bustan festivāls [[Beirūta|Beirūtā]] ([[Libāna|Libāna]], 2005). Koncertējis [[Lietuva|Lietuvā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], Norvēģijā, Somijā, [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Ausrija|Austrijā]], [[Itālija|Itālijā]], Spānijā, [[Īrija|Īrijā]], ASV un Libānā. Spēlējis nozīmīgās pasaules [[koncertzāle|koncertzālēs]], kuru vidū [[Amsterdama|Amsterdamas] Concertgebow, [[Vīne|Vīnes]] Konzerthaus, Stokholmas Bervaldhallen, Soltleiksitijas Temple Square, [[Milāna|Milānas] Sala Puccini, Beirūtas Bustani Auditorium u.c. Muzicējis kopā ar KREMERata Baltica, Vīnes akadēmisko orķestri, [[Harkova|Harkovas]] [[filharmonija|Filharmonijas]] [[orķestris|orķestri]], [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]], [[Lietuva|Lietuvas]] Valsts simfonisko orķestri u.c. Sadarbojies ar diriģentiem [[Voldemars Nelsons|Voldemaru Nelsonu]], [[Terje Mikelsens|Terji Mikelsenu]], [[Andris Nelsons|Andri Nelsonu]], [[ Rašids Nigmatuļins|Rašidu Nigmatuļinu]], [[Normunds Šnē|Normundu Šnē]] u.c. Bijis starptautiskās organizācijas Planētas jaunie vārdi stipendiāts, kā arī sniedzis ekskluzīvu koncertu Spānijas karaļpārim un Latvijas Valsts prezidentei Madrides Karaliskajā pilī. Trīs gadus pēc kārtas saņēmis laikraksta Diena gada balvu kultūrā. Viņa pirmais CD soloalbums „Fantāzijas”, kas ietver [[Johans Sebastians Bahs|Johana Sebastiana Baha]] - [[Buzoni|Buzoni]], [[Frederiks Šopēns|FrederikaŠopēna]], Ferenca Lista, [[Mocarts|Mocarta]] – Lista un [[Fēlikss Mendelsons - Bartoldi|Fēliksa Mendelsona - Bartoldi]] - Horovica solodarbus klavierēm, tika izdots 2003.gada novembrī. [[Category:pianisti]] 12885 42431 2006-04-29T20:43:56Z Eriksrudzitis 858 12886 42439 2006-04-29T21:05:23Z Latvia United 746 #REDIRECT [[Evolūcijas teorija]] 12887 48198 2006-05-30T07:58:56Z Latvia United 746 /* Evolūcijas teorijas rašanās priekšnoteikumi */ [[Image:800px-Huxley_-_Mans_Place_in_Nature.jpg|right|thumb|400px]] '''Evolūcija''' – [[bioloģija|bioloģijas nozare]], kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu. __TOC__ ==Evolūcijas izpētes nozīme== Bioloģiskā evolūcija ir dzīvās dabas neatgriezeniska vēsturiskā attīstība, kas izpaužas populāciju ģenētiskā sastāva izmaiņās, organismu pielāgotība dzīves apstākļiem, [[suga|sugu]] tapšanā un izmiršanā, pakāpeniski izmainoties visai [[biosfēra|biosfērai]]. Ar evolūcijas parādību pētīšanu tā vai citādi nodarbojas visas bioloģijas kompleksa zinātnes. Taču šī procesa vispārējās likumsakarības un virzošos faktorus pēta atsevišķa bioloģijas nozare, kuru pirmās īsti zinātniskās evolūcijas teorijas izveidotāja vārdā sauc par darvinismu. Kopš [[Čārlzs Darvins|Čārlza Darvina]] laikiem evolūcijas teorija ir attīstījusies tālāk, bagātinoties ar jauniem zinātniskiem datiem. Mūsdienu evolūcijas teorija plaši izmanto modernās [[ģenētika|ģenētikas]], [[ekoloģija|ekoloģijas]], [[molekulārā bioloģija|molekulāras bioloģijas]], biokibernētikas un citu zinātņu sasniegumus. Vispārinot bioloģijas zinātņu sasniegumus evolucionāra skatījumā, šī teorija kļuvusi par metodoloģisku pamatu mūsdienu [[teorētiskā bioloģija|teorētiskajai bioloģijai]] un tās praktiskajam pielietojumam [[augkopība|augkopībā]], [[lopkopība|lopkopībā]], [[medicīna|medicīnā]] u.c. Dabas aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā aizvien aktuālāka kļūst, bet jūras būtu vairāk zivju un citu cilvēkam vajadzīgo dzīvnieku un augu, lai paglābtu daudzas jau stipri apdraudētas sugas no iznīcības, prasmīgi jākoriģē šo sugu pielāgotības sistēmas, mikroevolūcijas gaitu. Darvinismam, kas pēta dzīvas dabas, tajā skaitā arī cilvēka evolūciju, cilvēku darbības izraisītās sekas dzīvības vēsturiskajā attīstībā, ir liela sociālā, filozofiskā nozīme. Kopš evolūcijas teorijas rašanās tā vienmēr izraisījusi asas diskusijas starp atšķirīgu ideoloģiju pārstāvjiem. [[Čārlzs Darvins|Čārlza Darvina]] evolūcijas teoriju augstu novērtējuši daudzi pasaules zinātnieki. ==Evolūcijas teorijas rašanās priekšnoteikumi== [[Čārlzs Darvins]] veidoja evolūcijas teoriju galvenokārt periodā no [[1842]]. gada līdz [[1859]]. gadam. Viņa teorija tapa kā likumsakarīgs zinātnes un prakses attīstības rezultāts. Vajadzība pēc tās bija nobriedusi. Dažādās bioloģijas nozarēs un kaimiņzinātnēs bija uzkrājies bagātīgs faktiskais materiāls, ko apmierinoši varēja materiālistiski izskaidrot tikai no dzīvās dabas evolūcijas viedokļa. Zviedru naturālists [[Kārlis Linnejs]] 18. gs. izveidoja [[zinātniskā sistemātika|zinātnisko sistemātiku]], kas bija pamats informācijas sakārtošanai par dzīvās dabas daudzveidību. Sevišķi jāatzīmē viņa koncepcija par sugu kā dzīvības galveno eksistences formu, reāli eksistējošu organiskās pasaules pamatvienību. Franču biologs [[Žans Lamarks]] 1809. gada izdotājā grāmatā «Zooloģijas filozofija» izklāstīja vienotu mācību par dzīvās dabas evolūciju, kurā tika izvirzīti evolūcijas teorijas galvenie jautājumi. Taču tā laika zinātnes dati bija nepietiekami, lai rastu objektīvas atbildes uz šiem jautājumiem. Viņš attīstību no vienkāršākām uz sarežģītākām formām izskaidroja ar gradācijas principu — ar visa dzīvā tieksmi pilnveidoties. Šo tieksmi nosakot organisma iekšējie faktori, bet ārējās vides apstākļi novirzot to no gradācijas ceļa, jo organisms spiests tiem pielāgoties. Lamarks, izmantodams teleoloģiskos uzskatus par dzīvo būtņu sākotnējo mērķtiecību, izvirzīja organismu tiešās pielāgošanās principu. Pēc viņa domām, jaunas pazīmes un īpašības dzīvniekiem rodas, izmainoties ieražām un orgānu nodarbinātībai, kas notiekot, pārmainoties dzīves veidam un apkārtējās vides apstākļiem. Radušās organisma izmaiņas iedzimstot pēcnācējos. Lamarks centās pamatot ideju par cilvēka sugas dabisko izcelšanos no cilvēkveidīgajiem pērtiķiem. Viņš ieviesa zinātnē terminu «bioloģija». M. Šleidena un T. Švana izveidotā šūnu teorija (1839) droši pamatoja dzīvās dabas kopību. Pēterburgas akadēmiķis, Tartu universitātes audzēknis Kārlis Bērs 19. gs. pirmajā puse ar plašiem embrioloģiskajiem pētījumiem pierādīja dīgļu sākotnējo līdzību dažādiem dzīvnieku tipiem un to diverģenci (pazīmju attālinašanos) embrioģenēzes (dīgļu attīstības) gaita. Angļu zinātnieks Čarlzs Laiels iedibināja vēsturisko ģeoloģiju, pierādīdams zemes garozas virskārtas pakāpenisku pārveidošanos parasto dabas faktoru (ūdens, vēja, vulkānisma u.c.) darbības rezultātā. Maskavas universitātes profesors Kārlis Ruljē attīstīja koncepciju par dzīvības rašanos no neorganiskās pasaules, par organismu pakāpenisku vēsturisku attīstību mainīgu apkārtējās vides apstākļu ietekmē, par iedzimtību un mainību kā dzīvo būtņu pamatīpašībām. Dabaszinātnieku aprindās izplatījās I. Kanta un P. Laplasa koncepcija par Saules sistēmas planētu dabisko tapšanu un attīstību. Tādi īsumā ir Darvina evolūcijas teorijas galvenie dabaszinātniskie priekšnosacījumi. Par svarīgāko evolūcijas teorijas sociālvēsturisko priekšnosacījumu jāatzīmē kapitālisma strauja attīstība. Anglija kļuva par varenu koloniālu impēriju ar milzīgu kara un tirdzniecības floti. Flotes un armijas uzturēšanai, plašajiem tirgiem vajadzēja aizvien vairāk pārtikas produktu. Bija asi jūtama vajadzība uzlabot selekcijas darbu augkopībā un lopkopībā. Selekcijas metožu tālāku attīstīšanu kavēja modernu teorētisko pamatu trūkums. Filozofijā arvien vairāk iezīmējās materiālisma un dialektikas tendences. Klasiskā angļu politiskā ekonomija (A. Smits, D. Rikardo) attēloja sabiedrības attīstību kā konkurējošo spēku brīvu spēli. Sabiedriskajās zinātnēs jau izpaudās vēsturisma vēsmas. ==Evolūcijas Teorija== [[Čārlzs Darvins]] 1859. gada publicēja grāmatu «Sugu izcelšanas dabiskās izlases ceļā jeb pielāgotāko saglabāšanās cīņā par eksistenci», kurā izklāstīja savu evolūcijas teoriju. Teorētiskās atziņas te bagātīgi pamatotas ar faktiem. Liels šī zinātnieka nopelns ir dzīvās dabas evolūcijas procesa objektīva pierādīšana. Taču ievērojami lielāks ieguldījums zinātnē ir tas, ka Čārlzs Darvins materiālistiski izskaidroja sugu rašanās un veidošanās procesu, mērķtiecību dabā, atklāja un pamatoja evolūcijas mehānismu — šī procesa galvenos faktorus, struktūru un likumsakarības. Pateicoties šim zinātniskajam ieguldījumam, evolūcijas mācība pārvērtās par teoriju. Darvins konstatēja, ka dzīvās būtnes potenciāli spējīgas producēt ļoti daudz pēcnācēju. Bet no šī lielā daudzuma tikai daži sasniedz vairošanās vecumu, jo visiem nepietiek iztikas līdzekļu. Pārējie aiziet bojā cīņā par eksistenci — tāds ir Darvina pirmais svarīgais secinājums. Viņš uzsver, ka termins «cīņa par eksistenci» jāizprot plašā, metaforiskā nozīmē — arī kā vienas būtnes atkarība no citām, kā viena īpatņa izdzīvošana un arī vairošanās. Atstāt relatīvi vairāk pēcnācēju — tas nozīmē uzvarēt cīņā par eksistenci. Jau sen bija zināms, ka dzīvniekiem un augiem raksturīga īpašību un pazīmju mainība. Taču tieši Darvina lielais nopelns ir tas, ka viņš saskatīja eksistences cīņas un vispārējās mainības kopsakarību un atklāja dabisko izlasi — mazāk pielāgotāko bojāeju eksistences cīņā un piemērotāko izdzīvošanu. Pat niecīga novirze kādā pazīmē dažiem sugas īpatņiem var būtiski palielināt izredzes izdzīvot. Rezultātā rodas visur dabā vērojamā mērķtiecība — dzīvo būtņu apbrīnojamā pielāgotība dzīves apstākļiem. Izlasei ir radošs raksturs — tā pakāpeniski no paaudzes uz paaudzi uzkrāj sīkas, bioloģiski lietderīgas izmaiņas un rezultātā izraisa savstarpēji atšķirīgu jaunu formu tapšanu. Dabiskās izlases likumsakarību noskaidrošanai Darvins izmantoja kultūraugu un mājdzīvnieku selekcijas pieredzi. Pēc tam rūpīgi analizēja šo likumsakarību atbilstību novērojumiem un uzkrātajiem zinātniskajiem datiem par dzīvnieku un augu valsti. Taču dabiskai izlasei nebūtu evolucionāras nozīmes, ja radušās derīgās izmaiņas nepārmantotu nākamās paaudzes. Bet dabā vērojama kā iedzimstošā, tā arī neiedzimstošā mainība. Darvins rūpīgi analizēja dažādas mainības formas. Šo problēmu viņš plaši apskatīja grāmatā «Sugu izcelšanās» un veltīja tai atsevišķu apjomīgu darbu «Mājdzīvnieku un kultūraugu mainība». Viņš izdalīja nenoteikto jeb individuālo un noteikto jeb grupveida mainību. Iedzimst pēcnācējos galvenokārt nenoteiktās izmaiņas, tās atkarīgas no paša organisma dabas, bet ārējā vide šīs izmaiņas ietekmē netieši. Turpretim noteikto mainību, kad sugas īpatņu lielais vairums izmainās līdzīgā veidā, nosaka kāda apkārtējās vides faktora darbība. Darvins vēl izdalīja korelatīvo (savstarpēji atbilstošo) un kompensatīvo mainību (kad, pastiprinoties vienām pazīmēm vai funkcijām, citas pavājinās), kā ari mainību, kas rodas hibridizācijas rezultātā. Šo mainības formu loma evolūcijas procesā ir dažāda. Pēc Darvina teorijas, evolūcija noris pamatfaktoru — mainības, cīņas par eksistenci, dabiskās izlases un iedzimtības kopējās darbības rezultātā. Ja kāds no šiem faktoriem izpaliek, evolūcija nenotiek. Evolūcijas process ir neatgriezenisks: kādreiz izmirušas sugas un cita ranga taksoni nerodas no jauna. Darvins uzskatīja, ka evolūcija noris diverģenti (organismu grupu pazīmēm attālinoties) un tai ir monofilētisks raksturs, t. i., sugas radušās no kopēja senča. Darvina laikā vēl trūka zinātnisku datu par dabiskās izlases radošo darbību, sugu veidošanās mehānismu. Tāpēc viņš savos pētījumos izmantoja modeļmetodi: pievērsās mājdzīvnieku un kultūraugu mainībai, selekcijas praksei. Katras dzīvnieku un augu šķirnes īpatņiem raksturīga līdzīgu īpašību un pazīmju kopa, kam ir praktiska saimnieciska nozīme un kas, šķirnes īpatņus pavairojot saglabājas. Darvins pārliecinoši pierādīja, ka šķirnes nav radušās pēkšņi, bet veidotas pakāpeniski, krustojot prasmīgi izvēlētus vecākus un dabiskās izlases gaitā uzkrājot cilvēkam vēlamās izmaiņas. Tādejādi selekcionārs, lietodams mākslīgo metodisko izlasi, paaudžu maiņas gaitā mērķtiecīgi pārveido sākotnējo izejformu. Šādu cilvēka darbību var pielīdzināt evolūcijas procesam, kas noris dzīvajā dabā. Tikai jāņem vērā, ka dabiskā izlase veido formas, kas labāk pielāgojušās dzīves apstākļiem, bet cilvēks selekcionē šķirnes ar sev vēlamām īpašībām (augstražīgas, ar saldiem augļiem, dekoratīvas u.c). Darvins norādīja apstākļus, kas labvēlīgi mākslīgajai izlasei: intensīva mainība, īpatņu lielais skaits, nevēlamu krustojumu novēršana un vecāku pāru rūpīga izvēle, izlases uzkrājošā darbība. Darvins izdalīja arī tādu izlases formu kā neapzinātā, ko var uzskatīt par pārejas posmu no dabiskās uz mākslīgo metodisko izlasi. Ar šo jēdzienu viņš saprot labāko īpatņu saglabāšanu vaislai, ko cilvēks praktizē kopš dzīvnieku pieradināšanas un augu kultivēšanas pirmsākumiem. [[Category:Bioloģija]] [[bg:Еволюция]] [[af:Evolusie]] [[ar:نظرية النشوء]] [[bn:বিবর্তন]] [[ca:Teoria de l'evolució]] [[cs:Evoluce]] [[cy:Esblygiad]] [[da:Evolution]] [[de:Biologische Evolution]] [[es:Evolución biológica]] [[en:Evolution]] {{Link FA|en}} [[eo:Evoluismo]] [[fa:فرگشت]] [[fr:Évolution]] [[ko:진화]] [[id:Evolusi]] [[it:Evoluzione]] [[he:אבולוציה]] [[lt:Evoliucija]] [[lb:Evolutioun]] [[hu:Evolúció]] [[mk:Еволуција]] [[nl:Evolutietheorie]] [[ja:進化]] [[no:Evolusjon]] [[pl:Ewolucja biologiczna]] [[pt:Evolução]] [[ro:Teoria evoluţionistă]] [[ru:Эволюционное учение]] [[sl:Evolucija]] [[sk:Evolúcia]] [[su:Évolusi]] [[fi:Evoluutio]] [[sv:Evolution]] [[th:วิวัฒนาการ]] [[tr:Evrim]] [[zh:进化论]] 12888 42447 2006-04-29T21:23:54Z Latvia United 746 no ru.wiki no ru.wiki 12890 42456 2006-04-29T21:49:42Z Feens 37 Aleksandrs I no el.wiki - [http://el.wikipedia.org/wiki/%CE%95%CE%B9%CE%BA%CF%8C%CE%BD%CE%B1:KingAlexandrosI.PNG] Aleksandrs I no el.wiki - [http://el.wikipedia.org/wiki/%CE%95%CE%B9%CE%BA%CF%8C%CE%BD%CE%B1:KingAlexandrosI.PNG] 12891 53137 2006-07-02T07:38:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Alessandro I di Grecia]] [[Image:KingAlexandrosI.png|200px|thumb|Aleksandrs I]] '''Aleksandrs I''' (''Αλέξανδρος Α΄'', * 1893. gada 1. augustā [[Atēnas|Atēnās]], † 1920. gada 25. oktobrī turpat) - [[Grieķija]]s karalis (1917-1920). Dzimis karaļa rezidencē Tatos (''Tatoi'') un bija Grieķijas karaļa [[Konstantīns I (Grieķija)|Konstantīna I]] otrais dēls. 1917. gadā toreizējais Grieķijas karalis Konstantīns I bija par Grieķijas neitralitāti [[1.pasaules karš|1.pasaules karā]], tomēr premjers [[Elevterijs Venizels]] bija par Grieķijas iesaistīšanos karā [[Antante|Antantes]] pusē, un pēc premjera aicinājuma Grieķiju okupēja [[Lielbritānija|angļu]] un [[Francija|franču]] karaspēks, bet Konstantīns I devās trimdā. Par karali tika izvēlēts Konstantīna I otrais dēls Aleksandrs I. Reālas varas viņam nebija, bet karalis tika izmantots propagandas nolūkiem. 1920. gadā, pēc oficiālās versijas, karalis mira no saindēšanās pēc pieradināta pērtiķa koduma. Pēc Aleksandra I nāves Konstantīnam I tika ļauts atgriezties valstī. Aleksandra I vārdā nosaukta [[Aleksandropole]] - pilsēta Grieķijas galējos ziemeļaustrumos. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Konstantīns I (Grieķija)|Konstantīns I]] | virsraksts = [[Grieķijas karalis]] | periods = [[1917]]&ndash;[[1920]] | pēc = [[Konstantīns I (Grieķija)|Konstantīns I]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Grieķijas karaļi]] [[bg:Александрос I]] [[ca:Alexandre I de Grècia]] [[de:Alexander (Griechenland)]] [[el:Αλέξανδρος Α΄ της Ελλάδας]] [[en:Alexander I of Greece]] [[es:Alejandro I de Grecia]] [[fi:Aleksanteri (Kreikka)]] [[fr:Alexandre Ier de Grèce]] [[hu:Sándor görög király]] [[it:Alessandro I di Grecia]] [[ja:アレクサンドロス1世 (ギリシャ)]] [[nl:Alexander I van Griekenland]] [[pl:Aleksander Grecki]] [[pt:Alexandre I da Grécia]] [[sv:Alexander I av Grekland]] 12892 42468 2006-04-29T23:29:41Z Feens 37 Splita/Horvātija, Feens, izmantojot CIA World factbook Splita/Horvātija, Feens, izmantojot CIA World factbook 12893 48801 2006-06-02T09:26:54Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Σπλιτ]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Split'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:CrSplit.png|160px|]] | align=center | [[Image:Split (banner).gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2005) | 176 589 |- | Dibināta | 293.g |- | Citi nosaukumi | '''Spalato''' ([[itāliešu valoda|itāliešu]])<br> |- | Župānija (''županija'') | [[Splitas-Dalmācijas župānija]] |- | Mājaslapa | http://www.split.hr/ |} {{commons|Category:Split}} [[Image:Split2.jpg|thumb|250px|Splita]] '''Splita''' (''Split'') - pilsēta [[Horvātija|Horvātijā]], [[Dalmācija|Dalmācijas]] vidusdaļā pie [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]]. Horvātijas otrā lielākā pilsēta. [[Splitas-Dalmācijas župānija]]s centrs. Slavena ar III - IV gs. celto [[Senā Roma|romiešu]] imperatora [[Diokletiāns|Diokletiāna]] celto pili. ==Vēsture== Mūsdienu Splitas priekšpilsētā atradās senā '''Salona''' (Salonae) - romiešu Dalmācijas provinces galvaspilsēta un imperatora Diokletiāna dzimtā pilsēta. 293. gadā Diokletiāns pavēlēja pilsētas pievārtē celt pili, kura kļuva par imperatora rezidenci. Kad VII un VIII gadsimtā Dalmācijā iebruka [[avāri]] un [[slāvi]], Salona tika pamesta, bet atlikušie iedzīvotāji pārcēlās uz Diokletiāna pili, un tā kļuva par jaunās pilsētas kodolu. [[Bizantija]]s laikos pilsēta bija tās sastāvā, saglabājot politisku autonomiju. Kopš XII gadsimta Splitā valdīja [[Ungārija|ungāru]] augstmaņi, un tā bija neatkarīga. No 1420. līdz 1797. gadam pilsēta bija [[Venēcijas republika]]s sastāvā. 1797. gadā Splita iekļāvās [[Austrijas impērija|Austrijas impērijas]] sastāvā, bet pēc [[Austroungārija|Austrungārijas]] kapitulācijas [[1.pasaules karš|1.psaules karā]] - [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistē]] ([[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]]). Tā kā citas Dalmācijas lielākās pilsētas ([[Rijeka]] un [[Zadara]]) starp kariem bija [[Itālija]]s teritorijā, Splita kļuva par Dienvidslāvijas galveno ostu. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Splitu okupēja [[Itālija|itāliešu]] karaspēks. Pēc Itālijas kapitulācijas, 1943. gada septembrī Splitā iegāja [[Tito]] partizāni, tomēr pēc divām nedēļām Splitu ieņēma [[Vācija|vācu]] karaspēks. 1944. gada 26. oktobrī Splitā atkal iegāja partizāņi un līdz kara beigām pilsēta bija Tito Horvātijas pagaidu galvaspilsēta. Nodibinoties sociālistiskajai Dienvidslavijai, Splita iekļāvās Horvātijas republikas sastāvā. [[Horvātijas pilsoņu karš|Horvātijas pilsoņu kara]] sākumā Splitā atradās lieli [[Dienvidslāvijas Tautas armija]]s spēki, jo Splita bija Dienvidslāvijas kara flotes galvenā bāze. Notika vairāki bruņoti incidenti. Vienā no tiem fregate "Splita" bombardēja Splitas pilsētu. Tomēr 1992. gada janvārī Dienvidslāvijas armija pameta pilsētu. ==Cilvēki== Splitā dzimuši: *[[Diokletiāns]] (''Diocletianus'') (245?-312?) - Romas imperators (284–305) *[[Jakovs Gotovacs]] (''Jakov Gotovac'') (1895-1982) - komponists *[[Gorans Ivaniševičs]] (''Goran Ivanišević'') (1971-) - tenisists *[[Tonijs Kukočs]] (''Toni Kukoč'') (1968-) - basketbolists *[[Marko Maruličs]] (''Marko Marulić'') (1450-1524) - rakstnieks un dzejnieks *[[Ivo Sanaders]] (''Ivo Sanader'') (1953-) - Horvātijas premjers (2003-) *[[Igors Tudors]] (''Igor Tudor'') (1978-) - futbolists *[[Severīna Vučkoviča]] (''Severina Vučković'') (1972-) - dziedātāja [[Category:Horvātijas pilsētas]] [[bg:Сплит]] [[bs:Split]] [[ca:Split]] [[cs:Split]] [[de:Split]] [[el:Σπλιτ]] [[en:Split]] [[eo:Split]] [[es:Split]] [[fi:Split]] [[fr:Split]] [[he:ספליט]] [[hr:Split]] [[hu:Split]] [[it:Spalato]] [[ja:スプリト]] [[lt:Splitas]] [[nl:Split]] [[no:Split]] [[pl:Split]] [[pt:Split]] [[ro:Split]] [[ru:Сплит (город)]] [[sr:Сплит]] [[sv:Split]] [[zh:斯普利特]] 12894 42470 2006-04-29T23:46:23Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Splita]] 12895 42471 2006-04-29T23:46:28Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Splita]] 12896 42472 2006-04-29T23:46:31Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Splita]] 12897 42473 2006-04-29T23:46:34Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Splita]] 12899 42542 2006-04-30T10:29:01Z Juzeris 23 kat. "Uzskaitījumi" [[Category:Uzskaitījumi]] 12900 42543 2006-04-30T10:29:16Z Juzeris 23 +Category:Kategorijas [[Category:Kategorijas]] 12902 42641 2006-04-30T12:11:59Z Juzeris 23 precizēju kat. [[Category:Polija|*]] [[Category:Uzskaitījumi pēc valsts|Polija]] [[en:Category:Poland-related lists]] 12903 42588 2006-04-30T11:17:10Z Juzeris 23 kat. [[Category:Uzskaitījumi]] [[Category:Politiskās partijas|*]] 12904 42590 2006-04-30T11:23:26Z Juzeris 23 kat. [[Category:Uzskaitījumi]] 12905 42594 2006-04-30T11:25:40Z Juzeris 23 +kat. [[Category:Uzskaitījumi]] 12906 42595 2006-04-30T11:27:52Z Juzeris 23 kat. [[Category:Uzskaitījumi]] [[Category:Personu uzskaitījumi pēc nodarbošanās]] 12907 42597 2006-04-30T11:28:42Z Juzeris 23 kat. [[Category:Uzskaitījumi]] 12908 42614 2006-04-30T11:45:56Z Juzeris 23 precizēju kat. [[Category:Sports|Latvija]] [[Category:Latvija]] 12909 42612 2006-04-30T11:44:23Z Juzeris 23 kat. [[Category:Personu uzskaitījumi pēc nodarbošanās]] [[Category:Hokejisti|*]] 12910 42617 2006-04-30T11:50:00Z Juzeris 23 kat. [[Category:Sports Latvijā]] [[Category:Hokejs|Latvija]] 12911 42619 2006-04-30T11:52:48Z Juzeris 23 kat. [[Category:Kanāda]] [[Category:Hokejs|Kanāda]] 12912 52401 2006-06-29T11:47:13Z YurikBot 213 robot Adding: af, ang, ar, ast, bg, bs, ca, cs, da, de, en, eo, es, et, eu, fa, fi, fr, gl, he, hr, hu, id, io, is, it, ja, ka, ko, kw, la, lt, na, nds, nl, nn, no, oc, os, pl, pt, ro, ru, simple, sk, sl, sr, sv, ta, tr, uk, vi, zh, zh-min-nan, zh-y [[Category:Valstis]] [[af:Kategorie:Kanada]] [[ang:Category:Canada]] [[ar:تصنيف:كندا]] [[ast:Categoría:Canadá]] [[bg:Категория:Канада]] [[bs:Kategorija:Kanada]] [[ca:Categoria:Canadà]] [[cs:Kategorie:Kanada]] [[da:Kategori:Canada]] [[de:Kategorie:Kanada]] [[en:Category:Canada]] [[eo:Kategorio:Kanado]] [[es:Categoría:Canadá]] [[et:Kategooria:Kanada]] [[eu:Kategoria:Kanada]] [[fa:رده:کانادا]] [[fi:Luokka:Kanada]] [[fr:Catégorie:Canada]] [[gl:Category:Canadá]] [[he:קטגוריה:קנדה]] [[hr:Kategorija:Kanada]] [[hu:Kategória:Kanada]] [[id:Kategori:Kanada]] [[io:Category:Kanada]] [[is:Flokkur:Kanada]] [[it:Categoria:Canada]] [[ja:Category:カナダ]] [[ka:კატეგორია:კანადა]] [[ko:분류:캐나다]] [[kw:Category:Kanada]] [[la:Categoria:Canada]] [[lt:Kategorija:Kanada]] [[na:Category:Canada]] [[nds:Kategorie:Kanada]] [[nl:Categorie:Canada]] [[nn:Kategori:Canada]] [[no:Kategori:Canada]] [[oc:Categoria:Canadà]] [[os:Категори:Канадæ]] [[pl:Kategoria:Kanada]] [[pt:Categoria:Canadá]] [[ro:Categorie:Canada]] [[ru:Категория:Канада]] [[simple:Category:Canada]] [[sk:Kategória:Kanada]] [[sl:Kategorija:Kanada]] [[sr:Категорија:Канада]] [[sv:Kategori:Kanada]] [[ta:பகுப்பு:கனடா]] [[tr:Kategori:Kanada]] [[uk:Категорія:Канада]] [[vi:Thể loại:Canada]] [[zh:Category:加拿大]] [[zh-min-nan:Category:Canada]] [[zh-yue:Category:加拿大]] 12913 47139 2006-05-22T22:42:11Z Knakts 848 Kārtošana [[Category:Uzskaitījumi]] [[Category:Valstis|*valstu uzskaitījumi]] 12914 42633 2006-04-30T12:07:55Z Juzeris 23 "[[Zviedrijas karaļi]]" pārdēvēju par "[[Zviedrijas karaļu uzskaitījums]]": konsekvencei #REDIRECT [[Zviedrijas karaļu uzskaitījums]] 12916 42638 2006-04-30T12:08:46Z Juzeris 23 "[[Zviedrijas premjerministri]]" pārdēvēju par "[[Zviedrijas premjerministru uzskaitījums]]": konsekvencei #REDIRECT [[Zviedrijas premjerministru uzskaitījums]] 12917 42640 2006-04-30T12:11:48Z Juzeris 23 kat. [[Category:Zviedrija|*]] [[Category:Uzskaitījumi pēc valsts|Zviedrija]] 12918 42642 2006-04-30T12:14:16Z Juzeris 23 kat. [[Category:Personu uzskaitījumi pēc nodarbošanās]] 12919 47138 2006-05-22T22:41:45Z Knakts 848 Kārtošana [[Category:Uzskaitījumi|Valsts]] [[Category:Valstis|*uzskaitījumi pēc valsts]] 12920 42648 2006-04-30T12:21:36Z Juzeris 23 "[[Mitoloģiskie Zviedrijas karaļi]]" pārdēvēju par "[[Mitoloģisko Zviedrijas karaļu uzskaitījums]]": konsekvencei #REDIRECT [[Mitoloģisko Zviedrijas karaļu uzskaitījums]] 12921 42649 2006-04-30T12:21:51Z Juzeris 23 kat. [[Category:Zviedrija|Vēsture]] [[Category:Vēsture pēc valsts]] 12923 42656 2006-04-30T12:32:30Z Juzeris 23 izlaboju kat. [[Category:Uzskaitījumi]] 12924 42661 2006-04-30T12:37:11Z Juzeris 23 "[[Valstis]]" pārdēvēju par "[[Valstu uzskaitījumi]]": konsenvencei un pašsaprotamībai #REDIRECT [[Valstu uzskaitījumi]] 12926 42667 2006-04-30T12:41:24Z Juzeris 23 "[[Suverēno valstu saraksts]]" pārdēvēju par "[[Suverēno valstu uzskaitījums]]": konsekvencei #REDIRECT [[Suverēno valstu uzskaitījums]] 12927 42672 2006-04-30T12:48:14Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Propanols-1</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CH<sub>3</sub>CH<sub>2</sub>CH<sub>2</sub>OH</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>60,09 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>803,4 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>146,7 K (-126,5&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>370,3 K (97,1&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Propanols''' (propanols-1, CH<sub>3</sub>CH<sub>2</sub>CH<sub>2</sub>OH) ir pirmējais [[spirts]]. Tas ir bezkrāsains, gaistošs, degošs šķidrums, kas šķīst ūdenī. Propanolam ir divi [[izomēri]] - propanols-1 (jeb propanols) un [[izopropanols|propanols-2]] (jeb izopropanols). Propanolu iegūst katalītiski hidrogenējot [[propionaldehīds|propionaldehīdu]]. Propanolu ir iespējams iegūt arī hidratējot 1-hlorpropānu. To ir iespējams iegūt arī bioķīmiski, līdzīgi kā [[etanols|etanolu]]. Propanols reaģē līdzīgi kā visi citi pirmējie spirti. To ir iespējams oksidēt par [[aldehīds|aldehīdu]] un halogenēt par [[halogēnogļūdeņraži|halogēnpropānu-1]]. Propanolu galvenokārt lieto par šķīdinātāju. Propanols ir dārgāks par izopropanolu. [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[de:1-Propanol]] [[en:Propan-1-ol]] [[es:Propan-1-ol]] [[nl:Propanol]] [[ja:プロパノール]] [[lb:Propan-1-ol]] [[fi:1-propanoli]] [[vi:1-Prôpanol]] [[tr:Propanol]] [[zh:丙醇]] 12928 42677 2006-04-30T12:50:56Z Juzeris 23 "[[Starptautiski neatzītu valstu saraksts]]" pārdēvēju par "[[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums]]": konsekvencei #REDIRECT [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums]] 12930 42684 2006-04-30T12:53:02Z Juzeris 23 "[[Atkarīgo teritoriju saraksts]]" pārdēvēju par "[[Atkarīgo teritoriju uzskaitījums]]": konsekvencei #REDIRECT [[Atkarīgo teritoriju uzskaitījums]] 12932 42689 2006-04-30T12:56:08Z Juzeris 23 "[[Teātra termini (uzskaitījums)]]" pārdēvēju par "[[Teātra jēdzienu uzskaitījums]]": konsekvencei un skaidrībai #REDIRECT [[Teātra jēdzienu uzskaitījums]] 12933 42691 2006-04-30T12:56:54Z Juzeris 23 "[[Latvijas politisko partiju saraksts]]" pārdēvēju par "[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]]": konsekvencei #REDIRECT [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] 12935 42704 2006-04-30T13:27:53Z Mrom 519 [http://www.brainstorm.lv/templates/albums/127.jpg] 12936 42701 2006-04-30T13:09:30Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Furāns</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C<sub>4</sub>H<sub>4</sub>O</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>68,07 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>936 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>-85,6&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>31.4&deg;C</td></tr> <tr> </table> '''Furāns''' (C<sub>4</sub>H<sub>4</sub>O) ir aromātisks, [[heterocikls|heterociklisks]] [[organiskās vielas|organisks savienojums]]. Tas ir bezkrāsains, gaistošs, degošs šķidrums. Furānu var iegūt koksnes sausās pārtvaices procesā. Hidrogenējot furānu, var iegūt [[THF|tetrahidrofurānu]], ko arī lieto par šķīdinātāju. Furāna molekulā skābekli var aizvietot ar sēru, iegūstot [[tiofēns|tiofēnu]], vai slāpekli, iegūstot [[pirols|pirolu]]. [[Category:Organiskās vielas]] [[de:Furan]] [[en:Furan]] [[it:Furano]] [[nl:Furaan]] [[ja:フラン (化学)]] [[pl:Furan]] [[vi:Furan]] [[zh:呋喃]] 12938 42708 2006-04-30T13:32:14Z Creep 473 12939 42709 2006-04-30T13:32:44Z Mrom 519 [http://www.micrec.lv/uploads/makslinieki/Brainstorm_L.jpg] [http://www.micrec.lv/uploads/makslinieki/Brainstorm_L.jpg] 12940 42710 2006-04-30T13:34:52Z Creep 473 '''Sabīdāmā laide''' (alternatīvi '''iegrūžamā laide''') ir šaujamieroča [[laide]], kas sabīdās vai salokās pati sevī, lai kļūtu kompaktāka. Tā noder arī, lai šaujamierocis kļūtu vieglāk paslēpjams. Būtībā šis jēdziens nozīmē laidi, kas salokās, sabīdās vai citādi darbojas, lai samazinātu garumu, apjomu vai jebkādu citu izmēru, vai savādāk uzlabo šaujamieroča aptveramību. [[Image:Tstock.jpg|thumb|right|300px|Sabīdāmā laide]] == Izmantošana == Sabīdāmās laides ir noderīgas ieroča noglabāšanai vietā, kur tas parasti neietilptu. Lietotājs var vai nu to ievilkt, lai to būtu vieglāk rīkoties, vai izvilkt, lai gūtu labāku precizitāti. Beidzot, dažām sabīdāmām laidēm kā, piemēram, M4 Carbine, ir vairāk kā viens stāvoklis, atļaujot [[laide|laidi]] piemērot dažādiem lietotājiem. Tāpēc arī pie sabīdāmajām laidēm tiek nozīmēts, cik stāvokļu laide tā ir (piemēram, sešu stāvokļu laide nozīmē, ka tā ir izbīdāma sešās pozīcijās). Bieži vien sabīdāmās laides kalpo arī kā glabātuves, turklāt daudzas ir [[ūdens]] necaurlaidīgas. Tām klāt ir arī vietas, kur var iestiprināt siksnu. [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 12942 42715 2006-04-30T14:06:17Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>propilēns, propēns</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CH<sub>2</sub>=CHCH<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>42,08 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1,79 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>88 K (-185,2&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>225,5 K (-47,6&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Propēns''' (propilēns, CH<sub>2</sub>=CHCH<sub>3</sub>) ir otrs vienkāršākais [[alkēni|alkēns]]. Tā ir bezkrāsaina, degoša gāze, un to iegūst no naftas. Propilēnu lieto par [[polipropilēns|polipropilēna]] izejvielu. Hidratējot propilēnu, iegūst [[izopropanols|izopropanolu]]. Propilēnu lieto arī dažādu savienojumu alkilēšanai, lai pievienotu izopropilgrupu. [[Category:Organiskās vielas]] [[ar:بروبيلين]] [[en:Propylene]] [[de:Propen]] [[el:Προπένιο]] [[es:Propeno]] [[fr:Propylène]] [[la:Propenum]] [[nl:Propeen]] [[ja:プロピレン]] [[pl:Propen]] [[sr:Пропен]] [[sv:Propen]] [[zh:丙烯]] 12943 43185 2006-05-03T08:23:02Z YurikBot 213 robot Adding: [[su:Vitamin]] Pēc [[ķīmija|ķīmiskās]] uzbūves '''vitamīni''' ir organiski mazmolekulāri [[ķīmiski savienojumi]]. Tie ir dzīvajās [[šūnas|šūnās]] noritošo ķīmisko reakciju dalībnieki un katalizātori. Vitamīni nepieciešami visu orgānu un sistēmu normālai funkcionēšanai, organisma augšanai un attīstībai, redzes un asinsrades procesiem, kaulu kalcifikācijai un citām dzīvībai svarīgām funkcijām, tie palielina organisma spēju pretoties infekcijām. Kopā ar dažām citām vielām izmantojot fizioloģisku procesu gaitu un organisma reaktivitāti, vitamīni palīdz organismam piemēroties visdažādākiem nelabvēlīgiem eksistences apstākļiem. Vitamīni nedarbojas izolēti, tie ir cieši saistīti ar citām uzturvielām, fermentiem un hormonie. Daudzi vitamīni ir fermentu sastāvdaļas, un tiem ir liela nozīme vielmaiņas norisēs. Uzturam jāsatur visi vitamīni, jo katram no tiem ir sava noteikta specifiska funkcija organismā. Daudz vitamīnu cilvēks iegūst arī no zarnām mītošajām baktērijām. Šis process ir sarežģīts: dažas baktērijas spēj pašas sintizēt vitamīnus (piemēram, K vitamīnu, arī dažus B grupas vitamīnus), citas sintēzi veicina vai kavē. Antibiotikas un sulfanilamīdi nomāc vitamīnu sintēzi zarnās un, ilgstoši lietoti, var radīt attiecīgas hipovitaminozes. Vitamīni veicina jebkura veida rētošanas procesus, sekmē ātrāku izveseļošanos pēc slimības, operācijas vai saindēšanās. Vitamīnus apzīmē ar latīņu alfabēta burtiem vai nosauc pēc to ķīmiskās dabas. No pašlaik atklātajiem vitamīniem svarīgākie ir šādi: A vitamīns (retinols), B1 vitamīns (aneirīns, timīns), B2 vitamīns(ribflavīns, laktoflavīns), PP vitamīns (nikotīnskābe, niacīns, nikotīnskābes amīds), B6 vitamīns (piridoksīns, adermīns), B12 vitamīns, H vitamīns (biotīns), H1 vitamīns (paraaminobenzoskābe), D vitamīns (kalciferols), E vitamīns (tokoferols), K vitamīns (filohinons) un P vitamīns (citrīns, rutīns). Daži vitamīni (B grupas, C, P) šķīst ūdenī, citi – taukos (A, D, E, K). Pirmie lielākoties ir visi neizturīgi, sevišķi pret karsēšanu gaisa klātbūtnē un sārmainā vidē, un to krājumi organismā nav lieli, tādēļ tie jāuzņem diendienā. Taukos šķīstošie vitamīni ir daudz izturīgāki, un organismā uzkrājas zināmas šo vitamīnu rezerves. Tomēr arī tie jāuzņem regulāri. Vitamīni vajadzīgi noteiktā, savstarpēji ar citām uzturvielām saskaņotā daudzumā. Nepieciešamība pēc vitamīniem mainās atkarībā no vecuma, fizioloģiskā stāvokļa un veselības, darba, klimatiskajiem un daudziem citiem apstākļiem. Pie tam vitamīni darbojas optimāli tikai tad, ja pārējās uzturvielas ir nepieciešamā daudzumā. Vajadzība pēc dažiem vitamīniem ir atkarīga no organisma apgādes ar citiem vitamīniem. Pastāv sakarība starp B6 vitamīna patēriņa un apgādātību ar B1 un C vitamīnu. Konstatēta arī sakarība starp vitamīniem un minerālvielām. Daudzi mikroelementi aktīvi piedalās fermentu kompleksu veidošanā ar vitamīniem un sekmē to izmantošanu organismā. Minētie piemēri rāda savstarpējo sakarību starp vitamīnu daudzumu un citām uzturvielām, kas ietverta sabalansēta uztura principā. Ja organisma vajadzība pēc vitamīniem ilgstoši netiek apmierināta, rodas vitamīnu deficīts – hipovitaminoze vai avitaminoze. No diagnostikas, ārstēšanas un profilakses viedokļa ir labāk izpētītas avitaminozes. Tomēr biežāk sastopams ir daļējs vitamīnu trūkums – hipovitaminoze. Hipovitaminozes var radīt ne tikai vitamīnu trūkums uzturā, bet arī vitamīnu izmantošanas traucējumi, dažādi vielmaiņas traucējumi, slikta vitamīnu uzsūkšanās. Hipovitaminozi var radīt paaugstināta vajadzība pēc vitamīniem sakarā ar slimību vai tādu preparātu lietošanu, kuri nomāc zarnu mikrofloru. Mūsdienās atsevišķu vitamīnu defcītu sastop reti, daudz biežāk vienlaicīgi vērojami vairāku vitamīnu maiņas traucējumi – polihipovitaminoze. Hipovitaminožu problēma ir visaktuālākā, jo to izcelsme ir atkarīga no daudziem apstākļiem. Te jāmin sezonas svārstības uzturlīdzekļu vitamīnu daudzumā, uzturlīdzekļu glabāšanas un tehnoloģiskās apstrādes nepilnības, aplami uztura ieradumi, svaigu augļu un dārzeņu piegādes grūtības u.c. Jāņem vērā arī vitamīnu uzsūkšanās un izmantošanas procesu traucējumi organismā, uztura sastāvdaļu nelīdzsvarotas attiecības, slimības. Īpaši smags vitamīnu deficīts mēdz būt zarnu slimniekiem, kuriem ne tikai jāpalielina vitamīnu daudzums uzturā, bet arī jāordinē parenterāla vitamīnu ievadīšana. Daži vita minologi iesaka vecākiem cilvēkiem lietot apmēram par 25% vitamīnu vairāk nekā vidēja vecuma cilvēkiem. Šo ieteikumu pamato ar vitamīnu uzsūkšanās procesu traucējumiem un fermentu sistēmu „nolietošanos”. Nepieciešamais vitamīnu dienas daudzums veselam un pieaugušam cilvēkam ir precīzi aprēķināts dažādām iedzīvotāju grupām, ievērojot viņu vecumu un dzīves apstākļus. Tā kā lielas starpības ieteiktajās normās vienai vecuma grupai un vienai darba intensitātes grupai dažādos dzīves un atpūtas apstākļos nav, tad apskatīsim tikai minimālo nepieciešamo vitamīnu daudzumu pieaugušiem cilvēkiem atkarībā no to vecuma un veicamā darba intensitātes. Iespējams, ka ilgstoša ilgstoša vitamīnu pārmērība ir kaitīga. Noteikti pierādīts tas ir attiecībā uz A, D, K un PP vitamīniem. Varbūt turpmākie pētījumi to apstiprinās arī attiecībā uz citiem vitamīniem. Ir zināms, ka baltā lāča aknas, kurās ir daudz A vitamīna, ir toksiskas; lielu A vitamīna devu ilgstoša lietošana dzīvniekeim rada deģerenatīvas izmaiņas aknās un apmatojuma noiešanu. Bez tam ir pierādīts, ka organisms līdz noteiktai robežai spēj aizturēt vitamīnus audos. Arī viena vitamīna pārmērīgs daudzums organismā var radīt citu vitamīnu maiņas traucējumus, ja tos neuzņem attiecīgi palielinātās devās. Galvenais vitamīnu avots ir uzturlīdzekļi, kuros vitamīnu daudzums ir dažāds. Saņemot vitamīnus ar uzturlīdzekļiem, vitamīnu pārdozēšana praktiski ir neiespējama. Tiesa, ir aprakstīta A hipervitaminoze ekspedīcijas dalībniekiem ziemeļos, kuri bija lietojuši uzturā baltā lāča aknas. Latvijā galvenie vitamīnu avoti ir rupju miltu maize, rupji putraimi, piens un piena produkti, sviests, dārzeņi, augļi, kartipeļi, liesa gaļa, olas. Pētot Latvijas lauku iedzīvotāju organismā vairāku svarīgāko vitamīnu rādītājus, B1, B6, PP vitamīna deficītu neatrada, toties konstatēja B2 vitamīna trūkumu piejūras rajona iedzīvotājiem. Tas izskaidrojams ar relatīvi mazāku piena un lielāku zivju patēriņu uzturā. Gandrīz pusei (43%) izmeklēto piejūras rajona iedzīvotāju C vitamīna rezerves organismā bija samazinātas. Arī pārējo pārbaudīto rajonu iedzīvotāji jūnijā ar uzturu saņēma maz C vitamīna – 20 – 30 mg dienā. C vitamīna deficīts izskaidrojams ar dārzeņu un augļu nepietiekamu lietošanu. Apsekotajos rajonos pieaugušie iedzīvotāji lietoja vidēji 110g dārzeņu un augļu uz 400 g kartupeļu dienā. Mūsu republikas apstākļos vitamīnu preparāti (vislabāk polivitamīnu veidā) vajadzīgi ziemā un agrā pavasarī, bet tie jālieto saprātīgi, nevadoties pēc proncipa „jo vairāk, jo labāk”. Lielās devās vitamīnu preparātus lieto kā medikamentus – tikai noteiktu laiku. Īpaši daudz vitamīnu vajag augošam organismam, sievietēm grūtniecības un zīdīšanas periodā, kā arī cilvēkiem, kas strādā smagu fizisku un intensīvu garīgu darbu. Vajadzība pēc vitamīniem pieaug smagu pārdzīvojumu laikā, augstā un zemā temperatūrā, gaismas un saules trūkumā, slimību, sevišķi infekcijas slimību laikā, drudža stāvoklī, pēc smagām operācijām u.tml. Gatavojot ēdienu, daļa vitamīnu iet zudumā. Vitamīnu daudzumu produktos samazina termiska apstrāde (it īpaši atkārtota sildīšana), saules gaisma (ēdiens atstāts gaišā telpā), gaisa skābeklis (vārīšana bez vāka, pārliešana no viena trauka otrā). [[Category:Vitamīni|*]] [[Category:Bioloģija]] [[bg:Витамин]] [[ca:Vitamina]] [[cs:Vitamín]] [[da:Vitamin]] [[de:Vitamine]] [[en:Vitamin]] [[eo:Vitamino]] [[es:Vitamina]] [[fa:ویتامین]] [[fi:Vitamiini]] [[fr:Vitamine]] [[he:ויטמין]] [[hu:Vitamin]] [[hy:Վիտամին]] [[id:Vitamin]] [[is:Vítamín]] [[it:Vitamine]] [[ja:ビタミン]] [[ka:ვიტამინ]] [[ko:비타민]] [[lb:Vitamin]] [[lt:Vitaminas]] [[mk:Витамин]] [[nl:Vitamine]] [[nn:Vitamin]] [[no:Vitamin]] [[pl:Witamina]] [[pt:Vitamina]] [[ro:Vitamină]] [[ru:Витамины]] [[simple:Vitamin]] [[sk:Vitamín]] [[sl:Vitamin]] [[su:Vitamin]] [[sv:Vitaminer]] [[ta:உயிர்ச்சத்து]] [[th:วิตามิน]] [[tr:Vitamin]] [[uk:Вітаміни]] [[vi:Vitamin]] [[zh:维生素]] 12944 42746 2006-04-30T19:25:57Z Juzeris 23 pāradr. #REDIRECT [[Vitamīni]] 12945 42747 2006-04-30T19:45:10Z Latvia United 746 #REDIRECT [[Evolūcijas teorija]] 12946 43704 2006-05-07T11:58:38Z Juzeris 23 izmainīju kat. <sup title="Nepieciešama atsauce"><nowiki>[</nowiki>[[:en:Wikipedia:Citing sources|''Nepieciešama&nbsp;atsauce'']]<nowiki>]</nowiki></sup><includeonly>[[Category:Raksti, kuriem trūkst atsauču]]</includeonly><noinclude> <!-- TEMPLATE END. The text below has been <noinclude>'d and will not appear in the template when used on pages --> ---- :''Skat. [[:Category:Raksti, kuriem trūkst atsauču]]'' Ar šo veidni raksti tiks kategorizēti kategorijā [[:category:raksti, kuriem trūkst atsauču|raksti, kuriem trūkst atsauču]], bet pati veidne nav iekļauta šai kategorijā. ==Skat. arī== *{{[[Template:Atsauce|Atsauce]]}} *[[:en:Category:Articles with unsourced statements]] *[[:en:Wikipedia:Citing sources]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|{{PAGENAME}}]] [[als:Vorlage:Beleg]] [[de:Vorlage:Beleg]] [[el:Πρότυπο:Εκκρεμεί παραπομπή]] [[en:Template:Citation needed]] [[es:Plantilla:Añadir referencias]] [[fa:نیاز به ذکر منبع]] [[fr:Modèle:Citation nécessaire]] [[pt:Predefinição:Carece de fontes]] [[ro:Format:Necesită citare]] [[ru:Шаблон:Нет источника]] [[te:Template:మూలాలు అవసరం]] [[vi:Tiêu bản:Cần chú thích]] </noinclude> 12947 43698 2006-05-07T11:37:53Z Juzeris 23 izlaboju kat. <sup title="Nepieciešama atsauce"><nowiki>[</nowiki>[[:en:Wikipedia:Citing sources|''Nepieciešama&nbsp;atsauce'']]<nowiki>]</nowiki></sup><includeonly>[[Category:Raksti, kuriem trūkst atsauču]]</includeonly><noinclude> <!-- TEMPLATE END. The text below has been <noinclude>'d and will not appear in the template when used on pages --> ---- :''Skat. [[:Category:Raksti, kuriem trūkst atsauču]]'' Ar šo veidni raksti tiks kategorizēti kategorijā [[:category:raksti, kuriem trūkst atsauču|raksti, kuriem trūkst atsauču]], bet pati veidne nav iekļauta šai kategorijā. ==Skat. arī== *{{[[Template:Nepieciešama atsauce|Nepieciešama atsauce]]}} *[[:en:Category:Articles with unsourced statements]] *[[:en:Wikipedia:Citing sources]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|{{PAGENAME}}]] [[als:Vorlage:Beleg]] [[de:Vorlage:Beleg]] [[el:Πρότυπο:Εκκρεμεί παραπομπή]] [[en:Template:Citation needed]] [[es:Plantilla:Añadir referencias]] [[fa:نیاز به ذکر منبع]] [[fr:Modèle:Citation nécessaire]] [[pt:Predefinição:Carece de fontes]] [[ro:Format:Necesită citare]] [[ru:Шаблон:Нет источника]] [[te:Template:మూలాలు అవసరం]] [[vi:Tiêu bản:Cần chú thích]] </noinclude> 12948 42757 2006-04-30T19:57:22Z Juzeris 23 norāde uz veidnēm Šajā kategorijā ir raksti, kuros ir izmantotas veidnes {{[[Template:Nepieciešama atsauce|Nepieciešama atsauce]]}} un/vai {{[[Template:Atsauce|Atsauce]]}}. [[Category:Vikipēdija]] 12950 53217 2006-07-02T13:40:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[bg:Green Day]] '''Green Day''' ir ''punk rock'' grupa no [[Kalifornija]]s. {{stub}} [[Category:Amerikāņu mūzikas grupas]] [[ar:غرين دي]] [[bg:Green Day]] [[ca:Green Day]] [[cs:Green Day]] [[da:Green Day]] [[de:Green Day]] [[el:Green Day]] [[en:Green Day]] [[es:Green Day]] [[fi:Green Day]] [[fr:Green Day]] [[he:גרין דיי]] [[hu:Green Day]] [[id:Green Day]] [[it:Green Day]] [[ja:グリーン・デイ]] [[lt:Green Day]] [[nl:Green Day]] [[no:Green Day]] [[pl:Green Day]] [[pt:Green Day]] [[ru:Green Day]] [[simple:Green Day]] [[sk:Green Day]] [[sv:Green Day]] [[tr:Green Day]] [[uk:Green Day (гурт)]] [[zh:年輕歲月]] 12951 42792 2006-05-01T01:26:34Z Qurqa 486 [[category:Eiropas valstis]] 12952 42806 2006-05-01T04:48:33Z Juzeris 23 "[[Green day]]" pārdēvēju par "[[Green Day]]": pareizrakstība #REDIRECT [[Green Day]] 12953 42809 2006-05-01T04:54:42Z Juzeris 23 kat. [[Category:Mūzikas grupas pēc valsts]] [[Category:ASV]] 12955 42847 2006-05-01T11:41:17Z Juzeris 23 kat. [[Category:Ģeogrāfija]] 12957 42858 2006-05-01T12:08:44Z Juzeris 23 "'''Warning:''' You are editing a page which is used to provide interface text for the software..." '''Brīdinājums:''' Tu izmaini lapu, kuras saturu izmanto wiki programmatūras lietotāja saskarnē. Šīs lapas izmaiņas ietekmēs lietotāja saskarni citiem lietotājiem. 12959 42873 2006-05-01T20:16:59Z Latvia United 746 no en.wiki no en.wiki 12960 42877 2006-05-01T20:20:30Z Latvia United 746 no en.wiki no en.wiki 12961 51804 2006-06-24T19:30:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Hati]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Hati''' (senislandiešu 'naids') senskandināvu mitoloģijā ir vilks, kas katru nakti dzenas pakaļ [[Māni]], mēnesim. Uzskatīja, ka tad, kad Hati tuvojas Māni, iestājas mēness aptumsums (tādos gadījumos cilvēki centās ar troksni Hati iztraucēt) un ka, pienākot [[Ragnaroks|Ragnarokam]], Hati mēnesi panāks un aprīs. {{stub}} [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[da:Hate]] [[de:Hati]] [[en:Hati]] [[es:Hati]] [[it:Hati]] [[pl:Hati]] [[pt:Hati]] [[sv:Hate]] [[uk:Хаті]] 12962 42907 2006-05-01T21:25:33Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Hati]] 12967 43046 2006-05-02T16:07:57Z Tail 13 diemžēl iepriekšējais teksts nepauda objektīvu informāciju, tāpēc nācās to dzēst SIA "'''Bauskas alus'''" ražo trīs alus šķirnes ("Bauskas tumšais alus", "Bauskas gaišais alus" un "Bauskas Premium alus"), kā arī dzērienu "Veselība" un ābolu sulu. Bauskas alus tiek uzskatīts par augstas kvalitātes alu. Bauskas alusdarītava darbu uzsāka 1981. gadā. ==Ārējās saites== * [http://www.bauskasalus.lv/public/ Bauskas alusdarītavas mājaslapa] [[Category:Latvijas alusdarītavas]] {{stub}} 12968 43052 2006-05-02T16:28:24Z Tail 13 A/s "'''Agrofirma Tērvete'''" nodarbojas ar zirgkkopību, augkopību, kā arī [[alus|alusdarīšanu]]. Uzņēmums ražo četras alus šķirnes – "Tērvetes alus Oriģinālais", "Tērvetes alus Tērvete", "Tērvetes alus Senču" un "Tērvetes alus Zemgale" – un gadā saražo 230 tūkstošus dekalitru alus. ==Ārējās saites== * [http://www.tervete.lv/index.php Uzņēmuma mājaslapa] {{stub}} [[Category:Latvijas alusdarītavas]] 12970 43040 2006-05-02T15:34:35Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Māni''' (senislandiešu ''Máni'' 'mēness') [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir [[mēness]] personifikācija (mēness dievs). Māni ir [[Mundilfari]] un [[Glaura]]s dēls, [[Sola]]s brālis. Māni katru nakti pa debesīm vada mēness ratus; viņam pakaļ dzenas vilks [[Hati]]. {{stub}} [[Category:Mēness dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[da:Måne (nordisk gud)]] [[de:Mani (Mythologie)]] [[el:Μάνι (θεός)]] [[en:Mani (god)]] [[es:Mani (dios)]] [[lt:Manis]] [[nn:guden Måne]] [[uk:Мані]] 12971 43041 2006-05-02T15:35:54Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 12972 43044 2006-05-02T15:52:37Z Tail 13 "[[Bauskas alusdarītava]]" pārdēvēju par "[[Bauskas alus]]": Pareizais SIA nosaukums #REDIRECT [[Bauskas alus]] 12973 43048 2006-05-02T16:09:51Z Tail 13 "[[Tērvetes alus]]" pārdēvēju par "[[Agrofirma Tērvete]]": Pareizais a/s nosaukums #REDIRECT [[Agrofirma Tērvete]] 12977 43336 2006-05-03T21:25:36Z Kramis 288 izdzēsu lieku kategoriju '''Inženierija''' piemēro zinātniskās un tehniskās zināšanas dažādu tehnisku problēmu risināšanai. Inženieri izmanto iztēli, spriešanu, vērtēšanu un pieredzi zinātnes, tehnoloģijas, matemātikas un pieredzes pielietošanai. Rezultāts var būt dizains, produkts vai lietderīgas darbības ar kādu objektu vai procesu. [[Image:Gears animation.gif|frame|right|Inženierija]] ==Metodes== Pats būtiskākais un unikālākais uzdevums, ko veic inženieris, ir noteikt, saprast un pielāgot ierobežojumus dizainam, lai sasniegtu veiksmīgu rezultātu. Parasti nav pietiekoši uzbūvēt tikai tehniski strādājošu produktu; tam ir arī jāatbilst tālākām prasībām. Ierobežojumi var būt tādi kā resursu pieejamība, fiziski vai tehniski limiti, elastība nākotnes modifikācijām un uzlabojumiem un citi faktori, kā prasība pēc izmaksas, ražošanas iespējām un apkalpošanas iespējām. Izprotot ierobežojumus, inženieris izsecina iespējas noteiktajos limitos. ==Problēmu risisināšana== Inženieri izmanto savas zināšanas zinātnēs, matemātikā un attiecīgās jomas pieredzi, lai atrastu atbilstošu risinājumu problēmai. Veidojot atbilstošus matemātiskus modeļus problēmas risināšanai, inženierim tiek dota iespēja tos analizēt un pārbaudīt iespējamos risinājumus. Parasti eksistē vairāki iespējamie problēmas risinājumi, tāpēc inženieriem jānovērtē dažādās dizaina iespējas un to dotās iespējas un jāizvēlas risinājums, kurš vislabāk atbilst izvirzītajām prasībām. Hernihs Altshullers pēc statistikas izveidošanas par patentiem lielā apjomā sacījis, ka kompromisi ir “zema līmeņa” inženierijas dizaina sirds, kamēr augsta līmeņa dizainos vislabākais rezultāts ir gadījumos, kad šis dizains izsvītro pamata pretrunas, kas izraisa problēmu. Inženieri parasti cenšas paredzēt to, cik labi viņu izveidotais dizains darbosies iecerētās specifikācijas ietvaros. Piemēram, viņi izmanto: prototipus, mēroga modeļus, simulācijas, destruktīvos testus, nedestruktīvos testus un stresa testus. Testi nodrošina to, ka produkts darbosies kā paredzēts. Parasti inženieri iekļauj dizainā drožības faktoru, lai samazinātu risku neparedzētas kļūmes gadījumā. Tomēr jo lielāka drošība, jo lielāka arī iespējamība, ka dizains būs mazāk efektīvs. ==Datora izmantošana== Kā jau visos modernajos zinātnes un tehnoloģiju projektos, datori un datorprogrammas iegūst arvien lielāku nozīmi. Skaitliskās metodes un simulācijas var palīdzēt precīzāk paredzēt dizaina veiktspēju daudz precīzāk nekā kādreiz izmantotā pietuvināšana. Izmantojot CAD (''computer-aided design'') datorprogrammu, inženieri var vieglāk veidot objekta dizaina zīmējumus un modeļus. Uz datora modelētiem dizainiem var pārbaudīt, vai tajos nav kļūdu, neradot dārgus un ilgi izgatavotjamus prototipus. Dažas programmas, piemēram, CNC, spēj automātiski nolasīt rasējumus un izveidot detaļu. Datori arī palielina jau iepriekš izveidotu dizainu izmantošanu, dotot inženierim bibliotēku ar dažādām, iepriekš definētām detaļām, kuras ir gatavas izmantošanai inženiera dizainā. Pēdējā laikā sāk izmantot FEM (''finite element method analysis'') datorprogramma stresa, temperatūras, plūsmas, eleektromagnētiskā lauka analīzei, kura ir ieguvusi ievērojumu nozīmi. Papildus ir arī dažādas datorprogrammas dinamisku sistēmu analīzei. Elektronikas inženieri izmanto dažādas elektrisko ķēžu datorprogrammas, kuras palīdz izgatavot elektriskās ķēdes, kuras veiktu savus uzdevumus, kad tās būtu izmantotas uz elektrisko ķēžu plāksnēm (printed circuit board- PCB) vai kompjūtera čipos. ==Kūltūras ietekme== Vēsturiski inženērija ir uzskatīta kā kaut kāds sauss un neinteresants lauks populārajā kūltūrā. Tomēr tas tā nav bijis vienmēr. Piemēram, vairums Britu bērni 20. gs. 50. gados tika uzaudzināti ar saviļņojošiem stāstiem par “Uzvarētājiem inženieriem”, galvenokārt starp tiem bija Brunels, Stephensons, Telfors un citi tā laika inženieri. Zinātniskajā fantastikā inženieri ir bieži attēloti kā daudz zinoši un cienījami indivīdi, kuri izprot pārsteidzošās nākotnes tehnoloģijas, kuras tiek bieži attēlotas šajā žanrā. Inženieri ir bijuši bieži apsmieti vai arī ir cienīti viņu uzskatu un interešu dēļ. Iespējams, tādēļ, ka inženieri labi izprot lietu savstarpējo saistību, viņi bieži tiek iesaistīti plitikā, lai “salabotu lietas” sabiedrības labā. Dažkārt, inženierus var atpazīt pēc “Dzels gredzena”- nerūsoša tērauda vai dzelzs gredzena, kurš tiek valkāts uz labās rokas mazā pirkstiņa. Šī tradīcija sākotnēji attīstījās Kanādā, kā lepnuma un pienākuma simbols pret inženiera profesiju. Dažus gadus vēlāk šī tradīcija attīstījās arī ASV. Inženieriem joprojām pietiek ar bakalaura grādu, lai iegūtu labu ienesīgu vietu, kura arī saņem sabiedrības cieņu. Šāds gadījums nav parasts starp citām profesijām. ==Likumdošana== Mūsdienu valstīs, daži inženērijas uzdevumu, kā, piemēram, tiltu dizains, elektrības stacijas būves var tikt veikti tikai ar oficiāli apstiprinātiem un kvalificētiem inženieriem. Katra valsts apstiprina un pārbauda savus inženierus ar stingriām pārbaudēm. Tomēr mēdz notikt arī nelaimes. Kā arī inženieri pakļaujas stingrām inženieru organizāciju ētikas normām. ==Inženērija aslīdzinājumā ar zinātni== Inženērija nodarbojas ar praktiskas problēmu dizainu risināšanu. Zinātnieks varētu prasīt, kāpēc rodas problēma un veikt pētījumus, lai atbildētu uz šo jautājumu un atbildēt uz jautājumu, iespējams, izveidojot matemātisku modeli pēc viņa novērojumiem. Bet inženieri vēlas zināt kā atrisināt problēmu un kā pielāgot iespējamo risinājumu. Citiem vārdiem, zinātnieks cenšas izskaidrot parādību, kamēr inženieris izmanto esošās jebkādas esošās zināšanas, lai rastu atrisinājumu problēmai. Tāču starp zinātni un inženēriju notiek arī pārklāšanās. Tas nav retums, kad zinātnieki tiek iesaistīti praktiskā viņu atklājumu izmantošanā, tādejādi kļūstot par inženieri. Zinātnieki var arī veikt pilnīgus inženērijas uzdevumus, kā, piemēram, eksperimentāla aparāta dizainēšana vai prototipa izveidošana. Un pretēji, tehnoloģijas attīstīšanas procesā tehnoloģiju inženieris var arī atklāt jaunas parādības, tādejādi uz laiku kļūstot par zinātnieku. Būtībā inženieris izmanto esošās zināšanas problēmas atrisināšanai. ==Galvenie inženērijas virzieni== Airoinženērijas, arhitektūras inž., biomedicīnas, ķīmiskā inž., civilā inž., datorinženērija inž., elektriskā inž., vides inž., industriālā inž., materiālu inž., mehāniskā inž., naftas inž., datorprogrammu inž., sistēmu inž. [[Category: Inženierija]] 12978 45392 2006-05-15T12:05:39Z Dainis 876 saites pieliktas '''Aeroinženierija''' ir [[inženierija]]s nozare, kas apskata jautājumus, kas ir saistīti ar [[aviācija|aviāciju]] un [[kosmonautika|kosmonautiku]]. [[Image:Lockheed SR-71 Blackbird.jpg|thumb|right|200px|[[USAF]] SR-71 trainer]] Daži no aeroinženierijas apskatītajiem elementiem ir: * [[aerodinamika]] – mācība par vielu plūšanu ap objektiem, piemēram, spārniem vai cauriem objektiem (piemēram, vēja tuneļiem); * dzinējspēki (tiek pētīti dzinēji, kas virza transporta līdzekli cauri gaisam (vai [[kosmiskajā telpa|kosmiskajai telpai]], piemēram, [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēji]], [[reaktīvie dzinējs|reaktīvie dzinēji]], [[Raķešdzinējs|raķešdzinēji]]); * kontroles inženierija – mācība, kura pēta matemātiskos modeļus un izstrādā tos, lai tie darbotos vēlamajā veidā; * struktūra – objekta [[dizains]] un uzbūve ar mērķi, lai objekts izturētu slodzes, ko izjūt lidojuma laikā; * [[materiālu zinātne]] – aeroinženierija pēta materiālus, no kuriem tiek konstruētas aviācijas detaļas; tiek izgudroti materiāli ar ļoti specifiskām īpašībām un tiek mainītas un uzlabotas jau esošās, lai uzlabotu to darbību; * [[aeroelastika]] – pēta iedarbību starp aerodinamiskajiem spēkiem un struktūras elastību; * [[datorzinātne]], kas aeroinženierijas ietvaros koncentrējas uz tai svarīgiem jautājumiem. Pārsvarā aeroinženierija balstās teorētiskajā [[matemātika|matemātikā]], vielu dinamikā, lidojuma dinamikā. Tomēr liela nozīme ir arī empīriskajiem materiāliem. Vēsturiski šīs empīriskās zināšanas tika iegūtas no prototipu un modeļa testēšanas vai nu [[vēja tunelis|vēja tuneļos]], vai arī brīvā [[atmosfēr|atmosfērā]]. Tomēr nesenie sasniegumi [[datorika|datorikā]] ir devuši iespēju simulēt dabiskos apstākļus, tādējādi paātrinot izpētes procesu un samazinot laiku datu iegūšanai. Vadošās kompānijas aeroinženierijā (2005.g.): :''[[Airbus]]'', ''[[Boeing]]'', ''[[Bombardier]]'', ''[[Lockheed Martin]]'', ''[[Northrop Grumman]]'', ''[[Raytheon]]''. [[Category: Inženierija]] [[Category: Aeroinženierija]] [[Category: Kosmonautika]] [[cs:Aerokosmická technologie]] [[es:Ingeniería aeronáutica]] [[fa:مهندسی هوافضا]] [[fr:Aérospatiale]] [[he:הנדסת חלל]] [[it:Ingegneria aerospaziale]] [[ja:航空工学]] [[nl:Luchtvaarttechniek]] [[pl:Astronautyka]] [[sr:Космичко-ваздухопловна индустрија]] [[th:วิศวกรรมอวกาศยาน]] [[zh:航空工程]] 12979 43065 2006-05-02T16:58:18Z Dekaels 268 "[[Inženērija]]" pārdēvēju par "[[Inženierija]]": Pareiza latviešu valodas forma. #REDIRECT [[Inženierija]] 12980 43069 2006-05-02T17:02:54Z Dekaels 268 "[[Airoinženērija]]" pārdēvēju par "[[Aeroinženierija]]": Pareizā latviešu valodā būs tā. #REDIRECT [[Aeroinženierija]] 12981 43122 2006-05-02T19:42:53Z Dekaels 268 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Kramis|Kramis]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Dekaels {{catmore}} [[Category:Tehnoloģija]] [[Category:Zinātne]] 12986 47751 2006-05-27T19:20:51Z Keps 758 Papildināts teksts '''Rakstība''' ir cilvēku savstarpējās komunikācijas sistēma ar ar redzamu [[semiotika|zīmju]] palīdzību. Mūsdienās par rakstību tiek uzskatīta [[rakstu valoda]]. ==Rakstības izcelšanās== Pirmā zināmā rakstība pasaulē ir [[Šumeri|šumeru]] rakstība, kuru vēlāk lietojušas visas [[Divupe]]s tautas. Tā radās ap 3500. g. p.m.ē. no [[Piktogramma|piktogrammām]] - dažādu lietu un parādību vienkāršotiem zīmējumiem. Rakstības izveidošanās pamatā bija praktiska nepieciešamība. [[Mezopotāmija]]s, tāpat kā citu upju ieleju [[Civilizācija|civilizāciju]] saimnieciskās sistēmas pamatā bija [[lauksaimniecība]]. Tā balstījās uz sarežģītu kanālu sistēmu, kuras pareiza funkcionēšana prasīja lielu cilvēku masu kolektīvu darbu, tātad arī precīzu centralizētu [[Plānošana|plānošanu]] un [[Regulēšana|regulēšanu]]. Tas savukārt radīja nepieciešamību pēc pastāvīgas [[administrācija]]s. Lai administrācija varētu pildīt savus pienākumus, bija nepieciešama rakstība, kas Mezopotāmijā pirmo rakstīto dokumentu veidā parādījās vēl 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Tā bija vēl viena cilvēces attīstībā nenovērtējama [[inovācija]], kuru varētu uzskatīt arī par [[Tehnoloģija|tehnoloģiju]], kuras izmantošanas rezultātā [[Zināšanas|zināšanu]] uzkrāšana, to izplatīšana tālāk [[Sabiedrība|sabiedrībā]] un nodošana nākamajām paaudzēm kļuva par vairāk vai mazāk organizētu un stabilu sistēmu. No šumeriem rakstību visai drīz pārņēma [[Ēģipte]], [[Persija]], [[Sīrija]]. Tiesa, ap 3400g. p.m.ē. ēģiptieši patstāvīgi izveidoja savu atsevišķu [[numerācija]]s sistēmu, kas balstījās uz vieninieku un desmitnieku kombinētu apzīmējumu. Tā, ja agrāk lai apzīmētu skaitli 34, bija nepieciešams ievilkt 34 svītras, tad kombinētajā vieninieku desmitnieku sistēmā bija vajadzīgas vairs tikai 7 zīmes (3 desmitnieki + 4 vieninieki). Rakstība bija nepieciešama ne tikai praktiskām lietām. Tā deva iespēju attīstīties arī [[literatūra]]i. Vecākais no zināmajiem literatūras darbiem - [[Gilgamešs|Gilgameša]] [[eposs]] - ir radīts ap 2500g. p.m.ē. Šumerā. Savukārt, labi organizēta [[valsts]] [[pārvalde]] nebija iespējama bez [[Likums|likumiem]] un valdnieka rīkojumiem. Senākais zināmais likumu krājums ir [[Babilonija]]s valdnieka [[Hammurapi]] (1792-1750.g. p.m.ē.) likumi. {{stub}} [[Category:Valodniecība]] [[Category:Vēsture]] 12987 43115 2006-05-02T19:30:23Z Juzeris 23 "[[Template:Dramaturgija]]" pārdēvēju par "[[Template:Dramaturģija]]": diakritiskās zīmes #REDIRECT [[Template:Dramaturģija]] 12989 45609 2006-05-16T18:46:55Z Ingarix 920 Baroks ir mākslas stils, kas aptuveni no 1600. līdz 1850. gadam Eiropā bija valdošais un kam raksturīgs dekoratīvs krāšņums, liektas līnijas un formas, gleznainums, gaismas efekti. Plašākā nozīmē baroks ir kultūras attīstības periods, kas, līdzīgi [[gotika]]i un [[renesanse]]i, aptvēra arī sadzīves ārējās formas, filozofiskā un zinātniskā izklāsta īpatnības. [[Image:Modica San Giorgio Front1.jpg|thumb|right|200px|San Giorgio doms Sicīlijā]]Tas radās Itālijā pēc renesanses stila 16. gs. otrajā pusē, un absolūtisma ziedu laikā (17. - 18.gs.) izplatījās arī daudzās citās Eiropas zemēs un beidzās, iepriekš pārejot rokoko stila izsmalcinājumā 18.gs. Baroka nosaukums, iespējams, cēlies 18. gs. ironiskā salīdzinājumā ar nevienādi apaļām pērlēm, portugāliešu barocco, pretstatā vienkāršam, harmoniskam, klasiskam. 1925. g. Pazaureks uzstādīja hipotēzi, ka baroks ir sakropļotas ''parūkas'' nosaukums. Vēlāk nosaukumu pieņēma par noteikta stila apzīmējumu. 12991 43130 2006-05-02T20:07:07Z Juzeris 23 "[[Template:Literatura]]" pārdēvēju par "[[Template:Literatūra]]": diakritiskās zīmes #REDIRECT [[Template:Literatūra]] 12992 43137 2006-05-02T20:37:34Z Juzeris 23 "[[Template:Temas]]" pārdēvēju par "[[Template:Tēmas]]": diakritiskās zīmes #REDIRECT [[Template:Tēmas]] 12994 45436 2006-05-15T17:16:47Z Dainis 876 + saites '''Algoritms''' (pēc 9. gs. [[Vidusāzija]]s matemātiķa [[Al Horezmī]] vārda [[latīņu valoda|latīniskās]] formas ''Algorithmi'') - [[matemātika|matemātisks]] priekšraksts uzdevuma risināšanai. Algoritmu teorija - matemātikas nozare, kas pētī algoritmu vispārīgās īpašības. Algoritmu valoda - formālā algoritmu pierakstes valoda, kas parasti ir [[programmēšanas valoda|programmēšanas valodu]] sastāvdaļa. [[Category:Matemātika]] [[Category:Datorzinātne]] [[Category:Algoritmi]] [[af:Algoritme]] [[an:Algoritmo]] [[ast:Algoritmu]] [[bg:Алгоритъм]] [[bs:Algoritam]] [[ca:Algorisme]] [[cs:Algoritmus]] [[da:Algoritme]] [[de:Algorithmus]] [[el:Αλγόριθμος]] [[en:Algorithm]] [[eo:Algoritmo]] [[es:Algoritmo]] [[et:Algoritm]] [[fi:Algoritmi]] [[fr:Algorithmique]] [[gl:Algoritmo]] [[he:אלגוריתם]] [[hr:Algoritam]] [[hu:Algoritmus]] [[id:Algoritma]] [[is:Reiknirit]] [[it:Algoritmo]] [[ja:アルゴリズム]] [[ka:ალგორითმი]] [[ko:알고리즘]] [[lb:Algorithmus]] [[lt:Algoritmas]] [[nl:Algoritme]] [[no:Algoritme]] [[pl:Algorytm]] [[pt:Algoritmo]] [[ro:Algoritm]] [[ru:Алгоритм]] [[sh:Algoritam]] [[simple:Algorithm]] [[sk:Algoritmus]] [[sl:Algoritem]] [[sr:Алгоритам]] [[su:Algoritma]] [[sv:Algoritm]] [[th:อัลกอริทึม]] [[tl:Algoritmo]] [[tr:Algoritma]] [[uk:Алгоритм]] [[vi:Thuật toán]] [[zh:算法]] [[en:algorithm]] [[ru:алгоритм]] 12995 51700 2006-06-24T06:13:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[sq:Diokleciani]] [[Image:Diocletian.jpg|200px|thumb|Diokletiāns]] {{commons|Diocletian}} '''Diokletiāns''', pilnā vārdā '''Gajs Aurēlijs Valērijs Diokletiāns''' (''Gaius Aurelius Valerius Diocletianus'') (* 245?. gadā, † 312?. gadā) - [[Romas impērija| Romas impērijas]] imperators (284–305). Dzimis Dioklejā (''Dioclea'') pie [[Salona|Salonas]], mūsdienu [[Splita|Splitas]] pievārtē neievērojamā ģimenē. Diokletiānu par imperatoru iecēla romiešu armija. Diokletiāns bija imperators, kuram izdevās izbeigt t.s. [[Trešā gadsimta krīze|Trešā gadsimta krīzi]] Romas impērijā. Diokletiāna efektīvās pārvaldes reformas ļāva saglabāties [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijai]] vēl divsimt gadu, bet [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijai]] vēl tūkstoš gadu. 303. gadā Diokletiāns izvērsa pēdējās un vislielākās [[kristietība|kristiešu]] vajāšanas Romas impērijā. 305. gadā atteicās no varas un dzīvoja savā [[Diokletiāna pils|pilī]] Salonas pievārtē, nodarbojoties ar savu iemīļoto vaļasprieku - [[kāposti|kāpostu]] audzēšanu. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Numeriāns]], [[Karins]]| virsraksts = [[Romas imperatoru uzskaitījums|Romas imperators]] | periods = [[284]]&ndash;[[305]]<br>kopā ar [[Maksimiāns|Maksimiānu]] | pēc = [[Konstantīns Hlors]], [[Galērijs]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Romas imperatori]] [[bg:Диоклециан]] [[br:Diokletian]] [[bs:Dioklecijan]] [[cs:Diocletianus]] [[da:Diocletian]] [[de:Diokletian]] [[en:Diocletian]] [[eo:Diokleciano]] [[es:Diocleciano]] [[eu:Diokleziano]] [[fi:Diocletianus]] [[fr:Dioclétien]] [[gl:Diocleciano]] [[he:דיוקלטיאנוס]] [[hr:Dioklecijan]] [[hu:Diocletianus]] [[it:Diocleziano]] [[ja:ディオクレティアヌス]] [[la:Diocletianus]] [[nl:Diocletianus]] [[no:Diokletian]] [[pl:Dioklecjan]] [[pt:Diocleciano]] [[ro:Diocleţian]] [[ru:Диоклетиан]] [[sk:Dioklecián]] [[sl:Dioklecijan]] [[sq:Diokleciani]] [[sr:Диоклецијан]] [[sv:Diocletianus]] [[zh:戴克里先]] 12996 43146 2006-05-02T21:10:05Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Diokletiāns]] 12997 43148 2006-05-02T21:10:13Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Diokletiāns]] 12998 43149 2006-05-02T21:10:20Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Diokletiāns]] 12999 43152 2006-05-02T21:23:24Z Feens 37 J.Gotovacs no hr.wiki - [http://hr.wikipedia.org/wiki/Slika:JGotovac.jpg] J.Gotovacs no hr.wiki - [http://hr.wikipedia.org/wiki/Slika:JGotovac.jpg] 13000 43153 2006-05-02T21:33:30Z Feens 37 [[Image:JGotovac.jpg|thumb|150px|Jakovs Gotovacs]] '''Jakovs Gotovacs''' (''Jakov Gotovac'', * 1895.gada 11. oktobrī [[Splita|Splitā]], † 1982. gada 16. oktobrī [[Zagreba|Zagrebā]]) - [[Horvātija|horvātu]] komponists un diriģents. Vēlīnā [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] pārstāvis. Pazīstamākais darbs - opera ''Ero s onoga svijeta'' (1935). Rakstījis kompozīcijas [[orķestris|orķestrim]], [[koris|korim]], [[solists|solistiem]], kā arī [[opera]]s. No 1923. līdz 1958. gadam bija Horvātijas Nacionālā teātra (''Hrvatsko narodno kazalište'') operas trupas diriģents. [[Category:Horvātu komponisti|Gotovacs, Jakovs]] [[de:Jakov Gotovac]] [[en:Jakov Gotovac]] [[hr:Jakov Gotovac]] [[sl:Jakov Gotovac]] [[sr:Јаков Готовац]] [[fi:Jakov Gotovac]] 13001 43154 2006-05-02T21:33:56Z Feens 37 [[Category:Komponisti pēc tautības]] 13002 43155 2006-05-02T21:35:29Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jakovs Gotovacs]] 13003 43156 2006-05-02T21:35:34Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jakovs Gotovacs]] 13004 43159 2006-05-02T21:42:15Z Feens 37 T.Kukočs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:173007_480_art_R0.jpg] T.Kukočs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:173007_480_art_R0.jpg] 13005 43184 2006-05-03T08:21:41Z Feens 37 [[Image:173007 480 art R0.jpg|200px|thumb|Tonijs Kukočs]] '''Tonijs Kukočs''' (''Toni Kukoč'') (* 1968. gada 18. septembrī [[Splita|Splitā]], ) - [[Horvātija|horvātu]] basketbolists. ''Jugoplastika Split'' komandā trīsreiz uzvarēja [[Eirolīga]]s turnīrā (1989, 1990, 1991). Pēc tam spēlēja ''Benetton Treviso''. Izcīnīja divas olimpiskās sudraba medaļas (1988. gadā [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] komandā un 1992.gadā [[Horvātija|Horvātijas]] komandā), kā arī [[FIBA]] Pasaules čempionāta zelta medaļas 1990. gadā Dienvidslāvijas komandā. Kopš 1990. gada spēlē [[NBA]]. Līdz 1998. gadam spēlēja ''Chicago Bulls'', bet pašlaik - ''Milwaukee Bucks''. [[Category:Basketbolisti|Kukoczs, Tonijs]] [[Category:Horvātijas sportisti|Kukoczs, Tonijs]] [[de:Toni Kukoč]] [[en:Toni Kukoč]] [[es:Toni Kukoc]] [[fr:Toni Kukoč]] [[hr:Toni Kukoč]] [[it:Toni Kukoč]] [[he:טוני קוקוץ']] 13006 52464 2006-06-29T20:32:10Z YurikBot 213 robot Adding: bg, cs, de, en, es, et, fi, fr, hr, it, ja, ko, nl, sk, sl, sv, zh [[Category:Sportisti pēc valsts]] [[bg:Категория:Хърватски спортисти]] [[cs:Kategorie:Chorvatští sportovci]] [[de:Kategorie:Sportler (Kroatien)]] [[en:Category:Croatian sportspeople]] [[es:Categoría:Deportistas de Croacia]] [[et:Kategooria:Horvaatia sportlased]] [[fi:Luokka:Kroatialaiset urheilijat]] [[fr:Catégorie:Sportif croate]] [[hr:Kategorija:Hrvatski sportaši]] [[it:Categoria:Sportivi croati]] [[ja:Category:クロアチアのスポーツ選手]] [[ko:분류:크로아티아의 스포츠인]] [[nl:Categorie:Kroatisch sporter]] [[sk:Kategória:Chorvátski športovci]] [[sl:Kategorija:Hrvaški športniki]] [[sv:Kategori:Kroatiska idrottare]] [[zh:Category:克羅地亞運動員]] 13007 43163 2006-05-02T22:04:51Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Tonijs Kukočs]] 13008 43164 2006-05-02T22:04:55Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Tonijs Kukočs]] 13013 43220 2006-05-03T13:07:15Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13014 43222 2006-05-03T13:09:13Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13015 43224 2006-05-03T13:10:44Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13016 43227 2006-05-03T13:13:38Z Feens 37 [[Category:sportisti pēc valsts]] 13017 43231 2006-05-03T13:16:52Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13018 43235 2006-05-03T13:20:57Z Feens 37 kat. [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13019 43266 2006-05-03T13:52:02Z Dainis 876 '''Kosmiskais nesējs''' - aparāts vai sistēma kravu vai cilvēku nogādāšanai Zemes orbītā vai trajektorijā ārpus Zemes orbītas.<br/> Līdz šim kā kosmiskais nesējs kalpoja [[Nesējraķete|nesējraķetes]], kuras vēl joprojām tiks aktīvi izmantotas tuvākajā nākotnē.<br/> Tā kā raķešdzinēji jau gandrīz ir izsmēluši savas iespējas, tad talākā nākotnē tiek projektētas principiāli jaunas sistēmas. Piemēram, [[kosmiskais lifts]], orbitālie dirižabļi, ar lāzera staru darbināmi nesēji u.c. [[Category:Kosmonautika]] 13020 43240 2006-05-03T13:25:20Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13021 43242 2006-05-03T13:27:31Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13022 43245 2006-05-03T13:30:22Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13023 43249 2006-05-03T13:33:03Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13024 43251 2006-05-03T13:35:07Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13025 43262 2006-05-03T13:46:57Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13026 50179 2006-06-12T09:35:46Z Raitis sametis 874 ==Latvijas rokmūzika== Latvijas rokmūzika (turpmāk tekstā - LR) pasaules rokmūzikas daļa. Arī Latvijā rokmūzika ir mūzikas mākslinieku daļas pašizteiksmes veids, tostarp LR ir dažu mūziķu dzīves stils. ==šīs mūzikas īss raksturojums== Līdzīgi kā pasaulē - LR raksturojas ar sekojošiem izteiksmes līdzekļien: forsētu ģitāru skaņas + intensīvs ritma grupas (bungas un basģitāras) pielietojums. Protams, rokmūzika attīstās, un laika gaitā šie izteiksmes līdzekļi var mainīties. ==Īsa vēsture== LR radās gandrīz reizē ar pasaules rokmūziku (20.gs 60tie gadi). Saistībā ar to, ka līdz pat 1991. gadam Latvija atradās Padomju Savienības sastāvā (okupācijā), LR rokmūzikas attīstība tika bremzēta. No tā savukārt izriet - LR rokmūzikai bija "papildus" nozīme: bija viena no nevardarbīgās pretošanās formām pret toreizējo totalitāro padomju iekārtu. 20.gs 60to un 70to gadu pirmajā pusē liela uzdrīkstēšanās bija - vispār muzicēt "kā rietumos". Vēl ņemot vērā - attiecīgo skaņu iekārtu (instrumentu un pastiprinātāju) trūkumu/kā rezultātā LR pirmsākumos notika aktīva "mājas amatniecība" (iekārtu būvniecība un pagrīdes sagāde caur nelegālām iespējām). Bet laika gaitā (70to gadu otrā puse un tālāks laiks...) agrākā cenzūra mīkstinājās, un tad tika pieļauta dažu "pašdarbības kolektīvu/vokālu instrumentālo ansambļu jeb VIA") eksistence. Protams, vispārēja kontrole ("tarifikāciju" veidā) tika saglabāta līdz 1988. gadam. Vienlaikus komunistiskās partijas deleģētie "kultūras" funkcionāri turpināja cīnīties ar dažiem disidentiski noskaņotiem muzikantiem un grupām (Pērkons, Z.Liepiņš, Līvi ...). LR brīva eksistence un attīstība sākās tikai reizē ar padomju iekārtas sabrukumu. ==Kas notiek šodien?== LR joprojām ir mūziķu daļas pašizteiksmes veids. LR pakļaujas visiem kapitālistiskās ekonomikas darbības kanoniem. Kopumā ir nedaudz grupas, kas mūsdienās spējīgas eksistēt un attīstīties. Lielā vairumā šīs mūziķu apvienības "dzīvo" nelielu laika sprīdi, un pavisam nedaudzos gadījumos spēj "aizdzīvot" līdz pirmajam izdotajam albumam. 3 un vairāk diskus spējīgas izlaist uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas LR rokkomandas. Vēl mazāk ir to mūziķu apvienības, kuras savā mākslinieciskajā ceļā bija un ir uz "Latvijas roka" virzienu. šis virziens vēl ne tuvu nav fiksēts kā mūzikas stils, bet kā labākos piemērus varam minēt Sīpolus, Menuetu, Sky Forger... Lai gan kopumā dažādos gados ir bijušas ap 200 mūzikas grupu, kuru muzicēšanu lielākā vai mazākā mērā varētu pieskaitīt pie rokmūzikas. ==Dažas noderīgas interneta saites== (vēl būs) Rakstīja Raitis Sametis, raksts uzlabots 10. maijā 2006. gadā 13027 50174 2006-06-12T09:30:44Z Raitis sametis 874 /* Latvijas popkmūzika */ ==Latvijas popmūzika== Latvijas popmūzika (turpmāk rakstā - LP) ir kopējās/pasaules popmūzikas daļa. Tiesa, tā aizņem mazāk par 1% no Pasaules popmūzikas. LP īsā definīcija ir: tā ir mūzika, kas ir vispopulārākā Latvijas iedzīvotaju vidū. LP pamatmērķis - muzikantiem/ melodiju un tekstu autoriem pelnīt naudu. ==Latvijas popmūzikas īss raksturojums== Kopumā LP "seko" pasaules popmūzikas tendencēm. Ar nelieliem izņmēmumiem: ir skaņu mākslas primitivizētā forma, kuras pamatā ir melodijas - balstītas uz vienkāršiem akordiem, dziesmu vārdos izmantots tradicionālais pantmērs ar atkārtotiem piedziedājumiem. Dziesmu melodiju pavadījums ("apakša") lielum lielajā vairumā gadījumos balstīts uz t.s. "kvadrātu" (tonika->subdominante->dominante-> tonika), kas reizēm tiek atsvaidzināta ar dominantes/subdominantes/ tonikas septakordiem. Dziesmu pamattēma mīlestība un mīkstā ("soft") erotika. ==Īsa vēsture== LP vēsture būtu jādala divās nosacītās daļās: pirms-modernais laiks un modernais laiks. Pirms-modernais laiks raksturojas ar periodu sākot apmēram (precīzas ziņas par šīm lietām trūkst) 14.gs., kad tagadējās Latvijas teritorijā masveidīgi uz patstāvīgu dzīvi sāka apmesties vācu un dažu citu zemju (poļu, zviedru...) baroni/muižnieki. Līdzās atceļoja arī "pirmās paaudzes" muižu un krogu muzikanti, kuri savukārt "pārnesa" sev līdzi arī attiecīgo zemju funkcionālo (apkalpojošo) mūziku. šī mūzika bija domāta kā skanošs "fons" sabiedriskajās norisēs - krogu un saviesīgo dzīvju pasākumos. Arī toreiz viss balstījās uz primitivizētām melodijām un vienkārši saprotamiem dziesmu tekstiem. Muzikanti "otrajā pāudzē" (15.gs un tālākais laiks...) jau nāca no vietējo (latviešu) vidus, kuri kopēja nu jau bijušo "iebraucēju" skaņu mākslu. Tādējādi tika likti pamati tam, ko šodien saprotam ar šlāgeri un/vai ziņģi. Pirms- modernajā laikā šī muzicēšana tika tiešā veidā (no tēva -> uz dēlu...) pārnesta no paauadzes paaudzē, bez pastarpinātiem mehaniskiem līdzkļiem.*** Savukārt modernais laiks sākās apmēram 20.gs sākumā, reizē ar laika periodu, kad tika izgudroti mehaniskie un nedaudz vēlāk arī elektroniskie mūzikas saglabāšanas un pāraides ierīces/veidi (fonogrāfs, skaņu plates, radio...). Tā tas notika pasaulē un reizē arī Latvijā. šajā periodā mūsu sabiedrībā šī mūzika tika konkretizēta un definēta kā LP. Pirmās Latvijas Republikas laikos šlagermūzika tā teikt, jau sita visai augstu vilni. Bija populāri mākslinieki, kuriem tā (muzicēšana) bija primārā profesija. Tostarp popularitātes saulītē bija brāļi Laivinieki, Alfrēds Vinters un citi. Dažādu okupāciju periodā (1940-līdz pat 1991) šī mūzika eksistēja un bija pakļauta lielvaru ideoloģiskajam spiedienam. Jau no 20.gs vidus (50tajos gados) LP bija pazīstama kā "estrādes mūzika", tās klasiskajā izpratnē - kur "priekšā" bija Solists, bet "aizmugurē" Lielais orķestris ("big-bends"). Laikam virzoties uz priekšu... padomju okupācijas izskaņā LP sāk "pieņemt" aizvien mūsdienīgākas formas: arvien lielākā skaitā parādās popgrupas, sākas to savstarpējā konkurence. Lai gan - līdz pat 1988. gadam aizvien mīkstākās formās saglabājas kontrole no komunistiskās partijas deleģētajām "kultūras" iestādēm (mākslinieku tarifikācija...). Tikai ar Latvijas neatkarības atgūšanu LP darbojas pēc pasaulē pieņemtajiem biznesa standartiem. ==Kas notiek šodien?== LP lauciņā notiek primitivizēta pasaules popmūzikas formu kopēšana ("adaptēšana"). Tas saistīts ar to, ka Latvija visos aspektos ir t.s. "mazā" valsts ar ļoti nelielo ietekmi kopējā pasaules popmūzikā un mūzikā vispār. Līdz ar to notiek vienvirziena (no pasaules -> uz Latviju) ideju virzība, kas tad reducējas pašmāju "kopijās" vai "klonos". ==Dažas noderīgas interneta saites== (vēl būs - drīz) Rakstīja Raitis Sametis Raksts papildināts/koriģēts 10. jūnijā 2006. gadā 13028 43270 2006-05-03T13:55:45Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13029 43275 2006-05-03T14:03:27Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13031 45367 2006-05-15T09:38:52Z Dainis 876 '''Kosmonauts''' - cilvēks, kas veicis kosmisko lidojumu. Dažos gadījumos - cilvēks, kas gatavojas kosmiskajam lidojumam. Sinonīms vārdam [[astronauts]]. Vēsturiski ir iegājies, ka par kosmonautiem sauc cilvēkus, ka veikuši lidojumus ar [[Padomju Savienība]]s / [[Krievija]]s [[Kosmosa kuģis|kosmosa kuģiem]] vai bijuši to pilsoņi, bet par astronautiem - ar [[ASV]] kosmosa kuģiem lidojušie vai ASV pilsoņi. Vairāki kosmonauti ir dzimuši Latvijā, bet vēlāk pārcēlušies uz Krieviju: * [[Aleksandrs Kaleri]] * [[Anatolijs Solovjovs]] [[Category:Kosmonauti]] 13032 43333 2006-05-03T21:17:10Z Kramis 288 [[Image:Laprascopy-Roentgen.jpg|right|thumb|250px|Biomedicīniskā inženierija [[Rengenss]]]] '''Biomedicīniskā inženierija''' ir disciplīna, kura nodarbojas ar medicīnisku iekārtu, protēžu, diagnostikas ierīču, zāļu un citu terapiju izstrādāšanu un ražošanu, kā arī inženierijas principu pielāgošana, lai risinātu pamata bioloģiskās zinātnes problēmas. Tā kombinē izmeklēšanu ar veselības kopšanas paņēmieniem, lai uzlabotu veselību. Tā ir ar lielāku novirzi uz bioloģijas, drošības un regulācijas jautājumiem nekā citas inženierijas formas. To varētu definēt kā inženierijas principu un tehnikas pielietošanu medicīniskajā laukā. ==Prasības== Biomedicīniskā inženierija pieprasa diplomus no atpazīstamām universitātēm un rūpīgām zināšanām inženērijā, cilvēka anatomijā un psiholoģijā. Bioinženiera darbs ir labi apmaksāts (apmēram 50 000$-100 000$ gadā uz 2005. g.) Pagaidām bioinženieru skaits pasaulē ir mazs (zem 10 000), taču ir paredzams skaita pieaugums līdz ar modernās medicīnas attīstību. ==Vēsture== Nopietna attīstība bioinženierijas virzienā nenotika līdz vēliem 19. gs. 30. gadiem, kad zinātnieki sāka izprast rengenstaru effektu uz audiem. Šie atklājumi atļāva izmantot rengena starus, lai iegūtu bildes no vairākuma orgānu sistēmām. Tā bija pirmā metode, kurā tika pielāgota inženērija medicīniskām nepieciešamībām. Iepriekš medicīniskās ierīces bija vienkārši rīki, kurus veidoja parasti istrumentu darinātāji, piemēram, kruķi, koka zobi un mūžam mainīgā ārsta instrumentu soma.<Br/> Jaunās tehnaloģijas iedrošināja ražotājus attīstīt tehnoloģijas, kuras nu ir pilnveidojušās līdz mūsdienu medicīniskās izmeklēšanas aparatūrai. Daži piemēri no jaunajām tehnoloģijām, kas sekoja fotogrāfēšanas dagnostikai (piemēram, rengenam), ir elektrokartiostimulātori, mākslīgie implanti, attīstītas protēzes, dialīzes mašīnas, dažādas diagnostikas ierīces. Visas šīs tehnoloģijas ir gandrīz izskaudušas vajadzību veikt diagnostikas operācijas. ==Ierīču darbības drošība== Vairums biomedicīniskās ierīces ir vai nu drošas pēc būtības, vai tām ir pievienotas ierīces un sistēmas, lai kļūdu gadījumā tās izslēgtos un nenodarītu nekādu ļaunumu. [[Category:Inženierija]] 13033 45934 2006-05-19T07:54:12Z 193.109.211.129 Pārlikts attēls no ''Industriālā inženērija'' + saites citas val. [[Image:A-line1913.jpg|thumb|right|1913 Ford T modeļa ražošana uz konvejiera lentes]] ''' Industriālā inženierija ''' ir inženierijas disciplīna, kura nodarbojas ar integrētas civēku, zināšanu aprīkojuma, enerģijas, meteriālu un procesu sistēmas dizainēšanu, izstrādāšanu, uzlabošanu, pielāgošanu un izvērtēšanu. Industriālā inženierija izmanto zināšanas matemātikā, fizikā, sociālajās zinātnēs. Industriālie inženieri nodarbojas ar laika, naudas, materiālu, enerģijas un citu resursu nelietderīga izmantošanas samazināšanu. Termins '''industriālā inženierija''' var būt maldinošs. Šis termins attiecas ne tikai uz pielietojumu ražošanā, bet arī iekļauj sevī pielietojumu servisu produktos un citās industrijās. ==Industriālas inženierijas apskatāmās tēmas:== ===Vērtības inženierija=== Vērtības inženierija balstās un jebkura sarežģīta produkta plānošanu. Pamatā ir fakts, ka 80% patērētāju vajag tikai 20% ierīces funkciju. Koncentrējoties un produkta attīstību, ražotājs var izstrādāt kvalitatīvāku produktu par zemāku cenu lielākajai daļai tirgus. Kad pircējam vajag vairāk funkciju, tās jāpārdod kā papildus iespēja. Šī pieeja ir vērtīga sarežģītos elektromehāniskos produktos, kā, piemēram, datora printeri, kur printera dizainēšana sastāda izgatavošanas lielāko izmaksas daļu. ===Kvalitātes kontrole=== Kvalitātes kontrole ir mēri, kuri ir pieņemti, lai nodrošinātu, ka netiek ražoti produkti vai servisi ar defektiem, un ka dizains atbilst veiktspējas prasībām. Tā ir ābeces patiesība, ka “kvalitāte ir par brīvu”. Ļoti bieži tas nemaksā vairāk, kā ražot produktu, kurš vienmēr darbojas, kad tiek noņemts no konvejiera. Kamēr tas prasa nopietnus pūliņus dizainēšanas laikā, tas ievērojami samazina nelietderīgi izmantoto resursu daudzumu. ===Ražīgums=== Diezgan bieži ražotajiem produktiem ir nevajadzīgi sīkumi vai daļas. Vienkārša dizaina maiņa var izzsvītrot šīs nevajadzīgas daļās, samazinot izmaksas, palielinot uzticamību un peļņu. Piemēram, krievu [[šķidrā reķešdegviela|šķidrās degvielas]] [[Raķešdzinējs|raķešu dzinēji]] ir konstruēti tā, lai pieļautu rupju (tomēr netekošu) metinājumu, kas padara nevajadzīgu slīpēšanu un sīkas darba pabeigšanas operācijas, kuras nepalīdz dzinējam labāk funkcionēt. ===Darba ekanomika=== Industriālie inženieri arī pēta, kā darbinieki veic savu darbu, kā, piemēram, darbinieks paņem elektrisko detaļu, lai to piestiprinātu elektriskajā sistēmā, vai kādā secībā komponenti tiek salikti kopā elektriskajā sistēmā. Mērķis ir samazināt laiku, ko aizņem konkrētais darbs un organizēt darbu tā, lai darbs pieprasītu mazāk strādnieku darba paveikšanai. Piemēram, gadsimta sākumā Forda kompānijā ieviesa konvejiera lenti, kas ļoti samazināja vienas automašīnas izgatavošanas laiku. [[Category:Inženierija]] [[de:Wirtschaftsingenieur]] [[en:Industrial engineeringl]] [[es:Ingeniería industrial]] [[fr:Génie industriel]] [[ko:산업공학]] [[he:הנדסת תעשייה וניהול]] [[ja:生産技術]] [[th:วิศวกรรมอุตสาหการ]] [[tr:Endüstri Mühendisliği]] [[zh:工业工程学]] 13034 43299 2006-05-03T19:32:11Z Feens 37 I.Lendls no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Ivan_Lendl.jpg] I.Lendls no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Ivan_Lendl.jpg] 13035 47679 2006-05-27T11:35:39Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts|Czehijas]] 13036 43303 2006-05-03T19:41:58Z Juzeris 23 pāradr. #REDIRECT [[Žaks Vilnēvs]] 13037 43304 2006-05-03T19:43:16Z Juzeris 23 pāradr. #REDIRECT [[Žaks Vilnēvs]] 13038 43305 2006-05-03T19:44:26Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Žaks Vilnēvs]] 13039 43306 2006-05-03T19:45:51Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Žaks Vilnēvs]] 13040 43307 2006-05-03T19:52:06Z Juzeris 23 disambig '''Vilnēvs''' var būt: *[[Žils Vilnēvs]] (1950-1982), [[Formula 1]] pilots *[[Žaks Vilnēvs]] (dz. 1971), Formula 1 pilots, Žila Vilnēva dēls {{disambig}} 13041 43308 2006-05-03T19:53:16Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Vilnēvs]] 13042 43309 2006-05-03T19:54:18Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Vilnēvs]] 13043 43310 2006-05-03T19:56:11Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Vilnēvs]] 13044 43798 2006-05-08T13:16:12Z 222.14.87.233 +es: [[Image:Goran Ivanisevic serve Wimbledon 2004.jpg|thumb|250px|Gorans Ivaniševičs 204. gada Vibldonas turnīrā]] '''Gorans Ivaniševičs''' (''Goran Ivanišević'', * 1971.gada 13. septembrī [[Splita|Splitā]]) - [[Horvātija|horvātu]] [[teniss|tenisists]]. Piedalījās profesionālos turnīros no 1988. līdz 2004. gadam (2005. gadā bija pieteikts Horvātijas komandā [[Deivisa kauss|Deivisa kausā]], bet nepiedalījās spēlēs). Lielākie sasniegumi - 2. vietā [[ATP ranga tabula|ATP rangā]] 1994. gadā (aiz [[Pīts Samprass|Pīta Samprasa]]), bet 2001. gadā bija [[Vimbldonas turnīrs|Vimbldonas turnīra]] uzvarētājs. {{stub}} [[Category:Tenisisti|Ivaniševičs, Gorans]] [[Category:Horvātijas sportisti|Ivaniševičs, Gorans]] [[bg:Горан Иванишевич]] [[de:Goran Ivanišević]] [[en:Goran Ivanišević]] [[es:Goran Ivanišević]] [[fi:Goran Ivanišević]] [[fr:Goran Ivanišević]] [[hr:Goran Ivanišević]] [[it:Goran Ivanišević]] [[ja:ゴラン・イワニセビッチ]] [[nl:Goran Ivanišević]] [[pl:Goran Ivanišević]] [[sl:Goran Ivanišević]] [[sv:Goran Ivanišević]] [[zh:伊雲尼斯域]] 13045 43316 2006-05-03T20:23:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gorans Ivaniševičs]] 13046 43317 2006-05-03T20:23:32Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gorans Ivaniševičs]] 13047 43319 2006-05-03T20:28:54Z Feens 37 Faulzs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Fowles.jpeg] Faulzs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Fowles.jpeg] 13048 43322 2006-05-03T20:32:06Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Džons Faulzs]] 13049 43323 2006-05-03T20:33:38Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Džons Faulzs]] 13050 43327 2006-05-03T20:59:35Z Kramis 288 Forda ražošana uz konvejiera lentes Forda ražošana uz konvejiera lentes 13051 45933 2006-05-19T07:48:49Z 193.109.211.129 pāradresācija, jo identisks teksts ar Industriālā inženierija #redirect [[Industriālā inženierija]] 13052 45438 2006-05-15T17:35:28Z Dainis 876 + saites, Category:Inženierija [[Image:FalkirkWheelSide 2004 SeanMcClean.jpg|thumb|300px|Civilinženērija]] Musdienās, '''civilinženierija''' ir [[inženierija]]s lauks, kurš nodarbojas ar fiksētu struktūru vai [[infrastruktūra]]s objektu plānošanu, konstruēšanu un uzturēšanu, kuras ir saistītas ar zemi, [[ūdens|ūdeni]] vai [[civilizācija|civilizāciju]] un tās procesiem. Pārsvarā civilinženierija musdienās nodarbojas ar [[ceļu būve|ceļu būvi]], [[ūdens apgāde|ūdens apgādi]], [[kanalizācija|kanalizācijām]], plūdu kontroli un trafiku. Būtībā civilinženierija ir profesija, kas padara pasauli par labāku vietu apdzīvošanai. Civilinženierija ir plašākā no [[inženierija]]s laukiem. Būtībā, inženierija reiz sadalījās divos laukos - [[militārā inženierija|militārājā inženierija]] un civilajā inženierijā. Civilinženierija joprojām ir nozare, kura apkopo daudzas un dažādas specialitātes zem viena jumta. ==Profesijas apraksts== Lai kļūtu par strādājošu civilo inženieri ir jāpabeidz augskola ar sekojošiem vairākiem prakses gadiem. Katra valsts pati nosaka nepieciešamo civilinženiera kvalifikācijas sertifikātus. Algas šīs profesijas speciālistam ir ap 100 000$ gadā. ==Apakšdisciplīnas civilinženierijai== ===Vispārīgā civilinženierija=== Vispārīgā civilinženierija ir lauks, kurš nodarbojas ar fiksētu projektu mijiedarbību ar plašāku pasauli. Vispārīgie civilinženieri strādā tuvi ar pētniekiem un specializētiem civilinženieriem, lai piemērotu un pasniegtu fiksēto projektu tās dotajā vietā, sabiedrībā un zemē, udens apgādes sistēma, kanalizēcijas sistēmā, zemes sadalē utt. ===Būvinženierija=== Būvinženierija nodarbojas galvenokārt ar tiltu, ēku, naftas platformu un citu objektu dizainēšanu un analīzi. Tas sevī iekļauj izturības un spēku aprēķināšanu dotajā struktūrā. Tomēr šīs nozares speciālisti arī strādā ne tik tipiskos būvinženierijas laukos, kā lidmašīnu dizainēšana, kosmosa kuģu dizainēšana un pat biomedicīnisko ierīču dizainēšanā. ===Ģeotehniskā inženierija=== Ģeotehniskās inženierijas galvenā pētniecības tēma ir saistīta ar augsnes īpašībām, augsnes daļiņu mehāniku, augsnes kompresiju, nogāzēm, sintētisku materiālu izmantošanu augsnes struktūrās, augsnes dinamiku, augsnes-struktūras mijiedarbību u.c. Ģeotehniskās inženierijas nozīmi ir grūti nenovērtēt: celtnei jābūt būvētai uz tai atbilstošu zemi. ===Transporta inženierija=== Transporta inženierija galvenokārt nodarbojas motorizētu transporta sistēmu plānošanu un veidošanu. Tas sevī iekļauj tādas lietas, kā rindas teoriju, trafika plūsmas plānošanu, ceļu ģeometrisko dizainu un braucēju uzvedības modeļu veidošanu. Trafika operāciju simulēšana ir veikta ar trafika un braukšanas algoritmiem, kas var būt ļoti sarežģītas skaitļošanas problēmas. Citas, specifiskākas trasporta inženierijas nozares vairāk koncēntrējas uz dzelzsceļu sistēmām, ostām un lidostām. ===Vides inženierija=== Galvenokārt nodarbojas ar dažādu bioloģisku, ķīmisku, termisku atkritumu pārstrādi un noglabāšanu, ūdens un gaisa attīrīšanu un citiem ekoloģiskiem jautājumiem. Hidraulikas inženierija. Galvenokārt nodarbojas ar sķidrumu plūsmām un to transportēšanu. Pārsvarā ūdeni. Konstruēšanas inženierija. Apvienos sevī citu nozaru problēmu risinājumu apvienošanu un izpildīšanu. Apvieno tādas nozares kā transportēšanas inženēriju, vides inženēriju, ģeotehnisko inženēriju u.c. ===Materiālu zinātne=== Šī nozare civilās inženierijas ietvaros nodarbojas ar materiālu pētīšanu ar iespējāmu inženierijas pielietojumu. Pārsvarā civilajā inženērijā šī nozare pēta betonu un metālus. [[Category:Inženierija]] [[ar:هندسة مدنية]] [[bg:Строително инженерство]] [[ca:Enginyeria civil]] [[de:Bauingenieurwesen]] [[es:Civil engineering]] [[es:Ingeniería civil]] [[fr:Génie civil]] [[id:Teknik Sipil]] [[it:ingegneria civile]] [[ja:土木工学]] [[nl:Civiele techniek]] [[pl:Budownictwo]] [[pt:Engenharia civil]] [[sv:Väg och vattenbyggnadsteknik]] [[th:วิศวกรรมโยธา]] [[tr:İnşaat Mühendisliği]] 13053 45440 2006-05-15T17:47:38Z Dainis 876 + saites un daži labojumi (Sākotnējā elektrības attīstība) [[Image:Navy-Radome.jpg|thumb|right|300px| Elektriskā inženērija. [[Radars]]]] '''Elektriskā inženierija''' ==Vēsture== ===Sākotnējā elektrības attīstība=== [[Image:Thomas Edison, 1878.jpg|thumb|right|140px|[[Tomass Edisons]]]] [[Elektrība]] ir bijusi [[zinātne]]s interešu lokā jau kopš 17. gs., tomēr tikai 19. gs. pētījumi šajā jomā sāka aktivizēties. Ievērojami sasniegumi šajā gadsimtā iekļauj [[Džordža Oms|Džordža Oma]] darbu, kurš 1827. gadā atklāja sakarību starp [[elektriskā strāva|elektrisko strāvu]] un potenciālu starpību konduktorā, [[Mihaels Faradejs]], kurš atklāja elektromagnētisko [[indukcija|indukciju]] 1831. gadā, un [[Džeims Maksvels|Džeims Klerks Maksvels]], kurš 1873. gadā publicēja vienotu teoriju par elektrību un magnētismu viņa darbā “Elektrība un Magnētisms”. Šajā periodā darbs šajā nozarē dramatiski pieauga. 1882. gadā [[Tomass Edisons|Edisons]] ieslēdza pasaules pirmo liela izmēra elektrības piegādes tīklu, kurš nodrošināja 110 voltu lidzstrāvas 59 patērētājiem [[Manhetena|Manhetenā]]. 1887. g. [[Nikola Tesla]] ieguva vairākus patentus uz konkurējošu elektrības izplatīšanas formu jeb maiņstrāvu. Nākamajos gados izvērsās smaga konkurences cīņa starp Teslu un Edisonu par strāvas piegādi, un kura ir pazīstama kā “Cīņas par Strāvu” (''“War of Currents”''). Abu zinātnieku pūliņi daudz palīdzēja elektriskās inženierijas attīstībai - tādi Teslas izgudrojumi kā indukcijas motori un polifāzes sistēmas ļoti ietekmēja nozares attīstību, kamēr Edisona darbi pie [[telegrāfs|telegrāfa]] un biržas telegrāfa (pirmā mehāniskā ierīce, kuras uzdevums bija pārsūtīt tālās distancēs biržas cenas pa telegrāfu) izvērsās ļoti ienesīgi viņa kompānijai - ''“General Electric”''. Tomēr 19. gs. beigās sāka parādīties citas centrālās personas elektriskās inženierijas attīstībā. ===Radio un elektronikas parādīšanās=== 1888.g. Henrihs Hercs bija pirmais zinātnieks, kurs pārraidīja un uztvēra radio viļņus izmantojot elektrisko aprīkojumu, un 1895.g. Aleksandrs Popovs veica pirmo bezvadu radio translāciju 60 metru attālumā, kuram sekoja Guglielmo Marconi, kurš pārraidīja rādiosignālu 2.4 kilometru attālumā. Džons Flemings izgudroja 1904.g. pirmo diodi. Divus gadus vēlāk, Roberts von Liebens un Lee De Fortests neatkarīgi viens no otra izgadavoja triodi. Manfreds von Ardennens izgatavoja 1931 katodu staru tūbiņu- izšķirošu tehnoloģiju, nepieciešamu priekš elektriskās televīzijas. 1920.g. Alberts Hulls izgatavoja magnetronu, kurš laika gaitā aizvestu Persiju Spenseru lidz mikroviļņu krāsniņas izstrādāšanas 1946. gadā. 1934. gadā britu armija uzsāka savus pūliņus radara izgatavošanā, kuri noveda līdz pirmās radara stacijas izgatavošanas Bavsdejā 1936. gada augustā. 1941.g. Konrāts Zuse prezentēja Z3 jeb pirmo pilnīgi funkcionālo un programmējamo datoru pasaulē. 1946.g. Z3 sekoja ENIAC (“Electronic Numerical Integrator and Computer”), kuru izstrādāja Džons Prespers Eckerts un Džons Maurčlijs, un kura aizsāka datoru ēru. Šo mašīnu aritmētiskā funkcionalitāte ļāva inženieriem attīstīt pavisam jaunas tehnoloģijas un sasniegt jaunus mērķus, tādus kā Apollo misijas un NASA nolaišanos uz mēness. Tranzistori, kurus izgatavoja 1947.g. Viljams B. Šoklijs, Džons Bardeens un Valters Brattans, attvēra durvis priekš kompaktākām ierīcēm un noveda zinātniekus Džeku Kibliju 1958.g. un Robertu Noicenu 1959.g. pie integrētu ķēžu izgatavošanas. 1968.g. Marcians Hoffmans izgudroja pirmo mikroprocesoru Intel kompānijā un tādejādi aizliesmoja personālu datoru izgatavošanu. Pirmais mikroprocesora realizācija bija Intel 4004 procesors, 4 bitu procesors, kuru izgatavotja 1971.g., tomēr tikai 1973.g. Intel 8080, 8 bitu procesors, tika izmantos, lai padarītu pirmā personālā datora, Altar 8800, izgatavošanu iespējamu. ==Praktizējoši inženieri== Vairākumā valstu ir nepieciešams bakalaura grāds inženērijā, kurš ir pirmais solis ceļā uz profesionālu sertifikāciju. Kā arī pašai programmai jābūt profesionālās komitejas sertificētai. Pēc grāda iegūšanas, inženierim jāizpilda dažādas prasības (ieskaitot darba pieredzes prasības) pirms viņu sertificē. Sertifikācijas priekšrocības var būt akarīgas no vietas. Piemēram, ASV un Kanādā “tikai licenzēts inženieris ... var veikt dažādus inženierijas darbus sabiedriskiem vai privātiem klientiem”. Toties citās valstīs, kā, piemēram, Austrālijā, šādi likumi neeksistē. Tomēr pat jurisdikcijās, kur sertifikātiem ir maza vai nav vispār nekādas nozīmes, inženieri ir pakļauti kontrakta likumam. Gadijumos, kur inženiera darbs izgāžas, inženieri ir pakļauti sodam par nolaidību un, ekstrēmos gadījumos, nolaidība var tikt tiesāta kā kriminālnoziegums. Kā arī inženieriem ir jāpakļaujas citiem likumiem, kā, piemēram, vides likumam. Praktiski visi sertificētie inženieri ir iesaistīti organizācijās ar stingriem ētikas kodeksiem, kuriem ir jāpakļaujas visiem biedriem. Šādā veidā organizācijas spēlē lielu lomu ētikas standartu uzturēšanā. Tādās valstīs kā Austrālijā, Kanādā un ASV elektriskie inženieri sastāda 0.25% no visa darbaspēka apjoma. Tomēr mērot, cik elektriskie inženieri pabeidz studijas uz vienu cilvēku valstī, iespējams, vislielākais elektrisko inženieru skaits ir Japānā un Dienvidkorejā. ==Prasmes un pienākumi== Elektriskie inženieri ir atbildīgi par plašu tehnoloģiju loku, sākot ar globālās pozicionēšanas sistēmām līdz elektriskās strāvas ģenerātoriem. Viņi dizainē, attīsta, testē un pārrauga elektrisko ierīču un sistēmu veidošanu. Piemēram, elektriskie inženieri var strādāt pie telekomunikāciju sistēmām, mājas apgaismošanas, mājas iekārtu dizainēšanas vai elektriskās kontroles iekārtām dažādās mašinērijās. Pats pamats šai disciplīnai ir fizikas un matemātikas zinātnes. Mūsdienās inženierijas darbs iekļauj datora un dažādu palīgprogrammu izmantošanu. Tomēr prasme uzskicēt idejas ir joprojām ļoti vērtīga, lai ātri saprastos ar citiem. Kaut arī vairākums elektrisko inženieri sapratīs elektrisko ķēžu darbības teorijas pamatprincipus, teorijas, kuras nepieciešamas inženierim, parasti ir atkarīgas no nozares, kurā viņš strādā. Pat elektrisko ķēžu teorija var nebūt nepiecišama personai, kura dizainē telekomunikāciju sistēmas, kuras izmanto jau gatavus izstrādātus dizaina elementus. Iespējams, ka vissvarīgākā elektriskā inženiera prasme ir atspoguļota universitāšu programmās, kuras uzsver matemātiskās, datora izmantošanas prasmes, kā arī spēju izprast tehnisko valodu un konceptus, kuri ir saistīti ar elektrisko inženēriju. Vairākumam inženieru tehniskais darbs aizņem tikai daļu no darba, ko viņš veic. Daudz laika inženieris pavada pie tādiem uzdevumiem, kā piedāvājuma diskutēšana ar klientu, budžeta sagatavošanas un projekta realizēšanas plāna izveidošanas. Daudzi pieredzējušie inženieri vada tehniķu komandas vai citus inženierus, tādēļ projekta vadīšanas prasmes ir nozīmīgas. Vairums inženierijas projekti iekļauj dažādas dokumentācijas formas, un tādēļ ir svarīgas spēcīgas komunigācijas prasmes caur rakstību. ==Apakšdisciplīnas== ===Strāva=== Strāvas inženierija nodarbojas ar elektrības ražošanu, pārsūtīšanu un izdalīšanu, kā arī ar attiecīgo iekārtu izstrādāšanu. Piemēram, transformātoriem, elektrības ģenerātoriem, elektriskajiem motoriem un strāvas elektronikai. Daudzviet pasaulē valstis uztur elektrisko tīklu, kurš savienu dažādus ģenerātorus vienā tīklā. Tīklā izmantotāji pērk elektrisko enerģiju no tīkla, tādejādi izvairoties no tā, ka pašiem būtu jāražo dārga. ===Elektronika=== Elektronikas inženierija iekļauj elektrisko ķēžu dizainēšanu un testēšanu, kuras izmanto tādas detaļas, kā rezistorus, kapacitātorus, induktorus, diodes un tranzistorus, lai sasniegnu noteiktu funkcionalitāti. Piemēram, ķēdes, kuras palīdz radio lietotājam izfiltrēt vienu konkrēto rādio staciju. Pirms integrēto ķēžu izgudrošanas 1959.g., elektriskās ķēdes izgatavoja no atsevišķiem komponentiem, ar kurām cilvēks varēja rīkoties. Šīs elektriskās ķēdes aizņēma daudz vietas un patērēja daudz enerģijas un bija ierobežotas ātrumā, tomēra arī mūsdienās joprojam tās tiek bieži izmantotas. Pretstatā, integrētās ķēdas satur lielu skaitu, reizēm pat miljoniem, sīku elektrisku komponentu, galvenokāt tranzistorus, kuri ir sapakoti mazā čipā apmēram monētas izmērā. Tas deva iespēju jaudīgu datoru un citu elektrisku iekārtu radīšanai. ===Mikroelektronika=== Mikroelektronika nodarbojas ar mazu elektronisku komponentu izgatavošanu priekš integrētām ķēdēm. Visplašāk izmantotā detaļa mikroelektronikā ir pusvadītājtranzistori, kau arī visas galvenās elektronikas detaļas (rezistori, kapacitātori, induktori) var izgatavot mikraskopiskā izmērā. Vairums detaļu veido noteiktā procesā, kurā sajauc silikonu ar citiem ātomiem, lai iegūtu vēlamo elektromegnētisko efektu. Tādēļ mikroelektronika iekļauj sevī nozīmīgu kvantu mehānikas un ķīmijas apjomu. ===Signālu apstrāde=== Signālu apstrāde nodarbojas ar manipulēšanu ar signāliem un to analīzi. Signāli var būt vai nu analogi, kurā gadījumā signāls mainās nepārtraukti pēc informācijas, vai nu digitāli, kurā gadījumā signāls mainās pēc atsevišķu vērtību sērijām, kuras attēlo informāciju. Analogiem signāliem signālu apstrāde var iekļaut audio signāla pastiprināšanu un filtrēšanu priekš audio aparatūras, vai arī signāla modulāciju un demodulāciju priekš telekomunikācijām. Digitāliem signāliem signālu apstrāde var iekļaut digitālo signālu kompresiju, kļūdu pārbaudi un kļūdu noteikšanu. ===Telekomunikācijas=== Telekomunikāciju inženierija koncentrējas uz informācijas pārsūtīšanu caur kanāliem tādiem, kā kabeļiem, optiskajām šķiedrām vai tušu telpu. Pārraide cauri tukšai telpai pierasa, lai informācija būtu iekodēti nesējvilnī, lai pārvietotu informāciju nesējfrekfencē, kura būtu piemērota pārraidei. Tā ir pazīsama kā modulācija. Poplāras analogās modulācijas tehnikas iekļauj apmlitūdas modulāciju un frekfences modulāciju. Modulācijas izvēle ietekmē sistēmas izmaksas un veikstpēju, tādēļ šie divi faktori ir inženierim rūpīgi jāsabalansē. Kad reiz pārraides sistēmas raksturs ir notikts, telekomunikāciju inženieris dizainē pārraidītāju un uztvērēju, kura ir nepieciešama sistēmai. Dažkārt abi ir sakombinēti vienā iekārtā, kuru mēdz saukt par raiduztvērēju. Pamata jautājums parraidītāja uzbūvē ir tā enerģijas patēriņš, kurš ir cieši saistīts ar signāla stiprumu. Ja raidītāja signāla stiprums nav pietiekošs, tad signāla informācija izkropļosies un būs signālā trokšņi. ===Mērierīču inženierija=== Mērierīču inženierija nodarbojas ar tādu iekārtu dizainēšanu, kuras mēra fiziskus lielumus tādus, kā spiedienu, plūsmu un temperatūru. Šādu ierīču dizainēšana pieprasa labu izpratni fizikā, kura bieži sniedzas tālu aiz elektromagnētisma teorijas. Piemēram, radara pistoles izmanto Doplera efektu, lai mērītu tuvojošā transporta ātrumu. Bieži mērierīces netiek izmantotas atsevišķi, bet kā sensori lielākās sistēmās. ===Datorinženierija=== Datorinženierija nodarbojas ar datoru un datorsistēmu dizainēšanu. Tas var sevī iekļaut jaunu datoru detaļu dizainēšanu, plaukstasdatoru dizainēšanu vai datoru izmantošanu industriālu iekārtu kontrolei. Datorinženieri var arī strādāt pie sistēmas programmām. Tomēr ar sarežģītu datorprogrammu sistēmu dizainēšanu parasti nodarbojas programmu inženierija, kura parasti tiek uzskatīta par atsevišķu nozari. Galdadatori pārstāv tikai mazu daļu no iekārtām, pie kurām datorinženieries var strādāt, jo datoram līdzīgu uzbūvi var mūsdienās atrast plašā ierīču lokā, iekļaujot videospēļu konsoles un DVD pleijerus. ==Saistītās disciplīnas== Mehatronika ir inženierijas nozare, kura nodarbojas ar elektrisku un mehānisku sistēmu sapludināšanu. Šādas kombinētas sistēmas ir zināmas kā elektromehāniskas sistēmas, un tām ir plašs pielietojums. Piemēram, automatizētas ražošanas sistēmas, sildīšanas, ventilācijas sistēmas un dažādas aviācijas un automašīnu apakšsistēmas. Termins mehatronika parasti tiek izmantots, lai atsauktos uz lielām sistēmām, bet futūristi ir paredzējuši ļoti mazu elektromehānisku sistēmu parādīšanos. Jau tagad šādas sistēmas eksistē, kuras ir zināmas kā mikroelektromehāniskas sitēmas (MEMS- micro electromehanical systems) un tiek izmantotas automobīļos, lai pateiktu gaisa spilvenam, kad aktivizēties, digitālos projektoros, lai padarītu bildi asāku, tintes printeros, lai izgatavotu printera galviņas, kuras spētu izprintēt augstas izšķirtspējas bildes. Tiek cerēts, ka nākotnē MEMS palīdzēs uzbūvēt mikraskopiskas, implantējamas medicīniskās iekārtas un uzlabos optiskās komunikācijas. Biomedicīniskā inženierija ir vēl viena saistīta nozare, kura nodarbojas ar medicīnisko ekipējumu. [[Category:Inženierija]] 13056 43370 2006-05-04T16:19:27Z Juzeris 23 lielie burti [[Image:LocationWesternSahara.png|right]] '''Rietumsahāra''' ir mazapdzīvota teritorija rietumāfrikā. Rietumsahāra robežojas ar [[maroka|Maroku]] ziemeļos, [[alžīrija|Alžīriju]] ziemeļaustrumos, [[mauritānija|Mauritāniju]] austrumos un dienvidos, un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] rietumos. Rietumsahāra ir atkarīga valsts, un ir atkarīga no Marokas. {{āfrika}} {{stub}} [[Category:Ģeogrāfija]] [[af:Wes-Sahara]] [[ar:الصحراء الغربية]] [[an:Sajara Ozidental]] [[ast:Sáhara Occidental]] [[zh-min-nan:Sai Sahara]] [[bs:Zapadna Sahara]] [[bg:Западна Сахара]] [[ca:Sàhara Occidental]] [[cs:Západní Sahara]] [[cy:Gorllewin Sahara]] [[da:Vestsahara]] [[de:Westsahara]] [[en:Western Sahara]] [[et:Lääne-Sahara]] [[es:Sahara Occidental]] [[eo:Okcidenta Saharo]] [[eu:Mendebaldeko Sahara]] [[fr:Sahara occidental]] [[ko:서사하라]] [[hr:Zapadna Sahara]] [[id:Sahara Barat]] [[is:Vestur-Sahara]] [[it:Sahara Occidentale]] [[he:סהרה המערבית]] [[lt:Vakarų Sachara]] [[hu:Nyugat-Szahara]] [[mk:Западна Сахара]] [[ms:Sahara Barat]] [[nl:Westelijke Sahara]] [[ja:西サハラ]] [[no:Vest-Sahara]] [[nn:Vest-Sahara]] [[pl:Sahara Zachodnia]] [[pt:Saara Ocidental]] [[ro:Sahara Occidentală]] [[ru:Западная Сахара]] [[simple:Western Sahara]] [[sk:Západná Sahara]] [[sl:Zahodna Sahara]] [[sr:Западна Сахара]] [[sh:Zapadna Sahara]] [[fi:Länsi-Sahara]] [[sv:Västsahara]] [[tl:Western Sahara]] [[tr:Batı Sahra]] [[wa:Sara Coûtchantrece]] [[zh:西撒哈拉]] 13057 50252 2006-06-12T16:58:59Z Sss 937 [[Image:Latvia-Daugavpils.png|right|250px]] '''Daugavpils rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[latgale|Latgalē]]. Tas robežojas ar [[baltkrievija|Baltkrieviju]], [[lietuva|Lietuvu]], [[jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonu]], [[preiļu rajons|Preiļu rajonu]] un [[krāslavas rajons|Krāslavas rajonu]]. Rajona centrs ir [[Daugavpils]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[fr:Daugavpils rajons]] [[lt:Daugpilio rajonas]] 13058 50446 2006-06-13T14:12:26Z Sss 937 [[Image:Latvia-Kraslava.png|right|250px]] '''Krāslavas rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[latgale|Latgalē]]. Tas robežojas ar [[daugavpils rajons|Daugavpils rajonu]], [[preiļu rajons|Preiļu rajonu]], [[rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonu]], [[ludzas rajons|Ludzas rajonu]] un [[baltkrievija|Baltkrieviju]]. Rajona centrs ir [[Krāslava]]. {{lrj}} [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] [[ca:Comtat de Kraslava]] [[fr:Kraslavas rajons]] [[it:Kraslava (distretto)]] [[lt:Kraslavos rajonas]] [[no:Krāslavas fylke]] 13059 50241 2006-06-12T14:10:35Z Sss 937 [[Image:Latvia-Aizkraukle.png|right|250px]] '''Aizkraukles rajons''' ir administratīvā iedalījuma vienība [[vidzeme|Vidzemē]] un [[sēlija|Sēlijā]]. Tas robežojas ar [[bauskas rajons|Bauskas]], [[ogres rajons|Ogres]], [[madonas rajons|Madonas]] un [[jēkabpils rajons|Jēkabpils]] rajonu, kā arī ar [[lietuva|Lietuvu]]. Rajona centrs ir [[Aizkraukle]]. Aizkraukles rajonā atrodas [[Pļaviņu HES]]. {{lrj}} [[fr:Aizkraukles rajons]] [[lt:Aizkrauklės rajonas]] [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] 13060 51743 2006-06-24T12:43:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:پرازېئودىمىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Prazeodīms, Pr, 59</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>140,90765 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>6770 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1208 K (935&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3793 K (3520&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Prazeodīms''' ir ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Pr un atomskaitli 59. Tas ir mīksts, sudrabbalts [[metāls]]. Prazeodīmu lieto dažiem [[magnijs|magnija]] sakausējumiem un prazeodīma savienojumus lieto par keramikas krāsām. Savienojumos prazeodīmam var būt vērtības: +2, +3 un +4. {{Commons|Praseodymium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Lantanīdi]] [[ca:Praseodimi]] [[cs:Praseodym]] [[de:Praseodym]] [[el:Πρασινοδύμιο]] [[en:Praseodymium]] [[eo:Prazeodimo]] [[es:Praseodimio]] [[et:Praseodüüm]] [[fi:Praseodyymi]] [[fr:Praséodyme]] [[he:פרסאודימיום]] [[hr:Praseodimij]] [[hu:Prazeodímium]] [[id:Praseodimium]] [[io:Prazeodimio]] [[it:Praseodimio]] [[ja:プラセオジム]] [[ko:프라세오디뮴]] [[lt:Prazeodomis]] [[nl:Praseodymium]] [[nn:Praseodym]] [[no:Praseodym]] [[pl:Prazeodym]] [[pt:Praseodímio]] [[ru:Празеодим]] [[sl:Prazeodim]] [[sr:Празеодијум]] [[sv:Praseodym]] [[th:เพรซีโอดิเมียม]] [[ug:پرازېئودىمىي]] [[uk:Празеодим]] [[zh:镨]] 13061 51747 2006-06-24T13:17:03Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:پرومېتىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Prometijs, Pm, 61</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>145 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>7260 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1315 K (1042&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3273 K (3000&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Prometijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Pm un atomskaitli 61. Tas ir mīksts, radioaktīvs [[metāls]]. Prometijam nav stabilu izotopu. Tas veidojas [[urāns (elements)|urāna]] radioaktīvās sabrukšanas procesā. Prometiju lieto par beta starojuma avotu. Savienojumos prometijs ir trīsvērtīgs. {{Commons|Promethium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Lantanīdi]] [[ca:Prometi]] [[cs:Promethium]] [[de:Promethium]] [[en:Promethium]] [[eo:Prometio]] [[es:Prometio]] [[et:Promeetium]] [[fi:Prometium]] [[fr:Prométhium]] [[gl:Promecio (elemento)]] [[he:פרומטיום]] [[hr:Prometij]] [[hu:Promécium]] [[io:Prometio]] [[it:Promezio]] [[ja:プロメチウム]] [[ko:프로메튬]] [[lt:Prometis]] [[nl:Promethium]] [[nn:Promethium]] [[no:Promethium]] [[pl:Promet]] [[pt:Promécio]] [[ru:Прометий]] [[sl:Prometij]] [[sr:Прометијум]] [[sv:Prometium]] [[th:โพรมีเทียม]] [[ug:پرومېتىي]] [[uk:Прометій]] [[zh:钷]] 13062 51922 2006-06-25T09:18:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Диметилбензол]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>o-ksilols, m-ksilols, p-ksilols</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C<sub>6</sub>H<sub>4</sub>(CH<sub>3</sub>)<sub>2</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>106,16 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>880, 860, 860, kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>-25, -48, 13 &deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>144, 139, 138 &deg;C</td></tr> <tr> </table> '''Ksilols''' (dimetilbenzols, C<sub>6</sub>H<sub>4</sub>(CH<sub>3</sub>)<sub>2</sub>) ir bezkrāsains, degošs šķidrums. Tam ir 3 [[izomēri]]: o-ksilols, jeb 1,2-dimetilbenzols, m-ksilols, jeb 1,3-dimetilbenzols un p-ksilols, jeb 1,4-dimetilbenzols. Ksilolu ražo galvenokārt no naftas. Ksilolu (parasti izomēru maisījumu) lieto par šķīdinātāju. Oksidējot ksilolu iegūst [[ftalskābe|ftalskābi]]. [[Image:Ksilols.svg|right|450px]] [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Šķīdinātāji]] [[cs:Xylen]] [[da:Xylen]] [[de:Xylol]] [[en:Xylene]] [[es:Xileno]] [[fr:Xylène]] [[ja:キシレン]] [[nl:Xyleen]] [[pl:Ksylen]] [[pt:Xileno]] [[ru:Диметилбензол]] [[sv:Xylen]] [[zh:二甲苯]] 13063 43373 2006-05-04T16:35:12Z Mrom 519 Skonto FC oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas Skonto FC oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas 13064 52188 2006-06-27T09:20:10Z Mrom 519 infokaste {{Futbola klubs| nos=Skonto| logo=[[Image:SkontoFC.gif]]| pilns=Skonto futbola klubs| dib=1991. kā ''Forums-Skonto''| stad=[[Skonto stadions]], [[Rīga]]| ietilp=9000| prez=[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Guntis Indriksons]]| tren=[[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] [[Pols Ešvorts]]| līga=[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]| sez=2005.| poz=2. }} |} '''Skonto FC''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1991. gadā. Skonto ir trīspadsmitkārtējs Latvijas čempions, kā arī septiņkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs. Skonto FC tika dibināts 1991. gadā, un jau pirmajā sezonā uzvarēja Latvijas čempionātā, toreiz gan ar nosaukumu Forums-Skonto. Jau 1992. gadā klubs tika pārdēvēts par Skonto un, laika posmā līdz 2004. gadam, komanda ieguva 14 [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionu]] titulus, līdz 2005. gadā par čempioniem kļuva [[FHK Liepājas Metalurgs]], un Skonto palika otrie. Komandas visu laiku labākie spēlētāji ir [[Mihails Zemļinskis]], [[Vitālijs Astafjevs]] un [[Mihails Miholaps]]. No 1993. līdz 2004. gadam komandas galvenais treneris bija [[Aleksandrs Starkovs]], kurš vairākus gadus bija arī [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris. Pašlaik Skonto galvenais treneris ir anglis [[Pols Ešvorts]]. Skonto kluba prezidents ir [[Guntis Indriksons]], kurš tādas pašas funkcijas pilda arī [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijā]]. Skonto veiksmīgi spēlējuši [[UEFA|Eirokausos]]. Komanda [[UEFA čempionu līga|UEFA čempionu līgā]] tikusies ar tādiem slaveniem klubiem kā [[FC Barcelona]], [[Internazionale Milano F.C.|Milānas Inter]] un [[Chelsea F.C.]]. == Iegūtie tituli == *'''[[LPSR futbola čempionāts|LPSR čempioni]] (1)''' **1991 *'''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempioni]] (13)''' **1992 - 2004 *'''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvēji]] (7)''' **1992, 1995, 1997 - 1998, 2000 - 2002 == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == *1992. - 1. *1993. - 1. *1994. - 1. *1995. - 1. *1996. - 1. *1997. - 1. *1998. - 1. *1999. - 1. *2000. - 1. *2001. - 1. *2002. - 1. *2003. - 1. *2004. - 1. *2005. - 2. == Komandas sastāvs == === 2006. gada sastāvs === ''Uz 2006. gada 27. jūniju:'' <table border="0"> <tr valign="top"> <td width="50%"> <table border="0"> <tr bgcolor="#aad0ff"> <th>Nr.</th> <th>Pozīcija</th> <th></th> <th>Spēlētājs</th> </tr> <tr> <td>1.</td> <td>vārtsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Hermanis Māliņš]]</td> </tr> <tr> <td>2.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Artūrs Zakreševskis]]</td> </tr> <tr> <td>3.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Aleksandrs Isakovs]]</td> </tr> <tr> <td>4.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:125px-Slovakia flag large.png|20px|Slovākija]]</td> <td>[[Jozefs Pjačeks]]</td> </tr> <tr> <td>5.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Vladimirs Žavoronkovs]]</td> </tr> <tr> <td>6.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:125px-Slovakia flag large.png|20px|Slovākija]]</td> <td>[[Marians Sluka]]</td> </tr> <tr> <td>7.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Krievija_karogs.png|20px|Krievija]]</td> <td>[[Andrejs Perepļotkins]]</td> </tr> <tr> <td>8.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Aleksandrs Višņakovs]]</td> </tr> <tr> <td>9.</td> <td>uzbrucējs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Kristaps Blanks]]</td> </tr> <tr> <td>11.</td> <td>uzbrucējs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Mihails Miholaps]]</td> </tr> <tr> <td>12.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Sergejs Kožarins]]</td> </tr> </table> </td> <td width="50%"> <table border="0"> <tr bgcolor="#aad0ff"> <th>Nr.</th> <th>Pozīcija</th> <th></th> <th>Spēlētājs</th> </tr> <tr> <td>14.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Oļegs Laizāns]]</td> </tr> <tr> <td>15.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Igors Semjonovs]]</td> </tr> <tr> <td>16.</td> <td>vārtsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Andrejs Piedels]]</td> </tr> <tr> <td>17.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Andrejs Štolcers]]</td> </tr> <tr> <td>19.</td> <td>uzbrucējs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Gatis Kalniņš]]</td> </tr> <tr> <td>20.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Gruzija_karogs.png|20px|Gruzija]]</td> <td>[[Zaali Eliava]]</td> </tr> <tr> <td>21.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Vitālijs Astafjevs]]</td> </tr> <tr> <td>22.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Viktors Morozs]]</td> </tr> <tr> <td>23.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Krievija_karogs.png|20px|Krievija]]</td> <td>[[Maksims Usanovs]]</td> </tr> <tr> <td>25.</td> <td>uzbrucējs</td> <td>[[Image:Gruzija_karogs.png|20px|Gruzija]]</td> <td>[[Dāvids Čaladze]]</td> </tr> <tr> <td>30.</td> <td>vārtsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Pāvels Doroševs]]</td> </tr> </table> </td> </tr> </table> === Sastāva maiņas 2006. gada sezonas laikā === '''Aizgāja:''' * [[Image:Gruzija_karogs.png|20px|Gruzija]] [[Zurabs Mentešašvilli]] - pārdots [[Šiņņik]] (Krievija) == Komandas galvenie treneri == * [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Marks Zahodins]] (1991 - 1992) * [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Aleksandrs Starkovs]] (1993 - 2004) * [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Jurijs Andrejevs]] (2004 - 2005) * [[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] [[Pols Ešvorts]] (2005 - pašlaik) == Ārējās saites == * [http://www.skontofc.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] {{Virslīga}} [[Category:Futbols Latvijā]] [[Category:Latvijas futbola klubi]] [[de:Skonto Riga]] [[en:Skonto FC]] [[fi:Skonto FC]] [[fr:Skonto Riga]] [[no:Skonto Riga]] [[pl:Skonto Ryga]] 13065 43377 2006-05-04T18:52:06Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Če Gevara]] 13066 43378 2006-05-04T18:53:43Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Če Gevara]] 13067 43379 2006-05-04T18:55:42Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Če Gevara]] 13068 43380 2006-05-04T18:58:34Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Če Gevara]] 13069 43673 2006-05-07T09:33:55Z Juzeris 23 +kat., interwiki <table border=0 cellpadding=4 cellspacing=2 width=100%> <tr bgcolor=#DDDDDD> <td>'''Pontifikāts'''<td>'''Pāvesta vārds'''<td>'''Dzimšanas vārds'''<td>'''Izcelsme'''<td>'''Piezīmes''' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>30/57-64/67<td>[[Sv.Pēteris]] (''Sanctus Petrus'')<td>Sīmanis (''Shimon ben Yona, Simeon Kephas'')<td>[[Galileja]]<td>[[Apustulis]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>64/67-76/79<td>[[Sv.Lins]] (''Sanctus Linus'')<td>Lins (''Linus'')<td>[[Toskāna]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>76/79-88<td>[[Sv.Anaklēts]] (''Sanctus Anacletus'')<td>Anaklēts (''Anacletus'')<td>[[Grieķija]]?<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>88/92-97/101<td>[[Sv.Klements I]] (''Sanctus Clemens I'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>97/99-105/107<td>[[Sv.Evarists]] (''Sanctus Evaristus'')<td>Arists (''Aristus'')<td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>105/107-115/116<td>[[Sv.Aleksandrs I]] (''Sanctus Alexander I'')<td>Aleksandrs (''Alexander'')<td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>115/116-125<td>[[Sv.Siksts I]] (''Sanctus Xystus I'')<td><td>[[Roma]] vai [[Grieķija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>125-136/138<td>[[Sv.Telesfors]] (''Sanctus Telesphorus'')<td><td>[[Grieķija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>136/138-140/142<td>[[Sv.Higins]] (''Sanctus Hyginus'')<td><td>[[Grieķija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>140/142-155<td>[[Sv.Pijs I]] (''Sanctus Pius I'')<td><td>Akvileja (''Aquileia''), [[Itālija|Ziemeļitālija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>155-166<td>[[Sv.Anikets]] (''Sanctus Anicetus'')<td><td>[[Sīrija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>166-174/175<td>[[Sv.Soters]] (''Sanctus Soterius'')<td><td>Fondi (''Fondi''), [[Lacio]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>174/175-189<td>[[Sv.Eleitērijs]] (''Sanctus Eleutherius'')<td><td>Nikopole (''Nicopolis''), [[Epīra]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>189-198/199<td>[[Sv.Viktors I]] (''Sanctus Victor I'')<td><td>[[Āfrika|Ziemeļāfrika]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>199-217<td>[[Sv.Zefirīns]] (''Sanctus Zephyrinus'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>217-222/223<td>[[Sv.Kaliksts I]] (''Sanctus Callixtus I'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>222/223-230<td>[[Sv.Urbāns I]] (''Sanctus Urbanus I'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>230-235<td>[[Sv.Pontiāns]] (''Sanctus Pontianus'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>235-236<td>[[Sv.Anters]] (''Sanctus Anterus'')<td><td>[[Grieķija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>236-250<td>[[Sv.Fabiāns]] (''Sanctus Fabianus'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>251-253<td>[[Sv.Kornēlijs]] (''Sanctus Cornelius'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>253-254<td>[[Sv.Lucijs I]] (''Sanctus Lucius I'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>254-257<td>[[Sv.Stefans I]] (''Sanctus Stephanus I'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>257-258<td>[[Sv.Siksts II]] (''Sanctus Xystus II'')<td><td>[[Grieķija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>259-268<td>[[Sv.Dionīsijs]] (''Sanctus Dionysius'')<td><td>[[Grieķija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>269-274<td>[[Sv.Fēlikss I]] (''Sanctus Felix I'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>275-283<td>[[Sv.Eitihijs]] (''Sanctus Eutychianus'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>283-296<td>[[Sv.Kajs]] (''Sanctus Caius'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>296-304<td>[[Sv.Marcelīns]] (''Sanctus Marcellinus'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>308-309<td>[[Sv.Marcels I]] (''Sanctus Marcellus I'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>309-310<td>[[Sv.Eisebijs]] (''Sanctus Eusebius'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>311-314<td>[[Sv.Miltiāds]] (''Sanctus Miltiades'')<td><td>[[Āfrika]]<td>313. g - [[Milānas edikts]] (kristiešu vajāšanas beigas) <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>314-355<td>[[Sv.Silvestrs I]] (''Sanctus Silvester I'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>336-336<td>[[Sv.Marks]] (''Sanctus Marcus'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>337-352<td>[[Sv.Jūlijs I]] (''Sanctus Iulius I'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>352-366<td>[[Libērijs]] (''Liberius'')<td><td><td>Pirmais pāvests, kurš nav svētais <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>366-384<td>[[Sv.Damass I]] (''Sanctus Damasus I'')<td><td>[[Gimarainša]] (''Guimarães''), [[Portugāle]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>384-399<td>[[Sv.Sirīcijs]] (''Sanctus Siricius'')<td><td><td>Pirmais lietoja titulu ''pāvests'' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>399-401<td>[[Sv.Anastasijs I]] (''Sanctus Anastasius I'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>401-417<td>[[Sv.Inokentijs I]] (''Sanctus Innocentius I'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>417-418<td>[[Sv.Zosims]] (''Sanctus Zosimus'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>418-422<td>[[Sv.Bonifācijs I]] (''Sanctus Bonifacius I'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>422-432<td>[[Sv.Celestīns I]] (''Sanctus Caelestinus I'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>432-440<td>[[Sv.Siksts III]] (''Sanctus Xystus III'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>440-461<td>[[Sv.Leons I Lielais]] (''Sanctus Leo I Magnus'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>461-468<td>[[Sv.Hilārijs]] (''Sanctus Hilarius'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>468-483<td>[[Sv.Simplīcijs]] (''Sanctus Simplicius'')<td><td>[[Tivoli]] (''Tivoli''), [[Lacio]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>483-492<td>[[Sv.Fēlikss III]] (''Sanctus Felix III'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>492-496<td>[[Gelasijs I]] (''Gelasius I'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>496-498<td>[[Anastasijs II]] (''Anastasius II'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>498-514<td>[[Sv.Simahs]] (''Sanctus Symmachus'')<td><td>[[Sardīnija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>514-523<td>[[Sv.Hormisds]] (''Sanctus Hormisdas'')<td><td>Frozinone (''Frosinone''), [[Lacio]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>523-526<td>[[Sv.Jānis I]] (''Sanctus Ioannes I'')<td><td>[[Toskāna]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>526-530<td>[[Sv.Fēlikss IV]] (''Sanctus Felix IV'')<td><td>[[Samnija]] (''Samnium'')<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>530-532<td>[[Bonifācijs II]] (''Bonifacius II'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>533-535<td>[[Jānis II]] (''Ioannes II'')<td>Merkūrijs (''Mercurius'')<td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>535-536<td>[[Sv.Agapets I]] (''Sanctus Agapetus I'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>536-537<td>[[Sv.Silvērijs]] (''Sanctus Silverius'')<td><td><td>Padzīts no amata <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>537-555<td>[[Vigīlijs]] (''Vigilius'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>556-561<td>[[Pelāgijs I]] (''Pelagius I'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>561-574<td>[[Jānis III]] (''Ioannes III'')<td>Katelīns (''Catelinus'')<td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>575-579<td>[[Benedikts I]] (''Benedictus I'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>579-590<td>[[Pelāgijs II]] (''Pelagius II'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>590-604<td>[[Sv.Gregors I Lielais]] (''Sanctus Gregorius I Magnus'')<td><td>[[Roma]]<td>Pirmais lietoja titulus - ''Servus servorum Dei'' un ''Pontifex Maximus'' <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>604-606<td>[[Sv.Sabiniāns]] (''Sanctus Sabinianus'')<td><td>Blera (''Blera''), [[Lacio]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>607-607<td>[[Bonifācijs III]] (''Bonifacius III'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>608-615<td>[[Sv.Bonifācijs IV]] (''Sanctus Bonifacius IV'')<td><td>Marsi (''Marsi''), [[Lacio]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>615-618<td>[[Adeodāts I]] (''Adeodatus I'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>619-625<td>[[Bonifācijs IV]] (''Bonifacius IV'')<td><td>[[Neapole]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>625-638<td>[[Honorijs I]] (''Honorius I'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>638-640<td>[[Severīns]] (''Severinus'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>640-642<td>[[Jānis IV]] (''Ioannes IV'')<td><td>[[Zadara]], [[Dalmācija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>642-649<td>[[Teodors I]] (''Theodorus I'')<td><td>[[Palestīna]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>649-655<td>[[Sv.Martins I]] (''Sanctus Martinus I'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>655-657<td>[[Sv.Eižens I]] (''Sanctus Eugenius I'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>657-672<td>[[Sv.Vitaliāns]] (''Sanctus Vitalianus'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>672-676<td>[[Adeodāts II]] (''Adeodatus II'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>676-678<td>[[Domns]] (''Donus'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>678-681<td>[[Sv.Agatons]] (''Sanctus Agatho'')<td><td>[[Sicīlija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>681-683<td>[[Sv.Leons II]] (''Sanctus Leo II'')<td><td>[[Sicīlija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>683-685<td>[[Sv.Benedikts II]] (''Sanctus Benedictus II'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>685-686<td>[[Jānis V]] (''Ioannes V'')<td><td>[[Sīrija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>686-687<td>[[Konons]] (''Conon'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>687-701<td>[[Sv.Sergijs I]] (''Sanctus Sergius I'')<td><td>[[Sicīlija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>701-705<td>[[Jānis VI]] (''Ioannes VI'')<td><td>[[Grieķija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>705-707<td>[[Jānis VII]] (''Ioannes VII'')<td><td>[[Grieķija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>708-708<td>[[Sisīnijs]] (''Sisinnius'')<td><td>[[Sīrija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>708-715<td>[[Konstantīns]] (''Constantinus'')<td><td>[[Sīrija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>715-731<td>[[Sv.Gregors II]] (''Sanctus Gregorius II'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>731-741<td>[[Sv.Gregors III]] (''Sanctus Gregorius III'')<td><td>[[Sīrija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>741-752<td>[[Sv. Zahārijs]] (''Sanctus Zacharias'')<td><td>[[Grieķija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>752-757<td>[[Stefans II]] (''Stephanus II'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>757-767<td>[[Sv.Pāvils I]] (''Sanctus Paulus I'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>767-772<td>[[Stefans III]] (''Stephanus III'')<td><td>[[Sicīlija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>772-795<td>[[Adriāns I]] (''Hadrianus I'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>795-816<td>[[Leons III]] (''Leo III'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>816-817<td>[[Stefans IV]] (''Stephanus IV'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>817-824<td>[[Sv.Pashālijs]] (''Sanctus Paschalis I'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>824-827<td>[[Eižens II]] (''Eugenius II'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>827-827<td>[[Valentīns]] (''Valentinus'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>827-844<td>[[Gregors IV]] (''Gregorius IV'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>844-847<td>[[Sergijs II]] (''Sergius II'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>847-855<td>[[Sv.Leons IV]] (''Sanctus Leo IV'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>855-858<td>[[Benedikts III]] (''Sanctus Leo IV'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>858-867<td>[[Sv.Nikolajs I Lielais]] (''Sanctus Nicholaus I Magnus'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>867-872<td>[[Adriāns II]] (''Hadrianus II'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>872-882<td>[[Jānis VIII]] (''Ioannes VIII'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>882-884<td>[[Marīns I]] (''Marinus I'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>884-885<td>[[Sv.Adriāns III]] (''Sanctus Hadrianus III'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>885-891<td>[[Stefans V]] (''Stephanus V'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>891-896<td>[[Formozs]] (''Formosus'')<td><td>Ostija (''Ostia''), [[Lacio]]<td>pēc nāves sodīts ar nāvi <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>896-896<td>[[Bonifācijs VI]] (''Bonifacius VI'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>896-897<td>[[Stefans VI]] (''Stephanus VII'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>897-897<td>[[Romāns]] (''Romanus'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>897-897<td>[[Teodors II]] (''Theodorus II'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>898-900<td>[[Jānis IX]] (''Ioannes IX'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>900-903<td>[[Benedikts IV]] (''Benedictus IV'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>903-903<td>[[Leons V]] (''Leo V'')<td><td>Ardeja (''Ardea''), [[Lacio]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>904-911<td>[[Sergijs III]] (''Sergius III'')<td><td>[[Roma]]<td>[[Pornokrātija]]s sākums <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>904-911<td>[[Anastasijs III]] (''Anastasius III'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>911-914<td>[[Landons]] (''Lando'')<td><td>[[Sabīna]] (''Sabina''), [[Lacio]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>914-928<td>[[Jānis X]] (''Ioannes X'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>928-928<td>[[Leons VI]] (''Leo VI'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>928-931<td>[[Stefans VII]] (''Stephanus VII'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>931-935<td>[[Jānis XI]] (''Ioannes XI'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>936-939<td>[[Leons VII]] (''Leo VII'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>939-942<td>[[Stefans VIII]] (''Stephanus VIII'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>942-946<td>[[Marīns II]] (''Marinus II'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>946-955<td>[[Agapets II]] (''Agapetus II'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>955-963<td>[[Jānis XII]] (''Ioannes XII'')<td>Oktaviāns (''Octavian'')<td><td>[[Pornokrātija]]s beigas, atcelts no amata, pēc tam nogalināts <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>963-964<td>[[Leons VIII]] (''Leo VIII'')<td><td>[[Roma]]<td>Atcelts no amata <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>964-964<td>[[Benedikts V]] (''Benedictus V'')<td><td><td>Atcelts no amata <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>965-965<td>[[Leons VIII]] (''Leo VIII'')<td><td>[[Roma]]<td>Atjaunots amatā <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>965-972<td>[[Jānis XIII]] (''Ioannes XIII'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>973-974<td>[[Benedikts VI]] (''Benedictus VI'')<td><td><td>Atcelts no amata un nogalināts <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>974-983<td>[[Benedikts VII]] (''Benedictus VII'')<td><td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>983-984<td>[[Jānis XIV]] (''Ioannes XIV'')<td>Pjetro Kampanora (''Pietro Campanora'')<td>[[Pāvija]] (''Pavia''), [[Lombardija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>985-996<td>[[Jānis XV]] (''Ioannes XV'')<td><td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>996-999<td>[[Gregors V]] (''Gregorius V'')<td>Bruno no Karintijas (''Brun(o) von Kärnten'')<td><td>Pirmais [[Vācija|vācu]] pāvests <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>999-1003<td>[[Silvestrs II]] (''Silvester II'')<td>Gerberts d'Oriljaks (''Gerbert d'Aurillac'')<td>[[Overņa]]<td>Pirmais [[Francija|franču]] pāvests <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1003-1003<td>[[Jānis XVII]] (''Ioannes XVII'')<td>Siko (''Sicco'')<td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1003-1009<td>[[Jānis XVIII]] (''Ioannes XVIII'')<td>Džovanni Fazano (''Giovanni Fasano'')<td>[[Roma]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1009-1012<td>[[Sergijs IV]] (''Sergius IV'')<td>Pjetro Bukapekora (''Pietro Boccapecora'')<td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1012-1024<td>[[Benedikts VIII]] (''Benedictus VIII'')<td>Teofilakts II, Tuskulas grāfs (''Theophylactus II, Conti di Tusculum'')<td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1024-1032<td>[[Jānis XIX]] (''Ioannes XIX'')<td>Romāns, Tuskulas grāfs (''Romanus, Conti di Tusculum'')<td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1032-1044<td>[[Benedikts IX]] (''Benedictus VIII'')<td>Teofilakts III, Tuskulas grāfs (''Theophylactus III, Conti di Tusculum'')<td><td>Atcelts no amata <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1045-1045<td>[[Silvestrs III]] (''Silvester III'')<td>Džovanni, Sabīnas bīskaps<td><td>Atcelts no amata <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1045-1046<td>[[Benedikts IX]] (''Benedictus VIII'')<td>Teofilakts III, Tuskulas grāfs (''Theophylactus III, Conti di Tusculum'')<td><td>Atjaunots, pēc tam atcelts no amata <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1045-1046<td>[[Gregors VI]] (''Gregorius VI'')<td>Johaness Gratiāns (''Johannes Gratianus'')<td><td>Atcelts no amata <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1046-1047<td>[[Klements II]] (''Clemens II'')<td>Šitgers (''Suidger'')<td>[[Saksija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1047-1048<td>[[Benedikts IX]] (''Benedictus VIII'')<td>Teofilakts III, Tuskulas grāfs (''Theophylactus III, Conti di Tusculum'')<td><td>Atjaunots amatā, pēc tam [[ekskomunikācija|ekskomunicēts]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1048-1048<td>[[Damass II]] (''Damasus II'')<td>Popo (''Poppo'')<td>[[Tirole]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1049-1054<td>[[Sv.Leons IX]] (''Sanctus Leo IX'')<td>Bruno (''Bruno'')<td>[[Elzasa]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1055-1057<td>[[Viktors II]] (''Victor II'')<td>Gebhards (''Gebhard'')<td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1057-1058<td>[[Stefans IX]] (''Stephanus X'')<td>Frederiks (''Frederick'')<td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1058-1061<td>[[Nikolajs II]] (''Nicholaus II'')<td>Žerārs (''Gérard'')<td><td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1061-1073<td>[[Aleksandrs II]] (''Alexander II'')<td>Anselmo da Badžo (''Anselmo da Baggio'')<td>[[Milāna]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1073-1085<td>[[Sv.Gregors VII]] (''Sanctus Gregorius VII'')<td>Hildebrands (''Hildebrand'')<td>Sovana (''Sovana''), [[Toskāna]]<td>Noteica, ka pāvesta titulu drīkst lietot tikai Romas bīskaps <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1086-1087<td>[[Viktors III]] (''Beatus Victor III'')<td>Dezidērijs (''Desiderius'')<td>[[Itālija|Dienviditālija]]<td> <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1088-1099<td>[[Urbāns II]] (''Beatus Urbanus II'')<td>Odo (''Odo'')<td>[[Francija]]<td>Sāka [[Krusta kari|Krusta karus]] <tr bgcolor=#EEEEEE> <td>1099-1118<td>[[Pashālijs II]] (''Paschalis II'')<td>Ranjero (''Raniero'')<td>[[Romanja]]<td> </table> turpinājums sekos... [[Category:Personu uzskaitījumi pēc nodarbošanās]] [[Category:Romas pāvesti|*]] {{Link FA|en}} [[be:Сьпіс рымскіх папаў]] [[bg:Списък на папи]] [[ca:Llista de papes de Roma]] [[cs:Seznam papežů]] [[cy:Rhestr Pabau]] [[da:Paverækken]] [[de:Liste der Päpste]] [[et:Paavstide loend]] [[en:List of popes]] [[eo:Listo de papoj]] [[eu:Aita Santuen zerrenda]] [[fr:Liste détaillée des papes]] [[ko:역대 교황]] [[hr:Popis papa]] [[io:Listo di la papi]] [[ilo:Listaan dagiti Papa]] [[id:Daftar Paus]] [[it:Elenco dei Papi]] [[he:רשימת אפיפיורים]] [[jv:Daftar Paus]] [[ka:რომის პაპების სია]] [[kw:Rol a Babow an Eglos Katholik Romanek]] [[la:Index paparum]] [[lb:Lëscht vun de kathoulesche Peepst]] [[hu:Pápa (egyházfő)]] [[nl:Lijst van pausen]] [[ja:ローマ教皇の一覧]] [[no:Liste over paver]] [[nn:Pave]] [[pl:Poczet papieży]] [[pt:Lista sucessória dos Papas]] [[ro:Listă de papi]] [[ru:Список Римских Пап]] [[sq:Lista e Papëve]] [[scn:Lista di Papi]] [[sk:Zoznam pápežov]] [[sl:Seznam papežev]] [[sr:Списак папа Римокатоличке цркве]] [[fi:Luettelo paaveista]] [[sv:Kronologisk lista över påvar]] [[tl:Tala ng mga papa]] [[th:พระสันตะปาปา]] [[vi:Danh sách các giáo hoàng]] [[zh:歷任教宗列表]] 13070 43430 2006-05-05T11:19:36Z 85.115.100.2 #REDIRECT [[CPU cache]] [[Category:Datoru arhitektūra]] 13071 43455 2006-05-05T14:56:44Z Yyy 146 interwiki '''''CPU'' kešu (''cache'')''' izmanto datora [[procesors]], lai samazinātu vidējo [[piekļuve|piekļūšanas]] laiku atmiņai. Kešs ir maza, ātra atmiņa, kas glabā tās datu atmiņu kopijas no galvenās atmiņas, kuras datorprogrammas izmanto visbiežāk. Kamēr vien lielākā daļa piekļuves notiks kešam nevis galvenajai atmiņai, atmiņas piekļūšanas vidējais latentums (''latency'') būs tuvāks keša latentumam, nevis galvenās atmiņas latentumam, kas vairumā gadījumu nodrošina būtisku aparatūras darbības paātrināšanos. Kad procesors vēlas nolasīt vai ierakstīt galvenā atmiņā, tas vispirms pārbauda, vai šī atmiņas kopija jau neatrodas kešā. To panāk, salīdzinot atmiņas atrašanās adresi ar visiem tagiem kešā, kas varētu saturēt šo adresi. Ja [[procesors]] atrod, ka atmiņas kopija ir kešā, saka, ka ir noticis keša trāpījums (''cache hit''). Gadījumā, ja noticis keša trāpījums, procesors nekavējoties izlasa vai ieraksta datus keša rindā. Proporciju, kas parāda piekļuves, kuru rezultāti ir keša hiti, sauc par trāpījumu biežumu (''hit rate''), kas ir keša efektivitātes rādītājs. Gadījumā, ja nav keša trāpījums (''cache miss''), vairums keši izvieto jaunu ieeju ar tagu (''tag'') „tikko nebija un notika kopēšana no galvenās atmiņas”. Gadījumā, ja atkārtojas pieprasījums pēc tiem pašiem datiem, jaunajai ieejai var piekārtot atsauci ar šo tagu, tāpat kā keša trāpījuma gadījumā. ''Miss'' ir lēni, jo tie pieprasa datus pārnest no [[RAM|galvenās atmiņas]]. Šī pārraide rada aizkavēšanos, jo galvenā atmiņa ir daudz lēna nekā keša atmiņa. == Write-back algoritms == '''''Write-back''''' (ieraksts atpakaļ) [[algoritms]] darbojas pēc principa, ka datus ieraksta kešā, bet ierakstīšanu [[RAM|galvenajā atmiņā]] (''[[RAM]]'') izdara tikai, ja keša rindas saturs ir jāmaina. ''Write-back'' algoritma priekšrocība ir lielāks datu ierakstīšanas ātrums, jo galvenā atmiņa ir daudz lēna nekā keša atmiņa. Algoritmam ir koherences problēmas, jo keša satura izmaiņu gadījumā ir jāgaida ilgāk. [[Category:Datoru arhitektūra]] [[de:Cache]] [[en:CPU cache]] [[es:caché]] [[et:protsessori_vahemälu]] [[fi:Välimuisti]] [[fr:Mémoire cache]] [[hr:Cache]] [[hu:Gyorsítótár]] [[ko:CPU 캐시]] [[nl:cache]] [[no:Hurtigminne]] [[pl:cache]] 13072 43397 2006-05-05T08:36:54Z 85.115.100.2 #REDIRECT [[CPU cache]] 13073 50949 2006-06-18T09:48:56Z Knakts 848 Nozīmju atdalīšana {{Otheruses4|elektronisko shēmu|trigeris (nozīmju atdalīšana)|trigeris}} Trigeris ir elektroniskā shēma, kas var atrasties jebkurā no diviem stabiliem stāvokļiem, kā arī pāriet no viena stāvokļa otrā. Šie stāvokļi atbilst loģiskajam 1 un loģiskajai 0. Trigerus plaši izmanto kā atmiņas elementus, kā arī ar to palīdzību var ļoti vienkārši izveidot taimerus. ==Skatīt arī== *[http://www.datuve.lv/raksts/333/ Datuve.lv: Neliels ievads elektronikā - 2. daļa] *[http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/electronic/schmitt.html Šmita trigera darbības apraksts (angļu valodā)] *[http://www.play-hookey.com/digital/experiments/rtl_schmitt.html Šmita trigeris ar diviem tranzistoriem (angļu valodā)] {{stub}} [[Category:Datoru arhitektūra]] [[ar:قلاب]] [[cs:Klopný obvod]] [[da:Flip-flop (digital elektronik)]] [[de:Flipflop]] [[en:Flip-flop (electronics)]] [[es:Biestable]] [[fr:Bascule]] [[hr:Bistabil]] [[it:Flip-flop]] [[he:פליפ פלופ]] [[nl:Flip-flop]] [[ja:フリップフロップ]] [[pl:Przerzutnik]] [[pt:Flip-flop]] [[sl:Bistabilni multivibrator]] [[sv:Vippa]] [[zh:触发器]] 13074 43432 2006-05-05T11:22:06Z 85.115.100.2 Piekļuve ir datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums, ko izmanto datoru vai datoru tīklu funkcionēšanas aprakstos. '''Piekļuvi var nodrošināt:''' 1) tīkla elementiem, resursiem un ar tiem saistītām iekārtām; 2) abonenta līnijai; 3) infrastruktūrai, ieskaitot ēkas, kabeļu līnijas un antenas; 4) atbilstošām programmatūras sistēmām, ieskaitot operētājsistēmas; 5) numura translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas; 6) fiksētajiem un mobilajiem elektronisko sakaru tīkliem, to resursiem, īpaši viesabonēšanas pakalpojumiem; 7) ciparu televīzijas ierobežotas piekļuves sistēmām; 8) virtuālo tīklu pakalpojumiem; == Piekļuves laiks == Piekļuves laiks (''access time'') - laiks, kas nepieciešams, lai atmiņa saņemtu un apstrādātu pieprasījumu (šo laiku nosaka atmiņas latentums) {{stub}} [[Category:Datoru arhitektūra]] 13075 43407 2006-05-05T09:31:33Z 85.115.100.2 #REDIRECT [[Procesors]] 13076 43454 2006-05-05T14:54:46Z Yyy 146 cat, interwiki Loģiskais elements ir shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE utt. == Loģiskā shēma == Loģiskā shēma ir elektroniska shēma, kura izpilda loģiskās funkcijas un sastāv no loģiskiem ventiļiem. {{stub}} [[Category:Tehnika]] [[bg:Логически елемент]] [[cs:Logický člen]] [[da:Gate (digital elektronik)]] [[de:Logikgatter]] [[en:Logic gate]] [[es:Puerta lógica]] [[fr:Fonction logique]] [[gl:Porta lóxica]] [[he:שער לוגי]] [[lt:Loginis elementas]] [[nl:Logische poort]] [[ja:論理回路]] [[pl:Bramka logiczna]] [[pt:Porta lógica]] [[sr:Логичка капија]] [[fi:Looginen portti]] [[sv:Logiska grindar]] [[tr:Mantıksal kapılar]] [[zh:邏輯門]] 13077 43412 2006-05-05T10:15:41Z 85.115.100.2 #REDIRECT [[konveijerapstrāde]] 13078 43428 2006-05-05T11:18:31Z 85.115.100.2 '''L1''' vai '''L-1''' varētu būt: * Pirmā līmeņa [[CPU kešs]] [[dators|datorā]] {{stub}} [[Category:Datoru arhitektūra]] 13079 43429 2006-05-05T11:18:50Z 85.115.100.2 '''L2''' vai '''L-2''' varētu būt: * Otrā līmeņa [[CPU kešs]] [[dators|datorā]] {{stub}} [[Category:Datoru arhitektūra]] 13080 45674 2006-05-17T07:43:13Z Yyy 146 cat++ '''Gigahercs''' (GHz) ir [[frekvence]]s mērvienība. 1 GHz ir ekvivalents 1000000000 [[Hz]]. '''G (Giga):''' * Prefikss, kas datortehnikā norāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2 pakāpē 30 (1 073 741 824). '''Hz (Hercs):''' * MKS sistēmas mērvienība [[Category:Mērvienības]] 13081 43436 2006-05-05T11:28:59Z 85.115.100.2 '''Konveijerapstrāde''' (''pipeline processing'') ir tāda datu apstrādes tehnoloģija, ko izmanto gadījumos, kad iespējama pakāpeniska datu apstrāde. Pēc pirmā apstrādes posma pabeigšanas rezultātus nodod tālākai apstrādei citai datu apstrādes sistēmas iekārtai. Iekārta, kas veica pirmo posmu, atbrīvojas jaunu datu apstrādei. Šāda tehnoloģija nodrošina vienlaicīgu secīgu procesu datu apstrādi, bet prasa visai sarežģītu datu apstrādes vadības organizāciju. {{stub}} [[Category:Datoru arhitektūra]] 13082 43427 2006-05-05T11:17:42Z 85.115.100.2 Sākotnēji termins "datoru arhitektūra" radies ''IBM'', kad ''Amdahl'', ''Blaauw'' un ''Brooks'' (1964) definēja to kā programmētājam redzamo komandu kopu. Tika uzskatīts, ka datori ar vienādu arhitektūru varēs izpildīt programmas bez izmaiņām tajās. Šī uzskata priekšrocības ir iespēja, precīzi definējot, realizēt arhitektūras dažādos veidos. Visas programmas, kas rakstītas vienādās komandu kopās ir iespējams izpildīt visās savietojamās realizācijās. Mūsdienās datoru arhitektūra = komandu kopas arhitektūra + organizācija {{stub}} 13083 43434 2006-05-05T11:24:36Z 85.115.100.2 #REDIRECT [[CPU cache]] 13084 43435 2006-05-05T11:25:21Z 85.115.100.2 #REDIRECT [[CPU cache]] 13085 43445 2006-05-05T11:59:07Z 85.115.100.2 /* Ķīmiskās īpašības */ ''benzoletanols, benzilkarbinols, benzēnetanols 2-feniletanols, ß-feniletilspirts, ß-hidroksietilbenzēns, rožu eļļa, apelsīnu eļļa'' == Formula == C<sub>8</sub>H<sub>10</sub>O jeb C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>CH<sub>2</sub>CH<sub>2</sub>OH == Atrašanās dabā == Atrodams daudzās dabiskās nozīmīgās esteru eļļās, piemēram, rožu, neļķu, hiacinšu, apelsīnu ziedu, Burbona ģerāniju u.c. == Iegūšana == Iegūst etilfenilacetātu reducējot ar nātriju tīrā spirtā; hidrogenējot fenilacetaldehīdu niķeļa katalizatora klātbūtnē. Benzola reakcija ar etilēna oksīdu AlCl<sub>3</sub> klātbūtnē; stirola oksīda hidrēšana; pēc Griņāra reakcijas.Pašreizējās feniletilspirta ražošanas komerciālajās metodēs ietilpst griņāra sintēze, Frīdela-Krafta process un katalītiskā hidrogenēšana no stirēna oksīda. <u>Iegūšanas procesa stadijas:</u> ķīmiskajā rūpniecībā iegūstamā tehniskā ß-fenietilspirta attīrīšana notiek šādā secībā: 1) hloru saturošo piedevu pārziepjošana, neitralizēšana un skalošana; 2) vakuuma rektificēšana; 3) piemaisījumu atdestilēšana ar kodīgu tvaiku; 4) atkārtota vakuuma rektificēšana. == Izmantošana == Izmanto kā konservantu oftalmiskos šķīdumos un kā farmaceitisku līdzekli (antimikrobu), parfimērijā (ziepju aromātiskās piedevas) un pārtikas rūpniecībā (aromātisko pārtikas esenču izgatavošanai). Izmanto arī kā izejvielu ß-feniletilacetāta un dažu citu smaržvielu sintēzei. Insektu apkarošanā feniletilspirtu uzskata par līdzekli pret moskītiem. Zemās cenas, stabiluma un smaržas kvalitātes dēļ feniletilspirts ir ideāli piemērots ziepju aromāts. Aptuveni 85% feniletilspirta izmanto smaržām. Feniletilspirta izmantošana parasti neizraisa veselības problēmas. == Fizikālās īpašības == Feniletilspirtam, iespējams, ir visprestižākais ķīmiskais aromāts no visām aromātiskajām organiskajām vielām parfimērijas pasaulē. To nosaka tā izsmalcinātā dabisko rožu ziedlapiņu smarža. Feniletilspirts ir šķidrums. Stipri sakratot, 100 ml ūdens šķīst 2ml vielas. 50% spirtā labi šķīst (1:1) un ierobežoti šķīst ūdenī (1:60). Kušanas temperatūra 27C, vārīšanās temperatūra 220-222C. Molekulsvars: 122,16. C 78,66%, H 8,25%, O 13,10%. <table border="1" cellspacing="0" cellpadding="0"> <tr> <td width="284" valign="top"><p>&nbsp;</p></td> <td width="142" valign="top"><p align="center">Augst&#257;k&#257; labuma</p></td> <td width="142" valign="top"><p align="center">I &scaron;&#311;ira</p></td> </tr> <tr> <td width="284" valign="top"><p>Smar&#382;a</p></td> <td width="284" colspan="2" valign="top"><p align="center">Ro&#382;u</p></td> </tr> <tr> <td width="284" valign="top"><p>Organoleptiskais v&#275;rt&#275;jums, punktos</p></td> <td width="142" valign="top"><p>4,5</p></td> <td width="142" valign="top"><p>4,0</p></td> </tr> <tr> <td width="284" valign="top"><p>Lau&scaron;anas r&#257;d&#299;t&#257;js <em>n(20/d)</em> </p></td> <td width="142" valign="top"><p>1,5310-1,5330</p></td> <td width="142" valign="top"><p>1,5310-1,5330</p></td> </tr> <tr> <td width="284" valign="top"><p>Bl&#299;vums pie 200C, g/cm3 (<em>d(20/4)</em>)</p></td> <td width="142" valign="top"><p>1,021-1,025</p></td> <td width="142" valign="top"><p>1,021-1,025</p></td> </tr> <tr> <td width="284" valign="top"><p>Spirta masas da&#316;a, %, ne maz&#257;k k&#257;</p></td> <td width="142" valign="top"><p>99,97</p></td> <td width="142" valign="top"><p>99,0</p></td> </tr> <tr> <td width="284" valign="top"><p>Glab&#257;&scaron;anas garantijas laiks, m&#275;ne&scaron;i</p></td> <td width="142" valign="top"><p>12</p></td> <td width="142" valign="top"><p>12</p></td> </tr> </table> == Ķīmiskās īpašības == * Feniletanols piedalās parastajās spirtu vai aromātisko savienojumu reakcijās. * Feniletanolu izmanto dažādu ķīmisko vielu sintēzē: {{stub}} [[Category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] 13087 43457 2006-05-05T15:22:20Z Creep 473 13088 43458 2006-05-05T15:25:07Z Creep 473 '''Taktiskais apgaismojums''' ir šaujamieroča palīgierīce, kas atvieglo vāja apgaismojuma mērķa identifikāciju un atļauj labam šāvējam vienlaikus tēmēt un apgaismot mērķi, kad apgaismojums ir uzstādīts paralēli stobra kanāla asij. Taktiskie apgaismojumi reizēm ir apvienoti arī ar lāzeri, lai izveidotu vairākfunkciju ierīci. Parasti tas tiek darbināts ar vairākām [[litijs|litija]] baterijām un tā ietvars ir izgatavots no īpaši izturīga polimēra. [[Image:Tlusp.jpg|thumb|right|250px|Taktiskais apgaismojums [[HK USP]] pistolē]] == Raksturojums == Taktiskie apgaismojumi var tikt apgādāti ar lēcām, lai iegūtu noteiktas krāsas, iekļaujot gaismu ar infrasarkano spektru, kas ir redzama tikai caur noteiktām brillēm. Taktiskie apgaismojumi ir arī pārveidoti kā neletālas ierīces, kas izstrādātas, lai mērķi acumirklī padarītu nespējīgu bez ilgstoša efekta un gūtu taktiskas priekšrocības. Taktiskais apgaismojums parasti ir izgatavots noteikta modeļa vai klases šaujamierocim. Pistolēm parasti ir vajadzīgs vienreizējs apgaismojums katram modelim, kamēr lielāki ieroči var izmantot speciālas sliedes vai stobra spailes, kur uzstādīt universālus izstrādājumus. Šī apgaismojuma gaismeklis parasti ir halogēns un tā darbības laiks ir ap 1 stundu ilgs. [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 13094 43702 2006-05-07T11:48:23Z Juzeris 23 izlaboju kat. // [[:en:User:Lupin/popups.js]] document.write('<script type="text/javascript" src="' + 'http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Juzeris/popups-strings-lv.js' + '&action=raw&ctype=text/javascript&dontcountme=s"></script>'); document.write('<script type="text/javascript" src="' + 'http://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Lupin/popups.js' + '&action=raw&ctype=text/javascript&dontcountme=s"></script>');<noinclude> Šī veidne atvieglo [[:en:Wikipedia:Tools/Navigation popups|navigācijas balona]] koda iekopēšanu -- ierakstiet '''// [[:en:User:Lupin/popups.js]] document.write('<script type="text/javascript" src="' + 'http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Juzeris/popups-strings-lv.js' + '&action=raw&ctype=text/javascript&dontcountme=s"></script>'); document.write('<script type="text/javascript" src="' + 'http://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Lupin/popups.js' + '&action=raw&ctype=text/javascript&dontcountme=s"></script>');''' savā [[Special:Mypage/monobook.js|monobook.js]] (vai citā ''skin''-a pielāgošanas lapā). == Skat. arī == * {{[[Template:Balons|Balons]]}} [[Category:Vikipēdijas veidnes|Navigācija]] [[en:Template:Navpop]] </noinclude> 13095 43489 2006-05-06T12:49:55Z Juzeris 23 +{{balons}} [[Image:popup-preview.png|thumb|400px]] '''Navigācijas baloni''' jeb '''navigācijas izlecošie logi''' ([[angļu valoda|en]]: ''navigation popups'') ļauj viegli piekļūt vairākām Vikipēdijas iespējām nelielā balonā, kas parādās, kad lietotājs apstādina peles kursoru virs wiki saites. '''Instalēšanas īsais kurss''': pievienojiet '''<nowiki>{{subst:navpop}}</nowiki>''' (vai arī '''<nowiki>{{subst:balons}}</nowiki>''') savā [[Special:Mypage/monobook.js|monobook.js]]. Lai iegūtu vairāk informācijas par instalēšanu un modificēšanu, skat. angļu Vikipēdijā - [[:en:Wikipedia:Tools/Navigation popups]]. [[Category:Vikipēdija|Navigācija]] [[de:Wikipedia:Helferlein/Navigation-Popups]] [[en:Wikipedia:Tools/Navigation popups]] [[es:Wikipedia:Botonera]] [[is:Wikipedia:Blöðruflakk]] [[no:Wikipedia:Ballongnavigasjon]] [[nn:Wikipedia:Ballongnavigasjon]] [[pl:Wikipedia:Tools/Navigation popups]] [[zh:Wikipedia:辅助工具/popups]] 13096 43479 2006-05-06T12:13:40Z Juzeris 23 pāradr. #REDIRECT [[Wikipedia:Navigācijas baloni]] 13097 43480 2006-05-06T12:14:23Z Juzeris 23 pāradr. #REDIRECT [[Wikipedia:Navigācijas baloni]] 13098 43481 2006-05-06T12:15:05Z Juzeris 23 pāradr. #REDIRECT [[Wikipedia:Navigācijas baloni]] 13099 43482 2006-05-06T12:17:08Z Juzeris 23 pāradr. #REDIRECT [[Wikipedia:Navigācijas baloni]] 13100 43484 2006-05-06T12:34:57Z Juzeris 23 pāradr. #REDIRECT [[Organisms]] 13101 43485 2006-05-06T12:35:47Z Juzeris 23 pāradr. #REDIRECT [[Vīruss]] 13102 46801 2006-05-21T22:50:57Z Knakts 848 Kārtošana // [[:en:User:Lupin/popups.js]] document.write('<script type="text/javascript" src="' + 'http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Juzeris/popups-strings-lv.js' + '&action=raw&ctype=text/javascript&dontcountme=s"></script>'); document.write('<script type="text/javascript" src="' + 'http://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Lupin/popups.js' + '&action=raw&ctype=text/javascript&dontcountme=s"></script>');<noinclude> Šī veidne atvieglo [[:en:Wikipedia:Tools/Navigation popups|navigācijas balona]] koda iekopēšanu -- ierakstiet '''// [[:en:User:Lupin/popups.js]] document.write('<script type="text/javascript" src="' + 'http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Juzeris/popups-strings-lv.js' + '&action=raw&ctype=text/javascript&dontcountme=s"></script>'); document.write('<script type="text/javascript" src="' + 'http://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Lupin/popups.js' + '&action=raw&ctype=text/javascript&dontcountme=s"></script>');''' savā [[Special:Mypage/monobook.js|monobook.js]] (vai citā ''skin''-a pielāgošanas lapā). == Skat. arī == * {{[[Template:Navpop|Navpop]]}} [[Category:Vikipēdijas veidnes|Balons]] [[en:Template:Navpop]] </noinclude> 13103 47461 2006-05-25T21:25:48Z Knakts 848 kat [[Image:CeratophyllumSubmersum.jpg|thumb|right|350px|Pusgrimusī raglape Ceratophyllum submersum L.]] '''Raglapju dzimtā''' (''Ceratophyllaceae'') tikai viena ģints - [[Raglapes|Raglape]] (Ceratophyllum), kas ir izplatīta visā pasaulē, no [[polārais loks|polārā loka]] līdz [[tropi]]em. Raglapes vienmēr ir pilnīgi iegremdētas ūdenī, un nekad neaug uz sauszemes - tām nav [[saknes|sakņu]]. Barības un minerālvielas uzsūc ar visu auga virsmu.[[Lapas]] ir sakārtotas [[mieturi|mieturos]]. Viendzimuma, vienmājas [[ziedi]] ir neuzkrītoši un izvietojas lapu žāklēs. [[Augļi|Auglis]] – riekstiņš. [[Latvija|Latvijā]] ir konstatētas 2 sugas. [[Category:raglapju dzimtas augi|*raglapju dzimta]] [[da:Hornblad-familien]] [[de:Hornblattgewächse]] [[es:Ceratophyllaceae]] [[fr:Ceratophyllaceae]] [[lt:Nertiniai augalai]] 13104 43555 2006-05-06T20:22:50Z Feens 37 '''Personālūnija''' ir divu vai vairāku [[monarhija|monarhisku]] valstu savienība viena [[valdnieks|valdnieka]] virsvadībā. Personālūnijā atšķirībā no citām savienībām abu (vai vairāku) valstu savienība realizējas tikai caur valdnieka personu. Atsevišķām valstīm var saglabāties sava iekšējā valsts struktūra, likumdošana, parašas utt. {{aizmetnis}} [[Category:Monarhija]] [[Category:Politika]] [[Category:Politiskās iekārtas]] [[bg:Лична уния]] [[cs:Personální unie]] [[da:Personalunion]] [[de:Personalunion]] [[en:Personal union]] [[ko:동군연합]] [[hr:Personalna unija]] [[hu:Perszonálunió]] [[nl:Personele unie]] [[ja:同君連合]] [[no:Personalunion]] [[pl:Unia personalna]] [[pt:União pessoal]] [[ru:Личная уния]] [[sk:Personálna únia]] [[sv:Personalunion]] [[zh:共主邦聯]] 13105 47463 2006-05-25T21:26:14Z Knakts 848 kat [[Image: Illustration_Ceratophyllum_demersum0.jpg|280px|thumb|right|Iegrimusī raglape (Ceratophyllum demersum L.)]] '''Raglapes''' (''Ceratophyllum'') – [[raglapju dzimta]]s viengadīgā ģints, kas izplatītas visā pasaulē. Ūdenī iegrimuši peldoši [[augi]] bez saknēm. Stublājs ir tievs, zarots, 50 – 150 cm garš, bet var sasniegt arī līdz 2-3 metru garumu. [[Lapas]] sakārtotas mieturos, vienkārt līdz četrkārt dakšveidīgas, dalītas lineārās daļās. Visas augu daļas ir pārklātas ar [[kutikula]]s kārtu. Viendzimuma, vienmājas [[ziedi]] ir neuzkrītoši un izvietojas lapu žāklēs. [[Kauslapas]] sievišķajiem ziediem ap 12, bet vīrišķajiem - 9 līdz 10, apakšējā daļā saaugušas caurulītē. [[Putekšņlapas]] 10 līdz 20, [[augļlapa]] viena. [[Apputeksnēšana]] notiek zem ūdens. Putekšņlapas, nogatavojoties, atraujas un paceļas ūdens virspusē. Tad [[putekšnīcas]] atveras un [[putekšņi]], būdami nedaudz smagāki par ūdeni nolaižas uz ziediem, tos apputeksnējot. [[Augļi|Auglis]] – riekstiņš. Raglapes aug dažādos dziļumos, sasniedzot līdz pat 9 metru dziļumu. Tās ir ļoti jūtīgas uz [[gaisma|gaismu]], un spilgtā apgaismojumā tās iet bojā. Optimālajā dziļumā tās labi vairojas, izspiežot visus citus augus, un izveido lielas audzes, apgrūtinot laivu kustību. Augi ir diezgan pieticīgi, un tos bieži vien lieto, kā [[akvārijs|akvāriju]] augus. [[Latvija|Latvijā]] sastopamas 2 sugas: [[Iegrimusī raglape]] (''C. demersum'') bieži aug stāvošos un lēnu tekošos ūdeņos visā Latvijas teritorijā. [[Pusgrimusī raglape]] (''C. submersum'') ir sastopama reti, [[Rīgas jūras līcis|Rīgas jūras līča]] piekrastē un tā tuvumā. Tās dabiskais [[areāls]] atrodas vairāk uz dienvidiem. Šī suga ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2.kategorijā. Ģints sugu sastāvs pasaulē dažādiem autoriem ir atšķirīgs – no 3 līdz 30. Daudzas sugas tiek uzskatītas par pasugām, jo savā starpā tās maz atšķiras. Raglapju klasifikācija: Dzimta: ''Ceratophyllaceae S.F. Gray'' *Ģints: ''Ceratophyllum L.'' **''Ceratophyllum chilense Leyb.'' **''Ceratophyllum demersum L.'' ***''Ceratophyllum demersum subsp. demersum'' ***''Ceratophyllum demersum subsp. platyacanthum'' **''Ceratophyllum echinatum A.Gray'' **''Ceratophyllum muricatum Cham.'' ***''Ceratophyllum muricatum subsp. muricatum'' ***''Ceratophyllum muricatum Cham. subsp. australe (Griseb.) Les'' ***''Ceratophyllum muricatum Cham. subsp. kossinskyi (Kuzen.) Les'' **''Ceratophyllum submersum L.'' **''Ceratophyllum tanaiticum Sapegin'' [[Category:raglapju dzimtas augi]] [[da:Hornblad]] [[de:Hornblatt]] [[en:Ceratophyllum]] [[pt:Ceratophyllum]] [[sv:Särvar]] 13106 43517 2006-05-06T16:55:41Z Juzeris 23 "[[Fizionomika]]" pārdēvēju par "[[Fizionomisms]]": raksts ir par fizionomismu, nevis fizionomiku '''Fizionomisms''' — sociāli-psihioloģiskā personības raksturojuma noteikšanas metode, izmantojot sejas līnijas. Šī teorija ir analoga vairākām psiholoģiskām teorijām - tipoloģijai, socionikai, informatīvās mijiedarbības teorijai. Fizionomisms risina vairākus fizionomikas uzdevumus, bet atšķirībā no tās, fizionomisms nepiesaista fizioloģiskās īpašības sociāli-psiholoģiskajām. == Ārējas saites == * http://ergo.razroev.ru/fisionom.htm — E. Razrojevs "Fizionomisms" (grāmatas teksts) [[Category:Psiholoģija]] [[ru:Физиономизм]] 13107 43505 2006-05-06T16:28:56Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Divdīgļlapji]] 13108 43507 2006-05-06T16:29:39Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Divdīgļlapji]] 13109 43508 2006-05-06T16:31:13Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Segsēkļi]] 13110 43510 2006-05-06T16:31:25Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Segsēkļi]] 13111 43518 2006-05-06T16:55:41Z Juzeris 23 "[[Fizionomika]]" pārdēvēju par "[[Fizionomisms]]": raksts ir par fizionomismu, nevis fizionomiku #REDIRECT [[Fizionomisms]] 13112 43521 2006-05-06T17:00:49Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Raglapju dzimta]] 13114 43526 2006-05-06T17:08:00Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Raglapes]] 13115 53119 2006-07-02T04:44:36Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Air Hockey]] [[Image:Ret0s AH 035.jpg|thumb|right|250px|Gaisa hokejs]] '''Gaisa hokejs''' ir spēle, ko spēlē divatā pie īpaša galda, kurā ir atveres gaisam. Spēles plastmasa ripa ir jāievada pretspēlētāja "vārtos" (caurumā pretinieka spēles zonā), izmantojot speciālu plastmasas ierīci. Spēle savā parastajā versijā notiek līdz 7 punktiem. Latvijā gaisa hokeja galdi galvenokārt atrodamami izklaides centros. [[Category:Fizisku iemaņu galda spēles]] [[ca:Air hockey]] [[de:Air Hockey]] [[en:Air hockey]] [[fi:Ilmakiekko]] [[fr:Air Hockey]] [[hr:Zračni hokej]] [[it:Air hockey]] [[sv:Air hockey]] 13116 44382 2006-05-12T14:32:35Z Knakts 848 +en [[Category:uz galda spēlējamās spēles]] [[en:Category:Tabletop_games_of_physical_skill]] 13117 43576 2006-05-06T21:28:58Z Jānis U. 198 [[Image:Ginecejs.jpg|thumb|250px|1.- apokarps ginecejs; 2-4. - cenokarps ginecejs. ]] '''Ginecejs''' (lat. ''gynaeceum'') ir [[Augļlapas|augļlapu]] kopa [[zieds|ziedā]]. Augļlapa (lat. ''carpellum'') var būt viena, kā, piemēram, [[tauriņzieži]]em ('''vienlocekļa ginecejs'''), vai vairākas, kā piemēram, [[gundegas|gundegām]] ('''daudzlocekļu ginecejs'''). Saaugot katra ar savām malām, vai pa vairākām kopā, tās rada [[segsēkļi|segsēkļu]] ziedam raksturīgo [[auglenīca|auglenīcu]] (lat. ''pistillum''). Daudzlocekļu ginecejs var būt '''apokarps''', ja augļlapas nesaaug savā starpā, bet saaug tikai katra ar savām malām. Šāds ginecejs ir visiem [[augi]]em, kuriem ziedā tikai viena augļlapa, piemēram, tauriņziežiem. Bet apokarps ginecejs var būt arī no daudzām augļlapām, piemēram, gundegām. Tad ginecejā ir daudz auglenīcu. Ja vairākas augļlapas saaugušas vienā auglenīcā, tad ginecejs ir '''cenokarps''' jeb '''sinkarps''', kāds, piemēram, [[krustzieži]]em, [[magones|magonēm]] u.c. Vēl izdala '''parakarpo''' gineceju, kad augļlapas saaug savā starpā tikai daļēji, kā tas ir, piemēram, [[prīmulas|prīmulām]]. [[Category:Botānika]] [[en:Gynoecium]] [[es:Gineceo]] [[ru:Гинецей]] 13118 43557 2006-05-06T20:57:12Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Tartu]] 13119 43558 2006-05-06T20:58:26Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Tartu]] 13120 43559 2006-05-06T21:00:07Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Tartu]] 13121 43560 2006-05-06T21:01:41Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Tartu]] 13122 50352 2006-06-13T06:36:42Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ru:Бэр, Карл Эрнст фон]] [[Image:Baer Karl von 1792-1876.jpg|200px|thumb|Karls Ernsts fon Bērs]] '''Karls Ernsts fon Bērs''' (''Karl Ernst von Baer'', * 1792. gada 17. februārī Pībē (''Piibe''), † 1876. gada 26. novembrī [[Tērbata|Tērbatā]]) - [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] biologs, viens no [[embrionoloģija]]s pamatlicējiem. Mācījās [[Rēvele]]s Domskolā un [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitātē]]. Pēc tam studēja [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vīne|Vīnē]] un [[Vircburga|Vircburgā]]. Kopš 1817. gada bija profesors [[Kēningsberga]]s universitātē. 1834. gadā pārcēlās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], kur darbojās Pēterburgas Zinātņu akadēmijā. Pēdējos dzīves gadus (1867-76) pavadīja Tērbatā (Tartu), kur kļuva par vienu no redzamākajiem [[darvinisms|darvinisma]] kritiķiem. Interesējies par [[embrioloģija|embrioloģiju]] (cita starpā atklājis [[notohorda|notohordu]]), [[antropoloģija|antropoloģiju]] ([[kraniometrija|kraniometriju]]). Viens no pirmajiem lietojis jēdzienu [[bioloģiskais laiks]]. Devies vairākās ekspedīcijās(uz [[Novaja Zemļa|Novaju Zemļu]], [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]], [[Lapzeme|Lapzemi]]). Krievijas Ģeogrāfijas biedrības dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs. Tartu Bēram uzcelts piemineklis, bet uz 2 Igaunijas kronu banknotes ir Bēra portrets. [[Category:Vācbaltieši|Bers, Karls Ernsts fon]] [[Category:Biologi|Bers, Karls Ernsts fon]] [[de:Karl Ernst von Baer]] [[en:Karl Ernst von Baer]] [[et:Karl Ernst von Baer]] [[fr:Karl Ernst von Baer]] [[gl:Karl Ernst von Baer]] [[ru:Бэр, Карл Эрнст фон]] [[sk:Karl Ernst von Baer]] 13123 43562 2006-05-06T21:03:19Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Tartu]] 13124 45557 2006-05-16T12:52:39Z Knakts 848 Kategorija [[Category:Bioloģija]] [[Category:Zinātnieki]] 13125 43564 2006-05-06T21:04:24Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Tartu]] 13126 43565 2006-05-06T21:05:19Z Feens 37 [[Category:Vācieši]] 13127 43566 2006-05-06T21:07:24Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Karls Ernsts fon Bērs]] 13128 43567 2006-05-06T21:07:28Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Karls Ernsts fon Bērs]] 13129 43568 2006-05-06T21:07:31Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Karls Ernsts fon Bērs]] 13130 43569 2006-05-06T21:07:34Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Karls Ernsts fon Bērs]] 13131 43570 2006-05-06T21:07:37Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Karls Ernsts fon Bērs]] 13132 43572 2006-05-06T21:15:19Z Jānis U. 198 Ginecejs - zieda sastāvdaļa Ginecejs - zieda sastāvdaļa 13133 43574 2006-05-06T21:20:13Z Juzeris 23 kat., interwiki, {{catmore}} {{catmore}} [[Category:Bioloģija]] [[an:Category:Botanica]] [[bg:Категория:Ботаника]] [[zh-min-nan:Category:Si̍t-bu̍t-ha̍k]] [[be:Катэгорыя:Батаніка]] [[br:Rummad:Botanik]] [[ca:Categoria:Botànica]] [[cs:Kategorie:Botanika]] [[da:Kategori:Botanik]] [[de:Kategorie:Botanik]] [[et:Kategooria:Botaanika]] [[el:Κατηγορία:Βοτανική]] [[en:Category:Botany]] [[es:Categoría:Botánica]] [[eo:Kategorio:Botaniko]] [[eu:Category:Botanika]] [[fr:Catégorie:Botanique]] [[fur:Categorie:Botaniche]] [[gl:Category:Botánica]] [[ko:분류:식물학]] [[hr:Kategorija:Botanika]] [[io:Category:Botaniko]] [[is:Flokkur:Grasafræði]] [[it:Categoria:Botanica]] [[he:קטגוריה:בוטניקה]] [[kw:Category:Losonieth]] [[lt:Kategorija:Botanika]] [[lb:Category:Botanik]] [[mk:Категорија:Ботаника]] [[mt:Category:Botanika]] [[nl:Categorie:Plantkunde]] [[nds:Kategorie:Botanik]] [[ja:Category:植物学]] [[os:Категори:Ботаникæ]] [[pl:Kategoria:Botanika]] [[pt:Categoria:Botânica]] [[ro:Categorie:Botanică]] [[ru:Категория:Ботаника]] [[sh:Category:Botanika]] [[sk:Kategória:Botanika]] [[sl:Category:Botanika]] [[sr:Категорија:Ботаника]] [[fi:Luokka:Kasvitiede]] [[sv:Kategori:Botanik]] [[th:Category:พฤกษศาสตร์]] [[vi:Thể loại:Thực vật học]] [[tr:Kategori:Botanik]] [[uk:Категорія:Ботаніка]] [[zh:Category:植物學]] 13135 49710 2006-06-09T17:07:46Z Knakts 848 Nevajag kategoriju bioloģija, jo ir jau botānika, kas ir zem bioloģijas {{catmore}} [[Category:botānika]] 13136 43579 2006-05-06T21:39:46Z Feens 37 A.Harnaks no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Adolf-Harmack-1.jpg] A.Harnaks no de.wiki - [http://de.wikipedia.org/wiki/Bild:Adolf-Harmack-1.jpg] 13137 43581 2006-05-06T21:41:22Z Juzeris 23 "[[Sv. Huberts]]" pārdēvēju par "[[Svētais Huberts]]": pēc [[Sv.Kirils|Sv.Kirila]] parauga #REDIRECT [[Svētais Huberts]] 13138 50247 2006-06-12T16:24:27Z 85.0.113.136 added it.wiki [[Image:Adolf-Harmack-1.jpg|200px|thumb|Ādolfs fon Harnaks]] '''Ādolfs fon Harnaks''' (''Adolf von Harnack'', * 1851. gada 7. maijā [[Tērbata|Tērbatā]], † 1930. gada 10. jūnijā [[Heidelberga|Heidelbergā]]) - [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] teologs. [[Liberālā teoloģija|Liberālās teoloģijas]] pārstāvis. Dzimis [[Tērbatas universitāte]]s profesora ģimenē. Mācījās Tērbatas un [[Leipciga]]s universitātēs. Bija Leipcigas, [[Gīsene]]s, [[Marburga]]s un [[Berlīne]]s universitāšu profesors. No 1905. līdz 1921. gadam arī Prūsijas Karaliskās bibliotēkas direktors. Uzskatīja, ka [[izziņa]]i un [[ticība]]i jābūt vienotam veselumam. Pēc Harnaka domām [[reliģija]] ir galvanā kultūras sastāvdaļa. Uzskatīja reliģijas vēsturi par pasaules vēstures sastāvdaļu, tādejādi tai piemērojama formāli zinātniska izpēte. Bija pret [[dogma|dogmu]] esamību reliģijā. ====Galvenie darbi==== *''Lehrbuch der Dogmengeschichte'' (1885) *''Wesen des Christentums'' (1900) *''Die Mission und Ausbreitung des Christentums in den ersten drei Jahrhunderten'' (1902) *''Uber die Sicherheit und die Greozen der geschichtlichen Erkenntnis'' (1917) ====Ārējās saites==== *http://anu.theologie.uni-halle.de/ST/harnack/ - Harnaka forums (vāciski) [[Category:Teologi|Harnaks, Adolfs fon]] [[Category:Vācbaltieši|Harnaks, Adolfs fon]] [[de:Adolf von Harnack]] [[en:Adolf von Harnack]] [[es:Adolf von Harnack]] [[fr:Adolf von Harnack]] [[id:Adolf von Harnack]] [[it:Adolf von Harnack]] [[ka:ჰარნაკი, ადოლფ]] [[nl:Adolf von Harnack]] [[pl:Adolf Harnack]] [[sv:Adolf von Harnack]] 13139 43584 2006-05-06T21:42:07Z Feens 37 [[Category:Teoloģija]] 13140 43588 2006-05-06T21:44:39Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ādolfs fon Harnaks]] 13141 43589 2006-05-06T21:44:43Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ādolfs fon Harnaks]] 13142 43590 2006-05-06T21:44:45Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ādolfs fon Harnaks]] 13143 43592 2006-05-06T21:46:24Z Feens 37 "[[Romas pāvestu hronoloģiskā tabula]]" pārdēvēju par "[[Romas pāvestu hronoloģisks uzskaitījums]]": Konsekvencei #REDIRECT [[Romas pāvestu hronoloģisks uzskaitījums]] 13145 43603 2006-05-06T21:57:43Z Juzeris 23 kat., {{catmore}} {{catmore}} [[Category:Augi|Arstniecibas augi]] 13146 43606 2006-05-06T22:00:57Z Feens 37 '''Jāns Kirsipū''' (''Jaan Kirsipuu'', * 1969. gada 17. jūlijā [[Tartu]] ) - profesionāls [[igauņi|igauņu]] [[riteņbraukšana|riteņbraucējs]]. Profesionālā sportā no 1993. gada. Lielākie sasniegumu - 1 posma uzvarētājs ''[[Vuelta a España]]'' un 3 posmu uzvarētājs ''[[Tour de France]]''. Mītnes zeme - [[Francija]]. [[Category:Igaunijas sportisti|Kirsipu, Jans]] [[Category:Riteņbraucēji|Kirsipu, Jans]] [[de:Jaan Kirsipuu]] [[en:Jaan Kirsipuu]] [[es:Jaan Kirsipuu]] [[fr:Jaan Kirsipuu]] [[nl:Jaan Kirsipuu]] [[no:Jaan Kirsipuu]] [[sv:Jaan Kirsipuu]] 13147 47483 2006-05-25T22:12:43Z Knakts 848 catmore {{catmore|rožu dzimta}} [[Category:augi]] 13148 43608 2006-05-06T22:02:11Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jāns Kirsipū]] 13149 43609 2006-05-06T22:02:14Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jāns Kirsipū]] 13150 43611 2006-05-06T22:02:17Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jāns Kirsipū]] 13151 43613 2006-05-06T22:03:16Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13152 43614 2006-05-06T22:03:41Z Feens 37 [[Category:Riteņbraukšana]] 13153 43615 2006-05-06T22:04:01Z Feens 37 [[Category:Sporta veidi]] 13154 43619 2006-05-06T22:07:52Z Juzeris 23 kat., {{catmore}} {{catmore}} [[Category:Augi]] 13155 50547 2006-06-14T16:04:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Heinrich Lenz]] [[Image:Heinrich lenz.jpg|200px|thumb|Heinrihs Lencs]] '''Heinrihs Frīdrihs Emīls Lencs''' (''Heinrich Friedrich Emil Lenz'', arī ''Эмилий Христианович Ленц'' * 1804. gada 12. februārī [[Tērbata|Tērbatā]], † 1865. gada 10. februārī [[Roma|Romā]]) - [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[fizika|fiziķis]]. Pazīstams kā [[Lenca likums|Lenca likuma]] (1833) atklājējs. Neatkarīgi no [[Džouls|Džoula]] atklāja [[Džoula likums|Džoula likumu]], tāpēc šis likums dažreiz tiek saukts par Džoula-Lenca likumu. Studēja [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitātē]]. Piedalījās Otto fon Kocebū ekspedīcijā. No 1826. gada strādāja [[Sanktpēterburga]]s universitātē, kur bija Matemātikas un fizikas fakultātes dekāns. [[Category:Vācbaltieši|Lencs, Heinrihs]] [[Category:Fiziķi|Lencs, Heinrihs]] [[de:Heinrich Friedrich Emil Lenz]] [[en:Heinrich Lenz]] [[fr:Heinrich Lenz]] [[ja:ハインリヒ・レンツ]] [[nl:Heinrich Lenz]] [[pl:Heinrich Lenz]] [[pt:Heinrich Lenz]] [[ru:Ленц, Эмилий Христианович]] [[zh:海因里希·楞次]] 13156 43623 2006-05-06T22:28:12Z Feens 37 Lencs var būt: *[[Heinrihs Lencs]] (''Heinrich Friedrich Emil Lenz'') (1804-1865) - vācbaltiešu fiziķis *[[Jakobs Lencs]] (''Jakob Michael Reinhold Lenz'') (1751-1792) - vācu rakstnieks *[[Zigfrīds Lencs]] (''Siegfried Lenz'') (1926-) - vācu rakstnieks {{disambig}} 13157 43624 2006-05-06T22:28:37Z Feens 37 ''Lenz'' var būt: *[[Heinrihs Lencs]] (''Heinrich Friedrich Emil Lenz'') (1804-1865) - vācbaltiešu fiziķis *[[Jakobs Lencs]] (''Jakob Michael Reinhold Lenz'') (1751-1792) - vācu rakstnieks *[[Zigfrīds Lencs]] (''Siegfried Lenz'') (1926-) - vācu rakstnieks {{disambig}} 13158 43625 2006-05-06T22:29:06Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Heinrihs Lencs]] 13159 50320 2006-06-13T04:32:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Astrowe]] [[Image:Kornblume.jpeg|thumb|260px|[[Rudzupuķe]] (''Centaurea cyanus''), (Asteridae)]] '''Asteru apakšklase''' (Asteridae) iekļauj sevī visattīstītākās [[divdīgļlapji|divdīgļlapju]] [[augi|augu]] grupas, kuras raksturojas ar daudzām progresīvām īpatnībām. Kau arī apakšklasē ir arī [[koki]] un [[krūmi]], taču lielākā daļa ir [[lakstaugi]], pārsvarā viengadīgie. [[Ziedi|Zieda]] daļu skaits apakšklasei ir neliels, bet vienmēr nemainīgs. Ziedi parasti ir divdzimumu, lielā mēra specializējušies [[apputeksnēšana]]i ar [[kukaiņi|kukaiņu]] starpniecību. [[Ginecejs]] vienmēr ir cenokarps, ar 2-5 augļlapām. Raksturīgā [[zieda formula]] ir '''Ca'''(5)'''[Co'''(5)'''A'''(5)''']G'''(2). Asteridae ir pati lielākā divdīglapju apakšklase ar apm. 3500 ģintīm un 65000 sugām. Apakšklasē ir 11 rindas. '''Asteru apakšklases klasifikācija''': Asteru apakšklase (Asteridae) *[[Genciānu rinda]] (Gentianales) ***[[Asklēpiju dzimta]] (Asclepiadaceae) ***[[Genciānu dzimta]] (Gentianaceae) ***[[Oleandru dzimta]] (Apocynaceae) ***[[Sakkifoliju dzimta]] (Saccifoliaceae) ***[[Strihnīnaugu dzimta]] (Loganiaceae) *[[Nakteņu rinda]] (Solanales) ***[[Dukeodendronu dzimta]] (Duckeodendraceae) ***[[Kāpnīšu dzimta]] (Polemoniaceae) ***[[Nakteņu dzimta]] (Solanaceae) ***[[Nolānu dzimta]] (Nolanaceae) ***[[Puplakšu dzimta]] (Menyanthaceae) ***[[Reciju dzimta]] (Retziaceae) *[[Panātru rinda]] (Lamiales) ***[[Lennu dzimta]] (Lennoaceae) ***[[Lūpziežu dzimta]] (Lamiaceae) ***[[Skarblapju dzimta]] (Boraginaceae) ***[[Verbēnu dzimta]] (Verbenaceae) *[[Ūdenīšu rinda]] (Callitrichales) ***[[Hidrostahu dzimta]] (Hydrostachyaceae) ***[[Skujeņu dzimta]] (Hippuridaceae) ***[[Ūdenīšu dzimta]] Callitrichaceae) *[[Ceļteku rinda]] (Plantaginales) ***[[Ceļteku dzimta]] (Plantaginaceae) *[[Cūknātru rinda]] (Scrophulariales) ***[[Akantu dzimta]] (Acanthaceae) ***[[Bignoniju dzimta]] (Bignoniaceae) ***[[Brūnkāšu dzimta]] (Orobanchaceae) ***[[Buddleju dzimta]] (Buddlejaceae) ***[[Cūknātru dzimta]] (Scrophulariaceae) ***[[Gesnēriju dzimta]] (Gesneriaceae) ***[[Globulāriju dzimta]] (Globulariaceae) ***[[Mendonkiju dzimta]] (Mendonciaceae) ***[[Mioporu dzimta]] (Myoporaceae) ***[[Olīvu dzimta]] (Oleaceae) ***[[Pūsleņu dzimta]] (Lentibulariaceae) ***[[Sezama dzimta]] (Pedaliaceae) *[[Pulkstenīšu rinda]] (Campanulales) ***[[Brunonu dzimta]] (Brunoniaceae) ***[[Donātiju dzimta]] (Donatiaceae) ***[[Gudenu dzimta]] (Goodeniaceae) ***[[Lobēliju dzimta]] (Lobeliaceae) ***[[Pentafragmu dzimta]] (Pentaphragmataceae) ***[[Pulkstenīšu dzimta]] (Campanulaceae) ***[[Sfenokleju dzimta]] (Sphenocleaceae) ***[[Stilīdiju dzimta]] (Stylidiaceae) *[[Rubiju rinda]] (Rubiales) ***[[Rubiju dzimta]] (Rubiaceae) ***[[Teligonu dzimta]] (Theligonaceae) *[[Dipsaku rinda]] (Dipsacales) ***[[Baldriānu dzimta]] (Valerianaceae) ***[[Bezslavīšu dzimta]] (Adoxaceae) ***[[Dipsaku dzimta]] (Dipsacaceae) ***[[Kaprifoliju dzimta]] (Caprifoliaceae) *[[Kaliceru rinda]] (Calycerales) ***[[Kaliceru dzimta]] (Calyceraceae) *[[Asteru rinda]] (Asterales) ***[[Kurvjziežu dzimta]] (Asteraceae) [[Category:augi]] [[de:Asternähnliche]] [[en:Asteridae]] [[es:Asteridae]] [[fi:Asteridae]] [[fr:Asteridae]] [[lt:Astražiedžiai]] [[nl:Asteridae]] [[pl:Astrowe]] [[sv:Asteridae]] 13160 43627 2006-05-06T22:32:19Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Romas pāvestu hronoloģisks uzskaitījums]] 13161 43628 2006-05-06T22:34:59Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Romas pāvestu hronoloģisks uzskaitījums]] 13162 43701 2006-05-07T11:47:28Z Juzeris 23 izlaboju kat. <!-- IfD comment to force linebreak --> {| style="width:80%; margin: 0 auto; background-color:#FFFFFF; border:8px solid #ee0000; padding:5px; text-align:left; center; font-size:95%;" |- ! valign="top" | [[Image:Nuvola apps important.svg|85px|Warning sign]] ! <b>Tiek apsvērta šī faila dzēšana saskaņā ar Vikipēdijas [[:en:Wikipedia:Deletion policy|dzēšanas politiku]][[Template:ifd|.]]</b> <br> '''Lūdzu, pievienojiet savas domas par šo ierosinājumu [[Image talk:{{PAGENAME}}|attēla diskusiju lapā]].''' <br> '''Jūs varat izmainīt šo failu, bet, lūdzu, nenoņemiet šo paziņojumu, kamēr norit diskusija.''' |- |colspan=2 border=1|<div class="NavFrame" style="padding:0;border-style:none;"><div class="NavFrame" style="border-style:none;padding:0;"><div class="NavHead" style="background:#FFFFFF;text-align:left;"><span style="font-weight:normal;font-style:italic;"></div> </div></div> |} <includeonly> [[Category:Attēli, kuri izvirzīti dzēšanai]] </includeonly> <noinclude> == Skat. arī == *{{[[Template:Dzēst attēlu|Dzēst attēlu]]}} [[Category:Vikipēdijas uzturēšanas veidnes|{{PAGENAME}}]] [[de:Vorlage:Löschantrag Bild]] [[en:Template:Ifd]] [[zh:Template:Ifd]] </noinclude> 13163 43700 2006-05-07T11:43:46Z Juzeris 23 izmainīju kat. <!-- IfD comment to force linebreak --> {| style="width:80%; margin: 0 auto; background-color:#FFFFFF; border:8px solid #ee0000; padding:5px; text-align:left; center; font-size:95%;" |- ! valign="top" | [[Image:Nuvola apps important.svg|85px|Warning sign]] ! <b>Tiek apsvērta šī faila dzēšana saskaņā ar Vikipēdijas [[:en:Wikipedia:Deletion policy|dzēšanas politiku]][[Template:ifd|.]]</b> <br> '''Lūdzu, pievienojiet savas domas par šo ierosinājumu [[Image talk:{{PAGENAME}}|attēla diskusiju lapā]].''' <br> '''Jūs varat izmainīt šo failu, bet, lūdzu, nenoņemiet šo paziņojumu, kamēr norit diskusija.''' |- |colspan=2 border=1|<div class="NavFrame" style="padding:0;border-style:none;"><div class="NavFrame" style="border-style:none;padding:0;"><div class="NavHead" style="background:#FFFFFF;text-align:left;"><span style="font-weight:normal;font-style:italic;"></div> </div></div> |} <includeonly> [[Category:Attēli, kuri izvirzīti dzēšanai]] </includeonly> <noinclude> == Skat. arī == *{{[[Template:Ifd|Ifd]]}} [[Category:Vikipēdijas uzturēšanas veidnes|{{PAGENAME}}]] [[de:Vorlage:Löschantrag Bild]] [[en:Template:Ifd]] [[zh:Template:Ifd]] </noinclude> 13164 43634 2006-05-06T22:44:38Z Juzeris 23 kat. [[Category:Vikipēdija]] 13166 43638 2006-05-06T22:55:18Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Asteru apakšklase]] 13167 43650 2006-05-06T23:23:24Z Feens 37 "[[Ķinas pilsētu uzskaitījums]]" pārdēvēju par "[[Ķīnas pilsētu uzskaitījums]]" Visas [[Ķīna]]s pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 3 000 000 2006.gadā. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=100% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2006) | '''Administratīvā vienība''' |- | '''[[Čendu]]''' (成都/Chéngdū) | 3 961 709 | [[Sičuaņas province]] (四川) |- | '''[[Čuncina]]''' (重慶/Chóngqìng Shì) | 4 133 663 | atsevišķa municipalitāte (（直辖市）) |- | '''[[Guandžou]]''' (廣州/Guǎngzhōu) | 3 158 125 | [[Guandunas province]] (廣東) |- | '''[[Harbina]]''' (哈爾濱/Hā'ěrbīn) | 3 279 454 | [[Heilundzjanas province]] (黑龍江省) |- | '''[[Nankina]]''' (南京/Nánjīng) | 3 160 179 | [[Dzjansu province]] (江蘇) |- | '''[[Pekina]]''' (北京市/Běijīng Shì) | 7 602 069 | atsevišķa municipalitāte (（直辖市）) |- | '''[[Siaņa]]''' (西安/Xī'ān) | 4 091 916 | [[Šaņsi province]] (陝西) |- | '''[[Šanhaja]]''' (上海市/Shànghǎi Shì) | 15 017 783 | atsevišķa municipalitāte (（直辖市）) |- | '''[[Šeņjana]]''' (瀋陽/Shěnyáng) | 3 538 726 | [[Ļaoņinas province]] (遼寧) |- | '''[[Tjaņdziņa]]''' (天津市/Tiānjīn Shì) | 3 761 272 | atsevišķa municipalitāte (（直辖市）) |- | '''[[Uhaņa]]''' (武漢/Wǔhàn) | 4 236 023 | [[Hubejas province]] (湖北) |- |} [[Category:Ķīnas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi|Kzinas]] 13168 43651 2006-05-06T23:23:24Z Feens 37 "[[Ķinas pilsētu uzskaitījums]]" pārdēvēju par "[[Ķīnas pilsētu uzskaitījums]]" #REDIRECT [[Ķīnas pilsētu uzskaitījums]] 13169 51857 2006-06-25T00:58:28Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:سامارىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Samārijs, Sm, 62</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>150,36 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>7520 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1345 K (1072&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2067 K (1794&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Samārijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Sm un atomskaitli 62. Tas ir mīksts retzemju [[metāls]]. Samāriju iegūst no polimetāliskām rūdām. Samārija savienojumus lieto dažu veidu termiski izturīgiem magnētiem (samārija-[[kobalts|kobalta]] magnēti), un lai palielinātu stiklu [[infrasarkanais starojums|infrasarkanā starojuma]] absorbciju. Savienojumos samārijam var būt vērtības +2 un +3. {{commons|Samarium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Lantanīdi]] [[ca:Samari]] [[cs:Samarium]] [[de:Samarium]] [[en:Samarium]] [[eo:Samario]] [[es:Samario]] [[et:Samaarium]] [[fi:Samarium]] [[fr:Samarium]] [[he:סמריום]] [[hr:Samarij]] [[hu:Szamárium]] [[io:Samario]] [[it:Samario]] [[ja:サマリウム]] [[ko:사마륨]] [[lt:Samaris]] [[nl:Samarium]] [[nn:Samarium]] [[no:Samarium]] [[pl:Samar]] [[pt:Samário]] [[ru:Самарий]] [[sl:Samarij]] [[sr:Самаријум]] [[sv:Samarium]] [[th:ซาแมเรียม]] [[tr:Samaryum]] [[ug:سامارىي]] [[uk:Самарій]] [[zh:钐]] 13170 51748 2006-06-24T13:18:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:گادولىنىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Gadolīnijs, Gd, 64</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>157,25 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>7900 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1585 K (1312&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3546 K (3273&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Gadolīnijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Gd un atomskaitli 64. Tas ir sudrabbalts, mīksts [[metāls]]. Salīdzinot ar citiem [[lantanīdi|lantanīdiem]], tas ir relatīvi stabils gaisā (oksidējas lēnām). Gadolīniju iegūst no polimetāliskajām rūdām. Gadolīniju galvenokārt lieto dažādiem sakausējumie, tas palielina [[tērauds|tērauda]] korozijas izturību augstās temperatūrās. Gadolīnija savienojumus lieto par luminoforiem [[kineskops|kineskopos]] un par [[magnētiskā rezonanse|magnētiskās rezonanses]] kontrastvielu. Savienojumos gadolīnijam var būt vērtības +2 un +3. {{commons|Gadolinium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Lantanīdi]] [[ca:Gadolini]] [[cs:Gadolinium]] [[de:Gadolinium]] [[en:Gadolinium]] [[eo:Gadolinio]] [[es:Gadolinio]] [[et:Gadoliinium]] [[fi:Gadolinium]] [[fr:Gadolinium]] [[he:גדוליניום]] [[hr:Gadolinij]] [[hu:Gadolínium]] [[io:Gadolino]] [[it:Gadolinio]] [[ja:ガドリニウム]] [[ko:가돌리늄]] [[lt:Gadolinis]] [[nl:Gadolinium]] [[nn:Gadolinium]] [[no:Gadolinium]] [[pl:Gadolin]] [[pt:Gadolínio]] [[ru:Гадолиний]] [[sl:Gadolinij]] [[sr:Гадолинијум]] [[sv:Gadolinium]] [[th:แกโดลิเนียม]] [[ug:گادولىنىي]] [[uk:Гадоліній]] [[zh:钆]] 13171 51906 2006-06-25T07:59:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:ئىتتېربىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Terbijs, Tb, 65</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>158,92535 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>8230 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1629 K (1356&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3503 K (3230&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Terbijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Tb un atomskaitli 65. Tas ir sudrabbalts, mīksts [[metāls]]. To iegūst no polimetāliskajām rūdām, tāpat kā citus [[lantanīdi|lantanīdus]]. Terbija savienojumus lieto par leģējošo piemaisījumu pusvadītāju ierīcēm un par zaļo luminoforu [[kineskops|kineskopos]] un gāzizlādes lampās. Savienojumos terbijam var būt vērtības +3 un +4. {{commons|Terbium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Lantanīdi]] [[ca:Terbi]] [[cs:Terbium]] [[de:Terbium]] [[en:Terbium]] [[eo:Terbio]] [[es:Terbio]] [[et:Terbium]] [[fi:Terbium]] [[fr:Terbium]] [[he:טרביום]] [[hr:Terbij]] [[hu:Terbium]] [[io:Terbio]] [[it:Terbio]] [[ja:テルビウム]] [[ko:터븀]] [[lt:Terbis]] [[nl:Terbium]] [[nn:Terbium]] [[no:Terbium]] [[pl:Terb]] [[pt:Térbio]] [[ru:Тербий]] [[sl:Terbij]] [[sr:Тербијум]] [[sv:Terbium]] [[th:เทอร์เบียม]] [[ug:ئىتتېربىي]] [[uk:Тербій]] [[zh:铽]] 13172 43670 2006-05-07T09:06:52Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Kino]] 13173 53368 2006-07-03T05:15:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[ku:Pekîn]] '''Pekina''' (北京市/Běijīng Shì) - pilsēta [[Ķīna|Ķīnas]] ziemeļos. Pekina ir Ķīnas galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Viena no četrām Ķīnas pilsētam, kurām ir provinces tiesības. Ķīnas galvenais politiskais centrs. 2008.gadā Pekinā notiks Olimpiskās spēles. {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''北京市/Běijīng Shì'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:China-Beijing2.png|167px|]] |} |- | Vārda nozīme | 北 ''běi'' - ziemeļu <br> 京 ''jīng'' - galvaspilsēta<br>''ziemeļu galvaspilsēta'' |- | Iedzīvotāji (2006) | 7 602 069<br>11 537 036 (aglom.) |- | Dibināta | 1215.gadā ('''Dadu''') |- | Province | Pekinas municipalitāte |- | Mājaslapa | http://www.beijing.gov.cn/ |} {{commons|Category:Beijing}} [[Image:Wanfunjing Road.jpg|thumb|250px|Pekinas centrālā iela]] ====Vēsture==== Apmetnes Pekinas teritorijā bija jau 1. gadsimtā p. m. ē. [[Karojošo valstu periods|Karojošo valstu periodā]] Pekinā bija [[Jana (valsts)|Janas]] galvaspilsēta Dži (''Ji''), tomēr VI gadsimtā tā tika pamesta. X gadsimtā Pekinas teritorijā atradās [[kitani|kitanu]] [[Ļao]] dinastijas valsts galvaspilsēta. 1125. gadā pilsētu anektēja [[džurčeni|džurčenu]] [[Džini|Džinu]] dinastija un izveidoja šeit savu galvaspilsētu, bet 1215. gadā to pilnībā nopostīja [[mongoļi]]. Mongoļi izveidoja savu Ķīnas galvaspilsētu - '''Dadu''', kura ir mūsdienu Pekinas īstā dzimšana. 1403. gadā trešais [[Minu dinastija|Minu]] imperators [[Jongls]] (''Yongle'') pārcēla Minu impērijas galvaspilsētu no [[Nankina]]s uz Pekinu. Drīz pēc tam (1406-1420) tika uzcelta [[Aizliegtā pilsēta]] - Ķīnas imperatoru rezidence. Kad [[mandžūri]] 1616. gadā gāza Minu dinastiju un nodibinājās [[Cinu dinastija]], par Ķīnas galvaspilsētu saglabājās Pekina. 1911. gadā Ķīnā notika [[Siņhajas revolūcija]] un nodibinājās republika. 1928. gadā [[Gomindāns|Gomindāna]] valdība par Ķīnas galvaspilsētu pasludināja [[Nankina|Nankinu]], bet Pekinu pārsauca no ''Beijing'' (Ziemeļu galvaspilsēta) uz ''Beiping'' (Ziemeļu miers). [[Ķīnas-Japānas karš|Ķīnas-Japānas kara]] laikā 1937. gada 29.jūlijā Pekinu ieņēma [[Japāna|Japānas]] karaspēks. Pilsētu atkal pārsauca par Ziemeļu galvaspilsētu, un šeit atradās Ziemeļķīnas japāņu [[marionešu valdība]]. Pēc Japānas kapitulācijas [[2.pasaules karš|2.pasaules karā]] pilsētu atkal pārsauca par Ziemeļu mieru. [[Ķīnas Pilsoņu karš|Ķīnas Pilsoņu kara]] laikā 1949. gada 31. janvārī pilsētu ieņem [[Ķīnas Komunistiskā partija|komunistu]] karaspēks, un 1. oktobrī [[Mao Dzeduns]] [[Tjaņaņmeņa|Tjaņaņmeņa]] vārtos deklarēja [[Ķīnas Tautas republika|Ķīnas Tautas republiku]]. Dažas dienas vēlāk Pekina atkal ieguva savu nosaukumu - Ziemeļu galvaspilsēta. 1989. gadā no 14. aprīļa līdz 4. jūlijam notika [[Tjaņaņmeņa laukuma protesti]] - pilsētas centrālajā laukumā notika plašas demonstrācijas, prasot Ķīnas politiskās dzīves liberalizāciju. Protesti tika apspiesti ar militāru spēku, bojā gāja vismaz 400 protestētāju. ====Dzimuši Pekinā==== *[[Cjaņluns]] (乾隆/Qianlong, 1711-1799) - Ķīnas imperators (1735–1796) *[[Čens Kaige]] (陳凱歌/Chén Kǎigē, 1952-) - kinorežisors *[[Džets Lī]] (李連杰/Lǐ Liánjié, 1963-) - kinoaktieris *[[Lao Še]] (老舍, Lao She, 1899-1966) - rakstnieks *[[Pu I]] (溥儀/Puyi, 1906-1967) - Ķīnas imperators (1908-1912) *[[Se Dzjuņa]] (謝軍/Xiè Jūn) - šahiste *[[Šana Sa]] (Shan Sa, 1972-) - rakstniece *[[Faje Vona]] (王菲/Wang Fēi/Faye Wong, 1969-) - dziedātāja un aktrise *[[Žana Ziji]] (章子怡/Zhang Ziyi, 1979-) - aktrise ====Ārējās saites==== *http://www.beijingvirtualcity.com/ - Virtuālā Pekina [[Category:Ķīnas pilsētas]] {{Link FA|de}} {{Link FA|hu}} [[af:Beijing]] [[an:Pekín]] [[ar:بكين]] [[bg:Пекин]] [[bn:বেইজিং]] [[ca:Pequín]] [[cs:Peking]] [[cv:Пекин]] [[cy:Beijing]] [[da:Beijing]] [[de:Peking]] [[el:Πεκίνο]] [[en:Beijing]] [[eo:Pekino]] [[es:Pekín]] [[et:Peking]] [[eu:Beijing]] [[fi:Peking]] [[fr:Pékin]] [[gl:Beijing - 北京]] [[he:בייג'ינג]] [[hi:बेइजिन्ग]] [[hu:Peking]] [[id:Beijing]] [[io:Beijing]] [[is:Peking]] [[it:Pechino]] [[ja:北京]] [[jv:Beijing]] [[ka:პეკინი]] [[ko:베이징]] [[ku:Pekîn]] [[la:Pechinum]] [[lb:Peking]] [[lt:Pekinas]] [[mk:Пекинг]] [[ms:Beijing]] [[na:Beijing]] [[nl:Peking]] [[nn:Beijing]] [[no:Beijing]] [[pl:Pekin]] [[pt:Pequim]] [[ro:Beijing]] [[ru:Пекин]] [[scn:Pechinu]] [[sh:Peking]] [[simple:Beijing]] [[sk:Peking]] [[sl:Peking]] [[sv:Peking]] [[ta:பீஜிங்]] [[th:ปักกิ่ง]] [[tr:Pekin]] [[ug:بېيجىڭ]] [[vi:Bắc Kinh]] [[za:Baekging]] [[zh:北京市]] [[zh-yue:北京]] 13174 43675 2006-05-07T09:44:16Z Juzeris 23 kat., {{catmore}} {{catmore}} [[Category:Romas katoļu baznīca]] 13175 44255 2006-05-11T15:05:26Z Knakts 848 Kategorija {{catmore}} [[Category:reliģija]] [[be:Катэгорыя:Каталіцтва]] [[bg:Категория:Римокатолицизъм]] [[de:Kategorie:Katholizismus]] [[en:Category:Roman Catholic Church]] [[es:Categoría:Iglesia católica]] [[fr:Catégorie:Catholicisme]] [[io:Category:Katolikismo]] [[la:Categoria:Ecclesia Catholica]] [[ms:Kategori:Gereja Roman Katolik]] [[nl:Categorie:Rooms-katholieke Kerk]] [[pl:Kategoria:Katolicyzm]] [[pt:Categoria:Catolicismo]] [[sv:Kategori:Romersk-katolska kyrkan]] [[ru:Категория:Католицизм]] [[uk:Категорія:Католицизм]] [[vi:Category:Giáo hội Công giáo Rôma]] [[zh:category:天主教]] 13176 43711 2006-05-07T12:14:41Z Juzeris 23 precizēju kat. {| align="center" border="1" cellspacing="1" cellpadding="3" style="border: 1px solid #000; background: #fff; border-collapse: collapse; margin: .5em 2.5%" | align="center" style="background: #000" | <span style="color: #fff; font-size: 2em; font-weight: bold;">IESPĒJAMS AUTORTIESĪBU PĀRKĀPUMS</span> |- | [[Image:Copyright.svg|right|100px]] Iespējams, ar šī faila izmantošanu ir pārkāptas [[:en:Wikipedia:Copyrights|autortiesības]] no šāda avota: : {{{1|{{{url}}}}}} Šis fails tagad ir uzskaitīts [[Wikipedia:Autortiesību problēmas|Autortiesību problēmu]] lapā. |- | # '''Lūdzu, pagaidām neizmainiet šo failu.''' # Lietotājam, kurš pievienoja šo failu: Ja Tev pieder autortiesības uz šo failu vai arī esi saņēmis atļauju izmantot to saskaņā ar mūsu [[:en:Wikipedia:Text of the GNU Free Documentation License|licenci]], lūdzu, norādi to šajā lapā (spied '''izmainīt šo lapu''' šīs lapas augšējā daļā), kā arī [[Wikipedia:Autortiesību problēmas|Autortiesību problēmu]] lapā - skat. [[:en:Wikipedia:Image use policy|attēlu izmantošanas vadlīnijas]] angļu vikipēdijā, lai rastu padomus par attēlu aprakstu veidošanu. #'''Nepievienojiet šo failu atkārtoti'''. Tas tiks dzēsts. Fails tiks paturēts tikai tad, ja tiks atklāts, ka Vikipēdijai vai faila pievienotājam ir atļauja to izmantot atbilstoši licencei. # Ja uzskatāt, ka šo failu Vikipēdija var izmantot saskaņā ar ''[[:en:fair use|fair use]]'' principiem, tad pievienojiet skaidru [[:en:Wikipedia:Image description page|aprakstu]], pamatojot šo viedokli. # Ja kādā rakstā ir saite uz šo failu, tad tā ir jādzēš. Lai uzzinātu, kuros rakstos šis fails ir izmantots, skatieties zemāk - sadaļu "Attēlu saites". # Ja vien šā faila autortiesību statuss netiks noskaidrots, šis fails tiks dzēsts vienu nedēļu pēc šī paziņojuma pievienošanas. Pēc faila dzēšanas varēs pievienot jaunu šāda nosaukuma failu, ja tas atbildīs autortiesību prasībām. |- | *Ar autortiesībām aizsargātu materiālu publicēšana bez īpašas atļaujas saņemšanas ir attiecīgo likumu pārkāpums, kā arī tas ir pretrunā ar [[:en:Wikipedia:Copyrights|Vikipēdijas autortiesību vadlīnijām]]. Personām, kas atkārtoti pievieno ar autortiesībām aizsargātus materiālus bez atļaujas saņemšanas, var tikt [[:en:Wikipedia:Blocking policy|liegta]] iespēja papildināt Vikipēdiju. Tomēr arī tad, ja ar šo failu ir pārkāptas autortiesības, mēs joprojām priecāsimies saņemt '''oriģinālu''' ieguldījumu no Tevis. *Šis fails vēl aizvien ir atrodams - tieši virs šī paziņojuma. |} <includeonly>[[Category:Iespējami autortiesību pārkāpumi]]</includeonly> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas uzturēšanas veidnes|Imagevio]]</noinclude> 13177 43710 2006-05-07T12:14:23Z Juzeris 23 precizēju kat. {| align="center" border="1" cellspacing="1" cellpadding="3" style="border: 1px solid #000; background: #fff; border-collapse: collapse; margin: .5em 2.5%" | align="center" style="background: #000" | <span style="color: #fff; font-size: 2em; font-weight: bold;">IESPĒJAMS AUTORTIESĪBU PĀRKĀPUMS</span> |- | [[Image:Copyright.svg|right|100px]] Iespējams, ar šī faila izmantošanu ir pārkāptas [[:en:Wikipedia:Copyrights|autortiesības]] no šāda avota: : {{{1|{{{url}}}}}} Šis fails tagad ir uzskaitīts [[Wikipedia:Autortiesību problēmas|Autortiesību problēmu]] lapā. |- | # '''Lūdzu, pagaidām neizmainiet šo failu.''' # Lietotājam, kurš pievienoja šo failu: Ja Tev pieder autortiesības uz šo failu vai arī esi saņēmis atļauju izmantot to saskaņā ar mūsu [[:en:Wikipedia:Text of the GNU Free Documentation License|licenci]], lūdzu, norādi to šajā lapā (spied '''izmainīt šo lapu''' šīs lapas augšējā daļā), kā arī [[Wikipedia:Autortiesību problēmas|Autortiesību problēmu]] lapā - skat. [[:en:Wikipedia:Image use policy|attēlu izmantošanas vadlīnijas]] angļu vikipēdijā, lai rastu padomus par attēlu aprakstu veidošanu. #'''Nepievienojiet šo failu atkārtoti'''. Tas tiks dzēsts. Fails tiks paturēts tikai tad, ja tiks atklāts, ka Vikipēdijai vai faila pievienotājam ir atļauja to izmantot atbilstoši licencei. # Ja uzskatāt, ka šo failu Vikipēdija var izmantot saskaņā ar ''[[:en:fair use|fair use]]'' principiem, tad pievienojiet skaidru [[:en:Wikipedia:Image description page|aprakstu]], pamatojot šo viedokli. # Ja kādā rakstā ir saite uz šo failu, tad tā ir jādzēš. Lai uzzinātu, kuros rakstos šis fails ir izmantots, skatieties zemāk - sadaļu "Attēlu saites". # Ja vien šā faila autortiesību statuss netiks noskaidrots, šis fails tiks dzēsts vienu nedēļu pēc šī paziņojuma pievienošanas. Pēc faila dzēšanas varēs pievienot jaunu šāda nosaukuma failu, ja tas atbildīs autortiesību prasībām. |- | *Ar autortiesībām aizsargātu materiālu publicēšana bez īpašas atļaujas saņemšanas ir attiecīgo likumu pārkāpums, kā arī tas ir pretrunā ar [[:en:Wikipedia:Copyrights|Vikipēdijas autortiesību vadlīnijām]]. Personām, kas atkārtoti pievieno ar autortiesībām aizsargātus materiālus bez atļaujas saņemšanas, var tikt [[:en:Wikipedia:Blocking policy|liegta]] iespēja papildināt Vikipēdiju. Tomēr arī tad, ja ar šo failu ir pārkāptas autortiesības, mēs joprojām priecāsimies saņemt '''oriģinālu''' ieguldījumu no Tevis. *Šis fails vēl aizvien ir atrodams - tieši virs šī paziņojuma. |} <includeonly>[[Category:Iespējami autortiesību pārkāpumi]]</includeonly> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas uzturēšanas veidnes|Attela autortiesibu parkapums]]</noinclude> 13178 52800 2006-07-01T09:45:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Categoría:Wikipedia:Plantillas de mantenimiento]], [[he:קטגוריה:תבניות תחזוקה]] Modifying: [[zh:Category:管理維護模板]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|Uzturēšana]] [[cs:Kategorie:Šablony pro údržbu Wikipedie]] [[de:Kategorie:Wikipedia:Wartungsbaustein]] [[en:Category:Wikipedia maintenance templates]] [[es:Categoría:Wikipedia:Plantillas de mantenimiento]] [[eu:Kategoria:Wikipedia:Mantenu txantiloiak]] [[fr:Catégorie:Modèle de maintenance]] [[he:קטגוריה:תבניות תחזוקה]] [[ja:Category:お知らせテンプレート]] [[ko:분류:위키백과 관리용 틀]] [[pt:Categoria:!Predefinições de manutenção]] [[zh:Category:管理維護模板]] 13179 52802 2006-07-01T09:47:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Categoria:Plantilles]], [[pt:Categoria:!Predefinições]], [[tr:Kategori:Şablonlar]] [[Category:Vikipēdija]] [[be:Катэгорыя:Вікіпэдыя:Шаблёны]] [[bg:Категория:Шаблони]] [[ca:Categoria:Plantilles]] [[cs:Kategorie:Šablony Wikipedie]] [[de:Kategorie:Wikipedia:Vorlage]] [[en:Category:Wikipedia templates]] [[eo:Kategorio:Vikipedio:Ŝablonoj]] [[es:Categoría:Wikipedia:Plantillas]] [[eu:Kategoria:Wikipedia txantiloiak]] [[fr:Catégorie:Modèle]] [[he:קטגוריה:תבניות]] [[ja:Category:ウィキペディアのテンプレート]] [[ko:분류:위키백과 틀]] [[nl:Categorie:Wikipedia:Sjablonen]] [[nn:Kategori:Wikipedia/Malar]] [[no:Kategori:Maler]] [[pt:Categoria:!Predefinições]] [[ru:Категория:Википедия:Шаблоны]] [[sv:Kategori:Mallar]] [[tr:Kategori:Şablonlar]] [[vi:Thể loại:Tiêu bản]] [[zh:Category:維基百科模板]] 13180 46748 2006-05-21T17:51:32Z Ingarix 920 '''Nikolajs Lobačevskis''' (Николай Лобачевский) (1792-1856) Trīs gadsimtus pirms mūsu ēras [[Eiklīds]] savā darbā „Elementi” izveidoja stingru ģeometrisko izteiksmju sistēmu. Šī sistēma, kā zināms, veidota no pamatizteikumiem – aksiomām un postulātiem. Īpatnējs ir piektais Eiklīda postulāts par dotajai taisnei paralēlās taisnes novilkšanu caur plaknes punktu, kas atrodas ārpus dotās taisnes. Salīdzinot ar citiem pamatizteikumiem, šis postulāts nav „acīm redzams”. Lai pārbaudītu to, ka taisne patiešām nekrustojas, tās būtu jānovelk līdz bezgalībai. Tātad piekto postulātu pārbaudītnav iespējams. Jau senatnē izvirzījās jautājums, vai nevar atbrīvoties no šī postulāta un pierādīt to kā teorēmu. [[Posidonijs]], [[Ptolemajs]], [[Prokls]], [[Naserdins Tusi]], Dž. Vallis, Lagranžs, Ležandrs un daudzi citi centās pierādīt piekto postulātu. Bet vienalga-agrāk vai vēlāk atklājās kāda kļūda, un pierādījums kļuva nederīgs. Lai atrastu izeju, vajadzēja būt cilvēkam, kam ir revolucionārs gars un ģeniāla domāšana un kas nebaidās no autoritātēm. Šādu cilvēku deva Krievija. Tas ir Nikolajs Lobačevskis. 1792. gada 20. novembrī Ņizņijanovgorodā (tagad Gorkijā) mērnieka Lobačevska ģimenē piedzimst otrais dēls-Nikolajs. Diemžēl par zēna bērnību līdz ģimnāzijas gadiem gandrīz nekas nav zināms. Ģimene agri paliek bez apgādnieka, jo 1797. gadā tēvs nomirst. Māte dēlus nodod [[Kazaņa]]s ģimnāzijā, kur lielāko daļu audzēkņu uztur valsts. Nikolajs Lobačevskis Kazaņas ģimnāzijā iestājas 1802. gadā. Skolā notiek gandrīz katru gadu nepārtraukta ģimnāzistu cīņa ar administrāciju sliktās ēdināšanas un uzraugu patvaļas dēļ. Jaunieši dziļi aizraujas ar literatūru un pat izdod savu žurnālu. Patriotisma jūtas veidojas, vērojot, kā krievu karavīri cīnās ar Napoleona iebrucējiem. No kauju laukiem saņemtās vēstules tiek kopīgi lasītas un apspriestas. Nav šaubu, ka šie notikumi nepaiet secen arī Lobačevskim un atstāj ietekmi uz viņa turpmāko evolūciju. 1807. gadā pēc vairākiem eksāmeniem arī Nikolajs saņem atļauju sākt klausīties universitātes profesoru un adjunktu lekcijas. Pirmais matemātikas profesors universitātē ir G. Kartaševskis, kas līdz tam bijis vietējās ģimnāzijas skolotājs. Matemātikas zinātņu nostiprināšanu veicina C. Rumovskis-Eilera un Lomonovska audzēknis. Vispirms Lobačevska ieceres saistās ar medicīnu, taču, kad 1808. gadā Kazaņā ierodas pazīstamais vācu matemātiķis M. Bartels (K. Gausa skolotājs un draugs), studenta domas mainās. Lobačevskis kļūst par Bartela labāko skolnieku. Tomēr jaunekļa dzīvais rakstur, sabiedriskum un asprātība izraisa dažus incidentus. Tā, piemēram, studentu pārkāpumu žurnālā var lasīt, ka Lobačevskis sēdējis karcerī par tādas raķetes palaišanu naktī, kas varējusi aizdedzināt veselu korpusu. Studentu apvaino arī bezdievībā. Nikolaja uzvedību apspriež universitātes padomē. Tikai izcilās spējas glābj jaunekli no izslēgšanas 13181 53142 2006-07-02T08:05:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[fa:داوید هیلبرت]] [[Image:David_Hilbert_1886.jpg|thumb|right|Dāvids Hilberts]] Dāvids Hilberts (1862 – 1943) Rihards Kurants par Hilbertu:” Viņa dziļā intuīcija, radošā enerģija un neatkārtojamā matemātiskās domāšanas oriģinalitāte, interešu plašums un daudzveidība darīja viņu par celmlauzi, pirmatklājēju daudzās matemātikas nozarēs.” Akadēmiķis A.Kolmogrovs iezīmēja 8 peirodus Hilberta radošajā biogrāfijā, proti, invariantu teorija (1885 – 1893), algebrisko skaitļiu teorija (1893 – 1898), ģeometrijas pamati (1898 – 1902), Dirihlē princips, varināciju rēķini un diferenciālvienāfojumu teorija (1900 – 1910), Varinga problēmas risinājums (1908 – 1909),matemātikas (1910 – 1922), matemātikas pamati (1922 – 1939). Oto un Marijas Hilbertu pirmdzimtais Dāvids ieraudzīja dienasgaismu 1862. gada 23. janvārī netālu no Kēnigsbergas (tagad Kaļiņingradas). Dāvida ierašanās pasaulē gandrīz sakrita ar vācu militārisma dzimšanu. Par galveno galama ministru tikai iecelts Oto fon Bismarks. Kad sākās kari par Vācijas apvienošanu zem Prūsijas karoga, Dāvida tēvs kļuva par pilsētas tiesnesi un ģimene pārcēlās uz Kēnigsbergu. Laikā, kad Bismarks ar savu armiju uzsāka Parīzes aplenkšanu, astoņgadīgais Dāvids devās uz skolu. 1879. gadā – pēdējā ģimnāzijas mācību gadā – Dāvids pārgāja uz valsts skolu – Vilhelma ģimnāciju, kur labāk tika pasniegta matemātika. Studijas Kēnigsbergas universitātē sākās 1880. gadā. Te varēja pilnīgi koncentrēties uz matemātiku. Pēc astoņu semestru studijām Hilberts aizstāvēja filozofijas doktora disertāciju, oriģināli izpētot dažu algebrisko formu invariantu īpašības. 1885. gadā Hilberts nolika valsts eksāmenu un ieguva ģimnāzijas skolotāja tiesības. 1886. gadā Hilberts devās uz Parīzi, tikās ar K.Žordānu, Ž. Darbū, Š. Ērmitu. Šajā pašā gadā viņš atgriezās Kēninsbergā, nolasīja lekciju par periodiskām funkcijām un ieguva privātdocenta nosaukumu. Sākās Hilberta ilgstošā un ļoti nozīmīga pedagoģiskā darbība. Savā pirmajā pasniedzēja semestrī viņš lasīja lekciju kursus invariantu teorijā un hidroanalītikā. [[Category:matemātiķi]] [[Category:Vācu matemātiķi]] [[ar:ديفيد هيلبرت]] [[bn:ডেভিড হিলবার্ট]] [[ca:David Hilbert]] [[cs:David Hilbert]] [[da:David Hilbert]] [[de:David Hilbert]] [[en:David Hilbert]] [[es:David Hilbert]] [[fa:داوید هیلبرت]] [[fi:David Hilbert]] [[fo:David Hilbert]] [[fr:David Hilbert]] [[he:דויד הילברט]] [[hu:David Hilbert]] [[id:David Hilbert]] [[it:David Hilbert]] [[ja:ダフィット・ヒルベルト]] [[ka:ჰილბერტი, დავიდ]] [[ko:다비드 힐베르트]] [[nl:David Hilbert]] [[no:David Hilbert]] [[pl:David Hilbert]] [[pt:David Hilbert]] [[ro:David Hilbert]] [[ru:Гильберт, Давид]] [[sa:डेविड हिल्बर्ट]] [[sco:David Hilbert]] [[sh:David Hilbert]] [[simple:David Hilbert]] [[sk:David Hilbert]] [[sl:David Hilbert]] [[sr:Давид Хилберт]] [[sv:David Hilbert]] [[th:ดาฟิด ฮิลแบร์ท]] [[tr:David Hilbert]] [[uk:Давид Гільберт]] [[zh:大卫·希尔伯特]] 13182 49824 2006-06-10T12:43:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Carl Friedrich Gauss]] [[Image:Carl_Friedrich_Gauss.jpg|thumb|right|Kārlis Frīdrihs Gauss]] Kārlis Frīdrihs Gauss (1777 – 1855) Gausa nopelni matemātikas attīstībā ir tik lieli, ka laikabiedri viņu dēvē par matemātiķu karali („princeps mathematoricum”). Arī fiziķi un astronomi bieži sastopas ar vācu zinātnieka vārdu mācību un zinātniskajā literatūrā. Darbība zinātnē var būt dažāda, taču cilvēces progresam visvērtīgākā ir zinātniskā jaunrade, kas veido jaunus pētījumu ceļus. Ģeniālais vācu zinātnieks Kārlis Gauss atrodas šo novatoru priekšpulkā. Kārlis Frīdrihs Gauss piedzima 1777. gada 30. aprīlī Braunšveigā. Jau agrā bērnībā parādījās nākamā zinātnes korifeja spējas. Tā, piemēram, trīs gadu vecumā mazais zēns dzirdējis, kā tēvs aprēķina algu palīgstrādniekiem. Pēkšņi puisēns skaļi paziņojis, ka meistars aprēķinos kļūdījies. Klātesošie to uzskatījuši par bērna joku, bet mazais Kārlis palicis pie sava. Un tiešām, kad tēvs pārrēķinājis strādnieku algas, izrādījies, ka zēnam bijusi taisnība. Septiņu gadu vecumā mazais Gauss nokļuva skolā. Skolotājs Bitners bijis ļoti stingrs un bieži lietojis miesas sodus. Sākumā arī Kārlis iepazinās ar rīksti, bet vēlāk, kad sākās aritmētiskās nodarbības, zēns pavisam pārvērtās. Un tā kādu reizi skolotājs uzdevis saskaitīt visus skaitļus no 1 līdz 100. Tikko uzdevums nodiktēts, atskanējusi Gausa balss:” Bet es jau izrēķināju!” Skolotājs neticējis un solījis rīkstes, tomēr skolnieks atklal atkārtoja teikto. Izrādījie, ka zēnam taisnība, turklāt risinājums bijis ļoti asprātīgs un pamatojies uz aritmētiskās progresijas īpašību, proti, ka no virknes galiem vienādi attālinātu locekļu summas ir vienādas, t.i., 1 + 100 = 101; 2 + 99 = 101; 3 + 98 = 101; ... Jaunais matemātiķis izstrādāja precīzu pierādījumu algebras pamatteorēmai: jebkuram n-tās pakāpes algebriskam vienādojumam ar reāliem koeficentiem ir tieši n saknes (reālas vai kompleksas). [[Category:matemātiķi]] [[Category:vācu matemātiķi]] [[Category:fiziķi]] [[Category:vācu fiziķi]] [[Category:astronomi]] [[Category:vācu astronomi]] [[ar:كارل فريدرش غاوس]] [[bg:Карл Фридрих Гаус]] [[bn:কার্ল ফ্রিদ্রিশ গাউস]] [[ca:Carl Friedrich Gauß]] [[cs:Carl Friedrich Gauss]] [[da:Carl Friedrich Gauss]] [[de:Carl Friedrich Gauß]] [[en:Carl Friedrich Gauss]] [[eo:Carl Friedrich Gauss]] [[es:Carl Friedrich Gauss]] [[fa:کارل فریدریش گاوس]] [[fi:Carl Friedrich Gauss]] [[fr:Carl Friedrich Gauss]] [[gl:Carl Friedrich Gauss]] [[he:קרל פרידריך גאוס]] [[hr:Carl Friedrich Gauss]] [[hu:Carl Friedrich Gauss]] [[id:Carl Friedrich Gauss]] [[it:Carl Friedrich Gauss]] [[ja:カール・フリードリヒ・ガウス]] [[ka:გაუსი, კარლ ფრიდრიხ]] [[ko:카를 프리드리히 가우스]] [[la:Carolus Fridericus Gauss]] [[lt:Karlas Frydrichas Gausas]] [[nl:Carl Friedrich Gauß]] [[no:Carl Friedrich Gauss]] [[pl:Carl Friedrich Gauss]] [[pt:Carl Friedrich Gauss]] [[ro:Carl Friedrich Gauss]] [[ru:Гаусс, Карл Фридрих]] [[scn:Karl Friedrich Gauss]] [[sco:Carl Friedrich Gauss]] [[simple:Carl Friedrich Gauss]] [[sk:Carl Friedrich Gauss]] [[sl:Carl Friedrich Gauss]] [[sq:Carl Friedrich Gauss]] [[sr:Карл Фридрих Гаус]] [[sv:Carl Friedrich Gauss]] [[th:คาร์ล ฟรีดริช เกาส์]] [[tl:Carl Friedrich Gauss]] [[tr:Carl Friedrich Gauss]] [[uk:Гаус Карл Фрідріх]] [[vi:Carl Friedrich Gauß]] [[zh:卡爾·弗里德里希·高斯]] 13183 44660 2006-05-13T17:52:59Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fi:Évariste Galois]], [[it:Évariste Galois]] [[Image:Galois.jpg|thumb|Evarists Galuā]] Evarists Galuā (1811 – 1832) Tikai divdesmit gadus nodzīvoja šis ģeniālais matemātiķis, pārciezdams daudz netaisnību un neizpratni. Un tomēr Evaristam Galuā pietika spēka atstāt tādu matemātikas mantojumu, kuru īsti novērtēja tikai daudzus gadus pēc viņa īsās dzīves nobeiguma. Evarists Galuā piedzima 1811. gada 26. oktobrī Burglarēnas pilsētā netālu no [[Parīze]]s. Ģeniālā matemātiķa tēvs Nikolā bija visu iecienīts ilggadējs skolas direktors. Zēnu galvenokārt audzināja māte, kas viņu iepazīstināja ar latīņu un grieķu literatūru. Par Evarista bērnību zināms maz, vairāk atmiņu saglabājies no skolas biedriem. Divpadsmit gadu vecumā Evarists iestājās Luidegrāva koledžā. Šeit galvenokārt mācījās augstākās buržuāzijas bērni, kas ģimenēs tika audzināti augstprātības garā. Šādas īpašības Evaristam bija svešas, un tādēļ zēns jutās vientuļš. Skolotāji ievēroja audzēkņa spējas, un tādēļ Evarists saņēma stipendiju un dzīvoja koledžas apgādībā. Pirmajās trijās klasēs Evarists tika uzskatīts par labu skolēnu, bet priekšpēdējā klasē zēnam bija jāmācās otru gadu, jo skolotāji uzskatīja, ka viņam vāja veselība un spriedumi „vēl neesot nobrieduši”. Mācoties otru gadu, Galuā pievērsās matemātikai, kas saistīja zinātkāro prātu. Evarists ātri uztvēra matemātikas loģisko struktūru un dažās dienās izlasīja Ležandra „Ģeometriju”. Tad nāca kārta [[Žozefs Lagranžs|Lagranža]] darbiem „Skaitlisko vienādojumu atrisināšana”, „Analītisko funkciju teorija” un „Lekcijas funkciju teorijā”. Šo darbu lasīšana un attiecīgo uzdevumu atrisināšana attīstīja jaunajā matemātiķī paredzēšanas spēju. Galuā divas reizes bija kārtojis matemātikas iestājeksāmenus, bet abas reizes nesekmīgi. Kā to izskaidrot? Galuā biogrāfi domā, ka te vainīgs jaunekļa raksturs. Viņš it kā esot sadusmojies par eksaminatoru pārāk elementārajiem jautājumiem un pat metis kādam ar tāfeles lupatu. [[Category:matemātiķi]] [[Category:franču matemātiķi]] [[bg:Еварист Галоа]] [[bn:এভারিস্ত গালোয়া]] [[de:Evariste Galois]] [[en:Évariste Galois]] [[es:Évariste Galois]] [[fi:Évariste Galois]] [[fr:Évariste Galois]] [[he:אווריסט גלואה]] [[io:Evariste Galois]] [[it:Évariste Galois]] [[ja:エヴァリスト・ガロア]] [[ko:에바리스트 갈루아]] [[nl:Evariste Galois]] [[no:Évariste Galois]] [[pl:Evariste Galois]] [[pt:Évariste Galois]] [[ru:Галуа, Эварист]] [[sl:Évariste Galois]] [[sv:Évariste Galois]] [[tr:Evariste Galois]] [[uk:Галуа Еварист]] [[vi:Évariste Galois]] [[zh:埃瓦里斯特·伽罗瓦]] 13185 51133 2006-06-18T21:42:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:플라시보 (밴드)]] '''Placebo''' ir [[Lielbritānija|britu]] [[mūzikas grupa]], kura tika izveidota 1995. gadā. Placebo sastāv no ''Brian Molko'', ''Stefan Osdal'' un ''Steve Hewit''. == Diskogrāfija == *"Placebo", *"Without You I'm Nothing", *"Black Market Music", *"Sleeping With Ghosts", *"Meds", *"Once More With Feeling" (singlu izlase) [[Category:Angļu mūzikas grupas]] {{stub}} [[cs:Placebo (skupina)]] [[da:Placebo (band)]] [[de:Placebo (Band)]] [[el:Placebo]] [[en:Placebo (band)]] [[es:Placebo (banda)]] [[fi:Placebo (yhtye)]] [[fr:Placebo (groupe)]] [[he:פלסיבו (להקה)]] [[hu:Placebo (együttes)]] [[it:Placebo (gruppo)]] [[ko:플라시보 (밴드)]] [[nl:Placebo (band)]] [[pl:Placebo (grupa muzyczna)]] [[pt:Placebo (banda)]] [[ru:Placebo]] [[sk:Placebo (skupina)]] [[sq:Placebo (grupi)]] [[sv:Placebo (musikgrupp)]] [[tr:Placebo]] 13187 45613 2006-05-16T18:59:36Z Ingarix 920 Ievērojamākais [[Kurzemes hercogiste]]s hercogs, valdīja 40 gadus - no 1642. līdz 1682. Dzimis [[Kuldīga|Kuldīgā]]. Zaudējis māti, auga tēvabrāļa ģimenē. Ieguvis labu izglītību [[Rostoka]]s un [[Leipciga]]s universitātē, iestājoties jau 12 gadu vecumā. Labi pratis latviešu valodu, bijis [[latvieši]]em labvēlīgi noskaņots. Nav pielīdzināms saviem tautiešiem, vietējiem vācu muižniekiem, ar kuriem nepārtraukti cīnījies. Daudz ceļojis un redzēto izmantojis valsts attīstībā. Miris [[Jelgava|Jelgavā]]. 13188 43741 2006-05-07T16:02:27Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Amerikas Savienotās Valstis]] 13189 43743 2006-05-07T16:46:43Z Keps 758 Kepa personīgais arhīvs. Fotografēts 03.05.2006. Kepa personīgais arhīvs. Fotografēts 03.05.2006. 13190 43869 2006-05-08T18:58:48Z Keps 758 [[Image:ZalcbPils.jpg|thumb|200.px|Zalcburgas cietoksnis. Skats no Mirabellas dārza]]'''Zalcburga''' ir pilsēta un Zalcburgas provinces galvaspilsēta [[Austrija]]s rietumu daļā un Alpu kalnu ziemeļu nogāzē. Tajā dzīvo ap 145 tūkstošiem iedzīvotāju (2005). Pilsēta atrodas pie [[Zalcaha]]s upes. Zalcburga ir viens no ievērojamākiem Austrijas un [[Eiropa]]s kultūras centriem - 1997. gadā Zalcburgas baroka stilā veidotajai vecpilsētai tika piešķirts [[UNESCO]] pasaules kultūras mantojuma statuss. Zalcburgā piedzimis arī komponists [[Volfgangs Amadejs Mocarts]]. Zalcburga plaši pazīstama arī ar pazīstamo [[Mūzikls|mūziklu]] ''Mūzikas skaņas''. Arī mūsdienās Zalcburgā tiek rīkoti mūzikas un teātra pasākumi. Viens no krāšņākajiem un apmeklētākajiem ir ikgadējais Zalcburgas mūzikas festivāls, kur skan galvenokārt Mocarta mūzika. [[Image:Mocarts Zalcburga.JPG|thumb|150px|Komponista Volfganga Amadeja Mocarta piemineklis Zalcburgā]]Viens no galvenajiem pilsētas ienākumu avotiem ir [[tūrisms]]. Taču ievērojama nozīme ir arī [[rūpniecība]]i - [[metālapstrāde]]i, [[Ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskai]] un [[tekstilrūpniecība]]i. ===Vēsture=== Sena [[Neolīts|neolīta]] apmetne arheoloģiskos izrakumos tika atrasta Zalcburgas nomalē. Vēlāk šo apmetni ieņēmuši un sākuši apdzīvot ilirieši, kuri devuši tai sākotnējo vēsturisko nosaukumu - ''Juvavum'', kas tulkojumā nozīmē - debesu Dieva miteklis vai sēdeklis. Taču arī ilirieši nav bijuši ilgstoši Juvavum saimnieki - drīz to vietu ieņēmuši ķelti, bet vēl vēlāk arī romieši, kuri tai piešķīra [[Municips|municipa]] statusu. Romas periodā no Romas pilsētas līdz pat Zalcburgai tika uzbūvēts ceļš un pilsēta sāka attīstīties kā tirdzniecības centrs. Vietējie Zalcburgas pilsētas un tuvējās apkaimes iedzīvotāji - iliriešu un ķeltu pēcteči, tika pakāpeniski pievērsti kristīgai ticībai sākot no 7.gs. beigām un 8.gs. laikā. Taču straujš kultūras dzīves uzplaukums Zalcburgā aizsākās pēc Zalcburgas universitātes nodibināšanas 1622. gadā. Zalcburgas cietoksnis (''Hohensalzburg'') tika uzbūvēts 1077.g., bet 1500.g tas tika pārbūvēts, iegūstot tā mūsdienu apveidu. Septiņpadsmitajā gadsimtā cietoksnis tika būtiski nostiprināts militārā ziņā, bet 1861.g. tas kā fortificēts objekts pārstāja funkcionēt, kļūstot par liecību aizgājušo gadsimtu notikumiem. ===Ārējās saites=== [http://www.stadt-salzburg.at Zalcburgas pilsētas mājaslapa] [http://www.salzburgfestival.at/home_e.php?lang=2 Zalcburgas festivāli] [[Category:Austrijas pilsētas]] 13191 43751 2006-05-07T19:59:13Z Feens 37 disambig Zalcburga var būt: *[[Zalcburga (pilsēta)|Zalcburga]] - pilsēta [[Austrija|Austrijā]] *[[Zalcburga (zeme)|Zalcburga]] - viena no [[Austrija]]s federālajām zemēm {{disambig}} 13192 43755 2006-05-07T22:19:44Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pekina]] 13193 43756 2006-05-07T22:19:49Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pekina]] 13194 43757 2006-05-07T22:19:56Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pekina]] 13195 43758 2006-05-07T22:20:01Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pekina]] 13196 43759 2006-05-07T22:20:07Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pekina]] 13197 43761 2006-05-07T22:40:58Z Feens 37 Cjaņluns no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Qianlong_older_med.jpg] Cjaņluns no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Qianlong_older_med.jpg] 13198 52484 2006-06-30T04:24:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:Emperador Qianlong]] [[Image:Qianlong older med.jpg|200px|thumb|Imperators Cjaņluns]] '''Cjaņluns''' (乾隆, Qianlong) (* 1711. gada 25. septembrī [[Pekina|Pekinā]], † 1799. gada 7. februārī turpat) - [[Cinu dinastija]]s [[Ķīna]]s imperators (1735–1796). 1796. gadā nodeva varu savam dēlam [[Jagiņs|Jagiņam]], tomēr līdz pat nāvei saglabāja milzīgu ietekmi valstī. Cjaņluns iekļāva Ķīnas teritorijā [[Sindzjana|Sindzjanu]] (Ķīnas [[Turkestāna|Turkestānu]]), dominēja [[Ārējā Mongolija|Ārējā Mongolijā]], ieviesa savu pārstāvi [[Tibeta|Tibetā]] utt. ([[Desmit lielās kampaņas]]). Cjaņluns atbalstīja mākslu, izdeva ķīniešu literatūras un mākslas katalogu ''Siku quanshu'' (3461 sējumos, 79093 grāmatās). {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Joņdžeņs]] | virsraksts = [[Ķīnas imperatoru uzskaitījums|Ķīnas imperators]] | periods = [[1735]]&ndash;[[1796]] | pēc = [[Jagiņs]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Ķīnas imperatori|Cjanzluns]] {{Link FA|de}} [[de:Qianlong]] [[en:Qianlong Emperor]] [[es:Emperador Qianlong]] [[fr:Qianlong]] [[he:צ'יאן לונג]] [[hu:Csien-lung]] [[ja:乾隆帝]] [[ko:건륭제]] [[nl:Qianlong]] [[zh:乾隆帝]] 13199 43763 2006-05-07T22:55:30Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Cjaņluns]] 13200 43771 2006-05-07T23:32:15Z Feens 37 '''Čens Kaige''' (陳凱歌, Chen Kaige) (* 1952. gada 12. augustā [[Pekina|Pekinā]] ) - [[Ķīna|ķīniešu]] kinorežisors. [[Kultūras revolūcija]]s laikā bija [[hunveibini|hunveibins]]. 1978. gadā iestājās Pekinas kinoakadēmijā. Rietumos ievērību guvis, 1993. gadā iegūdams Zelta palmas zaru [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] ar filmu [[Paliec sveika, mana konkubīne]] (''Farewell My Concubine, Bàwáng Bié Jī''). *http://www.imdb.com/name/nm0155280/ - Čena profils IMDb {{stub}} [[Category:ķīniešu kinorežisori|Czens, Kaige]] {{Link FA|de}} [[de:Chen Kaige]] [[en:Chen Kaige]] [[fr:Chen Kaige]] [[ja:チェン・カイコー]] [[fi:Chen Kaige]] [[zh:陈凯歌]] 13201 43767 2006-05-07T23:24:06Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Čens Kaige]] 13202 43769 2006-05-07T23:24:57Z Feens 37 [[Category:Kinorežisori pēc kinoskolas|Kzinieszu]] 13203 51186 2006-06-19T01:42:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Jen]] '''Jena''' (arī '''Jēna''') ir [[Japāna|Japānas]] [[valūta]]. Starptautiskais jenas apzīmējums - ¥, ([[japāņu valoda|japāņu valodā]] tek izmantots simbols - 円). [[Category:nacionālās valūtas]] [[Category:Japāna]] [[ar:ين]] [[ast:Yen]] [[bg:Японска йена]] [[bs:Jen]] [[ca:Ien]] [[cs:Japonský jen]] [[da:Yen]] [[de:Yen]] [[en:Japanese yen]] [[eo:Japana eno]] [[es:Yen]] [[eu:Yen]] [[fi:Jeni]] [[fr:Yen]] [[he:ין יפני]] [[hr:Jen]] [[id:Yen]] [[io:Yen]] [[is:Jen]] [[it:Yen]] [[ja:円 (通貨)]] [[ko:엔]] [[ms:Yen]] [[nds:Yen]] [[nl:Yen]] [[nn:Yen]] [[no:Japansk yen]] [[pl:Jen]] [[pt:Iene]] [[ru:Иена]] [[sk:Jen]] [[sl:Jen]] [[sr:Јен]] [[sv:Yen]] [[ta:யென்]] [[th:เยน]] [[tr:Yen]] [[zh:日圓]] 13204 43773 2006-05-07T23:38:02Z Feens 37 Dzets Lī no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:JetLi.jpg] Dzets Lī no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:JetLi.jpg] 13205 51145 2006-06-18T22:19:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[vi:Lý Liên Kiệt]] [[Image:JetLi.jpg|200px|thumb|Džets Lī]] '''Džets Lī''' (''Jet Li'') ,īstajā vārdā ''Lī Ļandži'' (李連杰, Lǐ Liánjié) (* 1963. gada 26. aprīlī [[Pekina|Pekinā]] ) - [[Ušu]] cīņas meistars, kinoaktieris. Ar ušu nodarbojas no astoņu gadu vecuma. Vairākkārtējs Ķīnas čempions. Pirmā filma, kurā piedalījies - ''Šaoliņa templis'' (1982). *http://www.imdb.com/name/nm0001472/ Lī profils IMDb {{stub}} [[Category:ķīniešu kinoaktieri|Li, Dzzets]] [[Category:kaujas mākslas meistari|Li, Dzzets]] [[de:Jet Li]] [[en:Jet Li]] [[es:Jet Li]] [[et:Jet Li]] [[fr:Jet Li]] [[it:Jet Li]] [[ja:ジェット・リー]] [[pl:Jet Li]] [[pt:Jet Li]] [[sv:Jet Li]] [[vi:Lý Liên Kiệt]] [[zh:李连杰]] 13206 43775 2006-05-07T23:51:09Z Feens 37 [[Category:Kinoaktieri pēc tautības|Kzinieszu]] 13207 43776 2006-05-07T23:52:04Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Džets Lī]] 13208 44066 2006-05-10T07:08:36Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas|Kziniesu]] 13209 43780 2006-05-08T00:02:13Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13210 43782 2006-05-08T00:03:14Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13211 46443 2006-05-21T05:46:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:לאו שה]] '''Lao Še''' (老舍/Lǎo Shě), īstajā vārdā '''Šu Ciņčuņs''' (舒慶春/Shū Qìngchūn) (* 1899. gada 3. februārī [[Pekina|Pekinā]], † 1966. gada 24. augustā turpat) - [[mandžūri|mandžūru]] izcelsmes [[Ķīna|ķīniešu]] rakstnieks. Dzimis nabadzīgā ģimenē. No 1924. līdz 1929. gadam pasniedza [[Londona]]s universitātē, kur pievērsās rakstniecībai. 1929. un 1930. gadā pasniedza [[Singapūra|Singapūrā]], tad atgriezās [[Ķīna|Ķīnā]]. Slavu ieguva ar romānu "Rikšas zēns" (''Luotuo Xiangzi'', 1936). Kad Ķīnā pie varas nāca komunisti, Lao Še ideoloģiski piemērojās režīmam, tomēr daudzi darbi bija dziļi satīriski. Citi ievērojami darbi: luga "Tējasnams" (''Cha Guan'', 1957), "Piezīmes par kaķu pilsētu" fantastiskas darbs ar spilgtu satīru par pastāvošo iekārtu. [[Kultūras revolūcija]]s laikā, saskāries ar fizisku un morālu teroru, izdarīja pašnāvību noslīcinoties. ====Ārējās saites==== *http://www.kirjasto.sci.fi/laoshe.htm - biogrāfija (angliski) *http://lib.ru/INPROZ/SHE/ - "Piezīmes par kaķu pilsētu" Moškova bibliotēkā (krieviski) [[Category:ķīniešu valodā rakstošie]] [[de:Lao She]] [[en:Lao She]] [[es:Lao She]] [[fr:Lao She]] [[he:לאו שה]] [[ja:老舎]] [[ru:Лао Шэ]] [[zh:老舍]] 13212 43784 2006-05-08T00:31:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Lao Še]] 13213 43785 2006-05-08T00:31:31Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Lao Še]] 13217 43803 2006-05-08T13:19:20Z Latvia United 746 #REDIRECT [[Oglekļa monoksīds]] 13218 43804 2006-05-08T13:19:58Z Latvia United 746 #REDIRECT [[Oglekļa monoksīds]] 13219 51290 2006-06-19T11:30:51Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Ugljični monoksid]] '''Oglekļa monoksīds''' (Tvana gāze, [[Ogleklis|C]][[Skābeklis|O]]) ir bezkrāsaina, bez garšas, smaržas, viegli uzliesmojoša, ļoti indīga un toksiska gāze, kas viedojas visu oglekli saturošo vielu degšanas procesos nepietiekošā skābekļa daudzumā. == Iegūšana == Sākotnēji ogleklis sadeg skābeklī un veidojas [[Oglekļa dioksīds]] (CO<sub>2</sub>): <math>C + O_2 \rightarrow \ CO_2</math> Tad kvēlojošās ogles to reducē par Oglekļa monoksīdu (CO): <math>C + CO_2 \rightarrow \ 2CO</math> {{stub}} [[Category:Ogleklis]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[ar:أول أكسيد الكربون]] [[ca:Monòxid de carboni]] [[cs:Oxid uhelnatý]] [[da:Kulmonoxid]] [[de:Kohlenstoffmonooxid]] [[en:Carbon monoxide]] [[eo:Karbona monooksido]] [[es:Monóxido de carbono]] [[fi:Hiilimonoksidi]] [[fr:Monoxyde de carbone]] [[gl:Monóxido de carbono]] [[he:פחמן חד חמצני]] [[hr:Ugljični monoksid]] [[id:Karbon monoksida]] [[it:Monossido di carbonio]] [[ja:一酸化炭素]] [[ko:일산화 탄소]] [[lt:Anglies monoksidas]] [[nl:Koolmonoxide]] [[nn:Karbonmonoksid]] [[no:Karbonmonoksid]] [[pl:Tlenek węgla]] [[pt:Monóxido de carbono]] [[ru:Монооксид углерода]] [[sk:Oxid uhoľnatý]] [[sl:Ogljikov monoksid]] [[sv:Kolmonoxid]] [[tr:Karbonmonoksit]] [[uk:Монооксид вуглецю]] [[vi:Mônôxít cacbon]] [[zh:一氧化碳]] 13226 43822 2006-05-08T15:17:35Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Umberto Eko]] 13228 50051 2006-06-11T07:34:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Tranzistor]] '''Tranzistors''' - [[pusvadītājs|pusvadītāju]] elements, kurš tiek izmantots [[elektronika|elektronikā]] signālu pastiprināšanai, modulēšanai, ģenerēšanai u. c. Izšķir tranzistorus ar pusvadītāju pāreju (bipolārie tranzistori) (tā saucamie PNP un NPN tranzistori) un [[lauka tranzistors|lauka tranzistorus]] (FET jeb MOS tranzistori). Tranzistoriem parasti ir 3 izvadi, lai arī ir iespējami optiskie tranzistori, kur vadības elektroda vietā ir optiskā ieeja. [[Category:Elektronika]] [[ar:ترانزستور]] [[bg:Транзистор]] [[bs:Tranzistor]] [[ca:Transistor]] [[cs:Tranzistor]] [[da:Transistor]] [[de:Transistor]] [[en:Transistor]] [[eo:Transistoro]] [[es:Transistor]] [[et:Transistor]] [[eu:Trantsistore]] [[fa:ترانزیستور]] [[fi:Transistori]] [[fr:Transistor]] [[fur:Transistôr]] [[he:טרנזיסטור]] [[hr:Tranzistor]] [[hu:Tranzisztor]] [[ia:Transistor]] [[id:Transistor]] [[it:Transistor]] [[ja:トランジスタ]] [[ko:트랜지스터]] [[la:Transistor]] [[nl:Transistor]] [[nn:Transistor]] [[no:Transistor]] [[pl:Tranzystor]] [[pt:Transístor]] [[ro:Tranzistor]] [[ru:Транзистор]] [[sh:Tranzistor]] [[sk:Tranzistor]] [[sl:Tranzistor]] [[sr:Транзистор]] [[sv:Transistor]] [[ta:திரிதடையம்]] [[th:ทรานซิสเตอร์]] [[tr:Transistör]] [[tt:Tranzistor]] [[zh:晶体管]] 13231 43844 2006-05-08T18:14:45Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Durbe]] 13232 43850 2006-05-08T18:31:20Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Jezuīti]] 13233 43852 2006-05-08T18:33:45Z Keps 758 No Kepa personīgā arhīva. Uzņemts 03.05.2006. No Kepa personīgā arhīva. Uzņemts 03.05.2006. 13234 43853 2006-05-08T18:34:44Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Jezuīti]] 13235 43855 2006-05-08T18:40:22Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Jezuīti]] 13236 43856 2006-05-08T18:40:55Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Rožkrustieši]] 13237 43857 2006-05-08T18:42:45Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Rožkrustieši]] 13238 44019 2006-05-10T04:55:13Z Keps 758 '''Municips''' (municipium) - [[Romas impērija|Romas impērijā]] administratīvi teritoriāla (subnacionāla) vienība - apgabals vai [[pilsēta]] ar Romas senāta vai imperatora noteiktu [[teritorija]]s norobežotību, patstāvību, vietējo valdības struktūru un funkcijām. Arī mūsdienās municipam atbilstošs jēdziens daudzās pasaules valstīs ir [[municipalitāte]]. Latvijā administratīvi teritoriālo vienību sistēmu regulē Valsts pārvaldes iekārtas [[likums]], Likums par pašvaldībām un citi normatīvie dokumenti. Municipam vai municipalitātei atbilstoša vienība Latvijā ir [[pašvaldība]]. [[Category: Sabiedrība]] 13240 43861 2006-05-08T18:49:51Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Zobenbrāļu ordenis]] 13241 43863 2006-05-08T18:51:39Z Juzeris 23 "[[Lāčplēša Kara Ordenis]]" pārdēvēju par "[[Lāčplēša Kara ordenis]]": pēc latv.val. likumiem, kā arī skat. www.president.lv/pk/content/?cat_id=1247 #REDIRECT [[Lāčplēša Kara ordenis]] 13242 43866 2006-05-08T18:54:27Z Juzeris 23 pāradr., alternatīvā rakstība #redirect [[Lāčplēša Kara ordenis]] 13243 43867 2006-05-08T18:54:54Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Zobenbrāļu ordenis]] 13244 43868 2006-05-08T18:57:44Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Zobenbrāļu ordenis]] 13245 43870 2006-05-08T19:01:19Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Zobenbrāļu ordenis]] 13246 43871 2006-05-08T19:24:39Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Rožkrustieši]] 13247 43874 2006-05-08T19:51:20Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Triju Zvaigžņu ordenis]] 13248 43875 2006-05-08T19:52:00Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Lāčplēša Kara ordenis]] 13249 43879 2006-05-08T20:39:45Z Juzeris 23 +ārēja saite '''Ordenis''' var būt *[[apbalvojums]], piemēram, Latvijas augstākie apbalvojumi: **[[Lāčplēša Kara ordenis]] **[[Triju Zvaigžņu ordenis]] **[[Viestura ordenis]] ***skat. arī [[valstu augstāko apbalvojumu uzskaitījums|valstu augstāko apbalvojumu uzskaitījumu]] *[[Skauti|Skautu]] un [[gaidas|gaidu]] apbalvojums: **[[Baltās lilijas ordenis]] **[[Pelēkā vilka ordenis]] **[[Ziemeļzvaigznes ordenis]] **u.c. ---- *[[bruņinieks|bruņinieku]] (vai [[mūks|mūku]]) brālība, kā piemēram, **[[Vācu ordenis]] **[[Livonijas ordenis]], Vācu ordeņa atzars [[Livonija|Livonijā]] **[[Zobenbrāļu ordenis]] **[[Teitoņu ordenis]] **[[Jezuītu ordenis]] **[[Rožkrustiešu ordenis]] **[[Templiešu ordenis]] **[[Mazāko brāļu kapucīnu ordenis]] **[[Brāļu dominikāņu ordenis]] (Sprediķotāju ordenis) **[[Paulīniešu ordenis]] (Svētā Pāvila pirmā vientuļnieka ordenis) **[[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku Ordenis]] *[[Undīne]], (Zaļais ordenis – pasaku māja "Undīne") *[[Fēniksa ordenis]], izdomāts bruņinieku ordenis grāmatā "Harijs Poters un Fēniksa ordenis" no sērijas par [[Harijs Poters|Hariju Poteru]] == Skat. arī == *[[Valsts ordeņu kapituls]] *[[kongregācija]] *[[klosteris]] *[[bīskapija]] *[[Romas katoļu baznīca]] *[[riti]] *[[brīvmūrnieki]] *[[sekta]] == Ārējas saites == *[http://www.apollo.lv/portal/life/67/articles/5535 Caur ērkšķiem uz zvaigznēm] - Sarmītes Fogeles raksts apollo.lv {{disambig}} [[bs:Red]] [[cs:Řád]] [[da:Orden]] [[de:Ordnung]] [[en:Order]] [[es:Orden]] [[ru:Орден]] 13250 43878 2006-05-08T20:35:30Z Juzeris 23 pagaidām tikai ordeņi Šajā lapā uzskaitīti valstu augstākie [[apbalvojums|apbalvojumi]]. *[[Beļģija]]s [[Beļģijas Kroņa ordenis|Kroņa ordenis]] *[[Bulgārija]]s [[Bulgārijas Stara Planina nopelnu ordenis|Stara Planina nopelnu ordenis]] *[[Dānija]]s [[Dānijas Karoga ordenis Danebrøg|Karoga ordenis Danebrøg]] *[[Francija]]s [[Francijas Goda Leģiona komandiera ordenis|Goda Leģiona komandiera ordenis]] *Francijas [[Francijas Goda leģiona ordenis|Goda leģiona ordenis]] *[[Grieķija]]s [[Grieķijas Feniksas ordenis|Feniksas ordenis]] *Grieķijas [[Grieķijas Pestītāja Lielkrusta ordenis|Pestītāja Lielkrusta ordenis]] (''Redempteur'') *[[Igaunija]]s [[Igaunijas Baltā krusta ordenis|Baltā krusta ordenis]] *Igaunijas [[Igaunijas Ērgļa ordenis|Ērgļa ordenis]] *Igaunijas [[Igaunijas Sarkanā Krusta ordenis|Sarkanā Krusta ordenis]] *[[Itālija]]s [[Itālijas Kroņa ordenis|Kroņa ordenis]] *Itālijas [[Itālijas Lielkrusta ordenis|Lielkrusta ordenis]] (''Grand Croce'') *Itālijas [[Itālijas Republikas Nopelnu ordenis|Republikas Nopelnu ordenis]] *Latvijas [[Latvijas Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordenis]] *[[Latvija]]s [[Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordenis]] *Latvijas [[Latvijas Viestura ordenis|Viestura ordenis]] *[[Lietuva]]s [[Lietuvas Ģedimina ordenis|Ģedimina ordenis]] *Lietuvas [[Lietuvas Vīta Krusta Virsnieka ordenis|Vīta Krusta Virsnieka ordenis]] *Lietuvas [[Lietuvas Vitauta Dižā I šķiras ordenis|Vitauta Dižā I šķiras ordenis]] *[[Luksemburga]]s [[Luksemburgas Ozola Vaiņaga ordenis|Ozola Vaiņaga ordenis]] *[[Malta]]s [[Maltas Nacionālais nopelnu ordenis|Nacionālais nopelnu ordenis]] *[[Norvēģija]]s [[Norvēģijas Svētā Olafa ordenis|Svētā Olafa ordenis]] *Norvēģijas [[Norvēģijas Svētā Olava Lielkrusta ordenis|Svētā Olava Lielkrusta ordenis]] *[[Polija]]s [[Polijas Baltā Ērgļa nopelnu ordenis]] *Polijas [[Polijas Nopelnu ordenis|Nopelnu ordenis]] *Polijas [[Polijas Polonia Restituta ordenis|Polonia Restituta ordenis]] (''Order Odrodzenia Polski'') *[[Portugāle]]s [[Portugāles Prinča Dom Enrikes Lielkrusta ordenis|Prinča Dom Enrikes Lielkrusta ordenis]] *[[Rumānija]]s [[Rumānijas Lielkrusta nopelnu ordenis|Lielkrusta nopelnu ordenis]] *[[Slovākija]]s [[Slovākijas Baltā dubultā krusta ordenis|Baltā dubultā krusta ordenis]] *[[Slovēnija]]s [[Slovēnijas Brīvības zelta ordenis|Brīvības zelta ordenis]] *[[Somija]]s [[Somijas Baltās Rozes Lielkrusta ordenis|Baltās Rozes Lielkrusta ordenis]] *Somijas [[Somijas Baltās Rozes ordenis|Baltās Rozes ordenis]] *[[Spānijas karalistes Izabellas Katoliskās ordenis]] *[[Vācijas Speciālās pakāpes Lielkrusta nopelnu ordenis]] *[[Zviedrija]]s [[Zviedrijas Karaliskais Serafīma ordenis|Karaliskais Serafīma ordenis]] *Zviedrijas [[Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordenis|Ziemeļzvaigznes ordenis]] == Skat. arī == * [[ordenis]] [[Category:Uzskaitījumi]] [[Category:Apbalvojumi|*]] {{aizmetnis}} 13251 45226 2006-05-14T20:44:13Z Latvia United 746 {| class="wikitable" style="text-align:center" align="right" ! [[alkāni|Alkānu]] (C<sub>n</sub>H<sub>2n+2</sub>) nosaukums || [[alkēni|Alkēnu]] (C<sub>n</sub>H<sub>2n</sub>) nosaukums || [[alkīni|Alkīnu]] (C<sub>n</sub>H<sub>n</sub>) nosaukums || Alkilgrupas (C<sub>n</sub>H<sub>m-1<sub>) nosaukums |- | [[Metāns]] (CH<sub>4</sub>) || [[Metēns]] (CH<sub>2</sub>) || [[Metīns]] (CH) || metil- |- | [[Etāns]] (C<sub>2</sub>H<sub>6</sub>) || [[etilēns|Etēns]] (C<sub>2</sub>H<sub>4</sub>) || [[Etīns]] (C<sub>2</sub>H<sub>2</sub>) || etil- |- | [[Propāns]] (C<sub>3</sub>H<sub>8</sub>) || [[Propēns]] (C<sub>3</sub>H<sub>6</sub>) || [[Propīns]] (C<sub>3</sub>H<sub>3</sub>) || propil- |- | [[Butāns]] (C<sub>4</sub>H<sub>10</sub>) || [[Butēns]] (C<sub>4</sub>H<sub>8</sub>) || [[Butīns]] (C<sub>4</sub>H<sub>4</sub>) || butil- |- | [[Pentāns]] (C<sub>5</sub>H<sub>12</sub>) || [[Pentēns]] (C<sub>5</sub>H<sub>10</sub>) || [[Pentīns]] (C<sub>5</sub>H<sub>5</sub>) || pentil/amil- |- | [[Heksāns]] (C<sub>6</sub>H<sub>14</sub>) || [[Heksēns]] (C<sub>6</sub>H<sub>12</sub>) || [[Heksīns]] (C<sub>6</sub>H<sub>6</sub>) || heksil- |- | [[Heptāns]] (C<sub>7</sub>H<sub>16</sub>) || [[Heptēns]] (C<sub>7</sub>H<sub>14</sub>) || [[Heptīns]] (C<sub>7</sub>H<sub>7</sub>) || heptil- |- | [[Oktāns]] (C<sub>8</sub>H<sub>18</sub>) || [[Oktēns]] (C<sub>8</sub>H<sub>16</sub>) || [[Oktīns]] (C<sub>8</sub>H<sub>8</sub>) || oktil- |- | [[Nonāns]] (C<sub>9</sub>H<sub>20</sub>) || [[Nonēns]] (C<sub>9</sub>H<sub>18</sub>) || [[Nonīns]] (C<sub>9</sub>H<sub>9</sub>) || nonil- |- | [[Dekāns]] (C<sub>10</sub>H<sub>22</sub>) || [[Dekēns]] (C<sub>10</sub>H<sub>20</sub>) || [[Dekīns]] (C<sub>10</sub>H<sub>10</sub>) || decil- |- |} [[Category:Organiskā ķīmija]] 13252 43884 2006-05-08T21:20:04Z Jenovs 893 13253 43886 2006-05-08T21:38:39Z Jenovs 893 13254 46470 2006-05-21T06:14:17Z YurikBot 213 robot Modifying: [[lt:Limerikas]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Limerick/Luimneach'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:IreLimerick.png|160px|]] | align=center | [[Image:Limerickcitycrest.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 91 119 |- | Rakstos | 812.g |- | Pilsētas tiesības | 1194.gadā |- | Province | [[Manstera]] |- | Mājaslapa | http://www.limerickcity.ie |} {{commons|Category:Limerick}} [[Image:StJohnsCastleLimerick.jpg|250px|thumb|Karaļa Džona pils (''King John's castle'') Limerikā]] '''Limerika''' ([[angļu valoda|angliski]] - ''Limerick'', [[īru valoda|īru valodā]] - ''Luimneach'') ir trešā lielākā [[Īrija|Īrijas]] pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, [[grāfiste|grāfistes]] centrs. Atrodas Īrijas dienviddaļā pie [[Šenona]]s upes, netālu no Šenonas līča. Netālu no Limerikas atrodas [[Šenonas starptautiskā lidosta]]. ====Vēsture==== Limeriku 812. gadā nodibināja [[vikingi]] šeit izveidojot apmetni. 1195. gadā [[normāņi]] [[Karalis Džons|karaļa Džona]] vadībā ieņēma Limeriku. Ap 1200. gadu tika pabeigta Limerikas pils būvniecība. 1642. gadā Limeriku pārņēma [[Īrijas konfederācija|īru konfederāti]], tomēr 1651. gadā [[Olivers Kromvels|Olivera Kromvela]] spēki ieņēma pilsētu. 1691. gadā šeit tiek noslēgts [[Limerikas miera līgums]]. Tāpat kā pārējā Īrija, Limerika smagi cieta [[Kartupeļu bads|kartupeļu bada]] laikā XIX gadsimta vidū. Izvēršoties neatkarības cīņām, angļu varas iestādes 1919. gadā Limeriku pasludināja par īpašu militāro zonu, kurā ieeja un izeja atļauta tikai ar caurlaidēm. 1920. gada aprīlī pilsētā izcēlās sadursmes starp iedzīvotājiem un britu katraspēku. 1921. gada 6. martā britu paramilitārās grupas naktī nogalināja pilsētas mēru un tā sievu. [[Īrijas pilsoņu karš|Īrijas pilsoņu kara]] laikā 1921. gadā Limerikā notika ielu cīņas. Pēckara gados Limerikas reģions bija viens no visnelabvēlīgākajiem un nabadzīgākajiem valstī. Tomēr Īrijas ekonomikas uzplaukums XX gadsimta 90-ajos gados ([[Ķeltu tīģeris]]), nodrošināja strauju ekonomisko uzplaukumu, sevišķi transportā un informācijas tehnoloģiju sektorā. ====Cilvēki==== Limerikā dzimuši: *[[Elizabete Anskomba]] (''G. E. M. Anscombe'') (1919-2001) - filozofe *''[[Aphex Twin]]'' (1971-) - elektroniskās mūzikas autors *[[Ričards Hariss]] (''Richard Harris'') (1930-2002) - aktieris [[Category:Īrijas pilsētas]] [[da:Limerick (by)]] [[de:Limerick (Stadt)]] [[en:Limerick]] [[eo:Limerick]] [[es:Limerick]] [[fi:Limerick]] [[fr:Limerick (Irlande)]] [[ga:Luimneach]] [[id:Limerick]] [[it:Limerick]] [[lt:Limerikas]] [[nl:Limerick (stad)]] [[pl:Luimneach]] [[pt:Limerick]] [[ro:Limerick]] [[ru:Лимерик]] [[sv:Limerick]] 13255 43889 2006-05-08T22:37:56Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Limerika]] 13256 43890 2006-05-08T22:38:00Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Limerika]] 13257 43917 2006-05-09T14:19:26Z Knakts 848 Zīmējums, kurā attēlots rādiuss. 13259 43911 2006-05-09T13:09:29Z Juzeris 23 autortiesības {{copyvio|url=http://www.carnikava.lv/}} 13261 50273 2006-06-13T01:32:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[nn:Angkor Vat]] '''Angkorvata''' (''Angkor Wat'' jeb ''Angkor Vat'') ir [[templis]] [[Angkora|Angkorā]], [[Kambodža|Kambodžā]], slavenākā Angkoras reliģisko un laicīgo tempļu un [[klosteris|klosteru]] kompleksa galvenais elements. {{stub}} {{Link FA|en}} [[cs:Angkor Wat]] [[da:Angkor Wat]] [[de:Angkor Wat]] [[en:Angkor Wat]] [[es:Angkor Wat]] [[et:Angkor Wat]] [[eu:Angkor Wat]] [[fi:Angkor Wat]] [[fr:Angkor Vat]] [[he:אנגקור ואט]] [[id:Angkor Wat]] [[io:Angkor Wat]] [[it:Angkor Wat]] [[ja:アンコール・ワット]] [[ms:Angkor Wat]] [[nl:Angkor Wat (tempel)]] [[nn:Angkor Vat]] [[no:Angkor Vat]] [[pl:Angkor Wat]] [[pt:Angkor Wat]] [[ru:Ангкор-Ват]] [[sl:Angkor Wat]] [[sv:Angkor Wat]] [[ta:அங்கூர் வாட்]] [[th:นครวัด]] [[tl:Angkor Wat]] [[vi:Angkor Wat]] [[zh:吳哥窟]] 13268 43959 2006-05-09T21:37:29Z 81.173.149.213 '''Rihards Dubra''' (dz. 1964.g. 28.februārī, Rīgā) ir latviešu komponists. {{stub}} [[de:Rihards Dubra]] 13270 43940 2006-05-09T19:10:55Z Juzeris 23 "[[Anghorvata]]" pārdēvēju par "[[Angkorvata]]": pilsēta ir Angkora, nevis Anghora #REDIRECT [[Angkorvata]] 13272 43949 2006-05-09T20:05:07Z Knakts 848 Zīmējums, kas attēlo trapeci, tās pamatus, augstumu, viduslīniju. Zīmējums, kas attēlo trapeci, tās pamatus, augstumu, viduslīniju. 13274 43960 2006-05-09T21:44:05Z Feens 37 '''Ģertrūde Elizabete Margarēte Anskombe''' (''Gertrude Elizabeth Margaret Anscombe'', pazīstama arī kā '''Elizabete Anskomba''' (''Elizabeth Anscombe'') un '''G.E.M. Anskomba''' (''G. E. M. Anscombe''), *1919. gada 19. martā [[Limerika|Limerikā]], †2001. gada 5. janvārī [[Kembridža|Kembridžā]]) - [[Lielbritānija|britu]] filozofe. [[Analītiskā filozofija|Analītiskās filozofijas]] pārstāve. Rakstījusi par [[saprāta filozofija|saprāta filozofiju]] (''philosophy of mind''), [[darbības filozofija|darbības filozofiju]] (''philosophy of action''), [[loģika|loģiku]] un [[semiotika|semiotiku]]. [[Ludvigs Vitgenšteins|Ludviga Vitgenšteina]] skolniece. Dzimusi [[Limerika|Limerikā]] angļu virsnieka ģimenē. Mācījusies vidusskolā [[Londona|Londonā]] (''Sydenham High School''), pēc tam [[Oksfordas universitāte|Oksfordas universitātē]]. Studiju laikā pievērsās [[katolisms|katolismam]]. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā apmeklēja Vitgenšteina lekcijas un kļuva par vienu no Vitgenšteina draugiem. Vēlāk Anskomba bija Vitgenšteina darbu tulkotāja un pēc viņa nāves arī Vitgenšteina rakstu publicētāja. Viņa bija [[aborts|abortu]] un [[kontracepcija|kontracepcijas]] pretiniece. ====Ārējās saites==== http://www.princeton.edu/~anscombe/ - Anskombas biedrība (angliski) [[Category:Angļu valodā rakstošie|Anskomba, Elizabete]] [[Category:Britu filozofi|Anskomba, Elizabete]] [[de:Elizabeth Anscombe]] [[en:G. E. M. Anscombe]] [[fr:Gertrude Elizabeth Margaret Anscombe]] [[is:G.E.M. Anscombe]] [[no:G. E. M. Anscombe]] [[pl:Elizabeth Anscombe]] [[pt:G.E.M. Anscombe]] [[sk:Gertrude Elizabeth Margaret Anscombová]] 13275 43961 2006-05-09T21:44:34Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13276 43962 2006-05-09T21:45:01Z Feens 37 [[Category:Filozofi pēc tautības]] 13277 43967 2006-05-09T21:55:40Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Elizabete Anskomba]] 13278 43968 2006-05-09T21:55:57Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Elizabete Anskomba]] 13279 43969 2006-05-09T21:56:00Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Elizabete Anskomba]] 13280 44475 2006-05-12T22:18:49Z Knakts 848 Kategorija; paskaidrojums; interwiki. '''Koste Seselwa''' ir [[Seišelu salas|Seišelu salu]] himna. '''Himnas vārdi:''' Sesel ou menm nou sel patri<br /> Kot nou viv dan larmoni<br /> Lazwa, lanmour ek lape<br /> Nou remersye Bondye<br /> Preserv labote nou pei<br /> Larises nou losean<br /> En leritaz byen presye<br /> Pour boner nou zanfan<br /> Reste touzour dan linite<br /> Fer monte nou paviyon<br /> Ansanm pou tou leternite<br /> Koste Seselwa Seychelles our only fatherland<br /> Where we live in harmony<br /> Happiness, love and peace<br /> We give thanks to god<br /> Preserve the beauty of our country<br /> The riches of our oceans<br /> A precious heritage<br /> For the happiness of our children<br /> Live forever in unity<br /> Raise our flag<br /> Together for all eternity<br /> Join together all Seychellois [[Category:pasaules valstu himnas]] [[en:Koste Seselwa]] [[de:Koste Seselwa]] [[fr:Koste Seselwa]] [[pl:Hymn Seszeli]] [[fi:Koste Seselwa]] 13281 43993 2006-05-09T22:19:50Z Feens 37 Afex twin no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Afx.jpg]] Afex twin no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Afx.jpg]] 13282 46228 2006-05-21T00:55:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[et:Aphex Twin]] [[Image:Afx.jpg|thumb|''Aphex Twin'']] '''''Aphex Twin''''' ( īstajā vārdā '''Ričards Deivids Džeimss''' (''Richard David James''), *1971. gada 23. augustā [[Limerika|Limerikā]] ) - [[velsieši|velsiešu]] izcelsmes [[Lielbritānija|britu]] [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] autors un izpildītājs. Darbojies [[tehno]], ''[[ambient]]'', ''[[acid]]'' un ''[[drum and bass]]'' stilos. Dzimis [[Limerika|Limerikā]] velsiešu ģimenē. Bērnību pavadījis [[Kornvela|Kornvelā]]. Padsmitnieka gados bija [[DJ]] vietējos [[reivs|reivos]]. ====Ārējās saites==== *[http://xltronic.com/discography/artist/1/aphex-twin ''Aphex Twin'' pilna diskogrāfija] *[http://xltronic.com/nostalgia/aphextwin.nu/v4/ ''Aphex Twin'' kopiena] {{stub}} [[Category:Tehno|Aphex Twin]] [[Category:Ambient|Aphex Twin]] [[Category:Acid|Aphex Twin]] [[Category:Drum and bass|Aphex Twin]] [[da:Aphex Twin]] [[de:Aphex Twin]] [[en:Aphex Twin]] [[es:Aphex Twin]] [[et:Aphex Twin]] [[fi:Richard D. James]] [[fr:Aphex Twin]] [[he:אפקס טווין]] [[hu:Aphex Twin]] [[is:Aphex Twin]] [[it:Aphex Twin]] [[ja:エイフェックス・ツイン]] [[nl:Aphex Twin]] [[pl:Aphex Twin]] [[ru:Aphex Twin]] [[simple:Aphex Twin]] [[sv:Aphex Twin]] 13283 43999 2006-05-09T23:04:31Z Feens 37 [[Category:Kinoaktieri pēc tautības]] 13284 50556 2006-06-14T16:48:44Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Richard Harris]] [[Image:Rharris.jpg|thumb|R. Hariss Marka Aurēlija lomā filmā Gladiators]] '''Ričards Hariss''' (''Richard Harris'', *1930. gada 1. oktobrī [[Limerika|Limerikā]], †2002. gada 25. janvārī [[Londona|Londonā]]) - [[Īrija|īru]] kinoaktieris, dziedātājs un dziesmu autors. Spēlējis 76 filmās, sākot ar 1959. gadu. Tēlojis lomas pazīstamās filmās ''Unforgiven'' (1992, [[Klints Īstvuds]]), ''Gladiator'' (2000, [[Ridlijs Skots]]), ''This Sporting Life'' (1963, [[Lindsejs Andersons]]), ''Il Deserto rosso'' (1964, [[Mikelandželo Antonioni]]) un daudzās citās. Par lomu filmā ''This Sporting Life'' saņēmis labākā aktiera balvu [[Kannu kinofetivāls|Kannu kinofestivālā]] 1963. gadā. Tēlojis Dumidoru divās pirmajās [[Harijs Poters|Harija Potera]] filmās. ====Ārējās saites==== *[http://www.imdb.com/name/nm0001321/ R. Harisa profils IMDb] *[http://www.richardharris.de Starptautiskā Harisa fanu lapa] [[Category:Īru kinoaktieri|Hariss, Riczards]] [[de:Richard Harris]] [[en:Richard Harris]] [[es:Ricardo Harris Harty]] [[fi:Richard Harris]] [[fr:Richard Harris (acteur)]] [[he:ריצ'רד האריס]] [[it:Richard Harris (attore)]] [[ja:リチャード・ハリス]] [[nl:Richard Harris]] [[no:Richard Harris]] [[pl:Ryszard Harris]] [[pt:Richard Harris]] [[sv:Richard Harris]] 13285 44002 2006-05-09T23:09:36Z Feens 37 R. Hariss no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Rharris.jpg] R. Hariss no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Rharris.jpg] 13286 44004 2006-05-09T23:11:25Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ričards Hariss]] 13287 44005 2006-05-09T23:11:31Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ričards Hariss]] 13288 44419 2006-05-12T20:15:56Z Keps 758 '''Kukuļošana''' ([[korupcija]]) ir krimināli sodāms, [[noziedzīgs nodarījums]], par kuru vairums pasaules valstu, tai skaitā arī Latvija, paredz [[Kriminālatbildība|kriminālatbildību]]. Ar kukuļošanu parasti saprot kukuļa došanu, kukuļa ņemšanu, starpniecību kukuļošanā, kā arī kukuļa piesavināšanos. Kukuļošanas mērķis ir panākt, lai piekukuļojamā persona ([[amatpersona]]) izmainītu savu rīcību vai attieksmi pret tās [[Kompetence|kompetencē]] esošām funkcijām vai darbībām kukuļa devēja interesēs pretēji tās [[Juridiska persona|juridiskās personas]] vai [[institūcija]]s interesēm, kuru pārstāv piekukuļojamā persona un, kura tādējādi pārkāpj savas dienesta vai attiecīgos normatīvos dokumentos noteiktās atbildības robežas vai funkcijas. Kukulis var būt tiešs, [[nauda]]s vai [[manta]]s formā, kā arī netiešs - [[Pakalpojums|pakalpojuma]] vai citā veidā, kuru kukuļotājs sniedz piekukuļojamai personai. Piemēram, apmaksāts ceļojums vai kāds cits labums. [[Category:Sabiedrība]] 13289 44022 2006-05-10T06:17:18Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13290 44024 2006-05-10T06:18:38Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13291 44030 2006-05-10T06:22:37Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13292 44033 2006-05-10T06:25:17Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13293 44034 2006-05-10T06:25:44Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13294 44037 2006-05-10T06:29:33Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13295 44039 2006-05-10T06:30:47Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13296 44058 2006-05-10T07:00:51Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13297 44081 2006-05-10T07:32:32Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas|Latinu]] 13298 44063 2006-05-10T07:06:20Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13299 44064 2006-05-10T07:06:31Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13300 44080 2006-05-10T07:31:58Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13301 44089 2006-05-10T07:47:34Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13302 44091 2006-05-10T07:48:39Z Feens 37 +cat [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13303 44093 2006-05-10T07:50:02Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13304 44098 2006-05-10T07:53:17Z Feens 37 +cat [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13305 44107 2006-05-10T07:58:45Z Feens 37 +cat [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13306 44108 2006-05-10T07:59:06Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 13307 44162 2006-05-10T11:13:51Z Feens 37 Limerika/Īrija, Feens, izmantojot CIA World factbook Limerika/Īrija, Feens, izmantojot CIA World factbook 13308 44164 2006-05-10T11:15:18Z Feens 37 Dublina/Īrija, Feens, izmantojot CIA World factbook Dublina/Īrija, Feens, izmantojot CIA World factbook 13309 44166 2006-05-10T11:16:31Z Feens 37 Korka/Īrija, Feens, izmantojot CIA World factbook Korka/Īrija, Feens, izmantojot CIA World factbook 13312 51790 2006-06-24T18:19:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Renārs Kaupers]] Renārs Kaupers ir Latvijā plaši pazīstams dziedātājs, kurš saņēmis daudz balvu un prēmiju par labu ieguldījumu mūzikā. To veicina arī grupa Prāta Vētra. [[Category:Mūziķi|Kaupers, Renars]] [[de:Renārs Kaupers]] [[en:Renārs Kaupers]] [[nl:Renars Kaupers]] [[sv:Renars Kaupers]] 13313 47592 2006-05-26T19:48:25Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Starp divām saulēm | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = Starp2saulem.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 1999.g. aprīlis | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[Viss ir tieši tā kā tu vēlies]]''<br />(1997) | Šis albums = ''Starp divām saulēm'' <br />(1999) | Nākamais albums = ''[[Among The Suns (1999)|Among The Suns]]''<br />(1999) }} '''''Starp divām saulēm''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' ceturtais studijas albums. Populārākās albuma dziesmas ir ''"Lec"'', ''"Puse no sirds"'', ''"Brīvdienas nav manas laimīgās dienas"'', ''"Prom uz siltajām salām"'' un tituldziesma ''"Starp divām saulēm"'', kļuva par lieliem radiohītiem. Paralēli šim albumam tika izdotas arī grupas pirmais albums angļu valodā [[Among The Suns (1999)|Among The Suns]]. ==Dziesmu saraksts== #''Starp divām saulēm'' - 3:34 #''Puse no sirds'' - 3:13 #''Prom uz siltajām salām'' - 3:36 #''Brīvdienas nav manas laimīgās dienas'' - 4:06 #''Lec'' - 5:20 #''Es varētu iet līdz...'' - 3:35 #''Vēlāk es paskaidrotu'' - 5:21 #''Miljoniem, miljardiem'' - 3:36 #''Tu izvēlējies palikt'' - 4:19 #''Galvā tikai sievietes'' - 2:55 #''Acīmredzamais'' - 3:37 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13314 44187 2006-05-10T18:19:13Z Knakts 848 Kategorija; +en+et+ru [[Saule|Saules]], [[Zeme|Zemes]] un [[Mēness]] konfigurācija, pie kuras Mēness uz Zemes virmas vai atmosfērā veido ēnu vai pusēnu. Vizuāli uz Zemes esošs novērotājs redz daļēji (daļēju Saules aptumsumu vai gredzenveida Saules aptumsumu) vai pilnībā aizsegtu Sauli – pilnu Saules aptumsumu. Daļējā aptumsuma gadījumā Mēness aizsedz tikai daļu no Saules diska. Aizklājums var izskatīties kā neliels robs spožajā, vai arī tikai kā šaurs sirpis. Daļējais aptumsums ir raksturojams kā blakusprodukts pilnajam vai gredzenveida aptumsumam. Saules aptumsums iespējams tikai jaunmēness fāzē. Saules aptumsumi notiek vidēji divreiz gadā, tomēr konkrētā ģeogrāfiskā vietā tie ir novērojami retāk – reizi dažos gados. [[Category:Saules sistēma]] [[en:Solar eclipse]] [[et:Päikesevarjutus]] [[ru:Солнечное затмение]] 13315 44184 2006-05-10T17:34:51Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Holokausts]] 13316 44185 2006-05-10T17:51:52Z Blacky 907 '''Ziemeļamerikas kontinentā''' ir ļoti daudzveidīga dzīvā daba. Tur mīt klinšu ērgļi, lūši un koijoti, aug kaktusi un milzīgas sekvojas. Ziemeļamerikā ir arktiskās salas, kas klātas ar ledu. Tās robežojas ar kailu tundru, kur gandrīz visu gadu zeme ir sasalusi. Ziemeļbrieži tundrā no sniega izkasa sūnas un ķērpjus. Uz dienvidiem no tundras ir plaša skujkoku meža zona, kur aug priedes, egles un lapegles. Mūsdienās plaši mežu apgabali ir izcirsti, bet atlikušos mežos vēl dzīvo vilki, lāči un lūši. Vidējos rietumos ir plašas zālāju prērijas, austrumos – kļavu un kāriju meži, kas gandrīz bija milzīgi. Rietumos ir kalni un sekvoju meži, dienvidrietumos – skarbi, sausi tuksneši, piemēram, Nāves ieleja. Tālu dienvidaustrumos plešas purvi, bet Centrālamerikā tuksneši robežojas ar tropiskajiem mežiem. --[[User:Blacky|Blacky]] 17:51, 10 maijā, 2006 (UTC)Madara 13317 44190 2006-05-10T19:08:46Z Juzeris 23 pāradr. - izrādās, šur tur ārpus vikipēdijas ir saites uz šo lapu #redirect [[Latviešu valoda]] 13318 44195 2006-05-10T20:31:42Z Feens 37 Ņujorka var būt: *[[Ņujorka (štats)|Ņujorka]] - [[ASV]] štats *[[Ņujorka (pilsēta)|Ņujorka]] - pilsēta [[ASV]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas]] štatā {{disambig}} 13319 44196 2006-05-10T21:01:09Z Feens 37 Ņujorka, NY Feens no en.wiki attēliem Ņujorka, NY Feens no en.wiki attēliem 13320 44831 2006-05-13T22:30:03Z Feens 37 {{Otheruses4|pilsētu ASV|Ņujorka|Ņujorka}} {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''City of New York'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:USANewYork.png|160px|]] | align=center | [[Image:Seal of New York City.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 8 124 427<br>22 531 069 (aglom.) |- | Dibināta | 1613.g |- | Pilsētas tiesības | 1652.gadā |- | Citi nosaukumi | '''Nieuw Amsterdam''' (1613-1664) |- | Štats | [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]] |- | Mājaslapa | http://www.nyc.gov/ |} {{commons|Category:New York, New York}} [[Image:NYC-Skyline-3.jpg|250px|thumb|Ņujorkas panorāma]] '''Ņujorka''' (''New York City, NYC'') - pilsēta [[ASV]] ziemeļrietumos pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], [[Hudzona|Hudzonas]] upes grīvā. Lielākā pilsēta ASV un viena no lielākajām pasaulē. Viens no pasaules finanču, kultūras, modes un izklaides biznesa centriem. Vienmēr bijusi imigrantu pilsēta, arī mūsdienās trešdaļa iedzīvotāju ir dzimusi ārpus ASV. Ņujorka ir [[ANO]] mītnes vieta. Iedalās [[Bronksa|Bronksā]], [[Brūklina|Brūklinā]], [[Manhetena|Manhetenā]], [[Kvīnsa|Kvīnsā]] un [[Steitenailenda|Steitenailendā]]. ====Vēsture==== Ņujorkas mūsdienu teritorijā dzīvoja [[lenapi|lenapu]] indiāņi, kad [[Itālija|itāļiešu]] jūrasbraucējs [[Džovanni da Veracano]] (''Giovanni da Verrazano'') 1524/25. gadā atklāja Ņujorkas piekrasti. Pilsētu 1613. gadā dibināja [[Nīderlande|holandieši]], nosaucot par '''Jauno Amsterdamu''' (''Nieuw Amsterdam''). 1652. gadā tai tika piešķirtas pašpārvaldes tiesības. 1664. gadā pilsētu ieņēma [[Lielbritānija|briti]] un nosauca Jorkas hercoga vārdā par '''Ņujorku'''. [[Amerikas neatkarības karš|Amerikas neatkarības kara]] laikā Ņujorka bija angļu okupācijā līdz pat kara beigām, un 1783. gadā Ņujorka bija pēdējā osta, no kuras evakuējās angļu spēki. No 1788. līdz 1790. gadam Ņujorka bija ASV galvaspilsēta. XIX gadsimtā [[Eri kanāls|Eri kanāla]] atklāšana ļāva izkonkurēt [[Bostona|Bostonu]] un [[Filadelfija|Filadelsiju]], un Ņujorka kļuva par ASV rietumu piekrastes galveno ostu. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā 1863. gadā Ņujorkā notika [[Ņujorkas iesauksanas nemieri|Iesaukšanas nemieri]]. XX gadsimta sākumā Ņujorkā bija imigrantu no [[Eiropa]]s maksimums, bet XX gadsimta divdesmitajos gados - no melnādaino iedzīvotāju iebrauk;sana no ASV dienvidu štatiem. Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] Ņujorka ieguva globālās pilsētas nozīmi, bet [[abstraktais ekspresionisms]] radīja Ņujorkas kā pasaules mākslas centra tēlu. 2001. gada 11. septembrī Ņujorka piedzīvoja teroristisku [[Uzbrukums Pasaules tirdzniecības centram|uzbrukumu Pasaules tirdzniecības centram]]. Gāja bojā vairāk kā 3000 cilvēku. ====Ievērojamākās vietas==== *[[Brīvības statuja]] *[[Brodveja]] *[[Centrālais parks]] *''[[Empire State Building]]'' ====Cilvēki==== Ņujorkā dzimuši: *[[Hamfrijs Bogarts]] (''Humphrey Bogart'') (1899-1957) - kinoaktieris *[[Roberts De Niro]] (''Robert De Niro'') (1943-) - aktieris *[[Maikls Džordans]] (''Michael Jordan'') (1963-) - basketbolists *[[Miltons Frīdmans]] (''Milton Friedman'') (1912-) - ekonomists *[[Džordžs Geršvins]] (''George Gershwin'') (1898-1937) - komponists *[[Marija Kallasa]] (''Maria Callas'') (1923-1977) - operdziedātāja *[[Als Kapone]] (''Al Capone'') (1899-1947) - gangsteris *[[Stenlijs Kubriks]] (''Stanley Kubrick'') (1928-1999) - kinorežisors *[[Rojs Lihtenstains]] (''Roy Lichtenstein'') (1923-1997) - mākslinieks *[[Jehudi Menuhins]] (''Yehudi Menuhin'') (1916-1999) - vijoļnieks *[[Jūdžins O'Nīls]] (''Eugene O'Neill'') (1888-1953) - rakstnieks *[[Roberts Openheimers]] (''Robert Oppenheimer'') (1904-1967) - fiziķis *[[Als Pačīno]] (''Al Pacino'') (1940-) - aktieris *[[Džeroms Deivids Selindžers]] (''Jerome David Salinger'') (1919-) - rakstnieks *[[Martins Skorsēze]] (''Martin Scorsese'') (1942-) - kinorežisors *[[Olivers Stouns]] (''Oliver Stone'') (1946-) - kinorežisors *[[Barbra Streizande]] (''Barbra Streisand'') (1942-) - mūziķe, aktrise *[[Maiks Taisons]] (''Mike Tyson'') (1966-) - bokseris *[[Donalds Tramps]] (''Donald Trump'') (1946-) - uzņēmējs Skatīt [[Ņujorkā dzimušo uzskaitījums|pilno sarakstu]]. [[Category:ASV pilsētas|Nzujorka]] {{Link FA|de}} {{Link FA|fr}} [[ar:نيويورك (مدينة)]] [[bg:Ню Йорк]] [[bn:নিউ ইয়র্ক]] [[ca:Nova York]] [[cs:New York]] [[cy:Dinas Efrog Newydd]] [[da:New York, New York]] [[de:New York City]] [[el:Νέα Υόρκη]] [[en:New York City]] [[eo:Novjorko]] [[es:Nueva York]] [[et:New York]] [[eu:York Berri]] [[fi:New York]] [[fr:New York]] [[ga:Nua-Eabhrac (cathair)]] [[gd:Eabhraig Nuadh (baile)]] [[gl:Nova Iorque]] [[he:ניו יורק]] [[hu:New York]] [[ia:New York]] [[id:New York City]] [[io:Nova-York]] [[is:New York borg]] [[it:New York]] [[ja:ニューヨーク]] [[ka:ნიუ-იორკი]] [[ko:뉴욕 시]] [[kw:Evrek Nowydh]] [[la:Urbs Novum Eboracum]] [[lb:New York City]] [[li:New York]] [[lt:Niujorkas]] [[mk:Њу Јорк]] [[nb:New York]] [[nds:New York]] [[nl:New York City]] [[pl:Nowy Jork (Nowy Jork)]] [[pt:Nova Iorque]] [[ro:New York City]] [[ru:Нью-Йорк]] [[scn:Nova York]] [[simple:New York City]] [[sk:New York (mesto)]] [[sl:New York]] [[sr:Њујорк (град)]] [[sv:New York]] [[th:นครนิวยอร์ก]] [[tl:Lungsod ng New York]] [[tr:New York kenti]] [[uk:Нью-Йорк]] [[vi:Thành phố New York]] [[yi:ניו־יאָרק]] [[zh:纽约市]] 13321 44198 2006-05-10T21:20:28Z Feens 37 B.Aherns no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Bahern.jpg] B.Aherns no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Bahern.jpg] 13322 53389 2006-07-03T07:16:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Ronaldas Reiganas]] [[Image:Ronald Reagan.gif|left|paskaidrojošs teksts]]'''Ronalds Reigans'''([http://www.whitehouse.gov/history/presidents/rr40.html/ Ronald Reagan]) piedzima 1911. gada 6. februārī. Viņa vecāki bija īru izcelsmes. Mācījās Diksonas skolā, pēc tam studēja Eureka koledžā (1928 – 1932), kur studēja ekonomiku un socioloģiju. Pēc koledžas absolvēšanas viņš sāka strādāt radio par sporta ziņu diktoru. Tie bija gadi , kad Reigans apguva meistarību komunicēties un ne velti vēlāk viņu mēdza dēvēt par „lielo komunikatoru”. 1937. gadā Reigans dabūja kontraktu Holivudā un tā sākās viņa aktiera karjera, kas ilga nākamos 30 gadus. [[ASV]] prezidents filmējās 53 filmās, kur spēlēja lielākās vai mazākās lomās, lomiņās. Filmēšanās laukumā iegūtā pieredze Reiganam lieti noderēja, kad viņam bija jāuzrunā amerikāņu tauta. 1964. gadā televīzijā translēja Reigana runu prezidenta amata kandidāta Barija Goldvotera atbalstam un to var pamatoti uzskatīt par viņa pirmo politiskais panākumu. 1966. gadā Reiganu pirmo reizi ievēlēja par Kalifornijas štata gubernatoru. Atkārtoti viņu ievēlēja šajā amatā 1970. gadā un tādēļ viņš saglabāja šo amatu līdz 1975. gadam. 1980. gadā prezidenta amatā tika ievēlēts konservatīvais republikānis Ronalds Reigans. Viņš spraigā cīņā uzvarēja demokrātu prezidenta amata kandidātu Džimiju Kārteru. Par Reiganu balsoja 50,7 % iedzīvotāju un viņš ieguva 489 elektorātu balsis.Reiganam bija jau 69 gadi un viņš bija vecākā par prezidentu ievēlētā persona. ==Iekšpolitika== Prezidenta Ronalda Reigana neizsīkstošais optimisms un spēja izcelt amerikāņu panākumus un centienus nodrošināja viņa popularitāti visu prezidentūras laiku. Reigana valdīšanas sākuma periodu raksturo depresija, kas skāra gandrīz visas dzīves sfēras. 1982. gadā reālais nacionālais kopprodukts samazinājās par 2. 5 %, bezdarbs pieauga līdz 10. 7% un gandrīz viena trešdaļa Amerikas rūpnīcu pārtrauca darbu. 1983. gadā sākās ekonomikas uzplaukums atsevišķās sfērās un ekonomika veiksmīgi atveseļojās visu gadu. 1984. gadā ekonomika jau bija atguvusies un ASV iestājās viens no garākajiem [[ekonomika|ekonomikas]] augšupejas periodiem kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Šo izaugsmi sauc par „reiganomiku”. Prezidenta Reigana ekonomiskā programma sakņojās pārliecībā, ka valsts uzplauks, ja privātajam ekonomikas sektoram dos brīvu vaļu. Viņš centās ievērojami samazināt nodokļus (par 25% trīs gadu laikā), lai veicinātu patēriņa preču pieaugumu, uzkrājumus un investīcijas. Viņa valdība uzskatīja, ka konkurence veicina saimnieciskās dzīves attīstību. Reigans cēla godā tradicionālo liberālo atziņu, saskaņā ar kuru tirgus likumi darbojās bez valsts iejaukšanas. Tomēr bija arī problēmas – milzīgs budžeta deficīts, daudzi cilvēki, kas nebija labi kvalificēti zaudēja darbu. No 7, 4 miljardiem dolāru 1980. gadā deficīts pieauga līdz 22, 1 miljardam dolāru 1987. gadā un biržas krīze 1987. gada 19.oktobrī un sāka apšaubīt Reigana ekonomiskās politikas pareizību. Tomēr valsts ātri atguvās un turpinājās ekonomiska augšupeja, kā piemēru var minēt, ka 1988. gadā bezdarba līmenis nokrita līdz 5,2 %, kas bija zemākais rādītājs pēdējo 14 gadu laikā. ==Ārpolitika== Reigana administrācija aktīvi darbojās Centrālamerikā. [[Nikaragva|Nikaragvā]] cīnījās, sniedzot militāru un humanitāru atbalstu sandinistu pretiniekiem cīņā pret tiem, kas 1979. gadā bija gāzuši represīvo labējo Samozas režīmu1983. gada 23. martā Reigans ierosināja realizēt Stratēģiskās Aizsardzības iniciatīvas (SAI) programmu, kuras mērķis bija izmantot mūsdienu tehnikas sasniegumus, kā lāzeru un superenerģēnētiskos lādiņus, aizsardzībai pret Padomju Savienības starpkontinentālām ballistiskajām raķetēm. Šī programma paredzēja, ka tiks radīta jauna pretraķešu aizsardzības sistēma. Reigana administrācija bija spiesta ievērojami palielināt izdevumus aizsardzībai, lai realizētu šo it kā ļoti daudzsološo projektu. 1981. gadā militārajām vajadzībām tērēja 22. 6 % no valsts budžeta, tad jau 1984. militārajām vajadzībām iztērēja 26.8 % no budžeta līdzekļiem. 1983. gadā Reigans Padomju Savienību nosauca par „ļaunuma impēriju”. Tik tiešu morālu izaicinājumu nebūtu iedrošinājies mest neviens no viņa priekštečiem. 1985. gadā sākušās pārmaiņas Padomju Savienībā, kuru rezultātā pie varas nāca Mihails Gorbačovs, kurš paziņoja, ka tiek pasludināta pārbūve un atklātība PSRS, lika mainīt Reigana domas un tas mazināja saspīlējumu, kas valdīja starp abām lielvarām. Un līderi bija gatavi sākt sarunas, lai mazinātu saspīlējumu Pirmā ASV un PSRS līderu tikšanās notika 1985. gada 19. – 20. novembrī Ženēva. Zināmā mērā par sarunu iniciatoru varēja uzskatīt tā laika Padomju Savienības līderi Mihailu Gorbačovu Abu lielvalstu un nesamierināmu pretinieku tikšanas ievadīja Aukstā kara beigas. Amerika domāja, ka sāksies jauns konfliktu laikmets, bet nākotne ir neizdibināma un pēc Padomju impērijas sabrukuma sākuma sākās strauja attiecību uzlabošanās. 1987. gadā PSRS un ASV parakstīja vienošanos par vidējā un mazā darbības rādiusa raķešu likvidēšanu.2004. gadā Reigans mirst. [[Category:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti|Reigans, Ronalds]] [[ar:رونالد ريغان]] [[bg:Роналд Рейгън]] [[ca:Ronald Reagan]] [[cs:Ronald Reagan]] [[cy:Ronald Reagan]] [[da:Ronald Reagan]] [[de:Ronald Reagan]] [[en:Ronald Reagan]] [[eo:Ronald Reagan]] [[es:Ronald Reagan]] [[et:Ronald Reagan]] [[eu:Ronald Reagan]] [[fa:رونالد ریگان]] [[fi:Ronald Reagan]] [[fr:Ronald Reagan]] [[gl:Ronald Reagan]] [[he:רונלד רייגן]] [[hr:Ronald Reagan]] [[hu:Ronald Reagan]] [[id:Ronald Reagan]] [[io:Ronald Reagan]] [[it:Ronald Reagan]] [[ja:ロナルド・レーガン]] [[ko:로널드 레이건]] [[lt:Ronaldas Reiganas]] [[mr:रोनाल्ड रेगन]] [[nl:Ronald Reagan]] [[nn:Ronald Reagan]] [[no:Ronald Reagan]] [[oc:Ronald Reagan]] [[pl:Ronald Reagan]] [[pt:Ronald Reagan]] [[ro:Ronald Reagan]] [[ru:Рейган, Рональд]] [[simple:Ronald Reagan]] [[sk:Ronald Reagan]] [[sl:Ronald Reagan]] [[sq:Ronald Reagan]] [[sr:Роналд Реган]] [[sv:Ronald Reagan]] [[th:โรนัลด์ เรแกน]] [[tr:Ronald Reagan]] [[uk:Рейган Рональд Вілсон]] [[vi:Ronald Reagan]] [[zh:罗纳德·里根]] 13323 44220 2006-05-11T05:17:26Z 217.198.224.13 finanšu, nav "pozīcijas" [[Image:Bahern.jpg|thumb|Bertijs Aherns]] {{commons|Category:Bertie_Ahern}} '''Patriks Bartolemjū Aherns''' (''Patrick Bartholemew Ahern/Pádraig Parthalán Ó hEachthairn''), plašāk pazīstams kā '''Bertijs Aherns''' (''Bertie Ahern'') (* 1951. gada 12. septembrī [[Dublina|Dublinā]] ) - desmitais [[Īrija]]s premjers (''Taoiseach''). Ieņem amatu no 1997. gada. Kopš 1994. gada Aherns ir [[nacionālisms|nacionālistu]] partijas ''[[Fianna Fail]]'' (''Īrijas kareivji''), kura pašlaik (2006.g) ir pie varas Īrijā, vadītājs. Dzimis 1951. gadā tradicionālu īru republikāņu ģimenē. 14 gadu vecumā sācis nodarboties ar politiku, izlīmēdams aģitācijas materiālus. No 1977. gada Aherns ir Īrijas parlamenta (''Dáil Éireann'') deputāts (''Teachta Dála''). Bijis arī lauksaimniecības un finanšu ministrs. 1998. gadā parakstīja [[Belfāstas vienošanās|Belfāstas vienošanos]], kura dod cerību uz [[Ziemeļīrija]]s konflikta atrisināšanu. Īrijas ekonomika Aherna vadības laikā piedzīvojusi izaugsmi. 2004. gada pirmajā pusē Aherns bija [[Eiropas Komisijas prezidents]]. Šajā laikā [[ES]] tika uzņemtas desmit jaunas dalībvalstis (arī [[Latvija]]). {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Džons Bratons]] | virsraksts = [[Īrijas premjeru uzskaitījums|Īrijas premjers]] | periods = [[1997]]&ndash; | pēc = -}} {{kastes beigas}} [[Category:Īrijas politiķi|Aherns Bertijs]] [[bg:Берти Ахерн]] [[de:Bertie Ahern]] [[en:Bertie Ahern]] [[es:Bertie Ahern]] [[fi:Bertie Ahern]] [[fr:Bertie Ahern]] [[ga:Parthalán Ó hEachthairn]] [[gl:Bertie Ahern]] [[he:ברטי אהרן]] [[it:Bertie Ahern]] [[ja:バーティ・アハーン]] [[nl:Bertie Ahern]] [[no:Bertie Ahern]] [[pl:Bertie Ahern]] [[pt:Bertie Ahern]] [[sv:Bertie Ahern]] 13324 44203 2006-05-10T21:53:01Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bertijs Aherns]] 13325 44204 2006-05-10T21:53:04Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bertijs Aherns]] 13326 44205 2006-05-10T21:53:08Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bertijs Aherns]] 13329 44209 2006-05-10T22:59:22Z Knakts 848 Go komplekts: dēlis/galds, kauliņi, trauciņi. Go komplekts: dēlis/galds, kauliņi, trauciņi. 13330 50750 2006-06-16T18:04:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[uk:Го]] [[Image:Gogalds.jpg|right|Go galdiņš ar kauliņiem]] Go ir galda spēle diviem cilvēkiem, ko spēlē, pamīšus liekot kauliņus uz rūtota laukuma, ar mērķi aptvert ar saviem kauliņiem pēc iespējas vairāk brīvas teritorijas. == Par spēli == Go (Ķīnā - "veičī", Korejā - "baduk") ir radusies Senajā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms vairāk nekā 4000 gadu un izplatījusies visā Austrumāzijā, kur šī spēle popularitātes ziņā ir salīdzināma ar [[šahs|šahu]] rietumu pasaulē. 17. gadsimtā go popularitāte īpaši augstu līmeni sasniedza [[Japāna|Japānā]], kur tika celts daudz go skolu, izveidotas go organizācijas un ievērojami attīstīta spēles prasme. Vēl 20. gadsimtā Japāna bija go citadele. Tomēr pēdējā laikā starptautiskās (kas šajā gadījumā nozīmē galvenokārt tieši Austrumāzijas spēlētājus) sacensībās spēcīgāki izrādās Ķīnas un [[Koreja|Korejas]] go-isti. Pēdējā laikā go kļuvusi iecienīta arī interneta vidē, piesaistot vairāk spēlētāju arī no citām zemēm. Populārākie go interneta serveri ir [http://www.kiseido.com "The Kiseido Go Server"] (KGS) un [http://www.pandanet.co.jp/English "The Internet Go Server"] (IGS). Spēli ievērojami populārāku gan austrumāziešu vidū, gan jo īpaši citu zemju iedzīvotāju vidū padarījis japāņu anime seriāls "Hikaru no Go" ("Hikaru go" – zēna Hikaru spēle go (kā "Jāņa šahs")). == Noteikumi == Go laukums ir sarūtots ar 19x19 līnijām, veidojot 361 krustpunktu, uz kuriem spēlētāji pamīšus liek savus kauliņus - katram savā krāsā (parasti – melni un balti). Laukuma izmērs var būt arī cits (piemēram, 13x13 vai 9x9), bet oficiālajās sacensībās vienmēr spēlē ar 19x19. Sākumā laukums ir tukšs, ja vien vājākajam spēlētājam netiek dots handikaps (profesionāļu sacensībās handikapi nekad doti netiek), un gājienu sāk spēlētājs ar melnajiem kauliņiem. Spēlētāja kauliņu krāsa var tikt izvēlēta dažādi, piemēram, dodot melnos kauliņus vājākajam (ar zemāko rangu) vai, izpildot "nigiri". Ja tiek dots handikaps, tad tas vienmēr tiek dots spēlētājam ar melnajiem kauliņiem. Vienas krāsas kauliņi, kas uz laukuma atrodas viens otram blakus (uz blakus krustpunktiem, kurus savieno viena līnija), tiek saukti par savienotiem. Visi savstarpēji savienotie kauliņi veido kauliņu grupu. Saka, ka kauliņu grupu ir aplenkuši pretinieka kauliņi, ja tai apkārt nav neviena brīva krustpunkta. Ja pēc sava gājiena izdarīšanas spēlētājs ir aplencis pretinieka kauliņu grupu, tā ir noķerta un tiek no laukuma noņemta. Spēles laikā spēlētājam ir atļauts gājienu izlaist, kā arī padoties. Ja gājienu izlaiž pēc kārtas abi spēlētāji, spēle beidzas un tiek skaitīti punkti. Pastāv vairākas punktu skaitīšanas sistēmas, piemēram, ņemot vērā spēlētāja iegūto teritoriju (brīvie krustpunkti, kurus apņem ''dzīvi'' vienas krāsas kauliņi) vai platību (brīvie apņemtie krustpunkti plus uz laukuma esošo ''dzīvo'' kauliņu skaits), lai gan lielākoties tās visas pretinieku ieguvumu (punktu) starpību nosaka vienādi. Latvijas spēlētāji pamatā izmanto japāņu sistēmu, kas balstās uz teritorijas novērtēšanu. Nosakot iegūtos punktus, spēlētāji saskaita savas teritorijas punktus ar noķerto pretinieka kauliņu (gūstekņu) skaitu. Tā kā melno pirmais gājiens tiek uzskatīts par priekšrocību, baltajiem pie punktu skaita tiek pieskaitīts arī "komi", kas mūsdienās parasti ir 6,5 punkti (bet varētu arī būt 5,5 vai 7,5 punkti). Komi nepieskaitīšana tiek uzskatīta kā viena handikapa kauliņa piešķiršana. Uzvarēt spēlētājs var, ja iegūst vairāk punktu nekā pretinieks, ja pretinieks padodas vai arī ja pretinieks nepagūst laikā veikt savu gājienu gadījumā, kad tiek izmantota laika skaitīšanas sistēma. Sacensībās iespējamas arī automātisks zaudējums, piemēram, ja neievēro spēles noteikumus, neierodas uz spēli u.c. == Ārējās saites == * [http://lgf.kampai-riga.com Latvijas go federācija]<br /> * [http://senseis.xmp.net Sensei's Library] ("Skolotāja bibliotēka") - go brīvā enciklopēdija. === Interneta go serveri === * [http://www.kiseido.com/ The Kiseido Go Server] (KGS) * [http://www.pandanet.co.jp/English/ The Internet Go Server] (IGS) * [http://BrainKing.com/ BrainKing.com] * [http://english.dashn.com/ DashN Go Server] * [http://www.dragongoserver.net/ Dragon Go Server] * [http://www.ficgs.com/ FICGS Correspondence Chess and Go server] * [http://www.kurnik.org/intl/en/go/ Kurnik - go (baduk)] * [http://www.lgs.taiwango.net/ Legend Go Server] * [http://zone.msn.com/en/go/ MSN Games - Go] * [http://www.online-go.com/ Online-Go.com] * [http://world.cyberoro.com/ Oro Baduk] * [http://www.playray.com/play/go/ Playray - Go] * [http://games.yahoo.com/ Yahoo! Games] [[Category:Galda spēles]] [[ar:الغو]] [[br:Go (c'hoari)]] [[ca:Go]] [[cs:Go]] [[da:Go]] [[de:Go (Brettspiel)]] [[el:Γκο]] [[en:Go (board game)]] [[eo:Goo]] [[es:Go]] [[et:Go]] [[fi:Go]] [[fr:Jeu de go]] [[ga:Gó (bordchluiche)]] [[gl:Go]] [[he:גו]] [[hu:Go]] [[ia:Go]] [[id:Igo]] [[it:Go (gioco)]] [[ja:囲碁]] [[ko:바둑]] [[la:Igo]] [[lt:Go]] [[nl:Go (bordspel)]] [[no:Go]] [[pl:Go]] [[pt:Go]] [[ro:Go]] [[ru:Го (игра)]] [[simple:Go]] [[sk:Go]] [[sl:Go]] [[sr:Го]] [[sv:Go (brädspel)]] [[th:โกะ]] [[tr:Go]] [[uk:Го]] [[vi:Cờ vây]] [[zh:围棋]] 13331 46007 2006-05-19T20:19:16Z Knakts 848 +kategorija {{catmore}} [[Category:Sports]] [[Category:Izklaide]] [[de:Tabletop (Spielekategorie)]] [[en:Category:Tabletop_games]] [[nl:Tabletopspel]] 13333 53432 2006-07-03T13:28:24Z YurikBot 213 robot Modifying: [[es:Control de versiones]] '''Versiju pārvaldības sistēma''' (VPS) ir programmatūras rīks, kas palīdz organizēt kādas mainīgas informācijas vienības evolucionāru attīstību. Kā informācijas vienība var būt programmatūras [[Pirmkods|pirmkods]], elektroniski dokumenti, grāmatas. VPS tiek uzglabātas dažādas dokumentu versijas. Ja ir nepieciešamība, var atgriezties pie agrākām versijām. VPS visbiežāk pielieto darbam komandā, kad vairāki izstrādātāji var rediģēt vienu un to pašu dokumentu. [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[Category:Programmatūra]] [[de:Versionsverwaltung]] [[en:Revision control]] [[es:Control de versiones]] [[fi:Versionhallinta]] [[fr:Gestion de version]] [[it:Controllo versione]] [[ja:バージョン管理システム]] [[lt:Versijų kontrolės sistema]] [[nl:Versiebeheersysteem]] [[no:Versjonskontrollsystem]] [[pl:System kontroli wersji]] [[ru:Система управления версиями]] [[sv:Versionshantering]] [[th:การควบคุมการปรับปรุงแก้ไข]] [[uk:Система контролю версій]] [[zh:版本控制]] 13334 45325 2006-05-15T07:16:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Négyzet]] [[Image:Square_-_black_simple.svg|right|thumb]] '''Kvadrāts''', jeb regulārs [[četrstūris]] ir četrstūris, kuram visas malas ir vienāda garuma un visi leņķi ir vienādi, un ir 90 grādi. Kvadrātu var uzskatīt par [[taisnstūris|taisnstūri]], kuram visas malas ir vienādas, vai arī par [[rombs|rombu]], kuram leņķi ir 90 grādi. {{stub}} [[Category:Ģeometrija]] [[af:Vierkant]] [[ar:مربع]] [[bg:Квадрат]] [[ca:Quadrat (polígon)]] [[cs:Čtverec]] [[da:Kvadrat]] [[de:Quadrat (Geometrie)]] [[en:Square (geometry)]] [[eo:Kvadrato (geometrio)]] [[es:Cuadrado]] [[et:Ruut]] [[fi:Neliö]] [[fr:Carré]] [[gl:Cadrado]] [[he:ריבוע]] [[hu:Négyzet]] [[io:Quadrato]] [[it:Quadrato (geometria)]] [[ja:正方形]] [[ko:정사각형]] [[la:Quadrum]] [[li:Veerkant]] [[lt:Kvadratas]] [[nl:Vierkant (meetkunde)]] [[nn:Kvadrat]] [[no:Kvadrat]] [[pl:Kwadrat (geometria)]] [[pt:Quadrado]] [[ru:Квадрат (геометрия)]] [[sco:Squerr]] [[simple:Square]] [[sk:Štvorec]] [[sl:Kvadrat (geometrija)]] [[sr:Квадрат]] [[sv:Kvadrat]] [[ta:சதுரம்]] [[th:รูปสี่เหลี่ยมจัตุรัส]] [[tr:Kare]] [[uk:Квадрат (геометрична фігура)]] [[vi:Hình vuông]] [[zh:正方形]] 13337 51541 2006-06-21T12:26:39Z 81.198.191.30 Pievienota trūkstošā piektā aģentūra (CSA) (augšā) [[Image:ISS Aug2005.jpg|thumb|250px|SKS 2005. gada augustā]] [[Starptautiskā kosmiskā stacija]] (SKS), [[Angļu valoda|angliski]]: ''International Space Station'' (''ISS'') - [[Orbitālā stacija|orbitālās stacijas]] projekts, kurā piedalās piecas kosmiskās aģentūras no [[ASV]] (''[[NASA]]''), [[Kanāda]]s (''[[CSA]]''), [[Krievija]]s (''[[Roskosmos]]''), [[Eiropa]]s (''[[ESA]]'') un [[Japāna]]s (''[[JAXA]]''). SKS atrodas [[Zeme|Zemes]] zemā [[Orbīta|orbītā]] aptuveni 360km augstumā virs jūras līmeņa ar slīpumu 51.64 grādi, apriņķojot planētu apmēram 92 minūtēs. [[Atmosfēra]]s berzes dēļ stacija pastāvīgi zaudē augstumu, tādēļ periodiski jāiedarbina [[Raķešdzinējs|raķešdzineji]], lai paaugstinātu orbītu. Uz šo brīdi (2006. gadu) SKS sastāv no 11 moduļiem, kas ir sadalīti divos segmentos - krievu un amerikāņu. Pirmais modulis [[Zarja]] tika palaists 1998. gada 20. novembrī. Starptautiskās kosmiskās stacijas būvi paredzēts pabeigt līdz 2010. gadam. Pirmā pastāvīgā apkalpe stacijā ieradās 2000. gada 2. novembrī. Pašlaik SKS ilglaicīgi var uzturēties trīs cilvēku apkalpes, bet sakarā ar [[Kosmoplāns|kosmoplāna]] [[Space Shuttle]] [[Columbia]] katastrofu 2003. gadā, apkalpes ir samazinātas līdz diviem cilvekiem. Īslaicīgās ekspedīcijās staciju apmeklē [[Kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] [[Space Shuttle]] un [[Sojuz-TMA]]. Lai apgādātu staciju ar degvielu, skābekli, ūdeni, pārtiku, dažādiem materiāliem, iekārtām un citām lietām, krievu puse izmanto [[transportkuģis|transportkuģi]] [[Progress]], bet amerikāņu puse - [[Space Shuttle]]. Eiropa pašlaik gatavo savu transportkuģi [[ATV]] SKS apgādei. [[Category:Kosmonautika]] [[Category:Orbitālās stacijas]] [[bg:Международна космическа станция]] [[bs:Međunarodna svemirska stanica]] [[ca:Estació Espacial Internacional]] [[cs:Mezinárodní vesmírná stanice]] [[da:Den Internationale Rumstation]] [[de:Internationale Raumstation]] [[en:International Space Station]] [[eo:Internacia Kosmostacio]] [[es:Estación Espacial Internacional]] [[fr:Station spatiale internationale]] [[gl:Estación Espacial Internacional]] [[id:Stasiun Luar Angkasa Internasional]] [[is:Alþjóðlega geimstöðin]] [[it:Stazione Spaziale Internazionale]] [[he:תחנת החלל הבינלאומית]] [[hu:Nemzetközi Űrállomás]] [[nl:Internationaal ruimtestation ISS]] [[ja:国際宇宙ステーション]] [[nn:Den internasjonale romstasjonen]] [[no:Den internasjonale romstasjonen]] [[pl:Międzynarodowa Stacja Kosmiczna]] [[pt:Estação Espacial Internacional]] [[ru:Международная космическая станция]] [[sk:Medzinárodná vesmírna stanica]] [[sr:Међународна свемирска станица]] [[fi:Kansainvälinen avaruusasema]] [[sv:ISS]] [[tr:Uluslararası Uzay İstasyonu]] [[vi:Trạm Vũ trụ Quốc tế]] [[zh:国际空间站]] 13342 46174 2006-05-20T21:17:28Z Juzeris 23 +kat. [[Ņujorka (pilsēta)|Ņujorkas]] pilsētā dzimuši: *''[[50 Cent]]'' (1975-) - mūziķis *[[Aalija]] (''Aaliyah'') (1979-2001) - dziedātāja *[[Karīms Abduldžabars]] (''Kareem Abdul-Jabbar'') (1947-) - basketbolists *[[Kristīna Agilera]] (''Christina Aguilera'') (1980-) - dziedātāja *[[Denijs Ajelo]] (''Danny Aiello'') (1933-) - kinoaktieris *[[Vudijs Allens]] (''Woody Allen'') (1935-) - kinorežisors *[[Henks Azarija]] (''Hank Azaria'') (1964-) - aktieris *[[Viljams Baklijs]] (''William F. Buckley, Jr.'') (1925-) - žurnālists *[[Bagsijs]] (''Bugsy Siegel'') (1906-1947) - gangsteris *[[Anna Bankrofta]] (''Anne Bancroft'') (1931-2005) - kinoaktrise *[[Harijs Belafonte]] (''Harry Belafonte'') (1927-) - dziedātājs *[[Peta Benatare]] (''Pat Benatar'') (1953-) - dziedātāja *[[Deivids Bleins]] (''David Blaine'') (1973-) - iluzionists *[[Hamfrijs Bogarts]] (''Humphrey Bogart'') (1899-1957) - kinoaktieris *[[Džeimss Bredoks]] (''James J. Braddock'') (1905-1974) - bokseris *[[Metjū Broderiks]] (''Matthew Broderick'') (1962-) - aktieris *[[Mels Brūks]] (''Mel Brooks'') (1926-) - komediants *[[Stīvs Bušemi]] (''Steve Buscemi'') (1957-) - kinoaktieris *[[Širlija Čisholma]] (''Shirley Chisholm'') (1924-2005) - politiķe *[[Neils Daimonds]] (''Neil Diamond'') (1941-) - dziedātājs *[[Bobijs Darins]] (''Bobby Darin'') (1936-1973) - dziedātājs *[[Rozario Dausone]] (''Rosario Dawson'') (1979-) - aktrise *[[Semijs Deiviss]] (''Sammy Davis, Jr.'') (1925-1990) - skatuves mākslinieks *[[Dons Delillo]] (''Don DeLillo'') (1936-) - rakstnieks *[[Kleira Denisa]] (''Claire Danes'') (1979-) - aktrise *[[Roberts De Niro]] (''Robert De Niro'') (1943-) - aktieris *[[Vins Dīzels]] (''Vin Diesel'') (1967-) - aktieris *[[Ričards Dreifuss]] (''Richard Dreyfuss'') (1947-) - aktieris *[[Henrijs Džeimss]] (''Henry James'') (1843-1916) - rakstnieks *[[Viljams Džeimss]] (''William James'') (1842-1910) - filozofs *[[Džons Džejs]] (''John Jay'') (1745-1829) - politiķis *[[Billijs Džoels]] (''Billy Joel'') (1949-) - mūziķis *[[Nora Džonsa]] (''Norah Jones'') (1979-) - mūziķe *[[Maikls Džordans]] (''Michael Jordan'') (1963-) - basketbolists *[[Rūdolfs Džuliani]] (''Rudy Giuliani'') (1944-) - Ņujorkas mērs *[[Karmelo Entonijs]] (''Carmelo Anthony'') (1984-) - basketbolists *[[Kenets Erovs]] (''Kenneth Arrow'') (1921-) - ekonomists *[[Ričards Feinmans]] (''Richard Feynman'') (1918-1988) - fiziķis *[[Džeina Fonda]] (''Jane Fonda'') (1937-) - aktrise *[[Pīters Fonda]] (''Peter Fonda'') (1940-) - aktieris *[[Miltons Frīdmans]] (''Milton Friedman'') (1912-) - ekonomists *[[Džons Fručiante]] (''John Frusciante'') (1970-) - ģitārists *[[Arts Garfunkels]] (Art Garfunkel) (1941-) - dziedātājs *[[Lū Gērigs]] (''Lou Gehrig'') (1903-1941) - beisbolists *[[Aira Geršvina]] (''Ira Gershwin'') (1896-1983) - dzejniece *[[Džordžs Geršvins]] (''George Gershwin'') (1898-1937) - komponists *[[Vits Gerulaitis]] (''Vitas Gerulaitis'') (1954-1994) - tenisists *[[Megija Gilenhola]] (''Maggie Gyllenhaal'') (1977-) - aktrise *[[Vūpija Goldberga]] (''Whoopi Goldberg'') (1955-) - aktrise *[[Ruta Bādere Ginsburga]] (''Ruth Bader Ginsburg'') (1933-) - juriste *[[Melānija Grifita]] (''Melanie Griffith'') (1957-) - aktrise *[[Pegija Gugenheima]] (''Peggy Guggenheim'') (1898-1979) - mākslas kolekcionāre *[[Eliots Gulds]] (''Elliott Gould'') (1938-) - aktieris *[[Oskars Hammerstains]] (''Oscar Hammerstein II'') (1895-1960) - komponists *[[Kerola Heisa]] (''Carol Heiss'') (1940-) - daiļslidotāja *[[Sjūzana Heivorda]] (Susan Hayward) (1917-1975) - aktrise *[[Rita Heivorta]] (''Rita Hayworth'') (1918-1987) - aktrise *[[Džozefs Hellers]] (''Joseph Heller'') (1923-1999) - satīriķis *[[Utada Hikaru]] (''Utada Hikaru'') (1983-) - mūziķe *[[Vašingtons Irvings]] (''Washington Irving'') (1783-1859) - rakstnieks *''[[Jay-Z]]'' (1969-) - mūziķis *[[Skārleta Johansone]] (''Scarlett Johansson'') (1984-) - aktrise *[[Alīsija Keisa]] (''Alicia Keys'') (1980-) - mūziķe *[[Hārvejs Keitels]] (''Harvey Keitel'') (1939-) - aktieris *[[Marija Kallasa]] (''Maria Callas'') (1923-1977) - operdziedātāja *[[Džeims Kāns]] (''James Caan'') (1940-) - kinoaktieris *[[Als Kapone]] (''Al Capone'') (1899-1947) - gangsteris *[[Džons Kasavetess]] (''John Cassavetes'') (1929-1989) - kinorežisors *[[Denijs Kejs]] (''Danny Kaye'') (1913-1987) - kinoaktieris *[[Tonijs Kertiss]] (''Tony Curtis'') (1925-) - kinoaktieris *[[Džordžs Kjukors]] (''George Cukor'') (1899-1983) - kinorežisors *[[Kelvins Kleins]] (''Calvin Klein'') (1942-) - modes dizainers *[[Ārons Koplends]] (''Aaron Copland'') (1900-1990) - komponists *[[Bobs Kouzijs]] (''Bob Cousy'') (1928-) - basketbolists *[[Lenijs Kravics]] (''Lenny Kravitz'') (1964-) - mūziķis *[[Stenlijs Kubriks]] (''Stanley Kubrick'') (1928-1999) - kinorežisors *[[Džeiks Lamota]] (''Jake LaMotta'') (1921-) - bokseris *[[Martins Landavs]] (''Martin Landau'') (1931-) - aktieris *[[Sindija Laupere]] (''Cyndi Lauper'') (1953-) - mūziķe *[[Rojs Lihtenstains]] (''Roy Lichtenstein'') (1923-1997) - mākslinieks *[[Lindseja Lohana]] (''Lindsay Lohan'') (1986-) - aktrise *[[Dženifera Lopesa]] (Jennifer López) (1969-) - mūziķe *[[Ralfs Lorēns]] (''Ralph Lauren'') (1939-) - modes dizainers *[[Lakijs Lučiāno]] (''Lucky Luciano'') (1897-1962) - gangsteris *[[Džese Makkartnijs]] (''Jesse McCartney'') (1987-) - mūziķis *[[Frenks Makkurts]] (''Frank McCourt'') (1930-) - rakstnieks *[[Bernards Malamuds]] (''Bernard Malamud'') (1914-1986) - rakstnieks *[[Berijs Manilovs]] (''Barry Manilow'') (1943-) - mūziķis *[[brāļi Marksi]] (''Marx Brothers'') - komedianti *[[Konstantīns Maruliss]] (''Constantine Maroulis'') (1975-) - mūziķis *[[Valters Matavs]] (''Walter Matthau'') (1920-2000) - aktieris *[[Hermanis Melvils]] (''Herman Melville'') (1819-1891) - rakstnieks *[[Jehudi Menuhins]] (''Yehudi Menuhin'') (1916-1999) - vijoļnieks *[[Edijs Mērfijs]] (''Eddie Murphy'') (1961-) - aktieris *[[Artūrs Millers]] (''Arthur Miller'') (1915-2005) - rakstnieks *[[Toms Morello]] (''Tom Morello'') (1964-) - ģitārists *''[[Nas]]'' (1973-) - mūziķis *[[Jūdžins O'Nīls]] (''Eugene O'Neill'') (1888-1953) - rakstnieks *[[Roberts Openheimers]] (''Robert Oppenheimer'') (1904-1967) - fiziķis *[[Als Pačīno]] (''Al Pacino'') (1940-) - aktieris *[[Kolins Pauels]] (''Colin Powell'') (1937-) - politiķis *[[Amanda Pīta]] (''Amanda Peet'') (1972-) - aktrise *[[Mario Pjūzo]] (''Mario Puzo'') (1920-1999) - rakstnieks *[[Haims Potoks]] (''Chaim Potok'') (1929-2002) - rakstnieks *[[Priscilla Preslija]] (''Priscilla Presley'') (1945-) - [[Elviss Preslijs|Preslija]] sieva *[[Tito Puente]] (''Tito Puente'') (1923-2000) - mūziķis *[[Džoijs Reimons]] (''Joey Ramone'') (1951-2001) - mūziķis *[[Badijs Ričs]] (''Buddy Rich'') (1917-1987) - mūziķis *[[Lū Rīds]] (''Lou Reed'') (1942-) - mūziķis *[[Bartons Rihters]] (''Burton Richter'') (1931-) - fiziķis *[[Kristofers Rīvs]] (''Christopher Reeve'') (1952-2004) - aktieris *[[Normens Rokvels]] (''Norman Rockwell'') (1894-1978) - mākslinieks *[[Jūlijs un Etele Rozenbergi]] (''Julius and Ethel Rosenberg'') - PSRS spiegi *[[Eleonora Rūzvelte]] (''Eleanor Roosevelt'') (1884-1962) - ASV pirmā lēdija *[[Teodors Rūzvelts]] (''Theodore Roosevelt'') (1858-1919) - ASV prezidents *[[Karls Sagāns]] (''Carl Sagan'') (1934-1996) - astronoms *[[Karlija Saimona]] (''Carly Simon'') (1945-) - mūziķe *[[Ādams Sandlers]] (''Adam Sandler'') (1966-) - aktieris *[[Džerijs Seinfelds]] (''Jerry Seinfeld'') (1954-) - aktieris *[[Džeroms Deivids Selindžers]] (''Jerome David Salinger'') (1919-) - rakstnieks *[[Roberts Silverbergs]] (''Robert Silverberg'') (1935-) - rakstnieks *[[Vonsents Skjavelli]] (''Vincent Schiavelli'') (1948-2005) - aktieris *[[Martins Skorsēze]] (''Martin Scorsese'') (1942-) - kinorežisors *[[Džonass Solks]] (''Jonas Salk'') (1914-1995) - ārsts *[[Silvestrs Stallone]] (''Sylvester Stallone'') (1946-) - aktieris *[[Barbara Stenvika]] (''Barbara Stanwyck'') (1907-1990) - aktrise *[[Olivers Stouns]] (''Oliver Stone'') (1946-) - kinorežisors *[[Barbra Streizande]] (''Barbra Streisand'') (1942-) - mūziķe, aktrise *[[Tupaks Šakurs]] (''Tupac Shakur'') (1971-1996) - mūziķis *[[Artijs Šovs]] (''Artie Shaw'') (1910-2004) - mūziķis *[[Barbara Tačmana]] (''Barbara Tuchman'') (1912-1989) - rakstniece *[[Maiks Taisons]] (''Mike Tyson'') (1966-) - bokseris *[[Irvings Tālbergs]] (''Irving Thalberg'') (1899-1936) - kinoproducents *[[Donalds Tramps]] (''Donald Trump'') (1946-) - uzņēmējs *[[Džons Turturo]] (''John Turturro'') (1957-) - aktieris *[[Īmons de Valera]] (''Éamon de Valera'') (1882-1975) - [[Īrija]]s prezidents *[[Luters Vandross]] (''Luther Vandross'') (1951-2005) - mūziķis *[[Edīte Vartone]] (''Edith Wharton'') (1862-1937) - rakstniece *[[Stīvens Veinbergs]] (''Steven Weinberg'') (1933-) - fiziķis *[[Sigurnija Vīvere]] (''Sigourney Weaver'') (1949-) - aktrise *[[Elijs Volahs]] (''Eli Wallach'') (1915-) - aktieris *[[Kristofers Volkens]] (''Christopher Walken'') (1943-) - aktieris [[Category:Uzskaitījumi|Nujorka]] 13343 48883 2006-06-02T12:40:41Z Keps 758 Precizēti ģeogrāfiskie nosaukumi '''Heti''' (senebreju ''Hittim''), sena, [[Indoeiropiešu valoda|indoeiropiešu valodā]] runājuša tauta, kas, sākot ar 18.gs. p.m.ē. apdzīvoja [[Anatolijas pussala]]s centrālo un ziemeļu daļas, kā arī mūsdienu [[Sīrija]]s ziemeļrietumu daļu. Šī teritorija vēl pirms Hetu ienākšanas bija pazīstama kā Hati. Tā sauca arī šo reģionu apdzīvojošo tautu, kuras izcelsme nav zināma. Skaidrs ir tikai tas, ka šī tauta nav nerunājusi indoeiropiešu valodā. Pastāv viedoklis, ka hatu valoda varētu būt bijusi tuva senajām [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzu]] apdzīvojošo tautu valodām. [[Image:Hittite Empire.png|thumb|200px|Hetu impērija]]Arī hetu izcelsme joprojām ir visai neskaidra. Daži vēsturnieki domā, ka heti cēlušies no tās pašas etniskās grupas kā [[mīnojieši]].Taču līdz pat mūsdienām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], it īpaši [[Turcija|Turcijā]], šī tauta ir atstājusi pamanāmas savas kultūras pēdas. Piemēram, virknes ģeogrāfisko nosaukumu izcelsme meklējama hetu valodā. Tiek uzskatīts arī, ka heti bijuši pirmie, kas apguvuši [[Dzelzs tehnoloģija|dzelzs tehnoloģiju]], līdz ar to aizsākot [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmetu]]. Heti iekaroja Tuvo Austrumu reģionu ap 1900. g. p.m.ē. Ap 17. gs. p.m.ē. heti izveidoja stipru, centralizētu valsti, bet 15-14. gs. p.m.ē. tie pakļāva savai kontrolei milzīgu teritoriju, rietumos līdz [[Egejas jūra]]i, dienvidaustrumos līdz [[Mezopotāmija]]i, dienvidos [[Sīrija|Sīriju]] līdz pat mūsdienu [[Libāna]]i. Heti sāka nopietni apdraudēt [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Babilonija|Babiloniju]] un [[Asīrija|Asīriju]]. Sīrijas dēļ, kuru heti kontrolēja, viņiem izcēlās karš ar Ēģipti. Sevišķi asas sadursmes hetiem bija [[Faraons|faraona]] [[Ramzess II|Ramzesa II]] laikā, līdz ap 1269. g. p.m.ē. karojošā puses noslēdza miera līgumu, saskaņā ar kuru Ēģiptei nācās samierināties ar šaurāku savu ietekmes sfēru – tikai līdz [[Palestīna]]s dienvidu daļai. Hetu valsts sabruka gandrīz vienlaicīgi ar [[Egeja]]s civilizāciju drīz pēc 1200. g. p.m.ē. Saskaņā ar ēģiptiešu avotiem, hetu karalisti sagrāvuši „[[jūras ļaudis]]”. Tas, ka [[Pirāti|pirātu]] bandas varēja sagraut varenu valsti neliekas sevišķi ticami, pat ja ņem vērā, ka heti bija visai vāji jūras braucēji un viņu impērijas [[Vidusjūra]]s piekrastes daļa tādēļ bija nepietiekami aizsargāta. Kā rāda citas vēsturiskas liecības, jūras pirātu sirojumi laikā sakrituši arī ar iekšējiem nemieriem, kā arī kaimiņu cilšu iebrukumiem hetu zemēs no ziemeļiem un ziemeļrietumiem - [[Trāķieši|trāķiešiem]] un [[frīģieši]]em no [[Balkāni]]em, [[armēņi]]em no [[Kaukāzs|Kaukāza]]. Tādēļ jādomā, ka hetu valsts bojāeja drīzāk saistāma ar vispārēju krīzi, kas skāra praktiski visas Vidusjūras reģiona valstis. Pēc centrālās varas sabrukuma hetu valstī Anatolijā izveidojās daudzas nelielas pilsētu valstiņas, kur katra cīnījās par savu neatkarību. Nenovērtējams hetu nopelns [[civilizācija]]s attīstībā ir [[dzelzs tehnoloģija]]s radīšana. Kā domā vairums vēsturnieku, tieši heti bijuši pirmie, kas sākuši izgatavot dzelzs [[Darbarīks|darbarīkus]] un [[Ierocis|ieročus]]. Tieši lielā mērā pateicoties šai tehnoloģijai, hetiem izdevās veiksmīgi pakļaut sev plašas teritorijas. Taču dzelzs tehnoloģiju no hetiem drīz pārņēma arī Asīrija un tāpat izmantoja to kaimiņu tautu iekarošanai un apspiešanai. Ēģipte dzelzs tehnoloģiju pārņēma ap 1200. g. p.m.ē. un tikai ap 1000. g. p.m.ē. dzelzs laikmets strauji izplatījās visā Egejā. Hetu civilizācija ir interesanta arī ar savu [[Inovācija|inovatīvo]] [[Likumdošana|likumdošanu]] un [[Administrācija|administrāciju]]. Lai gan heti likumus bija lielā mērā patapinājuši no Babilonijas, to tiesvedības sistēma bija daudz liberālāka nekā citās antīkajās valstīs. Piemēram, heti reti pielietoja [[Nāvessods|nāvessodus]] vai pat miesas sodus. Viņu sodu sistēma balstījās, galvenokārt, uz[[restitūcija]]s principu. Piemēram, ja ticis noķerts kāds [[zaglis]], viņam cietušajam vajadzējis atjaunot nozagto mantu, kā arī izmaksāt papildus [[Kompensācija|kompensāciju]]. Tādējādi heti, iespējams, bija pirmie, kas sabiedriskajās attiecībās ieviesa jaunus, būtiskus elementus. Tādēļ heti Vidējo Austrumu un Eiropas civilizācijas attīstībā ienesa savu, nozīmīgu artavu, lai gan ilgstošāku savas valsts pastāvēšanu tie nespēja nodrošināt. ===Ārējās saites=== [http://www.wsu.edu/~dee/MESO/HITTITES.HTM Heti] [[Category:Vēsture]] [[Category:Bijušās valstis]] [[Category:Senie laiki]] 13344 44338 2006-05-12T06:01:39Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Babilona]] 13345 44361 2006-05-12T06:43:11Z Feens 37 '''Alberts II''' var būt: *[[Alberts II (Rīga)|Alberts II Zauerbērs no Ķelnes]] (XII gs sāk.-1273) - pirmais [[Rīga]]s [[arhibīskaps]] *[[Alberts II (Austrija)|Alberts II]] (1298-1358) - [[Austrija]]s [[hercogs]] *[[Alberts II (Vācija)|Alberts II]] (1397-1439) - vācu, [[Ungārija]]s, [[Bohēmija]]s karalis, [[Austrija]]s lielhercogs *[[Alberts II (Beļģija)|Alberts II]] (1934-) - [[Beļģija]]s karalis *[[Alberts II (Monako)|Alberts II]] (1958-) - [[Monako]] princis {{disambig}} 13347 44522 2006-05-13T09:48:55Z Juzeris 23 dažas drukas kļūdas, format., vikipēdoju '''"Latvietis"''' ir 1999. gadā dibināta [[latvieši|latviešu]] [[nacionālisms|nacionālistiskā]] [[organizācija]], kura darbojas saskaņā ar biedrības [http://www.latvietis.com/index.cgi?action=11&id=825 statūtiem]. Agrāk tā darbojusies kā Atklātais sabiedriskais fonds "Latvietis". Līdz 2005. g. tika izdots laikraksts "Latvietis Latvijā". Biedrībā "Latvietis" uzņem latviešus, kas morāliski atbilst biedrības prasībām. Biedrībā var uzņemt arī mazākumtautību pārstāvjus, ja to ģimenes valoda ir latviešu. Biedrības mērķis un uzdevums ir aizstāvēt latviešu sociālās intereses un politiskās tiesības un panākt, lai [[Latvija|Latvijā]] latviešiem būtu [[pirmtiesības]]. Biedrība apgalvo, ka to atļauj [[ANO]] starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām fakultatīvais protokols, kas pieņemts 1966.gada 16.decembrī ar ANO rezolūciju 2200A(XXI), stājies spēkā 1976.gada 23.martā un ko Latvijas [[Saeima]] pieņēmusi 1994.gada 10.maijā. Biedrības Pārstāvju sapulces priekšsēdis ir [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Filoloģijas fakultātes [[balti|Baltu]] valodu katedras lektors un valodnieks [[Jānis Kušķis]]. == Ārējās saites == * [http://www.latvietis.com Biedrības mājaslapa] * [http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/pptpakc.htm Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām] un tā [http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/ppt1prot.htm fakultatīvais protokols] [[Category:Sabiedriskās organizācijas]] 13351 44387 2006-05-12T15:00:16Z Knakts 848 Kategorija {{catmore}} [[Category:literatūra]] 13352 44774 2006-05-13T20:52:33Z Feens 37 +attēls [[Image:Shuttle.jpg|''Space Shuttle'' ''Columbia'' starts 1981. gada 12. aprīlī|thumb]] ''Space Shuttle'' - ASV daudzkārtizmantojamā kosmosa kuģa jeb [[Kosmoplāns|kosmoplāna]] programma. Space Shuttle apvieno [[Kosmiskais nesējs|kosmiskā nesēja]], pilotējama [[Kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] un [[transportkuģis|transportkuģa]] funkcijas. Tas spēj [[derīgā krava|derīgo kravu]] līdz 22,7 t nogādāt orbītā, kā arī atgriezt atpakaļ uz zemes. Kuģa apkalpē parasti ir 5-7 [[kosmonauts|astronauti]]. Space Shuttle startē vertikāli no zemes, tam piestiprinātā ārējā degvielas tvertne un [[starta paātrinātājs|starta paātrinātāji]] pēc [[Raķešdegviela|degvielas]] izlietošanas tiek atdalīti, un orbītā kosmosa kuģis nonāk, izmantojot savus manevrēšanas [[Raķešdzinējs|dzinējus]]. Pēc darba pabeigšanas orbītā kosmoplāns ieiet atmosfērā un veic [[Lēnā nolaišanās|nolaišanos]], izmantojot spārnus. Nosēšanās notiek horizontāli uz aviācijas lidlauka. [[Category:Kosmosa kuģi]] [[Category:Kosmoplāni]] [[Category:Nesējraķetes]] [[af:Ruimtependeltuig]] [[cs:Space Shuttle]] [[da:Rumfærge]] [[de:Space Shuttle]] [[en:Space Shuttle program]] [[eo:Kosmopramo]] [[es:Programa del Transbordador Espacial]] [[fi:Avaruussukkula#NASAn_avaruussukkula]] [[fr:Navette spatiale#La_navette_spatiale_am.C3.A9ricaine]] [[he:מעבורת חלל]] [[hu:Space Shuttle]] [[it:Programma Space Shuttle]] [[ja:スペースシャトル]] [[nl:Space Shuttle]] [[pl:Program lotów wahadłowców]] [[pt:Ônibus Espacial]] [[ru:Спэйс Шаттл]] [[scn:Space Shuttle]] [[sk:Space Shuttle]] [[sv:Space Shuttle]] [[th:กระสวยอวกาศ]] [[zh:航天飞机]] 13353 44392 2006-05-12T15:56:03Z Dainis 876 [[Category:Kosmonautika]] 13354 44394 2006-05-12T16:00:13Z Dainis 876 [[Category:Kosmonautika]] 13355 50808 2006-06-17T10:16:49Z Dainis 876 +Category:Raķetes [[Category:Kosmonautika]] [[Category:Raķetes]] 13356 44400 2006-05-12T16:09:13Z Dainis 876 [[Category:Kosmonautika]] 13357 44421 2006-05-12T20:19:21Z Knakts 848 "[[Evarists galuā]]" pārdēvēju par "[[Evarists Galuā]]": Lielais burts uzvārdā. #REDIRECT [[Evarists Galuā]] 13358 52505 2006-06-30T06:21:49Z YurikBot 213 robot Modifying: [[cs:Kategorie:Francouzští matematikové]] {{catmore}} [[Category:matemātiķi pēc tautības]] [[bg:Категория:Френски математици]] [[cs:Kategorie:Francouzští matematikové]] [[en:Category:French mathematicians]] [[es:Categoría:Matemáticos de Francia]] [[fr:Catégorie:Mathématicien français]] [[is:Flokkur:Franskir stærðfræðingar]] [[it:Categoria:Matematici francesi]] [[ja:Category:フランスの数学者]] [[ko:분류:프랑스의 수학자]] [[pl:Kategoria:Francuscy matematycy]] [[pt:Categoria:Matemáticos da França]] [[ru:Категория:Математики Франции]] [[sl:Kategorija:Francoski matematiki]] [[sv:Kategori:Franska matematiker]] [[vi:Thể loại:Nhà toán học Pháp]] 13359 44439 2006-05-12T20:55:11Z Ilmush 921 Ronalda Reigana portrets Ronalda Reigana portrets 13360 44451 2006-05-12T21:15:06Z Ilmush 921 13361 44459 2006-05-12T21:27:58Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:matemātiķi pēc tautības]] [[en:Category:Swiss_mathematicians]] [[fr:Catégorie:Mathématicien suisse]] [[ja:Category:スイスの数学者]] [[ko:분류:스위스의 수학자]] [[pl:Kategoria:Szwajcarscy matematycy]] [[pt:Categoria:Matemáticos da Suíça]] [[ru:Категория:Математики Швейцарии]] 13362 44463 2006-05-12T21:35:56Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:matemātiķi pēc tautības]] [[en:Category:English mathematicians]] [[id:Kategori:Matematikawan Inggris]] [[sk:Kategória:Anglickí matematici]] [[sl:Category:Angleški matematiki]] [[sv:Kategori:Engelska matematiker]] 13363 52364 2006-06-29T09:20:36Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ja:Category:古代ギリシアの数学者]] {{catmore}} [[Category:matemātiķi pēc tautības]] [[en:Category:Ancient Greek mathematicians]] [[fr:Catégorie:Mathématicien de la Grèce antique]] [[ja:Category:古代ギリシアの数学者]] [[ko:분류:고대 그리스의 수학자]] [[pl:Kategoria:Matematycy starożytnej Grecji]] [[ru:Категория:Математики Древней Греции]] [[uk:Категорія:Давньогрецькі математики]] [[zh:Category:古希腊数学家]] 13364 52707 2006-07-01T04:17:26Z YurikBot 213 robot Adding: sl, sv, zh Modifying: en {{catmore}} [[Category:matemātiķi pēc tautības]] [[en:Category:Russian mathematicians]] [[fr:Catégorie:Mathématicien russe]] [[ja:Category:ロシアの数学者]] [[ko:분류:러시아의 수학자]] [[pl:Kategoria:Rosyjscy matematycy]] [[pt:Categoria:Matemáticos da Rússia]] [[ru:Категория:Математики России]] [[sl:Kategorija:Ruski matematiki]] [[sr:Категорија:Руски математичари]] [[sv:Kategori:Ryska matematiker]] [[zh:Category:俄国数学家]] 13365 44481 2006-05-13T06:12:58Z Juzeris 23 "[[Diskusija par kategorijām]]" pārdēvēju par "[[Wikipedia:Diskusija par kategorijām]]": tas nav raksts, bet gan W. iekšējais jautājums - kārtībai jābūt :) #REDIRECT [[Wikipedia:Diskusija par kategorijām]] 13366 46828 2006-05-21T23:47:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[he:סולון]] [[Image:Solon.jpg|thumb|200px|'''Solons''' (638-558 pr.Kr.)]]Solons (638-558 pr.Kr.) - [[Atēnas|Atēnu]] valstsvīrs, likumdevējs un dzejnieks. Solons bija cēlies no [[Aristokrātija|aristokrātiskas]] ģimenes, savas dzīves sākuma posmā viņš bija veiksmīgs tirgotājs. Jau no jaunības dienām viņš izcēlās ar gudrību un asu prātu. Atēnām 7.gs. pr.Kr. beigās nonākot ekonomiskās un politiskās grūtībās, viņš tika ievēlēts par galveno [[Miertiesnesis|miertiesnesi]]. Tas deva viņam iespēju īstenot plašas, demokrātiskas [[reformas]], kuras viņš uzsāka izstrādājot jaunu [[Likumdošana|likumdošanu]]. ==Solona reformas== Vispirms Solons panāca, ka tiek ieviesti rakstīti likumi un tikai šādiem likumiem ir juridisks spēks. Viena no progresīvākajām jauno likumu izmaiņām bija aizliegums aizņemties [[Nauda|naudu]] par [[Nodrošinājums|nodrošinājumu]] izmantojot cilvēku – pašu [[Kredīts|kredīta]] ņēmēju vai kādu citu personu. Līdz ar to vairs nebija iespējams [[Parādnieks|parādnieku]] nodot [[Verdzība|verdzībā]], ja tas nespēja atmaksāt [[Parāds|parādu]]. Solons panāca arī, ka tika atcelti vecie parādi un saistības. Viņš aicināja tos [[Zemnieks|zemniekus]], kas nespēja ar [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]] nodrošināt sev iztiku, meklēt citus nodarbošanās veidus. Tādējādi tika stimulēta [[amatniecība]]s un [[tirdzniecība]]s attīstība. Sevišķi sarežģītas Atēnās bija reformas, kas bija saistītas ar pārmaiņām [[Īpašuma tiesības|īpašuma tiesībās]] uz zemi un lauksaimniecībā kā nodarbošanās veidā. Galvenais lauksaimniecības produkts Atēnās bija [[Olīves|olīvu]] eļļa, bet olīvu [[Plantācija|plantācijām]] bija ļoti liela vērtība – relatīvi daudz lielāka, nekā mūsdienās. Tas saistīts ar to, ka [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] olīvu eļļu izmantoja ne tikai [[Pārtika|pārtikā]], bet arī eļļas lampās apgaismei dzīvojamās un sabiedriskās telpās, [[pilsēta]]s ielās. Taču lai tikko iestādīts olīvu koks sāktu dot pirmo ražu, paiet apmēram 16 gadi un apmēram 40 gadi līdz tas sasniedz savu maksimālo [[Produktivitāte|produktivitāti]]. Tādēļ olīvu audzēšana ir ļoti darbietilpīga un daudzus gadus šis darbs nedod nekādus ienākumus. Līdz ar to īpašuma pārdale Solona reformu rezultātā dažiem deva augļus, kurus tie nebija audzējuši, citiem – [[vērtība]]s zaudēšanu, kuru tie uzskatīja par savējo. Neskatoties uz šo pretrunu, šie jaunievedumi pavēra ceļu arī citām ekonomiskām un sociālām reformām. Tā, Atēnās notika būtiska varas pārdale. Aristokrātu vara tika pārdalīta četriem slāņiem, kuriem piederēja īpašums. Īpašnieku sadalīšana slāņos tika veikta saskaņā ar to ienākumiem no īpašumiem. Lai gan populārs ir teiciens, ka Solons atnesa Grieķijai demokrātiju, minētie demokrātijas principi vēl bija ļoti tālu no mūsdienu demokrātijas izpratnes. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Solona likumi nekādas tiesības neparedzēja divām lielām Atēnu iedzīvotāju grupām - [[Vergs|vergiem]] un sievietēm. ==Solona reformu nozīme== Solona likumi no visas iepriekšējās vēstures viedokļa kopumā bija [[Inovācija|inovatīvi]] – tas bija viens no pirmajiem lielākajiem soļiem daudz efektīvākas un progresēt spējīgākas demokrātiskas [[Eiropa]]s sabiedrības attīstības virzienā - tika likvidēts aristokrātu varas [[monopols]], kurš pieļāva vieglu [[tirānija]]s izveidošanās iespējamību. Jāatzīmē gan, ka Solona veiktās reformas neradīja ideālu sabiedrību. Tā, aristokrāti nebija mierā ar to, ka viņiem atņemta liela daļa agrāko [[Privilēģija|privilēģiju]]. Savukārt pārējiem slāņiem šķita, ka viņiem ticis piešķirts pārāk maz privilēģiju. Tas radīja potenciāli jaunu [[Sociālie konflikti|sociālo konfliktu]] iespējamību. Arī pašam Solonam viņa veiktās reformas nenāca par labu. Tā kā neviens no jaunizveidotajiem iedzīvotāju slāņiem nebija pilnībā apmierināts ar viņa darbību, viņam uz ilgu laiku nācās pamest aktīvu politisko darbību un pat atstāt Atēnas. Solons tiek uzskatīts arī par pirmo plašu popularitāti ieguvušu Atēnu dzejnieku. Līdz ar to viņa ieguldījums Grieķijas un Eiropas kultūras attīstībā ir ne mazāk nozīmīgs, kā uz likumiem balstītas sabiedrības veidošanā un demokrātijas veicināšanā. ==Ārējās saites== [http://www.e-classics.com/solon.htm Solons] [http://classics.mit.edu/Plutarch/solon.html Solons (pēc Plutarha)] [[Category:Sabiedrība]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Antīkā kultūra]] [[Category:Sengrieķu rakstnieki]] [[Category:Grieķu valodā rakstošie]] [[ca:Solon]] [[de:Solon]] [[el:Σόλων]] [[en:Solon]] [[es:Solón]] [[fi:Solon]] [[fr:Solon]] [[he:סולון]] [[it:Solone]] [[ja:ソロン]] [[nl:Solon]] [[pl:Solon]] [[pt:Sólon]] [[ru:Солон]] [[sk:Solón]] [[sv:Solon]] [[uk:Солон]] [[zh:梭伦]] 13367 46281 2006-05-21T01:56:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[simple:Aristocracy]] '''Aristokrātija''' (grieķu ''aristos'' - labākais; ''kratos'' - vara) ir [[valsts]] pārvaldes forma, kur valsts vara koncentrējas šaura valsts iedzīvotāju - aristokrātu - loka rokās. Aristokrāti šo statusu var ieņemt pateicoties tam, ka izglītības, kultūras, gudrības, slavenu priekšteču vai pārticības ziņā tiek uzskatīti par piemērotākajiem valsts vadīšanai. Teorētiski aristokrātiska valsts pārvaldes forma ir vidū starp [[Monarhija|monarhiju]], kur vara koncentrējas viena cilvēka rokās un [[Demokrātija|demokrātiju]], kur vara nomināli pieder visiem valsts pilsoņiem un to tieši realizē to vēlēti pārstāvji. Aristokrātiska valsts pārvaldes forma pastāvēja atsevišķos [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]], [[Senā Roma|Senās Romas]], kā arī [[Viduslaiki|viduslaiku]] vēstures posmos. Mūsdienās aristokrātiskas valsts pārvaldes formas nepastāv, lai gan atsevišķi elementi sastopami daudzu valstu pārvaldes institūcijās. [[Category:Valsts pārvaldes formas]] [[da:Aristokrati]] [[de:Aristokratie]] [[en:Aristocracy]] [[es:Aristocracia]] [[et:Aristokraatia]] [[fr:Aristocratie]] [[gl:Aristocracia]] [[he:אריסטוקרטיה]] [[hr:Aristokracija]] [[hu:Arisztokrácia]] [[id:Aristokrasi]] [[it:Aristocrazia]] [[ja:貴族制]] [[lt:Aristokratija]] [[mk:Аристократија]] [[nl:Aristocratie]] [[no:Aristokrati]] [[pl:Arystokracja]] [[pt:Aristocracia]] [[ro:Aristocraţie]] [[ru:Аристократия]] [[simple:Aristocracy]] [[sl:Aristokracija]] [[sr:Аристократија]] [[sv:Aristokrati]] [[tr:Aristokrasi]] [[uk:Аристократія]] 13369 49989 2006-06-11T00:53:50Z YurikBot 213 robot Modifying: [[tr:Niccolo Machiavelli]] [[Image:Machiavelli.jpg|thumb|Nikolo Makjavelli]] '''Nikolo Makjavelli''' (dzimis 1469.gada 3.maijā [[Florence|Florencē]], [[Itālija|Itālijā]], miris 1527.gada 27.jūnijā Florencē) bija savdabīgs [[Renesanse]]s [[filozofs]], kurš dzīvojis laikā, kad [[Itālija]]s [[politika|politisko]] situāciju raksturoja teritoriālā sadrumstalotība, tomēr vienlaikus bija novērojama nacionālās pašapziņas atmoda. Makjavelli nodarbināja jautājums par Itālijas vājuma un pagrimuma cēloņiem. Renesanses filozofiem raksturīgā orientācija uz [[dabu]] un [[cilvēks|cilvēcisko]] pasauli liek viņam arī valstī un tās uzbūvē meklēt augstākās gudrības iemiesojumu. Par ideālu [[valsts]] iekārtu Makjavelli uzskata [[republikānisms|republikānismu]], kurā dominētu [[likums]] un būtu nodrošināts līdzsvars starp dažādām sociālajām grupām. Makjavelli uzskata, ka cilvēkam visos laikos ir nemainīga daba. Tādēļ vieni un tie paši cēloņi izraisa līdzīgas sekas. Makjavelli nonāk pie secinājuma, ka sabiedrības pagrimuma izskaidrojums meklējams laikabiedru un valdnieku netikumos. Darbā “Valdnieks” viņš cenšas pierādīt to, kādam jābūt labam [[valdnieks|valdniekam]], un kas tam jādara. Makjavelli iestājas pret [[tirānija|tirāniju]], tomēr uzskata, ka valsti var glābt tikai [[diktators]], kurš izmanto visus situācijai atbilstošos līdzekļus. Valdnieks drīkst rīkoties nodevīgi, likt lietā viltu un [[vardarbība|vardarbību]], būtībā izmantot principu “mērķis attaisno līdzekļus”. Makjavelli noraida [[kristietība|kristietību]], jo kristietis nejūtas piederīgs kādai zemei un valstij, bet gan [[Dievs|Dieva]] valstībai. Viņš būtībā piedēvē dievišķas īpašības valstij. Tādēļ, tuvojoties dievišķajam, cilvēka uzdevums ir identificēt sevi ar valsti un saplūst ar to. [[Category:Renesanses filozofi|Makjavelli, Nikolo]] {{link FA|ar}} [[ar:نيكولو مكيافيلي]] [[bg:Николо Макиавели]] [[bn:নিকোলো মাকিয়াভেলি]] [[ca:Nicolau Maquiavel]] [[cs:Niccolò Machiavelli]] [[cy:Niccolò Machiavelli]] [[da:Niccolò Machiavelli]] [[de:Niccolò Machiavelli]] [[en:Niccolò Machiavelli]] [[eo:Makiavelo]] [[es:Nicolás Maquiavelo]] [[et:Niccolò Machiavelli]] [[fi:Niccolò Machiavelli]] [[fr:Nicolas Machiavel]] [[ga:Niccolò Machiavelli]] [[gl:Nicolau Maquiavel]] [[he:ניקולו מקיאוולי]] [[hr:Niccolò Machiavelli]] [[id:Niccolò Machiavelli]] [[is:Niccolò Machiavelli]] [[it:Niccolò Machiavelli]] [[ja:ニッコロ・マキャヴェッリ]] [[ko:니콜로 마키아벨리]] [[la:Nicolaus Machiavellus]] [[lt:Nikolas Makiavelis]] [[nl:Niccolò Machiavelli]] [[nn:Niccolò Machiavelli]] [[no:Niccolò Machiavelli]] [[pl:Niccolo Machiavelli]] [[pt:Nicolau Maquiavel]] [[ro:Niccolò Machiavelli]] [[ru:Макиавелли, Никколо]] [[scn:Niccolò Machiavelli]] [[simple:Niccolo Machiavelli]] [[sk:Niccolò Machiavelli]] [[sr:Николо Макијавели]] [[sv:Niccolò Machiavelli]] [[tr:Niccolo Machiavelli]] [[uk:Макіавеллі Нікколо]] [[zh:尼可罗·马基亚维利]] 13370 45042 2006-05-14T05:44:37Z Keps 758 '''Romas senāts''' kā viena no [[valsts]] varas institūcijām aizsākās [[Senā Roma|Senajā Romā]] vēl tās pirmsākumā - [[Romas karaliste]]s un turpinājās [[Romas impērija]]s laikā. Dažādos vēstures periodos Romas senātam bija visai atšķirīgas funkcijas. Tā, Romas karalistes laikā senātā galveno lomu spēlēja [[patricieši]], lai gan tajā bija pārstāvēti arī [[plebeji]]. Senāts no vienas puses pildīja augstāko varas funkciju, jo tas ievēlēja [[Karalis|karali]]. Taču no otras puses, reālā vara piederēja karalim un senāts pildīja drīzāk padomdevēja funkcijas. Romas impērijas laikā senāta loma svārstījās no padomdevēja funkcijas līdz pat augstākajai valsts varai. Tā, [[Konsuls|konsulu]] laikā, lai gan senātā tika diskutēti visdažādākie [[Iekšpolitika|iekšpolitiskie]] un [[Ārpolitika|ārpolitiskie]] jautājumi, tā reālā vara bija visai ierobežota. Savukārt 1.gs. pr.Kr. laikā senāts kļuva ne tikai par augstāko likumdošanas institūciju, bet tas veica arī virkni [[izpildvara]]s funkciju. Piemēram, šajā laikā senātā tika pieņemti svarīgākie Romas ārpolitikas lēmumi, tas lielā mērā noteica arī sabiedrības [[Ideoloģija|ideoloģisko]] ievirzi, regulēja [[reliģija]]s un citus ar ikdienas dzīvi saistītus jautājumus. [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[Category:Senā Roma]] 13371 45818 2006-05-18T14:24:42Z Dainis 876 attēls cits [[Image:Soyuz TMA-6 spacecraft.jpg|thumb|200px|Sojuz TMA-6 pirms saslēgšanās ar [[Starptautiskā kosmiskā stacija|Starptautisko kosmisko staciju]]]] ''Sojuz-TMA'' - [[Krievija|Krievijā]] būvēta [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] [[Sojuz]] pēdējā modifikācija, kas tika pielāgota [[Starptautiskā kosmiskā stacija|Starptautiskās kosmiskās stacijas]] īpašajām vajadzībām. Sojuz-TMA izmanto apkalpju nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju un atpakaļ uz zemi, kā arī kalpo kā stacijas "glābšanas laiva". Tiek palaists ar [[nesējraķete|nesējraķeti]] [[Sojuz-FG]] no [[Baikonura]]s [[kosmodroms|kosmodroma]] [[Kazahstāna|Kazahstanā]]. Sojuz-TMA lidojuma maksimālais ilgums: 14 dienas (autonomā lidojumā) vai 200 dienas (pievienotam pie [[orbitalā stacija|orbitalās stacijas]]). Masa aptuveni 7,2 t. Apkalpes locekļu skaits: 3. [[Category:Kosmosa kuģi]] [[Category:Sojuz kosmosa kuģi]] 13372 44512 2006-05-13T09:16:43Z Juzeris 23 {{dzēst}}, neatrodu pierādījumus šāda jēdziena pastāvēšanai; turklāt neenciklopēdisks raksts {{dzēst}} Booting ir jebkāda veida paārtrināšana. Tā var paātrināt arī datoru. Noteikti esam redzējuši programmas kas saucas apmēram tā : Booster. Šīs programmas maksā dārgi, bat ko īsti tad tās dara? 1. Noņem daudz procesu no strtup 2. Vēl isdzēšu daudz failu, bet tas arī ir viss. Lūk par ko jūs maksājat. To varat izdarīt arī paši. Un bez maksas. Viss kas jums ir jādara ir jāatver provcessu editors un procesiem kurus jums nevajag izņemiet ķēksīti pie automātiskās palaišanas, vai vēl labāk, izdzēsiet. 13373 44507 2006-05-13T08:59:42Z Juzeris 23 kat. Šajā kategorijā uzskaitīti [[Renesanse]]s laikmeta [[filozofija|filozofi]]. [[Category:Filozofi]] 13375 50332 2006-06-13T05:22:15Z Keps 758 +Cat. [[Image:Hw-augustus.jpg|thumb|200px|Augusts]]'''Augusts (Oktaviāns)''' (63 p.m.ē.- 14.g.) bija pirmais [[Senā Roma|Senās Romas]] [[imperators]], līdz ar viņa valdīšanas sākumu 27.g. pr.Kr., Romā sākās [[impērija]]s vēsturiskais periods. Augusta valdīšanas laikā [[Romas impērija|Romas impērijā]], pēc gandrīz gadsimtu ilgušām [[Iekšpolitika|iekšpolitiskām]] nesaskaņām, jukām un kariem, pārsvarā valdīja miers un pārticība. Tādēļ šo Senās Romas periodu pieņemts saukt par Augusta laikmetu. ==Oktaviāna izcelsme== Augusts, īstajā vārdā - Gajs Oktāvijs (''Gaius Octavius'') - dzimis 23. septembrī 63.g. pr.Kr. Viņa vecmāte bija [[Gajs Jūlijs Cēzars|Gaja Jūlija Cēzara]], kuru Augusts nomainīja Senās Romas tronī, māsa. Cēzars mīlēja savas māsas mazdēlu, kurš lielu daļu bērnības pavadīja viņa mājā, gādāja lai tas iegūtu labu izglītību un sekoja viņa karjerai. ==Varas sākums== Cēzars slepus Oktaviānu bija nozīmējis par savu pēcteci. Tas atklājās tikai pēc Cēzara noslepkavošanas 44.g. pr.Kr., kad Oktaviānam vēl bija tikai 18 gadi. Viņš Cēzara noslepkavošanas brīdī atradās [[Ilirija|Ilirijā]], bet Romā sākās jukas un cīņa par varu. Lai stabilizētu situāciju, Oktaviāns, pēc atgriešanās Romā, ar Cēzaram uzticīgajiem ģenerāļiem [[Marks Antonijs|Marku Antoniju]] un [[Marks Lepids|Marku Lepidu]] izveidoja [[Otrais Triumvirāts|Otro Triumvirātu]]. Lai tālāk nostiprinātu savu varu un izvairītos no nevajadzīgiem politiskiem riskiem, viņi, atšķirībā no sava priekšgājēja Cēzara, rūpīgi sastādīja savu oponentu sarakstus un uzsāka metodisku to iznīcināšanu. Starp nogalinātajiem tikai senatoru vien bija ap 300, ieskaitot slaveno oratoru [[Cicero]]. Tikuši galā ar jebkādu iespējamo pretestību Romā, viņi uzsāka galveno, pret Cēzaru vērstās sazvērestības organizētāju – [[Decims Jūnijs Bruts Albīns|Bruta]] un [[Gajs Kasijs Longins|Longina]] vajāšanu, kuri tūlīt pēc Cēzara slepkavības bija aizbēguši uz [[Maķedonija|Maķedoniju]]. Viņi bija savākuši tur armiju lai gāztu triumvirātu un atjaunotu Romas Republiku, bet tika sakauti. Nonākuši bezizejas situācijā, abi sazvērnieki beidza dzīvi izdarot pašnāvību. Lai stiprinātu triumvirātu, Antonijs bija aprecējis Oktaviāna māsu [[Oktāvija|Oktāviju]]. Būdams [[Āzija|Āzijā]], Antonijs iemīlējās [[Kleopatra|Kleopatrā]], kuru Cēzars bija iecēlis par [[Ēģipte]]s valdnieci un palika Ēģiptē, bet savu sievu, Oktaviāna māsu Oktāviju viņš aizsūtīja atpakaļ uz Romu. Tas nozīmēja neizbēgamu konfliktu un triumvirāta izjukšanu. Situāciju vēl vairāk pasliktināja tas, ka 34.g. pr.Kr. viņš Kleopatras (un kā domā Cēzara) dēlu [[Cēzarions|Cēzarionu]] pasludināja par Cēzara mantinieku, tātad Oktaviāna vietā. Turklāt Romas austrumu provinces, kuras pēc vienošanās triumvirāta starpā bija uzticēts pārvaldīt Antonijam, viņš vienpersoniski sadalīja starp Kleopatru un tās bērniem. Tas vēl vairāk pastiprināja konfliktu un kara neizbēgamību. Antonija un Kleopatras spēkus 31.g. pr.Kr. jūras kaujā Oktaviāna flote sakāva un abi mīļākie drīz beidza dzīvi pašnāvībā. Arī Cēzarions tika noslepkavots. Oktaviāns ar triumfu atgriezās Romā kā vienpersonisks romiešu pasaules valdnieks. Romas sabiedrība nebūt nepretojās tam visā nākamajā Oktaviāna valdīšanas laikā, tā nemaz neilgojās pēc brīvības, jo vēl dzīvā atmiņā bija haoss, bagāto izlaidība un nabagu posts, [[terors]] un juceklis, kas pavadīja „brīvības” laikus Romas republikas periodā. ==Imperators Augusts== Senāts 27. gadā pr.Kr. piešķīra Oktaviānam titulu Augusts, kas nozīmēja „svētais” un, kas vēlāk politiskajā apritē tika lietots kā sinonīms imperatoram. Senāts Augustam piešķīra arī veselu virkni citu titulu, kas republikas laikā bija saistīti ar to vai citu valsts pārvaldes funkciju veikšanu, kas viņu faktiski padarīja par [[Diktators|diktatoru]] ar neierobežotu varu. Tiesa, Augusts centās pārāk neafišēt to, viņš pat saglabāja Senāta pilnvaras un citas Republikas pārvaldes institūcijas, kā arī bieži uzsvēra, ka viņš it kā ir atjaunojies Romas Republiku. ==Augusta reformas== Neapstrīdams ir tas, ka līdz ar viņa kļūšanu par imperatoru, bet Romas pārtapšanu no republikas par impēriju, iesākās ilgstošs tās uzplaukuma un labklājības laiks. Agrāk iekarotās teritorijas tika nostiprinātas ar efektīvu pārvaldi un precīzi iezīmētām robežām. Austrumu teritorijas, kuras karu laikā bija jau gandrīz nošķirtas no Romas, tika atkal pievienotas. Augusta laikā Roma centās mierīgā ceļā uzlabot attiecības arī ar tās pierobežā dzīvojošām kaimiņu tautām. Lai uzlabotu zemju pārvaldi, tās tika sadalītas sīkākās administratīvās vienībās. Piemēram, [[Gallija]], kuru bija iekarojis Cēzars, tika sadalīta četrās provincēs, bet [[Spānija]] – trijās. Tika atjaunota kontrole arī pār Ēģipti. Katram savam karavīram viņš piešķīra ievērojamu [[nauda]]s prēmiju. Kara veterāniem, kuri bija godam beiguši dienestu, tika piešķirta zeme. Īpašniekiem tika atlaisti visi vecie parādi, bet visi parādu saraksti valstij tika publiski un svinīgi sadedzināti ugunskuros. Tika organizēti dažādi sabiedriskie darbi ceļu uzlabošanā, Romas ēku un [[infrastruktūra]]s atjaunošanā, pārbūvē un [[Modernizācija|modernizācijā]]. Sausuma vai citu klimatisko likstu skartām provincēm no valsts rezervēm sāka sniegt centralizētu palīdzību. ==Romas sabiedrība== Augusta laikā uzplauka arī [[literatūra]] un [[māksla]]. Dzejnieki [[Ovīdijs]], [[Horācijs]] un [[Vergīlijs]], tāpat kā vēsturnieks [[Tits Līvijs]], kurš sarakstīja Romas vēsturi, bija tuvi imperatora draugi. Augusts atbalstīja arī [[Arhitektūra|arhitektūru]]. Par viņa valdīšanas laiku mēdza teikt, ka viņš ieradās ķieģeļu Romā, bet atstāja to tērptu marmorā. Tomēr bija viena būtiska problēma, kuru neizdevās atrisināt arī Augustam, lai kādas pūles viņš tam neveltīja. Tā bija Romas sabiedrības [[morāle]]. Neskatoties uz pieņemtajiem stingrajiem likumiem, kas aizliedza [[Prostitūcija|prostitūciju]] un laulāto (sievas) neuzticību, kas sodīja arī par atturēšanos no precēšanās un bērnu audzināšanas, vairuma romiešu vieglprātīgā attieksme pret ģimeni, godu, sirdsapziņu un citiem morāles un [[ētika]]s principiem, neuzlabojās. Tādēļ arvien vairāk sāka samilzt [[Demogrāfija|demogrāfiskās]] problēmas. Rezultātā [[Etnoss|etnisko]] romiešu īpatnējais svars impērijā sāka pamazām sarukt, jo provincēs un no tām Romā ieplūstošās [[Barbari|barbaru]] ģimenes parasti bija daudzskaitlīgas. Barbari ar daudz lielāku cieņu un pietāti izturējās arī pret dzīves vērtībām, kuras romieši laika gaitā bija pazaudējuši. Šīs iezīmes kļuva par vienu no Senās Romas pakāpeniskas novājināšanās faktoriem, kas līdz ar citiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem gala rezultātā noveda pie šīs [[Vidusjūra]]s [[civilizācija]]s pilnīga sabrukuma. [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[Category:Romas imperatori]] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = - | virsraksts = [[Romas imperatoru uzskaitījums|Romas imperators]] | periods = [[27 p. m. ē.]]&ndash;[[14]] | pēc = [[Tibērijs]]}} {{kastes beigas}} [[bg:Октавиан Август]] [[ca:August]] [[cs:Augustus]] [[da:Cæsar Augustus]] [[de:Augustus]] [[et:Augustus]] [[en:Augustus]] [[es:César Augusto]] [[eo:Aŭgusto Cezaro]] [[eu:Zesar Augusto]] [[fr:Auguste]] [[ko:아우구스투스]] [[hr:August]] [[it:Augusto (imperatore romano)]] [[he:אוגוסטוס קיסר]] [[la:G. Iulius Caesar Octavianus Augustus]] [[hu:Augustus]] [[nl:Gaius Julius Caesar Octavianus (Augustus)]] [[ja:アウグストゥス]] [[no:Augustus]] [[pl:Oktawian August]] [[pt:César Augusto]] [[ro:Caesar Augustus]] [[ru:Гай Юлий Цезарь Октавиан Август]] [[scn:Cesari Augustu]] [[simple:Caesar Augustus]] [[sl:Gaj Avgust Oktavijan]] [[sh:August]] [[sm:Aokuso Kaisara]] [[fi:Augustus]] [[sr:Октавијан Август]] [[sv:Augustus]] [[tl:Caesar Augustus]] [[uk:Октавіан Авґуст]] [[zh:屋大维]] 13376 44519 2006-05-13T09:38:28Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Glāzgova]] 13377 44534 2006-05-13T11:09:29Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Oktaviāns]] 13378 44537 2006-05-13T11:35:15Z Juzeris 23 nozīmju atdalīšana '''Latvietis''' var būt: *[[latvieši|latviešu]] nācijas pārstāvis, *"[[Latvietis (biedrība)|Latvietis]]", nacionālistiska biedrība, *"[[Latvietis (laikraksts)|Latvietis]]", sabiedriski politisks nedēļas laikraksts , kas 19.gs beigās-20.gs sākumā iznāca [[Liepāja|Liepājā]]. {{disambig}} 13379 44538 2006-05-13T11:35:30Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Latvieši]] 13380 45635 2006-05-16T19:32:23Z Ingarix 920 [[Image:DSC00376.JPG|250px|thumb|Ārlavas baznīca|left]] Viens no [[Talsu novads|Talsu novada]] senākajiem vietvārdiem. Rakstu avotos ir nosaukumi – Arowelle, Erwahlen, Arwalen, Arwal, Arevale, Arwallenn. Valodnieki to uzskata par lībisku vārdu: igauņu "aru" – "sausa pļava" + līb. "vell" - "lauks", tātad – sausa pļava, auglīga zeme. Veidojoties latviešu valodai, lībiskais vārds iegūst galotni – ava. Ārlava ir sena [[kurši|kuršu]] un [[lībieši|lībiešu]] dzīves vieta, kas dokumentos pirmo reizi minēta 1231. g. Pēc 1253. g. kuršu zemju dalīšanas Ārlava kļūst par [[Kurzemes bīskapija]]s iecirkni (bīskapijā bija deviņi šādi iecirkņi). Pēc pēdējā Kurzemes bīskapa – hercoga Magnusa nāves 1583. g. Ārlava nonāk Polijas valdījumā un ir viena no septiņām draudzēm [[piltene|Piltenes]] apgabalā. 1795. g. martā [[Kurzemes hercogiste]]s un Piltenes apgabala landtāgi Jelgavā un Aizputē izlemj par iekļaušanos [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. 1866. g. Ārlava kļūst par administratīvu vienību – pagastu. 19. gs. otrā puse ir ekonomiskās un sabiedriskās aktivitātes laiks. Pagasta iedzīvotāji 1870. g. nodibina zemnieku palīdzības biedrību, 1880. g. — Ārlavas krājaizdevumu kasi, 1892. g. — Ārlavas lauksaimniecības biedrību. Latvijas Republikā Ārlavas pagasts ir lielākais Talsu apriņķī – teritorijas lielums 227 km2; iedzīvotāju skaits 4257 (1936. g.). Pēc Otrā pasaules kara apriņķus un pagastus nomaina rajoni un ciemu padomes. Ārlavas pagastu sadala piecos ciemos – Ārlavas, Īves, Lubes, Valdemāra un Ziedoņa ciemos. 1950. g. pagastu likvidē. Seno nosaukumu saglabā neliela ciema teritorija ap [[Ārlavas baznīca|Ārlavas baznīcu]] un bijušo muižu. [[Category:Latvijas ģeogrāfija]] 13381 44557 2006-05-13T13:40:30Z Marcis1974 922 Ārlavas ev.lut. baznīca Ārlavas ev.lut. baznīca 13382 44560 2006-05-13T13:49:16Z Marcis1974 922 13383 44564 2006-05-13T14:21:21Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[etilēns]] 13384 44565 2006-05-13T14:22:40Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[etilēns]] 13385 44566 2006-05-13T14:23:30Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[etilēns]] 13386 44567 2006-05-13T14:24:42Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[propēns]] 13387 44568 2006-05-13T14:25:34Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[propēns]] 13388 44569 2006-05-13T14:26:49Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[ksilols]] 13390 51797 2006-06-24T18:48:30Z YurikBot 213 robot Modifying: [[ru:Хайле Селассие I]] {| class="toccolours" border="1" cellpadding="2" style="margin: 0 0 1em 1em; float: right; border-collapse: collapse;" |+ style="margin-left: inherit;" | '''Imperators Haile Selassie I''' |align="center" colspan="2"|[[Image:Addis Ababa, Ethiopia. Haile Selassie, Emperor of Ethiopia, in his study at the palace.jpg|thumb|250px]] |- | '''Valdīja:''' | 1930 – 1974 |- | '''Reliģija:''' | Etiopijas ordodoksā baznīca |- |} {{commons|Haile Selassie}} '''Haile Selassie I''' (amhariešu valodā – “Trīsvienības spēks”). Īstajā vārdā '''Lij Tafari Makonnen'''. Dzimis 1892. gada 23. jūlijā. Miris 1975. gada 27. augustā. [[Etiopija|Etiopijas]] imperators no 1930. līdz 1974. gadam. [[rastafari|Rastafarieši]] uzskata Haile Selassie I par Dieva [[inkarnācija|inkarnāciju]]. == Ceļš uz troni == Tafari dzimis Ejersa Goro ciematā Hararas provincē. Viņa tēvs bija Ras Makonnen Woldemikael Gudessa, Hararas gubernators. Tafari tēva vecmāte princese Tenagnework Sahle Selassie bija imperatora [[Meneliks III|Menelika III]] tante. Imperatora ģimenes koks sākas ar [[Bībele|Bībelē]] minētās Sābas karalienes un [[Izraēla|Izraēlas]] karaļa [[Zālamans|Zālamana]] ārlaulības dēlu. 1911. gadā Tafari tika iecelts par Hararas gubernatoru. Tā paša gada 3. augustā viņš apprecēja Menen Asfaw, Etiopijas imperatora Iyasu V radinieci. 1916. gadā Iyasu V tika gāzts no troņa un pie varas nāca Tafari radiniece Zewditu. Tafari tika piešķirts Ras tituls, viņs tika pasludināts par troņmantnieku, kā arī par reģentu, faktiski kļūstot par Etiopijas valdnieku. Kā reģents, Tafari uzsāka mērenas modernizācijas politiku. 1923. gadā viņš panāca Etiopijas uzņemšanu [[Tautu Savienība|Tautu savienībā]]. 1924. gadā Etiopijā tika aizliegta verdzība. Tafari apmeklēja Eiropu, lai iepazītos ar rietumu valstu attīstību. Pēc Zewditu nāves 1930. gadā Tafari tika pasludināts par imperatoru un Negusa Negast (valdnieku valdnieku). 1930. gada 2. novembrī viņš tika kronēts par imperatoru Haile Selassie I. Viņa pilnais tituls ir Viņa impēriskā augstība, Imperators Haile Selassie I, Karaļu karalis un Lordu lords, Judas cilts uzvarošā lauva, Dieva izvēlētais. 1931. gada 16. jūlijā Imperators pasludināja Etiopijas pirmo [[konstitūcija|konstitūciju]]. == Itālijas uzbrukums == [[Image:Italian troops march past billboard of Mussilini during 1936 invasion.jpg|thumb|250px|Itāļu kareivji Etiopijā]] 1936. gadā [[fašisms|fašistiskā]] Itālija, no savām kolonijām [[Eritreja|Eritrejas]] un [[Somālija|Somālijas]], uzbruka Etiopijai. Itāļiem bija daudz modernāka armija, kā arī spēcīga aviācija. Viņi arī nekautrējās pārkāpt starptautiskos kara noteikumus, izmantoja gāzes ieročus, un bombardēja [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] slimnīcas. Kad kļuva skaidrs, ka itāļu uzvara ir neizbēgama, valsts padome pieņēma lēmumu, ka Imperatoram jādodas trimdā uz [[Jeruzāleme|Jeruzālemi]], un pēc tam jāaizstāv Etiopijas intereses [[Tautu Savienība|Tautu savienībā]] [[Ženēva|Ženēvā]]. 1936. gada 5. maijā itāļu karaspēks ieņēma [[Adisabeba|Adisabebu]], un [[Benito Musolīni]] pasludināja Itālijas karali [[Viktors Emanuels III|Viktoru Emanuelu III]] par Etiopijas imperatoru. Savā uzrunā Tautu savienībā, Haile Selassie I atgādināja par tās solījumu aizstāvēt savu biedru neatkarību. Viņš runāja par nepieciešamību aizstāvēt vājākas valstis no stiprajām. Viņš aprakstīja savas zemes izpostīšanu un ķīmisko ieroču pielietošanas sekas. Pēc šīs runas Imperators kļuva pazīstams visā pasaulē. Time žurnāls viņu pasludināja par Gada cilvēku un antifašisma simbolu visā pasaulē. Diemžēl Tautu savienība apstiprināja tikai minimālas un mazefektīvas sankcijas pret Itāliju. Haile Selassie I atgriezās Etiopijā 1941. gadā pēc tam kad itāļu karaspēku bija sakāvis [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] un Etiopijas karaspēks. == Pēckara politika == 1951. gadā bijusī Itālijas kolonija Eritreja un Etiopija apvienojās kopējā [[federācija|federācijā]]. Tas bija kompromiss starp tiem, kuri gribēja Eritreju vai nu pilnībā pievienot Etiopijai, vai arī pasludināt tās neatkarību. 1955. gadā Imperators pasludināja papildinātu konstitūcija, kura paredzēja plašāku iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldē. 1960. gada 13. decembrī, kamēr Imperators atradās valsts vizītē [[Brazīlija|Brazīlijā]], viņa Imperiālās gvardes karavīri mēģināja veikt valsts apvērsumu, ko novērsa armijas un policijas spēki. Pēc apvērsuma mēģinājuma Imperators kļuva konservatīvāks. Lai arī apvērsuma mēģinājumu nosodīja [[Ortodoksā baznīca]], un tam trūka plaša tautas atbalsta, tas radikalizēja daudzus Etiopijas studentus. 1963. gadā Imperators vadīja [[Āfrikas Vienotības Organizācija|Āfrikas Vienotības Organizācijas]] nodibināšanu, kuras galvenā ēka atradās Adisabebā. == Revolūcija == Aizvien radikālāki uzskati izplatījās Adisabebas universitātes studentu vidū un studentu nemieri kļuva par gandrīz ikdienas parādību. [[Marksisms]] sāka izplatīties Etiopijas inteliģences pārstāvjos. Vienlaikus, imperiālā galma un parlamenta konservatīvo pārstāvju pretestība neļāva Imperatoram īstenot plašāku zemes reformu. Ārpus Etiopijas robežam Imperators joprojām bija ļoti respektēts, un ar saviem daudzajiem ceļojumiem tikai vairoja Etiopijas atpazīstamību pasaulē. 1972 – 73. gadā Wollo provinci piemeklēja postošs sausums un bads. Impērijas valdība šo problēmu centās noslēpt ne tikai no Etiopijas iedzīvotājiem, bet arī no Haile Selasse I. kura astoņdesmitā dzimšanas diena tika atzīmēta ar lielu pompu. Kad ziņas par badu kļuva publiskas, Imperatora popularitāte kritās. Vienlaikus Etiopijas ekonomika cieta no augstajām pasaules naftas cenām. Neapmierināti kareivji sāka dumpoties un pieprasīt labākas algas, kā arī izmeklēt korupcijas skandālus armijas vadībā. Radikāli virsnieki un kareivji izveidoja [[Derg]] (komiteju), kas gāza valdību, un 1974. gada 12. septembrī piespieda arī Haile Selassie I atkāpties no Etiopijas troņa. Imperators tika arestēts un ieslodzīts. [[Image:Selassie funeral.jpg|thumb|200px|Haile Selassie I bēres]] 1975. gada 28. augustā tika izplatīts paziņojums, ka Haile Selassie I ir miris 27. augustā. Viņa personiskais ārsts noliedza valdības versiju par Imperatora nāvi. Drīz sāka izplatīties baumas, ka pie varas nākušie kareivji Imperatoru ir nosmacējuši ar spilvenu, un apglabājuši zem vienas no pils istabas grīdām. Pēc marksistu valdības militārās sakāves 1991. gadā liecinieki atklāja vietu kur tika atrastas Imperatora mirstīgās atliekas. 2000. gada 5. novembrī Haile Selassie I svinīgā ceremonijā tika apglabāts Adisabebā. [[Category:Etiopija]] [[am:ቀዳማዊ፡ኃይለ፡ሥላሴ]] [[cs:Haile Selassie]] [[da:Haile Selassie]] [[de:Haile Selassie]] [[en:Haile Selassie I of Ethiopia]] [[eo:Haile Selassie]] [[es:Haile Selassie]] [[fi:Haile Selassie]] [[fr:Hailé Sélassié Ier]] [[he:היילה סלאסי]] [[it:Haile Selassie]] [[ja:ハイレ・セラシエ1世]] [[ka:ჰაილე სელასიე I]] [[nl:Haile Selassie]] [[pl:Haile Selassie I]] [[pt:Haile Selassie]] [[ru:Хайле Селассие I]] [[simple:Haile Selassie I of Ethiopia]] [[sl:Hajle Selasije I.]] [[sv:Haile Selassie]] [[sw:Haile Selassie]] [[zh:海尔·塞拉西一世]] 13392 44625 2006-05-13T17:10:34Z Ingarix 920 Funeral of Haile Selassie I, from BBC News website. Funeral of Haile Selassie I, from BBC News website. 13393 44629 2006-05-13T17:12:11Z Latvia United 746 #REDIRECT [[Acetilēns]] 13395 51769 2006-06-24T16:24:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Rastafarijanstvo]] '''Rastafari''' (rastas) tic, ka Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] ''(Ras Tafari, Jah)'' ir Dieva inkarnācija, Mesija, kas vadīs visus Āfrikas iedzīvotājus, un visas pasaules melnādainos iedzīvotājus uz brīvību. Imperatora oficiālie tituli: “Karaļu karalis”, “Lordu lords”. “Judas cilts uzvarošā lauva”. “Dāvida pēcnācējs”, tiek uzskatīti par norādēm uz Mesiju. Vārds "Jah" ir Bībeles "Jehova" saīsinājums. Vārds "Rastafari" cēlies no Ras Tafari Makonen, kas bija Hailes Selasijes I vārds pirms kronēšanas. [[Image:Addis Ababa, Ethiopia. Haile Selassie, Emperor of Ethiopia, in his study at the palace.jpg|thumb|300px|Jah]] Reliģiskā kustība sākās starp [[Jamaika]]s zemniekiem un strādnieku pārstāvjiem agrīnajos 1930ajos gados. To ietekmēja pravieša Markusa Gārvija ''(Marcus Garvey)'' “Atpakaļ uz Āfriku” kustība, kura uzskatīja ka visiem melnādainajiem Amerikas iedzīvotājiem jāatstāj sava bijusī verdzības vieta un jāatgriežas Āfrikā. Ticība tam, ka Haile Selasije I ir mesija, Jamaikā sākās pēc tam, kad žurnāls Time publicēja reportāžas par viņa kronēšanas ceremoniju 1930. gadā. Imperators bija vienīgās pilnībā neatkarīgās Āfrikas valsts monarhs. Kad imperators 1966. gada 21. aprīlī apmeklēja Jamaiku, lidostā viņu sagaidīja starp simts un divsimts tūkstošiem rastafari. Sagaidītājiem stundu nācās pārliecināt Imperatoru, ka atstājot lidmašīnu viņš būs drošībā. Haile Selasije I nekādi neveicināja Rastafari kustību, jo viņš bija pārliecināts Etiopijas ortodoksās baznīcas ticīgais. Viņa publiskā attieksme pret rastafari bija kaut kur starp līdzjūtību un pieklājīgu interesi. Jamaikas vizītes laikā viņš rastafari vadītājiem ieteica emigrēt uz Etiopiju tikai pēc tam, kad būs pabeigta Jamaikas atbrīvošana. Taču, tiem rastafari kuri vēlējās pārcelties uz Etiopiju, Imperators uzdāvināja zemes gabalu Šašamanē ''(Shashamane)'' kur joprojām pastāv rastafari komūna. Lielu impulsu Rastafari kustības izplatībai deva regeja mūzikas popularitāte, it sevišķi [[Bobs Mārlijs]], kuri savās dziesmās dziedāja par Rastafari ticību un Jah. 2000. gadā pasaulē bija apmēram viens miljons rastu. 5-10% Jamaikas iedzīvotāju sevi identificē kā rastas. Lielakā daļa Rastafari ir veģetārieši, vai arī ēd tikai produktus kurus atļauj Bībeles Vecā Testamenta likumi. [http://www.shashamane.org/ Šašamane] [[Category:Reliģijas]] [[Category:Jamaika]] [[bg:Растафари]] [[cs:Rastafari]] [[da:Rastafari]] [[de:Rastafari]] [[en:Rastafari movement]] [[eo:Rastafaria movado]] [[es:Movimiento rastafari]] [[et:Rastafarianism]] [[fi:Rastafari]] [[fr:Mouvement rastafari]] [[he:ראסטפארי]] [[hr:Rastafarijanstvo]] [[hu:Rasztafariánus mozgalom]] [[id:Gerakan Rastafari]] [[it:Rastafarianesimo]] [[ja:ラスタファリズム]] [[lt:Rastafarizmas]] [[nl:Rastafari]] [[pl:Rastafarianizm]] [[pt:Movimento do Rastafari]] [[ru:Растафарианство]] [[simple:Rastafarian]] [[sv:Rastafari]] [[tr:Rastafarianizm]] 13396 45683 2006-05-17T07:52:17Z Yyy 146 cat [[Image:DSC00376.JPG|250px|thumb|Ārlavas baznīca|left]] Ziņas par Ārlavas draudzi ir senākas par [[Talsi|Talsu draudzi]]. Senākās rakstiskās liecības par Ārlavas (''Arowelle, Erwahlen, Arwalen, Arwal, Arevale, Arwallenn'') baznīcu pieminētas no 1383. gada. Koka baznīca celta 17. gs. otrajā pusē un 1728. gadā tā kopā ar mācītājmuižu vēl atrodas labā stāvoklī. Savukārt 1777. gada vizitācijas protokolā norādīts, ka visa baznīca un jumts atrodas sabrukušā stāvoklī. Apkārtējie muižu īpašnieki un patroni lemj par jaunas baznīcas celtniecību. Darbus pie mūra baznīcas beidz 1793. gadā. Pašreizējo neogotisko izskatu baznīca iegūst pēc 1862./ 63. gada pārbūves, kad tā paplašināta un paaugstināta, t.sk. arī torņa smaile par 30 pēdām. Īpaša vērtība ir baznīcas interjera detaļām. Pie kultūrvēsturiskiem pieminekļiem pieskaitāma kancele, A. Martina darinātās ērģeles (ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu restaurētas 1999.gadā), ērģeļu luktas un altāris. Savulaik Ārlavas mācītāja pārziņā atradusies arī zviedru apdzīvotā [[Roņu sala]] ar trim kapelām. Ārlavas draudzei bija filiāles [[Valdemārpils|Valdemārpilī]] un [[Roja|Rojā]], kas 20.gs. trīsdesmitajos gados kļuvušas pastāvīgas draudzes. Ārlavas baznīca ir lielākā lauku baznīca Talsu novadā. Ārlavas baznīcā ir kristīts K. Valdemārs. Atjaunošanas darbi un altārgleznas restaurēšana 1936. g. Altārgleznu "Kristus apraudāšana" gleznojis J. Rētermans [[Drēzdene|Drēzdenē]] 1871. g. Glezna 1908. g. nosūtīta restaurācijai uz Drēzdeni, to paturējis muzejs, vietā atsūtīdams Šēnhera kopiju. [[Category:Latvija]] 13397 45684 2006-05-17T07:52:31Z Yyy 146 cat 1746. gadā mācītājmuiža atrodas sabrukušā stāvoklī, bet divus gadus vēlāk noslēgts līgums par jaunas mācītājmuižas celtniecību. 1777. gadā mācītājmuižā atrodas dzīvojamā māja, celta no koka ar salmu un lubiņu jumtu, vairākām istabām un krāsnīm ar melniem podiņiem, samērā labā stāvoklī, ērberģis, zirgu stallis un ratnīca, lopu kūts, rija un klēts sabrukušā stāvoklī. 19. gs. pirmajā pusē celta jauna mācītājmuiža, kurai līdz mūsdienām nav bijis lemts saglabāties. Ārlavas mācītājmuižā dzīvojuši arī ievērojamie mācītāji F. G. Mačevskis (1786-1813) un K. F. J. Hūgenbergers (1814-1851). [[Category:Latvija]] 13400 44746 2006-05-13T20:20:46Z Ignored 924 13401 46137 2006-05-20T17:50:40Z Keps 758 ==Tehnoloģijas jēdziens== [[Image:Old wooden wheel.jpg|thumb|150px|Koka ritenis]]Ar '''tehnoloģiju''' plašā nozīmē saprot materiālas lietas - [[Instruments|instrumentus]], [[mašīna]]s, [[iekārta]]s, [[Aparāts|aparātus]], dažādas [[konstrukcija]]s, kā arī to pielietošanas iemaņas, paņēmienus un [[metode]]s sadzīves, saimniecisku, militāru vai citu mērķu sasniegšanai. Ar jēdzienu tehnoloģija var apzīmēt vienkāršus priekšmetus, kā, piemēram, koka [[ritenis]], [[svira]], [[āmurs]] kontekstā ar to pielietošanas paņēmieniem. Tehnoloģija var ietvert arī ļoti sarežģītas mūsdienu tehniskas sistēmas. Piemēram, [[informācija]]s tehnoloģiju komponentes parasti ir [[Image:WorldWideWebAroundWikipedia.png|thumb|250px|Wikipedia. Pasaules interneta tīmeklis]][[Dators|datori]], [[Telekomunikācijas|telekomunikāciju]] iekārtas, datu pārraides kanāli, utt. ==Tehnoloģija kā civilizācijas vai valsts attīstības līmeņa rādītājs== Tehnoloģija, kuru pielieto tā vai cita [[civilizācija]] vai [[valsts]], ir arī viens no tās attīstības vispārīgajiem rādītājiem. Piemēram, [[cilvēce]] agrīnā savā attīstības stadijā izmantoja pārsvarā vienkāršus [[akmens]] darbarīkus jeb akmens tehnoloģiju. Līdz ar to šis civilizācijas attīstības līmenis tiek apzīmēts kā [[Akmens laikmets]]. Šajā laikmetā cilvēki vēl nepazina rakstību, vāji bija attīstīta valoda, mākslu raksturoja vienkāršas rotas lietas un zīmējumi uz alu sienām. [[Bronzas laikmets|Bronzas]] un vēl jo vairāk [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmeti]] raksturojas ar tehnoloģiskiem sasniegumiem arvien pieaugošā skaitā. Tie kļūst arī arvien sarežģītāki. Tie izraisa apvērsumus un revolūcijas cilvēku dzīves veidā, saimniecībā, sociālajā jomā un kultūrā. Piemēram, trīslemešu [[Arkls|arkla]] līdz ar tā aprīkojuma izgudrošanu un pilnveidošanu, kā arī [[Zirgs|zirga]] kā vilcējspēka izmantošanu būtiski uzlaboja zemes apstrādes tehnoloģiju Eiropā 12.-13.gs., palielināja darba produktivitāti lauksaimniecībā un bija viens no galvenajiem faktoriem, kas radikāli izmainīja Eiropas iedzīvotāju dzīves līmeni agrīno [[Viduslaiki|viduslaiku]] beigās, ievadot Eiropas civilizāciju vidējos viduslaikos. ==Tehnoloģiju ietekme uz ekonomikas nozarēm== Pēdējo gadu desmitu pētījumi devuši pamatu agrāko zinātnes atziņu par tehnoloģiju lomu cilvēces attīstībā pārvērtēšanai un precizēšanai. Tā, piemēram, agrāk tika uzskatīts, ka šajā attīstības procesā izšķirošās bijušas tehnoloģiskās izmaiņas, kas saistītas galvenokārt ar [[Darbarīks|darbarīkiem]], ar ražošanas procesu. Piemēram, [[Neolīta revolūcija]] tika saistīta lielā mērā ar bronzas metalurģijas attīstību. Patiesībā jaunas tehnikas un tehnoloģijas izmantošana ne vienmēr tika uzsākta ražošanā. Piemēram, [[Arheoloģija|arheoloģiskie]] atradumi liecina, ka bronzas izmantošana aizsākusies dienvidrietumu Āzijā, izgatavojot no tā [[Kults|kulta]] priekšmetus un izrotājumus. Tikai vēlāk to sāka pielietot arī darbarīku izgatavošanai. Tehnoloģiskās inovācijas spēlēja savu revolucionāro lomu ne tikai ražošanā. Piemēram, [[Ritenis|riteņa]] izgudrošana [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]] un [[bura]]s pielietošana [[Kuģis|kuģiem]] [[Ēģipte|Ēģiptē]] radīja apvērsumu nevis ražošanā, bet gan [[Transports|transportā]], kas, protams, pastarpināti veicināja arī ražošanas attīstību. [[Category:Tehnoloģija]] 13402 44757 2006-05-13T20:37:59Z Feens 37 [[Category:Politoloģija]] 13403 44767 2006-05-13T20:45:12Z Feens 37 Viennozimīgi dzēst. --[[User:Feens|Feens]] 20:45, 13 maijā, 2006 (UTC) 13404 44793 2006-05-13T21:13:30Z Feens 37 '''Augusts''' var būt: *[[Augusts]] - gada astotais mēnesis. *[[Oktaviāns|Augusts]] (63 pmē - 14) - [[Romas impērija|Romas imperators]] (27 pmē - 14) *[[augusts (nosaukums)|augusts]] - goda nosaukums {{disambig}} 13406 51855 2006-06-25T00:51:56Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Ithaca (island)]] Itaka (amer. angļu val. ''Ithaca'') ir pilsēta [[Ņujorkas štat]]a vidienē ASV, pie Kajugas ezera (angliski ''Cayuga''). Itaka galvenokārt pazīstama kā studentu pilsēta: tā ir mājvieta Kornela universitātei (''Cornell University'') un Itakas koledžai (''Ithaca College''). Pilsētas iedzīvotāju skaits svārstās ap 30 000, no kuriem lielākā daļa ir studenti. Itaka ir Tompkinsa grāfistes jeb apgabala centrs (''Tompkins County''). [[Category:ASV pilsētas]] [[ang:Iþacige]] [[bg:Итака]] [[ca:Ítaca]] [[cs:Ithaka]] [[da:Ithaka]] [[de:Ithaka]] [[el:Ιθάκη]] [[en:Ithaca (island)]] [[eo:Itako]] [[es:Ítaca]] [[et:Ithaka]] [[fr:Ithaque]] [[he:איתקה]] [[it:Itaca]] [[nl:Ithaka]] [[pl:Itaka]] [[pt:Ítaca]] [[ru:Итака]] [[sr:Итака]] [[sv:Ithaka]] 13407 44832 2006-05-13T22:32:11Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ņujorka (pilsēta)]] 13408 44833 2006-05-13T22:32:14Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ņujorka (pilsēta)]] 13409 50338 2006-06-13T05:42:32Z YurikBot 213 robot Adding: [[id:Humphrey Bogart]] [[Image:Humphrey Bogart by Karsh (Library and Archives Canada).jpg|thumb|Hamfrijs Bogarts]] {{commons|Humphrey Bogart}} '''Hamfrijs Bogarts''' (''Humphrey Bogart'', *1899. gada 25. decembrī [[Ņujorka (pilsēta)|Ņujorkā]], †1957. gada 14. janvārī [[Holivuda|Holivudā]] ) - [[ASV]] aktieris. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem kinoaktieriem. Klasiska ir Bogarta loma [[Maikls Ketics|Maikla Kertica]] filmā [[Kasablanka (filma)|Kasablanka]] (''Casablanca''), kur viņš spēlē kopā ar [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdu Bergmani]]. Bez Kertica filmām, piedalījies arī [[Džons Hastons|Džona Hastona]] un [[Hovards Haukss|Hovarda Hauksa]] klasiskajās Holivudas filmās. 1951. gadā ieguva [[Oskars|Oskaru]] par tēlojumu filmā [[Āfrikas karaliene]] (''The African Queen''). {{stub}} ====Ārējās saites==== *http://www.imdb.com/name/nm0000007/ - Bogarta profils IMDb [[Category:Amerikāņu kinoaktieri|Bogarts, Hamfrijs]] [[ar:همفري بوجارت]] [[ast:Humphrey Bogart]] [[bg:Хъмфри Богарт]] [[bs:Humphrey Bogart]] [[cs:Humphrey Bogart]] [[da:Humphrey Bogart]] [[de:Humphrey Bogart]] [[en:Humphrey Bogart]] [[eo:Humphrey Bogart]] [[es:Humphrey Bogart]] [[fa:هامفری بوگارت]] [[fi:Humphrey Bogart]] [[fr:Humphrey Bogart]] [[gl:Humphrey Bogart]] [[he:המפרי בוגרט]] [[hr:Humphrey Bogart]] [[hu:Humphrey Bogart]] [[id:Humphrey Bogart]] [[it:Humphrey Bogart]] [[ja:ハンフリー・ボガート]] [[lb:Humphrey Bogart]] [[nl:Humphrey Bogart]] [[no:Humphrey Bogart]] [[oc:Humphrey Bogart]] [[pl:Humphrey Bogart]] [[pt:Humphrey Bogart]] [[ru:Богарт, Хамфри]] [[simple:Humphrey Bogart]] [[sl:Humphrey Bogart]] [[sr:Хемфри Богарт]] [[sv:Humphrey Bogart]] [[zh:亨弗莱·鲍嘉]] 13410 44854 2006-05-13T22:58:54Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Hamfrijs Bogarts]] 13411 44855 2006-05-13T22:58:57Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Hamfrijs Bogarts]] 13412 44856 2006-05-13T22:59:00Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Hamfrijs Bogarts]] 13413 51387 2006-06-20T07:38:39Z Dainis 876 Category:Saules sistēma -> Jupitera pavadoņi [[Image:Galilean satellites.jpg|thumb|325px|''[[Galileja pavadoņi]]'': secībā no kreisās uz labo [[Jo (pavadonis)|Jo]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropa]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēds]] un [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]].]] '''Jupitera pavadoņi''' – dabiskas izcelsmes liela izmēra kosmiskie ķermeņi, kas riņķo ap [[Jupiters|Jupiteru]]. Pašlaik ir zināmi 63 Jupitera pavadoņi; tas ir vislielākais pavadoņu skaits no visām [[Saules sistēma]]s planētām. Turklāt Jupiteram ir gredzenu sistēma. 1610. gadā [[Galileo Galilejs]], novērojot Jupiteru ar [[teleskops|teleskopu]], atklāja četrus lielākos pavadoņus – Io, Eiropu, Ganimedu un Kallisto, kurus tagad sauc par Galileja pavadoņiem. Tie ir diezgan spoži un riņķo pa samērā attālām orbītām, kas ļauj tos labi novērot par ar lauku binokli. Pateicoties Jupitera sistēmas noverojumiem no Zemes, jau 1970-to gadu beigās bija zināmi jau 13 pavadoņi. 1979. gadā, lidojot garām Jupiteram [[kosmiskās zondes]] „[[Voyager -1]]” un „[[Voyager-2]]” atklāja vēl 3 pavadoņus. Sākot no 1999. gada, ar jaunākās paaudzes teleskopiem tika atklāti vēl 47 Jupitera pavadoņi, lielākā daļa no tiem ir 2-4 km diametrā. ==Jupitera pavadoņu tabula:== (Galileja pavadoņi ir iekrāsoti violeta krāsā.) {| class="wikitable" |- style="background:#efefef;" ! Nosaukums<br/> ! Diametrs (km) ! Masa (kg) ! Orbītas rādiuss (km) ! Orbītas periods (dienas) ! Slīpums (°)<br/>(pret Jupitera ekvatoru) ! Ekscentriskums ! Grupa |- style="background:#ffffff;" | [[Metīda (pavadonis)|Metīda]] ||align="center"| 43 ||align="right"| 1.2E+17 ||align="right"| 127 690 ||align="right"| 0.294780 ||align="right"| 0.000° ||align="right"| 0.0012 ! rowspan="4"| [[Amaltejas grupa|Amalteja]] |- style="background:#ffffff;" | [[Adrasteja (pavadonis)|Adrasteja]] ||align="center"| 26×20×16 ||align="right"| 7.5E+15 ||align="right"| 128 690 ||align="right"| 0.29826 ||align="right"| 0.000° ||align="right"| 0.0018 |- style="background:#ffffff;" | [[Amalteja (pavadonis)|Amalteja]] ||align="center"| 262×146×134 ||align="right"| 2.1E+18 ||align="right"| 181 170 ||align="right"| 0.49817905 ||align="right"| 0.360° ||align="right"| 0.0031 |- style="background:#ffffff;" | [[Tēbe (pavadonis)|Tēbe]] ||align="center"| 110×90 ||align="right"| 1.5E+18 ||align="right"| 221 700 ||align="right"| 0.6745 ||align="right"| 0.901° ||align="right"| 0.0177 |- style="background:#ccccff" | [[Jo (pavadonis)|Jo]] ||align="center"| 3660.0×3637.4×3630.6 ||align="right"| 8.9E+22 ||align="right"| 421 700 ||align="right"| 1.769137786 ||align="right"| 0.050° ||align="right"| 0.0041 ! rowspan="4"| [[Galileja pavadoņi|Galileja]] |- style="background:#ccccff" | [[Eiropa (pavadonis)|Eiropa]] ||align="center"| 3121.6 ||align="right"| 4.8E+22 ||align="right"| 671 034 ||align="right"| 3.551181041 ||align="right"| 0.471° ||align="right"| 0.0094 |- style="background:#ccccff" | [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēds]] ||align="center"| 5262.4 ||align="right"| 1.5E+23 ||align="right"| 1 070 412 ||align="right"| 7.15455296 ||align="right"| 0.204° ||align="right"| 0.0011 |- style="background:#ccccff" | [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]] ||align="center"| 4820.6 ||align="right"| 1.1E+23 ||align="right"| 1 882 709 ||align="right"| 16.6890184 ||align="right"| 0.205° ||align="right"| 0.0074 |- | [[Temisto (pavadonis)|Temisto]] ||align="center"| 8 ||align="right"| 6.9E+14 ||align="right"| 7 391 645 ||align="right"| 129.827611 ||align="right"| 15.346° ||align="right"| 0.2006 ! rowspan="1"| Temisto |- | [[Lēda (pavadonis)|Lēda]] ||align="center"| 20 ||align="right"| 1.1E+16 ||align="right"| 11 097 245 ||align="right"| 238.824159 ||align="right"| 27.210° ||align="right"| 0.1854 ! rowspan="5"| [[Himalija grupa|Himalija]] |- | [[Himalija (pavadonis)|Himalija]] ||align="center"| 170 ||align="right"| 6.7E+18 ||align="right"| 11 432 435 ||align="right"| 249.726305 ||align="right"| 29.590° ||align="right"| 0.1443 |- | [[Līziteja (pavadonis)|Līziteja]] ||align="center"| 36 ||align="right"| 6.3E+16 ||align="right"| 11 653 225 ||align="right"| 256.995413 ||align="right"| 25.771° ||align="right"| 0.1132 |- | [[Elara (pavadonis)|Elara]] ||align="center"| 86 ||align="right"| 8.7E+17 ||align="right"| 11 683 115 ||align="right"| 257.984888 ||align="right"| 30.663° ||align="right"| 0.1723 |- | [[S/2000 J 11]] ||align="center"| 4 ||align="right"| 9.0E+13 ||align="right"| 12 570 575 ||align="right"| 287.931046 ||align="right"| 26.169° ||align="right"| 0.2058 |- | [[Karpo (pavadonis)|Karpo]] ||align="center"| 3 ||align="right"| 4.5E+13 ||align="right"| 17 144 875 ||align="right"| 458.624818 ||align="right"| 55.098° ||align="right"| 0.2736 ! rowspan="1"| Karpo |- | [[S/2003 J 12]] ||align="center"| 1 ||align="right"| 1.5E+12 ||align="right"| 17 739 540 ||align="right"| 482.691255 ||align="right"| 134.861° ||align="right"| 0.4449 ! rowspan="1"| ? |- | [[Eiporija (pavadonis)|Eiporija]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 19 088 435 ||align="right"| 538.779839 ||align="right"| 131.854° ||align="right"| 0.0960 ! rowspan="3"| [[Anankes grupa|Ananke]]? |- | [[S/2003 J 3]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 19 621 780 ||align="right"| 561.517739 ||align="right"| 111.592° ||align="right"| 0.2507 |- | [[S/2003 J 18]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 19 812 575 ||align="right"| 569.728015 ||align="right"| 98.461° ||align="right"| 0.1570 |- | [[Telcine (pavadonis)|Telcine]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 20 453 755 ||align="right"| 597.606695 ||align="right"| 102.844° ||align="right"| 0.2685 ! rowspan="1" | Ananke? |- | [[Evante (pavadonis)|Evante]] ||align="center"| 3 ||align="right"| 4.5E+13 ||align="right"| 20 464 855 ||align="right"| 598.093368 ||align="right"| 123.649° ||align="right"| 0.2000 ! rowspan="1"| Ananke |- | [[Helike (pavadonis)|Helike]] ||align="center"| 4 ||align="right"| 9.0E+13 ||align="right"| 20 540 265 ||align="right"| 601.401918 ||align="right"| 120.908° ||align="right"| 0.1375 ! rowspan="2"| Ananke? |- | [[Ortose (pavadonis)|Ortose]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 20 567 970 ||align="right"| 602.619143 ||align="right"| 101.861° ||align="right"| 0.2433 |- | [[Jokaste (pavadonis)|Jokaste]] ||align="center"| 5 ||align="right"| 1.9E+14 ||align="right"| 20 722 565 ||align="right"| 609.426611 ||align="right"| 127.043° ||align="right"| 0.2874 ! rowspan="5"| Ananke |- | [[S/2003 J 16]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 20 743 780 ||align="right"| 610.362159 ||align="right"| 149.279° ||align="right"| 0.3185 |- | [[Ananke (pavadonis)|Ananke]] ||align="center"| 28 ||align="right"| 3.0E+16 ||align="right"| 20 815 225 ||align="right"| 613.518491 ||align="right"| 149.526° ||align="right"| 0.3963 |- | [[Praksidike (pavadonis)|Praksidike]] ||align="center"| 7 ||align="right"| 4.3E+14 ||align="right"| 20 823 950 ||align="right"| 613.904099 ||align="right"| 132.099° ||align="right"| 0.1840 |- | [[Harpalike (pavadonis)|Harpalike]] ||align="center"| 4 ||align="right"| 1.2E+14 ||align="right"| 21 063 815 ||align="right"| 624.541797 ||align="right"| 143.944° ||align="right"| 0.2441 |- | [[Hermipe (pavadonis)|Hermipe]] ||align="center"| 4 ||align="right"| 9.0E+13 ||align="right"| 21 182 085 ||align="right"| 629.809040 ||align="right"| 149.058° ||align="right"| 0.2290 ! rowspan="1"| Ananke? |- | [[Tione (pavadonis)|Tione]] ||align="center"| 4 ||align="right"| 9.0E+13 ||align="right"| 21 405 570 ||align="right"| 639.802554 ||align="right"| 116.088° ||align="right"| 0.2526 ! rowspan="2"| Ananke |- | [[Mneme (pavadonis)|Mneme]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 21 427 110 ||align="right"| 640.768660 ||align="right"| 147.647° ||align="right"| 0.2214 |- | [[S/2003 J 17]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 22 134 305 ||align="right"| 672.751882 ||align="right"| 139.842° ||align="right"| 0.2379 ! rowspan="6"| [[Karmes grupa|Karme]] |- | [[Etne (pavadonis)|Etne]] ||align="center"| 3 ||align="right"| 4.5E+13 ||align="right"| 22 285 160 ||align="right"| 679.641347 ||align="right"| 143.251° ||align="right"| 0.3927 |- | [[Kale (pavadonis)|Kale]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 22 409 210 ||align="right"| 685.323873 ||align="right"| 133.342° ||align="right"| 0.2011 |- | [[Taigete (pavadonis)|Taigete]] ||align="center"| 5 ||align="right"| 1.6E+14 ||align="right"| 22 438 650 ||align="right"| 686.674715 ||align="right"| 140.521° ||align="right"| 0.3678 |- | [[S/2003 J 19]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 22 709 060 ||align="right"| 699.124764 ||align="right"| 140.956° ||align="right"| 0.1961 |- | [[Kaldene (pavadonis)|Kaldene]] ||align="center"| 4 ||align="right"| 7.5E+13 ||align="right"| 22 713 445 ||align="right"| 699.326904 ||align="right"| 119.572° ||align="right"| 0.2916 |- | [[S/2003 J 15]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 22 721 000 ||align="right"| 699.676116 ||align="right"| 109.168° ||align="right"| 0.0932 ! rowspan="1"| Ananke? |- | [[S/2003 J 10]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 22 730 815 ||align="right"| 700.129403 ||align="right"| 115.021° ||align="right"| 0.3438 ! rowspan="1"| Karme? |- | [[S/2003 J 23]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 22 739 655 ||align="right"| 700.537990 ||align="right"| 137.576° ||align="right"| 0.3931 ! rowspan="1" | [[Pasifes grupa|Pasife]] |- | [[Erinome (pavadonis)|Erinome]] ||align="center"| 3 ||align="right"| 4.5E+13 ||align="right"| 22 986 265 ||align="right"| 711.964625 ||align="right"| 143.354° ||align="right"| 0.2552 ! rowspan="1" | Karme |- | [[Ajede (pavadonis)|Ajede]] ||align="center"| 4 ||align="right"| 9.0E+13 ||align="right"| 23 044 175 ||align="right"| 714.656754 ||align="right"| 112.763° ||align="right"| 0.6012 ! rowspan="1" | Pasife |- | [[Kallikore (pavadonis)|Kallikore]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 23 111 825 ||align="right"| 717.806112 ||align="right"| 141.240° ||align="right"| 0.2042 ! rowspan="1" | Karme? |- | [[Kalike (pavadonis)|Kalike]] ||align="center"| 5 ||align="right"| 1.9E+14 ||align="right"| 23 180 775 ||align="right"| 721.020662 ||align="right"| 137.125° ||align="right"| 0.2140 ! rowspan="1" | Karme |- | [[Evridome (pavadonis)|Evridome]] ||align="center"| 3 ||align="right"| 4.5E+13 ||align="right"| 23 230 860 ||align="right"| 723.358859 ||align="right"| 143.033° ||align="right"| 0.3770 ! rowspan="1" | Pasife? |- | [[S/2003 J 14]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 23 238 595 ||align="right"| 723.720459 ||align="right"| 138.885° ||align="right"| 0.2462 ! rowspan="1" | Pasife |- | [[Pasiteja (pavadonis)|Pasiteja]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 23 307 320 ||align="right"| 726.932963 ||align="right"| 144.112° ||align="right"| 0.3289 ! rowspan="1" | Karme |- | [[Silleneja (pavadonis)|Silleneja]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 23 396 270 ||align="right"| 731.098603 ||align="right"| 115.507° ||align="right"| 0.4116 ! rowspan="1" | Pasife |- | [[Eikelāde (pavadonis)|Eikelāde]] ||align="center"| 4 ||align="right"| 9.0E+13 ||align="right"| 23 483 695 ||align="right"| 735.199980 ||align="right"| 118.384° ||align="right"| 0.2829 ! rowspan="1" | Karme |- | [[S/2003 J 4]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 23 570 790 ||align="right"| 739.293961 ||align="right"| 98.660° ||align="right"| 0.3003 ! rowspan="2" | Pasife |- | [[Hegemone (pavadonis)|Hegemone]] ||align="center"| 3 ||align="right"| 4.5E+13 ||align="right"| 23 702 510 ||align="right"| 745.500007 ||align="right"| 150.314° ||align="right"| 0.4077 |- | [[Arkeja (pavadonis)|Arkeja]] ||align="center"| 3 ||align="right"| 4.5E+13 ||align="right"| 23 717 050 ||align="right"| 746.185469 ||align="right"| 146.289° ||align="right"| 0.1492 ! rowspan="5" | Karme |- | [[Karme (pavadonis)|Karme]] ||align="center"| 46 ||align="right"| 1.3E+17 ||align="right"| 23 734 465 ||align="right"| 747.008062 ||align="right"| 120.659° ||align="right"| 0.3122 |- | [[Isonoja (pavadonis)|Isonoja]] ||align="center"| 4 ||align="right"| 7.5E+13 ||align="right"| 23 832 630 ||align="right"| 751.646937 ||align="right"| 118.554° ||align="right"| 0.1665 |- | [[S/2003 J 9]] ||align="center"| 1 ||align="right"| 1.5E+12 ||align="right"| 23 857 810 ||align="right"| 752.838751 ||align="right"| 135.452° ||align="right"| 0.2762 |- | [[S/2003 J 5]] ||align="center"| 4 ||align="right"| 9.0E+13 ||align="right"| 23 973 925 ||align="right"| 758.341296 ||align="right"| 117.922° ||align="right"| 0.3071 |- | [[Pasife (pavadonis)|Pasife]] ||align="center"| 60 ||align="right"| 3.0E+17 ||align="right"| 24 094 770 ||align="right"| 764.082032 ||align="right"| 143.037° ||align="right"| 0.2953 ! rowspan="6" | Pasife |- | [[Sinope (pavadonis)|Sinope]] || align="center"| 38 ||align="right"| 7.5E+16 ||align="right"| 24 214 390 ||align="right"| 769.779665 ||align="right"| 146.657° ||align="right"| 0.2468 |- | [[Sponde (pavadonis)|Sponde]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 24 252 625 ||align="right"| 771.603566 ||align="right"| 112.409° ||align="right"| 0.4432 |- | [[Autonoja (pavadonis)|Autonoja]] ||align="center"| 4 ||align="right"| 9.0E+13 ||align="right"| 24 264 445 ||align="right"| 772.167762 ||align="right"| 129.073° ||align="right"| 0.3690 |- | [[Kaliroja (pavadonis)|Kaliroja]] ||align="center"| 9 ||align="right"| 8.7E+14 ||align="right"| 24 356 030 ||align="right"| 776.543335 ||align="right"| 131.895° ||align="right"| 0.2644 |- | [[Megaklite (pavadonis)|Megaklite]] ||align="center"| 5 ||align="right"| 2.1E+14 ||align="right"| 24 687 240 ||align="right"| 792.436947 ||align="right"| 143.760° ||align="right"| 0.3078 |- | [[S/2003 J 2]] ||align="center"| 2 ||align="right"| 1.5E+13 ||align="right"| 30&nbsp;290&nbsp;845 ||align="right"| 1077.018006 ||align="right"| 151.523° ||align="right"| 0.1882 ! rowspan="1" | ? |} [[Category:Jupitera pavadoņi]] [[als:Liste der Jupitermonde]] [[bg:Естествени спътници на Юпитер]] [[br:Loarennoù Yaou]] [[bs:Jupiterovi prirodni sateliti]] [[ca:Satèl·lits de Júpiter]] [[cs:Jupiterovy měsíce]] [[da:Jupiters måner]] [[de:Liste der Jupitermonde]] [[en:Jupiter's natural satellites]] [[eu:Jupiterren satelite]] [[fr:Satellites naturels de Jupiter]] [[hr:Jupiterovi prirodni sateliti]] [[it:Satelliti naturali di Giove]] [[ja:木星の衛星と環]] [[nl:Lijst van manen van Jupiter]] [[no:Jupiters måner]] [[pl:Lista naturalnych satelitów Jowisza]] [[ru:Спутники Юпитера]] [[sk:Mesiace Jupitera]] [[sr:Јупитерови сателити]] [[sv:Jupiters naturliga satelliter]] [[tr:Jüpiter'in doğal uyduları]] [[zh:木星的卫星]] 13415 45012 2006-05-14T04:31:56Z Yyy 146 Ksilola izomēru struktūrformulas. ISIS draw / Corel draw {{GFDL}} Ksilola izomēru struktūrformulas. ISIS draw / Corel draw {{GFDL}} 13416 45031 2006-05-14T05:23:50Z Yyy 146 Par '''taukskābēm''' sauc alifātiskās [[karbonskābe]]s ar vairāk kā ~14 oglekļa atomiem ogļūdeņraža atlikumā. Dabā tās ir sastopamas [[glicerīns|glicerīna]] [[esteri|esteru]] veidā augu eļļās un dzīvnieku taukos, no kā tās arī lielākoties iegūst. Taukskābes ir iespējams iegūt arī oksidējot [[ogļūdeņraži|ogļūdeņražus]]. Tauksābes ir nepolāri šķidrumi vai cietas vielas. Taukskābes iedala piesātinātajās (ogļūdeņraža atlikumā nav dubultsaišu) un nepiesātinātajās (ogļūdeņraža atlikumā ir viena vai vairākas dubultsaites). ===Pazīstamākās taukskābes=== *[[Stearīnskābe]] *[[Oleīnskābe]] [[Category:Organiskā ķīmija]] 13417 50505 2006-06-14T11:57:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[scn:Commonwealth]] {| class="toccolours" border="1" cellpadding="4" style="float:right; margin: 0 0 1em 1em; border-collapse: collapse; font-size: 95%; width: 250px;" |+ style="font-size: medium; margin-left: inherit;"|<big><big>'''Nāciju sadraudzība'''</big></big> |- style="text-align: center;" | colspan="2" | [[Image:Flag_of_the_Commonwealth_of_Nations.svg|250px|Sadraudzības karogs]]<br /> Sadraudzības karogs |- | '''Oficiālā valoda''' | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | '''Sadraudzības vadītāja''' | [[Elizabete II]] |- | '''Izveidota''' | Neformāli kā Britu Sadraudzība 1926. gadā. Pašreizējā formā kopš 1949. gada |- | '''Mājaslapa''' | [http://www.thecommonwealth.org/ thecommonwealth.org] |} '''Nāciju Sadraudzība''', (angliski '''Commonwealth of Nations''' vai '''British Commonwealth''') ir brīvprātīga 53 neatkarīgu un suverēnu valstu apvienība. Lielākā daļa no dalībvalstīm ir bijušas [[Britu impērija|Britu impērijas]] sastāvā. [[Elizabete II]] 16 Sadraudzības valstīs joprojām ir oficiālā valsts galva; šīs tituls gan ir formāls un nenozīmē reālu politisku kontroli pār šīm valstīm. Sadraudzība pirmkārt ir organizācija kurā valstis ar atšķirīgu ekonomikas attīstības līmeni var kopīgi, un uz vienādiem noteikumiem, sadarboties. Organizācijas galvenie mērķi ir veicināk ekonomisko sadarbību starp valstīm, kā arī veicināt [[demokrātija|demokrātiju]], [[cilvēktiesības]], un labu valsts pārvaldi. Sadraudzība nav politiska savienība, un [[Lielbritānija|Lielbritānijai]] tajā nav speciālu privilēģiju, vai tiesību ietekmēt citu dalībvalstu politiku. Lai arī sešpatsmit dalībvalstis formāli atzīst Lielbritānijas monarhu, [[Elizabete II|Elizabeti II]] par savas valsts galvu, lielākā daļai dalībvalstu ir savi valsts vadītāji. {{Nāciju sadraudzība}} [[Category:Starpvalstu organizācijas]] [[af:Britse Statebond]] [[an:Mancomunidá Britanica de Nazions]] [[ast:Mancomunidá Británica de Naciones]] [[bg:Общност на нациите]] [[ca:Commonwealth]] [[cs:Commonwealth]] [[cy:Y Gymanwlad]] [[da:Commonwealth of Nations]] [[de:Commonwealth of Nations]] [[en:Commonwealth of Nations]] [[eo:Komunumo de Nacioj]] [[es:Mancomunidad Británica de Naciones]] [[et:Rahvaste Ühendus]] [[fi:Kansainyhteisö]] [[fr:Commonwealth]] [[gl:Commonwealth de Nacións]] [[he:חבר העמים הבריטי]] [[hu:Nemzetközösség]] [[id:Negara-Negara Persemakmuran]] [[is:Breska samveldið]] [[it:Commonwealth delle nazioni]] [[ja:イギリス連邦]] [[ko:영국 연방]] [[lt:Tautų Sandrauga]] [[ms:Negara-negara Komanwel]] [[nl:Gemenebest van Naties]] [[no:Samveldet av nasjoner]] [[pl:Wspólnota Narodów]] [[pt:Commonwealth]] [[ru:Содружество наций]] [[scn:Commonwealth]] [[sk:Spoločenstvo národov]] [[sl:Skupnost narodov]] [[sv:Samväldet]] [[sw:Jumuiya ya Madola]] [[ta:பொதுநலவாய நாடுகள்]] [[th:เครือจักรภพ]] [[tr:İngiliz Milletler Topluluğu]] [[vi:Khối Thịnh vượng chung Anh]] [[zh:英联邦]] 13418 50582 2006-06-14T20:27:04Z Juzeris 23 Atjaunoju versiju Nr. 49638, izmantojot [[Wikipedia:Navigācijas baloni|navigācijas balonu]] '''Francisko Franko''', pilnajā vārdā '''Francisco Paulino Hermenegildo Teódulo Franco y Bahamonde'''. Dzimis 1892. gada 4. decembrī, miris 1975. gada 20. novembrī. [[Spānija|Spānijas]] [[diktators]] no 1939. līdz 1975. gadam. 1936. gadā Franko, ar [[Fašisms|fašistiskās]] [[Itālija|Itālijas]] un [[NSDAP|nacistiskās]] [[Vācija|Vācijas]] atbalstu. sāka [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karu]] pret Spānijas Republikas valdību. Pēc uzvaras 1939. gadā Ģenerālisimuss Franko izveidoja [[Autoritārisms|autoritāru]] [[Diktatūra|diktatūru]]. [[Category:Spānijas politiķi]] [[ang:Francisco Franco]] [[ast:Francisco Franco]] [[be:Франсіска Франка]] [[bs:Francisco Franco]] [[ca:Francisco Franco Bahamonde]] [[cs:Francisco Franco]] [[da:Francisco Franco]] [[de:Francisco Franco]] [[en:Francisco Franco]] [[eo:Francisco Franco]] [[es:Francisco Franco]] [[et:Francisco Franco]] [[eu:Francisco Franco]] [[fi:Francisco Franco]] [[fr:Francisco Franco]] [[ga:Francisco Franco]] [[gl:Francisco Franco Bahamonde]] [[he:פרנסיסקו פרנקו]] [[hu:Francisco Franco]] [[hr:Francisco Franco]] [[id:Francisco Franco]] [[io:Francisco Franco]] [[it:Francisco Franco]] [[ja:フランシスコ・フランコ・バハモンデ]] [[nl:Francisco Franco]] [[nn:Francisco Franco]] [[no:Francisco Franco]] [[pl:Francisco Franco]] [[pt:Francisco Franco]] [[ru:Франко, Франсиско]] [[sh:Francisko Franko]] [[simple:Francisco Franco]] [[sk:Francisco Franco]] [[sl:Francisco Franco]] [[sr:Франциско Франко]] [[sv:Francisco Franco]] [[uk:Франко Франциско]] [[zh:弗朗西斯科·佛朗哥]] 13420 45075 2006-05-14T08:49:31Z Keps 758 Kepa personīgais arhīvs. Uzņemts 04.05.2006. Kepa personīgais arhīvs. Uzņemts 04.05.2006. 13421 52387 2006-06-29T11:03:48Z 130.232.129.242 deleted from commons [[Prāga|Prāgas]] pavasaris bija liberalizācijas periods Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā, kas sākās 1968. gada 5. janvārī kad [[Aleksandrs Dubčeks]] tika ievēlēts par [[komunisms|komunistiskās]] partijas vadītāju, un beidzās 1968. gada 20. augustā, kad [[PSRS]] vadītā [[varšavas pakts|Varšavas pakta]] bruņotie spēki iebruka valstī. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], Čehoslovākija nokļuva Padomju ietekmes zonā. No 1948. gada Čehoslovākijas Komunistiskā partija bija vienīgā atļautā partija valstī, un PSRS stingri kontrolēja valstī notiekošo. Lai arī komunisti iznīcināja valsts demokrātiju, viņi sākotnēji bija diezgan populāri. Pāris iemesli šai popularitātei: #Iedzīvotāji atcerējās, kā rietumvalstis 1938. gadā ar [[Minhenes vienošanās|Minhenes vienošanos]] bija atļāvušas [[Hitlers|Hitleram]] sagraut viņu neatkarību. #Lai arī [[ASV]] armija atradās tuvāk Prāgai, [[Staļins]] panāca slepenu vienošanos ar rietumu sabiedrotajiem, ka tieši [[Sarkanā armija]] drīkstēs atbrīvot Prāgu no nacistiem. Iedzīvotāji jutās pateicīgi saviem atbrīvotājiem. 60to gadu vidū komunistu režīms kļuva aizvien nepopulārāks. Partijas reformatoriem, saprotot ka nepieciešamas izmaiņas, izdevās par tās vadītāju ievēlēt Aleksandru Dubčeku. Viņš veica virkni politisku [[reforma|reformu]]. lai radītu "sociālismu ar cilvēcīgu seju". Tās nebija vērstas uz padomju sistēmas sagraušanu, drīzāk uz tās nelielu liberalizāciju. Dubčeka reformas guva plašu iedzīvotāju atbalstu. Taču PSRS vadība ar [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]] priekšgalā uztvēra šīs reformas kā pirmos soļus padomju iekārtas graušanā. PSRS vadība nevarēja pieļaut, ka [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā kāda no tās satelītvalstīm pāriet rietumu demokrātiju pusē. Kad sarunu ceļā Brežņevam neizdevās pārliecināt Dubčeku pārtraukt reformas, PSRS sāka plānot militāru iebrukumu. Lai attaisnotu iebrukumu suverēnā valstī, bija nepieciešams ''lūgums pēc palīdzības''. Čehoslovākijas komunistu vadībā joprojām bija daudz konservatīvo spēku, kuri Brežņevam nosūtīja slepenu vēstuli kurā apgalvoija ka "labējā prese" valstī "vairo [[nacionālisms|nacionālisma]] un šovinisma vilni, provocē antikomunistisku un antipadomju [[psihoze|psihozi]]". Vēstule lūdza PSRS palīdzēt "ar visiem iespējamajiem līdzekļiem" lai paglābtu Čehoslovākijas Sociālistisko republiku no "tūlītējiem kontrrevolūcijas draudiem". Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000 - 7000 padomju tankiem sekoja 200 - 600 tūkstoši Varšavas bloka kareivji. Iebrukuma laikā 72 čehoslovāki tika nogalināti un simtiem ievainoti. Padomju karavīri arestēja Dubčeku un nogādāja uz [[Maskava|Maskavu]]. Pēc [[okupācija|okupācijas]] apmēram 300 000 čehoslovāku atstāja valsti un devās trimdā uz rietumiem. [[Category:Čehijas vēsture|Czehijas]] [[bg:Пражка пролет]] [[cs:Pražské jaro 1968]] [[de:Prager Frühling]] [[en:Prague Spring]] [[es:Primavera de Praga]] [[et:Praha kevad]] [[fa:بهار پراگ]] [[fi:Prahan kevät]] [[fr:Printemps de Prague]] [[he:האביב של פראג]] [[is:Vorið í Prag]] [[it:Primavera di Praga]] [[ja:プラハの春]] [[nl:Praagse Lente]] [[pl:Praska wiosna]] [[pt:Primavera de Praga]] [[ro:Primăvara de la Praga]] [[ru:Пражская весна]] [[sk:Pražská jar]] [[sr:Прашко пролеће]] [[sv:Pragvåren]] [[zh:布拉格之春]] 13422 51201 2006-06-19T03:30:56Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Leonid Brežněv]] '''Leonīds Brežņevs''' (Krievu valodā Леонид Ильич Брежнев) dzimis 1906. gada 19. decembrī Kamenskā, miris 1982. gada 10. novembrī Maskavā. Kā [[PSKP]] Ģenerālsekretārs vadīja [[PSRS]] no 1964 - 1982. gadam. Bija PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs 1960.-1964. un 1977.-1982. gados. [[Image:Leonid Brezhnev as Marshal.jpg|thumb|right|Brežņeva portrets PSRS maršala uniformā ar apbalvojumiem]] [[Category:Padomju Savienība]] [[ar:ليونيد بريجينيف]] [[bg:Леонид Брежнев]] [[cs:Leonid Brežněv]] [[da:Leonid Bresjnev]] [[de:Leonid Iljitsch Breschnew]] [[en:Leonid Brezhnev]] [[eo:Leonid Breĵnev]] [[es:Leonid Brézhnev]] [[et:Leonid Brežnev]] [[fi:Leonid Brežnev]] [[fr:Léonid Brejnev]] [[he:ליאוניד ברז'נייב]] [[hr:Leonid Brežnjev]] [[hu:Leonyid Iljics Brezsnyev]] [[id:Leonid Brezhnev]] [[io:Leonid Brejnev]] [[it:Leonid Brežnev]] [[ja:レオニード・ブレジネフ]] [[ko:레오니트 브레즈네프]] [[lt:Leonidas Brežnevas]] [[nl:Leonid Brezjnev]] [[nn:Leonid Bresjnev]] [[no:Leonid Brezjnev]] [[pl:Leonid Breżniew]] [[pt:Leonid Brejnev]] [[ro:Leonid Brejnev]] [[ru:Брежнев, Леонид Ильич]] [[simple:Leonid Brezhnev]] [[sv:Leonid Brezjnev]] [[tl:Leonid Brežnev]] [[tr:Leonid Brejnev]] [[uk:Брежнєв Леонід Ілліч]] [[zh:勃列日涅夫]] 13423 45087 2006-05-14T09:27:42Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Nāciju sadraudzība]] 13424 45687 2006-05-17T07:54:33Z Yyy 146 cat [[Image:MW-Vatican.jpg|thumb|px300|left|Šveices gvardi Vatikānā]] '''[[Šveice|Šveices]] gvardi''' ir [[Vatikāns|Vatikāna]] armija. Viņi ir atbildīgi par Vatikāna un [[Pāvests|Pāvesta]] drošību. Armijas oficiālā valoda ir vācu. Pāvests [[Jūlijs II]] 1505. gadā lūdza Šveices parlamentu viņam piešķirt 200 šveiciešu algotņus. 1505. gada septembrī pirmie 150 karavīri Kaspara fon Silenena (Kaspar von Silenen) vadībā devās uz [[Roma|Romu]] kuru sasniedza 1506. gada 22. janvārī. Pirmā un nozīmīgākā kauja kurā iesaistījās šveices gvardi bija 1527. gada 6. maijā, kad 147 no 189 gvardiem, ieskaitot komandieri, krita cīņā ar [[Svētās Romas impērija]]s imperatora [[Kārlis V|Kārļa V]] karaspēku, kas bija iebrucis Romā. Gadsimtu gaitā gvardu skaits ir mainījies. Mūsdienās armijas maksimums ir simts kareivji. Gvardiem ir jāpieder [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu baznīcai]], viņiem ir jābūt Šveices pilsoņiem kas ir dienējuši Šveices armijā. Rekrūšiem ir jābūt vecumā starp 19 un 30 gadiem un ir jābūt vismaz 174. centimetrus gariem. [[Category:Eiropa]] 13425 45093 2006-05-14T09:35:32Z Feens 37 [[Category:Vēsture pēc valsts|Czehijas]] [[Category:Čehija|Czehija]] 13427 53191 2006-07-02T12:06:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Det russiske keiserdømmet]] [[Image:Gerb rosimperii.jpg|right|thumb|Krievijas impērijas ģērbonis]] '''Krievijas impērija''', oficiālais [[Krievija]]s valsts nosaukums no 1721. - 1917. gadam. Nosaukumu oficiāli pasludināja [[Pēteris I]] kurš pieņēma [[Imperators|imperatora]] titulu. Impērijas galvaspilsēta bija [[Pēterburga|St. Pēterburga]]. 19. gs. beigās impērijas teritorijā dzīvoja 128,2 miljoni cilvēku no vairāk nekā simts tautām. Impērijas sastāvā iekļāvās [[Krievija]], [[Baltija]], [[Ukraina]], [[Baltkrievija]], liela daļa [[Polija]]s, [[Bessarābija]], [[Ziemeļkaukāzs]], [[Somija]], [[Aizkaukāzs]], Turkestāna ([[Vidusāzija]])... Impērijā valdīja [[Romanovu dinastija]]s valdnieki. Impērijas iedzīvotāji dalījās četrās kārtās: muižniecība, garīdznieki, pilsētnieki, zemnieki. Neveiksmes [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] 1917. gadā noveda pie [[Februāra revolūcija]]s. Tā gāza monarhiju un pasludināja Krieviju par [[republika|republiku]]. ==Valdnieki== 1721. gadā Pēteris I mainīja savu oficiālo titulu no "cars" uz "imperators". Taču "cars" joprojām tika plaši lietots. *[[Pēteris I]] (1682-1725) *[[Katrīna I]] (1725-1727) *[[Pēteris II]] (1727-1730) *[[Anna]] (1730-1740) *[[Ivans VI]] (1740-1741) *[[Elizabete]] (1741-1762) *[[Pēteris III]] (1762) *[[Katrīna II]] (1762-1796) *[[Pauls I]] (1796-1801) *[[Aleksandrs I]] (1801-1825) *[[Nikolajs I]] (1825-1855) *[[Aleksandrs II]] (1855-1881) *[[Aleksandrs III]] (1881-1894) *[[Nikolajs II]] (1894-1917) [[Category:Vēsture]] [[Category:Krievija]] [[ar:إمبراطورية روسية]] [[bg:Руска империя]] [[de:Russisches Reich]] [[en:Russian Empire]] [[eo:Rusia Imperio]] [[es:Rusia Imperial]] [[fa:روسیه تزاری]] [[fi:Venäjän keisarikunta]] [[fr:Russie impériale]] [[he:האימפריה הרוסית]] [[hu:Orosz Birodalom]] [[id:Kekaisaran Rusia]] [[it:Russia imperiale]] [[ja:ロシア帝国]] [[ko:러시아 제국]] [[la:Imperium Russicum]] [[lt:Rusijos imperija]] [[nl:Russische Rijk]] [[no:Det russiske keiserdømmet]] [[pl:Imperium Rosyjskie]] [[pt:Império Russo]] [[ro:Imperiul Rus]] [[ru:Российская империя]] [[th:จักรวรรดิรัสเซีย]] [[tt:Räsäy İmperiäse]] [[zh:俄罗斯帝国]] 13428 53370 2006-07-03T05:33:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Robert De Niro]] [[Image:Robert De Niro (press conference).jpg|thumb|Roberts De Niro]] {{commons|Robert De Niro}} '''Roberts De Niro''' (''Robert De Niro'', *1943. gada 17. augustā [[Ņujorka (pilsēta)|Ņujorkā]], ) - [[ASV]] aktieris, kinorežisors, producents. Tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes ievērojamākajiem aktieriem. Visplašāk pazīstams ar tēlojumu [[Martins Skorsēze|Martina Skorsēzes]] filmās par noziedznieku pasauli. Dzimis jauktā [[itālieši|itāliešu]] - [[īri|īru]] ģimenē. Tēvs bija [[abstraktais ekspresionisms|abstraktā ekspresionisma]] gleznotājs. Trīspadsmit gadu vecumā De Niro iesaistījās etnisko itāliešu ielu bandā. De Niro pirmā lielā loma bija 1963. gadā [[Braians De Palma|Braiana De Palmas]] filmā ''The Wedding Party'', bet vispārēju atzinību De Niro ieguva ar lomu Skorsēzes filmā [[Bīstamās ielas]] (''Mean Streets'', 1973). Saņemis [[Oskars|Oskaru]] par lomām filmās [[Krusttēvs:Otrā daļa]] (1974. gadā) un [[Satrakotais vērsis]] (1980. gadā). ====Filmogrāfija (nepilna)==== *[[Krusttēvs:Otrā daļa]] (''The Godfather: Part II'', 1974, [[Fensiss Forgs Kopola]]) *[[Taksists]] (''Taxi Driver'', 1976, [[Martins Skorsēze]]) *[[Briežu mednieks]] (''The Deer Hunter'', 1978, [[Maikls Čimino]]) *[[Satrakotais vērsis]] (''Raging Bull'', 1980, [[Martins Skorsēze]]) *[[Reiz Amerikā]] (''Once Upon a Time in America'', 1984, [[Serdžo Leone]]) *[[Brazīlija (filma)|Brazīlija]] (''Brazil'', 1985, [[Terijs Giljams]]) *[[Labie puiši]] (''Goodfellas'', 1990, [[Martins Skorsēze]]) *[[Drudzis (filma)|Drudzis]] (''Heat'', 1995, [[Maikls Manns]]) {{stub}} ====Ārējās saites==== *http://www.imdb.com/name/nm0000134/ - De Niro profils IMDb [[Category:Amerikāņu kinoaktieri|De Niro, Roberts]] [[bg:Робърт де Ниро]] [[cs:Robert De Niro]] [[da:Robert de Niro]] [[de:Robert De Niro]] [[en:Robert De Niro]] [[eo:Robert De Niro]] [[es:Robert De Niro]] [[et:Robert De Niro]] [[eu:Robert De Niro]] [[fa:رابرت دنیرو]] [[fi:Robert De Niro]] [[fr:Robert De Niro (acteur)]] [[gl:Robert De Niro]] [[he:רוברט דה נירו]] [[hr:Robert De Niro]] [[hu:Robert De Niro]] [[it:Robert De Niro]] [[ja:ロバート・デ・ニーロ]] [[ko:로버트 드 니로]] [[nl:Robert De Niro]] [[no:Robert De Niro]] [[pl:Robert De Niro]] [[pt:Robert De Niro]] [[ru:Де Ниро, Роберт]] [[sq:Robert De Niro]] [[sr:Роберт Де Ниро]] [[sv:Robert De Niro]] [[tr:Robert De Niro]] [[zh:罗伯特·德尼罗]] 13429 48686 2006-06-01T23:09:10Z 213.102.122.10 ca+ '''Vindobona''' - [[Ķelti|ķeltu]] apmetne pie [[Donava]]s, kuras vietā romieši 1.gs. p.m.ē. izbūvēja nocietinājumus pret [[Barbari|barbaru]] uzbrukumiem. Vēlāk uz šo nocietinājumu pamatiem izveidojās mūsdienu [[Austrija]]s [[galvaspilsēta]] [[Vīne]]. [[Category:Senās Romas pilsētas]] [[ca:Vindobona]] [[de:Vindobona]] [[es:Vindobona]] [[lb:Vindobona]] [[pl:Vindobona]] 13430 48491 2006-05-31T08:43:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Raetia]] [[Image:RomeinseRijk-Raetia.png|thumb|200px|Romas impērija. Rētijas province izcelta]] Rētija (''Rhaetia'') - sens [[Romas impērija]]s provinces nosaukums, kuras teritorija aptvēra reģionu starp [[Po]] un [[Donava]]s upju baseiniem. Rētijas galvenā [[pilsēta]] bija Tridentuma - mūsdienu [[Trento]] [[Itālija|Itālijā]]. Rētijai Romas impērijā bija stratēģiska nozīme, jo tās teritorija aptvēra lielāko Alpu daļu ar kalnu pārejām, kas nodrošināja tirdzniecību, kā arī cilvēku un militāru vienību pārvietošanos ziemeļu dienvidu virzienā. Mūsdienās kādreizējā Rētijas teritorija aptver [[Itālija]]s ziemeļu daļu,[[ Austrija]]s rietumu un [[Vācija]]s dienvidaustrumu daļas. [[Category:Romas impērijas provinces]] [[als:Raetia]] [[br:Reted]] [[de:Raetia]] [[en:Raetia]] [[eo:Rhaetia]] [[fi:Raetia]] [[fr:Rhétie]] [[la:Raetia]] [[nl:Raetia]] [[no:Raetia]] [[pl:Recja]] [[rm:Raetia]] 13431 51215 2006-06-19T05:23:53Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Napoleon III.]] [[Image:Napoleon3.jpg|frame|right|Napoleons III]] '''Napoleons III''' (Charles Louis Napoléon Bonaparte) dzimis 1808. gada 20. aprīlī, miris 1873. gada 9. janvārī. [[Francija]]s prezidents (1849-1852) un Franču imperators (1852-1870). [[Category:Francija]] [[ar:نابليون الثالث]] [[ca:Napoleó III]] [[cs:Napoleon III.]] [[cy:Napoleon III o Ffrainc]] [[da:Napoleon 3. af Frankrig]] [[de:Napoléon III.]] [[el:Ναπολέων Γ΄]] [[en:Napoleon III of France]] [[es:Napoleón III de Francia]] [[et:Napoleon III]] [[fi:Napoleon III]] [[fr:Napoléon III]] [[he:נפוליון השלישי]] [[hr:Napoleon III.]] [[hu:III. Napóleon]] [[id:Napoleon III dari Perancis]] [[io:Napoléon 3ma]] [[it:Napoleone III di Francia]] [[ja:ナポレオン3世 (フランス皇帝)]] [[ka:ნაპოლეონ III]] [[ko:나폴레옹 3세]] [[nl:Napoleon III]] [[no:Napoleon III av Frankrike]] [[pl:Napoleon III Bonaparte]] [[pt:Napoleão III de França]] [[ru:Наполеон III Бонапарт]] [[sr:Луј Наполеон Бонапарта]] [[sv:Napoleon III av Frankrike]] [[th:นโปเลียนที่ 3]] [[zh:拿破崙三世]] 13432 51806 2006-06-24T19:45:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Santa Helena]] {| class="infobox bordered" cellpadding="4" style="width: 20em; font-size: 95%;" |+ style="margin-left: inherit; font-size: medium;" | '''Sv. Helēnas sala''' |- | align="center" colspan="2" | {| style="width: 280px; background: none; text-align: center;" |- style="vertical-align: middle;" | style="border: 0;" | <span style="display:table-cell; border-collapse:collapse; border: solid 1px #BBBBBB;">[[Image:Flag of Saint Helena.svg|125px|Karogs]]</span> | style="border: 0;" | [[Image:Saint Helena coa.gif|110px|Ģērbonis]] |- style="font-size: smaller;" | style="border: 0;" | [[Flag of Saint Helena|Karogs]] | style="border: 0;" | [[Coat of Arms of Saint Helena|Ģērbonis]] |} |- style="text-align: center;" | style="font-size:95%" colspan="2" | Motto: ''Lojāla un nesatricināma'' |- style="text-align: center;" | colspan="2" style="background:#ffffff;" | [[Image:LocationSaintHelena.png|Location of {{{common_name}}}]] |- | '''Galvaspilsēta''' | Džeimstauna |- | '''Statuss''' | Britu aizjūras teritorija |- | '''Oficiālā valoda''' | Angļu |- |'''Teritorija''' | 410 km² |- |'''Iedzīvotāji''' | 7,367 |- |} {{commons|Category:Saint Helena}} '''Sv. Helēnas sala''' ir vulkāniskas izcelsmes sala [[Atlantijas okeāns| Atlantijas okeāna]] dienvidos. Britu Sv. Helēnas salas aizjūras teritorija papildus sastāv no (Ascension) salas un (Tristan da Cuhna) salas. Sv. Helēnas sala ir viena no visizolētākajām vietām uz pasaules. Tuvākais kontinents ir vairāk nekā 2000 kilometru attālumā. Teritorijas politiskā vadītāja ir [[Elizabete II]], kuru uz salas pārstāv ģenerālgubernators. Salai ir vienkameras parlaments ar 15 deputātiem, 12 no kuriem tiek ievēlēti. Sv. Helēnas sala ir slavena ar to, ka uz to 1815. gadā tika izraidīts [[Napoleons I]], kurš tur arī mira 1821. gadā. Mājas, kurās dzīvoja Napoleons, kā arī ieleja kurā viņš bija apglabāts ir franču teritorija. Salu 1502. gada 21. maijā atklāja portugāļu jūrasbraucējs João da Nova, un nosauca to [[Konstantinopole]]s Sv, Helenas vārdā. Portugāļi uz salas uzcēla pāris mājas un mazu baznīciņu. No 1645. līdz 1651. gadam uz salas apmetās [[holandieši]], bet pēc tam tā kļuva par [[Britu Austrumindijas Kompānija]]s īpašumu. Briti salu izmantoja kā piestātni garajā ceļā uz [[Indija|Indiju]]. Tika nodibināta patstāvīga apmetne, kuru nosauca par Džeimstaunu, par godu [[Anglija]]s karalim Džeimsam II. 1815. gada Oktobrī salā ieradās [[Napoleons I]]. Šajā laikā salā tika novietots lielāks britu garnizons, un briti savā kontrolē pārņēma divas tuvumā esošas salas, lai nepieļautu iespējamos franču mēģinājumus atbrīvot gāzto imperatoru. [[Angļu-Būru karš|Būru kara]] laikā (1899-1902) uz salas tika izmitināti apmēram 5000 būru karagūsteķņi. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā salu noīrēja [[ASV]] un uzbūvēja lielu militāro lidlauku. Salas ekonomija ir ļoti vāja un tā saņem ievērojamu atbalstu no [[Lielbritānija]]s. Lielu daļu salas ienākumu veido [[filatēlija]]s marku pārdošana. == Informācija internetā == *[http://www.sainthelena.gov.sh Sv. Helēnas valdības mājaslapa] *[http://www.sainthelena.gov.sh/tourism/museums2.html Franču klātbūtne Sv. Helenā] *[http://www.saint.fm/ Saint FM Sv. Helēnas radio] [[af:Sint Helena]] [[bg:Света Елена]] [[ca:Santa Helena]] [[cs:Svatá Helena (ostrov)]] [[da:Sankt Helena]] [[de:St. Helena]] [[en:Saint Helena]] [[eo:Saint Helena]] [[es:Santa Helena]] [[eu:Santa Helena]] [[fi:Saint Helena]] [[fr:Île Sainte-Hélène]] [[gl:Santa Helena]] [[he:סנט הלנה]] [[hr:Sveta Helena]] [[hu:Szent Ilona]] [[id:Saint Helena]] [[io:St Helena]] [[is:Sankti Helena]] [[it:Sant'Elena (isola)]] [[ja:セントヘレナ]] [[ko:세인트헬레나]] [[kw:Sen Helena]] [[la:Insulae Sanctae Helenae]] [[lmo:Sant'Elena]] [[lt:Šv. Elenos sala]] [[nds:Saint Helena]] [[nl:Sint-Helena (eiland)]] [[no:Saint Helena]] [[pl:Święta Helena (kolonia)]] [[pt:Santa Helena]] [[ro:Sfânta Elena]] [[ru:Остров Святой Елены]] [[sh:Sveta Helena]] [[simple:Saint Helena]] [[sk:Svätá Helena]] [[sl:Sveta Helena]] [[sr:Света Јелена]] [[sv:Sankta Helena]] [[tl:Saint Helena]] [[tr:Saint Helena]] [[zh:圣赫勒拿岛]] [[zh-min-nan:Sèng Helena]] 13434 45139 2006-05-14T14:55:29Z Feens 37 [[Category:Senā Roma]] 13435 45175 2006-05-14T17:06:47Z Feens 37 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>anilīns, fenilamīns</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>NH<sub>2</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>93,13 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>1021,7 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>-6,3&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>184,13&deg;C</td></tr> <tr> </table> [[Image:Aniline.png|right]] '''Anilīns''' (fenilamīns, aminobenzols, C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>NH<sub>2</sub>) ir [[organiskās vielas|organisks savienojums]], kas sastāv no benzola gredzena un aminogrupas. Anilīns ir vienkāršākais aromātiskais [[amīni|amīns]]. Anilīnu iegūst reducējot [[nitrobenzols|nitrobenzolu]]. Līdzīgā veidā var iegūt arī anilīna atvasinājumu (aromātiskos amīnus, kam benzola gredzenā ir aizvietotāji). Tīrs anilīns ir caurspīdīgs, bezkrāsains šķidrums, tas gaisā oksidējas un paliek brūngans. Oksidējot anilīnu iegūst dažādas organiskās krāsvielas, tas vienmēr ir bijis galvenais anilīna pielietojums. Anilīns ir vāja bāze. [[Category:Organiskās vielas]] [[bg:Анилин]] [[cs:Anilin]] [[da:Anilin]] [[de:Anilin]] [[en:Aniline]] [[es:Anilina]] [[fr:Aniline]] [[it:Anilina]] [[nl:Aniline]] [[ja:アニリン]] [[pl:Anilina]] [[ru:Анилин]] [[sk:Anilín]] [[sv:Anilin]] [[uk:Анілін]] [[zh:苯胺]] 13437 45178 2006-05-14T17:12:19Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Roberts De Niro]] 13438 45179 2006-05-14T17:12:25Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Roberts De Niro]] 13439 45180 2006-05-14T17:12:31Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Roberts De Niro]] 13440 45184 2006-05-14T17:18:00Z Feens 37 M. Džordans no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:MJordan.jpg] M. Džordans no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:MJordan.jpg] 13441 45187 2006-05-14T17:21:42Z Ilmush 921 basketbola laukuma shēma basketbola laukuma shēma 13442 50429 2006-06-13T12:02:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[ca:Michael Jordan]], [[et:Michael Jordan]] [[Image:MJordan.jpg|thumb|Maikls Džordans]] '''Maikls Džordans''' (''Michael Jordan'', *1963. gada 17. februārī [[Ņujorka (pilsēta)|Ņujorkā]], ) - [[ASV]] basketbolists. Viens no visu laiku izcilākajiem basketbolistiem. Dzimis Ņujorkā, [[Brūklina|Brūklinā]], bet jau Maikla bērnībā ģimene pārcēlās uz Vilmigtonu, [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]]. [[NBA]] karjeru sāka 1984. gadā. Trīspadsmit sezonas spēlēja ''[[Chicago Bulls]]'', pēc tam divas sezonas ''[[Washington Wizards]]''. ====Ārējās saites==== *http://www.nba.com/history/players/jordan_bio.html - Maikla Džordana biogrāfija NBA mājaslapā (angliski) *http://www.nba.com/playerfile/michael_jordan - Maikla Džordana statistika NBA mājaslapā (angliski) {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Maģiskais Džonsons]] | virsraksts = [[NBA Vērtīgākais spēlētājs]] | periods = 1987/88 | pēc = [[Maģiskais Džonsons]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Maģiskais Džonsons]] | virsraksts = | periods = 1990/91 un 1991/92 | pēc = [[Čārlzs Bērklijs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Deivids Robinsons]] | virsraksts = | periods = 1995/96 | pēc = [[Karls Melouns]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Karls Melouns]] | virsraksts = | periods = 1997/98 | pēc = [[Karls Melouns]]}} {{kastes beigas}} {{stub}} [[Category:ASV sportisti|Dzzordans, Maikls]] [[Category:Basketbolisti|Dzzordans, Maikls]] [[ar:مايكل جوردان]] [[bg:Майкъл Джордан]] [[ca:Michael Jordan]] [[da:Michael Jordan]] [[de:Michael Jordan]] [[en:Michael Jordan]] [[es:Michael Jordan]] [[et:Michael Jordan]] [[fa:مایکل جردن]] [[fi:Michael Jordan]] [[fr:Michael Jordan]] [[he:מייקל ג'ורדן]] [[id:Michael Jordan]] [[io:Michael Jordan]] [[it:Michael Jordan]] [[ja:マイケル・ジョーダン]] [[nl:Michael Jordan]] [[no:Michael Jordan]] [[pl:Michael Jordan]] [[pt:Michael Jordan]] [[ru:Джордан, Майкл]] [[sq:Michael Jordan]] [[sv:Michael Jordan]] [[th:ไมเคิล จอร์แดน]] [[tr:Michael Jordan]] [[zh:迈克尔·乔丹]] 13443 45195 2006-05-14T17:40:12Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Maikls Džordans]] 13444 45196 2006-05-14T17:40:18Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Maikls Džordans]] 13445 45197 2006-05-14T17:40:22Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Maikls Džordans]] 13446 45202 2006-05-14T18:01:33Z Feens 37 M. Frīdmans no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Milton_Friedman.jpg] M. Frīdmans no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Milton_Friedman.jpg] 13447 46873 2006-05-22T03:37:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:米爾頓·佛利民]] [[Image:Milton Friedman.jpg|thumb|Miltons Frīdmans]] '''Miltons Frīdmans''' (''Milton Friedman'', *1912. gada 31. jūlijā [[Ņujorka (pilsēta)|Ņujorkā]], ) - [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[ASV]] ekonomists. Viens no [[Čikāgas ekonomikas skola]]s un [[neoliberālisms|neoliberālisma]] redzamākajiem pārstāvjiem. Ir [[monetārisms|monetārisma]] un [[brīvais tirgus|brīvā]] tirgus viens no konsekventākajiem aizstāvjiem, pretstatā [[keinsiānisms|keinsiānismam]] vai [[labklājības valsts|labklājības valstij]]. Ievējamākais darbs - [[Kapitālisms un brīvība]] (''Capitalism and Freedom'', 1962). Rakstījis rakstus žurnālā ''[[Newsweek]]''. Pretrunīgi vērtēta Frīdmana iesaistīšanās [[Čīle]]s ekonomikas reformēšanā pēc [[Augusto Pinočets|Augusto Pinočeta]] apvērsuma. 1976. gadā ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]]. ====Ārējās saites==== *http://nobelprize.org/economics/laureates/1976/index.html - M.Frīdmans Nobela prēmijas mājaslapā (angliski) {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Leonīds Kantorovičs]]<br>[[Tjelings Kopmanss]] | virsraksts = [[Nobela prēmija ekonomikā]] | periods = [[1976]] | pēc = [[Bertils Olins]]<br>[[Džeimss Mīds]]}} {{kastes beigas}} {{stub}} [[Category:Ekonomisti|Fridmans, Miltons]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Fridmans, Miltons]] [[bg:Милтън Фридман]] [[ca:Milton Friedman]] [[cs:Milton Friedman]] [[da:Milton Friedman]] [[de:Milton Friedman]] [[en:Milton Friedman]] [[eo:Milton Friedman]] [[es:Milton Friedman]] [[et:Milton Friedman]] [[fi:Milton Friedman]] [[fr:Milton Friedman]] [[he:מילטון פרידמן]] [[id:Milton Friedman]] [[is:Milton Friedman]] [[it:Milton Friedman]] [[ja:ミルトン・フリードマン]] [[ko:밀턴 프리드먼]] [[lb:Milton Friedman]] [[nl:Milton Friedman]] [[no:Milton Friedman]] [[pl:Milton Friedman]] [[pt:Milton Friedman]] [[ro:Milton Friedman]] [[ru:Фридмен, Милтон]] [[sr:Милтон Фридман]] [[sv:Milton Friedman]] [[tr:Milton Friedman]] [[zh:米爾頓·佛利民]] 13448 45206 2006-05-14T18:29:02Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Miltons Frīdmans]] 13449 45207 2006-05-14T18:29:08Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Miltons Frīdmans]] 13450 45208 2006-05-14T18:29:16Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Miltons Frīdmans]] 13451 45210 2006-05-14T18:30:47Z Feens 37 [[Category:Nobela prēmija|Ekonomika]] 13453 52418 2006-06-29T12:24:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Genova]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Genova'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Genova dot.png|160px|]] | align=center | [[Image:CoA civ ITA genova.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 599 064<br>659 058 (agl.) |- | Dibināta | [[etruski|etrusku]] laikos |- | Citi nosaukumi | '''Genoa''' - [[angļu valoda|angļu]]<br>'''Gênes''' - [[franču valoda|franču]] |- | Reģions (''regione'') | [[Ligūrija]] |- | Province (''province'') | [[Dženovas province]] |- | Mājaslapa | http://www.comune.genova.it/ |} {{commons|Category:Genova}} [[Image:Genova-Piazza De Ferrari-angolo.jpg|thumb|250px|''Piazza De Ferrari'' laukums Dženovā]] '''Dženova''' ([[itāliešu valoda|itāliešu]] - ''Genova'', [[ligūriešu valoda|ligūriešu]] - ''Zena'') - pilsēta [[Itālija]]s ziemeļrietumos [[Vidusjūra]]s krastā. [[Ligūrija]]s galvaspilsēta un [[Dženovas province]]s centrs. Lielākā Itālijas osta un otra lielākā (aiz [[Marseļa]]s) osta Vidusjūrā. ====Vēsture==== Osta tika izmantota jau [[ligūri|ligūru]] laikos, tomēr tikai [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Dženova piedzīvoja strauju uzplaukumu. Pirms 1110. gada Dženova nostiprinājās kā neatkarīga [[pilsētvalsts]]. Kaut arī nomināli Dženova bija [[Svētās Romas impērija]]s imperatora pakļautībā, pilsētu pārvaldīja pilsoņu ievēlēti konsuli. [[Dženovas republika]] pamazām pārņēma savā kontrolē [[Ligūrija|Ligūriju]], [[Pjemonta|Pjemonti]], [[Korsika|Korsiku]], [[Sardīnija|Sardīniju]], dominējot [[Tirēnu jūra]]s baseinā. Iesaistoties [[Krusta kari|Krusta karos]] Dženova ieguva īpašumus [[Palestīna|Palestīnā]], [[Āfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]. Darbojoties kā [[Bizantija]]s sabiedrotā, Dženova ieguva īpašumus [[Malnā jūra|Melnajā jūrā]] un [[Krima|Krimā]]. Cīņā par [[Levante]]s tirdzniecību Dženovas tirgotāji nikni konkurēja ar [[Venēcija]]s tirgotājiem. Tomēr uzplaukums neturpinājās ilgi - 1349. gadā no Kafas (mūsdienu [[Feodosija]]s Krimā) Dženovā (un arī visā [[Eiropa|Eiropā]]) tika ievazāts [[mēris]], kas deva smagu triecienu Dženovas labklājībai. No 1378. gada līdz 1381. gadam norisinājās [[Kjogijas karš]] (''Chioggia'') ar Venēciju, kurā Dženova cieta sakāvi. No 1394. gada līdz 1409. gadam Dženovā dominēja [[Francija|franči]], bet velāk pilsēta bija [[Milāna]]s kontrolē. 1528. gadā Dženova nokļuva [[Spānija]]s impērijas kontrolē. Spāņu laikos pilsēta atplauka un kļuva par ievērojamu mākslas centru. Šeit izveidojās Dženovas [[baroks|baroka]] un [[rokoko]] mākslas skola. Pēc [[Amērika]]s atklāšanas, kad Eiropas jūras tirdzniecība pārvietojās no Vidusjūras uz [[Atlantijas okeans|Atlantijas okeāna]] piekrasti, Dženova atkal panīka. 1797. gadā Dženova kļuva par franču kontrolētās [[Ligūrijas republika]]s galvaspilsētu. Pēc [[Napoleons|Napoleona]] sakāves [[Vīnes kongress]] iekļāva Dženovu [[Pjemontas karaliste]]s sastāvā. 1860. gadā [[Džuzepe Garibaldi]] no Dženovas sāka savu karagājienu, lai apvienotu Itālijas valsti. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Dženovu bombardēja [[Lielbritānija]]s kara flote. ====Cilvēki==== Dženovā dzimuši: *[[Leons Batista Alberti]] (''Leone Battista Alberti'') (1404-1472) - gleznotājs, dzejnieks *[[Benedikts XV]] (''Benedictus PP. XV'') (1854-1922) - Romas pāvests (1914-1922) *[[Rikardo Džakoni]] (''Riccardo Giacconi'') (1931-) - astrofiziķis *[[Vitorio Gasmans]] (''Vittorio Gassman'') (1922-2000) - teātra un kinoaktieris *[[Johans fon Hildebrands]] (''Johann Lukas von Hildebrandt'') (1668-1745) - arhitekts *[[Inokentijs IV]] (''Innocentius IV'') (1180/90-1254) - Romas pāvests (1243-1254) *[[Inokentijs VIII]] (''Innocentius VIII'') (1432-1492) - Romas pāvests (1484-1492) *[[Ludži Luka Kavalli-Sforca]] (''Luigi Luca Cavalli-Sforza'') (1922-) - ģenētiķis *[[Kristofors Kolumbs]] (''Cristoforo Colombo'') (1451(?)-1506) - jūrasbraucējs *[[Džuzepe Madzīni]] (''Giuseppe Mazzini'') (1805-1872) - politiķis *[[Eidženio Montāle]] (''Eugenio Montale'') (1896-1981) - rakstnieks *[[Nikolo Paganīni]] (''Niccolò Paganini'') (1782-1840) - vijoļnieks *[[Renco Piano]] (''Renzo Piano'') (1937-) - arhitekts *[[Feliče Romani]] (''Felice Romani'') (1788 - 1865) - dzejnieks *[[Sabrina Salerno]] (''Sabrina Salerno'') (1968-) - dziedātāja *[[Džuzepe Siri]] (''Giuseppe Siri'') (1906-1989) - kardināls *[[Palmiro Toljati]] (''Palmiro Togliatti'') (1893-1964) - politiķis [[category:Itālijas pilsētas|Dzzenova]] {{Link FA|af}} [[af:Genua]] [[ar:جنوة]] [[bg:Генуа]] [[ca:Gènova]] [[cs:Janov (Itálie)]] [[da:Genova]] [[de:Genua]] [[en:Genoa]] [[eo:Ĝenovo]] [[es:Génova]] [[et:Genova]] [[eu:Genova]] [[fi:Genova]] [[fr:Gênes]] [[he:גנואה]] [[id:Genova]] [[it:Genova]] [[ja:ジェノヴァ]] [[ko:제노바]] [[la:Genua]] [[lt:Genuja]] [[nap:Genova]] [[nl:Genua (stad)]] [[nn:Genova]] [[no:Genova]] [[pl:Genua]] [[pt:Génova]] [[ro:Genova]] [[ru:Генуя]] [[sk:Janov (Taliansko)]] [[sl:Genova]] [[sr:Ђенова]] [[sv:Genua]] [[tr:Cenova]] [[zh:热那亚]] 13454 45719 2006-05-17T14:54:34Z Keps 758 '''Eridu''' - sena pilsēta [[Šumera|Šumerā]], [[Mezopotāmija]]s dienvidu daļā, netālu no [[Irāka]]s pilsētas ''Abu Shahrain''. Eridu bija viena no pirmajām un vecākajām pilsētām Mezopotāmijā. Tās aizsākums sniedzas ceturtajā vai pat piektajā gadu tūkstotī p.m.ē. Pilsētas ēkas, tāpat kā daudzās citās senajās [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] pilsētās, tika būvētas no saulē kaltētiem dubļu [[Ķieģelis|ķieģeļiem]]. Eridu iedzīvotāji lielā mērā bija saistīti ar [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Pilsētas apkārtnē bija izbūvētas [[apūdeņošana]]s sistēmas ar mākslīgiem kanāliem un dambjiem. Kanāli bija savienoti ar [[Eifrata]]s upi. [[Category:Vēsture]] [[Category:Divupe]] [[Category:Pilsētas]] ==Ārējās saites== [http://www.mnsu.edu/emuseum/archaeology/sites/middle_east/eridu.html] Eridu 13456 45294 2006-05-15T05:53:39Z Feens 37 [[Category:Senie laiki]] 13457 45303 2006-05-15T05:58:50Z Feens 37 [[Category:Senie laiki]] 13458 45307 2006-05-15T06:01:24Z Feens 37 [[Category:Itālija|Vesture]] 13459 45311 2006-05-15T06:04:31Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Romas senāts]] 13461 45386 2006-05-15T11:16:41Z Latvia United 746 #REDIRECT [[Etiķskābe]] 13466 45368 2006-05-15T09:40:16Z Dainis 876 [[Image:Alexander Kaleri NASA portrait.jpg|Aleksandrs Kaleri|thumb]] '''Aleksandrs Kaleri''' ([[krievu valoda|krieviski]]: ''Александр Юрьевич Калери'') - krievu [[kosmonauts]]. Dzimis 1956. gada 13. maijā [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Latvija|Latvijā]]. Kopējais kosmosā pavadītais laiks - 610 dienas. [[Iziešana kosmosā|Iziešanas kosmosā]] - 5 reizes. Veiktie lidojumi kosmosā: * 1992. g. uz staciju [[Mir]] - 145,59 dienas * 1996. g. uz staciju [[Mir]] - 196,73 dienas * 2000. g. uz staciju [[Mir]] - 72,82 dienas * 2003. g. uz [[Starptautiskā kosmiskā stacija|Starptautisko kosmisko staciju]] - 194,77 dienas [[Category:Kosmonauti|Kaleri Aleksandrs]] [[de:Alexander Jurjewitsch Kaleri]] [[en:Alexandr Kaleri]] [[fr:Alexandr Kaleri]] [[nl:Aleksandr Kaleri]] [[pt:Alexander Kaleri]] [[ru:Калери, Александр Юрьевич]] 13467 45678 2006-05-17T07:48:33Z Yyy 146 cat, mod '''Mac OS X''' ir slēgtā koda [[operētājsistēma]], kuru izstrādā un pārdod Apple Computer, Inc. t.i. šī operētājsistēma tiek pievienota visiem patlaban pārdošanā esamajiem Apple Macintosh datoriem. Operētājsistēmu ir iespējams iegādāties arī atsevišķi kā atjauninājumu pakotni. Mac OS X Serveris ir arhitektoniski identisks darbstacijas versijai, taču parasti tiek izmantots uz Apple sērijas serveriem. Mac OS X servera versijā ir iekļauta grupu pārvaldības un administrācijas rīki, kas nodrošina iespēju ērti piekļūt pie galvenajiem tīkla servisiem piem. pasta serverim, Samba serverim, direktorijas serveriem un DNS serverim. [[Category:Operacionālās sistēmas]] 13468 45581 2006-05-16T16:31:07Z Dainis 876 Category:Informācijas tehnoloģijas [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[Category:Matemātika]] 13469 50147 2006-06-12T07:42:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Leon Battista Alberti]] [[Image:Leon Battista Alberti 2.jpg|thumb|Leons Batista Alberti]] {{commons|Leone Battista Alberti}} '''Leons Batista Alberti''' (''Leone Battista Alberti'', *1404. gada 14. februārī [[Dženova|Dženovā]], †1472. gada 25. aprīlī [[Roma|Romā]] ) - [[Renesanse]]s laika [[Itālija|itāliešu]] [[enciklopēdists]]. Gleznotājs, dzejnieks, lingvists, arhitekts, mūziķis, filozofs, kriptogrāfs. Dzimis [[Florence]]s tirgotāju ģimenē Dženovā, jo tēvs bija izsūtīts no Florences politisku iemeslu dēļ. Studējis [[Boloņas universitāte|Boloņas universitatē]]. Savā darbā ''De pictura'' (1435) pirmoreiz zinātniski pētīja [[perspektīva]]s izmantošanu glezniecībā. Tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem [[ērģeles|ērģelniekiem]]. [[Kriptogrāfija|Kriptogrāfijā]] Alberti ir [[polialfabētiskais šifrs|polialfabētiskā šifra]] (''Polyalphabetic cipher'') izgudrotājs. Plānojis baznīcas un pilis [[Roma|Romā]], [[Mantuja|Matujā]], [[Rimini]] un [[Florence|Florencē]]. Radījis jaunus [[fortifikācija]]s veidus. Sarakstījis lugas, filozofiskus un reliģiskus traktātus. {{stub}} [[Category:Renesanse|Alberti, Leons Batista]] [[Category:Itāliešu valodā rakstošie|Alberti, Leons Batista]] [[Category:Latīņu valodā rakstošie|Alberti, Leons Batista]] [[Category:Itāliešu arhitekti|Alberti, Leons Batista]] [[Category:Kriptogrāfi|Alberti, Leons Batista]] [[bs:Leon Battista Alberti]] [[de:Leon Battista Alberti]] [[en:Leone Battista Alberti]] [[es:Leon Battista Alberti]] [[et:Leon Battista Alberti]] [[fr:Leone Battista Alberti]] [[gl:Leon Battista Alberti]] [[hr:Leon Battista Alberti]] [[it:Leon Battista Alberti]] [[ja:レオン・バッティスタ・アルベルティ]] [[ko:레온 바티스타 알베르티]] [[nl:Leone Battista Alberti]] [[no:Leon Battista Alberti]] [[pl:Leone Battista Alberti]] [[pt:Leon Battista Alberti]] [[sr:Леонбатиста Алберти]] [[sv:Leon Battista Alberti]] [[tr:Leone Battista Alberti]] [[uk:Альберті Леон Баттіста]] [[vi:Leone Battista Alberti]] 13470 45360 2006-05-15T09:26:46Z Feens 37 [[Category:Arhitekti pēc tautības]] 13471 45361 2006-05-15T09:28:16Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Leons Batista Alberti]] 13472 45362 2006-05-15T09:28:23Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Leons Batista Alberti]] 13473 45363 2006-05-15T09:30:02Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Dženova]] 13474 45364 2006-05-15T09:30:50Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Dženova]] 13475 45365 2006-05-15T09:30:55Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Dženova]] 13476 45383 2006-05-15T11:14:55Z Latvia United 746 #REDIRECT [[Etiķskābe]] 13478 45413 2006-05-15T13:59:58Z 80.232.129.82 uy Ñ&#325;'''Teksts boldā'''kjhyhui ----[[]]&#323; 13479 45867 2006-05-18T19:50:02Z Knakts 848 en labojums '''Tango''' - dejas un mūzikas veids. Tango dzimtene ir [[Argentīna]] un [[Urugvaja]]. [[Category:tango]] [[bg:Танго]] [[ca:Tango]] [[cs:Argentinské tango]] [[da:Tango]] [[de:Tango Argentino]] [[de:Tango (Standardtanz)]] [[en:Tango music]] [[en:Tango (dance)]] [[eo:Tango]] [[es:Tango (danza)]] [[fi:Tango]] [[fr:Tango]] [[he:טנגו]] [[hr:Tango]] [[it:Tango argentino]] [[ja:タンゴ]] [[lb:Tango (Danz)]] [[nb:Tango]] [[nl:Tango]] [[pl:Tango]] [[pt:Tango]] [[ru:Танго]] [[sl:Tango (ples)]] [[sv:Tango]] [[zh:探戈]] 13480 45425 2006-05-15T15:55:31Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:Eiropa]] [[Category:Valstis]] 13481 45427 2006-05-15T15:59:09Z Knakts 848 Nevajadzīgi darbojas arī Category tags. #REDIRECT [[:Category:Apvienotā Karaliste]] 13482 45562 2006-05-16T12:59:17Z Jezme 187 visu pārrakstīju '''Hanna Hoha''' (''Hannah Höch'', dz. Johanna Hoha, 1889. g. 1. novembris - 1978. g. 31. maijs) bija slavena vācu [[dadaisms|dadaisma]] māksliniece. 1912.-1914. g. Hoha [[Berlīne|Berlīnes]] Lietišķās mākslas koledžā apguva stikla mākslu un grafiku. 1915. g. viņa turpināja grafikas studijas Lietišķās mākslas muzeja Nacionālajā institūtā, kā arī iepazinās ar Berlīnes dadaistu grupas biedru Raulu Hausmanu, kas kļuva par Hohas mīļāko. Hofa un Hausmans bija vieni no pirmajiem, kas veidoja mākslas darbus fotomontāžas tehnikā. No 1920. g. Hoha piedalījās Novembra grupas mākslinieku ikgadējās izstādēs. 1921. gadā viņa izšķīrās ar Hausmanu. 1924. g. Hoha piedalījās izstādē Padomju Savienībā. 1926.-1929. g. Hofa ar savu jauno mīļāko, nīderlandiešu dzejnieci Tilu Brugmani, dzīvoja Hāgā, pēc tam viņas kopā atgriezās Berlīnē. 1933.-1945. g. Hohas darbus aizliedza izstādīt. Pēc 2. pasaules kara viņas darbiem tika pievērsta mazāka vērība, tomēr Hoha turpināja radīt mākslas darbus un piedalīties izstādēs. 1965. g. Hoha kļuva par Berlīnes Mākslas akadēmijas profesori. Hohas mākslas darbos izpaužas viņas [[feminisms|feministiskie]] uzskati, ko veidojušas gan attiecības ar Hausmanu, kurš pienācīgi nenovērtēja viņas mākslinieciskās spējas un bija vardarbīgs, gan darbs sieviešu žurnālos, kas ļāva skaidri saskatīt atšķirību starp presē attēloto ideālo sievietes tēlu un reālo sievieti. Hoha parādīja, kā sabiedrība apspiež sievietes seksualitāti un neuztver to kā pilnvērtīgu cilvēku. Bieži viņa attēloja arī lezbiskas attiecības. Hohas slavenākais darbs ir 1919. g. veidotā kolāža [http://homepage.ntlworld.com/davepalmer/cutandpaste/hoch_big1.html “Sagriezts ar galda nazi”], kurā kritizēta toreizējā Vācija. ==== Ārējās saites ==== *[http://www.yellowbellywebdesign.com/hoch/gallery.html 1920.-1930. g. darbi.] *[http://www.ifa.de/kunst/hoech/dcollagen.htm Dažādu gadu darbi.] *[http://humanities.uchicago.edu/classes/readcult/hannah_hoch.html Darbiem nav uzrādīts nosaukums un gads.] [[Category:Dadaisma mākslinieki|Hoha, Hanna]] [[de:Hannah Höch]] [[en:Hannah Höch]] [[fr:Hannah Höch]] [[nl:Hannah Höch]] [[ja:ハンナ・ヘッヒ]] [[sv:Hannah Höch]] 13483 45442 2006-05-15T18:53:11Z Keps 758 13484 45448 2006-05-15T19:25:53Z Keps 758 [[Image:Ford tractor, Sweden.jpg|thumb|200px|Zemkopība. Lauka apstrāde ar mūsdienu tehniku]]'''Zemkopība''' ir saimnieciska rakstura nodarbošanās, kas saistīta ar zemes apstrādi [[pārtika]]s kultūru audzēšanai. Zemkopība ir [[lauksaimniecība]]s apakšnozare. Zemkopība ir viens no vecākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem. Tā aizsākās vēl [[Akmens laikmets|Akmens laikmetā]] ar pārtikai derīgu savvaļas augu vākšanu, pakāpeniski pārejot uz to [[Kultivēšana|kultivēšanu]]. Senākās [[civilizācija]]s, kā [[Mezopotāmija]] vai [[Ēģipte]], balstījās galvenokārt uz zemkopību. Zemes ražības un līdz ar to arī pārtikas krājumu palielināšanai, šīs civilizācijas (upju ieleju civilizācijas), lai apūdeņotu apstrādājamos laukus, kā arī uzlabotu to kvalitāti ar upju dūņām, būvēja sarežģītas [[irigācija]]s sistēmas. Mūsdienās ekonomiski attīstītajās valstīs zemkopībā tiek izmantota augsti attīstītas [[tehnoloģija]]s, kā arī [[bioloģija]]s, [[ķīmija]]s, [[ģenētika]]s un citu zinātņu sasniegumi. [[Category:Ekonomika]] 13485 51549 2006-06-21T15:14:40Z Jānis U. 198 {| border="1" cellspacing="0" cellpadding="2" align="right" |+ <big><big>'''Jo'''</big></big> |- | align="center" bgcolor="#000000" colspan="2" | [[Image:Io highest resolution true color.jpg|250px|Jо]] |- !bgcolor="#ffffff" colspan="2"|<sup>«[[Galileo]]» attēls</sup> |- ! bgcolor="#ffc0c0" colspan="2" | Orbitālie parametri |- ! align="left" | Lielā pusass<br>(rādiuss) | 422 tūkst. km. |- ! align="left" | [[Ekscentrisms]]<br>(izstiepums) | 0,004 (tuva riņķa līnijai) |- ! align="left" | Orbitālais periods | 1,77 dienas |- ! align="left" | Orbītas slīpums | 0,05° (pret [[ekvators|ekvatoru]])<br>2,21° (pret [[ekliptika|ekliptiku]]) |- ! bgcolor="#ffc0c0" colspan="2" | Fiziskie parametri |- ! align="left" | Diametrs | 3643 km.<br>(0,29 no Zemes diametra) |- ! align="left" | Virsmas laukums | 41,9 mlj. km.<sup>2</sup><br>(0,08 no Zemes virsmas) |- ! align="left" | [[Masa]] | 8,9x10<sup>22</sup> kg.<br>(0,015 no Zemes masas) |- ! align="left" | [[Blīvums]] | 3,53 g/cm<sup>3</sup> |- ! align="left" | Brīvās krišanas<br>paātrinājums | 1,79 м/sek.<sup>2</sup><br>(5,5 reizes mazāks nekā<br> Zemes) |- ! align="left" | Rotācijas periods<br> | sinhronizēts<br>(vienmēr pagriezts ar vienu<br> pusi uz Jupiteru |- ! align="left" | Griešanās ass<br>slīpums | nav |- ! align="left" | [[Albedo]]<br>(virsmas<br>atstarošanas koef.) | 0,63 |- ! align="left" | Virsmas [[temperatūra]] | {| cellspacing="0" cellpadding="2" border="0" |- ! min !! vid. !! max |- | 90 К<br>(-185°С) | 130 K<br>(-145°С) | 2000 K<br>(+2300°С) |} |- ! align="left" | [[Atmosfēra]] | Gandrīz neesoša,<br>sastopamas sēra dioksīda<br> pēdas |} '''Jo''' (grieķ. ''&#921;&#974;'') — [[Jupiters|Jupitera]] [[pavadonis]], no četriem [[Galileja pavadoņi]]em ir vistuvāk [[planēta]]i. Pazīstams ar lielu vulkānisko darbību. == Atklāšanas vēsture un nosaukums == Jo atklāja [[Galileo Galilejs]] 1610. gadā ar pasaulē pirmo [[teleskops|teleskopu]]. Uz pavadoņa pirmatklājēja statusu pretendēja arī vācu astronoms [[Simons Mariuss]], kurš novēroja pavadoni 1609. gadā, taču pētījumu rezultātus nebija publicējis. Nosaukumu „Jo” deva tieši Mariuss Simons 1614. gadā pēc sengrieķu mitoloģiskas personas vārda, taču ilgu laiku tas netika lietots. Galilejs četrus atklātos pavadoņus nosauca par „[[Mediči]] planētām” un deva tiem kārtas numurus. Jo skaitījās kā „pirmais Jupitera pavadonis”. Tikai 20. gs. vidū nosaukums „Jo” guva vispārēju atzīšanu. == [[Vulkānisms]] == [[Image:PIA00703.jpg|left|thumb|240px|Vulkāna izvirdums uz Jo, uzņemts no „Galileo” . Izvirduma augstums — virs 140 km., otrs izvirdums - 75 km. augsts.]] Jo raksturojas ar intensīvāko vulkānisko darbību [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]. Vienlaicīgi var notikt vairāk kā 10 vulkanisko izvirdumu. Izvirdumu konfigurācija mainās ļoti strauji. Piemēram, četru mēnešu laikā starp [[„Voyager-1”]] un [[„Voyager-2”]] lidojumiem vieni [[vulkāni]] apdzisa, bet citi sāka aktīvu darbību. Jo [[reljefs]] pilnībā izmainās dažu simtu gadu laikā. Lielākie Jo vulkanu izvirdumi izmet [[lava|lavu]] ar ātrumu 1 km/sek. 300 kilometru augstumā. Daudzu [[vulkānu krāteri]] sasniedz milzīgus izmērus. Līdzīgi [[Zeme]]s vulkāniem, Jo vulkani izverd [[sērs|sēru]] un [[sēra dioksīds|sēra dioksīdu]]. Agrāk domāja, ka lavas straumes uz Jo sastāv no sēra savienojumiem, taču tagad speciālisti uzskata, ka tās ir izkausēti [[ieži]], tādi pat, kā uz Zemes. Vulkaniskās darbības [[enerģija]], iespējams, rodas paisuma [[gravitācija]]s spēku iedarbībā, Jupiteram, [[Eiropa]]i un [[Ganimeds|Ganimedam]] mijiedarbojoties ar Jo. Gravitācijas iespaids rada Jo virsmas vertikālās svārstības ar 100 metru [[amplitūda|amplitūdu]]. == Jo pētījumi ar starpplanētu zondēm == Pirmās Jo kosmiskās [[fotogrāfijas]] ([http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/io/pioio.html skat.]) veica [[starpplanētu zonde|zonde]] [[„Pioneer-11”]], lidojot garām Jupiteram 1974. gada decembrī. Attēlu kvalitāte bija labāka, nekā ar tā laika teleskopiem. 1979. gada martā 20 tūkst. km attālumā garām Jo nolidoja [[„Voyager-1”]], bet jūlijā - [[„Voyager-2”]] nolidoja 1,1 mlj. km attālumā. Zondes nosūtīja kvalitatīvus pavadoņa attēlus (piem. [http://photojournal.jpl.nasa.gov/jpegMod/PIA01485_modest.jpg skat.]), kā arī veica dažādus mērījumus. Pateicoties šīm zondēm uz Jo tika atklāts aktīvs vulkānisms. No 1995. gada decembra līdz 2003. gada septembrim Jupitera sistēmu pētīja „[["Galileo" (zonde)|Galileo]]”. No 35 aplidojumiem ap Jupiteru, 7 tika izplānoti, lai pētītu Jo (minimālais attālums – 102 km.). Ar šīs zondes palīdzību pavadonis tika detalizēti izpētīts, kā arī tika saņemtas daudz jaunas informācijas (piem. izmērīts Jo [[magnētiskais lauks]]). 2000. gada decembrī garām Jupiteram nolidoja zonde [[„Cassini” zonde|„Cassini”]], kas ar savu jūtīgo ultravioleto [[spektrometrs|spektrometru]] ieguva jaunus datus par Jo izveidoto [[plazma]]s gredzenu. [[Category:Saules sistēma]] [[Category:Jupitera pavadoņi]] [[als:Io (Mond)]] [[bg:Йо (спътник)]] [[ca:Ió (satèl·lit)]] [[co:Io]] [[cs:Io (měsíc)]] [[da:Io (måne)]] [[de:Io (Mond)]] [[el:Ιώ (δορυφόρος)]] [[en:Io (moon)]] [[eo:Ioo]] [[es:Ío (luna)]] [[et:Io (Jupiter)]] [[eu:Io]] [[fi:Io]] [[fr:Io (lune)]] [[gl:Ío (satélite)]] [[he:איו (ירח)]] [[hr:Io (mjesec)]] [[hu:Io]] [[is:Íó]] [[it:Io (astronomia)]] [[ja:イオ (衛星)]] [[ko:이오 (위성)]] [[la:Io (satelles)]] [[lt:Ijo (palydovas)]] [[nl:Io (maan)]] [[nn:Jupitermånen Io]] [[no:Io (måne)]] [[pl:Io (księżyc)]] [[pt:Io]] [[ru:Ио (спутник Юпитера)]] [[sk:Io (mesiac)]] [[sl:Io (luna)]] [[sv:Io (måne)]] [[tl:Io (buwan)]] [[tr:İo (uydu)]] [[zh:木卫一]] 13486 52111 2006-06-26T12:27:05Z Erestrebian 581 language [[Image:Talsi j.JPG|thumb|200px|Talsu pilsēta]]'''Pilsēta''' ir apdzīvota vieta ar salīdzinoši lielāku iedzīvotāju, nekā tas ir lauku teritorijās. Pilsēta raksturojas arī ar ēku koncentrāciju un pilsētas [[Infrastruktūra|infrastruktūru]] - ielas, laukumi, transporta tīkli, [[enerģija]]s, [[ūdensapgāde]]s, atkritumu apsaimniekošanas un citas sistēmas. Būtiska nozīme pilsētas dzīvē ir arī sociālai infrastruktūrai un [[drošība]]s dienestiem. Pat neliela pilsēta nevar iztikt bez [[Medicīna|medicīniskām]] institūcijām, [[avārija]]s, glābšanas, sociālās palīdzības un citām struktūrām. Pilsētās koncentrējas arī [[izglītība]]s un[[ kultūra]]s objekti - [[Bērnudārzs|bērnudārzi]], [[skola]]s, [[universitāte]]s, [[Muzejs|muzeji]], [[Teātris|teātri]] u.c. ==Pilsētas pazīmes== Zinātnē pieņemti vairāki pilsētas raksturojoši kritēriji: Pirmkārt, iedzīvotāju skaits pilsētās mērāms vismaz vairākos tūkstošos. [[Antīks|Antīkās]] pasaules mazākās pilsētas parasti apdzīvoja 2-3 tūkstoši iedzīvotāju. Dažās lielākajās pilsētās, piemēram, [[Roma|Romā]] vai [[Čangana|Čanganā]] ([[Ķīna|Ķīnā]]) iedzīvotāju skaits, iespējams, pārsniedzis 1 miljonu; Otrkārt, pilsētas ir arī viens no [[darba dalīšana]]s un [[specializācija]]s rezultātiem. Tādēļ pilsētas jau pašā to veidošanās sākumā parasti ir ekonomiski cieši saistītas ar apkārtējiem lauku apvidiem. Pilsētas apkārtējām lauku saimniecībām sniedz [[Amatnieks|amatnieku]] pakalpojumus. Savukārt lauki nodrošina pilsētas ar [[pārtika]]s produktiem. Tādēļ grūti iedomāties pilsētu senatnē vai mūsdienās, kurā nebūtu [[tirgus]] laukuma. Vēlāk, vienā reģionā veidojoties vairākām pilsētām, attīstās specializācija arī starp tām; Treškārt, pilsētu no laukiem atšķir arī tās [[organizatoriskā struktūra]]. Pat mazākajās pilsētās ir īpašas [[institūcija]]s, kas atbild par iekšējo kārtību, pilsētas aizsardzību un attiecībām ar ārpasauli. Katrā seno laiku pilsētā pilsētā bija arī vairāk vai mazāk [[Monuments|monumentālas]] celtnes – vismaz [[aizsargsiena]], [[templis]] vai vietējā valdnieka [[rezidence]]. ==Pilsētu veidošanās priekšnosacījumi== Pilsēta veidošanās bez vispārējiem ģeoklimatiskiem, ekonomiskiem, politiskiem u.c. apstākļiem ir atkarīga arī no virknes savstarpēji saistītu lokālo faktoru. Svarīgākie no tiem – [[ūdens]] pieejamība, [[kurināmais]], zemkopībai piemērotas zemes, [[ganība]]s un [[pļava]]s [[Mājdzīvnieki|mājdzīvnieku]] nodrošināšanai ar [[Pārtika|pārtiku]], aizsardzības iespējas pret ienaidnieku uzbrukumiem, [[celtniecība]]s materiālu pieejamība, aizsargātība no dabas [[Stihija|stihijām]] ([[plūdi]]em, [[Viesuļvētra|viesuļvētrām]] u.c.), [[satiksme]]s iespējas u.c. Būtisks faktors, kas veicināja apdzīvotu vietu un pilsētu veidošanos, bija cilvēku populāciju izdzīvošanai nepieciešamās zemes platības. Tiek lēsts, ka senajiem cilvēkiem, kas pārtiku sev nodrošināja medījot un vācot savvaļas augus, izdzīvošanai vajadzējis vismaz vienu divus [[Kvadrātkilometrs|kvadrātkilometrus]] katram. Pieaugot iedzīvotāju skaitam, izmantojamā teritorija arvien vairāk saruka. Attīstoties zemkopībai un lopkopībai, radās iespēja izmantot arī mazākas zemes platības, lai nodrošinātu to pašu nepieciešamo pārtikas daudzumu. Līdz ar to apdzīvotības līmenis pakāpeniski arvien vairāk pieauga, samazinājās ar barības meklējumiem saistītā cilvēku [[migrācija]]. Dzīves vietai kļūstot vairāk vai mazāk pastāvīgai, mainījās cilvēku mājokļu uzbūve. Tie kļuva lielāki un masīvāki. Tos sāka būvēt arvien tuvāk viens otram. To veicināja arī nepieciešamība veidot efektīvāku aizsardzību pret ienaidnieku uzbrukumiem. Savukārt samazinoties attālumam starp atsevišķām saimniecībām, ciešāki un pastāvīgāki kļuva kontakti, lielākas kļuva savstarpējās [[Kooperācija|kooperācijas]] iespējas. Pirmās apdzīvotās vietas un pilsētas veidojās, kur minēto faktoru savstarpējās kombinācijas bija visizdevīgākās cilvēku [[eksistence]]i. Kādas tieši no šīm kombinācijām izrādījās optimālākās, tika noskaidrots praksē daudzu gadu desmitu un simtu laikā, cilvēkiem, galvenokārt stihiski, pārvietojoties (migrējot) no vienas apdzīvotas vietas (pilsētas, [[Reģions|reģiona]]) uz citu. ==Pilsētu pirmsākumi== [[Image:Mykene.jpg|thumb|200px|Senā Grieķija. Mikēnas]]Neskatoties uz šo procesu sarežģītību jāatzīmē, ka tie notika relatīvi strauji. Tā, gar [[Vidusjūra|Vidusjūras]] austrumu piekrasti ([[Levants|Levantu]]) Ledus laikmeta beigās, tātad pirms apmēram 10 tūkstošiem gadu, saskaņā ar dažu zinātnieku pētījumiem, dzīvojuši daži desmiti tūkstoši iedzīvotāju. Apmēram divu nākamo gadu tūkstošu laikā, Neolīta revolūcijas gaitā, iedzīvotāju skaits sasniedzis jau vairākus simtus tūkstošu. Grūti viennozīmīgi apgalvot – vai šī reģiona iedzīvotāju straujais pieaugums ir Neolīta revolūcijas rezultāts, vai, varbūt otrādi, apdzīvotības blīvuma palielināšanās un bada draudu rezultātā kļuva nepieciešams būtiski mainīt pārtikas ieguves veidus un avotus. Visticamāk, ka abi šie faktori, viens otru papildinādami, veicināja civilizācijas progresu noteiktā virzienā. Raugoties šodienas acīm, tik straujš iedzīvotāju skaita pieaugums šajā reģionā varētu likties visai pārsteidzošs, tā kā šeit pārsvarā ir visai sauss un karsts klimats. No [[Jeruzaleme|Jeruzalemes]] līdz Vidusjūras piekrastei ir tikai kādi 50 kilometri. Apmēram tikpat daudz ir līdz [[Sīrija|Sīrijas]] tuksneša sākumam austrumos. Piemēram, [[Izraēla|Izraēlā]], lietus vasaras mēnešos ir visai reta parādība. Gada vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 510 mm [[Telaviva|Telavivā]] un [[Jafa|Jafā]], līdz kādiem 1000 mm [[Galileja|Galilejā]]. Taču, kā rāda pētījumi, pirms 8-10 tūkstošiem gadu, Ledus laikmeta beigās, tas šinī reģionā bijis manāmi vēsāks un mitrāks. Tātad labvēlīgāks Neolīta revolūcijas straujākai norisei. [[Pilsētbūvniecība]], kā viens no [[civilizācija]]s attīstības faktoriem, masveidā aizsākās [[Bronzas laikments|bronzas laikmetā]]. Šajā laikmetā, atšķirībā no mūsdienām, viena no galvenajām pilsētas nozīmēm un funkcijām bija [[aizsardzība]] pret ienaidniekiem. Izmantojot efektīvākus [[Darbarīks|darbarīkus]] kļuva iespējama spēcīgu, sarežģītu aizsardzības būvju, it sevišķi [[Cietoksnis|cietokšņu]] izbūve, kas bija piemēroti gan aizsardzībai no ienaidnieku uzbrukumiem, gan profesionāla [[Karaspēks|karaspēka]] vienību izvietošanai, kā arī dzīvošanai un [[reprezentācija]]i. Pilsētu dzīve kļuva daudz drošāka, kad varēja uzbūvēt stiprākas pilsētas aizsardzības sienas un, protams, arī ēkas un būves pašā pilsētas teritorijā. Līdz ar to dažādos pasaules reģionos sāka strauji pieaugt pilsētu skaits, tās sāka veidoties ne tikai grūti pieejamās vietās – augstu pauguru vai kalnu virsotnēs, uz upju un ezeru salām utt., bet arī atklātos līdzenumos. Līdz ar to kļuva pieejamas jaunas, plašas teritorijas, piemērotas apdzīvotu vietu un pilsētu būvniecībai. Par vienu no vecākajām pasaules pilsētām uzskata [[Jērika|Jēriku]]. Savukārt, augstu aizsardzības būvju inženiertehnisko līmeni Bronzas laikmetā bija sasniegušas [[Mikēnas]]. Mikēnu pilsētas aizsargāja biezas aizsargmūru sienas, izbūvētas no ļoti lieliem neregulāras formas akmens bluķiem (šādu būvniecības metodi sauca par „ciklopisko”). ==Pilsētu loma civilizācijas attīstībā== Ja pilsētas nevarēja izveidoties agrāk, kamēr nebija apgūta vismaz bronzas tehnoloģija ar attiecīgiem darbarīkiem, celtniecības iemaņām, kā arī ieročiem, nepieciešamiem šo pilsētu aizstāvēšanai, tad arī [[valstiski organizēta sabiedrība]] varēja izveidoties tikai tad, kad pilsētu attīstība bija sasniegusi zināmu pakāpi, tās bija pietiekamā skaitā lai aptvertu noteiktu teritoriju un, pieaugot darba [[produktivitāte]]i dažādās nozarēs, tajās sākusies [[specializācija]]. Līdz ar to arī sabiedrība strukturējās kā sarežģīta daudzdimensiju [[matrica]]. No vienas puses parādījās specializētas [[profesija]]s, - [[Zemnieks|zemnieki]], amatnieki, [[Karavīrs|karavīri]], [[Administrators|administratori]], utt. No otras, sabiedrība noslāņojās vairākās [[Šķira|šķirās]], atkarībā no [[Īpašums|īpašuma]] vai [[vara]]s attiecībām. Šajā sabiedrībā strukturējās arī [[zināšanas]], [[iemaņas]] un [[prasme]]s. Tās kļuva gan specializētākas, gan arī [[Ābstrakcija|abstraktākas]] – [[likumdošana]], [[politika]], [[filozofija]], [[māksla]], utt. ==Pilsētu ekonomiskais pamats== Pirmatnējo sabiedrību strukturizācija rezultātā arvien sarežģītāka kļuva to [[Hierarhija|hierarhiskā]] uzbūve. Tas izskaidrojams ar regulāru nepieciešamību [[Racionēšana|racionēt]] un pārdalīt ierobežotos pārtikas un citus [[Resurss|resursus]]. Cīņa par izdzīvošanu lielā mērā noteica arī nepieciešamību paplašināt un padziļināt darba dalīšanuun specializāciju. Tas, savukārt, veicināja [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tālāko pilnveidošanos, ļāva tālāk paaugstināties darba produktivitātei un uzkrāt arī zināmus pārtikas pārpalikumus. Šī procesa rezultātā sāka veidoties pilsētu saimnieciskais pamats - amatniecība - [[aušana]], [[podniecība]], izejvielu [[ieguve]], [[Kokapstrāde|koka]] un [[metālapstrāde]]. Tādējādi pilsētu veidošanās un izaugsme deva spēcīgu impulsu jaunam [[Inovācija|inovāciju]] vilnim un otrādi, daudzie, viens otru papildinošie, saimnieciski pielietojamie uzlabojumi dažādās [[sadzīve]]s jomās vecināja arvien straujāku pilsētu veidošanos. [[Category:Sabiedrība]] [[als:Stadt]] [[bg:Град]] [[ca:Ciutat]] [[cy:Tref]] [[de:Stadt]] [[en:Town]] [[es:Ciudad]] [[eo:Urbo]] [[fr:Pilseta]] [[it:Città]] [[ja:村落]] [[nl:Stad]] [[pl:Miasto]] [[pt:Cidade]] [[ro:Oraş]] [[ru:Город]] [[simple:Town]] [[sl:Mesto]] [[fi:Kaupunki]] [[sv:Stad]] [[tl:Lungsod]] [[tokipona:ma tomo]] [[zh:镇]] 13488 45474 2006-05-15T21:11:50Z Knakts 848 Apvienot? {{Apvienot|raksts=Džovanni Bokačo}} '''Džovanni Bokačo''' dzīvojis no 1313. gada līdz 1375. gadam. Piedzimis Parīzē, kur viņu bija atvedis tēvs, kurš atbrauca tirdzniecības darba dēļ, bet jau bērna gados tika aizvests uz Florenci un vairs nekad neatgriezās Parīzē. Bokāčo bija itāliešu novelists, dzejnieks un humānists, Florences tirgotāja un dižciltīgas parīzietes dēls. Tēva spiests 6 gadus bez panākumiem mācījās tirgotāja amatu, bet to atmetis un sācis studēt tieslietas; tomēr par visu mīļākās bija klasisko autoru studijas, kam Bokāčo nodevās ar lielu aizrautību. Atšķirībā no Petrarkas, viņš jau no bērna gadiem bija tēva varā un literatūras izpētei varēja pievērsties ļoti reti. Iespējams arī tāpēc viņa zināšanas antīkajā mākslā un arī zināšanas latīņu literatūras valoda bija sliktāka. Četrpadsmit gadu vecumā atkal tēva spiests dodas uz Neapoli, kur pavada savus labākos bērnības gadus (1327 - 1340). [[Neapole]] tajā laikā bija liels feodāls centrs ar greznu Roberta Anžuja galmu, kurš piesaistīja savam galmam rakstniekus un zinātniekus. Bokāčo caur Neapoles humānistiem ieguva pieeju galmam, kur guva lielus panākumus. 1325. – 1340. gadā Neapolē, kur sākās dzejnieka romāns ar Mariju Konti d’Akvīno, Neapoles karaļa ārlaulības meitu (kas Bokāčo darbos apdziedāta kā Fiammeta). Viņa kļuva Bokāčo dāma-iedvesmotāja, tāpat kā Beatriče Dantem un Laura [[Petrarka|Petrarkam]]. Bokāčo sadraudzējās ar Petrarku un dēvēja to par savu skolotāju. Bokāčo attīstījās un ietekmējās no diviem cilvēkiem: Dante (prozas virzienā) un Petrarka (zinātnes virzienā). Bokāčo neieguva tikpat lielu slavu kā Petrarka.Viņa darbībai nebija tik liela starptautiska atzinība kā Petrarkam. Viņš nebija Eiropas humānisma ciltstēvs, bet gan tikai talantīgs itāļu rakstnieks, kurš izveidojis “zemu”,tā laika uzskatiem, žanru – noveles. 1373. – 1374. gadam lasīja lekcijas par Danti Florences S. Stefano baznīcā. Bokāčo daudz rakstīja gan itāliešu, gan latīņu valodā. Ideju un radošā izaugsme labi parādās Bokāčo jaunības darbos, kas tika rakstītas Neapolē. Pirmais darbs, ko Bokāčo sarakstīja bija “Filokolo”(1338) – apjomīgs darbs prozā, kurā Bokāčo pārveidoja literatūrā populāru agro viduslaiku stāstu par Florio un Bjanāčo mīlestību. Uzreiz pēc tam Bokāčo uzrakstīja nelielu poēmu – “Filostrato”, kurā viņš izmantoja no lauku dziedoņiem aizgūto oktāvu. Šajā darbā viņš sevi parādīja kā labu psiholoģisko darbu rakstnieku, atklājot raksturus un darbības. Pēc sižeta Filostrato” ir tipiska psiholoģiskais romāns, kaut arī tai ir dzejas forma. Trešais bērnības darbs ir “Tezeida”(1339) – arī ir poēma oktāvās ar antīko sižetu. Darbu “Tezeida” sarakstīja pats Bokāčo, kurā viņš attēloja savas un Fiammeta attiecības. Viens no nozīmīgākajiem Bokāčo jaunības darbiem, kurā viņš sevi parāda kā mākslinieks-reālists ir “Fiammeta”(1348). Šo poēmu, kura ir rakstīta prozā, bieži minēja kā pirmo Rietumeiropas psiholoģisko romānu literatūrā. Bokāčo ļoti meistarīgi apraksta un analizē sievietes jūtas un pārdzīvojumus, kura ir zaudējusi savu mīļoto vīrieti. Citi jaunības darbi: Ninfale Fiesolano (oktāvās, ap 1345); alegoriskā pastorāle Ameto (1341). Dantes Dievišķās komēdijas ietekmēta alegoriskā Amorosa Visione (50 nelieli dziedājumi tercīnās, 1442). Pēc atgriešanās uz Florenci Bokāčo sāka aktīvi piedalīties dzimtās pilsētas politiskajā dzīvē. 1350. gadā Bokāčo pirmo reizi satika Petrarku, kuru viņš labi zināja pēc viņa darbiem. Divu humānistu tikšanās pārvērtās par stipru draudzību. Aizraušanās ar klasisko senatni pamudināja Bikāčo rakstīt dažādus zinātniskus darbus latīņu valodā. Viņš pierāda, ka senie ticēja sākotnēji vienam dievam un ka paletesims rodas filozofu un dzejnieku dēļ. Grāmata “Par slavenām sievietēm” ir papildinājums Petrarkas grāmatai “Par slaveniem vīriem”. Īpašu lomu starp zinātniskajiem darbiem ir ieguvusi grāmata “Par slaveno vīru liktenīgo piedalīšanos”, kurā viņš stāsta par stoistiskiem morāles principiem, pierādot ka, tikumīgu apmierinājumu dod cilvēkam izpildīta pienākuma apziņu. Drūms un traģisks, kolorīts aprakstā efektīvi kontrastējas ar jautru dzīvespriecīgu garastāvokli visā izlasē. Septiņas kundzes un 3 jaunekļi iet projām no saduļķojošas pilsētas uz savrupmāju, kas atrodas Florences apkārtnē un patīkami pavada laiku pastaigās, spēlēs, dančos un noveles stāstos. 13491 45506 2006-05-16T06:40:51Z Dainis 876 [[Category:Tehnoloģija]] 13492 45518 2006-05-16T07:19:35Z Ingarix 920 13493 45519 2006-05-16T07:20:06Z Ingarix 920 13494 45664 2006-05-17T03:42:45Z Yyy 146 cat [[Category:Māksla]] [[Category:Optika]] 13495 45525 2006-05-16T08:05:18Z 80.232.191.130 Pirmā glābšanas laiva tika nolaista, septītā laiva, 00:40 no rīta un tajā atradās tikai 28 cilvēki. Titānikam bija 20 glābšanas laivas, kurās varēja satilpt 1178 pasažieri. Lai arī nebija pietiekami daudz laivu, lai tajās satilptu visi pasažieri, Titanikam tomēr bija vairāk laivu nekā bija noteikts Britu Kuģniecības Reglamentā. Tajā laikā glābšanas laivu skaits bija atkarīgs no kuģa tonnāžas, nevis no pasažieru skaita. Pirmās un otrās klases pasažieriem bija vienkārša pieeja glābšanas laivām, bet trešās klases pasažieriem tas izrādījās grūtāk. Daudziem izrādījās bija grūti tikt ārā no apakšējiem klājiem līdz glābšanas laivām. Nepalīdzot trešās klases pasažieriem, komandas locekļi aizslēdza vārtus un gaidīja pavēli, lai varētu palaist pasažierus uz augšējiem klājiem. 13499 45538 2006-05-16T10:36:24Z Latvia United 746 13503 45673 2006-05-17T07:40:47Z Yyy 146 stub, cat Hordas rase, kas būs pieejama pēc World of Warcraft paplašinājuma pakas "Burning Crusade" iznākšanas. {{stub}} [[Category:wow]] 13505 51165 2006-06-18T23:32:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:John Hopfield]] Džons Džozefs Hopfīlds ir amerikāņu zinātnieks, vislabāk zināms kā [[neironu tīkls|neironu tīklu]] pētnieks. 1982. gadā viņš izveidoja asociatīva neironu tīkla modeli, kas tika nosaukts viņa vārdā par [[Hopfīlda tīkls|Hopfīlda tīklu]], ar to atdzīvinot tajā laikā apsīkušo neironu tīklu izpēti. Hopfīlds ir dzimis 1933. gadā poļu fiziķa Džona Džozefa Hopfīlda un Helēnas Hopfīldas ģimenē, un viņam pašam jau ir trīs bērni un seši mazbērni. Džons Hopfīlds pašlaik ir profesors [[Prinstonas universitāte]]s Molekulārās bioloģijas fakultātē. Agrāk ir mācījis arī Fizikas fakultātē šajā pašā skolā, kā arī [[Kalifornijas Tehnoloģijas institūts|Kalifornijas Tehnoloģijas institūtā]]. == Ārējās saites == [http://genomics.princeton.edu/hopfield/ Dž. Hopfīlda mājas lapa Prinstonas universitātes vietnē] [[Category:biologi]] [[Category:fiziķi]] [[Category:matemātiķi]] [[Category:poļu matemātiķi]] [[Category:amerikāņu matemātiķi]] [[de:John Hopfield]] [[en:John Joseph Hopfield]] [[fr:John Joseph Hopfield]] 13506 45564 2006-05-16T13:31:04Z Sss 937 13507 45566 2006-05-16T13:34:04Z Sss 937 13508 45567 2006-05-16T13:37:03Z Sss 937 13509 45568 2006-05-16T13:42:20Z Sss 937 13511 45583 2006-05-16T16:31:50Z Knakts 848 "[[Māzer efekts]]" pārdēvēju par "[[Māzerefekts]]": Salikteni raksta kopā. #REDIRECT [[Māzerefekts]] 13512 45585 2006-05-16T16:42:26Z Dainis 876 [[Category:Fizika]] [[Category:Tehnoloģija]] 13513 51408 2006-06-20T09:49:43Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Manuel I Komnenos]] '''Manuels Komnenus, Manuels I Komnenus, Manuels Lielais''' (grieķiski Μανουήλ Α' ο Κομνηνός), dzimis 1118. gada 28. novembrī, miris 1180. gada 24. septembrī. [[Bizantija]]s imperators (1142-1180). [[Image:Manuel I Comnenus.jpg|thumb|right|200px|Manuels Komnenus]] Valdīja Bizantijas un Vidusjūras vēsturei svarīgā posmā. Manuels vēlējās atjaunot Bizantijas varenību kā Vidusjūras superlielvalsti, tāpēc piekopa enerģisku un ambiciozu politiku. Viņš noslēdza savienību ar [[pāvests|pāvestu]] un rietumeiropas karalistēm, iebruka Itālijā, veiksmīgo kontrolēja [[Otrais krusta karš|Otrā krusta kara]] gaitu, un nodibināja Bizantijas protektorātu pār jaunizveidotajām [[krustneši|krustnešu]] karaļvalstīm Tuvajos austrumos. Lai dotu pretsparu musulmaņu mēģinājumiem atgūt [[Svētā zeme|Svēto zemi]], Manuels apvienoja spēkus ar krustnešiem, un iebruka [[Fatimīdi|Fatimīdu]] [[Ēģipte|Eģiptē]]. Taču viņa panākumi austrumos tika nopietni apdraudēti pēc viņa sakāves karā ar Seldžuku turkiem. Manuels Komnenus ir imperatora [[Joanna II Komnenus]] un [[Ungārija]]s karaļa [[Ladislavs I|Ladislava I]] meitas ceturtais dēls. Pēc tēva nāves Manuelam nācās ātri nostiprināt savas tiesības uz troni, ko viņš panāca arestējot savu brāli Īzaku, kuru viņš atbrīvoja tikai pēc tam kad bija kronēts par jauno imperatoru. Manuels nāca pie varas laikā, kad Bizantijas ziedu laiki jau sen bija pagājuši, un pie tās robežām pulcējās jauni ienaidnieki. [[Sicīlija|Sicīlijā]] valdoši [[normāņi]] ieņēma pēdējos Bizantijas īpašumus Itālijā. Seldžuku turki turpināja paplašināt savu kontroli pār [[Mazāzija|Mazāziju]], un Svētajā zemē parādijās jauns spēks - krustnešu karalistes. 1147. gadā Manuels ļāva divām krustnešu armijām Vācijas [[Konrāds II|Konrāda II]] un Francijas [[Luī VII]] vadībā šķērsot savu teritoriju pa ceļam uz Svēto zemi. Daudzi impērijas iedzīvotāji baidījās no krustnešiem, jo savā ceļā viņi nekautrējās laupīt un slepkavot. Drošības pēc, Manuels koncentrēja papildus spēkus [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], lai nepieļautu nekādus krustnešu izlēcienus. Šī neuzticība krustnešiem drīz vien izrādījās pamatota. [[Image:Kyrenia castle 01.jpg|thumb|right|300px|Kirenijas cietoksnis Kiprā]] 1156. gadā [[Antiohija]]s princis Raimonds iebruka Bizantijas provincē [[Kipra|Kiprā]]. Krustnešu armija izlaupīja salu un tik mežonīgi un cietsirdīgi izturējās pret salas iedzīvotājiem, ka daudzi sāka domāt ka krustneši un nevis Seldžuku turki ir impērijas īstie ienaidnieki. Manuels nekavējoties sapulcināja armiju un devās uz Antiohiju. Pa ceļam viņs sastapās ar Vidusjūras krastā esošās Armēnijas karalistes karaļa karaspēku, kurš arī bija piedalījies Kipras izlaupīšanā, un pilnībā to sakāva. Uzzinot par Bizantijas armijas tuvošanās, Antiohijas Raimonds saprata, ka nespēs tai pretoties un viņa vienīgā cerība ir pilnīga pakļaušanās Manuelam. Viņš ieradās Bizantijas galmā ģērbies maisā un ap kaklu apsējis virvi lai lūgtu piedošanu. No sākuma Manuels viņu demonstratīvi ignorēja, un piekrita viņu apželot tikai ar nosacījumu ka Antiohija pilnībā pakļaujas Bizantijai. Lai demonstrētu savu varu, Manuels svinīgi uz zirga iejāja Antiohijā, kamēr Antiohijas princis un [[Jeruzāleme]]s karalis bija spiesti viņam sekot ar kājām. [[Image:Manuel'sEmpire.png|thumb|300px|right|Bizantijas impērija Manuela Komnenus valdīšanas laikā]] Pa ceļam atpakaļ uz Konstatinopoli Manuela armija sastapās ar Seldžku turkiem, kurus tā sakāva, un nākošajā gadā Manuels turkus padzina no [[Izaurija]]s provinces. Manuels vēlējās kontrolēt krustnešu valstis ne tikai politiski, bet arī izmantot viņu spēku, lai atjaunotu Bizantijas varu Vidusjūras austrumos un Ēģiptē. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis II Komnēns]] | virsraksts = [[Bizantijas imperatoru uzskaitījums|Bizantijas imperators]] | periods = [[1143]]&ndash;[[1180]] | pēc = [[Aleksijs II Komnēns]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Bizantijas imperatori]] [[de:Manuel I. (Byzanz)]] [[el:Μανουήλ Α']] [[en:Manuel I Komnenos]] [[es:Manuel I Comneno]] [[fi:Manuel I Komnenos]] [[fr:Manuel Ier Comnène]] [[hu:I. Mánuel bizánci császár]] [[it:Manuele I di Bisanzio]] [[ja:マヌエル1世コムネノス]] [[nl:Manuel I van Byzantium]] [[pl:Manuel I Komnen]] [[sv:Manuel I Komnenos]] 13515 51026 2006-06-18T15:10:35Z Knakts 848 kat; interwiki '''Haizivis''' ir plēsīgas jūras [[zivs|zivis]]. Tās pieder pie skrimšļzivju klases virskārtas. Haizivīm raksturīgākā pazīme ir skrimšļa [[skelets]]. Tām nav žaunu vāku, bet ir tikai žaunu spraugas. Tām nav arī peldpūšļa, tāpēc šīm zivīm nepārtraukti ir jāpeld, lai nenosmaktu un lai negrimtu. Haizivju āda ir īpatnēja, jo tā ir klāta ar ļoti sīkām zvīņām. Visām haizivīm ir iekšējā apaugļošanās un haizivis var pieskaitīt pie dzīvdzemdētājām. Haizivīm ir ļoti labi attīstīta oža - tās sajūt asinis no ļoti liela attāluma. Haizivīm ir vāja redze. Ja jūrā nākās sastapties ar haizivi tad jāpaliek nekustīgi guļam, jo haizivs var neredzēt cilvēku, taču ļoti jutīgi uzver elektriskos impulsus, ko izdala cilvēka locītavas kad tas mēģina aizbēgt. == Vaļhaizivis. == Ir pietiekami miermīlīgas un ļoti lielas zivis. Garums var sasniegt gandrīz 20 metrus un svars var būt ap 14 tonnām. Barojas galvenokārt kāšot jūras ūdeni. == Baltā haizivs. == Visplēsīgākā haizivs. Ķermeņa izmēri var sasniegt 10 metrus un masa aptuveni 3 tonnas. Tā baroojas no lielām zivīm, pat ar savas sugas māsām, un lieliem jūras dzīvniekiem. Šī haizivs var uzbrukt arī cilvēkam, un tāpēc to dažkārt sauc par cilvēkēdāju. [[Category:zivis]] [[ca:Tauró]] [[cs:Žraloci]] [[cy:Morgi]] [[da:Haj]] [[de:Haie]] [[en:Shark]] [[eo:Ŝarko]] [[es:Tiburón]] [[fa:کوسه]] [[fi:Hai]] [[fr:Requin]] [[io:Sharko]] [[ja:サメ]] [[ko:상어]] [[nl:Haaien]] [[no:Haier]] [[nrm:Cheurque]] [[pl:Rekiny]] [[pt:Tubarão]] [[ru:Акула]] [[sk:Žralokovidné]] [[sr:Ајкула]] [[sv:Hajar]] [[th:ฉลาม]] [[tl:Pating]] [[vi:Cá mập]] [[zh:鲨鱼]] 13516 48203 2006-05-30T10:01:03Z Dainis 876 1. rindkopa + saites; saites uz citam valodām '''Ģenētika''' (no [[Grieķu valoda|grieķu]] ''genno'' - dot dzīvību) ir [[zinātne]] par [[gēns|gēniem]], [[iedzimtība|iedzimtību]] un organismu dažādību. Vārds „Ģenētika” pirmo reizi tika ierosināts, lai aprakstītu iedzimtības studēšanu un variāciju zinātni. To izvirzīja izcilais britu zinātnieks [[Viljams Betsons|Viljams Betsons (''William Bateson'')]] personiskā vēstulē ģelologam [[Adams Sedgviks|Adamam Sedgvikam (''Adam Sedgwick'')]] 1905. gada 18 aprīlī. Betsons terminu „ģenētika” publiski pirmoreiz lietoja Trešajā Starptautiskajā Ģenētikas Konferencē ([[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]]) 1906. gadā. Cilvēki pielietoja zinības par ģenētiku arī aizvēsturē ar augu un dzīvnieku kultivēšanu un pavairošanu. Mūsdienīgajos pētījumos ģenētika nodrošina ar svarīgiem instrumentiem specifisku gēnu funkciju izpētei piemēram gēnu mijiedarbības analīzi. Organismos ģenētiskā informācija galvenokārt tiek pārnēsāta hromosomās, kur tā ir attēlota ķīmiskajā struktūrā noteiktās DNS molekulās. Gēni kodē informāciju nepieciešama proteīniem aminoskābju sintezēšanai, kam ir liela loma organisma uzbūvei vai izskatam. Frāze kodējums priekš bieži tiek izmantota, lai pateikti ka gēns satur instrukcijas par to kā uzbūvēt noteiktu proteīnu, kā gēns ir kodējums priekš proteīna. „Viens gēns, viens proteīns” jēdziens ir uzskatāms par vienkāršojumu. Par piemēru viens gēns var ražot vairākus produktus, atkarībā no tā kā tā ieraksts tiek regulēts. Gēnu kods priekš nukleīnu sekvencei ir mRNS, tRNS un rRNS, vajadzīgi proteīnu veidošanai. Ģenētika nosaka daudz(bet ne visu) par organisma izskatu, ieskaitot cilvēkus, un iespējams arī to kā viņi uzvedas. Apkārtējās vides atšķirības un nejauši faktori arī to iespaido. Identiskajiem dvīņiem, kloniem, kas rodas no embrija agrās sadalīšanās, ir tas pats DNS, bet dažādas personības un pirkstu nospiedumi. Ģenētiski identiski augi aug aukstākos klimata apstākļos ir īsāki, mazāk sulīgi, taukaināki un izvairās no stīvuma. ---- == '''Vēsture''' == Savā avīzē „Versuche über Pflanzenhybriden” („Eksperimenti augu hibridizācijā”), kura tika prezentēta 1865. gadā Brunnas Dabiskās Vēstures Biedrībai, Gregors Mendelis izsekoja iedzimtības modeļus noteiktos īpašības zirņu augos un parādīja ka tie var tikt izteikti matemātiski. Lai gan ne visas iezīmes parāda šos Mendeļa iedzimtības modeļus, viņa darbs tika ieteikts kā derīgs iedzimtības studēšanai. Kopš tā laika tika demonstrētas vairākas daudz sarežģītākas iedzimtības formas. Mendeļa darba nozīme netika saprasta līdz 20. gadsimta sākumam, kad viņa pētījumu atklāja atkārtoti citi zinātnieki, kas strādāja ar līdzīgām problēmām. Mendelis nesaprata iedzimtības dabu. Šobrīd mēs zinām, ka dažāda mantojama informācija tiek pārnēsāta DNS(daudzi vīrusi ieskaitot arī AIDS, kā arī daudzi augu vīrusi pārnēsā informāciju RNS). DNS manipulācijas var pretēji pārveidot iedzimtības iezīmes un organismu variāciju. ---- == '''Nozīmīgu atklājumu laiki''' == :1859 Čarlz Darvins izdod Sugu Izcelšanās :1865 Gregora Mendeļa avīze Versuche über Pflanzenhybriden :1903 Hromosomas atklāj kā iedzimtības vienības :1906 Jēdzienu „Ģenētika” publiski iepazīstina britu biologs Willams Batesons Trešajā Internacionālajā Ģenētikas Konferencē (Londonā, Anglijā) :1910 Tomas Hunts Morgans parāda, ka gēni pieder hromosomām :1913 Alfrēds Sturtevants izveido pirmo hromosomas ģenētisko karti :1913 Gēnu kartes rāda hromosomas, ar lineāri sakārtotiem gēniem :1918 Ronalds Fišers izdod rakstu par savstarpējām saistībām starp radiniekiem – sākas modernā sintēze :1927 Fizikālas izmaiņas gēnos nosauc par mutācijām :1928 Fredriks Griffits atklāj iedzimtības molekulas, kas ir lipīgas baktērijām :1931 Krustošana ir rekombināciju cēlonis :1941 Edvards Lavrijs Tatums un Georgs Vells Bīdls parāda gēnu kodu priekš proteīniem :1944 Osvalds Teadors Avērijs, Kolins McLeods un Makleins McKartijs izdala DNS kā ģenētisko materiālu :1950 Ervins Čargafs parāda ka 4 nukleīdi nav sastopami nukleīnskābē stabilās proporcijās, bet ka daži galvenie likumi tiek ievēroti :1952 Eksperimenti pierāda, ka ģenētiskā informācija bakteriofāgos ir DNS :1953 Džeims D. Vatsons un Francis Kriks pierāda, ka DNS struktūra ir stingra dubultā spirāle :1956 Jo Hins Tjio un Alberts Levans konstatē, ka pareizas hromosomu skaits cilvēkos ir 46 :1961 Ģenētisko koda sakārto trijotnēs :1964 Hovards Temins parāda, izmantojot RNS vīrusus, ka Vatsona centrālā dogma ne vienmēr ir patiesa :1970 Ierobežoti fermenti tiek atklāti baktēriju izpētē, kas ļauj zinātniekiem izgriezt un kopēt DNS :1977 DNS ir pirmo reizi sakārtots secība, to izdara Freds Sangers, Valters Gilberts un Allans Maksams kuri strādaja neatkŗīgi :1983 Karijs Banks Mullis atklāj polimerizācijas ķēdes reakciju, kas atlauj palielināt DNS :1985 Aleks Džefrijs atklāj ģenētisko pirkstu nospiedumu :1989 Francis Kollins un Lap-Čē Tsuis sakārto secībā pirmo cilvēka gēnu :1995 Heamophilus influenzae ir pirmais brīvi dzīvojoša organisma secībā sakārtotais ģenoms :1998 Pirmais secībā sakārtotais vairākšūnu ģenoms :2001 Pirmie cilvēka gēnu sakārtošanas projekti :2003 Veiksmīga Cilvēka Ģenoma Projekta 99% sakārtošana ar 99,99% precizitāti ---- [[Category:Ģenētika|*]] [[af:Genetika]] [[ar:علم الوراثة]] [[bg:Генетика]] [[ca:Genètica]] [[cs:Genetika]] [[da:Genetik]] [[de:Genetik]] [[en:Genetics]] [[et:Geneetika]] [[es:Genética]] [[eo:Genetiko]] [[fa:ژنتیک]] [[fr:Génétique]] [[ko:유전학]] [[hr:Genetika]] [[io:Genetiko]] [[id:Genetika]] [[is:Erfðafræði]] [[it:Genetica]] [[he:גנטיקה]] [[la:Genetica]] [[lt:Genetika]] [[lb:Genetik]] [[hu:Genetika]] [[ms:Genetik]] [[nl:Genetica]] [[ja:遺伝学]] [[no:Genteknologi]] [[os:Генетикæ]] [[pl:Genetyka]] [[pt:Genética]] [[ro:Genetică]] [[ru:Генетика]] [[sh:Genetika]] [[simple:Genetics]] [[sl:Genetika]] [[sr:Генетика]] [[su:Genetika]] [[fi:Perinnöllisyystiede]] [[sv:Genetik]] [[tl:Henetika]] [[ta:மரபியல்]] [[th:พันธุศาสตร์]] [[vi:Di truyền học]] [[tr:Genetik]] [[zh:遗传学]] 13517 45657 2006-05-16T20:42:18Z Feens 37 [[Category:Bizantija]] 13518 45658 2006-05-16T20:42:46Z Feens 37 [[Category:Viduslaiki]] 13519 51550 2006-06-21T15:15:34Z Jānis U. 198 {| border="1" cellspacing="0" cellpadding="4" align="right" style="border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; margin: 0 0 1em 1em;" |+ <big><big>'''Kallisto'''</big></big> |- | align="center" bgcolor="#000000" colspan="2" | [[Image:Callisto.jpg|250 px|Zondes [[Galileo]]» attēls]] |- !bgcolor="#ffffff" colspan="2"|<sup>«[[Galileo]]» attēls</sup> |- ! bgcolor="#ffc0c0" colspan="2" | Orbitālie parametri |- ! align="left" | Lielā pusass<br>(radiuss) | 1,88 mlj. km. |- ! align="left" | [[Ekscentrisms]]<br>(izstiepums) | 0,007 (tuva riņķa līnijai) |- ! align="left" | Orbitālais periods | 16,69 dienas |- ! align="left" | Orbītas slīpums | 0,21° (pret [[ekvators|ekvatoru]])<br />2,02° (pret [[ekliptika|ekliptiku]]) |- ! bgcolor="#ffc0c0" colspan="2" | Fiziskie parametri |- ! align="left" | Diametrs | 4821 km<br />(0,38 no Zemes diametra) |- ! align="left" | Virsmas laukums | 73 mlj. km.²<br />(0,14 no Zemes virsmas) |- ! align="left" | [[Masa]] | 1,08x10<sup>23</sup> kg.<br />(0,018 no Zemes masas) |- ! align="left" | [[Blīvums]] | 1,83 g/cm³ |- ! align="left" | Brīvās krišanas<br>paātrinājums | 1,24 m/sek.²<br />(в 7,9 reizes mazāks nekā<br>Zemes) |- ! align="left" | Rotācijas periods | sinhronizēts<br>(vienmēr pagriezts ar vienu<br>pusi uz Jupiteru |- ! align="left" | Griešanās ass<br>slīpums | nav |- ! align="left" | [[Albedo]]<br>(virsmas<br>atstarošanās koef.) | 0,17 |- ! align="left" | Virsmas [[temperatūra]] | ~120 K <br />(apm. −155 °C) |- ! align="left" | [[Atmosfēra]] | Gandrīz neesoša,<br>sastopamas ogļskābās<br>gāzes pēdas |} '''Kallisto''' (grieķ. ''&#922;&#945;&#955;&#955;&#953;&#963;&#964;&#974;'') – viens no [[Jupitera pavadoņi]]em. Pēc lieluma trešais lielākais [[Saules sistēma]]s [[pavadonis]], apmēram tik pat liels, kā [[Merkurs (planēta)|Merkurs]] (tomēr pēc masas būtiski atpaliek no šīs [[planētas]]). == Atklāšanas vēsture un nosaukums == Kallisto atklāja [[Galileo Galilejs]] 1610 gadā ar pasaulē pirmo teleskopu. Uz pavadoņa pirmatklājēja statusu pretendēja arī vācu astronoms [[Simons Mariuss]], kurš novēroja pavadoni 1609. gadā, taču pētījumu rezultātus nebija publicējis. Nosaukumu „Kallisto” deva tieši Mariuss Simons 1614. gadā pēc sengrieķu mitoloģiskas personas vārda, taču ilgu laiku tas netika lietots. Galilejs četrus atklātos pavadoņus nosauca par „Mediči planētām” un deva tiem kārtas numurus. Kallisto skaitījās kā „ceturtais Jupitera pavadonis”. Tikai 20. gs. vidū nosaukums „Kallisto” guva vispārēju atzīšanu. == Fiziskais raksturojums == [[Image:PIA01478 Interior of Callisto.jpg|left|thumb|200px|Kallisto iekšējā uzbūve]] Kallisto – viens no visvairāk meteorītu krāteriem pārklātais Saules sistēmas ķermenis. Tas norāda uz to, ka pavasdoņa virsma ir ļoti sena (ap 4 mljrd. gadu), bet tā ģeologiskā aktivitāte ļoti zema. Ir uzskats, ka Kallisto ir pārklāts ar 200 km. biezu [[ledus]] kārtu, zem kuras atrodas 10 km. biezs [[ūdens]] slānis. Dziļākie slāņi, iespējams, sastāv no saspiestiem iežiem un ledus, bet pavadoņa centra virzienā iežu un dzelzs koncentrācija pieaug. Tāda uzbūve parasti nav raksturīga lieliem debess ķermeņiem, kuriem kodols ir labi izteikts. Kallisto ir vismazākais blīvums no visiem Galileja pavadoņiem (jo tālāk no Jupitera, jo mazāks blīvums). Pavadonis, iespējams, sastāv no 60% ledus un ūdens, un 40% krisālisko iežu un [[dzelzs]]. Līdzīgs sastāvs varētu būt arī Titānam un Tritonam. [[Image:Asgard.jpg|thumb|left|"Asgarda" veidojuma rajons]] Uz šķidra okeāna klātbūtni norāda Kallisto magnētiskā lauka raksturlielumi (kuru, iespējams, rada elektriskās strāvas sāļajā ūdenī). Atklāts, ka pavadoņa magnētiskais lauks mainās atkarībā no orientācijas attiecībā pret Jupitera magnētisko lauku; tas dod pamatu uzskatīt par elektrovadoša šķidruma klātbūtni Kallisto iekšienē. Vēl viens arguments par labu šķidram okeānam ir tajā apstāklī, ka uz Kallisto nav raksturīgā „lauzītā” reljefa vietās, pretī milzīgo meteorītu sadursmes vietām (uz [[Mēness]] un Merkura tādas reljefa formas ir, kuras izsauc seismisko viļņu darbība trieciena rezultātā; uz Kallisto [[seismiskie viļņi]] varētu būt apslāpēti ar šķidruma slāni). Pavadoņa īpatnība ir „Valhalla” veidojums, kas ir balts plankums 600 km. diametrā un ap to apkārt ir koncentriski gredzeni līdz 3000 km. diametrā. Acīmredzot, tas ir liela meteorīta krišanas rezultāts. Tam līdzīgs ir „Asgarda” veidojums ar 1600 km. diametru. Vēl ir atklāta interesanta taisnā līnijā orientēta krāteru virtne. Iespējams, kosmiskais ķermenis gravitācijas spēku ietekmē tika sarauts virknē sakārtotos gabalos, kuri pēc tam ietriecās Kallisto (līdzīgi [[Šumeikera-Levi komēta]]i pirms ietriekšanās Jupiterā). Uz Kallisto ir neparastas vietas ar daudzām nelielām kalnu smailēm, kuras pamazām noārdās. Šīs erozijas mehanisms pagaidām vēl nav skaidrs; iespējams tas ir saistīts ar ledus iztvaikošanu Saules radiācijas iespaidā. Uz Kallisto ir atklāta arī ļoti vāja atmosfēra, kas sastav no ogļskābās gāzes. = Kallisto pētījumi ar starpplanētu zondēm = Jupiters (kā arī visas parējās gantiskās planētas) tika pētīts tikai ar [[NASA]] [[starpplanētu zonde|starpplanētu zondēm]]. Pirmās Kallisto kosmiskās [[fotogrāfijas]] veica zonde „Pioneer-11”, nolidojot garām pavadonim 240 tūkst. km. attālumā 1974. gada decembrī. Turklāt „Pioneer-11” precizēja Kallisto masu un blīvumu. 1979. gada martā 125 tūkst. km attālumā garām Kallisto nolidoja „Voyager-1”, bet jūlijā - „Voyager-2” nolidoja 240 tūkst. km attālumā. Zondes nosūtīja kvalitatīvus pavadoņa attēlus, kā arī veica dažādus mērījumus. No 1995. gada decembra līdz 2003. gada septembrim Jupitera sistēmu pētīja kosmiskā zonde „Galileo”. Šajā laikā zonde 8 reizes satuvinājās ar Kallisto (minimālais attālums – 138 km.) un pārraidīja daudz vērtīgas informācijas, tai skaitā magnētiskā lauka mērījumus, kā arī detalizētus pavadoņa virsmas uzņēmumus. [[Category:Saules sistēma]] [[Category:Jupitera pavadoņi]] [[als:Kallisto (Mond)]] [[bg:Калисто (спътник)]] [[bs:Kalisto (mjesec)]] [[ca:Cal·listo (satèl·lit)]] [[co:Callistu]] [[da:Callisto (måne)]] [[de:Kallisto (Mond)]] [[en:Callisto (moon)]] [[eo:Kalistoo]] [[es:Calisto (luna)]] [[fi:Kallisto]] [[fr:Callisto (lune)]] [[he:קליסטו (ירח)]] [[hr:Kalisto (mjesec)]] [[hu:Callisto (hold)]] [[it:Callisto (astronomia)]] [[ja:カリスト (衛星)]] [[ka:კალისტო (თანამგზავრი)]] [[ko:칼리스토 (위성)]] [[la:Callisto (satelles)]] [[nl:Callisto (maan)]] [[nn:Jupitermånen Callisto]] [[no:Callisto (måne)]] [[pl:Kallisto (księżyc)]] [[pt:Calisto (satélite)]] [[ru:Каллисто (спутник Юпитера)]] [[sk:Kallisto (mesiac)]] [[sl:Kalisto (luna)]] [[sv:Callisto]] [[tr:Callisto (uydu)]] [[zh:木卫四]] 13520 45666 2006-05-17T04:16:51Z Keps 758 Talsu skats no Kepa personīgā arhīva. Talsu skats no Kepa personīgā arhīva. 13521 49068 2006-06-04T04:47:58Z Keps 758 + sadaļa Eiropas civilizācijas attīstības posmi Zinātniskā un populārā literatūrā '''civilizācijas''' jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos. Par vienu no izplatītākajiem var uzskatīt civilizācijas jēdzienu kā [[Sabiedrība|sabiedrību]], kura sasniegusi zināmu attīstības pakāpi un, kuru vieno vēsturiska un kultūras kopība. ==Civilizācijas kritēriji== Viduslaikos vairums Eiropas vēsturnieku civilizācijas jēdzienu saistīja pārsvarā ar [[Reliģija|reliģiskiem]] kritērijiem. Tā kā šajos gadsimtos sabiedrības apziņa lielā mērā bija reliģijas caurausta, tad arī [[Jēzus Kristus|Kristus]] dzimšana tika uzskatīta par galveno notikumu cilvēces vēsturē. Tādēļ visi vēsturiskie procesi vispirms tika šķiroti kā notikuši pirms vai pēc Kristus. Turklāt tā laika Eiropas vēsturnieki reti veltīja uzmanību citām kultūrām ārpus Eiropas. Zināma alternatīva reliģiskajai civilizācijas izpratnei bija nacionālā pieeja, ko ieviesa [[Itālija]]s valstsvīrs un vēsturnieks [[Nikolo Makjavelli]] (1469-1527) 16. gadsimta sākumā un, kas balstījās uz viņa izstrādāto politiskās [[filozofija]]s sistēmu. Tomēr arī N.Makjavelli civilizācijas traktējums bija visai šaurs, jo viņš par galveno vēstures izpētes objektu uzskatīja [[Valsts|valsti]]. Tādēļ arī civilizācija N.Makjavelli izpratnē lielā mērā saistījās ar konkrētu valsti. Tikai 18. gadsimtā Eiropas vēsturnieku vidū, tiem traktējot civilizācijas būtību, sāka nostiprināties vēsturiska pieeja. Tomēr tas nenozīmē, ka reliģiskie vai etniski nacionālie kritēriji tika pilnīgi atmesti. Drīzāk dažādās pieejas civilizācijas jēdziena traktēšanā viena otru papildina. ==Eiropas civilizācijas attīstības posmi== Eiropas civilizācijas attīstībā vairums zinātnieku, piemēram, ''Norman Davies'', nosacīti izdala trīs attīstības periodus vai ciklus. Pirmais ir pirmsvēsturiskais periods, kas beidzas ar [[Egejas civilizācija]]s sabrukumu, otrs ir [[grieķu romiešu periods]], trešais periods sākas pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma un turpinās mūsdienās. Līdz ar to var uzskatīt, ka Eiropas civilizācija pastāv apmēram piecus tūkstošus gadu - trīs tūkstošus pirms mūsu ēras un divus tūkstošus pēc. ==Seno civilizāciju attīstības priekšnosacījumi== Pētījumi liecina, ka agrīnās civilizācijas parādījušās, pielāgojušās un attīstījušās visai plašā apkārtējās vides nosacījumu spektrā. Vides veidi, kuros cilvēki izplatījušies aptver auglīgas upju ielejas un tuksnešu piejūras reģionus. Tai pat laikā virkne nosacījumi bijuši stingri determinēti. Tā cilvēku [[Migrācija|migrāciju]] un apmešanos ierobežoja ģeogrāfiski šķēršļi vai kaimiņi. Arī [[pārtika]]s resursiem vajadzēja būt pietiekamā daudzumā, ar zināmu stabilitāti un [[Prognoze|prognozējamību]], lai cilvēku izdzīvošana būtu iespējama. Pat ja šie nosacījumi tika ievēroti, cilvēku [[populācija]]i skaitliski palielinoties, agri vai vēlu tika sasniegts līdzsvars starp pieejamās pārtikas daudzumu un iedzīvotāju skaitu. Turpinot šim skaitam palielināties, draudēja pārtikas vai citu resursu trūkums. Izeju parasti meklēja [[Inovācija|inovācijās]] – ieviešot intensīvākas resursu ieguves metodes, racionālāk tos izmantojot. Tas veicināja [[Darbarīks|darbarīku]] un [[tehnoloģija]]s pilnveidošanos, kā arī pašas sabiedrības dziļāku strukturizāciju – nodarbošanās veidu [[Diferenciācija|diferenciāciju]], [[Specializācija|specializāciju]] un [[Kooperācija|kooperāciju]], jeb produktu un pakalpojumu apmaiņu. Praktiski visas lielākās senās civilizācijas bija izveidojušās lielu upju ([[Nīla]], [[Tigra]] - [[Eifrata]], [[Inda]], [[Huanhe]]) ielejās un deltās. Lai gan cilvēki visos, arī vēlākos laikos un pat mūsdienās savas apmešanās vietas cenšas ierīkot ūdens tuvumā, šo upju ielejas raksturojas ar to, ka: - līdzenumi un ielejas, pa kurām plūda šīs upes, regulāri pārplūda, atstājot pēc kārtējās ūdens līmeņa nokrišanās jaunu bagātu [[Sanēši|sanēšu]] slāni, kas nepārtraukti uzturēja augstā līmenī zemes [[Ražība|ražību]]; - papildinot upes un to pietekas ar [[Kanāls|kanāliem]] un [[Dambis|dambjiem]], t.i. ierīkojot mākslīgu [[irigācija]]s sistēmu, bija iespējams upju caurteci lielā mērā regulēt, stabilizējot tādā veidā ikgada ražas un padarot drošākus dzīves apstākļus upju ielejās un līdzenumos; - tās bija bagātas ar zivīm, kas bija papildus iztikas avots un ļāva upju ieleju iedzīvotājiem izdzīvot, pat ja gadījās [[lauksaimniecība]]i nelabvēlīgi gadi (dabas [[stihija]]s u.c.); - upes gatavā veidā piedāvāja ērtus, dabīgus [[Ūdensceļš|ūdensceļus]], kas nodrošināja cilvēku un kravu pārvietošanu lielos attālumos bez lielas piepūles. Dabīgā ūdens [[infrastruktūra]] nodrošināja arī visas zemes integritāti - kļuva iespējams, bet sākoties irigācijas sistēmu attīstībai, parādījās arī nepieciešamība, [[Centralizācija|centralizēt]] svarīgākās sabiedrības funkcijas speciāli tam izveidotā valsts pārvaldes aparātā. Līdz ar to lielāko pirmseiropas perioda impēriju teritorijas parasti iekļāvās upju baseinos; - parasti bija bagātas arī ar celtniecības materiāliem un derīgajiem izrakteņiem - [[Varš|vara]] rūdām, [[Ogles|oglēm]] u.c., vai arī tie bijuši pieejami izmantojot dabīgos ūdensceļus; - [[klimats]], [[temperatūra]]s režīms upju ielejās un tām pieguļošos līdzenumos pirms vairākiem tūkstošiem gadu bija pārsvarā mērens, mitrs un maigs. Tas bija optimāls gan cilvēka pašsajūtai, gan lauksaimniecībai. Cilvilizācijas attīstībai īpaši svarīga bija augstāk minēto faktoru organiska kombinācija. Piemēram, bagāta [[melnzeme]]s josla, kas pēc kvalitātes nebija daudz sliktāka par Nīlas vai Tigras un Eifratas zemēm, citur Eiropā bija tikai [[Ukraina|Ukrainā]] un vairākos [[Dienvidkrievija]]s apgabalos ([[Stavropole]], [[Krasnodara]] u.c.). Tomēr, lai gan [[Volga]]s [[Dona]]s [[Stepe|stepēs]] bija izveidojusies [[Kurgānu kultūra]], tā attīstības pakāpes ziņā nebija salīdzināma ar seno upju ieleju civilizācijām. Galvenais iemesls bija tas, ka uz ziemeļiem no [[Melnā jūra|Melnās]] un [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrām]], nemaz nerunājot par seno [[Balti|baltu]] apdzīvotajām teritorijām ar centru [[Dņepra]]s vidustecē, klimats pirms mūsu ēras vēl bija par vēsu lai pielietojot tolaik zināmo lauksaimniecības tehniku un tehnoloģiju būtu iespējams iegūt pietiekamu pārtikas pārpalikumu, kas nodrošinātu lielāku iedzīvotāju skaita pieaugumu un pilsētu veidošanos. == Civilizācijas pazīmes == *Dzīve [[pilsēta|pilsētās]] *Sadzīves organizācijas [[valsts|valstīs]] *[[Tiesības]] *[[Rakstība]] *[[Monumentālā celtniecība]] *Komplicēta reliģisko uzskatu un rituālu sistēma ([[Reliģija]]) *[[Zinātne]] un [[kultūra]] *Sarežģīta sociālā struktūra [[en:Civilization]] [[ar:حضارة]] [[bg:Цивилизация]] [[da:Civilisation]] [[de:Zivilisation]] [[eo:Civilizo]] [[es:Civilización]] [[et:Tsivilisatsioon]] [[fi:Korkeakulttuuri]] [[fr:Civilisation]] [[gl:Civilización]] [[he:ציביליזציה]] [[hu:Civilizáció]] [[id:Peradaban]] [[it:Civiltà]] [[ja:文明]] [[ko:문명]] [[lt:Civilizacija]] [[ms:Tamadun]] [[nl:Beschaving]] [[pl:Cywilizacja]] [[pt:Civilização]] [[simple:Civilization]] [[sv:Civilisation]] [[ta:நாகரிகம்]] [[uk:Цивілізація]] [[vi:Văn minh]] [[zh:文明]] [[Category:Sabiedrība]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Cilvēki]] 13525 45703 2006-05-17T12:32:24Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Nikolo Makjavelli]] 13526 47333 2006-05-24T15:47:07Z Mvaivodz 942 '''"Oranžās brīvdienas"''' ('''"O.b."''') ir 2000. gadā dibināta ''turbofolk'' stilā spēlējoša muzikāla apvienība no [[Kuldīga]]s. Dalībnieki: *Ints Ķergalvis (Speiss) – balss, ģitāra, dziesmu tekstu un mūzikas autors *Māris Vaivods (Kundziņš) – basģitāra *Rolands Stucers (Ronaldo Kokki)– eifonijs, taustiņinstrumenti, bungas, balss *Jānis Matvejs (Džonis) – perkusijas, žonglēšana *Kaspars Čakste – tamburīns, šeikeri, mandolīna *Jana Čakste – balss *Edgars Melderis (Melderis) – perkusijas *Edgars Bindulis (Bindža) – ģitāra *[http://music.dot.lv/oranzaas_briivdienas.html Grupas vēsture] (Pārdaugavas mūzikas studijas mājaslapa) [[Category:Latvijas mūzikas grupas]] [[Image:dancer1.jpeg]]Īss atskats darbībā... Sākotnējais posms Grupa „Oranžās brīvdienas” dibināta 2000. gadā. To izveido ģitāristi Speiss un Osīc (Oskars Krūklis), kuri paralēli muzicē duetā „Duemus”, pieaicinot bundzinieku Rimi (Rimants Safonovs) un basģitāristi Agnesi Martišonoku. „O.b.” pirmā uzstāšanās 2000. gada 10. martā Kurzemes pagrīdes mūziķu saietā „Fuffaik’2000” Kuldīgā, sinagogā. Tolaik grupa spēlē indie rock manierē. Pēc pāris koncertiem Kuldīgā grupas darbība pārtrūkst. Dziesma „Dvēsele tava” iekļauta Kuldīgas nekomerciālo mūziķu izlasē. Vidus posms „O.b.” darbību atsāk Rīgā 2001. gada rudenī, pievēršoties akustiskajai mūzikai un līdzīgu, tikai agresīvāku, ko paši pēc ceļojuma uz Krimu 2005. gadā sāk dēvēt par turbofolk, izpilda joprojām. Spēlē vairākus koncertus dažos nelielos pasākumos. Tad sastāvam pievienojas Kundziņš, Melderis un ģitārists Krisc (Krists Blumbergs). Neilgu laiku „O.b.” koncertē kā „Dangerous Company Tambourine Band” jeb vienkārši „Tamburīns”, tomēr drīz vien atgriežas pie iepriekšējā nosaukuma. Šajā laikā piedalās koncertos vairākās Latvijas pilsētās, bet vairākus koncertus sniedz kādā skvotā Amsterdamā, Nīderlandē. Šajā laikā daļa grupas dalībnieku ceļo un muzicē uz ielām Vācijā, Francijā, Nīderlandē. Uzsāk arī ierakstu Rīgas kultūras koledžā, taču to konfidenciālu apstākļu dēļ nepabeidz. Šajā laikā „O.b.” rindās spēlē arī ģitāriste Nora Bite, perkusionists Māris Balodis un citi, bet sastāvs bieži mainās, jo vairākus dalībniekus grupa no sava sastāva izmet, un to vietā pieņem jaunus. Tagad Šogad „O.b.” veiksmīgi viesojas Ukrainā un Rumānijā, kur kopā aizvada piecus koncertus. Pēc tam saņēmuši uzaicinājumu koncertēt Čehijā. Tagad grupa strādā, lai beidzot ierakstītu dažas dziesmas, kā arī regulāri koncertē, tostarp pamīšus spēlē deju mūziku krodziņos un saviesīgos pasākumus, ko grupas dalībnieki uzskata par iespēju pilnveidoties. Uz koncertiem nekad neierodas pilns dalībnieku sastāvs, bet gan tie, kas tiek. Tāpēc sastāvs ir mainīgs un neizdibināms. 13527 48047 2006-05-29T11:05:55Z Marcis1974 922 pievienoju kategorijas [[Image:Hugenbergers.JPG|120px|thumb|Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers|left]] '''Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers''' (''Karl Friedrich Jacob Hugenberger'', 1784.g. – 1860.g.) bija [[vācieši|vācu]] tautības dzejnieks un tulkotājs, kurš rakstījis arī [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Dzimis [[Kuldīga|Kuldīgā]] mācītāja ģimenē. Sākotnēji ir izglītojies mājās. Studē teoloģiju [[Jēna]]s, [[Vircburga]]s, pēc tam [[Heidelberga]]s un [[Strasburga]]s universitātēs. Apmeklēdams studiju gados [[Veimāra|Veimāru]], Hūgenbergers saņem tiešus iespaidus no [[Johans Volfgangs fon Gēte|J. V. Gētes]] un [[Frīdrihs Šillers|F. Šillera]]. Atgriezies Kurzemē un pieņēmis mājskolotāja vietu kādā muižnieku dzimtā, viņš 1812. gadā ceļoja uz [[Krievija|Krieviju]], kur iemācījās krievu valodu. Hugenbergers bija pirmais, kas tulkojis latviski krievu dzeju, kā arī dažas [[Ivans Krilovs|Krilova]] fabulas. Bijis [[luterāņi|luterāņu]] mācītājs [[Ārlava|Ārlavā]] un [[Roja|Rojā]] (1814.g. – 1851.g.) un [[Piltene]]s [[prāvests]] (1833.g. – 1835.g.), kur arī sekmējis mājmācības attīstību. K. Hūgenbergers darbojies Latviešu literārajā biedrībā no 1824. gada un bijis arī tās priekšsēdētājs (1851.g. – 1854.g.). Biedrības rakstu krājumā viņš ir publicējis rakstus par valodniecību un metriku. K. Hūgenbergers ir tulkojis un lokalizējis Eiropas klasiķu – J. V. Gētes dabas dzejoļus, F. Šillera balādes, [[Ēzops|Ēzopa]] un [[Žans Lafontēns|Lafontēna]] fabulas, brāļu Grimmu pasakas. K. Hūgenbergera dzejas tehnika ir izkopta, valoda laba, bagāta izteiksmes līdzekļiem. Mūža nogalē viņš aktīvi iesaistījies latviešu literārās valodas izkopšanā, labojis un recenzējis piesūtītos manuskriptus. No 1851. gada dzīvojis [[Jelgava|Jelgavā]]. [[Category:Vācu rakstnieki|Hugenbergers, Karlis Fridrihs Jekabs]] [[Category:Latviešu valodā rakstošie|Hugenbergers, Karlis Fridrihs Jekabs]] [[Category:Vācu valodā rakstošie|Hugenbergers, Karlis Fridrihs Jekabs]] [[Category:Vācbaltieši|Hugenbergers, Karlis Fridrihs Jekabs]] [[Category:Garīdznieki|Hugenbergers, Karlis Fridrihs Jekabs]] [[Category:Luterāņu mācītāji|Hugenbergers, Karlis Fridrihs Jekabs]] 13528 45711 2006-05-17T14:08:06Z Marcis1974 922 13529 48126 2006-05-29T17:09:27Z 80.235.122.220 '''Frīdrihs Gustavs Mačevskis''' (''Maczewsky'',* 1761.g [[Dobele|Dobelē]], † 1813.g [[Ārlava]]s mācītājmuižā) - vācu tautības latviešu garīgās dzejas autors, literāts, teologs, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks Frīdrihs Gustavs Mačevskis (1761.g. – 1813.g.). Izdeva kopā ar [[Jaunais Stenders|Jauno Stenderu]], [[Launics|Launicu]] un [[Bilterlings|Bilterlingu]] tā saukto jauno Dziesmu grāmatu (1806. g.), kurā no viņa ap 150 tulkotu dziesmu. Strādājis par luterāņu mācītāju Kurzemē — [[Muižciems|Muižciemā]] (1782.g. – 1785.g.), tad [[Ārlava|Ārlavā]] un [[Roja|Rojā]] (1786.g. – 1813.g.). [[Piltene]]s iecirkņa konsistorijas piesēdētājs (1786.g.), no 1797.g. Piltenes iecirkņa prāvests, no 1803.g. superintendents. Kurzemes konsistorijas padomnieks (1806.g.). Apglabāts Ārlavas kapsētā. [[Category:Vācu rakstnieki|Maczevskis, Fridrihs Gustavs]] [[Category:Latviešu valodā rakstošie|Maczevskis, Fridrihs Gustavs]] [[Category:Vācbaltieši|Maczevskis, Fridrihs Gustavs]] [[Category:Garīdznieki|Maczevskis, Fridrihs Gustavs]] [[Category:Luterāņu mācītāji|Maczevskis, Fridrihs Gustavs]] 13530 45718 2006-05-17T14:43:59Z Keps 758 '''Jērika''' ir viena no vecākajām zināmajām Pasaules pilsētām. Tā atrodas [[Jordāna]]s upes ielejā, mūsdienu [[Rietumu Krasts|Rietumu Krastā]] ([[Palestīnas pašpārvalde]]s teritorijā). Šī vieta bija apdzīvota vēl ap 8500.g. pr.Kr. Ap 7000.g. p.m.ē. tās iedzīvotāju skaits jau bija sasniedzis ap 2500. Jērikas iedzīvotāji pilsētu apjoza ar augstu, masīvu sienu no smagiem akmens bluķiem. Virs sienas pacēlās sargtorņi. Ārpusē aiz sienas bija izrakts gandrīz 3 metrus dziļš un tikpat plats grāvis. Vienāda dziļuma nodrošināšanai nācās kalt klinti. No tā varam izdarīt vairākus svarīgus secinājumus. Pirmkārt, stipru pilsētas aizsargsienu būvniecība nepārprotami liecina, ka reģionā dažādu cilšu starpā jau pastāvēja asa konkurence par teritoriju, tātad nepieciešamību paplašināt pārtikas vai citu resursu iegūšanas iespējamību. Otrkārt, aizsargsienu būvniecība bija sabiedriskie darbi. Tātad acīmredzot šīs pilsētas sabiedrība jau bija attiecīgi strukturēta, kas nodrošināja šādu darbu veikšanu. Treškārt, iedzīvotāju rīcībā jau bija pietiekami efektīvi darbarīki, lai veiktu tik sarežģītu uzdevumu. [[Category:Ģeogrāfija]] [[Category:Pilsētas]] 13531 53176 2006-07-02T10:26:16Z Keps 758 Red. + cat. '''Hugo Kapets''' (Dzimis 938. Miris 996. gada 24. oktobrī) bija [[Francija]]s karalis no 987. – 996. gadam.[[Image:Hugues capet.jpg|thumb|right|200px|Hugo Kapets]] Dzimis 938. gadā [[Parīze|Parīzē]]. Viņš audzis spēcīgā un ietekmīgā [[vācieši|vācu]] aristokrātu ģimenē, kas dzīvoja Francijā. 956. gadā Hugo mantoja sava tēva plašos īpašumus un kļuva par ietekmīgu augstmani. No 978. – 986. gadam Hugo Kapets apvienojās ar vācu imperatoriem [[Oto II]] un [[Oto III]] un ar [[Reimsa]]s [[arhibīskaps|arhibīskapu]] Adalberonu, lai valdītu pār vājo [[karolingi|Karolingu]] karali Lotāru. No 985. gada viņš bija karalis tikai vārda dēļ. 987. gadā, kad Lotārs un viņa dēls nomira, Reimsas arhibīskaps pārliecināja augstmaņu sapulci, lai tie ievēl Hugo Kapetu par karali. Hugo Kapetu kronēja par Francijas karali, pirmo Francijas karali no Kapetingu dinastijas, Nojonā(Noyon), Pikardijā, 987. gada 3. jūlijā. Hugo Kapets sagrāba mazsvarīgākos īpašumus netālu no Šartrē (Chartres) un Anžū (Anjou). Starp Parīzi un [[Orleāna|Orleānu]] viņš pakļāva pilsētas un īpašumus aptuveni 1000 km2 platībā. Viņa vara tur beidzās un ja viņš uzdrošinātos ceļot ārpus šīs zemes gabala, viņš riskētu tikt nolaupīts un turēts ieslodzījumā pret izpirkuma maksu vai pat nogalināts. Patiesībā 993. gadā bija plāns, lai nogādātu Hugo Kapetu Oto IV ieslodzījumā. Plāns neizdevās, bet fakts, ka neviens netika sodīts parāda to, cik niecīga bija Hugo Kapeta vara. Neskatoties uz Hugo Kapeta varu, visā Francijā bija tik pat daudz citu likumu kā muižkungu. Valstī lietoja 150 dažādas naudas formas un runāja vismaz ducī dažādu valodu. Savienot visu kas bija savienojams bija grūti paveicams uzdevums un patstāvīga piepūle starp tiem, kuriem piederēja Francijas kronis un feodāļiem. Piemēram, Hugo Kapetam vajadzēja lielu piepūli lai cīnītos ar [[vasalis|vasaļiem]], kas atradās uz [[Sēna]]s (Seine) un Luāras (Loire). Aiz viņa valsts robežām formāla ievadīšana un pēc tam atcelšana no amata piemeklēja Arnuflu, kurš bija Lorraines hercoga brāļadēls tādēļ, ka Reimsas arhibīskaps iesaistīja karali un bīskapus konfliktā ar pāvestu [[Jānis XV|Jāni XV]], kurš netika atrisināts līdz Hugo Kapeta nāvei 996. gadā. Kamēr Hugo Kapeta militārais spēks bija ierobežots un viņam vajadzēja lūgt karaspēka palīdzību [[Normandija]]s [[Ričards I|Ričardam I]], viņa, kā karaļa, vienbalsīgās vēlēšanas deva viņas lielisku morālo autoritāti un ietekmi. Hugo Kapets apprecējās ar Adelaidi no [[Akvitānija]]s (952. – 1004.gadam), kura bija Akvitānijas hercoga [[Viljama III]] meita. Viņiem bija 5 bērni. Hugo Kapets nomira 996. gada 24. oktobrī Parīzē un tika apbedīts Svētā Denisa bazilikā. Hugo Kapeta panākumus nostiprināja viņa dēls [[Roberts II]]. Kopā valdīja 15 Kapetingu dzimtas pārstāvju. [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[Category:Francijas vēsture]] 13532 52862 2006-07-01T15:13:38Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Réseau de neurones de Hopfield]] Hopfīlda tīkls ir viens no [[neironu tīkls|neironu tīklu]] veidiem, nosaukts tā radītāja [[Džons Džozefs Hopfīlds|Džona Hopfīlda]] vārdā. Hopfīlda tīkls modelē asociatīvo atmiņu – ar adresāciju pēc satura, nevis adreses/indeksa. Konkrēti – tas spēj noteikt, vai kaut kāds atšķirīgs (bojāts) attēls ir pietiekami līdzīgi kaut kādas grupas attēliem vai nē. ==Struktūra== * Tīklā ir viens neironu slānis. * Neironu svaru vērtības ir simetriskas (<math>w_{ji} = w_{ij}</math>). * Neironu ieejas un izejas ir bināras (parasti <math>\{-1; 1\}</math> vai <math>\{0; 1\}</math>). ==Apmācība== [[Image:HopfildaTikls.png|frame|right|Hopfīlda tīkla apmācība un darbināšana.]] Atšķirībā no daudziem citiem neironu tīklu veidiem, Hopfīlda tīkla apmācība notiek vienā solī (savukārt darbināšana – parauga atpazīšana – notiek iteratīvi). Svaru vērtības tiek izvietotas matricā, kuras kolonas apzīmē neironus, bet rindiņas – neironu svarus. Svaru vērtības nosaka pēc formulas: <math>w_{ji} = \begin{cases} \sum_{s=1}^r p_{si} \cdot p_{sj}; & \mbox {ja } i \ne j \\ 0; & \mbox {ja } i = j \end{cases}</math>,<br /> kur <math>p_{s}</math> – paraugs (bināru vērtību virkne), <math>r</math> – paraugu skaits. Attēlā "Hopfīlda tīkla apmācība un darbināšana" redzams piemērs – augšējā matrica: divi 12 vērtību gari paraugi <math>P1</math> un <math>P2</math> un ar tiem apmācītā Hopfīlda tīkla svaru vērtības. ==Darbināšana== Katrā darbināšanas – parauga atpazīšanas procesa – iterācijā katram neironam atsevišķi tiek rēķināta: # <math>NET</math> funkcija pēc formulas <math>NET_{j} = \sum_{i=1}^n w_{ji} \cdot o_{i}</math>, kur <math>w_{ji}</math> – <math>j</math>-tā neirona <math>i</math>-tais svars, <math>o_{i}</math> – <math>i</math>-tā neirona izejas vērtība (iepriekšējā iterācijā – jeb ieejas vērtība šajā iterācijā); # izejas vērtība, izmantojot aktivizācijas funkciju: <math>o_{j} = \begin{cases} -1; & \mbox {ja } NET_{j} \le 0 \\ 1; & \mbox {ja } NET_{j} > 0 \end{cases}</math> Attēlā zem svaru matricas redzams piemērs, atpazīstot paraugu <math>X</math>, kas ir sākotnējās ieejas vērtības (iepriekšējās iterācijas izejas vērtības). Piemērā iezīmēta 4. neirona <math>NET</math> funkcijas rēķināšana 2. iterācijā. Attēlā redzams, ka 3. un 4. iterācijas visu neironu atbilstošās <math>NET</math> funkciju vērtības sakrīt, kas norāda, ka atpazīšanas process ir konverģējis un 3. iterācijas izeju varam uzskatīt par meklēto attēlu (kā redzams, tas ir apmācības procesā ievadītais paraugs <math>P1</math>). == Ārējās saites == [http://www.zuters.com/anns/anns.html Jānis Zuters. Neironu tīkli] [[Category:Datorzinātne]] [[de:Hopfield-Netz]] [[en:Hopfield net]] [[fr:Réseau de neurones de Hopfield]] [[ru:Нейронная сеть Хопфилда]] [[sv:Hopfieldnät]] 13533 47032 2006-05-22T17:09:11Z Knakts 848 +kategorija '''Grieķu valoda''' ir [[Indo-eiropieši|Indo-eiropiešu]] valodu saimes valoda, ziņas par kuras lietošanu sniedzas 3500 gadu senā vēsturē. Ģrieķu alfabēts tiek lietots kopš 9. gs. p.m.ē. Grieķu literatūras vēsture ir apmēram 3000 gadus sena. Tā ir oficiālā valoda [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Kipra| Kiprā]]. Mūsdienās to runā 15 miljoni cilvēku Grieķijā, Kiprā, Bulgārijā, Albānijā, Turcijā, un plašajā grieķu [[diaspora|diasporā]] kas izkaisīta pa visu pasauli. Pēc grieķu skaita, [[Melburna]], Austrālijā ir trešā lielākā grieķu pilsēta pēc Atēnām un Tessalonikiem. Kopš 1976. gada par oficiālo rakstību ir noteikts "demotikas" grieķu valodas variants, kas salīdzinājumā ar sengrieķu valodu ir daudz vienkāršāks, un daudz tuvāks sarunvalodai. == Valodas attīstības posmi == Daudzajos savas pastāvēšanas gadsimtos grieķu valoda ir mainījusies, un tās vēstue tiek sadalīta vairākos periodos. [[Image:FaulmannBuchDerSchriftPage171.png|thumb|right|200px|Viduslaiku grieķu rakstība]] *[[Mikēnas|Mikēnu]] grieķu valoda: Mikēnu civilizācijas laikā lietotā valoda, kuras raksībai kopš 1. gs. p.m.ē. izmantota (Linear B) rakstība. *[[Klasiskā grieķu valoda]], ko sauc arī par antīko grieķu valodu. Tās dažādie dialekti bija Grieķijas civilizācijas arhaiskā un klasiskā perioda valoda. Tā tika plaši lietota [[Romas impērija|Romas impērijā]]. Rietumeiropā klasisko grieķu valodu pārtrauca lietot pēc Romas impērijas sabrukuma, taču tā joprojām tika plaši lietota [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijā]]. Eiropā tā tika atkaliepazīstināta pēc [[Konstantinopole]]s krišanas, kad daudzi grieķi migrēja uz Itāliju. *Hellēniskā grieķu valoda, ko sauc arī par [[koine]] grieķu valodu. Radās dažādajiem grieķu dialektiem un Atēnu dialektam saplūstot, kā rezultātā radās pirmais kopējais grieķu dialekts, kas laika gaitā kļuva par vienu no pasaules pirmajām starptautiskajām valodām. [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] kareivji runāja koine, un pēc viņa karagājieniem koine tika lietota no [[Ēģipte]]s līdz [[Indija|Indijai]]. Pēc tam kad romieši iekaroja Grieķiju, Romas impērijā izveidojās neoficiāla Grieķu un [[Latīņu valoda|Latīņu]] valodu divvalodība. Arī kristiešu [[apustuļi]] lietoja koine savos sperediķos. * [[Viduslaiki|Viduslaiku]] grieķu valoda, ko sauc arī par Bizantijas grieķu valodu: hellēniskās grieķu valodas lietošanas turpinājums Bizantijas impērijas pastāvēšanas laikā, kā arī pēc tās sabrukuma 15. gadsimtā. *[[Jaungrieķu valoda]]: tās saknes meklējamas neatkarīgi no koine, un tās lietošana sākās jau Bizantijas periodā, ap 11. gadsimtu. [[Category:indoeiropiešu valodas]] [[Category:Grieķija]] [[af:Grieks (taal)]] [[als:Griechische Sprache]] [[ar:لغة يونانية]] [[ast:Griegu]] [[be:Грэцкая мова]] [[bg:Гръцки език]] [[br:Gresianeg]] [[ca:Grec]] [[cs:Řečtina]] [[da:Græsk (sprog)]] [[de:Griechische Sprache]] [[el:Ελληνική γλώσσα]] [[en:Greek language]] [[eo:Greka lingvo]] [[es:Idioma griego]] [[et:Kreeka keel]] [[eu:Greziera]] [[fi:Kreikan kieli]] [[ga:Gréigis]] [[gl:Lingua grega]] [[he:יוונית]] [[hu:Görög nyelv]] [[ia:Lingua grec]] [[id:Bahasa Yunani]] [[is:Gríska]] [[it:Lingua greca]] [[ja:ギリシア語]] [[ka:ბერძნული ენა]] [[ko:그리스어]] [[kw:Grew]] [[la:Lingua Graeca]] [[lb:Griichesch]] [[li:Nuigrieks]] [[lt:Graikų kalba]] [[mk:Грчки јазик]] [[ms:Bahasa Greek]] [[nds:Greeksche Spraak]] [[nl:Grieks]] [[nn:Gresk språk]] [[no:Gresk språk]] [[oc:Grèc]] [[pl:Greka]] [[pt:Língua grega]] [[ro:Limba greacă]] [[ru:Греческий язык]] [[simple:Greek language]] [[sl:Grščina]] [[sr:Грчки језик]] [[sv:Grekiska]] [[th:ภาษากรีก]] [[tl:Wikang Griyego]] [[tr:Yunanca]] [[vi:Tiếng Hy Lạp]] [[zh:希腊语]] 13539 45743 2006-05-17T19:58:23Z Keps 758 Papildināju tekstu [[Image:Sea ice terrain.jpg|thumb|200px|Arktiskā zona [[Boforta jūra|Boforta jūrā]] [[Aļaska|Aļaskā]] ([[ASV]])]]'''Klimats''' (grieķu ''klima'', kas nozīmē [[Saule]]s [[Leņķis|leņķi]] jeb tās augstumu virs horizonta) ir jēdziens, kas apkopo nosacīti stabilu saules starojuma, [[Zeme]]s griešanās ap savu asi un ap sauli ilgtermiņa efektu, vērojamu uz zemes virsmas un [[Atmosfēra|atmosfērā]] dažādos pasaules Spānireģionos. Katra no minētajām joslām saņem visai atšķirīgu saules radiācijas „porciju”, kas arī nosaka galvenās to klimatiskās atšķirības. Tā, ja josla no [[Islande]]s gar [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] piekrasti saules siltumu vidēji gadā saņem tikai līdz 1000 stundām, tad [[Spānija]]s dienvidu daļu Saule apstaro vairāk nekā 3400 stundas gadā. Šis efekts izpaužas [[Sezona|sezonālās]] vidējās [[temperatūra]]s un [[Mitrums|mitruma]] rādītājos konkrētās klimatiskās zonās jeb joslās, kuri aptver katru no abām Zemes [[Puslode|puslodēm]], tātad no [[Ekvators|ekvatora]] līdz [[Ziemeļi|ziemeļu]] vai [[Dienvidi|dienvidu]] [[Pols|polam]]. Vairumā pētījumu, kā arī praksē izšķir piecas galvenās klimatiskās zonas: [[Image:River in the Amazon rainforest.jpg|thumb|200px|Mūžzaļais tropiskais mežs [[Amazone]]s baseinā, [[Brazīlija|Brazīlijā]]]]1.[[Arktika|Arktiskā]] ([[tundra]]), ar vidējo gada temperatūru zemāku par 10°C; 2.Aukstā ([[Skuju koki|skuju koku]] meži, tundra), ar vidējo temperatūru 4 mēnešu laikā starp 10-20°C, bet pārējā gada laikā zem šī diapazona; 3.Vēsā ([[Lapu koki|lapu koku]] un jauktie meži, [[pļava]]s), ar vidējo temperatūru 4-12 mēnešu laikā starp 10-20°C, bet pārējā gada laikā zem šī diapazona; 4.Siltā ([[Subtropiki|subtropiskie]] meži un augi), ar vidējo temperatūru 4-12 mēnešu laikā virs 20°C, bet pārējā gada laikā starp 10-20°C; 5.Tropiskā ([[Tropiki|tropiskie]] mūžzaļie meži, [[džungļi]], tropiskie augi, [[Tuksnesis|tuksneši]]), ar vidējo temperatūru visa gada laikā un arī katrā mēnesī virs 20°C. Katrā no šīm klimatiskajām joslām pastāv vairāki pavaidi - [[biome]]s, kas konkrētās klimatiskās zonas ietvaros raksturo klimatu (mikroklimatu) kādā ierobežotā reģionā. Temperatūras vai mitruma rādītāji nav vienīgie kritēriji, kas raksturo klimatiskās zonas un biomes. Katrā klimatiskā zonā (un biomē) ir atšķirīgs [[flora]]s un [[fauna]]s sastāvs. Piemēram, džungļi vai mūžzaļie tropiskie meži parasti sastopami tikai tropu zonā ekvatora tuvumā, uz ziemeļiem un dienvidiem no tā. Savukārt baltie [[Lācis|lāči]] vai [[Pingvīns|pingvīni]] savvaļā vērojami pārsvarā arktiskajā zonā. Klimatu būtiski ietekmē arī atmosfēras cirkulācija (valdošie vēji), [[Okeāns|okeānu]] vai [[Kalni|kalnu]] tuvums. Īpaši lielas atšķirības šo faktoru ietekmē nereti vērojamas biomēs. Piemēram, [[veģetācija]]s īpatnības var pamanīt pat salīdzinoši nelielu kalnu nogāzēs, kas vērsti viens ziemeļu, otrs dienvidu virzienā. Eiropā visai krasas klimata atšķirības vērojamas Alpu kalnu ziemeļu un dienvidu pusēs. Tā uz dienvidiem no Alpiem plešas silta, maiga Vidusjūras, bet tālāk uz austrumiem nedaudz vēsāka Melnās jūras subtropiskā klimata josla. Savukārt uz ziemeļiem, Eiropas centrālajā un austrumu daļā - mēreni kontinentāla josla, bet virzienā uz rietumiem - mērena, mitra [[Atlantija|atlantiskā]] klimatiskā josla (Atlantiskais klimats). [[Category:Ģeogrāfija]] 13541 50326 2006-06-13T05:00:28Z YurikBot 213 robot Modifying: [[de:Benedikt XV.]] [[Image:Pope-benedict-xv-02.jpg|200px|thumb|Benedikts XV]] '''Pāvests Benedikts XV''' (''Benedictus PP. XV''), dzimis kā '''Džakomo della Kjeza''' (''Giacomo della Chiesa'') (* 1854. gada 21. novembrī [[Dženova|Dženovā]], † 1922. gada 22. janvārī [[Roma|Romā]]) - [[Romas pāvesti|Romas pāvests]], [[pontifikāts]] ilga no 1914. gada 3. septembra līdz 1922. gada 22. janvārim. Dzimis Dženovas pievārtē [[marķīzs|marķīza]] della Kjezas ģimenē. Darbojās [[Vatikāns|Vatikāna]] diplomātiskajā dienestā. 1914. gada 20. augustā mira pāvests [[Pijs X]]. Tā paša gada 28. jūlijā bija sācies [[1.pasaules karš]]. Šādos apstākļos [[konklāvs]] nolēma uzticēt pāvesta pienākumu pildīšanu cilvēkam ar diplomāta spējām. Benedikts XV dēvēja Pasaules karu par "Eiropas pašnāvību" un uzstājās ar vairākiem miera priekšlikumiem, tomēr faktiski tika ignorēts. Kā zināms, pāvesti izvēlas tos iepriekšējo pāvestu vārdus, kuru principus un politiku tie atbalsta. Pašreizējā pāvesta vārds ir [[Benedikts XVI]]. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Pijs X]] | virsraksts = [[Romas pāvestu uzskaitījums|Romas pāvests]] | periods = [[1914]]&ndash;[[1922]] | pēc = [[Pijs XI]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Romas pāvesti]] [[cs:Benedikt XV.]] [[cy:Pab Benedict XV]] [[da:Pave Benedikt 15.]] [[de:Benedikt XV.]] [[en:Pope Benedict XV]] [[eo:Benedikto la 15-a]] [[es:Benedicto XV]] [[fi:Benedictus XV]] [[fr:Benoît XV]] [[hu:XV. Benedek pápa]] [[id:Paus Benediktus XV]] [[it:Papa Benedetto XV]] [[ja:ベネディクトゥス15世 (ローマ教皇)]] [[jv:Paus Benediktus XV]] [[ka:ბენედიქტე XV]] [[ko:교황 베네딕토 15세]] [[la:Benedictus XV]] [[lt:Benediktas XV]] [[nl:Paus Benedictus XV]] [[nn:Pave Benedikt XV]] [[no:Benedikt XV]] [[pl:Papież Benedykt XV]] [[pt:Papa Bento XV]] [[ro:Papa Benedict al XV-lea]] [[ru:Бенедикт XV (папа римский)]] [[sk:Benedikt XV.]] [[sv:Benedictus XV]] [[tl:Papa Benedicto XV]] [[war:Papa Benedicto XV]] [[zh:本篤十五世]] 13542 45751 2006-05-17T21:27:23Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Benedikts XV]] 13543 45752 2006-05-17T21:27:26Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Benedikts XV]] 13544 45753 2006-05-17T21:27:31Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Benedikts XV]] 13545 45754 2006-05-17T21:27:35Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Benedikts XV]] 13546 45755 2006-05-17T21:27:39Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Benedikts XV]] 13547 53378 2006-07-03T06:04:14Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Джаккони, Риккардо]] '''Rikardo Džakoni''' (''Riccardo Giacconi'') ( *1931.gada 6.oktobrī [[Dženova|Dženovā]] ) - [[Itālija|itāliešu]] izcelsmes [[ASV]] astrofiziķis. Mācījies [[Milāna]]s univesitātē, pēc tam pārcēlās uz dzīvi [[ASV]] un kļuva par naturalizētu ASV pilsoni. 2002. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par [[Rentgenstari|rentgenstaru]] [[astronomija]]s izveidi un [[rentgenteleskops|rentgenteleskopa]] radīšanu. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Ēriks Kornels]]<br>[[Volfgangs Keterle]]<br>[[Karls Vīmans]]| virsraksts = [[Nobela prēmijas fizikā laureātu uzskaitījums|Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[2002]]<br>vienlaicīgi ar<br>[[Raimonds Dēviss|Raimondu Dēvisu]]<br>un [[Masatoši Košiba|Masatoši Košibu]] | pēc = [[Aleksejs Abrikosovs]]<br>[[Vitālijs Ginzburgs]]<br>[[Entonijs Legets]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Astrofizika|Džakoni, Rikardo]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti fizikā|Džakoni, Rikardo]] [[de:Riccardo Giacconi]] [[en:Riccardo Giacconi]] [[eo:Riccardo Giacconi]] [[es:Riccardo Giacconi]] [[fr:Riccardo Giacconi]] [[it:Riccardo Giacconi]] [[ja:リカルド・ジャコーニ]] [[pl:Riccardo Giacconi]] [[pt:Riccardo Giacconi]] [[ru:Джаккони, Риккардо]] [[sv:Riccardo Giacconi]] 13548 45758 2006-05-17T21:53:33Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Rikardo Džakoni]] 13549 45759 2006-05-17T21:53:43Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Rikardo Džakoni]] 13550 45762 2006-05-17T22:21:21Z Feens 37 V.Gasmans no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Gassman_brancaleone.gif] V.Gasmans no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Gassman_brancaleone.gif] 13551 45763 2006-05-17T22:38:05Z Feens 37 [[Image:Gassman brancaleone.gif|200px|thumb|Vitorio Gasmans filmā ''Brancaleone alle crociate'', 1970]] '''Vitorio Gasmans''' (''Vittorio Gassman'', * 1922. gada 1. septembrī [[Dženova|Dženovā]], † 2000. gada 29. jūnijā [[Roma|Romā]] ) - [[vācieši|vācu]] izcelsmes [[Itālija|Itāliešu]] [[teātris|teātra]] un [[kino]] aktieris un kinorežisors. Itāliešu iesauka '''Il Mattatore'''. Pirmās lomas teātrī - 1943. gadā. No 1946. gada - kino. Piedalījies vairāk kā 120 filmās, sākot ar [[neoreālisms|neoreālistu]] darbiem līdz itāliešu komēdijām. 1975. gadā ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu par labāko vīrieša lomu filmā "Sievietes smarža" (''Profumo di donna''). Tēlojis arī [[Holivuda]]s filmās. *http://www.imdb.com/name/nm0002094/ Gasmana profils IMDb [[Category:Itāliešu kinoaktieri|Gasmans, Vitorio]] [[Category:Itāliešu teātra aktieri|Gasmans, Vitorio]] [[de:Vittorio Gassman]] [[en:Vittorio Gassman]] [[fr:Vittorio Gassman]] [[hu:Vittorio Gassman]] [[it:Vittorio Gassman]] [[pt:Vittorio Gassman]] [[sv:Vittorio Gassman]] 13552 45764 2006-05-17T22:38:32Z Feens 37 [[Category:Teātra aktieri pēc tautības]] 13553 45765 2006-05-17T22:38:53Z Feens 37 [[Category:Kinoaktieri pēc tautības]] 13554 45766 2006-05-17T22:40:10Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vitorio Gasmans]] 13555 45767 2006-05-17T22:40:15Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vitorio Gasmans]] 13556 45768 2006-05-17T22:40:17Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vitorio Gasmans]] 13557 45770 2006-05-17T23:03:36Z Feens 37 Uļjanovskas ģerbonis no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:Ulyanovsk-gerb.png] Uļjanovskas ģerbonis no ru.wiki - [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:Ulyanovsk-gerb.png] 13558 45771 2006-05-17T23:04:22Z Feens 37 Uļjnovska Krievijā, Feens Uļjnovska Krievijā, Feens 13559 46966 2006-05-22T13:16:39Z YurikBot 213 robot Modifying: [[pl:Ulianowsk]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Ульяновск'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Uljanovska Krievija.png|167px|]] | align=center | [[Image:Ulyanovsk-gerb.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 642 257<br>670 757 (aglom.) |- | Dibināta | 1648. g |- | Pilsēta | 1796. g |- | Citi nosaukumi | '''Simbirska''' (''Симбирск'')<br>(līdz 1924)<br>'''Чĕмпĕр''' ([[čuvaši|čuvašu]]) |- | Federācijas subjekts (''субъект Федерации'') | [[Uļjanovskas apgabals]] |- | federālais apgabals (''федеральный округ'') | [[Pievolgas federālais apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.ulmeria.ru/ |} '''Uļjanovska''' (''Ульяновск'') - pilsēta [[Krievija|Krievijas]] [[Eiropa|Eiropas]] daļā, [[Volga|Volgas]] labajā krastā pie [[Svijaga]]s upes, uz dienvidiem no [[Kazaņa]]s. Apgabala centrs. Liels [[autobūve|autobūves]] ([[UAZ]]) un [[lidmašīna|lidmašīnu]] būves ([[Aviastar]]) centrs. ====Vēsture==== Dibināta kā cietoksnis Sinbirska Volgas krastā 1638.gadā aizsardzībai pret [[tatāri|tatāriem]]. 20 gadus pēc dibināšanas cietoksnis izturēja mēnesi ilgu [[Stepans Razins|Stepana Razina]] karaspēka aplenkumu. Vēlākā laikā Simbirska bija tipiska provinciāla Krievijas pilsēta (1897. gadā tajā bija ap 43 000 iedzīvotāju). 1912. - 1916. g uzcēla tiltu pār Volgu, bet 1953. – 1958. g - [[Kuibiševa]]s HES, kuras radītā jūra appludināja daļu pilsētas. 1924. gadā Simbirsku pārdēvēja par Uļjanovsku [[Vladimirs Uļjanovs|Vladimira Uļjanova]] (Ļeņina) vārdā, kurš šeit dzimis un pavadījis mūža pirmos 17 gadus. ====Cilvēki==== Uļjanovskā dzimuši: *[[Ivans Gončarovs]] (''Иван Aлeксандрович Гончаров'') (1812-1891) - rakstnieks *[[Aleksandrs Kerenskis]] (''Александр Фёдорович Керенский'') (1881-1970) - politiķis *[[Vladimirs Uļjanovs]] (Ļeņins) (''Владимир Ильич Ульянов (Ленин)'') (1870-1924) - politiķis [[Category:Krievijas pilsētas]] [[cs:Uljanovsk]] [[cv:Чĕмпĕр]] [[de:Uljanowsk]] [[el:Ουλιάνοφσκ]] [[en:Ulyanovsk]] [[eo:Uljanovsk]] [[et:Uljanovsk]] [[fr:Oulianovsk]] [[he:אוליינובסק]] [[hr:Uljanovsk]] [[it:Ulyanovsk]] [[ja:ウリヤノフスク]] [[ko:울리야놉스크]] [[mo:Ульяновск]] [[nl:Oeljanovsk]] [[pl:Ulianowsk]] [[pt:Ulyanovsk]] [[ro:Ulianovsk]] [[ru:Ульяновск]] [[sv:Uljanovsk]] 13560 45775 2006-05-17T23:42:47Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Uļjanovska]] 13561 45776 2006-05-17T23:42:51Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Uļjanovska]] 13562 45777 2006-05-17T23:42:54Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Uļjanovska]] 13563 45778 2006-05-17T23:42:58Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Uļjanovska]] 13564 47613 2006-05-26T22:07:25Z 81.198.69.121 Rīgā kā otro ielas satiksmes tiltu pār [[Daugava|Daugavu]] pēc 1944. gadā sagrautā Zemgales tilta 1955. gadā sāka būvēt tagadējo Akmens tiltu. Faktiski tā laidums nav no akmens – tā ir nepārtraukta metāla sija. Tilta novietnei izraudzīta pontontilta ass, pa kuru jau ilgus gadus (no 1896. g.) bija vēsturiski izveidojušās un nostabilizējušās ielu satiksmes plūsmas starp abiem Daugavas krastiem. Tādā veidā piepildījās A. Lamzes 1924 gadā izteiktā doma, ka pastāvīgs tilts pār Daugavu vispirms ir jābūvē iepretī Vecrīgai. Tilta projekts tika sastādīts Maskavā Specializētajā tērauda konstrukciju projektēšanas institūtā. Projekta autors ir inženieris G. Popovs. Tilta virsbūvē ir metāla septiņlaidumu nepārtraukta sija pēc shēmas 50,6 + 64,4 + 75,1 + 85,1 + 75,1 + 64,4 + 50,6 m. Tilta šķērsgriezumā novietotas astoņas 1,8 – 2,4 m augstas dubult-T šķērsgriezuma mazleģēta tērauda pilnsieniņu sijas. Tilts plānā ir taisns, bet profilā tas ir novietots 4505 m lielā vertikālā izliektā līknē. Tilta kopējais garums ir 503,12 m. Uz 27,5 m platās brauktuves daļas ir novietoti divi tramvaju sliežu ceļi, četras bezsliežu transporta joslas un divas 3 m platas ietves. Dzelzsbetona brauktuves daļa ir izveidota saliekama no 18 cm biezām plātnēm. Īpatnēja konstrukcija ir tilta balstu pamatnei – vērojama Padomju Savienības laikā realizētā politika, kas bija pasludināta partijas valdības 1954. gada lēmumos, - monolītu dzelzsbetonu konstrukciju vietā ieviest saliekamo dzelzsbetonu, respektīvi, tāpat, ka metāla tiltu būvēšanā, tilta asī veikt tikai montāžas darbus. Tādējādi tilta pamatņu būvēšana nav veikta vietā, kur pēc projekta tiem būtu jāatrodas, bet gan uz speciālām turām upes kreisajā krastā. Un pēc tam ar peldošiem celtņiem velkot līdz 200 tonnām smagās kesončaulas, peldus pārvietotas uz galvenajām asīm. Balsts ir balstīts uz 13 metrus atstatumā izvietotu kesončaulu stabiem. Dzelzsbetona sieniņu biezums ir 15 cm. Stabu diametrs 5,1 - 5,7 m. Stabi līdz 4,5 m iedziļināti dolomīta slānī ar slūžošanas iekārtu palīdzību. Pēc nolaišanas projekta līmenī tie ir aizpildīti ar pildbetonu. Tilta balsti izveidoti no betona ar granīta akmeņu apšuvumu. Ap 3000 tonnu smago nepārtraukto laidumu samontēja ar pakāpenisku garenuzbīdīšanu. Konveijerveidīgo sijas aizmugures montāžu veica uz kreisajā krastā uzbūvēta speciāla stenda. Uz tā ar stacionāru Derika sistēmas celtni uzcēla no rūpnīcas saņemtos metinātos sijas blokus, kurus vispirms tikai ar uzliktņiem, tapām un bultām piestiprināja pie iepriekšējā bloka. Pēc precizēšanas to piekniedēja. Pēc tilta statiskās un dinamiskās pārbaudes 1957. gada 21. jūlijā tiltu atklāja satiksmei. Tad to nosauca par Oktobra tiltu. [[Category:Rīga]] 13566 45947 2006-05-19T10:12:59Z Dekaels 268 +kat. [[Image:Goncharov001.jpg|thumb|Ivans Gončarovs]] '''Ivans Gončarovs''' (''Иван Александрович Гончаров'', * 1812. gada 6. jūnijā [[Simbirska|Simbirskā]], † 1891. gada 15. septembrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]) - [[krievi|krievu]] rakstnieks - [[reālisms|reālists]], kritiķis. Dzimis graudu tirgotāja ģimenē. Beidzis [[Maskava]]s universitāti. Strādājis par ierēdni, cenzoru. Pazīstamākie Gončarova darbi: *romāns "Oblomovs" (''Обломов'', 1859) *romāns "Krauja" (''Обрыв'', 1869) Dzimtajā [[Uļjanovska|Uļjanovskā]] Gončarova vārdā nosaukta centrālā iela. ====Ārējās saites==== *http://az.lib.ru/g/goncharow_i_a/ - Gončarovs Moškova bibliotēkā (krieviski) *http://www.gutenberg.org/browse/authors/g#a2418 - Gončarovs Gūtenberga bibliotekā (angliski) {{stub}} [[Category:Krievu rakstnieki|Gonczarovs, Ivans]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Gonczarovs, Ivans]] [[cs:Ivan Alexandrovič Gončarov]] [[da:Ivan Gontjarov]] [[de:Iwan Alexandrowitsch Gontscharow]] [[en:Ivan Goncharov]] [[es:Iván Goncharov]] [[fr:Ivan Gontcharov]] [[hr:Ivan Gončarov]] [[it:Ivan Aleksandrovič Gončarov]] [[nl:Ivan Gontsjarov]] [[ja:イワン・ゴンチャロフ]] [[ru:Гончаров, Иван Александрович]] [[sk:Ivan Alexandrovič Gončarov]] [[sr:Иван Гончаров]] [[sv:Ivan Gontjarov]] 13567 45801 2006-05-18T07:24:43Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ivans Gončarovs]] 13568 45802 2006-05-18T07:24:46Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ivans Gončarovs]] 13569 45803 2006-05-18T07:24:53Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ivans Gončarovs]] 13571 45816 2006-05-18T14:02:23Z Dainis 876 [[Image:Soyuz TMA-5 launch.jpg|thumb|220px||Kosmosa kuģa [[Sojuz TMA]]-5 palaišana ar nesējraķeti [[Sojuz-FG]].]] '''Sojuz''' - [[Padomju Savienība|PSRS]]/[[Krievija]]s [[nesējraķete|nesējraķešu]] saime. Lido kopš 1966. gada. Tika izstrādāta, modernizējot nesējraķeti [[Vostok]] uz [[Starpkontinetālā ballastiskā raķete|starpkontinetālās ballastiskās raķetes]] [[R-7]] bāzes, lai varētu [[orbīta|orbītā]] ievadīt [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] [[Sojuz (kosmosa kuģis)|Sojuz]] virs 6,4 t. Pašlaik tiek ekspluatētas sekojošas Sojuz modifikācijas: * [[Sojuz-U]] * [[Molņija-M]] (Sojuz-U ar papildus augšējo pakāpi) * [[Sojuz-FG]] (Sojuz-U ar modernizētiem 1. pakāpes dzinejiem) * [[Sojuz 2-1A]] (Sojuz-FG ar ciparu vadības sistēmu; 1 izmēģinājuma lidojums 2004. g.) [[Category:Nesējraķetes]] [[de:Sojus (Rakete)]] [[en:Soyuz launch vehicle]] [[he:סויוז (טיל)]] [[id:Soyuz (roket)]] [[it:Lanciatore Soyuz]] [[nl:Sojoez (raket)]] [[ru:Союз (РН)]] [[fi:Sojuz-kantoraketti]] 13572 45817 2006-05-18T14:15:46Z Dainis 876 #redirect [[Sojuz-TMA]] 13574 45821 2006-05-18T15:01:10Z Sss 937 13575 45824 2006-05-18T15:17:27Z Sss 937 13576 49122 2006-06-04T12:02:39Z 80.232.248.8 /* Klasiskais periods */ '''Maiju civilizācija''' ir vēsturiska [[Mezoamerika]]s civilizācija, kura bija izplatīta mūsdienu [[Centrālamerika]]s valstu [[Gvatemala]]s, [[Beliza]]s, rietumu [[Hondurasa]]s un [[Salvadora]]s, kā arī [[Meksika]]s [[Čiapasa]]s, [[Tabasko]], [[Kvintana Rū]], [[Kampeče]]s un [[Jukatāna]]s štatos. [[Image:Mayas.png|thumb|right|175px|Maiju civilizācijas izplatība apzīmēta ar sarkano līniju. Maiju kultūras ietekmes zona apzīmēta ar melno līniju]] [[Image:Uxmal01-panorama.jpg|thumb|right|300px|Uxmal drupas Jukatānas štatā]] Šajā reģionā pirmās Maiju civilizācijas liecības sāk parādīties ap 1000. gadu p.m.ē. Taču šis reģions bija apdzīvots jau daudz agrāk, un specifiskas Maiju kultūras rašanās laiks vēl nav skaidri noteikts. Jau līdz vidus pirms-Klasiskajam periodam (ap 600. g.p.m.ē) vairāki no senākajiem Maiju pilsētu celtņu kompleksiem jau bija uzcelti. Klasiskajā periodā (ap. 250 - 900. gadiem) notika plaša pilsētcentru būvniecība un monumentālu pieminēkļu celtniecība, it sevišķi dienvidu līdzenumu reģionā. Maiju kultūras sabrukuma patiesie iemesli joprojām nav noskaidroti, un pastāv dažādas iespējamās teorijas kas to izskaidrotu. Lai arī lielākajā daļā Klasiskā perioda Maiju pilsētas tika pamestas, pēc-Klasiskajā perodā Maiju civilizācija turpinājās [[Jukatāna]]s ziemeļos līdz pat brīdim, kad tur 1519. gadā ieradās spāņu [[konkistadori]]. [[Image:Dresden Codex p09.jpg|thumb|left|150px|Drēzdenes kodekss. Maiju rakstības paraugs]]Maiju civilizācijai bija daudz kopīgu elementu ar citām Mezoamerikas klasiskajām civilizācijām, jo starp tām pastāvēja savstarpēja mijiedarbība un daļēja kultūru saplūšana. Lai arī tādi kultūras elementi kā rakstība un kalendārs nebija oriģināli Maiju izgudrojumi, viņu civilizācija šos divus izgudrojumus attīstīja līdz augstākajam punktam. Maiju kultūras ietekmi var pamanīt pat centrālajā Meksikā, vairāk nekā 1000 kilometrus no Maiju apdzīvotā reģiona. Tai pašā laikā, arī Maiju kultūrā var atrast daudzas citu kultūru ietekmes pazīmēs, it sevišķi pēc-Klasiskajā periodā. Tiek uzskatīts, ka tās ir tirdzniecības un kultūras apmaiņas rezultāts, un nevis savstarpējo iekarojumu rezultāts. == Klasiskais periods == Laiks no 300.-900. gadiem bija seno maiju kultūras zieds. Maiji joprojām nodarbojās ar lauksaimniecību, un pilsētas galvenokārt kalpoja kā reliģiskie un politiskie centri. Klasiskā maiju kultūra attīstījās trijos Mezoamerikas reģionos. Svarīgākie pilsētcentri atradās centrālā reģiona zemienēs (Dienvidgvatemalā). Šo reģionu klāj tropiskais lietus mežs. Svarīgākā reģiona pilsēta bija [[Tikala]]. Gvatemalas kalnāju reģionā maiju kultūra attīstījās vājāk. Šis reģions kalpoja kā izejvielu avots centrālajam reģionam. Kalnāju reģiona lielākā un svarīgākā pilsēta ir [[Palenke]]. Meksikas Jukatanas pussala bija trešais kultūrreģions, kas attīstījās post-klasiskajā periodā. Pussala ir sausa, bez upēm, taču reģionā ir daudzas pazemes upes. Daudzas no reģiona pilsētām ir celtas pie lielām akām. Reģiona lielāka pilsēta ir [[Čicenica]]. Tas, ka maiju kultūra attīstījās tropiskā lietusmeža reģionā, ierobežoja tās attīstību. Lai arī reģionā regulāri līst lietus, un tajā nav grūtības audzēt pārtiku, lietusmeža augsne ir ļoti nabadzīga kas ātri noplicinās. Pieaugot iedzīvotāju skaitam, bija nepieciešamas palielināt apstrādājamo lauku platību, kas nozīmēja, ka cilvēki aizvien vairāk attālinājās no pilsētcentriem. == Ievērojamākās Maiju pilsētas == *[[Čičenica]] *[[Koba]] *[[Kopana]] *[[Kalakmula]] *[[Palenke]] *[[Tikala]] *[[Ukšmala]] == Citas Maiju pilsētas == *[[Altun Ha]] *[[Bekana]] *[[Bonampaka]] *[[Cancuēna]] *[[Karakola]] *[[Činikiha]] *[[Činkultika]] *[[El Mirador]] *[[Mayapana]] *[[Piedras Negras]] *[[Kvirigua]] *[[Rio Beka]] *[[Sajila]] *[[Tuluma]] *[[Jaksčilana]] 13577 45830 2006-05-18T15:52:17Z Kramis 288 Klasiskās ģitāras bilde Klasiskās ģitāras bilde 13578 45841 2006-05-18T18:14:59Z Ingarix 920 13579 45849 2006-05-18T19:42:39Z Juzeris 23 "[[Pāvests Jānis Pāvils II]]" pārdēvēju par "[[Jānis Pāvils II]]": skat. [[User talk:Feens]] #REDIRECT [[Jānis Pāvils II]] 13580 47399 2006-05-25T12:59:12Z Knakts 848 Kategorija {{catmore}} [[Category:Eirovīzija]] 13583 45883 2006-05-18T20:44:11Z Knakts 848 Dzēst? {{Dzēst}} 13584 45887 2006-05-18T21:02:16Z Knakts 848 "[[Kārlis frīdrihs gauss]]" pārdēvēju par "[[Kārlis Frīdrihs Gauss]]": Lielie sākumburti. #REDIRECT [[Kārlis Frīdrihs Gauss]] 13587 45905 2006-05-18T21:39:26Z Knakts 848 interwiki {{catmore}} [[Category:rakstnieki pēc tautības]] [[da:Kategori:Tyrkiske forfattere]] [[en:Category:Turkish_writers]] [[fi:Luokka:Turkkilaiset kirjailijat]] [[fr:Catégorie:Écrivain turc]] [[sk:Kategória:Tureckí spisovatelia]] [[sr:Категорија:Турски књижевници]] [[tr:Kategori:Türk yazarlar]] 13589 52683 2006-07-01T02:24:27Z YurikBot 213 robot Adding: [[da:Kategori:Polske filminstruktører]] [[Category:kinorežisori pēc tautības]] [[be:Катэгорыя:Польскія кінарэжысэры]] [[da:Kategori:Polske filminstruktører]] [[en:Category:Polish film directors]] [[es:Categoría:Directores de cine de Polonia]] [[fi:Luokka:Puolalaiset elokuvaohjaajat]] [[he:קטגוריה:במאי קולנוע פולנים]] [[ja:Category:ポーランドの映画監督]] [[pl:Kategoria:Polscy reżyserzy]] [[pt:Categoria:Cineastas da Polônia]] [[sk:Kategória:Poľskí filmoví režiséri]] 13590 50235 2006-06-12T13:17:26Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:レーラ・アウエルバッハ]] [[Image:Lera Auerbach.jpg|thumb|Lera Averbaha]] '''Lera Averbaha''' (''Лера Авербах, Lera Auerbach'', * 1973. gada 21. oktobrī [[Čeļabinska|Čeļabinskā]]) - [[krievi|krievu]] komponiste, pianiste un dzejniece. Viena no Eiropā un Amerikā populārākajām savas paaudzes mūziķēm. Dzimusi [[Krievija|Krievijā]], pašreizējā mītnes vieta - [[Ņujorka]]. 2002. gadā Averbaha debitēja Ņujorkas ''[[Carnegie Hall]]'' kopā ar [[Gidons Krēmers|Gidonu Krēmeru]] un ''[[Kremerata Baltica]]'', izpildot Averbahas Svītu vijolei, klavierēm un orķestrim. ====Ārējās saites==== *[http://www.leraauerbach.com/ Averbahas mājaslapa (angliski)] *[http://www.sikorski.de/catalogue/composers_works.php?lang=de&id=212&pos=0&komponist=Auerbach%2C+Lera Darbu katalogs] [[Category:Krievu komponisti|Averbaha, Lera]] [[Category:Amerikāņu komponisti|Averbaha, Lera]] [[Category:Pianisti|Averbaha, Lera]] [[Category:Krievu valodā rakstošie|Averbaha, Lera]] [[de:Lera Auerbach]] [[en:Lera Auerbach]] [[es:Lera Auerbach]] [[fr:Lera Auerbach]] [[it:Lera Auerbach]] [[ja:レーラ・アウエルバッハ]] [[nl:Lera Auerbach]] [[pt:Lera Auerbach]] [[ru:Авербах, Лера]] 13591 45921 2006-05-18T22:52:23Z Feens 37 "[[Ļera Averbaha]]" pārdēvēju par "[[Lera Averbaha]]" #REDIRECT [[Lera Averbaha]] 13592 45922 2006-05-18T22:52:53Z Feens 37 [[Category:Komponisti pēc tautības]] 13593 45923 2006-05-18T22:53:23Z Feens 37 [[Category:Komponisti pēc tautības]] 13594 45925 2006-05-18T23:31:58Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Lera Averbaha]] 13595 45926 2006-05-18T23:32:01Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Lera Averbaha]] 13596 45937 2006-05-19T08:43:51Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Atomspēku mikroskops]] 13597 45940 2006-05-19T09:25:46Z Yyy 146 '''Silīcija nitrīds''' (Si<sub>3</sub>N<sub>4</sub>) ir cieta kristāliska viela, tas ir neoksīdu keramikas materiāls. To iegūst tiešā rekacijā starp [[silīcijs|silīciju]] un [[slāpeklis|slāpekli]] (vai [[amonjaks|amonjaku]]). Silīcija nitrīds keramikai ir relatīvi laba triecienizturība. No silīcija nitrīds izgatavo [[atomspēku mikroskops|atomspēku mikroskopu ]] ''cantileverus''. Ir bijuši mēģinājumi silīcija nitrīda detaļas izmantot iekšdedzes dzinējiem, jo kermikai ir daudz labāka karstumizturība, kā [[metāls|metāliem]]. [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[de:Siliziumnitrid]] [[en:Silicon nitride]] 13598 45941 2006-05-19T09:29:44Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Silīcija nitrīds]] 13599 45942 2006-05-19T09:30:33Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[silīcija nitrīds]] 13600 45944 2006-05-19T09:34:16Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[stirols]] 13601 45945 2006-05-19T09:34:55Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[stirols]] 13602 52609 2006-06-30T12:29:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[ar:سينت دي]] {{stub}} [[Image:Blason Saint-Dié-des-Vosges.png|80 px|right]] '''Saint-Dié-des-Vosges''' ir [[Francija|Francijas]] pilsēta ([[Lorraine]]). ==Ģeogrāfija== [[Image:Saint-Dié-des-Vosges-Location.png|80 px]] Saint-Dié-des-Vosges koordinātes ir 48°17' N / 06°57' E. ==Demogrāfija== Iedzīvotāji ([[1999]]) : 22569 ==Vēsture== [[1507]] : ''[[Cosmographiae Introductio]] '' ([[Martin Waldseemüller]]) [[Image:Saint-Dié-des-Vosges-Musée1.JPG|200 px|thumb|Muzejs Pierre-Noël]] ==Kultūra== *Katedrāle *Bazn&#299;ca Saint-Martin *Muzejs Pierre-Noël *R&#363;pn&#299;ca Claude et Duval (arhitekts [[Le Korbizjē]]) *Brīvības torni ([[1989]]) ==Augstākā izglītība== Institut universitaire de technologie : *[[Elektronika]] *[[Informācijas tehnoloģijas]] ==Cilvēki== *[[Jean-Baptiste Jacques Augustin]], gleznotājs *[[Jules Ferry]], politiķis, diplomāts *[[Yvan Goll]], dzejnieks ==Ārējās saites== *[http://www.ville-saintdie.fr Saint-Dié-des-Vosges] *[http://www.iutsd.uhp-nancy.fr Institut universitaire de technologie] {{Commons|Saint-Dié-des-Vosges}} [[Category:Francijas pilsētas]] [[af:Saint-Dié-des-Vosges]] [[als:Saint-Dié-des-Vosges]] [[an:Saint-Dié-des-Vosges]] [[ang:Saint-Dié-des-Vosges]] [[ar:سينت دي]] [[ast:Saint-Dié-des-Vosges]] [[az:Saint-Dié-des-Vosges]] [[br:Saint-Dié-des-Vosges]] [[bs:Saint-Dié-des-Vosges]] [[ca:Saint-Dié-des-Vosges]] [[co:Saint-Dié-des-Vosges]] [[cs:Saint-Dié-des-Vosges]] [[csb:Saint-Dié-des-Vosges]] [[cy:Saint-Dié-des-Vosges]] [[da:Saint-Dié-des-Vosges]] [[de:Saint-Dié-des-Vosges]] [[en:Saint-Dié-des-Vosges]] [[eo:Saint-Dié-des-Vosges]] [[es:Saint-Dié-des-Vosges]] [[et:Saint-Dié-des-Vosges]] [[eu:Saint-Die-des-Vosges]] [[fi:Saint-Dié-des-Vosges]] [[fiu-vro:Saint-Dié-des-Vosges]] [[fo:Saint-Dié-des-Vosges]] [[fr:Saint-Dié-des-Vosges]] [[frp:Saint-Dié-des-Vosges]] [[fur:Saint-Dié-des-Vosges]] [[fy:Saint-Dié-des-Vosges]] [[ga:Saint-Dié-des-Vosges]] [[gl:Saint-Dié-des-Vosges]] [[hr:Saint-Dié-des-Vosges]] [[ht:Saint-Dié-des-Vosges]] [[hu:Saint-Dié-des-Vosges]] [[ia:Saint-Dié-des-Vosges]] [[id:Saint-Dié-des-Vosges]] [[ilo:Saint-Dié-des-Vosges]] [[io:Saint-Dié-des-Vosges]] [[is:Saint-Dié-des-Vosges]] [[it:Saint-Dié-des-Vosges]] [[ja:サン＝ディエ＝デ＝ヴォージュ]] [[ksh:Saint-Dié-des-Vosges]] [[kw:Saint-Dié-des-Vosges]] [[la:Saint-Dié-des-Vosges]] [[lad:Saint-Dié-des-Vosges]] [[lb:Saint-Dié-des-Vosges]] [[li:Saint-Dié-des-Vosges]] [[lmo:Saint-Dié-des-Vosges]] [[lt:Saint-Dié-des-Vosges]] [[mg:Saint-Dié-des-Vosges]] [[ms:Saint-Dié-des-Vosges]] [[mt:Saint-Dié-des-Vosges]] [[nap:Saint-Dié-des-Vosges]] [[nds:Saint-Dié-des-Vosges]] [[nds-nl:Saint-Dié-des-Vosges]] [[nl:Saint-Dié-des-Vosges]] [[nn:Saint-Dié-des-Vosges]] [[no:Saint-Dié-des-Vosges]] [[oc:Saint-Dié-des-Vosges]] [[pdc:Saint-Dié-des-Vosges]] [[pl:Saint-Dié-des-Vosges]] [[pt:Saint-Dié-des-Vosges]] [[rm:Saint-Dié-des-Vosges]] [[ro:Saint-Dié-des-Vosges]] [[ru:Сен-Дье-де-Вож]] [[sc:Saint-Dié-des-Vosges]] [[scn:Saint-Dié-des-Vosges]] [[sco:Saint-Dié-des-Vosges]] [[se:Saint-Dié-des-Vosges]] [[simple:Saint-Dié-des-Vosges]] [[sk:Saint-Dié-des-Vosges]] [[sl:Saint-Dié-des-Vosges]] [[sq:Saint-Dié-des-Vosges]] [[sr:Сен-Дие-де-Вогез]] [[sv:Saint-Dié-des-Vosges]] [[tl:Saint-Dié-des-Vosges]] [[tr:Saint-Dié-des-Vosges]] [[tt:Saint-Dié-des-Vosges]] [[vec:Saint-Dié-des-Vosges]] [[vi:Saint-Dié-des-Vosges]] [[vo:Saint-Dié-des-Vosges]] [[wa:Saint-Dié-des-Vosges]] [[war:Saint-Dié-des-Vosges]] [[zh:孚日圣迪耶]] 13603 45956 2006-05-19T11:48:49Z 193.109.211.129 [[Category:Datorzinātne]] 13604 46142 2006-05-20T18:18:08Z Knakts 848 Kategorija [[Image:valdemarp_baznica.JPG|250px|thumb|Valdemārpils luterāņu baznīca|left]] Esošais mūra dievnams celts 1646. g. Zem baznīcas izbūvētas kapenes, kas 20. gs. trīsdesmitajos gados pa lielākai daļai aizbērtas. Baznīcā ir piemiņas plāksne K. Valdemāram. [[Category:Baznīcas]] 13605 45961 2006-05-19T12:27:58Z Marcis1974 922 13606 52443 2006-06-29T14:40:00Z Dainis 876 Releju iedalījums [[Image:Relay2.jpg|thumb|right| Enkura elektromagnētiskais relejs]] '''Relejs''', elektromagnētiskais relejs - elektromehāniska ierīce, kas paredzēta [[elektriskā ķēde|elektrisko ķēžu]] komutācijai. Elektromagnētiskais relejs sastāv no [[Kontakts (elektrotehnikā)|kontaktiem]], kurus pārslēdz ar [[elektromagnēts|elektromagnēta]] palīdzību. Releju iedalījums: * pēc kontaktu pārslēgšanas veida: ** enkura releji - kontaktus parslēdz mehāniski ar enkura palīdzību; visizplatītākais veids; ** [[herkona relejs|herkona releji]] - kontakti ir hermētiskā kapsulā ([[herkons]]), pārslēgšana notiek, magnētiskajam laukam tieši iedarbojoties uz kontaktiem; ** nemehāniskie releji ([[angļu valoda|angliski]] - ''solid-state relay'') - elektroniskas ierīces bez kustīgām mehāniskām daļām. * pēc aiztures laika: ** parastie releji, kas darbojas bez aiztures; ** [[Laika relejs|laika releji]], kas saslēdz kontaktus pēc iepriekš uzlikta laika sprīža. Relejus ļoti plaši pielieto [[sadzīves tehnika|sadzīves tehnikā]], [[automašīna|automašīnās]], ražošanas iekārtās u.c. [[Category:elektrotehnika]] [[cs:Elektromagnetické relé]] [[da:Relæ]] [[de:Relais]] [[el:Ηλεκτρονόμος]] [[en:Relay]] [[eo:Relajso]] [[es:Relé]] [[fi:Rele]] [[fr:Relais électromécanique]] [[it:Relè]] [[ja:継電器]] [[nl:Relais]] [[pl:Przekaźnik]] [[pt:Relé]] [[ru:Реле]] [[sv:Relä]] [[th:รีเลย์]] [[tr:Röle]] 13607 45963 2006-05-19T12:31:44Z Dainis 876 [[Category:Tehnika]] 13608 50125 2006-06-11T23:20:12Z YurikBot 213 robot Adding: [[de:Elektrischer Kontakt]] '''Elektriskais kontakts''' - elektrisko strāvu vadošu materiālu saskaršanās virsma vai ierīce, kas nodrošina šādu saskaršanos. [[Category:Elektrotehnika]] [[de:Elektrischer Kontakt]] [[ru:Электрический контакт]] 13609 45966 2006-05-19T13:53:30Z Yyy 146 izveidoju '''Polistirols''' ir ciets, caurspīdīgs [[polimērs]], kuru iegūst polimerizējot [[stirols|stirolu]]. Tīrs polistirols ir cieta, trausla plastmasa. Polistirols labi deg, ar kūpošu liesmu, tas ir visai ugunsnedrošs. Radikāļu polimerizēts polistirols nekristalizājas, tas ir stiklveidīgs. Putu polistirols ir viens no izplatītākajiem [[putuplasts|putuplasta]] veidiem. Lai samazinātu tīra polistirola trauslumu, to kopolimerizē ar [[butadiēns|butadiēna]] vai [[akrilnitrils|akrilnitrila]]-butadiēna kaučuku. Šāds materiāls vairs nav caurspīdīgs. No šādas plastmasas izgatavo daudzu elektronisku aparātu korpusus. [[Category:Organiskās vielas]] [[Category:Tehnika]] [[bg:Полистирен]] [[cs:Polystyren]] [[de:Polystyrol]] [[en:Polystyrene]] [[es:Poliestireno]] [[fr:Polystyrène]] [[it:Polistirolo]] [[nl:Polystyreen]] [[id:Polystyrene]] [[ja:ポリスチレン]] [[pl:Polistyren]] [[pt:Isopor]] [[fi:Polystyreeni]] [[sv:Polystyren]] [[zh:聚苯乙烯]] 13610 47058 2006-05-22T20:36:24Z Feens 37 =='''VEF I–16 vieglais iznīcinātājs'''== === 1) === Lidmašīnu I–16 uzkonstruēja pazīstamais aviokonstruktors Kārlis Irbītis VEF rūpnīcā. Tas ir pilnīgi no koka izgatavots vienplāksnis ar zemo spārnu izvietojumu. 1940.gada sākumā to ir izmēģinājuši piloti Konstantīns Reihmanis, Kirils Mihelsons un Jānis Rudzīts. Pirmajos izmēģinājumos iznīcinātājs uzrādīja 4000m augstumā maksimālo ātrumu 460km/h. Iznīcinātājam tika speciāli uzbūvēts angārs, lai noslēptu jauno lidaparātu no ziņkārīgām acīm. I-16 tika paredzēts sērijveida ražošanai ar turpmāko (pakāpenisko) importa agregātu aizvietošanu. Aviorūpnīcu bija paredzēts būvēt Rīgas piepilsētā– Ropažos. Bija izgatavotas trīs lidmašīnas. Pēc Latvijas okupācijas tika izmēģināts PSRS Armijas Gaisa Spēkos (ВВС СССР). Pēc vācu okupācijas tika izmantots līdz 1942.g. Vācijas aviācijas skolā Tornē. VEF I–16 bija izveidots uz militārā treniņa lidmašīnas VEF I–15 bāzes. === 2)=== Darbi pie I–16 sākās 1938. gada rudenī, kad Irbītis pasūtīja čehu dzinēju Walter Sagitta I-SR. Tajā pašā laika tika pasūtīts divplākšņu propellers priekš prototipa, bet bija arī plāni izmantot trīs plākšņu metāla propelleru, kuru uzstādītu vēlāk. Prototipam bija stabili piestiprināta izbīdīta riteņu šasija, bet sērijveida lidmašīna bija paredzēts izpīdama un saliekama riteņu šasija. Neparasts projekta risinājums, priekš Irbīša, bija tas, ka pilota kabīne un vadības ierīces kā viena vienība– to varēja pilnīgi savākt atsevišķi no pašas lidmašīnas un vēlāk iestiprināt tajā tika ar sešu skrūvju palīdzību. Prototips nebija ar bruņojumu, bet konstrukcijā bija paredzēta vieta diviem Brauninga ložmetējiem fizelāžā un vel papildus divus varēja stiprināt zem spārniem. Prototipa būve sākās 1938. gada beigās, bet tādēļ, ka dzinēja un citu detaļu piegāde aizņēma daudz laika, tas nebija gatavs lidojumiem līdz 1940. gada pavasarim. Pirmo lidojumu veica Konstantīns Reičmanis. Apmēram pēc 20 minūtēm bezavārijas lidojuma, nolidojot 1000 metrus apstājas dzinējs. Konstantīns Reičmanis veica lielisku piezemēšanos. Skaitās, ka par dzinēja apstāšanās iemeslu bija zems spiediens degvielas padeves sistēmā Tika piestrādāts pie šīs problēmas un vēl veikti divi– trīs lidojumi pirms PSRS iebruka Latvijā, un visa bija apstādināta pie šīs lidmašīnas. Irbītis stāsta, ka kopumā patērēja uz I–16 izveidi 36’456 cilvēkstundas, no kurām viena trešā pienākas projekta izstrādei. Prototips maksāja 130’568 Lati, ASV dolāros apmēram 27’000$, no kuriem puse aizgāja uz dzinēja un citu importa detaļu iegādi. Pēc Latvijas okupācijas VEFā tika organizēta speciāla struktūra, kas nodrošināja „kārtību” un izsekoja visus darbiniekus. Visa darbība VEFa tika uz laiku pārtraukta un gaidīja no „augšas” instrukcijas. 1941. gada februārī par lidmašīnām uzzināja PSRS armijas vadība un tika dots noradījums sagatavot I–12, I–15, I–15b, I–17 (divus variantus) un I–18, kurus jānosūta uz Maskavu, priekš izpētes. Dažas no lidmašīnām bija gatavas nekavējošai nosūtīšanai, bet I–16 bija nepieciešami izmēģinājumi pirms to varētu sūtīt. Apmēram šajā laikā VEFā tika veikta „nedrošo elementu” meklēšana un daudzi Irbīša kolēģi, konstruktori un inženieri, nonāca cietumā un Sibīrijā. Visi šie fakti, ka arī tas, ka ar dzinēju viss vēl nebija kārtība noturēja I-16 Rīgā līdz 1941. gada jūnijam– vācu okupācijai. Nav ziņu, ka VEF I–16 būtu bijis ar Padomju pazīšanas zīmēm. Zem vācu varas darbi pie I–16 turpinājās. Kad ar tehniskām problēmām tika galā, lidotājiem- izmēģinātājiem: Miķelsonam un E. Radzītim, izdevās veikt dažus lidojumus, pirms to konfiscēja vācieši. Tālāk par lidmašīnas (lidmašīnu) likteni nekas nav zināms, kaut gan Irbītis stāsta par baumām, ka saglabājusies VEF lidmašīnas tika pārdotas kādai „neitrālai” valstij. Var būt tās tika pazaudētas transportēšanas laika, tādēļ nekad nav parādījušās neitrālās valsts aktīvajos sarakstos? Diemžēl, lielākoties, VEF I-16 ir ar Vācijas atpazīšanas zīmēm uz fotogrāfijām, ne kā ar Latvijas. === 3)=== 30 gadu beigās, Rīgā, Valsts elektrotehniskās rūpnīcas (VEF) aviācijas nodaļas galvenais konstruktors Kārlis Irbītis uzkonstruēja uz vienvietīgā mācību iznīcinātāja bāzes I–15 vieglo iznīcinātāju, ko nosauca par I–16. Līdzīgi kā priekšgājējs, I-16 bija koka konstrukcijas monoplāns ar zemo spārnu novietojumu un ar fiksēto riteņu šasiju. Galvenā starpība bija dzinējos: I–16 tika izmantots Čehoslovāku ražotais 12-cilindru vienvirziena motors Walter "Sagitta", kurš bija daudz jaudīgāks par "Gipsy Six". I–16 prototipu savāca un pirmos lidojumus veica 1939. gadā. Tā izmēģinājumi turpinājās līdz 1940. gada 17 jūnijam, kad Latviju aneksēja Padomju savienība. Padomju iestādes veica prototipa izpēti, kurš nākamajā gadā, t.i. 1941., nonāca vācu rokās. Jaunie okupanti turpināja I–16 izpēti. Tajā laikā VEF I–16 bija vācu atpazīšanas zīmes un reģistrācijas numurs AW+10. I–16 prototips (dažreiz norada, ka bija izgatavoti trīs eksemplāri) bija bruņots ar diviem, izvietotiem lidaparāta korpusā, sinhronizētiem ložmetējiem 7,9mm kalibra, kas šāva caur propellera sfēru (plakni?), papildus vēl bija uzstādīti divi ložmetēji lidaparāta spārnos. Tika izskatīts arī cits bruņojuma variants– ar diviem lielkalibra ložmetējiem, kuri tiktu izvietoti spārnos. Sērijveida modelī Irbītis plānoja izmantot saliekamo riteņu šasiju, kas uzlabotu lidaparāta lidojuma īpašības. 1940. gada uz I–16 bāzes bija paredzēts uzprojektēt nākamo, daudz jaudīgāko un ātrāko iznīcinātāju, kurš saņēma nosaukumu I–19. Dzinējs: viens, 460z.s. jaudīgs, 12–cilindru V–veida gaisa dzeses dzinējs: Walter "Sagitta" I-SR ar 2-plakņu, mainīgu griezes ātrumu, propelleru. === 4)=== Francijas Aviācijas ministrs Pjērs Kots 1934. gadā izsludināja konkursu uz visu klašu jaunu lidmašīnu konstrukcijām, tai skaitā uz iznīcinātājiem. Par piedalīšanos šajā konkursā paziņoja pasaulslavenā sporta aviācijas lidmašīnu ražotājfirma Reno-Kodron (Renault-Caudron), kas izgatavoja izcilu pēc savām lidotājspējām lidaparātu С-690. С-690 konstrukciju par pamatu ņēma daudzi tā laika aviokonstruktori, par labāko no tiem uzskata Kārļa Irbīša konstruēto VEF I–16, ar čehoslovāku, 455z.s. jaudīgo, kompakto dzinēju Valter-"Sagitta" (Walter "Sagitta"), kurš ar šo dzinēju attīstīja 485km/h lielu ātrumu vidēja augstumā, tika bruņots ar diviem 7.92 mm kalibra sinhroniem ložmetējiem Reinmetall MG-15. Ārēji līdzīgs C-690, bet neesot Latvijai savu fenola sveķu, lai ar tam piesūcinātu koksni, iznīcinātāja priedes planieris tika pārklāts ar ... mēbeļu finieri zem biezas lakas kārtas. Lidmašīna sanāca ļoti skaista un lidot spējīga. Līdz 1940. gada Jūnijam abi prototipi bija pilnīgi aplidoti un pieņemti Latvijas Gaisa spēku bruņojumā, bet sakarā ar to, ka Latviju 1940. gada 17. jūnijā aneksēja PRSR, tie tā arī palika Rīgas lidlaukā. Padomju piloti „pārdzina” vienu no prototipiem uz PSRS, kur tas interesi neizsauca, jo jau bija sākta LaGG-3 (ЛаГГ-3) ražošana ar augstākiem lidošanas parametriem. Tapat kā Me-209 arī VEF I–16 evakuācijas laika tika iznīcināts. Atšķirībā no padomju inženieriem, vācu inženieri pārveda I–16 uz Berlīni, kur to vispusīgi izpētīja un pat rekomendēja sērijveida ražošanai. Galvenais Irbīša konstrukcijas pluss bija tās maksimālā svara samazināšana, ko panāca ar lidmašīnas mazo planiera pacelšanās masu- 1540kg un korpusa un plakņu laukuma lielumu līdz- 11,43m2. Vācijai, kurai kara turpinājuma gadījumā uz divām frontēm, koka konstrukcijas kļuva par vitāli nepieciešamām. === VEF I–16 tehniski– taktiskie parametri. === <div>Ražotājs=Valsts Elektrotehniskā Fabrika (VEF)</div> <div>Konstruktors=Kārlis Irbītis</div> <div>Konstruēšanas uzsākšana=1938.g.</div> <div>Pirmais lidojums=1940.g</div> <div>Pieņemšana bruņojumā=1940.g.</div> <div>Spārna izmērs, metros=8.23</div> <div>Spārna laukums, m2=11.43 </div> <div>citos avotos 11,50 m2</div> <div>Garums, m=7.30</div> <div>Augstums, m=2.40</div> <div>Masa, kg</div> <div>tukša lidaparāta=1100 </div> <div>normālā, pacelšanās=1540 kg</div> <div>citos avotos 1550 kg</div> <div>Dzinējs=1× Walter Sagitta I-SR</div> <div>Dzinēja tips=12 cilindru dzinējs ar gaisa dzeses sistēmu </div> <div>Dzinēja jauda=460 z.s. (343 kW)</div> <div>citos avotos 454 z.s. (339 kW), vai</div> <div>citos avotos 520 z.s. (389 kW)</div> <div>Maksimālais ātrums=483 km/h 7900 metru augstumā</div> <div>citos avotos 460 km/h</div> <div>Vidējais ātrums=350 km/h</div> <div>Lidojuma rādiusa attālums =400 km</div> <div>citos avotos 700 km, vai</div> <div>citos avotos 805 km</div> <div>Maksimālais lidojuma augstums, m=8’000</div> <div>citos avotos 8’100</div> <div>Ekipāža, cilvēki=viens pilots</div> <div>Bruņojums=2x 7.9-мм ložmetēji (Browning, citur Reinmetall) korpusā + 2x 7.9-мм ložmetēji spārnos vai <div>2x 20-мм lielkalibra ložmetēji, vai </div> <div>2x 30-мм lielgabali </div> ===Attēli=== <div>[[Image:vef16.png|A. Vercamera zīmējums]]</div> ==INFORMĀCIJA== *[http://latvianaviation.com/VEF_I-16.html VEF IRBITIS I-16] at [http://latvianaviation.com/ LatvianAviation.com] {{Template:Latvijas lidmašīnas}} [[en:VEF I-16]] [[Category:Latvijas aviācija]] [[Category:Lidmašīnas]] 13611 45974 2006-05-19T15:46:21Z Sss 937 13612 45975 2006-05-19T15:52:19Z Sss 937 13614 45986 2006-05-19T17:48:01Z Ingarix 920 13615 46058 2006-05-20T05:52:25Z Ingarix 920 pieliku bildi '''Patriss Lumumba''' (Patrice Emery Lumumba) dzimis 1925. gada 2. jūlijā, miris 1961. gada 17. janvārī. [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītājs un pirmais premjerministrs. [[Image:Lumumba-Waldron.jpg|thumb|right|200px|Lumumba]] Lumumba dzimis Onaluā, Kasai provincē. Izglītību ieguvis misionāru skolā un strādājis Leopoldvillā (tagad [[Kinšasa]]) un Stenlijvillā (tagad [[Kisangani]]) kā ierēdnis un žurnālists. 1955. gadā Lumumba kļuva par Kongo arodbiedrības reģionālo prezidentu, un iestājās Beļģijas Liberālajā partijā. Viņu arestēja 1957. gadā par līdzekļu piesavināšanos, un ieslodzīja uz gadu. Pēc iznākšanas no cietuma, viņš piedalījās Kongo Nacionālās Kustības dibināšanā. 1959. gadā Beļģija paziņoja par piecu gadu plānu Kongo neatkarības izveidošanai. Tā paša gada decembrī reģionālajās vēlēšanās Kongo Nacionālā Kustība ieguva lielāko daļu balsu, tajā laikā Lumumba atkal bija arestēts. 1960. gadā [[Beļģija]] piekrita pasludināt Kongo neatkarību 1960. gada jūnijā. 23. jūnijā Lumumba izveidoja pirmo Kongo valdību kurā viņš bija premjerministrs, un [[Jozefs Kasavubu]] ceremoniāls prezidents. Lumumbas valdības laiks izcēlās ar politisko nestabilitāti.Papildus, [[Katanga]]s province Moiza Čombes vadībā ar beļģu atbalstu, pasludināja savu neatkarību 1960. gada jūnijā. Par spīti ANO miera uzturētāju klātbūtnei, nemieri valstī turpinājās, un savas pozīcijas nostiprināšanai Lumumba centās iegūt [[PSRS]] atbalstu. == Arests un nāve == [[Image:Wind_lumumba.jpg|thumb|left|200px|Lumumba Mobutu kareivju rokās]] Sešdesmit septiņas dienas pēc Lumumbas stāšanās premjerministra amatā, Kasavubu atbrīvoja viņu no amata. No savas puses, Lumumba nesekmīgi mēģināja atcelt Kasavubu. 14. septembrī pulkveža Jozefa Mobutu (vēlāk [[Mobutu Sese Seko]]) vadībā notika valsts apvērsums kuru atbalstīja Kasavubu. Lumumba tika pakļauts neformālam mājas arestam, un ap viņa māju tika izvietoti ANO kareivji. Lumumba pieņēma fatālu lēmumu - bēgt no mājas aresta uz Stenlijvillu valsts austrumos, kuru kontrolēja viņa atbalstītāji. 1. decembrī Mobutu kareivji arestēja Lumumbu. Mobutu pasludināja, ka viņš tiks tiesāts par aicinājumiem armijai dumpoties, kā arī citiem noziegumiem. ANO Ģenerālsekretārs [[Dāgs Hammarskjolds]] aicināja Kasavubu nodrošināt Lumumbam visas likumā paredzētās tiesības. Lumumba lūdza palīdzību vietējiem ANO spēkiem, kuri viņam atteica palīdzību pamatojoties uz to, ka viņš bija aizbēdzis no viņu apsardzības Leopoldvilā. Kad Mobutu kareivji viņu nogādāja atpakaļ Leopoldvilā, Lumumba izskatījās piekauts. Visas šaubas izgaisa pie Mobutu villas, kad kareivji Lumumbu piekāva televīzijas žurnālistu priekšā. ANO Drošibas padomes sesija 7. decembrī izskatīja, un noraidīja, PSRS prasību, lai ANO nodrošinātu nekavējošos Lumumbas atbrīvošanu, atjaunošanu Kongo premjerministra amatā, Mobutu vienību izformēšanu, un beļģu evakuāciju no Kongo. Beļģu ietekmē tika pieņemts lēmums Lumumbu nogādāt Katangā, kur 17. janvāra vakarā, pašpasludinātās valsts prezidenta Čombes, un beļģu kareivju klātbūtnē Lumumba tika nošauts. Tikai trīs nedēļas vēlāk Katangas radio publiski paziņoja par Lumumbas nāvi. 13616 46936 2006-05-22T10:44:44Z Knakts 848 Kategorijas '''Lietuvieši''' - Austrumu Eiropas tauta, lielāka daļa dzīvo [[Lietuva|Lietuvā]], ir nemaza diaspora [[ASV]], nelielas lietuviešu minoritātes [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Polija|Polijā]] (Seini, Punsks), arī lietuviešu sociācijas Ziemeļu un Dienvidu Amerikās un būtās [[PSRS]] valstīs. Kopā ir virs 4 miljonu cilvēku, kuri uzskata sevi lietuviešiem. Lietuvieši, kā un [[latvieši]], runā baltu valodu grupai attiektošā valodā. Vairākums ticīgo - katoļi, ir nelielas protestantu minoritātes Biržos un Kēdaiņos. [[Image:lietuvieši2.jpg]] [[Category:Pasaules tautas]] [[Category:Lietuva]] [[ko:리투아니아인]] [[de:Litauer]] [[en:Lithuanians]] [[hr:Litavci]] [[ja:リトアニア人の一覧]] [[lt:Lietuviai]] [[pl:Litwini]] [[ru:Литовцы]] [[sr:Литоvци]] 13617 45999 2006-05-19T19:43:38Z Sss 937 13618 46000 2006-05-19T19:47:03Z Sss 937 13619 46002 2006-05-19T19:51:15Z Sss 937 13620 46006 2006-05-19T20:16:59Z Knakts 848 "[[Borat]]" pārdēvēju par "[[Borats Sagdijevs]]" #REDIRECT [[Borats Sagdijevs]] 13621 46010 2006-05-19T20:26:31Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:Izklaide]] [[Category:Sports]] 13622 46840 2006-05-21T23:53:51Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #99B3FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#E0E8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#99B3FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Spāņu valoda|es]]-3''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Este usuario puede contribuir con un nivel '''[[:Category:User es-3|avanzado]]''' de '''[[:Category:User es|español]]'''. [[Category:User es|{{PAGENAME}}]] [[Category:User es-3|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User es-3]]</noinclude> 13623 46013 2006-05-19T20:40:25Z Knakts 848 [[Category:User es]] 13624 46021 2006-05-19T20:51:31Z Knakts 848 [[Category:User lv]] 13626 46033 2006-05-19T21:17:50Z Knakts 848 [[Category:Lietotāju valodas|it]] 13627 46807 2006-05-21T23:06:22Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #C0C8FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#F0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#C0C8FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[itāļu valoda|it]]-1''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Questo utente può contribuire con un '''[[:Category:User it|italiano]]''' di livello '''[[:Category:User it-1|semplice]]'''. [[Category:User it|{{PAGENAME}}]] [[Category:User it-1|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User it-1]]</noinclude> 13628 46035 2006-05-19T21:26:54Z Knakts 848 [[Category:User it]] 13629 46040 2006-05-19T21:33:47Z Knakts 848 [[Category:User de]] 13630 46816 2006-05-21T23:22:00Z Knakts 848 Kārtošana <div style="float:left;border:solid #6EF7A7 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#C5FCDC" | style="width:45px;height:45px;background:#6EF7A7;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[holandiešu valoda|nl]]''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Deze gebruiker spreekt '''[[:Category:User nl|Nederlands]]''' als '''[[:Category:User nl-N|moedertaal]]'''.[[Category:User nl|{{PAGENAME}}]][[Category:User nl-N|{{PAGENAME}}]] |}</div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User nl]]</noinclude> 13632 46051 2006-05-19T22:06:28Z Knakts 848 [[Category:User nl]] 13633 46057 2006-05-20T05:50:54Z Ingarix 920 Image downloaded as a free promotional image from Oregen Public Broadcasting's website. Caption: Congo's Patrice Lumumba (held by hair) captured by Mobutu's troops, 1960 Photo Credit: Photo courtesy of US National Archives Image Specs: JPEG, 300 dpi 13634 46059 2006-05-20T06:20:07Z Mrom 519 FK Ventspils oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas FK Ventspils oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas 13635 46061 2006-05-20T06:41:51Z Ingarix 920 Image taken from personal webpage and appears to be scanned from an older book. Image taken from personal webpage and appears to be scanned from an older book. 13636 52190 2006-06-27T09:31:10Z Mrom 519 infokaste {{Futbola klubs| nos=FK Ventspils| logo=[[Image:FKVentspils.jpg|150px]]| pilns=Futbola Klubs Ventspils| dib=1997.| stad=[[Ventspils Olimpiskais stadions]], <br /> [[Ventspils]]| ietilp=3200| prez=[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Jurijs Bespalovs]]| tren=[[Image:125px-Ukraine_flag_large.png|20px|Ukraina]] [[Romāns Grigorčuks]]| līga=[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]| sez=2005.| poz=3. }} |} '''FK Ventspils''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1997. gadā. FK Ventspils ir trīskārtēji [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji, kā arī trīskārtēji [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas vicečempioni]]. Komanda jau vairākas sezonas piedalās [[UEFA kausa izcīņa|UEFA kausa izcīņā]]. == Iegūtie tituli == *'''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvēji]] (3)''' **2003 - 2005 == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == *1997. - 4. *1998. - 3. *1999. - 3. *2000. - 2. *2001. - 2. *2002. - 2. *2003. - 3. *2004. - 3. *2005. - 3. == Komandas sastāvs == [[Image:Fk_ventspils.jpg|200px|thumb|right|FK Ventspils 2006]] *Vārtsargi - [[Andris Vaņins]], [[Māris Eltermanis]], [[Pāvels Davidovs]] *Aizsargi - [[Kaspars Gorkšs]], [[Žans Pols Ndeki]] ([[Kamerūna|CMR]]), [[Aleksejs Soleičuks]], [[Deniss Kačanovs]], [[Deniss Sokoļskis]], [[Igors Savčenkovs]], [[Vladimirs Bespalovs]] *Pussargi - [[Deimants Bička]] ([[Lietuva|LTU]]), [[Vladans Vukovičs]] ([[Serbija un Melnkalne|SCG]]), [[Mihails Ziziļevs]], [[Sergejs Zangarejevs]] ([[Krievija|RUS]]), [[Igors Stukaļins]] ([[Lietuva|LTU]]), [[Artjoms Gončars]], [[Igors Pokariņins]] ([[Ukraina|UKR]]), [[Zahars Dubenskis]] ([[Krievija|RUS]]), [[Nikolajs Kozačuks]], [[Jevgēņijs Kosmačovs]], [[Artis Lazdiņš]], [[Filips Mihailovskis]] *Uzbrucēji - [[Vīts Rimkus]], [[Igors Sļesarčuks]], [[Andrejs Butriks]], [[Vladimirs Koļesņičenko]], [[Aleksejs Ždanovs]] ([[Krievija|RUS]]), [[Andrejs Ivanovs]] == Ārējās saites == * [http://www.fkventspils.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] {{Virslīga}} [[Category:Futbols Latvijā]] [[Category:Latvijas futbola klubi]] [[fr:FK Ventspils]] [[pl:FK Ventspils]] [[en:FK Ventspils]] 13637 46063 2006-05-20T06:52:45Z Mrom 519 FHK Liepājas Metalurgs oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas FHK Liepājas Metalurgs oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas 13638 52189 2006-06-27T09:25:33Z Mrom 519 infokaste {{Futbola klubs| nos=Liepājas Metalurgs| logo=[[Image:FHKLiepajasMetalurgs.jpg]]| pilns=Futbola un Hokeja klubs <br /> "Liepājas Metalurgs"| dib=1997.| stad=[[Liepājas Daugavas stadions|Daugavas stadions]], [[Liepāja]]| ietilp=5000| prez=[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Sergejs Zaharjins]]| tren=[[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Benjamins Zelkēvičs]]| līga=[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]| sez=2005.| poz=1. }} |} '''FHK Liepājas Metalurgs''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1997. gadā uz [[FK Liepāja|futbola kluba Liepāja]] bāzes. Liepājas Metalurgs ir patreizējie [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempioni]], kā arī četrkārtēji [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa izcīņas]] otrās vietas ieguvēji. Liepājas Metalurgs ir pirmā komanda, kas uzvarējusi [[Latvijas futbola virslīga|Latvijas čempionātā]] pēc [[Skonto FC]] 13 gadu uzvaru sērijas. Komandas visu laiku ievērojamākie spēlētāji ir [[Viktors Dobrecovs]], [[Genādijs Soloņicins]], [[Rolands Bulders]] un patreizējais komandas kapteinis [[Aleksandrs Katasonovs]]. Komanda arī vairākkārt piedalījusies [[UEFA kausa izcīņa|UEFA kausa izcīņā]], spēlējot pet tādā komandām, kā [[SC Heerenveen|Heerenveen]], [[FC Schalke 04]] un [[K.R.C. Genk|Genk]]. == Iegūtie tituli == *'''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempioni]] (1)''' **2005 == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == *1997. - 5. *1998. - 2. *1999. - 2. *2000. - 3. *2001. - 3. *2002. - 3. *2003. - 2. *2004. - 2. *2005. - 1. == Komandas sastāvs == === 2006. gada sastāvs === ''Uz 2006. gada 27. jūniju:'' <table border="0"> <tr valign="top"> <td width="50%"> <table border="0"> <tr bgcolor="#aad0ff"> <th>Nr.</th> <th>Pozīcija</th> <th></th> <th>Spēlētājs</th> </tr> <tr> <td>1.</td> <td>vārtsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Aleksejs Krucs]]</td> </tr> <tr> <td>2.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Andrejs Žuravļovs]]</td> </tr> <tr> <td>3.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Oskars Kļava]]</td> </tr> <tr> <td>4.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Dzintars Zirnis]]</td> </tr> <tr> <td>5.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Dmitrijs Halmitovs]]</td> </tr> <tr> <td>6.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Deniss Ivanovs]]</td> </tr> <tr> <td>9.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Tomass Tomašauskas]]</td> </tr> <tr> <td>10.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Mindaugas Kolonas]]</td> </tr> <tr> <td>11.</td> <td>uzbrucējs</td> <td>[[Image:Krievija_karogs.png|20px|Krievija]]</td> <td>[[Aleksandrs Katasonovs]]</td> </tr> <tr> <td>13.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Pāvels Surņins]]</td> </tr> </table> </td> <td width="50%"> <table border="0"> <tr bgcolor="#aad0ff"> <th>Nr.</th> <th>Pozīcija</th> <th></th> <th>Spēlētājs</th> </tr> <tr> <td>15.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Genādijs Soloņicins]]</td> </tr> <tr> <td>16.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Darius Miceika]]</td> </tr> <tr> <td>18.</td> <td>uzbrucējs</td> <td>[[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Nerius Astrauskas]]</td> </tr> <tr> <td>19.</td> <td>vārtsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Aleksandrs Vlasovs]]</td> </tr> <tr> <td>20.</td> <td>uzbrucējs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Ģirts Karlsons]]</td> </tr> <tr> <td>21.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Krievija_karogs.png|20px|Krievija]]</td> <td>[[Jegvēņijs Kecs]]</td> </tr> <tr> <td>23.</td> <td>uzbrucējs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Kristaps Grebis]]</td> </tr> <tr> <td>28.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Antons Jemeļjins]]</td> </tr> <tr> <td>31.</td> <td>vārtsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Viktors Spole]]</td> </tr> </table> </td> </tr> </table> == Ārējās saites == * [http://sport.metalurgs.lv/football/home.html Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] {{Virslīga}} [[Category:Futbols Latvijā]] [[Category:Latvijas futbola klubi]] [[de:Liepājas Metalurgs]] [[fr:Metalurgs Liepaja]] [[pl:Metalurgs Lipawa]] [[en:FHK Liepājas Metalurgs]] 13639 46068 2006-05-20T07:25:57Z Mrom 519 [[Category:Futbols]] [[de:Kategorie:Lettischer Fußballverein]] [[fr:Catégorie:Club letton de football]] [[pl:Kategoria:Łotewskie kluby piłkarskie]] [[en:Category:Latvian football clubs]] 13640 46070 2006-05-20T08:08:56Z Ingarix 920 13642 51280 2006-06-19T10:15:37Z YurikBot 213 robot Adding: [[lt:Las Ketchup]], [[no:Las Ketchup]] '''Las Ketchup''' ir četru meiteņu grupa (no kurām trīs ir māsas), kuras sauc Lola, Pilara, Lūsija and Rocio Muņozas no Kordobas, Andalūzijā, Spānijā. ==Las Ketchup Karjera== <!-- Image with unknown copyright status removed: [[Image:ketchupcbs.jpg|thumb|left|Las Ketchup at The early show, [[CBS]]]] --> 2002. gada vasarā viņas kļuva slavenas ar hītu "Aserejé" (realizētu kā "[[The Ketchup Song]]" Lielbritānijā un citās valstīs), kurš iekļuva daudzu valstu Top 40, ieskaitot Spāniju, AK, Itāliju, Grieķiju, Franciju, Somiju, Zviedriju, Norvēģiju, Beļģiju, Nīderlandi, Šveici, Vāciju, Rumāniju, Argentīnu, Meksiku, Baltiju un pat ASV un Puerto Riko. Grupas nosaukumu izdomāja viņu tēvs Huans Muņozs, pazīstams kā flamenko ģitārists, kura iesauka bija ''El Tomate'' (Tomāts). Tas izskaidro arī to, kāpēc albums saucās ''Las hijas del tomate'' (Tomātu meitas). 2006. gadā viņām pievienojās Rocio, ceturtā māsa, lai pārstāvētu Spāniju Eirovīzijā. == Diskogrāfija == ===Albumi=== * 2002 ''La Hijas del Tomate'' — #1 SP * 2006 ''Un Blodymary'' (Realizēts 2006. gada maijā) ===Singli=== *2002 ''Asereje (The Ketchup Song)'' - #1 SP, #1 FR, #1 FI, #1 BE, #1 IT, #1 SW, #1 GR, #1 AU *2002 ''Kusha Las Payas'' - #2 SP *2006 ''Un Blodymary'' - #10 SP ==Balvas== *2002 ''''Ondas awards'''' - Labākie jaunie izpildītāji *2003 '''Billboard Latinos awards''' - Labākais jaunās paaudzes albums ("Las hijas del tomate") - Tipiskākā salsa ("[[The Ketchup Song]]" (Aserejé)) *2003 '''Record fair MIDEM (Cannes)''' - Labākās izpildītājas *2003 '''Amigo awards''' - Labākā jaunā grupa - Labākās jaunās izpildītājas *2004 '''Record fair MIDEM (Cannes)''' ==Ārējās Saites== * [http://www.theketchupareback.com/ Las Ketchup's Official Site] * [http://www.lasketchup.com Las Ketchup fansite] * [http://www.askmen.com/women/singer_150/171c_las_ketchup.html Las Ketchup at AskMen.com] * [http://www.answers.com/topic/las-ketchup Las Ketchup at Answers.com] * [http://www.rtve.es/eurovision06/fotos.html Image Gallery of Las Ketchup rehearsing for the Eurovision Song Contest 2006] {{Andalusia-bio-stub}} [[Category:Eirovīzija]] [[de:Las Ketchup]] [[en:Las Ketchup]] [[eo:Las Ketchup]] [[es:Las Ketchup]] [[fi:Las Ketchup]] [[fr:Las Ketchup]] [[it:Las Ketchup]] [[lt:Las Ketchup]] [[nl:Las Ketchup]] [[no:Las Ketchup]] [[sv:Las Ketchup]] 13644 46106 2006-05-20T15:43:13Z Marcis1974 922 13647 48242 2006-05-30T16:42:32Z Dekaels 268 "[[Jūlius Jēnihs]]" pārdēvēju par "[[Jūliuss Jēnihs]]" Baltvācu mācītājs '''Jūliuss Jēnihs''' (''Jehnich'',* 1871.g., † 1945.g., ordinēts 1905.g. 13. XI.). Pārņem lielo [[Ārlava|Ārlavas]] draudzi, [[Roja|Rojas]] un [[Valdemārpils|Valdemārpils]] filiāldraudzes [[vācbaltieši|baltvāciešiem]] sarežģītajā politiskajā situācijā pēc mācītāja Frīdriha Alberta [[Grīns|Grīna]] nošaušanas. Brīvi pārvalda latviešu valodu. 1907. g. Ārlavas draudzē kopā ar Sasmaku un Roju bija 7500 draudzes locekļu. Mācītājs Jēnihs vada Ārlavas draudzi laikā, kad Latvija kļūst neatkarīga valsts un kad tiek veidota no jauna Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīcas struktūra. Saskaņā ar 1928.g. Baznīcas Satversmi, draudzes pārvalde ir uzticēta demokrātiski vēlētai draudzes padomei un valdei, kuras sastāvā mācītājs Jēnihs kopā ar vietējās latviešu sabiedrības pārstāvjiem risina draudzei būtiskus garīgus, ekonomiskus un sociālus jautājumus. Ārlavas draudzē Jēniha laikā notiek Valdemārpils filiāldraudzes atdalīšanās. Pēc 32 gadu ilgas kalpošanas Ārlavas draudzē, piespiedu kārtā 1939.g. repatriējies ar sievu un septiņiem bērniem uz Vāciju. [[Category:Vācbaltieši|Jēnihs, Jūliuss]] [[Category:Garīdznieki|Jēnihs, Jūliuss]] [[Category:luterāņu mācītāji|Jēnihs, Jūliuss]] 13648 52326 2006-06-29T06:04:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:دىسپروزىي]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Disprozijs, Dy, 66</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>162,50 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>8540 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1680 K (1407&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2840 K (2567&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Disprozijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Dy un atomskaitli 66. Tas ir mīksts, sudrabbalts [[metāls]]. To lieto dažiem specifiskiem sakausējumiem. Disproziju, tāpat kā pārējos [[lantanīdi|lantanīdus]] iegūst no polimetālu rūdām. Gandrīz visos savienojumos disprozijam ir vērtība +3, lai arī eksistē daži savienojumi ar +2. {{commons|dysprosium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Lantanīdi]] [[ca:Disprosi]] [[cs:Dysprosium]] [[de:Dysprosium]] [[el:Δυσπρόσιο]] [[en:Dysprosium]] [[eo:Disprozio]] [[es:Disprosio]] [[et:Düsproosium]] [[fi:Dysprosium]] [[fr:Dysprosium]] [[he:דיספרוסיום]] [[hr:Disprozij]] [[hu:Diszprózium]] [[io:Disprozio]] [[it:Disprosio]] [[ja:ジスプロシウム]] [[ko:디스프로슘]] [[lt:Disprozis]] [[nl:Dysprosium]] [[nn:Dysprosium]] [[pl:Dysproz]] [[pt:Disprósio]] [[ru:Диспрозий]] [[sl:Disprozij]] [[sr:Диспрозијум]] [[sv:Dysprosium]] [[th:ดิสโพรเซียม]] [[ug:دىسپروزىي]] [[uk:Диспрозій]] [[zh:镝]] 13649 50422 2006-06-13T10:20:42Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Holmij]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Holmijs, Ho, 67</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>164,93032 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>8790 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1734 K (1461&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2993 K (2720&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Holmijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ho un atomskaitli 67. Tas ir surdabbalts, mīksts [[metāls]]. Holmiju, tāpat kā pārējos [[lantanīdi|lantanīdus]], iegūst no polimetālu rūdām. Holmijam ir liels magnētiskais moments, tapēc to lieto magnētiem. Holmija oksīdu lieto par dzelteno krāsu keramikas glazūrām un [[stikls|stiklam]]. Savienojumos holmijam parasti ir vērtība +3. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Lantanīdi]] [[ca:Holmi]] [[cs:Holmium]] [[de:Holmium]] [[el:Όλμιο]] [[en:Holmium]] [[eo:Holmio]] [[es:Holmio]] [[et:Holmium]] [[fi:Holmium]] [[fr:Holmium]] [[he:הולמיום]] [[hr:Holmij]] [[hu:Holmium]] [[io:Holmio]] [[it:Olmio]] [[ja:ホルミウム]] [[ko:홀뮴]] [[lb:Holmium]] [[lt:Holmis]] [[nl:Holmium]] [[nn:Holmium]] [[pl:Holm (pierwiastek)]] [[pt:Hólmio]] [[ru:Гольмий]] [[sl:Holmij]] [[sr:Холмијум]] [[sv:Holmium]] [[th:โฮลเมียม]] [[uk:Гольмій]] [[vi:Holmi]] [[zh:钬]] 13650 50621 2006-06-15T02:22:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Erbij]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Erbijs, Er, 68</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>167,259 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>9066 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1802 K (1529&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3141 K (2868&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Erbijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Er un atomskaitli 68. Tas ir mīksts, plastisks [[metāls]]. Tāpat kā pārējos [[lantanīdi|lantanīdus]], to iegūst no polmetālu rūdām. Erbija oksīdu lieto par rozā krāsu [[stikls|stikla]] un keramikas glazūru krāsošanai. Erbiju lieto arī sakausējumiem ar [[vanādijs|vanādiju]] un erbija savienojumus lieto optiskajiem pastiprinātājiem. Savienojumos erbijam parasti ir vērtība +3. [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Lantanīdi]] [[ca:Erbi]] [[cs:Erbium]] [[de:Erbium]] [[el:Έρβιο]] [[en:Erbium]] [[eo:Erbio]] [[es:Erbio]] [[et:Erbium]] [[fi:Erbium]] [[fr:Erbium]] [[he:ארביום]] [[hr:Erbij]] [[hu:Erbium]] [[io:Erbio]] [[it:Erbio]] [[ja:エルビウム]] [[ko:어븀]] [[lt:Erbis]] [[nl:Erbium]] [[nn:Erbium]] [[pl:Erb]] [[pt:Érbio]] [[ru:Эрбий]] [[sl:Erbij]] [[sr:Ербијум]] [[sv:Erbium]] [[th:เออร์เบียม]] [[uk:Ербій]] [[zh:铒]] 13651 50389 2006-06-13T08:38:47Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Tulij]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Tūlijs, Tm, 69</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>168,93421 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>9320 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1818 K (1545&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>2223 K (1950&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Tūlijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Tm un atomskaitli 69. Tas ir mīksts, sudrabpelēcīgs [[metāls]] un ir visretāk sastopamais [[lantanīdi|lantanīds]]. Tāpat kā pārējos lantanīdus, to iegūst no polimetālu rūdām. Tūlijs ir dārgs un grūti pieejams, tapēc tam nav daudz pielietojumu. Savienojumos parasti tam ir vērtība +3. {{commons|Thulium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Lantanīdi]] [[ca:Tuli]] [[cs:Thulium]] [[de:Thulium]] [[el:Θούλιο]] [[en:Thulium]] [[eo:Tulio]] [[es:Tulio]] [[et:Tuulium]] [[fi:Tulium]] [[fr:Thulium]] [[he:תוליום]] [[hr:Tulij]] [[hu:Túlium]] [[io:Tulio]] [[is:Túlín]] [[it:Tulio]] [[ja:ツリウム]] [[ko:툴륨]] [[lt:Tulis]] [[nl:Thulium]] [[nn:Thulium]] [[no:Thulium]] [[pl:Tul]] [[pt:Túlio]] [[ru:Тулий]] [[sr:Тулијум]] [[sv:Tulium]] [[th:ทูเลียม]] [[uk:Тулій]] [[zh:铥]] 13652 51183 2006-06-19T01:10:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Iterbij]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Iterbijs, Yb, 70</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>173,04 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>6900 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1097 K (824&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>1496 K (1169&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Iterbijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Yb un atomskaitli 70. Tas ir mīksts, sudrabbalts [[metāls]]. Tāpat kā pārējos [[lantanīdi|lantanīdus]], to iegūst no polmetālu rūdām. Iterbiju lieto sakausējumiem, arī tēraudam. Savienojumos iterbijam parasti ir vērtība +3. {{commons|Ytterbium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Lantanīdi]] [[ca:Iterbi]] [[cs:Ytterbium]] [[da:Ytterbium]] [[de:Ytterbium]] [[el:Υττέρβιο]] [[en:Ytterbium]] [[eo:Iterbio]] [[es:Iterbio]] [[et:Üterbium]] [[fi:Ytterbium]] [[fr:Ytterbium]] [[he:איטרביום]] [[hr:Iterbij]] [[hu:Itterbium]] [[io:Yiterbio]] [[is:Ytterbín]] [[it:Itterbio]] [[ja:イッテルビウム]] [[ko:이터븀]] [[lb:Ytterbium]] [[lt:Iterbis]] [[nl:Ytterbium]] [[nn:Ytterbium]] [[pl:Iterb]] [[pt:Itérbio]] [[ru:Иттербий]] [[sl:Iterbij]] [[sr:Итербијум]] [[sv:Ytterbium]] [[th:อิตเทอร์เบียม]] [[uk:Ітербій]] [[zh:镱]] 13654 46129 2006-05-20T17:38:58Z Feens 37 [[Category:Ķīmiskie elementi]] 13655 46131 2006-05-20T17:40:09Z Feens 37 [[Category:Ķīmiskie elementi]] 13657 52419 2006-06-29T12:25:09Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Kategorie:Kostely]] [[Category:Kristietība]] [[Category:Arhitektūra]] [[ar:تصنيف:كنائس]] [[cs:Kategorie:Kostely]] [[da:Kategori:Kirker]] [[de:Kategorie:Kirchengebäude]] [[en:Category:Churches]] [[es:Categoría:Iglesias]] [[et:Kategooria:Kirikud]] [[fi:Luokka:Kirkkorakennukset]] [[fr:Catégorie:Église]] [[it:Categoria:Chiese]] [[ja:Category:教会堂]] [[ko:분류:교회]] [[nl:Categorie:Kerkgebouw]] [[nn:Kategori:Kyrkjer]] [[no:Kategori:Kirker]] [[pl:Kategoria:Kościoły (budowle)]] [[pt:Categoria:Igrejas]] [[sk:Kategória:Kostoly]] [[sl:Kategorija:Cerkve]] [[sv:Kategori:Kyrkobyggnader]] [[zh:Category:教堂]] 13658 46148 2006-05-20T18:38:31Z Keps 758 '''Darbarīks''' ir ierīce, ar kuras palīdzību var tikt veikta kāda noteikta darba funkcija. Parasti darbarīku pielietošana ir saistīta ar [[Mehānika|mehāniska]] darba veikšanu. ==Darbarīku vēsture== Darbarīku izmantošanas vēsture sniedzas vissenākajā cilvēces vēsturē, vai pat pirms tās, jo primitīvus darbarīkus vienkāršu funkciju veikšanai spēj izmantot atsevišķi [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] un pat [[Putns|putnu]] veidi. [[Image:France stone tools.jpg|thumb|200px|Akmens laikmeta darbarīki. Atrasti [[Francija|Francijā]]]]Arī [[Laikmets|laikmetu]] apzīmējumi – [[Akmens laikmets|Akmens]], [[Bronzas laikmets|Bronzas]] un [[Dzelzs laikmets|Dzelzs]] lielā mērā attiecināmi uz darbarīku veidiem, to [[Tehnika|tehnisko]] līmeni. Darbarīkiem, līdztekus daudziem citiem attīstības faktoriem bijusi nenovērtējama loma [[cilvēce]]s attīstībā. Darbarīku izmantošana bija saistīta arī ar [[tehnoloģija]]s pilnveidošanos dažādās nozarēs. Piemēram, [[Celtniecība|celtniecībā]] arvien efektīvāki darbarīki deva cilvēkiem iespēju būvēt arvien drošāku patvērumu. Ja sākotnēji [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], vēl jo vairāk tālāk uz [[Ziemeļi|ziemeļiem]] tās bija [[ala]]s un primitīvas zaru [[būda]]s, tad vēlāk jau tika būvētas koka [[ēka]]s, [[Cietoksnis|cietokšņi]] un [[Pils|pilis]]. Cilvēka rokas, papildinātas ar dzelzs laikmeta darbarīkiem un [[Instruments|instrumentiem]] un to pielietošanas māku, deva iespēju radīt izturīgus mūra [[Cietoksnis|cietokšņus]] un [[pilsēta]]s ar grandiozām [[Katedrāle|katedrālēm]], kuras arī mūsdienās rada izbrīnu par aizgājušo gadsimtu cilvēku roku veiklību, [[Fantāzija|fantāziju]] un radošo garu. ==Darbarīki mūsdienās== [[Image:Furniture installation tools.jpg|thumb|200px|[[Mēbele|Mēbeļu]] [[montāža]]s darbarīki]]Vienkāršākie, praksē biežāk sastopamie darbarīki ir [[āmurs]], [[cirvis]], [[zāģis]], [[lauznis]], [[kalts]], [[skrūvgrieznis]] u.c. Tos sauc arī par rokas [[Instruments|instrumentiem]]. Ir sastopami arī sarežģītāki darbarīki ar mehāniskās vai [[Elektrība|elektriskās]] [[enerģija]]s [[Piedziņa|piedziņu]], kas pastiprina cilvēka roku [[Spēks|spēku]]. Piemēram, elektriskais vai [[motorzāģis]], [[Pneimatika|pneimatiskais]] āmurs, elektriskais urbis utt. Neskatoties uz arvien sarežģītāku tehnisko ierīču, [[Mašīna|mašīnu]], [[Mehānisms|mehānismu]] un [[Aparāts|aparātu]] pielietošanu strauja [[Tehniskais progress|tehniskā progresa]] rezultātā, vienkāršu darbarīku pielietošanas sfēra nesamazinās. Tas izskaidrojams ar to, ka gan rūpnieciskajā ražošanā, celtniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs, kā arī [[Mājsaimniecība|mājsaimniecībā]] joprojām pastāv liela daļa nestandarta vai epizodisku darbu veidu, kuru veikšanai sarežģītas tehnikas pielietošana nav racionāla. [[Category:Tehnoloģija]] [[Category:Tehnika]] [[Category:Darbarīki]] 13660 46151 2006-05-20T18:40:47Z Feens 37 '''Balis Dvarjons''' (''Balys Dvarionas'', * 1904. gada 6. jūnijā [[Liepāja|Liepājā]], † 1972. gada 23. augustā [[Viļņa|Viļņā]]) - [[Lietuva|lietuviešu]] komponists, diriģents, pianists un mūzikas pedagogs. Mācījies pie [[Alfrēds Kalniņš|Alfrēda Kalniņa]]. Beidzis [[Leipciga]]s konservatoriju. [[Opera]]s "Daļa", [[simfonija]]s un [[balets|baleta]] "Precināšana" autors, kompozīcijas klavierēm un vijolei. 1949. gadā saņēmis [[Staļina prēmija|Staļina prēmiju]]. [[Lietuvas PSR]] himnas līdzautors. ====Ārējās saites==== *[http://www.mic.lt/lit/c_dvarionas.htm Biogrāfija un darbi (lietuviski)] *[http://www.mic.lt/09_05.htm Biogrāfija un darbi (angliski)] [[Category:Lietuviešu komponisti|Dvarjons, Balis]] [[de:Balys Dvarionas]] [[ru:Дварионас, Балис]] 13661 46152 2006-05-20T18:41:07Z Feens 37 [[Category:Komponisti pēc tautības]] 13662 46153 2006-05-20T18:42:46Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Balis Dvarjons]] 13663 46154 2006-05-20T18:42:53Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Balis Dvarjons]] 13664 46171 2006-05-20T20:57:17Z Juzeris 23 pāradr. lapu pārveidoju par nozīmju atdalīšanas lapu '''Dvarionas''' ir [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] [[uzvārds]]. Daži cilvēki, kuriem ir šāds uzvārds: * [[Artis Dvarionas]], Latvijā dzīvojošs mūziķis un radiodīdžejs * [[Balis Dvarjons|Balys Dvarionas]], lietuviešu komponists {{disambig}} 13667 46164 2006-05-20T19:21:50Z Keps 758 Redakcija '''Pavadzīme''' ir [[dokuments]], kuru izdod [[Juridiska persona|juridiska]] vai[[ fiziska persona]] - kādas [[prece]]s [[piegādātājs]]. Pavadzīmē tiek norādīts piegādājamās preces nosaukums, tips, veids, [[mērvienība]], preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums ([[firma]]), kā arī abu pušu rekvizīti - [[adrese]]s, [[Banka|banku]] [[Konts|konti]], [[Norēķins|norēķinu]] [[summa]], norēķinu termiņš u.c. Atsevišķos gadījumos pavadzīme var tikt pielietota arī pakalpojumu piegādē. [[Image:Bill of Lading - Southern Railway Company front.jpg|thumb|150px|Pavadzīmes, izdotas 1906.g., piemērs]]Pavadzīme parasti ir [[Līgums|līguma]] starp preces vai pakalpojuma piegādātāju un saņēmēju daļa, tam pakārtots dokuments. Pēc preces vai pakalpojuma piegādes, tā saņēmējs apliecina saņemšanas faktu ar [[Paraksts"|parakstu]] un [[Zīmogs|zīmogu]]. Daudzās valstīs zīmogs juridisko un [[Komercija|komerciālo]] dokumentu apstiprināšanai praksē netiek lietots. Pārliecinoties par saņemtās preces vai pakalpojuma atbilstību pavadzīmē norādītajiem rekvizītiem, saņēmējs veic piegādātājam pakalpojuma apmaksu. [[Category:Ekonomika]] 13669 46167 2006-05-20T20:14:57Z AuDIMAS 950 Pirmo reizi jātvingus piemin 983. gadā, sakarā ar kņaza Vladimira karagājieniem. Tā bija kareivīga cilts, kas apdzīvojusi Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes. 1040. gadā ar viņiem karoja kņazs Jaroslavs, un tikai 1283. gadā viņi tika uzvarēti. 1294. gadā tos pievienoja Lietuvai. Kaut arī tajā laikā no viņiem bija baidījušies gan poļi, gan arī galīcieši, tomēr poļu un Vācu ordeņa spēki guva virsroku un lielākā jātvingu daļa tika iznīcināta- atlikusī daļa saplūda ar poļiem, lietuviešiem, baltkrieviem un ukraiņiem. 13673 46664 2006-05-21T11:06:57Z Keps 758 Papildināju tekstu Ar jēdzienu '''sabiedrība''' saprot individuālu cilvēku grupu, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites [[kultūra]], [[radniecība]], [[teritorija]], [[Valsts|valstiska]] forma vai kopīgas[[ ekonomiska]]s intereses ([[Uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbībā]]). ==Sociāla sabiedrība== Sociālu sabiedrību var iedalīt divos tās vēsturiskās attīstības posmos - [[Pirmsvalsts sabiedrība|pirmsvalsts]] un [[Valstiski organizēta sabiedrība|valstiski organizētas sabiedrības]]. Šī pieeja [[vēsture]]s periodizācijā balstās uz paša [[Cilvēks|cilvēka]] faktora, tā zināšanu un iemaņu līmeņa, tai skaitā sabiedrības sociāli strukturālā organizācijā. Šis civilizāciju [[evolūcija]]s periodizācijas princips nav visaptverošs, tas neizslēdz citus periodizācijas kritērijus. Tomēr tas palīdz sistematizēt būtiskas kvalitatīvas izmaiņas tās vai citas sabiedrības vēsturiskajā attīstībā. ==Sabiedrība uzņēmējdarbībā== Latvijas [[Komerclikums|Komerclikumā]] ir definēts jēdziens [[komercsabiedrība]]. Ar to saprot divu veidu sabiedrības: [[Personālsabiedrība|personālsabiedrību]] un [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrību]]. Abi šo sabiedrību veidi saskaņā ar minētā likuma prasībām ir jāreģistrē [[Komercreģistrs|Komercreģistrā]]. [[Category:Nepabeigti raksti]] [[Category:Sabiedrība]] 13674 46526 2006-05-21T07:34:13Z Ingarix 920 Uploaded from Commons. Uploaded from Commons. 13675 46527 2006-05-21T07:35:19Z Ingarix 920 Uploaded from US government Westpoint military academy's website. Uploaded from US government Westpoint military academy's website. 13676 46545 2006-05-21T07:50:51Z Keps 758 Pivienoju kategorijas [[Image:800px-CatalHoyukSouthArea.jpg|thumb|100px|Arheoloģiskie izrakumi Čatalhjujukā]]'''Čatalhjujuka''' bija ciemats, kas atradās mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, dienvidaustrumu virzienā no šīs valsts [[galvaspilsēta]]s [[Ankara]]s. Šis ciemats uzplauka 6.-5. gadu tūkstotī p.m.ē. pateicoties savai atrašanās vietai – svarīgu tirdzniecības ceļu krustojumā. Čatalhjujuka aizņēma apmēram 13 ha lielu platību. Māju būvniecībā izmantoja saulē izkaltētus dubļu ķieģeļus un tās bija sabūvētas ļoti cieši viena pie otras un pat viena uz otras. Ieiet un iziet šajās mājās varēja, galvenokārt, caur jumtu. Ciemata malējo māju ārējās sienas bija īpaši nostiprinātas, jo tās kalpoja arī kā ciemata aizsargsienas. Čatalhjujuka tomēr tā arī nekad nekļuva par īstu pilsētu. No tās iedzīvotāju vidus nebija vēl izvirzījušies [[Līderis|līderi]], [[Augstmanis|augstmaņi]], kuri [[Monopols|monopolizētu]] [[tirdzniecība]]s sakarus un koncentrētu savās rokās [[Vara|varu]] un ienākumus, lai pārdalot tos, sāktu organizēt darbus un veidot pilsētai nepieciešamo [[Infrastruktūra|infrastruktūru]]. Šajā gadījumā arī izpaužas tēze par sabiedrības zināšanu un [[Tehnoloģija|tehnoloģiskā]] līmeņa atbilstības nepieciešamību tās iekšējai [[organizācija]]i. [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] 13677 46542 2006-05-21T07:47:08Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Aktīnijs, Ac, 89</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>227 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>10000 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1323 K (1050&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3471 K (3198&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Aktīnijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Ac un atomskaitli 89. Tas ir [[radioaktivitāte|radioaktīvs]] [[metāls]]. Dabā tas ir sastopams [[urāns|urāna]] rūdā (~0,00001 masas %). Parasti aktīniju iegūst atomreaktoros no rādija. Aktīnijs ir ~ 150 reizes radoaktīvāks par [[rādijs|rādiju]] un to var lietot par radiācijas avotu. {{commons|Actinium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Aktinīdi]] [[ar:أكتينيوم]] [[ca:Actini]] [[cs:Aktinium]] [[da:Actinium]] [[de:Actinium]] [[en:Actinium]] [[et:Aktiinium]] [[es:Actinio]] [[eo:Aktinio]] [[fr:Actinium]] [[he:אקטיניום]] [[hr:Aktinij]] [[ko:악티늄]] [[io:Aktiniumo]] [[it:Attinio]] [[la:Actinium]] [[lt:Aktinis]] [[hu:Aktínium]] [[nl:Actinium]] [[ja:アクチニウム]] [[no:Actinium]] [[nn:Actinium]] [[pl:Aktyn]] [[pt:Actínio]] [[ru:Актиний]] [[sr:Актинијум]] [[fi:Aktinium]] [[sv:Aktinium]] [[th:แอกทิเนียม]] [[uk:Актиній]] [[zh:锕]] 13678 46560 2006-05-21T08:10:56Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Torijs, Th, 90</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>232,03806 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>11700 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2115 K (1842&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>5061 K (4788&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Torijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Th un atomskaitli 90. Tīrs torijs ir sudrabbalts [[metāls]]. Toriju iegūst no polimetālu rūdām. Torijs ir izplatītāks elements nekā [[urāns (elements)|urāns]]. Toriju lieto [[magnijs|magnija]] sakausējumiem, karstumizturīgai kermikai (torija oksīdam kušanas temperatūra ir 3300&deg;C) un noteiktos apstākļos toriju varetu lietot arī par kodoldegvielu. Savienojumos torijs parasti ir četrvērtīgs. {{commons|Thorium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Aktinīdi]] [[ca:Tori]] [[cs:Thorium]] [[de:Thorium]] [[en:Thorium]] [[et:Toorium]] [[el:Θόριο]] [[es:Torio]] [[eo:Torio]] [[fr:Thorium]] [[ko:토륨]] [[hr:Torij]] [[io:Torio]] [[it:Torio]] [[he:תוריום]] [[lt:Toris]] [[hu:Tórium]] [[nl:Thorium]] [[ja:トリウム]] [[no:Thorium]] [[nn:Thorium]] [[pl:Tor (pierwiastek)]] [[pt:Tório]] [[ru:Торий]] [[sr:Торијум]] [[fi:Torium]] [[sv:Torium]] [[th:ทอเรียม]] [[uk:Торій]] [[zh:钍]] 13679 46564 2006-05-21T08:16:02Z Keps 758 No kepa personīgā arhīva No kepa personīgā arhīva 13680 46573 2006-05-21T08:26:33Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Protaktīnijs, Pa, 91</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>231,03588 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>15370 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1841 K (1568&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>~4300 K (~4027&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Protaktīnijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Pa un atomskaitli 91. Tas ir sudrabbalts, [[radioaktivitāte|radioaktīvs]] [[metāls]]. Dabā tas ir sastopams [[urāns (elements)|urāna]] rūdā (1-3 ppm). Proaktīnijs ir dārgs un grūti pieejams, tapēc tam nav praktisku pielietojumu. Savienojumos proaktīnijam var būt vērtības +2, +3, +4 un +5. {{commons|Protactinium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Aktinīdi]] [[ca:Protoactini]] [[cs:Protaktinium]] [[de:Protactinium]] [[en:Protactinium]] [[et:Protaktiinium]] [[el:Πρωτακτίνιο]] [[es:Protactinio]] [[eo:Protaktinio]] [[fr:Protactinium]] [[ko:프로탁티늄]] [[hr:Protaktinij]] [[io:Protaktinio]] [[it:Protoattinio]] [[he:פרוטקטיניום]] [[lt:Protaktinis]] [[hu:Protaktínium]] [[nl:Protactinium]] [[ja:プロトアクチニウム]] [[no:Protactinium]] [[nn:Protactinium]] [[pl:Protaktyn]] [[pt:Protactínio]] [[ru:Протактиний]] [[sr:Протактинијум]] [[fi:Protaktinium]] [[sv:Protaktinium]] [[th:โพรแทกทิเนียม]] [[uk:Протактиній]] [[zh:镤]] 13681 46704 2006-05-21T14:44:21Z Aleksandrs Kuzmins 859 '''Kaps''' - vieta - padziļinājums zemē vai būve mirušo apglabāšanai. Tā var atrasties daļēji vai pilnībā zem zemes virsmas. Mirušo apglabāšana kapos kā [[Eiropa]]s iedzīvotāju tradīcija aizsākās ar [[auklas keramikas kultūra]]s sākumu. Agrāk mirušos gluži vienkārši parasti pameta zvēriem saplosīšanai. Bet no zināmas [[civilizācija]]s brieduma pakāpes tos sāk apbedīt. Jādomā, ka cilvēku [[sabiedrība]]s locekļi viens otram sāka nozīmēt kaut ko vairāk, nekā partnera funkcijas ikdienas pārtikas iegūšanas un izdzīvošanas cīņā, kas izbeidzās līdz ar kāda locekļa nāvi. Apbedīšanas parādīšanās sakrīt arī ar [[lauksaimniecība]]s attīstības sākumu un pāreju uz pastāvīgām apmešanās vietām. Acīmredzot tā nebija nejauša sakritība. Sākoties zemes apstrādei, sāka veidoties pirmās [[Īpašums|īpašuma]] attiecības. Visvieglāk saprotams zemes piederības kritērijs ir tas, ka šeit jau saimniekojuši pašreizējā [[Saimnieks|saimnieka]] [[Sencis|senči]]. Tas veda arī pie plaši izplatītā ticējuma, ka cilvēkam nomirstot viņš turpina dzīvot, tikai citā pasaulē. Līdz ar to, viņam nav zudušas tiesības uz zemi, tā paliek visas [[dzimta]]s – kā dzīvo tā mirušo tās locekļu īpašumā. Savukārt apbedījumu vietas varēja kalpot par zināmu apliecinājumu [[teritorija]]s piederībai tai vai citai kopienai. Vēlāk – ap 2800.-2300.g. p.m.ē. līdztekus kopējiem parādījās arī individuālie kapi [[Dižciltība|dižciltīgajiem]] kopienu locekļiem. Viņi tika apbedīti greznākā tērpā nekā parastie mirstīgie. Šādi apbedījumi arvien biežāk izcēlās arī ar [[Ierocis|ieroču]], dažādu saimniecības priekšmetu un [[Rotaslieta|rotaslietu]] klāstu, kurus mirušajiem [[Augstmanis|augstmaņiem]] deva līdzi, lai tie varētu turpināt ierasto dzīves ritmu arī viņā saulē. Tas nozīmēja arī, ka bija attīstījusies ieroču un [[Darbarīks|darbarīku]] izgatavošanas [[tehnoloģija]]. Tā, [[Dānija]]s un Dienvid[[zviedrija]]s teritorijās individuālajās apbedījumu vietās pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē. vai pat vēl senāk parādījās no koka stumbra izgatavoti [[Zārks|zārki]]. Lai tos izgatavotu bija nepieciešami pietiekami pilnveidoti darbarīki. Kapi un mirušo apglabāšanas tradīcijas un ceremonijas liecina arī par seno sabiedrību strukturizāciju, varas koncentrēšanos atsevišķu kopienas locekļu rokās, kā arī reliģiska rakstura paražu nostiprināšanos. Tie ir cilvēku sabiedrības pašorganizācijas elementi, kas kopumā veidoja zināmu kārtību arvien komplicētākajā dzīves veidā. [[Category:Sabiedrība]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Arheoloģija]] [[de:Grab]] [[en:Grave (burial)]] [[eo:tombo]] [[fr:Tombe]] [[id:Kuburan]] [[ja:&#22675;&#22580;]] [[nl:Graf]] [[pl:Grób]] [[pt:Túmulo]] [[fi:Hauta]] 13682 50308 2006-06-13T03:51:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Neptunij]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Neptūnijs, Np, 93</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>237 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>20200 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>910 K (637&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>4273 K (4000&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Neptūnijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Np un atomskaitli 93. Tas ir sudrabbalts [[radioaktivitāte|radioaktīvs]] [[metāls]]. Neptūnijs ir pirmais sintētiskias transurāna elements. Tas ir sastopams [[urāns (elements)|urāna rūdā]], taču to iegūst [[plutonijs|plutonija]] ražošanas blakusproduktiem. Neptūniju lieto par plutonija-238 izejvielu un to varētu lietot par kodoldegvielu vai [[kodolieroči|kodolieročiem]]. Savienojumos neptūnijam ir vērtības +3, +4, +5 un +6. {{commons|Neptunium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Aktinīdi]] [[ca:Neptuni]] [[cs:Neptunium]] [[de:Neptunium]] [[el:Ποσειδώνιο]] [[en:Neptunium]] [[eo:Neptunio]] [[es:Neptunio]] [[et:Neptuunium]] [[fi:Neptunium]] [[fr:Neptunium]] [[he:נפטוניום]] [[hr:Neptunij]] [[hu:Neptúnium]] [[io:Neptunio]] [[it:Nettunio]] [[ja:ネプツニウム]] [[ko:넵투늄]] [[lt:Neptūnis]] [[nl:Neptunium]] [[nn:Neptunium]] [[no:Neptunium]] [[pl:Neptun (pierwiastek)]] [[pt:Neptúnio]] [[ru:Нептуний]] [[sr:Нептунијум]] [[sv:Neptunium]] [[th:เนปทูเนียม]] [[uk:Нептуній]] [[zh:镎]] 13683 50328 2006-06-13T05:04:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[hr:Plutonij]] <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums, simbols, numurs</td> <td>Plutonijs, Pu, 94</td></tr> <td>[[Atommasa]]</td><td>244 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]] </td> <td>19816 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>912,5 K (639,4&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>3501 K (3228&deg;C)</td></tr> <tr> </table> '''Plutonijs''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Pu un atomskaitli 94. Tīrs plutonijs ir sudrabbalts, [[radioaktivitāte|radioaktīvs]] [[metāls]]. Dabā plutonijs nelielos daudzumos ir sastopams [[urāns (elements)|urāna rūdā]], taču rūpnieciski plutoniju ražo no urāna, atomreaktoros. Plutonijam ir vairāki izotopi un tiem ir dažādi pielietojumi. Plutoniju-238 lieto RTG, elektrības ieguvei nepieejamās vietās, plutoniju-239 lieto gandrīz visiem mūsdienu [[kodolieroči|kodolieročiem]]. Visi plutonija savienojumi ir indīgi. Savienojumos plutonijam ir vērtības +3, +4, +5 un +6. {{commons|Plutonium}} [[Category:Ķīmiskie elementi]] [[Category:Aktinīdi]] [[ar:بلوتونيوم]] [[ca:Plutoni]] [[cs:Plutonium]] [[da:Plutonium]] [[de:Plutonium]] [[el:Πλουτώνιο]] [[en:Plutonium]] [[eo:Plutonio]] [[es:Plutonio]] [[et:Plutoonium]] [[fi:Plutonium]] [[fr:Plutonium]] [[he:פלוטוניום]] [[hr:Plutonij]] [[hu:Plutónium]] [[io:Plutonio]] [[it:Plutonio]] [[ja:プルトニウム]] [[ko:플루토늄]] [[lt:Plutonis]] [[nl:Plutonium]] [[nn:Plutonium]] [[no:Plutonium]] [[pl:Pluton (pierwiastek)]] [[pt:Plutônio]] [[ru:Плутоний]] [[sl:Plutonij]] [[sr:Плутонијум]] [[sv:Plutonium]] [[th:พลูโทเนียม]] [[tr:Plutonyum]] [[uk:Плутоній]] [[zh:钚]] 13684 51904 2006-06-25T07:49:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[pl:Konkurs Piosenki Eurowizji 2007]] '''52. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', pateicoties smagā roka grupai "Lordi", norisināsies [[Somija|Somijā]], 2007. gada 10. un 12. maijā. == 2007. gada finālā piedalīsies == *2006. gada pirmais desmitnieks: **[[Somija]] (1. vieta) **[[Krievija]] (2. vieta) **[[Bosnija-Hercegovina]] (3. vieta) **[[Rumānija]] (4. vieta) **[[Zviedrija]] (5. vieta) **[[Lietuva]] (6. vieta) **[[Ukraina]] (7. vieta) **[[Armēnija]] (8. vieta) **[[Grieķija]](9. vieta) **[[Īrija]] (10. vieta) *"Lielais četrinieks": **[[Apvienotā Karaliste]] (2006. gadā ierindojās 19. vietā) **[[Francija]] (22. vietā) **[[Spānija]] (21. vietā) **[[Vācija]] (15. vietā) *Pirmais 10-nieks no pusfināla <br> == 2007. gada pusfināls == *No 2006. gada fināla: **[[Turcija]] (11. vieta) **[[Maķedonija]] (12. vieta) **[[Horvātija]] (13. vieta) **[[Norvēģija]] (14. vieta) **[[Latvija]] (16. vieta) **[[Šveice]] (17. vieta) **[[Dānija]] (18. vieta) **[[Moldova]] (20. vieta) **[[Izraēla]] (23. vieta) **[[Malta]] (24. vieta) *No 2006. gada pusfināla: **[[Polija]] (11. vieta) **[[Beļģija]] (12. vieta) **[[Islande]] (13. vieta) **[[Albānija]] (14. vieta) **[[Kipra]] (15. vieta) **[[Slovēnija]] (16. vieta) **[[Bulgārija]] (17. vieta) **[[Igaunija]] (18. vieta) **[[Portugāle]] (19. vieta) **[[Nīderlande]] (20. vieta) **[[Monako]] (21. vieta) **[[Baltkrievija]] (22. vieta) **[[Andora]] (23. vieta) *Debitantes*: **[[Azerbaidžāna]] **[[Čehija]] **[[Gruzija]] **[[Melnkalne]] **[[Serbija]] *Atgriešanās*: **[[Austrija]] **[[Ungārija]] **[[Luksemburga]] "*" oficiāla piedalīšanās nav vēl apstiprināta [[Category:Eirovīzija]] [[de:Eurovision Song Contest 2007]] [[en:Eurovision Song Contest 2007]] [[eo:Eŭrovido-Kantokonkurso 2007]] [[es:Festival de la Canción de Eurovisión 2007]] [[fi:Eurovision laulukilpailu 2007]] [[fr:Concours Eurovision de la chanson 2007]] [[he:אירוויזיון 2007]] [[it:Eurofestival 2007]] [[nl:Eurovisiesongfestival 2007]] [[no:Eurovision Song Contest 2007]] [[pl:Konkurs Piosenki Eurowizji 2007]] [[pt:Festival Eurovisão da Canção 2007]] [[ro:Eurovision 2007]] [[sv:Eurovisionsschlagerfestivalen 2007]] 13685 47229 2006-05-23T08:04:36Z Feens 37 '''Monarhs''' (no [[grieķu valoda]]s - ''monos archein'', viens valdnieks) - kādas valsts vienpersonisks vadītājs. Bieži (tomēr ne vienmēr, skat. [[Polija-Lietuva]]) savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma. Valsts pārvaldes sistēmu šajā gadījumā sauc par [[monarhija|monarhiju]]. Izšķir [[absolūtā monarhija|absolūto monarhiju]], kurā monarham nav juridisko ierobežojumu savas varas realizācijā, un [[konstitucionālā manarhija|konstitucionālo monarhiju]], kurā monarhs pakļaujas valsts likumdošanas varai. Mūsdienu rietumu [[demokrātija|demokrātijās]] monarhiem parasti ir tikai reprezentablas un simboliskas funkcijas, tāpēc pēc funcionēšanas principiem rietumu monarhija daudz neatšķiras no [[republika]]s. Atkarībā no vēsturiskajiem apstākļiem un tradīcijās monarham var būt dažādi [[tituls|tituli]], piemēram - [[karalis]], [[lielkņazs]], [[cars]], [[imperators]], [[sultāns]] utt. [[cs:Panovník]] [[da:Monark]] [[es:Monarca]] [[et:Monarh]] [[en:Monarch]] [[eu:Errege]] [[fa:شاه]] [[fi:Monarkki]] [[fr:Monarque]] [[gl:Monarca]] [[hr:Kralj]] [[is:Konungur]] [[it:Monarca]] [[ja:君主]] [[ko:군주]] [[nl:Monarch (staatshoofd)]] [[no:Monark]] [[pl:Monarcha]] [[pt:Monarca]] [[ru:Монарх]] [[sl:Kralj]] [[th:พระมหากษัตริย์]] [[zh:君主]] [[zh-min-nan:Ông]] 13686 46646 2006-05-21T10:16:01Z Keps 758 '''Tirdzniecība''', jeb komercija ir preču vai pakalpojumu apmaiņa. Izšķir vienkāršu preču vai pakalpojumu apmaiņu ([[barters]]) vai tirdzniecību ar naudas palīdzību. Tāpat tirdzniecības darījumi var notikt starp divām pusēm (divpusēja vai bilaterāla) vai starp vairākām pusēm (daudzpusēja vai multilaterāla) tirdzniecība. Turdzniecība parasti notiek īpašās tirdzniecības vietās - [[Tirgus|tirgū]], [[Veikals|veikalā]], [[Fondu birža|fondu biržā]] ([[vērtspapīru tirgus]]) utt. Tas neizslēdz iespēju, ka tirdzniecības darījumi var notikt arī ārpus šīm vietām. Mūsdienās arvien plašāku izplatību gūst tirdzniecība ar [[Internets|interneta]] palīdzību ([[e-komercija]]). ==Tirdzniecības pirmsākumi== [[Image:Silk road.jpg|thumb|150px|Zīda ceļš]]Vēl [[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] beigu posma mednieki un augu savācēji tirgojās ar akmens [[Darbarīks|darbarīkiem]] un to sagatavēm. Taču sākoties [[Neolīta revolūcija]]i, mainījās zemju un novadu kopienu sociālā struktūra un būtiski transformējās arī saimnieciskā vide. Strauji pieauga tirdzniecības nozīme. Līdz ar to zemkopju sabiedrības arvien vairāk kļuva atkarīgas no tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Pastāvīgām apmetnēm un stabilai saimniecībai bija nepieciešams daudz plašāks dažādu [[mājturība]]s piederumu un darbarīku klāsts. Maiņas tirdzniecība notika arī ar pārtiku – [[zemkopība]]s produktiem, medījumiem u.c. Jau agrīnās zemkopju sabiedrībās izveidojās daudzveidīgi tirdzniecības sakari starp ciematiem, apmetnēm un pat atsevišķām [[Mājsaimniecība|mājsaimniecībām]]. Atsevišķi priekšmeti daudzkārtējas maiņas ceļā pārvietojās no mājas uz māju, no ciemata uz ciematu, no novada uz novadu. Tā, piemēram, [[dzintars]], kuru ieguva galvenokārt pie [[Baltijas jūra]]s, nereti šķērsoja visu [[Eiropa|Eiropu]], nonākot [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un tālāk. [[Image:Triangle trade.png|thumb|150px|Tirdzniecības trīsstūris Atlantijas okeānā]]Jau senos laikos attīstījās pastāvīgi tirdzniecības ceļi. Viens no garākajiem uz sauszemes, ap 6000 km, bija [[Zīda ceļš]], kas savienoja [[Romas impērija|Romas impēriju]] ar [[Ķīna|Ķīnu]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]], attīstoties [[kuģubūve]]i un [[navigācija]]i, izveidojās tirdzniecības trīsstūris pāri [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], kas savienoja [[Eiropa|Eiropu]], [[Amerika|Ameriku]] un [[Āfrika|Āfriku]]. [[Ekonomika]]i attīstoties pieauga arī tirgojamo preču apjoms un dažādība. Tā, pa Atlantijas tirdzniecības trīsstūri no Eiropas uz Āfriku un Ameriku tika pārvadātas [[tekstilizstrādājumi]], [[Ierocis|ieroči]], [[vīns]] utt. Āfrikā uz kuģa tika uzņemti piespiedu vai apmāna ceļā par [[Vergs|vergiem]] padarītie melnādainie Āfrikāņi, kuri tika pārvesti uz Ameriku. Savukārt no Amerikas uz Eiropu tika vests [[cukurs]], [[tabaka]], [[kokvilna]], [[garšviela]]s. [[Category:Nepabeigti raksti]] [[Category:Ekonomika]] 13687 46657 2006-05-21T10:39:06Z Keps 758 Izveidoju attiecīgu tekstu izņemot no raksta Sabiedrība, jo tas jau sāka pārāk pieņemties resnumā '''Pirmsvalsts sabiedrības''' veidoja nelielas cilvēku kopas, grupas vai ciemati. To variācija varēja būt ļoti plaša ar dažādu politisko [[Institūcija|institūciju]] un to integrētības pakāpi. Seno sabiedrības strukturēšanās pirmssākumā cilvēki dzīvoja kā pirmatnējais bars. Tā bija vieglāk izdzīvot, gādāt [[Pārtika|pārtiku]], aizstāvēties pret plēsīgiem zvēriem vai ienaidniekiem. Taču pirmatnējo baru nebūtu pamatoti uzskatīt par sabiedrības formu. Savukārt pie pirmsvalsts sabiedrības formām pieskaitāmas dzimta (ģints, klans), cilts un zeme (novads, pilsnovads). Pirmatnējo baru, dzimtu un cilti mēdz apzīmēt arī par barības augu vācēju un mednieku sabiedrībām vai kopienām. ====Dzimta==== Lielāko daļu cilvēces pirmsvēstures laika galvenā sociālās organizācijas forma bija dzimta, kuras pamatu veidoja no kopīgiem senčiem cēlušies tuvākie [[Radniecība|radinieki]]. Dzimta savu nozīmi nezaudēja no cilvēka veidošanās pašiem pirmsākumiem, līdz pat [[Neolīta revolūcija]]i. Dzimtas kopienas iekārta raksturīga [[Akmens laikmets|Akmens laikmetam]] un tās ekonomika, atšķirībā no pirmatnējā bara, balstījās uz zināmu attīstības pakāpi sasniegušu akmens [[Tehnoloģija|tehnoloģiju]]. Dzimta parasti dzīvoja īslaicīgās apmetnēs, lielāko daļu laika pavadot klejojumos, meklējot iztikas līdzekļus. Dzimtā pastāvēja [[darba dalīšana]]. Vīrieši parasti nodarbojās ar [[Medniecība|medībām]] un [[Zvejniecība|zvejniecību]], bet vecākie - ar [[Darbarīks|darbarīku]] izgatavošanu. Savukārt sievietes pārsvarā vāca augus un gatavoja ēdienu, pieskatīja bērnus. ====Cilts==== [[Image:Map Gallia Tribes Towns.png|thumb|200px|Sena karte ar cilšu un to apdzīvoto vietu izplatību [[Gallija|Gallijā]]]]Cilti veidoja vairākas dzimtas vai klani. Ciltij bija kopīga [[teritorija]], [[valoda]], [[tradīcija]]s un [[paraža]]s. Pētnieku vidū nav vienota viedokļa, kā definējama atšķirība starp dzimtu un klanu. Vairums tomēr uzskata, ka klans ir paplašināta dzimta, kurā ietilpst ne tikai dzīvie augšupejošie un lejupejošie radinieki, bet arī senāki to senči. Varētu likties, ka šī atšķirība starp dzimtu un klanu ir visai teorētiska. Tomēr tā ir pietiekami būtiska, jo atspoguļo kvalitatīvi jaunu cilvēku sociālās organizācijas pakāpi, jau ar plašākām saitēm ar ārējo pasauli un arī pašas šādas cilvēku kopas vēsturi. Vēl jo vairāk to var teikt par cilti, kas jau bija samērā sarežģīta sociālā kopa, kuru veidoja vairākas dzimtas un klani. Par ciltīm uzskatāmas liela daļa agrārās sabiedrības, kas bija pārkāpušas Neolīta revolūcijas slieksni. Zināmā mērā ciltis var uzskatīt par pārejas formu no nebeidzamos barības meklējumos klaiņojošām dzimtām un klaniem uz sabiedrību ar vairāk vai mazāk pastāvīgu apmešanās vietu un iesaistīšanos agrārā darbībā. Vairumā gadījumu šī pāreja notika pakāpeniski. Iemācījušies iekopt zemi un izveidojuši attiecīgu tehnoloģiju, dzimtas, klani un ciltis sāka arvien ilgstošāk uzkavēties vienā vietā, vai vismaz reģionā. Uzsākot [[Irigācija|irigāciju]] upju ielejās vietas maiņa jau kļuva praktiski neiespējama. Zeme, upe, derīgie izrakteņi un citi dabīgie faktori arvien vairāk kļuva par tādiem pašiem organiskiem sabiedrības organizācijas elementiem kā radniecības saites. Vairums Eiropas zemkopju cilšu piederēja pie t.s. [[auklas keramikas kultūra]]s. Tai raksturīgi [[podniecība]]s izstrādājumi ar vītas auklas iespiedumiem. Auklas keramikas izstrādājumi sākuši parādīties ap 5300.g. p.m.ē.[[Donava]]s ielejā, galvenokārt tās vidustecē. No šejienes šī kultūra samērā ātri izplatījusies rietumu virzienā līdz [[Nīderlande]]i, bet austrumos līdz [[Ukraina]]i. Auklas keramikas ciemati parasti aizņēma ap 200 ha lielu teritoriju. Tajos dzīvoja 40-60 cilvēku. ====Zeme==== [[Image:Araisu ezerpils.JPG|thumb|200px|Āraišu ezerpils]]Jau cilts iekārtai bija raksturīga noteikta teritorija, kuru tā apsaimniekoja. Līdz ar to papildus radniecībai senajās sabiedrībās parādījās vēl viena dimensija – zeme, [[novads]] ([[pilsnovads]]) ar kuru bija saistīti konkrētās sabiedrības dzīves materiālie apstākļi. Abas šīs dimensijas bija vienlīdz svarīgas jebkuras senas sabiedrības identifikācijā. Piemēram, pieminot vārdu [[Zemgale]] bija skaidrs, ka runa ir gan par zemgaļiem kā vienu no [[Balti|baltu]] ciltīm vai tautu, gan arī par Zemgales zemēm, kuras tie apdzīvoja, kuras tie kopa un izmantoja savā saimniecībā. Zeme vai novads ir visai nenoteikts jēdziens. Precīza tā definīcija sagādā zināmas grūtības – pārāk liela to dažādība vērojama Baltijā, nemaz nerunājot par Eiropu vai citiem pasaules reģioniem. Šo jēdzienu vēl neskaidrāku padara tā izpratne latviešu valodā, kur vārdam zeme ir vairākas visai atšķirīgas nozīmes. Lielāku skaidrību neienes arī vārds novads. Savukārt pilsnovads šo kategoriju pārāk sašaurina, saistot to ar atsevišķu [[Pils|pili]] vai [[Pilskalns|pilskalnu]], kādu konkrētajā zemē var būt un arī bija vairums. Šinī ziņā piemērotāki dažreiz šķiet attiecīgie jēdziena apzīmējumi citās valodās. Piemēram, angļu – ''chiefdom''. Runājot par zemi, kā sabiedrības sociālās organizācijas formu zināmā vēsturiskā periodā, varētu atzīmēt tai raksturīgu daudz plašāku [[Hierarhija|hierarhiju]] un darba dalīšanu nekā ciltī vai cilšu savienībā. Zemi pārvaldīja vairs nevis [[barvedis]] vai [[līderis]] ar tuvākajiem radiniekiem, bet [[valdnieks]] ar varas tālākas nodošanas (mantošanas) tiesībām saviem lejupejošiem radiniekiem (pēctečiem). Arī valdnieka funkcijas bija daudz plašākas. Valdnieks parasti bija ne tikai [[karavadonis]], ikdienas dzīves organizators un strīdu izšķīrējs, viņš bija arī [[politiķis]], [[diplomāts]], reliģiskā autoritāte, [[Rituāls|rituālu]] noteicējs un [[Resurss|resursu]] sadalītājs un pārdalītājs. Tāpat kā iepriekšējās sabiedrības formas, arī zeme nogāja ilgstošu attīstības ceļu līdz pārtapa par valsti (pirmsindustriālu). Visai grūti noteikt precīzu šīs pārejas robežu no zemes uz valsti. Ar šo problēmu nākas sastapties, apskatot baltu tautu attīstību pirms krustnešu ienākšanas. ====Pirmsvalsts sabiedrības hierarhija==== [[Image:Bungaree australian aboriginal leader.jpg|thumb|150px|Austrālijas aborigēnu līderis]]Sabiedrības attīstības stadijā notika nozīmīgas sociālas un politiskas izmaiņas, kuras izraisīja jaunais, zemkopībai raksturīgais dzīves veids – pastāvīgas apmetnes, nepieciešamība dzīvot lielākās kopienās. Piemēram, cilvēku grupa (dzimta), kas pārtika no savvaļas augu savākšanas un medībām, iekšēja [[Konflikts|konflikta]] gadījumā varēja sašķelties atsevišķās daļās, turpinot savu klaiņojošo dzīves veidu neatkarīgi viena no otras. Zemkopju kopienā, kur nebija tik viegli pamest savu apmetni un iekoptos laukus, parādījās nepieciešamība daudz rūpīgāk regulēt sabiedrības iekšējo ikdienas dzīvi un attiecības. Tas neizbēgami veda pie kopienas sociālās [[strukturizācija]]s un pašregulējošu mehānismu veidošanās. Šo mehānismu pamatā sākotnēji bija cilšu vecākie, kas nostiprinoties zemkopju dzīves veidam kļuva par zemju, ciematu vai novadu vecākajiem. Svarīgi arī atzīmēt, ka, sākotnēji par cilšu, bet vēlāk par zemju vecākiem parasti izvirzījās izcilas [[personība]]s no dabas apdāvināti ar īpašu drosmi, fizisko spēku, atjautību, viltību un citām īpašībām apveltīti indivīdi. Attīstoties zemkopju sabiedrībām par zemju vecākiem ar vien biežāk kļuva [[Mantojums|mantojot]] šos amatus no saviem senčiem, t.i. pēc radniecības principa. Šāds princips sarežģītākā kopienā nodrošināja daudz lielāku [[Stabilitāte|stabilitāti]], nekā ja vecāko amati tiktu [[Demokrātija|demokrātiski]] vēlēti, vērtējot tikai [[Kandidāts|kandidāta]] dabas dotības. Agresīvā apkārtējā vidē, kad jebkurā brīdī varēja gaidīt tuvāku vai tālāku ienaidnieku uzbrukumu, ilgstošas demokrātiskas debates par labāko kandidatūru vecākā amatam, vai [[opozīcija]]s pretdarbība nepārtraukti apšaubot ar balsu vairākumu ievēlētā vecākā lēmumus un visādi mēģinot vājināt viņa pozīcijas, neizbēgami vestu pie drīzas kopienas bojāejas. Kopienas dalībnieki varēja paļauties uz savu vecāko, ka tas viņiem palīdzēs [[neraža]]s gadījumā, jo viņa rīcībā bija pārtikas rezerves un manta, kuru varēja iemainīt pret pārtiku vai ātri atrisinās iekšējās nesaskaņas, jo viņa rokās bija neapstrīdama vara. Savukārt, arī vecākais varēja paļauties uz pārējiem kopienas locekļiem, ka, piemēram, ienaidnieka uzbrukuma gadījumā kopienas locekļi kā viens bez ierunām pakļausies viņa komandām bez ilgstošas [[aģitācija]]s un pārliecināšanas. Šāda kopienas organizācija bija labākā vai pat vienīgā [[garantija]] tās fiziskai izdzīvošanai. [[Category:Sabiedrība]] 13688 46667 2006-05-21T11:40:02Z Keps 758 Pārstrukturēju tekstu '''Valstiski organizēta sabiedrība''' ir jau attīstīta sabiedrības pakāpe, kur ir izkristalizējusies šķiru struktūra un sabiedrības hierarhija, kas atgādina [[Piramīda|piramīdu]]. Pašā virsotnē atrodas šaurs militāri politiskas un reliģiskas [[elite]]s slānis. Tālāk nāk [[Dižciltība|dižciltīgi]] [[Aristokrāts|aristokrāti]], [[Priesteris|priesteri]], birokrātija, [[Tirgonis|tirgoņi]], [[Mākslinieks|mākslinieki]], [[Zinātnieks|zinātnieki]] un skaitliski lielākais slānis – [[tauta]]. Centralizētas valstis parasti balstījās uz lielām [[Pilsēta|pilsētām]], kuru iedzīvotāju skaits parasti bija vismaz 4-6 tūkstoši un vairāk. ==Valstiski organizētas sabiedrības kritēriji== Valstiski organizētam sabiedrībām evolūcijas procesā sāka veidoties sekundāras (sociālas un politiskas) kopīgas iezīmes. Šīm iezīmēm attīstoties un pilnveidojoties tās kļuva par svarīgākajiem jebkuras sabiedrības kritērijiem. Pirmkārt, centralizēta vara, kas tiek nodrošināta ar vairāk vai mazāk [[Represija|represīvu]] mehānismu, ko papildina vairāk vai mazāk attīstīta tiesību sistēma ir viena no galvenajām valstiski organizētas sabiedrības kritērijiem. Centralizēta valsts nepastāv bez [[Birokrātija|birokrātiska]] valsts pārvaldes aparāta un profesionālas [[armija]]s. Taču vienlaicīgi ar šādām sabiedrībām dažādos Eiropas un pasaules reģionos vēl ilgi turpināja pastāvēt pirmsvalsts veida zemkopju vai lopkopju sabiedrības – zemes un novadi, kā arī klejojošas ciltis, klani un dzimtas. Otrkārt, sabiedrību ekonomiskā mehānisma galvenais elements bija centralizēta kapitāla uzkrāšana, kas tika īstenota ar nodokļu un nodevu palīdzību. Zīmīgi piemēram, ka šumeru valdnieki bija monopolizējuši tirdzniecību Mezopotāmijā nevis savā, bet gan valsts vārdā. Šāda ekonomiskā organizācija nodrošina valstī iespēju uzturēt simtiem un pat tūkstošiem cilvēku, kas nenodarbojas ar pārtikas ražošanu vai pat ražojošu darbību vispār – birokrātiju, priesterus, armiju u.c. Neatņemamas civilizāciju ekonomiskās organizācijas iezīmes ir tirdzniecība lielos attālumos, darba dalīšana un amatnieku specializācija. Treškārt, visām pirmajām valstiski organizētām sabiedrībām bija raksturīgi vairāk vai mazāk attīstīta rakstība, zinātne, materiālo vērtību uzskaite. Ceturtkārt, sabiedrību veidošanās pamatā bija pilsētas vai plašākas teritorijas ar sarežģītu sociāli politisko organizāciju. Dažos gadījumos pilsētas baudīja lielu politisko neatkarību un tās būtībā bija pilsētas – valstis, piemēram, Grieķijas pilsētas – polises. Šādas pilsētas varēja apvienoties arī mazāk stabilos veidojumos – līgās, ūnijās, asociācijās u.c. Pilsētās pastāvēja dažādas sabiedriskās celtnes un būves, sākot no pilsētu aizsardzības sienām, līdz tempļiem un Ēģiptes piramīdām. Piektkārt, tika piekopta tāda vai citāda valsts reliģija, kas parasti bija cieši saistīta ar varu, to attaisnoja un pamatoja. Tipisks piemērs ir Ēģiptes faraons, kurš tika uzskatīts par uz zemes dzīvojošu dievu. ==Pirmās valstiski organizētās sabiedrības== Pirmās lielākās valstiski organizētās sabiedrības bija trīs upju civilizācijas - [[Mezopotāmija]], kā arī [[Nīla]]s un [[Inda]]s upju ielejas. [[Ķīna|Ķīnā]] valstiskas sabiedrības uzbūves elementus var vērot jau ap 5000. g. p.m.ē., bet Mezopotāmijā un Ēģiptē – ap 3100. g. p.m.ē. un dažus gadsimtus vēlāk arī Indas upes ielejā. Šīm sabiedrībām piemita virkne būtisku kopīgu iezīmju, kas gan mazināja vai pat zaudēja savu izšķirošo nozīmi vēlākā civilizācijas attīstības gaitā. Tā bija bagātīga [[ūdensapgāde]] no lielām upēm, ne tikai lietošanai mājsaimniecībā, bet arī lauksaimniecībai ([[irigācija]]i), kā arī [[satiksme]]i. Tās baudīja siltu, subtropisku klimatu. ==Valstiski organizētas sabiedrības ekonomiskā struktūra== Valstiski organizētas valstis evolucionē arī ekonomiskā ziņā. Pēc šī kritērija var izšķirt pirmsindustriālas (agrāras), agrāri industriālas, industriālas un pēcindustriālas (zināšanu) valsts formas. ===Pirmsindustriāla valsts=== Liels daudzums upju duļķu un sanesu, kas plūdu periodos dabīgā veidā regulāri bagātināja lauksaimniecībā izmantojamo [[Augsne|augsni]], kā arī kalpoja par izejvielu [[celtniecība]]s materiālu (saulē kaltētu ķieģeļu) izgatavošanai. Upju ielejas aptvēra kalni, kuru zālainās nogāzes bija labi piemērotas ganībām. [[Category:Nepabeigti raksti]] [[Category:Sabiedrība]] 13689 46684 2006-05-21T12:15:28Z Knakts 848 +kategorija Sv. Annas evaņģēliski-luteriskā baznīca ir visjaunākais no [[Kuldīga]]s dievnamiem – baznīcas ēkai šogad apritēja 94 gadu jubileja. Latviešu luterāņu draudze, kas šo dievnamu ir cēlusi, Kuldīgā darboties sāka jau 1560. gadā, tomēr nopietna līdzekļu vākšana baznīcas būvei sākā tikai 1866. gadā. Baznīcas projektu izstrādāja ievērojamais [[vācbalti|vācbaltu]] arhitekts [[Vilhelms Neimanis]]. Pamatakmens jaunajai baznīcai tika ielikts svinīgā dievkalpojumā 1899. gada 3. oktobrī, būvdarbi pabeigti 1904. gadā. Sv. Annas baznīca atrodas aiz kultūras nama, Dzirnavu ielā 14. [[Ērģeles]] un pašreizējo interjeru ar gleznām un [[vitrāža|vitrāžām]] Sv. Annas baznīca ieguva Latvijas brīvvalsts gados. Ērģeles baznīcai būvējis viens no izglītotākajiem [[igauņi|igauņu]] ērģeļbūvētājiem [[A. Terkmanis]]. Pašreizējais baznīcas interjers izveidots 1939. gadā. Interjera autors - mākslinieks J. Audriņš. Baznīcā redzamas J. Šķērstena darinātās vitrāžas. 1922. gadā dibināja Svētdienas skolu bērniem (darbojās līdz 1940. g.), šai pašā laikā dibināts arī draudzes koris. Nozīmīgs pasākums draudzes dzīvē bija 1953. gada 3. novembrī notikušie pirmie baznīcas koru Dziesmu svētki. Kuldīgas baznīcas dievkalpojumi vairākkārt pārraidīti Latvijas radiofonā. [[Category:Baznīcas]] [[Category:Kuldīga]] 13690 46676 2006-05-21T12:04:23Z Knakts 848 +kategorija Sv. Trīsvienības katoļu baznīca atrodas [[Kuldīga]]s rātslaukuma pretējā pusē - Raiņa ielā 6. Baznīca celta 1640. gadā pēc Polijas karaļa pieprasījuma, apstiprinot Jēkabu par [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercoga]] troņa mantinieku. Tā ir [[joms|trīsjomu]] celtne ar vienkāršu ārējo arhitektūru, kas veidota itāļu [[renesanse|renesanses]] ietekmē. Iekštelpa – grezna, rotāta ar skulptūrām un ornamentiem, kas darināti tipiskā XVII gs. [[baroks|baroka]] stilā ar stipru [[rokoko]] ietekmi. Ievērojamākie mākslas priekšmeti - skulptūra "Madonna ar bērnu" (XVI gs.), biktssols (1691) ar gleznojumiem, Sv. Trīsvienības [[altāris]] (1818-1820). Pēc mākslas vēsturnieka [[Imants Lancmanis|I. Lancmaņa]] domām, [[kancele|kanceles]] figūras XVII gs. pirmajā ceturksnī baroka stilā darinājis Liepājas koktēlnieks [[J. Kreicfelds]] (1673-1721), bet sānu altāri, [[ērģeļu prospekta|ērģeļu prospektu]] un [[altārtelpa|altārtelpas]] barjeru 1775. gadā rokoko stilā darinājis koktēlnieks [[J. Slavičeks]]. [[Category:Baznīcas]] [[Category:Kuldīga]] 13691 46674 2006-05-21T12:01:31Z Knakts 848 "[[Kuldīgas Katrīnas baznīca]]" pārdēvēju par "[[Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]": Pilns nosaukums 1967. gada 29. decembrī Kuldīgas Katrīnas baznīca, kas raksturīga ar savu celtniecības stilu, konstrukcijām, zīmējumiem, kokgriezumiem, tika pasludināta par republikas nozīmes arhitektūras pieminekli. Tika nolemts, ka bijušās baznīcas telpās iekārtos Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzeja filiāli ar eksponātiem, kas stāstīs par novada arhitektūras vēsturi. Pati baznīca pirmo reizi rakstos pieminēta 1252. gada 18. oktobrī. Par tās celtniecību un izskatu nav saglabājies nekādu ziņu. Zināms tikai, ka XVI un XVII gadsimtā tā vairākkārt degusi un tikusi pārbūvēta. 1645. gadā uzcēla jaunu mūra torni, kurš ļoti kontrastēja ar veco baznīcas korpusu, bet 1669. gada 14. septembrī baznīcā izcēlās ugunsgrēks. Nodega tornis, sadega ērģeles, bojā gāja torņa pulkstenis, izkusa [[Lībeka|Lībekā]] lietie zvani. Uguns neskarti palika tikai altāris un kancele. Bet baznīcu atkal atjaunoja, un atjaunošanas darbi pabeigti 1672. gada septembrī. == Būvvēsture == 1808. gadā baznīcā izdarīja kārtējo telpu remontu, kura laikā iznīcināja daudzas mākslas vērtības. 1866. gadā notika kapitālais remonts, uzcēla jaunu torni, tādu, kādu to var redzēt tagad, un sānu kores. 1905. gadā restaurējot baznīcu, nojauca sānu kores, iekštelpu izdekorēja [[eklektisms|pseidogotiskā]] stilā. Sešdesmitajos gados atkal notika baznīcas kapitālā pārbūve. Tās gaitā baznīcas iekštelpu pielāgoja muzeja filiāles un koncertzāles vajadzībām. == Interjers == Katrīnas baznīcai, tāpat kā vairumam Kurzemes baroka laika dievnamu, raksturīgs kontrasts starp vienkāršo, gandrīz vai bargo, ārieni un bagāto un krāšņo iekštelpu. Iekštelpas konstrukcijas formas ir ar smagām, druknām proporcijām. Resnas, īsas [[kolonna|kolonnas]] nostatītas uz augstiem, platiem [[postaments|postamentiem]]. == Kancele un altāris == Katrīnas baznīcas altāris un kancele ir [[manierisms|manierisma]] stila pēdējā posma piemineklis, tos 1660. gadā darinājis Ventspils kokgriezējs [[Nikolajs Sēfrenss]]. Altāra gleznas - "Kristus pie svētā vakarēdiena" un "Kristus ceļā uz Golgātu" - gleznojis [[J. Špērs]] 1851. gadā, bet apakšējo gleznu "Svētais vakarēdiens" ap 1672. gadu gleznojis [[J. Graubics]]. Altāris un kancele izrotāti ar [[evanģēlisti|evaņģēlistu]] statujām. [[Category:Baznīcas]] [[Category:Kuldīga]] 13692 46672 2006-05-21T11:53:53Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:Latvijas pilsētas]] [[Category:Hanzas pilsētas]] 13693 46675 2006-05-21T12:01:31Z Knakts 848 "[[Kuldīgas Katrīnas baznīca]]" pārdēvēju par "[[Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]": Pilns nosaukums #REDIRECT [[Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] 13694 46679 2006-05-21T12:13:40Z Knakts 848 "[[Sv. Annas evaņģēliski-luteriskā baznīca]]" pārdēvēju par "[[Kuldīgas Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]]": Pareizrakstība. #REDIRECT [[Kuldīgas Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]] 13695 46686 2006-05-21T12:27:14Z Feens 37 '''Moriss Halle''' (''Morris Halle''), dzimis '''Pinkovičs''' (* 1924. gada 23. jūlijā [[Liepāja|Liepājā]] ) - [[Latvija]]s [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[ASV]] [[lingvistika|lingvists]]. Dzimis Liepājā, bet 1929.gadā kopā ar ģimeni pācēlās uz [[Rīga|Rīgu]]. 1940. gadā emigrēja uz ASV. Koledžā mācījās [[Ņujorka|Ņujorkā]], no 1943. līdz 1946. gadam dienēja ASV armijā. Pēc demobilizācijas studēja lingvistiku [[Čikāgas universitāte|Čikāgas]] un [[Kolumbijas universitāte|Kolumbijas universitātēs]]. Studiju laikā mācījās pie [[Romāns Jākobsons|Romāna Jākobsona]]. Strādāja par lingvistikas profesoru [[Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā]] (MIT). Pazīstamākie darbi (sadarbībā ar [[Noams Čomskis|Noamu Čomski]]) - ''On accent and juncture in English, 1959'' un ''The Sound Pattern of English, 1968''. ====Ārējās saites==== *[http://web.mit.edu/linguistics/www/halle.home.html Halles lapa MIT] [[Category:Amerikāņu valodnieki|Halle, Moriss]] [[en:Morris Halle]] [[ja:モリス・ハレ]] [[nl:Morris Halle]] [[sv:Morris Halle]] 13696 46687 2006-05-21T12:28:37Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Moriss Halle]] 13699 48148 2006-05-29T20:11:44Z Feens 37 "[[Piedņestras Moldāvu republika]]" pārdēvēju par "[[Piedņestras Moldāvu Republika]]": Oficiālos valstu nosaukumus raksta ar lielajiem sākumburtiem '''Piedņestras Moldāvu republika''' ([[moldāvu valoda|mold.]] ''Република Молдовеняскэ Нистрянэ'', [[krievu valoda|kr.]] ''Приднестровская Молдавская Республика'', [[ukraiņu valoda|ukr.]] ''Придністровська Молдавська Республіка'') - starptautiski neatzītā valsts (kopš 1990), pārsvarā [[Dņestra]]s kreisajā krastā. Teritorija - ap 3567 kvadrātkilometriem, iedzīvotāju skaits &mdash; ap 555 tūkst. Oficiālās valodas - moldāvu, krievu, ukraiņu. Galvaspilsēta - [[Tiraspole]]. ANO atzīst [[Moldova]]s suverenitāti pār Piedņestras teritoriju. ==Vēsture== PMR tika nodibināta 1990. g. 2. septembrī II Piedņestras visu līmenu deputātu ārkārtas kongresā, sākotnēji saucās par Piedņestras Moldāvu PSR. Kopš valsts dibināšanas laika to vada Igors Smirnovs, sākumā kā Augstākās Padomes priekšsēdētājs, vēlāk kā prezidents. 1992. g. valsts faktiskā neatkarība nostiprināta karā ar Moldāviju, Piedņestras teritorijā izveidoti Miera uzturēšanas spēki ar Krievijas armijas līdzdalību. ==Ārējās saites== *PMR prezidenta [http://president-pmr.org mājaslapa] *PMR oficiālā ziņu aģentūra [http://www.olvia.idknet.com/ Olvia Press] [[de:Transnistrien]] [[en:Transnistria]] [[fr:Transnistrie]] [[ru:Приднестровская Молдавская Республика]] 13700 46726 2006-05-21T16:41:41Z Keps 758 + kategorija '''Politika''' ir process, kurā politiskās [[partija]]s, [[valdība]]s, [[parlamentu frakcija]]s, iedzīvotāju [[interešu grupa]]s, dažādas nacionālas un starptautiskas [[institūcija]]s, [[Uzņēmums|uzņēmumi]] vai atsevišķi [[Indivīds|indivīdi]], veic politiskas darbības savu oficiālu vai neoficiālu [[vara]]s, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai. Politisko procesu sākšanās priekšnosacījums ir [[sabiedrība]]s strukturēšanās [[Neolīta revolūcija]]s laikā un līdz ar to atšķirīgu interešu veidošanās dažādās iedzīvotāju grupās. [[Category:Nepabeigti raksti]] [[Category:Sabiedrība]] [[Category:Politika]] 13704 53138 2006-07-02T07:40:52Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Valdas Adamkus]] [[Image:Valdas Adamkus 20041216.jpg|200px|thumb|Valds Adamkus]] '''Valds Adamkus''' (''Valdas Adamkus''), dzimis '''Valdemārs Adamkevičs''' (''Valdemaras Adamkevičius'') (* 1926. gada 3. novembrī [[Kauņa|Kauņā]], ) ir Lietuvas Republikas prezidents. Ilgu laiku viņš nodzīvoja trimdā ASV. Mācījies universitātē [[Minhene|Minhenē]]. 1949. gadā pēcēlās uz dzīvi [[ASV]]. XX gadsimta 50.-ajos gados strādāja ASV armijas militārajā izlūkošanā. 1970. gadā sāka darbu ASV Vides aizsardzības aģentūrā. 1981. gadā Adamkus kļuva par galveno ierēdni, kurš atbildēja par Vides aizsardzības aģentūras 5. sektoru (ASV Ziemeļrietumu stati). 1985. gadā ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] apbalvoja Adamku ar ''Distinguished Executive Presidential Rank Award'' balvu - civildienesta ierēdņa lielāko iespējamo apbalvojumu no ASV prezidenta. Beidzot darbu aģentūrā, Adamkus pārcēlās uz dzīvi Lietuvā. Lai kandidētu Lietuvas prezidenta amatā, Adamkus atteicās no ASV pilsonības. 1998. g. prezidenta vēlēšanās viņš ieguva 50,4% balsu otrajā kārtā (2. vietā - [[Artūrs Paulausks]]). Nākošajās prezidenta vēlēšanās Adamkus zaudēja vēlēšanu otrajā kārtā, un par Lietuvas prezidentu kļuva [[Rolands Pakss]]. Pēc Rolanda Paksa [[impīčments|impīčmenta]], 2004. gada prezidenta vēlēšanās Adamkus atkal uzvarēja 2. kārtā ar aptuveni 52% vēlētāju atbalstu (2. vietā - [[Kazimiera Prunskiene]]). {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Aļģirds Brazausks]] | virsraksts = [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] | periods = [[1998]] - [[2003]] | pēc = [[Rolands Pakss]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Artūrs Paulausks]] | virsraksts = | periods = [[2004]] - | pēc = -}} {{kastes beigas}} [[Category:Lietuvas prezidenti|Adamkus, Valds]] [[ar:فالداس أدامكوس]] [[bg:Валдас Адамкус]] [[de:Valdas Adamkus]] [[en:Valdas Adamkus]] [[eo:Valdas Adamkus]] [[es:Valdas Adamkus]] [[et:Valdas Adamkus]] [[fi:Valdas Adamkus]] [[fr:Valdas Adamkus]] [[gl:Valdas Adamkus]] [[he:ולדאס אדמקוס]] [[id:Valdas Adamkus]] [[it:Valdas Adamkus]] [[ja:ヴァルダス・アダムクス]] [[lt:Valdas Adamkus]] [[nl:Valdas Adamkus]] [[no:Valdas Adamkus]] [[os:Адамкус, Валдас]] [[pl:Valdas Adamkus]] [[pt:Valdas Adamkus]] [[ru:Адамкус, Валдас]] [[sv:Valdas Adamkus]] 13705 46845 2006-05-21T23:59:34Z Knakts 848 [[Category:User ru]] 13706 46856 2006-05-22T00:12:48Z Knakts 848 <div style="float:left;border:solid #C0C8FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#F0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#C0C8FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Spāņu valoda|es]]-1''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Este usuario puede contribuir con un nivel '''[[:Category:User es-1|básico]]''' de '''[[:Category:User es|español]]'''. [[Category:User es|{{PAGENAME}}]] [[Category:User es-1|{{PAGENAME}}]] |} </div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User es-1]]</noinclude> 13707 46857 2006-05-22T00:13:10Z Knakts 848 [[Category:User es]] 13708 46925 2006-05-22T10:24:26Z Knakts 848 Kategorija <div style="float:left;border:solid #C0C8FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#F0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#C0C8FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Nīderlandiešu valoda|nl]]-1''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Deze gebruiker heeft een '''[[:Category:User nl-1|beginnende kennis]]''' van het '''[[:Category:User nl|Nederlands]]'''. [[Category:User nl|{{PAGENAME}}]][[Category:User nl-1|{{PAGENAME}}]] |}</div> <noinclude>[[Category:Vikipēdijas veidnes|User nl-1]]</noinclude> 13709 46876 2006-05-22T03:38:58Z Yyy 146 <div style="float:left;border:1px solid #6EF7A7;margin:1px"> {|cellspacing="0" style="width:238px;background:#C5FCDC" |style="width:45px;height:45px;background:#6EF7A7;text-align:center;font-size:14pt"|'''[[Bulgāru valoda|bg]]''' |style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em"|'''[[:Category:User bg-N|Родният език]] ''' на този потребител е '''[[:Category:User bg|български]]'''.[[Category:User bg|{{PAGENAME}}]][[Category:User bg-N|{{PAGENAME}}]] |} </div> 13710 46878 2006-05-22T03:41:16Z Yyy 146 [[Category:User nl]] 13711 46879 2006-05-22T03:42:11Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas]] 13712 46880 2006-05-22T03:42:35Z Yyy 146 [[Category:User bg]] 13713 46897 2006-05-22T07:02:55Z Yyy 146 <div style="float:left;border:solid #77E0E8 1px;margin:1px"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#D0F8FF"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#77E0E8;text-align:center;font-size:14pt">'''[[rumāņu valoda|ro]]-2'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em">Acest utilizator poate contribui cu un nivel '''[[:Category:User ro-2|intermediar]]''' de '''[[:Category:User ro|româna]]'''. [[Category:User ro|{{PAGENAME}}]][[Category:User ro-2|{{PAGENAME}}]]</td> </tr></table></div> 13714 46898 2006-05-22T07:03:28Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas]] 13715 46899 2006-05-22T07:04:03Z Yyy 146 [[Category:User ro]] 13716 46900 2006-05-22T07:06:18Z Yyy 146 <div style="float:left;border:solid #99B3FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#E0E8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#99B3FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[Esperanto|eo]]-3''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Ĉi tiu uzanto povas komuniki per '''[[:Category:User eo-3|alta ]]''' nivelo de '''[[:Category:User eo|Esperanto]]'''.[[Category:User eo|{{PAGENAME}}]][[Category:User eo-3|{{PAGENAME}}]] |}</div> 13717 46901 2006-05-22T07:06:44Z Yyy 146 [[Category:User eo]] 13718 46903 2006-05-22T07:13:12Z Yyy 146 <div style="float:left;border:solid #C0C8FF 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#F0F8FF" | style="width:45px;height:45px;background:#C0C8FF;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[jidišs|yi]]-1''' | style="font-size:10pt;padding:4pt;line-height:1.25em;text-align:right" dir="rtl" | דער באַניצער האָט '''[[:Category:User yi-1|תּוך־ידיעה<!--a-->]] פֿון [[:Category:User yi|ייִדיש]]'''.[[Category:User yi|{{PAGENAME}}]][[Category:User yi-1|{{PAGENAME}}]] |}</div> 13719 46904 2006-05-22T07:13:38Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas]] 13720 46905 2006-05-22T07:14:08Z Yyy 146 [[Category:User yi]] 13721 46907 2006-05-22T07:17:32Z Yyy 146 <div style="float:left;border:solid #C0C8FF 1px;margin:1px"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#F0F8FF"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#C0C8FF;text-align:center;font-size:14pt">'''[[Islandiešu valoda|is]]-1'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em">Þessi notandi hefur '''[[:Category:User is-1|grundvallarkunnáttu]]''' á '''[[:Category:User is|íslensku]]''' máli.[[Category:User is|{{PAGENAME}}]][[Category:User is-1|{{PAGENAME}}]]</td> </tr></table></div> 13722 46908 2006-05-22T07:17:55Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas]] 13723 46909 2006-05-22T07:18:20Z Yyy 146 [[Category:User is]] 13724 46913 2006-05-22T07:21:12Z Yyy 146 <div style="float:left;border:solid #77E0E8 1px;margin:1px"> <table cellspacing="0" style="width:238px;background:#D0F8FF"><tr> <td style="width:45px;height:45px;background:#77E0E8;text-align:center;font-size:14pt">'''[[īru valoda|ga]]-2'''</td> <td style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em">Tá leibhéal '''[[:Category:User ga-2|meánach]]''' na '''[[:Category:User ga|Gaeilge]]''' ag an úsáideoir seo.</td> </tr></table></div> [[Category:User ga|{{PAGENAME}}]][[Category:User ga-2|{{PAGENAME}}]] 13725 46914 2006-05-22T07:21:33Z Yyy 146 [[Category:Lietotāju valodas]] 13726 46915 2006-05-22T07:22:00Z Yyy 146 [[Category:User ga]] 13728 46937 2006-05-22T10:45:29Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Valds Adamkus]] 13729 46938 2006-05-22T10:45:33Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Valds Adamkus]] 13731 50609 2006-06-14T22:01:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Emma Goldman]] [[Image:Portrait Emma Goldman.jpg|200px|thumb|Emma Goldmane]] '''Emma Goldmane''' (''Emma Goldman'', * 1869. gada 27. jūnijā [[Kauņa|Kauņā]], † 1940.gada 14.maijā [[Toronto]]) - [[Lietuva|Lietuvā]] (tajā laikā [[Krievijas impērija|Krievijā]]) dzimusi [[ebreji|ebreju]] izcelsmes sabiedriska darbiniece. Viena no redzamākajām [[anarhokomunisms|anarhokomunisma]] un agrīnā [[feminisms|feminisma]] pārstāvēm. Dzimusi Kauņā sīkburžuāzijas ģimenē. Septiņpadsmit gadu vecumā emigrēja uz [[ASV]]. Četru anarhistu sodīšana ar nāvi pēc [[Heimarketa dumpis|Heimarketa dumpja]] (''Haymarket Riot'') 1886. gadā krasi mainīja viņas dzīvi. Goldmane izšķīrās no vīra, devās uz [[Ņujorka|Ņujorku]]. Šeit viņa kopā ar domubiedru [[Aleksandrs Berkmanis|Aleksandru Berkmanu]] kļuva par anarhistu līderiem. 1893. gadā Goldmanei piesprieda viena gada cietumsodu par "musināšanu uz dumpi", jo publiski aicināja bezdarbniekus - ''prasiet darbu, ja viņi nedod darbu, prasiet maizi, ja viņi nedod maizi, paņemiet to paši''. 1901. gadā Goldmani arestēja aizdomās par līdzdalību ASV prezidenta [[Viljams Makkinlijs|Viljama Makkinlija]] noslepkavošanā, tomēr pierādījumi trūkuma dēļ viņu atbrīvoja. 1916. gadā arestēta par [[kontracepcija]]s literatūras izplatīšanu, bet 1917. gadā - par propagandu pret iesaukšanu dienestā [[1.pasaules karš|1.pasaules karā]]. 1919. gadā, kopā ar citiem radikālajiem ASV politiķiem, Emma Goldmane tika deportēta uz padomju [[Krievija|Krieviju]]. Redzēdama reālo dzīvi Krievijā, viņa vīlās jaunajā iekārtā, un 1921. gadā pārcēlās uz [[Francija|Franciju]], kur dzīvoja ar [[Pegija Gugenheima|Pegijas Gugenheimas]] atbalstu. Par gadiem Krievijā sarakstījusi darbu ''My Disillusionment in Russia''. 1936. gadā devās uz [[Spānija|Spāniju]] atbalstīt republikāņus pilsoņu karā. ====Ārējās saites==== *[http://sunsite.berkeley.edu/Goldman/ Emmas Goldmanes raksti (angliski)] *[http://www.marxists.org/reference/archive/goldman/works/1920s/disillusionment/ ''My Disillusionment in Russia'' (angliski)] *[http://dwardmac.pitzer.edu/Anarchist_Archives/goldman/living/livingtoc.html ''Living My Life'' (autobiogrāfija, angliski)] [[Category:Anarhokomunisms|Goldmane, Emma]] [[Category:Feminisms|Goldmane, Emma]] [[bs:Emma Goldman]] [[ca:Emma Goldman]] [[da:Emma Goldman]] [[de:Emma Goldman]] [[el:Έμμα Γκόλντμαν]] [[en:Emma Goldman]] [[eo:Emma Goldman]] [[es:Emma Goldman]] [[et:Emma Goldman]] [[eu:Emma Goldman]] [[fi:Emma Goldman]] [[fr:Emma Goldman]] [[he:אמה גולדמן]] [[it:Emma Goldman]] [[ja:エマ・ゴールドマン]] [[lt:Ema Goldman]] [[mk:Ема Голдман]] [[nds:Emma Goldman]] [[nl:Emma Goldman]] [[nn:Emma Goldman]] [[no:Emma Goldman]] [[pl:Emma Goldman]] [[pt:Emma Goldman]] [[simple:Emma Goldman]] [[sk:Emma Goldmanová]] [[sr:Ема Голдман]] [[sv:Emma Goldmann]] [[tr:Emma Goldman]] [[zh:爱玛·戈尔德曼]] 13732 46977 2006-05-22T14:27:50Z Mrom 519 Dinaburg FC oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas Dinaburg FC oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas 13734 47043 2006-05-22T19:21:11Z Feens 37 vajadzētu dzēst {{dzēst}} Štefans Baničs ir izgudrotājs kurš 1913.gadā izgudroja izpletni. Anrī Bekerels ir zinātnieks kurš 1896.gadā atklāja radioaktivitāti. Tims Berners-Lī ir izgudrotājs kurš ieviesa globālo tīmekli uz kura balstīts ir Internets. Nils Bors ir zinātnieks kurš 1922.gadā ieguva Nobela prēmiju par atklājumiem par atoma uzbūvi. Roberts Biols ir zinātnieks kurš ir slavens ar eksperimentiem ar gāzi un "Boila likuma" atklāšanu. Marija Sklodovska ir zinātniece kura kopā ar vīru Pjerū Kirī viņa atklāja rādiju-radioaktīvu metālu.Tika apbalvota ar Nobela prēmiju fizikā 1903.gadā. Alberts Einšteins-Zinātnieks kurš atklāja relativitāti-citiem vārdiem,matērijas,enerģijas un laika savstarpējo saistību. Žoržs Anrī Lemetrs ir zinātnieks kurš 1933.gadā izklāstīja Lielā sprādziena teoriju,izskaidrojot,ka ir radies Visums. Heinrihs Hercs ir zinātnieks kurš 1888.gadā pierādija ka eksistē radio vilņi. Alfrēds Nobels ir zinātnieks kurš 1866.gadā izgudroja dinamītu un iedibināja Nobela prēmiju par lieliskiem sasniegumiem. Luijs Pastērs ir zinātnieks kurš atklāja,ka baktērijas daudz slimību, un 1862.gadā viņš atklāja "pasterizāciju",veidu,kā iznīcināt baktērijas pārtikā. Alessandro Volta ir zinātnieks kurš ap 1799.gadu izgudroja elektriskās baterijas. 13736 52191 2006-06-27T09:34:13Z Mrom 519 infokaste {{Futbola klubs| nos=Dinaburg| logo=[[Image:DinaburgFC.jpg]]| pilns=Dinaburg futbola klubs| dib=1996.| stad=[[Celtnieka stadions]], [[Daugavpils]]| ietilp=4000| prez=[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Oļegs Gavrilovs]]| tren=[[Image:Krievija_karogs.png |20px|Krievija]] [[Sergejs Popkovs]]| līga=[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]| sez=2005.| poz=4. }} |} '''Dinaburg FC''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Daugavpils]], kas dibināts 1996. gadā. Dinaburg 2 reizes ir ieguvuši [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] bronzas medaļas, bet kopš 1998. gada Dinaburg katru gadu ir 4. vietā. Komanda arī divreiz spēlējusi [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] finālā. Dinaburg ir vairākas sezonas spēlējuši [[UEFA kausa izcīņa|UEFA kausa izcīņā]], kā arī [[Intertoto kauss|Intertoto kausa izcīņā]]. == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == *1996. - 3. *1997. - 3. *1998. - 4. *1999. - 4. *2000. - 4. *2001. - 4. *2002. - 4. *2003. - 4. *2004. - 4. *2005. - 4. == Ārējās saites == * [http://www.dinaburg.com Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] {{Virslīga}} [[Category:Futbols Latvijā]] [[Category:Latvijas futbola klubi]] [[pl:Dinaburg Daugavpils]] [[en:Dinaburg FC]] 13737 46996 2006-05-22T15:28:08Z Mrom 519 FK Rīga oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas FK Rīga oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas 13738 52192 2006-06-27T09:36:27Z Mrom 519 infokaste {{Futbola klubs| nos=FK Rīga| logo=[[Image:FKRiga.jpg]]| pilns=Futbola klubs Rīga| dib=1999.| stad=[[Latvijas Universitātes stadions|LU stadions]], [[Rīga]]| ietilp=3000| prez=[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Pāvels Ļihačevs]]| tren=[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Ēriks Grigjans]]| līga=[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]| sez=2005.| poz=5. }} |} '''FK Rīga''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1999. gadā. Klubs jau sava pirmajā pastāvēšanas sezonā ieguva [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]], finālā pārspējot [[Skonto FC]]. 1999. Fk Rīga spēlēja [[UEFA kausa izcīņa|UEFA kausa izcīņā]]. == Iegūtie tituli == *'''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvēji]] (1)''' **1999 == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == *1999. - 6. *2000. - 5. *2001. - 7. *2002. - 7. *2003. - 5. *2004. - 6. *2005. - 5. == Ārējās saites == * [http://www.skriga.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] {{Virslīga}} [[Category:Futbols Latvijā]] [[Category:Latvijas futbola klubi]] 13739 46999 2006-05-22T15:37:38Z Mrom 519 FK Jūrmala oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas FK Jūrmala oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas 13740 47222 2006-05-23T07:22:30Z Yyy 146 modificēju interwiki [[Image:N110_ruuti.jpg|thumb|250px|Bezdūmu šaujampulveris]] '''Šaujampulveris''' ir strauji degoša viela, kurai sadegot izdalās gāzes, kuras darbojas kā virzošais spēks šaujamieročos. Šaujampulveris ir zemi eksplozīvs. Tam degot rodas drīzāk sadegšanas zemskaņas ātruma vilnis, nekā virskaņas sprādziena vilnis, kurš ir raksturīgs augsti eksplozīvām vielām. Rezultātā spiediens šaujamieroča stobrā ir pietiekoš, lai dzītu uz priekšu lodi, bet nepietikošs, lai iznīcinātu stobru. Tajā pašā laikā, šī īpašība padara šaujampulveri mazāk piemērotu klinšu vai nocietinājumu sagraušanai, kam ir vairāk piemērtotas brizantās [[sprāgstvielas]]. ==Vēsture un izcelsme== Šaujampulveri uzskata par vienu no ķīniešu "Četriem Diženajiem Izgudrojumiem". Ķīnas valdība aizliedza eksportēt šaujampulveri uz ārzemēm, un šaujampulvera ražošanas tehnoloģija nekad nebija parādīta ārzemju valstīm. Choe Mu-seon, Goryeo dinastijas Korejas zinātnieks, pirmais ārpus Ķīnas izgudroja un uzlaboja šaujampulveri, lai atvairītu Japāņu pirātu uzbrukumus, ar ķīnas amatnieka Lee Yuan palīdzību.<br/> Šaujampulveris ir pasaules vēsturē pirmā eksplozīvā ķimikālija. ==Sastāvs== Melnais šaujampulveris ir salpetra, sēra un kokogles maisījums masas daļu attiecībās 15:3:2. Proporcijas var tikt mainītas, lai pielāgotu šaujampulveri kādiem konkrētākiem mērķiem. Atšķirībā no bezdūmu reaktīvajiem maisījumiem, tas uzvedas vairāk kā sprāgstviela, tā kā tā degšanas ātrumu neietekmē spiediens, tomēr tā ir ļoti vāja sprāgstviela. Tā kā šī viela satur ogli, tā ir melnā krāsā. Degot šīm maisījumam veidojas daudz dūmu (cieto daļiņu), tapēc to sauc arī par dūmu pulveri. Bezdūmu šaujampulveris sastāv no plastificētas [[nitroceluloze|nitrocelulozes]] vai nitrocelulozes un [[nitroglicerīns|nitroglicerīna]] maisījuma. Dinitro un trinitro celuloze šķīst [[acetons|acetonā]] un [[dietilēteris|dietilēterī]]. Nitrocelulozi izšķīdina nelielā daudzumā šķīdinātāja, un no iegūtās plastiskās masas izveido vajadzīgo izmēru pārslas. [[Category:Šaujamieroči]] [[Category:Sprāgstvielas]] [[ar:بارود]] [[cs:Střelný prach]] [[da:Krudt]] [[de:Schwarzpulver]] [[en:Gunpowder]] [[es:Pólvora]] [[he:אבק שריפה]] [[it:polvere nera]] [[ja:火薬]] [[nl:buskruit]] [[no:Krutt]] [[pl:Proch]] [[pt:Pólvora]] [[ru:Порох]] [[sl:smodnik]] [[fi:Ruuti]] [[sv:Krut]] 13741 52205 2006-06-27T11:53:25Z Mrom 519 sastāvs {{Futbola klubs| nos=FK Jūrmala| logo=[[Image:FKJurmala.jpg]]| pilns=Futbola klubs Jūrmala| dib=2003.| stad=[[Slokas stadions]], [[Jūrmala]]| ietilp=2000| prez=[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Aleksandrs Bašarins]]| tren=[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Jurijs Popkovs]]| līga=[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]| sez=2005.| poz=6. }} |} '''FK Jūrmala''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 2003. gadā. Kluba pirmajā sezonā Jūrmala uzvarēja Latvijas čempionāta 1. līgā, un kopš 2004. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == *2004. - 5. *2005. - 6. === 2006. gada sastāvs === ''Uz 2006. gada 27. jūniju:'' === 2006. gada sastāvs === ''Uz 2006. gada 27. jūniju:'' <table border="0"> <tr valign="top"> <td width="50%"> <table border="0"> <tr bgcolor="#aad0ff"> <th>Nr.</th> <th>Pozīcija</th> <th></th> <th>Spēlētājs</th> </tr> <tr> <td>1.</td> <td>vārtsargs</td> <td>[[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]]</td> <td>[[Gintars Stauče]]</td> </tr> <tr> <td>2.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Oļegs Blagonadeždins]]</td> </tr> <tr> <td>3.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Oļegs Filipovs]]</td> </tr> <tr> <td>4.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Artjoms Kuzņecovs]]</td> </tr> <tr> <td>5.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Krievija_karogs.png|20px|Krievija]]</td> <td>[[Aleksandrs Švecovs]]</td> </tr> <tr> <td>6.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Brazilija_karogs.png |20px|Brazīlija]]</td> <td>[[Antonio Ferreira]]</td> </tr> <tr> <td>7.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Aleksandrs Musajevs]]</td> </tr> <tr> <td>8.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Romāns Bezzubovs]]</td> </tr> <tr> <td>9.</td> <td>uzbrucējs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Jurģis Kalns]]</td> </tr> <tr> <td>10.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Vladimirs Babičevs]]</td> </tr> <tr> <td>11.</td> <td>uzbrucējs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Kaspars Cinītis]]</td> </tr> </table> </td> <td width="50%"> <table border="0"> <tr bgcolor="#aad0ff"> <th>Nr.</th> <th>Pozīcija</th> <th></th> <th>Spēlētājs</th> </tr> <tr> <td>12.</td> <td>uzbrucējs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Oļegs Malašonoks]]</td> </tr> <tr> <td>14.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Vsevolods Līdaks]]</td> </tr> <tr> <td>15.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Intars Kirhners]]</td> </tr> <tr> <td>17.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Vadims Siņicins]]</td> </tr> <tr> <td>18.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Edijs Daņilovs]]</td> </tr> <tr> <td>19.</td> <td>uzbrucējs</td> <td>[[Image:125px-Ukraine_flag_large.png|20px|Ukraina]]</td> <td>[[Orests Dorošs]]</td> </tr> <tr> <td>20.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Argentina_karogs.png|20px|Argentīna]]</td> <td>[[Kristians Toress]]</td> </tr> <tr> <td>21.</td> <td>uzbrucējs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Aleksandrs Sergejevs]]</td> </tr> <tr> <td>22.</td> <td>pussargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Jurijs Ksenzovs]]</td> </tr> <tr> <td>23.</td> <td>aizsargs</td> <td>[[Image:Argentina_karogs.png|20px|Argentīna]]</td> <td>[[Matiass Garsija]]</td> </tr> <tr> <td>81.</td> <td>vārtsargs</td> <td>[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]</td> <td>[[Pāvels Šteinbors]]</td> </tr> <tr> </table> </td> </tr> </table> == Ārējās saites == * [http://www.fcjurmala.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] {{Virslīga}} [[Category:Futbols Latvijā]] [[Category:Latvijas futbola klubi]] [[fr:FK Jurmala]] 13742 47012 2006-05-22T16:01:50Z Mrom 519 FC Ditton oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas FC Ditton oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas 13743 47013 2006-05-22T16:02:36Z Mrom 519 RSK Dižvanagi oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas RSK Dižvanagi oficiālais logo, ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājas lapas 13744 52193 2006-06-27T09:41:18Z Mrom 519 infokaste {{Futbola klubs| nos=Ditton| logo=[[Image:FCDitton.jpg]]| pilns=Futbola klubs Ditton| dib=2000.| stad=[[Celtnieka stadions]], [[Daugavpils]]| ietilp=4000| prez=[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Vladislavs Drīksne]]| tren=[[Image:Krievija_karogs.png |20px|Krievija]] [[Sergejs Kirjakovs]]| līga=[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]| sez=2005.| poz=- }} |} '''FC Ditton''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Daugavpils]] kas dibināts 2000. gadā. Ditton [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]] debitēja 2004. gadā, tajā pašā gadā to atstājot. 2006. gadā klubs ar nu jau daudz lielāku budžetu un infrastruktūru Virslīgā atgriezās. == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == *2004. - 7. == Komandas sastāvs == *Vārtsargi - [[Deniss Romanovs]], [[Pāvels Naglis]], [[Jevgēņijs Sazonovs]] *Aizsargi - [[Aleksandrs Ivanovs]], [[Vadims Solovjovs]], [[Aleksandrs Laško]], [[Māris Smirnovs]], [[Sergejs Golubevs]], [[Nikolajs Poļakovs]], [[Jevgēņijs Postņikovs]] ([[Krievija|RUS]]), [[Oļegs Timofejevs]] *Pussargi - [[Jānis Rinkus]], [[Jurijs Gricina]] ([[Ukraina|UKR]]), [[Tamazs Pertija]] ([[Gruzija|GEO)]], [[Dmitrijs Kudrjašovs]] ([[Krievija|RUS]]), [[Vladimirs Skokovs]] ([[Krievija|RUS]]), [[Igors Tolkačs]], [[Valērijs Afanasjevs]] *Uzbrucēji - [[Aleksandrs Soņins]] ([[Krievija|RUS]]), [[Timurs Hamitovs]] ([[Krievija|RUS)]], [[Deniss Aščuks]], [[Sergejs Visockis]], [[Dmitrijs Buiko]] == Ārējās saites == * [http://www.dittonfc.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] {{Virslīga}} [[Category:Futbols Latvijā]] [[Category:Latvijas futbola klubi]] [[fr:Ditton Daugavpils]] 13745 47045 2006-05-22T19:30:19Z Juzeris 23 lielie burti, saites, drukas kļūdas; +kat. [[Image:Gbible.jpg|thumbnail|260px|right|Gūtenberga Bībele]] '''Bibele''' ([[ebreju valoda|senebreju]]: תנ״ך ''tanakh'', [[Grieķu valoda|grieķu]]: η Βίβλος ''hē biblos'') ir vārds, kuru izmanto [[Jūdaisms|jūdi]] un [[Kristietība|kristieši]] savu [[kanons|kanonu]] un svēto tekstu apzīmēšanai. Jūdu un kristiešu Bībele pamatā ir vairāku agrāk atsevišķu grāmatu apkopošana vienā grāmatā. Kristieši atsaucas uz Bībeli kā grāmatu, kura iekļauj [[Vecā Derība|Veco Derību]] (grāmatas par jūdu tautas dzīvi un attiecībām ar [[Dievs|Dievu]] pirms mūsu ēras) un [[Jaunā Derība|Jauno Derību]] (grāmatas, kuras stāsta par par [[Jēzus Kristus|Jēzus]] dzīvi). Jaunajā Derībā tiek pausts Jēzus evaņģēlijs jeb labā vēsts par to, ka Dievs mīl ikvienu cilvēku un aicina atgriezties cilvēku pie Viņa. Vecā Derība ir cieši saistīta ar Jauno Derību. Savukārt jūdi atsaucas tikai uz Veco Derbību jeb Toru. Gan jūdi, gan kristieši attiecas pret Bībeli kā pret Dieva vārdu. Bībele ir visplašāk izplatītā grāmata pasaulē. Abas Bībeles daļas ir iztulkotas vairāk kā 2100 valodās, kas ir vairāk nekā jebkura cita grāmata. Uzskata, ka ir pārdots vairāk kā 5 biljoni Bībeles kopiju kopš 1815.g. Tādēļ, ka kristieši dominēja [[Eiropa|Eiropā]] kopš vēlīnās [[Roma]]s laikmeta līdz [[Apgaismība]]s laikmetam, Bībele ir ietekmējusi ne tikai reliģiju, bet arī valodu, likumus un Eiropas civilizācijas domāšanu. Apgaismības laikmets un zinātnes revolūcija Eiropā un [[Amerika|Amerikā]] pacēla skepticismu attiecībā pret Bībeles Dievišķo izcelsmi un vēsturisko precizitāti. Tomēr Bībele ir spēcīgs vēstures dokuments, kuru arī pamato materiālie (piemēram, [[arheoloģija|arheoloģiskie]]) un nemateriālie (piemēram, vēsturisko dokumentu uzticamības izvērtēšanas kritēriji) pierādījumi. [[Category:Reliģija]] [[af:Bybel]] [[ar:الكتاب المقدس]] [[ast:Biblia]] [[zh-min-nan:Sèng-keng]] [[bg:Библия]] [[bn:বাইবেল]] [[br:Bibl]] [[bs:Biblija]] [[ca:Bíblia]] [[cs:Bible]] [[cy:Y Beibl]] [[da:Bibelen]] [[pdc:Biwwel]] [[de:Bibel]] [[el:Αγία Γραφή]] [[en:Bible]] [[eo:Biblio]] [[es:Biblia]] [[et:Piibel]] [[eu:Biblia]] [[fa:انجیل]] [[fi:Raamattu]] [[fj:Ai Vola Tabu]] [[fr:Bible]] [[gl:Biblia]] [[ha:Baibûl]] [[he:תנ"ך]] [[ho:Baibel]] [[hr:Biblija]] [[hu:Biblia]] [[ht:Bib]] [[hz:Ombeibela]] [[ia:Biblia]] [[id:Alkitab]] [[ilo:Biblia]] [[io:Biblo]] [[is:Biblían]] [[it:Bibbia]] [[ja:聖書]] [[ko:성서]] [[kg:Biblia]] [[ku:Încîl]] [[kw:Bibel]] [[la:Biblia]] [[lad:Biblia]] [[lb:Bibel]] [[lg:Baibuli]] [[li:Biebel]] [[ln:Biblíya]] [[lt:Biblija]] [[mk:Библија]] [[ml:ബൈബിള്‍]] [[mn:Библи Cудар]] [[ms:Bible]] [[mt:Bibbja]] [[na:Bibel]] [[nds:Bibel]] [[ng:Ombimbeli]] [[nl:Bijbel (algemeen)]] [[nn:Bibelen]] [[no:Bibelen]] [[nrm:Bibl'ye]] [[om:Kitaaba]] [[pap:Bijbel]] [[pl:Biblia]] [[pt:Bíblia]] [[rn:Bibiliya]] [[ro:Biblia]] [[ru:Библия]] [[rw:Bibiliya]] [[scn:Bibbia cristiana]] [[sg:Bible]] [[sh:Biblija]] [[simple:Bible]] [[sk:Biblia]] [[sl:Biblija]] [[sm:Ole Tusipala]] [[sr:Свето Писмо]] [[st:Bibele]] [[su:Alkitab]] [[sv:Bibeln]] [[tl:Biblia]] [[tpi:Baibel]] [[tr:Kitab-ı Mukaddes]] [[tt:İzge yazu]] [[tw:Bible]] [[ug:كذتذبعم]] [[uk:Біблія]] [[vi:Kinh thánh]] [[wo:Biibël]] [[yo:Bíbélì Mimọ]] [[zh:聖經]] [[zu:IBhayibheli]] 13746 52284 2006-06-28T18:46:28Z Mrom 519 stadions {{Futbola klubs| nos=Dižvanagi| logo=[[Image:RSKDizvanagi.jpg]]| pilns=Rēzeknes sporta klubs <br /> "Dižvanagi"| dib=1997.| stad=[[Rēzeknes sporta aģentūras stadions|Sporta aģentūras stadions]], <br /> [[Rēzekne]]| ietilp=500| prez=[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Ivans Ribakovs]]| tren=[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Žanis Ārmanis]]| līga=[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]| sez=2005.| poz=- }} |} '''RSK Dižvanagi''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rēzekne|Rēzeknes]], kas dibināts 1997. gadā. Komanda [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]] debitēja 2006. gadā, jo iepriekšējā sezonā Dižvanagi uzvarēja 1. līgā. Iesākumā "Dižvanagi" bija bērnu futbola komanda, bet, jauniešiem izaugot, kļuva par pieaugušo komandu. == Ārējās saites == * [http://www.dizvanagi.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] {{Virslīga}} [[Category:Futbols Latvijā]] [[Category:Latvijas futbola klubi]] [[fr:Dizvanagi Rezekne]] 13747 47317 2006-05-24T13:37:11Z Dainis 876 pāradresācija #redirect [[Cassini-Huygens]] 13748 47025 2006-05-22T16:34:14Z Dainis 876 [[Category:kosmonautika]] 13749 47047 2006-05-22T19:48:18Z Juzeris 23 izveidoju aizmetni '''Nikijs Lauda''' (dz. 1949.g. 22.februārī [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]]) ir austriešu uzņēmējs, iepriekš - [[F1]] pilots un trīskārtējs pasaules čempions. {{aizmetnis}} [[Category:Formula 1 piloti|Lauda, Nikijs]] [[bg:Ники Лауда]] [[de:Niki Lauda]] [[en:Niki Lauda]] [[es:Niki Lauda]] [[eo:Niki Lauda]] [[fr:Niki Lauda]] [[it:Niki Lauda]] [[nl:Niki Lauda]] [[ja:ニキ・ラウダ]] [[pl:Niki Lauda]] [[pt:Niki Lauda]] [[ru:Лауда, Андреас Николаус]] [[sq:Niki Lauda]] [[fi:Niki Lauda]] [[sv:Niki Lauda]] [[tr:Niki Lauda]] 13752 47044 2006-05-22T19:27:38Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Jēzus Kristus]] 13753 51724 2006-06-24T10:03:28Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:F1 (disambiguation)]] '''F1''' var būt *[[Formula 1]], autosporta sacensības *datora [[klaviatūra]]s taustiņš *vājš [[tornado]] pēc Fudžita skalas {{disambig}} [[cs:F1]] [[en:F1 (disambiguation)]] [[ja:F1]] [[ko:F1]] [[pl:F-1]] [[sv:F1]] 13754 47050 2006-05-22T20:06:17Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Valds Adamkus]] 13755 47052 2006-05-22T20:12:20Z Juzeris 23 kat. [[Category:Mūzika|Albumi]] 13757 47057 2006-05-22T20:35:53Z Feens 37 <br clear="all" /> {| align="center" id="toc" cellspacing="0" |- ! bgcolor="#ccccff" align="center" | [[Latvija|Latvijā]] ražotās lidmašīnas |- | align="center" style="font-size: 110%;" | [[VEF I-12]] | [[VEF I-14]] | [[VEF I-15]] | [[VEF I-16]] | [[VEF I-17]] | [[VEF I-19]] |} 13758 47069 2006-05-22T21:15:00Z Knakts 848 Interwiki {{catmore}} [[Category:ASV]] [[be:Катэгорыя:Прэзыдэнты ЗША]] [[bg:Категория:Президенти на САЩ]] [[ca:Categoria:Presidents dels Estats Units]] [[cs:Kategorie:Američtí prezidenti]] [[da:Kategori:USA's præsidenter]] [[de:Kategorie:Präsident der Vereinigten Staaten]] [[en:Category:Presidents of the United States]] [[eo:Kategorio:Usonaj prezidentoj]] [[es:Categoría:Presidentes de Estados Unidos]] [[fr:Catégorie:Président des États-Unis d'Amérique]] [[hr:Kategorija:Američki predsjednici]] [[hu:Kategória:Az Amerikai Egyesült Államok elnökei]] [[io:Category:Prezidanti di Usa]] [[is:Flokkur:Forsetar Bandaríkjanna]] [[ja:Category:アメリカ合衆国の大統領]] [[ka:კატეგორია:აშშ-ის პრეზიდენტები]] [[ko:분류:미국의 대통령]] [[la:Categoria:Civitatum Americae Unitarum Praesidentes]] [[nl:Categorie:Amerikaans president]] [[no:Kategori:Amerikanske presidenter]] [[oc:Categoria:Presidents dels Estats Units d'America]] [[pl:Kategoria:Prezydenci USA]] [[pt:Categoria:Presidentes dos Estados Unidos da América]] [[ru:Категория:Президенты США]] [[sq:Category:Presidentët e ShBA]] [[sv:Kategori:Amerikanska presidenter]] [[uk:Категорія:Президенти США]] [[vi:Thể loại:Tổng thống Hoa Kỳ]] [[zh:Category:美国总统]] 13759 47164 2006-05-22T23:01:09Z Knakts 848 +Kategorija {{catmore}} [[Category:Dienvidamerikas valstis]] [[Category:valstis]] 13760 47151 2006-05-22T22:51:15Z Knakts 848 Kategorija no "valstis" uz "valstu uzskaitījumi" [[Category:valstu uzskaitījumi]] [[Category:Ziemeļamerika]] 13761 47142 2006-05-22T22:43:36Z Knakts 848 -kategorija {{catmore}} [[Category:kontinenti]] 13762 47084 2006-05-22T21:39:00Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Emma Goldmane]] 13763 47085 2006-05-22T21:39:14Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Emma Goldmane]] 13764 47086 2006-05-22T21:39:20Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Emma Goldmane]] 13765 47093 2006-05-22T21:53:49Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:Kontinenti]] 13766 47094 2006-05-22T21:54:50Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:Austrālija (kontinents)]] [[Category:Valstis]] 13767 52580 2006-06-30T10:53:09Z YurikBot 213 robot Adding: ca, eo, fa, oc {{catmore}} [[Category:Āfrikas valstis]] [[Category:valstis]] [[bg:Категория:Мадагаскар]] [[bs:Kategorija:Madagaskar]] [[ca:Categoria:Madagascar]] [[cs:Kategorie:Madagaskar]] [[da:Kategori:Madagaskar]] [[de:Kategorie:Madagaskar]] [[en:Category:Madagascar]] [[eo:Kategorio:Madagaskaro]] [[es:Categoría:Madagascar]] [[fa:رده:ماداگاسکار]] [[fr:Catégorie:Madagascar]] [[id:Kategori:Madagaskar]] [[io:Category:Madagaskar]] [[it:Categoria:Madagascar]] [[ja:Category:マダガスカル]] [[ko:분류:마다가스카르]] [[nl:Categorie:Madagaskar]] [[no:Kategori:Madagaskar]] [[oc:Categoria:Madagascar]] [[pt:Categoria:Madagáscar]] [[ru:Категория:Мадагаскар]] [[sv:Kategori:Madagaskar]] [[zh:Category:馬達加斯加]] 13768 47107 2006-05-22T22:10:16Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:kontinenti]] 13769 49654 2006-06-09T14:34:11Z Redagavimas 634 [[Image:Landsbergis(lowQ)-270204.jpg|200px|thumb|Vītauts Landsberģis]] '''Vītauts Landsberģis''' (''Vytautas Landsbergis'', * 1932. gada 18. oktobrī [[Kauņa|Kauņā]], ) - [[Lietuva]]s [[konservatīvisms|konservatīvs]] politiķis. Dzimis arhitekta un ārstes ģimenē. Mācījies Viļņas konservatorijā. 1969. gadā aizstāvēja disertāciju par [[Konstantīns Čorļonis|Čurļoņa]] daiļradi. Viens no Lietuvas neatkarības kustības līderiem. 1988. gadā, kad Lietuvā nodibinājās kustība [[Sajūdis]], kļuva par tās vadītāju. 1990. gada 11.martā vadīja Lietuvas Augstākās padomes sēdi, kurā tika pasludināta Lietuvas neatkarība. Līdz 1992. gada novembrim, kad par pirmo neatkarīgās Lietuvas prezidentu kļuva [[Aļģirds Brazausks]], Landsberģis pildīja valsts galvas pienākumus kā Augstākās Padomes priekšsēdētājs (''Aukščiausiosios Tarybos pirmininkas''). No 1996. līdz 2000. gadam - Seima spīkers. Pašlaik (2006. gadā) [[Eiroparlaments|Eiroparlamenta]] deputāts no partijas [[Tēvijas savienība/Lietuvas konservatīvie]]. [[Category:Lietuvas prezidenti|Landsbergzis, Vitauts]] [[Category:Lietuvas Seima deputāti|Landsbergzis, Vitauts]] [[Category:Eiroparlamenta deputāti|Landsbergzis, Vitauts]] [[de:Vytautas Landsbergis]] [[en:Vytautas Landsbergis]] [[es:Vytautas Landsbergis]] [[fr:Vytautas Landsbergis]] [[lt:Vytautas Landsbergis]] [[ja:ヴィタウタス・ランズベルギス]] [[no:Vytautas Landsbergis]] [[pl:Vytautas Landsbergis]] [[ru:Ландсбергис, Витаутас]] [[sv:Vytautas Landsbergis]] 13770 47152 2006-05-22T22:51:43Z Knakts 848 Kategorija [[Category:Āfrika]] [[Category:valstu uzskaitījumi]] 13771 47112 2006-05-22T22:12:34Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vītauts Landsberģis]] 13772 47113 2006-05-22T22:12:39Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vītauts Landsberģis]] 13773 47114 2006-05-22T22:12:44Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vītauts Landsberģis]] 13774 47116 2006-05-22T22:13:57Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vītauts Landsberģis]] 13775 52587 2006-06-30T11:07:50Z YurikBot 213 robot Adding: eo, fa, fi, oc Modifying: zh {{catmore}} [[Category:Āfrikas valstis]] [[ar:تصنيف:موريتانيا]] [[bs:Kategorija:Mauritanija]] [[ca:Categoria:Mauritània]] [[cs:Kategorie:Mauritánie]] [[de:Kategorie:Mauretanien]] [[en:Category:Mauritania]] [[eo:Kategorio:Maŭritanio]] [[es:Categoría:Mauritania]] [[eu:Kategoria:Mauritania]] [[fa:رده:موریتانی]] [[fi:Luokka:Mauritania]] [[fr:Catégorie:Mauritanie]] [[he:קטגוריה:מאוריטניה]] [[id:Kategori:Mauritania]] [[io:Category:Mauritania]] [[it:Categoria:Mauritania]] [[ja:Category:モーリタニア]] [[ko:분류:모리타니]] [[nl:Categorie:Mauritanië]] [[no:Kategori:Mauritania]] [[oc:Categoria:Mauritània]] [[pl:Kategoria:Mauretania]] [[pt:Categoria:Mauritânia]] [[ru:Категория:Мавритания]] [[sv:Kategori:Mauretanien]] [[wa:Categoreye:Moritanreye]] [[zh:Category:毛里塔尼亚]] 13776 47598 2006-05-26T20:05:47Z Knakts 848 Nekā nav. {{dzēst}} roze 13777 52378 2006-06-29T10:21:24Z YurikBot 213 robot Adding: ar, bg, et, fi, hr, hu, is, it, lt, mk, nn, oc, pl, ro, ru, sk, sq, sr, sv, tr, vi, zh [[Category:valstis]] [[Category:Ziemeļamerikas valstis]] [[ar:تصنيف:البهاماس]] [[bg:Категория:Бахамски острови]] [[bs:Kategorija:Bahami]] [[ca:Categoria:Bahames]] [[cs:Kategorie:Bahamy]] [[da:Kategori:Bahamas]] [[de:Kategorie:Bahamas]] [[en:Category:Bahamas]] [[eo:Kategorio:Bahamoj]] [[es:Categoría:Bahamas]] [[et:Kategooria:Bahama]] [[fi:Luokka:Bahama]] [[fr:Catégorie:Bahamas]] [[he:קטגוריה:בהאמה]] [[hr:Kategorija:Bahami]] [[hu:Kategória:Bahama-szigetek]] [[id:Kategori:Bahama]] [[io:Category:Bahama]] [[is:Flokkur:Bahamaeyjar]] [[it:Categoria:Bahamas]] [[ja:Category:バハマ]] [[ko:분류:바하마]] [[lt:Kategorija:Bahamos]] [[mk:Категорија:Бахамски острови]] [[na:Category:Bahamas]] [[nl:Categorie:Bahama's]] [[nn:Kategori:Bahamas]] [[no:Kategori:Bahamas]] [[oc:Categoria:Bahamas]] [[pl:Kategoria:Bahamy]] [[pt:Categoria:Bahamas]] [[ro:Categorie:Bahamas]] [[ru:Категория:Багамы]] [[sk:Kategória:Bahamy]] [[sl:Kategorija:Bahami]] [[sq:Category:Bahamës]] [[sr:Категорија:Бахами]] [[sv:Kategori:Bahamas]] [[tr:Kategori:Bahama]] [[vi:Thể loại:Bahamas]] [[zh:Category:巴哈马]] 13778 47157 2006-05-22T22:56:49Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:politiskā ģeogrāfija]] 13779 49854 2006-06-10T15:11:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Левинас, Эммануэль]] '''Emanuels Levins''' (''Emmanuel Lévinas'',* 1906. gada 12. janvārī [[Kauņa|Kauņā]], † 1995.gada 25.decembrī [[Parīze|Parīzē]]) - [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[franči|franču]] un ebreju filozofs. Dzimis Kauņā, ieguva tradicionālu ebreju izglītību. Studējis [[Strasbūra|Strasbūrā]], bet no 1928. gada - [[Freiburga|Freiburgā]] pie [[Edmunds Huserls|Huserla]] un [[Martins Haidegers|Haidegera]]. 1930. gadā kļuva par [[Francija]]s pilsoni. Viens no pirmajiem iepazīstināja Francijas sabiedrību ar Huserlu un Haidegeru, iztulkodams tos franciski. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Levins tika ieslodzīts nometnē [[Hannovera]]s apkārtnē, bet visi Levina radinieki Kauņā tika nogalināti. Pēc kara Levins kļuva par vienu no redzamākajiem Francijas intelektuāļiem. Levina filozofija centrējas ap [[ētika]]s jautājumiem (ētika kā primārā filozofija). Levins rakstījis par nevardarbīgām attiecībām, atbildību un cilvēka dzīves ētisko orientāciju. Sarakstījis arī [[Talmuds|Talmuda]] komentārus. Svarīgākie darbi: *''Totalité et infini: essai sur l'extériorité'' (1961) *''Autrement qu'être ou au-delà de l'essence'' (1974) ====Ārējās saites==== *[http://www.levinas.co.il/ Levina institūta lapa (franciski)] *[http://espacethique.free.fr/ Espacethique - Levina portāls (franciski)] *[http://home.pacbell.net/atterton/levinas/ Levinam veltīta lapa (angliski)] *[http://www.satori.lv/prn.php?ho=J&st=4&item=803 Par Levinu portālā 1/4 Satori (latviski)] [[Category:Franču filozofi|Levins, Emanuels]] [[Category:Ebreju filozofi|Levins, Emanuels]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Levins, Emanuels]] [[de:Emmanuel Lévinas]] [[en:Emmanuel Lévinas]] [[es:Emmanuel Levinas]] [[fi:Emmanuel Lévinas]] [[fr:Emmanuel Lévinas]] [[he:עמנואל לוינס]] [[it:Emmanuel Lévinas]] [[ja:エマニュエル・レヴィナス]] [[lb:Emmanuel Lévinas]] [[nl:Emmanuel Lévinas]] [[pl:Emmanuel Levinas]] [[pt:Emmanuel Lévinas]] [[ro:Emmanuel Levinas]] [[ru:Левинас, Эммануэль]] [[sk:Emmanuel Lévinas]] [[sr:Емануел Левинас]] [[sv:Emmanuel Levinas]] [[tl:Emmanuel Lévinas]] 13780 47160 2006-05-22T22:59:06Z Feens 37 [[Category:Filozofi pēc tautības]] 13781 47162 2006-05-22T23:01:01Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Emanuels Levins]] 13782 47163 2006-05-22T23:01:07Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Emanuels Levins]] 13783 47165 2006-05-22T23:01:15Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Emanuels Levins]] 13784 47166 2006-05-22T23:01:17Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Emanuels Levins]] 13785 47167 2006-05-22T23:02:15Z Knakts 848 [[Category:Dienvidamerika]] [[Category:valstu uzskaitījumi]] 13786 47179 2006-05-22T23:09:08Z Knakts 848 Kategorija {{catmore}} [[Category:valsts prezidenti]] [[Category:Venecuēla]] 13787 47190 2006-05-22T23:15:54Z Knakts 848 +kat {{catmore}} [[Category:Seišelu salas]] [[Category:valsts prezidenti]] 13788 47192 2006-05-22T23:17:25Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:Kuba]] [[Category:valsts prezidenti]] 13789 47194 2006-05-22T23:19:26Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:valstis]] [[Category:Ziemeļamerikas valstis]] 13790 47196 2006-05-22T23:21:10Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:Āfrikas valstis]] [[Category:valstis]] 13791 47199 2006-05-22T23:24:44Z Knakts 848 [[Category:Āzija]] [[Category:valstu uzskaitījumi]] 13793 47203 2006-05-22T23:32:14Z Knakts 848 [[Category:Tuvie Austrumi]] 13795 47212 2006-05-23T05:52:46Z Mrom 519 Ņemts no Krievijas hokeja mājaslapas rushockey.com Ņemts no Krievijas hokeja mājaslapas rushockey.com 13796 47214 2006-05-23T06:25:09Z Feens 37 Mumbaja Indijā (labāka) no en.wiki- [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Mumbai-MH-IN.svg] Mumbaja Indijā (labāka) no en.wiki- [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Mumbai-MH-IN.svg] 13797 47221 2006-05-23T07:17:24Z Feens 37 Bangalora, Feens, GFDL, parveidojot en.wiki - [http://lv.wikipedia.org/wiki/Image:Mumbai-MH-IN.svg] Bangalora, Feens, GFDL, parveidojot en.wiki - [http://lv.wikipedia.org/wiki/Image:Mumbai-MH-IN.svg] 13798 47224 2006-05-23T07:30:51Z Feens 37 Bangaloras emblēma no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:BangaloreMahanagaraPalike.gif] Bangaloras emblēma no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:BangaloreMahanagaraPalike.gif] 13799 48380 2006-05-31T04:32:29Z YurikBot 213 robot Adding: [[scn:Bangaluri]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Bangalore/Bengalūru/ಬೆಂಗಳೂರು'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Bangalore-KA-IN.png|160px|]] | align=center | [[Image:BangaloreMahanagaraPalike.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 5 104 047<br>6 158 677 (aglom.) |- | Rakstos | 890. g |- | Štats | [[Karnataka]] |- | Mājaslapa | http://www.bmponline.org/ |} {{commons|Category:Bangalore}} [[Image:Soudha.jpg|thumb|250px|Valdības ēka Bangalorā]] '''Bangalora''' ([[angļu valoda|angļu]] - ''Bangalore'', [[kannada|kannadā]] - ''Bengalūru''/ಬೆಂಗಳೂರು) - pilsēta [[Indija]]s dienvidu vidienē, [[Maisoras plato]]. [[Karnataka]]s štata galvaspilsēta. Trešā lielākā Indijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atšķiras ar mērenāku klimatu kā citas Indijas lielpilsētas. Pazīstama kā Indijas galvenais kosmiskās, militārās un augsto tehnoloģiju centrs. 35% no Indijas programmatūras eksporta ražoti Bangalorā. [[Indijas Kosmosa pētniecības aģentūra]]s (''Indian Space Research Organisation'') mītnesvieta. Militārās un kosmosa rūpniecības kompānijas ''[[Hindustan Aeronautics Limited]]'', kā arī programmatūras kompāniju [[Infosys]] un [[Wipro Technologies]] galveno mītņu vieta. 2005. gadā Karnatakas valdība deklarēja, ka pilsētas nosaukums tiks mainīts, izvēloties kannadas nosaukumu '''Bengalūru'''. ====Vēsture==== Pirmās ziņas par Bangaloru ir uzraksts kāda templī, kurš datēts ar 890. gadu. 1015. gadā pilsētu ieņēma [[Hola]]s valdnieks, kurš pārvaldija pilsētu līdz 1116. gadam. 1336. gadā Bangalora tika iekļauta [[Vidžjanagāras impērija|Vidžjanagāras impērijā]] (''Vijayanagara''). Pēc impērijas krišanas Bangalora vēlreiz vairākkārt mainīja "īpašniekus". XVII gadsimtā Bangaloru iekaroja [[mogoli]], tomēr 1689. gadā piešķīra pilsētu [[Maisoras karaliste]]i. [[Liebritānija|Britu]] valdīšanas gados Bangalora kļuva par vienu no vissvarīgākajām Dienvidindijas pilsētām un vienu no galvenajam britu militārajām bāzēm. 1898. gadā Bangalorā [[mēra epidēmija]], kas pamudināja Indijas vicekarali [[Lords Kerzons|Kerzonu]] ieviest stingras sanitārās normas. 1906. gadā Bangalora kļuva par pirmo pilsētu Indijā, kurā tika ierīkota elektrība. Pēc Indijas neatkarības iegūšanas Bangalora strauji attīstījās par Indijas militārās un autobūves centru. Mūsdienās tā ir viena no pasaules programmatūras [[ārpakalpojumi|ārpakalpojumu]] centriem. ====Cilvēki==== Bangalorā dzimuši: *[[Lindsejs Andersons]] (''Lindsay Anderson'', 1923-1994) - kinorežisors *[[Mahešs Bupati]] (''Mahesh Bhupathi'', 1974-) - tenisists [[Category:Indijas pilsētas]] [[br:Bangalore]] [[de:Bangalore]] [[en:Bangalore]] [[es:Bangalore]] [[fi:Bangalore]] [[fr:Bengaluru]] [[gl:Bangalore - ಬೆಂಗಳೂರು]] [[gu:બેંગલોર]] [[hi:बंगलोर]] [[hu:Bangalor]] [[id:Bangalore]] [[it:Bangalore]] [[ja:バンガロール]] [[kn:ಬೆಂಗಳೂರು]] [[kw:Bengalour]] [[nl:Bangalore]] [[pl:Bangalur]] [[pt:Bangalore]] [[ro:Bangalore]] [[ru:Бангалор]] [[scn:Bangaluri]] [[simple:Bangalore]] [[sv:Bangalore]] [[ta:பெங்களூர்]] [[te:బెంగలూరు]] [[uk:Бангалор]] [[zh:班加羅爾]] 13801 47232 2006-05-23T08:51:36Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bangalora]] 13802 47233 2006-05-23T08:51:57Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bangalora]] 13803 47234 2006-05-23T08:52:00Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bangalora]] 13804 47237 2006-05-23T09:47:54Z Feens 37 Andersons var būt: *[[Benedikts Andersons]] (''Benedict Anderson'') (1936-) - amerikāņu politologs *[[Benijs Andersons]] (''Benny Andersson'') (1946-) - zviedru mūziķis (''ABBA'') *[[Džons Andersons]] (''Jon Anderson'') (1944-) - britu mūziķis (''Yes'') *[[Edgars Andersons]] (1920-1989) - latviešu vēsturnieks *[[Filips Vorens Andersons]] (''Philip Warren Anderson'') (1923-) - amerikāņu fiziķis *[[Jans Andersons]] (''Ian Anderson'') (1947-) - skotu mūziķis (''Jethro Tull'') *[[Karls Deivids Andersons]] (''Carl David Anderson'') (1905-1991) - amerikāņu fiziķis *[[Kevins Andersons]] (''Kevin J. Anderson'') (1962-) - amerikāņu rakstnieks *[[Lindsejs Andersons]] (''Lindsay Anderson'') (1923-1994) - britu kinorežisors *[[Lirojs Andersons]] (''Leroy Anderson'') (1908-1975) - amerikāņu komponists *[[Pinks Andersons]] (''Pink Anderson'') (1900–1974) - amerikāņu blūza ģitārists *[[Pols Andersons]] (''Poul Anderson'') (1926-2001) - amerikāņu rakstnieks *[[Pols Tomass Andersons]] (''Paul Thomas Anderson'') (1970-) - amerikāņu kinorežisors *[[Ričards Dīns Andersons]] (''Richard Dean Anderson'') (1950-) - amerikāņu aktieris *[[Šervūds Andersons]] (''Sherwood Anderson'') (1876-1941) - amerikāņu rakstnieks *[[Vess Andersons]] (''Wes Anderson'') (1969-) - amerikāņu kinorežisors {{disambig}} 13809 47597 2006-05-26T20:03:53Z Knakts 848 kat Izcelsme - vācu ''Ribose'', ogļhidrāts (monosaharīds). Bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ietilpst ribonukleīnskābju, glikozīdu, dažu kofermentu sastāvā. [[Category:organiskās vielas]] 13810 47263 2006-05-23T18:53:16Z Tail 13 +attēls {{Skandināvu mitoloģija}} '''Sola''' (senislandiešu ''sol'' 'saule') [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir saules personifikācija (saules dieviete). Sola ir [[Mundilfari]] un [[Glaura]]s meita, [[Māni]] māsa, [[Glens (skandināvu mitoloģijā)|Glena]] (cilvēka) sieva. Sola katru nakti pa debesīm vada saules ratus, kuriem priekšā aizjūgti zirgi [[Arvaks un Alsvids]]; tiem pakaļ dzenas vilks [[Skolls]]. Iestājoties [[Ragnaroks|Ragnarokam]], Skolls sauli aprīs. [[Image:Solvogn.jpg|thumb|300px|left|[[Trundholmas saules disks]]]] {{stub}} [[Category:Saules dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[da:Sol (nordisk gudinde)]] [[de:Sol (Mythologie)]] [[el:Σολ (σκανδιναβική θεότητα)]] [[en:Sol (goddess)]] [[es:Sol (diosa)]] [[lt:Solė]] [[nn:Gudinna Sol]] [[pt:Sol (deusa)]] [[sv:Sol (mytologi)]] 13811 47262 2006-05-23T18:46:26Z Tail 13 [[Category:Mitoloģija]] 13812 47270 2006-05-23T19:04:41Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Skolls''' (senislandiešu ''Sköll'') [[Skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir vilks, kas katru nakti dzenas pakaļ [[Sola]]i, saulei. Uzskatīja, ka tad, kad Skolls tuvojas Solai, iestājas saules aptumsums un ka, pienākot [[Ragnaroks|Ragnarokam]], Skolls sauli panāks un aprīs. {{stub}} [[Category:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] [[da:Skoll]] [[de:Skalli]] [[en:Skoll]] [[it:Skoll]] [[ja:&#12473;&#12467;&#12523;]] [[pt:Skoll]] [[sv:Skoll]] [[uk:&#1057;&#1082;&#1086;&#1083;&#1100;]] 13813 47281 2006-05-23T19:42:16Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Bosnija un Hercegovina]] 13815 47291 2006-05-24T10:14:18Z Latvia United 746 interwiki [[Image:Langrange_portrait.jpg|right|thumb|300px]] '''Žozefs Luī Lagranžs''' (Lagrange, Joseph Louis) (1736-1813), franču matemātiķis un mehāniķis, piedzima 25.janvārī 1736.g. Turīnā. Tēvs gribēja, lai dēls kļūtu ar advokātu, un iekārtoja viņu Turīnas universitātē. Tomēr tur visu savu brīvo laiku Žozefs veltīja fizikai un matemātikai. Agri izpaudušās spīdošās matemātiskās spējas ļāva viņam 19 gados kļūt ar ģeometrijas profesoru Turīnas Artilērijas skolā. 1755. gadā Žozefs Luī Lagranžs nosūtīja Ejleram savu epohālo matemātisko darbu par izoperimetriskajām īpašībām, bet 1756.g. Viņš, Ejlera priekšstatīts, kļuva par Berlīnes zinātņu akadēmijas ārvalstu biedru. Piedalījās zinātniskas sabiedrības organizācijā Turīnā (vēlāk sauktu par Turīnas zinātņu akadēmiju). 1764. gadā Parīzes zinātņu akadēmija izziņoja konkursu pa Mēnesa kustības problēmu. Lagranžs stādīja priekšā darbu, veltītu Mēness librācijai, kurš arī bija pirmās prēmijas vērts. 1766. gadā viņš saņēma Parīzes akadēmijas otro prēmiju par pētījumu, kas ir veltīts Jupītera pavadoņu kustības teorijai, bet līdz 1778. gadam bija ieguvis vēl 3 šīs akdēmijas prēmijas. 1766. g. pēc Fridriha otrā aicinājuma Žozefs Luī Lagranžs pārbrauca dzīvot Berlīnē, kur kļuva par Berlīnes zinātņu akadēmijas prezidentu Ejlera vietā. Berlīnes periods (1766-1787) bija pats auglīgākais Lagranža dzīvē. Šeit viņš veica svarīgus darbus algebrā un skaitļu teorijā, kā arī diferenciālvienādojumos. Berlīnē tika sagatavota viņa slavenā Analītiskā mehānika (Mecanique analytique), kas ir nopublicēta Parīzē 1788. g. Šis darbs kļuva par Lagranža zinātniskās darbības virsotni. Visas statikas pamatā nolikts ņ.ķ. iespējamo pārvietojumu princips, dinamikas pamatā - šā principa savienojums ar D'alambera principu. Ir ievestas apkopotās koordinātas. Ar šo darbu Žozefs Luī Lagranžs pārvērta mehāniku kopīgā zinātnē par dažādu ķermeņu kustību: šķidru, gāzveida, elastīgu. 1787. gadā, pēc Fridriha II nāves, Žozefs Luī Lagranžs pārbrauca Parīzē un ieņēma vienu no amatiem Parīzes zinātņu akadēmijā. Franču revolūcijas laikā viņš piedalījās komisijas darbā, ar mēru un svaru metriskas sistēmas nodarbojušos izstrādāšanu un jauna kalendāra ievadu. 1797.g., pēc Politehniskas skolas radīšanas, nodarbojās ar aktīvu pasniedzēju darbību, lasīja matemātiskās analīzes kursu. 1795.g., pēc Francijas Institūta atklāšanas, kļuva par fizikas-matemātikas klases audzinātāju. Žozefs Luī Lagranžs ienesa būtisku ieguldījumu daudzos tīras matemātikas apgabalos, ieskaitot variāciju izrēķināšanu, diferenciālvienādojumu teoriju, uzdevumu lēmumu uz maksimumu un minimumu atrašanu, skaitļu (Lagranža teorēma) teoriju, algebru un varbūtību teoriju. Divos savējos svarīgākajos darbos - “Analītisku funkciju teorija” (Thorie des fonctions analytiques, 1797) un “Par skaitlisku vienādojumu risināšanu” (De la rsolution des quations numriques, 1798) - viņš sasummēja visu, kas bija zināms par šiem jautājumiem viņa laikā, bet jaunas idejas un metodes, kuras tika ietvertas darbos, vēlāk bija manāmas daudzu izcilu matemātiķu iemiesojumu darbos 19. gadsimtā. Žozefs Luī Lagranžs nomira 1813. gada 10. aprīlī Parīzē. [[ca:Joseph Louis Lagrange]] [[de:Joseph-Louis Lagrange]] [[es:Joseph-Louis de Lagrange]] [[en:Joseph Louis Lagrange]] [[eo:Joseph-Louis de Lagrange]] [[fr:Joseph-Louis Lagrange]] [[ko:조제프 루이 라그랑주]] [[is:Joseph Louis Lagrange]] [[it:Joseph-Louis Lagrange]] [[he:ז'וזף לואי לגראנז']] [[nl:Joseph-Louis Lagrange]] [[ja:ジョゼフ＝ルイ・ラグランジュ]] [[no:Joseph Louis Lagrange]] [[pl:Joseph Louis Lagrange]] [[pt:Joseph-Louis de Lagrange]] [[ru:Лагранж, Жозеф Луи]] [[sl:Joseph-Louis de Lagrange]] [[fi:Joseph-Louis Lagrange]] [[sv:Joseph-Louis Lagrange]] [[tr:Joseph Louis Lagrange]] [[zh:约瑟夫·路易斯·拉格朗日]] 13819 47304 2006-05-24T13:01:42Z Latvia United 746 13820 47306 2006-05-24T13:12:04Z Latvia United 746 13821 47311 2006-05-24T13:19:50Z Dainis 876 [[Image:Cassini assembly.jpg|right|thumb|200px|Cassini montāžas laikā]] '''Cassini''' - kosmiskais aparāts [[Saturns (planēta)|Saturna]] apkārtnes izpētei, starpplanētu zondes [[Cassini-Huygens]] [[orbitālais aparāts]]. Zonde nosaukta par godu itāļu-franču [[astronoms|astronomam]] [[Džovanni Kasīni]], kurš Saturnam atklāja četrus jaunus [[Saturna pavadoņi|pavadoņus]]. Cassini palaists 1997. gada 15. oktobrī. Saturna orbītā iegaja 2004. gada 30. jūnijā. [[Category:Cassini-Huygens]] [[ru:Кассини (КА)]] 13822 53434 2006-07-03T13:33:29Z Knakts 848 +starpviki [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Saturna izpēte]] [[en:Category:Cassini-Huygens]] [[fr:Catégorie:Cassini-Huygens]] [[ru:Категория:Кассини-Гюйгенс]] 13823 47313 2006-05-24T13:24:17Z Dainis 876 [[Category:Saturns (planēta)|Saturns]] 13824 47314 2006-05-24T13:24:53Z Dainis 876 [[Category:Saules sistēmas planētas]] 13825 51776 2006-06-24T16:58:23Z Eriksrudzitis 858 [[Image:Cassini Saturn Orbit Insertion.jpg|thumb|Cassini mākslinieka skatījumā]] '''Cassini - Huygens''' - [[starpplanētu zonde]] [[Saturns (planēta)|Saturna]] sistēmas izpētei. Sastāv no [[orbitālais aparāts|orbitālā aparāta]] ''[[Cassini]]'' un [[nolaižamais aparāts|nolaižamā aparāta]] ''[[Huygens]]''. Svarīgākie notikumi: * 15.10.1997 - starts ar [[nesējraķete|nesējraķeti]] [[Titan-4|Titan IV]] * 26.04.1998 - [[Venēra (planēta)|Venēras]] pārlidojums * 26.06.1999 - otrais [[Venēra (planēta)|Venēras]] pārlidojums * 18.08.1999 - [[Zeme]]s pārlidojums * 30.10.2000 - [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pārlidojums * 30.06.2004 - ieiešana [[Saturns (planēta)|Saturna]] orbītā * 24.12.2004 - nolaižamā aparāta [[Huygens]] atdalīšanās * 14.01.2005 - [[Huygens]] nolaišanās uz [[Titāns (pavadonis)|Titāna]] virsmas [[Category:Cassini-Huygens|*]] [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Saturna izpēte]] [[bg:Касини-Хюйгенс (мисия)]] [[cs:Mise Cassini-Huygens]] [[da:Cassini-Huygens]] [[de:Cassini-Huygens]] [[en:Cassini-Huygens]] [[es:Cassini/Huygens]] [[fr:Mission Cassini-Huygens]] [[gl:Sonda Cassini-Huygens]] [[ko:카시니-하위헌스 호]] [[hr:Cassini-Huygens]] [[it:Missione spaziale Cassini-Huygens]] [[he:קאסיני]] [[lt:Cassini-Huygens]] [[hu:Cassini-Huygens]] [[nl:Cassini-Huygens]] [[ja:カッシーニ]] [[no:Cassini-Huygens]] [[pl:Cassini-Huygens]] [[pt:Sonda Cassini-Huygens]] [[ru:Кассини-Гюйгенс]] [[sk:Cassini-Huygens]] [[sl:Cassini-Huygens]] [[fi:Cassini-Huygens]] [[sv:Cassini–Huygens]] [[th:ยานแคสซีนี]] [[zh:卡西尼-惠更斯号]] 13827 47326 2006-05-24T14:28:04Z Dainis 876 no en.wiki no en.wiki 13828 47327 2006-05-24T14:36:05Z Dainis 876 [[Image:Huygens probe dsc03686.jpg|thumb|right|250px|Huygens modelis]] [[Image:Huygens surface color.jpg|thumb|right|Vienīgais attēls, ko uzņēmis Huygens pēc nolaišanās uz Titāna virsmas]] '''Huygens''' - [[Eiropas kosmiskā aģentūra|Eiropas kosmiskās aģentūras]] [[starpplanētu zonde]] - [[nolaižamais aparāts]] [[Saturns (planēta)|Saturna]] pavadoņa [[Titāns (pavadonis)|Titāna]] izpētei. Nosaukta par godu holandiešu astronomam [[Kristians Heigenss|Kristianam Heigensam]], kas Saturnam atklāja pavadoni Titānu. Huygens startēja no Zemes [[Cassini-Huygens|Cassini]] sastāvā 1997. gada 15. oktobrī. 2004. gada 25. decembrī atdalījās no orbitalā aparāta, un talāk lidoja autonomi. 2005. gada 14. janvārī nolaižamais aparāts iegāja Titāna atmosfērā un veiksmīgi [[Lēnā nolaišanās|nolaidās]] uz tā virsmas, pārraidot daudz zinātniskās informācijas, tai skaitā arī attēlus. [[Category:Cassini-Huygens]] [[zh-min-nan:Huygens cheng-chhek-ki]] [[cs:Huygens (sonda)]] [[da:Huygens (rumsonde)]] [[en:Huygens probe]] [[es:Sonda Huygens]] [[eo:Sondilo Huygens]] [[fr:Huygens (sonde spatiale)]] [[it:Missione spaziale Cassini-Huygens#Huygens]] [[he:הויגנס]] [[lt:Zondas Huygens]] [[hu:Huygens]] [[nl:Huygens (ruimtesonde)]] [[ja:ホイヘンス・プローブ]] [[no:Huygens (romsonde)]] [[nn:Romsonden Huygens]] [[ru:Гюйгенс (зонд)]] [[sk:Huygens (sonda)]] [[sv:Huygens]] [[zh:惠更斯号]] 13829 47332 2006-05-24T15:44:55Z Mvaivodz 942 13830 47335 2006-05-24T15:51:27Z Mvaivodz 942 13834 47357 2006-05-24T20:36:57Z Latvia United 746 interwiki '''Informācijas teorija''' ir zinātnes nozare, kas, izmantojot matemātiskās metodes, nodarbojas ar informācijas apstrādes, pārraides un izmantošanas problēmu izpēti. [[Category:Zinātne]] [[de:Informationstheorie]] [[es:Teoría de la información]] [[et:Informatsiooniteooria]] [[en:Information theory]] [[fa:نظریه اطلاعات]] [[fr:Théorie de l'information]] [[gl:Teoría da información]] [[he:תורת האינפורמציה]] [[hu:Információelmélet]] [[id:Teori Informasi]] [[io:Informo-teorio]] [[it:Teoria dell'informazione]] [[ja:情報理論]] [[nl:Informatietheorie]] [[no:Informasjonsteori]] [[pl:Teoria informacji]] [[pt:Teoria da informação]] [[ru:Теория информации]] [[sv:Informationsteori]] [[th:ทฤษฎีข้อมูล]] [[uk:Теорія інформації]] [[zh:信息论]] 13836 47421 2006-05-25T16:41:30Z Tail 13 +{{delete}} {{delete}} '''Digitālā televīzija''' Attīstoties modernajām tehnoloģijām, jau šobrīd Latvijā ir pieejams jauns, kvalitatīvs televīzijas pakalpojumu risinājums – Digitālā televīzija. Tas ļauj skatīties televīzijas kanālus pavisam jaunā ciparu kvalitātē, tādējādi nodrošinot ideālas kvalitātes attēlu. Digitālā televīzija ir pieejama visā Latvijā, jo signāls no satelīta nosedz visu Latvijas teritoriju. Ir iespējams skatīties visus Latvijas kanālus ideālā kvalitātē: TV3, LTV1, LNT un TV5. Lai skatītos digitālo televīziju, atliek nopirkt digitālo uztvērēju jeb dekoderi un pieslēgt to Jūsu televizoram (var pieslēgt jebkura modeļa televizoru) un savienot ar “šķīvi”. Vienlaikus, piemēram, ir iespējams uzstādīt gan angļu valodu (balss), gan latviešu valodas subtitrus kanāliem, kuri piedāvā šādu iespēju. Latvijā šobrīd ir viens digitālā televīzijas operators Viasat 13838 47382 2006-05-25T08:38:42Z Mvaivodz 942 Koncertā.... Koncertā.... 13840 47388 2006-05-25T12:15:12Z Sss 937 13841 48122 2006-05-29T16:41:48Z Sss 937 13843 47409 2006-05-25T13:09:23Z Knakts 848 kat Pagaidām te nekā nav. Var dzēst. {{Dzēst}} [[Category:Eirodziesma]] 13845 47404 2006-05-25T13:04:22Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:izklaide]] [[Category:mūzika]] [[da:Kategori:Melodi Grand Prix]] [[de:Kategorie:Eurovision Song Contest]] [[en:Category:Eurovision Song Contest]] [[eo:Kategorio:Eŭrovido-Kantokonkurso]] [[es:Categoría:Festival de la Canción de Eurovisión]] [[fi:Luokka:Eurovision laulukilpailut]] [[fr:Catégorie:Concours Eurovision de la chanson]] [[it:Categoria:Eurofestival]] [[nl:Categorie:Eurovisiesongfestival]] [[no:Kategori:Melodi Grand Prix]] [[pt:Categoria:Festival Eurovisão da Canção]] [[sv:Kategori:Eurovisionsschlagerfestivalen]] 13848 47434 2006-05-25T19:35:10Z Feens 37 cat. '''Harijs Harisons''' (''Harry Harrison'', * 1925. g. 12. martā), dzimis Henrijs Maksvels Dempsijs (''Henry Maxwell Dempsey''), ir amerikāņu [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] autors. Starp nozīmīgākajiem Harisona darbiem jāmin [[antiutopija|antiutopiskais]] romāns "Pavirzieties! Pavirzieties!" (''Make Room! Make Room!'') un romānu cikls "Nerūsējošā tērauda žurka" (''Stainless Steel Rat''). 2006. gada maija nogalē Harijs Harisons viesojās [[Rīga|Rīgā]], kur nolasīja lekciju "Kāpēc šodien mums fantastika vajadzīga vairāk nekā jebkad". ==Biogrāfija== [[Image:Harry Harrison 2005.jpg|thumb|250px|Harijs Harisons 63. Pasaules zinātniskās fantastikas sanāksmē [[Glāzgova|Glāzgovā]] 2005. gada augustā]] Harijs Harisons ir dzimis 1925. gada 12. martā Stemfordā, Konnektikutā. Harisona māte dzimusi Rīgā, taču uzaugusi [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]; viņa tēvs pēc tautības bijis īrs un ģimenes uzvārdu nomainījis uz "Harisons" neilgi pēc dēla dzimšanas. Pats Harisons uzauga Kvīnsā. Brīvajā laikā viņš labprāt lasīja komiksus un zinātnisko fantastiku. 1943. gadā 18 gadu vecumā Harisons tika iesaukts ASV armijas gaisa spēkos, kur dienēja četrus gadus. Viņš strādāja ar slepeniem militārajiem datoriem, darbojās arī kā šaušanas instruktors. Harisons saņēma arī medaļu par precizitāti šaušanā. Harisons ir pacifists un uzskata, ka "Vjetnama ir viens no lielākajiem Amerikas grēkiem". Dienēdams armijā, Harisons sāka interesēties par [[esperanto]], kas vēlāk parādās vairākos viņa darbos. Atgriezies no armijas, Harisons izlēma studēt mākslu Ņujorkas Hantera koledžā, kur mācījās pie amerikāņu gleznotāja Džona Blomšīlda. Studijas pametis, viņš pie mākslinieka turpināja mācīties vēl divus gadus, kā arī apmeklēja Karikatūristu un ilustratoru skolu. Harisons sāka ilustrēt zinātniskās fantastikas žurnālus un kļuva par ''The Hydra Club'' locekli. Šajā laikā Deimons Naits viņu nolīga ilustrēt žurnālu ''Worlds Beyond''. Harisons saslima ar gripu un kakla infekciju, tāpēc nevarēja zīmēt, taču pievērsās rakstīšanai un radīja īso stāstu ''I Walk Through Rocks''. Deimons Naits par to samaksāja 100 dolārus; stāsts parādījās ''Worlds Beyond'' 1951. gada februāra numurā ar nosaukumu ''Rock Diver''. Apmēram šajā laikā Harisons sastapa Džounu Merkleri, dizaineri un baletdejotāju. 1954. gadā viņi apprecējās. 1957. gada augustā Harisona septītajā publicētajā īsajā stāstā parādījās "Nerūsējošās tērauda žurkas" cikla galvenais varonis. Šajā laikā Harisons strādāja arī pie sava pirmā romāna, "Nāves pasaule" (''Deathworld''). Par romānu viņš saņēma 2100 dolārus. Pirmā romāna daļa parādījās žurnāla ''Astounding'' 1960. gada janvāra numurā. 1965. gadā tika publicēts romāns "Bils, galaktikas varonis" (''Bill, the Galactic Hero''), lai arī ar darba iznākšanu bija grūtības – izdevēji nevēlējās apvienot zinātnisko fantastiku ar satīru. 1966. gadā tika publicēts viens no nozīmīgākajiem Harisona darbiem – romāns "Pavirzieties! Pavirzieties!". Harisons kādu laiku dzīvojis [[Meksika|Meksikā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Anglija|Anglijā]] un [[ASV]], taču visbeidzot pārcēlies uz [[Īrija|Īriju]], kur mitinās arī šobrīd. ==Literārā darbība== Par nozīmīgāko Harisona darbu mēdz uzskatīt antiutopisko romānu "Pavirzieties! Pavirzieties!". Romāna darbība risinās 1999. gadā (pats darbs tika uzrakstīts 1966. g.). Darbā apskatīta pārapdzīvotības problēma: pasaules iedzīvotāju skaits romānā sasniedzis 7 miljardus iedzīvotāju, kā rezultātā pilsētas ir pārblīvētas un trūkst iztikas līdzekļu. Vairāki Harisona darbi izdoti arī latviešu valodā. 1973. gadā Z. Ineša tulkojumā izdots prozas krājums "Fantastiskā sāga", kurā iekļauts arī romāns ar šādu pašu nosaukumu (oriģinālā ''Technicolor Time Machine''), vēlāk arī romāns "Rietumos no Ēdenes" (''West of Eden'') un divas grāmatas ciklā "Nerūsējošā tērauda žurka". Harisona stāsts "Nirējs klintīs" (''Rock Diver'') 1977. gadā publicēts zinātniskās fantastikas stāstu krājumā "Civilizācijas skatlogs". ==Ārējās saites== * [http://www.harryharrison.com/ Oficiālā mājaslapa] * [http://web.lib.usf.edu/usflibraries/special_collections.html/ Harija Harisona manuskriptu kolekcija] [[Category:Amerikāņu rakstnieki|Harisons, Harijs]] [[Category:Zinātniskās fantastikas rakstnieki|Harisons, Harijs]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Harisons, Harijs]] [[bg:Хари Харисън]] [[cs:Harry Harrison]] [[de:Harry Harrison]] [[en:Harry Harrison]] [[eo:Harry Harrison]] [[fr:Harry Harrison]] [[ja:ハリイ・ハリスン]] [[nl:Harry Harrison]] [[pl:Harry Harrison]] [[ru:Гаррисон, Гарри]] [[fi:Harry Harrison]] [[sv:Harry Harrison]] [[th:แฮรี่ แฮริสัน]] [[uk:Гаррісон Гаррі Максвелл]] 13849 47426 2006-05-25T18:47:50Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Harijs Harisons]] 13850 47427 2006-05-25T18:48:29Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Harijs Harisons]] 13851 47428 2006-05-25T18:51:16Z Tail 13 nozīmju atdalīšanas lapa * '''[[Džordžs Harisons]]''', mūziķis, ''The Beatles'' dalībnieks * '''[[Harijs Harisons]]''', zinātniskās fantastikas rakstnieks {{disambig}} 13852 47429 2006-05-25T18:52:16Z Tail 13 redirekts #REDIRECT [[Harisons]] 13853 47433 2006-05-25T19:28:26Z Feens 37 Visas [[Indija]]s pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 3 000 000 iedzīvotājiem 2006.gadā. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=60% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2006) | '''Štats''' |- | [[Ahmedabada]] (Ahmedabad) | 3 769 846 | [[Gudžarata]] |- | [[Bangalora]] (Bangalore) | 5 104 047 | [[Karnataka]] |- | [[Čenaja]] (Chennai) | 4 352 932 | [[Tamilnadu]] |- | [[Deli]] (Delhi) | 11 215 130 | galvaspilsētas teritorija |- | [[Haiderabada]] (Hyderabad) | 3 632 094 | [[Andrapradeša]] |- | [[Kolkata]] (Kolkata) | 4 638 350 | [[Rietumbengālija]] |- | [[Mumbaja]] (Mumbai) | 12 883 645 | [[Maharaštra]] |- | [[Pune]] (Pune) | 3 043 128 | [[Maharaštra]] |- | [[Surata]] (Surat) | 3 022 821 | [[Gudžarata]] |- |} [[Category:Indijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 13854 47439 2006-05-25T19:53:34Z Jānis U. 198 [[Image:Morphine.png|thumb|Alkaloīds (morfīns)]] '''Alkaloīdi''' – [[slāpeklis|slāpekli]] saturošas, cikliskas, augu izcelsmes organiskas vielas. Alkaloīdus klasificē pēc slāpekļa bāzes vai pēc izcelsmes. Alkaloīdiem ir spēcīga fizioloģiska iedarbība uz [[cilvēks|cilvēku]] un [[dzīvnieki]]em. [[Augi]]em tie kalpo kā aizsardzība pret [[zālēdāji]]em, un arī kā organiskā slāpekļa rezerve [[šūna|šūnās]]. No seniem laikiem cilvēki izmantoja alkaloīdus kā [[zāles]] vai [[inde]]s, taču to struktūra tika izzināta samērā nesen. Terminu – „alkaloīds” („līdzīgs sārmam”) – ieviesa farmaceits V. Meisners 1819. gadā. Pirmo mūsdienu alkaloīdu traktējumu 1910. gadā deva E. Vinteršteins un G. Trīrs. Tos raksturo četri nosacījumi: 1) slāpekļa [[atoms]] ir iekļauts heterocikliskajā sistēmā. 2) savienojums veido sarežģītu molekulāro struktūru 3) tam jābūt ar lielu farmokoloģisko aktivitāti 4) tai jābūt augu izcelsmes vielai. Pašlaik ir izdalīti vairāk kā 10000 visdažādāko struktūru tipu alkaloīdu, pārsniedzot skaita ziņā visus citus dabiskās izcelsmes savienojumus. Tāpēc nav brīnums, ka ir daudzi izņēmumi, kas neatbilst visiem Vinteršteina – Trīra nosacījumiem. Alkaloīdu izplatība parasti ir ierobežota ar noteiktām augu valsts dzimtām un ģintīm. Ir reti gadījumi, kad visi vai arī vairākums lielas [[taksonomiskās grupas]] pārstāvju satur alkaloīdus. Kaut arī 40% augu dzimtu ietver sevī kaut vienu alkaloīdus saturošu sugu, tomēr tie no 10000 ģintīm ir konstatēti tikai 9%. Starp [[segsēkļi]]em tie diezgan bieži ir sastopami dažās [[divdīgļlapji|divdīgļlapju dzimtās]]. ([[Apocynaceae]], [[Compositae]], [[Berberidaceae]], [[Solanaceae]] u.c.). Daudz retāk tie sastopami [[sporaugi|sporaugos]], [[kaiļsēkļi|kaiļsēkļos]] vai [[viendīgļlapji|viendīgļlapjos]]. Tomēr arī starp pēdējiem ir svarīgas alkaloīdus saturošas dzimtas ([[Amaryllidaceae]], [[Liliaceae]]). No visiem augiem izceļas [[magoņu dzimta]] (Papaveraceae) ar to, ka visas šīs dzimtas sugas satur alkaloīdus. Vienkāršus alkaloīdus bieži vien satur dažādu neradniecīgu dzimtu augi, bet sarežģīti alkaloīdi (piem. [[kolhicīns]], [[hinīns]]) sastopami pārsvarā tikai vienā sugā vai ģintī, kas ir tos raksturojoša īpašība. Alkaloīdu [[farmakoloģiskā aktivitāte]] atkarībā no molekulārās struktūras ir ļoti atšķirīga. Starp tiem ir sāpju remdējoši līdzekļi un [[narkotikas]] ([[morfīns]], [[kodeīns]]); spēcīgi centrālās nervu sistēmas stimulātori ([[strihnīns]], [[brucīns]]); midriatiskie (acu zīlītes paplašinoši) līdzekļi ([[atropīns]], [[hiociamīns]]) un miotiskie (acu zīlītes sašaurinoši) līdzekļi ([[fizostigmīns]], [[pilokarpīns]]). Daži alkaloīdi aktivizē [[simpatiskā nervu sistēma|simpatisko nervu sistēmu]], stimulē [[sirds]] darbību un paaugstina [[asinsspiediens|asinsspiedienu]] ([[efedrīns]], [[epinefrīns]]). Citi, savukārt, samazina asinsspiedienu ([[rezerpīns]], [[protoveratrīns-A]]). Pateicoties savai fizioloģiskajai aktivitātei daudzi alkaloīdi – spēcīgas [[indes]] – tomēr tiek plaši pielietoti [[medicīna|medicīnā]]. Dažādi alkaloīdi nelielās devās ietilpst dažādu [[pārtika]]s produku sastāvā. Piemēram, [[kofeīns]] [[kafija]]s un [[tēja]]s sastāvā, paaugsina [[tonuss|tonusu]]. Alkaloīdi ir pamatā visdažādākajām narkotiskajām vielām, no vieglām - cigaretēs ([[nikotīns]]), līdz smagām - [[opijs|opijā]] ([[morfīns]]), kas cilvēkos izraisa atkarbu no šo vielu lietošanas. Tos lieto arī kā [[pesticīdi|pesticīdus]] cīņā ar kaitgajiem [[kukaiņi]]em. [[category:Ķīmija]] [[Category:Organiskā ķīmija]] [[category:Medicīna]] [[bg:Алкалоид]] [[ca:Alcaloide]] [[cs:Alkaloid]] [[da:Alkaloid]] [[de:Alkaloide]] [[en:Alkaloid]] [[es:Alcaloide]] [[eo:Alkaloido]] [[fr:Alcaloïde]] [[he:אלקלואיד]] [[it:Alcaloidi]] [[lt:Alkaloidas]] [[nl:Alkaloïde]] [[ja:アルカロイド]] [[nn:Alkaloid]] [[no:Alkaloid]] [[pl:Alkaloid]] [[pt:Alcalóide]] [[ro:Alcaloid]] [[ru:Алкалоид]] [[sk:Alkaloid]] [[sl:Alkaloid]] [[fi:Alkaloidi]] [[sv:Alkaloid]] [[uk:Алкалоїди]] 13856 47478 2006-05-25T21:59:23Z Knakts 848 {{catmore|baldriānu dzimta}} [[Category:augi]] 13857 47479 2006-05-25T22:01:19Z Knakts 848 catmore {{catmore|kaņepju dzimta}} [[Category:augi]] 13858 47464 2006-05-25T21:27:13Z Knakts 848 ''Sīkākai informācijai skaties rakstu [[raglapju dzimta]].'' [[Category:augi]] 13859 47466 2006-05-25T21:33:34Z Latvia United 746 13860 47470 2006-05-25T21:37:41Z Latvia United 746 interwiki + eng [[Image:Calculator.jpg|right|thumb|300px|Mūsdienu zinātniskais kalkulators.]] '''Kalkulators''' ir [[ierīce]] aritmētisku operāciju izpildei ar [[skaitļiem]], kas ievadīti ar tastatūras palīdzību. Rezultātus un starprezultātus izvada, izmantojot [[gaismas diode|gaismas diožu]] vai šķidro kristālu indikatorus. Pēdējā laikā kalkulatorus ražo komplektā ar mazgabarīta printeriem un atmiņas moduļiem, kas satur dažādas specializētas programmas. {{stub}} [[Category:Matemātika]] [[bg:Калкулатор]] [[da:Lommeregner]] [[de:Taschenrechner]] [[es:Calculadora]] [[eo:Kalkulilo]] [[en:Calculator]] [[fa:ماشین حساب]] [[fr:Calculatrice]] [[he:מחשבון]] [[it:Calcolatrice]] [[nl:Rekenmachine]] [[no:Kalkulator]] [[nn:Kalkulator]] [[ja:電卓]] [[pl:Kalkulator]] [[pt:Calculadora]] [[ro:Calculator]] [[ru:Калькулятор]] [[sl:računalo]] [[sr:Калкулатор]] [[fi:Laskin]] [[sv:Miniräknare]] [[th:เครื่องคิดเลข]] [[zh:电子计算器]] 13861 47481 2006-05-25T22:11:25Z Knakts 848 catmore {{catmore|krustziežu dzimta}} [[Category:augi]] 13862 47482 2006-05-25T22:12:05Z Knakts 848 catmore {{catmore|kurvjziežu dzimta}} [[Category:augi]] 13863 47489 2006-05-25T22:18:26Z Knakts 848 {{catmore|lūpziežu dzimta}} [[Category:augi]] 13864 47491 2006-05-25T22:19:50Z Knakts 848 {{catmore|gundegu dzimta}} [[Category:augi]] 13865 47496 2006-05-25T22:24:21Z Knakts 848 {{catmore|ūdensrožu dzimta}} [[Category:augi]] 13866 47501 2006-05-25T22:29:20Z Knakts 848 {{catmore|asinszāļu dzimta}} [[Category:augi]] 13867 47503 2006-05-25T22:31:47Z Knakts 848 {{catmore|ķirbju dzimta}} [[Category:augi]] 13868 47506 2006-05-25T22:36:56Z Knakts 848 {{catmore|kosas}} [[Category:augi]] 13870 47516 2006-05-26T06:39:41Z Dainis 876 '''Datu masīvs''' vai '''masīvs''' - sakārtota [[datu struktūra]], kas sastāv no viena tipa [[datu elements|elementiem]], kurus identificē ar [[indekss|indeksu]] vai indeksu kopu. Indekss var būt vesels skaitlis vai simbolu rinda (šajā gadījumā masīvu sauc par asociatīvo). Ja masīva elementam ir pakārtots viens indekss, tad tādu sauc par viendimensijas masīvu; ar diviem indeksiem - par divdimensiju masīvu. Retāk ir sastopami trīs un vairāku dimensiju masīvi. Masīvi ir visizplatītākā datu struktūra, un to atbalsta vairums [[programmēšanas valoda|programmēšanas valodu]]. [[Category:Datu struktūras]] [[cs:Pole (informatika)]] [[de:Array]] [[en:Array]] [[es:Vector (programación)]] [[fr:Tableau (structure de données)]] [[it:Array]] [[he:מערך (מבנה נתונים)]] [[nl:Array]] [[is:Fylki (tölvunarfræði)]] [[ja:配列]] [[pl:Tablica]] [[pt:Array]] [[ru:Индексный массив]] [[sk:Pole (údajová štruktúra)]] [[sl:Tabela (računalništvo)]] [[sr:Вектор]] [[sv:Array]] [[uk:Масив]] [[zh:数组]] 13871 48065 2006-05-29T14:54:47Z Knakts 848 kat [[Category:datu pārvaldība]] 13872 47519 2006-05-26T06:54:54Z Dainis 876 '''Datu elements''' - vismazākā datu vienība, kuru var apstrādāt. [[Category:Datu struktūras]] 13873 47520 2006-05-26T07:12:23Z Dainis 876 '''Datu struktūra''' - [[datu elements|datu elementu]] kopums, kas sasaistīts noteiktā veidā. Tas ir veids, kā [[dati|datus]] glabāt datoratmiņā, un kā tos efektīvi izmantot. [[Category:Datu struktūras|*]] [[ast:Estructura de datos]] [[bs:Struktura podataka]] [[da:Datastruktur]] [[de:Datenstruktur]] [[en:DData structure]] [[es:Estructura de datos]] [[fr:Structure de données]] [[ko:자료구조]] [[id:Struktur data]] [[he:מבנה נתונים]] [[hu:Adatszerkezet]] [[nl:Datastructuur]] [[is:Gagnagrind]] [[ja:データ構造]] [[no:Datastruktur]] [[pl:Struktura danych]] [[pt:Estrutura de dados]] [[sk:Údajová štruktúra]] [[sl:Podatkovna struktura]] [[ru:Структуры данных]] [[fi:Tietorakenne]] [[sv:Datastruktur]] [[th:โครงสร้างข้อมูล]] [[uk:Структури даних]] [[zh:数据结构]] 13874 47523 2006-05-26T07:18:39Z Dainis 876 #redirect [[Datu masīvs]] 13875 47530 2006-05-26T08:22:51Z Feens 37 '''Lindsejs Andersons''' (''Lindsay Anderson'', * 1954.gada 24. novembrī [[Bangalora|Bangalorā]], † 1994. gada 30. augustā [[Angulema|Angulemā]], [[Francija|Francijā]] ) - [[Lielbritānija|britu]] mākslas un dokumentālo filmu režisors un kinokritiķis. Viens no pazīstamākajiem Lielbritānijas kinorežisoriem XX gadsimta 60-ajos un 70-ajos gados. Dzimis [[Indija|Indijā]], britu militārpersonas ģimenē. Studējis [[Oksforda|Oksfordā]]. Pirms kinorežisora karjeras Andersons bija kinokritiķis žurnālā ''Sequence''. Viens no [[Brīvā kino kustība]]s (''Free Cinema Movement'') pārstāvjiem. Pirms mākslas filmu radīšanas, darbojās dokumentālo filmu jomā. Mākslas filmas radījis, ietekmējoties no britu 30.-to gadu dokumentālo filmu estētikas. Pazīstamākie aktieri - [[Ričards Hariss]] un [[Malkolms Makdauels]]. ====Andersona filmas (nepilns saraksts)==== *[[Ceturdienas bērni]] (''Thursday's Children'', 1954) - dokumentāla, Oskars par dokumentālo filmu *[[Šī sporta dzīve]] (''This Sporting Life'', 1963) *[[Ja....]] (''If....'', 1969) - Zelta Palmas zars [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] *[[Ak, laimīgais!]] (''O Lucky Man!'', 1973) *[[Hospitālis "Britānija"]] (''Britannia Hospital'', 1982) ====Ārējās saites==== *http://www.imdb.com/name/nm0000755/ - Andersona IMDB profils {{stub}} [[Category:britu kinorežisori|Andersons, Lindsejs]] [[de:Lindsay Anderson]] [[en:Lindsay Anderson]] [[fr:Lindsay Anderson]] [[gl:Lindsay Anderson]] [[ja:リンゼイ・アンダーソン]] [[pl:Lindsay Anderson]] [[fi:Lindsay Anderson]] [[sv:Lindsay Anderson]] 13876 47528 2006-05-26T08:20:07Z Feens 37 [[Category:Kinorežisori pēc kinoskolas]] 13877 47529 2006-05-26T08:21:47Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Lindsejs Andersons]] 13879 47538 2006-05-26T13:53:30Z Keps 758 '''Podniecība''' ir process, kurā no [[Māls|māliem]] tiek izgatavoti dažādi māla trauki. Lai tie būtu izturīgi, trauku sagataves tiek apdedzinātas speciālās podnieku krāsnīs, bet lai tie būtu arī ūdens necaurlaidīgi un tiem būtu [[Estētika|estētisks]] izskats, tos pārklāj ar glazūru. ==Podniecības vēsture== [[Image:Töpferscheibe.jpg|thumb|200px|Podnieka ripa]]Podniecība ir viens no senākajiem zināmajiem amatniecības veidiem. Traukus no māla izgatavoja jau senie šumeri. Viņi izgudroja arī vienu no senākajām tehnoloģijām - trauku izgatavošanu ar podnieka ripas palīdzību. Tā, zināmu neizpratni arheologu vidū sākotnēji izraisīja tā saucamā [[Urūka]]s [[keramika]]. Šīs keramikas raksturīga iezīme ir, ka pēc ārējā izskata tā ir daudz vienkāršāka, pat primitīvāka, nekā agrāk izgatavotā šai pašā reģionā. Pētījumos noskaidrojās, ka šādām izmaiņām ir objektīvs iemesls. Proti, pieaugot iedzīvotāju skaitam šajā apkārtnē, nostiprinoties to [[saimniecība]]i, palielinājās arī pieprasījums pēc dažādiem [[mājturība]]s priekšmetiem, it īpaši traukiem. Lai apmierinātu šo [[Pieprasījums|pieprasījumu]], podnieki ieviesa jaunu, [[Inovācija|inovatīvu]] tehnoloģiju – trauku izgatavošanu ar podnieku ripas palīdzību. Tā bija viena no nozīmīgākajām šī laikmeta inovācijām, jo tās rezultātā amatnieku [[darba ražīgums]] strauji pieauga, palielinājās [[ražošana]]s apjoms, lai gan par to nācās maksāt ar pieticīgāku izstrādājumu [[Dizains|dizainu]], raksturīgu masveida standarta produkcijai. Jādomā, ka šo izstrādājumu lietotāji to neuztvēra kā lielu trūkumu – svarīgāk bija saglabāt ražas pārpalikumu, kā arī nodrošināt ērtu tās transportēšanu uz [[tirdzniecība]]s vietām. [[Category:Nepabeigti raksti]] [[Category:Ekonomika]] [[Category:Vēsture]] 13880 47770 2006-05-28T04:56:54Z Keps 758 '''Medniecība''' ir nodarbošanās vai [[nozare]], kas saistīta ar savvaļas [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] izsekošanu un to nomedīšanu pārtikai. Ar medīšanu mēdz nodarboties arī [[Sports|sporta]] vai izklaides dēļ. ==Medniecības vēsture== Medniecība ir viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās un barības iegūšanas veidiem. Pirmatnējais cilvēku bars medībās izmantoja prmitīvus pīķus, rungas vai citus priekšmetus. Bieži medījumi tika iedzīti vai ievilināti bedrēs, kuras bija apslēptas ar vieglu zaru pārklāju. [[Image:Neanderthal hunter.jpg|thumb|200px|Neandertāliešu mednieks]][[Loks|Loka]] un [[bulta]]s izgudrošanu pirms apmēram desmit tūkstošiem gadu un to pielietošana praksē radīja medniecībā apvērsumu – medību efektivitāte būtiski palielinājās. Zvēru tagad varēja nomedīt jau no daudz lielāka attāluma to priekšlaicīgi neaizbaidot. Samazinājās arī paša mednieka risks pašam kļūt par medījuma upuri nonākot tā nagos, ilkņos vai uz satrakota dzīvnieka ragiem. Arī putnus ar loka un bultas palīdzību bieži varēja nomedīt tiem sēžot augstu kokā vai pat lidojumā, kas pirms tam bija neiespējami. Šīs un arī daudzu citu [[Inovācija|inovāciju]] rezultātā, lauku apstrāde, medības un [[zvejniecība]] no kolektīva pasākuma arvien vairāk kļuva par individuālu nodarbību, tādējādi veicinot [[sabiedrība]]s pārstrukturizāciju, jo atsevišķa indivīda (ģimenes) izdzīvošanas spēja palielinājās. Tā bija vēl viena – sociāla revolūcija, kas radīja tālejošas sekas [[Civilizācija|civilizāciju]] attīstībā līdz pat mūsdienām. [[Category:Nepabeigti raksti]] [[Category:Ekonomika]] [[Category:Vēsture]] [[af:Jag]] [[be:Паляванне]] [[bg:Лов]] [[da:Jagt]] [[de:Jagd]] [[es:Caza]] [[en:Hunting]] [[fr:Chasse]] [[gl:Caza]] [[he:ציד]] [[nl:Jacht (activiteit)]] [[ja:狩猟]] [[no:Jakt]] [[nn:Jakt]] [[pt:Caça]] [[ru:Охота]] [[sr:Лов]] [[fi:Metsästys]] [[sv:Jakt]] [[tr:Avcılık]] 13881 47541 2006-05-26T14:31:49Z Mrom 519 ņemts no en.wiki. ņemts no en.wiki. 13882 47542 2006-05-26T14:33:32Z Mrom 519 ņemts no portāla rigarulle.lv ņemts no portāla rigarulle.lv 13883 47572 2006-05-26T16:59:30Z Mrom 519 {| cellpadding="4" style="width: 20em; float:right; border-style: solid; border-color:grey; border-width: 1px; margin:5px 0 1em 1em; font-size: 90%" |- ! colspan="2" font-size:150%; | <big>'''Autobuss Debesīs'''</big> |- | colspan="2" style="text-align: center; font-size: 90%;" | [[Image:AutobussDebesis.jpg|250px]] |- | style="text-align: right;" | '''Izcelsmes vieta:''' || [[Rīga]], [[Latvija]] |- | style="text-align: right;" | '''Darbības laiks''' || 1998 - pašlaik |- | style="text-align: right;" | '''Dalībnieki''' || [[Marts Kristiāns Kalniņš]], [[Kārlis Auzāns]], [[Ervings Znotiņš]], [[Armands Treilihs]], [[Emīls Zilberts]], [[Andris Dzenis]] |- |} '''Autobuss Debesīs''' ir [[Latvija|latviešu]] melodiskā [[rokmūzika|poproka]] grupa, kas atpazīstamību izpelnījās 1999. gadā ar grupas solistta [[Marts Kristiāns Kalniņš|Marta Kristiāna Kalniņa]] tēva komponista [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] dziesmām. Grupu 1998. gadā dibināja divi skolasbiedri [[Marts Kristiāns Kalniņš]] un [[Emīls Zilberts]], klāt pieaicinot vēl divus skolasbiedrus [[Ervings Znotiņš|Ervingu Znotiņu]] un [[Armands Treilihs|Armandu Treilihu]], kā arī ģitāristu [[Andrejs Grimms|Andreju Grimmu]]. Nākamajā gadā grupai pievienojās čellists [[Kārlis Auzāns]]. 1999. gadā grupai iznāca pirmais albums kasetes formātā ''[[Viņa pastarā diena]]'' ar [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] mūziku un [[Viks|Vika]] vārdiem. Vispopulārākā no šī albuma dziesmām ir ''"Sitiet bungas"'', kas kļuva par milzīgu hītu visā [[Latvija|Latvijā]]. 2001. gadā klajā nāca grupas pirmais pilna formāta albums ''[[Logs puspavērts]]'', kas Latvijā ieguva platīna statusu, ar vairāk nekā 16000 pārdotiem albuma eksemplāriem. Šā albuma dziesmas ''"Autobuss Debesīs"'' un ''"Ir tikai tveice"'' gūva milzīgus panākumus Latvijas radiostacijās. Šajā pašā gadā grupu pameta [[Andrejs Grimms]], kura vietā grupai pievienojās ģitārists [[Andris Dzenis]]. Jau nākamajā 2002. gadā iznāca grupas trešais albums ''[[Domā par mani]]'' un tā angliskā versija ''[[Think Of Me]]'' ar tādiem hītiem kā ''"Manu eņģel"'' un ''"Ar straumēm uz jūru"''. 2003. gadā ''Autobuss Debesīs'' paši sāka komponēt savas dziesmas, klajā nākot ar jaunajiem radio hītiem ''"Vēlu rudenī"'' un ''"Viņas soļi"''. 2004. gadā iznāca pirmais grupas pašu komponētais albums ar pašu komponētajām dziesmām ''[[Taureņiem, kaijām un spārēm]]''. 2005. gadā ''Autobuss Debesīs'' uz laiku pievērsās klasiskajai mūzikai, sniedzot vairāk nekā 20 koncertus visā [[Latvija|Latvijā]]. Šajā gadā grupa devās mēnesi ilgā koncerttūrē pa [[ASV]], koncertējot [[Amerika]]s latviešu kopienās. Grupa atkal atsāka sadarbību ar [[Imants Kalniņš|Imantu Kalniņu]], nākot klajā ar jaunu dziesmu ''"Ko gan es varu Tev pasacīt"'', kas bija pirmais radiosingls no 2006. gadā izdotā albuma ''[[Par tavām kurpju šņorēm]]'' ar 10 jaunām [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] dziesmām. == Diskogrāfija == *''[[Viņa pastarā diena]]'' (1999) *''[[Logs puspavērts]]'' (2001) *''[[Domā par mani]]'' (2002) *''[[Think Of Me]]'' (2002) *''[[Taureņiem, kaijām un spārēm]]'' (2004) *''[[Par tavām kurpju šņorēm]]'' (2006) == Ārējās saites == * [http://www.autobussdebesis.lv/ Oficiālā mājas lapa] * [http://www.home.lv/autobussdebesis/ Neoficiālā mājas lapa] * [http://www.platformacd.lv/ Ierakstu kompānija] [[Category:Latvijas mūzikas grupas]] 13884 47547 2006-05-26T15:32:44Z Mrom 519 ņemts no albuma izdevēja Platforma Records mājaslapas ņemts no albuma izdevēja Platforma Records mājaslapas 13885 47548 2006-05-26T15:33:08Z Mrom 519 ņemts no albuma izdevēja Platforma Records mājaslapas ņemts no albuma izdevēja Platforma Records mājaslapas 13886 47564 2006-05-26T16:55:50Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Taureņiem, kaijām un spārēm | Izpildītājs = [[Autobuss Debesīs]] | Vāks = Taureniemkaijamunsparem.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2004.g. 24. februārī | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Platforma Records'' | Izpildītājsģen = Autobuss Debesīs | Iepriekšējais albums = ''[[Think Of Me]]'' <br />(2002) | Šis albums = ''Taureņiem, kaijām un spārēm'' <br />(2004) | Nākamais albums = ''[[Par tavām kurpju šņorēm]]''<br />(2006) }} '''''Taureņiem, kaijām un spārēm''''' ir grupas ''[[Autobuss Debesīs]]'' piektais studijas albums. Šis ir pirmais grupas albums, kuru komponējuši paši grupas dalībnieki [[Kārlis Auzāns]] un [[Emīls Zilberts]]. Dziesmu tekstus sarakstījuši tādi pazīstami dzejnieki, kā [[Viks]], [[Ārija Elksne]], [[Māris Čaklais]], [[Imants Ziedonis]], [[Māra Mistiņa]] un [[Klāvs Elsbergs]], kā arī paši grupas dalībnieki. ==Dziesmu saraksts== #''Viņas soļi'' - (K.Auzāns, E.Zilberts / K.Elsbergs, E.Zilberts, A.Dzenis) #''Es zinu'' - (K.Auzāns,E.Zilberts/K.Elsbergs) #''Div' upītes'' - (K.Auzāns,E.Zilberts/E.Zilberts) #''Mans cilvēks'' - (K.Auzāns,E.Zilberts/Ā.Elksne) #''Vēl daži vārdi'' - (K.Auzāns,E.Zilberts/Viks) #''Vēlu rudenī'' - (K.Auzāns,E.Zilberts/M.Misiņa) #''Šorīt'' - (K.Auzāns,E.Zilberts/M.Misiņa) #''Var jau nebūt'' - (K.Auzāns,E.Zilberts/M.Čaklais) #''Tu un es'' - (K.Auzāns,E.Zilberts/E.Zilberts) #''Sniegavīrs'' - (K.Auzāns,E.Zilberts/E.Zilberts) #''Nav jau nekā'' - (K.Auzāns,E.Zilberts/I.Ziedonis) ==Izpildītāji== * [[Marts Kristiāns Kalniņš]] - [[vokāls]], [[oboja]] * [[Ervings Znotiņš]] - [[taustiņinstrumenti]] * [[Kārlis Auzāns]] - [[ģitāra]], [[čells]], [[perkusijas]] * [[Armands Treilihs]] - [[basģitāra]] * [[Emīls Zilberts]] - [[sitamie instrumenti]], [[klarnete]], [[vokāls]] * [[Andris Dzenis]] - [[ģitāra]], [[gongs]] [[Category:Autobuss Debesīs albumi]] 13887 47570 2006-05-26T16:58:29Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Par tavām kurpju šņorēm | Izpildītājs = [[Autobuss Debesīs]] | Vāks = Partavamkurpjusnorem.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2006.g. 12. maijā | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Platforma Records'' | Izpildītājsģen = Autobuss Debesīs | Iepriekšējais albums = ''[[Taureņiem, kaijām un spārēm]]'' <br />(2004) | Šis albums = ''Par tavām kurpju šņorēm'' <br />(2006) | Nākamais albums = }} '''''Par tavām kurpju šņorēm''''' ir grupas ''[[Autobuss Debesīs]]'' sestais studijas albums ar [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] mūziku un ar [[Ieva Roze|Ievas Rozes]] un [[Aigars Jirgens|Aigara Jirgena]] vārdiem. ''[[Autobuss debesīs]]'' mūziķi ierakstā izmantojuši plašu instrumentu klāstu – līdztekus [[gitāra|ģitārām]], [[bungas|bungām]] un [[taustiņinstrumenti|taustiņistrumentiem]] skan [[čells]], [[oboja]], [[kampanella]], [[trejdeksnis|trejdekšņi]] un citi savdabīgi instrumenti. Albumā jūtama gan modernās [[rokmūzika|rokmūzikas]], gan [[tautas mūzika|tautas]] un [[klasiskā mūzika|klasiskās]] mūzikas ietekmēm. ==Dziesmu saraksts== #''Tā pudele'' - (I.Kalniņš/I.Roze) #''Kad tiks sagrauts'' - (I.Kalniņš/I.Roze) #''Kā gribas runcī pārtapt'' - (I.Kalniņš/I.Roze) #''Mēs derējām tikai debesīm'' - (I.Kalniņš/I.Roze) #''Dienas rit'' - (I.Kalniņš/A.Jirgens) #''Vīns, siers un divas mazas mušas - (I.Kalniņš/A.Jirgens) #''Tā kā sārta ogle'' - (I.Kalniņš/A.Jirgens) #''Ko gan es varu tev pasacīt'' - (I.Kalniņš/A.Jirgens) #''Klusai, klusai sāpju dienai'' - (I.Kalniņš/A.Jirgens) #''Tā tikai šoruden'' - (I.Kalniņš/A.Jirgens) ==Izpildītāji== * [[Marts Kristiāns Kalniņš]] - [[vokāls]], [[oboja]] * [[Ervings Znotiņš]] - [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]] * [[Kārlis Auzāns]] - [[ģitāra]], [[čells]], [[zvans|zvaniņi]], [[bazukī]], [[trejdeksnis]] * [[Armands Treilihs]] - [[basģitāra]] * [[Emīls Zilberts]] - [[sitamie instrumenti]], [[perkusijas]] * [[Andris Dzenis]] - [[ģitāra]] [[Category:Autobuss Debesīs albumi]] 13888 47553 2006-05-26T16:10:28Z Mrom 519 ņemts no albuma izdevēja Upe mājaslapas ņemts no albuma izdevēja Upe mājaslapas 13889 47554 2006-05-26T16:10:53Z Mrom 519 ņemts no albuma izdevēja Upe mājaslapas ņemts no albuma izdevēja Upe mājaslapas 13890 47555 2006-05-26T16:11:12Z Mrom 519 ņemts no albuma izdevēja Upe mājaslapas ņemts no albuma izdevēja Upe mājaslapas 13891 47556 2006-05-26T16:11:47Z Mrom 519 ņemts no albuma izdevēja Upe mājaslapas ņemts no albuma izdevēja Upe mājaslapas 13892 47568 2006-05-26T16:57:28Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Viņa pastarā diena | Izpildītājs = [[Autobuss Debesīs]] | Vāks = Vinapastaradiena.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 1999.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Upe'' | Izpildītājsģen = Autobuss Debesīs | Iepriekšējais albums = | Šis albums = ''Viņa pastarā diena'' <br />(1999) | Nākamais albums = ''[[Logs puspavērts]]''<br />(2001) }} '''''Viņa pastarā diena''''' ir grupas ''[[Autobuss Debesīs]]'' pirmais studijas albums. Albumā ir iekļautas tikai piecas dziesmas un tas izdots kasetes formātā. Šajā albumā iekļautas dziesmas ar [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] mūziku un [[Viks|Vika]] vārdiem. ==Dziesmu saraksts== #''Viņa pastarā diena'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Ieskaitot, protams, sajūtu'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Par to'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Kas ir vairāk?'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Sitiet bungas, mani mīļie!'' - (I.Kalniņš/Viks) ==Izpildītāji== * [[Marts Kristiāns Kalniņš]] - [[vokāls]] * [[Ervings Znotiņš]] - [[taustiņinstrumenti]] * [[Andrejs Grimms]] - [[ģitāra]] * [[Armands Treilihs]] - [[basģitāra]] * [[Emīls Zilberts]] - [[sitamie instrumenti]] * [[Kārlis Auzāns]] - [[ģitāra]] [[Category:Autobuss Debesīs albumi]] 13893 47569 2006-05-26T16:57:52Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Logs puspavērts | Izpildītājs = [[Autobuss Debesīs]] | Vāks = Logspuspaverts.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2001.g. 14. maijā | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Upe'' | Izpildītājsģen = Autobuss Debesīs | Iepriekšējais albums = ''[[Viņa pastarā diena]]'' <br />(1999) | Šis albums = ''Logs puspavērts'' <br />(2001) | Nākamais albums = ''[[Domā par mani]]''<br />(2002) }} '''''Logs puspavērts''''' ir grupas ''[[Autobuss Debesīs]]'' otrais albums, kā arī pirmais pilna formāta albums. Visas albumā atrodamās dziesmas ir komponējis [[Imants Kalniņš]], vārdu autori ir [[Ieva Roze]], [[Māris Čaklais]] un [[Aigars Jirgens]]. Albums [[Latvija|Latvijā]] ieguvis platīna statusu, tas ir pārdots vairāk kā 16000 eksemplāros. ==Dziesmu saraksts== #''Alejas'' - (I.Kalniņš/M.Čaklais) #''Es to Tev teikšu'' - (I.Kalniņš/M.Čaklais) #''Kur slēpies Tu'' - (I.Kalniņš/A.Jirgens) #''Kad migla'' - (I.Kalniņš/A.Jirgens) #''Ir tikai tveice'' - (I.Kalniņš/A.Jirgens) #''No šīs dienas'' - (I.Kalniņš/M.Čaklais) #''Pie mežrozīšu krūma'' - (I.Kalniņš/M.Čaklais) #''Logs puspavērts'' - (I.Kalniņš/I.Roze) #''Es rakstīšu'' - (I.Kalniņš/I.Roze) #''Ziemā rakstīts dzejolis'' - (I.Kalniņš/I.Roze) ==Izpildītāji== * [[Marts Kristiāns Kalniņš]] - [[vokāls]] * [[Ervings Znotiņš]] - [[taustiņinstrumenti]] * [[Andrejs Grimms]] - [[ģitāra]] * [[Armands Treilihs]] - [[basģitāra]] * [[Emīls Zilberts]] - [[sitamie instrumenti]] * [[Kārlis Auzāns]] - [[ģitāra]] [[Category:Autobuss Debesīs albumi]] 13894 47567 2006-05-26T16:56:47Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Domā par mani | Izpildītājs = [[Autobuss Debesīs]] | Vāks = Domaparmani.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2002.g. 1. jūlijā | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Upe'' | Izpildītājsģen = Autobuss Debesīs | Iepriekšējais albums = ''[[Logs puspavērts]]'' <br />(2001) | Šis albums = ''Domā par mani'' <br />(2002) | Nākamais albums = ''[[Think Of Me]]''<br />(2002) }} '''''Domā par mani''''' ir grupas ''[[Autobuss Debesīs]]'' ceturtais studijas albums. Visu dziesmu autors ir [[Imants Kalniņš]], savukārt vārdus dziesmām sarakstījis [[Latvijas Institūts|Latvijas Institūta]] direktors [[Ojārs Kalniņš]] [[angļu valoda|angļu valodā]], savukārt latviski tos atdzejojis [[Viks]]. Paralēli izdota arī albuma angliskā versija ''[[Think Of Me]]''. ==Dziesmu saraksts== #''Būt laimīgam'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Kā gan Tu nezināji'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Tiec galā'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Tu gribi visu'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Tā nebiji tu'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Ar straumēm uz jūru'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Ja nesaku nē'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Dažreiz'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Tev nebij laika'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Kā patīk'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Es pateicos'' - (I.Kalniņš/Viks) #''Atceries'' - (I.Kalniņš/Viks) ==Izpildītāji== * [[Marts Kristiāns Kalniņš]] - [[vokāls]] * [[Ervings Znotiņš]] - [[taustiņinstrumenti]] * [[Kārlis Auzāns]] - [[ģitāra]] * [[Armands Treilihs]] - [[basģitāra]] * [[Emīls Zilberts]] - [[sitamie instrumenti]] * [[Andris Dzenis]] - [[ģitāra]] [[Category:Autobuss Debesīs albumi]] 13895 47566 2006-05-26T16:56:31Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Think Of Me | Izpildītājs = [[Autobuss Debesīs]] | Vāks = ThinkOfMe.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2002.g. 1. jūlijā | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Upe'' | Izpildītājsģen = Autobuss Debesīs | Iepriekšējais albums = ''[[Domā par mani]]'' <br />(2001) | Šis albums = ''Think Of Me'' <br />(2002) | Nākamais albums = ''[[Taureņiem, kaijām un spārēm]]''<br />(2004) }} '''''Think Of Me''''' ir grupas ''[[Autobuss Debesīs]]'' pirmais grupas albums [[angļu valoda|angļu valodā]], kas ir grupas albuma ''[[Domā par mani]]'' angliskā versija. Visu dziesmu autors ir [[Imants Kalniņš]], savukārt vārdus dziesmām sarakstījis [[Latvijas Institūts|Latvijas Institūta]] direktors [[Ojārs Kalniņš]]. ==Dziesmu saraksts== #''Of Course I Can Be Happy Too'' - (I.Kalniņš/O.Kalniņš) #''I Will Come Back'' - (I.Kalniņš/O.Kalniņš) #''Don't Count On Me'' - (I.Kalniņš/O.Kalniņš) #''You Want It All'' - (I.Kalniņš/O.Kalniņš) #''It Wasn't You'' - (I.Kalniņš/O.Kalniņš) #''Let's Sing Of The Rivers'' - (I.Kalniņš/O.Kalniņš) #''If I Stay'' - (I.Kalniņš/O.Kalniņš) #''Sometimes'' - (I.Kalniņš/O.Kalniņš) #''You Didn't Wait'' - (I.Kalniņš/O.Kalniņš) #''Take It Or Leave It'' - (I.Kalniņš/O.Kalniņš) #''I'm Grateful'' - (I.Kalniņš/O.Kalniņš) #''Think Of Me'' - (I.Kalniņš/O.Kalniņš) ==Izpildītāji== * [[Marts Kristiāns Kalniņš]] - [[vokāls]] * [[Ervings Znotiņš]] - [[taustiņinstrumenti]] * [[Kārlis Auzāns]] - [[ģitāra]] * [[Armands Treilihs]] - [[basģitāra]] * [[Emīls Zilberts]] - [[sitamie instrumenti]] * [[Andris Dzenis]] - [[ģitāra]] [[Category:Autobuss Debesīs albumi]] 13896 47819 2006-05-28T08:41:15Z Mrom 519 [[Category:Latviešu mūzikas albumi]] 13897 47563 2006-05-26T16:54:04Z Mrom 519 ņemts no grupas neoficiālās mājaslapas ņemts no grupas neoficiālās mājaslapas 13898 49454 2006-06-07T21:39:01Z Feens 37 iz****kslinieki par mūziķi [[Image:MartsKristiansKalnins.jpg|thumb|250px|Marts Kristiāns Kalniņš]] '''Marts Kristiāns Kalniņš''' (dzimis 1980. gada 16. martā [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]] ir rokgrupas ''[[Autobuss Debesīs]]'' solists un līderis. [[Latvija|Latvijā]] plaši pazīstami ir arī viņa tēvs komponists [[Imants Kalniņš]] un māsa aktrise [[Rēzija Kalniņa]]. Grupā ''[[Autobuss Debesīs]]'' darbojas jau kopš 1999. gada, tā kļūstot par vienu no slavenākajiem un iecienītākajiem [[Latvija]]s dziedātājiem. Gan kā solists, gan arī kopā ar grupu ir piedalījies daudzos pasākumos, kā piemēram [[Imantdienas|Imantdienās]], 2001. gadā [[Rīgai 800]] jubilejai veltītajā koncertā. Marts kopā ar grupu [[Melo-M]] piedalījās 2006. gada [[Eirovīzija]]s [[Latvija]]s nacionālajā atlasē ar dziesmu ''"Say It Is"'', ieņemot 2. vietu. Kopā ar grupu ''[[Autobuss Debesīs]]'' slavenākās dziesmas ir ''"Sitiet bungas"'', ''"Ir tikai tveice"'' un ''"Ar straumēm uz jūru"''. [[Category:Mūziķi|Kalnins, Marts Kristians]] 13900 47586 2006-05-26T19:21:18Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Vairāk nekā skaļi | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = Vairaknekaskali.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 1993.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = | Šis albums = ''Vairāk nekā skaļi'' <br />(1993) | Nākamais albums = ''[[Vietu nav]]''<br />(1994) }} '''''Vairāk nekā skaļi''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' pirmais albums. Tajā iekļautas grupas agrīnās dziesmas, populārākās no tām ir ''"Ziema"'' un ''"Jo tu nāc"''. ==Dziesmu saraksts== #''Pats sākums'' - 3:03 #''Gandrīz bez vārdiem'' - 4:14 #''Skaidri zinu, ka šodien es gribēšu palikt tepat'' - 3:06 #''Ārā līst'' - 3:26 #''Jo tu nāc'' - 3:41 #''18. gadsimts'' - 0:42 #''Disharmonija'' - 3:20 #''Jo tu nāc (jaunā versija)'' - 3:11 #''Ziema'' - 2:20 #''Polka'' - 2:43 #''Saulespilsētas kalni'' - 3:38 #''Vairāk nekā skaļi'' - 2:47 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13901 47579 2006-05-26T19:02:51Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 13902 47587 2006-05-26T19:21:44Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Vietu nav | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = Vietunav.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 1994.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[Vairāk nekā skaļi]]''<br />(1993) | Šis albums = ''Vietu nav''<br />(1994) | Nākamais albums = ''[[Veronika]]''<br />(1996) }} '''''Vietu nav''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' 1994. gadā izdotais maksi singls. Tajā iekļautas piecas dziesmas angļu valodā, no kurām dažām ir arī latviskās versijas. ==Dziesmu saraksts== #''Winter'' - 2:50 #''Shagarra'' - 4:56 #''Daddy Left Me Under The Bridge Last Night'' - 3:11 #''Nothing Will Ever Come Of Me'' - 4:01 #''No Song'' - 0:05 #''Head Falls To My Pillow'' - 5:35 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13903 47584 2006-05-26T19:11:32Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 13904 47585 2006-05-26T19:20:46Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Veronika | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = Veronika.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 1996.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Balss''/''NMC'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[Vietu nav]]''<br />(1994) | Šis albums = ''Veronika'' <br />(1996) | Nākamais albums = ''[[Viss ir tieši tā kā tu vēlies]]''<br />(1997) }} '''''Veronika''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' 1996. gadā izdotais otrais albums, kas kļuva ļoti populārs un aktuāls jauniešu vidū. Populārākās albuma dziesmas ir ''"Dārznieks"'', ''"Apelsīns"'', ''"Lidmašīnas"''. ==Dziesmu saraksts== #''TDŅČ'' - 1:03 #''Veronika'' - 3:14 #''Paslēpes'' - 3:53 #''Viņa dzīvo zemāk'' - 5:55 #''Čiekuri'' - 2:24 #''Visi eņģeļi lido'' - 4:00 #''Love Song'' - 5:06 #''Šo dziesmu es dziedāšu tev'' - 4:46 #''Ar kreiso kāju'' - 4:11 #''Kur palicis sociālais taisnīgums? (Apelsīns)'' - 2:49 #''E.D. Mikrofons'' - 3:46 #''Dārznieks'' - 4:09 #''Kā jau svētdienās'' - 3:38 #''Paradīzes ābolīši'' - 2:59 #''Suburbija'' - 4:09 #''Lidmašīnas'' - 4:37 #''Priedes mežā aug, egles mežā arī aug'' - 1:33 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13905 47588 2006-05-26T19:23:46Z Mrom 519 ņemt no grupas mājaslapas ņemt no grupas mājaslapas 13906 47589 2006-05-26T19:34:10Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Viss ir tieši tā kā tu vēlies | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = Vissirtiesitakatuvelies.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 1997.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[Veronika]]''<br />(1996) | Šis albums = ''Viss ir tieši tā kā tu vēlies'' <br />(1997) | Nākamais albums = ''[[Starp divām saulēm]]''<br />(1999) }} '''''Viss ir tieši tā kā tu vēlies''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' 1997. gadā izdotais albums. Tieši šis albums padarīja ''Prāta Vētru'' par vispopulārāko grupu [[Latvija|Latvijā]], izpelnoties zelta statusu un padarot grupu par jauniešu elkiem. ''"Tavas mājas manā azotē"'' kļuva par albuma lielāko hītu, vairākas nedēļas atrodoties [[Latvija]]s radio topu spicē. Vel starp populārākajām albuma dziesmām var minēt dziesmas ''"Viss ir tieši tā kā tu vēlies"'', ''"Mans draugs"'' un ''"Neatgriešanās"''. ==Dziesmu saraksts== #''Kas tālāk?'' - 1:36 #''Viss ir tieši tā kā tu vēlies'' - 3:39 #''Visa ir par daudz'' - 4:44 #''Liepājas dzintars'' - 5:05 #''Ja tu esi mans prezidents'' - 3:34 #''Neatgriešanās'' - 3:35 #''Kas tālāk?'' - 2:07 #''Tavas mājas manā azotē'' - 4:39 #''Mans draugs'' - 3:07 #''Soli pa solim'' - 3:29 #''Lielais, naivais mēness'' - 4:31 #''Romeo un Džuljeta'' - 2:49 #''Čižiks'' - 1:29 #''Pavasaris, pavasaris'' - 3:23 #''Kas tālāk?'' - 2:12 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13907 47590 2006-05-26T19:35:43Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 13908 47600 2006-05-26T20:24:44Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:plašsaziņas līdzekļi]] 13909 47601 2006-05-26T20:25:34Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:kultūra]] [[Category:sabiedrība]] 13910 52724 2006-07-01T05:33:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:Category:西班牙政治人物]] [[Category:politiķi pēc valsts]] [[Category:Spānija]] [[ca:Categoria:Polítics espanyols]] [[cs:Kategorie:Španělští politici]] [[de:Kategorie:Politiker (Spanien)]] [[en:Category:Spanish politicians]] [[eo:Kategorio:Hispanaj politikistoj]] [[es:Categoría:Políticos de España]] [[fi:Luokka:Espanjalaiset poliitikot]] [[fr:Catégorie:Personnalité politique espagnole]] [[it:Categoria:Politici spagnoli]] [[ja:Category:スペインの政治家]] [[ko:분류:에스파냐의 정치인]] [[lt:Kategorija:Ispanijos politikai]] [[nl:Categorie:Spaans politicus]] [[no:Kategori:Spanske politikere]] [[pl:Kategoria:Hiszpańscy politycy]] [[pt:Categoria:Políticos da Espanha]] [[ru:Категория:Политики Испании]] [[sl:Kategorija:Španski politiki]] [[zh:Category:西班牙政治人物]] 13911 48167 2006-05-29T23:46:20Z 222.3.117.143 '''Mahešs Bupati''' (''Mahesh Bhupathi'', * 1974.gada 7. jūnijā [[Bangalora|Bangalorā]]) - [[Indija|indiešu]] [[teniss|tenisists]]. Piedalās profesionālos turnīros no 1995. gada. Viens no pazīstamākajiem tenisa dubultspēļu meistariem. Ieguvis (līdz 2006. gada maijam) 10 ''[[Grand Slam]]'' titulus. ====''Grand Slam'' tituli==== Vīriešu dubultspēlē: *1999. gads - [[Francijas Atklātais čempionāts]] (ar [[Leanders Paess|Leanderu Paesu]], [[Indija]]) *1999. gads - [[Vimbldonas turnīrs]] (ar Leanderu Paesu) *2001. gads - [[Francijas Atklātais čempionāts]] (ar Leanderu Paesu) *2002. gads - [[ASV Atklātais čempionāts]] (ar [[Maksims Mirnijs|Maksimu Mirniju]], [[Baltkrievija]]) Jauktajā dubultspēlē: *1997. gads - [[Francijas Atklātais čempionāts]] (ar Riku Hiraki, [[Japāna]]) *1999. gads - [[ASV Atklātais čempionāts]] (ar [[Aja Sugijama|Aju Sugijamu]], [[Japāna]]) *2002. gads - [[Vimbldonas turnīrs]] (ar Jeļenu Ļihocevu, [[Krievija]]) *2005. gads - [[Vimbldonas turnīrs]] (ar [[Mērija Pīrsa|Mēriju Pīrsu]], [[Francija]]) *2005. gads - [[ASV Atklātais čempionāts]] (ar [[Daniela Hantuhova|Danielu Hantuhovu]], [[Slovākija]]) *2006. gads - [[Austrālijas Atklātais čempionāts]] (ar [[Martina Hingisa|Martinu Hingisu]], [[Šveice]]) ====Ārējās saites==== *[http://www.atptennis.com/en/players/playerprofiles/default2.asp?playersearch=Bhupathi,+Mahesh Bupati profils ATPtennis.com (angliski)] [[Category:Tenisisti|Bupati, Maheszs]] [[Category:Indijas sportisti|Bupati, Maheszs]] [[de:Mahesh Bhupathi]] [[en:Mahesh Bhupathi]] [[es:Mahesh Bhupathi]] [[id:Mahesh Bhupathi]] [[ja:マヘシュ・ブパシ]] [[pl:Mahesh Bhupathi]] [[sv:Mahesh Bhupathi]] [[ta:மகேஷ் பூபதி]] 13912 47619 2006-05-26T22:46:54Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mahešs Bupati]] 13913 47620 2006-05-26T22:46:57Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mahešs Bupati]] 13914 47621 2006-05-26T22:47:00Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mahešs Bupati]] 13915 47624 2006-05-26T23:02:33Z Feens 37 Pedijs Ašdauns no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Paddy_Ashdown.jpg] Pedijs Ašdauns no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Paddy_Ashdown.jpg] 13916 51635 2006-06-22T22:31:32Z Feens 37 izdzēsu britu politiķi (sakārtošana) [[Image:Paddy Ashdown.jpg|thumb|Pedijs Ešdauns]] '''Džeremijs Džons Darhems Ešdauns, Nortonsabhemdonas barons Ešdauns''' (''Jeremy John Durham Ashdown, Baron Ashdown of Norton-sub-Hamdon'', * 1941.gada 27. februārī [[Deli]]), biežāk pazīstams kā '''Pedijs Ešdauns''' (''Paddy Ashdown'') - [[Lielbritānija|britu]] politiķis un starptautiskais diplomāts. No 2002. gada līdz 2006. gada janvārim [[ANO]] Augstais pārstāvis un [[ES]] Īpašais pārstāvis [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. Dzimis [[Deli]], [[Indija|Indijā]], uzaudzis [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]]. No 1959. gada līdz 1972. gadam dienēja [[Jūras kājinieki|Jūras kājiniekos]]. 1983. gadā Ešdaunu ievēlēja par Parlamenta deputātu no [[Lielbritānijas Liberāldemokrātiskā partija|Liberāldemokrātiskā partijas]]. 1988. gadā kļuva par partijas līderi. Kad 1997. gadā [[Tonijs Blērs]] uzvarēja Parlamenta vēlēšanās, nesekmīgi centās nodibināt koalīciju ar [[Lielbritānijas Leiboristu partija|Leiboristiem]]. 1999. gadā atkāpās no partijas vadītāja amata. 2002. gadā kļuva par [[ANO]] Augsto pārstāvi un [[ES]] Īpašo pārstāvi [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], lai uzraudzītu [[Deitonas vienošanās]] izpildi. [[Category:ANO diplomāti|Eszdauns, Pedijs]] [[Category:Lielbritānijas politiķi|Eszdauns, Pedijs]] [[bs:Paddy Ashdown]] [[de:Paddy Ashdown]] [[en:Paddy Ashdown]] [[fr:Paddy Ashdown]] [[nl:Paddy Ashdown]] [[sr:Педи Ешдаун]] [[uk:Ашдаун Педді]] 13917 47627 2006-05-26T23:25:18Z Feens 37 [[Category:ANO]] 13918 47629 2006-05-26T23:26:29Z Feens 37 [[Category:Starpvalstu organizācijas]] 13920 47633 2006-05-26T23:31:31Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pedijs Ešdauns]] 13921 47634 2006-05-26T23:31:36Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pedijs Ešdauns]] 13922 47635 2006-05-26T23:31:40Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pedijs Ešdauns]] 13923 47636 2006-05-26T23:31:44Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pedijs Ešdauns]] 13924 47637 2006-05-26T23:31:49Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pedijs Ešdauns]] 13925 47638 2006-05-26T23:41:56Z Feens 37 Ģenerālis Mušarafs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Lt_General_Musharaf.jpg] Ģenerālis Mušarafs no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Lt_General_Musharaf.jpg] 13926 50466 2006-06-14T07:50:43Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:佩尔韦兹·穆沙拉夫]] [[Image:Lt General Musharaf.jpg|thumb|Pervezs Mušarafs]] '''Pervezs Mušarafs''' (پرويز مشرف,''Pervez Musharraf'') (* 1943. gada 11. augustā [[Deli]] ) - ģenerālis, [[Pakistāna]]s valsts vadītājs, prezidents, diktators. Ieguva varu valsts apvērsumā 1999. gada 12. oktobrī. Dzimis [[Deli]] (mūsdienu [[Indija|Indijā]]) vidusšķiras ģimenē. Pēc Indijas neatkarības pasludināšanas ģimene pārcēlās uz [[Karači]]. Tēvs strādāja ārlietu ministrijās dienestā, tāpēc Mušarafs vairākus bērnības gadus pavadīja [[Ankāra|Ankārā]], kur iemācijās [[turku valoda|turku valodu]]. No 1961. gada ieguva militāro izglītību. Piedalījās [[1971. gada Indijas-Pakistānas karš|1971. gada Indijas-Pakistānas karā]]. 1998. gadā kļuva par ģenerāli, bet 1999. gadā par Pakistānas armijas virspavēlnieku. 1999. gada 12. oktobrī Pakistānas premjerministrs [[Navazs Šarifs]] atcēla Mušarafu no armijas virspavēlnieka amata. Mušararafs un armijas augstākā vadība napakļāvās šai pavēlei un pārņēma varu valstī. No [[islāms|islāma]] fundamentālistu viedokļa Mušarafa režīms uzskatāms par visai liberālu. Ārpolitiski režīms ir viens no ciešākajiem [[ASV]] sabiedrotajiem reģionā. Pats Mušarafs pārdzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Navazs Šarifs]] | virsraksts = [[Pakistānas premjerministru uzskaitījums|Pakistānas premjerministrs]]| periods = [[1999]]&ndash;[[2002]] | pēc = [[Zafarula Hans Džamali]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Muhameds Rafiks Tarars]] | virsraksts = [[Pakistānas prezidentu uzskaitījums|Pakistānas prezidents]]| periods = [[2001]]&ndash; | pēc = - }} {{kastes beigas}} [[Category:Pakistānas politiķi|Mušarafs, Pervezs]] [[ar:برفيز مشرف]] [[de:Pervez Musharraf]] [[en:Pervez Musharraf]] [[es:Pervez Musharraf]] [[et:Pervez Musharraf]] [[fi:Pervez Musharraf]] [[fr:Pervez Musharraf]] [[gl:Pervez Musharraf - پرويز مشرف]] [[he:פרבז מושארף]] [[hi:परवेज़ मुशर्रफ़]] [[id:Pervez Musharraf]] [[ja:パルヴェーズ・ムシャラフ]] [[nl:Pervez Musharraf]] [[nn:Pervez Musharraf]] [[no:Pervez Musharraf]] [[pl:Pervez Musharraf]] [[pt:Pervez Musharraf]] [[ru:Мушарраф, Первез]] [[sa:परवेज़ मुशर्रफ़]] [[sv:Pervez Musharraf]] [[tr:Pervez Müşerref]] [[ur:پرويز مشرف]] [[zh:佩尔韦兹·穆沙拉夫]] 13927 47640 2006-05-27T00:13:06Z Feens 37 [[Category:Politiķi pēc valsts]] 13928 47641 2006-05-27T00:15:57Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pervezs Mušarafs]] 13929 47642 2006-05-27T00:16:00Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pervezs Mušarafs]] 13930 47643 2006-05-27T00:16:04Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pervezs Mušarafs]] 13931 47644 2006-05-27T00:16:06Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Pervezs Mušarafs]] 13932 50062 2006-06-11T07:50:24Z Feens 37 /* Vēsture */ {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Ville-Province de Kinshasa'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:DCongoKinshasa.png|167px|]] | align=center | [[Image:Kinshasa-flag.png|87px|Pilsētas karogs]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 8 096 254<br>9 343 416 (aglom. kopā ar [[Brazavila|Brazavilu]]) |- | Dibināta | 1881. gadā |- | Citi nosaukumi | '''Leopoldvila''' (''Léopoldville'')<br> līdz 1966. gadam |- | Province (''Province'') | Kinšasa |- | Mājaslapa | ??? |} [[Image:Kinshasa 2003.jpg|thumb|250px|Kinšasas centrs (30. jūnija bulvāris)]] {{commons|Category:Kinshasa}} '''Kinšasa''' ([[franču valoda|franču]] - ''Kinshasa'') - pilsēta [[Kongo DR]] rietumos [[Kongo (upe)|Kongo]] upes kreisajā krastā. Valsts galvaspilsēta. Otrā lielākā pilsēta [[Āfrika|Āfrikā]]. Upes pretējā (labajā) krastā atrodas [[Brazavila]] - [[Kongo]] galvaspilsēta. Pilsētas centrālā iela - 30. jūnija bulvāris. Pilsētā valdošā valoda - [[lingala]]. ====Vēsture==== 1881. gadā [[Henrijs Mortons Stenlijs]] Kinšasas vietā nodibināja tirdzniecības apmetni. Apmetni nosauca par '''Leopoldvilu''' par godu [[Beļģija]]s karalim [[Leopolds II|Leopoldam II]]. 1920. gadā Leopoldvila kļuva par [[Beļģu Kongo]] galvaspilsētu (pirms tam - [[Boma]]). Kad 1965. gadā Kongo DR pie varas nāca [[Mobutu Sese Seko]], un 1966. gadā pilsētu pārsauca par '''Kinšasu'''. Tā strauji attīstījās, jo pilsētā ieplūda iedzīvotāji no visas valsts. 1974. gadā Kinšasā notika vēsturiska boksa cīņa starp [[Muhameds Ali|Muhamedu Ali]] un [[Džordžs Formens|Džordžu Formenu]]. ====Cilvēki==== Kinšasā dzimuši: *[[Klods Mikelele]] (''Claude Makélélé'') (1973-) - [[Francija|franču]] futbolists [[Category:Kongo DR pilsētas]] [[cs:Kinshasa]] [[da:Kinshasa]] [[de:Kinshasa]] [[en:Kinshasa]] [[es:Kinshasa]] [[fr:Kinshasa]] [[gl:Kinshasa]] [[ko:킨샤사]] [[io:Kinshasa]] [[id:Kinshasa]] [[os:Киншасæ]] [[is:Kinsasa]] [[it:Kinshasa]] [[he:קינשאסה]] [[kg:Kinsasa]] [[lt:Kinšasa]] [[ln:Kinshasa]] [[nl:Kinshasa]] [[ja:キンシャサ]] [[no:Kinshasa]] [[nn:Kinshasa]] [[pl:Kinszasa]] [[pt:Kinshasa]] [[ru:Киншаса]] [[scn:Kinshasa]] [[simple:Kinshasa]] [[sk:Kinshasa]] [[fi:Kinshasa]] [[sv:Kinshasa]] [[zh:金夏沙]] 13934 47649 2006-05-27T00:42:31Z Feens 37 [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 13935 47651 2006-05-27T07:33:03Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Among The Suns | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = Starp2saulem.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 1999.g. maijs | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[Starp divām saulēm]]''<br />(1999) | Šis albums = ''Among The Suns'' <br />(1999) | Nākamais albums = ''[[Among The Suns (2000)|Among The Suns]]''<br />(2000) }} '''''Among The Suns''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' pirmais pilna formāta albums [[angļu valoda|angļu valodā]], kas ir grupas tajā pašā gadā izdotā albuma ''[[Starp divām saulēm]]'' angliskā versija. Tajā iekļautas visas albuma ''[[Starp divām saulēm]]'' dziesmas angļu valodā, kā arī grupas vispopulārākās dziesmas ''"Tavas mājas manā azotē"'' angliskā versija ''"Under My Wing"''. Vienai no albuma dziesmām ''"Welcome To My Country"'' tika uzņemts [[Latvija|Latviju]] reprezentējošs videoklips. Albuma ieraksts tika veikts [[Dānija|Dānijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]]. ==Dziesmu saraksts== #''Weekends Are Not My Happy Days'' - 4:02 #''Ain't It Funny'' - 3:35 #''Under My Wing (Is Your Sweet Home)'' - 4:35 #''Half Of Your Heart'' - 3:11 #''Among The Suns'' - 3:30 #''Try'' - 4:27 #''Downtown'' - 3:31 #''Before The Time Has Come To Leave You'' - 5:17 #''Stars'' - 3:36 #''Welcome To My Country'' - 4:16 #''These Women Drive Me Crazy'' - 2:52 #''All Right, Chill Out'' - 3:35 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13936 47652 2006-05-27T07:38:55Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 13937 47653 2006-05-27T07:39:53Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Among The Suns | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = AmongTheSuns.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2000.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[Among The Suns (1999)|Among The Suns]]''<br />(1999) | Šis albums = ''Among The Suns'' <br />(2000) | Nākamais albums = ''[[Izlase '89-'99]]''<br />(2000) }} '''''Among The Suns''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' 2000. gadā izdotais iepriekšējā gadā iznākušā albuma ''[[Among The Suns (1999)|Among The Suns]]'' pārizdevums, kurā iekļauta arī grupas [[Eirovīzija]]s konkursā spēlētā dziesma ''"My Star"'', kas festivālā ieguva augsto trešo vietu. ==Dziesmu saraksts== #''My Star'' - 3:03 #''Weekends Are Not My Happy Days'' - 4:02 #''Ain't It Funny'' - 3:35 #''Under My Wing (Is Your Sweet Home)'' - 4:35 #''Half Of Your Heart'' - 3:11 #''Among The Suns'' - 3:30 #''Try'' - 4:27 #''Downtown'' - 3:31 #''Before The Time Has Come To Leave You'' - 5:17 #''Stars'' - 3:36 #''Welcome To My Country'' - 4:16 #''These Women Drive Me Crazy'' - 2:52 #''All Right, Chill Out'' - 3:35 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13938 47654 2006-05-27T09:03:59Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 13939 47655 2006-05-27T09:19:38Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Izlase '89-'99 | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = PVIzlase89-99.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2000.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[Among The Suns (2000)|Among The Suns]]''<br />(1999) | Šis albums = ''Among The Suns'' <br />(2000) | Nākamais albums = ''[[Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas]]''<br />(2001) }} '''''Izlase '89-'99''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' 2000. gadā izdotais labāko dziesmu periodā no 1989. - 1999. apkopojums. Albumā iekļautas visas populārākās dziesmas no albumiem ''[[Vairāk nekā skaļi]]'', ''[[Veronika]]'', ''[[Viss ir tieši tā kā tu vēlies]]'' un ''[[Starp divām saulēm]]'', kā arī līdz tam nekur neizdotās dziesmas ''"Īssavienojums"'', kas ir grupas [[Eirovīzija]]s lielā hīta ''"My Star"'' latviskā versija, ''"Esam un būsim"'', kas ir [[basketbols|basketbola]] komandas "[[ASK/Brocēni/LMT]]" himna, un dziesma ''"13. janvāris"''. ==Dziesmu saraksts== #''Īssavienojums'' - 3:06 #''Ziema'' - 2:30 #''Prom uz siltajām salām'' - 3:36 #''Mans draugs'' - 3:10 #''Lidmašīnas'' - 2:30 #''Puse no sirds'' - 3:13 #''Neatgriešanās'' - 3:37 #''13. janvāris'' - 5:07 #''Tavas mājas manā azotē'' - 4:43 #''Romeo un Džuljeta'' - 2:51 #''Lec'' - 5:17 #''Skaidri zinu, ka šodien es gribēšu palikt tepat'' - 3:17 #''Kas tālāk?'' - 2:15 #''Viss ir tieši tā kā tu vēlies'' - 3:37 #''Saulespilsētas kalni'' - 3:47 #''Šo dziesmu es dziedāšu tev'' - 4:52 #''Starp divām saulēm'' - 3:34 #''Kā jau svētdienās'' - 3:43 #''Esam un būsim'' - 2:11 #''Tu izvēlējies palikt'' - 4:15 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13940 47656 2006-05-27T09:20:18Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 13941 47657 2006-05-27T09:32:04Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = Kakenskursatteicas.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2001.g. 1. septembrī | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[Izlase '89-'99]]''<br />(2000) | Šis albums = ''Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas'' <br />(2001) | Nākamais albums = ''[[Online]]''<br />(2001) }} '''''Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' 2001. gadā izdotais piektais studijas albums [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Albumā iekļauti tādi lieli hīti ''"Maybe"'' un ''"Ir viegāk"'', taču vislielāko klausītāju atsaucību izpelnījās dziesma ''"Spogulīt, spogulīt"''. ''Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas'' saņēma [[Latvijas mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu]] kā labākais [[popmūzika]]s albums. Paralēli šim albumam tika izdots ieraksts [[angļu valoda|angļu valodā]] ''[[Online]]''. ==Dziesmu saraksts== #''Visskumjākā parāde uz mūsu ielas'' - 5:36 #''Ir vieglāk'' - 4:46 #''Maybe'' - 4:10 #''Brīvajā kritienā'' - 5:02 #''Aiz vēja ģeneratora'' - 3:30 #''Māsa'' - 3:09 #''Spogulīt, spogulīt'' - 3:59 #''Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas'' - 2:59 #''Uz mola'' - 4:17 #''Babynight'' - 3:57 #''Kā būs labāk?'' - 4:43 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13942 47658 2006-05-27T09:33:55Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 13943 47844 2006-05-28T12:25:31Z Knakts 848 nozīmju atdalīšana {{Otheruses4|"Prāta Vētras" mūzikas albumu|online|online}} {{Album infobox | | Nosaukums = Online | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = PVOnline.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2001.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas]]''<br />(2001) | Šis albums = ''Online'' <br />(2001) | Nākamais albums = ''[[Dienās, kad lidlauks pārāk tāls]]''<br />(2001) }} '''''Online''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' 2001. gadā otrais [[angļu valoda|angļu valodā]] izdotais studijas albums, kura ieraksts tika veikts [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. Veiksmīgākie albuma hīti ''"Maybe"'', ''"Online"'' un ''"Waterfall"'' izpelnījās uzmanību ne tikai [[Latvija|Latvijā]], bet arī [[Autrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Albums ''Online'' saņēma [[Latvijas mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu]] kā labākais [[popmūzika]]s albums. ==Dziesmu saraksts== #''It Is Easy'' - 4:17 #''Online'' - 4:34 #''Maybe'' - 4:12 #''She's My Love'' - 3:11 #''Waterfall'' - 4:24 #''Space Detective Story'' - 3:40 #''Hide On The Moon'' - 3:59 #''The Kitten Who Didn't Want To Give Up!'' - 3:01 #''Heart's Desire'' - 4:18 #''Babynight'' - 3:59 #''My Mission'' - 4:44 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13944 47660 2006-05-27T09:43:58Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 13945 47661 2006-05-27T09:44:29Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 13946 47665 2006-05-27T10:04:53Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Dienās, kad lidlauks pārāk tāls | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = Dienaskadlidlauksparaktals.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2003.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[Online]]''<br />(2001) | Šis albums = ''Dienās, kad lidlauks pārāk tāls'' <br />(2003) | Nākamais albums = ''[[A Day Before Tomorrow]]''<br />(2003) }} '''''Dienās, kad lidlauks pārāk tāls''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' 2003. gadā izdotais albums ar dziesmām [[latviešu valoda|latviešu]] un [[angļu valoda|angļu]] valodās, kura ieraksts tika veikts [[Vācija|Vācijā]] un [[Dānija|Dānijā]]. Albumā iekļautas tādas populāras dziesmas kā ''"Plaukstas lieluma pavasaris"'', ''"Colder"'' un ''"Es gribu"''. Dziesmā ''"Reality Show"'' piedalījās arī dziedātāja [[Linda Leen]]. Paralēli šim albumam tika izdota tā angliskā versija ''[[A Day Before Tomorrow]]''. ==Dziesmu saraksts== #''Pa pareizām'' - 4:03 #''Kaislības'' - 3:24 #''Colder'' - 3:35 #''Reality Show'' - 4:10 #''My Daddy Is Talking To Me'' - 3:42 #''Plaukstas lieluma pavasaris'' - 3:40 #''Man kabatā'' - 4:41 #''Kristiānijas suņi'' - 3:33 #''Animals Like Me'' - 4:45 #''Es gribu'' - 4:26 #''Gala Komma'' - 4:55 #''Spacemuminsh'' - 4:24 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13947 47666 2006-05-27T10:06:23Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = A Day Before Tomorrow | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = Adaybeforetomorrow.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2003.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[Dienās, kad lidlauks pārāk tāls]]''<br />(2003) | Šis albums = ''A Day Before Tomorrow'' <br />(2003) | Nākamais albums = ''[[Veronika (2004)|Veronika]]''<br />(2004) }} '''''A Day Before Tomorrow''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' 2003. gadā izdotais albums ar dziesmām [[angļu valoda|angļu]] valodā. Albums izdots visā [[Eiropa|Eiropā]], vispopulārākajām albuma dziesmām ''"Colder"'' un ''"A Day Before Tomorrow"'' uzņemti arī videoklipi, kas demonstrēti vairākās [[Eiropa]]s mūzikas televīzijās. ''A Day Before Tomorrow'' saņēma [[Latvijas mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu]] kā labākais [[rokmūzika]]s albums. Paralēli šim albumam izdota arī tā [[Latvija|latviskā]] versija ''[[Dienās, kad lidlauks pārāk tāls]]''. ==Dziesmu saraksts== #''Tonight We'll Dance'' - 4:02 #''Passion'' - 3:20 #''Colder'' - 3:51 #''Reality Show'' - 4:08 #''My Daddy Is Talking To Me'' - 3:42 #''A Day Before Tomorrow'' - 3:38 #''For A Better Life'' - 4:42 #''Cinema'' - 3:33 #''Animals Like Me'' - 4:43 #''Fairytales'' - 4:24 #''Gala Komma'' - 4:55 #''Spacemuminsh'' - 4:24 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13948 47664 2006-05-27T10:04:33Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 13949 47667 2006-05-27T10:12:47Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Veronika | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = Veronika2004.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2004.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Brainstorm Records'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[A Day Before Tomorrow]]''<br />(2003) | Šis albums = ''Veronika'' <br />(2004) | Nākamais albums = ''[[Četri krasti]]''<br />(2005) }} '''''Veronika''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' 1996. gadā izdotā albuma ''[[Veronika]]'' pārizdevums. Tajā iekļautas visas 1996. gada albumā esošās dziesmas, kā arī klāt pievienots disks ar 1997. gadā izdoto koncertfilmu ""[[Prāta Vētra]]” par sevi un “[[Reigani|Reiganiem]]””. ==Dziesmu saraksts== #''TDŅČ'' - 1:03 #''Veronika'' - 3:14 #''Paslēpes'' - 3:53 #''Viņa dzīvo zemāk'' - 5:55 #''Čiekuri'' - 2:24 #''Visi eņģeļi lido'' - 4:00 #''Love Song'' - 5:06 #''Šo dziesmu es dziedāšu tev'' - 4:46 #''Ar kreiso kāju'' - 4:11 #''Kur palicis sociālais taisnīgums? (Apelsīns)'' - 2:49 #''E.D. Mikrofons'' - 3:46 #''Dārznieks'' - 4:09 #''Kā jau svētdienās'' - 3:38 #''Paradīzes ābolīši'' - 2:59 #''Suburbija'' - 4:09 #''Lidmašīnas'' - 4:37 #''Priedes mežā aug, egles mežā arī aug'' - 1:33 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13950 47668 2006-05-27T10:15:17Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 13951 47669 2006-05-27T10:15:38Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 13952 47693 2006-05-27T11:50:13Z Juzeris 23 precizēju kat. {{Album infobox | | Nosaukums = Četri krasti | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = 4krasti.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2005.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Brainstorm Records'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[Veronika (2004)|Veronika]]''<br />(2004) | Šis albums = ''Četri krasti'' <br />(2005) | Nākamais albums = ''[[Four Shores]]''<br />(2006) }} '''''Četri krasti''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' 2005. gadā izdotais albums, kas ir pirmais albums, ko ''[[Prāta Vētra]]'' ierakstījusi bez grupas [[ģitāra|ģitārista]] [[Gundars Mauševics|Mumiņa]]. Lielākie albuma hīti ir tituldziesma ''"Četri krasti"'', ''"Rudens"'' un ''"Pilots Tims"''. ''Četri krasti'' saņēma [[Latvijas mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu]] kā labākais [[rokmūzika]]s albums. Pēc albuma izdošanas sekoja vērienīga koncerttūre, kas noslēdzās 2005. gada augustā koncertā [[Mežaparks|Mežaparkā]] ar 40000 skatītājiem. Arī šī koncerta DVD ieguva [[Latvijas mūzikas ierakstu gada balva|gada balvu]] kā labākais koncertieraksts. 2006. gadā tika izdota ''Četru krastu'' [[angļu valoda|angliskā versija]] ''[[Four Shores]]''. ==Dziesmu saraksts== #''Četri krasti'' - 4:38 #''Pilots Tims'' - 3:44 #''Kur milzu kalni liekas mazi'' - 4:53 #''Tin Drums'' - 3:41 #''Purpur'' - 3:47 #''Rudens'' - 3:49 #''Tā nogurt var tikai no svētkiem'' - 3:38 #''Māsa nakts'' - 3:32 #''Sunrise (Deep In Hell)'' - 3:26 #''Lapsa'' - 4:29 [[Category:Prāta Vētras albumi|Cetri krasti]] 13953 47672 2006-05-27T10:42:10Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Four Shores | Izpildītājs = [[Prāta Vētra]] | Vāks = 4shores.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2006.g. aprīlī | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Brainstorm Records'' | Izpildītājsģen = Prāta Vētra | Iepriekšējais albums = ''[[Četri krasti]]''<br />(2005) | Šis albums = ''Four Shores'' <br />(2006) | Nākamais albums = }} '''''Four Shores''''' ir ''[[Prāta Vētra]]s'' 2006. gadā izdotais albums, kas ir iepriekšējā gada albuma ''[[Četri krasti]]'' ārzemju izdevums. Vispirms tas tika izdots [[Krievija|Krievijā]], kur līdzās [[Četri krasti|Četru krastu]] dziesmu angliskajām versijām bija arī dziesma ''Rudens'' [[krievu valoda|krievu valodā]] ''"Ветер"'', kā arī dziesma ''"Ты не один"'' no projekta ''"Нечётный Воин"''. Rietumu albuma variantā tika iekļautas visas [[Četri krasti|Četru krastu]] dziesmu angliskās versijas. Dziesmām ''"Thunder Without Rain"'' un ''"Lonely Feeling"'' uzņemti arī videoklipi. ''"Thunder Without Rain"'' ieguva arī nopietnu raidlaiku [[MTV]] ēterā. ==Dziesmu saraksts== #''Thunder Without Rain'' - 4:41 #''Tin Drums'' - 3:41 #''Lonely Feeling (To Be Lonely)'' - 4:53 #''One Thing'' - 3:49 #''Sunday Morning'' - 3:41 #''French Cartoon'' - 3:38 #''Digitally Bright'' - 3:50 #''When Nightlife Covers The Daylight'' - 4:31 #''Sunrise (Deep In Hell)'' - 3:26 #''Leavin' To L.A.'' - 4:58 #''Ветер'' - 3:49 #''Ты не один'' - 4:11 [[Category:Prāta Vētras albumi]] 13954 47820 2006-05-28T08:42:14Z Mrom 519 [[Category:Latviešu mūzikas albumi]]]] 13955 53133 2006-07-02T06:55:31Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Claude Makélélé]] '''Klods Mikelele''' (''Claude Makélélé'', * 1973. gada 18. februārī [[Kinšasa|Kinšasā]] ) - [[Francija|franču]] futbolists, 2006. gada Francijas nacionālās izlases [[pussargs]]. 2006. gadā spēlē futbola klubā ''[[Chelsea F.C.]]'', [[Londona]]. Dzimis Kinšasā (toreiz [[Zaira|Zairā]]), 4 gadu vecumā pārcēlās uz Franciju, kur dzīvoja [[Parīze]]s priekšpilsētā. Ar futbolu sāka nodarboties 16 gadu vecumā. ==== Spēlējis šādos futbola klubos ==== *''Stade Brestois'' ([[Bresta (Francija)|Bresta]], [[Francija]]) - līdz 1991 *''[[Nantes Atlantique]]'' ([[Nante]], Francija) - 1991-1997 *''[[Olympique de Marseille]]'' ([[Marseļa]], Francija) - 1997-1998 *''[[Celta de Vigo]]'' ([[Vigo]], [[Spānija]]) - 1998-2000 *''[[Real Madrid]]'' ([[Madride]], Spānija) - 2000-2003 *''[[Chelsea F.C.]]'' ([[Londona]], [[Anglija]]) - 2003-2006 [[Category:Futbolisti|Mikelele, Klods]] [[Category:Francijas sportisti|Mikelele, Klods]] [[de:Claude Makélélé]] [[en:Claude Makélélé]] [[fi:Claude Makélélé]] [[fr:Claude Makélélé]] [[he:קלוד מקאללה]] [[ja:クロード・マケレレ]] [[no:Claude Makélélé]] [[pl:Claude Makélélé]] [[pt:Claude Makélélé]] [[ro:Claude Makélélé]] [[tr:Claude Makélélé]] [[zh:克洛德·马克莱莱]] 13956 47677 2006-05-27T11:34:13Z Feens 37 [[Category:Futbols]] 13957 47678 2006-05-27T11:34:46Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 13958 47680 2006-05-27T11:36:48Z Feens 37 #redirect [[Kongo DR]] 13959 47681 2006-05-27T11:43:00Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Klods Mikelele]] 13960 47695 2006-05-27T11:54:29Z Juzeris 23 disambig '''Online''' var būt: * angļu valodas jēdziens, kas nozīmē [[tiešsaiste|tiešsaisti]], stāvokli, kad kaut kas ir pieejams [[internets|internetā]], * "[[Online (albums)|Online]]", [[Prāta Vētra]]s albums (2001). {{disambig}} 13961 47684 2006-05-27T11:43:13Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Klods Mikelele]] 13962 47685 2006-05-27T11:43:28Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Klods Mikelele]] 13963 47694 2006-05-27T11:52:31Z Feens 37 Kongo var būt: *[[Kongo (valsts)|Kongo Republika]] - valsts [[Āfrika|Āfrikā]] *[[Kongo DR|Kongo Demokrātiskā Republika]] - valsts [[Āfrika|Āfrikā]] *[[Kongo (upe)|Kongo]] - upe [[Āfrika|Āfrikā]] {{disambig}} 13965 47699 2006-05-27T12:21:55Z Feens 37 [[Image:ArturSchnabel.png|thumb|Artūrs Šnābels]] '''Artūrs Šnābels''' (''Artur Schnabel'', * 1882.gada 17. aprīlī Kuncendorfā (Lipnikā) pie [[Beļsko-Bjala]]s, † 1951. gada 15. augustā Aksenšteinā, [[Šveice|Šveicē]]) - [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Austrija|austriešu]] pianists un komponists. Pazīstams ar [[Bēthovens|Bēthovena]] un [[Šūberts|Šūberta]] klaviermūzikas izpildījumu. Dzimis 1881.gadā [[Austroungārija|Austroungārijā]]. Mācījās [[Vīne|Vīnē]]. 1900. gadā pārcēlās uz [[Berlīne|Berlīni]], kur uzsāka profesionāla painista karjeru. Pēc [[nacionālsociālisms|nacistu]] nākšanas pie varas, pārcēlās uz [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], bet 1939. gadā - uz [[ASV]]. 1944. gadā kļuva par ASV pilsoni. Pēc kara turpinaja koncertēt Eiropā un Amerikā. [[Category:Austriešu komponisti|Sznabels, Arturs]] [[Category:Pianisti|Sznabels, Arturs]] [[de:Artur Schnabel]] [[en:Artur Schnabel]] [[fr:Artur Schnabel]] [[he:ארתור שנאבל]] [[ja:アルトゥル・シュナーベル]] [[sv:Artur Schnabel]] 13967 47701 2006-05-27T12:24:58Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Francis Šūberts]] 13968 47702 2006-05-27T12:25:08Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Francis Šūberts]] 13969 47703 2006-05-27T12:25:25Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Francis Šūberts]] 13970 47704 2006-05-27T12:27:10Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Artūrs Šnābels]] 13971 47707 2006-05-27T12:27:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Artūrs Šnābels]] 13972 47708 2006-05-27T12:27:39Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Artūrs Šnābels]] 13973 47709 2006-05-27T12:29:02Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Volisa un Futūna]] 13974 47710 2006-05-27T12:30:46Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Volisa un Futūna]] 13975 47711 2006-05-27T12:32:08Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Volisa un Futūna]] 13976 47712 2006-05-27T12:33:30Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Volisa un Futūna]] 13977 47714 2006-05-27T12:34:40Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Volisa un Futūna]] 13978 47716 2006-05-27T12:35:41Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Volisa un Futūna]] 13979 47717 2006-05-27T12:36:26Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Volisa un Futūna]] 13980 47718 2006-05-27T12:37:05Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Volisa un Futūna]] 13981 47720 2006-05-27T13:05:54Z Feens 37 A.Seibins no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Albert_Sabin1.jpg] A.Seibins no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Albert_Sabin1.jpg] 13982 47788 2006-05-28T07:32:56Z Feens 37 [[Image:Albert Sabin1.jpg|thumb|Alberts Seibins]] '''Alberts Seibins''' (''Albert Sabin'', * 1906. gada 26. augustā [[Belostoka|Belostokā]], † 1993. gada 3. martā, [[Vašingtona (pilsēta)|Vašingtonā]]) - [[Polija]]s [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[ASV|amerikāņu]] mediķis. Pazīstams kā orālās [[poliomielīts|poliomielīta]] [[vakcīna]]s radītājs. Dzimis toreizējās [[Krievija]]s teritorijā. 1921. gadā emigrēja uz [[ASV]]. Studēja [[Ņujorka|Ņujorkā]], bet pētījumus veica [[Sinsinati]] universitātē. [[de:Albert Sabin]] [[en:Albert Sabin]] [[es:Albert Bruce Sabin]] [[it:Albert Sabin]] [[pl:Albert Sabin]] [[pt:Albert Sabin]] [[Category:Amerikāņu mediķi|Seibins, Alberts]] 13983 47724 2006-05-27T13:21:19Z Feens 37 [[Category:Mediķi pēc valsts]] 13984 47725 2006-05-27T13:21:45Z Feens 37 [[Category:Medicīna]] 13986 47741 2006-05-27T17:00:48Z Juzeris 23 vairāk info '''Sergejs Žoltoks''' (1972.g. 2.decembrī, [[Rīga|Rīgā]] - 2004.g. 3.novembrī, [[Minska|Minskā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) bija [[Latvija]]s hokeja izlases uzbrucējs, kurš spēlējis NHL klubos ''[[Nashville Predators]]'', ''[[Minnesota Wild]]'', ''[[Edmonton Oilers]]'', ''[[Boston Bruins]]'', ''[[Ottawa Senators]]'' un ''[[Montreal Canadiens]]''. [[Category:Latvijas hokejisti]] [[de:Sergejs Žoltoks]] [[en:Sergei Zholtok]] [[pl:Siergiej Żołtok]] 13987 47731 2006-05-27T15:20:06Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[skābeņskābe]] 13988 47732 2006-05-27T15:20:45Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[skābeņskābe]] 13989 47735 2006-05-27T15:50:08Z Yyy 146 '''Sublimācija''' ir vielas pāreja no cietās fāzes tieši gāzveida fāzē, apejot šķidro fāzi. Sublimācija ir fāzu pāreja, kas notiek [[temperatūra|temperatūrās]] un [[spiediens|spiedienos]], kas ir mazāki par trīskāršo punktu. Lielākā daļa cietvielu paaugstinot temperatūru atmosfēras spiedienā izkūst (pāriet šķidrā fāzē). Pazeminot sublimējušas vielas tvaiku temperatūru notiek '''desublimācija''' - vielas pāreja atpakaļ cietajā fāzē. Sublimāciju lieto vielu attīrīšanai, jo piemaisījumi bieži vien nesublimējas. [[Ledus]] sublimāciju vakuumā lieto sublimācijas žāvēšanai. Šādos apstākļos var panākt lielu žāvēšanas ātrumu zemās temperatūrās (var strauji izžāvēt karstumneizturīgas vielas). ===Cietvielas, kas atmosfēras spiedienā sublimējas=== *[[Naftalīns]] *[[Jods]] *[[Oglekļa dioksīds]] (sausais ledus) ===Skatīt arī=== *[[Viršanas temperatūra]] *[[Kušanas temperatūra]] [[Category:Fizika]] [[bg:Сублимация]] [[ca:Sublimació]] [[cs:Sublimace]] [[da:Sublimation (rensemetode)]] [[de:Sublimation (Physik)]] [[en:Sublimation (physics)]] [[es:Sublimación (física)]] [[fr:Sublimation (physique)]] [[it:Sublimazione]] [[he:המראה (פיזיקה)]] [[nl:Sublimatie]] [[ja:昇華]] [[no:Sublimasjon]] [[nn:Sublimasjon]] [[pl:Sublimacja (fizyka)]] [[pt:Sublimação]] [[ru:Сублимация (физика)]] [[simple:Sublimation]] [[sl:Sublimacija]] [[fi:Sublimoituminen]] [[vi:Thăng hoa]] [[uk:Сублімація (фізика)]] [[zh:升华]] 13990 47736 2006-05-27T15:53:33Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[urotropīns]] 13991 47737 2006-05-27T15:54:18Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[urotropīns]] 13992 48401 2006-05-31T05:06:30Z YurikBot 213 robot Adding: [[bs:Pritisak]], [[hr:Tlak]], [[sh:Tlak]] '''Spiediens''' ir perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību. [[SI]] spiedienu mēra ņūtonos uz kvadrātmetru, jeb [[paskāls|paskālos]]. 1 Pa = 1N/m<sup>2</sup>. Parasti spiedienu mēra arī atmosfērās, kas ir apmēram [[zeme]]s atmosfēras spiediens jūras līmenī un ir 101325 Pa. Plaši lieto arī citas spiediena mērvienības: *bārs (bar) - 100000 Pa *tehniskā atmosfēra (at) - 1kg/cm<sup>2</sup> - 98066 Pa *fizikālā atmosfēra (atm) - 101325 Pa (parasti ar atmosfēru saprot šo) *tors (dzīvsudraba staba milimetrs) (mm Hg) - 133,322 Pa - lieto gaisa spiediena mērīšanai meteoroloģijā *mārciņa uz kvadrātcollu (psi)(''pound''/''square inch'') - 6894,76 Pa - lieto ASV un citur, kur attālumus mēra collās un masas - mārciņās. Spiedienu var mērīt no spiediena, kas atbilst absolūtam vakuumam, vai arī no līmeņa, kas atbilst atmosfēras spiedienam. Mērot pret vakuumu iegūst absolūto spiedienu. Mērot spiedienu virs 1 atmosfēras, iegūst virsspiedienu. Spiedienu mēra ar [[manometrs|manometriem]]. Manometri parasti rāda virsspiedienu. [[Category:Fizika]] [[Category:Termodinamika]] [[als:Druck (Physik)]] [[ar:ضغط]] [[ast:Presión]] [[bg:Налягане]] [[bs:Pritisak]] [[ca:Pressió]] [[cs:Tlak]] [[da:Tryk (fysik)]] [[de:Druck (Physik)]] [[en:Pressure]] [[eo:Premo]] [[es:Presión]] [[eu:Presio]] [[fa:فشار]] [[fi:Paine]] [[fr:Pression]] [[gl:Presión]] [[he:לחץ]] [[hr:Tlak]] [[hu:Nyomás]] [[io:Preso]] [[it:Pressione]] [[ja:圧力]] [[ko:압력]] [[lt:Slėgis]] [[ms:Tekanan]] [[nl:Druk]] [[nn:Trykk]] [[no:Trykk]] [[pl:Ciśnienie]] [[pt:Pressão]] [[ru:Давление (физика)]] [[sh:Tlak]] [[sk:Tlak]] [[sl:Tlak]] [[sv:Tryck]] [[tr:Basınç]] [[vi:Áp suất]] [[zh:压强]] 13993 49844 2006-06-10T14:11:47Z YurikBot 213 robot Modifying: [[simple:German Democratic Republic]] '''Vācijas Demokrātiskā republika''' (VDR), vāciski Deutsche Demokratische Republik (DDR), pastāvēja no 1949.-1990. gadam. [[Image:Flag of East Germany.svg|thumb|right|200px|VDR karogs]] Pēc nacistiskās Vācijas sagrāves [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], Vācijas teritoriju sadalīja četrās okupācijas zonās. VDR 1949. gadā tika izveidota [[PSRS]] okupācijas zonas teritorijā. [[Image:Besatzungszonen ohne text.gif|thumb|left|200px|Vācijas okupācijas zonas]] Atšķirīgās okupētājvalstu politiskās ideoloģijas noveda pie tā, ka 1948. gadā rietumu sabiedrotie pieņēma lēmumu izveidot [[Vācija|Rietumvācijas republiku]] (VFR), kura varētu attīstīties neatkarīgi no padomju ietekmes. PSRS sekoja, un trīs nedēļas vēlāk izveidoja VDR, kurā vara piederēja Vācijas Sociālistiskās vienības partijai, kura sekoja komunistu ideoloģijai. Pirmais piecgades plāns paredzēja ekonomikas centralizāciju valsts pakļautībā, un industrializāciju. Tā kā robeža starp abām vācu valstīm bija relatīvi brīva, VDR pilsoņi sāka atstāt valsti. 1953 gadā vidēji 37 000 cilvēku ik mēnesi bēga uz Rietumvāciju. 1956. gadā tika izveidota Nacionālā Tautas armija, un VDR kļuva par Varšavas pakta dalībnieci. Septiņgades laikā, ar saukli "Modernizācija, Mehanizācija un Automatizācija" no 1956.-1963. gadam valstī tika veikta rūpniecības un zemkopības kolektivizācija, kā arī apgūtas jaunas tehnoloģijas. 1957. sāka darboties pirmaiz VDR atomreaktors. Par spīti visam, turpinājās iedzīvotāju bēgšana - 143 tūkstoši 1959. gadā un 199 tūkstoši 1960. gadā. Lielākā daļa emigrantu bija labi izglītotie "baltās apkaklītes". 1961. gadā vienas dienas laikā ap Rietumberlīni tika uzcelts mūris, kuru oficiālā propoganda dēvēja par "pretfašisma aizsardzības mūri" taču tā patiesais mērķis bija apturēt iedzīvotāju bēgšanu uz rietumiem. 1973. gadā starp abām Vācijām tika nodibinātas diplomātiskās attiecības, un VDR kļuva par [[ANO]] dalībvalsti. [[Image:40jahreddr.jpg|thumb|left|200px|VDR 40]] 1989. gadā, sabrūkot PSRS kontrolei pār Austrumeiropu, VDR vēl paspēja atzīmēt savas pastāvēšanas 40. gadskārtu, taču komunisti drīz zaudēja varu, un 1990. gada 3. oktobrī VDR apvienojās ar VFR. [[Category:Vēsture]] [[Category:Bijušās valstis]] [[af:Duitse Demokratiese Republiek]] [[als:Deutsche Demokratische Republik]] [[ar:ألمانيا الشرقية]] [[ast:República Democrática Alemana]] [[bg:Германска демократична република]] [[bs:Njemačka Demokratska Republika]] [[ca:República Democràtica Alemanya]] [[cs:Německá demokratická republika]] [[da:DDR]] [[de:Deutsche Demokratische Republik]] [[el:Λαϊκή Δημοκρατία της Γερμανίας]] [[en:German Democratic Republic]] [[eo:Germana Demokratia Respubliko]] [[es:República Democrática Alemana]] [[et:Saksa DV]] [[fa:آلمان شرقی]] [[fi:Saksan demokraattinen tasavalta]] [[fr:République démocratique allemande]] [[gl:Alemaña do Leste]] [[he:גרמניה המזרחית]] [[hr:Njemačka Demokratska Republika]] [[hu:Német Demokratikus Köztársaság]] [[id:Jerman Timur]] [[io:DDR]] [[is:Austur-Þýskaland]] [[it:Repubblica Democratica Tedesca]] [[ja:ドイツ民主共和国]] [[ko:독일민주공화국]] [[ms:Jerman Timur]] [[nds:Düütsche Demokraatsche Republiek]] [[nl:Duitse Democratische Republiek]] [[nn:Den tyske demokratiske republikken]] [[no:Den tyske demokratiske republikk]] [[pl:Niemiecka Republika Demokratyczna]] [[pt:Alemanha Oriental]] [[ro:DDR]] [[ru:Германская Демократическая Республика]] [[sh:Nemačka Demokratska Republika]] [[simple:German Democratic Republic]] [[sl:Nemška demokratična republika]] [[sr:Источна Немачка]] [[sv:Östtyskland]] [[th:ประเทศเยอรมนีตะวันออก]] [[tr:Demokratik Almanya Cumhuriyeti]] [[zh:德意志民主共和国]] 13994 47749 2006-05-27T18:48:02Z Ingarix 920 13995 47760 2006-05-27T20:59:54Z Wenom 702 13996 49773 2006-06-10T09:45:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[eu:Antoni Gaudi]] [[Image:Antonigaudí.jpg|right|thumb|Antonio Gaudi]] {{Commons|Category:Antoni Gaudí}} '''Antonio Gaudi i Kornets''' (''Antoni Gaudí i Cornet'', * 1852. gada 25. jūnijā [[Reusa|Reusā]], † 1926. gada 10. jūnijā [[Barselona|Barselonā]]) bija [[katalonieši|kataloniešu]] [[arhitektūra|arhitekts]], kurš pazīstams ar savu būvju stilu un īpatnējām konstrukcijām. == Gaudí dzīve == === Bērnība === Gaudí piedzima Taragonas provicē, Katalonijā 1852. gadā, kaut gan nav zināms, kur tieši. Taču noteikti zināms, ka viņš tika kristīts [[Reusa]]s pilsētā nākamā dienā pēc piedzimšanas. Gaudi abi vecāki nāca no metālkaļu ģimenēm. Jaunākais no pieciem bērniem, Antonio, nevarēja rotaļāties ar saviem vienaudžiem [[reimatisms|reimatisma]] dēļ. Stipro sāpju dēļ, viņš nebija spējīgs pasataigāties un, ja bija nepieciešams doties prom no mājām, viņam nācās jāt ar ēzeli. Tā kā Antonio uzturējās tuvu mājām un viņam bija daudz brīvā laikā, tas tika izmantots, lai aplūkotu dabu. Tieši šis faktors veidoja viņa divas stiprākās prasmes – vērīgumu un dabas izpratni. === Pamatizglītība === Bērnībā Gaudi gāja bērnudārzā, kur jau sāka parādīties viņa iztēles spējas. Kad bērniem stāstīja par to, ka putni spēj lidot, tāpēc ka tiem ir spārni, Gaudi secināja, ka vistām spārni būs domāti ātrākai skriešanai, jo tās taču nelido. Kad pienāca laiks viņa formālajai izglītībai, Gaudi iestājās ''Collegi de les Escoles Píes de Reus''. Gaudi atzīmes nebija visai labas, izņemot vienu priekšmetu – ģeometriju. Viņa aizraušanās ar šo priekšmetu ilga līdz pat viņa nāvei. Pirmo iespaidu uz viņa dzīvi ģeometrija atstāja, kad viņš izvēlējās savu karjeru. === Augstākā izglītība === Gaudi mācījās arhitektūru ''Escuela Tècnica Superior d'Arquitectura'' [[Barselona|Barselonā]] no 1873. līdz 1877. gadam, taču viņa sekmes bija ļoti viduvējas. Tomēr visas praktisko darbu atzīmes bija izcilas, un 1878. gadā viņš kļuva par diplomētu arhitektu. Parakstot statusu apliecinošo dokumentu, direktors teica: „Es esmu atradis vai nu vājprātīgo, vai ģēniju.” Jaunieceltais arhitekts nekavējoties sāka plānot un konstruēt; sakarus ar skolu viņš nezaudēja visu dzīvi. === Intereses === Visu dzīvi Gaudi bija apburts ar dabu. Viņš pētīja dabas uzbūvi un centās iekļaut tās elementus savās konstrukcijās. Tā vietā, lai izmantotu vienkāršas ģeometriskas līnijas, viņš imitēja cilvēku vai koku augšanu un to, kā šīs lietas stāv, saglabājot līdzsvaru. Hiperbolas un parabolas, kuras viņš aizņēmās no dabas, tika viegli stiprinātas ar tērauda stieņiem un ļāva viņa konstrukcijām atgādināt dabas elementus. Reimatisma dēļ Gaudi ieturēja stingru veģetāru diētu un izmantoja homeopātiskus līdzekļus, ūdens terapiju, kā arī biežas pastaigas, lai uzturētu labu veselību. Garas pastaigas ne tikai vājināja reimatismu. bet arī ļāva viņam vēl vairāk izbaudīt dabu. === Vēlākie gadi === Gaudi bija [[katolicisms|katolis]] un dedzīgs [[Katalonija]]s nacionālists. (Reiz pat arestēts par runāšanu [[kataloniešu valoda|kataloniešu valodā]] situācijā, kur tas bija aizliegts ar likumu.) Vēlāk viņš atmeta savu laicīgo darbu un veltīja savu dzīvi katoļu ticībai un savai ''[[Sagrada Família]]''. Drīz pēc tam nomira viņa tuvākie ģimenes locekļi un draugi. Pēc viņa brāļa meitas nāves un viņa "uzticamā līdzstrādnieka Fransiska Berengera Mestresa" nāves Barselonā sākās ekonomiskā krīze un Gaudi pārtrauca būvēt ''La Colonia Güell'' un ļoti palēninājās ''La Sagrada Família'' būvniecība. Pēc četriem gadiem mira arī viņa mecenāts Eusebi Guels (''Eusebi Güell''). Iespējams tieši šī nelaimīgo notikumu virkne izmainīja Gaudi. Viņš vairs nevēlējās runāt ar reportieriem vai fotografēties un kļuva pilnīgi pārņemts ar savu meistardarbu ''La Sagrada Familia''. 1926. gada 7. jūnijā Antoni Gaudi sabrauca tramvajs. Viņa nabadzīgā izskata dēļ neviens taksists nevēlajās aizvest viņu uz slimnīcu, baidoties, ka par braucienu netiks samaksāts. Galu galā viņš tika nogādāts nabadzīgo slimnīcā Barselonā. Neviens nepazina ievainoto mākslinieku, līdz viņa draugi atrada viņu nākamajā dienā. Kad viņu mēģināja pārvietot uz labāku slimnīcu, viņš attiecās, sakot: „Mana vieta ir šeit, starp nabagiem.” Viņš mira pēc divām dienām. Viņu apglabāja viņa nepabeigtā meistardarba ''La Sagrada Família'' centrā. == Mākslinieciskais stils == Gaudi pirmie darbi tika veidoti [[gotika|gotiskajos]] un tradicionālajos Katalonijas stilos, taču drīz vien viņš izstrādāja savu personisku un īpatnējo tēlniecisko stilu. Dažiem no viņa dižākajiem darbiem, it īpaši ''La Sagrada Família'', ir gandrīz vai maģisks spēks. Viņš spēja apvienot paraboliskas arkas, dabas organiskās formas un ūdens plūsmu savā arhitektūrā. Projektējot ēkas, viņš ievēroja [[gravitācija]]s spēkus un citus dabiskus liekumus veidojošu faktorus. Daudzas arkas viņš izstrādāja, izmantojot atsvarus uz savienotām saitēm, lai ļautu gravitācijai izrēķināt arku liekumus viņa vietā. Arhitekta darbi ir klasificēti kā ''[[Art Nouveau]]'' arhitektūra, kas ir modernās arhitektūras priekštecis. Taču dabas tēlu adoptācija tā vietā, lai lietotu tradicionālus līnijas, novieto viņu savā īpašā kategorijā. Viņu stilu vēlāk mēģināja atkārtot austriešu arhitekts [[Frīdenreihs Hundertvasers]]. Kaut gan Gaudi daudzi uzskata par ģēniju, daži vēsturnieki uzskata, ka viņš bija [[daltonisms|daltoniķis]] un tikai viņa sadarbība ar Žozefu Mariju Zužolu, 27 gadus jaunāku arhitektu, kuru Gaudi uzskatīja par ģēniju, ļāva viņam izveidot savus dižākos darbus. == Popularitāte == Gaudi oriģinalitāte sākumā tika izsmieta. Sākumā vienīgais viņa atbalstītājs bija bagātais industriālists Eusebi Guels. Viņa laikabiedri nodēvēja viņa ēku ''Casa Milà'' par "akmeņlauztuvēm" (''La Pedrera''). Taču laikam ritot viņa darbi kļuva ļoti slaveni. == Nozīmīgākie darbi == Ainava uz Güell parku, El Carmel, Barselona Casa Vicens (1878-1880) Palau Güell (1885-1889) Teresiana koledža (1888-1890) Colònia Güell baznīcas kapenes (1898-1916) Casa Calvet (1899-1904) Casa Batlló (1905-1907) Casa Milà (La Pedrera) (1905-1907) Güell parks (1900-1914) Sagrada Família (1884-1926) == Ietekme == Gaudi plāni kādam Ņujorkas viesnīcas debesskrāpim tiks izmantoti Pasaules tirdzniecības centra pārbūvei pēc 2001. gada 11. septembra. 1992. gadā pieci mākslinieki dibināja Antonio Gaudi Beatifikācijas biedrību (''La Asociación pro Beatificación de Antonio Gaudí''). Šīs asociācijas mērķis ir piespies katoļu baznīcu pasludināt Gaudi par svēto. Gaudi dzīve un darbi iedvesmoja grupu ''[[Alan Parsons Project]]'' 1987. gadā izlaist albumu ''Gaudí''. Gaudi darbi nesen iedvesmoja veikalnieku Londonā uzbūvēt veikala fasādi ''Casa Batlló'' stilā. ==External Links== *[http://architect.architecture.sk/antonio-gaudi-architect/antonio-gaudi-architect.php Biography of Antonio Gaudi : architect.architecture.sk] [[Category:Kataloniešu arhitekti|Gaudi, Antonio]] [[ast:Antoni Gaudí]] [[bg:Антони Гауди]] [[ca:Antoni Gaudí i Cornet]] [[cs:Antoni Gaudí]] [[da:Antoni Gaudí]] [[de:Antoni Gaudí]] [[en:Antoni Gaudí]] [[eo:Antoni Gaudí]] [[es:Antoni Gaudí]] [[eu:Antoni Gaudi]] [[fi:Antoni Gaudí]] [[fr:Antoni Gaudí]] [[gl:Antoni Gaudí]] [[he:אנטוני גאודי]] [[hu:Antoni Gaudí]] [[it:Antoni Gaudí]] [[ja:アントニオ・ガウディ]] [[ka:გაუდი, ანტონიო]] [[ko:안토니 가우디]] [[nds:Antoni Gaudí]] [[nl:Antoni Gaudí]] [[no:Antoni Gaudí]] [[pl:Antoni Gaudí]] [[pt:Antoni Gaudí]] [[ro:Antoni Gaudí]] [[ru:Гауди, Антонио]] [[sk:Antoni Gaudí]] [[sl:Antoni Gaudí]] [[sr:Антони Гауди]] [[sv:Antoni Gaudí]] [[tr:Antoni Gaudí]] [[uk:Гауді Антоніо]] [[zh:安东尼·高第]] 13997 47773 2006-05-28T06:12:09Z Keps 758 + Ārējās saites [[Image:REmpire-Assyria.png|thumb|250px|Asīrija]]'''Asīrija''' (senatnē ''Ashur, Ashshur'' vai ''Assur'') bija sena valsts [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Tās attīstības agrīnā stadijā tā pletās uz dienvidiem apmēram no mūsdienu [[Irāka]]s ziemeļu robežas, aptvēra [[Tigra]]s upes ieleju un vairākas tās pietekas. Austrumos Asīrija robežojās ar [[Zāgrosas kalni|Zāgrosas kalniem]], bet rietumu virzienā pletās [[Mezopotāmija]]s ([[Divupe]]s) līdzenums. Dienvidos Asīrija robežojās ar [[Šumera|Šumeru]] (vēlāk Šumera Akada, pēc tam [[Babilonija]]). Lielākās Asīrijas [[pilsēta]]s bija [[Ašūra]] (mūsdienu Šārkata Irākā) un [[Ninīve]] (mūsdienās arheoloģisku izrakumu vieta). ==Asīrijas izcelšanās== Mūsdienu Irākā, Mezopotāmijas ziemeļu daļā, Tigras upes labajā krastā atrodas neliela provinces pilsētiņa – Aš-Šārkata (''Ash-Sharqat''). Tā ne ar ko īpašu neatšķīrās no daudzām citām līdzīgām senās Mezopotāmijas pilsētām. Vienīgi ar to, ka tā ir pazīstama arī kā Ašūra – senās Asīrijas [[galvaspilsēta]]. Tā nav nejauša sakritība - Aš-Šārkata tiešām atrodas tās pilsētas vēsturiskajā vietā, kuras nosaukums vien kādreiz lika nodrebēt visiem pārējiem Tuvo Austrumu un arī tālāku zemju valdniekiem. Ašūra atradās izdevīgā vietā – tās tirgotāji, kas bija cēlušies no vietējiem iedzīvotājiem – asīriešiem, kontrolēja svarīgus [[tirdzniecība]]s ceļus, kas savienoja [[Heti|hetu]] kontrolēto [[Mazāzija|Mazāziju]] un Babiloniju. Asīriešu [[Amatnieks|amatnieki]] jau agrāk par citām tautām bija apguvuši [[dzelzs]] apstrādes noslēpumus, iespējams, pārņemot dzelzs [[Tehnoloģija|tehnoloģiju]] no hetiem. Tādēļ asīriešu [[Ierocis|ieroči]] cīņās ar ienaidniekiem, parasti izrādījās pārāki. Ienākumi no tirdzniecības un militārais pārākums pār kaimiņiem, šie divi galvenie faktori, ļāva Ašūrai strauji augt un pieņemties varenībā, pakļaujot citas apkārtējās pilsētas, līdz uz to pamata izveidojās valsts – Asīrija. ==Asīrijas uzplaukums== [[Image:Map of Assyria.png|thumb|200px|Asīrija uzplaukuma laikā]]Ap 1350.g. p.m.ē. Ziemeļmezopotāmijas [[karaliste]]s Asīrijas varenība jau bija jūtami pieaugusi. To veicināja arī [[Ēģipte]]s, [[Hitīti|Hitītu]], [[Elāma|Elāmītu]] un citu Rietumāzijas valstu novājināšanās. Vairāku nākamo desmitu gadu laikā Asīrija pakļāva Babiloniju un citas teritorijas, paplašinot tās līdz pat [[Vidusjūra]]i. Laikā no 883. līdz 876. g. p.m.ē. tās valdnieks [[Ašūrnasipals]] pakļāva savai varai visu Mezopotāmijas teritoriju, kā arī daudzas citas zemes. Līdz ar to Asīrija bija pakļāvusi savai kontrolei lielāko Tuvo un [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] daļu no Ēģiptes rietumos līdz pat [[Persijas līcis|Persijas līcim]] austrumos. Tā terorizēja šī reģiona tautas apmēram 4 gadsimtus. Tomēr vislielāko varenību Asīrija sasniedza valdnieka [[Tiglapalasārs III|Tiglatpalasāra III]] valdīšanas laikā –745.-727. g. p.m.ē. Šajā laikā arī Asīrijas galvaspilsēta tika pārvietota no Ašūras uz Ninīvi, kas atradās Tigras upes augštecē. ===Valsts iekārta=== Asīriju bieži uzskata par vienu no mežonīgākajām valstīm visā pasaules vēsturē. To jau no paša tās izveidošanās sākuma raksturoja [[despotisms]], kas balstījās uz tās valdnieku absolūto [[Monarhija|monarhiju]] un pasakainā bagātība, ko sākotnēji nodrošināja tirdzniecība, bet vēlāk iekaroto zemju izlaupīšana. Tomēr vēl būtiskāk Asīrija no citām senajām [[Impērija|impērijām]] atšķīrās valsts pārvaldes organizācijā. Tā nevis kā parasti iekaroto zemi padarīja par [[Nodoklis|nodokļu]] un [[Nodeva|nodevu]] maksātāju, bet tās valdnieku par [[Vasalis|vasali]], citādi neliedzot šai zemei patstāvību, bet gan pārvērta to par beztiesīgu [[Province|provinci]], kuru kontrolēja Asīrijas valdnieka iecelts pārvaldnieks. Tādējādi visā Asīrijas teritorijā spēkā bija vienota, standartizēta [[Likums|likumu]] sistēma. Arī [[armija]] Asīrijā tika veidota nevis no valdniekam pakļauto vasaļu karapulkiem, bet gan saskaņā ar centralizētu [[karaklausība]]s kārtību. Tas nozīmēja, ka [[Karš|karam]] beidzoties [[Karapulks|karapulki]] nevarēja izklīst pa savām provincēm – arī miera laikā tiem vajadzēja [[Dislokācija|dislocēties]] noteiktās vietās neatkarīgi no attāluma līdz mājām. Līdz ar to vēsturē pirmo reizi parādījās regulārs, profesionāls, labi apmācīts karaspēks, kas, līdz ar efektīvākiem dzelzs ieročiem, pierādīja neapstrīdamu pārākumu daudzos kauju laukos. ===Briedums un tālākās pastāvēšanas problēmas=== [[Image:Louvre lion gate DSC00914.jpg|thumb|200px|Dur Šarūkinas (''Dur-Sharukin'') pilsētas vārtu skulptūras. Luvra]]Nepārspēta Asīrijas varenība turpinājās līdz apmēram 650.g. p.m.ē., kad tās teritorijā arvien biežāk sāka iebrukt citu zemju karapulki, kuri ar laiku bija apguvuši asīriešu kara [[Taktika|taktiku]], [[Stratēģija|stratēģiju]] un organizāciju, kā arī bruņojuma tehnoloģiju. Vēl viens no iemesliem bija tas, ka tik plašas teritorijas kādas bija sagrābusi Asīrija, nebija iespējams ne centralizēti pārvaldīt, nedz arī pietiekami aizsargāt pat ar tik pirmklasīgu karaspēku, kāds bija tās rīcībā. Tādēļ Asīrijas valdnieki sāka atkāpties no savas agrākās [[politika]]s un attālākos reģionos vienkārši nozīmēja vasaļu valdniekus. Šādas teritorijas tika pakļautas vienotai centralizētai [[kontrole]]i ([[Aneksija|anektētas]]) tikai tad ja tajās notika [[sacelšanās]]. Bet tās notika arvien biežāk. Dumpīgās tautiņas tika izsūtītas uz citiem impērijas reģioniem. Rezultātā visā Mezopotāmijā daudzu gadsimtu ilgajā Asīrijas pastāvēšanas laikā ar vēl lielāku spēku turpinājās nepieredzēta [[Tauta|tautu]], [[Cilts|cilšu]] un to [[Kultūra|kultūru]] sajaukšanās, kas bija aizsākusies jau pēc hetu invāzijas Babilonā. ==Cīņa par izdzīvošanu== Iedzīvotāju masveida piespiedu „dzenāšana” no viena valsts reģiona uz otru radīja arvien lielāku haosu saimnieciskajā sistēmā. Papildus vēl ap 12.-11. gadsimtu p.m.ē. Asīrijai arvien lielākas problēmas sāka radīt arī [[Nomadi|nomadu]] ciltis no [[Mazāzija]]s, kas no turienes jau bija izspiedušas hetu paliekas un migrēja arvien tālāk uz dienvidiem. Šīs ciltis runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]], kas bija visai tuva [[Senebreju valoda|senebreju valodai]]. Asīrijas valdnieki jau vairākkārt bija sakāvuši aramiešu ciltis vēl 13. gadsimtā p.m.ē. Tomēr šīs ciltis turpināja arvien tālāk iespiesties Asīrijas teritorijā, arvien vairāk saasinot iekšējos konfliktus ar Asīrijas pamatiedzīvotājiem. Kritiski pārbaudījumi nāca pār Asīriju, kad apvienojās divi lielākie un bīstamākie tās ienaidnieki auglīgā sirpja ziemeļu daļā – [[Mēdija|mēdieši]] un [[skiti]] no centrālās [[Āzija]]s, kas līdz tam bija viens otru apkarojuši, ļaujot Asīrijai nostiprināties. Sākotnēji šie ienācēji no ziemeļiem burtiski aprija vietējās senās [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautas, sagatavojot drošu [[Placdarms|placdarmu]] tālākajiem iekarojumiem, bet ap 630.g. p.m.ē. mēdiešu atbalstītie skiti jau iebruka Asīrijā. Viņi izcēlās ar to, ka nicināja jebkādu [[Īpašums|īpašumu]], jo paši [[Stepe|stepju]] rajonos mēdza dzīvot vieglās, vienkāršās [[Telts|teltīs]]. Tā, neskatoties uz perfekti izveidoto valsts pārvaldi un militāro organizāciju, Asīrija vairs nespēja tikt galā ar daudzskaitlīgajām, ātrajām un mobilajām skitu bandām, kas bija pieradušas pavadīt zirgu seglos, ja nepieciešams, daudzas dienas pēc kārtas, tādējādi ātri mainot savas atrašanās vietas. Šīs bandas nenotverami siroja pa Asīrijas teritoriju, terorizēja iedzīvotājus, postīja un iznīcināja visu, kas bija izjaucams, salaužams vai nodedzināms. Savu lomu acīmredzot spēlēja arī tas, ka liela Asīrijas iedzīvotāju daļa piespiedu [[migrācija]]s rezultātā bija pazaudējusi saikni ar savu zemi. Tai vairs nebija dabīgās [[motivācija]]s aizstāvēt teritoriju, kuru viņi neuzskatīja par savu, kurā bieži vien vairs nebija viņu senču pēdu un par kuru viņiem nebija arī drošas stabilitātes sajūtas nākotnē. Tā Asīrijas valdnieki brutāli risinot īstermiņa nemieru problēmas, ilgtermiņā novājināja savas valsts pamatus. ==Bojāeja== Iekšējo nesaskaņu un ārējo ienaidnieku uzbrukumu rezultātā Asīrija turpināja arvien vairāk novājināties, līdz 612. g. p.m.ē Asīrijas kalnu apvidus un tās galvaspilsētu Ninīvi iekaroja Mēdija, bet lielāko Mezopotāmijas daļu sagrāba haldieši sava vadoņa [[Nebukadnecars II|Nebukadnecara II]] vadībā, kura kontrolē vēlāk nonāca arī Ninīve. Līdz ar to Asīrijas vēsture uz visiem laikiem bija izbeigusies, dodot vietu jauniem spēlētājiem civilizācijas vēsturē. Tai pat laikā Nebukadnecara II valdīšana faktiski nozīmēja arī īslaicīgu Babilonijas augšāmcelšanos, vai kā to dēvē vēsturē – Jaunbabiloniju (arī [[Haldeja|Haldeju]]). ==Ārējās saites== [http://www.aina.org/aol/ Asīrija] [http://www.crystalinks.com/assyria.html Asīrija un Mezopotāmija] [http://www.wsu.edu/~dee/MESO/ASSYRIA.HTM Asīrija - valsts Mezopotāmijā] [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[Category:Bijušās valstis]] 13998 47775 2006-05-28T06:26:01Z Yyy 146 #REDIRECT [[VDR]] 13999 47777 2006-05-28T06:29:06Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[VDR]] 14000 51237 2006-06-19T06:56:57Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Навуходоносор II]] [[Image:Hanging Gardens of Babylon.jpg|thumb|200px|Babilonas gaisa dārzi]] '''Nebukadnecars II''' (valdīja 605-562 p.m.ē.) tiek uzskatīts par dižāko [[Jaunbabilonija]]s ([[Haldeja]]s) valdnieku. Nebukadnecars II pazīstams ar [[Pilsētbūvniecība|pilsētbūvniecību]], kuru viņš bija plaši izvērsis savas valdīšanas laikā. Nebukadnecara organizatora talants sāka izpausties kad viņš vēl komandēja Babilonijas armiju sava tēva - Babilonijas valdnieka Nabopolasāra valdīšanas laikā. Pateicoties spīdošai vadībai, Babilonijas armija 605.g. p.m.ē. smagi sakāva [[Ēģipte]]s spēkus [[Sīrija|Sīrijā]]. No šī brīža arī sākās Babilonijas varenības, tās [[kultūra]]s atdzimšana. Ieņēmis Babilonijas troni pēc tēva nāves 605.g., Nebukadnecars II nākamo astoņu gadu laikā vadīja militāras kampaņas pret Sīriju, [[Palestīna|Palestīnu]] un Ēģipti. Vairākkārt viņam nācās karot arī ar [[Arābi|arābu]] ciltīm. Šajā laikā Babilonija sasniedza savas varenības augstāko punktu. Nostiprinājis savu varu un kontroli pār plašiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģioniem, Nebukadnecars II uzsāka plašu celtniecības programmu, pārbūvējot un būvējot jaunus tempļus, monumentus un citas sabiedriskas celtnes. Vēsturē iegājis viens no [[Septiņi pasaules brīnumi|septiņiem pasaules brīnumiem]] - [[Babilonas gaisa dārzi]], ko viņš veltījis savai mīdiešu sievai Amitijai (''Amyitis''). Nebukadnecars II nomira 562.g. p.m.ē., atstājot troni savam dēlam Amelam-Mardukam (''Amel-Marduk''). Taču pēc viņa nāves sākās Babilonijas noriets, līdz 539.g. p.m.ē. tās armiju sakāva persieši sava valdnieka [[Kīrs Lielais|Kīra Lielā]] vadībā. Nākamajos gados Babilonija pilnībā tika pakļauta [[Persija]]i. [[Category:Babilonijas valdnieki]] [[ca:Nabucodonosor]] [[de:Nebukadnezar II.]] [[el:Ναβουχοδονόσορ Β']] [[en:Nebuchadrezzar II]] [[es:Nabucodonosor II]] [[et:Nebukadnetsar II]] [[fi:Nebukadressar II]] [[fr:Nabuchodonosor II]] [[he:נבוכדנצר השני]] [[it:Nabucodonosor]] [[ja:ネブカドネザル2世]] [[nl:Nebukadnezar II van Babylon]] [[no:Nebukadnesar II]] [[pl:Nabuchodonozor II]] [[pt:Nabucodonosor II]] [[ro:Nabucodonosor]] [[ru:Навуходоносор II]] [[sl:Nebukadnezar II.]] [[sr:Набукодонозор]] [[sv:Nebukadnessar II]] [[sw:Nebuchadnezzar]] [[yi:נבוכדנאצר (2)]] [[zh:尼布甲尼撒二世]] 14001 47794 2006-05-28T07:38:10Z Keps 758 Neliela rediģēšana [[Image:Hanging_Gardens_of_Babylon.jpg|thumb|300px|Babilonas gaisa dārzi]] Varenajā Babilonas pilsētas kompleksā, ko apjoza milzīgais mūris ar galvenajiem – Ištaras vārtiem centrā, valdnieka [[Nebukadnecars II|Nebukadnecara II]] valdīšanas laikā tika uzbūvēts gan Babilonas galvenajam dievam Mardukam veltītais Esagila [[templis]], gan templim blakus esošais zikurāts Etemenanki, [[Bībele|Bībelē]] dēvēts par [[Bābeles tornis|Bābeles torni]], gan viens no septiņiem pasaules brīnumiem – '''Babilonas gaisa dārzi'''. Kā stāsta leģenda, valdniekam Nebukadnecaram II bijusi daiļa sieva – Amitija, ko valdnieks pārvedis no [[Persija]]s. Diemžēl Nebukadnecars II lielāko daļu laika pavadījis tālu projām karagājienos, bet daiļā Amitija skumusi mājās viena un, pieradusi pie savas dzimtenes zaļajām kalnu nogāzēm, Babilonas karstajā līdzenumā ilgojās pēc kalniem, mežu ēnas un vēsuma. Vēlēdamies remdēt savas sievas ilgas, Nebukadnecars nolēma uzdāvināt viņai veselu [[Oāze|oāzi]]. Šie aptuveni 1000 m2 lielie gaisa dārzi bija izveidoti uz septiņām terasēm un zinātnieki izsecinājuši, ka vispirms izbūvētas pazemes velves, uz kurām balstījušās terases, tālāk tās balstījās uz varenām, augstām kolonnām un katra nākamā terase pacēlās apmēram piecus metrus augstāk par iepriekšējo. Terases tika izklātas ar 5,45 m garām un 1,35 m platām [[Sija|sijām]], tām pārklāja pāri ar [[Asfalts|asfaltu]] pārlietas [[niedre]]s, bet virsū lika apdedzinātu [[Ķieģelis|ķieģeļu]] kārtu, spraugas aizlejot ar [[Ģipsis|ģipsi]]. Pāri visam vēl pārklāja [[Svins|svina]] loksnes, lai ūdens cauri augsnei neizsūktos dārza apakšējos stāvos un tikai tad visai šai sarežģītajai [[konstrukcija]]i uzbēra virsū tik biezu auglīgas zemes kārtu, ka te varēja augt paši lielākie koki. Zemākajās terasēs auga [[Granātkoks|granātkoki]], mirdzinot savus košos augļus, augstāk pacēlās [[dateļpalma]]s, biezlapainie [[Vīģeskoks|vīģeskoki]], [[Vīnogulājs|vīnogulāji]]. Nebukadnecara valdīšanas laikā nebija nevienas [[karavāna]]s vai [[Kuģis|kuģa]], kas uz gaisa dārziem neatvestu arvien jaunus un jaunus augus un kokus, tā arvien no jauna papildinot jau tā neizmērojamo krāšņumu. No tālienes dārzs izskatījies kā milzīgi zaļš, kokiem, krūmiem un puķēm noaudzis kalns, kas patvēries starp debesīm un zemi. Simtiem [[Vergs|vergu]] caurām diennaktīm grieza milzīgo ratu, kas ādas spaiņos smēla Eifratas ūdeni un uznesa to līdz augšējai terasei, no kurienes ūdens pa mākslīgajiem kanāliem plūda lejup un apūdeņoja Kserkstādījumus visās terasēs, lai tie Mezopotāmijas 50°C karstumā neizkalstu. Dārzi bija celti vēsā vēja pusē, kas pūta no ziemeļrietumiem. Dārzu aromāts, ēnainums un vēsums šķita līdzenajā, karstajā Babilonā īsts brīnums. Ar laiku beidzās arī Babilonas politiskā un ekonomiskā varenība, un mākslas uzplaukums apsīka. 539. gadā p.m.ē. Babilonā iebruka Persijas valdnieks [[Kīrs Lielais]]. Šai nocietinātajā pilsētā viņu slepus ielaida toreizējā valdnieka [[Belcazars|Belzacara]] [[Miesassargs|miesassargi]], kas nebija apmierināti ar valdnieku. Leģenda stāsta, ka tajā naktī Belzacars rīkojis pilī greznas un izlaidīgas dzīres, kurās licis pasniegt vīnu [[Zelts|zelta]] un [[Sudrabs|sudraba]] traukos, kas bijuši atvesti no babiloniešu izlaupītā [[Jeruzaleme]]s [[Dievnams|dievnama]]. Viņš pacēlis kausu un dižojies: “Jehova, priekš manis tu smiekls un nieks, es esmu Bābeles valdinieks!” (Latviskais tulkojums pēc vācu dzejnieka H. Heines balādes ''Belzacars''.) Tajā brīdī uz sienas parādījusies ugunīga roka, kas rakstījusi: ''Mene, mene, tekel, peres'' (aramiešu valodā tas nozīmējot: skaitīts, skaitīts, svērts, par vieglu atrasts.). Babilonas gudrie visādi pūlējušies izskaidrot vārdu nozīmi, bet nevarējuši. Beidzot kāds no babiloniešu gūstā kritušajiem [[Jūda|jūdu]] [[Pravietis|praviešiem]] izskaidrojis tā: [[Dievs]] esot Belzacara darbus saskaitījis, svēris un atradis par viegliem, tāpēc tagad viņa valstij pienācis gals. Tajā paša naktī Babilonas pilsētā iebrukuši persieši un Belzacars ticis nonāvēts. Tomēr persiešu valdnieks Kīrs Babilonu tomēr nenopostīja, to nopostīja vēlāk (482. g. p.m.ē.) cits Persijas valdnieks – [[Kserkss I]]. Gaisa dārzi aizgāja bojā 2. gs. p.m.ē., [[Partieši|partiešu]] (persiešu ciltis, kas dzīvoja dienvidaustrumos no Kaspijas) iebrucējiem un plūdiem piepalīdzot. Ūdens pamazām atmiekšķēja slikti apdedzinātos ķieģeļus, ar laiku iebruka terases, uz kuru pakāpēm kādreiz bija zaļojuši gaisa dārzi. Terašu vairs nav. Nav pat to atlieku. Nekas daudz nav palicis pāri arī no Babilonas pilsētas un slavenā Bābeles torņa. Pastāv uzskats, ka nekādu gaisa dārzu nekad nav bijis, ka mīts par Babilonas gaisa dārziem radies seno grieķu ceļotāju aprakstīto piedzīvojumu tulkojumu rezultātā. [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] 14002 47785 2006-05-28T07:22:49Z Mrom 519 no ierakstu kompānijas micrec.lv lapas no ierakstu kompānijas micrec.lv lapas 14003 47789 2006-05-28T07:34:33Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Alberts Seibins]] 14004 47790 2006-05-28T07:34:38Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Alberts Seibins]] 14005 47791 2006-05-28T07:34:45Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Alberts Seibins]] 14007 50951 2006-06-18T09:51:46Z YurikBot 213 robot Adding: [[ug:سېمونت]] '''Cements''' ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē [[ūdens|ūdenī]]). Izplatītākais un nozīmīgākais cementa paveids ir '''[[portlandcements]]'''. Latviešu valodā ļoti bieži ar jēdzienu cements saprot tieši portlandcementu. Citi cementi ir mazāk izplatīti un nozīmīgi. ===Portlandcements=== ''Galvenais raksts ir [[portlandcements]]'' Portlandcements ir hidrauliska saistviela. Tas ir pelēks pulveris. To galvenokārt lieto betona izgatavošanai. Portlandcementu ražo no [[kaļķakmens]] (var arī no [[krīts|krīta]]), [[māli]]em (var arī no māla slānekļa) un piedevām (parasti dzelzi saturoši rūpnieciskie atkritumi). Portlandcementa ražošana notiek 2 stadijās, un tās ir iespējams realizēt divās dažādās ģeogrāfiskās vietās (bet parsti tā nedara, jo transports ir dārgs): *cementa klinkera ražošana (sajauc un apdedzina izejvielu maisījumu) *cementa ražošana (klinkeru samaļ kopā ar piedevām ([[ģipšakmens|ģipsi]])) Cementa klinekra izejvielas parasti sajauc slapjā veidā. Pēc krāsnī ievadāmā maisījuma mitruma satura, klinkera ražošanas metodes iedala slapjajā un sausajā. Ar slapjo metodi var vieglāk iegūt homogēnu maisījumu, bet ir lielāks enerģijas patēriņs. Ar sauso metodi ir vairāk putekļu. Latvijā, [[brocēni|Brocēnos]] esošajā cementa rūpnīcā, cementu ražo ar slapjo metodi. Cementa kvalitāti Latvijā nosaka cementa standarts LVS EN 197-1:2000. Galvenais nosakāmais parametrs tur ir spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas. Pēc tās cementu iedala 3 klasēs: *32,5 - spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 32,5 MPa *42,5 - spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 42,5 MPa *52,5 - spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 52,5 MPa Cements cietē, tā minerāliem ķīmiski reaģējot ar ūdeni. ===Aluminātcements=== Aluminātcements, jeb aluminātu cements ir hidrauliska saistviela, kuru ražo no alumīnija oksīda un kaļķakmens. Atšķirībā no portlandcementa tas saistās un cietē ļoti strauji, un ātri sasniedz ļoti lielu stiprību. Tas ir ievērojami dārgāks par portlandcementu un noteiktos apstākļos tam var būt sliktāka noturība pret ārējiem apstākļiem (''durability''). Aluminātcementu lieto dažu kompozīto materiālu izgatavošanai. Aluminātcementa ražošana: #Sajauc un samaļ izejvielu maisījumu (alumīnija rūda un kaļķi (kaļķakmeni parasti sākumā apdedzina atsevišķi, lai samazinātu krāsns nolietošanos). #Izejvielu maisījumu apdedzina līdz saķepšanai vai izkausē. Kausējot ir lielāks enerģijas patēriņš, taču vieglāk iegūt viedabīgu produktu. #Iegūto klinkeru strauji atdzesē ielejot vei ieberot ūdenī. #Klinkeru samaļ, iegūstot cementu. ===Citi cementi=== *'''Sulfoaluminātu cements.''' Tā ražošanai ir nepieciešams mazāks enerģijas patēriņs. [[Category:Tehnika]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[ar:إسمنت]] [[bg:Цимент]] [[ca:Ciment]] [[da:Cement]] [[de:Zement]] [[en:Cement]] [[eo:Cemento]] [[es:Cemento]] [[fi:Sementti]] [[fr:Ciment]] [[hr:Cement]] [[id:Semen]] [[it:Cemento (edilizia)]] [[ja:セメント]] [[lt:Cementas]] [[ms:Simen]] [[nl:Cement]] [[no:Sement]] [[pl:Cement]] [[pt:Cimento]] [[ru:Цемент]] [[sv:Cement]] [[ug:سېمونت]] [[uk:Цемент]] [[zh:水泥]] 14008 47799 2006-05-28T07:49:00Z Mrom 519 {| cellpadding="4" style="width: 20em; float:right; border-style: solid; border-color:grey; border-width: 1px; margin:5px 0 1em 1em; font-size: 90%" |- ! colspan="2" font-size:150%; | <big>'''Tumsa'''</big> |- | colspan="2" style="text-align: center; font-size: 90%;" | [[Image:grupaTumsa.jpg|250px]] |- | style="text-align: right;" | '''Izcelsmes vieta:''' || [[Liepāja]], [[Latvija]] |- | style="text-align: right;" | '''Darbības laiks''' || 1991 - pašlaik |- | style="text-align: right;" | '''Dalībnieki''' || [[Mārtiņš Freimanis]], [[Jānis Daugalis]], [[Haralds Drekslers]], [[Kaspars Boroduško]], [[Einārs Kokins]], [[Normunds Kalniņš]] |- |} '''Tumsa''' ir [[Latvija|latviešu]] [[rokmūzika|poproka]] grupa no [[Liepāja]]s, kas šobrīd ir viena no populārākajām [[Latvija]]s grupām. Grupa savas karjeras laikā ir izdevusi 5 albumus. Gadu laikā daudzkārt ir mainījies grupas sastāvs. Grupu 1991. gadā dibināja [[basģitāra|basģitārists]] [[Jānis Daugalis]]. 1994. gadā grupa pirmoreiz piedalās [[Mikrofona dziesmu aptauja|Mikrofona dziesmu aptaujā]]. Taja pašā gadā grupu pamet tās solists [[Fēlikss Ķiģelis]], kurš dibina grupu [[Melnā Princese]], savukārt par grupas solistu kļūst tobrīd tikai 17 gadīgais [[Mārtiņš Freimanis]]. 1998. gadā grupa uzvar [[Liepājas Dzintars|Liepājas Dzintarā]] un tajā pašā gadā izdod savu pirmo albumu ''[[Putni (albums)|Putni]]'', kurā apkopotas grupas līdz tam laikam labākās dziesmas. Grupa kļūst aizvien populārāka, un jau 2000. gadā tiek izdots Tumsas otrais albums ''[[Katram savu Atlantīdu]]'' ar tādiem populāriem hītiem kā ''"Katram savu Atlantīdu"'' un ''"Lietus dārzs"''. Grupa turpina ražīgi strādāt arī nākamajos divos gados izdodot albumus ''[[Nesaprasto cilvēku zemē]]'' un ''[[Spēlējot debesis]]''. Divus gadus pēc kārtas 2001. un 2002. gadā Tumsa ierindojas 3. vietā [[Eirovīzija]]s nacionālajā atlasē ar dziesmām ''"It's Not The End"'' un ''"This Is Not Paradise"''. 2003. gadā grupas solists [[Mārtiņš Freimanis]] kopā ar grupu [[F.L.Y.]] uzvar nacionālajā atlasē, un arī nākamajos gados turpina komponēt dziesmas [[Eirovīzija]]s dalībniekiem. 2004. gadā grupa izdod savu pagaidām pēdējo albumu ''[[1 000 000 itnekā]]'' ar tādām populārām dziesmām kā ''"Kad Ēģiptē sniegs"'' un ''"Dzīve kā košums"''. 2006. gadā radiostaciju apritēs nonāk grupas jaunā dziesma ''"Un pirms mēs aizmigām"'', kas ir jauna dziesma no grupas gaidāmās labāko dziesmu izlases. == Diskogrāfija == *''[[Putni (albums)|Putni]]'' (1998) *''[[Katram savu Atlantīdu]]'' (2000) *''[[Nesaprasto cilvēku zemē]]'' (2001) *''[[Spēlējot debesis]]'' (2002) *''[[1 000 000 itnekā]]'' (2004) == Ārējās saites == * [http://www.tumsa.lv/ Oficiālā mājas lapa] * [http://www.micrec.lv/ Ierakstu kompānija] [[Category:Latvijas mūzikas grupas]] 14009 47800 2006-05-28T07:50:39Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 14010 47801 2006-05-28T07:51:18Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 14011 47802 2006-05-28T07:51:55Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 14012 47803 2006-05-28T07:52:21Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 14013 47804 2006-05-28T07:52:42Z Mrom 519 ņemts no grupas mājaslapas ņemts no grupas mājaslapas 14014 47807 2006-05-28T07:58:12Z Feens 37 [[Category:Arhitekti pēc tautības]] 14015 47810 2006-05-28T08:00:39Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Putni | Izpildītājs = [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] | Vāks = PutniTumsa.gif | Background = #d0dcb5 | Izdots = 1998.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Izpildītājsģen = Tumsa | Iepriekšējais albums = | Šis albums = ''Putni'' <br />(1998) | Nākamais albums = ''[[Katram savu Atlantīdu]]''<br />(2000) }} '''''Putni''''' ir grupas ''[[Tumsa (grupa)|Tumsa]]'' pirmais albums, kas izdots 1998. gadā. Tajā ir apkopotas līdz tam laikam labākās un neizdotās grupas dziesmas, populārākās no tām ir ''"Karaļnams"'', ''"Pludmale"'' un ''"Noklīdušie"''. ==Dziesmu saraksts== #''Dzīve'' #''Cik žēl'' #''Putni'' #''Vientuļnieks'' #''Man sanāk'' #''Pludmale'' #''Riekstkoka sirds'' #''Neprāts'' #''Noklīdušie'' #''Karaļnams'' #''Bums'' #''Zibens'' #''13-tā'' [[Category:Grupas Tumsa albumi]] 14016 47812 2006-05-28T08:10:15Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Katram savu Atlantīdu | Izpildītājs = [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] | Vāks = KatramsavuAtlantidu.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2000.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Tumsa | Iepriekšējais albums = ''[[Putni (albums)|Putni]]'' <br />(1998) | Šis albums = ''Katram savu Atlantīdu'' <br />(2000) | Nākamais albums = ''[[Nesaprasto cilvēku zemē]]''<br />(2001) }} '''''Katram savu Atlantīdu''''' ir grupas ''[[Tumsa (grupa)|Tumsa]]'' otrais albums, kas izdots 2000. gadā. Albuma ieraksts veikts 1999. - 2000. gadā G.E.M. studijā. Albums kļuva populārs jauniešu vidū, populārākās albuma dziesmas ir ''"Lietus dārzs"'', albuma tituldziesma ''"Katram savu Atlantīdu"'', kā arī ''"Vēlreiz, nekad vairs"''. Šajā albumā iekļautas dziesmas gan [[latviešu valoda|latviešu]], gan [[angļu valoda|angļu]] valodās. ==Dziesmu saraksts== #''Viņš'' #''Lietus dārzs'' #''Yahoo'' #''Draugs'' #''Klauns'' #''Vēlreiz, nekad vairs'' #''Katram savu Atlantīdu'' #''Mākoņlauks'' #''Lucky'' #''I'm In Love'' #''Someone'' #''Freak'' #''Uzdāviniet man'' [[Category:Grupas Tumsa albumi]] 14017 49762 2006-06-10T07:12:16Z Yyy 146 wikify++ '''Portlandcements''' ir hidrauliska saistviela. Tas ir pelēks pulveris. Portlandcements ir nozīmīgākais [[cements|cementa]] paveids. To galvenokārt lieto [[betons|betona]] izgatavošanai. ===Ražošana=== Portlandmenetu ražo no [[kaļķakmens]] (var arī no [[krīts|krīta]]), [[māli]]em (var arī no māla slānekļa) un piedevām (parasti dzelzi saturoši rūpnieciskie atkritumi). Portlandcementa ražošana notiek 2 stadijās, un tās ir iespējams realizēt divās dažādās ģeogrāfiskās vietās (bet parasti tā nedara, jo transports ir dārgs): *cementa klinkera ražošana (sajauc un apdedzina izejvielu maisījumu) *cementa ražošana (klinkeru samaļ kopā ar piedevām (ģipsi)) Cementa klinkera izejvielas parasti sajauc slapjā veidā. Pēc krāsnī ievadāmā maisījuma mitruma satura, klinkera ražošanas metodes iedala slapjajā un sausajā. Ar slapjo metodi var vieglāk iegūt homogēnu maisījumu, bet ir lielāks enerģijas patēriņs. Ar sauso metodi ir vairāk putekļu. Latvijā, [[brocēni|Brocēnos]] esošajā cementa rūpnīcā, cementu ražo ar slapjo metodi. Jebkurā gadījumā krāsnī, saķepšanas zonā temperatūra sasniedz 1500&deg;C. Šādā temperatūrā sadeg visas [[organiskās vielas]], tāpēc šādā veidā var iznīcināt organiskas izcelsmas bīstamos atkritumus. ===Cementa minerāli=== Cements un tā izejvielu minerāli ir jauktie oksīdi, kuru ķīmisko formulu pieraksts ir relatīvi garš. Šī iemesla dēl, lieto saīsinātos apzīmējumus. *CaO - C *SiO<sub>2</sub> - S *Al<sub>2</sub>O<sub>3</sub> - A *H<sub>2</sub>O - H Piem. viens no galvenajiem cementa minerāliem - alīts (Ca<sub>3</sub>SiO<sub>5</sub>) tiek apzīmēts kā C<sub>3</sub>S. Galvenie cementa klinkera minerāli ir: *C<sub>3</sub>S - Alīts - trikalcija silikāts. Nodrošina ātru cietēšanu. *C<sub>2</sub>S - Belīts - diklacija silikāts. Cietē lēnāk, tapēc cietēšānas procesā izdalās mazāk siltuma. *C<sub>3</sub>A - trikalcija alumināts. Cietē ļoti strauji, portlandcementā parasti nav lielos daudzumos. ===Īpašības=== Cementa kvalitāti Latvijā nosaka cementa standarts LVS EN 197-1:2000. Galvenais nosakāmais parametrs tur ir spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas. Pēc tās cementu iedala 3 klasēs: *32,5 - spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 32,5 MPa *42,5 - spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 42,5 MPa *52,5 - spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 52,5 MPa Cements cietē, tā minerāliem ķīmiski reaģējot ar ūdeni. {{stub}} [[Category:Tehnika]] [[cs:Portlandský cement]] [[en:Portland cement]] [[eo:Portlanda cemento]] [[es:Mortero de cemento pórtland]] [[nl:Portlandcement]] [[pl:Cement portlandzki]] [[sl:Portlandski cement]] [[zh:硅酸盐水泥]] 14018 47815 2006-05-28T08:24:22Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Nesaprasto cilvēku zemē | Izpildītājs = [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] | Vāks = Nesaprastocilvekuzeme.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2001.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Tumsa | Iepriekšējais albums = ''[[Katram savu Atlantīdu]]'' <br />(2000) | Šis albums = ''Nesaprasto cilvēku zemē'' <br />(2001) | Nākamais albums = ''[[Spēlējot debesis]]''<br />(2002) }} '''''Nesaprasto cilvēku zemē''''' ir grupas ''[[Tumsa (grupa)|Tumsa]]'' trešais albums, kas izdots 2001. gadā ar dziesmām [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Šis albums ir kā solis uz priekšu ''Tumsas'' daiļrades kvalitātē, panākot jaunu un savādāku skanējumu, nekā iepriekšējos albumos. Pazīstamākās albuma dziesmas ir ''"Tā nav lijis"'', ''"Arī man ir sirds /ša la la/"'', ''"Lai būtu tā"'' un grupas [[Eirovīzija]]s hīta ''"It's Not The End"'' latviskā versija ''"123"''. ==Dziesmu saraksts== #''Tā nav lijis'' #''Tik un tā jau nesapratīs'' #''Tu neesi tāda'' #''Tik zeltā un samtā'' #''Zemenes sniegā'' #''Mēs degam'' #''Par mums'' #''Šūpuļdziesma slepkavam'' #''Nesaprasto cilvēku zemē'' #''Lai būtu tā'' #''Ar Dievu, Otello'' #''Arī man ir sirds /ša la la/'' #''123'' [[Category:Grupas Tumsa albumi]] 14020 47817 2006-05-28T08:31:23Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = Spēlējot debesis | Izpildītājs = [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] | Vāks = Spelejotdebesis.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2002.g. 1. septembrī | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Tumsa | Iepriekšējais albums = ''[[Nesaprasto cilvēku zemē]]'' <br />(2001) | Šis albums = ''Spēlējot debesis'' <br />(2002) | Nākamais albums = ''[[1 000 000 itnekā]]''<br />(2004) }} '''''Spēlējot debesis''''' ir grupas ''[[Tumsa (grupa)|Tumsa]]'' ceturtais albums, kas izdots 2002. gadā. 11 no albuma dziesmām ir [[latviešu valoda|latviešu valodā]], bet viena [[angļu valoda|angļu]] - tā ir grupas [[Eirovīzija]]s dziesma ''"This Is Not Paradise"'', kas nacionālajā atlasē ieguva 3. vietu. Populārākās albuma dziesmas ir liriskās ''"Es esmu mazliet Don Kihots"'' un ''"Tā tas mās"'', kā arī jautrākās dziesmas ''"Redz kā tu ar mani"'' un ''"Tu esi tāda viena"''. ==Dziesmu saraksts== #''Pēc mums (vēl ilgi zeme skums)'' #''Spēlējot debesis'' #''Paspēlēsim paslēpes'' #''This Is Not Paradise'' #''Logi mākoņos'' #''Tu esi tāda viena'' #''Redz kā tu ar mani'' #''Tā tas mās'' #''Zeme nepiedod'' #''Balāde par salauztām sirdīm'' #''Es esmu mazliet Don Kihots'' #''Mazliet vēl'' [[Category:Grupas Tumsa albumi]] 14021 47818 2006-05-28T08:40:06Z Mrom 519 {{Album infobox | | Nosaukums = 1 000 000 itnekā | Izpildītājs = [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] | Vāks = 1000000itneka.jpg | Background = #d0dcb5 | Izdots = 2004.g. | Žanrs = [[Rokmūzika|Poproks]] | Ierakstu kompānija = ''Mikrofona Ieraksti'' | Izpildītājsģen = Tumsa | Iepriekšējais albums = ''[[Spēlējot debesis]]'' <br />(2002) | Šis albums = ''1 000 000 itnekā'' <br />(2004) | Nākamais albums = }} '''''1 000 000 itnekā''''' ir grupas ''[[Tumsa (grupa)|Tumsa]]'' piektais un pagaidām jaunākais albums, kas izdots 2004. gadā. Tajā iekļautas 12 [[Mārtiņš Freimanis|Mārtiņa Freimaņa]] dziesmas gan [[latviešu valoda|latviešu]], gan [[angļu valoda|angļu]] valodās. Populārākās albuma dziesmas ''"Kad Ēģiptē sniegs"'', kurai arī uzņemts videoklips, ''"Dzīve kā košums"'' un ''"Zvaigžņu kabarē"''. Albumā iekļauta arī dziesma ''"What If"'' kopā ar dziedātāju [[Yana Kay|Yanu Kay]], kā arī dziesma ''"Bēdz"'', kuras piedziedājumā izmantots [[Džordžs Maikls|Džordža Maikla]] dziesmas ''"Last Christmas"'' teksts, kā arī citas dziesmas. ==Dziesmu saraksts== #''1000000 itnekā'' #''Kad Ēģiptē sniegs'' #''Zvaigžņu kabarē'' #''Līdz Himalaju mākoņiem'' #''Never Tell You Whatever'' #''Ne jau tu, ne jau es'' #''What If'' #''Bet tu lec'' #''Bēdz'' #''Mans neatklātais super NLO'' #''Lucky'' #''Dzīve kā košums'' [[Category:Grupas Tumsa albumi]] 14022 47821 2006-05-28T08:44:12Z Mrom 519 [[Category:Latviešu mūzikas albumi]] 14023 47822 2006-05-28T08:45:06Z Mrom 519 [[Category:Mūzika]] 14024 47874 2006-05-28T15:11:31Z Juzeris 23 format. {{copyvio|url=http://www.sesija.lv/Rigas%20Tehniska%20Universitate/Buvmateriali/RTU.Buvmateriali.Teoretisko%20jautajumu%20atbildes.pdf}} *'''[http://www.google.com/search?q=cache:tNkzBfJndAcJ:www.sesija.lv/Rigas%2520Tehniska%2520Universitate/Buvmateriali/RTU.Buvmateriali.Teoretisko%2520jautajumu%2520atbildes.pdf+Koksnei+k%C4%81+anizotropam+materi%C4%81lam+ir+%C4%BCoti+daudzveid%C4%ABgas+fizik%C4%81l%C4%81s+un+meh%C4%81nisk%C4%81s+%C4%ABpa%C5%A1%C4%ABbas,+kuras+j%C4%81iev%C4%93ro,+izmantojot+koksni+da%C5%BE%C4%81d%C4%81s+%C4%93ku+un+b%C5%ABvju+konstrukcij%C4%81s.&hl=lv&ct=clnk&cd=1&client=firefox-a Google kešatmiņā saglabātā versija]''' 14025 47826 2006-05-28T09:08:20Z Wenom 702 14027 47828 2006-05-28T09:27:14Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Antonio Gaudi]] 14028 47829 2006-05-28T09:29:44Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Antonio Gaudi]] 14029 47830 2006-05-28T09:31:18Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Antonio Gaudi]] 14030 47831 2006-05-28T09:32:15Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Antonio Gaudi]] 14031 47832 2006-05-28T09:34:06Z Wenom 702 [[Category:Arhitekti pēc tautības]] 14032 50606 2006-06-14T22:00:23Z YurikBot 213 robot Adding: [[en:Kenzo Tange]] [[Image:Kenzotange.jpg|Kenzo Tange|thumb|right]] '''Kenzo Tange''' (丹下健三, ''Tange Kenzō''; * 1913. gada 4. septembris † 2005. gada 22. marts) bija [[Japāna|japāņu]] [[arhitektūra|arhitekts]], kurš pazīstams mūžu ilgu darbu būvējot [[Tokija|Tokiju]] == Kenzo Tange izglītība == Konzo Tange dzimis 1913. gadā [[Osakā|Osaka]] un līdz vidusskolas sākumam dzīvojis Imabari, Ehime prefektūrā. Pēc [[Tokija]]s augstskolas Arhitektūras fakultātes beigšanas, viņš četrus gadus strādājis Kunio Maekawa birojā kā centīgs Le Corbusiera māceklis. 1942. gadā viņš iestājies [[Tokijas Universitāte]]s aspirantūrā, kuru pabeidzot 1946. gadā kļūstot par docentu. == Karjeras sākums == Nolēmis uzsākt patstāvīgu darbu, viņš dibināja „Tange Laboratory”, kur kopā ar saviem jaunajiem domubiedriem - Sachio Otani, Takashi Asada, Taneo Oki, Fumihiko Maki, Koji Kamiya, Arata Isozaki, un Kisho Kurokawa – realizēja savas piesātinātās idejas. Mācot citus un aktīvi apmainoties idejām ar kolēģiem viscaur pasaulē, Tange ir izveidojis nozīmīgu darbspējīgu organizāciju [[Japānā|Japāna]] un ārpus tās. Viņa labās attiecības ar saviem skolniekiem un māksliniekiem ir ietekmējušas viņa radošo darbu visā dzīves periodā, kas ilgusi gandrīz gadsimtu. == Pirmie sasniegumi == 1949. gadā Tange tika izraudzīts par uzvarētāju konkursā par viņa dizainu „Peace Park” un „Peace Center” [[Hirosimā|Hirosima]]. 1951. gadā Modernās Arhitektūras kongresā (CIAM) [[Londonā|Londona]] Tange prezentēja savu priekšstatu par [[Hirosima]]s centru. Viņam bija tas gods satikt tādus vēsturiski slavenus cilvēkus kā Le Corbusieru, Walteru Gropiusu, Jose Louisu Sertu un citus lieliskus pasaules slavenus arhitektus. Piecdesmitajos gados Tange stipri iespaidojās no Le Corbusiera un renesanses izcilnieka Mikelandželo. Tajā pat laikā viņš rada iedvesmu saviem darbiem tradicionālajā japāņu arhitektūrā, kas izpaužas betona celtnē – Kagawas Prefektūras ofisa ēkā. Sākot no 1958. gada, turpinoties visos sešdesmitajos gados, Tanges darbos dominē urbānais stils. Ēkas, kuras Tange turpināja projektēt, bija daļa no telpiskā viņa konteksta, kas mijās ar metropolītiskām zonām. Šādas idejas par dabas dzīvi urbānā vidē kalpoja par pamatu Tokijas plānam (1960. gads), radot redzamas pārmaiņas no tīra funkcionālisma uz strukturālismu. == Atzītākais Tokijas būvētājs == Strukturālisma idejas attīstīšana izraisīja padziļinātu interesi par vietu kā tādu un tās ietekmi uz cilvēkiem, to garīgo pasauli. Krustceļu meklējumos starp tehnoloģijām un cilvēku, tika pieņemti Tanges priekšlikumi un viņa dizains tika akceptēti Svētās Marijas katedrālei Tokijā, kā arī tika izveidoti vairāk kā 20 maketi Nacionālajam Ģimnāziju Sporta kompleksam, kurš tika paredzēts izmantošanai Olimpiskajās spēlēs 1964. gadā. Septiņdesmito gadu sākumā Tange pārņēma EXPO`70 celtnes dizainu ar tēmu „Human Progress and Harmony”, kura tika pabeigta 1966. gadā. Tanges projekts jaunajam [[Tokija]]s Rātsnama kompleksam tika akceptēts 1986. gadā, jo arī iepriekšējo rātsnamu Marunouchi bija izveidojis tieši viņš. Tanges „Plāns Tokijai” parādīja autora izpratni par urbāno ēku dabu, to iespējām augt un attīstīties pilsētā. Šis plāns izpelnījās lielu piekrišanu visā pasaulē ar tā moderno pieeju, izmantotajām tehnoloģijām, kas iekļāva sevī tiltu kompleksus, cilvēka radītas salas un „peldošas” ēkas, kas deva iespēju pilsētai attīstīties gar jūras krastu. Šī perioda simbols ir Fuji Televīzijas ēka Odaibā, kas tika pabeigta 1996. gadā. Sākot ar septiņdesmitajiem, beidzot ar astoņdesmito gadu sākumu, Tanges darbi izdaiļoja pilsētas 20 pasaules valstīs. Šo ēru aizsāka OUB Centra (1985) dizains un projekts UOB Laukumam (1995), kas bija vairāk kā 280m augsts, nosakot jauno augstceltņu standartu Singapūrā. Aptuveni 1985. gadā pēc [[Žaks Širaks|Žaka Širaka]] aicinājuma (šobrīd [[Francija]]s prezidents) Tange tika aicināts izveidot plānu Place d`Italie reorganizācijai, laukumam aptuveni 200m diametrā Seines dienvidos, veidojot to savstarpējā sakarā ar [[Parīze|Parīzi]] no tās austrumiem līdz rietumiem. Šis plāns atjaunoja kārtību starp veco un jauno laukumu un atdzīvināja pilsētas austrumu daļu. 2005. gadā viņa bēres tika rīkotas vienā no viņa mākslas darbiem – Tokijas Katedrālē. [[Category:Japāņu arhitekti|Tange, Kenzo]] [[ar:كنزو تانج]] [[da:Kenzo Tange]] [[de:Kenzo Tange]] [[en:Kenzo Tange]] [[es:Kenzō Tange]] [[eu:Kenzo Tange]] [[fr:Kenzō Tange]] [[gl:Kenzo Tange]] [[he:קנזו טנגה]] [[it:Kenzo Tange]] [[ja:丹下健三]] [[ka:ტანგე კენძო]] [[ko:단게 겐조]] [[mk:Кензо Танге]] [[pl:Kenzō Tange]] [[pt:Kenzo Tange]] [[sr:Кензо Танге]] [[sv:Kenzo Tange]] [[vi:Tange Kenzo]] [[zh:丹下健三]] 14033 47834 2006-05-28T09:34:54Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Antonio Gaudi]] 14034 47835 2006-05-28T09:35:06Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Antonio Gaudi]] 14035 47836 2006-05-28T09:37:09Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Antonio Gaudi]] 14037 47840 2006-05-28T10:02:48Z Wenom 702 14038 53417 2006-07-03T12:09:01Z YurikBot 213 robot Adding: [[it:Cole Porter]] [[Image:180px-Cole_Porter.jpg|right|thumb|Kouls Alberts Porters]] '''Kouls Alberts Porters''' (''Cole Albert Porter'', * 1891. gada 9. jūnijā , † 1964. gada 15. oktobrī]) bija [[Amērika|amerikāņu]] [[komponisti|komponists]], no Indiānas ([[ASV]]). == Jaunības gadi == Kouls Porters dzimis 1891. gada 9. jūnijā Peru, Indiānā. Viņa tēvs bija farmaceits Semjuels Fenviks Porters un māte Keita Koula. Portera Vectēvs, J. G. Kouls, bija multimiljonārs, kurš ogļu un rietumu koksnes biznesu. Kouls uzauga 750 akros augļu rančo. Keita Koula apprecēja Semjuelu Porteru 1884. gadā, un viņiem piedzima divi bērni, Luiss un Reičela, kuri abi mira agri bērnībā. Kouls sāka jāt ar zirgiem sešu gadu vecumā, un astoņu gadu vecumā sāka mācīties klavierspēli Indianas Mariona konservatorijā. Desmit gadu vecumā viņš jau bija sācis komponēt dziesmas, un viņa pirmais darbs saucās „Putnu dziesmas”. Viņa māte iepazīstināja viņu ar vijoli un klavierēm. Viņš arī apmeklēja Vorčesteras akdēmiju, Vorčesterā, Masačūsetsā 1905. gadā, un kādu privātskolu, kuru viņš pabeidza 1909. gadā kā pasniedzējs. Tajā vasarā viņš ceļoja pa [[Eiropa|Eiropu]], tā bija izlaiduma dāvana no viņa vectēva. Tajā pašā gadā viņš uzsāka mācības Jēlas universitātē, un dzīvoja viens pats. 1910. gadā viņš publicēja savu pirmo dziesmu „Bridžeta MakGuaira”. Kamēr Porters mācījāš Jēlā, viņš rakstīja futbola cīņas dziesmas iekļaujot Jēlas Bulldogu dziesmu un Bingo Eli Jēla, kas tika atskaņota Jēlas pusdienu hallē tieši pusdienu laikā. Divi viņa klasebiedri bija dzejnieks Arhibalds Makleišs un Bils Krokers no Krokeru Banku ģimenes. Vēlāk viņš jau bija universitātes Glī kluba prezidents un futbola komandas kapteinis. Porters pabeidza Jēlas universitāti 1913. gadā un ieguva Bakalaura grādu. No 1913. gada līdz 1914. gadam viņš apmeklēja Hārvardas likumu skolu, un no 1914. līdz 1915. gadam Hārvārdas mūzikas skolu. Viņš dzīvoja vienās kopmītnēs kopā ar topošo ASV ģenerālsekretāru Dīnu Ačesonu, un viņi bija labi draugi. === Parīze un laulības, seksuālā orientācija === 1917. gadā viņš devās uz [[Francija|Franciju]] un palīdzēja piegādāt pārtiku kara izpostītajiem ciematiem. 1918. gada aprīlī viņš pievienojās trīsdesmit otrajam lauka artilērijas pulkam un sadarbojās ar [[ASV]] kara atašejas biroju. Šajā laikā viņš satika savu nākamo sievu – Lindu Lī Tomasu. Tas notika brokastu laikā Ricas Viesnīcā [[Parīze|Parīzē]]. 1919. gadā viņš īrēja dzivokli Parīzē un iestājās skolā, kas specializējas mūzikas komponēšanā. Porters mācijās kopā ar Vincentu Dindiju. 1919. gada 18. decembrī viņš apprecējās ar Lindu Lī Tomasu un devās medusmēnesī uz [[Francija]]s dienvidiem. Šīs laulības bija tīri „profesionālas”, jo Porters patiesībā bija homoseksuālis. Linda bija precējusies un šķīŗusies ar avīzes redaktoru, un par viņu runāja kā par skaistu un ļoti slavenu sievieti Eiropā. Porteri apmetās Rū Monseirā Parīzē, kur viņi rīkoja vērienīgas viesības. 1923. gadā viņi pārcēlās uz [[Venēcija|Venēciju]], [[Itālija|Itālijā]], kur viņi dzīvoja Rezzoniko pilī – bijušajā Elizabetes Baretas Brovningas un dzejnieka Roberta Brovninga mājvietā. Viņiem pat bija ekstravagants peldoš klubs, kas vienlaicīgi varēja uzņemt līdz pat 100 viesu. == Pusmūža gadi == 1937. gada 24. oktobrī Ņujorkā kādās viesībās viņš nokrita no zirga un guva nopietnus savainojumus, abas viņa kājas bija sadragātas un bija arī nervu bojājumi. Viņš bija piesaistīts ratiņkrēslam uz pieciem gadiem, kuru laikā viņš pārcieta vairāk kā 30 operācijas, lai glābtu viņa kājas. Kamēr viņš atveseļojās, viņš uzrakstīja vairākus Brodvejas mūziklus. == Vēlākie gadi == 1952. gada 3. augustā viņa māte mira no [[instults|insulta]]. 1954. gada 20. maijā mira viņa sieva. 1958. gada 3. aprīlī viņš pārcieta savu 33. operāciju un viņa labā kāja tika amputēta, jo viņš visu laiku izjuta hroniskas sāpes. Viņš atteicās valkāt jebkādas protēzes vai palīgierīces, un dzīvoja kā atstumtais savā Ņujorkas dzīvoklī. Porters sāka rast mierinājumu alkoholā. Viņš pilnībā ateicās apmeklēt jebkādus viņam veltītus pasākumus, pat viņa pašā 70 gadu jubilejas svinības, ko viņa draugi noorganizēja Orfeja teātrī, Ņujorkā. Pēc šķietami veiksmīgās nierakmeņu operācijas 1964. gada 15. oktobrī viņš mira no nieru mazspējas. ==Plaši pazīstamas dziesmas== * (1916) ''See America First'' * (1919) ''Hitchy Koo Of 1919'' &mdash; "An Old Fashioned Garden" * (1928) ''Paris (1928 musical)|Paris'' &mdash; "Let's Do It, Let's Fall In Love" * (1929) ''Wake Up And Dream'' &mdash; "What Is This Thing Called Love?" * (1929) ''Fifty Million Frenchmen'' &mdash; "You Do Something To Me" * (1930) ''The New Yorkers'' &mdash; "Love For Sale" * (1932) ''Gay Divorce'' &mdash; "After You, Who", "Night and Day (song)|Night And Day" * (1934) ''Anything Goes'' &mdash; "All Through The Night (Cole Porter)", "Anything Goes (Cole Porter song)|Anything Goes", "Blow Gabriel, Blow", "I Get A Kick Out Of You", "You're the Top" * (1934) ''Adios Argentina'' (un-produced) &mdash; "Don't Fence Me In" * (1935) ''Jubilee (musical)|Jubilee'' &mdash; "Begin The Beguine", "Just One Of Those Things" * (1936) ''Red, Hot And Blue!'' &mdash; "It's De-Lovely" * (1936) ''Born to Dance'' (film) &mdash; "Down in the Depths", "Easy To Love (You'd Be So Easy To Love)", "I've Got You Under My Skin (song)|I've Got You Under My Skin" * (1937) ''Rosalie'' (film) &mdash; "In The Still Of The Night" * (1937) ''You Never Know'' &mdash; "At Long Last Love (song)|At Long Last Love", "From Alpha To Omega" * (1938) ''Leave It To Me'' &mdash; "From Now On", "My Heart Belongs to Daddy" * (1939) ''Broadway Melody Of 1940'' &mdash; "Between You And Me", "I Concentrate On You", "I've Got My Eyes On You", "I Happen To Be In Love", "Begin the Beguine" * (1939) ''Dubarry Was A Lady'' &mdash; "Do I Love You", "Well, Did You Evah!", "Friendship (song)|Friendship" * (1941) ''Let's Face It'' &mdash; "Everything I Love", "I Hate You, Darling" * (1942) ''Something For The Boys'' &mdash; "Could It Be You" * (1942) ''Something To Shout About'' &mdash; "You'd Be So Nice To Come Home To" * (1943) ''Mexican Hayride'' &mdash; "I Love You" * (1944) ''Seven Lively Arts'' &mdash; "Every Time We Say Goodbye" * (1946) ''Around the World in Eighty Days'' &mdash; "Look What I Found" * (1947) ''The Pirate'' &mdash; "Be a Clown" * (1948) ''Kiss Me, Kate'' &mdash; "Another Op"nin", Another Show", "Brush Up Your Shakespeare", "I Hate Men", "So In Love", "Too Darn Hot" * (1950) ''Out Of This World'' &mdash; "From This Moment On", "I Am Loved" * (1953) ''Can-Can'' &mdash; "I Am In Love", "I Love Paris" * (1954) ''Silk Stockings'' &mdash; "All Of You", "Paris Loves Lovers" * (1955) ''High Society'' &mdash; "Mind If I Make Love To You", "True Love (song)|True Love", "Who Wants To Be A Millionaire ? (song)|Who Wants To Be A Millionaire?", "You're Sensational" * (1956) ''Les Girls'' &mdash; "Ca, C'est L'amour", "You're Just Too, Too" * (1958) ''Aladdin (television)|Aladdin'' (television) &mdash; "Opportunity Knocks But Once" [[Category:Amerikāņu komponisti|Porters, Kouls]] [[de:Cole Porter]] [[en:Cole Porter]] [[es:Cole Porter]] [[fr:Cole Porter]] [[hr:Cole Porter]] [[io:Cole Porter]] [[it:Cole Porter]] [[nl:Cole Porter]] [[oc:Cole Porter]] [[pl:Cole Porter]] [[sv:Cole Porter]] 14041 47869 2006-05-28T14:51:58Z Wenom 702 14042 51697 2006-06-24T06:06:39Z YurikBot 213 robot Adding: [[cs:Ossip Zadkine]], [[sv:Ossip Zadkine]] [[Image:180px-Zadkine_rb_I.jpg|right|thumb| Ossipa Zadkina slavenākais darbs: “La ville détruite” (“Pilsēta bez Sirds”)]] {{commons|Category:Ossip Zadkine}} '''Osips Zadkins''' (''Ossip Zadkine'', * 1890. gada 14. jūlijā [[Vitebska|Vitebskā]], † 1967. gada 25. novembrī [[Parīze|Parīzē]]) bija [[Krievija|Krievijā]] dzimis viens no slavenākajiem 20. gadsimta tēlniekiem. Zadkins ir arī pazīstams ar savām gleznām un litogrāfijām. == Biogrāfija == Pēc politehniskās un Centrālās Mākslas un Amatu skolas beigšanas [[Londona|Londonā]], jaunais mākslinieks 1909. gadā dodas uz Parīzi. Tur viņš iestājās ''Ecole des Beaux- Arts'' skolā, bet ātri vien izstājās no tās, jo sāk strādāt kā algots mākslinieks. 1911. gadā viņš pirmo reizi ņem dalību ''“Salon des Indépendants”'' un gadu vēlāk pievienojas [[kubisms|kubistu]] saimei. Sākotnēji popularitāti viņš guva [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Nīderlande|Nīderlandē]], vēlāk [[Francija|Francijā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un [[ASV]]. 1942. gadā viņš emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Francijā viņš atgriezās tikai 1945. gadā. Viņš strādāja par skolotāju ''Académie de la Grande Chaumière'' skolā no 1946. līdz 1958. gadam. 1950. gadā viņam tika piešķirta galvenā godalga kā tēlniekam [[Venēcija]]s biennālē, un 1960. gadā viņš ieguva ''“Grand Prix de la Sculpture”'' Parīzē. Zadkins taisot sākotnējos darbus bija kritiski iespaidojies no [[Ogists Rodēns|Ogista Rodēna]]. Aptuveni 1920. gadā viņš izbrāķēja kubistu formu lietojumu darbos un iemantoja maigāku stilu. 1940. gads iezīmējās ar raksturīgu izkurtēšanu un performāciju viņa skulptūrās. Viņa darbs “City Without Heart” (Pilsēta bez sirds) tiek uzskatīts par viņa galveno darbu - kā memoriāls [[Roterdama]]s sagraušanai un atjaunošanai. Osips Zadkins bija precējies ar gleznotāju Valentīnu Praksu (1899-1981), kura 1978. gadā saņēma mantojumā divas Zadkina bijušās studijas, kā arī galvenos viņa darbus, kas kalpoja kā pamats Zadkina muzeja izveidei. == Osipa Zadkina dzīves hronoloģija== ====1890. gads==== Osips Zadkins dzimis 14. jūlijā Vitebskā Krievijā (tagad [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]). Viņa tēvs Jefims māca klasiskās valodas vietējos semināros. Viņa māte bija Sofija Lestere. ====1905. gads==== Viņa vecāki aizsūtīja viņu uz ārzemēm - Anglijas ziemeļiem, kur dzīvoja viņa mātes ģimene. Viņš apguva angļu valodu un iestājas modelēšanas pulciņā vietējā Mākslas skolā. ====1905.–1909. gads==== Vīņš aizceļojis uz Londonu bez savu vecāku atļaujas, kur iestājies Regentas politehnikumā. Lai varētu iztikt, viņš strādājis kopā ar akmeņkali. Viņš apciemojis Britu muzeju un tur studējis klasisko tēlniecību. Pēc tam atgriezies [[Smoļenska|Smoļenskā]] un tur izgatavojis savu pirmo skulptūru. Atgriezies Londonā. ====1909.–1910. gads==== Zadkins apmeties uz dzīvi Parīzē un studējis ''École Nationale des Beaux-Arts''. Atradis darbnīcu ēkā, kas saucas ''La Ruche''. ====1911. gads==== Zadkins izrādījis savas skulptūras un gleznas ikgadējos ''Salon d'Automne'' un ''Salon des Indépendants''. Viņa uzmanību piesaistījuši Parīzes kubisti. Līdz 1914. gadam sevi saucis par ''Joe Zadkine''. ====1920. gads==== Zadkins 14. augustā apprecējies ar savu kaimiņieni no Rousletas - laulības notika Francijā Brunikelā. ====1941. – 1945. gads==== Otrā pasaules kara laikā Ossips emigrējis uz ASV un atradis tur sev darbnīcu. Izrādījis savu māklasdarbu izstādes. ====1953. gads==== Viņa izgatavotais sešus metrus augstais kara piemineklis ''La ville détruite'' ("Sagrautā pilsēta") 15. maijā uzstādīts Lēvehavenē Roterdamā, Nīderlandē. ====1967. gads==== Osips Zadkins miris Parīzes slimnīcā 25. novembrī. Viņš ir apglabāts Monparnasas kapsētā. [[Category:Franču mākslinieki|Zadkins, Osips]] [[cs:Ossip Zadkine]] [[de:Ossip Zadkine]] [[en:Ossip Zadkine]] [[eo:Ossip Zadkine]] [[fr:Ossip Zadkine]] [[ja:オシップ・ザッキン]] [[nl:Ossip Zadkine]] [[pl:Ossip Zadkine]] [[pt:Ossip Zadkine]] [[sv:Ossip Zadkine]] 14047 50541 2006-06-14T15:27:04Z YurikBot 213 robot Adding: [[sr:Салваторе Квазимодо]] [[Image:Salvatore_Quasimodo.gif|right|thumb|Salvatore Kvazimodo]] '''Salvatore Kvazimodo''' (''Salvatore Quasimodo'', * 1901. gada 20. augustā; † 1968. gada 14. jūnijā) bija izcils [[Itālija|itāliešu]] dzejnieks, kritiķis un tulkotājs. 1959. gadā viņš ieguva [[Nobela_prēmija|Nobela prēmiju]] literatūrā par savu dzeju, kurās viņš ir atspoguļojis traģisko dzīves pieredzi. Šī balva izraisīja ļoti lielus strīdus. == Kvazimodo biogrāfija == Kvazimodo ir dzimis Modikā, mazā pilsētā netālu no [[Sicīlija]]s, sicīliešu un grieķu ģimenē. Viņam bija viena māsa un viens brālis. Viņa tēvs strādāja par dzelzceļa stacijas priekšnieku, tas bija darbs, kurā vajadzēja bieži ceļot, kopā ceļoja arī visa ģimene. Ģimene pārcēlās uz Gelu, kur viņš ieguva pirmo izglītību, pēc tam Mesīnu, tikai divas dienas pēc šausmīgās zemestrīces 1908.gadā. Šie skati ko Salvatore bija redzējis agrā bērnībā iespiedās dziļi viņa prātā. Kaut gan Salvatore jau iemācījās rakstīt un lasīt izcili agrā vecumā un izrādīja pāragru interesi par dzeju, viņam tomēr labāk padevās [[matemātika]]. Viņa māte ieteica viņam iestāties tehniskajā institūtā nevis ģimnāzijā, kur viņš būtu varējis iegūt akadēmisko izglītību. Ģimnāzija, pēc mātes domām, atradās pārāk tālu un nevarēja dot tik praktisko treniņu kā tehniskais institūts. Viņš nolēma kļūt par inženieri un iestājās [[Palermo]] institūtā, pēc tam 1918. gadā viņš devās uz [[Roma|Romu]], kur viņš divus gadus studēja Politehnikumā. Juzdams, ka viņam nav ķēriens uz inženierzinātnēm, viņš kļuva par ģeodēzistu(mērnieku). Tur mācoties viņš arī apguva Grieķu un Latīņu valodu un tur viņš arī uzsāka intensīvi aizrauties, ne tikai ar grieķu un romiešu klasisko literatūru, bet arī ar seno un moderno psiholoģiju. Tā kā viņa kaislība uz [[klasicisms|klasicismu]] strauji pieauga, tad arī viņam pašam parādījās interesē ko pašam paveikt. Tā kā viņš bija spiests pelnīt sev iztiku, viņš 1920. gadā kļuva par tehnisko dizaineri būvniecības firmā. Tajā pašā gadā viņš apprecēja Betsiju Doneti. 1924. gadā viņam atkal bija jāmaina darbs, šoreiz viņš sāka strādāt būvpakalpojumu veikalā un pēc tam valsts civilajā dienestā par inženieri. Visi šie Kvazimodo jaunie uzdevumi darbā aizveda viņu uz dažādiem Itālijas nostūriem, arī uz Itālijas dienvidiem, kur viņš nodibināja kontaktus ar bijušajiem draugiem. Viņš ir rakstījis dzejoļus jau kopš agras bērnības, bet tikai būdams pieaudzis viņš saprata, ka tas varētu būt viņa darbs. Ar vīrabrāļa aicinājumu viņš aizsūtīja savus dzejoļus uz [[Florence]]s laikrakstu "Solaria". Nekavējoties viņš tika uzņemts laikraksta domubiedru grupā. Un drīz vien jau viņš pārcēlās uz dzīvi [[Milāna|Milānā]]. Viņš tur strādāja par [[teātris|teātra]] kritiķi un bija Itāļu literatūras profesors Milānas konservatorijā. Viņš atšķīrās no citiem dzejniekiem ar savu ritmiski maigo dzeju. Viņš bija vienreizējs tulkotājs iztulkojis tādus literatūras darbus, pēc kuru vēlākas izlasīšanas sapratuši cik spējīgs un apdāvināts ir Kvazimodo Salvatore. Otrā pasaules kara laikā viņš strādāja un rakstīja dzeju par itāliešu pretošanos, kā rezultātā viņš tika ieslodzīts. Viņš rakstīja par partizāniem, par Korejas karu, par atombumbām. Dzeju viņš rakstīja līdz pat nāvei, viņš ir sarakstījis tādus darbus kā "Diena pēc dienas" (1947), "Dzīve nav sapnis" (1949). Daudzi kritiķi domā, ka karš pilnveidoja un deva jaunas domas Kvazimodo daiļradei. Viņi uzskatīja, ka neviens cits dzejnieks tik skaļi nespēja rakstīt par visā Eiropā notiekošo. Vēl pieskaitot pie visiem viņa tulkojumiem un dzejoļiem viņš ir sarakstījis arī daudz esejas, kas ir publicētas atsevišķā grāmatā. Kvazimodo mira no asins izplūduma smadzenēs. Viņā ieguldījums itāliešu un arī citu Eiropas valstu literatūrā mūsdienās tiek vērtēts ļoti augstu. ==Darbi== * ''Odore di eucalyptus'' (1933) * ''Erato e Apollion'' (1936) * ''Poesie'' (1938) * ''Il falso e vero verde'' (1956) * ''La terra impareggiabile'' (1958) ====Ārējās saites==== *[http://www.salvatore-quasimodo.it/ Kvazimodo mājaslapa (itāliski)] *[http://nobelprize.org/literature/laureates/1959/index.html Nobela prēmijas lapa ar biogrāfiju un Nobela lekciju (angliski)] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Boriss Pasternaks]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1959]] | pēc = [[Senžons Pērss]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Itāliešu rakstnieki|Kvazimodo, Salvatore]] [[Category:Itāliešu valodā rakstošie|Kvazimodo, Salvatore]] [[de:Salvatore Quasimodo]] [[en:Salvatore Quasimodo]] [[eo:Salvatore Quasimodo]] [[es:Salvatore Quasimodo]] [[fi:Salvatore Quasimodo]] [[fr:Salvatore Quasimodo]] [[he:סלווטורה קווזימודו]] [[hr:Salvatore Quasimodo]] [[it:Salvatore Quasimodo]] [[no:Salvatore Quasimodo]] [[pl:Salvatore Quasimodo]] [[ro:Salvatore Quasimodo]] [[scn:Salvaturi Quasimodo]] [[sk:Salvatore Quasimodo]] [[sr:Салваторе Квазимодо]] [[sv:Salvatore Quasimodo]] 14048 51447 2006-06-20T14:06:07Z YurikBot 213 robot Modifying: [[fr:Bifröst]] {{Skandināvu mitoloģija}} '''Bivrests''' (senislandiešu ''Bifrǫst'') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir tilts, kas ved no [[Midgarda]]s uz [[Asgarda|Asgardu]] un pa kuru [[āsi]] ik dienas dodas uz pulcēšanos pie [[Urds|Urda]] [[Igdrasils|Igdrasila]] pakājē. Vienīgais, kurš tiltu neizmanto, ir [[Tors]], jo tilts zem viņa smagajiem soļiem varētu sabrukt. Tiltu apsargā [[Heimdals]]; iestājoties [[Ragnaroks|Ragnarokam]], pa tiltu Asgardai uzbruks uguns milži, aiz kuriem tas sabruks. Bivrests pieminēts gan [[Vecākā Eda|Vecākajā]], gan [[Jaunākā Eda|Jaunākajā Edā]]. Saskaņā ar [[Snorre Sturlusons|Snorri Sturlusonu]] tilts bijis [[varavīksne]], taču daži pētnieki uzskata, ka sākotnēji tas apzīmējis [[Piena Ceļš|Piena Ceļu]]. [[Category:Pasaules uzbūve skandināvu mitoloģijā]] [[ca:Bifrost]] [[cs:Bifröst]] [[da:Bifrost (nordisk mytologi)]] [[de:Bifröst]] [[en:Bifröst]] [[es:Bifrost]] [[fr:Bifröst]] [[it:Bifröst]] [[nl:Bifröst]] [[nn:Bivrost]] [[no:Bifrost]] [[pl:Bifrost]] [[pt:Bifrost]] [[ru:Биврёст]] [[sv:Bifrost]] [[uk:Біфрьост]] 14049 47914 2006-05-28T17:25:38Z Dekaels 268 "[[Ossips Zadkins]]" pārdēvēju par "[[Osips Zadkins]]": latviski būs tā #REDIRECT [[Osips Zadkins]] 14052 47918 2006-05-28T17:38:27Z Tail 13 pāradresācija #REDIRECT [[Bivrests]] 14053 47921 2006-05-28T17:46:59Z Dekaels 268 [[Category: Babilonija]] 14054 47923 2006-05-28T17:49:48Z Dekaels 268 {{catmore}} [[Category:Senie laiki]] 14056 47946 2006-05-28T20:31:36Z Feens 37 [[Image:Siegfried Lenz 2004-03-25.jpeg|thumb|Zigfrīds Lencs]] '''Zigfrīds Lencs''' (''Siegfried Lenz'', *1926.gada 17.martā [[Lika|Likā]], ) - [[Vācija|vācu]] rakstnieks. Viens no [[Grupa 47|Grupas 47]] (''Gruppe 47'') pārstāvjiem. Dzimis Likā, [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] (tagad [[Elka]], [[Polija|Polijā]]). Dzīvo [[Hamburga|Hamburgā]]. Ievērojamākais darbs - romāns [[Vācu valodas stundas]] (''Deutschstunde'', 1968, 1977. gadā latviski). ==== Nozīmīgākie darbi ==== * Gaisā bija vanagi (''Es waren Habichte in der Luft'', 1951, romāns) * Divkauja ar ēnu (''Duell mit dem Schatten'', 1953, romāns) * Cilvēks straumē (''Der Mann im Strom'', 1957, romāns) * Izsmiekla mednieks (''Jäger des Spotts. Geschichten aus dieser Zeit'', 1958, stāstu krājums) * Maizi un izpriecas (''Brot und Spiele'', 1959, romāns) * [[Vācu valodas stundas]] (''Deutschstunde'', 1968, romāns, 1977. gadā latviski) * Paraugs (''Das Vorbild'', 1973, romāns) * Novadpētniecības muzejs (''Heimatmuseum'', 1978, romāns) * Treniņlaukums (''Exerzierplatz'', 1985, romāns) * ''Die Klangprobe'', 1990, romāns * Atradumu birojs (''Fundbüro'', 2003, romāns) ==== Ārējās saites ==== *[http://www.siegfried-lenz.de/ Oficiālā mājaslapa (vāciski)] {{stub}} [[Category:Vācu valodā rakstošie|Lencs, Zigfrīds]] [[cs:Siegfried Lenz]] [[de:Siegfried Lenz]] [[en:Siegfried Lenz]] [[eo:Siegfried Lenz]] [[he:זיגפריד לנץ]] [[nl:Siegfried Lenz]] [[no:Siegfried Lenz]] [[pl:Siegfried Lenz]] [[sv:Siegfried Lenz]] 14057 47943 2006-05-28T20:28:22Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Zigfrīds Lencs]] 14058 52812 2006-07-01T10:42:13Z YurikBot 213 robot Adding: [[bg:Македония (пояснение)]] Maķedonija var būt: *[[Maķedonija (novads)|Maķedonija]] - vēsturisks novads Balkānos, mūsdienu Maķedonijā un Grieķijā *[[Maķedonija (valsts)|Maķedonija]] - valsts Eiropā, starptautiskais nosaukums - "Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija" (''the former Yugoslav Republic of Macedonia''). *[[Maķedonija (reģions)|Maķedonija]] - viens no [[Grieķija|Grieķijas]] reģioniem *[[Maķedonija (senā)|Maķedonija]] - [[Senie laiki|Seno laiku]] valsts (VIII gs. p.m.ē. - I gs. p.m.ē.) {{disambig}} [[als:Makedonien]] [[ast:Macedonia (dixebra)]] [[be:Македонія]] [[bg:Македония (пояснение)]] [[da:Makedonien (flertydig)]] [[de:Macedonia]] [[en:Macedonia]] [[eo:Makedonio]] [[es:Macedonia]] [[fi:Makedonia]] [[fr:Macédoine]] [[gl:Macedonia]] [[it:Macedonia]] [[ko:마케도니아]] [[nds:Makedonien]] [[nl:Macedonië]] [[nn:Makedonia]] [[pl:Macedon (ujednoznacznienie)]] [[pt:Macedónia]] [[ru:Македония]] [[scn:Macedonia]] [[sr:Македонија]] [[sv:Makedonien (olika betydelser)]] [[uk:Македонія]] [[zh:馬其頓 (消歧義)]] 14059 47959 2006-05-28T21:19:05Z Feens 37 Kumanovas ģerbonis no bg.wiki - [http://bg.wikipedia.org/wiki/%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%BA%D0%B0:Kumanovogerb.gif] Kumanovas ģerbonis no bg.wiki - [http://bg.wikipedia.org/wiki/%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%BA%D0%B0:Kumanovogerb.gif] 14060 47960 2006-05-28T21:20:10Z Feens 37 Kumanova Maķedonija, Feens, izmantojot CIA World factbook Kumanova Maķedonija, Feens, izmantojot CIA World factbook 14061 47961 2006-05-28T21:40:22Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Куманово'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:MacKumanovo.png|167px|]] | align=center | [[Image:Kumanovogerb.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 110 243 |- | Rakstos | 1519. g. |- | Mājaslapa | http://www.kumanovo.gov.mk/ |} '''Kumanova''' ([[maķedoniešu valoda|maķedoniešu]] - ''Куманово'') - pilsēta [[Maķedonija|Maķedonijas]] ziemeļos, uz ziemeļaustrumiem no [[Skopje]]s. Maķedonijas otrā lielākā pilsēta. Pilsētai raksturīgs īpatnējs dialekts, kuru ar grūtībām saprot citi maķedonieši. Pilsētas nosaukums varētu būt cēlies no kumānu ([[polovcieši|polovciešu]]) vārda, kuri XII gadsimtā apmetās pilsētas apkaimē. Pilsēta [[turki|turku]] rakstos pirmoreiz pieminēta 1519. gadā. XVI gadsimtā turku ceļotājs aprakstīja Kumanovu kā pilsētu ar [[mošeja|mošeju]], [[medrese|medresi]] un [[karavansarajs|karavansaraju]]. 1689. gadā Kumanova bija maķedoniešu Karpoša sacelšanās centrs pret turkiem. Strauji Kumanova sāka attīstīties tikai pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]]. [[Category:Maķedonijas pilsētas]] [[bg:Куманово (град)]] [[de:Kumanovo]] [[en:Kumanovo]] [[lt:Kumanovas]] [[mk:Куманово]] [[nl:Kumanovo]] [[pl:Kumanovo]] [[sr:Куманово]] [[fi:Kumanovo]] [[sv:Kumanovo]] 14062 47962 2006-05-28T21:40:57Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Kumanova]] 14065 47979 2006-05-28T22:38:13Z Feens 37 Māte terēze no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Mother-teresa-03.jpg] Māte terēze no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Mother-teresa-03.jpg] 14066 47997 2006-05-28T23:09:34Z Knakts 848 ; '''<small>Vikipēdijas, kurās ir vairāk nekā 1 000 000 rakstu:</small>''' [[:en:|English (angļu)]] ; <small>Vikipēdijas, kurās ir vairāk nekā 100 000 rakstu:</small> [[:de:|Deutsch (vācu)]] &ndash; [[:es:|Español (spāņu)]] &ndash; [[:fr:|Français (franču)]] &ndash; [[:it:|Italiano (itāliešu)]] &ndash; [[:ja:|日本語 (japāņu)]] &ndash; [[:nl:|Nederlands (holandiešu)]] &ndash; [[:pl:|Polski (poļu)]] &ndash; [[:pt:|Português (portugāļu)]] &ndash; [[:sv:|Svenska (zviedru)]] ; <small>Vikipēdijas, kurās ir no 10 000 līdz 100 000 rakstu:</small> [[:ar:|العربية (arābu)]] &ndash; [[:bg:|Български (bulgāru)]] &ndash; [[:ca:|Catal&agrave; (katalāņu)]] &ndash; [[:cs:|Česká (čehu)]] &ndash; [[:da:|Dansk (dāņu)]] &ndash; [[:et:|Eesti (igauņu)]] &ndash; [[:el:|Ελληνικά (grieķu)]] &ndash; [[:eo:|Esperanto]] &ndash; [[:fa:|فارسی (farsi)]] &ndash; [[:gl:|Gallego (galīsiešu)]] &ndash; [[:hr:|Hrvatski (horvātu)]] &ndash; [[:io:|Ido]] &ndash; [[:id:|Bahasa Indonesia (indonēziešu)]] &ndash; [[:is:|Íslenska (islandiešu)]] &ndash; [[:he:|עברית (ivrits)]] &ndash; [[:ko:|한국어 (korejiešu)]] &ndash; [[:lt:|Lietuvių (lietuviešu)]] &ndash; [[:hu:|Magyar (ungāru)]] &ndash; [[:ms:|Bahasa Melayu (malajiešu)]] &ndash; [[:no:|Norsk (norvēģu)]] &ndash; [[:nn:|Nynorsk (jaunnorvēģu)]] &ndash; [[:ro:|Română (rumāņu)]] &ndash; [[:ru:|Русский (krievu)]] &ndash; [[:sk:|Slovenčina (slovāku)]] &ndash; [[:sl:|Slovenščina (slovēņu)]] &ndash; [[:sr:|Српски (serbu)]] &ndash; [[:fi:|Suomi (somu)]] &ndash; [[:tr:|Türkçe (turku)]] &ndash; [[:uk:|Українська (ukraiņu)]] &ndash; [[:zh:|繁體中文 (tradicionālā ķīniešu)]] &ndash; [[:zh:|简体中文 (vienkāršotā ķīniešu)]] ; <small>Latviešu vikipēdija - '''62. vietā''', starp [[:tt:|tatāru]] un [[:ksh:|ripuriāņu]] vikipēdijām</small> <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes|Vikipēdija citās valodās]] </noinclude> 14067 52000 2006-06-25T16:20:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh-yue:德蘭修女]] [[Image:Mother-teresa-03.jpg|thumb|right|250px|Māte Terēze]] {{commons|Category:Mother Teresa}} '''Māte Terēze''' (''Mater Teresa''), dzimusi '''Agnese Gondža Bojardžu''' ([[albāņu valoda|albāņu]] - ''Agnes Gonxha Bojaxhiu'', * ap 1910. gada 27. augustā [[Skopje|Skopjē]], † 1997. gada 5. septembrī [[Kolkata|Kalkutā]]) - [[albāņi|albāņu]] izcelsmes [[katolisms|katoļu]] sabiedriskā darbiniece. [[Žēsirdības misināru]] reliģiskā ordeņa dibinātāja. 1979. gada [[Nobela Miera prēmija]]s laureāte. Kļuva slavena ar darbu [[Kalkuta]]s nabadzīgo iedzīvotāju vidū. Pazīstamas ir mātes Terēzes grāmatas par garīgiem jautājumiem, vairākas sarakstītas kopā ar domubiedru [[brālis Rožē|brāli Rožē]] - [[Tezē kopiena]]s radītāju. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Anvars Sadats]]<br>[[Menahems Begins]] | virsraksts = [[Nobela Miera prēmija]] | periods = [[1979]] | pēc = [[Adolfo Peress Eskivels]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Katolisms]] [[ar:الأم تريزا]] [[bg:Майка Тереза]] [[ca:Mare Teresa de Calcuta]] [[da:Moder Teresa]] [[de:Mutter Teresa]] [[en:Mother Teresa]] [[eo:Patrino Teresa]] [[es:Teresa de Calcuta]] [[eu:Kalkutako Teresa]] [[fi:Äiti Teresa]] [[fr:Mère Teresa]] [[he:האם תרזה]] [[hu:Kalkuttai Teréz anya]] [[id:Bunda Teresa]] [[it:Madre Teresa di Calcutta]] [[ja:マザー・テレサ]] [[ko:테레사 수녀]] [[la:Mater Teresa]] [[mr:मदर तेरेसा]] [[ms:Agnes Gonxha Bojaxhiu]] [[nl:Moeder Teresa]] [[no:Moder Teresa av Calcutta]] [[pl:Matka Teresa z Kalkuty]] [[pt:Madre Teresa de Calcutá]] [[ro:Maica Tereza]] [[ru:Мать Тереза]] [[sk:Matka Tereza]] [[sl:Mati Tereza]] [[sq:Nënë Tereza]] [[sv:Moder Teresa]] [[vi:Mẹ Teresa]] [[zh:德蕾莎修女]] [[zh-min-nan:Teresa Siu-lú]] [[zh-yue:德蘭修女]] 14068 47998 2006-05-28T23:09:35Z Feens 37 {{delete}} Finanšu konts sevī ietver  Tiešās investīcijas(ārvalstis, Latvija);  Portfeļinvestīcijas(kapitālā un parāda vērtspapīri);  Citi ieguldījumi(tirdzniecības kredīti, aizdevumi, valūta un noguldījumi);  Rezerves aktīvi Tiešās investīcijas(Tiešās investīcijas – investīcijas(neto darījumi un atlikumi), ko ārvalstu investors veic, lai iegūtu būtisku līdzdalību(īpašumtiesības, kas atbilst vismaz 10% no parastajām akcijām vai balsstiesībām) kādā Latvijas komercsabiedrībā("Tiešās investīcijas Latvijā") vai Latvijas investors kādā ārvalstu kompānijā("Tiešās investīcijas ārvalstīs").Tiek ietvertas tiešās investīcijas pašu kapitāla, reinvestētās peļņas un cita kapitāla veidā. Tiešo investīciju mērķis: iegūt noteiktu ilgtermiņa kontroli un ietekmi tiešo investīciju komercsabiedrībā. Tiešais investors var būt gan fiziska, gan juridiska persona Tiešo investīciju sastāvdaļas:  Pašu kapitāls – ietver filiāļu kapitālu, meitas kompāniju un saistīto kompāniju akcijas(daļas) un citus kapitāla ieguldījumus. Šajā postenī uzrāda iepriekš piesaistīto ieguldījumu pārpirkšanu un pilnīgi jaunus ieguldījumus tiešo investīciju kompānijā.  Reinvestētā peļņa – kompāniju peļņa vai zaudējumu daļa, kas atbilstoši līdzdalības daļai pieder tiešajam investoram un paliek tiešo investīciju kompānijas rīcībā.  Cits kapitāls – ietver aizņēmumus un aizdevumus, kas veikti starp tiešajiem investoriem un tiešo investīciju kompānijām. Cits kapitāls rada valsts ārējo parādu, kamēr pašu kapitāls un reinvestētā peļņa ir Latvijas ārējo parādu neradoši); Portfeļieguldījumi(Portfeļieguldījumi – ieguldījumi(neto darījumi un atlikumi), ko Latvijas rezidenti veic citu valstu rezidentu emitētajos vērtspapīros("Aktīvi"), un citu valstu rezidenti Latvijas rezidentu emitētajos vērtspapīros("Pasīvi"). Tiek ietverti kapitāla vērtspapīri(īpašumtiesības, kas atbilst līdz 10% no parastajām akcijām vai balsstiesībām) un parāda vērtspapīri, izņemot tos vērtspapīrus, kas atspoguļoti tiešajās investīcijās vai rezerves aktīvos. Portfeļieguldījumu mērķis: ieguldījuma vērtības pieaugums vai iespēja saņemt dividendes vai procentu ienākumus no ieguldītajiem resursiem, nevis tieši ietekmēt uzņēmuma pārvaldes funkcijas. Portfeļieguldījumu raksturīga iezīme ir īstermiņa un ilgtermiņa finanšu instrumentu brīva tirgošana vērtspapīru tirgū. Parasti ar portfeļieguldījumiem vairāk nodarbojas individuālā kapitāla turētāji, bet ar ārvalstu tiešajām investīcijām – korporatīvā kapitāla turētāji, kas vienīgi līdzekļu pārpalikumu investē portfeļa pasākumos); Citi ieguldījumi. Pie citiem ieguldījumiem pieskaita:  Tirdzniecības kredīti – darījumi, kuru rezultātā preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs piegādā preces vai sniedz pakalpojumus avansā(ar pēcapmaksu), vai preču pircējs vai pakalpojumu saņēmējs veic avansa maksājumus(priekšapmaksa);  Aizdevumi – darījumi, kuru rezultātā kreditors, vienojoties ar debitoru, nodod tam finanšu aktīvus, un, ja pretī tiek saņemts parādu apstiprinošs dokuments, to nevar pārdot vai nodot tālāk;  Aizņēmumi – aizdevumiem pretēji darījumi;  Nauda un noguldījumi – ietver rezidentu veikto noguldījumu palielinājumu un samazinājumu ārvalstu kredītiestādēs, ārvalstu valūtas pārmaiņas kasē un nerezidentu veikto noguldījumu palielinājumu un samazinājumu Latvijas bankās;  Citi aktīvi un citi pasīvi – ietver jebkurus citus darījumus, kas nav kvalificējami kā tirdzniecības kredīti, aizdevumi, aizņēmumi un nauda un noguldījumi) Aigars Kalniņš „Latvijas maksājumu bilance un tās sagatavošanas vispārējie principi” 14069 48005 2006-05-28T23:31:10Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Finanšu konts]] 14070 47996 2006-05-28T23:08:50Z Knakts 848 kat <p style="text-align: center">Vikipēdija ir bezpeļņas organizācijas ''[[w:Wikimedia|Wikimedia Foundation]]'' projekts un tas ir saistīts ar vairākiem citiem [[w:Wikipedia:Multilingual coordination|daudzvalodu]] un [[w:Wikipedia:Copyrights|brīvi pieejama satura]] projektiem:</p> {| align="center" cellpadding="2" width="100%" | [[Image:Wiktionary-logo-en-35px.png|<nowiki></nowiki>]] | [[Wiktionary:lv:Sākumlapa|'''Wiktionary''']]<br />Vārdnīca | [[Image:Wikibooks without text-35px.png|<nowiki></nowiki>]] | [[Wikibooks:|'''Wikibooks''']]<br />Rokasgrāmatas un pamācības | [[Image:Wikiquote without text-35px.png|<nowiki></nowiki>]] | [[Wikiquote:|'''Wikiquote''']]<br />Citātu kolekcija | [[Image:Wikisource-logo-35px.jpg|<nowiki></nowiki>]] | [[Wikisource:|'''Wikisource''']]<br />''Free source'' dokumenti |- | [[Image:Wikispecies without text-35px.png|<nowiki></nowiki>]] | [[Wikispecies:|'''Wikispecies''']]<br />Sugu katalogs | [[Image:Wikinews-logo.png|35px|<nowiki></nowiki>]] | [[Wikinews:|'''Wikinews''']]<br />Brīvi pieejamas ziņas | [[Image:Commons without text-35px.png|<nowiki></nowiki>]] | [[commons:|'''Commons''']]<br />Kopīga multimēdiju krātuve | [[Image:Wikimedia without text-35px.png|<nowiki></nowiki>]] | [[meta:|'''Meta-Wiki''']]<br />''Wikimedia'' projektu koordinēšana |} <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes|citi projekti]] </noinclude> 14072 48653 2006-06-01T16:34:06Z Knakts 848 <div style="background: #fff7f7; border: solid 1px #c47c7a; padding: 0.6em 1em 0.6em 0.6em"> <div style="float: right"> * [[:Category:Tehnoloģija|Tehnoloģija]] * [[:Category:Zinātne|Zinātne]] </div> <div style="float: right"> * [[:Category:Kultūra|Kultūra]] * [[:Category:Māksla|Māksla]] * [[:Category:Vēsture|Vēsture]] </div> <div style="float: right"> * [[:Category:Latvija|Latvija]] * [[:Category:Sabiedrība|Sabiedrība]] * [[:Category:Ģeogrāfija|Ģeogrāfija]] </div> <div style="text-align: center; width: 45%"> <div style="font-size: 150%">Esi sveicināts '''[[Vikipēdija|Vikipēdijā]]''',</div> brīvajā enciklopēdijā, kuru arī tu vari [[Wikipedia:Pamācība (Rediģēšana)|papildināt]]! <div style="font-size: 90%">Latviešu valodā: vairāk nekā '''[[Special:Statistics|3800]]''' rakstu.</div> </div> </div> <div class="plainlinks" style="width: 100%; text-align: center; margin: 0.8em 0 1.8em 0; font-size: 96%"> '''[[Wikipedia:Pamācība|lietošanas pamācība]]''' · [[Wikipedia:Tulkošana|tulkošana]] · [[Wikipedia:Raksti, kuriem vajadzētu būt visu valodu Vikipēdijās|nepieciešamie raksti]] · [[Wikipedia:Administrācija|administrācija]] · [[Wikipedia:Kas Vikipēdija nav|kas Vikipēdija nav]] · '''[[Wikipedia:Smilšu kaste|smilšu kaste, kur veikt eksperimentus]]''' </div> <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes]] </noinclude> 14073 48191 2006-05-30T07:14:28Z Dainis 876 [[Image:Alan Turing.jpg|thumb|200px|right|Alans Tjūrings]] '''Alans Matisons Tjūrings''' ([[angļu valoda|angliski]] ''Alan Mathison Turing''; * 1912. gada 23. aprīlī, † 1954. gada 7. jūnijā) - [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[matemātiķis]]. Tjūrings ir [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] teorijas pamatlicējs. 1950. gadā viņš formulēja [[Tjūringa tests|Tjūringa testu]], lai noteiktu, vai mašīna domā līdzīgi kā cilvēks. 1936. gadā Tjūrings ieviesa [[algoritms|algoritma]] abstraktā ekvivalenta jēdzienu, kas vēlāk tika nodēvēts par [[Tjūringa mašīna|Tjūringa mašīnu]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Tjūrings darbojās britu [[kriptogrāfija]]s centrā, lai atšifrētu ar [[Vācija|vācu]] sifrēšanas mašīnas [[Enigma]] kodētos ziņojumus. Darbs vainagojās panākumiem, un slepenie vācu ziņojumi tika atšifrēti. 1954. gadā Alans Tjūrings mira, izdarot pašnāvību. [[Category:Angļu matemātiķi]] [[Category:Kriptogrāfi|Tjūrings Alans]] [[af:Alan Turing]] [[ast:Alan Turing]] [[bn:অ্যালান টুরিং]] [[bs:Alan Turing]] [[br:Alan Turing]] [[bg:Алън Тюринг]] [[ca:Alan Turing]] [[cs:Alan Turing]] [[da:Alan Turing]] [[de:Alan Turing]] [[et:Alan Turing]] [[el:Άλαν Τούρινγκ]] [[en:Alan Turing]] [[es:Alan Mathison Turing]] [[eo:Alan Turing]] [[fa:آلن تورینگ]] [[fr:Alan Mathison Turing]] [[ga:Alan Turing]] [[gl:Alan Turing]] [[ko:앨런 튜링]] [[hr:Alan Turing]] [[io:Alan Turing]] [[id:Alan Turing]] [[is:Alan Turing]] [[it:Alan Turing]] [[he:אלן טיורינג]] [[lb:Alan M. Turing]] [[lt:Alanas Tiuringas]] [[li:Alan Turing]] [[hu:Alan Turing]] [[ms:Alan Turing]] [[nl:Alan Turing]] [[ja:アラン・チューリング]] [[no:Alan Turing]] [[nn:Alan Turing]] [[pl:Alan Mathison Turing]] [[pt:Alan Turing]] [[ro:Alan Turing]] [[ru:Тьюринг, Алан Матисон]] [[scn:Alan Turing]] [[simple:Alan Turing]] [[sk:Alan Mathison Turing]] [[sl:Alan Turing]] [[sr:Алан Тјуринг]] [[sh:Alan Turing]] [[fi:Alan Turing]] [[sv:Alan Turing]] [[th:แอลัน ทัวริง]] [[vi:Alan Turing]] [[tr:Alan Turing]] [[uk:Тюрінґ Алан Матісон]] [[zh:艾伦·图灵]] 14074 48022 2006-05-29T07:49:50Z Dainis 876 Alans Tjūrings no en.wiki Alans Tjūrings no en.wiki 14076 50690 2006-06-15T11:14:12Z Dainis 876 Marss (planēta) [[Image:NASA Mars Exploration Rover.jpg|right|200px|thumbnail|MER uz Marsa mākslinieka skatījumā]] '''Mars Exploration Rover (MER)''' - [[NASA]] [[starpplanētu zonde|starpplanētu zonžu]] projekts, kura mērķis bija uz [[Marss (planēta)|Marsu]] nogādāt divus [[visurgājējs|visurgājējus]] [[Spirit]] un [[Opportunity]], lai pētītu Marsa virsmu un [[ģeoloģija|ģeoloģiju]]. Katrs [[kosmiskais aparāts]] sastāveja no vairākām sastāvdaļām. Lai veiktu gandrīz septiņu mēnešu ilgu ceļojumu, bija nepieciešama ceļojuma pakāpe (''Cruise stage''), kas atdalījās pēc Marsa sasniegšanas. Lai izturētu augstās temperatūras, ieejot [[atmosfēra|atmosfērā]], visurgājējs atradās aeročaulā (''Aeroshell''). MER [[nolaižamais aparāts]] [[Nolaišanās|nolaižoties]] izmantoja [[izpletnis|izpletni]]. Tā kā [[Marsa atmosfēra]] ir ļoti retināta, tad 10-15 m no Marsa virsmas tika iedarbināti bremzēšanas dzinēji, lai samazinātu ātrumu. Tad tika piepūsti [[gaisa spilvens|gaisa spilveni]], lai veiktu [[Lēnā nolaišanās|lēno nolaišanos]]. Pēc gaisa spilvenu ievilkšanas un sistēmu pārbaudes visurgājējs nobrauca no nolaižamā aparāta un sāka savu misiju uz Marsa. Pirmais visurgājējs [[Spirit|MER-A (Spirit)]] tika palaists 2003. gada 10. jūnijā, un nolaidās [[Guseva krāteris|Guseva krāterī]] 2004. gada 4. janvārī. Otrais aparāts [[Opportunity|MER-B (Opportunity)]] tika palaists 2003. gada 7. jūlijā, un nolaidās [[Meridiani Planum]] zemienē 2004. gada 25. janvārī. [[Category:Mars Exploration Rover|*]] [[Category:Marsa izpēte]] [[Category:Starpplanētu zondes]] [[bg:Марс експлорейшън ровър (мисия)]] [[da:Mars Exploration Rovers]] [[de:Mars-Rover]] [[en:Mars Exploration Rovers]] [[fr:Mars Exploration Rover]] [[hr:Mars Exploration Rovers]] [[hu:Mars Exploration Rover]] [[nl:Mars Exploration Rover]] [[ja:マーズ・エクスプロレーション・ローバー]] [[pl:Mars Exploration Rover]] [[pt:Mars Exploration Rovers]] [[zh:火星探测漫游者]] 14077 48055 2006-05-29T14:15:24Z Dainis 876 #redirect [[Mars Exploration Rover]] 14078 48056 2006-05-29T14:16:56Z Dainis 876 [[Category:Starpplanētu zondes]] 14079 53431 2006-07-03T13:27:19Z Knakts 848 +starpviki saites [[Category:Marss (planēta)]] [[ca:Categoria:Exploració de Mart]] [[cs:Kategorie:Sondy k Marsu]] [[de:Kategorie:Marssonde]] [[en:Category:Mars missions]] [[fr:Catégorie:Exploration de Mars]] [[it:Categoria:Esplorazione di Marte]] [[ru:Категория:Исследование Марса]] 14080 48059 2006-05-29T14:20:18Z Dainis 876 [[Category:Saules sistēmas planētas]] 14081 48061 2006-05-29T14:43:37Z Knakts 848 Par '''kortežu''' [[matemātika|matemātikā]] sauc sakārtotu, galīgu elementu virkni. == Lietojums == Bieži vien kortežus izmanto matemātisku struktūru '''definēšanai'''. Piemēram, [[grafu teorija|grafu teorijā]] orientētu [[grafs|grafu]] definē kā kortežu (ar garumu <math>2</math>) <math>(V, E)</math>, kur <math>V</math> ir grafa virsotņu kopa, bet <math>E</math> – grafa šķautņu kopa. '''[[datu bāze|Datu bāzu]]''' teorijā par kortežu sauc tabulas (relācijas) rindu. Šādos kortežos elementu (atribūta vērtību) identificē nevis ar pozīciju kortežā, bet gan ar atribūta vārdu – (vārds: 'Bērziņš', priekšmets: 'matemātika', ...). [[Category:matemātika]] [[Category:datu bāzes]] [[cs:Uspořádaná n-tice]] [[de:Tupel]] [[en:Tuple]] [[eo:Opo]] [[es:Tupla]] [[et:N-korteež]] [[fr:N-uplet]] [[it:Tupla]] [[ja:タプル]] [[nl:tupel]] [[pl:Krotka]] [[ru:Кортеж]] [[uk:Кортеж]] [[zh:多元组]] 14082 52482 2006-06-30T02:58:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:분류:데이터베이스]] {{catmore|datu bāze}} [[Category:datu pārvaldība]] [[en:Category:Databases]] [[ko:분류:데이터베이스]] [[zh:Category:資料庫]] 14083 48064 2006-05-29T14:54:16Z Knakts 848 [[Category:datorzinātne]] [[ca:Categoria:Bases de dades]] [[cs:Kategorie:Databáze]] [[de:Kategorie:Datenbank]] [[en:Category:Data management]] [[eo:Kategorio:Datuma regado]] [[es:Categoría:Bases de datos]] [[fi:Luokka:Tietotekniikka]] [[fr:Catégorie:Base de données]] [[he:קטגוריה:מבני נתונים]] [[ia:Category:Base de datos]] [[it:Categoria:Database]] [[ja:Category:データベース]] [[nl:Categorie:Dataopslag]] [[pl:Kategoria:Bazy danych]] [[pt:Categoria:Bancos de dados]] [[ru:Category:Базы данных]] [[uk:Category:База даних]] [[zh:Category:数据管理]] 14084 48077 2006-05-29T15:08:00Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:datorzinātne]] [[cs:Kategorie:Kódování znaků]] [[en:Category:Character encoding]] [[ru:Категория:Кодировки]] 14085 48085 2006-05-29T15:14:35Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:globālais tīmeklis]] [[en:Category:Web syndication]] 14086 48092 2006-05-29T15:20:33Z Latvia United 746 #REDIRECT [[BASIC programmēšanas valoda]] 14088 48106 2006-05-29T15:37:18Z Knakts 848 kat '''Objektorientētās programmēšanas valodas''' ir [[programmēšanas valoda]]s, kurās procesi, [[datnes]] un ievadizvades operācijas tiek attēloti kā objekti. Objekti ir arī datu struktūras atmiņā, ar kurām var manipulēt jebkuras sistēmas daļas. [[Category:programmēšanas valodas]] 14091 48119 2006-05-29T16:31:16Z Latvia United 746 *[[Ada]] *[[Asamblervaloda]] *[[APL]] *[[BASIC]] *[[C (programmēšanas valoda)|C]] *[[Centura]] *[[C++]] *[[C#]] *[[Clipper]] *[[D]] *[[Delphi]] *[[Fortran]] *[[Groovy]] *[[Haskell]] *[[Io]] *[[Java (programmēšanas valoda)]] *[[JavaScript]] *[[Lisp]] *[[Lua]] *[[ML]] *[[Objective-C]] *[[Pascal]] *[[Perl]] *[[PHP]] *[[Pike]] *[[Python]] *[[Ruby]] *[[Scheme]] *[[Smalltalk]] *[[Visual Basic]] *[[xHarbour]] [[Category:Programmēšanas valodas]] 14092 48127 2006-05-29T17:52:04Z 81.198.247.47 difrakcija - (gaismas, skaņas u. c.) viļņu apliekšanās ap šķēršļiem, kas atrodas to izplatīšanās ceļā. 14093 48128 2006-05-29T17:55:04Z 81.198.247.47 Interference -(skaņas, gaismas u. c.) viļņu pastiprināšanās vai pavājināšanās, tiem savstarpēji pārklājoties 14094 48131 2006-05-29T18:19:43Z 84.237.198.7 KAROLINGU LAIKA MĀKSLA (8. – 9. gs) Mākslas uzplaukums Rietumeiropā sākās ar Franku valsts izveidošanos un Kārļa lielā valdīšanas laiku, un ir kā pamats Karolingu renesansei. Karolingu dinastija sāka pulcināt ap sevi izglītotus cilvēkus no visas plašās ķeizarvalsts, veica pasākumus, lai saglabātu senos pieminekļus, cēla jaunas pilis, dievnamus, kuru arhitektoniskajā uzbūvē un rotājumā centās pievērsties vēlīnās antīkās pasaules mantojumam, īpaši Senās Romas valsts paraugiem. Vislielāko varenību sasniedza Kārļa lielā valdīšanas laikā. Viņš paplašināja robežas un īpaši aizstāvēja pāvestu, kādēļ viņu arī kronēja par imperatoru. Celtniecība ieguva jaunu attīstības pakāpi. Ēkas no mūra, bet ar līmenisko pārsegumu pārsvarā no koka. Ziņas par monumentālās glezniecības attīstību ir diezgan ierobežotas, tāpēc posma glezniecības raksturošanai sevišķi svarīgu nozīmi iegūst daudzās grāmatu miniatūras. Karolingu posma grāmatas lielākoties bija reliģiska satura, dievkalpojumu vajadzībām. Attīstību nosacīja galma aristokrātijas aprindu ideoloģija un gaume, tāpēc visuzskatāmāk tā parādās grāmatās, kas izgatavotas imperatora un karaļu pašu vajadzībām, vai dāvājuši klosteriem. Šajās miniatūrās ir dekoratīvi grezni meklējumi, spilgtums, dominē guašas tehnika, daudz lietots zelts, bieži pergaments viscaur noklāts ar purpuru. Visbiežāk attēloti evaņģēlisti. Bieži vien evaņģēliju sākumā ievietotas kanonu tabulas, tie ir paralēli stabiņi, kas norāda uz evaņģēliju nodaļām un pantiem (tāds kā saturs). Kanonu tabulas ietvertas dekoratīvās arkādēs un portikos. Izšķir vairākas skolas – pēc formu daudzveidības, sevišķi ornamentikas jomā. 1. Adas rokraksta skola, jeb Godeskalka skola. Svarīgi divi evaņģēliji, viens kas pēc Kārļa Lielā pasūtījuma, otrs kas izgatavots kādai klostera priekšniecei Adai. šai skolai raksturīga mierīga, nosvērta kompozīcijas uzbūve un apaļoti plastisks tēlu traktējums. Evaņģēlisti parasti sēž tronī, ar grāmatu un spalvu rokā, iegrimuši apcerē vai radošas domas pārņemti. Lietotas smagnējas, dekoratīvas burtu zīmes, izmantots zelts un purpurs. Vēlāk iezīmējas zināma tēlu monumentalitāte. Piemērs “Kristus tornī” 2. Reimsas skola cieši saistīta ar vēlīnā antīkā posma paraugiem. Pie šīs skolas pieder “Kārļa Lielā Evaņģēlijs” un “Āhenas evaņģēlijs”. Evaņģēlisti ģērbušies baltās togās, mierīgās pozās uz ainavas fona, kurā jūtams telpas un gaisa dziļums. Par antīko tradīciju spēcīgo ietekmi liecina reālie tēli un liegais gleznojums. Vēl arī “Utrehtas psalmu grāmata”(ap 820.g.), kuras zīmējumiem piemīt skicveida raksturs, zīmēts tikai ar spalvu un attēlo dažādus lauku darbus, kaujas, medības, dzīru un citas ainas. katram psalmam sava ilustrācija, kas sniedz tēlainu interpretāciju. vēl līdz tam neredzēts tīri grafisks miniatūras tips. Pie šīs skolas vēl pieskaitāms Ebo izgatavotais evaņģēlijs (816. – 835.) Atšķirībā no citiem, Ebo evaņģēlijā evaņģēlisti dīvaina nemiera pilni. Acis plati ieplestas, tērps pland, vibrējoša, nemierīga līnija, kas ir arī Utrehtas psalmu grāmatai. 3. Tūras skola. Divos skriptorijos – Tūras Sv. Mārtiņa klosterī un Marmutjē abatijā. Raksturīgākās iezīmes ir ornamentālais rotājums, kas domājams, radies tiešā monumentālās mākslas izstrādajumu ietekmē un kāpināta tēlainība – kā nelielas glezniņas ar sīki izstrādātu sižetu un līdzsvarotu kompozīciju. Liela uzmanība veltīta vēsturisko personu – valdnieku, karaļu, portretiskās līdzības attēlojumam. Bija specializējusies Bībeles tekstu pārrakstīšanā un ilustrēšanā. Pazīstamas grāmatas – Lotāra evaņģēlijs un “Kārļa Plikgalvja Bībele”. Lotārs, Kārļa lielā mazdēls, attēlots sēžot greznā, ar krāšnu audumu drapētā tronī, ietinies togā, kopā ar 2 sardzes vīriem. Skatiens vērsts tālē. “Kārļa Plikgalvja Bībelē” attēlots valdnieks 44 cm augstā ilustrācijā, tā k ir daudzfigūru kompozīcija, kur attēlota svinīga ceremoniāla aina, kā valdniekam pasniedz Bībeli (Sv. Mārtiņa klostera abats Vivjēns) Kārlis Plikgalvis sēž tronī, līdzīgi kā Romas imperatōrs, apkārt lokveidā grupējas galminieki, sardze, augstākie garīdzniecības pārstāvji. Ļoti reāls attēlojums, iezīmējot tipiskos vaibstus. 14095 48135 2006-05-29T19:01:36Z Feens 37 laikam šādi tomēr precīzāk [[Category:Latvijas Evaņģēliski Luteriskā baznīca]] 14096 48136 2006-05-29T19:02:22Z Feens 37 [[Category:Luterticība]] 14097 48138 2006-05-29T19:03:24Z Feens 37 [[Category:Protestantisms]] 14098 48139 2006-05-29T19:03:44Z Feens 37 [[Category:Reliģija]] 14100 48149 2006-05-29T20:11:44Z Feens 37 "[[Piedņestras Moldāvu republika]]" pārdēvēju par "[[Piedņestras Moldāvu Republika]]": Oficiālos valstu nosaukumus raksta ar lielajiem sākumburtiem #REDIRECT [[Piedņestras Moldāvu Republika]] 14101 48151 2006-05-29T20:29:55Z Feens 37 Tiraspoles ģerbonis no ofic. mājaslapas - [http://www.city-tir.idknet.com/]<br>{{logo}} Tiraspoles ģerbonis no ofic. mājaslapas - [http://www.city-tir.idknet.com/]<br>{{logo}} 14102 50042 2006-06-11T07:09:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[ko:티라스폴]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Tiraspol/Тирасполь'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Moldadm TIR.png|167px|]] | align=center | [[Image:Tiraspol.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 157 372 |- | Dibināta | 1792.g |- | Mājaslapa | http://www.city-tir.idknet.com/ |} {{commons|Category:Tiraspol}} [[Image:Tiraspol government building.jpg|thumb|Piedņestras valdības nams|250px]] '''Tiraspole''' ([[moldāvu valoda|moldāvu]] - ''Tiraspol'', [[krievu valoda|krievu]] - ''Тирасполь'') - pilsēta [[Moldova|Moldovas]] austrumos [[Dņestra]]s upes kreisajā krastā. Moldovas otrā lielākā pilsēta. Starptautiski neatzītās [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s galvaspilsēta. Pilsēta dibināta 1792. gadā kā [[Krievija]]s cietoksnis, kad Dņestras kreisais krasts no [[Turcija]]s nokļuva Krievijas sastāvā. 1924. gadā tika nodibināta [[Moldāvijas APSR]] [[Ukrainas PSR]] sastāvā, bet 1929. gadā Tiraspole kļuva par šīs autonomās republikas galvaspilsētu. Kad 1940. gadā, pamatojoties uz [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]], [[PSRS]] ieguva [[Moldāvija]]s austrumdaļu, 1940. gada 2. augustā tika nodibināta [[Moldāvijas PSR]]. No 1941. līdz 1944. gadam Tiraspoli pārvaldīja [[Rumānija]], bet pēc kara tā atkal bija Moldāvijas PSR sastāvā. PSRS laikā Tiraspolē uzcēla daudz rūpniecības uzņēmumu. Kad XX gadsimta 80.-to gadu beigās pastiprinājās [[Moldova]]s neatkarības kustība, Tiraspole kļuva par Moldāvijas PSR krievu minoritātes galveno centru. 1990. gada 27. janvārī referendumā Tiraspoli pasludināja par "neatkarīgu teritoriju", bet 1990. gada 2. septembrī deklarēja Piedņestras Moldāvu Republiku ar Tiraspoli kā tās galvaspilsētu. ====Cilvēki==== Tiraspolē vai tās apkārtnē dzimuši: *[[Mihails Larionovs]] (''Михаил Фёдорович Ларионов'') (1881-1964) - gleznotājs [[Category:Moldovas pilsētas]] [[bg:Тираспол]] [[ca:Tiraspol]] [[de:Tiraspol]] [[en:Tiraspol]] [[es:Tiraspol]] [[fi:Tiraspol]] [[fr:Tiraspol]] [[id:Tiraspol]] [[it:Tiraspol]] [[ja:ティラスポリ]] [[ko:티라스폴]] [[lt:Tiraspolis]] [[mo:Тираспол]] [[nl:Tiraspol]] [[pl:Tyraspol]] [[pt:Tiraspol]] [[ro:Tiraspol]] [[ru:Тирасполь]] [[sv:Tiraspol]] [[uk:Тирасполь]] 14103 48163 2006-05-29T22:41:47Z Feens 37 == Esperanto == '''Esperanto''' ir visplašāk izmantotā mākslīgi izveidotā valoda pasaulē. Šādu nosaukumu tā ir guvusi no ''Doktoro Esperanto'', pseidonīms ar kuru [[L. L. Zāmenhofs]] (L. L. Zamenhof) pirmo reizi publicēja ''unua libro'' (pirmo grāmata, kas aprakstīja esperanto) 1887. gadā. Zāmenhofa mērķis bija izveidot viegli saprotamu valodu kā universālu otro valodu, kas sekmētu mieru un internacionālo saprašanu. === Vēsture === Esperanto 1870-to gadu beigās un 1880-to gadu sākumā izveidoja Dr. Ludovičs Lācerus Zāmenhofs (Ludovic Lazarus Zamenhof). Pēc gadiem desmit, kurus Zāmenhofs pavadīja tulkojot šajā valodā literatūru, kā arī rakstot tajā oriģinālu [[proza|prozu]] un dzeju, pirmā esperanto gramatikas mācību grāmata ("Unua Libro") tika publicēta [[Varšava|Varšavā]] 1887. gada jūlijā. [[Category:mākslīgās valodas]] [[af:Esperanto]] [[als:Esperanto]] [[am:ኤስፔራንቶ]] [[ar:إسبرانتو]] [[ast:Esperantu]] [[be:Эспэранта]] [[bg:Есперанто]] [[br:Esperanteg]] [[ca:Esperanto]] [[cs:Esperanto]] [[csb:Esperanto]] [[cv:Эсперанто]] [[cy:Esperanto]] [[da:Esperanto]] [[de:Esperanto]] [[el:Εσπεράντο]] [[en:Esperanto]] [[eo:Esperanto]] [[es:Esperanto]] [[et:Esperanto]] [[eu:Esperanto]] [[fa:اسپرانتو]] [[fi:Esperanto]] [[fr:Espéranto]] [[frp:Èsperanto]] [[fy:Esperanto]] [[ga:Esperanto]] [[gl:Esperanto]] [[he:אספרנטו]] [[hi:एस्पेरान्तो]] [[hr:Esperanto]] [[hu:Eszperantó nyelv]] [[ia:Esperanto]] [[id:Bahasa Esperanto]] [[io:Esperanto]] [[is:Esperantó]] [[it:Esperanto]] [[ja:エスペラント]] [[jbo:esperant]] [[ko:에스페란토]] [[ku:Esperanto]] [[la:Esperanto]] [[li:Esperanto]] [[lt:Esperanto]] [[ms:Bahasa Esperanto]] [[nds:Esperanto]] [[nl:Esperanto]] [[nn:Esperanto]] [[no:Esperanto]] [[oc:Esperanto]] [[os:Эсперанто]] [[pl:Esperanto]] [[pt:Esperanto]] [[ro:Esperanto]] [[ru:Эсперанто]] [[sco:Esperanto]] [[sh:Esperanto]] [[simple:Esperanto]] [[sk:Esperanto]] [[sl:Esperanto]] [[sq:Gjuha Esperanto]] [[sr:Есперанто]] [[sv:Esperanto]] [[sw:Kiesperanto]] [[th:ภาษาเอสเปอรันโต]] [[tr:Esperanto]] [[uk:Есперанто]] [[vo:Sperantapük]] [[zh:世界语]] [[zh-min-nan:Sè-kài-gí]] 14104 48161 2006-05-29T22:34:34Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:valodas]] 14105 48164 2006-05-29T22:42:18Z Feens 37 #redirect [[Ludviks Zamenhofs]] 14106 48266 2006-05-31T00:47:22Z YurikBot 213 robot Adding: [[ar:أوبونتو]], [[id:Ubuntu]] {{Infobox_OS| name = Ubuntu |logo = [[Image:Ubuntu logo.jpg|center|Ubuntu Linux logo]] |screenshot = <!-- Do NOT change the screenshot unless there is BIG change in the User Interface. When taking screenshot, please resize your window (e.g. 640*480), disable your extensions and use the default theme. -->[[image:Ubuntu_Linux_Dapper_Drake_6.06_RC.png|250px]] |caption = Ubuntu 6.06 ar [[GNOME]] |developer = [[Canonical Ltd]] / [[Ubuntu Foundation]] |family = [[Linux]] |source_model = [[Free and Open Source Software|FOSS]] |latest_release_version = 6.06 <!-- If you update this, remember to also update [[Comparison of Linux distributions]]--> |latest_release_date = [[27 Māija]], [[2006]] |kernel_type = [[Monolithic kernel]] |ui = [[GNOME]] [[Graphical User Interface]] |license = [[GNU General Public License|GPL]] un citas licenzes |working_state = Current |website = [http://www.ubuntu.com www.ubuntu.com] |supported_platforms = [[i386]], [[AMD64]], [[PowerPC]] }} '''Ubuntu Linux''' — viens no populārākās [[Operācija sistēmas distributīvs | distributīviem]] [[GNU/Linux]]. Orientēts uz parastu izmantošanu (visām jābūt «vienkārši daroties»), kam ir [[realizācija]]s чёткий grafiks (katras sešas mēnešus). Uztaisīts no [[Debian]] (un izveidots no viņa). Ubuntu sponsors [http://www.canonical.com/ Canonical Ltd.], kurā dibināta [[Dienvidāfrikas Republika]] [[Marks Šatlvorks|Marksam Šatlvorkam]]. [[GNOME]] [[Serveris]] [[Darba stacija]] [[Kompakts disks]] [[LiveCD]] ar [[Windows]] programmām ([[Mozilla Firefox]], [[OpenOffice.org]] и [[GIMP]]) bezmaksas [http://shipit.ubuntulinux.org/ saņemšana]. == Ubuntu Linux versijas == {| class="standard" !Versija !! Iznākšanas datums !! Koda vārds |----------------------------------- |4.10 || 20 oktobrī [[2004]] || The Warty Warthog |---- |5.04 || 8 aprīlī [[2005]] || The Hoary Hedgehog |---- |5.10 || 13 oktobrī [[2005]] || The Breezy Badger |---- |6.06 || 27 maijā [[2006]] || The Dapper Drake |} == Ubuntu Linux un Vikipedija == '''<nowiki> {{Ubuntu User|versija|aparatūras platforma}} </nowiki>'''. {{Ubuntu User|6.06|x86}} {{compu-soft-stub}} == Skat. arī == * [[Kubuntu]] * [[Edubuntu]] * [[Xubuntu]] * [[Debian]] * [[:Karegorija:Vikipedija:ОС Ubuntu Linux|Пользователи Ubuntu Vikipedijā]] == Tēmas == * [http://easylinux.info/wiki/Ubuntu_ru Неофициальное руководство Ubuntu 6.06] * [http://distrowatch.com/table.php?distribution=ubuntu Информация об Ubuntu на DistroWatch.com] * [http://ubuntu.ru/Wiki Вики-сайт русскоязычного сообщества Ubuntu Linux] * [http://www.ubuntulinux.org/ Oficiāla lapa] [http://www.ubuntu.com 2] * [http://www.ubuntulinux.org/wiki/FrontPage Ubuntu Wiki] [[Category:Linux]] [[Category:Operacionālās sistēmas]] [[ar:أوبونتو]] [[bs:Ubuntu Linux]] [[ca:Ubuntu]] [[cs:Ubuntu Linux]] [[da:Ubuntu Linux]] [[de:Ubuntu]] [[en:Ubuntu (Linux distribution)]] [[es:Ubuntu Linux]] [[eu:Ubuntu Linux]] [[fa:لينوکس اوبونتو]] [[fi:Ubuntu Linux]] [[fr:Ubuntu Linux]] [[fy:Ubuntu Linux]] [[he:אובונטו לינוקס]] [[hr:Ubuntu]] [[hu:Ubuntu]] [[id:Ubuntu]] [[is:Ubuntu]] [[it:Ubuntu Linux]] [[ja:Ubuntu]] [[kn:ಉಬುಂಟು]] [[ko:우분투]] [[ku:Ubuntu GNU/Linux]] [[lt:Ubuntu]] [[nl:Ubuntu (Linuxdistributie)]] [[no:Ubuntu]] [[pl:Ubuntu Linux]] [[pt:Ubuntu Linux]] [[ro:Ubuntu]] [[ru:Ubuntu Linux]] [[sk:Ubuntu]] [[sl:Ubuntu]] [[sv:Ubuntu Linux]] [[ta:உபுண்டு லினக்ஸ் (Ubuntu linux)]] [[th:อูบุนตู]] [[tr:Ubuntu]] [[uk:Ubuntu Linux]] [[vi:Ubuntu]] [[zh:Ubuntu]] 14107 48170 2006-05-30T02:03:37Z Apmyp 559 14108 48174 2006-05-30T02:11:28Z Apmyp 559 14109 48192 2006-05-30T07:18:19Z Dainis 876 + Category:Zinātnieki [[Category:Kriptogrāfija]] [[Category:Zinātnieki]] 14111 48230 2006-05-30T13:49:26Z Tail 13 [[Category:Ekspresionisms]] [[Category:Rakstnieki pēc literatūras virziena]] 14112 50475 2006-06-14T08:28:18Z Dainis 876 Category:Literatūra -> Rakstnieki [[Category:Rakstnieki]] 14115 48243 2006-05-30T16:42:32Z Dekaels 268 "[[Jūlius Jēnihs]]" pārdēvēju par "[[Jūliuss Jēnihs]]" #REDIRECT [[Jūliuss Jēnihs]] 14117 48256 2006-05-30T21:50:25Z Knakts 848 <div style="float:left;border:solid #6EF7A7 1px;margin:1px"> {| cellspacing="0" style="width:238px;background:#C5FCDC" | style="width:45px;height:45px;background:#6EF7A7;text-align:center;font-size:14pt" | '''[[lietuviešu valoda|lt]]''' | style="font-size:8pt;padding:4pt;line-height:1.25em" | Šio naudotojo '''[[:Category:User lt-N|gimtoji kalba]]''' yra '''[[:Category:User lt|lietuvių]]'''. |}</div> <includeonly> [[Category:User lt|{{PAGENAME}}]] [[Category:User lt-N|{{PAGENAME}}]] </includeonly> <noinclude> <br /><br /><br /> == Lietojums == Šī veidne tavu lapu automātiski pievienos kategorijām: * [[:Category:User lt]] * [[:Category:User lt-N]] == Skaties arī == * [[Template:User lt-4|Iepriekšējais līmenis]] [[Category:Vikipēdijas veidnes|User lt]] [[en:Template:User lt]] [[lt:Šablonas:User lt]] </noinclude> 14118 48257 2006-05-30T21:51:45Z Knakts 848 [[Category:User lt]] 14119 48476 2006-05-31T08:22:39Z Dainis 876 [[Image:Armborst 3, Nordisk familjebok.png|thumb]] '''Stops''' vai '''arbalets''' (no [[franču valoda|franču]] arbalète) - [[aukstais šaujamierocis]] [[bulta|bultu]] šaušanai. Tas sastāv no [[loks (ierocis)|loka]], kas nostiprināts uz [[laide]]s, uzvilcējmehānisma un palaišanas mehānisma. Šaušana ar stopu, salīdzinājumā ar loku, ir precīzāka, un caušaušanas spējas lielākas, tomēr ātrdarbības ziņā tas nespēj mēroties ar loku. Stopus plaši izmantoja [[Eiropa|Eiropā]] [[viduslaiki|viduslaikos]], arī [[Ķīna|Ķīnā]] tie tika pielietoti. [[Category:Aukstie šaujamieroči]] [[ca:Ballesta]] [[cs:Kuše]] [[da:Armbrøst]] [[de:Armbrust]] [[en:Crossbow]] [[es:Ballesta]] [[fr:Arbalète (arme)]] [[gl:Bésta]] [[it:Balestra]] [[he:קשת אופקית]] [[nl:Kruisboog]] [[ja:クロスボウ]] [[no:Armbrøst]] [[pl:Kusza]] [[pt:Besta (arma)]] [[ru:Арбалет]] [[sl:Samostrel]] [[fi:Varsijousi]] [[sv:Armborst]] [[zh:弩]] 14120 48477 2006-05-31T08:23:27Z Dainis 876 [[Category:Šaujamieroči]] 14121 48479 2006-05-31T08:25:05Z Dainis 876 Pāradresācija #redirect [[Stops (ierocis)]] 14122 48484 2006-05-31T08:32:14Z Dainis 876 Stops var būt * [[Stops (mērvienība)|sena tilpuma mērvienība]], * [[Stops (ierocis)|aukstais šaujamierocis (arbalets)]]. {{disambig}} 14123 48524 2006-05-31T10:18:12Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Maironis]] 14124 48525 2006-05-31T10:18:57Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Maironis]] 14125 48526 2006-05-31T10:20:17Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Maironis]] 14126 52753 2006-07-01T07:17:44Z YurikBot 213 robot Adding: [[hu:Kategória:Szászország települései]], [[ro:Categorie:Oraşe în Saxonia]], [[sl:Kategorija:Mesta na Saškem]] [[Category:Vācijas pilsētas]] [[Category:Saksija]] [[bg:Категория:Градове в Саксония]] [[de:Kategorie:Ort in Sachsen]] [[en:Category:Towns in Saxony]] [[es:Categoría:Localidades de Sajonia]] [[fr:Catégorie:Ville de Saxe]] [[hu:Kategória:Szászország települései]] [[it:Categoria:Città della Sassonia]] [[la:Categoria:Urbes Saxoniae]] [[nn:Kategori:Byar i Sachsen]] [[no:Kategori:Byer i Sachsen]] [[pl:Kategoria:Miasta Saksonii]] [[ro:Categorie:Oraşe în Saxonia]] [[ru:Категория:Города Саксонии]] [[sl:Kategorija:Mesta na Saškem]] [[sv:Kategori:Orter i Sachsen]] 14127 52710 2006-07-01T04:32:47Z YurikBot 213 robot Adding: es, mk, ro, sl [[Category:Vācijas federālās zemes]] [[bg:Категория:Саксония]] [[ca:Categoria:Saxònia]] [[cs:Kategorie:Sasko]] [[de:Kategorie:Sachsen]] [[en:Category:Saxony]] [[eo:Kategorio:Saksio]] [[es:Categoría:Sajonia]] [[fr:Catégorie:Saxe]] [[hu:Kategória:Szászország]] [[id:Kategori:Sachsen]] [[it:Categoria:Sassonia]] [[ja:Category:ザクセン]] [[ko:분류:작센 주]] [[mk:Категорија:Саксонија]] [[nds:Kategorie:Sassen]] [[nl:Categorie:Saksen]] [[nn:Kategori:Sachsen]] [[no:Kategori:Sachsen]] [[pl:Kategoria:Saksonia]] [[ro:Categorie:Saxonia]] [[ru:Категория:Саксония]] [[sl:Kategorija:Saška]] [[sv:Kategori:Sachsen]] 14130 48593 2006-06-01T04:28:49Z 80.233.224.158 Latvijas „Pirmā atmoda” Par latviešu pirmo atmodu var saukt periodu no 1848 g. – 1870 g., bet pirmās tautas atmodas pazīmes iesākās jau 1764.g, kad Latvijā dzīvoja Vācu dzejnieks un literāts Johans Gotfrīds Herders, kurš Rīgā strādāja par mācītāju un skolotāju līdz 1769. g. Kurš iepazīstoties ar latviešu tautas kultūra palika sajūsmināts un pārsteigts galvenokārt par latviešu tautas dziesmu daudzveidību. Bet būtībā Latviešu pirmā atmoda vairāk saistīta ar 1848. g. pilsoniskās revolūcijas uzbangojumiem, kad arī Latvijā radās pirmās atmodas idejas. Latvijas „pirmās atmodas” galvenie „vaininieki ” bija Jaunlatvieši – Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns. Jaunlatvieši bija kustība, kuru izveidoja Krišjānis Valdemārs un tās galvenās idejas bija: 1) latviešu nacionālās kultūras izveidošana un kopšana, sevišķu uzmanību pievēršot tēvu valodai un nacionālajai skolai, 2) latviešu sabiedrības diferencēšana un nostiprināšana, 3) latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošana, kas savu pilnveidojumu ieguva Alunāna, Kronvalda un Ausekļa rakstos, 4) latviešu organizēšanās biedrībās un savienībās Jaunlatviešu kustība Jaunlatviešu kustība radās 19. gs. piecdesmitajos gados, kad Tērbatas universitātē mācījās aptuveni 30 latviešu. Viņu starpā bija tādi, kuri vairs nevēlējās pakļauties pārvācošanas spiedienam. Viens no viņiem bija Krišjānis Valdemārs, kurš sāka organizēt latviešu vakarus Tērbatā. Viņam pievienojās no 10 – 13 līdzīgi domājošu latviešu viņa galvenie līdzgaitnieki bija: Juris Alunāns un Krišjānis Barons. Latviešu vakaros pārrunāja problēmas, kas skāra ne tikai latviešu tautas toreizējo stāvokli, bet arī tās pagātni un nākotni. Šajās sanāksmēs izkristalizējās Jaunlatviešu galvenās idejas. Nosaukums Jaunlatvieši radies no Vācijā radušās literātu liberālistiskās kustības – „Junges Deutschland” kuras pamatidejas bija līdzīgas Jaunlatviešu kustībai un tāpēc vāci Jaunlatviešu kustību nosauca „Junges Lettland . Jaunlatviešiem raksturīgais tautas romantisma novirziens literatūrā ātri vien pārvērtās plaukstošā nacionālismā. Jaunlatviešu kustības pirmsācēji Krišjānis Valdemārs Krišjānis Valdemārs (dzimis 1825. gada 2. decembrī Ārlavas pagastā, miris 1891. gada 7. decembrī Maskavā ) Dzimis zemnieku ģimenē. Pēc Lubezeres skolas beigšanas (1840) strādāja Sasmakā (tagadējā Valdemārpils) par skolotāju, pēc tam Rundālē par pagasta skrīvera palīgu, vēlāk Lielberstālē un Ēdolē par skrīveri. Beidzis Liepājas ģimnāziju (1854), studēja valststiesības un tautsaimniecību Tērbatas universitātē. Publicētajos rakstos uzstājās pret vācu muižnieku privilēģijām un feodālo iekārtu, tādējādi objektīvi sekmējot kapitālisma attīstību Latvijā par līdzekli tam uzskatot valdības reformas. Aicinājies latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai un celt nacionālo pašapziņu un kultūru. Pēc universitātes beigšanas (1858), strādāja Pēterburgā par Finansu ministrijas ierēdni, vienlaikus būdams, Krievijas Ziemeļaustrumu laikraksta „St. Petersburg Zeitung” līdzstrādnieks. 1862 – 1865 Viņš bija „Pēterburgas avīžu ” izdevējs (sākumā cenzors un faktiski arī galvenais redaktors.). 1864. gadā K. Valdemārs nodibināja pirmo latviešu jūrskolu Ainažos. No 1867. g. Maskavā nodarbojās ar publicistiku; rakstīja arī krievu un vācu valodā. 1873.g. pēc Valdemāra ierosinājuma Krievijā tika nodibināta pirmā jūrnieku biedrība. Ļoti daudz darba veicis jūrniecības popularizēšanai un tās nozīmes apzināšanai. Sastādījis pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu, panācis vairāku praktisku, jūrnieku vajadzībām piemērotu vārdnīcu izdošanu. Krišjānis Valdemārs bija viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem. Viņš bija pirmsācējs Jaunlatviešu kustībai. Savācis neskaitāmas tautasdziesmas, kopā ar saviem sekotājiem (Krišjānis Barons, Fricis Brīvzemnieks) izveidojis latviešu dainu skapi. Juris Alunāns Juris Alunāns ( dzimis 1832. gada 13. maijā Jaunkalsnavā, miris 1864. 18. aprīlī Jostenes pagastā) Latviešu mākslas dzejas nodibinātājs un literārās valodas kopējs. 1854. gadā beidzis Jelgavas ģimnāziju. Jau skolas laikā apguvis krievu, vācu, grieķu, latīņu, franču, lietuviešu valodas. Pētīja latviešu valodu, atdzejojis lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu. No 1856 g. studēja tautsaimniecību Tērbatas (Tartu) universitātē, kur uzsāka rosīgu publicistiku un literāru darbu. 1856. gadā izdevis dzejoļu krājumu – „Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas” Alunāns gribēja paradīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas klasisks apkopojums latviešu valodā. 1862. gadā piedalījās Krišjāņa Valdemāra izveidotājā pirmajā progresīvā laikraksta „Pēterburgas avīzes” tapšanā. Alunāns pirmais sarakstījis latviešu literatūrā sabiedriski nozīmīgu dzeju, kas izteica tautas naidīgo attieksmi pret apspiedējiem, aicināja cīņā pret feodāļu kundzību, dzēlīgi izsmēja mācītājus un muižniekus. Juris Alunāns ir pirmais nozīmīgais latviešu literārās valodas veidotājs, sacerējis aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri ieviesās ikdienas valodā, Alunāns ir pirmais kurš savā dzejā aicina tautu cīnīties par brīvību. Krišjānis Barons Krišjānis Barons (dzimis 1835.gada 31. oktobrī Strutcelē, miris 1923. gada 8. martā Rīgā) Folklorists, rakstnieks, publicists. 1855. gadā beidzis Jelgavas ģimnāziju, 1856 – 1860 studējis Tērbatas universitātē, matemātiku un astronomiju, 1862 - 1865, bijis „Pēterburgas avīžu” līdzstrādnieks. 1880 – 1893 strādājis par skolotāju Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā. 1893. gadā atgriezies Rīgā, kur līdz mūža beigām kārtoja izdošanai latviešu tautas dziesmas. Darbojies darvinisma un dabaszinātņu pētīšanā. 1878. gadā stājās pie latviešu tautas dziesmu kārtošanas un būtībā turpināja Krišjāņa Valdemāra darbu. Krišjānis Barons mūža darbs folkloristikā – akadēmiskais tautas dziesmu krājums „Latvju Dainas” (1915. g.) ko Jānis Endzelīns nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni. Barons vēl ir sastādījis „Latvju dainu izlasi” un pētījis tautas dziesmu metriku („Latvju dainu izlase skolai un Jaunatnei” 1931.g.) Neskaitot šo Jaunlatviešu kustības pirmsācējus latviešu atmodā nozīmīgi bijuši arī citi literāti un Jaunlatvieši piemēram : Jaunlatvietis Atis Kronvalds – viņš bija Krišjāņa Valdemāra latviešu vakaru tiešs turpinātājs. 1870. gadā Atis Kronvalds Tērbatā nodibināja „rakstniecības vakarus” kur pulcējās 18 Tērbatas latviešu studenti, šo vakaru nolūks bija modināt nacionālo pašapziņu un kopt, cieņā turēt un godā celt latviešu valodu. „Vakarnieki” paši sevi sauca par draugiem. 14131 49250 2006-06-05T11:22:27Z 81.198.192.43 Krišjānis Barons (dzimis 1835. gada 31. oktobrī Strutcelē, miris 1923. gada 8. martā Rīgā) - folklorists, rakstnieks, publicists. 1855. gadā beidzis Jelgavas ģimnāziju, 1856. – 1860. gg. studējis matemātiku un astronomiju Tērbatas universitātē, 1862. - 1865. gg., bijis „Pēterburgas avīžu” līdzstrādnieks. 1880. – 1893. gg. strādājis par skolotāju Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā. 1893. gadā atgriezies Rīgā, kur līdz mūža beigām kārtoja izdošanai latviešu tautas dziesmas. Darbojies darvinisma un dabaszinātņu pētīšanā. 1878. gadā stājās pie latviešu tautas dziesmu kārtošanas un būtībā turpināja Krišjāņa Valdemāra darbu. Krišjāņa Barona mūža darbs folkloristikā – akadēmiskais tautas dziesmu krājums „Latvju Dainas” (1915. g.) ko Jānis Endzelīns nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni. Barons vēl ir sastādījis „Latvju dainu izlasi” un pētījis tautas dziesmu metriku („Latvju dainu izlase skolai un Jaunatnei” 1931. g.) </nowiki> 14132 48595 2006-06-01T04:36:13Z 80.233.224.158 Juris Alunāns ( dzimis 1832. gada 13. maijā Jaunkalsnavā, miris 1864. 18. aprīlī Jostenes pagastā) Latviešu mākslas dzejas nodibinātājs un literārās valodas kopējs. 1854. gadā beidzis Jelgavas ģimnāziju. Jau skolas laikā apguvis krievu, vācu, grieķu, latīņu, franču, lietuviešu valodas. Pētīja latviešu valodu, atdzejojis lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu. No 1856 g. studēja tautsaimniecību Tērbatas (Tartu) universitātē, kur uzsāka rosīgu publicistiku un literāru darbu. 1856. gadā izdevis dzejoļu krājumu – „Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas” Alunāns gribēja paradīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas klasisks apkopojums latviešu valodā. 1862. gadā piedalījās Krišjāņa Valdemāra izveidotājā pirmajā progresīvā laikraksta „Pēterburgas avīzes” tapšanā. Alunāns pirmais sarakstījis latviešu literatūrā sabiedriski nozīmīgu dzeju, kas izteica tautas naidīgo attieksmi pret apspiedējiem, aicināja cīņā pret feodāļu kundzību, dzēlīgi izsmēja mācītājus un muižniekus. Juris Alunāns ir pirmais nozīmīgais latviešu literārās valodas veidotājs, sacerējis aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri ieviesās ikdienas valodā, Alunāns ir pirmais kurš savā dzejā aicina tautu cīnīties par brīvību. </nowiki> 14133 48597 2006-06-01T04:39:12Z 80.233.224.158 <nowiki>Krišjānis Valdemārs Krišjānis Valdemārs (dzimis 1825. gada 2. decembrī Ārlavas pagastā, miris 1891. gada 7. decembrī Maskavā ) Dzimis zemnieku ģimenē. Pēc Lubezeres skolas beigšanas (1840) strādāja Sasmakā (tagadējā Valdemārpils) par skolotāju, pēc tam Rundālē par pagasta skrīvera palīgu, vēlāk Lielberstālē un Ēdolē par skrīveri. Beidzis Liepājas ģimnāziju (1854), studēja valststiesības un tautsaimniecību Tērbatas universitātē. Publicētajos rakstos uzstājās pret vācu muižnieku privilēģijām un feodālo iekārtu, tādējādi objektīvi sekmējot kapitālisma attīstību Latvijā par līdzekli tam uzskatot valdības reformas. Aicinājies latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai un celt nacionālo pašapziņu un kultūru. Pēc universitātes beigšanas (1858), strādāja Pēterburgā par Finansu ministrijas ierēdni, vienlaikus būdams, Krievijas Ziemeļaustrumu laikraksta „St. Petersburg Zeitung” līdzstrādnieks. 1862 – 1865 Viņš bija „Pēterburgas avīžu ” izdevējs (sākumā cenzors un faktiski arī galvenais redaktors.). 1864. gadā K. Valdemārs nodibināja pirmo latviešu jūrskolu Ainažos. No 1867. g. Maskavā nodarbojās ar publicistiku; rakstīja arī krievu un vācu valodā. 1873.g. pēc Valdemāra ierosinājuma Krievijā tika nodibināta pirmā jūrnieku biedrība. Ļoti daudz darba veicis jūrniecības popularizēšanai un tās nozīmes apzināšanai. Sastādījis pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu, panācis vairāku praktisku, jūrnieku vajadzībām piemērotu vārdnīcu izdošanu. Krišjānis Valdemārs bija viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem. Viņš bija pirmsācējs Jaunlatviešu kustībai. Savācis neskaitāmas tautasdziesmas, kopā ar saviem sekotājiem (Krišjānis Barons, Fricis Brīvzemnieks) izveidojis latviešu dainu skapi. </nowiki> 14134 48598 2006-06-01T04:45:14Z Keps 758 [[Image:CanaanMap.jpg|thumb|150px|Kanāna]]'''Kanāna''' (''Canaan'') - sens reģiona uz rietumiem no [[Jordānas upe]]s nosaukums. Vēlāk tas kļuva pazīstams kā [[Palestīna]]. Kanānieši uzskatāmi par vienu no vecākajām [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautām. Tā bija [[Semīti|semītu]] cilts, kas ieradusies [[Vidusjūra]]s austrumu piekrastē no [[Arābijas pussala]]s un sajaukusies ar citiem šī reģiona pirmiedzīvotājiem, par kuriem ziņas ir skopas. Tās teritorija aptvēra mūsdienu [[Izraēla|Izraēlu]], kā arī daļu [[Libāna]]s un [[Jordānija]]s. Kanānieši ir ievērojami jau ar to vien, ka ar viņiem šajā reģionā aizsākās [[Bronzas laikmets]]. Daži vēsturnieki gan uzskata, ka kanānieši nav bijuši viena, bet gan vairāku etnisku grupu kopums, kas ietvēra [[Perizīti|perizītus]], [[Heti|hetus]] un [[Hivīti|hivītus]]. Šī reģiona straujā ekonomiskā attīstība izskaidrojama gan ar Bronzas [[tehnoloģija]]s ieviešanu, gan arī ar to, ka, tāpat kā citās plašā Vidusjūras reģiona daļās, arī Palestīnā [[klimats]] senatnē bija daudz mitrāks un auglīgāks, nekā tas ir mūsdienās. Apmēram 3. tūkstošus gadu p.m.ē. kanānieši sāka urbanizēties un no jau agrāk izveidotām nocietinātām apmetnēm attīstīja vairākas pilsētvalstis, tai skaitā [[Jērika|Jēriku]]. Viņi arī tiek uzskatīti par [[Alfabēts|alfabēta]] pirmajiem izgudrotājiem (dažreiz gan par tiem uzskata [[Feniķieši|feniķiešus]] - kanāniešu pēcnācējus). Kanāniešu ticējumos meklējamas arī mūsdienu lielāko reliģiju - [[Jūdaisms|jūdaisma]], [[kristietība]]s un [[Islāms|islāma]] saknes. Daži vēsturnieki uzskata, ka [[senebreju valoda]] izveidojusies uz kanāniešu valodas pamatiem. Savukārt feniķiešu valoda uzskatāma par senebreju valodas agrīno formu. [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] 14136 49025 2006-06-03T21:18:03Z Keps 758 Red. '''Feniķija''' - sens teritorijas nosaukums, kas kā šaura zemes strēle, apmēram no 8 līdz 25 km platumā, stiepās gar [[Vidusjūra]]s austrumu piekrasti. Lielākā Feniķijas daļa atrodas mūsdienu [[Libāna]]s teritorijā. ==Feniķiešu izcelšanās== [[Image:Dama de Galera (M.A.N. Madrid) 01.jpg|thumb|200px|Feniķiešu alabastra figūra, 7.gs. p.m.ē. (Spānijas Nacionālais Arheoloģijas muzejs Madridē)]][[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] pētījumi rāda, ka feniķieši savas pirmās apmetnes izveidojuši ap 2500.g. p.m.ē. Feniķiešu, tāpat kā [[Babilonija]]s kultūras attīstībā, vērojama stipra [[Šumeri|šumeru]] un [[Akadieši|akadiešu]] [[civilizācija]]s ietekme, lai gan sākotnējā pašu feniķiešu izcelsme tiek saistīta ar [[Kanānieši|kanāniešiem]]. Sākot ar 1800.g. p.m.ē. feniķiešu zemes, tāpat kā [[Kanāna|Kanānu]], iekaroja [[Ēģipte]] un tā tās paturēja savā kontrolē apmēram 400 gadu, tādējādi no savas puses būtiski iespaidojot feniķiešu kultūras veidošanos. ==Feniķiešu civilizācijas uzplaukums== Feniķieši ieguvuši slavu kā labākie antīkās pasaules tirgotāji un jūras braucēji. Viņi konstruktīvi pārveidoja līdz tam Vidusjūrā dominējošos [[Kuģis|kuģus]] – [[galleja]]s, pilnveidojot un padarot efektīvāku to [[Takelāža|takelāžu]] un [[bura]]s. Tā bija būtiska [[inovācija]], jeb, pareizāk sakot, vesela inovāciju „pakete”, jo tās rezultātā viņi ieguva iespēju atteikties no [[Airis|airiem]] un airētājiem, kā līdz tam galvenā kuģu dzinējspēka. Līdz ar to tika panākts ievērojams kuģu [[Tilpums|tilpuma]] un [[kravnesība]]s pieaugums. Šādi feniķiešu buru kuģi vagoja Vidusjūru līdz pat [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]]. Daudzās Vidusjūras piekrastes pilsētās bija izveidotas pastāvīgas feniķiešu [[tirdzniecība]]s [[faktorija]]s. Feniķiešu gallejas kļuva arī par galveno Vidusjūras tā laikmeta [[loģistika]]s elementu, kas būtiski paātrināja visa šī reģiona ekonomisko [[Integrācija|integrāciju]] un [[Kultūra|kultūru]] mijiedarbību. Tā sagadījās, ka feniķiešu „zelta laiki” sakrita ar citu valstu un tautu nelaimēm. Pēc [[Egejas civilizācija]]s ([[Mikēnas|Mikēnu]]), [[Heti|hetu]] norieta, Ēģiptes novājināšanās, sākās feniķiešu „pļaujas laiks”. Viņi pakāpeniski sāka atjaunot laupītāju postījumu rezultātā panīkušo tirdzniecību Vidusjūras austrumu daļā. Būdami teicami jūras braucēji, viņi spēja organizēt tobrīd riskantos jūras pārvadājumus. Sākumā viņi atjaunoja vairāk vai mazāk regulāru tirdzniecību starp [[Kipra|Kipru]] un Egeju, bet vēlāk arī ar Ēģipti. Neskatoties uz to, ka arī feniķiešus nepārtraukti tiranizēja „[[Jūras ļaudis|jūras ļaužu]]” mežonīgie sirojumi pa Maķedonijas AleksVidusjūru un tās piekrastes valstīm, viņiem soli pa soliem [[Levants|Levantā]] izdevās izveidot labi nocietinātas tirdzniecības pilsētas – [[Biblosa|Biblosu]], [[Sidona|Sidonu]], [[Tīra|Tīru]] un citas. Tas ļāva nodrošināt pat tik tālus jūras pārvadājumus kā [[Varš|vara]] un [[alva]]s piegādes no attālajām [[Spānija]]s raktuvēm. Līdz ar to tika nodrošināta progresīva [[Darbarīks|darbarīku]] un [[Ierocis|ieroču]] uzlabošana, tādējādi kāpinot [[Darba ražīgums|darba ražīgumu]] it visās saimnieciskajās jomās. Šis ir viens no piemēriem, kā revolucionāras inovācijas kādā jomā, šinī gadījumā [[Kuģošana|kuģošanā]], rada garu citu inovāciju [[Ķēdes reakcija|ķēdes reakciju]], kuru rezultātā radikāli pārveidojas visa civilizācija, tās dzīves apstākļi un kultūra kopumā. Feniķiešu organizētā tirdzniecība zēla un plauka, ļaujot viņiem gūt milzīgu tirdzniecības un [[starpniecība]]s [[Peļņa|peļņu]] līdz ap 680.-670.g. p.m.ē. Vidusjūras austrumu piekrastē arvien vairāk pastiprinājās [[Asīrija]]s [[ekspansija]]. Drīz vien viena no galvenajām un bagātākajām feniķiešu pilsētām Tīra nonāca Asīrijas rokās. ==Noriets== Asīrija bija viena no pirmajām senajām tautām, kas augstā līmenī bija apguvusi [[Dzelzs tehnoloģija|dzelzs tehnoloģiju]]. Tehnoloģiskā ziņā feniķiešus no asīriešiem atšķīra divas būtiskas īpatnības. Pirmkārt, feniķieši turpināja pielietot pārsvarā [[Bronzas tehnoloģija|bronzas tehnoloģiju]] un, iespējams, šeit tos pievīla viņu priekšrocība – viņu pašu izveidotā Vidusjūras tirdzniecības loģistika kur vara un alvas „bizness” nodrošināja labāku peļņu. Otrkārt, asīrieši galveno uzmanību jaunās dzelzs tehnoloģijas pielietošanā galveno uzmanību veltīja ieroču izgatavošanai, kas militārās sadursmēs deva tiem pārsvaru pār daudziem, bieži vien daudzskaitlīgākiem pretiniekiem. Šis ir visai tipisks piemērs, kā turēšanās pie kādreiz efektīvas tehnoloģijas, kas ilgstoši nodrošināja kādas civilizācijas dominanci pār citām, zināmā brīdī kļūst par tās lamatām un nereti arī par bojāejas cēloni. Tā, pēc svarīgāko pilsētu zaudēšanas feniķieši stāvoklis Tuvajos Austrumos kļuva bezcerīgs. Tādēļ liela feniķiešu [[Komersants|komersantu]] un [[Jūrasbraucējs|jūrasbraucēju]] daļa pakāpeniski pārcēlās uz vienu no savām agrāk nodibinātajām [[Kolonija|kolonijām]] [[Ziemeļāfrika]]s piekrastē - [[Kartāga|Kartāgu]], kā arī kolonijām citās Vidusjūras piekrastes vietās. Kartāga feniķiešu valodā nozīmējusi „Jaunā pilsēta”. Šinī gadījumā feniķiešu izvēle tos paglāba no katastrofas, tā pat izrādījās tik veiksmīga, ka Kartāga drīz vien apsteidza Tīru tirdzniecības apgrozījuma un ietekmes ziņā Vidusjūrā. Kartāga arī ieguva galveno loma tirdzniecībā Vidusjūras centrālajā un rietumu daļā ar [[Zelts|zeltu]], [[Vergs|vergiem]], [[Ziloņkauls|ziloņkaulu]], alvu, varu, [[Svins|svinu]], [[Tekstils|tekstilu]] utt. Kartāgas kuģi arvien biežāk un drošāk sāka iziet cauri [[Gibraltārs|Gibraltāram]] Atlantijas okeāna bezgalīgajos plašumos. Ne asīrieši, nedz arī kāda cita valsts nespēja kavēt Kartāgu tās ekonomiskajā ekspansijā, jo tā bija ne vien saglabājusi, bet arī tālāk turpināja attīstīt un pilnveidot savu seno kuģubūves un kuģošanas prasmi. Tā feniķieši sākotnēji bija zaudējuši, kavējoties ar vienas tehnoloģijas izmantošanu (pāreju no bronzas uz dzelzi), bet izrādījās ieguvēji, veiksmīgi izmantojot citu tehnoloģiju, nemitīgi attīstot un pilnveidojot to. Pēc [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] feniķiešu zemju iekarošanas 332.g. p.m.ē., Vidusjūras austrumu piekrastē, savā vēsturiskajā dzimtenē palikušie feniķieši arvien vairāk zaudēja savu [[Identitāte|identitāti]], līdz vēl pirms mūsu ēras sākuma tie jau bija helenizējušies un kā patstāvīga kultūra pilnībā izzuduši. Arī tie feniķieši, kas aizceļoja uz dažādām kolonijām pakāpeniski asimilējās ar vietējiem iedzīvotājiem. Tiesa, kā viens no lielākajiem antīkās pasaules politiskajiem un militārajiem spēkiem arvien vairāk nostiprinājās Kartāga. Bet tā jau ir citas civilizācijas vēsture. ==Feniķiešu vēsturiskais devums== Neskatoties uz savu dramatisko likteni, feniķieši atstājuši ievērojamu artavu inovāciju Eiropas civilizācijas attīstībā. Viens no galvenajiem viņu (arī viņu etnisko „radinieku” - kanāniešu) ieguldījumiem pasaules civilizācijas attīstībā ir [[alfabēts]]. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka arī [[Stikls|stikla]] izgudrošana ir feniķiešu nopelns, lai gan senākie stikla priekšmeti atrasti Ēģiptē. Tie tikuši izgatavoti ap 1500. g. p.m.ē. Feniķieši bija slaveni antīkajā pasaulē arī ar saviem [[amatniecība]]s izstrādājumiem - [[Tekstils|tekstilu]], [[Krāsviela|krāsvielām]], [[Metālizstrādājumi|metālizstrādājumiem]] un no stikla izgatavotiem priekšmetiem. Ne mazāk svarīgi ir feniķiešu ģeogrāfiskie atklājumi. Nozīmīgākā feniķiešu jūras [[ekspedīcija]], kas tika veikta lielā mērā ar Ēģiptes atbalstu, bija [[Āfrika]]s kontinenta apbraukšana. Šī bija grūta ekspedīcija, kas ilga trīs gadus un beidzās 595.g. p.m.ē. Feniķiešu kuģi devās ceļā no [[Nīla]]s [[delta]]s, izbraukuši cauri [[Sarkanā jūra|Sarkanajai jūrai]] tie zēģelēja gar Āfrikas austrumu piekrasti, līdz nonāca līdz tās galējam dienvidu punktam (Agulhas un [[Labās Cerības rags|Labās cerības ragam]]). Apliekuši tos, viņi gar Āfrikas kontinenta Atlantijas okeāna piekrasti, caur Gibraltāra šaurumu atgriezās Ēģiptē. Paši feniķieši gan uzskatīja, ka viņi apbraukuši apkārt [[Lībija]]i. Tā, feniķieši, kas tehnoloģiskas atpalicības dēļ bija zaudējuši paši savu vēsturisko zemi, vēlāk veda civilizāciju uz jaunām zemēm arvien tālāk plašajā pasaulē, pateicoties spējai pielāgoties jauniem ģeogrāfiskiem apstākļiem un apgūstot jaunas tehnoloģijas. ==Ārējās saites== [http://www.laa.org/tours/phoenicians.htm Senie feniķieši] [http://home.cfl.rr.com/crossland/AncientCivilizations/Middle_East_Civilizations/Phoenicians/phoenicians.html Feniķieši] [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[ar:فينيقيا]] [[bg:Финикия]] [[ca:Fenícia]] [[da:Fønikerne]] [[de:Phönizier]] [[et:Foiniikia]] [[en:Phoenicia]] [[es:Fenicia]] [[eo:Fenicio]] [[fr:Phéniciens]] [[hr:Fenicija]] [[it:Fenici]] [[he:פיניקים]] [[la:Phoenices]] [[nl:Feniciërs]] [[ja:フェニキア]] [[no:Fønikia]] [[pl:Fenicja]] [[pt:Fenícia]] [[ru:Финикия]] [[scn:Finici]] [[sk:Feničania]] [[sl:Fenicija]] [[sr:Феникија]] [[fi:Foinikialaiset]] [[sv:Fenicien]] [[tr:Fenike]] [[zh:腓尼基]] 14137 48614 2006-06-01T11:33:33Z Dainis 876 [[Image:Mars_Reconnaissance_Orbiter.jpg|thumb|right|300px|MRO makslinieka skatījumā]] '''Mars Reconnaissance Orbiter (MRO)''' (Marsa izlūkošanas orbitālais aparāts) - [[NASA]] [[starpplanētu zonde]] [[Marss (planēta)|Marsa]] izpētei. Palaista 2005. gada 12. augustā ar [[nesējraķete|nesējraķeti]] [[Atlas-5]], un Marsu sasniedza 2006. gada 10. martā, un sāka [[aerobremzēšana]]s manevrus, lai ieņemtu optimālo [[orbīta|orbītu]], no kuras 2006. gada novembrī tā sāks zinātnisko darbību. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] [[br:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[ca:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[cs:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[de:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[en:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[es:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[eo:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[fr:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[hr:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[it:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[he:MRO]] [[hu:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[nl:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[ja:マーズ・リコネッサンス・オービター]] [[pl:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[pt:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[ru:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[sk:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[fi:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[sv:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[th:ยานมาร์สรีคอนเนสเซนซ์ออร์บิเตอร์]] [[vi:Mars Reconnaissance Orbiter]] [[zh:火星侦察轨道器]] 14138 48615 2006-06-01T11:34:45Z Dainis 876 Redirecting to [[Mars Reconnaissance Orbiter]] #redirect [[Mars Reconnaissance Orbiter]] 14139 49378 2006-06-06T16:00:24Z Dainis 876 kat. Kosmonautika=>Kosmisko aparātu darbības principi [[Image:MRO_Aerobrake.jpg|thumb|right|Mākslinieka skatījumā šādi varētu izskatīties aerobremzēšana Marsa atmosfērā, kuru veic [[Mars Reconnaissance Orbiter]]]] '''Aerobremzēšana''' - [[kosmiskais aparāts|kosmiskā aparāta]] [[manevrs (kosmiskā aparāta)|manevrs]], lai ar nelielu [[raķešdegviela|degvielas]] patēriņu sasniegtu vajadzīgo [[orbīta|orbītu]], uz kādu brīdi ieejot [[planēta]]s [[atmosfēra]]s augšējos slāņos. [[Category:Kosmisko aparātu darbības principi]] [[de:Atmosphärenbremsung]] [[en:Aerobraking]] [[it:Aerofrenaggio]] [[hu:Levegőfékezés]] [[nl:Aerobraking]] [[ja:空力ブレーキ]] 14145 49023 2006-06-03T21:10:05Z Keps 758 /* Senās ebreju valsts sabrukums */ Dažas saites '''Ebreji''' mūsdienās tiek uzskatīti ne tik daudz kā etniska identitāte, bet kā no [[Izraēļi|izraēļiem]] cēlušies [[Jūdaisms|jūdaisma]] piekritēji. ==Ebreju izcelsme== [[Semīti|Semītu]] izcelsmes klejojošu lopkopju cilti – ebrejus vai senebrejus (''Hebrews''), kas ieradušies [[Kanāna|Kanānā]] (mūsdienu [[Palestīna|Palestīnā]]) no [[Mezopotāmija]]s vai [[Sinajas pussala]]s (par to zinātnieki vēl diskutē) apmēram 2. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā, tiek uzskatīti par mūsdienu [[Izraēla]]s pamatnāciju. Daži vēsturnieki uzskata, ka senebreji, pirms to ierašanās Kanānā, bijuši viena no klejotāju ciltīm – [[Aramieši|aramiešiem]], [[amorīti]]em vai [[heti]]em, vai kāds no to atzariem. Citi uzskata, ka vārdam ebreji vispār nav [[Etnoss|etniska]] nozīme – tā saukušās visas [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] [[Nomadi|nomadu]] ciltis. Par to it kā liecina arī šī termina (ebreji) [[Etimoloģija|etimoloģiskā]] nozīme – tie, kas klejo no vietas uz vietu, jeb nomadi. Ebreji [[Bībele]]s aprakstos, pēc to apmešanās Kanānā, attēloti kā [[Pastorāls|pastorāla]] kopiena, kas sastāvēja no vairākām radniecīgām ciltīm. Tās cīnījušās savā starpā un arī ar citām kaimiņu ciltīm par ganībām un ūdens avotiem. Tie nebija maznozīmīgi sadzīviski strīdi, jo viens no [[Šumera Akada|Šumeras Akadas]] valsts sabrukuma un juku laika [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] iemesliem bija vairākus gadsimtus ilgstošs sausums. Tādēļ cīņas tiešām bija par izdzīvošanu. Tas, jādomā, bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ daļa ebreju, saskaņā ar Bībeles leģendām – Jēkaba dzimta, apmēram 17. gadsimta p.m.ē. sākumā, bet pēc citiem vērtējumiem – minētā gadsimta vidū, devusies uz Ēģipti, acīmredzot citu, brīvāku zemju un labāku dzīves apstākļu meklējumos. ==Ēģiptes gūsts== [[Image:The Flight into Egypt-1500 Vittore Carpaccio.jpg|thumb|200px|Bēgšana uz Ēģipti. Vitores Karpačio glezna]]Iespējams, tam bijuši arī citi iemesli. Šis laiks attiecas uz Ēģiptes vidējās valsts periodu, kad Ēģipte bija stipri novājināta iekšējo pretrunu, kā arī tā paša sausuma perioda dēļ. Ebreji, dodoties uz Ēģipti, jādomā, izmantoja arī [[Hiksi|hiksus]] kā sabiedrotos. Pateicoties šai [[koalīcija]]i, hiksu kundzības laikā arī ebrejiem Ēģiptē dažkārt izdevās ieņemt augstus valsts amatus. Tā [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]] minēts, ka Jēkaba dēls Josifs (Jozefs, Jāzeps) Ēģiptes [[Faraons|faraona]] galmā ieņēmis vienu no augstākajiem amatiem. Tiesa, tam pagaidām nav izdevies atrast apstiprinājumu pašos Ēģiptes avotos. Kad ēģiptieši hiksus padzina, viņu sabiedrotie ebreji tika pakļauti [[verdzība]]i, jo ēģiptieši viņus pamatoti uzskatīja par ienaidniekiem. Ap 1020. g. p.m.ē. „likumu tēvs” [[Mozus]] panācis ebreju atbrīvošanu. Kļuvuši brīvi, ebreji caur Sinajas pussalu nonāca Kanānā, kuru viņi jau bija pametuši pirms apmēram 400 gadiem. Viņi mēģināja izspiest no auglīgās un vilinošās [[Kanāna]]s tās iedzīvotājus – kanāniešus, bet tie viņus sākumā smagi sakāva. Tomēr ebreji neatlaidās. Rūgtā sakāve piespieda klejojošās ebreju ciltis sākt apvienošanos. Pēc vairāku cilšu apvienošanās ebrejiem ar viltu izdevās ieņemt senāko [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] pilsētu – [[Jērika|Jēriku]]. Ebreji šo pilsētu nopostīja, bet tās kanāniešu iedzīvotājus nogalināja vai pakļāva verdzībai. ==Senās ebreju valsts izveidošanās== [[Image:Hartmann-schedel-hierosolima-1493 2-BW-1147x965.jpg|thumb|200px|Jeruzaleme]]Jērika atradās auglīgajā Jordānas upes ielejā. Tādēļ tā bija gards kumoss. Tomēr no drošības viedokļa ar to bija par maz. Tādēļ lai nostiprinātos ebreji sāka paplašināt iekarotās teritorijas ar mērķi pārņemt visu Palestīnu. Lai to panāktu ap 12 radniecīgas ebreju ciltis izveidoja [[Konfederācija|konfederāciju]], apvienojoties zem viena nosaukuma - izraēļi. Izraēļi pilnībā sakāva un pakļāva sev kanāniešus ap 1125. g. p.m.ē. Visilgāk, vairākus gadsimtus, viņiem pretojās [[Jeruzaleme]]s pilsēta, kura bija labi nocietināta un bija izvietojusies pauguru virsotnēs ar stāvām nogāzēm, tādēļ no tā laika militārā viedokļa tā bija grūti ieņemama. No vēstures avotiem var spriest, ka ebreji[[ kultūra]]s attīstības ziņā tajā laikā stāvēja uz daudz zemāka pakāpiena nekā kanānieši. No pēdējiem senebreji pārņēma gan [[Rakstība|rakstību]], gan [[celtniecība]]s prasmi, lai gan nekad arī turpmākajā senajā vēsturē viņi nesasniedza to pilsētu dzīves līmeni, kāds pirms tam bijis kanāniešiem. Pat Jeruzaleme, nonākusi ebreju rokās, spriežot pēc senajiem aprakstiem, vēl ilgi bijusi neievērojama, visai nevīžīga pilsēta, nemaz nerunājot par [[Mīnoja]]s pilsētu un piļu spožumu vairākus gadsimtus pirms tam. Tomēr ne tas šajā vēstures laika posmā bija svarīgākais. Daudz lielāka nozīme ir tam, ko ebreji, nonākuši Palestīnā, veica nākamības labā. Bet lai nonāktu līdz šim veikumam ebrejiem nācās vēl krietni papūlēties, lai sevi pieteiktu kā tautu, valsti un kultūru. Tā, Palestīnas dienvidu daļu joprojām turpināja kontrolēt jau pieminētie [[filistieši]], kas bija izveidojuši nelielu valsti, kura balstījās uz [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmeta]] kultūru (filistieši jau plaši pielietoja dzelzs ieročus un darbarīkus). Ap 1050. g. p.m.ē. filistieši, izmantojot savu tehnoloģisko un militāro pārākumu, smagi sakāva ebrejus un ieguva kontroli gandrīz pār visu Palestīnas teritoriju. Ebrejiem draudēja nopietnas briesmas tikt pilnīgi pakļautiem filistiešiem. Tādēļ filistieši izrādījās daudz bīstamāks pretinieks par kanāniešiem. Lai atvairītu filistiešus, ebreji apvienojās un izveidoja centralizētu monarhiju ar mērķi – izdzīvot. Tas izrādījās izšķirošs faktors un [[Dāvids]], slavenais Izraēlas valdnieks, drīz pēc 1000. g. p.m.ē. filistiešus smagās cīņās beidzot sakāva un tie pakāpeniski asimilējās ar ebreju jau agrāk uzveiktajiem kanāniešiem. Ticis galā ar galvenajiem ienaidniekiem, Dāvids izveidoja spēcīgu, neatkarīgu valsti ar Jeruzalemi kā [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]], kas bija arī stiprākais [[cietoksnis]] Palestīnā. Dāvida dēls [[Zālamans]] vēl vairāk nostiprināja jauno Izraēlas valsti. Izraēlas valsts pārvaldi sāka veikt profesionāla, [[Hierarhija|hierarhiska]] [[administrācija]], kas saskaņā ar Ēģiptes modeli bija sadalīta 9 [[Departaments|departamentos]]. Ārējo drošību balstīja [[Elitārs|elitāra]] [[armija]], kuras pamatā bija efektīvas [[Kaujas rati|kaujas ratu]] vienības, tam laikmetam atbilstoši moderni ieroči un cits tā laika progresīvākais militārais aprīkojums. Šajā laikā tika nodibinātas arī ciešas [[tirdzniecība]]s attiecības ar apkārtējām valstīm, it īpaši ar feniķiešu pilsētām. Līdz ar to nostiprinājās un sāka attīstīties arī saimniecība. ==Senās ebreju valsts sabrukums== Taču pēc Zālamana nāves 922. g. p.m.ē. karaliste sadalījās divās daļās - ziemeļu Izraēlā un dienvidu [[Jūdeja|Jūdejā]]. Tas ebrejiem izrādījās liktenīgi. Abas jaunizveidotās valstis katra atsevišķi izrādījās daudz vājākas un kaimiņu impērijām atjaunojot karadarbību, ebrejiem vairs neizdevās saglabāt savu smagās cīņās iegūto neatkarību. Tā, 722.-721. g. p.m.ē. Izraēlu pakļāva [[Asīrija]], bet Jūdeju 586. g. p.m.ē. iekaroja [[Babilonija]] (Babilonijas valdnieks [[Nebukadnecars]] jau sen vēlējās iekļaut Jeruzalemi savas valsts sastāvā). Sevišķi nežēlīgi rīkojās Babilonija - tā sagrāva Jeruzalemi un daudzus ebrejus, kas šeit dzīvoja, deportēja. No tā cēlies arī apzīmējums – [[Babilonijas gūsts]]. Ebreju vietā tika ievesti un nometināti iedzīvotāji no citām Tuvo Austrumu zemēm, galvenokārt no Asīrijas. Ievestie laika gaitā sajaucās ar vietējiem izraēliešiem, līdz vēsturiskie izraēlieši kā tauta faktiski beidza pastāvēt. Savukārt deportētos ebrejus Asīrijai asimilēt neizdevās, jo to pašu drīz iekaroja [[Persija]] (539. g. p.m.ē.) un viņu valdnieks [[Kīrs II]] atļāva ebrejiem atgriezties to dzimtenē. To skaits bija neliels, tikai daži desmiti tūkstoši. Taču Jūdejā atgriezās deportētie ebreji arī no citiem [[Mazāzija]]s un Mezopotāmijas reģioniem. Ap 150 gadu ilgstošajā izsūtījumu laikā ebreji bija zaudējuši savu politisko [[Identitāte|identitāti]], bija izzudusi arī ebreju sabiedrības politekonomiskā struktūra, tiem vairs nebija savas valsts. Taču tai pat laikā viņi nostiprinājās kā spēcīga reliģiska kopība, kas, kā parādīja vēlākā vēsture, bieži izrādījās stiprāka nekā etniskās, teritoriālās vai politekonomiskās saites. Līdz ar to pasaules vēsturē un [[civilizācija]]s attīstībā bija radies jauns nozīmīgs faktors – [[reliģija]]. ==Diasporas periods== [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] iekarojumu laikā 4. gadsimta p.m.ē. beigās Jūdeja kļuva par Maķedonijas provinci. Ebrejiem tas bija jauns vēstures posms, kuru dažreiz dēvē par "diasporas" laiku. Maķedonijas impērija apvienoja daudzas, pirms tam nereti naidīgas zemes. Parādījās vēl neredzētas iespējas attīstīt tirdzniecību vai pat vienkārši ceļot. Ebreji to izmantoja pilnā mērā. Sākotnēji, pēc [[Aleksandrija]]s nodibināšanas, tūkstošiem ebreju atkal migrēja un Ēģipti, bet vēlāk viņi devās uz visām tolaik zināmām pasaules malām - [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrasti, [[Grieķija]]s salām, drīz tie izplatījās arī pa visu [[Vidusjūra]]s piekrasti. Šis migrācijas laiks arī ieguva "diasporas" apzīmējumu. Diasporas laiks ebreju vēsturē un kultūrā ievērojams arī ar to, ka atrodoties tālu no Jūdejas, ebreju emigranti parasti apguva [[Grieķu valoda|grieķu valodu]], kā arī pārņēma daudz ko no grieķu paradumiem un idejām. Šis process pastiprinājās arī Jūdejā pēc Maķedonijas Aleksandra nāves, kad to sākotnēji sagrāba [[Ptolemaju Ēģipte]], bet vēlāk [[selucīdu Sīrija]], kas centās ar varu helenizēt ebrejus. Ebreji tomēr nepakļāvās šim spiedienam un pēc smagām cīņām ebreju karaspēkam izdevās sakaut sīriešu spēkus, nokratīt viņu jūgu un no jauna izveidot neatkarīgu ebreju valsti. Tomēr arī šoreiz ebreju politiskā neatkarība nebija ilgstoša. Romiešu armija, izmantojot nesaskaņas starp dažādiem ebreju grupējumiem, iebruka Jeruzalemē 62. g. p.m.ē., bet 47. g. p.m.ē. Jūdeja pilnībā tika pakļauta Romai, kļūstot par vienu no tās provincēm. ==Ebreju devums civilizācijas attīstībā== Atrašanās [[Romas impērija]]s sastāvā neatnesa Jūdejai mieru un stabilitāti. Drīzāk otrādi – sākas nemiera pilns, bet vēsturiski izcils laiks, kas raksturojas ar [[kristietība]]s dzimšanu, ebreju un kristiešu vajāšanu, ebreju kultūras tālāku sintēzi ar [[Helēnisms|helēnismu]] un [[Islāms|islāmu]]. Tieši šie no mūsdienu civilizācijas attīstības viedokļa ir svarīgākie ebreju vēstures aspekti. Neiespējami pārvērtēt to lomu, kādu cilvēces vēsturē nospēlējuši ebreju [[Pravietis|pravieši]], ieviešot mūžīgus [[Ētika|ētiskos]] principus kā jebkuras nākotnes sabiedrības [[eksistence]]s [[Morāle|morālos]] pamatus. No šī brīža arī reliģija no neapzināta, nereti mežonīgu ticējumu kopuma pārtapa par sabiedrības ētikas un morāles orientieriem, kas ir būtiskākās tās sastāvdaļas ne tikai jūdaismā, bet arī kristietībā un islāmā. ==Ārējās saites== [http://www.jewsforjudaism.org/ Ebreji un Judaisms] [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[af:Jood]] [[ar:يهود]] [[bg:Евреи]] [[bs:Jevreji]] [[ca:Jueu]] [[cs:Žid]] [[cy:Iddew]] [[da:Jøde]] [[de:Juden]] [[el:Εβραίοι]] [[en:Jew]] [[eo:Judoj]] [[es:Judío]] [[et:Juudid]] [[fi:Juutalaiset]] [[fr:Juif]] [[he:יהודים]] [[id:Yahudi]] [[it:Ebrei]] [[ja:ユダヤ人]] [[ko:유대인]] [[la:iudaeus]] [[mk:Евреи]] [[ms:yahudi]] [[nl:Joden]] [[nn:Jødar]] [[no:Jøder]] [[pl:Żydzi (naród)]] [[pt:Judeu]] [[ro:Evrei]] [[ru:Евреи]] [[simple:Jew]] [[sl:Judje]] [[sv:Judar]] [[th:ยิว]] [[tl:Hudiyo]] [[tr:Musevi]] [[uk:Іудеї]] [[yi:ייד]] [[zh:犹太人]] [[hu:Zsidó]] 14148 48670 2006-06-01T19:27:56Z Juzeris 23 "[[Kosmiskais lidaparāts]]" pārdēvēju par "[[Kosmiskais aparāts]]": sk. diskusiju #REDIRECT [[Kosmiskais aparāts]] 14150 48677 2006-06-01T20:10:37Z Ilknis 979 Polārlāča un brūnā lāča pēctecis. Polārlāča un brūnā lāča pēctecis. 14151 48679 2006-06-01T20:21:54Z Ilknis 979 Nošauts pizzly laacis Nošauts pizzly laacis 14152 48680 2006-06-01T20:22:52Z Ilknis 979 Nošauts pizzly laacis (kopbilde) Nošauts pizzly laacis (kopbilde) 14153 48960 2006-06-03T09:58:38Z Juzeris 23 mazliet palaboju valodu '''Patiesā Jēzus Baznīca''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''True Jesus Church''; [[ķīniešu valoda|ķīniešu]]: 真耶穌教會) ir [[Vasarsvētku konfesija]]s kustības "[[Vienīgi Jēzus]]" (''Jesus Only'') atzarojums, kurš aizsākās [[1917]].g. [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]], un kura piekritēji ir atteikušies no trinitārās [[kristietība]]s formulas. Patiesā Jēzus Baznīca ir pasaules mēroga kristīgu baznīcu savienība. 20. gadsimtā radās arī vairākas [[teoloģija|teoloģiskas]] un praktiskas atšķirības no Vasarsvētku konfesijas, kā rezultātā daļa pētnieku uzskata [[Harizmātisms|Harizmātismu]] par [[Protestantisms|Protestantisma]] paveidu. Šobrīd ar nepilniem 1,6 miljoniem biedru tā darbojas 45 pasaules valstīs sešo [[kontinents|kontinentos]]. [[Ziemassvētki]] un [[Lieldienas]] netiek svinēti. == Desmit Doktrīnas== #[[Svētais Gars]] #[[Kristīšana]] #[[Pēdu mazgāšana]] #[[Svētā Komūnija]] #[[Sabata diena]] #[[Jēzus Kristus]] #[[Bībele]] #[[Patiesā Baznīca]] #[[Pestīšana]] #[[Pastardiena]] ==Saites== *[http://www.tjc.org/ Patiesā Jēzus Baznīca] (angļu valodā) *[http://www.geocities.com/heartland/plains/5717/tjc.html Patiesā Jēzus Baznīcas vēsture] (angļu valodā) [[Category:Kristietība]] [[Category:Kristīgās konfesijas, denominācijas]] {{stub}} [[ang:Sōþ Iesus Cirice]] [[af:Ware Jesuskerk]] [[als:Wahre Kirche Jesu]] [[am:ዕውነተኛ ኢየሱስ ቤተ ክርስቲያን]] [[an:Berdadera Ilesia de Chesús]] [[ar:كنيسة حقيقية ليسوع]] [[ast:Verdadera Ilesia de Xesús]] [[be:Праведная Царква Іісуса]] [[bn:সত্য যীশু গীর্জা]] [[bg:Истинска църква на Исус]] [[br:Iliz Gwir Jezuz]] [[zh-min-nan:Chin Iâ-so· Kàu-hōe]] [[map-bms:Gereja Yesus Sejati]] [[bs:Prava Crkva Isusova]] [[zh-yue:真耶穌教會]] [[ca:Veritable Església de Jesús]] [[ceb:Matuod Simbahan ni Jesus]] [[cs:Pravá církev Ježíšova]] [[csb:Prôwdzëwô Cerkwiô Jezësa]] [[da:Den Sande Jesu Kirke]] [[pdc:True Jesus Church]] [[de:Wahre Kirche Jesu]] [[dv:ހަގީގީ މަސީހީ ކަނީސާ]] [[et:Tõeline Jeesuse Kirik]] [[el:Αληθινή Εκκλησία του Ιησού]] [[en:True Jesus Church]] [[es:La Verdadera Iglesia de Jesús]] [[eo:Vera Eklezio de Jesuo]] [[eu:Jesus-en Egiazko Eliza]] [[fa:کلیسای حقیقی عیسی]] [[fiu-vro:Tõõlinõ Jeesusõ Kerik]] [[fo:Sannur Jesus Kirkja]] [[fr:Véritable Église de Jésus]] [[fur:Vere Glesie di Jesù]] [[fy:Wiere Jezustsjerke]] [[ga:Eaglais Fhíor Íosa]] [[gd:Eaglais Fhìor Ìosa]] [[gl:Verdadeira Igrexa de Xesús]] [[got:𐍃𐌿𐌽𐌾𐌰 𐌰𐌹𐌺𐌺𐌻𐌴𐍃𐌾𐍉 𐌹𐌴𐍃𐌰𐌿𐍃]] [[gv:Agglish Yeesey Firrinagh]] [[ko:참예수교회]] [[kn:ಟ್ರ್ಯೂ ಜೀಸಸ್ ಚರ್ಚ್]] [[kg:Dibundu ya Yesu ya Kyeleka]] [[ku:Klîsa ya Îsa yê rastîn]] [[hy:Հիսուսի ճշմարիտ Եկեղեցի]] [[hi:ईसा मसीह सत्य गिरजाघर]] [[hr:Prava Crkva Isusova]] [[id:Gereja Yesus Sejati]] [[ia:Ver Ecclesia de Jesus]] [[ilo:Agpayso a Simbaan ni Jesus]] [[io:Vera Eklezio di Iesu]] [[is:Sanna Jesús kirkjan]] [[it:Vera Chiesa di Gesù]] [[he:הכנסייה האמיתית של ישו]] [[jv:Gréja Yesus Sajati]] [[ka:ქრისტეს ჭეშმარიტი ეკლესია]] [[ht:Legliz de Vre Jezi]] [[lb:True Jesus Church]] [[lmo:Vera gesa da Gesüü Criist]] [[sw:True Jesus Church]] [[kw:Eglos Wir Yesu]] [[la:Vera Ecclesia Iesus]] [[lad:Verdadera Eglesia de Jesus]] [[lo:ນິກາຍ ໂບດທູຈຶຊັດ]] [[li:Ware Zjezus Kèrk]] [[lt:Tikrojo Jėzaus bažnyčia]] [[hu:Igaz Jézus egyház]] [[mg:Tena Fiangonan'i Jesoa]] [[mk:Вистинска црква на Исус]] [[mi:Hāhi Tika o Ihu]] [[ml:സത്യ യേശു സഭ]] [[mo:Бисeрикa Aдeвэрaтулуй Исус]] [[mn:Ёстой Есїс Cїм]] [[mr:सत्य येशू प्रार्थनास्थळ]] [[ms:Gereja Yesus Benar]] [[mt:Knisja Vera ta' Ġesù]] [[nap:'A chiesa overa 'e Giesù]] [[ne:True Jesus Church]] [[nl:Ware Jezuskerk]] [[nds:Wahre Jesus Kark]] [[nds-nl:Waore Jezuskaark]] [[ja:真イエス教会]] [[no:Sanne Jesus Kirke]] [[nn:Den sanne jesuskyrkja]] [[nrm:Véthitabl'ye Églyise dé Jésû]] [[oc:Glèisa vertadièra de Jèsus]] [[os:Чырыстийы æцæг аргъуан]] [[pam:Tutung Pisamban nang Jesus]] [[pa:ਸੱਚ ਈਸਾ ਮਸੀ ਗਿਰਜਾ ਘਰ]] [[pl:Prawdziwy Kościół Jezusa]] [[ps:د مسيح حقيقي کليسا]] [[pt:Verdadeira Igreja de Jesus]] [[ro:Biserica Adevăratului Isus]] [[rmy:I Khangeri le Chache Jesuseski]] [[ru:Истинная церковь Иисуса]] [[scn:Vera Chiesa di Gesù]] [[sco:True Jesus Kirk]] [[sd:سچي يسو چرچ]] [[sh:Прaвa Црквa Исусoвa]] [[si:සත්‍යයේ ජේසු සමිදාණන්ගේ සභාව]] [[simple:True Jesus Church]] [[sk:Pravá cirkev Ježišova]] [[so:Mida Rumeed Kaniisada Ciise]] [[sq:Kisha e Vërtetë e Jezuzit]] [[yi:ישו'ס ריכטיגע קירכע]] [[sl:Prava Jezusova Cerkev]] [[bat-smg:Tėkruojė Jezaus bažninčė]] [[sr:Прaвa Црквa Исусoвa]] [[fi:Jeesuksen Todellinen Kirkko]] [[sv:The True Jesus Church]] [[tl:Totoong Simbahan ni Hesus]] [[ta:உண்மையான இயேசு தேவாலயம்]] [[te:నిజ ఏసుక్రీస్తు మండలి]] [[th:โบสถ์ทรูจีซัส]] [[tpi:Tru Jisas Lotu]] [[vi:Chân Giê-xu Giáo hội]] [[tr:Gerçek İsa Kilisesi]] [[uk:Вірна Церква Ісуса]] [[ur:True Jesus Church]] [[vec:Vera Ciesa de Gesù]] [[war:Tinuod Simbahan han Hesus]] [[zh:真耶稣教会]] 14154 48958 2006-06-03T09:42:42Z Juzeris 23 izlaboju pāradr. #REDIRECT [[Patiesā Jēzus Baznīca]] 14158 48760 2006-06-02T07:06:08Z Dainis 876 Redirecting to [[Datu bāze]] #REDIRECT [[Datu bāze]] 14159 51230 2006-06-19T06:34:01Z Dainis 876 datu bāzu vadības sistēma -> datu bāzu pārvaldības sistēma '''Datu bāzu pārvaldības sistēma (DBPS)''' (arī '''datu bāzu vadības sistēma''') - [[programma]] (vai programmu kopums), kas nodrošina [[Datu bāze|datu bāzu]] pārvaldību. DBPS ļauj ievietot, nolasīt, modificēt un dzēst ierakstus, kā arī veic citas ar datu glabāšanu un apstrādi saistītas darbības datu bāzē. [[Category:Datu bāzes]] [[cs:Systém řízení báze dat]] [[de:Datenbankverwaltungssystem]] [[en:Database management system]] [[es:Sistemas Gestores de Bases de Datos]] [[fr:Système de gestion de base de données]] [[it:Database management system]] [[he:מחולל ישומים]] [[lt:Duomenų bazių valdymo sistema]] [[hu:Adatbázis-kezelő]] [[nl:Database management systeem]] [[ja:データベースマネージメントシステム]] [[pt:DBMS]] [[ru:Система управления базами данных]] [[fi:Tietokannan hallintajärjestelmä]] [[sv:DBMS]] [[th:ระบบจัดการฐานข้อมูล]] [[vi:Hệ quản trị cơ sở dữ liệu]] 14160 48765 2006-06-02T07:23:22Z Dainis 876 Redirecting to [[Datu bāzu vadības sistēma]] #REDIRECT [[Datu bāzu vadības sistēma]] 14161 48838 2006-06-02T11:10:56Z Knakts 848 ''No latviešu Vikipēdijas [[Special:Newpages|jaunākajiem rakstiem]]:'' * ... ka vārda '''"[[ebreji|ebrejs]]"''' vēsturiskā nozīme ir "tie, kas klejo no vietas uz vietu"? * ... ka '''[[Feniķija|feniķieši]]''' bija pirmie, kas jau 598-595. g. p.m.ē. apkuģojuši apkārt [[Āfrika]]i, domādami gan, ka pieveikuši tikai [[Lībija|Lībiju]]? * ... ka nosaukums "[[jaunlatvieši]]" '''''[[pirmā atmoda|pirmās atmodas]]''''' laikā radies no Vācijā izveidojušās literātu liberālistiskās kustības "Junges Deutschland", kuras pamatidejas bija līdzīgas jaunlatviešu kustībai?[[Image:Salvatore_Quasimodo.gif|60px|right]] * ... ka mūra ēkas ar koka pārsegumu [[Eiropa|Rietumeiropā]] sāka būvēt '''[[Karolingu renesanse]]s''' laikā? * ... ka dzejnieks un tulkotājs '''[[Salvatore Kvazimodo]]''' kļuva par literātu, studējot ģeodēziju? <noinclude> [[Category:Vikipēdijas veidnes]] </noinclude> 14164 51449 2006-06-20T15:53:19Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:密诺斯]] '''Minox''' ir miniatūra fotokamera, ko [[1936]]. gadā [[Rīga|Rīgā]] izgudroja inženieris [[Valters Caps]]. [[1937]]. gadā tās ražošanu uzsāka [[VEF]], kur to ražoja līdz [[1943]]. gadam. Pēc [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]], [[1948]]. gadā tās ražošana tika atsākta [[Vācija|Vācijā]]. Lai ar sākotnēji tā bija paredzēta kā luksusprece, Minox atrada plašu pielietojumu kā spiegošanas kamera. 2. pasaules kara laikā to izmantoja gan ass valstu, gan sabiedroto aģenti. Vēlākie kameras modeļi šādi tika izmantoti līdz pat 1980-tajiem gadiem. {{stub}} [[de:Minox]] [[en:Minox]] [[fr:Minox]] [[sv:Minox]] [[zh:密诺斯]] 14165 50441 2006-06-13T13:26:29Z Dainis 876 '''Venus Express''' (Venēras ekspresis) - [[Eiropas kosmiskā aģentūra|Eiropas kosmiskās aģentūras]] [[starpplanētu zonde]] [[Venēra (planēta)|Venēras]] izpētei. Venus Express misija tika ierosināta 2001. gadā, lai izmantotu [[Mars Express]] konstrukciju. Kosmiskā aparāta izgatavošanā tika izmantoti arī citas zondes [[Rosetta]] rezerves instrumenti. Venus Express galvenie zinātniskie uzdevumi ir pētīt [[planēta]]s [[atmosfēra|atmosfēru]], to veidojošos mākoņus, kā arī Venēras virsmas raksturlielumus. Viens no uzdevumiem būs sastādīt virsmas temperatūras globālo karti. Venus Express sākotnējā misija plānota 500 Zemes dienām. Venus Express tika palaista 2005. gada 9. novembrī no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] ar [[nesējraķete|nesējraķeti]] [[Sojuz (nesējraķete)|Sojuz]]-FG/Fregat. 2006. gada 11. aprīlī starpplanētu zonde iegāja Venēras orbītā. 2006. gada 3. jūnijā Venus Express pabeidza instrumentu testēšanas fāzi un oficiāli sāka zinātnisko datu vākšanu. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Venēras izpēte]] [[zh-min-nan:Kim-chheⁿ Khoài-chhia]] [[ca:Venus Express]] [[cs:Venus Express]] [[de:Venus Express]] [[en:Venus Express]] [[es:Venus Express]] [[eo:Venus Express]] [[fr:Venus Express]] [[id:Venus Express]] [[it:Venus Express]] [[he:ונוס אקספרס]] [[hu:Venus Express]] [[nl:Venus Express]] [[ja:ビーナス・エクスプレス]] [[no:Venus Express]] [[pl:Venus Express]] [[pt:Venus Express]] [[ru:Венера-экспресс]] [[sk:Venus Express]] [[fi:Venus Express]] [[sv:Venus Express]] [[zh:金星快车]] 14166 48908 2006-06-02T16:49:34Z Dainis 876 [[Category:Venēra (planēta)]] 14167 48909 2006-06-02T16:50:25Z Dainis 876 [[Category: Saules sistēmas planētas]] 14169 48928 2006-06-02T23:10:21Z Redagavimas 634 ctg [[Category:Lietuvas politiķi|Po]] [[category:Valsts prezidenti]] [[de:Kategorie:Präsident (Litauen)]] [[en:Category:Presidents of Lithuania]] [[et:Kategooria:Leedu presidendid]] [[lt:Kategorija:Lietuvos vadovai]] [[ru:Категория:Президенты Литвы]] 14170 51615 2006-06-22T22:16:36Z Aleksandrs Kuzmins 859 [[Category:Lietuva]] [[Category:Politiķi pēc valsts]] [[de:Kategorie:Politiker (Litauen)]] [[en:Category:Lithuanian politicians]] [[fr:Catégorie:Personnalité politique lituanienne]] [[ja:Category:リトアニアの政治家]] [[lt:Category:Lietuvos politikai]] [[pl:Kategoria:Litewscy politycy]] [[pt:Categoria:Políticos da Lituânia]] [[ru:Категория:Политики Литвы]] 14171 48934 2006-06-03T04:37:53Z Jose77 980 "[[Pareizi Jēzus Baznīcā]]" pārdēvēju par "[[Patiesi Jēzus Baznīcā]]" #REDIRECT [[Patiesi Jēzus Baznīcā]] 14173 48939 2006-06-03T04:39:26Z Jose77 980 Redirecting to [[Patiesi Jēzus Baznīcā]] #REDIRECT [[Patiesi Jēzus Baznīcā]] 14175 48948 2006-06-03T06:59:49Z E-andzha 985 14176 53267 2006-07-02T15:38:02Z Dainis 876 saiti uz Mars Express izlaboju ==Senākie novērojumi== 1609. gadā iznāca [[Johanness Keplers|Johannesa Keplera]] grāmata ''Astronomia Nova'' (Jaunā astronomija), kurā viņš uz dāņu astronoma [[Tiho Brahe]]s novērojumu pamata secināja, ka Marsa [[orbīta]] nav vis apļveida, bet gan [[elipse]], kuras vienā [[fokuss|fokusā]] atrodas [[Saule]]. <!-- turpināšu vēlāk --> ==Izpēte ar kosmiskajiem aparātiem== Tabula ar [[starpplanētu zonde|starpplanētu zonžu]] startiem (arī neveiksmīgiem) uz Marsu: {| class="wikitable" ! Oficiālais nosaukums ! Izgatavotāja nosaukums ! Starta datums ! Beigu datums ! Mērķis ! Rezultāts |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the Soviet Union.svg|20px]] || [[1M]] [[1M Nr.1|Nr.1]] || 1960-10-10 || 1960-10-10 || Pārlidojums || Nesējraķetes avārija |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the Soviet Union.svg|20px]] || [[1M]] [[1M Nr.2|Nr.2]] || 1960-10-14 || 1960-10-14 || Pārlidojums || Nesējraķetes avārija |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the Soviet Union.svg|20px]] [[Sputņik-22]] || [[Mars 2MV-4|2MV-4]] || 1962-10-24 || 1962-10-24 || Pārlidojums || Izjuka īsi pēc starta |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the Soviet Union.svg|20px]] [[Mars-1]] || [[Mars 2MV-4|2MV-4]] || 1962-11-01 || 1963-03-21 || Pārlidojums || Iegūti dati par starpplanētu telpu, bet zaudēti sakari pirms Marsa sasniegšanas |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the Soviet Union.svg|20px]] [[Sputņik-24]] || [[Mars 2MV-3|2MV-3]] || 1962-11-04 || 1963. g. janvāris || Nolaišanās || Nesasniedza Zemes orbītu |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the United States.svg|20px]] [[Mariner 3]] || || 1964-11-05 || 1964-11-05 || Pārlidojums || Nesējraķetes kļūmes dēļ neiegāja trajektorijā uz Marsu. Pašlaik atrodas heliocentriskā orbītā |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the United States.svg|20px]] [[Mariner 4]] || || 1964-11-28 || 1967-12-21 || Pārlidojums || '''Veiksmīgs''' |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the Soviet Union.svg|20px]] [[Zond-2]] || [[Mars 3MV-4A|3MV-4A]] || 1964-11-30 || 1965. g. aprīlis || Pārlidojums || Zaudēti sakari |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the Soviet Union.svg|20px]] [[Zond-3]] || || 1965-07-18 || nav zināms || Izmēģinājuma lidojums || Zaudēti sakari |- ! Oficiālais nosaukums ! Izgatavotāja nosaukums ! Starta datums ! Beigu datums ! Mērķis ! Rezultāts |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the United States.svg|20px]] [[Mariner 6]] || || 1969-02-25 || 1969. g. augusts || Pārlidojums || '''Veiksmīgs''' |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the United States.svg|20px]] [[Mariner 7]] || || 1969-03-27 || 1969. g. augusts || Pārlidojums || '''Veiksmīgs''' |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the Soviet Union.svg|20px]] [[Mars 1969A]] || [[Mars M-69|M-69]] Nr. 521 || 1969-03-27 || 1969-03-27 || Orbīta / nolaišanās || Nesējraķetes avārija |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the Soviet Union.svg|20px]] [[Mars 1969B]] || [[Mars M-69|M-69]] Nr. 522 || 1969-04-02 || 1969-04-02 || Orbīta / nolaišanās || Nesējraķetes avārija |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[Mariner 8]] || || 1971-05-08 || 1971-05-08 || Orbīta || Nesējraķetes avārija |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag of the Soviet Union.svg|20px]] [[Kosmos-419]] || [[Mars M-71|M-71]] || 1971-05-10 || 1971-05-12 || Orbīta / nolaišanās || Augšējās pakāpes kļūmes dēļ palika Zemes orbītā |- |rowspan="2" bgcolor="#F3F3F3" | [[Image:Flag_of_the_Soviet_Union.svg|20px]] [[Mars-2]] |rowspan="2"| [[Mars M-71|M-71]] |rowspan="2"| 1971-05-19 || 1972-08-22 || Orbīta || '''Veiksmīgs''' |- | 1971-11-27 || Nolaišanās || Nolaižamais aparāts cieta neveiksmi nolaižoties |- | bgcolor="#F3F3F3" rowspan="2"| [[Image:Flag_of_the_Soviet_Union.svg|20px]] [[Mars-3]] |rowspan="2"| [[Mars M-71|M-71]] |rowspan="2"| 1971-05-28 || 1972-08-22 || Orbīta || '''Veiksmīgs''' |- | 1971-11-27 || Nolaišanās || Nolaižamais aparāts nolaidās, signālu pārraidīja tikai 20 s |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[Mariner 9]] || || 1971-05-30 || 1972. g. maijs || Orbīta || '''Veiksmīgs''' |- ! Oficiālais nosaukums ! Izgatavotāja nosaukums ! Starta datums ! Beigu datums ! Mērķis ! Rezultāts |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag_of_the_Soviet_Union.svg|20px]] [[Mars-4]] || [[Mars M-73|M-73]] || 1973-07-21 || 1974. g. februāris || Orbīta || Neiegāja orbītā, veica pārlidojumu |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag_of_the_Soviet_Union.svg|20px]] [[Mars-5]] || [[Mars M-73|M-73]] || 1973-07-25 || 1974-02-21 || Orbīta || '''Daļēji veiksmīgs'''. iegāja orbītā, bet pēc 9 dienām tika zaudēti sakari |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag_of_the_Soviet_Union.svg|20px]] [[Mars-6]] || [[Mars M-73|M-73]] || 1973-08-05 || 1974-03-12 || Nolaišanās || '''Daļēji veiksmīgs'''. Noraidīti dati nolaišanās laikā, bet sakari zaudēti īsi pirms nosēšanās |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag_of_the_Soviet_Union.svg|20px]] [[Mars-7]] || [[Mars M-73|M-73]] || 1973-08-09 || 1974-03-09 || Nolaišanās || Nolaižamais aparāts atdalījās priekšlaicīgi un iegāja heliocentriskā orbītā |- | bgcolor="#F3F3F3" rowspan="2" | [[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[Viking 1]] |rowspan="2" | |rowspan="2" | 1975-08-20 || 1980-08-17 || Orbīta || '''Veiksmīgs''' |- | 1982-11-13 || Nolaišanās || '''Veiksmīgs''' |- | bgcolor="#F3F3F3" rowspan="2" | [[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[Viking 2]] |rowspan="2" | |rowspan="2" | 1975-09-09 || 1978-08-25 || Orbīta || '''Veiksmīgs''' |- | 1980-04-11 || Nolaišanās || '''Veiksmīgs''' |- | bgcolor="#F3F3F3" rowspan="2" | [[Image:Flag_of_the_Soviet_Union.svg|20px]] [[Fobos-1]] |rowspan="2" | [[Fobos 1F|1F]] |rowspan="2" | 1988-08-07 |rowspan="2" | 1988-09-02 || Orbīta || Zaudēti sakari ceļā uz Marsu |- | Nolaišanās uz [[Foboss (pavadonis)|Fobosa]] || Netika izlaists |- | bgcolor="#F3F3F3" rowspan="2" | [[Image:Flag_of_the_Soviet_Union.svg|20px]] [[Fobos-2]] |rowspan="2" | [[Fobos 1F|1F]] |rowspan="2" | 1988-08-12 |rowspan="2" | 1989-03-27 || Orbīta || '''Daļēji veiksmīgs''': iegāja Marsa orbītā. Zaudēti sakari īsi pirms nolaižamo aparatu izlaišanas |- | Nolaišanās uz [[Foboss (pavadonis)|Fobosa]] (2 nolaižamie aparati)|| Netika izlaisti |- ! Oficiālais nosaukums ! Izgatavotāja nosaukums ! Starta datums ! Beigu datums ! Mērķis ! Rezultāts |- | bgcolor="#F3F3F3" | [[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[Mars Observer]] || ||1992-09-25 || 1993-08-21 || Orbīta || Zaudēti sakari īsi porms Marsa saniegšanas |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[Mars Global Surveyor]] || || 1996-11-07 || '''Pašlaik vēl darbojas''' || Orbīta || '''Veiksmīgs''' |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag_of_Russia.svg|20px]] [[Mars-96]] (Mars-8) || [[Mars M1|M1]] || 1996-11-16 || 1996-11-17 || Orbīta / nolaišanās (2 nolaižamie aparāti un 1 [[penetrators]]|| Nesējraķetes kļūmes dēļ palika Zemes orbītā |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[Mars Pathfinder]] || ||1996-12-04 || 1997-09-27 || Nolaišanās / visurgājējs || '''Veiksmīgs''' |- | bgcolor="#F3F3F3" | [[Image:Flag of Japan.svg|20px]] [[Nozomi]] || Planet-B || 1998-08-03 || 2003-12-09 || Orbīta || Sarežģījumi ceļojuma laikā. Nesasniedza orbītu |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[Mars Climate Orbiter]] || || 1998-12-11 || 1999-06-23 || Orbīta || Nepareizas komandas dēļ iegāja atmosfērā un sadega |- | bgcolor="#F3F3F3" | [[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[Mars Polar Lander]] |rowspan="2"| |rowspan="2"| 1999-01-03 |rowspan="2"| 1999-12-03 || Nolaišanās |rowspan="2"| Nav zināms nolaižamo aparātu liktenis |- | bgcolor="#F3F3F3" | [[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[Deep Space 2]] (DS2) || 2 [[penetrators|penetratori]] |- ! Oficiālais nosaukums ! Izgatavotāja nosaukums ! Starta datums ! Beigu datums ! Mērķis ! Rezultāts |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[2001 Mars Odyssey]] || || 2001-04-07 || '''Pašlaik vēl darbojas''' || Orbīta || '''Veiksmīgs''' |- | bgcolor="#F3F3F3" | [[Image:Logo ESA.png|20px]] [[Mars Express]] || | rowspan="2" | 2003-06-02 || '''Pašlaik vēl darbojas''' || Orbīta || '''Veiksmīgs''' |- | bgcolor="#F3F3F3" | [[Image:Logo ESA.png|20px]] [[Beagle 2]] || || 2003-12-25 || Nolaišanās || Nav zināms nolaižamā aparāta liktenis |- | bgcolor="#F3F3F3" |[[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[Spirit]] || [[Mars Exploration Rover|MER]]-A (MER-2) || 2003-06-10 || '''Pašlaik vēl darbojas''' || Visurgājējs || '''Veiksmīgs''' |- | bgcolor="#F3F3F3" | [[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[Opportunity]] || [[Mars Exploration Rover|MER]]-B (MER-1) || 2003-07-07 || '''Pašlaik vēl darbojas''' || Visurgājējs || '''Veiksmīgs''' |- | bgcolor="#F3F3F3" | [[Image:Logo_ESA.png|20px]] [[Rosetta]] || || 2004-03-02 || '''Pašlaik vēl darbojas''' || Pārlidojums || Pašlaik ir ceļā |- | bgcolor="#F3F3F3" | [[Image:Flag_of_the_United_States.svg|20px]] [[Mars Reconnaissance Orbiter]] || || 2005-08-12 || '''Pašlaik vēl darbojas''' || Orbīta || '''Veiksmīgs''' |} [[Category:Marsa izpēte|*]] [[de:Mars (Planet)#Erforschung]] [[en:Exploration of Mars]] [[es:Exploración de Marte]] [[fr:Exploration de la planète Mars]] [[lt:Marso tyrinėjimai]] [[hu:Mars-kutatás]] [[nl:Ruimtevluchten naar Mars]] [[ja:火星探査]] [[pl:Badania Marsa]] [[pt:Exploração de Marte]] [[zh:火星探测]] 14177 48955 2006-06-03T09:40:42Z Juzeris 23 "[[Patiesi Jēzus Baznīcā]]" pārdēvēju par "[[Patiesā Jēzus Baznīca]]": pareizi latviski, turklāt sk. diskusiju #REDIRECT [[Patiesā Jēzus Baznīca]] 14179 48966 2006-06-03T11:04:11Z Creep 473 14180 48967 2006-06-03T11:06:06Z Creep 473 14181 48968 2006-06-03T11:06:31Z Creep 473 14182 49719 2006-06-09T17:59:51Z Creep 473 [[Image:Usp45.jpg|thumb|right|350px|HK USP Compact 45 ar slāpētāju]] '''Slāpētājs''', parasti (bet kļūdaini) zināms arī kā '''klusinātājs''', ir ierīce, kas piestiprināta pie šaujamieroča, lai samazinātu skaņas un uzliesmojuma daudzumu, kas rodas pēc izšaušanas. Parasti tas izskatās kā cilindriski veidota [[metāls|metāla]] caurule, kas tiek uzstādīta pie šaujamieroča stobra, ar dažādiem iekšējiem mehānismiem, lai samazinātu šaušanas skaņu, ietekmējot izejošās dzinējmateriāla [[gāze]]s un dažreiz samazinot lodes pirmātrumu. Iekšdedzes dzinēja trokšņa slāpētājs ir izstrādāts no šaujamieroča slāpētāja un izmanto daudzas tās pašas tehnoloģijas dzinēja izplūdes gāzēm, lai nodrošinātu klusākus dzinējus. ==Efektivitāte== Vairums slāpētāju strādā, atļaujot stobrā saspiestajām [[gāze|gāzēm]] lēnām izplesties pirms tās iziet no [[stobra purns|stobra purna]], rezultātā drīzāk dodot skaņu „phum” nekā rībienu. Šis process drīzāk ir salīdzināms ar sodas kārbas atvēršanu, kad rodas skaņa "fffffffffffffffffffft", nekā ar skaņu "pop". Daži slāpētāji ir veidoti kā motocikla trokšņa slāpētāji , lai skaņas viļņi paši sevi apslāpētu, kad tie atiet no abām ietvara pusēm. Tādiem slāpētājiem ir raksturīga sarežģīta ražošana, jo tiem vajadzīga precīzāka montāža. Tāpēc tie bieži vien ir lielāki un uzstādīti uz liela kalibra šautenēm, kur ir lielāka vajadzība apslāpēt izdoto skaņu. Kad tas ir uzstādīts uz pistolēm un mašīnpistolēm, militāras kategorijas slāpētāja skaņas samazināšanas efektivitāte ir apbrīnojama – tā ir tādā līmenī, ka klikšķis ir skaļāks kā eksplozijas skaņa. Snaiperšautenēs un liela kalibra triecienšautenēs skaņas samazināšana vēl joprojām ir neaptverama, bet ir dzirdams īpatnējs svilpiens. Vēl viens nozīmīgs faktors skaņas apslāpēšanā ir lodes pirmātrums. Liela kalibra triecienšautenēs un precizitātes šautenēs lode pati par sevi rada ievērojamu sprakšķēšanas skaņu, virzoties cauri to apņemošajam gaisam. Šā iemesla dēļ šāda tipa šaujamieročos ir grūtāk efektīvi pazemināt izdoto skaņu. Viens risinājums ir samazināt patronas lodes pirmātrumu. Dažās slāpētāju konstrukcijās tas panākts, atļaujot gāzei izplūst no stobra pirms lode iziet, citās tiek izmantoti gumijas „apslaucītāji”, kas lodes palēnināšanu panāk ar berzi. Lai gan tas ir efektīvi, tas dramatiski samazina šāviņa šaušanas tālumu un stāšanās spēku. Pie tam apslaucītāju izmantošana, lai samazinātu pirmātrumu, nelabvēlīgi ietekmē precizitāti, kopš tā laika, kad tie nonāk tiešā saskarē ar lodi pēc tās iziešanas no stobra, un parasti tie nolietojas un zaudē efektivitāti pēc pāris šāvieniem. Vairums slāpētāju var tikt atvienoti, tos noskrūvējot no stobra, bet citi, kā tie, kas izpludina pulvera gāzes, lai samazinātu lodes pirmātrumu, ir iebūvēti stobrā un var tikt izņemti tikai izņemot stobru. Neatņemamie slāpētāji ir arī stingrāki kā atvienojamie slāpētāji, jo tie pievieno stobram lielāku garumu, padarot tos mazāk jūtīgus pret noliekšanos, ja tie pakļauti svārstībām kā, piemēram, šaujamieroča nokrišanai. Atvienojamais slāpētājs, kas ir kaut nedaudz nepareizi nocentrēts, var nonākt saskarē ar lodi, kas labākajā gadījumā zīmīgi samazinās precizitāti, bet sliktākajā var trieciena rezultātā atraut slāpētāju nost no šaujamieroča. ==Vēsture== [[Image:Maxim.png|thumb|left|300px|Diagramma no 1908. gada Maksima patenta 916,885 slāpētājam]] Agrīnos slāpētājus ap 20.gs. sākumu radīja vairāki izgudrotāji. Amerikāņu izgudrotājam Hiramam Persijam Maksimam tiek piedēvēta pirmo veiksmīgo modeļu pārdošana ap 1902. gadu. Maksims nosauca savu ierīci ar preču zīmi ''Maxim Silencer''. Vēlāk šī ierīce tiks piemērota iekšdedzes dzinējiem, lai radītu trokšņa slāpētāju, kas vēl joprojām [[Lielbritānija|Apvienotajā Karalistē]] tiek saukts par klusinātāju. Kopš tā laika termins klusinātājs sāka pamazām iziet ārā no modes šaujamieroču industrijā, tiekot aizvietots ar precīzāku terminu – skaņas slāpētāju vai vienkārši slāpētāju. Pirmoreiz slāpētājs tika ieviests [[ASV]] armijas gaisa spēkos pirms [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]]. 2. pasaules kara laikā Stratēģisko Pakalpojumu Biroja aģenti iecienīja tikko izstrādāto Augsta Standarta .22 kalibra pistoli. Skaņas slāpētāja deflektora pievienošana stobram absorbēja 90% skaņas. Viljams Denovans, OSS (''Office of Strategic Services'') direktors, Baltā Nama apmeklējuma laikā demonstrēja pistoli prezidentam Rūzveltam. Denovans izšāva desmit šāvienus smilšu maisā, neiztraucējot prezidentu, kad viņš diktēja vēstuli. ==Juridiskais statuss== Legālā slāpētāju regulācija pasaulē plaši atšķiras. Dažās valstīs, kā Somijā, daži vai visi slāpētāju tipi praktiski netiek kontrolēti un var tikt nopirkti mazumtirdzniecības veikalos vai pa pastu, lai gan daudzās tādās valstīs paši šaujamieroči ir strikti kontrolēti. Citās valstīs, kā Kanādā, pilsoņiem praktiski tiek aizliegta slāpētāju turēšana savā īpašumā, kamēr vēl citi, kā ASV, apliek tos ar nodokli un stingri kontrolē to ražošanu un pārdošanu. Indivīdam ASV legāli var piederēt un viņš var izmantot slāpētāju, tomēr tiem jāiziet cauri NFA (''National Firearms Act'') procesam, ko vada BATFE. Šādas nodošanas pieprasa arī federālā nodokļa maksājumu (200$) un pilnīgu kvalifikācijas pārbaudi. Daži štati iet vēl tālāk un skaidri aizliedz jebkurai civilai personai piederēt slāpētājam. Lai gan parasti nepareiza priekšstata dēļ cilvēki uzskata, ka slāpētāji pārkāpj kara likumus, speciālie bruņotie spēki jau kopš slāpētāja izgudrošanas ar to apgādātus šaujamieročus izmantojuši kara mākslā. Viens no pašiem slavenākajiem un pašiem efektīvākajiem ar slāpētāju apgādātajiem šaujamieročiem bija britu De Lisle karabīne, kas tika izstrādāta 2. pasaules karā. 1950 gadu laikā Tautas Atbrīvošanas Armija sagādāja miljoniem vietēji saražoto PPSh-41 mašīnpistoles klonu ar tajā integrētu klusinātāju kājnieku vajadzībām. ==Slāpētāju dizains un konstrukcija== Slāpētājs tipiski ir dobs cilindrisks gabals no mehāniski apstrādāta metāla, kas tiek piestiprināts pie stobra purna. Daži citi ir izstrādāti kā integrāla ieroča daļa un var iekļaut izplešanās kameru, kas daļēji apņem stobru (tās bieži sauc par sabīdāmajiem konstrukcijām). Ārējo slāpētāja apvalku tipiski sauc arī par kannu. Slāpētājs samazina skaņu, ļaujot strauji izplešošajām gāzēm no šāviņa sprādziena tikt koncentrēti novirzītām vai ieslēgtām iekšā vairākās dobās kamerās. Ieslēgtā gāze var atvēsināties un izplesties, samazinot to spiedienu un ātrumu, kad tās iziet no slāpētāja. Starpsienas starp šīm kamerām tiek sauktas par kavēkļiem vai apslaucītājiem (skaties zemāk). Parasti ir vismaz 4 un līdz pat 15 kamerām slāpētājā, atkarībā no paredzētās izmantošanas un konstrukcijas detaļām. Bieži vien viena, lielāka izplešanās kamera ir tieši pie stobra purna, kas ļauj dzinējmateriāla gāzēm krietni izplesties un samazināt ātrumu pirms lielākā to daļa sāk sastapties ar izveidoto kavēkļu vai apslaucītāju sekciju slāpētājā. Slāpētāji ļoti atšķiras izmēra un efektivitātes ziņā. Tas tips, ko izstrādāja 1980 gados US Navy 9 mm pistolēm, ir 150 x 45 mm (5.9 x 1.77 in) un ir labs sešiem šāvieniem ar standarta munīciju vai līdz pat 30 šāviņiem ar mazjaudas, zemskaņas munīciju. Britu Sterling slāpētājs ir 350 mm garš (13.78 in) un 75 mm (2.95 in) diametrā un darbosies efektīvi pat līdz simtiem šāvienu ar standarta munīciju. ===Kavēkļi=== Kavēkļi ir iekšējās sienas, kas atdala kameras un ir izgatavoti tā, lai neaizskartu lodi, kad tā šķērso kavēkli, parasti veidojot apaļo caurumu vismaz 0.05 collas / 1 mm lielāku kā lodes kalibru. Parasti kavēkļi ir no metāla vai arī mehāniski apstrādātas cietas vielas veida, vai izspiesta lokšņu metāla. Daži slāpētāji mazajiem kalibriem (kā .22 LR) veiksmīgi izmanto plastmasas kavēkļus. Kavēkļi ir atdalīti ar starplocekļiem, kas notur tos sakārtotus, un ar paredzēto attālumu atsevišķi slāpētāja kannā. Daži kavēkļi tiek ražoti vienā gabalā ar starplocekli kā tā daļu. Modernie kavēkļi parasti ir rūpīgi veidoti, lai efektīvi novirzītu ieroča dzinējmateriāla gāzes kamerās. Šī forma var būt slīpi līdzena virsma, noliekta leņķī pret stobra kanālu, vai konusveidīga, vai savādāka izliekta virsma. Viena populāra tehnika ir veidot mainīgas slīpas virsmas, novietotas slīpi uz vienu pusi, tad uz otru, atpakaļ uz pirmo pusi un tā cauri visai kavēkļu rindai. Daži slāpētāji izmanto vienu, spirālveida kavēkli, kas vijās apkārt lodes caurumam vienā gabalā cauri visu kavēkļu garumam. ====Kavēkļu mūžs==== Kavēkļi parasti saglabājas zīmīgam šāvienu skaitam. Ieroča dzinējmateriāla gāzes tos uzkarsē un saēd, drāžoties tiem garām, un ar laiku tas bojā slāpētāju. Bojājumi notiek lēni ar tērauda kavēkļiem un lēnu šaušanu pa lodei, strauji ar tērauda kavēkļiem un pilnīgi automātiski šaušanu, un ļoti strauji ar alumīnija kavēkļiem un strauju šaušanu. Daži ļoti moderni tērauda kavēkļu slāpētāji var tikt izmantoti pagarinātu laika periodu pilnīgi automātiskajā režīmā bez bojājumiem, un citi moderni slāpētāji izmanto augstas temperatūras sakausējumus kā niķeļa-dzelzs-hroma vai titāna ilgam slāpētāju izmantošanas laikam ar pilnīgi automātisko šaušanu. Mūsdienu augstākās kvalitātes slāpētāji, kas pieejami, var kalpot pat līdz vairāk kā 30000 šāvieniem. ===Apslaucītāji=== Apslaucītāji ir iekšējie atdalītāji, kas paredzēti, lai pieskartos lodei tās kustībā. Apslaucītāji parasti ir no gumijas vai plastmasas, vai putuplasta. Pirms lietošanas tajos var būt ieurbts caurums, vai raksta griezums punktā kur lode pieskarsies, vai tie var vienkārši izmantot lodes enerģiju, lai uzsistu pa caurumu. Apslaucītāji parasti darbojas mazam šāvienu daudzumam, varbūt ne vairāk kā 5 pirms to izpilde ir zīmīgi mazināta. ===Starpplātnes=== Daudzi materiāli var tikt izmantoti, lai sakārtotu kameras un izkliedētu vai atvēsinātu gāzes; tas iekļauj metāla cilpas un tērauda „vilnu”. Tie ir efektīvāki kā tukšas kameras. Bet mazāk efektīvi kā slapjās konstrukcijas. Tērauda „vilna” nolietojas ļoti ātri (apmēram 3 šāvieni); metāla cilpas var ilgt simtiem vai tūkstošiem šāvienu pusautomātiskajā režīmā, un nedaudz mazāk pilnīgi automātiskajā režīmā. ===Slāpētāji un klusinātāji=== Neviens slāpētājs nespēj pilnībā novērst šaušanas skaņu. Pat zemskaņas lodes rada īpatnējas, sadzirdamas skaņas, vienkārši lidojot caur gaisu un trāpot mērķī, un virsskaņas lodes rada skaņas triecienvilni turklāt ar daudz skaļāku rībienu. Pusautomātiskie šaujamieroči rada arī īpatnēju skaņu, kad periodiski atkārtojas to darbība, izvirzot veco tukšo patronu un ielādējot jauno. Daži slāpētāji veic ļoti efektīvu stobra purna sprādziena viļņa skaņas klusināšanu, līdz līmenim, ka darbības un lodes skaņas ir tikpat skaļas vai skaļākas kā stobra purna sprādziena viļņa skaņa, tam izejot no slāpētāja. Tie reizēm tiek nepareizi pieņemti par klusinātājiem: tie pilnībā neapklusina pārējās šāviena skaņas. Ļoti efektīvi slāpētāji vai nu pieņem lielu kopējo slāpētāja stiprumu, mēreni lielu stiprumu plus daudz kavēkļus, vai apslaucītājus. Ir iespējams izstrādāt ļoti mazu un kompaktu slāpētāju ar apslaucītājiem, kas efektīvi apklusina pistoli; šo slāpētāju mūžs ilgst dažus 4-5 šāvienus un parasti ne vairāk kā dažas munīcijas magazīnas. Lielāki bezapslaucītāju (tikai ar kavēkļiem) pistoles vai šautenes slāpētāji var būt efektīvi ilgu laiku (simtiem un tūkstošiem šāvienu), bet ir relatīvi masīvi, neveikli un smagi. Vairums slāpētāju izmantoja samazinātu kopējo skaņu un svaru apmaiņā pret nedaudz skaļāku skaņu, kas vēl joprojām ir zīmīgi taktiski noderīga. Optimālākais stāvoklis ir atkarīgs no iecerētās slāpētāja izmantošanas. ===Slapjie slāpētāji=== Daži slāpētāji, saukti par „slapjajiem” slāpētājiem vai „slapjajām kannām”, izmanto mazu ūdens, eļļas vai tauku daudzumu pirmajā kamerā, lai atvēsinātu pulvera gāzes un samazinātu skaļumu (skatīt ideālas gāzes likumu). Dzesinātājs saglabājas tikai pāris šāvienus, pirms tas tiek uzpildīts, bet tā darbības laikā tas var ievērojami uzlabot slāpētāja efektivitāti. Viens ražotājs pretendē uz 30% skaņas apslāpēšanu „4 magazīnām” (32 līdz 68 patronu) ar to slāpētājam pievienotiem 5 ml ūdens vai vieglās eļļas. Ūdens ir pats efektīvākais, sakarā ar tā augsto vārīšanās temperatūru, bet tas var arī izsūkties vai iztvaikot ārā no slāpētāja. Tauki, kaut gan ir netīrāki un mazāk efektīvāki kā ūdens, var tikt atstāti slāpētājā nenoteiktu laiku, nezaudējot efektivitāti. Eļļa ir vismazāk efektīvā (un vismazāk par piemērotāko atzīstama arī), jo tā izsūcas kā ūdens un ir netīra kā tauki, atstājot aiz sevis jauku kondensētas eļļas miglu pēc katra šāviena. ===Uzlabotie modeļi=== Daži uzlabotie izstrādājumi izmanto kavēkļus, lai pārslēgtu atlikušās skaņas frekvenci aiz cilvēka dzirdes diapazona, vēl vairāk samazinot troksni. Šo izstrādājumu koncepcija tiek veiksmīgi izmantota, bet vēl joprojām ir relatīvi reta modernajās slāpētāju konstrukcijās. ===Improvizācija=== Slāpētāji var tikt ātri sameistaroti ar jebkuru kavējošu materiālu. Tikai tie ir ne pilnībā derīgi, tiem ir ļoti īss mūžs, un bieži vien tie ir bīstami to lietotājam. Apgabalos, kur slāpētāji tiek kontrolēti, improvizētie slāpētāji laikam ir arī nelegāli, neatkarīgi no tā, vai tie spēj samazināt troksni vai nē. Nefunkcionējoši/fiktīvi klusinātāji ir pieejami modeļu entuziastiem un ASV parasti ir legāli. Nomācošais vairākums improvizēto slāpētāju, kas tiek popularizēti filmās un televīzijā (plastmasas pudeles, kartupeļi, spilveni u.c.), dara pilnīgi neko, lai apslāpētu ieroča sprādziena vilni. ==Munīcija lietošanai ar slāpētājiem== Slāpētāji visefektīvāk darbojas, kad lodes ātrums nepārsniedz skaņas ātrumu. Lode, kas pārkāpj skaņas barjeru, rada skaļu lidošanas skaņu jeb „skaņas triecienvilni”. Tālāka ātruma palielināšana virs skaņas ātruma nerada zīmīgu lidošanas skaņas palielināšanos. Virsskaņas lidošanas skaņa var tikt nedaudz samazināta, izmantojot mazāka kalibra lādiņu. Lodes, kas virzās tuvu skaņas ātrumam, tiek uzskatītas par tuvskaņas lodēm, kas nozīmē, ka gaisa plūsma pār lodes virsmu, kas dažās vietās pārvietojas ātrāk kā pati lode, var pārsniegt skaņas ātrumu. Smailās lodes, kas pakāpeniski izspiež gaisu, var nonākt tuvāk skaņas ātrumam kā lodes ar noapaļotiem galiem, pirms kļūstot tuvskaņas. Ir izstrādātas speciālas patronas, lai sevišķi nodrošinātu pieejamās enerģijas palielināšanu, kad tās tiek lietotas ar slāpētāju. Šīs patronas izmanto ļoti smagas lodes, lai atsvērtu to enerģiju, kas tiek izmantota, lai noturētu lodi zemskaņas. Labs piemērs ir .300 Whisper patrona, kas ir veidota no saīsinātas, apgrieztas 5.56 x 45 mm patronas. Zemskaņas .300 Whisper izšauj līdz pat 240 grāniem (16 g) 30 kalibra ložu ar ātrumu apmēram 290 m/s, radot aptuveni 650 J enerģijas. Kaut gan šī lodes masa un enerģija ir līdzīga kā dabūjama uz .45 ACP patronām, samazināts smagās .30 kalibra lodes diametrs un plūdlīnijas forma nodrošina daudz labāku ārējās ballistikas izpildījumu. ==Šaujamieroči lietošanai ar slāpētājiem== [[Image:Delisle.png|thumb|right|400px|De Lisle karabīnes kontūras zīmējums, A .45 ACP karabīne savienota ar ļoti efektīvu slāpētāju]] Arī ieroča tips ietekmē slāpētāja efektivitāti. Ieroči ar vismazāko „noplūdi” ir paši labākie, līdz ar to noslēgts stobra resgalis (piemēram, aizslēga darbības) ir piemērotākais, un var tikt apslāpēti līdz līmenim, kad klikšķis ko rada [[uzsitējs]] vai gailis, ir skaļākā šaušanas radītā skaņa. Vairums pašlādējošo šaujamieroču vēl joprojām rada zīmīgu skaņas daudzumu no periodiskajām to izdarītajām darbībām (šeit ir pieejams video) un liela ātruma no stobra resgaļa noplūdušajām gāzēm. Revolveri, dēļ to paredzētās „vieglās” uzbūves, nevar tikt padarīti klusāki, ar dažiem izņēmumiem: Nagant M1895 revolveris izmantoja neparastu pret gāzu noplūdi nodrošinātu cilindru, kas padarīja to piemērotu lietošanai ar slāpētāju. Kaut gan liekas, ka jebkura pusautomātiskā pistole var tikt savienota ar slāpētāju, tas nav tik vienkārši, kā tikai iegriezt vītnes stobrā un uzskrūvēt vienu virsū. Vairums lielāka kalibra pusautomātisko pistoļu, 9 x 19 mm Luger un lielāka, izmanto īsa atsitiena darbību. Tas nozīmē, ka slīdošā detaļa un stobrs pārvietojas atpakaļ īsu distanci, iekams slīdošā detaļa no stobra atslēdzas, ļaujot tikt ievietotam lādiņam. Tas tiek darīts, lai noturētu stobra resgali noslēgtu līdz kameru spiediens nokrīt līdz drošam līmenim. Slāpētāja masas pievienošana atlēkušo daļu masai nozīmē, ka tas zīmīgi mainīs ieroča darbību; vairumā gadījumu tas aptur slīdošās detaļas atslēgšanos vispār un efektīvi pārvērš pusautomātisko pistoli par aizslēga darbības. Tas ne vienmēr ir slikti, tomēr, periodiskā darbības atkārtošanās skaņa bieži vien ir skaļāka kā apslāpēts šāviens. Vēl varētu piebilst, ka gandrīz visi īsa atsitiena izstrādājumi ir bāzēti uz John Browning izstrādāto noliecošo stobru aizslēgšanu, kā izmantots M1911. Šī sistēma izmanto noliecošo stobru, kas nozīmē, ka sakarā ar pievienoto masu, slāpētājs palielina rotācijas inerci, ievērojami pretdarbojoties spēkam, kas paceļ stobru. Augsto spiedienu un ciešo pielaižu vajadzības dēļ slāpētājs nedrīkst locīties savienojuma vietā, vai arī lode drīzāk trāpīs pa kavēkļiem nevis izies cauri slāpētāja vidum. Speciāli mehānismi, saukti par „atsitiena pastiprinātājiem” vai „Nielsen ierīcēm”, tiek izmantoti, lai atvienotu slāpētāja masu no stobra. Tie sastāv no slīdoša kavēkļa slāpētāja aizmugurē, kas ar pulvera gāzu spiedienu tiek spiests uz aizmuguri, tā stumjot stobru atpakaļ un atslēdzot īsa atsitiena mehānismu. Šāda mehānisma pievienošana palielina sarežģītību un slāpētāja izmaksas, bet iespējams arī efektivitāti. Īsas darbības izstrādājumu sarežģītās apslāpēšanas dēļ slāpētājus ir vieglāk pievienot mazāka kalibra pistolēm. .380 ACP un .22 Long Rifle parasti ir izstrādājumi, kas balstīti uz gāzu padevi uz aizmuguri un ar nekustīgiem stobriem, un tos ir vieglāk apslāpēt. Parasti visvairāk apslāpētie šaujamieroči ir .22 Long Rifle pusautomātiskās pistoles un šautenes; apslāpējot šos šaujamieročus, tie var tikt izmantoti bez dzirdes aizsardzības. Zemskaņas zalves var tikt viegli izmantotas ar .22 Long Rifle, un pat ar virsskaņas zalvēm šaušanas blīkšķis nav neērts. Mazās .22 Long Rifle pulvera devas saglabā slāpētājus maziņus; daudzi, kā tie pie Ruger 10/22, nav lielāki par smago stobru. Speciāli izstrādāti šaujamieroči ar iebūvētajiem slāpētājiem kopumā nodrošina labāko rezultātu, jo slāpētājs var tikt maksimāli iebīdīts, lai samazinātu ieroča kopējo garumu, un kalibrs var tikt izvēlēts maksimālai izpildei kopā ar slāpētāju. .45 ACP ir ideāla izvēle, kopš standarta 230 grānu (15 g) pielādēšana ir gan iedarbīga, gan zemskaņas. Ir pieejamas arī speciāli izstrādātas patronas lietošanai ar slāpētājiem. Iespējams .300 Whisper ir pašas ierastākās no tām. Tā ir izgatavota apgriežot 5.56 x 45 mm NATO patronu īsākā garumā, tad paplašinot kakliņu, lai piemērotos .30 caliber (7.62 mm) lodei. Tā ir pielādēta ar smagu lodi, kas sver vairāk par 200 grāniem (13 g) un kurai ir zemskaņas ātrums. Tas dod tai .45 ACP stobra purna enerģiju un daudz labāku ballistisko koeficentu labākai tāla attāluma izpildei. 5.56 mm NATO lietošana par pamata ietvaru nozīmē, ka tas var tikt ievietots atvasinātajās M16 šauteņu kamerās ar vienkāršu stobra nomaiņu. Vēl ar specialo apslāpēto šaujamieroču lietošanu varētu piebilst, ka .300 Whisper ir kļuvis populārs metāla siluetu šāvējiem tā vājā atsitiena, laba šaušanas tāluma izpildi un ļoti augstu precizitāti. Kaut gan slāpētāji ir efektīvāki ar zemskaņas patronām, tie var tikt efektīvi lietoti arī ar virsskaņas patronām. No virsskaņas lodes blīkšķa nevar izvairīties, bet slāpētājs samazinās stobra purna sprādziena vilni un padarīs grūtāku šāviena avota noteikšanu pēc skaņas. Slāpētāji ir visefektīvākie sāņus vai aizmugurē šāvējam, tā ka to efektīvi varētu izmantot snaiperis. Novērotāji, kas neatrodas mērķa zonā, dzirdēs vismazāk, un nonākošās lodes blīkšķis tieksies padarīt neskaidru mērķa apgabalu. ==Slāpētāji daiļdarbos== Asociāciju ar organizēto noziedzību un izlūkošanas detektīviem dēļ, slāpētāji parasti ir sastopami daiļdarbos. Bez tradicionālajiem slāpētājiem, tādiem ko lietoja Džons Klārks Toma Klensija darbā „''Without Remorse''” vai daudzi tēli grāmatās un filmās par Džeimsu Bondu, atsauksmes parasti tiek izdarītas par improvizētajiem slāpētājiem. Čaka Palahniuka „''Fight Club''” Tailers Durdens apraksta šaubīgu ieroča apslāpēšanas metodi, izurbjot ierocī caurumus. Dažādos daiļdarbos, kā nesenajā filmā „''Lady Killers''”, tie pieminēta metode izmantot vienādmalu spilvenu skaņas apslāpēšanai, tehniku ko izmantoja arī Dinas Arazas tēls „''TV-series 24''”. Laurenca Bloka īso stāstu kolekcijā „''Hit Man''” galvenais varonis aptin izolējošu materiālu ap pistoles stobru kā pagaidu slāpētāju. Saskaņā ar noveli „''Hannibal''” pie stobra purna piesieta sodas pudele samazinās rībiena skaņu. Kaut gan šīs metodes varētu apslāpēt šāviena skaņu, labākajā gadījumā tās ir neefektīvas, bet sliktākajā ļoti bīstamas. ==Slāpētāji datorspēlēs== *''Metal Gear Solid'' varoņi Solid Snake/Naked Snake bieži izmanto ar slāpētāju apgādāto Beretta M9 nomierinošo ieroci, Heckler & Koch MK23 SOCOM un pistoli M1911. *Sam Fisher no ''Splinter Cell'' izmanto Five-seveN and SC-20K ar slāpētājiem. *Eidos ''Hitman'' daļās slāpētāju izmanto klusajām slepkavībām. *''Resident Evil 4'' mini-spēlē "The Mercenaries" viens spēlējamajiem tēliem, Albert Wesker, izmanto slāpētāju savai 9 mm pistolei. *Populārajā pirmās personas spēlē ''Counter-Strike'' ir pieejams noņemams slāpētājs M4 Carbine triecienšautenei un Heckler & Koch USP. Abos gadījumos tas nedaudz samazina šāviena spēku un precizitāti. Steyr TMP arī ir slāpētājs, bet tas nav noņemams. *Spēlē ''Battlefield 2'' snaiperis un speciālie spēki pārnēsā apslāpētu pistoli. ASV kareivjiem ir apslāpēta Beretta M9, MEC kareivjiem ir apslāpēta Izhmash MR-444, un Ķīnas kareivjiem ir apslāpēta QSZ-92. *Spēlē ''Tom Clancy's Ghost Recon'' kā sekundārais ierocis dažām personu klasēm ir pieejama apslāpēta Beretta M9. Ir pieejama arī apslāpēta Heckler & Koch MP5. Spēlēs paplašinājumos ir pieejami arī citi apslāpēti ieroči (snaiperu šautenes un triecienšautenes). *Spēlē ''Tom Clancy's Rainbow Six'' un ''Tom Clancy's Rainbow Six: Rogue Spear'' ir pieejami daži apslāpēti ieroči. ''Tom Clancy's Rainbow Six 3: Raven Shield'' slāpētājs var tikt pievienots gandrīz jebkuram ierocim, izņemot patronlentes padeves vieglajiem ložmetējiem. *''Medal of Honor: Allied Assault'' spēlē viens no pirmajiem ieročiem ir apslāpēta pistole (kas ļoti atgādina High Standard .22 pistoli), kurai pēc katra šāviena ir jābīda slīdošā detaļa. *Spēlēs ''SWAT 3'', ''SWAT 4'', ''Far Cry'', ''Project I.G.I.'' ir pieejama apslāpēta MP5 (MP5SD sērijas) *Kā pierasta pistoles papildus daļa slāpētāji ir spēlē ''Jagged Alliance 2''. *Populārajā pirmās personas spēlē ''BLACK'' ir iespēja uzlikt slāpētāju atsevišķiem ieročiem visā spēles laikā, lai uzlabotu spiegošanas taktiku. *Citā populārā pirmās personas spēlē ''Americas Army'' ir iespēja pievienot slāpētāju uz M4 Carbine tāpat kā SPR. *Rareware's ''GoldenEye 007'' spēlē spēlētājam ir iespēja izmantot slāpētāju ar vairākiem ieročiem. Viņu nākošajā spēlē ''FPS Perfect Dark'' slāpētājs ir raksturīga detaļa klāt pie galvenās pistoles. *Electronic Arts izstrādātajā ''From Russia With Love'' dažiem ieročiem ir neatņemami slāpētāji. *Eidos spēlē ''Deus Ex'' spēlētājs var atrast un pievienot slāpētājus dažādiem ieročiem. Viens no tādiem saucās piezagšanās pistole. Tā tika izstrādāta ar integrēto slāpētāju. ==Skatīt arī== *[[Uzliesmojuma slāpētājs]] ==Ārējās saites== *[http://people.howstuffworks.com/question112.htm Howstuffworks article] *[http://www.subguns.org/products/cans/ Bowers], [[ASV]] slāpētāju ražotājs *[http://www.advanced-armament.com Advanced Armament Company] *[http://www.aseutra.fi/english/index.html Ase Utra], [[Somija]]s slāpētāju ražošana *[http://www.gem-tech.com Gemtech] ASV miitārais un civilais slāpētāju ražotājs *[http://www.husssh.co.nz Husssh] Novatoriska [[Jaunzēlande]]s slāpētāju konstrukcija *[http://www.chambersgunmakers.co.uk/Silencer,Targets%20artwork/Parker-Hale%20silencer.gif Attēls] - slāpētājs Heckler & Koch mašīnpistolēm *[http://www.maximsilencers.com/ Maxim Silencers], kompānija, kas ražo rūpnieciskas skaņas apslāpēšanas ierīces dzinējiem, kompresoriem, un citām precēm ar Maxim zīmi. ==Atsauksmes== * Paulson, ''Silencer History and Performance, Vol 1: Sporting And Tactical Silencers'', ISBN 0873649095 * Kokalis, Parker, and Paulson, ''Silencer History and Performance, Vol 2: Cqb, Assault Rifle, and Sniper Technology'', ISBN 1581603231 * Parker, ''Firearm Supressor Patents: Vol. 1 United States Patents'', ISBN 1581604602 [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] [[de:Schalldämpfer]] [[es:Silenciador]] [[en:Suppressor]] [[fr:Silencieux]] [[he:משתיק קול]] [[no:Lyddemper]] [[sl:Dušilec poka]] [[fi:Äänenvaimennin]] [[sv:Ljuddämpare (pistol)]] 14185 48986 2006-06-03T14:42:49Z Dainis 876 Redirecting to [[Johanness Keplers]] #REDIRECT [[Johanness Keplers]] 14186 48987 2006-06-03T14:44:14Z Dainis 876 Redirecting to [[Johanness Keplers]] #REDIRECT [[Johanness Keplers]] 14187 48995 2006-06-03T16:22:49Z Sss 937 '''Žemaiši''' - [[Lietuva|Lietuvas]] rietumos kompakti iedzīvoša [[lietuvieši|lietuviešu]] tauta, kura runā žemaišu valodu. Novads, kurā no vecu laiku dzīvo žemaiši, glabājas nacionālu, etnisku novadu. Viņš vēl dēvētams Žemaitija. [[Category:Balti]] [[de:Žemaiten]] [[en:Samogitians]] [[ru:Жамойты]] [[lt:Žemaičiai]] 14188 51029 2006-06-18T15:17:14Z Knakts 848 kat [[Image:Plumpollen0060.jpg|thumb|260px|Medus bite]] '''Kukaiņi''' (lat. Insecta) – seškājaini [[posmkāji|posmkāju]] (Arthropoda) [[dzīvnieki]], ar pasaulē vislielako sugu daudzveidību. Ir zināmi vismaz 925000 kukaiņu sugu. Starp tām pazīstamākie ir [[tauriņi]], [[vaboles]], [[mušas]], [[skudras]] un [[bites]]. Zinātni, kas pēta kukaiņus sauc par [[entomoloģija|entomoloģiju]]. ==Kukaiņu raksturojums.== Kukaiņu klasi raksturo sekojošas īpašības. Tie ir sauszemes posmkāji, kuru ķermenis dalās trijos nodalījumos: [[galva|galvā]], [[krūtis|krūtīs]] un [[vēders|vēderā]]. Trīs posmotu kāju pāri atrodas krūšu nodalījumā. Pie otrā un trešā krūšu segmenta parasi ir pa pārim spārnu. Kukaiņi ir vienīgie aktīvi lidojošie bezmugurkaulnieku organismi. [[Elpošana]] notiek caur [[trahejas|trahejām]] vai arī ar visa ķermeņa [[āda|ādu]]. Tiem kukaiņiem, kas elpo ar visu ķermeņa virsmu, un kam ir gāzu caurlaidīga āda, izplatība ir ierobežota ar mitra [[klimats|klimata]] apstākļiem. Viņi ir sastopami pārsvarā [[augsne|augsnē]] vai pūstošu organismu atliekās. Caur trahejām elpojošie kukaiņi, kam āda ir gāzu necaurlaidīga, var dzīvot arī sausos apstākļos. Šie kukaiņi ir izplatījušies pa visu [[Zeme|zemeslodi]], piemērojoties visdažādākajiem apstākļiem. ==Kukaiņu [[sistemātika]].== Kukaiņu klasē iekļauj visus ar trahejām elpojošos posmkājus, kam ir 3 pāri kāju. Tos parasti dala primārajos bezspārņos (Apterygota) un spārneņos (Pterygota). Taču jaunākie bezspārņu [[bioloģija]]s un [[morfoloģija]]s pētījumu rezultāti rāda, ka šī grupa nav viendabīga. Viena šo primāro bezspārņu kārta – [[zvīņenes]] (Thysanura) – ir ļoti radniecīga visiem „īstajiem” spārneņiem (apakšklase [[kailžokleņi]] – Insecta-Ectognatha). Bet parējās kārtas – [[protūras]] (Protura), [[lēcastes]] (Collembola), [[divastes]] (Diplura) – pēc daudzām svarīgām īpašībām ir ļoti specifiskas, un tika izdalītas atsevišķā [[segžokleņi|segžokleņu]] (Insecta-Entognatha) apakšklasē (1956. gadā, starptautiskajā entomologu kongresā, [[Monreāla|Monreālā]]). Beidzamajā lakā segžokleņu apakšklase tiek pārveidota par atsevišķu klasi – Entognatha, kā rezultātā Protura, Collembola un Diplura kārtas formāli pie kukaiņiem (Insecta) nav pieskaitāmas. Kukaiņus iedala 32 kārtās. Latvijā ir konstatētas 28 kārtas un 11300-11500 sugas (iespējams sugu skaits var palielināties virs 19000 sugām). Latvijas teritorijā aizsargājamas ir ap 150 kukaiņu sugu. * [[Bezspārneņu apakšklase]] ([[Apterygota]]) *** [[Arhegonātu kārta]] ([[Archaeognatha]]) *** [[Zvīņeņu kārta]] ([[Thysanura]]) * [[Spārneņu apakšklase]] ([[Pterygota]]) ** [[Viendienīšu virskārta]] ([[Ephemeroptera]]) ** [[Spāru virskārta]] ([[Odonata]]) ** [[Jaunspārņu virskārta]] ([[Neoptera]]) *** [[Strauteņu kārta]] ([[Plecoptera]]) *** [[Embiju kārta]] ([[Embioptera]]) *** [[Grilloblatīdu kārta]] ([[Notoptera]]) *** [[Spīļastu kārta]] ([[Dermaptera]]) *** [[Dievlūdzēju kārta]] ([[Mantodea]]) *** [[Prusaku kārta]] ([[Blattodea]]) *** [[Termītu kārta]] ([[Isoptera]]) *** [[Nūjinieku kārta]] ([[Phasmatodea]]) *** [[Mantofazmatīdu kārta]] ([[Mantophasmatodea]]) *** [[Taisnspārņu kārta]] ([[Orthoptera]]) *** [[Īsūsaiņu kārta]] ([[Caelifera]]) *** [[Zorapteru kārta]] ([[Zoraptera]]) *** [[Ķērpjutu kārta]] ([[Psocoptera]]) *** [[Dzīvniekutu kārta]] ([[Phthiraptera]]) *** [[Tripšu kārta ]] ([[Thysanoptera]]) *** [[Blakšu kārta]] ([[Hemiptera]]) *** [[Dūņeņu kārta]] ([[Megaloptera]]) *** [[Kamielīšu kārta]] ([[Raphidioptera]]) *** [[Tīklspārņu karta]] ([[Neuroptera]]) *** [[Vaboļu kārta]] ([[Coleoptera]]) *** [[Strepsipteru kārta]] ([[Strepsiptera]]) *** [[Plēvspārņu kārta]] ([[Hymenoptera]]) *** [[Maksteņu kārta]] ([[Trichoptera]]) *** [[Tauriņi|Tauriņu]] jeb [[zvīņspārņu kārta]] ([[Lepidoptera]]) *** [[Knābjgalvju kārta]] ([[Mecoptera]]) *** [[Blusu kārta]] ([[Siphonaptera]]) *** [[Divspārņu kārta]] ([[Diptera]]) ==Ārējās saites== * [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/ Kukaiņi Latvijā.] [[Category:posmkāji]] [[ar:حشرات]] [[an:Inseuto]] [[ast:Inseutu]] [[bs:Insekti]] [[bg:Насекоми]] [[ca:Insectes]] [[cs:Hmyz]] [[cy:Pryf]] [[da:Insekt]] [[de:Insekten]] [[en:Insect]] [[et:Putukad]] [[es:Insecta]] [[eo:Insekto]] [[fr:Insecta]] [[fy:Ynsekten]] [[ga:Feithid]] [[gl:Insecto]] [[ko:곤충]] [[hr:Kukci]] [[io:Insekto]] [[id:Insekta]] [[is:Skordýr]] [[it:Insecta]] [[he:חרקים]] [[sw:Mdudu]] [[lb:Insekten]] [[lt:Vabzdžiai]] [[li:Insekte]] [[ms:Serangga]] [[nl:Insecten]] [[ja:昆虫類]] [[no:Insekter]] [[oc:Insecta]] [[pl:Owady]] [[pt:Inseto]] [[ro:Insectă]] [[ru:Насекомые]] [[simple:Insect]] [[sl:Žuželke]] [[sr:Инсекти]] [[sh:Insekt]] [[su:Serangga]] [[fi:Hyönteiset]] [[sv:Insekter]] [[th:แมลง]] [[vi:Sâu bọ]] [[tr:Böcek]] [[uk:Комахи]] [[zh:昆虫]] 14189 49070 2006-06-04T04:56:44Z Keps 758 Precizēts, kad beidza pastāvēt Egejas civilizācija [[Image:Aegeansea.jpg|thumb|300px|Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums]][[Egejas civilizācija]] - jēdziens, kuru lieto lai apzīmētu [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] [[Civilizācija|civilizāciju]], kura ap 3000.-1200.g. p.m.ē. apdzīvoja [[Egejas jūra]]s reģionu, galvenokārt tās salas - [[Krētu]], [[Kiklādes salas|Kiklādes]] u.c. salas, kā arī atsevišķas sauszemes [[Grieķija]]s teritorijas. Egejas civilizācijas jēdziens apvieno dažādas šī reģiona kultūras, kuras pastāvēja dažādos [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] laika posmos, ieskaitot arī [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmeta]] sākumu. ==Egeja - Eiropas civilizācijas sākums== [[Image:Minoan Crete.png|thumb|200px|Mīnojas Krēta]]Eiropas civilizācijas pirmsākumi nereti asociējas ar seno Grieķiju, [[Peloponesa|Peloponesu]], [[Atēnas|Atēnām]], [[Helēņi|helēņiem]] utt. [[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] izrakumi tomēr liecina, ka sākotnēji tika "apgūtas" Egejas jūras salas un tikai pēc daudziem gadsimtiem, kad tur jau bija izveidojusies augsti attīstīta civilizācija, sākās straujāka Grieķijas kontinentālās daļas attīstība, lai gan apdzīvota tā bijusi vienmēr. Pirmie ieceļotāji Egejas jūras dienvidu salās (Kiklādu, u.c.), parādījušies vēl [[Akmens laikmets|akmens laikmetā]] - pirms apmēram 4000. g. p.m.ē. Tās bijušas visai primitīvas [[Ziemeļāfrika]]s ciltis. Turpmāko, apmēram tūkstoš gadu laikā, šīs ciltis, sajaucoties ar vēlākiem kolonistiem, savā attīstībā strauji progresējušas, akmens laikmetu nomainot pret bronzas laikmetu un liekot pamatus Egejas civilizācijai. Ap 3000. g. p.m.ē. Egejas reģionā parādījās samērā liels jaunu ienācēju vilnis, visticamāk no salīdzinoši augstāk attīstītās [[Mazāzija]]s. Virkne zinātnieku uzskata, ka arī Grieķijas kontinentālajā daļā šie cilvēki varēja nonākt pa šauro zemes strēli, kas atdala [[Melnā jūra|Melno jūru]] no [[Marmora jūra]]s mūsdienu [[Stambula]]s rajonā (tanī laikā šeit, visdrīzāk, vēl nebija [[Bosfora šaurums|Bosfora šauruma]]). [[Migrācija]] bija iespējama arī pa otru zemes tiltu pāri [[Dardaneļu šaurums|Dardaneļu šaurumam]], kas savieno Marmora un Egejas jūras (iespējams, arī Dardaneļu šaurums vēl nebija izveidojies). Pastāv arī iespēja, ka daļa Grieķijas kolonistu ieradušies šeit pa jūru. [[Image:Krēta.JPG|thumb|200px|Krētas sala mūsdienās]]Apmetuši plašu loku gar Egejas jūras ziemeļu piekrasti, ieceļotāji no ziemeļiem ieradušies Grieķijā. Tie dēvējuši sevi par helēņiem - tā saskaņā ar [[Homērs|Homēra]] rakstiem sauca vienu no nelielām senās Grieķijas ciltīm. Par grieķiem šī reģiona iedzīvotājus sāka saukt vēlākie ienācēji. Arī grieķi bija viena no ciltīm, kas apdzīvoja [[Epīra|Epīru]] - Grieķijas ziemeļrietumu daļu. Noskaidrots, ka helēņi jau lietojuši bronzas [[Ierocis|ieročus]] un [[Darbarīks|darbarīkus]] un viņi jau atradās [[dzimts iekārta]]s sairšanas stadijā. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka sākotnēji šie cilvēki dzīvojuši nelielos, savstarpēji neatkarīgos ciematos. Tomēr, šie ciemati parasti bijuši labi nocietināti ar stiprām sienām. Citas ieceļotāju grupas, kas apmetās Krētas salā un Egejas (Kiklādu) salās, ciematus un ēkas būvēja ievērojami komplicētākus. Tieši šajās salās, agrīnā Bronzas laikmetā, bijis ievērojams progress zemes apstrādē un [[Tehnoloģija|tehnoloģijā]]. Papildus vēl [Neolīts|[Neolīta]] laikā apgūtajiem, no [[Levants|Levanta]] ievestajiem pārtikas produktiem - [[kvieši]]em, [[mieži]]em un [[pākšaugi]]em, kas sākotnēji sastādīja egejiešu uztura pamatu, pievienojās [[vīns]] un [[olīvas]]. Uzturs pakāpeniski kļuvis daudzveidīgāks, tas palielināja dzīves ilgumu un stimulēja aktīvāku cilvēku dzīves veidu. Plaši izplatīta Egejā bija arī [[lopkopība]]. Sākotnēji tās pamatā bija, galvenokārt, [[aita]]s un [[kaza]]s, bet vēlāk arvien lielākā skaitā tikuši turēti arī [[Liellops|liellopi]]. [[Graudaugi]], olīvas, vīns, mājas lopi un to produkti – deva pietiekamu pamatu lai nelielas[[ komūna]]s spētu pilnībā nodrošināt sev izdzīvošanu. Plašāka lauksaimniecības [[diversifikācija]] stabilizēja komūnas ražošanas un patēriņa [[Bilance|bilanci]] gada ietvaros. Tas deva iespēju daļai komūnas dalībnieku arvien vairāk [[Specializācija|specializēties]] [[Amatniecība|amatniecībā]], tādējādi vēl vairāk palielinot [[Darba ražīgums|darba ražīgumu]] un nodrošinot komūnu ne tikai ar nepieciešamo iztiku tekošo, bet arī veidojot pārpalikumu rezervēm un [[tirdzniecība]]i. ==Mīnoja== ===Mīnojiešu izcelsme=== Vidējā Bronzas laikmetā (ap 2200 -1800. g. p.m.ē.), kad [[Babilonija|Babilonijā]] [[Šumeri|šumeru]] civilizācija sava norieta periodā vēl izmisīgi cīnījās par savu izdzīvošanu ar [[Elama|Elamu]], bet [[Ēģipte|Ēģiptē]] varu bija pārņēmuši [[Tēbas|Tēbu]] valdnieki, kontinentā un Kiklādu salās ieradies kārtējais ienācēju vilnis. Pastāv dažādi viedokļi par ienācēju izcelšanos. Iespējams, ka vieni ienācēji ieceļojuši no Ēģiptes, bet citi no Mazāzijas. Ienācēju ierašanās laiks Kiklādu salās aptuveni sakrīt arī ar [[Nomadi|nomadu]] cilšu aktīvas migrācijas laiku no [[Arābijas pussala]]s dažādos virzienos. Tas nenozīmē, ka tieši nomadi ieradušies Egejā - nevar izslēgt, ka nonākuši [[Vidusjūra]]s piekrastē, vai tālāk Mazāzijā, viņi no turienes izspieda kādas vietējās ciltis, kuras arī devās meklēt jaunas dzīves vietas. Visai ticams, ka tie varēja būt arī [[Šumera Akada|Šumeras Akadas]] pamatiedzīvotāji, kas glābušies no jukām, kas aizsākās [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]] pēc tās valdnieka [[Sargons|Sargona]] nāves. Var spriest, ka starp iepriekšējiem iedzīvotājiem un jaunatnācējiem notikušas sīvas cīņas, lai gan abi migrācijas viļņi runājuši valodā, kas piederēja pie kopējas [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] valodu saimes. Pie šīs saimes pieder kā sengrieķu, tā arī mūsdienu grieķu valodas. Pastāv uzskats, ka Krētas attīstības agrīnā un vidus periodā tās pamatu veidojuši [[heti]], kas šeit varētu būt ieceļojuši no Mazāzijas un, kuru valoda arī piederējusi indoeiropiešu grupai. Savukārt [[Reliģija|reliģiskie]] kulti, kas šajā laikā jau bija attīstījušies Mīnojā, norāda uz [[Vidējie Austrumi|Vidējiem Austrumiem]], kā iespējamo to izcelšanās vietu. Līdz ar jauno ieceļotāju vilni salās ienāca arī būtiskas [[inovācija]]s – [[keramika]], [[Zirgs|zirga]] izmantošana u.c. Neskatoties uz to, Kiklādu salu civilizācijas attīstība tika aizkavēta apmēram par diviem gadsimtiem, jo jaunienācēji bija nodarījuši lielus postījumus. ===Krētas kultūra=== [[Image:Knosas Pilsdrupas.JPG|thumb|200px|Knosas pilsdrupas Krētas salā]]Veiksmīgāka bija civilizācijas attīstība Krētas salā, ar kuru galvenokārt arī saistās nosaukums - Mīnojas kultūra. Tāpat kā visā Egejas reģionā tā sāka veidoties ap 3000. g. p.m.ē., bet otrajā gadu tūkstotī p.m.ē. tā jau bija sasniegusi augstu uzplaukuma pakāpi. Līdztekus agrīnām Ēģiptes un Mezopotāmijas kultūrām Vidusjūras austrumos un dienvidos, Mīnoja bija pirmā lielākā civilizācija uz Eiropas zemes. Krētas sala bijusi viena no vispiemērotākajām olīvu audzēšanas un vīna izgatavošanas vietām visā Vidusjūras reģionā. Tā kā šīs preces bija ļoti plaši pieprasītas, tāljūras tirdzniecība ar tām drīz vien kļuva par galveno Krētas saimniecības pamatu. Papildus ienākumi veidojās arī no [[vilna]]s eksporta, jo arī [[aitkopība]] Krētā bijusi visai labi attīstīta. Savukārt Krētas importu veidoja [[metāls]] no Mazāzijas, [[alabastrs]] no Ēģiptes un pat [[Strauss|strausu]] olas no [[Lībija]]s. Aktīvie tirdzniecības sakari liecina par jau samērā plašu [[darba dalīšana]]s sistēmas pastāvēšanu. Efektīva, stabilus ienākumus nesoša saimniecība veicināja iedzīvotāju pieaugumu, kā arī [[virsvērtība]]s uzkrāšanos Krētas ekonomikā. Šī virsvērtība, kura nebija nepieciešama tūlītējam patēriņam tika novirzīta galvenokārt Mīnojas kultūras attīstībai. Visuzskatamāk Mīnojas kultūru raksturo lielas valdnieku pilis, plaši pagalmi un pilsētu laukumi. Visgreznākā pils atradusies [[Knosa|Knosā]], Krētas ziemeļu daļā. [[Pilsēta|Pilsētu]] un [[Pils|piļu]] straujā izaugsme liecina par augsto [[amatniecība]]s tehnoloģisko līmeni un amatnieku profesionālo prasmi, kāds bija sasniegts šajā laikā. Amatniecības izstrādājumos skaidri jaušama arī Ēģiptes un Tuvo Austrumu ietekme. Galvenais celtniecības materiāls bija [[Ģipsis|ģipša]] bloki, kas bija ļoti precīzi pēc izmēra (garuma mērs Mīnojas pēda – 30.36cm) un rūpīgi apstrādāti. Bagātākās Krētas pilīs bija ierīkotas svarīgākās komunālās ierīces - [[ūdensvads]], [[kanalizācija]], [[vanna]]s istabas, [[Peldbaseins|peldbaseini]]. Tomēr arī pilsētu iedzīvotāji bija nodrošināti ar ūdensvadu un kanalizāciju. To augstais tehniskais līmenis netika nekur pārsniegts līdz pat [[Romas impērija]]s uzplaukuma laikiem. ===Mīnojiešu sasniegumi=== Daudzas pazīmes liecina, ka Mīnojieši bijuši labi jūras braucēji. Krēta pati ar savu jūras [[Flote|floti]] nodrošināja eksporta un importa plūsmu apkalpošanu. Sākotnēji krētieši uzturējuši tirdzniecības sakarus ar Kiklādu salām, bet aktīvi kontakti pastāvējuši arī ar [[Sicīlija|Sicīliju]], Ēģipti un Vidusjūras austrumu piekrastes pilsētām, no kurienes, iespējams, bija atnākusi daļa Mīnojas iedzīvotāju kādā no kolonizācijas viļņiem. [[Alfabēts]] un [[rakstība]] nerada šaubas arī par augsto Krētas iedzīvotāju zināšanu līmeni. Sākotnēji krētieši rakstībai lietojuši [[Hieroglifi|hieroglifus]], kas jādomā aizgūti no ēģiptiešiem. Tomēr šo rakstu saturu pagaidām vēl nav izdevies atšifrēt. Drīz vien krētieši pārgāja uz [[A raksts|A rakstu]], ar kuru arī saista krētiešu valodu. Atšķirībā no [[B raksts|B raksta]], kas bijis vēlākās mikēniešu valodas pamatā (skat. tālāk), A raksts nav pilnībā atšifrēts pat vēl līdz mūsdienām. Tādēļ nav īsti skaidra arī krētiešu valodas izcelsme, tātad arī viņu etniskā piederība. Tomēr atšifrētie B rakstības teksti liecina par labi organizētu valsti ar attīstītu [[Birokrātija|birokrātiju]], kas ir viena no jebkuras nobriedušas civilizācijas pazīmēm. Joprojām tikpat neskaidra ir Mīnojas [[sabiedrība]]s sociālā struktūra un politiskā uzbūve. Lai gan daudzas pazīmes norāda, ka galveno politisko un saimniecisko lomu Krētā spēlējušas valdnieku pilis, varas mehānisms nav apzināts. Ir tikai zināms, ka šajās pilīs atradušās lielas pārtikas un dažādu preču un priekšmetu glabātuves. Tas liecina par to, ka Krētas valdnieku rokās bijušas virsvērtības pārdales loma. Tai pat laikā viņu pilis neizcēlās ar nozīmīgām aizsardzības būvēm. Mīnojiešu kultūru lielā mērā var uzskatīt par vienu no galvenajiem Eiropas civilizācijas un [[kultūra]]s pirmavotiem. Atšķirībā no vecākām Tuvo Austrumu civilizācijām, kuru kultūra gadsimtu gaitā veidojās līdzīgi ķieģeļu sienai – katram nākamajam slānim augot uz iepriekšējo pamata – mīnojieši daudz lielākā mērā bija novatori un kombinatori jebkurā jomā. Pārņemot citu civilizāciju sasniegumus, viņi tos pārveidoja un attīstīja tālāk, radot pilnīgi jaunu kultūras vidi, kurā gan varēja viegli atpazīt pirmavotus, bet kopumā ņemot tā tomēr bija jau cita kultūra. Šī kultūra izplatījās arvien tālāk, gan laikā, gan telpā, liekot pirmos pamatakmeņus Eiropas civilizācijai, tās saimniecībai un kultūrai. Piemēram, Mikēnās tika atrasta [[kaklarota]], kura acīmredzami izgatavota [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] no [[Baltija]]s [[Dzintars|dzintara]]. Šādu kombināciju bijis ne mazums, kas liecina par daudzslāņainajiem civilizāciju veidošanās, attīstības un norieta ceļiem, savus tehniskos un kultūras sasniegumus nododot tālāk – citām civilizācijām. Tāda bija arī Mikēnu kultūra. ===Mīnojas kultūras noriets=== [[Image:Santorini vulkāns.JPG|thumb|200px|Santorini vulkāna krāteris]]Pēc 1450.g. p.m.ē. sākās Mīnojas kultūras noriets. Vēsturnieki diskutē par iemesliem, kas bija šīs civilizācijas sabrukuma pamatā. Agrāk plaši izplatītā hipotēze par [[Vulkāns|vulkāna]] izvirdumu tuvējā [[Tēras sala|Tēras salā]] (mūsdienu [[Santorini]]) neapstiprinās, lai gan šāds izvirdums tiešām bijis - tikai kādus 150-200 gadus agrāk. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pēc Tēras vulkāna izvirduma mīnojieši atjaunojuši savas celtnes uz milzīga vulkānisko pelnu slāņa. ==Mikēnas== ===Mikēniešu iebrukums=== Mūsdienās visplašāk izplatīta ir hipotēze, ka Mīnojas civilizāciju pakļāva spēcīgākie kaimiņi - Mikēnas. Mikēnieši bija mūsdienu Grieķijas kontinentālās daļas - Peloponesas iedzīvotāji [[ahaji]] (vai [[danaji]]), kas ieradušies Grieķijā no ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem ap 2000.g. p.m.ē. – tātad nedaudz vēlāk nekā mīnojieši Egejas salās. Pirms mikēniešu ierašanās šo Grieķijas teritoriju apdzīvoja tās pirmiedzīvotāji – vecāka neolīta kultūra, kas tur, tāpat kā Egejas salās, bija pastāvējusi kopš ap 4000.g. p.m.ē. Viņi nebija grieķi, jo to valoda nepiederēja pie indoeiropiešu grupas. Mikēnieši pārņēmuši savā kontrolē Peloponesas pussalas austrumu daļu starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Argosa]]s pilsētu nogalinot, padzenot vai pakļaujot senākos vietējos iedzīvotājus. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka viena no varenākajām un labāk nocietinātajām ahaju pilsētām bijusi Mikēnas. Tā atradusies netālu no mūsdienu Grieķijas pilsētas [[Minaiki]], [[Argosas līdzenums|Argosas līdzenumā]]. Ir zināms, ka Mikēnas pilsēta nodibināta 16. gadsimtā p.m.ē., aptuveni laikā, kad ēģiptieši veda asiņainas cīņas ar [[Hiksi|hiksu]] iekarotājiem, bet savus labākos ziedu laikus tā sasniegusi 14.-13. gadsimtā p.m.ē. - vēlīnā bronzas laikmetā. Ņemot vērā acīmredzami nozīmīgo Mikēnu lomu attiecīgajā Grieķijas civilizācijas attīstības posmā, to pieņemts saukt par Mikēnu civilizāciju. ===Mikēniešu kultūras iezīmes=== [[Image:Mycenae ruins dsc06388.jpg|thumb|200px|Mikēnu pilsētas drupas]]Mikēniešu valoda bija arhaiska grieķu valoda, rakstīta tā saucamajā lineārajā B veidā, kas atspoguļo grieķu valodu tās veidošanās sākuma posmā. Daži valodnieki uzskata, ka mikēniešu valoda bijusi lingvistiski tuva senās Kipras dialektiem. Ja tā tiešām ir, tas varētu liecināt, ka mikēniešiem varēja pastāvēt arī zināmas etniskas saites ar Levantu, kura ietekmē Kipra vienmēr atradusies. Šo salu, kas pēc platības ir trešā lielākā (9251 kv.km) Vidusjūrā, parasti pārvaldīja visas tās valstis, kas bija noteicošās Vidusjūras austrumu piekrastē. Ienācējiem bija jau visai attīstīta [[podniecība]], [[metalurģija]] un [[arhitektūra]]. Tomēr salīdzinājumā ar Krētas kultūru, mikēniešus drīzāk varēja pielīdzināt [[barbari]]em, jo, piemēram, māksla mikēniešiem ierodoties Peloponesā, vēl bija ļoti zemā līmenī. Tikai vēlāk tirdzniecības sakaru attīstība ar Krētu dziļi ietekmēja arī Mikēnu kultūru. Tā rezultātā ap 1600. g. p.m.ē. Mikēnas kļuva par vienu no galvenajiem antīkās pasaules centriem. Atšķirībā no jūras braucējiem un tirgotājiem – mīnojiešiem, Mikēnām bija izteikti militārs raksturs. Par to liecina stipri nocietinātās pilsētas, zīmējumi, kuros galvenā tēma ir [[medības]] un [[karš]]. Mikēnu "militarizācija" tās vēlākā attīstības gaitā pat pastiprinājās. Mikēnieši, paši būdami izveicīgi [[Kaujas rati|kaujas ratu]] pielietošanas meistari un jātnieki, pārņēma no hetiem viņu augsti attīstīto militāro celtniecības un [[fortifikācija]]s mākslu. Līdz ar to mikēnieši drīz vien kļuva par ietekmīgāko militāro spēku visā tā laika Vidusjūras reģionā. Starp 1600. un 1400.g. p.m.ē. attiecības starp Mikēnām un Krētu kļuva arvien saspringtākas, jo abas varas tiecās iegūt pilnīgu kontroli pār Vidusjūru. Mikēnas šo varu arī ieguva ap 1400.g. p.m.ē., pēc galvenā Krētas centra - Knosas nežēlīgas nopostīšanas. Mikēnas, gan iznīcināja Mīnoju kā civilizāciju, bet lielā mērā pārņēma tās kultūru. Līdz ar to arī kontinentālā Mikēnu Grieķija drīz vien kļuva par kultūras centru Eiropā, bet civilizācija kopumā atkal bija izdarījusi kārtējo soli tālāk Eiropā, ziemeļu un rietumu virzienā. Mikēnas pārņēma arī Mīnojas lomu Vidusjūras tirdzniecībā, kas jau ilgi pirms tam bija kļuvusi internacionāla. Vēlīnā bronzas laikmetā Mikēnas civilizācija sasniedza augstu attīstības pakāpi. Tās arhitektūrā vērojamas kā pašu mikēniešu senās tradīcijas, piemēram, nocietinājumu celtniecībā milzīgu, ciklopisku akmens bluķu izmantošana, kā arī [[freska]]s ēku apdarē un dažādi amatniecības un mākslas priekšmeti, kur vērojami arī Mīnojas un Levanta elementi. Politekonomiskā vara Mikēnās balstījās uz pilsētām. Katru no tām pārvaldīja atsevišķs valdnieks. Lielākās pilsētas Mikēnu valdniekam bija vara arī pār pārējām pilsētām. Citiem vārdiem, Mikēnas bija tāda kā pilsētu [[federācija]], bet to valdnieki – augstākā šīs federācijas kolektīvā pārvaldes institūcija ar Mikēnu pilsētas valdnieku kā tās priekšsēdētāju. Tādēļ Mikēnu valstī pastāvēja zināma politiskā vienotība, ko atzīmējuši arī senie hetu diplomātiskie pieraksti. Pārējā Mikēnu sabiedrības struktūra nav īsti skaidra izņemot to, ka tās zemāko kārtu veidoja par [[Vergs|vergiem]] pārvērstie agrākie pamatiedzīvotāji. Nav šaubu arī par to, ka starp brīvajiem cilvēkiem – mikēniešiem un vergiem pastāvējusi liela sociālā stāvokļa un tiesību atšķirība. ===Mikēnu noriets=== Neskatoties uz ievērojamo militāro potenciālu un citiem sasniegumiem, arī Mikēnu civilizācija tomēr nepastāvēja ilgi. Lai gan mikēnieši pēc desmit gadus ilgas cīņas ap 1260.g. p.m.ē. ieņēma un sagrāva [[Troja|Troju]] Mazāzijā, ko savās [[Poēma|poēmā]] [[Iliāda]] aprakstījis Homērs, sākās Mikēnu noriets. Trojas ieņemšana acīmredzot bija viens no kariem daudz garākā cīņu sērijā, kas risinājās 13 un 12. gadsimtā p.m.ē. visā Egejas reģionā. Arī starp pašām Mikēnu pilsētām sākās savstarpējas cīņas, kas mijās ar arvien biežākiem dažādu citu cilšu un tautu iebrukumiem, kas apmierinājās ar iegūto laupījumu un ne vienmēr apmetās iekarotajās vietās, bet vājināja un iznīcināja Mikēnu institucionālo struktūru. Arī Mikēnu pilsēta ap 1100.g. p.m.ē. gāja bojā [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkā]]. Tādēļ jau 13. gadsimta p.m.ē. beigās Mikēnas kā vienota civilizācija pārstāja pastāvēt. Tā sadalījās atsevišķos savstarpēji nesaistītos reģionālos centros. Daudzas no Mikēnu pilsētām un veseli reģioni tika izpostīti. Tas gan nenozīmē, ka tur dzīvība vispār pārstāja pastāvēt. Tā turpinājās, tikai jau daudz zemākā līmenī. Atsevišķās vietās to iedzīvotāji bez manāmām progresīvām vai regresīvām izmaiņām turpināja veģetēt vēl vairākus turpmākos gadsimtus, pārdzīvojot neskaitāmus dažādu [[Barbari|barbaru]] un laupītāju iebrukumus, galvenokārt no ziemeļiem. ==Dorieši== ===Doriešu ierašanās=== Viena no tautām, kura iebruka Mikēnās, bija dorieši. Arī šie iekarotāji ieradās no ziemeļiem, pametot savu sākotnējo mītnes zemi – kalnaino apvidu [[Epīru|Epīru]]. Dorieši ne tikai piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes, viņi etniski bija radniecīgi ahajiem – mikēniešiem un, jādomā, arī hetiem. Par savu galveno atbalsta punktu dorieši sākotnēji izvēlējās Argosu - vēlāko [[Sparta|Spartu]]. Jau tās agrāko iedzīvotāju dzīves veidam bija raksturīgas militāras iezīmes, organizētība un stingra disciplīna, kas vēlākajā Spartā kļuva par tās politiskās organizācijas pamatu. Lai gan pirms iebrukšanas Mikēnās dorieši vēl atradās pirmatnējās kopienas attīstības līmenī, viņi izcēlās ar savu drošsirdību un karošanas mākslu. Šī iemesla dēļ un zināmā mērā arī vēsturiski viņus var uzskatīt par [[Hērakls|Hērakla]] pēctečiem. ===Doriešu kultūra=== Dorieši, lai gan atradās uz daudz zemākas kultūras pakāpes nekā mikēnieši, tāpat kā heti, jau lietoja dzelzs ieročus, kas ir daudz izturīgāki un efektīvāki nekā izgatavotie no bronzas. Tas cīņā par Grieķijas teritoriju viņiem nodrošināja pārsvaru pār mikēniešiem un gala rezultātā uzvaru. Līdz ar to dorieši Grieķijā ievadīja [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmetu]]. Pastāv uzskats, ka dorieši iebrūkot Grieķijā un Egejā to arī pilnībā helenizējuši, līdz ar to pārtraucot Vidējo Austrumu kultūras ietekmi, kas līdz tam dominēja visā reģionā. Šādam apgalvojumam par pamatu it kā kalpo tas, ka viņi drīz vien ne tikai iekarojuši visu Peloponesas pussalu, tie iebruka un pakļāva Krētu un citas Egejas salas, kā arī Mazāzijas dienvidrietumu rajonu, [[Sicīlija|Sicīliju]] un Itālijas dienvidu daļu. Par galvenajām doriešu pilsētām kļuva Sparta, Argosa un Korinta. Iekarotāji un iekarotie drīz vien saplūda vienā etniskā grupā, kurā izdalījās trīs galvenās apakšgrupas - [[dorieši]], [[ajolieši]] un [[jonieši]]. Tomēr tas nenotika mierīgā veidā. Turpinājās asas cīņas par varu un kontroli, jo dorieši acīmredzot nespēja pilnībā kontrolēt iekarotos reģionus, kuru liela daļa bija izkaisīti pa Vidusjūras salām. Tas arī kavēja viņiem sakoncentrēt spēkus izšķirošam triecienam noteiktā virzienā. Tā, doriešiem neizdevās pakļaut vienu no galvenajiem Grieķijas vēsturiskajiem reģioniem - [[Atika|Atiku]], kam vēlāk bija noteicošā nozīme antīkās grieķu civilizācijas attīstībā. Atikā paglābās liela daļa no iepriekšējiem Grieķijas iekarotājiem - mikēnieši (ahaji). Liela ahaju daļa, bēgdama no doriešiem, emigrēja uz Mazāzijas rietumu piekrasti, kur sāka sevi dēvēt par joniešiem. Pēc vairākiem gadsimtiem šajā reģionā, it īpaši [[Milēta|Milētā]], [[Efesa|Efesā]], [[Sama|Samā]], sākās straujš kultūras uzplaukums, pat apsteidzot daudzējādā ziņā kontinentālo Grieķiju. ===Doriešu un Egejas kultūras sabrukums=== Ilgstošā karadarbība Grieķijā un Egejas salās paralizēja arī tirdzniecību. To papildināja sirojošas jūras pirātu bandas ([[jūras ļaudis]]). Jūras ļaužu izcelšanās nav īsti skaidra. Saskaņā ar vienām liecībām, tie bijuši Korsikas, Sicīlijas un [[Sardīnija]]s pirātu bandas - ar citām - vairāku Vidusjūras austrumu piekrastes cilšu savienība. Katrā ziņā visā Egejas reģionā uz ilgu laiku iestājas juceklis, haoss - viena pēc otras daudzos karos tika izpostītas plaukstošās Egejas pilsētas. Doriešu iebrukums izjauca Mīnojas - Mikēnu kultūras iekšējo līdzsvaru un attīstību. Tā rezultātā ap 1200.g. p.m.ē. vai nedaudz vēlāk beidza arī pastāvēt Egeja kā patstāvīga civilizācija. Līdzīgi kā Egejā, arī Mazāzijā beidza pastāvēt dzelzs laikmeta [[Pionieris|pionieri]] – kādreiz varenā hetu valsts, kas bija izveidojusies Mazāzijas centrālajā daļā. Sākotnēji hetu valstī iebruka jūras ļaudis. Tiem seko [[trāķieši]], [[armēņi]] un [[frīģieši]] - [[Balkāni|Balkānu]] un [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautas, kas arī tika ierautas lielā haosa mutuļos. Pirmais Eiropas civilizācijas cikls līdz ar Egejas kultūras sabrukšanu bija noslēdzies. Šis cikls kultūrvēsturiskā un tehnoloģiskā izpratnē ir uzskatāms kā savdabīga pāreja no Āzijas uz Eiropas civilizāciju. Arī Grieķija, neskatoties uz t.s. helenizāciju, arī turpmāk saglabāja savas Levanta iezīmes, kas arī mūsdienās daudzos aspektos atgādina par Eiropas priekšvēsturi. ==Ārējās saites== [http://www.historyworld.net/wrldhis/PlainTextHistories.asp?historyid=ac39 Egejas civilizācija] [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] 14191 49010 2006-06-03T20:13:11Z Keps 758 Kepa personīgais arhīvs. Kepa personīgais arhīvs. 14192 49013 2006-06-03T20:22:36Z Keps 758 Kepa personīgais arhīvs. Kepa personīgais arhīvs. 14193 49017 2006-06-03T20:43:08Z Keps 758 Kepa personīgais arhīvs Kepa personīgais arhīvs 14195 51441 2006-06-20T13:27:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Michel Larionov]] [[Image:Larionov venus.jpg|thumb|250px|Venēra (''Венера''), 1912, 83 × 100 cm , ''Государственный Русский музей'', [[Sanktpēterburga]]]] {{commons|Category:Mikhail Larionov}} '''Mihails Larionovs''' (''Михаил Фёдорович Ларионов'', * 1881.gada 22.maijā [[Tiraspole|Tiraspolē]], † 1964.gada 10.maijā [[Parīze|Parīzē]]) - [[Krievija|krievu]] mākslinieks - [[Avangarda māksla|avangardists]]. Dzimis [[Tiraspole|Tiraspolē]], mācījās [[Maskava|Maskavā]] pie [[Izāks Levitāns|Levitāna]] un [[Valentīns Serovs|Serova]]. [[Natālija Gončarova|Natālijas Gončarovas]] vīrs un domubiedrs. Gleznojis [[impresionisms|impresionisma]], [[postimpresionisms|postimpresionisma]], [[primitīvisms|primitīvisma]] un [[futūrisms|futūrisma]] stilos. Darbojās mākslinieku grupās [[Kārava kalps]] (''Бубновый Валет'', 1909-1911) un [[Ēzeļa aste]] (''Ослиный Хвост'') (1912-1913). Viens no pirmajiem Krievijā tuvojies [[abstrakcionisms|abstrakcionismam]], izveidojot lučisma (''лучизм'') stilu. No 1915. gada strādāja kā scenogrāfs [[Sergejs Djagiļevs|Djagiļeva]] ''[[Ballets Russes]]''. Pēc 1919. gada patstāvīgi dzīvoja [[Parīze|Parīzē]]. {{stub}} [[Category:Krievu mākslinieki|Larionovs, Mihails]] [[de:Michail Fjodorowitsch Larionow]] [[en:Mikhail Larionov]] [[fr:Michel Larionov]] [[ru:Ларионов, Михаил Фёдорович]] 14196 49030 2006-06-03T21:42:29Z Feens 37 [[Category:Mākslinieki pēc tautības]] 14197 49032 2006-06-03T21:48:21Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mihails Larionovs]] 14198 49033 2006-06-03T21:51:39Z Feens 37 Nozīmju atdalīšana '''Larionovs''' var būt: *[[Igors Larionovs]] (''Игорь Николаевич Ларионов'', 1960-) - krievu hokejists *[[Mihails Larionovs]] (''Михаил Фёдорович Ларионов'', 1881-1964) - krievu mākslinieks {{disambig}} 14199 49035 2006-06-03T21:54:23Z Knakts 848 Vikipēdijā ir iespēja atšķirt lielo un mazo sākumburtu rakstu nosaukumos. Piemēram, tādās Vikipēdijās kā franču, vācu, holandiešu, itāļu, spāņu, somu u.c., tas tiek darīts - piemēram, rakstam ar nosaukumu "Upe" būtu cits saturs nekā rakstam ar nosaukumu "upe". Tā kā arī latviešu valodā sākumburtiem ir liela nozīme un tā kā arī vārdnīcās un enciklopēdijās šķirkļu nosaukumos valodas likumi šajā jautājumā tiek ņemti vērā, es vēlētos ieteikt arī latviešu valodas Vikipēdijai pāriet uz sākumburtu izšķiršanas sistēmu. Es, piemēram, jau diezgan konsekventi cenšos rakstīt kategoriju nosaukumus ar attiecīgi mazajiem vai lielajiem sākumburtiem - kā tas būtu nepieciešams, tā ka vismaz šīs saites nebūtu jāmaina. :) Domāju, ka pagaidām mūsu Vikipēdija vēl nav tik liela, lai nevarētu rakstus pamazām pārskatīt un izlabot saites, kur tas nepieciešams. Vai vēl labāk - varbūt varētu sazināties ar izstrādātājiem un palūgt iespēju izmantot šim mērķim robotus vai vienalga kādu automatizētu variantu. Cerot uz jūsu atbalstu, [[User:Knakts|knakts]] 21:54, 3 jūnijā, 2006 (UTC) [[Category:Vikipēdija]] 14200 49038 2006-06-03T22:05:07Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ebreji]] 14201 49039 2006-06-03T22:05:10Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ebreji]] 14202 49040 2006-06-03T22:05:12Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ebreji]] 14203 51035 2006-06-18T15:24:55Z Knakts 848 kat [[Image:Nymphalis antiopa.jpg|thumb|[[Bērzu raibenis]] ''(Nymphalis antiopa)'']] '''Tauriņi''' jeb '''zvīņspārņi''' (Lepidoptera) ir dažāda lieluma [[kukaiņi]], [[Latvija|Latvijā]] to spārnu pletums ir 4 - 120 mm. Tie ir tuvu radniecīgi [[makstenes|makstenēm]]. Viena no raksturīgākām tauriņu pazīmēm ir krāsainās, reizēm spīguļojošās spārnu zvīņas, kas īstenībā ir pārveidoti, saplacināti matiņi kas veido krāšņos spārnu rakstus. Tāpēc tauriņus reizēm sauc par zvīņspārņiem. Dažiem tauriņiem, piemēram [[stiklspārņi]]em, spārni ir caurspīdīgi, bez zvīņām,. Cita raksturīga pazīme ir no apakšžokļiem izveidojies, miera stāvoklī saritināmais [[sūcējsnuķis]], ar kuru tauriņš uzsūc šķidro barību ([[nektārs|nektāru]], iztecējušu koku sulu). Dažiem tauriņiem sūcējsnuķis ir sarucis, piemēram, vērpējiem un zobspārņiem, tāpēc tie barību neuzņem. Tauriņu [[kāpuri]]em parasti ir 8 kāju pāri, taču [[sprīžotāji]]em ir tikai 5 pāri, tāpēc tie iet nevis vienmērīgi soļodami, bet pārvietojas īpatnēji - sprīžojot. Gandrīz visi tauriņu kāpuri ir [[augēdāji]] - grauž [[lapas]], [[pumpuri|pumpurus]], [[ziedi|ziedus]], [[sēklas]], trūdošu [[koksne|koksni]]. Parasti dzīvo atklāti, bet reizēm arī lapās, mizā vai koksnē. Daži kāpuri dzīvo satītās lapās ([[tinēji]]) vai pašu veidotās makstīs ([[makstneši]], [[makstkodes]]). Vienīgi dažu sugu kāpuri pārtiek no [[dzīvnieki|dzīvnieku]] cilmes [[barība]]s - kažokādām, [[vilna]]s, [[spalvas|spalvām]], [[ragi]]em, [[vasks|vaska]], dažu [[pūcītes|pūcīšu]] kāpuri ir plēsīgi (ēd sīkus kukaiņus). ==Tauriņu pētniecība Latvijā== Latvijas tauriņu faunas pētniecību periodā līdz 1970. gada beigām visai pamatīgi aplūkojis A.Šulcs (1971). Pirmo plašāko nozīmīgāko darbu 1846. gadā publicējusi ''Koknese''s mācītāja sieva F.Līniga; tajā nosauktas 1283 sugas. Pēc tam par tauriņu faunu rakstījuši V.Nolkens (1867 - 1871), K.Lucaus (1896), K.Teihs (1889), B.Slefogts (1910), F.Brands (1942) u.c. Ļoti daudz tauriņu pētniecībā paveicis A.Šulcs, kurš savas dzīves pēdējā posmā darbojās kopā ar dēlu I.Šulcu. Par Latvijas tauriņiem A.Šulcs publicējis 41 rakstu, tai skaitā 11 rakstu sēriju par jaunām un retām sugām (1959 - 1987), bet kopā ar līdzautoru, pārskatu par [[Baltija]]s lielākajiem tauriņiem (1967, 1969, 1972, 1974). Īpaši jāpiemin viņa raksti par Moricsalas un Slīteres rezervātu faunu (1983, 1987). Kopš 1984. gada rakstu sēriju par Latvijas tauriņiem publicējis arī N.Savenkovs, kurš faunā atklājis daudzas agrāk nezināmas sugas. ==Tauriņu sistemātika== Latvijā atklātas ap 2400 sugas no 69 dzimtām. Plašākās dzimtas ir [[pūcītes]] - 368 suga, [[tinēji]] - 368, [[sprīžotāji]] - 295, [[gartaustkodes]] - 164, [[makstkodes]] - 124. [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] ietvertas 45 tauriņu sugas. Pasaulē ir ap 180000 tauriņu sugām, kas iedalās 140 dzimtās un 46 virsdzimtās. Tauriņu jeb zvīņspārņu kārta iedalās 4 apakškārtās: '''Tauriņu jeb zvīņspārņu kārta (Lepidoptera)''' [[Grauzējkožu apakškārta]] ([[Zeugloptera]]) * [[Grauzējkožu dzimta]] ([[Micropterigidae]]) [[Bezsnuķaiņu apakškārta]] ([[Aglossata]]) * Agathiphagidae [[Heterobatmiju apakškarta]] ([[Heterobathmiina]]) * Acanthopteroctetidae * Catapterigidae * Eriocraniidae * Heterobathmiidae * Lophocoronidae * Neopseustidae [[Sūcējsnuķaiņu apakškārta]] ([[Glossata]]) {| |- valign=top | * [[Puskožu dzimta]] ([[Acrolepiidae]]) * [[Zaigkožu dzimta]] ([[Adelidae]]) * Aganaidae * Agonoxenidae * [[Bārkstspārņu dzimta]] ([[Alucitidae]]) * Anomosetidae * Anthelidae * Apatelodidae * Apoprogonidae * [[Lācīšu dzimta]] ([[Arctiidae]]) * [[Argirestīdu dzimta]] ([[Argyresthiidae]]) * Arrhenophanidae * Axiidae * [[Batrahedru dzimta]] ([[Batrachedridae]]) * [[Blastobazīdu dzimta]] ([[Blastobasidae]]) * Blastodacnidae * Bombycidae * Brachodidae * Brahmaeidae * [[Līktaustkožu dzimta]] ([[Bucculatricidae]]) * Callidulidae * Carposinidae * Carthaeidae * Castniidae * Cecidosidae * Cercophanidae * [[Kožtinēju dzimta]] ([[Choreutidae]]) * Chrysopolomidae * [[Māņtinēju dzimta]] ([[Cochylidae]]) * [[Makstkožu dzimta]] ([[Coleophoridae]]) * Copromorphidae * [[Kosmopteriku dzimta]] ([[Cosmopterigidae]]) * [[Urbēju dzimta]] ([[Cossidae]]) * [[Zāļsviļņu dzimta]] ([[Crambidae]]) * Crinopterygidae * Cyclotornidae * Dalceridae * [[Danaīdu dzimta]] ([[Danaidae]]) * [[Depresāriju dzimta]] ([[Depressariidae]]) * Dioptidae * [[Duglasīdu dzimta]] ([[Douglasiidae]]) * [[Sirpjspārņu dzimta]] ([[Drepanidae]]) * Dudgeoneidae * [[Zāļkožu dzimta]] ([[Elachistidae]]) * [[Raibvērpēju dzimta]] ([[Endromidae]]) * [[Čemurkožu dzimta]] ([[Epermeniidae]]) * Epicopelidae | * [[Epiplemu dzimta]] ([[Epiplemidae]]) * Epipyropidae * Eriocottidae * [[Spalvgalvīši]] jeb [[senkožu dzimta]] ([[Eriocraniidae]]) * [[Sviļņkožu dzimta]] ([[Ethmiidae]]) * Eupterotidae * Galacticidae * [[Vaskasviļņu dzimta]] ([[Galleriidae]]) * [[Gartaustkožu dzimta]] ([[Gelechiidae]]) * [[Sprīžmeši]] jeb [[sprīžotāju dzimta]] ([[Geometridae]]) * [[Māņkožu dzimta]] ([[Glyphipterigidae]]) * [[Raibkožu dzimta]] ([[Gracillariidae]]) * Hedylidae * Heliodinidae * [[Sīkkožu dzimta]] ([[Heliozelidae]]) * [[Šūpotņu dzimta]] ([[Hepialidae]]) * Herminiidae * [[Resngalvīšu dzimta]] ([[Hesperiidae]]) * Heterogynidae * Hibrildidae * Holcopogonidae * Hyblaeidae * Hypertrophidae * Immidae * [[Zāģkožu dzimta]] ([[Incurvariidae]]) * [[Vērpēju dzimta]] ([[Lasiocampidae]]) * Lathrotelidae * Lecithoceridae * [[Dzeltenvērpēju dzimta]] ([[Lemoniidae]]) * Libytheidae * [[Gliemežtauriņi]] jeb [[Vairogvērpēju dzimta]] ([[Limacodidae]]) * [[Zilenīši]] jeb [[Zeltainīšu dzimta]] ([[Lycaenidae]]) * [[Mūķeņu dzimta]] ([[Lymantriidae]]) * [[Lapukožu dzimta]] ([[Lyonetiidae]]) * Megalopygidae * Metarbelidae * Mimallonidae * Mnesarchaeidae * [[Bārkstkožu dzimta]] ([[Momphidae]]) * [[Sīkraibeņu dzimta]] ([[Nemeobiidae]]) * Neotheoridae * [[Pundurkožu dzimta]] ([[Nepticulidae]]) * [[Pūcīšu dzimta]] ([[Noctuidae]]) * [[Pundurpūcīšu dzimta]] ([[Nolidae]]) * [[Zobspārņu dzimta]] ([[Notodontidae]]) * [[Raibeņu dzimta]] ([[Nymphalidae]]) * [[Stiebrkožu dzimta]] ([[Ochsenheimeriidae]]) | * [[Plakankožu dzimta]] ([[Oecophoridae]]) * [[Opostegīdu dzimta]] ([[Opostegidae]]) * Oxytenidae * Palaeosetidae * Palaephatidae * [[Dižtauriņu dzimta]] ([[Papilionidae]]) * [[Pasviļņu dzimta]] ([[Phycitidae]]) * [[Sulukožu dzimta]] ([[Phyllocnistidae]]) * [[Balteņu dzimta]] ([[Pieridae]]) * [[Cekulkožu dzimta]] ([[Plutellidae]]) * [[Prodoksu dzimta]] ([[Prodoxidae]]) * Prototheoridae * Pseudarbelidae * [[Makstnešu dzimta]] ([[Psychidae]]) * [[Spalvspārņu dzimta]] ([[Pterophoridae]]) * Pterothysanidae * [[Sviļņu dzimta]] ([[Pyralidae]]) * [[Māņsviļņu dzimta]] ([[Pyraustidae]]) * Ratardidae * Riodinidae * [[Roslerstammiju dzimta]] ([[Roeslerstammiidae]]) * [[Pāvaču dzimta]] ([[Saturniidae]]) * [[Samteņu dzimta]] ([[Satyridae]]) * [[Aveņkožu dzimta]] ([[Schreckensteiniidae]]) * [[Tinējkožu dzimta]] ([[Scythrididae]]) * Sematuridae * [[Stiklspārņu dzimta]] ([[Sesiidae]]) * Somabrachyidae * [[Sfingu dzimta]] ([[Sphingidae]]) * [[Raibkājkožu dzimta]] ([[Stathmopodidae]]) * Symmocidae * [[Melnraibeņu dzimta]] ([[Syntomidae]]) * [[Vilnkāju dzimta]] ([[Tetheidae]]) * Thaumetopoeidae * Thyretidae * [[Logspārņu dzimta]] ([[Thyrididae]]) * [[Kožu dzimta]] ([[Tineidae]]) * Tineodidae * Tineoidea * [[Alotājkožu dzimta]] ([[Tischeriidae]]) * [[Tinēju dzimta]] ([[Tortricidae]]) * Uraniidae * [[Urodu dzimta]] ([[Urodidae]]) * [[Tīklkožu dzimta]] ([[Yponomeutidae]]) * [[Ipsolopu dzimta]] ([[Ypsolophidae]]) * [[Raibspārņu dzimta]] ([[Zygaenidae]]) |} [[Category:posmkāji]] [[ast:Pumarina]] [[bg:Пеперуди]] [[ca:Papallona]] [[chr:ᎧᎹᎹ]] [[cs:Motýli]] [[da:Sommerfugl]] [[de:Schmetterlinge]] [[en:Butterfly]] [[eo:Papilio]] [[es:Lepidóptero]] [[et:Liblikalised]] [[fi:Perhoset]] [[fr:Lepidoptera]] [[he:פרפראים]] [[is:Fiðrildi]] [[it:Lepidoptera]] [[ko:나비목]] [[la:Papilio]] [[lt:Drugiai]] [[nah:Papalotl]] [[nl:Lepidoptera]] [[pl:Motyle]] [[pt:Borboleta]] [[ru:Чешуекрылые]] [[sh:Leptir]] [[simple:Butterfly]] [[sl:Metulj]] [[sr:Lepidoptera]] [[sv:Fjärilar]] [[th:ผีเสื้อ]] [[tr:Kelebek]] [[uk:Лускокрилі]] [[zh:蝴蝶]] 14204 49197 2006-06-04T21:39:54Z Feens 37 /* Cilvēki */ {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Rotterdam'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:LocatieRotterdam.png|167px|]] | align=center | [[Image:Arms Rotterdam.jpg|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 597 481,<br>6 595 393<br>([[Randstade|Randstades]] aglomerācija) |- | Pilsētas tiesības | 1340.g |- | Province (''Provincie'') | [[Dienvidholande]] |- | Mājaslapa | http://www.rotterdam.nl |} {{commons|Category:Rotterdam}} [[Image:Erasmusbrug mai 2005.jpg|thumb|250px|Erasma tilts Roterdamā]] '''Roterdama''' ([[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] - ''Rotterdam'') - pilsēta [[Nīderlande|Nīderlandes]] rietumos, [[Reina]]s grīvā. Lielākā [[Eiropa]]s osta. Trešā lielākā (aiz [[Šanhaja]]s un [[Singapūra]]s) osta pasaulē. Liels naftas pārstrādes centrs. ''[[Unilever]]'' un ''[[Mittal Steel Company]]'' galvenās mītnes vieta. Katra gada janvārī pilsētā notiek [[Roterdamas Starptautiskais kinofestivāls]]. XX gadsimta 90.-ajos gados Roterdama bija viens no ''[[hardcore techno]]'' rašanās centriem. [[Futbols|Futbolā]] pilsēta slavena ar klubu ''[[Feyenoord]]''. ====Vēsture==== Roterdama pirmoreiz minēta XII gadsimtā, bet 1340. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. Tā ļoti lēni un pakāpeniski attīstījās par ostas pilsētu. Osta sāka strauji augt pēc 1872. gada, kad tika izbūvēts jauns kuģukanāls uz [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]]. [[2.pasaules karš|2.pasaules karā]] 1940. gada 14.maijā pilsētas centru nopostīja [[Vācija|vācu]] aviācijas uzlidojumā (skat. [[Roterdamas bombardēšana]]). [[Osips Zadkins]] šim notikumam veltījis savu skulptūru "Pilsēta bez sirds". ====Cilvēki==== Roterdamā dzimuši: *[[Frode Andresens]] (''Frode Andresen'') (1973-) - biatlonists *[[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker'') (1942-) - futbola treneris *[[Barts Bermans]] (''Bart Berman'') (1938-) - panists un komponists *[[Georgs Henriks Breitners]] (''George Hendrik Breitner'') (1857-1923) - mākslinieks *[[Džovanni van Bronkhorsts]] (''Giovanni van Bronckhorst'') (1975-) - futbolists *[[Edsgers Dijkstra]] (''Edsger Dijkstra'') (1930-2002) - datorzinātnieks *[[Jakobs van't Hofs]] (''Jacobus van 't Hoff'') (1852-1911) - ķīmiķis *[[Pēters de Hohs]] (''Pieter de Hooch'') (1629-1684) - mākslinieks *[[Rems Kolhāss]] (''Rem Koolhaas'') (1944-) - arhitekts *[[Vilems de Konings]] (''Willem de Kooning'') (1904-1997) - mākslinieks *[[Ferijs Korstens]] (''Ferry Corsten'') (1973-) - mūziķis *[[Rihards Krajiceks]] (''Richard Krajicek'') (1971-) - tenisists *[[Rūds Luberss]] (''Ruud Lubbers'') (1939-) - politiķis *[[Robins van Persijs]] (''Robin van Persie'') (1983-) - futbolists *[[Roterdamas Erasms]] (''Desiderius Erasmus Roterodamus'') (1466-1536) - humānists, teologs *[[Martens Tonders]] (''Marten Toonder'') (1912-2005) - komiksu mākslinieks [[Category:Nīderlandes pilsētas]] [[ar:روتردام]] [[bg:Ротердам]] [[ca:Rotterdam]] [[cs:Rotterdam]] [[da:Rotterdam]] [[de:Rotterdam]] [[et:Rotterdam]] [[el:Ρότερνταμ]] [[en:Rotterdam]] [[es:Róterdam]] [[eo:Roterdamo]] [[fa:رتردام]] [[fr:Rotterdam]] [[gl:Róterdan - Rotterdam]] [[ko:로테르담]] [[hr:Rotterdam]] [[id:Gemeente Rotterdam]] [[it:Rotterdam]] [[he:רוטרדם]] [[li:Rotterdam]] [[nl:Rotterdam]] [[ja:ロッテルダム]] [[no:Rotterdam]] [[pl:Rotterdam]] [[pt:Roterdão]] [[ro:Rotterdam]] [[ru:Роттердам]] [[fi:Rotterdam]] [[sv:Rotterdam]] [[th:ร็อตเตอร์ดัม]] [[zh:鹿特丹]] 14205 49044 2006-06-03T23:34:32Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Roterdama]] 14206 49164 2006-06-04T18:18:26Z AigarsI 987 "[[List of elements]]" pārdēvēju par "[[Ķīmisko elementu saraksts]]": angliski kaut kā neder, ne? Šis ir '''[[ķīmisko lementu saraksts]]''', kas '''VĒL NAV''' sakārtots pēc vārda un krāsu koda saskaņā ar elementa tipu. Dots ir katra elementa [[ķīmiskais simbols]], [[atoma kārtas skaitlis]], [[atommasa]] vai visstabilākais [[izotops]], kā arī grupas un periodiskais numurs, kas atrodams [[ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskajā tabulā]]. {|border="2" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse;" |-bgcolor="#efefef" !width="150"|[[Nosaukums]] !width="75"|[[Simbols]] !width="75"|[[Atoma kārtas skaitlis]] !width="110"|[[Atommasa]] !width="50"|Grupa !width="50"|Periods |-style="background-color:#ff99cc" |[[Aktīnijs]]||Ac||89||[227]{{fn|1}}||&nbsp;||7 |-style="background-color:#cccccc" |[[Alumīnijs]] (Aluminum)||Al||13||26.9815386(8)||13||3 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Amerīcijs]]||Am||95||[243]{{fn|1}}||&nbsp;||7 |-style="background-color:#cccc99" |id="Antimony"|[[Antimons]] (Stibium)||Sb||51||121.760(1){{fn|2}}||15||5 |- |Argentums&mdash;''skatīt [[#Sudrabs|Sudrabs]]''||Ag |-style="background-color:#c0ffff" |[[Argons]]||Ar||18||39.948(1){{fn|2}} {{fn|4}}||18||3 |-style="background-color:#cccc99" |[[Arsēns]]||As||33||74.92160(2)||15||4 |-style="background-color:#ffff99" |[[Astats]]||At||85||[210]{{fn|1}}||17||6 |- |Aurum&mdash;''Skatīt [[#Zelts|Zelts]]''||Au |-style="background-color:#ffdead" |[[Bārijs]]||Ba||56||137.327(7)||2||6 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Berklijs]]||Bk||97||[247]{{fn|1}}||&nbsp;||7 |-style="background-color:#ffdead" |[[Berilijs]]||Be||4||9.012182(3)||2||2 |-style="background-color:#cccccc" |[[Bismuts]]||Bi||83||208.98040(1)||15||6 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Borijs]]||Bh||107||[264]{{fn|1}}||7||7 |-style="background-color:#cccc99" |[[Bors]]||B||5||10.811(7){{fn|2}} {{fn|3}} {{fn|4}}||13||2 |-style="background-color:#ffff99" |[[Broms]]||Br||35||79.904(1)||17||4 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Kadmijs]]||Cd||48||112.411(8){{fn|2}}||12||5 |-style="background-color:#ff6666" |[[Cēzijs]]"||Cs||55||132.9054519(2)||1||6 |-style="background-color:#ffdead" |[[Kalcijs]]||Ca||20||40.078(4){{fn|2}}||2||4 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Kalifornijs]]||Cf||98||[251]{{fn|1}}||&nbsp;||7 |-style="background-color:#a0ffa0" |[[Ogleklis]]||C||6||12.0107(8){{fn|2}} {{fn|4}}||14||2 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Cērijs]]||Ce||58||140.116(1){{fn|2}}||&nbsp;||6 |- |[[Cēzijs]]''||Cs||55||132.905 |-style="background-color:#ffff99" |[[Hlors]]||Cl||17||35.453(2){{fn|2}} {{fn|3}} {{fn|4}}||17||3 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Hroms]]||Cr||24||51.9961(6)||6||4 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Kobalts]]||Co||27||58.933195(5)||9||4 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Varš]] (Cuprum)||Cu||29||63.546(3){{fn|4}}||11||4 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Kirijs]]||Cm||96||[247]{{fn|1}}||&nbsp;||7 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Darmstadtijs]]||Ds||110||[271]{{fn|1}}||10||7 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Dubnijs]]||Db||105||[262]{{fn|1}}||5||7 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Disprozijs]]||Dy||66||162.500(1){{fn|2}}||&nbsp;||6 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Einšteinijs]]||Es||99||[252]{{fn|1}}||&nbsp;||7 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Erbijs]]||Er||68||167.259(3){{fn|2}}||&nbsp;||6 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Eiropijs]]||Eu||63||151.964(1){{fn|2}}||&nbsp;||6 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Fermijs]]||Fm||100||[257]{{fn|1}}||&nbsp;||7 |- |Ferrum&mdash;''Skatīt [[#Dzelzs|Dzelzs]]''||Fe |-style="background-color:#ffff99" |[[Fluors]]||F||9||18.9984032(5)||17||2 |-style="background-color:#ff6666" |[[Francijs]]||Fr||87||[223]{{fn|1}}||1||7 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Gadolīnijs]]||Gd||64||157.25(3){{fn|2}}||&nbsp;||6 |-style="background-color:#cccccc" |[[Gallijs]]||Ga||31||69.723(1)||13||4 |-style="background-color:#cccc99" |[[Germānijs]]||Ge||32||72.64(1)||14||4 |-style="background-color:#ffc0c0" |id="Zelts"|[[Zelts]] (Aurum)||Au||79||196.966569(4)||11||6 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Hafnijs]]||Hf||72||178.49(2)||4||6 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Hasijs]]||Hs||108||[277]{{fn|1}}||8||7 |-style="background-color:#c0ffff" |[[Hēlijs]]||He||2||4.002602(2){{fn|2}} {{fn|4}}||18||1 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Holmijs]]||Ho||67||164.930 32(2)||&nbsp;||6 |- |Hydrargyrum&mdash;''Skatīt [[#Dzīvsudrabs|Dzīvsudrabs]]''||Hg |-style="background-color:#a0ffa0" |[[Ūdeņradis]]||H||1||1.00794(7){{fn|2}} {{fn|3}} {{fn|4}}||1||1 |-style="background-color:#cccccc" |[[Indijs]]||In||49||114.818(3)||13||5 |-style="background-color:#ffff99" |[[Jods]]||I||53||126.904 47(3)||17||5 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Irīdijs]]||Ir||77||192.217(3)||9||6 |-style="background-color:#ffc0c0" |id="Dzelzs"|[[Dzelzs]] (Ferrum)||Fe||26||55.845(2)||8||4 |- |Kalium&mdash;''Skatīt [[#Kālijs|Kālijs]]''||K |-style="background-color:#c0ffff" |[[Kriptons]]||Kr||36||83.798(2){{fn|2}} {{fn|3}}||18||4 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Lantāts]]||La||57||138.90547(7){{fn|2}}||&nbsp;||6 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Lourensijs]]||Lr||103||[262]{{fn|1}}||3||7 |-style="background-color:#cccccc" |id="Svins"|[[Svins]] (Plumbum)||Pb||82||207.2(1){{fn|2}} {{fn|4}}||14||6 |-style="background-color:#ff6666" |[[Litijs]]||Li||3||6.941(2){{fn|2}} {{fn|3}} {{fn|4}} {{fn|5}}||1||2 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Lutēcijs]]||Lu||71||174.967(1){{fn|2}}||3||6 |-style="background-color:#ffdead" |[[Magnēzijs]]||Mg||12||24.3050(6)||2||3 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Mangāns]]||Mn||25||54.938045(5)||7||4 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Meitnerijs]]||Mt||109||[268]{{fn|1}}||9||7 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Mendeļējevijs]]||Md||101||[258]{{fn|1}}||&nbsp;||7 |-style="background-color:#ffc0c0" |id="Dzīvsudrabs"|[[Dzīvsudrabs]] (Hydrargyrum)||Hg||80||200.59(2)||12||6 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Molibdēns]]||Mo||42||95.94(2){{fn|2}}||6||5 |- |[[Neodīms]]||Nd||60||144.242(3){{fn|2}}||&nbsp;||6 |-style="background-color:#c0ffff" |[[Neons]]||Ne||10||20.1797(6){{fn|2}} {{fn|3}}||18||2 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Neptūnijs]]||Np||93||[237]{{fn|1}}||&nbsp;||7 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Niķelis]]||Ni||28||58.6934(2)||10||4 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Niobijs]]||Nb||41||92.906 38(2)||5||5 |-style="background-color:#a0ffa0" |[[Nitrogen]]||N||7||14.0067(2){{fn|2}} {{fn|4}}||15||2 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Nobēlijs]]||No||102||[259]{{fn|1}}||&nbsp;||7 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Osmijs]]||Os||76||190.23(3){{fn|2}}||8||6 |-style="background-color:#a0ffa0" |[[Skābeklis]]||O||8||15.9994(3){{fn|2}} {{fn|4}}||16||2 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Pallādijs]]||Pd||46||106.42(1){{fn|2}}||10||5 |- |Plumbum&mdash;''Skatīt [[#Svins|Svins]]''||Pb |-style="background-color:#a0ffa0" |[[Fosfors]]||P||15||30.973762(2)||15||3 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Platīns]]||Pt||78||195.084(9)||10||6 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Plutonijs]]||Pu||94||[244]{{fn|1}}||&nbsp;||7 |-style="background-color:#cccc99" |[[Polonijs]]||Po||84||[210]{{fn|1}}||16||6 |-style="background-color:#ff6666" |id="Kālijs"|[[Kālijs]] (Kalium)||K||19||39.0983(1)||1||4 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Prazeodīms]]||Pr||59||140.90765(2)||&nbsp;||6 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Prometijs]]||Pm||61||[145]{{fn|1}}||&nbsp;||6 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Protaktīnijs]]||Pa||91||231.03588(2){{fn|1}}||&nbsp;||7 |-style="background-color:#ffdead" |[[Rādijs]]||Ra||88||[226]{{fn|1}}||2||7 |-style="background-color:#c0ffff" |[[Radons]]||Rn||86||[220]{{fn|1}}||18||6 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Rēnijs]]||Re||75||186.207(1)||7||6 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Rodijs]]||Rh||45||102.905 50(2)||9||5 |-style="background-color:#ffc0c0" |''Rentgeniums''||Rg||111||[272]{{fn|1}}||11||7 |-style="background-color:#ff6666" |[[Rubīdijs]]||Rb||37||85.4678(3){{fn|2}}||1||5 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Rutēnijs]]||Ru||44||101.07(2){{fn|2}}||8||5 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Rezerfordijs]]||Rf||104||261{{fn|1}}||4||7 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Samārijs]]||Sm||62||150.36(2){{fn|2}}||&nbsp;||6 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Skandijs]]||Sc||21||44.955912(6)||3||4 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Sībogijs]]||Sg||106||[266]{{fn|1}}||6||7 |-style="background-color:#a0ffa0" |[[Selēns]]||Se||34||78.96(3){{fn|4}}||16||4 |-style="background-color:#cccc99" |[[Silīcijs]]||Si||14||28.0855(3){{fn|4}}||14||3 |-style="background-color:#ffc0c0" |id="Sudrabs"|[[Sudrabs]] (Argentum)||Ag||47||107.8682(2){{fn|2}}||11||5 |-style="background-color:#ff6666" |[[Nātrijs]]||Na||11||22.98976928(2)||1||3 |- |[[Stroncijs]]||Sr||38||87.62(1){{fn|2}} {{fn|4}}||2||5 |-style="background-color:#a0ffa0" |[[Sērs]]||S||16||32.065(5){{fn|2}} {{fn|4}}||16||3 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Tantāls]]||Ta||73||180.94788(2)||5||6 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Tehnēcijs]]||Tc||43||[98]{{fn|1}}||7||5 |-style="background-color:#cccc99" |[[Telūrs]]||Te||52||127.60(3){{fn|2}}||16||5 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Terbijs]]||Tb||65||158.92535(2)||&nbsp;||6 |-style="background-color:#cccccc" |[[Tallijs]]||Tl||81||204.3833(2)||13||6 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Torijs]]||Th||90||232.03806(2){{fn|1}} {{fn|2}}||&nbsp;||7 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Tūlijs]]||Tm||69||168.93421(2)||&nbsp;||6 |-style="background-color:#cccccc" |[[Alva]] (Stannum)||Sn||50||118.710(7){{fn|2}}||14||5 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Titāns]]||Ti||22||47.867(1)||4||4 |-style="background-color:#ffc0c0" |''Ununbiums''||Uub||112||[285]{{fn|1}}||12||7 |-style="background-color:#cccccc" |''Ununheksiums''||Uuh||116||[292]{{fn|1}}||16||7 |-style="background-color:#cccccc" |''Ununpentiums''||Uup||115||[288]{{fn|1}}||15||7 |-style="background-color:#cccccc" |''Ununkvauadiums''||Uuq||114||[289]{{fn|1}}||14||7 |-style="background-color:#cccccc" |''Ununtriums''||Uut||113||[284]{{fn|1}}||13||7 |-style="background-color:#ff99cc" |[[Urāns]]||U||92||238.02891(3){{fn|1}} {{fn|2}} {{fn|3}}||&nbsp;||7 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Vanādijs]]||V||23||50.9415(1)||5||4 |- |[[Volframs]]||W||183.85 |-style="background-color:#c0ffff" |[[Ksenons]]||Xe||54||131.293(6){{fn|2}} {{fn|3}}||18||5 |-style="background-color:#ffbfff" |[[Iterbijs]]||Yb||70||173.04(3){{fn|2}}||&nbsp;||6 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Itrijs]]||Y||39||88.90585(2)||3||5 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Cinks]]||Zn||30||65.409(4)||12||4 |-style="background-color:#ffc0c0" |[[Cirkonijs]]||Zr||40||91.224(2){{fn|2}}||4||5 |} ==Piezīmes /jātulko/== *{{fnb|1}} Elementam nav stabilas atommasas, tādēļ kvadrātiekavās ierakstīta masa, kas ir visnoturīgākā. However, three elements, Thorium, Protactinium, and Uranium, have a characteristic terrestrial isotopic composition, and thus their atomic mass given. *{{fnb|2}} The isotopic composition of this element varies in some geological specimens, and the variation may exceed the uncertainty stated in the table. *{{fnb|3}} The isotopic composition of the element can vary in commercial materials, which can cause the atomic weight to deviate significantly from the given value. *{{fnb|4}} The isotopic composition varies in terrestrial material such that a more precise atomic weight can not be given. *{{fnb|5}} The atomic weight of commercial Lithium can vary between 6.939 and 6.996&mdash;analysis of the specific material is necessary to find a more accurate value. ==Avoti== *Atomic Weights of the Elements 2001, [http://www.iupac.org/publications/pac/2003/7508/7508x1107.html Pure Appl. Chem. 75(8), 1107-1122, 2003]. Retrieved [[June 30]], [[2005]]. Atomic weights of elements with atomic numbers from 1-109 taken from this source. *[http://www.iupac.org/news/archives/2005/atomic-weights_revised05.html IUPAC Standard Atomic Weights Revised] (2005). *[http://www.webelements.com/ WebElements Periodic Table]. Retrieved [[June 30]], [[2005]]. Atomic weights of elements with atomic numbers 110-116 taken from this source. *Vispārīgā ķīmija vidusskolai, G.Rudzītis, M.Gorskis, Zvaigzne ABC, 2005 ==Skatīt vēl== *[[Ķīmiskie elementi, kas nosaukti cilvēku uzvārdos]] *[[Ķīmiskie elementi, kas nosaukti vietu vārdā]] [[Category:Ķīmiskie elementi|*]] [[af:Lys van elemente volgens naam]] [[ar:قائمة عناصر (إسم)]] [[br:Roll an elfennoù hervez o anvioù]] [[cy:Rhestr elfennau yn nhrefn yr wyddor]] [[da:Grundstoffer (alfabetisk)]] [[de:Liste der chemischen Elemente nach dem Namen]] [[eo:Listo de kemiaj elementoj laux nomo]] [[es:Listado alfabético de elementos químicos]] [[et:Keemilised elemendid]] [[fi:Alkuaineet nimen mukaan]] [[fr:Liste des éléments par nom]] [[ga:Liosta dúl de réir ainm]] [[hu:Kémiai elemek listája névsorrendben]] [[ia:Lista de elementos per nomine]] [[ja:元素の名前順一覧]] [[lb:Lëscht vun den Elementer no Numm]] [[nl:Lijst van elementen op naam]] [[nn:Grunnstoffliste etter namn]] [[pl:Pierwiastki chemiczne według nazw]] [[ro:Lista elementelor chimice după nume]] [[sk:Zoznam chemických prvkov podľa mena]] [[sl:Abecedni seznam elementov]] [[sv:Lista över grundämnen efter namn]] [[vi:Tên các nguyên tố]] [[uk:Алфавітний список хімічних елементів]] [[vo:Lised löminas kiemavik]] [[wa:Djivêye des elemints tchimikes, d' après leu no]] [[zh:元素名称列表]] [[zh-yue:元素名稱列表]] 14207 53361 2006-07-03T04:46:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[en:Pyotr Ilyich Tchaikovsky]] Modifying: [[tr:Peter İlyiç Çaykovski]] Pēteris Čaikovskis ([[Krievu valoda|Krieviski]]: Пётр Ильич Чайкoвский = ''Petr Iļjič Čajkovskij'') (dzimis 1840. gada 7. maijā (pēc vecā kalendāra - 25. aprīlī) un miris 1893. gada 6. novembrī (pēc vecā kalendāra - 25. oktobrī)) bija viens no pasaules ievērojamākajiem krievu komponistiem - romantiķiem, viens no izcilākajiem krievu komponistiem, ievērojams sava laika [[diriģents|diriģents]], arī [[pedagogs|pedagogs]]. [[Image:Der junge Tschaikowski.jpg|thumb|right|200px|Pēteris Čaikovskis jaunībā]] ==Bērnība== Čaikovskis ir dzimis Krievijas vidienē pie [[Urāli|Urāliem]] mazā pilsētiņā Votkinskā. Viņa tēvs bija kalrūpniecības inženieris un viņa māte - franču izcelsmes izglītota krievu sieviete. Mūziku Pēteris Čaikovskis sāka mācīties jau piecu gadu vecumā, spēlējot [[klavieres]]. Viņu nāk mācīt [[mājskolotāji] - māca [[Valodas|valodas]], [[Mūzika|mūziku]], uzvedību un manieres. Vecāki vēlējās lai Čaikovskis ir [[advokāts]], tādēļ viņu sūtīja mācīties tēva vadītajā [[Pēterburgas Universitāte|Pēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā]], kur viņš iegūst izcilu izglītību. Vēl šajā laikā viņš iepazīstas ar itāli [[Luigi Piccioli]], kurš iedrošina zēnu mīlēt [[Rossini]], [[Bellini]] un [[Donizetti]]. Čaikovska tēvs pamana zēna mīlestību pret [[Mūzika|mūziku]] un aizved viņu pie Rūdolfa Kundingera - pazīstama [[klavieres|klavieru]] skolotāja no Nurembergas. 14. gadu vecumā P.Čakovskis pēc mātes nāves uzraksta [[valsis|valsi]] viņas piemiņai. [[Image:Tchaikovsky.jpg|frame|Pēteris Čaikovskis dzīves beigu posmā]] ==Muzikālais devums== ===Baleti=== Čaikovskis ir labi zināms ar saviem [[balets|baletiem]], kaut arī tos viņš rakstīja tikai dzīves pēdējos gados. Ar saviem baletiem Čaikovskis izdara apvērsumu pasaules baletā, jo mūzikā atklāj baleta saturu un personu jūtas. * ''[[Gulbju ezers]]'', Čaikovska pirmais balets, kas pirmoreiz tika izrādīts Maskavas Lielajā teātrī 1877. gadā. ''Gulbju ezers'' izrādīts arī [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]] 2002. gadā. * ''[[Apburtā princese]]'', Šo darbu Čaikovskis uzskata kā vienu no saviem labākajiem. Pirmizrāde notika 1890. gadā Pēterburgas ''Mariinsky Theatre''. * ''[[Riekstkodis]]'', Par pēdējo baletu čaikovskis nav sajūsmā. Arī Riekstkodis ir uzvests [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]], pie tam vairākas reizes - 1928., 1957., 1972. un 1988. gadā. ===Operas=== Čaikovskis pabeidza desmit [[opera|operas]]. Slavenākās no tām ir [[Jevgēņijs Oņegins]] un [[Pīķa dāma]], kuras abas ir [[List of famous operas|slavenāko operu sarakstā]]. ===Simfonijas=== 6 simfonijas. Par labākajām tiek uzskatītas 1., 4., 5., 6. Pēdējā tiek uzskatīta par labāko un tā liekama vienā "plauktiņā" ar [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] [[Bēthovena 5. simfonija|piekto]] un [[Bēthovena 9. simfonija|devīto]] simfoniju. Darbu [[Manfrēda Simfonija|Manfrēds]] pielīdzina simfonijai, bet mūzikas zinātnieku rindās tā netiek uzskatīta par tādu. ===Koncerti=== * 1. koncerts klavierēm ar orķestri * Vijoļkoncerts * Čello koncerts "Variācijas par rokoko tēmu" Pilnu Čaikovska darbu sarakstu varat lasīt [http://w3.rz-berlin.mpg.de/cmp/tchaikovsky_works.html šajā adresē]. Precīzāku datumu noteikšanai skatīt [http://www.geocities.com/Vienna/5648/DCalend.htm šeit]. ==Avoti== *Greenberg, Robert "[http://www.teach12.com/store/course.asp?id=753&d=Great+Masters%3A+Tchaikovsky%97His+Life+and+Music Great Masters: Tchaikovsky -- His Life and Music]" *Holden, Anthony ''Tchaikovsky: : A Biography'' Random House; 1st U.S. ed edition ([[February 27]], [[1996]]) ISBN 0679420061 *Kamien, Roger. ''Music : An Appreciation''. Mcgraw-Hill College; 3rd edition ([[August 1]], [[1997]]) ISBN 0070365210 *ed. John Knowles Paine, Theodore Thomas, and Karl Klauser (1891). ''Famous Composers and Their Works'', J.B. Millet Company. *Meck Galina Von, Tchaikovsky Ilyich Piotr, Young Percy M. ''Tchaikovsky'' Cooper Square Publishers; 1st Cooper Square Press ed edition (October, 2000) ISBN 0815410875 *Meck, Nadezhda Von Tchaikovsky Peter Ilyich, ''To My Best Friend: Correspondence Between Tchaikovsky and Nadezhda Von Meck 1876-1878'' Oxford University Press ([[January 1]], [[1993]]) ISBN 0198161581 *Poznansky, Alexander, ''Tchaikovsky's Last Days'', Oxford University Press (1996), ISBN 019816596X *Poznansky, Alexander ''Tchaikovsky: the Quest for the Inner Man'' Lime Tree (1993) ISBN 0413457214 (hb), ISBN 0413457311 (pb) *Tchaikovsky, Modest ''The Life And Letters Of Peter Ilich Tchaikovsky'' University Press of the Pacific (2004) ISBN 1410216128 *[http://www.panartist.com/valerypolyansky.htm Tchaikovsky's sacred works by Polyansky] *[http://www.kennedy-center.org/calendar/index.cfm?fuseaction=showIndividual&entity_id=3651&source_type=C Biography of Pyotr Ilyich Tchaikovsky] at the [http://www.kennedy-center.org John F. Kennedy Center for the Performing Arts] *Pieraksti no Jelgavas Valsts ģimnāzijas mūzikas skolotājas G.Paškovskas stāstītā ==Ārējās saites== *[http://www.geocities.com/Vienna/5648/Tchaikovsky.htm Čaikovskis] *[http://www.pianosociety.com/index.php?id=219 Biograrāfija un dažādi bezmaksas ieraksti MP3 formātā] *[http://www.tchaikovsky.host.sk Čaikovska mājaslapa] [[Category:1840 births|Čaikovsis, Pjotrs Iļjičs]] [[Category:1893 deaths|Čaikovsis, Pjotrs Iļjičs]] [[Category:Operu komponisti|Čaikovsis, Pjotrs Iļjičs]] [[Category:Komponisti romantiķi|Čaikovsis, Pjotrs Iļjičs]] [[Category:Krievu komponisti|Čaikovsis, Pjotrs Iļjičs]] [[ar:بيتر إليتش تشايكوفسكي]] [[bg:Пьотр Чайковски]] [[ca:Piotr Ilich Txaikovski]] [[cs:Petr Iljič Čajkovskij]] [[cv:Чайковский Пётр Ильич]] [[cy:Pyotr Ilyich Tchaikovsky]] [[da:Pjotr Iljitj Tjajkovskij]] [[de:Pjotr Iljitsch Tschaikowski]] [[el:Πιότρ Ίλιτς Τσαϊκόφσκι]] [[en:Pyotr Ilyich Tchaikovsky]] [[eo:Pjotr Iljiĉ Ĉajkovskij]] [[es:Piotr Ilich Chaikovski]] [[fa:پیتر چایکوفسکی]] [[fi:Pjotr Tšaikovski]] [[fr:Piotr Ilitch Tchaïkovski]] [[he:פיוטר איליץ' צ'ייקובסקי]] [[hr:Petar Iljič Čajkovski]] [[id:Pyotr Ilyich Tchaikovsky]] [[it:Piotr Ilič Čaikovskij]] [[ja:ピョートル・チャイコフスキー]] [[ko:표트르 일리치 차이콥스키]] [[lt:Piotras Čaikovskis]] [[nl:Pjotr Iljitsj Tsjaikovski]] [[nn:Peter Tsjajkovskij]] [[no:Pjotr Tsjajkovskij]] [[pl:Piotr Czajkowski]] [[pt:Pyotr Ilyich Tchaikovsky]] [[ro:Piotr Ilici Ceaikovski]] [[ru:Чайковский, Пётр Ильич]] [[sco:Pyotr Ilyich Tchaikovsky]] [[simple:Pyotr Ilyich Tchaikovsky]] [[sk:Piotr Iľjič Čajkovskij]] [[sl:Peter Iljič Čajkovski]] [[sv:Peter Tjajkovskij]] [[th:ปีเตอร์ ไชคอฟสกี้]] [[tl:Pëtr Čajkovskij]] [[tr:Peter İlyiç Çaykovski]] [[uk:Чайковський Петро Ілліч]] [[zh:彼得·伊里奇·柴科夫斯基]] 14208 49055 2006-06-04T02:18:37Z AigarsI 987 2006. gada aprīlis bija mēnesis, kad viena no interesantākajām tehnoloģiju kompānijām svinēja dzimšanas dienu. Un vēl pie tam kādu dzimšanas dienu! Veselus 30 gadus '''Apple''' izstrādāumi ir mums līdzās un iepriecina mūs ar saviem produktiem. ==Dibināšana== Tālajā 1976. gadā divi draugi – [[Stīvs Vozņaks]] (''Steve Wozniak'', īsuma labad sevi dēvē par ''„Woz”'') un [[Stīvs Džobs]] (''Steve Jobs'') – pārdeva sev tuvas lietas, lai sakrātu naudu un izveidotu kompāniju. Vozņaks kā artavu deva pat sev dārgo [[Hewlett packard|HP]] kalkulatoru, bet Džobs – VW busiņu. Apple Computer uzlēkšana slavas zenītā ir viens no [[ASV|Amerikas]] lieliskākajiem stāstiem. Un nu – pēc 30 gadiem kompānija, kura tika dibināta aprīļa joku dienā, jeb 1. aprīlī un tika nosaukta par Apple, bez īpašas atzīmēšanas uzsāk savu 31. dzīves gadu, lai turpinātu pasauli iepazīstināt ar [[programmatūra|programmatūru]] un aparatūru, kas nāk no [[sirds]]. ==Vēstures pirmā desmitgade (1976-1985):== ===1976.=== Martā, kad kompānijas dibināšana Vozam vēl nebija ne prātā, viņš bija pabeidzis savu Apple-1 datoru, kuru viņš piedāvā [[Hewlett Packard]] kompānijai: „Vai neesat ieinteresēti pirkt mašīnu, kas strādā ar [[BASIC]] un maksā 800 [[ASV]] dolārus?” Apple-1 nebija ne [[klaviatūra]], ne korpuss (kādu mēs to pazīstam), ne [[skaņa]] vai [[grafiskā vide]] – principā, tā bija tikai [[mātesplate]]. HP šo piedāvājumu noraidīja, un S.Vozņaks izlēma, ka jādibina kompānija. Pirmais aprīlis, kas tradicionāli ir joku diena šoreiz nebija nekāds joks – [[Kalifornija|Kalifornijā]] divi tehniski puiši – [[Stīvs Džobs]] un [[Stīvs Vozņaks]] dibināja Apple Computer. Abi Stīvi bija draugi jau kopš 1972. gada, kad Džobs ieinteresēja Vozņaku [[dators|personālo datoru]] veidošanā un pārdošanā. "Ziniet, Apple tika izveidots aprīļa joku dienā 1976. gadā. Tolaik mēs domājām, ka tas ir smieklīgi,” teicis S.Džobs kādā intervijā. Jau tā paša gada maijā Home Brew datoru klubā abi puiši satika Paulu Terelu (Paul Terell), kas bija Byte Shop veikalu ķēdes prezidents, un viņi noslēdza līgumu par 50 [[dators|datoru]] piegādi. Katru – par 666,66 dolāriem. Apple-1 tika piegādāts jūnijā. Kopā tika izveidoti aptuveni 200 šie aparāti. ===1977.=== Šī gada februārī [[Maikls Skots]] (''Michael Scott'') kļūst par Apple prezidentu. Pēc 2 mēnešiem aprīlī – gadu pēc kompānijas dibināšanas – dzima tās [[logo]], kuru izmanto vēl šodien. Tā autors [[Robs Janovs]] (''Rob Janov'') uzzīmēja iekostu ābolu, kurš bija izkrāsots 6 krāsās – zaļā, dzeltenā, oranžā, sarkanā, violetā un zilā. Kompānijā, kas nu bija pārtapusi par Apple Copmuter.Inc (iepriekšējā Apple Computer vietā), tika ieguldīta aizvien vairāk un vairāk nauda. Apple-2 prezentēja gadu pēc kompānijas dibināšanas. Tas bija bāzēts uz pirmās Apple versijas, tikai ar dažiem uzlabojumiem. Tas bija ietērpts plastmasas kastē, Apple-2 spēja attēlot krāsas, tam bija vairāk ROM un RAM atmiņas. Starp citu, Apple 2 bija Apple Computer.Inc produktu klāstā līdz pat astoņdesmitajiem. Daži no datora parametriem: [[procesors|CPU]] - MOS Technology 6502 ar ātrumu 1 MHz; ROM - 12 kB; Video maksimālā izšķirtspēja - 6 krāsas un 280x192 rezolūcija, 4-bit krāsas pie 40x48 izšķirtspējas; skaļrunis – [[mono]]. Dators publiski ir pieejams tikai jūnijā un tā cena bija 1300 dolāri. Interesanti, ka pēc 4 gadiem prezentētais [[IBM]] PC būs tieši tādā pašā līmenī kā šis Apple. ===1978.=== Šajā gadā naudas ieguldīšana kompānijā bija sākusi atmaksāties - Apple pirmo reizi izdodas sasniegt 10 miljonus lielus ieņēmumus no pārdošanas. Viņi ir strauji augoša kompānija, un drīz vien rodas vajadzība pēc jaunām, plašākām telpām, un kompānija ievācas jaunā galvenajā mītnē. Par Apple jauno adresi kļūst „10260 Bandley Drive, Cupertino”. ===1979.=== Jūnijā tiek prezentēta uzlabota versija Apple otrajam datoram – Apple-2+. 2+ atšķīrās no 2 ar to, ka tam bija 48K [[RAM]] atmiņa un auto-start [[ROM]] vienkāršākai startēšanai. Tas bija aprīkots arī ar jaunu [[Basic]] versiju, kura bija ar peldošo punktu – jaunās [[Microsoft]] kompānijas lolojums. Jaunās versijas cena bija 1200 dolāri un to pārdeva arī Eiropā. ===1980.=== Dienasgaismu ierauga Apple-3. Jau šajā gadā Džobs bija pieaicinājis dizainerus, kas veidoja produktu līnijas stilu. Maijā prezentētais Apple-3 dators bija konkurents IBM PC. Dizaineri Apple-3 izveidoja pilnīgi pēc Džobsa vēlmēm, un šā iemesla dēļ dators netika apgādāts ar dzesēšanas ventilatoru. Rezultātā tika atsaukti tūkstošiem datoru pārkaršanas dēļ. Tas jau sāka līdzināties mūsdienu datoram. Vismaz pēc izskata, jo tehnoloģiski tas bija lēnāks par gliemezi salīdzinot ar šodienas datoriem. Tam bija procesors ar 2 MHz ātrumu, 128K RAM un 4K ROM atmiņas, dators bija savietojams ar lielāko daļu Apple-2 programmām, kaut arī datoram bija pavisam jauna operētājsistēma. Trešās paaudzes Apple bija pirmais, kuram iebūvēta 5,25” diskešu ierīce. Cena jau bija kļuvusi nepatīkama – 4300 līdz 7800 dolāri atkarībā no konfigurācijas. ===1981.=== Jau šā gada janvārī Džobs pievienojas Macintosh projektam, kas, kā zinām, vēlāk ir nesis augļus un ir gana izplatīta operētājsistēma. Martā S.Džobs nomaina patreizējo prezidentu Maiklu Skotu pret jauno - Maiku Marakulu. Pirmais prezidents Skots tiek iecelts par viceprezidentu. Septembrī tiek prezentēta datu glabāšanas ierīce – veselu piecu megabaitu cietais disks. Tā cena bija graujoša – 3500 dolāri. Vai jūs maksātu tādu naudu par kaut vai 5 terabaitu disku? ===1982.=== 22. janvāris. Džobs pārliecina Bilu Geitsu rakstīt BASIC Mac videi. Tas kļūst par izbrāķēto MS BASIC. Februārī dizaineri iepriecina vadību paziņojot, ka Mac korpusa dizains ir pabeigts. Visu projekta dalībnieku paraksti tiek iekļauti korpusa veidošanas veidnē. Zinību dienā – pirmajā septembrī – Lisa projekts, kurš bija sākts jau 1978. gadā, tika prezentēts publikai. Tas bija revolucionārs personālais dators. 10000 dolārus vērtais (mūsdienās ekvivalenti būtu ~ 19 tūkstoši) dators bija paredzēts kā „Next Big Thing” (tieši – nākamā lielā lieta). Datoram bija grafiskais lietotāja interfeiss, jeb GUI. 5 MHz procesors, divas diskešu iekārtas, 12 collu iebūvēts monitors – tas viss un vēl daudz kas kopā maksāja jau minētos 10 tūkstošus. Cietais disks bija 10 MB. Gada beigās Apple ir pirmie datoru ražotāji, kas sasniedz 1 miljarda apgrozījumu. ===1983.=== Janvārī izlaistais Apple-2e kļūst par vienu no veiksmīgākajiem Apple datoriem tajā laikā. Kaut arī tam bija procesors ar tikai 1,02 MHz frekvenci, 64K RAM (papildināma līdz 128K) un 32K ROM, tas kļuva par pieprasītu produktu dēļ tā cenas – 1400 dolāri. Datoru pārtrauca ražot 1985. gadā. Novembrī dienasgaismu veikalu plauktos ieraudzīja AppeWorks – integrēta paka, kas saturēja teksta apstrādes programmu, tabulu redaktoru un datu bāzes programmu. ===1984.=== GUI – mums pierastais grafiskais interfeiss. To pilnībā izstrādāja 70. gados, kad grupa speciālistu no Xerox Palo Alto Research Center (PARC) izveidoja Alto, GUI-bāzētu datoru. Kad Džobs bija ekskursijā uz PARC, viņš redzēja personālo datoru nākotni Alto datorā – GUI. Liela daļa no interfeisa tika izmantota Lisa un Mac datoros, pie kuru interfeisa darbs bija uzsākts jau pirms PARC apmeklējuma. Daudzi PARC inžinieri pārgāja strādāt uz Apple. Kad Džobs1984. gadā apvainoja B.Geitsu GUI zagšanā no Apple un tā izmantošanā Windows 1.0 programmā, Geits atbildēja: „Nē, Stīv, es domāju, ka mēs abi esam kaimiņos bagātniekam Xerox. Tu ielauzies tur, lai nozagtu TV, bet atklāji, ka es jau biju pirmais, tādēļ uzskatīji, ka tas nav godīgi, jo vēlies pats nozagt TV.” Ar šādu ironiju Bils atbildēja Stīvam. Tas gan nav liedzis Apple tiesāties ar Microsoft daudzus gadus vēlāk. Šā paša gada janvārī Macworld pirmais žurnāls nonāca kioskos – uz tā vāka gozējās tolaik jaunais Stīvs Džobs un žurnāla cena bija 4 dolāri. Janvārī MS izlaida arī pirmo Word versiju, kas paredzēta Mac datoriem. ===1985.=== Pirmās desmitgades pēdējā – 1985. gadā - Apple pārsauc Lisa datoru par Macintosh XL. Tiek arī noorganizēta pirmā Macworld konference Sanfrancisko Moskone centrā. Tā kļuvusi par vienu no galvenajiem notikumiem, kad Apple paziņo plānus, ieceres un stāsta par jaunumiem. Līdzīgi kā Intel Developer Forum. 29. aprīlī paziņo par Macintosh XL ražošanas pārtraukšanu. Pēdējo Lisa/MacXL izlaiž Teksasas rūpnīcā. Sun Remarketing nopērk tūkstošiem pēdējos Lisa datorus un vēlāk tos izdevīgi pārdod jau nedaudz uzlabotus. Septembris bija tumšs laiks Apple kompānijai – aiziet viens no dibinātājiem Stīvs Džobs. Laikā, kad Apple pārdevuši 500 tūkstošus Macintosh modeļus, Džobs izlemj veidot jaunu kompāniju. 17. septembrī viņš iesniedz atlūgumu. Jau pēc nedēļas – 23. datumā Apple uzsāk tiesu darbus pret Stīvu, jo tiek uzskatīts, ka viņš zina pārāk daudz tehnoloģisko noslēpumu, kurus varētu izmantot jaunajā kompānijā. Neatkarīgi no iekšējiem konfliktiem, Microsoft izlaiž Excel, kas paredzēts Mac datoriem. ==Vēstures otrā desmitgade (1986-1995):== ===1986.=== Janvārī tiesas prāvu pret tās dibinātāju Džobsu Apple pārtrauc un Džobs piekrīt nepieņemt darbā Apple darbiniekus vismaz sešus mēnešus. Otrs nosacījums – viņam jāveido datori, kas ir jaudīgāki par jebkuru, ko Apple piedāvā tirgū. Tieši tā – Apple šādā veidā cer iznīdēt Stīva kompāniju. Jūnijā Pauls Rands (Paul Rand), kurš ir izveidojis IBM logo, nu veido NeXT (S.Džobsa kompānija) logotipu. Tieši viņš iesaka lietot mazo „e” zīmolā. Atgriežoties pie Apple: septembrī tiek prezentēts 2GS dators. Tas ir pēdējais mohikānis Apple-2 serijā. 2GS bija arī visspēcīgākais – 2,8 MHz CPU, uzlabotas grafikas un skaņas funkcijas, 256 kB RAM (palielināms līdz 8MB), 128 kB ROM (līdz 1 MB). 2GS bija pirmais, kam bija iekļauts Large Scale Integration (LSI) čips, kuru veidojis Vozņaks. Datoru pārtrauca ražot 1992. gada decembrī. Daudzas kompānijas piedāvāja dažādu perifēriju un „dzelžus” šim Apple datoram (piemēram, 18 MHz procesoru). ===1987.=== Kaut arī Apple izveidoja pirms 11 gadiem, viņi svin desmito dzimšanas dienu 1987. gadā. Diezgan netipiskā laikā, bet atcerēsimies, ka tieši 77. gadā Apple Computers pārtapa par Apple Computers.Inc. Šajā jubilejas gadā tiek prezentēts Mac II. Uz 68020 procesora bāzētais dators ir pirmais 32 bitu Mac. Tam bija 6 Nubus paplašinājuma vietas, kas ļāva pievienot datoram paša Apple un arī trešās puses ražotas kartes. Grafiskā karte spēja attēlot līdz pat 16,7 miljoniem krāsu. Sākuma līmeņa datora cena bija 3900 dolāri. Dārgākajai versijai bija 40 MB SCSI cietais disks! ===1988.=== 16 MHz CPU, 256 kB ROM, 30pin RAM atmiņa (maksimāli 128 megabaiti), 40-80 MB cietais disks, 1 vai 2 1,4Mb SuperDrive diskešierīces, divi seriālie porti, 8 bitu stereo skaņa, iebūvēts mono skaļrunis. Tāds bija Macintosh 2x, kuru izlaida 1988. gadā. Būtībā tas pats Mac 2 vien bija, tikai procesors bija uzlabots pamatīgi, kā arī vēl daži uzlabojumi. Cena gan auga pamatīgi – 7800 dolāri. 12. oktobrī Džobsa NeXT izlaiž 6500 dolāru vērto datoru. Tas, kā jau paredzēts, ir jaudīgāks par Apple datoriem – 25 MHz procesors, 8 MB RAM, 250 MB optiskais disks un digitālais procesors real-time skaņai. ===1989.=== Turpmākie 3 gadi – 1989., 1990., 1991. bija veiksmīgi ne tikai Latvijai, bet arī Apple. Viņiem šie trīs gadi bija zelta laiks numur 1 (jā, ir arī numur 2). Pēc smagas “aplaušanās” ar Mac Portable, „ābolkompānija” kļuva par vienu no lieliskākajiem industriālā dizaina paraugiem. Septembrī prezentētais Mac Portable bija pirmais Apple mēģinājums iekarot portatīvo lauciņu. Diemžēl atsaucība bija maza. Dators bija lēns, tam nebija uzlabošanas iespēju un tā ekrāns bija ļoti dārgs, tādēļ arī pati prece sanāca dārga. Vēlāk gan Apple mācījās no šīs kļūdas un nākamo klēpjdatoru izlaida ar Sony palīdzību. Džobsa kompānija NeXT izlaiž uzlabotu datoru, kam jau ir 16 collu 4096 krāsu monitors. Jautāsiet – kāpēc visu laiku tiek pieminēts Stīvs Džobs, kaut arī viņš ir aizgājis?! Džobs, kaut arī apvainojies, tomēr vēlāk atgriežas savā kompānijā. ===1990.=== Šā gada februārī Adobe kompānija iepazīstināja mūs ar Photoshop. Mēnesi vēlāk debitē Mac 2FX (10000-12000 dolāri). Kārtējais „ātrākais Mac” jau bija ļoti līdzīgs mūsu datoriem. Vairāk vai mazāk tas līdzinās galddatoriem. Datoram bija 2 SuperDrive dziņi un iekšējs SCSI cietais disks. Bija uzraksīta programmatūra speciāli 2FX datoram, kas nodrošināja tā ātru darbību. Šajā gadā nomainās arī Apple prezidents un par jauno tiek iecets Maikls Spindlers (Michael Spindler). ===1991.=== Maijā Apple prezentē QuickTime. Tā ir tolaik jauna sistēmas programmatūra, kas ļauj atskaņot mēdiju failus. Tajā pat gadā sākās pirmā sadarbība ar IBM – 3. jūlijā IBM sūta vēstuli Apple, kurā saka, ka piedāvā palīdzību lai pabeigtu Pink un licenzētu tā RISC procesoru. Otrajā oktobrī Apple un IBM aliance kļūst oficiāla. Apple kopā ar IBM ražos PowerPC-bāzētus datorus. Pirmais patiesi portatīvais Apple dators – PowerBook 100 ir pamatā tāds pats kā vecais Mac Portable. Atšķirībā no Mac Portable, PowerBook 100 uzņēma labi, jo tā cena bija stipri mazāka – 2500 dolāri. PowerBook 100 vēlāk tika uzlabots un atklātībā nāca 140 un 170 modelis. Tieši 100. modelis bija tas, ko Apple izstrādāja kopā ar Sony. ===1992.=== CES izstādē 1992. gadā Apple priekšsēdētājs Džons Skallijs (John Sculley) paziņo par Apple plāniem radīt pirmos PDA (personal digital assistant jeb personālais ciparasistents). Tobrīd tas viss vēl ir tikai plānu līmenī, bet mums ir jāpateicas tieši Apple par šīs visnotaļ ērtās un praktiskās ierīces attīstības virzīšanu. Tiek piedāvāti pirmie Macintosh ar CD-ROM iekārtu un parādās pirmie Apple Workgroup Serveri (60, 80, 95). Šajā gadā arī pirmo reizi rodas iespēja izmantot QuickTime atskaņotāju lietojot Windows. ===1993.=== Džordžs Krovs (George Crow), kurš ir pēdējais no NeXT līdzīpašniekiem, neskaitot Džobsu, atkāpjas no amata 1993. gadā, līdz ar to NeXT ir gandrīz pilnībā izjukusi. Aprīlī Motorola Apple piegādā pirmos 50 un 66 MHz procesrus. Pirmās paaudzes PowerPC ražošana ir sākusies. Šis gads bija ļoti ražīgs ar izlaistajiem datoriem. Tie bija: Macintosh Centris 610, Macintosh Centris 650, Macintosh Color Classic, Macintosh LC III, Macintosh Quadra 800, PowerBook 165c, Workgroup Server 80, Workgroup Server 95, Macintosh LC 520, PowerBook 180c, Macintosh Quadra 660av, Macintosh Quadra 840av, PowerBook 145B, Workgroup Server 60, Newton Message Pad (OMP), PowerBook 165, Macintosh Centris 660av, Macintosh Color Classic II, Macintosh LC 475, Macintosh LC III+, Macintosh Quadra 605, Macintosh Quadra 610, Macintosh Quadra 650, Macintosh TV un PowerBook Duo 250. Īpašu uzmanību varētu pievērst Mac TV – Tam bija TV uztvērējs un CD-ROM. Tika saražoti tikai desmit tūkstoši šo datoru, kaut gan tas varēja kļūt par vienu no ienesīgākajiem modeļiem. Jebkurā gadījumā, šī TV karte ir kļuvusi populāra un nu to var sastapt ļoti daudzos datoros, ne tikai Mac. ===1994.=== Ap 1994. gadu Apple saprata, ka ir jāpārtaisa Macintosh, ja viņi grib palikt tirgū. Tad arī Apple pārsteidza daudzus, kad tika parakstīts līgums ar IBM par jaunas platformas procesoru piegādi. Tika izveidota AIM alliance – Apple, IBM, Motorola. Viņi cerēja, ka Apple programatūra un IBM/Motorola risinājumi atstās PC un Microsoft tālu aizmugurē. Tika sākta Power Macintosh sērija, kurā tika izmantoti PowerPC procesori. Procesoros izmantoja pavisam jaunu arhitektūru, kā dēļ vajadzēja pārrakstīt gandrīz visu Apple programmatūru – sākot no OS, beidzot ar utilītām ===1995.=== Pašā gada sākumā Apple paziņo, ka tam laikā ir izdevies pārdot vienu miljonu Power Mac. Ņemot vērā, ka Power Mac tika pirmo reizi iepazīstināts nepilnu gadu agrāk, pārdošanas rezultāti ir lieliski. Apple savos datoros aizstāj novecojušo 10 MHz, 32-bit NuBus slotu, ar, nu jau nemirstīgo PCI slotu, un pavisam drīz jau parādās Power Mac 9500/120, kuram ir pavisam seši PCI sloti. ==Vēstures trešā desmitgade (1996-2006):== ===1996.=== Trešās Apple desmitgades sākumā tiek iecelts jauns kompānijas priekšsēdētājs – Gils Amelio (Gil Amelio), kurš aizstāj Maiklu Spindleru (Michael Spindler). Uzreiz seko Apple mēģinājums iekļūt lieljaudas serveru tirgū ar Network Server 500 un 700, kurš tomēr neizrādās pārāk veiksmīgs. 1996. gada svarīgākais notikums iekrīt pašā gada nogalē, kad Apple nopērk sava līdzdibinātāja Stīva Džobsa kompāniju NeXT, un arī tiesības uz tās izstrādāto operētājsistēmu Nextstep. ===1997.=== Pēc ilgas prombūtnes, 1997. gadā Apple atgriežas tās līdzdibinātājs Stīvs Džobs, un viņs sākotnēji ieņem konsultanta amatu, bet, kad jūlijā Apple priekšsēdētājs Gils Amelio iesniedz atlūgumu, viņa vietu ieņem Džobs, tiesa, pagaidām tikai kā pagaidu aizstājējs. Neskatoties uz visnotaļ augsto amatu, viņa mēneša alga ir tikai 1 dolārs. Par godu kompānijas 20 gadu pastāvēšanas jubilejai tiek izlaists jubilejas Macintosh, kura cena ir 10000 ASV dolāru. Tiek arī izlaista Mac OS 8-tā versija. ===1998.=== Gadu pēc Stīva atgriešanās, Apple paziņo par savu nākamās paaudzes operētājsistēmas izstrādi Mac OS X. Apple izlaiž arī pirmo iMac galddatoru (tā cena – 1,299 $), un iespējams tieši tā ietekmē kompānija piedzīvo reti veiksmīgu gadu – visos gada tā ceturkšņos ir guvusi peļņu. Pēdējoreiz tas izdevās 1985. gadā. Katrā gadījumā iMac ir ļoti veiksmīgs jaunievedums, kurš savu attīstību turpina vēl šodien. ===1999.=== 1999. gadā Macintosh nosvin savu 15 gadu jubileju, un tirgū parādās Power Mac G3, kurš ir pieejams sākot no 1599 līdz pat 4999 ASV dolāriem atkarībā no konfigurācijas. Gada beigās Power Mac ir pieejami jau ar G4 procesoru. 1999. gads visādā ziņā ir krāsains priekš iMac, jo tas iegūst daudz dažādas papildus krāsas, sākot no indigo, līdz vīnogu toņiem. Pašās gada beigās debitē Macintosh operētājsistēmas 9. versija. ===2000.=== Nākot jaunai tūkstošgadei, respektīvi, 2000. gadam, Stīvs Džobs no pagaidu priekšēdētāja kļūst par pastāvīgo, bet patiesībā vienīgās izmaiņas ir amata nosaukumā, un, cik zināms, algas pielikumu viņš tā arī nesaņem, un vēl aizvien pelna tikai vienu dolāru mēnesī. Bet tā kā viņš savās rokās tur lielu daudzumu Apple akciju, algai ir maza nozīme. Tiek arī publiskota pirmā OS X beta versija. ===2001.=== Tieši 2001. gadā Apple aizsāk revolūciju mūzikas atskaņotāju nozarē prezentējo pašu pirmo iPod, vienlaicīgi arī ienākot sev pavisam jaunā un nepazīstamā nozarē. Debitē pirmā Macinstosh operētājsistēma ar „maģisko” burtu X nosaukumā un pusgadu vēlāk tā tiek ļoti vajadzīga versijas atjauninājuma (OS X 10.1). ===2002.=== Sākot ar 2002. gadu OS X kļūst par standarta operētājsistēmu visiem jaunajiem Mac datoriem. Apple arī atkārtoti cenšas iekļūt serveru tirgū ar Xserve, kas ir pirmais mēģinājums kopš Network server līnijas laikiem. Xserve ir pirmais Apple dators, kuram ir DDR atmiņa, un tā cena svārstās no 2999 līdz 3999 ASV dolāriem atkarībā no konfigurācijas. Šajā gadā Apple pirmo reizi pārkāpj viena gigaherca barjeru ar Power Mac G4 un paspēj arī nosvinēt bēres Mac OS 9. Turpmāk tiek attīstīta tika OS X operētājsistēma, kas drīz vien tiek pie otrā versijas atjauninājuma ar segvārdu „Jaguārs” (OS X 10.2). ===2003.=== Divus gadus pēc iPod laišanas apgrozībā Apple atver savu iTunes interneta mūzikas veikalu, no kura jebkurš var lejupielādēt aptuveni 200 000 dziesmu katru par nieka 99 centiem, bez tam, šo dziesmu skaits nepārtraukti tupina augt. To pat varētu nodēvēt par sava veida revolūciju mūzikas tirgū, jo šis veikals tiešām kļūst ļoti populārs iPod lietotāju vidū. Gada beigās Apple izlaiž arī iTunes versiju, kas paredzēta Windows, un no šī milzīgā auditorijas pieplūduma iTunes mūzikas veikals tikai iegūst. Debitē arī G5 procesori, kuru takts frekvences sasniedz 2 GHz. Tie nokļūst Power Mac G5 datoros un to sākotnējā cena ir 2 999 ASV dolāri. Pavisam drīz seko OS X jaunākā versija ar segvārdu „Pantēra”, kas sev līdzi nes 150 jaunas iespējas un uzlabojumus. ===2004.=== 2004. gads paiet galvenokārt zem iPod zīmes. Jau pašā tā sākumā Apple paplašina pieejamo iPod klāstu, iekļaujot mazāku un daudz kolorītāku versiju – iPod mini, kura sākotnēja cena ir 249 ASV dolāri. Vēlāk debitē arī pirmais iPod ar krāsaino ekrānu (iPod photo). iPod lielie panākumi piesaista arī tādu datortehnikas milzi kā HP, kurš tagad apvieno spēkus ar Apple un sāk tirgot iPod pleijerus, kas nes HP zīmolu. Vienlacīgi iTunes mūzikas veikals paplašinās, piedāvājot savus pakalpojumus arī Francijā, Vācija un Lielbritānijā. Vienīgais nozīmīgais gada NE-iPod notikums bija G5 procesoru nokļūšana iMac datoros. ===2005.=== 2005. Mac OS X tiek pie kārtējās jaunās versijas, kurai šoreiz tiek dots segvārds „tīģeris” (OS X 10.4). Tā sevī nes pirmās nopietnās pārmaiņas kopš 2003. gada. S. Džobs paziņo par Apple plāniem turpmāk izmantot Intel, nevis IBM procesorus, un pavisam drīz pēc tam Apple pirmo reizi izlaiž peli, kurai ir vairāki taustinji. Septembrī pasauli satricina vēl mazāks iPod pleijeris par iPod mini – iPod nano. Un parādoties 5 iPod paaudzei parādās iespēja atskaņot video klipus, kurus nekavējoties sāk tirgot iTunes mūzikas veikali. ===2006.=== Sākot ar šī gada janvāri parādās pirmie Intel bāzētie Macintosh datori. Kā pirmie debitē iMac un MacBook Pro, kas sevī nes Intel Core Duo un Intel Core Solo procesorus. Intel ir pavisam trešais ražotājs, kurš piegādā procesorus Apple datoriem. Tā priekšgājēji bija Motorola un IBM. Jau 2 mēnešu laikā ar Intel procesoriem ir aprīkoti puse no datoriem Apple klāstā. iTunes mūzikas veikals pārdod savu miljardo dziesmu, lai to paveiktu vajadzēja nepilnus 3 gadus. ==Apple reklāmas saukļi== Apple runasvīrs Stīvs Džobs vienmēr uzskatījis, ka ir nozīme gan stilam, gan reklāmai. Tā, piemēram, pokera spēlē laimētās Austrālijas sāls raktuves viņš pārvērta par pasaulē [http://maps.google.com/?t=k&ll=-30.516354,121.336956&spn=0.052203,0.080509 vienīgo reklāmu, kuru var redzēt no kosmosa] (attēlā redzams iPod atskaņotājs). ===Interesantākie saukļi 30 gadu gaitā=== *''"Byte into an Apple"'' (Iekodies ābolā. Septiņdesmitie gadi.) *''"Soon there will be 2 kinds of people. Those who use computers, and those who use Apples."'' (Agrāk vai vēlāk būs divi cilvēku veidi. Tie, kas lieto datorus un tie, kas lieto Apple. Astoņdesmitie.) *''"The power to be your best"'' (Spēks, lai būtu tavs labākais. 1980 - 1990) *''"Think different"'' (Domā savādāk. 1997 - 2002) Kaut arī sauklis ir gramatiski nepareizs, tas ir viens no zināmākajiem. Varbūt šī gramatiskā kļūda arī ir popularitātes iemesls. ===iMac, iBook un Mac Mini reklāmas saukļi=== *''"Insanely great!"'' (1984) *''"The iMac to Go."'' (1999) *''"Where did the computer go?"'' (2004) *''"From the creators of iPod."'' (2004) *''"The most affordable Mac ever."'' (Vispieejamākais Mac jebkad. 2005. gads. Mac Mini prezentēšanai) *''"Small is Beautiful"'' (Mazs ir brīnišķīgs. 2006. gads. Lai prezentētu Intel bāzēto Mac Mini). ===PowerMac un PowerBook saukļi=== *''"Two Brains are better than one"'' (Divas smadzenes ir labāk kā viena. 2000. gads. Šādi iepazīstināja ar divu procesoru PowerMac) *''"Less is more"'' (Mazāk ir vairāk. 2003. gads.) *''"Sends other UNIX boxes to /dev/null"'' (Pasūta citas UNIX bāzētās sistēmas uz /dev/null (linuxisti sapratīs). 2003. gads. Izmantoja Mac OS X popularizēšanai) ===iPod un iTunes=== *''"1,000 songs in your pocket."'' (1000 dziesmas tavā kabatā. 2001. gads. Šādi reklamēja pirmās paaudzes lielas ietilpības iPod atskaņotāju.) *''"The best keeps getting better"'' (Labākais kļūst labāks. 2004. gads. Ceturtās paaudzes iPod reklamēšana.) *''"Life is random."'' (Dzīve ir nejauša (random – dažādā secībā atskaņo skaņdarbus). 2005. gads. iPod Shuffle reklāma.) *''"1,000 songs. Impossibly small."'' (1000 dziesmas. Neticami mazs. 2005. gads. iPod nano popularizēšana.) *''"One more thing..."'' (Vēl viena lietiņa... 2005. gads. Piektā paaudze – iPod ar video atskaņotāju.) *''"The best Windows app ever."'' (Labākā Win programma jebkad. 2003. gads. iTunes reklamēšana Windows videi.) *''"Drink. Win. Play."'' (Dzer. Uzvari. Spēlē. (Bez maz vai Dzer. Brauc. Pievienojies) 2005. gads. Pepsi-iTunes akcija.) ===Intel makintoši=== *''"What's an Intel chip doing in a Mac? A whole lot more than it's ever done in a PC."'' (Ko Intel procesors dara Makintošā? Daudz vairāk kā tas jebkad ir darījis PC. 2006. gads.) ==Avoti== *paša veidotais [http://boot.lv/index.php?pg=202&news_id=1901 raksts] interneta portālā BOOT.Lv, kurā tika izmantoti materiāli no: *[http://macworld.com Macworld] *[http://news.com.com News Com Com] *[http://arstechnica.com Arstechnica] *[http://engadget.com Engadget] *[http://apple-history.com Apple History] *[http://applemuseum.bott.org Apple Museum] *[http://theapplecollection.com Apple Collection] *[http://happybirthdayapple.com Happy Birthday Apple] *[http://thankyousteve.com Thank you Steve] *[http://apple.computerhistory.org Apple Computer History] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[Category:Datori]][[Category:Skaitļošana]] [[Category:Elektronika]] [[Category:Datoru_aparatūra]] [[Category:Personālais dators]] [[bg:Епъл]] [[ca:Apple Computer]] [[cs:Apple]] [[da:Apple Computer]] [[de:Apple]] [[es:Apple Computer]] [[eo:Apple]] [[fa:شرکت رایانه‌ای اپل]] [[fr:Apple Computer]] [[gl:Apple Computer]] [[ko:애플 컴퓨터]] [[hr:Apple Computer]] [[id:Apple Computer]] [[ia:Apple Computer]] [[it:Apple Computer]] [[he:אפל מחשבים]] [[la:Apple Computatores]] [[lt:Apple]] [[hu:Apple Computer]] [[ms:Apple]] [[nl:Apple Computer]] [[ja:アップルコンピュータ]] [[no:Apple]] [[nds:Apple]] [[pl:Apple Computer]] [[pt:Apple Computer]] [[ro:Apple Computer]] [[ru:Apple Computer]] [[simple:Apple Computer]] [[sk:Apple Computer]] [[fi:Apple Computer]] [[sv:Apple Computer]] [[th:แอปเปิล คอมพิวเตอร์]] [[tr:Apple Computer]] [[zh:苹果电脑]] 14209 49054 2006-06-04T02:18:14Z AigarsI 987 2006. gada aprīlis bija mēnesis, kad viena no interesantākajām tehnoloģiju kompānijām svinēja dzimšanas dienu. Un vēl pie tam kādu dzimšanas dienu! Veselus 30 gadus '''Apple''' izstrādāumi ir mums līdzās un iepriecina mūs ar saviem produktiem. ==Dibināšana== Tālajā 1976. gadā divi draugi – [[Stīvs Vozņaks]] (''Steve Wozniak'', īsuma labad sevi dēvē par ''„Woz”'') un [[Stīvs Džobs]] (''Steve Jobs'') – pārdeva sev tuvas lietas, lai sakrātu naudu un izveidotu kompāniju. Vozņaks kā artavu deva pat sev dārgo [[Hewlett packard|HP]] kalkulatoru, bet Džobs – VW busiņu. Apple Computer uzlēkšana slavas zenītā ir viens no [[ASV|Amerikas]] lieliskākajiem stāstiem. Un nu – pēc 30 gadiem kompānija, kura tika dibināta aprīļa joku dienā, jeb 1. aprīlī un tika nosaukta par Apple, bez īpašas atzīmēšanas uzsāk savu 31. dzīves gadu, lai turpinātu pasauli iepazīstināt ar [[programmatūra|programmatūru]] un aparatūru, kas nāk no [[sirds]]. ==Vēstures pirmā desmitgade (1976-1985):== ===1976.=== Martā, kad kompānijas dibināšana Vozam vēl nebija ne prātā, viņš bija pabeidzis savu Apple-1 datoru, kuru viņš piedāvā [[Hewlett Packard]] kompānijai: „Vai neesat ieinteresēti pirkt mašīnu, kas strādā ar [[BASIC]] un maksā 800 [[ASV]] dolārus?” Apple-1 nebija ne [[klaviatūra]], ne korpuss (kādu mēs to pazīstam), ne [[skaņa]] vai [[grafiskā vide]] – principā, tā bija tikai [[mātesplate]]. HP šo piedāvājumu noraidīja, un S.Vozņaks izlēma, ka jādibina kompānija. Pirmais aprīlis, kas tradicionāli ir joku diena šoreiz nebija nekāds joks – [[Kalifornija|Kalifornijā]] divi tehniski puiši – [[Stīvs Džobs]] un [[Stīvs Vozņaks]] dibināja Apple Computer. Abi Stīvi bija draugi jau kopš 1972. gada, kad Džobs ieinteresēja Vozņaku [[dators|personālo datoru]] veidošanā un pārdošanā. "Ziniet, Apple tika izveidots aprīļa joku dienā 1976. gadā. Tolaik mēs domājām, ka tas ir smieklīgi,” teicis S.Džobs kādā intervijā. Jau tā paša gada maijā Home Brew datoru klubā abi puiši satika Paulu Terelu (Paul Terell), kas bija Byte Shop veikalu ķēdes prezidents, un viņi noslēdza līgumu par 50 [[dators|datoru]] piegādi. Katru – par 666,66 dolāriem. Apple-1 tika piegādāts jūnijā. Kopā tika izveidoti aptuveni 200 šie aparāti. ===1977.=== Šī gada februārī [[Maikls Skots]] (''Michael Scott'') kļūst par Apple prezidentu. Pēc 2 mēnešiem aprīlī – gadu pēc kompānijas dibināšanas – dzima tās [[logo]], kuru izmanto vēl šodien. Tā autors [[Robs Janovs]] (''Rob Janov'') uzzīmēja iekostu ābolu, kurš bija izkrāsots 6 krāsās – zaļā, dzeltenā, oranžā, sarkanā, violetā un zilā. Kompānijā, kas nu bija pārtapusi par Apple Copmuter.Inc (iepriekšējā Apple Computer vietā), tika ieguldīta aizvien vairāk un vairāk nauda. Apple-2 prezentēja gadu pēc kompānijas dibināšanas. Tas bija bāzēts uz pirmās Apple versijas, tikai ar dažiem uzlabojumiem. Tas bija ietērpts plastmasas kastē, Apple-2 spēja attēlot krāsas, tam bija vairāk ROM un RAM atmiņas. Starp citu, Apple 2 bija Apple Computer.Inc produktu klāstā līdz pat astoņdesmitajiem. Daži no datora parametriem: [[procesors|CPU]] - MOS Technology 6502 ar ātrumu 1 MHz; ROM - 12 kB; Video maksimālā izšķirtspēja - 6 krāsas un 280x192 rezolūcija, 4-bit krāsas pie 40x48 izšķirtspējas; skaļrunis – [[mono]]. Dators publiski ir pieejams tikai jūnijā un tā cena bija 1300 dolāri. Interesanti, ka pēc 4 gadiem prezentētais [[IBM]] PC būs tieši tādā pašā līmenī kā šis Apple. ===1978.=== Šajā gadā naudas ieguldīšana kompānijā bija sākusi atmaksāties - Apple pirmo reizi izdodas sasniegt 10 miljonus lielus ieņēmumus no pārdošanas. Viņi ir strauji augoša kompānija, un drīz vien rodas vajadzība pēc jaunām, plašākām telpām, un kompānija ievācas jaunā galvenajā mītnē. Par Apple jauno adresi kļūst „10260 Bandley Drive, Cupertino”. ===1979.=== Jūnijā tiek prezentēta uzlabota versija Apple otrajam datoram – Apple-2+. 2+ atšķīrās no 2 ar to, ka tam bija 48K [[RAM]] atmiņa un auto-start [[ROM]] vienkāršākai startēšanai. Tas bija aprīkots arī ar jaunu [[Basic]] versiju, kura bija ar peldošo punktu – jaunās [[Microsoft]] kompānijas lolojums. Jaunās versijas cena bija 1200 dolāri un to pārdeva arī Eiropā. ===1980.=== Dienasgaismu ierauga Apple-3. Jau šajā gadā Džobs bija pieaicinājis dizainerus, kas veidoja produktu līnijas stilu. Maijā prezentētais Apple-3 dators bija konkurents IBM PC. Dizaineri Apple-3 izveidoja pilnīgi pēc Džobsa vēlmēm, un šā iemesla dēļ dators netika apgādāts ar dzesēšanas ventilatoru. Rezultātā tika atsaukti tūkstošiem datoru pārkaršanas dēļ. Tas jau sāka līdzināties mūsdienu datoram. Vismaz pēc izskata, jo tehnoloģiski tas bija lēnāks par gliemezi salīdzinot ar šodienas datoriem. Tam bija procesors ar 2 MHz ātrumu, 128K RAM un 4K ROM atmiņas, dators bija savietojams ar lielāko daļu Apple-2 programmām, kaut arī datoram bija pavisam jauna operētājsistēma. Trešās paaudzes Apple bija pirmais, kuram iebūvēta 5,25” diskešu ierīce. Cena jau bija kļuvusi nepatīkama – 4300 līdz 7800 dolāri atkarībā no konfigurācijas. ===1981.=== Jau šā gada janvārī Džobs pievienojas Macintosh projektam, kas, kā zinām, vēlāk ir nesis augļus un ir gana izplatīta operētājsistēma. Martā S.Džobs nomaina patreizējo prezidentu Maiklu Skotu pret jauno - Maiku Marakulu. Pirmais prezidents Skots tiek iecelts par viceprezidentu. Septembrī tiek prezentēta datu glabāšanas ierīce – veselu piecu megabaitu cietais disks. Tā cena bija graujoša – 3500 dolāri. Vai jūs maksātu tādu naudu par kaut vai 5 terabaitu disku? ===1982.=== 22. janvāris. Džobs pārliecina Bilu Geitsu rakstīt BASIC Mac videi. Tas kļūst par izbrāķēto MS BASIC. Februārī dizaineri iepriecina vadību paziņojot, ka Mac korpusa dizains ir pabeigts. Visu projekta dalībnieku paraksti tiek iekļauti korpusa veidošanas veidnē. Zinību dienā – pirmajā septembrī – Lisa projekts, kurš bija sākts jau 1978. gadā, tika prezentēts publikai. Tas bija revolucionārs personālais dators. 10000 dolārus vērtais (mūsdienās ekvivalenti būtu ~ 19 tūkstoši) dators bija paredzēts kā „Next Big Thing” (tieši – nākamā lielā lieta). Datoram bija grafiskais lietotāja interfeiss, jeb GUI. 5 MHz procesors, divas diskešu iekārtas, 12 collu iebūvēts monitors – tas viss un vēl daudz kas kopā maksāja jau minētos 10 tūkstošus. Cietais disks bija 10 MB. Gada beigās Apple ir pirmie datoru ražotāji, kas sasniedz 1 miljarda apgrozījumu. ===1983.=== Janvārī izlaistais Apple-2e kļūst par vienu no veiksmīgākajiem Apple datoriem tajā laikā. Kaut arī tam bija procesors ar tikai 1,02 MHz frekvenci, 64K RAM (papildināma līdz 128K) un 32K ROM, tas kļuva par pieprasītu produktu dēļ tā cenas – 1400 dolāri. Datoru pārtrauca ražot 1985. gadā. Novembrī dienasgaismu veikalu plauktos ieraudzīja AppeWorks – integrēta paka, kas saturēja teksta apstrādes programmu, tabulu redaktoru un datu bāzes programmu. ===1984.=== GUI – mums pierastais grafiskais interfeiss. To pilnībā izstrādāja 70. gados, kad grupa speciālistu no Xerox Palo Alto Research Center (PARC) izveidoja Alto, GUI-bāzētu datoru. Kad Džobs bija ekskursijā uz PARC, viņš redzēja personālo datoru nākotni Alto datorā – GUI. Liela daļa no interfeisa tika izmantota Lisa un Mac datoros, pie kuru interfeisa darbs bija uzsākts jau pirms PARC apmeklējuma. Daudzi PARC inžinieri pārgāja strādāt uz Apple. Kad Džobs1984. gadā apvainoja B.Geitsu GUI zagšanā no Apple un tā izmantošanā Windows 1.0 programmā, Geits atbildēja: „Nē, Stīv, es domāju, ka mēs abi esam kaimiņos bagātniekam Xerox. Tu ielauzies tur, lai nozagtu TV, bet atklāji, ka es jau biju pirmais, tādēļ uzskatīji, ka tas nav godīgi, jo vēlies pats nozagt TV.” Ar šādu ironiju Bils atbildēja Stīvam. Tas gan nav liedzis Apple tiesāties ar Microsoft daudzus gadus vēlāk. Šā paša gada janvārī Macworld pirmais žurnāls nonāca kioskos – uz tā vāka gozējās tolaik jaunais Stīvs Džobs un žurnāla cena bija 4 dolāri. Janvārī MS izlaida arī pirmo Word versiju, kas paredzēta Mac datoriem. ===1985.=== Pirmās desmitgades pēdējā – 1985. gadā - Apple pārsauc Lisa datoru par Macintosh XL. Tiek arī noorganizēta pirmā Macworld konference Sanfrancisko Moskone centrā. Tā kļuvusi par vienu no galvenajiem notikumiem, kad Apple paziņo plānus, ieceres un stāsta par jaunumiem. Līdzīgi kā Intel Developer Forum. 29. aprīlī paziņo par Macintosh XL ražošanas pārtraukšanu. Pēdējo Lisa/MacXL izlaiž Teksasas rūpnīcā. Sun Remarketing nopērk tūkstošiem pēdējos Lisa datorus un vēlāk tos izdevīgi pārdod jau nedaudz uzlabotus. Septembris bija tumšs laiks Apple kompānijai – aiziet viens no dibinātājiem Stīvs Džobs. Laikā, kad Apple pārdevuši 500 tūkstošus Macintosh modeļus, Džobs izlemj veidot jaunu kompāniju. 17. septembrī viņš iesniedz atlūgumu. Jau pēc nedēļas – 23. datumā Apple uzsāk tiesu darbus pret Stīvu, jo tiek uzskatīts, ka viņš zina pārāk daudz tehnoloģisko noslēpumu, kurus varētu izmantot jaunajā kompānijā. Neatkarīgi no iekšējiem konfliktiem, Microsoft izlaiž Excel, kas paredzēts Mac datoriem. ==Vēstures otrā desmitgade (1986-1995):== ===1986.=== Janvārī tiesas prāvu pret tās dibinātāju Džobsu Apple pārtrauc un Džobs piekrīt nepieņemt darbā Apple darbiniekus vismaz sešus mēnešus. Otrs nosacījums – viņam jāveido datori, kas ir jaudīgāki par jebkuru, ko Apple piedāvā tirgū. Tieši tā – Apple šādā veidā cer iznīdēt Stīva kompāniju. Jūnijā Pauls Rands (Paul Rand), kurš ir izveidojis IBM logo, nu veido NeXT (S.Džobsa kompānija) logotipu. Tieši viņš iesaka lietot mazo „e” zīmolā. Atgriežoties pie Apple: septembrī tiek prezentēts 2GS dators. Tas ir pēdējais mohikānis Apple-2 serijā. 2GS bija arī visspēcīgākais – 2,8 MHz CPU, uzlabotas grafikas un skaņas funkcijas, 256 kB RAM (palielināms līdz 8MB), 128 kB ROM (līdz 1 MB). 2GS bija pirmais, kam bija iekļauts Large Scale Integration (LSI) čips, kuru veidojis Vozņaks. Datoru pārtrauca ražot 1992. gada decembrī. Daudzas kompānijas piedāvāja dažādu perifēriju un „dzelžus” šim Apple datoram (piemēram, 18 MHz procesoru). ===1987.=== Kaut arī Apple izveidoja pirms 11 gadiem, viņi svin desmito dzimšanas dienu 1987. gadā. Diezgan netipiskā laikā, bet atcerēsimies, ka tieši 77. gadā Apple Computers pārtapa par Apple Computers.Inc. Šajā jubilejas gadā tiek prezentēts Mac II. Uz 68020 procesora bāzētais dators ir pirmais 32 bitu Mac. Tam bija 6 Nubus paplašinājuma vietas, kas ļāva pievienot datoram paša Apple un arī trešās puses ražotas kartes. Grafiskā karte spēja attēlot līdz pat 16,7 miljoniem krāsu. Sākuma līmeņa datora cena bija 3900 dolāri. Dārgākajai versijai bija 40 MB SCSI cietais disks! ===1988.=== 16 MHz CPU, 256 kB ROM, 30pin RAM atmiņa (maksimāli 128 megabaiti), 40-80 MB cietais disks, 1 vai 2 1,4Mb SuperDrive diskešierīces, divi seriālie porti, 8 bitu stereo skaņa, iebūvēts mono skaļrunis. Tāds bija Macintosh 2x, kuru izlaida 1988. gadā. Būtībā tas pats Mac 2 vien bija, tikai procesors bija uzlabots pamatīgi, kā arī vēl daži uzlabojumi. Cena gan auga pamatīgi – 7800 dolāri. 12. oktobrī Džobsa NeXT izlaiž 6500 dolāru vērto datoru. Tas, kā jau paredzēts, ir jaudīgāks par Apple datoriem – 25 MHz procesors, 8 MB RAM, 250 MB optiskais disks un digitālais procesors real-time skaņai. ===1989.=== Turpmākie 3 gadi – 1989., 1990., 1991. bija veiksmīgi ne tikai Latvijai, bet arī Apple. Viņiem šie trīs gadi bija zelta laiks numur 1 (jā, ir arī numur 2). Pēc smagas “aplaušanās” ar Mac Portable, „ābolkompānija” kļuva par vienu no lieliskākajiem industriālā dizaina paraugiem. Septembrī prezentētais Mac Portable bija pirmais Apple mēģinājums iekarot portatīvo lauciņu. Diemžēl atsaucība bija maza. Dators bija lēns, tam nebija uzlabošanas iespēju un tā ekrāns bija ļoti dārgs, tādēļ arī pati prece sanāca dārga. Vēlāk gan Apple mācījās no šīs kļūdas un nākamo klēpjdatoru izlaida ar Sony palīdzību. Džobsa kompānija NeXT izlaiž uzlabotu datoru, kam jau ir 16 collu 4096 krāsu monitors. Jautāsiet – kāpēc visu laiku tiek pieminēts Stīvs Džobs, kaut arī viņš ir aizgājis?! Džobs, kaut arī apvainojies, tomēr vēlāk atgriežas savā kompānijā. ===1990.=== Šā gada februārī Adobe kompānija iepazīstināja mūs ar Photoshop. Mēnesi vēlāk debitē Mac 2FX (10000-12000 dolāri). Kārtējais „ātrākais Mac” jau bija ļoti līdzīgs mūsu datoriem. Vairāk vai mazāk tas līdzinās galddatoriem. Datoram bija 2 SuperDrive dziņi un iekšējs SCSI cietais disks. Bija uzraksīta programmatūra speciāli 2FX datoram, kas nodrošināja tā ātru darbību. Šajā gadā nomainās arī Apple prezidents un par jauno tiek iecets Maikls Spindlers (Michael Spindler). ===1991.=== Maijā Apple prezentē QuickTime. Tā ir tolaik jauna sistēmas programmatūra, kas ļauj atskaņot mēdiju failus. Tajā pat gadā sākās pirmā sadarbība ar IBM – 3. jūlijā IBM sūta vēstuli Apple, kurā saka, ka piedāvā palīdzību lai pabeigtu Pink un licenzētu tā RISC procesoru. Otrajā oktobrī Apple un IBM aliance kļūst oficiāla. Apple kopā ar IBM ražos PowerPC-bāzētus datorus. Pirmais patiesi portatīvais Apple dators – PowerBook 100 ir pamatā tāds pats kā vecais Mac Portable. Atšķirībā no Mac Portable, PowerBook 100 uzņēma labi, jo tā cena bija stipri mazāka – 2500 dolāri. PowerBook 100 vēlāk tika uzlabots un atklātībā nāca 140 un 170 modelis. Tieši 100. modelis bija tas, ko Apple izstrādāja kopā ar Sony. ===1992.=== CES izstādē 1992. gadā Apple priekšsēdētājs Džons Skallijs (John Sculley) paziņo par Apple plāniem radīt pirmos PDA (personal digital assistant jeb personālais ciparasistents). Tobrīd tas viss vēl ir tikai plānu līmenī, bet mums ir jāpateicas tieši Apple par šīs visnotaļ ērtās un praktiskās ierīces attīstības virzīšanu. Tiek piedāvāti pirmie Macintosh ar CD-ROM iekārtu un parādās pirmie Apple Workgroup Serveri (60, 80, 95). Šajā gadā arī pirmo reizi rodas iespēja izmantot QuickTime atskaņotāju lietojot Windows. ===1993.=== Džordžs Krovs (George Crow), kurš ir pēdējais no NeXT līdzīpašniekiem, neskaitot Džobsu, atkāpjas no amata 1993. gadā, līdz ar to NeXT ir gandrīz pilnībā izjukusi. Aprīlī Motorola Apple piegādā pirmos 50 un 66 MHz procesrus. Pirmās paaudzes PowerPC ražošana ir sākusies. Šis gads bija ļoti ražīgs ar izlaistajiem datoriem. Tie bija: Macintosh Centris 610, Macintosh Centris 650, Macintosh Color Classic, Macintosh LC III, Macintosh Quadra 800, PowerBook 165c, Workgroup Server 80, Workgroup Server 95, Macintosh LC 520, PowerBook 180c, Macintosh Quadra 660av, Macintosh Quadra 840av, PowerBook 145B, Workgroup Server 60, Newton Message Pad (OMP), PowerBook 165, Macintosh Centris 660av, Macintosh Color Classic II, Macintosh LC 475, Macintosh LC III+, Macintosh Quadra 605, Macintosh Quadra 610, Macintosh Quadra 650, Macintosh TV un PowerBook Duo 250. Īpašu uzmanību varētu pievērst Mac TV – Tam bija TV uztvērējs un CD-ROM. Tika saražoti tikai desmit tūkstoši šo datoru, kaut gan tas varēja kļūt par vienu no ienesīgākajiem modeļiem. Jebkurā gadījumā, šī TV karte ir kļuvusi populāra un nu to var sastapt ļoti daudzos datoros, ne tikai Mac. ===1994.=== Ap 1994. gadu Apple saprata, ka ir jāpārtaisa Macintosh, ja viņi grib palikt tirgū. Tad arī Apple pārsteidza daudzus, kad tika parakstīts līgums ar IBM par jaunas platformas procesoru piegādi. Tika izveidota AIM alliance – Apple, IBM, Motorola. Viņi cerēja, ka Apple programatūra un IBM/Motorola risinājumi atstās PC un Microsoft tālu aizmugurē. Tika sākta Power Macintosh sērija, kurā tika izmantoti PowerPC procesori. Procesoros izmantoja pavisam jaunu arhitektūru, kā dēļ vajadzēja pārrakstīt gandrīz visu Apple programmatūru – sākot no OS, beidzot ar utilītām ===1995.=== Pašā gada sākumā Apple paziņo, ka tam laikā ir izdevies pārdot vienu miljonu Power Mac. Ņemot vērā, ka Power Mac tika pirmo reizi iepazīstināts nepilnu gadu agrāk, pārdošanas rezultāti ir lieliski. Apple savos datoros aizstāj novecojušo 10 MHz, 32-bit NuBus slotu, ar, nu jau nemirstīgo PCI slotu, un pavisam drīz jau parādās Power Mac 9500/120, kuram ir pavisam seši PCI sloti. ==Vēstures trešā desmitgade (1996-2006):== ===1996.=== Trešās Apple desmitgades sākumā tiek iecelts jauns kompānijas priekšsēdētājs – Gils Amelio (Gil Amelio), kurš aizstāj Maiklu Spindleru (Michael Spindler). Uzreiz seko Apple mēģinājums iekļūt lieljaudas serveru tirgū ar Network Server 500 un 700, kurš tomēr neizrādās pārāk veiksmīgs. 1996. gada svarīgākais notikums iekrīt pašā gada nogalē, kad Apple nopērk sava līdzdibinātāja Stīva Džobsa kompāniju NeXT, un arī tiesības uz tās izstrādāto operētājsistēmu Nextstep. ===1997.=== Pēc ilgas prombūtnes, 1997. gadā Apple atgriežas tās līdzdibinātājs Stīvs Džobs, un viņs sākotnēji ieņem konsultanta amatu, bet, kad jūlijā Apple priekšsēdētājs Gils Amelio iesniedz atlūgumu, viņa vietu ieņem Džobs, tiesa, pagaidām tikai kā pagaidu aizstājējs. Neskatoties uz visnotaļ augsto amatu, viņa mēneša alga ir tikai 1 dolārs. Par godu kompānijas 20 gadu pastāvēšanas jubilejai tiek izlaists jubilejas Macintosh, kura cena ir 10000 ASV dolāru. Tiek arī izlaista Mac OS 8-tā versija. ===1998.=== Gadu pēc Stīva atgriešanās, Apple paziņo par savu nākamās paaudzes operētājsistēmas izstrādi Mac OS X. Apple izlaiž arī pirmo iMac galddatoru (tā cena – 1,299 $), un iespējams tieši tā ietekmē kompānija piedzīvo reti veiksmīgu gadu – visos gada tā ceturkšņos ir guvusi peļņu. Pēdējoreiz tas izdevās 1985. gadā. Katrā gadījumā iMac ir ļoti veiksmīgs jaunievedums, kurš savu attīstību turpina vēl šodien. ===1999.=== 1999. gadā Macintosh nosvin savu 15 gadu jubileju, un tirgū parādās Power Mac G3, kurš ir pieejams sākot no 1599 līdz pat 4999 ASV dolāriem atkarībā no konfigurācijas. Gada beigās Power Mac ir pieejami jau ar G4 procesoru. 1999. gads visādā ziņā ir krāsains priekš iMac, jo tas iegūst daudz dažādas papildus krāsas, sākot no indigo, līdz vīnogu toņiem. Pašās gada beigās debitē Macintosh operētājsistēmas 9. versija. ===2000.=== Nākot jaunai tūkstošgadei, respektīvi, 2000. gadam, Stīvs Džobs no pagaidu priekšēdētāja kļūst par pastāvīgo, bet patiesībā vienīgās izmaiņas ir amata nosaukumā, un, cik zināms, algas pielikumu viņš tā arī nesaņem, un vēl aizvien pelna tikai vienu dolāru mēnesī. Bet tā kā viņš savās rokās tur lielu daudzumu Apple akciju, algai ir maza nozīme. Tiek arī publiskota pirmā OS X beta versija. ===2001.=== Tieši 2001. gadā Apple aizsāk revolūciju mūzikas atskaņotāju nozarē prezentējo pašu pirmo iPod, vienlaicīgi arī ienākot sev pavisam jaunā un nepazīstamā nozarē. Debitē pirmā Macinstosh operētājsistēma ar „maģisko” burtu X nosaukumā un pusgadu vēlāk tā tiek ļoti vajadzīga versijas atjauninājuma (OS X 10.1). ===2002.=== Sākot ar 2002. gadu OS X kļūst par standarta operētājsistēmu visiem jaunajiem Mac datoriem. Apple arī atkārtoti cenšas iekļūt serveru tirgū ar Xserve, kas ir pirmais mēģinājums kopš Network server līnijas laikiem. Xserve ir pirmais Apple dators, kuram ir DDR atmiņa, un tā cena svārstās no 2999 līdz 3999 ASV dolāriem atkarībā no konfigurācijas. Šajā gadā Apple pirmo reizi pārkāpj viena gigaherca barjeru ar Power Mac G4 un paspēj arī nosvinēt bēres Mac OS 9. Turpmāk tiek attīstīta tika OS X operētājsistēma, kas drīz vien tiek pie otrā versijas atjauninājuma ar segvārdu „Jaguārs” (OS X 10.2). ===2003.=== Divus gadus pēc iPod laišanas apgrozībā Apple atver savu iTunes interneta mūzikas veikalu, no kura jebkurš var lejupielādēt aptuveni 200 000 dziesmu katru par nieka 99 centiem, bez tam, šo dziesmu skaits nepārtraukti tupina augt. To pat varētu nodēvēt par sava veida revolūciju mūzikas tirgū, jo šis veikals tiešām kļūst ļoti populārs iPod lietotāju vidū. Gada beigās Apple izlaiž arī iTunes versiju, kas paredzēta Windows, un no šī milzīgā auditorijas pieplūduma iTunes mūzikas veikals tikai iegūst. Debitē arī G5 procesori, kuru takts frekvences sasniedz 2 GHz. Tie nokļūst Power Mac G5 datoros un to sākotnējā cena ir 2 999 ASV dolāri. Pavisam drīz seko OS X jaunākā versija ar segvārdu „Pantēra”, kas sev līdzi nes 150 jaunas iespējas un uzlabojumus. ===2004.=== 2004. gads paiet galvenokārt zem iPod zīmes. Jau pašā tā sākumā Apple paplašina pieejamo iPod klāstu, iekļaujot mazāku un daudz kolorītāku versiju – iPod mini, kura sākotnēja cena ir 249 ASV dolāri. Vēlāk debitē arī pirmais iPod ar krāsaino ekrānu (iPod photo). iPod lielie panākumi piesaista arī tādu datortehnikas milzi kā HP, kurš tagad apvieno spēkus ar Apple un sāk tirgot iPod pleijerus, kas nes HP zīmolu. Vienlacīgi iTunes mūzikas veikals paplašinās, piedāvājot savus pakalpojumus arī Francijā, Vācija un Lielbritānijā. Vienīgais nozīmīgais gada NE-iPod notikums bija G5 procesoru nokļūšana iMac datoros. ===2005.=== 2005. Mac OS X tiek pie kārtējās jaunās versijas, kurai šoreiz tiek dots segvārds „tīģeris” (OS X 10.4). Tā sevī nes pirmās nopietnās pārmaiņas kopš 2003. gada. S. Džobs paziņo par Apple plāniem turpmāk izmantot Intel, nevis IBM procesorus, un pavisam drīz pēc tam Apple pirmo reizi izlaiž peli, kurai ir vairāki taustinji. Septembrī pasauli satricina vēl mazāks iPod pleijeris par iPod mini – iPod nano. Un parādoties 5 iPod paaudzei parādās iespēja atskaņot video klipus, kurus nekavējoties sāk tirgot iTunes mūzikas veikali. ===2006.=== Sākot ar šī gada janvāri parādās pirmie Intel bāzētie Macintosh datori. Kā pirmie debitē iMac un MacBook Pro, kas sevī nes Intel Core Duo un Intel Core Solo procesorus. Intel ir pavisam trešais ražotājs, kurš piegādā procesorus Apple datoriem. Tā priekšgājēji bija Motorola un IBM. Jau 2 mēnešu laikā ar Intel procesoriem ir aprīkoti puse no datoriem Apple klāstā. iTunes mūzikas veikals pārdod savu miljardo dziesmu, lai to paveiktu vajadzēja nepilnus 3 gadus. ==Apple reklāmas saukļi== Apple runasvīrs Stīvs Džobs vienmēr uzskatījis, ka ir nozīme gan stilam, gan reklāmai. Tā, piemēram, pokera spēlē laimētās Austrālijas sāls raktuves viņš pārvērta par pasaulē [http://maps.google.com/?t=k&ll=-30.516354,121.336956&spn=0.052203,0.080509 vienīgo reklāmu, kuru var redzēt no kosmosa] (attēlā redzams iPod atskaņotājs). ===Interesantākie saukļi 30 gadu gaitā=== *''"Byte into an Apple"'' (Iekodies ābolā. Septiņdesmitie gadi.) *''"Soon there will be 2 kinds of people. Those who use computers, and those who use Apples."'' (Agrāk vai vēlāk būs divi cilvēku veidi. Tie, kas lieto datorus un tie, kas lieto Apple. Astoņdesmitie.) *''"The power to be your best"'' (Spēks, lai būtu tavs labākais. 1980 - 1990) *''"Think different"'' (Domā savādāk. 1997 - 2002) Kaut arī sauklis ir gramatiski nepareizs, tas ir viens no zināmākajiem. Varbūt šī gramatiskā kļūda arī ir popularitātes iemesls. ===iMac, iBook un Mac Mini reklāmas saukļi=== *''"Insanely great!"'' (1984) *''"The iMac to Go."'' (1999) *''"Where did the computer go?"'' (2004) *''"From the creators of iPod."'' (2004) *''"The most affordable Mac ever."'' (Vispieejamākais Mac jebkad. 2005. gads. Mac Mini prezentēšanai) *''"Small is Beautiful"'' (Mazs ir brīnišķīgs. 2006. gads. Lai prezentētu Intel bāzēto Mac Mini). ===PowerMac un PowerBook saukļi=== *''"Two Brains are better than one"'' (Divas smadzenes ir labāk kā viena. 2000. gads. Šādi iepazīstināja ar divu procesoru PowerMac) *''"Less is more"'' (Mazāk ir vairāk. 2003. gads.) *''"Sends other UNIX boxes to /dev/null"'' (Pasūta citas UNIX bāzētās sistēmas uz /dev/null (linuxisti sapratīs). 2003. gads. Izmantoja Mac OS X popularizēšanai) ===iPod un iTunes=== *''"1,000 songs in your pocket."'' (1000 dziesmas tavā kabatā. 2001. gads. Šādi reklamēja pirmās paaudzes lielas ietilpības iPod atskaņotāju.) *''"The best keeps getting better"'' (Labākais kļūst labāks. 2004. gads. Ceturtās paaudzes iPod reklamēšana.) *''"Life is random."'' (Dzīve ir nejauša (random – dažādā secībā atskaņo skaņdarbus). 2005. gads. iPod Shuffle reklāma.) *''"1,000 songs. Impossibly small."'' (1000 dziesmas. Neticami mazs. 2005. gads. iPod nano popularizēšana.) *''"One more thing..."'' (Vēl viena lietiņa... 2005. gads. Piektā paaudze – iPod ar video atskaņotāju.) *''"The best Windows app ever."'' (Labākā Win programma jebkad. 2003. gads. iTunes reklamēšana Windows videi.) *''"Drink. Win. Play."'' (Dzer. Uzvari. Spēlē. (Bez maz vai Dzer. Brauc. Pievienojies) 2005. gads. Pepsi-iTunes akcija.) ===Intel makintoši=== *''"What's an Intel chip doing in a Mac? A whole lot more than it's ever done in a PC."'' (Ko Intel procesors dara Makintošā? Daudz vairāk kā tas jebkad ir darījis PC. 2006. gads.) ==Avoti== *paša veidotais [http://boot.lv/index.php?pg=202&news_id=1901 raksts] interneta portālā BOOT.Lv, kurā tika izmantoti materiāli no: *[http://macworld.com Macworld] *[http://news.com.com News Com Com] *[http://arstechnica.com Arstechnica] *[http://engadget.com Engadget] *[http://apple-history.com Apple History] *[http://applemuseum.bott.org Apple Museum] *[http://theapplecollection.com Apple Collection] *[http://happybirthdayapple.com Happy Birthday Apple] *[http://thankyousteve.com Thank you Steve] *[http://apple.computerhistory.org Apple Computer History] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[Category:Datori]][[Category:Skaitļošana]] [[Category:Elektronika]] [[Category:Datoru_aparatūra]] [[Category:Personālais dators]] [[bg:Епъл]] [[ca:Apple Computer]] [[cs:Apple]] [[da:Apple Computer]] [[de:Apple]] [[es:Apple Computer]] [[eo:Apple]] [[fa:شرکت رایانه‌ای اپل]] [[fr:Apple Computer]] [[gl:Apple Computer]] [[ko:애플 컴퓨터]] [[hr:Apple Computer]] [[id:Apple Computer]] [[ia:Apple Computer]] [[it:Apple Computer]] [[he:אפל מחשבים]] [[la:Apple Computatores]] [[lt:Apple]] [[hu:Apple Computer]] [[ms:Apple]] [[nl:Apple Computer]] [[ja:アップルコンピュータ]] [[no:Apple]] [[nds:Apple]] [[pl:Apple Computer]] [[pt:Apple Computer]] [[ro:Apple Computer]] [[ru:Apple Computer]] [[simple:Apple Computer]] [[sk:Apple Computer]] [[fi:Apple Computer]] [[sv:Apple Computer]] [[th:แอปเปิล คอมพิวเตอร์]] [[tr:Apple Computer]] [[zh:苹果电脑]] 14210 49056 2006-06-04T02:54:00Z AigarsI 987 "Noziegums un sods" grāmatas vāks "Noziegums un sods" grāmatas vāks 14211 49166 2006-06-04T18:20:45Z Tail 13 Kā autortiesību pārkāpumu no http://www.liis.lv/paslit/Literatura/21-22a/Dostojevskis.html izdzēsu daļu teksta (un raksta kvalitātes dēļ man žēl, ka nevaru izdzēst arī atlikušo) [[Image:Crimeandpunishment_cover.jpg|right|thumb|260px|"Noziegums un sods" grāmatas vāks]] ==Darba problēma== „Nozieguma un soda” pamatproblēma ir slepkavība un slepkavas jušanās pēc nozieguma. [[Raskoļnikovs]] – nabadzīgs students, kuru izslēdz no grupas - nogalināja sievieti un viņas meitu viņu pašu mājās, pirms tam bijis viņu dzīvoklī un apskatot iekārtojumu un iespējamo dārgumu atrašanās vietu. Noziegums tika izdarīts, lai jaunietis varētu pārliecināties par sevi – ka viņš ir to spējīgs, ka nav ne ar ko sliktāks par citiem. Iespējams, tāpēc arī Rodions [[Raskoļnikovs]] savu iegūto laupījumu nevis iztērē vai pārdod, bet gan noglabā zem akmens. [[Raskoļņikovs|Raskoļņikova]] dilemma par atzīšanos ir problēma, kas izriet no slepkavības, pārējais tiek pakārtots, lai vēl vairāk iespaidotu Raskoļņikova domas. Pēc augļotājas un viņas meitas nogalināšanas, nabadzīgais students visu laiku tiek šaustīts. Atzīties vai neatzīties - būtībā viss stāsts tiek vairāk vai mazāk veltīts tam. Nozieguma pastrādāšanas dēļ [[Raskoļnikovs]] ir arvien vairāk nomākts. Vairākas reizes viņš iziet no mājas ar domu iet uz [[policija|policiju]] un atzīties, bet vienalga atgriežas mājās. Romāna gaitā [[Raskoļnikovs]] sāk šķelties, viņam parādās divas dabas. Viena ir tā, kas liek atzīties, atklāt visu, bet otra – sabiedriskā, kura izliekas neko nezinām. Rodionam [[Raskoļņikovs|Raskoļnikovam]] ir bail no tiesas, soda, viņu sāk mocīt sirdsapziņa, bet, kad viņš ierodas policijā pie Porfīrija Petroviča, ieslēdzās viņa otrā puse, un viņš noliedz slepkavības faktu. Kad gandrīz jau ir uzzināta viņa vaina, ierodas viens no krāsotājiem, kurš slepkavības dienā bija namā un krāsoja istabu un atzīstas. Tas kārtējo paglābj [[Raskoļņikovs|Rodionu]] no soda. Psiholoģiski psihiatriskā nozieguma un soda analīze veidota ar apbrīnojamu mākslu un tīri zinātnisku lietpratību. [[Tiesību zinātne|Juridiskajā]] vērienā romāns aizskar un iztirzā daudzus cilvēka un sabiedrības tiesību jautājumus. Šis sacerējums ir svarīgs arī tīri kultūrvēsturiskā ziņā, jo parāda jaunā cilvēka tipu sešdesmitajos gados un pārejas laikmetā, kad vecie tikumības un sabiedrības pamati sabrūk un atsevišķi indivīdi meklē jaunu pasaules atziņu. [[Fjodors Dostojevskis|F.Dostojevska]] darbam milzīga nozīme visā tā laika [[Eiropa|Eiropas]] sabiedriskās domas attīstībā. ==Vēstījums== Šis darbs ļoti spēcīgi atklāj paša [[Fjodors Dostojevskis|Dostojevska]] morālās atziņas. [[Fjodors Dostojevskis]] droši vien, ka tāpat kā pārējie, uzskata, ka cilvēkam ne aiz kādiem sociāliem motīviem nav tiesības laupīt otram dzīvību un ka noziegums izpērkams tikai ar soda izciešanu. Galvenais vēstījums varētu būt „nogalināt cilvēku nozīmē nogalināt pašam sevi”, jo pēc večiņas nosišanas, galvenais varonis arvien vairāk ievelkas sevī, sāk vairīties no cilvēkiem, izjūt izolētību, arvien biežāk Raskoļnikovs jūtās slims, izjūt drudzi un drebuļus. Domāju, ka tas viss ir dēļ pastrādātā nozieguma. Otrs vēstījums varētu būt tāds, ka viss sliktais nāk jau no bērnības. Respektīvi, bērnībā redzētais skats, kad cilvēks nosit zirgu tikai par to, ka tas nespēj pavilkt uzlikto nastu, iespējams, ir tā iespaidojis [[Raskoļņikovs|Rodionu Romanoviču]], ka viņš šā iespaidā pastrādāja noziegumu jau būdams pieaudzis. ==Varoņu raksturojums== *[[Raskoļņikovs|Rodions Romanovičs Raskoļņikovs]] – nabadzīgs students, kurš dzīvo [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]. Pirmo reizi grāmatā iepazīstoties ar [[Raskoļņikovs|Raskoļņikovu]], viņš ir apsēsts ar ideju par slepkavību. Viņš ir ļoti iegrimis sevī – skaita soļus, nespēj kontrolēt savas domas. Viņā ir domas, ka ir neparasti cilvēki, savādāki kā masas, kas spēj izmainīt likteni. Nogalinājis augļotāju Aļonu Ivanovu un netīšām arī viņas māsu, viņam laimīgā kārtā izdodas izmukt. Tad viņš, grīļodamies pa pasauli, kļūst paranoisks un domā, ka nav vainīgs. [[Raskoļņikovs|Rodions]] iepazīstas ar Soņu, bet nevar pieņemt viņas mīlestību, jo nicina sevi par to, ka nevar tikt pāri slepkavībai. Beigās viņš atzīstās, kaut arī īsti netic, ka noziegums bija grēcīgs. [[Raskoļņikovs]] ir bohēmiska personība, tai pat laikā ļoti pārdzīvodams izdarīto. *Soņa Marmeladova – Soņa ir tīrības un nevainības personifikācija, neskatoties uz to, ka viņai ir bijis jākļūst par prostitūtu, lai pabarotu savu [[ģimene|ģimeni]]. Viņa ļoti augstu vērtē cilvēkus, it sevišķi [[Raskoļņikovs|Raskoļņikovu]], kad viņš iedod naudu Semjona bērēm. *Razumihins – [[Raskoļņikovs|Raskoļņikova]] studiju biedrs, jauks, neveikls, taču ļoti augstsirdīgs. Razumihins parūpējās par [[Raskoļņikovs|Raskoļņikovu]], kamēr viņš slimo un parūpējas par [[Raskoļņikovs|Raskoļņikova]] ģimeni, kad viņš pameta to. Razumihins ir draudzīgs, sociāli atvērts, pazemīgs. Razumihins ir vairāk teorētiķis – viņš apsver briesmas, kuras draud, izvērtē perspektīvas iespējas. Razumihins iemīlas [[Raskoļņikovs|Raskoļņikova]] māsā un beigās viņu apprec. *Duņa – [[Raskoļņikovs|Raskoļņikova]] māsa, skaista, lepna, gracioza, dažbrīd augstprātīga. Daudzviet līdzīga brālim. Duņa ir gatava ziedot sevi, lai tikai palīdzētu ģimenei, lai viņiem būtu labāk. *Nastasja – Pavāre mājā, kur uzturas [[Raskoļņikovs]]. Ļoti gādīga un izpalīdzīga. Kritiski vērtē [[Raskoļņikovs|Raskoļņikova]] klaustrofobisko dzīvesveidu, bet tomēr, kā jau labsirdīga, nes viņam tēju un zupu. ==Noziegums un sods filmās== * Crime and Punishment (1935, starring Peter Lorre, Edward Arnold and Marian Marsh) * Crime et Châtiment (1935,France directed by Georges Lampin, starring Lino Ventura and Jean Gabin) * Преступление и наказание (USSR, 1969, starring Georgi Taratorkin, Tatyana Bedova, Victoria Fyodorova) [1] * Dostoevsky's Crime and Punishment (1998, a TV movie starring Patrick Dempsey, Ben Kingsley and Julie Delpy) * Crime and Punishment in Suburbia (2000, an adaptation set in modern America and "loosely based" on the novel) * Crime and Punishment (1979, miniseries starring Timothy West, Vanessa Redgrave and John Hurt) * Crime and Punishment mini-series (2002, starring John Simm) [[Category:Literatūra]] [[Category:Krievu valodā rakstošie]] [[Category:Krievu rakstnieki]] [[bg:Престъпление и наказание]] [[da:Forbrydelse og straf]] [[de:Verbrechen und Strafe]] [[es:Crimen y castigo]] [[en:Crime and Punishment]] [[fa:جنایت و مکافات]] [[fr:Crime et Châtiment (roman)]] [[hr:Zločin i kazna]] [[he:החטא ועונשו]] [[it:Delitto e castigo]] [[nl:Misdaad en straf]] [[ja:罪と罰]] [[pl:Zbrodnia i kara]] [[pt:Crime e Castigo]] [[sl:Zločin in kazen]] [[sr:Злочин и казна]] [[fi:Rikos ja rangaistus]] [[sv:Brott och straff]] [[tr:Suç ve Ceza (kitap)]] [[zh:罪与罚]] 14213 49064 2006-06-04T04:10:58Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[Nātrija karbonāts]] 14214 49069 2006-06-04T04:48:08Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums</td> <td>Kalcija karbonāts</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>CaCO<sub>3</sub></td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>100,087 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>2830 kg/m<sup>3</sup></td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>1090 K (825&deg;C)</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>sadalās</td></tr> <tr> </table> '''Kalcija karbonāts''' (CaCO<sub>3</sub>) ir balta, kristāliska viela. Tas ir plaši sastopams dabā, [[kaļķakmens]] un dolomīta veidā. Kalcija karbonātu lieto par [[kalcijs|kalcija]] savienojumu un [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] izejvielu. Kalcija karbonāts ir mazšķīstoša viela, tomēr tas ir sastopams cietā ūdenī. Kalcija karbonāts reaģē ar stiprām skābēm, izdalot CO<sub>2</sub>. '''Kalcija karbonātu saturoši minerāli:''' *[[kaļķakmens]] *[[marmors]] *[[krīts]] *[[travertīns]] [[Category:Ķīmija]] [[Category:Neorganiskā ķīmija]] [[cs:Uhličitan vápenatý]] [[da:Calciumcarbonat]] [[de:Kalziumkarbonat]] [[en:Calcium carbonate]] [[es:Carbonato cálcico]] [[fr:Carbonate de calcium]] [[it:Carbonato di calcio]] [[he:סידן פחמתי]] [[ja:炭酸カルシウム]] [[nl:Calciumcarbonaat]] [[pl:Węglan wapnia]] [[sv:Kalciumkarbonat]] [[th:แคลเซียมคาร์บอเนต]] [[zh:碳酸鈣]] 14216 49080 2006-06-04T07:02:26Z Keps 758 Teksts Maķedonija - paugurains reģions Grieķijas ziemeļu daļā - bija apdzīvota vēl [[Neolīts|neolītā]] - ap 6200.g. p.m.ē. līdz 3. gadsimta p.m.ē. sākumam Maķedonija vairāk atradās [[Ilīrija]]s un [[Trāķija]]s ietekmes sfērā. Pēc 3000.g. p.m.ē. kāda grieķu valodā runājoša cilts apmetās šajā reģionā un, paplašinoties Grieķijas ietekmes sfērai, arī Maķedonijā arvien vairāk pastiprinājās Grieķijas ietekme. Valdnieka [[Filips II|Filipa II]] laikā, 4. gs. p.m.ē., sākās strauja Maķedonijas saimnieciska un militāra attīstība, lielā mērā pateicoties dažādām inovācijām un labi organizētai valsts pārvaldei. Filips II bija grieķu kultūras piekritējs un atbalstītājs. Viņš labi redzēja arī Grieķijas vājumu tās norieta laikā - politisko sadrumstalotību, kultūras degradāciju. Turpretī Maķedonija, atšķirībā no Grieķijas, 20 gadu ilgos karos bija attīstījusi ne tikai augstu militāru prasmi, bet arī politisku izveicību. Izmantojot Senās Grieķijas polisu savstarpējās ķildas, Maķedonija tās pakļāva. Līdz ar to Maķedonija un Grieķija Filipa II laikā izveidojās kā vienota valsts. Tas bija Maķedonijas impērijas sākums, kas savu augstāko varenības punktu sasniedz Filipa II dēla [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] laikā. Taču pēs Maķedonijas Aleksandra nāves 323.g. p.m.ē. impērija tika sadalīta starp viņa ģenerāļiem vairākās karalistēs, kuras savstarpējās cīņās par varu un ietekmi Vidusjūras reģionā arvien vairāk novājinājās. To izmantoja Roma, kura 3.-2.gs. laikā vairākkārt iebruka Maķedonijā, līdz 148.g. tā kļuva par [[Romas impērija]]s vienu no provincēm. Pēc Romas impērijas sadalīšanās [[Rietumroma|Rietumromā]] un [[Austrumroma|Austrumromā]] ([[Bizantija]]), Maķedonija kļuva par Bizantijas impērijas sastāvdaļu. Bizantijai novājinoties, 6.-7.gs. laikā [[Balkāni|Balkānos]], t.sk. Senās Maķedonijas teritorijā ieplūda liels skaits [[Slāvi|slāvu]] ieceļotāju no [[Austrumeiropa]]s. Drīz vien slāvi kļuva šeit par dominējošo etnisko grupu un Maķedonijas pirmiedzīvotāji pakāpeniski tika asimilēti. Līdz ar to Senā Maķedonija savu pastāvēšanu bija beigusi. 14217 49083 2006-06-04T07:22:40Z Ingarix 920 14219 49089 2006-06-04T07:50:33Z Ingarix 920 14220 49092 2006-06-04T08:39:50Z Ingarix 920 14221 49096 2006-06-04T09:01:28Z Kramis 288 Jauna raksts [[Image:Wooden Mancala board.jpg|thumb|250px|Kalah spēles dēlis]] '''Mancala''' ir statēģijas galda spēļu paveids, kuru spēlē visā pasaulē. To dažkārt dēvē arī par sēšanas spēli. Viszināmākie spēļu paveidi šai spēļu saimei Eiropā ir Oware un Kalah. Visām mancala spēles dala pamatā kopīgus noteikumus. Mancala veida spēles ir kā šahs Eiropā daudzās Āfrikas un dažās Āzijas sabiedrībās. ==Vēsture== Mancala spēļu vēsture ir neskaidra. Visticamāk, ka tā ir izcēlusies modernās Etiopijas reģionā 6.gs. vai 7.gs. m.ē. Kaut spēle ir spēlēta Eiropā jau kopš 17.gs., tā nekad nav ieguvusi lielu popularitāti, izņemot Baltijas valstīs, kur tā reiz ir bijusi ļoti populāra spēle. ==Nosaukums== Vārdu Mancala cilvēki bieži uztver kā kādas spēles nosaukumu, tomēr tas ir vārds, kurš apzīmē spēļu saimi. Eiropā bieži vārdu mancala saista ar spēli Kalah, kura ir mancala spēļu saimes spēle. Vārds mancala nāk no Arābu vārda ''naquala'' ("kustēties"). ==Noteikumi mancala paveida spēlei Kalah== <div style="float:right;width:256px"> {| align=center style="background-color:white" border=1px || {| | rowspan=2 align=center |[[Image:Mancala hole (0).png|32px|Store (0)]] ||[[Image:Mancala hole (3).png|24px|3]] ||[[Image:Mancala hole (3).png|24px|3]] ||[[Image:Mancala hole (3).png|24px|3]] ||[[Image:Mancala hole (3).png|24px|3]] ||[[Image:Mancala hole (3).png|24px|3]] ||[[Image:Mancala hole (3).png|24px|3]] | rowspan=2 align=center |[[Image:Mancala hole (0).png|32px|Store (0)]] |- ||[[Image:Mancala hole (3).png|24px|3]] ||[[Image:Mancala hole (3).png|24px|3]] ||[[Image:Mancala hole (3).png|24px|3]] ||[[Image:Mancala hole (3).png|24px|3]] ||[[Image:Mancala hole (3).png|24px|3]] ||[[Image:Mancala hole (3).png|24px|3]] |} |} </div> Spēlē parasti izmanto no kāda materiālā izgatavotu priekšmetu ar secībā izkārtotām bedrītēm. Par kauliņiem var izmantot jebko: no pupiņām līdz stikla lodītēm un akmentiņiem. Pavisam spēles laukā ir 36 kauiņi. Spēles sākumā kauliņus izkārto, kā redzams attēlā pa labi.<br/><br/> Spēles mērķis ir iegūt savā īpašumā vairāk kauliņu nekā ir pretiniekam. Tātad, lai uzvarētu jāiegūst 19 no 36 kauliņiem.<br/><br/> Spēlē tava puse ir 6 bedrītes tavā pusē kopā ar īpašo bedrīti spēles trauciņa labajā pusē. Kauliņu pārvietošanu sauc par sēšanu. Spēlētājs, kuram ir gājiens, izvēlas vienu bedrīti no savas puses, izņem ārā visus kauliņus no šīs bedrītes un ieliek pa vienam kauliņam iekšā katrā bedrītē pēc kārtas (arī pretinieka bedrītē) virzienā pretēji pūlksteņa rādītāja virzienam. Tie kauliņi, kurus iemet savā īpašajā bedrītē kļūst par taviem notvertajiem kauliņiem. No šīs bedrītes kauliņus nevar izņemt. Ja tu sējot nonāc līdz pretinieka īpašajai bedrītei, tad tā ir jāizlaiž. Ja tu sējot pēdējo kauliņu iemet savā īpašajā bedrītē, tad tu iegūsti gājiena tiesības. Ja tu pēdējo kauliņu iemet bedrītē, kurā nav neviena cita kauliņa, tad tu iegūsti šo kauliņu un visus kauliņus no laukuma pretējās puses attiecīgās bedrītes un pārvieto visus kauliņus uz savu īpašo bedrīti. Kad gājiens ir izdarīts, tad savu gajienu veic pretinieks. Ja spēlējot pretiniekam viņa visas bedrītes ir tukšas, tad spēle beidzas un tu iegūsti savā īpašumā visus kauliņus, kuri atrodas tavās bedrītēs. <br/><br/> Spēles beigās uzvar tas, kura īpašajā bedrītē ir vairāk kauliņu. [[Category:galda spēles]] 14222 49110 2006-06-04T10:58:57Z Systematic 988 14223 49112 2006-06-04T11:05:08Z Systematic 988 14224 49116 2006-06-04T11:14:36Z Systematic 988 14225 49118 2006-06-04T11:30:28Z Mrom 519 ņemts no BBL mājas lapas bbl.net ņemts no BBL mājas lapas bbl.net 14226 49120 2006-06-04T11:53:59Z Mrom 519 {| style="margin:5px; border:1px solid #8888AA;" align=right cellpadding=3 cellspacing=3 width=280 |- align="center" bgcolor="red" |colspan=2| <font color="white">'''BK Ventspils'''</font> |- align="center" |colspan=2| [[Image:BKVentspils.jpg|100px|BK Ventspils]] |- align="center" bgcolor="#eeeeee" || '''Dibināts''' || 1994 |- align="center" || '''Arēna''' || [[Ventspils Olimpiskais centrs]] |- align="center" bgcolor="#eeeeee" || '''Komandas krāsas''' || dzeltena un sarkana |- align="center" || '''[[LBL]] čempioni''' || 7 |- align="center" bgcolor="#eeeeee" || '''Galv. treneris''' || [[Kārlis Muižnieks]] |- align="center" || '''Kluba prezidents''' || [[Aivars Lembergs]] |- align="center" bgcolor="#eeeeee" |} '''BK Ventspils''' ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Ventspils]], kas dibināts 1994. gadā. Klubs ir septiņkārtējs [[Latvija]]s čempions. 14227 49127 2006-06-04T12:23:42Z Dainis 876 Frīdrihs Canders; no ru.wiki Frīdrihs Canders; no ru.wiki 14228 53436 2006-07-03T13:42:37Z 213.175.124.191 drukas kļūdas [[Image:Cander.jpg|right]] '''Frīdrihs Canders''' ([[Vācu valoda|vācu]] ''Friedrich Zander''; [[krievu valoda|krievu]] ''Фридрих Артурович Цандер'') [* 1887. gada 11. (23.) augustā [[Rīga|Rīgā]]; † 1933. gada 28. martā [[Kislovodska|Kislovodskā]]] - [[Baltvācieši|baltvācu]] izcelsmes zinātnieks un izgudrotājs. Viens no [[raķešbūve]]s pionieriem. Miris [[Krievija|Krievijā]] no [[Tīfs|tīfa]]. ==Galvenie dzīves posmi== * 1908 — sāka nodarboties ar [[reaktīvā kustība|reaktīvās kustības]] problēmām. * 1914 — pabeidza [[Rīgas politehniskais institūts|Rīgas politehnisko institūtu]]. * 1915 — kopā ar rūpnīcu "[[Provodņiks]]" evakuējās uz [[Maskava|Maskavu]]. * 1929—1932 — uzbūvēja un izmēģināja [[Raķešdzinējs|reaktīvo dzinēju]], kas darbojās ar saspiestu gaisu un [[benzīns|benzīnu]] (OR-1). * 1930—1931 — lasīja lekcijas [[Maskavas aviācijas institūts|Maskavas aviācijas institūtā]]. * 1931—1932 — Reaktīvās kustības izpētes grupas ([[GIRD]]) priekšsēdētājs. * 1933 — uzbūvēja un izmēģināja reaktīvo dzinēju, kas darbojās ar [[sašķidrinātais skābeklis|sašķidrināto skābekli]] un benzīnu (OR-2). ==Piemiņa== * Frīdriha Candera vārdā nosaukts [[Mēness]] krāteris, ielas Rīgā un Maskavā. * Rīgā ir Candera memoriālais muzejs, Kislovodskā – Kosmonautikas attīstības muzejs. * Kopš 1967.gada [[Latvijas Zinātņu akadēmija]] piešķir F.Candera vārdā nosaukto balvu par labākiem darbiem inženierzinātnēs. [[Category:Raķešu konstruktori|Canders, Fridrihs]] [[Category:Vācbaltieši|Canders, Fridrihs]] [[en:Friedrich Zander]] [[ru:Цандер, Фридрих Артурович]] [[sl:Friedrich Arturovič Zander]] 14229 49129 2006-06-04T12:42:59Z Dainis 876 Redirecting to [[Frīdrihs Canders]] #REDIRECT [[Frīdrihs Canders]] 14230 52831 2006-07-01T11:59:15Z Dainis 876 [[Category:Kosmonautika]] [[Category:Raķetes|K]] 14231 49131 2006-06-04T13:10:18Z Ingarix 920 14232 49133 2006-06-04T13:20:07Z Ingarix 920 '''Pan-arābisms''' ir politiskā kustība arābu valstīs, kuras mērķis ir apvienot visas arābu valstis. [[Image:Arab Revolt Flag.png|thumb|right|200px|Arābu sacelšanās krāsas, kuras atrodamas visu mūsdienu arābu valstu karogos]] [[Image:Arab world.png|thumb|right|200px|Arābu valstis]] [[Image:Age of Caliphs.gif|thumb|right|200px|Arābu kalifāts]] Pēc arābu [[kalifāts|kalifāta]] sabrukuma, arābu apdzīvotās teritorijas tika pakļautas dažādiem iekarotājiem un kolonizatoriem. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Lielbritānija]] un [[Francija]] veicināja arābu sacelšanos, lai sakautu [[Ottomaņu impērija|Ottomaņu impēriju]]. Arābu plāni pēc kara izveidot savu patstāvīgu valsti neizdevās, jo Lielbritānija un Francija pakļāva lielu daļu [[Tuvie austrumi|Tuvo austrumu]]. Tikai [[Saūda Arābija|Saūda Arābijai]] izdevās iegūt neatkarību. Papildus neapmierinātībai ar ārvalstu uzspiestajām robežam, no 1930ajiem gadien auga arābu neapmierinātība ar ebreju [[zionisms|zionistu]] vāji slēptajiem centieniem Palestīnā izveidot savu valsti. Pan-arābisms savus ziedu laikus piedzīvoja pēc Otrā pasaules kara kad tika izveidota [[Arābu līga]]. Pēc [[Nasers|Nasera]] nākšanas pie varas 1954. gadā, [[Ēģipte]] kļuva par pan-arābisma centru. Šajā laikā pan-arābisms bija sekulāri sociālistiska kustība. Neatkarību ieguvušās arābu valstis veica vairākus nesekmīgus mēģinājumus apvienoties. Irāka un Jordānija 1958. gadā izveidoja Arābu federāciju. Ēģipte un Sīrija izveidoja Apvienoto Arābu republiku (1958-1961), kura kopā ar Ziemeļjemenu izveidoja Apvienotās arābu valstis - federāciju kura pastāvēja 1958. - 1961. gados. Vēlāk Lībija mēģināja apvienoties ar Ēģipti. Veiksmīgākais arābu valstu apvienošanās piemērs ir Apvienotie arābu emirāti. Arābu sakāve 1967. gada karā, Nasera nāve 1970. gadā iezīmē pan-arābisma norietu. 14233 49138 2006-06-04T15:21:43Z Sss 937 [[GFDL]] 14234 49140 2006-06-04T15:22:15Z Sss 937 {{logo}} 14235 51174 2006-06-19T00:00:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Alytus (district)]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Alītas apriņķis'''</font> </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Alytaus-apskritis.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Alytaus_apskrities_herbas.png|87px|]] </table> <tr><td>Administratīvs centrs <td>[[Alīta]] <tr><td>Apriņķa priekšnieks<td>Raimunds Markausks <tr><td>Novads<td>[[Dzūkija]] <tr><td>Platība<br> - Kopā<br> - Procents<td>6 -s pēc lielumu<br>5425 km&sup2;<br>8,3% <tr><td>Iedzīvotāju<br> - Kopā (2005)<br> - Procents<br> - Biezība<td>7 -s pēc iedzīvotājiem<br>182 851<br>5,3 %<br>33,7/km² </table> '''Alītas apriņķis''' - visvairāk dienvidos esošs [[Lietuva|Lietuvas]] apriņķis. Tas apņem dižo Dzūkijas novada daļu - [[Alīta|Alītas]], [[Lazdiji|Lazdiju]] un [[Varēna|Varēnas]] rajonu, Alītas pilsētas un [[Druskininki|Druskininku]] pašvaldību teritorijas. Kopīga platība - 542,5 tūkst. ha. Meži aizņem 247,2 tūkst. ha (44 proc.), upes, ezeri - 24,3 tūkst. ha (4,3%) visas teritorijas. Pār apriņķi tek vislielāka valsts upe [[Nemunas]] un viena no visiespaidīgajam Lietuvas upju - [[Merkīs]]. Daudz ezeru, vislielāki - [[Dusia]] (2334 ha), [[Metelīs]] (1290 ha), [[Žuvintas]] (991,8 ha), [[Didžiulis]] (912,7 ha), [[Obelija]] (572,5 ha), [[Simnas ezers]] (245 ha), [[Giluitis]] (235 ha). Tā ir visskaistākais un vismežainākais novads Lietuvā, slavens sēnigiem mežiem, savdabīga un unikāla arhitektūra autentiskām tautas māksla tradīcijām, ekoloģisku līdzsvaru, tradicionālu biznesu attīstīšanu, labiem nosacījumiem izglītojošam kājāmgājēju, ūdens un divriteņu tūrismam. ==Pilsētas== Apriņķī ir 7 pilsētas, no kurām vislielākās: 1. [[Alīta]] 2. [[Druskininki]] 3. [[Varēna]] 4. [[Lazdiji]] 5. [[Simna]] Arī ir 12 pilsētiņu un 1129 ciemi. ==Ārējās saites== *[http://www.alytus.aps.lt/ Apriņķa mājaslapa] *[http://www.lietuva.lt/index.php?Lang=34&ItemId=27848 Lietuva.lt] [[Category:Lietuvas apriņķi]] [[ca:Comtat d'Alytus]] [[de:Distrikt Alytus]] [[en:Alytus County]] [[es:Condado de Alytus]] [[et:Alytuse maakond]] [[it:Contea di Alytus]] [[kw:Konteth Alytus]] [[lt:Alytaus apskritis]] [[mo:Жудецул Алитус]] [[nl:Alytus (district)]] [[no:Alytus fylke]] [[ro:Judeţul Alytus]] [[ru:Алитусский уезд]] [[sv:Alytus (provins)]] 14236 49147 2006-06-04T16:44:52Z Ingarix 920 14237 49148 2006-06-04T16:46:25Z Ingarix 920 14238 49149 2006-06-04T16:49:30Z Ingarix 920 14239 49153 2006-06-04T17:07:18Z Sss 937 [[Category:Lietuva]] 14240 49158 2006-06-04T17:42:16Z Ingarix 920 [[Image:British Empire 1921.png|thumb|right|300px|Britu impērija 1921. gadā]] '''Britu impērija''' bija viena no varenākajām un lielākajām impērijām pasaules vēsturē. 1921. gadā tās teritorijā dzīvoja 470-570 miljoni cilvēku, un tā aizņēma ceturto daļu no zemes virsmas. [[Image:British stamp.jpg|thumb|left|150px|Britu impērijas pastmarka]] Sākot ar 16. gadsimtu angļu jūrasbraucēju un tirgotāju nodibinātās apmetnes pārvērtās par pirmajām kolonijām, un laika gaitā briti savu interešu aizstāvībai turpināja ieņemt aizvien lielākas teritorijas. Impērijas lielākās varenības laiks bija 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums. [[Lielbritānija]]s vājums pēc Otrā pasaules kara padarīja impērijas uzturēšanu un aizsardzību par finansiālu neiespējamību. Lielākā daļa britu impērijas koloniju ieguva neatkarību 50to gadu beigās un 60to gadu sākumā. Bijušās impērijas sastāvdaļas ir apvienojušās [[Nāciju sadraudzība|Nāciju sadraudzībā]]. == Informācija internetā == [http://www.britishempire.co.uk/ Par Britu impēriju] [http://www.empiremuseum.co.uk/ Britu impērijas muzejs] 14241 49157 2006-06-04T17:41:52Z Ingarix 920 14242 49165 2006-06-04T18:18:26Z AigarsI 987 "[[List of elements]]" pārdēvēju par "[[Ķīmisko elementu saraksts]]": angliski kaut kā neder, ne? #REDIRECT [[Ķīmisko elementu saraksts]] 14243 49167 2006-06-04T18:21:08Z 85.115.126.203 IEVADS Reps, hip-hop mūzika, breakdance, grafiti ir kļuvuši pazīstami gandrīz visiem pilsētu un nedaudz arī lauku iedzīvotājiem. Reps ir ļoti populārs lirikas veids, ko plaši izmanto āri popmūzikā, hibridizējot to ar citiem mūzikas žanriem. Hip-hop mūzikas funky ritmus un dīdžeju skrečus ir dzirdējuši visi, kas jebkad ir dzirdējuši kādu īstu repa gabalu. Grafiti pilsētas sienu zīmējumi pievērš sev uzmanību, jo spilgti izceļas, piemēram, uz kādas rūpnīcas vai bloku mājas pelēkas un netīras sienas. Ikviens zina, ka breika dejā cilvēki griežas uz galvas un citām ķermeņa daļām. Tā ir apmēram viena tūkstošdaļa no tā, ko īstenībā var pateikt par šo hip-hop kultūru. Tomēr gandrīz neviens nezin, kur, kad un kā šis mistiskais hip-hops radās. Daudzi cilvēki ir aprobežoti informācijā tik lielā mērā, ka neuzskata hip-hopu par kultūru, bet tikai par mūziku. Tomēr tā ir kultūra, kuras cilvēkiem ir savs dzīves, runas, ģērbšanas, kustēšanas, domāšanas un sevis izpaušanas veids. Šīs kultūras neskaidri zināma pagātne ir iemesls, kāpēc es vēlos izpētīt tās vēsturi. Vispārībā vēstures nozīme ir palīdzēt izprast pašreizējo situāciju un palīdzēt prognozēt nākotni. To es vēlos izdarīt savā zinātniskajā darbā par Hip-Hop kultūru. Darba mērķis ir pēc iespējas precīzāk apkopot hip-hop kultūras vēsturi. 1. VĒSTURE PIRMS HIP-HOP SĀKUMA Hip-Hop kultūra ir Ņujorkas jauniešu kultūra, kas vēlāk izplatās pa visu pasauli. Tā sastāv no četriem elementiem: breika dejas, repa vai “emsī” (MC) mākslas, grafiti un dīdžeinga. Šī kultūra radās, kad Kool DJ Herc sāka spēlēt dziesmu pārtraukuma momentus un komentēt vakara norises dzejā. Pārtraukuma momentos dejoja breikeri. Šajos pasākumos jaunieši apzīmēja apkārtnes sienas ar saviem parakstiem. Darbā tiks izklāstīts, kā tas viss radās. Mēs visi zinam teoriju par tauriņa efektu. Tas ir, kad tauriņš vienā pasaules malā savicina spārnus, bet otrā pasaules malā ir milzīga vētra. Kā itkā no nenozīmīgām lietām viss ir saistīts tādā kā ķēdē. Mazs sīkums spēj iespaidot tik daudzas lietas, tāpēc pavērosim, kuras lietas bija tās, kuras lika rasties hip-kop kūltūrai. Uz Vestindiju (Vidusamerikas salām) spāņi melnos afrikāņus kā vergus lielā skaitā sāka vest jau 16. gadsimta 30. gados, uz Ziemeļamerikas kontinentu - 17. gadsimta sākumā. Sākot ar 16. gadsimtu, gan spāņi, gan portugāļi viņus transportēja arī uz Dienvidameriku. Tas notika, jo bija nepieciešams darbaspēks cukurniedru audzēšanai, un ar vietējiem aborigēniem nepietika. Kopš 1538. gada uz Brazīliju tika atvesti ap 18 miljoniem vergu. Lielāka daļa no tiem mira pēc piecu gadu darba. Tā uz Ameriku tika atvesta afrikāņu kultūra. Vergturi atņēma šiem cilvēkiem brīvību, bet tie nespēja atņemt tiem viņu kultūru. Dejot uz dziedāt vergiem bija atļauts. Vēlāk no šīm dejām bija attīstījusies brazīliešu deja - cīņas māksla “Kapoeira” (angliski Capoeira), kura gan attīstījās atsevišķi no hip-hop kultūras un ietekmēja to krietni vēlāk. Konkrēti tika ietekmēts “breakdance”, daudzas kapoeira kustības apguva breikeri. Daudzi uzskata, ka kapoeira deva sākumus breika dejai, bet tas nav minēts nevienā no manis apskatītiem avotiem. Ja breiks rastos no kapoeira, šīs cīņas vēlāka ietekme uz to nebūtu loģisks faksts. Bet šīm abām dejām ir liela līdzība kustībās, kas liecina uz to, ka abām ir vienas saknes - afrikāņu cilšu dejas. Kapoeira kļuva par cīņu, jo tas bija vienīgais veids, kā cīnīties ar uzraugiem, vai aizbēgt. Cīņas māksla tika attīstīta slepus, jo tas nebija atļauts. Cilvēki veidoja apļus, kur iekšā notika cīņa, bet, ja uzraugi pievērsa tam uzmanību, tad tā pārvērtās par nekaitīgu deju. Tā viņi sagatavoja pretestību. Izbēgušie vergi dzīvoja mežā un pat cēla ciematus "guitombo". Tajos tika organizēta sacelšanās pret portugāļiem. Verdzību atcēla tikai 1888. 13. maijā, bet tas daļēji ir šīs pretestības nopelns. Kapoeira tika aizliegta, kā dumpīgs elements, bet ar to turpināja nodarboties. Šai dejai ir bijusi liela kulturāla nozīme it īpaši tiem cilvēkiem, kas dzīvoja Brazīlijas graustos. Tāpēc 1937. gadā 9. jūlijā šo deju legalizēja. Bez dejām uz Ameriku tika atvesti arī dziedājumi. Vergi strādāja labāk, ja dziedāja, tāpēc tas bija atļauts. Atšķirībā no kapoeiro, kas attīstījās tikai Brazīlijā, dziedāja arī Ziemeļamerikas vergi. Dziesmas bija par to, no kurienes viņi nāk un par viņu ciltīm. Tai laikā vergi gāja uz baznīcām un dziedāja brīvības dziesmas. Tas vēlāk attīstījās par Gospelu - nēģeru garīgo dziedājumu koriem. Amerikas revolūcijā līdzās baltajiem cīnījās melnie, taču ASV Konstitūcija (to ratificēja 1788. gadā) nelikvidēja vergu tirdzniecības radīto vēsturisko netaisnību un vergi nesaņēma nekādas pilsoņtiesības. XIX gadsimta sākumā ASV ziemeļu pavalstīs verdzību pakāpeniski aizliedza, bet, tā kā Dienvidu ekonomika bija balstīta uz verdzību, tad nostāja verdzības jautājumā kļuva par vienu no tiem ar pavalstu tiesībām saistītajiem iemesliem, kuri noveda pie Dienvidu atdalīšanās, kas izraisīja ASV Pilsoņu karu (1861-1865). Pilsoņu karā Savienības (Ziemeļu) armijā cīnījās ap 200000 melno, tiesa gan, atsevišķās vienībās, ko vadīja baltie virsnieki. Vergus (apmēram 4 miljonus) oficiāli atbrīvoja Vergu brīvlaišanas manifests, ko 1863. gadā izdeva prezidents Abrahams Linkolns. Tomēr līdz Savienības spēku uzvarai 1865. gadā, kā arī pēckara laikposmā, ko dēvē par Dienvidu rekonstrukcijas periodu, to vēl nebija iespējams īstenot. Nabadzīgie baltie atbrīvotos melnos bieži vien uzlūkoja ar aizvainojuma jūtām - kā savus ekonomiskos sāncenšus. Lai melnos iebiedētu, Dienvidos dibināja tādas "modrības grupas" kā Kukluksklans. Tātad melnos Amerikas iedzīvotājus turpināja terorizēt. Šie viņiem ir bijuši grūtie laiki pilni pārdzīvojumu. Tā rezultātā radās jauns dziedājumu veids - Blūzs, skumjas dziesmas. Blūzā bija tikai viens instruments, un dziedāja ar mierīgu, skumju balsi. Vēlāk blūza mūziķi sāka eksperimentēt ar eiropiešu instrumentiem un tā radās džezs. Vēlāk parādījās arī souls, kurš bija vieglāks un jautrāks par blūzu. Tas radās saplūstot blūzam, džezam un gospelam. Tad blūza mākslinieki pārcēlās no laukiem uz pilsētu. Mūzikas skaņa kļuva krietni smagāka un nemierīgāka, uzsvars bija uz ritmiem. Radās Rhythm and Blues (R&B), kas bija tikai melno mūzika. Tā bija gandrīz nezināma baltai publikai līdz 20. gadsimta 50. gadiem. Šodien R&B ir popmūzikas industrijas galvenais elements. Grupa Fats Domino padarīja blūzu jautrāku ar ātrākiem ritmiem, pārveidojot to par Rok'n Rolu. Rhythm & Blues tika apvienots ar džezu, kauntri blūzu, gospelu, boogie woogie. Jamaikas kolonijā pēc Otrā Pasaules Kara no laukiem uz pilsētu Kingstonu atbrauca daudz cilvēku, kas atveda sev līdzi mento mūziku. Nedaudziem laimīgajiem pieder radioaparāti, un viņiem ir iespēja klausīties Amerikas pārraides ar R&B mūziku. Tā kā smaga finansiāla stāvokļa dēļ ikviens nevarēja iegādāties radioaparātu vai plašu atskaņotāju, kuram vēl grūtāk bija atrast ierakstus, ‘50. gadu sākumā Jamaikā uzņēmēji ieviesa skaņu sistēmas, kas pilnībā izspieda mento un svinga instrumentālos mūziķus no deju vakariem. Tās sastāvēja no atskaņotāja, lampu pastiprinātāja un viena skaļruņa. Ar šīm skaņu sistēmām atskaņoja Amerikas R&B un Jump Blues mūziku. Drīz vien šo sistēmu operatori kļūva par izšķirošām personām. Pirmie nozīmīgākie dīdžeji piecdesmito gadu vidū bija Klements "Kokssons" Dodds, Artūrs "Djuks" Reids un Vincents "Kings" Edvardss. Šiem cilvēkiem piederēja spēcīgas skaņu sistēmas. 1956. gadā Koksons Dodds devās savā regulārā braucienā uz ASV, lai nopirkt jaunus ierakstus. Tur viņš noklausījās dīdžeja Džoko Hendersona un dīdžeja Daktera Džaiva radio pārraides. Šiem dīdžejiem bija savdabīgs pārraides vadīšanas stils. Viņi komentēja ierakstus, ko atskaņoja, ar savādu runāšanu, kas bieži vien bija dzejas formā, parasti divi teicieni. Šis stils atstāja lielu iespaidu uz viņu. Kad viņš atgriezās Jamaikā, viņš pastāstīja par šo stilu savam draugam dīdžejam Kauntam Mačouki. Viņi abi sāka izmantot šo ideju, komentējot ierakstus ar šādu runāšanu un teicieniem. '50. gadu beigās Amerikas R&B mūzika sāka zaudēt savu smagumu, jo Amerikas auditorija vēlējās kaut ko maigāku. Tas neatbilda Jamaikas kritērijiem, un tāpēc Jamaikas skaņu operatori sāka veidot pašu ierakstus. Tā bija sākusies Jamaikas R&B ēra. Tika izveidoti daudzi ierakstu “leibli” un šis Jamaikas R&B kopā ar Mento 1961. gadā pārvērtās par Ska mūziku. Pirmā Ska grupa ir Skatalities. Kokssons Dodds sāka kopēt gabalus no citiem ierakstiem un, izmantojot vairākus atskaņotājus, samiksēja tos jaunajā gabalā. Šādi veidots gabals saucas “dub”. Ska 1967. gadā attīstās par Rock Steady, kas Amerikas Soul, un Jaunās Orleānas R&B ietekmē 1968. gadā pārvēršas par regeju. (5.) 2. HIP-HOP MŪZIKAS VĒSTURE Jamaikā Amerikas radio dīdžeju ietekmē radās deju zāles dīdžeji, kas vadīja pasākumus ar runāšanu, kas bija dzejas formā. Šis fakts ir tālāko notikumu pamatā, kuru rezultātā radās Hip-Hop mūzika un kultūra. Jamaikas dīdžeju stils ietvēra sevī mūzikas gabalu salikšanu nepārtrauktā programmā atkārtojot vai mainot motīvus, komentējot ritmiski akcentētā dzejā. Jamaikas repa stils bija savādāks nekā Amerikas reperiem šodien. Jamaikieši šo savu runāšanu nosauca par "toasting". RAP ir saīsinājums no Rhythmically Accentuated Poetry - ritmiski akcentēta dzeja. Tas attīstījās, jo bija visiem pieejams. Tam bija neierobežotas iespējas. Nevajadzēja īpašu izglītību, naudas līdzekļus vai dotības. Nebija nekādu noteikumu, izņemot to, ka dzejai bija jābūt ritmiskai un oriģinālai. Reps spēja attēlot cilvēka personu. Mierīgie cilvēki repoja lēni, interaktīvie - ātri. Divi cilvēki nekad nerepoja vienādi, pat ja bija vienādi vārdi. 1960. gadā grupa “The Shadows” un “Kliff” Ričards uztaisa oriģinālo versiju Jamaikas grupas "The Incredible Bongo Band" gabalam "Apache". Šajā ierakstā ir pārtraukuma ritma (breakbeat) pamati - afrikāņu ritmi. Šis treks kļuva par dīdžeju bieži spēlēto gabalu un skan Hip-Hop vakaros pat šodien. Pēdējie mūsdienu populārie artisti, kas izmantoja šo gabalu savos ierakstos, bija Fatboy Slim un The Prodigy. 1955. gadā Jamaikā Kingstonā bija dzimis Kool DJ Herc, īstajā vārdā Klaivs Kempbells. Jamaikā viņš klausījās Amerikas mūziku. Viņa iecienītākais mākslinieks bija Džeimss Brauns. Viņš arī klausījās Jamaikas regeja mūziku, kurai bija raksturīgi smagie ritmi un basi. Šīs divas ietekmes sfēras vēlāk kļūst par Hip-Hop mūzikas pamatu. 1967. gadā viņš pārceļas ar ģimeni uz Ņujorku, Rietumbronksu. Skolā viņš saņem iesauku Herc, kas ir saīsinājums no "Hercules" vai Herakls, jo viņš ir bijis ļoti fiziski attīstīts - garš augumā un atlētisks. Viņš sāk darboties grafiti komandā. 1969. gadā viņš sāk spēlēt soul, R&B un funk mūzikas ierakstus Bronksas Bloku vakaros, jo Jamaikas regeja mūzika Ņujorkiešiem nepatika. No Kingstonas viņš sev līdzi atveda Jamaikas skaņu sistēmu un dīdžeju stilu ar dzejisku runāšanu. Kaut gan tolaik Bronksā Bloku vakarus apdraudēja ielu bandas, dīdžeju Kool Herc tas neskara, jo tām viņš bija savējais, tā kā kādreiz gāja kopā ar šo bandu dalībniekiem vienā skolā, un bija pazīstams ar to, ka visus cienīja, tāpēc cienīja arī viņu. Džeims Brauns šajā gadā kopa ar Funky Drummer ieraksta “funk” stila dziesmu "Say it Loud - I'm Black and Proud", kas kļūst par visvairāk spēlēto treku Hip-Hop vēsturē. 1970. gadā The Last Poets ieraksta plati, kur viņi runā dzejā pie džeza mūzikas, līdzīgi šodienas reperiem, kaut gan The Last Poets dzeja nav ritmiski akcentēta. Nav zināms, vai tas atstāja kādu iespaidu uz jauniešu kultūru. 1973. gadā tiek izveidoti mūsdienu regeja pamati. To paveic sitējs Sly Dunbar un bassists Robbie Shakespear. Jauns students Africa Bambaataa nodibina organizāciju "The Universal Zulu Nation", kas ir vērsta pret jauniešu bandu vardarbību, un balstās uz mieru, vienotību, mīlestību un jautrību. Šis ir punkts, kur Hip-Hop kultūra sāk zaudēt vardarbību sevī. 1974. gadā Kool DJ Herc sāk strādāt ar savu leģendāro mobilo sistēmu Bronksas labākajos klubos, kur izmanto Jamaikas stilu, kur dīdžejs runā dzejā un atkārto ieraksta lirikas pārtraukuma sekciju. Publikā tas izraisīja spēcīgu sajūsmu. Tas tiek uzskatīts par Hip-Hop sākumu. Nepagāja ilgs laiks, līdz jaunieši sāka paši sacerēt ritmiskas dzejas rindas. 1975. gadā Kool DJ Herc spēlē Bronksas klubā “Hevalo”, kur gūst lielus panākumus ar Jamaikas stilu. Viņš atkārtoti spēlē dziesmas pārtraukuma sekciju un tai pat laikā runā ar publiku. Viņš ir ievērojis, ka cilvēkiem patīk pārtraukuma daļas, un bībojiem trūkst laika, lai izdejoties. Tāpēc viņš sāka paildzināt pārtraukumus. 1976. gadā DJ Afrika Bambaataa spēlē Bronksas Upes Mikrorajona Centrā, un publika viņu nosauc par "Ierakstu Meistaru", par viņa spēju mainīt mūziku (miksēt). Dīdžejs Grandmaster Flash ar Reju Čandleru atver klubu "The Black Door" Boston Road ielā. 1977. gadā ielu pasākumos spēlē ne tika deju mūziku, bet dīdžeji arī repoja, vai arī tiem līdzās bija reperis, kas runāja, kamēr dīdžejs spēlēja dziesmu pārtraukuma momentus. Tā darīja Kool DJ Herc un Grandmaster Flash. Grandmaster Flash izstrādā pārtraukuma momentu atkārtošanas "Backspin" tehniku. Viņš to nosauc par "The Cutting". Grand Wizard Theodore attīstīja skreču (scratch) tehniku. 1978. gadā tika izgudrota ritma mašīna Roland 808. Ar šīs mašīnas palīdzību var atsevišķas skaņas salikt secībā un veidot mūzikas gabalus. 1981. gadā Grandmaster Flash izlaiž "Adventures on the Wheels of steel". Tas ir pirmais ieraksts ar dīdžeja prasmes darbu dzīvajā. Šo ierakstu viņš izmantoja, lai skrečot. Vēl šajā gadā tiek izgudrota jauna elektroniskā ritma mašīna "Beat Box", kas rod pamatus jauniem mūzikas stiliem, piemēram, Electro Funk, un grupām kā Run DMC, Steady B, LL Cool J, Dana Dane un citiem. 1982. gadā Grandmaster Flash izlaiž "The Message", kas ir viens no pirmajiem ierakstiem “Gangsta Rap” stilā. Afrika Bambaataa un Soul Sonic Force izlaiž dziesmu "Planet Rock", kas ir Electro Funk versija Kraftwerk gabalam "Trans Europe Express". Tā izveidojās pamats Electro Funk stila Hip-Hop mūzikai. Notiek tūre uz Eiropu kurā piedalās Afrika Bambata, Grandmixer D ST & The Infinity Rappers, Fab 5 Freddy, Rock Steady Crew, Rammellezee, Phase II, Futura & Dondi. 1983. gadā firma Technics izlaiž SL-1200MKII plašu atskaņotāju, kas kļūst par dīdžeju standartu. Run DMC izlaiž dziesmas "It's like that", "Sucker MC's", tās izmaina rep stilu uz visiem laikiem. Šajos un līdzīgos gabalos smagi skan sitamie instrumenti un ģitāras frāzes. 1984. gadā Losandželosā tiek izveidota pirmā radiostacija, kur spēlē tikai repu - KDAY. 1985. gadā sākas ierakstu karš "The Bridge". KRS One sāka aizvainot The Juice Crew no Dienvidbronksas par to, ka tā paziņoja, ka Hip-Hops sākās Kvīnsas Tiltā, bet vēsture saka, ka Hip-Hops dzima Bronksā. Kā atbildi MC Shan izlaiž gabalu "Kill That Noise", kur viņš aizvaino KRS One Komandu BDP, kas atkal atbildēja ar gabalu "The Bridge is over". Šī cīņa turpinājās līdz 1987. gadam. 1988. gadā grupas Public Enemy dalībnieks Flavor Flav darīja bītboksingu, kamēr Džessija Džeksone repoja Apollo Teātrī. Bītboksings ir, kad cilvēks mēģina atskaņot sitamo un citu instrumentu partijas ar savas mutes un balss palīdzību. Šāda parādība noteikti pastāvēja iepriekš, tikai neviens tai nepievērsa uzmanību, kamēr Flavor Flav to neizpildīja priekšnesumā. 1995. gadā reperis 2Pac izlaiž treku "Hit 'Em up" kur aizskar daudzus rietumu krasta reperus. 1996. gadā reps ir punktā, kad tas kļūst par visvājāko Hip-Hop elementu. Palika mazāk brīvā stila (freestyle) reperu un gandrīz vairs nav MC batlu. Reps kļūst tikai veids kā pelnīt naudu. Šajā gadā tiek nošauts reperis 2Pac. Kaut arī daudzu cilvēku sirdīs, tāpat arī manējā, viņš vel ir dzīvs. 1997. gadā tiek nošauts reperis Notorious B.I.G., un ar to beidzas karš starp Rietumu un Austrumu krastiem. Šis karš izskatās līdzīgs mafijas konfliktiem par ietekmes sfērām vai politiķu priekšvēlēšanu cīņai, tikai te iespējams notiek cīņa par repa klausītāju atbalstu. 3. BREIKA DEJAS VĒSTURE 3.1. '60. gadu sākumā ASV pa televīziju bieži vien rādīja programmas ar robotu šoviem (tolaik sāka attīstīties datoru tehnoloģija), piemēram, "Lost In Space". Tas iedvesmoja jauniešus Losandželosā (un citur radīt robota dejas stilu). Šajā pat gadā dīdžejs Kool DJ Herc, īstajā vārdā Klaivs Kempbells, kas atveda uz Ņujorku Jamaikas skaņas sistēmu un dīdžeju stilu, izdomāja terminu "bībojs" šiem dejotājiem, tāpēc, ka viņi gaidīja pārtraukumu (break) un tikai tad dejoja. Dons Kempbells (nav Klaiva Kempbella radinieks) no ASV rietumu krasta kļūst zināms ielas dejotāju vidū ar mežonīgu dejas stilu "Campbellock", jo izlaiž ierakstu "Do The Campbellock". Šis stils kļūst bar breika neatņemamo sastāvdaļu "Locking". Kempbells ņēma robota hidraulikas kustības un pielika tām vairāk enerģijas. Kustībām bija precīza aizture sākuma un beigu punktos. Vienkāršoto šīs dejas formu mūsdienās sauc par Hip-Hop vai Street deju, kas ir ļoti izplatīta. 70. gadu sākumā Brūklinas Bušvikas geto sekcijā (Brooklyn's Bushwick) ir izveidota deja Up-Rocking, kas ir mūsdienu breika neatņemama sastāvdaļa. Up-Rock dejas stilu izgudroja breikeris Rubber Band, kas dzīvoja Bušvikas geto. Viņš to izgudroja kā alternatīvu bandu kaujām, kas izplatījās apkārtnē, kur viņš dzīvoja. Rubber Band izmantoja Up-Rock deju kustības kā veidu bandām sacensties kustībā un stilā. Šī dejas forma tika pārvērsta par "The Battle" - cīnu, kas ir sacensības. To darīja līnijās viena pret otru. Tolaik bija lielas komandas. Šo deju īsi sauc "Rock", jo tā radās no Salsas dejas elementiem. Tik tālu kustības ir kāju darbība (footwork) un šeiks. Tolaik daudz labu rokeru dejoja deju Latīņu Hastls (Latin Hustle), jo tas gāja roku rokā. Rubber Band zaudēja dzīvību skaudīgās deju nesaskaņās. Vēlāk Rubber Band sekotājs Edijs Figuero (Eddie Figueroa) virzījās tālāk un apmācīja vēlāk ļoti spēcīgus dejotājus Papo, Clark un Manny ar sarežģītākām Up-Rock deju kustībām un soļiem. "Dynasty Rockers" bija pirmā Brūklinas Up-Rock komanda. Tā sastāvēja no tādiem “numur viens” dejotājiem kā Danny Boy, Carlos, Tony, Ralph un Gary. Vēlāk cilvēkus ieinteresēja Dynasty Rockers un no komandas atzarojās Junioru Dynasty Dancers un Meiteņu Dynasty Dancers. Kad Up-Rock ieguva popularitāti, parādījās komandas Latin Timbales, Dynamic Spinner, Rock With Class, Touch Of Class, TNT Rockers, Lil Daves Rockers, MTC (Music To Communicate), Jig O Bugs, Mysterious To Burn, Universal Dancers, Explosive Rockers, Down To Burn, Holy Smoke Rockers, Incredible Rockers, Rock With Style, Just Begun Rockers and Down To Rock. šīs grupas ilgi uzturēja aproku dzīvu. Bija tādas komandas kā Touch of the Rock, kuru radītā iespaidīgā stilā dejoja Buz, Duz, Snoopy, Noel un citi aprokeri. Up-Rock Papo un J.R. no Dynamic Spinners ir īstie Up-Rock pionieri un viņi dejo pat vēl šodien. Daudzi dejotāji šodien nezin par 70'to Up-Rock mūziku. Lai saglabāt pastāvīgu ritmu, bija nepieciešama precizitāte, un dīdžejam bija jābūt tik pat labam, cik ierakstam, ko viņš grieza. Klasiskos Up-Rock ierakstus atskaņoja tādas DJ komandas kā Majestic Disco Sound, Pizazz Disco Sound, Disco Twins, Electrifying Sounds, Sound Of Dynasty, Disco Stompers, Divine Sounds un citas. Fakts ir, ka Up-Rocking komandas nekad nesaņēma tādu starptautisko atzinību, ko saņēma breikeri par Breiku agrajos 80'os. 1972. gadā Losendželesā TV šovā "Soul Train" piedalījās ļoti daudz ielas dejotāju, to skaitā "The Lockers". Šis šovs spēcīgi popularizēja šo deju. 1972. - 1973. gadu laikā Kalifornijas pilsētā Fresno (starp Losandželosu un San Francisko) kādas ģimenes zēni (Poppin Pete, Boogaloo Sam) izgudroja deju Electric Boogaloo. Šī deja apvienoja sevi agrāk eksistējošo Robota deju un dažādas atdarināšanas kustības. Šai dejai nebija tāda enerģiskuma kā lokingam, vai stingruma kā robotam. Tā vairāk ietvēra sevī ķermeņa plastikas viļņveida kustības ar fiksāciju kā robotam. Daudzas idejas radās redzot dzērājus reibumā, slimus cilvēkus un invalīdus ar kustību traucējumiem. Šī deja atgādina elektrības plūšanu pa vadiem, tāpēc nosaukums "Electric". Sākumā deja pārņem San Francisko, pēc tam Losandželosu. Tā kā jaunieši Bronksā sastāvēja bandās, izveidojās breika komandas. Grupas, kas dejoja, ir The Black Spades, The Savage Nomads, The Savage Skulls, The Renegades of Harlem, The Savage Samurais, The Young Lords, The Savage Kings, The Baby Kings. Bija īpašas komandas, kuras arī piemin kā pionierus: The Nigga Twins, The Zulu Kings, The Seven Deadly Sinners, Shanghai Brothers, The Bronx Boys, rockwell Asociation, Starchild La Rock, Rock Steady Crew un Crazy Commanders. Komandas mainīja ģērbšanas, runas un dzīves stilu viņu bīboinga vai breika ietekmē. Šodien pastāv uzskats, ka breiks ir bijis komandu analogais attiecību skaidrošanas veids. Tā nav taisnība, jo, tā kā dejā bieži vien tika iekļautas izaicinošas kustības un dažreiz bija arī skaudība, breika batls varēja arī beigties ar kautiņu. Jāatzīmē, ka "The Universal Zulu Nation" organizācijā ietilpstošie izmantoja breiku kā alternatīvu kautiņam. 1979. gadā popgrupa Chic izlaida treku "Le Freak". Šim trekam ir bijusi deja. To sauca par "The Freak". Lielākā daļa Bīboju pārtrauca dejot un The Freak paņēma virsroku uz kādu laiku. Vēlāk breika deju no jauna pacēla komanda Rock Steady Crew, pielikot vairāk akrobātikas. Un deja atkal atdzima. Breikeri sāka strādāt pie attīstītākām un vēl sarežģītākām kustībām. Vēlāk bija ietekme no kung-fu, kapoeira, akrobātikas un citiem kustēšanos veidiem. Līdz šim breiks vairāk sastāvēja no stila kustībām vai fūtvorka (footwork). 3.2 '80. gadu sākumā "electric boogaloo" vai "popping", Rietumu Krasta dejas forma ienāca Ņujorkā. Šo robota un ķermeņa plastikas deju tur nosauca par "Electric Boogie". Savukārt Ņujorkas breiks aiziet uz Losandželosu. 1984. gada Losandželosas vasaras olimpisko spēļu noslēgumā piedalījās vairāk nekā 100 breikeru. Tas ir viens no faktoriem, kas palīdzēja breikam attīstīties arī citur pasaulē. Šis šovs ir kulminācijas punkts breika vēsturē, pēc kura deja pamazām sāk zaudēt savu popularitāti. 1985. gadā tiek izlaists video "Electro Rock", kas parāda Lielbritānijas Hip-Hop skatuvi. 1986. gadā breiks ir gandrīz izzudis ASV, bet tas ir ievērojams pasaulē un pat Latvijā. 1987. gadā breiks pilnīgi izzūd no lielas skatuves un aiziet pagrīdē - it kā "mirst". 3.3 1990. gadā dejotājs Mr. Wiggles izveido grupu "Rhythm Technicians" kopā ar Fable, Loc A Tron, Mr. Twister. Mr. Wiggles dejo pasākumā "American Music Award". Mr. Wiggles ir izcils robota stila (electric boogie) dejotājs. Tomass Hergentoters nodibina neoficiālo internacionālo breika čempionātu "International Breakdance Cup", kas notika Vācijā Hannoverē. 1992. gadā "International Breakdance Cup" pārtop par oficiālo ikgadējo pasaules breika čempionātu "Battle Of The Year" (BOTY). Tas ir bezpeļņas nerasistisks internacionāls Hip-Hopa kultūras pasākums. 1994. gadā Rock Steady Crew komandas dalībnieks Crazy Legs saņem žurnāla "The Source Magazine" apbalvojumu "Hip-Hop Pionieris". 1995. gadā Run DMC vs Jason Nevins izlaiž grupas Run DMC dziesmas "It's like that" remiksu House stilā. Viss klipa video sastāv no breika batla, kur piedalās Rock Steady Crew. Šī komanda jau otro reizi izceļ breiku no pagrīdes, un šī deja atkal nāk atpakaļ visā pasaulē. Šī dziesma ieņem pirmo vietu popmūzikas čartos. Pēc šī video breiks tiek ļoti stipri popularizēts. Rezultātā šo deju vēlāk rāda daudzos video klipos, kaut gan pārsvarā ne ilgāk par trijām sekundēm. Tālākā breika attīstībā piedalās internets. 1996. gadā sāk ceļot ielas deju šovs "Jam On The Groove", kurās piedalās arī Rock Steady Crew. Šis pasākums deva ieguldījumu dejas atdzīvināšanā. 1997. gadā kapitāls Hip-Hop uzliesmojums visā pasaulē. Eiropā notiek festivāls Fresh '97. BOTY čempionātā parādās jaunas nominācijas - labākais šovs un labākais indivīds. 2000. gadā BOTY vairs nav nominācijas “Labākais indivīds”, jo to vairs nebija iespējams noteikt dalībnieku augstā līmeņa dēļ. Tāpat kā grafiti un repā, breika attīstības priekšnoteikums ir izcelties ar īpašu un labāku stilu. Jo labāks stils, jo vairāk dejotāju ciena. Šī deja aizpildīja dzīvi ļoti daudziem tā laika jauniešiem. Viņi nespēj iedomāties savu dzīvi un kas ar viņiem būtu noticis, ja viņiem nebūtu šīs dejas. Šo cilvēku finansiālais stāvoklis toreiz nedeva daudz izklaides iespēju. Tāpēc breiks bija viņiem tik nozīmīgs. Šī deja sniedz lielāku kustības brīvības sajūtu ar katru apgūto jauno elementu. 4. GRAFITI VĒSTURE Pirms pētīt grafiti vēsturi ir jāatzīmē tas, ka šodienas Hip-Hop kultūras grafiti atšķiras no jebkura uzraksta uz sienas ar to, ka tas ir artistisks. Mūsdienu grafiti atšķiras no jebkura zīmējuma uz sienas ar to, ka tas pamatā ir vārds vai cita veida uzraksts, kas ir artistiski izstrādāts. Cilvēkiem ir tendence, ja viņi kaut kur aizbrauc vai aiziet, piemēram ekskursijā, tie atstāj uz sienām vai citas virsmas savus parakstus. Viņi tos ieskrāpē vai uzraksta. Šiem uzrakstiem nav nekādas mākslinieciskas vērtības. Tas bija vienkāršs huligānisms. Pagrieziena punkts šajā lietā ir pūšamās krāsas balonu izgudrošana. To izgudroja norvēģis Ēriks Rotheims 1929. gadā. Nitrokrāsas baloni ir ērtāk lietojami nekā krāsu bundžas ar otām. Ar šo balonu palīdzību parakstus vai rakstus varēja uzzīmēt ātri un tie varēja būt jebkura izmēra. Ņujorkā jaunieši to darīja un dara, lai gūtu slavu. Sākumā grafiti pārsvarā izmantoja politiskie aktīvisti, lai izteiktu lozungus, un ielu bandas, lai apzīmētu savu teritoriju. Grafiti tagadējā identitāte aizsākās 60. gadu beigās. 4.1 Periodā no 1966. līdz 1971. gadam Filadelfijā (Pensilvānijas štatā) ir datēti pirmie grafiti, kuros ir saskatāms viena cilvēka mēģinājums pievērst sev apkārtējo un preses uzmanību. Vislielākos panākumus guva CORNBREAD, TOP CAT un COOL EARL. Ņujorkā šajā periodā ir līdzīga situācija, bet tā nav tik izteikta. Jaunieši savos vakaru pasākumos (vārds "diskotēka" te nav piemērots), piemēram Kool DJ Herc pasākumos, ar spreja krāsas baloniem atstāja uz sienām savus parakstus. Tas notika Ņujorkas geto, kur dzīvoja afroamerikāņi, puertorikāņi un daudzu citu tautību cilvēki, kas masveidā iebrauca uz ASV ziemeļu pilsētām '50. un ’60. gados darba meklējumos. '50. un ’60. gados Ņujorkā tika uzceltas jaunas rūpnīcas, kas prasīja darbaspēku. Tāpēc tika uzcelti arī geto, kur bija izmitināti afroamerikāņi un citi ieceļotāji, kas nebija indoeiropieši. 4.2Periods no 1971. līdz 1974. gadam. 1971. gadā Ņujorkā Manhetenā (Manhattan) Washington Heights sekcijā notiek uzliesmojums, kas dod sākumus grafiti kustībai. Avīze New York Times publicē interviju ar kādu 17 gadus vecu zēnu vārdā Demetriuss (grieķu izcelsmes) ar iesauku Taki, kurš dzīvoja 183. ielā. Šis puisis bija kurjers, un savās darba gaitās viņš visur, gan uz sienām gan uz metro vilcieniem, atstāja savu parakstu. Konkrēti tas paraksts bija TAKI 183 (numurs nozīmē Washington Heights 183. iela - tur viņš dzīvoja). Šī dīvainā vārda ar cipariem parādīšanos piesaistīja sabiedrības uzmanību, jo tas bija ļoti bieži sastopams un turpināja augt savā skaitā. Viņš ir pirmais pasaules un Hip-Hop vēsturē, kuram izdevās pievērst sev tik lielu uzmanību. Nav arī zināms, vai kāds cits pirms viņa ir rakstījis uz vilcieniem. Vieni no pirmajiem bija arī JULIO 204, kas zīmēja vēl pirms TAKI, FRANK 207 un JOE 136. TAKI vārdā vēlāk tika izveidots grafiti rakstītāju apbalvojums. Šī kustība attīstījās arī Brūklinā. FRIEBDLY FREDDIE bija pirmais Brūklinas rakstītājs, kas guva slavu. Brūklinā zīmēja ne tikai zēni, bet arī meitenes STONEY, COWBOY, GRAPE, CHARMINE un Manhetenā BARBARA 62 un EVA 62. Uzraksti sākumā bija pārsvarā uz sienām, retāk uz autobusiem, tad pamazām sāka pāriet uz metro vilcienu vagoniem, jo, ja zīmēt uz vilciena sienas, darbs ceļo pa visu pilsētu. Te metro sistēma pierādīja sevi kā laba komunikāciju sistēma. Cilvēki piecos Ņujorkas rajonos varēja redzēt citu sasniegumus. Tas kļuva par pamatu starprajonu sacensībām. Pēc kāda laika rakstīja tik daudz cilvēku, ka grafiti kļuva ierasts un vairs nespēja pievērst sev uzmanību. Rakstītājiem kļuva nepieciešams jauns veids, kā gūt slavu un pievērst saviem parakstiem uzmanību. Pirmais veids, lai izcelties, ir padarīt savu parakstu unikālu. Tika izgudroti jauni kaligrāfiskie paņēmieni un stili. Rakstītāji papildināja parakstus ar attēliem, piemēram, puķēm, zvaigznēm un citām figūrām. Dažas figūras bija tikai skatam, bet citas varēja arī kaut ko nozīmēt, piemēram, kroņus zīmēja tie rakstītāji, kas pretendēja būt par grafiti karaļiem. Visslavenākais paraksts grafiti kultūras vēsturē ir STAY HIGH 149. Viņš izmantoja degošo cigareti kā "H" (pirmais vārdā High) burta horizontālo svītru, “S” burtā apakšējā galā bija iebūvēta bulta un paraksta beigās pirms ielas numura bija nūju cilvēciņa figūra no TV seriāla "The Saint". Otrais solis bija paraksta mērogs. Rakstītāji sāka zīmēt savus parakstus lielākā mērogā. Lielāka izmēra paraksts ar resnākām līnijām pievērsa vairāk uzmanības nekā vienkāršs paraksts ar spreja krāsas balona normāla lieluma līniju. Burtus varēja apvilkt ar citu krāsu. SUPER KOOL 223 atklāja, ka uzgaļi no citiem spreja produktiem var nodrošināt cita lieluma līniju. Tas viss aizveda pie mākslas darbu attīstības. Grūti pateikt kurš izveidoja pirmo gabalu, jo sākumā mākslas attīstība noritēja maziem soļiem. Uzskata, ka pirmo īsto gabalu uzzīmēja SUPER KOOL 223 no Bronksas un arī tādi rakstītāji kā WAP no Brūklinas un SPIN. SUPER KOOL 223 gabals bija liels uzraksts, kurā tika izmantoti vairāki krāsu toņi. Rakstītājs PHASE 2 saka, ka pirmie, kas zīmēja gabalus CC10, BARBARA 62 un EVA 62, un ka SUPER KOOL 233 zīmēja pirmos gabalus no vagona augšas līdz apakšai. Resnāki burti deva iespēju tālāk attīstīt uzraksta stilu. Burtu iekšieni tagad varēja aizpildīt ar dažādām dekorācijām: punktiņiem, krustsvītrojumu, zvaigznēm, šaha dēļa kvadrātiem. Dekorācijas, kurus dēvē par dizainiem (termins "design"), bija aprobežotas tikai ar rakstītāja iztēli. 1971. gadā parādījās pirmās komandās. Viena no tām bija "The EX Vandals" 1972. gadā Tracy 168, Futura 2000 un Ali nodibina komandu "The Soul Artists".Viens no māksliniekiem, Tracy 168, atceras savus pirmos grafiti gājienus tā:"Mēs norakstījām vilcienu Bronksā un brūklinieši (Brooklin (Ņujorkā)) mums atbildēja. Šī bija pirmā reize, kad mums bija sava teikšana, ar kuru vajadzēja rēķināties. Mēs izpaudām savas emocijas un mums neviens nevarēja pateikt, kā mums jājūtas". Šī saziņas metode bija drīzāk kaujinieciska. Tas liecina par sacensību sākumiem. Tad rakstītāji sāka zīmēt gabalus visa vagona augstumā. Skaitās, ka pirmo šādu gabalu uzzīmēja SUPER KOOL 223 un FLINT 707. Kurš tieši no viņiem abiem sāka to darīt, man neizdevās noskaidrot. Šādus gabalus sauca par "Top to bottom". Krāsainās dekorācijas un mērogs bija nopietns progress, bet visi darbi joprojām atgādināja parakstus, uz kuriem tie bija bāzēti 1972. gadā Pilsētas Koledžas (City Colledge) socioloģijas students Hugo Martinez pamanīja šīs paaudzes artistisko potenciālu un nodibināja organizāciju "United Graffiti Artists" (Apvienotie Grafiti Mākslinieki) ar mērķi gūt rakstītājiem labu slavu. UGA izvēlējās vislabākos metro māksliniekus no visas Ņujorkas un izstādīja viņu darbus formālā mākslas galerijas kontekstā. UGA nodrošināja māksliniekiem agrāk nepieejamas izdevības. “Razor Gallery” galerija bija veiksmīgs Martineza un viņa pārstāvēto mākslinieku sasniegums. 1972. gadā parādās pirmie gabali visa vagona garumā. Ap 1974. gadu rakstītāji kā TRACY 168, CLIFF 159, BLADE ONE radīja darbus ar ainām, ilustrācijām, multfilmu varoņiem ap gabaliem. Tas bija "Vesela Vagona" stila aizsākums. Vieni no pirmajiem veselu vagonu rakstītāji ir arī AJ 161 un SILVER TIPS. 1975. - 1977. gadu periods Grafiti vēsturē ienāk jaunā paaudze, kas ir gatava pārņemt artistiskos pamatus un standartus, ko ir ielikušas iepriekšējās paaudzes. Taču noteicošais faktors šim vilnim ir pilsētas finansiālā krīze. Ņujorka bija izputējusi un transportsistēma bija slikti aprūpēta. Tas noveda pie vismasīvākās bombēšanas (pārmērīgas rakstīšanas) vēsturē. TRACY 168 un CLIFF 159 (Vesela Vagona stila aizsācēji) pēdās. CAINE 1 apzīmē veselu vilcienu. 4.3 1978.-1981. gadu periods Jauns radošs vilnis uzplauka 1977. gada beigās. Te jāatzīmē komandas TDS, TMT, UA, MAFIA, TS5, CIA, RTW, TMB, TFP, TC5 un TF5. Atkal aizsākās stilu sacensības "Style Wars". Šis vilnis bija pēdējais spēcīgais pirms Metropoles Tranzīta Pārvalde pasludināja grafiti iznīcināšanu par prioritāti. Brodvejā CHAIN 3, KOOL 131, PADRE, NOC 167 un PART 1 izvērsa PHASE 2, RIFF 140 un PEL izveidotos stilus. CHAIN 3 vēlāk pāriet uz komandu TMT un apraksta 2. un 5. metro līniju. Stila karu tradīcijā uz TMT komandas darbiem atbildēja komanda CIA. 1979. gadā grafiti skatuvē nonāk PINK vai LADY PINK sieviete. Iepriekš ir bijušas arī citās, bet PINK ir visveiksmīgākā rakstītāja sieviete grafiti vēsturē. Viņas darbi ir bijuši izstādīti arī galerijās. Viņas talants un radoša domāšana ir ļoti augstā līmenī. Metropoles Tranzīta Pārvalde ievieš tīrīšanas mašīnas "Buffen". Tās bija tik efektīvas, ka iznīcināja ne tikai grafiti gabalus, bet arī vagona virsmu. Pēc to lietošanas tā parasti sāka rūsēt. 1979. gadā LEE QUINONES un FAB 5 FREDDIE sarīkoja atklāšanu ar mākslas dīleri Klaudio Bruni Romā Itālijā. 1980. gadā aizsākās intensīva grafiti gabalu dzēšana, un gabali dzīvoja īsākus laika periodus. Tā šī māksla un visa Hip-Hop kultūra aizgāja uz Eiropu. Eiropas jaunieši ātri iemīlēja šo Ņujorkas ielu kultūru '80. gadu sākumā Hip-Hop kultūra kļuva ļoti populāra. Mūzikas video ar dažādiem Ņujorkas ielu aspektiem izrādījās ļoti ietekmīgi. Ikviens Amerikas pusaudzis vēlējās kļūt bar Ņujorkas bīboju. Visur sāka rasties MC, rakstītāji, breikeri. 1981. gads ir visproduktīvākais gads grafiti vēsturē ar ļoti daudz veseliem vagoniem. 4.4 1982.-1985. gadu periods Šajā periodā grafiti kultūra tika spēcīgi pasliktināta dažādu faktoru dēļ. Daži faktori attiecināmi tieši uz pašu grafiti kultūru un citi ir pamatā attiecināmi uz plašo sabiedrību. Kreks, kokaīns un citas narkotikas kā epidēmija izplatījās pilsētā. Narkotiku tirdzniecības dēļ šaujamieroči kļuva viegli pieejami. Stāvoklis uz ielām sāka spēcīgi saspringt. Tika apstiprināts likums, kas aizliedza pārdot spreja krāsu mazgadīgajiem, un likums, kas pieprasīja tirgotājiem turēt balonus slēgtās kastēs un vitrīnās, lai tos būtu grūtāk nozagt. Likumdošana strādāja pie bargākiem sodiem par grafiti rakstīšanu. Pilsētas pārvalde iedalīja vēl vairāk naudas vagonu parku apsardzei. 1980. gadā uzsākta programma tika pabeigta. Daudziem citiem drosme nebija tik viegli atņemama, kaut viņi arī tika skarti. Viņi uztvēra jaunos apstākļus kā izaicinājumu un apņēmās nebūt Metropoles Tranzīta Pārvaldes sakauti. Resursu (gan vietas, gan naudas) trūkuma dēļ viņi kļuva ārkārtīgi agresīvi un teritoriāli, piesakot "īpašumtiesības" uz vagonu parkiem un depo. Teritoriālā dalīšana nav jauna parādība grafiti vēsturē, bet šoreiz draudi bija krietni spēcīgāki. Ja rakstītājs aizietu uz vagonu parku neapbruņots, viņam būtu garantēts uzbrukums, kur viņu sasistu un atņemtu spreja krāsas. 4.5 1985.-1989. gadu periods Dažās metro līnijās grafiti gabalu iznīcināšana samazinājās, jo vagoni, kas darbojās šajās līnijās, tika sūtīti metāllūžņos vecuma dēļ. Tas deva pēdējo mēģinājumu rakstītājiem. 1986. gada vidū Metropoles Tranzīta Pārvalde ņēma virsroku. Daudzi rakstītāji beidza grafitēt un vardarbība norima. Lielākā daļa metro līniju bija pilnīgi tīra no grafiti. D, B, LL, J, M bija pēdējās metro līnijas, kur bija kādi gabali. MAGOO, DOC TC5, DONDI, TRAK, DOME un DC bija augstu ievērojami tā laika rakstītāji. Toreiz drošība bija augstā līmenī, un Tranzīta Policijas jaunā "vandaļu nodaļa" darbojās pilnā sparā. Pāri palikuši bija tikai nedaudz sīksto. Izcilās figūras, kas uzturēja rakstīšanu uz metro transporta, bija GHOST, SENTO, CAVS, KET, JA, VEN, REAS, SANE, SMITH. 1989. gada 12. maijā Metropoles Tranzīta Pārvalde paziņoja uzvaru par grafiti. Tā izstrādāja darbības plānu, kas paredzēja noņemt no darba jebkuru vagonu, kas bija apzīmēts. Objektīvs bija, lai neviens grafiti nav redzams. Tā radās kustība "Tīrais Vilciens" (Clean Train). Daudzi rakstītāji uzskatīja, ka zīmēšana uz metro vagoniem ir noteicošais grafitera būšanā. Sienas, tirdzniecības vilcieni, metāllūžņi un audekls nav priekš īstiem rakstītājiem. Šie mākslinieki nepadevās cīņā pret Metropoles Tranzīta Pārvaldi. Viņi zīmēja, pat ja darbi tā arī nedotos braucienā vai brauktu tikai reizi. Šīs kustības pārstāvji ir COPE2, SENTO TFP, POEM, YES2. 1989. gadā Metropoles Tranzīta Pārvalde gandrīz sasniedza savu mērķi grafiti apkarošanā. Bet vilcienos ir bijuši logi no materiāla, kas neplīst lauskās. Uz šī materiāla varēja viegli un neuzkrītoši kaut ko ieskrāpēt. Kad jauniešiem zuda iespēja zīmēt uz vilciena, tie sāka skrāpēt uzrakstus vagonos. Tā radās Scratchiti (skrečiti) kustība. Tai nebija mākslinieciskas vērtības, un tā nebija tik pat organizēta cik grafiti. Ieskrāpēt uzrakstu varēja jebkurš. Šī parādība ir bijusi arī senāk, taču šoreiz masveidīgi. '80 gadu beigās nodibinājās un sāka darboties pilnā spēkā eiropiešu grafiti kustība. Metropoles Tranzīta Pārvaldes pieaugošs spiediens padarīja vilcienu apzīmēšanu grūtāku, bet rakstītāji atklāja alternatīvos ceļus, lai gūt slavu. Zīmēšana uz automaģistrāļu sienām bija viens no variantiem. Kaut gan tur trūka darba kustības, ko sniedza vilciens, tomēr šos darbus katru dienu apskatās no simtiem automobiļu katru dienu. Sākumā automaģistrāļu aprakstīšana sastāvēja vienīgi no parakstiem, burbuļburtiem vai Throw Up un taisniem burtiem. OE un P13 pirmie sāka sistemātiski "triekt" Ņujorkas automaģistrāles. Citi karaļi bija COPE 2, PJ, TRAK, MED un FAYDE. Cita alternatīva bija zīmēt uz sienām. Kopā ar jaunās paaudzes rakstītājiem uz ielas gāja arī vecie grafiti mākslinieki. Komandu RTW, TDS, TFP un TMB darbība bija plaša. Visi pieci rajoni ir aktīvi, bet Bronksa ir priekšā ar komandu FX, KD un TAT komplicētiem darbiem. Par mērķi kļuva arī ēku augšējās daļas. Visvairāk izmantoja ēkas, kas ir redzamas no virszemes metro daļām. Vēl viena alternatīva ir kustība "Tuneļu Bombings". Zīmēja vagonu parka tuneļos, lai citi rakstītāji, kas ietu šajā tunelī, redzētu vārdu. Tāpēc kustības būtība sastāvēja pārsvarā no parakstiem. Tas bija arī veids, kā pieteikt sevi kādai teritorijai. Daudzi tuneļos nezīmēja, lai policijai nebūtu ziņu par to, kur viņi apzīmē vilcienus. Izņēmumi ir OE un P13, kas 1980. zīmēja tuneļos vēl pirms MTP jaunās taktikas. Zīmēšana tuneļos bija arī riskanta, jo vajadzēja rēķināties ar vilcienu kustību. Šī bīstamība varēja celt rakstītāja statusu, ja viņš uzņēmās risku tur zīmēt. '80. gados PHASE 2 izveidoja pirmo žurnālu, ko veidoja paši mākslinieki. Tas bija "International Grafiti Times". No tā laika sāka rasties arī citas publikācijas. Daudzi rakstītāji kritizēja šādu slavas iegūšanas veidu ar vārdiem "Īstie rakstītāji bombē vilcienus nevis žurnālus". Tomēr šie žurnāli pastāv arī šodien. '80. gadu beigās SAN 2 vai Karls Vestons sāka izlaist video sēriju "Video Graff". Tā ir pati pirmā video dokumentācija, ko veidoja paši rakstītāji. Drīz vien līdzīgas sērijas parādījās arī citur pasaulē. 4.6 1994. gadā tika izveidota pirmā grafiti interneta vieta "Art Crimes". Tagad tādu lapu ir simtiem, un tās sniedz informāciju tiem, kas vēlas sevi attīstīt šajā mākslā. Internetam ir liela loma grafiti attīstībā '90 gadu otrajā pusē un šodien. Tagad grafiti mākslinieki var ļoti vienkārši un ātri sazināties un apmainīties pieredzē. 1998. gada pēdējā nedēļā uz Ņujorku ierodas Kalifornijas rakstītāji, lai kopā ar Ņujorkas Old School un New School perioda māksliniekiem rast jaunus darbus. 1999. gadā 9. janvārī (sestdien) notiek Austrumu un Rietumu krastu grafiti mākslinieku sadarbības sanāksme Martineza Gelerijā. Piedalījās Kalifornijas mākslinieki un Ņujorkas mākslinieki. Jāsecina, ka izcilākie, kas uzsāka masveida grafiti zīmēšanu ir CORNBREAD, TAKI 183 un JULIO 204. Pirmos īstos gabalus zīmēja SUPER KOOL 223, CC10, BARBARA 62 un EVA 62. Pirmos gabalus no vilciena augšas līdz apakšai sāka zīmēt SUPER KOOL 223, FLINT 707 un HONDO 1. Veselus vagonus pirmie zīmēja TRACY 168, CLIFF 159, BLADE ONE, AJ 161, SILVER TIPS un HONDO 1. Grafiti vēsture rāda, ka tā ir nelegālā zīmēšana uz metro vilciena ar risku būt sodītam, un grafiti gabalus visi drīkst apskatīties par brīvu. Jaunieši zīmēja grafiti, lai norobežot sevi no pasaules, kas tos ilgi nomāca, un, lai sacelties pret sabiedrību, ko uzskatīja par netaisnu, liekulīgu un uzpirktu. Grafiti deva māksliniekiem brīvības sajūtu, neviens nevarēja viņus apklusināt, ja viņi vēlējās izteikties. Mākslinieka viedoklis varēja braukt pa visu pilsētu, un jo labāks stils, jo grūtāk bija šo darbu neievērot. Un protams grafiti ir spēle. Grafiti bija kā indikators tam, ka cilvēku dzīve ir smaga. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc valdība tik stingri bija pret šo mākslu. Par grafiti šodien var pateikt, ka tas ir gandrīz zaudējis savu identitāti. Lai grafiti uz sienas redz citi, tas ir jānofotografē un jāpārdod žurnālā vai jāizliek internetā. Tagad cilvēkiem pašiem jāmeklē grafiti, lai tos apskatītos. Šodien uz vilcieniem zīmē Vācijā, bet pārsvarā legāli. Atļautā darbā zūd tas risks un ekstremālisms, kas piešķir rakstīšanas procesam tā īsto garšu un būtību, kad reizē jāpaveic labs darbs lielā ātrumā, un beigās ir jālaižas prom tā, lai nenoķer policija. Tad gandarījuma sajūta ir neizmērojama. Nav vairs Old School perioda tipa sacensību. Ir tikai pasākumi, kur visi zīmē uz sienas kā galerijā. Tas, kas padara šodienas grafiti par Hip-Hop kultūras elementu, ir šīs mākslas pagātne, t.i., attīstītie zīmēšanas stili. Ja tās nebūtu, tad Hip-Hop grafiti un, piemēram, jebkura reklāma uz sienas būtu viens un tas pats - vienkārši zīmējums uz sienas, jo uz sienām spēj zīmēt ikviens. Ja grafiti tiks pilnīgi legalizēts, būs vai nu tā, ka visas sienas ir norakstītas ar kropliem parakstiem, vai arī tā, ka to darīt nebūs jēgas un vajadzības, un grafiti izplatīsies kā normāla māksla - smuki gabali būs gandrīz visur. Bet tā būs pavisam cita māksla un Ņujorkā radies grafiti būs pavisam miris. Tas nozīmē, ka grafiti jāpaliek nelegālam. Grūtības radīja tas, ka grafiti pagātne ir neskaidra un ir balstīta uz tā laika cilvēku atmiņām, jo toreiz šīs mākslas attīstība netika datēta un pierakstīta. Tāpēc noteikt, kurš tieši ir kāda stila aizsācējs, nav iespējams. 14244 49182 2006-06-04T21:19:43Z Feens 37 '''Volters fon Pletenbergs''' (''Wolter von Plettenberg'') (1494-1535). Slavenākais Livonijas ordeņa mestrs. Izcīnījis nozīmīgas uzvaras pār krieviem. 1501.gadā Vidzemē ielauzās liels krievu un tatāru karaspēks.Ordeņa mestrs Pletenbergs,sapulcējis visus Livonijas ordeņa spēkus ,par dārgu naudu nolīdzis karapulkus,sagādājis lielgabalus,ielauzās Krievijā.Sakāvis krievu karaspēku,viņš noslēdza ''pamieru'' uz 50 gadiem. Pateicoties Pletenbergam izdevās attālināt Livonijas sabrukumu laikā,kad tā joprojām palika sadalīta sīkās vasltiņās. [[Category:Livonijas ordenis|Pletenbergs, Valters fon]] [[de:Wolter von Plettenberg]] [[et:Wolter von Plettenberg]] [[en:Wolter von Plettenberg]] 14245 49194 2006-06-04T21:37:32Z Neonz 33 '''Kuršu ķoniņi''' bija [[kurši|kuršu]] valdnieku pēcteči, kas pēc kuršu pakļaušanās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] saglabāja brīvību un daļu zemes. Kuršu ķoniņi bija septiņu ciemu - [[Ķoniņi|Ķoniņu]], [[Pliķi|Pliķu]], [[Kalēji|Kalēju]], [[Ziemeļi (ciems Kurzemē)|Ziemeļu]], [[Viesalgi|Viesalgu]], [[Sausgaļi|Sausgaļu]] un [[Dragūni (ciems Kurzemē)|Dragūnu]] - iemītnieki, kas bija saņēmuši no ordeņa [[lēņu grāmata|lēņu grāmatas]]. Vecāko no tām [[1320]]. gadā no ordeņa mestra [[Gerhards fon Jorke|Gerharda fon Jorkes]] ieguvis [[Tontegode Pliķos]]. Livonijas laikā kuršu ķoniņu vienīgais tiešais priekšnieks bija Kurzemes komturs, tie neietilpa nevienas muižas administratīvajā vai tiesu varā. Atšķirībā no vācu mužniekiem, viņiem nebija pakļautu dzimtcilvēku, taču tā pat kā vācu muižniecībai, viņiem bija biškopības, medību un zvejas tiesības. [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistes]] laikā kuršu ķoniņi pamazām zaudē savas tiesības. [[1711]]. gadā viņus jau ieraksta Kuldīgas muižas inventārā un viņi kļūst par dzimtcilvēkiem, lai ar no viņiem klaušas tiek prasītas samazinātā apmērā. Zaudētās tiesības un privilēģijas viņi atgūst cariskās Krievijas laikā. [[1854]]. gadā tiek atzīts, ka viņi nav zemnieki un muižai nav tiesību uzlikt tiem klaušas. Tomēr tos nepielīdzina Kurzemes bruņniecībai un neieraksta tās matrikulā. [[Agrārreforma]] sākotnēji kuršu ķoniņus neskāra, taču [[1929]]. gadā ar [[Saeima|Saeimas]] lēmumu arī viņu zemes tika sadalītas. {{stub}} [[Category:Kurzemes hercogiste]] [[Category:Latvijas vēsture]] [[Category:Livonija]] 14246 49193 2006-06-04T21:36:18Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Malāvija]] 14247 49195 2006-06-04T21:38:54Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Kongo DR]] 14249 49202 2006-06-04T21:46:53Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 14250 49203 2006-06-04T21:55:53Z Feens 37 '''Frode Andresens''' (''Frode Andresen'', * 1973.gada 9. septembrī [[Roterdama|Roterdamā]]) - [[Norvēģija|norvēģu]] [[biatlons|biatlonists]]. Piedalās sacensībās no 1985. gada. Izcīnījis (līdz 2006. 9. martam) 15 uzvaras Pasaules kausa izcīņā. Izcīnījis sudraba medaļu 1998. gada [[Nagano]] Olimpiādē un bronzas medaļa 2006. gada [[Turīna]]s Olimpiādē (abās 10 km sprintā), kā arī olimpisko zelta medaļu kopā ar Norvēģijas komandu 2002. gada Olimpiādē [[Soltleiksitija|Soltleiksitijā]] ( 4 x 7,5 km stafetē). ====Ārējās saites==== *[http://frodeandresen.com/ Andresena oficiālā mājaslapa (norvēģiski)] [[Category:Norvēģijas sportisti|Andresens, Frode]] [[Category:Biatlonisti|Andresens, Frode]] [[de:Frode Andresen]] [[et:Frode Andresen]] [[en:Frode Andresen]] [[fr:Frode Andresen]] [[nl:Frode Andresen]] [[no:Frode Andresen]] [[nn:Frode Andresen]] [[pl:Frode Andresen]] [[sv:Frode Andresen]] 14251 49204 2006-06-04T21:56:10Z Feens 37 [[Category:Biatlons]] 14252 49205 2006-06-04T21:56:28Z Feens 37 [[Category:Sporta veidi]] 14253 49206 2006-06-04T21:57:15Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Frode Andresens]] 14254 49207 2006-06-04T21:58:03Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Frode Andresens]] 14255 49208 2006-06-04T21:58:05Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Frode Andresens]] 14256 51288 2006-06-19T11:11:34Z YurikBot 213 robot Adding: [[sv:Leo Beenhakker]] '''Leo Bēnhakers''' (''Leo Beenhakker'', * 1942.gada 2. augustā [[Roterdama|Roterdamā]]) - [[Nīderlande|nīderlandiešu]] [[futbols|futbola]] treneris. Trenējis vairākus prestižus futbolklubus - [[Amsterdama]]s ''[[Ajax]]'' (1979-81, 1989-91), [[Roterdama]]s ''[[Feyenoord]]'' (1997-2000), [[Madride]]s ''[[Madrides Real|Real]]'' (1986-1989), [[Saragosa]]s ''[[Saragosas Real|Real]]'' (1981-1984), [[Mehiko]] ''[[América]]'' (2003-2004). Trenējis arī [[Nīderlande]]s (1990) un [[Saūda Arābija]]s (1993-1994) nacionālās izlases. 2006. gadā trenē [[Trinidadas un Tobago]] nacionālo izlasi - 2006. gada Pasaules čempionāta finālturnīra dalībnieci. [[Category:Futbola treneri|Benhakers, Leo]] [[de:Leo Beenhakker]] [[en:Leo Beenhakker]] [[fr:Leo Beenhakker]] [[it:Leo Beenhakker]] [[nl:Leo Beenhakker]] [[pl:Leo Beenhakker]] [[sv:Leo Beenhakker]] [[zh:莱奥·本哈克]] 14257 49210 2006-06-04T22:14:50Z Feens 37 [[Category:Futbols|Treneri]] 14258 49211 2006-06-04T22:16:25Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Leo Bēnhakers]] 14259 49212 2006-06-04T22:16:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Leo Bēnhakers]] 14260 49213 2006-06-04T22:16:30Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Leo Bēnhakers]] 14261 49220 2006-06-04T22:35:28Z Feens 37 '''Barts Bermans''' (''Bart Berman'', * 1938.gada 29. decembrī [[Roterdama|Roterdamā]] ) - [[Nīderlande|nīderladiešu]] / [[Izraēla]]s pianists un komponists. Pazīstams ar [[Francis Šūberts|Šūberta]] un XX gadsimta mūzikas izpildījumu. Dzimis 1938.gadā [[Nīderlande|Nīderlandē]]. Studējis [[Amsterdama|Amsterdamas]] mūzikas akadēmijā. ====Ārējās saites==== *[http://www.notesonfranzschubert.com/ Par Bartu Bermanu (angliski)] [[Category:Pianisti|Bermans, Barts]] [[Category:Nīderlandiešu komponisti|Bermans, Barts]] [[Category:Ebreju komponisti|Bermans, Barts]] [[de:Bart Berman]] [[en:Bart Berman]] [[es:Bart Berman]] [[fr:Bart Berman]] [[it:Bart Berman]] [[he:ברט ברמן]] [[nl:Bart Berman]] [[pt:Bart Berman]] [[sl:Bart Berman]] [[zh:巴特·博曼]] 14262 49217 2006-06-04T22:33:36Z Feens 37 [[Category:Komponisti pēc tautības]] 14263 49219 2006-06-04T22:34:54Z Feens 37 [[Category:Komponisti pēc tautības]] 14264 49221 2006-06-04T22:36:39Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Barts Bermans]] 14265 49223 2006-06-04T22:37:05Z Feens 37 #redirect [[Barts Bermans]] 14266 49224 2006-06-04T22:37:17Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Barts Bermans]] 14267 49227 2006-06-04T23:08:05Z Feens 37 ok, Tail ;) [[Image:Georg Hendrik Breitner 001.jpg|thumb|''Promenadedek met Drie Dames'', 1897, 57 × 59 cm, Stedelijk Museum, [[Amsterdama]]]] {{commons|Category:Georg Hendrik Breitner}} '''Georgs Henriks Breitners''' (''George Hendrik Breitner'', * 1857.gada 12.septembrī [[Roterdama|Roterdamā]], † 1923.gada 5.jūnijā [[Amsterdama|Amsterdamā]]) - [[Nīderlande|nīderlandiešu]] gleznotājs un fotogrāfs. Līdz ar gleznotāju [[Izāks Izraēlss|Izāku Izraēlsu]] (''Isaac Israëls'') un dzejnieku [[Vilems Kloss|Vilemu Klosu]] (''Willem Kloos'') pieskaitāmi t.s. "astoņdesmitajiem" (''De Tachtigers'') - māksliniekiem, kuri parādījās XIX gadsimta 80.-ajos gados un raksturīgi ar [[reālisms|reālisma]] iezīmēm daiļradē. Gleznojis Amsterdamas ielas un parastos iedzīvotājus, dažādu citu sižetu darbus. Līdz ar [[impresionisms|impresionisma]] un citu moderno stilu parādīšanos Breitners tika gandrīz aizmirsts. Tomēr XX gadsimta beigās atkal parādījās interese par Breitnera mākslu. 1996. gadā tika atrasta liela Breitnera Amsterdamas fotogrāfiju kolekcija. [[Category:Holandiešu mākslinieki|Breitners, Georgs Henriks]] [[Category:Reālisms|Breitners, Georgs Henriks]] [[Category:Fotogrāfi|Breitners, Georgs Henriks]] [[de:George Hendrik Breitner]] [[en:George Hendrik Breitner]] [[nl:George Hendrik Breitner]] 14269 49228 2006-06-04T23:09:51Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Georgs Henriks Breitners]] 14270 49229 2006-06-04T23:09:55Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Georgs Henriks Breitners]] 14271 49230 2006-06-04T23:09:59Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Georgs Henriks Breitners]] 14272 49475 2006-06-07T23:13:35Z Feens 37 /* Cilvēki */ tā norvēģijas vēstniecības lapā {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Bergen'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Bergen location.png|167px|]] | align=center | [[Image:Bk logo.jpg|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 214 663 |- | Dibināta | 1070.g |- | Filke (''fylke'') | [[Huralanna]] (''Hordaland'') |- | Mājaslapa | http://www.bergen.kommune.no |} {{commons|Category:Bergen}} [[Image:Hanseviertel Bergen.jpg|thumb|250px|Bergenas vecpilsēta]] '''Bergena''' ([[norvēģu valoda|norvēģu]] - ''Bergen'') - pilsēta [[Norvēģija|Norvēģijas]] dienvidrietumos, osta [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūras]] krastā. Otra lielākā Norvēģijas pilsēta. ====Vēsture==== Bergena dibināta ap 1070. gadu. [[sāga|Sāgas]] vēsta, ka to dibinājis Norvēģijas karalis [[Olafs III]]. Līdz 1299. gadam tā tika uzskatīta par Norvēģijas galvaspilsētu. No XIII gadsimta beigām Bergenā atradās viens no svarīgākajiem [[Hanza|Hanzas savienības]] kantoriem, kas darbojās kā atsevišķs pilsētas kvartāls. Pilsēta uzplauka, pateicoties [[menca|mencu]] tirdzniecībai. 1349. gadā jūrnieki pilsētā ievazāja [[mēris|mēri]]. XV gadsimtā pilsētu vairākkārt aplenca [[vitālieši]] (''Vitalienbrüder''), un 1429. gadā tiem izdevās izpostīt pilsētu un karaļa pili. 1536. gadā karalim izdevās padzīt vai naturalizēt pilsētas vācu tirgoņus. 1665. gadā pie Bergenas notika [[Vēgenas kauja]] (''Battle of Vågen'') starp [[Nīderlande]]s un [[Anglija]]s floti. Gan XV, gan XVI gadsimtā Bergena bija lielākā pilsēta Ziemeļvalstīs, bet Norvēģijā tā bija lielākā pilsēta līdz 1850. gadam, kad to apsteidza [[Oslo]]. 1916. gadā pilsētas centru izpostīja ugunsgrēks. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā, 1940. gada 9. aprīlī Bergenu okupēja [[Vācija|vācu]] karaspēks. 1944. gada 20.aprīlī Bergenas ostā tika uzspridzināts nīderlandiešu kravas kuģis, nodarīdams postījumus. Sabiedroto karspēks bombardēja pilsētu, jo tā bija vācu flotes atbalsta bāze. ====Cilvēki==== Bergenā dzimuši: *[[Ūle Bulls]] (''Ole Bull'') (1810-1880) - vijoļnieks *[[Ivars Gijevers]] (''Ivar Giaever'') (1929-) - fiziķis *[[Edvards Grīgs]] (''Edvard Grieg'') (1843-1907) - komponists *[[Gerhards Armauers Hansens]] (''Gerhard Armauer Hansen'') (1841-1912) - ārsts *[[Ludvigs Holbergs]] (''Ludvig Holberg'') (1684-1754) - rakstnieks *[[Kurts Nīlsens]] (''Kurt Nilsen'') (1978-) - mūziķis *[[Līva Grēte Puarē]] (''Liv Grete Poirée'') (1974-) - biatloniste *[[Eirs Tveits]] (''Geirr Tveitt'') (1908-1981) - komponists *[[Vargs Vikerness]] (''Varg Vikernes'') (1973-) - mūziķis, neonacists [[category:Norvēģijas pilsētas]] [[category:Hanzas pilsētas]] [[bg:Берген]] [[ca:Bergen]] [[cs:Bergen (Norsko)]] [[da:Bergen]] [[de:Bergen]] [[et:Bergen]] [[en:Bergen, Norway]] [[es:Bergen]] [[eo:Bergen (Norvegio)]] [[fr:Bergen (Norvège)]] [[ia:Bergen]] [[is:Björgvin]] [[it:Bergen (Norvegia)]] [[he:ברגן]] [[la:Berga]] [[lb:Bergen (Norwegen)]] [[lt:Bergenas]] [[nl:Bergen (Hordaland)]] [[ja:ベルゲン]] [[no:Bergen]] [[nn:Bergen]] [[nds:Bergen]] [[pl:Bergen]] [[pt:Bergen]] [[ro:Bergen, Norvegia]] [[ru:Берген]] [[fi:Bergen]] [[sv:Bergen, Norge]] 14273 49233 2006-06-05T00:23:14Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bergena]] 14274 49235 2006-06-05T05:59:19Z Dainis 876 '''Starpplanētu vide''' - kosmiskā telpa, kurā atrodas [[Saules sistēma]]s ķermeņi ([[planēta]]s, [[asteorīds|asteorīdi]] u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs [[vakuums]]. Tā ir aizpildīta ar [[elektromagnētiskais starojums|elektromagnētisko starojumu]] ([[fotons|fotoniem]]), karstu [[plazma|plazmu]] ([[elektrons|elektroniem]], [[protons|protoniem]] un citiem [[jons|joniem]]), [[Saules vējš|Saules vēju]], [[kosmiskie stari|kosmiskajiem stariem]], mikroskopiskajām daļiņām un [[magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] (pirmām kārtām [[Saule]]s). Starpplanētu vides temperatūra ir aptuveni 100 000 [[Kelvins|K]], blīvums - apmēram 5 daļiņas/cm&sup3; [[Zeme]]s apkārtnē, un samazinās apgriezti proporcionāli attāluma no Saules kvadrātam. Daļa no augsti enerģētiskajām daļiņām (kosmiskajiem stariem) nāk no Saules, bet lielākā daļa nāk no [[starpzvaigžņu vide]]s. [[Category:Saules sistēma]] [[en:Interplanetary space]] [[fr:Espace interplanétaire]] [[pl:Przestrzeń międzyplanetarna]] [[ru:Межпланетное пространство]] 14275 49236 2006-06-05T06:00:09Z Dainis 876 Redirecting to [[Starpplanētu vide]] #REDIRECT [[Starpplanētu vide]] 14276 49243 2006-06-05T07:27:58Z Dainis 876 '''Astronomiskā vienība''' ('''AU''' vai '''au''', arī '''ua''') - vidējais attālums no [[Zeme]]s līdz [[Saule]]i. Izmanto galvenokārt attālumu mērīšanai [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]. * 1 AU = 149 597 870,691 ± 0,030 km ≈ 1,4959&times;10&sup1;&sup1; m ≈ 8,317 gaismas minūtes ≈ 499 gaismas sekundes * 1 gaismas sekunde ≈ 0,002 AU * 1 gaismas minūte ≈ 0,120 AU * 1 gaismas stunda ≈ 7,214 AU * 1 gaismas diena ≈ 173 AU * 1 [[gaismas gads]] ≈ 63 241 AU * 1 [[parseks|pc]] ≈ 206 265 AU [[Category:Astronomiskās mērvienības]] [[Category:Garuma mērvienības]] [[zh-min-nan:Thian-bûn tan-ūi]] [[be:Астранамічная адзінка]] [[bs:Astronomska jedinica (au)]] [[bg:Астрономическа единица]] [[ca:Unitat astronòmica]] [[cs:Astronomická jednotka]] [[cy:Uned seryddol]] [[da:Astronomisk enhed]] [[de:Astronomische Einheit]] [[et:Astronoomiline ühik]] [[el:Αστρονομική μονάδα]] [[en:Astronomical unit]] [[es:Unidad astronómica]] [[eo:Astronomia unuo]] [[eu:Unitate astronomiko]] [[fr:Unité astronomique]] [[gl:Unidade astronómica]] [[ko:천문 단위]] [[hr:Astronomska jedinica]] [[io:Astronomiala unajo]] [[id:Unit astronomi]] [[is:Stjarnfræðieining]] [[it:Unità Astronomica]] [[he:יחידה אסטרונומית]] [[lb:Astronomesch Eenheet]] [[lt:Astronominis vienetas]] [[hu:Csillagászati egység]] [[nl:Astronomische eenheid]] [[ja:天文単位]] [[no:Astronomisk enhet]] [[nn:Astronomisk eining]] [[pl:Jednostka astronomiczna]] [[pt:Unidade astronômica]] [[ro:Unitatea astronomică]] [[ru:Астрономическая единица]] [[scn:Unità astrunòmica]] [[sk:Astronomická jednotka]] [[sl:Astronomska enota]] [[sr:Астрономска јединица]] [[fi:Astronominen yksikkö]] [[sv:Astronomisk enhet]] [[th:หน่วยดาราศาสตร์]] [[vi:Đơn vị thiên văn]] [[uk:Астрономічна одиниця довжини]] [[zh:天文單位]] 14277 49240 2006-06-05T07:06:45Z Dainis 876 [[Category:Astronomija]] [[Category:Mērvienības]] 14278 49242 2006-06-05T07:24:49Z Dainis 876 [[Category:Mērvienības]] 14279 49251 2006-06-05T11:23:16Z Sss 937 14280 51927 2006-06-25T09:55:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[es:LT United]] [[Image:Ltunited.jpg|thumb|right|200px|„LT United“ finālkoncertā [[Siemens Arēna|Siemens Arēnā]]]] '''LT United''' - [[Lietuva|Lietuvas]] [[pop]] mūziķu grupa, kuru saliedēja Andrius Mamontovas. Savākuši 162 balles, Lietuvas pārstāvji ieņēma sesto vietu [[Eirovīzija|Eirovīzijas]] dziesmu konkursa finālā [[Atēnas|Atēnās]]. Seši vīri - [[Andrius Mamontovas]], Marijonas Mikutavičius, Viktoras "Wee" Diawara, Saulius "Samas" Urbonavičius, Arnoldas Lukošius un Eimantas Belickas - ar dziesmu "We Are The Winners" (Mēs esam uzvarētāji), 2006. gadā uzvarēja Lietuvas nacionālajā atlasē, un tika uz starptautisko „Eirovīzijas“ konkursu, kurš notika Atēnās ([[Grieķija]]) 18-20. maijā. LT United nacionālas atlases finālkoncertā, kurš notika 4. martā [[Viļņa|Viļņas]] „Siemens Arēnā“, uzvarēja ar divkāršu punktu pārsvaru, savācot virs 32 tūkst. punktu, otrā vietā atstājot grupu ''InCulto'' ar dziesmu "Welcome To Lithuania". [[2006]]. gada 18. maijā Grieķijā, sekmīgi uzstājoties „Eirovīzijas“ konkursa pusfinālā, grupa iekļuva finālkoncertā, kurš notika 20. maijā, 22 stundu Olimpiskajā Atēnu arēnā. Finālā LT United palika tikai aiz [[Somija|Somijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Bosnija un Hercogovina|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Rumānija|Rumānijas]] un [[Zviedrija|Zviedrijas]] pārstāvjiem. Tas ir vislabākais līdz šim Lietuvas priekšnesums Eirovīzijā kopš [[1994]]. gada, kad Lietuva sāka piedalīties konkursā. [[Category:Eirovīzija]] [[Category:Lietuvas mūzikas grupas]] [[de:LT United]] [[en:LT United]] [[es:LT United]] [[fi:LT United]] [[fr:LT United]] [[lt:LT United]] [[nl:LT United]] [[pl:LT United]] [[ru:LT United]] [[sv:LT United]] 14281 49254 2006-06-05T11:35:48Z Sss 937 [[Category:Mūzika]] 14282 49265 2006-06-05T15:15:10Z Sss 937 14283 49266 2006-06-05T15:15:27Z Sss 937 14284 49267 2006-06-05T15:15:41Z Sss 937 14285 50166 2006-06-12T08:58:52Z YurikBot 213 robot Modifying: [[uk:Литовський лит]] [[Image:Litas001.png|thumb|200px|right|Litu monētas]] '''Lits''' (Lt) ir oficiālā [[Lietuva]]s valūta, tas tiek lietots no 1993. gada 25. jūnija. Lits lietots arī laikaposmā no 1922. līdz 1940. gadam. Litu emitē [[Lietuvas Banka]]. Lita starptautiskais kods - LTL. Lits sīkāk dalās 100 centos. Visām litu un centu monētām priekšējā pusē - nomināls, bet otrā - valsts ģerbonis. Litu pirmoreiz sāka lietot neatkarīgajā Lietuvā no 1922. gada 2. oktobra, taču 1940. gadā pēc Lietuvas okupācijas lits tika apmainīts ar [[rublis|rubli]]. Neatkarība tika atjaunota 1991. gadā, litu savukārt atjaunoju pēc diviem gadiem: 1993. gada 25. jūnijā. [[Image:Litas003.png|thumb|200px|right|Litu monētas]] No 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 1. februārim lits bija piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] attiecībā 4 pret 1. No 2002. gada 2. februāra lits piesaistīts [[eiro]]. [[Image:Litas002.png|thumb|150px|right|Centu monētas]] Monētām ir 9 nomināli: * 1 cents * 2 centi * 5 centi * 10 centu * 20 centu * 50 centu * 1 lits * 2 liti * 5 liti Papīrnaudai ir 6 nomināli: * 10 litu * 20 litu * 50 litu * 100 litu * 200 litu * 500 litu ==Ārējās saites== *[http://www.lb.lt/exchange/default.asp Lita un ārzemju valūtu attiecības] *[http://www.lb.lt/lt/banknotai/index.htm Lietuvas Republikas banknotes un monētas] [[Category:Eiropas naudasvienības]] [[Category:Nacionālās valūtas]] [[be:Летувіскі літ]] [[ca:Litas]] [[de:Litas]] [[en:Lithuanian litas]] [[es:Litas lituana]] [[fr:Litas]] [[it:Lita]] [[ja:リタス]] [[lt:Litas]] [[nl:Litas]] [[no:Litauisk litas]] [[pl:Lit (waluta)]] [[pt:Litas]] [[ru:Лит]] [[sv:Litas]] [[uk:Литовський лит]] 14286 49390 2006-06-06T20:00:06Z 217.199.126.2 '''Pārdaugava''' ir [[Rīga|Rīgas]] daļa, kas atrodas [[Daugava|Daugavas]] kreisajā krastā. Platība - aptuveni 120 kvadrātkilometri (39 % Rīgas teritorijas). Ietver [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētu]] un [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonu]]. [[Category:Rīga]] 14287 49280 2006-06-05T18:25:57Z Mg astro 554 '''Atgāzene''' ir neliels rajons [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], kas atrodas apvidū ap Atgāzenes dzelzceļa staciju un [[Atgāzenes iela|Atgāzenes ielu]]. 14288 49282 2006-06-05T18:37:26Z Mg astro 554 '''Atgāzenes iela''' ir viena no Rīgas [[Pārdaugava|Pārdaugavas]] ielām. Tā iezīmējas ar to, ka ir bruģēta, un tā divas reizes pagriežas pa aptuveni 90 grādiem. Sākuma daļa ir T veida krustojumā ar Vienības gatvi, noslēgums - T veida krustojumā ar Dīķu ielu. Uz Atgāzenes ielas atrodas [[Rīgas Igauņu vidusskola]]. 14290 49290 2006-06-05T19:24:23Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Република Србија<br>Republika Srbija'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Flag of Serbia (state).svg|120px|Serbijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Coat of arms of Serbia.svg|100px|Serbijas ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Serbijas karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Serbijas ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[Image:Location Serbia.PNG]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[serbu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Belgrada]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Belgrada]]<br/>[[Priština]]<br/>[[Novisada]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Boriss Tadičs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Vojislavs Koštunica]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>88 361 [[km²]] <br/> ? <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2002]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>9 396 411<br/> 106,34/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Izjūkot [[Serbija un Melnkalne|Serbijai un Melnkalnei]] 2006. gadā, no [[Osmāņu impērija|Osmāņu impērijas]] 1877.gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Serbijas dinārs]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Bože Pravde]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.YU (.CS rezervēts) <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+381 </table> {{Eiropa}} [[Category:Eiropas valstis]] [[als:Serbien]] [[roa-rup:Sârbii]] [[ast:Serbia]] [[bg:Сърбия]] [[ca:Sèrbia]] [[cs:Srbsko]] [[da:Serbien]] [[de:Serbien]] [[et:Serbia]] [[el:Σερβία]] [[en:Serbia]] [[es:Serbia]] [[eo:Serbio]] [[fr:Serbie]] [[ko:세르비아]] [[hr:Srbija]] [[id:Serbia]] [[is:Serbía]] [[it:Serbia]] [[he:סרביה]] [[la:Serbia]] [[lt:Serbija]] [[mk:Србија]] [[nl:Servië]] [[ja:セルビア]] [[nap:Serbia]] [[no:Serbia]] [[pl:Serbia]] [[pt:Sérvia]] [[ro:Serbia]] [[ru:Сербия]] [[simple:Serbia]] [[sk:Srbsko]] [[sl:Srbija]] [[sr:Србија]] [[fi:Serbia]] [[sv:Serbien]] [[tl:Serbya]] [[chr:ᏎᎸᏈᏯ]] [[uk:Сербія]] [[zh:塞爾維亞]] 14291 49291 2006-06-05T19:25:54Z Neonz 33 vārds pēc kristīšanas #REDIRECT: [[Kaupo]] 14292 49292 2006-06-05T19:34:49Z Feens 37 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Republika Crna Gora<br>Република Црна Гора'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Flag of Montenegro.svg|120px|Melnkalnes karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Coat of arms of Montenegro.svg|100px|Melnkalnes ģerbonis]] <tr><td align=center width=135px>([[Melnkalnes karogs|Par karogu]]) <td align=center width=135px>([[Melnkalnes ģerbonis|Par ģerboni]]) </table> <tr><td align=center colspan=2>[[Image:Location Montenegro.PNG]]</td></tr> <tr><td>[[Valsts valoda]] <td>[[serbu valoda]] <tr><td>[[Galvaspilsēta]] <td>[[Podgorica]] <tr><td>Lielākās pilsētas <td>[[Podgorica]]<br/>[[Nikšiča]]<br/>[[Pļevļa]] <tr><td>[[Prezidents]]<td>[[Filips Vujanovičs]] <tr><td>[[Premjerministrs]]<td>[[Milo Džukanovičs]] <tr><td>[[Platība]]<br/>&nbsp;- Kopā <br/>&nbsp;- % ūdens<td><br/>13 812 [[km²]] <br/> ? <tr><td>[[Iedzīvotāju skaits]] <br/>&nbsp;- Kopā ([[2003]])<br/>&nbsp;- [[Iedzīvotāju blīvums|blīvums]]<td><br/>620 145<br/> 115,6/km&sup2; <tr><td>[[Neatkarība]]<td>Izjūkot [[Serbija un Melnkalne|Serbijai un Melnkalnei]] 2006. gadā <tr><td>[[Valūta]] <td>[[Eiro]] <tr><td>[[Laika zona]] <td>[[Coordinated Universal Time|UTC]] +1 <tr><td>[[Valsts himna]] <td>[[Oj, svijetla majska zoro]] <tr><td>[[Interneta domēns]]<td>.YU <tr><td>[[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautiskais tālsarunu kods]]<td>+381 </table> {{Eiropa}} [[Category:Eiropas valstis]] [[ar:الجبل الأسود]] [[ast:Montenegru]] [[bs:Crna Gora]] [[br:Montenegro]] [[bg:Черна гора (република)]] [[ca:Montenegro]] [[cv:Черногори]] [[cs:Černá Hora]] [[da:Montenegro]] [[de:Montenegro]] [[et:Montenegro]] [[el:Μαυροβούνιο]] [[en:Montenegro]] [[es:Montenegro]] [[eo:Montenegro]] [[eu:Montenegro]] [[fa:مونته‌نگرو]] [[fr:Monténégro]] [[ko:몬테네그로]] [[hr:Crna Gora]] [[id:Montenegro]] [[is:Svartfjallaland]] [[it:Montenegro]] [[he:מונטנגרו]] [[ky:Черногория]] [[la:Mons Niger]] [[lt:Juodkalnija]] [[hu:Montenegró]] [[mk:Црна Гора]] [[ms:Montenegro]] [[nl:Montenegro]] [[ja:モンテネグロ]] [[nap:Montenegro]] [[no:Montenegro]] [[nds:Montenegro]] [[pl:Czarnogóra]] [[pt:Montenegro]] [[ro:Muntenegru]] [[ru:Черногория]] [[scn:Montenegru]] [[sk:Čierna Hora]] [[sl:Črna gora]] [[sr:Црна Гора]] [[sh:Crna Gora]] [[fi:Montenegro]] [[sv:Montenegro]] [[tl:Montenegro]] [[tr:Karadağ (devleti)]] [[tk:Черногория]] [[uk:Чорногорія]] [[vec:Montenegro]] [[zh:蒙特尼哥羅]] 14293 49295 2006-06-05T19:37:09Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Kaupo]] #REDIRECT: [[Kaupo]] 14294 49310 2006-06-05T20:08:39Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Piedņestras Moldāvu republika]] 14295 49318 2006-06-05T21:36:14Z Aleksandrs Kuzmins 859 "[[Ceturdiena]]" pārdēvēju par "[[Ceturtdiena]]": drukas kļūda #REDIRECT [[Ceturtdiena]] 14296 49546 2006-06-08T16:59:04Z Redagavimas 634 ctg [[Image:luteraroze.png|Lutera roze]] '''[[Mārtiņš Luters]]''' 1538. gada 8. jūlijā vēstulē nirnbergietim Lācaram Šprengleram piemin savu zīmogu – „manas teoloģijas pazīšanās zīmi. Tam jābūt melnam krustam sirdī, kura būtu savā dabiskajā krāsā, lai sev atgādinātu, ka svētlaimīgus mūs dara ticība krustā sistajam. Jo taisnots tiek no sirds ticības. Lai gan tas ir melns krusts, nāvējošs un sāpinošs, tas tomēr atstāj sirdi viņas pašas krāsā, nesagandē tās dabu, t.i., tas nenonāvē, bet saglabā dzīvu. … Šādai sirdij jāatrodas baltas rozes viducī, norādot, ka ticība dod līksmību, iepriecinājumu un mieru – tāpēc rozei jābūt baltai un nevis sarkanai; jo baltā ir garu un visu eņģeļu krāsa. Šāda roze atrodas debeszilā laukumā, kaut arī tāds prieks garā un ticībā ir sagaidāmā debesu prieka iesākums – jau tagad gan iekšēji apjēdzams un cerībā satverams, tomēr acīm vēl neredzams. Un šādā laukumā zelta gredzens – ka tāda debesu svētlaime paliek mūžīgi, bez gala un brīnišķīgi pār visām lietām, kā arī zelts ir tas dārgākais, brīnišķīgākais metāls.” [[Category:Luterticība]] 14297 49327 2006-06-06T00:09:15Z Evalds 993 14298 49328 2006-06-06T00:10:38Z Evalds 993 14299 49332 2006-06-06T00:20:56Z Neonz 33 '''Digg.lv''' ir ziņu [[tīmekļa vietne]], kas sevī ietver publisko grāmatzīmju, [[tīmekļa žurnāls|tīmekļa žurnālu]] un sindikācijas elementus, veidojot demokrātisku, nehierarhisku redakcijas sistēmu. Vietnē ziņas ievieto paši lietotāji, kas, par tām arī balsojot, paši arī nosaka, kuras ziņas nonāks pirmajā lapā. Vietne ir veidota pēc pasaulē plaši pazīstamās vietnes [[Digg.com]] parauga. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.digg.lv Digg.lv] * [http://www.digg.lv/blogs/ Digg.lv oficiālais tīmekļa žurnāls] [[Category:Tīmeklis 2.0]] [[Category:Tīmekļa vietnes]] 14300 52649 2006-06-30T20:20:09Z Lielais Rolands 592 [[Attēls:Draugiem.lv.JPG|thumb|Draugiem.lv logo]] '''Draugiem.lv''' ir sociālā tīkla [[tīmekļa vietne]], kas tika atvērta [[2004]]. gadā un kopš tā laika ir kļuvusi par vienu no apmeklētākajām tīmekļa vietnēm Latvijā. Tai ir vairāk nekā 600 tūkstoši reģistrētu lietotāju, kas sastāda vairāk nekā pusi no visiem Latvijas Interneta lietotājiem. Draugiem.lv portāls ir piejams 30 valodās, tai skaitā arī [[Latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]] {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.draugiem.lv www.draugiem.lv] [[Category:Tīmekļa vietnes]] 14301 51003 2006-06-18T14:14:16Z YurikBot 213 robot Adding: [[kk:Open Directory Project]] '''Open Directory Project''' ('''ODP'''), pazīstams arī kā '''DMoz''' (no '''D'''irectory.'''Moz'''illa.org, kas bija sākotnējais domēnvārds), ir daudzvalodu atvērta satura [[globālais tīmeklis|globālā tīmekļa]] saišu katalogs, kas pieder [[Netscape]], bet ko veido un uztur liels skaits brīvprātīgu redaktoru visā pasaulē. Katalogs tika izveidots [[1998]]. gadā. Uz [[2006]]. gada aprīli tas saturēja 5 miljonu tīmekļa vietnes, kas sadalītas vairāk nekā 590 tūkstošos kategoriju. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://dmoz.org/ Open Directory Project] * [http://dmoz.org/World/Latviski/ Open Directory Project latviešu sadaļa] [[Category:Tīmekļa vietnes]] [[ca:Projecte de Directori Obert]] [[csb:Open Directory Project]] [[da:Open Directory Project]] [[de:Open Directory Project]] [[el:Open Directory Project]] [[en:Open Directory Project]] [[eo:Projekto por Malferma Katalogo]] [[es:Open Directory Project]] [[fi:Open Directory Project]] [[fr:Open Directory Project]] [[hu:Open Directory Project]] [[ia:Open Directory Project]] [[it:Open Directory Project]] [[ja:Open Directory Project]] [[kk:Open Directory Project]] [[ku:Open Directory Project]] [[nl:Open Directory Project]] [[no:Open Directory Project]] [[pl:Open Directory Project]] [[pt:Open Directory Project]] [[ru:Open Directory Project]] [[sv:Open Directory Project]] [[tr:Açık Dizin Projesi]] [[tt:Açıq Törgäk Proéktı]] [[zh:开放式目录]] 14302 49346 2006-06-06T04:51:19Z Keps 758 '''Aleksandrija''' tika nodibināta 332.g. p.m.ē., [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] Ēģiptes karagājiena laikā. Aleksandrs to plānoja kā izcilāko ostu antīkajā pasaulē. Tomēr pasaules vēsturē Aleksandrija iegājusi kā grieķu pasaules [[zinātne]]s, [[māksla]]s un [[tirdzniecība]]s centrs. Aleksandrija kļuva arī par vienu no internacionālākajām, daudzvalodu antīkās pasaules [[Pilsēta|pilsētām]]. Tās lielākās iedzīvotāju grupas bija [[grieķi]], [[ēģiptieši]] ([[maķedonieši]]), [[ebreji]]. Uz [[Farosas sala]]s[[ Nīla]]s [[Delta|deltā]] drīz tika uzbūvēts viens no [[Septiņi pasaules brīnumi|septiņiem "pasaules brīnumiem"]] - slavenā [[Farosas bāka]]. Drīz pēc nodibināšanas, pateicoties Maķedonijas Aleksandra piekoptajai [[integrācija]]s politikai, Aleksandrijā no visām viņa impērijas malām sāk ieplūst [[imigranti]] un pilsētas iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga līdz apmēram 300'000. Pēc Aleksandra nāves, [[Ptolemaju dinastija|Ptolemaju]] valdīšanas laikā Aleksandrijā tika uzbūvēta arī lielākā antīkajā pasaulē [[bibliotēka]], kur sējumu skaits sasniedza gandrīz 500'000. Diemžēl vēlāko gadsimtu laikā bibliotēka tika nolaista, līdz beidzot tā tika pilnīgi iznīcināta. Arī pašai pilsētai neklājās vieglāk. Apspiežot ebreju sacelšanos 116.g. [[romieši]] pilnīgi iznīcināja ebreju iedzīvotājus šajā pilsētā un nopostīja lielu tās daļu. Aleksandrija zaudēja savu nozīmi arī pēc [[Konstantinopole]]s, kā galvenās Austrumu metropoles nostiprināšanās, it sevišķi pēc[[ Romas impērija]]s sadalīšanās divās daļās. Pavisam provinciāla Aleksandrija kļuva pēc atkārtotas tās nopostīšanas [[Musulmaņi|musulmaņu]] [[invāzija]]s rezultātā 638.g. un 646.g. Savukārt [[Kaira]]s attīstības sākums pēc 968.g., kad tika atklāta satiksme ar [[Indija|Indiju]], atņēma Aleksandrijai arī ievērojamu daļu tirdzniecības centra funkciju. 14303 49347 2006-06-06T06:25:27Z Dainis 876 '''Parseks''' ('''pc''') - [[Astronomija|astronomijā]] plaši izmantota garuma mērvienība. Nosaukums atvasināts no [[angļu valoda|angļu]] vārdiem "'''''par'''allax of one arc '''sec'''ond''" (vienas leņķa sekundes [[paralakse]]). Parseks ir attālums, no kura [[Zeme]]s [[orbīta]]s diametrs būtu redzams vienā leņķa sekundē. *1 pc = <math>\frac{360\cdot60\cdot60}{2\pi}</math> [[Astronomiskā vienība|AU]] = 206&nbsp;264,8062 AU *1 pc = 3,08567758&times;10<sup>16</sup> [[metrs|m]] *1 pc = 3,26156378 [[gaismas gads|ly]]. [[Category:Astronomiskās mērvienības]] [[Category:Garuma mērvienības]] [[bg:Парсек]] [[ca:Parsec]] [[cv:Парçек]] [[cs:Parsek]] [[da:Parsec]] [[de:Parsec]] [[et:Parsek]] [[el:Παρσέκ]] [[en:Parsec]] [[es:Pársec]] [[eo:Parseko]] [[eu:Parsec]] [[fr:Parsec]] [[gl:Parsec]] [[ko:파섹]] [[io:Parseko]] [[id:Parsec]] [[it:Parsec]] [[he:פארסק]] [[lt:Parsekas]] [[hr:parsek]] [[hu:Parszek]] [[nl:Parsec]] [[ja:パーセク]] [[no:Parsec]] [[pl:Parsek]] [[pt:Parsec]] [[ro:Parsec]] [[ru:Парсек]] [[sk:Parsek]] [[sl:Parsek]] [[sr:Парсек]] [[fi:Parsek]] [[sv:Parsec]] [[th:พาร์เซก]] [[zh:秒差距]] 14304 49355 2006-06-06T12:14:08Z Sss 937 {{logo}} 14305 51529 2006-06-21T09:28:18Z YurikBot 213 robot Adding: [[nl:Lazdijai]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Lazdiji'''</font><br>Alītas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:LietuvaLazdijai.png|160px|]]<td align=center>[[Image:Lazdijai.gif|87px|]] </table> <tr><td>Valsts<td>[[Lietuva]] <tr><td>Apriņķis<td>[[Alītas apriņķis]] <tr><td>Pašvaldība<td>Lazdiju rajona pašvaldība <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>5027 <tr><td>Platība<td>4,8 km² <tr><td>Mājaslapas<td>[http://www.lazdijai.is.lt/lzd/index.php?akcija=showRes&refid=LAZDIJŲ%20MIESTO www.lazdijai.is.lt] </table> '''Lazdiji''' - pilsēta [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķī]], 52 km uz dienvidrietumiem no [[Alīta|Alītas]]; rajona centrs. 5027 iedzīvotāji (2005). Garām Lazdijus tek Raišupio strauts, ir Sv. Onas baznīca, kultūras, izglītības un vēstures muzējs, kultūras mājas, Lazdiju slimnīca. Pilsētas centrā ir Neatkarības laukums, cik uz dienvidiem - pilsētas parks. Lazdijos ir daudz nelielu kapsētu: pilsētas kapsēta, evanģēlistu luterāņu vecā kapsēta, ebreju genocīda upurju kapsēta, padomju karavīru kapsēta. Pilsētas dibināšanas datums - 1597. gada 17. maija. [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[de:Lazdijai]] [[en:Lazdijai]] [[et:Lazdijai]] [[lt:Lazdijai]] [[nl:Lazdijai]] [[ru:Лаздияй]] 14306 51704 2006-06-24T07:37:24Z YurikBot 213 robot Adding: [[fr:Dzūkija]] Modifying: [[lt:Dzūkija]] '''Dzūkija''' - viens no 6 [[Lietuva|Lietuvas]] etnokultūras novadu. Vārds lietots tikai no 19. gadsimta; visbiežāk Dzūkija apjausama kā bijušas [[Traķi|Traķu]] kņazistes (bez [[Žemaitija|Žemaitijas]]) teritorija (austrumos sniegusi [[Neris]] lejasteces - [[Voke]]s upes - Varenava liniju), taču pēdēja laikā izmēģinama spirdzināt un "dialektoloģiskas", jeb "Lielās Dzūkijas" (no [[Seini|Seinu]] līdz [[Daugavpils]]) jēdziena lietošanu. ==Ģeogrāfija== Dzūkija apņem [[Varēna]]s rajonu, [[Alītas rajons|Alītas rajonu]], [[Alīta|Alītu]], gandrīz visu [[Kaišiadoru rajons|Kaišiadoru rajonu]], [[Prieni|Prienu]] rajona austrumdaļu, [[Traķi|Traķu]] rajonu, [[Šalčininki|Šalčininku]] rajona rietumdaļu, [[Lazdiji|Lazdiju]] rajonu, [[Elektrēni|Elektrēnus]], arī daļu Ziemeļaustrumu [[Polija]]s un daļu Rietumu [[Baltkrievija]]s. Austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar [[Aukštaitija|Aukštaitiju]], rietumos - ar [[Suvalkija|Suvalkiju]]. Vislielākas Dzūkijas pilsētas ir [[Gardins]], [[Līda]], [[Suvalki]] un [[Alīta]],- pēdējais bieži nosaukams "Dzūkijas galvaspilsētu", taču tagadējas Dzūkijas vēsturiska prototipa (līdz 1413. gada dzīvušas Traķu kņezistes) politiska centra funkcijas vienmēr izpildīja cits ciemats (sākuma - varbūt [[Merkine]], no 13. gadsimta beigās vai 14. gadsimta sākuma - Vecie Traķi, no 14. gadsimta 8 desmitgades - Jaunie Traķi). Lielo Dzūkijas daļu aizņem meži,- tādēļ visretāki dzīvamās novada daļās apdzīvojuma blīvums ir mazāks nekā 4 iedz./kv.km. Novadā ir vislielākais [[Lietuva]]s purvs - [[Čepkeļu purvs]]. No piecu Lietuvas nacionālu parku divi ir Dzūkijā: 1991. gadā uz austrumiem no Varēnas esošā teritorijā iekārtots [[Dzūkijas nacionāls parks]], bet 1992. gadā Traķos un vinu iecirkņos ņēma rīkoties [[Traķu vēsturisks nacionāls parks]] - vienīgs tāds Lietuvā. [[Category:Lietuva]] [[en:Dzūkija]] [[fr:Dzūkija]] [[lt:Dzūkija]] [[pl:Dzukija]] 14307 49365 2006-06-06T14:55:32Z Dainis 876 '''Orbitālais manevrs''' - [[kosmiskais aparāts|kosmiskā aparāta]] [[manevrs (kosmiskā aparāta)|manevrs]], kura rezultātā aparāts pāriet no sākotnējās uz [[pārejas orbīta|pārejas]] vai mērķa [[orbīta|orbītu]]. Pie orbitālajiem manevriem var arī pieskaitīt manevrus, kuru mērķis ir ievadīt kosmisko aparātu vajadzīgajā telpas punktā, vai arī tā novadīšanai no orbītas, lai veiktu [[nolaišanās|nolaišanos]] uz [[Zeme]]s vai uz citas [[planēta]]s. [[Category:Kosmisko aparātu darbības principi]] [[en: Orbital maneuver]] [[It: Manovra orbitale]] 14308 49366 2006-06-06T14:56:38Z Dainis 876 [[Category:Kosmonautika]] 14309 50438 2006-06-13T12:50:29Z Dainis 876 "[[Manevrs (kosmiskā aprāta)]]" pārdēvēju par "[[Manevrs (kosmiskā aparāta)]]": gramatiska kļūda '''Manevrs (kosmiskā aprāta)''' - [[kosmiskais aparāts|kosmiskā aparāta]] masas centra vadāma kustība, kuras rezultātā notiek mērķtiecīga tā kustības ātruma vai virziena maiņa. Atkarībā no funkcionālās nozīmes, kosmiskie aparāti var veikt šādus manevru veidus: * [[orbitālais manevrs|orbitālos manevrus]], * [[korekcijas manevrs|korekcijas manevrus]], * [[tuvošanās manevrs|tuvošanās manevrus]]. [[Category:Kosmisko aparātu darbības principi]] 14310 49373 2006-06-06T15:30:29Z Dainis 876 '''Korekcijas manevrs''' vai '''koriģējošais manevrs''' tiek veikts, lai "izlabotu" [[kosmiskais aparāts|kosmiskā aparāta]] kustību. Atšķirībā no [[Orbitālais manevrs|orbitālā manevra]], korekcija neparedz lidojuma virziena maiņu. Korekcijas uzdevums ir kosmiskā aparāta reālās kustības trajektorijas kļūdu izlabošana attiecībā pret paredzēto trajektoriju, ja tā neparedzētu iemeslu dēļ ir izmainījusies. [[Category:Kosmisko aparātu darbības principi]] 14311 49376 2006-06-06T15:45:39Z Dainis 876 '''Tuvošanās manevrs''' ir process, kurā notiek [[kosmiskais aparāts|kosmiskā aparāta]] satikšanās ar citu aparātu vai tā ievadīšana objekta tuvumā. Tā rezultātā var notikt kosmisko aparātu saslēgšanās. Tuvošanas manevri ir vienas no sarežģītākajām problēmām kosmonautikā, kuras izdevies realizēt tikai dažām valstīm. [[Category:Kosmisko aparātu darbības principi]] [[en:Docking maneuver]] 14312 49401 2006-06-06T22:05:07Z Tail 13 Federiko Garsijas Lorkas attēls no en.wiki. ATTĒLU AIZSARGĀ AUTORTIESĪBAS, taču tiek uzskatīts, ka to drīkst izmantot Vikipēdijā, lai ilustrētu rakstu par Garsiju Lorku. Federiko Garsijas Lorkas attēls no en.wiki. ATTĒLU AIZSARGĀ AUTORTIESĪBAS, taču tiek uzskatīts, ka to drīkst izmantot Vikipēdijā, lai ilustrētu rakstu par Garsiju Lorku. 14313 52702 2006-07-01T03:52:10Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Federico García Lorca]] [[Image:Lorca.jpg|frame|Federiko Garsija Lorka]] '''Federiko Garsija Lorka''' (''Federico García Lorca'', * 1898. gada 5. jūnijā Fuentevakerosā, netālu no [[Granada]]s, † 1936. gada 18. vai 19. augustā) bija nozīmīgs spāņu rakstnieks, īpaši pazīstams kā dzejnieks un dramaturgs. Garsija Lorka bija arī gleznotājs, pianists un komponists. Viņš uzskatāms par vienu no ievērojamākajiem [['27. gada paaudze]]s pārstāvjiem [[spāņu literatūra|spāņu literatūrā]]. Starp nozīmīgākajiem Garsijas Lorkas darbiem jāmin lugas "Bernardas Albas māja" (''La casa de Bernarda Alba''), "Jerma" (''Yerma'') un "Asinskāzas" (''Bodas de sangre''), dzejas krājumi "Čigānu romances" (''Romancero gitano'') un "Dzejnieks Ņujorkā" (''Poeta en Nueva York''). ==Biogrāfija== Federiko Garsija Lorka piedzima Fuentevakerosā (''Fuente Vaqueros'') netālu no Granadas. 1909. gadā viņa ģimene pārcēlās uz Granadu. Garsija Lorka mācījās ''Colegio del Sagrado Corazón de Jesús'', kā arī apguva klavierspēli Granadas konservatorijā; no 1914.-1919. gadam viņš studēja Granadas Universitātes Filozofijas un valodu, kā arī Juridiskajā fakultātē. Šajā laikā Garsija Lorka iepazinās ar Granadas intelektuāļiem un māksliniekiem, kā arī sadraudzējās ar mūziķi [[Manuels de Faija|Manuelu de Faiju]] (''Manuel de Falla''). Dzejnieka pirmie dzejoļi – "Skumjā balāde" (''La balada triste'') un "Rožu lūgšana" (''La oración de las rosas'') – tapa 1917. gadā; 1918. gadā tika publicēts viņa pirmais prozas darbu krājums ''Impresiones y paisajes'' ("Impresijas un ainavas"), kura izdošanu apmaksāja Garsijas Lorkas tēvs. Šajā laikposmā radītie dzejoļi vēlāk tika publicēti krājumā ar nosaukumu "Dzejoļu grāmata" (''Libro de poemas''). Krājums "Dzejoļu grāmata" iznāca 1921. gadā (jūlijā laikrakstā ''El Sol'' parādījās viņa dzejas kritika); jau novembrī gandrīz pabeigta bija Garsijas Lorkas slavenā poēma ''Poema del Cante Jondo''. Šajā laikā daži dzejnieka dzejoļi tika publicēti arī rakstnieka [[Huans Ramons Himeness|Huana Ramona Himenesa]] žurnālā ''Índice''. 1919. gadā Garsija Lorka pārcēlās uz slaveno Studentu rezidenci (''Residencia de estudiantes'') – nozīmīgu spāņu kultūras centru – [[Madride|Madridē]]; tajā viņš palika līdz pat 1928. gadam. Universitātē viņš sadraudzējās ar [[Luiss Bunjuels|Luisu Bunjuelu]] un [[Salvadors Dalī|Salvadoru Dalī]], kā arī iepazinās ar Gregorio Martinesu Sjerru, Madrides ''Eslava'' teātra režisoru, pēc kura aicinājuma uzrakstīja un iestudēja savu pirmo lugu, ''El maleficio de la mariposa'' ("Tauriņa lāsts", 1919-20). Lugā dramatizēta prusaka un tauriņa mīlestība; publika lugu nevērtēja augstu, un to beidza rādīt jau pēc četrām izrādēm. Vēlāk Garsija Lorka pat apgalvoja, ka viņa pirmā luga bijusi "Mariana Pineda". Drīz vien Garsija Lorka publicēja vairākus dzejas krājumus, kā ''Canciones'' ("Dziesmas", 1927), ''Romancero gitano'' ("Čigānu romances", 1928), un savu otro lugu – ''Mariana Pineda'' ("Mariana Pineda"), kuras dekorācijas veidoja Dalī. Luga tika uzvesta 1927. gadā [[Barselona]]s Goijas teātrī. Šajā laikā Barselonā notika arī Garsijas Lorkas zīmējumu izstāde. 1928. gadā Garsija Lorka kļuva par ''El Gallo'' māksliniecisko redaktoru (žurnālam iznāca tikai divi numuri). 1929. gadā Garsija Lorka devās uz [[ASV]], kur iestājās Kolumbijas Universitātē (1929-30). Šajā laikā viņš uzrakstīja dzejoļu krājumu "Dzejnieks Ņujorkā" (''Poeta en Nueva York''). Pēc došanās uz [[Havanna|Havannu]] tapa arī lugas ''Así que pasen cinco años'' ("Ja paies pieci gadi") un ''El público'' ("Publika"). 1930. gadā dzejnieks atgriezās [[Spānija|Spānijā]]. Šajā laikā krita [[Primo de Rivera]]s diktatūra un tika atjaunota Spānijas Republika. 1931. gadā Garsija Lorka tika iecelts par universitātes studentu teātra ''La Barraca'' direktoru. Teātri finansiāli nodrošināja Izglītības ministrija, un tā uzdevums bija apbraukāt lauku rajonus, lai iepazīstinātu publiku at klasiskā spāņu teātra modernām interpretācijām. Garsija Lorka bija gan režisors, gan aktieris. Strādājot šajā trupā, Garsija Lorka uzrakstīja trīs savas slavenākās lugas – "lauku triloģiju" "Asinskāzas" (''Bodas de sangre''), "Jerma" (''Yerma''), un "Bernardas Albas māja" (''La casa de Bernarda Alba''). ''La Barraca'' bija pirmā trupa, kas šīs lugas uzveda. 1934. gadā trupas finansējums tiks divkārt samazināts, un 1936. gada aprīlī notika tās pēdējā izrāde. Kad 1936. gadā sākās karš, Garsija Lorka atstāja Madridi un devās uz Granadu. Drīz vien viņu un viņa svaini arestēja [[Fransisko Franko]] atbalstītāji. 1936. gada 18. vai 19. augustā (iespējams, naktī uz 19. augustu) Federiko Garsija Lorka tika nošauts. Viņa kapavietas atrašanās vieta nav precīzi zināma; tā atrodas Granadas tuvumā starp Visnaru un Alfakaru. Nāvessoda iemesls nav zināms. Franko režīma laikā visi Garsijas Lorkas darbi bija aizliegti līdz 1953. gadam, kad iznāca stipri cenzēts viņa kopoto rakstu krājums. Tajā netika iekļauti viņa vēlīnie [[sonets|soneti]], uzrakstīti 1935. gada novembrī; šie darbi netika atrasti līdz 1983./84. gadam, kad tie beidzot tika publicēti. ==Literārā darbība== Federiko Garsijas Lorkas lugas mēdz iedalīt farsos, "neuzvedamajās" (''irrepresentables'') komēdijās, traģēdijās un drāmās. Starp farsiem īpaši jāmin "Burvīgā kurpniece" (''La zapatera prodigiosa''), starp traģēdijām – "Asinskāzas" un "Jerma". ===Dzeja=== Federiko Garsijas Lorkas dzeju var iedalīt divos posmos: pirmais aptver darbus līdz 1928. gadam – "Dzejoļu grāmata" (''Libro de poemas'', 1921), "Dziesmas" (''Canciones'', 1927), "Čigānu romances" (''Romancero gitano'', 1928), "Dziļās dziesmas poēma" (''Poema del cante jondo'', 1931; sākta 1921. gadā) – un otrais no 1928. gada līdz dzejnieka nāvei – "Dzejnieks Ņujorkā" (''Poeta en Nueva York'', 1940; uzrakstīts 1929.-30. gadā), "Ignasio Sančesa Mehijas nāves apraudāšana" (''Llanto por la muerte de Ignacio Sánchez Mejías'', 1935), "Tamaritas dzejoļi" (''Diván del Tamarit'', 1940; daļēji publicēts 1935. gadā). Pirmajam Garsijas Lorkas dzejas posmam raksturīga nacionāla (īpaši – [[Andalūzija]]s) tematika, tautas un tradicionālās dzejas ietekmes. Otrajam posmam savukārt raksturīgāka sarežģītāka, intelektuālāka dzeja. Garsijas Lorkas dzeju ietekmējusi avangarda literatūra, [[sirreālisms]] un it īpaši [[simbolisms]]. Daudzi simboli viņa dzejā atkārtojas, iegūstot īpašu nozīmi. Mēness Lorkas dzejā iemieso erotiskās dzīvības un nāves pretstatu; metāla priekšmeti (dunči, zobeni u.tml.) simbolizē nāvi un kaislību. Nāves simbolika piemīt arī naktij un ēnām, dažkārt arī ūdenim, lai arī tas nereti apzīmē arī erotisko. Būtisks simbols ir zirgs, kas iemieso vīrišķību, kaislību, vardarbīgu erotiku. Gadījumos, kad zirgs ir melns, tas simbolizē nāvi. Vēlākajā Garsijas Lorkas dzejā dabas elementus, kā kokus, dzīvniekus, lietu, iznīcina civilizācija, kas iemiesota mašīnās un debesskrāpjos. ==Būtiskākie darbi== ===Dzeja=== * ''Impresiones y paisajes'' ("Impresijas un ainavas", 1918) * ''Libro de poemas'' ("Dzejoļu grāmata", 1921) * ''Canciones'' ("Dziesmas", 1927) * ''Primer romancero gitano'' ("Čigānu romances", 1928) * ''Poema del cante jondo'' ("Poēma par dziļo dziesmu", 1931) * ''Sonetos del amor oscuro'' ("Tumšās mīlas soneti", 1935) * ''Primeras canciones'' ("Pirmās dziesmas", 1936) * ''Poeta en Nueva York'' ("Dzejnieks Ņujorkā", 1940) ===Lugas=== * ''El maleficio de la mariposa'' ("Tauriņa lāsts", uzrakstīta 1919.-20. g., pirmuzvedums 1920.g.) * ''Mariana Pineda'' (uzrakstīta 1923.-25.g., pirmuzvedums 1927.g.) * ''La zapatera prodigiosa'' ("Burvīgā kurpniece", uzrakstīta 1926.-30.g., pirmuzvedums 1930.g., pārstrādāta 1933.g.) * ''Amor de Don Perlimpín con Belisa en su jardín'' (uzrakstīta 1928.g., pirmuzvedums 1933.g.) * ''Bodas de sangre'' ("Asinskāzas", uzrakstīta 1932.g., pirmuzvedums 1933.g.) * ''Yerma'' ("Jerma", uzrakstīta 1934.g., pirmuzvedums 1934.g.) * ''Doña Rosita la soltera'' ("Vecmeita donja Rosita", uzrakstīta 1935.g., pirmuzvedums 1935.g.) * ''Retablillo de Don Cristóbal'' ("Dona Kristobala leļļu luga", uzrakstīta 1931.g., pirmuzvedums 1935.g.) * ''Los títeres de Cachiporra'' (uzrakstīta 1928.g., pirmuzvedums 1937.g.) * ''Así que pasen cinco años'' ("Ja paies pieci gadi", uzrakstīta 1931.g., pirmuzvedums 1945.g.) * ''La casa de Bernarda Alba'' ("Bernardas Albas māja", uzrakstīta 1936.g., pirmuzvedums 1945.g.) * ''El público'' ("Publika", uzrakstīta 1930.-1936.g., pirmuzvedums 1972.g.) * ''Comedia sin título'' ("Komēdija bez nosaukuma", uzrakstīta 1936.g., pirmuzvedums 1986.g.) ===Īsās lugas=== * ''El paseo de Buster Keaton'' ("Bastera Kītona pastaiga", 1928) * ''La doncella, el marinero y el estudiante'' ("Jaunava, jūrnieks un students", 1928) * ''Quimera'' ("Sapnis", 1928) ===Scenāriji=== * ''Viaje a la luna'' ("Ceļojums uz mēnesi", 1929) [[Category:'27. gada paaudze|Garsija Lorka, Federiko]] [[Category:Spāņu rakstnieki|Garsija Lorka, Federiko]] [[Category:Spāņu valodā rakstošie|Garsija Lorka, Federiko]] [[ar:لوركا]] [[bg:Федерико Гарсия Лорка]] [[ca:Federico García Lorca]] [[cs:Federico García Lorca]] [[de:Federico García Lorca]] [[el:Φεντερίκο Γκαρθία Λόρκα]] [[en:Federico García Lorca]] [[eo:Federico García Lorca]] [[es:Federico García Lorca]] [[et:Federico García Lorca]] [[fi:Federico García Lorca]] [[fr:Federico García Lorca]] [[ga:Federico García Lorca]] [[gl:Federico García Lorca]] [[he:פדריקו גרסייה לורקה]] [[hr:Federico García Lorca]] [[id:Federico García Lorca]] [[ilo:Federico Garcia Lorca]] [[io:Federico García Lorca]] [[it:Federico García Lorca]] [[ja:フェデリコ・ガルシーア・ロルカ]] [[ka:გარსია ლორკა, ფედერიკო]] [[nl:Federico García Lorca]] [[nn:Federico García Lorca]] [[no:Federico García Lorca]] [[oc:Federico García Lorca]] [[pl:Federico García Lorca]] [[pt:Federico García Lorca]] [[ru:Лорка, Федерико Гарсиа]] [[sv:Federico García Lorca]] [[tr:Federico García Lorca]] [[uk:Лорка Федеріко Гарсіа]] [[zh:费德里戈·加西亚·洛尔卡]] 14314 49408 2006-06-07T04:57:38Z Neonz 33 '''Sāknēšanas programma''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Boot loader'', [[krievu valoda|krievu]]: ''программа самозагрузки'') ir īsa programma, kas pastāvīgi glabājas datora energoneatkarīgajā atmiņā un kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas [[operatīvā atmiņa|operatīvajā atmiņā]] izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu (piemēram, [[operētājsistēma|operētājsistēmu]]) vai tās ielādes programmu. Lielākā daļa [[dators|datoru]] paši par sevi spēj izpildīt tikai kodu, kas glabājas [[lasāmatmiņa|lasāmatmiņā]] vai [[operatīvā atmiņa|operatīvajā atmiņā]], savukārt lielākā daļa mūsdienu [[operacionālā sistēma|operacionālo sistēmu]] glabājas citos datu nesējos, visbiežāk [[cietais disks|cietajos diskos]]. Ieslēdzot datoru, tās operatīvajā atmiņā nav operacionālās sistēmas koda, līdz ar to tas nespēj veikt sarežģītākas operācijas, piemēram, nolasīt [[fails|failu]] no diska. Lai atrisināt šo problēmu, tiek rakstīta neliela programma, ko sauc par sāknēšanas programmu. Tās uzdevums nav nodrošināt plašu operacionālās sistēmas funkcionalitāti, bet tikai ielasīt operacionālās sistēmas kodu operatīvajā atmiņā un nodot vadību operacionālās sistēmas rīcībā. Dažkārt arī tiek lietotas vairāku pakāpju sāknēšanas programmas - viena līmeņa sāknēšanas programma ielādē nākamī līmeņa sāknēšanas programmu, līdz pēdējā no tām ielādē arī pašu operacionālo sistēmu. [[Category:Programmatūra]] [[en:Boot loader]] 14315 49413 2006-06-07T07:20:12Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[ROM]] 14319 49430 2006-06-07T17:16:50Z Dekaels 268 latviskoju, taču neesmu drošs par dažiem vietvārdiem [[Image:Liskiava Neman.jpg|240px|thumb|right|Nemūna pie Birštona]] '''Nemūna''' ir visgarākā [[Lietuva|Lietuvas]] upe. Tās kopgarums ir 937 km, Lietuvas teritorijā - 359 km. Pārējā daļa - 116 km - atrodas uz Lietuvas robežas ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Krievija]]s [[Kaļiņingrada]]s apgabalu. Nemūnas baseina platība ir 98 200 km², no tiem 46 600 km² ir Lietuvā (aizņem 72% Lietuvas teritorijas). Nemūna sākas Baltkrievijā 45 km uz dienvidiem no [[Minska]]s un ieplūst uz [[Kuršu joma|Kuršu jomā]]. Nemūnas dziļums ir līdz 5 m, gultnes platums līdz 500 m. Straumes ātrums 1-2 m/s. Vislielākā vidēja caurtece ir pie Pagēģiem - 630 m<sup>3</sup>/s. Gada laikā [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] no Nemūnas ietek vidēji 21,6 m<sup>3</sup> ūdens. Nemūnai ir ap 180 pieteku, vislielākās pietekas – [[Neris]] (510 km), [[Ščara]] (325 km), [[Šešupe]] (298 km). [[Kauņa|Kauņā]] Nemūnu šķērso dambis, kur uzcelta Kauņas hidroelektrostacija. Tālāk aiz aizsprosta augštecē izveidojusies ūdenstilpne, kas ir Lietuvas vislielākā mākslīgā ūdens atradne, ko sauc arī par Kauņas jūru. {{commons|Category:Neman}} <gallery> Image:Neman river.jpg|Nemūna netālu Alītas Image:Tiltas_per_Nemuna_prie_Merkines.jpg|Tilts pār Nemūnu pie Merkines Image:Liskiava_Neman.jpg|Nemūna pie Liškavas </gallery> [[Category:Lietuva]] [[be:Нёман]] [[cs:Němen]] [[da:Nemunas]] [[de:Memel (Fluss)]] [[en:Neman River]] [[es:Niemen]] [[et:Nemunas]] [[fr:Niémen]] [[ko:네만 강]] [[lt:Nemunas]] [[nds:Memel]] [[nl:Memel (rivier)]] [[no:Nemunas]] [[pl:Niemen]] [[ru:Неман (река)]] [[sv:Njemen]] [[wa:Niemen (aiwe)]] [[zh:尼曼河]] 14321 49489 2006-06-08T05:44:05Z Keps 758 Red. [[Image:Etruscan civilization map.png|thumb|300px|Etrusku civilizācijas karte]]Vēsturnieki parasti piemin '''etruskus''', sākot runāt par Romas pirmsākumiem. Etruski apdzīvoja [[Etrūrija]]s reģionu, kas aptuveni sakrīt ar mūsdienu [[Toskāna|Toskānu]] [[Itālija]]s pussalas centrālajā daļā. ==Etrusku izcelšanās== Senie romieši etruskus sauca par tuskiem, no kā arī cēlies Toskānas provinces nosaukums. Tiesa, pašu etrusku izcelšanās joprojām nav īsti skaidra. Daudzi vēsturnieki domā, ka etrusku priekšteči ieradušies Itālijas pussalā no [[Āzija]]s pēc [[Heti|hetu]] impērijas sabrukuma. [[Hērodots]] min, ka etruski ieradušies Itālijas pussalā no[[ Līdija]]s. Citi mūsdienu vēsturnieki un arheologi uzskata, ka etruski ieceļojuši Itālijas pussalā no [[Mazāzija]]s vai pāri [[Alpi]]em no [[Austrumeiropa]]s, bet vēl citi, ka tie vienmēr bijuši vietējie iedzimtie. Bet varbūt, ka daļa patiesības ir katrā no šiem viedokļiem – arī [[Egeja|Egejā]] daudzu gadsimtu gaitā varēja novērot raibu, nepārtraukti mainīgu tautu kokteili, līdz šeit sintezējās vairāk vai mazāk kultūras un valodas ziņā vienota [[Senās Grieķija]]s [[civilizācija]]. [[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] pētījumi rāda, ka sākotnējās Etrūrijas apmetnes izplatījušās mūsdienu Toskānas piejūras zemienēs ap 9. gadsimta p.m.ē. beigām. Ap 6. gadsimtu p.m.ē. jau bija izveidojušās spēcīgas Etrūrijas pilsētas - [[Tarkvīnija]] (''Tarquinii''), [[Veija]] (''Veii'') u.c., kuras pārvaldīja vietējie [[Aristokrātija|aristokrāti]] un, kuras izveidoja divpadsmit [[Pilsēta|pilsētu]] [[Konfederācija|konfederāciju]]. Etruski savu ietekmi pakāpeniski izplatīja pa visu [[Po]] upes ieleju līdz [[Adrijas jūra]]i. Arī Roma, kurai Etrūrijā faktiski bija vidējas apdzīvotas vietas statuss, nonāca etrusku kontrolē. ==Etrusku sasniegumi== Lai kāda būtu bijusi viņu izcelšanās, etruski bijuši ļoti [[Inovācija|inovatīva]] un strādīga tauta. Viņi apstrādāja [[Dzelzs|dzelzi]], izmantojot dzelzs [[Rūda|rūdu]], ko viņi ieguva [[Elba]]s salā. Pateicoties attīstītai [[metalurģija]]i un efektīvu dzelzs [[Ierocis|ieroču]] izgatavošanas prasmei, etruski bez grūtībām kontrolēja lielu Itālijas pussalas daļu, kamēr šeit vēl pastāvēja nelielas [[Pilsētvalsts|pilsētvalstis]]. Dzelzs un tā izstrādājumi, kuri piesaistīja lielu [[Feniķieši|feniķiešu]] un grieķu tirgotāju interesi, lielā mērā bija arī etrusku labklājības pamats. Skaidrs ir arī, ka etruski bijuši labi [[Komersants|komersanti]] – viņiem bija ciešas tirdzniecības attiecības ar feniķiešiem un grieķu [[Sicīlija|Sicīliju]]. [[Alfabēts|Alfabētu]] etruski bija aizguvuši no grieķiem, arī etrusku [[kultūra]] pamatā bijusi [[Helēnisms|helēniska]]. Tiek uzskatīts, ka arī [[Gladiators|gladiatoru]] spēles ir etrusku izgudrojums. ==Etrusku noriets== Sākoties 4. gadsimtam p.m.ē. sākas arī leģendārās etrusku civilizācijas noriets. Vispirms Po upes ielejā iebruka [[galli]], kuri apdzīvoja Itālijas ziemeļu daļu, etruskus no šejienes padzenot. [[Kampaņa|Kampaņā]] sacēlās vietējā [[Itālieši|itāliešu]] tautiņa un arī izspieda etruskus no savas teritorijas. Ap 542.g. p.m.ē. arī romieši padzina savu etrusku valdnieku un apvienojās ar citām pilsētvalstīm cīņā pret etrusku režīmu drīz vien pakļaujot sev visu Etrūriju. Etrusku politiskā ietekme Itālijas pussalā no šī brīža strauji kritās. Tomēr tas tā nenotika ar etrusku kultūru. Daudz kas no šīs vecās kultūras, kuras pirmsākumi iesniedzas visvecākajās pasaules civilizācijās, tika pārmantots [[Latīņi|latīņu]] pasaulē. Tā, piemēram, romieši no etruskiem aizguva [[armija]]s organizāciju pēc [[Centūrija|centūriju]] principa, kas vēlāk, pārņemot daudzas inovācijas arī no grieķiem, ļāva romiešu militārajiem spēkiem gūt pasaulslavenas uzvaras. Romieši no etruskiem aizguva arī pilsētu plānošanas prasmi,[[ villa]]s, [[toga]]s un alfabētu. Savukārt paši etruski pārstāja pastāvēt kā patstāvīga sena [[sabiedrība]], pakāpeniski saplūstot ar citām apkārtējām tautām. ==Ārējās saites== [http://www.crystalinks.com/etruscians.html Etruski] [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] 14322 49429 2006-06-07T17:06:19Z Dekaels 268 "[[Nemunas]]" pārdēvēju par "[[Nemūna]]": latviskais nosaukums #REDIRECT [[Nemūna]] 14323 49433 2006-06-07T17:25:20Z Tail 13 [[Category:Literatūras virzieni]] [[Category:Spāņu literatūra]] 14324 49434 2006-06-07T17:25:53Z Tail 13 {{catmore}} [[Category:Literatūras vēsture]] 14325 49436 2006-06-07T17:44:33Z Tail 13 "[[Garsija lorka]]" pārdēvēju par "[[Garsija Lorka]]" #REDIRECT [[Federiko Garsija Lorka]] 14326 49437 2006-06-07T17:44:33Z Tail 13 "[[Garsija lorka]]" pārdēvēju par "[[Garsija Lorka]]" #REDIRECT [[Garsija Lorka]] 14327 49438 2006-06-07T17:45:38Z Tail 13 pāradresācija #REDIRECT [[Federiko Garsija Lorka]] 14328 49439 2006-06-07T17:46:28Z Tail 13 pāradresācija #REDIRECT [[Federiko Garsija Lorka]] 14329 49440 2006-06-07T17:47:10Z Tail 13 pāradresācija #REDIRECT [[Federiko Garsija Lorka]] 14330 49441 2006-06-07T17:47:37Z Tail 13 pāradresācija #REDIRECT [[Federiko Garsija Lorka]] 14331 49457 2006-06-07T21:40:58Z Feens 37 [[Category:Mūzika]] 14332 49459 2006-06-07T21:49:39Z Feens 37 [[Category:Mūziķi]] 14333 49477 2006-06-07T23:15:16Z Feens 37 pāradres. #redirect [[Ūle Bulls]] 14334 49478 2006-06-07T23:15:47Z Feens 37 #redirect [[Ūle Bulls]] 14335 49479 2006-06-07T23:16:10Z Feens 37 #redirect [[Ūle Bulls]] 14336 52503 2006-06-30T06:17:49Z YurikBot 213 robot Adding: [[ru:Джайевер, Айвор]] '''Ivars Gijevers''', pazīstams arī kā '''Aivers Džaijevers''' (''Ivar Giæver'', *1929.gada 5.aprīlī [[Bergena|Bergenā]] ) - [[Norvēģija|norvēģu]] izcelsmes [[ASV]] kvantu fiziķis. 1952. gadā beidza Norvēģijas Tehnoloģisko institūtu, pēc strādāja kompānijā ''[[General Electrics]]''. 1973. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par [[kvants|kvantu]] [[tuneļefekts|tuneļefekta]] atklāšanu. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Džons Bardins]]<br>[[Leons Nīls Kūpers]]<br>[[Džons Roberts Šrifers]]| virsraksts = [[Nobela prēmijas fizikā laureātu uzskaitījums|Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1973]]<br>vienlaicīgi ar<br>[[Braians Deivids Džozefsons|Braianu Deividu Džozefsonu]]<br>un [[Leo Esaki]] | pēc = [[Martins Rails]]<br>[[Entonijs Hjūišs]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Kvantu fizika|Gijevers, Ivars]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti fizikā|Gijevers, Ivars]] [[bg:Айвар Гаявър]] [[de:Ivar Giaever]] [[en:Ivar Giaever]] [[fr:Ivar Giaever]] [[ja:アイヴァー・ジェーバー]] [[nn:Ivar Giæver]] [[no:Ivar Giæver]] [[pt:Ivar Giaever]] [[ru:Джайевер, Айвор]] [[sl:Ivar Giaever]] [[sv:Ivar Giæver]] 14337 49471 2006-06-07T22:55:45Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ivars Gijevers]] 14338 49472 2006-06-07T22:55:49Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ivars Gijevers]] 14339 49473 2006-06-07T22:55:51Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ivars Gijevers]] 14340 49476 2006-06-07T23:14:56Z Feens 37 [[Image:Ole Bull - Project Gutenberg eText 13955.jpg|thumb|Ūle Bulls]] {{commons|Category:Ole_Bull}} '''Ūle Bornemans Bulls''' (''Ole Borneman Bull'', * 1810.gada 5. februārī [[Bergena|Bergenā]], † 1880. gada 17. augustā Lisē (''Lysø'') pie Bergenas) - [[Norvēģija|norvēģu]] [[vijole|vijolnieks]]. Pazīstams kā mūziķis, kurš pasaulei atklāja [[Edvards Grīgs|Edvarda Grīga]] mūziku. Jau desmit gadu vecumā spēlēja vijoli Bergenas simfoniskajā orķestrī. Starptautisku atzinību ieguva [[Parīze|Parīzē]]. Bija Norvēģijas neatkarības atbalstītājs. 1850. gadā bija viens no norvēģu nacionālā teātra dibinātājiem. Vairākkārt ar lieliem panākumiem koncertēja [[ASV]], kur iegādājās zemi, uz kuras nodibināja apmetni - Jauno Norvēģiju. [[Roberts Šūmanis]] salīdzinājis Bullu ar [[Nikolo Paganīni|Paganīni]]. Bulls bija draugos ar [[Ferencs Lists|Listu]], un viņi dažkārt koncertēja kopā. [[Category:Vijoļnieki|Bulls, Ule]] [[de:Ole Bull]] [[en:Ole Bull]] [[eo:Ole Bull]] [[nl:Ole Bull]] [[no:Ole Bull]] [[nn:Ole Bull]] [[ru:Булл, Оле]] [[sv:Ole Bull]] 14341 49480 2006-06-07T23:37:54Z Feens 37 [[Image:Edvard Grieg.jpg|thumb|150px|Edvards Grīgs]] {{commons|Category:Edvard Grieg}} '''Edvards Hangerups Grīgs''' (''Edvard Hagerup Grieg'', * 1843.gada 15. jūnijā [[Bergena|Bergenā]], † 1907. gada 4. septembrī turpat) - [[Norvēģija|norvēģu]] komponists un pianists. [[Nacionālais romantisms|Nacionālā romantisma]] pārstāvis. Pazīstamākie darbi - [[Grīga klavierkoncerts]], mūzika [[Henriks Ibsens|Ibsena]] lugai [[Pērs Gints]] un "Liriskie skaņdarbi" (''Lyriske stykker'') klavierēm. Dzimis Bergenā muzikālā ģimenē. Kad Edvardam bija 15 gadu, ģimenes draugs [[Ūle Bulls]] pierunāja vecākus sūtīt Edvardu mācīties mūziku uz [[Leipciga]]s konservatoriju. Pēc konservatorijas beigšanas trīs gadus dzīvoja [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], kur sadraudzējās ar [[Rihards Nordrāks|Rihardu Nordrāku]]. Pēc tam gandrīz visus savas dzīves gadus pavadīja dzimtajā Bergenā. 1907. gadā mira un kopā ar sievu apglabāts kalna nišā. ====Ārējās saites==== *http://www.troldhaugen.no/ - E.Grīga memoriālais muzejs Bergenā (četrās valodās) *http://home.online.no/~trold/griegopus.htm - Darbu saraksts (norvēģiski un angliski) *http://www.mnc.net/norway/GRIEG.HTM - E.Grīga biogrāfija (angliski) {{stub}} [[Category:Norvēģu komponisti|Grigs, Edvards]] [[Category:Pianisti|Grigs, Edvards]] [[cs:Edvard Grieg]] [[da:Edvard Grieg]] [[de:Edvard Grieg]] [[en:Edvard Grieg]] [[es:Edvard Grieg]] [[eo:Edvard Grieg]] [[fa:ادوارد گریگ]] [[fr:Edvard Grieg]] [[hr:Edvard Grieg]] [[it:Edvard Grieg]] [[he:אדוורד גריג]] [[lb:Edvard Grieg]] [[lt:Edvardas Grygas]] [[hu:Edvard Grieg]] [[nl:Edvard Grieg]] [[ja:エドヴァルド・グリーグ]] [[no:Edvard Grieg]] [[nn:Edvard Grieg]] [[pl:Edvard Hagerup Grieg]] [[pt:Edvard Grieg]] [[ro:Edvard Grieg]] [[ru:Григ, Эдвард Хагеруп]] [[simple:Edvard Grieg]] [[sl:Edvard Grieg]] [[fi:Edvard Grieg]] [[sv:Edvard Grieg]] [[zh:爱德华·格里格]] 14342 49481 2006-06-07T23:38:14Z Feens 37 [[Category:Komponisti pēc tautības]] 14343 49482 2006-06-07T23:40:04Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Edvards Grīgs]] 14344 49483 2006-06-07T23:40:08Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Edvards Grīgs]] 14345 49484 2006-06-07T23:40:13Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Edvards Grīgs]] 14346 49485 2006-06-07T23:40:17Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Edvards Grīgs]] 14347 51239 2006-06-19T07:09:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[el:Πύρρος της Ηπείρου]] [[Image:Pyrrhus.jpg|thumb|250px|Pirrs]] '''Pirrs''' (312 p.m.ē. - 272 p.m.ē.) bija nelielas [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] valsts - Epīras valdnieks. Viņš vairākkārt zaudēja troni, tad atkal atguva to. Līdzīgi gāja ar viņa iekarotajām teritorijām. Tā viņš sākotnēji sagrāba daļu [[Maķedonija]]s un [[Tesālija]]s rietumu teritoriju, taču vēlāk nespēja tās noturēt un bija spiests tās atstāt. Ne visi Pirra pasākumi bija tik neveiksmīgi. Tā 281.g. [[Grieķi|grieķu]] [[kolonija]]s [[Tarentuma]]s (mūsdienu [[Dienviditālija]]s pilsēta [[Taranto]]) iedzīvotāji lūdza Pirram palīdzību karā pret [[romieši]]em. Enerģiskais Pirrs lūgumu pieņēma un ar 25 tūkstošu vīru un 20 [[Zilonis|ziloņu]] lielu karaspēku pārcēlās pāri [[Adrijas jūra]]i un divās kaujās, 280. un 279. gadā p.m.ē., viņš romiešus sakāva. Tomēr arī Pirra karaspēks šajās kaujās cieta tik lielus zaudējumus, ka viņš bija spiests izmest savu slaveno frāzi – vēl viena tāda uzvara un mūsu vairs nebūs, kas iegāja vēsturē kā teiciens „Pirra uzvara”. Droši vien Pirrs ar sava karaspēka atliekām būtu devies atpakaļ uz Epīru, bet te viņš saņēma arī [[Sicīlija]]s grieķu lūgumu palīdzēt cīņā pret [[kartāgieši]]em, kuri bija aplenkuši [[Sirakūzas]]. Neko darīt, viņš pārcēlās uz Sicīliju un patrieca kartāgiešus gandrīz no visām vietām, kur tie bija nostiprinājušies. Taču grieķi, tikuši vaļā no kartāgiešiem nosprieda, ka tagad arī atbrīvotāji viņiem vairs nav nepieciešami un pieprasīja lai Pirrs aizvācas no Sicīlijas. To gan veicināja arī paša Pirra despotiskās tendences. Pirrs atgriezās [[Itālija|Itālijā]] izsaucies – tad, lūk, kāda ir maksa par manu cīņu ar Romu un Kartāgu! Itālijā Pirrs 275. gadā p.m.ē. atkal sastapās ar romiešu armiju, šoreiz daudz spēcīgāku, nekā iepriekšējās kaujās un šoreiz romieši Pirra krietni sarukušo armiju smagi sakāva. Viņam nekas cits vairs neatlika kā atgriezties Epīrā ar armiju, kurā bija palikusi vairs tikai kāda trešdaļa sākotnējo karotāju. Pēc 2 gadiem Pirrs zaudēja kaujā ar [[spartieši]]em, viņa armija tika sagrauta un viņš aizbēga uz [[Argosa|Argosu]] [[Grieķija]]s centrālajā daļā, bet tur viņš tika nogalināts. Neskatoties uz savām neveiksmēm un traģisko bojāeju, Pirrs iegāja vēsturē kā izcils, [[Inovācija|inovatīvs]] karavadonis. Kāds cits, daudz slavenāks karavadonis – [[Hanibals]], Pirru īpaši cildināja par viņa mākslu izmantot kaujā ziloņus. Arī pats Hanibals pārņēma šo Pirra karamākslu un veiksmīgi izmantoja daudzās cīņās ar romiešiem. [[Category:Vēsture]] [[Category:Senie laiki]] [[bs:Pir]] [[cs:Pyrrhos]] [[de:Pyrrhus]] [[el:Πύρρος της Ηπείρου]] [[en:Pyrrhus of Epirus]] [[eo:Pirho]] [[es:Pirro de Epiro]] [[fi:Pyrrhos]] [[fr:Pyrrhus Ier]] [[he:פירוס]] [[hr:Pir]] [[ia:Pyrrho de Epiro]] [[it:Pirro]] [[la:Pyrrhus Epirotes]] [[nl:Pyrrhus van Epirus]] [[no:Pyrrhos]] [[pl:Pyrrus]] [[pt:Pirro]] [[ru:Пирр]] [[sr:Пир]] [[sv:Pyrrhus]] [[zh:皮洛士]] 14348 49492 2006-06-08T07:11:50Z Neonz 33 Balstīts uz saturu, ko kāds bija pielicis rakstam "Internets". Nav īsti enciklopēdiski uzrakstīts, pie tā kādam vajadzētu piestrādāt. Bieži vien iegriežoties forumos vai čatā rodas jautājums: "Ko gan nozīmē tie burtu un zīmju savirknējumi. Te, lūk, būs ieskats par izplatītākajiem. * LOL - Laughing Out Loud - Skaļi smieties * ROFL(ROTFL) - Rolling On The Floor, Laughing - Smejoties vārtīties pa grīdu * TNX(THX) - Thanks - Paldies * BRB - Be Right Back - Būšu Atpakaļ * AFK - Away From Keyboard - Prom No Klaviatūras * BTW - By The Way - Starp Citu * OMG - Oh My God - Ak, Mans Dievs! * WTF - What The Fuck - Kas tas sasodīts par... Kā arī emocijas --> * :) - smaids * ;) - miedz ar aci * :D - smejas * ;D - smejas līdz asarām * :( - noskumis * ;( - raud * >:) - ar radziņiem * :> - viltīgais smaidiņš * :O - izbrīnīts * }:] - velniņš * O:] - enģelītis * 8) - ar saulesbrillēm * |) - acis ciet * :* - skūpsts * :)* - buča * :)~ - siekala * :)*~ -siekalaina buča * :\ - neko nesaprot * :/ - norūpējies * :X - mute ciet * :| - bez emocijām * @:) - jauna frizūra * 8:] - vardīte * >) - dooh! Protams, ir sastopamas daudzas emociju variācijas, bet šīs ir visbiežāk lietotās. {{stub}} [[Category:Internets]] [[cs:Seznam zkratek v online diskusích]] [[da:Internet-jargon]] [[de:Netzjargon]] [[en:Internet slang]] [[es:Argot Internet]] [[fr:Argot Internet]] [[ko:인터넷 유행어]] [[it:Gergo di internet]] [[he:קיצורי מילים לשימוש באינטרנט]] [[nl:Internetjargon]] [[ja:インターネットスラング]] [[pl:Slang internetowy]] [[pt:Internetês]] [[ru:Словарь компьютерного сленга]] [[simple:Internet slang]] [[sl:Internetni sleng]] [[fi:Nettislangi]] [[zh:网络语言]] 14349 50229 2006-06-12T12:43:48Z YurikBot 213 robot Adding: [[zh:无线应用协议]] '''Bezvadu lietojumu protokols''' jeb '''WAP''' (no [[angļu valoda|angļu]] ''Wireless Application Protocol'') ir protokols bezvadu iekārtu piekļuves nodrošināšanai [[e-pasts|e-pastam]], [[balss pasts|balss pastam]], [[fakss|faksu]] saņemšanai, bankas transakciju veikšanai un nelielu [[tīmekļa lappuse|tīmekļa lappušu]] aplūkošanai bezvadu termināļa displejā. Populārākās bezvadu iekārtas, kas izmanto WAP protokolu, ir [[mobilais telefons|mobilie telefoni]] un [[plaukstdators|plaukstdatori]]. {{stub}} == Ārējās saites == * [http://www.wapforum.org/ WAP forums] * [http://www.openmobilealliance.org/tech/affiliates/wap/wapindex.html WAP specifikācijas] * [http://www.lv.wapedia.org/ Wapēdija] - projekts, kas padara Vikipēdijas saturu pieejamu WAP ierīcēm [[Category:Internets]] [[cs:WAP]] [[da:WAP]] [[de:Wireless Application Protocol]] [[en:Wireless Application Protocol]] [[eo:WAP]] [[es:Wireless Application Protocol]] [[fi:WAP]] [[fr:Wireless application protocol]] [[he:Wireless Application Protocol]] [[hu:Wireless Application Protocol]] [[it:Wireless Application Protocol]] [[ko:WAP]] [[lt:WAP]] [[nl:Wireless Application Protocol]] [[no:WAP]] [[pl:WAP]] [[pt:WAP]] [[ru:WAP]] [[sl:WAP]] [[sv:WAP]] [[zh:无线应用协议]] 14350 49495 2006-06-08T07:28:26Z Neonz 33 #REDIRECT: [[WAP]] #REDIRECT: [[WAP]] 14351 49496 2006-06-08T07:28:57Z Neonz 33 #REDIRECT: [[WAP]] #REDIRECT: [[WAP]] 14352 49497 2006-06-08T07:29:50Z Neonz 33 #REDIRECT: [[WAP]] #REDIRECT: [[WAP]] 14353 49505 2006-06-08T08:10:17Z Neonz 33 '''Mikroformāti''' ir iezīmes, kas ļauj pierakstīt [[semantika|semantiku]] [[HTML]] (vai [[XHTML]]) [[tīmekļa lappuse|tīmekļa lappusēs]]. Tas ļauj programmām "saprast" tīmekļa lappusēs esošo saturu, kas noformēts izmantojot mikroformātus. Mikroformāti tiek realizēti izmantojot trīs HTML valodas atribūtus: ''class'', ''rel'' un ''rev''. {{stub}} == Skatīt arī == * [[Semantiskais tīmeklis]] == Ārējās saites == * [http://microformats.org/ microformats.org] [[Category:HTML]] [[en:Microformats]] [[es:Microformatos]] [[fr:Microformats]] 14354 49506 2006-06-08T08:26:47Z Neonz 33 '''FOAF''' (no [[angļu valoda|angļu]] '''Friend of a Friend''' = ''Drauga draugs'') ir [[RDF]] ontoloģija, kas apraksta cilvēkus un attiecības starp tiem. Mūsdienās daudzi tiešsaites sociālie tīkli piedāvā informācijas eksportu FOAF formātā. Kā piemēru var minēt [[tīmekļa žurnāls|tīmekļa žurnālu]] servisu [[Sviesta Ciba]]. == Piemērs == Zemāk esošais piemērs apraksta Džimiju Velsu, kuram ir e-pasta adrese jwales@bomis.com, mājaslapa www.jimmywales.com, iesauka Džimbo, fotogrāfija. Viņu interesē Vikipēdija, bet viņš pazīst Andželu Bīsliju. <pre> <rdf:RDF xmlns:rdf="http://www.w3.org/1999/02/22-rdf-syntax-ns#" xmlns:foaf="http://xmlns.com/foaf/0.1/" xmlns:rdfs="http://www.w3.org/2000/01/rdf-schema#"> <foaf:Person> <foaf:name xml:lang="en">Jimmy Wales</foaf:name> <foaf:name xml:lang="lv">Džimijs Velss</foaf:name> <foaf:mbox rdf:resource="mailto:jwales@bomis.com" /> <foaf:homepage rdf:resource="http://www.jimmywales.com/" /> <foaf:nick xml:lang="en">Jimbo</foaf:nick> <foaf:nick xml:lang="en">Džimbo</foaf:nick> <foaf:depiction rdf:resource="http://www.jimmywales.com/aus_img_small.jpg" /> <foaf:interest> <rdf:Description rdf:about="http://www.wikimedia.org" rdfs:label="Vikipēdija" /> </foaf:interest> <foaf:knows> <foaf:Person> <foaf:name xml:lang="en">Angela Beesley</foaf:name> <foaf:name xml:lang="lv">Andžela Bīslija</foaf:name> </foaf:Person> </foaf:knows> </foaf:Person> </rdf:RDF> </pre> == Skatīt arī == * [[Semantiskais tīmeklis]] * [[Sociālie tīkli]] == Ārējās saites == * [http://www.foaf-project.org/ FOAF projekts] * [http://xmlns.com/foaf/0.1/ FOAF specifikācija] * [http://semweb.mii.lu.lv/wiki/FOAFProfili Latvijas FOAF profilu saraksts] * [http://www.ldodds.com/foaf/foaf-a-matic.html FOAF-a-matic] - rīks, kas ļauj izveidot savu FOAF profilu aizpildot tīmekļa formu [[Category:Semantiskais tīmeklis]] [[Category:Sociālie tīkli]] [[de:FOAF]] [[en:FOAF (software)]] [[es:FOAF]] [[ca:FOAF]] [[ru:FOAF]] 14355 49507 2006-06-08T08:31:45Z Neonz 33 {{catmore}} [[Category:Globālais tīmeklis]] [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[ca:Categoria:Web semàntica]] [[de:Kategorie:Semantisches Web]] [[en:Category:Semantic web]] [[es:Categoría:Web semántica]] [[fa:رده:وب معانی‌نگر]] [[ru:Категория:Семантическая паутина]] 14356 49526 2006-06-08T11:11:39Z Dainis 876 '''Atmosfēra''' [no [[Grieķu valoda|grieķu]] ''ατμός'' (atmos) = tvaiks + ''σφαίρα'' (sfaíra) = lode] var būt: *Gāzes apvalks ap astronomisku objektu, piemēram: **[[Zemes atmosfēra]] **[[Planētas atmosfēra]] **[[Zvaigznes atmosfēra]] *[[Atmosfēra (mērvienība)]] - [[Spiediens|spiediena]] mērvienība *[[Gāze|gāzu]] maisījums mākslīgā atmosfērā ([[kosmiskais aparāts|kosmiskaja aparātā]], [[Zemūdene|zemūdenē]] u.c.) *Atmosfēra - vide, sociālā vide {{disambig}} [[ar:غلاف جوي]] [[ca:Atmosfera]] [[cs:Atmosféra (rozcestník)]] [[da:Atmosfære]] [[de:Atmosphäre (Begriffsklärung)]] [[en:Atmosphere (disambiguation)]] [[eo:Atmosfero]] [[es:Atmósfera]] [[et:Atmosfäär]] [[fr:Atmosphère]] [[hr:Atmosphere]] [[lt:Atmosfera]] [[nl:Atmosfeer]] [[pl:Atmosfera]] [[ru:Атмосфера]] [[sl:Atmosfera (razločitev)]] [[sv:Atmosfär]] [[uk:&#1040;&#1090;&#1084;&#1086;&#1089;&#1092;&#1077;&#1088;&#1072;]] 14360 49534 2006-06-08T13:07:09Z Neonz 33 14361 49535 2006-06-08T13:12:43Z Dainis 876 '''Atmosfēra''' (apzīmējums '''atm''') ir ārpussistēmu [[spiediens|spiediena]] mērvienība, kas vienāda ar normālu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiedienu]] uz [[Zeme]]s [[jūras līmenis|jūras līmenī]], t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu [[brīvas krišanas paātrinājums|brīvas krišanas paātrinājumu]] 9,80665 m/s². : 1 atm = 1013,25 h[[Paskāls|Pa]] = 1013,25 m[[Bārs|bar]] : 1 atm = 101,325 kPa : 1 atm = 760 mm dzīvsudraba stabiņa (mmHg) Pielieto arī mērvienību "'''tehniskā atmosfēra'''" ar apzīmējumu '''at''', kas ir vienāda ar spiedienu, ko rada 1 [[kilogramspēks|kgf]] spēks, vienādi sadalīts uz plakanu virsmu ar laukumu 1 cm². : 1 at = 98066,5 Pa : 1 at = 0,967841 atm [[Category:Spiediena mērvienības]] [[bg:Атмосфера (единица)]] [[ca:Atmosfera (unitat)]] [[cs:Atmosféra (jednotka)]] [[da:Atmosfære (enhed)]] [[en:Atmosphere (unit)]] [[et:Atmosfäär (ühik)]] [[es:Atmósfera (unidad)]] [[fr:Atmosphère (unité)]] [[ko:기압]] [[it:Atmosfera (unità di misura)]] [[he:אטמוספירה (מידה)]] [[nl:Atmosfeer (eenheid)]] [[pl:Atmosfera fizyczna]] [[pt:Atmosfera padrão]] [[ru:Атмосфера (единица измерения)]] [[sl:Atmosfera (enota)]] [[sv:Atmosfär (tryckenhet)]] 14362 49537 2006-06-08T13:15:43Z Dainis 876 [[Category:Mērvienības]] 14365 49588 2006-06-08T23:54:03Z Readan2 997 Coloured toluol's 3D electron density map. ---- {| style="clear:both; margin: 0.5em auto; width:80%; text-align: center; background-color:#f8f8f8; border:2px solid #e0e0e0; padding:5px;" |- | [[Image:CC SomeRightsReserved.png|Creative Commons License]]<br/>[[Image:Cc-by white.svg|24px|Creative Commons Attribution icon]][[Image:Cc-sa white.svg|24px|Creative Commons Share Alike icon]] | ''[[Media:{{PAGENAME}}|This image]] is licensed under the [[Creative Commons]]<br/>Attribution ShareAlike License v. 1.0:<br/>http://creativecommons.org/licenses/by-sa/1.0/'' |}<includeonly>[[Category:Creative Commons Attribution-ShareAlike images|{{PAGENAME}}]]</includeonly> <noinclude>[[Category:Attēlu autortiesību norādes|{{PAGENAME}}]]</noinclude> 14366 49551 2006-06-08T18:52:31Z Feens 37 '''Vennaskond''' ([[1984]]) ir [[Igaunija|igauņu]] [[pankroks|pankroka]] grupa, [[Tony Blackplait]] [[projekts]]. == Sastāvs == *[[Tony Blackplait]] – dziesma *[[Al Vainola]] – ģitāra *[[Roy Strider]] – ģitāra *[[Ed Edinburgh]] – bass *[[Angelica Awerianowa]] – vijole *[[Anneli Kadakas]] – sitamie instrumenti == Diskogrāfija == #[[Ltn. Schmidt'i pojad]] ([[1991]], [[MC]], Vennaskond)<br /> #[[Riga My Love]]/[[Girl in Black]] ([[1991]], vinüülsingel, Vennaskond) #[[Rockpiraadid]] ([[1992]], [[MC]], Theka)<br /> #[[Usk. Lootus. Armastus]] ([[1993]], [[MC]], [[CD]], EHL Trading/Vennaskond)<br /> #[[Vaenlane ei maga]] ([[1993]], [[MC]], Vennaskond)<br /> #[[Võluri tagasitulek]] ([[1994]], [[MC]], Vennaskond)<br /> #[[Inglid ja kangelased]] ([[1995]], [[MC]], [[CD]], Vennaskond)<br /> #[[Mina ja George]] ([[1996]], [[MC]], [[CD]], Vennaskond/[[Harley Davidson]])<br /> #[[Reis Kuule]] ([[1997]], [[MC]], [[CD]], Vennaskond)<br /> #[[Insener Garini hüperboloid]] ([[1999]], [[MC]], kogumik, Vennaskond)<br /> #[[Priima]] ([[1999]], 2[[MC]], 2[[CD]], kogumik, HyperElwood)<br /> #[[Warszawianka]] ([[1999]], [[MC]], [[CD]], HyperElwood)<br /> #[[Pirita Live]] ([[1999]], [[CD]], Fucking Cunt Records)<br /> #[[Ma armastan Ameerikat]] ([[2001]], [[MC]], [[CD]], DayDream *Productions/Kaljukotkas)<br /> #[[News from Nowhere]] ([[2001]], [[MC]], [[CD]], Kaljukotkas/DayDream)<br /> #[[Subway]] ([[2003]], [[CD]], Vennaskond)<br /> #[[Rīgas Kaos]] ([[2005]], [[LP]], Līgo)<br /> == Ārējās saites == :[http://www.vennaskond.com Oficiālā weblapa] :[http://www.dcc.ttu.ee/Bands/english/get.asp?ident=109 EBD: Vennaskond] [[Category:Mūzika]] [[bg:Веннасконд]] [[en:Vennaskond]] [[et:Vennaskond (ansambel)]] [[fi:Vennaskond]] [[nn:Vennaskond]] [[ru:Vennaskond]] 14367 49553 2006-06-08T18:55:03Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 14368 49554 2006-06-08T18:55:44Z Feens 37 [[Category:Futbola balvas]] 14369 49555 2006-06-08T18:56:22Z Feens 37 [[Category:Futbols]] 14372 49562 2006-06-08T20:27:52Z Feens 37 G.A.Hansens no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Gerhard_Hansen.jpg] G.A.Hansens no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Gerhard_Hansen.jpg] 14373 49564 2006-06-08T20:42:22Z Feens 37 [[Image:Gerhard Hansen.jpg|thumb|150px|Gerhards Armauers Hansens]] {{commons|Category:Edvard Grieg}} '''Gerhards Henriks Armauers Hansens''' (''Gerhard Henrick Armauer Hansen'', * 1841.gada 29. jūlijā [[Bergena|Bergenā]], † 1912. gada 12. februārī Florē, [[Norvēģija]]s ziemeļos) - [[Norvēģija|norvēģu]] ārsts. Pazīstams kā [[lepra]]s izraisītājas baktērijas ''[[Mycobacterium leprae]]'' atklājējs. Dzimis Bergenā, studēja medicīnu [[Oslo]]. 1873. gadā nāca klajā ar paziņojumu par lepru izraisošās baktērijas atklāšanu. ==== Ārējās saites ==== *[http://www.whonamedit.com/doctor.cfm/596.html Hansena biogrāfija (angliski)] [[Category:Norvēģu mediķi|Hansens, Gerhards Armauers]] [[de:Gerhard Armauer Hansen]] [[en:Gerhard Armauer Hansen]] [[es:Gerhard Armauer Hansen]] [[ja:アルマウェル・ハンセン]] [[no:Gerhard Henrik Armauer Hansen]] [[nn:Gerhard Henrik Armauer Hansen]] [[pl:Armauer Hansen]] [[pt:Gerhard Armauer Hansen]] 14374 49565 2006-06-08T20:42:44Z Feens 37 [[Category:Mediķi pēc valsts]] 14375 49566 2006-06-08T20:44:18Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Gerhards Armauers Hansens]] 14376 49567 2006-06-08T20:56:24Z Feens 37 '''Hansens''' var būt: *[[Beks Hansens]] (''Beck Hansen; Beck'') (1970-) - [[ASV]] mūziķis *[[Gerhards Armauers Hansens]] (''Gerhard Armauer Hansen'') (1841-1912) - [[Norvēģija|norvēģu]] ārsts *[[Kajs Hansens]] (''Kai Hansen'') (1963-) - [[Vācija|vācu]] mūziķis *[[Konstantīns Hansens]] (''Constantin Hansen'') (1804-1880) - [[Dānija|dāņu]] gleznotājs {{disambig}} 14377 49747 2006-06-09T20:57:03Z Feens 37 /* Cilvēki */ {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Cidade do Porto'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:LocalPorto.svg|167px|]] | align=center | [[Image:PRT.png|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 246 264<br>1 277 279 (aglom.) |- | Dibināta | [[Senā Roma|romiešu]] laikos |- | Citi nosaukumi | '''Oporto''' ([[Spānija|spāņu]], [[Itālija|itāļu]]) |- | Reģions (''região'') | [[Ziemeļu reģions]] |- | Apgabals (''distrito'') | [[Portu apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.cm-porto.pt/ |} {{commons|Category:Porto}} [[Image:Porto Ribeira.jpg|thumb|250px|Portu, ''Ribeira'']] '''Portu''', arī '''Porto''' ([[portugāļu valoda|portugāļu]] - ''Porto'') - pilsēta [[Portugāle|Portugāles]] ziemeļrietumos, osta pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], [[Doru]] upes grīvā. Portugāles otrā lielākā pilsēta. Liels rūpniecības centrs. Portu ir [[portvīns|portvīna]] dzimtene. [[Futbols|Futbolā]] pazīstama ar klubiem ''[[FC Porto]]'' un ''[[Boavista FC]]''. ====Vēsture==== Apmetnes Doru upes grīvā eksistēja ilgi pirms [[Senā Roma|romiešu]] ierašanās. Romieši pilsētu nosauca par '''Portus Cale''' (pēc dievietes [[Gaja]]s vārda). No šī nosaukuma radies visas valsts - Portugāles nosaukums. XVIII un XIX gadsimtā Portu piedzīvoja strauju rūpniecisko uzplaukumu un tā kļuva par vienu no modernākajām pilsētām [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]]. Piemēram, 1872. gadā šeit tika atklāts pirmais [[tramvajs]] pussalā. Tika uzbūvēti vairāki tolaik moderni tilti pār Doru upi, piemēram [[Gustavs Eifelis|Eifeļa]] projektētais dzelzceļa tilts. Portu vēsturiski tiek uzskatīta par "neskarto pilsētu" (''A Cidade Invicta''), jo nekad to nav varējuši ieņemt svešzemnieki (sākot ar [[mauri]]em un beidzot ar [[Napoleons|Napoleonu]]). ====Cilvēki==== Portu dzimuši: *[[Nunu Gomešs]] (''Nuno Gomes'') (1976-) - futbolists *[[Žoržu Hamine]] (''Jorge Chaminé'') (1956-) - operdziedātājs *[[Enrike Jūrasbraucējs]] (''Infante D. Henrique'') (1394-1460) - princis, jūras ekspedīciju organizētājs *[[Tjāgo Monteiro]] (''Tiago Monteiro'') (1976-) - F1 pilots *[[Roza Mota]] (''Rosa Mota'') (1958-) - maratoniste *[[Manuels de Oliveira]] (''Manoel de Oliveira'') (1908-) - kinorežisors *[[Alvaro Siza]] (''Álvaro Siza Vieira'') (1933-) - arhitekts [[Category:Portugāles pilsētas]] [[ar:بورتو]] [[bg:Порто (град)]] [[ca:Porto]] [[de:Porto]] [[el:Πόρτο]] [[en:Porto]] [[eo:Porto]] [[es:Oporto]] [[fa:پورتو]] [[fi:Porto]] [[fr:Porto (Portugal)]] [[he:פורטו]] [[hu:Porto]] [[id:Porto]] [[is:Porto]] [[it:Oporto]] [[ja:ポルト]] [[ka:პორტუ]] [[la:Portus Cale]] [[li:Port]] [[nl:Porto (stad)]] [[no:Porto]] [[pl:Porto (miasto)]] [[pt:Porto]] [[ro:Porto]] [[ru:Порту]] [[sv:Porto]] [[tet:Portu]] 14378 49573 2006-06-08T22:34:13Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Portu]] 14379 49574 2006-06-08T22:34:16Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Portu]] 14380 49575 2006-06-08T22:53:27Z Feens 37 Visas [[Serbija]]s pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 iedzīvotājiem 2005.gadā. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=100% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2005) | '''Valsts daļa''' |- | '''[[Belgrada]]''' (Београд) | 1 115 186 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Čačaka]] (Чачак) | 75 062 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Džakovica]] (Ђаковица) | 94 069 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Gņilane]] (Гњилане) | 88 268 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Kosovska Mitrovica]] (Косовска Митровица) | 84 736 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Kragujevaca]] (Крагујевац) | 149 273 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Kraļeva]] (Краљево) | 58 140 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Kruševaca]] (Крушевац) | 57 417 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Leskovaca]] (Лесковац) | 63 683 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Niša]] (Ниш) | 173 773 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Novipazara]] (Нови Пазар) | 56 027 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Novisada]] (Нови Сад) | 194 404 | [[Vojevodina]] |- | [[Pančeva]] (Панчево) | 77 200 | [[Vojevodina]] |- | [[Peča]] (Пећ) | 93 161 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Priština]] (Приштина) | 254 021 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Prizrena]] (Призрен) | 159 145 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Smedereva]] (Смедерево) | 63 057 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Sombora]] (Сомбор) | 51 606 | [[Vojevodina]] |- | [[Subotica]] (Суботица) | 99 595 | [[Vojevodina]] |- | [[Šabaca]] (Шабац) | 55 114 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Uroševaca]] (Урошевац) | 94 277 | [[Kosova un Metohija]] |- | [[Užice]] (Ужице) | 55 669 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Vaļeva]] (Ваљево) | 62 470 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Vraņe]] (Врање) | 56 199 | [[Centrālā Serbija]] |- | [[Zreņanina]] (Зрењанин) | 79 410 | [[Vojevodina]] |- |} [[Category:Serbijas pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 14381 49580 2006-06-08T22:55:44Z Feens 37 Visas [[Melnkalne]]s pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 iedzīvotājiem 2005.gadā. {| border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=100% |- | '''Pilsēta''' | '''Iedzīvotāju skaits''' (2005) | '''Opština''' (''opština'') |- | [[Nikšiča]] (Никшић) | 65 895 | [[Nikšičas opština]] |- | [[Podgorica]] (Подгорица) | 156 985 | [[Podgoricas obština]] |- |} [[Category:Melnkalnes pilsētas|*]] [[Category:Pilsētu uzskaitījumi]] 14382 49577 2006-06-08T22:54:11Z Feens 37 [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 14383 49579 2006-06-08T22:54:34Z Feens 37 [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 14384 49587 2006-06-08T23:47:34Z Readan2 997 Coloured toluol's 3D electron density map. ---- {| style="clear:both; margin: 0.5em auto; width:80%; text-align: center; background-color:#f8f8f8; border:2px solid #e0e0e0; padding:5px;" |- | [[Image:CC SomeRightsReserved.png|Creative Commons License]]<br/>[[Image:Cc-by white.svg|24px|Creative Commons Attribution icon]][[Image:Cc-sa white.svg|24px|Creative Commons Share Alike icon]] | ''[[Media:{{PAGENAME}}|This image]] is licensed under the [[Creative Commons]]<br/>Attribution ShareAlike License v. 1.0:<br/>http://creativecommons.org/licenses/by-sa/1.0/'' |}<includeonly>[[Category:Creative Commons Attribution-ShareAlike images|{{PAGENAME}}]]</includeonly> <noinclude>[[Category:Attēlu autortiesību norādes|{{PAGENAME}}]]</noinclude> 14386 51534 2006-06-21T10:48:55Z YurikBot 213 robot Adding: [[fi:Nuno Gomes]] '''Nunu Gomešs''' (''Nuno Gomes''), īstajā vārdā '''Nunu Miguels Suarešs Pereira Ribeiru''' (''Nuno Miguel Soares Pereira Ribeiro'') ( * 1976. gada 5. jūlijā [[Portu]] ) - [[Portugāle|portugāļu]] futbolists, 2006. gada Portugāles nacionālās izlases [[centra uzbrucējs]]. 2006. gadā spēlē futbola klubā ''[[SL Benfica]]'', [[Lisabona]]. ==== Spēlējis šādos futbola klubos ==== *''[[Boavista FC]]'' ([[Portu]], [[Portugāle]]) - 1994-1997 *''[[Benfica]]'' ([[Lisabona]], Poertugāle) - 1997-2000 *''[[ACF Fiorentina]]'' ([[Florence]], [[Itālija]]) - 2000-2002 *''[[Benfica]]'' ([[Lisabona]], Portugāle) - 2002 ==== Ārējās saites ===== *[http://www.nunogomes.com N.Gomeša oficiālā mājaslapa (portugāliski)] [[Category:Futbolisti|Gomeszs, Nunu]] [[Category:Portugāles sportisti|Gomeszs, Nunu]] [[de:Nuno Gomes]] [[en:Nuno Gomes]] [[et:Nuno Gomes]] [[fi:Nuno Gomes]] [[fr:Nuno Gomes]] [[nl:Nuno Gomes]] [[pl:Nuno Gomes]] [[pt:Nuno Gomes]] 14387 49622 2006-06-09T07:29:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Nunu Gomešs]] 14388 49623 2006-06-09T07:40:12Z Feens 37 '''Gomešs''' var būt: *[[Antoniu Karlošs Gomešs]] (''Antônio Carlos Gomes'') (1836-1896) - [[Brazīlija|brazīliešu]] komponists *[[Nunu Gomešs]] (''Nuno Gomes'') (1976-) - [[Portugāle|portugāļu]] futbolists *[[Venseslavs Brašs Pereira Gomešs]] (''Venceslau Brás Pereira Gomes'') (1868-1966) - [[Brazīlija|brazīliešu]] politiķis {{disambig}} 14389 49626 2006-06-09T09:20:44Z Sss 937 {{logo}} 14390 49628 2006-06-09T09:26:32Z Sss 937 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Simna'''</font><br>Alītas apriņķis </caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center>[[Image:Simnas.gif|87px|]]<td align=center>[[Image:LietuvaSimnas.png|160px|]] </table> <tr><td>Valsts<td>[[Lietuva]] <tr><td>Apriņķis<td>[[Alītas apriņķis]] <tr><td>Pašvaldība<td>Alītas rajona pašvaldība <tr><td>Iedzīvotāji (2005)<td>1 940 </table> '''Simna''' - pilsēta [[Alītas rajons|Alītas rajonā]], 23 km uz rietumiem no [[Alīta]]s. 1940 iedzīvotāju (2005). Pilsēta atrodas pie Simnas un Giluiša ezeriem. Ir Sv. Marijas Ņemšanas uz Debesi baznīca. Simnā ir diezgan daudz iestāžu un organizāciju. Starp viņu „Alytaus melioracija“, „Dainava“ filiāle un ct. Pilsētiņā ir kopšanas slimnīca, aptieka, poliklīnika, kultūras mājas, tirgotavas, pasts, [[Hansa banka]]s filiāle. Simna iedzīvotāji nodarbojas ar lauksaimnieciskā ražošana, iedzīvotaju apkalpošanu, zivkopību, meliorāciju, celtniecību, šūšanu. Pilsētiņā darbojas speciālā internātskola, kur patvērumu un silumu rod bērni, kuriem liktenis darīja pāri. ==Ārējās saites== *[http://www.simnetas.lt/ Simnas mājaslapa] *[http://www.arsa.lt/index.php?s_id=20&lang=lt Vēsture un ģerbonis] [[Category:Lietuvas pilsētas]] [[lt:Simnas]] 14391 49630 2006-06-09T10:20:32Z Neonz 33 '''Sīkdatne''' ir neliela teksta virkne, ko [[tīmekļa serveris]] nosūta [[tīmekļa pārlūkprogramma|tīmekļa pārlūkprogrammai]], lai tā to saglabātu lietotāja datorā. Pēc tam [[tīmekļa lappuse|tīmekļa lappuses]] no šī servera var piekļūt šai teksta virknei. Visbiežāk sīkdatnes izmanto lietotāju autentifikācijai (lietotājam ievadot savu lietotājvārdu un paroli, serveris nosūta uz lietotāja datora unikālu teksta virkni, pēc kā vēlāk var noteikt, ka lietotājs ir pieslēdzies sistēmai). {{stub}} [[Category:Globālais tīmeklis]] [[als:Cookie]] [[cs:HTTP cookie]] [[da:Cookie]] [[de:HTTP-Cookie]] [[en:HTTP cookie]] [[es:Cookie]] [[eo:Kuketo]] [[fa:کوکی اچ‌تی‌تی‌پی]] [[fr:Cookie (informatique)]] [[ko:HTTP 쿠키]] [[it:Cookie]] [[he:עוגייה (אינטרנט)]] [[sw:Kuki]] [[li:Cookie]] [[hu:HTTP-süti]] [[nl:Cookie (internet)]] [[nds-nl:Koekien (internet)]] [[ja:HTTP cookie]] [[no:Informasjonskapsel]] [[pl:Ciasteczka (internet)]] [[pt:Cookie]] [[ru:Куки]] [[fi:Eväste]] [[sv:Cookie]] [[th:คุกกี้ (อินเทอร์เน็ต)]] [[zh:Cookie]] 14392 52740 2006-07-01T06:45:12Z Mrom 519 kategorija {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Latvijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Latvijas-futbola-federacija.gif|100px|Latvijas Futbola federācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Latvijas Futbola Federācija]] |- |'''Treneris'''||[[Jurijs Andrejevs]] 2004- |- |'''Visvairāk spēļu'''||[[Vitālijs Astafjevs]] (125) |- |'''Visvairāk vārtu'''||[[Ēriks Pētersons]] (24) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] Latvija 1 - 1 [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]] [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]] <br/>([[Rīga]], [[Latvija]]; 24.09.1922.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] Latvija 6 - 1 [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] <br />([[Tallinna]], [[Igaunija]]; 30.05.1935.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Zviedrija_karogs.png|20px|Zviedrija]] [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]] 12 - 0 Latvija [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]]<br/>([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; 29.05.1927.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |1 (''pirmoreiz [[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Grupu turnīrs, [[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] |} '''Latvijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latvijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās, tādās kā [[Eiropas čempionāts futbolā]] un [[FIFA Pasaules kauss]]. Latvijas futbola izlasi pārvalda [[Latvijas Futbola Federācija]] Lielākais Latvijas futbola izlases panākums ir piedalīšanās 2004. gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]]. == Vēsture == === Pirmskara Latvijas futbola izlase (1922-1940) === 1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola Federācija]], līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja 1922. gada 24. septembrī pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs [[Edvīns Bārda]]. 1924. gadā izlase piedalījās [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. Pirmo uzvaru Latvijas izlase izcīnīja 1924. gada 18. oktobrī pret Igauniju - 2:0. 1928. gadā pirmoreiz risinājās [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņa]], kurā uzvarēja Latvija, pieveicot [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]]s un [[Igaunijas futbola izlase|Lietuva]]s izlases. 1920-to gadu izcilākie Latvijas izlases futbolisti bija vārtsargs [[Arvīds Jurgens]], brāļi [[Edvīns Bārda|Edvīns]], [[Arvīds Bārda|Arvīds]] un [[Rūdolfs Bārda|Rūdolfs]] Bārdas, [[Voldemārs Grāvelis]], [[Arnolds Tauriņš]] un [[Alberts Šeibelis]]. [[Image:EriksPetersons.jpg|thumb|150px|Ēriks Pētersons]] 1930-tajos gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.-1938. gadā [[Austrija]]s trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], [[Somijas futbola izlase|Somiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] un [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. [[FIFA Pasaules kauss 1938|Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]]s izlase, bet izšķirošajā spēlē [[Vīne|Vīnē]] Latvija piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrija]]s izlasei ar 1:2. Pēdējo spēli kā neatkarīga valsts Latvijas izlase aizvadīja 1940. gada 18. jūlijā pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], zaudējot ar 1:2. Latvijas futbola izlases darbību pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] sākšanās. Labākie 1930-to gadu Latvijas izlases futbolisti bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un tobrīd vēl ļoti jaunais [[Aleksandrs Vanags]], kurš nepaspēja pilnībā realizēt savu potenciālu izlasē. Taču viennozīmīgi izcilākais pirmskara Latvijas futbolists bija [[Ēriks Pētersons]], kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 24 vārtus, kas joprojām ir nepārspēts rādītājs. === Atjaunotās Latvijas izlases pirmie gadi (1992-1997) === 1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola Federācija]]. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvija atgriezās [[FIFA]] sastāvā. Par pirmo Latvijas izlases galveno treneri 1991. gadā tika iecelts [[Jānis Gilis]]. 1992. gada 8. aprīlī pēc 52 gadu pārtraukuma tika aizvadīta pirmā atjaunotās Latvijas futbola izlases spēle, kurā Latvija ar 0:2 zaudēja [[Rumānijas futbola izlase|Rumānija]]s izlasei. Pirmo uzvaru atjaunotā izlase izcīnīja 10. jūlijā pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] ar 2:1, abus vārtus guva [[Ainārs Linards]]. 1992. gada vasarā sākās 1994. gada [[FIFA Pasaules kauss 1994|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase izcīnīja vēsturiskus neizšķirtus 0:0 pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] un [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], bet toties cieta sagrāves pret to pašu [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] (0:5) un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] (0:4). Izcīnot 5 neizšķirtus un 5 punktus, Latvijas izlase ieguva 6. vietu 7 komandu konkurencē savā apakšgrupā. Izlases kodolu veidoja bijušie Rīgas [[FK Daugava|"Daugavas"]] spēletāji [[Jurijs Popkovs]], [[Jurijs Ševļakovs]], [[Oļegs Aleksejenko]], [[Ainārs Linards]] un [[Oļegs Karavajevs]], kā arī jaunie [[Mihails Zemļinskis]] un [[Vitālijs Astafjevs]]. [[Image:VitsRimkus.jpg|thumb|150px|Vīts Rimkus]] 1994. un 1995. gadā Latvijas izlase piedalījās 1996. gada [[Eiropas čempionāts futbolā 1996|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, un aizvien sīvāk spēja cīnīties pret [[Eiropa]]s spēcīgākajām komandām. Tika pieveiktas spēcīgās [[Austrijas futbola izlase|Austrija]]s un [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrija]]s izlases, taču visvairāk atmiņā paliekošā spēle ir zaudējums [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]]s izlasei [[Portu]] ar 2:3. Pirmajā puslaikā portugāļi izvirzījās vadībā ar 3:0, tacu otrajā puslaikā jaunais uzbrucējs [[Vīts Rimkus]] guva divus vārtus, panākot 2:3. [[Rimkus]] šajā kvalifikācijas turnīrā 5 spēlēs guva 5 vārtus, kļūstot par izlases uzbrukuma līderi. Pamazām izlasē ienāca arī jaunie [[Imants Bleidelis|Bleidelis]], [[Andrejs Štolcers|Štolcers]] un [[Igors Stepanovs|Stepanovs]]. Kvalifikācijas turnīrā uz 1998. gada [[FIFA Pasaules kauss 1998|Pasaules čempionātu]] Latvijas izlase sīvās cīņās piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrija]]s, [[Skotijas futbola izlase|Skotija]]s un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]]s izlasēm, bet spēja pieveikt [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Par izlases līderiem bija kļuvuši [[Skonto FC]] spēlētāji [[Vitālijs Astafjevs|Astafjevs]], [[Vladimirs Babičevs|Babičevs]], [[Marians Pahars|Pahars]] un [[Andrejs Štolcers|Štolcers]]. 1997. gada beigās [[Jānis Gilis]] atkāpas no galvenā trenera amata. No izlases aizgāja arī aizsardzības balsts un komandas kapteinis [[Jurijs Ševļakovs]]. === Dzodzuašvili aizsardzība un Džonsona uzbrukums (1998-2001) === 1997. gada nogalē par Latvijas futbola izlases treneri tika iecelts [[Gruzija|gruzīns]] [[Revazs Dzodzuašvili]]. Pārbaudes spēlēs Dzodzuašvili daudz eksperimentēja ar sastāvu, par ko tika daudz kritizēts, taču 2000. gada [[Eiropas čempionāts futbolā 2000|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīru izlase iesāka lieliski - 1998. gada rudenī ar 3:1 tika uzvarēta [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], savukārt ar 1:0 uzvarēta [[Gruzijas futbola izlase|Gruzija]]. Par spīti zaudējumam ar 0:1 [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijā]], 1998. gadu Latvijas izlase pabeidza kā grupas līderi. Komanda spēlēja izteiktu aizsardzības uzbrukumu ar retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem, kuru smailē atradās [[Marians Pahars]] un [[Andrejs Štolcers]]. Lieliski vārtos darbojās vārtsargs [[Oļegs Karavajevs]]. 1999. gadu izlase iesāka ar diviem bezvārtu neizšķirtiem pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]], un pēc šīm spēlēm no izlases aizgāja ilggadējais vārtsargs [[Oļegs Karavajevs|Karavajevs]]. Izlases pamatsastavā nostprinājās jaunie [[Juris Laizāns]] un [[Andrejs Rubins]]. Jūnijā izlase vispirms atkārtoti piekāpās slovēņiem, bet [[Atēnas|Atēnās]] ar 2:1 pieveica [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]]. Pirmos vārtus šajā spēlē guva debitants [[Māris Verpakovskis]], par pamatvārtsargu kļuva [[Aleksandrs Koliņko]]. Pēc draudzības spēles ar [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]]s izlasi, no komandas aizgāja galvenais treneris [[Revazs Dzodzuašvili]]. 1999. gada vasarā par galveno treneri tika iecelts [[Anglija|anglis]] [[Garijs Džonsons]], kurš bija izteikts uzbrukuma futbola piekritējs. Šo kvalifikācijas ciklu izlase pabeidza ar neizšķirtiem pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]], kā arī zaudēja [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]]s izlasei, nerealizējot itin labās izredzes iekļūt finālturnīrā. 2002. gada [[FIFA Pasaules kauss 2002|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas ciklu izlase iesāka ar minimālu zaudējumu [[Skotijas futbola izlase|Skotijai]] 0:1, taču tam sekoja sagrāves pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]]s un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātija]]s izlasēm. Pēc 2001. gada aprīlī piedzīvotā neižķirta 1:1 spēlē ar [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], [[Garijs Džonsons]] tika atbrīvots no amata. === Starkova-Verpakovska ēra un Euro-2004 (2001-2004) === [[Image:MarisVerpakovskis.jpg|thumb|150px|Māris Verpakovskis]] [[Garijs Džonsons|Džonsona]] vietā par galveno treneri kļuva ilggadējais [[Skotno FC]] galvenais treneris [[Aleksandrs Starkovs]]. Viņa vadībā izlase pabeidza atlases ciklu ar trīs minimāliem zaudējumiem pret grupas favorītiem. 2004. gada [[Eiropas čempionāts futbolā 2004|Eiropas čempionāta]] atlases ciklu izlase iesāka ar neizšķirtu pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (0:0), kā arī ar 1:0 pieveicot [[Polijas futbola izlase|poļus]]. Tam sekoja divas uzvaras pār [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] izlasi un zaudējums [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]]i. Savainojumu nomocītā [[Marians Pahars|Pahara]] vietā par izlases līderi kļuva [[Māris Verpakovskis]]. Komandā atgriezās arī 90-to gadu izlases uzbrukuma līderis [[Vīts Rimkus]]. Pirms rudens izšķirošajām cīņām Latvijas izlase saglabāja ļoti labas izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā. Pēc zaudējuma 0:2 [[Polija]]s izlasei, daudzi jau norakstīja Latvijas izredzes, taču komanda saņēmas un spēja pieveikt [[Ungārijas futbola izlase|ungārus]] (3:1) un [[Zviedrijas futbola izlase|zviedrus]] (1:0). Abās spēlēs ar vārtu guvumiem izcēlās [[Māris Verpakovskis|Verpakovskis]]. Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai novembrī bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar spēcīgo [[Turcijas futbola izlase|Turcija]]s izlasi. Pirmajā spēlē [[Rīga|Rīgā]] pateicoties [[Māris Verpakovskis|Verpakovska]] gūtajiem vārtiem, Latvija pieveica turkus ar 1:0. Otrajā cīņā [[Stambula|Stambulā]] Latvija spēja atspēlēties no 0:2 un panāca vajadzīgo rezultātu, spēlei noslēdzoties 2:2. Divu spēļu summā Latvijas izlase bija pieveikusi [[Turcijas futbola izlase|Turciju]] ar 3:2, tādējādi pirmoreiz savā vēsturē iekļūstot [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Šajā panākumā vislielākie nopelni pienācās trenerim [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandram Starkovam]], izlases līderi bija uzbrucējs [[Māris Verpakovskis]], vidējās līnijas spēlētāji komandas kapteinis [[Vitālijs Astafjevs]], [[Juris Laizāns]], [[Andrejs Rubins]], aizsardzības balsti [[Mihails Zemļinskis]] un [[Igors Stepanovs]], kā arī vārtsargs [[Aleksandrs Koliņko]]. [[Image:LVfutbolaizlase2004.jpg|thumb|200px|Latvijas izlase Euro-2004]] [[Eiropas čempionāts futbolā 2004|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[Portugāle|Portugālē]] Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar spēcīgajām [[Čehijas futbola izlase|Čehija]]s, [[Vācijas futbola izlase|Vācija]]s un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]]s izlasēm. Pirmajā spēlē Latvija piekāpās [[Čehijas futbola izlase|Čehija]]s izlasei ar 1:2, taču otrajā spēlē izcīnīja vēsturisku neizšķirtu pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. Grupas trešajā un pēdējajā spēlē Latvija zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]]i ar 0:3. === Šābrīža Latvijas izlase === [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] vadībā Latvija iesāka arī 2006. gada [[FIFA Pasaules kauss 2006|Pasaules čempionāta]] atlases turnīru, taču jau pirmajā spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] uz vairākām spēlēm tika diskvalificēts galvenais treneris. [[Aleksandrs Starkovs|Starkovs]] pameta izlasi, pārceļoties uz [[Krievija]]s [[Maskavas Spartak]] komandu. Par izlases galveno treneri tika iecelts trenera asistents [[Jurijs Andrejevs]], kura vadībā arī izlase bez īpašiem panākumiem pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Ar 15 punktiem 12 spēles, Latvija pabeidza turnīru 5. vietā savā apakšgrupā, pieveicot vienīgi [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], kā arī spēlējot neizšķirti ar [[Krievijas futbola izlase|Krievija]]s, [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]]s un [[Slovākijas futbola izlase|Slovākija]]s izlasēm. Šajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlase piedzīvoja pirmo zaudējumu [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijai]] kopš 1940. gada ar 1:2. Kvalifikācijas turnīrā uz 2008. gada [[Eiropas čempionāts futbolā 2008|Eiropas čempionātu]], kas sāksies 2006. gada rudenī, Latvijas izlase ir ielozēta vienā grupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1934|1934]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1938|1938]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1950|1950]]-[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS]] sastāvā'' *[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]]-[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS]] sastāvā'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2000|2000]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Grupu turnīrs'' ==Labākie vārtu guvēji== {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti (Spēles) |- |align=left| [[Ēriks Pētersons]] |1929-1939 |24 (63) |- |align=left| [[Māris Verpakovskis]] |1999- |18 (53) |- |align=left| [[Marians Pahars]] |1996- |15 (63) |- |align=left| [[Alberts Šeibelis]] |1925-1939 |14 (54) |- |align=left| [[Iļja Vestermans]] |1935-1938 |13 (23) |- |align=left| [[Mihails Zemļinskis]] |1992-2005 |12 (105) |- |align=left| [[Vitālijs Astafjevs]] |1992- |12 (125) |- |align=left| [[Juris Laizāns]] |1998- |11 (74) |- |align=left| [[Arnolds Tauriņš]] |1925-1935 |10 (39) |} ==Visvairāk spēļu aizvadījušie== {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |align=left| [[Vitālijs Astafjevs]] |1992- |125 |- |align=left| [[Mihails Zemļinskis]] |1992-2005 |105 |- |align=left| [[Imants Bleidelis]] |1995- |94 |- |align=left| [[Igors Stepanovs]] |1995- |86 |- |align=left| [[Andrejs Rubins]] |1998 |81 |- |align=left| [[Andrejs Štolcers]] |1994- |81 |- |align=left| [[Juris Laizāns]] |1998- |74 |- |align=left| [[Oļegs Blagonadeždins]] |1993-2004 |70 |- |align=left| [[Valērijs Ivanovs]] |1992-2001 |69 |- |align=left| [[Aleksandrs Koliņko]] |1997- |66 |} == Izlases galvenie treneri == {| class="wikitable" |- !Treneris !Karjera izlasē |- |[[Jānis Gilis]] |align=center|1992-1997 |- |[[Revazs Dzodzuašvili]] |align=center|1998-1999 |- |[[Garijs Džonsons]] |align=center|1999-2001 |- |[[Aleksandrs Starkovs]] |align=center|2001-2004 |- |[[Jurijs Andrejevs]] |align=center|2004- |} ==Ārējās saites== * [http://www.lff.lv Oficiālā Latvijas Futbola Federācijas mājaslapa] {{UEFA izlases}} [[Category:Futbols Latvijā]] [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[de:Lettische Fußballnationalmannschaft]] [[en:Latvia national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Letonia]] [[fr:Équipe de Lettonie de football]] [[he:נבחרת לטביה בכדורגל]] [[hu:Lett labdarúgó-válogatott]] [[nl:Lets voetbalelftal]] [[pl:Reprezentacja Łotwy w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Letã de Futebol]] [[sv:Lettlands fotbollslandslag]] 14393 49634 2006-06-09T11:22:48Z 81.198.190.2 [[FIFA]] kopā ar [[Coca-Cola]] kompāniju 1993.gada augusta izstrādā šo reitingu. Kur tiek salidzinātas nacionālās izlases. FIFA/Coca-Cola pasaules reitingā ir iekļautas nacionālās izlases kuras spēlē starptautiskas spēles, kā arī sieviešu nacionālās izlases, bet šie reitingi netiek skaitīti kopā. 14394 49692 2006-06-09T16:41:04Z Juzeris 23 "[[Olimpisko futbola turnīru]]" pārdēvēju par "[[Olimpiskais futbola turnīrs]]": nominatīvs Notiek kopš 1908.gada Olimpiskajām spēlē LONDONĀ. Olimpisko futbola turnīru spēlē U-23 izlases. 14395 49640 2006-06-09T13:52:43Z Dainis 876 [[Image:Elipse.svg|thumb|right|300px|Elipse]] '''Elipse''' ([[grieķu valoda|grieķu]] ελλειφις - trūkums) - plaknes līnija, kuras jebkura punkta attālumu līdz diviem fiksētiem punktiem summa ir konstanta. Šos divus punktus fiksētos sauc par [[fokuss|fokusiem]]. [[Category:Ģeometrija]] [[ar:قطع ناقص]] [[bg:Елипса]] [[ca:El·lipse]] [[cs:Elipsa]] [[da:Ellipse (geometri)]] [[de:Ellipse]] [[en:Ellipse]] [[es:Elipse]] [[eo:Elipso]] [[fr:Ellipse (mathématiques)]] [[gl:Elipse]] [[ko:타원]] [[id:Elips]] [[ia:Ellipse]] [[it:Ellisse]] [[he:אליפסה]] [[ka:ელიფსი]] [[lt:Elipsė]] [[nl:Ellips (wiskunde)]] [[ja:楕円]] [[no:Ellipse (matematikk)]] [[nn:Ellipse]] [[pl:Elipsa (matematyka)]] [[pt:Elipse]] [[ru:Эллипс]] [[scn:Ellissi]] [[sk:Elipsa]] [[sl:Elipsa]] [[fi:Ellipsi]] [[sv:Ellips (matematik)]] [[ta:நீள்வட்டம்]] [[tr:Elips]] [[uk:Еліпс]] [[zh:椭圆]] 14396 49645 2006-06-09T14:22:55Z Redagavimas 634 [[Category:Lietuvas politiķi]] [[Category:Parlamenta deputāti]] 14397 49650 2006-06-09T14:30:10Z Redagavimas 634 iw [[Category:Parlaments]] [[Category:Deputāti]] [[de:Kategorie:Abgeordneter]] 14398 49648 2006-06-09T14:27:52Z Redagavimas 634 [[Category:Politika]] [[Category:Organizācijas]] [[de:Kategorie:Parlament]] [[en:Category:National legislatures]] [[no:Kategori:Politiske forsamlinger]] [[zh:Category:立法機構]] 14399 49652 2006-06-09T14:32:49Z Redagavimas 634 [[Category:Politiķi]] 14400 49656 2006-06-09T14:36:15Z Jānis U. 198 Mikoloģija - zinātne par sēnēm. [[Category:Bioloģija]] 14401 49674 2006-06-09T15:02:47Z Redagavimas 634 ctg [[Category:Eiroparlaments]] [[Category:Eiropas politiķi]] [[Category:Parlamenta deputāti]] [[de:Kategorie:Mitglied des Europäischen Parlaments]] [[en:Category:Members of the European Parliament]] [[fr:Catégorie:Député européen]] [[nl:Categorie:Europarlementariër]] [[no:Kategori:Medlemmer av Europaparlamentet]] [[sl:Kategorija:Evroposlanci]] [[sv:Kategori:EU-parlamentariker]] 14402 49659 2006-06-09T14:42:20Z Redagavimas 634 [[Category:Eiropas Savienība]] [[Category:parlamenti]] [[de:Kategorie:Europäisches Parlament]] 14403 49661 2006-06-09T14:45:12Z Redagavimas 634 [[Category:Politika]] [[Category:Organizacijas]] [[de:Kategorie:Parlament]] [[en:Category:National legislatures]] [[no:Kategori:Politiske forsamlinger]] [[zh:Category:立法機構]] 14404 49665 2006-06-09T14:48:13Z Redagavimas 634 [[Category:Parlamenti]] [[Category:Latvijas politika]] 14405 49685 2006-06-09T15:37:54Z Redagavimas 634 .....................................{{delete}}. {{delete}}. 14406 49677 2006-06-09T15:08:57Z Redagavimas 634 ..................{{delete}}. {{delete}} 14407 49673 2006-06-09T15:01:35Z Redagavimas 634 [[category:Politika]] [[en:Category:City councils]] 14408 49688 2006-06-09T15:38:58Z Redagavimas 634 [[category:Rīga]] [[category:Dome]] 14410 49679 2006-06-09T15:18:22Z Dainis 876 [[Image:New horizons (NASA).jpg|230px|thumb|right|New Horizons mākslinieka skatījumā]] '''New Horizons''' ([[angļu valoda|angliski]] - "jaunie apvāršņi") - [[NASA]] [[starpplanētu zonde]] [[Plutons|Plutona]] izpētei. New Horizons būs pirmais cilvēku radītais [[kosmiskais aparāts]], kas sasniegs Plutona apkārtni. Zonde tika palaista 2006. gada 16. janvārī ar [[nesējraķete|nesējraķeti]] Atlas-5. New Horizons 2007. gadā palidos garām [[Jupiters|Jupiteram]], un 2015. gadā sasniegs Plutonu. Pēc Plutona pārlidojuma kosmisko aparatu novirzīs uz kādu no [[Koipera josla|Koipera joslas]] objekta. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[bs:New Horizons]] [[ca:New Horizons]] [[cs:New Horizons (sonda)]] [[de:New Horizons]]{{Link FA|de}} [[en:New Horizons]] [[eo:New Horizons]] [[es:New Horizons]] [[fi:New Horizons]] [[fr:Programme New Horizons]] [[he:ניו הוריזונס]] [[hu:New Horizons]] [[id:New Horizons]] [[it:New Horizons]] [[ja:ニュー・ホライズンズ]] [[nl:New Horizons]] [[no:New Horizons]] [[pl:New Horizons]] [[pt:Sonda New Horizons]] [[ru:New Horizons]] [[scn:New Horizons]] [[sh:New Horizons]] [[sk:New Horizons]] [[sl:New Horizons]] [[sr:Нови Хоризонти]] [[sv:New Horizons]] [[zh:新视野号]] 14411 49684 2006-06-09T15:33:52Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[slāpētājs]] 14412 49687 2006-06-09T15:38:22Z Redagavimas 634 [[Category:Rīgas Dome]] [[Category:Deputāti]] 14413 52235 2006-06-28T06:03:05Z Keps 758 +Cat. '''Monarhija''' - ir vara viena valdnieka rokās. Monarha (imperatora, karaļa) troni ieņem pēc radniecības principa, parasti uz visu mūžu. Vēsturiski monarha kontrolē parasti bija augstākā [[likumdošana]] un [[izpildvara]], nereti arī [[baznīca]]. Taču mūsdienās Rietumu pasaulē ([[Lielbritānija]], [[Dānija]], [[Zviedrija]], [[Spānija]] u.c.) monarha vara ir visai simboliska, monarhs reprezentē valsti, bet reti patstāvīgi pieņem valstiski nozīmīgus lēmumus. [[Category:Sabiedrība]] [[de:Monarchie]] 14415 49696 2006-06-09T16:43:36Z Juzeris 23 "[[CONMEBOL]]" pārdēvēju par "[[Dienvidamerikas Futbola Konfederācija]]": saīsinājums nav atpazīstams un pašsaprotams #REDIRECT [[Dienvidamerikas Futbola Konfederācija]] 14416 49698 2006-06-09T16:46:59Z Juzeris 23 "[[CONCACAF]]" pārdēvēju par "[[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija]]": pilns nosaukums latviski, saīsinājums pārāk neatpazīstams #REDIRECT [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija]] 14417 49699 2006-06-09T16:49:21Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Dienvidamerikas Futbola Konfederācija]] 14418 49700 2006-06-09T16:50:08Z Juzeris 23 pāradr. #redirect [[Dienvidamerikas Futbola Konfederācija]] 14419 49707 2006-06-09T17:06:07Z Juzeris 23 "[[Gviāna]]" pārdēvēju par "[[Franču Gviāna]]": pilnais un parastais nosaukums #REDIRECT [[Franču Gviāna]] 14420 49714 2006-06-09T17:19:11Z Ragana 1000 14421 49721 2006-06-09T18:11:17Z Creep 473 14422 49722 2006-06-09T18:15:10Z Creep 473 [[Image:Uzsitejs.jpg|thumb|right|300px|Uzsitējs]] '''Uzsitējs''' ir [[belznis|belžņa]] tips šautenēs, kas aizstāj gaili un belzni ar vienu vienību un kas ir spējīgs aizdedzināt munīciju, kad tiek aktivizēts ar [[mēlīte|mēlīti]]. To uz priekšu virza atspere, kas to grūž uz kapseli. Pēc izskata tas atgādina nelielu stienīti un ir resnāks un smagāks nekā belznis. Tas tiek uzvilkts līdz ar mēlītes kustību, taču dažos ieročos kā, piemēram, Jackhammer shotgun, uzsitējs var tikt uzvilkts vai atvilkts arī pašrocīgi, izmantojot uzvelkamo rokturi, kas novietots [[laide|laidē]]. Tie tiek izmantoti jau no 20.gs. sākuma un padara šaujamieroci mazāku un daudz kompaktāku. Jāmin arī, ka uzsitējs ir viens no faktoriem, kas ietekmē saslēgšanās laiku (laiks starp mēlītes nospiešanu un kapseles aizdegšanos), šie faktori ir: mēlītes pavilkšana, uzsitēja sakausējums, uzsitēja svars, detaļu gludums un galvenokārt pats [[cilvēks]]. == Uzsitējs - Belznis == Termins „uzsitējs” var nebūt visiem zināms, bet ir ļoti nozīmīgs faktors konstrukcijā. Uzsitējs ir analoģisks [[belznis|belznim]]: abi uzsit pa kapseli un notiek šāviens, bet katram ir savs veids, kā to izdarīt. Ja mēs, piemēram, izmantojam sistēmu 1911, pa belzni tiek uzsists ar gaili, kas ir apgādāts ar atsperes dzinējspēku. Te nav tieša savienojuma starp belzni un gaili, vai citu šaušanas mehānisma sastāvdaļu. Kad gailis uzsit pa belzni, tas tiek dzīts uz priekšu, pretēji belžņa atsperes saspringšanai. Uzsitēji strādā savādāk. Uzsitējs tiek vilkts atpakaļ pretēji atsperes saspringšanai un turēts tur līdz tas tiek atbrīvots, lai mestos uz priekšu un uzsistu pa kapseli. Tie tiek izmantoti pistolēs jau no 20.gs sākuma un vēl pirms tam aizslēga darbības šautenēs. Bet kad mēs mēģinām piešķirt vienkāršas definīcijas, tās ne vienmēr labi der. Trīs termini: vienas darbības, divu darbību un tikai divu darbību tiek izmantotas, lai definētu, kā pistoles tiek izšautas. Tie ir arī liels iemesls neskaidrībām. Ar uzsitēju šaujamie mehānismi nedaudz sarežģī lietas, un lai gan tiek mēģināts tās saskaņot ar tām pašām definīcijām, tās ne vienmēr der. == Drošība == Daži [[cilvēks|cilvēki]] ir deklamējuši, ka ar uzsitēju izšautie mehānismi ir nedroši, jo cilvēks skrien apkārt ar uzvilktu vienas darbības šauteni. Tomēr, šķiet, te izlaista informācija par visām centr-šaušanas šautenēm un ''shotgun'' tipa ieročiem, kuriem ir darbības, kuras atbilst, diezgan precīzi, vienas darbības definīcijai. Daudzi no tiem ir arī ar uzsitēju izšaujami. Jāņem vērā, ka aizslēga darbības šautenēs [[belznis]] būtībā ir uzsitējs. Cilvēki parasti rīkojas ar ''shotgun'' tipa ieročiem un šautenēm, kurām ir iestādīta drošība. Kā tad ar uzsitēju izšaujama pistole var būt vairāk vai mazāk droša nekā aizslēga darbības šautene vai ''pump shotgun'' tipa ierocis ar ieslēgtu drošību? [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 14423 49727 2006-06-09T20:03:01Z Tail 13 [[Category:Zinātne]] 14424 49731 2006-06-09T20:06:15Z Feens 37 '''Žoržu Hamine''' (''Jorge Chaminé'', * 1956. gada 30. aprīlī [[Portu]] ) - [[Portugāle|portugāļu]] [[baritons]]. Studējis [[tieslietas]] [[Koimbras universatāte|Koimbras universitātē]]. Pēc tam studēja dziedāšanu [[Madride|Madridē]], [[Parīze|Parīzē]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Cita starpā mācījies pie [[Terēze Berganca|Terēzes Bergancas]]. Debitēja ''[[Carnegie Hall]]'' ar [[Bostonas simfoniskais orķestris|Bostonas simfonisko orķestri]] un diriģentu [[Seidži Ozava|Seidži Ozavu]]. Uzstājies kopā ar mūsdienu slavenākajiem dziedātājiem. Kopš 2005. gada - [[UNESCO]] labas gribas sūtnis. ====Ārējās saites==== *[http://dedeland.club.fr/jorgechamine.htm Par Žoržu Hamine (franciski)] [[Category:Dziedātāji|Hamine, Zzorzzu]] [[de:Jorge Chaminé]] [[en:Jorge Chaminé]] [[es:Jorge Chaminé]] [[fr:Jorge Chaminé]] [[pt:Jorge Chaminé]] [[it:Jorge Chaminé]] [[gl:Jorge Chaminé]] 14425 49730 2006-06-09T20:05:42Z Tail 13 pāradresācija #REDIRECT [[Čārlzs Pīrss]] 14426 49732 2006-06-09T20:07:20Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Žoržu Hamine]] 14427 49733 2006-06-09T20:07:24Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Žoržu Hamine]] 14428 49734 2006-06-09T20:07:27Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Žoržu Hamine]] 14429 49739 2006-06-09T20:46:37Z Feens 37 interwiki [[Image:Heinrich der Seefahrer.jpg|thumb|Enrike Jūrasbraucējs]] '''Infants Dons Enrike, Vizeu hercogs''' (''Infante Dom Henrique, Duque de Viseu''), plašāk pazīstams kā '''Enrike Jūrasbraucējs''' ([[angļu valoda|angļu]] - ''Henry the Navigator'', [[vācu valoda|vācu]] - ''Heinrich der Seefahrer'', * 1394.gada 4. martā [[Portu]], † 1460. gada 13. novembrī Sagrešā) - [[Portugāle|portugāļu]] augstmanis. Portugāles karaļa [[Žoao I]] un [[Ģentes Džons|Ģentes Džona]] meitas [[Lankasteru Filipa]]s dēls. Kaut arī saukts par Jūrasbraucēju, Enrike pats jūrā negāja. Viņa nopelns ir vairāku ekspedīciju gar [[Āfrika]]s krastiem finansēšana, izmantojot savus un [[Kristus ordenis|Kristus ordeņa]] (reorganizēto [[Tempļa ordenis|templiešu]]) līdzekļus. Izveidoja Portugāles galējos dienvidrietumos (Sagrešā) navigācijas skolu. Ar savu darbību Enrike radīja priekšnoteikumus [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem]] un Portugāles impērijas nākotnes varenībai. {{stub}} [[Category:Portugāles vēsture]] [[Category:Portugāļu augstmaņi]] [[Category:Lielie ģeogrāfiski atklājumi]] [[ar:إنريكه الملاح]] [[bg:Енрике Мореплавателя]] [[ca:Enric el Navegant]] [[da:Henrik Søfareren]] [[de:Heinrich der Seefahrer]] [[en:Henry the Navigator]] [[es:Enrique el Navegante]] [[fr:Henri le Navigateur]] [[ko:항해왕자 엔히크]] [[it:Enrico il Navigatore]] [[hu:Tengerész Henrik]] [[nl:Hendrik de Zeevaarder]] [[ja:エンリケ航海王子]] [[pl:Henryk Żeglarz]] [[pt:Infante D. Henrique]] [[simple:Henry the Navigator]] [[fi:Henrik Purjehtija]] [[sv:Henrik Sjöfararen]] 14430 49740 2006-06-09T20:48:05Z Feens 37 [[Category:Vēsture pēc valsts]] [[Category:Portugāle]] 14431 49741 2006-06-09T20:49:52Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Enrike Jūrasbraucējs]] 14432 49742 2006-06-09T20:49:58Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Enrike Jūrasbraucējs]] 14433 49743 2006-06-09T20:50:03Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Enrike Jūrasbraucējs]] 14434 49744 2006-06-09T20:50:43Z Feens 37 [[Category:Vēsture]] 14435 49745 2006-06-09T20:52:51Z Feens 37 [[Category:Vieglatlētika]] 14436 49746 2006-06-09T20:53:08Z Feens 37 [[Category:Sporta veidi]] 14437 49748 2006-06-09T21:12:07Z Feens 37 '''Roza Marija Korreja duš Santušs Mota''' (''Rosa Maria Correia dos Santos Mota''), plašāk pazīstama kā '''Roza Mota''' (''Rosa Mota'', * 1958. gada 29. jūnijā [[Portu]] ) - [[Portugāle|portugāļu]] [[maratons|maratona]] skrējēja. Sacensībās pirmo maratonu skrēja 1982. gada Eiropas čempionātā [[Atēnas|Atēnās]], kur ieguva pirmo vietu. Maratonskrējienos piedalījās līdz 1992. gadam. Uzvarētāja: *Olimpiādēs (1984. gadā ([[Losanželosa|Losanželosā]]) - bronza, 1988. gadā ([[Seula|Seulā]]) - zelts) *Pasaules čempionātā - uzvarējusi 1987. gadā *Eiropas čempionātos - uzvarējusi 1982., 1986. un 1990. gadā *Atsevišķos maratonos - divreiz uzvarējusi [[Čikāga]]s maratonā (1983, 1984); trīsreiz [[Bostona]]s maratonā (1987, 1988, 1989); vienreiz - [[Londona]]s maratonā (1991). [[Category:Portugāles sportisti|Mota, Roza]] [[Category:Skrējēji|Mota, Roza]] [[de:Rosa Mota]] [[en:Rosa Mota]] [[fr:Rosa Mota]] [[ja:ロザ・モタ]] [[pt:Rosa Mota]] [[fi:Rosa Mota]] 14438 49749 2006-06-09T21:13:04Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Roza Mota]] 14439 49750 2006-06-09T21:13:08Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Roza Mota]] 14440 50581 2006-06-14T20:23:14Z Feens 37 /* Cilvēki */ +Moraless {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Lima'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Location of the city of Lima in Peru.png|167px|]] | align=center | [[Image:Lima coat of arms.png|86px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 7 857 121 |- | Dibināta | 1535.g |- | Reģions (''región'') | neietilpst (autonoma province,<br>''Provincia de Lima'') |- | Mājaslapa | http://www.munlima.gob.pe/ |} {{commons|Category:Lima}} [[Image:Lima Plaza Mayor1.jpg|thumb|250px|Lima, ''Plaza Mayor'']] '''Lima''' ([[spāņu valoda|spāņu]] - ''Lima'') - pilsēta [[Peru|Peru]] rietumos, pie [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]]. Peru galvaspilsēta, galvenais valsts politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Kaut arī atrodas pie okeāna, par Limas ostu kalpo atsevišķā [[Kaljao]] pilsēta. ====Vēsture==== Limu dibināja [[konkistadors]] [[Fransisko Pizarro]] 1535. gadā, nosaucot par '''Karaļu pilsētu''' (''Ciudad de los Reyes''), tomēr iegājās senais - indiāņu nosaukums. [[Spānija|Spāņu]] valdīšanas laikā Lima bija [[Peru vicekaraliste]]s centrs t.i. tā bija vissvarīgākā spāņu pilsēta [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. 1724. gadā pilsētu izpostīja spēcīga zemestrīce. 1824. gadā pēdējais vicekaralis kapitulēja [[Simons Bolivārs|Simonam Bolivāram]], izbeidzot spāņu kundzību Dienvidamerikā, bet Lima kļuva par neatkarīgās Peru galvaspilsētu. 1996. gada 17. decmbrī [[Tupaka Amaru Revolucionārā kustība]] (MRTA) Limā ieņēma [[Japāna]]s vēstnieka rezidenci, sagrābdami par ķīlniekiem rezidencē esošos cilvēkus. 1997. gada 22. aprīlī ( pēc 126 dienām) armijas specvienības atbrīvoja ķīlniekus, nogalinot visus iebrucējus. ====Cilvēki==== Limā dzimuši: *[[Izabella Aljende]] (''Isabel Allende'') (1942-) - rakstniece *[[Fernando Belaunde]] (''Fernando Belaúnde Terry'') (1912-2002) - politiķis *[[Alberto Fuhimori]] (''Alberto Fujimori'') (1938-) - politiķis *[[Alans Garsija]] (''Alan García'') (1949-) - politiķis *[[Gustavo Gutjeress]] (''Gustavo Gutiérrez'') (1928-) - teologs *[[Sv. Martins de Porrass]] (''Martín de Porras'') (1579-1639) - katoļu svētais *[[Fransisko Moraless]] (''Francisco Morales Bermúdez'') (1921-) - politiķis, ģenerālis *[[Teofilo Kubiljass]] (''Teófilo Cubillas'') (1949-) - futbolists *[[Klaudio Pizarro]] (''Claudio Pizarro'') (1978-) - futbolists *[[Havjērs Peress de Kueljars]] (''Javier Pérez de Cuéllar'') (1920-) - ANO ģenerālsekretārs *[[Sv. Roza de Lima]] (''Rosa de Lima'') (1586-1617) - katoļu svētā *[[Huans Luiss Kardināls Sipriani Torns]] (''Juan Luis Cardinal Cipriani Thorne'') (1943-) - kardināls *[[Boriss Valjeho]] (''Boris Vallejo'') (1941-) - mākslinieks *[[Mario Vargass Ljosa]] (''Mario Vargas Llosa'') (1936-) - rakstnieks [[Category:Peru pilsētas]] {{Link FA|de}} [[ar:ليما]] [[ay:Lima]] [[be:Ліма]] [[ca:Lima]] [[cv:Лима]] [[cs:Lima]] [[da:Lima]] [[de:Lima]] [[en:Lima]] [[es:Lima]] [[eo:Limo (Peruo)]] [[eu:Lima]] [[fr:Lima (Pérou)]] [[gl:Lima]] [[ko:리마]] [[io:Lima]] [[id:Lima, Peru]] [[it:Lima]] [[he:לימה]] [[la:Lima]] [[lt:Lima]] [[hu:Lima]] [[nl:Lima (Peru)]] [[ja:リマ]] [[no:Lima]] [[nn:Lima]] [[nds:Lima]] [[pl:Lima (miasto)]] [[pt:Lima]] [[ro:Lima, Peru]] [[ru:Лима]] [[scn:Lima]] [[simple:Lima]] [[sk:Lima]] [[fi:Lima]] [[sv:Lima]] [[tr:Lima]] [[zh:利馬]] 14441 49754 2006-06-09T22:38:58Z Feens 37 [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 14442 49757 2006-06-10T06:45:57Z Yyy 146 '''Māli''' ir [[nogulumieži]]. Tie satur daudz sīkās frakcijas (zem 2 [[mikrometrs|um]]). Māli veidojās sadēdot [[lsukšpats|laukšpatiem]] un [[vizla|vizlām]]. Latvijā sastopamie māli galvenokārt ir veidojušies sadēdot vizlām un mālu frakcija sastāv galvenokārt no hidrovizlu minerāliem. Māli parasti satur arī smiltis (rupjajā frakcijā). Mālu minerāli satur daudz alumīnija oksīda, māli parasti satur arī dzelzs oksīdu, kas tos nokrāso sarkanus vai brūnus. Ja dzelzs oksidācijas pakāpe ir +2 vai dzelzs ir ļoti maz, tad māli ir balti. Māli ir veidojušies dažādos ģeoloģiskajos periodos, un pēc tiem tos arī iedala. Latvijā sastopamie māli: *Juras laikmeta māli. - sastopami nelielios daudzumos, parasti kopā ar akmeņoglēm. Ir tikai viena neliela atradne, [[kurzeme|Kurzemē]]. Laba ugunsizturība. Nesatur dzelzs oksīdu. *Devona laikmeta māli. - sastopami gandrīz visā Latvijas teritorijā. Satur daudz dzelzs oksīda. Nav pārāk liela ugunsizturība. Lieto ķieģeļu ražošanai (Lode). *Kvartāra māli. - sastopami baltijas ledus ezera nogulumos. Satur daudz kalcija savienojumu. Nav pārāk liela ugunzizturība. Lieto ķieģeļu ražošanai (Kalnciems). Mālus var iedalīt arī pēc to sastāvā esošajiem galvenajiem mālu minerāliem, izplatītākie ir: *Kaolinīta māli - satur kaolinītu *Illīta māli - satur illītu (hidrovizlu) - šādi ir lielākā daļa Latvijās mālu *Montmorilonīta māli - satur montmorilonītu Mālus jau kopš seniem laikiem lieto [[keramika]]s izgatavošanai. Māli ir arī viena no [[portlandcements|cementa]] izejvielām. {{commons|Clay}} [[Category:Ģeoloģija]] [[ca:Argila]] [[cs:jíl]] [[da:Ler]] [[de:Tonmineral]] [[en:Clay]] [[et:Savi]] [[es:Arcilla]] [[eo:Argilo]] [[fr:Argile]] [[it:Argilla]] [[he:חרסית]] [[lt:Molis (uoliena)]] [[ms:Tanah liat]] [[nl:Klei]] [[ja:粘土]] [[no:Leire]] [[pl:Glina (skała)]] [[pt:Argila]] [[ru:Глина]] [[simple:Clay]] [[fi:Savi]] [[sv:Lera]] [[tr:Kil]] [[uk:Глина]] 14443 49758 2006-06-10T06:53:31Z Yyy 146 '''Mikrometrs''' ir [[metrs|metra]] miljonā daļa. 1um=1/1000[[mm]]=1/1000000[[metrs|m]]. Mikrometru parasti apzīmē ar "µm", bet takā tas ne vienmēr ir ērti pieejams, lieto arī "um", kas izskatās līdzīgi. Ar vārdu '''mikrometrs''' dažreiz apzīmē mērinstrumentu mazu attālumu mērīšanai (lielāku precizitāti kā [[bīdmērs|bīdmēram]]). [[Category:Mērvienības]] 14444 49760 2006-06-10T06:55:14Z Yyy 146 nosaukums neviennozīmīgs, var traucēt atrast [[milimetrs|mm]] {{delete}} 14445 49761 2006-06-10T06:55:49Z Yyy 146 redirect #REDIRECT [[mikrometrs]] 14446 49763 2006-06-10T07:19:39Z Yyy 146 [[Krīts]] ir mīksts, balts [[nogulumiezis]]. Tas sastāv galvenokārt no [[kalcija karbonāts|kalcija karbonāta]]. Latvijā krīts lielos daudzumos nav sastopams. Tas ir sastopams tikai kā atsevišķi ieslēgumi [[māli|mālos]]. Krītu lieto krīta krāsu izgatavošanai. Tāfeles krītu mūsdienās bieži vien izgatavo no [[gipsis|ģipša]], lai arī var lietot arī krītu. {{commons|Category:Chalk}} [[Category:Ģeoloģija]] [[da:Kalk (mineral)]] [[de:Kreide]] [[en:Chalk]] [[et:Kriit]] [[es:Tiza]] [[fr:craie]] [[he:קירטון]] [[nl:Krijt (grafisch materiaal)]] [[ja:チョーク (岩石)]] [[pl:Kreda (skała)]] [[ru:Мел (материал)]] [[simple:chalk]] [[sv:Kalk]] [[zh:白垩]] 14447 49786 2006-06-10T10:22:19Z Feens 37 '''Aljende''' var būt: *[[Izabella Aljende]] (''Isabel Allende'') (1942-) - [[Čīle]]s rakstniece *[[Salvadors Aljende]] (''Salvador Allende'') (1908-1973) - [[Čīle]]s politiķis {{disambig}} 14448 49927 2006-06-10T19:34:10Z 217.198.224.13 Pinočets - Augusto '''Izabella Aljende Ljona''' (''Isabel Allende Llona'', * 1942. gada 2. augustā [[Lima|Limā]], ) - [[Čīle|čīliešu]] rakstniece. [[Salvadors Aljende|Salvadora Aljendes]] brāļameita. Dzimusi [[Lima|Limā]], čīliešu diplomāta ģimenē. No 1945. līdz 1953. gadam dzīvoja Čīlē , pēc tam [[Bolīvija|Bolīvijā]] un [[Libāna|Libānā]]. Pēc [[Augusto Pinočets|Augusto Pinočeta]] apvērsuma devās emigrācijā uz [[Venecuēla|Venecuēlu]]. Kopš 1988. gada dzīvo [[ASV]] un 2003. gadā kļuva ar ASV pilsoni. 1982. gadā publicēja savu pirmo un visslavenāko darbu - [[Spoku māja]] (''La Casa de los Espiritus, The House of the Spirits''). ====Darbi==== * ''La casa de los espíritus'' ([[1982]]) * ''La gorda de porcelana'' ([[1984]]) * ''De amor y de sombra'' ([[1984]]) * ''Eva Luna'' ([[1987]]) * ''Cuentos de Eva Luna'' ([[1989]]) * ''El plan infinito'' ([[1991]]) * ''Paula'' ([[1994]]) * ''Afrodita'' ([[1997]]) * ''Hija de la fortuna'' ([[1999]]) * ''Retrato en sepia'' ([[2000]]) * ''La ciudad de las bestias'' ([[2002]]) * ''Mi país inventado'' ([[2003]]) * ''El Reino del Dragón de Oro'' ([[2003]]) * ''El Bosque de los Pigmeos'' ([[2004]]) * ''El Zorro'' ([[2005]]) ====Ārējās saites==== *[http://www.isabelallende.com/ Izabellas Aljendes mājaslapa (angliski un spāniski)] {{stub}} [[Category:Spāņu valodā rakstošie|Aljende, Izabella]] [[ar:إيزابيل أليندي]] [[bg:Исабел Алиенде]] [[cs:Isabel Allende]] [[da:Isabel Allende]] [[de:Isabel Allende]] [[en:Isabel Allende]] [[es:Isabel Allende]] [[eo:Isabel Allende]] [[fr:Isabel Allende]] [[id:Isabel Allende]] [[it:Isabel Allende]] [[he:איזבל איינדה]] [[nl:Isabel Allende]] [[no:Isabel Allende]] [[nds:Isabel Allende]] [[pl:Isabel Allende]] [[pt:Isabel Allende]] [[sk:Isabel Allendeová]] [[sl:Isabel Allende]] [[sr:Изабела Аљенде]] [[fi:Isabel Allende]] [[sv:Isabel Allende]] 14449 49794 2006-06-10T10:51:18Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Izabella Aljende]] 14450 51432 2006-06-20T11:44:11Z YurikBot 213 robot Adding: [[ms:BIOS]], [[sq:BIOS]] '''BIOS''' nozīmē '''pamata ievades/izvades sistēma''' '''''(Basic Input/Output System)'''''. BIOS ir pirmā [[Programmatūra|programmatūra]], kas tiek palaista, ieslēdzot [[Dators|datoru]]. Tā sagatavo datoru darbam, lai citas programmas varētu darboties ar datora ierīcēm. BIOS parasti ir izvietots [[ROM]]. [[Category:Informācijas tehnoloģijas]] [[ar:بيوس]] [[bs:BIOS]] [[ca:BIOS]] [[cs:BIOS]] [[da:BIOS]] [[de:Basic Input Output System]] [[en:BIOS]] [[es:BIOS]] [[fi:BIOS]] [[fr:Basic Input Output System]] [[gl:BIOS]] [[he:BIOS]] [[hr:BIOS]] [[hu:BIOS]] [[id:BIOS]] [[it:BIOS]] [[ja:Basic Input/Output System]] [[ko:바이오스]] [[ku:BIOS]] [[lt:BIOS]] [[ms:BIOS]] [[nl:BIOS]] [[no:BIOS]] [[pl:BIOS]] [[pt:BIOS]] [[ru:BIOS]] [[sk:BIOS]] [[sl:BIOS]] [[sq:BIOS]] [[sv:BIOS]] [[uk:Основна система вводу-виводу]] [[vi:BIOS]] [[zh:BIOS]] 14451 49834 2006-06-10T13:22:02Z Alona 313 14452 49867 2006-06-10T16:07:51Z Neonz 33 FIFA pasaules kausa fotogrāfija. No angļu vikipēdijas. FIFA pasaules kausa fotogrāfija. No angļu vikipēdijas. 14453 49885 2006-06-10T17:02:54Z Neonz 33 #REDIRECT: [[FIFA Pasaules kauss]] #REDIRECT: [[FIFA Pasaules kauss]] 14454 49886 2006-06-10T17:04:29Z Neonz 33 * [[FIFA Pasaules kauss]] (pasaules čempionāts futbolā) {{disambig}} 14455 49887 2006-06-10T17:05:03Z Neonz 33 #REDIRECT: [[FIFA Pasaules kauss]] #REDIRECT: [[FIFA Pasaules kauss]] 14456 49888 2006-06-10T17:05:31Z Neonz 33 #REDIRECT: [[FIFA Pasaules kauss]] #REDIRECT: [[FIFA Pasaules kauss]] 14457 51479 2006-06-20T22:26:14Z 139.179.155.198 '''Kareivis''' ir persona, kas dien [[armija|armijā]]. Kareivju grupas parasti apvieno [[karaspēka vienība|karaspēka vienībās]]. Par kareivjiem netiek uzskatītas personas, kas cīnās mazu vienību sastāvā un nevalkā vienotus [[formas tērps|formas tērpus]], viņus sauc par [[partizāns|partizāniem]], ja tie cīnās pret pretējās puses militārpersonām, vai [[terorists|teroristiem]], ja tie cīnās pret civilpersonām. {{stub}} [[Category:Militārā organizācija]] [[da:Soldat]] [[de:Soldat]] [[en:Soldier]] [[eo:Soldato]] [[es:Soldado]] [[fi:Sotilas]] [[fr:Militaire]] [[he:חייל]] [[it:Soldato]] [[ja:軍人]] [[ko:군인]] [[la:Miles]] [[nl:Soldaat]] [[no:Soldat]] [[pl:Żołnierz]] [[pt:Soldado]] [[ru:солдат]] [[simple:Soldier]] [[sv:Soldat]] [[th:ทหาร]] [[tr:Asker]] [[zh:军人]] 14458 49908 2006-06-10T18:46:25Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Kareivis]] #REDIRECT: [[Kareivis]] 14459 50368 2006-06-13T07:26:07Z YurikBot 213 robot Adding: [[tr:Helikopter]] [[Image:S4020318.JPG|thumb|200px|Latvijas Gaisa spēku meklēšanas un glābšanas helikopters [[Mi-8]]]] '''Helikopters''' (no [[grieķu valoda|grieķu]] ''helix'' = spirāle un ''pteron'' = spārns) ir par gaisu smagāks [[lidaparāts]], kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli, nekustīgi karāties gaisā un pārvietoties jebkurā virzienā, kur nepieciešamais [[cēlējspēks]] tiek iegūts ar propelleru, kurus griež dzinējs, palīdzību. Ideja par helikoptera radīšanu pirmajam radās [[Leonardo da Vinči]] [[1490]]. gadā, taču pirmais helikopters tika uzbūvēts vairākas simtgades vēlāk - [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā. Par mūsdienu helikoptera radītāju parasti uzskata [[Igors Sikorskis|Igoru Sikorski]], kurš [[1939]]. gadā uzbūvēja helikopteru [[VS-300]]. {{stub}} [[bg:Хеликоптер]] [[bs:Helikopter]] [[ca:Helicòpter]] [[cs:Vrtulník]] [[da:Helikopter]] [[de:Hubschrauber]] [[en:Helicopter]] [[eo:Helikoptero]] [[es:Helicóptero]] [[et:Helikopter]] [[fa:بالگرد]] [[fi:Helikopteri]] [[fr:Hélicoptère]] [[gl:Helicóptero]] [[he:מסוק]] [[hu:Helikopter]] [[id:Helikopter]] [[it:Elicottero]] [[ja:ヘリコプター]] [[ko:헬리콥터]] [[lt:Sraigtasparnis]] [[nl:Helikopter]] [[no:Helikopter]] [[pl:Śmigłowiec]] [[pt:Helicóptero]] [[ru:Вертолёт]] [[simple:Helicopter]] [[sl:Helikopter]] [[sr:Хеликоптер]] [[sv:Helikopter]] [[tr:Helikopter]] [[ug:تىك ئۇچار ئايروپىلان]] [[vi:Máy bay trực thăng]] [[zh:直昇機]] 14460 50064 2006-06-11T07:52:46Z Feens 37 [[Category:Pilsētas pēc valsts]] 14461 50109 2006-06-11T14:44:56Z Keps 758 Red. Enciklopēdist kurš uzrakstīja "Dabas Vēsturi" - 37 sējumu dabas aprakstu. Pazīstama visā [[Eiropa|Eiropā]]. 14462 50156 2006-06-12T08:40:58Z YurikBot 213 robot Adding: [[ja:アドウェア]] '''Reklāmprogrammatūra''' ([[angļu valoda|angļu]]: ''Adware'') ir [[programmatūra]], kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē [[reklāma|reklāmmateriālus]] lietotāja [[dators|datorā]]. Šādas programmas bieži vien tiek uzstādītas lietotāja datorā bez viņa paša piekrišanas. Kā zināmākos reklāmprogrammatūras piemērus var minēt ''Comet Cursor'' un ''Hotbar''. {{stub}} [[Category:Programmatūra]] [[Category:Reklāma]] [[ar:Adware]] [[da:Adware]] [[de:Adware]] [[en:Adware]] [[es:Adware]] [[fi:Mainosohjelma]] [[fr:Adware]] [[gl:Adware]] [[he:תוכנת פרסום]] [[it:Adware]] [[ja:アドウェア]] [[nl:Adware]] [[no:Adware]] [[pl:Adware]] [[ru:Adware]] [[simple:Adware]] [[sv:Annonsprogram]] [[vi:Phần mềm quảng cáo]] 14463 50112 2006-06-11T16:13:34Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Reklāmprogrammatūra]] #REDIRECT: [[Reklāmprogrammatūra]] 14464 53172 2006-07-02T10:13:16Z YurikBot 213 robot Modifying: [[es:Aplicación informática]] '''Lietojumprogrammatūra''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Application software'', [[krievu valoda|krievu]]: ''Прикладное программное обеспечение'') ir [[programmatūra|programmatūras]] apakšklase, kas nodrošina darbības, ko lietotājs vēlas veikt ar [[dators|datora]] palīdzību. Tas ir tas, ko vairums lietotāju saprot ar vārdu programmatūra. Tipiski piemēri ir biroja lietojumprogrammu paketes un videospēles. Lietojumprogrammatūra bieži vien tiek iegādāta atsevišķi no datora. Dažreiz lietojumprogrammas tiek iekļautas datora komplektācijā, taču tas nemaina to, ka tās darbojas neatkarīgi. Lietojumprogrammas gandrīz vienmēr ir neatkarīgas no [[operacionālā sistēma|operacionālās sistēmas]], lai gan visbiežāk darbojas tikai noteiktās platformās. {{stub}} [[Category:Programmatūra]] [[af:Toepassingsagteware]] [[da:Applikation (datalogi)]] [[de:Anwendungsprogramm]] [[en:Application software]] [[es:Aplicación informática]] [[fr:Noms et utilisation de logiciels]] [[ga:Feidhmchlár]] [[hu:Alkalmazás (számítástechnika)]] [[it:Applicazione]] [[ja:アプリケーションソフトウェア]] [[ko:응용 소프트웨어]] [[lt:Taikomoji programinė įranga]] [[nl:Applicatie]] [[no:Applikasjonsprogramvare]] [[pl:Aplikacja (informatyka)]] [[ru:Прикладное программное обеспечение]] [[simple:Application]] [[su:Aplikasi]] [[sv:Tillämpningsprogram]] [[th:โปรแกรมประยุกต์]] [[tr:Bilgisayar uygulaması]] [[uk:Прикладне програмне забезпечення]] [[vi:Phần mềm ứng dụng]] [[zh:应用软件]] 14465 50116 2006-06-11T16:30:57Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Lietojumprogrammatūra]] #REDIRECT: [[Lietojumprogrammatūra]] 14466 50117 2006-06-11T16:31:56Z Neonz 33 #REDIRECT: [[Lietojumprogrammatūra]] #REDIRECT: [[Lietojumprogrammatūra]] 14468 50123 2006-06-11T18:56:51Z 87.110.13.114 Dzimis 1723. gada 5. jūnijā ne visai bagāta muitas ierēdņa ģimenē. Tēvs nomira dažus mēnešus pirms dēla dzimšanas, tāpēc viņu uzaudzināja māte, kas veltīja viņam visu savu dzīvi. 14 gadu vecumā iestājās Glazovas universitātē un kaut arī daudz slimo, beidz to 1740. gadā kā viens no labākajiem un iegūst stipendiju mācību turpināšanai Oksfordā. Viņa neparastās spējas padara vienu par no tā laika izglītotākajiem cilvēkiem. 1751. gadā viņu uzaicina darbā – Glazovas uzniversitāte par loģikas un filozofijas profesoru. 1759. gadā viņš uzraksta darbu “Morālo pītu teorija”. 1764. gadā viņš dodas ceļojumā uz Franciju un iepazīstas ar Voltēnu Kenē, Helvēciju un citiem un tas ietekmē viņu uzskatus un tiek uzrakstīts 1776. gadā darbs “Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem”. 1778. gadā viņš kļūst par muitas komisāru Edenburgā. 1787. gadā – Glazovas universitātes rektors. 14469 50558 2006-06-14T16:53:25Z Lielais Rolands 592 KARALIENE ELIZABETE 1 BIJA LIELBRITĀNIJAS UN ĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE 16.GS Karalienes Elīzabetes laikā tika izveidota spēcīga jūras flote, kas padarīja Apvienoto karalisti par jūras lielvalsti. Karaliene personīgi arī atbalstīja pirātus, kas uzbruktu [[Spānija]]s kuģiem [[Karību jūra|Karību jūrā]] un laikā, kad tie ar bagātībām atgriezās dzimtenē.Tas vājināja un apdraudēja spāņu pozīcijas Jaunajā Pasaulē. Izšķiroš notikums bija Apvienotās karalistes uzvara jūraskaujā pār spāņu "[[Neuzvaramā armāda|Neuzvaramo armādu]]" 14471 50168 2006-06-12T09:03:03Z 81.198.20.23 Daniels Redklifs ir galvenais atveidotājs visām Harija Potera filmām(Harija Potera loma). Harijs Poters tik tiešām ir neparasts zēns, jo arī Daniels Redklifs savā aktiera lomā ir juties visai neparasti. Sīkāku skatījumu par Danielu, Emmu un Rupertu skatīties mājaslapā. 14472 50245 2006-06-12T15:53:16Z Dainis 876 [[Image:Euklid2.jpg|thumb|Eiklīds]] '''Eiklīds''' ([[grieķu valoda|grieķu]] Εὐκλείδης) - [[Senā Grieķija|sengrieķu]] metemātiķis. Viņu bieži sauc par [[ģeometrija]]s tēvu. Ir pretrunīgi dzimšanas dati. Pēc dažādiem avotiem Eiklīds ir dzīvojis 365-300p.m.ē, 325-265 p.m.ē vai 315-255 p.m.ē. Dzimis [[Atēnas|Atēnās]], bijis [[Platons|Platona]] skolnieks. Darbojies [[Aleksandrija|Aleksandrijā]], kur izveidojis matemātikas skolu. Galvenais Eiklīda darbs ir "Elementi" (13 grāmatu), kur aplūkota [[planimetrija]], [[stereometrija]], [[skaitļu teorija]]. Tas ir pirmais mēģinājums konstruēt ģeometrijas loģisko uzbūvi, izmantojot [[aksiomātika|aksiomātiku]]. Šis darbs ietekmēja matemātikas attīstību līdz pat jaunajiem laikiem. Eiklīdam ir arī darbi [[astronomija|astronomijā]], [[optika|optikā]], [[mūzika|mūzikā]]. [[Category:Sengrieķu matemātiķi]] [[bg:Евклид]] [[ca:Euclides]] [[cs:Eukleidés]] [[da:Euklid]] [[de:Euklid]] [[el:Ευκλείδης]] [[en:Euclid]] [[es:Euclides]] [[eo:Eŭklido]] [[fa:اقلیدس]] [[fr:Euclide]] [[gl:Euclides]] [[ko:에우클레이데스]] [[hr:Euklid]] [[io:Euklid]] [[id:Euklides]] [[is:Evklíð]] [[it:Euclide]] [[he:אוקלידס]] [[ka:ევკლიდე]] [[la:Euclides]] [[lt:Euklidas Aleksandrietis]] [[hu:Euklidész]] [[nl:Euclides]] [[ja:エウクレイデス]] [[no:Euklid av Alexandria]] [[pl:Euklides]] [[pt:Euclides]] [[ro:Euclid]] [[ru:Евклид]] [[sq:EUKLIDI]] [[simple:Euclid]] [[sk:Euklides]] [[sl:Evklid]] [[sr:Еуклид]] [[fi:Eukleides]] [[sv:Euklides]] [[tr:Öklid]] [[zh:欧几里德]] 14473 50248 2006-06-12T16:44:22Z Dainis 876 '''Eiklīda algoritms''' - divu [[Naturāls skaitlis|naturālu skaitļu]] lielākā kopīgā [[dalītājs|dalītāja]] atrašanas paņēmiens. [[Algoritms]] bija zināms jau pirms [[Eiklīds|Eiklīda]], Eiklīds šo algoritmu formulēja ģeometriski kā vesela garuma nogriežņu lielākā kopīgā mēra atrašanas paņēmiens. Ja <math>a \ge b</math>, tad a dala ar b un iegaumē atlikumu r; pēc tam b dala ar b un iegaumē jauno atlikumu <math>r_1</math>; pēc tam r dala ar <math>r_1</math> un iegaumē atlikumu <math>r_2</math> utt. Pirmais dalītajs, ar kuru dalot atlikums vienāds ar 0, ir skaitļu a un b lielākais kopīgais dalītājs. [[Category:Algoritmi]] [[ar:خوارزمية إقليدس]] [[bg:Алгоритъм на Евклид]] [[ca:Algorisme d'Euclides]] [[cs:Euklidův algoritmus]] [[de:Euklidischer Algorithmus]] [[eN:Euclidean algorithm]] [[es:Algoritmo de Euclides]] [[fr:Algorithme d'Euclide]] [[ko:유클리드 호제법]] [[id:Algoritma Euklidean]] [[it:Algoritmo di Euclide]] [[lt:Euklido algoritmas]] [[hu:Euklidészi algoritmus]] [[nl:Algoritme van Euclides]] [[ja:ユークリッドの互除法]] [[pl:Algorytm Euklidesa]] [[pt:Algoritmo de Euclides]] [[ru:Алгоритм Евклида]] [[sl:Evklidov algoritem]] [[fi:Eukleideen algoritmi]] [[sv:Euklides algoritm]] [[vi:Giải thuật Euclid]] [[zh:輾轉相除法]] 14474 50674 2006-06-15T08:56:12Z YurikBot 213 robot Modifying: [[en:Speech act]] '''Runas akts''' ir [[valodniecība|valodniecībā]] un valodas filozofijā lietots jēdziens, kas apraksta darbību, kas tiek darīta, izrunājot izteikumu. Runas akti ir, piemēram, solījuma izteikšana, kaut kā aprakstīšana, jautājuma uzdošana, lūgums, pavēle, sasveicināšanās, atvainošanās, apvainošana u.c. == Dalījumi == === Runas aktu tipi === * '''asertoriskie''': apgalvojumi par lietu attiecībām (atbilde, ziņojums, apgalvojums, apstiprinājums u.c.); * '''direktīvie''': pamudinājumi, jautājumi (jautājums, lūgums, ieteikums, pavēle, aizliegums, atļaušana, brīdinājums u.c.); * '''komisīvie''': solījumi attiecībā uz nākotni (solījums, zvērēšana, piedāvājums, aicināšana u.c.); * '''ekspresīvie''': izteikumi, saistīti ar attieksmi pret klausītāju (sasveicināšanās, apsveikums, atvainošanās, pateikšanās u.c.); * '''deklaratīvie''': paziņojumi, kas nosaka realitāti, lietu attiecību (spriedumi, lēmumi u.c.). Vēl viens dalījums: * '''performatīvi''': veic darbību, ko apraksta; nevar būt patiesi vai aplami ("Apsolu, ka ieradīšos!", "Es pieņemu tavu piedāvājumu"); * '''konstatīvi''': apraksta situāciju; var būt patiesi vai aplami. Līmeņi: # '''lokūcija''': pati runas akta izteikšana; jebkāds runas akts; # '''ilokūcija''': darbība, kas tiek veikta runas akta laikā; runas akts, kas kaut ko apraksta, nosaka, izsaka; # '''perlokūcija''': runas akts, kas izraisa darbību; svarīgs ir efekts, ko akts atstāj uz klausītāju/lasītāju (pārliecināšana, iedrošināšana, nobaidīšana u.c.). === Ilokutīvais spēks === Runas aktu teorijā izšķir '''propozicionālo''' līmeni un '''performatīvo''' – ilokutīvā spēka - līmeni. Propozīcija ir fakts, semantiskais kodols, piem., "ārā snieg", ko runas aktā performatīvajā līmenī var izteikt dažādos veidos, piemēram, "Vai ārā snieg?", "Vai kā ārā snieg!", "Ārā laikam snieg." u.c. Ilokutīvais spēks tātad ir nodoms, ar kādu runātājs šo izteikumu ir teicis. [[Category:valodniecība]] [[cs:Řečový akt]] [[de:Sprechakttheorie]] [[en:Speech act]] [[fr:Acte de langage]] [[it:Teoria degli atti linguistici]] [[nl:Taalhandeling]] [[no:Talehandling]] [[pl:Akt mowy]] [[ru:Речевой акт]] [[sv:Talakt]] 14475 50256 2006-06-12T20:27:43Z Treisijs 347 '''Sekunde''' - ir [[cēzijs|cēzija]] [[izotops|izotopa]] 133Cs izstarotā mikroviļņa 9 192 631 770 [[svārstības|svārstību]] [[periods|periodu]] kopējais ilgums, notiekot pārejai starp diviem [[atoms|atoma]] pamatstāvokļa hipersīkstruktūras līmeņiem. [[fizika|Fizikā]] sekundi apzīmē ar "s" burtu.<br> <br> [[Category:Fizika]] [[Category:Mērvienības]] 14476 52336 2006-06-29T06:36:11Z YurikBot 213 robot Adding: bg, br, ca, cs, da, en, es, et, eu, fa, fi, fr, he, hr, hu, id, it, ja, lt, nl, nn, no, pl, pt, ru, simple, sk, sl, sr, sv, uk, zh '''Kandela''' - [[gaismas stiprums|gaismas stipruma]] mērvienība.<br><br> Kandelu stipru [[gaisma|gaismu]] izstaro 1/600 000 [[kvadrātmetrs|kvadrātmetru]] liela [[platīns|platīna]] virsma tai perpendikulārā virzienā tās sacietēšanas [[temperatūra|temperatūrā]] 2045 [[kelvins (mērvienība)|K]] un 101 325 [[paskāls (mērvienība)|Pa]] [[spiediens|spiedienā]].<br><br> Līdzvērtīgi ir noteikts, ka kandelu stipru [[gaisma|gaismu]] noteiktā virzienā izstaro [[monohromatisks]] starotājs, kura [[frekvence]] ir 540 000 000 000 000 herci un starojuma [[intensitāte]] ir 1/683 [[vats|W]]/[[steradiāns|sr]]. [[Category:Fizika]] [[Category:Mērvienības]] [[bg:Кандела]] [[br:Candela]] [[ca:Candela]] [[cs:Kandela]] [[da:Candela]] [[de:Candela]] [[en:Candela]] [[es:Candela]] [[et:Kandela]] [[eu:Kandela]] [[fa:کاندلا]] [[fi:Kandela]] [[fr:Candela]] [[he:קנדלה]] [[hr:Kandela]] [[hu:Kandela]] [[id:Candela]] [[it:Candela (unità di misura)]] [[ja:カンデラ]] [[lt:Kandela]] [[nl:Candela (eenheid)]] [[nn:Candela]] [[no:Candela]] [[pl:Kandela]] [[pt:Candela]] [[ru:Кандела]] [[simple:Candela]] [[sk:Kandela]] [[sl:Candela]] [[sr:Кандела]] [[sv:Candela]] [[uk:Кандела]] [[zh:坎德拉]] 14477 50265 2006-06-12T22:15:35Z Knakts 848 tipi [[valodniecība|Valodniecībā]] par '''presuppozīciju''' (iepriekšēju pieņēmumu) sauc no saziņas akta konteksta un tās dalībnieku fona zināšanām atkarīgus izdarītus (bet noklusētus) pieņēmumus attiecībā uz izteikumu. == Piemērs == * ''Vai tavs suns māk staigāt uz pakaļkājām?'' Presuppozīcija šajā gadījumā ir pieņēmums, ka uzrunātajam vispār ir suns. == Īpašības == * Lai izteikums būtu atbilstošs kontekstam, presuppozīcijai ir jābūt zināmai abiem (visiem) sarunas (saziņas) dalībniekiem. * Pamatā presuppozīcijas paliek tās pašas, mainot izteikuma veidu (t.i., apgalvojums, jautājums, noliegums u.tml.) Piemēram, gan jautājumam "''Vai tavs suns māk staigāt uz pakaļkājām?''", gan jautājumam "''Vai tavs suns nemāk staigāt uz pakaļkājām?''" ir viena un tā pati presuppozīcija, proti, ka tev vispār ir suns. == Tipi == Presuppozīciju tipi: * '''eksistences''': par kaut ko izsakoties, pieņem, ka tas vispār eksistē ('''''Dievs''' tevi mīl.''); * '''faktuālā'''; * '''nefaktuālā'''; * '''kontrafaktiskā'''; * '''leksikālā''': izteikumā iekļauta leksikas vienība norāda uz noklusētu faktu (''Es '''atkal''' atbildēju pareizi.'' – esmu jau kaut kad agrāk (vismaz vienu reizi) atbildējis pareizi); * '''strukturālā'''; == Presuppozīcijas un patiesums == Ir vairāki veidi, kā skaidrot, kas notiek gadījumos, '''ja presuppozīcija izrādās aplama'''. * Ja presuppozīcija ir aplama, tad gan izteikums, uz kuru tā attiecas, gan šī izteikuma noliegums abi ir aplami.<br />Piemēram, ja man suņa nav, tad abi apgalvojumi – "''Mans suns māk staigāt uz pakaļkājām.''" un "''Mans suns nemāk staigāt uz pakaļkājām.''" ir aplami. * Ja presuppozīcija ir aplama, tad izteikumiem, uz kuru tā attiecas, patiesuma vērtību piešķirt vispār nevar (Strosona pieeja). [[Category:valodniecība]] [[de:Präsupposition]] [[en:Presupposition]] [[pl:Presupozycja]] [[ru:Пресуппозиция]] [[sv:Presupposition]] 14478 50620 2006-06-15T01:28:26Z Knakts 848 rekonstruējamas Par '''implikatūru''' [[valodniecība|valodniecībā]] sauc papildu [[pragmatika|pragmatisku]] nozīmi, kas noteiktā kontekstā (un vidē) piemīt izteikumam. Izteikums norāda uz implikatūru kā ticamu iespēju, bet ne obligāti to nosaka (kā tas būtu [[implikācija]]s gadījumā). == Īpašības == * Implikatūras ir '''atceļamas''': ir iespējams izteikumu papildināt tā, ka sākotnējā implikatūra vairs nav spēkā. * Implikatūras ir '''atkarīgas no konteksta''': tam pašam izteikumam citā kontekstā sākotnējā implikatūra nav spēkā (varbūt ir cita implikatūra). * Implikatūras ir '''rekonstruējamas''' (''calculable''): izmantojot zināšanas par izteiktā teikuma nozīmi un izteikuma kontekstu, ar kooperācijas principa palīdzību implikatūru ir iespējams izsecināt. [[Category:valodniecība]] [[de:Implikatur]] [[en:Implicature]] [[he:אימפליקטורה]] [[no:Implikatur]] 14480 50857 2006-06-17T21:15:39Z Feens 37 dzēst? {{dzēst}} Simtgadu karš Bruņinieku galīga sakāve 1204 angļi zaudē Normandiju un 20 gadus vēlāk arī andžū 1259 akvitānija iegūst lēņa statusu francijas karaļa pakļautībā.fraņči cenšas atkarot akvitāniju taču nesekmīgi 1337 francija bruņojas karam pret angliju tad kad Edvards III atsakās maksāt nodokļus par akvitāniju,simtgadu karš ir sācies 1338 vēstulē Filipam VI Edvards III izvirza pretenzijas uz francijas troni 1339franči ielenc puīgijomu aktivānijā pirmoreiz simtgadu karā tiek izmantoti lielgabali 1340 edvards IIIpieņem titulu Anglijas un francijas karalis tikai19.g.s.sākumā Anglijas karaļi atsakās savam vārdam pievienot titulu francijas karalis 1346 kaujā pie kresī angļu garā loka šāvēji uzvar franču bruņinieku karaspēku 1348-49eiropā plosās mēris 1350 Nomirst francijas karalis Filips VI viņa dēls kāpj tronī kā jānisII vēlak iegūdams pievārdu labais 1356 notiek puajē kauja ,angļu princis Edvards saņem gūstā jāni II laboun tas izraisa jukas francijā 1360 bretiņiī noslēgtais miera līgums ļaui nolikit ieročus ,Edvards III atsakās no tiesībām uz francijas troni un jāni II labo adbrīvo 1364 jānis II labais nomirt anglijā 1365edvardsIII nosaka karu tikai ar loku un bultām 1370 Tiek izveidots tērauda arbalets 1372Angļi sāk izmantot jaunu paņēmienu šaujampulvera izgatavošanā 1376 Nomirst edvardsIII par Anglijas karali kronē Ričardu II 1380 mirst francijas karalis kārlis V par jauno karali kronē kārli VI 1399ričardu II noslepkavo tronī kāpj henrijsIV 1413mirst Henrijs IV,tronī kāpj Henrijs V 1417angļi uzbrukuma laikā pārrauj mūri kas apjož kārnas pilsētu 1422mirst Henrijs V un tronī kāpj Henrijs VI 1427angļi ielenc Orleānu 1429kaujā pie patē franči uzvar agļus 1453franči sakauj angļus anglija atsakās no saviem iekarojumiem francijā Atskaitot pilsētu kalē simtgadu karš ir beidzies. 14481 50423 2006-06-13T10:43:02Z Knakts 848 '''Ikdienas valodas filozofija''' ir īpaša pieeja tradicionālajām [[filozofija]]s problēmām, pievēršot uzmanību vārdu lietojumam ikdienas valodā. Šo pieeju galvenokārt saista ar filozofu [[Dž. L. Ostins|Dž. L. Ostina]], [[Gilberts Rails|Gilberta Raila]], kā arī vēlākiem [[Ludvigs Vitgenštains|Ludviga Vitgenštaina]] darbiem. == Pamatideja == Ikdienas valodas filozofi uzskata, ka vārdiem nav nozīmes pašiem par sevi, bet tikai valodas lietojumā – kas ir iemesls tradicionālās filozofijas problēmām noteikt kāda abstrakti paņemta vārda nozīmi. Ikdienas valodas filozofiju var uztvert kā papildinājumu vai kā alternatīvu [[analītiskā filozofija|analītiskajai filozofijai]] (ideālas valodas filozofijai). [[Category:filozofija]] [[Category:valodniecība]] [[de:Philosophie der normalen Sprache]] [[en:Ordinary language philosophy]] [[fr:Philosophie du langage ordinaire]] [[sv:Vardagsspråksfilosofi]] [[zh:日常語言哲學]] 14482 50444 2006-06-13T13:40:39Z Knakts 848 bin -> dec '''Binarā skaitīšanas sistēma''' - [[pozicionāls skaitļu pieraksts|pozicionāla skaitļu pieraksta sistēma]] ar bāzi 2. Tajā lieto tikai divus simbolus; visbiežāk tie ir [[cipars|cipari]] 0 un 1. Tā kā ar elektriskajiem signāliem visvienkāršāk ir darboties binārajā sistēmā (ir signāls - 1, nav signāla - 0), tad šī sistēma tiek lietota praktiski visos mūsdienu [[dators|datoros]] == Konvertēšana uz/no decimālās sistēmas == === Binārā &rarr; decimālā === Lai kādu binārajā skaitīšanas sistēmā pierakstītu skaitli dabūtu [[decimālā skaitīšanas sistēma|decimālajā skaitīšanas sistēmā]], tā cipari ir jāreizina ar attiecīgajām divnieka pakāpēm. Piemēram, skaitlis <math>110100_2</math>: <math>\begin{matrix} 1 & 1 & 0 & 1 & 0 & 0\\ \ ^5 & \ ^4 & \ ^3 & \ ^2 & \ ^1 & \ ^0\end{matrix} = 1 \cdot 2^5 + 1 \cdot 2^4 + 0 \cdot 2^3 + 1 \cdot 2^2 + 0 \cdot 2^1 + 0 \cdot 2^0 = 32 + 16 + 4 = 52_{10}</math> [[Category:Datoru aritmētika]] [[Category:Skaitīšanas sistēmas]] [[af:Binêre getallestelsel]] [[ar:نظام عد ثنائي]] [[ca:Codi binari]] [[cs:Dvojková soustava]] [[da:Binære talsystem]] [[de:Dualsystem]] [[en:Binary numeral system]] [[es:Sistema binario]] [[eo:Duuma sistemo]] [[et:Kahendsüsteem]] [[eu:Bitarra]] [[fa:دستگاه اعداد دودویی]] [[fr:Système binaire]] [[he:בסיס בינארי]] [[hu:Kettes számrendszer]] [[it:Sistema numerico binario]] [[nl:Binair]] [[ja:二進記数法]] [[no:Binærtall]] [[pl:Dwójkowy system liczbowy]] [[ro:Sistem binar]] [[ru:Двоичная система счисления]] [[sk:Binárna číselná sústava]] [[fi:Binäärijärjestelmä]] [[sl:Dvojiški številski sistem]] [[sr:Бинарни систем]] [[sv:Binära talsystemet]] [[th:เลขฐานสอง]] [[yi:ביינערי]] [[zh:二进制]] 14483 50434 2006-06-13T12:34:48Z Dainis 876 [[Category:Matemātika]] 14484 50435 2006-06-13T12:37:37Z Dainis 876 [[Category:Datorzinātne]] 14485 50439 2006-06-13T12:50:29Z Dainis 876 "[[Manevrs (kosmiskā aprāta)]]" pārdēvēju par "[[Manevrs (kosmiskā aparāta)]]": gramatiska kļūda #REDIRECT [[Manevrs (kosmiskā aparāta)]] 14486 50540 2006-06-14T15:23:42Z Juzeris 23 "[[Elizabete 1]]" pārdēvēju par "[[Elizabete I]]": Karaļu numerācija romiešu cipariem #REDIRECT [[Elizabete I]] 14487 50576 2006-06-14T19:57:57Z Feens 37 pāradres. #redirect [[Ludvigs Vitgenšteins]] 14488 50589 2006-06-14T20:49:35Z Feens 37 [[Image:F belaunde.png|200px|thumb|Fernando Belaunde]] '''Fernando Belaunde Terī''' (''Fernando Belaúnde Terry'', * 1912. gada 12. oktobrī [[Lima|Limā]], † 2002. gada 4. jūnijā turpat) - divkārtējs [[Peru prezidents]] (1963 - 1968 un 1980 - 1985). Partijas [[Tautas darbība]] (''Acción Popular'') līderis. Atcelts no amata pēc [[1968. gada apvērsums Peru|1968. gada militārā apvērsuma]], tomēr pēc militāristu režīma beigām 1980. gadā vēlreiz ievēlēts par valsts prezidentu. Abu prezidentūru laikā ekonomiskā nestabilitāte radīja nemiernieku grupējumu aktivizēšanos valstī, kas noveda pie cilvēktiesību pārkāpumiem gan no valdības, gan nemiernieku puses. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Nikolass Lindlejs]] | virsraksts = [[Peru prezidents]] | periods = [[1963]]&ndash;[[1968]] | pēc = [[Huans Velasko Alvarado]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Fransisko Moraless]] | virsraksts = [[Peru prezidents]] | periods = [[1963]]&ndash;[[1968]] | pēc = [[Alans Garsija]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Peru politiķi|Belaunde, Fernando]] [[bg:Фернандо Белаунде Тери]] [[ca:Fernando Belaúnde Terry]] [[de:Fernando Belaúnde Terry]] [[en:Fernando Belaúnde Terry]] [[es:Fernando Belaúnde Terry]] [[fr:Fernando Belaúnde Terry]] [[pl:Fernando Belaúnde Terry]] [[pt:Fernando Belaúnde Terry]] [[sv:Fernando Belaunde Terry]] 14489 50587 2006-06-14T20:46:50Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Fernando Belaunde]] 14490 50588 2006-06-14T20:47:09Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Fernando Belaunde]] 14491 50591 2006-06-14T20:54:04Z Feens 37 A.Fuhimori no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:President_Fujimori.PNG] A.Fuhimori no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:President_Fujimori.PNG] 14492 50595 2006-06-14T21:18:04Z Feens 37 [[Image:President Fujimori.png|200px|thumb|Alberto Fuhimori]] '''Alberto Kenja Fuhimori''' (''Alberto Ken'ya Fujimori'', * 1938. gada 28. jūlijā [[Lima|Limā]], ) - [[japāņi|japāņu]] izcelsmes [[Peru prezidents]] (1990 - 2000). Pirms ievēlēšanas par prezidentu - lauksaimniecības akadēmijas rektors. Valstī atjaunoja makroekonomisko stabilitāti, tomēr plaši kritizēts par [[autoritārisms|autoritārismu]], sevišķi pēc 1992. gada [[pašapvērsums|pašapvērsuma]] (''auto-coup''). 2000. gada beigās, augot neapmierinātībai Peru, Fuhimori devās uz [[APEC]] tikšanos [[Bruneja|Brunejā]], pēc tam - uz [[Japāna|Japānu]], no kurienes pa faksu atsūtīja demisijas rakstu. Peru varas iestādes cenšas panākt Fuhimori izdošanu tiesāšanai par [[korupcija|korupciju]]. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Alans Garsija]] | virsraksts = [[Peru prezidents]] | periods = [[1990]]&ndash;[[2000]] | pēc = [[Valentīns Panagva]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Peru politiķi|Fuhimori, Alberto]] [[de:Alberto Fujimori]] [[en:Alberto Fujimori]] [[eo:Alberto Fujimori]] [[es:Alberto Fujimori]] [[fi:Alberto Fujimori]] [[fr:Alberto Fujimori]] [[hr:Alberto Fujimori]] [[id:Alberto Fujimori]] [[it:Alberto Fujimori]] [[ja:アルベルト・フジモリ]] [[nl:Alberto Fujimori]] [[nn:Alberto Fujimori]] [[no:Alberto Fujimori]] [[pl:Alberto Fujimori]] [[pt:Alberto Fujimori]] [[ru:Фухимори, Альберто]] [[sh:Alberto Fujimori]] [[simple:Alberto Fujimori]] [[sv:Alberto Fujimori]] [[zh:阿尔韦托·藤森]] 14493 50596 2006-06-14T21:18:30Z Feens 37 [[Category:Peru]] [[Category:Politiķi pēc valsts]] 14494 50597 2006-06-14T21:19:25Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Alberto Fuhimori]] 14495 50599 2006-06-14T21:28:40Z Feens 37 A.Garsija no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Alan_Garcia.jpg] A.Garsija no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Alan_Garcia.jpg] 14496 53125 2006-07-02T05:22:08Z YurikBot 213 robot Adding: [[no:Alan García]] [[Image:Alan Garcia.jpg|200px|thumb|Alans Garsija]] '''Alans Gabriels Ludvigs Garsija Peress''' (''Alan Gabriel Ludwig García Pérez'', * 1949. gada 23. maijā [[Lima|Limā]], ) - [[Peru]] prezidents (1985 - 1990), kā arī Peru prezidents no 2006. gada 28. jūlija. Kreisās partijas [[APRA]] (''Alianza Popular Revolucionaria Americana'') līderis. Pirmais prezidentūras laiks iezīmējās ar politisku un ekonomisku nestabilitāti, tomēr 2006. gadā atkal uzvarēja prezidenta vēlēšanās, pārspējot kreiso [[nacionālisms|nacionālistu]] [[Olanta Humala|Olantu Humalu]]. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Fernando Belaunde]] | virsraksts = [[Peru prezidents]] | periods = [[1985]]&ndash;[[1990]]| pēc = [[Alberto Fuhimori]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Alehandro Toledo]] | virsraksts = [[Peru prezidents]] | periods = [[2006]]&ndash; | pēc = -}} {{kastes beigas}} [[Category:Peru politiķi|Garsija, Alans]] [[de:Alan García]] [[en:Alan García]] [[es:Alan García]] [[et:Alan García Pérez]] [[fi:Alan García]] [[fr:Alan Garcia]] [[ja:アラン・ガルシア]] [[lt:Alanas Garsija]] [[no:Alan García]] [[pt:Alan García]] [[ru:Гарсиа Перес, Алан]] [[sv:Alan García Pérez]] [[zh:阿兰·加西亚]] 14497 50601 2006-06-14T21:38:18Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Alans Garsija]] 14498 50610 2006-06-14T22:05:45Z Feens 37 '''Garsija''' var būt: *[[Alans Garsija]] (''Alan Gabriel Ludwig García Pérez'') (1953-) - [[Peru]] prezidents *[[Anjers Garsija]] (''Anier García Ortiz'') (1976-) - [[Kuba|kubiešu]] [[barjerskriešana|barjerskrējējs]] *[[Djego Garsija]] (''Diego Garcia'') - [[atols]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] *[[Džerijs Garsija]] (''Jerry Garcia'') (1942-1995) - [[ASV]] mūziķis *[[Endijs Garsija]] (''Andy García'') (1956-) - [[ASV]] aktieris *[[Federiko Garsija Lorka]] (''Federico García Lorca'') (1898-1936) - [[Spānija|spāņu]] dzejnieks *[[Gabriels Garsija Markess]] (''Gabriel José García Márquez'') (1928-) - [[Kolumbija|kolumbiešu]] rakstnieks *[[Garsija II]] (''García II'') ((ap1040-ap1090) - [[Portugāle]]s karalis *[[Garsija IV]] (''García IV'') (?-ap1000) - [[Pamplona]]s karalis *[[Horhe Garsija]] (''Jorge Garcia'') (1979-) - [[ASV]] aktieris *[[Karloss Garsija]] (''Carlos Polestico Garcia'') (1896-1971) - [[Filipīnas|Filipīnu]] prezidents *[[Luiss Garsija]] (''Luis García'') (1978-) - [[Spānija|spāņu]] futbolists *[[Serdžo Garsija]] (''Sergio García'') (1980-) - [[Spānija|spāņu]] [[golfs|golfa]] spēlētājs {{disambig}} 14500 50670 2006-06-15T08:41:19Z Feens 37 fix attēlu {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Cluj-Napoca'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Kluza.png|160px|]] | align=center | [[Image:Stema-Cluj.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 316 129 |- | Dibināta | [[Senā Roma|romiešu]] laikos |- | Citi nosaukumi | '''Cluj''' (līdz 1974.g)<br>'''Kolozsvár''' ([[ungāru valoda|ungāru]])<br>'''Klausenburg''' ([[vācu valoda|vācu]]) |- | Žudecs(''Judeţ'') | [[Klužas žudecs]] |- | Mājaslapa | http://www.clujnapoca.ro/ |} {{commons|Category:Cluj-Napoca}} [[Image:CJROmaniustreet.jpg|thumb|200px|''Iuliu Maniu'' iela Klužā-Napokā]] '''Kluža-Napoka''' ([[rumāņu valoda|rumāņu]] - ''Cluj-Napoca'') - pilsēta [[Rumānija|Rumānijas]] ziemeļrietumos, [[Transilvānija|Transilvānijā]], pie [[Somešula Mika|Somešulas Mikas]] upes. Rumānijas trešā lielākā pilsēta un lielākā pilsēta Transilvānijā. Pilsēta veidojusies [[rumāņi|rumāņu]], [[ungāri|ungāru]] un [[vācieši|vāciešu]] kultūru mijiedarbībā. ====Vēsture==== II gadsimta sākumā, kad [[Romas impērija]] iekaroja [[Dakija|Dakiju]], imperators [[Trajāns]] šeit nodibināja leģiona apmetni '''Napoku''' (''Napoca''). [[Adriāns]] piešķir apmetnei [[municips|municipija]] tiesības, nosaucot to par ''Municipium Aelium Hadrianum Napoca''. Velāk Napoka kļūst par provinces centru un [[prokurators|prokuratora]] rezidenci. Tomēr [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā Napoka iznīkst. 1272. gadā [[Ungārija]]s karalis [[Ištvāns V]] aicina vācu kolonistus (Transilvānijā sauktus par sakšiem) dibināt pilsētu, kurai jau 1270. gadā bija piešķīris pilsētas tiesības. Pilsēta šajā laikā pazīstama ar nosaukumu '''Klauzenburga''' (''Klausenburg''). 1405. gadā Kluža kļuva par [[brīvpilsēta|brīvpilsētu]]. 1541. gadā iekļāvās [[Transilvānijas hercogiste|Transilvānijas hercogistē]]. Kaut arī grāfistes politiskais centrs bija [[Alba Jūlija]], Klauzenburga bija Transilvānijas lielākā pilsēta. Pilsētā dzīvoja vācu un ungāru iedzīvotāji. XVIII gadsimtā Kluža kļuva par ungāru kultūras centru. 1791. gadā šeit sāka iznākt pirmā ungāru avīze, bet 1792. gadā nodibinājās ungāru teātra trupa. No 1790. gada līdz 1867. gadam Kluža bija Transilvānijas lielhercogistes galvaspilsēta. [[1848. gada revolūcija|1848. gada revolūcijas]] laikā pilsētu ieņēma ungāru spēki [[Juzefs Bems|Juzefa Bema]] vadībā. Pēc [[1867. gada kompromiss|1867. gada kompromisa]] Kluža iekļāvās [[Ungārija]]s sastāvā. Pēc [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] Transilvānija tika piešķirta [[Rumānija]]i. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā, pamatojoties uz [[Vīnes arbitrāžas|Vīnes arbitrāžām]], Kluža tika iekļauta Ungārijā, tomēr 1944. gadā pilsētu ieņēma [[PSRS]] un [[Rumānija|rumāņu]] spēki, un 1947. gadā tā atkal tika piešķirta Rumānijai. 1974. gadā pilsēta tika pārsaukta par Klužu-Napoku, pievienojot seno romiešu nosaukumu. ====Cilvēki==== Klužā-Napokā dzimuši: *[[Jānošs Bojaji]] (''Bolyai János'') (1802-1860) - matemātiķis *[[Matjāšs Hunjadi]] (''Hunyadi Mátyás'') (1443-1490) - [[Ungārija]]s karalis *[[Abrahams Valds]] (''Abraham Wald'') (1902-1950) - matemātiķis [[Category:Rumānijas pilsētas]] {{Link FA|ro}} [[ar:كلوج-نابوكا]] [[bg:Клуж-Напока]] [[cs:Cluj-Napoca]] [[de:Cluj-Napoca]] [[et:Cluj-Napoca]] [[en:Cluj-Napoca]] [[es:Cluj-Napoca]] [[eo:Cluj-Napoca]] [[fr:Cluj-Napoca]] [[it:Cluj-Napoca]] [[he:קלוז'-נפוקה]] [[la:Claudiopolis]] [[hu:Kolozsvár]] [[nl:Cluj-Napoca]] [[ja:クルージュ＝ナポカ]] [[no:Cluj-Napoca]] [[pl:Kluż-Napoka]] [[pt:Cluj-Napoca]] [[ro:Cluj-Napoca]] [[sv:Cluj-Napoca]] 14501 50619 2006-06-14T23:34:20Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Kluža-Napoka]] 14502 50657 2006-06-15T06:45:36Z Dainis 876 '''Bolīds''' ([[grieķu valoda|grieķu]] βολίς, βολίδος - metamais šķēps) - ļoti spožs [[meteors]], kura spožums lielāks par -4 ([[Venēra]]s vidējo [[zvaigžņlielums|zvaigžņlielumu]]). Spoži bolīdi redzami arī dienā; naktī redzams bolīda apvalks un aste. Bolīdu bieži pavada dzirksteļošana, uzliesmojumi, sprādzieni, pērkonam līdzīgi dārdi, [[meteorīts|meteorītu]] krišana. [[Category:Astronomiski objekti]] [[bg:Болид]] [[ca:Bòlid]] [[cs:Bolid]] [[en:Bolide]] [[et:Boliid]] [[es:Bólido]] [[fr:Bolide]] [[hr:bolid]] [[ja:火球]] [[pl:Bolid]] [[ru:Болид (метеор)]] [[sk:Bolid]] [[fi:Bolidi]] [[zh:火流星]] 14504 50668 2006-06-15T08:23:40Z Feens 37 Kluža-Napoka no en.wiki Kluža-Napoka no en.wiki 14505 50669 2006-06-15T08:27:02Z Feens 37 Klužas ģerbonis no ro.wiki Klužas ģerbonis no ro.wiki 14506 50689 2006-06-15T11:13:25Z Dainis 876 Marss (planēta) '''Rosetta''' - [[Eiropas kosmiskā aģentūra|ESA]] [[starpplanētu zonde]] [[Čurjumova-Gerasimenko komēta|67P/Čurjumova-Gerasimenko]] [[komēta]]s izpētei. [[Kosmiskais aparāts]] sastāv no divām daļām: pašas zondes "Rosetta" (''Rosetta space probe'') un [[nolaižamais aparāts|nolaižamā aparāta]] "Filē" (''Philae lander''). Zonde ir ieguvusi nosaukumu no [[Rosetas akmens|Rosetas akmeņa]], kas palīdzēja zinātniekiem atšifrēt [[Ēģiptes hieroglifi|Ēģiptes hieroglifus]]. Savukārt Filē ir [[Nīla]]s sala, kur atrada [[obelisks|obelisku]], ar kuru atšifrēja Rosetas akmens rakstu. ==Galveno notikumu hronologija== * 2004. gada 2. marts - Rosetta palaišana no [[Kuru kosmodroms|Kuru kosmodroma]] ar [[nesējraķete|nesējraķeti]] [[Ariane-5]] * 2004. gada 10. maijs - pirmais un svarīgākais zondes [[manevrs (kosmiskā aparāta)|manevrs]], lai to ievadītu pareizaja trajektorijā * 2005. gada 4. marts - [[Zeme]]s pārlidojums ==Plānotie notikumi== * 2007. g. februāris - [[Marss (planēta)|Marsa]] pārlidojums * 2007. g. novembris - Zemes otrais pārlidojums * 2009. g. 5. septembris - [[asteorīds|asteorīda]] [[Šteins (asteorīds)|Šteina]] pārlidojums * 2009. g. novembris - Zemes trešais pārlidojums * 2010. g. 10. jūlijs - asteorīda [[Lutēcija (asteorīds)|Lutēcijas]] pārlidojums * 2014. g. janvāris - marts - tuvošanās Čurjumova-Gerasimenko komētai * 2014. g. augusts - komētas kartografēšana * 2014. g. novembris - nolaižamā aparāta Filē nosēšanās uz komētas * 2014. g. novembris - 2015. g. decembris - lidojums kopā ar komētu apkārt [[Saule]]i [[Category:Starpplanētu zondes]] [[ca:Rosetta (sonda)]] [[da:Rosetta]] [[de:Rosetta (Sonde)]] [[en:Rosetta space probe]] [[es:Rosetta (sonda interplanetaria)]] [[fr:Rosetta (sonde spatiale)]] [[it:Rosetta (sonda spaziale)]] [[he:רוזטה (חללית)]] [[hu:Rosetta (űrszonda)]] [[nl:Rosetta (ruimtesonde)]] [[ja:ロゼッタ (探査機)]] [[pl:Rosetta (sonda kosmiczna)]] [[pt:Rosetta]] [[ru:Розетта]] [[fi:Rosetta]] [[sv:Rosetta]] 14507 50707 2006-06-15T21:15:30Z Feens 37 disambig '''Šūmahers''' var būt: *[[Džoels Šūmahers]] (''Joel Schumacher'') (1939-) - [[ASV]] kinorežisors *[[Kurts Šūmahers]] (''Kurt Schumacher'') (1895-1952) - [[Vācija|vācu]] politiķis *[[Mihaēls Šūmahers]] (''Michael Schumacher'') (1969-) - [[Formula 1]] pilots *[[Ralfs Šūmahers]] (''Ralf Schumacher'') (1975-) - [[Formula 1]] pilots {{disambig}} 14508 50706 2006-06-15T21:07:10Z Feens 37 autortiesības {{Autortiesību problēmas|url=http://filmas.apollo.lv/filmas/movies/96}} [[User:Feens|Feens]] 21:07, 15 jūnijā, 2006 (UTC) 14509 50708 2006-06-15T21:20:39Z Feens 37 Bojaji no hu.wiki - [http://hu.wikipedia.org/wiki/K%C3%A9p:Bolyai.jpg] Bojaji no hu.wiki - [http://hu.wikipedia.org/wiki/K%C3%A9p:Bolyai.jpg] 14510 50710 2006-06-15T22:02:44Z Feens 37 [[Image:Bolyai.jpg|thumb|Jānošs Bojaji]] '''Jānošs Bojaji''' (''Bolyai János'') (* 1802. gada 15. decembrī Koložvārā, [[Austroungārija|Austroungārijā]], tagad [[Kluža-Napoka]], [[Rumānija|Rumānijā]]; † 1860. gada 27. janvārī Marošvāšārhejā, [[Austroungārija|Austroungārijā]], tagad [[Tirgu Mureša]], [[Rumānija|Rumānijā]]) - [[ungāri|ungāru]] [[matemātika|matemātiķis]]. Kopā ar [[krievi|krievu]] [[Nikolajs Lobačevskis|Nikolaju Lobačevski]] tiek uzskatīts par vienu no [[neeiklīda ģeometrija]]s pamatlicējiem. Dzimis [[Transilvānija|Transilvānijā]] ungāru matemātiķa [[Farkašs Bojaji|Farkaša Bojaji]] ģimenē. Mācījās Karaliskajā Kara inženieru akadēmijā [[Vīne|Vīnē]]. Ap 1825. gadu, dienēdams jaunākā leitnanta pakāpē, Bojaji nonāca pie neeiklīda ģeometrijas postulātiem. 1832. gadā Bojaji publicēja 24 lappušu darbu kā pielikumu tēva grāmatai "Skolu jaunatnes elementārās un augstākās matemātikas pamatu apmācības pieredze". Tajā tika izklāstīta neeiklīda ģeometrijas pamati un tas bija vienīgais viņa darbs, kurš publicēts Bojaji dzīves laikā. Bojaji bija pazīstams [[poliglots]], jo mācēja deviņas svešvalodas, to skaitā [[ķīniešu valoda|ķīniešu]] un [[tibetiešu valoda|tibetiešu]] valodas. Bojaji vārdā nosaukta lielākā universitāte [[Rumānija|Rumānijā]] - Babeša-Bojaji universitāte [[Kluža-Napoka|Klužā-Napokā]] (''Universitatea Babeş-Bolyai'') kā arī vairākas skolas [[Ungārija|Ungārijā]] un Ungārijas matemātiķu biedrība. [[Category:Ungāru matemātiķi|Bojaji, Janoszs]] [[Category:Neeiklīda ģeometrija|Bojaji, Janoszs]] [[bn:ইয়ানোস বলিয়ই]] [[cs:János Bolyai]] [[de:János Bolyai]] [[en:János Bolyai]] [[es:János Bolyai]] [[eo:János Bolyai]] [[fa:یانوش بویویی]] [[fr:János Bolyai]] [[hu:Bolyai János]] [[nl:János Bolyai]] [[ja:ボヤイ・ヤーノシュ]] [[pl:János Bolyai]] [[ro:János Bolyai]] [[sk:János Bolyai]] [[sv:János Bolyai]] 14511 50711 2006-06-15T22:03:04Z Feens 37 [[Category:Matemātiķi pēc tautības]] 14512 50713 2006-06-15T22:03:43Z Feens 37 [[Category:Ģeometrija]] 14513 50714 2006-06-15T22:05:55Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jānošs Bojaji]] 14514 50715 2006-06-15T22:05:57Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jānošs Bojaji]] 14515 50716 2006-06-15T22:09:53Z Feens 37 '''Bojaji''' var būt: *[[Farkašs Bojaji]] (''Bolyai Farkas'') (1775-1856) - [[ungāri|ungāru]] matemātiķis *[[Jānošs Bojaji]] (''Bolyai János'') (1802-1860) - [[ungāri|ungāru]] matemātiķis, iepriekšējā dēls {{disambig}} 14516 50721 2006-06-15T23:11:38Z Feens 37 [[Image:Matei Corvin Johannes de Thurocz f137.jpg|thumb|Matjāšs Hunjadi ''Chronica Hungarorum'' manuskriptā]] '''Matjāšs Hunjadi''' ([[ungāru valoda|ungāru]] - ''Hunyadi Mátyás''), arī '''Matejs Korvins''' ([[latīņu valoda|latīņu]] - ''Matthias Corvinus'') - (* 1443. gada 23. februārī [[Kluža-Napoka|Klužā]], † 1490. gada 6. aprīlī [[Vīne|Vīnē]]) - [[Ungārija]]s karalis (1458-1490). 1469. gadā tika kronēts par [[Bohēmija]]s karali pret [[Jirži no Podebradiem]] un pārvaldīja [[Morāvija|Morāviju]], [[Silēzija|Silēziju]] un [[Lužica|Lužicu]]. Matjāšs bija [[Transilvānija]]s [[vojevoda]]s [[Jānošs Hunjadi|Jānoša Hunjadi]] dēls. Kļuva par karali 15 gadu vecumā. Bija izglītojies [[Itālija|Itālijā]], tāpēc ietekmējās no [[renesanse]]s idejām. Atbalstīja celtniecību, mākslu. Matjāša laikā viņa bibliotēka - ''Bibliotheca Corviniana'' bija viena no lielākajām Eiropā. Hunjadi valdīšanas gados Ungārija bija milzīga valsts, kura stiepās no [[Vācija]]s dienvidiem līdz [[Bulgārija]]i. Ārpolitikā Matjāšs veiksmīgi atvairīja [[Osmāņu impērija]]s uzbrukumus. Veiksmīgi karoja ar [[Čehija|čehiem]] un [[Austrija|austriešiem]]. Tā kā Matjāšam Hunjadi nebija likumīgu mantinieku, pēc viņa nāves milzīgā valsts sabruka. Reālā vara nokļuva atsevišķu vietvalžu rokās, līdz 1526. gadā [[Mohāčas kauja|Mohāčas kaujā]] Ungāriju sagrāva [[Osmāņu impērija]]. Matjāša valdīšana tautas atmiņā saglabājusies kā viens no [[Ungārija]]s un [[Rumānija]]s uzplaukuma periodiem. Hunjadi tiek pieminēts ungāru un rumāņu teikās un tautasdziesmās. {| border="2" align="left" width="80%" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>[[Lāslo V]] |width="40%" align="center"|[[Ungārijas valdnieku uzskaitījums|Ungārijas valdnieks]]<br>karalis<br>'''1458-1490''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>[[Ulāslo II]] |- |} [[Category:Ungārijas valdnieki|Hunjadi, Matjaszs]] [[cs:Matyáš Korvín]] [[de:Matthias Corvinus]] [[et:Mátyás I]] [[en:Matthias Corvinus of Hungary]] [[es:Matías Corvino]] [[eo:Matiaso la 1-a]] [[fr:Mathias Corvin]] [[hr:Matija Korvin]] [[he:מתיאש הוניאדי]] [[hu:Hunyadi Mátyás]] [[nl:Matthias Corvinus]] [[ja:マーチャーシュ・コルヴィヌス]] [[pl:Maciej Korwin]] [[pt:Matias I da Hungria]] [[ro:Matei Corvin]] [[ru:Хуньяди, Матьяш]] [[sk:Matej Korvín]] [[sv:Mattias I Corvinus]] [[zh:马加什一世]] 14517 50718 2006-06-15T23:11:07Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Matjāšs Hunjadi]] 14518 50719 2006-06-15T23:11:12Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Matjāšs Hunjadi]] 14519 50720 2006-06-15T23:11:16Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Matjāšs Hunjadi]] 14520 50722 2006-06-15T23:17:07Z Feens 37 Hunjadi var būt: *[[Jānošs Hunjadi]] (''Hunyadi János'') (1387-1456) - [[Transilvānija]]s vojevoda *[[Matjāšs Hunjadi]] (''Hunyadi Mátyás'') (1443-1490) - [[Ungārija]]s karalis, iepriekšējā dēls {{disambig}} 14521 50769 2006-06-16T21:26:20Z Tail 13 sīkumi; man arī ir nopietnas šaubas par dažām definīcijām, bet tam es klāt neķēros '''Ezers''' ir liela iekšzemes saldūdens ūdenstilpne. Lielākā daļa ezeru satur saldūdeni; ezerus, kuri satur sālsūdeni, sauc par [[sālsezers|sālsezeriem]]. Lielus sālsezerus dažreiz sauc par jūrām ([[Kaspijas jūra]], [[Arāla jūra]], [[Nāves jūra]]). Maza izmēra dabiskas izcelsmes saldūdens ūdenstilpnes, kuras izžūst, sauc par peļķēm. Mākslīgas izcelsmes ezerus sauc par dīķiem. Ezerus, ko izveido, aizsprostojot upi (lai uzceltu [[HES]] vai kādām citām vajadzībām), sauc par ūdenskrātuvēm. Ezeros parasti ietek [[upe]]s (vai avoti, vai sūcas ūdens no [[purvs|purva]]), un no ezera (saldūdens ezeriem) var iztecēt upe. {{stub}} {{commons|lake}} [[Category:Ģeogrāfija]] [[ar:بحيرة]] [[br:Lenn (dour)]] [[bg:Езеро]] [[ca:Llac]] [[cv:Кӳлĕ]] [[cs:Jezero]] [[da:Sø]] [[de:See (Gewässer)]] [[en:Lake]] [[et:Järv]] [[es:Lago]] [[eo:Lago]] [[fr:Lac]] [[gl:Lago]] [[ko:호수]] [[io:Lago]] [[id:Danau]] [[it:Lago]] [[he:אגם]] [[ka:ტბა]] [[mk:Езеро]] [[nl:Meer (water)]] [[cr:Sákahikan]] [[ja:湖]] [[pl:Jezioro]] [[pt:Lago]] [[ro:Lac]] [[ru:Озеро]] [[simple:Lake]] [[sl:Jezero]] [[sr:Језеро]] [[fi:Järvi]] [[sv:Insjö]] [[th:ทะเลสาบ]] [[vi:Hồ (địa lý)]] [[uk:Озеро]] [[zh:湖泊]] 14522 50749 2006-06-16T17:26:33Z Dainis 876 '''Saistīts saraksts''' ([[angļu valoda|angliski]] ''linked list'', [[krievu valoda|krieviski]] ''связанный список'') - lineāra [[datu struktūra]], kurā katrs [[datu elements|elements]] ('''mezgls''') glabā datus un rādītaju. Rādītājs (adrese) norāda uz nākamo elementu. Pēdējā mezglā rādītājs ir tukšs - nenorāda ne uz vienu elementu. Saistīto sarakstu bieži vien sauc vienkārši par '''sarakstu'''. [[Image:Singly_linked_list.png|thumb|right|Vienkāršs saistīts saraksts ar 3 elementiem]] Var būt divkārši saistīts vai divvirziena saraksts, kuram katrā mezglā ir divi rādītaji, kur viens norada uz iepriekšējo mezglu, bet otrs - uz nākamo. Var būt cikliskie vai gredzenveida saraksti, kuros pēdējā mezgla rādītājs norāda uz saraksta pirmo mezglu. ==Sarakstu salīdzinājums ar masīviem== ===Priekšrocības=== * viegli pievienot un dzēst elementus, tikai pārliekot rādītājus uz vajadzīgo mezglu * datora [[RAM|atmiņas]] izdalīšana (un atbrīvošana) notiek tikai tad, kad notiek jaunu elementu pievienošana vai dzēšana ===Trūkumi=== * grūti noteikt elementa kārtas numuru (indeksu) - lai to izdarītu, ir jāiziet visam sarakstam cauri līdz vajadzīgajam mezglam * rādītajam tiek tērēta papildus atmiņa Sk. arī '[[Datu masīvs]]'. [[Category:Datu struktūras]] [[de:Liste (Datenstruktur)]] [[en:Linked list]] [[fi:Linkitetty lista]] [[fr:Liste]] [[he:רשימה מקושרת]] [[hu:Láncolt lista]] [[ja:線形リスト]] [[ko:연결 리스트]] [[lt:Tiesinis sąrašas]] [[nl:Gelinkte lijst]] [[ru:Связанный список]] [[uk:Зв'язаний список]] [[zh:链表]] 14523 50765 2006-06-16T20:21:58Z Tail 13 šņabis->degvīns, daži sīkumi '''Degvīns''' (sarunval. "šņabis") ir ~ 40% [[etanols|etanola]] šķīdums [[ūdens|ūdenī]]. Tas ir visplašāk pieejamais un vislētākais stiprais [[alkohols|alkoholiskais]] dzēriens. Atsevišķos gadījumos etanola koncentrācija var būt robežās no 30% līdz ~ 75%. Degvīnu iegūst, sajaucot etanolu ar ūdeni. Tāpat kā tā izejvielas degvīns ir bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums. [[Category:Dzērieni]] 14525 50762 2006-06-16T20:18:11Z Tail 13 "[[Šņabis]]" pārdēvēju par "[[Degvīns]]": "oficiālāks" nosaukums #REDIRECT [[Degvīns]] 14528 50855 2006-06-17T21:10:01Z Feens 37 +en: +att.+comm. [[Image:JPI.jpg|thumb|250px|Jānis Pāvils I pieņem kardinālu [[Racingers|Racingeru]]]] {{commons|John Paul I}} '''Jānis Pāvils I''', latīniski ''Ioannes Paulus PP. I'', īstajā vārdā ''Albino Lučani'' ([[itāļu valoda|it.]] ''Albino Luciani'') (* 1912. g. 17. oktobrī Forno di Kanale, Itālijā; † 1978. g. 28. septembrī Vatikānā) — Romas pāvests no 26.08.1978. līdz 28.09.1978. ==Ārējās saites== *[http://www.vatican.va/holy_father/john_paul_i/index.htm Sadaļa] Vatikāna mājaslapā * [http://www.albino-luciani.com/ Albino Luciani] * [http://www.papaluciani.com/ Papaluciani.com] {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Pāvils VI]] | virsraksts = [[Romas pāvestu uzskaitījums|Romas pāvests]] | periods = [[1978]]&ndash;[[1978]] | pēc = [[Jānis Pāvils II]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Romas pāvesti]] [[be:Ян Павал I (папа рымскі)]] [[ca:Joan Pau I]] [[cs:Jan Pavel I.]] [[cy:Pab Ioan Pawl I]] [[da:Pave Johannes Paul 1.]] [[de:Johannes Paul I.]] [[et:Johannes Paulus I]] [[en:Pope John Paul I]] [[es:Juan Pablo I]] [[eo:Johano Paŭlo la 1-a]] [[fr:Jean-Paul Ier]] [[ko:교황 요한 바오로 1세]] [[hr:Ivan Pavao I.]] [[id:Paus Yohanes Paulus I]] [[it:Papa Giovanni Paolo I]] [[jv:Paus Yohanes Paulus I]] [[ka:იოანე-პავლე I]] [[la:Ioannes Paulus I]] [[lt:Jonas Paulius I]] [[hu:I. János Pál pápa]] [[nl:Paus Johannes Paulus I]] [[ja:ヨハネ・パウロ1世 (ローマ教皇)]] [[no:Johannes Paul I]] [[nn:Pave Johannes Paul I]] [[pl:Jan Paweł I]] [[pt:Papa João Paulo I]] [[ro:Papa Ioan Paul I]] [[ru:Иоанн Павел I (папа римский)]] [[war:Papa Juan Pablo I]] [[scn:Giuvanni Paulu I]] [[simple:Pope John Paul I]] [[sk:Ján Pavol I.]] [[fi:Johannes Paavali I]] [[sv:Johannes Paulus I]] [[tl:Papa Juan Pablo I]] [[zh:若望·保禄一世]] 14529 50856 2006-06-17T21:11:10Z Feens 37 {{dzēst}} EMĪLA AZANDAS MAZĀ MĀSA DZIMUSI 15.02.06 14530 50785 2006-06-17T09:01:25Z Aleksandrs Kuzmins 859 "[[JĀNIS PĀVILS 1]]" pārdēvēju par "[[Jānis Pāvils I]]": vienotībai rakstos par personām #REDIRECT [[Jānis Pāvils I]] 14531 50788 2006-06-17T09:17:21Z Dainis 876 [[Image:Ap11-KSC-69PC-442.jpg|right|thumb|200px|Visjaudīgākā raķete pasaules vēsturē - [[Saturn-5|Saturn V]] ([[Apollo-11|Apollo 11]] starts 1969. gada 16. jūlijā]] '''Raķete''' - lidaparāts, kas kustas [[Reaktīvais spēks|reaktīvā spēka]] iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas. Raķetes var lidot ne tikai [[Atmosfēra|atmosfērā]], bet arī [[Vakuums|vakuumā]]. Mūsdienu raķetēs izmanto [[Ķīmiskais raķešdzinējs|ķīmiskos raķešdzinējus]], kuriem [[Ķīmiskā raķešdegviela|degvielas]] veids var būt gan šķidrā, gan cietā veidā. Raķetē ir degvielas un oksidētāja tvertnes (cietās degvielas gadījumā abas komponentes ir samaisītas kopā). Raķešdzinēja degšanas kamerā notiek degvielas un oksidētāja kīmiska reakcijas, kuras rezultatā izdalās gāzes, radot reaktīvo plūsmu, kas paātrinās sprauslā, un tiek izsviestas no raķetes. Šo gāzu atgrūšanās no sprauslas sieniņām ļauj raķetei kustēties uz priekšu. Sk. [[Trešais Ņūtona likums|trešo Ņūtona likumu]]. ==Vēsture== Raķetes bija pazīstamas jau pirms 2000 gadiem [[Ķīna|Ķīnā]]. ==Raķešu pielietojums mūsdienās== ===Militārajā jomā=== Raķešu lielais ātrums salīdzinot ar citiem lidaparātiem ir radis pielietojumu militārajā jomā, lai īsā laikā uz vajadzīgo mērķi nogādātu kaujas galviņu, pat uz citu kontinentu. Tiek izmantoti šādi [[raķešieroči]]: * [[ballastiskā raķete]], * [[signālraķete]], * [[spārnota raķete]], * [[starpkontinentalā ballastiskā raķete]], * [[stratēģiskā raķete]], * [[taktiskā raķete]] * [[zenītraķete]]. ===Kosmonautikā=== Raķetes spēja kustēties bezgaisa telpā radīja iespēju derīgo kravu nogādāt Zemes [[orbīta|orbītā]], kā arī uz citam [[planēta|planētām]]. Sk. [[nesējraķete]]. ===Zinātnē=== Raķetes, kuras nav tik jaudīgas kā nesējraķetes, neieiet orbītā, bet veic suborbitālu lidojumu un nokrīt uz zemes. Tās ir arī lētākas. Šādu raķešu augšdaļā izvieto instrumentus un izmanto [[meteoroloģija|meteoroloģijā]], atmosfēras augšējo slāņu un kosmiskās telpas izpētei, bioloģiskos ekeperimentos, tehnoloģiskos eksperimentus u.c. [[Category:Raķetes|*]] [[ar:صاروخ]] [[ca:Coet]] [[da:Raket]] [[de:Rakete]] [[en:Rocket]] [[es:Cohete]] [[fi:Raketti]] [[fr:Fusée]] [[he:רקטה]] [[id:Roket]] [[it:Razzo]] [[ms:Roket]] [[nl:Raket]] [[pl:Rakieta (lotnictwo)]] [[pt:Foguete]] [[ru:Ракета]] [[sl:Raketa]] [[sv:Raket]] 14532 50790 2006-06-17T09:23:27Z Dainis 876 [[Category:Transportlīdzekļi]] 14533 50791 2006-06-17T09:23:58Z Dainis 876 [[Category:Transports]] 14534 52845 2006-07-01T13:16:21Z YurikBot 213 robot Adding: [[th:โมเด็ม]] '''Modems''' (saīsinājums no '''mod'''ulators-'''dem'''odulators) ir speciāla ierīce, kas pārveido [[dators|datorā]] ciparsignālu formā uzglabāto informāciju analogsignālos, kā arī saņemtos analogsignālus - ciparsignālos, kas piemēroti apstrādei datorā. Modemu galvenais raksturojošais lielums ir datu apjoms, ko tie spēj pārraidīt noteiktā laika periodā, ko parasti mēra [[biti sekundē|bitos sekundē]] (bps). Visplašāk pazīstami ir modemi, kas pārvērš datora ciparsignāla vieniniekus un nullītes audiosignālā, ko var pārraidīt pa parastajām telefona līnijām. Mūsdienās [[platjoslas Internets|platjoslas Interneta]] pieejai tiek plaši izmantoti arī divi citi modemu veidi - [[ADSL modems|ADSL modemi]] un [[kabeļmodems|kabeļmodemi]]. {{stub}} [[Category:Datortīklu aparatūra]] [[az:Modem]] [[bs:Modem]] [[ca:Mòdem]] [[cs:Modem]] [[da:Modem]] [[de:Modem]] [[en:Modem]] [[eo:Modemo]] [[es:Módem]] [[et:Modem]] [[fa:مودم]] [[fi:Modeemi]] [[fr:Modem]] [[gl:Modem]] [[he:מודם]] [[hr:Modem]] [[hu:Modem]] [[id:Modem]] [[it:Modem]] [[ja:モデム]] [[ko:모뎀]] [[nl:Modem]] [[nn:Modem]] [[no:Modem]] [[pl:Modem]] [[pt:Modem]] [[ro:Modem]] [[ru:Модем]] [[simple:Modem]] [[sk:Modem]] [[sl:Modem]] [[sr:Модем]] [[sv:Modem]] [[th:โมเด็ม]] [[tr:Modem]] [[uk:Модем]] [[zh:调制解调器]] 14535 50802 2006-06-17T09:56:18Z Dainis 876 "[[Kravas auto]]" pārdēvēju par "[[Kravas automašīna]]" #REDIRECT [[Kravas automašīna]] 14536 50805 2006-06-17T09:59:09Z Neonz 33 [[Category:Datortīkli]] [[Category:Datoru aparatūra]] [[en:Category:Networking hardware]] [[es:Categoría:Hardware de comunicaciones]] 14539 50818 2006-06-17T13:33:30Z Dainis 876 Redirecting to [[Modems]] #REDIRECT[[Modems]] 14540 50822 2006-06-17T14:07:42Z Dainis 876 Eiropas kosmiskās aģentūras logo. Ielādēts no http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Logo_ESA.png Eiropas kosmiskās aģentūras logo. Ielādēts no http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Logo_ESA.png 14541 50830 2006-06-17T14:42:32Z Dainis 876 +img dalībvalstis, +Category:Eiropas organizācijas [[Image:Logo ESA.png|right|thumb|200px|ESA logo]] '''Eiropas kosmiskā aģentūra''' ([[angļu valoda|angliski]] ''European Space Agency'' - '''''ESA''''') ir starptautiska organizācija, kuras mērķis ir apvienot [[Eiropa]]s valstu pūliņus [[Kosmonautika|kosmosa apgūšanā]]. Dibināta 1975. gadā. ESA galvenā mītne atrodas [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]]. [[Image:ESA-members-map.png|right|thumb|300px|ESA dalībvalstis]] Pašlaik ESA ir 17 pastāvīgās dalībvalstis: * [[Austrija]] * [[Beļģija]] * [[Dānija]] * [[Francija]] * [[Itālija]] * [[Īrija]] * [[Lielbritānija]] * [[Luksemburga]] (no 2005. gada 5. augusta) * [[Nīderlande]] * [[Norvēģija]] * [[Portugāle]] * [[Grieķija]] (no 2005. gada 22. marta) * [[Somija]] * [[Spānija]] * [[Vācija]] * [[Zviedrija]] * [[Šveice]] Kopš 1979. gada [[Kanāda]] sadarbojas ar ESA īpašā statusā. Vairakas jaunās [[Eiropas Savienība]]s valstis gatavojas kļūt par ESA loceklēm. ESA cieši sadarbojas arī ar [[Krievija|Krieviju]] un [[Ķīna|Ķīnu]] [[Category:Kosmiskās aģentūras]] [[Category:Eiropas organizācijas]] [[af:ESA]] [[bg:Европейска космическа агенция]] [[bs:Evropska svemirska agencija]] [[ca:Agència Espacial Europea]] [[cs:Evropská kosmická agentura]] [[da:ESA]] [[de:ESA]] [[el:Ευρωπαϊκή Υπηρεσία Διαστήματος]] [[en:European Space Agency]] [[es:Agencia Espacial Europea]] [[et:Euroopa Kosmoseagentuur]] [[eu:Europar Agentzia Espaziala]] [[fi:Euroopan avaruusjärjestö]] [[fr:Agence spatiale européenne]] [[gl:ESA]] [[he:סוכנות החלל האירופית]] [[hu:ESA]] [[it:Agenzia Spaziale Europea]] [[ja:欧州宇宙機関]] [[nl:Europese Ruimtevaartorganisatie]] [[no:Den europeiske romfartsorganisasjonen]] [[pl:Europejska Agencja Kosmiczna]] [[pt:Agência Espacial Europeia]] [[ro:Agenţia spaţială europeană]] [[ru:Европейское космическое агентство]] [[scn:ESA]] [[sk:Európska vesmírna agentúra]] [[sl:Evropska vesoljska agencija]] [[sr:Европска Свемирска Агенција (ЕСА)]] [[sv:Europeiska rymdorganisationen]] [[tr:Avrupa Uzay Ajansı]] [[uk:Європейське космічне агентство]] [[zh:欧洲航天局]] [[zh-min-nan:Europa Thài-khong Chóng-sú]] 14542 50826 2006-06-17T14:26:26Z Dainis 876 [[Category:Kosmonautika|A]] 14543 50827 2006-06-17T14:30:36Z Dainis 876 Redirecting to [[Eiropas kosmiskā aģentūra]] #REDIRECT [[Eiropas kosmiskā aģentūra]] 14544 50831 2006-06-17T14:43:10Z Dainis 876 [[Category:Eiropa|O]] 14545 50906 2006-06-18T06:27:32Z YurikBot 213 robot Adding: en, et, fi, fr, ru {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Tēvzemes savienība| logo=| vad=[[Mārtiņš Draudiņš]] | dib=2000.g.| ideo=kreisais [[nacionālisms]]| starpt=| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=| web= }} Ideoloģija - nacionālisms, mazturīgo interešu pārstāvība. 2004. g. atbalstīja Eiroparlamenta vēlēšanās [[SDS]]. 2005. g. Rīgas Domes vēlēšanās atbalstīja "[[Latvijas Kalve|Latvijas Kalvi]]". 2006. g. [http://www.latvians.lv/modules.php?name=zinjas&file=article&sid=974 dibināja bloku] ar [[Nacionālā Spēka Savienība|Nacionālā Spēka Savienību]]. [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[en:Pro Patria Union]] [[et:Erakond Isamaaliit]] [[fi:Isänmaaliitto]] [[fr:Union Pro Patria]] [[ru:Исамаалийт]] 14546 51120 2006-06-18T21:19:42Z 217.198.224.13 /* Rezultāti Latvijā (vēlēšanas notika 2004. gada 12. jūnijā) */ 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 25 dalībvalstīs 2004. gada 10.-13. jūnijā. Tika ievēlēti 732 deputāti. ==Rezultāti Latvijā (vēlēšanas notika 2004. gada 12. jūnijā)== {| border="1" cellspacing="0" cellpadding="5" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Partija''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Vietas''' ! '''Frakcijas''' |- | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] | 171 859 | 29,82 | 4 |UEN |- | [[Jaunais laiks]] | 113 593 | 19,71 | 2 |EPP-ED |- | [[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]] | 61 401 | 10,66 | 1 |Greens/'''EFA''' |- | [[Tautas partija]] | 38 324 | 6,65 | 1 |EPP |- | [[Latvijas ceļš]] | 37 724 | 6,55 | 1 |ALDE |- | [[LSDSP]] | 27 468 | 4,77 | 0 |PES |- | [[Tautas saskaņas partija]] | 27 506 | 4,77 | 0 |PES |- | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | 24 467 | 4,25 | 0 |''LZP'' — '''Greens'''/EFA; ''LZS'' — ALDE |- | [[Latvijas Pirmā partija]] | 18 685 | 3,24 | 0 |EPP-ED |- | Citas | 50 337 | 8,81 | 0 | |- | '''Kopā''' | '''571 364''' | 100 | 9 |} ==Ārējās saites== *[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.veles_rez04c.sak vēlēšanu rezultāti Latvijā] *[http://www.elections2004.eu.int/ep-election/sites/lv/results1306/graphical.html vēlēšanu rezultāti ES] [[Category:Vēlēšanas Latvijā]] 14547 50866 2006-06-17T22:14:35Z Feens 37 fix cat. '''Abrahams Valds''' (''Abraham Wald'') (* 1902. gada 31. oktobrī Koložvārā, [[Austroungārija|Austroungārijā]], tagad [[Kluža-Napoka]], [[Rumānija|Rumānijā]]; † 1950. gada 13. decembrī [[Indija|Indijā]]) - [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[ungāri|ungāru]] un [[ASV]] [[matemātika|matemātiķis]]. Devis [[lēmumu pieņemšanas teorija|lēmumu pieņemšanas teorijā]], [[ģeometrija|ģeometrijā]] un [[ekonometrija|ekonometrijā]]. [[Statistika|Statistikā]] pirmais izstrādāja [[secīgā analīze|secīgo analīzes]] (''sequential analysis'') jēdzienu un teoriju. Dzimis [[Transilvānija|Transilvānijā]] reliģiozu ebreju ģimenē. Studējis [[Vīne|Vīnē]]. Pēc Austrijas [[anšluss|anšlusa]] devās uz [[ASV]]. Miris aviokatastrofā. ====Darbi==== * ''A new formula for the index of cost of living'', 1939 * ''Contributions to the Theory of Statistical Estimation and Testing Hypotheses'', 1940 * ''The Fitting of Straight Lines in Both Variables are Subject to Error'', 1940 * ''Sequential Tests of Statistical Hypotheses'', 1945 * ''Sequential Analysis'', 1947 * ''Statistical Decision Functions'', 1950 [[Category:Austriešu matemātiķi|Valds, Abrahams]] [[Category:Amerikāņu matemātiķi|Valds, Abrahams]] [[Category:Statistika|Valds, Abrahams]] [[de:Abraham Wald]] [[en:Abraham Wald]] [[es:Abraham Wald]] [[it:Abraham Wald]] [[ja:エイブラハム・ウォールド]] [[sv:Abraham Wald]] 14548 50867 2006-06-17T22:16:08Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Abrahams Valds]] 14549 50868 2006-06-17T22:16:11Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Abrahams Valds]] 14550 50870 2006-06-17T22:35:17Z Feens 37 M.Eliade no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Eliade.jpg] M.Eliade no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Eliade.jpg] 14551 50875 2006-06-17T23:44:58Z Feens 37 [[Image:Eliade.jpg|thumb|Mirča Eliade]] '''Mirča Eliade''' (''Mircea Eliade'') (* 1907. gada 13. martā [[Bukareste|Bukarestē]]; † 1986. gada 22. aprīlī [[Čikāga|Čikāgā]]) - [[rumāņi|rumāņu]] [[reliģija]]s pētnieks un rakstnieks. Dzimis [[Bukareste|Bukarestē]] militārpersonas ģimenē. 1925. gadā iestājās Bukarestes universitātē filozofijas fakultātē, kur sadraudzējās ar [[Emīls Siorāns|Emīlu Siorānu]] un [[Eižens Jonesko|Eiženu Jonesko]]. 1928. gadā devās uz [[Indija|Indiju]], kur apguva filozofiju [[Kolkata]]s universitātē, apceļodams valsti. 1931. gadā atgriezās [[Rumānija|Rumānijā]], kur pasniedza Bukarestes universitātē. 1937. - 38. gados atbalstīja galēji labējo [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]], tāpēc varas iestādes Eliadi apcietināja. Pēc atbrīvošanas Eliade strādāja par rumāņu kultūras atašeju vairākās Eiropas valstīs, kara gadus pavadot [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. Pēc kara pasniedza [[Sorbonna|Sorbonnā]], bet kopš 1956. gada - [[Čikāga|Čikāgā]]. Kopš 1966. gada - [[ASV]] pilsonis. ====Mirča Eliade latviski==== Grāmatas: *Mīts par mūžīgo atgriešanos. - R., 1995. *Sakrālais un profānais. - R., 1996 *Mīta aspekti. Minerva, R., 1999 Lugas: *"Jaunava Kristīna", rež. [[Viesturs Kairišs|V.Kairišs]], [[Jaunais Rīgas teātris|JRT]], 1997 *"Čūska", rež. [[Viesturs Kairišs|V.Kairišs]], [[Jaunais Rīgas teātris|JRT]], 2000 ====Ārējās saites==== *[http://www.kirjasto.sci.fi/eliade.htm Par M.Eliadi (angliski)] *[http://eliade.upelsinka.com/ Par M.Eliadi (krieviski)] {{stub}} [[Category:Rumāņu valodā rakstošie|Eliade, Mircza]] [[Category:Franču valodā rakstošie|Eliade, Mircza]] [[Category:Angļu valodā rakstošie|Eliade, Mircza]] [[bg:Мирча Елиаде]] [[cs:Mircea Eliade]] [[de:Mircea Eliade]] [[en:Mircea Eliade]] [[es:Mircea Eliade]] [[fr:Mircea Eliade]] [[hr:Mircea Eliade]] [[ko:미르치아 엘리아데]] [[it:Mircea Eliade]] [[hu:Mircea Eliade]] [[nl:Mircea Eliade]] [[ja:ミルチャ・エリアーデ]] [[pl:Mircea Eliade]] [[pt:Mircea Eliade]] [[ro:Mircea Eliade]] [[ru:Элиаде, Мирча]] [[tr:Mircea Eliade]] 14552 50872 2006-06-17T23:40:16Z Feens 37 [[Category:Rakstnieki pēc valodas]] 14553 50873 2006-06-17T23:43:35Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mirča Eliade]] 14554 50874 2006-06-17T23:43:38Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mirča Eliade]] 14555 50953 2006-06-18T09:53:18Z Knakts 848 interwiki '''Trigeris''' var būt: * [[trigeris|elektroniska shēma]]; * [[trigeris (DBPS)|glabāta procedūra]] datu bāzu pārvaldības sistēmās. {{disambig}} [[cs:Trigger]] [[de:Trigger]] [[en:Trigger]] [[fr:Déclencheur]] [[nl:Trigger]] [[ru:Триггер]] 14557 50959 2006-06-18T10:04:26Z Knakts 848 [[datu bāzu pārvaldības sistēma|Datu bāzu pārvaldības sistēmās]] par '''trigeriem''' sauc [[glabāta procedūra|glabātas procedūras]], kas automātiski tiek izpildītas, mainot datus [[datu bāze|datu bāzē]]. Trigeri var tikt izpildīti pirms vai pēc pieprasītā [[vaicājums|vaicājuma]] (t.i. ierakstu atlases, iespraušanas, maiņas, dzēšanas) vai arī pieprasītā vaicājuma vietā. [[Category:datu bāzes]] [[cs:Trigger (databáze)]] [[de:Datenbanktrigger]] [[en:Database trigger]] [[es:Trigger (base de datos)]] [[fr:Déclencheur]] [[it:Trigger]] [[nl:Trigger]] [[pl:Wyzwalacz]] [[pt:Gatilho (banco de dados)]] [[ru:Триггер (базы данных)]] [[tr:Trigger]] 14558 51004 2006-06-18T14:37:27Z Knakts 848 kat [[Image:Amundsen-seals2.jpg|200px|thumb|left]] Pasaulē sastopamas pavisam 18 '''roņu''' sugas. Roņi dzīvo tikai [[ūdens|sālsūdeņos]] - [[jūra|jūrās]], izņemot [[Baikāls|Baikāla]] roni, kas dzīvo tikai [[ūdens|saldūdenī]]. [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] piekrastē sastopamas trīs roņu sugas - pelēkais, pogainais un plankumainais, kurš gan redzēts tikai vienu reizi. Roņi ir lieli ceļotāji un migrējot pavada prāvu daļu [[dzīve|dzīves]]. Roņi nebrīvē ēd arī presētas [[zivs|zivis]], taču ilgi bez taukainās [[jūrs|jūras]] barības iztikt nevar. Visvairāk šāda barība nepieciešama [[termoizolācija|termoizolācijai]] - tā tiek uzkrāts un veidots zemādas tauku slānis. Tās biezums var sasniegt pat astoņus [[centimetrs|centimetrus]]. «Resnā» āda (roņiem tā ir viena ceturtdaļa no visa svara) vietām ir pavisam plāna - tā saucamajos siltuma caurumos. [[Veddels|Veddela]] roņi pēc zivīm ienirst dziļi - līdz 600 [[metrs|metriem]]. Bez ieelpas zem ūdens roņi spēj pavadīt vairāk nekā 15 [[minūte|minūtes]]. Līdzšinējais novērotais rekords ir 43 minūtes un 20 sekundes. Vajadzības gadījumā roņi spēj arī ilgi badoties - apmēram četrus mēnešus. [[maijs|Maija]] pirmajās dienās visu roņu koloniju pāņem satraukums. [[Ziema]] ir beigusies, un roņiem jāsāk pārcelties uz [[ziemeļi|ziemeļiem]]. Nelielās grupās - apmēram 10 roņu katrā, [[dzīvnieks|dzīvnieki]] dodas ledus atkāpšanās virzienā. Tur roņi paliek visu [[vasara|vasaru]] - līdz [[rudens]] sākumam, pārsvarā dzīvojot ūdenī, barojoties, reizēm atpūšoties uz ledus un uzkrājot taukus. Ar pirmo aukstumu roņi sāk pārvietoties uz dienvidiem, sekojot ledum, kurš sāk blīvēties, un atgriežoties iepriekšējās dzīves vietās. Pa to laiku ir pienācis dzemdību brīdis - tas ir laikā no [[janvāris|janvāra]] līdz [[aprīlis|aprīlim]], visbiežāk - 8 - 9 nedēļā no gada sākuma. Šajā periodā mātītes meklē visattālākos ledus rajonus vai grūti pieejamas vietas ar lieliem ledus blāķiem, kas varētu kalpot par patvērumu mazuļiem. [[Image:Amundsen-seals.jpg|thumb|300px]] Roņi dzīvo apmēram 30 gadus, bet bērnus roņi var radīt 4 - 7 [[gads|gadu]] vecumā. Katru gadu dzimst viens, retāk - divi mazuļi, kuriem ronenes vēderā līdz piedzimšanai jāpavada 12 mēneši. Mazuļi [[pasaule|pasaulē]] ierodas, pilnībā attīstījušies, klāti ar baltu, biezu, maigu vilnu, kas tos kavē peldēt un nirt. Pēc 2 - 3 nedēļām vilna mainās, un tad ronis labprāt peldas. Ja mazie roņi peldēšanu izmēģina pirms laika (kad vēl ir klāti ar vilnu), lielākajā daļā gadījuumu tie aiziet bojā. Mazai ronis ēd mātes pienu, kas ir tik trekns kā sviests. Roņiem nav speciālu zīdekļu, mātes pienu mazie nolaiza no vēdera, to pamasējot, un māte bērnus baro tikai uz sauszemes. Tomēr ronis labi jūtas arī ūdenī, jo tā ķermenis ir ļoti piemērots peldēšanai - tam ir plūdlīniju forma. Ieradies pasaulē, mazulis sver vidēji 12 kg, bet tā garums ir aptuveni 70-80 cm. Mātes piens satur 42 % tauku un 11 % olbaltumvielu. To dzerot, ronis aug ātri, un pēc divām nedēļām mazuļa svars ir palielinājies jau divas reizes. Šajā laikā māte nokrītas svarā apmēram par 25 kg. Pirmajā nedēļā viņa pastāvīgi atrodas blakus savam mazulim, taču otrajā pamazām sāk uzbrukumus juras iemītniekiem, lai izkustētos un remdētu izsalkumu, medījot [[menca|mencas]]. Mātes un mazuļa attiecības ir ļoti sirsnīgas, un jau pirmajā nedēļā viņi iepazīst viens otru un iemācas saprasties gan ar skaņu palīdzību, gan trinot degunu. Sākumā vienīgās mazuļa rūpes ir ēšana, gulēšana un pieņemšanās svarā. Blīvās kažoka spalviņas viņu labi pasargā no aukstuma. Šajā periodā viņš mācās staigāt, pārmaiņus pagriezties pa labi vai pa kreisi un virzīties uz priekšu. Pēc 20 mazuļa dzīves dienām tēviņi sāk apciemot mātītes, kas vairs īpaši nerūpējās par mazuli. Līdz šim brīdim barošana ar pienu ir pakāpeniski pārtraukta - tagad tauku rezerves ir pietiekamas, lai ar tām iztiktu līdz mazulis pats iemācīsies sev sagādāt barību. Viņa spalva kļūst līdzīga pieauguša roņa kažokam un ronis sāk peldēt. Biezais tauku slānis, pūkainā vilna, pilnīgā brīvība un izsalkums - tas viss kopumā nerada ne mazāko problēmu saskarsmē ar jauno vidi. Ļoti ātri jaunais ronis iemanās orientēties zem ūdens un apgūst ne mazums dažādu triku, kuri tam dzīvē ir nepieciešami. Viņš mācās pazīt un izsekot medījumu, viņš lieliski redz pat ļoti lielā dziļumā. Arī dzirdei ir liela nozīme. Līdz ar to pat akli roņi nekad nesastopas ar grūtībām barības meklējumos. Ronis mielojas ar zivīm, vēžveidīgajiem, dažādiem gliemežiem. Ronis ēd daudz - dienā apēd aptuveni 10 kilogramus (vienu spaini) zivju. Ronis ir ļoti izvēlīgs - izmeklē lašus, mencas, siļķes un butes, turpretī noniecina tās zivju sugas, kurām ir daudz asaku. Viņš sver no 100 - 150 kilogramiem, tam ir ļoti bieza - līdz pat 8 cm - tauku kārta. Roņu lielākais ienaidnieks ir [[cilvēks]], tam seko [[valis|vaļi]] un [[leduslācis|leduslāči]]. Jaunam ronim briesmas var sagādāt arī lielākās [[zivs|zivis]]. [[Category:zīdītāji]] [[bg:Същински тюлени]] [[cy:Morlo]] [[da:Sæler]] [[de:Robben]] [[en:Pinniped]] [[fr:Phoque]] [[hr:Tuljani]] [[ja:アシカ亜目]] [[nl:Pinnipedia]] [[pl:Foka]] [[pt:Pinnipedia]] [[sv:Sälar]] [[fi:Eväjalkaiset]] 14559 51005 2006-06-18T14:37:54Z Knakts 848 {{catmore}} [[category:dzīvnieki]] 14561 52497 2006-06-30T05:50:45Z YurikBot 213 robot Adding: [[da:Kategori:Fisk]] {{catmore}} [[Category:dzīvnieki]] [[ast:Categoría:Pexes]] [[be:Катэгорыя:Рыбы]] [[bg:Категория:Риби]] [[cy:Categori:Pysgod]] [[da:Kategori:Fisk]] [[de:Kategorie:Fische]] [[en:Category:Fish]] [[eo:Kategorio:Fiŝoj]] [[es:Categoría:Peces]] [[et:Kategooria:Kalad]] [[fi:Luokka:Kalat]] [[fr:Catégorie:Poisson]] [[he:קטגוריה:דגים]] [[hr:Kategorija:Ribe]] [[io:Category:Fishi]] [[it:Categoria:Pesci]] [[ja:Category:魚類]] [[ka:კატეგორია:თევზები]] [[ko:분류:어류]] [[la:Categoria:Pisces]] [[nl:Categorie:Vis]] [[no:Kategori:Fisk]] [[ru:Категория:Рыбы]] [[sr:Категорија:Рибе]] [[tr:Kategori:Balıklar]] [[uk:Категорія:Риби]] [[zh:Category:鱼类]] 14562 51033 2006-06-18T15:19:18Z Knakts 848 {{catmore}} [[Category:dzīvnieki]] [[ast:Categoría:Artrópodos]] [[ca:Categoria:Artròpodes]] [[cs:Kategorie:Členovci]] [[da:Kategori:Leddyr]] [[de:Kategorie:Gliederfüßer]] [[en:Category:Arthropods]] [[es:Categoría:Artrópodos]] [[fr:Catégorie:Arthropode]] [[hr:Kategorija:Člankonošci]] [[io:Category:Artropodi]] [[is:Flokkur:Liðdýr]] [[it:Categoria:Artropodi]] [[ja:Category:節足動物]] [[ko:분류:절지동물]] [[nl:Categorie:Geleedpotige]] [[no:Kategori:Leddyr]] [[pt:Categoria:Artrópodes]] [[ru:Категория:Членистоногие]] [[sv:Kategori:Leddjur]] [[tr:Kategori:Eklembacaklılar]] [[vi:Thể loại:Ngành Chân khớp]] [[zh:Category:节肢动物门]] 14563 51043 2006-06-18T15:37:29Z Knakts 848 {{catmore|vīruss}} [[Category:bioloģija]] [[de:Kategorie:Viren, Viroide und Prionen]] [[en:Category:Viruses]] [[es:Categoría:Virus]] [[fi:Luokka:Virukset]] [[fr:Catégorie:Virus]] [[ja:Category:ウイルス]] [[hu:Kategória:Vírusok]] [[ko:분류:바이러스]] [[nl:Categorie:Virus]] [[pl:Kategoria:Wirusy]] [[sl:Category:Virusi]] [[vi:Thể loại:Virus]] [[zh:category:病毒]] 14564 51048 2006-06-18T15:46:15Z Knakts 848 +en {{catmore}} [[Category:dzīvnieki]] [[be:Катэгорыя:Малюскі]] [[bg:Категория:Мекотели]] [[cs:Kategorie:Měkkýši]] [[da:Kategori:Bløddyr]] [[de:Kategorie:Weichtiere]] [[en:Category:Molluscs]] [[es:Categoría:Moluscos]] [[fr:Catégorie:Mollusque]] [[io:Category:Moluski]] [[ja:Category:軟体動物]] [[ko:분류:연체동물]] [[nl:Categorie:Weekdier]] [[no:Kategori:Bløtdyr]] [[oc:Categoria:Mollusca]] [[pt:Categoria:Moluscos]] [[ru:Категория:Моллюски]] [[uk:Категорія:Молюски]] [[zh:Category:软体动物门]] 14565 51060 2006-06-18T16:40:24Z Creep 473 14566 51062 2006-06-18T16:45:42Z Creep 473 [[Image:Iesmdurklis.jpg|thumb|right|420px|19.gs. sākuma uzmavas tipa iesmdurklis]] '''Iesmdurklis''' ir šaujamieroča asmens detaļa, kas drīzāk izskatās kā smails iesms, nevis nazis. Vairums agro muskešu durkļu bija šāda tipa. Parasti tos lietoja, kad tuvcīņa drīzāk bija varbūtība nekā iespēja. Tie var būt izgatavoti gan no viena materiāla, gan no vairākiem, piemēram, no [[alumīnijs|alumīnija]] uzmavas un [[tērauds|tērauda]] asmens. Mūsdienās iesmdurkļu un arī cita veida durkļu izmantošanas lietderīgums ir stipri mazinājies. == Raksturojums == No apmēram 1800.gada sāka parādīties naža vai zobens tipa durkļi, kurus varēja tikpat labi arī turēt rokās. 20.gs. sākumā atkal sāka parādīties iesmdurkļi, kuri bieži vien tika salocīti vai pieblīvēti zem stobra lielākam kompaktumam kā, piemēram, uz [[Francija]]s MAS-36, [[Krievija]]s SKS un [[Vācija]]s FG-42. Lee-Enfield No.4 durklis jeb Cūku-durklis bija īss un viegls iesms (bet nostiprināts šabloniski), un bija nepopulārs tā garuma dēļ. [[Lielbritānija|Britu]] [[armija]] tos vēl lietoja [[2. pasaules karš|2. pasaules karā]], bet kopš šī kara armijās tie nav iecienīti, izņemot iespējams [[Ķīna|Ķīnu]], kas piestiprināja tos pie saviem AK-47 un SKS variantiem (56. tips un 68. tips). Tā izmantošanas iespējas atšķirībā no naža tipa durkļa ir mazākas. To vēl var izmantot kā telts mietiņu. Dažiem cilvēkiem patīk arī tas, ka, ejot medībās purvainā apvidū, iesmdurkli var iespraust zemēs un tā noturēt šauteni. Jāpiezīmē arī, ka noņemot to no ieroča, to nevar mest kā nazi. == Iesmdurkļa detaļas == *Durkļa saslēgšanas atbalsts *Durkļa saslēgšanas atbalsta atspere *Durkļa roktura skrūve [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 14567 51123 2006-06-18T21:24:12Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Novisada]] 14568 51124 2006-06-18T21:24:15Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Novisada]] 14569 51417 2006-06-20T10:43:55Z 213.175.124.191 {{Latvijas politiskā partija infobox| vārds=Zaļo un Zemnieku savienība| logo= | vad=I. Ūdre| dib=2002.g.| ideo=labēja; zemnieku intereses, ekoloģisms, zemnieku intereses| starpt=| eiroparl=''nav'' | saeima=koālīcijā, 13 deputāti (no 100)| mini=4 ministri (vides, labklājības, zemkopības, izglītības un zinātnes)| pašvald=vada:<br>[[Aizpute]]<br>[[Auce]]<br>[[Baldone]] (koal.)<br>[[Ikšķile]]<br>[[Ilūkste]]<br>[[Jelgava]]<br>[[Kandava]]<br>[[Krāslava]] (koal.)| web=[http://www.zp.lv zp.lv], [http://www.lzs.lv lzs.lv] }} ==Vēsture== Partija dibināta 2002. g. pirms 8. Saeimas vēlēšanām. *2002—2004 — pie varas [[Einars Repše|E. Repšes]] valdībā *2004 — vada valdību ([[Indulis Emsis|I. Emsis]]) *kopš 2004 — pie varas [[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] valdībā ==Rezultāti vēlēšanās== {| border=1 cellpadding=4 cellspacing=0 | Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 9,42 ([[Rīga|Rīgā]] - 5,56) | 12 (no 100) |- | 2004. | [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 4,25 ([[Rīga|Rīgā]] - 1,93) | 0 (no 9) |- | 2005. | [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanās]] | [[Rīga|Rīgā]] - 2,82 | 0 (no 60) |- |} [[Category:Latvijas politiskās partijas]] [[de:Zaļo un Zemnieku Savienība]] [[en:Union of Greens and Farmers]] [[fr:Union des verts et des paysans]] 14570 51136 2006-06-18T21:56:19Z Feens 37 [[Image:Ivan Zasche, Portret bana Josipa Jelacica.jpg|200px|thumb|Josips Jelačičs]] '''Josips Jelačičs''' (''Josip Jelačić'', * 1801. gada 16. oktobrī Petrovaradinā pie [[Novisada]]s, † 1859. gada 19. maijā [[Zagreba|Zagrebā]]) - [[horvāti|horvātu]] karavadonis un [[Horvātija]]s [[bans]] (1848-1859). Vēsturiski nozīmīgs kā veiksmīgu militāru kampaņu realizētājs [[1848. gada revolūcijas|1848. gada revolūciju]] laikā. Atcēla [[dzimtbūšana|dzimtbūšanu]] Horvātijā. [[Horvātija]]s nacionālais varonis, bet [[Ungārija|Ungārijā]] tiek uzskatīts par vienu no [[1848. gada revolūcija Ungārijā|1848. gada revolūcijas]] kapračiem. Kad 1848. gadā Ungārija deklarēja autonomiju no Austrijas, tam nepiekrita Ungārijas mazākumtautību līderi, jo ungāru revolucionāri bija izteikti [[nacionālisms|nacionālisti]]. Bana Jelačiča horvātu karaspēks deklarēja karadarbību pret ungāru spēkiem, un sadarbībā ar austriešu monarhistu karaspēku sakāva ungārus. Jelačiča vārdā nosaukts [[Zagreba]]s centrālais laukums. Viņš attēlots uz Horvātijas 20 [[kuna|kunu]] banknotes. {{stub}} [[Category:Horvātijas vēsture|Jelacziczs, Josips]] [[be:Ёсіп Елачыч]] [[de:Joseph Jelačić von Bužim]] [[en:Josip Jelačić]] [[hr:Josip Jelačić]] [[nl:Josip Jelačić]] [[sr:Јосип Јелачић]] 14571 51137 2006-06-18T21:57:23Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Josips Jelačičs]] 14572 51138 2006-06-18T21:57:28Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Josips Jelačičs]] 14573 51139 2006-06-18T22:09:49Z 217.198.224.13 Redirecting to [[Zaļo un Zemnieku savienība]] #REDIRECT [[Zaļo un Zemnieku savienība]] 14574 51141 2006-06-18T22:13:34Z Feens 37 '''Josefs Lapids''' ([[ivrīts|ivrītā]] - ''יוסף לפיד'', ''Yosef Lapid'' * 1931. gada 27. decembrī [[Novisada|Novisadā]], ) - [[Izraēla]]s žurnālists un politiķis. No 1999. līdz 2006. gadam bija [[antiklerikālisms|antiklerikālās]], [[liberālisms|liberālās]] partijas [[Šinui]] (''שינוי'') līderis. Viens no galvenajiem ortodoksālo [[ebreji|ebreju]] reliģisko partiju pretiniekiem. [[Category:Izraēlas politiķi|Lapids, Josefs]] [[de:Josef Lapid]] [[en:Yosef Lapid]] [[fr:Tomy Lapid]] [[he:יוסף לפיד]] [[nl:Yosef Lapid]] [[pl:Yosef Lapid]] 14575 51142 2006-06-18T22:13:52Z Feens 37 [[Category:Politiķi pēc valsts]] 14576 51143 2006-06-18T22:15:03Z Feens 37 pāradrsācija #redirect [[Josefs Lapids]] 14577 51144 2006-06-18T22:15:13Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Josefs Lapids]] 14578 51149 2006-06-18T22:24:19Z Feens 37 M.Seleša no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Monica_Seles_2005.jpg] M.Seleša no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Monica_Seles_2005.jpg] 14579 51153 2006-06-18T22:47:38Z Feens 37 [[Image:Monica Seles 2005.jpg|thumb|Monika Seleša uz 2005. gada žurnāla vāka]] '''Monika Seleša''' (''Моника Селеш'', ''Monica Seles'', ''Szeles Mónika'' * 1973.gada 2. decembrī [[Novisada|Novisadā]]) - [[ungāri|ungāru]] izcelsmes [[Dienvidslāvija]]s un [[ASV]] [[teniss|tenisiste]]. 1990. gadā kļuva par visu laiku jaunāko [[Francijas Atklātais cēmpionāts|Francijas Atklātā čempionāta]] uzvarētāju. Dominēja sieviešu tenisā 1991. un 1992. gadā, bet 1993. gadā kāds līdzjutējs ar nazi Selešu ievainoja, tāpēc viņai nācās pamest sportistes karjeru. 1995. gadā Seleša atgriezās profesionālajā tenisā, tomēr vairs nespēja gūt agrākos panākumus. ====''Grand Slam'' tituli==== Sieviešu vienspēlē: *1990. gads - [[Francijas Atklātais čempionāts]] *1991. gads - [[Austrālijas Atklātais čempionāts]] *1991. gads - [[Francijas Atklātais čempionāts]] *1991. gads - [[ASV Atklātais čempionāts]] *1992. gads - [[Austrālijas Atklātais čempionāts]] *1992. gads - [[Francijas Atklātais čempionāts]] *1992. gads - [[ASV Atklātais čempionāts]] *1993. gads - [[Austrālijas Atklātais čempionāts]] *1996. gads - [[Austrālijas Atklātais čempionāts]] ====Ārējās saites==== *[http://www.sonyericssonwtatour.com/players/playerprofiles/playerbio.asp?PlayerID=190141 Selešas profils WTA (angliski)] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Štefija Grāfa]]| virsraksts = [[Pirmā rakete sieviešu tenisā]] | periods = [[1991]]. gada 11. marts - [[1991]]. gada 4.augusts | pēc = [[Štefija Grāfa]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Štefija Grāfa]]| virsraksts = | periods = [[1991]]. gada 12. augusts - [[1991]]. gada 18.augusts | pēc = [[Štefija Grāfa]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Štefija Grāfa]]| virsraksts = | periods = [[1991]]. gada 9. septembris - [[1993]]. gada 6.jūnijs | pēc = [[Štefija Grāfa]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Štefija Grāfa]]| virsraksts = | periods = [[1995]]. gada 15. augusts - [[1996]]. gada 3.novembris | pēc = [[Štefija Grāfa]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Štefija Grāfa]]| virsraksts = | periods = [[1996]]. gada 18. novembris - [[1996]]. gada 24.novembris | pēc = [[Štefija Grāfa]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Tenisisti|Selesza, Monika]] [[Category:Dienvidslāvijas sportisti|Selesza, Monika]] [[Category:ASV sportisti|Selesza, Monika]] [[bg:Моника Селеш]] [[de:Monica Seles]] [[et:Monica Seles]] [[en:Monica Seles]] [[es:Monica Seles]] [[fi:Monica Seles]] [[fr:Monica Seles]] [[he:מוניקה סלש]] [[it:Monica Seles]] [[ja:モニカ・セレシュ]] [[nl:Monica Seles]] [[no:Monica Seles]] [[pl:Monica Seles]] [[pt:Monica Seles]] [[sr:Моника Селеш]] [[sv:Monica Seles]] 14580 51155 2006-06-18T22:48:12Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts]] 14581 51157 2006-06-18T22:49:30Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Monika Seleša]] 14582 51158 2006-06-18T22:49:32Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Monika Seleša]] 14583 51227 2006-06-19T06:31:23Z Dainis 876 "[[Datu bāzu vadības sistēma]]" pārdēvēju par "[[Datu bāzu pārvaldības sistēma]]" #REDIRECT [[Datu bāzu pārvaldības sistēma]] 14586 51315 2006-06-19T14:44:08Z Feens 37 <table border="1" cellspacing="0" align="right" width = 200 cellpadding="2"> <tr><th align="center" bgcolor=pink>'''Lauva'''<br>''Panthera leo''<br><small>[[Aizsardzības statuss]] : <font color="forestgreen">'''Sarūkošs'''</small></font></th></tr> <tr><td> [[Image:Lions snoozing in the sun.jpg|300px]]</td></tr> <tr><th align="center" bgcolor=pink>'''Klasifikācija'''</th></tr> <tr><td> <table align="center"> <tr><td>[[Valsts (bioloģija)|Valsts]]:</td><td>[[Dzīvnieki]] ([[Animalia]])</td></tr> <tr><td>[[Tips (bioloģija)|Tips]]:</td><td>[[Hordaiņi]] ([[Chordata]])</td></tr> <tr><td>[[Klase (bioloģija)|Klase]]:</td><td>[[Zīdītāji]] ([[Mammalia]])</td></tr> <tr><td>[[Kārta (bioloģija)|Kārta]]:</td><td>[[Plēsēji]] ([[Carnivora]])</td></tr> <tr><td>[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]:</td><td>[[Kaķu dzimta|Kaķu]] ([[Felidae]])</td></tr> <tr><td>[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]:</td><td>[[Pantēru ģints|Pantēru]] ([[Panthera]])</td></tr> <tr><td>[[Suga (bioloģija)|Suga]]:</td><td>[[Lauva]]<br>([[Panthera leo]])</td></tr> </table> </td></tr></table> {{commons|Category:Panthera leo}} '''Lauva''' ([[latīņu valoda|lat.]] ''Panthera leo'') Lauvas patiesībā nav tropu dzīvnieki - alu lauvu kauli atrasti [[Anglija|Anglijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]] un [[Spānija|Spānijā]]. Šie lauvas izskatā daudz nav atšķīrušies no mūsdienu lauvām. Savukārt [[Grieķija|Grieķijā]] lauvas iznīdēti tikai 2. gadsimtā pirms mūsu ēras, tie dzīvojuši arī [[Palestīna|Palestīnā]], par ko Bībelē minēts 130 vietās. Lauva attēlots [[Anglija|Anglijas]], [[Skotija|Skotijas]], [[Norvēģija|Norvēģijas]] un [[Dānija|Dānijas]] karaļu ģērboņos, kā arī [[Cīrihe|Cīrihes]], [[Luksemburga|Luksemburgas]] un [[Hesene|Hesenes]] ģērboņos - tādās vietās, kurās lauvas nekad nav redzēti. [[Category:Kaķi]] [[af:Leeu]] [[ar:أسد]] [[bg:Лъв]] [[co:Lionu]] [[cs:Lev]] [[cy:Llew]] [[da:Løve]] [[de:Löwe]] [[en:Lion]] [[eo:Leono]] [[es:Panthera leo]] [[et:Lõvi]] [[fi:Leijona]] [[fr:Lion]] [[got:𐌻𐌹𐍅𐌰]] [[he:אריה]] [[id:Singa]] [[is:Ljón]] [[it:Panthera leo]] [[ja:ライオン]] [[jv:Singa]] [[ko:사자]] [[la:Leo]] [[lb:Léiw]] [[li:Liew]] [[ln:Nkosi]] [[lt:Liūtas]] [[nl:Leeuw (dier)]] [[no:Løve]] [[pl:Lew]] [[pt:Leão]] [[ro:Leu]] [[ru:Лев (животное)]] [[sl:Lev]] [[sq:Luani]] [[sr:Лав]] [[st:Tau]] [[su:Singa]] [[sv:Lejon]] [[ta:சிங்கம்]] [[th:สิงโต]] [[tr:Aslan (hayvan)]] [[ug:ظارسلان]] [[vi:Sư tử]] [[zh:狮]] 14588 51547 2006-06-21T15:03:52Z Jānis U. 198 {| border="1" cellspacing="0" cellpadding="4" align="right" style="border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; margin: 0 0 1em 1em;" |+ <big><big>'''Eiropa'''</big></big> |- | align="center" bgcolor="#000000" colspan="2" | [[Image:Europa-moon.jpg|250 px|Zondes [[Galileo]]» attēls]] |- !bgcolor="#ffffff" colspan="2"|<sup>Eiropa dabiskās krāsās. Zondes «[[Galileo]]» attēls</sup> |- ! bgcolor="#ffc0c0" colspan="2" | Orbitālie parametri |- ! align="left" | Lielā pusass<br>(radiuss) | 671 tūkst. km. |- ! align="left" | [[Ekscentrisms]]<br>(izstiepums) | 0,0094 (tuva riņķa līnijai) |- ! align="left" | Orbitālais periods | 3,55 dienas |- ! align="left" | Orbītas slīpums | 0,47°<br />(pret ekvatoru)<br />1,79° (pret [[ekliptika|ekliptiku]]) |- ! bgcolor="#ffc0c0" colspan="2" | Fiziskie parametri |- ! align="left" | Diametrs | 3122 km<br />(0,24 no Zemes diametra) |- ! align="left" | Virsmas laukums | 31 mlj. km.²<br />(0,06 no Zemes virsmas) |- ! align="left" | [[Masa]] | 4,8x10<sup>22</sup> kg.<br />(0,008 no Zemes masas) |- ! align="left" | [[Blīvums]] | 3,01 g/cm³ |- ! align="left" | Brīvās krišanas<br>paātrinājums | 1,31 m/sek.²<br />(0,13 g) |- ! align="left" | Rotācijas periods | sinhronizēts<br>(vienmēr pagriezts ar vienu<br>pusi uz Jupiteru |- ! align="left" | Griešanās ass<br>slīpums | nav |- ! align="left" | [[Albedo]]<br>(virsmas<br>atstarošanās koef.) | 0,67 |- ! align="left" | Virsmas temperatūra | ~103 K <br />(apm. −172 °C) |- ! align="left" | Atmosfēra | Gandrīz neesoša,<br>sastopamas skābekļa<br>pēdas |} '''Eiropa''' (sengrieķ. Ευρώπη) – [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem. Domājams, ka zem pavadoņa ledus segas atrodas okeāns, kurā nav izslēgta dzīvības eksistence. == Atklāšanas vēsture un nosaukums. == Eiropu atklāja [[Galileo Galilejs]] 1610 gadā ar pasaulē pirmo teleskopu. Uz pavadoņa pirmatklājēja statusu pretendēja arī vācu astronoms [[Simons Mariuss]], kurš novēroja pavadoni 1609. gadā, taču pētījumu rezultātus nebija publicējis. Eiropa nosaukta sengrieķu mitoloģiskas personas vārdā. Tā bija meitene, kuru nolaupīja Zevs (romiešu mitoloģijā – Jupiters). Nosaukumu „Eiropa” deva tieši Mariuss Simons 1614. gadā, taču ilgu laiku tas netika lietots. Galilejs četrus atklātos pavadoņus nosauca par „Mediči planētām” un deva tiem kārtas numurus. Eiropa skaitījās kā „otrais Jupitera pavadonis”. Tikai 20. gs. vidū nosaukums „Eiropa” guva vispārēju atzīšanu. == Fiziskais raksturojums. == [[Image:PIA01130 Interior of Europa.jpg|left|thumb|170px|Eiropas iekšējā uzbūve]] Eiropa ir lielāko Saules sistēmas pavadoņu skaitā un izmēru ziņā ir līdzīga [[Mēness|Mēnesim]]. Tā pret Jupiteru visu laiku ir pagriezta ar vienu pusi. [[Jo (pavadonis)|Jo]], Eiropa un [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēds]] atrodas orbitālajā rezonansē – to orbitālo periodu attiecība ir 1:2:4. Eiropa vairāk līdzinās Zemes grupas planētām, nekā citiem „ledus pavadoņiem”, jo lielā mērā sastāv no iežiem. Tā pilnībā ir pārklāta ar ūdens slāni apmēram 100 km biezumā (daļēji 10-30 km. biezas ledus kārtas veidā; daļēji, domājams, šķidra okeāna veidā). Vēl dziļāk ieguļ iežu slānis, bet centrā, iespējams, atrodas neliels metālisks kodols. == Virsma. == [[Image:Europa_Chaos.jpg|left|thumb|Apgabals ar "iesalušiem ledus gabaliem", liecina par pagātnē iespējamo pilnīgo atkušanu.]] Eiropas virsma ir ļoti līdzena, un izceļas tikai nedaudzi dažu simtu metru augsti pakalniem līdzīgi veidojumi. Pavadoņa augstais albedo liecina, ledus virskārta ir samērā tīra, tātad „jauna” (ir viedoklis, ka, jo tīrāks ledus uz „ledus pavadoņiem”, jo tas ir jaunāks). Krāteru skaits ir neliels, un ir tikai trīs krāteri ir ar diametru virs 5 km., kas arī liecina par samērā jauno pavadoņa virsmu. Tās vecums tiek lēsts ne vecāks par 30 mlj. gadu, un var secināt, ka uz Eiropas ir augsta ģeoloģiskā aktivitāte. Tajā pat laikā, salīdzinot no zondēm „Voyager” un „Galileo” ar 20 gadu intervālu sūtītās fotogrāfijas, netika atrastas nekādas izmaiņas. Virsmas temperatūra ir no -150 °C līdz -190 °C. Uz pavadoņa virsmas ir iespējama augsta radiācija, jo Eiropa šķērso spēcīgo Jupitera radiācijas zonu. Visu Eiropas virsmu klāj savstarpēji krustojošas līnijas. Tie ir ledus slāņa lūzumi un plaisas. Dažas līnijas pilnībā apjož pavadoni. Plaisu tīklojums dažās vietās ir līdzīgs Zemes Ziemeļpola rajona ledus slāņa plaisām. [[Image:Europa_Pwyll.jpg|right|thumb|26 km. platais Pvill krāteris]] Ir uzskats, ka Eiropas virsma pastāvīgi mainās, t.i. veidojas jauni lūzumi. Dažu plaisu malas var pārvietoties viena pret otru, pie tam zemledus šķidrums reizēm var izspiesties pa plaisām uz augšu. Uz Eiropas ir novērojamas samērā garas dubultgrēdas; iespējams tās veidojas uzaugot ledum uz plaisu malām, tām atveroties un aizveroties. Dažu apgabalu virsmas reljefs dod pamatu domāt, ka šajos apgabalos virsma bija pilnīgi izkususi, un ūdenī pat peldēja aizbergi un ledus gabali. Pie tam redzams, ka ledus gabali, kas tagad ir iesaluši, agrāk veidoja vienotu struktūru, bet pēc tam sadalījās un sagriezās. Uz virsmas vēl var redzēt Pvill krāteri, kura centrā ir paugurs, kas ir augstāks par krātera malām. Tas varētu liecināt par mīkstā ledus vai ūdens izplūdumu caur meteorīta izsisto caurumu. Eiropas virsma klasificējas šādos pamattipos: * Līdzenumu apgabali. Gludi līdzenumi var veidoties kriovulkānu aktivitātes rezultātā, kuru izvirdumi apklāj ar ūdeni lielas platības. * Haotiskie apgabali, kas atgādina haotiski izsvaidītas dāžādas ģeometriskas formas atlūzas. * Apgabali ar dažādu līniju un joslu koncentrāciju. * Grēdas, pārsvarā dubultgrēdas. * Krāteri == Okeāns. == Augstāk minētais Eiropas virsmas raksturojums liecina par šķidra okeāna eksistenci zem biezās ledus kārtas. Okeāna iespējamais dziļums līdz 90 km.; tā kopējais tilpums pārsniedz pasaules okeāna tilpumu uz Zemes. Siltums, kurš nepieciešams lai uzturētu ūdeni šķidrā stāvoklī, domājams, veidojas uz paisumu mijiedarbības rēķina (paisumi paceļ pavadoņa virsmu līdz 30 metru augstumam). Tajā pat laikā ir arī cita teorija, kas izskaidro virsmas raksturu nevis ar šķidra ūdens, bet ar mīksta ledus esmību zem pavadoņa virsmas. Zemledus okeāna eksistenci apstiprina Eiropas magnētiskā lauka mainīgais raksturs. Ja magnētiskais lauks veidotos ferromagnētiskā kodola iespaidā, tad tas būtu daudz stabilāks un vājāks. Magnētiskie poli atrodas netālu no ekvatora un pastāvīgi pārvietojas. Magnētiskā lauka intensitātes un orientācijas izmaiņas korelē ar Jupitera magnētiskā lauka šķērsošanu pavadoņa kustībā pa orbītu. To var izskaidrot tikai ar elektrovadoša šķidruma eksistenci zem ledus virskārtas: Jupitera spēcīgais magnētiskais lauks inducē sāļajā okeānā elektriskās strāvas, kuras, savukārt, veido pavadoņa īpatnējo magnētisko lauku. Virsmas tumšo līniju un plankumu spektrālanalīze atklāja sāļu klātbūtni (magnija sulfāts). Sarkanīgā nokrāsa liek domāt arī par sēra un dzelzs savienojumu klātbūtni. Acīmredzams šie sāļi ietilpst Eiropas okeāna sastāvā. Turklāt ir atklātas ūdeņraža pārskābes un spēcīgu skābju pēdas. Tiek uzskatīts, ka Eiropas zemledus okeāns pēc saviem parametriem ir tuvs Zemes okeānu apgabaliem ģeotermālo avotu tuvumā, kā arī Antarktīdas zemledus ezeriem. Tādās ūdenskrātuvēs būtu iespējama arī dzīvība. Tajā pat laikā daži zinātnieki uzskata, ka Eiropas okeāns varētu saturēt samērā indīgu substanci, kas nebūtu piemērota dzīvo organismu eksistencei. Bez Eiropas okeāni teorētiski ir iespējami uz Ganimēda un Kallisto (spriežot pēc magnētiskā lauka struktūras). Bet aprēķini rāda, ka šķidrais slānis uz šiem pavadoņiem sākas dziļāk un tā temperatūra ir daudz zemāka par nulli (pie tam ūdens paliek šķidrā stāvoklī pateicoties augstajam spiedienam). Šķidra okeāna atklāšanai būtu būtiska nozīme ārpuszemes dzīvības meklējumiem. Tā kā okeāna siltuma uzturēšana notiek nevis ar saules izstaroto gaismu, bet gan ar paisuma izdalīto siltumu, tad tas mazina nepieciešamību planētai atrasties tuvu zvaigznei, lai uz tās būtu šķidrs ūdens, kas savukārt nepieciešams uz olbaltumu bāzētas dzīvības pastāvēšanai. Tad teorētiski dzīvība varētu būt arī planetāro sistēmu perifērijas apgabalos, blakus pundurzvaigznēm, un pat tālu no zvaigznēm. == Atmosfēra. == Kosmiskā zonde „Galileo” atklāja uz Eiropas jonosfēru, kas norāda uz šī pavadoņa atmosfēras esamību. Vēlāk ar orbitālā „Habbla” teleskopa palīdzību tiešām tika atklātas ļoti retinātas atmosfēras pēdas, kuras spiediens nepārsniedz 1 μPa. Atmosfēra sastāv no skābekļa, kas radies saules radiācijas iespaidā ledum sadaloties ūdeņradī un skābeklī (ūdeņradi pavadoņa vājais gravitācijas lauks nespēj noturēt). == Eiropas pētījumi ar kosmiskajām zondēm == Pirmās Eiropas kosmiskās fotogrāfijas veica zonde „Pioneer-10”, nolidojot garām pavadonim 1973. gada decembrī. Šo attēlu kvalitāte bija labāka, nekā bija iespējamas ar tā laika teleskopiem. 1979. gada martā 732 tūkst. km attālumā garām Eiropai nolidoja „Voyager-1”, bet jūlijā - „Voyager-2” nolidoja 190 tūkst. km attālumā. Zondes nosūtīja kvalitatīvus pavadoņa attēlus (piemēram, [http://photojournal.jpl.nasa.gov/browse/PIA00459.jpg sk.]), kā arī veica dažādus mērījumus. Hipotēze par šķidra ūdens okeāna klātbūtni uz pavadoņa radās pateicoties „Voyager” datiem. No 1995. gada decembra līdz 2003. gada septembrim Jupitera sistēmu pētīja kosmiskā zonde „Galileo”. No 35 aplidojumiem ap Jupiteru, 11 tika izplānoti, lai pētītu Eiropu (minimālais attālums – 201 km.). „Galileo” veica samērā detālu pavadoņa izpēti; tika iegūti jauni pierādījumi par labu okeāna eksistencei. 2003 gadā „Galileo” tika iznīcināts Jupitera atmosfērā, lai nākotnē nevadāmā zonde neuzkristu uz Eiropu un neinficētu pavadoni ar Zemes mikroorganismiem. [[Category:Jupitera pavadoņi]] [[als:Europa (Mond)]] [[bg:Европа (спътник)]] [[ca:Europa (satèl·lit)]] [[cs:Europa (měsíc)]] [[co:Europa (astrunumia)]] [[da:Europa (måne)]] [[de:Europa (Mond)]] [[en:Europa (moon)]] [[es:Europa (luna)]] [[eo:Eŭropo (luno)]] [[fr:Europe (lune)]] [[gl:Europa (satélite)]] [[ko:에우로파 (위성)]] [[hr:Europa (mjesec)]] [[it:Europa (astronomia)]] [[he:אירופה (ירח)]] [[la:Europa (satelles)]] [[lt:Europa (palydovas)]] [[hu:Europa (hold)]] [[nl:Europa (maan)]] [[ja:エウロパ (衛星)]] [[no:Europa (måne)]] [[nn:Jupitermånen Europa]] [[pl:Europa (księżyc)]] [[pt:Europa (satélite)]] [[ro:Europa (satelit)]] [[ru:Европа (спутник Юпитера)]] [[sk:Európa (mesiac)]] [[sl:Evropa (luna)]] [[fi:Europa (kuu)]] [[sv:Europa (måne)]] [[tr:Europa (uydu)]] [[zh:木卫二]] 14589 51317 2006-06-19T15:24:34Z Jānis U. 198 Redirecting to [[Tauriņi]] #REDIRECT [[Tauriņi]] 14590 51318 2006-06-19T15:26:46Z Jānis U. 198 Redirecting to [[Tauriņi]] #REDIRECT [[Tauriņi]] 14591 51328 2006-06-19T19:56:05Z Aleksandrs Kuzmins 859 '''Mihails Tāls''' (1936. gada 9. novembris, [[Rīga]] — 1992. gada 28. jūnijs, [[Maskava]]), [[krievu valoda|kr.]] ''Михаил Нехемьевич Таль'' — astotais pasaules čempions šahā (1960—1961), seškārtējs PSRS čempions, lielmeistars kopš 1957. g. Pirmais pasaules čempions (neoficiāls tituls) blicā — 1988. g. 1960.—1970. gg. bija žurnāla "Šahs" redaktors. [[Category:Šahs Latvijā]] [[Category:Šahisti]] [[ar:ميخائيل تال]] [[bg:Михаил Тал]] [[bn:মিখাইল তাল]] [[cs:Michail Tal]] [[de:Michail Tal]] [[el:Μιχαήλ Ταλ]] [[en:Mikhail Tal]] [[es:Mijaíl Tal]] [[fr:Mikhaïl Tal]] [[he:מיכאל טל]] [[it:Mikhail Tal]] [[nl:Michail Tal]] [[no:Mikhail Tal]] [[pl:Michaił Tal]] [[pt:Mikhail Tal]] [[ru:Таль, Михаил Нехемьевич]] [[sr:Михаил Таљ]] [[sv:Michail Tal]] [[tr:Mikhail Tal]] 14592 51323 2006-06-19T19:52:25Z 217.198.224.13 [[Category:Sportisti pēc sporta veida]] 14593 51327 2006-06-19T19:55:43Z Aleksandrs Kuzmins 859 14594 51326 2006-06-19T19:55:24Z Aleksandrs Kuzmins 859 [[Category:Sports Latvijā]] 14595 51332 2006-06-19T19:58:50Z Aleksandrs Kuzmins 859 [[Category:Latvija]] 14596 51342 2006-06-19T21:27:27Z Feens 37 "[[Haile Selassie I]]" pārdēvēju par "[[Haile Selasije I]]" #REDIRECT [[Haile Selasije I]] 14598 51352 2006-06-19T21:51:28Z Feens 37 Bilala komikss no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Bilal_Foire_aux_immortels.jpg] Bilala komikss no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Bilal_Foire_aux_immortels.jpg] 14599 51354 2006-06-19T22:16:22Z Feens 37 [[Image:Enki Bilal 20060503 recadree.jpg|thumb|Enki Bilāls]] [[Image:Bilal Foire aux immortels.jpg|thumb|''La Foire aux immortels'' (1980) vāks]] '''Enki Bilāls''' (''Enki Bilal''), īstajā vārdā '''Eness Bilalovičs''' (''Enes Bilalović'') (* 1951. gada 7. oktobrī [[Belgrada|Belgradā]] ) - [[Dienvidslāvija|dienvidslāvu]] izcelsmes [[Francija|franču]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks un kinorežisors. Dzimis Belgradā, bet 9 gadu vecumā pārcēlies uz [[Parīze|Parīzi]]. 14 gadu vecumā iepazinās ar [[Renē Gosinī]], kura ietekmē pievērsies [[komikss|komiksu]] radīšanai. Bilāla komiksi parasti ir [[zinātniskā fantastika|fantastiskas]] [[antiutopija]]s. Pazīstamākā ir Nikopoles triloģija ( Nemirstīgo karnevāls/''La Foire aux immortels'', 1980; Sieviete-slazds/''La Femme piège'', 1986; Aukstais ekvators/''Froid-Équateur'', 1992). Līdzīgā žanrā uzņēmis mākslas filmas, no kurām pazīstamākā - ''Immortel (Ad Vitam)'' (2004). ====Ārējās saites==== *[http://www.enkibilal.com/ E.Bilāla mājaslapa (franciski)] *[http://www.imdb.com/name/nm0082094/ E.Bilāla profils IMDB (angliski)] [[Category:Franču mākslinieki|Bilals, Enki]] [[Category:Franču kinorežisori|Bilals, Enki]] [[Category:Komiksu mākslinieki|Bilals, Enki]] [[de:Enki Bilal]] [[en:Enki Bilal]] [[fr:Enki Bilal]] [[it:Enki Bilal]] [[ja:エンキ・ビラル]] [[nl:Enki Bilal]] [[pl:Enki Bilal]] [[sv:Enki Bilal]] [[fi:Enki Bilal]] [[es:Enki Bilal]] 14600 51355 2006-06-19T22:17:14Z Feens 37 [[Category:Kinorežisori pēc kinoskolas]] 14601 51356 2006-06-19T22:18:39Z Feens 37 [[Category:Komikss]] 14602 51357 2006-06-19T22:18:54Z Feens 37 [[Category:Māksla]] 14603 51358 2006-06-19T22:20:26Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Enki Bilāls]] 14604 51361 2006-06-19T23:07:18Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Prešov'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Map slovakia presov.png|167px|]] | align=center | [[Image:Prešov.PNG|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 95 221 |- | Rakstos | 1247.g |- | Citi nosaukumi | '''Eperjes''' ([[ungāri|ungāru]]) |- | Apgabals (''kraj'') | [[Prešovas apgabals]] |- | Mājaslapa | http://www.presov.sk/ |} {{commons|Category:Prešov}} [[Image:Prešov.mainsquare.jpg|Prešovas vecpilsēta|thumb]] '''Prešova''' (''Prešov'') - [[Slovākija|Slovākijas]] trešā lielākā pilsēta. Atrodas valsts austrumos pie Torisas (''Torysa'') upes aptuveni 30 kilometrus uz ziemeļiem no [[Košice]]s. [[Prešovas apgabals|Prešovas apgabala]] centrs. Pilsētā labi saglabājusies vecā [[gotika|gotikas]], [[baroks|baroka]] un [[rokoko]] apbūve. Tā ir [[uniāti|uniātu]] un [[luterticība|luterāņu]] [[bīskapija]]s un [[pareizticība|pareizticīgo]]s [[patriarhāts|patriarhāta]] centrs. [[Sāls]] ieguves centrs. ====Vēsture==== Daudzus gadsimtus pilsēta ietilpa [[Ungārija|Ungārijā]]. Pirmās rakstītās ziņas par Prešovu ir no 1247. gada, kad pilsētā ieceļoja [[vācieši|vācu]] kolonisti no [[Spiša]]s reģiona. 1299. gadā Prešovai tika piešķirtas pilsētas tiesības, bet 1374. gadā tā kļuva par karalisko [[brīvpilsēta|brīvpilsētu]]. XV gadsimtā ietilpa [[Pentapolitāna|Pentapolitānā]]. Pilsēta kļuva turīga kā starpnieks [[vīns|vīna]] tirdzniecībā no [[Tisa]]s reģiona uz [[Polija|Poliju]]. 1572. gadā apkārtnē sākās sāls ieguve, bet 1647. gadā tā kļuva par [[Šariša]]s [[komitāts|komitāta]] centru. 1918. gadā pilsēta iekļāvās jaunās [[Čehoslovākija]]s sastāvā. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā Prešova uz laiku kļuva par Slovākijas austrumdaļas galveno pilsētu, jo pēc [[Vīnes arbitrāžas|Vīnes arbitrāžām]] [[Košice]] tika iekļauta Ungārijā. Sociālistiskās Čehoslovākijas laikā Prešovas iedzīvotāju skaits trīskāršojās, jo tika attīstīta smagā rūpniecība. [[Category:Slovākijas pilsētas]] [[cs:Prešov]] [[de:Prešov]] [[en:Prešov]] [[hu:Eperjes]] [[nl:Prešov]] [[pl:Preszów]] [[ro:Prešov]] [[ru:Прешов]] [[sk:Prešov]] [[sr:Прешов]] [[fi:Prešov]] [[uk:Пряшів]] [[he:פרשוב]] 14605 51362 2006-06-19T23:07:48Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Prešova]] 14606 51383 2006-06-20T07:28:42Z Dainis 876 [[Category:Jupiters (planēta)]] 14607 51385 2006-06-20T07:30:14Z Dainis 876 [[Category:Saules sistēmas planētas]] 14608 51396 2006-06-20T08:17:56Z Mrom 519 ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājaslapas www.lff.lv ņemts no Latvijas futbola federācijas oficiālās mājaslapas www.lff.lv 14609 51401 2006-06-20T08:54:54Z Mrom 519 ņemts no euro2004.com ņemts no euro2004.com 14610 51405 2006-06-20T09:29:30Z Mrom 519 ņemts no www.elmundo.es ņemts no www.elmundo.es 14611 51409 2006-06-20T10:13:28Z Mrom 519 ņemts no www.euro2004.com ņemts no www.euro2004.com 14612 51420 2006-06-20T10:57:13Z Mrom 519 ņemts no www.elmundo.es ņemts no www.elmundo.es 14614 52752 2006-07-01T07:14:16Z Mrom 519 gada labākais futbolists {| class="infobox" style="font-size: 90%;" |+ '''Māris Verpakovskis''' |- |colspan="3" align="center"|[[Image:MarisVerpakovskis.jpg]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Personīgā informācija |- |'''Dzimš. dati''' |colspan="2"|1979. gada 15. oktobris |- |'''Dzimš. vieta''' |colspan="2"|[[Liepāja]], [[Latvija]] |- |'''Augums''' |colspan="2"|173 cm |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Kluba informācija |- |'''Klubs''' |colspan="2"|[[Dynamo Kyiv]] |- |'''Pozīcija'''||colspan="2"|uzbrucējs |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Profesionālie klubi* |- | '''Sezonas''' || '''Klubi''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1996||[[Liepājas Baltika]] |- |1997-2000||[[FHK Liepājas Metalurgs]]||37 (7) |- |2001-2003||[[Skonto FC]]||77 (41) |- |2004-||[[Dynamo Kyiv]]||63 (18) |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Nacionālā izlase** |- | '''Sezonas''' || '''Izlase''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1999-||[[Latvijas futbola izlase|Latvija]]||53 (18) |- | style="font-size: 80%; text-align: center; color: #555555" colspan="3" | <nowiki>*</nowiki> Spēles un vārti klubā tikai nacionālajā līgā <br /> pēdējais labojums 20. jūnijs, 2006. <br /> <nowiki>**</nowiki> Nacionālās izlases spēļu un vārtu skaits <br /> uz 20. jūniju, 2006. |- |} '''Māris Verpakovskis''' (dzimis 1979. gada 15. oktobrī) ir [[Latvijas futbola izlase]]s un [[Dynamo Kyiv]] uzbrucējs. Viņš Latvijas izlasē ir aizvadījis 53 spēles, gūstot 18 vārtus. Verpakovskis visā pasaulē plaši pazīstams kļuva 2003. gadā, kad 2004. gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā 10 spēlēs guva 6 vārtus, tostarp izšķirošos spēlēs pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]]s, [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]]s un [[Turcijas futbola izlase|Turcija]]s izlasēm. [[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004. gada Eiropas čempionātā]] Verpakovskis guva vienīgos izlases vārtus turnīrā, izceļoties spēlē pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]]. Verpakovskis ir [[Latvijas futbola izlase]]s otrs visu laiku rezultatīvākais futbolists aiz [[Ēriks Pētersons|Ērika Pētersona]], kā arī divreiz (2003. un 2004.) atzīts par [[Latvijas gada labākais futbolists|Latvijas gada labāko futbolistu]]. Māra Verpakovska tēvs [[Ilmārs Verpakovskis|Ilmārs]] arī bijis pazīstams [[Latvija]]s futbolists, tādēļ ir skaidra Māra izvēle savu dzīvi saistīt ar futbolu. Sācis trenēties dzimtajā [[Liepāja|Liepājā]], un jau 1996. gadā 16 gadu vecumā debitēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]] [[Liepājas Baltika]]s sastāvā, kas jau 1997. kļuva par [[FHK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgu]]. Tieši spēlējot Metalurga sastāvā, viņu pamanīja arī [[Latvijas futbola izlase]]s treneri. Izlasē Verpakovskis debitēja 1999. gada jūnijā 2000. gada [[Eiropas čempionāts futbolā 2000|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīra spēlē [[Atēnas|Atēnās]] pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas izlasi]], kad izlases treneris [[Revazs Dzodzuašvili]] negaidīti iekļāva viņu sākumsastāvā. Jau savā pirmajā spēlē izlases rindās Māris izcēlās ar vārtu guvumu. 2001. gadā Verpakovskis pārgāja uz [[Latvija]]s čempionvienību [[Skonto FC]], kļūstot par līderi gan klubā, gan izlasē. [[Skonto FC]] sastāvā Verpakovskis kļuva par trīskārtēju Latvijas čempionu. Viņa zvaigžņu stunda sita 2003. gada rudenī, kad pēc vairākiem svarīgiem vārtu guvumiem izlases rindās, Verpakovskis kļuva par nacionālo varoni, ievelkot [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]] 2004. gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]]. Lieliskā snieguma izlasē dēļ, par Verpakovski ieinteresējās vairāki [[Eiropa]]s vadošie klubi, taču viņš noslēdza 5 gadu līgumu ar [[Ukraina]]s superklubu [[Dynamo Kyiv]], 2004. gadā kļūstot par [[Ukraina]]s čempionu. 2004./2005. gada sezonā Verpakovskis Dynamo kluba sastāvā spēlēja arī [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] un guva vārtus pret slaveno [[Real Madrid]]. Pēdejās sezonās Verpakovskis vairs netiek [[Dynamo Kyiv]] pamatsastāvā, un spēlē dublieru komandā. [[Category:Latvijas futbolisti|Verpakovskis, Māris]] {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>'''[[Juris Laizāns]]''' |width="40%" align="center"|'''[[Latvijas gada labākais futbolists]]'''<br>'''2003. - 2004.''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>'''[[Igors Stepanovs]]''' |} [[de:Māris Verpakovskis]] [[et:Māris Verpakovskis]] [[en:Māris Verpakovskis]] [[nl:Māris Verpakovskis]] [[pl:Maris Verpakovskis]] 14615 51446 2006-06-20T13:45:37Z Mrom 519 [[Category:Futbols Latvijā]] 14616 51453 2006-06-20T16:37:43Z Mrom 519 ņemts no www.lff.lv ņemts no www.lff.lv 14617 51454 2006-06-20T16:40:23Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%;" |+ '''Imants Bleidelis''' |- |colspan="3" align="center"|[[Image:ImantsBleidelis.jpg]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Personīgā informācija |- |'''Dzimš. dati''' |colspan="2"|1975. gada 16. augusts |- |'''Dzimš. vieta''' |colspan="2"|[[Rīga]], [[Latvija]] |- |'''Augums''' |colspan="2"|178 cm |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Kluba informācija |- |'''Klubs''' |colspan="2"|[[Grazer AK]] |- |'''Pozīcija'''||colspan="2"|pussargs |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Profesionālie klubi* |- | '''Sezonas''' || '''Klubi''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1992||[[Skonto FC]] |- |1994||[[Interskonto]]|| |- |1994-1999||[[Skonto FC]]||107 (24) |- |2000-2003||[[Southampton F.C.|Southampton]]||2 (0) |- |2002-2005||[[Viborg FF]]||55 (6) |- |2005-||[[Grazer AK]]|| |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Nacionālā izlase** |- | '''Sezonas''' || '''Izlase''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1995-||[[Latvijas futbola izlase|Latvija]]||94 (10) |- | style="font-size: 80%; text-align: center; color: #555555" colspan="3" | <nowiki>*</nowiki> Spēles un vārti klubā tikai nacionālajā līgā <br /> pēdējais labojums 20. jūnijs, 2006. <br /> <nowiki>**</nowiki> Nacionālās izlases spēļu un vārtu skaits <br /> uz 20. jūniju, 2006. |- |} '''Imants Bleidelis''' (dzimis 1975. gada 16. augustā) ir [[Latvijas futbola izlase]]s un [[Austrija]]s kluba [[Grazer AK]] pussargs. Imants Bleidelis Latvijas izlasē ir aizvadījis 94 spēles, ieņemot trešo vietu Latvijas izlasē pēc aizvadīto spēļu skaita, kā arī guvis 10 vārtus. Latvijas izlasē Bleidelis debitēja 19 gadu vecumā 1995. gadā spēlē pret [[Igaunija]]s izlasi. Kopš tā laika Bleidelis ir pastāvīgs [[Latvijas futbola izlase]]s pamatsastāva labās malas pussargs, kurš vienmēr izcēlies ar savu lielo ātrumu. Latvijas izlases sastāvā spēlējis arī 2004. gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] [[Portugāle|Portugālē]]. Savu futbolista karjeru uzsācis [[Skonto FC]], kurā arī spēlēja līdz 2000. gadā pārcēlās uz [[Anglija]]s Premjerlīgas klubu [[Southampton F.C.]], kurā jau spēlēja cits Latvijas izlases futbolists [[Marians Pahars]]. Bleidelim tā arī neizdevās nostiprināties [[Southampton F.C.|Southampton]] sastāvā, trīs klubā pavadīto gadu laikā viņš Premjerlīgā aizvadīja tikai 2 spēles, vairāk spēlējot dublieru komandā. Par spīti spēļu prakses trūkumam, Bleideli turpināja aicināt uz Latvijas izlasi. 2003. gadā viņam beidzās līgums ar [[Southampton F.C.]] un viņš pārgāja uz [[Dānija]]s komandu [[Viborg FF]], kurā aizvadīja trīs diezgan veiksmīgas sezonas. 2005. gadā Imants Bleidelis pārcēlās uz [[Austrija]]s komandu [[Grazer AK]], kurā spēlē joprojām. [[Category:Latvijas futbolisti|Bleidelis, Imants]] [[de:Imants Bleidelis]] [[en:Imants Bleidelis]] 14618 51455 2006-06-20T16:55:47Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Brāgi''' ir dzejas dievs [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]], kā arī viens no gudrākajiem [[āsi]]em. Saskaņā ar [[Snorre Sturlusons|Snorri Sturlusonu]] viņa vārdā nosaukta dzejas māksla (''bragr''). Brāgi ir [[Odins|Odina]] un [[Friga|Frigas]] dēls un [[Iduna]]s vīrs. Iespējams, Brāgi ir dievišķots dzejnieka [[Brāgi Bodasons|Brāgi Bodasona]] (IX gs.) tēls. Kā dievs viņš parādās XII un XIII gs. darbos, īpaši [[Jaunākā Eda|Jaunākajā Edā]]. Snorre Sturlusons tomēr nošķir dzejnieku un dievu (ticami, ka abu izcelsme ir viena un nosķīrums noticis vēlāk). Jaunākās Edas otrajā daļā Brāgi un [[Ēgirs]] sarunājas par dzejas dabu. Brāgi izklāsta [[poēzijas medalus]] rašanās vēsturi no [[Kvasīrs|Kvasīra]] asinīm. [[Image:Bragi by Wahlbom.jpg|thumb|250px|left|Karla Valboma (''Carl Wahlbom'', 1810-1858) glezna "Brāgi"]] {{stub}} [[Category:Dzejas dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[da:Brage]] [[de:Bragi]] [[el:Μπράγκι]] [[en:Bragi]] [[es:Bragi]] [[eo:Bragi]] [[fr:Bragi]] [[hr:Bragi]] [[it:Bragi]] [[lt:Bragis]] [[nl:Bragi]] [[ja:ブラギ]] [[no:Brage]] [[pl:Bragi]] [[pt:Bragi]] [[ro:Bragi]] [[ru:Браги]] [[sv:Brage]] 14619 51459 2006-06-20T17:14:21Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Filla''' [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir [[āsi|āsu]] dieviete, [[Friga]]s pavadone. Filla nes Frigas dārgumu šķirstiņu, rūpējas par viņas apaviem un zina Frigas noslēpumus. Saskaņā ar [[Snorre Sturlusons|Snorri Sturlusonu]] Friga ir daiļa jaunava ar gariem, viļņotiem matiem un nēsā ap pieri zelta lenti. [[Skaldi]] [[kenings|keningos]] vārdu ''Fulla'' lieto, lai apzīmētu sievieti. Filla skaldiskajā dzejā parādās jau X gs. Iespējams, ka viņa ir identiska ar dievieti Vollu. Nav zināms, vai Filla ir neatkarīga dieviete vai identiska ar [[Freija|Freiju]] vai Frigu. {{stub}} [[Category:Skandināvu dievi]] [[da:Fulla]] [[el:Φούλα]] [[en:Fulla]] [[lt:Fila]] [[nl:Fulla]] [[pt:Fulla]] [[sv:Fulla]] 14620 51463 2006-06-20T17:34:26Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Forseti''' [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir taisnīguma, miera un patiesības dievs, viens no [[āsi]]em. Forseti ir [[Baldrs|Baldra]] un [[Nanna]]s dēls. Viņš ticis uzskatīts par visgudrāko āsu dievu. Forseti skandināvu dzejā pieminēts tikai ''Grímnismál'', kur viņš nosaukts par dievu, kurš izšķir strīdus. Tas tomēr nenozīmē, ka Forseti ir nesenas izcelsmes dievs. [[Alkvīns]] savā darbā ''Vita Sancti Willebrordi'' (785-797) piemin, ka VIII gs. sākumā Sv. Villebrords ieradies salā, kas atrodas statp Frīziju un Dāniju un kas saukta par Fositeslandi par godu dievam, kurš tur pielūgts. Iespējams, ka frīzu ''Fosite'' un skandināvu ''Forseti'' ir etimoloģiski saistīti. {{stub}} [[Category:Skandināvu dievi]] [[Category:Taisnīguma dievi]] [[cs:Forseti]] [[da:Forsete]] [[de:Forseti]] [[el:Φορσέτι]] [[en:Forseti]] [[es:Forseti]] [[fr:Forseti]] [[hr:Forseti]] [[lt:Forsetis]] [[nl:Forsite]] [[no:Forsete]] [[pl:Forseti]] [[pt:Forseti]] [[ro:Forseti]] [[sv:Forsete]] 14621 51464 2006-06-20T17:34:34Z Mrom 519 ņemts no www.4thegame.com ņemts no www.4thegame.com 14622 52745 2006-07-01T07:00:02Z Mrom 519 gada labākais futbolists {| class="infobox" style="font-size: 90%;" |+ '''Marians Pahars''' |- |colspan="3" align="center"|[[Image:MariansPahars.jpg]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Personīgā informācija |- |'''Dzimš. dati''' |colspan="2"|1976. gada 5. augusts |- |'''Dzimš. vieta''' |colspan="2"|[[Černovoļa]], [[Ukraina]] |- |'''Augums''' |colspan="2"|174 cm |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Kluba informācija |- |'''Klubs''' |colspan="2"|bez kluba |- |'''Pozīcija'''||colspan="2"|uzbrucējs |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Profesionālie klubi* |- | '''Sezonas''' || '''Klubi''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1994||[[FK Pārdaugava|Pārdaugava]]||17 (3) |- |1995||[[Skonto-Metāls]]||16 (4) |- |1995-1998||[[Skonto FC]]||76 (44) |- |1999-2006||[[Southampton F.C.]]||127 (45) |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Nacionālā izlase** |- | '''Sezonas''' || '''Izlase''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1996-||[[Latvijas futbola izlase|Latvija]]||63 (15) |- | style="font-size: 80%; text-align: center; color: #555555" colspan="3" | <nowiki>*</nowiki> Spēles un vārti klubā tikai nacionālajā līgā <br /> pēdējais labojums 20. jūnijs, 2006. <br /> <nowiki>**</nowiki> Nacionālās izlases spēļu un vārtu skaits <br /> uz 20. jūniju, 2006. |- |} '''Marians Pahars''' (dzimis 1976. gada 5. augustā [[Černovoļa|Černovoļā]], [[Ukraina|Ukrainā]]) ir [[Latvija]]s futbolists. Pahars ilgu gadus ir bijis [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]]s un Anglijas kluba [[Southampton F.C.]] uzbrukuma līderis. Latvijas izlasē Pahars aizvadījis 63 spēles un guvis 15 vārtus. Kopā ar izlasi piedalījies 2004. gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]]. Pēdējos gados Paharu nomocījuši savainojumi, kas viņam neļauj pilnībā realizēt savu potenciālu. Pahars divas reizes (no 2000. līdz 2001. gadam) atzīts par [[Latvijas gada labākais futbolists|Latvijas labāko futbolistu]]. Marians Pahars ir dzimis [[Ukraina|Ukrainā]], taču jau kopš agras bērnības dzīvo [[Latvija|Latvijā]]. Futbolista gaitas Pahars sāka pie trenera [[Jurijs Andrejevs|Jurija Andrejeva]], un jau 17 gadu vecumā debitēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]] [[FK Pārdaugava]] sastāvā. Nākamajā gadā spēlēja [[Skonto-Metāls]] komandā, un tajā pašā sezonā pārcēlās uz [[Skonto FC]]. Pahars spēlēja gan Latvijas U-18, gan U-21 izlasēs, līdz 1996. gada 12. martā 19 gadu vecumā viņš debitēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] spēlē pret [[Kipras futbola izlase|Kipras]]s izlasi. 1997.-1998. gadā Pahars jau bija kļuvis par stabilu Latvijas izlases pamatsastāva spēlētāju, un par vienu no [[Skonto FC]] līderiem. [[Skonto FC|Skonto]] sastāvā Pahars 4 reizes kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionu]], kā arī 3 reizes ieguva [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]]. 1998. gada beigās Pahars pārgāja uz [[Anglija]]s Premjerlīgas klubu [[Southampton F.C.]], kura sastāvā debitēja 1999. gada pavasarī. 4 spēlēs Pahars guva 3 vārtus, tostarp sezonas izšķirošajā spēlē veselus 2. Pahars kļuva par [[Southampton F.C.|Southampton]] uzbrukuma līderi un līdzjutēju mīluli. Savā pirmajā pilnajā sezonā Pahars guva 13 vārtus, un arī nākamajās 2 sezonās bija starp Premjerlīgas rezultatīvākajiem futbolistiem. Pēc 2001./2002. gada sezonas Pahars guva nopietnu savainojumu, zaudējot vietu gan [[Southampton F.C.|Southampton]], gan [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pamatsastāvā. Arī turpmāk Pahars mocījās ar savainojumiem un nākamajās 3 sezonās [[Southampton F.C.|Southampton]] sastāvā viņš aizvadīja tikai 15 spēles, līdz 2006. gada pavasarī klubs ar viņu vairs nepagarināja līgumu. Šobrīd Pahars ir bez kluba. ==Ārējās saites== * [http://run.to/marianpahars Mariana Pahara līdzjutēju veidotā mājas lapa] {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>'''-''' |width="40%" align="center"|'''[[Latvijas gada labākais futbolists]]'''<br>'''2000. - 2001.''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>'''[[Juris Laizāns]]''' |} [[Category:Latvijas futbolisti|Pahars, Marians]] [[et:Marians Pahars]] [[en:Marians Pahars]] 14623 51470 2006-06-20T18:00:30Z Tail 13 {{Skandināvu mitoloģija}} '''Gēvjona''' (senislandiešu ''Gefjun'' 'devēja') [[skandināvu mitoloģija|senskandināvu mitoloģijā]] ir jaunavu un tikumības, kā arī auglības dieviete. Meitenes, kuras mira kā jaunavas, kļuva par viņas pavadonēm. Gēvjona tiek uzskatīta gan par [[āsi|āsu]], gan [[vāni|vānu]] dievieti. Viņa ir [[Odins|Odina]] dēla [[Skjelds|Skjelda]] sieva. ==Mīts par Zēlandes rašanos== Reiz Odins sūtījis Gēvjonu uz ziemeļiem meklēt zemi. Zviedru karalis [[Gilvi]] viņai ļāvis paņemt tika daudz zemes, cik viņa spēs apart ar četriem vēršiem vienā diennaktī. Gēvjona pārvērtusi par vēršiem savus četrus dēlus, kas viņai piedzimuši no milža, un tā no [[Zviedrija]]s ieguvusi [[Zēlande|Zēlandi]], ko ievilkusi jūrā. Odins viņai pēc šī notikuma par vīru devis savu dēlu Skjeldu, un no viņiem radusies dāņu karaļu [[Skjeldungi|Skjeldungu]] dinastija. [[Category:Auglības dievi]] [[Category:Skandināvu dievi]] [[da:Gefion]] [[de:Gefion]] [[el:Γκέφγιουν]] [[en:Gefjun]] [[es:Gefjun]] [[it:Gefjun]] [[lt:Gevjunė]] [[nl:Gefion]] [[sv:Gefjon]] 14624 51480 2006-06-20T22:28:12Z Feens 37 [[Image:JNHummel 2.jpg|thumb|Johans Nepomuks Hummels]] {{commons|Johann Nepomuk Hummel}} '''Johans Nepomuks Hummels''' (''Johann Nepomuk Hummel'', * 1778. gada 14. novembrī [[Presburga|Presburgā]], † 1837. gada 17. oktobrī [[Veimāra|Veimārā]]) - [[Austrija|austriešu]] komponists un virtuozs pianists. Hummela mūzika iezīmē pāreju no [[klasicisms|klasicisma]] uz [[romantisms|romantismu]]. Dzimis Presburgā (tagad [[Bratislava]]) militārās mūzikas skolas direktora ģimenē. Mācījies mūziku pie [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]], [[Johans Georgs Albrehtsbergers|Albrehstbergera]], [[Jozefs Haidns|Haidna]] un [[Antonio Saljeri|Saljeri]] (pie Albrehstbergera un Haidna vienlaicīgi ar [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovenu]]). Dzīves otrajā pusē bija [[kapelmeistars]] [[Veimāra|Veimārā]], kur iedraudzējās ar [[Johans Volfgangs fon Gēte|Gēti]] un [[Frīdrihs Šillers|Šilleru]]. Par Hummela audzēkņiem tiek uzskatīti [[Karls Černijs]], [[Zigismonds Tālbergs]] un [[Fēlikss Mendelsons]]. ====Ārējās saites==== *[http://www.hummel-gesellschaft-weimar.de/ Hummela biedrības mājaslapa (vāciski)] *[http://www.geocities.com/mbfleur/Works_Catalog_of_Hummel.pdf Hummela pilns darbu saraksts (angliski, pdf)] {{stub}} [[Category:Austriešu komponisti|Hummels, Johans Nepomuks]] [[Category:Pianisti|Hummels, Johans Nepomuks]] [[da:Johann Nepomuk Hummel]] [[de:Johann Nepomuk Hummel]] [[en:Johann Nepomuk Hummel]] [[fr:Johann Nepomuk Hummel]] [[nl:Johann Nepomuk Hummel]] [[ja:ヨハン・ネポムク・フンメル]] [[no:Johann Nepomuk Hummel]] [[pl:Johann Nepomuk Hummel]] [[pt:Johann Nepomuk Hummel]] [[sk:Johann Nepomuk Hummel]] [[fi:Johann Nepomuk Hummel]] [[sv:Nepomuk Hummel]] 14625 51481 2006-06-20T22:29:29Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Johans Nepomuks Hummels]] 14626 51482 2006-06-20T22:33:18Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Johans Nepomuks Hummels]] 14627 51483 2006-06-20T22:35:53Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Bratislava]] 14628 51485 2006-06-20T22:41:32Z Feens 37 [[Category:Izgudrotāji pēc tautības]] 14629 51486 2006-06-20T22:58:50Z Feens 37 [[Image:Tuerkischer schachspieler windisch4.jpg|thumb|Mehāniskais turks]] '''Volfgangs fon Kempelens''' (''Wolfgang von Kempelen, Kempelen Farkas, Ján Vlk Kempelen'', *1734. gada 23. janvārī [[Presburga|Presburgā]], †1804. gada 26. martā [[Vīne|Vīnē]]) - [[Austrija|austriešu]] izgudrotājs. Izgudrojis vairākas mehāniskas ierīces, no kurām pazīstamākā ir t.s. mehāniskais turks - šaha spēles automāts, kurš izraisīja ažiotāžu tā laika Eiropā. Ar automātu dažādos laikos spēlējuši - [[Bendžamins Franklins]], [[Frīdrihs Lielais]], [[Napoleons]], [[Čārlzs Bebidžs]]. Vēlāk izrādījies, ka aparāta iekšienē esot sēdējis cilvēks, kurš vadījis spēli, t.i. tā bijusi blēdība. [[Category:Austriešu izgudrotāji|Kempelens, Volfgangs fon]] [[de:Wolfgang von Kempelen]] [[en:Wolfgang von Kempelen]] [[fr:Johann Wolfgang von Kempelen]] [[hu:Kempelen Farkas]] [[ru:Кемпелен, Вольфганг фон]] [[sk:Ján Wolfgang Kempelen]] 14630 51487 2006-06-20T22:59:08Z Feens 37 [[Category:Izgudrotāji pēc tautības]] 14631 51488 2006-06-20T23:00:14Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Volfgangs fon Kempelens]] 14632 51489 2006-06-20T23:00:22Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Volfgangs fon Kempelens]] 14633 51490 2006-06-20T23:00:35Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Volfgangs fon Kempelens]] 14634 51505 2006-06-21T07:12:59Z Dainis 876 '''Delta''' var būt * [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] ceturtais burts, * [[upes delta]], * matemātikā - kāda lieluma izmaiņas, * [[Delta (raķete)|Delta]] - ASV nesejraķešu saime. {{disambig}} [[da:Delta]] [[de:Delta (Begriffsklärung)]] [[en:Delta]] [[es:Delta]] [[eo:Delto]] [[ko:델타]] [[it:Delta]] [[he:דלתא (פירושונים)]] [[nl:Delta]] [[ja:デルタ]] [[pl:Delta (strona ujednoznaczniająca)]] [[ru:Дельта]] [[sv:Delta (olika betydelser)]] 14638 51528 2006-06-21T09:28:14Z Kabacs 1022 "[[Kabacs]]" pārdēvēju par "[[User:Kabacs]]" #REDIRECT [[User:Kabacs]] 14639 51535 2006-06-21T11:02:11Z Creep 473 14640 51536 2006-06-21T11:16:04Z Creep 473 14641 51538 2006-06-21T11:23:04Z Creep 473 [[Image:Uzl_slap.jpg|thumb|right|300px|Sig 550 uzliesmojuma slāpētāja tuvplāns]] '''Uzliesmojuma slāpētājs''', zināms arī kā uzliesmojuma slēpējs, uzliesmojuma sargs, uzliesmojuma likvidētājs, vai uzliesmojuma konuss ir ierīce, kas piestiprināta pie šautenes vai cita ieroča (parasti rokās turama) un kura novada izejošās karstās gāzes no [[stobra purns|stobra purna]]. Tas samazina spožā stobra purna uzliesmojuma redzamību, kas iedarbojas uz šāvēju vai citu indivīdu. Tomēr tas ir nepareizs priekšstats, ka uzliesmojuma slāpētāja funkcija ir noslēpt uzliesmojumu no ienaidnieka – tā gluži nav. Tie ir izstrādāti tam, lai, lietojot ieročus naktī, lietotājiem netiktu traucēta to nakts redzamība. Pat dienā uzliesmojums mērķi padara neskaidru. Tas var būt izgatavots no [[alumīnijs|alumīnija]] un būt 15 cm garš. M16 šautenes putnu būra slēpējs, piemēram, novada karstās gāzes tā, lai tās neietu taisni augšup. == Tipi == Divi izplatītākie uzliesmojuma slāpētāja tipi ir pīļknābja un putnu būra slāpētāji. Pīļknābja uzliesmojuma slāpētājiem ir augšējie un apakšējie „žuburi” un tas novada gāzes uz malām. Agrajiem Mk 43 un dažiem agrajiem M16 modeļiem bija šāds tips. Viens trūkums ir, ka žuburi var aiz kaut kā aizķerties. Putnu būra tipiem arī ir žuburi, bet viņiem priekšā ir arī gredzens, lai novērstu dažādu šķēršļu aizķeršanos žuburos. Vēl viens uzliesmojuma slāpētāja tips ir uzliesmojuma regulators, tāds kāds lietots, piemēram, uz dažiem XM177 modeļiem. Konusa formas slēpēja piemērs ir sastopams uz Bren [[ložmetējs|ložmetēja]]. == Nepieciešamība == Agro šauteņu izstrādājumi 19.gs. sliecās būt ar gariem stobriem, kas deva lodēm precizitāti mūsdienu uztverē ļoti tālos attālumos, iespējams, 914 m. Garu stobru blakusefekts ir tas, ka [[šaujampulveris]] ir pilnīgi izdedzis jau pirms lode atstāj stobru. Tomēr, ja tas pats ierocis tika „apgriezts”, kā bija pierasts kavalērijā un džungļu kauju gadījumos, lode bieži vien izgāja no stobra pirms šaujampulveris bija pilnīgi izdedzis. Šajā gadījumā nesadegušais pulveris turpināja degt gaisā, izlādējot gaišu uzliesmojumu. Kad līdz ar dažādu triecienšauteņu ieviešanu stobru garumi ievērojami samazinājās, šis uzliesmojums kļuva par nopietnu problēmu. Sākotnēji limitēti „speciālo uzdevumu” lomām, tagad tika paredzēts, ka visi kājnieku ieroči būs ar īsiem stobriem ar šādu problēmu, un tādējādi būs ierobežoti izmantošanai nakts kaujās. Uzliesmojuma slāpētāji kļuva pierasti [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] beigu un vēlāku triecienšauteņu izstrādājumos, un mūsdienās uz šādiem ieročiem tie ir gandrīz vispārēji. [[Image:Uzl_slap2.jpg|thumb|left|175px|Uzliesmojuma slāpētājs sānskatā]] == Lietderīgums == Parasti tiek uzskatīts, ka tie tiek izmantoti militārajās šautenēs, lai samazinātu savu redzamību ienaidniekam, bet tādas ierīces izmērs, kas naktī ļautu pilnībā apslēpt ienaidniekam stobra purna uzliesmojumu, būtu pārmērīgi liels. Militārie uzliesmojuma slāpētāji ir izstrādāti, lai, samazinot stobra purna uzliesmojumu, tiktu pasargāta šāvēju nakts redzamība, parasti novadot nokaitētās gāzes uz malām, prom no šāvēja redzamības līnijas. Militārie spēki, kas piedalās nakts kaujās, vēl joprojām ir diezgan redzami, un viņiem pēc šaušanas ir ātri jākustas, lai izvairītos no atbildes šāvieniem. [[Šaujampulveris|Pulvera]] daudzuma ierobežošana, kas stobrā var izdegt, ir viens iespējamais risinājumus, bet atšķirības starp īpatnējām patronām nozīmē, ka vienām pulvera vienmēr būs par daudz, un mazāka pulvera deva dod arī mazāku lādiņa ātrumu. Stobra purna uzliesmojums vēl var tikt kontrolēts ar ātrāk degošu šaujampulveri, tādējādi, laikā kad dzinējmateriāla gāzes izies no stobra, tās jau būs sākušas atdzist. Ātrāk degošs pulveris tomēr rada mazāku lādiņa ātrumu, kas samazina gan ieroča precizitāti, gan nāvīgumu. Uzliesmojuma slāpētāji samazina un dažos gadījumos pat novērš uzliesmojumu, strauji izplešot un atdzesējot gāzes, kad tās iziet no [[stobra purns|stobra purna]]. Lai gan kopumā degošā šaujampulvera daudzums paliek neizmainīts, [[blīvums]] un [[temperatūra]] tiek ievērojami samazināta, tāpat kā uzliesmojuma spožums. == Dizains == Tiek izmantoti dažādu dizainu uzliesmojuma slāpētāji. Vienkāršākais ir stobra galā piestiprināts konuss, kas tika izmantots [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] beigu džungļu kaujās pie Lee-Enfield, No. 5 varianta, iecerēts izmantošanai [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Modernāki risinājumi sliecas izmantot „grozu” ar tājā izgrieztām vairākām spraugām vai caurumiem, kā redzēts uz M16 un citiem maza stobra kanāla ieročiem. Konusa formas uzliesmojuma likvidētāji ir sastopami arī uz Bren vieglā [[ložmetējs|ložmetēja]] un uz citiem rotējošā platformā nostiprinātiem [[Lielbritānija]]s 2. pasaules kara bumbvedēju aviācijas ložmetējiem, kas tika izmantoti galvenokārt naktī. Uzliesmojuma slēpēji bieži tiek izmantoti kā [[stobra purna bremze]]s, bez tam simetriski izgriežot spraugas slēpēja augšpusē, bet ne apakšpusē, kas tad nodrošina lejupejošu spēku, kad gāzes iziet uz augšu, tādējādi samazinot [[stobra purns|stobra purna]] celšanos, kā arī putekļu sacelšanos. == Legalitāte == Uzliesmojuma slāpētāji un stobra uzvāžņi tika uzskatīti par militārām pazīmēm un bija Federāli definēto pazīmju sarakstā, kur paredzētās diezgan pazīmes bija klātesošas pusautomātiskajai šautenei, kura tad bija definēta kā nelegāla, ja tā tika izgatavota pēc Federālā triecienieroču aizlieguma stāšanās spēkā – 1994. [[Stobra purna bremze]]s, no otras puses, BATF tika noteiktas „legālas”. Praktiski tas nozīmēja, ka stobra purna bremzēm bija jābūt sertificētām no BATF, lai pasargātu galapatērētājus no nejaušas likuma pārkāpšanas un ierīces uzstādīšanas, kas vēlāk likumīgi tiktu atdzīta par vairāk uzliesmojuma slāpētāju nekā stobra purna bremzi, pat ja tā būtu pārdota kā stobra purna bremze, ja BATF nejaušo uzliesmojuma slāpēšanu uzskatītu par „zīmīgu”. Valdošie Federālie likumi to atcēla 2004, un tas vairs nav to darīšana, izņemot tās dažas jomas, kurās specifiskie štatu likumi no tagad bijušā Federālā likuma saglabā zīmīgus noteikumus. == Skatīt arī == *[[Slāpētājs]] [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 14642 51546 2006-06-21T13:58:20Z Dainis 876 '''Mars Express''' - [[ESA]] [[starpplanētu zonde]] [[Marss|Marsa]] izpētei. Galvenaie uzdevumi bija veikt planētas foto ģeoloģijas (10 m izšķirtspējā), mineraloģijas (100 m izšķirtspējā) un atmosfēras sastāva kartēšanu, kā arī pētīt Marsa pazemes struktūru, globālo atmosfēras cirkulāciju. Mars Express līdz Marsam nogādāja arī [[nolaižamais aparāts|nolaižamo aparātu]] [[Beagle 2]], kas diemžēl cieta neveiksmi nolaižoties. ===Galveno notikumu hronoloģija=== * 2003. gada 2. jūnijs - Mars Express palaišana ar [[nesējraķete|nesējraķeti]] [[Sojuz]] no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] [[Kazahstāna|Kazahstanā]] * 2003. gada 19. decembris - ''Beagle 2'' palaišana brīva lidojumā * 2003. gada 25. decembris - ieiešana Marsa orbītā * 2004. gada 28. janvāris - zinātniskajiem pētījumiem optimālās orbītas sasniegšana * 2005. gada 25. maijs - tiek izvērsta radara pirmā 20 m garā antena * 2005. gada 14. jūnijs - tiek izvērsta radara otrā antena [[Category:Marsa izpēte]] [[Category:Starpplanētu zondes]] [[ca:Mars Express]] [[cs:Mars Express]] [[da:Mars Express]] [[de:Mars Express]] [[en:Mars Express]] [[es:Mars Express]] [[fr:Mars Express]] [[hr:Mars Express]] [[it:Mars Express]] [[he:מארס אקספרס]] [[hu:Mars Express]] [[nl:Mars Express]] [[ja:マーズ・エクスプレス]] [[pt:Mars Express]] [[ro:Mars Express]] [[ru:Марс-экспресс]] [[sk:Mars Express]] [[fi:Mars Express]] [[sv:Mars Express]] 14643 51605 2006-06-22T19:16:21Z Feens 37 [[Image:Simon_Marius.jpg|thumb|200px|Simons Mariuss]] '''Simons Mariuss''' (lat. Simon Marius, īstā vārdā — vāc. Simon Mayr; dzimis 1573. gada 10. janvārī, Guncenhauzenā, [[Bavārija|Bavārijā]], miris 1624. gada 26. decembrī, Ansbahā) – vācu astronoms. 1614. gadā Mariuss nopublicēja savu slaveno darbu „Mundus Iovialis”, kurā aprakstīja [[Jupiters|Jupiteru]] un tā [[Jupitera pavadoņi|pavadoņus]]. Šajā darbā viņš arī apgalvoja, ka pirmais bija aplūkojis [[planēta|planētu]] ar [[teleskops|teleskopu]], kas noveda tālāk pie strīda ar [[Galileo Galilejs|Galileo Galileju]], kurš ne tikai ieraudzīja Jupiteru, bet arī par to ziņoja 1610. gadā. Lai arī kā nebūtu, nosaukumus četriem lielākajiem Jupitera pavadoņiem ([[Jo (pavadonis)|Jo]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropa]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēds]] un [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]]) deva tieši Mariuss. Simons Mariuss 1612. gadā novēroja arī [[Andromēdas miglājs|Andromēdas miglāju]], kuru tomēr pirms viņa ap 905. gadu bija atklājis persiešu astronoms [[Al-Sufi]]. Neatkarīgi no citiem astronomiem viņš pētīja arī [[Saules plankumi|Saules plankumus]]. Simona Mariusa vārdā nosaukts viens no Mēness [[krāteri]]em. Vēl dzimtajā pilsētā, Guncenhauzenā, viņa vārdā ir nosaukta Simona Mariusa ģimnāzija. Zinātniskie darbi: * Mundus Iovialis anno M.DC.IX Detectus Ope Perspicilli Belgici [[Category:Vācu astronomi|Mariuss Simons]] [[als:Simon Marius]] [[bg:Симон Мариус]] [[ca:Simon Marius]] [[cs:Simon Marius]] [[de:Simon Marius]] [[en:Simon Marius]] [[es:Simon Marius]] [[it:Simon Marius]] [[nl:Simon Marius]] [[pt:Simon Marius]] [[ru:Мариус, Симон]] [[sk:Simon Marius]] [[sl:Simon Marij]] [[sv:Simon Marius]] 14644 51554 2006-06-21T19:15:13Z Tail 13 pāradresēju #redirect [[Latvijas Valsts prezidenti]] 14645 52761 2006-07-01T07:47:59Z 217.198.224.13 papildināju ar ziņām no iepriekšējās versijas '''Augusts Kirhenšteins''' (1872, Valtenberga — 1963) bija latviešu mikrobiologs un politiķis, Ministru prezidents 1940. gada jūnijā—augustā un pirmais [[LPSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] priekšsēdētājs (1940—1952). Kirhenšteins ir bijis vecākais dēls muižas rentnieka Mārtiņa un viņa sievas Babas Kirhenšteinu ģimenē. Dzimis Mazsalacas Valtenbergā. Studējis Tartu universitātes veterinārijas institūtā. Jau studiju laikā publicējis pirmo zinātnisko darbu. 1904. gadā beidzis institūtu un strādājis par veterinārārstu Valmierā un Limbažos. Par revolucionāro darbību piespriests nāves sods, tādēļ 1905.gadā Augusts emigrē uz Šveici, kur 1911.g. uzsāk savu zinātnieka karjeru. Strādājis par asistentu pie bakteriologa-ftiziatra K.Šprenglera Cīrihes institūtā. 1916.g. A. Kirhenšteins atgriežas no serbu armijas kur 1. Pasaules kara laikā dienējis par bakteriologu, turpinājis pētījumus. 1917.g. Augusts atgriežas dzimtenē, un 1923.g. aizstāv doktora disertāciju. 1923. g. A. Kirhenšteins pie LU izveido seroloģisko laboratoriju, uz kuras bāzes 1946. g. nodibināts ZA mikrobioloģijas institūts. Par tā direktoru kļūst A.Kirhenšteins. Strādājot par direktoru veic daudzus nozīmīgus pētījumus un atklājumus. Savā zinātnieka darbības laikā dod lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā, tieši mikrobioloģijas, vīrusuloģijas un biotehnoloģijas jomā. Blakus zinātnieka darbam, viņš 1940. g. bijis Latvijas valdības vadītājs. 1940.—1952. g. bijis LPSR AP prezidija priekšsēdētājs un arī turpmāk bijis varas elitē. Neskatoties uz lielo aizņemtību palīdzējis brāļu ģimenēm, kas uzturējās Krievijā, kā arī mātei, kura izaudzinājusi arī mirušā brāļa Voldemāra 3 bērnus. Arī mūža nogalē Augusts rūpējies par bojā gājušo brāļu ģimenēm. Ilgu laiku pie viņa dzīvoja arī brāļa Hermaņa meita Elvīra. Kirhenšteina vārdā ilgāku laiku bija saukts LZA Mikrobioloģijas institūts Rīgā. [[Category:LPSR politiķi]] [[en:Augusts Kirhenšteins]] [[nl:Augusts Kirhenšteins]] 14648 51570 2006-06-22T07:40:32Z Mrom 519 ņemts no www.uefa.com ņemts no www.uefa.com 14649 52548 2006-06-30T08:43:04Z Mrom 519 jauns amats [[Image:AleksandrsStarkovs.gif|thumb|250px|Aleksandrs Starkovs]] '''Aleksandrs Starkovs''' (dzimis 1955. gada 26. maijā [[Madona|Madonā]]) ir bijušais futbolists un kādreizējais [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, bet šobrīd strādā par [[Skonto FC]] sporta direktoru. Aleksandra Starkova vadībā Latvijas izlase sasniedza vislielākos panākumus tās pastāvēšanas vēsturē, iekļūstot 2004. gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Ilgus gadus bijis [[FK Daugava]] uzbrukuma līderis, kā galvenais treneris trenējis arī [[Skonto FC]] un [[Maskavas Spartak]], kā arī Latvijas U-21 futbola izlasi. Atzīts par 20. gadsimta otrās puses labāko [[Latvija]]s futbolistu. == Futbolista karjera == Starkovs futbolu sāka spēlēt 10 gadu vecumā dzimtajā [[Madona|Madonā]], un 20 gadu vecumā 1975. gadā jau debitēja tā brīža [[Latvija]]s spēcīgākajā klubā [[FK Daugava]]. 1977. gadā Starkovs kļuva par [[PSRS]] čempionāta 2. līgas rezultatīvāko spēlētāju ar 26 gūtajiem vārtiem, tādēļ viņu pamanīja labākie [[PSRS]] klubi un viņš nonāca [[Maskavas Dinamo]] sastāvā. Starkovs netika kluba pamatsastāvā un nespēja iedzīvoties [[Maskava|Maskavā]], tādēļ jau nākamajā gadā atgriezās [[Rīga|Rīgā]] [[FK Daugava]] sastāvā, kur spēlēja līdz par savas futbolista karjeras beigām 1989. gadam. Starkovs [[PSRS]] čempionātā [[FK Daugava|Daugavas]] sastāvā aizvadīja 303 spēles, gūstot 110 vārtus. *1973.-1975. [[RPI Madona]] *1975.-1977. [[FK Daugava]] *1977.-1978. [[Maskavas Dinamo]] *1978.-1989. [[FK Daugava]] == Trenera karjera == Pēc aktīvo futbolista gaitu beigšanas 1990. gadā Starkovs devās uz [[Maskava|Maskavu]], kur pabeidza treneru kursus. Savu trenera karjeru Starkovs iesāka savā bijušajā klubā [[FK Daugava]] kā trenera [[Jānis Skredelis|Jāņa Skredeļa]] palīgs. 1992. gadā Starkovs kļuva par Latvijas U-21 futbola izlases treneri, kuru vadīja laika posmā no 1992. līdz 1994. gadam. 1993. gadā Aleksandrs Starkovs kļuva par [[Skonto FC]] galveno treneri, kopā ar klubu izcīnot 11 [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionu]] titulus, kā arī izcīnot 6 [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausus]]. Laika posmā no 1995. līdz 2001. gadam Starkovs bija [[Latvijas futbola izlase]]s galveno treneru [[Jānis Gilis|Jāņa Giļa]], [[Revazs Dzodzuašvili|Revaza Dzodzuašvili]] un [[Garijs Džonsons|Garija Džonsona]] palīgs. 2001. gada pavasarī Starkovs kļuva par [[Latvijas futbola izlase]]s galveno treneri, debijas spēli trenera amatā aizvadot 2001. gada 2. jūnijā pret [[Beļģija]]s izlasi (1:3). Lielākos panākumus kā izlases galvenais treneris Starkovs sasniedza 2004. gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas ciklā, grupas turnīra laikā pa reizei uzvarot [[Zviedrija]]s, [[Polija]]s un [[Ungārija]]s izlases, kā arī izslēgšanas spēlēs 2 spēļu summā ar 3:2 pieveicot [[Turcija]]s izlasi, Latvijas izlasei pirmo reizi tās vēsturē iekļūstot [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā 2004. gada jūnijā Starkovs vadīja Latvijas izlasi [[Portugāle|Portugālē]] notiekošajā Eiropas čempionātā, izlasei zaudējot [[Čehija]]s (1:2) un [[Nīderlande]]s (0:3) izlasēm, kā arī cīnoties neizšķirti 0:0 ar [[Vācija]]s izlasi. 2004. gada beigās pēc skandalozās spēles ar [[Portugāle]]s izlasi, kurā Starkovu par tiesneša lēmumu apšaubīšanu diskvalificēja uz vairākām spēlēm, viņš atstāja izlases galvenā trenera amatu, viņa vietā stājoties [[Jurijs Andrejevs|Jurijam Andrejevam]]. 2004. gada beigās Starkovs kļuva par Krievijas kluba [[Maskavas Spartak]] galveno treneri, kopā ar klubu 2005. gadā iegūstot [[Krievija]]s vicečempionu titulu. 2006. gada pavasarī Starkovs atkāpās no amata dēļ nesaskaņām ar dažiem kluba spēlētājiem un lielā preses spiediena. 2006. gada jūnijā Starkovs kļuva par [[Skonto FC]] sporta direktoru *1991.-1993. [[FK Daugava]], trenera palīgs *1992.-1994. Latvijas U-21 izlase *1993.-2004. [[Skonto FC]] *1995.-2001. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]], trenera palīgs *2001.-2004. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] *2004.-2006. [[Maskavas Spartak]] == Trenera karjeras panākumi == *[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] kopā ar [[Skonto FC]] 11 reizes (1993.-2003.) *[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] kopā ar [[Skonto FC]] 6 reizes (1995., 1997., 1998.; 2000.-2002.) *Krievijas vicečempions kopā ar [[Maskavas Spartak]] 2005. gadā *[[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta dalībnieks]] kopā ar [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]] 2004. gadā *[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa ieguvējs]] kopā ar [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]] 2 (2001.; 2003.) *[[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]] vadījis 39 spēlēs (16 uzvaras, 7 neizšķirti, 16 zaudējumi, vārtu attiecība 44:53) == Ārējās saites == * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācija] {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>'''[[Garijs Džonsons]]''' |width="40%" align="center"|'''[[Latvijas futbola izlase]]'''<br>'''Galvenais treneris''' '''<br>'''2001. - 2004.''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>'''[[Jurijs Andrejevs]]''' |} [[Category:Latvijas futbolisti|Starkovs|Aleksandrs]] [[Category:Latvijas futbola izlases treneri|Starkovs, Aleksandrs]] [[en:Aleksandrs Starkovs]] [[pl:Aleksandrs Starkovs]] 14650 51572 2006-06-22T07:42:55Z Mrom 519 [[Category:Futbols Latvijā]] 14651 51576 2006-06-22T08:20:23Z Mrom 519 ņemts no www.lff.lv ņemts no www.lff.lv 14652 51589 2006-06-22T09:28:23Z Mrom 519 [[Image:JurijsAndrejevs.jpg|thumb|Jurijs Andrejevs]] '''Jurijs Andrejevs''' (dzimis 1957. gadā [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris. Futbolista karjeras laikā Andrejevs vairākus gadus spēlējis aizsarga pozīcijā [[FK Daugava]] sastāvā, spēlējis arī [[PSRS]] jauniešu izlasē. Savas trenera gaitas sācis kā bērnu treneris, 1994. gadā kopā ar [[FK Pārdaugava]] [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]] ieņēma 6. vietu. Kopš 1995. gada bijis galvenā trenera [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] palīgs [[Skonto FC]] komandā, un kopš 2001. gada - arī [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]]. Savas karjeras laikā trenējis arī Latvijas U,-16, U-18 un U-21 izlases. 2004. gadā, kad [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] spēlēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], bija trenera palīgs. 2004. gada rudenī, kad [[Aleksandrs Starkovs|Starkovs]] atstāja gan izlasi, gan [[Skonto FC]], Andrejevs kļuva par abu šo komandu galveno treneri. Debijas spēli Latvijas izlasē galvenā trenera amatā Andrejevs aizvadīja 2004. gada 8. septembrī spēlē pret [[Luksemburga]]s izlasi (4:3). 2004. gadā kopā ar [[Skonto FC]] kļuvis par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionu]]. 2005. gada vasarā pēc [[Skonto FC]] zaudējuma [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas turnīrā [[Maķedonija]]s klubam "Rabotnički" ar 0:6, Andrejevs no amata atkāpās, turpinot darbu vienīgi [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]]. *[[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]] vadījis 23 spēlēs (7 uzvaras, 6 neizšķirti, 10 zaudējumi, vārtu attiecība 33:39) (līdz 22.06.2006.) == Ārējās saites == * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācija] {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>'''[[Aleksandrs Starkovs]]''' |width="40%" align="center"|'''[[Latvijas futbola izlase]]'''<br>'''Galvenais treneris''' '''<br>'''2004. - pašlaik''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>? |} [[Category:Latvijas futbola izlases treneri|Andrejevs, Jurijs]] 14653 51583 2006-06-22T08:43:39Z Mrom 519 ņemts no www.lff.lv ņemts no www.lff.lv 14654 51584 2006-06-22T08:46:18Z Mrom 519 [[Image:GarijsDzonsons.jpg|thumb|150px|Garijs Džonsons]] '''Garijs Džonsons''' (dzimis 1955. gada 28. septembrī [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]) ir britu futbola treneris, kā arī bijušais [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris. Par Latvijas izlases galveno treneri Džonsons kļuva 1999. gada vasarā, kad no izlases aizgāja viņa priekšgājējs [[Revazs Dzodzuašvili]]. Kā izlases galvenais treneris Džonsons debitēja 1999. gada septembrī 2000. gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Albānija]]s izlasi (3:3). Pabeidzis šo atlases ciklu, Džonsons iesāka arī nākošo. Pēc zaudējumiem 2002. gada [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīra spēlēs pret [[Skotija|Skotiju]], [[Beļģija|Beļģiju]] un [[Horvātija|Horvātiju]], sekoja negaidīts neizšķirts 1:1 pret [[Sanmarīno]] izlasi. Pēc šīs spēles Garijs Džonsons bija spiests atkāpties no izlases galvenā trenera amata, un viņa vietu ieņēma līdzšinējais izlases otrais treneris [[Aleksandrs Starkovs]]. Šobrīd Džonsons trenē [[Anglija]]s futbola klubu [[Bristol City F.C.|Bristol City]], savas karjeras laikā viņš ir trenējis arī citus angļu klubus. *[[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]] vadījis 15 spēlēs (3 uzvaras, 3 neizšķirti, 9 zaudējumi, vārtu attiecība 15:29). {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>'''[[Revazs Dzodzuašvili]]''' |width="40%" align="center"|'''[[Latvijas futbola izlase]]'''<br>'''Galvenais treneris''' '''<br>'''1999. - 2001.''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>'''[[Aleksandrs Starkovs]]''' |} [[Category:Latvijas futbola izlases treneri|Džonsons, Garijs]] [[en:Gary Johnson (footballer)]] 14655 51588 2006-06-22T09:20:26Z Mrom 519 '''Revazs Dzodzuašvili''' (dzimis 1945. gada 10. aprīlī [[Gruzija|Gruzijā]]) ir [[Gruzija|gruzīnu]] bijušais futbolists un [[Futbols|futbola]] treneris, bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvija]]s un [[Gruzija]]s futbola izlašu galvenais treneris. 1970. gada [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] dalībnieks [[PSRS]] izlases sastāvā. [[PSRS]] izlasē aizvadījis 49 spēles, no 1960. līdz 1976. gadam pārstāvējis [[FK Tbilisi Dinamo|Tbilisi Dinamo]] komandu. Trenējis vairākas [[Gruzija]]s futbola komandas, līdz 1997. gadā kļuva par [[Skonto FC]] trenera palīgu. Par [[Latvijas futbola izlase]]s galveno treneri Dzodzuašvili kļuva 1998. gada janvārī, nomainot iepriekšējo izlases treneri [[Jānis Gilis|Jāni Gili]]. Dzodzuašvili vadībā [[Latvijas futbola izlase]] iesāka 2000. [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīru. Šis cikls Latvijas izlasei sākās ļoti veiksmīgi ar uzvarām pār [[Norvēģija]]s (3:1) un [[Gruzija]]s (1:0) izlasēm. Vēl šajā ciklā Dzodzuašvili vadībā izlase uzvarēja [[Grieķija|grieķus]], divreiz nospēlēja bezvārtu nezšķirtus ar [[Albānija]]s un [[Grieķija]]s izlasēm, kā arī divreiz piekāpās [[Slovēnija]]s izlasēm. Pēc draudzības spēles 1999. gada jūnijā ar [[Brazīlija]]s izlasi, Revazs Dzodzuašvili devās uz [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]], atstājot [[Latvijas fubola izlase|Latvijas izlasi]]. Viņa vietā par galveno treneri kļuva [[Anglija|anglis]] [[Garijs Džonsons]]. Pēc darba [[Saūda Arābija]]s, [[Gruzija]]s un [[Krievija]]s klubos, 2004. gadā Dzodzuašvili atgriezās [[Latvija|Latvijā]] kā [[Skonto FC]] konsultants. *[[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]] vadījis 18 spēlēs (5 uzvaras, 3 neizšķirti, 10 zaudējumi, vārtu attiecība 18:30). {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>'''[[Jānis Gilis]]''' |width="40%" align="center"|'''[[Latvijas futbola izlase]]'''<br>'''Galvenais treneris''' '''<br>'''1998. - 1999.''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>'''[[Garijs Džonsons]]''' |} [[Category:Latvijas futbola izlases treneri|Dzodzuašvili, Revazs]] 14656 51593 2006-06-22T12:35:45Z Creep 473 14657 51594 2006-06-22T12:37:27Z Creep 473 14658 51595 2006-06-22T12:42:14Z Creep 473 [[Image:Flashpan1.jpg|thumb|right|300px|Uzliesmojuma panna no augšas]] '''Uzliesmojuma panna''' jeb pulvera panna ir maza tvertne pielādētajam [[šaujampulveris|pulverim]], kas pa [[stobra purns|stobra purnu]] lādējamos ieročos atrodas blakus [[saskares caurums|saskares caurumam]]. Uzliesmojuma pannas ir sastopamas uz rokas lielgabaliem, ''matchlock'' tipa, ''wheellock'' tipa, automātiskas slēdzenes tipa, ''snaphance'' tipa un kramenīcas tipa šaujamieročiem. Kā papildus darbarīks tiek izmantota uzliesmojuma pannas ota, kurai bieži vien ir savītas stieples rokturis. == Vēsture == Primitīvo lielgabalu un rokas lielgabalu (''gonne'') lietotāji pamazām sāka saprast, ka ir vajadzīgāka drošāka aizdedzināšanas sistēma. Tas vienkārši bija pārāk grūti – kaujas karstumā izmantot vienu roku, lai pieliktu sērkociņu pie atvērta cauruma ieroča stobrā, tikmēr ar otru roku mēģinot noturēt ieroci stabili. Vēl bieži vien [[saskares caurums|saskares caurumā]] bija ielikts par maz [[šaujampulveris|šaujampulvera]], lai to droši varētu aizdedzināt. Tā ieroču izstrādātājiem bija jānāk klajā ar drošāku sistēmu, kā steigā likt šaujampulverim aizdegties. Galu galā, lai atrisinātu šo problēmu, tika izdomāts gudrs izgudrojums. Saskares caurums tika pārvietots uz ieroča stobra sānu, un pie atveres tika novietots kausiņš ar vāku virs tā. Kausiņam būtu jāsatur mazs šaujampulvera daudzums, ko būtu viegli aizdedzināt. Kad pulveris sāktu degt, uguns izietu cauri saskares caurumam un aizdedzinātu šaujampulveri stobrā, tādējādi izšaujot no ieroča. Šis kausiņš tika nosaukts par „Uzliesmojuma pannu”. Vākam virs uzliesmojuma pannas vajadzēja pasargāt pulveri no aizpūšanas vējā vai samirkšanas miglā. [[Image:Flashpan2.jpg|thumb|left|300px|Uzliesmojama panna ir attēla kreisajā pusē, tai ir vāks]] Vēlākas ieroču aizdedzināšanas sistēmas, kas izmantoja uzliesmojuma pannu, tika izstrādātas, lai automātiski aizdedzinātu šaujampulveri, kad tika nospiesta svira vai [[mēlīte]]. Tas tika panākts vai nu ievietojot degoša degļa galu uzliesmojuma pannā vai izmantojot krama un [[tērauds|tērauda]] kombināciju, lai iesviestu dzirksteles uzliesmojuma pannā. Tomēr dažāda tipa šaujamieročos panna tika izmantota savādāk. Piemēram, ja pirms izšaušanas uzliesmojuma panna vienmēr bija atvērta vai tai pašrocīgi bija jātiek atvērtai, tad ierocis bija ''snaphance'' tipa. Ja, no otras puses, uzliesmojuma pannas vāks palika ciet un šaušanas momentā tika automātiski atvērts, tad ierocis bija kramenīcas tipa. == Darbības princips == Sākotnēji uzliesmojuma panna tika piestiprināta pie ieroča stobra, bet vēlāk tā tika pārvietota uz ieroča slēdzenes plātni. Uzliesmojuma pannā tiek novietots mazs labi malta [[šaujampulveris|šaujampulvera]] daudzums un aizdedzināts. Tajā brīdī uzliesmojuma pannai jābūt paralēlai pret zemi. Liesmas uzliesmojums virzās cauri [[saskares caurums|saskares caurumam]] un stobra iekšpusē aizdedzina galveno dzinējmateriāla lādiņu. Pretēji lielgabalam nebija nepieciešams (vai vēlams) ievietot pulveri pašā saskares caurumā. Uzliesmojums viens pats, bez degoša pulvera daļiņu līdzdalības bija pietiekami, lai aizdedzinātu galveno lādiņu. == Ārējās saites == *[http://homepages.ihug.com.au/~dispater/handgonnes.htm Rokas lielgabali un ''Matchlock'' tipa šaujamieroči] [[Category:Šaujamieroču sastāvdaļas]] 14659 51596 2006-06-22T13:33:58Z Mrom 519 '''Jānis Gilis''' (dzimis 1943. gada 27. aprīlī, miris 2003. gadā) bija pirmais atjaunotās [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris laika posmā no 1992. līdz 1997. gadam. Gilis laika posmā no 1965. līdz 1969. gadam spēlēja [[FK Daugava]]s sastāvā, līdz 1969. gadā kļuva par treneri. Bijis arī [[FK Daugava|Daugavas]] meistarkomandas trenera palīgs no 1977.-1979. gadam. Vēlāk Jānis Gilis bija Rīgas futbola skolas treneris, [[FK Pārdaugava]]s dublieru treneris, līdz 1991. gada beigās kļuva par pirmo [[Latvijas futbola izlase]]s galveno treneri pēc neatkarības atjaunošanas. Pirmo spēli [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] aizvadīja 1992. gada 8. aprīlī pret [[Rumānija]]s izlasi (0:1). Jāņa Giļa vadībā [[Latvijas futbola izlase]] piedalījās divos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātu]], kā arī vienā [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] atlases turnīrā. Pirmajos gados mazpieredzējušajai izlasei klājās grūti, tomēr Jāņa Giļa vadībā tā izcīnīja vairākas izcilas uzvaras (1:0 pret [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]], 3:2 pret [[Austrija|Austriju]]), kā arī vēsturiskus neizšķirtus (0:0 pret [[Spānija|Spāniju]] un [[Dānija|Dāniju]]). Piecas spēles [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] aizvadīja arī Jāņa Giļa dēls [[Gints Gilis|Gints]]. 1997. gada beigās Gilis beidza darbu pie izlases stūres, jo nespēja vienoties ar [[Latvijas Futbola Federācija|Latvijas Futbola federāciju]]. 90-tajos gados Jānis Gilis trenēja arī [[FHK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgu]], bet 1999. gadā [[FK Rīga]], kas savā pirmajā sezonā izcīnīja [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]]. 2003. gadā Jānis Gilis nomira, tā arī nesagaidījis sava lolojuma [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] iekļūšanu kādā finālturnīrā, kas notika 2004. gadā, kad Latvija spēlēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]]. *[[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]] vadījis 61 spēlē (16 uzvaras, 11 neizšķirti, 34 zaudējumi, vārtu attiecība 52:85). {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>'''- |width="40%" align="center"|'''[[Latvijas futbola izlase]]'''<br>'''Galvenais treneris''' '''<br>'''1992. - 1997.''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>'''[[Revazs Dzodzuašvili]]''' |} [[Category:Latvijas futbola izlases treneri|Gilis, Jānis]] 14660 51597 2006-06-22T14:11:06Z Dainis 876 [[Image:Wernher_von_Braun.jpg|right|thumb|250px|Verners fon Brauns 1964. gadā]] Dr. '''Verners Magnuss Maksimiliāns Fraihers fon Brauns''' [* 23.03.1912; † 16.06.1977] - vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām [[Vācija]]s un [[ASV]] raķešu tehnoloģiju attīstībā. Mācījās Cīrihes un Berlīnes tehnoloģiskajā institūtā un Berlīnes universitātē. 1930. gadā saka stradāt pie šķidrās degvielas raķetēm. 1937. gadā kļuva par vācu raķešu izpētes centra tehnisko vadītaju Pēnemindē un raķetes [[V-2]] galveno konstruktoru. V-2 tika izmantota [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], lai apšaudītu [[Anglija|Angliju]] un [[Beļģija|Beļģiju]]. 1945. gada septembrī pieņēma [[ASV|Amerikas Savienoto valstu]] pavalstniecību un sāka vadīt Armijas ieroču projektēšanas un izstrādes dienaestu Fortblisā, Teksasas štatā. No 1950. gada strādāja Redstonas Arsenālā, kur gala rezultatā tika radīta raķete [[Redstone]]. Kopš 1956. gada vadīja Armijas ballastisko raķešu aģentūru, kur tika konstruēta nesējraķete [[Jupiter-C]], ar kuru tika palaists pirmais ASV [[Zemes mākslīgais pavadonis]] [[Explorer 1]] 1958. gada 31. janvarī. Kopš 1960. gada ASV [[NASA|Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras]] valdes loceklis un NASA Māršala kosmisko lidojumu centra direktors. Nesējraķetes [[Saturn]] un kosmosa kuģa [[Apollo]] izstrādes vadītājs. No 1970. gada - NASA direktora vietnieks pilotējamo kosmisko lidojumu jautajumos. Pēc Apollo programmas partraukšanas Brauns aizgāja no NASA un darbojās privatā sektorā. [[Category:Raķešu konstruktori|B]] [[ar:فيرنر فون براون]] [[bg:Вернер фон Браун]] [[cs:Wernher von Braun]] [[da:Wernher von Braun]] [[de:Wernher von Braun]] [[en:Wernher von Braun]] [[eo:Wernher von Braun]] [[es:Wernher von Braun]] [[fa:ورنر فون براون]] [[fi:Wernher von Braun]] [[fr:Wernher von Braun]] [[he:ורנר פון בראון]] [[hu:Wernher von Braun]] [[it:Wernher von Braun]] [[ja:ヴェルナー・フォン・ブラウン]] [[nl:Wernher von Braun]] [[no:Wernher von Braun]] [[pl:Wernher von Braun]] [[pt:Wernher von Braun]] [[ru:Браун, Вернер фон]] [[sk:Wernher von Braun]] [[sv:Wernher von Braun]] [[zh:沃纳·冯·布劳恩]] 14661 51607 2006-06-22T20:52:36Z Feens 37 '''Galileo''' var būt: * [[Galileo Galilejs]] (1564-1642) - itāļu astronoms, filozofs un fiziķis, * [[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]] - [[NASA]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] izpētei, * [[Galileo (navigācijas sistēma)|Galileo]] - [[Eiropa]]s [[navigācijas pavadonis|navigācijas pavadoņu]] sistēma, ko pašlaik izstrādā. {{disambig}} [[de:Galileo]] [[en:Galileo (disambiguation)]] [[es:Galileo]] [[fr:Galileo]] [[he:גלילאו (פירושונים)]] [[hr:Galileo]] [[ja:ガリレオ]] [[nl:Galileo]] [[nn:Galileo]] [[ru:Галилео (значения)]] [[sk:Galileo]] 14662 51603 2006-06-22T16:17:52Z 217.198.224.13 + definīcija un interwiki, - reklāma '''Aikido''' — mūsdienu divcīņas veids, radies Japānā. Aikidō izveidoja Morihejs Uesiba, balstoties uz dažādu cīņas veidu sintēzi. Ar šiem cīņas veidiem viņš jau bija iepazienies jaunībā. Šajā jomā Uesibam piemita liela praktiskā pieredze. Atsevišķas Aikidō tehnikas ir vairāk kā 100 gadus vecas. Daudzi meistari, pie kuriem mācījās Uesiba, nomira, tā arī nenododami savas zināšanas par Aikidō nākamajām paaudzēm. Skolotājs Uesiba mācījās šādus stilus: 1. Dziudžitsu-Kito skola (1901), skolotāja Tokusaburo Tojavi vadībā 2. Paukošanās ar zobeniem - Jagju skola (1903), skolotāja Masakacu Nakai vadībā 3. Džiudžitsu - Daito skola (1911-1916), skolotāja Sakaku Takedi vadībā 4. Džiudžitsu - Sikkage skola (1922) 5. Paukošanās ar durkļiem (1924) Līdztekus visam šim Uesiba ieguva reliģisko un filozofisko izglītību. [[ar:أيكيدو]] [[bg:Айкидо]] [[ca:Aikido]] [[cs:Aikido]] [[da:Aikido]] [[de:Aikidō]] [[en:Aikido]] [[es:Aikido]] [[eo:Aikido]] [[fa:آیکیدو ]] [[fr:Aïkido]] [[gl:Aikido]] [[hr:Aikido]] [[id:Aikido]] [[ia:Aikido]] [[it:Aikidō]] [[he:אייקידו]] [[ka:აიკიდო]] [[lt:Aikido]] [[hu:Aikido]] [[mk:Аикидо]] [[ms:Aikido]] [[nl:Aikido]] [[ja:合気道]] [[no:Aikido]] [[pl:Aikido]] [[pt:Aikido]] [[ro:Aikido]] [[ru:Айкидо]] [[sk:Aikido]] [[sl:Aikido]] [[sr:Аикидо]] [[fi:Aikido]] [[sv:Aikido]] [[th:ไอคิโด]] [[tr:Aikido]] 14664 51608 2006-06-22T21:07:14Z Feens 37 '''Francs Šmits''' (''Franz Schmidt'', * 1874. gada 22. decembrī [[Presburga|Presburgā]], † 1939. gada 11. februārī [[Vīne|Vīnē]]) - [[Austrija|austriešu]] komponists, [[čells|čellists]] un pianists. Hummela mūzika iezīmē pāreju no [[klasicisms|klasicisma]] uz [[romantisms|romantismu]]. Dzimis Presburgā (tagad [[Bratislava]]). Studējis Vīnes konservatorijā (mūzikas teoriju pie [[Antons Brukners|Bruknera]]). Spēlējis čellu Vīnes simfoniskajā orķestrī (bieži [[Gustavs Mālers|Mālera]] vadībā). Šmita kā komponista pazīstamākais darbs ir Ceturtā simfonija. ====Ārējās saites==== *[http://www.franzschmidtgesellschaft.at/ Franca Šmita biedrības mājaslapa (vāciski)] [[Category:Austriešu komponisti|Szmits, Francs]] [[Category:Pianisti|Szmits, Francs]] [[da:Franz Schmidt]] [[de:Franz Schmidt]] [[en:Franz Schmidt]] [[fr:Franz Schmidt]] [[ja:フランツ・シュミット]] [[sl:Franz Schmidt]] [[sv:Franz Schmidt]] 14665 51609 2006-06-22T21:07:49Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Francs Šmits]] 14666 51610 2006-06-22T21:22:29Z Feens 37 Šmits var būt: *[[Ēriks Šmits]] (''Eric E. Schmidt'', 1955-) - [[ASV]] uzņēmējs *[[Francs Šmits]] (''Franz Schmidt'' 1874-1939) - [[Austrija|austriešu]] komponists *[[Helmūts Šmits]] (''Helmut Schmidt'', 1918-) - [[Vācija|vācu]] politiķis *[[Mārtens Šmits]] (''Maarten Schmidt'', 1929-) - [[Nīderlande|nīderlandiešu]] astronoms {{disambig}} 14667 51612 2006-06-22T21:56:14Z Feens 37 M.Hingisa 1997. gadā no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:MartinaHingis-Aussie1997.jpg] M.Hingisa 1997. gadā no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:MartinaHingis-Aussie1997.jpg] 14668 51617 2006-06-22T22:17:37Z Feens 37 [[Image:MartinaHingis-Aussie1997.jpg|thumb|Martina Hingisa 1997. gadā]] '''Martina Hingisa''' (''Martina Hingis'', ''Martina Hingisová'', * 1980.gada 30. septembrī [[Košice|Košicē]]) - [[Čehoslovākija|čehoslovāku]] izcelsmes [[Šveice|šveiciešu]] [[teniss|tenisiste]]. Dzimusi [[Košice|Košicē]] tenisistu ģimenē. Sāka spēlēt profesionālo tenisu 14 gadu vecumā, un 1995. gadā viņa kļuva par visjaunāko ''[[Grand Slam]]'' titula ieguvēju spēles vēsturē. Ieguva vairākus Grand Slam titulus, tomēr 2002. gadā traumas dēļ pārtrauca piedalīšanos tenisa turnīros. 2005. gadā tomēr paziņoja par atgriešanos profesionālajā tenisā. ====''Grand Slam'' tituli==== Sieviešu vienspēlē: *1997. gads - [[Austrālijas Atklātais čempionāts]] *1997. gads - [[Vimbldonas turnīrs]] *1997. gads - [[ASV Atklātais čempionāts]] *1998. gads - [[Austrālijas Atklātais čempionāts]] *1999. gads - [[Austrālijas Atklātais čempionāts]] Sieviešu dubultspēlē: *1996. gads - [[Vimbldonas turnīrs]] (pārī ar Helēnu Sukovu ([[Čehija]])) *1997. gads - [[Austrālijas Atklātais čempionāts]] (pārī ar [[Natālija Zvereva|Natāliju Zverevu]] ([[Baltkrievija]])) *1998. gads - [[Austrālijas Atklātais čempionāts]] (pārī ar Mirjanu Lučiču) *1998. gads - [[Francijas Atklātais čempionāts]] (pārī ar [[Jana Novotna|Janu Novotnu]] ([[Čehija]])) *1998. gads - [[Vimbldonas turnīrs]] (pārī ar [[Jana Novotna|Janu Novotnu]] ([[Čehija]])) *1998. gads - [[ASV Atklātais čempionāts]] (pārī ar [[Jana Novotna|Janu Novotnu]] ([[Čehija]])) *1999. gads - [[Austrālijas Atklātais čempionāts]] (pārī ar [[Anna Kurņikova|Annu Kurņikovu]] ([[Krievija]])) *2000. gads - [[Francijas Atklātais čempionāts]] (pārī ar [[Mērija Pīrsa|Mēriju Pīrsu]] ([[Francija]])) *2002. gads - [[Austrālijas Atklātais čempionāts]] (pārī ar [[Anna Kurņikova|Annu Kurņikovu]] ([[Krievija]])) ====Ārējās saites==== *[http://www.sonyericssonwtatour.com/players/playerprofiles/playerbio.asp?PlayerID=80301 Hingisas profils WTA (angliski)] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Štefija Grāfa]]| virsraksts = [[Pirmā rakete sieviešu tenisā]] | periods = [[1997]]. gada 31. marts - [[1998]]. gada 11.oktobris | pēc = [[Lindseja Devenporta]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Lindseja Devenporta]]| virsraksts = | periods = [[1999]]. gada 8. februāris - [[1999]]. gada 4.jūlijs | pēc = [[Lindseja Devenporta]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Lindseja Devenporta]]| virsraksts = | periods = [[1999]]. gada 9. augusts - [[2000]]. gada 2.aprīlis | pēc = [[Lindseja Devenporta]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Lindseja Devenporta]]| virsraksts = | periods = [[2000]]. gada 8. maijs - [[2000]]. gada 14.maijs | pēc = [[Lindseja Devenporta]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Lindseja Devenporta]]| virsraksts = | periods = [[2000]]. gada 22. maijs - [[2001]]. gada 14.oktobris | pēc = [[Dženifera Kapriati]]}} {{kastes beigas}} [[Category:Tenisisti|Hingisa, Martina]] [[Category:Šveices sportisti|Hingisa, Martina]] [[als:Martina Hingis]] [[cs:Martina Hingisová]] [[de:Martina Hingis]] [[et:Martina Hingis]] [[en:Martina Hingis]] [[es:Martina Hingis]] [[fr:Martina Hingis]] [[id:Martina Hingis]] [[it:Martina Hingis]] [[he:מרטינה הינגיס]] [[nl:Martina Hingis]] [[ja:マルチナ・ヒンギス]] [[no:Martina Hingis]] [[pl:Martina Hingis]] [[ru:Хингис, Мартина]] [[sk:Martina Hingisová]] [[fi:Martina Hingis]] [[sv:Martina Hingis]] [[zh:玛蒂娜·辛吉斯]] 14669 51620 2006-06-22T22:18:15Z Feens 37 [[Category:Sportisti pēc valsts|Szveices]] 14670 51625 2006-06-22T22:21:12Z Aleksandrs Kuzmins 859 [[Category:Politiķi pēc valsts]] [[be:Катэгорыя:Украінскія палітыкі]] [[bg:Категория:Украински политици]] [[de:Kategorie:Politiker (Ukraine)]] [[en:Category:Ukrainian politicians]] [[fi:Luokka:Ukrainalaiset poliitikot]] [[fr:Catégorie:Personnalité politique ukrainienne]] [[ja:Category:ウクライナの政治家]] [[nl:Categorie:Oekraïens politicus]] [[pl:Kategoria:Ukraińscy politycy]] [[ru:Категория:Политики Украины]] [[sv:Kategori:Ukrainska politiker]] [[uk:Категорія:Політики України]] [[zh:Category:烏克蘭政治家]] 14671 51622 2006-06-22T22:19:14Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Martina Hingisa]] 14672 51623 2006-06-22T22:19:19Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Martina Hingisa]] 14673 51629 2006-06-22T22:25:13Z Aleksandrs Kuzmins 859 [[Category:Politiķi pēc valsts]] 14674 51643 2006-06-22T23:26:51Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Maribor'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Karte Maribor si.png|167px|]] | align=center | [[Image:Wappen Maribor si.png|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 87 946 |- | Rakstos | 1204.g |- | Citi nosaukumi | '''Marburg an der Drau''' ([[vācu valoda|vācu]]) |- | Novads (''pokrájina'') | [[Štīrija]] (''Štajerska'') |- | Mājaslapa | http://www.maribor.si/ |} {{commons|Category:Maribor}} [[Image:Maribor Lent.jpg|Maribora|thumb|250px]] '''Maribora''' (''Maribor'') - [[Slovēnija|Slovēnijas]] otrā lielākā pilsēta. Atrodas valsts ziemeļaustrumos pie [[Austrija]]s robežas [[Drava]]s upes krastos. Mariborā aug vecākais vīnkoks pasaulē (tas ir vairāk kā 400 gadu vecs). ====Vēsture==== Rakstos '''Marburga''' (Mariboras vācu nosaukums) pirmoreiz minēta 1204. gadā, kad pie 1164. gadā celtās pils radās apmetne. 1254. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 1532. un 1683. gadā izturējusi [[turki|turku]] aplenkumu, Maribora gadsimtiem bijusi [[Habsburgi|Habsburgu]] pilsēta. Vēl pirms [[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija [[vācieši]] (austrieši). Pēc 1.pasaules kara Mariboru par savu teritoriju deklarēja gan [[Austrija]], gan [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] (Dienvidslāvija). 1919. gada 27.janvārī pilsētu ieņēma dienvidslāvu spēki Rūdolfa Maistera vadībā, un Maribora bez referenduma iekļāvās [[Dienvidslāvija]]s valstī. [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] pilsēta cieta Sabiedroto uzlidojumos. Pilsētas atlikušie vācu iedzīvotāji izbrauca (tika padzīti) tūlīt pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]]. Kopš 1991. gada Maribora ir neatkarīgās [[Slovēnija]]s pilsēta. ====Cilvēki==== Mariborā dzimuši: *[[Vilhelms fon Tegethofs]] (''Wilhelm von Tegetthoff'', 1827-1871) - admirālis [[Category:Slovēnijas pilsētas]] [[bs:Maribor]] [[bg:Марибор]] [[ca:Maribor]] [[cs:Maribor]] [[da:Maribor]] [[de:Maribor]] [[et:Maribor]] [[en:Maribor]] [[es:Maribor]] [[eo:Mariboro]] [[fr:Maribor]] [[hr:Maribor]] [[it:Marburgo]] [[lt:Mariboras]] [[nl:Maribor]] [[ja:マリボル]] [[pl:Maribor]] [[pt:Maribor]] [[ro:Maribor]] [[sl:Maribor]] [[sv:Maribor]] [[zh:马里博尔]] 14675 51644 2006-06-22T23:53:20Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Maribora]] 14677 52015 2006-06-25T17:56:54Z Jānis U. 198 {| border="1" cellspacing="0" cellpadding="4" align="right" style="border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; margin: 0 0 1em 1em;" |+ <big><big>'''Ganimēds'''</big></big> |- | bgcolor="#000000" colspan="2" align="center" | [[Image:Ganymede_g1_true.jpg|center|250px|Zondes „[[Galileo]]” attēls]] |- !bgcolor="#ffffff" colspan="2"|<sup>«[[Galileo]]» attēls</sup> |- ! bgcolor="#ffc0c0" colspan="2" | Orbitālie parametri |- ! align="left" | Lielā pusass<br>(radiuss) | 1,07 mlj. km. |- ! align="left" | [[Ekscentrisms]]<br>(izstiepums) | 0,0011 (tuva riņķa līnijai) |- ! align="left" | Orbitālais periods | 7,15 dienas |- ! align="left" | Orbītas slīpums | 0,2°<br />(pret ekvatoru)<br />2,2° (pret [[ekliptika|ekliptiku]]) |- ! bgcolor="#ffc0c0" colspan="2" | Fiziskie parametri |- ! align="left" | Diametrs | 5262 km<br />(0,4 no Zemes diametra) |- ! align="left" | Virsmas laukums | 87 mlj. km.²<br />(0,17 no Zemes virsmas) |- ! align="left" | [[Masa]] | 1,48x10<sup>23</sup> kg.<br />(0,025 no Zemes masas) |- ! align="left" | [[Blīvums]] | 1,94 g/cm³ |- ! align="left" | Brīvās krišanas<br>paātrinājums | 1,43 m/sek.²<br />(6,8 reizes mazāks nekā<br>Zemes) |- ! align="left" | Rotācijas periods | sinhronizēts<br>(vienmēr pagriezts ar vienu<br>pusi uz Jupiteru) |- ! align="left" | Griešanās ass<br>slīpums | nav |- ! align="left" | [[Albedo]]<br>(virsmas<br>atstarošanās koef.) | 0,43 |- ! align="left" | Virsmas temperatūra | ~109 K <br />(apm. −165 °C) |- ! align="left" | Atmosfēra | Gandrīz neesoša,<br>sastopamas Skābekļa<br>pēdas |} '''Ganimēds''' (grieķ. ''&#915;&#945;&#957;&#965;&#956;&#942;&#948;&#951;&#962;'') – [[Jupiters|Jupitera]] [[pavadonis]], viens no [[Galileja pavadoņi]]em. Lielākais [[Saules sistēma]]s pavadonis, pēc izmēriem lielāks par [[Merkurs (planēta)|Merkuru]], kaut arī pēc masas ir divas reizes vieglāks. == Atklāšanas vēsture un nosaukums == Ganimēdu atklāja [[Galileo Galilejs]] 1610 gadā ar pasaulē pirmo teleskopu. Uz pavadoņa pirmatklājēja statusu pretendēja arī vācu astronoms [[Simons Mariuss]], kurš novēroja pavadoni 1609. gadā, taču pētījumu rezultātus nebija publicējis. Bet vēl ilgi pirms tam Ganimēds tika novērots vēl senajā Ēģiptē un senajā Babilonā. Nosaukumu „Ganimēds” deva tieši Simons Mariuss 1614. gadā pēc sengrieķu mitoloģiskas personas vārda, taču ilgu laiku tas netika lietots. Galilejs četrus atklātos pavadoņus nosauca par „Mediči planētām” un deva tiem kārtas numurus. Ganimēds skaitījās kā „trešais Jupitera pavadonis”. Tikai 20. gs. vidū nosaukums „Ganimēds” guva vispārēju atzīšanu. == Fiziskais raksturojums == [[Image:PIA00519 Interior of Ganymede.jpg|left|thumb|200px| Ganimēda iekšējā uzbūve]] Ganimēds sastāv pārsvarā no ledus un iežiem. Domājams, Ganimēda iekšējā uzbūvē var izšķirt trīs slāņus: izkausēts metālisks vai sēra-metālisks kodols, no iežiem veidota mantija un 900-950 km. biezs ledus slānis. Nav izslēgts, ka starp akmens iežiem un ledu atrodams šķidrā ūdens slānis, kura temperatūra daudz zemāka par nulli, jo ūdens atrodas zem spiediena. Ir ziņas, ka senāk siltuma plūsma no kodola ir bijusi daudz lielāka. Ganimēdam ir samērā spēcīgs magnētiskais lauks. Ir aprēķināti divi pavadoņa magnētiskā lauka veidošanās modeļi: pamatojoties uz izkausēta kodola esamību vai arī balstoties uz elektrovadošu sāls šķīdumu zem ledus segas. Uz Ganimēda virsmas atrodami pārsvarā divu tipu apgabali: ļoti veci, ar krāteriem stipri izroboti tumšie apgabali un jaunāki (bet arī seni) gaišie apgabali. Gaišo apgabalu izcelsme acīmredzami ir saistīta ar tektoniskiem procesiem. Ganimēda ledus sega, iespējams, ir sadalīta milzīgās plātnēs (līdzīgi Zemes tektoniskajām plātnēm), kuras varēja pārvietoties samērā brīvi un, savstarpēji mijiedarbojoties, veidot kalnu grēdas un lūzumus. Uz pavadoņa bez to vēl var novērot arī senās sacietējušas lavas straumes. Tektoniskā ziņā Ganimēds, iespējams, vairāk līdzinās Zemei, nekā Marsam vai Venērai (jāatzīmē tomēr, ka nesenu tektonisko aktivitāšu pēdas uz Ganimēda pagaidām nav konstatētas). [[Image:Ganimedes_pow.jpg|left|thumb|220px|Tumšie un gaišie apgabali uz Ganimēda virsmas. Attēla apakšējā daļā redzams triecienkrāteris ar gaiša ledus materiāla izmešiem.]] Līdzīgi „krokoti” apgabali ar kalnu grēdām un padziļinājumiem ir novērojami arī uz tādiem ledus pavadoņiem, kā Encedals, Ariels un Miranda. Konstatēti arī lentveida veidojumi, līdzīgi, kā uz Eiropas, taču daudz mazākā skaitā; šādas lentveida struktūras var veidoties ledus plātnēm savstarpēji atbīdoties, kur izveidojušās ieplakas aizpildās ar mīkstu vai šķidru zemledus materiālu. Ganimēda tumšie apgabali atgādina Kallisto virsmu. Daudzie meteorītu triecienkrāteri uz Ganimēda pārklāj abu tipu apgabalus, kas liecina par to senumu līdz 3-3,5 mljrd. gadu (līdzīgi Mēness virsmai). Relatīvi jaunākiem krāteriem ir novērojami gaiši, radiāli izmešu „stari”. Atšķirībā no Mēness vai Merkura, Ganimēda triecienkrāteri ir plakani un sekli ar zemām krātera sienām. Iespējams, tas liecina par ledus garozas valkanību, kuras rezultātā krāteri ilgākā laika periodā var „izplūst” un reljefa izcēlumi nogludināties. Tā rezultātā visvecākie krāteri vispār ir pazaudējuši savu reljefu, un par to eksistenci liecina tikai vāji izteiktas pēdas. Tā kā jaunie krāteri satur vairāk ledu, tad visticamāk Ganimēda virsma ir pārklāta ar tumšas vielas slānīti, bet dziļākie slāņi sastāv no daudz tīrāka ūdens ledus. Šī tumšās vielas kārtiņa varētu izveidoties kosmiskajiem putekļiem nosēžoties uz pavadoņa virsmas, vai arī ūdens molekulām sublimējot apkartējā vidē. Lielākais Ganimēda veidojums ir tumšs, plakans līdzenums ar ar koncentriskām kalnu grēdām ar nosaukumu Galileo apgabals (angl. Galileo Region). Iespējams, tas radies sadursmes rezultātā ar lielu debess ķermeni, kura pēdas vēlākos laikos tika izlīdzinātas ģeoloģiskās aktivitātes rezultātā. Uz Ganimēda ir atklātas depresijas, līdzīgas Zemes tipa vulkaniskajām kalderām (ieplakām); tās tiek interpretētas, kā kriovulkānisma izpausmes. 20. gs. 80-to gadu vidū amerikāņu un indiešu astronomi (strādājot Indonēzijas observatorijā, Lebangā), Ganimēdam aizklājot kādu zvaigzni, atklāja uz tā ļoti vājas atmosfēras pazīmes. Šos rezultātus apstiprināja pavadoņa pētījumi ar Habbla teleskopu. Atmosfēra, līdzīgi Eiropai, sastāv no skābekļa, kas veidojies, ūdenim sadaloties skābeklī un ūdeņradī, Saules radiācijas iespaidā (ūdeņradi, sava viegluma dēļ, pavadoņa vājais gravitācijas lauks nespēj noturēt). ==Ganimēda pētījumi ar kosmiskajām zondēm== Jupiters (kā arī visas parējās gigantiskās planētas) tika pētīts tikai ar NASA starpplanētu zondēm. Pirmās Ganimēda kosmiskās fotogrāfijas veica zonde „Pioneer-10”, kas lidoja garām Jupiteram 1973. gada decembrī. Turklāt „Pioneer-10” precizēja Ganimēda izmērus un blīvumu. 1979. gada martā 112 tūkst. km attālumā garām Ganimēdam nolidoja „Voyager-1”, bet jūlijā - „Voyager-2” nolidoja 50 tūkst. km attālumā. Zondes nosūtīja kvalitatīvus pavadoņa virsmas attēlus, kā arī veica dažādus mērījumus. Mūsdienu hipotezes par pavadoņa ģeoloģiju radās pateicoties „Voyager” datiem. No 1995. gada decembra līdz 2003. gada septembrim Jupitera sistēmu pētīja kosmiskā zonde „Galileo”. Šajā laikā zonde 6 reizes satuvinājās ar Ganimēdu (minimālais attālums – 261 km.) un pārraidīja daudz vērtīgas informācijas. Konkrēti, „Galileo” atklāja Ganimēda magnetosfēru. Pateicoties „Galileo” datiem, ir izdevies samērā precīzi izveidot pavadoņa iekšējās uzbūves modeli. [[Category:Jupitera pavadoņi]] [[als:Ganymed (Mond)]] [[bs:Ganimed (mjesec)]] [[bg:Ганимед (спътник)]] [[ca:Ganimedes (satèl·lit)]] [[cs:Ganymed (měsíc)]] [[co:Ganimede]] [[da:Ganymedes (måne)]] [[de:Ganymed (Mond)]] [[en:Ganymede (moon)]] [[es:Ganímedes (luna)]] [[eo:Ganimedo]] [[fr:Ganymède (lune)]] [[gl:Ganímedes (satélite)]] [[ko:가니메데 (위성)]] [[hr:Ganimed (mjesec)]] [[is:Ganýmedes (tungl)]] [[it:Ganimede (astronomia)]] [[he:גאנימד]] [[la:Ganymedes (satelles)]] [[hu:Ganymedes (hold)]] [[nl:Ganymedes (maan)]] [[ja:ガニメデ (衛星)]] [[no:Ganymedes (måne)]] [[nn:Jupitermånen Ganymede]] [[pl:Ganimedes (księżyc)]] [[pt:Ganímedes (satélite)]] [[ro:Ganymede (satelit)]] [[ru:Ганимед (спутник Юпитера)]] [[sk:Ganymedes (mesiac)]] [[sl:Ganimed (luna)]] [[sr:Ганимед]] [[fi:Ganymedes]] [[sv:Ganymedes (måne)]] [[tr:Ganymede (uydu)]] [[zh:木卫三]] 14678 51667 2006-06-23T22:52:59Z Feens 37 [[Image:Tegetthoff-lithographie.jpg|thumb|Vilhelms fon Tegethofs]] '''Vilhelms fon Tegethofs''' (''Wilhelm Freiherr von Tegetthoff'', *1827. gada 23. decembrī [[Marburga|Marburgā]], †1871. gada 7. aprīlī [[Trieste|Triestē]]) - [[Austroungārija]]s [[admirālis]]. Tiek uzskatīts par vienu no spējīgākajiem XIX gadsimta jūras spēku komandieriem. Ieviesa jaunus elementus jūras kauju taktikā. Dzimis Marburgā (tagad [[Maribora]] [[Slovēnija|Slovēnijā]]). Mācījās jūras kara akadēmijā [[Venēcija|Venēcijā]]. Piedalījās [[Otrais Šlēzvigas karš|Otrajā Šlēzvigas karā]] ([[Helgolandes kauja|Helgolandes kaujā]]), par ko ieguva admirāļa pakāpi, kā arī [[Austriešu-prūšu karš|Austriešu-prūšu karā]] (cīņās pret [[Itālija]]s floti). Kopš 1868. gada reorganizēja Austroungārijas kara floti. 1910. gadā Austroungārija uzbūvēja [[drednauts|drednautu]], kurš tika nosaukts Tegethofa vārdā. {{commons|Wilhelm von Tegetthoff}} [[Category:Austroungārijas karavīri|Tegethofs, Vilhelms fon]] [[cs:Wilhelm von Tegetthoff]] [[de:Wilhelm von Tegetthoff]] [[en:Wilhelm von Tegetthoff]] [[fr:Wilhelm von Tegetthoff]] [[nl:Wilhelm von Tegetthoff]] [[sr:Вилхелм фон Тегетоф]] [[sh:Wilhelm von Tegetthoff]] 14679 51668 2006-06-23T22:53:20Z Feens 37 [[Category:Karavīri pēc valsts]] 14680 51670 2006-06-23T23:03:01Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vilhelms fon Tegethofs]] 14681 51671 2006-06-23T23:03:04Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Vilhelms fon Tegethofs]] 14682 51672 2006-06-23T23:03:32Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Maribora]] 14683 51673 2006-06-23T23:07:24Z Feens 37 Janezs Janša no si.wiki - [http://sl.wikipedia.org/wiki/Slika:JanezJansa.jpg] Janezs Janša no si.wiki - [http://sl.wikipedia.org/wiki/Slika:JanezJansa.jpg] 14684 51674 2006-06-23T23:21:30Z Feens 37 [[Image:JanezJansa.jpg|250px|thumb|Janezs Janša]] '''Janez Janša''' (''Janez Janša''), dzimis Ivans Janša (''Ivan Janša'') (* 1958. gada 17. septembrī [[Ļubļana|Ļubļanā]], ) - pašreizējais (2006.g) [[Slovēnija]]s premjerministrs. [[Slovēnijas Demokrātiskās partija]]s (''Slovenska demokratska stranka'') līderis. Studējis militārās zinības. Kopš XX gadsimta 80-to gadu vidus rakstos kritizēja [[Dienvidslāvijas Tautas armija|Dienvidslāvijas Tautas armiju]]. 1988. gadā tiesāts it kā par militāro noslēpumu izpaušanu. [[Desmitdienu karš|Desmitdienu kara]] laikā bija Slovēnijas aizsardzības ministrs. Kopš 2004. gada - Slovēnijas premjerministrs. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Antons Rops]] | virsraksts = [[Slovēnijas premjerministrs]] | periods = [[2004]]&ndash; | pēc = -}} {{kastes beigas}} [[Category:Slovēnijas politiķi|Janša, Janezs]] [[de:Janez Janša]] [[en:Janez Janša]] [[es:Janez Jansa]] [[fr:Janez Janša]] [[gl:Janez Janša]] [[id:Janez Janša]] [[he:ג'אנז יאנשה]] [[nl:Janez Janša]] [[nn:Janez Janša]] [[pl:Janez Janša]] [[sh:Janez Janša]] [[sl:Janez Janša]] [[fi:Janez Janša]] [[sv:Janez Janša]] 14685 53478 2006-07-03T17:17:49Z Jānis U. 198 [[Category:Politiķi pēc valsts]] [[Category:Slovēnija]] 14686 51676 2006-06-23T23:23:44Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Janezs Janša]] 14687 51677 2006-06-23T23:23:46Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Janezs Janša]] 14688 51685 2006-06-23T23:55:48Z Feens 37 [[Image:NUK-maketa.JPG|thumb|Plečnika projektētās Nacionālās un Universitātes bibliotēkas Ļubļanā makets|250px]] {{commons|Category:Jože Plečnik}} '''Jože Plečniks''' (''Jože Plečnik'', * 1872.gada 23. janvārī [[Ļubļana|Ļubļanā]], † 1957. gada 7. janvārī turpat) - savdabīgs [[Slovēnija|slovēņu]] arhitekts. No 1894. līdz 1897. gadam studēja [[Vīne|Vīnē]] pie arhitekta [[Otto Vāgners|Otto Vāgnera]]. Kopš 1911. gada darbojās [[Prāga|Prāgā]], bet kopš 1921. gada - dzimtajā Ļubļanā. Plečnika projektētās celtnes uzceltas Vīnē, Prāgā, [[Belgrada|Belgradā]], bet īpaši daudz - Ļubļanā. Darbos negaidītā lietojumā un proporcijās izmantoti klasiskās arhitektūras elementi. XX gadsimta 70.-ajos un 80.-ajos gados Plečniks gandrīz tika aizmirsts, tomēr gadsimta beigās, saistībā ar [[postmodernisms|postmodernisma]] attīstību, viņa darbi kļuva slaveni. Ir uzskats, ka Plečniks bijis viens no pirmajiem postmodernistiem arhitektūrā. Jože Plečniks attēlots uz Slovēnijas 500 [[tolārs|tolāru]] naudaszīmes. ====Ārējās saites==== *[http://www.ijs.si/slo/ljubljana/plecnik.html Par Plečniku (angliski)] {{stub}} [[Category:Slovēņu arhitekti |Pleczniks, Jozze]] [[cs:Jože Plečnik]] [[de:Jože Plečnik]] [[en:Jože Plečnik]] [[eu:Joze Plecnik]] [[fr:Jože Plečnik]] [[pl:Jože Plečnik]] [[sl:Jože Plečnik]] [[sr:Јоже Плечник]] [[sv:Jože Plečnik]] 14689 51680 2006-06-23T23:52:43Z Feens 37 [[Category:Arhitekti pēc tautības]] 14690 51681 2006-06-23T23:54:14Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jože Plečniks]] 14691 51682 2006-06-23T23:54:16Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jože Plečniks]] 14692 51683 2006-06-23T23:54:21Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jože Plečniks]] 14694 51721 2006-06-24T10:00:11Z Mrom 519 Juris Laizāns - foto ņemts no www.lff.lv Juris Laizāns - foto ņemts no www.lff.lv 14695 52750 2006-07-01T07:11:11Z Mrom 519 gada labākais futbolists {| class="infobox" style="font-size: 90%;" |+ '''Juris Laizāns''' |- |colspan="3" align="center"|[[Image:JurisLaizans.jpg]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Personīgā informācija |- |'''Dzimš. dati''' |colspan="2"|1979. gada 6. janvāris |- |'''Dzimš. vieta''' |colspan="2"|[[Rīga]], [[Latvija]] |- |'''Augums''' |colspan="2"|186 cm |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Kluba informācija |- |'''Klubs''' |colspan="2"|[[FC Rostov]] |- |'''Pozīcija'''||colspan="2"|pussargs |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Profesionālie klubi* |- | '''Sezonas''' || '''Klubi''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1997-2000||[[Skonto FC]]||83 (10) |- |2001-2005||[[FK CSKA Maskava|CSKA]]||80 (5) |- |2005||[[FK Torpedo Maskava|Torpedo]]||9 (1) |- |2006-||[[FC Rostov]]||6 (0) |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Nacionālā izlase** |- | '''Sezonas''' || '''Izlase''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1998-||[[Latvijas futbola izlase|Latvija]]||74 (11) |- | style="font-size: 80%; text-align: center; color: #555555" colspan="3" | <nowiki>*</nowiki> Spēles un vārti klubā tikai nacionālajā līgā <br /> pēdējais labojums 24. jūnijs, 2006. <br /> <nowiki>**</nowiki> Nacionālās izlases spēļu un vārtu skaits <br /> uz 24. jūniju, 2006. |- |} '''Juris Laizāns''' (dzimis 1979. gada 6. janvārī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas futbola izlase]]s un [[FC Rostov]] pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Laizāns ir aizvadījis 74 spēles, tajās gūstot 11 vārtus. 2004. gadā Latvijas izlases sastāvā piedalījās [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] [[Portugāle|Portugālē]], bet 2005. gadā kopā ar [[FK CSKA Maskava|Maskavas CSKA]] ieguvis [[UEFA kausa izcīņa|UEFA kausu]]. 2002. gadā Laizāns tika atzīts par [[Latvijas gada labākais futbolists|Latvijas gada labāko futbolistu]]. Savu futbolista karjeru Laizāns iesāka z/s "Beikas", "Daugava-Juniors" un "FK Tukums" sastāvā, bet viņa pirmā profesionālā komanda bija [[Skonto FC]]. Karjeras sākumā Laizāns bija malējais aizsargs, šajā postenī arī debitējot [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] 19 gadu vecumā spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruzija]]s izlasi. 1999. gadā Laizāns jau nostiprinājās [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pamatsastāvā, kā arī kļuva par vienu no [[Skonto FC]] līderiem. 2000. gadā [[Skonto FC|Skonto]] galvenais treneris [[Aleksandrs Starkovs]] Laizānu pārkvalificēja par centra pussargu. Laizāns nospēlēja tik labu sezonu, ka 2001. gada sākumā Laizānu par 2,5 [[ASV dolārs|ASV dolāriem]] no [[Skonto FC]] nopirka viens no [[Krievija]]s spēcīgākajiem klubiem [[FK CSKA Maskava| Maskavas CSKA]]. 2002. gadā Laizāns [[FK CSKA Maskava|CSKA]] sastāvā kļuva par [[Krievija]]s vicečempionu un [[Krievija]]s kausa ieguvēju. Arī [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Laizāns kļuva par vienu no līderiem. Pēc 2003. gadā izcīnītā [[Krievija]]s čempiona titula izcīnīšanas, [[FK CSKA Maskava|CSKA]] nopietni pastiprināja savu sastāvu, līdz ar to Laizānam kļuva aizvien grūtāk iekļūt pamatsastāvā. 2005. gadā Laizāns kļuva par pirmo [[Latvija]]s futbolistu, kas ieguvis kādu no [[Eiropa]]s klubu turnīru kausiem, kopā ar [[FK CSKA Maskava|CSKA]] triumfējot [[UEFA kausa izcīņa|UEFA kausa izcīņā]]. 2005. gada vidū Laizānu izīrēja uz citu [[Krievija]]s Premjerlīgas klubu [[FK Torpedo Maskava|Maskavas Torpedo]], bet 2006. gadā uz [[FC Rostov]], kura sastāvā Laizāns spēlē arī šobrīd. [[Category:Latvijas futbolisti|Laizāns, Juris]] {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>'''[[Marians Pahars]]''' |width="40%" align="center"|'''[[Latvijas gada labākais futbolists]]'''<br>'''2002.''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>'''[[Māris Verpakovskis]]''' |} [[en:Juris Laizāns]] 14696 51731 2006-06-24T10:43:25Z Mrom 519 ņemts no www.soccernet.com ņemts no www.soccernet.com 14697 51732 2006-06-24T10:44:08Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%;" |+ '''Aleksandrs Koliņko''' |- |colspan="3" align="center"|[[Image:AleksandrsKolinko.jpg]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Personīgā informācija |- |'''Dzimš. dati''' |colspan="2"|1975. gada 18. jūnijs |- |'''Dzimš. vieta''' |colspan="2"|[[Rīga]], [[Latvija]] |- |'''Augums''' |colspan="2"|190 cm |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Kluba informācija |- |'''Klubs''' |colspan="2"|[[FC Rubin]] |- |'''Pozīcija'''||colspan="2"|vārtsargs |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Profesionālie klubi* |- | '''Sezonas''' || '''Klubi''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1994||[[Interskonto]]||22 (0) |- |1995||[[Skonto-Metāls]]||25 (0) |- |1996-2000||[[Skonto FC]]||51 (0) |- |2000-2003||[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]||82 (0) |- |2003-2004||[[FC Rostov]]||27 (0) |- |2005-||[[FC Rubin]]||25 (0) |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Nacionālā izlase** |- | '''Sezonas''' || '''Izlase''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1997-||[[Latvijas futbola izlase|Latvija]]||66 (0) |- | style="font-size: 80%; text-align: center; color: #555555" colspan="3" | <nowiki>*</nowiki> Spēles un vārti klubā tikai nacionālajā līgā <br /> pēdējais labojums 24. jūnijs, 2006. <br /> <nowiki>**</nowiki> Nacionālās izlases spēļu un vārtu skaits <br /> uz 24. jūniju, 2006. |- |} '''Aleksandrs Koliņko''' (dzimis 1975. gada 18. jūnijā [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas futbola izlase]]s un [[FC Rubin]] vārtsargs. Koliņko [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] ir aizvadījis 66 spēles, piedalījies arī 2004. gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]]. Koliņko svau profesionālo karjeru sāka 1994. gadā, kad spēlēja [[Skonto FC]] fārmklubā [[Interskonto]], kas 1995. gadā kļuva par [[Skonto-Metāls]]. Pēc 2 sezonām dublieru komandā, 1996. gadā Koliņko nokļuva [[Skonto FC]] sastāvā. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] viņš debitēja 22 gadu vecumā 1997. gada 9. jūlijā spēlē pret [[Igaunija]]s izlasi. 1997. gadā Koliņko [[Skonto FC|Skonto]] sastāvā [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas spēlē aizvadīja spēli pret [[FC Barcelona]], taču par kluba un arī [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pamatvārtsargu kļuva vienīgi 1999. gadā, kad no izlases un no [[Skonto FC]] aizgāja līdzšinējais pamatvārtsargs [[Oļegs Karavajevs]]. Kopš tā laika Koliņko jau 7 gadus ir izlases pamatvārtsargs. 2000. gada beigās kopā ar komandas biedru klubā un izlasē [[Andrejs Rubins|Andreju Rubinu]] Koliņko nonāca savā pirmajā ārzemju klubā [[Anglija]]s 1. līgas komandā [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]], kurā ļoti veiksmīgas spēles mijās ar neveiksmīgām. 2003. gadā Koliņko pameta [[Anglija|Angliju]], savu karjeru turpinot [[Krievija|Krievijā]], kur kļuva par [[FC Rostov]] pamatvārtsargu, 2005. gada sezonas sākumā Koliņko pārgāja uz citu [[Krievija]]s Premjerlīgas klubu [[FC Rubin|Kazaņas Rubin]], kura sastāvā spēlē arī šogad. Šobrīd Koļinko ir neapšaubāms [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] vārtsargs Nr.1 , kā arī viens no labākajiem vārtsargiem visā [[Krievija]]s Premjerlīgā. [[Category:Latvijas futbolisti|Koliņko, Aleksandrs]] [[de:Aleksandrs Koliņko]] [[en:Aleksandrs Koliņko]] 14698 51739 2006-06-24T11:25:20Z Mrom 519 Andrejs Rubins no www.lff.lv Andrejs Rubins no www.lff.lv 14699 51740 2006-06-24T11:26:06Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%;" |+ '''Andrejs Rubins''' |- |colspan="3" align="center"|[[Image:AndrejsRubins.jpg]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Personīgā informācija |- |'''Dzimš. dati''' |colspan="2"|1978. gada 26. novembris |- |'''Dzimš. vieta''' |colspan="2"|[[Rīga]], [[Latvija]] |- |'''Augums''' |colspan="2"|175 cm |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Kluba informācija |- |'''Klubs''' |colspan="2"|[[Shinnik]] |- |'''Pozīcija'''||colspan="2"|pussargs |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Profesionālie klubi* |- | '''Sezonas''' || '''Klubi''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1997||[[Östers IF]]|| |- |1998-2000||[[Skonto FC]]||67 (14) |- |1996-2000||[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]||31 (0) |- |2003-2004||[[Shinnik]]||39 (3) |- |2005||[[Maskavas Spartak|Spartak]]||5 (0) |- |2006-||[[Shinnik]]||7 (0) |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Nacionālā izlase** |- | '''Sezonas''' || '''Izlase''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1998-||[[Latvijas futbola izlase|Latvija]]||81 (8) |- | style="font-size: 80%; text-align: center; color: #555555" colspan="3" | <nowiki>*</nowiki> Spēles un vārti klubā tikai nacionālajā līgā <br /> pēdējais labojums 24. jūnijs, 2006. <br /> <nowiki>**</nowiki> Nacionālās izlases spēļu un vārtu skaits <br /> uz 24. jūniju, 2006. |- |} '''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī) ir [[Latvijas futbola izlase]]s un [[Jaroslavļa]]s [[Shinnik]] pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins ir aizvadījis 81 spēli, gūdams 8 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās 2004. gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] [[Portugāle|Portugālē]]. Savu profesionālo futbolista karjeru Rubins sāka [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubā [[Östers IF]]. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC|Skonto]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes ir uzvarējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisija]]s izlasi. Kopš tā laika Rubins ir stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš ir aizvadījis visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā. 2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vartsargu [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandru Koliņko]] devās uz [[Anglija]]s klubu [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]. [[Anglija|Anglijā]] Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, piemēram kausa izcīņas spēlē pret slaveno [[Liverpool F.C.]] Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā [[Anglija|Anglijā]]. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievija]]s Premjerlīgas klubu [[Shinnik]]. Klubā Rubins aizvadīja 2 veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[Maskavas Spartak]], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās [[Shinnik]] sastāvā. [[Category:Latvijas futbolisti|Rubins, Andrejs]] [[en:Andrejs Rubins]] 14700 51752 2006-06-24T14:32:44Z Mrom 519 Vitālijs Astafjevs no www.supersport.com Vitālijs Astafjevs no www.supersport.com 14701 51754 2006-06-24T14:36:50Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%;" |+ '''Vitālijs Astafjevs''' |- |colspan="3" align="center"|[[Image:VitalijsAstafjevs.jpg]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Personīgā informācija |- |'''Dzimš. dati''' |colspan="2"|1971. gada 3. aprīlis |- |'''Dzimš. vieta''' |colspan="2"|[[Rīga]], [[Latvija]] |- |'''Augums''' |colspan="2"|180 cm |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Kluba informācija |- |'''Klubs''' |colspan="2"|[[Skonto FC]] |- |'''Pozīcija'''||colspan="2"|pussargs |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Profesionālie klubi* |- | '''Sezonas''' || '''Klubi''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1992-1996||[[Skonto FC]]||99 (33) |- |1996-1997||[[FC Austria]]||26 (1) |- |1997-1999||[[Skonto FC]]||55 (17) |- |2000-2003||[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]||109 (16) |- |2003-2004||[[Admira Wacker]]||28 (2) |- |2004-2005||[[FC Rubin]]||30 (4) |- |2006-||[[Skonto FC]]||11 (2) |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Nacionālā izlase** |- | '''Sezonas''' || '''Izlase''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1992-||[[Latvijas futbola izlase|Latvija]]||125 (12) |- | style="font-size: 80%; text-align: center; color: #555555" colspan="3" | <nowiki>*</nowiki> Spēles un vārti klubā tikai nacionālajā līgā <br /> pēdējais labojums 24. jūnijs, 2006. <br /> <nowiki>**</nowiki> Nacionālās izlases spēļu un vārtu skaits <br /> uz 24. jūniju, 2006. |- |} '''Vitālijs Astafjevs''' (dzimis 1971. gada 3. aprīlī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas futbola izlase]]s un [[Skonto FC]] pussargs, kā arī komandas kapteinis. Astafjevs ir [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] rekordists aizvadīto spēļu skaita ziņā ar nospēlētām 125 spēlēm (arī 12 gūti vārti). Astafjevs kopā ar [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]] 2004. gadā piedalījās [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] [[Portugāle|Portugālē]], kur bija komandas kapteinis. Astafjeva profesionālā futbolista karjeras sākums sakrita ar [[Latvija]]s neatkarības atgūšanu 1992. gadā. Kopš 1992. Astafjevs sāka spēlēt [[Skonto FC]] sastāvā. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Astafjevs debitēja 21 gada vecumā 1992. gada 26. augustā spēlē pret tābrīža [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempioniem]] [[Dānija]]s izlasi (0:0). Kopš tā laika Astafjevs ir stabils komandas pamatsastāva futbolists, [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] aizvadot jau 15. sezonu. Divas sezonas pēc kārtas (1995. un 1996. gadā) Vitālijs Astafjevs tika atzīts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionāta]] vērtīgāko spēlētāju, 1995. gadā viņš netipiski pussargam kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionāta]] rezultatīvāko futbolistu. 1996. gadā Astafjevs devās uz savu pirmo ārzemju komandu [[FC Austria|Vīnes Austria]], kurā aizvadīja vienu sezonu, pēc gada atkal atgriežoties [[Skonto FC]] rindās. 1999. gadā, kad no [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] aizgāja līdzšinējais komandas kapteinis [[Vladimirs Babičevs]], Astafjevs kļuva par kapteini. Pēc 3 sezonām [[Skonto FC]] rindās, Astafjevs atkal devās uz ārvalstīm - šoreiz uz [[Anglija]]s 2. līgas klubu [[Bristol Rovers F.C.]]. Šajā komandā Astafjevs aizvadīja nepilnas četras sezonas, taču [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kapteinim šis līmenis bija pārāk zems. 2003. gada nogalē Astafjevs atkal atgriezās [[Austrija|Austrijā]], šoreiz [[Admira Wacker]] sastāvā. 2004. gada 31. martā Vitālijs Astafjevs kļuva par pirmo [[Latvija]]s futbolistu, kas aizvadījis 100 spēles izlases rindās. 2004. gadā pēc [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] pēc vienas aizvadītas sezonas [[Austrija|Austrijā]], Astafjevs devās uz [[Krievija]]s Premjerlīgas klubu [[Kazaņa]]s [[FC Rubin|Rubin]], kurā atkal bija viens no komandas līderiem. Pabeidzot 2005. gada sezonu, Astafjevs nolēma atkal atgriezties [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC]] sastāvā, komandā, kuras sastāvā viņš 8 reizes kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionu]]. [[Category:Latvijas futbolisti|Astafjevs, Vitālijs]] [[de:Vitālijs Astafjevs]] [[et:Vitālijs Astafjevs]] [[en:Vitālijs Astafjevs]] 14702 51755 2006-06-24T14:50:54Z 81.198.190.2 Kluba dibinātājs ir students Massimo D'Azeglio tas notika 1897.gada novembrī. 14703 51762 2006-06-24T15:56:29Z Feens 37 [[Image:Pregl-kip.JPG|thumb|Prengla krūšutēls pie dzimtās mājas Ļubļanā]] '''Frics Pregls''' arī '''Frideriks Pregls''' (''Fritz Pregl, Friderik Pregl'') ( *1869. gada 3.septembrī [[Ļubļana|Ļubļanā]], † 1930.gada 13.decembrī [[Graca|Gracā]]) - [[slovēņi|slovēņu]] izcelsmes [[Austrija|austriešu]] [[ķīmija|ķīmiķis]]. Studējis [[Graca|Gracā]], kur pavadījis lielāko daļu no mūža, mācījies arī [[Vācija|Vācijā]] pie [[Vilhelms Ostvalds|Ostvalda]] un [[Hermanis Fišers|Fišera]], strādājis arī [[Insbruka|Insbrukā]]. 1905. gadā atgriezās Gracā. 1923. gadā saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] par [[organiskās vielas|organisko vielu]] [[mikroanalīze]]s metodes atklāšanu. ====Ārējās saites==== *[http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1923/pregl-bio.html Frica Pregla lapa Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Frensiss Viljams Astons]]| virsraksts = [[Nobela prēmija ķīmijā]] | periods = [[1923]] | pēc = 1924. gadā netika piešķirta}} {{kastes beigas}} [[Category:Ķīmiķi|Pregls, Frics]] [[Category:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Pregls, Frics]] [[bg:Фриц Прегл]] [[de:Fritz Pregl]] [[en:Fritz Pregl]] [[es:Fritz Pregl]] [[fr:Fritz Pregl]] [[nl:Fritz Pregl]] [[ja:フリッツ・プレーグル]] [[pl:Fritz Pregl]] [[pt:Fritz Pregl]] [[sk:Fritz Pregl]] [[sl:Friderik Pregl]] [[sv:Fritz Pregl]] 14704 51763 2006-06-24T15:57:41Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Frics Pregls]] 14705 51764 2006-06-24T15:57:45Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Frics Pregls]] 14706 51765 2006-06-24T15:57:51Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Frics Pregls]] 14707 51814 2006-06-24T22:04:50Z Feens 37 /* Cilvēki */ {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Espoon kaupunki<br>Esbo stad'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Location of Espoo in Finland.png|167px|]] | align=center | [[Image:Espoo.vaakuna.svg|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 232 293 |- | Pilsētas tiesības | 1972.g |- | Lēnis (''lääni/län'') | [[Dienvidsomijas lēnis]] |- | Mājaslapa | http://www.espoo.fi/ |} {{commons|Category:Espoo}} [[Image:Nokia HQ.jpg|''Nokia'' galvenā mītne Espo|thumb|250px]] '''Espo''' ([[somu valoda|somu]] - ''Espoo'', [[zviedru valoda|zviedru]] - ''Esbo'') - [[Somija]]s otrā lielākā pilsēta. Atrodas uz rietumiem no [[Helsinki]]em un ietilpst Helsinku aglomerācijā. Espo ir ļoti jauna pilsēta, kura strauji attīstās. Tai nav izteikta centra, un tā sastāv no atsevišķām daļām - Espo Centrs (''Espoon keskus''), Esponlahti (''Espoonlahti''), Kalajervi (''Kalajärvi''), Kauklahti (''Kauklahti''), Lepenvāra (''Leppävaara''), Matinkile-Olari (''Matinkylä-Olari'') un Tapiola (''Tapiola''). Espo atrodas [[Helsinku Tehniskā universitāte]] (''Teknillinen korkeakoulu'') un [[Somijas Tehnoloģiskās pētniecības centrs]] (''Valtion teknillinen tutkimuskeskus''), kā arī ''[[Nokia]]'' galvenā mītne, kā arī vairāku citu tehnoloģisko kompāniju (''[[KONE]]'', ''[[Elisa]]'', ''[[Fortum]]'', ''[[TietoEnator]]'') galvenās mītnes. == Vēsture == Espo vārds pirmoreiz rakstos minēts 1431. gadā. Līdz XX gadsimta 40.-ajiem gadiem Espo bija neliels ciematiņš, kad attīstoties tuvējiem Helsinkiem, Espo strauji sāka augt. ====Cilvēki==== Espo dzimuši: *[[Jirki Jervilehto]] (''Jyrki Järvilehto, JJ Lehto'') (1966-) - [[Formula 1]] pilots *[[Aleksi Laiho]] (''Alexi Laiho'') (1979-) - mūziķis *[[Kimi Raikonens]] (''Kimi Räikkönen'') (1979-) - [[Formula 1]] pilots [[Category:Somijas pilsētas]] [[bg:Еспоо]] [[cs:Espoo]] [[de:Espoo]] [[et:Espoo]] [[el:Έσποο]] [[en:Espoo]] [[es:Espoo]] [[eu:Espoo]] [[fr:Espoo]] [[id:Espoo]] [[is:Espoo]] [[it:Espoo]] [[lt:Espo]] [[mi:Espoo]] [[nl:Espoo]] [[pl:Espoo]] [[ro:Espoo]] [[simple:Espoo]] [[sl:Espoo]] [[fi:Espoo]] [[sv:Esbo]] 14708 51781 2006-06-24T17:11:09Z 81.198.190.2 AFC (Asian Football Confederation, Āzijas futbola federācija)ir Āzijas futbola administratīvais un kontroles orgāns. AFC tika dibināta 1954.gadā Manilā, Filipīnās. Galvenā mītne atrodas Kualalumpūrā Malaizijā. 14709 51786 2006-06-24T17:41:14Z 81.198.190.2 Āzijas kauss pirmoreizi notika 1956.gadā Honkongā. 14710 51791 2006-06-24T18:35:46Z Mrom 519 Igors Stepanovs no www.sportal.de Igors Stepanovs no www.sportal.de 14711 52755 2006-07-01T07:27:55Z Mrom 519 gada labākais futbolists {| class="infobox" style="font-size: 90%;" |+ '''Igors Stepanovs''' |- |colspan="3" align="center"|[[Image:IgorsStepanovs.jpg]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Personīgā informācija |- |'''Dzimš. dati''' |colspan="2"|1976. gada 21. janvāris |- |'''Dzimš. vieta''' |colspan="2"|[[Ogre]], [[Latvija]] |- |'''Augums''' |colspan="2"|192 cm |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Kluba informācija |- |'''Klubs''' |colspan="2"|[[Grasshopper-Club|Grasshoppers]] |- |'''Pozīcija'''||colspan="2"|aizsargs |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Profesionālie klubi* |- | '''Sezonas''' || '''Klubi''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1992||[[Skonto FC]]||9 (0) |- |1994||[[Interskonto]]||20 (2) |- |1995-2000||[[Skonto FC]]||129 (11) |- |2000-2003||[[Arsenal]]||17 (0) |- |2003-2004||[[SK Beveren]]||21 (0) |- |2004-2006||[[Grasshopper-Club|Grasshoppers]]||26 (0) |- ! style="background: #b0c4de;" colspan="3" | Nacionālā izlase** |- | '''Sezonas''' || '''Izlase''' || '''Spēles (vārti)''' |- |1995-||[[Latvijas futbola izlase|Latvija]]||86 (3) |- | style="font-size: 80%; text-align: center; color: #555555" colspan="3" | <nowiki>*</nowiki> Spēles un vārti klubā tikai nacionālajā līgā <br /> pēdējais labojums 24. jūnijs, 2006. <br /> <nowiki>**</nowiki> Nacionālās izlases spēļu un vārtu skaits <br /> uz 24. jūniju, 2006. |- |} '''Igors Stepanovs''' (dzimis 1976. gada 21. janvārī [[Ogre|Ogrē]]) ir [[Latvijas futbola izlase]]s un [[Šveice]]s kluba [[Grasshopper-Club|Grasshoppers]] centra aizsargs. Igors Stepanovs [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] ir aizvadījis 86 spēles, kurās guvis 3 vārtus. Viņš 2004. gadā Latvijas izlases sastāvā piedalījās [[Eiropas čempionāts futbolā 2004|Eiropas čempionātā]] [[Portugāle|Portugālē]]. Stepanovs ir septiņkārtējs [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] kopā ar [[Skonto FC]], kā arī kopā ar [[Londona]]s [[Arsenal]] 2002. gadā kļuvis par [[Anglija]]s čempionu. Atzīts par 2005. gada labāko [[Latvija]]s futbolistu. Igors Stepanovs jau 16 gadu vecumā sāka spēlēt [[Skonto FC]] sastāvā un, ar nelielu pārtraukumu [[Interskonto]] sastāvā, šajā klubā nospēlēja līdz pat 2000. gadam. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Stepanovs debitēja 19 gadu vecumā 1995. gada 26. aprīlī spēlē pret [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]]. Vairākus gadus Stepanovs bija izlases rezervists, līdz 1999. gadā kļuva par pilntiesīgu pamatsastāva centra aizsargu. 1997. un 2000. gadā Stepanovs tika atzīts par labāko [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionāta]] aizsargu. 2000. gadā Stepanovs nonāca savā pirmajā ārzemju klubā slavenajā [[Londona]]s [[Arsenal]]. [[Arsenal]] sastāvā Stepanovs nespēja izkonkurēt pieredzējušos [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] aizsargus, trīs gadu laikā [[Anglija]]s Premjerlīgā aizvadot tikai 17 spēles. Stepanovs [[Arsenal]] sastāvā spēlēja arī [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. 2002. gadā Stepanovs ieguva [[Anglija]]s čempiona titulu, bet 2002. un 2003. gadā ieguva [[Anglija]]s kausu. Tikmēr [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Stepanovs bija stabils aizsardzības balsts, kļūstot par vienu no svarīgākajiem izlases spēlētājiem [[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā kā arī pašā finālturnīrā. 2003./2004. gada sezonu Stepanovs pavadīja [[Beļģija]]s klubā [[SK Beveren|Beveren]], uz kuru viņu bija izīrējis [[Arsenal]]. Beidzoties līgumam ar [[Arsenal]], 2005. gadā Stepanovs nonāca [[Šveice]]s klubā [[Grasshopper-Club|Grasshoppers]], kurā bija viens no svarīgākajiem spēlētājiem. Nospēlējis [[Šveice|Šveicē]] pilnu sezonu, 2006. gada vasarā Igors Stepanovs nepagarināja līgumu ar [[Grasshopper-Club|Grasshoppers]]. [[Category:Latvijas futbolisti|Stepanovs, Igors]] {| border="2" align="center" |- |width="30%" align="center"|Priekštecis:<br>'''[[Māris Verpakovskis]]''' |width="40%" align="center"|'''[[Latvijas gada labākais futbolists]]'''<br>'''2005.''' |width="30%" align="center"|Pēctecis:<br>'''?''' |} [[en:Igors Stepanovs]] [[de:Igors Stepanovs]] [[nl:Igors Stepanovs]] 14712 51813 2006-06-24T22:02:36Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Espo]] 14713 51816 2006-06-24T22:17:07Z Feens 37 '''Jirki Jervilehto''' (''Jyrki Järvilehto''), sacensībās pazīstams kā '''JJ Lehto''' (* 1966. gada 31. janvārī, [[Espo]] ) - [[Somija|somu]] bijušais [[Formula 1]] pilots. Piedalījās Formula 1 sacensībās no 1989. līdz 1994.gadam ''[[Onyx]]'', ''[[Dallara]]'', ''[[Sauber]]'', ''[[Benetton]]'' komandu sastāvā. Augstākais sasniegums - trešā vieta 1991. gada [[Sanmarino Grand Prix]]. [[Category:Formula 1 piloti|Jervilehto, Jirki]] [[Category:Somijas sportisti|Jervilehto, Jirki]] [[de:JJ Lehto]] [[en:Jyrki Järvilehto]] [[fr:Jyrki Järvilehto]] [[it:JJ Letho]] [[nl:Jyrki Järvilehto]] [[fi:Jyrki Järvilehto]] [[sv:JJ Lehto]] 14714 51817 2006-06-24T22:18:40Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jirki Jervilehto]] 14715 51818 2006-06-24T22:18:44Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Jirki Jervilehto]] 14716 51821 2006-06-24T22:42:03Z Feens 37 pagaidām šadi, kamēr kāds normāli sāks klasificēt mūsdienu populāro mūziku :) [[Image:Alexi laiho1.jpg|thumb|Aleksi Laiho]] '''Aleksi Laiho''' (''Alexi Laiho'', * 1979.gada 8. aprīlī [[Espo]] ) - [[Somija|somu]] mūziķis. Grupu ''[[Children of Bodom]]'' un ''[[Sinergy]]'' soloģitārists. ====Ārējās saites==== *[http://www.endlesswar.net/SOB/index.php Children of Bodom un Aleksi Laiho fanulapa (vāciski un angliski)] {{stub}} [[Category:Mūziķi |Laiho, Aleksi]] [[de:Alexi Laiho]] [[en:Alexi Laiho]] [[es:Alexi Laiho]] [[fr:Alexi Laiho]] [[it:Alexi Laiho]] [[he:אלכסיי לייהו]] [[nl:Alexi Laiho]] [[pl:Alexi Laiho]] [[sl:Alexi Laiho]] [[fi:Alexi Laiho]] [[sv:Alexi Laiho]] 14718 51822 2006-06-24T22:42:45Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Aleksi Laiho]] 14719 51828 2006-06-24T22:59:47Z Feens 37 "[[Hilberts]]" pārdēvēju par "[[Dāvids Hilberts]]": Unifikācija #REDIRECT [[Dāvids Hilberts]] 14720 51834 2006-06-24T23:34:37Z Feens 37 '''Larss Valerians Ālforss''' (''Lars Valerian Ahlfors'', * 1907. gada 18. aprīlī [[Helsinki|Helsinkos]]; † 1996. gada 11. oktobrī Pitsfīldā, [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]]) - [[zviedri|zviedru]] izcelsmes [[Somija|somu]] matemātiķis. Ālforsam ir nopelni [[Rīmaņa virsma|Rīmaņa virsmu]] pētījumos un [[kompleksā analīze|kompleksajā analīzē]]. Dzimis Helsinkos inženiera ģimenē, mācījās Helsinku universitātē. 1935. gadā devās uz [[Hārvarda|Hārvardu]]. 1938. gadā atgriezās Somijā. Tomēr līdz ar kara sākumu devās vispirms uz [[Šveice|Šveici]], bet 1945. gadā - atpakaļ uz Hārvardu, kur pasniedza līdz pensijai 1977. gadā. Ālforsa grāmata ''Complex Analysis'' (1953) ir standarta mācību literatūra kompleksajā analīzē. Izdevis arī ''Riemann surfaces'' (1960) un ''Conformal invariants'' (1973). ====Ārējās saites==== *[http://www-history.mcs.st-andrews.ac.uk/history/Biographies/Ahlfors.html Ālforsa biogrāfija (angliski)] [[Category:Somu matemātiķi|Alforss, Larss]] [[de:Lars Valerian Ahlfors]] [[en:Lars Ahlfors]] [[es:Lars Ahlfors]] [[fr:Lars Ahlfors]] [[ko:라르스 알포르스]] [[nl:Lars Ahlfors]] [[pl:Lars Ahlfors]] [[sl:Lars Valerian Ahlfors]] [[fi:Lars Ahlfors]] [[sv:Lars Valerian Ahlfors]] 14721 51832 2006-06-24T23:32:12Z Feens 37 [[Category:Matemātiķi pēc tautības]] 14722 51833 2006-06-24T23:32:55Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Larss Ālforss]] 14723 51842 2006-06-24T23:59:53Z Feens 37 [[Image:Tarja Halonen 2004.jpg|200px|thumb|Tarja Halonena]] {{commons|Category:Tarja Halonen}} '''Tarja Kārina Halonena''' (''Tarja Kaarina Halonen'', * 1943. gada 24. decembrī [[Helsinki|Helsinkos]] ) - [[Somija]]s prezidente no 2000. gada. Līdz ivēlēšanai par prezidenti bija [[Somijas Sociāldemokrātiskā partija|Somijas Sociāldemokrātiskās partijas]] biedre. Pirmā sieviete - Somijas prezidente. Ieņemtie amati: *Somijas Soiāldemokrātiskās partijas biedre (1971–2000) *Premjerministra parlamentārā sekretāre (1974–1975) *Helsinku pašvaldības deputāte (1977–1996) *Parlamenta deputāte (1979–2000) *Sociālo lietu un veselības aizsardzības ministre (1987–1990) *Ziemeļvalstu sadarbības ministre (1989–1991) *Tieslietu ministre (1990–1991) *Ārlietu ministre (1995–2000) *Somijas prezidente (2000–) {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Marti Ahtisāri]] | virsraksts = [[Somijas prezidents]] | periods = [[2000]]&ndash; | pēc = -}} {{kastes beigas}} [[Category:Somijas politiķi|Halonena, Tarja]] [[bg:Таря Халонен]] [[cs:Tarja Halonenová]] [[da:Tarja Halonen]] [[de:Tarja Halonen]] [[et:Tarja Halonen]] [[en:Tarja Halonen]] [[es:Tarja Halonen]] [[eo:Tarja Halonen]] [[fr:Tarja Halonen]] [[gl:Tarja Halonen]] [[id:Tarja Halonen]] [[is:Tarja Halonen]] [[it:Tarja Halonen]] [[he:טריה הלונן]] [[lt:Tarja Halonen]] [[hu:Tarja Halonen]] [[nl:Tarja Halonen]] [[ja:タルヤ・ハロネン]] [[no:Tarja Halonen]] [[nn:Tarja Halonen]] [[pl:Tarja Halonen]] [[pt:Tarja Halonen]] [[ro:Tarja Halonen]] [[ru:Халонен, Тарья Каарина]] [[simple:Tarja Halonen]] [[sk:Tarja Halonenová]] [[sr:Тарја Халонен]] [[fi:Tarja Halonen]] [[sv:Tarja Halonen]] [[tr:Tarja Halonen]] [[zh:塔里娅·哈洛宁]] 14724 51838 2006-06-24T23:52:59Z Feens 37 Redirecting to [[Tarja Halonena]] #redirect [[Tarja Halonena]] 14725 51840 2006-06-24T23:53:46Z Feens 37 [[Category:Politiķi pēc valsts]] 14726 51848 2006-06-25T00:32:12Z Feens 37 Kaira Ēģiptē, Feens, GFDL, izmantojot CIA World factbook Kaira Ēģiptē, Feens, GFDL, izmantojot CIA World factbook 14727 52570 2006-06-30T10:21:59Z YurikBot 213 robot Adding: [[pms:Ël Cairo]] Modifying: [[tl:Lungsod ng Cairo]] {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''القاهرة<br>''al-Qāhirah''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:EgipteKaira.png|160px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 7 836 243<br>15 707 992 (aglom.) |- | Dibināta | ap 150.g p.m.ē. |- | Muhafazats | [[Kairas muhafazats]] |- | Mājaslapa | ??? |} {{commons|Category:Cairo}} [[Image:Cairo, evening view from the Tower of Cairo, Egypt, Oct 2004.jpg|thumb|right|250px|Kaira vakarā]] '''Kaira''' (''القاهرة'',''al-Qāhirah'') - pilsēta [[Ēģipte]]s ziemeļos pie [[Nīla]]s pie upes [[delta]]s sākuma. Ēģiptes galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Ēģiptes galvenais ekonomikas, finansiālais un izglītības centrs. Jau no XIX gadsimta Kaira kļuva par tūrisma centru tuvējo [[Senā Ēgipte|Senās Ēģiptes]] laika pieminekļu dēļ. Ēģiptes Nacionālajais muzejs Kairā slavens kā viena no labākajām Senās Ēģiptes mākslas priekšmetu krātuvēm pasaulē. ====Vēsture==== Kaut arī 19 km uz dienvidiem no Kairas atrodas [[Senā Ēgipte|Senās Ēģiptes]] galvaspilsēta [[Memfisa]], pati Kaira tika dibināta kā [[Senā Roma|romiešu]] cietoksnis ap 150. gadu p.m.ē. Ap cietoksni lēni attīstījās neliela [[kopti|koptu]] pilsētiņa. 642. gadā cietoksni ieņēma [[arābi]], un uz dienvidiem no cietokšņa nodibināja pirmo arābu Ēģiptes galvaspilsētu - Fostātu (''Fostat''), kurā uzceļ pirmo [[mošeja|mošeju]] [[Āfrika]]s kontinentā. 972. gadā [[Fatimīdi]] pārceļ Ēģiptes galveno pilsētu uz pašreizējo vietu. Ap to pašu laiku tiek dibināta ''[[Al-Azhar]]'' [[universitāte]], kura kļūst par ļoti prestižu [[sunnīti|sunnītu]] izglītības centru, un savu nozīmi ir saglabājusi līdz mūsdienām. XII gadsimta vidū Kairu ieņem [[seldžuki]]. Kad 1258. gadā [[mongoļi]] noposta [[Bagdāde|Bagdādi]], Kaira kļūst par [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] lielāko mākslas un kultūras centru. Tiek uzskatīts, ka no 1315. līdz 1348. gadam Kaira bija pasaules lielākā pilsēta. 1517. gadā Kairu ieņēma [[Osmāņu impērija|osmāņu]] sultāns [[Selims I]], tomēr valdošie [[mamļuki]] atguva faktisko varu, nomināli pakļaujoties sultānam. 1798. gadā Kairu ieņēma [[Napoleons]] un trīs gadus tā bija [[Francija|franču]] okupācijā. 1851. gadā tika izbūvēts dzelzceļš uz [[Aleksandrija|Aleksandriju]]. Lielu impulsu Kairas attīstībai deva [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] atklāšana 1869. gadā. Ēģiptes [[hedīvs]] [[Ismaīls-pašā]] no 1867. gada vadīja milzīgus Kairas modernizācijas darbus, cenzdamies to pārvērst par rietumniecisku citadeli. Gan [[Lielbritānija]]s valdīšanas, gan neatkarīgās Ēģiptes laikā Kaira strauji attīstījās, jo pilsētā ieplūda iedzīvotāji no lauku apvidiem. ====Cilvēki==== Kairā dzimuši: *[[Jasirs Arafats]] (''Jassir Arafat'') (1929-2004) - politiķis *[[Butross Butross-Gali]] (''Boutros Boutros-Ghali'') (1922-) - politiķis *[[Atoms Egojans]] (''Atom Egoyan'') (1960-) - kinorežisors *[[Mohameds El Baradei]] (''Mohamed ElBaradei'') (1942-) - IAEA vadītājs *[[Sesils Skots Foresters]] (''Cecil Scott Forester'') (1899-1966) - rakstnieks *[[Fuāds I]] (''Fuad I'') (1868-1936) - karalis *[[Nagibs Mahfūzs]] (''Naguib Mahfouz'') (1911-) - rakstnieks *[[Aimans az Zavahiri]] (''Aiman az-Zawahiri'') (1951-) - kaujinieks [[Category:Ēģiptes pilsētas]] [[af:Kaïro]] [[als:Kairo]] [[ar:القاهرة]] [[az:Qahirə]] [[bg:Кайро]] [[ca:El Caire]] [[cs:Káhira]] [[da:Kairo]] [[de:Kairo]] [[el:Κάιρο]] [[en:Cairo]] [[eo:Kairo]] [[es:El Cairo]] [[et:Kairo]] [[eu:Kairo]] [[fa:قاهره]] [[fi:Kairo]] [[fr:Le Caire]] [[gl:Cairo - القاهرة]] [[he:קהיר]] [[hr:Kairo]] [[hu:Kairó]] [[id:Kairo]] [[io:Kairo]] [[is:Kaíró]] [[it:Il Cairo]] [[ja:カイロ (エジプト)]] [[jv:Kairo]] [[ka:ქაირო]] [[ko:카이로]] [[la:Cairus]] [[lt:Kairas]] [[mk:Каиро]] [[ms:Kaherah]] [[nl:Caïro (stad)]] [[nn:Kairo]] [[no:Kairo]] [[pl:Kair]] [[pms:Ël Cairo]] [[pt:Cairo]] [[ro:Cairo]] [[ru:Каир]] [[scn:Cairu]] [[sh:Kairo]] [[simple:Cairo]] [[sk:Káhira]] [[sl:Kairo]] [[sr:Каиро]] [[sv:Kairo]] [[ta:கெய்ரோ]] [[th:ไคโร]] [[tl:Lungsod ng Cairo]] [[tr:Kahire]] [[ug:قاھىرە]] [[zh:开罗]] 14728 51852 2006-06-25T00:45:27Z Feens 37 [[Category:Pilsētas pēc valsts|Egzip]] 14732 51912 2006-06-25T08:32:51Z Mrom 519 no wiki.commons no wiki.commons 14733 52441 2006-06-29T14:35:50Z YurikBot 213 robot Adding: [[en:2002 FIFA World Cup]] {| class="toccolours" style="float:right; margin:0 0 0.5em 1em;" !colspan="2"|FIFA Pasaules kauss 2002 |- | colspan="2" style="text-align: center; font-size: 90%;" | [[Image:FIFAPasauleskauss2002.png|150px]] |- |- style="vertical-align:top;" |'''Dalībvalstis''' |32<br />(kval. turnīrā 198) |- style="vertical-align:top;" |'''Rīkotājvalstis''' |[[Dienvidkoreja]] un [[Japāna]] |- style="vertical-align:top;" |'''Čempioni''' |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] (5. reizi) |- style="vertical-align:top;" |'''Spēļu skaits''' |64 |- style="vertical-align:top;" |'''Gūtie vārti''' |161<br />(2,52 vid. spēlē) |- style="vertical-align:top;" |'''Skatītāji''' |2 705 134<br />(42 268 vid. spēlē) |- style="vertical-align:top;" |'''Rezultatīvākais <br /> spēlētājs''' |[[Ronaldo]] ([[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]])<br />8 vārti |- style="vertical-align:top;" |} '''FIFA Pasaules kauss 2002''' notika [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un [[Japāna|Japānā]] no 31. maija līdz 30. jūnijam. Tas bija 17. turnīrs. Pirmoreiz Pasaules kauss notika [[Āzija|Āzijā]], un pirmoreiz to rīkoja divās valstīs. Šajā čempionātā pirmoreiz piedalījās [[Senegālas futbola izlase|Senegālas]], [[Ķīnas futbola izlase|Ķīnas]], [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoras]] un [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas]] izlases. Kausa finālā [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] uzvarēja [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]] ar 2:0. ==Stadioni== Katrai no rīkotājvalstīm bija pa 10 stadioniem, kuros risinājās spēles. Daudzi no stadioniem tika būvēti speciāli Pasaules kausa izcīņai. ===Japāna=== *''International Stadium'', [[Jokohama]] - 70 000; *''Saitama Stadium'', [[Saitama]] - 63 000; *''Ecopa Stadium'', [[Šidzuoka]] - 50 600; *''Nagai Stadium'', [[Osaka]] - 50 000; *''Miyagi Stadium'', [[Mijagi]] - 49 000; *''Stadium Big Eye'', [[Oita]] - 43 000; *''Stadium Big Swan'', [[Nijigata]] - 42 300; *''Sapporo Dome'', [[Saporo]] - 42 000; *''Kashima Soccer Stadium'', [[Ibaraki]] - 42 000; *''Wing Stadium'', [[Kobe]] - 42 000. ===Dienvidkoreja=== *''World Cup Stadium'', [[Tegu]] - 68 014; *''Sangam Stadium'', [[Seula]] - 63 961; *''Asiad Main Stadium'', [[Pusana]] - 55 982; *''Munhak Stadium'', [[Inčeona]] - 52 179; *''Munsu Cup Stadium'', [[Ulsana]] - 43 550; *''Big Bird Stadium'', [[Suvona]] - 43 188; *''World Cup Stadium'', [[Gvangdžu]] - 42 880; *''World Cup Stadium'', [[Džondžu]] - 42 391; *''World Cup Stadium'', [[Džedžu]] - 42 256; *''World Cup Stadium'', [[Daidžona]] - 40 407. ==Komandas== Tālāk minētās 32 izlases piedalījās 2002. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā. Trīs no tām, [[Francijas futbola izlase|Francija]] ([[FIFA Pasaules kauss 1998.|iepriekšējie čempioni), [[Japānas futbola izlase|Japāna]] un [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] turnīram kvalificējās automātiski. Kvadrātiekavās norādītais skaitlis ir izlases vieta [[FIFA]] Pasaules rangā pirms 2002. gada Pasaules kausa sākuma {| table width=90% | width=50% valign="top" | *'''Āfrika([[CAF]])''' **[[Image:Dienvidafrika_karogs.png|20px|DĀR]] [[DĀR futbola izlase|DĀR]] [37] **[[Image:Kameruna_karogs.png|20px|Kamerūna]] [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūna]] [17] **[[Image:Nigeria_flag_large.png|20px|Nigērija]] [[Nigērijas futbola izlase|Nigērija]] [27] **[[Image:125px-Senegal_flag_large.png|20px|Senegāla]] [[Senegālas futbola izlase|Senegāla]] [42] (pirmoreiz) **[[Image:125px-Tunisia_flag_large.png|20px|Tunisija]] [[Tunisijas futbola izlase|Tunisija]] [31] *'''Āzija ([[AFC]])''' **[[Image:Dienvidkoreja_karogs.png|20px|Dienvidkoreja]] [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] [40] (rīkotājvalsts) **[[Image:Japana_karogs.png|20px|Japāna]] [[Japānas futbola izlase|Japāna]] [32] (rīkotājvalsts) **[[Image:Kina_karogs.png|20px|Ķīna]] [[Ķīnas futbola izlase|Ķīna]] [50] (pirmoreiz) **[[Image:125px-Saudi_arabia_flag_large.png|20px|Saūda Arābija]] [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] [34] *'''Dienvidamerika ([[CONMEBOL]])''' **[[Image:Argentina_karogs.png|20px|Argentīna]] [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] [3] **[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] [2] **[[Image:Ekvadora_karogs.png|20px|Ekvadora]] [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadora]] [36] (pirmoreiz) **[[Image:125px-Paraguay_flag_large.png|20px|Paragvaja]] [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaja]] [18] **[[Image:125px-Uruguay_flag_large.png|20px|Urugvaja]] [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] [24] | width=50% valign="top" | *'''Eiropa ([[UEFA]])''' **[[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] [12] **[[Image:Belgija_karogs.png|20px|Beļģija]] [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] [23] **[[Image:Danija_karogs.png|20px|Dānija]] [[Dānijas futbola izlase|Dānija]] [20] **[[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] [[Francijas futbola izlase|Francija]] [1] (iepriekšējie čempioni) **[[Image:Flag_of_Croatia.svg|20px|Horvātija]] [[Horvātijas futbola izlase|Horvātija]] [21] **[[Image:Italija_karogs.png|20px|Itālija]] [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] [6] **[[Image:Irija_karogs.png|20px|Īrija]] [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] [15] **[[Image:Krievija_karogs.png|20px|Krievija]] [[Krievijas futbola izlase|Krievija]] [28] **[[Image:125px-Flag_of_Poland_320px_border1.png|20px|Polija]] [[Polijas futbola izlase|Polija]] [38] **[[Image:125px-Portugal_flag_large.png|20px|Portugāle]] [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]]} [5] **[[Image:125px-Slovenia_flag_large.png|20px|Slovēnija]] [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnija]] [25] (pirmoreiz) **[[Image:125px-Spain_flag_large.png|20px|Spānija]] [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] [8] **[[Image:125px-Turkey_flag_large.png|20px|Turcija]] [[Turcijas futbola izlase|Turcija]] [22] **[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|Vācija]] [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] [11] **[[Image:Zviedrija_karogs.png|20px|Zviedrija]] [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]] [19] *'''Ziemeļamerika, Centrālamerika & Karību reģions ([[CONCACAF]])''' **[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV futbola izlase|ASV]] [13] **[[Image:Kostarika_karogs.png|20px|Kostarika]] [[Kostarikas futbola izlase|Kostarika]] [29] **[[Image:Meksika_karogs.png|20px|Meksika]] [[Meksikas futbola izlase|Meksika]] [7] |} ==Grupu turnīrs== ===A grupa=== {| style="width:100%;" |- | style="width:50%;" | {| style="text-align:center; border-collapse:collapse; width:100%;" border="1" cellpadding="5" |- !Komanda!!Pkt!!Sp!!Uzv!!Nšķ!!Zaud!!V+!!V– |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:Danija_karogs.png|20px|Dānija]] [[Dānijas futbola izlase|Dānija]] |'''7'''||3||2||1||0||5||2 |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:125px-Senegal_flag_large.png|20px|Senegāla]] [[Senegālas futbola izlase|Senegāla]] |'''5'''||3||1||2||0||5||4 |- |style="text-align:left;"|[[Image:125px-Uruguay_flag_large.png|20px|Urugvaja]] [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |'''2'''||3||0||2||1||4||5 |- |style="text-align:left;"|[[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] [[Francijas futbola izlase|Francija]] |'''1'''||3||0||1||2||0||3 |} | {| cellpadding=2 style="text-align:left; font-size:smaller; margin:0 auto;" |- |[[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] [[Francijas futbola izlase|Francija]] |style="text-align:center;" nowrap|0 - 1 |align=right|[[Senegālas futbola izlase|Senegāla]] [[Image:125px-Senegal_flag_large.png|20px|Senegāla]] |- |[[Image:125px-Uruguay_flag_large.png|20px|Urugvaja]] [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 2 |align=right|[[Dānijas futbola izlase|Dānija]] [[Image:Danija_karogs.png|20px|Dānija]] |- |[[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] [[Francijas futbola izlase|Francija]] |style="text-align:center;" nowrap|0 - 0 |align=right|[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] [[Image:125px-Uruguay_flag_large.png|20px|Urugvaja]] |- |[[Image:Danija_karogs.png|20px|Dānija]] [[Dānijas futbola izlase|Dānija]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 1 |align=right|[[Senegālas futbola izlase|Senegāla]] [[Image:125px-Senegal_flag_large.png|20px|Senegāla]] |- |[[Image:Danija_karogs.png|20px|Dānija]] [[Dānijas futbola izlase|Dānija]] |style="text-align:center;" nowrap|2 - 0 |align=right|[[Francijas futbola izlase|Francija]] [[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] |- |[[Image:125px-Senegal_flag_large.png|20px|Senegāla]] [[Senegālas futbola izlase|Senegāla]] |style="text-align:center;" nowrap|3 - 3 |align=right|[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] [[Image:125px-Uruguay_flag_large.png|20px|Urugvaja]] |} |} ===B grupa=== {| style="width:100%;" |- | style="width:50%;" | {| style="text-align:center; border-collapse:collapse; width:100%;" border="1" cellpadding="5" |- !Komanda!!Pkt!!Sp!!Uzv!!Nšķ!!Zaud!!V+!!V– |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:125px-Spain_flag_large.png|20px|Spānija]] [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] |'''9'''||3||3||0||0||9||4 |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:125px-Paraguay_flag_large.png|20px|Paragvaja]] [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaja]] |'''4'''||3||1||1||1||6||6 |- |style="text-align:left;"|[[Image:Dienvidafrika_karogs.png|20px|DĀR]] [[DĀR futbola izlase|DĀR]] |'''4'''||3||1||1||1||5||5 |- |style="text-align:left;"|[[Image:125px-Slovenia_flag_large.png|20px|Slovēnija]] [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnija]] |'''0'''||3||0||0||3||2||7 |} | {| cellpadding=2 style="text-align:left; font-size:smaller; margin:0 auto;" |- |[[Image:125px-Paraguay_flag_large.png|20px|Paragvaja]] [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaja]] |style="text-align:center;" nowrap|2 - 2 |align=right|[[DĀR futbola izlase|DĀR]] [[Image:Dienvidafrika_karogs.png|20px|DĀR]] |- |[[Image:125px-Spain_flag_large.png|20px|Spānija]] [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] |style="text-align:center;" nowrap|3 - 1 |align=right|[[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnija]] [[Image:125px-Slovenia_flag_large.png|20px|Slovēnija]] |- |[[Image:125px-Spain_flag_large.png|20px|Spānija]] [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] |style="text-align:center;" nowrap|3 - 1 |align=right|[[Paragvajas futbola izlase|Paragvaja]] [[Image:125px-Paraguay_flag_large.png|20px|Paragvaja]] |- |[[Image:Dienvidafrika_karogs.png|20px|DĀR]] [[DĀR futbola izlase|DĀR]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 0 |align=right|[[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnija]] [[Image:125px-Slovenia_flag_large.png|20px|Slovēnija]] |- |[[Image:Dienvidafrika_karogs.png|20px|DĀR]] [[DĀR futbola izlase|DĀR]] |style="text-align:center;" nowrap|2 - 3 |align=right|[[Spānijas futbola izlase|Spānija]] [[Image:125px-Spain_flag_large.png|20px|Spānija]] |- |[[Image:125px-Slovenia_flag_large.png|20px|Slovēnija]] [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnija]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 3 |align=right|[[Paragvajas futbola izlase|Paragvaja]] [[Image:125px-Paraguay_flag_large.png|20px|Paragvaja]] |} |} ===C grupa=== {| style="width:100%;" |- | style="width:50%;" | {| style="text-align:center; border-collapse:collapse; width:100%;" border="1" cellpadding="5" |- !Komanda!!Pkt!!Sp!!Uzv!!Nšķ!!Zaud!!V+!!V– |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''9'''||3||3||0||0||11||3 |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:125px-Turkey_flag_large.png|20px|Turcija]] [[Turcijas futbola izlase|Turcija]] |'''4'''||3||1||1||1||5||3 |- |style="text-align:left;"|[[Image:Kostarika_karogs.png|20px|Kostarika]] [[Kostarikas futbola izlase|Kostarika]] |'''4'''||3||1||1||1||5||6 |- |style="text-align:left;"|[[Image:Kina_karogs.png|20px|Ķīna]] [[Ķīnas futbola izlase|Ķīna]] |'''0'''||3||0||0||3||0||9 |} | {| cellpadding=2 style="text-align:left; font-size:smaller; margin:0 auto;" |- |[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |style="text-align:center;" nowrap|2 - 1 |align=right|[[Turcijas futbola izlase|Turcija]] [[Image:125px-Turkey_flag_large.png|20px|Turcija]] |- |[[Image:Kina_karogs.png|20px|Ķīna]] [[Ķīnas futbola izlase|Ķīna]] |style="text-align:center;" nowrap|0 - 2 |align=right|[[Kostarikas futbola izlase|Kostarika]] [[Image:Kostarika_karogs.png|20px|Kostarika]] |- |[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |style="text-align:center;" nowrap|4 - 0 |align=right|[[Ķīnas futbola izlase|Ķīna]] [[Image:Kina_karogs.png|20px|Ķīna]] |- |[[Image:Kostarika_karogs.png|20px|Kostarika]] [[Kostarikas futbola izlase|Kostarika]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 1 |align=right|[[Turcijas futbola izlase|Turcija]] [[Image:125px-Turkey_flag_large.png|20px|Turcija]] |- |[[Image:Kostarika_karogs.png|20px|Kostarika]] [[Kostarikas futbola izlase|Kostarika]] |style="text-align:center;" nowrap|2 - 5 |align=right|[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] [[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] |- |[[Image:125px-Turkey_flag_large.png|20px|Turcija]] [[Turcijas futbola izlase|Turcija]] |style="text-align:center;" nowrap|3 - 0 |align=right|[[Ķīnas futbola izlase|Ķīna]] [[Image:Kina_karogs.png|20px|Ķīna]] |} |} ===D grupa=== {| style="width:100%;" |- | style="width:50%;" | {| style="text-align:center; border-collapse:collapse; width:100%;" border="1" cellpadding="5" |- !Komanda!!Pkt!!Sp!!Uzv!!Nšķ!!Zaud!!V+!!V– |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:Dienvidkoreja_karogs.png|20px|Dienvidkoreja]] [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] |'''7'''||3||2||1||0||4||1 |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV futbola izlase|ASV]] |'''4'''||3||1||1||1||5||6 |- |style="text-align:left;"|[[Image:125px-Portugal_flag_large.png|20px|Portugāle]] [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |'''3'''||3||1||0||2||6||4 |- |style="text-align:left;"|[[Image:125px-Flag_of_Poland_320px_border1.png|20px|Polija]] [[Polijas futbola izlase|Polija]] |'''3'''||3||1||0||2||3||7 |} | {| cellpadding=2 style="text-align:left; font-size:smaller; margin:0 auto;" |- |[[Image:Dienvidkoreja_karogs.png|20px|Dienvidkoreja]] [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] |style="text-align:center;" nowrap|2 - 0 |align=right|[[Polijas futbola izlase|Polija]] [[Image:125px-Flag_of_Poland_320px_border1.png|20px|Polija]] |- |[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV futbola izlase|ASV]] |style="text-align:center;" nowrap|3 - 2 |align=right|[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] [[Image:125px-Portugal_flag_large.png|20px|Portugāle]] |- |[[Image:Dienvidkoreja_karogs.png|20px|Dienvidkoreja]] [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 1 |align=right|[[ASV futbola izlase|ASV]] [[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] |- |[[Image:125px-Portugal_flag_large.png|20px|Portugāle]] [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |style="text-align:center;" nowrap|4 - 0 |align=right|[[Polijas futbola izlase|Polija]] [[Image:125px-Flag_of_Poland_320px_border1.png|20px|Polija]] |- |[[Image:125px-Portugal_flag_large.png|20px|Portugāle]] [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |style="text-align:center;" nowrap|0 - 1 |align=right|[[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] [[Image:Dienvidkoreja_karogs.png|20px|Dienvidkoreja]] |- |[[Image:125px-Flag_of_Poland_320px_border1.png|20px|Polija]] [[Polijas futbola izlase|Polija]] |style="text-align:center;" nowrap|3 - 1 |align=right|[[ASV futbola izlase|ASV]] [[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] |} |} ===E grupa=== {| style="width:100%;" |- | style="width:50%;" | {| style="text-align:center; border-collapse:collapse; width:100%;" border="1" cellpadding="5" |- !Komanda!!Pkt!!Sp!!Uzv!!Nšķ!!Zaud!!V+!!V– |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|Vācija]] [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |'''7'''||3||2||1||0||11||1 |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:Irija_karogs.png|20px|Īrija]] [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] |'''5'''||3||1||2||0||5||2 |- |style="text-align:left;"|[[Image:Kameruna_karogs.png|20px|Kamerūna]] [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūna]] |'''4'''||3||1||1||1||2||3 |- |style="text-align:left;"|[[Image:125px-Saudi_arabia_flag_large.png|20px|Saūda Arābija]] [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] |'''0'''||3||0||0||3||0||12 |} | {| cellpadding=2 style="text-align:left; font-size:smaller; margin:0 auto;" |- |[[Image:Irija_karogs.png|20px|Īrija]] [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 1 |align=right|[[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūna]] [[Image:Kameruna_karogs.png|20px|Kamerūna]] |- |[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|Vācija]] [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |style="text-align:center;" nowrap|8 - 0 |align=right|[[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] [[Image:125px-Saudi_arabia_flag_large.png|20px|Saūda Arābija]] |- |[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|Vācija]] [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 1 |align=right|[[Īrijas futbola izlase|Īrija]] [[Image:Irija_karogs.png|20px|Īrija]] |- |[[Image:Kameruna_karogs.png|20px|Kamerūna]] [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūna]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 0 |align=right|[[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] [[Image:125px-Saudi_arabia_flag_large.png|20px|Saūda Arābija]] |- |[[Image:Kameruna_karogs.png|20px|Kamerūna]] [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūna]] |style="text-align:center;" nowrap|0 - 2 |align=right|[[Vācijas futbola izlase|Vācija]][[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|Vācija]] |- |[[Image:125px-Saudi_arabia_flag_large.png|20px|Saūda Arābija]] [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] |style="text-align:center;" nowrap|0 - 3 |align=right|[[Īrijas futbola izlase|Īrija]] [[Image:Irija_karogs.png|20px|Īrija]] |} |} ===F grupa=== {| style="width:100%;" |- | style="width:50%;" | {| style="text-align:center; border-collapse:collapse; width:100%;" border="1" cellpadding="5" |- !Komanda!!Pkt!!Sp!!Uzv!!Nšķ!!Zaud!!V+!!V– |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:Zviedrija_karogs.png|20px|Zviedrija]] [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]] |'''5'''||3||1||2||0||4||3 |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''5'''||3||1||2||0||2||1 |- |style="text-align:left;"|[[Image:Argentina_karogs.png|20px|Argentīna]] [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''4'''||3||1||1||1||2||2 |- |style="text-align:left;"|[[Image:Nigeria_flag_large.png|20px|Nigērija]] [[Nigērijas futbola izlase|Nigērija]] |'''1'''||3||0||1||2||1||3 |} | {| cellpadding=2 style="text-align:left; font-size:smaller; margin:0 auto;" |- |[[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |style="text-align:center;" nowrap|1&nbsp;-&nbsp;1 |align=right|[[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]] [[Image:Zviedrija_karogs.png|20px|Zviedrija]] |- |[[Image:Argentina_karogs.png|20px|Argentīna]] [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |style="text-align:center;" nowrap|1&nbsp;-&nbsp;0 |align=right|[[Nigērijas futbola izlase|Nigērija]] [[Image:Nigeria_flag_large.png|20px|Nigērija]] |- |[[Image:Zviedrija_karogs.png|20px|Zviedrija]] [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]] |style="text-align:center;" nowrap|2&nbsp;-&nbsp;1 |align=right|[[Nigērijas futbola izlase|Nigērija]] [[Image:Nigeria_flag_large.png|20px|Nigērija]] |- |[[Image:Argentina_karogs.png|20px|Argentīna]] [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |style="text-align:center;" nowrap|0&nbsp;-&nbsp;1 |align=right|[[Anglijas futbola izlase|Anglija]] [[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] |- |[[Image:Zviedrija_karogs.png|20px|Zviedrija]] [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]] |style="text-align:center;" nowrap|1&nbsp;-&nbsp;1 |align=right|[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] [[Image:Argentina_karogs.png|20px|Argentīna]] |- |[[Image:Nigeria_flag_large.png|20px|Nigērija]] [[Nigērijas futbola izlase|Nigērija]] |style="text-align:center;" nowrap|0&nbsp;-&nbsp;0 |align=right|[[Anglijas futbola izlase|Anglija]] [[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] |} |} ===G grupa=== {| style="width:100%;" |- | style="width:50%;" | {| style="text-align:center; border-collapse:collapse; width:100%;" border="1" cellpadding="5" |- !Komanda!!Pkt!!Sp!!Uzv!!Nšķ!!Zaud!!V+!!V– |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:Meksika_karogs.png|20px|Meksika]] [[Meksikas futbola izlase|Meksika]] |'''7'''||3||2||1||0||4||2 |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:Italija_karogs.png|20px|Itālija]] [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] |'''4'''||3||1||1||1||4||3 |- |style="text-align:left;"|[[Image:Flag_of_Croatia.svg|20px|Horvātija]] [[Horvātijas futbola izlase|Horvātija]] |'''3'''||3||1||0||2||2||3 |- |style="text-align:left;"|[[Image:Ekvadora_karogs.png|20px|Ekvadora]] [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadora]] |'''3'''||3||1||0||2||2||4 |} | {| cellpadding=2 style="text-align:left; font-size:smaller; margin:0 auto;" |- |[[Image:Flag_of_Croatia.svg|20px|Horvātija]] [[Horvātijas futbola izlase|Horvātija]] |style="text-align:center;" nowrap|0 - 1 |align=right|[[Meksikas futbola izlase|Meksika]] [[Image:Meksika_karogs.png|20px|Meksika]] |- |[[Image:Italija_karogs.png|20px|Itālija]] [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] |style="text-align:center;" nowrap|2 - 0 |align=right|[[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadora]] [[Image:Ekvadora_karogs.png|20px|Ekvadora]] |- |[[Image:Italija_karogs.png|20px|Itālija]] [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 2 |align=right|[[Horvātijas futbola izlase|Horvātija]] [[Image:Flag_of_Croatia.svg|20px|Horvātija]] |- |[[Image:Meksika_karogs.png|20px|Meksika]] [[Meksikas futbola izlase|Meksika]] |style="text-align:center;" nowrap|2 - 1 |align=right|[[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadora]] [[Image:Ekvadora_karogs.png|20px|Ekvadora]] |- |[[Image:Meksika_karogs.png|20px|Meksika]] [[Meksikas futbola izlase|Meksika]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 1 |align=right|[[Itālijas futbola izlase|Itālija]] [[Image:Italija_karogs.png|20px|Itālija]] |- |[[Image:Ekvadora_karogs.png|20px|Ekvadora]] [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadora]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 0 |align=right|[[Horvātijas futbola izlase|Horvātija]] [[Image:Flag_of_Croatia.svg|20px|Horvātija]] |} |} ===H grupa=== {| style="width:100%;" |- | style="width:50%;" | {| style="text-align:center; border-collapse:collapse; width:100%;" border="1" cellpadding="5" |- !Komanda!!Pkt!!Sp!!Uzv!!Nšķ!!Zaud!!V+!!V– |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:Japana_karogs.png|20px|Japāna]] [[Japānas futbola izlase|Japāna]] |'''7'''||3||2||1||0||5||2 |- style="background:#ccffcc;" |style="text-align:left;"|[[Image:Belgija_karogs.png|20px|Beļģija]] [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |'''5'''||3||1||2||0||6||5 |- |style="text-align:left;"|[[Image:Krievija_karogs.png|20px|Krievija]] [[Krievijas futbola izlase|Krievija]] |'''3'''||3||1||0||2||4||4 |- |style="text-align:left;"|[[Image:125px-Tunisia_flag_large.png|20px|Tunisija]] [[Tunisijas futbola izlase|Tunisija]] |'''1'''||3||0||1||2||1||5 |} | {| cellpadding=2 style="text-align:left; font-size:smaller; margin:0 auto;" |- |[[Image:Japana_karogs.png|20px|Japāna]] [[Japānas futbola izlase|Japāna]] |style="text-align:center;" nowrap|2 - 2 |align=right|[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] [[Image:Belgija_karogs.png|20px|Beļģija]] |- |[[Image:Krievija_karogs.png|20px|Krievija]] [[Krievijas futbola izlase|Krievija]] |style="text-align:center;" nowrap|2 - 0 |align=right|[[Tunisijas futbola izlase|Tunisija]] [[Image:125px-Tunisia_flag_large.png|20px|Tunisija]] |- |[[Image:Japana_karogs.png|20px|Japāna]] [[Japānas futbola izlase|Japāna]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 0 |align=right|[[Krievijas futbola izlase|Krievija]] [[Image:Krievija_karogs.png|20px|Krievija]] |- |[[Image:125px-Tunisia_flag_large.png|20px|Tunisija]] [[Tunisijas futbola izlase|Tunisija]] |style="text-align:center;" nowrap|1 - 1 |align=right|[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] [[Image:Belgija_karogs.png|20px|Beļģija]] |- |[[Image:125px-Tunisia_flag_large.png|20px|Tunisija]] [[Tunisijas futbola izlase|Tunisija]] |style="text-align:center;" nowrap|0 - 2 |align=right|[[Japānas futbola izlase|Japāna]] [[Image:Japana_karogs.png|20px|Japāna]] |- |[[Image:Belgija_karogs.png|20px|Beļģija]] [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |style="text-align:center;" nowrap|3 - 2 |align=right|[[Krievijas futbola izlase|Krievija]] [[Image:Krievija_karogs.png|20px|Krievija]] |} |} ==Izslēgšanas turnīrs== {{Round16 <!--Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --> <!--round 16 --> |15. jūnijs - Nijigata|[[Image:Danija_karogs.png|20px|Dānija]] [[Dānijas futbola izlase|Dānija]]|0|'''[[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] [[Anglijas futbola izlase|Anglija]]''' |3 |17. jūnijs - Kobe|'''[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]]'''|2|[[Image:Belgija_karogs.png|20px|Beļģija]] [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]]|0 |16. jūnijs - Oita|[[Image:Zviedrija_karogs.png|20px|Zviedrija]] [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]]|1|'''[[Image:125px-Senegal_flag_large.png|20px|Senegāla]] [[Senegālas futbola izlase|Senegāla]]''' (pag)|2 |18. jūnijs - Mijagi|[[Image:Japana_karogs.png|20px|Japāna]] [[Japānas futbola izlase|Japāna]]|0|'''[[Image:125px-Turkey_flag_large.png|20px|Turcija]] [[Turcijas futbola izlase|Turcija]]'''|1 |16. jūnijs - Suvona|'''[[Image:125px-Spain_flag_large.png|20px|Spānija]] [[Spānijas futbola izlase|Spānija]]''' (11m)|1 (3)|[[Image:Irija_karogs.png|20px|Īrija]] [[Īrijas futbola izlase|Īrija]]|1 (2) |18. jūnijs - Daidžona|'''[[Image:Dienvidkoreja_karogs.png|20px|Dienvidkoreja]] [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]]''' (pag)|2|[[Image:Italija_karogs.png|20px|Itālija]] [[Itālijas futbola izlase|Itālija]]|1 |15. jūnijs - Seogvipo|'''[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|Vācija]] [[Vācijas futbola izlase|Vācija]]'''|1|[[Image:125px-Paraguay_flag_large.png|20px|Paragvaja]] [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaja]]|0 |17. jūnijs - Džondžu|[[Image:Meksika_karogs.png|20px|Meksika]] [[Meksikas futbola izlase|Meksika]]|0|'''[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV futbola izlase|ASV]]'''|2 <!--quarter finals --> |21. jūnijs - Šizuka|[[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] [[Anglijas futbola izlase|Anglija]]|1|'''[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]]'''|2 |22. jūnijs - Osaka|[[Image:125px-Senegal_flag_large.png|20px|Senegāla]] [[Senegālas futbola izlase|Senegāla]]|0|'''[[Image:125px-Turkey_flag_large.png|20px|Turcija]] [[Turcijas futbola izlase|Turcija]]''' (pag)|1 |22. jūnijs - Gvangdžu|[[Image:125px-Spain_flag_large.png|20px|Spānija]] [[Spānijas futbola izlase|Spānija]]|0 (3)|'''[[Image:Dienvidkoreja_karogs.png|20px|Dienvidkoreja]] [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]]''' (11m)|0 (5) |21. jūnijs - Ulsana|'''[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|Vācija]] [[Vācijas futbola izlase|Vācija]]'''|1|[[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] [[ASV futbola izlase|ASV]]|0 <!--semi finals --> |26. jūnijs - Saitama|'''[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]]'''|1|[[Image:125px-Turkey_flag_large.png|20px|Turcija]] [[Turcijas futbola izlase|Turcija]]|0 |25 jūnijs - Seula|[[Image:Dienvidkoreja_karogs.png|20px|Dienvidkoreja]] [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]]|0|'''[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|Vācija]] [[Vācijas futbola izlase|Vācija]]'''|1 <!--final --> |30. jūnijs - Jokohama|'''[[Image:Brazilija_karogs.png|20px|Brazīlija]] [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]]'''|2|[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|Vācija]] [[Vācijas futbola izlase|Vācija]]|0 <!--third place --> |29. jūnijs - Daegu|'''[[Image:125px-Turkey_flag_large.png|20px|Turcija]] [[Turcijas futbola izlase|Turcija]]'''|3|[[Image:Dienvidkoreja_karogs.png|20px|Dienvidkoreja]] [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]]|2 }} {| width=95% |- align="center" |'''2002. gada Pasaules čempioni''':<br /><br />[[Image:Brazilija_karogs.png|50px]] '''[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]]''' (5. tituls) |} <br clear=all> <center> {| id="toc" style="margin: 0 2em 0 2em;" |----- style="background:#ddddff" align="center" |align="left"|[[Image:Futbolabumba.png|20px]] | '''[[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausi]]''' |align="right"|[[Image:Futbolabumba.png|20px]] |----- align="center" | colspan=3 style="font-size: 90%" | [[FIFA Pasaules kauss 1930|Urugvaja 1930]] | [[FIFA Pasaules kauss 1934|Itālija 1934]] | [[FIFA Pasaules kauss 1938|Francija 1938]] | [[FIFA Pasaules kauss 1950|Brazīlija 1950]] | [[FIFA Pasaules kauss 1954|Šveice 1954]] | [[FIFA Pasaules kauss 1958|Zviedrija 1958]] | [[FIFA Pasaules kauss 1962|Čīle 1962]] [[FIFA Pasaules kauss 1966|Anglija 1966]] | [[FIFA Pasaules kauss 1970|Meksika 1970]] | [[FIFA Pasaules kauss 1974|Rietumvācija 1974]] | [[FIFA Pasaules kauss 1978|Argentīna 1978]] | [[FIFA Pasaules kauss 1982|Spānija 1982]] | [[FIFA Pasaules kauss 1986|Meksika 1986]] [[FIFA Pasaules kauss 1990|Itālija 1990]] | [[FIFA Pasaules kauss 1994|ASV 1994]] | [[FIFA Pasaules kauss 1998|Francija 1998]] | [[FIFA Pasaules kauss 2002|Dienvidkoreja un Japāna 2002]] | [[FIFA Pasaules kauss 2006|Vācija 2006]] | [[FIFA Pasaules kauss 2010|DĀR 2006]] |----- style="background:#eeeeff" align="center" |colspan=3| [[Category:FIFA Pasaules kausa finālturnīri]] [[ar:بطولة كأس العالم لكرة القدم 2002]] [[cs:Mistrovství světa ve fotbale 2002]] [[da:VM i fodbold 2002]] [[de:Fußball-Weltmeisterschaft 2002]] [[el:Παγκόσμιο Κύπελλο Ποδοσφαίρου 2002]] [[en:2002 FIFA World Cup]] [[es:Copa Mundial de Fútbol de 2002]] [[et:2002. aasta jalgpalli maailmameistrivõistlused]] [[eu:2002ko Munduko Futbol Txapelketa]] [[fi:Jalkapallon maailmanmestaruuskilpailut 2002]] [[fr:Coupe du monde de football de 2002]] [[he:מונדיאל 2002]] [[hr:Svjetsko prvenstvo u nogometu - Južna Koreja i Japan 2002.]] [[it:Mondiali di calcio Giappone-Corea del Sud 2002]] [[ja:2002 FIFAワールドカップ]] [[ko:2002년 축구 월드컵]] [[lt:XVII pasaulio futbolo čempionatas]] [[nl:Wereldkampioenschap voetbal 2002]] [[nn:VM i fotball 2002]] [[no:VM i fotball 2002]] [[pl:Mistrzostwa Świata w piłce nożnej 2002]] [[pt:Copa do Mundo de 2002]] [[ru:Чемпионат мира по футболу 2002]] [[sk:Majstrovstvá sveta vo futbale 2002]] [[sv:Världsmästerskapet i fotboll 2002]] [[th:ฟุตบอลโลก 2002]] [[uk:Чемпіонат світу з футболу 2002]] [[zh:2002年世界盃足球賽]] 14734 51934 2006-06-25T10:18:40Z 81.198.190.2 CONCACAF Zelta kauss ir galvenās futbola sacensības CONCACAF zonās izlases. Šajā zonā ietilpst [[Ziemeļamerika]], [[Centrālamerika]] un [[Karību salas]]. CCCF čempionāts (1941-1961), kurā piedalijās tikai [[Centrālamerikas]], [[Karību salu]] izlases un kuru aizvietoja [[CONCACAF]] čempionāts (1963-1971). No 1973 līdz 1989 tika saukts par kvalifikācijas čempionātu. 1991 čemponāts tika nosaukts par Zelta kausu. 14735 52176 2006-06-27T08:15:25Z Mrom 519 <noinclude> [[Category:Futbola veidnes]] </noinclude>{| border=0 cellpadding=0 cellspacing=0 style="font-size: 90%; margin:1em 2em 1em 1em;" | height=5| | align="center" colspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f2f2f2"|Astotdaļfināli | colspan="2"| | align="center" colspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f2f2f2"|Ceturtdaļfināli | colspan="2"| | align="center" colspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f2f2f2"|Pusfināli | colspan="2"| | align="center" colspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f2f2f2"|Fināls |- | height=5| | width=150|&nbsp; | width=30|&nbsp; | width=15|&nbsp; | width=20|&nbsp; | width=150|&nbsp; | width=30|&nbsp; | width=15|&nbsp; | width=20|&nbsp; | width=150|&nbsp; | width=30|&nbsp; | width=15|&nbsp; | width=20|&nbsp; | width=150|&nbsp; | width=30|&nbsp; |- | height=5| | colspan="2" rowspan="2"|{{{1|&nbsp;}}} | rowspan="4" style="border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | rowspan="7" style="border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | colspan="2" rowspan="3"| | rowspan="7" style="border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | rowspan="13" style="border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | colspan="2" rowspan="9"| | rowspan="13" style="border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | rowspan="25" style="border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | colspan="2" rowspan="21"| |- | height=5| |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{2|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{3|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="2"|{{{41|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{4|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{5|&nbsp;}}} | rowspan="6" style="border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{42|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{43|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="2"|{{{6|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="12" style="border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{44|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{45|&nbsp;}}} | rowspan="12" style="border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{7|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{8|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="6"| | colspan="2" rowspan="2"|{{{61|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{9|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{10|&nbsp;}}} | rowspan="6" style="border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{62|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{63|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="2"|{{{11|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="24" style="border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{64|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{65|&nbsp;}}} | rowspan="24" style="border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{12|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{13|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="2"|{{{46|&nbsp;}}} | colspan="2" rowspan="18"| |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{14|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{15|&nbsp;}}} | rowspan="6" style="border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{47|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{48|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="2"|{{{16|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="12" style="border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{49|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{50|&nbsp;}}} | rowspan="12" style="border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{17|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{18|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="6"| | colspan="2" rowspan="2"|{{{71|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{19|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{20|&nbsp;}}} | rowspan="6" style="border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{72|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{73|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="2"|{{{21|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="23" style="border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{74|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{75|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{22|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{23|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="2"|{{{51|&nbsp;}}} | colspan="2" rowspan="10"| |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{24|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{25|&nbsp;}}} | rowspan="6" style="border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{52|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{53|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="2"|{{{26|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="12" style="border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{54|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{55|&nbsp;}}} | rowspan="12" style="border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{27|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{28|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="6"| | colspan="2" rowspan="2"|{{{66|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{29|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{30|&nbsp;}}} | rowspan="6" style="border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{67|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{68|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="2"|{{{31|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="11" style="border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{69|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{70|&nbsp;}}} | rowspan="11" style="border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | colspan="2" rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f2f2f2"|Par 3. vietu |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{32|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{33|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="2"|{{{56|&nbsp;}}} | colspan="2" rowspan="9"| | colspan="2" rowspan="2"|{{{76|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{34|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{35|&nbsp;}}} | rowspan="6" style="border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{57|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{58|&nbsp;}}} | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{77|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{78|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="2"|{{{36|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="5" style="border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{59|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{60|&nbsp;}}} | rowspan="5" style="border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{79|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{80|&nbsp;}}} |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{37|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{38|&nbsp;}}} |- | height=5| | colspan="2" rowspan="3"| | colspan="2" rowspan="3"| |- | height=5| | rowspan="2" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{39|&nbsp;}}} | rowspan="2" align="center" style="border:1px solid #aaa;" bgcolor="#f9f9f9"|&nbsp;{{{40|&nbsp;}}} | rowspan="2" style="border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:black;"|&nbsp; |- | height=5| |} 14736 51955 2006-06-25T11:09:23Z 81.198.190.2 Okeānijas Futbola Konfederācija (Oceania Football Confederation, saīsināti OFC) ir viena no sešām "kontinentālajām" [Futbols|futbola]] federācijām. Tā organizē un uzrauga futbola sacensības Okeānijā un piedāvā šī reģiona valstīm iespēju cīnīties par iekļūšanu Pasaules Kauss|Pasaules kausa]] finālturnīrā. Organizācija tika izveidota 1966.gadā,piedaloties [[Austrālija|Austrālijas]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]] un [[Fidži]] futbola federācijām. 2004.gada 12.maijā [[Jaunkaledonija]] kļuva par divpadsmito OFC locekli. OFC par pilntiesīgu kontinentālo federāciju kļuva 1996.gadā, un tai 1998.gada Pasaules kausa finālturnīrā tika piešķirta "pusvieta" (labākā reģiona izlase aizvadīja divas spēles ar piektās vietas ieguvēju [[CONMEBOL]] kvalifikācijas grupā, un finālturnīrā iekļuva divu spēļu summā labākā komanda). OFC dalībvalstis piedalās arī [[OFC Nāciju kausā]], kas tiek rīkots reizi divos gados. 2005.gada sākumā Austrālijas Futbola Federācija uzsāka sarunas ar Āzijas Futbola Konfederāciju, kuru mērķis būtu panākt Austrālijas uzņemšanu šajā organizācijā. Šāds lēmums dotu Austrālijas izlasei iespēju cīnīties par garantētu vietu (bez pārspēles) Pasaules Kausa finālturnīrā. 23.martā [[AFC]] vienbalsīgi pieņēma šo piedāvājumu. Pēc tam Austrālija iesniedza oficiālu lūgumu izstāties no OFC, kas tika pieņemts 17.aprīlī. Vēl atlicis sagaidīt [[FIFA]] lēmumu, kam vajadzētu tikt pieņemtam līdz 2005.gada beigām. 14737 51959 2006-06-25T11:27:29Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14738 51964 2006-06-25T11:39:21Z 81.198.190.2 OFC Nations Cup piedalās Okeānijas futbola federācijas zonas izlases. Turnīrs notiek kopšs 1973 tikai tad viņu sauca par "Oceania Cup". 1980 "Oceania Cup" notika otro un pēdējo riezi ar šādu nosaukumu no 1996 notiek OFC Nations Cup ik pa diviem gadiem. 14739 51970 2006-06-25T12:02:13Z 81.198.190.2 Chelsea F.C. ir anglijas futbola klubs no Londonas. Nosaukta Londons rajona Čelsijas vārdā. Klubs dibināts 1905.gadā un tika iekļauta otrajā divīzijā. 14740 51971 2006-06-25T12:16:41Z 81.198.190.2 Liverpool F.C. ir Anglijas futbola klubs un kluba mājvieta atrodas Liverpūlā. Mājas spēles klubs aizvada Anfieldas stadionā. Klubs dibināts 1892.gada 15.martā un dibinātājs Johns Houldings. 14741 52703 2006-07-01T04:03:18Z YurikBot 213 robot Adding: bs, cs, en, es, fr, hu, it, ja, nl, pl, pt, ro, sr, sv, zh [[Image:Šēnbrunnas pils.JPG|thumb|300px|Šēnbrunnas pils]]'''Šēnbrunnas pils''' (''Schloss Schönbrunn'') ir viens no nozīmīgākajiem [[Austrija]]s kultūras un arhitektūras objektiem. Tā atrodas Austrijas galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]]. Šēnbrunnas pils iekļauj ēku kompleksu ar galveno pili, dažādām citām būvēm, plašu parku, strūklakas, statujas, zooloģisko dārzu u.c. Pils vēsture aizsākās 14.gs., kad tā bija pazīstama kā muiža - Katenburga, kas piederēja Klosterneiburgas klosterim. Taču kā pils tā sāka veidoties pēc 1569.g., kad tā nonāca [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dzimtas īpašumā [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas]] [[imperators|imperatora]] [[Maksimiliāns II|Maksimiliāna II]] (''Maximilian II'') laikā. Šajā laikā muiža iekļāva dzīvojamo ēku, ūdensdzirnavas, stalli, parku un oranžēriju. Taču pils attīstība neturpinājās ilgi, jo 1576.g. Maksimiliāns II mira pēkšņā nāvē un tā pēctecis [[Rūdolfs II|Rūdolfs II]] (''Rudolph II'') pils veidošanai nepievērsa īpašu uzmanību. Situācija mainījās, kad pie varas nāca nākamais Svētās Romas imperators [[Matiass]] (''Matthias''). Saskaņā ar leģendu Matiass Katenburgas apkārtnē bija devies medībās. Pavisam nejauši viņš uzdūrās "skaistam avotam" (vāc. - ''Schöner Brunnen''), no kā arī cēlies vēlākais pils nosaukums - oficiāli tā tikusi nosaukta par Šēnbrunnu 1637.g. Pili un tās parku 1683.g. nopostīja [[turki]] Vīnes aplenkuma laikā un pēc to padzīšanas imperatoram [[Leopolds I|Leopoldam I]] nācās to būvēt no jauna. Leopolds I ķērās pie pils būvniecības ļoti enerģiski, jo bija nolēmis to veltīta savam dēlam Josifam (''Joseph''). Viņš pils veidošanai uzaicināja labākos Itālijas arhitektus un 1700.g. pavasarī Šēnbrunnas centrālā daļa tika pabeigta. Taču abu spārnu daļu un citu projektā paredzēto sastāvdaļu izbūve aizkavējās vairāku gadu garumā, jo [[Habsburgu impērija]] [[Spānijas mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] dēļ bija iestigusi finansiālās grūtībās. [[Image:Šēnbrunnas pils Gloriette.JPG|thumb|300px|Šēnbrunnas pils no parka puses. Dibenplānā Vīnes panorāma]]Taču nākot pie varas [[Marija Terēza|Marijai Terēzai]] Šēnbrunnas pils uzplauka visā savā greznumā un spožumā. Viņa, sekojot Leopolda I praksei, pils tālākai būvniecībai pieaicināja pazīstamus Itālijas arhitektus, kuri nevien veica tālākos būvniecības darbus, bet būtiski pārbūvēja arī agrāk celtās ēkas. Rezultātā pils iekštelpas ieguva [[rokoko]] laikmetam raksturīgo grezno iekārtojumu - griestu ģipša figūras un dažādus veidojumus (''stucco''), sienu gleznas, ornamentus (''rocaille'') un izrotātos spoguļus. Marijas Terēzas perioda darbu nobeigumā tika izveidots arī parka ansamblis ar Gloriette kolonādi, Neptūna strūklaku, romiešu drupām un obelisku. Gar parka celiņiem tika izveidotas un uzstādītas daudzas skulptūras un statujas. Kopumā Šēnbrunnas pils ansamblis tika pabeigts īsi pirms Marijas Terēzas nāves 1780.g. Tomēr līdz pat 19.gs. sākumam Šēnbrunnas pils palika neapdzīvota, lai gan imperatori Francis I un Francis II to bija izvēlējušies par savu vasaras rezidenci. Šēnbrunnas pils patika [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam]] un savas valdīšanas laikā viņš mēdza tajā uzturēties (1805 un 1809). Vairākus gadus vēlāk tika izmainīta Šēnbrunnas pils fasāde. No tās tika aizvākta lielākā daļa rokoko dekoratīvo elementu. Līdz ar to pils ārēji kļuva vienkāršāka, tās stils kļuva atturīgāks un klasiskāks. Arī fasādes krāsas tonis kļuva vienmērīgāks un tas ieguva īpašu apzīmējumu - "Šēnbrunnas dzeltenais", lielā mērā kļūstot par daudzu Eiropas piļu ārsienu krāsojuma stilu. Tas ir izplatīts arī Latvijā daudzu piļu un muižu, kā arī pilsētu ēku ārējā noformējumā. Mūsdienās Šēnbrunnas pils, kā viena no Eiropas bagātākajām mākslas krātuvēm un vēstures notikumu atspoguļojumiem, ir arī viens no ievērojamākiem tūrisma objektiem. [[Category:Austrija]] [[Category:Pilis]] [[bs:Schoenbrunn]] [[cs:Schönbrunn]] [[de:Schloss Schönbrunn]] [[en:Schönbrunn Palace]] [[es:Palacio de Schönbrunn]] [[fr:Château de Schönbrunn]] [[hu:Schönbrunn]] [[it:Palazzo di Schönbrunn]] [[ja:シェーンブルン宮殿]] [[nl:Paleis Schönbrunn]] [[pl:Pałac Schönbrunn]] [[pt:Palácio de Schönbrunn]] [[ro:Palatul Schönbrunn]] [[sr:Палата Шенбрун]] [[sv:Schönbrunn]] [[zh:美泉宫]] 14742 51975 2006-06-25T13:21:26Z Keps 758 No Kepa personīgā arhīva. No Kepa personīgā arhīva. 14743 51979 2006-06-25T13:40:55Z Keps 758 Šēnbrunnas pils - skats no parka paviljona (Gloriette) puses. No Kepa personīgā arhīva. Šēnbrunnas pils - skats no parka paviljona (Gloriette) puses. No Kepa personīgā arhīva. 14744 51999 2006-06-25T16:11:25Z 87.110.1.182 '''Texas Lightning''' ir vācu kvintets no Hamburgas. Viņu mūzika ietver kantriju, popu un Eirovīzijas popu. Grupas dalībnieki ir[[Olli Dittrich]] saukts arī par "Ringouguni" (bungas un vokāls), [[Jon Flemming Olsen]] saukts par "Liesmu" (vokāls un ģitāra), [[Markus Schmidt]] saukts par "Ātro pirkstu" (elektriskā ģitāra un bandžō), [[Uwe Frenzel]] saukts arī par "draudzīgo"" (bass un vokāls) un austrāliete [[Jane Comerford]] (vokāls un ukulele). Hamburgā un kopš tā laika nedaudz mainījies viņu stils. 2006. gada 9. martā Texas Lightning uzvarēja Vācijas Eirovīzijas nacionālajā atlasē un pārstāvējā Vāciju lielajā Eirovīzijā Grieķijā, Atēnās. Konkursā viņi palika 15tajā vietā, bet par spīti tam, viņi iekaro aŗ šo dziesmu labas pozīcijas Eirōpas topos. Vācijas nacionālajā čārtā tā jau 7 nedēļas turās 1. vietā, Eiropas čārtā tika pat līdz augstajai 4. vietai un jau labu laiku turās Latvijas European Hit radio top40. == Diskogrāfija == === Albūmi === *2006 "[[Meanwhile, Back at The Ranch]]" === Singli === *2005 "Like a Virgin" *2006 "No No Never" == Ārējās saites == * [http://www.texaslightning.net Texas Lightning] Angļu un Vācu valodās [[de:Texas Lightning]] [[fi:Texas Lightning]] [[nl:Texas Lightning]] [[sv:Texas Lightning]] [[en:Texas Lightning]] 14746 52791 2006-07-01T08:59:40Z Dainis 876 saite uz Tautu staigāšana '''Kagans''' - valdnieka tituls agrajos viduslaikos [[tjurki|tjurku]] tautām. Hanu hans ([[mongoļi|mongoļiem]]). Pirmoreiz minēts [[Ķīna|ķīniešu]] hronikās 3. gs. mūsu ērā saistībā ar [[Centrālāzija]]s tautu sjanbi. 402. gadā titulu pieņēma žužaņi. No tiem pārņēma [[avāri]] un tjurki (no 552. gada), kuri 6. gs vidū izveidoja pašu lielako tajā laikā klejotāju valsti - [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganātu]]. [[Eiropa|Eiropā]] [[Tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšananas]] laikā bija trīs kaganāti: [[Avāru kaganāts|Avāru]], [[Tjurku kaganāts|Tjurku]] un [[Hazāru kaganāts|Hazāru]]. 9.-12. gs. kagana titulu pieņēma [[Kijevas Krievzeme|Kijevas]] kņazi, 13. gs. - [[mongoļi|mongoļu]] valdnieki. [[Category:Valdnieku tituli]] [[Category:Tjurki]] [[nl:Groot Khan]] [[en:Khagan]] [[id:Khagan]] [[ja:ハーン]] [[pl:Kagan]] [[ru:Каган]] [[uz:Kag`on]] [[zh:可汗]] 14747 52018 2006-06-25T18:07:12Z 81.198.190.2 '''CAF''' (Confederation of African Football, Āfrikas futbola federācija). CAF ietilpst 53 [[Āfrikas|Āfrika]] [[valstis|valsts]]. Organizē [[Āfrikas Nāciju Kauss|Āfrikas Nāciju Kaussu]] un [[Āfrikas čempionu līgu]]. CAF tika nodibināta 1957 un 1970 tika garantētas vietas [[Pasaules kaussā|Pasaules kauss]]. 14748 52026 2006-06-25T19:18:01Z Dainis 876 [[Category:Tautu grupas]] 14749 52817 2006-07-01T10:58:06Z Dainis 876 par Uiguru kaganātu u.c. '''Uiguri''' - [[tjurki|tjurku]] tauta [[Centrālā Āzija|Centrālajā Āzijā]]. Runā [[uiguru valoda|uiguru valodā]]. [[Ķīna|Ķīnas]] [[Siņdzjanas Uiguru autonomais rajons|Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona]] pamatiedzīvotaji. Skaits Ķīnā ~9 miljoni cilvēku. Dzīvo arī [[Kazahstāna|Kazahstanā]] (229 tūkstoši, 2005. gadā), [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] (37 tūkst.), [[Uzbekistāna|Uzbekisānā]] (36 tukst.), [[Krievija|Krievijā]] (~3 tūkst., 2002. gadā). Dzīvo arī dažos rajonos [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Pakistāna|Pakistānā]], [[Indija|Indijā]]. Ticīgie ir [[musulmaņi]] ([[sunnīti]]). Līdz 14.-17. gs. uiguri piekopa šamanismu, [[kristietība|kristietību]] un [[budisms|budismu]]. Antropologiski uiguri pieder pie eiropeīdās rases ar nelielu mongoloīdo piejaukumu. ==Vēsture== Vārds "uigurs" nozīmē "solidaritāte", "vienotība". Uiguri ir viena no senākajām [[tjurki|tjurku tautām]]. To senči bija klejotāju ciltis [[Baikāls|Baikāla ezera]] apkaimē. Rakstītajos avotos uiguri pirmoreiz pieminēti m.ē. 3. gadsimtā. 5.-8. gs. uiguri ietilpa žužanu kaganātā, vēlāk - [[Tjurku kaganāts|Austrumu Tjurku kaganātā]]. 646. gadā uiguru vadonis Tumidu pasludināja sevi par [[kagans|kaganu]]. Uiguriem apvienojoties ar kaimiņu ciltīm, kagana Guli Peilo vadībā 744. gadā viņi sagrāva Austrumu kaganātu, kas taja laikā jau bija novājināts. 745. gadā tika izveidots Uiguru kaganāts. Galvaspilsēta tika dibinātā Udeczjaņas kalnos, Orhonas upes augštecē (tajadējā [[Mongolija|Mongolijā]]). 840. bija neražas gads, kā dēļ sākās nesaskaņas valstī. To izmantoja [[jeņisejas kirgīzi]], kas iebruka Uiguru kaganātā ar 100 tūkstošu lielu karaspēku. Uiguru valsts beidza pastāvēt. Pēc Uiguru kaganāta sagrāves uiguri pārcēlās uz rietumiem, pamazām pārejot no klejotāju dzīvesveida uz nometnieku. Daļa pārcēlās uz Austrumu Turkestānu un [[Gaņsu]] rietumu daļu, kur tika izveidotas divas neatkarīgas valstis - ar centriem Gaņsu un [[Turfana|Turfanā]]. Pirmo iznīcināja tanguti, bet otrā 12. gs. kļuva par karakitaju vasali, bet 14. gs. tika pievienota Mongolistānai. 17.-18. gs. Austrumu Turkestanā bija uiguru valsts, kuru 1760. gada iekaroja Ķīnas mandžūru valdnieki. 18.-20 gs. lielas uiguru grupas emigrēja uz Vidusāziju (galvenokārt Semirečji, Ferganu). Ilgā iekarotāju kundzība, sadrumstalotība un citi iemesli noveda pie tā, ka etnonīms "uigurs" gandrīz vairs netika lietots. Uigurus dalīja grupās pēc dzīvesvietas (kašgarliki, jarkendliki, turfanliki, askuliki) vai nodarbošanās (taranči - zemkopji, kas 18. gs apmetās Ili ielejā). Uiguri tomēr saglabāja etnisko pašapziņu un savu valodu. Kopīgs etnonīms - "uiguri" pieņemts uiguru pārstāvju kongresā [[Taškenta|Taškentā]] 1921. gadā. 1955. gadā tika izveidots Siņdzjanas Uiguru autonomais rajons Ķīnā. Uiguru galvenā nodarbošanās - apūdeņojamā zemkopība, lopkopība, mājamatniecība; daļa uiguru nodarbinati rūpniecībā, tirdzniecībā. [[Category:Tjurki]] [[bg:Уйгури]] [[de:Uiguren]] [[en:Uyghur]] [[es:Uigur]] [[fr:Ouïghour]] [[ja:ウイグル人]] [[no:Uighurer]] [[ru:Уйгуры]] [[fi:Uiguurit]] [[ug:Uighurs]] [[zh:维吾尔族]] 14750 52028 2006-06-25T19:23:05Z Dainis 876 [[Category:Pasaules tautas]] 14751 52456 2006-06-29T17:02:02Z Dainis 876 tabula, citi labojumi {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" width="300" |- align="center" ! colspan="2" bgcolor=#DDDDDD | <big>Uiguru valoda<br>(ئۇيغۇرچه ''Uyƣurqə'')</big> |- | Lieto | [[Ķīna|Ķinā]], [[Kazahstāna|Kazahstanā]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], [[Uzbekistāna|Uzbekisānā]], [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] |- | Runātāju skaits | ~ 10 miljoni |- | Statuss | Oficiālā valoda [[Siņdzjanas Uiguru autonomais rajons|Siņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā]] |- | Rakstība | [[arābu raksts]], [[latīņu alfabēts]], [[kirilica]], līdz 19. gs. - uiguru raksts |- | Literatūra | |- | Valodas kods | ISO 639-1: ug <br/> ISO 639-2: uig <br/> ISO/DIS 639-3: uig |- ! colspan="2" bgcolor=#DDDDDD | Klasifikācija |- | Saime | [[altajiešu valodas]] |- | Grupa | [[tjurku valodas]] |- | Apakšgrupa | [[austrumtjurku valodas]] |} '''Uiguru valoda''', jaunuiguru valoda - [[tjurku valodu grupa]]s valoda. Uiguru valodā runā [[uiguri]] [[Ķīna|Ķinā]], ka arī [[Kazahstāna|Kazahstanā]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], [[Uzbekistāna|Uzbekisānā]] un [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]. ==Dialekti== 3 galvenie dialekti: * ziemeļrietumu, * dienvidu ([[Hotana]]s), * austrumu ([[Lobnors|Lobnora]]) Mūsdienu literatārā valoda sākusi veidoties 17. gs. uz ziemeļrietumu dialekta bāzes; ir 2 varianti - Siņdzjanas uiguru literārā valoda ([[Austrumu Turkestāna]]s) un [[Vidusāzija]]s. ==Rakstība== No 1. gt. beigām lietots oriģināls fonogrāfisks uiguru raksts. 11.-12. gs. to aizstaja [[arābu raksts]] (daļa uiguru lietoja uiguru rakstu līdz pat 18. gs. - 19.gs. beigām). Ķīnā no 1965. līdz 1982. gadam lietots arī latīņu raksts, 1983. gadā to aizstāja ar arābu rakstu, pievienojot dažas fonētiskās zīmes. Vidusāzijā ([[PSRS]]) līdz 1930. gadam uiguru rakstībā tika lietots arābu raksts. 1930.-1946. gadam rakstības pamatā bija [[latīņu alfabēts]], no 1946 tika pielāgota [[kirilica]]. [[category:Tjurku valodas]] [[ast:Uigur]] [[br:Ouigoureg]] [[ca:Uigur]] [[de:Uigurische Sprache]] [[en:Uyghur language]] [[eo:Ujgura lingvo]] [[es:Idioma uigur]] [[fa:اویغوری]] [[fi:Uiguurin kieli]] [[fr:Ouïghour]] [[id:Bahasa Uighur]] [[ja:ウイグル語]] [[ko:위구르어]] [[nl:Oejgoers]] [[no:Uigurisk]] [[ru:Уйгурский язык]] [[pl:Język ujgurski]] [[tr:Uygur Türkçesi]] [[ug:يەڭی يەزیق]] [[zh:维吾尔语]] 14752 52031 2006-06-25T19:45:26Z Dainis 876 [[Category:Altajiešu valodas]] 14753 52468 2006-06-29T21:00:58Z Feens 37 +attēls [[Image:Sven Hedin from Hildebrand Sveriges historia.jpg|Svens Hedīns|thumb]] '''Svens Hedīns''' (Sven Hedin) [*1865. g. 19. februārī; †1952. gada 26. novembrī) - zviedru ceļotājs. 1886. gadā un 1890.-91. gadā apceļoja [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]], [[Persija|Persiju]] un rietumu [[Turkestāna|Turkestānu]]. 1894.-97. gadā šķērsoja [[Pamirs|Pamiru]], [[Takla Makana turksnesis|Takla Makana turksnesi]] un Kuņluņu līdz ziemeļu [[Tibeta]]i, ceļojumu pabeidza Pekinā. 1899.-1902. gadā atkal ceļoja gar Tarimu līdz Lobnoram un Tibetai. 1905.-1908. g. pētīja [[Bramaputra]]s, [[Inda]]s un [[Satledža]]s izteku rajonu, atklāja Transhimalajus (Gandisišaņu). 1923. gadā ceļoja apkārt pasaulei ([[Ziemeļamerika]], [[Japāna]], [[Mongolija]], [[Sibīrija]]). 1927.-35. gadā pētīja [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Mongoliju]] ===Publikācijas=== Latviski izdotas grāmatas: * "Ceļojums pa Tibetu", Rīga, 1924; * "Transhimalajos", Rīga, 1925. [[bg:Свен Хедин]] [[de:Sven Hedin]] [[en:Sven Hedin]] [[eo:Sven Hedin]] [[fa:سون هدین]] [[fr:Sven Hedin]] [[ko:스벤 헤딘]] [[it:Sven Hedin]] [[nl:Sven Hedin]] [[ja:スヴェン・ヘディン]] [[no:Sven Hedin]] [[fi:Sven Hedin]] [[sv:Sven Hedin]] [[zh:斯文·赫定]] 14754 52033 2006-06-25T20:01:14Z Dainis 876 Redirecting to [[Svens Hedīns]] #REDIRECT [[Svens Hedīns]] 14755 53259 2006-07-02T15:09:10Z Dainis 876 Pārstrādāju, papildināju '''1M''', sērijas numurs '''1''', bija [[kosmiskais aparāts]] projekta [[1M]] ietvaros - [[PSRS]] pirmais (neveiksmīgs) mēģinājums 1960. gadā palaist [[starpplanētu zonde|starpplanētu zondi]]. Amerikāņu avotos ir sastopams nosaukums "Marsnik-1". Ja lidojums būtu veiksmīgs, tad krievi zondei būtu devuši nosaukumu "Mars-1". Lidojuma mērķis bija izpētīt [[starpplanētu vide|starpplanētu telpu]] starp [[Zeme|Zemi]] un [[Marss (planēta)|Marsu]], pētīt pašu Marsu, pārlidojot Marsu, kā arī izmēģināt sakaru sistēmas situācijās, kad zonde atrodas tālu no Zemes (līdz 300 milj. km). 1M Nr.1 palaišana notika 1960. gada 10. oktobrī ar nesējraķeti [[Molņija]] no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]]. Pēc pacelšanās trešā raķešpakāpe priekšlaicīgi izslēdzās, un zonde sasniedza tikai 120 kilometru augstumu; pēc tam trešā un ceturtā pakāpe kopā ar kosmisko aparatu nokrita atpakaļ Zemes atmosfērā un sadega virs Austrumsibīrijas. Zonde bija apmēram 2 metrus augsts, cilindrisks objekts pie kura bija piestiprinātas divas Saules baterijas un sakaru antenas. Kosmiskā aparāta masa bija 480 kilogrami. 10 kilogramus no zondes masas aizņēma zinātniskā aparatūra - magnetometrs, plazmas daļiņu detektors, radiometrs, meteorītu detektors un spektroreflektometrs, kura uzdevums bija pētīt ogļūdeņražu izplatību uz Marsa (šādā veidā PSRS zinātnieki cerēja atklāt dzīvības pēdas uz Marsa). [[Category:Marsa izpēte]] [[Category:1M un 1V]] 14756 53261 2006-07-02T15:16:24Z Dainis 876 Pārstrādāju, papildināju '''1M''', sērijas numurs '''2''', bija [[kosmiskais aparāts]] projekta [[1M]] ietvaros - [[PSRS]] otrais (atkal neveiksmīgs) mēģinājums 1960. gadā palaist [[starpplanētu zonde|starpplanētu zondi]]. Amerikāņu avotos ir sastopams nosaukums "Marsnik-2". Ja lidojums būtu veiksmīgs, tad krievi zondei būtu devuši nosaukumu "Mars-1". Lidojuma mērķis bija izpētīt [[starpplanētu vide|starpplanētu telpu]] starp [[Zeme|Zemi]] un [[Marss (planēta)|Marsu]], pētīt pašu Marsu, pārlidojot Marsu, kā arī izmēģināt sakaru sistēmas situācijās, kad zonde atrodas tālu no Zemes (līdz 300 milj. km). 1M Nr.1 palaišana notika 1960. gada 14. oktobrī (četras dienas pēc [[1M Nr.1]] neveiksmīgā starta) ar nesējraķeti [[Molņija]] no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]]. Pēc pacelšanās trešā raķešpakāpe neieslēdzās, un zonde sasniedza tikai 120 kilometru augstumu; pēc tam trešā un ceturtā pakāpe kopā ar kosmisko aparatu nokrita atpakaļ Zemes atmosfērā un sadega virs Austrumsibīrijas. Zonde bija apmēram 2 metrus augsts, cilindrisks objekts pie kura bija piestiprinātas divas Saules baterijas un sakaru antenas. Kosmiskā aparāta masa bija 480 kilogrami. 10 kilogramus no zondes masas aizņēma zinātniskā aparatūra - magnetometrs, plazmas daļiņu detektors, radiometrs, meteorītu detektors un spektroreflektometrs, kura uzdevums bija pētīt ogļūdeņražu izplatību uz Marsa (šādā veidā PSRS zinātnieki cerēja atklāt dzīvības pēdas uz Marsa). Sk. arī [[1M]] [[Category:Marsa izpēte]] [[Category:1M un 1V]] 14757 52135 2006-06-26T22:25:00Z Krishjaanis 615 '''Sputņik-22''' bija PSRS [[starpplanētu zonde|starpplanētu zonde]], kura tika palaista 1962. gada 24. oktobrī. Zondes svars bija 893 kilogrami un ta tika palaista ar SL-6 klases nesējraķeti. Nesējraķetes mērķis bija ievadīt zondi orbītā ap Zemi un pēc tam zonde ieietu orbītā uz Marsu. Nav skaidri zināms, kurā brīdi zonde izjuka - ieiejot Zemes orbītā vai vēlāk, kad zonde mēģināja pamest Zemes orbītu un doties ceļā uz Marsu. Skaidri zināms tas, ka zonde izjuka vairākos ievērojamos gabalos kuri Zemes orbītā riņķoja vēl pāris dienas. Interesanti tas, ka šī avārija notika Kubas krīzes laikā un ASV pretraķešu brīdinājuma sistēma uztvēra zondes gabalus kā bīstamus objektus (iespējamās ballistiskās raķetes no PSRS) un ASV armijā tika izziņota trauksme, taču diezgan ātri noskaidrojās patiesie trauksmes iemesli. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 14758 52134 2006-06-26T22:24:41Z Krishjaanis 615 '''Mars-1''' tika palaists Marsa virzienā ar mērķi pārlidot planētu apmēram 11 000 kilometru virs virsmas. Zondes mērķis bija fotogrāfēt Marsa virsmu, pētīt kosmisko radiāciju, Marsa magnētisko lauku, Marsa atmosfēras uzbūvi un dzīvības pēdas. Pacelšanās un ieiešana orbītā uz Marsu notika sekmīgi, taču drīz tika atklāta gāzes noplūde zondes orientācijas sistēmā un zondi pārslēdza uz žiroskopisko orientācijas sistēmu. Tika izpildīta 61 radiopārraide un šo rādiopārraižu laikā tika saņemti dati par starpplanētu telpu. 1963. gada 23. martā sakari ar zondi pārtrūka, iespējams, zondes orientācijas sistēmas kļūmes dēļ (zonde nespēja noorientēt sakaru antēnu uz Zemi) Brīdī, kad pazuda sakari, zonde atradās 106 706 000 kilometru attālumā no Zemes. "Mars-1" vistuvāk Marsam atradās 1963. gada 19. jūnijā, kad atradās 193 000 kilometrus no planētas. Zonde "Mars-1" bija cilindrisks objekts - 4,4 metrus augsts un metru plats. Zonde novēroja viena mikrometeorīta ietriekšanos zondē ik pēc divām minūtēm. Šī triecieni notika laikā, kad zonde atradās 6 000 līdz 24 000 kilometru no zemes, līdzīgi novērojumi tika iegūti attālumos no 20 000 000 līdz 40 000 000, šādu meteorītu aktivitāti izskaidroja ar Taurīdu plūsmas aktivitāti. Zonde "Mars-1" novēroja radiācijas joslas ap Zemi un noteica to stiprumu. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 14760 52090 2006-06-26T10:04:07Z Neonz 33 Itālijas karogs no 1861. līdz 1946. gadam. No angļu vikipēdijas. Itālijas karogs no 1861. līdz 1946. gadam. No angļu vikipēdijas. 14761 52092 2006-06-26T10:07:33Z Neonz 33 Vācu impērijas karogs (1867-1918, 1933-1935). No angļu vikipēdijas. Vācu impērijas karogs (1867-1918, 1933-1935). No angļu vikipēdijas. 14762 52094 2006-06-26T10:12:13Z Neonz 33 Ungārijas karogs līdz 1940. gadam. No angļu vikipēdijas. Ungārijas karogs līdz 1940. gadam. No angļu vikipēdijas. 14763 52096 2006-06-26T10:15:50Z Neonz 33 PSRS karogs. No angļu vikipēdijas. PSRS karogs. No angļu vikipēdijas. 14764 52097 2006-06-26T10:17:07Z Neonz 33 Dienvidslāvijas Sociālistiski Federatīvās republikas karogs. No angļu vikipēdijas. Dienvidslāvijas Sociālistiski Federatīvās republikas karogs. No angļu vikipēdijas. 14765 52099 2006-06-26T10:26:52Z Neonz 33 Bohēmijas karogs. No angļu vikipēdijas. Bohēmijas karogs. No angļu vikipēdijas. 14766 52100 2006-06-26T10:30:21Z Neonz 33 Vecais Kanādas karogs. No angļu vikipēdijas. Vecais Kanādas karogs. No angļu vikipēdijas. 14767 52121 2006-06-26T15:37:05Z Keps 758 + saite '''Tehniskais progress''' ir tāda [[tehnika]]s vai [[tehnoloģija]]s pilnveidošanās, kuras rezultātā, atkarībā no konkrētās jomas, pieaug [[ražošana]]s vai pakalpojumu sniegšanas efektivitāte, vai tiek sasniegts kāds cits pozitīvs efekts tautsaimniecībā vai sabiedrībā. Tehniskais progress var attīstīties pakāpeniski - evolūcijas veidā, vai radikāli, kā [[tehniskā revolūcija]] (tehniskais apvērsums). Kā vienā, tā otrā gadījumā progresa pamatā ir [[inovācija]]. Parasti evolucionārā un revolucionārā tehniskā progresa fāzes secīgi mainās - pēc tehniska apvērsuma seko ilgāka pakāpeniskas tehnikas un tehnoloģijas pilnveidošanās fāze, līdz nobriest priekšnosacījumi jaunam tehniskam apvērsumam. Rezultātā tehniskais progress attīstās nelineāri, viļņveidīgi, jeb [[Tehnoloģiskais cikls|tehnoloģisko ciklu]] veidā. Tehnoloģiskais cikls, ja to apskata vienkāršotā veidā, parasti sastāv no vairākiem posmiem: sākotnēja tehniska ideja; idejas praktiska realizācija atsevišķos (eksperimentālos) tehnikas eksemplāros; jaunās (pilnveidotās) tehnikas masveida pielietošana (tehnoloģijas pārnese); tehnikas morāla novecošanās un tās aizstāšana ar jaunu tehnikas paaudzi. Inovācijām, cilvēku [[Zināšanas|zināšanām]] un pieredzei uzkrājoties ilgākā laika posmā, mēdz notikt tik radikālas pārmaiņas visās [[sabiedrība]]s dzīves jomās, ka tās iezīmē vēsturisku [[Laikmets|laikmetu]] nomaiņu. Šādā veidā cilvēce no [[Akmens laikmets|Akmens laikmeta]] pārgāja [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]], bet no tā [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetā]]. Ar vēsturiskām laikmetu izmaiņām saistītas arī, piemēram, [[Neolīta revolūcija]] un [[Rūpnieciskā revolūcija]]. [[Category:Ekonomika]] [[Category:Tehnoloģija]] 14769 52136 2006-06-26T22:29:50Z Krishjaanis 615 Jauns šķirklis '''Sputņik-24''' bija PSRS mēģinājums nosēdināt uz Marsa nolaižamo aparātu. Zondes masa bija 890 kilogrami. Pēc starta zonde kopā ar trešo raķespakāpi iegāja orbītā ap Zemi taču īsi pēc manevra, kuram vajadzēja zondi ievadīt orbītā uz Marsu, visas sistēma sadalījās piecās lielās daļas, kuras novēroja ASV raķešaizsardzības spēki. Nesējraķetes daļa orbītā noturējās līdz 1962. gada 25. decembrim. Zondes daļas orbītā riņķoja līdz pat 1963. gada 19. janvārim, kad nokrita Zemes atmosfēras augšējojos, blīvajos slāņos. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 14770 52255 2006-06-28T10:02:13Z Keps 758 Papildināju tekstu '''Mariner 3 un 4''' bija pirmie [[ASV]] mēģinājumi nosūtīt [[Starpplanētu zonde|starpplanētu zondi]] uz [[Marss|Marsa]] apkārtni. Abu 260 kilogramus smago [[Kosmoss|kosmisko]] aparātu uzdevums bija pārlidot Marsu, pētīt to un nosūtīt uz [[Zeme|Zemi]] Marsa attēlus. Īsi pēc Mariner 3 starta 1964.g. 5.novembrī radās kļūmes sistēmā, kurai vajadzēja atdalīt aizsargvairogu no zondes. Šī iemesla dēļ zonde neiegāja paredzētajā [[Orbīta|orbītā]] un pašlaik riņķo ap [[Saule|Sauli]] (iespējams). Trīs nedēļas vēlāk, 1964.g. 28. novembrī, tika palaista otrā zonde - Mariner 4. Pēc aptuveni 8 mēnešu kosmiskā ceļojuma tā sasniedza savu mērķi - sarkano plānetu. Mariner 4 pietuvojās Marsam un 1965.g. jūlija vidū sāka pārraidīt uz Zemi Marsa virsmas attēlus. Savu darbību Marss 4 turpināja vēl apmēram 3 gadus, riņķojot ap Sauli, vācot informāciju par kosmisko telpu un pārraidot to uz Zemi. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] [[en:Mariner 3]] 14771 53433 2006-07-03T13:29:29Z Knakts 848 +starpviki [[image:Mariner4.jpg|thumb|right|Viens no pirmajiem Marsa virsmas attēliem]] '''Mariner 4''' bija pirmā starpplanētu zonde, kas sekmīgi veica Marsa pārlidojumu un uz Zemi nosūtīja pirmos Marsa fotoattēlus. Zondes uzdevums bija pētīt kosmosa telpas apstājļus ceļā no Zemes uz Marsu - šī informācija noderēja nākamajiem lidojumiem uz Marsu. "Mariner 4" sastāvēja no astoņstūrainas pamatnes (127 centimetri pa diognāli un 45 centimetrus augsta). Pie pamatnes tika piestiprinātas četras Saules baterijas (izvērstā stāvokli zondes diamters bija nepilni septiņi metri). Zondes augstums bija nepilni trīs metri. Pēc "Mariner 4" starta sekmīgi notika aizsargvairoga atdalīšana (aizsargvairoga neatdalīšana izjauca [[Mariner 3|Mariner 3]] lidojumu). Apmēram pusstundu pēc starta, zonde iegāja orbītā ap Zemi un vēl pēc pusstundas "Agena D" tipa trešās pakāpes nesējraķete ievadīja "Mariner 4" orbītā uz Marsu. Pēc nepilniem astoņiem mēnešiem, "Mariner 4" pārlidoja Marsu (1965. gada 14. un 15. jūlijs) 1965. gada 14. jūlijā "Mariner 4" ieslēdza fotokameras un kopumā tika iegūts 21 fotoattēls. Kopumā "Mariner 4" nofotogrāfēja nepilnu procentu no visas planētas virsmas. 1965. gada 15. jūlijā zonde atradās vistuvāk planētai - 9 846 kilometri no Marsa virsmas. Visi fotoattēli tika ierakstīti īpašā lenšu magnetofonā un pēc Marsa pārlidojuma zonde pārslēdzās datu pārraides režīmā. Datu pārraide turpinājās līdz pat 3. augustam un zonde visus fotoattēlus nosūtīja divreiz, lai nodrošinatos pret dažādām kļūdām, kuras izraisītu radiotraucējumi. Sakari ar zondi tika uzturēti līdz 1965. gada 1. oktobrim, kad nezināmu iemeslu dēļ sakari pārtruka, taču 1967. gada beigās izdevās uztvert vājus signālus no zondes. Zondes mikrometeorītu sensors bija reģistrējis diezgan ievērojamus trāpijumus un ši mazie triecieni bija mazliet izmainījuši zondes kursu un ātrumu. 1967. gada 21. decembrī sakari tika pazaudēti pavisam. Pateicoties "Mariner 4" zinātnieki uzzināja, ka Marsu klāj krāteri un tas izskatās līdzīgs Mēnesim (vēlāk gan noskaidrojās, ka Marss tomēr nav tik bagātīgs ar krāteriem - "Mariner 4" bija nofotogrāfējis diezgan senu Marsa rajonu). Ar šo fotogrāfiju saņemšanu izbeidzās visas iepriekšējās spekulācijas par tēmu - "Dzīvība uz Marsa" - jo bija redzams, ka planēta ir pilnīgs tuksnesis, kurā nekas dzīvs nespēj eksistēt. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] [[ca:Mariner 4]] [[en:Mariner 4]] [[es:Mariner 4]] [[fi:Mariner 4]] [[hu:Mariner–4]] [[it:Mariner 4]] [[lt:Mariner 4]] [[nl:Mariner 4]] [[pl:Mariner 4]] [[ru:Маринер-4]] [[sl:Mariner 4]] [[sv:Mariner 4]] 14772 52144 2006-06-26T23:00:44Z Krishjaanis 615 Viens no pirmajiem Marsa virsmas fotoatēliem (nofotogrāfēja zonde [[Mariner 4|Mariner 4]]) 14773 52145 2006-06-26T23:05:57Z Krishjaanis 615 Jauns šķirklis '''Zond-2''' uzdevums bija pārlidot Marsu un nosēdināt uz tā virsmas nolaižamo aparātu. Zinātniskā aparatūra bija līdzīga [[Mars-1|Mars-1]] aparātiem. Viena no divām Saules baterijām kļūmes dēļ nedarbojās un zonde saņēma tikai pusi no plānotās jaudas. Pēc orbītas korekcijas manevra 1965. gada maijā tika pazaudēti sakari ar zondi un tos atjaunot neizdevās. Zonde, visdrīzāk, pārlidoja Marsu 1965. gada 6. augustā. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 14774 52147 2006-06-26T23:13:57Z Krishjaanis 615 J '''Zond-3''' bija izmēģinājuma lidojums, kuru palaida virzienā uz Marsu, lai gan Marsu sasniegt vairs nebija iespējams. Iespējams, ka "Zond-3" tika plānots kā dublējošais [[Zond-2|Zond-2]] aparāts, taču dažādu iemeslu dēļ starts nenotika. Tā vietā zondi palaida virzienā uz Marsu, mēģinot pārbaudīt dažādas sistēmas. 33 stundas pēc starta "Zond-3" pārlidoja Mēnesi un ieguva 25 labas kvalitātes fotogrāfijas. Šos fotoattēlus zonde laiku pa laikam pārsūtīja uz Zemi - tādā veidā tika izmēģinātas tālas distances sakaru iekārtas. Pašlaik zonde, visdrīzāk, atrodas orbītā ap Sauli (sakari zaudēti). [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 14775 52148 2006-06-26T23:22:53Z Neonz 33 {| border="0" |- |bgcolor="#FFFFFF" valign="top" width="48%"| {| border="0" cellspacing="0" cellpadding="2" |- bgcolor=AAD0FF !width=1%|Nr. !width=1%| !width=1%|Pozīcija !width=75%|Spēlētājs<noinclude> |} |} </noinclude> 14776 52149 2006-06-26T23:23:17Z Neonz 33 |} |}<noinclude> 14777 52216 2006-06-27T17:13:42Z Neonz 33 <br clear="all" /> {| id="toc" width="95%" style="margin: 0 2em 0 2em; background:#FFFFFF;" | align="center" style="background:#efefef" width="100%" | <div style="float:left;width:50px;">&nbsp;</div> '''[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]''' [[2006]] || [[Image:Flag of Latvia.svg|50px|Latvijas karogs]] |- | align="center" colspan="2" | [[Image:FHKLiepajasMetalurgs.jpg|20px|FHK Liepājas Metalurgs]] [[FHK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] | [[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC|Skonto]] | [[Image:FKVentspils.jpg|20px|FK Ventspils]] [[FK Ventspils]] | [[Image:DinaburgFC.jpg|20px|Dinaburg FC]] [[Dinaburg FC|Dinaburg]] | [[Image:FKRiga.jpg|20px|FK Rīga]] [[FK Rīga]] | [[Image:FKJurmala.jpg|20px|FK Jūrmala]] [[FK Jūrmala]] | [[Image:FCDitton.jpg|20px|FC Ditton]] [[FC Ditton|Ditton]] | [[Image:RSKDizvanagi.jpg|20px|RSK Dižvanagi]] [[RSK Dižvanagi|Dižvanagi]] |- |} 14778 52162 2006-06-27T05:56:50Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14779 52163 2006-06-27T05:57:22Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14780 52164 2006-06-27T05:57:48Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14781 52170 2006-06-27T06:17:51Z Mrom 519 <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Skotija'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Skotijaskarogs.png|134px|Skotijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Skotijas-gerbonis.png|115px|Skotijas ģerbonis]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Skotija-karte.png|150px]]</td></tr> <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Edinburga]] <tr><td>Lielākā pilsēta <td>[[Glāzgova]] <tr><td>Platība<td>78 782 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits<td>5 062 011 ( 2001.g.) </table> '''Skotija''' ir viena no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] četrām daļām (pārējās ir [[Anglija]], [[Velsa]] un [[Ziemeļīrija]]). Valsts atrodas [[Lielbritānija]]s salas ziemeļos, tai ir sauzsemes robeža ar [[Anglija|Angliju]], austrumos to apskalo [[Ziemeļjūra]], ziemeļos un rietumos [[Atlantijas okeāns]], savukārt [[Ziemeļu šaurums]] un [[Īrijas jūra]] dienvidaustumos. Skotijai pieder apmēram 790 salas. [[Category:Eiropa]] [[af:Skotland]] [[als:Schottland]] [[ang:Scotland]] [[ar:أسكتلندا]] [[ast:Escocia]] [[br:Skos]] [[bg:Шотландия]] [[ca:Escòcia]] [[cs:Skotsko]] [[cy:Yr Alban]] [[da:Skotland]] [[de:Schottland]] [[et:Šotimaa]] [[el:Σκωτία]] [[en:Scotland]] [[es:Escocia]] [[eo:Skotlando]] [[eu:Eskozia]] [[fa:اسکاتلند]] [[fo:Skotland]] [[fr:Écosse]] [[fy:Skotlân]] [[ga:Albain]] [[gd:Alba]] [[gl:Escocia - Alba]] [[ko:스코틀랜드]] [[hr:Škotska]] [[id:Skotlandia]] [[ia:Scotia]] [[is:Skotland]] [[it:Scozia]] [[he:סקוטלנד]] [[ka:შოტლანდია]] [[kw:Alban]] [[ku:Îskoçya]] [[la:Scotia]] [[lb:Schottland]] [[lt:Škotija]] [[li:Sjotland]] [[ln:Ekósi]] [[hu:Skócia]] [[ms:Scotland]] [[nl:Schotland]] [[ja:スコットランド]] [[no:Skottland]] [[nn:Skottland]] [[nrm:Êcosse]] [[oc:Escòcia]] [[ug:شوتلاندىيە]] [[pl:Szkocja]] [[pt:Escócia]] [[ro:Scoţia]] [[rm:Scozia]] [[ru:Шотландия]] [[sco:Scotland]] [[simple:Scotland]] [[sk:Škótsko]] [[sl:Škotska]] [[sr:Шкотска]] [[fi:Skotlanti]] [[sv:Skottland]] [[th:สกอตแลนด์]] [[tr:İskoçya]] [[uk:Шотландія]] [[zh:蘇格蘭]] 14782 52167 2006-06-27T06:12:28Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14783 52168 2006-06-27T06:12:59Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14784 52169 2006-06-27T06:13:24Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14785 53387 2006-07-03T07:02:40Z YurikBot 213 robot Adding: [[ku:Îrlandaya bakur]] <table border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px> <caption><font size=+1>'''Ziemeļīrija'''</font></caption> <tr><td style=background:#efefef; align=center colspan=2> <table border=0 cellpadding=2 cellspacing=0> <tr><td align=center width=135px>[[Image:Ziemelirijas-karogs.png|134px|Ziemeļīrijas karogs]] <td align=center width=135px height=105px>[[Image:Ziemelirijas-gerbonis.png|115px|Ziemeļīrijas ģerbonis]] </table> <tr><td align=center colspan=2>[[image:Ziemelirija-karte.png|150px]]</td></tr> <tr><td>[[Galvaspilsēta]]<td>[[Belfāsta]] <tr><td>Platība<td>13 843 km² <tr><td>Iedzīvotāju skaits<td>1 685 267 ( 2001.g.) </table> '''Ziemeļīrija''' ir viena no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] četrām daļām (pārējās ir [[Anglija]], [[Velsa]] un [[Skotija]]). Ziemeļīrija atrodas [[Īrija]]s salas ziemeļos un robežojas ar [[Īrija|Īriju]]. Ziemeļaustrumos to apskalo [[Ziemeļu šaurums]], bet dienvidaustumos [[Īrijas jūra]]. [[af:Noord-Ierland]] [[ar:أيرلندا الشمالية]] [[ast:Irlanda del Norte]] [[be:Паўночная Ірляндыя]] [[bg:Северна Ирландия]] [[ca:Irlanda del Nord]] [[cs:Severní Irsko]] [[cy:Gogledd Iwerddon]] [[da:Nordirland]] [[de:Nordirland]] [[el:Βόρεια Ιρλανδία]] [[en:Northern Ireland]] [[eo:Nord-Irlando]] [[es:Irlanda del Norte]] [[et:Põhja-Iirimaa]] [[eu:Ipar Irlanda]] [[fi:Pohjois-Irlanti]] [[fr:Irlande du Nord]] [[ga:Tuaisceart Éireann]] [[gl:Irlanda do Norte - Northern Ireland]] [[he:צפון אירלנד]] [[hu:Észak-Írország]] [[id:Irlandia Utara]] [[it:Irlanda del Nord]] [[ja:北アイルランド]] [[ka:ჩრდილოეთი ირლანდია]] [[ko:북아일랜드]] [[ku:Îrlandaya bakur]] [[kw:Kledhbarth Iwerdhon]] [[la:Hibernia Septentrionalis]] [[ln:Irlandi ya Nor]] [[lt:Šiaurės Airija]] [[nl:Noord-Ierland]] [[nn:Nord-Irland]] [[no:Nord-Irland]] [[nrm:Irlande du Nord]] [[pl:Irlandia Północna]] [[pt:Irlanda do Norte]] [[rm:Irlanda dal Nord]] [[rmy:Nordutno Irland]] [[ro:Irlanda de Nord]] [[ru:Северная Ирландия]] [[sco:Northren Ireland]] [[simple:Northern Ireland]] [[sk:Severné Írsko]] [[sl:Severna Irska]] [[sr:Северна Ирска]] [[sv:Nordirland]] [[tpi:Not Aialan]] [[tr:Kuzey İrlanda]] [[uk:Північна Ірландія]] [[zh:北爱尔兰]] 14786 52173 2006-06-27T07:49:32Z Mrom 519 '''Baltijas kauss futbolā''' ir [[Futbols|futbola]] turnīrs starp trijām [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] futbola izlasēm [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. [[PSRS|Padomju okupācijas]] gados dažas reizes turnīrā piedalījās arī [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrievija]]. Agrāk turnīrs tika rīkots katru gadu, bet šobrīd turnīra nolikums paredz, ka Baltijas kauss notiek reizi divos gados. ==Uzvarētāju saraksts== * '''1928''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1929''': [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]] [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]] * '''1930''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1931''': [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]] [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]] * '''1932''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1933''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1934''': ''nenotika dēļ nesaskaņām par 1933. gada turnīru'' * '''1935''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1936''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1937''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1938''': [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]] [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]] * '''1939''': ''nenotika dēļ "Basketbola kara" starp [[Latvija|Latviju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]'' * '''1940''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1941-1947''': ''nenotika [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ'' * '''1948''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1949''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1950''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1951''': ''nenotika'' * '''1952''': [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]] [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]] * '''1953-1956''': ''nenotika'' * '''1957''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1958''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1959''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1960''': [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]] [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]] / [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] / [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] (dalīta pirmā vieta starp visām 3 izlasēm) * '''1961''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1962''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1963-1968''': ''nenotika'' * '''1969''': [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]] [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]] * '''1970''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1971''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1972''': [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]] [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]] * '''1973''': [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]] [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]] * '''1974''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1975''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1976''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1977-1990''': ''nenotika'' * '''1991''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1992''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1993''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1994''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1995''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''1996''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1997''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1998''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] * '''1999-2000''': ''nenotika'' * '''2001''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''2002''': ''nenotika'' * '''2003''': [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] * '''2005''': [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] ===Uzvaru skaits=== * '''19''' [[Image:Latvia_flag_large.png|20px|Latvija]] [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] (''ieskaitot 1 dalītu'') * '''16''' [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] (''ieskaitot 1 dalītu'') * '''8''' [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]] [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]] (''ieskaitot 1 dalītu'') ==Ārējās saites== * [http://www.rsssf.com/tablesb/baltic-overview.html RSSSF: Baltijas kausa pārskats un statistika angļu valodā] [[Category:Futbols Latvijā]] [[Category:Futbols Lietuvā]] [[Category:Futbols Igaunijā]] [[en:Baltic Cup]] 14787 52231 2006-06-27T23:28:57Z Neonz 33 '''Latvijas kauss futbolā''' ir [[Latvijas Futbola Federācija]]s rīkots izslēgšanas spēļu turnīrs, kurā [[Futbols|futbola]] komandas no [[Latvija]]s cīnās par Latvijas kausu. == Visi kausa ieguvēji == === Finālspēļu rezultāti === {| class="wikitable" <tr> <th>Gads</th> <th>Uzvarētājs</th> <th>2. vieta</th> <th>Rezultāts</th> </tr> <tr> <td>1937</td> <td>RFK</td> <td>US</td> <td>2 - 0</td> </tr> <tr> <td>1938</td> <td>Rīgas Vilki</td> <td>ASK</td> <td>3 - 1</td> </tr> <tr> <td>1939</td> <td>RFK</td> <td>Liepājas Olimpija</td> <td>5 - 1</td> </tr> <tr> <td>1943</td> <td>ASK</td> <td>Liepājas Olimpija</td> <td>0 - 2; 4 - 2; 3 - 0</td> </tr> <tr> <td>1946</td> <td>Liepājas Daugava</td> <td>VEF</td> <td>4 - 2</td> </tr> <tr> <td>1947</td> <td>Liepājas Daugava</td> <td>[[FK Daugava|Rīgas Daugava]]</td> <td>2 - 1</td> </tr> <tr> <td>1948</td> <td>Liepājas Dinamo</td> <td>Ventspils Dinamo</td> <td>3 - 2</td> </tr> <tr> <td>1949</td> <td>Liepājas Sarkanais Metalurgs</td> <td>Rīgas Spartaks</td> <td>4 - 0</td> </tr> <tr> <td>1950</td> <td>AVN</td> <td>Liepājas Sarkanais Metalurgs</td> <td>4 - 0</td> </tr> <tr> <td>1951</td> <td>AVN</td> <td>Liepājas Sarkanais Metalurgs</td> <td>6 - 2</td> </tr> <tr> <td>1952</td> <td>AVN</td> <td>Liepājas Sarkanais Metalurgs</td> <td>4 - 2</td> </tr> <tr> <td>1953</td> <td>Liepājas Sarkanais Metalurgs</td> <td>Rīgas Dinamo</td> <td>4 - 0</td> </tr> <tr> <td>1954</td> <td>Liepājas Sarkanais Metalurgs</td> <td>Darba Rezerves</td> <td>2 - 2; 5 - 1</td> </tr> <tr> <td>1955</td> <td>Liepājas Sarkanais Metalurgs</td> <td>Darba Rezerves</td> <td>1 - 1; 4 - 2</td> </tr> <tr> <td>1956</td> <td>VEF</td> <td>RER</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1957</td> <td>Rīgas Dinamo</td> <td>Liepājas Sarkanais Metalurgs</td> <td>2 - 2; 3 - 2</td> </tr> <tr> <td>1958</td> <td>RER</td> <td>Tosmāre</td> <td>1 - 1; 2 - 1</td> </tr> <tr> <td>1959</td> <td>ASK</td> <td>Sloka</td> <td>7 - 0</td> </tr> <tr> <td>1960</td> <td>ASK</td> <td>VEF</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1961</td> <td>Brocēnu CŠK</td> <td>Daugavpils</td> <td>2 - 1</td> </tr> <tr> <td>1962</td> <td>LMR</td> <td>Kompresors</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1963</td> <td>LMR</td> <td>RTP</td> <td>2 - 0</td> </tr> <tr> <td>1964</td> <td>Vulkāns</td> <td>Tosmāre</td> <td>5 - 2</td> </tr> <tr> <td>1965</td> <td>Baltika</td> <td>Kompresors</td> <td>2 - 1</td> </tr> <tr> <td>1966</td> <td>ASK</td> <td>Baltika</td> <td>3 - 0</td> </tr> <tr> <td>1967</td> <td>FK Venta</td> <td>Elektrons</td> <td>2 - 0</td> </tr> <tr> <td>1968</td> <td>Brocēnu Starts</td> <td>FK Venta</td> <td>3 - 2</td> </tr> <tr> <td>1969</td> <td>Elektrons</td> <td>FK Venta</td> <td>1 - 1; 3 - 1</td> </tr> <tr> <td>1970</td> <td>Jūrnieks</td> <td>VEF</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1971</td> <td>VEF</td> <td>Elektrons</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1972</td> <td>Jūrnieks</td> <td>Pilots</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1973</td> <td>Pilots</td> <td>Brocēnu Starts</td> <td>3 - 2</td> </tr> <tr> <td>1974</td> <td>Elektrons</td> <td>VEF</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1975</td> <td>Lielupe</td> <td>VEF</td> <td>2 - 1</td> </tr> <tr> <td>1976</td> <td>Daugavpils Ķīmiķis</td> <td>Lielupe</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1977</td> <td>Elektrons</td> <td>VEF</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1978</td> <td>Elektrons</td> <td>Radiotehniķis</td> <td>3 - 0</td> </tr> <tr> <td>1979</td> <td>Daugavpils Ķīmiķis</td> <td>RPI</td> <td>4 - 2</td> </tr> <tr> <td>1980</td> <td>Elektrons</td> <td>Enerģija</td> <td>2 - 1</td> </tr> <tr> <td>1981</td> <td>Elektrons</td> <td>Daugavpils Ķīmiķis</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1982</td> <td>Enerģija</td> <td>Torpedo</td> <td>2 - 1</td> </tr> <tr> <td>1983</td> <td>Elektrons</td> <td>Enerģija</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1984</td> <td>Rīgas Celtnieks</td> <td>VEF</td> <td>3 - 1</td> </tr> <tr> <td>1985</td> <td>Rīgas Celtnieks</td> <td>VEF</td> <td>3 - 0</td> </tr> <tr> <td>1986</td> <td>Rīgas Celtnieks</td> <td>Gauja</td> <td>6 - 0</td> </tr> <tr> <td>1987</td> <td>VEF</td> <td>Torpedo</td> <td>0 - 0, 3 - 2 (11m)</td> </tr> <tr> <td>1988</td> <td>RAF</td> <td>Gauja</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1989</td> <td>Torpedo</td> <td>Daugavpils Celtnieks</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1990</td> <td>[[FK Daugava|Rīgas Daugava]]</td> <td>Apgaismes Tehnika</td> <td>0 - 0; 4 - 2 (11m)</td> </tr> <tr> <td>1991</td> <td>Daugavpils Celtnieks</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px]] [[Skonto FC|Forums Skonto]]</td> <td>0 - 0; 3 - 1 (11m)</td> </tr> <tr> <td>1992</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px]] [[Skonto FC]]</td> <td>[[FK Daugava|Rīgas Daugava]]</td> <td>1 - 0 (pag)</td> </tr> <tr> <td>1993</td> <td>RAF</td> <td>[[FK Pārdaugava]]</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1994</td> <td>Rīgas Olimpija</td> <td>DAG</td> <td>2 - 0</td> </tr> <tr> <td>1995</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px]] [[Skonto FC]]</td> <td>DAG</td> <td>3 - 0</td> </tr> <tr> <td>1996</td> <td>RAF</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px]] [[Skonto FC]]</td> <td>2 - 1 (pag)</td> </tr> <tr> <td>1997</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px]] [[Skonto FC]]</td> <td>[[Image:DinaburgFC.jpg|20px]] [[Dinaburg FC]]</td> <td>2 - 1</td> </tr> <tr> <td>1998</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px]] [[Skonto FC]]</td> <td>[[Image:FHKLiepajasMetalurgs.jpg|20px]] [[FHK Liepājas Metalurgs]]</td> <td>1 - 0</td> </tr> <tr> <td>1999</td> <td>[[Image:FKRiga.jpg|20px]] [[FK Rīga]]</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px]] [[Skonto FC]]</td> <td>1 - 1; 6 - 5 (11m)</td> </tr> <tr> <td>2000</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px]] [[Skonto FC]]</td> <td>[[Image:FHKLiepajasMetalurgs.jpg|20px]] [[FHK Liepājas Metalurgs]]</td> <td>4 - 1</td> </tr> <tr> <td>2001</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px]] [[Skonto FC]]</td> <td>[[Image:DinaburgFC.jpg|20px]] [[Dinaburg FC]]</td> <td>2 - 0</td> </tr> <tr> <td>2002</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px]] [[Skonto FC]]</td> <td>[[Image:FHKLiepajasMetalurgs.jpg|20px]] [[FHK Liepājas Metalurgs]]</td> <td>3 - 0</td> </tr> <tr> <td>2003</td> <td>[[Image:FKVentspils.jpg|20px]] [[FK Ventspils]]</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px]] [[Skonto FC]]</td> <td>4 - 0</td> </tr> <tr> <td>2004</td> <td>[[Image:FKVentspils.jpg|20px]] [[FK Ventspils]]</td> <td>[[Image:SkontoFC.gif|20px]] [[Skonto FC]]</td> <td>2 - 1</td> </tr> <tr> <td>2005</td> <td>[[Image:FKVentspils.jpg|20px]] [[FK Ventspils]]</td> <td>[[Image:FHKLiepajasMetalurgs.jpg|20px]] [[FHK Liepājas Metalurgs]]</td> <td>2 - 1 (pag)</td> </tr> </table> === Titulētākās komandas === {| class="wikitable" style="text-align: center;" ! !Klubs !Uzvaras !Pēdējoreiz !2. vietas !Pēdējoreiz |- |1.||align=left|[[Image:SkontoFC.gif|20px|Skonto FC]] [[Skonto FC]]||7||2002||5||2004 |- |2.||align=left|Elektrons||6||1983||2||1971 |- |3.||align=left|ASK (AVN) *||6||1966||0|| |- |4.||align=left|[[Image:FHKLiepajasMetalurgs.jpg|20px|FHK Liepājas Metalurgs]] [[FHK Liepājas Metalurgs]] (Sarkanais Metalurgs)||4||1955||8||2005 |- |5.||align=left|VEF||3||1987||8||1985 |- |6.||align=left|[[Image:FKVentspils.jpg|20px|FK Ventspils]] [[FK Ventspils]]||3||2005||0|| |- |=||align=left|RAF||3||1996||0|| |- |=||align=left|Celtnieks (Rīga)||3||1986||0|| |- |9.||align=left|LMR||2||1963||0|| |- |=||align=left|Daugava (Liepāja)||2||1947||0|| |- |=||align=left|RFK||2||1939||0|| |} <small>* Ņemti vērā tikai padomju armijas komandu tituli.</small> ==Ārējās saites== * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācija] [[Category:Futbols Latvijā]] [[en:Latvian football Cup]] [[fr:Coupe de Lettonie de football]] 14788 52187 2006-06-27T09:19:10Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%; text-align: left;" |+ '''{{{nos}}}''' |- |colspan="2" style="text-align: center;"|{{{logo|}}} |- |'''Pilns nosaukums'''||{{{pilns}}} {{#if:{{{iesauka|}}}| <tr><th>Iesauka(s)</th><td>{{{iesauka}}}</td></tr> }} |- !Dibināts |{{{dib}}} |- !Stadions |{{{stad}}} |- !Ietilpība |{{{ietilp}}} |- !Prezidents |{{{prez}}} |- !Treneris |{{{tren}}} |- !Līga |{{{līga}}} |- !{{{sez}}} |{{{poz}}} |- 14789 52198 2006-06-27T10:12:31Z Astra 1036 Agoras ceturtais sējums ir veltīts Piektā gada revolūcijai Agoras ceturtais sējums ir veltīts Piektā gada revolūcijai 14790 52199 2006-06-27T10:19:49Z Mrom 519 no hockeyfans.ch no hockeyfans.ch 14791 52200 2006-06-27T10:23:06Z Mrom 519 [[Image:SkontoStadions.jpg|thumb|Skonto stadions]] '''Skonto stadions''' ir multifunkcionāls stadions, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Stadions tika atklāts 2000. gadā. Pārsvarā tas tiek izmantots [[Futbols|futbola]] spēļu rīkošanā, tajā savas mājas spēles aizvada [[Skonto FC]] un [[Latvijas futbola izlase]]. Skonto stadionā 2003. gadā notika [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. Blakus Skonto stadionam esošajā [[Skonto halle|Skonto hallē]] 2006. gadā risinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. [[Category:Latvijas sporta arēnas]] [[en:Skonto stadions]] 14792 52201 2006-06-27T10:23:25Z Mrom 519 [[Category:Sports Latvijā]] 14793 52275 2006-06-28T15:28:13Z Keps 758 + saite [[Image:Age of Caliphs.gif|thumb|500px|Islāma kalifāts]]'''Kalifāts''' vai "kalifs" burtiskā tulkojumā no arābu valodas (خليفة) nozīmē "pēctecis" vai "pārstāvis". Taču šim vārdam ir arī institucionāla nozīme - kalifāts vēsturiski bija arābu [[Islāms|islāma]] komūnas pārvaldes sistēma. Nereti ar kalifātu saprot vēsturisku arābu valsti. Taču kalifāts drīzāk būtu interpretējams kā musulmaņu komūna vai komūnu apvienība, kas atbilst noteiktiem pamatprincipiem. Galvenie šie principi bija noformulēti Pēc Muhameda nāves 632.g., kad islāma komūnu vecākie sapulcējās tā laika islāma pasaules garīgajā galvaspilsētā Medīnā Tie bija šādi. Pirmkārt, kalifāta līderim - kalifam, bija jābūt etniskajam [[Arābi|arābam]] - pravieša Muhameda (570-632 ) cilts pēctecim. Otrkārt, kalifu var ievēlēt arābu cilšu vecākie, kuri pārstāv visu musulmaņu komūnu. Treškārt, kalifa uzdevums un atbildība ir par dievišķo likumu, apkopotus Korānā, ieviešanu, ievērošanu un izplatīšanu jebkuriem līdzekļiem, ieskaitot karadarbību. Tai pašā Medīnas sanāksmē tika ievēlēts arī pirmais kalifs. Par to kļuva [[Ābu Bakrs]] (573-634) - Muhameda tuvākais domubiedrs un līdzgaitnieks. Tieši Abū Bakrs arī pieņēma apzīmējumu kalifs kā oficiālu valdnieka titulu (Dieva sūtņa pēctecis). Taču vēsturiski nozīmīga notikumu attīstība islāma un kalifāta nostiprināšanā, kā arī arābu ekspansijas uzsākšanā bija kalifam [[Umārs I|Umāram I]] (586-644.). Umārs I ieviesa stingras likumu normas, tai skaitā tās aizliedza neticīgajiem dzīvot arābu valstī. Umāram I izdevās arī izveidot spēcīgu, saliedētu arābu armiju talantīgu ģenerāļu vadībā. Savu militāro spēku kalifāts daudz nesvārstoties lika lietā, sākotnēji pakļaujot sev [[Persija|Persiju]], bet pēc tam soli pa solim sākot drupināt [[Bizantija]]s impēriju. Tā, ap 650.g. arābi jau bija iekarojuši [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Sīrija|Sīriju]], [[Irāka|Irāku]] un Persijas rietumu daļu. Ap 660.g. arābu kalifāts nonāca centralizētas [[Umajādu dinastija]]s kontrolē, kuras agrīnās saknes meklējamas Sīrijā. Šīs dinastijas valdīšanas laikā arābi pakļāva milzīgas teritorijas no [[Spānija]]s līdz pat [[Afganistāna]]i. Arābu flote drīz vien kontrolēja visu [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] musulmaņu karapulki, šķērsojot [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]], iebruka 711. gadā. Īsā laikā arābi sagrāva Spānijā mītošos [[Višigoti|višigotus]] un jau nākamajā gadā to armijas pārvēlās pār [[Pireneji]]em un negaidīti parādījās [[Franki|franku]] karaļvalstī [[Luāra]]s ielejā pie Tūras sienām. Līdz [[Parīze]]i bija palikuši vairs tikai kādi 200 kilometri – pāris dienu sparīgam kavalērijas maršam. Franku valsts nonāca nāves briesmu priekšā. Frankiem bija nepieciešami vairāki gadu desmiti lai sīvās cīņās atspiestu musulmaņu karapulkus un iedzītu tos atpakaļ [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] aiz Pireneju kalnu grēdas. Šo kalifāta iekarojumu rezultātā plašā lokā ap Vidusjūru izveidojās virkne samērā patstāvīgu islāma valstu Spānijā, [[Maroka|Marokā]], Ēģiptē, [[Tunisija|Tunisijā]], Persijā. Viena gadsimta laikā islāms pakļāva savai ietekmei apmēram tikpat plašas teritorijas, cik kristietība ar pūlēm septiņos gadsimtos. Mūsdienu Spānijas teritorijā izveidojās spēcīgie un ietekmīgie [[Kordoba]]s un [[Granāda]]s [[Emirāts|emirāti]], kuri pastāvēja gandrīz astoņus gadsimtus, aptverot lielāko Ibērijas pussalas daļu. Šajā ilgajā laikā šeit notika būtiskas demogrāfiskas izmaiņas. Uz pastāvīgu dzīvi šeit apmetās ne tikai etniskie arābi, bet arī [[berberi]], [[mori]] un citas [[Ziemeļāfrika]]s etniskās grupas, kā arī liels [[Ebreji|ebreju]] skaits. Nedaudz vēlāk pēc Ibērijas pussalas iekarošanas, islāma ietekmes sfērā nonāca arī Eiropas dienvidaustrumu reģioni – [[Balkāni]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes teritorijas. Šis reģions, kuru pamatā apdzīvoja vēl [[Rietumroma]]s laikā šeit ieceļojušās [[Slāvi|slāvu]] ciltis, arī kļuva par vienu no svarīgākajām vergu ieguves vietām kalifātam. Arī vairums vergu arābu impērijā bija tieši slāvu izcelsmes. Daži vēsturnieki uzskata, ka arī pats vārds ''slāvs'' ir vēsturisks sinonīms vārdam vergs. Tādēļ pat angļu valodā tuvā šo vārdu rakstība un izruna neesot nejaušība (''Slav'' un ''slave''). Arī vārds [[einuhs]], kurš arābu valodā skan kā ''sakaliba'', varētu būt atvasinājums no vārda slāvs. [[Category:Vēsture]] [[Category:Bijušās valstis]] 14794 52240 2006-06-28T08:03:47Z Mrom 519 UEFA oficiālais logo no www.uefa.com UEFA oficiālais logo no www.uefa.com 14795 53429 2006-07-03T13:22:58Z Mrom 519 <br clear="all" /> {| align="center" class="toccolours" |- ! width=100% bgcolor="#ccccff" style="padding:0 0 0 50px;" align="center"| [[Eiropa]]s nacionālās [[Futbols|futbola]] izlases ([[UEFA]]) | width="90px" | [[Image:UEFA.png|50px|UEFA]] |- | colspan="2" | {| style="background:none;" | align="center" style="font-size: 100%; vertical-align: center;" | [[Albānijas futbola izlase|Albānija]] | [[Andoras futbola izlase|Andora]] | [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] | [[Armēnijas futbola izlase|Armēnija]] | [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžāna]] | [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrievija]] | [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnija un Hercegovina]] | [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārija]] | [[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | [[Dānijas futbola izlase|Dānija]] | [[Farēru salu futbola izlase|Farēru salas]] | [[Francijas futbola izlase|Francija]] | [[Grieķijas futbola izlase|Grieķija]] | [[Gruzijas futbola izlase|Gruzija]] | [[Horvātijas futbola izlase|Horvātija]] | [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]] | [[Islandes futbola izlase|Islande]] | [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] | [[Izraēlas futbola izlase|Izraēla]] | [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] | [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstāna]] | [[Kipras futbola izlase|Kipra]] | [[Krievijas futbola izlase|Krievija]] | [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] | [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] | [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteina]] | [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburga]] | [[Maķedonijas futbola izlase|Maķedonija]] | [[Maltas futbola izlase|Malta]] | [[Moldovas futbola izlase|Moldova]] | [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] | [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]] | [[Polijas futbola izlase|Polija]] | [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] | [[Rumānijas futbola izlase|Rumānija]] | [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] | [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase|Serbija un Melnkalne]]* | [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] | [[Slovākijas futbola izlase|Slovākija]] | [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnija]] | [[Somijas futbola izlase|Somija]] | [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] | [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | [[Turcijas futbola izlase|Turcija]] | [[Ukrainas futbola izlase|Ukraina]] | [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] | [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] | [[Velsas futbola izlase|Velsa]] | [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrija]] | [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]] |- style="text-align:center; font-size:90%;" |*''Tiks pārsaukta par [[Serbijas futbola izlase|Serbijas]] izlasi pēc [[FIFA Pasaules kauss 2006|2006. gada Pasaules kausa]], skatīt arī atsevišķo [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalnes]] izlasi &ndash; sāks pastāvēt pēc [[FIFA Pasaules kauss 2006|2006. gada Pasaules kausa]]''. |} |} 14796 52249 2006-06-28T08:47:43Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14797 52250 2006-06-28T09:16:19Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Albānijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Albanija.gif|100px|Albānijas Futbola asociācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Albānijas Futbola Asociācija]] |- |'''Treneris'''||''vakants'' |- |'''Visvairāk spēļu'''||Foto Strakoša (73) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Albans Buši (14) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Albanija_karogs.png |20px|Albānija]] Albānija 2-3 [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] [[Image:Dienvidslavijas_SFR_karogs.svg|20px|Dienvidslāvija]] <br/>([[Tirāna]], [[Albānija]]; 07.10..1946.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Albanija_karogs.png |20px|Albānija]] Albānija 5 - 0 [[Vjetnamas futbola izlase|Vjetnama]] [[Image:125px-Vietnam_flag_large.png|20px|Vjetnama]] <br />([[Norsija]], [[Itālija]]; 12.02.2003.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:125px-Hungary_flag_large.png|20px|Ungārija]] [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] 12 - 0 Albānija [[Image:Albanija_karogs.png |20px|Albānija]]<br/>([[Tirāna]], [[Albānija]]; 24.09.1950.) |} '''Albānijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Albānija|Albānijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Albānijas futbola izlasi pārvalda [[Albānijas Futbola Asociācija]]. Izlase nekad nav piedalījusies ne [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]], ne [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas]] čempionātu finālturnīros. Lai arī Albānijas izlase ilgi tika uzskatīta par vienu no [[Eiropa]]s vājākajām izlasēm, tomēr tai ir izdevies atsevišķās spēlēs sīvi cīnīties ar spēcīgākajām izlasēm. [[Eiropas čempionāts futbolā 1968|1968. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā tieši dēļ neizšķirta 0-0 ar Albānijas izlasi, [[Vācijas futbola izlase|VFR izlase]] nekvalificējās finālturnīram. Kopš astoņdesmitajiem gadiem Albānijas izlasi uzskata par pietiekami konkurētspējīgu. [[FIFA Pasaules kauss 1986|1986. gada Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā Albānija spēja nospēlēt neizšķirti ar spēcīgo [[Polijas futbola izlase|Polijas izlasi]], kā arī uzvarēja nākamos šā čempionāta pusfinālistus [[Beļgijas futbola izlase|Beļģijas izlasi]] ar 3-1. [[FIFA Pasaules kauss 2006|2006. gada Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā albāņi ar 2-1 pieveica Eiropas čempionus [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1962|1962]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1966|1966]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1970|1970]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1974|1974]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1978|1978]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1982|1982]]-[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]] - ''Nepiedalījās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1964|1964]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1972|1972]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1976|1976]] - ''Nepiedalījās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1980|1980]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] ''Nekvalificējās'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[de:Albanische Fußballnationalmannschaft]] [[en:Albania national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Albania]] [[fr:Équipe d'Albanie de football]] [[he:נבחרת אלבניה בכדורגל]] [[hu:Albán labdarúgó-válogatott]] [[pl:Reprezentacja Albanii w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Albanesa de Futebol]] [[sq:Federata Shqiptare e Futbollit]] [[sv:Albaniens fotbollslandslag]] [[nl:Albanees voetbalelftal]] 14798 52252 2006-06-28T09:48:42Z Mrom 519 <br clear="all" /> {| align="center" class="toccolours" |- ! width=100% bgcolor="#ccccff" style="padding:0 0 0 50px;" align="center"| [[Eiropa]]s nacionālās [[Futbols|futbola]] federācijas ([[UEFA]]) | width="90px" | [[Image:UEFA.png|50px|UEFA]] |- | colspan="2" | {| style="background:none;" | align="center" style="font-size: 100%; vertical-align: center;" | [[Albānijas Futbola Asociācija|Albānija]] | [[Andoras Futbola Federācija|Andora]] | [[Anglijas Futbola Asociācija|Anglija]] | [[Armēnijas Futbola Federācija|Armēnija]] | [[Austrijas Futbola Asociācija|Austrija]] | [[Azerbaidžānas Futbola Federācija|Azerbaidžāna]] | [[Baltkrievijas Futbola Federācija|Baltkrievija]] | [[Beļģijas Futbola Asociācija|Beļģija]] | [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola Asociācija|Bosnija un Hercegovina]] | [[Bulgārijas Futbola Savienība|Bulgārija]] | [[Čehijas Futbola Asociācija|Čehija]] | [[Dānijas Futbola Asociācija|Dānija]] | [[Farēru salu Futbola Asociācija|Farēru salas]] | [[Francijas Futbola Federācija|Francija]] | [[Grieķijas Futbola Federācija|Grieķija]] | [[Gruzijas Futbola Federācija|Gruzija]] | [[Horvātijas Futbola Federācija|Horvātija]] | [[Igaunijas Futbola Asociācija|Igaunija]] | [[Islandes Futbola Asociācija|Islande]] | [[Itālijas Futbola Federācija|Itālija]] | [[Izraēlas Futbola Asociācija|Izraēla]] | [[Īrijas Futbola Asociācija|Īrija]] | [[Kazahstānas Futbola Savienība|Kazahstāna]] | [[Kipras Futbola Asociācija|Kipra]] | [[Krievijas Futbola Savienība|Krievija]] | [[Latvijas Futbola Federācija|Latvija]] | [[Lietuvas Futbola Federācija|Lietuva]] | [[Lihtenšteinas Futbola Asociācija|Lihtenšteina]] | [[Luksemburgas Futbola Federācija|Luksemburga]] | [[Maķedonijas Futbola Federācija|Maķedonija]] | [[Maltas Futbola Asociācija|Malta]] | [[Moldovas Futbola Asociācija|Moldova]] | [[Nīderlandes Futbola Asociācija|Nīderlande]] | [[Norvēģijas Futbola Asociācija|Norvēģija]] | [[Polijas Futbola Asociācija|Polija]] | [[Portugāles Futbola Federācija|Portugāle]] | [[Rumānijas Futbola Federācija|Rumānija]] | [[Sanmarīno Futbola Federācija|Sanmarīno]] | [[Serbijas un Melnkalnes Futbola Asociācija|Serbija un Melnkalne]]* | [[Skotijas Futbola Asociācija|Skotija]] | [[Slovākijas Futbola Asociācija|Slovākija]] | [[Slovēnijas Futbola Asociācija|Slovēnija]] | [[Somijas Futbola Asociācija|Somija]] | [[Spānijas Futbola Federācija|Spānija]] | [[Šveices Futbola Asociācija|Šveice]] | [[Turcijas Futbola Federācija|Turcija]] | [[Ukrainas Futbola Federācija|Ukraina]] | [[Ungārijas Futbola Federācija|Ungārija]] | [[Vācijas Futbola Asociācija|Vācija]] | [[Velsas Futbola Asociācija|Velsa]] | [[Ziemeļīrijas Futbola Asociācija|Ziemeļīrija]] | [[Zviedrijas Futbola Asociācija|Zviedrija]] |- style="text-align:center; font-size:90%;" |*''Tiks pārsaukta par [[Serbijas futbola Asociācija|Serbijas]] Futbola Asociāciju pēc [[FIFA Pasaules kauss 2006|2006. gada Pasaules kausa]], skatīt arī atsevišķo [[Melnkalnes futbola Asociācija|Melnkalnes]] Futbola Asociāciju &ndash; sāks pastāvēt pēc [[FIFA Pasaules kauss 2006|2006. gada Pasaules kausa]]''. |} |} 14799 52256 2006-06-28T10:03:18Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Albanija.gif | Founded = 1930 | FIFA affiliation = 1932 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Armands Duka | Coach = ''nav'' }} '''Albānijas Futbola Asociācija (SFS)''' ([[Albāņu valoda|albāņu val.]]: ''Federata Shqiptare e Futbollit'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Albānija|Albānijā]]. Tā organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Albānijas Pirmā divīzija|Albānijas Pirmo divīziju]], kā arī atbild par [[Albānijas futbola izlase|Albānijas futbola izlasi]]. SFS galvenā mītne atrodas [[Tirāna|Tirānā]]. Albānijas Futbola Asociācija tikla dibināta 1930. gada 6. jūnijā, [[FIFA]] sastāvā tā atrodas kopš 1932. gada. 1954. gadā SFS bija viena no [[UEFA]] dibinātājām. ==Ārējās saites== * [http://www.fshf.org Oficiālā mājaslapa] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[en:Football Association of Albania]] [[fr:Fédération d'Albanie de football]] [[it:Federata Shqiptarë Futbollit]] [[sq:Federata Shqiptare e Futbollit]] 14800 52257 2006-06-28T10:07:59Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14801 53152 2006-07-02T08:43:52Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sv:Andorras herrlandslag i fotboll]] {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Andoras futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Andora.gif|100px|Andoras Futbola federācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Andoras Futbola Federācija]] |- |'''Treneris'''||Dāvids Rodrigo 1999- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Oskars Sonžē (59) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Hesuss Hulians Lusendo (3) <br /> Indefonss Lima (3) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Andora_karogs.png|20px|Andora]] Andora 2-3 [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]] [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]] <br/>([[Andora la Vella]], [[Andora]]; 13.11.1996.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Andora_karogs.png|20px|Andora]] Andora 2 - 0 [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrievija]] [[Image:Baltkrievija_karogs.png|20px|Baltkrievija]] <br />([[Andora la Vella]], [[Andora]]; 26.04.2000.)<br />[[Image:Andora_karogs.png|20px|Andora]] Andora 2 - 0 [[Albānijas futbola izlase|Albānija]] [[Image:Albanija_karogs.png|20px|Albānija]] <br />([[Andora la Vella]], [[Andora]]; 17.04.2002.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Flag_of_the_Czech_Republic.svg|20px|Čehija]] [[Čehijas futbola izlase|Čehija]] 8 - 1 Andora [[Image:Andora_karogs.png|20px|Andora]] <br/>([[Libereca]], [[Čehija]]; 04.06.2005.) |} '''Andoras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Andora|Andoras valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. To pārvalda [[Andoras Futbola Federācija]]. Starptautiskajā futbolā [[Andora]] ir ļoti jauna valsts, nacionālā izlase pastāv tikai nedaudz vairāk kā 10 gadus. Andoras izlase savā pastāvēšanas vēsturē līdz šim ir izcīnījusi tikai 3 uzvaras: pret [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]], [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Maķedonijas futbola izlase|Maķedoniju]]. Andoras izlase ir pazīstama kā viena no visrupjāk spēlējošajām izlasēm [[Eiropa|Eiropā]], [[FIFA Pasaules kauss 2006|2006. gada Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā nopelnot visvairāk dzelteno un sarkano kartiņu. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 2002|2002]]-[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] - ''Nepiedalījās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2000|2000]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] ''Nekvalificējās'' ==Ārējās saites== *[http://www.fedandfut.com/ Andoras Futbola Federācijas] {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[de:Andorranische Fußballnationalmannschaft]] [[en:Andorra national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Andorra]] [[fi:Andorran jalkapallomaajoukkue]] [[fr:Équipe d'Andorre de football]] [[he:נבחרת אנדורה בכדורגל]] [[hu:Andorrai labdarúgó-válogatott]] [[nl:Andorrees voetbalelftal]] [[pl:Reprezentacja Andory w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Andorrana de Futebol]] [[sv:Andorras herrlandslag i fotboll]] 14802 52259 2006-06-28T10:35:01Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Andora.gif | Founded = 1994 | FIFA affiliation = 1996 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1994 | President = Fransesks Emats Eskobars | Coach = Dāvids Rodrigo }} '''Andoras Futbola Federācija''' ([[Katalāņu valoda|katalāņu val.]]: ''Federació Andorrana de Fútbol'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Andora|Andorā]]. Federācija organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Andoras Pirmā divīzija|Andoras Pirmo divīziju]], kā arī atbild par [[Andoras futbola izlase|Andoras futbola izlasi]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Andora la Vella|Andorā la Vellā]]. ==Ārējās saites== *[http://www.fedandfut.com/ Andoras Futbola Federācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[ca:Federació Andorrana de Futbol]] [[en:Andorran Football Federation]] [[es:Federación Andorrana de Fútbol]] [[fr:Fédération d'Andorre de football]] [[nl:Andorrese voetbalbond]] 14803 52260 2006-06-28T10:37:07Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14804 52262 2006-06-28T10:56:17Z Strunskis 1037 Raunas bīskapa pils (vāciski Bischoffsresidenz Ronneburg) Raunas bīskapa pils (vāciski Bischoffsresidenz Ronneburg) 14805 53151 2006-07-02T08:42:06Z YurikBot 213 robot Adding: [[id:Tim nasional sepak bola Inggris]], [[ru:Сборная Англии по футболу]] {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Anglijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Anglija.gif|100px|Anglijas Futbola asociācija]]</div> |- |'''Iesauka'''||''The Three Lions'' (Trīs lauvas) |- |'''Federācija'''||[[Anglijas Futbola Asociācija]] |- |'''Treneris'''||Brūss Maklarens 2006- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Pīters Šiltons (125) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Bobijs Čārltons (49) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Skotijaskarogs.png|20px|Skotija]] [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] 0 - 0 Anglija [[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] <br/>([[Partika]], [[Skotija]]; 30.11.1872.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Irija_karogs.png|20px|Īrija]] [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] 0 - 13 Anglija [[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] <br />([[Belfāsta]], [[Īrija]]; 18.02.1882.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:125px-Hungary_flag_large.png|20px|Ungārija]] [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] 7 - 1 Anglija [[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]]<br/>([[Budapešta]], [[Ungārija]]; 23.05.1954.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |12 (''pirmoreiz [[FIFA Pasaules kauss 1950|1950]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Uzvarētāji, [[FIFA Pasaules kauss 1966|1966]] |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |7 (''pirmoreiz [[Eiropas čempionāts futbolā 1968|1968]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |[[Eiropas čempionāts futbolā 1968|1968]] trešā vieta; <br /> [[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] pusfināls |} '''Anglijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Anglija|Angliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Anglijas futbola izlasi pārvalda [[Anglijas Futbola Asociācija]]. Anglijas izlase [[FIFA Pasaules kauss 1966|1966.]] gadā uzvarēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā futbolā]]. Anglijas izlase, kas ir futbola dzimtenes pārstāvji, piedalījās pirmajā oficiālajā [[Futbols|futbola]] valstsacīkstē, 1872. gada 30. novembrī cīnoties neizšķirti 0-0 ar [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Turpmāko 40 gadu laikā Anglijas izlase aizvadīja spēles vienīgi ar citām [[Lielbritānija]]s valstu izlasēm ([[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]. Anglijas izlase nepiedalījās pirmajos trijos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], pirmoreiz tajā startējot tikai [[FIFA Pasaules kauss 1950|1950. gadā]]. [[FIFA Pasaules kauss 1966|1966. gada Pasaules čempionātā]], kas notika tieši [[Anglija|Anglijā]], Anglijas izlase pirmo un vienīgo reizi ieguva [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu]]. Kopš tā laika Anglijas izlase allaž ir starp favorītiem visos turnīros, taču lielajos finālturnīros ([[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]] un [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]) kopš 1966. gada vairs nav uzvarējusi. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1938|1938]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1950|1950]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1954|1954]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1958|1958]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1962|1962]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1966|1966]] - '''Čempioni''' *[[FIFA Pasaules kauss 1970|1970]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1974|1974]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1978|1978]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1982|1982]] - ''2. kārta'' *[[FIFA Pasaules kauss 1986|1986]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] - ''Pusfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]] - ''Astotdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 2002|2002]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Ceturtdaļfināls'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]] - ''Nepiedalījās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1964|1964]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1968|1968]] - ''Pusfināls'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1972|1972]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1976|1976]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1980|1980]] - ''Grupu turnīrs'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1984|1984]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1988|1988]] - ''Grupu turnīrs'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''Grupu turnīrs'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] - ''Pusfināls'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2000|2000]] - ''Grupu turnīrs'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Ceturtdaļfināls'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[ar:منتخب إنجلترا لكرة القدم]] [[cs:Anglická fotbalová reprezentace]] [[de:Englische Fußballnationalmannschaft]] [[en:England national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Inglaterra]] [[et:Inglismaa jalgpallikoondis]] [[fi:Englannin jalkapallomaajoukkue]] [[fr:Équipe d'Angleterre de football]] [[gl:Selección nacional de fútbol de Inglaterra]] [[he:נבחרת אנגליה בכדורגל]] [[hu:Angol labdarúgó-válogatott]] [[id:Tim nasional sepak bola Inggris]] [[it:Nazionale di calcio dell'Inghilterra]] [[ja:サッカーイングランド代表]] [[ko:잉글랜드 축구 국가대표팀]] [[lt:Anglijos vyrų futbolo rinktinė]] [[mk:Фудбалска репрезентација на Англија]] [[nl:Engels voetbalelftal]] [[no:Englands herrelandslag i fotball]] [[pl:Reprezentacja Anglii w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Inglesa de Futebol]] [[ro:Echipa naţională de fotbal a Angliei]] [[ru:Сборная Англии по футболу]] [[sk:Anglické národné futbalové mužstvo]] [[sr:Фудбалска репрезентација Енглеске]] [[sv:Englands herrlandslag i fotboll]] [[th:ฟุตบอลทีมชาติอังกฤษ]] [[tr:İngiltere Milli Futbol Takımı]] [[zh:英格蘭足球代表隊]] 14806 52882 2006-07-01T18:25:41Z Mrom 519 jauns treneris {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Anglija.gif | Founded = 1863 | FIFA affiliation = 1905 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Velsas Princis Viljams | Coach = Brūss Maklarens }} '''Anglijas Futbola Asociācija (FA)''' ([[Angļu valoda|angļu val.]]: ''The Football Association'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Anglija|Anglijā]]. Tā organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]], kā arī atbild par [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. FA galvenā mītne atrodas [[Londona|Londonā]]. ''FA'' tika dibināta 1863. gadā un ir vecākā futbola asociācija pasaulē. Tā ir gan [[UEFA]], gan [[FIFA]] locekle. ==Ārējās saites== * [http://www.thefa.com Oficiālā mājaslapa] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[de:The Football Association]] [[en:The Football Association]] [[fr:Fédération d'Angleterre de football]] [[it:Federazione calcistica dell'Inghilterra]] [[he:התאחדות הכדורגל של אנגליה]] [[nl:Engelse voetbalbond]] [[ja:イングランドサッカー協会]] [[no:The Football Association]] [[pt:The Football Association]] [[ru:Футбольная ассоциация Англии]] [[sv:Football Association]] [[zh:英格蘭足球總會]] 14807 52269 2006-06-28T13:34:39Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14808 53184 2006-07-02T11:17:58Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sv:Armeniens herrlandslag i fotboll]] {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Armēnijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Armenija.gif|100px|Armēnijas Futbola federācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Armēnijas Futbola Federācija]] |- |'''Treneris'''||''vakants'' |- |'''Visvairāk spēļu'''||Sarkiss Hovsepjans (78) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Arturs Petrosjans (11) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Armenija_karogs.png|20px|Armēnija]] Armēnija 0 - 0 [[Moldovas futbola izlase|Moldova]] [[Image:Moldova_karogs.png|20px|Moldova]] <br/>([[Erevāna]], [[Armēnija]]; 12.10.1992.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Armenija_karogs.png|20px|Armēnija]] Armēnija 3 - 0 [[Albānijas futbola izlase|Albānija]] [[Image:Albanija_karogs.png |20px|Albānija]] <br />([[Erevāna]], [[Armēnija]]; 06.09.1997.)<br />[[Image:Andora_karogs.png|20px|Andora]] [[Andoras futbola izlase|Andora]] 0 - 3 Armēnija [[Image:Armenija_karogs.png|20px|Armēnija]] <br />([[Andora la Vella]], [[Andora]]; 09.10.1999.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Cile_karogs.png |20px|Čīle]] [[Čīles futbola izlase|Čīle]] 7 - 0 Armēnija [[Image:Armenija_karogs.png|20px|Armēnija]] <br />([[Vina del Mara]], [[Čīle]]; 04.01.1997.) <br />[[Image:Gruzija_karogs.png|20px|Gruzija]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzija]] 7 - 0 Armēnija [[Image:Armenija_karogs.png|20px|Armēnija]] <br />([[Tbilisi]], [[Gruzija]]; 30.03.1997.) |} '''Armēnijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Armēnija|Armēnijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. To pārvalda [[Armēnijas Futbola Federācija]]. Pēc [[PSRS|Padomju Savienības]] sabrukšanas, 1992. gada oktobrī aizvadīja savu pirmo spēli pret [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS]] sastāvā'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]]-[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS]] sastāvā'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Nekvalificējās'' ==Ārējās saites== *[http://www.armenia.fifa.com/ Armēnijas Futbola Federācija] {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] Đ [[de:Armenische Fußballnationalmannschaft]] [[en:Armenia national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Armenia]] [[fi:Armenian jalkapallomaajoukkue]] [[fr:Équipe d'Arménie de football]] [[he:נבחרת ארמניה בכדורגל]] [[hu:Örmény labdarúgó-válogatott]] [[nl:Armeens voetbalelftal]] [[pl:Reprezentacja Armenii w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Armênia de Futebol]] [[sv:Armeniens herrlandslag i fotboll]] 14809 52271 2006-06-28T14:01:23Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Armenija.gif | Founded = 1992 | FIFA affiliation = 1992 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1993 | President = Rubens Hairapetjans | Coach = ''nav'' }} '''Armēnijas Futbola Federācija''' ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Armēnija|Armēnijā]]. Federācija organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Armēnijas Premjerlīga|Armēnijas Premjerlīgu]], kā arī atbild par [[Armēnijas futbola izlase|Armēnijas futbola izlasi]]. Armēnijas Futbola Federāciju dibināja 1992. gadā, tajā pašā gadā tā iestājās [[FIFA]], bet vēl pēc gada arī [[UEFA]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Erevāna|Erevānā]]. ==Ārējās saites== *[http://www.armenia.fifa.com/ Armēnijas Futbola Federācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[en:Football Federation of Armenia]] [[fr:Fédération d'Arménie de football]] [[it:Federazione calcistica dell'Armenia]] [[nl:Armeense voetbalbond]] 14810 52272 2006-06-28T14:26:58Z 217.199.109.32 Žurnālists. Strādājis laikrakstos Fakts, Neatkarīgā Rīta Avīze un Diena, kā arī Latvijas radio ziņu dienestā. Pašlaik darbojas žurnālā KLUBS. 14811 52276 2006-06-28T15:29:13Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14812 52279 2006-06-28T15:56:09Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Austrijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Austrija.gif|100px|Austrijas Futbola asociācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Austrijas Futbola Asociācija]] |- |'''Treneris'''||Jozefs Hikersbergers 2006- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Andreass Hercogs (103) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Antons Polsters (44) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Austrija_karogs.png |20px|Austrija]] Austrija 5 - 0 [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] [[Image:125px-Hungary_flag_large.png|20px|Ungārija]] <br/>([[Vīne]], [[Austrija]]; 12.10.1902.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Austrija_karogs.png |20px|Austrija]] Austrija 9 - 0 [[Maltas futbola izlase|Malta]] [[Image:Malta_karogs.png |20px|Anglija]] <br />([[Zalcburga]], [[Austrija]]; 30.04.1977.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Austrija_karogs.png |20px|Austrija]] Austrija 1 - 11 [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] [[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]]<br/>([[Vīne]], [[Austrija]]; 08.06.1908.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |7 (''pirmoreiz [[FIFA Pasaules kauss 1934|1934]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Trešā vieta, [[FIFA Pasaules kauss 1954|1954]] |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |0 (pagaidām) (''pirmoreiz [[Eiropas čempionāts futbolā 2008|2008]]'') |} '''Austrijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Austrija|Austrijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Austrijas futbola izlasi pārvalda [[Austrijas Futbola Asociācija]]. Austrija ir piedalījusies 7 [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], pēdējoreiz [[FIFA Pasaules kauss 1998|1998. gadā]]. Izlase nekad nav piedalījusies [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros, taču 2008. gadā tajā debitēs, jo [[Eiropas čempionāts futbolā 2008|2008. gada Eiropas čempionāts]] notiks [[Austrija|Austrijā]] un [[Šveice|Šveice]]. Austrijas izlases lielākais panākums ir 3. vieta [[FIFA Pasaules kauss 1954|1954. gada Pasaules čempionātā]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1934|1934]] - ''4. vieta'' *[[FIFA Pasaules kauss 1938|1938]] - ''Kvalificējās, bet [[Anšluss|Anšlusa]] dēļ nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1950|1950]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1954|1954]] - ''3. vieta'' *[[FIFA Pasaules kauss 1958|1958]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1962|1962]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1966|1966]]-[[FIFA Pasaules kauss 1974|1974]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1978|1978]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1982|1982]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1986|1986]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 2002|2002]]-[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2008|2008]] - ''Kvalificējas automātiski kā rīkotājvalsts'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[de:Österreichische Fußballnationalmannschaft]] [[en:Austria national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Austria]] [[fr:Équipe d'Autriche de football]] [[it:Nazionale di calcio dell'Austria]] [[he:נבחרת אוסטריה בכדורגל]] [[hu:Osztrák labdarúgó-válogatott]] [[nl:Oostenrijks voetbalelftal]] [[pl:Reprezentacja Austrii w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Austríaca de Futebol]] [[sv:Österrikes herrlandslag i fotboll]] [[zh:奧地利國家足球隊]] 14813 52280 2006-06-28T16:03:41Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Austrija.gif | Founded = 1904 | FIFA affiliation = 1905 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Frīdrihs Štiklers | Coach = Jozefs Hikersbergers }} '''Austrijas Futbola Asociācija (ÖFB)''' ([[Vācu valoda|vācu val.]]: ''Österreichischer Fußball-Bund'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Austrija|Austrijā]]. Federācija organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Austrijas Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgu]], kā arī atbild par [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Vīnē|Vīne]]. Kopš 1905. gada ÖFB ir [[FIFA]] locekle, bet 1954. gadā kļuva par vienu no [[UEFA]] dibinātājām. ==Ārējās saites== *[http://www.oefb.at/ Austrijas Futbola Asociācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[de:Österreichischer Fußball-Bund]] [[en:Austrian Football Association]] [[fr:Fédération d'Autriche de football]] [[it:Federazione calcistica dell'Austria]] [[nl:Oostenrijkse voetbalbond]] [[sv:Österreichischer Fussball-Bund]] [[zh:奧地利足球協會]] 14814 52327 2006-06-29T06:08:23Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14815 53188 2006-07-02T11:52:33Z YurikBot 213 robot Modifying: [[pt:Seleção Azeri de Futebol]] {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Azerbaidžānas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Azerbaidzana.gif|100px|Azerbaidžānas Futbola federācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Azerbaidžānas Futbola Federācija]] |- |'''Treneris'''||Sahins Dinijevs |- |'''Visvairāk spēļu'''||Tarlans Ahmedovs (73) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Gurbans Gurbanovs (14) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Gruzija_karogs.png|20px|Gruzija]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzija]] 6 - 3 Azerbaidžāna [[Image:Azerbaidzana_karogs.png |20px|Azerbaidžāna]] <br/>([[Gurjani]], [[Gruzija]]; 17.09.1992.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Azerbaidzana_karogs.png |20px|Azerbaidžāna]] Azerbaidžāna 4 - 0 [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteina]] [[Image:Lihtensteina_karogs.png|20px|Lihtenšteina]] <br />([[Baku]], [[Azerbaidžāna]]; 05.06.1999.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Francija_karogs.png |20px|Francija]] [[Francijas futbola izlase|Francija]] 10 - 0 Azerbaidžāna [[Image:Azerbaidzana_karogs.png|20px|Azerbaidžāna]]<br/>([[Osēra]], [[Francija]]; 06.09.1995.) |} '''Azerbaidžānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Azerbaidžānas futbola izlasi pārvalda [[Azerbaidžānas Futbola Federācija]]. Savu pirmo spēli pēc [[PSRS]] sabrukšanas Azerbaidžānas izlase aizvadīja 1992. gada 17. septembrī pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS]] sastāvā'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]]-[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS]] sastāvā'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Nekvalificējās'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[de:Aserbaidschanische Fußballnationalmannschaft]] [[en:Azerbaijan national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Azerbaiyán]] [[fr:Équipe d'Azerbaïdjan de football]] [[he:נבחרת אזרבייג'ן בכדורגל]] [[hu:Azeri labdarúgó-válogatott]] [[nl:Azerbeidzjaans voetbalelftal]] [[pl:Reprezentacja Azerbejdżanu w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Azeri de Futebol]] [[tr:Azerbaycan Milli Futbol Takımı]] 14816 52337 2006-06-29T06:41:27Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Azerbaidzana.gif | Founded = 1992 | FIFA affiliation = 1994 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1994 | President = Ramizs Mirzajevs | Coach = Sahins Dinijevs }} '''Azerbaidžānas Futbola Federācija''' ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]]. Federācija organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Azerbaidžānas Superlīga|Azerbaidžānas Superlīgu]], kā arī atbild par [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānas futbola izlasi]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Baku]]. ==Ārējās saites== *[http://www.affa.az/ Azerbaidžānas Futbola Federācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[en:Association of Football Federations of Azerbaijan]] [[fr:Fédération d'Azerbaïdjan de football]] [[nl:Azerbeidzjaanse voetbalbond]] 14817 52442 2006-06-29T14:37:11Z Redagavimas 634 ..........{{delete}}. {{delete}}. 14819 52408 2006-06-29T12:04:49Z Dainis 876 [[Image:Reed switch (aka).jpg|thumb|258px|Herkons]] '''Herkons''' (no vārdiem [[hermetizācija|'''her'''metizācija]] un [[kontakts (elektrotehnikā)|'''kon'''takt'''s''']]) - elektromehāniska ierīce, sastāvoša no feromagnētiskiem [[kontakts (elektrotehnikā)|kontaktiem]], kas ievietoti hermētiska stikla caurulītē, kurā ir [[vakuums]] vai [[inerta gāze]]. Tuvinot herkonam [[magnēts|magnētu]] vai ieslēgtu [[elektromagnēts|elektromagnētu]], kontakti saslēdzas. Herkonus izgatavo ar normāli noslegtiem, pārtrauktiem vai pārslēdzošiem kontaktiem. Herkonus izmanto [[herkona relejs|herkona relejos]], sensoros, u.c. [[Category:Elektrotehnika]] [[da:Reed-kontakt]] [[de:Reed-Relais]] [[en:Reed switch]] [[lt:Herkonas]] [[nl:Reed-contact]] [[ru:Геркон]] 14820 52436 2006-06-29T13:59:06Z Dainis 876 '''Herkona relejs''' - elektromagnētiskais [[relejs]], kas sastāv no [[elektromagnēts|elektromagnēta]] un viena vai vairākiem [[herkons|herkoniem]]. Herkons atrodas elektromagnēta spoles iekšienē. Salīdzinot ar enkura elektromagnētiskajiem relejiem, herkona relejiem ir daudz lielāka ātrdarbība, dilumizturība, drošums, tie nav jāregulē. Tos izmanto arī, ja nepieciešams pārslēgt ļoti zemus signālus. Inertā [[atmosfēra]] herkonā nodrošina, ka nenotiek [[kontakts (elektrotehnikā)|kontakta]] [[oksidācija]], līdz ar to nesamazinās kontakta pretestība. [[Category:Elektrotehnika]] 14821 52447 2006-06-29T15:04:53Z Dainis 876 '''Laika relejs''' - [[relejs]], kas pārslēdz [[kontakts (elektrotehnikā)|kontaktus]] pēc noteikta, iepriekš iestādīta laika sprīža (aiztures laika) kopš vadības signāla saņemšanas. Laika relejs ir [[taimers|taimera]] paveids. Laika relejam ir trīs funkcionālas daļas: * uztverošā (pieņem vadības signālu; ja vajadzīgs - pārveido to), * laika aizturi veidojošā (nodrošina iepriekš iestādīto laika aizturi), * reaģējošā daļa (tieši vai caur pastiprinātāju iedarbojas uz vadāmo iekārtu). Pēc laika aizturei izmantotā fizikālā principa laika relejus iedala: * mehāniskajos (darbības principā ir pulksteņmehānisms), * elektriskajos (darbības pamatā ir kondensatora izlāde vai uzlāde, impulsu skaitīšana utt.), * elektromagnētiskajos, * termiskajos, * hidrauliskajos, * pneimatiskajos. Galvenais laika releju raksturlielums ir aiztures laiks (no dažām ms līdz dažām stundām); to var regulēt, ietekmejot maiņas ātrumu fizikālajam lielumam, kas iedarbojas uz laika aiztures elementu no vadības signala saņemsanas brīža līdz iedarbības sliekšņa sasniegšanai. Laika relejus lieto dažādās automātiskās vadības un aizsardzības iekārtās. [[Category:Elektrotehnika]] 14822 52455 2006-06-29T17:00:17Z Keps 758 '''Goti''' bija viena no [[Ģermāņi|ģermāņu]] ([[Teitoņi|teitoņu]]) tautām, kas 3.-6. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]] spēlēja nozīmīgu lomu. Goti ieradās Viduseiropā no [[Zviedrija]]s dienvidu reģioniem un ap 3. Bizagadsimtu tie izvietojās plašā reģionā līdz [[Donava]]s lejtecei. Daļa gotu apmetās arī ap [[Melnā jūra|Melno jūru]]. Šīs kareivīgās cilts karapulki postīja [[Trāķija|Trāķiju]], [[Dācija|Dāciju]], [[Mazāzija]]s un [[Egeja]]s piekrastes pilsētas, bet 267-268.g. viņi sagrāba un izpostīja [[Atēnas]] un arvien vairāk sāka apdraudēt [[Itālija|Itāliju]], līdz beidzot 4. gadsimtā goti apvienojās ar vairākām citām ciltīm un izveidoja karalisti, kas pletās no [[Baltijas jūra|Baltijas]] līdz pat [[Melnā jūra|Melnai jūrai]]. ==Gotu sadalīšanās un migrācija== Ap 370.g. goti sadalījās divās daļās - austrumgotos (ostrogotos) un rietumgotos (vizigotos). Austrumgotu karaliste aizņēma teritoriju austrumos no [[Dņestra]]s upes līdz Melnās jūras piekrastei (daļa no mūsdienu [[Ukraina]]s un [[Baltkrievija]]s). Savukārt, rietumgotu karaliste pletās no Dņestras līdz [[Donava]]i. Līdz ar to šīs tautas bija arī vieni no baltu tuvākiem kaimiņiem. Pēc dažiem gadiem rietumgotu zemēs iebruka [[huņņi]] (kareivīgas Kaspijas stepju klejotāju tautas), piespiežot gotus glābties [[Romas impērija]]s pārvaldītajās teritorijās uz dienvidiem no Donavas. Tieši šis huņņu iebrukums bija viens no galvenajiem impulsiem, kā rezultātā Eiropā kā ķēdes reakcija izraisījās lielā tautu staigāšana, kas turpinājās vairākus gadsimtus un, kura laikā arī gāja bojā Romas impērija. ==Gotu loma Rietumromas sagrāvē== Atkāpjoties huņņu priekšā, austrumgoti, ar Sarmatijas [[Alāni|alānu]] palīdzību pie [[Adrianopole]]s [[Trāķija|Trāķijā]] (mūsdienu Edirnes) 378. g. smagi sakāva līdz tam neuzvaramo Romas armiju. Iespējams, tieši no alāniem vēlākās [[Feodālisms|feodālās]] Eiropas armijas aizguvušas daudzus nozīmīgas bruņojuma un kaujas [[taktika]]s detaļas, kā piemēram smagos [[Pīķis|pīķus]], ko pielietoja zirgos sēdoši [[Bruņinieks|bruņinieki]]. Katrā ziņā, ar šādiem pīķiem bruņotas alānu kavalērijas vienības pie Adrianopoles burtiski samala romiešu leģionus. Tas apstiprina senu patiesību, ka mazāk attīstītas, pat atpalikušas sabiedrības reizēm, kad tās ķeras pie [[Inovācija|inovācijām]], īsā laika posmā var negaidīti pārspēt tehniski un ekonomiski augsti attīstītus konkurentus. Adrianopoles kauja bija liktenīga ne tikai romiešiem, tas bija vēsturisks pagrieziena punkts visai Eiropai. Pirmkārt tādēļ, ka kopš šī brīža goti kļuva par faktiskajiem Romas likteņa noteicējiem. Vērojot austrumgotu veiksmi un izmantojot romiešu šoku pēc Adrianopoles sagrāves, aktivizējās arī rietumgoti. Lai gan rietumgoti jau daudzus gadus bija romiešu sabiedroti, viņi, sava vadoņa [[Alariks|Alarika]] vadībā, kurš arī jau trīsdesmit gadus bija kalpojis Romas impērijai, 396. g. nopostīja Atēnas, bet 410.g. - Romu. [[Attēls:Visigoth Kingdom.jpg|thumb|200px|Rietumgotu teritorija]]Pat pēc Romas impērijas (Rietumromas) sabrukuma, rietumgoti līdz pat 8. gs. sākumam pārvaldīja lielu daļu Dienvideiropas līdz [[franki]] tos izspieda no Dienvidfrancijas, bet [[Musulmaņi|musulmaņu]] [[mauri]] (marokāņu priekšteči) sakāva rietumgotus Spānijā. Rietumgotu plosīšanās izprovocēja trīs citas milzīgas invāzijas. Proti, lai aizsargātu [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret iespējamo tālāko Alarika ekspansiju, romiešu karavadonis [[Stiliho]] bija spiests pārdislocēt [[Gallija]]s leģionus. Tā rezultātā tika novājināta impērijas [[Reina]]s robeža, ko nekavējās izmantot [[burgundi]] ap 400.g. iebrūkot reģionā, kur saplūst Reina un [[Maina]]. Pēc 30 gadiem romiešiem ar huņņu algotņu palīdzību burgundus izdevās no šī reģiona padzīt. Bet jau 443.g. burgundi atgriezās un apmetās mūsdienu [[Liona]]s apkārtnē. Romas impērijai tas bija jūtams zaudējums, jo šī bija stratēģiski nozīmīga vieta, kas ļāva kontrolēt svarīgas [[Alpi|Alpu]] pārejas. Otra, jau daudz nozīmīgāka invāzija notika 406.g., kad liels skaits barbaru ([[vandāļi]], [[suēvi]] un alāni) šķērsoja Reinu un virzījās tālāk uz dienvidiem. Romai tas faktiski nozīmēja vienas no saimnieciski veselīgākās provinces zaudēšanu. ==Gotu "romanizācija"== Pēc pēdējā Romas imperatora [[Romuls Augustuls|Romula Augustula]] (''Romulus Augustulus'') nāves 476.g. par Itālijas karali tika iecelts ģermāņu ģenerālis [[Odoakrs]]. Taču viņa valdīšana nebija ilga, jo 488.g. Itālijā, ar[[ Bizantija]]s imperatora piekrišanu, iebruka Teodorika vadītie austrumgoti. Tie Odoakru nogalināja un Teodoriks ieņēma viņa vietu Itālijas tronī. Tādēļ nevarētu apgalvot, ka būtu notikusi kārtējā barbaru invāzija, kas grāva pēdējās Romas impērijas paliekas. Teodoriks bija dzimis [[Panonija|Panonijā]], kas bija Romas province. Viņa tēvs bija ostrogotu karalis un lai šo ģermāņu cilti turētu paklausībā, Teodoriks no 7 līdz 17 gadiem tika turēts gūstā Bizantijas imperatora galmā Konstantinopolē. Kad Teodorika tēvs nomira, viņa troni ieņēma dēls. Nākamo 14 gadu laikā ostrogoti Teodorika vadībā, te karoja pret Bizantiju, te pievienojās tai lai cīnītos pret citiem kopīgiem ienaidniekiem. Tā Bizantija atbalstīja arī Teodorika cīņu pret Odoakru, kura beidzās ar Teodorika uzvaru. [[Attēls:Ostrogothic Kingdom.png|thumb|200px|Austrumgotu teritorija]]Ar šo brīdi sākās austrumgotu romanizēšana. Tomēr šie mēģinājumi nāca pārsvarā tikai no paša Teodorika, kurš apprecēja Bizantijas imperatora meitu (princesi), saglabāja un nodrošināja Romas senāta, tiesas sistēmas un romiešu ierēdņu aparāta darbību. Viņa valdībā svarīgākos amatus ieņēma romieši, daudzi no tiem bija kādreiz slavenu romiešu dzimtu pēcteči. Savukārt jaunpienākušie un zemi ieguvušie gotu dižciltīgie laukos tika aplikti ar tādiem pašiem nodokļiem kā vietējie romiešu [[Latifundija|latifundisti]]. Paša Teodorika galms [[Ravenna|Ravennā]] piesaistīja daudz intelektuāļu un mākslinieku, bet viņa meita tika apmācīta latīņu un grieķu valodām. Teodoriks valdīja Itālijā 33 gadus. Gandrīz visu šo laiku Itālijā ne tikai valdīja miers un stabilitāte, tā piedzīvoja arī ekonomisku uzplaukumu. Teodoriks visiem spēkiem veicināja [[lauksaimniecība]]s un [[tirdzniecība]]s attīstību. Pats Teodoriks bija pieņēmis kristietības [[Ariānisms|ariānisma]] paveidu un izturējās iecietīgi pret citām reliģijām. ==Rietumromas un gotu katastrofa== Diemžēl, kā izsakās vēsturnieks H.G.Kenigsbergers, tā bija pēdējā klasiskās kultūras "indiāņu vasara" Rietumos. Neskatoties uz visām Teodorika pūlēm romanizēt gotus, lielākā to daļa, kas apdzīvoja Itālijas ziemeļus, joprojām turējās pie vecajām ģermāņu tradīcijām, runāja savā valodā, pakļāvās saviem rakstītiem, bet biežāk nerakstītiem likumiem. Turklāt goti turējās arī pie savas, no [[Katolicisms|katolicisma]] atšķirīgas reliģijas - ariānisma. Tādēļ bija vajadzīgas vairākas paaudzes lai austrumgoti romanizētos, bet romieši barbarizētos tiktāl, līdz principiālas kultūras atšķirības starp tiem izzustu. Diemžēl liktenis abām pusēm tik daudz laika nebija atvēlējis, jo 526.g. Teodoriks nomira, bet viņa vietā vairs nebija neviena tikpat tālredzīgi mērķtiecīga un enerģiska valdnieka, kas turpinātu uzsākto Itālijas sabiedrības integrācijas un vairāk vai mazāk stabilas politekonomiskās struktūras veidošanas procesu. Starp dažādām etniski un kultūras ziņā atšķirīgām Itālijas [[sabiedrība]]s daļām sākās asiņainas cīņas, kas šo reģionu pārvērsa pilnīgā haosā. Bizantija imperators [[Justiniāns I]] 535.g. nosūtīja uz Itāliju karaspēku ar ģenerāli [[Belizārijs|Belizāriju]] priekšgalā ieviest kārtību. Ar milzīgām pūlēm tas bizantiešiem izdevās tikai 20 gadu laikā - 555.g. austrumgotu pretestība tika salauzta un tie nelielās grupās izklīda pa visu Eiropu un, sajaucoties ar citām ģermāņu ciltīm - [[burgundieši]]em, alāniem, vandaļiem, tie nemanot nogāja no vēstures arēnas. Itāliju kopš šī laika sāka pārvaldīt Konstantinopoles iecelti gubernatori, kā eksteritoriālu Bizantijas provinci. ==Ārējās saites== [http://www.ucalgary.ca/~vandersp/Courses/texts/jordgeti.html Gotu izcelsme un darbība] [http://www.religioustolerance.org/goth.htm Gotu kultūra] [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[Category:Eiropa]] 14824 52513 2006-06-30T06:52:56Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14825 52520 2006-06-30T07:19:38Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Baltkrievijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Baltkrievija.gif|100px|Baltkrievijas Futbola federācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Baltkrievijas Futbola Federācija]] |- |'''Treneris'''||Jurijs Puntuss 2006- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Sergejs Gurenko (78) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Maksims Romašenkovs (13) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Lietuva_karogs.png |20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] 1 - 1 Baltkrievija [[Image:Baltkrievija_karogs.png|20px|Baltkrievija]] <br/>([[Viļņa]], [[Lietuva]]; 20.07.1992.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Baltkrievija_karogs.png|20px|Baltkrievija]] Baltkrievija 5 - 0 [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] [[Image:Lietuva_karogs.png |20px|Lietuva]] <br />([[Minska]], [[Baltkrievija]]; 07.06.1998.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Austrija_karogs.png|20px|Austrija]] [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] 5 - 0 Baltkrievija [[Image:Baltkrievija_karogs.png|20px|Baltkrievija]]<br/>([[Insbruka]], [[Austrija]]; 11.06.2003.) |} '''Baltkrievijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Baltkrievija|Baltkrievijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Baltkrievijas futbola izlasi pārvalda [[Baltkrievijas Futbola Federācija]]. Savu pirmo spēli pēc [[PSRS]] sabrukšanas izlase aizvadīja 1992. gada 20. jūlijā pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlasi]]. Baltkrievijas izlase nekad nav piedalījusies ne [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]], ne [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas]] čempionātu finālturnīros. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS]] sastāvā'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]]-[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS]] sastāvā'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1994|1994]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Nekvalificējās'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[be:Нацыянальная каманда Беларусі па футболе]] [[de:Weißrussische Fußballnationalmannschaft]] [[en:Belarus national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Bielorrusia]] [[fr:Équipe de Biélorussie de football]] [[he:נבחרת בלארוס בכדורגל]] [[nl:Wit-Russisch voetbalelftal]] [[pl:Reprezentacja Białorusi w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Bielorrussa de Futebol]] [[sv:Vitrysslands fotbollslandslag]] 14826 52553 2006-06-30T09:10:41Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Baltkrievija.gif | Founded = 1989 | FIFA affiliation = 1992 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1993 | President = Genādijs Neviglass | Coach = Jurijs Puntuss }} '''Baltkrievijas Futbola Federācija (BFF)''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu val.]]: ''Беларуская Фэдэрацыя па Футболу'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Tā organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Baltkrievijas Premjerlīga|Baltkrievijas Premjerlīgu]], kā arī atbild par [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrievijas futbola izlasi]]. Federācija tika dibināta 1989. gadā, bet tikai pēc Baltkrievijas neatkarības iegūšanas to uzņēma [[FIFA]] un [[UEFA]] saimē. BFF galvenā mītne atrodas [[Minska|Minskā]]. ==Ārējās saites== * [http://www.bff.by Baltkrievijas Futbola Federācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[en:Football Federation of Belarus]] [[fr:Fédération de Biélorussie de football]] [[nl:Wit-Russische voetbalbond]] [[zh:白俄羅斯足球總會]] 14827 52525 2006-06-30T07:36:40Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14828 52560 2006-06-30T09:37:24Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Beļģijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Belgija.gif|100px|Beļgijas Futbola asociācija]]</div> |- |'''Iesauka'''||''Rode Duivels'' (Sarkanie velni) |- |'''Federācija'''||[[Beļģijas Futbola Asociācija]] |- |'''Treneris'''||Renē Vandereikens 2006- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Jans Koilemanss (96) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Pauls van Himsts (30) <br /> Bernārs Vorhofs (30) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Belgija_karogs.png|20px|Beļģija]] Beļģija 3 - 3 [[Francijas futbola izlase|Francija]] [[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] <br/>([[Brisele]], [[Beļģija]]; 01.05.1904.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Belgija_karogs.png|20px|Beļģija]] Beļģija 9 - 0 [[Zambijas futbola izlase|Zambija]] [[Image:125px-Zambia_flag_large.png|20px|Zambija]] <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; 04.06.1994.)<br />[[Image:Belgija_karogs.png|20px|Beļģija]] Beļģija 10 - 1 [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] [[Image:125px-San_marino_flag_large.png|20px|Sanmarīno]] <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; 28.02.2001.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Anglijas_karogs.png|20px|Anglija]] [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] 11 - 2 Beļģija [[Image:Belgija_karogs.png|20px|Beļģija]]<br/>([[Londona]], [[Anglija]]; 17.04.1909.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |11 (''pirmoreiz [[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Ceturtā vieta, [[FIFA Pasaules kauss 1986|1986]] |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |4 (''pirmoreiz [[Eiropas čempionāts futbolā 1972|1972]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Otrā vieta [[Eiropas čempionāts futbolā 1980|1980]] |} '''Beļģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Beļģija|Beļģijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Beļģijas futbola izlasi pārvalda [[Beļģijas Futbola Asociācija]]. Vislielākos panākumus izlase piedzīvoja 1980-tajos gados, kad [[Eiropas čempionāts futbolā 1980|1980. gada Eiropas čempionātā]] ieņēma otro vietu, bet pēc sešiem gadiem[[FIFA Pasaules kauss 1986|1986. gada Pasaules čempionātā]] bija ceturtie. Beļģijas izlase ir viena no 13 izlasēm, kas piedalījās pašā pirmajā Pasaules čempionātā [[FIFA Pasaules kauss 1930|1930. gadā]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1934|1934]] - ''Astotdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1938|1938]] - ''Astotdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1950|1950]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1954|1954]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1958|1958]]-[[FIFA Pasaules kauss 1966|1966]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1970|1970]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1974|1974]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1978|1978]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1982|1982]] - ''2. kārta'' *[[FIFA Pasaules kauss 1986|1986]] - ''4. vieta'' *[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] - ''Astotdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''Astotdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 2002|2002]] - ''Astotdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1964|1964]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1968|1968]] - ''Nekvalificējas'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1972|1972]] - ''3. vieta'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1976|1976]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1980|1980]] - ''2. vieta'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1984|1984]] - ''Grupu turnīrs'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1988|1988]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2000|2000]] - ''Grupu turnīrs'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Nekvalificējās'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[de:Belgische Fußballnationalmannschaft]] [[en:Belgium national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Bélgica]] [[fr:Équipe de Belgique de football]] [[it:Nazionale di calcio del Belgio]] [[he:נבחרת בלגיה בכדורגל]] [[hu:Belga labdarúgó-válogatott]] [[nl:Belgisch voetbalelftal]] [[ja:サッカーベルギー代表]] [[pl:Reprezentacja Belgii w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Belga de Futebol]] [[fi:Belgian jalkapallomaajoukkue]] [[sv:Belgiens herrlandslag i fotboll]] [[zh:比利時國家足球隊]] 14829 52539 2006-06-30T08:13:45Z Mrom 519 "[[Beļgijas Futbola Asociācija]]" pārdēvēju par "[[Beļģijas Futbola Asociācija]]": drukas kļūda {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Belgija.gif | Founded = 1895 | FIFA affiliation = 1904 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Jans Pīterss | Coach = Renē Vandereikens }} '''Beļgijas Futbola Asociācija (URBSFA/KBVB)''' ([[Franču valoda|franču val.]] / [[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu val.]]: ''Union Royale Belge des Societes de Football Association / Koninklijke Belgische Voetbal Bond'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Beļģija|Beļģijā]]. Federācija organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Beļģijas Pirmā divīzija|Beļģijas Pirmo divīziju]], kā arī atbild par [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasi]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Brisele|Briselē]]. Kopš 1904. gada URBSFA/KBVB ir [[FIFA]] locekle, bet 1954. gadā kļuva par vienu no [[UEFA]] dibinātājām. ==Ārējās saites== *[http://www.footbel.be/ Beļģijas Futbola Asociācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[en:Belgian Football Association]] [[fr:Union royale belge des sociétés de football association]] [[nl:Koninklijke Belgische Voetbalbond]] [[zh:比利時足球協會]] 14830 52540 2006-06-30T08:13:45Z Mrom 519 "[[Beļgijas Futbola Asociācija]]" pārdēvēju par "[[Beļģijas Futbola Asociācija]]": drukas kļūda #REDIRECT [[Beļģijas Futbola Asociācija]] 14831 52549 2006-06-30T08:47:48Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14832 53354 2006-07-03T04:15:00Z YurikBot 213 robot Modifying: [[sv:Bosnien och Hercegovinas herrlandslag i fotboll]] {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Baltkrievijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-BosnijaHercegovina.gif|100px|Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Bosnijas un Hercegovinas Futbola Asociācija|B&H Futbola Asociācija]] |- |'''Treneris'''||Blažs Šliškovičs 2001- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Elvirs Boličs (50) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Elvirs Boličs (21) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Albanija_karogs.png |20px|Albānija]] [[Albānijas futbola izlase|Albānija]] 2 - 0 Bosnija un Hercegovina [[Image:Bosnija_karogs.png|20px|Bosnija un Hercegovina]] <br/>([[Tirāna]], [[Albānija]]; 30.11.1995.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Bosnija_karogs.png|20px|Bosnija un Hercegovina]] Bosnija un Hercegovina 5 - 0 [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteina]] [[Image:Lihtensteina_karogs.png |20px|Lietuva]] <br />([[Žeņica]], [[Bosnija un Hercegovina]]; 07.10.2001.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Argentina_karogs.png |20px|Argentīna]] [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] 5 - 0 Bosnija un Hercegovina [[Image:Bosnija_karogs.png|20px|Bosnija un Hercegovina]]<br/>([[Laplata]], [[Argentīna]]; 14.05.1998.) |} '''Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi pārvalda [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola Asociācija]]. Savu pirmo spēli pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Bosnijas un Hercegovinas izlase aizvadīja 1995. gada 30. novembrī pret [[Albānijas futbola izlase|Albānijas izlasi]]. Bosnijas un Hercegovinas izlase nekad nav piedalījusies ne [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]], ne [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas]] čempionātu finālturnīros, taču pēdējos atlases ciklos uz [[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004. gada Eiropas čempionātu]], kā arī [[FIFA Pasaules kauss 2006|2006. gada Pasaules čempionātu]] bija tuvu tam. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvija]]s sastāvā'' *[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]]-[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvija]]s sastāvā'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] - ''Nepiedalījās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2000|2000]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Nekvalificējās'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[bs:BiH nogometna reprezentacija]] [[de:Bosnisch-herzegowinische Fußballnationalmannschaft]] [[en:Bosnia and Herzegovina national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Bosnia-Herzegovina]] [[fr:Équipe de Bosnie-Herzégovine de football]] [[he:נבחרת בוסניה והרצגובינה בכדורגל]] [[nl:Voetbalelftal van Bosnië en Herzegovina]] [[pl:Reprezentacja Bośni i Hercegowiny w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Bósnia de Futebol]] [[sv:Bosnien och Hercegovinas herrlandslag i fotboll]] [[tr:Bosna Hersek Milli Futbol Takımı]] 14833 52555 2006-06-30T09:15:44Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-BosnijaHercegovina.gif | Founded = 1992 | FIFA affiliation = 1996 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1996 | President = Iljo Dominkovičs | Coach = Blažs Šliškovičs }} '''Bosnijas un Hercegovinas Futbola Asociācija (N/FSBiH)''' ([[Bosniešu valoda|bosniešu val.]]: ''Nogometni/Fudbalski Savez Bosne i Hercegovine'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. Tā organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga|Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīgu]], kā arī atbild par [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi]]. Asociācija tika dibināta 1992. gadā, bet tikai pēc Bosnijas kara to uzņēma [[FIFA]] un [[UEFA]] saimē. N/FSBiH galvenā mītne atrodas [[Minska|Minskā]]. ==Ārējās saites== * [http://www.nfsbih.ba Bosnijas un Hercegovinas Futbola Asociācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[en:Football Association of Bosnia and Herzegovina]] [[fr:Fédération de Bosnie-Herzégovine de football]] [[nl:Voetbalbond van Bosnië en Herzegovina]] 14834 52556 2006-06-30T09:19:57Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14835 52561 2006-06-30T09:41:22Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Bulgārijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Bulgarija.gif|100px|Bulgārijas Futbola savienība]]</div> |- |'''Iesauka'''||''Lavouvete'' (Lauvas) |- |'''Federācija'''||[[Bulgārijas Futbola Savienība]] |- |'''Treneris'''||[[Hristo Stoičkovs]] 2004- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Borislavs Mihailovs (102) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Hristo Boņevs (47) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Austrija_karogs.png |20px|Austrija]] [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] 6 - 0 Bulgārija [[Image:Bulgarija_karogs.png|20px|Bulgārija]] <br/>([[Vīne]], [[Austrija]]; 21.05.1924.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Bulgarija_karogs.png|20px|Bulgārija]] Bulgārija 10 - 0 [[Ganas futbola izlase|Gana]] [[Image:Gana_karogs.png|20px|Gana]] <br />([[Leona]], [[Meksika]]; 1968.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:125px-Spain_flag_large.png|20px|Spānija]] [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] 13 - 0 Bulgārija [[Image:Bulgarija_karogs.png|20px|Bulgārija]]<br/>([[Madride]], [[Spānija]]; 21.05.1933.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |7 (''pirmoreiz [[FIFA Pasaules kauss 1962|1962]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Ceturtā vieta, [[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |2 (''pirmoreiz [[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Grupu turnīrs [[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] un [[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] |} '''Bulgārijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bulgārija|Bulgārijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Bulgārijas futbola izlasi pārvalda [[Bulgārijas Futbola Savienība]]. Vislielākos panākumus izlase piedzīvoja 1990-to gadu vidū, kad ar izcilo futbolistu [[Hristo Stoičkovs|Hristo Stoičkovu]] ierindā [[FIFA Pasaules kauss 1994|1994. gada Pasaules čempionātā]] ieņēma 4. vietu. Kopumā [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] Bulgārijas izlase ir piedalījusies 7 reizes. Savu pirmo oficiālo spēli izlase aizvadīja 1924. gada 21. maijā pret [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasi]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1934|1934]] - ''Izstājas kvalifikacijas turnīra laikā'' *[[FIFA Pasaules kauss 1938|1938]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1950|1950]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1954|1954]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1958|1958]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1962|1962]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1966|1966]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1970|1970]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1974|1974]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1978|1978]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1982|1982]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1986|1986]] - ''Astotdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''4. vieta'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 2002|2002]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] - ''Grupu turnīrs'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2000|2000]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Grupu turnīrs'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[bg:Национален отбор по футбол на България]] [[de:Bulgarische Fußballnationalmannschaft]] [[et:Bulgaaria jalgpallikoondis]] [[en:Bulgaria national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Bulgaria]] [[fr:Équipe de Bulgarie de football]] [[it:Nazionale di calcio della Bulgaria]] [[he:נבחרת בולגריה בכדורגל]] [[hu:Bolgár labdarúgó-válogatott]] [[nl:Bulgaars voetbalelftal]] [[ja:サッカーブルガリア代表]] [[pl:Reprezentacja Bułgarii w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Búlgara de Futebol]] [[sv:Bulgariens herrlandslag i fotboll]] [[zh:保加利亞國家足球隊]] 14836 52563 2006-06-30T09:49:52Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Bulgarija.gif | Founded = 1923 | FIFA affiliation = 1924 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Borislavs Mihailovs | Coach = [[Hristo Stoičkovs]] }} '''Bulgārijas Futbola Savienība (BFS)''' ([[Bulgāru valoda|bulgāru val.]]: ''Български футболен съюз'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Bulgārija|Bulgārijā]]. BFS organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Bulgārijas futbola profesionālā grupa|Bulgārijas futbola profesionālo grupu]], kā arī atbild par [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārijas futbola izlasi]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Sofija|Sofijā]]. Kopš 1924. gada BFS ir [[FIFA]] locekle, bet 1954. gadā kļuva par vienu no [[UEFA]] dibinātājām. ==Ārējās saites== *[http://www.bfunion.bg/ Bulgārijas Futbola Savienība] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[bg:Български футболен съюз]] [[en:Bulgarian Football Union]] [[fr:Fédération de Bulgarie de football]] [[nl:Bulgaarse voetbalbond]] [[zh:保加利亞足球聯會]] 14837 52568 2006-06-30T10:18:07Z Mrom 519 no www.numeri.it no www.numeri.it 14839 53314 2006-07-02T20:36:01Z 84.185.228.154 +de '''Langobardi''' (garās bārdas) bija viena no [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltīm, kas apdzīvoja zemes uz ziemeļiem no [[Alpi]]em. Šī bija viena no mežonīgākajām un nežēlīgākajām ģermāņu ciltīm. Pēc [[huņņi|huņņu]] izzušanas no vēstures skatuves, langobardi vēl apmēram gadsimtu kārtoja savstarpējās pretenzijas ar [[gepidi]]em un [[avāri]]em. Pēc [[goti|gotu]] sagrāves kontroli pār [[It\alija|Itāliju]] bija pārņēmusi [[Bizantija]]. Tomēr šī kontrole nebija ilgstoša, jo 572.g. pāri Alpiem Ziemeļitālijā iebruka langobardi un savu galveno atbalsta punktu izveidoja [[Pāvija|Pāvijā]]. Kopš šī brīža Itālijas pussala kļuva par trīs galveno reģiona spēku cīņas objektu. Tie bija langobardi, bizantieši un arvien spēcīgāki kļūstošie [[franki]]. Sākumā langobardi pakāpeniski izspieda bizantiešus gandrīz no visas Itālijas teritorijas. Tāpat kā gotiem, langobardu reliģija bija [[ariānisms]], kas ar laiku nonāca arvien lielākā konfliktā ar [[katolicisms|katolicismu]]. Langobardi centās Itālijai uzspiest savu reliģiju, bet tas nebija tik vienkārši - tam pretojās ne tik vien paši Itālijas pamatiedzīvotāji, tas bija pilnīgi nepieņemami arī Romas [[Pāvests|pāvestam]], kura vara, pateicoties katoļu [[reliģija]]s izplatībai [[Eiropa|Eiropā]] pa šo laiku, bija ievērojami nostiprinājusies. Lai gan arī langobardi pakāpeniski sāka pāriet katolicismā, viņi nebija apmierināti ar pieaugošo Romas pāvesta neatkarību un autoritāti un vēlējās to pakļaut sev. Pāvesta rīcībā nebija stipras armijas lai aizsargātos, bet langobardi atklāti gatavoja izrēķināšanos gan ar pāvestu, gan katoļticības centru Romu. Tādēļ viņš bija spiests griezties pēc palīdzības pie citas ģermāņu cilts - frankiem, kas bija paspējusi pilnībā pieņemt katoļticību jau gadsimtu agrāk. Franki bija gatavi aizsargāt pāvestu, jo viņu karaļiem bija nepieciešama baznīcas svētība savas varas nostiprināšanai, ko Romas pāvests līdz šim vilcinājās piešķirt. Franki uzsāka cīņu ar langobardiem un 774.g. pēdējie tika pilnībā sakauti, bet franki uzņēmās garantijas par Romas un līdz ar to arī Itālijas drošību. Romas pāvests pildīja arī savu solījumu - 800.g. Ziemassvētkos franku valdnieks Kārlis Lielais tika kronēts kā Rietumu imperators. [[Category:Nepabeigti raksti]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[de:Langobarden]] 14840 52603 2006-06-30T12:09:48Z Keps 758 '''Burgundi''' bija viena no [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltīm, kas 5. gadsimtā iebruka mūsdienu [[Francija]]s dienvidaustrumu daļā un nodibināja šeit pirmo karalisti. Ar burgundu vēsturi cieši saistīta viena no populārākajām viduslaiku poēmām ''Nibelungenlied'' (dziesma par Nībelungiem). Taču 436.g. Burgundiju sava karaļa [[Atila]]s vadībā iekaroja [[huņņi]]. Tie sagrāva arī tās galvaspilsētu [[Vormsa|Vormsu]]. Bet pēc huņņu padzīšanas burgundiem 534.g. uzkundzējās [[Franki|franku]] [[merovingi|merovingu]] dinastija, bet [[karolingi]] Burgundiju pilnībā iekļāva savā [[Impērija|impērijā]]. [[Category:Nepabeigti raksti]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[Category:Eiropa]] 14841 52640 2006-06-30T17:52:20Z 213.175.124.191 interwiki Nībelungi (''Nibelungenlied''), jeb dziesma par Nībelungiem, ir vācu episka [[poēma]], kuras autors nav zināms. Poēma uzrakstīta 13. gadsimta sākumā [[Austrija|Austrijā]]. Poēmā atspoguļojas [[skandināvi|skandināvu]] un [[teitoņi|teitoņu]] mīti, kā arī vēsturiski notikumi, kas saistīti ar [[Burgundija]]s karaļvalsti. Pastāv arī citas ''Nibelungenlied'' versijas. Viena no tām ir [[Volsunga sāga]] (teiksma par Volsungiem). Abu versiju elementus savā [[opera|operu]] [[tetraloģija|tetraloģijā]] "Nībelungu gredzens" (''Der Ring des Nibelungen'', ''Das Rheingold, Die Walküre, Siegfried, Götterdämmerung'') izmantoja komponists [[Rihards Vāgners]]. Visu poēmu par Nībelungiem caurauž dziļš traģisms lielā mērā atspoguļojot tā laikmeta [[Eiropa]]s [[sabiedrība]]s noskaņojumu. Nibelungenlied galvenais varonis ir Zigfrīds (Zigurds) - varonīgs vācu ([[ģermāņi|ģermāņu]]) karavīrs. Viņš nogalina divus burgundu augstmaņus no Nībelungu dzimtas un paņem viņu zobenu, kas ir apburts, burvju kapuci, kuru uzliekot galvā cilvēks kļūst neredzams, kā arī viņu zeltu, kuru Nībelungi mirstot nolād. Zigfrīds ar Nībelungiem atņemtajām mantām dodas uz Burgundijas galvaspilsētu Vormsu , kur viņš ierauga skaisto Burgundijas karaļa Gintera māsu Krimhildi. Zigfrīds iedegas mīlestībā pret Krimhildi un vēlas viņu apprecēt. Ginteram ir viltīgs un nodevīgs padomdevējs Hāgens, kas uzzina par Zigfrīda rīcībā esošo Nībelungu zeltu un nolemj iegūt to. Lai to panāktu, viņš izstāsta Ginteram un viņa brāļiem par to, kā Zigfrīds nogalinājis dižciltīgus burgundu vīrus un tādēļ viņš ir bīstams. Tomēr Zigfrīdam izdodas iegūt Gintera uzticību palīdzot burgundiem karā ar [[sakši]]em. Ginters piekrīt Gintera un Krimhildes precībām, bet ar nosacījumu, ka Zigfrīds vispirms palīdzēs Ginteram uzvarēt Brunhildi - [[Islande]]s karalieni, kura ir slavena ar savu fantastisko spēku. Brunhilde apsolījusi savu roku tam, kurš spēs viņu uzveikt cīņā. Zigfrīds un Ginters dodas uz Islandi. Tur Zigfrīds, izmantojot apburto kapuci, izliekas par Ginteru un cīņā uzveic Brunhildi. Brunhilde nepamana apmānu un piekrīt precēties ar Ginteru. Savukārt Zigfrīds apprec Krimhildi. Hāgens tomēr nav atmetis savus mantkārīgos nodomus. Viņam izdodas pārliecināt Ginteru, ka lai gan Zigfrīds it kā ir Gintera [[vasalis]], patiesībā visi apkārtējie Zigfrīdu uzskata kā pārāku par Ginteru. Ginteram dzimst naids pret Zigfrīdu, jo Brunhilde ir atklājusi apmānu, kura rezultātā Ginters ieguva viņas roku. Hāgena plānam tiek dota piekrišana un viņš karaļa medību laikā Zigfrīdu nodevīgi nogalina. Krimhilde zvēr atriebt Zigfrīda nāvi. Bet viņa ir nespēcīga, jo Hāgens ir piesavinājies Zigfrīda bagātību un nogremdējis to [[Reina|Reinā]] tikai viņam vien zināmā vietā. Būdama bezizejas situācijā, Krimhilde pēc trīspadsmit gadiem apprecas ar [[huņņi|huņņu]] karali [[Atila|Atilu]] un pārceļas dzīvot viņa galmā. Vēl pēc dažiem gadiem viņa ievilina Hāgenu, Ginteru un citus viņu sekotājus Atilas galmā un visus nogalina. Tomēr arī Brunhilde krīt no vācu bruņinieka Hildebranda zobena, kurš atriebj burgundu augstmaņu nāvi. Nībelungu bagātības paliek guļam Reinas dibenā, to atrašanās vieta mirusi līdz ar Hāgenu. Šī poēma nav pretrunā ar plašāku vēsturisko kontekstu. Huņņi sava karaļa Atilas vadībā tiešām 436.g. iekaroja Burgundiju. Tie sagrāva arī tās galvaspilsētu Vormsu. Pēc huņņu padzīšanas burgundiem 534.g. uzkundzējās [[franki|franku]] [[merovingi|merovingu]] dinastija, bet [[karolingi|karolingi]] Burgundiju pilnībā iekļāva savā impērijā. Šī, uz patiesiem vēsturiskiem notikumiem balstītā poēma, raksturo agrīnās [[Rietumeiropa]]s [[sabiedrība]]s sarežģītos, pretrunu un cīņu pārpilnos veidošanās ceļus. Poēmā spilgti izpaužas [[individuālisms]] kā raksturīga [[eiropieši|eiropiešu]] iezīme, kas vērojama arī agrākajā [[ķelti|ķeltu]] sabiedrībā. Bez šīs iezīmes droši vien nevarētu izveidoties arī mūsdienu Rietumu pasaules sabiedrība, balstīta uz tādiem pamatprincipiem kā [[demokrātija]], [[tirgus ekonomika]], [[konkurence]] utt. [[Category:Kultūra]] [[Category:Vēsture]] [[Category:Eiropa]] [[de:Nibelungenlied]] [[en:Nibelung]] [[pt:Nibelungos]] [[ru:Песнь о Нибелунгах]] 14842 52624 2006-06-30T13:05:42Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14843 52625 2006-06-30T13:30:59Z Keps 758 '''Feodālisms''' bija sabiedriska iekārta [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem. Ar feodālām attiecībām saprot tādas attiecības, kur valdnieks, pavēlnieks, lords ([[feodālis]]) nodeva lietošanā savam pakļautajam ([[vasalis|vasalim]]) zināmu zemes platību ([[feods|feodu]]) līdz ar to apstrādājošo darbaspēku apmaiņā pret vasaļa apņemšanos kalpot feodālim - piedalīties militārās kampaņās un tml. ==Feodālisma izveidošanās priekšnosacījumi== Kad [[ģermāņi]] 5. gadsimtā iekaroja [[Romas impērija]]s rietumu daļu viņi nepārņēma romiešu militārās tradīcijas, bet ieviesa savu armijas organizāciju. Salīdzinājumā ar romiešu armiju, tā bija daudz vienkāršāka, lai neteiktu - primitīvāka. Ģermāņu militāro vienību pamatu veidoja kājnieki, kuri pakļāvās un kalpoja saviem barvežiem (virsaišiem). Kamēr ģermāņu ciltis karoja, galvenokārt, savā starpā, tām nebija nepieciešama [[kavalērija]]. Bet kad 8.-10. gadsimtā Eiropā iebruka [[musulmaņi]], [[maģāri]] un citi ienācēji no [[Āzija]]s stepēm, kā arī [[vikingi]], ģermāņi bieži izrādījās bezpalīdzīgi šo mobilo, ātro vienību priekšā. Lai palielinātu savas taktiskās iespējas [[Kārlis Martels]] [[Gallija|Gallijā]], karalis [[Alfrēds]] [[Anglija|Anglijā]], [[Henrijs Putnu Ķērājs]] [[Vācija|Vācijā]] un citi valdnieki sāka atsevišķas savu kareivju vienības nodrošināt ar zirgiem. Nav zināms, vai šīs vienības cīnījās ar pretinieku zirga mugurā. Iespējams, sākumā tās izmantoja zirgus, lai vieglāk varētu vajāt pretinieku, vai tieši otrādi – no tā paglābties, un tikai vēlāk, kad tika ieviests [[segli|seglu]] [[kāpslis]], sāka veidoties kavalērija mūsdienu izpratnē. Kara zirgi bija dārgi, to apmācība bija ilgstoša. Lai atbalstītu savus jātniekus Kārlis Martels piešķīra tiem [[muiža]]s ar atkarīgu darbaspēku, kuru viņš piesaistīja no baznīcām. Šādas muižas, kuras sauca par [[Benefīcija|benefīcijām]], valdnieka jātnieki varēja izmantot tikai, kamēr viņi atradās militārajā dienestā. Šos jātniekus sāka dēvēt par vasaļiem, kas [[ķelti|ķeltu]] izloksnē nozīmēja - kalpotājs. Tomēr šie bija īpaši kalpotāji, kurus [[karolingi|karolingu]] valdnieki pulcēja ap sevi kā elitāru izlasi. [[franki|Franku]] karaļu attiecību modeli ar vasaļiem sāka pielietot arī citi augstmaņi, pat paši nereti būdami vasaļi. Karolingu impērijai sabrūkot 9. gadsimtā jau bija izveidojusies [[hierarhija]] vairākās pakāpēs, kur karaļa vasaļiem bija savi vasaļi, bet tiem atkal savi un, kur vasaļiem to kalpošanas laikā augstāk stāvošie lordi piešķīra benefīcijas. Paralēli benefīcijām karolingi franku impēriju sadalīja teritoriālās vienībās - [[grāfiste|grāfistēs]], kuru skaits dažādos laikos frankiem svārstījās starp 200 un 300. Katru grāfisti pārvaldīja karaļa iecelts pārvaldnieks - [[gubernators]]. Karalis jebkuru gubernatoru, kad vien vēlējās, varēja atcelt un tā vietā nozīmēt citu. Par gubernatoriem parasti tika nozīmēti karaļa vasaļi - franku augstmaņi. Par kalpošanu šajā amatā, kā arī par uzticību karalim vispār, gubernatoram (vasalim) arī tika piešķirta benefīcija, bet vēlāk - lēņu muiža. Vasaļa pienākums bija arī piedalīties karaļa karagājienos. ==Feodālisms, kā militāra un politekonomiska institūcija== Vēlāk, 10. gadsimta beigās, 11. gadsimta sākumā, benefīcijas arvien plašāk tika aizstātas ar lēņu muižām, kas atspoguļoja būtiskas izmaiņas feodālajā sistēmā. Atšķirībā no benefīcija, lēņu muiža tika piešķirta mūžīgā lietošanā, to varēja arī mantot pie nosacījuma, ka vasaļa mantinieks bija pieņemams lordam. Parādījās jaunas iezīmes arī lorda-vasaļa attiecībās. Vasalim vajadzēja nodod savam lordam īpašu uzticības zvērestu, kas liecināja par to, ka vasalis atzīst savu pakļautību lordam. Līdz ar to lorda-vasaļa attiecībās bez militārā parādījās arī [[politika|politisks]] aspekts. Individuālā līmenī lorda-vasaļa attiecības faktiski bija sava veida formāls vai neformāls līgums starp juridiski patstāvīgām personām, kur katrai pusei bija savas tiesības un pienākumi attiecībā pret otru pusi. Feodālisms kopumā kļuva par institūciju, kas veidoja Eiropas civilizācijas militāri - politekonomisko struktūru. Feodālisma politekonomiskie pamati izveidojās līdz 11. gadsimtam, bet 12.-13. gadsimtā šī sistēma sasniedza uzplaukumu. Ģeogrāfiski feodālisma attiecības visskaidrāk bija vērojamas reģionā starp [[Reina|Reinu]] un [[Luāra|Luāru]]. Tieši šinī reģionā veidojās spēki, kas iekaroja [[Itālija]]s dienvidus un [[Sicīlija|Sicīliju]], [[Anglija|Angliju]] un, sākot ar Pirmo [[Krusta kari|Krusta karu]] – Svēto Zemi. Katrā no iekarotajām teritorijām tika ieviesta feodālā sistēma. Feodālisma attiecības lielākā vai mazākā mērā izveidojās [[Francija]]s dienvidos, [[Spānija|Spānijā]], [[Itālija]]s ziemeļos un [[Vācija|Vācijā]]. Arī [[Centrāleiropa|Centrālajā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] noformējās feodālisma elementi, it īpaši pēc [[Bizantija]]s "feodalizācijas" Ceturtā Krusta kara rezultātā. ==Feodālisma loma Eiropas attīstībā== Feodālisms bija specifiska [[Rietumeiropa]]s parādība. Lai gan ārēji [[Ēģipte]]s, [[Persija]]s, [[Ķīna]]s vai [[Japāna]]s sabiedrību struktūra atgādināja atsevišķas feodālisma iezīmes, pēc būtības tās bija pilnīgi savādākas nekā Eiropas feodālisms. Varbūt vienīgi Japānas [[samuraji|samuraju]] militāro attiecību sistēmā 14.-16. gadsimtā varēja vilkt zināmās paralēles ar Eiropas [[krustneši]]em. Tomēr arī Japānas lordu-vasaļu attiecībās bija vairāk atšķirību nekā līdzību salīdzinājumā ar šīm attiecībām Eiropā. Feodālisma politekonomiskā sistēma paglāba Eiropu no pilnīgas [[anarhija]]s, kas draudēja iestāties pēc karolingu impērijas iziršanas, izveidojoties daudzām neatkarīgām sīkām valstiņām. Visas šīs valstiņas feodālo attiecību sistēmā veidoja amorfu, bet pietiekami dzīvotspējīgu [[kooperācija|kooperatīvu]] struktūru. Katrā ziņā tā bija arī konstrukcija, kas pierādīja savu izturību praksē - cīņās pret ārējiem ienaidniekiem. Ievērojama nozīmē šo cīņu iznākumā bija [[bruņinieki]]em, kas bija [[inovācija|inovatīvs]] feodālisma elements un savdabīga parādība Eiropas vēsturē, līdzīgi kā [[hopliti]] [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] vai [[leģions|leģioni]] [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Šajā dziļi strukturētajā feodālajā sabiedrībā pakāpeniski attīstījās izsmalcināta [[kultūra]], kas atspoguļojās [[Tēlotājmāksla|tēlotājmākslā]], [[mūzika|mūzikā]], [[literatūra|literatūrā]], [[arhitektūra|arhitektūrā]]. Augstāko savas attīstības pakāpi Eiropas kultūra sasniedza [[Renesanse|Renesansē]]. Šajā laikā kļuva acīmredzamas arī feodālās iekārtas pretrunas, kas arvien vairāk bremzēja tālāko sabiedrības attīstību. Šo pretrunu risinājumus meklēja un tos arī atrada [[Apgaismība]], kas radīja pamatu arī zinātnes attīstībai un tehniskajam progresam. ==Ārējās saites== [http://www.ku.edu/kansas/medieval/108/lectures/feudalism.html Feodālisma izcelšanās] [http://www.historylearningsite.co.uk/feudal.htm Feodālisms] [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[Category:Sabiedrība]] 14844 52626 2006-06-30T13:34:36Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Čehijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Cehija.gif|100px|Čehijas Futbola asociācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Čehijas Futbola Asociācija]] |- |'''Treneris'''||Karols Brukners 2002- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Karels Poborskis (117) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Jans Kollers (43) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:125px-Hungary_flag_large.png |20px|Ungārija]] [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] 2 - 1 Bohēmija [[Image:Flag_of_the_Czech_Republic.svg|20px|Čehija]] <br/>([[Budapešta]], [[Ungārija]]; 05.04.1903.)<br />[[Image:125px-Turkey_flag_large.png|20px|Turcija]] [[Turcijas futbola izlase|Turcija]] 1 - 4 Čehija [[Image:Flag_of_the_Czech_Republic.svg|20px|Čehija]] <br/>([[Stambula]], [[Turcija]]; 23.02.1994.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Flag_of_the_Czech_Republic.svg|20px|Čehija]] Čehija 8 - 1 [[Andoras futbola izlase|Andora]] [[Image:Andora_karogs.png|20px|Andora]] <br />([[Libereca]], [[Čehija]]; 04.06.2005.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:100px-Switzerland_flag_large.png|20px|Šveice]] [[Šveices futbola izlase|Šveice]] 3 - 0 Čehija [[Image:Flag_of_the_Czech_Republic.svg|20px|Čehija]]<br/>([[Cīrihe]], [[Šveice]]; 20.04.1994.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |1 (''pirmoreiz [[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Grupu turnīrs, [[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |3 (''pirmoreiz [[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Otrā vieta, [[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] |} '''Čehijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Čehija|Čehijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Bulgārijas futbola izlasi pārvalda [[Čehijas Futbola Asociācija]]. Pirms [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules kara]] [[Bohēmija]]s izlase (mūsdienās [[Čehija]]s), būdama [[Austroungārija]]s sastāvā aizvadīja 7 spēles. Vēlāk, kad [[Čehija]] bija [[Čehoslovākija]]s daļa, [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlase]] divreiz ieņēma 2. vietu [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] ([[FIFA Pasaules kauss 1934|1934.]] un [[FIFA Pasaules kauss 1962|1962.]] gadā), kā arī uzvarēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] [[FIFA Pasaules kauss 1976|1976. gadā]]. Pēc [[Čehoslovākija]]s sadalīšanās, Čehija izlase savu pirmo spēli aizvadīja 1994. gadā pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Čehijas izlases lielākie panākumi ir 2. vieta [[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996.]] gadā, kā arī pusfināls [[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004. gadā]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 2002|2002]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Grupu turnīrs'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] - ''2. vieta'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2000|2000]] - ''Grupu turnīrs'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Pusfināls'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[ar:منتخب الجمهورية التشيكية لكرة القدم]] [[cs:Česká fotbalová reprezentace]] [[de:Tschechische Fußballnationalmannschaft]] [[et:Tšehhi jalgpallikoondis]] [[en:Czech Republic national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de la República Checa]] [[fr:Équipe de République tchèque de football]] [[id:Tim nasional sepak bola Ceko]] [[it:Nazionale di calcio della Repubblica Ceca]] [[he:נבחרת צ'כיה בכדורגל]] [[lt:Čekijos vyrų futbolo rinktinė]] [[hu:Cseh labdarúgó-válogatott]] [[nl:Tsjechisch voetbalelftal]] [[ja:サッカーチェコ代表]] [[pl:Reprezentacja Czech w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Tcheca de Futebol]] [[ru:Сборная Чехии по футболу]] [[sk:České národné futbalové mužstvo]] [[sr:Фудбалска репрезентација Чешке Републике]] [[fi:Tšekin jalkapallomaajoukkue]] [[sv:Tjeckiens fotbollslandslag]] [[vi:Đội tuyển bóng đá quốc gia Cộng hòa Séc]] [[tr:Çek Cumhuriyeti Milli Futbol Takımı]] [[zh:捷克國家足球隊]] 14845 52627 2006-06-30T13:42:35Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Cehija.gif | Founded = 1901 | FIFA affiliation = 1907 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1994 | President = Pāvels Mokrijs | Coach = Karels Brukners }} '''Čehijas Futbola Asociācija (ČMFS)''' ([[Čehu valoda|čehu val.]]: ''Českomoravský fotbalový svaz'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Čehija|Čehijā]]. ČMFS organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Čehijas Gambrinus Līga|Čehijas Gambrinus Līgu]], kā arī atbild par [[Čehijas futbola izlase|Čehijas futbola izlasi]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Prāga|Prāgā]]. Laikā no 1922. līdz 1993. gadam, kad pastāvēja [[Čehoslovākija]], asociācijas nosaukums bija ''Čehoslovākijas Futbola Asociācija'', bet pēc [[Čehoslovākija]]s sadalīšanās, asociācija pārņēma tagadējo nosaukumu. ==Ārējās saites== *[http://www.fotbal.cz/ Čehijas Futbola Asociācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[cs:Českomoravský fotbalový svaz]] [[en:Football Association of the Czech Republic]] [[fr:Fédération de République tchèque de football]] [[nl:Tsjechische voetbalbond]] [[pl:Czeskomorawski Związek Piłki Nożnej]] 14846 52628 2006-06-30T13:43:34Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14847 52629 2006-06-30T14:13:43Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Čehoslovākijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Cehoslovakija.gif|100px|Čehijoslovākijas Futbola asociācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Čehijas Futbola Asociācija|Čehoslovākijas Futbola Asociācija]] |- |'''Treneris'''|| |- |'''Visvairāk spēļu'''||Zdeneks Nehoda (90) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Antoņins Pučs (34) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Flag_of_the_Czech_Republic.svg|20px|Čehoslovākija]] Čehoslovākija 7 - 0 [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] [[Image:Dienvidslavijas_SFR_karogs.svg|20px|Dienvidslāvija]] <br/>([[Antverpene]], [[Beļģija]]; 28.08.1920.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pēdējā spēle'''<br />[[Image:Belgija_karogs.png |20px|Beļģija]] [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] 0 - 0 Čehoslovākija [[Image:Flag_of_the_Czech_Republic.svg|20px|Čehoslovākija]] <br/>([[Brisele]], [[Beļģija]]; 17.11.1993.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Flag_of_the_Czech_Republic.svg|20px|Čehoslovākija]] Čehoslovākija 7 - 0 [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] [[Image:Dienvidslavijas_SFR_karogs.svg|20px|Dienvidslāvija]] <br/>([[Antverpene]], [[Beļģija]]; 28.08.1920.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:125px-Hungary_flag_large.png|20px|Ungārija]] [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] 3 - 8 Čehija [[Image:Flag_of_the_Czech_Republic.svg| 20px|Čehoslovākija]]<br/>([[Budapešta]], [[Ungārija]]; 19.09.1937.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |8 (''pirmoreiz [[FIFA Pasaules kauss 1934|1934]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Otrā vieta, [[FIFA Pasaules kauss 1934|1934]] un [[FIFA Pasaules kauss 1962|1962]] |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |3 (''pirmoreiz [[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Uzvarētāji, [[Eiropas čempionāts futbolā 1976|1976]] |} '''Čehoslovākijas futbola izlase''' bija nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāvēja [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās pirms tā sadalījās [[Čehija|Čehijā]] un [[Slovākija|Slovākijā]] (''skatīt atsevišķās [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]] un [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]] izlases''). Čehoslovākijas izlasi laika posmā no 1922. līdz 1993. gadam pārvaldīja [[Čehijas Futbola Asociācija|Čehoslovākijas Futbola Asociācija]]. Lielākie Čehoslovākijas izlases panākumi ir divas 2. vietas [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] ([[FIFA Pasaules kauss 1934|1934.]] un [[FIFA Pasaules kauss 1962|1962.]] gadā), kā arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionu tituls]] [[Eiropas čempionāts futbolā 1976|1976. gadā]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1934|1934]] - ''2. vieta'' *[[FIFA Pasaules kauss 1938|1938]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1950|1950]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1954|1954]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1958|1958]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1958|1962]] - ''2. vieta'' *[[FIFA Pasaules kauss 1966|1966]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1970|1970]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1974|1974]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1978|1978]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1982|1982]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1986|1986]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''Nekvalificējās, pabeidza turnīru kā Čehijas un Slovākijas izlases'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]] - ''3. vieta'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1964|1964]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1972|1972]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1976|1976]] - '''Čempioni''' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1980|1980]] - ''3. vieta'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1984|1984]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''Nekvalificējās'' [[Category:Bijušās futbola izlases]] [[cs:Československá fotbalová reprezentace]] [[de:Tschechoslowakische Fußballnationalmannschaft]] [[en:Czechoslovakia national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Checoslovaquia]] [[he:נבחרת צ'כוסלובקיה בכדורגל]] [[pl:Reprezentacja Czechosłowacji w piłce nożnej]] [[sv:Tjeckoslovakiens fotbollslandslag]] [[zh:捷克斯洛伐克國家足球隊]] 14848 52630 2006-06-30T14:17:20Z Mrom 519 [[Category:Futbola izlases]] 14849 52631 2006-06-30T14:17:38Z Mrom 519 [[Category:Futbols]] 14850 52632 2006-06-30T14:18:15Z Mrom 519 [[Category:Futbola izlases]] 14851 52756 2006-07-01T07:29:29Z Keps 758 Red. [[Attēls:Knight crop.JPG|thumb|200px|Bruņinieka figūra]]'''Bruņinieks''' bija metāla ([[dzelzs]]) bruņās tērpts karavīrs [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Eiropa|Eiropā]]. Bruņinieks kā [[vasalis]] kalpoja savam valdniekam vai [[feodālis|feodālim]], kai gan viņš arī pats parasti bija feodālis. Par bruņinieku parasti varēja kļūt cilvēks, kas dzimis dižciltīgā ģimenē. Taču arī šajā gadījumā jauneklim, lai viņš tiktu iecelts bruņinieku kārtā, vajadzēja kalpot kā pāžam vai cita bruņinieka ieroču nesējam. ==Bruņiniecības izcelšanās== Feodālās bruņniecības pamati tika ielikti vēl [[franku]] karos [[Spānija|Spānijā]], kur dzima leģenda par [[Rolands|Rolandu]]. Tajā laikā galvenais militārais spēks vēl bija kājnieki, bruņoti ar [[zobens|zobeniem]] un bruņu krekliem. Sākot ar 8. gadsimta vidu arvien lielāku nozīmi ieguva bruņu kreklā tērpts jātnieks. Tomēr, vēl apmēram gadsimtu jātnieku vienībām drīzāk bija papildus nozīme. Bet bija viens, no pirmā acu uzmetiena, ne sevišķi ievērojams izgudrojums, kas radīja apvērsumu Eiropas militārajā organizācijā. Tas bija [[segli|seglu]] [[kāpslis|kāpslis]], kuru [[Ķīna|Ķīnā]] sāka pielietot vēl 5. gadsimtā, bet pēc dažām ziņām [[Indija|Indijā]] vēl agrāk. Ap 9. gadsimta vidu kāpsli sāka plaši pielietot[[kavalērija]]s vienībās, ievērojami palielinot to triecienspēju. Zirga mugurā stingri sēdošs bruņinieks ar garu un smagu [[pīķis|pīķi]] bija draudīgs spēks. Pateicoties seglu kāpšļiem, pat triecienu saņēmis un ievainots, bruņinieks spēja noturēties zirga mugurā un, ja viņš vairs nevarēja turpināt cīņu, zirgs viņu varēja vismaz nogādāt drošībā. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ piecus gadsimtus feodālajā Eiropā bruņinieki ne tikai bija noteicošais militārais spēks, viņiem bija arī ļoti augsts sabiedriskais prestižs un cieņa. == Bruņiniecības noriets == Bruņieniecības norietu iezīmēja [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] norise. Kara gaitā kļuva acīmredzams, ka angļu viegi bruņotās un mobilās algotņu karaspēka vienības ir daudz efektīvākas, nekā smagnējie un mazkustīgie bruņinieki. Kara nobeigumā [[Francija]]s armijā bruņinieku īpastvars bija samazinājies līdz dažiem procentiem no apmēram puses kara sākumā. Punktu bruņiniecībai pielika šaujamieroču izgudrošana, kas spēja bez pūlēm cauršaut bruņas un padarīja bruņinieku karaspēku bezpalīdzīgu. ==Ārējās saites== [http://www.castles-of-britain.com/castle35.htm Viduslaiku bruņinieki] [http://www.knights-of-honor.net/ Bruņinieki] [http://www.knightsandarmor.com/ Bruņinieki un to ieroči] [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[Category:Eiropa]] 14852 52650 2006-06-30T20:21:52Z Lielais Rolands 592 Avots: [http://new.draugiem.lv/] 14853 52654 2006-06-30T20:59:10Z Feens 37 Butross Butross-Gali no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Boutros_Boutros-Ghali.jpg] Butross Butross-Gali no en.wiki - [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Boutros_Boutros-Ghali.jpg] 14854 52655 2006-06-30T21:16:01Z Feens 37 [[Image:Boutros Boutros-Ghali.jpg|Butross Butross-Gali|thumb]] '''Butross Butross-Gali''' (بطرس بطرس غالي, ''Boutros Boutros-Ghali'') (* 1922. gada 14. novembrī [[Kaira|Kairā]] ) - [[Ēģipte]]s diplomāts, sestais [[ANO ģenerālsekretārs]]. Dzimis [[Kaira|Kairā]] [[kristietība|kristiešu]] [[kopti|koptu]] ģimenē (Butross [[arābu valoda|arābu valodā]] nozīmē Pēteris). 1946. gadā beidzis Kairas universitāti. 1992. gadā ievēlēts par ANO ģenerālsekretāru. Kritizēts par ANO nespēju iejaukties [[Rundas genocīds|Ruandas genocīdā]] un [[Dienvislāvijas kari|Dienvidslāvijas karos]]. Butross Butross-Gali netika ievēlēts par ANO ģenerālsekretāru uz otro termiņu lielā mērā [[ASV]] pretestības dēļ. No 1997. līdz 2002. gadam bija organizācijas ''[[La Francophonie]]'' ģenerālsekretārs. 2004. gadā raksturoja ASV kā [[totalitārisms|totalitāru]] režīmu. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Havjers Peress de Kueljars]] | virsraksts = [[ANO ģenerālsekretārs]] | periods = [[1992]]&ndash;[[1996]] | pēc = [[Kofi Annans]]}} {{kastes beigas}} [[Category:ANO ģenerālsekretāri|Butross Gali, Butrons]] [[ar:بطرس بطرس غالي]] [[ca:Boutros Boutros-Ghali]] [[da:Boutros Boutros-Ghali]] [[de:Boutros Boutros-Ghali]] [[en:Boutros Boutros-Ghali]] [[es:Boutros Boutros-Ghali]] [[fr:Boutros Boutros-Ghali]] [[ko:부트로스 부트로스 갈리]] [[id:Boutros Boutros-Ghali]] [[it:Boutros Boutros-Ghali]] [[he:בוטרוס בוטרוס ראלי]] [[nl:Boutros Boutros-Ghali]] [[ja:ブトロス・ブトロス＝ガーリ]] [[no:Boutros Boutros-Ghali]] [[pl:Boutros Boutros-Ghali]] [[sl:Butros Butros-Gali]] [[sr:Бутрос-Бутрос Гали]] [[fi:Boutros Boutros-Ghali]] [[sv:Boutros Boutros-Ghali]] [[zh:布特罗斯·加利]] 14855 52656 2006-06-30T21:16:19Z Feens 37 [[Category:ANO]] 14856 52657 2006-06-30T21:18:55Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Butross Butross-Gali]] 14857 52660 2006-06-30T21:37:47Z Feens 37 '''Atoms Egojans''' (''Atom Egoyan'', * 1960. gada 19. jūlijā [[Kaira|Kairā]] ) - [[armēņi|armēņu]] izcelsmes [[Kanāda|kanādiešu]] kinorežisors. Dzimis [[Kaira|Kairā]] gleznotāju ģimenē, bet uzaudzis [[Viktorija|Viktorijā]], [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]]. Mācījās [[Toronto]] universitātē, kur pievērsās īsfilmu veidošanai. Pazīstamākais darbs - [[Oskars|Oskaram]] nominētā un [[Kannu kinofestivāls|Kannās]] balvas ieguvušā "Skaistā nākotne" (''The Sweet Hereafter'', 1997) par dzīvi mazā ciematiņā pēc traģiskas autokatastrofas. ====Ārējās saites==== *http://www.imdb.com/name/nm0000382/ Egojana profils IMDb {{stub}} [[Category:kanādiešu kinorežisori|Egojans, Atoms]] [[de:Atom Egoyan]] [[en:Atom Egoyan]] [[es:Atom Egoyan]] [[eo:Atom Egoyan]] [[fr:Atom Egoyan]] [[it:Atom Egoyan]] [[ja:アトム・エゴヤン]] [[ru:Эгоян, Атом]] [[sv:Atom Egoyan]] [[tr:Atom Egoyan]] 14858 52661 2006-06-30T21:38:16Z Feens 37 [[Category:Kinorežisori pēc kinoskolas]] 14859 52662 2006-06-30T21:40:37Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Atoms Egojans]] 14860 52663 2006-06-30T22:07:43Z Feens 37 [[Image:Mohamed el-Baradei.jpg|Mohameds El Baradei|thumb]] {{commons|Mohamed ElBaradei}} '''Mohameds El Baradei''' (محمد البرادعي, ''Mohamed ElBaradei'') (* 1942. gada 17. jūnijā [[Kaira|Kairā]] ) - [[ANO]] [[Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras]] ģenerāldirektors no 1997. gada. Dzimis [[Kaira|Kairā]]. 1962. gadā beidzis Kairas universitāti. 1997. gadā ievēlēts par Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras ģenerāldirektoru. Piesardzīgi kritizējis [[ASV]] nostāju [[Irāka|Irākā]]. 2005. gadā kopā ar paša vadīto Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūru saņēmis [[Nobela Miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]], kuru ziedojis Kairas bērnunamiem. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Hanss Blikss]] | virsraksts = [[Nobela Miera prēmija]]<br>kopā ar [[Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra|Starptautisko Atomenerģētikas aģentūru]] | periods = [[2005]] | pēc = -}} {{kastes beigas}} [[Category:ANO diplomāti|El Baradei, Mohameds]] [[Category:Nobela Miera prēmijas laureāti|El Baradei, Mohameds]] [[ar:محمد البرادعي]] [[ca:Mohamed al-Baradei]] [[cs:Mohamed El Baradei]] [[da:Mohammed el-Baradei]] [[de:Mohammed el-Baradei]] [[en:Mohamed ElBaradei]] [[es:Mohamed ElBaradei]] [[eo:Mohamed ElBaradei]] [[fr:Mohamed ElBaradei]] [[ko:모하메드 엘바라데이]] [[id:Mohamed ElBaradei]] [[it:Mohamed ElBaradei]] [[he:מוחמד אל-בראדעי]] [[nl:Mohammed el-Baradei]] [[ja:モハメド・エルバラダイ]] [[no:Mohamed ElBaradei]] [[nn:Mohamed ElBaradei]] [[pl:Mohamed ElBaradei]] [[pt:Mohamed ElBaradei]] [[ru:Мохаммед аль-Барадеи]] [[sh:Mohamed ElBaradei]] [[fi:Mohamed ElBaradei]] [[sv:Mohamed el-Baradei]] [[ta:மொகம்மது எல்பரதேய்]] [[th:โมฮาเหม็ด เอลบาราดาย]] [[tr:Muhammed El Baradey]] [[zh:穆罕默德·巴拉迪]] 14861 52664 2006-06-30T22:08:16Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Mohameds El Baradei]] 14862 52668 2006-06-30T22:28:25Z Feens 37 Saragosa, Feens, izmantojot commons - [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Spain_region_template.png], GFDL Saragosa, Feens, izmantojot commons - [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Spain_region_template.png], GFDL 14863 53336 2006-07-02T23:45:12Z Feens 37 {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px |+<font size=+1>'''Zaragoza'''</font> |- | style=background:#efefef; align=center colspan=2 | {| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 | align=center | [[Image:Spanija Saragosa.png|160px|]] | align=center | [[Image:Zaragoza.gif|87px|]] |} |- | Iedzīvotāji (2006) | 658 186<br>678 813 (aglom.) |- | Dibināta | 24. g |- | Autonomais novads (''comunidad autónoma'') | [[Aragona]] |- | Province (''provincia'') | [[Saragosas province]] |- | Mājaslapa | http://www.zaragoza.es/ |} {{commons|Category:Zaragoza, Spain}} [[Image:0849 pilar ebro 2004.png|thumb|250px|Saragosas katedrāle un Ebro upe]] '''Saragosa''' (''Zaragoza'') - pilsēta [[Spānija|Spānijas]] ziemeļaustrumos [[Ebro]] upes krastos. Mūsdienu [[Aragona]]s reģiona un senās [[Aragonas karaliste]]s galvaspilsēta. [[Saragosas province]]s centrs. Pazīstama ar savu milzīgo katedrāli un senu [[mauri|mauru]] cietoksni - ''Aljafería''. kur mūsdienās atrodas Aragonas parlaments. Ekonomikā pazīstama ar [[Opel]] autorūpnīcu pilsētas pievārtē. ====Vēsture==== Pilsētu 24. gadā nodibināja [[Senā Roma|romieši]], nosaucot par ''Colonia Caesaraugusta'', no kuras, pārveidojoties, radies pilsētas pašreizējais nosaukums. Pēc leģendas V gadsimtā pilsētā sludināja [[apustulis]] [[Jēkabs]], kuram Sargosas pašreizējās katedrāles vietā parādījusies [[Jaunava Marija]]. No VIII gadsimtā pilsēta piederēja [[Kordovas kalifāts|Kordovas kalifātam]] un bija mauru priekšpostenis cīņai pret [[kristietība|kristiešiem]]. Pēc kalifāta sabrukuma Saragosa bija neatkarīgas [[islāms|musulmaņu]] valsts galvaspiulsēta līdz 1118. gadā to ieņēma kristieši un tā kļuva par [[Aragonas karaliste]]s galvaspilsētu. [[Napoleons|Napoleona]] kara laikā Saragosa divreiz piedzīvoja [[franči|franču]] aplenkumus - 1808. gadā, kas beidzās ar franču neveiksmi un 1809. gadā, kad frančiem izdevās ieņemt pilsētu. No Saragosas 100 000 iedzīvotājiem dzīvi palika 12 000. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]] Saragosu īslaicīgi ieņēma republikāņi - [[anarhisms|anarhisti]] [[Buenoventūra Durruti|Buenoventūras Durruti]] vadībā. ====Cilvēki==== Saragosā vai tās apkārtnē dzimuši: *[[Abrahams Abulafija]] (אברהם בן שמואל אבולעפיה, Abraham Abulafia'') (1240-ap1292) - mistiķis *[[Ibn Badža]] (ابن باجة, ''Ibn Bajjah'') (1070/1090-1138) - filozofs *[[Izabella (Portugāle)|Izabella]] (''Isabel de Aragão'') (1271-1336) - [[Portugāle]]s karaliene [[Category:Spānijas pilsētas]] [[ar:سرقسطة]] [[an:Zaragoza]] [[ast:Zaragoza]] [[be:Сарагоса]] [[ca:Saragossa]] [[cs:Zaragoza]] [[da:Zaragoza]] [[de:Saragossa]] [[et:Zaragoza]] [[en:Zaragoza]] [[es:Zaragoza]] [[eo:Zaragozo]] [[fr:Saragosse]] [[gl:Zaragoza]] [[hr:Zaragoza]] [[id:Zaragoza]] [[it:Saragozza]] [[he:סרגוסה]] [[lad:Zaragoza]] [[la:Caesarea Augusta]] [[nl:Zaragoza (stad)]] [[ja:サラゴサ]] [[oc:Saragossa]] [[pl:Saragossa]] [[pt:Saragoça]] [[ru:Сарагоса]] [[simple:Zaragoza]] [[fi:Zaragoza]] [[sv:Zaragoza]] [[zh:萨拉戈萨]] 14864 52672 2006-06-30T22:56:18Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Saragosa]] 14866 52734 2006-07-01T06:08:42Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14867 52736 2006-07-01T06:30:25Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Dānijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Danija.png|100px|Dānijas Futbola asociācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Dānijas Futbola Asociācija]] |- |'''Treneris'''||Mortens Olsens 2000- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Peters Šmeihels (117) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Pouls Nīlsens (52) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Danija_karogs.png|20px|Dānija]] Dānija 9 - 0 [[Francijas futbola izlase|Francija]] [[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] <br/>([[Londona]], [[Anglija]]; 19.10.1908.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Danija_karogs.png|20px|Dānija]] Dānija 17 - 1 [[Francijas futbola izlase|Francija]] [[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] <br/>([[Londona]], [[Anglija]]; 22.10.1908.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Flag_of_Germany.svg|20px|Vācija]] [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] 8 - 0 Dānija [[Image:Danija_karogs.png|20px|Dānija]]<br/>([[Vroclava]], [[Vācija]]; 16.05.1937.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |3 (''pirmoreiz [[FIFA Pasaules kauss 1986|1986]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Ceturtdaļfināls, [[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]] |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |7 (''pirmoreiz [[Eiropas čempionāts futbolā 1964|1964]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Uzvarētāji, [[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] |} '''Dānijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Dānija|Dānijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Dānijas futbola izlasi pārvalda [[Dānijas Futbola Asociācija]]. Lielākie izlases panākumi bija 1990-tajos gados, kad [[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992. gadā]] Dānijas izlase negaidīti uzvarēja Eiropas čempionātā. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] Dānijas izlases lielākais panākums ir iekļūšana ceturtdaļfinālā [[FIFA Pasaules kauss 1998|1998. gadā]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1954|1954]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1958|1958]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1962|1962]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1966|1966]]-[[FIFA Pasaules kauss 1982|1982]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1986|1986]] - ''Astotdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 2002|2002]] - ''Astotdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1964|1964]] - ''4. vieta'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1968|1968]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1980|1980]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1984|1984]] - ''Pusfināls'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1988|1988]] - ''Grupu turnīrs'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - '''Čempioni''' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] - ''Grupu turnīrs'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2000|2000]] - ''Grupu turnīrs'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Ceturtdaļfināls'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[da:Danmarks fodboldlandshold]] [[de:Dänische Fußballnationalmannschaft]] [[et:Taani jalgpallikoondis]] [[en:Denmark national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Dinamarca]] [[fr:Équipe du Danemark de football]] [[id:Tim nasional sepak bola Denmark]] [[it:Nazionale di calcio della Danimarca]] [[he:נבחרת דנמרק בכדורגל]] [[hu:Dán labdarúgó-válogatott]] [[nl:Deens voetbalelftal]] [[ja:サッカーデンマーク代表]] [[pl:Reprezentacja Danii w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Dinamarquesa de Futebol]] [[sl:Danska nogometna reprezentanca]] [[fi:Tanskan jalkapallomaajoukkue]] [[sv:Danmarks herrlandslag i fotboll]] [[zh:丹麥國家足球隊]] 14868 52738 2006-07-01T06:42:55Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Danija.png | Founded = 1889 | FIFA affiliation = 1904 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Alans Hansens | Coach = Mortens Olsens }} '''Dānijas Futbola Asociācija (DBU)''' ([[Dāņu valoda|dāņu val.]]: ''Dansk Boldspil-Union'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Dānija|Dānijā]]. Tā organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Dānijas Superlīga|Dānijas Superlīgu]], kā arī atbild par [[Dānijas futbola izlase|Dānijas futbola izlasi]]. DBU galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]. Asociācija tika dibināta 1889. gadā. Tā ir gan [[UEFA]], gan [[FIFA]] locekle. ==Ārējās saites== * [http://www.dbu.dk Dānijas Futbola Asociācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[da:Dansk Boldspil-Union]] [[en:Danish Football Association]] [[fr:Fédération du Danemark de football]] [[nl:Deense voetbalbond]] [[sv:Dansk Boldspil-Union]] [[zh:丹麥足球協會]] 14869 52742 2006-07-01T06:54:56Z Mrom 519 '''Latvijas gada labākais futbolists''' ir gadskārtēja nominācija, ko piešķir [[Latvijas Futbola Federācija]] pēc žurnālistu balsojuma rezultātiem. Pirmoreiz šo balvu pasniedza 2000. gadā. Visvairāk reižu šo balvu ir ieguvuši [[Marians Pahars]] un [[Māris Verpakovskis]] (abi pa 2 reizēm). ==Uzvarētāji== {| |valign="top" width=50%| *2000 [[Marians Pahars]], [[Southampton F.C.]] *2001 [[Marians Pahars]] (2), [[Southampton F.C.]] *2002 [[Juris Laizāns]], [[FK CSKA Maskava|Maskavas CSKA]] *2003 [[Māris Verpakovskis]], [[Skonto FC]] *2004 [[Māris Verpakovskis]] (2), [[Dynamo Kyiv]] *2005 [[Igors Stepanovs]], [[Grasshopper-Club|Grasshoppers]] |} [[Category:Futbols Latvijā]] 14870 52763 2006-07-01T07:53:26Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 14871 52799 2006-07-01T09:40:22Z Yyy 146 ++ '''pH''' ir ūdeņraža jonu [[aktivitāte]]s mērs šķīdumā. Tas raksturo skābumu (un bāziskumu). Tas ir ūdeņraža jonu aktivitātes negatīvais logaritms. pH=-log10aH Mazām koncentrācijām aktivitāte maz atšķiras no koncentrācijas, tapēc aktivitātes vietā tur mēdz lietot koncentrāciju. Iespējamās pH vērtības nosaka iespējamās ūdeņraža jonu koncentrācijas. Ūdens šķīdumos pH var mainīties no 0 līdz +14. Ļoti stipru skābju un sārmu šķīdumiem (ar aktivitāti lielāku par 1), pH var būt arī negatīvs vai lielāks par 14. Neūdens šķīdumos iespējamas arī lielākas pH vērtības, jo citiem polārajiem šķīdinātājiem var būt mazākas disociācijas konstantes. Pilnīgi tīram ūdenim pH ir 7 un tas ir neitrāls. ==pH noteikšana== Atšķaidītiem stipru skābju un bāzu šķīdumiem pH var aptuveni aprēķināt, ja zināma koncentrācija. pH=-lg([H+]), kur: H+ - ūdeņraža jonu koncentrācija. Stiprām skābēm (vienvērtīgajām) tā ir proporcionāla vielas koncentrācijai (jo stiprās skābes gandrīz pilnībā disociē jonos). Stiprām bāzēm, kas disociē veidojot hidroksiljonus, attiecīgo H jonu koncentrāciju var noteikt: [H]=10^(1/(7+lg([OH-]))), jeb vienkāršāk pH=14-lg([OH-]) Šķīdumeim ar nezināmu sastāvu pH var izmērīt ar pH indiaktoriem (organiskas krāsvielas, kas maina krāsu atkarībā no vides pH), vai arī ar ūdeņraža jonu selektīvu elektrodu (elektrods, kura potenciāls ir atkarīgs no ūdeņraža jonu koncentrācijas). Potenciālu mēra pret standartelektrodu (elektrods ar nemainīgu potenciālu). [[Kategorija:Ķīmija]] [[bg:Водороден показател]] [[ca:PH]] [[cs:Kyselost]] [[da:PH]] [[de:PH-Wert]] [[en:PH]] [[et:Vesinikeksponent]] [[es:PH]] [[eo:PH]] [[fr:Potentiel hydrogène]] [[gl:PH]] [[ko:수소 이온 농도]] [[io:PH]] [[id:PH]] [[ia:Potential de hydrogeno]] [[it:PH]] [[he:PH]] [[ku:Nirxa pH]] [[la:Pondus Hydrogenii]] [[lt:PH]] [[hu:PH]] [[nl:PH]] [[ja:水素イオン指数]] [[no:PH]] [[nn:PH]] [[pl:Skala pH]] [[pt:PH]] [[ru:Водородный показатель]] [[simple:PH]] [[sl:PH]] [[sr:PH вредност]] [[sv:PH]] [[uk:PH]] [[vi:PH]] [[zh:PH值]] 14872 52768 2006-07-01T08:06:42Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Farēru salu futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Farerusalas.gif|100px|Farēru salu Futbola asociācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Farēru salu Futbola Asociācija]] |- |'''Treneris'''||Jogvans Martins Olsens 2005- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Oli Johannesens (70) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Todi Jonsons (9) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Islande_karogs.png|20px|Islande]] [[Islandes futbola izlase|Islande]] 1 - 0 Farēru salas [[Image:Feru_karogs.png|20px|Farēru salas]] <br/>([[Akranesa]], [[Islande]]; 24.08.1988.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Feru_karogs.png|20px|Farēru salas]] Farēru salas 3 - 0 [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] [[Image:125px-San_marino_flag_large.png|20px|Sanmarīno]] <br />([[Toftira]], [[Farēru salas]]; 25.05.1995.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Dienvidslavijas_SFR_karogs.svg|20px|Dienvidslāvija]] [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] 7 - 0 Farēru salas [[Image:Feru_karogs.png|20px|Farēru salas]] <br />([[Belgrada]], [[Dienvidslāvija]]; 16.05.1991.) |} '''Farēru salu futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Farēru salas]] starptautiskās futbola sacensībās. To pārvalda [[Farēru salu Futbola Asociācija]]. Farēru salu izlase šobrīd ir viena no vājākajām [[UEFA]] izlasēm, tomēr tai ir reiz izdevies uzvarēt [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasi]] un nospēlēt neizšķirti ar [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Izlase pastāv jau no 1930. gada, tacu oficiāli [[FIFA]] uzņemta tikai 1988. gadā. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1992|1992]]-[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1988|1988]] - ''Nepiedalījās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Nekvalificējās'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[da:Færøernes fodboldlandshold]] [[de:Fußball auf den Färöern]] [[en:Faroe Islands national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de las Islas Feroe]] [[fo:Fótbóltur í Føroyum]] [[fr:Équipe des Îles Féroé de football]] [[it:Nazionale di calcio delle Fær Øer]] [[he:נבחרת איי פארו בכדורגל]] [[hu:Feröer szigeteki labdarúgó-válogatott]] [[nl:Faeröers voetbalelftal]] [[pl:Reprezentacja Wysp Owczych w piłce nożnej]] [[pt:Seleção das Ilhas Faroe de Futebol]] [[fi:Färsaarten jalkapallomaajoukkue]] [[sv:Färöarnas herrlandslag i fotboll]] 14873 52770 2006-07-01T08:09:40Z Dainis 876 Tjurku tautu izplatība; attēls no krievu wiki Tjurku tautu izplatība; attēls no krievu wiki 14874 52772 2006-07-01T08:13:36Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Farerusalas.gif | Founded = 1979 | FIFA affiliation = 1988 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1992 | President = Oli Holms | Coach = Jogvans Martins Olsens }} '''Farēru salu Futbola Asociācija (FSF)''' ([[Fēru valoda|fēru val.]]: ''Fótbóltssamband Føroya'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Farēru salas|Farēru salās]]. Federācija organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Farēru salu Pirmā divīzija|Farēru salu Pirmo divīziju]], kā arī atbild par [[Farēru salu futbola izlase|Farēru salu futbola izlasi]]. FSF tika dibināta 1979. gadā, 1988. gadā tā iestājās [[FIFA]], bet vēl pēc 4 gadiem arī [[UEFA]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Torshavna|Torshavnā]]. ==Ārējās saites== *[http://www.football.fo/ Farēru salu Futbola Asociācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[en:Faroe Islands Football Association]] [[fr:Fédération des Îles Féroé de football]] [[nl:Voetbalbond van de Faeröer]] 14875 52773 2006-07-01T08:17:27Z Yyy 146 '''Aktivitāte''' ķīmijā un fizikā ir jēdziens, kuru lieto lai neideāliem (reāliem) [[šķidrums|šķidrumiem]] un [[gāze|gāzēm]] varētu lietot aprēķinu formulas, kas ir paredzētas ideāliem šķidrumiem vai gāzēm. Aktivitāti parasti apzīmē ar burtu ''a''. Aktivitāti aprēķina: a=g*c, kur: a - aktivitāte (parasti mol/l), c - [[koncentrācija]] (arī [[mols|mol]]/[[litrs|l]]), g - aktivitātes koeficients. ''g'' ir atkarīgs no koncentrācijas (vai parciālā spiediena, gāzēm), samazinoties koncentrācijai tas tiecas uz nulli, tapēc atšķaidītiem šķīduemiem (un retinātām gāzēm) darbojas ideālo šķīdumu formulas. g ir atkarīgs arī no vielas dabas, un to nosaka eksperimentāli. [[Category:Ķīmija]] [[de:Aktivität (Chemie)]] [[en:Activity (chemistry)]] [[fr:Activité chimique]] [[it:Attività]] [[sv:Aktivitet]] 14876 52780 2006-07-01T08:38:44Z Keps 758 Ar '''Tautu staigāšanu''', jeb '''Migrācijas periodu''' vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku [[migrācija|migrāciju]] Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.g un 700.g. Tas aptver vēstures laika posmu no [[Romas impērija]]s sabrukuma līdz agrīno [[viduslaiki|viduslaiku]] sākumam. ==Migrācijas viļņi== [[Attēls:Migration Period.jpg|thumb|400px||Tautu staigāšana]]Intensīvā daudzu tautu un cilšu [[migrācija]] dažu gadsimtu laika bija pilnībā izmainījusi Eiropas subkontinenta etnisko ainu pēc Romas impērijas sabrukuma. Kopumā to piemeklēja seši lielākie migrācijas viļņi, kamēr subkontinenta etniskā struktūra vairāk vai mazāk nostiprinājās. Trīs viļņi, tātad apmēram puse, bija [[nomadi]]. Tie bija [[huņņi]], [[maģāri]] un [[mongoļi]]. Viens no šiem viļņiem bija [[vikingi]], kuri bija jūras braucēji, laupītāji un tirgotāji. Divi citi viļņi bija [[mauri]] un [[Turcija|turki]]. Pēdējie bija [[islāms|islāma]] karotāji – islāma [[reliģija]]s un tradīciju izplatītāji. Bez šiem imigrācijas viļņiem, kas būtiski ietekmēja vēlāko Eiropas etnisko struktūru, pastāvēja arī mazākas migrācijas devas. To skaitā [[avāri]], [[Bulgārija|bulgāri]] un [[hazāri]], kas šo etnisko struktūru vairāk vai mazāk koriģēja. Vēl nozīmīgāku lomu Eiropas etniskās struktūras, bet vēlākajos periodos arī Eiropas politikas noteikšanā spēlēja [[slāvi|slāvu]] migrācija. Slāvus pie imigrantiem Eiropā var pieskaitīt nosacīti – atkarībā no tā, kādi kritēriji viņu pieskaitīšanai vai nepieskaitīšanai pie Eiropas pamattautām tiek pielietoti – formāli ģeogrāfiskie, etniskie, kultūras vai citi. ==Migrācija Rietumeiropā== Migrācijas pirmsākumā 5. gadsimta sākumā Eiropu etniski un kultūras ziņā pārstāvēja divas lielas grupas - romieši un [[barbari]], kur pēdējie pamatā bija [[ķelti]], bet vēlāk [[ģermāņi]], tad 7.-8. gadsimtā šī struktūra bija jau daudz sarežģītāka. Tā, piemēram, [[Spānija]], kas bija romanizēta ķeltu-ibēru zeme, tika lielā mērā ģermanizēta [[goti|gotu]] (vizigotu) iebrukuma rezultātā, bet pēc [[mauri|mauru]] iebrukuma un gotu sakāves 8. gadsimtā Spānija nonāca islāma ietekmē. Šajā laikā lielā skaitā Spānijā ieceļoja un apmetās arī [[ebreji]], piedodot šai zemei arī savu etnisko un kultūras piegaršu. Arī [[Gallija|Gallijā]] gallu-romiešu pamatiedzīvotāji tika ģermanizēti, lai gan šis process noritēja nevienmērīgi. Lielāko ģermanizācijas devu saņēma Gallijas ziemeļaustrumu daļa, mazākā mērā ģermāņu asinis ieplūda dienvidrietumu reģionos (mūsdienu [[Gaskoņa]]s novadi). Ģermāņu etniskā ietekme manāmi skāra arī latinizēto ķeltu-itāļu sabiedrību Itālijā, kā arī daļu grieķu Grieķijā, galvenokārt gan šo reģionu ziemeļu daļā. Arī [[Britānija]]s pamatiedzīvotāji - romanizētie ķelti-briti, tika daļēji absorbēti vai izspiesti no savām sākotnējām teritorijām. Rezultātā Britānijā izveidojās divas visai atšķirīgas etniskās grupas - ķelti rietumos un ģermāņi centrālajā daļā, austrumos un dienvidos. Savukārt ziemeļu reģionu, [[Skotija]]s, vai kā to sauca romieši - Kaledonijas, iedzīvotāji arī diferencējās divās galvenajās grupās - ģermāņi zemienē (''lowlanders'') un ķelti kalnainajos apvidos (''highlanders''). Savukārt Kaledonijas pamatiedzīvotāji bija, galvenokārt, [[pikti]]. Mūsdienu [[Vācija]]s teritorijā turpinājās rietumģermāņu un austrumģermāņu diferencēšanās, pārsvaru iegūstot pirmajiem. Savukārt Grieķijā liela tās daļa, ieskaitot [[Peloponesa|Peloponesu]], etniski tika pārslāvota, lai gan var apgalvot arī pretējo, ka slāvu imigranti, nonākuši Grieķijā, sajaucoties ar vietējiem grieķu iedzīvotājiem helenizējās. Atsevišķi zinātnieki pat uzskata, ka mūsdienu grieķi, vismaz ievērojama to daļa, ir helenizējušies [[Albāni|albāņi]] un slāvi. ==Migrācija Austrumeiropā== Etniski ļoti sarežģīta situācija veidojās [[Balkāni|Balkānos]]. Šis Eiropas reģions bijis apdzīvots vēl kopš apmēram 7000.g. p.m.ē. Ap 3500.g. p.m.ē. Balkānos ieklīda un apmetās uz dzīvi neskaidras izcelsmes Austrumeiropas stepju nomadi. Vēlāk, ap 1300.g. p.m.ē. šajā reģionā ieplūda arī citi ienācēji, par kuriem ir zināms, ka tie bijuši [[indoeiropieši]]. Iespējams, tas bijis viens no to pašu ziemeļnieku ([[ārieši|āriešu]]) atzariem, kuri saskaņā ar daudzu vēsturnieku domām daļēji bijuši arī seno grieķu (mikēniešu vai doriešu) priekšteči. Rezultātā izveidojās viena no galvenajām Balkānu pamatiedzīvotāju grupām - ilirieši, kas apmetās [[Adrijas jūra]]s ziemeļu un austrumu krastā. Iliriešiem etniski tuvi bija dalmācieši un panoni. [[Maķedonija]] un [[Epīra]] lielāko daļu Ilirijas 4.-3. gadsimtā p.m.ē. pakļāva savai kontrolei un tās tika helenizētas. Savukārt, 1. gadsimtā Iliriju kā provinci savā sastāvā iekļāva Romas impērija. Līdz pat 6. gadsimtam, kad lielāko daļu Ilirijas un Dalmācijas sagrāba [[avāri]], tās bija plaukstošas provinces, kuras aptvēra Balkānu pussalas rietumu daļu un, kas vairāku gadsimtu laikā bija paspējušas pārņemt nozīmīgākās grieķu-romiešu kultūras iezīmes. Līdz ar avāru (kurus vēlāk aizvietoja horvāti) iebrukumu, sākās iliriešu pārslāvošana, kuras rezultātā šis reģions īsā laikā pilnībā pazaudēja grieķu-romiešu kultūras pazīmes. Ilirija saglabājās kā [[Horvātija]]s apgabals līdz 1102.g., kad pēdējā tika pievienota Ungārijai. Arī [[Trāķija]] (grieķu ''Thrakĕ'', latīņu ''Thracia''), kas aptvēra Balkānu pussalas austrumu daļu (ieskaitot mūsdienu [[Bulgārija|Bulgāriju]]), un, tāpat kā Ilirija, bija viena no Maķedonijas, tad Romas impērijas un vēlāk arī [[Bizantija]]s provincēm, tika pilnībā pārslāvota. Ziemeļos no Trāķijas (un no [[Donava]]s) atradās [[Dacija]], kuru apdzīvoja dāki (daci). Dāki bija tuvi trāķiešu radinieki, viņi arī bija ieceļojuši Dacijā no Trāķijas. Romas imperators [[Trajāns]] Daciju iekaroja 106.g. Tā kā Dacija bija visai attāla impērijas province un to bija visai grūti kontrolēt, Romas imperators veicināja kolonistu izmetināšanu tajā. Romieši daudz paveica šīs provinces romanizēšanā, sākot jau ar ceļu, tiltu un pilsētu būvniecību. Drīz romiešu ieceļotāji un daku pamatiedzīvotāji sajaucās, veidojot romanizētu populāciju. Šis process tika pārtraukts 3. gadsimtā kad Dacijā iebruka [[goti]] un romieši bija spiesti savus leģionus no šīs provinces evakuēt. Lai gan Dacija kļuva par pastāvīgu iebrukumu vietu gotiem, huņņiem, slāviem un bulgāriem, tās romanizētie iedzīvotāji vēl ilgi saglabāja latīņu valodu un savu identitāti. Slāviem kļūstot par noteicošo Dacijas etnisko sastāvdaļu, daku un slāvu savstarpējās sajaukšanās rezultātā izveidojās jauna etniska grupa - valahi (vlahi). No saviem dažādajiem priekštečiem valahi saglabāja kā nomadu, tā arī karavīru iezīmes, kļūstot par nopietnu draudu Bizantijas impērijai. Vēlākajos gadsimtos valahi veidoja mūsdienu horvātu, serbu un lielā mērā arī bulgāru etnisko pamatu. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī Maķedoniju - Balkānu pussalas centrālo un dienvidu daļu. Sengrieķu dialektā runājošie pirmiedzīvotāji maķedonieši, kā jau agrāk redzējām, apmetās šajā reģionā vēl ap 3000.g. p.m.ē., izspiežot akmens laikmeta iedzīvotājus, kuru pēdas konstatējamas vēl ap 6200.g. p.m.ē. Karaļa [[Filips II|Filipa II]] laikā 4. gadsimtā pr.Kr. Maķedonija bija kļuvusi ne tikai helēniska, bet arī pārņēma savā kontrolē Grieķiju, bet nākot pie varas [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandram]], arī [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumus]]. Tomēr leģendārā senā vēsture un kultūra arī Maķedoniju nepaglāba no pārslāvošanas tāpat kā pārējos tās Balkānu kaimiņus. Atsevišķas slāvu ciltis uz Balkāniem sāka ceļot vēl 3. gadsimtā. Tomēr lielā skaitā slāvi Balkānos sāka ieplūst 6. gadsimtā, bulgāri 7. gadsimtā, bet tos, tāpat kā iliriešus, dalmāciešus, maķedoniešus un trāķiešus samērā īsā laikā asimilēja jau priekšā esošie slāvi. Slāvu ekspansijas un pārslāvošanas rezultātā lielākā daļa Balkānu pussalas, ietverot Iliriju, Dalmāciju, Trāķiju, Daciju un Maķedoniju, pārvērtās slāvu valstī vai, kā tā sāka saukties kopš 1918.g. pēc [[Austroungārija]]s impērijas izjukšanas 1. Pasaules kara beigās - [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]]. Dažādos laika periodos, dažādās Balkānu pussalas vietās bez slāviem apmetās arī neliels skaits maģāru un ģermāņu. Tā kā Balkāni raksturojas ar daudziem dabīgiem šķēršļiem, kontakti starp tautām bija apgrūtināti un tās attīstījās, veidojot katra savu izteiktu etnisko un kultūras identitāti, savu reliģiju, valodu un tradīcijas. Atsevišķos laika posmos dažus Balkānu reģionus pārvaldīja Bizantija. Tādēļ šajos reģionos vairāk ir izplatīta [[kristietība]], turpretī citas tautas nonāca turku kontrolē. Līdz ar to šajos novados dominē islāms. Minētās etniskās izmaiņas Eiropā atspoguļojās arī valodā. Latīņu valoda, kas vēlīnās Romas impērijas laikā dominēja visā Rietumu pasaulē, tika aizstāta ar lielu skaitu dažādu neolatīņu atvasinājumu, sākot no portugāļu un beidzot ar rumāņu valodām. Tomēr arī šīs valodas turpināja attīstīties un pārveidoties. Piemēram, franču valoda attīstījās no vietējā Gallijas latīņu 8. gadsimta dialekta romanz trijos posmos, sākot ar senfranču (11. gadsimtā), vidējā franču (14. gadsimtā) un mūsdienu franču valoda. Valodas pārveides gaitā tika pārstrukturēta [[gramatika]], dzima jauni vārdu veidi un izteiksmes formas. Bizantijā pārsvarā lietoja grieķu valodu, gan kā oficiālo valodu, gan kā vietējo ikdienas saziņas līdzekli, it īpaši [[Mazāzija|Mazāzijā]]. Taču grieķu valoda līdz ar klasisko kultūru šeit pilnībā izzuda pēc Bizantijas sabrukuma un tās teritoriju nonākšanas turku pakļautībā. Līdz ar to senās [[Vidusjūra]]s reģiona civilizācijas viena pēc otras beidza pastāvēt, vairums to atstājušas savas pēdas Eiropas vēsturē tikai arheoloģisko izrakumu veidā. [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[Category:Eiropa]] 14877 52786 2006-07-01T08:53:43Z Dainis 876 '''Tjurki''' jeb '''tirki''' ir etnolingvistiska kopība tautām, kas runā [[tjurku valodas|tjurku valodās]]. Tjurku tautas dzīvo [[Āzija]]s centralajā, austrumu un ziemeļu daļā, nedaudz arī [[Eiropa|Eiropā]]. [[Attēls:Tjurki.png]] ==Tjurku valstis mūsdienās== Valstis, kurās tjurki ir pamattautas: * [[Azerbaidžāna]] * [[Kazahstāna]] * [[Kirgizstāna]] * [[Turcija]] * [[Turkmenistāna]] * [[Uzbekistāna]] ==Vēsture== Vārds "tjurks" parādījās 6. gs. kā vietējo cilšu apvienības nosaukums [[Altajs|Altajā]], kur pārcēlās [[huņņi]] no ašinas cilts, kas agrāk mita [[Ķīna]]s Rietumu novadā, uz ziemeļiem no Tarimas upes. [[Dāņi|Dāņu]] lingvists Vilhems Tomsens, kurš 1893. gadā atšifrēja seno tjurku [[rūnas|rūniskās]] rakstu zīmes, uzskatīja, ka vārds "tjurks" nozīmē "spēks", "varenība", un sākotnēji tā sauca kādu atsevišķu cilti vai, visticamāk, valdnieku dzimtu. Tam drīzāk bija politisks, ne etnogrāfisks saturs; uz to norāda, piemēram, teiciens "Mani tjurki, mana tauta". Cilšu apvienības veiksmīgā karadarbība apkārtējās zemēs noveda pie [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganāta]] izveides Centrālajā un Austrumāzijā. Kaganāts pastāvēja no 551. līdz 745. gadam, un aptvēra teritoriju no Bohajas līča līdz Kerčas jūras šaurumam, no [[Jeņiseja]]s augšteces līdz [[Amudarja]]s augštecei. Par Tjurku kaganāta dibinātāju tiek uzskatīts Bumins, kas pieņēma [[kagans|kagana]] titulu 551. gadā. Valdnieka mītne atradās Orhonas upes augštecē. Drīz tjurku kontrolē nokļuva [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] liela daļa, līdz ar to saviem kaimiņiem ierobežojot tirdzniecības sakarus. Kaganāta valdnieki kopā ar [[Bizantija|Bizantiju]] veica sīvu cīņu ar sasnīdu [[Irāna|Irānu]], kā rezultatā viņiem izdevās tikt līdz Amudarjai, bet pēc tam pievienot vairākus apgabalus upes rietumu krastā. 576. gadā tjurki ieņēma Bosporu ([[Kerča|Kerču]]), pēc četriem gadiem aplenca [[Hersona|Hersonu]]. Viņu kustība uz rietumiem bija ne tikai jaunu teritoriju iekarošana, bet arī liela tjurku tautu migrācija, notika to apmešanās plašos rajonos Rietumu novadā un Centrālāzijas austrumos. Tjurki iekarotajās teritorijās parasti neiejaucās pamattautu dzīvē, aprobežojoties tikai ar savas sjuzernitātes nostiprināsanu un [[mesli|meslu]] vākšanu. Sakarā ar iekšpolitisko krīzi, iekšējiem konfliktiem un efektīgas ķīniešu Suju dinastijas iejaukšanos, gigantiskā tjurku valsts sadalījās Austrumu un Rietumu kaganātā, kuri savā starpā ilgstoši karoja. 7. gs. tās pēc kārtas (630. un 658. gadā) cieta sakāvi karos ar tanu Ķīnu, un beidza pastāvēt. Tjurki atjaunoja Austrumu kaganātu 7. gs. beigās, pakļaujot [[uiguri|uiguru]] un kidanu ciltis, sagraujot karlukus un jeņisejas kirgīzus, izrādot sīvu pretestību tanu Ķīnas armijai. Par kaganu ķļuva Kutlugs (Ilteres-kagans). Nakamā valdnieka Kapagan-kagana (691.-716. g.) laikā otrais Austrumu kaganāts sasniedza visaugstāko uzplaukumu. Austrumu tjurki 8. gs. centās pretoties Centralāzijā iebrūkošajiem [[arābi|arābu]] iekarotājiem, bet pēc sakāves pie [[Samarkanda]]s atkāpās. Viņu valdnieki vēl pusgadsimtu sargāja neatkarību smagās cīņās pret Tanu impēriju un tās sabiedrotajiem. Pēc Bilge-kagana un viņa brāļa Kol-tegina nāves tjurki zaudēja inciatīvu un pārgāja aizsardzībā. Vislielākās briesmas kaganātam tomēr sagādāja [[uiguri|uiguru]]. Uigurus 7. gs. 80-tajos gados pakļāva austrumu tjurki, bet pēc vairāk nekā 60 gadiem viņi guva revanšu, kopā ar kamiņu ciltīm sagraujot otro Austrumu kaganātu. Jāpiebilst, ka tā krahu paātrināja iekšējās pretrunas un nesaskaņas. Tā vietā 745. gadā radās Uiguru kaganāts. Ar laiku arābi ievēroja, ka daudzas tautas runā tajā pašā valodā kā tjurki, ar kuriem viņi sadūrās Centrālāzijā 7.-8. gs. Viņu vēsturnieki un ģeogrāfi ar vardu "tjurki" sāka apzīmēt veselas tautu un valodu grupas. Lai gan tjurku tautām bija valodas kopība, pašām ciltīm trūka etniskās pašapziņas. Līdz ar [[islams|islama]] pieņemšanu šīs tautas sāka sevi saukt par tjurkiem. [[Kategorija:Tjurki|*]] [[ba:Төрки телле халыҡтар]] [[bs:Turski narodi]] [[bg:Тюркски народи]] [[de:Türkische Völker]] [[de:Turkvölker]] [[en:Turkic peoples]] [[es:Pueblos túrquicos]] [[fr:Peuples turcs]] [[ko:터키인]] [[hr:Turski narodi]] [[nl:Turken]] [[ja:テュルク]] [[no:tyrkere]] [[pl:Ludy tureckie]] [[ro:Popor turcic]] [[ru:Тюрки]] [[tt:Törki xalıqlar]] [[tr:Türk halkları]] [[uz:Turkiy xalqlar]] [[zh:突厥]] 14878 52788 2006-07-01T08:54:46Z Dainis 876 Pāradresē uz [[Tjurki]] #REDIRECT [[Tjurki]] 14879 52789 2006-07-01T08:56:51Z Keps 758 '''Merovingu''' dinastijas nosaukums cēlies no tās dibinātāja, kādas nelielas, bet kareivīgas ģermāņu cilts vadoņa – Meroveha (Merovech) vārda. Taču [[ģermāņi|ģermāņu]] cilšu apvienošanās un jaunu zemju iekarošanas sākums saistāms galvenokārt ar divu slavenu franku karaļu vārdiem – [[Hilderiks]] (''Childeric'') (m. 482.) un [[Hlodvigs]] (''Clovis'') (466-511). [[franki|Franku]] teritoriju paplašināšanu tās iekarojot, uzsāka Hilderiks. Viņš franku karaļvalstij pievienoja Romas provinci – [[Belģija|Beļģiju]] (''Belgica II''). Savukārt Hlodvigs I to paplašināja pievienojot reģionu ap [[Parīze|Parīzi]], kā arī Alemaniju un Akvitāniju. Hlodvigs I, lielā mērā savas sievas – [[Burgundija]]s princeses Klotildes ietekmēts, 496. gadā pieņēma [[kristietība|kristīgo]] ticību. Tādēļ viņš savā [[politika|politikā]] baudīja arī [[baznīca]]s atbalstu. Hlodvigs I bija arī pirmais no franku karaļiem, kurš par savas valsts galvaspilsētu izvēlējās Parīzi. Līdz ar to Hlodvigs I izveidoja [[Eiropa]]s [[monarhija]]s pirmos pamata elementus, tai skaitā laicīgās varas ciešu sasaisti ar baznīcu. Hlodvigs I ieviesa arī būtiskus nākamo gadsimtu [[feodālisms|feodālās]] sistēmas elementus, saglabājot atsevišķus romiešu saimnieciskās politikas atribūtus. Tā, pamatā vēl turpināja pastāvēt [[Romas impērija]]s [[Nodoklis|nodokļu]] sistēma, it īpaši [[tirdzniecība]]s un [[muita]]s nodevas. Taču jau Hlodviga I laikā arvien svarīgāku nozīmi nekā nodokļi ieguva karaļa īpašumi, it sevišķi zeme, kuru izmantoja lai apbalvotu uzticamus karaļa atbalstītājus un līdzgaitniekus. Merovingi valdīja franku valstī līdz pat 8. gadsimtam. Taču jau pēc Hlodviga I nāves atklājās pirmās nopietnās feodālās sistēmas problēmas, kas bija saistītas ar mantojuma lietām. Mirstot, Hlodvigs I franku karaļvalsti bija sadalījis starp četriem saviem dēliem. Ar to aizsākās gandrīz divus gadsimtus ilgs, gandrīz nepārtrauktas asiņainas cīņas periods starp dažādiem Merovingu dzimtas atzariem par varu, kad karaļvalsts tika atkal apvienota, te no jauna sadalīta. Šo cīņu rezultātā ne tikai pakāpeniski izplēnēja franku varenība un karaļnama bagātības, ap 600. gadu tika sagrautas arī vērtīgākās romiešu laika valsts organizācijas atribūtu pēdējās paliekas – nodokļu sistēma, starptautiskā tirdzniecība, tika izpostītas pilsētas un to galvenais labklājības pamats – specializētas [[manufaktūra]]s. Sabrukusi bija arī [[nauda]]s sistēma – monētu kalšana un to apgrozības kontrole. Šajā laikā Eiropā samazinājās arī iedzīvotāju skaits, saruka [[lauksaimniecība]]. Tikai veiksme, izdevīga ģeogrāfija un vēsturisko apstākļu sakritība šo nežēlīgo cīņu laikā frankus pasargāja no pakļaušanas citām tautām. Tā, [[goti]] un [[langobardi]] bija pārāk aizņemti cīņās ar savu nāvīgo ienaidnieku [[Bizantija|Bizantiju]]. Arī britu salās daudzas sīkās karalistes bija iegrimušas gandrīz nepārtrauktos savstarpējos karos un nekādā ziņā nevarēja radīt nopietnus draudus frankiem. Tikai 8. gadsimta vidū frankiem parādījās daudz nopietnāki pretinieki - normāņi ([[vikingi]]), [[avāri]] un, protams, [[arābi]]. [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[Category:Eiropa]] 14880 52836 2006-07-01T12:26:28Z Lielais Rolands 592 Roberts Feldmanis ir viens no ievērojamākajiem 20. gs. Latvijas ev. lut. Baznīcas garīgajiem darbiniekiem. Viņš bija izcils Latvijas Baznīcas vēsturnieks, mācītājs, liturgs, garīgais tēvs, jaunās mācītāju maiņas audzinātājs, kura garīgā ietekme sniedzās arī pāri Latvijas robežām. == Lapas internetā == www.robertsfeldmanis.lv[http://www.robertsfeldmanis.lv/web_feldmanis_baze.html] 14882 52826 2006-07-01T11:43:11Z Dainis 876 Hidrazīna molekulas struktūra; no angļu wiki Hidrazīna molekulas struktūra; no angļu wiki 14883 52827 2006-07-01T11:54:06Z Dainis 876 [[Attēls:Hydrazine-structure.png|right|150px|thumb|Hidrazīna molekulas struktūra]] '''Hidrazīns''', ķīmiskā formula - [[slāpeklis|N]]2[[ūdeņradis|H]]4, bezkrāsaisns higroskopisks šķidrums ar asu smaku; kušanas temperatūra 2°C, viršanas t. 113,5°C; šķīst [[ūdens|ūdenī]], [[spirti|spirtos]]; tvaiki art gaisu veido eksplozīvu maisījumu; toksisks. Hidrazīns ar ūdeni veido [[hidrāts|hidrātu]] (stipra [[bāze]]), ar [[skābe|skābēm]] veido [[sāļi|sāļus]]. Hidrazīnu iegūst, [[amonjaks|amonjaku]] vai [[urīnviela|urīnvielu]] oksidējot ar [[nātrija hipohlorīts|nātrija hipohlorītu]]. Lieto organiskajā sintēzē, plastmasu, gumijas, insekticīdu, sprāgstvielu rūpniecībā, par analītiskās ķīmijas reaģentu, kā [[raķešdegviela]]s sastāvdaļu. [[Kategorija:Slāpekļa savienojumi]] [[Kategorija:Raķešdegviela]] [[cs:Hydrazin]] [[de:Hydrazin]] [[en:Hydrazin]] [[es:Hidracina]] [[fr:Hydrazine]] [[ko:하이드라진]] [[it:Idrazina]] [[lb:Hydrazin]] [[nl:Hydrazine]] [[ja:ヒドラジン]] [[pl:Hydrazyna]] [[pt:Hidrazina]] [[ru:Гидразин]] [[sv:Hydrazin]] [[uk:Гідразин]] 14884 52828 2006-07-01T11:55:05Z Dainis 876 [[Kategorija:Ķīmija]] 14885 52829 2006-07-01T11:57:44Z Dainis 876 [[Kategorija:Raķetes]] 14886 52838 2006-07-01T12:27:34Z Lielais Rolands 592 Avots: http://www.robertsfeldmanis.lv/web_feld_fotografijas/LA_biblioteka_foto/1986.g.%20Feldmanis.jpg 14888 53163 2006-07-02T09:25:20Z Sadhu 1045 '''Kauli''' ir izturīgi, tomēr elastīgi saistaudi. Kaulaudi ir dzīvi un sastāv no kaulu šūnām, kuras izvietotas starp šķiedrām. Kauli nav blīvi. Tajos ir dobumi, kuros atrodas asinsvadi un nervi. Dažviet kauli ir poraini. Daudziem kauliem vidū ir dobums, kurā atrodas dzeltenās kaula smadzenes. == Kaulu sastāvs == Cieto kaulu karkasu veido [[Kalcija fosfāts|kalcija fosfāts]] un citas cietas minerālvielas, kā arī [[olbaltumviela]]s - kolagēna - šķiedras. Minerālvielas piešķir kaulam cietību, bet gareniski sakārtotās kolagēna šķiedras padara kaulu elastīgu. Kaulvielu veido šūnas, ko sauc par osteocītiem. Tās atrodamas visā kaula karkasā. == Kaulu smadzeņu funkcijas== [[Kaulu smadzenes|Kaula smadzenēs]] ik sekundi veidojas miljoniem jaunu eritrocītu jeb sarkano asinsķermenīšu. Tie nomaina vecos eritrocītus, ko ķermenis noārda. Ir sarkanās un dzeltenās kaula smadzenes. Sarkanajās kaula smadzenēs veidojas asins šūnas, det dzeltenās kaula smadzenes ir tauku krātuve. Dzeltenās kaula smadzenes var pārvērsties par sarkanajām, ja ķermenim nepieciešami papildu eritrocīti. Piedzimstos kaulos ir gandrīz tikai sarkanās kaula smadzenes. Pusaudža vecumā liela daļa sarkano kaula smadzeņu ir jau pārvērtušās par dzeltenajām kaula smadzenēm. [[Category:Bioloģija]] [[ar:عظم]] [[ca:Os]] [[cs:Kost]] [[da:Knogle (anatomi)]] [[de:Knochen]] [[ne:Bone]] [[es:Hueso]] [[eo:Osto]] [[fr:Os]] [[gl:Óso]] [[ko:뼈]] [[is:Bein]] [[it:Osso]] [[he:עצם (אנטומיה)]] [[la:Os]] [[lt:Kaulas]] [[mk:Коска]] [[nl:Bot (anatomie)]] [[ja:骨]] [[pl:Kość (anatomia)]] [[pt:Osso]] [[ru:Кость]] [[simple:Bone]] [[sk:Kosť]] [[fi:Luu]] [[sv:Ben (skelett)]] [[tl:Buto]] [[vi:Xương]] [[tr:Kemik]] [[zh:骨骼]] [[image_body001]] 14890 52890 2006-07-01T18:58:32Z MediaWiki default Konts izveidots 14891 52891 2006-07-01T18:58:32Z MediaWiki default Lietotāja konts priekš $1 tika izveidots. 14892 52897 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Pāradresē uz [[$1]] 14893 52902 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default The text of '''your edits''' to '''$1''' is shown below: 14894 52903 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default The source of '''$1''' is shown below: 14895 52907 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default b 14896 52909 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Undelete failed; someone else may have undeleted the page first. 14897 52910 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default | 14898 52911 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Tīrīt uzraugāmo sarakstu 14899 52912 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default You need to $1 to confirm your email address. 14900 52919 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default (Link to this page as [[$1]]) 14901 52921 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default rediģēt 14902 52930 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Export 14903 52934 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Invalid subscription feed type. 14904 52938 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default A file of this name has been previously uploaded and subsequently deleted. You should check the $1 before proceeding to upload it again. 14905 52939 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Group: 14906 52940 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default (all) 14907 52941 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Bots 14908 52942 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Bot 14909 52943 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Bureaucrats 14910 52944 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Bureaucrat 14911 52945 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Stewards 14912 52946 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Steward 14913 52947 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Sysops 14914 52948 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Sysop 14915 52949 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default {{ns:project}}:Bots 14916 52950 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default {{ns:project}}:Bureaucrats 14917 52951 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default {{ns:project}}:Administrators 14918 52953 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Šīs wiki lapas versiju hronoloģija 14919 52954 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default The requested page doesn't exist. It may have been deleted from the wiki, or renamed. Try [[Special:Search|searching on the wiki]] for relevant new pages. 14920 52955 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default $1 at $2 14921 52956 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Versiju hronoloģija 14922 52957 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Copy all history versions for this page 14923 52958 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Import 14924 52959 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Select a wiki and page title to import. Revision dates and editors' names will be preserved. All transwiki import actions are logged at the [[Special:Log/import|import log]]. 14925 52960 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default transwikied $1 14926 52961 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default $1 revision(s) from $2 14927 52962 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default imported $1 by file upload 14928 52963 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default $1 revision(s) 14929 52964 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default $1 revision(s) 14930 52965 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Bad interwiki link 14931 52966 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Couldn't open import file 14932 52967 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Import log 14933 52968 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Administrative imports of pages with edit history from other wikis. 14934 52969 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default No pages to import. 14935 52970 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Importing pages... 14936 52971 2006-07-01T18:58:33Z MediaWiki default Unknown import source type 14937 52980 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default - 14938 52981 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Language: $1 14939 52982 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default * Deutsch|de * English|en * Esperanto|eo * Français|fr * Español|es * Italiano|it * Nederlands|nl 14940 52992 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Metadata (see [[{{ns:project}}:Metadata]] for an explanation): 14941 52995 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default $1 {{PLURAL:$1|member|members}} 14942 52997 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default '''There is no page titled "$1".''' You can [[:$1|create this page]]. 14943 53002 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Tev jānorāda lietotājvārds. 14944 53004 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Projekta lapa 14945 53005 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Revision as of $1; $5<br />$3 | $2 | $4 14946 53006 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default The following data is cached, and was last updated $1. 14947 53009 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Uzraugāmie raksti 14948 53010 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Number of days to show in watchlist: 14949 53011 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Number of edits to show in expanded watchlist: 14950 53016 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Skatīt projekta lapu 14951 53018 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Šī lapa satur programmatūras interfeisā lietotu tekstu un ir bloķēta pret izmaiņām, lai pasargātu no bojājumiem. 14952 53021 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Random redirect 14953 53022 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default $1 patrolled edits 14954 53028 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default User rights log 14955 53029 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default changed group membership for $1 from $2 to $3 14956 53030 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default (none) 14957 53037 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default <strong>Sorry! We could not process your edit due to a loss of session data.</strong> ''Because this wiki has raw HTML enabled, the preview is hidden as a precaution against JavaScript attacks.'' <strong>If this is a legitimate edit attempt, please try again. If it still doesn't work, try logging out and logging back in.</strong> 14958 53039 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default For newbies 14959 53040 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Show new images starting from $1 14960 53048 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Izvērst uzraugāmo sarakstu, lai parādītu visas veiktās izmaiņas 14961 53052 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Paslēpt botu labojumus manā uzraugāmo sarakstā. 14962 53053 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Paslēpt manus labojumus manā uzraugāmo sarakstā. 14963 53055 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default [[User:$1|$1]] has been unblocked 14964 53056 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Uncategorized images 14965 53057 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Comment: 14966 53058 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default $1 file(s) restored 14967 53059 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default <big>'''$1 has been restored'''</big> Consult the [[Special:Log/delete|deletion log]] for a record of recent deletions and restorations. 14968 53060 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default $1 revisions and $2 file(s) restored 14969 53061 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default To restore the entire page, leave all checkboxes deselected and click '''''Restore'''''. To perform a selective restoration, check the boxes corresponding to the revisions to be restored, and click '''''Restore'''''. Clicking '''''Reset''''' will clear the comment field and all checkboxes. 14970 53062 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Reset 14971 53063 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Unused templates 14972 53064 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default This page lists all pages in the template namespace which are not included in another page. Remember to check for other links to the templates before deleting them. 14973 53065 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default other links 14974 53070 2006-07-01T18:58:34Z MediaWiki default Augšupielādēt jaunu šī faila versiju 14975 53083 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Please $1 to view or edit items on your watchlist. 14976 53084 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Tīrīt uzraugāmo sarakstu 14977 53085 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Tavs uzraugāmo rakstu saraksts tika iztīrīts. Tika izmesti $1 raksti. 14978 53086 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Vai esi pārliecināts, ka vēlies noņemt visus saraksta vienumus? 14979 53087 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default '''Tavā uzraugāmo sarakstā ir $1 vienumi, ieskaitot diskusiju lapas.''' 14980 53088 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default (for '''$1''') 14981 53095 2006-07-01T18:58:35Z MediaWiki default Done. 14982 53098 2006-07-01T19:10:31Z Sadhu 1045 14983 53100 2006-07-01T19:54:07Z 84.237.154.199 gracias 14984 53105 2006-07-01T20:50:12Z Lielais Rolands 592 '''1. jūlijs''' ir gada 182. diena pēc [[Gregora kalnedārs|Gregora kalendāra]] (183. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 280 dienas. == Notikumi == * [[1862]] - Nodibināta [[Krievijas Valsts bibliotēka]]. * [[1878]] - [[Kanāda]] pievienojas [[Starptautiskā Pasta savienība|Starptautiskajai pasta savienībai]] * [[1921]] - Tiek nodibināta [[Ķīnas komunistiskā partija]]. * [[1933]] - [[Kanādas parlaments]] pilnībā ierobežo visa veida ķīniešu iebraukšanu valstī. * [[1960]] - Neatkarība [[Somālija|Somālijā]] * [[1962]] - Neatkarība [[Ruanda|Ruandā]] * 1962 - Neatkarība [[Burundi]]. * [[1979]] - [[Sony]] prezentē [[Walkman]] atskaņotājus. * [[2006]] - [[Austrija]] nodot [[Eiropas Savienība]]s prezidentūru [[Somija]]i == Dzimuši == * [[1646]] - Vācu filozofs un matemātiķis [[Gotfrīds Leibnics]] (miris [[1716]]). == Miruši == * [[2004]] - Marlons Brando, amerikāņu aktieris (dzimis [[1924]]) [[Category:Laiks]] [[Category:Dienas]] [[af:1 Julie]] [[ar:1 يوليو]] [[an:1 de chulio]] [[ast:1 de xunetu]] [[bg:1 юли]] [[be:1 ліпеня]] [[bs:1. juli]] [[br:1añ Gouere]] [[ca:1 de juliol]] [[ceb:Hulyo 1]] [[cv:Утă, 1]] [[co:1 di lugliu]] [[cs:1. červenec]] [[cy:1 Gorffennaf]] [[da:1. juli]] [[de:1. Juli]] [[et:1. juuli]] [[el:1 Ιουλίου]] [[es:1 de julio]] [[eo:1-a de julio]] [[eu:Uztailaren 1]] [[fo:1. juli]] [[fr:1er juillet]] [[fy:1 july]] [[fur:1 di Lui]] [[ga:1 Iúil]] [[gl:1 de xullo]] [[kn: ಜುಲೈ ೧]] [[ko:7월 1일]] [[hr:1. srpnja]] [[io:1 di julio]] [[ilo:Julio 1]] [[id:1 Juli]] [[ia:1 de julio]] [[is:1. júlí]] [[it:1 luglio]] [[he:1 ביולי]] [[jv:1 Juli]] [[ka:1 ივლისი]] [[csb:1 lëpinca]] [[ku:1'ê tîrmehê]] [[la:1 Iulii]] [[lt:Liepos 1]] [[lb:1. Juli]] [[li:1 juli]] [[hu:Július 1]] [[mk:1 јули]] [[ms:1 Julai]] [[nap:1 'e luglio]] [[nl:1 juli]] [[nds:1. Juli]] [[ja:7月1日]] [[no:1. juli]] [[nn:1. juli]] [[oc:1 de julhet]] [[pl:1 lipca]] [[pt:1 de Julho]] [[ro:1 iulie]] [[ru:1 июля]] [[sco:1 Julie]] [[sq:1 Korrik]] [[scn:1 di giugnettu]] [[simple:July 1]] [[sk:1. júl]] [[sl:1. julij]] [[sr:1. јул]] [[fi:1. heinäkuuta]] [[sv:1 juli]] [[tl:Hulyo 1]] [[tt:1. Yül]] [[te:జూలై 1]] [[th:1 กรกฎาคม]] [[vi:1 tháng 7]] [[tr:1 Temmuz]] [[uk:1 липня]] [[wa:1î d' djulete]] [[war:Hulyo 1]] [[zh:7月1日]] [[pam:Juliu 1]] 14985 53175 2006-07-02T10:21:41Z 217.198.224.13 [[Attēls:Viktors_Birze.jpg|thumb|Viktors Birze NSS partijas 3. kongresā saka uzrunu]] '''Viktors Birze''' (* 1982. g. 17. februārī, [[Liepāja]]) ir [[Latvija|Latvijas]] politiķis, [[Nacionālā Spēka Savienība|Nacionālā Spēka Savienības]] priekšsēdētājs. {{stub}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms=[[Aigars Prūsis]] | virsraksts = [[NSS|NSS&nbsp;priekšsēdētājs]] | periods=[[2006]]&ndash;šobrīd | pēc = nav }} {{kastes beigas}} [[Category:Latvijas politiķi|Birze, Viktors]] [[en:Viktors Birze]] 14986 53160 2006-07-02T09:02:34Z Keps 758 +teksts [[Attēls:Charles-Martel-tours.jpg|thumb|200px|Franku kauja ar musulmaņiem Šarla Martela vadībā pie Portjēras (Tūras) Francijā]]'''Karolingi''', dažreiz saukti arī '''karlovingi''', bija [[franki|franku]] karaļu dinastija, kuri valdīja [[Rietumeiropa]]s teritorijās 7.-10.gs. laikā. Franku karaļvalsts sākotnēji pastāvēja tikai viņu karaļa [[Hlodvigs I|Hlodviga I]] dzīves laikā. Viņa iedibinātā [[merovingi|merovingu]] dinastija pastāvēja divu asiņainu, iekšējo strīdu, slepkavību un laupīšanas pārņemtu gadsimtu laikā. Agri vai vēlu šo slaktiņu rezultātā vajadzēja izkristalizēties kādam spēkam, kas spētu uzveikt pārejos. Tāda izrādījās karolingu dinastija, kuras sākums bija lieli zemes īpašnieki - merovingu [[vasalis|vasaļi]], jeb lielāko franku karaļvalsts piļu pārvaldnieki (''major domus'') bijušajā Romas provincē [[Austrāzija|Austrāzijā]] (''Austrasia''). Tomēr karolingi ieguva varu ne tik daudz franku iekšējo cīņu rezultātā, cik pateicoties viņu spējai organizēt naidīgās franku frakcijas kopīgai cīņai pret [[musulmaņi|musulmaņiem]], kas no [[Āfrika|Ziemeļāfrikas]] bija iebrukuši [[Spānija|Spānijā]], sakāvuši [[goti|gotus]] (višigotus) un nopietni apdraudēja [[Gallija|Galliju]]. Karolingu ciltstēvs [[Šarls Martels]] (''Charles Martel'') (m.741.g.), iesaukts Šarls Veseris, sakāva musulmaņus Gallijā 732.g. Divdesmit gadus vēlāk arī Šarla Martela dēls [[Pipins Īsais]] (v.741.-768.g.) vairākās kaujās musulmaņus sakāva un to pēdējais garnizons Gallijā tika iznīcināts 759.g. Šīs uzvaras arī nostiprināja karolingu autoritāti franku vidū. Karolingus par valdniekiem apstiprināja arī Romas [[pāvests]], par to pretī saņemot franku palīdzību cīņā pret [[langobardi]]em, kas tajā laikā kontrolēja praktiski visu [[Itālija]]s pussalu. Šarla Martela laikā Eiropā turpināja veidoties tās [[sabiedrība]]s organizācijas elementi, kurus vēsturnieki vēlāk sāka apzīmēt kā [[feodālisms|feodālismu]]. Tieši Martels iedibināja smago [[kavalērija|kavalēriju]] un ar to saistīto [[bruņinieks|bruņniecību]], viņa laikā bruņiniekiem sāka iedalīt zemes ([[feods|feodus]]) par kalpošanu savam [[suverēns|suverēnam]] (lordam). Tā sāka veidoties suverēnu – vasaļu attiecības, kuru pamatā bija vairāk vai mazāk stingri noteiktas savstarpējās kalpošanas – protekcijas saistības. [[Attēls:Charlemagne-liege-2.jpg|thumb|200px|Piemineklis Kārlim Lielajam Lježā (Beļģija)]]Augstāko slavas kalngalu karolingu dinastija un franku karaļvalsts sasniedza šīs dinastijas izcilākā pārstāvja - Šarla (''Charlemagne'') laikā. Šarls, jeb [[Kārlis Lielais]] (v.768-814) bija slavenā Šarla Martela ne mazāk slavens mazdēls. Kārlis Lielais radīja milzīgu impēriju, kas pletās no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastes līdz [[Donava]]i un no [[Nīderlande]]s līdz pat [[Vidusjūra]]i. Kārļa Lielā četrdesmit septiņu gadu ilgo valdīšanas laiku aizpildīja gan iekšējās cīņas, galvenokārt, apspiežot dumpjus un nemierus, gan cīņas ar ārējiem ienaidniekiem. Lai gan Rietumeiropas attīstības kontekstā galvenā nozīme tomēr bija franku cīņām ar ārējiem ienaidniekiem, tomēr visniknākās un ilgstošākās kaujas norisinājās ar radniecīgām ģermāņu ciltīm - [[sakši]]em. Atšķirībā no frankiem, kas pirmie no Eiropas [[barbari]]em bija pievērsušies [[kristietība|kristīgai]] ticībai, sakši joprojām bija [[pagānisms|pagānu]] cilts, kas dzīvoja starp [[Vēzere]]s un [[Elba]]s upēm. Tādēļ franku kampaņai pret sakšiem vismaz ārēji bija [[reliģija|reliģisks]] raksturs un šo cīņu, pats par sevi saprotams, atbalstīja arī Romas pāvests. Niknas cīņas ar atsevišķiem pārtraukumiem turpinājās daudzus gadus, līdz tikai 9. gadsimta sākumā frankiem beidzot izdevās salauzt sakšu pretestību un viņu zemes iekļaut savā karaļvalstī. Gandrīz tikpat smagas cīņas frankiem bija ar musulmaņiem Spānijā. Kārlis Lielais centās izveidot [[Pireneji|Pirenejos]] savdabīgu „bufera” teritoriju, jeb maršu, lai nodrošinātu franku karaļvalsts robežu neaizskaramību no Spānijas puses. Vienā no kampaņas posmiem izcēlās sīvas kaujas ar [[saraceni]]em. Pēc citas versijas uzbrucēji bijuši [[baski]]. Par to gan jāšaubās, jo baski, tāpat kā franki bija kristieši. Tā vai citādi, franku ienaidnieki Ronsesvales (''Roncesvalles'') aizā Pireneju kalnos negaidīti uzbruka lielai franku karaspēka vienībai un to pilnībā iznīcināja. Šeit savu pamatu ņem teiksma par bruņinieku [[Rolands|Rolandu]] (''Chanson de Roland''), kas ir viena no romantiskākajām franču nacionālajām un, var droši teikt, arī Eiropas leģendām arī mūsdienās. Pirenejos neko vairāk par pierobežas nostiprināšanu Kārlim Lielajam pret [[Kordoba]]s emirātu panākt tā arī neizdevās un Spānijas atkarošana no musulmaņiem palika vēlāko Eiropas valdnieku ziņā. [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[Category:Eiropa]] 14987 53139 2006-07-02T07:55:18Z Keps 758 [[Attēls:Carlo Magno.png|thumb|300px|Kārļa Lielā portrets]]'''Kārlis Lielais''' (lat. ''Carolus Magnus'') (742-814) bija [[franki|franku]] karalis, [[Karolingi|karolingu]] dinastijas pārstāvis. Tiek uzskatīts, ka viņš dzimis [[Āhena|Āhenā]] (Vācija). Kārļa tēvs bija franku karalis [[Pipins Īsais]], bet vectēvs [[Kārlis Martels]] (''Charles Martel''). Kārļa Lielā valdīšanas laiks [[Eiropa]]s attīstības kontekstā ir svarīgs ar Eiropas politiskās patstāvības izveidošanas simbolisku laika atzīmi. Par tādu nosacīti var uzskatīt 800.gadu, kad Kārlis Lielais veica savu piekto ceļojumu uz Romu. Šajā vizītē Romas [[pāvests]] [[Leo]] uzstatīja Kārļa Lielā galvā imperatora kroni. No līdzšinējo, [[Vidusjūra]]s reģionā valdošo tradīciju viedokļa, viņam nebija šādu tiesību. Kārlim Lielajam savukārt nebija tiesību to pieņemt. Bet tā kā tas tomēr notika, Eiropa līdz ar to bija uzsākusi veidot pati savu varas un politisko attiecību sistēmu. Tā bija spērusi pēdējo izšķirošo soli savas ģeopolitiskās robežas novilkšanā attiecībā pret pārējo pasauli, tai skaitā [[Bizantija|Bizantiju]]. Neskatoties uz to, ka vēl [[Hlodvigs I]] par sava troņa vietu bija noskatījis [[Parīze|Parīzi]], Kārlim Lielajam vēl nebija savas pastāvīgas galvaspilsētas. Viņa "mobilais" galms ceļoja no vienas [[domīnija]]s uz otru. Taču tas bija izskaidrojams nevis ar kādu īpašu karaļa ceļošanas prieku, bet nepieciešamību uzraudzīt vietējos augstmaņus, kuri centās iegūt iespējami lielāku neatkarību no karaļa varas. Tādēļ šajās domīnijās pastāvēja arī vietējās, karalim tieši padotas, varas struktūras. Domīnijas bija sadalītas vēl sīkākās teritoriālajās vienībās - [[komitate|komitatēs]] (''comitates''). Tās aizvietoja agrāko romiešu izveidoto administratīvi teritoriālo struktūru, kuras pamatā bija [[pilsēta]]s (''civitates''), skaitā ap 800. Taču Kārļa Lielā impērijā izveidotās komitates bija tikai apmēram 300. Savukārt Kārļa Lielā galmu un ikdienas valsts lietas kopumā organizēja viņa iecelta civila [[administrācija]]. Tā veidojās arī pirmās Eiropas valsts pārvaldes struktūras. Vēl ne mazāk svarīgi bija tas, ka Kārļa Lielā galma apritē atkal parādījās vairāku iepriekšējo gadsimtu laikā piemirstais, senais vārds Eiropa. Tas Kārlim Lielajam bija nepieciešams ne tikai lai apzīmētu viņa pārvaldāmo pasaules daļu, bet arī lai distancētos no Bizantijas pretenzijām un [[pagānisms|pagānu]] zemēm. Kārļa Lielā laikā Eiropā aizsākās aktīvs dažādu jaunievedumu process dažādās saimnieciskās jomās. Lielā mērā tāpēc, ka viņš pats bija enerģisks novators. Viņa laikā tika uzceltas vairākas pilis, tilti pār [[Reina|Reinu]] un [[Maina|Mainu]], bet Reinas un [[Donava]]s iztekas savienoja ar kanālu. Pateicoties karaļa iniciatīvai romāņu [[arhitektūra|arhitektūra]] sāka izplatīties teritorijās uz ziemeļiem no [[Alpi]]em. Lai gan Kārlis Lielais pats bija lasīt un rakstīt nepratējs, viņš veicināja [[izglītība]]s attīstību, atbalstīja senu [[manuskripts|manuskriptu]] vākšanu, mācību, [[vēsture]]s u.c. grāmatu izdošanu. Tādēļ šīs Kārļa Lielā aktivitātes var uzskatīt par pirmo Eiropas [[renesanse]]s iezīmi. Kārļa Lielā laikā būtiski uzlabojās arī dažādas saimniecības jomas. Atjaunojās [[tirdzniecība]] ar [[Anglija|Angliju]] un visā [[Ziemeļjūra]]s piekrastē. Preču apmaiņā savu vietu atkal ieņēma [[nauda]] – [[sudrabs|sudraba]] monētas – to kalšana atjaunojās pēc Kārļa Lielā norādījuma. Kārlis Lielais mira 814. gadā, pēc 47 valdīšanas, franku karaļvalsts un Eiropas veidošanas gadiem. Kārlis Lielais Eiropas vēsturē un [[kultūra|kultūrā]] atstājis daudzas, reizēm nepamanāmas pēdas. Pat vārds "karalis" ar tā locījumiem dažādās valodās cēlies no Kārļa (''Charlemagne''), piemēram, krievu valodā – ''koroļ''. Kas attiecas uz franku karaļvalsti pēc Kārļa Lielā nāves, tad tas ir tipisks stāsts par to, kā spēcīga valsts īsā laika posmā pārstāj pastāvēt, līdzko ir miris enerģisks tās valdnieks. Tā tas bija arī ar franku valsti drīz pēc Kārļa nāves. Viņam mirstot franku valsts aizņēma mūsdienu [[Francija|Franciju]], [[Beļģija|Beļģiju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Šveice|Šveici]], lielāko daļu Vācijas, kā arī daļu no [[Itālija]]s un [[Spānija]]s, neskaitot [[Korsika|Korsiku]]. [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[Category:Eiropa]] 14988 53144 2006-07-02T08:17:45Z Keps 758 14989 53153 2006-07-02T08:45:31Z Keps 758 Red. [[Attēls:Roncesvales aiza Rolands.jpg|thumb|200px|Ronsesvales aiza un piemineklis [[bruņinieks|bruņiniekam]] Rolandam Pirenejos (Spānija)]]'''Rolands''' - leģendārs [[franki|franku]] bruņinieks, varonis [[karolingi|karolingu]] dinastijas karaļa [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] laikā. Saskaņā ar leģendu, Rolands vadījis franku [[arjegards|arjegardu]], kad franku karaspēks pēc kaujas ar [[saraceni]]em pa Ronsesvales aizu Pirenejos no Spānijas atgriezies Francijā. Saraceni (pēc citas versijas - [[baski]]) aizā bija sarīkojuši slēpni un Rolanda karespēka daļa tika atgriezta no galvenajiem spēkiem un pilnībā iznīcināta. Arī Rolands krita šajā kaujā. [[Attēls:Riga - St. Roland's Statue.jpg|thumb|150px|Piemineklis bruņiniekam Rolandam Rīgā]]Pazīstamākā leģendas versija ir 11.gs. [[eposs]] Dziesma par Rolandu (''Chanson de Roland''). Eposā aprakstīta bruņinieka Rolanda, kā [[kristietība]]s nesēja varonīgā bojāeja Ronsesvales aizā. Eposs ir viena no romantiskākajām franču nacionālajām un, var droši teikt, arī Eiropas leģendām arī mūsdienās. Par Rolanda varoņdarbu atgādina piemineklis, kas slejas kāda kalna galotnē pie Ronsesvales pilsētiņas Spānijas Pirenejos. Līdzīgi pieminekļi, kā simbols varonībai un drošsirdībai, uzstādīti daudzās Eiropas pilsētās, arī Rīgā. Franku cīņās ar [[pagānisms|pagāniem]] un [[musulmaņi]]em pakāpeniski sāka veidoties krustnešu tradīcijas, kas pilnībā noformējās vēlākajos [[Krusta kari|Krusta karos]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Savukārt teiksma par Rolandu atspoguļo krustnešu un Krusta karu ideoloģijas pirmsākumus, kur saplūst varonības un drošsirdības patoss ar reliģisku fanātismu. [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] 14990 53149 2006-07-02T08:33:56Z Lielais Rolands 592 Avots: http://www.nss.lv/bildes/2005_0618_040438aa_nss-4.jpg 14991 53155 2006-07-02T08:56:22Z Lielais Rolands 592 '''2. jūlijs''' ir gada 183. diena pēc [[Gregora kalnedārs|Gregora kalendāra]] (184. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 279 dienas. == Notikumi == * [[1777]] - [[Vermontas štats|Vermonta]] kļūst par pirmo [[ASV|Amerikas]] štatu, kur tiek atcelta [[Verdzība|verdzība]]. * [[1853]] - [[Krievija]]s armija iebrūk [[Turcija|Turcijā]], sākot [[Krimas karš|Krimas karu]]. == Dzimuši == * [[1936]] - [[Jadviga Darbiniece]], latviešu folkloriste. * [[1961]] - [[Guntis Berelis]], latviešu literatūrzinātnieks Guntis Berelis. == Miruši == * [[1999]] - Mario Puzo, amerikāņu rakstnieks (dzimis [[1920]]) [[Category:Laiks]] [[Category:Dienas]] [[af:2 Julie]] [[ar:2 يوليو]] [[an:2 de chulio]] [[frp:2 j·ulyèt]] [[ast:2 de xunetu]] [[be:2 ліпеня]] [[bs:2. juli]] [[bg:2 юли]] [[ca:2 de juliol]] [[cv:Утă, 2]] [[ceb:Hulyo 2]] [[cs:2. červenec]] [[co:2 di lugliu]] [[cy:2 Gorffennaf]] [[da:2. juli]] [[de:2. Juli]] [[et:2. juuli]] [[el:2 Ιουλίου]] [[es:2 de julio]] [[eo:2-a de julio]] [[eu:Uztailaren 2]] [[fo:2. juli]] [[fr:2 juillet]] [[fy:2 july]] [[fur:2 di Lui]] [[ga:2 Iúil]] [[gl:2 de xullo]] [[ko:7월 2일]] [[hr:2. srpnja]] [[io:2 di julio]] [[ilo:Julio 2]] [[id:2 Juli]] [[ia:2 de julio]] [[is:2. júlí]] [[it:2 luglio]] [[he:2 ביולי]] [[jv:2 Juli]] [[ka:2 ივლისი]] [[csb:2 lëpinca]] [[ku:2'ê tîrmehê]] [[lb:2. Juli]] [[lt:Liepos 2]] [[li:2 juli]] [[hu:Július 2]] [[mk:2 јули]] [[mi:2 Hōngongoi]] [[ms:2 Julai]] [[nl:2 juli]] [[ja:7月2日]] [[nap:2 'e luglio]] [[no:2. juli]] [[nn:2. juli]] [[oc:2 de julhet]] [[pam:Juliu 2]] [[pl:2 lipca]] [[pt:2 de Julho]] [[ro:2 iulie]] [[ru:2 июля]] [[war:Hulyo 2]] [[sco:2 Julie]] [[sq:2 Korrik]] [[scn:2 di giugnettu]] [[simple:July 2]] [[sk:2. júl]] [[sl:2. julij]] [[sr:2. јул]] [[fi:2. heinäkuuta]] [[sv:2 juli]] [[tl:Hulyo 2]] [[tt:2. Yül]] [[te:జూలై 2]] [[th:2 กรกฎาคม]] [[vi:2 tháng 7]] [[tr:2 Temmuz]] [[uk:2 липня]] [[wa:2 d' djulete]] [[zh:7月2日]] 14992 53159 2006-07-02T09:01:23Z Lielais Rolands 592 Avots: http://www.nss.lv/photo/1135843105jaanis_viikjelis.jpg 14993 53171 2006-07-02T10:10:20Z Keps 758 '''Francūži''' ir [[Francija]]s iedzīvotāji un [[pilsonis|pilsoņi]], kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas. Etimoloģiski apzīmējums francūži cēlies no to vēsturisko priekšteču - [[franki|franku]] nosaukuma. Runa šajā gadījumā ir par to franku daļu, kuri apdzīvoja [[Romas impērija]]s [[Gallija]]s provinci, tās beigu posmā. Tai pat laikā, runājot par francūžiem, jāņem vērā arī šī jēdziena politiskās nianses. Tā, saskaņā ar Francijas pašreizējo [[konstitūcija|konstitūciju]], pieņemtu 1789.g. [[Franču revolūcija]]s gaitā, franacūzis ir jebkurš Francijas pilsonis, neatkarīgi no tā izcelsmes, rases vai reliģijas. Līdz ar to francūža jēdziens ir daudzdimensionāls. Francūču kā nācijas un Francijas kā valsts vēsturiskā izveidošanās aizsākās vēl agrīnos [[viduslaiki|viduslaikos]]. Saskaņā ar 843. gadā starp [[karolingi|karolingu]] radiniekiem noslēgto [[Verdenas līgums|Verdenas līgumu]], franku valsts tika sadalīta. Tās rietumu daļa tika vienam no [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] mazdēliem (viņa dēla [[Luijs Dievbijīgais|Luija Dievbijīgā]] dēliem) – [[Kārlis Plikgalvis|Kārlim Plikgalvim]]. Tas arī bija mūsdienu franču nācijas un Francijas vēsturiskais valsts pirmsākums. [[Category:Pasaules tautas]] 14994 53313 2006-07-02T20:34:30Z 84.185.228.154 +de Visi Latgaļi ruļavoi! [[de:Lettgallische Sprache]] 14995 53179 2006-07-02T10:34:22Z Sadhu 1045 '''PIRAMĪDAS''' Masīvas akmens kapenes aizsargāja mirušā faraona ķermeni. Piramīdas simbolizēja uz debesīm vedošas kāpnes. To cēlājiem bija vajadzīga liela plānošanas un būvēšanas prasme. Piramīdas tika veidotas tā, lai tajās nevarētu iekļūt laupītāji, taču nevienā no tām [[faraona]] [[mūmija]] nav atrasta. Piramīdas būvēja profesionālu celtnieku brigādes, piemēram, akmeņkaļi, kuriem labi maksāja par paveikto darbu. Plūdu sezonas laikā, kad Nīlas ūdeņi appludināja zemnieku laukus, valdnieka ierēdņi norīkoja celtniekiem palīgā zemniekus. Daudz vairāk informācijas varat saņemt ieskatoties grāmatās: ZVAIGZNE ABC izdotajā grāmatā ''Lielie Pasaules Brīnumi'' ,ko sarakstījis Rasels Ešs; GULBIS izdotajā grāmatā ''Ilustrētā Pasaules Vēstures enciklopēdija'' 14996 53189 2006-07-02T11:53:49Z Dainis 876 [[Image:Kyzyl orkhon inscription.jpg|thumb|right|220px|Orhonas raksts akmenī, kas tika atrasts [[Kizila|Kizilā]]]] '''Orhonas raksts''' - rakstība, ko izmantoja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no 5. gs. p.m.ē līdz 10. gs. m.ē. Pirmais zināmais [[tjurki|tjurku]] [[alfabēts]]. Nosaukts pēc pirmā atraduma Orhonas ielejā ([[Mongolija|Mongolijā]]). Dažreiz to sauc par '''tjurku rūnām''', jo tās ir līdzīgas [[Rūnu raksts|ģermāņu rūnu rakstam]] (dažas pat sakrīt gan vizuāli, gan fonētiski). [[Kategorija:Alfabēti]] [[Kategorija:Tjurki]] [[bg:Орхонска писменост]] [[de:Orchon-Runen]] [[en:Orkhon script]] [[es:Inscripciones Orkhon]] [[eo:Orĥona runoskribo]] [[fr:Alphabet de l'Orkhon]] [[mk:Орхонско писмо]] [[ru:Орхоно-енисейская письменность]] [[sv:Orchonskrift]] [[tt:Orxon älifbası]] [[tr:Orhun Abecesi]] 14997 53190 2006-07-02T11:55:01Z Dainis 876 Pāradresē uz [[Orhonas raksts]] #REDIRECT [[Orhonas raksts]] 14998 53289 2006-07-02T19:21:54Z 217.198.224.13 1998. g. 22. jūnijā [[Saeima|Saeimā]] tika pieņemti grozījumi (sk. [http://web.cvk.lv/pub/?doc_id=28113 salīdzinošo tabulu]) Pilsonības likumā, kas atviegloja naturalizāciju un pieļāva pēc 1991. g. dzimušo [[Nepilsoņi|nepilsoņu]] bērnu reģistrāciju par Latvijas pilsoņiem. Pret šiem grozījumiem iestājās vairāku labējo partiju Saeimas deputāti, un bija savākts referenduma rīkošanai nepieciešamais vēlētāju parakstu skaits. Tā paša gada 3. oktobrī notika tautas nobalsošana, kurā ar 52,54% "pret" un 44,89% "par" balsīm grozījumi bija apstiprināti (nobalsoja 895 057 pilsoņi). Rīgā un Latgales apgabalā pārsvaru guva "pret" variants, bet ārvalstu iecirkņos, Zemgales, Kurzemes un Vidzemes apgabalos — "par". Vislielākais balsu "par" īpatsvars bija Liepājas rajonā — 55,20%, "pret" — Daugavpilī (78,61%). *Balsošanas rezultāti: [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7.sa3 Latvijā] un [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.velbals pa reģioniem] [[Category:Referendumi Latvijā]] 14999 53312 2006-07-02T20:33:36Z 84.185.228.154 [[Alfreds Lielais]] !? [[Attēls:Statue d'Alfred le Grand à Winchester.jpg|thumb|200px|Piemineklis Alfēdam Lielajam Vinčesterā (Anglija)]]'''Alfrēds Lielais''' (849-899) ir viena no leģendārākajām [[angļi|angļu]] vēsturiskajām personām. Alfrēds dzimis [[Anglija]]s dienvidos. Viņš bija karaļa Ezelvulfa (''Ethelwulf'') jaunākais dēls, kuru Ezelfulfam pavisam bija pieci. Par karali Alfrēds kļuva 871.g. pēc sava brāļa Ezelreda I nāves. Šajā laikā Anglija pārdzīvoja nepārtrauktus [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] uzbrukumus un sirojumus, kas no austrumu piekrastes spiedās arvien tālāk iekšzemē. Sākotnēji Alfrēdam izdevās noslēgt ar dāņiem mieru. Bet tas turpinājās tikai piecus gadus - līdz 878.g., kad dāņi atjaunoja savus sirojumus. Tajā pat gadā Alfrēds savāca karaspēku un sakāva dāņus, ieņemot arī viņu cietoksni (vēsturnieki domā, ka tā bijusi [[Edingtona]]). Nākamos 14 gadus Alfrēds ziedoja savas valsts nostiprināšanai un attīstībai labi apzinoties, ka priekšā stāv vēl grūtākas cīņas ar vikingiem. Kad Alfrēds jutās jau pietiekami spēcīgs, viņš 886.g. uzbruka [[Londona]]i un to arī ieņēma. Drīz pēc tam viņš tika atzīts par Anglijas karali. Tomēr cīņa ar dāņiem ar to vēl nebeidzās. Viņi 893.g. atsāka plašu ofensīvu un cīņas ar dāņiem turpinājās vairākus gadus pēc kārtas. Anglija tomēr bija jau pietiekami nostiprinājusies un dāņu uzbrukumus ne tikai izturēja, bet soli pa solim atbrīvoja no tiem visu Anglijas teritoriju. Arī citi anglosakšu karaļi aizstāvēja savas zemes pret vikingu iebrucējiem. Tomēr Alfrēds bija vienīgais, kas to darīja veiksmīgi. Tādēļ, ap viņu arvien vairāk sāka pulcēties citi vietējie valdnieki ar savu karaspēku. Ar to sākās Anglijas teritoriālā un politiskā apvienošanās. Alfrēds bija ne tikai veiksmīgs militāro kampaņu organizētājs un vadītājs. Viņš savā valstī bija arī sistemātiskas [[izglītība]]s iniciators. Būdams pats labi izglītots, viņš pārtulkoja tā laika svarīgākos darbus [[vēsture|vēsturē]], [[filozofija|filozofijā]], [[juridisprudence|juridisprudencē]]. [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[Category:Anglijas cilvēki]] [[Category:Lielbritānijas vēsture]] [[de:Alfred der Große]] 15000 53307 2006-07-02T20:25:46Z 217.198.224.13 /* Naturalizācijas iespējas */ '''Nepilsoņi''' ([[krievu valoda|kr.]] ''неграждане'',[[angļu valoda|ang.]] ''non-citizens, aliens'') — 1995. g. 12. aprīļa [http://www.pmlp.gov.lv/images/documents/psrsstat.doc likuma] "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav [[Latvija]]s vai citas valsts pilsonības" subjekti — personas, kas nav un nebija nevienas valsts, izņemot [[PSRS]], pilsoņi, kas atbilst šādiem nosacījumiem: "1992.gada 1.jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā", un viņu bērni. ==Vēsture== Šīs personu kategorijas rašanās juridiskais pamats bija LR Augstākās Padomes 1991. g. 15. oktobra [http://www.likumi.lv/doc.php?id=69914 lēmums] "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem", pēc kura Latvijas pilsonība bija atzīta tikai aptuveni 2/3 Latvijas iedzīvotāju, pretēji valdošās [[LTF]] priekšvēlēšanu programmas 2.5. punktam (avots — ''Latvijas Tautas frontes 2. kongress. Programma, statūti, rezolūcijas — R., LTF izdevniecība, 1990 — 7. lpp.''). Līdz 1995. g. nepilsoņu juridiskais statuss bija neskaidrs. 2006. g. sākumā Latvijā pēc Iedzīvotāju reģistra [http://www.np.gov.lv/index.php?lv=fakti_lv datiem] dzīvoja 418 440 nepilsoņi (18,27% iedzīvotāju), no tiem vairāk nekā 99,5% bija mazākumtautību pārstāvji. Nepilsoņu skaits sarūk izmiršanas, emigrācijas un naturalizācijas (kas paātrinājās pēc [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|1998. gada referenduma par Pilsonības likumu]]) dēļ. ==Statuss, atšķirības tiesībās== Nepilsoņi atšķirami no [[bezvalstnieki]]em — personām, kam nav valstiskās piederības. Nepilsoņiem turpretī ir, piemēram, Latvijas pases (atšķirībā no pilsoņu pasēm, violetā krāsā. Angliski nepilsoņi tajos tiek apzīmēti kā "''Alien''"), LR diplomātiskā aizsardzība ārzemēs un tiesības dzīvot LR teritorijā, neprasot uzturēšanās atļauju. Tā, [[Satversmes tiesa]] zemāk minētajā spriedumā par nepilsoņa statusa atņemšanu 17. punktā atzina, ka "''nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no Satversmes 98. panta, kas citastarp noteic, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā''". Ar šo Latvijas Republika pamato viedokli, ka nepilsoņu pastāvēšana nav ANO 1961. g. [http://www.memo.ru/Prawo/citiz/610830.htm konvencijas] par bezpilsonības samazināšanu pārkāpums. Nepilsoņiem nav vēlēšanu tiesību, kaut gan tie var būt Latvijas partiju biedri. Pastāv arī ierobežojumi sociālajās un ekonomiskajās tiesībās: profesionālajā darbībā, nekustamo īpašumu iegādē, pensijas stāža aprēķināšanā, iespējās bez vīzām braukt ārzemēs, studijās vairākas augstskolās, ieroču nēsāšanās un privatizācijas sertifikātu saņemšanas jomā ([http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=ellections&submode=razl&page_id=690 sk.]). ==Naturalizācijas iespējas== Naturalizācija Latvijā sākās 1995. g. februārī, tomēr līdz 1998. g. beigām vairumam nepilsoņu nebija tiesību naturalizēties tā saucamo "naturalizācijas logu" dēļ. Līdz šim laikam daudziem nepilsoņiem naturalizācija nav iespējama [http://www.dialogi.lv/article.php?t=18&id=715&la=2 Pilsonības likuma] 11. panta dēļ (personas, kas no padomju armijas demobilizējās Latvijā; virknes 1991. g. federālistisko organizāciju, ieskaitot [[LKP]], darboņi; kriminālnoziedznieki; esošie ārvalstu publisko iestāžu darbinieki; bijušie VDK un ārvalstu speciālo dienestu darbinieki un aģenti; pēc tiesas sprieduma - "totalitārisma ideju vai nacionālā vai rasu naida vai nesaticības" paudēji un personas, kuras "antikonstitucionālām metodēm vērsušās pret Latvijas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu"). Reģistrācijas kārtībā LR pilsonību var iegūt latviešu mācībvalodas skolu pilnu kursu beidzēji un nepilsoņu bērni, kas piedzima pēc 1991. g. 21. augusta. Naturalizācijai nepieciešams: parakstīt solījumu būt uzticīgam Latvijas Republikai, samaksāt nodevu, nokārtot eksāmenus latviešu valodā, vēsturē (reizēm ar ideoloģiski nokrāsotām atbildēm), [[Satversme]]s un himnas zināšanās. Valsts tomēr mēdz atteikt personai pilsonību, arī ja tā izpilda šīs prasības, politisko iemeslu dēļ (sk. [[Jurijs Petropavlovskis]]). Vidēji pēc [http://www.np.gov.lv Naturalizācijas pārvaldes] datiem naturalizācijas process ilgst 7-8 mēnešus. Uz 2006. g. maija beigām naturalizējās [http://www.np.gov.lv/lv/faili_lv/Lpp1_latv.doc 110 645 cilvēki] (pārsvara nepilsoņi, tomer arī bezvalstnieki un ārvalstnieki). Galvenie iemesli, kāpēc nepilsoņi nenāk naturalizēties: pārliecība, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski — 34,2%, latviešu valodas prasmes problēmas — 23,2%, vēstures eksāmena kārtošana - 20,5%, mazāki izdevumi Krievijas un citu valstu vīzām — 20,2%, nodevas apmērs — 20,2% (avots — ''Reģionālo aspektu nozīme pilsonības jautājumu risināšanā – Rīga: LR Naturalizācijas pārvalde, 2003. – 66. lpp.''). Par naturalizācijas vienkāršošanu iestājas virkne Latvijas "krievu" partiju: [[TSP]], [[Lsp|LSP]], bet [[PCTVL]] — аrī par nepilsoņu atzīšanu par LR pilsoņiem reģistrācijas kārtībā. ==Ārējās saites== *[http://www.np.gov.lv/index.php?lv=fakti_lv Nepilsonības statistika] *[[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]]s uzturamais nepilsoņu un LR pilsoņu tiesību atšķirību LR [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=ellections&submode=razl&page_id=690 normatīvajos aktos] un [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=ellections&submode=razl&page_id=691 starptautiskajos līgumos] saraksts *Starptautiskās [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=ellections&submode=razl&page_id=693 rekomendācijas] Latvijai samazināt atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās *[http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=ellections&submode=razl&page_id=694 Izvilkumi] no Saeimas debatēm par dažiem priekšlikumiem atcelt tiesību starpību starp LR pilsoņiem un LR nepilsoņiem un [http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_050929/st2909.htm#s4 debates] par likumprojektu "Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem" *[http://www.pmlp.gov.lv/images/documents/psrsstat.doc Likums] "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" *LR AP 15.10.1991. [http://www.likumi.lv/doc.php?id=69914 lēmums] "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" *Satversmes tiesas [http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/Spriedumi/15-0106(04).htm spriedums] par nepilsoņa statusa atņemšanu *Humoristiskā [http://pilsoniba.times.lv/ mājaslapa] par nepilsonību, krieviski [[Category:Latvijas politika]] [[Category:Tiesību zinātne]] [[ru:Неграждане (Латвия)]] 15001 53230 2006-07-02T14:18:25Z 217.198.224.13 interwiki Vārda '''vikingi''' izcelsme nav īsti skaidra. Tā tika nosaukti ziemeļnieki (normaņi), vai skandināvi. Vikingi, tāpat kā vairums citu agrāko vai vēlāko gadsimtu piejūras reģionu iedzīvotāji, nodarbojās ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] un [[zvejniecība|zvejniecību]]. Tomēr, vikingi [[Eiropa]]s attīstībā nospēlēja savdabīgu, lai gan īslaicīgu lomu (800-1050). Šī loma bija divējāda. Sākotnēji vikingi savu jūras braukšanas prieku arvien vairāk papildināja ar laupīšanu. Tomēr drīz tie atrada ienesīgu [[tirdzniecība]]s ceļu no Rietumeiropas uz [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], kuru vairākus gadsimtus pirms viņiem kontrolēja [[goti]] (ostrogoti). Vikingi nekavējoties sāka izmantot radušos iespēju organizēt plašu tirdzniecību, jeb runājot mūsdienu valodā – preču [[tranzīts|tranzītu]]. Agrākā liecība par vikingu laikmeta sākumu ir par [[dāņi|dāņu]] un [[norvēģi|norvēģu]] jūras sirotāju iebrukumu vienā no [[klosteris|klosteriem]], kas atradās uz salas pie [[Anglija]]s krastiem 793.g. Vēlāk vikingu sirojumu ģeogrāfija paplašinājās, aptverot [[ Francija]]s un [[Vācija]]s jūras piekrastes rajonus, kā arī novadus pie upēm. Jau 9. gadsimtā vikingi ne tikai regulāri "apmeklēja" [[Portugāle]]s un [[Spānija]]s piekrasti, bet pa [[Gibraltārs|Gibraltāra]] šaurumu nevairījās iekuģot arī [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Zviedru vikingi parasti devās austrumu virzienā. Tranzītam pilnīgi pieņemams no Rietumeiropas uz Tuvajiem Austrumiem izrādījās ūdensceļš caur [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un tālāk pa [[Krievija]]s rietumu daļas upēm un ezeriem. Tas bija pietiekami garš un sarežģīts ceļš, kuru varēja veikt tikai ļoti pieredzējuši jūras un iekšējo ūdens ceļu kuģotāji, kādi vikingi arī bija. Vikingu izveidotais vienotais tranzīta ceļš sākās [[Somu jūras līcis|Somu jūras līcī]], tad pa [[Ņeva|Ņevu]] un [[Volhova|Volhovu]] līdz [[Ilmenis|Ilmeņa ezeram]]. Tālāk pa [[Lovate]]s upi līdz [[Dņepra]]i, nonākot pa to [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]]. Bet viena no zviedru ciltīm - Russi (Rossi) - šajā ceļā pa [[Volga|Volgu]] un Dņepru nodibināja virkni spēcīgu tranzītceļa atbalsta punktu - [[Novgoroda|Novgorodu]], [[Kijeva|Kijevu]] u.c. Pēdējā vēlāk kļuva par Krievijas valsts pirmo galvaspilsētu. Pētījumi liecina, ka pastāvēja vēl otrs ceļš. Proti, no Somu jūras līča pa Ņevu[[ Lādoga]]s ezerā, tad pa [[Svira]]s upi [[Oņega]]s ezerā, no tā pa virkni savstarpēji savienotu upju un ezeru līdz Volgai, nonākot pa to [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]]. Par to liecina arī tas, ka [[Igaunija|Igaunijā]] austrumu monētas atrastas daudz lielākā skaitā nekā [[Latvija]]s teritorijā. Ievērojami austrumu monētu depozīti atrasti [[Zviedrija|Zviedrijā]] un, it sevišķi [[Gotlande]]s salā. Vikingu ekspansija Eiropā un daudzos gadījumos tālu aiz tās robežām sākās 9. gadsimta sākumā un turpinājās apmēram līdz 11. gadsimta vidum. Skandināvi pasauli būtībā bija "sadalījuši" savā starpā. [[Dāņi]] terorizēja Rietumeiropas un [[Anglija]]s piekrasti, bet [[norvēģi]] "specializējās" transatlantisko ceļojumu jomā, apgūstot no sākuma [[Šetlandes salas|Šetlandes]] un [[Farēru salas]], bet vēlāk [[Islande|Islandi]], tad [[Grenlande|Grenlandi]] un Ziemeļamerikas piekrasti ilgi pirms [[Kristofers Kolumbs]] "atklāja" [[Amerika|Ameriku]]. Savukārt, zviedru interešu sfērā bija austrumu tranzītceļš. Viņi virzījās pa Ziemeļaustrumeiropu, pa tās dabīgajiem ūdensceļiem arvien tālāk uz dienvidiem, izveidojot šajā ceļā cietokšņus, līdz sasniedza [[Bizantija|Bizantiju]], [[arābi|arābu]] zemes un [[Indija|Indiju]]. Par vikingu ietekmi austrumu zemēs liecina tas, ka Bizantijas imperatori no viņiem veidoja elites miesassargu vienības. Vikingu īslaicīgās ekspansijas galvenie faktori varētu būt vairāki. Pirmkārt, 9.-10. gadsimtā Eiropas karaļnamos vairāku gadsimtu laikā bija jau uzkrājušās ievērojamas bagātības. Tās pašas par sevi jau bija vilinājums laupītājiem. Otrkārt, vikingi bija lieliski jūras braucēji ar tam laikam kvalitatīvi būvētiem, izturīgiem kuģiem. Piemēram, viens no viņu kuģu tipiem [[snekja]] bija pilnveidota romiešu [[galleja]]. Tikai snekja bija lielāka izmēra un piemēroti kā tāliem okeāna pārbraucieniem, tā arī peldēšanai pa iekšzemes ūdeņiem. Snekja parasti bija aprīkota ar burām un airiem. Tādēļ šie kuģi varēja pārvietoties arī bezvēja apstākļos, vai pat virzīties pret vēju vai straumi. Pateicoties tam, vikingiem nereti izdevās pēkšņi, negaidīti uzbrukumi. Tāliem ceļojumiem labi piemērots bija arī tāds vikingu kuģa tips kā [[skuta]]. Tomēr, vikingi nebūt nebija tikai jūras laupītāji. Tie bija arī labi tirgotāji. Vikingu izveidotais ziemeļu-dienvidu tirdzniecības ceļš bija svarīgs Eiropai tās ekonomiskajos sakaros ar arābiem un citām [[Austrumeiropa]]s zemēm. Bez vikingu palīdzības tas bija visai sarežģīti, jo Rietumeiropas sakari ar arābu zemēm bija apgrūtināti sakarā ar militāriem konfliktiem starp arābiem un Bizantiju, kā arī Bizantijas iekšējiem nemieriem. Šos sakarus bremzēja arī [[maģāri]], kas bija iebrukuši Viduseiropā no austrumiem 9. gadsimta beigās. Savukārt, gandrīz visu Vidusjūru un pat [[Alpi|Alpu]] pārejas bija bloķējuši Ziemeļāfrikas pirāti. Pēdējiem pat bija bāzes un atbalsta punkti [[Gallija]]s dienvidu piekrastē. Tādējādi Rietumeiropa faktiski bija pilnībā „nogriezta” no Austrumiem. Līdz ko Bizantija bija pārvarējusi savu iekšējo krīzi un pieveikusi savus pretiniekus, bet [[ģermāņi]] bija sakāvuši un pievērsuši [[kristietība|kristīgai]] ticībai maģārus, vikingu tranzītceļu nozīme stipri samazinājās. Arī Eiropas interese par tirdzniecību ar arābiem kļuva arvien vājāka, jo arābu pasaule pēc sakāves karos ar Bizantiju sašķēlās atsevišķos [[kalifāts|kalifātos]] un arvien vairāk sāka ekonomiski novājināties. Tai pat laikā, arvien lielāku lomu rietumu-austrumu tirdzniecībā sāka spēlēt [[Rīga]]. Tas sakrita ar vikingu lomas samazināšanos Eiropā un Baltijas jūras baseinā un vāciešu nostiprināšanos šajā reģionā. Arī tirdzniecībā vikingu vietā galveno lomu arvien vairāk sāk spēlēt vācieši. Šo procesu labi atspoguļo arī senlaiku monētu atradumi. Ap 11. gadsimtu izbeidzās arābu [[dirhēmi|dirhēmu]] ieplūšana Latvijas teritorijā - tos, jau daudz lielākā skaitā aizvietoja Rietumeiropas, galvenokārt vācu [[denāriji]] (ap 80% no visiem atradumiem). No monētu atradumu vietām var secināt galveno tā laika tirdzniecības ceļu virzienus. Visai ticams izskatās dažu latviešu vēsturnieku viedoklis, ka oficiālo Rīgas dibināšanas gadu hronisti drīzāk būs pierakstījuši [[bīskaps|bīskapam]] [[Alberts (bīskaps)|Albertam]], jo bijuši ieinteresēti viņa slavināšanā, nekā šo lomu viņš patiesībā spēlējis. Kā atzīmē latviešu vēsturnieks Jānis Straubergs, "Tāpat kā lielākā daļa pilsētu, to starpā arī Rīga, jāpieskaita pie pilsētām, kas nevar uzrādīt savu dibināšanas gadu, bet tikai gadsimteni, kad tā sākusi augt". Pēc J.Strauberga domām Rīga kā [[lībieši|lībiešu]] osta un apdzīvota vieta pastāvējusi jau pirms 1158. gada, kad vēstures hronikas sniedz pirmās ziņas par vācu tirdzniecības kuģu ienākšanu Rīgas lībiešu ostā. Atklājuši, nevis nodibinājuši Rīgu, vācu tirgotāji šeit drīz izveidoja savu tirdzniecības faktoriju, kas bija nozīmīgs solis starptautiskās tirdzniecības veicināšanā. [[Category:Vēsture]] [[Category:Viduslaiki]] [[als:Wikinger]] [[bg:Викинги]] [[bs:Vikinzi]] [[ca:Víking]] [[cs:Vikingové]] [[cy:Y Llychlynwyr]] [[da:Viking]] [[de:Wikinger]] [[en:Viking]] [[eo:Vikingoj]] [[es:Vikingo]] [[et:Viikingid]] [[eu:Bikingo]] [[fa:وایکینگ]] [[fi:Viikingit]] [[fo:Víkingur]] [[fr:Viking]] [[ga:Na Lochlannaigh]] [[he:ויקינגים]] [[hr:Vikinzi]] [[hu:Vikingek]] [[id:Viking]] [[io:Vikingo]] [[it:Vichinghi]] [[ja:ヴァイキング]] [[ko:바이킹]] [[la:Vikingus]] [[lt:Vikingai]] [[ms:Viking]] [[nds:Wikinger]] [[nl:Vikingen]] [[nn:Vikingar]] [[no:Viking]] [[pl:Wikingowie]] [[pt:Vikings]] [[ro:Vikingi]] [[ru:Викинги]] [[scn:Vichinghi]] [[simple:Vikings]] [[sk:Vikingovia]] [[sl:Vikingi]] [[sr:Викинзи]] [[sv:Viking]] [[tl:Viking]] [[tr:Vikingler]] [[vi:Người Viking]] [[zh:維京人]] [[zh-min-nan:Viking-lâng]] 15002 53391 2006-07-03T09:02:18Z Dainis 876 saite palabota saules baterija [[Attēls:Venera1.jpg|right|200px|thumb|[[Veņera-1]] ([[1V]]), kas bija identiska 1M]] '''1M''' - [[PSRS]] [[starpplanētu zonde|starpplanētu zonžu]] projekts 1959.-1960. gadā [[Marss (planēta)|Marsa]] izpētei. Tika izgatavoti divi [[kosmiskais aparāts|kosmiskie aparāti]], abi tika iznīcināti [[nesējraķete]]s avārijas dēļ. Bija paredzēta vēl viena zonde ar [[nolaižamais aparāts|nolaižamo aparātu]], bet tā netika izgatavota laika trūkuma dēļ. ==Konstrukcija== 1M bija identisks [[Venēra (planēta)|Venēras]] zondei [[1V]]. Tas bija pirmais kosmiskais aparāts, kas apgadāts ar visu nepieciešamo starpplanētu lidojumiem: * termoregulācijas sistema, * [[saules baterija|saules bateriju]] paneļi, * trīs ašu stabilizacija, * liela pastiprinājuma paraboliskā antena, * trajektorijas korekcijas dzineji. 1M bija cilindra formas korpuss aptuveni 1 m diametrā un 2 m augstumā, ar masu 480 kg (sākotnēji - 650 kg). Lai nodrošinātu starpplanētu zondei nepieciešamo orientācijas precizitāti (līdz dažām leņķa minūtēm), optiskos sensorus, [[žiroskops|žiroskopus]] un dzinējiekārtu uzstādīja uz cietas plāksnes, kas bija iemetināta aparāta hermētiskajā korpusā. Par korpusa prototipu tika ņemts korpuss no Mēness zondēm [[E-2A]] un [[E-3]]. Pie tā tika piestiprināti saules batriju paneļi, liela pastiprinājuma paraboliskā sakaru antena, vidēja pastiprinājuma antenas masts, visvirzienu rezerves radioantenas masts, zinātnisko ierīču sensori un apkalpojošās sistēmas. Tas bija apgadāts ar infrasarkanā un ultravioletā diapazona spektrometru, mikrometeorītu detektoriem, jonu uztvērēju, magnetometru un kosmiskā starojuma detektoru. Sākotnēji tika uzstādīta fototelevīzijas iekārta (FTVIe), bet pirms starta tā tika noņemta. Kosmiskā aparāta stāvokli telpā nodrošināja saules sensors, kas deva signālus [[dimetilhidrazīns|dimetilhidrazīna]] / [[slāpekļskābe]]s degvielas dzinējam. Zondes orientācija tika uzturēta tā, lai saules baterijas vienmēr būtu pavērstas pret [[Saule|Sauli]]. Elektronerģiju nodrošināja divu kvadrātmetru lieluma saules baterijas, kas uzlādēja sudraba-cinka [[akumulators|akumulatorus]]. Signālu saņemšanai no [[Zeme|Zeme]] bija paredzēta >2 m diametra paraboliskā antena, bet raidīšanai - garš antenas masts. ==Lidojuma plāns== Abas zondes 1M bija paredzēts palaist 1960. gada septembrī. 1961. gada martā notiktu trajektorijas korekcijas manevrs un palīgdzinēja nomešana. Maijā kosmiskie aparāti palidotu garām Marsam. ==Projekta vēsture== 1959. gada oktobrī pēc veiksmīgiem [[Mēness]] zonžu [[Luna-1]] un [[Luna-2]] startiem padomju zinātnieki piedāvāja sākt Marsa un [[Venēra (planēta)|Venēras]] izpēti ar kosmiskajiem aparātiem. [[Sergejs Koroļovs|Sergeja Koroļova]] vadītais konstruktoru birojs [[OKB-1]] veica sākotnejos projekta aprēķinus. Ar zondes masu aptuveni 500 kg būtu nepieciešama jaudīgaka nesējraķete. Tāpēc uz [[starpkontinentālā ballastiskā raķete|starpkontinentālās ballastiskās raķetes (SKBR)]] raķetes [[R-7]] (8K71) bāzes tika izstradāta četrpakāpju nesējraķete 8K78, kas vēlāk ieguva nosaukumu [[Molņija]]. 1959. g. 10. decembrī [[PSKP]] CK un PSRS valdiba pieņēma lēmumu "Par automātisko starpplanētu staciju izveidi, lai veiktu nosēšanos uz Mēness, lidojumus uz Venēru un Marsu". 1959. g. decembrī - 1960. g. februārī tika veikti Marsa un Venēras aparātu struktūtas sākotnējā projektēšana un darbu plāna sastādīšana. Koroļovs piedāvāja uz Marsu palaist trīs zondes - divas attēlu uzņemšanai no parlidojuma trajektorijas un vienu, lai nolaistos uz planētas virsmas. Projektam tika piešķirts apzīmējums '''1M'''. Startam uz Marsu būtu jānotiek 1960. gada septembra beigās - oktobra sākumā (optimālais [[starta logs]] 20.-25. septembrī, vēlākais datums - 15. oktobrī). Kā kameru tika nolemts izmantot Meness otrās puses uzņemšanas projektā [[E-2A]] izstrādāto fototelevīzijas iekārtu (FTIe). Radiosakaru sistēmas iztrāde tika nodota konstruktoru birojam ''SKB-567 GKRE''. Lai noslīpētu [[nolaižamais aparāts|nolaižamā aparāta]] nosēšanos uz Marsa un Venēras, OKB-1 uz SKBR [[R-11]] (8A61) bāzes tika izstradāts raķeškomplekss R11A-MV, kas nolaižamā aparāta maketu pacēla 50 km augstumā. Startu sērijā tika izmēģināta divkaskādes [[izpletnis|izpletņu]] sistēma, kas būtu nepieciešama, nolaižoties Marsa retinātajā atmosfērā, tomēr šie izmēģinājumi notika ar ilgu kavēšanos pēc 1M zonžu palaišanas. Sakarā ar nespēju sagatavot nolaižamo aparātu līdz 1960. gada septembrim, aprīlī tika pieņemts lēmums aprobežoties tikai ar diviem aparātiem, kas veiktu Marsa fotografēšanu. 1960. gada aprīlī OKB-1 pasūtīja Rūpnīcai Nr. 88 divus kosmiskos aparātus 1M. 1960. gada 4. jūnijā PSKP CK un PSRS valdība pieņēma lēmumu "Par kosmiskās telpas apgūšanas plāna realizāciju 1960. gadam un 1961. gada 1. pusei". Saskaņā ar to bija jāizveido četrpakāpju nesējraķete lidojumiem uz Marsu un Venēru. Lidojumiem uz Marsu bija janotiek 1960. gada augustā - septembrī, bet uz Venēru - optimālos astronomiskos termiņos. Tikai 21. augustā Rūpnīcā Nr. 88 beidzās zondes 1M tehnologiskā maketa montāža. Aizkavēšanās notika galvenokārt sakarā ar radiokompleksa izgatavošanas atpalikšamu no grafika. 30. augustā abi kosmiskie aparāti tika nogadāti poligonā NIIP-5 (tagad [[Baikonuras kosmodroms]]). Elektrosistēmu izmēģinājumos daudzkārt notika radiobloka un citu sistēmu kļūmes, tās uz vietas tika novērstas. Kompleksajos izmeģinājumos tika atklātas novirzes no plānotajiem parametriem un kļūmes. 29. septembrī notika fotografēšanas sistēmas testēšāna, kuras laikā izgaja no ierindas fototelevīzijas iekārta. 3. oktobrī kosmodromā notika Valsts komisijas sanāksme. Tajā daudz kritizēja radiosistēmas izstrādātājus no SKB-567, kuru piedāvāja pievienot NII-885 kā filiāli. Tā kā optimālais starta datums jau bija nokavēts, tad vajadzēja samazināt kosmiskās zondes masu. Tika pieņemts lēmums noņemt nestrādājošo FTVIe un profesora Ļebedinska spektrorefleksometru dzīvības noteikšanai uz Marsa. Aizkavējās arī nesējraķetes ceturtā bloka izgatavošana un stenda izmēģinājumi. 1960. gada 26. septembrī tika pabeigta sekošanas stacijas NIP-16 būve [[Eipatorija|Eipatorijā]] [[Krima|Krimā]]. 6. oktobrī pec trīs diennakšu nepārtrauktiem aparāta [[1M Nr.1]] izmēģinājumiem tas tika nodots uz savienošanu ar ceturto pakāpi. Sākās [[1M Nr.1|2. aparāta]] izmēģinājumi. 8. oktobrī nesējraķete ar pirmo aparātu tika uzstādīta starta laukumā. 10. oktobrī notika nesējraķetes 8K78 starts ar kosmisko aparātu 1M Nr.1. Trešās pakāpes kļūmes dēļ raķete novirzījās no kursa, un pēc komandas tika izslēgts dzinējs. Trešā un ceturtā pakāpe kopā ar starpplanētu zondi sadega atmosfērā virs Austrumu [[Sibīrija]]s. 14. oktobrī tika veikta 1M Nr.2 palaišana. Arī šī stacija netika līdz orbītai sakarā ar kļūmi trešās pakāpes dzinējā. Arī šoreiz aparāts sadega virs Austrumsibīrijas. Ir ziņas, ka ne tikai fototelevīzijas iekarta tika noņemta, lai samazinātu zondes masu, bet arī palīgdzinējs, ar kuru būtu jāveic trajektorijas korekcijas manevrs. Tas nozīmē to, ka nebija vairs cerību sasniegt Marsu, un zondes tiktu palaistas "Marsa virzienā", lai izmēģinātu kosmiskā aparāta sistēmas. ''Materiāls sagatavots pamatā pēc K.Lantratova raksta žurnālā "Новости Космонавтики" Nr.20, 1996.'' [[Kategorija:Marsa izpēte]] [[Kategorija:1M un 1V]] [[en:Marsnik program]] 15003 53231 2006-07-02T14:20:20Z Dainis 876 [[Kategorija:Padomju starpplanētu zonžu projekti]] 15004 53232 2006-07-02T14:20:51Z Dainis 876 [[Kategorija:Starpplanētu zondes]] 15005 53235 2006-07-02T14:22:48Z Dainis 876 "[[Marsnik-1]]" pārdēvēju par "[[1M Nr.1]]": Tas nebija oficiālais nosaukums #REDIRECT [[1M Nr.1]] 15006 53237 2006-07-02T14:24:42Z Dainis 876 "[[Marsnik-2]]" pārdēvēju par "[[1M Nr.2]]": neprecīzs nosaukums #REDIRECT [[1M Nr.2]] 15010 53310 2006-07-02T20:30:48Z 84.185.228.154 +de Seno Ēģipti pārvaldīja par '''faraoniem''' saukti vareni valdnieki, kuri uzņēmās arī galvenā priestera un karavadoņa pienākumus. Ēģiptieši ticēja, ka faraoni ir dzīva saikne starp cilvēkiem un dieviem un ka pēc nāves viņi kļūst par dievien. [[de:Pharao]] 15011 53309 2006-07-02T20:28:55Z 84.185.228.154 +de '''MUMIFICĒŠANA''' Mūmija ir mirušā cilvēka ķermenis, kas ticis rūpīgi saglabāts jeb mumificēts. [[de:Mumie]] 15012 53318 2006-07-02T21:17:17Z Krishjaanis 615 '''Mariner 6''' kopā ar "[[Mariner 7|Mariner 7]]" veidoja jaunu aparātu pāri, kas tika nosūtīts uz Marsu. Galvenais "Mariner 6" mērķis bija izpētit Marsa atmosfēru un iegūt pēc iespējas vairāk datus par pašu planētu. "Mariner 6" pārlidojot Marsu ieguva nepieciešamos datus "[[Mariner 7|Mariner 7]]" Marsa pārlidojuma korekcijai. Gan "Mariner 6", gan "[[Mariner 7|Mariner 7]]" bija identiskas konstrukcijas aparāti. "Mariner 6" startēja 1969. gada 25. februārī. Šis starts pirmo reizi notika ar "Atlas/Centaur" sistēmu, kas ļāva, izmantojot "Centaur" raķešpakāpi, "Mariner 6" uzreiz ievadīt orbītā uz Marsu, pirms tam aparāti, vispirms, tika ievadīti orbītā ap Zemi un tikai pēc tam, izmantojot trešo raķespakāpi, ievadīti orbītā uz Marsu. 25. jūlijā (50 stundas pirms Marsa pārlidojuma) tika iedarbināta visa pētnieciskā tehnika (lidojuma laikā "Mariner 6" neievāca nekādus zinātniskos datus). 2 stundas vēlāk sākās Marsa fotogrāfēšana. Kopsummā "Mariner 6" nofotogrāfēja 75 attēlus. Dzesēšanas sistēmas dēļ neizdevās iegūt datus, izmantojot infrasarkano staru spektrometru. Tuvākajā punktā "Mariner 6" atradās 3431 kilometrus virs Marsa virsmas. Pēc Marsa pārlidojuma, zonde nonāca "Marsa aptumsumā" - zonde nebija redzama virzienā no Zemes, šajā laikā zonde pētīja Marsu, izmantojot radioviļu diapazonu. Pēc tam, vairākas dienas, "Mariner 6" pārsūtīja iegūtos datus uz Zemi. Vēlāk "Mariner 6" izmantoja dažādos sakaru izmēģnājumos, kā arī fotogrāfēja Piena Ceļu un komētu 1969-B. ''Vēsturisks fakts'' - 10 dienas pirms "Mariner 6" starta, kļūme vārstu sistēmā atvēra "Atlas" nesējraķetes vārstus, nesējraķetē zuda spiediens un nesējraķete draudēja sagāzties kopā ar visu "Mariner 6", kurš jau bija uzstādīts uz "Atlas/Centaur" sistēmas. Divi starta laukuma inženieri, riskējot ar savām dzīvībām, pievienoja avārijas sūkņus un atjaunoja nesējraķetes spiedienu. Pēc tam "Mariner 6" tika uzstādīts uz jaunas nesējraķetes un vēlāk abi inženieri saņēma īpašas NASA medaļas par varonību. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 15013 53319 2006-07-02T21:32:39Z Krishjaanis 615 Jauns šķirklis '''Mariner 7''' bija "[[Mariner 6|Mariner 6]]" pārinieks lidojumam uz Marsu. Tāpat kā "[[Mariner 6|Mariner 6]]", arī "Mariner 7" uzdevums bija iegūt informāciju par Marsu, kuru pēc tam varētu izmantot nākamajos Marsa izpētes lidojumos. "Mariner 7" neveica nekādu pētniecisko darbu lidojot uz Marsu un aparāts pētīja tikai Marsa virsmu un tā atmsofēru. "Mariner 7" startēja 1969. gada 27. martā. 31. jūlijā, nezināmu iemeslu dēļ, pēkšņi pazuda telemtrijas dati no "Mariner 7" un zonde tika veiksmīgi pārslēgta uz avārijas raidītāju, vēlāk sakari tika pārslēgti atpkaļ uz galveno raidītāju - iespējams, ka šo kļūmi izraisīja bojāts akumulators, kurš pēc pāris dienām pārstāja darboties. 1969. gada 2. augustā, "Mariner 7" sāka fotogrāfēt Marsu, kopumā zonde ieguva 93 fotoattēlus. Pēc tam "Mariner 7" kurss tika pārprogrammēts, tas tika darīts pēc "[[Mariner 6|Mariner 6]]" iegūto attēlu analīzes - "Mariner 7" deva komandu pielidot tuvāk Marsa virsmai un vairāk nofotogrāfēt Marsa apgaismoto pusi. 1969. gada 5. augustā "Mariner 7" bija vistuvāk Marsam - 3430 kilometri. Kopumā "Mariner 7" ieguva vairāk fotoattēlu un pētneicisko datu, jo zondi pārprogrammēja un tā ieguva vēl papildus datus par Marsa apgaismoto pusi (sākotnēji "Mariner 7" pētija tumšo Marsa pusi) "[[Mariner 6|Mariner 6]]" un "Mariner 7" kopumā nofotogrāfēja 20% Marsa virsmas. Abi aparāti pētīja Marsa atmosfēru infrasarkanajā un ultravioletajā diapazonā. Iegūtie fotoattēli liecināja, ka Marss nav tik līdzīgs Mēnesim kā sākumā likās pēc "[[Mariner 4| Mariner 4]]" atsūtītajiem fotoattēliem. Pirmo reizi tika novērota Marsa dienvidpola polārā cepure. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 15014 53321 2006-07-02T22:06:41Z Krishjaanis 615 Jauns šķirklis '''Mars 1969A''' bija PSRS mēģinājums sasniegt Marsu. 438 sekundes pēc starta, trešās raķespakāpes kļūmēs dēļ (degvielas sūknī izcēlās ugunsgrēks) aparāts eksplodēja un tā atliekas nokrita kaut kur virs Altaja kalniem. Bija plānots ievadīt zondi orbītā ap Marsu, kur tā strādātu apmēram trīs mēnešus un nofotogrāfētu planētas virsmu. Zonde bija aprīkota arī radiometru, ūdens tvaiku detektoru, infrasarkano un ultravioletu staru spektrometru, gamma staru spektrometru un jonu spektrometru. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 15015 53322 2006-07-02T22:12:52Z Krishjaanis 615 Jauns šķirklis '''Mars 1969B''' bija vēl neveiksmīgāks par pirmo "pārinieku" "[[Mars 1969A|Mars 1969A]]". Uzreiz pēc starta eksplodēja viena no sešām nesējraķetes raķešsprauslām, taču starts turpinājās un pastiprinot jaudu atlikušajās piecās raķešsprauslās izdevās iegūt nepieciešamo starta jaudu. Apmēram 25 sekundes vēlāk, kad raķete atradās kilometra augstumā, nesējraķete sāka nosvērties uz vienu sānu - visi dzinēji tika atslēgti un 41 sekundi pēc starta raķete nogāzās apmēram 3 kilometru attālumā no starta vietas. "Mars 1969B" uzdevumi bija tādi paši kā "[[Mars 1969A|Mars 1969A]]". [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 15016 53323 2006-07-02T22:18:54Z Krishjaanis 615 Jauns šķirklis '''Mariner 8''' uzdevums bija ieiet orbītā ap Marsu un iegūt virsmas fotogrāfijas, taču 265 sekundes pēc starta, kad tika iedarbināts "Centaur" ņesējraķetes dzinējs, nesējraķete sāka rotēt ap savu asi un vēl pēc 100 sekundēm "Centaur" pakāpe tika atslēgta, jo rotācijas dēļ bija iztērēta degviela un orbītu sasniegt nebija iespējams. "Mariner 8" tika atdalīts, taču aparāts pēc tam nokrita Atlantijas okeānā 560 kilometrus uz ziemeļiem no Puertoriko. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 15017 53324 2006-07-02T22:29:14Z Krishjaanis 615 Jauns šķirklis '''Kosmos-419''' bija PSRS pirmais mēģinājums ievadīt aparātu orbītā ap Marsu. Pastāv uzskats, ka PSRS gribēja apsteigt divas dienas ātrāk palaisto ASV zondi [[Mariner 8|Mariner 8]] un pirmā ievadīt aparātu orbītā ap Marsu. [[Mariner 8| Mariner 8]] starts neizdevās un tas iegāzās Atlantijas okeānā. Arī "Kosmos-419" neizdevās sasniegt Marsa orbītu - "Proton" tipa nesējraķete veiksmīgi ievadīja "Kosmos-419" un trešo raķešpakāpi orbītā ap Zemi, taču trešās raķešpakāpes kļūmes dēļ "Kosmos-419" netika palaists. Vēlāk noskaidrojās, ka kļūda pielaista programmējot trešās raķespakāpes starta laiku - pusotras stundas vietā starta laiks bija uzstādīts uz pusotru gadu pēc starta. Divas dienas pēc starta "Kosmos-419" nokrita Zemes atmosfērā. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 15018 53325 2006-07-02T22:30:47Z 217.198.224.13 *[[1991. gada 3. marta aptauja|1991. gada 3. marta aptauja par neatkarību un demokrātiju]] (LR) *[[1991. gada 17. marta referendums|1991. gada 17. marta referendums par atjaunotās PSRS saglabāšanu]] (PSRS) *[[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|1998. gada 3. oktobra referendums par Pilsonības likumu]] *[[1999. gada referendums par likumu "Par valsts pensijām"|1999. gada 13. novembra referendums par likumu "Par valsts pensijām"]] *[[2003. gada referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā|2003. gada 20. septembra referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā]] [[Category:Referendumi Latvijā]] 15019 53326 2006-07-02T22:40:16Z Krishjaanis 615 Jauns šķirklis '''Mars-2''' un [[Mars-3|Mars-3]] bija identiski PSRS aparāti. "Mars-2" sastāvēja no orbitālā moduļa un nolaižamā aparāta. Orbitālā moduļa uzdevums bija pētīt Marsa temperatūras, Marsa topogrāfiju, atmosfēru un magnētisko lauku. "Mars-2" startēja 1971. gada 19. maijā. 27. novembrī, 4,5 stundas pirms ieiešanas orbītā ap Marsu, "Mars-2" atlaida nolaižamo aparātu virzienā uz Marsu. Nolaižamais aparāts iegāja Marsa atmosfērā ar ātrumu 6 kilometri/sekundē, taču nenostrādāja nolaišanās sistēma un nolaižamais aparāts nogāzās uz Marsa virsmas, nogādājot tur PSRS simboliku - lai gan neveiksmīgi, taču PSRS uzvarēja ASV un pirmā "nogāza" aparātu uz Marsa virsmas. "Mars-2" orbitālais modulis veiksmīgi iegāja izstieptā orbītā ap Marsu, apriņķojot planētu 18 stundu laikā. Zinātniskā darbība turpinājās līdz 1972. gada martam un sakarus uzturēja līdz pat augustam. "Mars-2" Marsu apriņķoja 362 reizes. Zonde novēroja kalnus, kas sasniedz 22 kilometru augstumu, reģistrēja skābekļa atomus Marsa atmosfērā, atklāja, ka Marsa atmosfēras spiediens ir 5000 reižu vājāks par Zemes atmosfēras spiedienu un noteica aptuvenās virsmas temperatūras - no -110 līdz +13 grādiem pēc Celsija skalas. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 15020 53329 2006-07-02T22:46:57Z Krishjaanis 615 '''Mars-3''' un [[Mars-2|Mars-2]] bija identiski PSRS aparāti. "Mars-3" sastāvēja no orbitālā moduļa un nolaižamā aparāta. Orbitālā moduļa uzdevums bija pētīt Marsa temperatūras, Marsa topogrāfiju, atmosfēru un magnētisko lauku. "Mars-3" startēja 1971. gada 28. maijā. 2. decembrī, 4 stundas un 35 minūti pirms ieiešanas orbītā ap Marsu, "Mars-3" atlaida nolaižamo aparātu virzienā uz Marsu. Nolaižamais aparāts, izmantojot izpletni un bremzēšanas raķetes, veiksmīgi nosēdās uz Marsa virsmas, taču 20 sekundes pēc nosēšanās sakari ar nolaižamo aparātu pārtrūka, iespējams, ka sakari pārtrūka Marsa putekļu vētras dēļ, kas tajā laikā plosījās nosēšanās rajonā. "Mars-3" orbitālais modulis neveiksmīgi iegāja orbītā ap Marsu - plānotās 20 stundu ilgās orbītas vietā aparāts planētu apriņķoja reizi 12 dienās. "Mars-3" līdz 1972. gada martam planētu apriņķoja 20 reizes. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 15022 53332 2006-07-02T23:02:54Z Krishjaanis 615 Jauns šķirklis '''Mariner 9''' bija paredzēts, kā [[Mariner 8|Mariner 8]] pārinieks, taču [[Mariner 8|Mariner 8]] starts neizdevās. "Mariner 9" startēja 1971. gada 30. maijā un 13 minūtes pēc starta aparāts jau bija atdalījies no trešās raķešpakāpes un ievadīts orbītā uz Marsu. Pēc 167 dienām, '''1971. gada 14. novembrī "Mariner 9" iegāja orbītā ap Marsu tā kļūstot par pirmo aparātu pasaules vēsturē, kas veiksmīgi iegājis orbītā ap kādu citu planētu.''' "Mariner 9" apriņķoja Marsu reizi 12 stundas un regulāri nodibināja sakarus ar Goldstounas tālo sakaru antenu. Marsa virsmas fotogrāfēšanu iztraucēja Marsa putekļu vētra, kas bija sākusies jau 1971. gada 22. septembrī - putekļu vētra izvērtās tik liela, ka vēsturē iegāja kā milzīgākā, cilvēku novērotā Marsa putekļu vētra. Vētra bija tik liela, ka "Mariner 9" nespēja izšķirt virsmas detaļas, izņemot augstāko kalnu - Olimpa un ''Tharsis'' vulkānu virsotnes. Vētra beidzās decembra sākumā un aparāts varēja sākt Marsa virsmas kartogrāfēšanu. "Mariner 9" ievāca datus par Marsa virsmas uzbūvi un sastāvu, kā arī pētija dinamisko Marsa atmosfēru. Pirmo reizi tika nofotogrāfēti Marsa pavadoņi Foboss un Deimoss, polārās cepures un Marinera ieleja. "Mariner 9" nofotogrāfēja 7329 attēlus, kuri aptvēra visu Marsa virsmu. Aparāts darbojās līdz 1972. gada 27. oktobrim un pašlaik, visdrīzāk, vēl riņķo ap planētu. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 15023 53333 2006-07-02T23:10:44Z Krishjaanis 615 Jauns šķirklis '''Mars-4''' bija kārtējais PSRS mēģinājums ievadīt aparātu orbītā ap Marsu. Aparāts startēja 1973. gada 21. jūlijā un veiksmīgi sasniedza Zemes orbītu. Pusotru stundu vēlāk trešā raķespakāpe ievadīja aparātu orbītā uz Marsu. 1974. gada 10. februārī aparāts sasniedza Marsu, taču bojātā datorprocesora dēļ (procesors nebija pienācīgi aizsargāts pret kosmiskajiem stariem) netika ieslēgti bremzēšanas dzinēji, kuriem vajadzēja ievadīt "Mars-4" orbītā ap Marsu. Rezultātā aparāts palidoja garām Marsam 2200 kilometru attālumā un atsūtīja tikai vienu, sliktas kvalitātes fotogrāfiju. Pēc Marsa pārlidošanas aparāts iegāja heliocentriskā orbītā un kādu laiku vēl ieguva informāciju par starpplanētu telpu. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 15024 53334 2006-07-02T23:23:30Z Krishjaanis 615 Jauns šķirklis '''Mars-5''' turpināja diezgan bēdīgo PSRS statistiku Marsa pētniecībā. "Mars-5"startēja 1973. gada 25. jūlijā un iegāja Zemes orbītā. Pēc divām stundām aparātu ievadīja orbītā uz Marsu un 1974. gada 12. februārī "Mars-5" iegāja orbītā ap Marsu, taču jau pēc deviņām dienām sakari ar aparātu pazuda. Iespējams, ka sakaru pazušanu izraisīja spiediena krišanās sistēmā, kas nodrošināja antenas pozicionēšanu virzienā uz Zemi. Lai gan "Mars-9" darbojās tikai 9 dienas, tomēr tikai iegūta diezgan nozīmīga informācija. Aparāts ieguva 60 fotogrāfijas. Tika noteikta Marsa virsmas maksimālā temperetūra - nulle grādi dienā, -40 grādi uz dienas/nakts (terminatora) robežas un -72 grādi naktī. "Mars-5" atklāja, ka Marsa virsma sastāv no sīkiem graudiņiem (smiltij līdzīga grunts). Tika pētīta ogļskābās gāzes izplatība atmosfērā un 40 kilometru augstumā atklāja ļoti vāju ozona slāni. Aparāts arī novēroja vāju magnētisko lauku - apmēram 30000 reizes vājāks par Zemes magnētisko lauku. [[Category:Starpplanētu zondes]] [[Category:Marsa izpēte]] 15026 53337 2006-07-02T23:46:03Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[francūži]] 15027 53342 2006-07-03T00:20:05Z Feens 37 +en: '''Abrahams Abulafija''' (אברהם בן שמואל אבולעפיה, ''Abraham Abulafia'', * 1240. gadā [[Saragosa|Saragosā]], † pēc 1290. gada [[Malta|Maltā]]) - [[ebreji|ebreju]] [[misticisms|mistiķis]], [[kabala|kabalists]]. Ekstātiskās kabalas (''qabbalah nevu'it'') dibinātājs. Uzskatīja sevi par [[mesija|mesiju]] un [[pravietis|pravieti]]. Dzimis [[Saragosa|Saragosā]], tomēr gandrīz visu jaunību pavadīja Tudelas (Tudela) pilsētā [[Navarra|Navarrā]]. Pēc 18 gadu sasniegšanas devās ceļojumos, apmeklēdams [[Palestīna|Palestīnu]], [[Roma|Romu]], [[Barselona|Barselonu]], [[Patras]] un daudzas citas vietas. 1280. gadā devās uz Romu, lai pāvestu [[Nikolajs III|Nikolaju III]] pievērstu savai mācībai. [[Umberto Eko]] romānā [[Fuko svārsts]] datora vārds ir Abulafija. ====Ārējās saites==== *[http://www.geocities.com/avisolo3/ABULAFIA.pdf Abulafijas portrets (pdf)] *[http://www.jewishencyclopedia.com/view.jsp?artid=699&letter=A Abulafijas biogrāfija (angliski)] [[Category:Mistiķi|Abulafija, Abrahams]] [[Category:Kabala|Abulafija, Abrahams]] [[de:Abulafia]] [[en:Abraham Abulafia]] [[es:Abulafia]] [[fr:Abraham Aboulafia]] [[it:Abramo Abulafia]] [[he:אברהם אבולעפיה]] [[nn:Abrahám Abulafia]] [[pl:Abraham ben Szlomo Abulafia]] [[sk:Abraham ben Samuel Abulafia]] 15028 53339 2006-07-03T00:18:18Z Feens 37 [[Category:Misticisms]] 15029 53340 2006-07-03T00:19:00Z Feens 37 [[Category:Jūdaisms]] 15030 53341 2006-07-03T00:19:20Z Feens 37 [[Category:Reliģija]] 15031 53414 2006-07-03T11:46:43Z 213.175.124.191 /* Ārējās saites */ '''Bezvalstnieki''' jeb ''apatrīdi'' — personas, kurām nav nevienas valsts pilsonības. Latvijā uz 2006. g. 1. janvāri [http://www.pmlp.gov.lv/images/documents/10.pdf dzīvoja] 198 Latvijas bezvalstnieki (Latvijas izdotā bezvalstnieka ceļošanas dokumenta turētajji) un vairāki desmiti citu valstu bezvalstnieki, kopā aptuveni 0,01% iedzīvotāju. ==Ārējās saites== *Latvijas [http://www.pmlp.gov.lv/images/documents/bezvalstlik.doc Bezvalstnieku likums] *1961. g. [http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/apatrid.htm Konvencija] par apatrīdu skaita samazināšanu *1954. g. [http://www.memo.ru/Prawo/citiz/540928.htm Konvencija] par bezvalstnieka statusu, krieviski [[Category:Tiesību zinātne]] [[cs:Apatrida]] [[en:Stateless person]] [[et:Kodakondsuseta isik]] [[fr:Apatride]] [[gl:Apátrida]] [[pl:Apatryda]] [[pt:Apátrida]] [[ru:Апатрид]] [[sv:Statslös]] [[zh:無國籍人士]] 15032 53393 2006-07-03T09:34:05Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 15033 53398 2006-07-03T10:16:11Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Francijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Francija.png|100px|Francijas Futbola federācija]]</div> |- |'''Iesauka'''||''Les Bleus'' (Zilie) |- |'''Federācija'''||[[Francijas Futbola Federācija]] |- |'''Treneris'''||Raimons Domeneks 2004- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Lilians Turāms (119) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Mišels Platinī (41) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Belgija_karogs.png|20px|Beļģija]] [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] 3 - 3 Francija [[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] <br/>([[Brisele]], [[Beļģija]]; 01.05.1904.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]] Francija 10 - 0 [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžāna]] [[Image:Azerbaidzana_karogs.png|20px|Azerbaidžāna]] <br />([[Parīze]], [[Francija]]; 06.09.1995.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Danija_karogs.png |20px|Dānija]] [[Dānijas futbola izlase|Dānija]] 17 - 1 Francija [[Image:Francija_karogs.png|20px|Francija]]<br/>([[Londona]], [[Anglija]]; 19.10.1908.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |12 (''pirmoreiz [[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Uzvarētāji, [[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]] |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |6 (''pirmoreiz [[Eiropas čempionāts futbolā 1968|1968]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Uzvarētāji, [[Eiropas čempionāts futbolā 1984|1984]] un [[Eiropas čempionāts futbolā 2000|2000]] |} '''Francijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Francija|Francijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Francijas futbola izlasi pārvalda [[Francijas Futbola Federācija]]. Izlases lielākais panākums ir uzvara [[FIFA Pasaules kauss 1998|1998. gada Pasaules čempionātā]], kas norisinājās tieši [[Francija|Francijā]]. Francijas izlase ir arī divkārtēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]], uzvarot [[Eiropas čempionāts futbolā 1984|1984.]] un [[Eiropas čempionāts futbolā 2000|2000. gadā]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]] - ''Astotdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1938|1938]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[FIFA Pasaules kauss 1950|1950]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1954|1954]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1958|1958]] - ''3. vieta'' *[[FIFA Pasaules kauss 1962|1962]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1966|1966]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1970|1970]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1974|1974]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1978|1978]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1982|1982]] - ''4. vieta'' *[[FIFA Pasaules kauss 1986|1986]] - ''3. vieta'' *[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]] - '''Čempioni''' *[[FIFA Pasaules kauss 2002|2002]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Pusfināls (notiek)'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]] - ''4. vieta'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1964|1964]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1980|1980]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1984|1984]] - '''Čempioni''' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1988|1988]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''Grupu turnīrs'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] - ''Pusfināls'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2000|2000]] - '''Čempioni''' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Ceturtdaļfināls'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[ar:منتخب فرنسا لكرة القدم]] [[cs:Francouzská fotbalová reprezentace]] [[de:Französische Fußballnationalmannschaft]] [[et:Prantsusmaa jalgpallikoondis]] [[en:France national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Francia]] [[fr:Équipe de France de football]] [[ko:프랑스 축구 국가대표팀]] [[it:Nazionale di calcio della Francia]] [[he:נבחרת צרפת בכדורגל]] [[lt:Prancūzijos vyrų futbolo rinktinė]] [[hu:Francia labdarúgó-válogatott]] [[mk:Фудбалска репрезентација на Франција]] [[nl:Frans voetbalelftal]] [[ja:サッカーフランス代表]] [[pl:Reprezentacja Francji w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Francesa de Futebol]] [[ro:Echipa naţională de fotbal a Franţei]] [[ru:Сборная Франции по футболу]] [[sk:Francúzske národné futbalové mužstvo]] [[sr:Фудбалска репрезентација Француске]] [[fi:Ranskan jalkapallomaajoukkue]] [[sv:Frankrikes herrlandslag i fotboll]] [[th:ฟุตบอลทีมชาติฝรั่งเศส]] [[tr:Fransa Milli Futbol Takımı]] [[zh:法國國家足球隊]] 15034 53400 2006-07-03T10:22:46Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Francija.png | Founded = 1919 | FIFA affiliation = 1904 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Klods Simonē | Coach = Raimonds Domeneks }} '''Francijas Futbola Federācija (FFF)''' ([[Franču valoda|franču val.]]: ''Fédération Française de Football'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Francija|Francijā]]. Tā organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Francijas 1. līga|Francijas 1. līga]], kā arī atbild par [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. FFF galvenā mītne atrodas [[Parīze|Parīzē]]. Tā bija gan viena no [[UEFA]], gan viena no [[FIFA]] dibinātājām. ==Ārējās saites== * [http://www.fff.fr Francijas Futbola Federācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[en:French Football Federation]] [[es:Federación Francesa de Fútbol]] [[fr:Fédération française de football]] [[it:Federazione calcistica della Francia]] [[nl:Franse voetbalbond]] [[pt:Federação Francesa de Futebol]] [[vi:Liên đoàn bóng đá Pháp]] 15035 53401 2006-07-03T10:24:41Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 15036 53403 2006-07-03T10:43:31Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Grieķijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Griekija.png|100px|Grieķijas Futbola federācija]]</div> |- |'''Iesauka'''||''Το Πειρατικό'' (Pirātu kuģis) |- |'''Federācija'''||[[Grieķijas Futbola Federācija]] |- |'''Treneris'''||Oto Rehāgels 2001- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Teodoross Zagorakis (115) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Nikolaoss Anastopuloss (29) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Griekija_karogs.png|20px|Grieķija]] Grieķija 1 - 4 [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] [[Image:Italijas_karogs_(1861-1946).svg|20px|Itālija]] <br/>([[Atēnas]], [[Grieķija]]; 07.04.1929.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Griekija_karogs.png|20px|Grieķija]] Grieķija 8 - 0 [[Sīrijas futbola izlase|Sīrija]] [[Image:125px-Syria_flag_large.png|20px|Sīrija]] <br />([[Atēnas]], [[Grieķija]]; 25.11.1949.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Ungarijas_karogs_1940.JPG|20px|Ungārija]] [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] 11 - 1 Grieķija [[Image:Griekija_karogs.png|20px|Grieķija]]<br/>([[Budapešta]], [[Ungārija]]; 25.03.1938.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |1 (''pirmoreiz [[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Grupu turnīrs, [[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |2 (''pirmoreiz [[Eiropas čempionāts futbolā 1980|1980]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Uzvarētāji, [[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] |} '''Grieķijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Grieķija|Grieķijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Grieķijas futbola izlasi pārvalda [[Grieķijas Futbola Federācija]]. Lielākais izlases panākums ir negaidītā uzvara [[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004. gada Eiropas čempionātā]], kad finālā tā ar 2-1 pārspēja mājiniekus [[Portugāles futbola izlase|portugāļus]], pirms tam pārspējot arī [[Čehijas futbola izlase|čehus]] un [[Francijas futbola izlase|frančus]]. Grieķijas izlase vienreiz ([[FIFA Pasaules kauss 1994|1994. gadā]]) ir piedalījusies arī [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]] - ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' *[[FIFA Pasaules kauss 1938|1938]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1950|1950]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1954|1954]]-[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]]-[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1964|1964]] - ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1968|1968]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1976|1976]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1980|1980]] - ''Grupu turnīrs'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1984|1984]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 2000|2000]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - '''Čempioni''' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[de:Griechische Fußballnationalmannschaft]] [[et:Kreeka jalgpallikoondis]] [[en:Greece national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Grecia]] [[fr:Équipe de Grèce de football]] [[it:Nazionale di calcio della Grecia]] [[he:נבחרת יוון בכדורגל]] [[hu:Görög labdarúgó-válogatott]] [[nl:Grieks voetbalelftal]] [[pl:Reprezentacja Grecji w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Grega de Futebol]] [[fi:Kreikan jalkapallomaajoukkue]] [[sv:Greklands herrlandslag i fotboll]] [[zh:希腊国家足球队]] 15037 53404 2006-07-03T10:50:08Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Griekija.png | Founded = 1926 | FIFA affiliation = 1927 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Vasilis Gagatsis | Coach = Oto Rehāgels }} '''Grieķijas Futbola Federācija''' ([[Grieķu valoda|grieķu val.]]: ''Ελληνική Ποδοσφαιρική Ομοσπονδία'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Grieķija|Grieķijā]]. Tā organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Alpha Ethniki]] (augstākā nac. līga), kā arī atbild par [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas futbola izlasi]]. Federācijas galvenā mītne atrodas [[Atēnas|Atēnās]]. 1927. gadā tā iestājās [[FIFA]], bet 1954. gadā bija viena no [[UEFA]] dibinātājām. ==Ārējās saites== * [http://www.epo.gr Grieķijas Futbola Federācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[ca:Elliniki Podosferiki Omospondia]] [[en:Hellenic Football Federation]] [[el:Ελληνική Ποδοσφαιρική Ομοσπονδία]] [[fr:Fédération de Grèce de football]] [[nl:Griekse voetbalbond]] 15038 53405 2006-07-03T10:51:59Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 15039 53406 2006-07-03T11:03:04Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Gruzijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Gruzija.gif|100px|Gruzijas Futbola federācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Gruzijas Futbola Federācija]] |- |'''Treneris'''||Klauss Topmellers 2006- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Georgi Nemsadze (69) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Šota Arveladze (19) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Gruzija_karogs.png|20px|Gruzija]] Gruzija 2 - 2 [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] <br/>([[Tbilisi]], [[Gruzija]]; 27.05.1990.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Gruzija_karogs.png|20px|Gruzija]] Gruzija 7 - 0 [[Armēnijas futbola izlase|Armēnija]] [[Image:Armenija_karogs.png|20px|Armēnija]] <br />([[Tbilisi]], [[Gruzija]]; 30.03.1997.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Rumanija_karogs.png |20px|Rumānija]] [[Rumānijas futbola izlase|Rumānija]] 5 - 0 Gruzija [[Image:Gruzija_karogs.png|20px|Gruzija]]<br/>([[Bukareste]], [[Rumānija]]; 24.04.1996.)<br />[[Image:Danija_karogs.png|20px|Dānija]] [[Dānijas futbola izlase|Dānija]] 6 - 1 Gruzija [[Image:Gruzija_karogs.png|20px|Gruzija]] <br />([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; 07.09.2005.) |} '''Gruzijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Gruzija|Gruzijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Gruzijas futbola izlasi pārvalda [[Gruzijas Futbola Federācija]]. Savu pirmo spēli pēc neatkarības iegūšanas Gruzijas izlase aizvadīja 1990. gada 27. maijā pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS]] sastāvā'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]]-[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS]] sastāvā'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Nekvalificējās'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[de:Georgische Fußballnationalmannschaft]] [[en:Georgia national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Georgia]] [[fr:Équipe de Géorgie de football]] [[he:נבחרת גאורגיה בכדורגל]] [[hu:Grúz labdarúgó-válogatott]] [[it:Nazionale di calcio della Georgia]] [[ka:საქართველოს ეროვნული საფეხბურთო გუნდი]] [[nl:Georgisch voetbalelftal]] [[pl:Reprezentacja Gruzji w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Georgiana de Futebol]] [[tr:Gürcistan Milli Futbol Takımı]] 15040 53408 2006-07-03T11:10:10Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Gruzija.gif | Founded = 1990 | FIFA affiliation = 1992 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1992 | President = Nodars Akhalkatsi | Coach = Klauss Topmellers }} '''Gruzijas Futbola Federācija''' ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Gruzija|Gruzijā]]. Federācija organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Gruzijas Premjerlīga|Gruzijas Premjerlīgu]], kā arī atbild par [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasi]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Tbilisi]]. ==Ārējās saites== *[http://www.gff.ge/ Gruzijas Futbola Federācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[de:Georgischer Fußball-Bund]] [[en:Georgian Football Federation]] [[fr:Fédération de Géorgie de football]] [[ka:საქართველოს ფეხბურთის ფედერაცია]] [[nl:Georgische voetbalbond]] 15041 53409 2006-07-03T11:12:24Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 15042 53411 2006-07-03T11:28:29Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Horvātijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Horvatija.png|100px|Horvātijas Futbola federācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Horvātijas Futbola Federācija]] |- |'''Treneris'''||Zlatko Kraņčars 2004- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Dario Šimičs (83) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Davors Šukers (45) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Flag_of_Croatia.svg |20px|Horvātija]] Horvātija 2 - 1 [[ASV futbola izlase|ASV]] [[Image:ASV_karogs.png|20px|ASV]] <br/>([[Zagreba]], [[Horvātija]]; 17.10.1990.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Flag_of_Croatia.svg |20px|Horvātija]] Horvātija 7 - 0 [[Austrālijas futbola izlase|Austrālija]] [[Image:Australija_karogs.png|20px|Austrālija]] <br/>([[Zagreba]], [[Horvātija]]; 06.06.1998.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:125px-Slovakia_flag_large.png|20px|Slovākija]] [[Slovākijas futbola izlase|Slovākija]] 4 - 1 Horvātija [[Image:Flag_of_Croatia.svg |20px|Horvātija]]<br/>([[Bratislava]], [[Slovākija]]; 20.04.1994.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |3 (''pirmoreiz [[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Trešā vieta, [[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]] |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''[[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]''' |- |'''Dalības reizes''' |2 (''pirmoreiz [[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]]'') |- |'''Labākais rezultāts''' |Ceturtdaļfināls, [[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] |} '''Horvātijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Horvātija|Horvātijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Horvātijas futbola izlasi pārvalda [[Horvātijas Futbola Federācija]]. Pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Horvātijas izlase savu pirmo spēli aizvadīja 1990. gada 17. oktobrī pret [[ASV futbola izlase|ASV]]. Lielākais Horvātijas izlases panākums ir izcīnītā 3. vieta [[FIFA Pasaules kauss 1998|1998. gada Pasaules čempionātā]]. No visām bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīm vislielākie panākumi ir tieši Horvātijas izlasei. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvija]]s sastāvā'' *[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1998|1998]] - ''3. vieta'' *[[FIFA Pasaules kauss 2002|2002]] - ''Grupu turnīrs'' *[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Grupu turnīrs'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvija]]s sastāvā'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2000|2000]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Grupu turnīrs'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[ar:منتخب كرواتيا لكرة القدم]] [[cs:Chorvatská fotbalová reprezentace]] [[de:Kroatische Fußballnationalmannschaft]] [[et:Horvaatia jalgpallikoondis]] [[en:Croatia national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Croacia]] [[fr:Équipe de Croatie de football]] [[gl:Selección nacional de fútbol de Croacia]] [[ko:크로아티아 축구 국가대표팀]] [[hr:Hrvatska nogometna reprezentacija]] [[it:Nazionale di calcio della Croazia]] [[he:נבחרת קרואטיה בכדורגל]] [[lt:Kroatijos vyrų futbolo rinktinė]] [[hu:Horvát labdarúgó-válogatott]] [[mk:Фудбалска репрезентација на Хрватска]] [[nl:Kroatisch voetbalelftal]] [[ja:サッカークロアチア代表]] [[pl:Reprezentacja Chorwacji w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Croata de Futebol]] [[ru:Сборная Хорватии по футболу]] [[sk:Chorvátske národné futbalové mužstvo]] [[sr:Фудбалска репрезентација Хрватске]] [[sv:Kroatiens herrlandslag i fotboll]] [[tr:Hırvatistan Milli Futbol Takımı]] [[zh:克羅地亞國家足球隊]] 15043 53413 2006-07-03T11:33:44Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Horvatija.png | Founded = 1912 | FIFA affiliation = 1992 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1992 | President = Vlatko Markovičs | Coach = Zlatko Kraņčars }} '''Horvātijas Futbola Federācija (HNS)''' ([[Horvātu valoda|horvātu val.]]: ''Hrvatski nogometni savez'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Horvātija|Horvātijā]]. Tā organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Horvātijas 1. līga|Horvātijas 1. līgu]], kā arī atbild par [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas futbola izlasi]]. HNS galvenā mītne atrodas [[Zagreba|Zagrebā]]. Asociācija tika dibināta 1912. gadā. Tā ir gan [[UEFA]], gan [[FIFA]] locekle. ==Ārējās saites== * [http://www.hns-cff.hr Horvātijas Futbola Federācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[en:Croatian Football Federation]] [[fr:Fédération de Croatie de football]] [[hr:Hrvatski nogometni savez]] [[nl:Kroatische voetbalbond]] 15044 53415 2006-07-03T11:50:52Z 213.175.124.191 Pāradresē uz [[Nepilsoņi]] #REDIRECT [[Nepilsoņi]] 15045 53416 2006-07-03T11:51:22Z 213.175.124.191 Pāradresē uz [[Bezvalstnieki]] #REDIRECT [[Bezvalstnieki]] 15046 53419 2006-07-03T12:22:54Z Dainis 876 [[Attēls:Sergey Korolev 12 April 1961.jpg|right|thumb|300px|Koroļovs 1961. gadā]] '''Sergejs Koroļovs''' (*1907. g. 12. janvārī [[Žitomira|Žitomirā]], tagad [[Ukraina|Ukrainā]], †1966. g. 14. janvārī [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]) - padomju raķešu un kosmiskās tehnikas konstruktors. PSRS stratēģiskā raķešu bruņojuma izveidotājs. Viens no praktiskās [[kosmonautika]]s pamatlicējiem. 1924.-26. g. - mācījies Kijevas politehniskajā institūtā [[aviācija]]s tehniku. 1926.-30. g. - mācījies Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā. Jau skolas laikā projektējis planierus. 1931. g. kopā ar [[Frīdrihs Canders|Frīdrihu Canderu]] izveidoja [[GIRD|Reaktīvās kustības pētīšanas grupas (GIRD)]] , kur tapa pirmās padomju šķidrās degvielas raķetes. No 1933. gada Reaktīva institūta direktora vietnieks, no 1934. gada raķešu lidaparātu nodaļas vadītājs. 1934. gadā izdota Koroļova grāmata "Raķešlidojums stratosfērā". 1936. gadā Koroļovs konstruējis [[spārnotā raķete|spārnotās raķetes]]. 1938. gadā Koroļovs tika nepamatoti apsūdzēts un notiesāts uz 10 gadiem. 1940. gadā pārvests uz [[NKVD]] speciālo konstruktoru biroju CKB-29 (faktiski - cietuma režīmā), kur [[Andrejs Tupoļevs|A. Tupoļeva]] vadībā tika konstruēts frontes [[bumbvedējs]] [[Tu-2]]. 1942. gadā pārvests uz NKVD OKB, kur nodarbojās ar [[raķešdzinējs|raķešdzinēju]] konstruēšanu kara lidmašīnu vajadzībām. Beidzoties [[Otrais Pasaules karš|karam]], 1946. gadā S. Koroļovs tika nozīmēts par tālās darbības ballastisko raķešu galveno konstruktoru. Sākumā galvenais mērķis bija [[Vācija|Vācijā]] PSRS okupētajā daļā atrast visu, kas saistīts ar ballastiskās raķetes [[V-2]] radīšanu, izgatavošanu un palaišanu. Raķešu daļas un dokumentacija tika pārvesta uz Padomju Savienību, kur arī veikti V-2 izmēģinājumu lidojumi. 1947. gadā notika pirmie raķetes [[R-1]] (identiska V-2, bet detaļas ražotas PSRS) izmēģinājumi. Notika talāka R-1 modificēšana. 1956. gada augustā konstruktoru birojs [[OKB-1]] tika atdalīts no NII-88 kā patstāvīga organizāciju, un par tās galveno konstruktoru kļuva S. Koroļovs. 1957. g. augustā notika pirmās [[starpkontinentalā ballastiskā raķete|starpkontinentalās ballastiskās raķetes]] [[R-7]] veiksmīgs izmēģinājums. 1957. g. 4. oktobrī ar R-7 Zemes orbītā tika palaists pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]] [[Sputņik-1]], kam bija milzīga nozīme PSRS prestiža celšanā. Koroļova vadībā notika citu pavadoņu palaišana, kā arī [[starpplanētu zonde|starpplanētu zonžu]] izstrāde lidojumiem uz [[Mēness|Mēnesi]], [[Marss (planēta)|Marsu]], [[Venēra (planēta)|Venēru]]. Koroļova vadībā notika pirmā pilotējama [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] [[Vostok]] konstruēšana. Tā palaišanai tika modificēta raķete R-7. 1961. gada 12. aprīlī pirmoreiz notika [[Vostok-1]] starts ar [[Jurijs Gagarins|Juriju Gararinu]]. 1964. gadā notika kosmosa kuģa [[Voshod-1]] starts ar trim cilvēkiem uz borta. 1965. gadā notika [[Voshod-2]] starts, kura laikā pirmoreiz cilvēks izgāja atklātā kosmosā. Koroļova vadībā sākās darbs pie pilotējamu Mēness ekspedīciju sagatavošanas. Tika konstruēta milzīga nesējraķete [[N-1]] (tās visi izmēģinājuma ligojumi bija neveiksmīgi). Tika izstrādāts pilnīgi jauns kosmosa kuģis [[Sojuz (kosmosa kuģis)|Sojuz]]. Sergejs Koroļovs nesagaidīja jaunās raķetes un kosmosa kuģa lidojumus, 1966. gada 14. janvarī viņš mira. ---- Koroļova vārdā nosaukts krāteris uz Mēness un Marsa, kā arī [[asteorīds]] "1855 Korolev". 1996. gadā par [[Koroļova|Koroļovu]] tika pārdēvēta Kaļiņingradas pilsētiņa Maskavas tuvumā. [[Kategorija:Raķešu konstruktori|K]] [[bg:Сергей Корольов]] [[de:Sergei Pawlowitsch Koroljow]] [[en:Sergey Korolyov]] [[es:Serguéi Koroliov]] [[et:Sergei Koroljov]] [[fi:Sergei Koroljov]] [[fr:Sergueï Korolev]] [[he:סרגיי קורוליוב]] [[it:Sergei Pavlovich Korolyov]] [[ja:セルゲイ・コロリョフ]] [[nl:Sergej Koroljov]] [[pl:Siergiej Koroliow]] [[pt:Sergei Korolev]] [[ru:Королёв, Сергей Павлович]] [[sl:Sergej Pavlovič Koroljov]] [[uk:Корольов Сергій Павлович]] [[vi:Sergey Pavlovich Korolyov]] 15047 53422 2006-07-03T12:53:21Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 15048 53423 2006-07-03T12:56:56Z Dainis 876 '''GIRD''' ([[krievu valoda|krieviski]] Группа Изучения Реактивного Движения, ГИРД) - Reaktīvās kustības pētīšanas grupa [[Maskava|Maskavā]], [[PSRS]] 1931.-1933. gadā. ===1931=== Izveidota 1931. gada 15. septembrī no reaktīvo dzinēju sekcijas pie [[Osoaviahim]]a Centralās Padomes Gaisa tehnikas biroja. Grupa sastavēja no 4 brigādēm, kas nodarbojās ar dažādiem uzdevumiem: * 1. brigāde (vadītājs [[Frīdrihs Canders]]) - dzinēji * 2. brigāde (vadītājs [[Mihails Tihonravovs]]) - produkti uz dzinēju bāzes * 3. brigāde (vadītājs [[Jurijs Pobedonosecs]]) - gaisa reaktīvie dzinēji * 4. brigāde (vadītājs [[Sergejs Koroļovs]]) - lidaparātu konstrukcijas ===1932=== * Aprīlis - izveidota GIRD ražošanas daļa, piešķirtas telpas Sadovospaskas ielā, cilvēki. * 1. maijā - par GIRD priekšnieku tiek iecelts S. Koroļovs. Darbi rit pilnā sparā. Īsa laikā tika radīts dzinējs OR-2. ===1933=== * 28. martā mirst Frīdrihs Canders. * 31. maijā 2. brigāde pabeidz raķetes 09 izveidi. Tā bija pirmā PSRS šķidrās degvielas raķete. * 11. augustā 4. brigade pabeidz raķešplaniera RP-1 izstrādi. RP-1 bija sērijas planieris BIČ-11, apgādāts ar dzinēju OR-2 1933. gada beigās uz GIRD bāzes tika organizēts Reaktīvais institūts. [[Kategorija:Raķešbūves pirmsākumi]] [[en:GIRD]] [[fr:Gruppa isutcheniya reaktinovo dvishenya]] [[ru:Группа изучения реактивного движения]] 15049 53424 2006-07-03T12:58:57Z Dainis 876 [[Kategorija:Raķetes]] 15050 53426 2006-07-03T13:04:37Z Dainis 876 paspēlējos :) #REDIRECT [[GIRD]] 15051 53427 2006-07-03T13:12:12Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Igaunijas futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Igaunija.gif|100px|Igaunijas Futbola asociācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Igaunijas Futbola Asociācija]] |- |'''Treneris'''||Jelle Goess |- |'''Visvairāk spēļu'''||Marko Kristals (143) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Andreass Opers (28) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br /> [[Image:125px-Finland_flag_large.png|20px|Somija]] [[Somijas futbola izlase|Somija]] 1 - 1 Igaunija [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]]<br/>([[Helsinki]], [[Somija]]; 17.10.1920.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] 0 - 6 Igaunija [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]] <br />([[Kauņa]], [[Lietuva]]; 24.06.1923.)<br />[[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]] Igaunija 6 - 0 [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] [[Image:Lietuva_karogs.png|20px|Lietuva]] <br />([[Tallina]], [[Igaunija]]; 26.07.1928.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:125px-Finland_flag_large.png|20px|Somija]] [[Somijas futbola izlase|Somija]] 10 - 2 Igaunija [[Image:Igaunija_karogs.png|20px|Igaunija]]<br/>([[Helsinki]], [[Somija]]; 11.08.1922.) |} '''Igaunijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Igaunija|Igaunijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Igaunijas futbola izlasi pārvalda [[Igaunijas Futbola Asociācija]]. Savu pirmo spēli Igaunijas izlase aizvadīja 1920. gadā pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]]. Laika posmā no 1940. līdz 1991. gadam [[Igaunija]] atradās [[PSRS]] sastāvā, tādēļ šajā laikā Igaunijas futbola izlase nepastāvēja. Pirmo oficiālo spēli pēc neatkarības atjaunošanas Igaunijas izlase aizvadīja 1992. gadā pret [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]]. Igaunijas izlase 8 reizes ir ieguvusi [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausu]]. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1934|1934]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1938|1938]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1950|1950]]-[[FIFA Pasaules kauss 1990|1990]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS]] sastāvā'' *[[FIFA Pasaules kauss 1994|1994]]-[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 1992|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS]] sastāvā'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1996|1996]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Nekvalificējās'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[de:Estnische Fußballnationalmannschaft]] [[en:Estonia national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Estonia]] [[fr:Équipe d'Estonie de football]] [[he:נבחרת אסטוניה בכדורגל]] [[hu:Észt labdarúgó-válogatott]] [[nl:Ests voetbalelftal]] [[pl:Reprezentacja Estonii w piłce nożnej]] [[fi:Viron jalkapallomaajoukkue]] [[sv:Estlands herrlandslag i fotboll]] 15052 53428 2006-07-03T13:20:46Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Igaunija.gif | Founded = 1921 | FIFA affiliation = 1923 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1992 | President = Indreks Kanniks | Coach = Jelle Goess }} '''Igaunijas Futbola Asociācija (EJL)''' ([[Igauņu valoda|igauņu val.]]: ''Eesti Jalgpalli Liit'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Igaunija|Igaunijā]]. Tā organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Igaunijas Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīgu]], kā arī atbild par [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas futbola izlasi]]. EJL galvenā mītne atrodas [[Tallina|Tallinā]]. Asociācija tika dibināta 1921. gadā, 1923. gadā to uzņēma [[FIFA]]. [[PSRS|Padomju]] okupācijas gados tā vairs nebija FIFA locekle, bet atkal iestājās tajā 1992. gadā pēc [[Igaunija]]s neatkarības atgūšanas. ==Ārējās saites== * [http://www.jalgpall.ee Igaunijas Futbola Asociācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[en:Estonian Football Association]] [[fr:Fédération d'Estonie de football]] [[nl:Estse voetbalbond]] 15053 53430 2006-07-03T13:24:30Z Mrom 519 no en.wiki no en.wiki 15054 53435 2006-07-03T13:40:29Z Mrom 519 {| class="infobox" style="font-size: 90%" |+ style="font-size: larger;"|'''Islandes futbola izlase''' |- |style="text-align:center; " colspan="2"| <div class="toccolours" style="background:#FFFFFF; width:{{{Badge_size|100px}}}; margin:0 auto;">[[Image:Futbols-Islande.gif|100px|Islandes Futbola asociācija]]</div> |- |'''Federācija'''||[[Islandes Futbola Asociācija]] |- |'''Treneris'''||Ejolfurs Sverisons 2006- |- |'''Visvairāk spēļu'''||Runars Kristinsons (104) |- |'''Visvairāk vārtu'''||Riharūrs Jonsons (17) |- |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Pirmā spēle'''<br />[[Image:Islande_karogs.png |20px|Islande]] Islande 0 - 3 [[Dānijas futbola izlase|Dānija]] [[Image:Danija_karogs.png|20px|Dānija]] <br/>([[Reikjavīka]], [[Islande]]; 17.07.1946.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākā uzvara'''<br />[[Image:Islande_karogs.png |20px|Islande]] Islande 9 - 0 [[Farēru salu futbola izlase|Farēru salas]] [[Image:Feru_karogs.png|20px|Farēru salas]] <br />([[Keflavika]], [[Islande]]; 10.07.1985.) |- style="text-align:center;" |colspan="2"|'''Lielākais zaudējums'''<br />[[Image:Danija_karogs.png|20px|Dānija]] [[Dānijas futbola izlase|Dānija]] 14 - 2 Islande [[Image:Islande_karogs.png |20px|Islande]]<br/>([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; 23.08.1967.) |} '''Islandes futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Islande|Islandes valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Islandes futbola izlasi pārvalda [[Islandes Futbola Asociācija]]. Izlase nekad nav piedalījusies ne [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]], ne [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas]] čempionātu finālturnīros. ==Pasaules čempionātos== *[[FIFA Pasaules kauss 1930|1930]]-[[FIFA Pasaules kauss 1954|1954]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1958|1958]] - ''Nekvalificējās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1962|1962]]-[[FIFA Pasaules kauss 1970|1970]] - ''Nepiedalījās'' *[[FIFA Pasaules kauss 1974|1974]]-[[FIFA Pasaules kauss 2006|2006]] - ''Nekvalificējās'' ==Eiropas čempionātos== *[[Eiropas čempionāts futbolā 1960|1960]] - ''Nepiedalījās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1964|1964]] - ''Nekvalificējās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1968|1968]] - ''Nepiedalījās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1972|1972]] - ''Nepiedalījās'' *[[Eiropas čempionāts futbolā 1976|1976]]-[[Eiropas čempionāts futbolā 2004|2004]] - ''Nekvalificējās'' {{UEFA izlases}} [[Category:Eiropas futbola izlases]] [[de:Isländische Fußballnationalmannschaft]] [[en:Iceland national football team]] [[es:Selección nacional de fútbol de Islandia]] [[fr:Équipe d'Islande de football]] [[he:נבחרת איסלנד בכדורגל]] [[hu:Izlandi labdarúgó-válogatott]] [[nl:IJslands voetbalelftal]] [[pl:Reprezentacja Islandii w piłce nożnej]] [[pt:Seleção Islandesa de Futebol]] [[sv:Islands herrlandslag i fotboll]] [[zh:冰島國家足球隊]] 15055 53437 2006-07-03T13:46:35Z Mrom 519 {{Nacionālā futbola federācija | Logo = Futbols-Islande.gif | Founded = 1921 | FIFA affiliation = 1923 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Egerts Magnusons | Coach = Ejolfurs Sverisons }} '''Islandes Futbola Asociācija (KSÍ)''' ([[Islandiešu valoda|islandiešu val.]]: ''Knattspyrnusamband Íslands'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Islande|Islandē]]. Tā organizē [[Islandes čempionāts futbolā|nacionālo futbola čempionātu]], kā arī atbild par [[Islandes futbola izlase|Islandes futbola izlasi]]. KSÍ galvenā mītne atrodas [[Reikjavīka|Reikjavīkā]]. Asociācija tika dibināta 1921. gadā, [[FIFA]] tā iestājās 1923. gadā, savukārt 1954. gadā tā bija viena no [[UEFA]] dibinātājām. ==Ārējās saites== * [http://www.ksi.is Islandes Futbola Asociācija] [[Category:Futbola organizācijas]] {{UEFA federācijas}} [[en:Football Association of Iceland]] [[fr:Fédération d'Islande de football]] [[nl:IJslandse voetbalbond]] 15056 53442 2006-07-03T14:10:41Z Yyy 146 tt #REDIRECT [[fenols]] 15057 53446 2006-07-03T14:21:10Z Gragox 965 NHL logo, kas tiks izmantots līdz 2003/04. (ieskaitot) sezonai. NHL logo, kas tiks izmantots līdz 2003/04. (ieskaitot) sezonai. 15058 53447 2006-07-03T14:23:13Z Gragox 965 NHL jaunais logo. NHL jaunais logo. 15059 53448 2006-07-03T14:30:51Z Yyy 146 <table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em"> <td>Nosaukums (triviālais, IUPAC)</td> <td>kumols, izopropilbenzols</td></tr> <tr> <td>Ķīmiskā formula</td><td>C6H5CH(CH3)2</td></tr> <tr> <td>[[Molmasa]]</td><td>120,19 g/mol</td></tr> <tr> <td>[[Blīvums]]</td> <td>862 kg/m3</td></tr> <tr> <td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>-96&deg;C</td></tr> <tr> <td>[[Viršanas temperatūra]] </td><td>152&deg;C</td></tr> <tr> </table> [[image:cumene.PNG|right|140px]] [[Kumols]], jeb izopropilbenzols (C6H5CH(CH3)2) ir [[aromātiskie ogļūdeņraži|aromātisks ogļūdeņradis]]. Tas ir bezkrāsains, degošs šķidrums. Tas ir sastopams naftā un degvielās, taču rūpnieciski kumolu ražo no [[benzols|benzola]] un [[izopropāns|izopropāna]]. Kumols ir galvenā [[fenols|fenola]] un [[acetons|acetona]] izejviela. [[Category:Organiskās vielas]] [[de:Cumol]] [[en:Cumene]] [[fr:Cumène]] [[it:Cumene]] [[ja:クメン]] 15060 53449 2006-07-03T14:36:55Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[kumols]] 15061 53450 2006-07-03T14:41:11Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[kumols]] 15062 53451 2006-07-03T14:42:09Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[kumols]] 15063 53452 2006-07-03T14:43:34Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[pikrīnskābe]] 15064 53453 2006-07-03T14:44:38Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[pikrīnskābe]] 15065 53454 2006-07-03T14:45:50Z Yyy 146 pāradresācija #REDIRECT [[pikrīnskābe]] 15066 53455 2006-07-03T15:09:05Z Gragox 965 NHL komandas - Monreālas "Canadiens" logo. NHL komandas - Monreālas "Canadiens" logo. 15067 53456 2006-07-03T15:22:32Z Gragox 965 Kaldera kauss (NHL), ko piešķir gada labākajam debitantam. Autortiesības - NHL slavas zāle un tās muzejs Kaldera kauss (NHL), ko piešķir gada labākajam debitantam. Autortiesības - NHL slavas zāle un tās muzejs 15068 53457 2006-07-03T15:31:21Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Abrahams Abulafija]] 15069 53458 2006-07-03T15:31:42Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Abrahams Abulafija]] 15070 53459 2006-07-03T16:04:05Z Gragox 965 Veins Greckis ar Stenlija kausu rokas - 1984. gadā. http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Waynegretzky_stanley_cup.jpg Veins Greckis ar Stenlija kausu rokas - 1984. gadā. http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Waynegretzky_stanley_cup.jpg 15071 53460 2006-07-03T16:05:21Z Gragox 965 [[Image:Logo2.gif|left|100px|NHL logo]] Nacionālā hokeja līga(NHL) ir pasaulē populārākā un spēcīgākā [[hokejs|hokeja]] līga, kurā spēlē 30 [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādas]] hokeja komandas. Tās ir sadalītas divās konferencēs, katra konference - trijās divīzijās. Līga tika atklāta 1917. gadā [[Monreāla|Monreālā]], [[Kvebeka|Kvebekā]] ar 5 komandām, tagad NHL spēlē 30 komandas no kurām 24 atrodas ASV un 6 Kanādā. Senāk lielākā daļa līgas spēlētāju bija kanādieši. Pēc komunisma krišanas [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] līgai kļuvi pieejami daudzi spēcīgi [[Eiropa|Eiropas]] spēlētāji, bet ar visu to 2005-06 sezonas sākumā vairāk nekā puse līgas spēlētāju bija kanādieši. == Komandas == [[Image:Montreal 800600.gif|right|thumb|160px|Monreālas "Canadiens" logo]] Līga tika atklāta 1917. gadā [[Monreāla|Monreālā]], [[Kvebeka|Kvebekā]] ar 5 komandām, tagad NHL spēlē 30 komandas no kurām 24 atrodas ASV un 6 Kanādā. [[Monreālas "Canadiens"]] ir pati veiksmīgāka NHL komanda ar 24 izcīnītajiem [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] tituliem. Nākamā veiksmīgākā ir [[Toronto "Maple Leafs"]] ar 13 tituliem, bet Toronto nav izcīnījusi čempiona titulu kopš 1967. gada. Nākamā veiksmīgāka ir [[Detroitas "Red Wings"]] ar 10 tituliem. 2005-06 (pagājušajā) sezonā Stenlija kausu izcīnija [[Karolīnas "Hurricanes"]]. Šobrīdējā līgas sistēma komandas ir sadalītas 2 konferencēs, katrā konferencē trijās divīzijās, un katrā divīzijā ir 5 komandas. Šobrīdēja sistēma stājās spēkā 1998-99 gada sezonā, kad tika pievienotas divas jaunas divīzijas. Jaunākās līgas komandas ir [[Minesotas "Wild"]] un [[Kolumbusas "Blue Jackets"]], kuras sāka spēlēt līga tikai 2000-01 gada sezonā. ;[[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] {| class="wikitable" |- !Divīzija !Komanda !Atrašanās vieta !Halle |- style="background-color:#DDDDFF" ! rowspan="5" | [[Ziemeļaustrumu divīzija (NHL)|Ziemeļaustrumu]] |'''[[Bostonas "Bruins"]]''' |[[Bostona]], [[Masačuseta]] |[[TD Banknorth Garden]] |- style="background-color:#DDDDFF" |'''[[Bufalo "Sabres"]]''' |[[Bufalo]], [[Ņujorka]] |[[HSBC Arena]] |- style="background-color:#DDDDFF" |'''[[Monreālas "Canadiens"]]''' |[[Monreāla]], [[Kvebeka]] |[[Bell Centre]] |- style="background-color:#DDDDFF" |'''[[Otavas "Senators"]]''' |[[Otava]], [[Ontario]] |[[Scotiabank Place]] |- style="background-color:#DDDDFF" |'''[[Toronto "Maple Leafs"]]''' |[[Toronto]], [[Ontario]] |[[Air Canada Centre]] |- style="background-color:#FFDDFF" ! rowspan="5" | [[Atlantijas divīzija (NHL)|Atlantijas]] |'''[[Ņūdžersijas "Devils"]]''' |[[Ziemeļruterforda]], [[Ņūdžersija]] |[[Continental Airlines Arena]] |- style="background-color:#FFDDFF" |'''[[Ņujorkas "Islanders"]]''' |[[Uniondāle]], [[Ņujorka]] |[[Nassau Veterans Memorial Coliseum]] |- style="background-color:#FFDDFF" |'''[[Ņujorkas "Rangers"]]''' |[[Ņujorka]], [[Ņujorka]] |[[Madison Square Garden]] |- style="background-color:#FFDDFF" |'''[[Filadelfijas "Flyers"]]''' |[[Filadelfija]], [[Pensilvānija]] |[[Wachovia Center]] |- style="background-color:#FFDDFF" |'''[[Pitsburgas "Penguins"]]''' |[[Pitsburga]], [[Pensilvānija]] |[[Mellon Arena]] |- style="background-color:#DDFFDD" ! rowspan="5" |[[Dienvidaustrumu divīzija (NHL)|Dienvidaustrumu]] |'''[[Atlantas "Thrashers"]]''' |[[Atlanta]], [[Džordžija]] |[[Philips Arena]] |- style="background-color:#DDFFDD" |'''[[Karolīnas "Hurricanes"]]''' |[[Raleija]], [[Ziemeļkarolīna]] |[[RBC Center]] |- style="background-color:#DDFFDD" |'''[[Floridas "Panthers"]]''' |[[Sanraiza]], [[Florida]] |[[BankAtlantic Center]] |- style="background-color:#DDFFDD" |'''[[Tampabejas "Lightning"]]''' |[[Tampa]], [[Florida]] |[[St. Pete Times Forum]] |- style="background-color:#DDFFDD" |'''[[Vašingtonas "Capitals"]]''' |[[Vašingtona]], [[Vašingtona]] |[[Verizon Center]] |} ;[[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] {| class="wikitable" |- !Divīzija !Komanda !Atrašanās vieta !Halle |- style="background-color:#DDDDFF" ! rowspan="5" | [[Ziemeļrietumu divīzija (NHL)|Ziemeļrietumu]] |'''[[Kalgarī "Flames"]]''' |[[Kalgarī]], [[Alberta]] |[[Pengrowth Saddledome]] |- style="background-color:#DDDDFF" |'''[[Kolorādo "Avalanche"]]''' |[[Denvera]], [[Kolorādo]] |[[Pepsi Center]] |- style="background-color:#DDDDFF" |'''[[Edmontonas "Oilers"]]''' |[[Edmontona]], [[Alberta]] |[[Rexall Place]] |- style="background-color:#DDDDFF" |'''[[Minesotas "Wild"]]''' |[[Saintpaula]], [[Minesota]] |[[Xcel Energy Center]] |- style="background-color:#DDDDFF" |'''[[Vankūveras "Canucks"]]''' |[[Vankūvera]], [[Britu Kolumbija]] |[[GM Place]] |- style="background-color:#FFDDFF" ! rowspan="5" | [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā]] |'''[[Čikāgas "Blackhawks"]]''' |[[Čikāga]], [[Ilinoisa]] |[[United Center]] |- style="background-color:#FFDDFF" |'''[[Kolumbusas "Blue Jackets"]]''' |[[Kolumbusa]], [[Ohaijo]] |[[Nationwide Arena]] |- style="background-color:#FFDDFF" |'''[[Detroitas "Red Wings"]]''' |[[Detroita]], [[Mičigana]] |[[Joe Louis Arena]] |- style="background-color:#FFDDFF" |'''[[Nešvilas "Predators"]]''' |[[Nešvila]], [[Tenisija]] |[[Gaylord Entertainment Center]] |- style="background-color:#FFDDFF" |'''[[Santluisas "Blues"]]''' |[[Santluisa]], [[Misūrī]] |[[Savvis Center]] |- style="background-color:#DDFFDD" ! rowspan="5" | [[Klusā divīzija (NHL)|Klusā]] |'''[[Anaheimas "Ducks"]]''' |[[Anaheima]], [[Kalifornija]] |[[Arrowhead Pond]] |- style="background-color:#DDFFDD" |'''[[Dalasas "Stars"]]''' |[[Dalasa]], [[Teksasa]] |[[American Airlines Center]] |- style="background-color:#DDFFDD" |'''[[Losandželosas "Kings"]]''' |[[Losandželosa]], [[Kalifornija]] |[[Staples Center]] |- style="background-color:#DDFFDD" |'''[[Fīniksas "Coyotes"]]''' |[[Glendala]], [[Arizona]] |[[Glendale Arena]] |- style="background-color:#DDFFDD" |'''[[San Hosē "Sharks"]]''' |[[San Hosē]], [[Kalifornija]] |[[HP Pavilion]] |} == Labākie spēlētāji == [[Image:Trophy calderlg.jpg|left|thumb|100px|Kaldera kauss - to katru gadu izcīna līgas labākais debitants]] Labāk zināmie NHL spēlētāji ir [[Džordijs Hovs]], [[Bobijs Ors]], [[Maurīss Ričārds]], [[Edijs Šors]] un [[Bobijs Holiks]]. Pēdējo gadu populārākie spēlētāji - [[Veins Greckis]], [[Mario Lemjē]], [[Stīvs Aizermens]], [[Rejs Boržuē]], [[Marks Mesjē]] un čehu vārtsargs [[Dominiks Hašeks]]. Zināmākie latviešu NHL spēlētāji - [[Sandis Ozoliņš]], [[Kārlis Skrastiņš]], [[Artūrs Irbe]] un [[Sergejs Žoltoks]] arī paspēja izpelnīties lielu uzmanību no amerikāņu puses. Pagājušosezon pieci rezultatīvākie spēlētāji bija - [[Džo Torntons]], [[Jaromirs Jagrs]], [[Aleksandrs Ovečkins]], [[Daniels Alfredsons]] un [[Denijs Hītlijs]]. Trīs rezultatīvākie aizsargi - [[Niklass Lidstroms]], [[Sergejs Zubovs]] un [[Braians Makkeibs]] un trīs labākie vārtsargi - [[Martins Brodērs]], [[Mika Kiprusofs]], un [[Martijs Turko]]. Lielu uzmanību izpelnijās arī "jauniņo" - [[Aleksandrs Ovečkins|Aleksandra Ovečkina]] un [[Sidnijs Krosbija|Sidnija Krosbija]] savstarpēja cīņa par [[Kaldera kauss (NHL)|Kaldera kauss]], kuru izcīna labākais NHL jaunpienācējs. Neskaitot amerikāņu un kanādiešu spēlētājus, kas izsenis veidojuši lielāko daļu līgas spēlētāju, NHL cenšas iesaistīt spēlētājus no visas pasaules. Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad Austrumeiropā sabruka komunisms un daudzas jaunās valstis neuzmanīja savus spēlētājus, NHL notika liels eiropiešu pieplūdums. Eiropas spēlētāji tika draftēti, ar tiem tika parakstīti līgumi ar NHL komandām. Eiropiešu pieplūdums ir mainījis NHL spēles stilu. Eiropiešu stils tika atzīts, ja ne pat pieņemts. Pēdējos gados līgas vadība aptur sezonu, lai spēlētāji varētu pārstāvēt savu valsti [[Ziemas olimpiskās spēles|Ziemas olimpiskajās spēlēs]]. Līgā šobrīd spēlē spēlētāji no 18 valstīm. == Kausi un balvas == [[Image:Waynegretzky stanley cup.jpg|right|thumb|200px|Veins Greckis ar Stenlija kausu rokās - 1984. gadā.]] Katru gadu NHL piešķir spēlētājiem un komandām vairākas balvas. Prestižākā komandu balva ir [[Stenlija kauss]], kas tiek pasniegts čempionvienībai izslēgšanas kārtas beigās. Komanda ar visvairāk nopelnītajiem punktiem izcīna [[Prezidenta kauss|Prezidenta kausu]]. Ir arī vairākas balvas, kas tiek pasniegtas spēlētājiem, skatoties pēc to statistikas rādītājiem visas sezonas garumā - starp tām [[Arta Rosa kauss]], kas tiek pasniegts spēlētājam, kurš nopelnījis visvairāk punktus, [[Maurīsa Ričarda kauss]] - spēlētājam ar visvairāk gūtajiem vārtiem sezonā, un [[Viliamsa Jeningsa kauss]] vārtsargam ar vismazāk sezonā ielaistajiem vārtiem. Pārējas spēlētāju balvas tiek pasniegtas pēc komandu ģenerālmenedžeru vai ar NHL saistītu asociāciju balsojuma. Prestižākais no tiem ir [[Harta kauss]], kas tiek pasniegts sezonas vērtīgākajam spēlētājam. [[Vezina kauss]] labākajam vārtsargam. [[Džeimsa Norisa kauss]] tiek piešķirts NHL labākajam aizsargam, bet [[Kaldera kauss (NHL)|Kaldera kauss]] labākajam līgas debitantam. Kopā ar regulāras sezona balvām tiek pasniegti arī [[Kona Smita kauss]] - labākajam izslēgšanas spēļu spēlētājam. [[Džeka Adamsa kauss]] tiek piešķirts labākajam komandas galvenajam trenerim, kas arī tiek noteikts pēc balsojuma. Spēlētāji, treneri, amatpersonas, un komandu veidotāji, kuriem ir bijušas veiksmīgas karjeras ir iespēja tikt ievēlētiem [[NHL hokeja Slavas zālē]]. Spēlētājiem līdz tam ir jāgaida vismaz 3 gadi pēc pēdējās nospēlētas profesionālās hokeja spēles. Protams ir bijuši arī izņēmumi. Kopā Slavas zālē, nepaejot 3 gadu termiņam, tika uzņemti 10 spēlētāji. Pēdējais no tiem 1999. gadā Slavas zālē tika uzņemts [[Veins Greckis]]. Pēc Grecka uzņemšanas NHL paziņoja, ka viņš bija pēdējais uzņemtais spēlētājs, kuram nenācās gaidīt 3 gadus līdz uzņemšanas brīdim. [[af:NHL]] [[bg:НХЛ]] [[cs:National Hockey League]] [[de:National Hockey League]] [[en:NHL]] [[es:Liga Nacional de Hockey (Estados Unidos y Canadá)]] [[fr:Ligue nationale de hockey]] [[it:National Hockey League]] [[he:NHL]] [[nl:National Hockey League]] [[ja:NHL]] [[no:National Hockey League]] [[pl:National Hockey League]] [[pt:National Hockey League]] [[ru:Национальная хоккейная лига]] [[simple:National Hockey League]] [[sk:National Hockey League]] [[fi:NHL]] [[sv:National Hockey League]] 15072 53463 2006-07-03T16:09:18Z Feens 37 +ārējās '''Ibn Badža''' (ابن باجة, ''Ibn Bajjah''), pilnā vārdā '''Abu Bakrs Muhamads ibn Jahja ibn al-Sajehs''' (أبو بكر محمد بن يحيى بن الصايغ, ''Abu Bakr Muhammad Ibn Yahya Ibn al-Sayegh''), [[kristietība|kristiešu]] [[Eiropa|Eiropā]] pazīstams kā '''Avempass''' (''Avempace'') (* starp 1070. un 1090. gadu [[Saragosa|Saragosā]], † 1138. gadā [[Fesa|Fesā]]) - [[arābi|arābu]] [[filozofija|filozofs]] un [[medicīna|ārsts]]. Dzimis tolaik [[islāms|musulmaņu]] Saragosā. Ibn Badžam bija dziļas zināšanas tālaika [[medicīna|medicīnā]], [[matemātika|matemātikā]] un [[astronomija|astronomijā]]. Nodarbojās ar [[gars|gara]] [[feminoloģija]]s jautājumiem. Lielākā daļa darbu ir nepabeigti, tomēr Ibn Badža ietekmējis [[Ibn Rušds|Ibn Rušda]] un [[Alberts Lielais|Alberta Lielā]] filozofiskos uzskatus. ====Ārējās saites==== *[http://www.muslimphilosophy.com/ip/rep/H023.htm Par Ibn Badžu (angliski)] [[Category:Arābu filozofi|Badzza]] [[ar:ابن باجة]] [[en:Ibn Bajjah]] [[es:Avempace]] [[id:Ibnu Bajjah]] [[fi:Avempace]] [[ja:イブン・バジャ]] [[tr:İbn Bacce]] 15073 53462 2006-07-03T16:07:29Z Feens 37 [[Category:Filozofi pēc tautības]] 15074 53464 2006-07-03T16:10:01Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ibn Badža]] 15075 53465 2006-07-03T16:10:06Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ibn Badža]] 15076 53466 2006-07-03T16:10:12Z Feens 37 pāradresācija #redirect [[Ibn Badža]] 15077 53468 2006-07-03T16:16:24Z Jānis U. 198 {{catmore}} [[Category:Valstis]] 15078 53471 2006-07-03T16:49:45Z Feens 37 uff! '''Izabella''' var būt: *[[Aragonas Izabella]] (''Isabel de Aragão'') (1470-1498) - [[Portugāle]]s karaliene *[[Franču Izabella]] (''Isabella of France'') (1295-1358) - [[Anglija]]s karaliene *[[Imperatore Izabella]] (''Isabel de Portugal, imperatriz da Alemanha'') (1503-1539) - [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatore *[[Izabella I (Jeruzāleme)|Izabella I]] (''Isabelle de Jérusalem'') (1172-1206) - [[Jeruzāleme]]s karaliene *[[Izabella I (Kastīlija)|Izabella I]] (''Isabel I de Castilla'') (1451-1504) - [[Kastīlija]]s karaliene *[[Izabella II (Jeruzāleme)|Izabella II]] (''Isabelle II de Jérusalem'') (1212-1228) - [[Jeruzāleme]]s karaliene *[[Izabella II (Spānija)|Izabella II]] (''Isabel II de España'') (1830-1904) - [[Spānija]]s karaliene *[[Izabella de Ano]] (''Isabelle de Hainaut'') (1170-1190) - [[Francija]]s karaliene *[[Izabella Klāra Eigēnija]] (''Isabel Clara Eugenia'') (1566 - 1633) - [[Spānija]]s infante *[[Izabella Valuā]] (''Isabella of Valois'') (1389-1410) - [[Anglija]]s karaliene *[[Portugāles Izabella]] (''Isabel de Portugal, Duquesa da Borgonha'') (1397-1471) - [[Burgundija]]s grāfiene *[[Svētais|Sv.]] [[Izabella (Portugāle)|Izabella]] (''Rainha Santa Isabel'') (1271-336) - [[Portugāle]]s karaliene, svētā {{disambig}} 15079 53474 2006-07-03T16:56:22Z Dainis 876 '''Kosmodroms''' (''kosmoss'' + [[grieķu valoda|grieķu]] ''dromos'' skrejceļš) - vieta, kur notiek [[nesējraķete|nešējraķešu]] starti kosmosā. Arī būvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina kosmisko lidaparātu sagatavošanu lidojumam un startu. Parasti kosmodromi izvietoti reti apdzīvotās teritorijās, jo tiem nepieciešamas plašas reķešu pakāpju krišanas zonas, kā arī lai neciestu iedzīvotāji raķešu avāriju laikā. Kosmodromu izdevīgi iekārtot [[ekvators|ekvatora]] tuvumā, un startus veikt austrumu virzienā, jo vajadzīgā ātruma sasniegšanai iespējams pilnīgāk izmantot [[Zeme]]s rotāciju, ka arī bez [[korekcijas manevrs|papildmanevriem]] ievadīt [[kosmiskais aparāts|kosmiskos aparātus]] [[orbīta|orbītās]] ar mazu slīpumu pret ekvatoru (piem., ģeocentriskajā orbītā). Lai palaistu pavadoni polārā orbītā, nav nepieciešams ekvatora tuvums. Galvenie kosmodroma objekti: * montāžas un izmēģinājumu korpusi, kuros samontē kosmiskos aparātus, nesējraķetes, savieno tos kopā un veic visas sistēmas kopīgo pārbaudi; * starta kompleksi, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta nogādāšanu starta vietā, uzpildīšanu ar degvielu, pēdējo pirmslidojuma pārbaudi un startu; * kosmodroma vadības centrs; * raķešu degvielas un kosmiskās tehnikas glabātavas, pievedceļi (sauszemes, ūdens un gaisa) utt. [[Kategorija:Kosmodromi]] [[Kategorija:Kosmonautika]] [[bg:Космодрум]] [[cs:Kosmodrom]] [[de:Weltraumbahnhof]] [[en:Spaceport]] [[es:Base espacial]] [[eu:Kosmodromo]] [[fr:Base de lancement]] [[he:נמל חלל]] [[hu:Űrközpont]] [[id:Pelabuhan angkasa]] [[ja:宇宙船基地]] [[pl:Kosmodrom]] [[pt:Bases de lançamentos espaciais]] [[ru:Космодром]] [[sk:Kozmodróm]] [[zh:航天发射中心]] 15080 53475 2006-07-03T16:58:38Z Dainis 876 [[Kategorija:Kosmonautika]] [[en:Category:Spaceports]] [[hu:Kategória:Űrközpontok]] [[ru:Category:Космодромы]] [[zh:category:航天發射中心]] [[pt:Categoria:Bases de lançamentos espaciais]] 15081 53483 2006-07-03T18:07:56Z Gragox 965 [[Image:Trophy_calderlg.jpg|right|thumb|Kaldera kauss]] '''Kaldera kauss''' tiek piešķirts [[NHL]] labākajam sezonas debitantam. Šobrīd kauss atrodas pie [[Vašingtonas "Capitals"]] uzbrucēja, krieva [[Aleksandrs Ovečkins|Aleksandra Ovečkina]]. Viņš izcīnot to pārspēja gan [[Pitsburgas "Penguins"]] uzbrucēju, kanādieti [[Sidnijs Krosbijs|Sidniju Krosbiju]], gan [[Kalgarī "Flames"]] spēlētāju [[Daions Paneufs|Daionu Paneufu]]. == Vēsture == '''Kaldera kauss''' nosaukts [[Frenks Kalders|Frenka Kaldera]] vārdā - bijuša [[NHL]] prezidenta no tās dibināšanas 1917.gadā līdz viņa nāvei 1943.gadā. Kaldera kauss pirmo reizi tika pasniegts tikai [[1936-37 NHL sezona|1936-37 gada NHL sezonā]]. Visvairāk reizes to ieguvusi [[Toronto "Maple Leafs"]] - 9 reizes, bet 8 reizes to iegūt izdevies [[Ņujorkas "Rangers"]] un [[Bostonas "Bruins"]], 6 reizes to ieguvušas [[Čikāgas "Blackhawks"]] un [[Monreālas "Canadiens"]]. Kautgan pirmā sezona viņam bija ļoti veiksmīga, tomēr [[Veins Greckis]] neieguva Kaldera kausu 1980.gadā. Tā kā viņs iepriekšējās sezonas bija spēlējis [[Pasaules Hokeja Asociācijā]], viņš pēc noteikumiem nevarēja iegūt kausu. Kaldera kausu nevajadzētu jaukt ar [[Kaldera kauss (AHL)|Kaldera kausu]] ko pasniedz [[AHL|Amerikas Hokeja Līgas]] čempioniem. Arī AHL pasniegtais kauss ir nosaukts [[Frenks Kalders|Frenka Kaldera]] vārdā. ==Kaldera kausa ieguvēji == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" class="wikitable" | colspan="3" | '''Kaldera kausa ieguvēji''' |- ! width="10%" | Sezona ! width="30%" | Uzvarētājs ! width="35%" | Komanda |- | width="10%" | [[2005-06 NHL sezona|2005-06]] | width="30%" | [[Aleksandrs Ovečkins]] | width="35%" | [[Vašingtonas “Capitals”]] |- | width="10%" | [[2004-05 NHL sezona|2004-05]] | colspan="2" | ''Nav uzvarētāja [[2004-05 NHL lokauts]]'' |- | width="10%" | [[2003-04 NHL sezona|2003-04]] | width="30%" | [[Endrjū Rejkrofts]] | width="35%" | [[Bostonas “Bruins”]] |- | width="10%" | [[2002-03 NHL sezona|2002-03]] | width="30%" | [[Barets Džekmens]] | width="35%" | [[Santluisas “Blues”]] |- | width="10%" | [[2001-02 NHL sezona|2001-02]] | width="30%" | [[Denijs Hītlijs]] | width="35%" | [[Atlantas “Thrashers”]] |- | width="10%" | [[2000-01 NHL sezona|2000-01]] | width="30%" | [[Jevgēnijs Nabokovs]] | width="35%" | [[Sanhosē “Sharks”]] |- | width="10%" | [[1999-00 NHL sezona|1999-00]] | width="30%" | [[Skots Gomezs]] | width="35%" | [[Ņūdžersijas “Devils”]] |- | width="10%" | [[1998-99 NHL sezona|1998-99]] | width="30%" | [[Kriss Drurijs]] | width="35%" | [[Kolorādo “Avalanche”]] |- | width="10%" | [[1997-98 NHL sezona|1997-98]] | width="30%" | [[Sergejs Samsonovs]] | width="35%" | [[Bostonas “Bruins”]] |- | width="10%" | [[1996-97 NHL sezona|1996-97]] | width="30%" | [[Braians Berārds]] | width="35%" | [[Ņujorkas “Islanders”]] |- | width="10%" | [[1995-96 NHL sezona|1995-96]] | width="30%" | [[Daniels Alfredsons]] | width="35%" | [[Otavas “Senators”]] |- | width="10%" | [[1994-95 NHL sezona|1994-95]] | width="30%" | [[Pīters Forsbergs]] | width="35%" | [[Kvebekas “Nordiques”]] |- | width="10%" | [[1993-94 NHL sezona|1993-94]] | width="30%" | [[Martins Brodērs]] | width="35%" | [[Ņūdžersijas “Devils”]] |- | width="10%" | [[1992-93 NHL sezona|1992-93]] | width="30%" | [[Tēmu Selāne]] | width="35%" | [[Vinipegas “Jets”]] |- | width="10%" | [[1991-92 NHL sezona|1991-92]] | width="30%" | [[Pāvels Burē]] | width="35%" | [[Vankūveras “Canucks”]] |- | width="10%" | [[1990-91 NHL sezona|1990-91]] | width="30%" | [[Eds Belfūrs]] | width="35%" | [[Čikāgas “Blackhawks”]] |- | width="10%" | [[1989-90 NHL sezona|1989-90]] | width="30%" | [[Sergejs Makarovs]] | width="35%" | [[Kalgarī “Flames”]] |- | width="10%" | [[1988-89 NHL sezona|1988-89]] | width="30%" | [[Braians Līčš]] | width="35%" | [[Ņujorkas “Rangers”]] |- | width="10%" | [[1987-88 NHL sezona|1987-88]] | width="30%" | [[Džo Nīvendaiks]] | width="35%" | [[Kalgarī “Flames”]] |- | width="10%" | [[1986-87 NHL sezona|1986-87]] | width="30%" | [[Lūks Robitails]] | width="35%" | [[Losandželosas “Kings”]] |- | width="10%" | [[1985-86 NHL sezona|1985-86]] | width="30%" | [[Gerijs Suters]] | width="35%" | [[Kalgarī “Flames”]] |- | width="10%" | [[1984-85 NHL sezona|1984-85]] | width="30%" | [[Mario Lemjē]] | width="35%" | [[Pitsburgas “Penguins”]] |- | width="10%" | [[1983-84 NHL sezona|1983-84]] | width="30%" | [[Toms Baraso]] | width="35%" | [[Bufalo “Sabres”]] |- | width="10%" | [[1982-83 NHL sezona|1983-84]] | width="30%" | [[Stīvs Larmers]] | width="35%" | [[Čikāgo “Blackhawks”]] |- | width="10%" | [[1981-82 NHL sezona|1981-82]] | width="30%" | [[Deils Haverčuks]] | width="35%" | [[Vinipegas “Jets”]] |- | width="10%" | [[1980-81 NHL sezona|1980-81]] | width="30%" | [[Pīters Stašnijs]] | width="35%" | [[Kvebekas “Nordiques”]] |- | width="10%" | [[1979-80 NHL sezona|1979-80]] | width="30%" | [[Rejs Boržuē]] | width="35%" | [[Bostonas “Bruins”]] |- | width="10%" | [[1978-79 NHL sezona|1978-79]] | width="30%" | [[Bobijs Smits]] | width="35%" | [[Minesotas “North Stars”]] |- | width="10%" | [[1977-78 NHL sezona|1977-78]] | width="30%" | [[Maiks Bosijs]] | width="35%" | [[Ņujorkas “Islanders”]] |- | width="10%" | [[1976-77 NHL sezona|1976-77]] | width="30%" | [[Villi Plets]] | width="35%" | [[Atlantas “Flames”]] |- | width="10%" | [[1975-76 NHL sezona|1975-76]] | width="30%" | [[Braians Trotiers]] | width="35%" | [[Ņujorkas “Islanders”]] |- | width="10%" | [[1974-75 NHL sezona|1974-75]] | width="30%" | [[Ēriks Vails]] | width="35%" | [[Atlantas “Flames”]] |- | width="10%" | [[1973-74 NHL sezona|1973-74]] | width="30%" | [[Deniss Potvins]] | width="35%" | [[Ņujorkas “Islanders”]] |- | width="10%" | [[1972-73 NHL sezona|1972-73]] | width="30%" | [[Stīvs Vikers]] | width="35%" | [[Ņujorkas “Rangers”]] |- | width="10%" | [[1971-72 NHL sezona|1971-72]] | width="30%" | [[Kens Draidens]] | width="35%" | [[Monreālas “Canadiens”]] |- | width="10%" | [[1970-71 NHL sezona|1970-71]] | width="30%" | [[Gilberts Peraults]] | width="35%" | [[Bufalo “Sabres”]] |- | width="10%" | [[1969-70 NHL sezona|1969-70]] | width="30%" | [[Tonijs Espozito]] | width="35%" | [[Čikāgas “Blackhawks”]] |- | width="10%" | [[1968-69 NHL sezona|1968-69]] | width="30%" | [[Denijs Grants]] | width="35%" | [[Minesotas “North Stars”]] |- | width="10%" | [[1967-68 NHL sezona|1967-68]] | width="30%" | [[Dereks Sandersons]] | width="35%" | [[Bostonas “Bruins”]] |- | width="10%" | [[1966-67 NHL sezona|1966-67]] | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="35%" | [[Bostonas “Bruins”]] |- | width="10%" | [[1965-66 NHL sezona|1965-66]] | width="30%" | [[Brits Selbijs]] | width="35%" | [[Toronto “Maple Leafs”]] |- | width="10%" | [[1964-65 NHL sezona|1964-65]] | width="30%" | [[Rodžers Kroziers]] | width="35%" | [[Detroitas “Red Wings”]] |- | width="10%" | [[1963-64 NHL sezona|1963-64]] | width="30%" | [[Džekvess Lapierē]] | width="35%" | [[Monreālas “Canadiens”]] |- | width="10%" | [[1962-63 NHL sezona|1962-63]] | width="30%" | [[Kents Duglass]] | width="35%" | [[Toronto “Maple Leafs”]] |- | width="10%" | [[1961-62 NHL sezona|1961-62]] | width="30%" | [[Bobijs Rozeau]] | width="35%" | [[Monreālas “Canadiens”]] |- | width="10%" | [[1960-61 NHL sezona|1960-61]] | width="30%" | [[Deivs Kons]] | width="35%" | [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | width="10%" | [[1959-60 NHL sezona|1959-60]] | width="30%" | [[Bils Hejs]] | width="35%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | [[1958-59 NHL sezona|1958-59]] | width="30%" | [[Ralfs Bekstroms]] | width="35%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | [[1957-58 NHL sezona|1957-58]] | width="30%" | [[Frenks Mahovličš]] | width="35%" | [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | width="10%" | [[1956-57 NHL sezona|1956-57]] | width="30%" | [[Lerijs Regans]] | width="35%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | [[1955-56 NHL sezona|1955-56]] | width="30%" | [[Glens Hals]] | width="35%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | [[1954-55 NHL sezona|1954-55]] | width="30%" | [[Eds Licenbergers]] | width="35%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | [[1953-54 NHL sezona|1953-54]] | width="30%" | [[Kamils Anrī]] | width="35%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | [[1952-53 NHL sezona|1952-53]] | width="30%" | [[Gamps Vorslijs]] | width="35%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | [[1951-52 NHL sezona|1951-52]] | width="30%" | [[Bernijs Geofrions]] | width="35%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | [[1950-51 NHL sezona|1950-51]] | width="30%" | [[Terijs Savčuks]] | width="35%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | [[1949-50 NHL sezona|1949-50]] | width="30%" | [[Džeks Gelinau]] | width="35%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | [[1948-49 NHL sezona|1948-49]] | width="30%" | [[Pentī Lunds]] | width="35%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | [[1947-48 NHL sezona|1947-48]] | width="30%" | [[Džims Makfādens]] | width="35%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | [[1946-47 NHL sezona|1946-47]] | width="30%" | [[Hovijs Mekers]] | width="35%" | [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | width="10%" | [[1945-46 NHL sezona|1945-46]] | width="30%" | [[Edgars Lepreids]] | width="35%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | [[1944-45 NHL sezona|1944-45]] | width="30%" | [[Frenks Makkūls]] | width="35%" | [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | width="10%" | [[1943-44 NHL sezona|1943-44]] | width="30%" | [[Augusts Bodnars]] | width="35%" | [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | colspan="3" | '''Kaldera kausa ieguvēji''' |- | width="10%" | [[1942-43 NHL sezona|1942-43]] | width="30%" | [[Geivs Stjuarts]] | width="35%" | [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | width="10%" | [[1941-42 NHL sezona|1941-42]] | width="30%" | [[Grants Varviks]] | width="35%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | [[1940-41 NHL sezona|1940-41]] | width="30%" | [[Džonijs Kviltijs]] | width="35%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | [[1939-40 NHL sezona|1939-40]] | width="30%" | [[Kelbijs Makdonalds]] | width="35%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | [[1938-39 NHL sezona|1938-39]] | width="30%" | [[Franks Brimseks]] | width="35%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | [[1937-38 NHL sezona|1937-38]] | width="30%" | [[Kulijs Dālstroms]] | width="35%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | [[1936-37 NHL sezona|1936-37]] | width="30%" | [[Sails Aps]] | width="35%" | [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | colspan="3" | '''Gada Debitants''' (vēl pirms Kaldera kausa...) |- | width="10%" | [[1935-36 NHL sezona|1935-36]] | width="30%" | [[Maiks Karakass]] | width="35%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | [[1934-35 NHL sezona|1934-35]] | width="30%" | [[Svīnijs Šriners]] | width="35%" | [[Ņujorkas "Americans"]] |- | width="10%" | [[1933-34 NHL sezona|1933-34]] | width="30%" | [[Rass Blinko]] | width="35%" | [[Monreālas "Maroons"]] |- | width="10%" | [[1932-33 NHL sezona|1932-33]] | width="30%" | [[Karls Voss]] | width="35%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |} [[de:Calder Memorial Trophy]] [[fr:Trophée Calder]] [[es:Trofeo Calder]] [[it:Calder Memorial Trophy]] [[nl:Calder Memorial Trophy]] [[pl:Calder Memorial Trophy]] [[fi:Calder Memorial Trophy]] [[sv:Calder Memorial Trophy]] [[en:Calder Memorial Trophy]] 15082 53484 2006-07-03T18:08:16Z Jānis U. 198 [[Image:Flag of Slovenia.svg|right|thumb|300px|Slovēnijas republikas karogs]] [[Slovēnijas republikas karogs]] ir taisnstūra formas ar trijām vienāda platuma horizontālām joslām: augšējā – balta, vidējā – zila un apakšējā – sarkana. Karoga augšējā daļā, tuvāk pie kāta ir attēlots [[Slovēnijas republikas ģērbonis]]. Karoga (panslāviskās) krāsas skaitījās par nacionālām un tika izmantotas [[ģērboņi|ģērboņos]] vēl pirms tam, kad slovēņu patrioti 1848. gadā apstiprināja nacionālā karoga krāsas. Uz šādu izvēli tos vedināja [[Krievijas impērija]]s karoga krāsas. Arī Slovēņu Socialistiskajai Republikai Dienvidslāvijas sastāvā bija šāds krāsu salikums, tikai ar sarkanu zvaigzni vidū. Pēc neatkarības atgūšanas zvaigzne tika noņemta. Jaunais karogs oficiāli tika pieņemts 1991. gada 27. jūnijā. [[Category:Slovēnija]] [[de:Flagge Sloweniens]] [[en:Flag of Slovenia]] [[es:Bandera de Eslovenia]] [[et:Sloveenia lipp]] [[fi:Slovenian lippu]] [[fr:Drapeau de la Slovénie]] [[he:דגל סלובניה]] [[hu:Szlovénia zászlaja]] [[it:Bandiera slovena]] [[ja:スロベニアの国旗]] [[nl:Vlag van Slovenië]] [[pl:Flaga Słowenii]] [[pt:Bandeira da Eslovénia]] [[ru:Флаг Словении]] [[sl:Zastava Slovenije]] [[sv:Sloveniens flagga]] 15083 53485 2006-07-03T18:17:25Z Gragox 965 Otava ir [[Kanāda|Kanādas]] galvaspilsēta un tās 4. lielākā pilsēta. Tā atrodas 400 kilometrus uz austrumiem no [[Toronto]] un 190 kilometrus uz rietumiem no [[Monreāla|Monreālas]]. Otavas mērs ir [[Bobs Čiarelli]]. == Sports == Otavā atrodas vairākas profesionālas sporta spēļu komandas un šķiet slavenākā no tām ir [[hokejs|hokeja]] klubs [[Otavas "Senators"]], kurš spēlē [[NHL]], pilsētā atrodas vēl divi hokeja klubi - [[Otavas "Raiders"]], kurš spēlē [[NSHL|Nacionālajā Sieviešu Hokeja Līgā]] un [[Otavas 67's]], kas spēlē [[OHL|Ontario Hokeja Līgā]]. Pilsētā atrodas arī [[beisbols|beisbola]] klubs [[Otavas "Lynx"]] un [[basketbols|basketbola]] klubs [[Karletonas "Ravens"]]. Pilsētā spēlē arī [[futbols|futbolu]] - tajā atrodas futbola klubs [[Otavas "Fury"]]. Ir arī divas [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] komandas - [[Otavas "Renegades"]] un [[Otavas "Gee Gees"]]. 15084 53486 2006-07-03T18:29:52Z Gragox 965 no NHLPA(Nacionālās Hokeja Līgas Spēlētāju Padomes) mājaslapas. no NHLPA(Nacionālās Hokeja Līgas Spēlētāju Padomes) mājaslapas. 15085 53487 2006-07-03T18:31:36Z Gragox 965 autortiesības - CNN.com autortiesības - CNN.com